s0404t.tik.htm 420 KB

123456789101112131415161718192021222324252627282930313233343536373839404142434445464748495051525354555657585960616263646566676869707172737475767778798081828384858687888990919293949596979899100101102103104105106107108109110111112113114115116117118119120121122123124125126127128129130131132133134135136137138139140141142143144145146147148149150151152153154155156157158159160161162163164165166167168169170171172173174175176177178179180181182183184185186187188189190191192193194195196197198199200201202203204205206207208209210211212213214215216217218219220221222223224225226227228229230231232233234235236237238239240241242243244245246247248249250251252253254255256257258259260261262263264265266267268269270271272273274275276277278279280281282283284285286287288289290291292293294295296297298299300301302303304305306307308309310311312313314315316317318319320321322323324325326327328329330331332333334335336337338339340341342343344345346347348349350351352353354355356357358359360361362363364365366367368369370371372373374375376377378379380381382383384385386387388389390391392393394395396397398399400401402403404405406407408409410411412413414415416417418419420421422423424425426427428429430431432433434435436437438439440441442443444445446447448449450451452453454455456457458459460461462463464465466467468469470471472473474475476477478479480481482483484485486487488489490491492493494495496497498499500501502503504505506507508509510511512513514515516517518519520521522523524525526527528529530531532533534535536537538539540541542543544545546547548549550551552553554555556557558559560561562563564565566567568569570571572573574575576577578579580581582583584585586587588589590591592593594595596597598599600601602603604605606607608609610611612613614615616617618619620621622623624625626627628629630631632633634635636637638639640641642643644645646647648649650651652653654655656657658659660661662663664665666667668669670671672673674675676677678679680681682683684685686687688689690691692693694695696697698699700701702703704705706707708709710711712713714715716717718719720721722723724725726727728729730731732733734735736737738739740741742743744745746747748749750751752753754755756757758759760761762763764765766767768769770771772773774775776777778779780781782783784785786787788789790791792793794795796797798799800801802803804805806807808809810811812813814815816817818819820821822823824825826827828829830831832833834835836837838839840841842843844845846847848849850851852853854855856857858859860861862863864865866867868869870871872873874
  1. <body>
  2. <a name="an8"></a>
  3. <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an8"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  4. <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
  5. <p class="book">Aṭṭhakanipāta-ṭīkā</p>
  6. <p class="title">1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ</p>
  7. <p class="chapter">1. Mettāvaggo</p>
  8. <p class="subhead">1. Mettāsuttavaṇṇanā</p>
  9. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_an8"></a><span class="paranum">1</span>. Aṭṭhakanipātassa <a name="V3.0189"></a><a name="M3.0203"></a> paṭhame <span class="bld">vaḍḍhitāyā</span>ti bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitāya. <span class="bld">Punappunaṃ katāyā</span>ti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitāya. <span class="bld">Yuttayānasadisakatāyā</span>ti yathā yuttaājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattārahataṃ gamitāya. <span class="bld">Patiṭṭhānaṭṭhenā</span>ti sabbasampattiadhiṭṭhānaṭṭhena. <span class="bld">Paccupaṭṭhitāyā</span>ti bhāvanābahulīkārehi pati pati upaṭṭhitāya avijahitāya. <span class="bld">Samantato citāyā</span>ti sabbabhāgena bhāvanānurūpaṃ cayaṃ gamitāya. Tenāha <span class="bld">‘‘upacitāyā’’</span>ti. <span class="bld">Suṭṭhu samāraddhāyā</span>ti ativiya sammadeva nibbattigatāya.</p>
  10. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo</span> <a name="V3.0190"></a> <span class="bld">ca mettaṃ bhāvayatī</span>tiādīsu yo koci gahaṭṭho vā pabbajito vā. <span class="bld">Metta</span>nti mettājhānaṃ.</p>
  11. <p class="bodytext"><span class="bld">Appamāṇa</span>nti bhāvanāvasena ārammaṇavasena ca appamāṇaṃ. Asubhabhāvanādayo viya hi ārammaṇe ekadesaggahaṇaṃ akatvā anavasesapharaṇavasena anodhiso pharaṇavasena ca, appamāṇārammaṇatāya paguṇabhāvanāvasena ca appamāṇaṃ. <span class="bld">Tanū saṃyojanā hontī</span>ti mettaṃ pādakaṃ katvā sammasitvā heṭṭhime ariyamagge adhigacchantassa sukheneva paṭighasaṃyojanādayo pahīyamānā tanū hontīti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
  12. <p class="bodytext">Evaṃ kilesappahānañca nibbānādhigamañca mettābhāvanāya sikhāppattamānisaṃsaṃ dassetvā idāni aññepi ānisaṃse dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekampi ce’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">aduṭṭhacitto</span>ti mettābalena suṭṭhu vikkhambhitabyāpādatāya byāpādena adūsitacitto. <span class="bld">Mettāyatī</span>ti hitapharaṇavasena mettaṃ <a name="M3.0204"></a> karoti. <span class="bld">Kusalī</span>ti atisayena kusalavā mahāpuñño, paṭighādianatthavigamena khemī. <span class="bld">Sabbe ca pāṇe</span>ti <span class="bld">ca</span>-saddo byatireko. <span class="bld">Manasānukampī</span>ti cittena anukampanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ekasattavisayāpi tāva mettā mahākusalarāsi, sabbe pana pāṇe attano puttaṃ viya hitapharaṇena manasā anukampanto pahukaṃ pahuṃ anappakaṃ apariyantaṃ catusaṭṭhimahākappepi attano vipākappabandhaṃ pavattetuṃ samatthaṃ uḷāraṃ puññaṃ ariyo parisuddhacitto puggalova karoti nipphādetīti. <span class="bld">Sattabharita</span>nti sattehi aviraḷaṃ, ākiṇṇamanussanti attho.</p>
  13. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅgahavatthūnī</span>ti (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120) lokassa saṅgaṇhanakāraṇāni. Nipphannasassato nava bhāge kassakassa datvā raññaṃ ekabhāgaggahaṇaṃ <span class="bld">dasamabhāgaggahaṇaṃ</span>. Evaṃ kassakā haṭṭhatuṭṭhā sassāni sampādentīti āha <span class="bld">‘‘sassasampādane medhāvitāti attho’’</span>ti. Tato orabhāge kira chabhāgaggahaṇaṃ jātaṃ. <span class="bld">Chamāsika</span>nti channaṃ channaṃ māsānaṃ pahonakaṃ. <span class="bld">Pāsetī</span>ti pāsagate viya karoti. Vācāya piyaṃ vācāpiyaṃ, tassa kammaṃ <span class="bld">vācāpeyyaṃ</span>. Sabbaso raṭṭhassa iddhādibhāvato <span class="bld">khemaṃ. Nirabbudaṃ</span> coriyābhāvato. Iddhañhi raṭṭhaṃ acoriyaṃ. <span class="bld">‘‘Niraggaḷa’’nti vuccati</span> apārutagharabhāvato.</p>
  14. <p class="bodytext"><span class="bld">Uddhaṃmūlakaṃ katvā</span>ti ummūlaṃ katvā. <span class="bld">Dvīhi pariyaññehī</span>ti mahāyaññassa pubbabhāge pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. <span class="bld">Satta…pe… bhīsanassā</span>ti sattanavutādhikānaṃ pañcannaṃ pasusatānaṃ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṃ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti –</p>
  15. <p class="gatha1">‘‘Chasatāni <a name="V3.0191"></a> niyujjanti, pasūnaṃ majjhime hani;</p>
  16. <p class="gathalast">Assamedhassa yaññassa, ūnāni pasūhi tīhī’’ti. (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120; a. ni. ṭī. 2.4.39);</p>
  17. <p class="bodytext"><span class="bld">Samma</span>nti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ. <span class="bld">Pāsantī</span>ti khipanti. <span class="bld">Saṃhārimehī</span>ti sakaṭehi vahitabbehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṃ yajanto sarassatinaditīre pathaviyā vivare dinne nimuggoyeva ahosi. Andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā ‘‘ayaṃ tassa saggagamanamaggo’’ti saññāya tattha sammāpāsaṃ yaññaṃ paṭṭhapenti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘nimuggokāsato pabhutī’’</span>ti<a name="M3.0205"></a>. Ayūpo appakadivaso yāgo, sayūpo bahudivasaṃ sādheyyo <span class="bld">satrayāgo</span>. Mantapadābhisaṅkhatānaṃ sappimadhūnaṃ <span class="bld">‘‘vāja’’</span>miti samaññā. Hiraññasuvaṇṇagomahiṃsādi <span class="bld">sattarasakadakkhiṇassa</span>. Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthi ettha aggaḷāti <span class="bld">niraggaḷo</span>. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṃ anavasesato anigūhitvā niyyātīyati.</p>
  18. <p class="bodytext"><span class="bld">Candappabhā</span>ti (itivu. aṭṭha. 27) candimasseva pabhāya. <span class="bld">Tārāgaṇāva sabbe</span>ti yathā sabbepi tārāgaṇā candimasobhāya soḷasimpi kalaṃ nāgghanti, evaṃ te assamedhādayo yaññā mettassa cittassa vuttalakkhaṇena subhāvitassa soḷasimpi kalaṃ nānubhavanti, na pāpuṇanti, nāgghantīti attho.</p>
  19. <p class="bodytext">Idāni aparepi diṭṭhadhammikasamparāyike mettābhāvanāya ānisaṃse dassetuṃ <span class="bld">‘‘yo na hantī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">yo</span>ti mettābrahmavihārabhāvanānuyutto puggalo. <span class="bld">Na hantī</span>ti teneva mettābhāvanānubhāvena dūravikkhambhitabyāpādatāya na kañci sattaṃ hiṃsati, leḍḍudaṇḍādīhi na vibādhati vā. <span class="bld">Na ghātetī</span>ti paraṃ samādapetvā na satte mārāpeti na vibādhāpeti ca. <span class="bld">Na jinātī</span>ti sārambhaviggāhikakathādivasena na kañci jināti sārambhasseva abhāvato, jānikaraṇavasena vā aṭṭakaraṇādinā na kañci jināti. Tenāha <span class="bld">‘‘na attanā parassa jāniṃ karotī’’</span>ti. <span class="bld">Na jāpaye</span>ti parehi payojetvā paresampi dhanajāniṃ na kārāpeyya. Tenāha <span class="bld">‘‘na parena parassa jāniṃ kāretī’’</span>ti. Mettāya vā aṃso aviheṭhanaṭṭhena avayavabhūtoti <span class="bld">mettaṃso</span>.</p>
  20. <p class="centered">Mettāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  21. <p class="subhead">2-4. Paññāsuttādivaṇṇanā</p>
  22. <p class="bodytext"><a name="para2-4"></a><a name="para2-4_an8"></a><span class="paranum">2-4</span>. Dutiye <a name="V3.0192"></a> <span class="bld">ādibrahmacariyikāyā</span>ti ādibrahmacariyameva ādibrahmacariyikā. Tenāha <span class="bld">‘‘maggabrahmacariyassa ādibhūtāyā’’</span>ti. <span class="bld">Ariyo</span>ti niddoso parisuddho. Tuṇhībhāvo na titthiyānaṃ mūgabbatagahaṇaṃ viya aparisuddhoti <span class="bld">ariyo tuṇhībhāvo. Catutthajjhāna</span>nti ukkaṭṭhaniddesenetaṃ vuttaṃ, paṭhamajjhānādīnipi ariyo tuṇhībhāvotveva saṅkhaṃ <a name="M3.0206"></a> gacchanti. <span class="bld">Jāna</span>nti idaṃ kammasādhananti āha <span class="bld">‘‘jānitabbakaṃ jānātī’’</span>ti. Yathā vā ekacco viparītaṃ gaṇhanto jānantopi na jānāti, passantopi na passati, na evamayaṃ. Ayaṃ pana jānanto jānāti, passanto passatīti evamettha daṭṭhabbo. Tatiyādīni suviññeyyāni.</p>
  23. <p class="centered">Paññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  24. <p class="subhead">5. Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā</p>
  25. <p class="bodytext"><a name="para5"></a><a name="para5_an8"></a><span class="paranum">5</span>. Pañcame <span class="bld">lokassa dhammā</span>ti sattalokassa avassaṃbhāvidhammā. Tenāha <span class="bld">‘‘etehi muttā nāma natthi’’</span>tiādi. Ghāsacchādanādīnaṃ laddhi <span class="bld">lābho,</span> tāni eva vā laddhabbato <span class="bld">lābho,</span> tadabhāvo <span class="bld">alābho,</span> lābhaggahaṇena cettha tabbisayo anurodho gahito, alābhaggahaṇena virodho. Yasmā lohite sati tadupaghātavasena pubbo viya anurodho laddhāvasaro eva hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘lābhe āgate alābho āgatoyevā’’</span>ti. Esa nayo yasādīsupi. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  26. <p class="centered">Paṭhamalokadhammasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  27. <p class="subhead">6-8. Dutiyalokadhammasuttādivaṇṇanā</p>
  28. <p class="bodytext"><a name="para6-8"></a><a name="para6-8_an8"></a><span class="paranum">6-8</span>. Chaṭṭhe adhikaṃ payasati payujjati etenāti <span class="bld">adhippayāso,</span> savisesaṃ itikattabbakiriyā. Tenāha <span class="bld">‘‘adhikappayogo’’</span>ti. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.</p>
  29. <p class="centered">Dutiyalokadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  30. <p class="subhead">9. Nandasuttavaṇṇanā</p>
  31. <p class="bodytext"><a name="para9"></a><a name="para9_an8"></a><span class="paranum">9</span>. Navame <a name="V3.0193"></a> duvidhā kulaputtā jātikulaputtā ācārakulaputtā ca. Tattha ‘‘tena kho pana samayena raṭṭhapālo kulaputto tasmiṃyeva thullakoṭṭhike <a name="M3.0207"></a> aggakulikassa putto’’ti (ma. ni. 2.294) evaṃ āgatā uccākulaputtā <span class="bld">jātikulaputtā</span>. ‘‘Saddhāyete kulaputtā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti (ma. ni. 3.78) evaṃ āgatā pana yattha katthaci kule pasutāpi <span class="bld">ācārakulaputtā</span> nāma. Idha pana uccākulappasutataṃ sandhāya ‘‘kulaputtoti, bhikkhave, nandaṃ sammā vadamāno vadeyyā’’ti bhagavatā vuttanti āha <span class="bld">‘‘jātikulaputto’’</span>ti. Ubhohipi pana kāraṇehi tassa kulaputtabhāvoyeva. Sesamettha uttānameva.</p>
  32. <p class="centered">Nandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  33. <p class="subhead">10. Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā</p>
  34. <p class="bodytext"><a name="para10"></a><a name="para10_an8"></a><span class="paranum">10</span>. Dasame <span class="bld">paṭicaratī</span>ti paṭicchādanavasena carati pavattati. Paṭicchādanaṭṭho eva vā carati-saddo anekatthattā dhātūnanti āha <span class="bld">‘‘paṭicchādetī’’</span>ti. <span class="bld">Aññenāñña</span>nti pana paṭicchādanākāradassananti āha <span class="bld">‘‘aññena kāraṇenā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā</span>ti yaṃ codakena cuditakassa dosavibhāvanaṃ kāraṇaṃ, vacanaṃ vā vuttaṃ, taṃ tato aññeneva kāraṇena, vacanena vā paṭicchādeti. <span class="bld">Kāraṇenā</span>ti codanāya amūlāya amūlikabhāvadīpaniyā yuttiyā vā. <span class="bld">Vacanenā</span>ti tadatthabodhakena vacanena. ‘‘Ko āpanno’’tiādinā codanaṃ vissajjetvāva vikkhepāpajjanaṃ <span class="bld">aññenāññaṃ paṭicaraṇaṃ. Bahiddhā kathāpanāmanā</span> nāma ‘‘itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti vutte – ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’tiādinā codanaṃ vissajjetvāti ayameva viseso. Yo hi ‘‘āpattiṃ āpannosī’’ti vutto ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpannā, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’ti vā vadati, ‘‘evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’’nti vutte ‘‘na suṇāmī’’ti sotaṃ vā upaneti, ayaṃ <span class="bld">aññenāññaṃ paṭicarati</span> nāma. Yo pana ‘‘itthannāmaṃ nāma āpattiṃ āpannosī’’ti puṭṭho ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’ti vatvā puna ‘‘na tava pāṭaliputtagamanaṃ pucchāma, āpattiṃ pucchāmā’’ti vutte tato ‘‘rājagahaṃ gatomhi. Rājagahaṃ vā yāhi brāhmaṇagahaṃ vā, āpattiṃ āpannosīti. Taṃ tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’’ntiādīni vadati, ayaṃ <span class="bld">bahiddhā kathaṃ apanāmeti</span> nāma<a name="M3.0208"></a>. <span class="bld">Samaṇakacavaro</span>ti samaṇavesadhāraṇena samaṇappatirūpakatāya samaṇānaṃ kacavarabhūtaṃ.</p>
  35. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāraṇḍavaṃ</span> <a name="V3.0194"></a> (su. ni. aṭṭha. 2.283-284) <span class="bld">niddhamathā</span>ti vipannasīlatāya kacavarabhūtaṃ puggalaṃ kacavaramiva anapekkhā apanetha. <span class="bld">Kasambuṃ apakassathā</span>ti kasambubhūtañca naṃ khattiyādīnaṃ majjhagataṃ pabhinnapaggharitakuṭṭhaṃ caṇḍālaṃ viya apakaḍḍhatha. Kiṃ kāraṇaṃ? Saṅghārāmo nāma sīlavantānaṃ kato, na dussīlānaṃ. Yato etadeva sandhāyāha <span class="bld">‘‘tato palāpe vāhetha, assamaṇe samaṇamānine’’</span>ti. Yathā palāpā antosārarahitā ataṇḍulā bahi thusena vīhī viya dissanti, evaṃ pāpabhikkhū anto sīlarahitāpi bahi kāsāvādiparikkhārena bhikkhū viya dissanti, tasmā ‘‘palāpā’’ti vuccanti. Te palāpe vāhetha opunatha vidhamatha, paramatthato assamaṇe samaṇavesamattena samaṇamānine. <span class="bld">Kappayavho</span>ti kappetha, karothāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Patissatā</span>ti sappatissā. Vaṭṭadukkhassa antaṃ karissatha, parinibbānaṃ pāpuṇissathāti attho.</p>
  36. <p class="centered">Kāraṇḍavasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  37. <p class="centered">Mettāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  38. <p class="chapter">2. Mahāvaggo</p>
  39. <p class="subhead">1. Verañjasuttavaṇṇanā</p>
  40. <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_an8"></a><span class="paranum">11</span>. Dutiyassa paṭhame <span class="bld">verañjāyaṃ viharatī</span>ti (pārā. aṭṭha. 1.1) ettha <span class="bld">verañjā</span>ti tassa nagarassetaṃ adhivacanaṃ, tassaṃ verañjāyaṃ. Samīpatthe bhummavacanaṃ. <span class="bld">Naḷerupucimandamūle</span>ti ettha <span class="bld">naḷeru</span> nāma yakkho. <span class="bld">Pucimando</span>ti nimbarukkho. <span class="bld">Mūla</span>nti samīpaṃ. Ayañhi mūla-saddo ‘‘mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipī’’tiādīsu (a. ni. 4.195) mūlamūle dissati. ‘‘Lobho akusalamūla’’ntiādīsu (dī. ni. 3.305; pari. 323) asādhāraṇahetumhi. ‘‘Yāva majjhanhike kāle chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā rukkhamūla’’ntiādīsu (pārā. 494) samīpe. Idha pana samīpe <a name="M3.0209"></a> adhippeto, tasmā naḷeruyakkhena adhiggahitassa pucimandassa samīpeti evamettha attho daṭṭhabbo. So kira pucimando ramaṇīyo pāsādiko anekesaṃ rukkhānaṃ ādhipaccaṃ viya kurumāno tassa nagarassa avidūre gamanāgamanasampanne ṭhāne ahosi. Atha bhagavā verañjaṃ gantvā patirūpe ṭhāne viharanto <a name="V3.0195"></a> tassa rukkhassa samīpe heṭṭhābhāge vihāsi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘verañjāyaṃ viharati naḷerupucimandamūle’’</span>ti.</p>
  41. <p class="bodytext"><span class="bld">Paccuṭṭhānaṃ</span> (sārattha. ṭī. 1.2) nāma āsanā vuṭṭhānanti āha <span class="bld">‘‘nāsanā vuṭṭhātī’’</span>ti. Nisinnāsanato na vuṭṭhahatīti attho. Ettha ca <span class="bld">jiṇṇe…pe… vayoanuppatte</span>ti upayogavacanaṃ āsanā vuṭṭhānakiriyāpekkhaṃ na hoti. Tasmā ‘‘jiṇṇe…pe… vayoanuppatte disvā’’ti ajjhāhāraṃ katvā attho veditabbo. Atha vā paccuggamanakiriyāpekkhaṃ upayogavacanaṃ, tasmā <span class="bld">na paccuṭṭhātī</span>ti uṭṭhāya paccuggamanaṃ na karotīti attho veditabbo. Paccuggamanampi hi paccuṭṭhānanti vuccati. Vuttañhetaṃ ‘‘ācariyaṃ pana dūratova disvā paccuṭṭhāya paccuggamanakaraṇaṃ paccuṭṭhānaṃ nāmā’’ti. <span class="bld">Nāsanā vuṭṭhātī</span>ti iminā pana paccuggamanābhāvassa upalakkhaṇamattaṃ dassitanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Vibhāvane nāma atthe</span>ti pakativibhāvanasaṅkhāte atthe. <span class="bld">Na abhivādeti vā</span>ti na abhivādetabbanti vā sallakkhetīti vuttaṃ hoti.</p>
  42. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ aññāṇa</span>nti ‘‘ayaṃ mama abhivādanādīni kātuṃ araharūpo na hotī’’ti ajānanavasena pavattaṃ aññāṇaṃ. <span class="bld">Olokento</span>ti ‘‘dukkhaṃ kho agāravo viharati appatisso, kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā sakkareyyaṃ garuṃ kareyya’’ntiādisuttavaseneva (a. ni. 4.21) ñāṇacakkhunā olokento. <span class="bld">Nipaccakārāraha</span>nti paṇipātārahaṃ. <span class="bld">Sampatijāto</span>ti muhuttajāto, jātasamanantaramevāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Uttarena mukho</span>ti uttaradisābhimukho. <span class="bld">‘‘Sattapadavītihārena gantvā sakalaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokesi’’</span>nti idaṃ –</p>
  43. <p class="indent">‘‘Dhammatā esā, bhikkhave, sampatijāto bodhisatto samehi pādehi patiṭṭhahitvā uttarābhimukho sattapadavītihārena gacchati, setamhi chatte anudhāriyamāne sabbā disā viloketi, āsabhiñca vācaṃ bhāsatī’’ti (dī. ni. 2.31) –</p>
  44. <p class="unindented">Evaṃ <a name="M3.0210"></a> pāḷiyaṃ sattapadavītihārupari ṭhitassa viya sabbādisānulokanassa kathitattā vuttaṃ, na panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ sattapadavītihārato pageva disāvilokanassa katattā. Mahāsatto hi manussānaṃ hatthato muccitvā puratthimaṃ disaṃ olokesi, anekāni cakkavāḷasahassāni ekaṅgaṇāni ahesuṃ. Tattha devamanussā gandhamālādīhi pūjayamānā, ‘‘mahāpurisa, idha tumhehi sadisopi natthi, kuto uttaritaro’’ti āhaṃsu. Evaṃ catasso disā, catasso anudisā, heṭṭhā, uparīti dasapi disā anuviloketvā attano sadisaṃ adisvā ‘‘ayaṃ uttaradisā’’ti sattapadavītihārena <a name="V3.0196"></a> agamāsīti veditabbā. <span class="bld">Olokesi</span>nti mama puññānubhāvena lokavivaraṇapāṭihāriye jāte paññāyamānaṃ dasasahassilokadhātuṃ maṃsacakkhunāva olokesinti attho.</p>
  45. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahāpuriso</span>ti jātigottakulappadesādivasena mahantapuriso. <span class="bld">Aggo</span>ti guṇehi sabbappadhāno. <span class="bld">Jeṭṭho</span>ti guṇavaseneva sabbesaṃ vuddhatamo, guṇehi mahallakatamoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Seṭṭho</span>ti guṇavaseneva sabbesaṃ pasatthatamo. Atthato pana pacchimāni dve purimasseva vevacanānīti veditabbaṃ. <span class="bld">Tayā</span>ti nissakke karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Uttaritaro</span>ti adhikataro. <span class="bld">Patimānesī</span>ti pūjesi. <span class="bld">Āsabhinti</span> uttamaṃ. Mayhaṃ <span class="bld">abhivādanādiraho puggalo</span>ti mayhaṃ abhivādanādikiriyāya araho anucchaviko puggalo. Niccasāpekkhatāya panettha samāso daṭṭhabbo. <span class="bld">Tathāgatā</span>ti tathāgatato, tathāgatassa santikāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Evarūpa</span>nti abhivādanādisabhāvaṃ. <span class="bld">Paripākasithilabandhana</span>nti paripākena sithilabandhanaṃ.</p>
  46. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ vacana</span>nti ‘‘nāhaṃ taṃ brāhmaṇā’’tiādivacanaṃ. ‘‘Nāhaṃ arasarūpo, mādisā vā arasarūpā’’ti vutte brāhmaṇo thaddho bhaveyya. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittamudubhāvajananattha’’</span>nti.</p>
  47. <p class="bodytext"><span class="bld">Katamo pana so</span>ti pariyāyāpekkho pulliṅganiddeso, katamo so pariyāyoti attho? <span class="bld">Jātivasenā</span>ti khattiyādijātivasena. <span class="bld">Upapattivasenā</span>ti devesu upapattivasena. <span class="bld">Seṭṭhasammatānampī</span>ti <span class="bld">api</span>-saddena pageva aseṭṭhasammatānanti dasseti. <span class="bld">Abhinandantāna</span>nti sappītikataṇhāvasena pamodamānānaṃ. <span class="bld">Rajjantāna</span>nti balavarāgavasena rajjantānaṃ. Rūpaparibhogena uppannataṇhāsampayuttasomanassavedanā rūpato nibbattitvā hadayatappanato <a name="M3.0211"></a> ambarasādayo viya rūparasāti vuccanti. <span class="bld">Āviñcantī</span>ti ākaḍḍhanti. <span class="bld">Vatthārammaṇādisāmaggiya</span>nti vatthuārammaṇādikāraṇasāmaggiyaṃ. <span class="bld">Anukkhipanto</span>ti attukkaṃsanavasena kathite brāhmaṇassa asappāyabhāvato attānaṃ anukkhipanto anukkaṃsento.</p>
  48. <p class="bodytext"><span class="bld">Etasmiṃ panatthe karaṇe sāmivacana</span>nti ‘‘jahitā’’ti etasmiṃ atthe <span class="bld">tathāgatassā</span>ti karaṇe sāmivacanaṃ, tathāgatena jahitāti attho. <span class="bld">Mūla</span>nti bhavamūlaṃ. ‘‘Tālavatthukatā’’ti vattabbe ‘‘oṭṭhamukho’’tiādīsu viya majjhepadalopaṃ katvā a-kārañca dīghaṃ katvā ‘‘tālāvatthukatā’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti tālāvatthukatā’’</span>ti. Tattha tālassa vatthu <span class="bld">tālavatthu</span>. Yathā ārāmassa vatthubhūtapubbo padeso ārāmassa abhāve ‘‘ārāmavatthū’’ti vuccati, evaṃ tālassa patiṭṭhitokāso samūlaṃ uddharite tāle padesamatte ṭhite <a name="V3.0197"></a> tālassa vatthubhūtapubbattā ‘‘tālavatthū’’ti vuccati. <span class="bld">Nesa</span>nti rūparasādīnaṃ. Kathaṃ pana tālavatthu viya nesaṃ vatthu katanti āha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. Rūpādiparibhogena uppannataṇhāyuttasomanassavedanāsaṅkhātarūparasādīnaṃ cittasantānassa adhiṭṭhānabhāvato vuttaṃ <span class="bld">‘‘tesaṃ pubbe uppannapubbabhāvena vatthumatte cittasantāne kate’’</span>ti. Tattha <span class="bld">pubbe</span>ti pure, sarāgakāleti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tālāvatthukatāti vuccantī</span>ti tālavatthu viya attano vatthussa katattā rūparasādayo ‘‘tālāvatthukatā’’ti vuccanti. Etena pahīnakilesānaṃ puna uppattiyā abhāvo dassito.</p>
