ref1.csv 527 KB

12345678910111213141516171819202122232425262728293031323334353637383940414243444546474849505152535455565758596061626364656667686970717273747576777879808182838485868788899091929394959697989910010110210310410510610710810911011111211311411511611711811912012112212312412512612712812913013113213313413513613713813914014114214314414514614714814915015115215315415515615715815916016116216316416516616716816917017117217317417517617717817918018118218318418518618718818919019119219319419519619719819920020120220320420520620720820921021121221321421521621721821922022122222322422522622722822923023123223323423523623723823924024124224324424524624724824925025125225325425525625725825926026126226326426526626726826927027127227327427527627727827928028128228328428528628728828929029129229329429529629729829930030130230330430530630730830931031131231331431531631731831932032132232332432532632732832933033133233333433533633733833934034134234334434534634734834935035135235335435535635735835936036136236336436536636736836937037137237337437537637737837938038138238338438538638738838939039139239339439539639739839940040140240340440540640740840941041141241341441541641741841942042142242342442542642742842943043143243343443543643743843944044144244344444544644744844945045145245345445545645745845946046146246346446546646746846947047147247347447547647747847948048148248348448548648748848949049149249349449549649749849950050150250350450550650750850951051151251351451551651751851952052152252352452552652752852953053153253353453553653753853954054154254354454554654754854955055155255355455555655755855956056156256356456556656756856957057157257357457557657757857958058158258358458558658758858959059159259359459559659759859960060160260360460560660760860961061161261361461561661761861962062162262362462562662762862963063163263363463563663763863964064164264364464564664764864965065165265365465565665765865966066166266366466566666766866967067167267367467567667767867968068168268368468568668768868969069169269369469569669769869970070170270370470570670770870971071171271371471571671771871972072172272372472572672772872973073173273373473573673773873974074174274374474574674774874975075175275375475575675775875976076176276376476576676776876977077177277377477577677777877978078178278378478578678778878979079179279379479579679779879980080180280380480580680780880981081181281381481581681781881982082182282382482582682782882983083183283383483583683783883984084184284384484584684784884985085185285385485585685785885986086186286386486586686786886987087187287387487587687787887988088188288388488588688788888989089189289389489589689789889990090190290390490590690790890991091191291391491591691791891992092192292392492592692792892993093193293393493593693793893994094194294394494594694794894995095195295395495595695795895996096196296396496596696796896997097197297397497597697797897998098198298398498598698798898999099199299399499599699799899910001001100210031004100510061007100810091010101110121013101410151016101710181019102010211022102310241025102610271028102910301031103210331034103510361037103810391040104110421043104410451046104710481049105010511052105310541055105610571058105910601061106210631064106510661067106810691070107110721073107410751076107710781079108010811082108310841085108610871088108910901091109210931094109510961097109810991100110111021103110411051106110711081109111011111112111311141115111611171118111911201121112211231124112511261127112811291130113111321133113411351136113711381139114011411142114311441145114611471148114911501151115211531154115511561157115811591160116111621163116411651166116711681169117011711172117311741175117611771178117911801181118211831184118511861187118811891190119111921193119411951196119711981199120012011202120312041205120612071208120912101211121212131214121512161217121812191220122112221223122412251226122712281229123012311232123312341235123612371238123912401241124212431244124512461247124812491250125112521253125412551256125712581259126012611262126312641265126612671268126912701271127212731274127512761277127812791280128112821283128412851286128712881289129012911292129312941295129612971298129913001301130213031304130513061307130813091310131113121313131413151316131713181319132013211322132313241325132613271328132913301331133213331334133513361337133813391340134113421343134413451346134713481349135013511352135313541355135613571358135913601361136213631364136513661367136813691370137113721373137413751376137713781379138013811382138313841385138613871388138913901391139213931394139513961397139813991400140114021403140414051406140714081409141014111412141314141415141614171418141914201421142214231424142514261427142814291430143114321433143414351436143714381439144014411442144314441445144614471448144914501451145214531454145514561457145814591460146114621463146414651466146714681469147014711472147314741475147614771478147914801481148214831484148514861487148814891490149114921493149414951496149714981499150015011502150315041505150615071508150915101511151215131514151515161517151815191520152115221523152415251526152715281529153015311532153315341535153615371538153915401541154215431544154515461547154815491550155115521553155415551556155715581559156015611562156315641565156615671568156915701571157215731574157515761577157815791580158115821583158415851586158715881589159015911592159315941595159615971598159916001601160216031604160516061607160816091610161116121613161416151616161716181619162016211622162316241625162616271628162916301631163216331634163516361637163816391640164116421643164416451646164716481649165016511652165316541655165616571658165916601661166216631664166516661667166816691670167116721673167416751676167716781679168016811682168316841685168616871688168916901691169216931694169516961697169816991700170117021703170417051706170717081709171017111712171317141715171617171718171917201721172217231724172517261727172817291730173117321733173417351736173717381739174017411742174317441745174617471748174917501751175217531754175517561757175817591760176117621763176417651766176717681769177017711772177317741775177617771778177917801781178217831784178517861787178817891790179117921793179417951796179717981799180018011802180318041805180618071808180918101811181218131814181518161817181818191820182118221823182418251826182718281829183018311832183318341835183618371838183918401841184218431844184518461847184818491850185118521853185418551856185718581859186018611862186318641865186618671868186918701871187218731874187518761877187818791880188118821883188418851886188718881889189018911892189318941895189618971898189919001901190219031904190519061907190819091910191119121913191419151916191719181919192019211922192319241925192619271928192919301931193219331934193519361937193819391940194119421943194419451946194719481949195019511952195319541955195619571958195919601961196219631964196519661967196819691970197119721973197419751976197719781979198019811982198319841985198619871988198919901991199219931994199519961997199819992000200120022003200420052006200720082009201020112012201320142015201620172018201920202021202220232024202520262027202820292030203120322033203420352036203720382039204020412042204320442045204620472048204920502051205220532054205520562057205820592060206120622063206420652066206720682069207020712072207320742075207620772078207920802081208220832084208520862087208820892090209120922093209420952096209720982099210021012102210321042105210621072108210921102111211221132114211521162117211821192120212121222123212421252126212721282129213021312132213321342135213621372138213921402141214221432144214521462147214821492150215121522153215421552156215721582159216021612162216321642165216621672168216921702171217221732174217521762177217821792180218121822183218421852186218721882189219021912192219321942195219621972198219922002201220222032204220522062207220822092210221122122213221422152216221722182219222022212222222322242225222622272228222922302231223222332234223522362237223822392240224122422243224422452246224722482249225022512252225322542255225622572258225922602261226222632264226522662267226822692270227122722273227422752276227722782279228022812282228322842285228622872288228922902291229222932294229522962297229822992300230123022303230423052306230723082309231023112312231323142315231623172318231923202321232223232324232523262327232823292330233123322333233423352336233723382339234023412342234323442345234623472348234923502351235223532354235523562357235823592360236123622363236423652366236723682369237023712372237323742375237623772378237923802381238223832384238523862387238823892390239123922393239423952396239723982399240024012402240324042405240624072408240924102411241224132414241524162417241824192420242124222423242424252426242724282429243024312432243324342435243624372438243924402441244224432444244524462447244824492450245124522453245424552456245724582459246024612462246324642465246624672468246924702471247224732474247524762477247824792480248124822483248424852486248724882489249024912492249324942495249624972498249925002501250225032504250525062507250825092510251125122513251425152516251725182519252025212522252325242525252625272528252925302531253225332534253525362537253825392540254125422543254425452546254725482549255025512552255325542555255625572558255925602561256225632564256525662567256825692570257125722573257425752576257725782579258025812582258325842585258625872588258925902591259225932594259525962597259825992600260126022603260426052606260726082609261026112612261326142615261626172618261926202621262226232624262526262627262826292630263126322633263426352636263726382639264026412642264326442645264626472648264926502651265226532654265526562657265826592660266126622663266426652666266726682669267026712672267326742675267626772678267926802681268226832684268526862687268826892690269126922693269426952696269726982699270027012702270327042705270627072708270927102711271227132714271527162717271827192720272127222723272427252726272727282729273027312732273327342735273627372738273927402741274227432744274527462747274827492750275127522753275427552756275727582759276027612762276327642765276627672768276927702771277227732774277527762777277827792780278127822783278427852786278727882789279027912792279327942795279627972798279928002801280228032804280528062807280828092810281128122813281428152816281728182819282028212822282328242825282628272828282928302831283228332834283528362837283828392840284128422843284428452846284728482849285028512852285328542855285628572858285928602861286228632864286528662867286828692870287128722873287428752876287728782879288028812882288328842885288628872888288928902891289228932894289528962897289828992900290129022903290429052906290729082909291029112912291329142915291629172918291929202921292229232924292529262927292829292930293129322933293429352936293729382939294029412942294329442945294629472948294929502951295229532954295529562957295829592960296129622963296429652966296729682969297029712972297329742975297629772978297929802981298229832984298529862987298829892990299129922993299429952996299729982999300030013002300330043005300630073008300930103011301230133014301530163017301830193020302130223023302430253026302730283029303030313032303330343035303630373038303930403041304230433044304530463047304830493050305130523053305430553056305730583059306030613062306330643065306630673068306930703071307230733074307530763077307830793080308130823083308430853086308730883089309030913092309330943095309630973098309931003101310231033104310531063107310831093110311131123113311431153116311731183119312031213122312331243125312631273128312931303131313231333134313531363137313831393140314131423143314431453146314731483149315031513152315331543155315631573158315931603161316231633164316531663167316831693170317131723173317431753176317731783179318031813182318331843185318631873188318931903191319231933194319531963197319831993200320132023203320432053206320732083209321032113212321332143215321632173218321932203221322232233224322532263227322832293230323132323233323432353236323732383239324032413242324332443245324632473248324932503251325232533254325532563257325832593260326132623263326432653266326732683269327032713272327332743275327632773278327932803281328232833284328532863287328832893290329132923293
  1. 30,zh,1,-carin,-cārin,-cārin,-cārin:a. m. [cāra -in] 行ずる,実践する,行者. pl. nom. cārino,cārayo. asaṅga~,amgu~,brahma~.,6,1
  2. 46,zh,1,-era,-era,-era,-era:① 子,子孫. =apacca. cf. sāmaṇera. ② 求望する. =atthika. cf. kaññera,4,1
  3. 66,zh,1,-gatin,-gatin,-gatin,-gatin:-gatika a. 趣の,至る,交友の,6,1
  4. 73,zh,1,-gulhaka,-gūḷhaka,-gūḷhaka,-gūḷhaka:gūḷha a. [gūhati guh の pp.,Sk. gūḍha,gūḍhaka] かくされたる,秘密の. -salākagāha秘密行籌,8,1
  5. 98,zh,1,-jatiya,-jātiya,-jātiya,-jātiya:-jātika a. 生の,種類の,類の,7,1
  6. 136,zh,1,-nu,-ñū,-ñū,-ñū:-ññū m.suffix[Sk. -jña.<jñā]知れる,知者. kataññū,mattaññū,rattaññū,vedaññū,sabbaññū,3,1
  7. 176,zh,1,-ta,-tā,-tā,-tā:f.,-tva,-tta n.[抽象名词を作る接尾辞(suf.)]こと,性,状态(bhāva)の意味,3,1
  8. 193,zh,1,-ttha,-ṭṭha,-ṭṭha,-ṭṭha:-ṭha a. [<tiṭṭhati sthā] 已站立的,在~的,存在存續的. kappaṭṭha 劫住(lasting a kappa),kūṭaṭṭha 直立著的,不動的( immovable),gahaṭṭha 在家者(householder),dhammaṭṭha 法住,住法者,5,1
  9. 286,zh,1,abaddha,abaddha,Abaddha,abaddha:a. [a-baddha] 結ばれざる,流動の.-pitta流动胆汁,7,1
  10. 684,zh,1,abbahati,abbahati,Abbahati,abbahati,abbuhati [Sk. ābṛhati] 引き抜く,抜き出す. imper. abbaha; opt. abbahe; aor. abbahī,abbuhi; ger. abbuyha,avyuyha; pp. abbūḷha; caus. abbāheti; ger. abbāhitvā; pp. abbūḷhita,8,10
  11. 708,zh,1,abbana,abbaṇa,Abbaṇa,abbaṇa:a.[a-vaṇa]伤のない,6,1
  12. 741,zh,1,abbha,abbha,Abbha,abbha:n.,abbhā f. [Sk. abhra] 雲,黑雲.abbhā mutto candimā雲を離れた月. -ghana 層雲. -mutta 雲を離れたる. -saṃvilāpa 雷鳴,5,1
  13. 976,zh,1,abbhanga,abbhaṅga,Abbhaṅga,abbhaṅga:n.= abbhañjana,8,1
  14. 1288,zh,1,abbhattha,abbhattha,Abbhattha,abbhattha:n. [abhi-attha ②] = attha ② abbhatthaṃ gacchati 滅没す,9,1
  15. 1306,zh,1,abbhavalahakadeva,abbhavalāhakadeva,Abbhavalāhakadeva,abbhavalāhakadeva:m.闇云天,17,1
  16. 1349,zh,1,abbhoharika,abbhohārika,Abbhohārika,abbhohārika:a.= abbohārika 異常なる,11,1
  17. 1470,zh,1,abbhudeti,abbhudeti,Abbhudeti,abbhudeti:[abhi-ud-eti] 昇る,出る. ppr. abbhudayaṃ,9,1
  18. 1583,zh,1,abbhulhesika,abbhūḷhesika,Abbhūḷhesika,abbhūḷhesika:a.柴篱を引き拔きし者.=abhūḷhesika,12,1
  19. 1586,zh,1,abbhum,abbhuṃ,Abbhuṃ,abbhuṃ:interj. [Sk. abhvaṃ] ああ,恐ろしい,6,1
  20. 1673,zh,1,abbhussakkati,abbhussakkati,Abbhussakkati,abbhussakkati,abbhussukkati [abhi-ud-ṣvaṣk] 超えて進む,高く上る. ppr. abbhussakkamāna,13,1
  21. 1686,zh,1,abbhussukkati,abbhussukkati,Abbhussukkati,abbhussukkati,abbhussakkati [abhi-ud-ṣvaṣk] 超えて進む,高く上る. ppr. abbhussakkamāna,13,1
  22. 1691,zh,1,abbhuta,abbhuta,Abbhuta,abbhuta:① a. n. [a-bhūta,Sk. adbhuta] 未曾有の,希有の. abbhutaṃ 希有なり,不思議なり.-gāmi maggo希有に达する道. -dhamma 未曾有法,希法 [九分教の一]. ② n. 賭(かけ),7,1
  23. 1902,zh,1,abbuhati,abbuhati,Abbuhati,abbuhati,abbahati [Sk. ābṛhati] 引き抜く,抜き出す. imper. abbaha; opt. abbahe; aor. abbahī,abbuhi; ger. abbuyha,avyuyha; pp. abbūḷha; caus. abbāheti; ger. abbāhitvā; pp. abbūḷhita,8,1
  24. 1917,zh,1,abbuhita,abbūhita,Abbūhita,abbūhita,abbūḷhita a. [abbāheti の pp.] 抜き出せる,破壊せる,8,1
  25. 1960,zh,1,abbulhita,abbūḷhita,Abbūḷhita,abbūḷhita,abbūhita a. [abbāheti の pp.] 抜き出せる,破壊せる,9,1
  26. 1971,zh,1,abbyahana,abbyahana,Abbyahana,abbyahana,abbyahati = abbāhana,abbahati,9,1
  27. 1974,zh,1,abbyahati,abbyahati,Abbyahati,abbyahati,abbyahana = abbahati,abbāhana,9,1
  28. 1987,zh,1,abha-dhatu,ābhā-dhātu,Ābhā-Dhātu,ābhā-dhātu:f. 光界[七界の一],10,1
  29. 1992,zh,1,abhabba,abhabba,Abhabba,abhabba:a. [a-bhabba] 不可能なる,不能の.-āgamana不能行者.-āpattika犯罪不可触者.-ṭṭhāna不触处[五种].-tā不可能,不能,7,1
  30. 2251,zh,1,abhasatha,abhāsatha,Abhāsatha,abhāsatha,abhāsittha,abhāsiṃ,abhāsissaṃ bhāsati の aor.,9,1
  31. 2259,zh,1,abhasim,abhāsiṃ,Abhāsiṃ,abhāsiṃ,abhāsatha,abhāsittha,abhāsissaṃ bhāsati の aor.,7,1
  32. 2260,zh,1,abhasissam,abhāsissaṃ,Abhāsissaṃ,abhāsissaṃ,abhāsatha,abhāsittha,abhāsiṃ bhāsati の aor.,10,1
  33. 2274,zh,1,abhasittha,abhāsittha,Abhāsittha,abhāsittha,abhāsatha,abhāsiṃ,abhāsissaṃ bhāsati の aor.,10,1
  34. 2564,zh,1,abhavissa,abhavissa,Abhavissa,abhavissa,abhavissaṃ,abhavissaṃsu bhavati の cond.,9,1
  35. 2568,zh,1,abhavissam,abhavissaṃ,Abhavissaṃ,abhavissaṃ,abhavissa,abhavissaṃsu bhavati の cond.,10,1
  36. 2571,zh,1,abhavissamsu,abhavissaṃsu,Abhavissaṃsu,abhavissaṃsu,abhavissa,abhavissaṃ bhavati の cond.,12,1
  37. 2576,zh,1,abhavita,abhāvita,Abhāvita,abhāvita:a. [a-bhāvita] 修習せざる.-kāya身不修习者. -citta不修習心,8,1
  38. 2628,zh,1,abhaya,abhaya,Abhaya,abhaya:a. n. [a-bhaya] 無畏,無怖.-uparata不怖畏抑制者(阿罗汉).-ṭṭhāna无畏处. -da 施無畏,施無畏者. -dakkhiṇā,-dāna無畏施.-patta无畏逮得者,6,1
  39. 2702,zh,1,abhayagirika,abhayagirika,Abhayagirika,Abhayagirika:m.無畏山寺派[スリランカ上座部三派の一],12,1
  40. 2810,zh,1,abhayuttara,abhayuttara,Abhayuttara,Abhayuttara:[Abhaya-uttara]北方のアバヤ[精舍],无畏山寺(Abhayagiri-vihāra),11,1
  41. 2920,zh,1,abheti,ābheti,Ābheti,ābheti:[ābhāti の caus.] 輝かす,6,1
  42. 2952,zh,1,abhibhasana,abhibhāsana,Abhibhāsana,abhibhāsana:n. [abhi-bhāsana<abhi-bhās] 歓喜,光照,11,10
  43. 3092,zh,1,abhibhu,abhibhū,Abhibhū,abhibhū:m.n.a.勝利,胜者,阿毘浮,すぐれた[天],征服した. cf.abhibhavati,7,2
  44. 3273,zh,1,abhidhamati,abhidhamati,Abhidhamati,abhidhamati:[<abhi-dam] 大いに吹く,11,1
  45. 3286,zh,1,abhidhamma,abhidhamma,Abhidhamma,abhidhamma:m. [abhi-dhamma,Sk. abhidharma] 阿毘達磨,阿毘曇,論,対法,勝法 [三藏の一].-kathā阿毘達磨说.-pariyāya论の教说.-piṭaka论藏,对法藏.-pakaraṇa论书.-bhājaniya对法分别,论的分别.-mātikā论の论母,论の要母,10,1
  46. 3393,zh,1,abhidhammattha-sangaha,abhidhammattha-saṅgaha,Abhidhammattha-Saṅgaha,Abhidhammattha-saṅgaha:m.摄阿毘達磨义论[12世纪のスリランカのAnuruddha作,パーリ论概说の白眉],22,1
  47. 3397,zh,1,abhidhammatthakatha,abhidhammāṭṭhakathā,Abhidhammāṭṭhakathā,abhidhammāṭṭhakathā:f.[abhidhamma-aṭṭhakathā]阿毘達磨の义疏,论の注释,19,1
  48. 3487,zh,1,abhidhareti,abhidhāreti,Abhidhāreti,abhidhāreti:[<abhi-dhṛ] 掲げる,高く上げる,11,1
  49. 3608,zh,1,abhidosika-kummasa,ābhidosika-kummāsa,Ābhidosika-Kummāsa,ābhidosika-kummāsa:m. 昨夜の粥,残粥,18,1
  50. 3666,zh,1,abhighata,abhighāta,Abhighāta,abhighāta:a.打击された,接触した,9,1
  51. 3717,zh,1,abhigijjhati,abhigijjhati,Abhigijjhati,abhigijjhati:[abhi-gijjhati] ① 貪求する,熱望する (loc.とともに). ② acc. 羨やむ(acc.とともに),12,1
  52. 3745,zh,1,abhihamsati,abhihaṃsati,Abhihaṃsati,abhihaṃsati:[abhi-haṃsati<abhi-hṛṣ] 喜ばす,満足さす,喜ぶ,11,1
  53. 3758,zh,1,abhihanati,abhihanati,Abhihanati,abhihanati,abhihanti [abhi-han] 打つ,殺す,破壊す,征服す. pp. abhihata,10,1
  54. 3778,zh,1,abhihanti,abhihanti,Abhihanti,abhihanti,abhihanati [abhi-han] 打つ,殺す,破壊す,征服す. pp. abhihata,9,1
  55. 3829,zh,1,abhiharati,abhiharati,Abhiharati,abhiharati:[<abhi-hṛ] ① 持ち来る,運ぶ. inf. abhihaṭṭhuṃ; pp. abhihaṭa; pass. abhihariyati; caus. abhihāreti. ② 呪う,悪口をいう,10,1
  56. 3859,zh,1,abhihareti,abhihāreti,Abhihāreti,abhihāreti:[abhiharati の caus.] 運ばせる,得る,従事する,至る,着ける. aor. abhihāresi,abhihārayiṃ,abhihārayi; fut. abhihessati,10,1
  57. 4002,zh,1,abhihimsati,abhihiṃsati,Abhihiṃsati,abhihiṃsati:= abhihaṃsati,11,1
  58. 4065,zh,1,abhijanati,abhijānāti,Abhijānāti,abhijānāti:[abhi-jānāti] 証知する,自証する. opt. abhijāneyya,abhijaññā; aor. abhiññāsi,abhijānissaṃ; ger. abhijānitvā,abhiññāya,abhiññā; grd. abhiññeyya; ppr. nom. sg. abhijānaṃ; pp. abhiññāta.,10,1
  59. 4182,zh,1,abhijavati,abhijavati,Abhijavati,abhijavati:[abhi-javati<abhi-ju] 熱心である,積極的である,10,1
  60. 4210,zh,1,abhijigimsati,abhijigiṃsati,Abhijigiṃsati,abhijigiṃsati,abhijigīsati [abhi-jigiṃsati] 征服せんと欲す,貪求す,13,1
  61. 4218,zh,1,abhijigisati,abhijigīsati,Abhijigīsati,abhijigīsati,abhijigiṃsati [abhi-jigiṃsati] 征服せんと欲す,貪求す,12,1
  62. 4224,zh,1,abhijihana,abhijīhanā,Abhijīhanā,abhijīhanā:f.[abhi-jīhanā<abhi-jeh]热勤,精勤,10,1
  63. 4275,zh,1,abhijjha,abhijjhā,Abhijjhā,abhijjhā:f. [Sk.abhi-dhyāna] 貪,貪欲,貪求,貪愛.cf. abhijhāyati.-kāyagantha 贪欲身系[四系の一].-visamalobha贪欲邪贪,8,1
  64. 4308,zh,1,abhijjhalu,abhijjhālū,Abhijjhālū,abhijjhālū:a. [BSk. abhidyālu] 貪ある,貪欲の,貪求の,貪愛の cf. abhijjhā,10,1
  65. 4340,zh,1,abhijjhati,abhijjhāti,Abhijjhāti,abhijjhāti,abhijjhāyati [abhi-jhāyati] ① 欲する,貪る. ② 嫉妬する. ger. abhijjhāya; aor. abhijjhāyiṃsu; pp. abhijjhita,10,1
  66. 4366,zh,1,abhijjhayati,abhijjhāyati,Abhijjhāyati,abhijjhāyati,abhijjhāti [abhi-jhāyati] ① 欲する,貪る. ② 嫉妬する. ger. abhijjhāya; aor. abhijjhāyiṃsu; pp. abhijjhita,12,1
  67. 4424,zh,1,abhikankhati,abhikaṅkhati,Abhikaṅkhati,abhikaṅkhati:[BSk. abhikāṅkṣati.<abhikāṅkṣ] 期待する,希望する,欲求する. ppr. abhikaṅkhita,12,1
  68. 4528,zh,1,abhikkamati,abhikkamati,Abhikkamati,abhikkamati:[Sk. abhikramati] 前進する,進行する,近づく. aor. abhikkāmuṃ; ger. abhikkamma; pp. abhikkanta,11,1
  69. 4591,zh,1,abhikkhana,abhikkhaṇa,Abhikkhaṇa,abhikkhaṇa:n. ① [<abhikkhaṇati] 掘り起こすこと. ② [Sk. abhīkṣṇa] acc.adv. abhikkhaṇaṃ = abhiṇhaṃ しばしば,常に,10,1
  70. 4876,zh,1,abhimantheti,abhimantheti,Abhimantheti,abhimantheti,abhimatthati [<abhi-math,abhi-manth] ① 破砕する. ② 摩擦で火をおこす,12,1
  71. 4919,zh,1,abhimatthati,abhimatthati,Abhimatthati,abhimatthati,abhimantheti [<abhi-math,abhi-manth] ① 破砕する. ② 摩擦で火をおこす,12,1
  72. 5064,zh,1,abhinandana,abhinandana,Abhinandana,abhinandana,abhinandanā n. f. [<abhinandati] 歓喜,愛楽,11,1
  73. 5074,zh,1,abhinandana,abhinandanā,Abhinandanā,abhinandanā,abhinandana n. f. [<abhinandati] 歓喜,愛楽,11,1
  74. 5111,zh,1,abhinandati,abhinandati,Abhinandati,abhinandati:[abhi-nandati] 大いに喜ぶ,歓喜す. pr. 1pl. abhinandāmase; aor. abhinandi,abhinanduṃ; pp. abhinandita,11,1
  75. 5269,zh,1,abhindi,abhindi,Abhindi,abhindi:[<abhipatti]得达する,求得する,7,1
  76. 5309,zh,1,abhinham,abhiṇhaṃ,Abhiṇhaṃ,abhiṇhaṃ:adv. [BSk. abhīkṣṇaṃ]しばしば,引続いて. cf. abhikkhaṇaṃ,8,1
  77. 5324,zh,1,abhinhapattika,abhiṇhāpattika,Abhiṇhāpattika,abhiṇhāpattika:a.[abhiṇha-āpattika]しばしば罪を犯す,常习的犯罪者,14,1
  78. 5517,zh,1,abhinibbijjhati,abhinibbijjhati,Abhinibbijjhati,abhinibbijjhati:[abhi-nibbijjhati] 貫通する,破壊する,卵殻を破る. opt. abhinibbijjheyyuṃ,15,1
  79. 5561,zh,1,abhinighata,abhinighāta,Abhinighāta,abhinighāta:a.n.杀害,11,1
  80. 5577,zh,1,abhinihara,abhinīhāra,Abhinīhāra,abhinīhāra:m.,abhinīhāraṇa n. [BSk. abhinirhāra] 引発,志向,決意. cf. abhinīharati,-kusala 引发に巧みな,引发善巧,10,1
  81. 5841,zh,1,abhinindriya,abhinindriya,Abhinindriya,abhinindriya:[abhiññā-indriya または a-bhinna-]神通根,不坏根,12,1
  82. 5920,zh,1,abhinipatati,abhinipatati,Abhinipatati,abhinipatati:[abhi-nipatati] 突進する,集合する,12,1
  83. 5937,zh,1,abhinipatin,abhinipātin,Abhinipātin,abhinipātin:a. [abhi-nipātin] 攻撃する,就寝する,11,1
  84. 5947,zh,1,abhinippanna,abhinippanna,Abhinippanna,abhinippanna,abhinipphanna a. [abhinippajjati の pp.] 得られたる,完成せる,12,1
  85. 5985,zh,1,abhinipphanna,abhinipphanna,Abhinipphanna,abhinipphanna,abhinippanna a. [abhinippajjati の pp.] 得られたる,完成せる,13,1
  86. 6069,zh,1,abhiniropeti,abhiniropeti,Abhiniropeti,abhiniropeti:心に上せる,志念する,12,1
  87. 6172,zh,1,abhinivesa,abhinivesa,Abhinivesa,abhinivesa:m. [abhi-nivesa,BSk. abhiniveśa] 執持,現貪,執著. -parāmāsa现贪执取[见],10,1
  88. 6317,zh,1,abhinivuttha,abhinivuttha,Abhinivuttha,abhinivuttha:a.[abhi-ni-vas の pp.]居住,12,1
  89. 6334,zh,1,abhinna,abhiññā,Abhiññā,abhiññā:① f. [<abhijānāti,Sk. abhijñā] 神通,通,通智,証智.-anuyoga神通征问.-kathā神通论.-kusala神通善心.-citta神通心.-cetanā神通思.-ñāṇa神通智.-paññā神通の慧.-pādaka-jhāna神通の基础禅.-bala神通力.-vosāna-pāramī通智究竟完成. ② abhiññā [abhijānāti の ger.] 証知して.-pariññeyya知解して遍知されるベき,7,1
  90. 6786,zh,1,abhipattheti,abhipattheti,Abhipattheti,abhipattheti:[abhi-pattheti] 希求する,欲求する. pp. abhipatthita; ppr. m. sg. nom. abhipatthayaṃ,12,1
  91. 7020,zh,1,abhiradha,abhirādha,Abhirādha,abhirādha,abhirādhin a.喜んだ,喜悦した,9,1
  92. 7036,zh,1,abhiradhin,abhirādhin,Abhirādhin,abhirādhin,abhirādha a.喜んだ,喜悦した,10,1
  93. 7140,zh,1,abhirami,abhirāmi,Abhirāmi,abhirāmi:abhiramati の aor.,8,1
  94. 7264,zh,1,abhirohana,abhirohana,Abhirohana,abhirohana:n.[<abhi-ruh]现前解,正思惟,10,1
  95. 7327,zh,1,abhiruda,abhiruda,Abhiruda,abhiruda,abhiruta a. [Sk. abhiruta] 鳴声の,叫聲の,8,1
  96. 7448,zh,1,abhiruta,abhiruta,Abhiruta,abhiruta,abhiruda a. [Sk. abhiruta] 鳴声の,叫聲の,8,1
  97. 7506,zh,1,abhisajjani,abhisajjanī,Abhisajjanī,abhisajjanī:f.叱责. cf.abhisajjati,11,1
  98. 7546,zh,1,abhisallikhata,abhisallikhatā,Abhisallikhatā,abhisallikhatā:f.削减. cf.abhi-saṃlekha-tā,14,1
  99. 7549,zh,1,abhisamacara,abhisamācāra,Abhisamācāra,abhisamācāra:m.等正行[戒],12,1
  100. 7555,zh,1,abhisamacarika,abhisamācārika,Abhisamācārika,abhisamācārika:a. [abhi-samācārika] 增上行儀,增上行の.-sikkhā 增上行儀の学,14,1
  101. 7563,zh,1,abhisamacarika,ābhisamācārika,Ābhisamācārika,ābhisamācārika:a. 增上行儀の. =abhisamācārika,14,1
  102. 7599,zh,1,abhisamaya,abhisamaya,Abhisamaya,abhisamaya:m. ① [abhi-samaya] 現観,領解,理論的理解. ② [abhisama-ya<abhi-śam] 止滅,止息. māna- 慢の止滅,phassa- 触の止滅,10,1
  103. 7699,zh,1,abhisambhavati,abhisambhavati,Abhisambhavati,abhisambhavati,abhisambhoti [abhi-saṃ-bhūPDF显示为<a-bhi-saṃ-bhū] できる,得る,到達す. fut. abhisambhossaṃ; ger. abhisambhutvā,abhisambhavitvā; aor. abhisambhosi; grd. abhisambhavanīya,14,1
  104. 7729,zh,1,abhisambhoti,abhisambhoti,Abhisambhoti,abhisambhoti,abhisambhavati [abhi-saṃ-bhūPDF显示为<a-bhi-saṃ-bhū] できる,得る,到達す. fut. abhisambhossaṃ; ger. abhisambhutvā,abhisambhavitvā; aor. abhisambhosi; grd. abhisambhavanīya,12,1
  105. 7750,zh,1,abhisambhunati,abhisambhuṇāti,Abhisambhuṇāti,abhisambhuṇāti:(得ることが)可能である,できる. cf. abhisambhavati. ppr. abhisambhuṇata,14,1
  106. 7777,zh,1,abhisambodhi,abhisambodhi,Abhisambodhi,abhisambodhi:f.等正菩提,等正觉,12,1
  107. 7877,zh,1,abhisambujjhati,abhisambujjhati,Abhisambujjhati,abhisambujjhati:[abhi-sam-budh] 現等覚す,よく悟る. aor. abhisambujjhi; ppr. abhisambudhāna; pp. abhisambuddha; caus. abhisambodheti; pp. abhisambodhita,15,1
  108. 7948,zh,1,abhisameti,abhisameti,Abhisameti,abhisameti:[abhi-sam-i] 現観す,領解す. fut. abhisamessati; aor. abhisamiṃsu,abhisamesuṃ; ger. abhisamecca,abhisametvā; pp. abhisameta,10,1
  109. 8027,zh,1,abhisamparaya,abhisamparāya,Abhisamparāya,abhisamparāya:m. [abhi-samparāya] 未来の運命. acc. abhisamparāyaṃ adv. 来世に,未来に,死後に,13,1
  110. 8047,zh,1,abhisamsati,abhisaṃsati,Abhisaṃsati,abhisaṃsati:[abhi-śaṃs] 呪(のろ)う,悪罵す. aor. abhisaṃsi,abhisaṃsittha; pp. abhisattha,11,10
  111. 8189,zh,1,abhisanga,abhisaṅga,Abhisaṅga,abhisaṅga:m.粘着,固着,执着,9,10
  112. 8212,zh,1,abhisangin,abhisaṅgin,Abhisaṅgin,abhisaṅgin:a.[abhisaṅga-in]执念の,10,1
  113. 8222,zh,1,abhisankhara,abhisaṅkhāra,Abhisaṅkhāra,abhisaṅkhāra:m. [cf. abhisaṅkharoti] ①行作,行為作. -bhāra行作の重荷. ②準備,備蓄,12,1
  114. 8251,zh,1,abhisankharana,abhisaṅkharaṇa,Abhisaṅkharaṇa,abhisaṅkharaṇa:n.行作,为作,14,1
  115. 8314,zh,1,abhisankharika-pindapata,abhisaṅkhārika-piṇḍapāta,Abhisaṅkhārika-Piṇḍapāta,abhisaṅkhārika-piṇḍapāta:m.祈愿食,24,1
  116. 8387,zh,1,abhisankhipati,abhisaṅkhipati,Abhisaṅkhipati,abhisaṅkhipati:[<abhi-saṃ-kṣīp] 投合する,集む,集中する,14,1
  117. 8395,zh,1,abhisanna,abhisaññā,Abhisaññā,abhisaññā:f. [abhi-saññā] 増上想. -nirodha-sampajāna-samāpatti 增上想灭正知定,9,1
  118. 8417,zh,1,abhisannuhati,abhisaññūhati,Abhisaññūhati,abhisaññūhati:[abhi-saṃ-ni-ud-hṛ] 積む,集中する,13,1
  119. 8467,zh,1,abhisapati,abhisapati,Abhisapati,abhisapati:[<abhi-śap] 呪う. pp. abhisatta,10,1
  120. 8545,zh,1,abhisattha,abhisattha,Abhisattha,abhisattha:a. [abhisaṃsati の pp.] 呪詛されたる,10,1
  121. 8559,zh,1,abhisecana,abhisecana,Abhisecana,abhisecana:n.注流,灌頂.cf. abhisiñcati,10,1
  122. 8593,zh,1,abhiseka,abhiseka,Abhiseka,abhiseka:m. [<abhi-sic,Sk. abhiṣeka] 灌頂.-udaka灌顶水.-maṅgala 即位[灌顶]式,8,1
  123. 8715,zh,1,abhisimsati,abhisiṃsati,Abhisiṃsati,abhisiṃsati:[abhi-siṃsati]大愿を发す. cf.āsiṃsati. aor.abhisīsi,11,1
  124. 8778,zh,1,abhisitta,abhisitta,Abhisitta,abhisitta:[abhisiñcati の pp.,Sk. abhi-sikta] 注いた,灌頂した,9,1
  125. 8933,zh,1,abhititthati,abhitiṭṭhati,Abhitiṭṭhati,abhitiṭṭhati:[<abhi-sthā] 特立す,すぐれたる. ger. abhiṭṭhāya,12,1
  126. 8939,zh,1,abhito,abhito,Abhito,abhito:adv. [abhi の abl.] ① 周囲に,両側 に. ② 近くに. ~ sabhaṃ 衆の面前にて,6,1
  127. 8955,zh,1,abhitoseti,abhitoseti,Abhitoseti,abhitoseti:[<abhi-tus] 大いに満足さす,喜ばす,10,1
  128. 8976,zh,1,abhitthaneti,abhitthaneti,Abhitthaneti,abhitthaneti:[abhi-stanのcaus.] 雷鳴する,12,1
  129. 9015,zh,1,abhitthavati,abhitthavati,Abhitthavati,abhitthavati,abhitthunati 大いに賞める. aor. 3sg. abhitthavi; pp. abhitthuta,12,1
  130. 9053,zh,1,abhitthunati,abhitthunati,Abhitthunati,abhitthunati,abhitthavati 大いに賞める. aor. 3sg. abhitthavi; pp. abhitthuta,12,1
  131. 9084,zh,1,abhitunna,abhituṇṇa,Abhituṇṇa,abhituṇṇa,abhitunna a. [Sk. abhitūrṇa] 制圧されたる,征服されたる,9,1
  132. 9093,zh,1,abhitunna,abhitunna,Abhitunna,abhitunna,abhituṇṇa a. [Sk. abhitūrṇa] 制圧されたる,征服されたる,9,1
  133. 9112,zh,1,abhivada,abhivāda,Abhivāda,abhivāda:m.礼拜,敬礼,8,1
  134. 9192,zh,1,abhivaddhana,abhivaḍḍhana,Abhivaḍḍhana,abhivaḍḍhana,abhivaddhana n.增大,成育,12,1
  135. 9201,zh,1,abhivaddhana,abhivaddhana,Abhivaddhana,abhivaddhana,abhivaḍḍhana n.增大,成育,12,1
  136. 9243,zh,1,abhivadeti,abhivādeti,Abhivādeti,abhivādeti:[abhivadati の caus.] 敬礼す,礼拝す,問訊す. aor. 1sg. abhivādesiṃ,abhivādayiṃ; caus. abhivādāpeti 敬礼せしむ,10,1
  137. 9341,zh,1,abhivassati,abhivassati,Abhivassati,abhivassati:[abhi-vṛṣ] 雨降る,注ぐ. ppr. sg. nom. abhivassaṃ [ābhivassaṃ] ; pp. abhivaṭṭa,abhivuṭṭha; caus. abhivassāpeti,11,1
  138. 9408,zh,1,abhivijayati,abhivijayati,Abhivijayati,abhivijayati,abhivijināti [abhi-vi-ji] 征服する. ger. abhivijiya,abhivijinitvā,12,1
  139. 9414,zh,1,abhivijinati,abhivijināti,Abhivijināti,abhivijināti,abhivijayati [abhi-vi-ji] 征服する. ger. abhivijiya,abhivijinitvā,12,1
  140. 9466,zh,1,abhivisittha,abhivisiṭṭha,Abhivisiṭṭha,abhivisiṭṭha:a.すばらしい,12,1
  141. 9493,zh,1,abhivissattha,abhivissattha,Abhivissattha,abhivissattha:[<abhivissasati. abhi-vi-śvas の pp.] 信賴した,13,1
  142. 9553,zh,1,abhivyatta,abhivyatta,Abhivyatta,abhivyatta:a.[Sk.abhivyakta]明瞭な,10,1
  143. 9592,zh,1,abhiyati,abhiyāti,Abhiyāti,abhiyāti:[<abhi-yā] 立ち向う,攻める,aor. abhiyāsi,8,1
  144. 9814,zh,1,abhunjimsu,abhuñjiṃsu,Abhuñjiṃsu,abhuñjiṃsu,abhuñjisuṃ bhuñjati の aor. 3pl.,10,1
  145. 9819,zh,1,abhunjisum,abhuñjisuṃ,Abhuñjisuṃ,abhuñjisuṃ,abhuñjiṃsu bhuñjati の aor. 3pl.,10,1
  146. 10036,zh,1,abija,abīja,Abīja,abīja:a.[a-bīja]不成种子,5,1
  147. 10124,zh,1,abravi,abravi,Abravi,abravi,abraviṃ,abravuṃ brūti の aor.,6,1
  148. 10130,zh,1,abravim,abraviṃ,Abraviṃ,abraviṃ,abravi,abravuṃ brūti の aor.,7,1
  149. 10133,zh,1,abravum,abravuṃ,Abravuṃ,abravuṃ,abraviṃ,abravi brūti の aor.,7,1
  150. 10185,zh,1,abujjhatha,abujjhatha,Abujjhatha,abujjhatha,abujjhi bujjhati の aor.,10,1
  151. 10187,zh,1,abujjhi,abujjhi,Abujjhi,abujjhi,abujjhatha bujjhati の aor.,7,1
  152. 10446,zh,1,abyapada,abyāpāda,Abyāpāda,abyāpāda:= avyāpāda.-saṅkappa无嗔思维,无恚念,8,1
  153. 11052,zh,1,acari,acāri,Acāri,acāri:,acārisaṃ,acārisuṃ,acāruṃ,carati の aor.,5,1
  154. 11387,zh,1,accagama,accagamā,Accagamā,accagamā:accagā,accagū,atigacchati の aor.,8,1
  155. 11434,zh,1,accanta,accanta,Accanta,accanta:a. [ati-anta] 究竟の,最終の,畢竟,極辺の. -niṭṭha 畢竟究竟者,究竟趣. -niyāma 畢竟決定. -pariyosāna究竟终结.-brahmacārin究竟梵行者.-yogakkhemin究竟安稳者.-virāga 究竟離貪. -santi究竟寂.-sukhumāra 極めて華奢な.-suddhi究竟净。,7,1
  156. 11710,zh,1,accasari,accasari,Accasari,accasari:atisaratiのaor.,8,1
  157. 11722,zh,1,accati,accati,Accati,accati:[ved.arcati]赏める,讃える.pp.accita,6,1
  158. 11835,zh,1,accha,accha,Accha,accha:① a. [〃] 澄んだ,輝やいた -odaka 清水の. ② m. [Sk. ṛkṣa] 熊.-camma熊皮。,5,1
  159. 12084,zh,1,acchariya,acchariya,Acchariya,acchariya:a. [Sk. āścarya] 希有の,不思議の.-abbhuta-dhamma希有未曾有法.-gāmi-magga希有に至る道.dhamma希有法,manuss希有人。,9,1
  160. 13148,zh,1,ada,ada,Ada,ada,adaka a. 食する. cf. adeti,3,1
  161. 13157,zh,1,ada,adā,Adā,adā,adāsi,adāsimha dadātiの aor.,3,1
  162. 13170,zh,1,adadam,adadaṃ,Adadaṃ,adadaṃ,adaṃ,adaṃsu,adattha,adamha dadāti の aor.,6,1
  163. 13182,zh,1,adaddha,adaḍḍha,Adaḍḍha,adaḍḍha:[dahatiの aor.]烧いた,7,1
  164. 13215,zh,1,adaka,adaka,Adaka,adaka,ada a. 食する. cf. adeti,5,1
  165. 13227,zh,1,adakkhi,adakkhi,Adakkhi,adakkhi,adakkhuṃ dassati の aor.,7,1
  166. 13234,zh,1,adakkhum,adakkhuṃ,Adakkhuṃ,adakkhuṃ,adakkhi dassati の aor.,8,1
  167. 13248,zh,1,adam,adaṃ,Adaṃ,adaṃ,adaṃsu,adattha,adadaṃ,adamha dadāti の aor.,4,1
  168. 13251,zh,1,adamha,adamha,Adamha,adamha,adaṃ,adaṃsu,adattha,adadaṃ dadāti の aor.,6,1
  169. 13263,zh,1,adamsu,adaṃsu,Adaṃsu,adaṃsu,adaṃ,adattha,adadaṃ,adamha dadāti の aor.,6,1
  170. 13291,zh,1,adana-nikkhepa-rupa,ādāna-nikkhepa-rūpa,Ādāna-Nikkhepa-Rūpa,ādāna-nikkhepa-rūpa:取捨色,19,1
  171. 13403,zh,1,adapayati,ādapayati,Ādapayati,ādapayati,ādapeti [ādāti の caus.] 取らせる,一致する. aor. ādapayi,9,1
  172. 13408,zh,1,adapeti,ādapeti,Ādapeti,ādapeti,ādapayati [ādāti の caus.] 取らせる,一致する. aor. ādapayi,7,1
  173. 13461,zh,1,adariya,ādariya,Ādariya,ādariya:n. 恭敬,尊敬,表敬,7,1
  174. 13529,zh,1,adasi,adāsi,Adāsi,adāsi,adā,adāsimha dadātiの aor.,5,1
  175. 13537,zh,1,adasimha,adāsimha,Adāsimha,adāsimha,adā,adāsi dadātiの aor.,8,1
  176. 13573,zh,1,adassatha,adassatha,Adassatha,adassatha,adassiṃ dassatiの aor.,9,1
  177. 13588,zh,1,adassim,adassiṃ,Adassiṃ,adassiṃ,adassatha dassatiの aor.,7,1
  178. 13628,zh,1,adattha,adattha,Adattha,adattha,adaṃ,adaṃsu,adadaṃ,adamha dadāti の aor.,7,1
  179. 13652,zh,1,adatva,adatvā,Adatvā,adatvā:ger.与えずして.datvāの否定,6,1
  180. 13708,zh,1,adda,adda,Adda,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,4,1
  181. 13709,zh,1,adda,adda,Adda,adda:①a.[Sk.ārdra]湿つた,濡れた. ②m.[Sk.ādraka]しようが,4,1
  182. 13724,zh,1,adda,addā,Addā,addā,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ dassati の aor.,4,1
  183. 13752,zh,1,addakkhi,addakkhi,Addakkhi,addakkhi,adda,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,8,1
  184. 13762,zh,1,addakkhim,addakkhiṃ,Addakkhiṃ,addakkhiṃ,adda,addakkhi,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,9,1
  185. 13777,zh,1,addasa,addasa,Addasa,addasa,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,6,1
  186. 13787,zh,1,addasa,addasā,Addasā,addasā,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,6,1
  187. 13793,zh,1,addasam,addasaṃ,Addasaṃ,addasaṃ,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,7,1
  188. 13798,zh,1,addasami,addasāmi,Addasāmi,addasāmi,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,8,1
  189. 13801,zh,1,addasasi,addasāsi,Addasāsi,addasāsi,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,8,1
  190. 13802,zh,1,addasasim,addasāsiṃ,Addasāsiṃ,addasāsiṃ,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā dassati の aor.,9,1
  191. 13803,zh,1,addasasum,addasāsuṃ,Addasāsuṃ,addasāsuṃ,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasuṃ,addā dassati の aor.,9,1
  192. 13812,zh,1,addasum,addasuṃ,Addasuṃ,addasuṃ,adda,addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addā dassati の aor.,7,1
  193. 13827,zh,1,addha,aḍḍha,Aḍḍha,aḍḍha:① a. [Sk. ardha] 半,半分. -uḍḍha,-catuttha 第四は半,三ヶ半.-kumbha半水の甕.-kusi小坛. -tiya,-teyya 第三は半,二ヶ半.-terasa,-teḷasa 十二ヶ半.-pallaṅka半跏趺坐[比丘尼の]. -māsa 半月.-māsaka半钱.-muṇḍaka半剃. -yoga 片屋根家.-rattā,-ratti半夜,夜半. ② a. [Sk. āḍhya] 富める,豊かなる,5,1
  194. 13844,zh,1,addha,addha,Addha,addha:① =aḍḍha. num. 半,半分.-āmalaka半菴摩罗果.-kahāpaṇa半钱.-daṇḍa,-daṇḍaka半杖,棍棒. -māsa半月. -yojana 半由旬. ② =adda. a. [Sk. ārdra] ぬれた,執着せる. ③ n.[Sk. adhvan]路,时 .=addhan. -anantaratā时无间性,5,1
  195. 14116,zh,1,addhan,addhan,Addhan,addhan:m. [Sk. adhvan] cf. addhāna ① 路,旅路. ② 時,時間,経過. nom. addhā; gen. dat. addhuno; instr. addhunā; acc. addhānaṃ; loc. addhaṃ; pl. addhā. tayo addhā 三時(過去∙現在∙未来). dīghaṃ addhānaṃ 長時に,長い間. addha-gata 晩年. -gū 遊行者,徧歷者.addhā-paccuppanna一期现在,6,1
  196. 14120,zh,1,addhana,addhāna,Addhāna,addhāna:n. [<addhan.Sk.adhvāna] ① 時間,世.dīghaṃ addhānaṃ長時に.-pariccheda時限. ② 行路,旅行.-gamana-samaya旅行时.-pariññā行路の遍知.-magga 道路,旅路.-samuṭṭhā-na道戒等起,7,1
  197. 14387,zh,1,addhika,addhika,Addhika,addhika,addhin a. [addha-in] 旅行せる,路上にある,7,1
  198. 14401,zh,1,addhin,addhin,Addhin,addhin,addhika a. [addha-in] 旅行せる,路上にある,6,1
  199. 14496,zh,1,adesa,ādesa,Ādesa,ādesa:m. 宣示,読心,記心,5,1
  200. 14541,zh,1,adesayi,adesayi,Adesayi,adesayi,adesesi deseti の aor.,7,1
  201. 14548,zh,1,adesesi,adesesi,Adesesi,adesesi,adesayi deseti の aor.,7,1
  202. 14687,zh,1,adhamma,adhamma,Adhamma,adhamma:m. [a-dhamma] 非法,邪法. -kamma 非法羯磨. -cariyā 非法行. -cārin 非法行者.-cuditaka非法被呵責.-codaka 非法呵責,非法呵責者. -ṭṭha 非法住者.-rāga非法贪. -vādin 非法説者.-vādino parisā说非法众会,7,1
  203. 14741,zh,1,adhammaka,adhammaka,Adhammaka,adhammaka:a.非法の,非法者.=adhammika,9,1
  204. 14818,zh,1,adhammika,adhammika,Adhammika,adhammika:a. [a-dhammika] 非法の,不如法の.-pāṭimokkha-ṭhapana非法遮说戒. ~vāda 非法説,9,1
  205. 14999,zh,1,adhas,adhas,Adhas,adhas,adho adv. [Sk. adhaḥ] 下に. -mukha 下向,下口. -bhāga 下方. -siraṃ 頭を下にして,5,1
  206. 15004,zh,1,adhavana,ādhāvana,Ādhāvana,ādhāvana:n. 突進,激動,8,1
  207. 15104,zh,1,adhibhu,adhibhū,Adhibhū,adhibhū,adhibhūta a. [cf. adhibhavati,Sk. adhibhū] 打ち勝てる,征服の,君主,7,1
  208. 15111,zh,1,adhibhuta,adhibhūta,Adhibhūta,adhibhūta,adhibhū a. [cf. adhibhavati,Sk. adhibhū] 打ち勝てる,征服の,君主,9,1
  209. 15127,zh,1,adhicca,adhicca,Adhicca,adhicca:① a. [adhīyati の ger.] 学びて,学習して. ② a. [a-dhicca] 無因の,無因無縁の,偶然の. -āpattika偶然の犯罪.-samuppanna 無因生,自然生.-samuppannika无因生起,自然发生,无因论,7,1
  210. 15205,zh,1,adhicitta,adhicitta,Adhicitta,adhicitta:n. [adhi-citta] 増上心,禅定.-sikkhā増上心学[三学の一],9,1
  211. 15240,zh,1,adhideva,adhideva,Adhideva,adhideva:m. [adhi-deva] ① 依天. ② 至高天,上天. cf. atideva.-ñāṇa-dassana依天智见,8,1
  212. 15278,zh,1,adhigama,adhigama,Adhigama,adhigama:m. 到達,得達,証得,知識.cf. adhigacchati.-antaradhāna证得隐没,8,1
  213. 15467,zh,1,adhika,adhika,Adhika,adhika:a. [〃] すぐれたる,超えたる. paññāsādhikāni pañca vassa-satāni 五十を加えたる五百年,五百五十年. adhikatara (比較級)よりすぐれたる,6,1
  214. 15528,zh,1,adhikarana,adhikaraṇa,Adhikaraṇa,adhikaraṇa:n. [adhi-karaṇa,〃] ① 問題,事,事件,作務. ② 諍,諍論,諍事. acc.adv. adhikaraṇaṃ …のために,…の故に,…の結果として.-añña-bhāgiya諍論の异分. -kāraka 諍論者.-saṅgaha諍事聚. -samatha 滅諍,止諍,10,1
  215. 15607,zh,1,adhikarani,adhikaraṇī,Adhikaraṇī,adhikaraṇī:f. 铁床,かなどこ,10,1
  216. 15684,zh,1,adhikatta,adhikatta,Adhikatta,adhikatta:n.[adhika-tta]增上性,优性,9,1
  217. 15996,zh,1,adhimutti,adhimutti,Adhimutti,adhimutti:f. [adhi-mutti,BSk. adhi-mukti] 信解,勝解,願楽. -pada勝解处,9,1
  218. 16030,zh,1,adhinatha,ādhinātha,Ādhinātha,ādhinātha,ādhināyaka m. 官職の名,9,1
  219. 16033,zh,1,adhinayaka,ādhināyaka,Ādhināyaka,ādhināyaka,ādhinātha m. 官職の名,10,1
  220. 16051,zh,1,adhipacca,adhipacca,Adhipacca,adhipacca:n. [adhipati-ya] 支配,増上.-saṃvattanīya-kamma支配を引く业,9,1
  221. 16059,zh,1,adhipacca,ādhipacca,Ādhipacca,ādhipacca,ādhipateyya n. [adhipati-ya] 主権,王権,9,1
  222. 16116,zh,1,adhipanna,adhipaññā,Adhipaññā,adhipaññā:f. [adhi-paññā,BSk. adhiprajñā] 増上慧.-dhamma-vipassanā增上慧法观.-sikkhā増上慧[三学の一],9,1
  223. 16144,zh,1,adhipannatti,adhipaññatti,Adhipaññatti,adhipaññatti:f.增上智,增上施设,12,1
  224. 16196,zh,1,adhipateyya,ādhipateyya,Ādhipateyya,ādhipateyya,ādhipacca n. [adhipati-ya] 主権,王権,11,1
  225. 16255,zh,1,adhipatta panna,adhipattā paññā,Adhipattā Paññā,adhipattā paññā:f.増上性の慧,15,1
  226. 16271,zh,1,adhippaya,adhippāya,Adhippāya,adhippāya:m. [Sk. abhiprāya] 意趣,欲求,興趣,意味.-iddhi意趣神通,9,1
  227. 16366,zh,1,adhisallikhata,adhisallikhatā,Adhisallikhatā,adhisallikhatā:f.削减,14,1
  228. 16367,zh,1,adhisallikhati,adhisallikhati,Adhisallikhati,adhisallikhati:极めて禁欲する. cf.sallekhati,14,1
  229. 16406,zh,1,adhisila,adhisīla,Adhisīla,adhisīla:n. [adhi-sīla] 増上戒. -sikkhā 増上戒学[三学の一],8,1
  230. 16450,zh,1,adhitthahati,adhiṭṭhahati,Adhiṭṭhahati,adhiṭṭhahati,adhiṭṭhāti [Sk. adhi-tiṣṭhati] 確立する,決意する,執持する. inf. adhiṭṭhātuṃ; ger. adhiṭṭhahitvā,adhiṭṭhāya; grd. adhiṭṭhātabba; aor. adhiṭṭhahi,adhiṭṭhāsi; pp. adhiṭṭhita,12,1
  231. 16468,zh,1,adhitthana,adhiṭṭhāna,Adhiṭṭhāna,adhiṭṭhāna:n. [Sk. adhiṣṭhāna.<adhi-sthā] 確立,決意,受持,加持,摂持,依処,住著,偏見.adhiṭṭhāne paññā摂持の慧.-iddhi. -citta 決意心. -pāramī 決定波羅蜜,受持波羅蜜. -bala 摂持カ. -vasin 摂持自在,在定自在. -uposatha 受持布薩.-suñña摂持空,10,1
  232. 16575,zh,1,adhitthati,adhiṭṭhāti,Adhiṭṭhāti,adhiṭṭhāti,adhiṭṭhahati [Sk. adhi-tiṣṭhati] 確立する,決意する,執持する. inf. adhiṭṭhātuṃ; ger. adhiṭṭhahitvā,adhiṭṭhāya; grd. adhiṭṭhātabba; aor. adhiṭṭhahi,adhiṭṭhāsi; pp. adhiṭṭhita,10,1
  233. 16651,zh,1,adhivacana,adhivacana,Adhivacana,adhivacana:n. [〃 adhi-vacana] 増語,同義語,名辞. -patha 増語道,名目道.-patha増語道法. -samphassa 増語触,10,1
  234. 16679,zh,1,adhivaha,adhivāha,Adhivāha,adhivāha:m. [<adhi-vah] 運搬者,もたらす者. cf.vahati,8,1
  235. 16698,zh,1,adhivara,adhivara,Adhivara,adhivara:a.すぐれた,すばらしい,8,1
  236. 16712,zh,1,adhivasaka,adhivāsaka,Adhivāsaka,adhivāsaka,adhivāsika a. 忍住する,忍耐する,10,1
  237. 16775,zh,1,adhivasayi,adhivāsayi,Adhivāsayi,adhivāsayi,adhivāsesi [adhivāsetiのaor.]忍受した,10,1
  238. 16778,zh,1,adhivasesi,adhivāsesi,Adhivāsesi,adhivāsesi,adhivāsayi [adhivāsetiのaor.]忍受した,10,1
  239. 16801,zh,1,adhivasika,adhivāsika,Adhivāsika,adhivāsika,adhivāsaka a. 忍住する,忍耐する,10,1
  240. 16821,zh,1,adhivattha,adhivattha,Adhivattha,adhivattha,adhivuttha a. [adhivasati の pp.] 住せる,居住せる,10,1
  241. 16843,zh,1,adhivuttha,adhivuttha,Adhivuttha,adhivuttha,adhivattha a. [adhivasati の pp.] 住せる,居住せる,10,1
  242. 16854,zh,1,adhivutti,adhivutti,Adhivutti,adhivutti:f. [<adhi-vac] 所説,言説. -pada 浮説,9,1
  243. 16902,zh,1,adho,adho,Adho,adho,adhas adv. [Sk. adhaḥ] 下に. -mukha 下向,下口. -bhāga 下方. -siraṃ 頭を下にして,4,1
  244. 17099,zh,1,adhuta,ādhuta,Ādhuta,ādhuta:a. [ā-dhuta] 摇り動かされた,6,1
  245. 17200,zh,1,adicca-kula-ketu,ādicca-kula-ketu,Ādicca-Kula-Ketu,ādicca-kula-ketu:m. 日種幢,16,1
  246. 17488,zh,1,adinna,adinna,Adinna,adinna:a. [a-dinna] 与えられざる,不与の. -ādāna,ādiyana 不与取,偷盗. -ādāyin 与えられざるを取る者,盗者,6,1
  247. 17519,zh,1,adinnadana,adinnādānā,Adinnādānā,adinnādānā:abl.不与取から.~paṭivi-rato,~veramaṇī离去者,10,1
  248. 17585,zh,1,adipaniya,ādīpanīya,Ādīpanīya,ādīpanīya:a. 点火されるべき,輝かすべき,9,1
  249. 17603,zh,1,adipeti,ādīpeti,Ādīpeti,ādīpeti:[<ā-dīp] 燃やす,点火する,輝かす. pp. ādīpita,āditta,7,1
  250. 17610,zh,1,adipita,ādīpita,Ādīpita,ādīpita:a. [ādīpeti の pp. ] 燃焼した. =āditta,7,1
  251. 17712,zh,1,adissatha,adissatha,Adissatha,adissatha,adissittha dissati の aor.,9,1
  252. 17715,zh,1,adissittha,adissittha,Adissittha,adissittha,adissatha dissati の aor.,10,1
  253. 17745,zh,1,aditta,āditta,Āditta,āditta:a. [ā-ditta. Sk. ādīpta. ādīpeti の pp.] 点火した,燃えた,熾然の. =ādīpita. -pariyāya 燃火の教え,6,1
  254. 17755,zh,1,aditta-sisa,āditta-sīsa,Āditta-Sīsa,āditta-sīsa:a. 頭燃,頭が引火した,頭が焼けた,11,1
  255. 17829,zh,1,adittha,adiṭṭhā,Adiṭṭhā,adiṭṭhā:[a-diṭṭhā.dissatiのger.]见ずして.=adisvā,7,1
  256. 17965,zh,1,adosa,adosa,Adosa,adosa:m. [a-dosa] 無瞋.-ajjhāsaya无嗔意乐.-avyākatamūla无嗔无记根.-kusalamūla无嗔善根.-hetu无嗔因,5,1
  257. 18006,zh,1,adrubhaya,adrūbhāya,Adrūbhāya,adrūbhāya:a.[a-ubhaya]无两者の,无二の,9,1
  258. 18073,zh,1,adukkhamasukha,adukkhamasukha,Adukkhamasukha,adukkhamasukha:a. [a-dukkha-a-sukha] 不苦不楽.-cetovimutti-samāpatti不苦不楽心解脱等至[定],14,1
  259. 18098,zh,1,adukkhamasukhin,adukkhamasukhin,Adukkhamasukhin,adukkhamasukhin:a.不苦不楽[者],15,1
  260. 18127,zh,1,adusaka,adūsaka,Adūsaka,adūsaka,adūsiya a. [a-dūsaka,a-dūsiya] 汚さざる,不染汚の. f.adūsikā,7,1
  261. 18138,zh,1,adusiya,adūsiya,Adūsiya,adūsiya,adūsaka a. [a-dūsaka,a-dūsiya] 汚さざる,不染汚の. f.adūsikā,7,1
  262. 18334,zh,1,agada,agada,Agada,agada:m. [〃] 阿伽陀薬,アガダ,解毒剤.agadassa tayo guṇa アガダの三德。,5,1
  263. 18363,zh,1,agadangara,agadaṅgāra,Agadaṅgāra,agadaṅgāra:n.[agada-aṅgāra] 炭火の药。,10,1
  264. 18367,zh,1,agadapana,agadāpaṇa,Agadāpaṇa,agadāpaṇa:m. [agada-āpaṇa] アガダ(解毒药)の店。,9,1
  265. 18478,zh,1,agama-pitaka,āgama-piṭaka,Āgama-Piṭaka,āgama-piṭaka:m. 阿含藏,12,1
  266. 18766,zh,1,agamha,āgamhā,Āgamhā,āgamhā:[āgacchati の aor. 1pl.] 我々は来た,6,1
  267. 19045,zh,1,agaraka,āgāraka,Āgāraka,āgāraka,āgārika,āgāriya a. [āgāra-ka. BSk. āgārika,agārika] 家の,在家の. =agārika. mitta 在家の友,7,1
  268. 19089,zh,1,agarika,āgārika,Āgārika,āgārika,āgāraka,āgāriya a. [āgāra-ka. BSk. āgārika,agārika] 家の,在家の. =agārika. mitta 在家の友,7,1
  269. 19126,zh,1,agariya,āgāriya,Āgāriya,āgāriya,āgāraka,āgārika a. [āgāra-ka. BSk. āgārika,agārika] 家の,在家の. =agārika. mitta 在家の友,7,1
  270. 19423,zh,1,agayha,agayha,Agayha,agayha:a. 不执着の。,6,1
  271. 19464,zh,1,aggabahatthi,aggabāhatthi,Aggabāhatthi,aggabāhatthi:n. [aggabāhu-atthi] 前腕の骨,桡骨と尺骨。,12,1
  272. 19469,zh,1,aggabha,aggābhā,Aggābhā,aggābhā:f.[aggi-ābhā] 火の光。,7,1
  273. 19805,zh,1,agganna,aggañña,Aggañña,aggañña:a. 最初の,起源の,世界の起源说. -sutta起世因本经。,7,1
  274. 20530,zh,1,aggivessana,aggivessana,Aggivessana,aggivessana:m.[Sk Agnivaisyāyana] 王族やバラモソ族の姓。仏がLicchavi,Saccaka等をこの姓で呼はわている。,11,1
  275. 20558,zh,1,agha,agha,Agha,agha:n. ① 罪,痛み,禍い. -bhūta 痛种.-mūla n.痛根(渴爱).② 無蓋,空. -gāmin 空中を行くもの,星.。,4,1
  276. 20609,zh,1,aghanitta,aghaniṭṭa,Aghaniṭṭa,aghaniṭṭa:a. ア力二ツ夕(阿迦尼吒,色究竟天)の俗形。,9,1
  277. 20633,zh,1,aghata-pativinaya,āghāta-paṭivinaya,Āghāta-Paṭivinaya,āghāta-paṭivinaya:m. 瞋想調伏,17,1
  278. 20948,zh,1,aha,aha,Aha,aha,aho n. [Sk. ahan,ahas] 日. -ratta,-ratti 昼夜. cf. anha. acc. adv.-rattaṃ,-rattiṃ 昼夜に,3,1
  279. 21078,zh,1,ahamsu,ahaṃsu,Ahaṃsu,ahaṃsu,ahāsi harati の aor.,6,1
  280. 21115,zh,1,ahanchati,āhañchati,Āhañchati,āhañchati,āhañhati āhanati の fut.,9,1
  281. 21116,zh,1,ahanhati,āhañhati,Āhañhati,āhañhati,āhañchati āhanati の fut.,8,1
  282. 21320,zh,1,aharayati,āhārayati,Āhārayati,āhārayati,āhāreti [āhāra の denom.] 食ベる. ppr. sg. dat. gen. āhārayato,9,1
  283. 21332,zh,1,ahareti,āhāreti,Āhāreti,āhāreti,āhārayati [āhāra の denom.] 食ベる. ppr. sg. dat. gen. āhārayato,7,1
  284. 21433,zh,1,ahasi,ahāsi,Ahāsi,ahāsi,ahaṃsu harati の aor.,5,1
  285. 21569,zh,1,ahayatha,ahāyatha,Ahāyatha,ahāyatha:[hāyati の aor. 3sg.] 消失した,8,1
  286. 21578,zh,1,ahesum,ahesuṃ,Ahesuṃ,ahesuṃ,ahesumha:hoti の aor.,6,1
  287. 21587,zh,1,ahethayam,aheṭhayaṃ,Aheṭhayaṃ,aheṭhayaṃ,aheṭhayāna a. [a-heṭhayat. heṭheti の ppr.] 悩害しない,9,1
  288. 21589,zh,1,ahethayana,aheṭhayāna,Aheṭhayāna,aheṭhayāna,aheṭhayaṃ a. [a-heṭhayat. heṭheti の ppr.] 悩害しない,10,1
  289. 21595,zh,1,ahetu,ahetu,Ahetu,ahetu:m. 無因. -apaccaya無因無縁. -vāda,-vādin 無因說,無因論者,5,1
  290. 22052,zh,1,aho,aho,Aho,aho,aha n. [Sk. ahan,ahas] 日. -ratta,-ratti 昼夜. cf. anha. acc. adv.-rattaṃ,-rattiṃ 昼夜に,3,1
  291. 22064,zh,1,aho-rattam,aho-rattaṃ,Aho-Rattaṃ,aho-rattaṃ:n. [aho-ratta の acc.] 月夜に,10,1
  292. 22091,zh,1,ahosi,ahosi,Ahosi,ahosi,ahosiṃ,ahosittha:hoti の aor. ahosi-kamma 既有業,5,1
  293. 22116,zh,1,ahu,ahū,Ahū,ahū,ahuṃ,ahuvā,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahumhā,ahuvattha hoti の aor.,3,1
  294. 22141,zh,1,ahum,ahuṃ,Ahuṃ,ahuṃ,ahū,ahuvā,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahumhā,ahuvattha hoti の aor.,4,1
  295. 22146,zh,1,ahumha,ahumhā,Ahumhā,ahumhā,ahuṃ,ahū,ahuvā,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahuvattha hoti の aor.,6,1
  296. 22180,zh,1,ahuneyyaka,āhuneyyaka,Āhuneyyaka,āhuneyyaka:a. 応請者,崇拝されるベき人,10,1
  297. 22208,zh,1,ahuva,ahuvā,Ahuvā,ahuvā,ahuṃ,ahū,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahumhā,ahuvattha hoti の aor.,5,1
  298. 22212,zh,1,ahuvama,ahuvāma,Ahuvāma,ahuvāma,ahuṃ,ahū,ahuvā,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahumhā,ahuvattha hoti の aor.,7,1
  299. 22213,zh,1,ahuvamha,ahuvamha,Ahuvamha,ahuvamha,ahuṃ,ahū,ahuvā,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahumhā,ahuvattha hoti の aor.,8,1
  300. 22219,zh,1,ahuvasim,ahuvāsiṃ,Ahuvāsiṃ,ahuvāsiṃ,ahuṃ,ahū,ahuvā,ahuvāma,ahuvamha,ahumhā,ahuvattha hoti の aor.,8,1
  301. 22221,zh,1,ahuvattha,ahuvattha,Ahuvattha,ahuvattha,ahuṃ,ahū,ahuvā,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahumhā hoti の aor.,9,1
  302. 22229,zh,1,aja,aja,Aja,aja:m. [〃] やぎ,牡山羊. -eḷaka 山羊と羊. -gara山羊を呑むもの,大蛇.-pati山羊主.-pada-daṇḍa羊趾形の杖. -pāla 山羊飼. -pālikā牧羊女.-yuddha山羊闘.-yūtha 山羊群.-vata山羊の誓.-visāṇa山羊の角。,3,1
  303. 22262,zh,1,ajaddhuka,ajaddhuka,Ajaddhuka,ajaddhuka:a.[a-jaddhu-ka] =anāsaka,9,1
  304. 22270,zh,1,ajaddhumarika,ajaddhumārika,Ajaddhumārika,ajaddhumārika:a.[ajaddhu-māra-ika]饿死者。,13,1
  305. 22325,zh,1,ajajjara,ajajjara,Ajajjara,ajajjara:a.[a-jajjara]不老の。-gāmi-magga不老に达する道。,8,1
  306. 22363,zh,1,ajala,ajaḷa,Ajaḷa,ajaḷa:a. 无痴呆. cf.ajaḷatā ajali jalatiのaor.3sg。,5,1
  307. 22483,zh,1,ajanatam,ajānataṃ,Ajānataṃ,ajānataṃ:ajānantのpl.dat.gen。,8,1
  308. 22670,zh,1,ajara,ajarā,Ajarā,ajarā:f. 不老。,5,1
  309. 22677,zh,1,ajaramara,ajarāmara,Ajarāmara,ajarāmara:a.[ajara-amara]不老不死。,9,1
  310. 22682,zh,1,ajaramaranapada,ajarāmaraṇapada,Ajarāmaraṇapada,ajarāmaraṇapada:n. 不老不死の道。,15,1
  311. 22764,zh,1,ajava,ājava,Ājava,ājava:m. 奔流(生死往来),5,1
  312. 22811,zh,1,ajelaka,ajeḷaka,Ajeḷaka,ajeḷaka:[aja-eḷaka.Sk.ajaiḍaka]山羊と羊。,7,1
  313. 22942,zh,1,ajinaka,ajinaka,Ajinaka,ajinaka:=ajina,7,1
  314. 23051,zh,1,ajita-kesakambali,ajita-kesakambalī,Ajita-Kesakambalī,ajita-kesakambalī:m.アジタ.ケ一サカンパラ[六师外道の一人]。,17,1
  315. 23105,zh,1,ajivaka,ājīvaka,Ājīvaka,ājīvaka,ājīvika [ājīva-ika] ① m. 活命者,邪命者. 邪命外道. ② n. 生活,7,1
  316. 23115,zh,1,ajivaka-bhaya,ājīvaka-bhaya,Ājīvaka-Bhaya,ājīvaka-bhaya,ājīvika-bhaya n. 生活の怖畏,活命怖畏,生活の心配,13,1
  317. 23116,zh,1,ajivaka-savaka,ājīvaka-sāvaka,Ājīvaka-Sāvaka,ājīvaka-sāvaka:m. 邪命弟子,14,1
  318. 23151,zh,1,ajivakini,ājīvakinī,Ājīvakinī,ājīvakinī,ājīvikinī:f. 活命女,9,1
  319. 23210,zh,1,ajivatthama,ājīvaṭṭhama,Ājīvaṭṭhama,ājīvaṭṭhama:a. [ājīva-aṭṭhama] 活命第八 [八清浄事の一],11,1
  320. 23247,zh,1,ajivika,ājīvika,Ājīvika,ājīvika,ājīvaka [ājīva-ika] ① m. 活命者,邪命者. 邪命外道. ② n. 生活,7,1
  321. 23253,zh,1,ajivika-bhaya,ājīvika-bhaya,Ājīvika-Bhaya,ājīvika-bhaya,ājīvaka-bhaya n. 生活の怖畏,活命怖畏,生活の心配,13,1
  322. 23366,zh,1,ajjava,ajjava,Ajjava,ajjava:a. [Sk. ārjava cf. uju] 真直なる,正直の.cf.uju. ajjavañ ca maddavañ ca质直と柔和。,6,1
  323. 23427,zh,1,ajjhabhavi,ajjhabhavi,Ajjhabhavi,ajjhabhavi,ajjhabhu adhibhavati の aor.,10,1
  324. 23434,zh,1,ajjhabhu,ajjhabhu,Ajjhabhu,ajjhabhu,ajjhabhavi adhibhavati の aor.,8,1
  325. 23481,zh,1,ajjhacinna,ajjhāciṇṇa,Ajjhāciṇṇa,ajjhāciṇṇa:a. [ajjhācarati の pp.] 慣行した,10,1
  326. 23572,zh,1,ajjhapanna,ajjhāpanna,Ajjhāpanna,ajjhāpanna:a. [ajjhāpajjati の pp.] 罪を犯した,罪過ある,10,1
  327. 23644,zh,1,ajjharuha,ajjhārūha,Ajjhārūha,ajjhārūha:a. [<adhi-ā-ruh] 生長した,制圧した,9,1
  328. 23734,zh,1,ajjhatta,ajjhatta,Ajjhatta,ajjhatta:a. [adhi-atta,Sk. adhyātman] 自の,内の,個人的な. acc. ajjhattaṃ adv. 内に,自己に. -ārammaṇa 内所縁. -dhamma 内法. -rūpa 内色. -suñña 内空.。,8,1
  329. 23842,zh,1,ajjhattattika,ajjhattattika,Ajjhattattika,ajjhattattika:内三法.-kusalattika内三法善三法.-saraṇaduka内三法有诤二法.-hetuduka内三法因二法,13,1
  330. 23861,zh,1,ajjhattika,ajjhattika,Ajjhattika,ajjhattika:a. [Sk. adhyātmika] 内の.-indriya内根. -khandha 内蘊.-dukakusalattika内二法善三法. -rūpa内色,10,1
  331. 23871,zh,1,ajjhattika,ajjhattikā,Ajjhattikā,ajjhattikā:a. 内の.~ākāsa-dhātu内の空界.~āpo-dhātu内の水界.~tejo-dhātu内の火界.~paṭhvī-dhātu内の地界.~vāyo-dhātu内の风界,10,1
  332. 23915,zh,1,ajjhavara,ajjhāvara,Ajjhāvara,ajjhāvara:m.[adhi-ā-vara]従者,伴侣,9,1
  333. 24060,zh,1,ajjhesati,ajjhesati,Ajjhesati,ajjhesati:[<adhi-iṣ. BSk. adhyeṣate] 希求する,請求する. aor. ajjhesi; pp. ajjhiṭṭha,ajjhesita,9,1
  334. 24120,zh,1,ajjhobhavati,ajjhobhavati,Ajjhobhavati,ajjhobhavati:[<adhi-ava-bhū] 征服す,破る aor. ajjhobhavi,12,1
  335. 24230,zh,1,ajjhokasa,ajjhokāsa,Ajjhokāsa,ajjhokāsa:m. [adhi-okāsa] 露地,野天. cf. abbhokāsa,9,1
  336. 24244,zh,1,ajjhokirati,ajjhokirati,Ajjhokirati,ajjhokirati:[<adhi-ava-kṝ] 散布する,11,1
  337. 24301,zh,1,ajjhosati,ajjhosati,Ajjhosati,ajjhosati:[adhi-ava-sayati] 取著する,固執する,染着する. fut. ajjhosissati; grd. ajjhositabba; ger. ajjhosāya; pp. ajjhosita,ajjhosanna,9,1
  338. 24344,zh,1,ajjhottharati,ajjhottharati,Ajjhottharati,ajjhottharati:[<adhi-ava- stṛ ] 敷く,散布す,覆う,みなぎる. aor. ajjhotthari; pp. ajjhotthata; pass. ajjhotthariyati,13,1
  339. 24412,zh,1,ajjhupagata,ajjhupagata,Ajjhupagata,ajjhupagata:a. [ajjhupagacchati の pp.] 到達せる,11,1
  340. 24519,zh,1,ajjhupeti,ajjhupeti,Ajjhupeti,ajjhupeti:[<adhi-upa-i]近づく,戻る,9,1
  341. 24894,zh,1,akamaka,akāmaka,Akāmaka,akāmaka:a. [a-kāmaka] 欲しない。,7,1
  342. 24968,zh,1,akammasa,akammāsa,Akammāsa,akammāsa:a. [a-kammāsa. SK. akalmāsa] 不雑色の,无穢の,无暇の。,8,1
  343. 25052,zh,1,akanha,akaṇha,Akaṇha,akaṇha:a.[Sk. akrsṇa] 非黑の.-asukka非黑非白の. asukka nībbāna 非黑非白の涅槃. -netta非黑眼,黄眼。,6,1
  344. 25198,zh,1,akappa,akappa,Akappa,akappa:a.n.[a-kappa. SK. akalpa] 无分别。,6,1
  345. 25433,zh,1,akaraka,akāraka,Akāraka,akāraka:a. [a-kāraka.'] 无作,不作者。,7,1
  346. 25450,zh,1,akaram,akaraṃ,Akaraṃ,akaraṃ:[a-karraṃ ] なさずして,不作の人。,6,1
  347. 25471,zh,1,akarana,akāraṇa,Akāraṇa,akāraṇa:a. [a-kāraṇa'] 无因の,原因のない,理由のない。,7,1
  348. 25585,zh,1,akarayi,akārayi,Akārayi,akārayi:[kāreti の aor] 作さしめた。,7,1
  349. 25757,zh,1,akasanancayatana,ākāsānañcāyatana,Ākāsānañcāyatana,ākāsānañcāyatana:n. 空無辺処. -upagadeva 空無辺処天. -kammaṭṭhāna 空無辺処業処. -kiriyā 空無辺処唯作. -kusala 空無辺処善. -dhātu 空無辺所界. -saññin 空無辺処想者. -sahagata-saññā-manasikāra 空無辺処と俱行する想作意,16,1
  350. 26059,zh,1,akatannuta,akataññutā,Akataññutā,akataññutā:f.[a-kataññu-tā.BSk.akrtajñatā] 不知恩。,10,1