  49. <p class="bodytext"><span class="bld">Aviruḷhidhammattā</span>ti aviruḷhisabhāvatāya. Matthakacchinno tālo pattaphalādīnaṃ avatthubhūto tālāvatthūti āha <span class="bld">‘‘matthakacchinnatālo viya katā’’</span>ti. Etena ‘‘tālāvatthu viya katāti tālāvatthukatā’’ti ayaṃ viggaho dassito. Ettha pana ‘‘avatthubhūto tālo viya katāti avatthutālakatā’’ti vattabbe visesanassa paranipātaṃ katvā ‘‘tālāvatthukatā’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Iminā panatthena idaṃ dasseti – rūparasādivacanena vipākadhammadhammā hutvā pubbe uppannakusalākusalā dhammā gahitā, te uppannāpi matthakasadisānaṃ taṇhāvijjānaṃ maggasatthena chinnattā āyatiṃ tālapattasadise vipākakkhandhe nibbattetuṃ asamatthā jātā, tasmā tālāvatthu viya katāti tālāvatthukatā rūparasādayoti<a name="M3.0212"></a>. Imasmiṃ atthe ‘‘abhinandantāna’’nti iminā padena kusalasomanassampi saṅgahitanti vadanti. <span class="bld">Anabhāvaṃ katā</span>ti ettha <span class="bld">anu</span>-saddo pacchāsaddena samānatthoti āha <span class="bld">‘‘yathā nesaṃ pacchābhāvo na hotī’’</span>tiādi.</p>
  50. <p class="bodytext"><span class="bld">Yañca kho tvaṃ sandhāya vadesi, so pariyāyo na hotī</span>ti yaṃ vandanādisāmaggirasābhāvasaṅkhātaṃ kāraṇaṃ arasarūpatāya vadesi, taṃ kāraṇaṃ na hoti, na vijjatīti attho. Nanu cāyaṃ brāhmaṇo yaṃ vandanādisāmaggirasābhāvasaṅkhātapariyāyaṃ sandhāya ‘‘arasarūpo bhavaṃ gotamo’’ti āha, ‘‘so pariyāyo natthī’’ti vutte vandanādīni bhagavā karotīti āpajjatīti imaṃ aniṭṭhappasaṅgaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘nanu cā’’</span>tiādi.</p>
  51. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbapariyāyesū</span>ti sabbavāresu. <span class="bld">Sandhāyabhāsitamatta</span>nti yaṃ sandhāya brāhmaṇo ‘‘nibbhogo bhavaṃ gotamo’’tiādimāha. Bhagavā ca yaṃ sandhāya nibbhogatādiṃ attani anujānāti, taṃ sandhāyabhāsitamattaṃ. <span class="bld">Chandarāgaparibhogo</span>ti chandarāgavasena paribhogo. <span class="bld">Aparaṃ pariyāya</span>nti aññaṃ kāraṇaṃ.</p>
  52. <p class="bodytext"><span class="bld">Kulasamudācārakamma</span>nti kulācārasaṅkhātaṃ kammaṃ, kulacārittanti attho. <span class="bld">Akiriya</span>nti akaraṇabhāvaṃ<a name="V3.0198"></a>. ‘‘Anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammāna’’nti sāmaññavacanepi pārisesañāyato vuttāvasesā akusaladhammā gahetabbāti āha <span class="bld">‘‘ṭhapetvā te dhamme’’</span>tiādi, te yathāvuttakāyaduccaritādike akusaladhamme ṭhapetvāti attho. <span class="bld">Anekavihitā</span>ti anekappakārā.</p>
  53. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ lokatantī</span>ti ayaṃ vuḍḍhānaṃ abhivādanādikiriyalakkhaṇā lokappaveṇī. Anāgāmibrahmānaṃ alaṅkārādīsu anāgāmibhikkhūnañca cīvarādīsu nikantivasena rāguppatti hotīti anāgāmimaggena pañcakāmaguṇikarāgasseva pahānaṃ veditabbanti āha <span class="bld">‘‘pañcakāmaguṇikarāgassā’’</span>ti. Rūpādīsu pañcasu kāmaguṇesu vatthukāmakoṭṭhāsesu uppajjamāno rāgo ‘‘pañcakāmaguṇikarāgo’’ti veditabbo. Koṭṭhāsavacano hettha <a name="M3.0213"></a> guṇa-saddo ‘‘vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.4) viya. <span class="bld">Akusalacittadvayasampayuttassā</span>ti domanassasahagatacittadvayasampayuttassa. Mohassa sabbākusalasādhāraṇattā āha <span class="bld">‘‘sabbākusalasambhavassā’’</span>ti. <span class="bld">Avasesāna</span>nti sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ.</p>
  54. <p class="bodytext"><span class="bld">Jigucchati maññe</span>ti ahamabhijāto rūpavā paññavā kathaṃ nāma aññesaṃ abhivādanādiṃ kareyyanti jigucchati viya, jigucchatīti vā sallakkhemi. Akusaladhamme jigucchamāno tesaṃ samaṅgibhāvampi jigucchatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchatī’’</span>ti. <span class="bld">Samāpattī</span>ti etasseva vevacanaṃ <span class="bld">samāpajjanā samaṅgibhāvo</span>ti. <span class="bld">Maṇḍanajātiko</span>ti maṇḍanakasabhāvo, maṇḍanakasīloti attho. <span class="bld">Jegucchita</span>nti jigucchanasīlataṃ.</p>
  55. <p class="bodytext"><span class="bld">Lokajeṭṭhakakamma</span>nti lokajeṭṭhakānaṃ kattabbakammaṃ, loke vā seṭṭhasammataṃ kammaṃ. <span class="bld">Tatrā</span>ti tesu dvīsupi atthavikappesu. Padābhihito attho <span class="bld">padattho,</span> byañjanatthoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vinayaṃ vā arahatī</span>ti ettha vinayanaṃ <span class="bld">vinayo,</span> niggaṇhananti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘niggahaṃ arahatīti vuttaṃ hotī’’</span>ti. Nanu ca paṭhamaṃ vuttesu dvīsupi atthavikappesu sakatthe arahatthe ca taddhitapaccayo saddalakkhaṇato dissati, na pana ‘‘vinayāya dhammaṃ desetī’’ti imasmiṃ atthe. Tasmā kathamettha taddhitapaccayoti āha <span class="bld">‘‘vicitrā hi taddhitavuttī’’</span>ti. Vicitratā cettha lokappamāṇato veditabbā. Tathā hi yasmiṃ yasmiṃ atthe taddhitappayogo lokassa, tattha tattha taddhitavutti lokato siddhāti vicitrā taddhitavutti, tasmā yathā ‘‘mā saddamakāsī’’ti vadanto ‘‘māsaddiko’’ti vuccati, evaṃ vinayāya dhammaṃ desetīti venayikoti vuccatīti adhippāyo.</p>
  56. <p class="bodytext"><span class="bld">Kapaṇapuriso</span>ti guṇavirahitatāya dīnamanusso. <span class="bld">Byañjanāni avicāretvā</span>ti tissadattādisaddesu <a name="V3.0199"></a> viya ‘‘imasmiṃ atthe ayaṃ nāma paccayo’’ti evaṃ byañjanavicāraṃ akatvā, anipphannapāṭipadikavasenāti vuttaṃ hoti.</p>
  57. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Devalokagabbhasampattiyā’’</span>ti vatvāpi ṭhapetvā bhummadeve sesadevesu gabbhaggahaṇassa abhāvato paṭisandhiyevettha gabbhasampattīti veditabbāti vuttamevatthaṃ vivaritvā dassento āha <span class="bld">‘‘devalokapaṭisandhipaṭilābhāya saṃvattatī’’</span>ti. <span class="bld">Assā</span>ti abhivādanādisāmīcikammassa. <span class="bld">Mātukucchismiṃ</span> <a name="M3.0214"></a> <span class="bld">paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassento</span>ti mātito aparisuddhabhāvaṃ dassento, akkositukāmassa dāsiyā puttoti dāsikucchimhi nibbattabhāve dosaṃ dassetvā akkosanaṃ viya bhagavato mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇe dosaṃ dassetvā akkosantopi evamāhāti adhippāyo. <span class="bld">Gabbhato</span>ti devalokappaṭisandhito. Tenevāha <span class="bld">‘‘abhabbo devalokūpapattiṃ pāpuṇitunti adhippāyo’’</span>ti. ‘‘Hīno vā gabbho assāti apagabbho’’ti imassa viggahassa ekena pariyāyena adhippāyaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘devalokagabbhaparibāhirattā āyatiṃ hīnagabbhapaṭilābhabhāgī’’</span>ti. <span class="bld">Iti</span>-saddo hetuattho. Yasmā āyatimpi hīnagabbhapaṭilābhabhāgī, tasmā hīno vā gabbho assāti apagabbhoti adhippāyo. Puna tasseva viggahassa ‘‘kodhavasena…pe… dassento’’ti heṭṭhā vuttanayassa anurūpaṃ katvā adhippāyaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘hīno vāssa mātukucchismiṃ gabbhavāso ahosīti adhippāyo’’</span>ti. <span class="bld">Gabbha</span>-saddo atthi mātukucchipariyāyo ‘‘gabbhe vasati māṇavo’’tiādīsu (jā. 1.15.363) viya. Atthi mātukucchismiṃ nibbattasattapariyāyo ‘‘antamaso gabbhapātanaṃ upādāyā’’tiādīsu (mahāva. 129) viya. Tattha mātukucchipariyāyaṃ gahetvā atthaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘anāgate gabbhaseyyā’’</span>ti. Gabbhe seyyā <span class="bld">gabbhaseyyā. Anuttarena maggenā</span>ti aggamaggena. Kammakilesānaṃ maggena vihatattā āha <span class="bld">‘‘vihatakāraṇattā’’</span>ti. <span class="bld">Itarā tissopī</span>ti aṇḍajasaṃsedajaopapātikā. Ettha ca yadipi ‘‘apagabbho’’ti imassa anurūpato gabbhaseyyā eva vattabbā, pasaṅgato pana labbhamānaṃ sabbampi vattuṃ vaṭṭatīti punabbhavābhinibbattipi vuttāti veditabbā.</p>
  58. <p class="bodytext">Idāni sattapariyāyassa <span class="bld">gabbha</span>-saddassa vasena viggahanānattaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi. Imasmiṃ pana vikappe gabbhaseyyā punabbhavābhinibbattīti ubhayampi gabbhaseyyavaseneva vuttantipi vadanti. Nanu ca ‘‘āyatiṃ gabbhaseyyā pahīnā’’ti vuttattā gabbhassa seyyā eva pahīnā, na pana gabbhoti āpajjatīti āha <span class="bld">‘‘yathā cā’’</span>tiādi. Atha ‘‘abhinibbattī’’ti ettakameva avatvā punabbhavaggahaṇaṃ kimatthanti āha <span class="bld">‘‘abhinibbatti ca nāmā’’</span>tiādi. <span class="bld">Apunabbhavabhūtā</span>ti khaṇe khaṇe uppajjamānānaṃ dhammānaṃ abhinibbatti.</p>
  59. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammadhātu</span>nti <a name="V3.0200"></a><a name="M3.0215"></a> ettha dhamme anavasese dhāreti yāthāvato upadhāretīti dhammadhātu, dhammānaṃ yathāsabhāvato avabujjhanasabhāvo, sabbaññutaññāṇassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Paṭivijjhitvā</span>ti sacchikatvā, paṭilabhitvāti attho, paṭilābhahetūti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Desanāvilāsappatto hotī</span>ti rucivasena parivattetvā dassetuṃ samatthatā desanāvilāso, taṃ patto adhigatoti attho. <span class="bld">Karuṇāvipphāra</span>nti sabbasattesu mahākaruṇāya pharaṇaṃ. Tādilakkhaṇameva puna upamāya vibhāvetvā dassento āha <span class="bld">‘‘pathavīsamacittata’’</span>nti. Yathā pathavī suciasucinikkhepacchedanabhedanādīsu na vikampati, anurodhavirodhaṃ na pāpuṇāti, evaṃ iṭṭhāniṭṭhesu lābhālābhādīsu anurodhavirodhappahānato avikampitacittatāya pathavīsamacittatanti attho. <span class="bld">Akuppadhammata</span>nti ettha akuppadhammo nāma phalasamāpattīti keci vadanti. ‘‘Paresu pana akkosantesupi attano pathavīsamacittatāya akuppanasabhāvatanti evamettha attho gahetabbo’’ti amhākaṃ khanti. <span class="bld">Jarāya anusaṭa</span>nti jarāya paliveṭhitaṃ. Brāhmaṇassa vuddhatāya āsannavuttimaraṇanti sambhāvanavasena <span class="bld">‘‘ajja maritvā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Mahantena kho pana ussāhenā’’</span>ti sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti evaṃ sañjātamahussāhena. <span class="bld">Appaṭisamaṃ purejātabhāva</span>nti anaññasādhāraṇaṃ purejātabhāvaṃ. Natthi etassa paṭisamoti <span class="bld">appaṭisamo,</span> purejātabhāvo.</p>
  60. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakkhe vidhunantā</span>ti patte cālentā. <span class="bld">Nikkhamantāna</span>nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ, nikkhantesūti attho.</p>
  61. <p class="bodytext"><span class="bld">So jeṭṭho iti assa vacanīyo</span>ti yo paṭhamataraṃ aṇḍakosato nikkhanto kukkuṭapotako, so jeṭṭhoti vacanīyo assa, bhaveyyāti attho. <span class="bld">Sampaṭipādento</span>ti saṃsandento. Tibhūmapariyāpannāpi sattā avijjākosassa anto paviṭṭhā tattha tattha appahīnāya avijjāya veṭhitattāti āha <span class="bld">‘‘avijjākosassa anto paviṭṭhesu sattesū’’</span>ti <span class="bld">aṇḍakosa</span>nti bījakapālaṃ. <span class="bld">Lokasannivāse</span>ti lokoyeva saṅgamma samāgamma nivāsanaṭṭhena lokasannivāso, sattanikāyo. <span class="bld">Sammāsambodhi</span>nti ettha <span class="bld">sammā</span>ti aviparītattho, <span class="bld">saṃ</span>-saddo sāmanti imamatthaṃ dīpeti. Tasmā sammā aviparītenākārena <a name="M3.0216"></a> sayameva cattāri saccāni bujjhati paṭivijjhatīti <span class="bld">sammāsambodhī</span>ti maggo vuccati. Tenāha <span class="bld">‘‘sammā sāmañca bodhi’’</span>nti, sammā sayameva ca bujjhanakanti attho. <span class="bld">Sammā</span>ti vā pasatthavacano, <span class="bld">saṃ</span>-saddo sundaravacanoti āha <span class="bld">‘‘atha vā pasatthaṃ sundarañca bodhi’’</span>nti.</p>
  62. <p class="bodytext"><span class="bld">Asabbaguṇadāyakattā</span>ti sabbaguṇānaṃ adāyakattā. Sabbaguṇe na dadātīti hi <span class="bld">asabbaguṇadāyako</span><a name="V3.0201"></a>, asamatthasamāsoyaṃ gamakattā yathā ‘‘asūriyapassāni mukhānī’’ti. <span class="bld">Tisso vijjā</span>ti upanissayavato saheva arahattaphalena tisso vijjā deti. Nanu cettha tīsu vijjāsu āsavakkhayañāṇassa maggapariyāpannattā kathametaṃ yujjati ‘‘maggo tisso vijjā detī’’ti? Nāyaṃ doso. Satipi āsavakkhayañāṇassa maggapariyāpannabhāve aṭṭhaṅgike magge sati maggañāṇena saddhiṃ tisso vijjā paripuṇṇā hontīti ‘‘maggo tisso vijjā detī’’ti vuccati. <span class="bld">Cha abhiññā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Sāvakapāramiñāṇa</span>nti aggasāvakehi paṭilabhitabbameva lokiyalokuttarañāṇaṃ. <span class="bld">Paccekabodhiñāṇa</span>nti etthāpi imināva nayena attho veditabbo. <span class="bld">Abbhaññāsi</span>nti jāniṃ. Jānanañca na anussavādivasenāti āha <span class="bld">‘‘paṭivijjhi’’</span>nti, paccakkhamakāsinti attho. Paṭivedhopi na dūre ṭhitassa lakkhaṇappaṭivedho viyāti āha <span class="bld">‘‘pattomhī’’</span>ti, pāpuṇinti attho. Pāpuṇanañca na sayaṃ gantvāti āha <span class="bld">‘‘adhigatomhī’’</span>ti, santāne uppādanavasena paṭilabhinti attho.</p>
  63. <p class="bodytext"><span class="bld">Opammasampaṭipādana</span>nti opammatthassa upameyyena sammadeva paṭipādanaṃ. <span class="bld">Atthenā</span>ti upameyyatthena. Yathā kukkuṭiyā aṇḍesu tividhakiriyākaraṇaṃ kukkuṭacchāpakānaṃ aṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇaṃ, evaṃ bodhisattabhūtassa bhagavato tividhānupassanākaraṇaṃ avijjaṇḍakosato nikkhamanassa mūlakāraṇanti āha <span class="bld">‘‘yathā hi tassā kukkuṭiyā…pe… tividhānupassanākaraṇa’’</span>nti. <span class="bld">‘‘Santāne’’</span>ti vuttattā aṇḍasadisatā santānassa, bahi nikkhantakukkuṭacchāpakasadisatā buddhaguṇānaṃ, buddhaguṇāti ca atthato buddhoyeva ‘‘tathāgatassa kho etaṃ, vāseṭṭha, adhivacanaṃ dhammakāyo itipī’’ti vacanato. <span class="bld">Avijjaṇḍakosassa tanubhāvo</span>ti balavavipassanāvasena avijjaṇḍakosassa tanubhāvo, paṭicchādanasāmaññena ca avijjāya aṇḍakosasadisatā. Mudubhūtassapi kharabhāvāpatti hotīti <a name="M3.0217"></a> tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘thaddhakharabhāvo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tikkhakharavippasannasūrabhāvo</span>ti ettha pariggayhamānesu saṅkhāresu vipassanāñāṇassa samādhindriyavasena sukhānuppaveso <span class="bld">tikkhatā,</span> anupavisitvāpi satindriyavasena anatikkamanato akuṇṭhatā <span class="bld">kharabhāvo</span>. Tikkhopi hi ekacco saro lakkhaṃ patvā kuṇṭho hoti, na tathā idaṃ. Satipi kharabhāve sukhumappavattivasena kilesasamudācārasaṅkhobharahitatāya saddhindriyavasena <span class="bld">pasannabhāvo,</span> satipi pasannabhāve antarā anosakkitvā kilesapaccatthikānaṃ suṭṭhu abhibhavanato vīriyindriyavasena <span class="bld">sūrabhāvo</span> veditabbo. Evamimehi pakārehi saṅkhārupekkhāñāṇameva gahitanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Vipassanāñāṇassa pariṇāmakālo</span>ti vipassanāya vuṭṭhānagāminibhāvāpatti. Tadā ca sā maggañāṇagabbhaṃ dhārentī viya hotīti āha <span class="bld">‘‘gabbhaggahaṇakālo’’</span>ti. <span class="bld">Gabbhaṃ gaṇhāpetvā</span>ti saṅkhārupekkhāya anantaraṃ sikhāppattaanulomavipassanāvasena maggavijāyanatthaṃ gabbhaṃ gaṇhāpetvā. <span class="bld">Abhiññāpakkhe</span>ti <a name="V3.0202"></a> lokiyābhiññāpakkhe. Lokuttarābhiññā hi avijjaṇḍakosaṃ padālitā. Potthakesu pana katthaci ‘‘chābhiññāpakkhe’’ti likhanti, so apāṭhoti veditabbo.</p>
  64. <p class="bodytext"><span class="bld">Jeṭṭho seṭṭho</span>ti vuddhatamattā jeṭṭho, sabbaguṇehi uttamattā pasatthatamoti seṭṭho.</p>
  65. <p class="bodytext">Idāni ‘‘āraddhaṃ kho pana me, brāhmaṇa, vīriya’’ntiādikāya desanāya anusandhiṃ dassento āha <span class="bld">‘‘evaṃ bhagavā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">pubbabhāgato pabhutī</span>ti bhāvanāya pubbabhāgīyavīriyārambhādito paṭṭhāya. <span class="bld">Muṭṭhassatinā</span>ti vinaṭṭhassatinā, sativirahitenāti attho. <span class="bld">Sāraddhakāyenā</span>ti sadarathakāyena. <span class="bld">Bodhimaṇḍe</span>ti bodhisaṅkhātassa ñāṇassa maṇḍabhāvappatte ṭhāne. Bodhīti hi paññā vuccati. Sā ettha maṇḍā pasannā jātāti so padeso ‘‘bodhimaṇḍo’’ti paññāto. <span class="bld">Paggahita</span>nti ārambhaṃ sithilaṃ akatvā daḷhaparakkamasaṅkhātussahanabhāvena gahitaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘asithilappavattita’’</span>nti. <span class="bld">Asallīna</span>nti asaṅkucitaṃ kosajjavasena saṅkocaṃ anāpannaṃ. <span class="bld">Upaṭṭhitā</span>ti ogāhanasaṅkhātena apilāpanabhāvena ārammaṇaṃ upagantvā ṭhitā. Tenāha <span class="bld">‘‘ārammaṇābhimukhībhāvenā’’</span>ti. Sammosassa viddhaṃsanavasena pavattiyā na sammuṭṭhāti <span class="bld">asammuṭṭhā</span>. Kiñcāpi cittappassaddhivasena cittameva passaddhaṃ, kāyappassaddhivaseneva ca kāyo passaddho hoti<a name="M3.0218"></a>, tathāpi yasmā kāyappassaddhi uppajjamānā cittappassaddhiyā saheva uppajjati, na vinā, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāyacittappassaddhivasenā’’</span>ti. Kāyappassaddhiyā ubhayesampi kāyānaṃ passambhanāvahattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘rūpakāyopi passaddhoyeva hotī’’</span>ti.</p>
  66. <p class="bodytext"><span class="bld">So ca kho</span>ti so ca kho kāyo. <span class="bld">Vigatadaratho</span>ti vigatakilesadaratho. Nāmakāye hi vigatadarathe rūpakāyopi vūpasantadarathapariḷāho hoti. <span class="bld">Sammā āhita</span>nti nānārammaṇesu vidhāvanasaṅkhātaṃ vikkhepaṃ vicchinditvā ekasmiṃyeva ārammaṇe avikkhittabhāvāpādanena sammadeva āhitaṃ ṭhapitaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘suṭṭhu ṭhapita’’</span>ntiādi. Cittassa anekaggabhāvo vikkhepavasena cañcalatā, sā sati ekaggatāya na hotīti āha <span class="bld">‘‘ekaggaṃ acalaṃ nipphandana’’</span>nti. <span class="bld">Ettāvatā</span>ti ‘‘āraddhaṃ kho panā’’tiādinā vīriyasatipassaddhisamādhīnaṃ kiccasiddhidassanena. Nanu ca saddhāpaññānampi kiccasiddhi jhānassa pubbabhāgappaṭipadāya icchitabbāti? Saccaṃ, sā pana nānantarikabhāvena avuttasiddhāti na gahitā. Asati hi saddhāya vīriyārambhādīnaṃ asambhavoyeva, paññāpariggahe ca nesaṃ asati ñāyārambhādibhāvo na siyā, tathā asallīnāsammosatādayo vīriyādīnanti asallīnatādiggahaṇenevettha paññākiccasiddhi <a name="V3.0203"></a> gahitāti daṭṭhabbaṃ. Jhānabhāvanāyaṃ vā samādhikiccaṃ adhikaṃ icchitabbanti dassetuṃ samādhipariyosānāva jhānassa pubbabhāgappaṭipadā kathitāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  67. <p class="bodytext">Atītabhave khandhā tappaṭibaddhāni nāmagottāni ca sabbaṃ pubbenivāsaṃtveva gahitanti āha <span class="bld">‘‘kiṃ viditaṃ karoti? Pubbenivāsa’’</span>nti. Moho paṭicchādakaṭṭhena tamo viya tamoti āha <span class="bld">‘‘sveva moho’’</span>ti. <span class="bld">Obhāsakaraṇaṭṭhenā</span>ti kātabbato karaṇaṃ. Obhāsova karaṇaṃ <span class="bld">obhāsakaraṇaṃ</span>. Attano paccayehi obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. <span class="bld">Sesaṃ pasaṃsāvacana</span>nti paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṃ bodhanato vuttaṃ. <span class="bld">Avijjā vihatā</span>ti etena vijānanaṭṭhena vijjāti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Kasmā? Yasmā vijjā uppannā’’</span>ti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā. Paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. <span class="bld">Esa nayo itarasmimpi padadvaye</span>ti iminā ‘‘tamo vihato vinaṭṭho. Kasmā? Yasmā āloko uppanno’’ti imamatthaṃ atidisati. Kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena <a name="M3.0219"></a> vīriyaṃ <span class="bld">ātāpo</span>ti āha <span class="bld">‘‘vīriyātāpena ātāpino’’</span>ti, vīriyavatoti attho. <span class="bld">Pesitattassā</span>ti yathādhippetatthasiddhiṃ pati vissaṭṭhacittassa. <span class="bld">Yathā appamattassa ātāpino pahitattassa viharato</span>ti aññassapi kassaci mādisassāti adhippāyo. <span class="bld">Padhānānuyogassā</span>ti sammappadhānamanuyuttassa.</p>
  68. <p class="bodytext"><span class="bld">Paccavekkhaṇañāṇapariggahita</span>nti na paṭhamadutiyañāṇadvayādhigamaṃ viya kevalanti adhippāyo. <span class="bld">Dassento</span>ti nigamanavasena dassento. Sarūpato hi pubbe dassitamevāti.</p>
  69. <p class="bodytext"><span class="bld">Tikkhattuṃ jāto</span>ti iminā pana idaṃ dasseti – ‘‘ahaṃ, brāhmaṇa, paṭhamavijjāya jātoyeva purejātassa sahajātassa vā abhāvato sabbesaṃ vuddho mahallako, kimaṅgaṃ pana tīhi vijjāhi tikkhattuṃ jāto’’ti. <span class="bld">Pubbenivāsañāṇena atītaṃsañāṇa</span>nti atītārammaṇasabhāgatāya tabbhāvibhāvato ca pubbenivāsañāṇena atītaṃsañāṇaṃ pakāsetvāti yojetabbaṃ. Tattha <span class="bld">atītaṃsañāṇa</span>nti atītakkhandhāyatanadhātusaṅkhāte atīte koṭṭhāse appaṭihatañāṇaṃ. Dibbacakkhuñāṇassa paccuppannārammaṇattā yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ca dibbacakkhuvaseneva ijjhanato dibbacakkhuno paribhaṇḍañāṇattā dibbacakkhumhiyeva ca ṭhitassa cetopariyañāṇasiddhito vuttaṃ <span class="bld">‘‘dibbacakkhunā paccuppannānāgataṃsañāṇa’’</span>nti. Tattha <span class="bld">dibbacakkhunā</span>ti saparibhaṇḍena dibbacakkhuñāṇena. Paccuppannaṃso ca anāgataṃso ca paccuppannānāgataṃsaṃ, tattha ñāṇaṃ <span class="bld">paccuppannānāgataṃsañāṇaṃ</span>. Āsavakkhayañāṇādhigameneva sabbaññutaññāṇassa viya sesāsādhāraṇachañāṇadasabalañāṇaāveṇikabuddhadhammādīnampi <a name="V3.0204"></a> anaññasādhāraṇānaṃ buddhaguṇānaṃ ijjhanato vuttaṃ <span class="bld">‘‘āsavakkhayena sakalalokiyalokuttaraguṇa’’</span>nti. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbepi sabbaññuguṇe pakāsetvā’’</span>ti.</p>
  70. <p class="bodytext"><span class="bld">Pītivipphāraparipuṇṇagattacitto</span>ti pītipharaṇena paripuṇṇakāyacitto. <span class="bld">Aññāṇa</span>nti aññāṇassāti attho. Dhi-saddayogato hi sāmiatthe etaṃ upayogavacanaṃ. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
  71. <p class="centered">Verañjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  72. <p class="subhead">2. Sīhasuttavaṇṇanā</p>
  73. <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_an8"></a><span class="paranum">12</span>. Dutiye <a name="M3.0220"></a> <span class="bld">santhāgāraṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 1.22; saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.243) nāma ekā mahāsālāva. Uyyogakālādīsu hi rājāno tattha ṭhatvā ‘‘ettakā purato gacchantu, ettakā pacchā’’tiādinā tattha nisīditvā santhaṃ karonti, mariyādaṃ bandhanti, tasmā taṃ ṭhānaṃ ‘‘santhāgāra’’nti vuccati. Uyyogaṭṭhānato ca āgantvā yāva gehe gomayaparibhaṇḍādivasena paṭijagganaṃ karonti, tāva ekaṃ dve divase te rājāno tattha santhambhantītipi <span class="bld">santhāgāraṃ</span>. Tesaṃ rājūnaṃ saha atthānusāsanaṃ agārantipi <span class="bld">santhāgāraṃ</span>. Gaṇarājāno hi te, tasmā uppannaṃ kiccaṃ ekassa vasena na sijjhati, sabbesaṃ chando laddhuṃ vaṭṭati, tasmā sabbe tattha sannipatitvā anusāsanti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘saha atthānusāsanaṃ agāra’’</span>nti. Yasmā vā tattha sannipatitvā ‘‘imasmiṃ kāle kasituṃ vaṭṭati, imasmiṃ kāle vapitu’’ntiādinā nayena gharāvāsakiccāni sammantayanti, tasmā chiddāvachiddaṃ gharāvāsaṃ santharantītipi <span class="bld">santhāgāraṃ</span>.</p>
  74. <p class="bodytext">Puttadāradhanādiupakaraṇapariccāgo <span class="bld">pāramiyo</span>. Attano aṅgapariccāgo <span class="bld">upapāramiyo</span>. Attanova jīvitapariccāgo <span class="bld">paramatthapāramiyo</span>. Ñātīnaṃ atthacariyā <span class="bld">ñātatthacariyā</span>. Lokassa atthacariyā <span class="bld">lokatthacariyā</span>. Kammassakatañāṇavasena anavajjakammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānaparicayavasena khandhāyatanādiparicayavasena lakkhaṇattayatīraṇavasena ca ñāṇacāro <span class="bld">buddhacariyā</span>. Aṅganayanadhanarajjaputtadāraparijjāgavasena <span class="bld">pañca mahāpariccāge pariccajantena</span>. Satipi mahāpariccāgānaṃ dānapāramibhāve pariccāgavisesasabhāvadassanatthañceva sudukkarabhāvadassanatthañca pañcamahāpariccāgānaṃ visuṃ gahaṇaṃ, tatoyeva ca aṅgapariccāgato visuṃ nayanapariccāgaggahaṇaṃ. Pariccāgabhāvasāmaññepi <a name="V3.0205"></a> dhanarajjapariccāgato puttadārapariccāgaggahaṇañca visuṃ kataṃ. Pabbajjāva saṅkhepo.</p>
  75. <p class="bodytext"><span class="bld">Sattasu anupassanāsū</span>ti aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā, nibbidānupassanā, virāgānupassanā, nirodhānupassanā, paṭinissaggānupassanāti imāsu sattasu anupassanāsu.</p>
  76. <p class="bodytext"><span class="bld">Anuviccakāra</span>nti <a name="M3.0221"></a> aveccakaraṇaṃ. Dvīhi kāraṇehi aniyyānikasāsane ṭhitā attano sāvakattaṃ upagate paggaṇhanti, tāni dassetuṃ <span class="bld">‘‘kasmā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  77. <p class="bodytext"><span class="bld">Anupubbiṃ katha</span>nti (dī. ni. ṭī. 2.75-76) anupubbaṃ kathetabbakathaṃ. Kā pana sāti? Dānādikathā. Tattha <span class="bld">dānakathā</span> tāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasattasādhāraṇattā sukarattā sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca ādito kathitā. Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahavatthūsu nissaṅgabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti. Sīlena dāyakappaṭiggāhakavisuddhito parānuggahaṃ vatvā parapīḷānivattivacanato kiriyādhammaṃ vatvā akiriyādhammavacanato, bhogasampattihetuṃ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca dānakathānantaraṃ <span class="bld">sīlakathā</span> kathitā. ‘‘Tañca sīlaṃ vaṭṭanissitaṃ, ayaṃ bhavasampatti tassa phala’’nti dassanatthaṃ. ‘‘Imehi ca dānasīlamayehi paṇītapaṇītatarādibhedabhinnehi puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītapaṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā dibbabhogasampattiyo laddhabbā’’ti dassanatthaṃ tadanantaraṃ <span class="bld">saggakathā</span>. ‘‘Svāyaṃ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho, sabbathānupakkiliṭṭho ariyamaggo’’ti dassanatthaṃ saggānantaraṃ <span class="bld">maggo,</span> maggañca kathentena tadadhigamūpāyasandassanatthaṃ saggapariyāpannāpi pageva itare sabbepi kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammāti <span class="bld">kāmānaṃ ādīnavo</span>. ‘‘Hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā’’ti tesaṃ <span class="bld">okāro</span> lāmakabhāvo. Sabbepi bhavā kilesānaṃ vatthubhūtāti tattha <span class="bld">saṃkileso</span>. Sabbaso saṃkilesavippamuttaṃ nibbānanti <span class="bld">nekkhamme ānisaṃso</span> ca kathetabboti ayamattho <span class="bld">maggantī</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddena ādi-atthena dīpitoti veditabbaṃ.</p>
  78. <p class="bodytext"><span class="bld">Sukhānaṃ nidāna</span>nti diṭṭhadhammikānaṃ samparāyikānaṃ nibbānupasaṃhitānañcāti sabbesampi sukhānaṃ kāraṇaṃ. Yañhi kiñci loke bhogasukhaṃ nāma, taṃ sabbaṃ dānādhīnanti pākaṭoyamattho. Yaṃ pana jhānavipassanāmaggaphalanibbānappaṭisaṃyuttaṃ sukhaṃ, tassapi dānaṃ upanissayapaccayo hotiyeva<a name="V3.0206"></a>. <span class="bld">Sampattīnaṃ mūla</span>nti yā imā loke padesarajjasirissariyasattaratanasamujjalacakkavattisampadāti evaṃpabhedā mānusikā sampattiyo, yā ca cātumahārājikādigatā dibbasampattiyo, yā vā panaññāpi sampattiyo<a name="M3.0222"></a>, tāsaṃ sabbāsaṃ idaṃ mūlakāraṇaṃ. <span class="bld">Bhogāna</span>nti bhuñjitabbaṭṭhena ‘‘bhogo’’ti laddhanāmānaṃ piyamanāpiyarūpādīnaṃ tannissayānaṃ vā upabhogasukhānaṃ patiṭṭhā niccalādhiṭṭhānatāya. <span class="bld">Visamagatassā</span>ti byasanappattassa. <span class="bld">Tāṇa</span>nti rakkhā, tato paripālanato. <span class="bld">Leṇa</span>nti byasanehi paripātiyamānassa olīyanappadeso. <span class="bld">Gatī</span>ti gantabbaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Parāyaṇa</span>nti paṭisaraṇaṃ. <span class="bld">Avassayo</span>ti vinipatituṃ adento nissayo. <span class="bld">Ārammaṇa</span>nti olubbhārammaṇaṃ.</p>
  79. <p class="bodytext"><span class="bld">Ratanamayasīhāsanasadisa</span>nti sabbaratanamayasattaṅgamahāsīhāsanasadisaṃ. Evaṃ hissa mahagghaṃ hutvā sabbaso vinipatituṃ appadānaṭṭho dīpito hoti. <span class="bld">Mahāpathavīsadisaṃ</span> gatagataṭṭhāne patiṭṭhānassa labhāpanato. Yathā dubbalassa purisassa ālambanarajju uttiṭṭhato tiṭṭhato ca upatthambho, evaṃ dānaṃ sattānaṃ sampattibhave upapattiyā ṭhitiyā ca paccayoti āha <span class="bld">‘‘ālambanaṭṭhena ālambanarajjusadisa’’</span>nti. <span class="bld">Dukkhanittharaṇaṭṭhenā</span>ti duggatidukkhaṭṭhānanittharaṇaṭṭhena. <span class="bld">Samassāsanaṭṭhenā</span>ti lobhamacchariyādipaṭisattupaddavato samassāsanaṭṭhena. <span class="bld">Bhayaparittāṇaṭṭhenā</span>ti dāliddiyabhayato paripālanaṭṭhena. <span class="bld">Maccheramalādīhī</span>ti maccheralobhadosamadaissāmicchādiṭṭhivicikicchādicittamalehi. <span class="bld">Anupalittaṭṭhenā</span>ti anupakkiliṭṭhatāya. <span class="bld">Tesa</span>nti maccheramalādīnaṃ. Tesaṃ eva <span class="bld">durāsadaṭṭhena. Asantāsanaṭṭhenā</span>ti santāsahetuabhāvena. Yo hi dāyako dānapati, so sampatipi na kutoci santasati, pageva āyatiṃ. <span class="bld">Balavantaṭṭhenā</span>ti mahābalavatāya. Dāyako hi dānapati sampati pakkhabalena balavā hoti, āyatiṃ pana kāyabalādīhipi. <span class="bld">Abhimaṅgalasammataṭṭhenā</span>ti ‘‘vaḍḍhikāraṇa’’nti abhisammatabhāvena. Vipattibhavato sampattibhavūpanayanaṃ <span class="bld">khemantabhūmisampāpanaṃ</span>.</p>
  80. <p class="bodytext">Idāni mahābodhicariyabhāvenapi dānaguṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘dānaṃ nāmeta’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">attānaṃ niyyātentenā</span>ti etena ‘‘dānaphalaṃ sammadeva passantā mahāpurisā attano jīvitampi pariccajanti, tasmā ko nāma viññujātiko bāhire vatthusmiṃ pageva saṅgaṃ kareyyā’’ti ovādaṃ deti. Idāni yā lokiyā lokuttarā ca ukkaṃsagatā sampattiyo, tā sabbā dānatoyeva pavattantīti dassento <span class="bld">‘‘dānañhī’’</span>tiādimāha. Tattha <a name="M3.0223"></a> sakkamārabrahmasampattiyo attahitāya eva, cakkavattisampatti pana attahitāya parahitāya cāti dassetuṃ sā tāsaṃ parato cakkavattisampatti vuttā. Etā lokiyā, imā pana lokuttarāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sāvakapāramiñāṇa’’</span>ntiādi <a name="V3.0207"></a> vuttaṃ. Tāsupi ukkaṭṭhukkaṭṭhatarukkaṭṭhatamataṃ dassetuṃ kamena ñāṇattayaṃ vuttaṃ. Tesaṃ pana dānassa paccayabhāvo heṭṭhā vuttoyeva. Eteneva tassa brahmasampattiyāpi paccayabhāvo dīpitoti veditabbo.</p>
  81. <p class="bodytext">Dānañca nāma dakkhiṇeyyesu hitajjhāsayena pūjanajjhāsayena vā attano santakassa paresaṃ pariccajanaṃ, tasmā dāyako purisapuggalo pare hanti, paresaṃ vā santakaṃ haratīti aṭṭhānametanti āha <span class="bld">‘‘dānaṃ dento sīlaṃ samādātuṃ sakkotī’’</span>ti. <span class="bld">Sīlālaṅkārasadiso alaṅkāro natthi</span> sobhāvisesāvahattā sīlassa. <span class="bld">Sīlapupphasadisaṃ pupphaṃ natthī</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Sīlagandhasadiso gandho natthī</span>ti ettha ‘‘candanaṃ tagaraṃ vāpī’’tiādikā (dha. pa. 55) gāthā – ‘‘gandho isīnaṃ ciradikkhitānaṃ, kāyā cuto gacchati mālutenā’’tiādikā (jā. 2.17.55) jātakagāthāyo ca āharitvā vattabbā. Sīlañhi sattānaṃ ābharaṇañceva alaṅkāro ca gandhavilepanañca parassa dassanīyabhāvāvahañca. Tenāha <span class="bld">‘‘sīlālaṅkārena hī’’</span>tiādi.</p>
  82. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ saggo labbhatī</span>ti idaṃ majjhimehi āraddhaṃ sīlaṃ sandhāyāha. Tenevāha sakko devarājā –</p>
  83. <p class="gatha1">‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;</p>
  84. <p class="gathalast">Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. (jā. 1.8.75);</p>
  85. <p class="bodytext"><span class="bld">Iṭṭho</span>ti sukho. <span class="bld">Kantoti</span> kamanīyo. <span class="bld">Manāpo</span>ti manavaḍḍhanako. Taṃ pana tassa iṭṭhādibhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘niccamettha kīḷā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  86. <p class="bodytext"><span class="bld">Doso</span>ti aniccatādinā appassādādinā ca dūsitabhāvo, yato te viññūnaṃ cittaṃ nārādhenti. Atha vā ādīnaṃ vāti pavattatīti <span class="bld">ādīnavo,</span> paramakapaṇatā. Tathā ca kāmā yathātathaṃ paccavekkhantānaṃ paccupatiṭṭhanti. <span class="bld">Lāmakabhāvo</span>ti aseṭṭhehi sevitabbo, seṭṭhehi na sevitabbo nihīnabhāvo. <span class="bld">Saṃkilissana</span>nti vibādhakatā upatāpakatā ca.</p>
  87. <p class="bodytext"><span class="bld">Nekkhamme</span> <a name="M3.0224"></a> <span class="bld">ānisaṃsa</span>nti ettha ‘‘yattakā kāmesu ādīnavā, tappaṭipakkhato tattakā nekkhamme ānisaṃsā. Apica nekkhammaṃ nāmetaṃ asambādhaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ, nikkhantaṃ kāmehi, nikkhantaṃ <a name="V3.0208"></a> kāmasaññāya, nikkhantaṃ kāmavitakkehi, nikkhantaṃ kāmapariḷāhehi, nikkhantaṃ byāpādasaññāyā’’tiādinā nayena nekkhamme ānisaṃse pakāsesi. Pabbajjāyaṃ jhānādīsu ca guṇe vibhāvesi vaṇṇesi. <span class="bld">Kallacitta</span>nti kammaniyacittaṃ heṭṭhā pavattitadesanāya assaddhiyādīnaṃ cittadosānaṃ vigatattā upari desanāya bhājanabhāvūpagamena kammakkhamacittaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana yasmā assaddhiyādayo cittassa rogabhūtā, tadā te vigatā, tasmā āha <span class="bld">‘‘arogacitta’’</span>nti. Diṭṭhimānādikilesavigamena <span class="bld">muducittaṃ</span>. Kāmacchandādivigamena <span class="bld">vinīvaraṇacittaṃ</span>. Sammāpaṭipattiyaṃ uḷārapītipāmojjayogena <span class="bld">udaggacittaṃ</span>. Tattha saddhāsampattiyā <span class="bld">pasannacittaṃ</span>. Yadā bhagavā aññāsīti sambandho. Atha vā <span class="bld">kallacitta</span>nti kāmacchandavigamena arogacittaṃ. <span class="bld">Muducitta</span>nti byāpādavigamena mettāvasena akaṭhinacittaṃ. <span class="bld">Vinīvaraṇacitta</span>nti uddhaccakukkuccavigamena avikkhepato tena apihitacittaṃ. <span class="bld">Udaggacitta</span>nti thinamiddhavigamena sampaggahitavasena alīnacittaṃ. <span class="bld">Pasannacitta</span>nti vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyaṃ adhimuttacittanti evamettha sesapadānaṃ attho veditabbo.</p>
  88. <p class="bodytext"><span class="bld">Seyyathāpī</span>tiādinā upamāvasena sīhassa kilesappahānaṃ ariyamagguppādanañca dasseti. <span class="bld">Apagatakāḷaka</span>nti vigatakāḷakaṃ. <span class="bld">Sammadevā</span>ti suṭṭhudeva. <span class="bld">Rajana</span>nti nīlapītalohitādiraṅgajātaṃ. <span class="bld">Paṭiggaṇheyyā</span>ti gaṇheyya, pabhassaraṃ bhaveyya. <span class="bld">Tasmiṃyeva āsane</span>ti tassaṃyeva nisajjāyaṃ. Etenassa lahuvipassakatā tikkhapaññatā sukhappaṭipadakhippābhiññatā ca dassitā hoti. <span class="bld">Viraja</span>nti apāyagamanīyarāgarajādīnaṃ vigamena virajaṃ. Anavasesadiṭṭhivicikicchāmalāpagamena <span class="bld">vītamalaṃ</span>. Paṭhamamaggavajjhakilesarajābhāvena vā <span class="bld">virajaṃ</span>. Pañcavidhadussīlyamalavigamena <span class="bld">vītamalaṃ. Tassa uppattiākāradassanattha</span>nti kasmā vuttaṃ? Nanu maggañāṇaṃ asaṅkhatadhammārammaṇanti codanaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘tañhī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">paṭivijjhanta</span>nti asammohappaṭivedhavasena paṭivijjhantaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘kiccavasenā’’</span>ti. Tatridaṃ upamāsaṃsandanaṃ – vatthaṃ viya cittaṃ, vatthassa āgantukamalehi kiliṭṭhabhāvo viya cittassa rāgādimalehi saṃkiliṭṭhabhāvo, dhovanasilātalaṃ viya anupubbīkathā, udakaṃ viya saddhā, udakena <a name="M3.0225"></a> temetvā ūsagomayachārikakhārehi kāḷake sammadditvā vatthassa dhovanappayogo viya saddhāsinehena temetvā temetvā satisamādhipaññāhi dose sithile katvā sutādividhinā cittassa sodhane vīriyārambho. Tena payogena vatthe kāḷakāpagamo viya vīriyārambhena kilesavikkhambhanaṃ, raṅgajātaṃ viya ariyamaggo, tena suddhavatthassa pabhassarabhāvo viya vikkhambhitakilesassa cittassa maggena pariyodapananti.</p>
  89. <p class="bodytext">‘‘Diṭṭhadhammo’’ti vatvā dassanaṃ nāma ñāṇadassanato aññampi atthīti tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘pattadhammo’’</span>ti <a name="V3.0209"></a> vuttaṃ. Patti nāma ñāṇasampattito aññāpi vijjatīti tato visesanatthaṃ <span class="bld">‘‘viditadhammo’’</span>ti vuttaṃ. Sā panesā viditadhammatā dhammesu ekadesenapi hotīti nippadesato viditabhāvaṃ dassetuṃ. <span class="bld">‘‘Pariyogāḷhadhammo’’</span>ti vuttaṃ. Tenassa saccābhisambodhaṃyeva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādikiccaṃ sādhentaṃ nippadesena catusaccadhammaṃ samantato ogāḷhaṃ nāma hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’</span>ti. <span class="bld">Tiṇṇā vicikicchā</span>ti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā aṭṭhavatthukā ca tiṇṇā nittiṇṇā vicikicchā. <span class="bld">Vigatā kathaṃkathā</span>ti pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho’’ti evaṃ pavattikā vigatā samucchinnā kathaṃkathā. Sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā tappaṭipakkhesu sīlādiguṇesu patiṭṭhitattā <span class="bld">vesārajjaṃ</span> visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ <span class="bld">patto</span>. Attanā eva paccakkhato diṭṭhattā na paraṃ pacceti, na cassa paro paccetabbo atthīti <span class="bld">aparappaccayo</span>.</p>
  90. <p class="bodytext"><span class="bld">Uddisitvā kata</span>nti attānaṃ uddisitvā māraṇavasena kataṃ nibbattitaṃ maṃsaṃ. <span class="bld">Paṭiccakamma</span>nti ettha kamma-saddo kammasādhano atītakāliko cāti āha <span class="bld">‘‘attānaṃ paṭiccakata’’</span>nti. <span class="bld">Nimittakammassetaṃ adhivacanaṃ</span> ‘‘paṭicca kammaṃ phusatī’’tiādīsu (jā. 1.4.75) viya. <span class="bld">Nimittakammassā</span>ti nimittabhāvena laddhabbakammassa. Karaṇavasena paṭiccakammaṃ ettha atthīti maṃsaṃ <span class="bld">paṭiccakammaṃ</span> yathā buddhi buddhaṃ. Taṃ etassa atthīti buddho. Sesamettha uttānameva.</p>
  91. <p class="centered">Sīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  92. <p class="subhead">3-4. Assājānīyasuttādivaṇṇanā</p>
  93. <p class="bodytext"><a name="para13-14"></a><a name="para13-14_an8"></a><span class="paranum">13-14</span>. Tatiye <a name="M3.0226"></a> <span class="bld">sāṭheyyānī</span>ti saṭhattāni. Sesapadesupi eseva nayo. Tāni panassa sāṭheyyādīni kāyacittujukatāpaṭipakkhabhūtā lobhasahagatacittuppādassa pavattiākāravisesā. Tattha yassa kismiñcideva ṭhāne ṭhātukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tatheva sappaṭibhayaṭṭhāneva ṭhassāmīti na hoti, vañcanādhippāyabhāvato ṭhātukāmaṭṭhāneyeva nikhātatthambho viya cattāro pāde niccāletvā tiṭṭhati, ayaṃ <span class="bld">saṭho</span> nāma, imassa sāṭheyyassa pākaṭakaraṇaṃ. Tathā yassa kismiñcideva ṭhāne nivattitvā khandhagataṃ pātetukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tatheva pātessāmīti na hoti, pātetukāmaṭṭhāneyeva nivattitvā pāteti, ayaṃ <span class="bld">kūṭo</span> nāma. Yassa kālena vāmato, kālena dakkhiṇato, kālena ujumaggeneva ca gantukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tatheva evaṃ karissāmīti <a name="V3.0210"></a> na hoti, yadicchakaṃ gantukāmaṭṭhāneyeva kālena vāmato, kālena dakkhiṇato, kālena ujumaggaṃ gacchati, tathā leṇḍaṃ vā passāvaṃ vā vissajjetukāmassa idaṃ ṭhānaṃ susammaṭṭhaṃ ākiṇṇamanussaṃ ramaṇīyaṃ. Imasmiṃ ṭhāne evarūpaṃ kātuṃ na yuttaṃ, purato gantvā paṭicchannaṭṭhāne karissāmīti na hoti, tattheva karoti, ayaṃ <span class="bld">jimho</span> nāma. Yassa pana kismiñci ṭhāne maggā ukkamma nivattitvā paṭimaggaṃ ārohitukāmassa sato yaṃ ṭhānaṃ manussānaṃ sappaṭibhayaṃ, purato gantvā tattheva evaṃ karissāmīti na hoti, paṭimaggaṃ ārohitukāmaṭṭhāneyeva maggā ukkamma nivattitvā paṭimaggaṃ ārohati, ayaṃ <span class="bld">vaṅko</span> nāma. Iti imaṃ catubbidhampi kiriyaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘yāni kho panassa tāni sāṭheyyāni…pe… āvikattā hotī’’</span>ti. Catutthe natthi vattabbaṃ.</p>
  94. <p class="centered">Assājānīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  95. <p class="subhead">5-8. Malasuttādivaṇṇanā</p>
  96. <p class="bodytext"><a name="para15-18"></a><a name="para15-18_an8"></a><span class="paranum">15-18</span>. Pañcame (dha. pa. aṭṭha. 2.241) yā kāci pariyatti vā sippaṃ vā yasmā asajjhāyantassa ananuyuñjantassa vinassati, nirantaraṃ vā na upaṭṭhāti, tasmā <span class="bld">‘‘asajjhāyamalā mantā’’</span>ti <a name="M3.0227"></a> vuttaṃ. Yasmā pana gharāvāsaṃ vasantassa uṭṭhāyuṭṭhāya jiṇṇappaṭisaṅkharaṇādīni akarontassa gharaṃ nāma vinassati, tasmā <span class="bld">‘‘anuṭṭhānamalā gharā’’</span>ti vuttaṃ. Yasmā gihissa vā pabbajitassa vā kosajjavasena sarīrappajagganaṃ vā parikkhārappaṭijagganaṃ vā akarontassa kāyo dubbaṇṇo hoti, tasmā <span class="bld">‘‘malaṃ vaṇṇassa kosajja’’</span>nti vuttaṃ. Yasmā pana gāvo rakkhantassa pamādavasena niddāyantassa vā kīḷantassa vā tā gāvo atitthapakkhandanādīhi vā vāḷamigacorādiupaddavena vā paresaṃ sālikkhettādīni otaritvā khādanavasena vā vināsamāpajjanti, sayampi daṇḍaṃ vā paribhāsaṃ vā pāpuṇāti, pabbajitaṃ vā pana chadvārādīni arakkhantaṃ pamādavasena kilesā otaritvā sāsanā cāventi, tasmā <span class="bld">‘‘pamādo rakkhato mala’’</span>nti vuttaṃ. So hissa vināsāvahena malaṭṭhāniyattā <span class="bld">malaṃ</span>.</p>
  97. <p class="bodytext"><span class="bld">Duccarita</span>nti aticāro. Aticāriniñhi itthiṃ sāmikopi gehā nīharati, mātāpitūnaṃ santikaṃ gatampi ‘‘tvaṃ kulassa aṅgārabhūtā, akkhīhipi na daṭṭhabbā’’ti taṃ mātāpitaropi nīharanti, sā anāthā vicarantī mahādukkhaṃ pāpuṇāti. Tenassā duccaritaṃ <span class="bld">‘‘mala’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Dadato</span>ti dāyakassa. Yassa hi khettakasanakāle ‘‘imasmiṃ khette sampanne salākabhattādīni dassāmī’’ti <a name="V3.0211"></a> cintetvāpi nipphanne sasse maccheraṃ uppajjitvā cāgacittaṃ nivāreti, so maccheravasena cāgacitte aviruhante manussasampatti, dibbasampatti, nibbānasampattīti tisso sampattiyo na labhati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘maccheraṃ dadato mala’’</span>nti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. <span class="bld">Pāpakā dhammā</span>ti akusalā dhammā. Te pana idhaloke paraloke ca malameva. <span class="bld">Tato</span>ti heṭṭhā vuttamalato. <span class="bld">Malatara</span>nti atirekamalaṃ. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.</p>
  98. <p class="centered">Malasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  99. <p class="subhead">9. Pahārādasuttavaṇṇanā</p>
  100. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><a name="para19_an8"></a><span class="paranum">19</span>. Navame (udā. aṭṭha. 45; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.384) <span class="bld">asurā</span>ti devā viya na suranti na kīḷanti na virocantīti asurā. Surā nāma devā, tesaṃ paṭipakkhāti vā <span class="bld">asurā,</span> vepacittipahārādādayo<a name="M3.0228"></a>. Tesaṃ bhavanaṃ sinerussa heṭṭhābhāge. Te tattha pavisantā nikkhamantā sinerupāde maṇḍapādīni nimminitvā kīḷantā abhiramanti. Sā tattha tesaṃ abhirati. Ime guṇe disvāti āha <span class="bld">‘‘ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramantī’’</span>ti.</p>
  101. <p class="bodytext">Yasmā lokiyā jambudīpo, himavā tattha patiṭṭhitasamuddadahapabbatā tappabhavā nadiyoti etesu yaṃ yaṃ na manussagocaraṃ, tattha sayaṃ sammūḷhā aññepi sammohayanti, tasmā tattha sammohavidhamanatthaṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ tāva jambudīpo’’</span>tiādi āraddhaṃ. Dasasahassayojanaparimāṇo āyāmato vitthārato cāti adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Udakena ajjhotthaṭo</span> tadupabhogisattānaṃ puññakkhayena. Sundaradassanaṃ kūṭanti <span class="bld">sudassanakūṭaṃ,</span> yaṃ loke <span class="bld">‘‘hemakūṭa’’</span>nti vuccati. <span class="bld">Mūlagandho</span> kālānusāriyādi. <span class="bld">Sāragandho</span> candanādi. <span class="bld">Pheggugandho</span> salalādi. <span class="bld">Tacagandho</span> lavaṅgādi. <span class="bld">Papaṭikāgandho</span> kapitthādi. <span class="bld">Rasagandho</span> sajjulasādi. <span class="bld">Pattagandho</span> tamālahiriverādi. <span class="bld">Pupphagandho</span> nāgakusumādi. <span class="bld">Phalagandho</span> jātiphalādi. <span class="bld">Gandhagandho</span> sabbesaṃ gandhānaṃ gandho. ‘‘Sabbāni puthulato paññāsa yojanāni, āyāmato pana ubbedhato viya dviyojanasatānevā’’ti vadanti.</p>
  102. <p class="bodytext"><span class="bld">Manoharasilātalānī</span>ti ratanamayattā manuññasopānasilātalāni. <span class="bld">Supaṭiyattānī</span>ti tadupabhogisattānaṃ sādhāraṇakammunāva suṭṭhu paṭiyattāni susaṇṭhitāni honti. Macchakacchapādīni udakaṃ malaṃ karonti, tadabhāvato <span class="bld">phalikasadisanimmalodakāni</span>. Tiriyato dīghaṃ uggatakūṭanti <span class="bld">‘‘tiracchānapabbata’’</span>nti <a name="V3.0212"></a> āha. <span class="bld">Purimāni nāmagottānī</span>ti ettha nadī ninnagātiādikaṃ gottaṃ, gaṅgā yamunātiādikaṃ nāmaṃ.</p>
  103. <p class="bodytext"><span class="bld">Savamānā</span>ti sandamānā. <span class="bld">Pūratta</span>nti puṇṇabhāvo. <span class="bld">Masāragallaṃ</span> ‘‘cittaphalika’’ntipi vadanti. <span class="bld">Mahataṃ bhūtāna</span>nti mahantānaṃ sattānaṃ. <span class="bld">Timī timiṅgalā timitimiṅgalā</span>ti tisso macchajātiyo. Timiṃ gilanasamatthā timiṅgalā. Timiñca timiṅgalañca gilanasamatthā timitimiṅgalāti vadanti.</p>
  104. <p class="bodytext"><span class="bld">Mama</span> <a name="M3.0229"></a> <span class="bld">sāvakā</span>ti sotāpannādike ariyapuggale sandhāya vadati. <span class="bld">Na saṃvasatī</span>ti uposathakammādivasena saṃvāsaṃ na karoti. <span class="bld">Ukkhipatī</span>ti apaneti. <span class="bld">Vimuttiraso</span>ti kilesehi vimuccanaraso. Sabbā hi sāsanasampatti yāvadeva anupādāya āsavehi cittassa vimuttiatthā.</p>
  105. <p class="bodytext"><span class="bld">Ratanānī</span>ti ratijananaṭṭhena ratanāni. Satipaṭṭhānādayo hi bhāviyamānā pubbabhāgepi anappakaṃ pītipāmojjaṃ nibbattenti, pageva aparabhāge. Vuttañhetaṃ –</p>
  106. <p class="gatha1">‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;</p>
  107. <p class="gathalast">Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374) –</p>
  108. <p class="unindented">Lokiyaratananibbattaṃ pana pītipāmojjaṃ na tassa kalabhāgampi agghati. Apica –</p>
  109. <p class="gatha1">‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;</p>
  110. <p class="gathalast">Anomasattaparibhogaṃ, ratananti pavuccati’’. (dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.223; khu. pā. aṭṭha. 6.3; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 50);</p>
  111. <p class="bodytext">Yadi ca cittīkatādibhāvena ratanaṃ nāma hoti, satipaṭṭhānādīnaṃyeva bhūtato ratanabhāvo. Bodhipakkhiyadhammānañhi so ānubhāvo, yaṃ sāvakā sāvakapāramiñāṇaṃ, paccekabuddhā paccekabodhiñāṇaṃ, sammāsambuddhā sammāsambodhiṃ adhigacchanti āsannakāraṇattā. Āsannakāraṇañhi dānādiupanissayoti evaṃ ratijananaṭṭhena cittīkatādiatthena ca ratanabhāvo bodhipakkhiyadhammānaṃ <a name="V3.0213"></a> sātisayo. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tatrimāni ratanāni, seyyathidaṃ. Cattāro satipaṭṭhānā’’</span>tiādi.</p>