  351. 26128,zh,1,akatavedita,akataveditā,Akataveditā,akataveditā:f. [a-katavedin-tā.BSk. akrtaveditā] 不感恩。,11,1
  352. 26165,zh,1,akathetva,akathetvā,Akathetvā,akathetvā:[a-kathetvā<katheti] 说かをいで,语らをいで。,9,1
  353. 26211,zh,1,akatthapakasahi,akaṭṭhapākasāhi,Akaṭṭhapākasāhi,akaṭṭhapākasāhi:m. 耕さずに 熟する米。,15,1
  354. 26326,zh,1,akharika,akhārika,Akhārika,akhārika:a. 不苛の,アルカリ性のない。,8,1
  355. 26602,zh,1,akincannayatana,ākiñcaññāyatana,Ākiñcaññāyatana,ākiñcaññāyatana:n. 無所有処. -upagadeva 無所有処天. -kammaṭṭhāna 無所有処業処. -kiriyā 無所有処唯作. -kusala 無所有処善. -dhātu 無所有処界. -saññā,saññin 無所有処想,想者. -sappāya-paṭipadā 無所有処利益行道. -samāpatti 無所有処定. sahagata-saññā-manasikāra 無所有処と俱行する想作意,15,1
  356. 26662,zh,1,akinci,akiñci,Akiñci,akiñci:n 无有,无所有。,6,1
  357. 26748,zh,1,akiriya,akiriya,Akiriya,akiriya:a. [a-kiriya] 作業のなき,無作用の,愚かな. akiriyato samuṭṭhitā āpatti 无作より等起した罪,-diṭṭhi 无作见. -vāda 非作業論。,7,1
  358. 26813,zh,1,akitti,akitti,Akitti,akitti:f.[a-kitti. Sk. akīrti] 恶名,不名誉。,6,1
  359. 26848,zh,1,akka,akka,Akka,akka:m. [Sk.akra] 草,树の名. -nāla アツ力草[の衣]。,4,1
  360. 27123,zh,1,akkhamanam,akkhamanam,Akkhamanam,akkhamanam:n. 不耐,不堪。,10,1
  361. 27396,zh,1,akkhaya,akkhaya,Akkhaya,akkhaya:a. [Sk. aksara] 不灭の,不尽の。,7,1
  362. 27469,zh,1,akkheyya,akkheyya,Akkheyya,akkheyya:a.[akkhāti の grd] 语らわるべき,可说の。,8,1
  363. 27713,zh,1,akkodhana,akkodhana,Akkodhana,akkodhana:a. [a-kodhana] 忿なき,親愛なる.akkodho ca anupanāho ca 不忿と不恨。,9,1
  364. 27760,zh,1,akkosaka,akkosaka,Akkosaka,akkosaka:m.[<akkosati] 恶骂者。,8,1
  365. 27868,zh,1,akkulo pakkulo,akkulo pakkulo,Akkulo Pakkulo,akkulo pakkulo:[ākulo pākulo] 吓し文句の发音。,14,1
  366. 27989,zh,1,akotita,ākoṭita,Ākoṭita,ākoṭita:a. [ākoṭeti の pp.] 打たれた,ノックした,圧した,7,1
  367. 28048,zh,1,akuddha,akuddha,Akuddha,akuddha:a. [a-kuddha] 怒りのない。,7,1
  368. 28055,zh,1,akujana,akujana,Akujana,akujana:n. 无轹声。,7,1
  369. 28098,zh,1,akula,ākula,Ākula,ākula,ākulaka a. [ākula-ka] 混乱した,5,1
  370. 28119,zh,1,akulaka,ākulaka,Ākulaka,ākulaka,ākula a. [ākula-ka] 混乱した,7,1
  371. 28166,zh,1,akuppa,akuppa,Akuppa,akuppa:a. [a-kuppa,BSk. akopya] 不動の,堅固な. akuppā ceto-vimutti 不动心解脱. -ñāṇa不动智. -dhamma 不动法. -vimokkha 不动解脱。,6,1
  372. 28222,zh,1,akusala,akusala,Akusala,akusala:a. [a-kusala] 不善の. -kamma 不善業. -kammapt 不善业道[十种]. -kāyakamma 不善身业. -citta 不善心. -citta-samaṅgin 不善心所有者. -cittena samuṭṭhita kāyakamma 不善心等起の身业. -cittena samuṭṭhita vacīkamma 不善心等起の语业. -cinta,-cetanā 不善思. -dhātu 不善界[三种]. -bhāgiya dhamma 不善分法. -mūla不善根. -mūla-sahajāta dhamma 不善根俱生の法.-rāsi不善聚. -vacīkamma不善语业. -vittaka不善寻,不善思维[三种]. -vipāka不善异熟,不善报. -vipāka-ahetuka-manoviññaṇa-dhātu 不善异熟无因意识界. -vipāka-manodhātu 不善异熟意界. -vippayutta-citta 不善不相应 の心. -saṅkappa 不善思维[三种]. -sañcetanā 不善思 . -saññā 不善想[三种]. -samuṭṭhāna rūpa 不善等起の色. -sīla 不善戒. -hetu 不善因,不善根[三种].,7,1
  373. 28517,zh,1,ala,aḷa,Aḷa,aḷa:m. ① 蟹のはさみ. ② 指の爪.-chinna大指を切断された,3,1
  374. 28630,zh,1,alabhantiyo,alabhantiyo,Alabhantiyo,alabhantiyo:[a-labhanitiyo.labhati,の ppr. f. pl. nom.] 得ない女達,11,1
  375. 28655,zh,1,alabhim,alabhiṃ,Alabhiṃ,alabhiṃ,alabhittha,alabhitthaṃ labhati の aor.,7,1
  376. 28663,zh,1,alabhissa,alabhissa,Alabhissa,alabhissa,alabhissāma labhati の cond.,9,1
  377. 28670,zh,1,alabhissama,alabhissāma,Alabhissāma,alabhissāma,alabhissa labhati の cond.,11,1
  378. 28678,zh,1,alabhittha,alabhittha,Alabhittha,alabhittha,alabhiṃ,alabhitthaṃ labhati の aor.,10,1
  379. 28681,zh,1,alabhittham,alabhitthaṃ,Alabhitthaṃ,alabhitthaṃ,alabhiṃ,alabhittha labhati の aor.,11,1
  380. 28696,zh,1,alabu,alābū,Alābū,alābū,alāpu n. m. f. 葫蘆,南瓜 = lābu,5,1
  381. 28764,zh,1,aladdhamsu,aladdhaṃsu,Aladdhaṃsu,aladdhaṃsu,alattha,alatthaṃ,alatthaṃsu,alatthamha labhatiのaor.,10,1
  382. 28831,zh,1,alagadda,alagadda,Alagadda,alagadda:m. [Sk. alagarda] 蛇,毒蛇.-upamā毒蛇の喻,8,1
  383. 29024,zh,1,alajjin,alajjin,Alajjin,alajjin:a. [a-lajja-in] 無恥の,恥じざる.alajji-puggala无耻人,7,1
  384. 29198,zh,1,alam,alaṃ,Alaṃ,alaṃ:indecl. [〃] 適当なる,当然の,十分に,満足して,沢山だ. [inf. または dat. をとる] alaṃ eva kātuṃ 確かになさるべきだ. alaṃ te vippaṭisārāya 汝の後悔は当然だ. alaṃ vacanāya 言説は適当だ. alaṃ puññāni kātave 善福を行なうはよい. nālaṃ thutuṃ 賞めるのは十分でない. alaṃ ettakena これだけで十分だ,もう沢山だ. h'alaṃ dāni pakāsituṃ 今や説くべき要なし. -attha 極めて有益な,適当なる. -ariya-ñāṇa-dassana 最勝智見. -kammaniya可淫,十分に适应した. -kata 飾れる,荘厳せる. -kāra荘厳,装身具.-kāra-pali-bodha庄严障碍. -patteyyā,-vacanīyā 離婚されたる女. -samakkhātar 明説者. -sājīva 共住に適せる者,4,1
  385. 29283,zh,1,alambana-baha,ālambana-bāha,Ālambana-Bāha,ālambana-bāha:m. 欄干,13,1
  386. 29325,zh,1,alambara,ālambara,Ālambara,ālambara,āḷambara n. [Sk. āḍambara] 太鼓,鼓,8,1
  387. 29334,zh,1,alambara,āḷambara,Āḷambara,āḷambara,ālambara n. [Sk. āḍambara] 太鼓,鼓,8,1
  388. 29406,zh,1,alamkara,alaṅkāra,Alaṅkāra,alaṅkāra,alaṅkata,alaṅkaroti → alaṃ,8,1
  389. 29410,zh,1,alamkaroti,alaṅkaroti,Alaṅkaroti,alaṅkaroti,alaṅkata,alaṅkāra → alaṃ,10,1
  390. 29415,zh,1,alamkata,alaṅkata,Alaṅkata,alaṅkata,alaṅkaroti,alaṅkāra → alaṃ,8,1
  391. 29903,zh,1,alapu,alāpu,Alāpu,alāpu,alābū n. m. f. 葫蘆,南瓜 = lābu,5,1
  392. 29940,zh,1,alarika,āḷārika,Āḷārika,āḷārika,āḷāriya m. [Sk. ārālika] 料理人,厨人,7,1
  393. 29948,zh,1,alariya,āḷāriya,Āḷāriya,āḷāriya,āḷārika m. [Sk. ārālika] 料理人,厨人,7,1
  394. 30018,zh,1,alasiya,ālasiya,Ālasiya,ālasiya,ālasya n. 懈念,怠惰. =slassa,ālassa,7,1
  395. 30071,zh,1,alasya,ālasya,Ālasya,ālasya,ālasiya n. 懈念,怠惰. =slassa,ālassa,6,1
  396. 30092,zh,1,alata,alāta,Alāta,alāta:n. [〃] 火焼,燃え木.-cakka旋火轮,5,1
  397. 30157,zh,1,alattha,alattha,Alattha,alattha,alatthaṃ,alatthaṃsu,alatthamha,aladdhaṃsu labhatiのaor.,7,1
  398. 30164,zh,1,alattham,alatthaṃ,Alatthaṃ,alatthaṃ,alattha,alatthaṃsu,alatthamha,aladdhaṃsu labhatiのaor.,8,1
  399. 30167,zh,1,alatthamha,alatthamha,Alatthamha,alatthamha,alattha,alatthaṃ,alatthaṃsu,aladdhaṃsu labhatiのaor.,10,1
  400. 30168,zh,1,alatthamsu,alatthaṃsu,Alatthaṃsu,alatthaṃsu,alattha,alatthaṃ,alatthamha,aladdhaṃsu labhatiのaor.,10,1
  401. 30180,zh,1,alavaka,āḷavaka,Āḷavaka,āḷavaka,āḷavika a. 林住の,曠野に住む,阿羅婆迦,曠野の. = āṭavika,aṭavika,7,1
  402. 30209,zh,1,alavika,āḷavika,Āḷavika,āḷavika,āḷavaka a. 林住の,曠野に住む,阿羅婆迦,曠野の. = āṭavika,aṭavika,7,1
  403. 30339,zh,1,alhika,āḷhika,Āḷhika,āḷhika,āḷhiya a. [Sk. āḍhya] 富める,幸運な,6,1
  404. 30342,zh,1,alhiya,āḷhiya,Āḷhiya,āḷhiya,āḷhika a. [Sk. āḍhya] 富める,幸運な,6,1
  405. 30357,zh,1,ali,āli,Āli,āli,āḷi f. [Sk. āli] 堤防,土手. -pabheda 堤防の破壊,3,1
  406. 30374,zh,1,ali,āḷi,Āḷi,āḷi,āli f. [Sk. āli] 堤防,土手. -pabheda 堤防の破壊,3,1
  407. 30580,zh,1,alinda,ālinda,Ālinda,ālinda,āḷinda,ālindaka m. [Sk. alinda] 玄関,外椽,6,1
  408. 30590,zh,1,alinda,āḷinda,Āḷinda,āḷinda,ālinda,ālindaka m. [Sk. alinda] 玄関,外椽,6,1
  409. 30596,zh,1,alindaka,ālindaka,Ālindaka,ālindaka,ālinda,āḷinda m. [Sk. alinda] 玄関,外椽,8,1
  410. 30708,zh,1,alla,alla,Alla,alla:a. [Sk. ārdra] 濡れた,新鮮の,なまの. -kaṭṭha生木,湿薪.-mattikā湿土,4,1
  411. 31028,zh,1,alobha,alobha,Alobha,alobha:m. [a-lobha] 無貪,無貪欲.-avyākatamūla无贪无记根.-kusalamūla无贪善根[三善根の一].-jjhāsaya[-ajjhāsaya]无贪意乐.-hetu无贪因,6,1
  412. 31159,zh,1,alokana,ālokana,Ālokana,ālokana:n. 考想,考察,7,1
  413. 31351,zh,1,aloleti,āloḷeti,Āloḷeti,āloḷeti:[āluḷati の caus.] 混合する,動乱させる,7,1
  414. 31485,zh,1,alu,ālu,Ālu,ālu,ālula n. [〃] 食用の塊茎植物,3,1
  415. 31531,zh,1,alula,ālula,Ālula,ālula,ālu n. [〃] 食用の塊茎植物,5,1
  416. 31655,zh,1,amacca,amacca,Amacca,amacca:m. [Sk. amātya] ① 同僚,知己. ② 大臣,朝臣.-bala大臣の力.-ratana大臣宝,6,1
  417. 32190,zh,1,amanapa,amanāpa,Amanāpa,amanāpa,amanāpika a. [a-manāpa,a-manāpika] 不可意の,不適意の.-rūpa不可意相(すがた),7,1
  418. 32228,zh,1,amanapika,amanāpika,Amanāpika,amanāpika,amanāpa a. [a-manāpa,a-manāpika] 不可意の,不適意の.-rūpa不可意相(すがた),9,1
  419. 32353,zh,1,amannatha,amaññatha,Amaññatha,amaññatha,amaññittho,amaññissaṃ maññati の aor. 3sg.,2sg.,1sg.,9,1
  420. 32366,zh,1,amannissam,amaññissaṃ,Amaññissaṃ,amaññissaṃ,amaññatha,amaññittho maññati の aor. 3sg.,2sg.,1sg.,10,1
  421. 32373,zh,1,amannittho,amaññittho,Amaññittho,amaññittho,amaññatha,amaññissaṃ maññati の aor. 3sg.,2sg.,1sg.,10,1
  422. 32526,zh,1,amanussa,amanussa,Amanussa,amanussa:m. [a-manussa] 非人,人間 ならざる者. cf. amanussika,amānusa.-an-tarāya非人障碍[十障碍の一].-itthi非人女.-kantāra非人难处.-purisa非人男,8,1
  423. 32642,zh,1,amanussikabadha,amanussikabādha,Amanussikabādha,amanussikabādha:m.[amanussika-ābā-dha]非人病,15,1
  424. 32673,zh,1,amara,amara,Amara,amara:a. [a-mara] 不死の,死せざる,不死.-gaṇa不死众.-vitakka不死寻,5,1
  425. 32690,zh,1,amara,amarā,Amarā,amarā:f. うなぎ. -vikkhepa 不死憍乱論,詭弁.-vikkhepa-dhamma詭弁法,5,1
  426. 32988,zh,1,amata,amata,Amata,amata:a. n. [a-mata,Sk. amṛta] 不死の,不死,甘露,涅槃.-āpaṇa甘露の店.-ārammaṇa不死所缘.-ogadha不死に深入する. -gāmin 不死に導く. -gāmi-magga不死に行く道.-tala,-n-tala甘露の池.-disā不死の方城(国土).-du-drabhi,-dundubhi 不死の鼓,甘露の鼓. -dasa 不死を見る者. -dvāra 不死への門.-dhātu不死界. -patta 不死に達せる. -pada 不死句,涅槃の境,不死の道,甘露の道足. -pāna不死の液,甘露水-phala 不死涅槃の果.-brahma-loka不死の梵界.-bheri不死の鼓.-mahā-nibbāna不死の大涅槃.-vācā不灭の语.-vuṭṭhi甘露の法雨.amatassa dat.gen. ~dātā不死の施者.-dvāraṃ甘露の门,5,1
  427. 33409,zh,1,amattannuta,amattaññutā,Amattaññutā,amattaññutā:f. [amattaññu-tā] 不知量,不知量性,11,1
  428. 33430,zh,1,amatteyyata,amatteyyatā,Amatteyyatā,amatteyyatā:f. [a-matteyya-tā] 母に尽くさざること,母への不孝,11,1
  429. 33480,zh,1,amattikapana,āmattikāpaṇa,Āmattikāpaṇa,āmattikāpaṇa:m. [āmattika-āpaṇa] 陶器店,12,1
  430. 33531,zh,1,amaya,āmaya,Āmaya,āmaya:m. [Sk. 〃] 病気,疾患. cf. anāmaya,5,1
  431. 33564,zh,1,amba,amba,Amba,amba:m. [Sk. āmra] 蓭羅,蓭婆,マンゴ ー,檬果. -ārāmaマンゴ ー园.-upamāマンゴ ーの譬喻.-kaṭṭhaマンゴ ー薪.-pallaマンゴ ーの新芽.-pāna マンゴーの飲物,マンゴー果汁[八种饮料の一]. -vana マンゴーの林,マンゴー园,4,1
  432. 33659,zh,1,ambaka-maddari,ambaka-maddarī,Ambaka-Maddarī,ambaka-maddarī:f.雌鸡,14,1
  433. 33960,zh,1,ambataka,ambāṭaka,Ambāṭaka,ambāṭaka:アンバータカ,マンゴ ーの一种[树,果],8,1
  434. 34262,zh,1,ambuda,ambuda,Ambuda,ambuda:胞[胎内五位の一].=abbuda,6,1
  435. 34361,zh,1,amha,amha,Amha,amha,amhase,amhi → atthi,4,1
  436. 34362,zh,1,amha,amha,Amha,amha,amhan n. [Sk. aśman] 石(頭). -maya 石製的,堅き,4,1
  437. 34400,zh,1,amhakam,amhākaṃ,Amhākaṃ,amhākaṃ,amhāse,amhe → ahaṃ,7,1
  438. 34416,zh,1,amhan,amhan,Amhan,amhan,amha n. [Sk. aśman] 石(頭). -maya 石製的,堅き,5,1
  439. 34420,zh,1,amhase,amhase,Amhase,amhase,amha,amhi → atthi,6,1
  440. 34423,zh,1,amhase,amhāse,Amhāse,amhāse,amhākaṃ,amhe → ahaṃ,6,1
  441. 34431,zh,1,amhe,amhe,Amhe,amhe,amhākaṃ,amhāse → ahaṃ,4,1
  442. 34446,zh,1,amhi,amhi,Amhi,amhi,amha,amhase → atthi,4,1
  443. 34487,zh,1,amina,aminā,Aminā,aminā:ayaṃのsg.intr.,5,1
  444. 34710,zh,1,amisesana,āmisesanā,Āmisesanā,āmisesanā:f. [āmisa-esenā] 財の尋求,9,1
  445. 35022,zh,1,amodana,āmodanā,Āmodanā,āmodanā:f. 喜悦,7,1
  446. 35110,zh,1,amoha,amoha,Amoha,amoha:a. [a-moha] 無癡の,无痴.-ajjhā-saya无痴意乐.-avyākata-mūla无痴无记根.-kusala-mūla无痴善根[三善根の一].-hetu无痴因,5,1
  447. 35181,zh,1,amora,amora,Amora,amora:アモーラ[果],5,1
  448. 35257,zh,1,amsu,aṃsu,Aṃsu,aṃsu:m.[Sk. aṃsu] 糸,线。,4,1
  449. 35388,zh,1,amulaka,amūlaka,Amūlaka,amūlaka:a. [amūla-ka] 無根の,根拠なき.-pārājika dhamma无根波罗夷法.-saṅghādisesa无根僧残,7,1
  450. 35479,zh,1,amuncati,āmuñcati,Āmuñcati,āmuñcati:[<ā-mue] 着ける,飾る. pp. āmutta,8,1
  451. 35579,zh,1,amutta,āmutta,Āmutta,āmutta:a. [Sk. BSk. āmukta] 装身した,身に着けた,飾った,6,1
  452. 35808,zh,1,anabhinibbatti,anabhinibbatti,Anabhinibbatti,anabhinibbatti:f. [an-abhinibbatti] 不転生,不再生.-sāmaggī不生和合,14,1
  453. 35837,zh,1,anabhiraddha,anabhiraddha,Anabhiraddha,anabhiraddha:a. [an-abhiraddha] 不満足の,恐れる(恐惧),12,1
  454. 35962,zh,1,anabhissara,anabhissara,Anabhissara,anabhissara:m. [an-abhissara] 無主,11,1
  455. 36060,zh,1,anada,anādā,Anādā,anādā,anādāya [an-ādāya.ādiyati の ger.] 取なく,取著なく,5,1
  456. 36131,zh,1,anadaya,anādāya,Anādāya,anādāya,anādā [an-ādāya.ādiyati の ger.] 取なく,取著なく,7,1
  457. 36225,zh,1,anadhivara,anadhivara,Anadhivara,anadhivara:a.[an-adhivara]无比の,すばらしい,10,1
  458. 36290,zh,1,anadinna,anādiṇṇa,Anādiṇṇa,anādiṇṇa:a.[an-ādiṇṇa]破坏しない,8,1
  459. 36303,zh,1,anaditva,anāditvā,Anāditvā,anāditvā,anādiyitvā [anādāya,-ādiyitvā.ādiyati の ger.] 取なく,取著なくして.=anādā,8,1
  460. 36315,zh,1,anadiyana,anādiyāna,Anādiyāna,anādiyāna:[an-ādiyāna] ādiyati の ppr.,9,1
  461. 36328,zh,1,anadiyitva,anādiyitvā,Anādiyitvā,anādiyitvā,anāditvā [anādāya,-ādiyitvā.ādiyati の ger.] 取なく,取著なくして.=anādā,10,1
  462. 36396,zh,1,anagamin,anāgāmin,Anāgāmin,anāgāmin:m. [an-āgāmin] 阿那含,不還,不還来者.-niyāma不还决定者. -phala 不還果.-phala-sacchi-kiriyā不还(阿那含)果现证.-phala-sacchi-kiriyāya paṭipanno不还果现证のために修行した者,阿那含向.-phala-samāpatti阿那含果定(等至). -magga 不還道.-magga-samaṅgin阿那含道具足者,8,1
  463. 36453,zh,1,anagara,anāgāra,Anāgāra,anāgāra:a.[an-agāra]非家,出家,7,1
  464. 36471,zh,1,anagarika,anāgārika,Anāgārika,anāgārika:a.=anagārika 非家の.-mitta非家の友.-vibhūsā出家の严饰(かざり),9,1
  465. 36530,zh,1,anagata,anāgata,Anāgata,anāgata:a. [an-āgata] 未来の. -ṃsañāṇa 未来分智.-addhan未来世,未来时. -bhaya 当来怖畏. -ārammaṇa 未来所縁.-ārammaṇa-citta未来所縁心.-ārammaṇa-dhamma未来所縁法.-citta未来心.-cittakkhaṇa未来心刹那.-bhāva 未来性,7,1
  466. 36649,zh,1,anaggavant,anaggavant,Anaggavant,anaggavant:a.最上でない,10,1
  467. 36652,zh,1,anaggavati,anaggavatī,Anaggavatī,anaggavatī:a.[an-agga-vat]无有上.-parisā无有上众会,10,1
  468. 36749,zh,1,anajjhapatti,anajjhāpatti,Anajjhāpatti,anajjhāpatti:f.[an-ajjhāpatti]不犯,12,1
  469. 36843,zh,1,anakkhata,anakkhāta,Anakkhāta,anakkhāta:a.[an-akkhāta] 不处説の,涅槃,9,1
  470. 37020,zh,1,anamanta,anāmanta,Anāmanta,anāmanta:a. [an-āmanta] 招请されない. -kata 許されざる,招請なき. -cāra 招請されざる行為,8,1
  471. 37141,zh,1,anana,anaṇa,Anaṇa,anaṇa:a. [an-aṇa] 無債の,負債なき.-sukha無債の乐,5,1
  472. 37181,zh,1,ananda,ānanda,Ānanda,Ānanda:m. 阿難,阿難陀,慶喜[仏の侍者,多聞第一],6,1
  473. 37331,zh,1,ananja,ānañja,Ānañja,ānañja,ānejja,āneñja a. [a-iñjya. BSk. ānijya,āniñjya,aniñjya] 不動の. cf. āṇañja,ānañja,6,1
  474. 37332,zh,1,ananja,ānañja,Ānañja,ānañja:a. 不動の. =ānejja,āneja,āṇañja. -adhimatta 不動に傾心した. -abhisaṅ-khāra 不動行[三行の一]. -kāraṇa 不動の所作,不動術 . -kāraṇa-saññā 不動想. -kāraṇa-sappāya 不動利益. -kāraṇa-samādhi 不動三昧[第四禅?]. -phala-samāpatti 不動果等至. -sappāya paṭipadā 不動利益行道. -saṃādhi 不動三昧,第四禅,6,1
  475. 37530,zh,1,anantara,anantara,Anantara,anantara:a. [an-antara] 無間の,直接 の. acc. anantaraṃ adv. 直接に,無間に.-upanissaya無間亲依. -paccaya 無間縁,8,1
  476. 37644,zh,1,anantarika,ānantarika,Ānantarika,ānantarika,ānantariya a. [an-antara-ika] 無間の,直接の. ānantarikasamādhis-miṃ ñāṇam 無間定の智. -kamma 無間業[逆罪,無間地獄に堕す業]. ceto-samādhi 無間心定. -samādhi無間定,10,1
  477. 37669,zh,1,anantariya,ānantariya,Ānantariya,ānantariya,ānantarika a. [an-antara-ika] 無間の,直接の. ānantarikasamādhis-miṃ ñāṇam 無間定の智. -kamma 無間業[逆罪,無間地獄に堕す業]. ceto-samādhi 無間心定. -samādhi無間定,10,1
  478. 37750,zh,1,anantavat,anantavat,Anantavat,anantavat:a. [an-antavat] 無辺の,無限の.anantavā-diṭṭhi无边见,9,1
  479. 37960,zh,1,ananuvicca,ananuvicca,Ananuvicca,ananuvicca:adv. [an-anuvicca.an-vid の ger.] 了知せずして,10,1
  480. 37987,zh,1,ananvahata,ananvāhata,Ananvāhata,ananvāhata:a.[an-anvāhata]混乱のない,打たれない,10,1
  481. 38168,zh,1,anapanata,anapanata,Anapanata,anapanata:a.[an-apanata]不去の,不拒斥の,9,1
  482. 38209,zh,1,anapatti,anāpatti,Anāpatti,anāpatti:f. [an-āpatti] 無罪,無犯. -kara-dhamma 生無罪法,8,1
  483. 38252,zh,1,anapaviddha-dana,anapaviddha-dāna,Anapaviddha-Dāna,anapaviddha-dāna:n.[an-apaviddha-dāna]不悋惜施,16,1
  484. 38347,zh,1,anapuccha,anāpucchā,Anāpucchā,anāpucchā,anāpucchitvā adv. [an-āpucchitvā] 問わずに,許可なく,無断で,9,1
  485. 38366,zh,1,anapucchitva,anāpucchitvā,Anāpucchitvā,anāpucchitvā,anāpucchā adv. [an-āpucchitvā] 問わずに,許可なく,無断で,12,1
  486. 38397,zh,1,anarambha,anārambha,Anārambha,anārambha:m. [an-ārambha] 無難処,涅槃,9,1
  487. 38577,zh,1,anasava,anāsava,Anāsava,anāsava:a. [an-āsava] 漏なき,無漏の. cf. āsava. m. pl. nom. anāsavāse.-gāmimagga无漏に至る道,7,1
  488. 38835,zh,1,anatimana,anatimāna,Anatimāna,anatimāna:m.[an-atimāna]无过慢,9,1
  489. 38969,zh,1,anattan,anattan,Anattan,anattan:m. [an-attan,Sk. anātman] 無我,非我. anatta-lakkhaṇa 無我相. anatta-saññā 無我想. anattākāra 無我相. anattānupassanā 無我観.anattani attā tivipallāso无我に对して我なりとの颠倒,7,1
  490. 39219,zh,1,anattukkamsakata,anattukkaṃsakatā,Anattukkaṃsakatā,anattukkaṃsakatā:f.[an-atta-ukkaṃsakatā]无自赞性,16,1
  491. 39244,zh,1,anavajja,anavajja,Anavajja,anavajja:a. [an-avajja] 無罪の,無過の.-āhāra无瑕の食.-kamma无罪业.-tā无罪性.-paññatti无罪制.-bhogin无罪受用者.-sukha無罪の乐,8,1
  492. 39394,zh,1,anavannatti,anavaññatti,Anavaññatti,anavaññatti:f. [an-avaññatti] 不軽賎,不陵蔑,名誉.-paṭisaṃyutta vitakka不軽賎相应の寻. -mada 不呵毀憍,11,1
  493. 39458,zh,1,anavasesa,anavasesa,Anavasesa,anavasesa:a. [an-avasesa] 残りなき,全体の.anavasesā āpatti无残罪,无余犯,9,1
  494. 39638,zh,1,anavaya,anavaya,Anavaya,anavaya:a. [an-avaya]無欠の,完全なる,7,1
  495. 39824,zh,1,anayi,ānayi,Ānayi,ānayi,ānayiṃsu aneti の aor.,5,1
  496. 39831,zh,1,anayimsu,ānayiṃsu,Ānayiṃsu,ānayiṃsu,ānayi aneti の aor.,8,1
  497. 39864,zh,1,anayuhana,anāyūhanā,Anāyūhanā,anāyūhanā:f. [an-āyūhanā] 存続なき,努力なき,9,1
  498. 39883,zh,1,ancati,añcati,Añcati,añcati,añchati 引く.=ākaḍḍhati,6,1
  499. 39904,zh,1,anchati,añchati,Añchati,añchati,añcati 引く.=ākaḍḍhati,7,1
  500. 39917,zh,1,anda,aṇḍa,Aṇḍa,aṇḍa:n.[〃]卵,睾丸.-kosa卵壳.-ja卵生,卵生者,4,1
  501. 39959,zh,1,andaja,aṇḍaja,Aṇḍaja,aṇḍaja:a.[aṇḍa-ja]卵生の.-nāga卵生龙.-yoni卵生[四生の一].-supaṇṇa卵生金翅鸟,ガルダ,6,1
  502. 40120,zh,1,andhakaraka,andhakāraka,Andhakāraka,andhakāraka:f.[andha-veṇu-upamā]盲者行列の譬喻,11,1
  503. 40338,zh,1,anejja,ānejja,Ānejja,ānejja,ānañja,āneñja a. [a-iñjya. BSk. ānijya,āniñjya,aniñjya] 不動の. cf. āṇañja,ānañja,6,1
  504. 40545,zh,1,anekamsika,anekaṃsika,Anekaṃsika,anekaṃsika:a. [an-eka-aṃsika] 一方ならざる,不決定の,10,1
  505. 40745,zh,1,anekavihita-iddhividha,anekavihita-iddhividhā,Anekavihita-Iddhividhā,anekavihita-iddhividhā:f.多端神变,种种の神通,22,1
  506. 40811,zh,1,anenja,āneñja,Āneñja,āneñja:a. 不動. -abhisaṅkhāra 不動行[三行の一]. -phala-samāpatti 不動果等至. -saṅkhāra 不動行. -samādhi不動三昧,6,1
  507. 40812,zh,1,anenja,āneñja,Āneñja,āneñja,ānejja,ānañja a. [a-iñjya. BSk. ānijya,āniñjya,aniñjya] 不動の. cf. āṇañja,ānañja,6,1
  508. 40893,zh,1,anesi,anesi,Anesi,anesi,anesuṃ nayati の aor.,5,1
  509. 40904,zh,1,anesum,anesuṃ,Anesuṃ,anesuṃ,anesi nayati の aor.,6,1
  510. 40943,zh,1,anga,aṅga,Aṅga,aṅga:n. [〃] ① 部分,支分,肢体,身分,関心,理由. kiṃ aṅga いかにいわんや…においておや. -m-aṅgānusārī-vāta肢マ随流风,肢体循环风.-ātikkama.-samatikkama支の超越。-ārammaṇa-saṇkantika支と所绿との超越.-paṇītatā支の胜妙性.-vavatthāpana支分の确立.-saṇkantika支の超越.-santatā支の寂静性.② 手の占相,手足判断. -jāta 生支,男根. -paccaṅga 肢節. -vāta 肢痛. -vijjā 手足占い,人相術。,4,1
  511. 40944,zh,1,anga,aṅga,Aṅga,aṅga:m. アソガ国[十六大国の一,アガダ国の东]。,4,1
  512. 41741,zh,1,anguttara-bhanaka,aṅguttara-bhāṇaka,Aṅguttara-Bhāṇaka,aṅguttara-bhāṇaka:m. 增支部诵者。,17,1
  513. 41803,zh,1,anha,aṇha,Aṇha,aṇha:m. [ Sk. ahna.] 日. =anha. cf. aha,pubba②,sāyaṇha,4,1
  514. 41830,zh,1,ani-colaka,āṇi-colaka,Āṇi-Colaka,āṇi-colaka:m. 小带,10,1
  515. 41874,zh,1,anibbatti,anibbatti,Anibbatti,anibbatti:f. [a-ṇibbatti] 不生成,不発生,9,1
  516. 41897,zh,1,anibbisam,anibbisaṃ,Anibbisaṃ,anibbisaṃ:a. [a-nibbisaṃ.nibbisati の ppr. m. sg. nom.] 得ることなく,見出さずして,9,1
  517. 41930,zh,1,anicca,anicca,Anicca,anicca:a. [a-nicca] 無常の. aniccā saṅkhārā 諸行は無常なり. anicce dukkha-saññā 無常における苦想,無常苦想. anicce niccan ti vipallāso 無常を常なりとする顛倒.-anupassanā,-anupassin无常随观,无常观の.-ākāra无常相,无常行相.-tā无常性.-lakkhaṇa无常相.-saññā无常想,6,1
  518. 42150,zh,1,anidhana,anidhāna,Anidhāna,anidhāna:a.[a-nidhāna]无贮藏の,忆持の価值なき,8,1
  519. 42182,zh,1,anigha,anigha,Anigha,anigha:a.[a-nigha]无苦,无闷,6,1
  520. 42193,zh,1,anigha,anīgha,Anīgha,anīgha:a. [an-īgha] 動転なき,無苦の,安静の,悶なき.cf. īgha,nigha,6,1
  521. 42284,zh,1,anikilitavin,anikīlitāvin,Anikīlitāvin,anikīlitāvin:a.[a-nikīlitāvin] 游乐なき,12,1
  522. 42414,zh,1,animisa,animisa,Animisa,animisa:a.[a-nimisa]瞬目なき,7,1
  523. 42438,zh,1,animitta,animitta,Animitta,animitta:a. [a-nimitta] 無相の,無因相. -cetovimutti 無相心解脱.-cetovimutti-samāpatti 無相心解脱定.-ceto-samādhi 無相心定.-jhāna无相禅.-dhātu无相界.-phala-samāpatti无相果等至.-phassa无相触.-vipassanā无相观.-vimokkha无相解脱[三解脱の一].-vihāra无相住.-vihāra-samāpatti无相住等至. -samādhi 無相三昧,8,1
  524. 42555,zh,1,anindriya,anindriya,Anindriya,anindriya:a.[a-indriya]非根,无根.-baddha非根缚[苦],9,1
  525. 42760,zh,1,anissa,anissā,Anissā,anissā:f. [an-issā] 無嫉.anissā caamacchariyañ ca不嫉と不悭,6,1
  526. 42895,zh,1,anitika,anītika,Anītika,anītika:a. 無災の,安全な,息災の.-gāmi-magga无灾に达する道.-dhamma无灾法.-dhammagāmi-magga无灾法に达する道,7,1
  527. 43248,zh,1,anjali,añjali,Añjali,añjali:m. [〃] 合掌. ~ṃ karoti,~ṃ paggaṇhāti合掌をなす.~ṃ paṇāmeti 合掌を向ける. -kamma 合掌業. -kata 合掌した. -karaṇīya 合掌さるべき,6,1
  528. 43405,zh,1,anjanimala-harani,añjanimala-haraṇī,Añjanimala-Caraṇī,añjanimala-haraṇī:f.涂药べら,17,1
  529. 43504,zh,1,anka,aṅka,Aṅka,aṅka:m. [〃] 钩,胸,腹,脇。,4,1
  530. 43534,zh,1,ankita,aṅkita,Aṅkita,aṅkita:a. 标记の,标识のある。,6,1
  531. 43655,zh,1,anna,aññā,Aññā,aññā:f. [Sk. ājñā] 了知,完全智,開悟,已知. -citta 知解心,了知心. aññindriya,-indriya已知根.-vimutti,-vimokkha了知解脱.-vyākaraṇa了知の记说.-sādhana已知の完成,4,1
  532. 43656,zh,1,anna,aññā,Aññā,aññā:a.pron.[Sk.anya]他の,异なる,余他の.aññe m.pl.nom.acc.他の人々.aññena aññaṃ相异なつて,矛盾して.aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ命と身は相异なる.aññaṃ satthāraṃ uddisati他の师に就く[六逆罪の一].aññaṃ satthāraṃ uddesati余师を说く.aññena aññaṃ paṭicarati异语をなす.añño karoti añño paṭisaṃvedeti作者异受者.anañña余ならず,それ自身.-khanti异信.-titthiya异学,外道.-diṭṭhi异见.-diṭṭhika异见者,他见者.~pada异文.~pariyāya异方便.-ruci异乐.-vajja他人の过失.-vāda他者の说.-vādaka异说者.-vyākaraṇa异答[五种].-samāna cetasika同他心所.-sita他に依止した,4,1
  533. 43680,zh,1,anna,anna,Anna,anna:n. [〃] 食,食物. -da 食を与える者. -pāna 食物飲物.-pāsana食ベ初めの仪式,4,1
  534. 43696,zh,1,anna-kondanna,aññā-koṇḍañña,Aññā-Koṇḍañña,Aññā-Koṇḍañña:m.開悟の憍陳如,阿若憍陳如 [五比丘の一],13,1
  535. 43820,zh,1,annaga,annagā,Annagā,annagā,anvagā,anvagū anugacchati 的 aor.,6,1
  536. 43875,zh,1,annamanna,aññamañña,Aññamañña,aññamañña:a. [añña-añña] 他と他,相互,展転. aññamaññaṃ adv. 相互に. -paccaya 相互縁.-paṭipakkatā相互相对性.-parivāra相互眷属.-mūla互根.-mūla-mūla互根根,9,1
  537. 44454,zh,1,annati,aññāti,Aññāti,aññāti:了知する= ājānāti. aor. aññāsi,6,1
  538. 44469,zh,1,annatitthiya,aññatitthiya,Aññatitthiya,aññatitthiya:外道,外学,异学.-paribbājaka外道出家者.-pubbakathā旧外道说.-bhāṇa-vāra外道诵品,12,1
  539. 44506,zh,1,annatra,aññatra,Aññatra,aññatra:① adv. [añña-tra] 他処で.-yoga异瑜伽. ② prep. = ṭhapetvā (abl. instr. をとる) 除いては,以外では. kiṃ karaṇīyaṃ aññatra dhammacariyāya 法行を除いては何がなさるべきであるか,7,1
  540. 44738,zh,1,anodhiso,anodhiso,Anodhiso,anodhiso:adv. [an-odhi の abl.] 制限なく.~pharaṇaṃ无别遍满,8,1
  541. 44773,zh,1,anoghaniya,anoghaniya,Anoghaniya,anoghaniya:a.[an-oghaniya]不顺暴流,10,1
  542. 44794,zh,1,anoja,anojā,Anojā,anojā,anojakā f. 赤花の灌木,5,1
  543. 44810,zh,1,anojaka,anojakā,Anojakā,anojakā,anojā f. 赤花の灌木,7,1
  544. 44830,zh,1,anoka,anoka,Anoka,anoka:n. [an-oka] 無家,非家. -cārin 非家行者,無世欲者.-sārin非家行者,无世欲者,5,1
  545. 45053,zh,1,anopana,anopāna,Anopāna,anopāna:a.[an-opāna]涌水なき,7,1
  546. 45160,zh,1,anottapin,anottāpin,Anottāpin,anottāpin,anottappin a. [<anottappa] 無愧の,無恥の,9,1
  547. 45196,zh,1,anottappin,anottappin,Anottappin,anottappin,anottāpin a. [<anottappa] 無愧の,無恥の,10,1
  548. 45251,zh,1,anta,anta,Anta,anta:① m. [〃] 終極,目的,極限,辺,極端. -gāmin 終局に達する. -gū 極に達せる,達人. -gāhika-diṭṭhi 辺見,辺執見. antaṃ karoti 終りを作る,終滅さす,滅す. ② n. [Sk. āntra<antra] 腸,小腸. -guṇa 腸間膜,4,1
  549. 45287,zh,1,antacchinna,antacchinna,Antacchinna,antacchinna:a.[anta-chinna]端破[布],11,1
  550. 45345,zh,1,antaka,antaka,Antaka,antaka:m. [〃] 死神,死魔,悪魔.-antakassa vasaṃ恶魔の领,6,1
  551. 45409,zh,1,antamanta,antamanta,Antamanta,antamanta:a.[anta-mantā](意见)偏见,9,1
  552. 45446,zh,1,antanantika,antānantika,Antānantika,antānantika:a.[anta-ananta-ika]边无边,有边无边[论],11,1
  553. 45470,zh,1,antara,antara,Antara,antara:a. n. prep. [Sk. antar,BSk. antara] 内の,中間の; 機会,中間,障碍. abl. antarā 途中で,中間で. antaraṃ karoti 距離をおく,離れる; 除く,滅ぼす. -aṭṭhaka 月の第八日の前後. -āpaṇa 売店,中店.-āpatti中间罪. -kappa 中劫. -ghara 家の中.-cakka中间占[占相]. -cara 闖入者. -bāhira 内外.-bhogika村主. -vāsaka 安陀衣,内衣.-sammasa内触. antarantare,antarantarena 両者の中間にて. antarantarā 時に,しばしば. antarena 中間に,6,1
  554. 45573,zh,1,antaradhayati,antaradhāyati,Antaradhāyati,antaradhāyati:[antara-dhāyati<antara-dhā] 滅没す,消失す. ppr. antaradhāyamāna; aor. antaradhāyi,antaradhāyisi,antaradhāyatha; pp. antarahita; caus. antaradhāpeti,13,1
  555. 45862,zh,1,antarayikin,antarāyikin,Antarāyikin,antarāyikin:a.[antarāyika-in]障难ある,11,1
  556. 45938,zh,1,antavant,antavant,Antavant,antavant,antavat a.[anta-vat,-vant]有限な,有边の.antavā attā ca loko ca我と世界とは有限である.antavā ca anantavā ca attā ca loko ca我と世界とは有限にして又无限である.antavā-diṭṭhi有边见,有见,8,1
  557. 45954,zh,1,antavat,antavat,Antavat,antavat,antavant a.[anta-vat,-vant]有限な,有边の.antavā attā ca loko ca我と世界とは有限である.antavā ca anantavā ca attā ca loko ca我と世界とは有限にして又无限である.antavā-diṭṭhi有边见,有见,7,1
  558. 46009,zh,1,antevasika,antevāsika,Antevāsika,antevāsika,antevāsin m.内住者,阿阇梨の弟子,10,1
  559. 46033,zh,1,antevasin,antevāsin,Antevāsin,antevāsin,antevāsika m.内住者,阿阇梨の弟子,9,1
  560. 46038,zh,1,antevasupaddava,antevāsūpaddava,Antevāsūpaddava,antevāsūpaddava:m.[antevāsi-upaddava]弟子としての恼み,15,1
  561. 46046,zh,1,antika,antika,Antika,antika:a. ①近い.②终りの,结局の,6,1
  562. 46063,zh,1,antima,antima,Antima,antima:a. [anta の最上級] 最終の,最後の. -jāti 最後生. -deha 最後身. -bhava 最後有.-vatthu最终事,极罪.-samussaya最终身. -sarīra 最後身,6,1
  563. 46139,zh,1,anto,anto,Anto,anto:prep. [Sk. antaḥ] 内,内に. -jaṭā 内縛. -nagara 城内,市内. -nimugga 中に没せる.-pura城内. -mano内気の. -vihāra 精舎内,寺内,4,1
  564. 46726,zh,1,anu,aṇu,Aṇu,aṇu:a. [〃] 微少の,微細の,原子の. -thūla 細粗.-dhamma微法. -matta 微量の,少量の.-matta vajja微小の罪,微罪. -sahagata 微倶の.-sahagata byāpāda微俱行嗔恚,3,1
  565. 46820,zh,1,anubandhana,anubandhanā,Anubandhanā,anubandhanā:f.随结.cf.anubandha,11,1
  566. 46835,zh,1,anubandhati,anubandhati,Anubandhati,anubandhati:[anu-bandhati] 随結す,従う,追跡す. aor. anubandhi,anubandhissaṃ,anubandhisuṃ; ger. anubandhitvā; grd. anubandhitabba; pp. anubaddha,11,1
  567. 47099,zh,1,anubodhati,anubodhati,Anubodhati,anubodhati:[<anu-budh] 理解す,さとる. aor. anubodhiṃ; ppr. anubodhaṃ,10,1
  568. 47124,zh,1,anubruheti,anubrūheti,Anubrūheti,anubrūheti:[anu-brūheti] 増大せしむ,増修す,修習す. opt. anubrūhaye; imper. anubrūhehi; aor. anubrūhayiṃ; inf. anubrūhetuṃ; pp. anubrūhita,10,1
  569. 47143,zh,1,anubuddha,anubuddha,Anubuddha,anubuddha:a. [anu-bujjhati. の pp.] 随覚せる,悟覚された,9,1
  570. 47234,zh,1,anucankamati,anucaṅkamati,Anucaṅkamati,anucaṅkamati:[anu-caṅkamati] 遊歩す,随歩す. aor. 1sg. anucaṅkamisaṃ; caus. anucaṅkamāpeti,12,1
  571. 47279,zh,1,anucarita,anucarita,Anucarita,anucarita,anuciṇṇa [anucarati の pp.] 随行せる,実行せる,従伴せる,関係せる,9,1
  572. 47319,zh,1,anucchavika,anucchavika,Anucchavika,anucchavika,anucchaviya a. [anu-chavi-ka] 随皮の,適当なる,相応せる,11,1
  573. 47338,zh,1,anucchaviya,anucchaviya,Anucchaviya,anucchaviya,anucchavika a. [anu-chavi-ka] 随皮の,適当なる,相応せる,11,1
  574. 47375,zh,1,anucinna,anuciṇṇa,Anuciṇṇa,anuciṇṇa,anucarita [anucarati の pp.] 随行せる,実行せる,従伴せる,関係せる,8,1
  575. 47440,zh,1,anudahati,anuḍahati,Anuḍahati,anuḍahati,anudahati [anu-ḍahati] 焼け尽くす,破壊す,消尽す. pass. anuḍayhati,9,1
  576. 47446,zh,1,anudahati,anudahati,Anudahati,anudahati,anuḍahati [anu-ḍahati] 焼け尽くす,破壊す,消尽す. pass. anuḍayhati,9,1
  577. 47483,zh,1,anudaya,anudayā,Anudayā,anudayā,anuddayā f. [anu-dayā] 憐愍,哀愍,愛憐,7,1
  578. 47492,zh,1,anudayati,anudayati,Anudayati,anudayati:[anudayāのdenom] 怜れむ,怜悯する,9,1
  579. 47509,zh,1,anuddaya,anuddayā,Anuddayā,anuddayā,anudayā f. [anu-dayā] 憐愍,哀愍,愛憐,8,1
  580. 47561,zh,1,anuddhamseti,anuddhaṃseti,Anuddhaṃseti,anuddhaṃseti:[anu-dhaṃseti.anu-dh-vaṃs の caus.] 堕落さす,叱責す,誹謗す. pp. anuddhasta,12,1
  581. 47585,zh,1,anuddhasta,anuddhasta,Anuddhasta,anuddhasta:a. [anuddhaṃseti の pp.] 堕落せる,悪化せる,10,1
  582. 47634,zh,1,anudhamma,anudhamma,Anudhamma,anudhamma:f. 随法性.-sati随法念,9,1
  583. 47684,zh,1,anudhavati,anudhāvati,Anudhāvati,anudhāvati:[anu-dhāvati<anu-dhāv] 従い走る,従う,追跡す,遂行す,10,1
  584. 47809,zh,1,anugamanika,anugāmanika,Anugāmanika,anugāmanika,anugāmin a. 随従する,従える,11,1
  585. 47830,zh,1,anugamin,anugāmin,Anugāmin,anugāmin,anugāmanika a. 随従する,従える,8,1
  586. 47836,zh,1,anuganhati,anugaṇhāti,Anugaṇhāti,anugaṇhāti:[anu-gaṇhāti] 摄受する,摄益する,资助する,教护する. aor. anugahi; imper. anugaṇha; pp. anugaṇhīta; pass. anugayhati,10,1
  587. 47897,zh,1,anugayati,anugāyati,Anugāyati,anugāyati:[<anu-gai] 随い歌う,随唱す,讃唱す. fut. 1sg. anugāyissaṃ,9,1
  588. 48015,zh,1,anugganhati,anuggaṇhāti,Anuggaṇhāti,anuggaṇhāti:[anu-gaṇhāti] 摄受する,摄益する,资助する,教护する. aor. anuggahi; imper. anuggaṇha; pp. anuggaṇhīta; pass. anugayhati,11,1
  589. 48109,zh,1,anugiyati,anugīyati,Anugīyati,anugīyati:[anugāyati の pass.] 唱えられる,学ばれる,9,1
  590. 48255,zh,1,anujivita,anujīvita,Anujīvita,anujīvita:a.n. [anujīvati の pp.] 从つた,生活,生存,生命,9,1
  591. 48271,zh,1,anujju,anujju,Anujju,anujju,anujuka a. [an-ujju] 不正直,曲れる. anujju-gāmin 曲行者,蛇,6,1
  592. 48296,zh,1,anujuka,anujuka,Anujuka,anujuka,anujju a. [an-ujju] 不正直,曲れる. anujju-gāmin 曲行者,蛇,7,1
  593. 48348,zh,1,anukampaka,anukampaka,Anukampaka,anukampaka:a. 同情ある,憐愍ある. cf. anukampati.-mitta同情ある友,10,1
  594. 48488,zh,1,anukaroti,anukaroti,Anukaroti,anukaroti:[anu-karoti] 従う,まねる.=anukubbati. ppr. m. sg. nom. anukubbaṃ,9,1
  595. 48503,zh,1,anukassati,anukassati,Anukassati,anukassati:① [Sk. anu-karṣati.<anu-kṛṣ] 牽引す,引用す,くり返す,通誦す. ② [Sk. ava-karṣati] 取出す,除く,捨てる. aor. anvakāsi,10,1
  596. 48544,zh,1,anukkama,anukkama,Anukkama,anukkama:m. [Sk. anu-krama] cf. anukkamati. ① 順次,次第. instr. anukkamena 順次に. ② 馬勒,手綱,8,1
  597. 48635,zh,1,anukkhittaka,anukkhittaka,Anukkhittaka,anukkhittaka:a.[anu-ukkhitta-ka]顺被举人.cf.ukkhittaka,12,1
  598. 48829,zh,1,anuloma,anuloma,Anuloma,anuloma:a. [anu-loma] 順の,随順の.-gotrabhū随顺种姓.-ñāṇa随顺智. -paccanīya 順逆. -paṭiloma 順逆,7,1
  599. 48941,zh,1,anulomika,anulomika,Anulomika,anulomika,anulomiya a. [<anu-loma] 随順の,適当の,適応せる.~khanti随顺忍,9,1
  600. 48957,zh,1,anulomiya,anulomiya,Anulomiya,anulomiya,anulomika a. [<anu-loma] 随順の,適当の,適応せる.~khanti随顺忍,9,1
  601. 48971,zh,1,anumajjana,anumajjana,Anumajjana,anumajjana:n.[anu-majjana]随摩,继续思惟,10,1
  602. 48996,zh,1,anumajjati,anumajjati,Anumajjati,anumajjati:[anu-mrj のpass.]よく扫う,打つ,考察する,10,1
  603. 49047,zh,1,anumannati,anumaññati,Anumaññati,anumaññati:[<anu-man] 承認す,承諾す,同意す imper. anumañña,10,1
  604. 49077,zh,1,anumata,anumata,Anumata,anumata:a. [anumaññati の pp.] 同意せる,承諾せる,7,1
  605. 49087,zh,1,anumati,anumati,Anumati,anumati:f. 同意,承認.cf. anumaññati.-kappa同意认容,7,1
  606. 49130,zh,1,anuminati,anumināti,Anumināti,anumināti:[anu-mināti,Sk. anumāti<anu-mā] 推論する,考察する,9,1
  607. 49146,zh,1,anumiyati,anumīyati,Anumīyati,anumīyati:[anumināti の pass.] 推量する,9,1
  608. 49170,zh,1,anumodaka,anumodaka,Anumodaka,anumodaka:m.随喜者,9,1
  609. 49368,zh,1,anunaya,anunaya,Anunaya,anunaya:m. [cf. anuneti] 随従,親愛,随貪. -saṃyojana 愛結,随貪結,7,1
  610. 49525,zh,1,anupabbajjati,anupabbajjati,Anupabbajjati,anupabbajjati:[anu-pabbajjati] 従い出家す. aor. anupabbajiṃsu,13,1
  611. 49571,zh,1,anupada,anupada,Anupada,anupada:n. [anu-pada] 随句,随語. acc. anupadaṃ adv. 随結して,直後に.-dhamma-vipassanā逐个の法观,各别法观,7,1
  612. 49582,zh,1,anupada,anupādā,Anupādā,anupādā,anupādāya,anupādiyāna,anupādiyitvā adv. [an-upādiyati の ger.] 取著なく.~parinibbāna无取涅槃,无取着涅槃.-vimutta无取着解脱,7,1
  613. 49637,zh,1,anupadaniya,anupādāniya,Anupādāniya,anupādāniya:a.[an-upadāna-iya]不顺取,不应取,11,1
  614. 49677,zh,1,anupadaya,anupādāya,Anupādāya,anupādāya,anupādā,anupādiyāna,anupādiyitvā adv. [an-upādiyati の ger.] 取著なく.~parinibbāna无取涅槃,无取着涅槃.-vimutta无取着解脱,9,1
  615. 49686,zh,1,anupaddava,anupaddava,Anupaddava,anupaddava:n. [an-upaddava] 危難なき,安全なる,无危难,10,1
  616. 49706,zh,1,anupadeti,anupadeti,Anupadeti,anupadeti:[<anu-pa-dā] 施与す,施捨す,贈与す. cf.dadāti.opt. anupadajjuṃ,anupadajjeyya; fut. anupadassati; ger. anupadatvā; inf. anupadātuṃ; pp. anupadinna,9,1
  617. 49718,zh,1,anupadhi,anupadhi,Anupadhi,anupadhi:f.[an-upadhi]无依,8,1
  618. 49721,zh,1,anupadhika,anupadhika,Anupadhika,anupadhika:a. [an-upadhi-ka] 依なき,所依なき,10,1
  619. 49733,zh,1,anupadinna,anupādiṇṇa,Anupādiṇṇa,anupādiṇṇa,anupādinna a. [an-upā-diṇṇa] 無執受の,非執受の.-anupādāniya不已取不顺取,无执受无顺取,10,1
  620. 49736,zh,1,anupadinna,anupādinna,Anupādinna,anupādinna,anupādiṇṇa a. [an-upā-diṇṇa] 無執受の,非執受の.-anupādāniya不已取不顺取,无执受无顺取,10,1
  621. 49800,zh,1,anupadisesa,anupādisesa,Anupādisesa,anupādisesa:a. [an-upādisesa] 無余依の,無余の. -nibbāna 無余涅槃.-nibbānadhātu无余依涅槃界,11,1
  622. 49817,zh,1,anupadiyana,anupādiyāna,Anupādiyāna,anupādiyāna,anupādā,anupādāya,anupādiyitvā adv. [an-upādiyati の ger.] 取著なく.~parinibbāna无取涅槃,无取着涅槃.-vimutta无取着解脱,11,1
  623. 49825,zh,1,anupadiyitva,anupādiyitvā,Anupādiyitvā,anupādiyitvā,anupādā,anupādāya,anupādiyāna adv. [an-upādiyati の ger.] 取著なく.~parinibbāna无取涅槃,无取着涅槃.-vimutta无取着解脱,12,1
  624. 50010,zh,1,anupalana,anupālana,Anupālana,anupālana:n.[anu-pālana]保护,9,1
  625. 50361,zh,1,anupariyati,anupariyāti,Anupariyāti,anupariyāti,anupariyeti [anu-pari-yāti] 歩き回る,遊歴す. ger. anupariyāyitvā,anupariyāya,11,1
  626. 50372,zh,1,anupariyaya,anupariyāya,Anupariyāya,anupariyāya:adv. [anupariyāti の ger.] 歩き回って,遍歷して.-patha交通路,11,1
  627. 50390,zh,1,anupariyeti,anupariyeti,Anupariyeti,anupariyeti,anupariyāti [anu-pari-yāti] 歩き回る,遊歴す. ger. anupariyāyitvā,anupariyāya,11,1
  628. 50419,zh,1,anupasampanna,anupasampanna,Anupasampanna,anupasampanna:a. [an-upasampanna] 未具足の,具足戒を受けていない.-sīla未具足戒,13,1
  629. 50473,zh,1,anupassana,anupassanā,Anupassanā,anupassanā:f. [<anupassati] 随観.-ñāṇa随观智,10,1
  630. 50612,zh,1,anupatta,anupatta,Anupatta,anupatta,anuppatta a. [anupāpuṇāti の pp.] 到達せる,得たる,8,1
  631. 50618,zh,1,anupatthana,anupaṭṭhāna,Anupaṭṭhāna,anupaṭṭhāna:n.[an-upaṭṭhāna]不现起,11,1
  632. 50663,zh,1,anupavadaka,anupavādaka,Anupavādaka,anupavādaka,anupavādin a. 非難せざる,悪罵せざる,11,1
  633. 50678,zh,1,anupavadin,anupavādin,Anupavādin,anupavādin,anupavādaka a. 非難せざる,悪罵せざる,10,1
  634. 50909,zh,1,anuphusiyati,anuphusīyati,Anuphusīyati,anuphusīyati:[anu-phusīyati.anu-pruṣ の caus.] 散布す,ぬらす,12,1
  635. 50918,zh,1,anupiya,anupiya,Anupiya,anupiya,anuppiya n. [anu-piya] 甘言,阿諛,へつらい. -bhāṇin,-bhāṇitar 甘言者,阿諛者,7,1
  636. 50961,zh,1,anuppa-,anuppa-,Anuppa-,anuppa-:pref.[anu-pa-.Sk.anu-pra-]=anupa-,7,1
  637. 51012,zh,1,anuppada,anuppāda,Anuppāda,anuppāda:m. [an-uppāda] 不生,無生. anuppāde ñāṇaṃ 無生智,8,1
  638. 51045,zh,1,anuppadana,anuppādāna,Anuppādāna,anuppādāna:n.赏与,助长,10,1
  639. 51070,zh,1,anuppadata,anuppādātā,Anuppādātā,anuppādātā:m.[anu-pādātā]赏励者,助长者,10,1
  640. 51167,zh,1,anuppanna,anuppanna,Anuppanna,anuppanna:a. [an-uppanna] 未生の,未生起の. -paññatti不随犯制,9,1
  641. 51217,zh,1,anuppatta,anuppatta,Anuppatta,anuppatta,anupatta a. [anupāpuṇāti の pp.] 到達せる,得たる,9,1
  642. 51225,zh,1,anuppatta-sadattha,anuppatta-sadattha,Anuppatta-Sadattha,anuppatta-sadattha:a.[anupatta-sa-attha]自己の利を得达した,18,1
  643. 51340,zh,1,anuppiya,anuppiya,Anuppiya,anuppiya:n.[anu-piya.Sk.anupriya]甘言,ヘつらい.=anupiya. -bhāṇita追从した. -bhāṇin甘言者,8,1
  644. 51341,zh,1,anuppiya,anuppiya,Anuppiya,anuppiya,anupiya n. [anu-piya] 甘言,阿諛,へつらい. -bhāṇin,-bhāṇitar 甘言者,阿諛者,8,1
  645. 51355,zh,1,anupubba,anupubba,Anupubba,anupubba:a. [anu-pubba.Sk.anupūrva] 次第の,順序ある,顺次,次第,渐次. anupubbena 順次に. anupubbaso 順序より. -abhisamaya 漸現観.-kiriyā渐次行. -nirodha 次第滅.-paṭipadā渐次实践.-passaddhi次第轻安.-vihāra次第住.-vihāra-samāpatti 次第住等至[九次第定]. -sikkhā 渐渐学,8,1
  646. 51450,zh,1,anupubbato manasikaro,anupubbato manasikāro,Anupubbato Manasikāro,anupubbato manasikāro:m.次第作意,21,1
  647. 51597,zh,1,anurakkhana,anurakkhaṇā,Anurakkhaṇā,anurakkhaṇā:n. f. 隨護,保護,守護. =anurakkhā. cf. anurakkhati -abhabba 随护不能の.-padhāna随护劝,11,1
  648. 51681,zh,1,anuranjita,anurañjita,Anurañjita,anurañjita:a.[anu-rañjetiのpp.]光辉ある,美しい,10,1
  649. 51879,zh,1,anusahagata,anusahagata,Anusahagata,anusahagata:a. cf.aṇu,11,1
  650. 51925,zh,1,anusamvaccharam,anusaṃvaccharaṃ,Anusaṃvaccharaṃ,anusaṃvaccharaṃ:adv. [anu-saṃ-vacchara の acc.] 年毎に,毎年,15,1
  651. 51961,zh,1,anusancarati,anusañcarati,Anusañcarati,anusañcarati:[anu-saṃ-carati] 従行す,しばしば行く,訪問す. pp. anusañcarita,12,1
  652. 51983,zh,1,anusanceteti,anusañceteti,Anusañceteti,anusañceteti:[anu-saṃ-ceteti] 思いめぐらす,思念す,12,1
  653. 51991,zh,1,anusandahati,anusandahati,Anusandahati,anusandahati:[<anu-saṃ-dhā] 随結す,応用す,12,1
  654. 52033,zh,1,anusandhi,anusandhi,Anusandhi,anusandhi:f. [<anu-saṃ-dhā] 随結,結論,適用,9,1
  655. 52089,zh,1,anusannati,anusaññāti,Anusaññāti,anusaññāti:[<anu-saṃ-yā] 従い行く,訪問す,調査す. inf. anusaññātuṃ,10,1
  656. 52147,zh,1,anusarin,anusārin,Anusārin,anusārin:a. 随行する,随従する. cf. anusarati. dhammānusārin 随法行. saddhānusārin 随信行,8,1
  657. 52170,zh,1,anusasana,anusāsana,Anusāsana,anusāsana:n.,anusāsanī f. [cf. anusāsati,Sk. anuśāsana] 教誡,教訓,訓誡,教示.cf.anusāsati.-pāṭihāriya教诫神变,教诫示导[三神变の一],9,1
  658. 52267,zh,1,anusata,anusaṭa,Anusaṭa,anusaṭa:a.[Sk.anusṛta]撒布した.cf.anuvisaṭa,7,1
  659. 52282,zh,1,anusatthi,anusatthi,Anusatthi,anusatthi:f. [Sk. anuśāti] 訓誡,9,1
  660. 52334,zh,1,anusaya,anusaya,Anusaya,anusaya:m. [Sk. anuśaya<anuseti] 随眠,煩悩,使.-samugghāta随眠を永断.-samugghātana随眠の永断,7,1
  661. 52543,zh,1,anusissati,anusissati,Anusissati,anusissati:教训する,指示する.=anusāsati,10,1
  662. 52712,zh,1,anussarati,anussarati,Anussarati,anussarati:[anu-sarati,Sk. anusmarati] 随念す,憶念す. imper. anussara; grd. anussaritabba; ppr. anussaraṃ; pp. anussarita; caus. anussarāpeti,10,1
  663. 52757,zh,1,anussatanuttariya,anussatānuttariya,Anussatānuttariya,anussatānuttariya:n.[anussati-anuttariya]念无上,随念无上[六无上の一],17,1
  664. 52763,zh,1,anussati,anussati,Anussati,anussati:f. [anu-sati] 随念,念.-kammaṭṭhāna随念业处.-ṭṭhāna随念处[六种],8,1
  665. 52953,zh,1,anussutika,anussutika,Anussutika,anussutika:a.[an-suta-ika]随闻する,10,1
  666. 52967,zh,1,anusunati,anusuṇāti,Anusuṇāti,anusuṇāti:[anu-suṇāti] 随聞す,聞く. aor. anassuṃ,9,1
  667. 53085,zh,1,anutitthati,anutiṭṭhati,Anutiṭṭhati,anutiṭṭhati:遂行する.=anuṭṭhahati,11,1
  668. 53143,zh,1,anuttara,anuttara,Anuttara,anuttara:a. [an-uttara] 無上の,より上がない,最高の,無上士 [如来十号の一] .-citta无上心.~dhamma-cakka无上法轮.~puññakkhetta无上福田.~purisadamma-sārathi无上士调御丈夫.~brahma-cariya无上梵行.~yogakkhema无上安稳.~santivara-pada无上寂静最上道. -sammāsambodhi 無上正等覚,無上正等菩提,この上なき正しいさとり,8,1
  669. 53303,zh,1,anutthunati,anutthunāti,Anutthunāti,anutthunāti:[anu-thunāti<anu-stan] 泣く,嘆く,悲しむ. aor. anutthuniṃsu,11,1
  670. 53335,zh,1,anuvada,anuvāda,Anuvāda,anuvāda:m. [anu-vāda] 随説,細説,非難.anuvādo anuvādādhikaraṇaṃ教诫と教诫诤事.-adhikaraṇa非难事[四诤事の一].-mūla非难の根,7,1
  671. 53420,zh,1,anuvajjati,anuvajjati,Anuvajjati,anuvajjati:从い行く,10,1
  672. 53556,zh,1,anuvattati,anuvattati,Anuvattati,anuvattati:[anu-vattati,Sk. anuvartati] 随起す,随転す,随順す,実行す. caus. anuvatteti,10,1
  673. 53615,zh,1,anuvicara,anuvicāra,Anuvicāra,anuvicāra:m.思考,思惟 cf. anuvicāreti,9,1
  674. 53761,zh,1,anuvidhiyati,anuvidhīyati,Anuvidhīyati,anuvidhīyati:[anu-vi-dhā の pass.] 従い守る,遵奉す.cf.vidahati,12,1
  675. 53828,zh,1,anuvijjati,anuvijjati,Anuvijjati,anuvijjati:[<anu-vid] 随知す,了知す. inf. anuvijituṃ; ger. anuviditvā,anuvicca,anuvijja,anuvejja; pp. anudita; caus. anuvijjāpeti,10,1
  676. 53913,zh,1,anuvitakketi,anuvitakketi,Anuvitakketi,anuvitakketi:[anu-vi-takketi] 随尋す,思惟す,12,1
  677. 53960,zh,1,anuyagin,anuyāgin,Anuyāgin,anuyāgin:a. 随行している(随从),从事している(伴随着),8,1
  678. 53984,zh,1,anuyati,anuyāti,Anuyāti,anuyāti,anuyāyati [<anu-yā] 従う,随従す,訪問す. pp. anuyāta,7,1
  679. 53993,zh,1,anuyayati,anuyāyati,Anuyāyati,anuyāyati,anuyāti [<anu-yā] 従う,随従す,訪問す. pp. anuyāta,9,1
  680. 54073,zh,1,anuyunjati,anuyuñjati,Anuyuñjati,anuyuñjati:[anu-yuñjati] 実践する,従事する,実行する,専心する. opt. anuyuñjetha; aor. anuyuñjitha,anuyuñjisaṃ; pp. anuyutta; pass. anuyuñjiyati; caus. anuyojeti,10,1
  681. 54178,zh,1,anvaga,anvagā,Anvagā,anvagā,annagā,anvagū anugacchati 的 aor.,6,1
  682. 54205,zh,1,anvagu,anvagū,Anvagū,anvagū,annagā,anvagā anugacchati 的 aor.,6,1
  683. 54256,zh,1,anvakkhara,anvakkhara,Anvakkhara,anvakkhara:m.[anu-akkhara]随字,10,1
  684. 54290,zh,1,anvassavati,anvāssavati,Anvāssavati,anvāssavati:[anu-ā-savati<anu-ā-sru] 流れ込む,落ちる,11,1
  685. 54340,zh,1,anvavattati,anvāvaṭṭati,Anvāvaṭṭati,anvāvaṭṭati,anvāvattati [<anu-ā-vṛt]来集する,11,1
  686. 54343,zh,1,anvavattati,anvāvattati,Anvāvattati,anvāvattati,anvāvaṭṭati [<anu-ā-vṛt]来集する,11,1
  687. 54371,zh,1,anvaya,anvaya,Anvaya,anvaya:n. [〃cf. anveti] 随行,類句,推比. anvaye ñāṇaṃ 類智,6,1
  688. 54436,zh,1,anvesati,anvesati,Anvesati,anvesati:[anu-esati<anu-iṣ] 探し求む,追求す. aor. anvesi; ppr. m. sg. nom. anvesaṃ,8,1
  689. 54467,zh,1,anveti,anveti,Anveti,anveti:[anu-eti<anu-i] 従う,近づく,従い行く. ger. anvāya,6,1
  690. 54565,zh,1,apabbuhati,apabbūhati,Apabbūhati,apabbūhati,apabyūhati [<apa-vi-ūh] 除去す,排除す. caus. apabyūhāpeti 掃除させる,10,1
  691. 54598,zh,1,apabyuhati,apabyūhati,Apabyūhati,apabyūhati,apabbūhati [<apa-vi-ūh] 除去す,排除す. caus. apabyūhāpeti 掃除させる,10,1
  692. 54619,zh,1,apacaya,apacaya,Apacaya,apacaya:m. 損減,無積集,還滅.cf. apacināti. -gāmin 損行,損減に至る,7,1
  693. 54697,zh,1,apacayati,apacāyati,Apacāyati,apacāyati:[<apa-ci] 尊敬す,敬う. opt. apace; pp. apacita,9,1
  694. 54716,zh,1,apacayika,apacāyika,Apacāyika,apacāyika,apacāyin a. [cf. apacāyana] 尊敬する,崇拝する,9,1
  695. 54723,zh,1,apacayin,apacāyin,Apacāyin,apacāyin,apacāyika a. [cf. apacāyana] 尊敬する,崇拝する,8,1
  696. 54838,zh,1,apaccatha,apaccatha,Apaccatha,apaccatha,apaccisaṃ paccati の aor.,9,1
  697. 54915,zh,1,apaccisam,apaccisaṃ,Apaccisaṃ,apaccisaṃ,apaccatha paccati の aor.,9,1
  698. 54968,zh,1,apacina,apacina,Apacina,apacina:n.除去,7,1
  699. 54993,zh,1,apacinati,apacināti,Apacināti,apacināti:[apa-cināti] ① 除く,取り去る,損減す.apacināti no ācināti减じて增加せず. aor. apaciyiṃsu ② 尊敬す,敬意を払う. pp. apacita; grd. apacineyya,9,1
  700. 55269,zh,1,apadi,āpādi,Āpādi,āpādi,āpādiṃ āpajjati の aor. 3sg.,1sg.,5,1
  701. 55285,zh,1,apadim,āpādiṃ,Āpādiṃ,āpādiṃ,āpādi āpajjati の aor. 3sg.,1sg.,6,1
  702. 55358,zh,1,apaga,āpagā,Āpagā,āpagā:f. 河,川. =āpakā,āpayā,5,1
  703. 55463,zh,1,apagata,apagata,Apagata,apagata:a. [apa-gacchati の pp.] 去れる,出発せる,死去せる,離れたる.-gabbha流产,7,1
  704. 55655,zh,1,apaharati,apaharati,Apaharati,apaharati:[<apa-hṛ] 除去す,奪う. aor. 1sg. apahārayiṃ,9,1
  705. 55766,zh,1,apajjhayati,apajjhāyati,Apajjhāyati,apajjhāyati:[apa-jhāyati . Sk. abhi-dhyāyati] 思念す,沈思する,11,1
  706. 55791,zh,1,apaka,āpakā,Āpakā,āpakā,āpayā f. [āpa-ga] 川,水流,5,1
  707. 55875,zh,1,apakasati,apakāsati,Apakāsati,apakāsati,apakassati [Sk. apakarṣati,cf. apakaḍḍhati] 除去,捨(去). ger. apakassa,9,1
  708. 55896,zh,1,apakassati,apakassati,Apakassati,apakassati,apakāsati [Sk. apakarṣati,cf. apakaḍḍhati] 除去,捨(去). ger. apakassa,10,1
  709. 56158,zh,1,apalasa,apalāsa,Apalāsa,apalāsa,apaḷāsa,apaḷāsin a. [apaḷāsa] 不悩の,7,1
  710. 56162,zh,1,apalasa,apaḷāsa,Apaḷāsa,apaḷāsa,apalāsa,apaḷāsin a. [apaḷāsa] 不悩の,7,1
  711. 56172,zh,1,apalasin,apaḷāsin,Apaḷāsin,apaḷāsin,apaḷāsa,apalāsa a. [apaḷāsa] 不悩の,8,1
  712. 56211,zh,1,apalibodha,apalibodha,Apalibodha,apalibodha:a.[a-palibodha]非执受,无障碍,10,1
  713. 56212,zh,1,apalibodha,apalibodha,Apalibodha,apalibodha,apalibuddha a. [a-palibuddha,a-palibodha] 無障碍の,非執受の,自由の. cf. palibujjhati,10,1
  714. 56220,zh,1,apalibuddha,apalibuddha,Apalibuddha,apalibuddha,apalibodha a. [a-palibuddha,a-palibodha] 無障碍の,非執受の,自由の. cf. palibujjhati,11,1
  715. 56338,zh,1,apalokita,apalokita,Apalokita,apalokita:a. n. [apaloketi の pp.] 求聴の,聴許; 照見,顧視; 涅槃.-gāmi magga照见に达する道,9,1
  716. 56386,zh,1,apamarika,apamārika,Apamārika,apamārika,apamāriya m. 顛癇者,9,1
  717. 56391,zh,1,apamariya,apamāriya,Apamāriya,apamāriya,apamārika m. 顛癇者,9,1
  718. 56549,zh,1,apanata,apaṇata,Apaṇata,apaṇata:a. [apa-nam の pp.] 下向の,7,1
  719. 56552,zh,1,apanata,apanata,Apanata,apanata:a. [apanamati の pp.] 横に曲がった,離去の,下向の,7,1
  720. 56564,zh,1,apanayana,apanayana,Apanayana,apanayana:n.[<apa-nī]除去,9,1
  721. 56689,zh,1,apanidhaya,apaṇidhāya,Apaṇidhāya,apaṇidhāya:[a-paṇidhāya]愿いなき,顾念せず.~bhāvanā无系念修习,10,1
  722. 56809,zh,1,apanna,āpanna,Āpanna,āpanna:a. [āpajjati の pp.] 犯戒の,犯した,6,1
  723. 56831,zh,1,apannaka,apaṇṇaka,Apaṇṇaka,apaṇṇaka:a. [a-paṇṇaka] 戯論なき,無戯論の,純真の.-dhamma无戏论法.-patipadā无戏论行道.-magga无戏论道,8,1
  724. 56882,zh,1,apannakata-patipada,apaṇṇakata-paṭipadā,Apaṇṇakata-Paṭipadā,apaṇṇakata-paṭipadā:无戏论の行道,19,1
  725. 57010,zh,1,apanudana,apanudana,Apanudana,apanudana:除去,排除.cf.apanudati,9,1
  726. 57025,zh,1,apanudati,apanudati,Apanudati,apanudati,apanudeti [<apa-nud] 除去す,排除す. aor. apānudi; ger. apanujja,9,1
  727. 57035,zh,1,apanudeti,apanudeti,Apanudeti,apanudeti,apanudati [<apa-nud] 除去す,排除す. aor. apānudi; ger. apanujja,9,1
  728. 57040,zh,1,apanudi,apānudi,Apānudi,apānudi:apanudati の aor.3sg.,7,1
  729. 57161,zh,1,apara,apara,Apara,apara:a. 後の,次の,他の. adv. aparaṃ 更に. adv. aparena 後に. adv. aparāparaṃ ここかしこに,たびたび. -anta 後辺,未来. -āpariya vedaniya kamma 後々受業,順後受業. -bhāga 後分,後刻,未来. (-paja 后代),5,1
  730. 57178,zh,1,apara,apāra,Apāra,apāra:a.n.[a-pāra]此岸,この世,非彼岸.apārā-pāraṅgamana此岸より彼岸に到ること,5,1
  731. 57188,zh,1,apara-goyana,apara-goyāna,Apara-Goyāna,Apara-goyāna:m.[BSk.Avara-godānīya]西牛货[人四洲の一],西瞿耶尼,12,1
  732. 57302,zh,1,aparadhika,aparādhika,Aparādhika,aparādhika,aparādhita a. [<aparādha] 罪過ある,違犯せる,10,1
  733. 57315,zh,1,aparadhita,aparādhita,Aparādhita,aparādhita,aparādhika a. [<aparādha] 罪過ある,違犯せる,10,1
  734. 57398,zh,1,aparajjhati,aparajjhati,Aparajjhati,aparajjhati:[Sk. aparādhyate.<apa-rādh] 罪を犯す,怒らす. pp. aparaddha,aparādhita,11,1
  735. 57500,zh,1,aparamattha,aparāmaṭṭha,Aparāmaṭṭha,aparāmaṭṭha:a. [a-parāmaṭṭha] 無執取の,不取著の.-pārisuddhi-sīla无执取遍净戒,11,1
  736. 57581,zh,1,aparanta,aparanta,Aparanta,aparanta:a.[apara-anta]后边,未来,西边.-anudiṭṭhi后际随见.-kappika未来に関する说,8,1
  737. 57593,zh,1,aparanta-janapada,aparanta-janapada,Aparanta-Janapada,Aparanta-janapada:m.西边地方,西方インド地方,17,1
  738. 57682,zh,1,aparapariya,aparāpariya,Aparāpariya,aparāpariya:[apara-apariya]后々に.-vedanīya kamma后々に[报を]受くベき业,顺后受业.-vepakka kamma后々に异熟すベき业,顺后生异熟业.,11,1
  739. 57731,zh,1,aparapatti,aparāpatti,Aparāpatti,aparāpatti:f.[apara-āpatti]后罪,10,1
  740. 57774,zh,1,aparaselika,aparaselika,Aparaselika,Aparaselika,Aparaseliya m. 西山部,西山住部 [南方大衆部の一派],11,1
  741. 57777,zh,1,aparaseliya,aparaseliya,Aparaseliya,Aparaseliya,Aparaselika m. 西山部,西山住部 [南方大衆部の一派],11,1
  742. 57801,zh,1,aparavambhita,aparavambhitā,Aparavambhitā,aparavambhitā:f.[a-para-vambhitā]无毁他性,他をそしらないこと,13,1
  743. 58105,zh,1,aparihana,aparihāna,Aparihāna,aparihāna:n. [a-parihāna] 不退,不衰,不损. -dhamma 退法,9,1
  744. 58557,zh,1,aparipakka,aparipakka,Aparipakka,aparipakka:a. [a-paripakka] 不消化の,未熟の.-vedanīya kamma未熟受の业,10,1
  745. 58763,zh,1,aparisesa-nana-dassana,aparisesa-ñāṇa-dassana,Aparisesa-Ñāṇa-Dassana,aparisesa-ñāṇa-dassana:n.无余智见,22,1
  746. 58802,zh,1,aparisuddha,aparisuddha,Aparisuddha,aparisuddha:a. [a-parisuddha] 不遍浄,不清浄の.aparisuddhā dhammadesanā不净说法.-brahmacariya不净梵行.-vohāra不净言说,11,1
  747. 58894,zh,1,aparitassam,aparitassaṃ,Aparitassaṃ,aparitassaṃ:m. [a-paritassati の ppr. sg. nom.] 恐れざる人,11,1
  748. 58995,zh,1,apariyanta,apariyanta,Apariyanta,apariyanta:a. [a-pariyanta] 無辺の,無制限の.-pārisuddhi-sīla无边遍净戒.-sīla无边戒,无制限戒,10,1
  749. 59043,zh,1,apariyapanna,apariyāpanna,Apariyāpanna,apariyāpanna:a. [a-pariyāpanna] 不繋の,非所摄の,出世間の.-kusala非所摄善.-kusalahetu非所摄善因.-paññā非所摄慧.-bhūmi非所摄地.-vipāka非所摄异熟.-vipākahetu非所摄异熟因.-samādhi非所摄定,12,1
  750. 59352,zh,1,apassam,apassaṃ,Apassaṃ,apassaṃ,apassanto a. m. [a-passat,passati の ppr. sg. nom.] 見ないで,7,1
  751. 59362,zh,1,apassanto,apassanto,Apassanto,apassanto,apassaṃ a. m. [a-passat,passati の ppr. sg. nom.] 見ないで,9,1
  752. 59402,zh,1,apassayi,apassayi,Apassayi,apassayi,apassi:passati の aor.,8,1
  753. 59426,zh,1,apassena,āpassena,Āpassena,āpassena:n. よりかかる物. =apassena,8,1
  754. 59454,zh,1,apassi,apassi,Apassi,apassi,apassayi:passati の aor.,6,1
  755. 59635,zh,1,apaticchanna,apaṭicchanna,Apaṭicchanna,apaṭicchanna:a. [a-paṭicchanna] 不覆藏の.-kamma不隐覆业.-kilomaka不覆敬膜.-parivāsa不覆藏别住.-mānatta不覆藏摩那埵,12,1
  756. 59638,zh,1,apaticohanna,apaṭicohanna,Apaṭicohanna,apaṭicohanna:appaṭichanna a.[apaṭichanna][衣で]被われない,裸体の,12,1
  757. 59742,zh,1,apatta,apatta,Apatta,apatta:a. ① [a-patta] 非器の. ② [a-patta<pa-āp] 未得の.-parihāni无得退,6,1
  758. 59761,zh,1,apattadhikarana,āpattādhikaraṇa,Āpattādhikaraṇa,āpattādhikaraṇa:n. [āpatti-adhikaraṇa] 罪過諍事,犯罪諍事 [四諍事の一],15,1
  759. 59778,zh,1,apattannabhagiya,āpattaññabhāgiya,Āpattaññabhāgiya,āpattaññabhāgiya:a. [āpatti-aññābhāgiya] 罪の異分,16,1
  760. 59787,zh,1,apattha,apattha,Apattha,apattha:pāpuṇātiのaor.2pl.,7,1
  761. 59788,zh,1,apattha,apattha,Apattha,apattha:a. [Sk. apāsta,apa-as の pp.] 投げ棄てたる,7,1
  762. 59811,zh,1,apatthapeti,apaṭṭhapeti,Apaṭṭhapeti,apaṭṭhapeti:[apa-ṭhapeti.apa-sthā の caus.] 除外する,無視する,11,1
  763. 59844,zh,1,apatthita,apatthita,Apatthita,apatthita,apatthiya a. [<a-pattheti] 欲求されざる,望まれざる,9,1
  764. 59851,zh,1,apatthiya,apatthiya,Apatthiya,apatthiya,apatthita a. [<a-pattheti] 欲求されざる,望まれざる,9,1
  765. 60126,zh,1,apatubha,apāṭubha,Apāṭubha,apāṭubha,apāṭuka a. ずるい,陰険な,8,1
  766. 60141,zh,1,apatuka,apāṭuka,Apāṭuka,apāṭuka,apāṭubha a. ずるい,陰険な,7,1
  767. 60260,zh,1,apavinati,apavīṇati,Apavīṇati,apavīṇati:= apaciṇāti,9,1
  768. 60283,zh,1,apaya,apāya,Apāya,apāya:m. [〃<apa-i] ① 苦界,苦処,無幸処,悪処,恶趣.-gamanīya,-gāmanīya恶趣に至るベき.-gamanīya dosa嗔.-gamanīya moha痴.-gamanīya rāga贪. ② 離去,損減,失败,危险. -kusala 離去に巧み,損減善巧.-mukha失败の门(原因),5,1
  769. 60295,zh,1,apaya,āpayā,Āpayā,āpayā,āpakā f. [āpa-ga] 川,水流,5,1
  770. 60498,zh,1,apayati,apayāti,Apayāti,apayāti:[<apa-yā] 去る,離去する. caus. apayāpeti,7,1
  771. 60525,zh,1,apayi,apāyi,Apāyi,apāyi,apāyimha pivati,pibati の aor.,5,1
  772. 60554,zh,1,apayimha,apāyimha,Apāyimha,apāyimha,apāyi pivati,pibati の aor.,8,1
  773. 60596,zh,1,apekha,apekhā,Apekhā,apekhā,apekkhā f. [Sk. apekṣā] 期待,待望,欲求,希望; 愛情,6,1
  774. 60610,zh,1,apekkha,apekkhā,Apekkhā,apekkhā,apekhā f. [Sk. apekṣā] 期待,待望,欲求,希望; 愛情,7,1
  775. 60662,zh,1,apekkhati,apekkhati,Apekkhati,apekkhati:① [Sk. apa-īkṣ,apekṣate] 期待す,希望す. ppr. apekkhaṃ,apekkhamāna,apekkhāna. ② [Sk. ava-īkṣ,avekṣate] 考慮す,眺める. pp. apekkhita,9,1
  776. 60738,zh,1,apesiya,apesiya,Apesiya,apesiya:n.棘门,7,1
  777. 60825,zh,1,apeti,apeti,Apeti,apeti:[<apa-i] 離去す,消失す. pp. apeta,5,1
  778. 60906,zh,1,aphari,aphari,Aphari,aphari:[pharatiのaor.]充满した,6,1
  779. 60944,zh,1,aphasu,aphāsu,Aphāsu,aphāsu:a. [a-phāsu] 不安なる,安穏ならざる,惑悩せる.-vihāra不安住,6,1
  780. 61022,zh,1,aphusa,aphusa,Aphusa,aphusa:a. [a-phusa] 不可触の cf. phusati,6,1
  781. 61049,zh,1,aphusim,aphusiṃ,Aphusiṃ,aphusiṃ,aphussayi phusati の aor.,7,1
  782. 61061,zh,1,aphussayi,aphussayi,Aphussayi,aphussayi,aphusiṃ phusati の aor.,9,1
  783. 61072,zh,1,api,api,Api,api:indecl. [pi,app' とすることもある] 亦,も亦,恐らく,雖も. api ca 更にまた. api kho 然しながら. api nu kho 一体…かどうか. app' ekacce 或は一部の人々は. app' eva nāma 恐らくは,実に,確かに.。,3,1
  784. 61093,zh,1,apidahati,apidahati,Apidahati,apidahati:[<api-dhā] 覆う,妨ぐ,上に置く. inf. apidhetuṃ;,pp. apihita; pass. apithīyati. cf. apidhāna,9,1
  785. 61116,zh,1,apidhiyati,apidhīyati,Apidhīyati,apidhīyati,apithīyati [apidahati の pass.] 覆われる,妨げられる. cf. pithīyati,10,1
  786. 61176,zh,1,apilahati,apiḷahati,Apiḷahati,apiḷahati,apiḷandhati [Sk. apinayhati] 結ぶ,飾る. pp. apiḷaddha. cf. apiḷandhana,9,1
  787. 61196,zh,1,apilandhati,apiḷandhati,Apiḷandhati,apiḷandhati,apiḷahati [Sk. apinayhati] 結ぶ,飾る. pp. apiḷaddha. cf. apiḷandhana,11,1
  788. 61232,zh,1,apilapeti,apilāpeti,Apilāpeti,apilāpeti:[<api-lap] 枚挙す,唱える,虚説す,誇る,9,1
  789. 61304,zh,1,apithiyati,apithīyati,Apithīyati,apithīyati,apidhīyati [apidahati の pass.] 覆われる,妨げられる. cf. pithīyati,10,1
  790. 61336,zh,1,aplavin,aplavin,Aplavin,aplavin:[<plavati.pilavatiのaor.1sg.]私は浮き漂つた,泳いだ,7,1
  791. 61463,zh,1,app',app',App',app':cf.api,4,1
  792. 61466,zh,1,appa,appa,Appa,appa:a. n. [Sk. alpa] 少き,些細の; 少量,些細. pl. appāni 些事. -aggha 少価. -assāda 少味,少楽. ātaṅka 少悩.-ātaṅkatā少疾性,健康. -ābādha 少病.-ābādhatā无病,健康.-āyu短寿. -āyuka 少寿,短命の. -āhāra 少食,断食.-icchatā少欲性. -odaka 少水,乾燥の. -kasirena 困難なく,容易に. -kicca 少事,閑暇の. -ṭṭha 少悩,煩なき. -thāmaka 少カ,弱き. -dassa 少見,少智. -nigghosa 少音,静かな.-puñña少福. -为bhakkha,食少き,飢饉の.-bhakkha-kantāra饥馑难处.-bhassa少言说,所言の制限. -bhoga 少財,貧しき. -matta,-mattaka 少量,少しばかり. -rajakkha 少塵の.-vajja少罪.-vedaniya-kamma[善恶の报を]少受の业. -saka 少所有. -sattha少伴の,淋しき. -sadda 少聲,静寂.-sāvajja少罪ある. -suta,少聞の,経験なき. -harita 少草の,少绿,无草,无草地,4,1
  793. 61547,zh,1,appabhoga,appabhoga,Appabhoga,appabhoga:m.贫,9,1
  794. 61719,zh,1,appadhamsika,appadhaṃsika,Appadhaṃsika,appadhaṃsika,appadhaṃsiya a. [a-padhaṃseti の grd.] 破壊すべからざる,不壞の,12,1
  795. 61729,zh,1,appadhamsita,appadhaṃsita,Appadhaṃsita,appadhaṃsita:a. [a-padhaṃseti の pp.] 違害なき,12,1
  796. 61733,zh,1,appadhamsiya,appadhaṃsiya,Appadhaṃsiya,appadhaṃsiya,appadhaṃsika a. [a-padhaṃseti の grd.] 破壊すべからざる,不壞の,12,1
  797. 62239,zh,1,appamada,appamāda,Appamāda,appamāda:m. [a-pamāda] 不放逸. appamādena sampādetha [汝等は] 不放逸によって完成せしめよ.-gāravatā不放逸の尊敬.-vihāra不放逸住.-vihārin不放逸住者.-sampadā不放逸具足,8,1
  798. 62368,zh,1,appamajjato,appamajjato,Appamajjato,appamajjato:[a-pamajjato.pamajjati の ppr. sg. dat. gen.] 放逸ならざる者の,...に.cf.pamajjati,11,1
  799. 62384,zh,1,appamana,appamāṇa,Appamāṇa,appamāṇa:a.n. [a-pamāṇa] 無量,无量の(量,数量). -ārammaṇa无量所缘.-ceto无量心.-cetovimutti无量心解脱.-parittārammaṇa无量小所缘.-saññin无量想ある.-samādhi 無量三昧,8,1