  112. <p class="bodytext">Tattha ārammaṇe okkantitvā upaṭṭhānaṭṭhena upaṭṭhānaṃ, satiyeva upaṭṭhānanti <span class="bld">satipaṭṭhānaṃ</span>. Ārammaṇassa pana kāyādivasena catubbidhattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’</span>ti. Tathā hi kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattasaññānaṃ pahānato asubhadukkhāniccānattabhāvaggahaṇato ca nesaṃ kāyānupassanādibhāvo vibhatto.</p>
  113. <p class="bodytext">Sammā padahanti etena, sayaṃ vā sammā padahati, pasatthaṃ sundaraṃ vā padahantīti <span class="bld">sammappadhānaṃ,</span> puggalassa vā sammadeva padhānabhāvakaraṇato <span class="bld">sammappadhānaṃ</span> <a name="M3.0230"></a> vīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Tampi anuppannuppannānaṃ akusalānaṃ anuppādanappahānavasena anuppannuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādanaṭṭhāpanavasena ca catukiccasādhakattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘cattāro sammappadhānā’’</span>ti.</p>
  114. <p class="bodytext">Ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi. Iti paṭhamena atthena iddhi eva pādoti <span class="bld">iddhipādo,</span> iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyena atthena iddhiyā pādo patiṭṭhā adhigamupāyoti <span class="bld">iddhipādo</span>. Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti. Svāyaṃ iddhipādo yasmā chandādike cattāro adhipatidhamme dhure jeṭṭhake katvā nibbattīyati, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘cattāro iddhipādā’’</span>ti.</p>
  115. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcindriyānī</span>ti saddhādīni pañca indriyāni. Tattha assaddhiyaṃ abhibhavitvā adhimokkhalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti <span class="bld">saddhindriyaṃ</span>. Kosajjaṃ abhibhavitvā paggahalakkhaṇe, pamādaṃ abhibhavitvā upaṭṭhānalakkhaṇe, vikkhepaṃ abhibhavitvā avikkhepalakkhaṇe, aññāṇaṃ abhibhavitvā dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti <span class="bld">paññindriyaṃ</span>.</p>
  116. <p class="bodytext">Tāniyeva assaddhiyādīhi anabhibhavanīyato akampiyaṭṭhena sampayuttadhammesu thirabhāvena ca <span class="bld">balāni</span> veditabbāni.</p>
  117. <p class="bodytext"><span class="bld">Satta bojjhaṅgā</span>ti bodhiyā, bodhissa vā aṅgāti <span class="bld">bojjhaṅgā</span>. Yā hi esā dhammasāmaggī yāya lokuttaramaggakkhaṇe uppajjamānāya līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhattakilamathānuyogaucchedasassatābhinivesādīnaṃ anekesaṃ upaddavānaṃ paṭipakkhabhūtāya satidhammavicayavīriyapītipassaddhisamādhiupekkhāsaṅkhātāya <a name="V3.0214"></a> dhammasāmaggiyā ariyasāvako bujjhati, kilesaniddāya vuṭṭhahati, cattāri ariyasaccāni paṭivijjhati, nibbānameva vā sacchikarotīti <span class="bld">‘‘bodhī’’</span>ti vuccati. Tassā dhammasāmaggisaṅkhātāya bodhiyā aṅgātipi <span class="bld">bojjhaṅgā</span> jhānaṅgamaggaṅgādayo viya. Yopesa vuttappakārāya dhammasāmaggiyā bujjhatīti katvā ariyasāvako <span class="bld">‘‘bodhī’’</span>ti vuccati. Tassa bodhissa aṅgātipi <span class="bld">bojjhaṅgā</span> senaṅgarathaṅgādayo viya. Tenāhu porāṇā ‘‘bujjhanakassa puggalassa aṅgāti bojjhaṅgā’’ti (vibha. aṭṭha. 466; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.182; paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.17). ‘‘Bodhāya saṃvattantīti bojjhaṅgā’’tiādinā (paṭi. ma. 2.17) nayenapi bojjhaṅgattho veditabbo.</p>
  118. <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyo</span> <a name="M3.0231"></a> <span class="bld">aṭṭhaṅgiko maggo</span>ti taṃtaṃmaggavajjhehi kilesehi ārakattā, ariyabhāvakarattā, ariyaphalappaṭilābhakarattā ca ariyo. Sammādiṭṭhiādīni aṭṭhaṅgāni assa atthi, aṭṭha aṅgāniyeva vā aṭṭhaṅgiko. Mārento kilese gacchati nibbānatthikehi vā maggīyati, sayaṃ vā nibbānaṃ maggatīti maggoti evametesaṃ satipaṭṭhānādīnaṃ atthavibhāgo veditabbo.</p>
  119. <p class="bodytext"><span class="bld">Sotāpanno</span>ti maggasaṅkhātaṃ sotaṃ āpajjitvā pāpuṇitvā ṭhito, sotāpattiphalaṭṭhoti attho. <span class="bld">Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno</span>ti sotāpattiphalassa attapaccakkhakaraṇāya paṭipajjamāno paṭhamamaggaṭṭho, yo aṭṭhamakotipi vuccati. <span class="bld">Sakadāgāmī</span>ti sakideva imaṃ lokaṃ paṭisandhiggahaṇavasena āgamanasīlo dutiyaphalaṭṭho. <span class="bld">Anāgāmī</span>ti paṭisandhiggahaṇavasena kāmalokaṃ anāgamanasīlo tatiyaphalaṭṭho. Yo pana saddhānusārī dhammānusārī ekabījītievamādiko ariyapuggalavibhāgo, so etesaṃyeva pabhedoti. Sesaṃ vuttanayasadisameva.</p>
  120. <p class="centered">Pahārādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  121. <p class="subhead">10. Uposathasuttavaṇṇanā</p>
  122. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><a name="para20_an8"></a><span class="paranum">20</span>. Dasame <span class="bld">tadahuposathe</span>ti (udā. aṭṭha. 45; sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.383) tasmiṃ uposathadivasabhūte ahani. <span class="bld">Uposathakaraṇatthāyā</span>ti ovādapātimokkhaṃ uddisituṃ. <span class="bld">Uddhastaṃ aruṇa</span>nti aruṇuggamanaṃ. <span class="bld">Uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha</span>nti thero bhagavantaṃ pātimokkhuddesaṃ yāci. Tasmiṃ kāle ‘‘na, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo’’ti (mahāva. 136) sikkhāpadassa apaññattattā. Kasmā pana bhagavā tiyāmarattiṃ vītināmesi<a name="V3.0215"></a>? Tato paṭṭhāya ovādapātimokkhaṃ anuddisitukāmo tassa vatthuṃ pākaṭaṃ kātuṃ. <span class="bld">Addasā</span>ti kathaṃ addasa? Attano cetopariyañāṇena tassaṃ parisati bhikkhūnaṃ cittāni parijānanto tassa dussīlassa cittaṃ passi. Yasmā pana citte diṭṭhe taṃsamaṅgīpuggalo diṭṭho nāma hoti, tasmā <span class="bld">‘‘addasā kho āyasmā mahāmoggallāno</span> <a name="M3.0232"></a> <span class="bld">taṃ puggalaṃ dussīla’’</span>ntiādi vuttaṃ. Yatheva hi anāgate sattasu divasesu pavattaṃ paresaṃ cittaṃ cetopariyañāṇalābhī jānāti, evaṃ atītepīti. <span class="bld">Majjhe bhikkhusaṅghassa nisinna</span>nti saṅghapariyāpanno viya bhikkhusaṅghassa anto nisinnaṃ. <span class="bld">Diṭṭhosī</span>ti ayaṃ na pakatattoti bhagavatā diṭṭho asi. Yasmā ca evaṃ diṭṭho, tasmā natthi te tava bhikkhūhi saddhiṃ ekakammādisaṃvāso. Yasmā pana so saṃvāso tava natthi, tasmā uṭṭhehi, āvusoti evamettha padayojanā veditabbā.</p>
  123. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatiyampi kho so puggalo tuṇhī ahosī</span>ti anekavāraṃ vatvāpi ‘‘thero sayameva nibbinno oramissatī’’ti vā, ‘‘idāni imesaṃ paṭipattiṃ jānissāmī’’ti vā adhippāyena tuṇhī ahosi. <span class="bld">Bāhāyaṃ gahetvā</span>ti ‘‘bhagavatā mayā ca yāthāvato diṭṭho, yāvatatiyaṃ ‘uṭṭhehi, āvuso’ti ca vutto na vuṭṭhāti, idānissa nikkaḍḍhanakālo, mā saṅghassa uposathantarāyo ahosī’’ti taṃ bāhāyaṃ aggahesi, tathā gahetvā. <span class="bld">Bahi dvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā</span>ti dvārakoṭṭhakā dvārasālāto nikkhāmetvā. <span class="bld">Bahī</span>ti pana nikkhāmitaṭṭhānadassanaṃ. Atha vā <span class="bld">bahidvārakoṭṭhakā</span>ti bahidvārakoṭṭhakatopi nikkhāmetvā, na antodvārakoṭṭhakato eva. Ubhayatthāpi vihārato bahikatvāti attho. <span class="bld">Sūcighaṭikaṃ datvā</span>ti aggaḷasūciñca uparighaṭikañca ādahitvā, suṭṭhutaraṃ kavāṭaṃ thaketvāti attho. <span class="bld">Yāva bāhāgahaṇāpi nāmā</span>ti iminā ‘‘aparisuddhā, ānanda, parisā’’ti vacanaṃ sutvā eva hi tena pakkamitabbaṃ siyā, evaṃ apakkamitvā yāva bāhāgahaṇāpi nāma so moghapuriso āgamessati, acchariyamidanti dasseti. Idañca garahanacchariyamevāti veditabbaṃ.</p>
  124. <p class="bodytext">Atha bhagavā cintesi – ‘‘idāni bhikkhusaṅghe abbudo jāto, aparisuddhā puggalā uposathaṃ āgacchanti, na ca tathāgatā aparisuddhāya parisāya uposathaṃ karonti, pātimokkhaṃ uddisanti. Anuddisante ca bhikkhusaṅghassa uposatho pacchijjati. Yaṃnūnāhaṃ ito paṭṭhāya bhikkhūnaṃyeva pātimokkhuddesaṃ anujāneyya’’nti. Evaṃ pana cintetvā bhikkhūnaṃyeva pātimokkhuddesaṃ anujāni. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘atha kho bhagavā…pe… pātimokkhaṃ uddiseyyāthā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">na dānāha</span>nti idāni ahaṃ uposathaṃ na <a name="M3.0233"></a> karissāmi, pātimokkhaṃ na uddisissāmīti paccekaṃ <span class="bld">na</span>-kārena sambandho. Duvidhañhi pātimokkhaṃ – āṇāpātimokkhaṃ, ovādapātimokkhanti<a name="V3.0216"></a>. Tesu ‘‘suṇātu me, bhante’’tiādikaṃ (mahāva. 134) āṇāpātimokkhaṃ. Taṃ sāvakāva uddisanti, na buddhā, yaṃ anvaddhamāsaṃ uddisīyati. ‘‘Khantī paramaṃ…pe… sabbapāpassa akaraṇaṃ…pe… anupavādo anupaghāto…pe… etaṃ buddhāna sāsana’’nti (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183-185; udā. 36; netti. 30) imā pana tisso gāthā ovādapātimokkhaṃ nāma. Taṃ buddhāva uddisanti, na sāvakā, channampi vassānaṃ accayena uddisanti. Dīghāyukabuddhānañhi dharamānakāle ayameva pātimokkhuddeso, appāyukabuddhānaṃ pana paṭhamabodhiyaṃyeva. Tato paraṃ itaro. Tañca kho bhikkhūyeva uddisanti, na buddhā, tasmā amhākampi bhagavā vīsativassamattaṃ imaṃ ovādapātimokkhaṃ uddisitvā imaṃ antarāyaṃ disvā tato paraṃ na uddisi. <span class="bld">Aṭṭhāna</span>nti akāraṇaṃ. <span class="bld">Anavakāso</span>ti tasseva vevacanaṃ. Kāraṇañhi yathā tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ‘‘ṭhāna’’nti vuccati, evaṃ ‘‘avakāso’’tipi vuccati. <span class="bld">Ya</span>nti kiriyāparāmasanaṃ.</p>
  125. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde</span>ti ko anusandhi? Yvāyaṃ aparisuddhāya parisāya pātimokkhassa anuddeso vutto, so imasmiṃ dhammavinaye acchariyo abbhuto dhammoti taṃ aparehipi sattahi acchariyabbhutadhammehi saddhiṃ vibhajitvā dassetukāmo paṭhamaṃ tāva tesaṃ upamābhāvena mahāsamudde aṭṭha acchariyabbhutadhamme dassento satthā ‘‘aṭṭhime, bhikkhave, mahāsamudde’’tiādimāha.</p>
  126. <p class="centered">Uposathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  127. <p class="centered">Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  128. <p class="chapter">3. Gahapativaggo</p>
  129. <p class="subhead">1-7. Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā</p>
  130. <p class="bodytext"><a name="para21-27"></a><a name="para21-27_an8"></a><span class="paranum">21-27</span>. Tatiyassa paṭhamadutiyesu natthi vattabbaṃ. Tatiye ‘‘hatthago’’ti vattabbe <span class="bld">‘‘hatthako’’</span>ti vuttaṃ. So hi rājapurisānaṃ hatthato <a name="M3.0234"></a> yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ<a name="V3.0217"></a>, bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato <span class="bld">hatthako āḷavako</span>ti jāto. Tenāha <span class="bld">‘‘āḷavakayakkhassa hatthato hatthehi sampaṭicchitattā hatthakoti laddhanāmo rājakumāro’’</span>ti. Catutthādīni uttānatthāneva.</p>
  131. <p class="centered">Paṭhamauggasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  132. <p class="subhead">8. Dutiyabalasuttavaṇṇanā</p>
  133. <p class="bodytext"><a name="para28"></a><a name="para28_an8"></a><span class="paranum">28</span>. Aṭṭhame khīṇāsavassa sabbesaṃ saṅkhārānaṃ aniccatā asammohavasena kiccato maggapaññāya suppaṭividdhā, vipassanāya ārammaṇakaraṇavasenapīti dassento āha <span class="bld">‘‘sahavipassanāya maggapaññāyā’’</span>ti. <span class="bld">Ime kāmā</span>ti dvepi kāme vadati. Kilesavasena uppajjamāno hi pariḷāho vatthukāmasannissayo vatthukāmavisayo vāti dvepi sapariḷāhaṭṭhena aṅgārakāsu viyāti <span class="bld">‘‘aṅgārakāsūpamā’’</span>ti vuttā. Anto vuccati lāmakaṭṭhena taṇhā, byantaṃ vigatantaṃ bhūtanti <span class="bld">byantibhūta</span>nti āha <span class="bld">‘‘vigatantabhūta’’</span>nti, nittaṇhanti attho.</p>
  134. <p class="centered">Dutiyabalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  135. <p class="subhead">9. Akkhaṇasuttavaṇṇanā</p>
  136. <p class="bodytext"><a name="para29"></a><a name="para29_an8"></a><span class="paranum">29</span>. Navame yasmā mahiddhikapetā devāsurānaṃ āvāhaṃ gacchanti, vivāhaṃ na gacchanti, tasmā pettivisayeneva asurakāyo gahitoti veditabbo. Petāsurā pana petā evāti tesaṃ petehi saṅgaho avuttasiddhova.</p>
  137. <p class="centered">Akkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  138. <p class="subhead">10. Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā</p>
  139. <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_an8"></a><span class="paranum">30</span>. Dasame <a name="M3.0235"></a> <span class="bld">appicchassā</span>ti na icchassa. Abhāvattho hettha <span class="bld">appa</span>saddo ‘‘appaḍaṃsamakasavātātapā’’tiādīsu (a. ni. 10.11) viya. Paccayesu appiccho <span class="bld">paccayappiccho,</span> cīvarādipaccayesu icchārahito. <span class="bld">Adhigamappiccho</span>ti jhānādiadhigamavibhāvane icchārahito<a name="V3.0218"></a>. <span class="bld">Pariyattiappiccho</span>ti pariyattiyaṃ bāhusaccavibhāvane icchārahito. <span class="bld">Dhutaṅgappiccho</span>ti dhutaṅgesu appiccho dhutaṅgabhāvavibhāvane icchārahito. <span class="bld">Santaguṇaniguhanenā</span>ti attani saṃvijjamānānaṃ jhānādiguṇānañceva bāhusaccaguṇassa dhutaṅgaguṇassa ca niguhanena chādanena. <span class="bld">Sampajjatī</span>ti nipphajjati sijjhati. <span class="bld">No mahicchassā</span>ti mahatiyā icchāya samannāgatassa no sampajjati anudhammassapi anipphajjanato. <span class="bld">Pavivittassā</span>ti pakārehi vivittassa. Tenāha <span class="bld">‘‘kāyacittaupadhivivekehi vivittassā’’</span>ti. <span class="bld">Ārambhavatthuvasenā</span>ti bhāvanābhiyogavasena ekībhāvova kāyavivekoti adhippeto, na gaṇasaṅgaṇikābhāvamattanti dasseti. <span class="bld">Kamma</span>nti yogakammaṃ.</p>
  140. <p class="bodytext">Sattehi kilesehi ca saṅgaṇanaṃ samodhānaṃ saṅgaṇikā, sā āramitabbaṭṭhena ārāmo etassāti <span class="bld">saṅgaṇikārāmo,</span> tassa. Tenāha <span class="bld">‘‘gaṇasaṅgaṇikāya cevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Āraddhavīriyassā</span>ti paggahitavīriyassa. Tañca kho upadhiviveke ninnatāvasena ‘‘ayaṃ dhammo’’ti vacanato. Esa nayo itaresupi. Vivaṭṭanissitaṃyeva hi samādhānaṃ idhādhippetaṃ, tathā paññāpi. Kammassa-katapaññāya hi ṭhito kammavasena bhavesu nānappakāro anatthoti jānanto kammakkhayakaraṃ ñāṇaṃ abhipattheti, tadatthañca ussāhaṃ karoti. Mānādayo sattasantānaṃ saṃsāre papañcenti vitthārentīti <span class="bld">papañcā</span>ti āha <span class="bld">‘‘taṇhāmānadiṭṭhipapañcarahitattā’’</span>tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
  141. <p class="centered">Anuruddhamahāvitakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  142. <p class="centered">Gahapativaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  143. <p class="chapter">4. Dānavaggo</p>
  144. <p class="subhead">1-4. Paṭhamadānasuttādivaṇṇanā</p>
  145. <p class="bodytext"><a name="para31-34"></a><a name="para31-34_an8"></a><span class="paranum">31-34</span>. Catutthassa <a name="M3.0236"></a> paṭhame <span class="bld">āsajjā</span>ti yassa deti, tassa āgamanahetu tena samāgamanimittaṃ. <span class="bld">Bhayā</span>ti bhayahetu. Nanu bhayaṃ nāma laddhakāmatārāgādayo viya cetanāya avisuddhikaraṃ, taṃ kasmā idha gahitanti? Nayidaṃ tādisaṃ vohārabhayādiṃ sandhāya vuttanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ adāyako akārako’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Adāsi me</span>ti yaṃ pubbe kataṃ upakāraṃ cintetvā <a name="V3.0219"></a> dīyati, taṃ sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Dassati me</span>ti paccupakārāsīsāya yaṃ dīyati, taṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Sāhu dāna</span>nti dānaṃ nāmetaṃ paṇḍitapaññattanti sādhusamācāre ṭhatvā deti. <span class="bld">Alaṅkārattha</span>nti upasobhanatthaṃ. Dānañhi datvā taṃ paccavekkhantassa pāmojjapītisomanassādayo uppajjanti, lobhadosaissāmaccherādayopi vidūrī bhavanti. Idāni dānaṃ anukūladhammaparibrūhanena paccanīkadhammavidūrīkaraṇena ca bhāvanācittassa upasobhanāya ca parikkhārāya ca hotīti <span class="bld">‘‘alaṅkāratthañceva parikkhāratthañca detī’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘dānañhi cittaṃ muduṃ karotī’’</span>tiādi. <span class="bld">Muducitto hoti</span> laddhā dāyake ‘‘iminā mayhaṃ saṅgaho kato’’ti, dātāpi laddhari. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ubhinnampi cittaṃ muduṃ karotī’’</span>ti.</p>
  146. <p class="bodytext"><span class="bld">Adantadamana</span>nti adantā anassavāpissa dānena dantā assavā honti, vase vattanti. <span class="bld">Adānaṃ dantadūsaka</span>nti adānaṃ pubbe dantānaṃ assavānampi vighātuppādanena cittaṃ dūseti. <span class="bld">Unnamanti</span> dāyakā piyaṃvadā ca paresaṃ garucittīkāraṭṭhānatāya. <span class="bld">Namanti</span>paṭiggāhakā dānena piyavācāya ca laddhasaṅgahāsaṅgāhakānaṃ.</p>
  147. <p class="bodytext"><span class="bld">Cittālaṅkāradānameva uttamaṃ</span> anupakkiliṭṭhatāya suparisuddhatāya guṇavisesapaccayatāya ca. Dutiyādīni uttānatthāneva.</p>
  148. <p class="centered">Paṭhamadānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  149. <p class="subhead">5. Dānūpapattisuttavaṇṇanā</p>
  150. <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_an8"></a><span class="paranum">35</span>. Pañcame <a name="M3.0237"></a> <span class="bld">dānapaccayā</span>ti dānakāraṇā, dānamayapuññassa katattā upacitattāti attho. <span class="bld">Upapattiyo</span>ti manussesu devesu ca nibbattiyo. <span class="bld">Ṭhapetī</span>ti ekavārameva anuppajjitvā yathā upari tenevākārena pavattati, evaṃ ṭhapeti. Tadeva cassa adhiṭṭhānanti āha <span class="bld">‘‘tasseva vevacana’’</span>nti. <span class="bld">Vaḍḍhetī</span>ti brūheti na hāpeti. <span class="bld">Vimutta</span>nti adhimuttaṃ, ninnaṃ poṇaṃ pabbhāranti attho. <span class="bld">Vimutta</span>nti vā vissaṭṭhaṃ. Nippariyāyato <span class="bld">uttari</span> nāma paṇītaṃ majjhepi hīnamajjhimavibhāgassa labbhanatoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uttari abhāvitanti tato uparimaggaphalatthāya abhāvita’’</span>nti. <span class="bld">Saṃvattati</span> tathāpaṇihitaṃ dānamayaṃ cittaṃ. Yaṃ pana pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘tañca kho’’</span>tiādi vuttaṃ, taṃ tatrupapattiyā vibandhakaradussīlyābhāvadassanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, na dānamayassa puññassa kevalassa taṃsaṃvattanatādassanaparanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Samucchinnarāgassā</span>ti samucchinnakāmarāgassa. Tassa hi <a name="V3.0220"></a> siyā brahmaloke upapatti, na samucchinnabhavarāgassa. Vītarāgaggahaṇena cettha kāmesu vītarāgatā adhippetā, yāya brahmalokūpapatti siyā. Tenāha <span class="bld">‘‘dānamattenevā’’</span>tiādi. Yadi evaṃ dānaṃ tattha kimatthiyanti āha <span class="bld">‘‘dānaṃ panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dānena muducitto</span>ti baddhāghāte veripuggalepi attano dānasampaṭicchanena mudubhūtacitto.</p>
  151. <p class="centered">Dānūpapattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  152. <p class="subhead">6. Puññakiriyavatthusuttavaṇṇanā</p>
  153. <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_an8"></a><span class="paranum">36</span>. Chaṭṭhe pujjabhavaphalaṃ nibbattenti, attano santānaṃ punantīti vā puññāni ca tāni hetupaccayehi kattabbato kiriyā cāti puññakiriyā, tāyeva ca tesaṃ tesaṃ piyamanāpatādiānisaṃsānaṃ vatthubhāvato <span class="bld">puññakiriyavatthūni</span>.</p>
  154. <p class="bodytext">Anucchinnabhavamūlassa anuggahavasena, pūjāvasena vā attano deyyadhammassa parassa pariccāgacetanā dīyati etenāti dānaṃ, dānameva <span class="bld">dānamayaṃ</span>. Padapūraṇamattaṃ maya-saddo. Cīvarādīsu catūsu paccayesu (dī. ni. aṭṭha. 3.305), annādīsu vā <a name="M3.0238"></a> dasasu dānavatthūsu, rūpādīsu vā chasu ārammaṇesu taṃ taṃ dentassa tesaṃ uppādanato paṭṭhāya pubbabhāge pariccāgakāle pacchā somanassacittena anussaraṇe cāti tīsu kālesu pavattacetanā <span class="bld">dānamayaṃ puññakiriyavatthu</span> nāma.</p>
  155. <p class="bodytext">Niccasīlauposathasīlādivasena pañca aṭṭha dasa vā sīlāni samādiyantassa ‘‘sīlapūraṇatthaṃ pabbajissāmī’’ti vihāraṃ gacchantassa pabbajantassa, manorathaṃ matthakaṃ pāpetvā ‘‘pabbajito vatamhi sādhu suṭṭhū’’ti āvajjentassa, saddhāya pātimokkhaṃ paripūrentassa, paññāya cīvarādike paccaye paccavekkhantassa, satiyā āpāthagatesu rūpādīsu cakkhudvārādīni saṃvarantassa, vīriyena ājīvaṃ sodhentassa ca pavattacetanā sīlati, sīletīti vā <span class="bld">sīlamayaṃ puññakiriyavatthu</span> nāma.</p>
  156. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭisambhidāyaṃ</span> (paṭi. ma. 1.48) vuttena vipassanāmaggena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantassa, sotaṃ…pe… ghānaṃ…pe… jivhaṃ…pe… kāyaṃ…pe… rūpe…pe… dhamme…pe… cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ…pe… cakkhusamphassaṃ <a name="V3.0221"></a> …pe… manosamphassaṃ…pe… cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ aniccato dukkhato anattato vipassantassa yā cetanā, yā ca pathavīkasiṇādīsu sabbāsu aṭṭhattiṃsāya ārammaṇesu pavattā jhānacetanā, yā ca anavajjesu kammāyatanasippāyatanavijjāṭṭhānesu paricayamanasikārādivasena pavattā cetanā, sabbā sā bhāveti etāyāti bhāvanāmayaṃ vuttanayena puññakiriyavatthu cāti <span class="bld">bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu</span>.</p>
  157. <p class="bodytext">Ekamekañcettha yathārahaṃ pubbabhāgato paṭṭhāya karontassa kāyakammaṃ hoti. Tadatthaṃ vācaṃ nicchārentassa vacīkammaṃ. Kāyaṅgaṃ vācaṅgañca acopetvā manasā cintayantassa manokammaṃ. Annādīni dentassa cāpi ‘‘annadānādīni demī’’ti vā, dānapāramiṃ āvajjetvā vā dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Yathā hi kevalaṃ ‘‘annadānādīni demī’’ti dānakāle dānamayaṃ puññakiriyavatthu hoti, evaṃ ‘‘idaṃ dānamayaṃ sammāsambodhiyā paccayo hotū’’ti dānapāramiṃ āvajjetvā dānakālepi dānasīseneva pavattitattā. Vattasīse ṭhatvā dadanto ‘‘etaṃ dānaṃ nāma mayhaṃ <a name="M3.0239"></a> kulavaṃsahetu paveṇicāritta’’nti cārittasīsena vā dento cārittasīlattā sīlamayaṃ. Khayato vayato sammasanaṃ paṭṭhapetvā dadato bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu hoti. Yathā hi deyyadhammapariccāgavasena vattamānāpi dānacetanā vattasīse ṭhatvā dadato sīlamayaṃ puññakiriyavatthu hoti pubbābhisaṅkhārassa aparabhāge cetanāya ca tathāpavattattā.</p>
  158. <p class="centered">Puññakiriyavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  159. <p class="subhead">7-8. Sappurisadānasuttādivaṇṇanā</p>
  160. <p class="bodytext"><a name="para37-38"></a><a name="para37-38_an8"></a><span class="paranum">37-38</span>. Sattame <span class="bld">viceyya detī</span>ti ettha dve vicinanāni dakkhiṇeyyavicinanaṃ, dakkhiṇāvicinanañca. Tesu vipannasīle ito bahiddhā pañcanavuti pāsaṇḍabhede ca dakkhiṇeyye pahāya sīlādiguṇasampannānaṃ sāsane pabbajitānaṃ dānaṃ <span class="bld">dakkhiṇeyyavicinanaṃ</span> nāma. Lāmakalāmake paccaye apanetvā paṇītapaṇīte vicinitvā tesaṃ dānaṃ <span class="bld">dakkhiṇāvicinanaṃ</span> nāma. Tenāha <span class="bld">‘‘imassa dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’</span>tiādi. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.</p>
  161. <p class="centered">Sappurisadānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  162. <p class="subhead">9-10. Abhisandasuttādivaṇṇanā</p>
  163. <p class="bodytext"><a name="para39-40"></a><a name="para39-40_an8"></a><span class="paranum">39-40</span>. Navame <a name="V3.0222"></a> <span class="bld">puññābhisandā</span>ti puññanadiyo. <span class="bld">Kusalābhisandā</span>ti kusalānaṃ pavāhā. <span class="bld">Sukhassāhārā</span>ti sukhapaccayā. Aggānīti ñātattā <span class="bld">aggaññāni</span>. Cirarattaṃ ñātattā <span class="bld">rattaññāni</span>. Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānīti ñātattā <span class="bld">vaṃsaññāni</span>. Porāṇānaṃ ādipurisānaṃ etānīti <span class="bld">porāṇāni</span>. Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na khittāni chaḍḍitānīti <span class="bld">asaṃkiṇṇāni</span>. Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi anāgate cāti āha <span class="bld">‘‘asaṃkiṇṇapubbāni na saṃkiyanti na saṃkiyissantī’’</span>ti. Tato eva <span class="bld">appaṭikuṭṭhāni</span>. Na hi kadāci viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. <span class="bld">Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detī</span>ti sabbesu <a name="M3.0240"></a> bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattakāyassa bhayābhāvaṃ deti. <span class="bld">Avera</span>nti verābhāvaṃ. <span class="bld">Abyābajjha</span>nti niddukkhataṃ. Evamettha saṅkhepato pāḷivaṇṇanā veditabbā. Dasame natthi vattabbaṃ.</p>
  164. <p class="centered">Abhisandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  165. <p class="centered">Dānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  166. <p class="chapter">5. Uposathavaggo</p>
  167. <p class="subhead">1-8. Saṃkhittūposathasuttādivaṇṇanā</p>
  168. <p class="bodytext"><a name="para41-48"></a><a name="para41-48_an8"></a><span class="paranum">41-48</span>. Pañcamassa paṭhamādīsu natthi vattabbaṃ. Chaṭṭhe (saṃ. ni. ṭī. 1.1.165) pañca aṅgāni etassāti pañcaṅgaṃ, pañcaṅgameva pañcaṅgikaṃ, tassa <span class="bld">pañcaṅgikassa</span>. Mahatī daddarī vīṇāvisesopi <span class="bld">ātatamevā</span>ti <span class="bld">‘‘cammapariyonaddhesū’’</span>ti visesanaṃ kataṃ. <span class="bld">Ekatalatūriyaṃ</span> kumbhathunadaddarikādi. <span class="bld">Ubhayatalaṃ</span> bherimudiṅgādi. Cammapariyonaddhaṃ hutvā vinibaddhaṃ <span class="bld">ātatavitataṃ</span>. <span class="bld">Sabbaso pariyonaddhaṃ</span> nāma caturassaambaṇaṃ paṇavādi ca. Gomukhīādīnampi ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Vaṃsādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena saṅkhādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Sammādī</span>ti sammatāḷakaṃsatāḷasilāsalākatāḷādi. Tattha <span class="bld">sammatāḷaṃ</span> nāma dantamayatāḷaṃ. <span class="bld">Kaṃsatāḷaṃ</span> lohamayaṃ. Silāmayaṃ ayopattena ca vādanatāḷaṃ <span class="bld">silāsalākatāḷaṃ. Sumucchitassā</span>ti suṭṭhu paṭiyattassa. <span class="bld">Pamāṇe</span>ti <a name="V3.0223"></a> nātidaḷhanātisithilasaṅkhāte majjhime mucchanāpamāṇe. <span class="bld">Cheko</span>ti paṭu paṭṭho. So cassa paṭubhāvo manoharoti āha <span class="bld">‘‘sundaro’’</span>ti. <span class="bld">Rañjetu</span>nti rāgaṃ uppādetuṃ. <span class="bld">Khamatevā</span>ti rocateva. <span class="bld">Na nibbindatī</span>ti na tajjeti, sotasukhabhāvato piyāyitabbova hoti.</p>
  169. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhattāraṃ nātimaññatī</span>ti sāmikaṃ muñcitvā aññaṃ manasāpi na pattheti. <span class="bld">Uṭṭhāhikā</span>ti uṭṭhānavīriyasampannā. <span class="bld">Analasā</span>ti nikkosajjā. <span class="bld">Saṅgahitaparijjanā</span>ti sammānanādīhi ceva chaṇādīsu pesetabba-piyabhaṇḍādipaṇṇākārapesanādīhi ca saṅgahitaparijanā. Idha <span class="bld">parijano</span> nāma sāmikassa ceva <a name="M3.0241"></a> attano ca ñātijano. <span class="bld">Sambhata</span>nti kasivaṇijjādīni katvā ābhatadhanaṃ. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.</p>
  170. <p class="centered">Saṃkhittūposathasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  171. <p class="subhead">9-10. Paṭhamaidhalokikasuttādivaṇṇanā</p>
  172. <p class="bodytext"><a name="para49-50"></a><a name="para49-50_an8"></a><span class="paranum">49-50</span>. Navame <span class="bld">idhalokavijayāyā</span>ti idhalokavijinanatthāya abhibhavatthāya. Yo hi diṭṭhadhammikaṃ anatthaṃ parivajjanavasena abhibhavati, tato eva tadatthaṃ sampādeti, so idhalokavijayāya paṭipanno nāma hoti paccatthikaniggaṇhanato sadatthasampādanato ca. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃsa loko āraddho hotī’’</span>ti. (Pasaṃsāvahato tayidaṃ pasaṃsāvahanaṃ kittisaddena idhaloke saddānaṃ cittatosanaviddheyyabhāvāpādanena ca hotīti daṭṭhabbaṃ.) <span class="bld">Susaṃvihitakammanto</span>ti yāgubhattapacanakālādīni anatikkamitvā tassa tassa sādhukaṃ karaṇena suṭṭhu saṃvihitakammanto. <span class="bld">Paralokavijayāyā</span>ti paralokassa vijinanatthāya abhibhavatthāya. Yo hi samparāyikaṃ anatthaṃ parivajjanavasena abhibhavati, tato eva tadatthaṃ sampādeti, so paralokavijayāya paṭipanno nāma hoti. Sesaṃ sabbattha uttānameva.</p>
  173. <p class="centered">Paṭhamaidhalokikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  174. <p class="centered">Uposathavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  175. <p class="centered">Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
  176. <p class="title">2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ</p>
  177. <p class="chapter">(6) 1. Gotamīvaggo</p>
  178. <p class="subhead">1-3. Gotamīsuttādivaṇṇanā</p>
  179. <p class="bodytext"><a name="para51-53"></a><a name="para51-53_an8"></a><span class="paranum">51-53</span>. Chaṭṭhassa <a name="V3.0224"></a><a name="M3.0242"></a> paṭhame (sārattha. ṭī. cūḷavagga 3.402) <span class="bld">gotamī</span>ti gottaṃ. Nāmakaraṇadivase panassā laddhasakkārā brāhmaṇā lakkhaṇasampattiṃ disvā ‘‘sace ayaṃ dhītaraṃ labhissati, cakkavattirañño mahesī bhavissati. Sace puttaṃ labhissati, cakkavattirājā bhavissatīti ubhayathāpi mahatīyevassā pajā bhavissatī’’ti byākariṃsu. Athassā ‘‘mahāpajāpatī’’ti nāmaṃ akaṃsu. Tenāha <span class="bld">‘‘puttapajāya ceva dhītupajāya ca mahantattā evaṃladdhanāmā’’</span>ti.</p>
  180. <p class="gatha1">‘‘Attadaṇḍā bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;</p>
  181. <p class="gathalast">Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā’’ti. (su. ni. 941; mahāni. 170) –</p>
  182. <p class="unindented">Ādinā <span class="bld">attadaṇḍasuttaṃ kathesi</span>. Taṃtaṃpalobhanakiriyā kāyavācāhi parakkamantiyo ukkaṇṭhantūti sāsanaṃ pesenti nāmāti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sāsanaṃ pesetvā’’</span>ti. <span class="bld">Kuṇāladaha</span>nti kuṇāladahatīraṃ. <span class="bld">Anabhiratiṃ vinodetvā</span>ti itthīnaṃ dosadassanamukhena kāmānaṃ vokārasaṃkilesavibhāvanena anabhiratiṃ vinodetvā.</p>
  183. <p class="bodytext"><span class="bld">Āpādikā</span>ti saṃvaddhakā, tumhākaṃ hatthapādesu kiccaṃ asādhentesu hatthe ca pāde ca vaḍḍhetvā paṭijaggitāti attho. <span class="bld">Posikā</span>ti divasassa dve tayo vāre nahāpetvā bhojetvā pāyetvā tumhe posesi. <span class="bld">Thaññaṃ pāyesī</span>ti nandakumāro kira bodhisattato katipāheneva daharo, tasmiṃ jāte mahāpajāpatī attano puttaṃ dhātīnaṃ datvā sayaṃ bodhisattassa dhātikiccaṃ sādhayamānā attano thaññaṃ pāyesi. Taṃ sandhāya thero evamāha. <span class="bld">Daharo</span>ti taruṇo. <span class="bld">Yuvā</span>ti yobbaññe <a name="V3.0225"></a> ṭhito. <span class="bld">Maṇḍanakajātiko</span>ti alaṅkārasabhāvo. Tattha koci taruṇopi yuvā na hoti yathā atitaruṇo. Koci yuvāpi maṇḍanakajātiko na hoti yathā upasantasabhāvo, ālasiyabyasanādīhi vā abhibhūto. Idha pana daharo <a name="M3.0243"></a> ceva yuvā ca maṇḍanakajātiko ca adhippeto, tasmā evamāha. Uppalādīni maṇḍanakajātiko ca lokasammatattā vuttāni.</p>
  184. <p class="bodytext"><span class="bld">Mātugāmassa pabbajitattā</span>ti idaṃ pañcavassasatato uddhaṃ aṭṭhatvā pañcasuyeva vassasatesu saddhammaṭṭhitiyā kāraṇanidassanaṃ. <span class="bld">Paṭisambhidāpabhedappattakhīṇāsavavaseneva vutta</span>nti ettha paṭisambhidāppattakhīṇāsavaggahaṇena jhānānipi gahitāneva honti. Na hi nijjhānakānaṃ sabbappakārasampatti ijjhatīti vadanti. <span class="bld">Sukkhavipassakakhīṇāsavavasena vassasahassa</span>ntiādinā ca yaṃ vuttaṃ, taṃ khandhakabhāṇakānaṃ matena vuttanti veditabbaṃ. <span class="bld">Vinayaṭṭhakathāya</span>mpi (cūḷava. aṭṭha. 403) imināva nayena vuttaṃ.</p>
  185. <p class="bodytext"><span class="bld">Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.161) pana ‘‘paṭisambhidāppattehi vassasahassaṃ aṭṭhāsi, chaḷabhiññehi vassasahassaṃ, tevijjehi vassasahassaṃ, sukkhavipassakehi vassasahassaṃ, pātimokkhena vassasahassaṃ aṭṭhāsī’’ti vuttaṃ. Idhāpi <span class="bld">sāsanantaradhānakathāyaṃ</span> (a. ni. aṭṭha. 1.1.130) ‘‘buddhānañhi parinibbānato vassasahassameva paṭisambhidā nibbattetuṃ sakkonti, tato paraṃ cha abhiññā, tato tāpi nibbattetuṃ asakkontā tisso vijjā nibbattenti, gacchante gacchante kāle tāpi nibbattetuṃ asakkontā sukkhavipassakā honti. Eteneva upāyena anāgāmino, sakadāgāmino, sotāpannā’’ti vuttaṃ.</p>
  186. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃyuttanikāyaṭṭhakathāyaṃ</span> (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.156) pana ‘‘paṭhamabodhiyañhi bhikkhū paṭisambhidāppattā ahesuṃ. Atha kāle gacchante paṭisambhidā pāpuṇituṃ na sakkhiṃsu, chaḷabhiññā ahesuṃ. Tato cha abhiññā pattuṃ asakkontā tisso vijjā pāpuṇiṃsu. Idāni kāle gacchante tisso vijjā pāpuṇituṃ asakkontā āsavakkhayamattaṃ pāpuṇissanti, tampi asakkontā anāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sakadāgāmiphalaṃ, tampi asakkontā sotāpattiphalaṃ, gacchante kāle sotāpattiphalampi pattuṃ na sakkhissantī’’ti vuttaṃ. Yasmā cetaṃ sabbaṃ aññamaññappaṭiviruddhaṃ, tasmā tesaṃ tesaṃ bhāṇakānaṃ matameva ācariyena tattha tattha dassitanti gahetabbaṃ. Aññathā hi ācariyasseva pubbāparavirodhappasaṅgo siyāti.</p>
  187. <p class="bodytext"><span class="bld">Tāniyevā</span>ti <a name="M3.0244"></a> tāniyeva pañcavassasahassāni. Pariyattimūlakaṃ sāsananti āha <span class="bld">‘‘na hi pariyattiyā</span> <a name="V3.0226"></a> <span class="bld">asati paṭivedho atthī’’</span>tiādi. Pariyattiyā hi antarahitāya paṭipattiantaradhāyati, paṭipattiyā antarahitāya adhigamo antaradhāyati. Kiṃkāraṇā? Ayañhi pariyatti paṭipattiyā paccayo hoti, paṭipatti adhigamassa. Iti paṭipattitopi pariyattiyeva pamāṇaṃ. Dutiyatatiyesu natthi vattabbaṃ.</p>
  188. <p class="centered">Gotamīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  189. <p class="subhead">4-5. Dīghajāṇusuttādivaṇṇanā</p>
  190. <p class="bodytext"><a name="para54-55"></a><a name="para54-55_an8"></a><span class="paranum">54-55</span>. Catutthe (dī. ni. aṭṭha. 3.265) <span class="bld">ekena bhoge bhuñjeyyā</span>ti ekena koṭṭhāsena bhoge bhuñjeyya, vinibhuñjeyya vāti attho. <span class="bld">Dvīhi kamma</span>nti dvīhi koṭṭhāsehi kasivaṇijjādikammaṃ payojeyya. <span class="bld">Nidhāpeyyā</span>ti catutthakoṭṭhāsaṃ nidhetvā ṭhapeyya, nidahitvā bhūmigataṃ katvā ṭhapeyyāti attho. <span class="bld">Āpadāsu bhavissatī</span>ti kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājaaggicoradubbhikkhādivasena āpadā uppajjanti, tasmā evaṃ āpadāsu uppannāsu bhavissatīti ekaṃ koṭṭhāsaṃ nidhāpeyyāti vuttaṃ. Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu kataraṃ koṭṭhāsaṃ gahetvā kusalaṃ kātabbanti? ‘‘Bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsaṃ. Tato gaṇhitvā hi bhikkhūnampi kapaṇaddhikānampi dānaṃ dātabbaṃ, pesakāranhāpitādīnampi vetanaṃ dātabbaṃ. Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikādīnaṃ dānavasena ceva, adhivatthadevatādīnaṃ petabalivasena, nhāpitādīnaṃ vetanavasena ca viniyogopi upayogo eva.</p>
  191. <p class="bodytext">Apenti gacchanti, apentā vā etehīti apāyā, apāyā eva mukhāni dvārānīti <span class="bld">apāyamukhāni. Vināsadvārānī</span>ti etthāpi eseva nayo. Pañcame natthi vattabbaṃ.</p>
  192. <p class="centered">Dīghajāṇusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  193. <p class="subhead">6-8. Bhayasuttādivaṇṇanā</p>
  194. <p class="bodytext"><a name="para56-58"></a><a name="para56-58_an8"></a><span class="paranum">56-58</span>. Chaṭṭhe <a name="M3.0245"></a> gabbhavāso idha uttarapadalopena gabbho vuttoti āha <span class="bld">‘‘gabbhoti gabbhavāso’’</span>ti. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāni.</p>
  195. <p class="centered">Bhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  196. <p class="subhead">6-10. Puggalasuttādivaṇṇanā</p>
  197. <p class="bodytext"><a name="para59-60"></a><a name="para59-60_an8"></a><span class="paranum">59-60</span>. Navame <a name="V3.0227"></a> <span class="bld">dānaṃ dadantāna</span>nti dakkhiṇeyyaṃ uddissa dānaṃ dentānaṃ. Upadhī vipaccanti etena, upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti <span class="bld">upadhivipākaṃ. Saṅghe dinnaṃ mahapphala</span>nti ariyasaṅghe dinnaṃ vipphāraṭṭhānaṃ hoti, vipulaphalanti attho. Dasame natthi vattabbaṃ.</p>
  198. <p class="centered">Puggalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  199. <p class="centered">Gotamīvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  200. <p class="chapter">(7) 2. Bhūmicālavaggo</p>
  201. <p class="subhead">1-5. Icchāsuttādivaṇṇanā</p>
  202. <p class="bodytext"><a name="para61-65"></a><a name="para61-65_an8"></a><span class="paranum">61-65</span>. Sattamassa paṭhamādīni suviññeyyāni. Pañcame (dī.ni.ṭī. 2.173) abhibhavatīti abhibhu, parikammaṃ, ñāṇaṃ vā. Abhibhu āyatanaṃ etassāti <span class="bld">abhibhāyatanaṃ,</span> jhānaṃ. Abhibhavitabbaṃ vā ārammaṇasaṅkhātaṃ āyatanaṃ etassāti <span class="bld">abhibhāyatanaṃ</span>. Atha vā ārammaṇābhibhavanato abhitu ca taṃ āyatanañca yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato manāyatanadhammāyatanabhāvato cātipi sasampayuttajjhānaṃ <span class="bld">abhibhāyatanaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘abhibhavanakāraṇānī’’</span>tiādi. <span class="bld">Tāni hī</span>ti abhibhāyatanasaññitāni jhānāni. ‘‘Puggalassa ñāṇuttariyatāyā’’ti idaṃ ubhayatthāpi yojetabbaṃ. Kathaṃ? <span class="bld">Paṭipakkhabhāvena paccanīkadhamme abhibhavanti puggalassa ñāṇuttariyatāya ārammaṇāni abhibhavanti</span>. Ñāṇabaleneva hi ārammaṇābhibhavanaṃ viya paṭipakkhābhibhavopīti.</p>
  203. <p class="bodytext"><span class="bld">Parikammavasena</span> <a name="M3.0246"></a> <span class="bld">ajjhattaṃ rūpasaññī,</span> na appanāvasena. Na hi paṭibhāganimittārammaṇā appanā ajjhattavisayā sambhavati. <span class="bld">Taṃ pana</span> ajjhattaparikammavasena laddhaṃ kasiṇanimittaṃ <span class="bld">avisuddhameva hoti,</span> na bahiddhāparikammavasena laddhaṃ viya visuddhaṃ.</p>
  204. <p class="bodytext"><span class="bld">Parittānī</span>ti <a name="V3.0228"></a> yathāladdhāni suppasarāvamattāni. Tenāha <span class="bld">‘‘avaḍḍhitānī’’</span>ti. <span class="bld">Parittavasenevā</span>ti vaṇṇavasena ābhoge vijjamānepi parittavaseneva <span class="bld">idaṃ abhibhāyatanaṃ vuttaṃ</span>. Parittatā hettha abhibhavanassa kāraṇaṃ. Vaṇṇābhoge satipi asatipi abhibhāyatanabhāvanā nāma tikkhapaññasseva sambhavati, na itarassāti āha <span class="bld">‘‘ñāṇuttariko puggalo’’</span>ti. <span class="bld">Abhibhavitvā samāpajjatī</span>ti ettha abhibhavanaṃ samāpajjanañca upacārajjhānādhigamasamanantarameva appanājhānuppādananti āha <span class="bld">‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’</span>ti. <span class="bld">Saha nimittuppādenā</span>ti ca appanāparivāsābhāvassa lakkhaṇavacanametaṃ. Yo ‘‘khippābhiñño’’ti vuccati, tatopi ñāṇuttarasseva abhibhāyatanabhāvanā. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ nimitte. <span class="bld">Appanaṃ pāpetī</span>ti bhāvanaṃ appanaṃ neti.</p>
  205. <p class="bodytext">Ettha ca keci ‘‘uppanne upacārajjhāne taṃ ārabbha ye heṭṭhimantena dve tayo javanavārā pavattanti, te upacārajjhānapakkhikā eva, tadanantarañca bhavaṅgaparivāsena upacārāsevanāya ca vinā appanā hoti, saha nimittuppādeneva appanaṃ pāpetī’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ. Na hi pārivāsikakammena appanāvāro icchito, nāpi mahaggatappamāṇajjhānesu viya upacārajjhāne ekantato paccavekkhaṇā icchitabbā, tasmā upacārajjhānādhigamato paraṃ katipayabhavaṅgacittāvasāne appanaṃ pāpuṇanto ‘‘saha nimittuppādenevettha appanaṃ pāpetī’’ti vutto. ‘‘Saha nimittuppādenā’’ti ca adhippāyikamidaṃ vacanaṃ, na nītatthaṃ. Adhippāyo vuttanayeneva veditabbo.</p>
  206. <p class="bodytext"><span class="bld">Na antosamāpattiyaṃ</span> tadā tathārūpassa ābhogassa asambhavato, samāpattito vuṭṭhitassa ābhogo pubbabhāgabhāvanāya vasena jhānakkhaṇe pavattaṃ abhibhavanākāraṃ gahetvā pavattoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Abhidhammaṭṭhakathāyaṃ</span> (dha. sa. aṭṭha. 204) pana ‘‘iminā panassa pubbabhogo kathito’’ti vuttaṃ. Antosamāpattiyaṃ <a name="M3.0247"></a> tathā ābhogābhāve kasmā ‘‘jhānasaññāyapī’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘abhibhavana…pe… atthī’’</span>ti.</p>
  207. <p class="bodytext"><span class="bld">Vaḍḍhitappamāṇānī</span>ti vipulappamāṇānīti attho, na ekaṅguladvaṅgulādivasena vaḍḍhiṃ pāpitānīti tathāvaḍḍhanassevettha asambhavato. Tenāha <span class="bld">‘‘mahantānī’’</span>ti. <span class="bld">Bhattavaḍḍhitaka</span>nti bhuñjanabhājane vaḍḍhitvā dinnaṃ bhattaṃ, ekāsane purisena bhuñjitabbabhattato upaḍḍhabhattanti attho.</p>
  208. <p class="bodytext">Rūpe saññā rūpasaññā, sā assa atthīti rūpasaññī, na rūpasaññī <span class="bld">arūpasaññī</span>. Saññāsīsena <a name="V3.0229"></a> jhānaṃ vadati. Rūpasaññāya anuppādanamevettha <span class="bld">alābhitā. Bahiddhāva uppanna</span>nti bahiddhāvatthusmiṃyeva uppannaṃ. <span class="bld">Abhidhamme</span> (dha. sa. 204-209) pana ‘‘ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti evaṃ catunnaṃ abhibhāyatanānaṃ āgatattā <span class="bld">abhidhammaṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘kasmā pana yathā suttante ajjhattaṃ rūpasaññī eko bahiddhā rūpāni passati parittānītiādi vuttaṃ, evaṃ avatvā idha catūsupi abhibhāyatanesu ajjhattaṃ arūpasaññitāva vuttā’’ti codanaṃ katvā ‘‘ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti kāraṇaṃ vatvā ‘‘tattha vā idha vā bahiddhā rūpāneva abhibhavitabbāni, tasmā tāni niyamatova vattabbānīti tatrāpi idhāpi vuttāni, ‘ajjhattaṃ rūpasaññī’ti idaṃ pana satthu desanāvilāsamattamevā’’ti vuttaṃ.</p>
  209. <p class="bodytext">Ettha ca vaṇṇābhogarahitāni sahitāni ca sabbāni ‘‘parittāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti vuttāni, tathā ‘‘appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti. Atthi hi so pariyāyo ‘‘parittāni abhibhuyya, tāni ce kadāci vaṇṇavasena ābhujitāni honti suvaṇṇadubbaṇṇāni abhibhuyyā’’ti. Pariyāyakathā hi suttantadesanāti. Abhidhamme pana nippariyāyadesanattā vaṇṇābhogarahitāni visuṃ vuttāni, tathā sahitāni. Atthi hi ubhayattha abhibhavanavisesoti, tathā idha pariyāyadesanattā vimokkhānampi abhibhavanapariyāyo atthīti ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’tiādinā paṭhamadutiyaabhibhāyatanesu paṭhamavimokkho, tatiyacatutthaabhibhāyatanesu dutiyavimokkho, vaṇṇābhibhāyatanesu tatiyavimokkho ca abhibhavanappavattito saṅgahito. <span class="bld">Abhidhamme</span> (dha. sa. 204-209, 247-249) pana nippariyāyadesanattā vimokkhābhibhāyatanāni <a name="M3.0248"></a> asaṅkarato dassetuṃ vimokkhe vajjetvā abhibhāyatanāni kathitāni. Sabbāni ca vimokkhakiccāni jhānāni vimokkhadesanāyaṃ vuttāni. Tadetaṃ ‘‘ajjhattaṃ rūpasaññī’’ti āgatassa abhibhāyatanadvayassa abhidhamme abhibhāyatanesu avacanato ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnañca sabbavimokkhakiccasādhāraṇavacanabhāvato vavatthānaṃ katanti viññāyati. ‘‘Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyato’’ti idaṃ abhidhamme katthacipi ‘‘ajjhattaṃ rūpāni passatī’’ti avatvā sabbattha yaṃ vuttaṃ ‘‘bahiddhā rūpāni passatī’’ti, tassa kāraṇavacanaṃ. Tena yaṃ aññahetukaṃ, taṃ tena hetunā vuttaṃ. Yaṃ pana desanāvilāsahetukaṃ ajjhattaṃ arūpasaññitāya eva abhidhamme vacanaṃ, na tassa aññaṃ kāraṇaṃ maggitabbanti dasseti.</p>
  210. <p class="bodytext">Ajjhattarūpānaṃ anabhibhavanīyatā ca tesaṃ bahiddhārūpānaṃ viya avibhūtattā desanāvilāso <a name="V3.0230"></a> ca yathāvuttavavatthānavasena veditabbo veneyyajjhāsayavasena vijjamānapariyāyakathābhāvato. ‘‘Suvaṇṇadubbaṇṇānī’’ti eteneva siddhattā na nīlādiabhibhāyatanāni vattabbānīti ce? Taṃ na. Nīlādīsu katādhikārānaṃ nīlādibhāvasseva abhibhavanakāraṇattā. Na hi tesaṃ parisuddhāparisuddhavaṇṇānaṃ parittatā vā appamāṇatā vā abhibhavanakāraṇaṃ, atha kho nīlādibhāvo evāti. Etesu ca parittādikasiṇarūpesu yaṃ yaṃ caritassa imāni abhibhāyatanāni ijjhanti, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘imesu panā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sabbasaṅgāhikavasenā</span>ti nīlavaṇṇanīlanidassananīlanibhāsānaṃ sādhāraṇavasena. <span class="bld">Vaṇṇavasenā</span>ti sabhāvavaṇṇavasena. <span class="bld">Nidassanavasenā</span>ti passitabbatāvasena cakkhuviññāṇādiviññāṇavīthiyā gahetabbatāvasena. <span class="bld">Obhāsavasenā</span>ti sappabhāsatāya avabhāsanavasena.</p>
  211. <p class="centered">Icchāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  212. <p class="subhead">6. Vimokkhasuttavaṇṇanā</p>
  213. <p class="bodytext"><a name="para66"></a><a name="para66_an8"></a><span class="paranum">66</span>. Chaṭṭhe (dī. ni. ṭī. 2.129) <span class="bld">kenaṭṭhenā</span>ti kena sabhāvena. Sabhāvo hi ñāṇena yāthāvato araṇīyato ñātabbato ‘‘attho’’ti vuccati, so eva <a name="M3.0249"></a> ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā ‘‘aṭṭho’’ti vutto. <span class="bld">Adhimuccanaṭṭhenā</span>ti adhikaṃ savisesaṃ muccanaṭṭhena. Etena satipi sabbassapi rūpāvacarajjhānassa vikkhambhanavasena paṭipakkhato vimuttabhāve yena bhāvanāvisesena taṃ jhānaṃ sātisayaṃ paṭipakkhato vimuccitvā pavattati, so bhāvanāviseso dīpito. Bhavati hi samānajātiyuttopi bhāvanāvisesena pavattiākāraviseso. Yathā taṃ saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, tathā paccanīkadhammehi suṭṭhu vimuttatāya eva aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭhenapi <span class="bld">vimokkho</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘ārammaṇe cā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ayaṃ panattho</span>ti ayaṃ adhimuccanaṭṭho <span class="bld">pacchime vimokkhe</span> nirodhe <span class="bld">natthi</span>. Kevalo vimuttaṭṭho eva tattha labbhati, taṃ sayameva parato vakkhati.</p>
  214. <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpī</span>ti yenāyaṃ sasantatipariyāpannena rūpena samannāgato, taṃ yassa jhānassa hetubhāvena visiṭṭharūpaṃ hoti, yena visiṭṭhena rūpena ‘‘rūpī’’ti vucceyya rūpīsaddassa atisayatthadīpanato, tadeva sasantatipariyāpannarūpassa vasena paṭiladdhajjhānaṃ idha paramatthato rūpibhāvasādhakanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ajjhatta’’</span>ntiādi. <span class="bld">Rūpajjhānaṃ rūpaṃ</span> uttarapadalopena. <span class="bld">Rūpānī</span>ti panettha purimapadalopo daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘nīlakasiṇādīni rūpānī’’</span>ti. Rūpe kasiṇarūpe saññā rūpasaññā<a name="V3.0231"></a>, sā etassa atthīti rūpasaññī, saññāsīsena jhānaṃ vadati. Tappaṭipakkhena <span class="bld">arūpasaññī</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘ajjhattaṃ na rūpasaññī’’</span>tiādi.</p>
  215. <p class="bodytext"><span class="bld">Anto appanāyaṃ ‘‘subha’’nti ābhogo natthī</span>ti iminā pubbābhogavasena tathā adhimutti siyāti dasseti. Evañhettha tathāvattabbatāpatticodanā anavaṭṭhānā hoti. Yasmā suvisuddhesu nīlādīsu vaṇṇakasiṇesu tattha katādhikārānaṃ abhirativasena suṭṭhu adhimuccanaṭṭho sambhavati, tasmā aṭṭhakathāyaṃ tathā tatiyo vimokkho saṃvaṇṇito. Yasmā pana mettādivasena pavattamānā bhāvanā satte appaṭikūlato dahanti, te subhato adhimuccitvā pavattati, tasmā <span class="bld">paṭisambhidāmagge</span> (paṭi. ma. 1.212-213) brahmavihārabhāvanā ‘‘subhavimokkho’’ti vuttā. Tayidaṃ ubhayampi tena tena pariyāyena vuttattā na virujjhatīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  216. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbaso</span>ti <a name="M3.0250"></a> anavasesato. Na hi catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ ekadesopi tattha avasissati. <span class="bld">Vissaṭṭhattā</span>ti yathāparicchinnakāle nirodhitattā. <span class="bld">Uttamo vimokkho nāma</span> ariyeheva samāpajjitabbato ariyaphalapariyosānattā diṭṭheva dhamme nibbānappattibhāvato ca.</p>