  800. 62399,zh,1,appamanabha,appamāṇabha,Appamāṇabha,Appamāṇabha:m.[BSk.Apramāṇābha]无量光[天],11,1
  801. 62593,zh,1,appamattakavissajjaka,appamattakavissajjaka,Appamattakavissajjaka,appamattakavissajjaka:a.m.杂细物(少量のもの)の分配者,些细を舍てる人,21,1
  802. 62616,zh,1,appamattika apatti,appamattika āpatti,Appamattika Āpatti,appamattika āpatti:f.轻犯,些细な罪,18,1
  803. 62679,zh,1,appana,appanā,Appanā,appanā:f. [Sk. arpaṇa. cf. appeti] 安止,根本定,専注.-kosalla安止善巧.-javana-vāra安止速行时分.-bhāvanā安止修习.-vīthi安止路.-samādhi 安止定,根本定.-samādhi-bhāvanā安止定修习,6,1
  804. 62892,zh,1,appanihita,appaṇihita,Appaṇihita,appaṇihita:a. [a-paṇihita] 無願の.-anupassanā无愿随观.-jhāna无愿禅.-phala-samāpatti无愿果等至.-phassa无愿触.-vipassanā无愿观.-vimokkha无愿解脱[三解脱の一].-vihāra无愿住.-samādhi 無願三昧.~samāpatti无愿等至(定),10,1
  805. 63473,zh,1,appatichanna,appaṭichanna,Appaṭichanna,appaṭichanna:apaṭicohanna a.[apaṭichanna][衣で]被われない,裸体の,12,1
  806. 63568,zh,1,appatihariya,appāṭihāriya,Appāṭihāriya,appāṭihāriya,appāṭihīra a. [a-pāṭihāriya] 理解し難き,愚鈍の,平凡の. -kathā つまらぬ話,12,1
  807. 63575,zh,1,appatihata,appaṭihata,Appaṭihata,appaṭihata:a. [a-paṭi-hṛ] 無碍の,無障害の,10,1
  808. 63646,zh,1,appatihira,appāṭihīra,Appāṭihīra,appāṭihīra,appāṭihāriya a. [a-pāṭihāriya] 理解し難き,愚鈍の,平凡の. -kathā つまらぬ話,10,1
  809. 63649,zh,1,appatihira-kata,appāṭihīra-kata,Appāṭihīra-Kata,appāṭihīra-kata:a.对应不顺となつた,正理に应じない,15,1
  810. 63776,zh,1,appatikula,appaṭikūla,Appaṭikūla,appaṭikūla:a. [a-paṭikūla] 無厭の,無厭逆の.-saññā,-saññin无厌想,快想,10,1
  811. 63871,zh,1,appatinissagga,appaṭinissagga,Appaṭinissagga,appaṭinissagga:a.[a-paṭinissagga]不舍弃の,14,1
  812. 64099,zh,1,appatisankha,appaṭisaṅkhā,Appaṭisaṅkhā,appaṭisaṅkhā:① f. [a-paṭisaṅkhā.BSk.apratisaṅkhyā] 非簡択.-nirodha非択灭. ② adv. [paṭisaṅkhāti の ger.] 省察せず,思慮なく.cf.paṭisaṅkhā①,12,1
  813. 64163,zh,1,appatissa,appaṭissa,Appaṭissa,appaṭissa,appatissa a. [a-pati-śru] 不従順の,崇信なき,9,1
  814. 64167,zh,1,appatissa,appatissa,Appatissa,appatissa,appaṭissa a. [a-pati-śru] 不従順の,崇信なき,9,1
  815. 64313,zh,1,appativani,appaṭivāṇī,Appaṭivāṇī,appaṭivāṇī,appaṭivāṇitā f. 不遮止,不退転,10,1
  816. 64321,zh,1,appativanita,appaṭivāṇitā,Appaṭivāṇitā,appaṭivāṇitā,appaṭivāṇī f. 不遮止,不退転,12,1
  817. 64846,zh,1,appekacce,appekacce,Appekacce,appekacce:また一類の人々.cf.api,9,1
  818. 64849,zh,1,appekada,appekadā,Appekadā,appekadā:時たま,時には.cf.api,8,1
  819. 64912,zh,1,appeva,appeva,Appeva,appeva:恐らく.cf. api. ~nāma多分,恐らく…すればよいだろう,6,1
  820. 64946,zh,1,apphoteti,apphoṭeti,Apphoṭeti,apphoṭeti:[ā-phoṭeti<sphuṭ. cf. Sk. āsphoṭayati] 弾指す,拍手す. aor. apphoṭesi,apphoṭesuṃ; fut. apphoṭessāmi; pp. apphoṭita,9,1
  821. 64967,zh,1,apphuta,apphuṭa,Apphuṭa,apphuṭa,apphuta a. [a-phuta] 触れざる,7,1
  822. 64977,zh,1,apphuta,apphuta,Apphuta,apphuta,apphuṭa a. [a-phuta] 触れざる,7,1
  823. 65070,zh,1,appita,appita,Appita,appita:a.[appetiのpp.Sk.arpita]适用した,关连した.-cīvara厚衣,6,1
  824. 65358,zh,1,apuccha,apuccha,Apuccha,apuccha:a.[a-puccha.pucchati の grd.] 不可問の,7,1
  825. 65398,zh,1,apucchatha,apucchatha,Apucchatha,apucchatha,apucchi,apucchiṃ,apucchissaṃ,apucchiṃsu,apucchimhā pucchati の aor.,10,1
  826. 65410,zh,1,apucchi,apucchi,Apucchi,apucchi,apucchatha,apucchiṃ,apucchissaṃ,apucchiṃsu,apucchimhā pucchati の aor.,7,1
  827. 65415,zh,1,apucchim,apucchiṃ,Apucchiṃ,apucchiṃ,apucchatha,apucchi,apucchissaṃ,apucchiṃsu,apucchimhā pucchati の aor.,8,1
  828. 65420,zh,1,apucchimha,apucchimhā,Apucchimhā,apucchimhā,apucchatha,apucchi,apucchiṃ,apucchissaṃ,apucchiṃsu pucchati の aor.,10,1
  829. 65421,zh,1,apucchimsu,apucchiṃsu,Apucchiṃsu,apucchiṃsu,apucchatha,apucchi,apucchiṃ,apucchissaṃ,apucchimhā pucchati の aor.,10,1
  830. 65424,zh,1,apucchissam,apucchissaṃ,Apucchissaṃ,apucchissaṃ,apucchatha,apucchi,apucchiṃ,apucchiṃsu,apucchimhā pucchati の aor.,11,1
  831. 65494,zh,1,apujesum,apūjesuṃ,Apūjesuṃ,apūjesuṃ:[pūjeti の aor.3pl.]供养,尊敬した,8,1
  832. 65554,zh,1,apunna,apuñña,Apuñña,apuñña:a.[a-puñña] 非福の.-bhāgiya非福分.-saṅkhāra,-abhisaṅkhāra非福行,6,1
  833. 65759,zh,1,aputtaka,aputtaka,Aputtaka,aputtaka:a.[a-puttaka] 無子の,子のない,8,1
  834. 65798,zh,1,ara,arā,Arā,arā:prep.遠く離れて.~nibbānaṃ涅槃に远ざかる,3,1
  835. 65801,zh,1,ara,āra,Āra,āra:n.[Sk.〃] 錐. -agga 錐尖,3,1
  836. 65926,zh,1,araddha,āraddha,Āraddha,āraddha:a.[ārabhati の pp.] 開始した,励んだ. -viriya 勤精進の,精進を起せる,発勤の. -viriyatā 勤精進行,7,1
  837. 66085,zh,1,aradhita,ārādhita,Ārādhita,ārādhita:a [ārādheti の pp.] 満足した,喜んだ. cf.abhirādhita,8,1
  838. 66101,zh,1,aragana,ārāgaṇa,Ārāgaṇa,ārāgaṇa:n.值遇,承事,供養,7,1
  839. 66102,zh,1,aragaya,ārāgaya,Ārāgaya,ārāgaya:m.值遇,令說,7,1
  840. 66171,zh,1,arahant,arahant,Arahant,arahant:m.[Sk.arhant,arahati の ppr.] 阿羅漢,応供.(sg.) nom.arahaṃ,arahā; acc.arahantaṃ; dat.gen.arahato; instr.abl.arahatā; loc.arahantamhi,arahati,(pl.) nom.arahanto; gen.arahataṃ,arahantānaṃ.f.arahati,arahantī,7,1
  841. 66178,zh,1,arahanta,arahanta,Arahanta,arahanta:阿羅漢,応供.=arahant.arahākhīṇāsavo阿羅漢漏尽者.arahā jīvitāvaropito hoti阿羅漢が生命を夺われる.arahantamajjhe sotthānaṃ阿羅漢中の吉祥.-ghātaka杀阿羅漢者.-ghātaka-kamma杀阿羅漢业.-bhūmi阿羅漢地.-vaṇṇa-kathā阿羅漢外形论,8,1
  842. 66189,zh,1,arahanta,arahantā,Arahantā,arahantā:f.阿羅漢尼,8,1
  843. 66286,zh,1,arahatta,arahatta,Arahatta,arahatta:n.[arahat-tta] 阿羅漢性,阿羅漢果,阿羅漢位.arahattasacchikiriyāyapaṭipanno阿羅漢を作证すベく修行する[者].-niyāma阿羅漢决定.-phala 阿羅漢果.-phala-sacchikiriyā阿羅漢果作证.-phalasamāpatti阿羅漢果等至(定).-magga 阿羅漢道.-magga-samā-panna阿羅漢道に人れるもの.-maggeñaṇaṃ阿羅漢道智,8,1
  844. 66690,zh,1,arahattiya-patipanna,arahattīya-paṭipanna,Arahattīya-Paṭipanna,arahattīya-paṭipanna:向阿罗汉者,阿罗汉向,20,1
  845. 66691,zh,1,arahattiya patipanna,arahattīya paṭipanna,Arahattīya Paṭipanna,arahattīya paṭipanna:向阿罗汉者,阿罗汉向,20,1
  846. 66930,zh,1,arakkheyya,arakkheyya,Arakkheyya,arakkheyya,arakkhiya a.[a-rakkheyya<rakkhati の grd.] 不護,護るべからざる,不要護の.cf.ārakkheyya,10,1
  847. 66983,zh,1,arakkhiya,arakkhiya,Arakkhiya,arakkhiya,arakkheyya a.[a-rakkheyya<rakkhati の grd.] 不護,護るべからざる,不要護の.cf.ārakkheyya,9,1
  848. 67082,zh,1,aramakini,ārāmakiṇī,Ārāmakiṇī,ārāmakiṇī:f.寺女,寺への女客,9,1
  849. 67714,zh,1,arana,araṇa,Araṇa,araṇa:① a.[〃] 遠く離れたる,林住の.② n.[a-raṇa] 無諍.araṇavihare ñaṇaṃ無諍住の智.-citta無諍心.-dhamma無諍法.-paṭipadā無諍行道.-vibhaṅga無諍分别.-vihāra無諍住.-vihārin 無諍住者,5,1
  850. 67811,zh,1,aranika,araṇika,Araṇika,araṇika:m.アラニ木制の壶,7,1
  851. 67876,zh,1,aranji,arañji,Arañji,arañji,arañjiṃ rajjati の aor.,6,1
  852. 67877,zh,1,aranjim,arañjiṃ,Arañjiṃ,arañjiṃ,arañji rajjati の aor.,7,1
  853. 67895,zh,1,aranna,arañña,Arañña,arañña:n.[Sk.araṇya<araṇa] 阿蘭若,阿練若,林野,閑林,空関処,人里はなれた所,林园 .-āyatana森林处.-ṭṭha阿兰若物(存在).-pavana阿兰若林.-vanapattha闲林の静居.-vāsin阿兰若住者.-saññā林想,6,1
  854. 68533,zh,1,aritta,aritta,Aritta,aritta:n.[Sk.aritra]① n.舵,かじ.②a.[a-ritta]空しくない,真实の,6,1
  855. 68657,zh,1,ariya,ariya,Ariya,ariya:a.m.[Sk.ārya = ayira,ayya] 聖なる,神聖なる,尊貴の,聖者.pl.nom.ariyāse.ariyassa vinaye soceyyaṃ圣者の律における净行.~aṭṭhaṅgika magga 聖八支道,八正道.-āyatana圣处.-upavāda圣者を诽谤.-upavādin圣者の诽谤者.-uposatha圣者布萨.-kanta 聖所愛の.-garahin 聖者を非難する.-cakkhu圣眼.-caṅkama圣の经行.-ñāṇa圣智.-tuṇhī-bhāva圣なる沉默,默然.-dhamma 聖法.-dhamma-savana圣法の听闻.-dhovana圣なる洗净.-pacco-rohaṇi圣なる舍法.-pañña圣慧.~pañña-cakkhu圣慧眼.-pariyesanā 聖求.-puggala圣者.-puggala-saṃsandanā圣人结合论.-phala-rasānubhavana 圣果の味の尝味.-magga-cetanā圣道思.-rūpa圣色.-vaṃsa 聖種.-vaṃsa-kathā聖種说.-vaḍḍhi圣增长.-vamana 圣なる吐剂.-vāsa圣居[十种].-vimutti,-vimokkha圣解脱.-virecana圣なる下剂.-vihāra 聖住.-vohāra 聖語,聖言.-saṅgha圣僧伽.-sacca 聖諦.-samādhi圣定.-sammāsamādhi圣正定.-sāvaka 聖弟子,聖声聞.-sīla圣戒.-sukha圣乐,5,1
  856. 68677,zh,1,ariya,āriya,Āriya,āriya:a.[Sk.ārya] 貴,聖. =ariya,5,1
  857. 68912,zh,1,ariyaka,ariyaka,Ariyaka,ariyaka:a.m.中国[语]人,7,1
  858. 69658,zh,1,arocana,ārocanā,Ārocanā,ārocanā:f.告示,7,1
  859. 69676,zh,1,arocapana,ārocāpana,Ārocāpana,ārocāpana:n.布告,9,1
  860. 69705,zh,1,arocayi,arocayi,Arocayi,arocayi,arocayittha rocati の aor.,7,1
  861. 69706,zh,1,arocayittha,arocayittha,Arocayittha,arocayittha,arocayi rocati の aor.,11,1
  862. 69805,zh,1,aroga,āroga,Āroga,āroga,ārogatā = ārogya,5,1
  863. 69837,zh,1,arogata,ārogatā,Ārogatā,ārogatā,āroga = ārogya,7,1
  864. 70011,zh,1,arohati,ārohati,Ārohati,ārohati:[<ā-ruh] 登る,上る. =ārūhati,7,1
  865. 70032,zh,1,aropana,āropana,Āropana,āropana:赠呈,差上げること,7,1
  866. 70141,zh,1,aru,aru,Aru,aru:n.,aruka m.[Sk.aruḥ] 傷,瘡.-kāya 瘡身,穢身.-gatta受伤の身体,3,1
  867. 70465,zh,1,arupa,arūpa,Arūpa,arūpa:a.[a-rūpa] 非色の,無色の.-ārammaṇa-sukha无色所缘乐.-kammaṭṭhāna非色の业所.-kāyika deva无色身天.-jīvi-tindriya非命根色.-taṇhā无色爱[三爱の一].-dhātu 無色界.-bhava 無色有.-rāga 無色貪.-vavatha-bhāva无色分别态.-avacara 無色行,無色界.-saññin 無色想ある.-santati非色相续.-samāpatti无色等至,5,1
  868. 70785,zh,1,arupavacara,arūpāvacara,Arūpāvacara,arūpāvacara:a.[arūpa-āvacara]无色行,无色界.-kiriyā无色界唯作.-kusala无色界善.-kusalahetu无色界善因.-duka无色界二法.-duka-kusalattika无色界二法善三法.-paṭisandhi无色界结生.~paññā无色界慧.-bhūmi无色界地.-vipāka无色界异熟.-vipāka-citta无色界异熟心.-vipākahetu无色界异熟因.-samādhi,-samāpatti无色界定,无色界等至,11,1
  869. 70915,zh,1,arupin,arūpin,Arūpin,arūpin:a.[arūpa-in]无色の.m.pl.nom.arūpino;n.m.sg.nom.arūpī,6,1
  870. 71001,zh,1,arupupapattiya,arūpūpapattiya,Arūpūpapattiya,arūpūpapattiya:a.[arūpa-upapatti-ya]无色に生起する,无色界に生ずる,14,1
  871. 71122,zh,1,asabbha,asabbha,Asabbha,asabbha,asabbhi a.[a-sabbha<a-sabhā] 無作法の,卑しき.-kāraṇa 不劣の行為.-rūpa 卑俗の.-jātika 不賎階級の,7,1
  872. 71132,zh,1,asabbhi,asabbhi,Asabbhi,asabbhi,asabbha a.[a-sabbha<a-sabhā] 無作法の,卑しき.-kāraṇa 不劣の行為.-rūpa 卑俗の.-jātika 不賎階級の,7,1
  873. 71330,zh,1,asaddahanata,asaddahanatā,Asaddahanatā,asaddahanatā:f.[a-saddahana-tā]不信,12,1
  874. 71355,zh,1,asaddhamma,asaddhamma,Asaddhamma,asaddhamma:m.[a-sat-dhamma] 不正法,非正法,邪法,悪法.-savana恶法の听闻,10,1
  875. 71956,zh,1,asakkhi,asakkhi,Asakkhi,asakkhi,asakkhiṃ,asakkhimhā sakkotiのaor.,7,1
  876. 71963,zh,1,asakkhim,asakkhiṃ,Asakkhiṃ,asakkhiṃ,asakkhi,asakkhimhā sakkotiのaor.,8,1
  877. 71968,zh,1,asakkhimha,asakkhimhā,Asakkhimhā,asakkhimhā,asakkhiṃ,asakkhi sakkotiのaor.,10,1
  878. 72046,zh,1,asalha,āsāḷhā,Āsāḷhā,āsāḷhā,āsāḷhī f.[Sk.āṣāḍha] ①アーサーラ月,月の名[6~7月],阿沙陀,頞沙荼. -chaṇa-ussavaアーサーラの祭礼. -nakkhattaアーサーラの星祭. ②星の名,6,1
  879. 72057,zh,1,asalhi,āsāḷhī,Āsāḷhī,āsāḷhī,āsāḷhā f.[Sk.āṣāḍha] ①アーサーラ月,月の名[6~7月],阿沙陀,頞沙荼. -chaṇa-ussavaアーサーラの祭礼. -nakkhattaアーサーラの星祭. ②星の名,6,1
  880. 72309,zh,1,asamana,asamāna,Asamāna,asamāna:a.[a-samāna] 不共の,不等の.-saṃvāsaka不等の人と共住する者,7,1
  881. 72457,zh,1,asamapekkhana,asamapekkhanā,Asamapekkhanā,asamapekkhanā:n.f.不等察.cf.apekkhati②,samavakkhati,13,1
  882. 72574,zh,1,asamaya,asamaya,Asamaya,asamaya:m.[a-samaya] 非時,不適時,不節.=akkhaṇa.asamayo padhānāya精勤に堪えざる时[五种].-vimutta arahant不时解脱阿罗汉.-vimokkha 不時解脱.cf.akkhaṇa,7,1
  883. 72595,zh,1,asamayika-cetovimutti,asamāyika-cetovimutti,Asamāyika-Cetovimutti,asamāyika-cetovimutti:f.非时の心解脱,21,1
  884. 72740,zh,1,asambhunanta,asambhuṇanta,Asambhuṇanta,asambhuṇanta:a.[a-sambhuṇanta.sambhavati の ppr.] 不可能の,12,1
  885. 72773,zh,1,asamekkhakarin,asamekkhakārin,Asamekkhakārin,asamekkhakārin:a.[a-sama-ikkha-kārin] 等しい冷静な観察なき,そそっかしき,14,1
  886. 72811,zh,1,asamhariya,asaṃhāriya,Asaṃhāriya,asaṃhāriya,asaṃhīra a.[a-saṃhāriya.saṃharati の grd.] 撤去すべからざる,除去すべからざる,不動の,10,1
  887. 72827,zh,1,asamhira,asaṃhīra,Asaṃhīra,asaṃhīra,asaṃhāriya a.[a-saṃhāriya.saṃharati の grd.] 撤去すべからざる,除去すべからざる,不動の,8,1
  888. 72982,zh,1,asammoha,asammoha,Asammoha,asammoha:n.[a-sammoha] 無癡,不愚癡.-adhimutta无痴信解,8,1
  889. 73215,zh,1,asampakampiya,asampakampiya,Asampakampiya,asampakampiya:a.[a-sampakampiya.sampakampeti の grd.] 動かすべからざる,不可揺の,13,1
  890. 73322,zh,1,asampayanta,asampāyanta,Asampāyanta,asampāyanta:a.[a-sampāyanta.sampāyati の ppr.] 得達不能の,解釈不能の,11,1
  891. 73384,zh,1,asamsagga,asaṃsagga,Asaṃsagga,asaṃsagga:m.[a-saṃsagga] 不合会,不衆会.-kathā不会合论,不杂论[十论事の一],9,1
  892. 73537,zh,1,asamuhatuppanna,asamūhatuppanna,Asamūhatuppanna,asamūhatuppanna:a.[asamūhata-uppanna]未根绝の生起,15,1
  893. 73607,zh,1,asamvindam,asaṃvindaṃ,Asaṃvindaṃ,asaṃvindaṃ:[a-saṃvindaṃ.saṃvindati の ppr.m.sg.nom.] 見出さず,知らずして,10,1
  894. 73873,zh,1,asandiddha,asandiddha,Asandiddha,asandiddha:a.[a-saṃ-diddha]糊塗せず,明瞭の.cf.diṭṭha②,10,1
  895. 74266,zh,1,asankhata,asaṅkhata,Asaṅkhata,asaṅkhata:a.n.[a-saṅkhata,Sk.asaṃskṛta] 無為の,為作されざる; 無為.-gāmi-magga無為に至る道.-nibbāna-dhātu無為の涅槃界.-pura無為城.-lakkhaṇa無為相,9,1
  896. 74404,zh,1,asankilittha,asaṅkiliṭṭha,Asaṅkiliṭṭha,asaṅkiliṭṭha:a.[a-saṅkiliṭṭha] 非已染,不雑染の.-asaṅkilesika dhamma非已染不纯染法.-saṅkilesika dhamma非已染纯染法,12,1
  897. 74422,zh,1,asankita,asaṅkita,Asaṅkita,asaṅkita,asaṅkiya a.[a-saṅkita<a-śaṅk] 心配なき,大胆な,ためらわざる,8,1
  898. 74451,zh,1,asankiya,asaṅkiya,Asaṅkiya,asaṅkiya,asaṅkita a.[a-saṅkita<a-śaṅk] 心配なき,大胆な,ためらわざる,8,1
  899. 74466,zh,1,asankuppa,asaṅkuppa,Asaṅkuppa,asaṅkuppa:a.[a-saṅkuppa.saṅ-kup の grd.] 不動不揺の,堅固なる,9,1
  900. 74480,zh,1,asanna,asañña,Asañña,asañña:a.[a-sañña] 無想の.-bhava 無想者.-satta 無想有情.asaññā samāpatti无想定,6,1
  901. 74640,zh,1,asannata,asaññata,Asaññata,asaññata:a.[a-saññata.saṃyamatiの pp.] 无制御の,无抑制の. cf.saṃyata,8,1
  902. 74803,zh,1,asant,asant,Asant,asant,asat a.[a-sat.atthi の ppr.] 存在しない,所有しない,不実の,不善の,不真の.instr.abl.asatā; loc.asati; pl.gen.asataṃ,5,1
  903. 74806,zh,1,asanta,asanta,Asanta,asanta:a.=asat 不存の,不実の,不真の,不善の,愚悪の,6,1
  904. 74894,zh,1,asantasam,asantasaṃ,Asantasaṃ,asantasaṃ,asantasanto m.[a-santasaṃ.santasati の ppr.] 震えおそれざる,9,1
  905. 74924,zh,1,asantasanto,asantasanto,Asantasanto,asantasanto,asantasaṃ m.[a-santasaṃ.santasati の ppr.] 震えおそれざる,11,1
  906. 75018,zh,1,asantuttha,asantuṭṭha,Asantuṭṭha,asantuṭṭha:a.[a-samtuṭṭha] 満足しない,不知足の,10,1
  907. 75092,zh,1,asappana,āsappanā,Āsappanā,āsappanā:f.[<ā-sṛp] 疑念,不信,8,1
  908. 75167,zh,1,asappurisa,asappurisa,Asappurisa,asappurisa:m.[a-sappurisa] 不善士,非善士,不正の士,恶知识.-dāna非善士施[五种].-dhamma不善士法.-bhūmi不善士地.-saṃsena恶知识に亲近すること,10,1
  909. 75328,zh,1,asarana,asaraṇa,Asaraṇa,asaraṇa:n.[a-saraṇa] 無帰依所,不帰依.asaraṇī-bhūta無帰依者,7,1
  910. 75427,zh,1,asassata,asassata,Asassata,asassata:a.[a-sassata] 無常の,常恒なき.asassto attā ca loko ca我と世界とは无常なり,8,1
  911. 75443,zh,1,asat,asat,Asat,asat,asant a.[a-sat.atthi の ppr.] 存在しない,所有しない,不実の,不善の,不真の.instr.abl.asatā; loc.asati; pl.gen.asataṃ,4,1
  912. 75448,zh,1,asata,asāta,Asāta,asāta:a.[a-sāta,Sk.aśāta] 不可意なる,不快の.-rūpa不悦色,不快な样子,5,1
  913. 75487,zh,1,asatasampajanna,asatāsampajañña,Asatāsampajañña,asatāsampajañña:a.[asata-asampajañña]不正念不正知,15,1
  914. 75529,zh,1,asati,asatī,Asatī,asatī:f.[<a-sat] 不善女,不貞女,5,1
  915. 75580,zh,1,asatta,asatta,Asatta,asatta:a.[a-satta.sajjati の pp.] 執着なき,6,1
  916. 75985,zh,1,asayha,asayha,Asayha,asayha:a.[a-sayha,Sk.asahya]不可能な,不能の.cf.sahati,6,1
  917. 76048,zh,1,asekha,asekha,Asekha,asekha,asekkha m.[a-sekha.Sk.aśaiksa] 無学,阿羅漢.-adhipati无学增上.-dhamma无学法.-paññakkhandha无学の慧蕴.-puggala无学人.-phala无学果.-bala 無学力.-bhūmi无学地.-muni无学牟尼.-vimuttiñāṇakkhandha无学の解脱智蕴.-samādhi无学定.-samādhikkhandha无学の定蕴.-sammā-ājīva无学の正命.-sammā-kammanta无学の正业.-sammā-ñāṇa无学の正智.-sammādiṭṭhi无学の正见.-sammā-vācā无学の正语.-sammā-vāyama无学の正精进.-sammā-vimutti无学の正解脱.-sammā-saṅkappa无学の正思惟.-sammā-sati无学の正念.-sammā-samādhi无学の正定.-sīla无学の戒.-sīlakkhandha无学の戒蕴,6,1
  918. 76092,zh,1,asekkha,asekkha,Asekkha,asekkha,asekha m.[a-sekha.Sk.aśaiksa] 無学,阿羅漢.-adhipati无学增上.-dhamma无学法.-paññakkhandha无学の慧蕴.-puggala无学人.-phala无学果.-bala 無学力.-bhūmi无学地.-muni无学牟尼.-vimuttiñāṇakkhandha无学の解脱智蕴.-samādhi无学定.-samādhikkhandha无学の定蕴.-sammā-ājīva无学の正命.-sammā-kammanta无学の正业.-sammā-ñāṇa无学の正智.-sammādiṭṭhi无学の正见.-sammā-vācā无学の正语.-sammā-vāyama无学の正精进.-sammā-vimutti无学の正解脱.-sammā-saṅkappa无学の正思惟.-sammā-sati无学の正念.-sammā-samādhi无学の正定.-sīla无学の戒.-sīlakkhandha无学の戒蕴,7,1
  919. 76253,zh,1,asesita,asesita,Asesita,asesita:a.[a-sesita.seseti の pp.] 残りなき,全て,7,1
  920. 76370,zh,1,asevi,asevi,Asevi,asevi,asevissaṃ sevatiのaor.,5,1
  921. 76379,zh,1,asevissam,asevissaṃ,Asevissaṃ,asevissaṃ,asevi sevatiのaor.,9,1
  922. 76425,zh,1,asi,asi,Asi,asi:m.[〃] 剣,刀.-koṭṭa皮师,皮职人.-koṭṭha刀の鞘.-camma 刀と楯 (たて).-dhāra 刀の刃(は).-patta 剣葉树 .-patta-niraya 剣葉地獄.-patta-vana剣葉林[地狱].-māla剑戏.-lakkhaṇa 剣の占者.-loma 剣毛.-loma-purisa刀叶毛の人.-sūnā 屠殺場,屠舎.-sūnūpamā[-sūna-upamā]屠杀场の譬喻.-sūla 剣尖,3,1
  923. 76426,zh,1,asi,asi,Asi,asi:m.[atthi の pr.2sg.]汝はある,3,1
  924. 76609,zh,1,asim,āsiṃ,Āsiṃ,āsiṃ,āsiṃsu atthi の aor.,4,1
  925. 76666,zh,1,asimsu,āsiṃsu,Āsiṃsu,āsiṃsu,āsiṃ atthi の aor.,6,1
  926. 76670,zh,1,asina,āsīna,Āsīna,āsīna:a.[āsati の pp.] 坐した,5,1
  927. 76754,zh,1,asisa,asīsa,Asīsa,asīsa,asīsaka a.[a-sīsa-ka]无头の.-kavandha无头の胴体,5,1
  928. 76767,zh,1,asisaka,asīsaka,Asīsaka,asīsaka,asīsa a.[a-sīsa-ka]无头の.-kavandha无头の胴体,7,1
  929. 76818,zh,1,asissam,asissaṃ,Asissaṃ,asissaṃ,asissāmi asatiのfut.,7,1
  930. 76821,zh,1,asissami,asissāmi,Asissāmi,asissāmi,asissaṃ asatiのfut.,8,1
  931. 76952,zh,1,asiti,asīti,Asīti,asīti:num.[Sk.aśīti] 八十.-anubyañ-jana八十随相好.~kimi-kulāni八十种の虫聚.~mahā-vattāni八十大义势.~mahā-sāvakā八十大声闻.-sata 百八十.-sata-sandhī百八十の关节,5,1
  932. 77201,zh,1,asitva,asitvā,Asitvā,asitvā,asitvāna asati①のger.,6,1
  933. 77204,zh,1,asitvana,asitvāna,Asitvāna,asitvāna,asitvā asati①のger.,8,1
  934. 77266,zh,1,asma,asmā,Asmā,asmā,asmākaṃ,asme → ahaṃ,4,1
  935. 77286,zh,1,asmakam,asmākaṃ,Asmākaṃ,asmākaṃ,asmā,asme → ahaṃ,7,1
  936. 77302,zh,1,asmase,asmase,Asmase,asmase,asmi atthi の pres.1sg.,6,1
  937. 77309,zh,1,asme,asme,Asme,asme,asmā,asmākaṃ → ahaṃ,4,1
  938. 77312,zh,1,asmi,asmi,Asmi,asmi,asmase atthi の pres.1sg.,4,1
  939. 77341,zh,1,asmiti-,asmīti-,Asmīti-,asmīti-:[asmi-iti]「我ありと」の.~anusaya我随眠.~chanda我欲.~māna我慢,7,1
  940. 77468,zh,1,asokata,asokatā,Asokatā,asokatā:f.无忧性,7,1
  941. 77490,zh,1,asoracca,asoracca,Asoracca,asoracca:n.[a-sorata-ya]不可乐,不平和,8,1
  942. 77523,zh,1,assa,assa,Assa,assa:① m.[Sk.aśva] 馬.-anīka马兵队.-ājāniya 良馬,駿馬.ārūha,-āroha 乗馬師,騎手.-āroha-gāmaṇī乘马聚落主.-khaluṅka 駑馬,劣馬.-tthara 馬の覆布.-damaka调马师.-damma应调马.-damma-sārathi 馬の調御者.-dosa马の过[八种].-piṭṭhi马背.-bandha,-gopaka马丁.-bhaṇḍa放马人.-maṃsa马肉.-maṇḍalikā马屋.-medha 馬祠.-yuddha 騎馬戦.-ratana马宝[七宝の一].-ratha马车.-rājan马王.-vata,-vatika马务,马务者.-vāṇija,-vāṇijaka马商人,伯乐.-sadassa 良馬.-sadda马声.-sālā马屋.-sippa调马法.-kāya,-senā 馬軍,4,1
  943. 77872,zh,1,assaka,assaka,Assaka,Assaka:m.[Sk.Aśmaka,Aśvaka] アッサカ,阿說迦,阿湿摩伽 [十六大国の一],6,1
  944. 77894,zh,1,assakanna,assakaṇṇa,Assakaṇṇa,Assakaṇṇa:m.馬耳山[九山の一],9,1
  945. 78055,zh,1,assamutthika,assamuṭṭhika,Assamuṭṭhika,assamuṭṭhika:a.[amha-muṭṭhika] 石を掘っている(苦行者),12,1
  946. 78111,zh,1,assaputa,assapuṭa,Assapuṭa,assapuṭa:n.灰器. =bhassapuṭa,8,1
  947. 78146,zh,1,assaroha,assāroha,Assāroha,assāroha,assārūha m.[assa-āroha] 乘馬者,8,1
  948. 78159,zh,1,assaruha,assārūha,Assārūha,assārūha,assāroha m.[assa-āroha] 乘馬者,8,1
  949. 78194,zh,1,assasaka,assāsaka,Assāsaka,assāsaka,assāsika a.[assāsa-ka] 呼吸のある,蘇息ある,安心した,8,1
  950. 78236,zh,1,assasaniya-dhamma,assāsaniya-dhamma,Assāsaniya-Dhamma,assāsaniya-dhamma:m.n.蘇息法[四種,四証浄],17,1
  951. 78333,zh,1,assasati,assāsati,Assāsati,assāsati:[Sk.āśvāsati.<ā-śvas] 蘇息する,安心する,8,1
  952. 78376,zh,1,assasika,assāsika,Assāsika,assāsika,assāsaka a.[assāsa-ka] 呼吸のある,蘇息ある,安心した,8,1
  953. 78620,zh,1,assita,assita,Assita,assita:a.[Sk.āśrita] 依止した,6,1
  954. 78629,zh,1,assosi,assosi,Assosi,assosi,assosiṃ,assosuṃ suṇāti の aor.,6,1
  955. 78635,zh,1,assosim,assosiṃ,Assosiṃ,assosiṃ,assosi,assosuṃ suṇāti の aor.,7,1
  956. 78636,zh,1,assosum,assosuṃ,Assosuṃ,assosuṃ,assosi,assosiṃ suṇāti の aor.,7,1
  957. 78641,zh,1,assu,assu,Assu,assu:① atthi の opt.3pl. ② suṇāti の aor.3sg.,4,1
  958. 78699,zh,1,assum,assuṃ,Assuṃ,assuṃ,assuttha,assumha suṇāti の aor.,5,1
  959. 78700,zh,1,assumha,assumha,Assumha,assumha,assuṃ,assuttha suṇāti の aor.,7,1
  960. 78737,zh,1,assuropa,assuropa,Assuropa,assuropa:a.淚を流す,8,1
  961. 78782,zh,1,assuttha,assuttha,Assuttha,assuttha,assuṃ,assumha suṇāti の aor.,8,1
  962. 78818,zh,1,asubha,asubha,Asubha,asubha:a.[a-subha] 不浄の.asubhe subhan ti vipallāso不净を净とする颠倒.-kathā不净论.-kammaṭṭhāna 不浄業処,不浄観法.-dhātu不净界.-niddesa不净の解释.-nimitta不净相.-bhāvanā 不浄観.-saññā 不浄想.-ānupassin 不浄観者,6,1
  963. 78962,zh,1,asuci,asuci,Asuci,asuci:a.[a-suci] 不浄の.-sukka 不浄の精液.-sukka-visaṭṭhi不净精射出,5,1
  964. 79119,zh,1,asuddha,asuddha,Asuddha,asuddha:a.[a-suddha] 不清浄の,不浄の.-diṭṭhi不净恶见.-dhamma不净法,7,1
  965. 79224,zh,1,asukka,asukka,Asukka,asukka:a.[a-sukka.Sk.aśukra]非白の,不净の,6,1
  966. 79250,zh,1,asumbhati,āsumbhati,Āsumbhati,āsumbhati,āsumhati [<ā-śumbh] 落とす,投げる. aor.āsumhi,9,1
  967. 79263,zh,1,asumhati,āsumhati,Āsumhati,āsumhati,āsumbhati [<ā-śumbh] 落とす,投げる. aor.āsumhi,8,1
  968. 79323,zh,1,asura,asura,Asura,asura:m.[〃] 阿修羅,修羅.-inda 阿修羅王.-kāya 阿修羅身,阿修羅衆.-gaṇa阿修羅群.-pura阿修羅城,阿修羅宫.-bhavana阿修羅界.-vata,-vatika阿修羅务,阿修羅务者,5,1
  969. 79424,zh,1,asuratta,asuratta,Asuratta,asuratta:n.[asura-tta] 阿修羅位, 阿修羅界,8,1
  970. 79464,zh,1,asuropa,asuropa,Asuropa,asuropa:a.[a-su-ropa]恼坏なき,恶意のない,7,1
  971. 79578,zh,1,atakkavacara,atakkavacara,Atakkavacara,atakkavacara:a.[a-takka-avacara]推论の范围を超えた,深奥の,12,1
  972. 79602,zh,1,atammaya,atammaya,Atammaya,atammaya:a.[a-taṃ-aya] それに至らず,関与せず,8,1
  973. 79624,zh,1,atana,atāṇa,Atāṇa,atāṇa:a.[a-tāṇa]无救护の,5,1
  974. 79902,zh,1,atarayi,atārayi,Atārayi,atārayi,atari,atariṃsu,atāri,atāruṃ tarati の aor.,7,1
  975. 79906,zh,1,atari,atari,Atari,atari,atariṃsu,atāri,atārayi,atāruṃ tarati の aor.,5,1
  976. 79909,zh,1,atari,atāri,Atāri,atāri,atari,atariṃsu,atārayi,atāruṃ tarati の aor.,5,1
  977. 79910,zh,1,atarimsu,atariṃsu,Atariṃsu,atariṃsu,atari,atāri,atārayi,atāruṃ tarati の aor.,8,1
  978. 79915,zh,1,atarum,atāruṃ,Atāruṃ,atāruṃ,atari,atariṃsu,atāri,atārayi tarati の aor.,6,1
  979. 79985,zh,1,atavi,aṭavī,Aṭavī,aṭavī:f.[〃] ① 森,林 ② 林人,林住族.=āḷavī,5,1
  980. 79992,zh,1,atavi-sankopa,aṭavi-saṅkopa,Aṭavi-Saṅkopa,aṭavi-saṅkopa:m.旷野[に住する]蛮族,13,1
  981. 80050,zh,1,atekiccha,atekiccha,Atekiccha,atekiccha:a.[a-tikiccha]不可救の,不可疗の,9,1
  982. 80069,zh,1,atha,atha,Atha,atha,atho ind.時に,また.athāparaṃ さらにまた.atha kho そこで,時に,さて.atha ca pana 然るに,それにも拘わらず.atha vā あるいはまた,4,1
  983. 80082,zh,1,athabbana,athabbaṇa,Athabbaṇa,athabbaṇa:n.魔法.=āthabbaṇa(咒术),9,1
  984. 80097,zh,1,athabbana-veda,athabbaṇa-veda,Athabbaṇa-Veda,Athabbaṇa-veda:m.[Sk.Atharva-veda]アタルヴア·ヴエーダ[バラモンの圣典,四ヴエーダの一],14,1
  985. 80185,zh,1,atho,atho,Atho,atho,atha ind.時に,また.athāparaṃ さらにまた.atha kho そこで,時に,さて.atha ca pana 然るに,それにも拘わらず.atha vā あるいはまた,4,1
  986. 80686,zh,1,atidhona,atidhona,Atidhona,atidhona:n.罪垢の,不净の,8,1
  987. 80769,zh,1,atiga,atiga,Atiga,atiga:a.[ati-ga] 超えた,打ち勝てた.ogha-atiga 暴流を超えた.saṅga-atiga 执著を超えた.sīma-atiga 制限を超えた,5,1
  988. 80780,zh,1,atigacchati,atigacchati,Atigacchati,atigacchati:[ati-gacchati] すぎ行く,超える,まさる.aor.3sg.accagā,accagamā,pl.accaguṃ,11,1
  989. 80938,zh,1,atikala,atikāla,Atikāla,atikāla:m.早朝,7,1
  990. 81010,zh,1,atikhina,atikhīṇa,Atikhīṇa,atikhīṇa:a.[atikhīyatiのpp.] 遺棄された,8,1
  991. 81026,zh,1,atikhiyati,atikhīyati,Atikhīyati,atikhīyati:[ati-khayatiのpass.]打ち弃てられる,消尽する,10,1
  992. 81357,zh,1,atimatahaka,atimaṭāhaka,Atimaṭāhaka,atimaṭāhaka:a.小さすぎる.cf.khuddaka.,11,1
  993. 81379,zh,1,atimilhaja,atimīḷhaja,Atimīḷhaja,atimīḷhaja:a.[ati-mīḷha-ja]大粪聚生,10,1
  994. 81403,zh,1,atimutta,atimutta,Atimutta,atimutta,atimuttaka m.[Sk.ati-muktaka] 善思,アティムッタカ 樹[花],8,1
  995. 81407,zh,1,atimuttaka,atimuttaka,Atimuttaka,atimuttaka,atimutta m.[Sk.ati-muktaka] 善思,アティムッタカ 樹[花],10,1
  996. 81464,zh,1,atinijjhayitatta,atinijjhāyitatta,Atinijjhāyitatta,atinijjhāyitatta:n.[ati-nijjhāyita-tta]极观察性,16,1
  997. 81475,zh,1,atinivasa,atinivāsa,Atinivāsa,atinivāsa:m.[ati-nivāsa]久住[五失],9,1
  998. 81504,zh,1,atipaggahita,atipaggahita,Atipaggahita,atipaggahita:a.[ati-paggahita.paggaṇhātiのpp.]极高贵,太高の,12,1
  999. 81562,zh,1,atiparisuddhuppada,atiparisuddhuppāda,Atiparisuddhuppāda,atiparisuddhuppāda:m.[ati-parisuddha-uppāda]极遍净起,18,1
  1000. 81583,zh,1,atipata,atipāta,Atipāta,atipāta:[cf.atipāteti] たおすこと,伐つこと.cf.atipāteti.paṇātipāta 生物をたおすこと,殺生,7,1
  1001. 81674,zh,1,atippage,atippage,Atippage,atippage,atippago adv.[ati-paga] あまりに早く,早すぎて,8,1
  1002. 81680,zh,1,atippago,atippago,Atippago,atippago,atippage adv.[ati-paga] あまりに早く,早すぎて,8,1
  1003. 81747,zh,1,atiraka,atīraka,Atīraka,atīraka:a.[a-tīra-ka]无岸の,无涯の,7,1
  1004. 81776,zh,1,atireka,atireka,Atireka,atireka:a.[〃] 残余の,余分の,過多の.-cīvara 余分の衣,長衣.-tisata-aṭṭhika-samussaya三百余の骨聚.-patta长钵.-lābha 余得.-saññin过想者,7,1
  1005. 82029,zh,1,atirocati,atirocati,Atirocati,atirocati:[<ati-ruc] 光りまさる,甚だ輝やく,9,1
  1006. 82252,zh,1,atita,atīta,Atīta,atīta:a.n.[〃ateti<ati-i の pp.] 過ぎ去れる,過去の,過去.-aṃsa 過去分.-addha 過去時.-ādi khandhā过去等は蕴なり.-ānāgata-paccuppanna过去未来现在.-ārammaṇa 過去所縁.-āramanaṇa-kusalattika过去所缘善三法.-ārammaṇa-ttika过去所缘三法.-ārammaṇa-sara-ṇaduka过去所缘有诤二法.-ārammaṇa-hetuduka过去所缘因二法.-cittakkhaṇa过去心刹那.-tika过去三法.-tika-kusalattika过去三法善三法.-tika-saraṇaduka过去三法有诤二法.-tika-hetuduka过去三法因二法.-buddha过去佛.-bhāva过去性,5,1
  1007. 82425,zh,1,atitheyya,atitheyya,Atitheyya,atitheyya:a.m.[atithi-ya]款待,9,1
  1008. 82636,zh,1,ativassati,ativassati,Ativassati,ativassati:[<ati-vṛṣ]降りすぎる,多雨する,10,1
  1009. 82717,zh,1,ativela,ativela,Ativela,ativela:a.[ati-vela] 過度の,長時の.acc.ativelaṃ adv.長時に,刻限を越えて,7,1
  1010. 82799,zh,1,ativissattha,ativissattha,Ativissattha,ativissattha:a.极めて亲しい,12,1
  1011. 82864,zh,1,atiyati,atiyāti,Atiyāti,atiyāti:[ati-ya]通过する,入る,7,1
  1012. 82985,zh,1,atta-,atta-,Atta-,atta-:我,自.=attan.-adhipateyya我增上,自增上.-anudiṭṭhi我随见,有身见.-anurakkhita自护.-anuvāda-bhaya自责の怖畏.-ukkaṃsaka-paravambhaka自赞毁他[者].-ukkaṃsana-paravambhana自赞毁他.-upanāyika dhamma-pariyāya自利の法门.-kāma自爱.-kāma-pāricariyā自爱(淫欲)供养.-kāma-rūpa自爱自行.-kilamatha自らの烦苦,苦行.-kilamathānuyoga自苦行の专修.-garahin自ら呵すべきこと.-ja自己所生,子息.-ññū自己を知る.-ṭṭha自己に立てる,自分本位の.-tapa,-ntapa自らを苦しめる,自苦者.-ttha己利,自己の利益.-diṭṭhi我见.-dīpa自洲,自证明.-paṭilābha我得[三种].-paritta自护咒.-bhāva自体.-vāda我论,我语.-vāda-paṭisaññuttā diṭṭhi我论所应见.-vādupādāna我语取,有身见.-sambhava我有,我の发生.-saraṇa我を依处とする,自所依,自归依.-sāra我坚实.-hita自利,5,1
  1013. 83335,zh,1,attala,aṭṭāla,Aṭṭāla,aṭṭāla,aṭṭālaka m.[cf.aṭṭa ①] 見張塔,塔室,望楼,6,1
  1014. 83341,zh,1,attalaka,aṭṭālaka,Aṭṭālaka,aṭṭālaka,aṭṭāla m.[cf.aṭṭa ①] 見張塔,塔室,望楼,8,1
  1015. 83400,zh,1,attan,attan,Attan,attan:m.[Sk.ātman] 我,自己,我体.nom.attā; acc.attānaṃ,attaṃ; gen.dat.attano; instr.abl.attanā; loc.attani; instr.attena; abl.attato,5,1
  1016. 83402,zh,1,attana,aṭṭāna,Aṭṭāna,aṭṭāna,aṭṭhāna n.摩浴所,6,1
  1017. 83808,zh,1,attha,aṭṭha,Aṭṭha,aṭṭha:num.[Sk.aṣṭa] 八.aṭṭha sataṃ 八百.aṭṭha sahassaṃ 八千.aṭṭha-vīsati 二十八.aṭṭha-saṭṭhi六十八.aṭṭha-tiṃsā 三十八.aṭṭha-navuti 九十八.aṭṭha-sata 百八.aṭṭhādasa.aṭṭhārasa 十八.aṭṭhama第八.~akaranīyāni八非事,八不应作.~akkhaṇā asamayā八不时不节(八难).-aṅgika八支の.~acchariya-abbhuta-dhammā八希有未曾有法. ~aḍḍha 八の半分,四.~anariya-vohārā八非圣言.~abhi-bhāyatanāni八胜处.~ariya-puggālā八辈の圣人[四向四果].~asaññī-vādā八无想论.~asaddhammā八非法[利,衰,称,讥,敬,不敬,恶欲,恶友].~ārabbha-vatthūni八精勤事.~kasiṇāni八遍.~kilesa-vatthūni八烦恼事[贪,嗔,痴,慢,见,疑,昏沉,掉举].~kusīta-vatthūni八懈怠事.~garu-dhammā八种法[比丘尼の比丘に对する].~guṇā八德.~cariyā八行.~ñāṇāni八智,八观智.~dāna-vatthūni八施事.~dāna-uppattiyo八施生.~diṭṭhiṭṭhānāni八见处.~doṇā八斛[舍利].-dhamma-kalāpa八法聚.~dhammā八法.~dhutaṅgāni八头陀支.~nipāta 八集.~nirayā八[大]地狱.-neva-saññi-nāsaññi-vāda八非有想非无想论.~paccayā八因[地震の].~pada 八目碁.~parikkhārā八要具.-parivatta八转.~parisā八众[刹帝利,婆罗门,居士,沙门,四天王,忉利天,魔,梵天].~pāṭidesa-niyā dhammā八提舍尼法.~pāda 八足の昆虫,蜘蛛(くも)など.~pānāni八种の饮物.~pārājikā八波罗夷[尼].~puggalā八辈.~puggalā cattāri yugāni八辈四双[四向四果].~puggalā dakkhiṇeyyā八应供人[四向四果].~purisadosā八人过.~purisa-puggalā八辈者.~purisabhūmiyo八种の人地[外道说の一つ].~balāni八力.~mahā-nirayā八大地狱.~mahāpurisa-vitakkā八大人觉.~mahāvipāka-cittāni八大异熟心.~mahā-vilokanāni八大观察[菩萨の].~micchattāni八邪性,八邪道[八正道の反对のことをさす].~muttā八种真珠.~yathābhucca-dhammā八如实法,八无学法.~loka-dhammā八世间法[利,衰,称,讥,毁,誉,乐,苦].-vatthuka八事罪.~varā,~varāni八つの望み,八愿.~vijjā八明.~vipassaṇā-ñāṇāni八观智.~vimokkhā八解脱.~saṃvega-vatthūni八恐怖事.~saddā八の声,八支成就の音.-samāpatti-ñāṇa八等至智.~samāpattiyo八等至[四禅,四无色定].~sammattāni八正,八正道,5,1
  1018. 83809,zh,1,attha,aṭṭha,Aṭṭha,aṭṭha:m.义.=attha,5,1
  1019. 83827,zh,1,attha,aṭṭhā,Aṭṭhā,aṭṭhā,aṭṭhāsi tiṭṭhati の aor.3sg.,5,1
  1020. 83832,zh,1,attha,attha,Attha,attha:atthiのpres.2pl.,5,1
  1021. 83833,zh,1,attha,attha,Attha,attha:①m.n.[Sk.artha] 義,利益,道理,意味,必要,裁判,营务.dat.atthāya.atthasandassane ñānaṃ義を显示する智.-akkhāyi-mitta善利を告げる友.-akkhāyin 義を告げる.-antara 内に義ある.upaparikkhā義の观察.-upaparikkhin義を观察する者.-karaṇa 裁断,裁判をなすこと.-kavi義诗人.-gambhīratā義甚深.-cara 利行人.-cariyā 利行.-jā-pikā paññā義令生の慧.-ññū 義を知る.-nānatte paññā義の种种相の慧.-paṭibhāna 義弁.-paṭisambhidā義无碍解.-paṭisaṃvedin義を令解する者.-pada 義句,義と句.-rasa 義味.-vasa 道理,義理,義利,義趣,利益,因由.-vādin 義語者.-veda 義の信受.-vyañjana義と文.-saṃhita 利益を伴なえる.-saṃhita bhāsita利を引く语.-sarikkhatā 義相似性.② n.[Sk.asta] atthaṃ gacchati [日が西に] 没する.-gata 没せる.-gama,-gamana 没,滅没,5,1
  1022. 83964,zh,1,atthadasa,aṭṭhādasa,Aṭṭhādasa,aṭṭhādasa,aṭṭhārasa num.[aṭṭha-dasa] 十八.~vedanā十八受,9,1
  1023. 84053,zh,1,atthagamana,atthagamana,Atthagamana,atthagamana:n.灭没,没去.cf.attha②,11,1
  1024. 84217,zh,1,atthakatha,aṭṭhakathā,Aṭṭhakathā,aṭṭhakathā:f.[attha-kathā] 義疏,註釈書.-ācariya义注师,三藏注释の专门家,10,1
  1025. 84344,zh,1,atthama,aṭṭhama,Aṭṭhama,aṭṭhama:a.[Sk.aṣṭama,aṭṭha の序数] 第八の.-pārājika第八波罗夷.-bhava第八有.-vatthu第八事.-saṅghādisesa第八僧残,7,1
  1026. 84363,zh,1,atthamaka,aṭṭhamaka,Aṭṭhamaka,aṭṭhamaka:m.第八人[須陀洹向,最下の圣者].-sotāpatti-magga第八预流道,9,1
  1027. 84421,zh,1,atthana,aṭṭhāna,Aṭṭhāna,aṭṭhāna:n.[a-ṭhāna.Sk.asthāna]非处,无处.-āraha不应理.-kusalatā非处善巧,7,1
  1028. 84422,zh,1,atthana,aṭṭhāna,Aṭṭhāna,aṭṭhāna,aṭṭāna n.摩浴所,7,1
  1029. 84512,zh,1,atthanga,aṭṭhaṅga,Aṭṭhaṅga,aṭṭhaṅga:a.[aṭṭha-aṅga]八支.-uposatha八支布萨.-uposatha-kiriyā八支布萨行,八斋戒.-vacana八支分の语.-vara八支道.-samannāgata ghosa八支成就の声[玲珑,明了,美妙,和雅,充满,分了,甚深,广博].-sīla八支戒,八斋戒,8,1
  1030. 84521,zh,1,atthangama,atthaṅgama,Atthaṅgama,atthaṅgama:m.cf.attha②,10,1
  1031. 84555,zh,1,atthangata,atthaṅgata,Atthaṅgata,atthaṅgata:a.[Sk.astaṇgata]-suriya日没,没せる太阳.cf.attha②,10,1
  1032. 84575,zh,1,atthangika,aṭṭhaṅgika,Aṭṭhaṅgika,aṭṭhaṅgika:a.[aṭṭha-aṅgika-ika]八支の.~magga八支道,八支の圣道.-micchā-magga八邪道[八正道の反对のことを指す],10,1
  1033. 84894,zh,1,atthara,atthāra,Atthāra,atthāra,atthāraka m.[Sk.āstāraka]敷くこと,敷人,作衣者.cf.attharati,7,1
  1034. 84914,zh,1,attharaka,atthāraka,Atthāraka,atthāraka,atthāra m.[Sk.āstāraka]敷くこと,敷人,作衣者.cf.attharati,9,1
  1035. 84924,zh,1,attharana,attharaṇa,Attharaṇa,attharaṇa:n.敷くこと,敷物,カバー.-pāvuraṇa褥被,被いの外套,9,1
  1036. 84945,zh,1,attharasa,aṭṭhārasa,Aṭṭhārasa,aṭṭhārasa:num.十八.=aṭṭhādasa.~upakkilesā十八随烦恼.~taṇhā-vicari-tāni十八爱行.~diṭṭhi-pariyuṭṭhanāni十八见缠.~deva-kulāni十八部の天神.~dosā十八过失[の精舍].~dhātuyo十八界.~buddha-dhammā十八[不共]佛法.~bhedakara-vatthūni十八破事.~manopavicārā十八意行,十八意近行.~mahā-vipassanā十八大观.~vijjaṭṭhānāni十八科目の学问,十八学芸.~vyākaraṇāni十八记别.~sippāni十八学芸.~seṇiyo十八の组合,9,1
  1037. 84946,zh,1,attharasa,aṭṭhārasa,Aṭṭhārasa,aṭṭhārasa,aṭṭhādasa num.[aṭṭha-dasa] 十八.~vedanā十八受,9,1
  1038. 85133,zh,1,atthasata,aṭṭhasata,Aṭṭhasata,aṭṭhasata:num.[aṭṭha-sata]百八.-taṇhā百八爱[行].~taṇhā-vicaritā百八爱行.-vedanā百八受,9,1
  1039. 85167,zh,1,atthasatthi,aṭṭhasaṭṭhi,Aṭṭhasaṭṭhi,aṭṭhasaṭṭhi:num.[aṭṭha-saṭṭhi]六十八.~balāni六十八力.~vimokkhā六十八解脱,11,1
  1040. 85183,zh,1,atthasi,aṭṭhāsi,Aṭṭhāsi,aṭṭhāsi,aṭṭhā tiṭṭhati の aor.3sg.,7,1
  1041. 85229,zh,1,atthatimsa,aṭṭhatiṃsa,Aṭṭhatiṃsa,aṭṭhatiṃsa:num.[aṭṭha-tiṃsa]三十八.~kammaṭṭhānāni三十八业处.~rāja-parisā三十八王部众.~sumaṅgalāni三十八吉兆,10,1
  1042. 85452,zh,1,atthi,aṭṭhi,Aṭṭhi,aṭṭhi:n.[Sk.asthi] 骨,骸骨,種核(たね,さね).-kaṅkala 骨聚,骨鎖.-kaṅka-lupamā骨锁の如く,骸骨の譬え.-puñja骨の积累.-maya 骨製.-miñjā髓,骨髓[三十二身分の一].-rāsi 骨聚.-saṅkhala 骨鎖.-saṅkhalikā骸骨,骨锁.-saṅghāta 骨聚.-sañcaya骨积.-saññā 骨想,5,1
  1043. 85466,zh,1,atthi,atthi,Atthi,atthi:①[Sk.asti<as] ある,存在する.pres.1sg.asmi,amhi,2sg.asi,3sg.atthi; 1pl.asma,amha,amhāse, asmase,2pl.attha,3pl.santi,imp.atthu; opt.siyā,assa,assaṃ,assu; aor.āsiṃ,āsi,āsuṃ; ppr.santa,samāna,loc.sati.-bhāva 存在.②[Sk.asti]有,存在.-dhamma有法.-paccaya有缘[二十四缘の一].-sukha有の乐,5,1
  1044. 85523,zh,1,atthika,aṭṭhika,Aṭṭhika,aṭṭhika:= aṭṭhi.-saṅkhalikā骸骨の连锁,7,1
  1045. 85532,zh,1,atthika,atthika,Atthika,atthika:a.[Sk.arthika] ① 適当なる,意義のある.② 希求する,欲求する.-vant 欲求のある,使命をおびた.③[Sk.astika]存在する.-vāda说有论者,[死后の]存在を说く,7,1
  1046. 85601,zh,1,atthikatva,aṭṭhikatvā,Aṭṭhikatvā,aṭṭhikatvā:[atthaṃ karotiのger.]目的として,10,1
  1047. 85638,zh,1,atthilla,aṭṭhilla,Aṭṭhilla,aṭṭhilla:n.[牛の]胫骨,8,1
  1048. 85666,zh,1,atthin,aṭṭhin,Aṭṭhin,aṭṭhin:=atthin,6,1
  1049. 85793,zh,1,atthita-kiriyata,aṭṭhita-kiriyatā,Aṭṭhita-Kiriyatā,aṭṭhita-kiriyatā:f.[a-ṭhita-k°]停止せずする所作,16,1
  1050. 85889,zh,1,atthupaparikkta,atthupaparikktā,Atthupaparikktā,atthupaparikktā:f.[attha-upaparikkhā]義の观察,15,1
  1051. 85964,zh,1,attiyana,aṭṭīyanā,Aṭṭīyanā,aṭṭīyanā:f.[<attīyati]困惑,8,1
  1052. 86161,zh,1,atura,ātura,Ātura,ātura:a.[〃] 苦悩した,病んだ,苦悩,病. -kāya 病身. -citta 病心,5,1
  1053. 86373,zh,1,avaca,avaca,Avaca,avaca,avacaṃ,avacāsi,avacuttha vatti の aor.,5,1
  1054. 86398,zh,1,avacam,avacaṃ,Avacaṃ,avacaṃ,avaca,avacāsi,avacuttha vatti の aor.,6,1
  1055. 86433,zh,1,avacara,avacara,Avacara,avacara:n.[BSk.〃<ava-car] 界,界地,行境[欲·色·无色の界で,一般にはdhātuとするのを南方上座部(パーリ佛教)では,すべてavacaraとする],7,1
  1056. 86485,zh,1,avacasi,avacāsi,Avacāsi,avacāsi,avaca,avacaṃ,avacuttha vatti の aor.,7,1
  1057. 86543,zh,1,avacuttha,avacuttha,Avacuttha,avacuttha,avaca,avacaṃ,avacāsi vatti の aor.,9,1
  1058. 86554,zh,1,avadahati,avadahati,Avadahati,avadahati:[<ava-dhā]充たす,9,1
  1059. 86682,zh,1,avadesi,avādesi,Avādesi,avādesi:[vādetiの aor.3sg.]奏でた,7,1
  1060. 86830,zh,1,avagahati,avagāhati,Avagāhati,avagāhati,ogāhati [ava-gāhati] 深く 入る,潜入す,熱中す,9,1
  1061. 86998,zh,1,avahara,avahāra,Avahāra,avahāra:m.夺取,取得,7,1
  1062. 87048,zh,1,avaharati,avaharati,Avaharati,avaharati:cf.oharati.[ <ava-hṛ] 盗む,奪う,取る.aor.avahari; pp.avahaṭa,9,1
  1063. 87229,zh,1,avajaniya,avajānīya,Avajānīya,avajānīya:a.轻蔑されるベき,9,1
  1064. 87572,zh,1,avakaddhati,avakaḍḍhati,Avakaḍḍhati,avakaḍḍhati:除去する,引き下げる.=okaḍḍhati,11,1
  1065. 87619,zh,1,avakantati,avakantati,Avakantati,avakantati,okantati,okkantati [<avakṛt] 切り離す,切り分ける. ger.okantitvā,okacca; pp.avakanta,avakantita,10,1
  1066. 87784,zh,1,avakkanti,avakkanti,Avakkanti,avakkanti,okkanti f.[cf.avakkamati] 来下,下生,顕現,9,1
  1067. 87799,zh,1,avakkara,avakkāra,Avakkāra,avakkāra:m.[cf.Sk.avaskara] 残食,屑物.-pāti 屑物器,残食钵,8,1
  1068. 87916,zh,1,avalambati,avalambati,Avalambati,avalambati:[<ava-lamb]かかる,下垂する,依存する.cf.olambati.ger.ava-lamba,10,1
  1069. 88192,zh,1,avanata,avaṇata,Avaṇata,avaṇata:a.下曲せる,低い,卑しい.=oṇata,7,1
  1070. 88219,zh,1,avancana,avañcana,Avañcana,avañcana:a.[a-vañcana] 足をひきずつた,8,1
  1071. 88336,zh,1,avanna,avaṇṇa,Avaṇṇa,avaṇṇa:n.[a-vaṇṇa] 不名誉,不称讃,誹謗.-āraha 毁されるベき,应诽谤,6,1
  1072. 88477,zh,1,avanti,avanti,Avanti,Avanti:f.アヴアンテイ,阿槃提 [西方インドの国(首都はUjjeni),十六大国の一],6,1
  1073. 88519,zh,1,avapakasati,avapakāsati,Avapakāsati,avapakāsati:[ava-pa-kāsati<kasati<kṛṣ] 捨て去る,投げ捨てる.inf.avapakāsituṃ,11,1
  1074. 88591,zh,1,avara,avara,Avara,avara:a.下,此岸,これ.=ora,5,1
  1075. 88668,zh,1,avaraniya,āvaranīya,Āvaranīya,āvaranīya:a. 障碍の,露障の. -dhamma障碍法,9,1
  1076. 88775,zh,1,avaruddhaka,avaruddhaka,Avaruddhaka,avaruddhaka:m.驱摈者[魔鬼],11,1
  1077. 89002,zh,1,avasata,avasaṭa,Avasaṭa,avasaṭa:a.[Sk.apasṛta]外道に入つた.=osata,7,1
  1078. 89465,zh,1,avasissati,avasissati,Avasissati,avasissati:[Sk.avaśiṣyate.<ava-śiṣ] 余る,残る. cf.avasesa pp.avasiṭṭha.,10,1
  1079. 89822,zh,1,avassiya-pavatta-sallakkhana,avassiya-pavatta-sallakkhanā,Avassiya-Pavatta-Sallakkhanā,avassiya-pavatta-sallakkhanā:f.[a-vassa-ya-pavatta-sa°]不自在转起の正察,28,1
  1080. 89827,zh,1,avassuta,avassuta,Avassuta,avassuta:a.[Sk.avasruta cf.avassava.] 漏泄せる.-pariyāya漏泄の教法,8,1
  1081. 89968,zh,1,avatarati,avatarati,Avatarati,avatarati:下,人.=otarati,9,1
  1082. 90005,zh,1,avatinna,avatiṇṇa,Avatiṇṇa,avatiṇṇa:[avataratiのpp.]入つた,下つた.=otiṇṇa,8,1
  1083. 90052,zh,1,avatta-bhaya,āvaṭṭa-bhaya,Āvaṭṭa-Bhaya,āvaṭṭa-bhaya:n.m. 渦の怖,旋流の怖畏,12,1
  1084. 90131,zh,1,avattana,āvaṭṭana,Āvaṭṭana,āvaṭṭana:n. 転向. =āvajjana,8,1
  1085. 90181,zh,1,avattani-maya,āvaṭṭanī-māyā,Āvaṭṭanī-Māyā,āvaṭṭanī-māyā:f.誘引の術, 幻術,13,1
  1086. 90292,zh,1,avatthana,avaṭṭhāna,Avaṭṭhāna,avaṭṭhāna:n.定住,住居,住所,立场,9,1
  1087. 90466,zh,1,avatthu,avatthu,Avatthu,avatthu,avatthuka a.[a-vatthu-ka] 基礎なき,無事の,7,1
  1088. 90480,zh,1,avatthuka,avatthuka,Avatthuka,avatthuka,avatthu a.[a-vatthu-ka] 基礎なき,無事の,9,1
  1089. 90594,zh,1,avayava,avayava,Avayava,avayava:m.部分,手足,7,1
  1090. 90729,zh,1,avayima,avāyima,Avāyima,avāyima:a.[a-vāyima<a-vā] 織られざる,7,1
  1091. 90808,zh,1,avedayum,avedayuṃ,Avedayuṃ,avedayuṃ,avedi vedeti の aor.,8,1
  1092. 90834,zh,1,avedhiya,āvedhiya,Āvedhiya,āvedhiya:n.隱閉論 [āveṭhiyaとすべきか],8,1
  1093. 90835,zh,1,avedi,avedi,Avedi,avedi,avedayuṃ vedeti の aor.,5,1
  1094. 90961,zh,1,aveni,āveṇi,Āveṇi,āveṇi,āveṇika,āveṇiya a.[BSk.āveṇika] 不共の,共通しない,独特の. -uposatha不共布薩. -kamma不共羯磨. -pavāraṇā不共自恣. -saṅgha-kamma不共僧伽羯磨,5,1
  1095. 90968,zh,1,avenika,āveṇika,Āveṇika,āveṇika,āveṇi,āveṇiya a.[BSk.āveṇika] 不共の,共通しない,独特の. -uposatha不共布薩. -kamma不共羯磨. -pavāraṇā不共自恣. -saṅgha-kamma不共僧伽羯磨,7,1
  1096. 91013,zh,1,aveniya,āveṇiya,Āveṇiya,āveṇiya,āveṇi,āveṇika a.[BSk.āveṇika] 不共の,共通しない,独特の. -uposatha不共布薩. -kamma不共羯磨. -pavāraṇā不共自恣. -saṅgha-kamma不共僧伽羯磨,7,1
  1097. 91121,zh,1,avhana,avhāna,Avhāna,avhāna,avhāyana n.[cf.avhayati,Sk.āhvāna,āhvayana] 招請,懇願,呼びかけ,6,1
  1098. 91159,zh,1,avhayana,avhāyana,Avhāyana,avhāyana,avhāna n.[cf.avhayati,Sk.āhvāna,āhvayana] 招請,懇願,呼びかけ,8,1
  1099. 91177,zh,1,avhayati,avhayati,Avhayati,avhayati,avheti [<ā-hū,-hvā,Sk.āhvayati] 呼ぶ,名づける,称する.cf.avhaya pp.avhāta; ppr.avhayanta,8,1
  1100. 91197,zh,1,avheti,avheti,Avheti,avheti,avhayati [<ā-hū,-hvā,Sk.āhvayati] 呼ぶ,名づける,称する.cf.avhaya pp.avhāta; ppr.avhayanta,6,1
  1101. 91280,zh,1,avibhava-patihariya,āvibhāva-pāṭihāriya,Āvibhāva-Pāṭihāriya,āvibhāva-pāṭihāriya:n.顕現示導(神変),19,1
  1102. 91823,zh,1,avihesa,avihesā,Avihesā,avihesā,avihiṃsā f.[a-vihiṃsā] 不害,無害,不殺生.avihimsā ca sacceyyañ ca无害と清净.-dhātu 无害界[三善界の一].-vitakka 无害寻[三善寻の一].-saṅkappa 无害思惟.-saññā 无害想[三善想の一],7,1
  1103. 91827,zh,1,avihesavant,avihesāvant,Avihesāvant,avihesāvant:a.无害を具する,无害者.cf.avihiṃsā,11,1
  1104. 91855,zh,1,avihethayam,aviheṭhayaṃ,Aviheṭhayaṃ,aviheṭhayaṃ:[a-viheṭhayaṃ,viheṭheti の ppr.m.sg.nom.] 害せずして,悩害せざる人,11,1
  1105. 91874,zh,1,avihimsa,avihiṃsā,Avihiṃsā,avihiṃsā,avihesā f.[a-vihiṃsā] 不害,無害,不殺生.avihimsā ca sacceyyañ ca无害と清净.-dhātu 无害界[三善界の一].-vitakka 无害寻[三善寻の一].-saṅkappa 无害思惟.-saññā 无害想[三善想の一],8,1
  1106. 92016,zh,1,avijja,avijjā,Avijjā,avijjā:f.[a-vijjā,Sk.avidyā] 無明,無智.-ānusaya 無明随眠.-āsava 無明漏.-ogha 無明流.-khandha无明蕴.-gata无明人,无明に至つた.-dhātu无明界.-nīvaraṇa无明盖[五盖の一].-pabheda无明の破坏.-bhāgi-dhamma无明分法.-yoga无明轭[四轭の一].-vinaya-dhamma无明调伏法.-visa-dosa无明の毒害.-saṃyojana无明结.-sam-phassa无明触,6,1
  1107. 92100,zh,1,avijjamana,avijjamāna,Avijjamāna,avijjamāna:a.[a-vijjamāna,vijjati の ppr.] 不存在の.avijjamānena avijjamāna-paññatti非存在による非存在施设,10,1
  1108. 92448,zh,1,avijjhati,āvijjhati,Āvijjhati,āvijjhati,āviñjati,āviñchati [<ā-vyadh] 廻る,ふり廻わす; 行く,近づく,整える,引く.ger.āvijjhitvā; aor.āviñji; pp.āviddha,9,1
  1109. 92490,zh,1,avikala,avikala,Avikala,avikala:a.[a-vikala]无欠の,7,1
  1110. 92512,zh,1,avikampamana,avikampamāna,Avikampamāna,avikampamāna,avikampin a.[a-vikampa-māna,a-vikampa-in] 動揺なき,確固たる,確定した,12,1
  1111. 92539,zh,1,avikampin,avikampin,Avikampin,avikampin,avikampamāna a.[a-vikampa-māna,a-vikampa-in] 動揺なき,確固たる,確定した,9,1
  1112. 92657,zh,1,avikkhambhita,avikkhambhita,Avikkhambhita,avikkhambhita:a.[a-vikkhambhita] 不鎮伏の.-uppanna未镇伏生起,13,1
  1113. 92682,zh,1,avikkhepa,avikkhepa,Avikkhepa,avikkhepa:m.[a-vikkhepa] 不散乱,不乱,専念.-parisuddha,-pārisuddhi无散乱清净,9,1
  1114. 92916,zh,1,avimanana,avimānanā,Avimānanā,avimānanā:f.轻侮なきこと,不逊でないこと,9,1
  1115. 92981,zh,1,avinasaka,avināsaka,Avināsaka,avināsaka,avināsika a.[a-vināsa-ika] 破滅なき,9,1
  1116. 92998,zh,1,avinasika,avināsika,Avināsika,avināsika,avināsaka a.[a-vināsa-ika] 破滅なき,9,1
  1117. 93055,zh,1,avinchana,āviñchana,Āviñchana,āviñchana:n.ひも,紐. -cchida紐孔. -rajju紐,9,1
  1118. 93084,zh,1,avinchati,āviñchati,Āviñchati,āviñchati,āvijjhati,āviñjati [<ā-vyadh] 廻る,ふり廻わす; 行く,近づく,整える,引く.ger.āvijjhitvā; aor.āviñji; pp.āviddha,9,1
  1119. 93112,zh,1,avindiya,avindiya,Avindiya,avindiya:a.[a-vindiya.vindatiのgrd.]不可知,不可存,8,1
  1120. 93256,zh,1,avinjati,āviñjati,Āviñjati,āviñjati,āvijjhati,āviñchati [<ā-vyadh] 廻る,ふり廻わす; 行く,近づく,整える,引く.ger.āvijjhitvā; aor.āviñji; pp.āviddha,8,1
  1121. 93459,zh,1,avipallattha,avipallattha,Avipallattha,avipallattha:a.[Sk.a-viparyasta]不颠倒の,12,1
  1122. 93951,zh,1,avirati,avirati,Avirati,avirati:f.[a-virati] 不離.-sīla不离戒,7,1
  1123. 94145,zh,1,avisahara,avisāhāra,Avisāhāra,avisāhāra:a.[a-visa-āhāra] 均衡,平均.cf.āharati,9,1
  1124. 94155,zh,1,avisahata,avisāhaṭa,Avisāhaṭa,avisāhaṭa:a.[a-visa-āhaṭa] 平均した,安定の.cf.āhaṭa,9,1
  1125. 94183,zh,1,avisamhara,avisaṃhāra,Avisaṃhāra,avisaṃhāra:m.均衡,平均.=avisāhāra,10,1
  1126. 94339,zh,1,avisayha,avisayha,Avisayha,avisayha:a.[a-visayha.vi-sah の ger.] 不可能な,8,1
  1127. 94562,zh,1,avitakka,avitakka,Avitakka,avitakka:m.[a-vitakka] 無尋,無尋求.-avicāra jhāna無尋無伺禅.-avicāra-pacchima-citta無尋無伺の最后心.-avicāra-pīti無尋無伺の喜.-avicāra-bhūmi無尋無伺地.-avicāra-samādhi 無尋無伺定.-vicāra-matta-samādhi 無尋唯伺定,8,1
  1128. 94797,zh,1,avitinna,avitiṇṇa,Avitiṇṇa,avitiṇṇa:a.[a-vitiṇṇa.vitaratiの pp.] 越えざる,8,1
  1129. 94853,zh,1,avivadamana,avivadamāna,Avivadamāna,avivadamāna:a.[a-vivadamāna.vivadati の ppr.] 無諍の,11,1
  1130. 94857,zh,1,avivadamana,avivādamāna,Avivādamāna,avivādamāna:a.[a-vivādamāna.vivādeti の ppr.]无诤でありつつ,11,1
  1131. 94868,zh,1,avivadeti,avivādeti,Avivādeti,avivādeti:[avivāda の denom.]诤わず,9,1
  1132. 94885,zh,1,avivata,avivaṭa,Avivaṭa,avivaṭa:a.不开の,闭ざされた,7,1
  1133. 94937,zh,1,avoca,avoca,Avoca,avoca,avocaṃ,avocuṃ,avocuttha,avocumha vittiの aor.,5,1
  1134. 94943,zh,1,avocam,avocaṃ,Avocaṃ,avocaṃ,avoca,avocuṃ,avocuttha,avocumha vittiの aor.,6,1
  1135. 94946,zh,1,avocum,avocuṃ,Avocuṃ,avocuṃ,avocaṃ,avoca,avocuttha,avocumha vittiの aor.,6,1
  1136. 94949,zh,1,avocumha,avocumha,Avocumha,avocumha,avocaṃ,avoca,avocuṃ,avocuttha vittiの aor.,8,1
  1137. 94950,zh,1,avocuttha,avocuttha,Avocuttha,avocuttha,avocaṃ,avoca,avocuṃ,avocumha vittiの aor.,9,1
  1138. 95300,zh,1,avuttha,āvuttha,Āvuttha,āvuttha:a.[āvasati の pp.] 住した,7,1
  1139. 95373,zh,1,avyabajjha,avyābajjha,Avyābajjha,avyābajjha:a.[a-byābādha-ya]无恼害の.=abyāpajjha,avyāpajjha,10,1
  1140. 95383,zh,1,avyakata,avyākata,Avyākata,avyākata:m.[a-vyākata,Sk.avyākṛta] 無記〔善悪に属しないもの,または十無記(十四無記)の一〕.-mūla无记根.-mūla-sahajāta无记根俱生.-rūpa无记色.-vatthu无记事.-vissajjana无记答.-vedanā无记受.-sīla无记戒.-hetu无记因.-hetu-samuṭṭhāna-rūpa无记因等起色,8,1
  1141. 95395,zh,1,avyapada,avyāpāda,Avyāpāda,avyāpāda:m.[a-vyāpāda] 無瞋恚,無瞋,無恚.-dhammapada无恚发足[四法足の一].-dhātu 無瞋界.-vitakka 無恚尋.-saṅkappa 無恚思惟[三思惟の一].-saññā无恚想[三善想の一],8,1
  1142. 95406,zh,1,avyapajjha,avyāpajjha,Avyāpajjha,avyāpajjha:a.n.[a-vyāpajjha,a-vyābajjha] 無悩害の,無瞋の,無恚の.=abyāpajjha,abyābajjha.cf.Sk.avyā-vādha.-attabhāva-paṭilābha无害の自体得.-adhimutta无恼害信解.-gāmi-magga无害に达する道,10,1
  1143. 95422,zh,1,avyapara,avyāpāra,Avyāpāra,avyāpāra:m.[a-vyāpāra] 無営務,不作為.-naya不作为の理,8,1
  1144. 95461,zh,1,aya,aya,Aya,aya,ayo n.[Sk.ayaḥ] 鉄.-kaṭāha铁器.-kapāla 鉄鍋,鉄釜.-kāra锻冶工.-kūṭa铁锤.-khīla 鉄柱,鉄串.-guḷa 鉄丸.-ghana 鉄棒,鉄斧.-ghara 鉄の家.-thāla,-paṭṭa,-phāla 鉄板.-doṇi铁槨(ひつぎ).-na-gara铁の都.-patta 鉄鉢.-pākāra 鉄壁.-pīṭha铁床.-mañca铁牀.-maya 鉄製の.-saṅku鉄釘.-salāka铁籌(くじ).-sūla枪,やり,3,1
  1145. 95569,zh,1,ayaci,ayāci,Ayāci,ayāci,ayācisuṃ yācati の aor.,5,1
  1146. 95580,zh,1,ayacisum,ayācisuṃ,Ayācisuṃ,ayācisuṃ,ayāci yācati の aor.,8,1
  1147. 95705,zh,1,ayam,ayaṃ,Ayaṃ,ayaṃ:pron.[Sk.〃] これ,この.(sg.) nom.m.f.ayaṃ,n.idaṃ,imaṃ; acc.imaṃ; gen.dat.m.n.imassa,assa,f.imissā,assā; instr.m.n.iminā,aminā,f.imāya; abl.m.n.imasmā,asmā; loc.m.n.imasmiṃ,asmiṃ,f.imassā,imā-yaṃ; (pl) nom.m.ime,f.imā,imāyo,n.imāni; acc.m.ime,f.imā,n.imāni; gen.m.n.imesaṃ,esaṃ,esānaṃ,f.āsaṃ,imāsaṃ; instr.m.n.imehi,f.imāhi; loc.m.n.imesu,f.imāsu,4,1
  1148. 96361,zh,1,ayatta,āyatta,Āyatta,āyatta:a.[ā-yat の pp.] 努力した,勤勉の,依存した. -vutti 勤労,6,1
  1149. 96436,zh,1,ayo,ayo,Ayo,ayo,aya n.[Sk.ayaḥ] 鉄.-kaṭāha铁器.-kapāla 鉄鍋,鉄釜.-kāra锻冶工.-kūṭa铁锤.-khīla 鉄柱,鉄串.-guḷa 鉄丸.-ghana 鉄棒,鉄斧.-ghara 鉄の家.-thāla,-paṭṭa,-phāla 鉄板.-doṇi铁槨(ひつぎ).-na-gara铁の都.-patta 鉄鉢.-pākāra 鉄壁.-pīṭha铁床.-mañca铁牀.-maya 鉄製の.-saṅku鉄釘.-salāka铁籌(くじ).-sūla枪,やり,3,1
  1150. 96495,zh,1,ayoganiya-dhamma,ayoganiya-dhamma,Ayoganiya-Dhamma,ayoganiya-dhamma:[a-yoganiya-dhamma]不顺轭法,16,1
  1151. 96708,zh,1,ayoniso,ayoniso,Ayoniso,ayoniso:adv.[a-yoniso] 非如理.-brahmacariya 不正の梵行.-mansikāran 非理作意,不正思惟,7,1
  1152. 103236,zh,1,bballa,bballa,Bballa,bballa:,dubbalya n.[du-bala-ya] 弱力,薄弱.abl.dubbalyā adv.(理由)薄弱で,6,1
  1153. 121042,zh,1,caga,cāga,Cāga,cāga:n.[Sk.tyāga<tyaj] 捨,施捨,棄捨.-adhiṭṭhāna舍住处[四住处の一].-ānussati 捨随念.-cetanā-dāna舍思施.-dhana施财[七财の一].-sampadā 捨具足.-sampanna弃舍具足,4,1
  1154. 121151,zh,1,cagin,cāgin,Cāgin,cāgin:cāgavant a.[<cāga] 捨ある,施捨せる,5,1
  1155. 121193,zh,1,cajati,cajati,Cajati,cajati:[Sk.tyajate tyaj] 捨てる,棄つ.pp.catta; grd.caja [Sk.tyajya]; opt.caje,6,1
  1156. 121269,zh,1,cakka,cakka,Cakka,cakka:n.[Sk.cakra] 輪,車輪,ろくろ.-alaṅkāra輪庄严.-bheda破[法]輪.-ratana n.輪宝.-lakkhaṇa輪相.-vaṭṭaka 汲水輪.-vattana転法轮.-vatti-sīhanāda转轮狮子吼.-viddha 車輪貫 [弓技] .-vyūha 戦車軍.-āvudha 輪盤 [武器],5,1
  1157. 121377,zh,1,cakkalika,cakkalikā,Cakkalikā,cakkalikā:cakkali f.掛布,遮迦利布。カーテン(curtain,窗簾),9,1
  1158. 122045,zh,1,cakkhu,cakkhu,Cakkhu,cakkhu:n.[Sk.cakṣu] 眼,目.nom.acc.cakkhuṃ.-āyatana.-undriya[indriya].-karaṇa 眼を作る.-karaṇī.-dasaka 眼十法.-dāna.-dvāra 眼門.-dhātu.-pasāda 眼浄.-bhūta 眼ある者,具眼者.-mant 眼ある,具眼者.-roga眼病.-viññāṇa眼识.-viññāṇa-vatthu眼识事.-viññeyya-rūpa眼所识の色.-sacchikaraṇīya眼応证.-samphassa眼触.-sampassajā vedanā眼触所生の受,6,1
  1159. 122799,zh,1,calana,calana,Calana,calana:n.动摇,动き,6,1
  1160. 123120,zh,1,camma,camma,Camma,camma:n.[Sk.carman] 皮膚,皮革,楯.-kāya皮聚.-kāra革職人.-kāra-sippa皮革技.-khaṇḍa 獣皮,革瓶.-khandhaka皮革犍度.-paṭṭa 皮布.-bandha 皮紐.-yodhin 胸甲具.-sāṭaka皮衣者,5,1
  1161. 123354,zh,1,campaka,campaka,Campaka,campaka:campa m.素馨,キンコウボク,7,1
  1162. 123546,zh,1,canda,canda,Canda,canda:m.[Sk.candra] 月.-ābhā月の光.-upamā月喻.-gāha月蝕.-pabhā月光.-maṇḍala 月輪,月.-lekhā弦月.-vata,-vatika月務,月務者..-vāra月曜.-suriyā 月と日,5,1
  1163. 123723,zh,1,candala,caṇḍāla,Caṇḍāla,caṇḍāla:[〃] ① 旃陀羅,賎民.f.caṇḍālī 旃陀羅女.-gāma旃陀羅村.-jāti旃陀羅种.-vaṃsa旃陀羅の[竹戯の竹].-vaṃsa-dhopana[竹戯の]竹の转业(アクロバツト).-vaṃsika旃陀羅の竹の转业师.② 鉄丸戯,7,1
  1164. 123920,zh,1,candana,candana,Candana,candana:m.n.[〃] 栴檀,せんだん.-gaṇṭhi 栴檀材.-gandha栴檀香.-ghaṭikā 栴檀樹枝.-cuṇṇa 栴檀末,栴檀の粉末.-phalaka栴檀木の板.-sāra栴檀香,栴壇髄,7,1
  1165. 124088,zh,1,candanika,candanikā,Candanikā,candanikā:f.どぶ池,泥沼,9,1
  1166. 124326,zh,1,candika,caṇḍika,Caṇḍika,caṇḍika:caṇḍaka,caṇḍiya = caṇḍa,7,1
  1167. 124380,zh,1,candima,candimā,Candimā,candimā:,candima m.f.[Sk.candramas m.,candrimā f.] 月.-pabhā 月光.-suriya月と日,月と太阳,7,1
  1168. 124444,zh,1,candin,caṇḍin,Caṇḍin,caṇḍin:caṇḍikata a.怒れる,兇悪の,6,1
  1169. 124449,zh,1,candiya,caṇḍiya,Caṇḍiya,caṇḍiya:caṇḍaka,caṇḍika = caṇḍa,7,1
  1170. 124513,zh,1,cangavaraka,caṅgavāraka,Caṅgavāraka,caṅgavāraka:caṅgavāra m.容器,鉢,箱,11,1
  1171. 124534,zh,1,cankama,caṅkama,Caṅkama,caṅkama:m.[Sk.caṅkrama] 経行,経行処.-nisajjā経行と坐禅,7,1
  1172. 124804,zh,1,capalya,cāpalya,Cāpalya,cāpalya:cāpalla n.[capala-ya,Sk.cāpalya] 浮薄.,7,1
  1173. 124832,zh,1,capucapu,capucapu,Capucapu,capucapu:capu [食事の音] チャプチャプ,8,1
  1174. 124932,zh,1,carana,caraṇa,Caraṇa,caraṇa:n.[〃car-ana] 行,行為,実践,徳行.-teja行威力.-vant 徳行ある.-sampanna 行具足,6,1
  1175. 124946,zh,1,carana,cāraṇa,Cāraṇa,cāraṇa:cāraka,cārika a.m.n.旅行,遊行,徘徊.f.cārikā 遊行,6,1
  1176. 125039,zh,1,caranta,caranta,Caranta,caranta:a.m.[caratiのppr.]行者,7,1
  1177. 125089,zh,1,carati,carati,Carati,carati:[〃car] 行 く,行ず,歩く.imper.cara,carassu,(1pl.) carāmase; ppr.caranto,caraṃ,caramāna; opt.careyya,care; fut.carissati; aor.(1sg.) acariṃ,acārisaṃ,(1pl.) carimha,(3sg.) acāri,acari,cari,(3pl.) acariṃsu,acārisuṃ,cariṃsu,acaruṃ,acāruṃ; inf.carituṃ; ger.caritvā,caritvāna; pp.carita,ciṇṇa; caus.cāreti,carāpeti.cf.cara,caraṇa,cariyā,cāraka,cārika,cārin.。,6,1
  1178. 125169,zh,1,careyya,careyya,Careyya,careyya:care carati の opt.3sg.,7,1
  1179. 125198,zh,1,carika,cārika,Cārika,cārika:cāraka,cāraṇa a.m.n.旅行,遊行,徘徊.f.cārikā 遊行,6,1
  1180. 125503,zh,1,cariya,cariyā,Cariyā,cariyā:,cariya n.f.[Sk.cārya] 行,行為,所行;性格.-nānatte ñāṇaṃ所行の种々相の智.-manussa 探偵.-vavatthāne paññā所行の决定の慧,6,1
  1181. 125722,zh,1,catasso,catasso,Catasso,catasso:num.[catuのf.pl.]四.~agatiyo四非道,四恶趣.~anariya-pariyesanā四非圣求.~appamaññāyo四无量(四梵住)[慈,悲,喜,舍].~ābhā四光[日,月,火,慧].~āruppa-samāpattiyo四无量等至,四无色定.~iddhiyo四神力,四神变.~upādinna-dhātuyo四聚界.~gabbavakkantiyo四入胎,四种の入胎.~dakkhiṇā-visuddhiyo四施净,四清净施物.~diṭṭhiyo四见.~dhātuyo四界,四大种[地,水,火,风].~paṭipadā四通行,四行[苦迟,苦速,乐迟,乐速].~paṭisambhidā四无碍解,四无解弁.~pabhā四つの光明.~pāricariyā四种の奉事.~bhavuppattiyo四有生[四种天].~bhāvanā四修习[寻求,获得,一味,习].~bhūmiyo四地[恶趣,欲界善,色界,无色界].~mūsikā四の鼠.~yoniyo四生,四胎[卵,胎,湿,化].~viññāṇaṭṭhitiyo四识住.~vipattiyo四种の失坏[戒,行,见,命].~vipassanā四正观.~saññā四想[少,多,无量,无所有].~samādhi-bhāvanā四修定,四定修.~sikkhā四种の学[男女の出家在家の学].~sīmāyo四界,四境界.~seyyā四の卧法,7,1
  1182. 125804,zh,1,cattalisa-,cattālīsa-,Cattālīsa-,cattālīsa-:[Sk.catvāriṃsat]=cattārīsa.-kammaṭṭhānāni四十业处,10,1
  1183. 125810,zh,1,cattalisa,cattāḷīsa,Cattāḷīsa,cattāḷīsa:cattārīsa a.num.四十,9,1
  1184. 125874,zh,1,cattari,cattāri,Cattāri,cattāri:[catuのn.pl.]四.~akaraṇīyāni四不応作.~agati-gamanāni四不行処行[欲,嗔,痴,怖畏].~aggāni四の第一.~acinteyyāni四不可思议[仏境界,定境界,业异熟,世界].~adhikaraṇāni四諍事[争论,非难,罪过,义务].~adhiṭṭhānāni四处[慧,谛,舍,止息].~apassenāni四依[受用,忍受,远离,遣除].~ambāni四つのマンゴー.~arakkheyyāni四不护[身,语,意,活命].~ariya-saccāni四圣谛.~asaṅkheyyāni kappa-sata-sahassāni四阿僧祇十万劫.~ahirāja-kulāni四の蛇王族.~ākaṅkhiya-ṭhānāni四の愿わしい処(四证净,四不坏净).~āpattibhayāni四の毁犯(罪科)の怖畏.~ārammaṇāni四所緣.~indriyāni四根[信,精进,念,定].~upādānāni四取[欲,见,戒禁,我语].~kappassa asaṅkheyyāni四无数劫[坏,空,成,住].~kammāni四业[黑黑异熟等].~cakkāni四轮,四轮车.~jhānāni四静虑,四禅.~ñāṇāni四智[苦,集,滅,道].~ṭhānāni四处[慧,谛,舍,止息].~duccaritāni四恶行[杀生,偷盗,邪淫,妄说].~dhanāni四财][四姓の各财].~dhammapadāni四法句[无贪,无恚,正念,正定].~dhamma-samādānāni四得法.~pañha-vyākaraṇāni四記问[一向,分别,反诘,捨置].~padhānāni四勤,四正勤[律仪,断,修,随护].~pārājikāni四波罗夷.~pārijuññāni四种の衰亡.~purisayugāni aṭṭha purisa-puggalā四双八辈(四向四果).~bhayāni四怖畏[波,鳄,涡,蛟].~mahābhūtāni四大种[地,水,火,风].~vacī-duccaritāni四语恶行[妄语,两舌,恶口,绮语].~vacī-sucaritāni四语善行.~vesārajjāni四无所畏.~saṅgaha-vatthūni四摂事[布施,爱语,利行,同事].~saccāni soḷasakārā四谛十六行相.~sāmañña-phalāni四沙门果.~suvidūra-vidūrāni四极远.~sokhummāni四微细智.,7,1
  1185. 125880,zh,1,cattarisa-,cattārīsa-,Cattārīsa-,cattārīsa-:四十.-ākārā四十行相.-danta四十齿[三十二相の一],10,1
  1186. 125908,zh,1,cattaro,cattāro,Cattāro,cattāro:num.[catuのm.pl.]四.~acchariyā abbhutā dhammā四の稀有未曾有法.~attabhāva-paṭilābhā四自体得.~adhipatī四增上.~anariya-vohārā四非圣言说.~antarāyā四障碍[施物の].~antā四边,四极端[有身に关する].~apāyā四恶道.~abrahmacariya-vāsā四非梵行住.~ambupamāpuggalā四菴罗果(マンゴー)喻人.~ariya-vaṃsā四圣种.~ariya-vohārā四圣者言说.~arūpino dhammā四非有色法.~asaṅkheyyā四阿僧祇.~asaddhammā四不正法.~assāsaniyā dhammā四稣息法(四证净).~ahi-rājā四大龙王.~āruppā四无色.~ālokā四光明[月,日,火,慧].~āsavā四漏[欲,有,见,无明].~āsīvisā四蛇.~āsīvisupamā puggalā四蛇喻人.~āhārā四食[段,触,意思,识].~iddhipādā四神足,四如意足.~udaka-rahadā四湖水.~oghā四暴流[欲,有,见,无明].~obhāsā四の照.~kavī四诗人.~kālā四应时[听法,法谈,止,观].~kumbhupamā puggalā四瓶喻人.~ganthā四系[贪,恚,戒禁取,此実执].~taṇhuppādā四渴爱生.~thūparahā四塔婆娑应[佛,缘觉,声闻,轮王].~dīpā四洲,四大洲.~dhamma-kathikā四说法师.~dammuddesā四法总说.~nissayā四依.~paccayā四资具.~pajjotā四の炽.~paribhogā四受用[饮食,衣服,卧具,医药].~pariyantā四周边[戒律仪,根律仪,食知量,警寤随勤].~parisa-dussanā四の众汚職.~parisa-sobhaṇā四の众净饰.~pāṭidesaniyā dhammā四悔过去,四提舍尼法.~pārājikā dhammā四波罗夷法.~pārisuddhi四清净[戒,心,见,解脱].~phala-samaṅgino puggalā四果具足人.~bandhavo四亲类.~balivaddupamā puggalā四軛牛喻人.~brahma-vihārā四梵住(四无量)[慈,悲,喜,舍].~bhusā四籾壳(もみがら),四烦恼[贪,嗔,憍,痴].~mahādīpā四大洲.~mahā-padesā四大教法.~mahārājā四大王,四天王.~mahāsamuddā四大海.~mūsikupamā-puggalā四鼠喻人.~yogā四軛[欲,有,见,无明].~rukkhupamā puggalā四樹喻人.~lokapālā四护世间(四天王).~vaṇṇā四姓,四つの阶级(カースト).~vaṇṇā samasamā四姓平等.~varā四福利.~valāhakupamā puggalā四云喻人.~vinipātā四恶道,四恶趣.~vipariyesā,~vipallāsā四颠倒[常,乐,我,净].~visaṃyogā四离繋.~saṃvāsā四共住.~sacchikaraṇīyā dhammā四应证法.~satipaṭṭhānā四念住,四念处.~samaṇā四沙门[不动,白莲,红莲,柔软].~samādhi四定[退分,住分,胜进分,决择分].~sammappadhānā四正勤.~sārā四实[戒,定,慧,解脱].~suddhāvāsakāyikā devā四净居天.~sotāpattiyaṅgā四预流支[①善士亲近,正法听闻,如理作意,法随法行,②四证净],7,1
  1187. 125939,zh,1,catu,catu,Catu,catu:= catur.num.a.四 nom.acc.m.:cattāro,caturo; nom.acc.n.:cattāri; nom.acc.f.:catasso; instr.abl.m.n.f.:catūhi,catuhi,catūbhi; dat.gen.m.:catunnaṃ; dat.gen.n.f :catassannaṃ; loc.m.n.f :catūsu,catusu.catu-cattārīsa ñāṇavatthūni四十四智事.catu-dhamma-vavatthāne paññā四法决定の慧.catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya rūpam四大所造色.catu vīsati antarāyikā dhammā二十四障法[比丘尼の].-iddhi四神变,四种神通.-iriyāpathā四威仪,四威仪路[行,住,坐,卧].-kaṇṇaka 四角衣.-kuṇḍika四足にて行く.-kkaṇṇa 四角,四隅.-gihi-pabbajjā四在家出家.-guṇa 四重.-cakka 四輪,四の車輪.-dīpaka四洲の[人].-dissa四方.-dīpa-rāja四洲の王.-dvāra 四門.-dhā四種の.-dhātu-kammaṭṭhānika四界[差别]业处[修习]者.-dhātu-vavatthāna四界差别.-navuti 九十四.-navuti-pārivāsika-vatta别住[比丘]の行法九十四事.-nikāyika四部师,四阿含通晓者.-paṭisambhidā四无碍解.-pada,-ppada 四足,四足獣.pl.gen.catuppadaṃ = catuppadānaṃ.-parisā 四衆.-padagāthā四句偈.-pada-veyyākaraṇa四句の解说.-pādaka四足兽.-bbhāga四分の一.-bidha,-vidha 四種の.-madhura四甜剂,四甘.-madhura-bhuñjā四甘食.-mahābhūtika四大种所成,四大所造.-vagga 四群の.-vagga-karaṇa四众可作.-vīsati 二十四.-vesārajja四无所畏.-vokāra-bhava四蕴有二无色有.-saṅkhepa四略,四重.-saccabhisamaya四谛现观.-saṭṭhi 六十四.-saṭṭhiākāra六十四行相.-santati-samuṭṭhāna四相续等起.-samuṭṭhānika rūpa四等起色.-sampajañña-pabba四正知节.-sīlakkhandha四戒.-ha 四日,4,1