  217. <p class="centered">Vimokkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  218. <p class="subhead">7. Anariyavohārasuttavaṇṇanā</p>
  219. <p class="bodytext"><a name="para67"></a><a name="para67_an8"></a><span class="paranum">67</span>. Sattame anariyānaṃ lāmakānaṃ vohāro <span class="bld">anariyavohāro. Diṭṭhavāditā</span>ti diṭṭhaṃ mayāti evaṃ vāditā. Evaṃ sesesupi. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘yāhi cetanāhī’’</span>tiādi.</p>
  220. <p class="centered">Anariyavohārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  221. <p class="subhead">9. Parisāsuttavaṇṇanā</p>
  222. <p class="bodytext"><a name="para69"></a><a name="para69_an8"></a><span class="paranum">69</span>. Navame (dī. ni. ṭī. 2.172) samāgantabbato, samāgacchatīti vā samāgamo, parisā. Bimbisārappamukho samāgamo <span class="bld">bimbisārasamāgamo</span>. Sesadvayepi eseva nayo. Bimbisāra…pe… samāgamasadisaṃ khattiyaparisanti yojanā. <span class="bld">Aññesu cakkavāḷesupi labbhateva</span> satthu <a name="V3.0232"></a> khattiyaparisādiupasaṅkamanaṃ. Ādito tehi saddhiṃ satthu bhāsanaṃ <span class="bld">ālāpo,</span> kathanappaṭikathanaṃ <span class="bld">sallāpo</span>. Dhammūpasaṃhitā pucchāpaṭipucchā <span class="bld">dhammasākacchā. Saṇṭhānaṃ paṭicca kathitaṃ</span> saṇṭhānapariyāyattā vaṇṇa-saddassa ‘‘mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.138) viya. <span class="bld">Tesa</span>nti padaṃ ubhayapadāpekkhaṃ ‘‘tesampi lakkhaṇasaṇṭhānaṃ viya satthu sarīrasaṇṭhānaṃ tesaṃ kevalaṃ paññāyati evā’’ti. Nāpi āmuttamaṇikuṇḍalo bhagavā hotīti yojanā. <span class="bld">Chinnassarā</span>ti dvidhā bhinnassarā. <span class="bld">Gaggarassarā</span>ti jajjaritassarā. <span class="bld">Bhāsantara</span>nti tesaṃ sattānaṃ bhāsāto aññaṃ bhāsaṃ. <span class="bld">Vīmaṃsā</span>ti cintanā. <span class="bld">Kimatthaṃ…pe… desetī</span>ti idaṃ nanu attānaṃ jānāpetvā dhamme kathite tesaṃ sātisayo <a name="M3.0251"></a> pasādo hotīti iminā adhippāyena vuttaṃ? Yesaṃ attānaṃ ajānāpetvāva dhamme kathite pasādo hoti, na jānāpetvā, tādise sandhāya satthā tathā karoti. Tattha payojanamāha <span class="bld">‘‘vāsanatthāyā’’</span>ti. <span class="bld">Evaṃ sutopī</span>ti evaṃ aviññātadesako aviññātāgamanopi suto dhammo attano dhammasudhammatāyeva <span class="bld">anāgate paccayo hoti</span> suṇantassa.</p>
  223. <p class="centered">Parisāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  224. <p class="subhead">10. Bhūmicālasuttavaṇṇanā</p>
  225. <p class="bodytext"><a name="para70"></a><a name="para70_an8"></a><span class="paranum">70</span>. Dasame (dī. ni. ṭī. 2.167; saṃ. ni. ṭī. 2.5.822) <span class="bld">udenayakkhassa cetiyaṭṭhāne</span>ti udenassa nāma yakkhassa āyatanabhāvena iṭṭhakāhi kate mahājanassa cittīkataṭṭhāne. <span class="bld">Katavihāro</span>ti bhagavantaṃ uddissa katavihāro. <span class="bld">Vuccatī</span>ti purimavohārena ‘‘udenaṃ cetiya’’nti vuccati. <span class="bld">Gotamakādīsupī</span>ti ‘‘gotamakaṃ cetiya’’ntiādīsupi. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti cetiyaṭṭhāne katavihārabhāvaṃ atidisati. Tathā hi <span class="bld">sattamba</span>nti kikissa rañño dhītaro satta kumāriyo saṃvegajātā gehato nikkhamitvā tattha padhānaṃ padahiṃsu, taṃ ṭhānaṃ <span class="bld">‘‘sattambaṃ cetiya’’</span>nti vadanti. <span class="bld">Bahuputtaka</span>nti ca bahupāroho eko nigrodharukkho, tasmiṃ adhivatthaṃ devataṃ bahū manussā putte patthenti, tadupādāya taṃ ṭhānaṃ <span class="bld">‘‘bahuputtakaṃ cetiya’’</span>nti paññāyittha. <span class="bld">Sārandadassa</span> nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, <span class="bld">cāpālassa</span> nāma yakkhassa vasitaṭṭhānaṃ, iti sabbānevetāni buddhuppādato pubbadevatā pariggahetvā cetiyavohārena voharitāni, bhagavato vihāre katepi tatheva sañjānanti. <span class="bld">Ramaṇīyā</span>ti ettha vesāliyā tāva bhūmibhāgasampattiyā sulabhapiṇḍatāya ramaṇīyabhāvo veditabbo. Vihārānaṃ pana nagarato nātidūratāya naccāsannatāya gamanāgamanasampattiyā anākiṇṇavihāraṭṭhānatāya chāyudakasampattiyā pavivekapatirūpatāya ca ramaṇīyatā daṭṭhabbā.</p>
  226. <p class="bodytext"><span class="bld">Vaḍḍhitā</span>ti <a name="V3.0233"></a> bhāvanāpāripūrivasena paribrūhitā. <span class="bld">Punappunaṃ katā</span>ti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. <span class="bld">Yuttayānaṃ viya katā</span>ti yathā <a name="M3.0252"></a> yuttamājaññayānaṃ chekena sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathāruci pavattirahataṃ gamitā. <span class="bld">Patiṭṭhānaṭṭhenā</span>ti adhiṭṭhānaṭṭhena. <span class="bld">Vatthu viya katā</span>ti sabbaso upakkilesavisodhanena iddhivisayatāya patiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. <span class="bld">Adhiṭṭhitā</span>ti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya ṭhapitā. <span class="bld">Samantato citā</span>ti sabbabhāgena bhāvanupacayaṃ gamitā. Tenāha <span class="bld">‘‘suvaḍḍhitā’’</span>ti. <span class="bld">Suṭṭhu samāraddhā</span>ti iddhibhāvanāya sikhāppattiyā sammadeva saṃsevitā.</p>
  227. <p class="bodytext"><span class="bld">Aniyamenā</span>ti ‘‘yassa kassacī’’ti aniyamavacanena. <span class="bld">Niyametvā</span>ti ‘‘tathāgatassā’’ti sarūpadassanena niyametvā. <span class="bld">Āyuppamāṇa</span>nti (dī. ni. ṭī. 1.40; dī. ni. abhi. ṭī. 1.40) paramāyuppamāṇaṃ vadati. Kiṃ panettha paramāyu nāma, kathaṃ vā taṃ paricchinnappamāṇanti? Vuccate – yo tesaṃ tesaṃ sattānaṃ tasmiṃ tasmiṃ bhavavisese purimasiddhabhavapatthanūpanissayavasena sarīrāvayavavaṇṇasaṇṭhānappamāṇādivisesā viya taṃtaṃgatinikāyādīsu yebhuyyena niyataparicchedo gabbhaseyyakakāmāvacaradevarūpāvacarasattānaṃ sukkasoṇitautubhojanādiutuādipaccuppannapaccayūpatthambhito vipākappabandhassa ṭhitikālaniyamo. So yathāsakaṃ khaṇamattāvaṭṭhāyīnampi attano sahajātānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhapanākāravuttitāya pavattanakāni rūpārūpajīvitindriyāni yasmā na kevalaṃ tesaṃ khaṇaṭhitiyā eva kāraṇabhāvena anupālakāni, atha kho yāva bhavaṅgupacchedā anupabandhassa avicchedahetubhāvenapi, tasmā āyuhetukattā kāraṇūpacārena āyu, ukkaṃsaparicchedavasena paramāyūti ca vuccati. Taṃ pana devānaṃ nerayikānaṃ uttarakurukānañca niyataparicchedaṃ. Uttarakurukānaṃ pana ekantaniyataparicchedameva, avasiṭṭhamanussapetatiracchānānaṃ pana ciraṭṭhitisaṃvattanikakammabahule kāle taṃkammasahitasantānajanitasukkasoṇitapaccayānaṃ taṃmūlakānañca candasūriyasamavisamaparivattanādijanitautuāhārādisamavisamapaccayānañca vasena cirācirakālato aniyataparicchedaṃ, tassa ca yathā purimasiddhabhavapatthanāvasena taṃtaṃgatinikāyādīsu vaṇṇasaṇṭhānādivisesaniyamo siddho dassanānussavādīhi, tathā ādito gahaṇasiddhiyā. Evaṃ tāsu tāsu upapattīsu nibbattasattānaṃ yebhuyyena samappamāṇaṭṭhitikālaṃ <a name="M3.0253"></a> dassanānussavehi labhitvā taṃparamataṃ ajjhosāya pavattitabhavapatthanāvasena ādito paricchedaniyamo veditabbo. Yasmā pana kammaṃ tāsu tāsu upapattīsu yathā taṃtaṃupapattiniyatavaṇṇādinibbattane samatthaṃ, evaṃ niyatāyuparicchedāsu upapattīsu paricchedātikkamena <a name="V3.0234"></a> vipākanibbattane samatthaṃ na hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tasmiṃ tasmiṃ kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto tiṭṭheyyā’’</span>ti.</p>
  228. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahāsīvatthero</span> pana ‘‘mahābodhisattānaṃ carimabhave paṭisandhidāyino kammassa asaṅkhyeyyāyukatāsaṃvattanasamatthataṃ hadaye ṭhapetvā buddhānañca āyusaṅkhārassa parissayavikkhambhanasamatthatā pāḷiyaṃ āgatā evāti imaṃ bhaddakappameva tiṭṭheyyā’’ti avoca. <span class="bld">Khaṇḍiccādīhi abhibhuyyatī</span>ti etena yathā iddhibalena jarāya na paṭighāto, evaṃ tena maraṇassapi na paṭighātoti atthato āpannamevāti. ‘‘Kva saro khitto, kva ca nipatito’’ti aññathā vuṭṭhitenapi theravādena aṭṭhakathāvacanameva samatthitanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yo pana vuccati…pe… niyāmita’’</span>nti.</p>
  229. <p class="bodytext"><span class="bld">Oḷārike nimitte</span>ti thūle saññuppādane. Thūlasaññuppādanañhetaṃ ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalaṃ kappaṃ avaṭṭhānayācanāya, yadidaṃ ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvibhāvanaṃ. <span class="bld">Obhāse</span>ti pākaṭavacane. Pākaṭavacanañhetaṃ, yadidaṃ pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ. <span class="bld">Pariyuṭṭhitacitto</span>ti yathā kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkā, evaṃ abhibhūtacitto. So pana abhibhavo mahatā udakoghena appakassa udakassa ajjhottharaṇaṃ viya ahosīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ajjhotthaṭacitto’’</span>ti. <span class="bld">Añño</span>ti therato, ariyehi vā aññopi yo koci puthujjano. Puthujjanaggahaṇañcettha yathā sabbena sabbaṃ appahīnavipallāso mārena pariyuṭṭhitacitto kiñci atthānatthaṃ sallakkhetuṃ na sakkoti, evaṃ thero bhagavatā katanimittobhāsaṃ sabbaso na sallakkhesīti dassanatthaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘māro hī’’</span>tiādi.</p>
  230. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāro</span> <a name="M3.0254"></a> <span class="bld">vipallāsā</span>ti asubhe ‘‘subha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāso, dukkhe ‘‘sukha’’nti saññāvipallāso, cittavipallāsoti ime cattāro vipallāsā. <span class="bld">Tenā</span>ti yadipi itare aṭṭha vipallāsā pahīnā, tathāpi yathāvuttānaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ appahīnabhāvena. <span class="bld">Assā</span>ti therassa. <span class="bld">Maddatī</span>ti phusanamattena maddanto viya hoti, aññathā tena maddite sattānaṃ maraṇameva siyā. <span class="bld">Kiṃ sakkhissati,</span> na sakkhissatīti adhippāyo. Kasmā na sakkhissati, nanu esa aggasāvakassa kucchiṃ paviṭṭhoti? Saccaṃ paviṭṭho, tañca kho attano ānubhāvadassanatthaṃ, na vibādhanādhippāyena. Vibādhanādhippāyena pana idha ‘‘kiṃ sakkhissatī’’ti vuttaṃ hadayamaddanassa adhikatattā. <span class="bld">Nimittobhāsa</span>nti ettha ‘‘tiṭṭhatu bhagavā kappa’’nti sakalakappaṃ avaṭṭhānayācanāya <a name="V3.0235"></a> ‘‘yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā’’tiādinā aññāpadesena attano caturiddhipādabhāvanānubhāvena kappaṃ avaṭṭhānasamatthatāvasena saññuppādanaṃ nimittaṃ. Tathā pana pariyāyaṃ muñcitvā ujukameva attano adhippāyavibhāvanaṃ obhāso. <span class="bld">Jānantoyevā</span>ti mārena pariyuṭṭhitabhāvaṃ jānantoyeva. Attano aparādhahetuto sattānaṃ soko tanuko hoti, na balavāti āha <span class="bld">‘‘dosāropanena sokatanukaraṇattha’’</span>nti. Kiṃ pana thero mārena pariyuṭṭhitacittakāle pavattiṃ pacchā jānātīti? Na jānāti sabhāvena, buddhānubhāvena pana jānāti.</p>
  231. <p class="bodytext"><span class="bld">Gaccha tvaṃ, ānandā</span>ti yasmā divāvihāratthāya idhāgato, tasmā, ānanda, gaccha tvaṃ yathārucitaṭṭhānaṃ divāvihārāya. Tenāha <span class="bld">‘‘yassadāni kālaṃ maññasī’’</span>ti. <span class="bld">Anatthe niyojento</span> guṇamāraṇena <span class="bld">māreti,</span> virāgavibandhanena vā jātinimittatāya tattha tattha jātaṃ mārento viya hotīti <span class="bld">‘‘māretīti māro’’</span>ti vuttaṃ. Ati viya pāpatāya <span class="bld">pāpimā</span>. Kaṇhadhammehi samannāgato <span class="bld">kaṇho</span>. Virāgādiguṇānaṃ antakaraṇato <span class="bld">antako</span>. Sattānaṃ anatthāvahaṃ paṭipattiṃ na muñcatīti <span class="bld">namuci</span>. Attano mārapāsena pamatte bandhati, pamattā vā bandhū etassāti <span class="bld">pamattabandhu</span>. Sattamasattāhato paraṃ satta ahāni sandhāyāha <span class="bld">‘‘aṭṭhame sattāhe’’</span>ti na pana pallaṅkasattāhādi viya niyatakiccassa aṭṭhamasattāhassa nāma labbhanato. Sattamasattāhassa hi parato ajapālanigrodhamūle <a name="M3.0255"></a> mahābrahmuno sakkassa ca devarañño paṭiññātadhammadesanaṃ bhagavantaṃ ñatvā ‘‘idāni satte dhammadesanāya mama visayaṃ samatikkamāpessatī’’ti sañjātadomanasso hutvā ṭhito cintesi – ‘‘handa dānāhaṃ naṃ upāyena parinibbāpessāmi, evamassa manoratho aññathattaṃ gamissati, mama ca manoratho ijjhissatī’’ti. Evaṃ pana cintetvā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ekamantaṃ ṭhito ‘‘parinibbātu dāni, bhante, bhagavā’’tiādinā parinibbānaṃ yāci. Taṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘aṭṭhame sattāhe’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">ajjā</span>ti āyusaṅkhārossajjanadivasaṃ sandhāyāha. <span class="bld">Bhagavā cassa</span> atibandhanādhippāyaṃ jānantopi taṃ anāvikatvā parinibbānassa akālabhāvameva pakāsento yācanaṃ <span class="bld">paṭikkhipi</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘na tāvāha’’</span>ntiādi.</p>
  232. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggavasena byattā</span>ti saccasampaṭivedhaveyyattiyena byattā. <span class="bld">Tatheva vinītā</span>ti maggavaseneva kilesānaṃ samucchedavinayena vinītā. <span class="bld">Tathā visāradā</span>ti ariyamaggādhigameneva satthusāsane vesārajjappattiyā visāradā, sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṃ vigamena visāradabhāvaṃ pattāti attho. Yassa sutassa vasena vaṭṭadukkhato nissaraṇaṃ sambhavati, taṃ idha ukkaṭṭhaniddesena sutanti adhippetanti āha <span class="bld">‘‘tepiṭakavasenā’’</span>ti. Tiṇṇaṃ piṭakānaṃ samūho <span class="bld">tepiṭakaṃ</span><a name="V3.0236"></a>, tīṇi vā piṭakāni tipiṭakaṃ, tipiṭakameva <span class="bld">tepiṭakaṃ,</span> tassa vasena. <span class="bld">Tamevā</span>ti yaṃ taṃ tepiṭakaṃ sotabbabhāvena ‘‘suta’’nti vuttaṃ, tameva. <span class="bld">Dhamma</span>nti pariyattidhammaṃ. <span class="bld">Dhārentī</span>ti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya avinassantaṃ katvā suppaguṇasuppavattibhāvena dhārenti hadaye ṭhapenti. Iti pariyattidhammavasena bahussutadhammadharabhāvaṃ dassetvā idāni paṭivedhadhammavasenapi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ariyadhammassā</span>ti maggaphaladhammassa, navavidhassapi vā lokuttaradhammassa. <span class="bld">Anudhammabhūta</span>nti adhigamāya anurūpadhammabhūtaṃ. <span class="bld">Anucchavikappaṭipada</span>nti ca tameva vipassanādhammamāha, chabbidhā visuddhiyo vā. <span class="bld">Anudhamma</span>nti tassā yathāvuttappaṭipadāya anurūpaṃ abhisallekhitaṃ appichatādidhammaṃ. <span class="bld">Caraṇasīlā</span>ti samādāya vattanasīlā. Anumaggaphaladhammo etissāti vā <span class="bld">anudhammā,</span> vuṭṭhānagāminī vipassanā. Tassā caraṇasīlā. <span class="bld">Attano ācariyavāda</span>nti attano ācariyassa sammāsambuddhassa vādaṃ. Sadevakassa lokassa ācārasikkhāpanena <span class="bld">ācariyo,</span> bhagavā, tassa vādo, catusaccadesanā.</p>
  233. <p class="bodytext"><span class="bld">Ācikkhissantī</span>ti <a name="M3.0256"></a> ādito kathessanti, attanā uggahitaniyāmena pare uggaṇhāpessantīti attho. <span class="bld">Desessantī</span>ti vācessanti, pāḷiṃ sammā pabodhessantīti attho. <span class="bld">Paññapessantī</span>ti pajānāpessanti, saṅkāsessantīti attho. <span class="bld">Paṭṭhapessantī</span>ti pakārehi ṭhapessanti, pakāsessantīti attho. <span class="bld">Vivarissantī</span>ti vivaṭaṃ karissanti. <span class="bld">Vibhajissantī</span>ti vibhattaṃ karissanti. <span class="bld">Uttānīkarissantī</span>ti anuttānaṃ gambhīraṃ uttānaṃ pākaṭaṃ karissanti. <span class="bld">Sahadhammenā</span>ti ettha <span class="bld">dhamma</span>-saddo kāraṇapariyāyo ‘‘hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 720) viyāti āha <span class="bld">‘‘sahetukena sakāraṇena vacanenā’’</span>ti. <span class="bld">Sappāṭihāriya</span>nti sanissaraṇaṃ. Yathā paravādaṃ bhañjitvā sakavādo patiṭṭhahati, evaṃ hetudāharaṇehi yathādhigatamatthaṃ sampādetvā dhammaṃ kathessanti. Tenāha <span class="bld">‘‘niyyānikaṃ katvā dhammaṃ desessantī’’</span>ti, navavidhaṃ lokuttaradhammaṃ pabodhessantīti attho. Ettha ca ‘‘paññapessantī’’tiādīhi chahi padehi cha atthapadāni dassitāni, ādito pana dvīhi padehi cha byañjanapadāni. Ettāvatā tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ saṃvaṇṇanānayena saṅgahetvā dassitaṃ hoti. Vuttañhetaṃ <span class="bld">nettiyaṃ</span> (netti. saṅgahavāro) ‘‘dvādasa padāni suttaṃ, taṃ sabbaṃ byañjanañca attho cā’’ti.</p>
  234. <p class="bodytext"><span class="bld">Sikkhāttayasaṅgahita</span>nti adhisīlasikkhādisikkhāttayasaṅgahaṃ. <span class="bld">Sakalaṃ sāsanabrahmacariya</span>nti anavasesaṃ satthusāsanabhūtaṃ seṭṭhacariyaṃ. <span class="bld">Samiddha</span>nti sammadeva vaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Jhānassādavasenā</span>ti tehi tehi bhikkhūhi samadhigatajjhānasukhavasena. <span class="bld">Vuddhippatta</span>nti uḷārapaṇītabhāvūpagamena sabbaso parivuddhimupagataṃ. <span class="bld">Sabbapāliphullaṃ viya abhiññāsampattivasena</span> abhiññāsampadāhi sāsanābhivuddhiyā <a name="V3.0237"></a> matthakappattito. <span class="bld">Patiṭṭhitavasenā</span>ti patiṭṭhānavasena, patiṭṭhappattiyāti attho. Paṭivedhavasena bahuno janassa hitanti <span class="bld">bāhujaññaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘mahājanābhisamayavasenā’’</span>ti. Puthu puthulaṃ bhūtaṃ jātaṃ, puthu vā puthuttaṃ pattanti <span class="bld">puthubhūtaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbā…pe... patta’’</span>nti. <span class="bld">Suṭṭhu pakāsita</span>nti suṭṭhu sammadeva ādikalyāṇādibhāvena paveditaṃ.</p>
  235. <p class="bodytext"><span class="bld">Satiṃ sūpaṭṭhitaṃ katvā</span>ti ayaṃ kāyādivibhāgo attabhāvasaññito dukkhabhāro mayā ettakaṃ kālaṃ vahito, idāni pana na vahitabbo, etassa avahanatthañhi cirataraṃ kālaṃ ariyamaggasambhāro sambhato, svāyaṃ ariyamaggo paṭividdho. Yato ime kāyādayo asubhādito <a name="M3.0257"></a> sabhāvādito sammadeva pariññātāti catubbidhampi sammāsatiṃ yatātathaṃ visaye suṭṭhu upaṭṭhitaṃ katvā. <span class="bld">Ñāṇena paricchinditvā</span>ti imassa attabhāvasaññitassa dukkhabhārassa vahane payojanabhūtaṃ attahitaṃ tāva bodhimūle eva parisamāpitaṃ, parahitaṃ pana buddhaveneyyavinayaṃ parisamāpitabbaṃ, taṃ idāni māsattayeneva parisamāpanaṃ pāpuṇissati, ahampi visākhāpuṇṇamāyaṃ parinibbāyissāmīti evaṃ buddhañāṇena paricchinditvā sabbabhāgena nicchayaṃ katvā. <span class="bld">Āyusaṅkhāraṃ vissajjī</span>ti āyuno jīvitassa abhisaṅkhārakaṃ phalasamāpattidhammaṃ na samāpajjissāmīti vissajji. Taṃvissajjaneneva tena abhisaṅkhariyamānaṃ jīvitasaṅkhāraṃ ‘‘na pavattessāmī’’ti vissajji. Tenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi.</p>
  236. <p class="bodytext">Ṭhānamahantatāyapi pavattiākāramahantatāyapi <span class="bld">mahanto pathavīkampo</span>. Tattha ṭhānamahantatāya bhūmicālassa mahantattaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tadā kira…pe… kampitthā’’</span>ti vuttaṃ. Sā pana jābhikkhettabhūtā dasasahassī lokadhātu eva, na yā kāci. Yā mahābhinīhāramahābhijātiādīsupi kampittha, tadāpi tattikāya eva kampane kiṃ kāraṇaṃ? Jātikkhettabhāvena tasseva ādito pariggahassa katattā, pariggahakaraṇaṃ cassa dhammatāvasena veditabbaṃ. Tathā hi purimabuddhānampi tāvattakameva jātikkhettaṃ ahosi. Tathā hi vuttaṃ ‘‘dasasahassī lokadhātu, nissaddā hoti nirākulā…pe… mahāsamuddo ābhujati, dasasahassī pakampatī’’ti (bu. vaṃ. 2.84-91) ca ādi. Udakapariyantaṃ katvā chappakārapavedhanena avītarāge bhiṃsetīti bhiṃsano, so eva <span class="bld">bhiṃsanako</span>ti āha <span class="bld">‘‘bhayajanako’’</span>ti. <span class="bld">Devabheriyo</span>ti devadundubhisaddassa pariyāyavacanamattaṃ. Na cettha kāci bherī ‘‘dundubhī’’ti adhippetā, atha kho uppātabhāvena labbhamāno ākāsagato nigghosasaddo. Tenāha <span class="bld">‘‘devo’’</span>tiādi. <span class="bld">Devo</span>ti megho. Tassa hi gajjabhāvena ākāsassa vassābhāvena sukkhagajjitasaññite sadde niccharante devadundubhisamaññā. Tenāha <span class="bld">‘‘devo sukkhagajjitaṃ gajjī’’</span>ti.</p>
  237. <p class="bodytext"><span class="bld">Pītivegavissaṭṭha</span>nti <a name="V3.0238"></a> ‘‘evaṃ cirataraṃ kālaṃ vahito ayaṃ attabhāvasaññito dukkhabhāro, idāni na cirasseva nikkhipissāmī’’ti sañjātasomanasso bhagavā sabhāveneva pītivegavissaṭṭhaṃ udānaṃ udānesi. Evaṃ <a name="M3.0258"></a> pana udānentena ayampi attho sādhito hotīti dassanatthaṃ aṭṭhakathāyaṃ <span class="bld">‘‘kasmā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  238. <p class="bodytext">Tulīyatīti <span class="bld">tula</span>nti tula-saddo kammasādhanoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘tulita’’</span>ntiādi vuttaṃ. Appānubhāvatāya <span class="bld">paricchinnaṃ</span>. Tathā hi taṃ parito khaṇḍitabhāvena ‘‘paritta’’nti vuccati. Paṭipakkhavikkhambhanato dīghasantānatāya vipulaphalatāya ca <span class="bld">na tulaṃ</span> na paricchinnaṃ. Yehi kāraṇehi pubbe avisesato mahaggataṃ ‘‘atula’’nti vuttaṃ, tāni kāraṇāni rūpāvacarato arūpassa sātisayāni vijjantīti arūpāvacaraṃ ‘‘atula’’nti vuttaṃ itarañca ‘‘tula’’nti. <span class="bld">Appavipāka</span>nti tīsupi kammesu yaṃ tanuvipākaṃ hīnaṃ, taṃ tulaṃ. <span class="bld">Bahuvipāka</span>nti yaṃ mahāvipākaṃ paṇītaṃ, taṃ atulaṃ. Yaṃ panettha majjhimaṃ, taṃ hīnaṃ ukkaṭṭhanti dvidhā bhinditvā dvīsupi bhāgesu pakkhipitabbaṃ. Hīnattikavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 14) vuttanayena vā appabahuvipākataṃ niddhāretvā tassa vasena tulātulabhāvo veditabbo. Sambhavati etasmāti <span class="bld">sambhavo</span>ti āha <span class="bld">‘‘sambhavahetubhūta’’</span>nti. <span class="bld">Niyakajjhattarato</span>ti sasantānadhammesu vipassanāvasena gocarāsevanāya ca nirato. Savipākampi samānaṃ pavattivipākamattadāyikammaṃ savipākaṭṭhena sambhavaṃ, na ca taṃ kāmādibhavābhisaṅkhārakanti tato visesanatthaṃ ‘‘sambhava’’nti vatvā <span class="bld">‘‘bhavasaṅkhāra’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Ossajī</span>ti ariyamaggena avassaji. <span class="bld">Kavacaṃ viya</span> attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ attani sambhūtattā <span class="bld">attasambhavaṃ</span> kilesañca abhindīti kilesabhedasahabhāvikammossajjanaṃ dassento tadubhayassa kāraṇamavoca <span class="bld">‘‘ajjhattarato samāhito’’</span>ti.</p>
  239. <p class="bodytext">Paṭhamavikappe avasajjanameva vuttaṃ, ettha avasajjanākāroti taṃ dassento <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tīrento</span>ti ‘‘uppādo bhayaṃ, anuppādo khema’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.10) vīmaṃsanto. <span class="bld">‘‘Tulento tīrento’’</span>tiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘pañcakkhandhā’’</span>tiādiṃ vatvā bhavasaṅkhārassa avasajjanākāraṃ sarūpato dasseti. <span class="bld">Eva</span>ntiādinā pana udānagāthāvaṇṇanāyaṃ ādito vuttamatthaṃ nigamavasena dasseti.</p>
  240. <p class="bodytext"><span class="bld">Ya</span>nti (dī. ni. ṭī. 2.171) karaṇe, adhikaraṇe vā paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘yena samayena, yasmiṃ vā samaye’’</span>ti. <span class="bld">Ukkhepakavātā</span>ti udakasandhārakavātaṃ upacchinditvā ṭhitaṭṭhānato <a name="M3.0259"></a> khepakavātā. <span class="bld">Saṭṭhi…pe… bahala</span>nti idaṃ tassa vātassa ubbedhappamāṇameva gahetvā vuttaṃ<a name="V3.0239"></a>, āyāmavitthārato pana dasasahassacakkavāḷappamāṇaṃ koṭisatasahassacakkavāḷappamāṇampi udakasandhārakavātaṃ upacchindatiyeva. <span class="bld">Ākāse</span>ti pubbe vātena patiṭṭhitākāse. <span class="bld">Puna vāto</span>ti ukkhepakavāte tathā katvā vigate udakasandhārakavāto puna <span class="bld">ābandhitvā gaṇhāti</span>. Yathā taṃ udakaṃ na bhassati, evaṃ upatthambhentaṃ ābandhanavitānavasena bandhitvā gaṇhāti. <span class="bld">Tato udakaṃ uggacchatī</span>ti tato ābandhitvā gahaṇato tena vātena uṭṭhāpitaṃ udakaṃ uggacchati upari gacchati. <span class="bld">Hotiyevā</span>ti antarantarā hotiyeva. <span class="bld">Bahubhāvenā</span>ti mahāpathaviyā mahantabhāvena. Sakalā hi mahāpathavī tadā oggacchati ca uggacchati ca, tasmā kampanaṃ na paññāyati.</p>