  1188. 125956,zh,1,catu-,cātu-,Cātu-,cātu-:[catu,catur]cātudīpa,cātudīpaka四海の.cātuddasika十四日[自恣],十四[布萨].cātuddasī十四日.cātuddisa四方の,招提,万人への(爱情).cātubbeda四ヴエーダ.cātumāsa四月祭.cātumāsin,cātumasinī四ケ月の,季节祭.cātummahāpatha四大街,四大道.cātummahābhūtika四大种の,四大所成.cātummahārājikā四大王[天].cātuyāma四禁戒.cāturanta四边の,四天下の(轮王).cātuvaṇṇi-suddhi四姓清净,5,1
  1189. 126418,zh,1,catudha,catudhā,Catudhā,catudhā:a.四种の.~atītaṃ四种の过去[世,相续,时,刹那].~maraṇuppatti四种死の生起,7,1
  1190. 126665,zh,1,catukamyata,cātukamyatā,Cātukamyatā,cātukamyatā:cāṭukammatā f.阿諛,へつらい,11,1
  1191. 127138,zh,1,catummaharajika,cātummahārājika,Cātummahārājika,Cātummahārājika:m.四天王.-parisā四天王祭[八祭の一].-bhavana四天王宫.,15,1
  1192. 127552,zh,1,catur,catur,Catur,catur:= catu.caturaṅginī senā四军,四兵[象,马,车,步].caturassā pokkharaṇī四角の池.caturāsīti vihāra-sahassāni八万四千の精舎.caturāsīti-sahassa-vidhā dhammakkhandhā八万四千法聚[法蕴].-aṅga m.四分.-aṅga-samannāgata andhakāra四支を具备した暗黑.-aṅgika,-aṅgin a.,-aṅginī f.四分の.-aṅgula 四指量.-anta = cāturanta 四辺.-asīti八十四.-assa四角.-adhiṭṭhānā四处[慧,谛,舍,静寂].-asīti-sahassa八万四千[法门].,5,1
  1193. 128400,zh,1,catuttha,catuttha,Catuttha,catuttha:a.第四の.f.catutthī.-jhāna,-jjhāna第四禅.-pāṭihāriya第四变化.-pārājika第四波罗夷(上人法戒).-bhūmi第四地[阿罗汉果の位].-saṅghādisesa第四僧残,8,1
  1194. 129247,zh,1,celavaka,celāvaka,Celāvaka,celāvaka:celāpaka m.鳥的一種,8,1
  1195. 129288,zh,1,ceta,ceta,Ceta,Ceta:Ceti,Cetiya m.チェーティ(Ceti),支提 [十六大國之一],4,1
  1196. 129307,zh,1,cetaka,ceṭaka,Ceṭaka,ceṭaka:ceṭa m.奴隷,僕童,6,1
  1197. 129339,zh,1,cetana,cetanā,Cetanā,cetanā:f.[〃<cit] 思,意思.-abhabba思不能者.-āhāra思食,意思食.-kamma 思業.-lakkhaṇa思の特相,6,1
  1198. 129598,zh,1,cetasika,cetasika,Cetasika,cetasika:a.m.[Sk.caitasika,caitta] 心の,心所,心所有.-kathā 心所論.-duka心所二法.-dukkha 心の苦,8,1
  1199. 129693,zh,1,cetaso,cetaso,Cetaso,cetaso:[ceto の dat.gen.= cittassa] 心の.~adhiṭṭhānaṃ心の取著.~adhiniropanā心の专精.~avūpasamo心不寂静.~āghāto心の嫌根.~ārakkho心の守护.~upakkileso心随烦恼.~ekodi-bhāvo心一趣性,心の专一性.~pasādo心の清净.~līnattaṃ心退缩.~vikkhepo心散乱.~vinibandho心缚[五种].~vivaraṃ心の离障.~vūpasamo心の寂止.~sārāgaṃ心の染著,6,1
  1200. 129717,zh,1,cetayati,cetayati,Cetayati,cetayati:[ciのcaus.]交换する,売買する.= cetāpeti,8,1
  1201. 129718,zh,1,cetayati,cetayati,Cetayati,cetayati:cetabba ,cetaye → cinteti,8,1
  1202. 129726,zh,1,cetaye,cetaye,Cetaye,cetaye:cetabba ,cetayati → cinteti,6,1
  1203. 129759,zh,1,cetesi,cetesi,Cetesi,cetesi:ceteti,ceteyya → cinteti,6,1
  1204. 129790,zh,1,ceteyya,ceteyya,Ceteyya,ceteyya:ceteti,cetesi → cinteti,7,1
  1205. 129826,zh,1,cetiya,cetiya,Cetiya,cetiya:n.[Sk.caitya<ci] 制多,支提,塔廟,霊祠.-aṅgaṇa 塔廟の庭.-ghara舍利堂,廟堂.-cārika 廟の巡礼者.-pūjā 支提供養.-rukkha神廟树.-vandana 支提礼拝,6,1
  1206. 129827,zh,1,cetiya,cetiya,Cetiya,Cetiya:Ceti,Ceta m.チェーティ(Ceti),支提 [十六大國之一],6,1
  1207. 130005,zh,1,ceto,ceto,ceto,ceto:n.[Sk.cetas = citta] 心,心想.sg.dat.gen.cetaso; instr.abl.cetasā.-khila 心裁,心の荒野.-dukkha心の苦.-paṇidhi心愿.-padosa 心の邪悪.-paricca-ñāṇa,-pariya-ñāṇa 他心智.-pariyāya 心の差別,他心を知る.-pariyāya-iddhi心差别神通,他心通.-parivitakka 心の所念.-pharaṇatā 心遍満.-vasin心の自在.-vasippatta 心自在者.-vimutti 心解脫.-vimutti-phala心解脱果.-vivaṭṭa 思退転.-vivaddha-kusala心解脱善巧.-vivaraṇa 心の離蓋.-samatha 心寂止.-samādhi 心定,心三昧.-sukha心の乐,4,1
  1208. 130250,zh,1,cha,cha,cha,cha:chaḷ num.[Sk.ṣaṣ,ṣaṭ] 六.~agāravā六不恭敬.~ajjhattika-bāhiraāyatanāni六内外处.~ajjhāsayā六意乐.~anuttariyāni六无上[见,闻,利得,学,行,忆念].~anuvāda-mūlāni六种の非难[诤事]の根.~anussatiṭṭhānāni六随念处.~anussatiyo六随念.~apariyāpanna-hetū六非所摄因.~aparihāniya-dhammā六不退法.~abhijātiyo六种阶级.-abhiññā 六神通.-abhiññā-ñāṇāni六通智.-abhiṭhānāni六逆罪.-abhibhayatanāni六胜处.-arūpavacara-hetū六无色界因.-asādhāraṇa-ñāṇāni六不共智.-ākārā六行相[空观の].-āpatti-samuṭṭhānā六种犯罪等起.-āsīti 八十六.-indriyāni六根,六内处.-upekkhā六舍.-upekkhupavicārā六舍近行.~kala六种の术.~kāmaggi六欲火.~kāma-saggā,~kāmavacara-devā六欲天.~gatiyo六趣.~gāravā六恭敬.~gehasitā upekkhā六在家舍.-gocchaka-duka六群二法.~gocchaka-duka-hetuduka六群二法因二法.~cīvarāni六种衣.~chakkāni六六.~chandarāga-gehasitā dhammā六在家欲贪法.~taṇhā-kāyā六爱身.~tathāgata-balāni六如来力[宿住随念に关系].-tiṃsa(ti), -ttiṃsa,-ttiṃsati 三十六.~diṭṭhigatāni六成见.~diṭṭhiṭṭhānāni六见处.~diṭṭhiyo六见.~devalokā六の[欲]天界.~domanassupavicārā六憂近行.-ddanta 六牙.-ddisa 六方.-dvārika六门.~dhammā vijjābhāgiyā六顺明分法.~dhātuyo六界.-dhātura [= dhātuya] 六界から成る.-dhātu-vibhṅga六界分别.~nibbedhabhāgiya-saññā六抉择分想.~nissaraṇīyā dhātuyo六出离界.~nīvaraṇāni六盖.~paññattiyo六施设[蕴,处,界,谛,根,人].~paṭṭhānāni六发趣.~parihāniyā dhammā六退还法.~puggalā六補特伽罗.~phassakāyā六触身.~phassayatanāni六触处.~phassayatanānika-deva六触所属の天.~phassayatanānika-niraya六触所属の地狱.~bāhirāni āyatanāni六外处,六境.~buddha-dhammā六佛法[十八不共佛法の先驱,十八中の六].-bbaṇṇa六色の.-bhīsati二十六.~munayo六牟尼.-rattaṃ-mānatta六夜摩那埵.~rūpavacara-hetū六色界因.~vicārā六伺.~viññāṇa-kāyā六识身.~vitakkā六寻.~vinīta-vatthūni六种の修习事.~virodha-vatthūni六违逆事.~vivāda-mūlāni六诤根.~vīthiyo六路[心作用].~vedanā-kāyā六受身.~sañcetanā-kāyā六思身.~saññā-kāyā六想身.~satata-vihārā六恒住.~satthāro六师.~sārāṇīyādhammā六可念法,六和敬法.~sikkhāpadāni六学处[活命に关する].~suttāni六种る丝[麻,绵,绢,毛,大麻,粗麻].~somanassupavicārā六喜近行.~hetū六因[贪,嗔,痴,无贪,无嗔,无痴].chaḷ-abhijātiyo六种姓,六阶级.-abhiññatā六神通性,3,1
  1209. 130308,zh,1,chabbaggiya,chabbaggiya,chabbaggiya,chabbaggiya:a.[cha-vagga-iya]六群の.~bhikkhunī,bhikkhū六群比丘尼,六群比丘,11,1
  1210. 130380,zh,1,chabbidha,chabbidha,chabbidha,chabbidha:a.[cha-vidha]六种の.-carita六种の所行者,六种性格者[贪,嗔,痴,信,觉(智),寻(思惟)],9,1
  1211. 130396,zh,1,chabbisana,chabbisāṇa,chabbisāṇa,chabbisāṇa:a.[cha-visāṇa]六牙.~kuñjara六色牙象,10,1
  1212. 130712,zh,1,chaddanta,chaddanta,chaddanta,chaddanta:a.[cha-danta]六牙.-gaja,-vāraṇa六色牙象.-nāgarāja六牙の象王,9,1
  1213. 130912,zh,1,chaddisa,chaddisā,chaddisā,chaddisā:f.[cha-disā]六方,8,1
  1214. 131054,zh,1,chadent,chādent,chādent,chādent:a.[chādetiのppr.]覆藏者,7,1
  1215. 131118,zh,1,chadha,chadhā,chadhā,chadhā:adv.[cha-dhā]六种に.-visaya-pavatti六种の境の转起,6,1
  1216. 131342,zh,1,chakana,chakaṇa,chakaṇa,chakaṇa:chakana n.牛糞,7,1
  1217. 131485,zh,1,chalanga,chaḷaṅga,chaḷaṅga,chaḷaṅga:a.[cha-aṅga]六支,六分.-upekkhā六支舍.-manta六支のヴエーダ.-vant六支ある[ヴエーダ].-samannāgata-dakkhiṇā六支具足の施物,8,1
  1218. 131776,zh,1,chanda,chanda,chanda,chanda:m.[〃] 欲,志欲,意欲.-adhipati 欲増上.-āgati 欲不行処.-agatiṅgacchati贪不行处行[四不行处の一].-ānunīta 欲に導かれたる.-iddhi-pāda欲神足.-nānatta 欲種々・ -mūlaka 欲を根本とする.-rāga 欲貪.-rāgaṭṭhanīya dhamma欲贪の因なる法.-rāga-vinaya欲贪の调伏.-vāsinī 楽住婦.-vūpasama欲寂静.-samādhi 欲定.-samādhi-pa-dhānasaṅkhāra-samannāgata-iddhipāda欲三摩地胜行成就神足[四神足の一].-sampadā 欲具足,6,1
  1219. 131839,zh,1,chandagarika,chandāgārika,Chandāgārika,Chandāgārika:m.[BSk.Saṇṇāgarika]六城部,密林山部[十八部派の一],12,1
  1220. 132125,zh,1,chandika,chandika,chandika,chandika:a.乐欲ある,8,1
  1221. 132188,zh,1,channa,channa,channa,channa:a.[chādeti の pp.] ① 覆われたる,葺かれたる,かくされたる,秘密の.channā kuṭikā,channā kuṭī屋舍,小屋はよく葺かれた.② 適当なる,6,1
  1222. 132293,zh,1,chapaka,chāpaka,chāpaka,chāpaka:chāpa m.[Sk.śāva] 子獸,幼獸.f.chāpī,7,1
  1223. 132859,zh,1,chattha,chaṭṭha,chaṭṭha,chaṭṭha:,chaṭṭhama a.[Sk.ṣaṣṭha] 第六の.=saṭṭha.-pārājika第六波罗夷.-saṅghādisesa第六僧残(造房戒),7,1
  1224. 132971,zh,1,chattimsa,chattiṃsa,chattiṃsa,chattiṃsa:num.三十六.-kkhattuṃ adv.三十六回.~taṇhā-vicaritāni三十六爱行.~satta-padā三十六有情句.~vedanā三十六受.~cattiṃsatī sotā三十六流,9,1
  1225. 133106,zh,1,chava,chavā,chavā,chavā:f.尸女,5,1
  1226. 133205,zh,1,chavi,chavī,chavī,chavī:f.卑近,5,1
  1227. 133212,zh,1,chavidosabadha,chavidosābādha,chavidosābādha,chavidosābādha:m.[chavi-dosa-ābādha]皮肤が痛む病气,皮肤病,14,1
  1228. 133310,zh,1,chaya,chāya,chāya,chāya:m.[Sk.psāya]饥饿.cf.chāta,5,1
  1229. 133313,zh,1,chaya,chāyā,chāyā,chāyā:f.[〃] 影,日蔭,似像,5,1
  1230. 133712,zh,1,cheta,cheta,cheta,cheta:m.①岩山に住む獣,豹の一種.②猎师,5,1
  1231. 133743,zh,1,chettum,chettuṃ,chettuṃ,chettuṃ:chetabba,chetvā,chetvāna,chetuṃ → chindati,7,1
  1232. 133752,zh,1,chetum,chetuṃ,chetuṃ,chetuṃ:chetabba,chetvā,chetvāna,chettuṃ → chindati,6,1
  1233. 133756,zh,1,chetva,chetvā,chetvā,chetvā:chetabba,chetvāna,chetuṃ,chettuṃ → chindati,6,1
  1234. 133766,zh,1,chetvana,chetvāna,chetvāna,chetvāna:chetabba,chetvā,chetuṃ,chettuṃ → chindati,8,1
  1235. 133876,zh,1,chiddavant,chiddavant,chiddavant,chiddavant:chiddaka a.孔のある,欠点ある,10,1
  1236. 133986,zh,1,chijjissati,chijjissati,chijjissati,chijjissati:chijji,chijjitvā → chijjati,11,1
  1237. 133991,zh,1,chijjitva,chijjitvā,chijjitvā,chijjitvā:chijji,chijjissati → chijjati,9,1
  1238. 134041,zh,1,chindant,chindant,chindant,chindant:a.切る者,切断者,8,1
  1239. 134174,zh,1,chinna,chinna,chinna,chinna:a.[chindati の pp.] 切断されたる,切られたる.-iriyāpatha 威儀路を断ぜる.-katha 唖者.-papañca 障害を断てる.-vaṭuma 道を断てる.-vaṭumaka道を断じる者,断路者(佛).-saṃsaya 疑いを断ぜる.-sāṭaka 破衣.-babbhara,-sassaraバラバラ,サラサラの音を断ぜる,6,1
  1240. 134709,zh,1,cid,cid,cid,cid:ci indecl.[Sk.cid] いかなる,でも.koci [whoever] ,kiñci [whatever] ,kadāci [whenever] ,kuhiñci [wherever] .cf.ca,cana,ce.,3,1
  1241. 134813,zh,1,cilima,cilīma,cilīma,cilīma:m.筋,6,1
  1242. 134839,zh,1,cina,cīna,cīna,cīna:m.チーナカ豆,中国;铅.-paṭṭa中国制の布.-piṭṭa赤铅,4,1
  1243. 135403,zh,1,cipita,cipiṭa,cipiṭa,cipiṭa:a.平らに压せられた,6,1
  1244. 135422,zh,1,cippiyati,cippiyati,cippiyati,cippiyati:[<cip]压して平らにする,9,1
  1245. 135844,zh,1,cirassam,cirassaṃ,cirassaṃ,cirassaṃ:cirassa adv.[cira の gen.] 久しく,遂に.na cirass' eva 久しからずして.sucirass' eva かなり久しくして,8,1
  1246. 136107,zh,1,citaka,citakā,citakā,citakā:citaka f.a.火葬堆,費;ちりばめられた.-pūjaka塚の供养,6,1
  1247. 136160,zh,1,citra,citra,citra,citra:= citta ① ③.–upāhanā彩色ある履物,5,1
  1248. 136189,zh,1,citraka,citraka,citraka,citraka:cittaka a.彩色ある.m.斑羚羊.n.彩色.-dhara-kumma 陸亀の一種,7,1
  1249. 136271,zh,1,citta,citta,citta,citta:① citra [Sk.citra<ci] a.種々の,雑種の.n.絵画,彩色.-akkhara 美字.-āgāra 絵画堂.-kata 飾られたる.-katha,-kathin,-kathika 巧説者,妙説者.-kamma 絵画,装飾.-kāra,-kāraka 画家.-vyañjana 美文.-sibbana 美しき刺繡ある.② [〃<cinteti cit] 心.citta-vivatte ñāṇaṃ.citta-vodānā sattā visujjhanti.citta-saṅkilesā sattā saṅkilissanti.-ādhipati 心増上.-anātura.-anuparivattiduka-kusalattika.-anuparivattin 心随転.-anupassanā 心髄観.-ujukatā心直性.-uppāda 心起,心生起.-uppāda-pariyāya.-ekaggatā 心一境性.-kammaññatā心適業性.-kkhepa 心乱.-cetasika 心心所.-ja 心生の.-ja-rūpa 心生色.-ṭhiti.-duka-kusalattika.-nimitta.-niyama.-paccaya-āhārasamuṭṭhāna.-paṭibaddha 心繋属の.-payoga.-passaddhi 心軽安.-pāguññatā 心練達性.-pārisuddhi.-bhāvanā.-mudutā 心柔軟性.-latā.-lahutā 心輕快性.-vikkhepa心乱.-vipatti 心欠損.-vippayutta 心不相応.-vimutta,-vimokkha.-vivaṭṭa 心退転.-viveka.-visaṃsaṭṭha dhamma.-visuddhi 心清浄.-vūpakāsa.-vūpasama 心寂静.-saṃsaṭṭha.-saṃsaṭṭhā-samuṭṭhānaduka-kusalattika.-saṃsaṭṭha-samuṭṭhānanuparivattiduka-kusalattika.-saṅkhāra 心行.-santati 心相続.-samuṭṭhāna 心等起.-sampadā 心具足.-sampayutta 心相応.-sahabhū 心倶在.③ [cf.Sk.caitra] 月の名 [3月- 4月],5,1
  1250. 138253,zh,1,cittiddhipada,cittiddhipāda,cittiddhipāda,cittiddhipāda:m.[citta-iddhipāda]心神足,13,1
  1251. 138299,zh,1,cittikaroti,cittikaroti,cittikaroti,cittikaroti:[<citta ②-kr]尊敬する,尊重する,心する.ger.cittikatvā;pp.cittikata,11,1
  1252. 138456,zh,1,civara,cīvara,cīvara,cīvara:n.[〃] 衣,法衣.-kamma 作衣.-kārasamaya-kāla 衣時.–cetāpana.-dāna-samaya施衣时.–dussa衣材.-paṭiggāhaka 受衣者.-paṭivisa衣の分配.-palibodha 衣障碍.-paviveka 衣の遠離.-bhaṅga 分衣.-bhājaka 頒衣人.-rajju衣绳,衣网.-lesa衣似.-vaṃsa 竹の衣架.-vaḍḍhaka 裁縫師.-saṅkamanīya n.譲渡すべき衣,6,1
  1253. 139068,zh,1,codana,codanā,codanā,codanā:f.[〃<codeti] 呵責,叱責,挙罪.-vatthu举罪事[三事],6,1
  1254. 139336,zh,1,cola,cola,cola,cola:coḷa m.[Sk.cola,coḍa] 布,布片.-paṭṭa 朱羅布.-bhisi 布臥褥.-vaṭṭi布褶(へり).-veṇi布条(スジ),4,1
  1255. 139384,zh,1,colaka,coḷaka,coḷaka,coḷaka:colaka m.= cola小布,6,1
  1256. 139458,zh,1,copana,copana,copana,copana:n.[<cup]作动,刺戟,6,1
  1257. 139516,zh,1,cora,cora,cora,cora:m.[Sk.cora,caura<cur] 賊,盗賊.-antarāya 賊の障碍.-kathā贼论[无用论の一].- kantāra 賊難所.-gāma.-ghāta,-ghātaka 行刑者,刑吏,魁膾,-paccatthika 賊怨家.-bhaya 賊の怖畏,4,1
  1258. 139752,zh,1,cori,corī,corī,corī:f.賊女.-bhariyā 盗賊なる妻.-vuṭṭhāpana-samuṭṭhāna度贼女等起,4,1
  1259. 139975,zh,1,cuditaka,cuditaka,cuditaka,cuditaka:a.m.[cudita-ka]被呵责人,8,1
  1260. 140020,zh,1,cula,cūḷa,cūḷa,cūḷa:① a.= culla 小さな.-sīla小戒.② m.[Sk.cūḍa] 頭頂の髪,鳥冠(とさか),髻,耳たぶ,4,1
  1261. 140556,zh,1,culla,culla,culla,culla:cūḷa a.[Sk.kṣulla = kṣudra] 小さき,小の.-kappa小劫.-pitar 小父,叔父.-mātar叔母,5,1
  1262. 140701,zh,1,cumbataka,cumbaṭaka,cumbaṭaka,cumbaṭaka:cumbaṭa n.あて物,枕; 花環,9,1
  1263. 140826,zh,1,cunnaka,cuṇṇaka,cuṇṇaka,cuṇṇaka:a.n.[cuṇṇa-ka] 粉末,塗粉.-pada散文,7,1
  1264. 141007,zh,1,cuti,cuti,cuti,cuti:f.[Sk.cyuti<cyu] 死没,没,死.-carimaka死を最后とする[出入息].-citta死心,4,1
  1265. 141122,zh,1,cutupapata,cutūpapāta,cutūpapāta,cutūpapāta:m.[cuti-upapāta]死と生.-ñāṇa死生智,10,1
  1266. 142472,zh,1,dadam,dadaṃ,dadaṃ,dadaṃ:(nom.),dadato (dat.gen.),dadanto,dadamāno dadāti の ppr.dadato malaṃ施者の垢,5,1
  1267. 142479,zh,1,dadamano,dadamāno,dadamāno,dadamāno:(dat.gen.),dadaṃ (nom.),dadanto dadāti の ppr.dadato malaṃ施者の垢,8,1
  1268. 142492,zh,1,dadanto,dadanto,dadanto,dadanto:(dat.gen.),dadaṃ (nom.),dadamāno dadāti の ppr.dadato malaṃ施者の垢,7,1
  1269. 142503,zh,1,dadati,dadāti,dadāti,dadāti:[〃<dā] 与える,施す pr.deti,demi,dadāmi,dadamhase,dadāmase; fut.dassati,dassaṃ,dassāmi,dammi; imper.dehi,detha,detu,dadāhi; aor.adā,adamha,adattha,dattha,adāsi,adaṃsu,adadaṃ,dadiṭṭha; opt.dade,dadeyya,dadeyyaṃ,dadeyyāsi,dajjā,dajjaṃ,dajjeyya,dajjuṃ; ger.datvā,datvāna,daditvā,dadiya,dajjā; inf.dātuṃ,dātave; grd.dātabba,deyya; ppr.dento,dadanto,dadaṃ,dadato,dadamāna; pp.datta,dinna; caus.dāpeti; pass.dīyati,diyyati.cf.dīna,dāya.,6,1
  1270. 142513,zh,1,dadato,dadato,dadato,dadato:(dat.gen.),dadaṃ (nom.),dadanto,dadamāno dadāti の ppr.dadato malaṃ施者の垢,6,1
  1271. 142696,zh,1,dadeyya,dadeyya,dadeyya,dadeyya:dade,dadeyyaṃ,dadeyyāsi dadāti の opt.,7,1
  1272. 142699,zh,1,dadeyyam,dadeyyaṃ,dadeyyaṃ,dadeyyaṃ:dade,dadeyya,dadeyyāsi dadāti の opt.,8,1
  1273. 142704,zh,1,dadeyyasi,dadeyyāsi,dadeyyāsi,dadeyyāsi:dade,dadeyya,dadeyyaṃ dadāti の opt.,9,1
  1274. 142797,zh,1,dadima,dāḍima,dāḍima,dāḍima:m.柘榴,ざくろ,6,1
  1275. 142938,zh,1,dahara,dahara,dahara,dahara:a.[〃] 幼き,若き,幼少の.=daharaka.-kumāra幼孩児.-yuva青年期.daharā,daharī f.若妻,若い女,6,1
  1276. 143010,zh,1,daharika,daharikā,daharikā,daharikā:f.少女,8,1
  1277. 143111,zh,1,dajja,dajjā,dajjā,dajjā:dajjaṃ,dajjeyya,dajjuṃ dadāti の opt.,5,1
  1278. 143148,zh,1,dajjeyya,dajjeyya,dajjeyya,dajjeyya:dajjā,dajjaṃ,dajjuṃ dadāti の opt.,8,1
  1279. 143157,zh,1,dajjum,dajjuṃ,dajjuṃ,dajjuṃ:dajjā,dajjaṃ,dajjeyya dadāti の opt.,6,1
  1280. 143362,zh,1,dakkheyya,dakkheyya,dakkheyya,dakkheyya:a.熟练.= =dakkha.cf.viriya,9,1
  1281. 143385,zh,1,dakkhina,dakkhiṇa,dakkhiṇa,dakkhiṇa:a.[Sk.dakṣiṇa] 右の,南方の,巧みな.dakkhaṇā disā ācariyā南方は師匠(阿阇梨).-āvattaka 右に曲った.-janapada 南方地方.-jānumaṇḍala右膝輪.-passa 右脇.-sara南海,8,1
  1282. 143400,zh,1,dakkhina,dakkhiṇā,dakkhiṇā,dakkhiṇā:f.[Sk.dakṣiṇā] 施,施物,供物,供養.dakkhiṇāya phalaṃ布施の果.-visuddhi 施浄,施清浄,8,1
  1283. 143934,zh,1,dakkhitum,dakkhituṃ,dakkhituṃ,dakkhituṃ:dakkhitāye,dakkhati (見る) の inf.,9,1
  1284. 143981,zh,1,dalayati,dālayati,dālayati,dālayati:dāleti[dalatiのcaus.]破る,引き裂く,8,1
  1285. 144012,zh,1,dalha ,daḷha ,daḷha ,daḷha :a.[Sk.dṛḍha] 堅固の,確固たる,daḷhaṃ adv.堅く.-dhamma 堅法,熟練せる,強弓ある.-dhamma-dassin坚固法の见者.-dhamma-dhanu强木の弓.-nikkama,-parakkamaカ励,強い努力.-pākāra堅固な囲壁,6,1
  1286. 144300,zh,1,dalidda,dalidda,dalidda,dalidda:daḷidda a.m.[Sk.daridra] 貧しき,困窮の,乞食.~kammakāra贱しい傭人,7,1
  1287. 144309,zh,1,dalidda,daḷidda,daḷidda,daḷidda:dalidda a.m.[Sk.daridra] 貧しき,困窮の,乞食.~kammakāra贱しい傭人,7,1
  1288. 144373,zh,1,daliddiya,dāḷiddiya,dāḷiddiya,dāḷiddiya:dāliddiya n.[dalidda-ya] 貧窮,窮乏,9,1
  1289. 144510,zh,1,damatha,damatha,damatha,damatha:m [〃] 調御,調伏,訓練.-samatha调伏寂静,7,1
  1290. 144527,zh,1,damayati,damayati,damayati,damayati:dameti [Sk.damayati.dammati の caus.] 調御す,ならす,練訓す.fut.damessāmi,damayissaṃ; ppr.pl.gen.damayataṃ; pp.damita,8,1
  1291. 144809,zh,1,damsati,ḍaṃsati,ḍaṃsati,ḍaṃsati:= ḍasati,7,1
  1292. 144877,zh,1,dana,dāna,dāna,dāna:n.[〃<dā] 施,布施,施与.-agga 布施屋.-āsā財施.-upakāra.-uppatti 施主.-upapatti.-kathā 施論,布施の話.-dhamma 施物.-pati 施主,檀越.-pāramitā 施波羅蜜[十波羅蜜の一] -phala 施の果報.-maya 施所成の.-maya puññakiriyā vatthu施類[所成]福業事[三福業事の一] -vatthu 布施事.-saṃvibhāga 施物の頒与.-sālā布施堂,4,1
  1293. 145378,zh,1,danda ,daṇḍa ,daṇḍa ,daṇḍa :m.[〃] 杖,棒,むち,琴のばち,罰,刑罰,罰金.-antara 杖間.-ādāna 執杖.-kathālikā 柄杓,ひしゃく.-kamma 罰業,受刑.-parāyana 杖に凭れる.-pahāra 杖の打擲,杖撃.-pāṇin 杖を手にした.-bhaya 刑罰の怖畏.-mānavaka①杖少年.②一种人面鸟.-yuddha杖闘.-rājin 筏,いかだ.-lakkhaṇa 杖相,杖うらない.-vākarā 棒上の網,わな.-sattha 刀杖,6,1
  1294. 146654,zh,1,dara,dāra,dāra,dāra:m.,dārā f.[〃] 套,若い女.dāresu sotthānaṃ妻女[若い妇人等]における吉祥,4,1
  1295. 146886,zh,1,daru,dāru,dāru,dāru:n.[〃] 木,材木.-kamma 大工職.-kammika材木商.-kuṭikā 小木屋.-kuḍḍa 木墻.-kkhandha木聚.-caya 木積.-ja 木製の.-dhītalika 木女像.-patta木鉢.-pattika木鉢者.-pākāra木墻.-pādukā 木履,サンダノレ.-bhaṇḍa木具.-māsaka 木銭.-yanta からくり人形.-vāraka 木瓶.-santhāra 木床.-samādahāna 木片の合集.-sopāna 木の階段,4,1
  1296. 146989,zh,1,darugahe ganako,dārugahe gaṇako,dārugahe gaṇako,dārugahe gaṇako:m.守材人,15,1
  1297. 147277,zh,1,dasa,dasa,dasa,dasa:num.[Sk.daśa] 十.gen.dasannaṃ; instr.dasahi,dasabhi.~akusala-kammapathā十不善业道.~akkosa-vatthūni十怒骂事.-aṅga 十支.~aṅgāni十支[良马具足].~attha-vasā十利[制戒の].~anussatiyo十随念.~antārāyā十障碍[王,贼,火,水,人,非人,猛兽,蛇,命,梵行].~ariya-vāsā十圣居.~asaddhammā十邪法,十非法.~asubhā十不净[观法].~asekha-balāni十无学力.~asekhā dhammā十无学法[八正道と正智,正解脱].~ākārā十行相[空观].~ādīnavā十过失[入王宫].~ānisaṃsā十功德[身念の].~itthiyo十种の女人.~iddhi-balāni,~iddhiyo十神通力[十神变].-uttara 十上.~upakkilesā十随烦恼.~upadhī十依.~upāsaka-guṇā优婆塞の十徳.~kaṇṭakā十刺(とげ).~kathā-vatthūni十论事[比丘に必要な]十种の议论.~kasiṇāni十遍処.~kāma-bhogī十行欲人.~kāyanugatā dhammā十随身法.~kilesa-vatthūni十烦恼[事],十染事[贪,嗔,痴,慢,见,疑,昏沉,掉举,无惭,无愧].~kusala-kammapathā十善业道[身3,语4,意3の善业.不杀,不盗,不邪淫,不妄语,不两舌,不恶口,不绮语,不贪,不嗔,不邪见].-khattuṃ adv.十回.~khīṇāsava-balāni十漏尽力.~gotrabhū-dhammā十种姓法.~ñāṇāni十智 .~tathāgata-balāni 十如来力[処非処,业异熟,静虑解脱等持,根上下,种々胜解,种々界,遍趣行,宿住随念,死生,漏尽の智力].-dha 十種の,十重の.-dhamma-kalāpa十法聚[三十二身分关系].~nāthakaraṇā dhammā十救护事法,十依因法.~nijjarā-vatthūni十尽事,十邪の滅[十无学法] .~niddhamanā dhammā十消法,十邪と十正.-pada n.十目碁.~palibodhā十障碍[禅定の].~pasādaniyā dhammā十可喜法.~pāramiyo十波罗蜜 .~pāsaṃsāni ṭhānāni十应称赞処 .~bandha-nāni十缚[出离の] .-bala m.十カ者,仏.-bala-dhara,-bala-dhārin十力の持者,十力保持者.~balāni十力.~bhariyāyo十种の妇.~micchattā十邪性[八邪(八正道の逆)と邪智,邪解脱].~rāja-dhammā十王法.~lesā十种の类似.~vaḍḍhī十增长.~vatthūni十事[第二结集の非法] .~varā十种の愿望.~vāsā十居.-vidha 十種の.~vipassanā-ñāṇāni十观智.~vipassanupakkilesā十の观の随烦恼.~vivāda-mūlāni十諍根 .~vyasanāni十难[诽谤の报] .~saṃyojanāni十结①经所说[五上分结と五下分结],②论所说[欲贪,嗔恚,慢,见,疑,戒禁取,有贪,嫉,悭,无明][两者は内容的に多少相违] .~saññā十想[3种あるも共に类似].~saññā-bhāvanā十想修习.-sata 十百,一千.~saddā十种の声.-sahassa 十千,一万.-sahassi -lokadhātu 一万の世界.~sikkhāpadāni沙弥の十学处,十戒,4,1
  1298. 147442,zh,1,dasacchinna,dasacchinna,dasacchinna,dasacchinna:a.[dasā-chinna]缘破[布],11,1
  1299. 147456,zh,1,dasaddha,dasaḍḍha,dasaḍḍha,dasaḍḍha:num.[dasa-addha十の半分]五,8,1
  1300. 147461,zh,1,dasadha,dasadhā,dasadhā,dasadhā:adv.十种に.-manasikāra-kosalla十种の作意善巧.~vārā十种の愿,十の愿望,7,1
  1301. 147595,zh,1,dasaka,dāsaka,dāsaka,dāsaka:m.= dāsa f.dāsikā.下女,婢女,女奴隶.-putta奴隶出身者,奴隶の子,6,1
  1302. 147724,zh,1,dasama,dasama,dasama,dasama:a.第十の.-saṅghabheda-saṅghā-disesa第十破僧僧残.-saṅghādisesa第十僧残(第一破僧戒),6,1
  1303. 148074,zh,1,dasati,ḍasati,ḍasati,ḍasati:ḍaṃsati [cf.Sk.daśati,daṃśati daṃś] 咬む,かむ・opt.ḍaṃseyya,ḍaseyya; ppr.ḍasamāna; aor.aḍaṃsi,ḍaṃsi,ḍasi; inf.ḍasituṃ; ger.ḍasitvā; fut.ḍaṃsayissāmi; pp.daṭṭha.cf.ḍaṃsa,dāṭhā,6,1
  1304. 148095,zh,1,dasavagga,dasavagga,dasavagga,dasavagga:a.十众.-karaṇa十众可作.-bhikkhusaṅgha十众の比丘僧伽[五种僧伽の一],9,1
  1305. 148143,zh,1,dasavatthuka,dasavatthuka,dasavatthuka,dasavatthuka:a.十事ある,十事の.dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi十事ある辺执见,十事の辺见[世间の常,无常,有辺,无边;命と身の一,异;如来の死后の存在,非存在,存且非存,前の否定の十种].dasavatthukā micchā-diṭṭhi十事ある邪见,十事邪见[布施,献供,祭祀,善恶业の报果,此世,他世,母,父,化生有情,行道作证の宗教家(沙门婆罗门)の十种を否定すること].dasavatthukā sammā-diṭṭhi十事の正见[前の十种を肯定すること],12,1
  1306. 148149,zh,1,dasavidha,dasavidha,dasavidha,dasavidha:a.十种.-appanā-kosalla十种の安止善巧.dasavidhena rūpakkhando十种による色蕴.dasavidhena rūpasaṅgaho十种による色聚,9,1
  1307. 148186,zh,1,dasavya,dāsavya,dāsavya,dāsavya:,dāsabya n.奴隷の境遇,7,1
  1308. 148204,zh,1,dasi,dāsī,dāsī,dāsī:f.[〃] 奴隷女,婢女.-dāsā 奴婢.-putta 奴隷女の子.-bhoga 婢女の財産.~bhariyā婢なる妻,婢女夫人,4,1
  1309. 148250,zh,1,dasika,dasika,dasika,dasika:a.[dasā-ika]缘(ヘり)にある.-sutta未织の丝,6,1
  1310. 148326,zh,1,dasiya,dāsiyā,dāsiyā,dāsiyā:,dāsikā f.=dāsī,6,1
  1311. 148354,zh,1,dassana,dassana,dassana,dassana:n.[Sk.darśana] 見,見ること.dat.dassanāya 見んがために; instr.dassanena見によって.-ādhippeyya 見増上.-anuttariya n.見無上.-kāma 見んと欲する.-ttika 見三法.-ttika-kusalattika见三法善三法.-ttika-saraṇaduka见三法有諍二法.-ttika-hetuduka见三法因二法.-duka 見二法.-bhūmi 見地.-visuddhi 見清浄.-visuddhi-ñāṇa见清净の智.-saṃsagga见交.-sacchikiriyā见作证.-samāpatti 見定.-sampanna 見具足.-suvisuddha见清净.dassanena instr.见によりて.-pahātabba-duka见所断二法.-pahātabbaduka-kusalattika见所断二法善三法.-pahātabba-hetuka dhamma见所断因法.-pahātabbahetuttika-saraṇaduka见所断因三法有諍二法,7,1
  1312. 148923,zh,1,dassiman,dassiman,dassiman,dassiman:,dassivan = dassāvin,8,1
  1313. 148932,zh,1,dassita,dassita,dassita,dassita:a.[dassetiのpp.]说示された,7,1
  1314. 149111,zh,1,datha,dāṭhā,dāṭhā,dāṭhā:f.[Sk.daṃṣṭrā = daṭṭhā.cf.ḍasati] 歯牙.-āvudha 牙を武器とするもの,蛇.-dhātu 歯舎利.-dhātu-ghara歯舎利堂.-dhātu-cāritta歯舎利行事.-dhātu-pūjā歯舎利供养.-balin歯牙強き,5,1
  1315. 149138,zh,1,dathadhatuvamsa,dāṭhādhātuvaṃsa,Dāṭhādhātuvaṃsa,Dāṭhādhātuvaṃsa:m.歯舎利史话,15,1
  1316. 149398,zh,1,datum,dātuṃ,dātuṃ,dātuṃ:,dātave dadāti の inf.,5,1
  1317. 149424,zh,1,dava,dava,dava,dava:m.① [Sk.drava] 戯笑,嬉戯.abl.davā; dat.davāya.-atthāya 戯れのために.-kamyatā 戯笑の欲求.② [Sk.dava] 火,熱.-ḍāha山火事,林火.-ḍāhaka炭烧き,4,1
  1318. 149868,zh,1,deddubhaka,deḍḍubhaka,deḍḍubhaka,deḍḍubhaka:,deḍḍubha m.水蛇,蛇頭形の帯,10,1
  1319. 149927,zh,1,dehi,dehi,dehi,dehi:deti,demi,desi,dema,detha,denti,detu,dento →dadāti dadāti の imper.,4,1
  1320. 149943,zh,1,dema,dema,dema,dema:deti,demi,desi,detha,denti,dehi,detu,dento →dadāti,4,1
  1321. 149951,zh,1,demi,demi,demi,demi:deti,desi,dema,detha,denti,dehi,detu,dento →dadāti,4,1
  1322. 149975,zh,1,denti,denti,denti,denti:deti,demi,desi,dema,detha,dehi,detu,dento →dadāti,5,1
  1323. 149978,zh,1,dento,dento,dento,dento:deti,demi,desi,dema,detha,denti,detu,dehi→dadāti,5,1
  1324. 149987,zh,1,desa,desa,desa,desa:m.[Sk.deśa.cf.disā] 点,地点,地方,地域.desaṃ karoti 外国に行く.desaṃ pucchati 点を問う.-bhāsā地方语,4,1
  1325. 150584,zh,1,desi,desi,desi,desi:deti,demi,dema,detha,denti,dehi,detu,dento →dadāti,4,1
  1326. 150595,zh,1,desin,desin,desin,desin:a.[desa-in]说示ある,说示者,5,1
  1327. 150670,zh,1,desiya,desiya,desiya,desiya:a.[desetiのgrd.]示されるベき,说かれるベき,6,1
  1328. 150717,zh,1,dessiya,dessiya,dessiya,dessiya:,dessa a.[Sk.dveṣya.cf.dessati,disa] 不快の,嫌うべき,7,1
  1329. 150722,zh,1,detha,detha,detha,detha:deti,demi,desi,dema,denti,dehi,detu,dento →dadāti,5,1
  1330. 150758,zh,1,deva,deva,deva,deva:m.[〃] 天,神,王,天皇,陛下.f.devī.-ātideva 天中天.-ānubhāva 天の威力.-āsana 神の座.-ālaya 天神堂.-asura-saṅgāma 天と阿修羅の戦.-isi 天仙.-kaññā天女.-kāya天身,天族.-kula天祠.-gaha 神の家,天祠.-cārika天上游行.-dattiya 天授の.-dundubhi 天鼓.-dundubhissara天鼓鸣音.-dūta 天使.-deva 天中天.-dhamma 天法.-nikāya 天衆,天群.-pañha 神への質問.-pada 天道.-parivāra 天の眷属.-parisā天衆.-putta天子.-pura 天宮.-yāna 天乗,天車.-rājan 天王.-loka 天界.-vata 天務.-sadda天声,4,1
  1331. 151114,zh,1,devala,devala,devala,devala:m.神像の奉仕者,守护者,6,1
  1332. 151313,zh,1,devanampiya asoka,devānaṃpiya asoka,Devānaṃpiya Asoka,Devānaṃpiya Asoka:m.[Sk.Asoka]天爱阿育,アソーカ王,17,1
  1333. 151314,zh,1,devanampiya tissa,devānaṃpiya tissa,Devānaṃpiya Tissa,Devānaṃpiya Tissa:m.天爱帝须[アソーカ王时代のスリランカ王],17,1
  1334. 151746,zh,1,devattana,devattana,devattana,devattana:,devatta n.[deva-tta] 天界,9,1
  1335. 152150,zh,1,dhamaka,dhamaka,dhamaka,dhamaka:,dhama a.m.[〃cf.dhamati] 吹く,吹奏者,7,1
  1336. 152308,zh,1,dhamma,dhamma,dhamma,dhamma:m.n.[Sk.dharma] 法,教法,真理,正義;もの,一切法,诸法の法.dhamma-vādino parisā说法者の众会.dhamma-saññin sanghabhedaka有法想にして破僧者.-akkhāna 法話.-adhamma 法と非法.-antevāsika 法随身.-anvaya 法の次第.-āgada 法薬.-ātitheyya 法款待.~attha法と义.-ādāsa 法鏡.-ādhipateyya 法増上.-ānādariya 法軽侮.-ānukampā 法哀愍.-ānuggaha 法摂受,法摂益.-ānudhamma 法随法.-ānupassanā 法随観.-ānupassanā-satipaṭṭhāna法随观の念处[四念处の一].-ānupassin顺法观[者].-ānuloma 随法.-ānusārin 随法行者.-ānussāsaka 法の教師.ānussati 法随念,念法.-āpaṇika 法商人.-ābhisamaya 法現観.-āyatana 法処.-āyatana-pariyāpanna rūpa法处所摂の色.-ārammaṇa 法所縁.-ārāma法乐,法を乐园とする.-iddhi 法成満.-ukkā 法炬.-uposatha 法布薩.-ūpahāra 法持現.-ojā 法滋養.-osadha 法薬.-kathā法论.-kathika说法者,论师,法师.-kamma如法羯磨,法羯磨.-karaka 水瓶.-kāma 法欲.-kāya 法身.-ketu 法幟.-kkhandha 法蘊.-khīra 法乳.-gaṇṭhikā 断頭台,刑場.-gambhīratā 法甚深.-garu,-gārava法を尊ぶ,法を重じる.-gāravatā 法の尊重.-gu 知法者.-guṇanussati法德の随念.-gutta 法に護られたる.-cakka 法輪.-cakkapavattana 転法輪.-cakkhu 法眼.-cariya-gāthā法行偈,正行の偈.-cariyā 法行.-cāga法捨.-cārin 法行者.-cuditaka 如法被呵責人.-cetiya 法荘厳.-codaka 如法呵責人.-codaka-bhikkhu如法难诘比丘.-ja 法生の.-jāla法网.-ñāṇa 法智.-ññū 知法者.-ṭṭha 法住,住法者,裁判官.-ṭṭhitatā 法住性.-ṭṭhitiñāṇa 法住智.-takka 法思択.-taṇhā 法愛.-tanu 法身.-tejo 法威力.-tthenaka 法の盗人.-thera 法長老.-dasa,-ddasa 法見者.-dassana 法見.-dāna 法施.-dāyāda 法嗣,法の相続者.-dīpa 法を島とす,法洲.-desana-samuṭṭhāna说法等起.-desanā 説法.-ddhaja 法幢.-dhana 法財.-dhara 持法者.-dhātu 法界,法舎利.-dhāraṇa 法の受持.-nagara 法城.-nandi 法喜.- nānatta 法の種種相.-nijjhānakkanti 法知忍.-nimmita法の化生.-niyāmatā法决定性.-nisanti法察忍.-netti 法眼.-paññatti 法施設.-paṭibhāna 法弁.-paṭirūpaka 似法.-paṭisaṃvedin 法の領解者.-paṭisanthāra法の覆护.-paṭisambhidā 法無碍解.-paṭisaraṇa 法の所依.-pada 法句,法足,法迹.-pariccāga法の遍舍.-pariyatti 法通達.-pariyāya 法門,法数,教法.-pariyeṭṭhi法の遍寻.-pariyesanā 法遍求.-pāla 法の護者.-pāsāda 法高堂.-pīti 法喜.-pūjā 法供養.-ppati 法主.-ppatti 法典.-bhaṇḍagārika,-bhaṇḍagāriya法宝の管理者,保持者,法の宝库[阿难].-bhāṇaka 誦法師,説法師.-bhūta 法となれる,法体.-bheri 法鼓.-bhoga 法受用.-magga法道.-macchariya 法慳.-maya 法所成.-megha 法雨,法雲.-yāga 法供養,法施.-yāgin法の施者,供养者.-yāna 法乗.-yuddha 法の戦.-yoga 法相応者.-rakkha 法守護者.-rakkhitā 法に護られたる女.-rata法乐者.-ratana 法宝.-rati 法楽.-rasa 法味.-rāga 法愛.-rājan 法王.-laddha 法によって得たる,法を得たる.-lābha 法利.-vara 殊勝の法.-vavatthāna 法差別,法決定.-vādin 法説者,説法者.-vārauddesa法分总说.-vicaya 択法,法の簡択.-vicaya-sambojjhaṅga择法等觉支.-vitakka 法尋.-vinaya 法律,法と律.-vinaya-paṭicchanna法律隠覆.-vinicchaya 法決定.-visesa 法差別.-vihārin 法住者.-vuḍḍhi 法増長.-veda 法受,法の信受.-vepulla 法広大.-saṃvibhāga 法均布.-saṅgaha 法摂受,法結集.-saṅgāyika-tthera,-saṅgāhakathera正法结集の长老.-saṅgāhaka 法結集者.-saṅgīti 法結集.-saṅkha 法螺.-sañcetanā 法思.-saññā 法想.-santati 法相続.-santhāra法覆护.-sannicaya 法積集.-sabhā 法座,法堂.-samannesanā 法の吟味.-samaya 法会,法の集会.-samādāna 得法,法受.-samādhi 法三昧.-sambhoga 法等受用.sammukhatā 法現前.-saraṇa 法を依とす,法帰依処.-savana 聞法,聴法.-sākaccha 法談.-sāmaggī 法和合.-sāmin 法主,法王.-sāra 法核,法の心髄,法心.-sālā 説法堂.-sudhammatā 法の善法性.-serin独存の法.-sota 法流,法耳.dhammaṃ acc.法を.~apassanto na maṃ passati法を见ざる者は我(佛)を见ず.~deseti法を说く.~dhāreti法を受持する.~paccakkhāti法を诽谤する.~passanto maṃpassati法を见る者は我(佛)を见る.~suṇāti法を闻く.dhammassa gen.法の.~aññātā法の了知者.~anudhammacārī法の随法行者.~anudhammo法の随法,法に对する顺法.~sudhammatā法の善法性.dhammānaṃ pl.gen.~atthaṃ upaparikkhati诸法の意味を观察する.dhamme sg.loc.法に于て,法に对して.~aveccappasādo法证净[四证净の一].~ñāṇaṃ法智,法に对する智[四智の一].~pasādo法に对する净信.~vipassane paññā法に正观する慧.dhammena instr.法によりて,如法の.~vagga-kamma如法别衆羯磨.~samagga-kamma如法和合羯磨.dhammo mato法は死せり.dhammā parisā法衆会,6,1
  1337. 152336,zh,1,dhamma-bhandagariya,dhamma-bhaṇḍāgāriya,Dhamma-bhaṇḍāgāriya,Dhamma-bhaṇḍāgāriya:,Dhamma-bhaṇḍāgārika m.法宝の持者,法の宝庫=阿難,19,1
  1338. 152341,zh,1,dhamma-samadana,dhamma-samādāna,dhamma-samādāna,dhamma-samādāna:n.受法,得法[四种].1.°ṃ paccuppanna-dukkhaṃ āyatiṃ sukha-vipākaṃ现在苦未来乐报の受法.2.°ṃ paccuppanna-dukkhañc'eva āyatiṃ ca dukkha-vipākaṃ现在苦未来亦苦报の受法.3.°ṃ paccuppanna-sukhaṃ āyatiṃ dukkha-vipākaṃ现在乐未来苦报の受法.4.°ṃ paccuppanna-sukhañ c'eva āyatiñ ca sukha-vipākaṃ现在乐未来亦乐法の受法,15,1
  1339. 153176,zh,1,dhammakathika,dhammakathika,dhammakathika,dhammakathika:m.说法者.-tta说法者たること.~puggala说法人[四种].~bhikkhu说法比丘,13,1
  1340. 153519,zh,1,dhammanudhamma,dhammanuḍhamma,dhammanuḍhamma,dhammanuḍhamma:法随法,大小の法.-paṭipatti法随法の行道[四预流向支の一].-paṭipadā法随法の道.-paṭipanna bhikkhu法随法履修の比丘,14,1
  1341. 154041,zh,1,dhammaruci,dhammarucī,Dhammarucī,Dhammarucī:,Dhammarucika m.法喜部=Abhayagirika 無畏山寺派,10,1
  1342. 154475,zh,1,dhammasoka,dhammasoka,Dhammasoka,Dhammasoka:m.[Dhamma-Asoka]法阿育,正法阿育,アソーカ王,10,1
  1343. 155025,zh,1,dhammi-katha,dhammī-kathā,dhammī-kathā,dhammī-kathā:,dhammi° f.法話,法談,説法,12,1
  1344. 155268,zh,1,dhammuttariya,dhammuttariya,Dhammuttariya,Dhammuttariya:,Dhammuttarika m.法上部,13,1
  1345. 155299,zh,1,dhamseti,dhaṃseti,dhaṃseti,dhaṃseti:[Sk.dhvaṃsayati,dharsayati]亡ぼす,夺う,攻击する,8,1
  1346. 155872,zh,1,dhaniya,dhaniya,dhaniya,dhaniya:,dhanika m.[〃] 債主,有財者,7,1
  1347. 155929,zh,1,dhanna,dhañña,dhañña,dhañña:① n.[=dhāniya,Sk.dhānya<dhana] 穀物.-āgāra 穀倉.-karaṇa 打穀場.-phala-rasa穀果汁(味).-rāsi 穀聚.-vāṇija穀物商.-samavāpaka 播種の穀粒.② a.富める,幸運の,6,1
  1348. 156425,zh,1,dharana,dhāraṇa,dhāraṇa,dhāraṇa:n.[〃] 受持,憶持,穿戴,7,1
  1349. 156753,zh,1,dharopa,dhāropa,dhāropa,dhāropa:m.杅,汤のみ,7,1
  1350. 156858,zh,1,dhatu,dhātu,dhātu,dhātu:f.[〃] ① 界,要素,字界,語根,道理.ṭhitā va sā dhātu その界は住立せり,その道理は定まれり.-kusalatā camanasikāra-kusalatā ca界善巧と作意善巧.② 舎利,遺骨.-antara-dhāna遗骨の稳没.-kammaṭṭhāna 界業処.-kusala 界善巧.-kkhobha 界の動搖,四大不調.-gabbha 舎利室,納骨堂.-thūpa 舎利塔.-nānatta 界種々.-pakopa 界の動揺.-paññatti 界施設.-pūjā 舎利供養.-bhājana舍利配分,遗骨分配.-manasikāra 界の作意.-ratana 舎利宝.-vinibbhoga 界の簡別.-vibhaṅga 舎利の配分.-saṅkopa 界の動揺.-sarīra 仏舎利,5,1
  1351. 157500,zh,1,dhi,dhī,dhī,dhī:,dhi interj.[Sk.dhik] [acc.gen.と共に] 厭わしきかな,いやらしい,3,1
  1352. 157601,zh,1,dhiratthu,dhīratthu,dhīratthu,dhīratthu:interj.[dhī-atthu いとわしくあれ] =dhi,dhī,9,1
  1353. 157649,zh,1,dhitika,dhītikā,dhītikā,dhītikā:,dhītalikā f.人形,7,1
  1354. 157793,zh,1,dhorayha,dhorayha,dhorayha,dhorayha:n.[cf.dhura-vaha] 忍耐強き牛,重荷を运ぶ牛.-vata 骨折り仕事.-sīla 忍耐強き.,8,1
  1355. 157931,zh,1,dhovana,dhovana,dhovana,dhovana:n.[dhopana,Sk.dhāvana] 洗浄.-palibodha洗发障碍,7,1
  1356. 158434,zh,1,dhura,dhura,dhura,dhura:m.n.[Sk.dhur f.,dhura m.] ① 軛,荷物,責任,忍持.saddhā-dhura,paññā-dhura持者.② 先頭,先導者,末端.-gāma 隣村.-ggāla 先導者,責任者.-dhorayha 荷駄牛.-nikkhepa 荷物の投棄.-bhatta 村辺(家)食.-sampaggāha 荷物の確持.-ssaha 責任に堪える,5,1
  1357. 158588,zh,1,dhuta,dhuta,dhuta,dhuta:,dhūta m.[〃dhunāti の pp.] 頭陀,頭陀行,除遣.-aṅga 頭陀支.-aṅga-anugata頭陀行者.-aṅga-cora頭陀支の贼.-aṅga-samādhāra頭陀支の受持者.-aṅga samācāra頭陀分正行者.-guṇa 頭陀の德.-dhamma 頭陀法.-dhara 持頭陀者.-vāda 頭陀語,頭陀説者,頭陀行者.-vādaka頭陀行说者.-vādin 頭陀説者,5,1
  1358. 158726,zh,1,dhutata,dhutatā,dhutatā,dhutatā:f.,dhūtatta n.头陀たること,头陀行,7,1
  1359. 158782,zh,1,dhuttha-gahanika,dhuttha-gahaṇika,dhuttha-gahaṇika,dhuttha-gahaṇika:a.便秘,16,1
  1360. 158800,zh,1,dhuva,dhuva,dhuva,dhuva:a.[Sk.dhruva] 常の,常恒の,恒久の,堅固の.acc.dhuvaṃ 常に.-kāra常恒食.-gāmin 堅牢に至る.-colā 恒布女.-bhatta 常恒食.-bhattika 常恒食を受ける.-yāgu 常粥.-lohitā 常月水女.-saññā 堅固想.-sāra 恒堅実,5,1
  1361. 158967,zh,1,dibba,dibba,dibba,dibba:a.[Sk.divya=diviya.cf.deva] 天の,神の,天的の.-āyu 天寿.-āsana天の座.-ojā 天食.-osadha 天薬.-gandha 天香.-gabbha天の胎儿(生天すべき者).-cakkhu,-nayana 天眼.-cakkhuka具天眼.-cakkhu-ñāṇa天眼智.-patha 天路.-pāna 神酒.-bhava 天界.-bhavana 天宮.-manta 魔法の呪文.-māyā 天の幻術.-yāna天乗.-yoga 天軛.-vihāra天住[三住の一].-sampatti 天成就.-sota 天耳.-sotadhātu天耳界,天耳通,5,1
  1362. 159550,zh,1,digha,dīgha,dīgha,dīgha:a.[Sk.dīrgha] 長き,長いもの(蛇).abl.dīghato 長さより,長さは.-aṅgulin 指長し [三十二相の一] .-āyu,-āyuka 長寿,長寿者.-kesa长发.-jāti,-jātika 蛇.-dasa 長袖.-nakha长爪.-rattaṃ 長夜に,長時に.-loma,-lomika 長毛の,5,1
  1363. 160113,zh,1,dija,dija,dija,dija:,dvija a.m.[Sk.dvija] 鳥,再生者,再生族(バラモン),4,1
  1364. 160510,zh,1,dipadaka,dipādaka,dipādaka,dipādaka:,dipada m.[Sk.dvi-pada] 二足,両足者,人間,8,1
  1365. 160912,zh,1,dipitar,dīpitar,dīpitar,dīpitar:m.[<dīp]明るくする者,说明者.cf.dīpeti,7,1
  1366. 161007,zh,1,disa,disā,disā,disā:f.[Sk.diś,diśā] 方角,方位,四方,diso disaṃ 諸方に,地方から地方に.-kāka 案内鴉.-ḍāha 天火.-pati 王.-pharaṇa 十方遍満.-bhāga 方角.-mukha 方口,四方に口を向ける.-vata方務,禁制として方角を守ること.-vitika方務者,4,1
  1367. 161312,zh,1,disva,disvā,disvā,disvā:,disvāna[dissatiのger.]见て,5,1
  1368. 161318,zh,1,disvana,disvāna,disvāna,disvāna:,disvā[dissatiのger.]见て,7,1
  1369. 161324,zh,1,ditta,diṭṭa,diṭṭa,diṭṭa:a.[Sk.drpta]傲慢な,5,1
  1370. 161397,zh,1,ditthadhamma,diṭṭhadhamma,diṭṭhadhamma,diṭṭhadhamma:m.[Sk.dṛṣṭadharma] 現法,現世.diṭṭhadhamme aññā现世における完全智.diṭṭhadhamme arahā现法の阿罗汉.-ika a.現法の.-upakkama 現法の行動,現世の突発偶然事.-nibbāna 現法涅槃.-nibbānappatta bhikkhu现法涅槃に达した比丘.-nibbāna-vāda现法涅槃论,现在涅槃论[五种].-sukhavihāra 現法楽住.-sukhavihārin現法楽住者.-vedanīya 現法所受,順現受.-hitattha现法中の利益,12,1
  1371. 161469,zh,1,ditthadhammika,diṭṭhadhammika,diṭṭhadhammika,diṭṭhadhammika:a.現法の,現世の.~attha現法の利.~ānisaṃsā現世の功德.~bhaya現世の怖畏,14,1
  1372. 161778,zh,1,ditthi,diṭṭhi,diṭṭhi,diṭṭhi:f.[Sk,dṛṣṭi cf.diṭṭha,dassana] 見,見解,意見,特に謬見.-ajjhosana 見著.-ānugati 見趣,成見.-ānusaya見随眠.-abhinivesa见现贪.-āsava 見漏.~ujukā见の正直.-upādāna 見取.-upāya见近著.-ogha見流,見暴流.-kantāra 見難路.-kappa 見分別.-gata 悪見,成見.-gata-vippayutta恶见不相应.-gata-vippayutta-lobhasahagata-citta恶见不相应贪俱心.-gata-sampayutta-citta恶见相应心.-gata-sampayutta-lobhasahagata恶见相应贪俱行.-gatika 悪見者.-gahana稠林.-gāha 見執.-carita 見行.-jāla 見網.-ṭṭhāna 見処.-taṇhā 見愛.-nandi见喜.-nijjhānakhanti 見審諦忍.-nivesanā見執著.-nissaya,-nissita 見依.-pakappana见遍计.-paṭilābha見得.-paṭivedha見決択.-patta得見者.-papañca 見障碍.-parāmāsa 見取著.-pariggaha 見遍取.-pariyuṭṭha 見纏.-pariḷāha 見悩.-paḷāsa 頑固の見.-pipāsa 見渇.-purekkhāra 見重視.-ppatta 見至,見到.-byasanadukkha 見壞苦.-mamatta 見我執.-mucchā 見悶絶.-yoga見軛.-rāga 見貪.-lepa見著.-vinicchaya 見決定.-viniveṭha-kathā邪见解脱论.-vipatti 見壊,壊見.-vipanna見壊,壊見.-vipariyesa,vipallāsa見顛倒.-vipphandita 見の紛争.-visaṃyoga 見不相応.-visuddhi見清浄.-visuddhi pārisuddhi-padhāni-yaṅga见清净遍净勤支[九清净勤支の一].-visūka 見の悶躁.-vyasana,-byasana見損失.-saṃyojana 見結.-saṅkilesa 見雑染.saññā 見想.-samudaya 見集.-sampadā 見具足,具見.-sampanna 見具足者,具見者.-salla見箭.-sāmañña 見相応,見同性.-sārin 見随者.-sneha 見親愛,6,1
  1373. 162065,zh,1,ditthin,diṭṭhin,diṭṭhin,diṭṭhin:,diṭṭhika a.[cf diṭṭhi] 見ある,7,1
  1374. 162561,zh,1,diva,diva,diva,diva:①m.[〃] 日,昼.cf.divasa.abl.divā.②n.[Sk.divya]天位.cf.dibba,diviya,4,1
  1375. 162573,zh,1,diva,divā,divā,divā:adv.[diva の abl.] 日中に.-taraṃ 日もおそく.-divassa 早朝に.-vihāra 昼住,食後の休息.-saññā 日想,昼想.-supita昼眠者.-seyyā 昼臥,午睡,4,1
  1376. 162626,zh,1,divankara,divaṅkara,divaṅkara,divaṅkara:,divākara m.太阳,日,昼を作るもの,9,1
  1377. 162967,zh,1,diyyamana,diyyamāna,diyyamāna,diyyamāna:,diyyati dadāti の pass.,9,1
  1378. 162987,zh,1,dobbha,dobbha,dobbha,dobbha:,dobha m.= dubbha 詐欺,不信,叛逆,6,1
  1379. 163004,zh,1,doha,doha,doha,doha:① m.[Sk.doha,dogha] 搾乳,乳.②a.[Sk.droha]加害の,4,1
  1380. 163119,zh,1,domanassa,domanassa,domanassa,domanassa:n.[Sk.daurmanasya.dumanas-ya] 憂,憂悩.-indriya憂根.-ūpavicāra 憂近伺.-ṭṭhānīya 順憂処.-dhātu憂界.-sahagata 憂倶.-sahagata-patigha-sampayutta憂倶嗔恚相应,9,1
  1381. 163335,zh,1,doni,doṇī,doṇī,doṇī:,doṇikā f.木桶,槽,琴の胴,4,1
  1382. 163343,zh,1,doni-nimminjana,doṇi-nimmiñjana,doṇi-nimmiñjana,doṇi-nimmiñjana:,doṇi-nimmujjana n.油果子,15,1
  1383. 163344,zh,1,doni-nimmujjana,doṇi-nimmujjana,doṇi-nimmujjana,doṇi-nimmujjana:,doṇi-nimmiñjana n.油果子,15,1
  1384. 163377,zh,1,dosa,dosa,dosa,dosa:① m.[Sk.doṣa] 過悪,過失,欠点,病素.② m.[Sk.dveṣa] 瞋,瞋恚.dose ādīnavo瞋恚の过患.-akusalamūla 瞋不善根.-aggi 瞋火.-antara 瞋心.-āgati 瞋不应行.-kiñcana 瞋障.-kkhaya 瞋恚の滅尽.-carita 瞋行者.-cariyā 瞋行.-citta 瞋心.-mūla 瞋根.-vinaya 瞋恚調伏.-sama 瞋に等しき.-salla 瞋箭.-sahagata 瞋倶.-hetu 瞋因,4,1
  1385. 163596,zh,1,dosaneyya,dosaneyya,dosaneyya,dosaneyya:,dosaniya dosanīya a.[dussati の grd.] 瞋るべき,所瞋の.-dhamma 所瞋法,9,1
  1386. 163624,zh,1,dosaniya,dosanīya,dosanīya,dosanīya:,dosaniya dosaneyya a.[dussati の grd.] 瞋るべき,所瞋の.-dhamma 所瞋法,8,1
  1387. 163941,zh,1,dovacassiya,dovacassiya,dovacassiya,dovacassiya:n.=dovacassa,11,1
  1388. 163949,zh,1,dovarika,dovārika,dovārika,dovārika:m.[dvāra-ika] ① 門衛,門番,守門者.-upamā门卫の譬喻.② 巫祝官,8,1
  1389. 163994,zh,1,dravabhava,dravabhāva,dravabhāva,dravabhāva:m.[drava-bhāva]流动性,10,1
  1390. 164016,zh,1,drubhaya,drūbhaya,drūbhaya,drūbhaya:a.两者,8,1
  1391. 164080,zh,1,dubbala,dubbala,dubbala,dubbala:a.[du-bala] 弱き,薄弱の.-cīvara薄弱衣,弊衣,7,1
  1392. 164400,zh,1,dubbhika,dubbhika,dubbhika,dubbhika:,dubbhaya a.=dubbha,8,1
  1393. 164559,zh,1,dubbutthika,dubbuṭṭhika,dubbuṭṭhika,dubbuṭṭhika:a.[du-vuṭṭhi-ka] 難雨の,旱魃,11,1
  1394. 164572,zh,1,dubha,dūbha,dūbha,dūbha:=dubbha,dubbhin,5,1
  1395. 164600,zh,1,dubhato,dubhato,dubhato,dubhato:[dubha の abl.cf.dubhaya] 両者より,倶の.-vuṭṭhāna vimokkha俱出离解脱,[定.慧]两者から出起した解脱.-vuṭṭhāna-vivaṭṭana 倶出離退転.-suñña 倶空,7,1
  1396. 164608,zh,1,dubhin,dūbhin,dūbhin,dūbhin:=dubbha,dubbhin,6,1
  1397. 164720,zh,1,ducchanna,ducchanna,ducchanna,ducchanna:a.[du-channa] 悪く葺かれた,悪く覆われた,9,1
  1398. 164856,zh,1,duddina,duddina,duddina,duddina:a.[du-dina]恶日の,恶天候,7,1
  1399. 165030,zh,1,duggandhata,duggandhatā,duggandhatā,duggandhatā:f.恶臭性,11,1
  1400. 165093,zh,1,duggati,duggati,duggati,duggati:f.[Sk.durgati] 悪趣.instr.abl.gen.duggaccā.-kathā恶趣论.-paṭisandhi 悪趣結生.-bhaya 悪趣の怖畏.-bhūmi 悪趣地,7,1
  1401. 165262,zh,1,duhetuka,duhetuka,duhetuka,duhetuka:a.[dvi-hetuka]二因の.-upekkhāsahagata-kiriyā二因舍俱行唯作.-vipāka二因异熟.-somanassasahagata-kiriyā二因乐俱行唯作,8,1
  1402. 165412,zh,1,dukaduka-patthana,dukaduka-paṭṭhāna,Dukaduka-paṭṭhāna,Dukaduka-paṭṭhāna:n.二法二法发趣,17,1
  1403. 165468,zh,1,dukatika-patthana,dukatika-paṭṭhāna,Dukatika-paṭṭhāna,Dukatika-paṭṭhāna:n.二法三法发趣,17,1
  1404. 165570,zh,1,dukkata,dukkaṭa,dukkaṭa,dukkaṭa:,dukkata n.[Sk.duṣkṛta] 悪作,突吉羅.-ajjhāpanna 突吉羅犯戒者.-āpattikkhandha突吉羅罪聚.-kamma 悪行.-kamma-kārin恶所作者,7,1
  1405. 165651,zh,1,dukkha,dukkha,dukkha,dukkha:a.n.[Sk.duḥkha] 苦,苦痛,苦悩.instr.dukkhena 困難して,やっと.abl.dukkhato;dukkhe苦に于て,苦に对して.dukkhe anatta-saññā苦无我想.dukkhe ñāṇam苦智[四智の一].-ākāra 苦相.-adhivāha-dhamma苦を引く法.-ānupassanā 苦随観.-āhāra 苦導入.-indriya 苦根.-udraya 苦を引く.-udraya-dukkhavipāka引苦し苦报ある.-upasama苦の寂滅.-kkhandha苦蘊.-kkhaya苦尽.-dukkhatā 苦苦性.-dhamma 苦法.-dhātu 苦界.-nirodha 苦滅.-nirodhagāminī-patipadā苦の滅に至る道.-paṭipadā 苦行道.-lakkhaṇa苦相.-vipāka苦報.-vedanā 苦受.-vedanīya 苦所受,苦を受くべき.-sacca 苦諦.-saññā苦想.-samudaya 苦集.-sahagata 苦俱の.-sīla 苦戒,悲観性の,6,1
  1406. 166346,zh,1,dukkhassanta,dukkhassanta,dukkhassanta,dukkhassanta:m.[dukkhassa-anta]苦的边际,苦的終边,12,1
  1407. 166724,zh,1,dulladdha,dulladdha,dulladdha,dulladdha:a.[du-laddha] 悪く得られたる,不利の,难得,稀有,9,1
  1408. 166812,zh,1,dumbara,dumbara,dumbara,dumbara:m.无花果[樹],いちじく.= udumbara,7,1
  1409. 166825,zh,1,dummana,dummana,dummana,dummana:a.[du-mana]不快意.cf.domanassa,7,1
  1410. 166890,zh,1,dummedhin,dummedhin,dummedhin,dummedhin:a.[du-medha-in]恶慧ある,愚钝な,9,1
  1411. 166964,zh,1,dunikkhita,dunikkhita,dunikkhita,dunikkhita:,dunnikkhita a.[du-nikkhita] 顛倒せる.~padavyañjana顛倒した文句,10,1
  1412. 167030,zh,1,dunnikkhita,dunnikkhita,dunnikkhita,dunnikkhita:,dunikkhita a.[du-nikkhita] 顛倒せる.~padavyañjana顛倒した文句,11,1
  1413. 167199,zh,1,duppanna,duppañña,duppañña,duppañña:a.m.[du-paññā] 悪慧の,劣慧者,愚人.-eḷamūga无慧の聋哑者,愚钝暗昧,8,1
  1414. 167313,zh,1,duppatinissaggin,duppaṭinissaggin,duppaṭinissaggin,duppaṭinissaggin:a.[du-paṭinissagga-in] 棄捨し難き,16,1
  1415. 167415,zh,1,dur-,dur-,dur-,dur-:pref.[du-]恶い,难い.-accaya越え难い,难胜の,征服し难い.-annaya从い难い,难随の.-anubodha随觉し难い,难解の.-ājāna了知し难い.-āsada近づき难い,4,1
  1416. 167705,zh,1,durenidana,dūrenidāna,dūrenidāna,dūrenidāna:n.遠き因缘物语[Jātakaの序],10,1
  1417. 168223,zh,1,dusseti,dusseti,dusseti,dusseti:,dūseti [Sk.dūṣayati.dussati の caus.] 汚す,害す,不浄をなす.inf.dūsetuṃ; aor.dūsayi; pp.dūsita.cf.dūsaka,dūsin,7,1
  1418. 168250,zh,1,dussila,dussīla,dussīla,dussīla:n.[du-sīla] 悪戒,破戒,劣戒.~pāpadhamma恶戒恶法.~sīlavipanna恶戒坏戒者,7,1
  1419. 168331,zh,1,duta,dūta,dūta,dūta:① m.[〃] 使者.-gamana 使節.-parampara 展転の使者.dūtena mārāpeti使者に杀させる,使杀.dūtena saṃvaṇṇeti使者に赞叹させる,使赞叹.② n.[Sk.dyūta.cf.jūta] 賭博,遊戱,4,1
  1420. 168379,zh,1,duteti,dūteti,dūteti,dūteti:[dūta の denom]使者をなす,使いに行く.,6,1
  1421. 168441,zh,1,dutiya,dutīya,dutīya,dutīya:num.a.m.[Sk.dvitīya]第二,第二者,伴侣,同伴者.dutiyā bhūmi第二地(一来果の位).-aniyata第二不定.-jjhāna第二禅,第二静虑.-pāṭihāriya第二神变.-pārājika第二波罗夷(不与取戒).-saṅgaha,-saṅgīti第二结集.-saṅghādisesa第二僧残(身触戒),6,1
  1422. 168609,zh,1,duttha,duṭṭha,duṭṭha,duṭṭha:a.[Sk.duṣṭha.dussati の pp.] 邪悪の,瞋怒の,悪心の.m.pl.nom.duṭṭhāse.-āruka 悪漏瘡.-citta 悪心.-citta-vipariṇata恶心变心.-dosa 悪瞋,6,1
  1423. 168887,zh,1,duvidha,duvidha,duvidha,duvidha:a.[du-vidha = dvidha] ニ種の.cf.dvidhā.duvidhena rūpakkhandho二种の色蕴.duvidhena rūpasaṅgaho二种色聚,7,1
  1424. 168993,zh,1,dvadasa,dvādasa,dvādasa,dvādasa:num.[Sk.dvādaśa] 十二.-aṅga 十二支.-ma 第十二の.~aṅgāni十二支.~ākārā十二行相[空观].-āvaṭṭāni十二の过(十二处).~kammāni十二业.~nissaggiya-pācittiyā十二舍堕.~paṭiccasamuppādaṅgāni十二缘起支.~pāpāni十二の恶.~maggaṅgāni十二道支,7,1
  1425. 169045,zh,1,dvadasama,dvādasama,dvādasama,dvādasama:a.第十二の.-saṅghādisesa第十二僧残(恶口戒),9,1
  1426. 169209,zh,1,dvandvaya-samapatti,dvandvaya-samāpatti,dvandvaya-samāpatti,dvandvaya-samāpatti:f.唯有二人成就法,19,1
  1427. 169624,zh,1,dvasatthi,dvāsaṭṭhi,dvāsaṭṭhi,dvāsaṭṭhi:num.[dvi-saṭṭhi] 六十二.~diṭṭhiyo六十二见,9,1
  1428. 169702,zh,1,dvattimsa,dvattiṃsa,dvattiṃsa,dvattiṃsa:num.[dvi-tiṃsa] 三十二.dvattiṃsa kulappabhedā kimayo三十二种の家を破坏する虫聚.dvattiṃsa koṭṭhāsā三十二[身]分.dvattiṃsa tiracchāna-kathā三十二の无用论(畜生论).dvattiṃsa mahāpurisa-lakkhaṇāni三十二の大人相.dvattiṃsa lakkhaṇāni三十二相.-ākāra 三十二身分,三十二行相.-ākāra-kammaṭṭhāna三十二行业处.-ākāra-pāḷi三十二身分[を说いた]经典,9,1
  1429. 169911,zh,1,dve,dve,dve,dve:num.=dvi 二.~atthavasā二义[自利,利他].~aniyatā二不定.~antā二边[欲乐,苦行].~kulāni二家,二生家々.-cakkhu两眼ある.~diṭṭhi-gatāni二成见[常,断].~diṭṭhiyo二见[有,无].-dhammika二法者.~dhātuyo二界[有为,无为].~balāni二力[止,观].~bhayāni二怖畏.~mātikā f.二本母[比丘.比丘尼の戒本].~mūlani二根本[无明,渴爱].~rogā二病[身,心].~vibhūsā二厳饰[在家,出家].~vedanā二受[乐,苦].~saccāni二谛[世俗,真],3,1
  1430. 170094,zh,1,dvevacika,dvevācika,dvevācika,dvevācika:a.[dvi-vāca-ika] 二語の,二帰依の,二说,二言说.~upāsaka二帰依を唱える信士.~pavāraṇā二说自恣,9,1
  1431. 170109,zh,1,dvi,dvi,dvi,dvi:num.[Sk.dvi,dva.cf.di,du,duva] 二.nom.acc.dve,duve; dat.gen.dvinnaṃ; instr.dvīhi,dīhi; loc.dvīsu,duvesu.-kammavācā二种羯磨语.-gocchaka二群の.-piṭaka二藏师,二藏持者.-rasaññū二舌知味者,蛇.-r-āvaṭṭa二の面[断と常],二旋流,3,1
  1432. 170272,zh,1,dvihetuka,dvihetuka,dvihetuka,dvihetuka:a.二因の.= duhetuka,9,1
  1433. 170310,zh,1,dvijati,dvijāti,dvijāti,dvijāti:,dvija a.m.[cf.duvija,dija] 再生者,再生族,バラモン; 鳥,7,1
  1434. 170480,zh,1,dvisahassa,dvisahassa,dvisahassa,dvisahassa:num.二千.dvisahassī majjhimikā lokadhātu二中千世界,10,1
  1435. 170617,zh,1,edisa,edisa,edisa,edisa,edisaka a.[Sk.īdṛśa] これだけ,それ程.= īdisa,5,1
  1436. 170624,zh,1,edisaka,edisaka,edisaka,edisaka,edisa a.[Sk.īdṛśa] これだけ,それ程.= īdisa,7,1
  1437. 170660,zh,1,ehisi,ehisi,ehisi,ehisi,ehiti eti の fut.,5,1
  1438. 170664,zh,1,ehiti,ehiti,ehiti,ehiti,ehisi eti の fut.,5,1
  1439. 170716,zh,1,ekabyohara,ekabyohāra,ekabyohāra,ekabyohāra,ekavyohārika m.一說部[部派],10,1
  1440. 170778,zh,1,ekadasaka,ekādasaka,ekādasaka,ekādasaka:a.十一の,十一法,9,1
  1441. 170779,zh,1,ekadasama,ekādasama,ekādasama,ekādasama:a.第十一.-saṅghādisesa 第十一僧残,9,1
  1442. 171284,zh,1,ekavyoharika,ekavyohārika,ekavyohārika,ekavyohārika,ekabyohāra m.一說部[部派],12,1
  1443. 171325,zh,1,ekindriya,ekindriya,ekindriya,ekindriya:a.[eka-indriya] 一根者,植物,草木[命根のみ],9,1
  1444. 171426,zh,1,elagala-vaca,eḷagala-vāca,eḷagala-vāca,eḷagala-vāca:a.言語障害の,12,1
  1445. 171453,zh,1,elaluka,elāluka,elāluka,elāluka,eḷāluka:n.胡瓜,南瓜,かぼちゃ,7,1
  1446. 171457,zh,1,elaluka,eḷāluka,eḷāluka,eḷāluka:m.南瓜,7,1
  1447. 171532,zh,1,eragu,eragu,eragu,eragu:m.敷物,5,1
  1448. 171568,zh,1,erandaka-tela,eraṇḍaka-tela,eraṇḍaka-tela,eraṇḍaka-tela:n.篦麻子油,ひまし油,13,1
  1449. 171584,zh,1,eravana,erāvana,Erāvana,Erāvana:m.竜王,伊羅婆那,7,1
  1450. 171596,zh,1,eraya,eraya,eraya,eraya,eraye → ereti,5,1
  1451. 171597,zh,1,eraye,eraye,eraye,eraye,eraya → ereti,5,1
  1452. 171943,zh,1,evarupa,evarūpa,evarūpa,evarūpa:a.[evaṃ-rūpa] かかる,かくの如き,7,1
  1453. 171971,zh,1,gabbha,gabbha,gabbha,gabbha:m.[Sk.garbha] ① 胎,母胎,胎児.② 内室,幽室,房.-avakkanti 入胎,妊娠.-okkantimūlaka dukkha入胎に由る苦.-karaṇa 懐妊術.-karaṇīya懐妊術者.-pātana 堕胎.-vipattimūlakadukkha堕胎に由る苦.-seyya母胎,胎儿.-seyyaka 胎児.-seyyaka-satta胎生有情.-seyyā 母胎,子宮,6,1
  1454. 172356,zh,1,gacchamana,gacchamāna,gacchamāna,gacchamāna:gacchati の fut.1sg.; ppr.sg.nom,10,1
  1455. 172375,zh,1,gacchanta,gacchanta,gacchanta,gacchanta:gacchati の fut.1sg.; ppr.sg.nom,9,1
  1456. 172436,zh,1,gacchi,gacchi,gacchi,gacchi:gacchati の fut.1sg.; ppr.sg.nom,6,1
  1457. 172758,zh,1,gaggalaka,gaggalaka,gaggalaka,gaggalaka:gaggaraka m.ゴーゴーいうもの,うず巻,旋流,9,1
  1458. 172799,zh,1,gaggari,gaggarī,gaggarī,gaggarī:f.ふいご,7,1
  1459. 172824,zh,1,gaha,gaha,gaha,gaha:①n.[Sk.gṛha] cf.geha家,家居.-kāra,kāraka家を作る者.-ṭṭha在家者.-patānī f.居士婦.-pati居士,家主,家長.-sīla在家戒.②m.[Sk.graha<gaṇhāti] 捕捉者,夜叉,鰐魚;惑星,4,1
  1460. 172948,zh,1,gahanai,gahanaī,gahanaī,gahanaī:n.[〃] 密林,薮,叢,くさむら,稠林,ジャングル,7,1
  1461. 173086,zh,1,gahani,gahaṇī,gahaṇī,gahaṇī:f.消化器官,消化力,母胎,妊娠,6,1
  1462. 173168,zh,1,gahapati,gahapati,gahapati,gahapati:m.[Sk.gṛhapati] 家主,居士,資産家.aggi居士火,长者火.gahapatānī f.居士婦.-kula居士种,居士家.-cīvara居士衣.-parisā居士众,家主会[八众の一].-putta居士児,家主子.-ratana居士宝[七宝の一],8,1
  1463. 173393,zh,1,gahaya,gahāya,gahāya,gahāya:gaṇhātiのger.,6,1
  1464. 173435,zh,1,gahessati,gahessati,gahessati,gahessati:gahetvā,gahetuṃ → gaṇhāti,9,1
  1465. 173537,zh,1,gaheti,gāheti,gāheti,gāheti:取らせる.= gahāpeti,6,1
  1466. 173538,zh,1,gaheti,gāheti,gāheti,gāheti:gāhāpeti [gaṇhāti の caus.=gaṇhāpeti,gāheti] 取らしめる.aor.gāhāpesi.gāhāpayi; ger.gāhāpetvā,6,1
  1467. 173556,zh,1,gahetva,gahetvā,gahetvā,gahetvā:gahetuṃ,gahessati → gaṇhāti,7,1
  1468. 174109,zh,1,gajati,gājati,gājati,gājati:[Sk.garjati.< garj] ゴロゴロ鳴る,雷鳴す.aor.gajja; pp.gajjita; caus.gajjayati 雷鳴させる.ger.gajjayitvā,6,1
  1469. 174218,zh,1,gala,gala,gala,gala:m.[〃] のど,首.-ggahaのど首を捕える.-vāṭaka咽喉,喉腔,4,1
  1470. 174241,zh,1,galagalayant,gaḷagaḷāyant,gaḷagaḷāyant,gaḷagaḷāyant:a.雷鸣,ゴロゴロ鸣る,12,1
  1471. 174322,zh,1,galati,galati,galati,galati:gaḷati [Sk.galati] したたる,流れる,雨ふる,6,1
  1472. 174369,zh,1,galha,gaḷha,gaḷha,gaḷha:= gāḷha a.[Sk.gādha]厚い,深い,5,1
  1473. 174486,zh,1,gama,gāma,gāma,gāma:m.[Sk.grāma] 村,村落.-antara村邑,村落间.-antara-kappa近聚落净,村落间认容[十事非法の一].-anta-vihārin村落住者,村边住者 .-upacāra村的近边,村落界.-kathā村论,聚乐论[无用论の一].-kūṭa 村のうそつき,判官.-ghāta 村の掠奪者,劫盗.-ghātaka-cora村落破坏の群盗.-ṭha村落物.-dvāra門関,村の门.-dhamma 村の法.在俗法,卑行,穢法.-nigama duvidha村落の二种[村と町].-poddava树皮に身をこすつて彩身する,彩身者.-bandhana村缚.-bhojaka 村長.-vara良邑.-saññā邑想.-sāmanta 村の付近,4,1
  1474. 174677,zh,1,gamana,gamana,gamana,gamana:n.[gam-ana] 行くこと,歩行,旅行.-anuyoga使に行く.-āgamana往来,出没,6,1
  1475. 174951,zh,1,gamani,gāmaṇī,gāmaṇī,gāmaṇī:gāmaṇika m.村長,聚落主,6,1
  1476. 175367,zh,1,gambhira,gambhīra,gambhīra,gambhīra:a.[〃] 深き,甚深の.abl.gambhīrato 深さより,深さは.-attha义甚深.-avabhāsa 深味ある姿の.-kathā甚深の谈.-kūpa深坑.-pañña 深慧者,深き慧の.-samudda深海,8,1
  1477. 175656,zh,1,gamika,gāmika,gāmika,gāmika:a.m.① [Sk.grāmika] 村の,村の監督,村人.-purisa田舍者.② [<gam] 行く人,旅行者,6,1
  1478. 175699,zh,1,gamilla,gāmilla,gāmilla,gāmilla:a.m.[gāma-la-ya].=gāmika①,7,1
  1479. 175710,zh,1,gamimsati,gamiṃsati,gamiṃsati,gamiṃsati:gami,gamiṃsu,gamissaṃ,gamiṃsu,gamissati,gamissase → gacchati,9,1
  1480. 175711,zh,1,gamimsu,gamiṃsu,gamiṃsu,gamiṃsu:gami,gamiṃsu,gamissaṃ,gamissati,gamissase → gacchati,7,1
  1481. 175729,zh,1,gamissam,gamissaṃ,gamissaṃ,gamissaṃ:gami,gamiṃsu,gamiṃsu,gamissati,gamissase → gacchati,8,1
  1482. 175746,zh,1,gamissase,gamissase,gamissase,gamissase:gami,gamiṃsu,gamissaṃ,gamiṃsu,gamissati→ gacchati,9,1
  1483. 175968,zh,1,ganacariya,gaṇācariya,gaṇācariya,gaṇācariya:m.[ gaṇa-ācariya]群集の师,群の师,10,1
  1484. 176003,zh,1,ganaka,gaṇaka,gaṇaka,gaṇaka:m.[〃] 計算者,算数家,司暦官,主財官.-mahāmatta主蔵大臣,主计官,6,1
  1485. 176027,zh,1,ganaki,gaṇakī,gaṇakī,gaṇakī:f.游女,淫女,娼妇;村主妇.=gaṇikā②,6,1
  1486. 176038,zh,1,ganana-,gaṇana-,gaṇana-,gaṇana-:计算,算数,数.-saṅgaha数所摄.-sippa算术,数学,7,1
  1487. 176359,zh,1,ganchisi,gañchisi,gañchisi,gañchisi:gañchi gacchati の aor.,8,1
  1488. 176362,zh,1,ganda,gaṇḍa,gaṇḍa,gaṇḍa:m.①腫物,癰,瘤ょう.-uppāda,-pāṇa,-uppādaka 腫物を起こすもの,みみず.-mattikā みみずの糞土.-mūla 苦根,癰根.②颊,ほほ,5,1
  1489. 176446,zh,1,gandha,gandha,gandha,gandha:① m.[〃] 香,芳香,薫香,香料.-āpaṇa香店.-āyatana香処.-upahāra香持现.-odaka香水.-kathā香论.-karaṇḍaka香箱,香合.-kuṭī 香室,香房,仏の居室.-gandha香香.-jāta 香種,香の種類.-taṇhā香爱.-thūpa香塔.-tthena 香盗人.-dhātu香界.-pañcaṅgulika 五指香印.-bhoga 香楽.-rasa香味.-vilepana涂香.-sañcetanā香思.-saññā香想.② [=gantha②] 典籍,書籍.-dhura 聖典研究.-vaṃsa 書史,6,1
  1490. 176463,zh,1,gandhabba,gandhabba,gandhabba,gandhabba:m.[Sk.gandharva] ① 乾達婆,音楽神,ガンダルヴア.② 音楽師.-kāya乾達婆身.-kāyika deva乾達婆天.-tta乾達婆界.-nagara 蜃気楼.-putta音楽神乾達婆の子.-bhavana乾達婆界(住居).-rāja乾達婆王.-vata,-vatika乾達婆務,務者.-hattaka乾達婆の掌,9,1
  1491. 176565,zh,1,gandhabbi,gandhabbī,gandhabbī,gandhabbī:f.乾達婆女,9,1
  1492. 176749,zh,1,gandhamadana,gandhamādana,Gandhamādana,Gandhamādana:m.香醉山,雪山の北方の阿耨达(无热悩)池の附近の山,12,1
  1493. 176807,zh,1,gandhana-palibodha,gandhana-paḷibodha,gandhana-paḷibodha,gandhana-paḷibodha:m.香料障碍,18,1
  1494. 177113,zh,1,gandhin,gandhin,gandhin,gandhin:gandhika a.m.芳香の;香商,7,1
  1495. 177161,zh,1,gandi,gaṇḍī,gaṇḍī,gaṇḍī:f.[ Sk.ghaṇṭā]铜锣,犍稚.= gaṇḍikā,5,1
  1496. 177162,zh,1,gandi,gaṇḍī,gaṇḍī,gaṇḍī:gaṇḍikā f.柄,棒,銅鑼; 絞首台.,5,1
  1497. 177172,zh,1,gandika,gaṇḍika,gaṇḍika,gaṇḍika:a.m.[gaṇḍa-ika] 皮膚病者,腫物の,結節の.= gaṇḍiya,7,1
  1498. 177662,zh,1,ganika,gaṇika,gaṇika,gaṇika:a.数学,算术,6,1
  1499. 177669,zh,1,ganika,gaṇikā,gaṇikā,gaṇikā:f.[〃]①计算,暗算,算术,数.= gaṇanā.② gaṇakī遊女,婬女,娼婦;村主婦,6,1
  1500. 177782,zh,1,gantha,gantha,gantha,gantha:m.[<ganthati] ①縛,繋,繋縛.-ganthaniyaduka-kusalattika繋顺繋二法善三法.-gantha-sampayuttaduka-kusalattika繋繋相应二法善三法.-gocchaka繋聚.-ceva-ganthaniya-duka繋顺繋二法.-ceva-gantha-sampayutta-duka繋繋相应二法.-duka繋ニ法.-duka-kusalattika繋二法善三法.②典籍,書籍.=gandha②,6,1
  1501. 177794,zh,1,gantha-sampayutta,gantha-sampayutta,gantha-sampayutta,gantha-sampayutta:繋相应.-ceva no ca gantha-dhamma繋相应にして非繋法な.-duka-kusalattika繋相应二法善三法,17,1
  1502. 177795,zh,1,gantha-vippayutta,gantha-vippayutta,gantha-vippayutta,gantha-vippayutta:繋不相应.-ganthaniya-duka繋不相应顺繋二法.-ganthaniyaduka-kusalattika繋不相应顺繋二法善三法.-dhamma-aganthaniya繋不相应にして不顺繋な,17,1
  1503. 177868,zh,1,ganthaniya,ganthaniya,ganthaniya,ganthaniya:a.[ganthatiのgrd.]-duka-kusalattika顺繋二法善三法,10,1
  1504. 177916,zh,1,ganthati,ganthati,ganthati,ganthati:gathati [Sk.grathnāti gath,ganth] 縛る,結ぶ,調合す,編集す.grd.ganthaniya 順繋の.pp.ganthita.pass.ganthīyati,8,1
  1505. 177975,zh,1,gantheti,gantheti,gantheti,gantheti:ganthati [Sk.grathnāti gath,ganth] 縛る,結ぶ,調合す,編集す.grd.ganthaniya 順繋の.pp.ganthita,8,1
  1506. 177995,zh,1,ganthi,gaṇṭhi,gaṇṭhi,gaṇṭhi:m.[Sk.granthi] 結処,結節,紐,絞首台.f.gaṇṭhikā,6,1
  1507. 178020,zh,1,ganthika,gaṇṭhikā,gaṇṭhikā,gaṇṭhikā:f.紐,紐結;ガンテイー木制,8,1
  1508. 178488,zh,1,garayha,gārayha,gārayha,gārayha:a.[garahati の grd.] 呵責さるベき,非難さるべき.-ṭhāna难诘処,7,1
  1509. 178540,zh,1,garu,garu,garu,garu:a.m.[Sk.guru] .重き,重要なる,尊重すべき,師.-karoti 尊敬す,尊重す.-kāra 尊重.-kāra-mada尊重憍.-ṭṭhāniya 師の地位にある者.-dāra 師の妻.-dhamma 重法,敬重法.-nissaya 師への依止.-parikkhāra重资具,重物.-pāvuraṇa重衣.-bhaṇḍa 重物.-bhāra重担,重荷.-vacana 敬語,4,1
  1510. 179296,zh,1,gathati,gathati,gathati,gathati:ganthati [Sk.grathnāti gath,ganth] 縛る,結ぶ,調合す,編集す.grd.ganthaniya 順繋の.pp.ganthita.pass.ganthīyati,7,1
  1511. 179359,zh,1,gatika,gatika,gatika,gatika:a.交友,6,1
  1512. 179519,zh,1,gava,gava,gava,gava:牛 [= go].ākappa牛仪軌.-āghātana 牛の屠殺.-āssa牛と馬.-ghātana屠牛场.-(m)pati 牛の主,牛王,4,1
  1513. 179580,zh,1,gavampati,gavampati,Gavampati,Gavampati:m.牛主,憍梵波提[耶舎の友人の名],9,1
  1514. 179631,zh,1,gavaya,gavaya,gavaya,gavaya:gavaja m.野牛,6,1
  1515. 179776,zh,1,gavi,gāvī,gāvī,gāvī:f.牝牛.cf.go.sg.gen.gāviyā; pl.nom.gāviyo ; gen.gāvīnaṃ,4,1
  1516. 179994,zh,1,gayha,gayha,gayha,gayha:gaṇhātiのger.,5,1
  1517. 180024,zh,1,gayhati,gayhati,gayhati,gayhati:gaṇhātiのpass.,7,1
  1518. 180357,zh,1,gehasita-,gehasita-,gehasita-,gehasita-:家に依る,在家の.-upekkhā在家に依る捨[六种].-chanda俗的欲望.-domanassa在家に依る忧[六种].-vitakka俗的考想.-somanassa在家に依る喜[六种],9,1
  1519. 180558,zh,1,geruka,gerukā,gerukā,gerukā:geruka n.f.[Sk.gairuka] 紅土(あかつち).-cuṇṇa 紅土粉.-parikamma紅土子(ベにがら)を塗る[准备],6,1
  1520. 180762,zh,1,ghana,ghaṇa,ghaṇa,ghaṇa:a.坚い,厚い.-saññā厚想,厚聚相.= ghana,5,1
  1521. 180784,zh,1,ghana,ghāna,ghāna,ghāna:n.[Sk.ghrāṇa] 鼻.-āyatana鼻処.-indriya鼻根.-dasaka 鼻十法.-dvāra 鼻門.-dhātu鼻界.-roga鼻病.-viññāṇa鼻识.-viññeyya gandha鼻所识の香.-samphassa 鼻触,5,1
  1522. 181238,zh,1,ghanna,ghañña,ghañña,ghañña:n.[Sk.ghana.<han,ghan] 殺害,6,1
  1523. 181287,zh,1,ghanti,ghaṇṭī,ghaṇṭī,ghaṇṭī:ghaṇṭā f.鐘,打木,揵稚,6,1
  1524. 181309,zh,1,ghara,ghara,ghara,ghara:① n.[cf.gaha,geha] 家,俗家.cf.gaha,geha.-āvāsa 家居.-āvāsattha 家業.-bandhana家缚.-mala家の垢秽.-suṇhā 嫁.-mesin 家主,家長.② m.麻薬,毒薬,5,1
  1525. 181700,zh,1,ghata,ghata,ghata,ghata:n.[Sk.ghṛta] バター,酥,酥油.-maṇḍa酥醍醐,5,1
  1526. 182148,zh,1,ghati-vela,ghaṭi-velā,ghaṭi-velā,ghaṭi-velā:f.时分(24时间の),10,1
  1527. 182286,zh,1,ghatiyati,ghaṭīyati,ghaṭīyati,ghaṭīyati:[ghaṭetiまたはghaṭṭetiのpass.]①結ばれる,续けられる.②妨げられる,9,1
  1528. 182773,zh,1,ghositarama,ghositarāma,Ghositarāma,Ghositarāma:m.(コーサンビーにある)ゴーシタ園,美音精舎,11,1
  1529. 182836,zh,1,ghurughurayati,ghurughurāyati,ghurughurāyati,ghurughurāyati:[ ghuru-ghuruのdenom.]いびきをかく,14,1
  1530. 182927,zh,1,giddhin,giddhin,giddhin,giddhin:a.[giddha-in]贪求する.f.giddhinī.-lobha,-lobhin贪欲,贪欲者,7,1
  1531. 183029,zh,1,gihin,gihin,gihin,gihin:,gihī a.m.[gaha-in,Sk.gṛhin] 家ある,在家の,在家者.sg.gen.gihissa,gihino; pl.nom.gihī.gihī-在家,在家者.-gatā嫁こ行つた女,曾嫁女.-paṭisaṃyutta在家相应者.-byañjana,-vyañjana在家の标识,世俗の相.-bhoga 在家の財,受楽.-bhūta 在家者,家居者.-liṅga在家者の特征.-saṃsagga 在家との接触.-saññojana家住の結.-sāmīcika sikkhāpada在家和敬の戒.-sāmīcipaṭipadā在家に随顺する行.-sukha在家乐,5,1
  1532. 183222,zh,1,gijjhakuta-pabbata,gijjhakūṭa-pabbata,Gijjhakūṭa-pabbata,Gijjhakūṭa-pabbata:m.耆阇崛山,灵鹫山,18,1
  1533. 183304,zh,1,gilana,gilāna,gilāna,gilāna:a.[Sk.glāna] 病める,病人.-upaṭṭhāka m.-upaṭṭhākī f.看病人.-upaṭṭhāka-bhatta看病者食,看病人の食物.-upaṭṭhāna看病.-upama-puggala病喩人[三种].-paccaya-bhesajja-parikkhāra 病者の資具たる薬品,病薬資具,医薬.-bhatta病者食,病人の食物.-bhesajja病人の药,病药.-samaya病时.-sālā病者室,病室,6,1
  1534. 183675,zh,1,giri,giri,giri,giri:m.[〃] 山,山岳.girisikharassa pañca guṇā山顶の五德.-agga-samajja山顶祭,山上祭.-kaṇṇika樹,花の名.-gabbhara 山窟.-guhā 山洞,山窟.-nela花の名.-punnāga樹の名,4,1
  1535. 183906,zh,1,gita,gīta,gīta,gīta:a.n.[〃 gāyati の pp.] 歌,歌謡,讃歌.-vādita歌と音楽.-sadda歌声.-sara歌音,4,1
  1536. 184059,zh,1,go,go,go,go:m.[〃] 牛,牡牛.(sg.) nom.go; gen.gavassa; instr.gāvena,gavena; acc.gāvaṃ,gavaṃ; abl.gavamhā,gavā; loc.gāvamhi,gavamhi,gave; (pl.) nom.gāvo; gen.gonaṃ,gavaṃ.gunnaṃ; instr.gohi; acc.gāvo; abl.gohi; loc.gosu,gāvesu,gavesu.-kaṇṇa 牛耳,牛耳鹿.-kāṇa瞎(片目)牛.-kula 牛舎.-khāyita牛啮[布].-khīra牛乳.-gaṇa牛群.-ghātaka 屠牛者.-ghātakasūnā 屠牛処.-camma牛皮.-citta牛心.-damaka 調牛者.-damma応调牛.-dharaṇī孕める牛.-pakhuma 雌牛のような眉毛の.-pati牛主.-pada牛迹.-pariṇāyaka牛群の首领.-pālakuposatha牧牛者布萨.-pālikā牧牛女.-pitar牛父.-maṇḍala牧童,牧牛者.-maya-piṇḍa牛粪团.-yuga牛軛.-yuddha牛闘.-rakkhā牧畜,牧牛.-vata,-vatika牛务,牛务者.-vāṇijaka牛商人.-vikattana,-vikantana 牛刀,屠刀.-sappi牛酥.sīla 牛戒.-hanuka牛颚骨,2,1
  1537. 184099,zh,1,gocara,gocara,gocara,gocara:m.[go-cara] ①牧場,餌所,餌.② 行境,行処,範圍,親近処.gocaranānatte ñāṇaṃ行境の种々相の智.-kusala行境善巧.-ggāhika-rūpa取境色,6,1
  1538. 184681,zh,1,gomaya,gomaya,gomaya,gomaya:m.n.牛糞.-aggi 牛糞火.-pāṇaka 牛糞を喰う甲虫.-piṇḍa牛粪团.-bhakkha 食牛糞.-hārikā 牛糞を取る女,6,1
  1539. 184792,zh,1,gona,goṇa,goṇa,goṇa:m.[〃] 牛,雄牛,牡牛.-ratha牛车.-sira野牛,4,1
  1540. 184998,zh,1,gopalaka,gopālaka,gopālaka,gopālaka:gopāla m.[〃] 牧牛若,牧者.f.gopālikā,8,1
  1541. 185099,zh,1,gopati,gopati,gopati,gopati:m.牛主.= gavampati,6,1
  1542. 185248,zh,1,gopphaka,gopphaka,gopphaka,gopphaka:m.[cf.Sk.gulpha] 踝,くるぶし.-atthi踝骨,8,1
  1543. 185331,zh,1,gorasa,gorasa,gorasa,gorasa:m.牛乳.pañca gorasā五味,五种の牛乳[khīra(乳),dadhi(酪),navanīta(生酥),sappi(熟酥),sappi-maṇḍa(醍醐)],6,1
  1544. 185473,zh,1,gotama sakya-pungava,gotama sakya-puṅgava,Gotama Sakya-puṅgava,Gotama Sakya-puṅgava:m.瞿昙釈种,20,1
  1545. 185488,zh,1,gotamaka,gotamaka,Gotamaka,Gotamaka:m.瞿昙派.-cetiya瞿昙庙.-suttanta瞿昙经,8,1
  1546. 185565,zh,1,gothaphala,goṭhaphala,goṭhaphala,goṭhaphala:n.薬果,10,1
  1547. 185572,zh,1,gotrabhu,gotrabhū,gotrabhū,gotrabhū:a.m.種姓,種姓者 [聖位直前の位,または根本定直前の位].-citta种姓心.-cetanā种姓思.-ñāṇa种姓智.-dhamma种姓地法,8,1
  1548. 185631,zh,1,gotta,gotta,gotta,gotta:n.[Sk.BSk.gotra] 姓,氏姓,種姓,家系.-paṭisārin 家系に依れる.-mada家系憍.-rakkhitā姓护女.-lesa种姓似.-vāda 家系論,種姓を誇る,5,1
  1549. 185796,zh,1,goyana,goyāna,Goyāna,Goyāna:Goyāniya m.[Sk.Godānīya]俱耶尼,[西]牛货[人四洲の一],6,1
  1550. 185804,zh,1,goyaniya,goyāniya,Goyāniya,Goyāniya:Goyāna m.[Sk.Godānīya]俱耶尼,[西]牛货[人四洲の一],8,1
  1551. 185928,zh,1,guhana,gūhanā,gūhanā,gūhanā:f.= guhanā,6,1
  1552. 185935,zh,1,guhasaya,guhasaya,guhasaya,guhasaya:m.[guhā-āsaya]窟居者,蛇,8,1
  1553. 185987,zh,1,gula,guḷa,guḷa,guḷa:m.[Sk.guḍa] ①玉,球.②砂糖,糖.-āsava甘蔗酒.-odaka砂糖水.-karaṇa制糖场.-kumbha砂糖壶.③房群,鎖.maṇi-gula玉の房.puppha-guḷa 花環.④糸玉.-vālaka.古着类,ほろ,4,1
  1554. 186025,zh,1,gulagunthika,guḷāguṇṭhika,guḷāguṇṭhika,guḷāguṇṭhika:guḷigundhika a.肿物に覆われる,12,1
  1555. 186099,zh,1,gulha,gūḷha,gūḷha,gūḷha:gūḷhaka a.[gūhati guh の pp.,Sk.gūḍha,gūḍhaka] かくされたる,秘密の.-salākagāha秘密行籌,5,1
  1556. 186146,zh,1,guligundhika,guḷigundhika,guḷigundhika,guḷigundhika:guḷāguṇṭhika a.肿物に覆われる,12,1
  1557. 186986,zh,1,guru,guru,guru,guru:m.师,先生.= garu.-vāra木曜,4,1
  1558. 187006,zh,1,gutha,gūtha,gūtha,gūtha:m.[〃] 糞,屎,大便.-kūpa 糞坑.-khādaka pāṇaka粪喰虫.-gata大便.-gata-ahi 粪中の蛇.-ṭha粪坑.-bhakka 糞食.-bhānin 糞語者,穢語者.-rāsi粪堆.-hārika 担糞者,除粪者,汚穢屋,5,1
  1559. 187379,zh,1,hahasi,hāhasi,hāhasi,hāhasi,hāhisi:jahati の fut.,6,1
  1560. 187381,zh,1,hahisi,hāhisi,hāhisi,hāhisi,hāhasi:jahati の fut.,6,1
  1561. 187398,zh,1,halahala,halāhala,halāhala,halāhala,haḷāhala:m.n.[Sk.halāhala] 猛毒; 騒ぎ.-visa 猛毒,8,1
  1562. 187404,zh,1,halahala,haḷāhala,haḷāhala,haḷāhala,halāhala:m.n.[Sk.halāhala] 猛毒; 騒ぎ.-visa 猛毒,8,1
  1563. 187423,zh,1,halidda,haliddā,haliddā,haliddā,haliddī:f.[Sk.haridrā] 鬱金,うこん,うこん香. cf.haliddaka.-abhijāti 黄生類.-rāgaうこん色の,速変せざる,7,1
  1564. 187439,zh,1,haliddi,haliddī,haliddī,haliddī,haliddā:f.[Sk.haridrā] 鬱金,うこん,うこん香. cf.haliddaka.-abhijāti 黄生類.-rāgaうこん色の,速変せざる,7,1
  1565. 187563,zh,1,hanam,hanaṃ,hanaṃ,hanaṃ,hanataṃ:hanati の ppr.sg.nom., pl.gen.,5,1
  1566. 187581,zh,1,hanatam,hanataṃ,hanataṃ,hanataṃ,hanaṃ:hanati の ppr.sg.nom., pl.gen.,7,1
  1567. 187593,zh,1,hanchati,hañchati,hañchati,hañchati,hañchema:hanati の fut.,8,1
  1568. 187594,zh,1,hanchema,hañchema,hañchema,hañchema,hañchati:hanati の fut.,8,1
  1569. 187595,zh,1,hanci,hañci,hañci,hañci:adv.もし,もし…かどうか,5,1
  1570. 187610,zh,1,hane,hane,hane,hane,haneyya:hanati の opt.,4,1
  1571. 187612,zh,1,haneyya,haneyya,haneyya,haneyya,hane:hanati の opt.,7,1
  1572. 187614,zh,1,hani,hani,hani,hani,haniṃsu:hanati の aor.,4,1
  1573. 187628,zh,1,hanimsu,haniṃsu,haniṃsu,haniṃsu,hani:hanati の aor.,7,1
  1574. 187650,zh,1,hannate,haññate,haññate,haññate,haññati:[hanati の pass.] 害される,殺される.hatthī dantesu haññate 象は牙のために殺される.aor.haññiṃsu; fut.haññissati; ppr.haññamāna; grd.hantabba (haññitabba),7,1
  1575. 187653,zh,1,hannati,haññati,haññati,haññati,haññate:[hanati の pass.] 害される,殺される.hatthī dantesu haññate 象は牙のために殺される.aor.haññiṃsu; fut.haññissati; ppr.haññamāna; grd.hantabba (haññitabba),7,1
  1576. 187666,zh,1,hantabba,hantabba,hantabba,hantabba:a.[hanati または haññati の grd.] 殺害されるべき,8,1
  1577. 187720,zh,1,hapana,hāpana,hāpana,hāpana:n.[<hāpeti] 滅却,引下げ,6,1
  1578. 187748,zh,1,hapita,hāpita,hāpita,hāpita:a.[hāpeti ② の pp.] 供養した.cf.huta,6,1
  1579. 187799,zh,1,harani,haraṇī,haraṇī,haraṇī:f.[<haraṇa] 持ち運ぶもの,除去器,通路,6,1
  1580. 187928,zh,1,harita,haritā,haritā,haritā:f.黄金,6,1
  1581. 187931,zh,1,harita,hāritā,Hāritā,Hāritā,Hārīti:f.鬼子母 [夜叉女の名],6,1
  1582. 187947,zh,1,haritaka,harīṭaka,harīṭaka,harīṭaka,m., harītakī f., harītaka, [Sk.harītaka] 呵利勒,柯子,[薬果] .-paṇṇika 蔬菜.-palibodha 訶梨勒障碍,8,1
  1583. 187950,zh,1,haritaka,harītaka,harītaka,harītaka,harīṭaka m.,harītakī f.[Sk.harītaka] 呵利勒,柯子,[薬果] .-paṇṇika 蔬菜.-palibodha 訶梨勒障碍,8,1
  1584. 187957,zh,1,haritaki,harītakī,harītakī,harītakī,f., harīṭaka m., harītaka, [Sk.harītaka] 呵利勒,柯子,[薬果] .-paṇṇika 蔬菜.-palibodha 訶梨勒障碍 ,8,1
  1585. 187963,zh,1,haritala,haritāla,haritāla,haritāla:n.雄黄,8,1
  1586. 187982,zh,1,hariti,hārīti,Hārīti,Hārīti,Hāritā:f.鬼子母 [夜叉女の名],6,1
  1587. 188070,zh,1,hasati,hasati,hasati,hasati,hassati:[<has; <hṛṣ ] 笑う; 喜ぶ; いななく.aor.hasi.hasiṃsu (hasissiṃsu); pp.hasita,haṭṭha; caus.hāseti,hāsāpeti ,6,1
  1588. 188100,zh,1,hasimsu,hasiṃsu,hasiṃsu,hasiṃsu,hasissiṃsu:hasati の aor.,7,1
  1589. 188101,zh,1,hasissimsu,hasissiṃsu,hasissiṃsu,hasissiṃsu,hasiṃsu:hasati の aor.,10,1
  1590. 188139,zh,1,hassati,hassati,hassati,hassati,hasati:[<has ,<hṛṣ ] 笑う; 喜ぶ; いななく.aor.hasi.hasiṃsu (hasissiṃsu); pp.hasita,haṭṭha; caus.hāseti,hāsāpeti ,7,1
  1591. 188186,zh,1,hataka,haṭaka,haṭaka,haṭaka:黄金.=hāṭaka,6,1
  1592. 188209,zh,1,hatave,hātave,hātave,hātave,hātuṃ:harati の inf.,6,1
  1593. 188539,zh,1,hattum,hattuṃ,hattuṃ,hattuṃ:harati の inf.,6,1
  1594. 188540,zh,1,hatum,hātuṃ,hātuṃ,hātuṃ,hātave:harati の inf.,5,1
  1595. 188547,zh,1,hatuna,hātūna,hātūna,hātūna:harati の ger.,6,1
  1596. 188651,zh,1,hehisi,hehisi,hehisi,hehisi,hehiti:bhavati の fut.,6,1
  1597. 188653,zh,1,hehiti,hehiti,hehiti,hehiti,hehisi:bhavati の fut.,6,1
  1598. 188726,zh,1,herannaka,heraññaka,heraññaka,heraññaka,heraññika:m.[<hirañña] 銀行家,知蔵官.-phalaka 銀行のヵゥンタ一,9,1
  1599. 188728,zh,1,herannika,heraññika,heraññika,heraññika,heraññaka:m.[<hirañña] 銀行家,知蔵官.-phalaka 銀行のヵゥンタ一,9,1
  1600. 188789,zh,1,hethayati,heṭhayati,heṭhayati,heṭhayati,heṭheti:[<heḍ,hīd ] 悩ます,苦しめる.cf.hīḷeti.ger.heṭhayitvāna; pp.heṭhayita,9,1
  1601. 188791,zh,1,hethayita,heṭhayita,heṭhayita,heṭhayita:a.[heṭheti] 悩まされた,9,1
  1602. 188797,zh,1,hetheti,heṭheti,heṭheti,heṭheti,heṭhayati:[<heḍ,hīd ] 悩ます,苦しめる.cf.hīḷeti.ger.heṭhayitvāna; pp.heṭhayita,7,1
  1603. 189008,zh,1,hilita,hīḷita,hīḷita,hīḷita:a.[hīḷeti の pp.] 軽蔑した,あざけられた,6,1
  1604. 189044,zh,1,himavant,himavant,Himavant,Himavant,Himavanta:m.[〃hima-vant] 雪山,ヒマラヤ山.-padesa 雪山地方.~ pabbatarājan 山王雪山.-passa 雪山辺,8,1
  1605. 189047,zh,1,himavanta,himavanta,Himavanta,Himavanta,Himavant:m.[〃hima-vant] 雪山,ヒマラヤ山.-padesa 雪山地方.~ pabbatarājan 山王雪山.-passa 雪山辺,9,1
  1606. 189071,zh,1,himsam,hiṃsaṃ,hiṃsaṃ,hiṃsaṃ:a.[hiṃsati の ppr.] 害しつつある,6,1
  1607. 189189,zh,1,hingulaka,hiṅgulaka,hiṅgulaka,hiṅgulaka:m.朱色,辰砂,9,1
  1608. 189254,zh,1,hirannavati,hiraññavatī,Hiraññavatī,Hiraññavatī:凞連禅河, 有金 [河の名,仏入滅地付近,沙羅双樹はこの河岸にあった],11,1
  1609. 189374,zh,1,hitva,hitvā,hitvā,hitvā,hitvāna:[jahāti の ger.] 捨断して, 捨てて,棄てて,5,1
  1610. 189377,zh,1,hitvana,hitvāna,hitvāna,hitvāna,hitvā:[jahāti の ger.] 捨断して, 捨てて,棄てて,7,1
  1611. 189413,zh,1,hohisi,hohisi,hohisi,hohisi,hossati:bhavati の fut.,6,1
  1612. 189444,zh,1,hossati,hossati,hossati,hossati,hohisi:bhavati の fut.,7,1
  1613. 189452,zh,1,hoti,hoti,hoti,hoti:= bhavati. ~ ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā 如来は死後存在しまた存在せず. ~ tathāgato paraṃ maraṇā 如来は死後存在する. pr.homi,hosi,homa,honti; imper.hohi.hotu.hotha.hontu; fut.hossati,hohisi,4,1
  1614. 189506,zh,1,hupeyya,hupeyya,hupeyya,hupeyya,huveyya:bhavati の opt.,7,1
  1615. 189526,zh,1,huta,huta,huta,huta:a.n.[juhati hu の pp.] 供養した,献供の,供物.-asana 火(献供物を食べるもの),4,1
  1616. 189564,zh,1,hutva,hutvā,hutvā,hutvā,hutvāna:bhavati の ger.=bhavitvā,5,1
  1617. 189570,zh,1,hutvana,hutvāna,hutvāna,hutvāna,hutvā:bhavati の ger.=bhavitvā,7,1
  1618. 189572,zh,1,huveyya,huveyya,huveyya,huveyya,hupeyya:bhavati の opt.,7,1
  1619. 189680,zh,1,icchaka,icchaka,icchaka,icchaka:a.[icchā-ka] 欲した,7,1
  1620. 189923,zh,1,ida,ida,ida,ida,idaṃ pron.[ayaṃ の n.] これ.idaṃ-saccābhinivesa-kāyagantha 此実執身繫 [四繫の一],3,1
  1621. 189932,zh,1,idam,idaṃ,idaṃ,idaṃ,ida pron.[ayaṃ の n.] これ.idaṃ-saccābhinivesa-kāyagantha此実執身繫 [四繫の一],4,1
  1622. 190007,zh,1,iddhabhisankhara,iddhābhisaṅkhāra,iddhābhisaṅkhāra,iddhābhisaṅkhāra:m.[iddhi-abhisaṅkhāra]神変行,16,1
  1623. 190011,zh,1,iddhanubhava,iddhānubhāva,iddhānubhāva,iddhānubhāva:m.[iddhi-aunbhāva] 神通威力,12,1
  1624. 190153,zh,1,idha,idha,idha,idha,idhaṃ adv.[Sk.iha] ここに,此界に.idha-loka此世. -loka-vijaya此世の勝伏. -loka-saññin此世想者,4,1
  1625. 190187,zh,1,idham,idhaṃ,idhaṃ,idhaṃ,idha adv.[Sk.iha] ここに,此界に.idha-loka此世. -loka-vijaya此世の勝伏. -loka-saññin此世想者,5,1
  1626. 190365,zh,1,ijjhate,ijjhate,ijjhate,ijjhate,ijjhati [Sk.ṛdhyate.<ṛdh] 成功する. cf.aḍḍha.opt.ijjhe; pp.iḍḍha,7,1
  1627. 190368,zh,1,ijjhati,ijjhati,ijjhati,ijjhati,ijjhate [Sk.ṛdhyate.<ṛdh] 成功する. cf.aḍḍha.opt.ijjhe; pp.iḍḍha,7,1
  1628. 190399,zh,1,ikka,ikka,ikka,ikka:m.[Sk.ṛkṣa] 熊,4,1
  1629. 190404,zh,1,ikkasa,ikkāsa,ikkāsa,ikkāsa:m.粘泥,6,1
  1630. 190648,zh,1,inayaka,iṇāyaka,iṇāyaka,iṇāyaka:a.負債者,借人,7,1
  1631. 190715,zh,1,indagu,indagū,indagū,indagū:m.自在行者[人の同義語].cf.hindagū,6,1
  1632. 190875,zh,1,indavaruni,indavāruṇī,indavāruṇī,indavāruṇī,indavāruṇikā f.樹の名,10,1
  1633. 190881,zh,1,indavarunika,indavāruṇikā,indavāruṇikā,indavāruṇikā,indavāruṇī f.樹の名,12,1
  1634. 191194,zh,1,ingala,iṅgāḷa,iṅgāḷa,iṅgāḷa:=aṅgāra,6,1
  1635. 191195,zh,1,ingalakhu,iṅgāḷakhu,iṅgāḷakhu,iṅgāḷakhu:f.炭火坑. =aṅgārakāsu,9,1
  1636. 191522,zh,1,isadhara,īsādhara,Īsādhara,Īsādhara:m.[Sk.Īṣādhara] 持軸山[九山の一],8,1
  1637. 191564,zh,1,isana,īsāna,Īsāna,Īsāna:m.[Sk.Īśāna] 伊舎那[天王],自在天,5,1
  1638. 191648,zh,1,isika,īsikā,īsikā,īsikā:f.矢,葦,5,1
  1639. 191774,zh,1,issamanaka,issāmanaka,issāmanaka,issāmanaka,issāmanika a.[issā-manaka,issā-mana-ika] 嫉妬の意ある,10,1
  1640. 191779,zh,1,issamanika,issāmanika,issāmanika,issāmanika,issāmanaka a.[issā-manaka,issā-mana-ika] 嫉妬の意ある,10,1
  1641. 192120,zh,1,issayana,issāyanā,issāyanā,issāyanā:f.,issāyitatta n.=issā,8,1
  1642. 192130,zh,1,issayitatta,issāyitatta,issāyitatta,issāyitatta:n.,issāyanā f.=issā,11,1
  1643. 192451,zh,1,itthaka,iṭṭhakā,iṭṭhakā,iṭṭhakā,itthakā f.[BSk.iṣṭakā] 煉瓦,瓦. -kuḍḍa,-pākāra瓦籬(かき),瓦塀. -caya瓦積. -chadana瓦葺. -santhāra瓦床. -sopāna瓦段,7,1
  1644. 192461,zh,1,itthaka,itthakā,itthakā,itthakā,iṭṭhakā f.[BSk.iṣṭakā] 煉瓦,瓦. -kuḍḍa,-pākāra瓦籬(かき),瓦塀. -caya瓦積. -chadana瓦葺. -santhāra瓦床. -sopāna瓦段,7,1
  1645. 192706,zh,1,itthika,iṭṭhikā,iṭṭhikā,iṭṭhikā:f.瓦,煉瓦.=iṭṭhakā,7,1
  1646. 192880,zh,1,jacca,jacca,jacca,jacca:a.[Sk.jātya,jāti-ya] 生れの,生来の.-andha 生盲.-ummattaka生れながらの精神错乱者.-eḷamūga生来の聋哑者.-badhira 生聾,5,1
  1647. 192937,zh,1,jagama,jagāma,jagāma,jagāma:[gacchatiの1pl.aor.]我々は行つた,6,1
  1648. 193074,zh,1,jagati,jagatī,jagatī,jagatī:f.= jagat 大地,基壇.-pāla 大地の守護者,王.-padesa 世界の地方.-ruha大地に生じる,木,6,1
  1649. 193117,zh,1,jaggana,jaggana,jaggana,jaggana:jagga n.jagganatā f.警寤,眼ざめていること,7,1
  1650. 193435,zh,1,jajjara,jajjara,jajjara,jajjara:a.老弱の,虚弱の.-rathaka老朽车,7,1
  1651. 193520,zh,1,jala,jala,jala,jala:n.[〃] 水.-kīḷā水祭.-dhara 海.-sāṭikā洗浴衣,水浴衣,4,1
  1652. 193544,zh,1,jala,jāla,jāla,jāla:① n.[〃] 網,羅網.-vātapāna网窗.-hatthapāda 手足に網縵 [三十二相の一] .② m.[Sk.jvāla] 光,光耀.-sikhā 光焰,4,1
  1653. 193602,zh,1,jalabuja,jalābuja,jalābuja,jalābuja:a.[jalābu-ja]母胎から生ずる,胎生者.-nāga胎生龙.-yoni胎生[四生の一].-supaṇṇa胎生金翅鸟(キンナラ),8,1
  1654. 193855,zh,1,jalanta,jalanta,jalanta,jalanta:a.[jalatiのppr.]燃えつつ,辉いて,7,1
  1655. 194012,zh,1,jalati,jalati,jalati,jalati:[Sk.jvalati jval] 燃ゆ,輝ゃく.pp.jalita; caus.jāleti,jaleti 燃やす.ppr.jalanta,6,1
  1656. 194147,zh,1,jalika,jālikā,jālikā,jālikā:f.鎖のよろい,6,1
  1657. 194373,zh,1,jalupika,jalūpikā,jalūpikā,jalūpikā:jalūkā f.[AMg.jalūgā] 蛭,ひる,8,1
  1658. 194472,zh,1,jambonada,jambonada,jambonada,jambonada:m.[Sk.jāmbūnada,BSk.jambūnada] 閻浮檀金,閻浮河の金,紫金,白金,プラチナ.-nekkha 閻浮檀金の飾,9,1
  1659. 194528,zh,1,jambudipa,jambudīpa,Jambudīpa,Jambudīpa:m.阎浮提,南赡部洲,インド[三十三天の南部,阎部树(jambu)が繁茂する洲].-talaインドの平原,9,1
  1660. 194541,zh,1,jambudipaka,jambudīpaka,Jambudīpaka,Jambudīpaka:m.阎浮提人,インド人,11,1
  1661. 194708,zh,1,jamma,jamma,jamma,jamma:a.[Sk.jālma] 卑しき,野卑の.f.jammī cf.gamma,5,1
  1662. 194744,zh,1,jana,jana,jana,jana:m.[〃] 人,人々.-ādhipa 人主,王.-esabha 人牛王,人々の指導者.-pati民の主.-vāda 人々の話,噂,4,1
  1663. 194756,zh,1,jana,jāna,jāna,jāna:a.[cf.jānāti] 知ある,理解ある,知るべき.cf.jānāti.-ajāna知不知の.-ajāna-pañha知不知问,4,1
  1664. 194792,zh,1,janaka,janaka,janaka,janaka:a.[cf.janati] 生ずる,令生.-kamma令生业.-paccaya 生縁,6,1
  1665. 195110,zh,1,janani,jananī,jananī,jananī:f.母,6,1
  1666. 195137,zh,1,janant,jānant,jānant,jānant:a.m.知者,正知者,6,1
  1667. 195152,zh,1,janapada,janapada,janapada,janapada:m.[〃] 地方,国,国土,田舎.-kathā f.地方の話.-kalyāṇī f.国美,地方の美人.-desa-duvidha国土の二种.-nirutti国土の语言,地方語.-vitakka 国土尋(思惟),8,1
  1668. 195617,zh,1,janayati,janayati,janayati,janayati:janeti [janati jan 的 caus.] 生,産,出生.aor.janayi; opt.janayetha; pp.janita,8,1
  1669. 195924,zh,1,janghummagga,jaṅghummagga,jaṅghummagga,jaṅghummagga:m.[jaṅgha-ummagga]徒步隧道(トンネル),步行の地下道,12,1
  1670. 195932,zh,1,jani,jāni,jāni,jāni:[jānātiのaor.]知つた,4,1
  1671. 195988,zh,1,janinda,janinda,janinda,janinda:m.[jana-inda]民の主,国主,国王,7,1
  1672. 196145,zh,1,janna,jaññā,jaññā,jaññā:[jānātiのopt.]知るベきである,5,1
  1673. 196248,zh,1,jantaghara,jantāghara,jantāghara,jantāghara:m.暖房,温室,浴室,火舎.-paṭicchādi暖房被覆物.-pīṭha暖房台.-vatta暖房の仪法.-sālā暖房堂,10,1
  1674. 196332,zh,1,januka,jānuka,jānuka,jānuka:jānu n.[〃] =jaṇṇu,jaṇṇuka 膝,ひざ.-maṇḍala膝輪,膝小僧,6,1
  1675. 196461,zh,1,japeti,jāpeti,jāpeti,jāpeti:jāpayati jayati (jahāti) の caus.剝奪刑に処す,財産を没収して追放す,6,1
  1676. 196473,zh,1,japika,jāpika,jāpika,jāpika:jāpita a.[<jāpeti]除去,除灭された,6,1
  1677. 196480,zh,1,japitattha panna,jāpitatthā paññā,jāpitatthā paññā,jāpitatthā paññā:f.生性の慧,16,1
  1678. 196485,zh,1,jappa,jappa,jappa,jappa:japa m.[cf.japati] つぶやき,読誦,諷誦,(ヴェーダの) 読誦,5,1
  1679. 196490,zh,1,jappa,jappā,jappā,jappā:jappanāf.[cf.jappati] 熱望,貪求,5,1
  1680. 196571,zh,1,jara,jara,jara,jara:① a.[cf.jarā] 老いたる,古き.cf.jarā.-sālāgopānasī朽屋の桷(たるき).-sigāla老豺.② m.[Sk.jvara] 熱病,瘧,おこり,4,1
  1681. 196586,zh,1,jara,jarā,jarā,jarā:f.,jaras n.[〃<jṝ] 老,老衰.-dubbala老弱者.-dhamma老法.-pārijuñña老衰亡.-bhaya 老衰怖.-maraṇa老死,4,1
  1682. 197017,zh,1,jarudapana,jarūdapāna,jarūdapāna,jarūdapāna:n.[jarā-udapāna]古井户,10,1
  1683. 197182,zh,1,jataka,jātaka,Jātaka,Jātaka:n.[〃] 本生物語,本生話,本生経 [小誦経の一] .-Aṭṭhakathā本生经注释.-bhāṇaka 本生经誦者,ジヤータカの专门家,6,1
  1684. 197374,zh,1,jatarupa,jātarūpa,jātarūpa,jātarūpa:n.金,黄金.jātarūpassa upakkileso金の随烦恼,金の錆.-paṭirūpaka赝金.-paripūrā paṭhavī黄金の充ちる地.-rajata金银.-rajata-paṭiggahara金银の收受,8,1
  1685. 197584,zh,1,jati,jāti,jāti,jāti:f.[〃 cf.janati] 生,誕生,生れ,血統,種類.instr.abl.loc.jātiyā,jaccā; abl.jātito; loc.jātiyaṃ.-kkhaya 生の滅尽.-kkhetta生誕剎土.-khayanta生の尽边.-jarā-maraṇa-khaya生老死の灭尽.-thaddha 生傲慢.-thera 階級による長老.-paññā生得慧.-pabhava 生の発生.-puppha 樹花の名.-pūjanā素馨(ジャスミン)供养.-bhaya 生の怖畏.-bhūmi 自然の土地.-mada 生憍.-maraṇa-pāragū生死の彼岸に到り.-maraṇa-saṃsāra生死轮回.-rūpa生色.-lesa種似.-loha地金,自然鉱.-vāda 出生論,血統説.-sampanna 生具足.-sambhava 生の起源.-saṃsāra 生死輪廻.-ssarañāṇa 前生追憶の智,宿命智,4,1
  1686. 197925,zh,1,jatika,jātika,jātika,jātika:m.生,生种,种,6,1
  1687. 198036,zh,1,jatilaka,jaṭilaka,jaṭilaka,jaṭilaka:jaṭila m.[BSk.jaṭila] 結髪者,結髪外道,8,1
  1688. 198446,zh,1,jatissara,jātissara,jātissara,jātissara:a.[jāti-sara][前]生を追忆する.cf.sara④,9,1
  1689. 198606,zh,1,jatu,jatu,jatu,jatu:m.[〃] 樹膠,樹脂.-bhesajja树脂药.-maṭṭhaka树胶生支.-maya树脂制の.-māsaka树胶銭,4,1
  1690. 198641,zh,1,jatuka,jatūka,jatūka,jatūka:m.こうもり.= jaṭūka,6,1
  1691. 198687,zh,1,java,java,java,java:n.a.[〃 cf.javati] 速さ,勢速; 速き.-pañña迅慧者.-sampanna 速さを具せる,4,1
  1692. 198725,zh,1,javana,javana,javana,javana:n.[〃] 勢速,速行,速疾.-cetanā 速行思.-pañña 速慧者.-paññā速慧.-paṭipādaka速行に赴かせる[作意].-vāra速行時分.-vīthi速行路,6,1
  1693. 199332,zh,1,jayika,jāyikā,jāyikā,jāyikā:jāyā f.[〃] =jayā 妻,6,1
  1694. 199423,zh,1,jegucchiya,jegucchiya,jegucchiya,jegucchiya:jeguccha a.[cf.jiguccha] 嫌うベき,厭うベき,10,1
  1695. 199994,zh,1,jhana,jhāna,jhāna,jhāna:① n.[Sk.dhyāna.cf.jhāyati ①] 禅,静慮 -aṅga 禅支 -āgāra禅堂.-anuloma禅の顺.-anuloma-paṭiloma禅の顺逆.-antarika禅定中间,中间禅.-abhisamaya禅现观.-ukkantika禅の跳过.-upekkha 禅捨.-kīḷa 禅定の楽,禅定の愉悦.-carimaka禅を最后とする[出入息].-paccaya 禅縁,静虑缘[二十四缘の一].-paccavekkhaṇa禅观察.-paṭiloma禅の逆.-pasuta 禅定に熱心なる.-mada静虑憍.-rata 禅を楽しめる.-rati 禅定の楽.-vimokkha 静慮解脱.-visaya禅境界.-sampayutta禅相应.-sahagata 禅を伴える.-sīlin 禅を習慣とする.-sukha禅定の乐.②n.[<jhāyati②]大火,火事.-khāṇu烧杭(やけくい),5,1
  1696. 200138,zh,1,jhatva,jhātvā,jhātvā,jhātvā:jhāpetiのger.,6,1
  1697. 200370,zh,1,jigisati,jigīsati,jigīsati,jigīsati:jigiṃsati [jayati の desid.] 欲求する,貪求する.ppr.sg.nom.jigīsaṃ,8,1
  1698. 200847,zh,1,jinjuka,jiñjuka,jiñjuka,jiñjuka:n.グンジャの実.= guñja,7,1
  1699. 200869,zh,1,jinna,jiṇṇa,jiṇṇa,jiṇṇa:a.[Sk.jīrṇa.jīrati の pp.] 老い たる,老衰せる,枯朽の.-koñca老鹭(さぎ),5,1
  1700. 201190,zh,1,jirapeti,jīrāpeti,jīrāpeti,jīrāpeti:jīreti 消化する,破壊する,8,1
  1701. 201217,zh,1,jirayati,jīrayati,jīrayati,jīrayati:jīrati [jarati の pass.] 老ゆ,老衰す,亡ぶ; 消化す.aor.jīri.[jīyati と混同されることがある],8,1
  1702. 201371,zh,1,jivajivaka,jīvajīvaka,jīvajīvaka,jīvajīvaka:jīvaṃjīvaka m.[Sk.jivajīvaka,BSk.jīvakajīvaka] 共命烏,しゃこ; 植物の一種,10,1
  1703. 201378,zh,1,jivaka,jīvaka,Jīvaka,Jīvaka:m.ジーヴアカ,耆婆[医者の名].-komārabhacca童子医王耆婆,耆婆童子,ジーヴアカ.コーマーラバツチヤ,6,1
  1704. 201634,zh,1,jivatu,jīvatu,jīvatu,jīvatu:[jīvatiの3sg.imper.]长寿(命あれ,活きよ),6,1
  1705. 201657,zh,1,jivha,jivhā,jivhā,jivhā:f.[Sk.jihvā] 舌.-agga 舌先,舌端.-āyatana舌処.-indriya 舌根.-dasaka 舌十法.-dvāra.舌門.-dhātu舌界.-nicchāraka 舌を出す.-roga舌病.-viññāṇa舌识.-viññeyya 舌所識の.-samphassa舌触.-samphassajāvedanā舌処所生の受,5,1
  1706. 202727,zh,1,joti,joti,joti,joti:m.n.[Sk.jyotis.cf.jotati] 光輝,火,天火,星.-ṭhāna 供犠の火処.-parāyaṇa 光輝に到る.-mālikā 火鬘刑.-rasa光の露[宝石の一种],4,1
  1707. 202753,zh,1,jotika,jotika,jotika,jotika:m.薰钵,6,1
  1708. 203019,zh,1,juta,jūta,jūta,jūta:n.[Sk.dyūta] 賭博,さいころ遊び.-gīta赌(かけ)歌,4,1
  1709. 203086,zh,1,juti,juti,juti,juti:f.[Sk.jyuti,dyuti.cf.jotati] 光,光輝.-n-dhara 輝やける,光輝ある,4,1
  1710. 203111,zh,1,jutimant,jutimant,jutimant,jutimant:jutika a.光輝ある,輝やける,8,1
  1711. 203130,zh,1,juttha,juṭṭha,juṭṭha,juṭṭha:a.[Sk.jusṭa.<jus]满足した,具足した,好んだ,喜んだ,修した,具した,仕えた,6,1
  1712. 203190,zh,1,kabala,kabaḷa,kabaḷa,kabaḷa:m.n.[Sk.kavala,BSk.kavaḍa] 飯塊,飯球,6,1
  1713. 203487,zh,1,kaccana,kaccāna,Kaccāna,Kaccāna,Kaccāyana m.[Sk.Kātyāyana] 大迦旃延,摩訶迦旃延[十大弟子の一]. =Mahā-Kaccāyana (马哈咖吒亚那),7,1
  1714. 203516,zh,1,kaccayana,kaccāyana,Kaccāyana,Kaccāyana,Kaccāna m.[Sk.Kātyāyana] 大迦旃延,摩訶迦旃延[十大弟子の一]. =Mahā-Kaccāyana(马哈咖吒亚那),9,1
  1715. 203547,zh,1,kaccha,kaccha,kaccha,kaccha:m.n.,kacchā f.[Sk.kakṣa,kakṣā] ① 腋,わき,脇の下. ② 壁,室. ③ リボン,帯,6,1
  1716. 203564,zh,1,kaccha,kacchā,kacchā,kacchā:f.,kaccha m.n.[Sk.kakṣa,kakṣā] ① 腋,わき,脇の下. ② 壁,室. ③ リボン,帯,6,1
  1717. 203691,zh,1,kacchu-roga,kacchu-roga,kacchu-roga,kacchu-roga:m.疥癬病,11,1
  1718. 203711,zh,1,kacci,kacci,kacci,kacci,kaccid indecl.[ka-cid] ...かどうか,望むらくは,~ nu,~ nu kho 恐らくは,kaccissu,kacciṃ su 果たして...であるかどうか,kaccāhaṃ bahuṃ puññaṃ pasavāmi 私は多くの福を生ずるかどうか,5,1
  1719. 203721,zh,1,kaccid,kaccid,kaccid,kaccid,kacci indecl.[ka-cid] ...かどうか,望むらくは,~ nu,~ nu kho 恐らくは,kaccissu,kacciṃ su 果たして...であるかどうか,kaccāhaṃ bahuṃ puññaṃ pasavāmi 私は多くの福を生ずるかどうか,6,1
  1720. 203722,zh,1,kaccikara,kaccikāra,kaccikāra,kaccikāra:m.樹の名,9,1
  1721. 203775,zh,1,kadali,kadalī,kadalī,kadalī:f.[〃]①パナナ,芭蕉,羊角櫵。-khandha芭蕉の 干。②カダリ鹿,羚鹿-migaカダリ 鹿,6,1
  1722. 203820,zh,1,kadalimiga-pavara-paccattharana,kadalimiga-pavara-paccattharaṇa,kadalimiga-pavara-paccattharaṇa,kadalimiga-pavara-paccattharaṇa:n.殊胜羚羊皮の 覆,31,1
  1723. 203883,zh,1,kadalupama,kadalūpamā,kadalūpamā,kadalūpamā:f.[kadali-upamā]芭蕉の譬喻,芭蕉の如し,10,1
  1724. 203888,zh,1,kadamba,kadamba,kadamba,kadamba:m.迦昙婆,蔓树[植物の 名],7,1
  1725. 204056,zh,1,kaddamodaka,kaddamodaka,kaddamodaka,kaddamodaka:n.[kaddama-udaka]污水,泥水,11,1
  1726. 204148,zh,1,kahama,kāhāma,kāhāma,kāhāma:kāhasi,kāhāmi karoti の fut.,6,1
  1727. 204153,zh,1,kahami,kāhāmi,kāhāmi,kāhāmi:kāhāma,kāhasi karoti の fut.,6,1
  1728. 204359,zh,1,kakaca-upama-ovada,kakaca-ūpama-ovāda,kakaca-ūpama-ovāda,kakaca-ūpama-ovāda:m.鋸の喩の教え,18,1
  1729. 204971,zh,1,kakola,kākoḷa,Kākoḷa,Kākoḷa:m.大烏,黒烏,6,1
  1730. 205102,zh,1,kala,kāla,Kāla,Kāla:① a.= kāḷa [Sk.kāla.] 黒き,黒分,黒月,新月.-kaṇṇin 黒耳の,不吉の,不運の.-jallika (kāḷi) 黒点,汚点.-pakkha 黒分.-valli 黒葛.-vāta 黒風,台風.②m.[〃] 時,応時,正時.gen.Kālassa適時に,早朝に.loc.Kāle常に,常時に.Kālaṃ karoti死ぬ,命終する.K-ālaṃ kaṅkhati死時を待つ.Kālaṃ maññati時を考える,適時を知る.Kālena Kālaṃ時々に,引続き.Kālena bhāsitā応時の所说.-antaratā時無間性.-anusārin,-anusārika随時香[香料]の木[Kāḷa-とも書く].-kata命終した,死んだ.-kiriyā臨終,命終.-cīvara時衣.-ñññ適時を知る,知時者.-dāna応時施.-paṭipakkhatā時相对性.-pariyantasīla時限戒.-maraṇa時死.-vādin時語者,時論者.-velā時限界,4,1
  1731. 205119,zh,1,kala,kālā,Kālā,Kālā:f.樹,葉,4,1
  1732. 205122,zh,1,kala,kāḷa,Kāḷa,Kāḷa:黑,黑分.= kāla ①.-añjana黑塗薬.-anusārika,-anusāriya[香料]黑栴檀香.-kaṇṇika-cola黑耳(不吉)布.-pakkha-candimā黑分の月.-miga黑鹿.-loṇa黑塩.-vaṇṇa黑色.-vallī黑葛.-vāta黑風.-sāma黑褐色.-sutta黑縄[地獄],4,1
  1733. 205395,zh,1,kalaka,kaḷaka,Kaḷaka,Kaḷaka:a.m.[ kāla-ka] 黒い.= kāla,6,1
  1734. 205689,zh,1,kalalikata,kalalīkata,kalalīkata,kalalīkata:a.[kalala-kata]混濁された,混乱した,10,1
  1735. 205758,zh,1,kalamba,kaḷamba,kaḷamba,kaḷamba:m.迦昙婆,蔓树[植物の 名],7,1
  1736. 205762,zh,1,kalambaka,kalambaka,kalambaka,kalambaka:n.水草,木の名,9,1
  1737. 205835,zh,1,kalandaka,kalandaka,kalandaka,kalandaka:m.栗鼠,りす,9,1
  1738. 206742,zh,1,kalhara,kalhāra,kalhāra,kalhāra:m.食用の白睡蓮,7,1
  1739. 206839,zh,1,kalinga,kaliṅga,kaliṅga,kaliṅga:m.カリンガ,伽陵伽[南インドのアンドラに北接する東方の国],7,1
  1740. 207038,zh,1,kallana,kallāṇa,kallāṇa,kallāṇa:a.[sk.kalyāṇa]善い,善良の,善巧なる。-adhimuttaka善き意向の。-kamma善業。-kittisadda善き名声,好名聞。-dassana美しい。-dhamma善法。-dhammatā善法性。-pañña慧に善き者。-paṭibhāna善き応弁者。-pāpakamma善恶の業。-bhattika-gahapati善飯居士。-mitta善知识,善友,良友。-mittatā善友たること。-vākkaraṇa语音善良,善语者。-vāca言善き。-sampavaṅka善き仲間。-sahāya善き伴侣,7,1
  1741. 207118,zh,1,kalusa,kalusa,kalusa,kalusa:a.濁つた,污れた,6,1
  1742. 207129,zh,1,kalusiya,kālusiya,Kālusiya,Kālusiya:n.[kalusa-ya]汚濁,8,1
  1743. 207157,zh,1,kalyana,kalyaṇa,kalyaṇa,kalyaṇa:a.[sk.kalyāṇa]善い,善良の,善巧なる。-adhimuttaka善き意向の。-kamma善業。-kittisadda善き名声,好名聞。-dassana美しい。-dhamma善法。-dhammatā善法性。-pañña慧に善き者。-paṭibhāna善き応弁者。-pāpakamma善恶の業。-bhattika-gahapati善飯居士。-mitta善知识,善友,良友。-mittatā善友たること。-vākkaraṇa语音善良,善语者。-vāca言善き。-sampavaṅka善き仲間。-sahāya善き伴侣,7,1
  1744. 208763,zh,1,kamavacara,kāmavacara,kāmavacara,kāmavacara:欲界,欲界繋。-kiriyā欲界唯作。-kusala欲界善。-kusala-citta欲界善心。-kusala-vipāka欲界善异熟。-kusala-hetu欲界善因。-duka欲界二法。-duka-kusalattika欲界二法善三法。-dhamma欲界繋法。-paṭisandhi-citta欲界结生心。-bhūmi欲界地。-mettā欲界の慈悲。-vipāka欲界异熟。-vipākahetu欲界异熟因。-samādhi欲界定。-paññā欲界慧,10,1
  1745. 209915,zh,1,kammaniya,kammanīya,kammanīya,kammanīya:a.[BSk.karmaṇya,karmaṇīya,karmaṇiya] 適業の,堪任なる,事業に堪える,9,1
  1746. 209983,zh,1,kammanta-paccaya,kammanta-paccaya,kammanta-paccaya,kammanta-paccaya:m.业缘[二十四缘の一]。-āhāra-samuṭṭhāna业缘食等起。-utusamuṭṭhāna业缘时节等起。-cittasamuṭṭhāna业缘心等起。-niddesa业缘広说,16,1
  1747. 210693,zh,1,kammata,kammatā,kammatā,kammatā:[Sk.kāmyatā] 欲求,翼求,7,1
  1748. 211862,zh,1,kanavera,kaṇavera,kaṇavera,kaṇavera:m.夹竹桃[花,树の名],8,1
  1749. 211863,zh,1,kanavera,kaṇavera,kaṇavera,kaṇavera:m.夾竹桃 [花,樹],8,1
  1750. 211888,zh,1,kanavira,kanavīra,kanavīra,kanavīra:m.夹竹桃[花,树の名],8,1
  1751. 212193,zh,1,kanci,kañci,kañci,kañci,kañcinaṃ koci の sg.acc.,5,1
  1752. 212205,zh,1,kancinam,kañcinaṃ,kañcinaṃ,kañcinaṃ,kañci koci の sg.acc.,8,1
  1753. 212415,zh,1,kandaracchinna,kaṇḍaracchinna,kaṇḍaracchinna,kaṇḍaracchinna:a.腱截られし者,14,1
  1754. 212925,zh,1,kanhassabhippaharani,kaṇhassabhippahāraṇī,kaṇhassabhippahāraṇī,kaṇhassabhippahāraṇī:黑[魔]の军势,20,1
  1755. 213016,zh,1,kanikara,kanikāra,kanikāra,kanikāra:m.n.羯尼迦,迦尼割罗,黄花树[植物の 名],8,1
  1756. 213017,zh,1,kanikara,kanikāra,kanikāra,kanikāra:kaṇikāra,kaṇṇikāra,m.n.迦尼迦,黄花樹 [花,樹],8,1
  1757. 213171,zh,1,kanitthi,kaniṭṭhī,kaniṭṭhī,kaniṭṭhī:f.妹,8,1
  1758. 213200,zh,1,kanjika,kañjika,kañjika,kañjika,kañjiya n.[Sk.kāñjika] 酸粥.cf.kaṇājaka,7,1
  1759. 213228,zh,1,kanjiya,kañjiya,kañjiya,kañjiya,kañjika n.[Sk.kāñjika] 酸粥.cf.kaṇājaka,7,1
  1760. 213297,zh,1,kankha-vitarani,kaṅkhā-vitaraṇī,Kaṅkhā-vitaraṇī,Kaṅkhā-vitaraṇī:f.パーティモッカ(パーリ戒本)の註,15,1
  1761. 213456,zh,1,kankheta,kaṅkheta,kaṅkheta,kaṅkheta,kaṅkheyya kaṅkhati の opt.3sg.,8,1
  1762. 213457,zh,1,kankheyya,kaṅkheyya,kaṅkheyya,kaṅkheyya,kaṅkheta kaṅkhati の opt.3sg.,9,1
  1763. 214271,zh,1,kanthaka,kaṇṭhaka,kaṇṭhaka,kaṇṭhaka:kaṇṭaka,m.[Sk.kaṇṭaka] とげ,荊棘,魚の骨,障碍.-passayika 臥荊棘者,臥荊行者.-ādhāna,-vaṭṭa とげの垣,荊棘の薮(やぶ),8,1
  1764. 214327,zh,1,kanti,kanti,kanti,kanti:f.喜び[khantiと転用される],5,1
  1765. 214507,zh,1,kapaniddhika,kapaṇiddhika,kapaṇiddhika,kapaṇiddhika:a.[kapaṇa-iddhika]贫穷者,贫民,12,1
  1766. 214508,zh,1,kapanika,kapaṇikā,kapaṇikā,kapaṇikā:f.あわれな女,貧窮女=kapaṇā,kapaṇiyā,8,1
  1767. 214513,zh,1,kapaniya,kapaṇiyā,kapaṇiyā,kapaṇiyā:f.あわれな女,貧窮女=kapaṇā,kapaṇikā,8,1
  1768. 214547,zh,1,kapicchu,kapicchu,kapicchu,kapicchu:m.毒果树,8,1
  1769. 214557,zh,1,kapikacchu,kapikacchu,kapikacchu,kapikacchu:m.毒果树,10,1
  1770. 214623,zh,1,kapilavatthava,kāpilavatthava,Kāpilavatthava,Kāpilavatthava:a.カピラヴアツトウの,14,1
  1771. 214704,zh,1,kapinjara,kapiñjara,kapiñjara,kapiñjara:m.[sk.kapiñjala]雉や雀の 鸟类,9,1
  1772. 214722,zh,1,kapisisaka,kapisīsaka,kapisīsaka,kapisīsaka:m.[Sk.kapiśīrṣa] かんぬき,木栓,とぼそ,10,1
  1773. 214746,zh,1,kapittha,kapittha,kapittha,kapittha:m.林檎,山林檎,花红,沙果,8,1
  1774. 214763,zh,1,kapitthana,kapitthana,kapitthana,kapitthana:m.林檎,山林檎,花红,沙果,10,1
  1775. 215245,zh,1,kappasiya,kappāsiya,kappāsiya,kappāsiya:a.绵の。=kappāsika,9,1
  1776. 215771,zh,1,kara,kārā,Kārā,Kārā:f.樹,葉,4,1
  1777. 215772,zh,1,kara,kārā,Kārā,Kārā:f.[〃] 牢獄,獄舎.kāra-bhedaka 破獄者.②カーラ樹 cf.kālā,4,1
  1778. 215967,zh,1,karakataka,karakaṭaka,karakaṭaka,karakaṭaka:m.n.滑車,10,1
  1779. 216001,zh,1,karala,karala,karala,karala:m.束,一握り,6,1
  1780. 216002,zh,1,karala,karaḷa,karaḷa,karaḷa:m.束,一握り,6,1
  1781. 216094,zh,1,karana,kāraṇa,Kāraṇa,Kāraṇa:n.[〃] ① 因,原因,根拠.② 懲罰,懲治,刑罰.③作,所作,能作,6,1
  1782. 217181,zh,1,kareyya,kareyya,kareyya,kareyya:karoti のopt.,7,1
  1783. 217185,zh,1,kareyyam,kareyyaṃ,kareyyaṃ,kareyyaṃ:karoti のopt.,8,1
  1784. 217190,zh,1,kareyyasi,kareyyāsi,kareyyāsi,kareyyāsi:karoti のopt.,9,1
  1785. 217193,zh,1,kareyyatha,kareyyātha,kareyyātha,kareyyātha:karoti のopt.,10,1
  1786. 217196,zh,1,kareyyum,kareyyuṃ,kareyyuṃ,kareyyuṃ:karoti のopt.,8,1
  1787. 217234,zh,1,karimsu,kariṃsu,kariṃsu,kariṃsu: karoti の aor.,7,1
  1788. 217311,zh,1,karissanta,karissanta,karissanta,karissanta:karoti のpfut.,10,1
  1789. 217321,zh,1,karita,kāritā,Kāritā,Kāritā:f.作者 ,所作.cf.kāraka,6,1
  1790. 217432,zh,1,karohi,karohi,karohi,karohi:karoti の imper.,6,1
  1791. 217441,zh,1,karontu,karontu,karontu,karontu:karoti の imper.,7,1
  1792. 217484,zh,1,karumbhaka,karumbhaka,karumbhaka,karumbhaka:m.赤米の稲,10,1
  1793. 217846,zh,1,kasam,kāsaṃ,kāsaṃ,kāsaṃ:= karissaṃ karoti の fut.1sg.,5,1
  1794. 217987,zh,1,kasava,kasāva,kasāva,kasāva:kasāya m.[Sk.BSk.kaṣāya] 澀,柿澀,澀色,惡濁,濁穢.-odaka澀水。-bhesajja澀薬,6,1
  1795. 217996,zh,1,kasava,kāsāva,kāsāva,kāsāva:kāsāya a.[<kasāya,kasāva.BSk.kāṣāya] 渋色の,袈裟,黄衣.-vattha 袈裟衣.,6,1
  1796. 218302,zh,1,kasikavatthupamapuggala,kāsikavatthupamapuggala,kāsikavatthupamapuggala,kāsikavatthupamapuggala:m.迦尸迦衣喩人,23,1
  1797. 218334,zh,1,kasina,kasiṇa,kasiṇa,kasiṇa:a.n.[Sk.BSk.kṛtsna] 一切,遍,遍処.-anuloma遍の顺。-anulomapaṭiloma遍の顺逆 。-āyatana 遍処.-ukkantika遍の超過。-ugghātimakāsa[ugghātima-ākāsa]遍除虚空。-kammaṭṭhānika遍業処者。-niddesa遍の解釈。-nimitta遍の相。-paṭiloma遍の逆。-parikamma 遍の準備定。-maṇḍala遍の輪,遍曼陀羅,6,1
  1798. 218660,zh,1,kasiya,kāsiya,kāsiya,kāsiya:kāsika a.[Kāsi-ka,-ya] カーシの,カーシ国産の(絹,布,香).,6,1
  1799. 218681,zh,1,kasmira,kasmīra,kasmīra,kasmīra:m.[sk.Kasmīra]カシミール,伽湿弥羅,罽賓,7,1
  1800. 218748,zh,1,kassama,kassāma,kassāma,kassāma:karotiのfut.,7,1
  1801. 218753,zh,1,kassami,kassāmi,kassāmi,kassāmi:karotiのfut.,7,1
  1802. 218833,zh,1,kassapiya,kassapiya,Kassapiya,Kassapiya:m.[BSk.Kāśyapīya] 迦葉維部,飲光部,9,1
  1803. 218868,zh,1,kasumari,kāsumarī,kāsumarī,kāsumarī:f.カースマーリー[果,樹],8,1
  1804. 219113,zh,1,katacchu-parissavana,kaṭacchu-parissāvana,kaṭacchu-parissāvana,kaṭacchu-parissāvana:n.三角漉水器,20,1
  1805. 219297,zh,1,kataka,kataka,kataka,kataka:m.カタカ[树,果の名],摩擦具,6,1
  1806. 220072,zh,1,katatta-rupa,kaṭattā-rūpa,kaṭattā-rūpa,kaṭattā-rūpa:n.已作色. =kammasamuṭṭhāna-rūpa,12,1
  1807. 220240,zh,1,kateruha,kaṭeruha,kaṭeruha,kaṭeruha,kaṭerukkha m.蔓草の一種,8,1
  1808. 220246,zh,1,katerukkha,kaṭerukkha,kaṭerukkha,kaṭerukkha,kaṭeruha m.蔓草の一種,10,1
  1809. 220321,zh,1,kathala,kathala,kathala,kathala:m.砂,小石.=kaṭhala,7,1
  1810. 220755,zh,1,kathin,kathin,kathin,kathin:a.m.[kathā-ika,kathā-in,sk.kathaka]说く,论ずる,说者,6,1
  1811. 221123,zh,1,katika-santhana,katika-santhāna,katika-santhāna,katika-santhāna:约定所,会议所,规约,15,1
  1812. 221549,zh,1,kattarika,kattarikā,kattarikā,kattarikā:f.铗,小刀,(かにの)はさみ .cf.kantati②,9,1
  1813. 222067,zh,1,katu,kātu,Kātu,Kātu:[karoti の inf.] kātu-kāma なさんと欲する,4,1
  1814. 222252,zh,1,katuviya,kaṭuviya,kaṭuviya,kaṭuviya,kaṭuya a.吐出食,不潔の,8,1
  1815. 222267,zh,1,katuya,kaṭuya,kaṭuya,kaṭuya,kaṭuviya a.吐出食,不潔の,6,1
  1816. 222268,zh,1,katuye,kātuye,Kātuye,Kātuye:karoti の inf.,6,1
  1817. 222332,zh,1,kavataka,kavāṭaka,kavāṭaka,kavāṭaka:kavāṭa m.n.戸,扉,窓,8,1
  1818. 222429,zh,1,kavittha,kavittha,kavittha,kavittha:m.林檎,山林檎,花红,沙果,8,1
  1819. 222438,zh,1,kavya-patha,kavyā-patha,kavyā-patha,kavyā-patha:m.詩法,11,1
  1820. 224127,zh,1,kayin,kayin,kayin,kayin:a.m.買人,商人,5,1
  1821. 224157,zh,1,kayirasi,kayirāsi,kayirāsi,kayirāsi:kayirāmi,kayirā,kayirātha,kayiruṃ,karoti の opt.,8,1
  1822. 224231,zh,1,kayya,kayya,kayya,kayya:a.[karoti の grd.] 作さるベき,5,1
  1823. 224245,zh,1,kebuka,kebuka,kebuka,kebuka:m.水,河,花,6,1
  1824. 224425,zh,1,kelayati,kelāyati,Kelāyati,Kelāyati:Keḷāyati [kīḷā の denom.] 愛好する,愛撫す,翼求す.pp.keḷāyita,8,1
  1825. 224488,zh,1,kenaci,kenaci,kenaci,kenaci:pron.[kena-ci] 何かによって.-viññeyya誰かによって識られるベき,所識の.-viññeyya-duka所識二法.-viññeyya-duka-kusalattika所識二法善三法.-viññeyya-dhamma所識法,6,1
  1826. 224561,zh,1,keratiya,kerāṭiya,kerāṭiya,kerāṭiya:kerāṭika a.[<kirāṭa] 虚偽の,偽善の,8,1
  1827. 224577,zh,1,kesa,kesa,kesa,kesa:m.[Sk.keśa] 髪,毛髪.-ohāraka理髪者.-kambala 髪毛の布.-kārikā髪結の女(美容師).-dhātu 髪舎利.-massu髪と鬚(ひげ).-massu-locaka拔鬚髪者.-massu-locana鬚髪の剃除,4,1
  1828. 225018,zh,1,ketukamyata,ketukāmyatā,ketukāmyatā,ketukāmyatā:f.[ketu-kāma-ya-tā]高挙欲,高慢,11,1
  1829. 225067,zh,1,kevala,kevala,kevala,kevala:a.[〃] 独一の,独存の,全部の,完全の.acc.kevalaṃ adv.独り,ただ.-kappa全劫,全時.-kappaṃ adv.全面に.-bodhi一切智,一切觉,6,1
  1830. 225119,zh,1,kevatta,kevaṭṭa,Kevaṭṭa,Kevaṭṭa:m.[sk.kevarta,kaivarta]渔夫,渔師.-putta渔夫の子,7,1
  1831. 225315,zh,1,khadaniya,khādaniya,khādaniya,khādaniya:a.n.[khādati の grd.=khajja] かまるべき,硬食,噉食.-bhojaniya硬食と软食,硬软の食,9,1
  1832. 225471,zh,1,khadira,khadira,khadira,khadira:m.[〃] アカシヤ,堅木,佉提羅[樹の名].-aṅgāraカテイラ炭[火].-vaniyaカテイラ林住者,7,1
  1833. 225775,zh,1,khajja,khajja,Khajja,Khajja:a.n.[khajjati の grd.] 硬食,嚼食.-bhājaka硬食分配者,分餠者,6,1
  1834. 225803,zh,1,khajjaka,khajjaka,khajjaka,khajjaka:a.n.[khajja-ka] 硬食.-bhājaka硬食分配者,分餠者,8,1
  1835. 225843,zh,1,khajjaniya,khajjanīya,khajjanīya,khajjanīya:a.応噉食[噛んで食ベられるベきもの]cf.khādaniya,10,1
  1836. 225914,zh,1,khajjota,khajjota,khajjota,khajjota:m.[sk.Kha-dyota]蛍,発光虫,8,1
  1837. 225939,zh,1,khajjupanaka,khajjūpanaka,khajjūpanaka,khajjūpanaka:khajjopanaka m.[khadhyo-pana-ka] 空を照らすもの,螢(ほたる),12,1
  1838. 225952,zh,1,khajjura,khajjura,khajjura,khajjura:m.khajjuri f.[sk.kharjūra]樹,果の名,8,1
  1839. 226038,zh,1,khalanka,khalaṅka,khalaṅka,khalaṅka:m.駻马,未调马.cf.khaluṅka,8,1
  1840. 226172,zh,1,khallaka,khallaka,khallaka,khallaka:m.踵,8,1
  1841. 226243,zh,1,khalunka,khaluṅka,khaluṅka,khaluṅka:khaḷuṅka m.未調馬.-jhāyita未調馬の静虑,8,1
  1842. 226263,zh,1,khalupacchabhattika,khalupacchābhattika,khalupacchābhattika,khalupacchābhattika:a.时后不食,不重受食の.-aṅga时后不食支,19,1
  1843. 226292,zh,1,khama,khamā,khamā,khamā:f.我慢.忍耐;大地( =chamā).khamā paṭipadā堪忍行[四行の一],5,1
  1844. 226492,zh,1,khambha,khambha,khambha,khambha:m.[Sk.khambha,sthambha] ① 扠腰 [手を腰にあてて肘を張る.] -kata手を腰に当てて肘を张る,扠腰せる②まひ,腰ぬかし.cf.chambhita,chambheti,7,1
  1845. 226517,zh,1,khambhayati,khambhayati,khambhayati,khambhayati:khambheti [<skambh] 支える,妨(さまた)ぐ,くじく,11,1
  1846. 226576,zh,1,khana,khaṇa,khaṇa,khaṇa:m.[Sk.kṣaṇa] ①剎那,瞬時,時節.–paccuppanna刹那现在.-bhaṅga刹那滅.-laya-muhutta刹那,顷刻,须臾[时间の长さの单位]②不難(cf.akkhaṇa).acc.khaṇaṃ adv.瞬時に.③ [<khan] 掘ること,5,1
  1847. 226888,zh,1,khandakhandika,khaṇḍākhaṇḍika,khaṇḍākhaṇḍika,khaṇḍākhaṇḍika:a.[sk.〃]部分部分となしたもの,丸太.cf.khaṇḍa,14,1
  1848. 227004,zh,1,khandha,khandha,khandha,khandha:m.[Sk.skandha] 蘊,あつまり,肩,幹,茎.-ja幹生,気根,やどり木.-paritta蘊護經.-bīja茎の種子,斡より生る種子.-bhāra肩荷.-mūla-phala-bhojana茎根果を食とする者.-rasa幹味.-vibhaṅga蕴分别.-saṅgaha蕴聚,7,1
  1849. 227111,zh,1,khandhaka,khandhaka,Khandhaka,Khandhaka:m.カンダカ,犍度部 [律蔵の大品,小品].篇,篇章,9,1
  1850. 227597,zh,1,khanika,khaṇika,khaṇika,khaṇika:a.[khaṇa-ika] 剎那的の.-maraṇa刹那死.-samādhi刹那定.-pīti刹那喜,7,1
  1851. 227715,zh,1,khanja,khañja,khañja,khañja:a.[〃] 跛,びっこ,跛者,足なえ.片足をひきずつた,足の不自由な,6,1
  1852. 227761,zh,1,khanjati,khañjati,khañjati,khañjati:[khañja の denom.] びっこする.片足をひきずる,8,1
  1853. 227813,zh,1,khanti,khantī,khantī,khantī:khanti f.[Sk.kṣānti] 忍,忍辱,忍耐,所忍,信忍,信仰.-ñāṇa忍智.-pāramī忍辱波罗蜜[十波罗蜜の一].-bala忍力.-vāda,-vādin忍辱の説者,堪忍宗.-saṃvara忍律仪.-suñña忍空.-soracca忍辱柔和,6,1
  1854. 227968,zh,1,khanu,khāṇu,khāṇu,khāṇu:khāṇuka m.[Sk.sthāṇu] 株,木株,切株,くい,くさび.-ghāta木樵,きこり.树桩,小柱,5,1
  1855. 228050,zh,1,khara,khara,khara,khara:①a.[〃] =kharaka 粗なる,はげしき,堅き.-ājina 粗き獣皮衣.-kambala粗毛の钦婆罗衣(毛布).-bhāva 固性,粗性,粗音の.-mukha大螺贝.-loma粗毛.-sara粗音,骚音.②m.驢馬,ろば.③鋸,のこぎり.④m.[Sk.kṣara] 水,5,1
  1856. 228070,zh,1,khara,khāra,khāra,khāra:m.[Sk.kṣāra] 碱,碳酸钾.アルカリ,苛,加里,灰汁.-ūdaka アルカリ水.-lavaṇaアルカリと盐,5,1
  1857. 228137,zh,1,kharaka,khāraka,khāraka,khāraka:a.堅き,鋭き(木の芽が),蕾,7,1
  1858. 228373,zh,1,kharodaka-nadi,khārodaka-nadī,Khārodaka-nadī,Khārodaka-nadī:f.灰河地狱,14,1
  1859. 228528,zh,1,khattiya,khattiya,khattiya,khattiya:m.[Sk.kṣatriya] カツテイヤ,剎帝利,王族.f.khattiyā,khattī,khattiyī.-abhiseka刹帝利即位灌顶.-kula刹帝利家.-jāti刹帝利种.-parisā刹帝利众[八众の一].-manta刹帝利の学[経].-muddhavasitta-rājan刹帝利灌顶王,8,1
  1860. 228739,zh,1,khaya,khaya,khaya,khaya:m.[Sk.kṣaya] 尽,尽滅,滅尽.khaye ñāṇa 尽智.-ānupassanā 尽滅随観.-dhamma 尽法,滅尽の法.-virāga尽滅离贪,5,1
  1861. 228956,zh,1,kheda,kheda,kheda,kheda:m.疲劳,5,1
  1862. 228981,zh,1,khedati,khedati,khedati,khedati:[<khid] 疲れる,7,1
  1863. 229064,zh,1,khema,khema,khema,khema:a.n.[Sk.kṣema] 安穏なる,平安の;安穏 =涅槃.-atta 自ら安穏となれる.-anta-bhūmi 安穩地.-ārāma安稳园.-gāmi-magga安稳に至る道.-ṭṭāna 安穏処.-ṭṭhita 安穏に在る.-dassin 安穩を見たる.-patta 安穏に達せる.-vācā安稳の语.-vitakka安稳寻思.-sara安稳の池,5,1
  1864. 229353,zh,1,khetta,khetta,khetta,khetta:n.[Sk.kṣetra] 田,畑,土地,剎土,国土.-kammanta田業.-ja田生,田から生まれる子.-jina田の胜者.- ṭha田中物.-pāla田畑の番人.-vatthu 田地,田と屋敷.-vijjā-sippa 田相術,6,1
  1865. 229587,zh,1,khidda,khiḍḍā,khiḍḍā,khiḍḍā:f.[Sk.krīḍā] 戯,遊戯.-dasaka戯十年.-padūsika戯笑,戯耽,6,1
  1866. 229700,zh,1,khilana,khīḷana,khīḷana,khīḷana:n.嘲笑,7,1
  1867. 229738,zh,1,khina,khīṇa,khīṇa,khīṇa:a.[khīyati の pp.] 尽きたる,滅されたる.khīṇā jāti 生は已に尽きた.-āsava 漏尽の,漏尽者 [阿羅漢].-vāda私语,5,1
  1868. 229986,zh,1,khipa,khipa,khipa,khipa:n.[<kṣip] 投擲,投げること,网,5,1
  1869. 230025,zh,1,khipana,khīpana,khīpana,khīpana:m.嗔嫌,不机嫌,7,1
  1870. 230168,zh,1,khippa,khippa,khippa,khippa:a.n.[Sk.kṣipra<kṣip] 急速なる,速疾の; 投網=khipa.acc.khippaṃ adv.急速に.-abhiññā 速通達.-nisanta速やかな谛察忍者.-nisanti速疾の察忍,6,1
  1871. 230228,zh,1,khippatta,khippatta,khippatta,khippatta:n.利根,9,1
  1872. 230237,zh,1,khira,khīra,khīra,khīra:n.[Sk.kṣīra] 乳,牛乳.-paka,-pāna 乳をのむもの,子牛.-rukkha 乳樹,ゴムの木.-odakībhūta 水乳の如くなれる,和合せる.-odana乳饭.-dāyika乳施者.-paṇṇin乳葉[樹].-vaṇṇa-sukka乳色精[液],5,1
  1873. 230498,zh,1,khitta,khitta,khitta,khitta:a.[khipati kṣip の pp.] 投げられたる,捨てられたる,混乱せる.-citta心乱者,心散乱者,6,1
  1874. 230774,zh,1,khoma,khoma,khoma,khoma:n.[Sk.kṣauma] 亜麻,麻,麻布,麻衣.-pilotikā 麻衣,麻布.-sukhuma亚麻细衣.-sutta亚麻丝,5,1
  1875. 230855,zh,1,khubhati,khubhati,khubhati,khubhati:摇れる,震动する,动く,动摇する.cf.khobha,8,1
  1876. 230954,zh,1,khuddaka,khuddaka,khuddaka,khuddaka:a.[=khudda,BSk.kṣudraka] 小なる,雑なる.-ghara小屋.-patta小钵.-paḷibodha小障碍.-pāṇa小虫.-bhāṇaka小部诵者.-rāja-māsa-mugga小王豆.-vatthuka小事.-sik-khāpada小学处.-sīla小戒,8,1
  1877. 230970,zh,1,khuddaka-piti,khuddakā-pīti,khuddakā-pīti,khuddakā-pīti:,khuddikā-pīti,f.小喜,13,1
  1878. 231337,zh,1,khuddanukhuddaka-sikkhapada,khuddanukhuddaka-sikkhāpada,khuddanukhuddaka-sikkhāpada,khuddanukhuddaka-sikkhāpada:n.小随小の学处,微细の戒,小小戒,27,1
  1879. 231452,zh,1,khumsana,khuṃsanā,khuṃsanā,khuṃsanā:f.叱责,咒い,8,1
  1880. 231527,zh,1,khuppipasin,khuppipāsin,khuppipāsin,khuppipāsin:a.[khudā-pipāsa-in]饥渴ある,饥渴饿鬼,11,1
  1881. 231535,zh,1,khura,khura,khura,khura:①n.[Sk.kṣura] 剃刀,かみそり.-appa 尖箭,一種の矢.-kosa 剃刀入れ.-cakka剃刀の轮.-dhāra 1.剃刀の刃.2.剣波海.3.地獄の一種.-bhaṇḍa剃刀具.-muṇḍa.よくそった頭.-sipāṭikā剃刀袋.-silā 砥石,といし.②m.[Sk.khura] 馬の蹄,ひずめ.-kāya,-kāsa パカパカ走ること,跑走,5,1
  1882. 231701,zh,1,khva-,khvā-,khvā-,khvā-:=[kho a°]khvāhaṃ=kho ahaṃ 実に私は,5,1
  1883. 232130,zh,1,kidisa,kīdisa,kīdisa,kīdisa:kīrisa a.[Sk.kīdṛś = kim dṛśa] いかようの,どのような.甚么样的,6,1
  1884. 232200,zh,1,kila,kila,kila,kila:kira adv.[Sk.kila] 伝え言う,…という話だ,実に.,4,1
  1885. 232721,zh,1,kilasiya,kilāsiya,kilāsiya,kilāsiya:kilāsika a.[kilāsa-ika,-iya] 白癩の.,8,1
  1886. 234068,zh,1,kilesika,kilesika,kilesika,kilesika:a.[kilesa-ika]煩悩的な,可染の,能染の,8,1
  1887. 234264,zh,1,kilissati,kilissati,kilissati,kilissati:[Sk.BSk.kliśyati.< kliś] 染まる,汚れる,ぬれる.opt.kilisseyya; pp.kiliṭṭha.,9,1
  1888. 234414,zh,1,kiloma,kiloma,kiloma,kiloma:kilomaka m.[Sk.kloman,klomaka] 肋膜,胸膜,肺,6,1
  1889. 234419,zh,1,kilomaka,kilomaka,kilomaka,kilomaka:kiloma m.[Sk.kloman,klomaka] 肋膜,胸膜,肺,8,1
  1890. 234803,zh,1,kimpakka,kimpakka,kimpakka,kimpakka:n.何果,奇妙な果実,有毒果,8,1
  1891. 234814,zh,1,kimphala,kimphala,kimphala,kimphala:n.=kimpakka,8,1
  1892. 234815,zh,1,kimpurisa,kimpurisa,kimpurisa,kimpurisa:m.,kimpurisī f.緊那羅,緊那羅女。=kinnara,kinnarī ,9,1
  1893. 235031,zh,1,kindisa,kindisa,kindisa,kindisa:adv.[sk.kīdrsa]どのような。=kīdisa,7,1
  1894. 235115,zh,1,kinkinayati,kiṅkiṇāyati,kiṅkiṇāyati,kiṅkiṇāyati:kiṇakiṇāyati 鈴がリンリン鳴る.,11,1
  1895. 235124,zh,1,kinkinika,kiṅkiṇika,kiṅkiṇika,kiṅkiṇika:kiṅkaṇika m.n.,kiṅkiṇī f.鈴,小鈴.,9,1
  1896. 235365,zh,1,kirisa,kīrisa,kīrisa,kīrisa:kīdisa a.[Sk.kīdṛś = kim dṛśa] いかようの,どのような.甚么样的,6,1
  1897. 235403,zh,1,kiriya,kiriyā,kiriyā,kiriyā:唯作(作用のみ).abhiñña唯作神通[心].-avyākata唯作無記.-avyākata-cetanā唯作無記思.-ahetuka-manoviññṇa-dhātu唯作無因意識界.-citta唯作心.-cetanā唯作思.-javana唯作速行.-dhamma唯作法.-manodhātu唯作意界.-manoviññāṇa-dhātu唯作意識界.-saṅgaha唯作所摄.-samāpatti唯作等至,唯作定.-hetu唯作因,6,1
  1898. 235404,zh,1,kiriya,kiriyā,kiriyā,kiriyā:kiriya,kriyā f.[Sk.kriyā] ① 応所作,所作業,正義,貞操.② = karaṇa-matta 唯作.-vāda 作業論,行為論者.-manodhātu 唯作意界.,6,1
  1899. 235822,zh,1,kisora,kisora,kisora,kisora:m.[kisa-ura.sk.kisora]仔馬,駒[瘦腹],6,1
  1900. 235894,zh,1,kitaka,kiṭaka,kiṭaka,kiṭaka:m.銅板,6,1
  1901. 235901,zh,1,kitaka,kīṭaka,kīṭaka,kīṭaka:kīṭa n.[Sk.kīṭa] 昆虫,蛆虫.,6,1
  1902. 236005,zh,1,kittana,kittana,kittana,kittana:n.[<kitteti]称讃 説明,7,1
  1903. 236171,zh,1,kittima,kittima,kittima,kittima:a.[kitti-ma]称讃ある .-loha称讃銅[合金],7,1
  1904. 236214,zh,1,kittisadda,kittisadda,kittisadda,kittisadda:m.称讃の声,10,1
  1905. 236280,zh,1,kiva,kīva,kīva,kīva:kīvat adv.[Sk.kiyant,kīvant] どれだけ,どれ程.~ ciraṃ どれだけ久しく.~ dīghaṃ どれだけ長く.,4,1
  1906. 236337,zh,1,kivatika,kīvatika,kīvatika,kīvatika:a.[kīvat-ika]どれだけの,どれほどの,いくぽくの,8,1
  1907. 236350,zh,1,klesa,klesa,Klesa,Klesa:m.煩悩.:= kilesa,5,1
  1908. 236374,zh,1,koccha,koccha,koccha,koccha:n.① 櫛,くし.梳 ② 草椅,草座,坐褥.-palibodha梳理障碍,櫛障碍,6,1
  1909. 236667,zh,1,kodumbara,kodumbara,kodumbara,kodumbara:布[衣].=koṭumbara,9,1
  1910. 236693,zh,1,kojava,kojava,kojava,kojava:kojavaka m.羊毛のカバ ー,氍毹,毛毯,6,1
  1911. 236703,zh,1,kojavaka,kojavaka,kojavaka,kojavaka:kojava m.羊毛のカバ ー,氍毹,毛毯,8,1
  1912. 236764,zh,1,kokanuda,kokanuda,kokanuda,kokanuda:kokanada n.[Sk.kokanada] 紅蓮,8,1
  1913. 236788,zh,1,kokila,kokila,kokila,kokila:m.ほととぎす,郭公,杜鹃,布谷鸟,6,1
  1914. 236895,zh,1,kolamba,koḷamba,Koḷamba,Koḷamba:Kolamba m.瓶,甕,かめ,7,1
  1915. 236926,zh,1,kolapa,kolāpa,Kolāpa,Kolāpa:koḷāpa a.生気なき,空洞ある(木).cf.Sk.koṭara,6,1
  1916. 237173,zh,1,komaraka,komāraka,komāraka,komāraka:=komāra a.若き,少年の.f.komārikā少女.–vejja小児医,小児科,8,1
  1917. 237223,zh,1,kona,koṇa,koṇa,koṇa:m.①隅.②バチ,弓(楽器の),4,1
  1918. 237237,zh,1,konagamana,konāgamana,konāgamana,konāgamana:m.[BSK.Kanaka-muni,Konāka-muni]拘那含,拘那含牟尼[過去七仏の一],10,1
  1919. 237253,zh,1,konapa,koṇapa,koṇapa,koṇapa:m.屍,屍体.=kuṇapa,6,1
  1920. 237254,zh,1,konapa,koṇapa,koṇapa,koṇapa:m.[〃] 死体,死屍,死骸,6,1
  1921. 237345,zh,1,konta,koṇṭa,koṇṭa,koṇṭa:a.鉄面皮漢,5,1
  1922. 237369,zh,1,kontha,koṇṭha,koṇṭha,koṇṭha:m.体の不自由な人,6,1
  1923. 237495,zh,1,kopina,kopīna,kopīna,kopīna:n.[cf.Sk.kaupīna] 陰部,かくしどころ,恥ずべきもの羞处.-niddaṃsin褌(ふんどし)を除ける,無恥の,不浄の,6,1
  1924. 237583,zh,1,koranda,koraṇḍa,koraṇḍa,koraṇḍa:m.花,樹の一种,7,1
  1925. 237586,zh,1,korandaka,koraṇḍaka,koraṇḍaka,koraṇḍaka:m.花,樹の一种,9,1
  1926. 237624,zh,1,koranjika,korañjika,korañjika,korañjika:korajika a.[<ku-raj,rañj] (悪く)影響を受けた,逆上した,9,1
  1927. 237636,zh,1,kosa,kosa,kosa,kosa:①m.n.[Sk.kośa,koṣa] 藏庫,宝庫,箱,繭(まゆ),包むもの.-ārakkha宝庫の番人.-kāraka まゆを作るもの,蚕(かいこ),養蚕家.–kāraka-kosa 蚕の繭.②m.[Sk.krośa] 倶盧舍,里程 [1/4由旬].,4,1
  1928. 237881,zh,1,kosamba,kosamba,Kosamba,Kosamba:樹や果の名,7,1
  1929. 237887,zh,1,kosamba-labuja,kosamba-labuja,kosamba-labuja,kosamba-labuja:Kosamba樹や果の名,14,1
  1930. 237945,zh,1,kosambika,kosambika,Kosambika,Kosambika:Kosambaka,Kosambiya a.[<Kosambī] コーサンビーの,9,1
  1931. 237970,zh,1,kosambiya,kosambiya,Kosambiya,Kosambiya:Kosambaka,Kosambika a.[<Kosambī] コーサンビーの,9,1
  1932. 238019,zh,1,kosatiki,kosātikī,Kosātikī,Kosātikī:Kosātakī f.[Sk.kośātakī] 蔓草,葫蘆,ひょうたん,8,1
  1933. 238022,zh,1,koseyya,koseyya,Koseyya,Koseyya:n.[<kosa,Sk.kauśeya]丝,蚕丝,絹,絹糸,絹布,絹衣,憍奢耶 =kosiya.-sukhuma憍奢耶細衣,野蚕の細衣,7,1
  1934. 238111,zh,1,kosiya,kosiya,Kosiya,Kosiya:kosika ① [Sk.kauśika] 梟(ふくろう).② =koseyya.–kāraka養蚕家,6,1
  1935. 238112,zh,1,kosiya,kosiya,Kosiya,Kosiya:Kosika ①m.[Sk.Kauśika] 憍尸迦,拘翼(帝釈天).,6,1
  1936. 238174,zh,1,kosohita,kosohita,Kosohita,Kosohita:a.[BSK.kosopagata]陰処,陰藏.-vatthaguyha陰馬藏,陰処は覆被に隠される[三十二相の一],8,1
  1937. 238251,zh,1,koti,koṭi,koṭi,koṭi:f.[〃] ①点,終点,頂点,辺,終辺,際,辺際.②倶胝,一千万 [俗に億].-pakoṭi 107×1014(1021),4,1
  1938. 238484,zh,1,kotteti,koṭṭeti,koṭṭeti,koṭṭeti:[<kuṭ] 打つ,搗く,くだく,ならす,切る.pp.koṭṭita; caus.koṭṭāpeti 按摩させる,7,1
  1939. 238553,zh,1,kotthaka,koṭṭhaka,koṭṭhaka,koṭṭhaka:①n.=koṭṭha 庫,穀倉,門屋,小屋.-kamma木工業[庫,倉を造る作業].②m.鳥の名,8,1
  1940. 238693,zh,1,kotthu,koṭṭhu,koṭṭhu,koṭṭhu:m.野干,ジヤツカル,野狐.= kotthu.-sunaコツトウ豺(野干の犬),6,1
  1941. 238713,zh,1,kotthuka,kotthuka,kotthuka,kotthuka:kotthu m.[cf.Sk.kroṣṭu] 野干,ジャッカル,野狐,8,1
  1942. 239005,zh,1,kubbe,kubbe,kubbe,kubbe:karoti のopt.,5,1
  1943. 239006,zh,1,kubbetha,kubbetha,kubbetha,kubbetha:karoti のopt.,8,1
  1944. 239009,zh,1,kubbeyya,kubbeyya,kubbeyya,kubbeyya:karoti のopt.,8,1
  1945. 239158,zh,1,kucchita,kucchita,kucchita,kucchita:a.[sk.kuksita]下劣な,軽蔑すベき,8,1
  1946. 239333,zh,1,kuddala,kuddāla,kuddāla,kuddāla:m.[〃] 鋤,すき,くわ.-piṭaka鋤と籠(かご),7,1
  1947. 239344,zh,1,kuddalaka,kuddālaka,kuddālaka,kuddālaka:m.鋤,9,1
  1948. 239438,zh,1,kudrusaka,kudrūsaka,kudrūsaka,kudrūsaka:kudrūsa m.稗,ひえ,草薬,9,1
  1949. 239547,zh,1,kuhana,kuhanā,kuhanā,kuhanā:f.[<kuha] 詐欺,詭詐,欺瞞.-vattha詭詐事[三种],6,1
  1950. 239637,zh,1,kuja-vara,kūja-vāra,kūja-vāra,kūja-vāra:m.火曜,9,1
  1951. 239689,zh,1,kujja,kujja,kujja,kujja:a.[Sk.kubja] せむしの,背のまがった,曲った,邪曲の.=khujja,5,1
  1952. 239721,zh,1,kujjhana,kujjhāna,kujjhāna,kujjhāna:a.怒れる,8,1
  1953. 239813,zh,1,kukkuca,kukkuca,kukkuca,kukkuca:n.[kukata-ya,BSk.kaukṛtya] 不行儀,悪作,後悔,悔,悔疑.-nīvaraṇa 悪作蓋.,7,1
  1954. 239979,zh,1,kukkura,kukkura,kukkura,kukkura:m.[Sk.kurkura] 犬,狗. f.kukkurinī.-ākappa狗儀軌。-kuṇapa狗屍,死狗。-vata,-sīla 狗戒.-vatika狗行者,7,1
  1955. 240068,zh,1,kukkuta,kukkuṭa,kukkuṭa,kukkuṭa:m.,kukkuṭī f.[Sk.kurkuṭa,kukkuṭa] 雞.-chāpaka,-potaka ひよこ,雛雞,若雞.-patta雞翼,雞のつぽさ.-yuddha 雞鬪.-lakkhaṇa 雞占い,雞の占相.f.kukkuṭī.-aṇḍa雞卵,7,1
  1956. 240216,zh,1,kukutthaka,kukutthaka,kukutthaka,kukutthaka:m.雉,野鸡,山鸡,10,1
  1957. 240441,zh,1,kulala,kulāla,kulāla,kulāla:m.[〃] 陶工.-cakka陶工の車輪,6,1
  1958. 240741,zh,1,kulattha,kulattha,kulattha,kulattha:m.カラス碗豆.-yūsaカラス碗豆汁,8,1
  1959. 240900,zh,1,kulina,kulīna,kulīna,kulīna:kulin a.[<kula] 家系の,系統の,6,1
  1960. 240916,zh,1,kulinga,kuliṅga,kuliṅga,kuliṅga:kuliṅka m.鳥の一種,7,1
  1961. 240929,zh,1,kulira,kulīra,kulīra,kulīra:kulīraka,kuḷīra m.[Sk.kulīra] 蟹,かに,句利羅.-pādakaかに脚の.-pādaka-pīṭhaかに脚型の小床,句利羅脚小床.-pādaka-mañcaかに脚型の床,句利羅脚床,6,1
  1962. 240938,zh,1,kulira,kuḷīra,kuḷīra,kuḷīra:m.かに.= kulīra.螃蟹. -pādakaかに脚の,6,1
  1963. 240977,zh,1,kulla,kulla,kulla,kulla:①m.[Sk.Kulya] 筏,いかだ,籠筏.-upamā筏の喩.-upama-dhamma-desi-ta筏喩の説法.②a.[Sk.kaula<kula-ya] 家の,5,1
  1964. 241088,zh,1,kumagga,kumagga,kumagga,kumagga:kummagga m.[ku-magga] 邪道.-sevanā邪道修智,7,1
  1965. 241104,zh,1,kumara,kumāra,kumāra,kumāra:m.[〃] 童子,児童.f.kumārī 童女,少女.kumāri- -bhūtā童女,少女.-vaṇṇa童女の姿,6,1
  1966. 241288,zh,1,kumbha,kumbha,kumbha,kumbha:m.[〃] ① 瓶,かめ,水がめ -kāra 陶工,陶師.-kārikā 大きな土器.-cetiya[舎利]瓶塔.-ṭṭhāna-kathā 井戸端論.-tthenaka夜盗.-thūṇā銅鑼,太鼓の一种,太鼓の音楽,陶器楽.-thūṇika銅鑼打者.-dāsī水くみ女,下女②象の面瘤,6,1
  1967. 241426,zh,1,kumbhanda,kumbhaṇḍa,kumbhaṇḍa,kumbhaṇḍa:m.[kumbha-aṇḍa] ① 鳩槃荼,甕形夜叉 [かめのような睪丸をもった夜叉] ② n.冬瓜,ふくべ.f.kumbhaṇḍī冬瓜,葫蘆,9,1
  1968. 241656,zh,1,kumma,kumma,kumma,kumma:m.[Sk.kūrma] 亀,陸亀.-upamā亀喩,亀の譬,5,1
  1969. 241670,zh,1,kummagga,kummagga,kummagga,kummagga:kumagga m.[ku-magga] 邪道.-sevanā邪道修智,8,1
  1970. 241707,zh,1,kummasa,kummāsa,kummāsa,kummāsa:m.[Sk.kulmāṣa] 麺,麺食.-dāyaka施麺者.-piṇḍa[団]食,7,1
  1971. 241871,zh,1,kunalaka,kunāḷaka,kunāḷaka,kunāḷaka:kuṇāḷa m.クナーラ,郭公,8,1
  1972. 241953,zh,1,kunca,kuñca,kuñca,kuñca:n.雞や象の騒音.-nāda m.象的尖叫声,5,1
  1973. 241969,zh,1,kuncika,kuñcikā,kuñcikā,kuñcikā:f.鍵,かぎ.钥匙 -vivara n.锁眼,钥匙孔,7,1
  1974. 242106,zh,1,kundala,kuṇḍala,kuṇḍala,kuṇḍala:n.[BSk.〃] 耳環,イヤリング.-vatta耳輪,7,1
  1975. 242194,zh,1,kundi,kuṇḍi,kuṇḍi,kuṇḍi:kuṇḍikā f.水がめ,水さし,5,1
  1976. 242340,zh,1,kunkumin,kuṅkumin,kuṅkumin,kuṅkumin:a.そわそわ,8,1
  1977. 242369,zh,1,kunta,kunta,kunta,kunta:m.鳥の一種.-maṃsa鳥の肉,5,1
  1978. 242496,zh,1,kupa,kūpa,kūpa,kūpa:m.[〃] 坑,孔;帆柱,井,洞,旗杆,4,1
  1979. 242558,zh,1,kupita,kupita,kupita,kupita:a.n.[kuppati の pp.] 怒れる,瞋恚の,憤激の,混乱,動乱.-anattamana怒つて喜ばない,6,1
  1980. 242716,zh,1,kura,kūra,kūra,kūra:n.飯,4,1
  1981. 242812,zh,1,kuru-dipa,kuru-dīpa,Kuru-dīpa,Kuru-dīpa:m.[北]俱盧洲,クル.=Uttarakuru,9,1
  1982. 242833,zh,1,kurumba,kurumba,Kurumba,Kurumba:クルンバ[ダミラ=タミール人] kurumāna karotiのppr.正在做,7,1
  1983. 242836,zh,1,kurumhe,kurumhe,kurumhe,kurumhe:kuruse,kurute karoti の pr.med.,7,1
  1984. 242854,zh,1,kurundi,kurundī,Kurundī,Kurundī:f.南インドのクルンダ精舎のパーリ註釈書.=Kurunda-aṭṭhakathā,7,1
  1985. 242877,zh,1,kurunga,kuruṅga,kuruṅga,kuruṅga:m.[Sk.kuluṅga,kulaṅga] 羚羊,かもしか.=miga,7,1
  1986. 242897,zh,1,kurura,kurūra,kurūra,kurūra:a.[Sk.krūra] 残忍の,残酷な.-kammanta残忍行者,残酷の行をなす者,6,1
  1987. 242943,zh,1,kurute,kurute,kurute,kurute:kuruse,kurumhe karoti の pr.med.,6,1
  1988. 242955,zh,1,kuruvinda,kuruvinda,Kuruvinda,Kuruvinda:植物の一種,9,1
  1989. 242964,zh,1,kuruvindaka-sutti,kuruvindaka-sutti,kuruvindaka-sutti,kuruvindaka-sutti:f.クルヴインダの糸,朱砂紐,17,1
  1990. 243033,zh,1,kusala,kusala,kusala,kusala:a.[Sk.kuśala] 善き,善業; 巧みな,善巧.-akusala善不善.-abhisanda善の等流.-kamma善業.-kammapatha善業道[十種].-kāyakamma善身業.-kiriyā善業.-cariyā善行.-citta善心.-citta-samaṅgin善心の所有者.-cetanā善思.-tika善三法.-dhamma善法.-dhammacchanda善法の欲.-ttika善三法.-pakkhika善友.-bhāgiya善分.-bhisakka良医.-mūla善根.-mūla-mūla善根の根.-mūla-sahajāta dhamma善根俱生の法.-rāsi善衆,善聚.-rūpa善色.-vacīkamma善語業.-vāda善説.-vitakka善寻.-vipāka善異熟,善報.-vippayutta-citta善不相応の心.-vedanā善受.-saṅkappa善思惟.-saṅgha善僧伽.sañcetanā善思惟.-sañña善想.-samāpatti善等至,善定.-samuṭṭhāna-rūpa善等起の色.-sīla善戒.-hetu善因,6,1
  1991. 243186,zh,1,kusalacittena samutthita,kusalacittena samuṭṭhita,kusalacittena samuṭṭhita,kusalacittena samuṭṭhita:善心に等起した.-kāya-kamma善心に等起した身業.-vacī-kamma善心に等起した語業,24,1
  1992. 243722,zh,1,kusalata,kusalatā,kusalatā,kusalatā:f.[kusala-tā] 善性,善巧,8,1
  1993. 243740,zh,1,kusalattika,kusalattika,kusalattika,kusalattika:a.善三法.-ajjhattarammaṇattika善三法内所緣三法.-ajjhattikaduka善三法内二法.-atītattika.善三法過去三法-atītarammaṇattika善三法過去所緣三法.-arūpāvacara-duka.善三法無色界二法.-ācayagāmittika善三法積集趣三法.-āsavaduka善三法漏二法.-āsavavippayutta-sāsavaduka善三法漏不相応有漏二法.-āsavasampayuttaduka善三法漏相応二法.-āsava-sāsavaduka善三法漏有漏二法.-āsavasavasampayutta-duka善三法漏漏相応二法.-upādā-duka善三法所造二法.-upādānagocchaka-duka善三法取群二法.-upādinnattika善三法已取三法.-kāmāvacara-duka善三法欲界二法.-kilcsa-kilesasampayyttaduka善三法染二法.-kilesavippayutta-saṅkilesika-duka善三法染不相応顺染二法.-kilesa-saṅkiliṭṭhaduka善三法染已染二法.-kilesa-saṇkilesika-duka善三法染顺染二法.-kilesasampayutta-duka善三法染相応二法.-kenaci-viññeyya-duka善三法所識二法.-citta-duka善三法心二法.-cittasampayuttādi-aṭṭhaduka善三法心相応等八二法.-cetasika-duka善三法心所二法.-chagocchaka-duka善三法六群二法.-dassanattika善三法见三法.-dassanena-pahātabba-hetuttika善三法见所断因三法.-dassanena-pahātabbahetu-duka善三法见所断因二法.-niyataduka善三法决定二法.-parittattika善三法小三法.-parittarammaṇattika善三法小所緣三法.-pariyāpanna-duka善三法所摂二法.-pītittika善三法喜三法.-pītisahagatāditiduka善三法喜俱行等三二法.-bhāvanāya-pahātabba-duka善三法修所断二法.-bhāvanāya-pahātabba-hetuduka善三法修所断因二法.-maggarammaṇattika善三法道所緣三法.-micchattattika善三法邪性三法.-rūpavacara-duka善三法色界二法.-rūpīduka善三法有色二法.-lokiya-duka善三法世間二法.-vitakkattika善三法寻三法.-vipākattika善三法異熟三法.-vedanāttika善三法受三法.-sauttara-duka善三法有上二法.-saṅkiliṭṭhattika善三法已染三法.-saṅkiliṭṭhaduka善三法已染二法.-saṅkilesikaduka善三法順染二法.-saṅkhataduka善三法有爲二法.-sanidassanattika善三法有見三法.-sanidassanaduka善三法有見二法.-sappaccaya-duka善三法有緣二法.-sappaṭigha-duka善三法有对二法.-sappītika-duka善三法有喜二法.-saraṇa-duka善三法有諍二法.-savicāra-duka善三法有伺二法.-savitakka-duka善三法有尋二法.-sahetukaduka善三法有因二法.-sarammaṇaduka善三法有所緣二法.-sasavaduka善三法有漏二法.-sekhattika善三法有学三法.-hīnattika善三法劣三法.-hetuduka善三法因二法.-hetu-sampayuttaduka善三法因相応二法.-hetu-sahetukaduka善三法有因二法.-hetu-hetusampayuttaduka善三法因因相応二法.,11,1
  1994. 243931,zh,1,kusanali,kusanāḷi,Kusanāḷi,Kusanāḷi:f.吉祥草,8,1
  1995. 244025,zh,1,kusinara,kusināra,Kusināra,Kusināra:f.,Kusinagara n.[BSK.kusinagara]クシナガラ[マツラ国の城市で釈尊入滅地],8,1
  1996. 244046,zh,1,kusita,kusīta,kusīta,kusīta:a.[Sk.kusīda] 懈怠の,怠惰の.cf.kosajja.-vatthu懈怠事[八種].-hīnaviriya懈怠不精進,6,1
  1997. 244097,zh,1,kussobbha,kussobbha,kussobbha,kussobbha:kussubbha n.[ku-sobbha,Sk.kuśvabhra] 小池,小沼,小さな坑.,9,1
  1998. 244197,zh,1,kusumbha,kusumbha,kusumbha,kusumbha:kosumbha n.[Sk.kusumbha] 紅藍,赤花,サフラン.-ratta紅藍の赤,鬱金色(うこん色),8,1
  1999. 244247,zh,1,kuta,kuṭa,kuṭa,kuṭa:m.水さし,つぼ.水壶,4,1
  2000. 244726,zh,1,kuti,kuṭī,kuṭī,kuṭī:kuṭi f.[〃] 小屋,小舎,房舎,茅舎.-kāra房の建立.-dūsaka毁屋,毁戻.-purisa 農夫.,4,1
  2001. 244787,zh,1,kutikara-sanghadisesa,kuṭikāra-saṅghādisesa,kuṭikāra-saṅghādisesa,kuṭikāra-saṅghādisesa:m.造房僧残[第六僧残],21,1
  2002. 244965,zh,1,kutra,kutra,kutra,kutra:kuttha adv.[= kattha,Sk.kutra] 何処に,5,1
  2003. 244972,zh,1,kutta,kuṭṭa,kuṭṭa,kuṭṭa:① m.粉,粉末.② = kuḍḍa.-rājan小王,5,1
  2004. 245091,zh,1,kutthika,kuṭṭhika,kuṭṭhika,kuṭṭhika:[<kuṭṭha]ハンセン病患者.=kuṭṭhiya,8,1
  2005. 245202,zh,1,kutumbika,kuṭumbika,kuṭumbika,kuṭumbika:m.地主,9,1
  2006. 245203,zh,1,kutumbika,kuṭumbika,kuṭumbika,kuṭumbika:kuṭimbika,kuṭumbiya m.[kuṭumba-ika] 地主,資産家,9,1