  241. <p class="bodytext"><span class="bld">Ijjhanassā</span>ti icchitatthasijjhanassa anubhavitabbassa issariyasampattiādikassa. <span class="bld">Parittā</span>ti paṭiladdhamattā nātisubhāvitā. Tathā ca bhāvanā balavatī na hotīti āha <span class="bld">‘‘dubbalā’’</span>ti. Saññāsīsena hi bhāvanā vuttā. <span class="bld">Appamāṇā</span>ti paguṇā subhāvitā. Sā hi thirā daḷhatarā hotīti āha <span class="bld">‘‘balavā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Parittā pathavīsaññā, appamāṇā āposaññā’’</span>ti desanāmattametaṃ, āposaññāya pana subhāvitāya pathavīkampo sukheneva ijjhatīti ayamettha adhippāyo veditabbo. <span class="bld">Saṃvejento vā</span> dibbasampattiyā pamattaṃ sakkaṃ devarājānaṃ, <span class="bld">vīmaṃsanto vā</span> tāvadeva samadhigataṃ attano iddhibalaṃ. So kirāyasmā (dī. ni. aṭṭha. 2.171) khuragge arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘atthi nu kho koci bhikkhu yena pabbajitadivaseyeva arahattaṃ patvā vejayanto pāsādo kampitapubbo’’ti. Tato ‘‘natthi kocī’’ti ñatvā ‘‘ahaṃ kampessāmī’’ti abhiññābalena vejayantamatthake ṭhatvā pādena paharitvā kampetuṃ nāsakkhi. Atha naṃ sakkassa nāṭakitthiyo āhaṃsu – ‘‘putta saṅgharakkhita, tvaṃ pūtigandheneva sīsena vejayantaṃ kampetuṃ icchasi, suppatiṭṭhito, tāta, pāsādo, kathaṃ kampetuṃ sakkhissasī’’ti.</p>
  242. <p class="bodytext">Sāmaṇero ‘‘imā devatā mayā saddhiṃ keḷiṃ karonti, ahaṃ kho pana ācariyaṃ nālatthaṃ, kahaṃ nu kho me ācariyo sāmuddikamahānāgatthero’’ti āvajjetvā ‘‘mahāsamudde udakaleṇaṃ māpetvā divāvihāraṃ <a name="M3.0260"></a> nisinno’’ti ñatvā tattha gantvā theraṃ vanditvā aṭṭhāsi. Tato naṃ thero, ‘‘tāta saṅgharakkhita, asikkhitvāva yuddhaṃ paviṭṭhosī’’ti vatvā ‘‘nāsakkhi, tāta, vejayantaṃ kampetu’’nti pucchi. Ācariyaṃ, bhante, nālatthanti. Atha naṃ thero, ‘‘tāta, tumhādise akampente añño ko kampessati, diṭṭhapubbaṃ te, tāta, udakapiṭṭhe gomayakhaṇḍaṃ pilavantaṃ, tāta, kapallapūvaṃ paccantaṃ antantena paricchinnanti iminā opammena jānāhī’’ti āha. So ‘‘vaṭṭissati, bhante, ettakenā’’ti vatvā ‘‘pāsādena patiṭṭhitokāsaṃ udakaṃ hotū’’ti adhiṭṭhāya <a name="V3.0240"></a> vejayantābhimukho agamāsi. Devadhītaro taṃ disvā ‘‘ekavāraṃ lajjitvā gato, punapi sāmaṇero eti, punapi etī’’ti vadiṃsu. Sakko devarājā ‘‘mā mayhaṃ puttena saddhiṃ kathayittha, idāni tena ācariyo laddho khaṇena pāsādaṃ kampessatī’’ti āha. Sāmaṇeropi pādaṅguṭṭhena pāsādathūpikaṃ pahari, pāsādo catūhi disāhi oṇamati. Devatā ‘‘patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassa, patiṭṭhātuṃ dehi, tāta, pāsādassā’’ti viraviṃsu. Sāmaṇero pāsādaṃ yathāṭhāne ṭhapetvā pāsādamatthake ṭhatvā udānaṃ udānesi –</p>
  243. <p class="gatha1">‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ;</p>
  244. <p class="gathalast">Ajja kampemi pāsādaṃ, aho buddhassuḷāratā.</p>
  245. <p class="gatha1">‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ;</p>
  246. <p class="gathalast">Ajja kampemi pāsādaṃ, aho dhammassuḷāratā.</p>
  247. <p class="gatha1">‘‘Ajjevāhaṃ pabbajito, ajja pattāsavakkhayaṃ;</p>
  248. <p class="gathalast">Ajja kampemi pāsādaṃ, aho saṅghassuḷāratā’’ti.</p>
  249. <p class="bodytext">‘‘Dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto tusitakāyā cavitvā mātukucchiṃ okkamatī’’ti (dī. ni. 2.18) vatvā ‘‘ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhī’’ti (dī. ni. 2.18), tathā ‘‘dhammatā esā, bhikkhave, yadā bodhisatto mātukucchimhā nikkhamatī’’ti (dī. ni. 2.32) vatvā ‘‘ayañca dasasahassī lokadhātu saṅkampi sampakampi sampavedhī’’ti (dī. ni. 2.32) ca mahāsattassa gabbhokkantiyaṃ abhijātiñca dhammatāvasena mahāpadāne pathavīkampassa vuttattā itaresupi catūsu ṭhānesu pathavīkampo dhammatāvasenevāti atthato vuttametanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  250. <p class="bodytext">Idāni <a name="M3.0261"></a> nesaṃ pathavīkampānaṃ kāraṇato pavattiākārato ca vibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘iti imesū’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Dhātukopenā</span>ti ukkhepakavātasaṅkhātāya vāyodhātuyā pakopena. <span class="bld">Iddhānubhāvenā</span>ti ñāṇiddhiyā, kammavipākajiddhiyā vā sabhāvena, tejenāti attho. <span class="bld">Puññatejenā</span>ti puññānubhāvena, mahābodhisattassa puññabalenāti attho. <span class="bld">Ñāṇatejenā</span>ti anaññasādhāraṇena paṭivedhañāṇānubhāvena. <span class="bld">Sādhukāradānavasenā</span>ti yathā anaññasādhāraṇappaṭivedhañāṇānubhāvena abhihatā mahāpathavī abhisambodhiyaṃ kampittha, evaṃ anaññasādhāraṇena desanāñāṇānubhāvena <a name="V3.0241"></a> abhihatā mahāpathavī kampittha, taṃ panassā sādhukāradānaṃ viya hotīti ‘‘sādhukāradānavasenā’’ti vuttaṃ.</p>
  251. <p class="bodytext">Yena pana bhagavā asītianubyañjanappaṭimaṇḍitadvattiṃsamahāpurisalakkhaṇavicitrarūpakāyo sabbākāraparisuddhasīlakkhandhādiguṇaratanasamiddhidhammakāyo puññamahattathāmamahattaiddhimahattayasamahattapaññāmahattānaṃ paramukkaṃsagato asamo asamasamo appaṭipuggalo arahaṃ sammāsambuddho attano attabhāvasaññitaṃ khandhapañcakaṃ kappaṃ vā kappāvasesaṃ vā ṭhapetuṃ samatthopi saṅkhatadhammaparijigucchanākārappavattena ñāṇavisesena tiṇāyapi amaññamāno āyusaṅkhārossajjanavidhinā nirapekkho ossajji. Tadanubhāvābhihatā mahāpathavī āyusaṅkharossajjane akampittha. Taṃ panassā kāruññasabhāvasaṇṭhitā viya hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāruññabhāvenā’’</span>ti.</p>
  252. <p class="bodytext">Yasmā bhagavā parinibbānasamaye catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajji, antarantarā phalasamāpattisamāpajjanena tassa pubbabhāge sātisayaṃ tikkhaṃ sūraṃ vipassanāñāṇañca pavattesi. ‘‘Yadatthañca mayā evaṃ sucirakālaṃ anaññasādhāraṇo paramukkaṃsagato ñāṇasambhāro sambhato, anuttaro ca vimokkho samadhigato, tassa vata me sikhāppattaphalabhūtā accantaniṭṭhā anupādisesaparinibbānadhātu ajja samijjhatī’’ti bhiyyo ativiya somanassappattassa bhagavato pītivipphārādiguṇavipulatarānubhāvo parehi asādhāraṇañāṇātisayo udapādi, yassa samāpattibalasamupabrūhitassa ñāṇātisayassa ānubhāvaṃ sandhāya idaṃ vuttaṃ ‘‘dveme piṇḍapātā samasamaphalā samasamavipākā’’tiādi <a name="M3.0262"></a> (udā. 75), tasmā tassānubhāvena samabhihatā mahāpathavī akampittha, taṃ panassā tassaṃ velāyaṃ ārodanākārappatti viya hotīti <span class="bld">‘‘aṭṭhamo ārodanenā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  253. <p class="bodytext">Idāni saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘mātukucchiṃ okkamante’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ayaṃ panattho</span>ti ‘‘sādhukāradānavasenā’’tiādinā vutta attho. <span class="bld">Pathavīdevatāya vasenā</span>ti ettha samuddadevatā viya mahāpathaviyā adhidevatā kira nāma atthi, tādise kāraṇe sati tassā cittavasena ayaṃ mahāpathavī saṅkampati sampakampati sampavedhati. Yathā vātavalāhakadevatānaṃ cittavasena vātā vāyanti, sītuṇhaabbhavassavalāhakadevatānaṃ cittavasena sītādayo bhavanti, tathā hi visākhapuṇṇamāyaṃ abhisambodhiatthaṃ bodhirukkhamūle nisinnassa lokanāthassa antarāyakaraṇatthaṃ upaṭṭhitaṃ mārabalaṃ vidhamituṃ –</p>
  254. <p class="gatha1">‘‘Acetanāyaṃ <a name="V3.0242"></a> pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ;</p>
  255. <p class="gathalast">Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti. (cariyā. 1.124) –</p>
  256. <p class="unindented">Vacanasamanantaraṃ mahāpathavī bhijjitvā saparisaṃ māraṃ parivattesi. <span class="bld">Eta</span>nti sādhukāradānādi. Yadipi natthi acetanattā, dhammatāvasena pana vuttanayena siyāti sakkā vattuṃ. Dhammatā pana atthato dhammabhāvo, so puññadhammassa vā ñāṇadhammassa vā ānubhāvasabhāvoti. Tayidaṃ sabbaṃ vicāritameva. Evañca katvā –</p>
  257. <p class="gatha1">‘‘Ime dhamme sammasato, sabhāvasarasalakkhaṇe;</p>
  258. <p class="gathalast">Dhammatejena vasudhā, dasasahassī pakampathā’’ti. (bu. vaṃ. 2.166) –</p>
  259. <p class="unindented">Ādivacanañca samatthitaṃ hoti.</p>
  260. <p class="bodytext">Ayaṃ pana (dī. ni. aṭṭha. 1.149) mahāpathavī aparesupi aṭṭhasu ṭhānesu akampittha mahābhinikkhamane bodhimaṇḍūpasaṅkamane paṃsukūlaggahaṇe paṃsukūladhovane kāḷakārāmasutte gotamakasutte vessantarajātake brahmajāleti. Tattha mahābhinikkhamanabodhimaṇḍūpasaṅkamanesu vīriyabalena akampittha. Paṃsukūlaggahaṇe ‘‘dvisahassadīpaparivāre nāma cattāro mahādīpe pahāya pabbajitvā susānaṃ gantvā paṃsukūlaṃ gaṇhantena dukkaraṃ bhagavatā <a name="M3.0263"></a> kata’’nti acchariyavegābhihatā akampittha. Paṃsukūladhovanavessantarajātakesu akālakampanena akampittha. <span class="bld">Kāḷakārāmagotamakasuttesu</span> (a. ni. 4.24; 3.126) ‘‘ahaṃ sakkhī bhagavā’’ti sakkhibhāvena akampittha. <span class="bld">Brahmajāle</span> (dī. ni. 1.147) pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu vijaṭetvā niggumbaṃ katvā desiyamānesu sādhukāradānavasena akampitthāti veditabbā.</p>
  261. <p class="bodytext">Na kevalañca etesuyeva ṭhānesu pathavī akampittha, atha kho tīsu saṅgahesupi mahāmahindattherassa imaṃ dīpaṃ āgantvā jotivane nisīditvā dhammaṃ desitadivasepi akampittha. Kalyāṇiyamahāvihāre ca piṇḍapātiyattherassa cetiyaṅgaṇaṃ sammajjitvā tattheva nisīditvā buddhārammaṇaṃ pītiṃ gahetvā imaṃ suttantaṃ āraddhassa suttapariyosāne udakapariyantaṃ katvā akampittha. Lohapāsādassa pācīnaambalaṭṭhikaṭṭhānaṃ nāma ahosi, tattha nisīditvā dīghabhāṇakattherā brahmajālasuttaṃ ārabhiṃsu. Tesaṃ sajjhāyapariyosānepi udakapariyantameva katvā pathavī akampittha.</p>
  262. <p class="bodytext">Yadi <a name="V3.0243"></a> evaṃ ‘‘aṭṭhime, ānanda, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyā’’ti kasmā aṭṭheva hetū vuttāti? Niyamahetubhāvato. Imeyeva hi aṭṭha hetū niyamanti, nāññe. Te hi kadāci sambhavantīti aniyamabhāvato na gaṇitā. Vuttañhetaṃ nāgasenattherena <span class="bld">milindapañhe</span> (mi. pa. 4.1.4) –</p>
  263. <p class="indent">‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, hetū aṭṭha paccayā mahato bhūmicālassa pātubhāvāyāti. Yaṃ vessantarena raññā mahādāne dīyamāne sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, tañca pana akālikaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, tasmā agaṇitaṃ aṭṭhahi hetūhi.</p>
  264. <p class="indent">‘‘Yathā, mahārāja, loke tayoyeva meghā gaṇīyanti vassiko, hemantiko, pāvusakoti. Yadi te muñcitvā añño megho pavassati, na so megho gaṇīyati sammatehi meghehi, akālameghotveva saṅkhaṃ gacchati, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne <a name="M3.0264"></a> yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.</p>
  265. <p class="indent">‘‘Yathā vā pana, mahārāja, himavantā pabbatā pañca nadisatāni sandanti, tesaṃ, mahārāja, pañcannaṃ nadisatānaṃ daseva nadiyo nadigaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sindhu, sarassatī, vetravatī, vītaṃsā, candabhāgāti. Avasesā nadiyo nadigaṇanāya agaṇitā. Kiṃkāraṇā? Na tā nadiyo dhuvasalilā, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhi.</p>
  266. <p class="indent">‘‘Yathā vā pana, mahārāja, rañño satampi dvisatampi tisatampi amaccā honti, tesaṃ chayeva janā amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Seyyathidaṃ – senāpati, purohito, akkhadasso, bhaṇḍāgāriko, chattaggāhako, khaggaggāhako, eteyeva amaccagaṇanāya gaṇīyanti. Kiṃkāraṇā? Yuttattā rājaguṇehi. Avasesā agaṇitā, sabbe amaccātveva saṅkhaṃ gacchanti, evameva kho, mahārāja, vessantarena raññā mahādāne dīyamāne <a name="V3.0244"></a> yaṃ sattakkhattuṃ mahāpathavī kampitā, akālikaṃ etaṃ kadācuppattikaṃ aṭṭhahi hetūhi vippamuttaṃ, na taṃ gaṇīyati aṭṭhahi hetūhī’’ti.</p>
  267. <p class="centered">Bhūmicālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  268. <p class="centered">Cāpālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  269. <p class="chapter">(8) 3. Yamakavaggo</p>
  270. <p class="subhead">1-10. Saddhāsuttādivaṇṇanā</p>
  271. <p class="bodytext"><a name="para71-80"></a><a name="para71-80_an8"></a><span class="paranum">71-80</span>. Aṭṭhamassa paṭhamādīni uttānatthāneva. Dasame kucchitaṃ sīdatīti <span class="bld">kusīto</span> da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Yassa dhammassa vasena <a name="M3.0265"></a> puggalo ‘‘kusīto’’ti vuccati, so kusitabhāvo idha kusita-saddena vutto. Vināpi hi bhāvajotanasaddaṃ bhāvattho viññāyati yathā ‘‘paṭassa sukka’’nti, tasmā kusītabhāvavatthūnīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘kosajjakāraṇānīti attho’’</span>ti. Kammaṃ nāma samaṇasāruppaṃ īdisanti āha <span class="bld">‘‘cīvaravicāraṇādī’’</span>ti. <span class="bld">Vīriya</span>nti padhānavīriyaṃ. Taṃ pana caṅkamanavasena karaṇe kāyikantipi vattabbataṃ labhatīti āha <span class="bld">‘‘duvidhampī’’</span>ti. <span class="bld">Pattiyā</span>ti pāpuṇanatthaṃ. <span class="bld">Osīdana</span>nti bhāvanānuyoge saṅkoco. Māsehi ācitaṃ nicitaṃ viyāti <span class="bld">māsācitaṃ,</span> taṃ maññe. Yasmā māsā tintā visesena garukā honti, tasmā <span class="bld">‘‘yathā tintamāso’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vuṭṭhito hoti</span> gilānabhāvāti adhippāyo.</p>
  272. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesa</span>nti ārambhavatthūnaṃ. <span class="bld">Imināva nayenā</span>ti iminā kusītavatthūsu vutteneva nayena ‘‘duvidhampi vīriyaṃ ārabhatī’’tiādinā. <span class="bld">Idaṃ paṭhama</span>nti ‘‘idaṃ, handāhaṃ, vīriyaṃ ārabhāmī’’ti, ‘‘evaṃ bhāvanāya abbhussahanaṃ paṭhamaṃ ārambhavatthū’’tiādinā ca attho veditabbo. Yathā tathā paṭhamaṃ pavattaṃ abbhussahanañhi upari vīriyārambhassa kāraṇaṃ hoti. Anurūpapaccavekkhaṇasahitāni <a name="V3.0245"></a> hi abbhussahanāni tammūlakāni vā paccavekkhaṇāni aṭṭha ārambhavatthūnīti veditabbāni.</p>
  273. <p class="centered">Saddhāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  274. <p class="centered">Yamakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  275. <p class="bodytext"><a name="para81-626"></a><a name="para81-626_an8"></a><span class="paranum">81-626</span>. Sesaṃ uttānameva.</p>
  276. <p class="centered">Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
  277. <p class="centered">Aṭṭhakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
  278. <a name="an9"></a>
  279. <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an9"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  280. <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
  281. <p class="book">Navakanipāta-ṭīkā</p>
  282. <p class="title">1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ</p>
  283. <p class="chapter">1. Sambodhivaggo</p>
  284. <p class="subhead">1-2. Sambodhisuttādivaṇṇanā</p>
  285. <p class="bodytext"><a name="para1-2"></a><a name="para1-2_an9"></a><span class="paranum">1-2</span>. Navakanipātassa <a name="V3.0247"></a><a name="M3.0267"></a> paṭhamadutiyesu natthi vattabbaṃ.</p>
  286. <p class="subhead">3. Meghiyasuttavaṇṇanā</p>
  287. <p class="bodytext"><a name="para3"></a><a name="para3_an9"></a><span class="paranum">3</span>. Tatiye (udā. aṭṭha. 31) <span class="bld">meghiyo</span>ti tassa therassa nāmaṃ. <span class="bld">Upaṭṭhāko hotī</span>ti paricārako hoti. Bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ upaṭṭhākā anibaddhā ahesuṃ. Ekadā nāgasamalo, ekadā nāgito, ekadā upavāṇo, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo samaṇuddeso<a name="V3.0248"></a>, ekadā sāgato, ekadā meghiyo, tadāpi meghiyattherova upaṭṭhāko hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘tena kho pana samayena āyasmā meghiyo bhagavato upaṭṭhāko hotī’’</span>ti.</p>
  288. <p class="bodytext"><span class="bld">Kimikāḷāyā</span>ti kāḷakimīnaṃ bahulatāya ‘‘kimikāḷā’’ti laddhanāmāya nadiyā. <span class="bld">Jaṅghāvihāra</span>nti ciranisajjāya jaṅghāsu uppannakilamathavinodanatthaṃ vicaraṇaṃ. <span class="bld">Pāsādika</span>nti aviraḷarukkhatāya siniddhapattatāya ca passantānaṃ pasādaṃ āvahatīti pāsādikaṃ. Sandacchāyatāya manuññabhūmibhāgatāya ca anto paviṭṭhānaṃ pītisomanassajananaṭṭhena cittaṃ rametīti <span class="bld">ramaṇīyaṃ. Ala</span>nti pariyattaṃ, yuttantipi attho. <span class="bld">Padhānatthikassā</span>ti padhānena bhāvanānuyogena atthikassa. Yasmā so padhānakamme yutto padhānakammiko nāma hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘padhānakammikassā’’</span>ti. <span class="bld">Āgaccheyyāha</span>nti āgaccheyyaṃ ahaṃ. Therena kira pubbe taṃ ṭhānaṃ anuppaṭipāṭiyā pañca jātisatāni raññā eva satā anubhūtapubbaṃ uyyānaṃ ahosi, tenassa diṭṭhamatteyeva tattha viharituṃ cittaṃ nami.</p>
  289. <p class="bodytext"><span class="bld">Yāva</span> <a name="M3.0268"></a> <span class="bld">aññopi koci bhikkhu āgacchatī</span>ti añño kocipi bhikkhu mama santikaṃ yāva āgacchati, tāva āgamehīti attho. ‘‘Koci bhikkhu dissatī’’tipi pāṭho, ‘‘āgacchatū’’tipi paṭhanti, tathā ‘‘dissatū’’tipi. <span class="bld">Natthi kiñci uttari karaṇīya</span>nti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññādīnaṃ soḷasannaṃ kiccānaṃ katattā abhisambodhiyā vā adhigatattā tato aññaṃ uttari karaṇīyaṃ nāma natthi. <span class="bld">Catūsu saccesu catunnaṃ kiccānaṃ katattā</span>ti idaṃ pana maggavasena labbhabhānaṃ bhedaṃ anupekkhitvā vuttaṃ. <span class="bld">Atthi katassa paṭicayo</span>ti mayhaṃ santāne nipphāditassa sīlādidhammassa ariyamaggassa anadhigatattā tadatthaṃ puna vaḍḍhanasaṅkhāto paṭicayo atthi, icchitabboti attho.</p>
  290. <p class="bodytext"><span class="bld">Tividhanāṭakaparivāro</span>ti mahantitthiyo majjhimitthiyo atitaruṇitthiyoti evaṃ vadhūkumārikakaññāvatthāhi tividhāhi nāṭakitthīhi parivuto. <span class="bld">Akusalavitakkehī</span>ti yathāvuttehi kāmavitakkādīhi. Apare pana ‘‘tasmiṃ vanasaṇḍe pupphaphalapallavādīsu lobhavasena kāmavitakko, kharassarānaṃ pakkhiādīnaṃ saddassavanena byāpādavitakko, leḍḍuādīhi tesaṃ viheṭhanādhippāyena vihiṃsāvitakko. ‘Idhevāhaṃ vaseyya’nti tattha sāpekkhatāvasena vā kāmavitakko, vanacarake tattha tattha disvā tesu cittadubbhanena byāpādavitakko, tesaṃ viheṭhanādhippāyena vihiṃsāvitakko tassa uppajjatī’’ti vadanti. Yathā tathā vā tassa micchāvitakkappavattiyeva acchariyakāraṇaṃ. <span class="bld">Acchariyaṃ vata, bho</span>ti garahaṇacchariyaṃ nāma kiretaṃ<a name="V3.0249"></a>. Yathā āyasmā ānando bhagavato valiyagattaṃ disvā avoca ‘‘acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante’’ti (saṃ. ni. 5.511). <span class="bld">Samparivāritā</span>ti vokiṇṇā. Attani garumhi ca ekattepi bahuvacanaṃ dissati. ‘‘Anvāsatto’’tipi pāṭho. Kasmā panassa bhagavā tattha gamanaṃ anujāni? ‘‘Ananuññātopi cāyaṃ maṃ ohāya gacchissateva, paricārakāmatāya maññe bhagavā gantuṃ na detīti cassa siyā aññathattaṃ, tadassa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya saṃvatteyyā’’ti anujāni.</p>
  291. <p class="bodytext">Evaṃ tasmiṃ attano pavattiṃ ārocetvā nisinne athassa bhagavā sappāyadhammaṃ desento <span class="bld">‘‘aparipakkāya, meghiya, cetovimuttiyā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">‘‘aparipakkāyā’’</span>ti paripākaṃ appattāya. <span class="bld">Cetovimuttiyā</span>ti <a name="M3.0269"></a> kilesehi cetaso vimuttiyā. Pubbabhāge hi tadaṅgavasena ceva vikkhambhanavasena ca cetaso vimutti hoti, aparabhāge samucchedavasena ceva paṭippassaddhivasena ca. Sāyaṃ vimutti heṭṭhā vitthārato kathitāva, tasmā tattha vuttanayena veditabbā. Tattha vimuttiparipācanīyehi dhammehi āsaye paripācite sodhite vipassanāya maggagabbhaṃ gaṇhantiyā paripākaṃ gacchantiyā cetovimutti paripakkā nāma hoti, tadabhāve aparipakkā.</p>
  292. <p class="bodytext">Katame pana vimuttiparipācanīyā dhammā? Saddhindriyādīnaṃ visuddhikaraṇavasena pannarasa dhammā veditabbā. Vuttañhetaṃ –</p>
  293. <p class="indent">‘‘Assaddhe puggale parivajjayato, saddhe puggale sevato bhajato payirupāsato, pasādanīye suttante paccavekkhato imehi tīhākārehi saddhindriyaṃ visujjhati.</p>
  294. <p class="indent">‘‘Kusīte puggale parivajjayato, āraddhavīriye puggale sevato bhajato payirupāsato, sammappadhāne paccavekkhato imehi tīhākārehi vīriyindriyaṃ visujjhati.</p>
  295. <p class="indent">‘‘Muṭṭhassatī puggale parivajjayato, upaṭṭhitassatī puggale sevato bhajato payirupāsato, satipaṭṭhāne paccavekkhato imehi tīhākārehi satindriyaṃ visujjhati.</p>
  296. <p class="indent">‘‘Asamāhite puggale parivajjayato, samāhite puggale sevato bhajato payirupāsato, jhānavimokkhe paccavekkhato imehi tīhākārehi samādhindriyaṃ visujjhati.</p>
  297. <p class="indent">‘‘Duppaññe <a name="V3.0250"></a> puggale parivajjayato, paññavante puggale sevato bhajato payirupāsato, gambhīrañāṇacariyaṃ paccavekkhato imehi tīhākārehi paññindriyaṃ visujjhati.</p>
  298. <p class="indent">‘‘Iti ime pañca puggale parivajjayato, pañca puggale sevato bhajato payirupāsato, pañca suttante paccavekkhato imehi pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhantī’’ti (paṭi. ma. 1.185).</p>
  299. <p class="bodytext">Aparehipi <a name="M3.0270"></a> pannarasahi ākārehi imāni pañcindriyāni visujjhanti. Aparepi pannarasa dhammā vimuttiparipācanīyā. Saddhāpañcamāni indriyāni, aniccasaññā anicce, dukkhasaññā dukkhe, anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññāti imā pañca nibbedhabhāgiyā saññā, kalyāṇamittatā, sīlasaṃvaro, abhisallekhatā, vīriyārambho, nibbedhikapaññāti. Tesu veneyyadamanakusalo satthā veneyyassa meghiyattherassa ajjhāsayavasena idha kalyāṇamittatādayo vimuttiparipācanīye dhamme dassento <span class="bld">‘‘pañca dhammā paripakkāya saṃvattantī’’</span>ti vatvā te vitthārento <span class="bld">‘‘idha, meghiya, bhikkhu kalyāṇamitto hotī’’</span>tiādimāha.</p>
  300. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kalyāṇamitto</span>ti kalyāṇo bhaddo sundaro mitto etassāti kalyāṇamitto. Yassa sīlādiguṇasampanno ‘‘aghassa tātā hitassa vidhātā’’ti evaṃ sabbākārena upakāro mitto hoti, so puggalo kalyāṇamittova. Yathāvuttehi kalyāṇapuggaleheva sabbiriyāpathesu saha ayati pavattati, na vinā tehīti <span class="bld">kalyāṇasahāyo</span>. Kalyāṇapuggalesu eva cittena ceva kāyena ca ninnapoṇapabbhārabhāvena pavattatīti <span class="bld">kalyāṇasampavaṅko</span>. Padattayena kalyāṇamittasaṃsagge ādaraṃ uppādeti. <span class="bld">Ayaṃ</span> kalyāṇamittatāsaṅkhāto brahmacariyavāsassa ādibhāvato sabbesañca kusaladhammānaṃ bahukāratāya padhānabhāvato ca imesu pañcasu dhammesu ādito vuttattā <span class="bld">paṭhamo</span> anavajja<span class="bld">dhammo</span> avisuddhānaṃ saddhādīnaṃ visuddhikaraṇavasena <span class="bld">cetovimuttiyā paripakkāya saṃvattati</span>. Ettha ca kalyāṇamittassa bahukāratā padhānatā ca ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyassa yadidaṃ kalyāṇamittatā’’ti vadantaṃ dhammabhaṇḍāgārikaṃ ‘‘mā hevaṃ, ānandā’’ti dvikkhatuṃ paṭisedhetvā ‘‘sakalameva hidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ yadidaṃ kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā’’ti – ādisuttapadehi (saṃ. ni. 1.129; 5.2) veditabbā.</p>
  301. <p class="bodytext"><span class="bld">Puna capara</span>nti puna ca aparaṃ dhammajātaṃ. <span class="bld">Sīlavā</span>ti ettha kenaṭṭhena sīlaṃ? Sīlanaṭṭhena sīlaṃ<a name="V3.0251"></a>. Kimidaṃ sīlanaṃ nāma? Samādhānaṃ, kāyakammādīnaṃ susīlyavasena avippakiṇṇatāti attho. Atha vā upadhāraṇaṃ, jhānādikusaladhammānaṃ patiṭṭhānavasena ādhārabhāvoti attho. Tasmā sīleti, sīlatīti vā sīlaṃ. Ayaṃ tāva saddalakkhaṇanayena sīlaṭṭho. Apare <a name="M3.0271"></a> pana ‘‘siraṭṭho sīlaṭṭho, sītalaṭṭho, sīlaṭṭho’’ti niruttinayena atthaṃ vaṇṇenti. Tayidaṃ pāripūrito atisayato vā sīlaṃ assa atthīti <span class="bld">sīlavā,</span> sīlasampannoti attho.</p>