  2007. 245228,zh,1,kutumbiya,kuṭumbiya,kuṭumbiya,kuṭumbiya:kuṭimbika,kuṭumbika m.[kuṭumba-ika] 地主,資産家,9,1
  2008. 245301,zh,1,kuvera,kuvera,Kuvera,Kuvera:m.毘沙門天.= Kubera,6,1
  2009. 245320,zh,1,kuvilara,kuvilāra,kuvilāra,kuvilāra:m.黑檀.=koviḷāra,8,1
  2010. 245986,zh,1,labu,lābu,lābu,lābu,alāpu,alābū n.m.f.葫蘆,南瓜,4,1
  2011. 283411,zh,1,na,na,na,na:① adv.[〃] なし.[na は次のような形としても出る.] n’atthi,n’etaṃ,n’eva,nāhaṃ,nāpi,nayidaṃ,nayimaṃ.-agati-gamana不应行而行.-anubyañ-janaggāhin随相に执せず.-aparaṃ itthattāya更にかかる状态になることなし.~pītisahagata dhamma非喜俱行法.~bhāvanāya pahātabba-hetuka dhamma非修习所断因法,修习によりて断ぜらるベき因に非ざる法.~maraṇādhippāya杀意なき者.-rūpaññū色を知らざる者.~rūpāvacara dhamma色界系ならざる法.-lakkhaṇa-kusala相に善巧ならず.~sukha-sahagata dhamma乐俱に非ざる法.~hetu ahetuka dhamm 因にあらざる无因の法.-hetu-sahetukaduka-kusalattika非因有因二法善三法.-hetu-sahetukaduka-hetuduka非因有因二法因二法.~hetu sahetuka dhamma非因有因法.~hoti tathāgato paraṃ maraṇā如来は死后存在せず[入涅槃のゆえに].② adv.[nu の代りに用う] かどうか.③ pron.[ta の代り] cf.naṃ,ne,nesaṃ,2,1
  2012. 283446,zh,1,na vattabbam,na vattabbaṃ,na vattabbaṃ,na vattabbaṃ:说かれるベきでない,不可说.~buddhassa dinnaṃ mahapphalan ti kathā佛に施して大果ありと言うベからずの论.~saṅghassa dinnaṃ mahapphalan ti kathā僧伽に施して大果ありと言うベからずの论.~saṅgho dakkhiṇaṃ paṭigaṇhātī ti kathā僧伽は供物を受くと言うベからずの论.~saṅgho dakkhiṇaṃ visodhetī ti kathā僧伽は供物を净化すと言うベからずの论.~saṅgho bhuñjatī ti kathā僧伽は[供物を]受用すと言うベからずの论,12,1
  2013. 283488,zh,1,nabhas,nabhas,nabhas,nabhas:,nabha n.[Sk.nabha m.,nabhas n.] 天空,雲,霧.nom.abl.nabhā; instr.nabhasā; loc.nabhasi.nabhā capaṭhavī ca 天と地.cf.abbha,6,1
  2014. 283510,zh,1,nabhi,nābhī,nābhī,nābhī:,nābhi f.[〃] 臍,へそ; 轂,こしき.pl.nom.nabhyo,nabbho,nābhiyo.-maṇḍala臍円,5,1
  2015. 283534,zh,1,nacca,nacca,nacca,nacca:n.[Sk.nṛtya] おどり,舞踊.cf.naṭa.-gīta-vādita-visūka歌舞伎乐[舞踊,声乐,器乐,演芸],5,1
  2016. 284098,zh,1,naga,nāga,nāga,nāga:m.[〃] 竜,象,ナーガ樹,いぬしで.f.nāgī 竜女.-ādhipati-vimāna 竜宮.-āpalokita 象の眺むるが如く.-kaññā竜女.-danta 象牙,壁鈎.-dantaka 釘,くぎ.-bala 象軍.-bhavana 竜宮.-bhoga 象の鼻.-māṇavikā 竜女.-rājan 竜王.-rukkha ナーガ樹.-latā ナーガ蔓,檳榔.-vata 竜務.-vatika竜務者.-vana 象林.-vanika 捕象師,4,1
  2017. 284398,zh,1,nagara,nagara,nagara,nagara:n.[〃] 城,市,都市.= naṅgara.-ūpakārikā 都市の防備.-ūpama 都市の如き.-kathā 都市論.-guttika 警察官.-parikkhāra都市の资具.-bandhana 城縛.-vaḍḍhaki 築城者.-sāmin 城主,6,1
  2018. 285013,zh,1,naggeyya,naggeyya,naggeyya,naggeyya:,naggiya n.[nagga-ya] 裸行,裸体,8,1
  2019. 285378,zh,1,najja,najjā,najjā,najjā:,najjaṃ,najjo nadī の変化,5,1
  2020. 285384,zh,1,najjo,najjo,najjo,najjo:,najjā,najjaṃ nadī の変化,5,1
  2021. 285526,zh,1,nakkhatta,nakkhatta,nakkhatta,nakkhatta:n.[Sk.nakṣatra] 星,星祭,祭,占星.nakkhattāni tārakarūpāni parivattanti种种の星辰星宿が运行する.-kīḷanā 星祭.-ggāha 星蝕.-tārakā 星宿.-dhamma星宿の法.-patha星道.-pada星宿.-pāṭhaka 占星者.-maha 星祭.-yoga 星の運行.-rāja星王.-vijjā 占星学,9,1
  2022. 285701,zh,1,nala,nala,nala,nala:,naḷa m.[Sk.naḍa,naḷa] 葦,芦,あし.-āgāra 葦の家.-kalāpa束芦,束にした苇.-kalāpiya束芦にした.-kalāpī 葦束.-kāra 芦細工人,籠作り.-kāra-sippa籠作りの技.-mālā 芦の鬘,芦束.-vana 葦の林.-setu 葦の堤,4,1
  2023. 285708,zh,1,nala,naḷa,naḷa,naḷa:,nala m.[Sk.naḍa,naḷa] 葦,芦,あし.-āgāra 葦の家.-kalāpa束芦,束にした苇.-kalāpiya束芦にした.-kalāpī 葦束.-kāra 芦細工人,籠作り.-kāra-sippa籠作りの技.-mālā 芦の鬘,芦束.-vana 葦の林.-setu 葦の堤,4,1
  2024. 285730,zh,1,nala,nāḷa,nāḷa,nāḷa:,nāla [Sk.nāla] 管,茎(中空の).cf.nāḷī,nāḷikā,4,1
  2025. 286251,zh,1,nama,nama,nama,nama:,namo n.[Sk.namas] 南無,礼拝,頂礼,4,1
  2026. 286257,zh,1,nama,nāma,nāma,nāma:n.[Sk.nāman] 名.instr.nāmena.nāmena Ānando(ānando) 名は阿難.acc.nāma adv.とは,実に.api nāma,app’ eva nāma,eva nāma,nāma tāva 確かに,実に.-okāsa 名容有.-kamma 名業,命名.-kāya 名身.-gotta 名姓.-dhamma 名法.-dheyya 授名,命名.-matta 名のみ.-mūla 名根.-mūla-sahajāta dhamma名根俱生の法.-rūpa 名色.-rūpa-pariccheda-kathā名色区别论[论藏].-rūpavavatthāna名色差别 .-rūpokāsa [rūpa-okāsa]名色容有.-lesa 名似.-vavatthāpana 名差別.-vavatthāpanapaññā名を差别させる慧.-samuṭṭhana 名等起,4,1
  2027. 286645,zh,1,namassa,namassā,namassā,namassā:,namassiyā f.[Sk.namasyā] 礼拝,崇敬,7,1
  2028. 286820,zh,1,nameti,nāmeti,nāmeti,nāmeti:[nāmatiのcause.]令顶礼,6,1
  2029. 286841,zh,1,nami,ñāmi,ñāmi,ñāmi:jānātiのpr.sg.= jānāmi,4,1
  2030. 286926,zh,1,nana,ñāṇa,ñāṇa,ñāṇa:n.[Sk.jñāna,jñā-ana] 智,智慧.ñāṇa-vipphārā iddhi智遍满神变.ñāṇa-vivaṭṭe ñānaṃ智退转の智.-āsi 智劍.-kathā 智論.-karaṇi 智を生じ.-khagga 智劍.-cakkhu 智眼.-carita 智行者.-cariyā 智行.-dassana 智見.-patha 智路.-bandhu 智による(愛見の)親戚.-bhūta 智となれる,智慧ある.-ratana智宝.-vajira智慧の金刚.-vatthu 智所依.-vāda 智論.-vippayutta 智不相応.-vippayutta-vipāka智不相应异熟.-vibhaṅga智分别.-vimokkha智慧解脱.-vivaṭṭa 智退転.-saṃvara智律仪.-smpayutta 智相応.-sampayutta-kiriyā智相应唯作.-sampayutta-mahā-vipāka智相应大异熟,4,1
  2031. 286947,zh,1,nana,nānā,nānā,nānā:adv.[〃] 種々に,異りて.-ādhimutti 種々意楽.-āvajjana 多転向.-karaṇa 殊異.-khaṇika 異剎那の.-khaṇika-kamma異剎那业.-khaṇika-kamma-paccaya異剎那业缘.-citta 種々心.-titthiya 種々の外道.-dhamma 種々法.-dhātu 種々界.-dhātu-loka種々界世间.-nāma 種々名.-pakkāra 多種類の.-ratta 種々色の.-vatthu 別異事.-vāda 異説.-vidha 種々類の.-vihita-iddhividhā 多種の神通,多端神変.-saṃvāsaka 異住者.-saṃvāsaka-bhūmi異住处者地.-sīmā 異境界.-sīmā-thita異境界住者,4,1
  2032. 288430,zh,1,nanatta,nānatta,nānatta,nānatta:n.[nāna-tta,Sk.nānatva] 種々性,異性,種々,雑多.nānatta ekattavi-ññāṇacariyā-pariyogāhane paññā異性一性の识行を深解する慧.nānatta ekattasadda-nimittānaṃ pariyogāhane paññā異性一性の声相を深解する慧.ekatta 異性一性.-kathā 種々論,雑論.-kāya 種種身,身異.-naya 別異の理.-saññā 種々想.-saññin 種々想者.-suñña 異性空,7,1
  2033. 289116,zh,1,nandi,nandī,nandī,nandī:,nandi f.[Sk.nandi,BSk.nandī] 歓喜,悦喜.-kkhaya 喜の滅尽.-nirodha喜の滅,喜悦心の滅.-bhavaparikkhīṇa 歓喜渇愛の有を遍尽せる=阿羅漢.-mukhī 悅面の.-rāga 喜貪.-rāga-sahagata喜贪俱行.-saṃyojana 喜結.-samudaya 喜の集,5,1
  2034. 289425,zh,1,nangara,naṅgara,naṅgara,naṅgara:n.都市.=nagara,7,1
  2035. 289525,zh,1,nantika,nantika,nantika,nantika:,nantaka n.弊壊衣,ぼろ布,7,1
  2036. 289825,zh,1,narada,nārada,Nārada,Nārada:m.アシタ仙の甥.= Nālada,Nalaka,6,1
  2037. 290103,zh,1,narigara,narigara,narigara,narigara:n.市,都市.=nagara,8,1
  2038. 290167,zh,1,nasa,nāsa,nāsa,nāsa:m.[Sk.nāśa.cf.nassati] 破滅,死亡.cf.vināsa.nāsana摈滅,毁坏,4,1
  2039. 290529,zh,1,nassati,ñassati,ñassati,ñassati:[jānātiのfut.]彼は知るであろう,7,1
  2040. 290547,zh,1,nassi,nassi,nassi,nassi:,nassaṃ,nassiṃsu nassati の aor.,5,1
  2041. 290554,zh,1,nassimsu,nassiṃsu,nassiṃsu,nassiṃsu:,nassaṃ,nassi nassati の aor.,8,1
  2042. 290577,zh,1,nata,ñāta,ñāta,ñāta:a.[Sk.jñāta.jānāti の pp.] 知られた,有名な,理解する.-aṭṭhe ñāṇaṃ所知の义の智.-pariññā 知遍知.-vibhūta 知無有,4,1
  2043. 290660,zh,1,nataka,naṭaka,naṭaka,naṭaka:m.naṭikā f.=naṭa,6,1
  2044. 290899,zh,1,natayya,ñātayya,ñātayya,ñātayya:ñātabba,ñāteyya,jānāti の grd.,7,1
  2045. 290910,zh,1,nateyya,ñāteyya,ñāteyya,ñāteyya:ñātabba,ñātayya,jānāti の grd.,7,1
  2046. 290973,zh,1,nati,ñāti,ñāti,ñāti:f.[Sk.jñāti] 親族,親類,親里.pl.nom.acc.ñātayo,ñātī.-kathā 親族論,親戚の話.-kula 親戚の家.-parihāni,pārijuñña 親族損亡.-byasana,-vyasana 親族の不幸,損失.-rakkhitā 親族に護られた女.-vitakka 親里尋.-vuddhi亲属の得,亲族の繁荣.-sampadā 親族成就.-sālohita 親族,血縁,4,1
  2047. 291109,zh,1,natika,ñātika,ñātika,ñātika:a.m.亲戚,亲族.= ñātaka,6,1
  2048. 291588,zh,1,natthi,natthi,natthi,natthi:[na-atthi] なし,非有,無.natthi attakāro自作なし.natthi dinnaṃ施与なし.natthi parakāro他作なし.natthi paraloko他世なし.natthi yiṭṭhaṃ献供なし.natthi rāgasamo aggi贪欲に等しい火なし.natthi sukaṭa-dukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipākaṃ善作恶作の诸业の果报なし.natthi hutaṃ烧施(祭祀)なし.natthi hetu natthi paccayo因なく缘なし.-paccaya 非有縁.-bhava 非実有,非有.-vāda =natthika-vāda非有说,虚无说,6,1
  2049. 291697,zh,1,natti,ñatti,ñatti,ñatti:f.[Sk.jñapti.cf.jñāpayati] 告白,表白,白.-kamma 白羯磨.-catuttha 白四.-catuttha-kamma白四羯磨(表白を第四とするカンマ,コンマ,仪式).-dutiya 白ニ.-dutiya-kamma白二羯磨,5,1
  2050. 291867,zh,1,nava,nava,nava,nava:① num.[Sk.navan] 九.-aṅga 九支の,九分の.-aṅgika 九分教.-chidda九孔.-patta 九葉(樹).-vidha 九種の.~anupubba-nirodhā九次第滅.~anupubba-vihāra-samāpattiyo九次第住等支,九次第定.~ākārā九相,九行相.~āghāta-paṭivinayā九害心调伏.~āghāta-vatthūni九害心事,九嫌恨事.~iñjitāni九动.~kāmāvacara-hetū九欲界因.~taṇhāmūlakā dhammā九爱根法.~dvārā九孔,九门[人体].-dhamma-vavaṭṭhāne paññā九法决定の慧.~nahāru-satāni九百の腱.~nānattā九种种.~papañcitāni九戯想.~pārisuddhi-padhāniyaṅgāni九清净勤支[七清净に正慧,正解脱を加えたもの].~purisa-malāni九の人垢[九孔所出].~phanditāni九动悸.~balāni九力.~bhavā九有.~maṃsapesi-satāni九百の肉片.~maññitāni九幻想.~yoniso-manasikāra-mūlakā dhammā九思惟根法.~lokuttara-dhammā九出世间法[四向四果と涅槃].~vaṇa-mukhāni九疮口.~vitakkā九寻.~vipassanā-ñāṇāni九观智.~saṅkhatāni九有为.~saññā九想.~saññojanāni九结.~sattāvāsā九有情居[三界九地.欲1,色4,无色4].~samādhi-cariyā九定行[前の九地の禅定行].~sīvathika-pabbāni九墓节.~sotāni九箇の孔.~hetū九因[三善因,三不善因,三无记因].② a.[〃] 新しき,若き.-āvuta 新縫の.-kamma 普請,修治,営事.-kammika 営事監督,木匠.-cīvara 新衣.-dussa,-dussayuga 新衣.-purāṇa 新古の.-ratta 新染の.-vedanā 新しき苦痛.-satta-pātubhāva-diṭṭhi新有情出现の见[解],4,1
  2051. 292276,zh,1,navanga,navaṅga,navaṅga,navaṅga:a.[nava-aṅga]九分.~satthu-sāsana九分の师(佛)の教.~sāsana九分教[契经,祇夜,授记,偈,自说,如是语,本生,未曾有法,毘陀罗],7,1
  2052. 292555,zh,1,navattabbarammana,navattabbārammaṇa,navattabbārammaṇa,navattabbārammaṇa:n.[na-vattabba-ārammaṇa]不可说所緣,17,1
  2053. 292634,zh,1,navavidha,navavidha,navavidha,navavidha:a.九种の.~lokuttarā dhammā九种の出世间法=nava lokuttarā dhammā.navavidhena rūpakkhandho九种の色蕴.navavidhena rūpasaṅgaho九种の色聚.-māna九种の慢,9,1
  2054. 292765,zh,1,navuti,navuti,navuti,navuti:num.[Sk.navati] 九十.nava°九十九.ekanavuti 九十一.dvānavuti 九十二.aṭṭhānavuti 九十八.navanavuti lomakūpa-sahassāni九万九千の毛孔,6,1
  2055. 292837,zh,1,naya,naya,naya,naya:① n.[〃cf.nayati] 方法,理趣,意趣,計画,定式.instr.nayena.nayato manasikāro理趣に依る作意.-mātikā 定式論母.-vipassanā 方法観.② neti の imper.2sg.,4,1
  2056. 293197,zh,1,naye,naye,naye,naye:,nayāhi,nayi,nayitvā →neti,4,1
  2057. 293226,zh,1,nayi,nayi,nayi,nayi:,nayāhi,nayitvā,naye →neti,4,1
  2058. 293249,zh,1,nayitva,nayitvā,nayitvā,nayitvā:,nayāhi,nayi,naye →neti,7,1
  2059. 293382,zh,1,nekkhamma,nekkhamma,nekkhamma,nekkhamma:n.[nikkhamati の ger.,本来は nikāma-ya か] 出離,離欲.-ajjhāsaya 出家意楽.-ādhimutta 出離信解.-ābhirata 出離を楽しむ.-dhātu 出離界.-ninna 出離に傾ける.-nissita 出離に依る.-paṭipadā 出離道.-pāramī 出離波羅蜜.-rati 出離の楽.-vitakka 出離尋.-saṅkappa 出離思惟.-saññā 出離想.-sita 出離に依る.-sukha 出離楽,9,1
  2060. 293564,zh,1,nela,neḷa,neḷa,neḷa:,nela ① a.[na-eḷa,Sk.anenas] 欠点なき,柔和の.-aṅga 各部分完全な.-patī f.(=-vatī) 柔和の.② m.花の一種,4,1
  2061. 293643,zh,1,nemindhara,nemindhara,Nemindhara,Nemindhara:m.ネーミンダラ山,持軸山[九山の一],尼民陀罗,10,1
  2062. 293673,zh,1,nemitta,nemitta,nemitta,nemitta:m.[Sk.naimitta<nimitta] 占相者,占星者;暗示,7,1
  2063. 293685,zh,1,nemittika,nemittika,nemittika,nemittika:,nemittaka ,nemittiya m.=nemitta.暗示.占相者,9,1
  2064. 293701,zh,1,nemittiya,nemittiya,nemittiya,nemittiya:,nemittaka ,nemittika m.=nemitta.暗示.占相者,9,1
  2065. 293917,zh,1,nesam,nesaṃ,nesaṃ,nesaṃ:,nesu,ta (それ)の変化.taのn.pl.dat.gen.,5,1
  2066. 293957,zh,1,nesu,nesu,nesu,nesu:taのn.pl.loc.,4,1
  2067. 294032,zh,1,netti,netti,netti,netti:f.[Sk.netrī.netṛ の f.指导者],5,1
  2068. 294125,zh,1,netum,netuṃ,netuṃ,netuṃ:,netave neti の inf.,5,1
  2069. 294136,zh,1,neva,neva,neva,neva:adv.[na-eva] 実になし.neva...na...にも非ず...にも非ず.nevasaññā -nāsaññā 想にも非ず非想にも非ず.neva antavā nānantavā attā 我は有限にも非ず無限にも非ず.~antavā nānantavā attā ca lokā ca我と世界とは有限でも无限でもない[确定せず].~ācayagāmī nāpacayagāmī dhammo法は流转でも还灭でもない[未确定].~dassanena na bhāvanāya pahātabba见(知)によつても修习によつても舍断できない.neva hoti na na hoti あるに非ず,なきに非ず.–vipāka na-vipākadhamma-dhamma异熟でも异熟法法でもない.-saññi-nāsaññin,-saññī nāsaññī非想非非想者.~sekha nāsekha dhamma非学非无学法.~hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā如来は死后有るに非ず无きに非ず,4,1
  2070. 294166,zh,1,nevasannanasannayatana,nevasaññānāsaññāyatana,nevasaññānāsaññāyatana,nevasaññānāsaññāyatana:[ne-eva-saññā-na-asaññā-āyatana]非想非非想处.-adhimutta非想非非想处に倾心した[者].-upaga deva非想非非想处に至る神.-kammaṭṭhāna非想非非想处业处.-kiriyā非想非非想处唯作.-kusala非想非非想处善.-dhātu非想非非想处界.-vipāka非想非非想处异熟.-saññin非想非非想处想者.-sappāya paṭipadā非想非非想处に适当な行道,22,1
  2071. 294270,zh,1,neyya,neyya,neyya,neyya:a.[Sk.neya.neti の grd.] 導かるべき所の,未了の.-attha 未了義.-attha-suttanta未了義经,5,1
  2072. 294366,zh,1,nhana,nhāna,nhāna,nhāna:n.=nahāna,sināna 洗浴,沐浴,5,1
  2073. 295059,zh,1,nibbalika,nibbalika,nibbalika,nibbalika:a.[nir-valika]ひだのない,しわのない,9,1
  2074. 295079,zh,1,nibbana,nibbāna,nibbāna,nibbāna:n.[Sk.nirvāṇa] 涅槃,寂滅.-ānupassanā 涅槃観.-ābhirata 涅槃を楽しめる.-ogadha 涅槃に深く入れる.-gāmin 涅槃に到る.-dhātu 涅槃界.-nagara 涅槃の都.-ninna 涅槃に傾ける.-paccavekkhaṇa涅槃の省察.-patta 涅槃に達せる.-patti 涅槃の得達.-pada 涅槃句.-pariyosāna 涅槃を究極とす.-bhāva 涅槃性.-saṃvattanika 涅槃に導く.-saññā涅槃想.-sampatti 涅槃成就.-sampadā涅槃の完成,得達.-sukha-sampatti涅槃の乐の成就,7,1
  2075. 295742,zh,1,nibbatta,nibbatta,nibbatta,nibbatta:a.[Sk.nirvṛtta.nibbattati の pp.] 生成,発生,所生.-telaka-nāliyā-sāka油で扬げた茎の野菜,8,1
  2076. 296488,zh,1,nibbedha,nibbedha,nibbedha,nibbedha:m.[Sk.nirvedha<nir-vyadh] 決択,洞察.-bhāgin決択分,顺決択分.-bhāgiya 決択分.-bhāgiya samādhi顺決択分定[四定の一].-bhāgiya sīla決択分戒,8,1
  2077. 296521,zh,1,nibbedhaka,nibbedhaka,nibbedhaka,nibbedhaka:a.[nibbedha-ka] 決択の.f.nibbedhikā.-paññā 決択慧,択慧,明達慧.-pariyāya決択法門.-pariyāya dhamma-pariyāya決択法の法門,10,1
  2078. 296565,zh,1,nibbedhiya,nibbedhiya,nibbedhiya,nibbedhiya:a.开显论,所通达,10,1
  2079. 296745,zh,1,nibbida,nibbidā,nibbidā,nibbidā:f.[Sk.nirvid,nirveda.cf.nibbindati] 厭,厭離,厭悪,厭逆.-ānupassanā 厭離随観.-anupassanā-ñāṇa厭離随観智.-ñāṇa厌离智.-virāga厌患离贪,7,1
  2080. 297694,zh,1,niccamma,niccamma,niccamma,niccamma:a.[ni-camma] 皮なき,皮はがれたる.-gāvī 皮はがれたる牛.-gāvūpamā皮肤のない牛の譬喻,8,1
  2081. 298277,zh,1,nicchayati,nicchayati,nicchayati,nicchayati:,niccheti denom.决定する,确定する.= nicchināti,10,1
  2082. 298289,zh,1,niccheti,niccheti,niccheti,niccheti:,nicchayati denom.决定する,确定する.= nicchināti,8,1
  2083. 298306,zh,1,nicchinati,nicchināti,nicchināti,nicchināti:[Sk.niścinoti.niś-ci] 決定する,熟慮す,確知す.= nicchayati,niccheti.opt.niccheyya; ger.nicchinitvā; pp.nicchita,10,1
  2084. 298512,zh,1,nidahati,nidahati,nidahati,nidahati:[nidheti,Sk.nidadhāti<dhā] 下に置く,置く,蔵置す,貯蓄す.= nidheti.ger.nidahitvā,nidhāya; inf.nidahituṃ,nidhetuṃ,nidhetave; fut.nidhessati; pp.nihita; pass.nidhīyati; caus.nidhāpeti,8,1
  2085. 298819,zh,1,nidda,nidda,nidda,nidda:n.巢.=niḍḍha,nīḷa,5,1
  2086. 298824,zh,1,nidda,niddā,niddā,niddā:f.[Sk.nidrā] 睡眠,眠り.niddāya vasaṃ睡眠の领域,眠りの力.-ārāma 眠りを楽しむ,不精な.-sīlin 眠たき,ぼんやり,5,1
  2087. 298932,zh,1,niddasa,niddasa,niddasa,niddasa:m.→niddesa.-vatthu殊妙事,无十(义釈)の事,7,1
  2088. 299139,zh,1,niddha,niḍḍha,niḍḍha,niḍḍha:n.[Sk.nīḍa<ni -sad] 巣,席.= nīḷa,6,1
  2089. 299277,zh,1,niddharana,niddhāraṇa,niddhāraṇa,niddhāraṇa:n.决定,包含,10,1
  2090. 299316,zh,1,niddhareti,niddhāreti,niddhāreti,niddhāreti:[ni-dhrのcaus.]决定する,确定する.pp.niddhārita,10,1
  2091. 299536,zh,1,niddissati,niddissati,niddissati,niddissati:,niddisati [Sk.nirdiśati] 説示す,説明す,のベる.ger.niddisitvā; aor.niddisi; grd.niddisitabba; pp.niddiṭṭha; pass.niddissīyati 説示される,10,1
  2092. 299808,zh,1,nidhaya,nidhāya,nidhāya,nidhāya:,nidhāpeti,nidhīyati→ nidahati,7,1
  2093. 299907,zh,1,nidhiyati,nidhīyati,nidhīyati,nidhīyati:,nidhāpeti,nidhāya→ nidahati,9,1
  2094. 300009,zh,1,nigalhita,nigāḷhita,nigāḷhita,nigāḷhita:nigāḷhika a.沈める,沒入せる,9,1
  2095. 300308,zh,1,niggahita,niggahīta,niggahīta,niggahīta:a.负処に堕す,抑制された,9,1
  2096. 300365,zh,1,niggamana,niggamana,niggamana,niggamana:niggama n.結果,結論.cf.nigamana,9,1
  2097. 300618,zh,1,niggundi,nigguṇḍi,nigguṇḍi,nigguṇḍi:nigguṇṭhi f.灌木の一種,8,1
  2098. 300769,zh,1,nigrodha,nigrodha,nigrodha,nigrodha:m.[Sk.nyagrodha] 尼拘律,榕樹.-pakka 尼拘律果.-parimaṇḍala (胴体は)榕樹の円林の如し [三十二相の一].-rājan榕樹王,尼拘律树王,8,1
  2099. 301537,zh,1,nijjaleti,nijjāleti,nijjāleti,nijjāleti:[nir-jvalのcaus.] 消火す,消す.cf.jalati,jāleti,9,1
  2100. 301911,zh,1,nikameti,nikāmeti,nikāmeti,nikāmeti:nikāmayati [Sk.nikāmayati.cf.nikāma,nikanti] 欲求す,希求す.ppr.nikāmayaṃ,nikāmayamāna,8,1
  2101. 302064,zh,1,nikasati,nikasati,nikasati,nikasati:[<ni-kas]研ぐ,磨する,8,1
  2102. 302277,zh,1,nikhanati,nikhaṇati,nikhaṇati,nikhaṇati:nikhanati [Sk.nikhanati<khan] 掘る,掘り入れる,埋葬す,覆う,掘り立てる.pp.nikhāta,9,1
  2103. 302534,zh,1,nikkama,nikkama,nikkama,nikkama:m.[Sk.niṣkrama.cf.nikāma,nikkhama] 精勤,努力.-dhātu 精勤界,出界.cf.parakkama,nikkamati,7,1
  2104. 302969,zh,1,nikkhanta,nikkhanta,nikkhanta,nikkhanta:a.[nikkhamati の pp.] 出離せる,出家せる;出口;突出した,9,1
  2105. 303219,zh,1,nikkhitta,nikkhitta,nikkhitta,nikkhitta:a.[Sk.nikṣipta.nikkhipati の pp.] 布置せる,置ける,储蓄した,放置せる,9,1
  2106. 303589,zh,1,nila,nīla,nīla,nīla:a.[〃] 青,藍,青色の.-abbhavaṇṇa 青き雲の色の.-ābhijāti 青の階級.-kasiṇa.青遍.-gīva 青頸,孔雀.-bījaka 青種子 [水草の一種] -makkhika 青蠅.-maṇi サファイヤ,緑柱玉.-maṇḍūka 青蛙.-vaṇṇa青色.-vattha 青衣,4,1
  2107. 303607,zh,1,nila,nīḷa,nīḷa,nīḷa:n.[Sk.nīḍa]巢.= niḍḍa,niḍḍha,4,1
  2108. 304108,zh,1,nilleha,nilleha,nilleha,nilleha:舔,7,1
  2109. 304132,zh,1,nillenaka,nillenaka,nillenaka,nillenaka:nilenaka [<ni-lī] 棲処,隠れ場,9,1
  2110. 304169,zh,1,nilloleti,nilloḷeti,nilloḷeti,nilloḷeti:nillāḷeti [nir-lul] (舌を)上下に動かす.pp.nillāḷita,9,1
  2111. 304294,zh,1,nimantaka,nimantaka,nimantaka,nimantaka:a.招待する者,9,1
  2112. 304367,zh,1,nimantayati,nimantayati,nimantayati,nimantayati:= nimanteti,11,1
  2113. 304490,zh,1,nimba,nimba,nimba,nimba:m.[〃] 荏婆,苦味ある樹.-kosaニンバ樹空洞,5,1
  2114. 304656,zh,1,nimissam,nimissaṃ,nimissaṃ,nimissaṃ:= nimmissaṃ nimināti の fut.1sg.,8,1
  2115. 304661,zh,1,nimitta,nimitta,nimitta,nimitta:n.[〃] 相,因相,前兆,瑞兆,徴相,特相,占相,現相,婬相,界標,標識,理由.acc.nimittaṃ; instr.nimittena…の理由で,…のために.-ānusārin 相貌に従う.-antaradhāra[男女の]性相の隠没.-kamma 示相業.-karaṇa 相因,取相.-kosalla 相善巧.-gāhin 相貌を取る.-mattā 少相女,不全形女,7,1
  2116. 304960,zh,1,nimma-nimma-deva,nimma-nimma-deva,nimma-nimma-deva,nimma-nimma-deva:m.化乐天群,16,1
  2117. 304986,zh,1,nimmaddana,nimmaddana,nimmaddana,nimmaddana:nimmadana n.[cf.nimmādeti] 砕破,磨滅,10,1
  2118. 305031,zh,1,nimmajjati,nimmajjati,nimmajjati,nimmajjati:[<ni-mrj]掃き净める,10,1
  2119. 305219,zh,1,nimmathana,nimmathana,nimmathana,nimmathana:n.破碎,10,1
  2120. 305278,zh,1,nimmilati,nimmīlati,nimmīlati,nimmīlati:nimīlati [ni-mīlati<mīl] 眼を閉ず.caus.nimmīleti 開眼さす,9,1
  2121. 305584,zh,1,ninda,nindā,nindā,nindā:f.[〃] 毀呰,非難.-pasaṃsā非难と赏赞,毁誉.-rosa毁恚.-rosin毁恚者,5,1
  2122. 305713,zh,1,ninhata,niṇhāta,niṇhāta,niṇhāta:ninhāta a.[nis-nahāta] 清められたる,淨き.-pāpaka恶の洗除者,7,1
  2123. 305740,zh,1,ninna,ninna,ninna,ninna:a.[Sk.nimna.ninnata<ni -nam の略か] 下向の,傾ける,低き,低地.= ninnata.acc.ninnaṃ adv.下方に.-ga下に行くもの,流水,湿地,5,1
  2124. 305953,zh,1,nipaccakara,nipaccakāra,nipaccakāra,nipaccakāra:[nipacca-ākāra]m.五体投地,卧した行相,11,1
  2125. 306513,zh,1,nippada,nippada,nippada,nippada:m.完成.cf.nipphatti,7,1
  2126. 306517,zh,1,nippadesa,nippadesa,nippadesa,nippadesa:m.区别.abl.nippadesato分别して,别々に,9,1
  2127. 306624,zh,1,nippanna,nippanna,nippanna,nippanna:= nipphanna,8,1
  2128. 306643,zh,1,nippapanca,nippapañca,nippapañca,nippapañca:a.[nis-papañca] 無障凝,無戯論.-ārāma 戯論を楽しまず.-gāmi magga無戯論に至る道,10,1
  2129. 306824,zh,1,nippesikata,nippesikatā,nippesikatā,nippesikatā:f.骗诈,だまし,11,1
  2130. 307138,zh,1,nipphattika,nipphattika,nipphattika,nipphattika:a.结果ある,11,1
  2131. 307272,zh,1,nippitika,nippītika,nippītika,nippītika:a.① [nis-pīti-ka] 無喜の.-sukha无喜乐.-ārammaṇa-sukha无喜所緣の乐.② 庶子の.=nippitika,9,1
  2132. 307326,zh,1,nippurisa,nippurisā,nippurisā,nippurisā:f.非男,玉女,9,1
  2133. 307481,zh,1,niraggala,niraggaḷa,niraggaḷa,niraggaḷa:niraggala a.[nir-aggala] 門なき,無障碍の,無遮の,9,1
  2134. 307597,zh,1,niramagandha,nirāmagandha,nirāmagandha,nirāmagandha:a.[nir-āma-gandha]生臭(なまぐさ)ならざる,无臭气の,12,1
  2135. 307615,zh,1,niramisa,nirāmisa,nirāmisa,nirāmisa:a.[nir-āmisa] 無食味の,無染汚の,離財の,非物質的の.nirāmisā upekkhā无食乐の舍.nirāmisā pīti离财の喜.-adukkhamasukha-vedanā非物质的不苦不乐受.~vimokkha无食乐の解脱.-sukhavedanā非物质的[精神的]乐受,8,1
  2136. 307801,zh,1,niranusaya,niranusaya,niranusaya,niranusaya:a.[nir-anusaya]无随眠,10,1
  2137. 307884,zh,1,nirasa,nirāsa,nirāsa,nirāsa:a.[<nir-āsā] 欲なき,无求の,6,1
  2138. 307895,zh,1,nirasa,nirāsā,nirāsā,nirāsā:f.[nir-āsā]无求,无希望,6,1
  2139. 308497,zh,1,nirodha,nirodha,nirodha,nirodha:m.[BSk.nirodha.cf.nirujjhati] 滅,滅尽.-ānupassanā 滅髄観.-gāminī 滅に至らしめる.-taṇhā 滅愛.-dhamma.-dhātu 滅界.-nibbāna-dhātu滅涅槃界.-sacca 滅諦.-saññā 滅想.-samāpatti 滅定,滅尽定.-samāpatti-vipassanā滅定观.-samāpattisamāpajjana-samatthatā灭尽定に入定する可能性.-samāpanna 滅定に入れる,7,1
  2140. 308903,zh,1,niropeti,niropeti,niropeti,niropeti:[ni-ruhのcaus.]言说する,言あげする.cf.nirutti,8,1
  2141. 309288,zh,1,nirutti,nirutti,nirutti,nirutti:f.[Sk.nirukti] 詞,辞詞,言語.-nānatte paññā词の种种相の慧.-dhamma 詞法.-paṭibhāna 詞弁.-paṭisambhidā 詞無碍解,辞無碍解.-patha 言路,言語道.-patha dhamma词道法.-pada 詞句,7,1
  2142. 309759,zh,1,nisara,nisāra,nisāra,nisāra:a.[ni-sāra]坚实の,すばらしい,强き,6,1
  2143. 310512,zh,1,nissakka-vacana,nissakka-vacana,nissakka-vacana,nissakka-vacana:n.夺格,15,1
  2144. 310551,zh,1,nissanda,nissanda,nissanda,nissanda:m.[Sk.nisyanda,niṣyanda] 等流,流出,結果.-phala等流果,8,1
  2145. 310763,zh,1,nissaraniya,nissaraṇīya,nissaraṇīya,nissaraṇīya:a.[nissarati の grd.] 出離すべき.-dhātu出离界,11,1
  2146. 311202,zh,1,nissesa,nissesa,nissesa,nissesa:a.[nis-sesa]残,全体の,7,1
  2147. 311381,zh,1,nissuta,nissuta,nissuta,nissuta:a.[nis-savati sru の pp.] 流失せる,消失の.cf.savati①,7,1
  2148. 311406,zh,1,nita,nīta,nīta,nīta:a.[neti の pp.] 導かれたる,確かめられたる,完了の.-attha了義.-attha-suttanta了義经,4,1
  2149. 311589,zh,1,nitthaddhana,nitthaddhana,nitthaddhana,nitthaddhana:nittaddana n.[ni-thaddha-na] 麻痺,硬直,12,1
  2150. 312031,zh,1,nitthunati,nitthunati,nitthunati,nitthunati:= nitthanati,10,1
  2151. 312032,zh,1,nitthunati,nitthunati,nitthunati,nitthunati:= nitthanati,10,1
  2152. 312088,zh,1,nittika,nittika,nittika,nittika:a.m.[netta-ika]眼とする,(轮回に)导くもの;治水者,渠工,7,1
  2153. 312245,zh,1,nivarana,nīvaraṇa,nīvaraṇa,nīvaraṇa:n.m.[BSk.nīvaraṇa] 蓋 [五蓋の煩悩].nīvaraṇa c'eva dhamma nīvaraṇa-sampayutta ca盖法にして盖相应なる.nīvaraṇa c'eva dhamma nīvaraṇīya ca盖法にして顺盖なる.nīvaraṇa ceva nīvaraṇa-sampayutta dhamma盖法にして盖相应なる.nīvaraṇavippayutta dhamma nīvaraṇīya盖相应にして顺盖なる.nīvaraṇasampayutta c'eva dhamma no ca nīvaraṇa盖相应法にして非盖なる.-gocchaka盖聚.-duka-kusalattika盖二法善三法.-nīvaraṇasampayuttaduka-kusalattika盖盖相应二法善三法.-nīvaraṇiyaduka-kusalattika盖顺盖二法善三法.-vippayutta 蓋不相応.-vippayutta dhamma anīvaraṇīya盖不相应法して不顺盖なる.-sampayutta 蓋相応,8,1
  2154. 312444,zh,1,nivaraniya,nīvaraṇīya,nīvaraṇīya,nīvaraṇīya:nīvaraṇiya a.[nīvaraṇa-iya] 蓋を生ずる.~c'eva dhamma no ca nīvaraṇa顺盖法にして非盖なる.-duka 順蓋二法.-dhamma 順蓋法,10,1
  2155. 312591,zh,1,nivasa,nivāsa,nivāsa,nivāsa:m.[<nivasati]居住,住所.cf.nevāsika.-ṭhāna住处,6,1
  2156. 313284,zh,1,nivedaka,nivedaka,nivedaka,nivedaka:m.告知者,训诫者,8,1
  2157. 313686,zh,1,niyadeti,nīyādeti,nīyādeti,nīyādeti:nīyādita =niyyādita,niyyādeti,8,1
  2158. 313687,zh,1,niyadeti,nīyādeti,nīyādeti,nīyādeti:niyyādeti,niyyāteti [BSk.niryātayati,niryādayati] 与える,贈与す,受取らせる.pp.niyyādita,niyyātita,8,1
  2159. 313739,zh,1,niyama,niyāma,niyāma,niyāma:m.[BSk.niyāma,nyāma] 決定.-kathā 決定論.-gamanāya ñāṇaṃ 決定に到る智.-okkanti入决定,6,1
  2160. 314010,zh,1,niyanika,nīyānika,nīyānika,nīyānika:=niyyānika,8,1
  2161. 314048,zh,1,niyassakamma,niyassakamma,niyassakamma,niyassakamma:n.应责所作,12,1
  2162. 314062,zh,1,niyata,niyata,niyata,niyata:a.[ni-yam の pp.] 決定せる,決定者.niyatā āpatti决定罪.-duka 決定二法.-duka-kusalattika决定二法善三法.-micchādiṭṭhi 決定邪見,6,1
  2163. 314153,zh,1,niyatana,niyātana,niyātana,niyātana:=niyyātana,8,1
  2164. 314341,zh,1,niyoga,niyoga,niyoga,niyoga:m.[<niyuñjati]整备,决着,6,1
  2165. 314491,zh,1,niyutta,niyutta,niyutta,niyutta:a.[niyuñjatiの pp.]终结した,决着した,7,1
  2166. 314662,zh,1,niyyanika,niyyānika,niyyānika,niyyānika:nīyānika a.[cf.niyyāna] 出離の,解脱を欲する.-duka 出離二法.-duka-kusalattika出离二法善三法.-dhamma 出離法.-sāsana 解脱の教,9,1
  2167. 314792,zh,1,niyyatana,niyyātana,niyyātana,niyyātana:n.[cf.niyyāti <nīyati] 遂行,出発;导かれるベきこと,所导の,9,1
  2168. 314793,zh,1,niyyatana,niyyātana,niyyātana,niyyātana:n.[cf.niyyāti] 遂行,出発;帰还,返回,9,1
  2169. 314849,zh,1,niyyateti,niyyāteti,niyyāteti,niyyāteti:niyyādeti,nīyādeti [BSk.niryātayati,niryādayati] 与える,贈与す,受取らせる.pp.niyyādita,niyyātita,9,1
  2170. 314897,zh,1,niyyatita,niyyātita,niyyātita,niyyātita:niyyādita a.[niyyādeti の pp.] 贈与せる,9,1
  2171. 315008,zh,1,nonita,nonīta,nonīta,nonīta:n.=navanīta 生酥,乳酥,6,1
  2172. 315116,zh,1,nunna,nuṇṇa,nuṇṇa,nuṇṇa:nunna a.[nudati の pp.] 除去せる,5,1
  2173. 315163,zh,1,nutthubhati,nuṭṭhubhati,nuṭṭhubhati,nuṭṭhubhati:niṭṭhubhati [Sk.niṣṭhīvati<ni -ṣṭhiv] 唾を吐く.ger.niṭṭhuhitvā; aor.nuṭṭhubhi; pp.nuṭṭhubhita,11,1
  2174. 315201,zh,1,obhagga,obhagga,obhagga,obhagga:a.[Sk.avabhagna.ava-bhañj の pp.] 破壞した,7,1
  2175. 315231,zh,1,obhasana,obhāsana,obhāsana,obhāsana:n.光耀,光照,8,1
  2176. 315326,zh,1,ocinna,ociṇṇa,ociṇṇa,ociṇṇa:a.[ocarati の pp.] 偵察した.,6,1
  2177. 315424,zh,1,odapattakini,odapattakinī,odapattakinī,odapattakinī,odapattiyā f.[uda-pattaka-in uda-patta-iya] 水得婦,12,1
  2178. 315427,zh,1,odapattiya,odapattiyā,odapattiyā,odapattiyā,odapattakinī f.[uda-pattaka-in uda-patta-iya] 水得婦,10,1
  2179. 315432,zh,1,odarika,odarika,odarika,odarika,odariya a.[<udara] 胃の,貪食の,7,1
  2180. 315440,zh,1,odariya,odariya,odariya,odariya,odarika a.[<udara] 胃の,貪食の,7,1
  2181. 315498,zh,1,odhasta,odhasta,odhasta,odhasta:a.[Sk.avadhvasta.ava-dhvaṃs の pp.] 墮落した,散布した,7,1
  2182. 315504,zh,1,odhesi,odhesi,odhesi,odhesi,odhesiṃ odahatiの aor.,6,1
  2183. 315505,zh,1,odhesim,odhesiṃ,odhesiṃ,odhesiṃ,odhesi odahatiの aor.,7,1
  2184. 315587,zh,1,ogaha,ogāha,ogāha,ogāha:m.[Sk.avagāha] 行水処,5,1
  2185. 315609,zh,1,ogahati,ogāhati,ogāhati,ogāhati,avagāhati [ava-gāhati] 深く 入る,潜入す,熱中す,7,1
  2186. 315778,zh,1,ohilita,ohīḷita,ohīḷita,ohīḷita:a.[o-hīḷ-tta] 轻贱の,7,1
  2187. 315816,zh,1,ohiyati,ohīyati,ohīyati,ohīyati,ohiyyati [avahīyati,avahāti の pass.] 後に残る,落後する. cf.ohiyyaka. ger.ohīyitvā,7,1
  2188. 315833,zh,1,ohiyyati,ohiyyati,ohiyyati,ohiyyati,ohīyati [avahīyati,avahāti の pass.] 後に残る,落後する. cf.ohiyyaka. ger.ohīyitvā,8,1
  2189. 315904,zh,1,okantati,okantati,okantati,okantati,okkantati,avakantati [<avakṛt] 切り離す,切り分ける. ger.okantitvā,okacca; pp.avakanta,avakantita,8,1
  2190. 315979,zh,1,okilini,okilinī,okilinī,okilinī,okiriṇī f.[<okiraṇa<o-kṝ] 捨てられた女,7,1
  2191. 316013,zh,1,okirini,okiriṇī,okiriṇī,okiriṇī,okilinī f.[<okiraṇa<o-kṝ] 捨てられた女,7,1
  2192. 316017,zh,1,okkaka,okkāka,Okkāka,Okkāka:m [Sk.lkṣvāku] 甘蔗[王],オッカーカ[釈迦族の祖],6,1
  2193. 316060,zh,1,okkamukha,okkāmukhā,okkāmukhā,okkāmukhā:a. 熔鉱爐,坩堝. =ukkāmukha,9,1
  2194. 316071,zh,1,okkantati,okkantati,okkantati,okkantati,okantati,avakantati [<avakṛt] 切り離す,切り分ける. ger.okantitvā,okacca; pp.avakanta,avakantita,9,1
  2195. 316074,zh,1,okkanti,okkanti,okkanti,okkanti,avakkanti f.[cf.avakkamati] 来下,下生,顕現,7,1
  2196. 316100,zh,1,okkhantika,okkhantika,okkhantika,okkhantika:a.継起の. ~pīti 継起の喜,10,1
  2197. 316102,zh,1,okkhayana,okkhāyana,okkhāyana,okkhāyana:n.精查,深慮,9,1
  2198. 316229,zh,1,olarika,oḷārika,oḷārika,oḷārika:a.[uḷāra-ika] 麁なる,広大の,7,1
  2199. 316239,zh,1,oligalla,oligalla,oligalla,oligalla,oḷigalla m.[BSk.oḍigalla] 水溜,汚物溝,沼沢,8,1
  2200. 316246,zh,1,oligalla,oḷigalla,oḷigalla,oḷigalla,oligalla m.[BSk.oḍigalla] 水溜,汚物溝,沼沢,8,1
  2201. 316268,zh,1,olina,olīna,olīna,olīna:a.[oliyati の pp.] 染著した,執著ある. = avalīna,5,1
  2202. 316359,zh,1,olugga,olugga,olugga,olugga:a.[olujjati の pp.] 破壞した,粉碎した,腐敗した,6,1
  2203. 316451,zh,1,omattha,omaṭṭha,omaṭṭha,omaṭṭha:a.[omasati の pp.] 触れた,叱責,7,1
  2204. 316522,zh,1,onahana,onahana,onahana,onahana:n.[<onandhati] 結縛,覆縛,覆蔽,7,1
  2205. 316532,zh,1,onamana,oṇamana,oṇamana,oṇamana:n.下曲,敬礼,7,1
  2206. 316547,zh,1,onamati,oṇamati,oṇamati,oṇamati,onamati [<ava-nam] 下傾する,礼をする. cf.oṇamana. pp.oṇata; caus.onāmeti; pp.oṇamita,7,1
  2207. 316553,zh,1,onamati,onamati,onamati,onamati,oṇamati [<ava-nam] 下傾する,礼をする. cf.oṇamana. pp.oṇata; caus.onāmeti; pp.oṇamita,7,1
  2208. 316601,zh,1,onayhati,onayhati,onayhati,onayhati:[onandhati の pass.] 結ばれる. ppr.onahiyāna,8,1
  2209. 316666,zh,1,opadhika,opādhika,opādhika,opādhika:[<upadhi-ka] 有依の. -puñña-kiriya-vatthu 有依の福業事,8,1
  2210. 316702,zh,1,opana,opaṇa,opaṇa,opaṇa:n.[<ava-paṇ] 買.cf.paṇa,5,1
  2211. 316729,zh,1,opapakkhin,opapakkhin,opapakkhin,opapakkhin:a. 無力の. 無翼の. =opakkhin,10,1
  2212. 316876,zh,1,opunati,opuṇāti,opuṇāti,opuṇāti,opunāti [<ava-pū] さらす,実と殻をより分ける.caus.opunāpeti,7,1
  2213. 316882,zh,1,opunati,opunāti,opunāti,opunāti,opuṇāti [<ava-pū] さらす,実と殻をより分ける.caus.opunāpeti,7,1
  2214. 316896,zh,1,opunjati,opuñjati,opuñjati,opuñjati,opuñjeti [o-puñja の denom.] 積む,覆う,掃く,塗る.caus.opuñjāpeti 塗る,8,1
  2215. 316900,zh,1,opunjeti,opuñjeti,opuñjeti,opuñjeti,opuñjati [o-puñja の denom.] 積む,覆う,掃く,塗る.caus.opuñjāpeti 塗る,8,1
  2216. 316941,zh,1,oramana,oramana,oramana,oramana:中止,断念,7,1
  2217. 316979,zh,1,orata,orata,orata,orata:a.① 断念した,抑止した. =virata. ②喜んだ,満足した. =abhirata,5,1
  2218. 317110,zh,1,oruyha,oruyha,oruyha,oruyha:[oruhati の ger.] おりて,下って,6,1
  2219. 317120,zh,1,osadha,osadha,osadha,osadha:n.[Sk.auṣadha] 薬. = osadhī. -āpaṇa薬店. -kumāra薬童子. -dāraka薬王子,6,1
  2220. 317206,zh,1,osappati,osappati,osappati,osappati:[<ava-sṛp] 撤退する. cf.osakkhati,8,1
  2221. 317218,zh,1,osarana,osaraṇa,osaraṇa,osaraṇa:n.[<osarati] 撤退,外教に走ること,7,1
  2222. 317234,zh,1,osarana,osāranā,osāranā,osāranā:f.[<osāreti] 復權,解罪,7,1
  2223. 317269,zh,1,osata,osaṭa,osaṭa,osaṭa:a.[osarati の pp.] 退いた,倒れた,訪問した,5,1
  2224. 317386,zh,1,ossattha,ossaṭṭha,ossaṭṭha,ossaṭṭha:a.[ossajati の pp.] 解放した,捨てられた,除去した,8,1
  2225. 317431,zh,1,otarana,otaraṇa,otaraṇa,otaraṇa:n.入来,紹介,7,1
  2226. 317504,zh,1,ottapin,ottapin,ottapin,ottapin,ottāpin a.[BSk.avatrāpin] 愧ある,有愧の,7,1
  2227. 317505,zh,1,ottapin,ottāpin,ottāpin,ottāpin,ottapin a.[BSk.avatrāpin] 愧ある,有愧の,7,1
  2228. 320032,zh,1,pacant,pacant,pacant,pacant:n.[pacatiのppr.]责める者,6,1
  2229. 320573,zh,1,paccakkham,paccakkhaṃ,paccakkhaṃ,paccakkhaṃ:①[paccakkhāti の ppr.m.sg.nom.] 放棄しつつ.②[paccakkhaのacc.]现见に,10,1
  2230. 320657,zh,1,paccakkhati,paccakkhāti,paccakkhāti,paccakkhāti:[paṭi-akkhāti<ā-khyā] 反対に語る,排拒す,放棄す,捨てる.ger.paccakkhāya; aor.paccakkhāsi; ppr.m.sg.nom.paccakkhaṃ; pp.paccakkhāta,11,1
  2231. 320870,zh,1,paccanika,paccanīka,paccanīka,paccanīka:paccanīya a.m.[cf.Sk.pratyanīka] 反対の,敵対の,逆の; 敵者,逆論,障碍,違義.-gāthā 答偈,返答偈.-tikattika-paṭṭhāna逆三法三法发趣.-tikaduka-paṭṭhāna逆三法二法发趣.-dukattika-paṭṭhāna逆二法三法发趣.-dukaduka-paṭṭhāna逆二法二法发趣.-dhamma 障碍法,9,1
  2232. 321008,zh,1,paccaniyanuloma,paccanīyānuloma,paccanīyānuloma,paccanīyānuloma:a.[paccanīyā-anuloma]逆顺の.-tikattika-paṭṭhāna逆顺三法三法发趣.-tikaduka-paṭṭhāna逆顺三法二法发趣.-dukattika-paṭṭhāna逆顺二法三法发趣.-dukaduka-paṭṭhāna逆顺二法二法发趣,15,1
  2233. 321047,zh,1,paccanta,paccanta,paccanta,paccanta:a.n.[paṭi-anta,Sk.pratyanta] 辺境の; 辺地,国境.–nagara边地,边境にある都城,8,1
  2234. 321319,zh,1,paccare,paccare,paccare,paccare:→paccatiのpr.3pl.,7,1
  2235. 321343,zh,1,paccasa,paccāsā,paccāsā,paccāsā:f.[paṭi-āsā.cf.Sk.pratyāśā] 期待,冀求.–cīvara望衣,待望衣,7,1
  2236. 321474,zh,1,paccataleti,paccatāḷeti,paccatāḷeti,paccatāḷeti:[paṭi-ā-tāḷeti]打ち当る,冲突する,11,1
  2237. 321495,zh,1,paccatta,paccatta,paccatta,paccatta:a.[paṭi-attan,Sk.pratyātman] 各自の.acc.paccattaṃ 各自に.veditabbo viññūhi诸识者が各自に知るベきもの,智者内证.-vedaniya 各別受苦[地獄],8,1
  2238. 321895,zh,1,paccavyadhasi,paccavyādhāsi,paccavyādhāsi,paccavyādhāsi:paṭivyāharatiのaor.,13,1
  2239. 321900,zh,1,paccaya,paccaya,paccaya,paccaya:m.[<paṭi-i,Sk.pratyaya] 縁,助縁,動機,資具,須要物.abl.paccayā 縁より,よりて.pl.nom.paccayāse.-ākāra 縁相,縁行相.-paṭisevana 資具の受用.-paṭisevana-saṅkhāta kuhana-vatthu資具の受用と称せられる诡诈事.-pariggaha 縁摂受.-pavatta 縁所転.-vāra 縁依分.-sannissita 資具依止.-samuppanna 縁所生,縁生,縁已生,7,1
  2240. 322867,zh,1,paccayika,paccāyika,paccāyika,paccāyika:paccayika a.[<paccaya] 誠心の,信頼すべき.cf.pattiya,9,1
  2241. 322941,zh,1,pacceka,pacceka,pacceka,pacceka:a.[paṭi-eka,BSk.pratyeka] 独一の,単独の.-ṭhāna 別処.-buddha辟支仏,独覚,縁覚.-buddha-bhūmi缘觉地.-buddha-visaya缘觉境.-buddha-padāna辟支佛の譬喻(物语).-bodhi 辟支菩提,縁覚のさとり.-bodhi-ñāṇa辟支菩提智.–bodhisatta辟支菩萨.-brahmā 辟支梵天.-muni 辟支牟尼.-sacca 独一諦,銘々の真理.-sambuddha 独等覚者,7,1
  2242. 323163,zh,1,pacceyyati,pacceyyati,pacceyyati,pacceyyati:paccatiのopt.,10,1
  2243. 323166,zh,1,paccha,pacchā,pacchā,pacchā:adv.[Sk.paścā,paścāt] 後に,背後に,西方に.-anutappati 後悔する.-jāta 後生の.-jāta-atthipaccaya后生有缘.-jāta-paccaya后生缘[二十四缘の一].-jāta-vippayutta-paccaya后生不相应缘.-nipātin 後に就寝する.-bāhaṃ うしろ手で(縛る).-bhattaṃ 食後に.-bhattika 後食者.-bhāga 後分.-bhūma,-bhūmaka 西の地方.-bhūma-gāmika bhikkhu西方地行比丘.-bhūma-janapada西方国土.-mukha西面.-samaṇa 隨従沙門,6,1
  2244. 323387,zh,1,pacchanutapin,pacchānutāpin,pacchānutāpin,pacchānutāpin:a.[pacchā-anutāpa-in]后悔者,13,1
  2245. 323553,zh,1,pacchima,pacchima,pacchima,pacchima:a.[Sk.paścima.cf.pacchā] 後の,最後の,西方の,最下最低の.pacchimā disā putta-dhārā西方は妻子なり.-citta最後心.-citta-samaṅgin最后心具足者.-pāda 後足.-bhava最後有.-bhavika 最後有者.-yāma 後夜,後更,8,1
  2246. 324486,zh,1,paccupatthita,paccupaṭṭhita,paccupaṭṭhita,paccupaṭṭhita:a.[paccupaṭṭhahati の pp.] 現起せる,現前の,用意せる,奉仕せる.cf.upaṭṭhita.–kāma现欲,13,1
  2247. 324764,zh,1,paccutthana,paccuṭṭhāna,paccuṭṭhāna,paccuṭṭhāna:n.[paṭi-ud-ṭhāna] 起立,起迎=paccupaṭṭhāna,11,1
  2248. 327486,zh,1,paggahetva,paggahetvā,paggahetvā,paggahetvā:paggaheti →paggaṇhāti,10,1
  2249. 327601,zh,1,paggharati,paggharati,paggharati,paggharati:[pa-gharati<ghṛ BSk.pragharati] 漏れ出る,流出す.aor.pagghari,pagghariṃsu; ppr.f.paggharantī 漏月水女.ppr.paggharita,10,1
  2250. 328363,zh,1,pajahati,pajahāti,pajahāti,pajahāti:pajahati [pa-jahati<hā] 捨てる,捨断する,断ずる.~na upādiyati舍てて取らず.ppr.sg.nom.pajahaṃ; fut.pahāssaṃ,pahissati,pajahissati; aor.pajahi,pahāsi,pahāsiṃ; ger.pahāya,pahatvāna,pajahitvā; grd.pahātabba,pajahitabba; pp.pahīna; pass.pahīyati,8,1
  2251. 328441,zh,1,pajanana,pajānanā,pajānanā,pajānanā:f.,pajānana n.[<pajānāti] 知解,知識,8,1
  2252. 328610,zh,1,pajayana,pajāyana,pajāyana,pajāyana:n.生れること,出生,8,1
  2253. 328950,zh,1,pajohati,pajohati,pajohati,pajohati:pajuhati[<pa-hu]献供する,供仪の祈念をなす,神に祈る,8,1
  2254. 328951,zh,1,pajuhati,pajuhati,pajuhati,pajuhati:pajohati[<pa-hu]献供する,供仪の祈念をなす,神に祈る,8,1
  2255. 329257,zh,1,pakasa,pakāsa,pakāsa,pakāsa:m.[Sk.prakāsa]光,明,照,6,1
  2256. 329522,zh,1,pakatatta,pakatatta,pakatatta,pakatatta:a.[pakata-attan] 本然の自己の,よき行為ある.-bhikkhu清净比丘,9,1
  2257. 329565,zh,1,pakati,pakati,pakati,pakati:f.[Sk.prakṛti] 自然,自性,初因.instr.pakatiyā 自然に,元来.-aggi 自然火.-citta 自然心.-parisuddha 本性清浄.-vādin 自性論者,数論派.-sīla自然戒.-upanissaya自然親依,6,1
  2258. 330762,zh,1,pakkha,pakkha,pakkha,pakkha:① m.[Sk.pakṣa] 翼,脇,側,党,宗徒,半月.-paṇḍaka半月半择迦.-parivāra 半月別住.mānatta 半月摩那埵.-saṅkanta 外道に走れる.-hata 半身不隨,いざり.② m.=pakkhahata いざり.③ a.[<pakhyā] 見える,類似の,6,1
  2259. 330835,zh,1,pakkhalaka,pakkhālaka,pakkhālaka,pakkhālaka:a.[<pakkhāleti]净める,净めの,10,1
  2260. 331289,zh,1,pakkhepana,pakkhepana,pakkhepana,pakkhepana:m.,pakkhepa n.[<pakṣip] 投棄,投入,10,1
  2261. 331483,zh,1,pakkhita,pakkhita,pakkhita,pakkhita:pakkhaka a.[<pakkha ①] 翼の,翼衣,8,1
  2262. 331664,zh,1,pakkosapitar,pakkosāpitar,pakkosāpitar,pakkosāpitar:m.迎宾使者,12,1
  2263. 331727,zh,1,pakkuthita,pakkuthita,pakkuthita,pakkuthita:pakkaṭhita,pakkuṭṭhita,pakkutthita a.[pa-kaṭhati<kvath の pp.] 沸騰する,熱き,10,1
  2264. 331747,zh,1,pakkutthita,pakkuṭṭhita,pakkuṭṭhita,pakkuṭṭhita:pakkaṭhita,pakkuthita,pakkutthita a.[pa-kaṭhati<kvath の pp.] 沸騰する,熱き,11,1
  2265. 331748,zh,1,pakkutthita,pakkutthita,pakkutthita,pakkutthita:pakkaṭhita,pakkuṭṭhita,pakkuthita a.[pa-kaṭhati<kvath の pp.] 沸騰する,熱き,11,1
  2266. 331778,zh,1,pakoti,pakoṭi,pakoṭi,pakoṭi:num.koṭi[一千万107]×koṭi=1014,百兆,6,1
  2267. 333078,zh,1,pamsu,paṃsu,paṃsu,paṃsu:m.[Sk.pāṃśu,pāṃsu] 塵,塵垢,塵土,汚物.-kūla 糞掃衣,弊衣,塵堆衣.-kūladhara着糞掃衣者.-kūla-saññin糞掃物想.-kūlika 糞掃衣者.-kūlikaṅga糞掃衣支.-kūlikatta糞掃衣者たること.-guṇṭhita (-kuṇḍita) 塗塵の,塵土にまみれた.-dhovaka 塵垢洗滌者.-pisācaka泥鬼.-puñja土堆.paṃsvāgāraka 塵土の舎宅,5,1
  2268. 333883,zh,1,panca,pañca,pañca,pañca:num.a.[〃] 五.-aṅga,五肢,五分.-aṅgika 五支的,五分的.-aṅguli 五指印.-ābhiññā 五神通.-abhiññāñāṇa五神通智.-āvudha 五種武器.-āha 五日.-upādānakkhandhā 五取蘊.-ogha 五暴流.-kkhattuṃ 五回.-gati 五趣.-cattāḷīsa 四十五.-cūḷa 五髻.-ñāṇika sammāsamādhi五智ある正定.-tapa 五熱苦行.-dasa 十五.-dasī 十五日.-dvāra 五門(五感) [眼耳鼻舌身,five sense doors(eye,ear,nose,tongue and body)].–dvārāvajjana五门转向.–dvārika五门.-dhā 五種に (adv.) (in five ways,fivefold).-nikāyika 五部師.-nipāta 五集,五偈集.-paññāsa 五十五.-paṭṭhika 柵.–patthara五の地场[五欲].-bandhana 五綴,五縛.-bala 五力.-bali 五獻供.-vagga 五群(五個組成一群,團體成員為五個 ,a group of five).-vaggika,-vaggiya 五群的.-vaṇṇa 五色,五種.-viññāṇa 五識.-vidha 五種的.-vīsati 二十五.–veda五ヴエーダ[四ヴエーダとItihāsa(古传说)].-vokāra bhava五蕴有.-sata 五百.-satika 五百的.-sattati 七十五.-sīla 五戒.~akkhantiyā ādīnavā不忍の五过失.~anāgata-bhayāni未来の五怖畏.~anāgāmino五不还,五种不还[中般涅槃,生般涅槃,无行般涅槃,有行般涅槃,上流阿迦尼吒].~anussatiṭṭhānāni五随念处.~abbhokāsikā五露地住者.~abhabba-ṭṭhānāni五不能处.~ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā恶戒犯戒者の五过患.~ānisaṃsā dhammasavane闻法の五功德.~ānisaṃsā yāguyā粥の五德.~ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya具戒者の戒具足の五功德.~āpattikkhandhā五罪聚.~āpattiyo五罪[波罗夷,僧残,波逸提,波提舍尼,恶作].~ābādhā五种の病.~āraññikā五林住者.~āvaraṇā nīvaraṇā五障盖.~āsayā五愿[ビンビサーラ王の].~uddham-bhāgiyāni saṃyojanāni五上分结[色贪,无色贪,慢,掉举,无明].~ekāsanikā五の一座食者.~orambhāgiyāni saṃyojanāni五下分结[有身见,疑,戒禁取,欲贪,嗔恚].~kakudhāni五种の王标.~kammāni ānantarikāni五无间业,五逆罪.~kalyāṇa-dhammā五美性.~kāmaguṇā五种欲,五妙欲.~kāla-dānāni五つの应时施.~khalu-pacchābhattikā五の时后不食者.~gatiyo五趣[地狱,饿鬼,畜生,人,天].~gorasa-phalāni五味の実.~gorasā五味,五种の牛乳[乳khīra,酪dadhi,生酥takka,熟酥navanīta,醍醐sappimaṇḍa].~cakkhūni五眼[肉,天,慧,佛,普].~cetaso vinibandhā五心缚.~ceto-khilā五心栽.~chandā五欲[遍求,获得,受用,财藏,费消].~jātaka-satāni五百本生话.~ñāṇāni五智.~tathāgata-balāni五の如来力.~tecīvarikā五の但三衣者.~tejā五威力[行,德,慧,福,法].~dānāni五施.~diṭṭhadhamma-nibbāna-vādā五现法涅槃论[六十二见の中].~diṭṭhiyo五见.~dhanāni五财[信,戒,闻,舍,慧].~dhammakkhandhā五法蕴,五分法身[戒,定,慧,解脱,解脱智见].~nadī-satāni五百河.~nikāyā五部,五ニカーヤ[长部,中部,相应部,增支部,小部].~nimittāni五相.~nirodhā五止灭.~nissaraṇīyā dhātuyo五出离界.~nīvaraṇāni五盖[欲贪,嗔恚,昏沉睡眠,掉举恶作,疑].~nesajjikā长坐不卧者.~paṃsukūlikā五の粪扫衣者.~padhāniyaṅgāni五精勤支.~pabbatā五山[王舍城の].~pahānāni五断.~piṇḍapātikā五の常乞食者.~pubba-nimittāni五前兆,五衰相[天子の].~phāsu-vihārā五安隐住.~balāni五力.~bīja-jātāni五种の种子[根,果,节,枝,种の种子].~bhayāni五怖畏.~bhayāni verāni五の怖と怨.~bhesajjāni五种药[熟酥,生酥,油,蜜,石蜜(砂糖)].~bhogānaṃ ādiyā财を取得する五因.~bhojanāni五正食[饭,粥,炒(麦こがし),鱼,肉].~mattāni thālipāka-satāni五百量(ほど)の釜食.~mattāni sakaṭa-satāni五百量(ほど)の车.~mahā-adhiṭṭhānāni五大决意.~mahā-corā五大贼[比丘].~mahā-nadiyo五大河[Gaṅgā,Yamunā,Aciravatī,Sarabhū,Mahī].~mahā-puññā五大福者.~mahā-supinā五大梦[菩萨の].~mārā五魔[烦恼,蕴,行,天子,死].~ya-thāsantatikā五の随得座者.~yodhā-jīva五战士.~rajāni五尘,五境.~ratanāni五宝[象,马,宝珠,玉女,居士].~rāja-kakudha-bhaṇḍāni五种の標幖[払子,王冠,佩剑,伞盖,履(くつ)].~rukkhamūlikā五の树下住者.~vaḍḍhī五增长[信,戒,闻,舍,慧].~vaṇṇā五色[青,黄,赤,白,黑].~vasiyo五自在[转向,入定,在定,出定,观察].~vassa-satāni五百年.~vinīta-vatthūni五种の修习[训练]事.~vimu-ttāyatanāni[~vimutti-āyatanāni]五解脱处.~vimutti-paripācaniyā saññā五解脱成熟想[无常想,无常苦想,苦无我想,断想,离贪想].~virāgā五离贪.~vivekā五离.~visuddhiyo五清净.~vedanā五种受.~verā五怨[五破戒].~vossaggā五最舍.~vyasanāni五损失[亲族,财,病,戒,见].~saṅgā五著.~saññā五想.~satthāro五师.~sampadā五円足[亲族,财,病,戒,见].~sallā无箭(矢)[贪,嗔,痴,慢,见].~sikkhāpadāni无学处,五戒.~sīlāni五戒,无学处[不杀生,不偷盗,不邪淫,不妄语,不饮酒].~suddhāvāsā无净居(天)[无烦,无热,善现,善见,阿迦腻吒(有顶)].~sekha-balāni有学の五力.~sosānikā五の塚间住者,5,1
  2269. 334714,zh,1,pancama,pañcama,pañcama,pañcama:pañcamaka a.[pañca-ma] 第五の.f.pañcamā,pañcamī.–jhāna第五禅.-pāṭihāriya第五神变.-pārājika第五の波罗夷.-saṅghādisesa第五僧残(媒嫁戒),7,1
  2270. 334897,zh,1,pancanga-samannagata,pañcaṅga-samannāgata,pañcaṅga-samannāgata,pañcaṅga-samannāgata:a.五分成就,20,1
  2271. 334913,zh,1,pancangika,pañcaṅgika,pañcaṅgika,pañcaṅgika:a.五支の,五分の.~turiya五种の乐器.–bandhana五种の缚绳.~magga五支道.~samādhi五支定. ~sammā-samādhi五支正定,10,1
  2272. 335182,zh,1,pancasahassi-lokadhatu,pañcasahassī-lokadhātu,pañcasahassī-lokadhātu,pañcasahassī-lokadhātu:f.五千世界,22,1
  2273. 335333,zh,1,pancasattatika,pañcasattatika,pañcasattatika,pañcasattatika:a.[pañca-sattati-ka]七十五事,14,1
  2274. 335492,zh,1,pancavaggiya,pañcavaggiya,pañcavaggiya,pañcavaggiya:a.五群の.pañcavaggiyā bhikkhū五群比丘,五比丘[コンダンニヤ,バツデイヤ,ヴアツパ,マハーナーマ,アツサジ],12,1
  2275. 335609,zh,1,pancavidha,pañcavidha,pañcavidha,pañcavidha:a.五种の.-bandhana五种缚.-bala五种の力.-saṃvara五种律仪.~pīti五种の喜.~vimutti五种解脱[彼分,镇伏,正断,安息,远离].instr.pañcavidhena.~rūpakkhandho五种による色蕴.~rūpasaṅgaho五种の色聚,10,1
  2276. 335755,zh,1,pancavisati,pañcavīsati,pañcavīsati,pañcavīsati:num.二十五.~samā-dhissa samādhiṭṭhā二十五の定の义,11,1
  2277. 335790,zh,1,pancavnna,pañcavṇṇa,pañcavṇṇa,pañcavṇṇa:a.五种の.-paduma五种の莲华[puṇḍarīka白莲,uppala青莲,paduma红莲,kumuda黄莲,kamala莲,青莲].-pīti五种の喜悦.-haṃsā五种の鹅鸟,9,1
  2278. 336496,zh,1,pangacira,paṅgacīra,paṅgacīra,paṅgacīra:paṅkacira n.葉笛,9,1
  2279. 336501,zh,1,pangu,paṅgu,paṅgu,paṅgu:paṅgula,paṅguḷa a.[cf.Sk.paṅgu] 跛者,びっこ,いざり,片足の不自在な人,半身不随の人.paṅgulopamā片足の不自在な人の譬喻,5,1
  2280. 337281,zh,1,panjarageha,pañjarāgeha,Pañjarāgeha,Pañjarāgeha:n.[Pañjara-geha]笼堂,かごの家,11,1
  2281. 337375,zh,1,panna,paññā,paññā,paññā:f.[Sk.prajñā.cf.pajānāti] 般若,慧,智慧.-ādhiṭṭhāna 慧住処,慧処.-ādhipateyya 慧増上.-avacara智慧界.-ābhā 慧光.-āvudha慧仗[三仗の一].-indriya 慧根.-uttara 慧を増上とす,最上慧.-obhāsa 慧照.-kathā慧论[十论事の一].-kkhandha 慧蘊.-gandha 慧香.-cakkhu 慧眼.-carita 慧行者.-teja 慧威力.-dada 慧を与える.-dasaka 慧十年.-dhana 慧財.-nirodhika 慧を滅する.-paṭilābha 慧の獲得.-parihāni 慧の喪失.-pāramigata慧通达者,慧波罗蜜に到つた.-pāramī,-pāramitā 慧波羅蜜.-pāsāda 慧殿.-bala 慧力.-bāhulla 慧の多多.-bhāvanā 慧の修習.-bhūmi 慧地.-ratana 慧宝.-lakkhaṇa慧の特相.-vimutta 慧解脱者.-vimutti 慧解脱.vimutti-phala慧解脱果.-vivaddha-kusala慧解脱善巧.-visuddhi 慧清浄.-vuddhi慧増長.-vepulla 慧広大.-sacchikaraṇīya慧应证.-sattha 慧刀,慧剣.-sampatti 慧成就.-sampadā 慧具足,慧成就.-sampanna 慧具足の.-sīla 慧と戒,5,1
  2282. 338433,zh,1,pannasa,paññāsa,paññāsa,paññāsa:paññāsati,paṇṇāsa num.[Sk.pañcāśat] 五十.-nipāta五十偈集.-yojanika 一日に五十由旬を走る,7,1
  2283. 338852,zh,1,pannatti,paññatti,paññatti,paññatti:f.[BSk.prajñapti.cf.paññatta ①] 施設,概念,仮名,制定,所制.= paṇṇatti.-anuyoga 施設問.-patha 施設道.-patha dhamma施設道法.~paramatthiya第一义の施设.-bala施設力.-vāra 施設分,8,1
  2284. 338879,zh,1,pannatti-vada,paṇṇatti-vāda,Paṇṇatti-vāda,Paṇṇatti-vāda:Paññatti-vāda m.説仮部[部派名],13,1
  2285. 339261,zh,1,pannavisati,paññavīsati,paññavīsati,paññavīsati:num.二十五.=pañcavīsati,11,1
  2286. 346431,zh,1,patahara,paṭahāra,paṭahāra,paṭahāra:m.大鼓,8,1
  2287. 346540,zh,1,patalika,paṭalikā,paṭalikā,paṭalikā:f.織布,羊毛布,花毛氈,8,1
  2288. 348580,zh,1,pati-,pati-,pati-,pati-:paṭi- pref.prep.[Sk.prati-] 対,反,逆,向って,対して,5,1
  2289. 348620,zh,1,pati-eti,paṭi-eti,paṭi-eti,paṭi-eti:[<paṭi-i]戻る,了解する,同意する.=pacceti.ger.paṭicca,8,1
  2290. 349032,zh,1,patibhana,paṭibhāna,paṭibhāna,paṭibhāna:n.[cf.paṭi-bhaṇ,BSk.pratibhāna] 弁,弁才,応弁,頓才.paṭibhānapaṭisambhide ñāṇaṃ弁無碍解智.-kavi弁诗人.-citta 戯画.-dhamma显出した法.-nānatta 弁種種.-paṭisambhidā 弁無碍解.-bahula广弁を具した,多応弁.-mada 弁才憍,9,1
  2291. 349168,zh,1,patibhaneyyaka,paṭibhāneyyaka,paṭibhāneyyaka,paṭibhāneyyaka:a.[paṭibhanati の grd.+ka] 応弁ある.cf.paṭibhāna,14,1
  2292. 349177,zh,1,patibhanti,paṭibhanti,paṭibhanti,paṭibhanti:paṭibhātiのpr.3pl.,10,1
  2293. 349216,zh,1,patibhati,paṭibhāti,paṭibhāti,paṭibhāti:[paṭi-bhā] 現われる,明らかとなる,見える,思える.imper.paṭibhātu 明らかであれ,明らかにせよ.fut.paṭibhāyissati.aor.paṭibhāti,9,1
  2294. 349287,zh,1,patibhogiya,paṭibhogiya,paṭibhogiya,paṭibhogiya:a.次第(顺次)に享受すベき,11,1
  2295. 349519,zh,1,paticcasamuppada,paṭiccasamuppāda,paṭiccasamuppāda,paṭiccasamuppāda:m.[BSk.pratītyasamutpāda]缘起,缘起の道理,缘起の法.-aṅga缘起支.-kusala缘起に巧みな.-kusalatā缘起善巧.-naya缘起法.-niddesa缘起の解释,16,1
  2296. 349614,zh,1,paticcasamuppanna,paṭiccasamuppanna,paṭiccasamuppanna,paṭiccasamuppanna:a.缘已生の,缘生の,缘起せる.-dhamma缘生の法.-viññāṇa缘生の识,17,1
  2297. 349644,zh,1,paticcaya,paṭiccaya,paṭiccaya,paṭiccaya:paṭicaya m.[paṭi-caya] 増加,增大,集積,9,1
  2298. 350390,zh,1,patiganhati,paṭigaṇhāti,paṭigaṇhāti,paṭigaṇhāti:paṭiggaṇhāti [paṭi-grah] 受けとる,受領す,受納す.pp.paṭiggahita; caus.paṭiggaheti,11,1
  2299. 350412,zh,1,patigati,paṭigāti,paṭigāti,paṭigāti:paṭigāyati [paṭi-gāyati] 返歌す,歌で答える.imper.paṭigāhi,8,1
  2300. 350423,zh,1,patiggaha,paṭiggaha,paṭiggaha,paṭiggaha:m.[cf.paṭiggaṇhāti] 領受,受納,容器,ゆびぬき.-maṇḍa受者醍醐,9,1
  2301. 350440,zh,1,patiggahaka,paṭiggāhaka,paṭiggāhaka,paṭiggāhaka:paṭiggahītar m.[cf.paṭiggaṇhāti] 領受者,受納者,受者,11,1
  2302. 350832,zh,1,patigha,paṭigha,paṭigha,paṭigha:m.n.[Sk.pratigha<ghan,han] 瞋恚,いかり,障碍,対碍,有対.-ānusaya 瞋恚随眠.-nimitta 瞋恚相.-saññā 有対想.-saṃyojana 瞋結.-sampayutta 瞋恚相応.-samphassa有対触(身触),嗔触,7,1
  2303. 350960,zh,1,patighata,paṭighāta,paṭighāta,paṭighāta:m.[paṭi-ghāta] 防衛,防禦,防除,敵意,憤慨,対碍,反应,9,1
  2304. 352005,zh,1,patikkama,paṭikkama,paṭikkama,paṭikkama:m.减退,退步,9,1
  2305. 352457,zh,1,patikkuttati,paṭikkuṭṭati,paṭikkuṭṭati,paṭikkuṭṭati:paṭikuṭati [paṭi-kuṭ] かがむ,縮む,避ける,こばむ.pp.paṭikuṭita; caus.paṭikoṭeti,paṭikoṭṭeti,12,1
  2306. 352475,zh,1,patikotteti,paṭikoṭṭeti,paṭikoṭṭeti,paṭikoṭṭeti:paṭikoṭeti [paṭikuṭati の caus.] 避けさせる,反対に打つ,避ける,11,1
  2307. 352563,zh,1,patikula,paṭikūla,paṭikūla,paṭikūla:paṭikkūla a.[paṭi-kūla] 厭逆,違逆.-manasikāra 厭逆作意.-manasikāra-kammaṭṭhāna厭逆作意业处.-manasikāra-pabba厭逆作意节(部分).-saññā 厭逆想.-saññin 有厭想,違逆想ある,厭忌想の,8,1
  2308. 352753,zh,1,patilabha,paṭilābha,paṭilābha,paṭilābha:m.[cf.paṭi-labh] 獲得,得達.-chanda 獲得欲.-paññatti 獲得施設.-bhāvanā獲得修习.-bhūmi 獲得地.-samannāgata 獲得具足.-suñña 獲得空,9,1
  2309. 353186,zh,1,patilata,paṭilāta,paṭilāta,paṭilāta:m.燃えさし,燃木,8,1
  2310. 353195,zh,1,patilekha,paṭilekhā,paṭilekhā,paṭilekhā:f.返书,返信,9,1
  2311. 353591,zh,1,patimasi,paṭimasi,paṭimasi,paṭimasi:paṭimasatiのaor.,8,1
  2312. 353902,zh,1,patinissagga,paṭinissagga,paṭinissagga,paṭinissagga:m.[cf.paṭinissajjati] 捨遣,捨離,定棄.-ānupassanā 捨遣観,定棄観.-anupassin 捨遣随観者,12,1
  2313. 354158,zh,1,patinna,paṭiññā,paṭiññā,paṭiññā:f.[Sk.pratijñā] 自称,自言,自認,自言治,宗,主張,誓言,7,1
  2314. 354274,zh,1,patipada,paṭipadā,paṭipadā,paṭipadā:f.[cf.paṭi-pad,BSk.pratipad,pratipadā] 道,行道,道跡,行.paṭipadāya ñāṇaṃ道跡智,行道智.-ānuttariya 道無上,行無上.-ñāṇadassana-visuddhi 行道智見清浄.-ñāṇadassana-visuddhi pārisuddhi-padhāniyaṅgaṃ行道智見清浄清浄勤支.-dosa 行道の過失.-visuddhi 行道の清浄,8,1
  2315. 354997,zh,1,patipalana,paṭipālanā,paṭipālanā,paṭipālanā:f.粉碎,打破,10,1
  2316. 355006,zh,1,patipana,paṭipāṇa,paṭipāṇa,paṭipāṇa:n.妨害,抑制,8,1
  2317. 355244,zh,1,patipatti,paṭipatti,paṭipatti,paṭipatti:f.[cf.paṭi-pad,BSk.pratipatti] 道,行,行道,実践.-antaradhāna行道隐没.-kkama 行道の順序.-cariyā 道行.-sāsana 行道の教,9,1
  2318. 355582,zh,1,patippanameti,paṭippaṇāmeti,paṭippaṇāmeti,paṭippaṇāmeti:[<paṭi-pa-nam]突出する,曲げる,13,1
  2319. 355589,zh,1,patippasambhetabba,paṭippasambhetabba,paṭippasambhetabba,paṭippasambhetabba:a.止息すべき,解くベき,18,1
  2320. 355648,zh,1,patippassaddhi,paṭippassaddhi,paṭippassaddhi,paṭippassaddhi:paṭipassaddhi f.[cf.paṭippassaddha] 安息,止息,止滅.-pārisuddhi-sīla 安息遍浄戒.-pahāna安息による舍断.-vimutti 安息解脫.-viveka 止離,止灭离.-visuddhi安息清净.-suñña止灭空,14,1
  2321. 355954,zh,1,patipujana,paṭipūjanā,paṭipūjanā,paṭipūjanā:n.f.尊敬,敬意,10,1
  2322. 356047,zh,1,patirodana,paṭirodana,paṭirodana,paṭirodana:n.代泣,泣いて答えること,10,1
  2323. 356128,zh,1,patirupaka,patirūpaka,patirūpaka,patirūpaka:a.n.[paṭirūpa-ka]像似の,相似の,变貌の,幻影,幻觉,10,1
  2324. 358213,zh,1,patititthati,paṭitiṭṭhati,paṭitiṭṭhati,paṭitiṭṭhati:paṭiṭṭhahati →patiṭṭhahati,patiṭṭhāti,12,1
  2325. 358832,zh,1,pativada,paṭivāda,paṭivāda,paṭivāda:m.[paṭi-vāda]反论,驳论,8,1
  2326. 358939,zh,1,pativata,paṭivāta,paṭivāta,paṭivāta:m.逆风.acc.adv.paṭivātaṃ逆风に,风に逆らつて,8,1
  2327. 358955,zh,1,pativatta,paṭivatta,paṭivatta,paṭivatta:①n.反转.②m.n.种种の禁戒.= paṭivata,9,1
  2328. 358988,zh,1,pativattati,paṭivattati,paṭivattati,paṭivattati:paṭivaṭṭati [paṭi-vṛt] 反転す,逆転す,戻る.pp.paṭivatta; grd.paṭivattiya; caus.paṭivaṭṭeti 反転さす,戻す,11,1
  2329. 359268,zh,1,pativekkhati,paṭivekkhati,paṭivekkhati,paṭivekkhati:[paṭi-ava-ikkhati]观察する,看视する.cf.paccavekkhati,12,1
  2330. 359332,zh,1,pativicarati,paṭivicarati,paṭivicarati,paṭivicarati:[<paṭi-vi-car]よく伺察する,12,1
  2331. 381340,zh,1,sa-upadhika,sa-upadhīka,sa-upadhīka,sa-upadhīka:a.有依の,依着ある. =sopadhīka,11,1
  2332. 381464,zh,1,sabbakami,sabbakāmi,Sabbakāmi,Sabbakāmi:m.一切去,薩婆迦眉[第二結集比丘. 十事を非法どする. 当時の最長老],9,1
  2333. 381689,zh,1,sabbatthi-vada,sabbatthi-vāda,Sabbatthi-vāda,Sabbatthi-vāda:m.[Sk.Sarvāstivāda] 説一切有部[部派],14,1
  2334. 382042,zh,1,sacchi,sacchi,sacchi,sacchi:adv.[Sk.sākṣāt] 眼をもって,明瞭に,親しく,6,1
  2335. 382193,zh,1,sadara,sadara,sadara,sadara,saddara: a.[sa-dara] 怖悩ある,不幸の,6,1
  2336. 382304,zh,1,saddahe,saddahe,saddahe,saddahe,saddahetha,saddahesi:→saddahati,7,1
  2337. 382305,zh,1,saddahesi,saddahesi,saddahesi,saddahesi,saddahe,saddahetha:→saddahati,9,1
  2338. 382306,zh,1,saddahetha,saddahetha,saddahetha,saddahetha,saddahe,saddahesi:→saddahati,10,1
  2339. 382343,zh,1,saddara,saddara,saddara,saddara,sadara: a.[sa-dara] 怖悩ある,不幸の,7,1
  2340. 382417,zh,1,saddhadeyya,saddhādeyya,saddhādeyya,saddhādeyya: a.n.信施. -cīvara信施の衣. ~piṇḍapāta信施の鉢食. ~ bhojana信施の食. ~mañca-pīṭha信施の床と椅子. ~vihāra信施の精舎,11,1
  2341. 382522,zh,1,saddhi-,saddhi-,saddhi-,saddhi-,saddhiṃ: adv.prep.[Sk.sadhrīṃ,sadhryak. BSk.sārdhaṃ] 共に,一緒に. saddhivihārikānaṃ upajjhāyesu vattaṃ 共住(弟子)たちの和尚(師)に対する儀法(務め). -cara 共行者,友達. -vihārika,-vihārin 共住者,弟子,和尚の弟子. -vihārika bhikkhu 共住の比丘,弟子比丘. -vihārinī 女弟子 ,7,1
  2342. 382524,zh,1,saddhim,saddhiṃ,saddhiṃ,saddhiṃ,saddhi-: adv.prep.[Sk.sadhrīṃ,sadhryak. BSk.sārdhaṃ] 共に,一緒に. saddhivihārikānaṃ upajjhāyesu vattaṃ 共住(弟子)たちの和尚(師)に対する儀法(務め). -cara 共行者,友達. -vihārika,-vihārin 共住者,弟子,和尚の弟子. -vihārika bhikkhu 共住の比丘,弟子比丘. -vihārinī 女弟子 ,7,1
  2343. 382574,zh,1,saderita,saderitā,saderitā,saderitā,sateratā, sateritā : f.[ Sk.śatahradā] 電光,8,1
  2344. 382690,zh,1,sadhita,sādhita,sādhita,sādhita:a.[sādheti の pp.] 完成した,7,1
  2345. 382896,zh,1,sagala,sāgala,Sāgala,Sāgala:m.沙竭羅,サーガラ[西北インドの Sialkoṭ. ミリンダ王の都],6,1
  2346. 382900,zh,1,sagalika,sāgalika,Sāgalika,Sāgalika,Sāgaliya:海部 [スリランカの三派の一 .Jetavaniya 祗陀林寺派],8,1
  2347. 382902,zh,1,sagaliya,sāgaliya,Sāgaliya,Sāgaliya,Sāgalika :海部 [スリランカの三派の一 .Jetavaniya 祗陀林寺派],8,1
  2348. 383082,zh,1,sahabhu,sahabhū,sahabhū,sahabhū:m.俱存,俱生,7,1
  2349. 383091,zh,1,sahacara,sahacara,sahacara,sahacara:a.同行の,8,1
  2350. 383151,zh,1,sahaka,sahaka,sahaka,sahaka,sahakāla:m.樹の一種,6,1
  2351. 383153,zh,1,sahakala,sahakāla,sahakāla,sahakāla,sahaka:m.樹の一種,8,1
  2352. 383235,zh,1,sahasika,sāhasika,sāhasika,sāhasika,sāhasiya: a.[<sāhasa] 粗暴な, 暴力的,残酷の,8,1
  2353. 383241,zh,1,sahasiya,sāhasiya,sāhasiya,sāhasiya,sāhasika: a.[<sāhasa] 粗暴な, 暴力的,残酷の,8,1
  2354. 383333,zh,1,sahassima,sahassima,sahassima,sahassima:a.第千の, 千番目の,9,1
  2355. 383425,zh,1,sahe,sahe,sahe,sahe,saheyya,saheyyaṃ: sahati の opt.,4,1
  2356. 383444,zh,1,saheyya,saheyya,saheyya,saheyya,sahe,saheyyaṃ: sahati の opt.,7,1
  2357. 383445,zh,1,saheyyam,saheyyaṃ,saheyyaṃ,saheyyaṃ,sahe,saheyya: sahati の opt.,8,1
  2358. 383578,zh,1,sajitar,sajitar,sajitar,sajitar,sajjitar,sañjitar:m.派遣された者,使者,7,1
  2359. 383636,zh,1,sajjapeti,sajjāpeti,sajjāpeti,sajjāpeti:[sajjeti の caus.] 派遣する,送り出す,9,1
  2360. 383733,zh,1,sajjitar,sajjitar,sajjitar,sajjitar:m.創造者,主宰者. =sañjitar,sajitar,8,1
  2361. 383734,zh,1,sajjitar,sajjitar,sajjitar,sajjitar,sajitar,sañjitar:m.派遣された者,使者,8,1
  2362. 383775,zh,1,saka,saka,Saka,Saka:m.[Sk.Śaka] 塞族,サカ族[西北インドに侵入したイラン系のサカ族(スキタイ).インドで使用されるサカ紀元は8世紀に始まる],4,1
  2363. 383822,zh,1,sakacchayati,sākacchāyati,sākacchāyati,sākacchāyati,sākaccheti:[sākacchā の denom.] 会話する,議論する. fut.sākacchissati; ppr.sākacchanta,sākacchāyamāna; grd.sakacchātabba,12,1
  2364. 383825,zh,1,sakaccheti,sākaccheti,sākaccheti,sākaccheti,sākacchāyati:[sākacchā の denom.] 会話する,議論する. fut.sākacchissati; ppr.sākacchanta,sākacchāyamāna; grd.sakacchātabba,10,1
  2365. 383845,zh,1,sakadagamiphala,sakadāgāmiphala,sakadāgāmiphala,sakadāgāmiphala:n.一来果,斯陀含果.sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno向一来果作証,斯陀含向. -citta一来果心. -sacchikiriyā一来果作証. -samā-patti斯陀含果定 ,15,1
  2366. 383851,zh,1,sakadagamita,sakadāgāmitā,sakadāgāmitā,sakadāgāmitā:f.[sakadāgāmin-tā] 斯陀含位,一来位,12,1
  2367. 384071,zh,1,sakha,sakhā,sakhā,sakhā,sakhaṃ,sakhāro:→sakhi,5,1
  2368. 384090,zh,1,sakhalla,sākhalla,sākhalla,sākhalla,sākhalya:n.[sakhila-ya] 和順,友愛.sākhalyañ ca paṭisanthāro ca 和順と承迎(供養) [sākalya に誤用あり],8,1
  2369. 384093,zh,1,sakhalya,sākhalya,sākhalya,sākhalya,sākhalla:n.[sakhila-ya] 和順,友愛.sākhalyañ ca paṭisanthāro ca 和順と承迎(供養) [sākalya に誤用あり],8,1
  2370. 384098,zh,1,sakham,sakhaṃ,sakhaṃ,sakhaṃ,sakhā,sakhāro:→sakhi,6,1
  2371. 384120,zh,1,sakharo,sakhāro,sakhāro,sakhāro,sakhaṃ,sakhā:→sakhi,7,1
  2372. 384131,zh,1,sakhi,sakhī,sakhī,sakhī,sakhikā: f.女友達.sakhī bhariyā 朋友夫人[夫人の七分類の一],5,1
  2373. 384142,zh,1,sakhibhava,sakhībhāva,sakhībhāva,sakhībhāva,sakhīnaṃ:→sakhi,10,1
  2374. 384144,zh,1,sakhika,sakhikā,sakhikā,sakhikā,sakhī: f.女友達.sakhī bhariyā 朋友夫人[夫人の七分類の一],7,1
  2375. 384159,zh,1,sakhinam,sakhīnaṃ,sakhīnaṃ,sakhīnaṃ,sakhībhāva:→sakhi,8,1
  2376. 384160,zh,1,sakhira,sakhīra,sakhīra,sakhīra:a.[sa-khīra] 生(なま)の[木,枝],7,1
  2377. 384196,zh,1,sakim,sakiṃ,sakiṃ,sakiṃ:=sakid,5,1
  2378. 384213,zh,1,sakiya,sakiya,Sakiya,Sakiya:[Sk.Śakya] 釈氏,釈迦族. =Sakya. -māna 釈氏慢,釈迦族としての慢,6,1
  2379. 384266,zh,1,sakkacca,sakkacca,sakkacca,sakkacca,sakkaccaṃ:adv.[sakkaroti の ger.] 恭敬して,尊敬して,うやうやしく.-kata,-kārin 恭敬作の.-kiriyā 恭敬作. -dāna 恭敬施,8,1
  2380. 384278,zh,1,sakkaccam,sakkaccaṃ,sakkaccaṃ,sakkaccaṃ,sakkacca:adv.[sakkaroti の ger.] 恭敬して,尊敬して,うやうやしく.-kata,-kārin 恭敬作の.-kiriyā 恭敬作. -dāna 恭敬施,9,1
  2381. 384314,zh,1,sakkareyya,sakkareyya,sakkareyya,sakkareyya,sakkatvā,sakkari: sakkaroti の ger.aor.opt.,10,1
  2382. 384315,zh,1,sakkari,sakkari,sakkari,sakkari,sakkatvā,sakkareyya: sakkaroti の ger.aor.opt.,7,1
  2383. 384347,zh,1,sakkata,sakkata,sakkata,sakkata:a.①[sakkaroti の pp. Sk.satkṛta] 恭敬した,尊敬した. ② [Sk.saṃskṛta] サンスクリット,梵語,7,1
  2384. 384359,zh,1,sakkati,sakkati,sakkati,sakkati:[Sk.śaknoti] 出来る,可能である.=sakkoti,7,1
  2385. 384381,zh,1,sakkatva,sakkatvā,sakkatvā,sakkatvā,sakkari,sakkareyya: sakkaroti の ger.aor.opt.,8,1
  2386. 384409,zh,1,sakkhali,sakkhali,sakkhali,sakkhali,sakkhalikā: f.[Sk.śaṣkulī] 糖菓,8,1
  2387. 384417,zh,1,sakkhalika,sakkhalikā,sakkhalikā,sakkhalikā,sakkhali: f.[Sk.śaṣkulī] 糖菓,10,1
  2388. 384473,zh,1,sakkhinti,sakkhinti,sakkhinti,sakkhinti,sakkhissati,sakkhīti: sakkoti の fut.,9,1
  2389. 384479,zh,1,sakkhissati,sakkhissati,sakkhissati,sakkhissati,sakkhinti,sakkhīti: sakkoti の fut.,11,1
  2390. 384480,zh,1,sakkhiti,sakkhīti,sakkhīti,sakkhīti,sakkhinti,sakkhissati: sakkoti の fut.,8,1
  2391. 384595,zh,1,sakunta,sakunta,sakunta,sakunta,sakuntaka: m.[Sk. śakunta] 鳥,猛鳥,7,1
  2392. 384602,zh,1,sakuntaka,sakuntaka,sakuntaka,sakuntaka,sakunta: m.[Sk. śakunta] 鳥,猛鳥,9,1
  2393. 384850,zh,1,sali,sāḷi,sāḷi,sāḷi,sāḷikā:f.=sālikā,4,1
  2394. 384873,zh,1,salika,sāḷikā,sāḷikā,sāḷikā,sāḷi:f.=sālikā,6,1
  2395. 385017,zh,1,sallapana,sallapanā,sallapanā,sallapanā:f.極虛談,9,1
  2396. 385023,zh,1,sallapati,sallapati,sallapati,sallapati,sallapeti: [<saṃ-lap] 共に語る,会談する,9,1
  2397. 385031,zh,1,sallapeti,sallapeti,sallapeti,sallapeti,sallapati: [<saṃ-lap] 共に語る,会談する,9,1
  2398. 385057,zh,1,sallekhati,sallekhati,sallekhati,sallekhati:[sallekha の denom.] 消減する,漸損する,制欲する,禁欲苦行する,10,1
  2399. 385077,zh,1,sallina,sallīna,sallīna,sallīna:a.[saṃ-lī の pp.] 退没した,退縮の,ちぢこまる,7,1
  2400. 385128,zh,1,saluka,sālūka,sālūka,sālūka,sāḷuka: n.[Sk.śālūka] 蓮根,睡蓮,水百合. -pāna蓮根汁,6,1
  2401. 385131,zh,1,saluka,sāḷuka,sāḷuka,sāḷuka:n.=sāluka,6,1
  2402. 385132,zh,1,saluka,sāḷuka,sāḷuka,sāḷuka,sālūka: n.[Sk.śālūka] 蓮根,睡蓮,水百合. -pāna蓮根汁,6,1
  2403. 385203,zh,1,sama-veda,sāma-veda,Sāma-veda,Sāma-veda:m.沙磨吠陀,サース<br>ヴェ一ダ[バラモン聖典],9,1
  2404. 385338,zh,1,samadapaka,samādapaka,samādapaka,samādapaka,samādapetar: a.m.[<samādapeti] 勧導者,勧発者,督励者,10,1
  2405. 385355,zh,1,samadapetar,samādapetar,samādapetar,samādapetar,samādapaka: a.m.[<samādapeti] 勧導者,勧発者,督励者,11,1
  2406. 385508,zh,1,samadhosi,samadhosi,samadhosi,samadhosi:saṃ-dhū の aor.,cf.dhunāti.saṃ-cup の代り, cf.sañcopana,9,1
  2407. 385646,zh,1,samaharati,samāharati,samāharati,samāharati:[<sam-ā-hṛ] 集める. ger.samāhatvā, samāharitvā,10,1
  2408. 385660,zh,1,samahita,samāhita,samāhita,samāhita:a.m.[samādahati の pp.] 定置した,入定した,入定者,等持者,得定者. -citta 定心,得定心. ~citta ekagga 一境に等持(入定)せる心,8,1
  2409. 385714,zh,1,samajjhaga,samajjhagā,samajjhagā,samajjhagā,samajjhagaṃ: samadhigacchati の aor.,10,1
  2410. 385716,zh,1,samajjhagam,samajjhagaṃ,samajjhagaṃ,samajjhagaṃ,samajjhagā: samadhigacchati の aor.,11,1
  2411. 385754,zh,1,samakinna,samākiṇṇa,samākiṇṇa,samākiṇṇa:a.[saṃ-ākiṇṇa] 充満した,9,1
  2412. 386151,zh,1,samannagata,samannāgata,samannāgata,samannāgata:a.[saṃ-anu-āgata] 具備した,具足の.ariyamaggena samannāgato 聖道を具足した者.-paññatti 具足施設,11,1
  2413. 386190,zh,1,samannaneti,samannāneti,samannāneti,samannāneti,samanvāneti: [<saṃ-anu-ā-nī] 導く,よく統制する. ppr.samannānayamāna,11,1
  2414. 386204,zh,1,samannata,sāmaññatā,sāmaññatā,sāmaññatā:=sāmañña ① ②,9,1
  2415. 386223,zh,1,samannesati,samannesati,samannesati,samannesati,samanvesati: [<saṃ-anu-iṣ] 探す,調査する,求める. ppr.sg.nom.samanvesaṃ; aor.samannesi; pp.samanniṭṭha,11,1
  2416. 386385,zh,1,samanupassana,samanupassanā,samanupassanā,samanupassanā:f.観察,13,1
  2417. 386391,zh,1,samanupassati,samanupassati,samanupassati,samanupassati:[<saṃ-anu-paś] 見る,認める,見なす,考える. inf.samanupassituṃ; ppr.samanupassamāna,13,1
  2418. 386440,zh,1,samanvaneti,samanvāneti,samanvāneti,samanvāneti,samannāneti: [<saṃ-anu-ā-nī] 導く,よく統制する. ppr.samannānayamāna,11,1
  2419. 386441,zh,1,samanvesati,samanvesati,samanvesati,samanvesati,samannesati: [<saṃ-anu-iṣ] 探す,調査する,求める.ppr.sg.nom.samanvesaṃ; aor.samannesi; pp.samanniṭṭha,11,1
  2420. 386450,zh,1,samapajjana,samāpajjana,samāpajjana,samāpajjana:n. 入定. -vasin入定自在,11,1
  2421. 386474,zh,1,samapajjita,samāpajjita,samāpajjita,samāpajjita:a.[samāpajjati の pp.] 達した,入った. sākacchā samāpajjitapubbā 前にした会話,11,1
  2422. 386486,zh,1,samapanna,samāpanna,samāpanna,samāpanna:a.[samāpajjati の pp.] 到達した,入定した,入定者. samāpanno assādeti 入定者は[定を]味楽する. samāpanno saddaṃ suṇāti 入定者は声を聞く,9,1
  2423. 386625,zh,1,samarocayi,samārocayi,samārocayi,samārocayi,samārocayuṃ: saṃroceti の aor.,10,1
  2424. 386626,zh,1,samarocayum,samārocayuṃ,samārocayuṃ,samārocayuṃ,samārocayi: saṃroceti の aor.,11,1
  2425. 386627,zh,1,samarohati,samārohati,samārohati,samārohati,samāruhati: [<saṃ-ā-ruh] 登る,上る,入る.pp.samārūḷha; caus.samāropeti 揚げる,入らせる,入る,10,1
  2426. 386630,zh,1,samaropana,samāropana,samāropana,samāropana:n.[<sam-ā-ruh] 登入,令入,結合, 列挙, 併挙,10,1
  2427. 386655,zh,1,samaruhati,samāruhati,samāruhati,samāruhati,samārohati: [<saṃ-ā-ruh] 登る,上る,入る.pp.samārūḷha; caus.samāropeti 揚げる,入らせる,入る,10,1
  2428. 386669,zh,1,samarulha,samārūḷha,samārūḷha,samārūḷha:a.[samāruhati の pp.] 登った,入った,9,1
  2429. 386776,zh,1,samassita,samassita,samassita,samassita:a.[saṃ-ā-śri の pp.] 依止した,よりかかった,9,1
  2430. 386882,zh,1,samatitthika,samatitthika,samatitthika,samatitthika,samatittika,samatittiya: a.[sama-tittha-ika] 岸と等しき,岸まで一杯,へりまで一杯,12,1
  2431. 386886,zh,1,samatittika,samatittika,samatittika,samatittika,samatitthika,samatittiya: a.[sama-tittha-ika] 岸と等しき,岸まで一杯,へりまで一杯,11,1
  2432. 386892,zh,1,samatittiya,samatittiya,samatittiya,samatittiya,samatitthika,samatittika: a.[sama-tittha-ika] 岸と等しき,岸まで一杯,へりまで一杯,11,1
  2433. 386967,zh,1,samavadhana,samavadhāna,samavadhāna,samavadhāna:n.共置,俱存,11,1
  2434. 387004,zh,1,samavatthita,samavaṭṭhita,samavaṭṭhita,samavaṭṭhita:a.[<saṃ-ava-sthā] 用意した,よく定めた,12,1
  2435. 387117,zh,1,samayuta,samāyuta,samāyuta,samāyuta:a.[samāyāti の pp.] 結合した,連結した,8,1
  2436. 387124,zh,1,samayutta,samāyutta,samāyutta,samāyutta:a.統攝の,9,1
  2437. 387149,zh,1,sambadhayati,sambādhayati,sambādhayati,sambādhayati,sambādheti:[saṃ-bādh の caus.] 雑踏する,12,1
  2438. 387153,zh,1,sambadheti,sambādheti,sambādheti,sambādheti,sambādhayati:[saṃ-bādh の caus.] 雑踏する,10,1
  2439. 387173,zh,1,sambahati,sambāhati,sambāhati,sambāhati,sambāheti: [<saṃ-bāh] 按摩する,シャンプーする.aor.sambāhi; caus.sambāhāpeti ,9,1
  2440. 387182,zh,1,sambaheti,sambāheti,sambāheti,sambāheti,sambāhati: [<saṃ-bāh] 按摩する,シャンプーする.aor.sambāhi; caus.sambāhāpeti ,9,1
  2441. 387265,zh,1,sambhagga,sambhagga,sambhagga,sambhagga:a.[sambhañjati の pp.] 破壊した,9,1
  2442. 387380,zh,1,sambhavana,sambhāvana,sambhāvana,sambhāvana:n.[<sambhāveti] 尊敬,10,1
  2443. 387453,zh,1,sambhinna,sambhinnā,sambhinnā,sambhinnā:f.壞根女,9,1
  2444. 387458,zh,1,sambhita,sambhīta,sambhīta,sambhīta:a.[saṃ-bhīta] 恐怖した,8,1
  2445. 387514,zh,1,sambhuta-sanavasin,sambhūta-sāṇavāsin,Sambhūta-Sāṇavāsin,Sambhūta-Sāṇavāsin:m. 第二結集比丘の名.= Sāṇavāsin-Sambhūta,18,1
  2446. 387655,zh,1,sameta,sameta,sameta,sameta:a.[sameti の pp.] 合した,結合した,具した,為作した,6,1
  2447. 387760,zh,1,samhanati,saṃhanati,saṃhanati,saṃhanati,saṃhanti: [<saṃ-han] 打つ,伐つ,鎮める. ger.saṃhacca; pp.saṃhata,9,1
  2448. 387768,zh,1,samhanti,saṃhanti,saṃhanti,saṃhanti,saṃhanati: [<saṃ-han] 打つ,伐つ,鎮める. ger.saṃhacca; pp.saṃhata,8,1
  2449. 387770,zh,1,samhara,saṃhara,saṃhara,saṃhara:m., saṃharaṇa: f.[<saṃ-hṛ] 集めること,7,1
  2450. 387782,zh,1,samharana,saṃharaṇa,saṃharaṇa,saṃharaṇa: f.,saṃhara:m.[<saṃ-hṛ] 集めること,9,1
  2451. 387846,zh,1,samhita,saṃhita,saṃhita,saṃhita:a.[sandahati の pp.] 伴った,具した. f.saṃhitā 詩書,ヴェーダ本集,7,1
  2452. 387893,zh,1,samiddha,samiddha,samiddha,samiddha:a.[samijjhati の pp.] 成功した,栄えた,富める. instr.samiddhena 成功して,8,1
  2453. 387919,zh,1,samiddhin,samiddhin,samiddhin,samiddhin: a., samiddhinī: f. [samiddha-in] 富有の,9,1
  2454. 387921,zh,1,samiddhini,samiddhinī,samiddhinī,samiddhinī: f., samiddhin: a. [samiddha-in] 富有の,10,1
  2455. 388006,zh,1,samipa,samīpa,samīpa,samīpa:a.[〃] 近い,接近した. acc.samīpaṃ,loc.samīpe 知くに. abl.samīpato 近くに,近くより. -cārin 近行者,近従者,6,1
  2456. 388176,zh,1,samlakkheti,saṃlakkheti,saṃlakkheti,saṃlakkheti: 観察する.=sallakkheti,11,1
  2457. 388420,zh,1,sammapasa,sammāpāsa,sammāpāsa,sammāpāsa:m.[Sk.śamyā-prāsa] 擲棒祭,シャム棒の投擲,9,1
  2458. 388431,zh,1,sammapayoga,sammāpayoga,sammāpayoga,sammāpayoga:m.正加行,11,1
  2459. 388433,zh,1,sammappadhana,sammappadhāna,sammappadhāna,sammappadhāna:n.[sammā-padhāna] 正勤. sammappadhānānaṃ padahanaṭṭho 諸正勤の勤の義,13,1
  2460. 388446,zh,1,sammappanna,sammappaññā,sammappaññā,sammappaññā:f.正慧,正智,11,1
  2461. 388496,zh,1,sammasita,sammasita,sammasita,sammasita:a.[sammasati の pp.] 触知した,理解した,通暁した,9,1
  2462. 388553,zh,1,sammattha,sammaṭṭha,sammaṭṭha,sammaṭṭha:a.[sammajjati の pp.] 掃除した,研磨した,滑らかな,9,1
  2463. 388596,zh,1,samminjati,sammiñjati,sammiñjati,sammiñjati,sammiñjeti:[<saṃ-iṅg,BSk.sammiñjayati] 曲げる,屈する. =samiñjati. pp.sammiñjita ,10,1
  2464. 388603,zh,1,samminjeti,sammiñjeti,sammiñjeti,sammiñjeti,sammiñjati:[<saṃ-iṅg,BSk.sammiñjayati] 曲げる,屈する. =samiñjati. pp.sammiñjita ,10,1
  2465. 388614,zh,1,sammissa,sammissa,sammissa,sammissa:a.[Sk.sammiśra] 混合した,共合の,8,1
  2466. 388636,zh,1,sammita,sammita,sammita,sammita:a.[saṃ-mā の pp.] 計量した,適量の. -bhāṇin 適度に話す人,7,1
  2467. 388640,zh,1,sammiti,sammiti,Sammiti,Sammiti,Sammitīya: m.[BSk.Sammatīya,Sammitīya] 正量部,三弥底部 [部派の一],7,1
  2468. 388642,zh,1,sammitiya,sammitīya,Sammitīya,Sammitīya,Sammiti: m.[BSk.Sammatīya,Sammitīya] 正量部,三弥底部 [部派の一],9,1
  2469. 388707,zh,1,sammucca,sammuccā,sammuccā,sammuccā:[sammuti ① の abl.] 同意して, 世俗より, 仮名にて.=sammusā,8,1
  2470. 388722,zh,1,sammudita,sammudita,sammudita,sammudita,samudita:a.[sammodati の pp.] 喜悦した,9,1
  2471. 388778,zh,1,sammusa,sammusā,sammusā,sammusā:adv.[sammuti ① の abl.] 同意より=sammuccā,7,1
  2472. 388783,zh,1,sammussanata,sammussanatā,sammussanatā,sammussanatā:f.失念,12,1
  2473. 388809,zh,1,sammuttha,sammuṭṭha,sammuṭṭha,sammuṭṭha:a.[saṃ-mṛṣ の pp.] 忘失した,失念した. -ssati 失念者,忘失の念ある,失念,9,1
  2474. 388834,zh,1,samnirundhati,saṃnirundhati,saṃnirundhati,saṃnirundhati,sannirumbhati: [<saṃ-ni-rudh] 抑止する,妨害する. opt.sannirundheyya; ger.sannirumbhitvā,sannirumhitvā,sannirujjhitvā; pp.sanniruddha,13,1
  2475. 388910,zh,1,samohita,samohita,samohita,samohita:a.[samodahati の pp.] 結合した,覆われた,8,1
  2476. 388943,zh,1,samorodha,samorodha,samorodha,samorodha:m.[<saṃ-ava-rudh] 包囲,封鎖,9,1
  2477. 389026,zh,1,sampadalati,sampadālati,sampadālati,sampadālati:[<saṃ-pa-dal] 裂ける,開花する. =phalati,11,1
  2478. 389055,zh,1,sampadaniya,sampadāniya,sampadāniya,sampadāniya:a.与えられるべき,11,1
  2479. 389081,zh,1,sampadhupayati,sampadhūpāyati,sampadhūpāyati,sampadhūpāyati,sampadhūpeti:[saṃ-pa-dhūpeti] 大いに煙(湯煙)を立てる. cf.sandhūpeti,14,1
  2480. 389086,zh,1,sampadhupeti,sampadhūpeti,sampadhūpeti,sampadhūpeti,sampadhūpāyati:[saṃ-pa-dhūpeti] 大いに煙(湯煙)を立てる. cf.sandhūpeti,12,1
  2481. 389099,zh,1,sampadosa,sampadosa,sampadosa,sampadosa:m [<saṃ-pa-duṣ] 邪惡,9,1
  2482. 389130,zh,1,sampaggaha,sampaggāha,sampaggāha,sampaggāha: m.高揚,10,1
  2483. 389139,zh,1,sampagganhati,sampaggaṇhāti,sampaggaṇhāti,sampaggaṇhāti:[<saṃ-pa-grah] 努力する; 好意を示す,親しくする. pp.sampaggahīta 高揚した,13,1
  2484. 389304,zh,1,sampalibhagga,sampalibhagga,sampalibhagga,sampalibhagga:a.[sampalibhañjati の pp.] 破壊した,13,1
  2485. 389310,zh,1,sampalibodha,sampalibodha,sampalibodha,sampalibodha:m.障碍. cf.palibodha,12,1
  2486. 389314,zh,1,sampalimattha,sampalimaṭṭha,sampalimaṭṭha,sampalimaṭṭha:a.[saṃ-pari-mṛṣ の pp.] 摩触した,破壊した,13,1
  2487. 389462,zh,1,samparivattaka,samparivattaka,samparivattaka,samparivattaka:a.回転した.acc.adv.samparivattakaṃ 回転させて,ぐるぐると,14,1
  2488. 389568,zh,1,sampata,sampāta,sampāta,sampāta:m. 集合.合流.接近. cf.sannipāta,7,1
  2489. 389629,zh,1,sampatisankha,sampaṭisaṅkhā,sampaṭisaṅkhā,sampaṭisaṅkhā,sampaṭisaṅkhāya: [sampaṭisaṅkhāti の ger.] よく考察して,13,1
  2490. 389631,zh,1,sampatisankhaya,sampaṭisaṅkhāya,sampaṭisaṅkhāya,sampaṭisaṅkhāya,sampaṭisaṅkhā: [sampaṭisaṅkhāti の ger.] よく考察して,15,1
  2491. 389646,zh,1,sampatta,sampatta,sampatta,sampatta:a.[sampāpuṇāti の pp.] 到達した,現在の. -virati 得られた離,離を得た,8,1
  2492. 389795,zh,1,sampayuttaka,sampayuttaka,sampayuttaka,sampayuttaka:a.相応の,12,1
  2493. 389992,zh,1,sampunna,sampuṇṇa,sampuṇṇa,sampuṇṇa:a.[saṃ-pṝ の pp.] 充満した,8,1
  2494. 390005,zh,1,sampupphita,sampupphita,sampupphita,sampupphita:a.[saṃ-puṣpの pp.] 開花した,満開の,11,1
  2495. 390067,zh,1,samroceti,saṃroceti,saṃroceti,saṃroceti:[saṃ-ruc の caus.] 共に楽しむ,大いに喜ぶ. aor.samārocayi,samārocayuṃ,9,1
  2496. 390218,zh,1,samsarita,saṃsarita,saṃsarita,saṃsarita:a.[saṃsarati の pp.] 輪廻した,9,1
  2497. 390232,zh,1,samsatta,saṃsatta,saṃsatta,saṃsatta:a.[saṃ-sañj の pp.] 執着した,8,1
  2498. 390249,zh,1,samsattha,saṃsattha,saṃsattha,saṃsattha:a.[saṃ-śās の pp.] 教訓した,指示の,9,1
  2499. 390291,zh,1,samseva,saṃseva,saṃseva,saṃseva,saṃsevin: a.[<saṃ-sev] 交際した,親近の,7,1
  2500. 390298,zh,1,samseva,saṃsevā,saṃsevā,saṃsevā,saṃsevanā: f.[<saṃ-sev] 交際,親近,7,1
  2501. 390304,zh,1,samsevana,saṃsevanā,saṃsevanā,saṃsevanā,saṃsevā: f.[<saṃ-sev] 交際,親近,9,1
  2502. 390323,zh,1,samsevin,saṃsevin,saṃsevin,saṃsevin,saṃseva: a.[<saṃ-sev] 交際した,親近の,8,1
  2503. 390466,zh,1,samucca-sangaha-vibhaga,samucca-saṅgaha-vibhāga,Samucca-saṅgaha-vibhāga,Samucca-saṅgaha-vibhāga:m.摄集分别,23,1
  2504. 390476,zh,1,samuccayakkhandhaka,samuccayakkhandhaka,Samuccayakkhandhaka,Samuccayakkhandhaka: m.集犍度,19,1
  2505. 390778,zh,1,samudirita,samudīrita,samudīrita,samudīrita:a.[saṃ-ud-īr の caus.pp.] 発語した,10,1
  2506. 390897,zh,1,samuhanati,samūhanati,samūhanati,samūhanati,samūhanti: [saṃ-ud-han] 除去する,根絶する. aor.samūhaniṃ; opt.samūhaneyya; imper.samūhantu,samūhanatu; ger.samūhanitvā; inf.samugghātuṃ; grd.samūhantabba; pp.samūhata; caus.samūhanāpeti,samugghātāpeti 死刑に処する. pp.samugghātita,10,1
  2507. 390904,zh,1,samuhanti,samūhanti,samūhanti,samūhanti,samūhanati: [saṃ-ud-han] 除去する,根絶する. aor.samūhaniṃ; opt.samūhaneyya; imper.samūhantu,samūhanatu; ger.samūhanitvā; inf.samugghātuṃ; grd.samūhantabba; pp.samūhata; caus.samūhanāpeti,samugghātāpeti 死刑に処する. pp.samugghātita,9,1
  2508. 390979,zh,1,samukkhetita,samukkheṭita,samukkheṭita,samukkheṭita:a.[<saṃ-ud-kheṭ] 唾棄した,軽侮した,12,1
  2509. 390992,zh,1,samullapa,samullāpa,samullāpa,samullāpa:m., samullapana:n. 会話,語話,9,1
  2510. 390996,zh,1,samullapana,samullapana,samullapana,samullapana:n., samullāpa:m. 会話,語話,11,1
  2511. 391042,zh,1,samupabbulha,samupabbūḷha,samupabbūḷha,samupabbūḷha:a.[saṃ-upa-vi-vah の pp.] 集積した,群集した,12,1
  2512. 391114,zh,1,samupeta,samupeta,samupeta,samupeta:a.[saṃ-upa-i の pp.] 具備した,8,1
  2513. 391155,zh,1,samupphosita,samupphosita,samupphosita,samupphosita:a.[saṃ-ud-phosita] 散布した,12,1
  2514. 391257,zh,1,samutthahati,samuṭṭhahati,samuṭṭhahati,samuṭṭhahati,samuṭṭhāti: [saṃ-ud-sthā] 起立する,等起する. cf.samuṭṭhāpaka, samuṭṭhāpana. aor.samuṭṭhahi; pp.samuṭṭhita; caus.samuṭṭhāpeti,12,1
  2515. 391281,zh,1,samutthapaka,samuṭṭhāpaka,samuṭṭhāpaka,samuṭṭhāpaka:a.等起させる,12,1
  2516. 391288,zh,1,samutthapana,samuṭṭhāpana,samuṭṭhāpana,samuṭṭhāpana:n.[<samuṭṭhāpeti] 令等起,等起させること,12,1
  2517. 391293,zh,1,samutthapeti,samuṭṭhāpeti,samuṭṭhāpeti,samuṭṭhāpeti:[samuṭṭhahati の caus.] 等起させる,12,1
  2518. 391304,zh,1,samutthati,samuṭṭhāti,samuṭṭhāti,samuṭṭhāti,samuṭṭhahati: [saṃ-ud-sthā] 起立する,等起する. cf.samuṭṭhāpaka, samuṭṭhāpana. aor.samuṭṭhahi; pp.samuṭṭhita; caus.samuṭṭhāpeti,10,1
  2519. 391307,zh,1,samutthita,samuṭṭhita,samuṭṭhita,samuṭṭhita:a.[samuṭṭhahati の pp.] 等起した,生起した,10,1
  2520. 391482,zh,1,samvasana,saṃvāsanā,saṃvāsanā,saṃvāsanā:f.習気,薫習,9,1
  2521. 391529,zh,1,samvattanika,saṃvattanika,saṃvattanika,saṃvattanika,saṃvattaniya: a.[<saṃvattati] 作用する,与える,導く,至らしめる,12,1
  2522. 391537,zh,1,samvattaniya,saṃvattaniya,saṃvattaniya,saṃvattaniya,saṃvattanika: a.[<saṃvattati] 作用する,与える,導く,至らしめる,12,1
  2523. 391560,zh,1,samvatteti,saṃvatteti,saṃvatteti,saṃvatteti:[saṃvattati の caus.] 転起させる, 動かす,導く,10,1
  2524. 391684,zh,1,samvibhatta,saṃvibhatta,saṃvibhatta,saṃvibhatta:a.[saṃvibhajati の pp.] 分有した,分たれた,11,1
  2525. 391839,zh,1,samvuta ,saṃvuta ,saṃvuta ,saṃvuta :a.[saṃvarati の pp.] 防護した,抑制した,閉じた,結んだ. -atta 自ら防護した. -indriya 根を防護した. -kārin 防護行者,8,1
  2526. 391899,zh,1,samyata,saṃyata,saṃyata,saṃyata:a.[〃 saṃyamati の pp.] 抑制した,制御した,自制した. =saññata. -atta 自制の. -cārin 自制行者,7,1
  2527. 392007,zh,1,samyutta,saṃyutta,saṃyutta,saṃyutta:a.[Sk.saṃyukta,saṃyuñjati の pp.] 結んだ,結合した,相応した,関係した,8,1
  2528. 392065,zh,1,sanam,sānaṃ,sānaṃ,sānaṃ:sā ①② の pl.dat.gen.,5,1
  2529. 392101,zh,1,sanavasi-sambhuta,sāṇavāsi-sambhūta,Sāṇavāsi-Sambhūta,Sāṇavāsi-Sambhūta: = Sambhūta-Sāṇavāsi 商那和修[第二結集比丘. 阿難の弟子とされる],17,1
  2530. 392209,zh,1,sancetanika,sañcetanika,sañcetanika,sañcetanika,sañcetaniya: a.[<sañcetanā] 故思の,意思の. -kamma 故思業. -sukkavisaṭṭhi 故出精,11,1
  2531. 392215,zh,1,sancetaniya,sañcetaniya,sañcetaniya,sañcetaniya,sañcetanika: a.[<sañcetanā] 故思の,意思の. -kamma 故思業. -sukkavisaṭṭhi 故出精,11,1
  2532. 392334,zh,1,sancunna,sañcuṇṇa,sañcuṇṇa,sañcuṇṇa,sañcuṇṇita: a.[saṃ-cuṇṇa] 砕かれた,粉砕された,8,1
  2533. 392349,zh,1,sancunnita,sañcuṇṇita,sañcuṇṇita,sañcuṇṇita,sañcuṇṇa: a.[saṃ-cuṇṇa] 砕かれた,粉砕された,10,1
  2534. 392456,zh,1,sandassana,sandassana,sandassana,sandassana:n.開示,10,1
  2535. 392498,zh,1,sandesa,sandesa,sandesa,sandesa:m.使命,通信,書簡,7,1
  2536. 392684,zh,1,sandhupayati,sandhūpāyati,sandhūpāyati,sandhūpāyati,sandhūpeti: [saṃ-dhūpeti<dhūpa] くすぶる,いぶす,煙や湯気を立たせる,12,1
  2537. 392697,zh,1,sandhupeti,sandhūpeti,sandhūpeti,sandhūpeti,sandhūpāyati: [saṃ-dhūpeti<dhūpa] くすぶる,いぶす,煙や湯気を立たせる,10,1
  2538. 392709,zh,1,sandhya,sandhyā,sandhyā,sandhyā:=sañjhā,7,1
  2539. 392710,zh,1,sandhya,sandhyā,sandhyā,sandhyā,sañjhā: f.[Sk.sandhyā] タ方. -ātapa タ日. -ghana タ雲,7,1
  2540. 392757,zh,1,sandita,sandita,sandita,sandita:a.[saṃ-dā の pp.] 結ばれた,7,1
  2541. 392798,zh,1,sandiyati,sandīyati,sandīyati,sandīyati,sandiyyati: [<saṃ-dā] 悩まされる,怒る,9,1
  2542. 392802,zh,1,sandiyyati,sandiyyati,sandiyyati,sandiyyati,sandīyati: [<saṃ-dā] 悩まされる,怒る,10,1
  2543. 392864,zh,1,sangahaka,saṅgāhaka,saṅgāhaka,saṅgāhaka,saṅgāhika:a.m.[<saṅ-gāha] 合集の,結集の,結集者; 摂受の,摂益の,利益者; 抑制の,戦車の御車,9,1
  2544. 392882,zh,1,sangahika,saṅgāhika,saṅgāhika,saṅgāhika,saṅgāhaka:a.m.[<saṅ-gāha] 合集の,結集の,結集者; 摂受の,摂益の,利益者; 抑制の,戦車の御車,9,1
  2545. 393011,zh,1,sangatika,saṅgatika,saṅgatika,saṅgatika:a.[<saṅgati] 結合した,9,1
  2546. 393074,zh,1,sanghabhedakkhandaka,saṅghabhedakkhandaka,Saṅghabhedakkhandaka,Saṅghabhedakkhandaka:破僧犍度,20,1
  2547. 393098,zh,1,sanghamitta,saṅghamittā,Saṅghamittā,Saṅghamittā:f.サンガミッター,僧伽蜜多 [スリランカに尼僧伽を伝えた人],11,1
  2548. 393137,zh,1,sanghata,saṅghāta,Saṅghāta,Saṅghāta,Saṅghātaka: m.[BSk.〃] 衆合 [八大地獄の一],8,1
  2549. 393149,zh,1,sanghataka,saṅghātaka,Saṅghātaka,Saṅghātaka,Saṅghāta: m.[BSk.〃] 衆合 [八大地獄の一],10,1
  2550. 393192,zh,1,sanghattana,saṅghaṭṭanā,saṅghaṭṭanā,saṅghaṭṭanā:n.f.[<saṅghaṭṭeti] 摩擦,接触. -valaya腕環の摩擦,11,1
  2551. 393249,zh,1,sangitika,saṅgītika,saṅgītika,saṅgītika:a.合誦師,結集者 ,9,1
  2552. 393315,zh,1,sanidana,sanidāna,sanidāna,sanidāna:n.有因. -dhamma 有因法,因縁法,8,1
  2553. 393330,zh,1,sanikam,saṇikaṃ,saṇikaṃ,saṇikaṃ,sanikaṃ:adv.[<saṇiṃ] 緩く,やさしく,徐々に,7,1
  2554. 393334,zh,1,sanikam,sanikaṃ,sanikaṃ,sanikaṃ,saṇikaṃ:adv.[<saṇiṃ] 緩く,やさしく,徐々に,7,1
  2555. 393342,zh,1,sanimitta,sanimitta,sanimitta,sanimitta:a.有相,9,1
  2556. 393354,zh,1,sanivara,sanivāra,sanivāra,sanivāra:m.土曜,8,1
  2557. 393419,zh,1,sanjanetar,sañjānetar,sañjānetar,sañjānetar:=sañjanetar,10,1
  2558. 393443,zh,1,sanjata,sañjāta,sañjāta,sañjāta:① a.[sañjanati の pp.] 生じた,生育した. -khandha 肩が(大きく)生育した. ② a.[sa-jāta] 同じ生まれの,同起源の,7,1
  2559. 393493,zh,1,sanjha,sañjhā,sañjhā,sañjhā,sandhyā: f.[Sk.sandhyā] タ方. -ātapa タ日. -ghana タ雲,6,1
  2560. 393507,zh,1,sanjinna,sañjiṇṇa,sañjiṇṇa,sañjiṇṇa:a.[saṃ-jṝ の pp.] 毀壊した,8,1
  2561. 393512,zh,1,sanjitar,sañjitar,sañjitar,sañjitar,sajitar,sajjitar:m.派遣された者,使者,8,1
  2562. 393731,zh,1,sankassa,saṅkassa,Saṅkassa,Saṅkassa:m.[Sk.Sāṅkāśya] 僧迦尸,天下城[仏が求道第七年の雨期に三十三天に上天して下天された場所.コーサラ国,舎衛城の南方] ,8,1
  2563. 393748,zh,1,sankatheti,saṅkatheti,saṅkatheti,saṅkatheti:[<saṃ-kathā] 説明する. caus.saṅkathāyati. pass.sankathīyati,10,1
  2564. 393869,zh,1,sankhana,saṅkhāna,saṅkhāna,saṅkhāna,saṅkhyāna: n.[<saṃ-khyā] 計算,目算. -sippa 数術,算術,8,1
  2565. 393952,zh,1,sankhata,saṅkhata,saṅkhata,saṅkhata:a.[saṅkharoti の pp.Sk.BSk.saṃskṛta] 為作した,造作された,有為. -āyatana 有為処. -duka 有為二法. -dhātu 有為为界. -lakkhaṇa 有為相,8,1
  2566. 394133,zh,1,sankhyana,saṅkhyāna,saṅkhyāna,saṅkhyāna,saṅkhāna: n.[<saṃ-khyā] 計算,目算. -sippa 数術,算術,9,1
  2567. 394202,zh,1,sankinna,saṅkiṇṇa,saṅkiṇṇa,saṅkiṇṇa:a.[saṃ-kṝ の pp.] 混在した,汚された. -parikha 濠(ほり)を埋めた者 [輪廻を脱した者],8,1
  2568. 394220,zh,1,sankita,saṅkita,saṅkita,saṅkita:a.[saṅkati の pp.] 疑惧した,7,1
  2569. 394259,zh,1,sankocana,saṅkocana,saṅkocana,saṅkocana:n.しかめること,9,1
  2570. 394274,zh,1,sankopa,saṅkopa,saṅkopa,saṅkopa:m.賊 [saṅkhepa とすることがある],7,1
  2571. 394336,zh,1,sankupita,saṅkupita,saṅkupita,saṅkupita:a.[saṃ-kup の pp.] 激怒した,9,1
  2572. 394353,zh,1,sankutika,saṅkuṭika,saṅkuṭika,saṅkuṭika,saṅkuṭita: a. 縮めた,(拳を)固めた. cf.saṅkucita,9,1
  2573. 394360,zh,1,sankutita,saṅkuṭita,saṅkuṭita,saṅkuṭita,saṅkuṭika: a. 縮めた,(拳を)固めた. cf.saṅkucita,9,1
  2574. 394581,zh,1,sanni-vara,sanni-vāra,sanni-vāra,sanni-vāra:m.土曜,10,1
  2575. 394604,zh,1,sannicita,sannicita,sannicita,sannicita:a.[saṃ-ni-ci の pp.] 集積した,蓄積した. -lohita 集積した血,9,1
  2576. 394733,zh,1,sannipatita,sannipatita,sannipatita,sannipatita:a.[sannipatati の pp.] 集合した,11,1
  2577. 394759,zh,1,sannirumbhati,sannirumbhati,sannirumbhati,sannirumbhati,saṃnirundhati: [<saṃ-ni-rudh] 抑止する,妨害する. opt.sannirundheyya; ger.sannirumbhitvā,sannirumhitvā,sannirujjhitvā; pp.sanniruddha,13,1
  2578. 394896,zh,1,sannivesa,sannivesa,sannivesa,sannivesa:m.排列,区别,位置,9,1
  2579. 394910,zh,1,sannivuttha,sannivuttha,sannivuttha,sannivuttha:a.[sannivasati の pp.] 共住した,11,1
  2580. 394922,zh,1,sanniyyatana,sannīyyātana,sannīyyātana,sannīyyātana:n.[Sk.sam-niryātana] 正所依,正供養,信奉,捧げること,12,1
  2581. 394924,zh,1,sannoga,saññoga,saññoga,saññoga,saññuta,saññutta,saññojanika,saññojaniya:=saṃyuta,saṃyutta,saṃyoga 等. saññojanikā diṭṭhi, saṃyojanikā diṭṭhi 顺結見,7,1
  2582. 394940,zh,1,sannojanika,saññojanika,saññojanika,saññojanika,saññuta,saññutta,saññoga,saññojaniya:=saṃyuta,saṃyutta,saṃyoga 等. saññojanikā diṭṭhi, saṃyojanikā diṭṭhi 顺結見,11,1
  2583. 394941,zh,1,sannojaniya,saññojaniya,saññojaniya,saññojaniya,saññuta,saññutta,saññoga,saññojanika:=saṃyuta,saṃyutta,saṃyoga 等. saññojanikā diṭṭhi, saṃyojanikā diṭṭhi 顺結見,11,1
  2584. 394945,zh,1,sannulha,sannūḷha,sannūḷha,sannūḷha:a.[<saṃ-vūḷha] 集運された,8,1
  2585. 394949,zh,1,sannuta,saññuta,saññuta,saññuta,saññutta,saññoga,saññojanika,saññojaniya:=saṃyuta,saṃyutta,saṃyoga 等. saññojanikā diṭṭhi, saṃyojanikā diṭṭhi 顺結見,7,1
  2586. 394950,zh,1,sannutta,saññutta,saññutta,saññutta,saññuta,saññoga,saññojanika,saññojaniya:=saṃyuta,saṃyutta,saṃyoga 等. saññojanikā diṭṭhi, saṃyojanikā diṭṭhi 顺結見,8,1
  2587. 395096,zh,1,santappesi,santappesi,santappesi,santappesi:santappeti の aor.3sg.; pr.2sg.,10,1
  2588. 395129,zh,1,santaramana,santaramāna,santaramāna,santaramāna:ppr. 急きつつある. ~rūpa急ぐ様子,11,1
  2589. 395234,zh,1,santaya,santāya,santāya,santāya,santaye: →santa① ,7,1
  2590. 395238,zh,1,santaye,santaye,santaye,santaye,santāya: →santa① ,7,1
  2591. 395241,zh,1,santevasika,santevāsika,santevāsika,santevāsika:a.[sa-antevāsika] 有内住,内住者(弟子)を有する,11,1
  2592. 395261,zh,1,santhahanta,saṇṭhahanta,saṇṭhahanta,saṇṭhahanta,saṇṭhahiṃsu,saṇṭhaheyya:→santiṭṭhati,11,1
  2593. 395267,zh,1,santhaheyya,saṇṭhaheyya,saṇṭhaheyya,saṇṭhaheyya,saṇṭhahanta,saṇṭhahiṃsu:→santiṭṭhati,11,1
  2594. 395268,zh,1,santhahimsu,saṇṭhahiṃsu,saṇṭhahiṃsu,saṇṭhahiṃsu,saṇṭhahanta,saṇṭhaheyya:→santiṭṭhati,11,1
  2595. 395380,zh,1,santhasi,saṇṭhāsi,saṇṭhāsi,saṇṭhāsi,saṇṭhātuṃ:→santiṭṭhati,8,1
  2596. 395384,zh,1,santhata,santhata,santhata,santhata:a.n.[santharati の pp.] 広布した,拡げた,覆われた,有隔の; 敷物,臥具. -sammuti 臥具認可,8,1
  2597. 395404,zh,1,santhatum,saṇṭhātuṃ,saṇṭhātuṃ,saṇṭhātuṃ,saṇṭhāsi:→santiṭṭhati,9,1
  2598. 395419,zh,1,santhavati,santhavati,santhavati,santhavati:m.[<sam-stu] 親近する,親交する ,10,1
  2599. 395502,zh,1,santitthana,santiṭṭhāna,santiṭṭhāna,santiṭṭhāna: n.[<sam-sthā] 住立,定立,11,1
  2600. 395529,zh,1,santusita,santusita,Santusita,Santusita,Santuṭṭha: m.[BSk.Saṃtuṣita] 刪兜率,善知足,都率天 [六欲天の一].=Tusita,9,1
  2601. 395537,zh,1,santussaka,santussaka,santussaka,santussaka:a.[<saṃ-tuṣ] 満足した,10,1
  2602. 395561,zh,1,santuttha,santuṭṭha,Santuṭṭha,Santuṭṭha,Santusita: m.[BSk.Saṃtuṣita] 刪兜率,善知足,都率天 [六欲天の一].=Tusita,9,1
  2603. 395562,zh,1,santuttha,santuṭṭha,santuṭṭha,santuṭṭha:a.[santussati の pp.] 満足した,知足の,喜足者,9,1
  2604. 395589,zh,1,santya,santyā,santyā,santyā:[santi ① の sg.loc.] =santiyā,6,1
  2605. 395633,zh,1,sapa,sāpa,sāpa,sāpa:m.[Sk.śāpa] 哯詛,のろい. cf.sapati,4,1
  2606. 395757,zh,1,sapateya,sāpateya,sāpateya,sāpateya,sāpateyya,sāpatiyya: n.[sva-pati-ya] 自己の所有物,財産,8,1
  2607. 395759,zh,1,sapateyya,sāpateyya,sāpateyya,sāpateyya,sāpateya,sāpatiyya: n.[sva-pati-ya] 自己の所有物,財産,9,1
  2608. 395795,zh,1,sapatiyya,sāpatiyya,sāpatiyya,sāpatiyya,sāpateyya,sāpateya: n.[sva-pati-ya] 自己の所有物,財産,9,1
  2609. 395842,zh,1,sapattika,sāpattika,sāpattika,sāpattika:a.[sa-āpattī-ka] 罪ある,有罪の,犯罪ある,9,1
  2610. 395855,zh,1,sapekha,sāpekha,sāpekha,sāpekha,sāpekkha:a.[sa-apekhā] 期待ある,期待する,7,1
  2611. 395860,zh,1,sapekkha,sāpekkha,sāpekkha,sāpekkha,sāpekha:a.[sa-apekhā] 期待ある,期待する,8,1
  2612. 396204,zh,1,sarabhanaka-bhikkhu,sarabhāṇaka-bhikkhu,sarabhāṇaka-bhikkhu,sarabhāṇaka-bhikkhu:唱誦比丘,梵唄比丘,19,1
  2613. 396404,zh,1,sarala,sarala,sarala,sarala,saraḷa: m.樹の一種,6,1
  2614. 396409,zh,1,sarala,saraḷa,saraḷa,saraḷa,sarala: m.樹の一種,6,1
  2615. 396496,zh,1,saranamkara,saraṇaṅkara,Saraṇaṅkara,Saraṇaṅkara:m.作依,作帰依[過去仏の一],11,1
  2616. 396568,zh,1,sarasamasa,sārasamāsa,Sārasamāsa,Sārasamāsa:m.長部の復註 (ṭīkā),10,1
  2617. 396589,zh,1,sarassati,sarassatī,Sarassatī,Sarassatī,Sarasvatī: f.[Sk.Sarasvatī] サラスワティー [河の名],9,1
  2618. 396595,zh,1,sarasvati,sarasvatī,Sarasvatī,Sarasvatī,Sarassatī: f.[Sk.Sarasvatī] サラスワティー [河の名],9,1
  2619. 396655,zh,1,sarava,sarāva,sarāva,sarāva,sarāvaka:m.[Sk.śarāva] コップ,台皿,6,1
  2620. 396660,zh,1,saravaka,sarāvaka,sarāvaka,sarāvaka,sarāva:m.[Sk.śarāva] コップ,台皿,8,1
  2621. 396867,zh,1,sarita,sārita,sārita,sārita:a. sāreti の pp.,6,1
  2622. 397311,zh,1,sat,sat,sat,sat:a.[atthi ① の ppr.] ありつつ, 存在の; 善なる.=sant. sataṃ dhammo 善人の法,善士の法. santānaṃ dhammo 諸善人の法. satañ ca dhammo asatañ ca dhammo 善士の法と不善士の法,3,1
  2623. 397477,zh,1,satapuppha,satapuppha,satapuppha,satapuppha:m. せり,ういきょう[植物の一種],10,1
  2624. 397550,zh,1,satavanka,satavaṅka,satavaṅka,satavaṅka:魚の一種,9,1
  2625. 397569,zh,1,saterata,sateratā,sateratā,sateratā, sateritā, saderitā: f.[ Sk.śatahradā] 電光,8,1
  2626. 397573,zh,1,saterita,sateritā,sateritā,sateritā,sateratā, saderitā: f.[ Sk.śatahradā] 電光,8,1
  2627. 397635,zh,1,sati,sati,sati,sati:[sant の sg.loc.] ありつつあるにおいて,存在する時. imasmiṃ sati idaṃ hoti これある とき,これ(彼)あり,4,1
  2628. 397778,zh,1,satokari,satokāri,satokāri,satokāri:a.[sato-kārin] 有念の,有念者,有念をなせる,有念作者, 有念有作,8,1
  2629. 397865,zh,1,sattaka,sattaka,sattaka,sattaka:num. 七つの. -nipāta 七集,7,1
  2630. 397887,zh,1,sattali,sattali,sattali,sattali,sattaliyothikā: f.植物の一種,7,1
  2631. 397890,zh,1,sattaliyothika,sattaliyothikā,sattaliyothikā,sattaliyothikā,sattali: f.植物の一種,14,1
  2632. 397933,zh,1,sattapanna,sattapaṇṇa,sattapaṇṇa,sattapaṇṇa, sattapaṇṇi: n.樹名,七葉樹. -guhā 七葉窟 [第一結集の場所],10,1
  2633. 397938,zh,1,sattapanni,sattapaṇṇi,sattapaṇṇi,sattapaṇṇi, sattapaṇṇa: n.樹名,七葉樹. -guhā 七葉窟 [第一結集の場所],10,1
  2634. 398033,zh,1,sattavidha,sattavidha,sattavidha,sattavidha:a.七種. ~māna七種慢. ~visuddhi 七種清净. sattavidhena instr.~ rūpakkhandho 七種色蘊. ~rūpasaṅgaho 七種色聚,10,1
  2635. 398066,zh,1,sattha,satthā,satthā,satthā,satthari,satthāraṃ,satthārā,satthārānaṃ,satthāro:→satthar,6,1
  2636. 398095,zh,1,satthaka,sātthaka,sātthaka,sātthaka:a.[sa-attha-ka] 有目的の,有用の,必要な,8,1
  2637. 398127,zh,1,satthara,satthārā,satthārā,satthārā,satthari,satthā,satthāraṃ, satthārānaṃ,satthāro:→satthar,8,1
  2638. 398129,zh,1,sattharam,satthāraṃ,satthāraṃ,satthāraṃ,satthari,satthā, satthārā,satthārānaṃ,satthāro:→satthar,9,1
  2639. 398130,zh,1,sattharanam,satthārānaṃ,satthārānaṃ,satthārānaṃ,satthari,satthā,satthāraṃ,satthārā, satthāro:→satthar,11,1
  2640. 398132,zh,1,satthari,satthari,satthari,satthari,satthā,satthāraṃ,satthārā,satthārānaṃ,satthāro:→satthar,8,1
  2641. 398133,zh,1,sattharo,satthāro,satthāro,satthāro,satthari,satthā,satthāraṃ,satthārā,satthārānaṃ:→satthar,8,1
  2642. 398192,zh,1,satthu,satthu,satthu,satthu,satthunā,satthuno:→satthar,6,1
  2643. 398222,zh,1,satthuna,satthunā,satthunā,satthunā,satthu,satthuno:→satthar,8,1
  2644. 398223,zh,1,satthuno,satthuno,satthuno,satthuno,satthu,satthunā:→satthar,8,1
  2645. 398314,zh,1,satva,satva,satva,satva:n.[Sk.sattva] 純質 [数論,サーンキヤ説],5,1
  2646. 398444,zh,1,savaneyya,savaneyya,savaneyya,savaneyya,savanīya: a.[saṇāti の grd.] 快音の,和雅の,9,1
  2647. 398452,zh,1,savaniya,savanīya,savanīya,savanīya,savaneyya: a.[saṇāti の grd.] 快音の,和雅の,8,1
  2648. 398615,zh,1,savinnana,saviññāṇa,saviññāṇa,saviññāṇa,saviññāṇaka: a.[sa-viññāṇa] 有識の,識ある. -kāya 有識身,9,1
  2649. 398640,zh,1,savitakka-savicara,savitakka-savicāra,savitakka-savicāra,savitakka-savicāra:有尋有伺. savitakka-savicārā pīti有尋有伺の喜. -jhāna有尋有伺禅. -pacchima-citta有尋有伺の最後心. -bhūmi有尋有伺地,18,1
  2650. 398683,zh,1,sayam,sayaṃ,sayaṃ,sayaṃ,sayamāna,sayāna:seti の ppr.,5,1
  2651. 398693,zh,1,sayamana,sayamāna,sayamāna,sayamāna,sayaṃ,sayāna:seti の ppr.,8,1
  2652. 398701,zh,1,sayambhu,sayambhū,sayambhū,sayambhū:m.[Sk.svayambhū] 自然. 仏. 神,8,1
  2653. 398736,zh,1,sayana,sayāna,sayāna,sayāna:seti の ppr. =sayamāna. -jāgara 卧して醒めた,6,1
  2654. 398737,zh,1,sayana,sayāna,sayāna,sayāna,sayaṃ,sayamāna:seti の ppr.,6,1
  2655. 398848,zh,1,saye,saye,saye,saye,sayeyya,seti: sayati の opt.,4,1
  2656. 398849,zh,1,sayeyya,sayeyya,sayeyya,sayeyya,saye,seti: sayati の opt.,7,1
  2657. 398864,zh,1,sayi,sayi,sayi,sayi,sayitvā,sayituṃ: seti の aor.ger.inf.,4,1
  2658. 398887,zh,1,sayitum,sayituṃ,sayituṃ,sayituṃ,sayi,sayitvā: seti の aor.ger.inf.,7,1
  2659. 398888,zh,1,sayitva,sayitvā,sayitvā,sayitvā,sayi,sayituṃ: seti の aor.ger.inf.,7,1
  2660. 399005,zh,1,sekha,sekha,sekha,sekha,sekkha: m.[Sk.BSk.śaikṣa<śikṣ] 学人,有学,学. -ādhipati 有学增上. -ñāṇa 学智. -ttika 有学三法. -paññā 有学の慧. -paṭipadā 学人の行道. -phala 有学果. -bala 有学力. -muni 有学牟尼.-vijjā 学明. -vesārajja 有学の無畏. -sammuti 学地認定. -sīla 有学の戒,5,1
  2661. 399047,zh,1,sekkha,sekkha,sekkha,sekkha,sekha: m.[Sk.BSk.śaikṣa<śikṣ] 学人,有学,学. -ādhipati 有学增上. -ñāṇa 学智. -ttika 有学三法. -paññā 有学の慧. -paṭipadā 学人の行道. -phala 有学果. -bala 有学力. -muni 有学牟尼.-vijjā 学明. -vesārajja 有学の無畏. -sammuti 学地認定. -sīla 有学の戒,6,1
  2662. 399096,zh,1,selita,selita,selita,selita,seḷita:a.[seḷeti の pp.] 叫んだ,叫声,さわぎ,6,1
  2663. 399099,zh,1,selita,seḷita,seḷita,seḷita,selita:a.[seḷeti の pp.] 叫んだ,叫声,さわぎ,6,1
  2664. 399112,zh,1,semanaka,semānaka,semānaka,semānaka:a.[semāna-ka] 横臥した,8,1
  2665. 399229,zh,1,senasanakkhandhaka,senāsanakkhandhaka,Senāsanakkhandhaka,Senāsanakkhandhaka:m.卧坐具犍度,18,1
  2666. 399251,zh,1,senehika,senehika,senehika,senehika,senesika:a.[<sineha] 脂肪性の,油気のもの. cf.siniddha,8,1
  2667. 399255,zh,1,senesika,senesika,senesika,senesika,senehika:a.[<sineha] 脂肪性の,油気のもの. cf.siniddha,8,1
  2668. 399259,zh,1,seni,seṇi,seṇi,seṇi,seni: f.[Sk.śreṇi] 組合,軍団,4,1
  2669. 399268,zh,1,seni,seni,seni,seni,seṇi: f.[Sk.śreṇi] 組合,軍団,4,1
  2670. 399324,zh,1,serisa,serīsa,serīsa,serīsa,serissa:n.[<sirīsa] セーリーサカ宮の大祭,6,1
  2671. 399332,zh,1,serissa,serissa,serissa,serissa,serīsa:n.[<sirīsa] セーリーサカ宮の大祭,7,1
  2672. 399389,zh,1,sessam,sessaṃ,sessaṃ,sessaṃ,sessati:seti の fut.,6,1
  2673. 399395,zh,1,sessati,sessati,sessati,sessati,sessaṃ:seti の fut.,7,1
  2674. 399470,zh,1,seti,seti,seti,seti,saye,sayeyya: sayati の opt.,4,1
  2675. 399516,zh,1,setthi,seṭṭhi,seṭṭhi,seṭṭhi: [seṭṭha ① の特例] 残物,屑,6,1
  2676. 399630,zh,1,seve,seve,seve,seve,sevetha,seveyya: sevati の opt.,4,1
  2677. 399631,zh,1,sevetha,sevetha,sevetha,sevetha,seve,seveyya: sevati の opt.,7,1
  2678. 399633,zh,1,seveyya,seveyya,seveyya,seveyya,seve,sevetha: sevati の opt.,7,1
  2679. 399694,zh,1,seyyasi,seyyasi,seyyasi,seyyasi,seyyaso:→seyya,7,1
  2680. 399696,zh,1,seyyaso,seyyaso,seyyaso,seyyaso,seyyasi:→seyya,7,1
  2681. 399713,zh,1,seyyathidam,seyyathīdaṃ,seyyathīdaṃ,seyyathīdaṃ: [sa-yathā-idaṃ] それはこの如し,恰かも…の如し,11,1
  2682. 399779,zh,1,sibbesi,sibbesi,sibbesi,sibbesi,sibbetuṃ,sibbetvā:→sibbati,7,1
  2683. 399789,zh,1,sibbetum,sibbetuṃ,sibbetuṃ,sibbetuṃ,sibbetvā,sibbesi:→sibbati,8,1
  2684. 399790,zh,1,sibbetva,sibbetvā,sibbetvā,sibbetvā,sibbetuṃ,sibbesi:→sibbati,8,1
  2685. 399834,zh,1,sidare,sīdare,sīdare,sīdare,sīde: →sīdati,6,1
  2686. 399859,zh,1,siddhattha,siddhattha,Siddhattha,Siddhattha,Siddhatthika:m.義成部[南方大衆部案達派中の部派名],10,1
  2687. 399860,zh,1,siddhattha,siddhattha,Siddhattha,Siddhattha:m.[BSk.Siddhāratha] 悉達多,義成就[釈尊の幼名],10,1
  2688. 399873,zh,1,siddhatthika,siddhatthika,Siddhatthika,Siddhatthika,Siddhattha:m.義成部[南方大衆部案達派中の部派名],12,1
  2689. 399889,zh,1,side,sīde,sīde,sīde,sīdare: →sīdati,4,1
  2690. 400165,zh,1,sikhin,sikhin,Sikhin,Sikhin:尸棄 [過去七 仏の 一],6,1
  2691. 400238,zh,1,sikkhapaka,sikkhāpaka,sikkhāpaka,sikkhāpaka,sikkhāpanaka: a.,sikkhāpana n.教訓する; 教訓,10,1
  2692. 400246,zh,1,sikkhapanaka,sikkhāpanaka,sikkhāpanaka,sikkhāpanaka,sikkhāpaka: a.,sikkhāpana n.教訓する; 教訓,12,1
  2693. 400277,zh,1,sikkhe,sikkhe,sikkhe,sikkhe,sikkhema,sikkheyya,sikkheyyāma: sikkhati の opt.,6,1
  2694. 400278,zh,1,sikkhema,sikkhema,sikkhema,sikkhema,sikkhe,sikkheyya,sikkheyyāma: sikkhati の opt.,8,1
  2695. 400279,zh,1,sikkheyya,sikkheyya,sikkheyya,sikkheyya,sikkhe,sikkhema,sikkheyyāma: sikkhati の opt.,9,1
  2696. 400280,zh,1,sikkheyyama,sikkheyyāma,sikkheyyāma,sikkheyyāma,sikkhe,sikkhema,sikkheyya: sikkhati の opt.,11,1
  2697. 400292,zh,1,sikkhitabba,sikkhitabba,sikkhitabba,sikkhitabba,sikkhituṃ: sikkhati の grd.,inf.,11,1
  2698. 400302,zh,1,sikkhitum,sikkhituṃ,sikkhituṃ,sikkhituṃ,sikkhitabba: sikkhati の grd.,inf.,9,1
  2699. 400432,zh,1,silana,sīlana,sīlana,sīlana:戒行,6,1
  2700. 400507,zh,1,silavata,sīlavatā,sīlavatā,sīlavatā,sīlavato: sīlavant の sg.instr.,gen.,8,1
  2701. 400514,zh,1,silavato,sīlavato,sīlavato,sīlavato,sīlavatā: sīlavant の sg.instr.,gen.,8,1
  2702. 400569,zh,1,silin,sīlin,sīlin,sīlin,sīlika: a.[<sīla] 戒ある,慣行の,習慣とした,好める,5,1
  2703. 400702,zh,1,simhala,siṃhaḷa,Siṃhaḷa,Siṃhaḷa,Siṃhaḷaka:m.セイロン(人).=Sīhaḷa,7,1
  2704. 400703,zh,1,simhalaka,siṃhaḷaka,Siṃhaḷaka,Siṃhaḷaka,Siṃhaḷa:m.セイロン(人).=Sīhaḷa,9,1
  2705. 400736,zh,1,sinahi,sināhi,sināhi,sināhi,sināyi,sināyituṃ:→sināti,6,1
  2706. 400750,zh,1,sinata,sināta,sināta,sināta:a.[sināti の pp.] 沐浴した. =nahāta,6,1
  2707. 400762,zh,1,sinayi,sināyi,sināyi,sināyi,sināyituṃ,sināhi:→sināti,6,1
  2708. 400763,zh,1,sinayitum,sināyituṃ,sināyituṃ,sināyituṃ,sināyi,sināhi:→sināti,9,1
  2709. 400776,zh,1,sincana,siñcana,siñcana,siñcana:n. 灌頂,灌頂式,7,1
  2710. 400809,zh,1,sindhavara,sindhavāra,sindhavāra,sindhavāra,sinduvāra,sinduvārikā,sinduvārita:m.f.[Sk.sinduvāra] 樹の一種,10,1
  2711. 400816,zh,1,sindhu,sindhu,Sindhu,Sindhu:信度,身毒,印度,天竺[国名],6,1
  2712. 400824,zh,1,sindhu,sindhū,Sindhū,Sindhū:f.信度河,インダス河,6,1
  2713. 400852,zh,1,sinduvara,sinduvāra,sinduvāra,sinduvāra,sindhavāra,sinduvārikā,sinduvārita:m.f.[Sk.sinduvāra] 樹の一種,9,1
  2714. 400858,zh,1,sinduvarika,sinduvārikā,sinduvārikā,sinduvārikā,sinduvāra,sindhavāra,sinduvārita:m.f.[Sk.sinduvāra] 樹の一種,11,1
  2715. 400859,zh,1,sinduvarita,sinduvārita,sinduvārita,sinduvārita,sinduvāra,sindhavāra,sinduvārikā:m.f.[Sk.sinduvāra] 樹の一種,11,1
  2716. 400898,zh,1,sinehita,sinehita,sinehita,sinehita:a.[sineheti の pp.] 愛執の,貪愛した,8,1
  2717. 400931,zh,1,singalaka,siṅgālaka,Siṅgālaka,Siṅgālaka,Sigālaka:m.尸伽羅越,私伽羅[王舎城の人で仏から六方礼経の説法を受けた居士の名],9,1
  2718. 400938,zh,1,singalovada-suttanta,siṅgālovāda-suttanta,Siṅgālovāda-suttanta,Siṅgālovāda-suttanta:n.教授尸伽羅越経(六方礼経),20,1
  2719. 400948,zh,1,singarata,siṅgāratā,siṅgāratā,siṅgāratā:f.はで好み,9,1
  2720. 401074,zh,1,sipadika,sīpadika,sīpadika,sīpadika,sīpadin:a.m.象皮病者,8,1
  2721. 401076,zh,1,sipadin,sīpadin,sīpadin,sīpadin,sīpadika:a.m.象皮病者,7,1
  2722. 401119,zh,1,sippavant,sippavant,sippavant,sippavant,sippika,sippiya: a. m.[<sippa] 職人,技術者. sippavā ācariyo 工巧師,技術師,9,1
  2723. 401130,zh,1,sippika,sippika,sippika,sippika,sippavant,sippiya: a. m.[<sippa] 職人,技術者. sippavā ācariyo 工巧師,技術師,7,1
  2724. 401139,zh,1,sippika,sippikā,sippikā,sippikā,sippī:f.[Pk.sippī] 牡蠣,かき, 真珠貝. -sambuka かきと貝,7,1
  2725. 401148,zh,1,sippiya,sippiya,sippiya,sippiya,sippavant,sippika: a. m.[<sippa] 職人,技術者. sippavā ācariyo 工巧師,技術師,7,1
  2726. 401440,zh,1,sita,sītā,sītā,sītā:f.[〃] 畔,田畑のうね. -āloḷī 畔土,畔の泥,4,1
  2727. 401462,zh,1,sitaka,sītaka,sītaka,sītaka,sītala: a.[<sīta] 寒い,清涼の,6,1
  2728. 401469,zh,1,sitala,sītala,sītala,sītala,sītaka: a.[<sīta] 寒い,清涼の,6,1
  2729. 401558,zh,1,sittha,siṭṭha,siṭṭha,siṭṭha:a. ① [Sk.śiṣṭha.< śiṣ] 残された. ② [Sk.śiṣṭa.< śās] 教えられた,6,1
  2730. 401657,zh,1,siya,siyā,siyā,siyā:[Sk.syād] atthi ① の opt. あるであろう, あれかし,4,1
  2731. 401671,zh,1,smase,smase,smase,smase,smi: =asmase,asmi. → atthi,5,1
  2732. 401673,zh,1,smi,smi,smi,smi,smase: =asmase,asmi. → atthi,3,1
  2733. 401748,zh,1,sobhana,sobhaṇa,sobhaṇa,sobhaṇa,sobhana: [<śubh] ① n.帯のへり飾り,飾り物,美.② a.荘飾の,輝やく,善美の,浄き. f.sobhiṇī 輝ゃく女,遊女,娼婦. -cetasika 浄心所. -sādhāraṇa 共浄の,浄に通ずる,7,1
  2734. 401758,zh,1,sobhana,sobhana,sobhana,sobhana,sobhaṇa: [<śubh] ① n.帯のへり飾り,飾り物,美.② a.荘飾の,輝やく,善美の,浄き. f.sobhiṇī 輝ゃく女,遊女,娼婦. -cetasika 浄心所. -sādhāraṇa 共浄の,浄に通ずる,7,1
  2735. 401773,zh,1,sobhanjana,sobhañjana,sobhañjana,sobhañjana:m.樹の一種,10,1
  2736. 401776,zh,1,sobhanjanaka,sobhañjanaka,sobhañjanaka,sobhañjanaka:m.樹の一種,12,1
  2737. 401834,zh,1,socare,socare,socare,socare,socayittha,soci: →socati,6,1
  2738. 401850,zh,1,socayittha,socayittha,socayittha,socayittha,socare,soci: →socati,10,1
  2739. 401864,zh,1,soci,soci,soci,soci,socayittha,socare: →socati,4,1
  2740. 402211,zh,1,sona-kolivisa,soṇa-koḷivīsa,Soṇa-Koḷivīsa,Soṇa-Koḷivīsa,Soṇa-Koṭivīsa:m.首楼那二十億耳 [比丘の名,長者の子,弾琴喻を受く,精進第一],13,1
  2741. 402212,zh,1,sona-kotikanna,soṇa-koṭikaṇṇa,Soṇa-Koṭikaṇṇa,Soṇa-Koṭikaṇṇa,Soṇa-Kutikaṇṇa: m.首楼那億耳 [迦旃延の弟子],14,1
  2742. 402213,zh,1,sona-kotivisa,soṇa-koṭivīsa,Soṇa-Koṭivīsa,Soṇa-Koṭivīsa,Soṇa-Koḷivīsa:m.首楼那二十億耳 [比丘の名,長者の子,弾琴喻を受く,精進第一],13,1
  2743. 402214,zh,1,sona-kutikanna,soṇa-kutikaṇṇa,Soṇa-Kutikaṇṇa,Soṇa-Kutikaṇṇa,Soṇa-Koṭikaṇṇa: m.首楼那億耳 [迦旃延の弟子],14,1
  2744. 402222,zh,1,sonaka,sonaka,Sonaka,Sonaka:m.須那迦,蘇那拘 [相承比丘の名],6,1
  2745. 402415,zh,1,sori-vara,sori-vāra,sori-vāra,sori-vāra:m.土曜,9,1
  2746. 402467,zh,1,sosika,sosika,sosika,sosika,sosiya:a.m.[<sosa] 肺患の,肺病者,6,1
  2747. 402474,zh,1,sosiya,sosiya,sosiya,sosiya,sosika:a.m.[<sosa] 肺患の,肺病者,6,1
  2748. 402629,zh,1,sotthika,sotthika,sotthika,sotthika,sotthiya: a.[<sotthi] 幸福な,平安な,8,1
  2749. 402647,zh,1,sotthiya,sotthiya,sotthiya,sotthiya,sotthika: a.[<sotthi] 幸福な,平安な,8,1
  2750. 402681,zh,1,sotukamyata,sotukamyatā,sotukamyatā,sotukamyatā:f.欲聞性,聴聞の欲求,11,1
  2751. 402726,zh,1,sovannaka,sovaṇṇaka,sovaṇṇaka,sovaṇṇaka,sovaṇṇaya:a.=sovaṇṇa,9,1
  2752. 402736,zh,1,sovannaya,sovaṇṇaya,sovaṇṇaya,sovaṇṇaya,sovaṇṇaka:a.=sovaṇṇa,9,1
  2753. 402890,zh,1,subhadda,subhadda,Subhadda,Subhadda:[Sk.Subhadra] m. 須跋,須跋陀羅,善賢,スバッダ[仏最後の弟子],8,1
  2754. 403158,zh,1,sucitra,sucitra,sucitra,sucitra,sucitta: a.[su-citra] 極めて種々の,雑多の,7,1
  2755. 403160,zh,1,sucitta,sucitta,sucitta,sucitta,sucitra: a.[su-citra] 極めて種々の,雑多の,7,1
  2756. 403188,zh,1,suda,sūda,sūda,sūda,sūdaka: m.[〃] 料理人. cf.sādu,4,1
  2757. 403198,zh,1,sudaka,sūdaka,sūdaka,sūdaka,sūda: m.[〃] 料理人. cf.sādu,6,1
  2758. 403450,zh,1,sudinna-kalandakaputta,sudinna-kalandakaputta,Sudinna-kalandakaputta,Sudinna-kalandakaputta:m.須提那迦蘭陀子 [比丘の名,第一波羅夷の初犯者,戒条制定の初犯者],22,1
  2759. 403503,zh,1,sugahita,sugahita,sugahita,sugahita,suggahīta: [su-gahita] よく把握した,正解の,8,1
  2760. 403584,zh,1,suggahita,suggahīta,suggahīta,suggahīta,sugahita: [su-gahita] よく把握した,正解の,9,1
  2761. 403663,zh,1,suja,sujā,Sujā,Sujā: f.須闍,善生,スジャ一 [阿修羅女,帝釈の妻],4,1
  2762. 403674,zh,1,sujampati,sujampati,Sujampati,Sujampati: m.須闍の夫,善生主(帝釈インドラ) cf.Inda,9,1
  2763. 403822,zh,1,sukata,sukaṭa,sukaṭa,sukaṭa,sukata: a.[su-kata] 善行,善行の. -kammakārin 善作業者. -dukkata 善行悪行,6,1
  2764. 403828,zh,1,sukata,sukata,sukata,sukata,sukaṭa: a.[su-kata] 善行,善行の. -kammakārin 善作業者. -dukkata 善行悪行,6,1
  2765. 403859,zh,1,sukha-patipada,sukhā-paṭipadā,sukhā-paṭipadā,sukhā-paṭipadā: 楽行道. ~khippābhiññā 楽行道速知通[四通行の一]. ~dandhābhiññā 楽行道遅知通[四通行の一],14,1
  2766. 403881,zh,1,sukhadukkhin,sukhadukkhin,sukhadukkhin,sukhadukkhin:a.楽苦 ある. sukhadukkhī attā ca loko ca 我と世界は苦楽あり. sukhadukkhī attā hoti arogo 苦楽ある我は無病(健康)なり,12,1
  2767. 404112,zh,1,sukiya,sūkiya,sūkiya,sūkiya:芒(のぎ). =sūka ,6,1
  2768. 404153,zh,1,sukkha,sukkha,sukkha,sukkha:a.[Sk.śuṣka.<śuṣ] 乾いた,乾燥した. -kaṭṭha 乾いた薪,枯木. -kūra 乾飯. -gūtha 乾糞. -yava 乾麦,馬麦. -vipassaka 乾観者(禅定の湿いなき慧者),6,1
  2769. 404263,zh,1,suladdha,suladdha,suladdha,suladdha,sulladdha: a.[su-laddha] よく得られた,善利の,8,1
  2770. 404289,zh,1,sulladdha,sulladdha,sulladdha,sulladdha,suladdha: a.[su-laddha] よく得られた,善利の,9,1
  2771. 404407,zh,1,sumbhati,sumbhati,sumbhati,sumbhati,sumhati: [BSk.subhati] 投げとばす,なぐる. pp.sumbhita,8,1
  2772. 404414,zh,1,sumedha,sumedha,Sumedha,Sumedha:m. 善慧,須弥陀 [過去仏],7,1
  2773. 404415,zh,1,sumedha,sumedha,sumedha,sumedha,sumedhasa:a.[su-medha] 善慧の,賢い,7,1
  2774. 404424,zh,1,sumedhasa,sumedhasa,sumedhasa,sumedhasa,sumedha:a.[su-medha] 善慧の,賢い,9,1
  2775. 404432,zh,1,sumeru,sumeru,Sumeru,Sumeru:須弥,妙高 [世界最高の山で頂上に三十三天(忉利天)があり. 四方に四天王があるとされる]. = Meru,Neru,Sineru,Mahāneru,6,1
  2776. 404438,zh,1,sumhati,sumhati,sumhati,sumhati,sumbhati: [BSk.subhati] 投げとばす,なぐる. pp.sumbhita,7,1
  2777. 404474,zh,1,suna,suna,Suna,Suna,Sunāparanta: 輸那[インド西海岸北部地方の国名] ,4,1
  2778. 404506,zh,1,sunahata,sunahāta,sunahāta,sunahāta,sunhāta: a.[su-nahāta] 善浴の,善く洗浴した,8,1
  2779. 404527,zh,1,sunakkhatta,sunakkhatta,Sunakkhatta,Sunakkhatta: 善星[リッチャヴィ人,謗仏者],11,1
  2780. 404542,zh,1,sunaparanta,sunāparanta,Sunāparanta,Sunāparanta,Suna: 輸那[インド西海岸北部地方の国名] ,11,1
  2781. 404548,zh,1,sunati,suṇāti,suṇāti,suṇāti,suṇoti: [Sk.śṛṇoti.< śru] 聞く,聴く. opt.suṇeyya,suṇe; imper.suṇa,suṇāhi,suṇohi,suṇātu,suṇāma,suṇoma,suṇotha,suṇantu; fut.sossati,sussaṃ,sossi; aor.assuṃ,assu,suṇi,assosi,assumha,assuttha,assosuṃ; inf.sotuṃ,suṇituṃ,sotave; ger.sutvā,sutvāna,suṇitvā,suṇiya; ppr.suṇanta,savaṃ; grd.savanīya,sotabba; pp.suta; pass.sūyati,suyyati; caus.sāveti,suṇāpeti,6,1
  2782. 404584,zh,1,sune,suṇe,suṇe,suṇe,suṇeyya: suṇāti の opt.,4,1
  2783. 404589,zh,1,suneyya,suṇeyya,suṇeyya,suṇeyya,suṇe: suṇāti の opt.,7,1
  2784. 404592,zh,1,sunha,suṇhā,suṇhā,suṇhā,suṇisā: f. [Sk.snuṣā] 嫁,よめ, 義妹,新婦. -bhoga 嫁の受用,嫁事,5,1
  2785. 404596,zh,1,sunhata,sunhāta,sunhāta,sunhāta,sunahāta: a.[su-nahāta] 善浴の,善く洗浴した,7,1
  2786. 404617,zh,1,sunimmita,sunimmita,Sunimmita,Sunimmita:m.妙化天 [六欲天の一]. =Paranimmitavasavattin,9,1
  2787. 404622,zh,1,sunisa,suṇisā,suṇisā,suṇisā,suṇhā: f. [Sk.snuṣā] 嫁,よめ, 義妹,新婦. -bhoga 嫁の受用,嫁事,6,1
  2788. 404648,zh,1,sunitva,suṇitvā,suṇitvā,suṇitvā,sutvā,sutvāna,suṇiya: [suṇāti の ger.] 聞いて,7,1
  2789. 404652,zh,1,suniya,suṇiya,suṇiya,suṇiya,sutvā,sutvāna,suṇitvā: [suṇāti の ger.] 聞いて,6,1
  2790. 404721,zh,1,sunohi,suṇohi,suṇohi,suṇohi,suṇot,suṇotha,suṇoma: →suṇāti.,6,1
  2791. 404722,zh,1,sunoma,suṇoma,suṇoma,suṇoma,suṇot,suṇotha,suṇohi: →suṇāti.,6,1
  2792. 404724,zh,1,sunot,suṇot,suṇot,suṇot,suṇotha,suṇoma,suṇohi: →suṇāti.,5,1
  2793. 404725,zh,1,sunotha,suṇotha,suṇotha,suṇotha,suṇot,suṇoma,suṇohi: →suṇāti.,7,1
  2794. 404726,zh,1,sunoti,suṇoti,suṇoti,suṇoti,suṇāti: [Sk.śṛṇoti. < śru] 聞く,聴く. opt.suṇeyya,suṇe; imper.suṇa,suṇāhi,suṇohi,suṇātu,suṇāma,suṇoma,suṇotha,suṇantu; fut.sossati,sussaṃ,sossi; aor.assuṃ,assu,suṇi,assosi,assumha,assuttha,assosuṃ; inf.sotuṃ,suṇituṃ,sotave; ger.sutvā,sutvāna,suṇitvā,suṇiya; ppr.suṇanta,savaṃ; grd.savanīya,sotabba; pp.suta; pass.sūyati,suyyati; caus.sāveti,suṇāpeti,6,1
  2795. 404776,zh,1,supana,supāṇa,supāṇa,supāṇa,supāna:m.犬. =suvāṇa ,6,1
  2796. 404780,zh,1,supana,supāna,supāna,supāna,supāṇa:m.犬. =suvāṇa ,6,1
  2797. 404795,zh,1,supannatta,supaṇṇatta,supaṇṇatta,supaṇṇatta:n.金翅鳥界,10,1
  2798. 404882,zh,1,suphassa,suphassa,suphassa,suphassa:m.スパッサ[楽器の名],8,1
  2799. 405001,zh,1,suppara,suppāra,Suppāra,Suppāra,Suppāraka:m.首波羅,放鉢国 [今のSopāraでムンバイの北方],7,1
  2800. 405003,zh,1,supparaka,suppāraka,Suppāraka,Suppāraka,Suppāra:m.首波羅,放鉢国 [今のSopāraでムンバイの北方],9,1
  2801. 405039,zh,1,suppatittha,suppatiṭṭha,suppatiṭṭha,suppatiṭṭha:m.善住 [樹木の名],11,1
  2802. 405219,zh,1,surasena,sūrasena,Sūrasena,Sūrasena:m.首羅先那,ス一ラセ一ナ [西インドの国,十六大国の一,首都はマドウラ],8,1
  2803. 405252,zh,1,surattha,suraṭṭha,Suraṭṭha,Suraṭṭha: [Sk.Surāṣṭra] 須頼吒 [西インド Kāthiāvar 半島の南半の国の名],8,1
  2804. 405327,zh,1,suropita,suropita,suropita,suropita:a.[su-ropita] よく成長した,生育された,8,1
  2805. 405341,zh,1,surunga,suruṅgā,suruṅgā,suruṅgā:f.地下の通路,地下室,鉱山,7,1
  2806. 405383,zh,1,susamahita,susamāhita,susamāhita,susamāhita:a.[su-samāhita] よく定置(等持,統一)した,10,1
  2807. 405405,zh,1,susammuttha,susammuṭṭha,susammuṭṭha,susammuṭṭha:a.迷乱した,極失念,11,1
  2808. 405512,zh,1,susira,susira,susira,susira:n.孔,空洞,空隙,空間,6,1
  2809. 405570,zh,1,sussusam,sussusaṃ,sussusaṃ,sussusaṃ,sussussī: sussūsati の ppr.sg.nom.; aor.,8,1
  2810. 405574,zh,1,sussusati,sussūsati,sussūsati,sussūsati,sussūyati: [suṇāti の desid.Sk.śuśrūṣati] 聴こうと欲する,欲聞する. aor.sussussī,sussūsiṃsu; fut.sussūsissati; ppr.sussusaṃ,sussūsamāna,9,1
  2811. 405587,zh,1,sussussi,sussussī,sussussī,sussussī,sussusaṃ: sussūsati の ppr.sg.nom.; aor.,8,1
  2812. 405591,zh,1,sussuyati,sussūyati,sussūyati,sussūyati,sussūsati: [suṇāti の desid.Sk.śuśrūṣati] 聴こうと欲する,欲聞する. aor.sussussī,sussūsiṃsu; fut.sussūsissati; ppr.sussusaṃ,sussūsamāna,9,1
  2813. 405834,zh,1,suttantika,suttantika,suttantika,suttantika:m.[suttanta-ika] 経師,誦経者 =suttadhara. -gaṇa 経師衆. -pariyāya 経の教説.-bhikkhu 誦経比丘,10,1
  2814. 405885,zh,1,sutthuta,suṭṭhutā,suṭṭhutā,suṭṭhutā: f. 善性,優秀,8,1
  2815. 405909,zh,1,sutva,sutvā,sutvā,sutvā,sutvāna,suṇitvā,suṇiya: [suṇāti の ger.] 聞いて,5,1
  2816. 405912,zh,1,sutvana,sutvāna,sutvāna,sutvāna,sutvā,suṇitvā,suṇiya: [suṇāti の ger.] 聞いて,7,1
  2817. 405951,zh,1,suvana,suvāṇa,suvāṇa,suvāṇa,suvāna: m.[Sk.śvan,śvāna] 犬,狗. cf.san,suṇa,suna,sunakha,supāṇa,soṇa,6,1
  2818. 405957,zh,1,suvana,suvāna,suvāna,suvāna,suvāṇa: m.[Sk.śvan,śvāna] 犬,狗. cf.san,suṇa,suna,sunakha,supāṇa,soṇa,6,1
  2819. 406161,zh,1,suvimutta-panna,suvimutta-pañña,suvimutta-pañña,suvimutta-pañña:a.善解脱慧者,15,1
  2820. 406179,zh,1,suvira,suvīra,suvīra,suvīra,suvīraka:酸粥 [飲料]. =sovīraka,6,1
  2821. 406184,zh,1,suviraka,suvīraka,suvīraka,suvīraka,suvīra:酸粥 [飲料] =sovīraka,8,1
  2822. 406355,zh,1,ta,ta,ta,ta:pron.[Sk.tad] それ.m.so,n.tad,f.sā.taṃ,tassa,tena,tasmā,tamhā,tato,tasmiṃ,tamhi,tā,tāya,tāyaṃ,te,tesaṃ,tesānaṃ,tehi,tesu,tāhi,tāsu.cf.tattha,tathā,tadā,tādi.,2,1
  2823. 406401,zh,1,tabbahula,tabbahula,tabbahula,tabbahula:tabbisaya = taṃ-visaya,taṃ-bahula,9,1
  2824. 406721,zh,1,taca,taca,taca,taca:taco n.[Sk.tvak f.] 皮,皮膚,深皮,樹皮,皮材 -gandha 樹皮香.-pañcaka 皮の五法.-pañcaka-kammaṭṭhāna皮五业处.-rasa樹皮味.-sāra 竹 (皮層を堅髄とするもの),4,1
  2825. 406843,zh,1,taccha,taccha,taccha,taccha::① m.[Sk.takṣan.cf.taccheti] 大工,木匠,棟梁.-sūkara大工养猪,大工の猪.② n.[tathā-ya=tathya.Sk.tathya] 如実,如真=tathiya,6,1
  2826. 406880,zh,1,tacchakara,tacchakāra,tacchakāra,tacchakāra:tacchaka m.[=taccha ①] 大工,木匠,10,1
  2827. 406964,zh,1,taccheti,taccheti,taccheti,taccheti:tacchati [taccha ① の denom.] 建設す,木工す,工作す,8,1
  2828. 407024,zh,1,tad,tad,tad,tad:=ta.pron.それ -aṅga 彼分,確かに.tadahuposatheその日の布萨にて,その布萨日に.-adhimuttatā 彼勝解.-anurūpa适当,快适.-anvaya 同類.-ahuposathe その日の布薩にて,その布薩日に.-ārammaṇa 彼所縁.tadagge adv.从此以后,3,1
  2829. 407030,zh,1,tada,tadā,tadā,tadā:adv.[〃] その時,那时,然后,4,1
  2830. 407261,zh,1,tadanga,tadaṅga,tadaṅga,tadaṅga:[tad-aṅga] ① adv.確かに.-nibbāna 一向涅槃.-nibbuta 確かに寂止せる,一向寂灭者.② a.n.彼分.instr.tadaṅgena その分によりて.-pahāna彼分舍断,决定断.-viveka彼分离,决定离.-santi彼分寂.-suñña 彼分空.tadaha,tadahu 同一天,当天,7,1
  2831. 407506,zh,1,tadarammana,tadārammaṇa,tadārammaṇa,tadārammaṇa:n.彼所緣.-tā彼所緣性.-bhavaṅga彼所緣有分,11,1
  2832. 408179,zh,1,tadupiya,tadūpiya,tadūpiya,tadūpiya:tadūpika a.[tad-upa-ika,tad-ūpa-iya] それに適せる,快適の,8,1
  2833. 408295,zh,1,taggha,taggha,taggha,taggha:interj.[tad-gha] 確かに.=ekaṃsena.,6,1
  2834. 408347,zh,1,tahim,tahiṃ,tahiṃ,tahiṃ:tahaṃ adv.そこに(在那里),5,1
  2835. 408576,zh,1,taka,taka,taka,taka:m.樹脂の一種.-paṇṇī,-pattī樹脂药,4,1
  2836. 408979,zh,1,tala,tāla,tāla,tāla:m.[〃] ① 多羅,棕櫚.-avatthukata多罗の(切られて)基础をなくされた,元を失える多罗樹の如く.-chādi,-chāyā 多羅の(葉)蔭.-pakka 多羅の果.-paṇṇa,-patta 多羅葉.-panti 多羅の並木.-mathaka-ācchinna头部が切断された多罗樹[棕榈,シユロ樹].-vaṇṭa 多羅茎,多羅葉の扇,扇.-vaṇṭaka 多羅葉衣.② 高さの量.③鑼,小鐃= tāḷa.-sadda鐃声,铜锣声.④列,条,4,1
  2837. 409087,zh,1,talaka,taḷāka,taḷāka,taḷāka:n.[Sk.taḍāka] 池,沼,6,1
  2838. 409644,zh,1,tama,tama,tama,tama:tamo n.[Sk.tamas] 闇,闇黒.-khandha.~joti-parāyana .~tama-parāyana .-nivuta 闇に覆われたる.-nuda 闇を破る.-parāyana 闇黒に至る,4,1
  2839. 409754,zh,1,tamatagga,tamatagga,tamatagga,tamatagga:a.[tama-t-agga.tamaは最上级の语尾,aggaは最上]最上の顶点,最第一,9,1
  2840. 409773,zh,1,tamba,tamba,tamba,tamba:n.[Sk.tāmra] 銅,赤銅 -upadhāna 丹枕,赤銅色の枕.-puppha 赤銅色の花.-loha赤铜,5,1
  2841. 410123,zh,1,tammaya,tammaya,tammaya,tammaya:a.[taṃ-aya]それに至る,关与する.-tā彼作性,渴爱,7,1
  2842. 410394,zh,1,tanata,tāṇatā,tāṇatā,tāṇatā:f.[tāṇa-tā] 救護,庇護.-gāmi-magga庇護に到らしめる道,6,1
  2843. 410642,zh,1,tanha,taṇhā,taṇhā,taṇhā:f.[Sk.tṛṣṇā.cf.tasiṇā] 渇愛,愛,愛欲.-adhipateyya 愛増上.-adhipanna 愛に陥れる.-anusaya 愛随眠.-uppāda 愛の生起.-kappa爱分别,爱计度.-kāya 愛身.-khaya 愛尽,愛の滅尽.-gata 愛に至れる,陥れる.-gāha爱执.-carita渴爱行者(性格).-chida 愛の断絶.-jāla 愛網.-dāsa爱の奴隶.-dutiya 愛を友とする,愛に伴う.-nirodha渴爱の滅.-nivesanā 愛執著.-nissaya爱依.-nissita爱依止.-pakappanā爱遍计.-papañca爱障碍.-pariggaha 愛遍取.-purekkhāra 愛重視.-bhava 愛有.-mamatta 愛我執.-mūlaka 愛を根本とす.-lepa爱著.-vicarita爱行.-vinicchaya爱决定.-vippayutta-citta渴爱不相应の心.-saṃyojana,saññojana 愛結.-saṅkilesa,saṅkilesana渴爱離染,愛雑染.-saṅkhaya 愛の尽滅.-saṅghāta爱聚.-sambhūta 愛より生ぜる.-salla爱箭(矢).-sota 愛流,愛の耳.-sneha爱亲爱,5,1
  2844. 410643,zh,1,tanha,taṇhā,taṇhā,taṇhā:f.[Sk.tṛṣṇā.cf.tasiṇā] 渇愛,愛,愛欲.-adhipateyya 愛増上.-adhipanna 愛に陥れる.-anusaya 愛随眠.-uppāda 愛の生起.-kappa爱分别,爱计度.-kāya 愛身.-kkhaya 愛尽,愛の滅尽.-gata 愛に至れる,陥れる.-gāha爱执.-carita渴爱行者(性格).-cchida 愛の断絶.-jāla 愛網.-dāsa爱の奴隶.-dutiya 愛を友とする,愛に伴う.-nirodha渴爱の滅.-nivesanā 愛執著.-nissaya爱依.-nissita爱依止.-pakappanā爱遍计.-papañca爱障碍.-pariggaha 愛遍取.-purekkhāra 愛重視.-bhava 愛有.-mamatta 愛我執.-mūlaka 愛を根本とす.-lepa爱著.-vicarita爱行.-vinicchaya爱决定.-vippayutta-citta渴爱不相应の心.-saṃyojana,saññojana 愛結.-saṅkilesa,saṅkilesana渴爱離染,愛雑染.-saṅkhaya 愛の尽滅.-saṅghāta爱聚.-sambhūta 愛より生ぜる.-salla爱箭(矢).-sota 愛流,愛の耳.-sneha爱亲爱,5,1
  2845. 410876,zh,1,tanhakhaya,taṇhakhaya,taṇhakhaya,taṇhakhaya:m.[〃]渴爱の灭尽,爱尽.-adhimutta爱尽信解.-upaya爱近者.-gāmi magga爱尽の道.-sukha爱尽の乐,10,1
  2846. 410877,zh,1,tanhakkhaya,taṇhakkhaya,taṇhakkhaya,taṇhakkhaya:m.[〃]渴爱の灭尽,爱尽.-adhimutta爱尽信解.-upaya爱近者.-gāmi magga爱尽の道.-sukha爱尽の乐,11,1
  2847. 412093,zh,1,tanuya,tanuya,tanuya,tanuya:tanuka a.[=tanu] 細き,やせたる,稀薄の,6,1
  2848. 412094,zh,1,tanuya,tanuya,tanuya,tanuya:tanaya m.[Sk.tanaya,BSk.tanuja] 子息,子,6,1
  2849. 412150,zh,1,tapana,tapana,tapana,tapana:n.a.[<tap]炎热,苦热,6,1
  2850. 412397,zh,1,tapatam,tapataṃ,tapataṃ,tapataṃ:[tapatiのppr.pl.gen.]辉きつつある人々の.= tapantānaṃ.~seṭṭho最第一,最胜の火(光照者),7,1
  2851. 412512,zh,1,tapo,tapo,tapo,tapo:n.m.[Sk.tapas] 热,苦行,鍛練.-kamma 苦行.-guṇa苦行功德.-jigucchā 苦行による厭離(の修行).-jigucchā-allīna苦行修行执.-jigucchā-vāda苦行修行说.-da [tapa-uda] 温泉.-jigucchā-sāra苦行修行实义.-vana苦行林,4,1
  2852. 412518,zh,1,tapoda,tapoda,tapoda,tapoda:tapodaka n.[tapa-uda,-udaka]温泉,6,1
  2853. 412522,zh,1,tapodaka,tapodaka,tapodaka,tapodaka:tapoda n.[tapa-uda,-udaka]温泉,8,1
  2854. 412906,zh,1,tappetar,tappetar,tappetar,tappetar:m.[<tappati②]满足させる者,飨应者,8,1
  2855. 413006,zh,1,taraccha,taraccha,taraccha,taraccha::m.[Sk.tarakṣu] 鬛狗,りょうく,ハイエナ.-maṃsaハイエナの肉,8,1
  2856. 413131,zh,1,tarama,tāramā,tāramā,tāramā:a.[tāra-mat]星を有した.cf.tārakā,6,1
  2857. 413441,zh,1,taru,taru,taru,taru:n.木.= dāru,4,1
  2858. 413834,zh,1,tasala,tasala,tasala,tasala:tasara n.[Sk.tasara] 梭,ひ,6,1
  2859. 413845,zh,1,tasanam,tāsānaṃ,tāsānaṃ,tāsānaṃ:tāsaṃ tā f.の pl.dat.gen.,7,1
  2860. 414007,zh,1,tasmim,tasmiṃ,tasmiṃ,tasmiṃ:[ta のm.n.sg.loc.] 彼(それ)において,6,1
  2861. 414019,zh,1,tassa,tassā,tassā,tassā:tassa ta (so,tad,sā) の dat.gen.,5,1
  2862. 414026,zh,1,tassam,tassaṃ,tassaṃ,tassaṃ:taのf.Sg.loc.,6,1
  2863. 414127,zh,1,tatha,tatha,tatha,tatha:a.[tathā の形容詞形] 真実の,実の.n.[=tathā] 真如,如.-aṭṭhepaññā如义の慧,5,1
  2864. 414143,zh,1,tatha,tathā,tathā,tathā:adv.[〃] かく,その如くに.tathā pi それにも拘らず.-ūpama その如き.-kārin その如く行う人.-bhāvaその如き状态.-rūpa その如き.-vādin その如く語る人.-vidha その類の,その種の,5,1
  2865. 414196,zh,1,tathagata,tathāgata,tathāgata,tathāgata:m.[〃 tathā-āgata,tathā-gata] 如来,如去,真人.-ārañjita如来の凿道[如来によつて开拓された道].-nisevita 如来の行跡.-pada如来の足迹.-bala 如来力.-vihāra如来住.-sāvaka 如来の弟子,声聞.-seyyā 如来の臥法,9,1
  2866. 414497,zh,1,tatiya,tatiya,tatiya,tatiya:num.a.[Sk.tṛtīya] 第三の.tatiyaṃ adv.第三に.tatiyabhāga 三分の一.-jhāna第三禅,第三静虑.-pāṭihāriya第三神变.-pārājika第三波罗夷[人体戒].-phala第三果[不还(阿那含)果].~bhūmi第三地[不还果の位].-magga第三道[阿那含(不还)道].-saṅgaha,-saṅgīti第三结集.-saṅghādisesa第三僧残[粗语戒],6,1
  2867. 414535,zh,1,tatiyabhaga,tatiyabhāga,tatiyabhāga,tatiyabhāga:三分の一.,11,1
  2868. 414618,zh,1,tatiyam,tatiyaṃ,tatiyaṃ,tatiyaṃ:adv.第三に.,7,1
  2869. 414788,zh,1,tatra,tatra,tatra,tatra:tattha adv.[Sk.tatra] そこに,そこで,そのとき.tatra tatra,tattha tattha ここかしこ.cf.ettha.tatraṭṭhaka据置きの.tatramajjhattatā中舍性,処中性,5,1
  2870. 414870,zh,1,tatta,tatta,tatta,tatta:①a.[Sk.tapta.tapati の pp.] 熱せられた,赤熱の.~ayosaṅku热鉄钳(くびカせ).~tamba-loha热洋铜.~loha-guḷa热鉄丸 ②n.[Sk.tatva]真理,真,5,1
  2871. 414962,zh,1,tattato,tattato,tattato,tattato:adv.[tattaのabl.]真理より,实际に,7,1
  2872. 414968,zh,1,tattha,tattha,tattha,tattha:tatra adv.[Sk.tatra] そこに,そこで,そのとき.tatra tatra,tattha tattha ここかしこ.cf.ettha.tatraṭṭhaka据置きの.tatramajjhattatā中舍性,処中性,6,1
  2873. 415176,zh,1,tavatimsa-parisa,tāvatiṃsa-parisā,Tāvatiṃsa-parisā,Tāvatiṃsa-parisā:f.三十三天会,忉利天众[八众の一],16,1
  2874. 415255,zh,1,taya,tāya,tāya,tāya:taのf.sg.instr.dat.abl.gen.,4,1
  2875. 415262,zh,1,tayam,tāyaṃ,tāyaṃ,tāyaṃ:taの f.の sg.loc.,5,1
  2876. 415319,zh,1,tayi,tayi,tayi,tayi:tayā→tvaṃ,4,1
  2877. 415343,zh,1,tayo,tayo,tayo,tayo:num.[ti のm.Nom.Acc.Sk.trayas.trayo] 三.instr.abl.tīhi; dat.gen.m.tiṇṇaṃ,f.tissannaṃ,n.tiṇṇannaṃ; loc.tīsu.~akusala-dhammā三不善法.~akusala-vitakkā三不善寻.~akusala-saṅkappā三不善思惟.~akusala-hetū三不善因.~aggappasādā三胜信[三宝の信].~aggī 三火[贪,嗔,痴].~addhā三时[过去,现在,未来].~antā三边.~avyākata-hetū三无记因.~asaddhammā三非法.~assa-khaḷuṅkā三未调马.~assa-sadassā三良马.~āsavā三漏[欲,有,无明].~upaṭṭhānā三近住.~kammapathā三业道.~kasāvā三浊.~kiñcanā三障.~kusala-dhammā三善法.~kusala-vitakkā三善寻.~kusala-saṅkappā三善思惟.~kusala-hetū三善因.~khandhā三蕴[三学].~khilā三碍[三毒].~gāhā三执[见,慢,爱].~gilānūpamā puggalā三病喩人.~therā三长老[生,法,认定].~devā三天[世俗,生起,清净].~nighā三摇[三毒].~nissayā三依.~paṭibhāṇavanto三応弁具者.~parihāniyā dhammā三顺退法.~pāsādā三殿,三时殿.~puggalā三人[学,无学,非二学].~puttā三児[优,随,劣].~purisa-khaḷaṅkā三未调人.~purisa-sadassā[sat-assa]三の人良马.~pothakupamāpuggalā三树皮衣喩人.~phassā三触[空,无相,无愿].~buddhakkhettā三佛刹土[生诞,威令,境].~bhaddā assājāniyā[assa--ājāniyā]三最良马.~bhaddā purisājāniyā最良马[の如き]三人,贤なる人良马三人.~bhavā三有,三界[欲,色,无色].~bhārā三重担.~madā三憍[无病,年壮,活命].~mānā三慢[慢,过慢,卑下慢].~rāsī三聚[邪定,正定,不定].~lokā三世间[行,有情,空间].~vimokkhā三解脱[空,无相,无愿].~vivekā三远离.~vihārā[天,梵,圣].~vedā三ヴエーダ.~vyūhā三军.~saṃvaṭṭā三坏[大三灾.火,水,风による世界の破坏].~saṅkhārā三行[身.语.意;福,非福,不动;空,无相,无愿].~satipaṭṭhānā三念住.~satthāro三师.~samādhī三定,三三昧[有寻友伺,无寻唯伺,无寻无伺;空,无相,无愿],4,1
  2878. 415351,zh,1,tayo,tāyo,tāyo,tāyo:tā [ta の f.pl.nom.acc.] 彼女等は,彼女等を,4,1
  2879. 415372,zh,1,te-,te-,te-,te-:num.[Sk.trai-] 三.=ti-.-kaṭula-yāgu 三辛粥.-cīvarika 三衣の,但三衣者.-cīvarikaṅga三衣支,但三衣支.–cīvarikatta三衣にて足ること,三衣[内衣,中衣,外衣].-daṇḍika 執三杖者.-dhātuka 三界の.-piṭaka=tipeṭakin,tipiṭakadhara三蔵の,三蔵師.-māsaṃ 三ヶ月間.-vācika 三語の,三帰依を鳴える.-vijja 三明ある,三吠陀学者.-vijjā 三明.-sattati 七十三,3,1
  2880. 415529,zh,1,tecivarin,tecīvarin,tecīvarin,tecīvarin:a.但持三衣者,9,1
  2881. 415682,zh,1,tejo,tejo,tejo,tejo:n.[Sk.tejas] 火,威光,威力,火天.=teja.instr.tejasā,tejena.tejohātuṃ samāpajjati火界三昧に入る,火光定に入る.-kasiṇa 火遍.-kāya 火身,火界.-gata火性.-jhāna火定.-dhātu 火界,火界三昧.-saṃvaṭṭa 火壞.-saññin火想の.-sama 火の如き.-sama-bhāvanā火の如き修行,4,1
  2882. 415818,zh,1,tela,tela,tela,tela:n.[Sk.taila<tila] 油,胡麻油.-kumbha 油瓶,油壺.-doṇi 油槽.-dhārā油河.-nāḷi 油筒.-patta 油鉢.-padīpa 油燈,燈火.-makkhana-palibodha涂油障碍.-yanta 製油機.-vaṇṇa 油色.-homa 油の護摩,4,1
  2883. 416041,zh,1,telasa,telasa,telasa,telasa:terasa num.[Sk.trayodaśa] 十三.~garukāpattī十三重罪.~dhutaguṇā,dhutaṅga-guṇā十三头陀,十三头陀支,6,1
  2884. 416047,zh,1,telasama,telasama,telasama,telasama:terasama num.第十三の.-saṅghādisesa第十三僧残[汚家戒],8,1
  2885. 416099,zh,1,telika,telika,telika,telika:telaka m.[tela-ika] 油商人,6,1
  2886. 416355,zh,1,terasa,terasa,terasa,terasa:telasa num.[Sk.trayodaśa] 十三.~garukāpattī十三重罪.~dhutaguṇā,dhutaṅga-guṇā十三头陀,十三头陀支,6,1
  2887. 416394,zh,1,terasama,terasama,terasama,terasama:telasama num.第十三の.-saṅghādisesa第十三僧残[汚家戒],8,1
  2888. 416441,zh,1,tesanam,tesānaṃ,tesānaṃ,tesānaṃ:tesaṃ ta (それ,彼) の m.n.pl.dat.gen.,7,1
  2889. 416476,zh,1,tetalisa,tetālisa,tetālisa,tetālisa:num.四十三.= te-cattārīsa,8,1
  2890. 416523,zh,1,tevacika pavarana,tevācikā pavāraṇā,tevācikā pavāraṇā,tevācikā pavāraṇā:f.三说自恣,17,1
  2891. 416536,zh,1,tevijja,tevijjā,tevijjā,tevijjā:f.三明[宿命,天眼,漏尽].tevijjā-三明の.–ka三ヴエーダに関する.–chalabhiñña三明六通[者].–tā三明性.-brāhmaṇa三明婆罗门,7,1
  2892. 416770,zh,1,thakana,thakana,thakana,thakana:n.[<thakati]覆闭,7,1
  2893. 416992,zh,1,thama,thāma,thāma,thāma:n.[Sk.sthāman,sthāmas] カ,勢力,剛毅.instr.thāmena,thāmasā,thāmunā.–dhātu势界.–mahatta体力の伟大.-sampannaカを具せる,5,1
  2894. 417079,zh,1,thamasa,thāmasā,thāmasā,thāmasā:[thāmaのabl.]势力による.~parāmaso执拗な妄取,7,1
  2895. 417246,zh,1,thana,ṭhāna,ṭhāna,ṭhāna:n.[Sk.sthāna.<sthā] 処,場所,住処,在定,状態,点,理由,原因,道理.surāmeraya-majja-pamādaṭṭhāna 放逸の原因である穀酒,果酒などの酒.-āṭhāna 処非処,道理非道理.-aṭhāna-kusala,-aṭhāna-kosalla処非処善巧の;処非処善巧性.-aṭhāna-gamana処非処の行方.-aṭhāna-yathābhūta-ñāna-bala処非処如实智力.-āraha応理.-kusala 処善巧,道理に巧みなる,5,1
  2896. 417539,zh,1,thanaso,ṭhānaso,ṭhānaso,ṭhānaso:adv.[ṭhānaのabl.]场所より,即座に,直ちに(有理由,由此;立刻),7,1
  2897. 417896,zh,1,thapaniya-panha,ṭhapanīya-pañha,ṭhapanīya-pañha,ṭhapanīya-pañha:m.捨置せらるべき問い,応捨記問,15,1
  2898. 418033,zh,1,thapeti,ṭhapeti,ṭhapeti,ṭhapeti:[tiṭṭhati の caus.] 置く,措く,除く.aor.aṭṭhapesi; inf.ṭhapetuṃ; grd.ṭhapetabba,ṭhapanīya; ger.ṭhapetvā; pp.ṭhapita; caus.ṭhapāpeti 置かしむ,7,1
  2899. 418439,zh,1,tharana,tharaṇa,tharaṇa,tharaṇa:n.[Sk.staraṇa<stṛ] 撒布,毛毯,毯子,7,1
  2900. 418639,zh,1,thavira,thavira,thavira,thavira:m.[Sk.sthavira]长老.= thera,7,1
  2901. 418746,zh,1,thera,thera,thera,thera:m.[Sk.sthavira] 長老,上座,年長.karaṇa-dhamma上座な作る法[四种].-tara より長老の,上臘.-pariveṇa[职]长老房,5,1
  2902. 418939,zh,1,theravadin,theravādin,Theravādin,Theravādin:m.上座師,10,1
  2903. 418988,zh,1,therika,therikā,therikā,therikā:therī f.長老尼,7,1
  2904. 418989,zh,1,therika,therikā,therikā,therikā:f.长老尼,7,1
  2905. 419040,zh,1,theva,theva,theva,theva:m.水滴,したたり,5,1
  2906. 419054,zh,1,thevati,thevati,thevati,thevati:[<theva]光る,辉く.= virocati,7,1
  2907. 419063,zh,1,theyya,theyya,theyya,theyya:n.[Sk.steya] 盗心,像盗,ぬすみ.abl.theyyā.-citta盗心.-paribhoga盗取受用.-saṃvāsaka 賊住者.-saṅkhata 偷盗と称される.-sattha盗賊隊.-sattha-samuṭṭhāna盗贼队の等起,6,1
  2908. 419201,zh,1,thina,thīna,thīna,thīna:n.[Sk.styāna] 惛沈,沈欝.-middha 惛沈睡眠,惛眠.-middha-nīvaraṇa昏沉睡眠盖,昏眠盖[五盖の一],5,1
  2909. 419532,zh,1,thita,ṭhita,ṭhita,ṭhita:a.[tiṭṭhati の pp.] 住立せる,立てる,停住の,在世の,生存の.-aññathatta-lakkhaṇa住异性の相,住异相.-atta 自住の.-kappin 住劫の.-citta 住心の.-dhamma 常法,定法,5,1
  2910. 419932,zh,1,thiti,ṭhiti,ṭhiti,ṭhiti:f.[Sk.sthiti.cf.tiṭṭhati] 住,止住,定立.-kusala 止住善巧,住定に巧みな.-dhātu 持界.-bhāgiya 住分,順住分.-bhāgiya住分,順住分.-bhāgiya-samādhi住分定[四定の一].-bhāgiya-sīla住分戒,5,1
  2911. 420095,zh,1,thiyo,thiyo,thiyo,thiyo:[itthiのpl.nom.]女たちは.= itthiyo,5,1
  2912. 420274,zh,1,thula,thūla,thūla,thūla:thulla a.[Sk.sthūla] 粗大の,粗末な,あらき.-kacchā 疥癬,大疥病.-kumārī,-kumārikā 年長童女.-phusitaka 密雲,雨,雨神.-vajja麁重の罪过,5,1
  2913. 420457,zh,1,thulla,thulla,thulla,thulla:[Sk.sthūla]麁なる,麁大の.=thūla.–accaya偷蘭遮,粗罪.-kumārī-gocara邁年[年增]の童女に亲近.-phusitaka deva密云の天,雨天,6,1
  2914. 420962,zh,1,ti,ti,ti,ti:num.[Sk.tris]三,三つ.m.tayo.f.tisso,n.tīni.timattāni aṭṭhisatāni三百程の骨.tirattaṃ三夜を.-kusala-sampatti三善趣.-koṭi-parisuddhi 三点清浄.-cīvara 三衣.-cīvara-dhara着三衣者,三衣者.-dubbaṇṇa-karaṇa三种坏色.-nikāyā三宗派[スリランカの三派.大寺派,无畏山寺派,祇陀林寺派].-pada catuvīsatakkhara[catuvīsati-akkhara]三句二十四字.-parivaṭṭa-dvādasakāra[dvādasa-ākāra]三转十二行相.-piṭaka 三蔵.-piṭaka-dhara三藏持者.-peṭakin三藏に精通せる者, 三蔵師.-bodhi 三菩提.-bhava 三有,三界.-maṇḍala三轮.-lakkhaṇa三相,三法印[无常,苦,无我]. -loka 三界.-vaṭṭa三轮转[业,烦恼,异熟] .-vidha 三種・-visākha (額上の) 三叉ある,渋面の.-veda三ヴエーダ.-sandhi三连结[十二缘起支の因果を三つの连结となす].-saraṇa-gamana三归,三归依,2,1
  2915. 420996,zh,1,tibba,tibba,tibba,tibba:a.=tippa 重き,はげしき.-gārava極尊重.-dosa-jātika重嗔生者.-moha-jātika重痴生者.-rāga 苦貪.-rāga-jātika重贪生者.-vanasaṇḍa大业林,きびしいジヤングル.-sārāga はげしき貪欲,5,1
  2916. 421385,zh,1,tihetuka,tihetuka,tihetuka,tihetuka:a.[ti-hetu-ka] 三因の,三因ある.-upekkhāsahagata-kiriyā三因舍俱行唯作.-kāmāvacara-vipāka三因欲界异熟.-vipāka三因异熟.-somanassa-sahagata-kiriyā三因喜俱唯作,8,1
  2917. 421432,zh,1,tika,tika,tika,tika:a.[ti-ka,Sk.trika] 三つの,三法,三聚.-tika-paṭṭhāna三法三法发趣.-duka-paṭṭhāna三法二法发趣.-pāta 三集.-paṭṭhāna 三法発趣.-bhojana 三人共食,三食,4,1
  2918. 421783,zh,1,tikiccha,tikiccha,tikiccha,tikiccha:m.医疗,医学,8,1
  2919. 421896,zh,1,tikkha,tikkha,tikkha,tikkha:a.[=tikhiṇa,tiṇha] 鋭き,鋭利な,利き,捷疾の.-indriya利根.-pañña利慧者.-paññā 利慧,鋭智,6,1
  2920. 422082,zh,1,tila,tila,tila,tila:m.n.[〃m.] 胡麻,ごま,-odana 胡麻飯.-kakka 胡麻膏.-tela胡麻油.-daṇḍaka 胡麻幹.-piṭṭha胡麻粉.-phala胡麻子,胡麻実.-phala-matta胡麻粒ほど[の大きさ].-vāha 胡麻荷.-saṅguḷikā 胡麻餅,4,1
  2921. 422384,zh,1,timbarukkha,timbarukkha,timbarukkha,timbarukkha:timbaru,timbarūsaka m.ティンバル樹.=tinduka.-tthānī f.ティンバル果のような乳房の女,11,1
  2922. 422396,zh,1,timbarusaka,timbarūsaka,timbarūsaka,timbarūsaka:timbaru,timbarukkha m.ティンバル樹.=tinduka.-tthānī f.ティンバル果のような乳房の女,11,1
  2923. 422417,zh,1,timi,timi,timi,timi:m.大鱼,帝弥,4,1
  2924. 422465,zh,1,timiramingala,timiramiṅgala,timiramiṅgala,timiramiṅgala:timirapiṅgala m.呑舟の大魚,13,1
  2925. 422526,zh,1,timitimingala,timitimiṅgala,timitimiṅgala,timitimiṅgala:timiṅgala m.呑舟の大魚,大身魚,13,1
  2926. 422532,zh,1,timsa,tiṃsa,tiṃsa,tiṃsa:num.[Sk.triṃśat] 三十.tiṃsaṃ,tiṃsā,tiṃsati; ~nissaggiya-pācittiyā三十舍堕.~pāramī三十波罗蜜.dat.instr.tiṃsāya.-nipāta 三十集.-matta 三十だけ,約三十の.-vassasahassa 三万年.-sahassa 三万,5,1
  2927. 422693,zh,1,tina,tiṇa,tiṇa,tiṇa:n.[Sk.tṛṇa] 草,茅草,禾本 -aggi 草火.-aṇḍupaka 草輪.-āgāra 草屋.-ukkā 草炬.-ukkūpamā干草の炬(たいまつ)の喩.-kaṭṭha 草薪.-kalāpa 草束.-kuṭikā 草房,草舎.-khetta茅草田,草田.-cchadana,-cchādana 草葺,草屋.-dāya 草原.-dosa 雑草に荒されたる.-puñja 草の堆積.-pupphaka 草花病,顔が草色となる.-purisaka かかし,案山子.-bhakka草食.-bhisi 草褥.-santharaka-sayanasana草履の床座.-santhāra,santhāraka 草座,草の敷具 -hāraka 採草者,草刈人.-salākā f.草叶,4,1
  2928. 423076,zh,1,tinava,tiṇava,tiṇava,tiṇava:m.鑵鼓.-sadda妓鼓声.=deṇḍima ,6,1
  2929. 423132,zh,1,tinduka,tinduka,tinduka,tinduka:tindu m.[〃] 鎮頭迦樹.= tiṇḍuka.cf.timbaru,timbarūsaka,7,1
  2930. 423188,zh,1,tinha,tiṇha,tiṇha,tiṇha:=tikkha,tikhiṇa 鋭き,鋭利の.-ayo-saṅku锐利の鉄杭(くい).~kuṭhārī利斧.~khura鋭利の剃刀(かみそり).~nakhacchedana鋭利の爪刀.~satti利刀,鋭利の刃物.-sattha利刀.-sikhara锐い剑先,5,1
  2931. 423216,zh,1,tini,tīṇi,tīṇi,tīṇi:tīni [Sk.trīṇi.ti (三) のn.nom.acc.] ~akusala-mūlāni三不善根[贪,嗔,痴=三毒,三火].~aṅgaṇāni三秽[三毒].~anuttariyāni三无上[见,行,解脱].~antaradhānāni三隐没[正法の].~āvudhāni三仗,三武器[闻,离,慧].~indriyāni三根,三无漏根.~kathā-vatthūni三论事[过,现,未の三时に関する论说].~kammāni三业[身,语,意;顺现受等の三时业].~kulāni三家[一生,二生,三生の家々阿那含].~kusala-mūlāni三善根[无贪,无嗔,无痴].~kuhana-vatthūni三诡诈事.~kosallāni三善巧[增益,损减,方便].~gandha-jātāni三种の香[根香,树心香,花香].~cakkhūni三眼[肉,天,慧].~cetokhilāni三心栽[三毒].~codanā-vatthūni三举罪事[见,闻,疑による].~ñāṇāni三智[三世の智].~tathāgatassa arakkheyyāni如来の三不护[如来の身,语,意业].~tamāni三暗[三世の疑惑,犹予等].~titthāyatanāni三外道処[苦乐等は宿作因,自在天所作,无因无缘とする外道说].~daṇḍāni三罚[身,语,意].~duccaritāni三恶行[身,语,意].~nimittāni三因,三相.~paṭicchannāni三隐蔽物.~pahānāni三舍断[镇伏,彼分,正断].~pāgabbhiyāni三傲慢[身,语,意].~pāṭihāriyāni三神变,三示导[神变,译说,教诫].~puññakiriya-vatthūni三福业事[施,戒,修].~bhayāni三怖畏[饥,疫,刀].~maṅgalāni三祭礼[瑶台,天盖,成婚].~malāni三垢[贪,嗔,痴;破戒,嫉,悭].~moneyyāni三牟尼[身,语,意].~lakkhaṇāni三相[生,住,滅].~vimokkhā-mukhāni三解脱门[空,无相,无愿].~vivaṭāni三显辉[日,月,佛说(法)].~visamāni三邪[身,语,意].~saṅkhata-lakkhaṇāni三有为相[生,住,滅].~saṃyojanāni三结[有身见,疑,戒禁取].~satthiosaraṇāni六十三异端说[六十二见と有身见].~satthāni三刀[身,语,意].~sucaritāni三善行,三妙行[身,语,意].~soceyyāni三清净[身,语,意],4,1
  2932. 423252,zh,1,tinnam,tiṇṇaṃ,tiṇṇaṃ,tiṇṇaṃ:[ti (三) の dat.gen.].~indriyānaṃ vasībhāvatā paññā三[无漏]根の得自在の慧.~sannipāto三者の和合[结生の场合].~vedāna pāragū三ヴエーダの通达者,6,1
  2933. 423369,zh,1,tintinayati,tintiṇāyati,tintiṇāyati,tintiṇāyati:tintiṇāti [Sk.timirayati] 気絶す,卒倒す,11,1
  2934. 423574,zh,1,tipu,tipu,tipu,tipu:m.[cf.Sk.trapu] 錫,すず.-maya 錫製の.-loha-kāra錫鍛冶,4,1
  2935. 423709,zh,1,tiracchana,tiracchāna,tiracchāna,tiracchāna:m.[cf.Sk.tiraścīnā.cf.tiriyaṃ,tiro] 畜生,傍行.-kathā 畜生論.-kathika卑语者,无用论者.-gata 畜生.-gata-pariggaha畜生物.-gata-purisa畜生男.-gatā,-gatitthi[gata-itthi]畜生女.-yoni 畜生界,畜生族,畜生.-yonika 畜生界の.-yoni-kathā畜生论.-yoni-bandhana畜生缚.-yoni-loka畜生世间.-vijjā 畜生明,10,1
  2936. 423934,zh,1,tiranatthe nanam,tīraṇaṭṭhe ñāṇaṃ,tīraṇaṭṭhe ñāṇaṃ,tīraṇaṭṭhe ñāṇaṃ:n.度の义の智,16,1
  2937. 424037,zh,1,tirita,tirīta,tirīta,tirīta:tirīṭa n.ティり一タ樹.tirīṭaka ティりータ樹皮衣,6,1
  2938. 424048,zh,1,tiritaka,tirīṭaka,tirīṭaka,tirīṭaka:a.树皮[衣],8,1
  2939. 424142,zh,1,tiro,tiro,tiro,tiro:prep.adv.[Sk.tiraḥ] 超えて,横切って,外に.-kucchigata 胎外に出た(生れた).-kuḍḍa 垣の外に,户外,住家の外.-kuḍḍapetavatthu户外饿鬼事.-janapada 異国土.-pākāraṃ 垣の外に.-raṭṭha 外国.-bhāva隐匿,消失,不见,4,1
  2940. 424368,zh,1,tissa,tissa,Tissa,Tissa:m.[Sk.Tisya]星.人の名,鬼宿,5,1
  2941. 424437,zh,1,tissaya,tissāya,tissāya,tissāya:tissā ta の f.sg.dat.gen.,7,1
  2942. 424441,zh,1,tisso,tisso,tisso,tisso:[Sk.Tisro.ti (三) の f.nom.acc.] ~akusala-dhātuyo三不善界.~akusala-saññā三不善想[欲,恚,害].~anupassanā三随观[无常,苦,无我].~upamā三喩.~esanā三求[欲,有,梵行].~kaṅkhā三疑.~kāmuppa-ttiyo三欲生.~kusala-dhātuyo三善界[出离,无恚,无害].~kusala-saññā三善想,三善界.~taṇhā三爱[欲,有,无有].~dukkhatā三苦性[苦苦,坏苦,行苦].~dhātuyo三界[欲,色,无色;色,无色,滅;劣,中,胜].~nissaraṇīyā dhātuyo三出离界.~paññā三慧[学,无学,非二学;闻,思,修所成].~paṭipadā三道[乐,苦,中].~pariññā三遍知[知,度,断].~pariyattiyo三种の[经典]暗诵.~parisā三众会.~bhāvanā三修习[遍作,近行,安止;身,心,慧].~vandanā三礼[身,语,意].~vijjā三明[宿命,天眼,漏尽].~vidhā三种慢.~vipattiyo三欠损[戒,心,见].~vuddhiyo三增长[信,戒,慧].~vedanā三受[苦,乐,舍].~samaṇa-saññā三沙门想.~sampattiyo三成就.~sampadā三円足[戒,心,见;信,戒,慧].~sāmaggiyo三和合.~sikkhā三学[戒,定,慧].~sukkhupapattiyo[sukha-upa]三乐生,5,1
  2943. 424478,zh,1,tithya,tithyā,tithyā,tithyā:[titthiyaのpl.nom.]诸外道.= titthiyā,6,1
  2944. 425052,zh,1,tittika,tittika,tittika,tittika:tittaka a.[Sk.tiktaka<tij] 苦 (にが)き,苦味の.-ālābu 苦爪,苦瓢,7,1
  2945. 425208,zh,1,tividha,tividha,tividha,tividha:a.[ti-vidha] 三種の.tividhena rūpasaṅgaho三种色聚[有见有对,有见无对,无见无对].–aggi三种の火[贪,嗔,痴].~ākāsa三种の虚空.–upaparikkhā三种の观察[界,処,缘起].~kalyāṇa三种善[初,中,后].~kuhanavatthu三种の诈欺.~dāna三种施[舍思,离,所施法].~paccuppanna三种现在[刹那,相续,一期].~maṇḍa三种の醍醐.~māna三种の慢[胜,等,劣].~saññā三种想.~samādhi三种の定[刹那,近行,安止(根本)].-sucarita-dhamma三种善行法,7,1
  2946. 425694,zh,1,tuccha,tuccha,tuccha,tuccha:a.[〃] 空虚の,虚偽の.-ākāsa 空虚空.-kumbhi 空壷.-saṅkhāra-samanupassanā空虚なる行の正观.-hattha空手の,6,1
  2947. 426072,zh,1,tulasi,tulasi,tulasi,tulasi:tuḷasi m.香,药の植物,6,1
  2948. 426083,zh,1,tulasi,tuḷasi,tuḷasi,tuḷasi:= tulasi,6,1
  2949. 426202,zh,1,tuliya,tuliya,tuliya,tuliya:tulya,tulla a.[tuleti 的 grd.] 能(可)被測量丈量稱量的,比肩的(匹敵的,matched),相等同等的(equal),可比較的(comparable).cf.tulā,6,1
  2950. 426219,zh,1,tulla,tulla,tulla,tulla:tulya,tuliya a.[tuleti 的 grd.] 能(可)被測量丈量稱量的,比肩的(匹敵的,matched),相等同等的(equal),可比較的(comparable).cf.tulā,5,1
  2951. 426367,zh,1,tumo,tumo,tumo,tumo:①[Ved.tmam]汝.=tvam.gen.tumassa.②[attan,Sk.ātman]我は,4,1
  2952. 426375,zh,1,tumula,tumula,tumula,tumula:m.[Sk.tumala]とどろき,骚ぎ,6,1
  2953. 426496,zh,1,tunhi,tuṇhī,tuṇhī,tuṇhī:adv.[Sk.tūsṇīṃ]默然して,默つて.–bhāva沉默の状态.–bhūta沉默した.tuṇhī ahosi沉默した,5,1
  2954. 426666,zh,1,turati,turati,turati,turati:[.Sk.tvarate tvar] 急ぐ.= tarati.② pp.turita.aor.turittho.,6,1
  2955. 426721,zh,1,turittho,turittho,turittho,turittho:turatiのaor.2sg.,8,1
  2956. 426726,zh,1,turiya,turiya,turiya,turiya:n.[Sk.tūrya] 楽器,器楽.-sadda楽音.cf.pañca triyā五弦乐(ātata,vitata,ātata-vitata,ghana,susira),6,1
  2957. 426970,zh,1,tuttha,tuṭṭha,tuṭṭha,tuṭṭha:a.[=tusita,Sk.tuṣṭa.tussati の pp.] 満足せる.grd.tuṭṭhabba.–citta知足の心.-haṭṭha.満足し喜ベる,6,1
  2958. 427119,zh,1,tuvataka,tuvaṭaka,tuvaṭaka,tuvaṭaka:a.迅速の.tuvaṭṭeti共享,公用,8,1
  2959. 427656,zh,1,ubbham-,ubbhaṃ-,ubbhaṃ-,ubbhaṃ-:indecl.[Sk.ūrdhvaṃ] 上に,上方に.=uddhaṃ. ubbha-mukha 上向きの,上口の,7,1
  2960. 427687,zh,1,ubbhara,ubbhāra,ubbhāra,ubbhāra,uddhāra m.[<uddharati] 税金,借金,撤去,7,1
  2961. 427724,zh,1,ubbhatthaka,ubbhaṭṭhaka,ubbhaṭṭhaka,ubbhaṭṭhaka:a.[ubbha-ṭha-ka<ubbhaṭṭhitaka] 直立した,常立行者,11,1
  2962. 427868,zh,1,ubbijjana,ubbijjanā,ubbijjanā,ubbijjanā:f.驚愕,おそれ,9,1
  2963. 427959,zh,1,ubbulhava,ubbuḷhava,ubbuḷhava,ubbuḷhava,urūḷhava a.[ud-rub の pp.] 壮大な,大きな,偉大な,9,1
  2964. 429037,zh,1,ucchinna,ucchinna,ucchinna,ucchinna:a.[ucchindati の pp.] 破壊した,切断した. -mūla 根の切られた,8,1
  2965. 429071,zh,1,ucchittha,ucchiṭṭha,ucchiṭṭha,ucchiṭṭha,ucchiṭṭhaka a.[ud-śiṣ の pp.,BSk.ucchiṣṭa,utsiṣṭa] 残余の,不浄の,残食,9,1
  2966. 429096,zh,1,ucchitthaka,ucchiṭṭhaka,ucchiṭṭhaka,ucchiṭṭhaka,ucchiṭṭha a.[ud-śiṣ の pp.,BSk.ucchiṣṭa,utsiṣṭa] 残余の,不浄の,残食,11,1
  2967. 429357,zh,1,udabbahi,udabbahi,udabbahi,udabbahi,udabbahiṃ ubbahati の aor.,8,1
  2968. 429361,zh,1,udabbahim,udabbahiṃ,udabbahiṃ,udabbahiṃ,udabbahi ubbahati の aor.,9,1
  2969. 429438,zh,1,udahara,udāhāra,udāhāra,udāhāra:m.[ud-ā-hāra] 発音,発声,7,1
  2970. 430713,zh,1,udanjanika,udañjanika,udañjanika,udañjanika:m.釣瓶,10,1
  2971. 430937,zh,1,udasina,udāsīna,udāsīna,udāsīna:a.[ud-āsīna] 無関心の,7,1
  2972. 430984,zh,1,udatta,udatta,udatta,udatta:a.高い. cf.uḍāra,udāra,6,1
  2973. 431025,zh,1,udayabbaya,udayabbaya,udayabbaya,udayabbaya:[udaya-vyaya] 生滅. -anupassanā生滅隨観. -anupassanā-ñāṇa生滅隨観智. -ñāṇa生滅智. -dassana 生滅観,10,1
  2974. 431149,zh,1,udayam,udayaṃ,udayaṃ,udayaṃ,udayanto udeti の ppr.,6,1
  2975. 431174,zh,1,udayanto,udayanto,udayanto,udayanto,udayaṃ udeti の ppr.,8,1
  2976. 431281,zh,1,uddala,uddāla,uddāla,uddāla,uddālaka m.花,樹の名,6,1
  2977. 431286,zh,1,uddalaka,uddālaka,uddālaka,uddālaka,uddāla m.花,樹の名,8,1
  2978. 431657,zh,1,uddesika,uddesika,uddesika,uddesika:a.n.[uddesa-ika] 関係した,指定の; 指示,定義; 所管,8,1
  2979. 431689,zh,1,uddha,uddha,uddha,uddha,uddhaṃ indecl. [Sk.ūrdhva] 上に,後に,高く,上方に. uddhamāghātanā死後. tato uddhaṃそれ以来. -gama-vāta 上向風. -bhāgiya上分の. -bhāgiya-saṃyojana上分結. -sara高声. -sota上流,5,1
  2980. 431919,zh,1,uddham,uddhaṃ,uddhaṃ,uddhaṃ,uddha indecl. [Sk.ūrdhva] 上に,後に,高く,上方に. uddhamāghātanā死後. tato uddhaṃそれ以来. -gama-vāta 上向風. -bhāgiya上分の. -bhāgiya-saṃyojana上分結. -sara高声. -sota上流,6,1
  2981. 432034,zh,1,uddhamsati,uddhaṃsati,uddhaṃsati,uddhaṃsati:[<ud-dhavaṃs] 飛び出る,出る. pp.uddhasta,10,1
  2982. 432142,zh,1,uddhanha,uddhaṇha,uddhaṇha,uddhaṇha:m.宝庫.=uṭṭanda,uddaṇḍa,8,1
  2983. 432163,zh,1,uddhara,uddhāra,uddhāra,uddhāra,ubbhāra m.[<uddharati] 税金,借金,撤去,7,1
  2984. 432177,zh,1,uddharana,uddharaṇa,uddharaṇa,uddharaṇa:n.挙出,引上げる,救助,9,1
  2985. 432325,zh,1,uddhata,uddhata,uddhata,uddhata:a. 掉挙した,うわついた. cf.uddhacca. -avūpasanta-citta掉挙非寂静心,7,1
  2986. 432413,zh,1,uddheyya,uddheyya,uddheyya,uddheyya:a.[<ud-dhā] 置かれるべき,付けられる,8,1
  2987. 432430,zh,1,uddhumata,uddhumāta,uddhumāta,uddhumāta:a.[uddhumāyati の pp.] 膨張した,ふくれた,9,1
  2988. 432651,zh,1,uddisika,uddisika,uddisika,uddisika:a.指定された,8,1
  2989. 432724,zh,1,uddita,uḍḍita,uḍḍita,uḍḍita:a.[uḍḍeti ② の pp.] 結ばれた,継がれた,6,1
  2990. 432968,zh,1,udita,udita,udita,udita:a.[vajjati ②の pp.] 奏でられた,5,1
  2991. 433661,zh,1,uggata,uggata,uggata,uggata:a.[uggacchati の pp.] 上昇した,上行せる,高い,そびえ立つ; 際会した,遭遇した,6,1
  2992. 433732,zh,1,uggatthana,uggatthana,uggatthana,uggatthana:n.宝珠の名,10,1
  2993. 434452,zh,1,ujjeni,ujjenī,Ujjenī,Ujjenī:[Sk.Ujjayanī] 優禅尼[西インドアヴァンティ国の首都],6,1
  2994. 434478,zh,1,ujjhagghika,ujjhagghikā,ujjhagghikā,ujjhagghikā:f.[<ujjagghati] 高笑,11,1
  2995. 434705,zh,1,ujju,ujju,ujju,ujju,ujjuka = uju,ujuka,4,1
  2996. 434719,zh,1,ujjuka,ujjuka,ujjuka,ujjuka,ujju = uju,ujuka,6,1
  2997. 434720,zh,1,ujjuka,ujjuka,ujjuka,ujjuka,ujuka a.[uju-ka] 正しい,端直の,6,1
  2998. 434786,zh,1,ujuka,ujuka,ujuka,ujuka,ujjuka a.[uju-ka] 正しい,端直の,5,1
  2999. 434994,zh,1,ukkalapa,ukkalāpa,ukkalāpa,ukkalāpa,uklāpa a.無人の,汚れた. cf.Sk.utkalāpayati,8,1
  3000. 435005,zh,1,ukkamana,ukkamana,ukkamana,ukkamana:外れること,8,1
  3001. 435136,zh,1,ukkamsati,ukkaṃsati,ukkaṃsati,ukkaṃsati,ukkaṃseti [<ud-kṛṣ,BSk.utkarṣayati] 挙揚する,賞揚する. pp.ukkaṭṭha,9,1
  3002. 435164,zh,1,ukkamseti,ukkaṃseti,ukkaṃseti,ukkaṃseti,ukkaṃsati [<ud-kṛṣ,BSk.utkarṣayati] 挙揚する,賞揚する. pp.ukkaṭṭha,9,1
  3003. 435383,zh,1,ukkarati,ukkarati,ukkarati,ukkarati:[<ud-kṛ] 排泄する,8,1
  3004. 435448,zh,1,ukkata,ukkata,ukkata,ukkata:→uggata,6,1
  3005. 435589,zh,1,ukkhali,ukkhalī,ukkhalī,ukkhalī,ukkhalikā f.揚げ鍋,鍋,鍋遊び. cf.Sk.ukhā.-kapāla 揚げ鍋,7,1
  3006. 435595,zh,1,ukkhalika,ukkhalikā,ukkhalikā,ukkhalikā,ukkhalī f.揚げ鍋,鍋,鍋遊び. cf.Sk.ukhā.-kapāla 揚げ鍋,9,1
  3007. 435656,zh,1,ukkhepana,ukkhepanā,ukkhepanā,ukkhepanā:f.,ukkhipanā n.[<ukkhepa] 投げ上げること,冷笑,9,1
  3008. 435707,zh,1,ukkhipana,ukkhipanā,ukkhipanā,ukkhipanā:n.,ukkhepanā f.[<ukkhepa] 投げ上げること,冷笑,9,1
  3009. 435878,zh,1,ukkota,ukkoṭa,ukkoṭa,ukkoṭa:n.悪く逆転,発起. cf.ukkoṭeti,6,1
  3010. 436090,zh,1,uklapa,uklāpa,uklāpa,uklāpa,ukkalāpa a.無人の,汚れた. cf.Sk.utkalāpayati,6,1
  3011. 436594,zh,1,ulu,uḷu,uḷu,uḷu:m.[Sk.uḍu] 宮殿,3,1
  3012. 436742,zh,1,umi,ūmī,ūmī,ūmī,ūmikā f.[Sk.ūrmi] 波.= ummī.-bhaya 波浪怖,3,1
  3013. 436747,zh,1,umika,ūmikā,ūmikā,ūmikā,ūmī f.[Sk.ūrmi] 波.= ummī.-bhaya 波浪怖,5,1
  3014. 436812,zh,1,ummaddapeti,ummaddāpeti,ummaddāpeti,ummaddāpeti,ummaddeti [ud-mṛd の caus.] 揉ませる,摩す,11,1
  3015. 436821,zh,1,ummaddeti,ummaddeti,ummaddeti,ummaddeti,ummaddāpeti [ud-mṛd の caus.] 揉ませる,摩す,9,1
  3016. 436930,zh,1,ummattaka,ummattaka,ummattaka,ummattaka:a.= ummatta. f.ummattikā. -sammuti 狂羯磨,9,1
  3017. 437067,zh,1,ummujja,ummujjā,ummujjā,ummujjā:f.,ummujjana n.[<ummujjati] 浮揚,水から頭を出すこと.ummujja-nimujja 浮沈,7,1
  3018. 437081,zh,1,ummujjana,ummujjana,ummujjana,ummujjana:n.,ummujjā f.[<ummujjati] 浮揚,水から頭を出すこと.ummujja-nimujja 浮沈,9,1
  3019. 437159,zh,1,ummula,ummūla,ummūla,ummūla,ummūlaka a.[ud-mūla] 根こそぎ,6,1
  3020. 437170,zh,1,ummulaka,ummūlaka,ummūlaka,ummūlaka,ummūla a.[ud-mūla] 根こそぎ,8,1
  3021. 437313,zh,1,undura,undūra,undūra,undūra:m.鼠,ねずみ. -khāyita 鼠嚙(者),6,1
  3022. 437675,zh,1,unnala,unnala,unnala,unnala,unnaḷa a.高慢の,憍慢の,尊大の,不遜の,6,1
  3023. 437682,zh,1,unnala,unnaḷa,unnaḷa,unnaḷa,unnala a.高慢の,憍慢の,尊大の,不遜の,6,1
  3024. 437697,zh,1,unnama,uṇṇama,uṇṇama,uṇṇama:a 高貴,6,1
  3025. 437836,zh,1,unnatabba,uññātabba,uññātabba,uññātabba,uṇṇātabba a.[ava-jñā の grd.] 軽侮されるべき,9,1
  3026. 437845,zh,1,unnatabba,uṇṇātabba,uṇṇātabba,uṇṇātabba,uññātabba a.[ava-jñā の grd.] 軽侮されるべき,9,1
  3027. 438370,zh,1,upaccaga,upaccagā,upaccagā,upaccagā,upaccagaṃ [upātigacchati の aor.] すぎ去った,去った,逃げた.3pl.upaccaguṃ,8,1
  3028. 438382,zh,1,upaccagam,upaccagaṃ,upaccagaṃ,upaccagaṃ,upaccagā [upātigacchati の aor.] すぎ去った,去った,逃げた.3pl.upaccaguṃ,9,1
  3029. 438894,zh,1,upadapannattanuyoga,upādāpaññattānuyoga,upādāpaññattānuyoga,upādāpaññattānuyoga:m.[upādā-paññatti-anuyoga] 所依施設徵問,19,1
  3030. 439043,zh,1,upaddavati,upaddavati,upaddavati,upaddavati:[<upa-dru] 惱ませる,10,1
  3031. 439253,zh,1,upadesa,upadesa,upadesa,upadesa:n.[Sk.upadeśa] 指示,教說,論議[十二分教の一],7,1
  3032. 439359,zh,1,upadhareti,upadhāreti,upadhāreti,upadhāreti:[upa-dhṛ の caus.] 思考した,理解する,捜す. pp.upadhārita,10,1
  3033. 439596,zh,1,upadinna,upādiṇṇa,upādiṇṇa,upādiṇṇa,upādinna a.[upādiyati の pp.] 已取の,執受された. -upādāniya已取順取. -upādāniyattika已取順取三法. -tika已取三法. -tika-kusalattika已取三法善三法. -tika-saraṇaduka已取三法有諍二法. -tika-hetuduka已取三法因二法. -duka-kusalattika已取二法善三法. -rūpa已取色,執受色,8,1
  3034. 439601,zh,1,upadinna,upādinna,upādinna,upādinna,upādiṇṇa a.[upādiyati の pp.] 已取の,執受された. -upādāniya已取順取. -upādāniyattika已取順取三法. -tika已取三法. -tika-kusalattika已取三法善三法. -tika-saraṇaduka已取三法有諍二法. -tika-hetuduka已取三法因二法. -duka-kusalattika已取二法善三法. -rūpa已取色,執受色,8,1
  3035. 439983,zh,1,upagamana,upagamana,upagamana,upagamana:n.a.[<upa-gam] 接近,着手,9,1
  3036. 440136,zh,1,upagganha,upaggaṇha,upaggaṇha,upaggaṇha:m.執持,9,1
  3037. 440166,zh,1,upaghataka,upaghātaka,upaghātaka,upaghātaka,upaghātika,upaghātin a.[upaghāta-ka,-ika,-in] 違害の,害する, 破損する,10,1
  3038. 440207,zh,1,upaghatika,upaghātika,upaghātika,upaghātika,upaghātaka,upaghātin a.[upaghāta-ka,-ika,-in] 違害の,害する, 破損する,10,1
  3039. 440212,zh,1,upaghatin,upaghātin,upaghātin,upaghātin,upaghātaka,upaghātika a.[upaghāta-ka,-ika,-in] 違害の,害する, 破損する,9,1
  3040. 440367,zh,1,upahanati,upahanati,upahanati,upahanati,upahanti [<upa-han] 害する,破壞する. pp.upahata; pass.upahaññati,9,1
  3041. 440411,zh,1,upahanti,upahanti,upahanti,upahanti,upahanati [<upa-han] 害する,破壞する. pp.upahata; pass.upahaññati,8,1
  3042. 440602,zh,1,upajjha,upajjhā,upajjhā,upajjhā,upajjhāya m.[Sk.upādhyāya] 和尚,親教師. -matta,-sama 和尚に等しい[人]. -lesa 和尚似. -vatta 和尚への承事,7,1
  3043. 440616,zh,1,upajjhaya,upajjhāya,upajjhāya,upajjhāya,upajjhā m.[Sk.upādhyāya] 和尚,親教師. -matta,-sama 和尚に等しい[人]. -lesa 和尚似. -vatta 和尚への承事,9,1
  3044. 441115,zh,1,upakkamana,upakkamana,upakkamana,upakkamana:n.接近,攻擊,10,1
  3045. 441219,zh,1,upakkhata,upakkhaṭa,upakkhaṭa,upakkhaṭa,upakkhata a.[upakaroti の pp.] 資助された,準備された,9,1
  3046. 441228,zh,1,upakkhata,upakkhata,upakkhata,upakkhata,upakkhaṭa a.[upakaroti の pp.] 資助された,準備された,9,1
  3047. 441473,zh,1,upakulita,upakūḷita,upakūḷita,upakūḷita,upakūsita a.煮た,燒いた,9,1
  3048. 441480,zh,1,upakusita,upakūsita,upakūsita,upakūsita,upakūḷita a.煮た,燒いた,9,1
  3049. 441563,zh,1,upaladdhi,upaladdhi,upaladdhi,upaladdhi:f.想像,妄說,獲得,知識,9,1
  3050. 441752,zh,1,upalaseti,upaḷāseti,upaḷāseti,upaḷāseti,uppaḷāseti [ud-pra-las の caus.] 音を出す,鳴らす,9,1
  3051. 442354,zh,1,upanayika,upanāyika,upanāyika,upanāyika:a.[<upa-nī] 関係した,開始の,近づける,9,1
  3052. 442540,zh,1,upanibbatta,upanibbatta,upanibbatta,upanibbatta:a.[upa-nibbatta] 生起した,発生した,11,1
  3053. 442609,zh,1,upanijjhana,upanijjhāna,upanijjhāna,upanijjhāna,upanijjhāyana n.思念,反省,11,1
  3054. 442631,zh,1,upanijjhayana,upanijjhāyana,upanijjhāyana,upanijjhāyana,upanijjhāna n.思念,反省,13,1
  3055. 443048,zh,1,upanissita,upanissita,upanissita,upanissita:a.[upanissayati の pp.] 依止した,依著した,10,1
  3056. 443212,zh,1,upapacca,upapacca,upapacca,upapacca,upapajja [upapajjati の ger.] 再生して. -vedaniya順生受の,次生受の,次生にて受けるべき,8,1
  3057. 443214,zh,1,upapada,upapada,upapada,upapada:n.[upa-pada] 從属語,7,1
  3058. 443238,zh,1,upapajja,upapajja,upapajja,upapajja,upapacca [upapajjati の ger.] 再生して. -vedaniya順生受の,次生受の,次生にて受けるべき,8,1
  3059. 443326,zh,1,upapanna,upapanna,upapanna,upapanna:a.[upapajjati の pp.] ① 具足した. ② 再生した,往生した,8,1
  3060. 443625,zh,1,uparama,uparamā,uparamā,uparamā:f.[<uparamati] 止息,7,1
  3061. 444149,zh,1,uparitthama,upariṭṭhama,upariṭṭhama,upariṭṭhama:a.[upariṭṭha の 最上級] 最高の, 最上の,11,1
  3062. 444240,zh,1,uparopa,uparopa,uparopa,uparopa,uparopaka m.[<upa-ruh] 若木,7,1
  3063. 444245,zh,1,uparopaka,uparopaka,uparopaka,uparopaka,uparopa m.[<upa-ruh] 若木,9,1
  3064. 444800,zh,1,upasampada-mangala,upasampada-maṅgala,upasampada-maṅgala,upasampada-maṅgala:n.受戒道場,受戒法会,18,1
  3065. 444998,zh,1,upasamvasati,upasaṃvasati,upasaṃvasati,upasaṃvasati:[<upa-sam-vas] 共住する,12,1
  3066. 445850,zh,1,upatta,upatta,upatta,upatta:a.[upa-akta,upa-añj の pp.] 塗布した,6,1
  3067. 445899,zh,1,upatthahati,upaṭṭhahati,upaṭṭhahati,upaṭṭhahati,upaṭṭhāti [<upa-sthā] =upatiṭṭhati. ① 仕える,看護する. ② 現われる,起る.inper.upaṭṭhahassu; aor.upaṭṭhahi,upaṭṭhāsi,upaṭṭhahuṃ; inf.upaṭṭhātuṃ; ger.upaṭṭhahitvā,upaṭṭhitvā; grd.upaṭṭhātabba; pp.upaṭṭhita; caus.upaṭṭheti,upaṭṭhāpeti; pass.upaṭṭhīyati,upaṭṭhahīyati; ppr.upaṭṭhiyamāna,upaṭṭhahiyamāna,11,1
  3068. 445959,zh,1,upatthaka,upaṭṭhāka,upaṭṭhāka,upaṭṭhāka:m.[<upa-sthā.BSk.upasthāka] 奉仕者,給仕者,隨侍,看護者.-kula 外護の家,信施家,9,1
  3069. 446036,zh,1,upatthambhaka,upaṭṭhambhaka,upaṭṭhambhaka,upaṭṭhambhaka:a. 支持. -kamma支持業,13,1
  3070. 446037,zh,1,upatthambhaka,upatthambhaka,upatthambhaka,upatthambhaka:a.支持の. -kamma 支持業,13,1
  3071. 446386,zh,1,upatthati,upaṭṭhāti,upaṭṭhāti,upaṭṭhāti,upaṭṭhahati [<upa-sthā] =upatiṭṭhati. ① 仕える,看護する. ② 現われる,起る.inper.upaṭṭhahassu; aor.upaṭṭhahi,upaṭṭhāsi,upaṭṭhahuṃ; inf.upaṭṭhātuṃ; ger.upaṭṭhahitvā,upaṭṭhitvā; grd.upaṭṭhātabba; pp.upaṭṭhita; caus.upaṭṭheti,upaṭṭhāpeti; pass.upaṭṭhīyati,upaṭṭhahīyati; ppr.upaṭṭhiyamāna,upaṭṭhahiyamāna,9,1
  3072. 446489,zh,1,upattita,upaṭṭita,upaṭṭita,upaṭṭita:a.[upa-aṭṭita<upa-ard] 苦惱した,8,1
  3073. 446514,zh,1,upavadaka,upavādaka,upavādaka,upavādaka,upavādin a.[upa-vāda-ka,upa-vād-in] 非難する,悪罵する,9,1
  3074. 446578,zh,1,upavadin,upavādin,upavādin,upavādin,upavādaka a.[upa-vāda-ka,upa-vād-in] 非難する,悪罵する,8,1
  3075. 446885,zh,1,upavisi,upāvisi,upāvisi,upāvisi,upāvisuṃ [upavisati の aor.3sg.,3pl.] 近づき坐した,近づいた,7,1
  3076. 446896,zh,1,upavisum,upāvisuṃ,upāvisuṃ,upāvisuṃ,upāvisi [upavisati の aor.3sg.,3pl.] 近づき坐した,近づいた,8,1
  3077. 447296,zh,1,upekha,upekhā,upekhā,upekhā,upekkhā f.[<upa-īkṣ.BSk.upekṣā] 捨,無関心,捨心. -anubrūhanā捨の随增. -ārammaṇa-sukha捨所縁の楽. -indriya捨根. -upavicāra捨近伺[六種]. -cetovimutti捨心解脱. -ṭhānīya順捨処. -dhātu捨界. nimitta捨相,捨因. -pāramī捨波羅蜜. -phala-samāpatti捨果等至. -brahma-vihāra 捨梵住. -bhāvanā捨の修習. -saññā捨想. -sambojjhaṅga 捨覺支,捨等覺支. -sukha捨楽,6,1
  3078. 447301,zh,1,upekhasahagata,upekhāsahagata,upekhāsahagata,upekhāsahagata,upekkhāsahagata 捨俱. -ahetuka-manoviññāṇa-dhātu 捨俱無因意識界. -uddhacca-sampayutta 捨俱掉挙相応. -citta,-ceto 捨俱心. -jhāna 捨俱禅. -ñāṇa-vippayutta 捨俱智不相応. -ñāṇa-sampayutta 捨俱智相応.-diṭṭhigata-vippayutta 捨俱成見不相応. -diṭṭhigata-sampayutta 捨俱成見相応. -duka 捨俱二法. -duka-kusalattika 捨俱二法善三法. -dhamma 捨俱法. -paññā 捨俱慧. ~paritta-kiriyā 捨俱小唯作. -vicikicchā-sampayutta 捨俱疑相応. -saññā-manasikāra 捨俱想作意. -santīraṇa 捨俱推度[心]. -samādhi 捨俱定. -hetuka-kiriyā 捨俱無因唯作,14,1
  3079. 447304,zh,1,upekhati,upekhati,upekhati,upekhati,upekkhati [<upa-īkṣ] 見る,無関心となる,8,1
  3080. 447312,zh,1,upekkha,upekkhā,upekkhā,upekkhā,upekhā f.[<upa-īkṣ.BSk.upekṣā] 捨,無関心,捨心. -anubrūhanā捨の随增. -ārammaṇa-sukha捨所縁の楽. -indriya捨根. -upavicāra捨近伺[六種]. -cetovimutti捨心解脱. -ṭhānīya順捨処. -dhātu捨界. nimitta捨相,捨因. -pāramī捨波羅蜜. -phala-samāpatti捨果等至. -brahma-vihāra 捨梵住. -bhāvanā捨の修習. -saññā捨想. -sambojjhaṅga 捨覺支,捨等覺支. -sukha捨楽,7,1
  3081. 447424,zh,1,upekkhasahagata,upekkhāsahagata,upekkhāsahagata,upekkhāsahagata,upekhāsahagata 捨俱. -ahetuka-manoviññāṇa-dhātu 捨俱無因意識界. -uddhacca-sampayutta 捨俱掉挙相応. -citta,-ceto 捨俱心. -jhāna 捨俱禅. -ñāṇa-vippayutta 捨俱智不相応. -ñāṇa-sampayutta 捨俱智相応.-diṭṭhigata-vippayutta 捨俱成見不相応. -diṭṭhigata-sampayutta 捨俱成見相応. -duka 捨俱二法. -duka-kusalattika 捨俱二法善三法. -dhamma 捨俱法. -paññā 捨俱慧. ~paritta-kiriyā 捨俱小唯作. -vicikicchā-sampayutta 捨俱疑相応. -saññā-manasikāra 捨俱想作意. -santīraṇa 捨俱推度[心]. -samādhi 捨俱定. -hetuka-kiriyā 捨俱無因唯作,15,1
  3082. 447505,zh,1,upekkhati,upekkhati,upekkhati,upekkhati,upekhati [<upa-īkṣ] 見る,無関心となる,9,1
  3083. 447698,zh,1,uplavati,uplavati,uplavati,uplavati,uppilavati [Sk.utplavati.<ud-plu] 浮ぶ,漂う; 飛び上る,浮揚する.cf.upaplavati,8,1
  3084. 447956,zh,1,uppacca,uppacca,uppacca,uppacca,uppecca adv.[uppatati の ger.] 飛び上って.=uppatitvā,7,1
  3085. 448338,zh,1,uppajjamana,uppajjamāna,uppajjamāna,uppajjamāna:a.[uppajjati の ppr.] 生起しつつ,11,1
  3086. 448371,zh,1,uppajjana,uppajjana,uppajjana,uppajjana:n.生,生起,往生. -vāra 生分,9,1
  3087. 448817,zh,1,uppalaseti,uppaḷāseti,uppaḷāseti,uppaḷāseti,upaḷāseti [ud-pra-las の caus.] 音を出す,鳴らす,10,1
  3088. 448945,zh,1,uppanna,uppanna,uppanna,uppanna:a.[uppajjati の pp.] 生起した,發生した.m.pl.nom.uppannāse. -tika 已生三法. -tika-kusalattika 已生三法善三法. -tika-saraṇaduka 已生三法有諍二法. -tika-hetuduka 已生三法因二法. -dhamma已生法,7,1
  3089. 449423,zh,1,uppatana,uppāṭana,uppāṭana,uppāṭana:n.,uppāṭanaka a.[<ut-paṭ] 引き抜くこと,破壊,根絶,8,1
  3090. 449432,zh,1,uppatanaka,uppāṭanaka,uppāṭanaka,uppāṭanaka:a.,uppāṭana n.[<ut-paṭ] 引き抜くこと,破壊,根絶,10,1
  3091. 449820,zh,1,uppecca,uppecca,uppecca,uppecca,uppacca adv.[uppatati の ger.] 飛び上って.=uppatitvā,7,1
  3092. 449839,zh,1,uppila,uppīḷa,uppīḷa,uppīḷa:a.[ud-pīḍ] 压迫,6,1
  3093. 449889,zh,1,uppilavati,uppilavati,uppilavati,uppilavati,uplavati [Sk.utplavati.<ud-plu] 浮ぶ,漂う; 飛び上る,浮揚する.cf.upaplavati,10,1
  3094. 449898,zh,1,uppilavin,uppilāvin,uppilāvin,uppilāvin:a.[uppilāva-in<uppilavati] 浮揚せる,飛上った,9,1
  3095. 450033,zh,1,uraga,uraga,uraga,uraga:n.[〃]蛇,龍. -jātaka 蛇本生. -vagga 蛇品. -sutta 蛇経 ,5,1
  3096. 450181,zh,1,urulhava,urūḷhava,urūḷhava,urūḷhava,ubbuḷhava a.[ud-rub の pp.] 壮大な,大きな,偉大な ,8,1
  3097. 450501,zh,1,ussadaka,ussadaka,ussadaka,ussadaka:a.充満した,あふれる ,8,1
  3098. 450737,zh,1,ussahita,ussāhita,ussāhita,ussāhita:a.[ussahati の caus.の pp.] 決意した,激勵された ,8,1
  3099. 450802,zh,1,ussankin,ussaṅkin,ussaṅkin,ussaṅkin,ussaṅkita a.[<ud-śaṅk] 恐懼した,疑惧した ,8,1
  3100. 450806,zh,1,ussankita,ussaṅkita,ussaṅkita,ussaṅkita,ussaṅkin a.[<ud-śaṅk] 恐懼した,疑惧した ,9,1
  3101. 450814,zh,1,ussanna,ussanna,ussanna,ussanna:a.[ud-syad の pp.BSk.ut-sanna] 増大した,充満した,増盛の ,7,1
  3102. 451219,zh,1,ussita,ussita,ussita,ussita:a.[Sk.ucchrita,usseti の pp.] 起立した,揭げた,高い ,6,1
  3103. 451526,zh,1,usuya,usūyā,usūyā,usūyā,usuyyā f.[Sk.asūyā] 嫉妬 ,5,1
  3104. 451535,zh,1,usuyaka,usūyaka,usūyaka,usūyaka,usuyyaka a.[<ussuyyā] 嫉妬ある,嫉む,ねたむ ,7,1
  3105. 451573,zh,1,usuyati,usūyati,usūyati,usūyati,usuyyati [Sk.asūyati] 嫉む,羨む. pr.2sg.usūyasi; ppr.usuyyaṃ ,7,1
  3106. 451596,zh,1,usuyya,usuyyā,usuyyā,usuyyā,usūyā f.[Sk.asūyā] 嫉妬 ,6,1
  3107. 451603,zh,1,usuyyaka,usuyyaka,usuyyaka,usuyyaka,usūyaka a.[<ussuyyā] 嫉妬ある,嫉む,ねたむ ,8,1
  3108. 451608,zh,1,usuyyana,usuyyanā,usuyyanā,usuyyanā:f.usuyyitatta n.嫉妬 ,8,1
  3109. 451613,zh,1,usuyyati,usuyyati,usuyyati,usuyyati,usūyati [Sk.asūyati] 嫉む,羨む. pr.2sg.usūyasi; ppr.usuyyaṃ ,8,1
  3110. 451617,zh,1,usuyyitatta,usuyyitatta,usuyyitatta,usuyyitatta:n.usuyyanā f.嫉妬 ,11,1
  3111. 452119,zh,1,uttanda,uṭṭanda,uṭṭanda,uṭṭanda:建物,小屋.=uḍḍanda,uddaṇḍa ,7,1
  3112. 452169,zh,1,uttanta,uttanta,uttanta,uttanta:a.気絶した. =utrasta,uttasta ,7,1
  3113. 452309,zh,1,uttarakuru,uttarakuru,Uttarakuru,Uttarakuru:m.北拘盧[洲],欎単越[人四洲の一] ,10,1
  3114. 452971,zh,1,uttepeti,uṭṭepeti,uṭṭepeti,uṭṭepeti:[uḍḍeti ① の caus.] 飛び立たせる,駆逐する. =uḍḍepeti ,8,1
  3115. 453004,zh,1,utthahati,uṭṭhahati,uṭṭhahati,uṭṭhahati,uṭṭhāti [<ud-sthā] 起き上る,奮起する.=uttiṭṭhati. cf.vuṭṭhahati.opt.uṭṭhaheyya; imper.uṭṭhahatha,uṭṭhehi; aor.uṭṭhahi; ger.uṭṭhahitvā,uṭṭhāya; inf.uṭṭhātuṃ; ppr.uṭṭhahanta; caus.uṭṭhāpeti ,9,1
  3116. 453230,zh,1,utthati,uṭṭhāti,uṭṭhāti,uṭṭhāti,uṭṭhahati [<ud-sthā] 起き上る,奮起する.=uttiṭṭhati. cf.vuṭṭhahati.opt.uṭṭhaheyya; imper.uṭṭhahatha,uṭṭhehi; aor.uṭṭhahi; ger.uṭṭhahitvā,uṭṭhāya; inf.uṭṭhātuṃ; ppr.uṭṭhahanta; caus.uṭṭhāpeti ,7,1
  3117. 453282,zh,1,uttheti,uṭṭheti,uṭṭheti,uṭṭheti:[uṭṭhahati の caus.] 起立させる,上げる. =uṭṭhāpeti ,7,1
  3118. 453290,zh,1,utthita,uṭṭhita,uṭṭhita,uṭṭhita:a.[uṭṭhahati の pp.] 起立した,奮起した. cf.vuṭṭhita ,7,1
  3119. 470802,zh,1,vedanga,vedaṅga,vedaṅga,vedaṅga:n.[veda-aṅga] 吠陀支 ,7,1
  3120. 470811,zh,1,vedantagu,vedantagū,vedantagū,vedantagū:a.[veda-anta-gū] ヴェーダの極に達した,聖道に達した.=vedagū ,9,1
  3121. 470822,zh,1,vedayita,vedayita,vedayita,vedayita:a.[vedeti の pp.] 感受した,受,覺受,経験した.=vedita ,8,1
  3122. 470833,zh,1,vedeha,vedeha,Vedeha,Vedeha:a. Videha国の ,6,1
  3123. 470834,zh,1,vedeha,vedeha,vedeha,vedeha:a.[<videha] 賢い ,6,1
  3124. 470845,zh,1,vedehi,vedehī,Vedehī,Vedehī:f. 韋提希,ヴェ一デーヒ一 [Videha国の王女でマガダ国王頻毘娑羅の妃となり阿闍世を生む] ,6,1
  3125. 470932,zh,1,vedi,vedī,vedī,vedī,vedikā,vediyā: f.[Sk.vedi] 欄楯,欄干,てすり ,4,1
  3126. 470939,zh,1,vedika,vedikā,vedikā,vedikā,vedī,vediyā: f.[Sk.vedi] 欄楯,欄干,てすり ,6,1
  3127. 470962,zh,1,vedita,vedita,vedita,vedita:a.[vedeti の pp.] 感受した,経験した.= vedayita ,6,1
  3128. 470975,zh,1,vediya,vediyā,vediyā,vediyā,vedī,vedikā: f.[Sk.vedi] 欄楯,欄干,てすり ,6,1
  3129. 471080,zh,1,vekallata,vekallatā,vekallatā,vekallatā,vekalyatā: f.[vekalla-tā] =vekalla ,9,1
  3130. 471084,zh,1,vekalyata,vekalyatā,vekalyatā,vekalyatā,vekallatā: f.[vekalla-tā] =vekalla ,9,1
  3131. 471091,zh,1,vekantaka-loha,vekantaka-loha,vekantaka-loha,vekantaka-loha:水銀 ,14,1
  3132. 471179,zh,1,veluka,veḷuka,veḷuka,veḷuka:m.竹の一種.=vaṃsa-coraka ,6,1
  3133. 471220,zh,1,vema,vema,vema,vema,vemaka: n.[<vāyati ②] 織機,梭(ひ) ,4,1
  3134. 471237,zh,1,vemaka,vemaka,vemaka,vemaka,vema: n.[<vāyati ②] 織機,梭(ひ) ,6,1
  3135. 471278,zh,1,vemattha,vemaṭṭha,vemaṭṭha,vemaṭṭha:a.横撃の ,8,1
  3136. 471315,zh,1,vendu,veṇḍu,Veṇḍu,Veṇḍu,Veṇhu,Venhu: m.[Sk.Viṣṇu] ヴィシュヌ天 ,5,1
  3137. 471329,zh,1,venhu,veṇhu,Veṇhu,Veṇhu,Venhu,Veṇḍu: m.[Sk.Viṣṇu] ヴィシュヌ天 ,5,1
  3138. 471331,zh,1,venhu,venhu,Venhu,Venhu,Veṇhu,Veṇḍu: m.[Sk.Viṣṇu] ヴィシュヌ天 ,5,1
  3139. 471387,zh,1,vepaciti,vepaciti,Vepaciti,Vepaciti,Vepacittiya,Vepacitti:m.[Sk.Vipracitti.BSk. Vemacitrin,Vemacitti] 吠波質底,毘摩質多[阿修羅王の名] ,8,1
  3140. 471388,zh,1,vepacitti,vepacitti,Vepacitti,Vepacitti,Vepaciti,Vepacittiya:m.[Sk.Vipracitti.BSk. Vemacitrin,Vemacitti] 吠波質底,毘摩質多[阿修羅王の名] ,9,1
  3141. 471392,zh,1,vepacittiya,vepacittiya,Vepacittiya,Vepacittiya,Vepacitti,Vepaciti:m.[Sk.Vipracitti.BSk. Vemacitrin,Vemacitti] 吠波質底,毘摩質多[阿修羅王の名] ,11,1
  3142. 471484,zh,1,veranja,verañjā,Verañjā,Verañjā:f.毘蘭若,ヴェーランジャー[コーサラ国の都市,この地が飢饉で仏は馬麦を食べられた] ,7,1
  3143. 471501,zh,1,verika,verika,verika,verika,verin:a.[<vera] 怨ある,敵意の,怨敵.veri-bhaya 怨敵の怖畏.veri-rāja-vijaya敵王への勝利 ,6,1
  3144. 471510,zh,1,verin,verin,verin,verin,verika:a.[<vera] 怨ある,敵意の,怨敵.veri-bhaya 怨敵の怖畏.veri-rāja-vijaya敵王への勝利 ,5,1
  3145. 471590,zh,1,vesi,vesī,vesī,vesī,vesiyā,vesikā:f.[<vessī] 下層階級の女,遊女,婬女,倡婦,妓女 ,4,1
  3146. 471596,zh,1,vesika,vesikā,vesikā,vesikā,vesī,vesiyā:f.[<vessī] 下層階級の女,遊女,婬女,倡婦,妓女 ,6,1
  3147. 471597,zh,1,vesiya,vesiyā,vesiyā,vesiyā,vesikā,vesī:f.[<vessī] 下層階級の女,遊女,婬女,倡婦,妓女 ,6,1
  3148. 471640,zh,1,vessantara,vessantara,Vessantara,Vessantara:m.[Sk.Visvantara] 毘輸安多羅.一切度[王子の名,釈尊の前生].-jātakaヴェッサンタラ<br>ジャータカ[最大の本生経] ,10,1
  3149. 471653,zh,1,vessayana,vessāyana,vessāyana,vessāyana:m.=vessa ,9,1
  3150. 471860,zh,1,veyyaggha,veyyaggha,veyyaggha,veyyaggha,veyyagghin: a.m.[<vyaggha] 虎の如き(疑惑),虎皮で覆った車 ,9,1
  3151. 471866,zh,1,veyyagghin,veyyagghin,veyyagghin,veyyagghin,veyyaggha: a.m.[<vyaggha] 虎の如き(疑惑),虎皮で覆った車 ,10,1
  3152. 471927,zh,1,vhaya,vhaya,vhaya,vhaya:a.[Sk.hvaya<hvā] 称せられる,名称. cf.avhaya ,5,1
  3153. 472146,zh,1,vibbhanta,vibbhanta,vibbhanta,vibbhanta:a.[vibbhamati の pp.] 迷乱した,混乱の.-citta 迷乱心,散乱心 ,9,1
  3154. 472166,zh,1,vibbhantaka,vibbhantaka,vibbhantaka,vibbhantaka:a.[vibbhanta-ka] 迷乱した,還俗した ,11,1
  3155. 472440,zh,1,vibhanga,vibhaṅga,Vibhaṅga,Vibhaṅga:m.①経分別[律の戒経の解説].=Suttavibhaṅga.②分別論 [七論の第二].=Abhidhamma-vibhaṅga ,8,1
  3156. 472549,zh,1,vibhatta,vibhatta,vibhatta,vibhatta:a.[vibhajati の pp.] 分別した,区分した,配分した,詳細な,解説した ,8,1
  3157. 472596,zh,1,vibhattavant,vibhattavant,vibhattavant,vibhattavant:a.[vibhatta-vant] 分別した者,詳說者 ,12,1
  3158. 473018,zh,1,vibhinna,vibhinna,vibhinna,vibhinna:a.[vi-bhinna] 分裂した,分散した ,8,1
  3159. 473037,zh,1,vibhitaka,vibhīṭaka,vibhīṭaka,vibhīṭaka,vibhītaka:m.ヴィビータカ,毘鞞得迦,川練 [薬果の樹] ,9,1
  3160. 473041,zh,1,vibhitaka,vibhītaka,vibhītaka,vibhītaka,vibhīṭaka:m.ヴィビータカ,毘鞞得迦,川練 [薬果の樹] ,9,1
  3161. 474003,zh,1,vici,vīci,vīci,vīci:m.f.[n.] 波,(時間の)間隔  ,4,1
  3162. 476934,zh,1,viharanta,viharanta,viharanta,viharanta:a.[viharati の ppr.] 住者 ,9,1
  3163. 477014,zh,1,vihaviha,vihaviha,vihaviha,vihaviha:m.ビハビハ[鳥の鳴き声] ,8,1
  3164. 477045,zh,1,vihesaka,vihesaka,vihesaka,vihesaka,vihesika: a.[<viheseti] 加害する,悩ます,悩乱の.f.vihesikā ,8,1
  3165. 477064,zh,1,vihesika,vihesika,vihesika,vihesika,vihesaka: a.[<viheseti] 加害する,悩ます,悩乱の.f.vihesikā ,8,1
  3166. 477391,zh,1,vijana,vījana,vījana,vījana,vījanika,vījaniya:n.vījani f.[<vījati] 扇,扇子,団扇,払子 ,6,1
  3167. 477548,zh,1,vijanika,vījanika,vījanika,vījanika,vījana,vījaniya:n.vījani f.[<vījati] 扇,扇子,団扇,払子 ,8,1
  3168. 477584,zh,1,vijaniya,vījaniya,vījaniya,vījaniya,vījana,vījanika: n.vījani f.[<vījati] 扇,扇子,団扇,払子 ,8,1
  3169. 481029,zh,1,vilagga,vilagga,vilagga,vilagga:a. [<vi-lagga] 固着した,細い ,7,1
  3170. 481118,zh,1,vilambini,vilambinī,vilambinī,vilambinī: f.vilambinī 蔓草 ,9,1
  3171. 481255,zh,1,vilasaka,vilāsaka,vilāsaka,vilāsaka,vilāsin:a.[<vilāsa] 優美の,媚態の ,8,1
  3172. 481302,zh,1,vilasin,vilāsin,vilāsin,vilāsin,vilāsaka:a.[<vilāsa] 優美の,媚態の ,7,1
  3173. 481331,zh,1,vilata,vilāta,vilāta,vilāta:m.ぶらんこ,手かご ,6,1
  3174. 481520,zh,1,vilina,vilīna,vilīna,vilīna:a.[vilīyati の pp.] 付着した; 熟した,精製した,とけた,亡びた ,6,1
  3175. 481863,zh,1,vilugga,vilugga,vilugga,vilugga:a.[<ruj] 破壊した ,7,1
  3176. 481972,zh,1,viluna,vilūna,vilūna,vilūna:a.[<vi-lū] (鬚髪を)剃った,切除した,刈った ,6,1
  3177. 481998,zh,1,vilutta,vilutta,vilutta,vilutta:a.[vilumpati の pp.] 掠奪された,破滅した ,7,1
  3178. 482325,zh,1,vimariyadikata,vimariyādikata,vimariyādikata,vimariyādikata:a.[vi-mariyādā-kata] 制限のない,自由になった,解放された ,14,1
  3179. 482333,zh,1,vimata,vimata,vimata,vimata:a.[<vi-man] 疑慮した,疑念の ,6,1
  3180. 482525,zh,1,vimhita,vimhita,vimhita,vimhita:a.[vi-smi の pp.] 驚いた,びっくりした ,7,1
  3181. 482590,zh,1,vimocaniya,vimocanīya,vimocanīya,vimocanīya:a.[vimoceti の grd.] 解脱させられるべき ,10,1
  3182. 482613,zh,1,vimoceti,vimoceti,vimoceti,vimoceti:[vimuccati の caus.] 解脫させる,解放させる,自由にさせる.grd.vimocanīya ,8,1
  3183. 482914,zh,1,vimutta,vimutta,vimutta,vimutta:a.[vimuñcati の pp.Sk.vimukta] 解脱した,解脱者.-atta 自ら解脱した.-citta 解脱心 ,7,1
  3184. 483072,zh,1,vimuttinanadassana,vimuttiñāṇadassana,vimuttiñāṇadassana,vimuttiñāṇadassana:n.解脱智見. -kathā 解脱智見論. -kkhandha 解脱智見蘊. -ratana解脱智見宝. -sampadā 解脱智見具足,解脱智見成就 ,18,1
  3185. 487557,zh,1,vipalavita,vipalāvita,vipalāvita,vipalāvita:a.[vi-plu の caus.の pp.] 漂流した,水中に投げ出された ,10,1
  3186. 487650,zh,1,vipallattha,vipallattha,vipallattha,vipallattha:a.[Sk.vi-paryasta] 顛倒した.=vipariyattha ,11,1
  3187. 488774,zh,1,vipateti,vipāṭeti,vipāṭeti,vipāṭeti,vipāteti:[vi-pāṭ の caus.] 裂く,破壊る.pp.vipāṭita ,8,1
  3188. 488776,zh,1,vipateti,vipāteti,vipāteti,vipāteti,vipāṭeti:[vi-pāṭ の caus.] 裂く,破壊する.pp.vipāṭita ,8,1
  3189. 488968,zh,1,vippahina,vippahīna,vippahīna,vippahīna:a.[vippajahati の pp.] 捨断した,棄捨した ,9,1
  3190. 489099,zh,1,vippakinna,vippakiṇṇa,vippakiṇṇa,vippakiṇṇa:a.[vippakirati の pp.] 散乱した,混乱の ,10,1
  3191. 489643,zh,1,vippavasati,vippavasati,vippavasati,vippavasati:[<vi-pa-vas] ① 不在にする,家から出て住する.② 衣を離れる.pp.vippavuttha ,11,1
  3192. 490202,zh,1,viraddha,viraddha,viraddha,viraddha:a.[virajjhati の pp.] 失敗した,失われた ,8,1
  3193. 490301,zh,1,viradhita,virādhita,virādhita,virādhita:a.[virādheti の pp.] 失敗した,失った ,9,1
  3194. 490418,zh,1,viragita,virāgita,virāgita,virāgita:a.① [virājeti の pp.] 捨てた,掃蕩した.② [virājati の caus.の pp.] 輝やける,光線のある ,8,1
  3195. 490778,zh,1,viramana,viramaṇa,viramaṇa,viramaṇa:n.[<viramati] 離楽,離去 ,8,1
  3196. 491106,zh,1,virecana,virecana,virecana,virecana:n.①下痢,吐下薬. ②下痢.=vireka ,8,1
  3197. 491481,zh,1,virohana,virohana,virohana,virohana:n.[<vi-ruh] 増大,成長 ,8,1
  3198. 491500,zh,1,viruda,viruda,viruda,viruda,viruta:n.[vi-ruta] 叫び,さわぎ,占[鳥獸]声 ,6,1
  3199. 491623,zh,1,viruhati,virūhati,virūhati,virūhati:[<vi-ruh] 増大する,増長する,成長する ,8,1
  3200. 491696,zh,1,virulha,virūḷha,virūḷha,virūḷha:a.[virūhati の pp.] 成長した,増長の ,7,1
  3201. 491763,zh,1,virupa,virūpa,virūpa,virūpa:a.[vi-rūpa] 醜き,醜異の,異樣の. -akkha醜目. -kiriya変身術 ,6,1
  3202. 491856,zh,1,viruta,viruta,viruta,viruta,viruda:n.[vi-ruta] 叫び,さわぎ,占[鳥獸]声 ,6,1
  3203. 491931,zh,1,visahara,visāhāra,visāhāra,visāhāra:=visaṃhāra. cf.visaṃharati ,8,1
  3204. 491932,zh,1,visahara,visāhāra,visāhāra,visāhāra,visaṃhāra: m. 破壊,不均衡 ,8,1
  3205. 491939,zh,1,visahata,visāhata,visāhata,visāhata:=visaṃhata. cf.visaṃharati ,8,1
  3206. 491950,zh,1,visajja,visajja,visajja,visajja,visajjati: → vissajjati ,7,1
  3207. 491955,zh,1,visajjana,visajjana,visajjana,visajjana: → vissajjana ,9,1
  3208. 491960,zh,1,visajjati,visajjati,visajjati,visajjati,visajja: → vissajjati ,9,1
  3209. 491991,zh,1,visakkati,visakkati,visakkati,visakkati:[<vi-sak] 強制する ,9,1
  3210. 492008,zh,1,visalakkhi-vimana,visālakkhi-vimāna,Visālakkhi-vimāna,Visālakkhi-vimāna:n. 広目天宮 ,17,1
  3211. 492032,zh,1,visam,vīsaṃ,vīsaṃ,vīsaṃ,vīsati:num.[Sk.viṃśati] 二十.~akusala-pakkhā 二十不善分. ~ ākārā [縁起] 二十行相. ~ kusala-pakkhā 二十善分. ~ dhammā 二十法[沙門の]. -nipāta二十偈集. -vagga 二十集. -vagga-karaṇa二十衆可作. -vagga-bhikkhusaṅgha二十比丘僧伽[五種僧伽の一]. -vatthuka 二十事ある. -vatthukā sakkāya-diṭṭhi二十事ある有身見 ,5,1
  3212. 492074,zh,1,visamhara,visaṃhāra,visaṃhāra,visaṃhāra,visāhāra: m. 破壊,不均衡 ,9,1
  3213. 492075,zh,1,visamharati,visaṃharati,visaṃharati,visaṃharati: [<vi-sam-hṛ] 破壊する,バうバうにする. pp.visaṃhata,visāhata ,11,1
  3214. 492138,zh,1,visamyoga,visaṃyoga,visaṃyoga,visaṃyoga,visaññoga:m.[vi-saṃ-yoga] 離軛,離縛,離繋 ,9,1
  3215. 492149,zh,1,visamyutta,visaṃyutta,visaṃyutta,visaṃyutta,visaññutta: [<vi-saṃ-yuj] 離縛した,離繋した者,軛を離れた ,10,1
  3216. 492190,zh,1,visankhita,visaṅkhita,visaṅkhita,visaṅkhita:a.[vi-saṅkhata] 行作を離れた,止滅した ,10,1
  3217. 492209,zh,1,visanna,visanna,visanna,visanna:a.[visīdati の pp.] 沈んだ,没した. cf.vyasanna ,7,1
  3218. 492222,zh,1,visannoga,visaññoga,visaññoga,visaññoga,visaṃyoga:m.[vi-saṃ-yoga] 離軛,離縛,離繋 ,9,1
  3219. 492228,zh,1,visannutta,visaññutta,visaññutta,visaññutta,visaṃyutta: [<vi-saṃ-yuj] 離縛した,離繋した者,軛を離れた ,10,1
  3220. 492242,zh,1,visappana,visappana,visappana,visappana: n.[<vi-sṛp] 拡大,拡張 ,9,1
  3221. 492291,zh,1,visata,visaṭa,visaṭa,visaṭa,visata: a.[vi-sṛ の pp.Sk.visṛta] ①広布した,広い,拡がる. ②止滅した ,6,1
  3222. 492298,zh,1,visata,visaṭā,visaṭā,visaṭā,visatā: f.執着(渇愛). cf.visattikā ,6,1
  3223. 492302,zh,1,visata,visata,visata,visata,visaṭa: a.[vi-sṛ の pp.Sk.visṛta] ①広布した,広い,拡がる. ②止滅した ,6,1
  3224. 492306,zh,1,visata,visatā,visatā,visatā,visaṭā: f.執着(渇愛). cf.visattikā ,6,1
  3225. 492321,zh,1,visati,vīsati,vīsati,vīsati,vīsaṃ:num.[Sk.viṃśati] 二十. ~akusala-pakkhā 二十不善分. ~ ākārā [縁起] 二十行相. ~ kusala-pakkhā 二十善分. ~ dhammā 二十法[沙門の]. -nipāta二十偈集. -vagga 二十集. -vagga-karaṇa二十衆可作. -vagga-bhikkhusaṅgha二十比丘僧伽[五種僧伽の一]. -vatthuka 二十事ある. -vatthukā sakkāya-diṭṭhi二十事ある有身見 ,6,1
  3226. 492340,zh,1,visatita,visāṭita,visāṭita,visāṭita:a.[vi-śat の pp.] 砕破した,分断した ,8,1
  3227. 492352,zh,1,visatta,visatta,visatta,visatta:a.[visajjati の pp.] 執着した,もつれた ,7,1
  3228. 492377,zh,1,visavana,visavanā,visavanā,visavanā,visavī:f.種々に流出する ,8,1
  3229. 492386,zh,1,visavi,visavī,visavī,visavī,visavanā:f.種々に流出する ,6,1
  3230. 492423,zh,1,viseni,viseni,viseni,viseni: a.[<vi-sena] 破[煩悩]軍の,無敵. -karoti無敵となす,平定する ,6,1
  3231. 492523,zh,1,visevita,visevita,visevita,visevita:a.[vi-sevita] 転燥の,相違の,奸計の,歪んだ ,8,1
  3232. 492585,zh,1,visinna,visiṇṇa,visiṇṇa,visiṇṇa:a.[viseyyati の pp.] 破壊した,粉砕した ,7,1
  3233. 492685,zh,1,vissa,vissa,vissa,vissa:a.[Sk.viśva] ①一切の.②[Sk.visra] 生臭い,かび臭い ,5,1
  3234. 492758,zh,1,vissajjita,vissajjita,vissajjita,vissajjita:a.[vissajjeti の pp.] 頒与した,遣れる,放免した,派遣した,答えた ,10,1
  3235. 492887,zh,1,vissasati,vissasati,vissasati,vissasati,vissāseti: [vi-śvas] 自信がある,信頼する,親しくする,心安い.opt.vissase,vissāsaye; pp.vissattha ,9,1
  3236. 492899,zh,1,vissaseti,vissāseti,vissāseti,vissāseti,vissasati: [vi-śvas] 自信がある,信頼する,親しくする,心安い.opt.vissase,vissāsaye; pp.vissattha ,9,1
  3237. 492914,zh,1,vissata,vissata,vissata,vissata:a.[vi-sṛ の pp.] 流出した,空費した ,7,1
  3238. 492952,zh,1,vissota,vissota,vissota,vissota:a.流出した,空費した ,7,1
  3239. 493057,zh,1,visukkhita,visukkhita,visukkhita,visukkhita:a.[<vi-śuṣ] 乾燥した,干上った ,10,1
  3240. 493813,zh,1,vitiharana,vītiharaṇa,vītiharaṇa,vītiharaṇa:n.交换 ,10,1
  3241. 493858,zh,1,vitimissa,vītimissa,vītimissa,vītimissa:a.[vi-ati-missa] 混合した,雑の.-dhamma 雑法 ,9,1
  3242. 494497,zh,1,vivadaka,vivādaka,vivādaka,vivādaka,vivādātar:m.争論者 ,8,1
  3243. 494595,zh,1,vivadatar,vivādātar,vivādātar,vivādātar,vivādaka:m.争論者 ,9,1
  3244. 494623,zh,1,vivaddha,vivaḍḍha,vivaḍḍha,vivaḍḍha,vivaddha:a.成長した,成育した. ceto-vivaddha-kusala 心增長善行 ,8,1
  3245. 494626,zh,1,vivaddha,vivaddha,vivaddha,vivaddha,vivaḍḍha:a.成長した,成育した. ceto-vivaddha-kusala 心增長善行 ,8,1
  3246. 495831,zh,1,vivitta,vivitta,vivitta,vivitta:a.[viviccati の pp.] 遠離した,離れた.-āsana 遠離した坐処. -senāsana 遠離した坐臥処,住処 ,7,1
  3247. 495954,zh,1,viyakasi,viyākāsi,viyākāsi,viyākāsi: [vyākaroti の aor.] 解説した,記説した,=vyākāsi ,8,1
  3248. 495967,zh,1,viyanjana,viyañjana,viyañjana,viyañjana:n.相,特相;文;薬味.=vyañjana,byañjana ,9,1
  3249. 495973,zh,1,viyapanna,viyāpanna,viyāpanna,viyāpanna:a. 失迷した,瞋恚の.=byāpanna,vyāpanna ,9,1
  3250. 496002,zh,1,viyatta,viyatta,viyatta,viyatta:①a.[ Sk.vyaka.<vi-añj の pp.] 聰明の,有能の,堪能の.=vyatta,byatta. ②a.分裂した,異端の,異諍者.=vavatthita ,7,1
  3251. 496013,zh,1,viyatti,viyatti,viyatti,viyatti:f.[Sk.vyakti] 明白,区别.cf.veyyatti ,7,1
  3252. 496023,zh,1,viyayata,viyāyata,viyāyata,viyāyata:a.差出した.=vyāyata ,8,1
  3253. 496355,zh,1,vokkanta,vokkanta,vokkanta,vokkanta:a.[vokkamati の pp.] ①脱線した,道をはずれた. ②入胎した ,8,1
  3254. 496370,zh,1,volambita,volambita,volambita,volambita:a.下垂した,懸垂の.=olambita ,9,1
  3255. 496371,zh,1,volokana,volokana,volokana,volokana:n.観察 ,8,1
  3256. 496395,zh,1,vonata,vonata,vonata,vonata:a.[vi-ava-nata] 下曲した,下に傾いた,うなだれた ,6,1
  3257. 496446,zh,1,vosita,vosita,vosita,vosita:a.[vi-ava-sā の pp.] 完成した,終結した,完結した. cf.vusita,vyosita ,6,1
  3258. 496493,zh,1,votthapana,voṭṭhapana,voṭṭhapana,voṭṭhapana,voṭṭhappana,votthapana,votthappana:n.[<votthāpeti] 確定,確定作用,建立.=vavatthapana. -kiriyā 確定唯作. ~citta確定心.-manoviññāṇa-dhātu確定意識界. -vāra確定時分 ,10,1
  3259. 496495,zh,1,votthapana,votthapana,votthapana,votthapana,votthappana,voṭṭhapana,voṭṭhappana:n.[<votthāpeti] 確定,確定作用,建立.=vavatthapana. -kiriyā 確定唯作. ~citta確定心.-manoviññāṇa-dhātu確定意識界. -vāra確定時分 ,10,1
  3260. 496505,zh,1,votthappana,voṭṭhappana,voṭṭhappana,voṭṭhappana,voṭṭhapana,votthapana,votthappana:n.[<votthāpeti] 確定,確定作用,建立.=vavatthapana. -kiriyā 確定唯作. ~citta確定心.-manoviññāṇa-dhātu確定意識界. -vāra確定時分 ,11,1
  3261. 496506,zh,1,votthappana,votthappana,votthappana,votthappana,votthapana,voṭṭhapana,voṭṭhappana:n.[<votthāpeti] 確定,確定作用,建立.=vavatthapana. -kiriyā 確定唯作. ~citta確定心.-manoviññāṇa-dhātu確定意識界. -vāra確定時分 ,11,1
  3262. 496531,zh,1,vuccate,vuccate,vuccate,vuccate,vuccati: [vac の pass.Sk.ucyate,BSk.uccati] 言われる.pr.3pl.vuccare; ppr.vuccamāna; pp.vutta ,7,1
  3263. 496533,zh,1,vuccati,vuccati,vuccati,vuccati, vuccate: [vac の pass.Sk.ucyate,BSk.uccati] 言われる.pr.3pl.vuccare; ppr.vuccamāna; pp.vutta ,7,1
  3264. 496545,zh,1,vuddha,vuḍḍha,vuḍḍha,vuḍḍha,vuddha: a.[vaḍḍhati の pp.Sk.vṛddha] 耆宿の,長老,年長の,増 上の.-pabbajita 老年出家者,晩年僧.-sīla 修戒具足. -sīlin 戒徳増上者 ,6,1
  3265. 496553,zh,1,vuddha,vuddha,vuddha,vuddha,vuddhi:→vuḍḍha,vuḍḍhi ,6,1
  3266. 496554,zh,1,vuddha,vuddha,vuddha,vuddha,vuḍḍha: a.[vaḍḍhati の pp.Sk.vṛddha] 耆宿の,長老,年長の,増 上の.-pabbajita 老年出家者,晩年僧.-sīla 修戒具足. -sīlin 戒徳増上者 ,6,1
  3267. 496576,zh,1,vuddhi,vuḍḍhi,vuḍḍhi,vuḍḍhi,vuddhi:f.[ Sk.vṛddhi] 増長,増大,繁栄. =vaḍḍhi,buddhi. vuddhi kusalesu dhammesu 諸善法の增大 ,6,1
  3268. 496583,zh,1,vuddhi,vuddhi,vuddhi,vuddhi,vuddha:→vuḍḍhi,vuḍḍha ,6,1
  3269. 496584,zh,1,vuddhi,vuddhi,vuddhi,vuddhi,vuḍḍhi:f.[ Sk.vṛddhi] 増長,増大,繁栄. =vaḍḍhi,buddhi. vuddhi kusalesu dhammesu 諸善法の增大 ,6,1
  3270. 496614,zh,1,vulha,vūḷha,vūḷha,vūḷha:= vuḷha ,5,1
  3271. 496625,zh,1,vunhi,vuṇhi,vuṇhi,vuṇhi:m.[Sk.vahni] 火,火焰 ,5,1
  3272. 496627,zh,1,vupaccheda,vūpaccheda,vūpaccheda,vūpaccheda:m [<vi-upa-chid] 断絶,離断 ,10,1
  3273. 496643,zh,1,vupakattha,vūpakaṭṭha,vūpakaṭṭha,vūpakaṭṭha:a.[vūpakāseti の pp. BSk.vyapakṛṣṭa] 遠離した ,10,1
  3274. 496708,zh,1,vusimant,vusīmant,vusīmant,vusīmant:a.完成した,自在となった.=vusitavant ,vasavattin (vasīmant) ,8,1
  3275. 496725,zh,1,vusitavant,vusitavant,vusitavant,vusitavant,vusitāvin: a.[vusita-vant,āvin] 修行成滿した,已住の,完成した. gen.vusitavataṃ ,10,1
  3276. 496728,zh,1,vusitavin,vusitāvin,vusitāvin,vusitāvin,vusitavant: a.[vusita-vant,āvin] 修行成滿した,已住の,完成した.gen.vusitavataṃ ,9,1
  3277. 496803,zh,1,vuttha,vuttha,vuttha,vuttha:a.[vasati vas ②の pp.] 住した,已住の,過ごした.=vasita,vusita ,6,1
  3278. 496812,zh,1,vutthahanta,vuṭṭhahanta,vuṭṭhahanta,vuṭṭhahanta:a.[<vuṭṭhahati の ppr.] 出定[者] ,11,1
  3279. 496818,zh,1,vutthahati,vuṭṭhahati,vuṭṭhahati,vuṭṭhahati,vuṭṭhāti: [<ud-sthā または vi-ud-sthā] 立ち上る,出定する,出罪する,出起する,現われる,戻る.pp.vuṭṭhita; caus.vuṭṭhāpeti ,10,1
  3280. 496867,zh,1,vutthati,vuṭṭhāti,vuṭṭhāti,vuṭṭhāti,vuṭṭhahati: [<ud-sthā または vi-ud-sthā] 立ち上る,出定する,出罪する,出起する,現われる,戻る.pp.vuṭṭhita; caus.vuṭṭhāpeti ,8,1
  3281. 496895,zh,1,vutthita,vuṭṭhita,vuṭṭhita,vuṭṭhita:a.[vuṭṭhahati の pp.] 出起した,出定した,出罪した ,8,1
  3282. 496916,zh,1,vuttika,vuttika,vuttika,vuttika,vuttin: a.[<vutti] 行為する,生活する ,7,1
  3283. 496921,zh,1,vuttin,vuttin,vuttin,vuttin,vuttika: a.[<vutti] 行為する,生活する ,6,1
  3284. 496969,zh,1,vyabajjha,vyābajjha,vyābajjha,vyābajjha:a.m.[vyābādha-ya] 悩害 ,9,1
  3285. 496970,zh,1,vyabhanga,vyābhaṅgā,vyābhaṅgā,vyābhaṅgā:f.棒,天秤棒,打麦棒; 棒鐮 ,9,1
  3286. 497006,zh,1,vyadinna,vyādinna,vyādinna,vyādinna:a.[vi-ādinna] 分裂させる,断絶した.=vi-ādiṇṇa ,8,1
  3287. 497077,zh,1,vyakula,vyākula,vyākula,vyākula:a.[vi-ākula] 混乱した ,7,1
  3288. 497100,zh,1,vyamhita,vyamhita,vyamhita,vyamhita:a.[vi-smi の pp.] 驚いた,怖れた,驚怖の.=vimhita ,8,1
  3289. 497112,zh,1,vyanjati,vyañjati,vyañjati,vyañjati:[<vi-añj] 記す,記述する,特徵づける ,8,1
  3290. 497225,zh,1,vyapin,vyāpin,vyāpin,vyāpin:a.[<vi-āp] 遍満した,拡充した ,6,1
  3291. 497257,zh,1,vyasanna,vyasanna,vyasanna,vyasanna:a.[visīdati の pp.] 沈没した.=visanna ,8,1
  3292. 497321,zh,1,vyosita,vyosita,vyosita,vyosita:a.[<vi-ava-sā] 完了した,終結した.=vosita. cf.vosāna ,7,1
  3293. 497329,zh,1,vyuhati,vyūhati,vyūhati,vyūhati:[<vi-vāh] 集める,排列する ,7,1