  302. <p class="bodytext">Yathā ca sīlavā hoti sīlasampanno, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">pātimokkha</span>nti sikkhāpadasīlaṃ. Tañhi yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhaṃ. Saṃvaraṇaṃ saṃvaro, kāyavācāhi avītikkamo. Pātimokkhameva saṃvaro pātimokkhasaṃvaro, tena saṃvuto pihitakāyavācoti <span class="bld">pātimokkhasaṃvarasaṃvuto</span>. Idamassa tasmiṃ sīle patiṭṭhitabhāvaparidīpanaṃ. <span class="bld">Viharatī</span>ti tadanurūpavihārasamaṅgibhāvaparidīpanaṃ. <span class="bld">Ācāragocarasampanno</span>ti heṭṭhā pātimokkhasaṃvarassa upari visesānaṃ yogassa ca upakāradhammaparidīpanaṃ. <span class="bld">Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī</span>ti pātimokkhasīlato acavanadhammatāparidīpanaṃ. <span class="bld">Samādāyā</span>ti sikkhāpadānaṃ anavasesato ādānaparidīpanaṃ. <span class="bld">Sikkhatī</span>ti sikkhāya samaṅgibhāvaparidīpanaṃ. <span class="bld">Sikkhāpadesū</span>ti sikkhitabbadhammaparidīpanaṃ.</p>
  303. <p class="bodytext">Aparo nayo – kilesānaṃ balavabhāvato pāpakiriyāya sukarabhāvato puññakiriyāya ca dukkarabhāvato bahukkhattuṃ apāyesu patanasīloti pātī, puthujjano. Aniccatāya vā bhavādīsu kammavegukkhitto ghaṭiyantaṃ viya anavaṭṭhānena paribbhamanato gamanasīloti pātī. Maraṇavasena vā tamhi tamhi sattanikāye attabhāvassa patanasīlo vā pātī, sattasantāno, cittameva vā. Taṃ pātinaṃ saṃsāradukkhato mokkhetīti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Cittassa hi vimokkhena satto ‘‘vimutto’’ti vuccati. Vuttañhi ‘‘cittavodānā visujjhantī’’ti (saṃ. ni. 3.100), ‘‘anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti (mahāva. 28) ca.</p>
  304. <p class="bodytext">Atha vā avijjādihetunā saṃsāre patati gacchati pavattatīti pāti. ‘‘Avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti (saṃ. ni. 2.124) hi vuttaṃ. Tassa pātino sattassa taṇhādisaṃkilesattayato mokkho etenāti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>.</p>
  305. <p class="bodytext">Atha <a name="V3.0252"></a><a name="M3.0272"></a> vā pāteti vinipāteti dukkheti pāti, cittaṃ. Vuttañhi ‘‘cittena nīyatī loko, cittena parikassatī’’ti (saṃ. ni. 1.62). Tassa pātino mokkho etenāti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Patati vā etena apāyadukkhe saṃsāradukkhe cāti pāti, taṇhādisaṃkileso. Vuttañhi ‘‘taṇhā janeti purisaṃ (saṃ. ni. 1.55). Taṇhādutiyo puriso’’ti (a. ni. 4.9; itivu. 15, 105) ca ādi. Tato pātito mokkhoti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>.</p>
  306. <p class="bodytext">Atha vā patati etthāti pāti, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Vuttañhi ‘‘chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhava’’nti (su. ni. 171). Tato chaajjhattikabāhirāyatanasaṅkhātato pātito mokkhoti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Atha vā pāto vinipāto assa atthīti pātī, saṃsāro. Tato mokkhoti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Atha vā sabbalokādhipatibhāvato dhammissaro bhagavā patīti vuccati, muccati etenāti mokkho, patino mokkho tena paññattattāti patimokkho, patimokkho eva <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Sabbaguṇānaṃ vā mūlabhāvato uttamaṭṭhena pati ca so yathāvuttenatthena mokkho cāti patimokkho, patimokkho eva <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Tathā hi vuttaṃ ‘‘pātimokkhanti ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva. 135) vitthāro.</p>
  307. <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">pa</span>-iti pakāre, <span class="bld">atī</span>ti accantatthe nipāto, tasmā pakārehi accantaṃ mokkhetīti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Idañhi sīlaṃ sayaṃ tadaṅgavasena, samādhisahitaṃ paññāsahitañca vikkhambhanavasena samucchedavasena accantaṃ mokkheti mocetīti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Pati pati mokkhoti vā patimokkho, tamhā tamhā vītikkamadosato paccekaṃ mokkhoti attho. Patimokkho eva <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Mokkhoti vā nibbānaṃ, tassa mokkhassa paṭibimbabhūtoti patimokkho. Sīlasaṃvaro hi sūriyassa aruṇuggamanaṃ viya nibbānassa udayabhūto tappaṭibhāgova yathārahaṃ kilesanibbāpanato. Patimokkhoyeva <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Atha vā mokkhaṃ pati vattati, mokkhābhimukhanti vā patimokkhaṃ, patimokkhameva <span class="bld">pātimokkha</span>nti evaṃ tāva ettha pātimokkhasaddassa attho veditabbo.</p>
  308. <p class="bodytext">Saṃvarati <a name="M3.0273"></a> pidahati etenāti saṃvaro, pātimokkhameva saṃvaroti pātimokkhasaṃvaro. Atthato pana tato tato vītikkamitabbato viratiyo cetanā ca, tena pātimokkhasaṃvarena upeto samannāgato <span class="bld">pātimokkhasaṃvarasaṃvuto</span>. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto <a name="V3.0253"></a> hoti samupeto upagato sampanno samannāgato, tena vuccati pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’ti (vibha. 511).</p>
  309. <p class="bodytext"><span class="bld">Viharatī</span>ti iriyāpathavihārena viharati iriyati vattati. <span class="bld">Ācāragocarasampanno</span>ti veḷudānādimicchājīvassa kāyapāgabbhiyādīnañca akaraṇena sabbaso anācāraṃ vajjetvā kāyiko avītikkamo, vācasiko avītikkamo, kāyikavācasiko avītikkamoti evaṃ vuttabhikkhu sāruppaācārasampattiyā vesiyādiagocaraṃ vajjetvā piṇḍapātādiatthaṃ upasaṅkamituṃ yuttaṭṭhānasaṅkhātagocaracaraṇena ca sampannattā ācāragocarasampanno.</p>
  310. <p class="bodytext">Apica yo bhikkhu satthari sagāravo sappatisso sabrahmacārīsu sagāravo sappatisso hirottappasampanno sunivattho supāruto pāsādikena abhikkantena paṭikkantena ālokitena vilokitena samiñjitena pasāritena iriyāpathasampanno indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū jāgariyaṃ anuyutto satisampajaññena samannāgato appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho ābhisamācārikesu sakkaccakārī garucittīkārabahulo viharati, ayaṃ vuccati <span class="bld">ācārasampanno</span>.</p>
  311. <p class="bodytext">Gocaro pana upanissayagocaro, ārakkhagocaro, upanibandhagocaroti tividho. Tattha yo dasakathāvatthuguṇasamannāgato vuttalakkhaṇo kalyāṇamitto, yaṃ nissāya assutaṃ suṇāti, sutaṃ pariyodāpeti, kaṅkhaṃ vitarati, diṭṭhiṃ ujuṃ karoti, cittaṃ pasādeti, yassa ca anusikkhanto saddhāya vaḍḍhati, sīlena, sutena, cāgena, paññāya vaḍḍhati, ayaṃ vuccati <span class="bld">upanissayagocaro</span>.</p>
  312. <p class="bodytext">Yo bhikkhu antaragharaṃ paviṭṭho vīthiṃ paṭipanno okkhittacakkhu yugamattadassī saṃvuto gacchati, na hatthiṃ olokento, na assaṃ, na rathaṃ<a name="M3.0274"></a>, na pattiṃ, na itthiṃ, na purisaṃ olokento, na uddhaṃ ullokento, na adho olokento, na disāvidisaṃ pekkhamāno gacchati, ayaṃ <span class="bld">ārakkhagocaro</span>.</p>
  313. <p class="bodytext"><span class="bld">Upanibandhagocaro</span> pana cattāro satipaṭṭhānā, yattha bhikkhu attano cittaṃ upanibandhati. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘ko ca, bhikkhave, bhikkhuno gocaro sako pettiko visayo, yadidaṃ cattāro satipaṭṭhānā’’ti (saṃ. ni. 5.372). Tattha upanissayagocarassa pubbe vuttattā itaresaṃ <a name="V3.0254"></a> vasenettha gocaro veditabbo. Iti yathāvuttāya ācārasampattiyā imāya ca gocarasampattiyā samannāgatattā <span class="bld">ācāragocarasampanno</span>.</p>
  314. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī</span>ti appamattakattā aṇuppamāṇesu assatiyā asañcicca āpannasekhiyaakusalacittuppādādibhedesu vajjesu bhayadassanasīlo. Yo hi bhikkhu paramāṇumattaṃ vajjaṃ aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatarājasadisaṃ katvā passati, yopi sabbalahukaṃ dubbhāsitamattaṃ pārājikasadisaṃ katvā passati, ayampi aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī nāma. <span class="bld">Samādāya sikkhati sikkhāpadesū</span>ti yaṃkiñci sikkhāpadesu sikkhitabbaṃ, taṃ sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ anavasesaṃ samādiyitvā sikkhati, vattati pūretīti attho.</p>
  315. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhisallekhikā</span>ti ativiya kilesānaṃ sallekhanīyā, tesaṃ tanubhāvāya pahānāya yuttarūpā. <span class="bld">Cetovivaraṇasappāyā</span>ti cetaso paṭicchādakānaṃ nīvaraṇānaṃ dūrībhāvakaraṇena cetovivaraṇasaṅkhātānaṃ samathavipassanānaṃ sappāyā, samathavipassanācittasseva vā vivaraṇāya pākaṭīkaraṇāya vā sappāyā upakārikāti cetovivaraṇasappāyā.</p>
  316. <p class="bodytext">Idāni yena nibbidādiāvahaṇena ayaṃ kathā abhisallekhikā cetovivaraṇasappāyā ca nāma hoti, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekantanibbidāyā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ekantanibbidāyā</span>ti ekaṃseneva vaṭṭadukkhato nibbindanatthāya. <span class="bld">Virāgāya nirodhāyā</span>ti tasseva virajjanatthāya ca nirujjhanatthāya ca. <span class="bld">Upasamāyā</span>ti sabbakilesavūpasamāya. <span class="bld">Abhiññāyā</span>ti sabbassapi <a name="M3.0275"></a> abhiññeyyassa abhijānanāya. <span class="bld">Sambodhāyā</span>ti catumaggasambodhāya. <span class="bld">Nibbānāyā</span>ti anupādisesanibbānāya. Etesu hi ādito tīhi padehi vipassanā vuttā, dvīhi nibbānaṃ vuttaṃ. Samathavipassanā ādiṃ katvā nibbānapariyosāno ayaṃ sabbo uttarimanussadhammo dasakathāvatthulābhino sijjhatīti dasseti.</p>
  317. <p class="bodytext">Idāni taṃ kathaṃ vibhajitvā dassento <span class="bld">‘‘appicchakathā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">appiccho</span>ti niiccho, tassa kathā <span class="bld">appicchakathā,</span> appicchabhāvappaṭisaṃyuttakathā vā <span class="bld">appicchakathā</span>. Ettha ca atriccho, pāpiccho, mahiccho, appicchoti icchāvasena cattāro puggalā. Tesu attanā yathāladdhena lābhena atitto uparūpari lābhaṃ icchanto <span class="bld">atriccho</span> nāma. Yaṃ sandhāya –</p>
  318. <p class="gatha1">‘‘Catubbhi <a name="V3.0255"></a> aṭṭhajjhagamā, aṭṭhāhipi ca soḷasa;</p>
  319. <p class="gatha2">Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;</p>
  320. <p class="gathalast">Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.5.103) ca;</p>
  321. <p class="gathalast">‘‘Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena cā’’ti. ca vuttaṃ;</p>
  322. <p class="bodytext">Lābhasakkārasilokanikāmayamānāya asantaguṇasambhāvanādhippāyo <span class="bld">pāpiccho</span>. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘idhekacco assaddho samāno ‘saddhoti maṃ jano jānātū’ti icchati, dussīlo samāno ‘sīlavāti maṃ jano jānātū’ti icchatī’’tiādi (vibha. 851).</p>
  323. <p class="bodytext">Santaguṇasambhāvanādhippāyo paṭiggahaṇe amattaññū <span class="bld">mahiccho,</span> yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘idhekacco saddho samāno ‘saddhoti maṃ jano jānātū’ti icchati, sīlavā samāno ‘sīlavāti maṃ jano jānātū’ti icchatī’’tiādi. Duttappiyatāya hissa vijātamātāpi cittaṃ gahetuṃ na sakkoti. Tenetaṃ vuccati –</p>
  324. <p class="gatha1">‘‘Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;</p>
  325. <p class="gathalast">Sakaṭena paccaye dentu, tayopete atappayā’’ti.</p>
  326. <p class="bodytext">Ete pana atricchatādayo dose ārakā vivajjetvā santaguṇaniguhanādhippāyo paṭiggahaṇe ca mattaññū <span class="bld">appiccho</span>. Attani vijjamānampi guṇaṃ <a name="M3.0276"></a> paṭicchādetukāmatāya saddho samāno ‘‘saddhoti maṃ jano jānātū’’ti na icchati, sīlavā, bahussuto, pavivitto, āraddhavīriyo, upaṭṭhitassati, samāhito, paññavā samāno ‘‘paññavāti maṃ jano jānātū’’ti na icchati. Svāyaṃ paccayappiccho, dhutaṅgappiccho, pariyattiappiccho adhigamappicchoti catubbidho. Tattha <span class="bld">catūsu paccayesu appiccho</span> paccayadāyakaṃ deyyadhammaṃ attano thāmañca oloketvā sacepi hi deyyadhammo bahu hoti, dāyako appaṃ dātukāmo, dāyakassa vasena appameva gaṇhāti. Deyyadhammo ce appo, dāyako bahuṃ dātukāmo, deyyadhammassa vasena appameva gaṇhāti. Deyyadhammopi ce bahu, dāyakopi bahuṃ dātukāmo, attano thāmaṃ ñatvā pamāṇayuttameva gaṇhāti. Evarūpo hi bhikkhu anuppannaṃ lābhaṃ uppādeti, uppannaṃ lābhaṃ thāvaraṃ karoti, dāyakānaṃ cittaṃ ārādheti. Dhutaṅgasamādānassa pana attani atthibhāvaṃ na jānāpetukāmo <span class="bld">dhutaṅgappiccho</span>. Yo attano bahussutabhāvaṃ jānāpetuṃ na icchati, ayaṃ <span class="bld">pariyattiappiccho</span><a name="V3.0256"></a>. Yo pana sotāpannādīsu aññataro hutvā sabrahmacārīnampi attano sotāpannādibhāvaṃ jānāpetuṃ na icchati, ayaṃ <span class="bld">adhigamappiccho</span>. Evametesaṃ appicchānaṃ yā appicchatā, tassā saddhiṃ sandassanādividhinā anekākāravokārānisaṃsavibhāvanavasena sappaṭipakkhassa atricchatādibhedassa icchācārassa ādīnavavibhāvanavasena ca pavattā kathā <span class="bld">appicchakathā</span>.</p>
  327. <p class="bodytext"><span class="bld">Santuṭṭhikathā</span>ti ettha <span class="bld">santuṭṭhī</span>ti sakena attanā laddhena tuṭṭhi santuṭṭhi. Atha vā visamaṃ paccayicchaṃ pahāya samaṃ tuṭṭhi santuṭṭhi, santena vā vijjamānena tuṭṭhi santuṭṭhi. Vuttañcetaṃ –</p>
  328. <p class="gatha1">‘‘Atītaṃ nānubaddho so, nappajappamanāgataṃ;</p>
  329. <p class="gathalast">Paccuppannena yāpento, santuṭṭhoti pavuccatī’’ti.</p>
  330. <p class="bodytext">Sammā vā ñāyena bhagavatā anuññātavidhinā paccayehi tuṭṭhi santuṭṭhi, atthato itarītarapaccayasantoso, so dvādasavidho hoti. Kathaṃ? Cīvare yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti tividho. Evaṃ piṇḍapātādīsu.</p>
  331. <p class="bodytext">Tatrāyaṃ <a name="M3.0277"></a> pabhedavaṇṇanā – idha bhikkhu cīvaraṃ labhati sundaraṃ vā asundaraṃ vā, so teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti, ayamassa <span class="bld">cīvare yathālābhasantoso</span>. Atha pana pakatidubbalo vā hoti ābādhajarābhibhūto vā, garucīvaraṃ pārupanto kilamati, so sabhāgena bhikkhunā saddhiṃ taṃ parivattetvā lahukena yāpentopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">cīvare yathābalasantoso</span>. Aparo paṇītapaccayalābhī hoti, so paṭṭacīvarādīnaṃ aññataraṃ mahagghacīvaraṃ bahūni vā labhitvā ‘‘idaṃ therānaṃ cirapabbajitānaṃ bahussutānaṃ anurūpaṃ, idaṃ gilānānaṃ dubbalānaṃ appalābhīnaṃ hotū’’ti tesaṃ datvā attanā saṅkārakūṭādito vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā tesaṃ vā purāṇacīvarāni gahetvā dhārentopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">cīvare yathāsāruppasantoso</span>.</p>
  332. <p class="bodytext">Idha pana bhikkhu piṇḍapātaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so teneva yāpeti, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti, ayamassa <span class="bld">piṇḍapāte yathālābhasantoso</span>. Atha pana ābādhiko hoti, lūkhaṃ paṇītaṃ pakativiruddhaṃ byādhiviruddhaṃ vā piṇḍapātaṃ bhuñjitvā gāḷhaṃ vā rogābādhaṃ pāpuṇāti, so sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato sappāyabhojanaṃ bhuñjitvā <a name="V3.0257"></a> samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">piṇḍapāte yathābalasantoso</span>. Aparo bahuṃ paṇītaṃ piṇḍapātaṃ labhati, so ‘‘ayaṃ piṇḍapāto cirapabbajitānaṃ anurūpo’’ti cīvaraṃ viya tesaṃ datvā tesaṃ vā sesakaṃ attanā piṇḍāya caritvā missakāhāraṃ vā bhuñjantopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">piṇḍapāte yathāsāruppasantoso</span>.</p>
  333. <p class="bodytext">Idha pana bhikkhuno senāsanaṃ pāpuṇāti manāpaṃ vā āmanāpaṃ vā antamaso tiṇasanthārakampi, so teneva santussati, puna aññaṃ sundarataraṃ pāpuṇāti, taṃ na gaṇhāti, ayamassa <span class="bld">senāsane yathālābhasantoso</span>. Atha pana ābādhiko hoti dubbalo vā, pakativiruddhaṃ vā so byādhiviruddhaṃ vā senāsanaṃ labhati, yatthassa vasato aphāsu hoti, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa santake sappāyasenāsane vasitvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <a name="M3.0278"></a> <span class="bld">senāsane yathābalasantoso</span>. Aparo sundaraṃ senāsanaṃ pattampi na sampaṭicchati ‘‘paṇītasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhāna’’nti, mahāpuññatāya vā leṇamaṇḍapakūṭāgārādīni bahūni paṇītasenāsanāni labhati, so tāni cīvarādīni viya cirapabbajitādīnaṃ datvā yattha katthaci vasantopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">senāsane yathāsāruppasantoso</span>.</p>
  334. <p class="bodytext">Idha pana bhikkhu bhesajjaṃ labhati lūkhaṃ vā paṇītaṃ vā, so teneva tussati, aññaṃ na pattheti, labhantopi na gaṇhāti, ayaṃ <span class="bld">gilānapaccaye yathālābhasantoso</span>. Atha pana telena atthiko phāṇitaṃ labhati, so yaṃ labhati, so taṃ sabhāgassa bhikkhuno datvā tassa hatthato telena bhesajjaṃ katvā samaṇadhammaṃ karontopi santuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">gilānapaccaye yathābalasantoso</span>. Aparo mahāpuñño bahuṃ telamadhuphāṇitādipaṇītabhesajjaṃ labhati, so taṃ cīvarādīni viya cirapabbajitādīnaṃ datvā tesaṃ ābhatakena yena kenaci bhesajjaṃ karontopi santuṭṭhova hoti. Yo pana ekasmiṃ bhājane muttaharītakaṃ, ekasmiṃ catumadhuraṃ ṭhapetvā ‘‘gaṇhatha, bhante, yadicchasī’’ti vuccamāno ‘‘sacassa tesu aññatarenapi rogo vūpasammati, idaṃ muttaharītakaṃ nāma buddhādīhi vaṇṇita’’nti, ‘‘pūtimuttabhesajjaṃ nissāya pabbajjā, tattha te yāvajīvaṃ ussāho karaṇīyo’’ti (mahāva. 128) vacanaṃ anussaranto catumadhuraṃ paṭikkhipitvā muttaharītakena bhesajjaṃ karonto paramasantuṭṭhova hoti, ayamassa <span class="bld">gilānapaccaye yathāsāruppasantoso</span>.</p>
  335. <p class="bodytext">So evaṃpabhedo sabbopi santoso santuṭṭhīti pavuccati. Tena vuttaṃ ‘‘atthato itarītarapaccayasantoso’’ti. Tassā santuṭṭhiyā saddhiṃ sandassanādividhinā ānisaṃsavibhāvanavasena <a name="V3.0258"></a> tappaṭipakkhassa atricchatādibhedassa icchācārassa ādīnavavibhāvanavasena ca pavattā kathā <span class="bld">santuṭṭhikathā</span>. Ito parāsupi kathāsu eseva nayo. Visesamattameva vakkhāma.</p>
  336. <p class="bodytext"><span class="bld">Pavivekakathā</span>ti ettha kāyaviveko, cittaviveko, upadhivivekoti tayo vivekā. Tesu eko gacchati, eko tiṭṭhati, eko nisīdati<a name="M3.0279"></a>, eko seyyaṃ kappeti, eko gāmaṃ piṇḍāya pavisati, eko paṭikkamati, eko abhikkamati, eko caṅkamaṃ adhiṭṭhāti, eko carati, eko viharati, evaṃ sabbiriyāpathesu sabbakiccesu gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya vivittavāso <span class="bld">kāyaviveko</span> nāma. Aṭṭha samāpattiyo pana <span class="bld">cittaviveko</span> nāma. Nibbānaṃ <span class="bld">upadhiviveko</span> nāma. Vuttañhetaṃ ‘‘kāyaviveko ca vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatāna’’nti (mahāni. 57). Vivekoyeva paviveko, paviveke paṭisaṃyuttā kathā <span class="bld">pavivekakathā</span>.</p>
  337. <p class="bodytext"><span class="bld">Asaṃsaggakathā</span>ti ettha savanasaṃsaggo, dassanasaṃsaggo, samullapanasaṃsaggo, sambhogasaṃsaggo, kāyasaṃsaggoti pañca saṃsaggā. Tesu idhekacco bhikkhu suṇāti ‘‘amukasmiṃ ṭhāne gāme vā nigame vā itthī abhirūpā dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā’’ti, so taṃ sutvā saṃsīdati visīdati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, evaṃ visabhāgārammaṇassavanena uppannakilesasanthavo <span class="bld">savanasaṃsaggo</span> nāma. Na heva kho bhikkhu suṇāti, apica kho sāmaṃ passati itthiṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ, so taṃ disvā saṃsīdati visīdati, na sakkoti brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, evaṃ visabhāgārammaṇadassanena uppannakilesasanthavo <span class="bld">dassanasaṃsaggo</span> nāma. Disvā pana aññamaññaṃ ālāpasallāpavasena uppanno kilesasanthavo <span class="bld">samullapanasaṃsaggo</span> nāma. Sañjagghanādipi eteneva saṅgayhati. Attano pana santakaṃ yaṃ kiñci mātugāmassa datvā adatvā vā tena dinnassa vanabhaṅginiyādino paribhogavasena uppanno kilesasanthavo <span class="bld">sambhogasaṃsaggo</span> nāma. Mātugāmassa hatthaggāhādivasena uppannakilesasanthavo <span class="bld">kāyasaṃsaggo</span> nāma.</p>
  338. <p class="bodytext">Yopi cesa ‘‘gihīhi saṃsaṭṭho viharati ananulomikena saṃsaggena sahasokī sahanandī sukhitesu sukhito dukkhitesu dukkhito uppannesu kiccakaraṇīyesu attanā vo yogaṃ āpajjatī’’ti (saṃ. ni. 3.3; mahāni. 164) evaṃ <a name="M3.0280"></a> vutto ananulomiko gihisaṃsaggo nāma, yo ca sabrahmacārīhipi kilesuppattihetubhūto saṃsaggo, taṃ sabbaṃ pahāya yvāyaṃ <a name="V3.0259"></a> saṃsāre thirataraṃ saṃvegasaṅkhāresu tibbaṃ bhayasaññaṃ sarīre paṭikkūlasaññaṃ sabbākusalesu jigucchāpubbaṅgamaṃ hirottappaṃ sabbakiriyāsu satisampajaññanti sabbaṃ paccupaṭṭhapetvā kamaladale jalabindu viya sabbattha alaggabhāvo, ayaṃ sabbasaṃsaggappaṭipakkhatāya asaṃsaggo, tappaṭisaṃyuttā kathā <span class="bld">asaṃsaggakathā</span>.</p>
  339. <p class="bodytext"><span class="bld">Vīriyārambhakathā</span>ti ettha vīrassa bhāvo, kammanti vā vīriyaṃ, vidhinā īretabbaṃ pavattetabbanti vā vīriyaṃ, vīriyañca taṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya ārabhanaṃ vīriyārambho. Svāyaṃ kāyiko, cetasiko cāti duvidho, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, cāti tividho, sammappadhānavasena catubbidho. So sabbopi yo bhikkhu gamane uppannakilesaṃ ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannaṃ nisajjaṃ, nisajjāya uppannaṃ sayanaṃ pāpuṇituṃ na deti, tattha tattheva ajapadena daṇḍena kaṇhasappaṃ uppīḷetvā gaṇhanto viya tikhiṇena asinā amittaṃ gīvāya paharanto viya sīsaṃ ukkhipituṃ adatvā vīriyabalena niggaṇhāti, tassevaṃ vīriyārambho āraddhavīriyassa vasena veditabbo, tappaṭisaṃyuttā kathā <span class="bld">vīriyārambhakathā</span>.</p>
  340. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīlakathā</span>tiādīsu duvidhaṃ sīlaṃ lokiyaṃ lokuttarañca. Tattha <span class="bld">lokiyaṃ</span> pātimokkhasaṃvarādi catupārisuddhisīlaṃ. <span class="bld">Lokuttaraṃ</span> maggasīlaṃ phalasīlañca. Tathā <span class="bld">samādhi</span>pi. Vipassanāya pādakabhūtā saha upacārena aṭṭha samāpattiyo <span class="bld">lokiyo</span> samādhi, maggasampayutto panettha <span class="bld">lokuttaro</span> samādhi nāma. Tathā <span class="bld">paññā</span>pi. <span class="bld">Lokiyā</span> sutamayā, cintāmayā, jhānasampayuttā, vipassanāñāṇañca. Visesato panettha vipassanāpaññā gahetabbā. <span class="bld">Lokuttarā</span> maggapaññā phalapaññā ca. <span class="bld">Vimutti</span> ariyaphalavimutti nibbānañca. Apare pana tadaṅgavikkhambhanasamucchedavimuttīnampi vasenettha atthaṃ saṃvaṇṇenti. <span class="bld">Vimuttiñāṇadassana</span>mpi ekūnavīsatividhaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ. Iti imesaṃ sīlādīnaṃ saddhiṃ sandassanādividhinā anekākāravokāraānisaṃsavibhāvanavasena ceva tappaṭipakkhānaṃ dussīlyādīnaṃ ādīnavavibhāvanavasena ca pavattā kathā, tappaṭisaṃyuttā kathā vā <span class="bld">sīlādikathā nāma</span>.</p>
  341. <p class="bodytext">Ettha <a name="M3.0281"></a> ca ‘‘attanā ca appiccho hoti, appiccha kathañca paresaṃ kattā’’ti (ma. ni. 1.252; a. ni. 10.70) ‘‘santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’’ti (saṃ. ni. 2.144; cūḷani. khaggavisāṇapucchāniddeso 128) ca ādivacanato sayañca appicchatādiguṇasamannāgatena paresampi tadatthāya hitajjhāsayena <a name="V3.0260"></a> pavattetabbā tathārūpī kathā. Yā idha abhisallekhikādibhāvena visesetvā vuttā appicchakathādīti veditabbā. Kārakasseva hi kathā visesato adhippetatthasādhinī. Tathā hi vakkhati – ‘‘kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ…pe… akasiralābhī’’ti (a. ni. 9.3).</p>
  342. <p class="bodytext"><span class="bld">Evarūpiyā</span>ti īdisāya yathāvuttāya. <span class="bld">Nikāmalābhī</span>ti yathicchitalābhī yathārucilābhī, sabbakālaṃ imaṃ kathaṃ sotuṃ vicāretuñca yathāsukhaṃ labhanto. <span class="bld">Akicchalābhī</span>ti nidukkhalābhī. <span class="bld">Akasiralābhī</span>ti vipulalābhī.</p>
  343. <p class="bodytext"><span class="bld">Āraddhavīriyo</span>ti paggahitavīriyo. <span class="bld">Akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāyā</span>ti akosallasambhūtaṭṭhena akusalānaṃ pāpadhammānaṃ pajahanatthāya. <span class="bld">Kusalānaṃ dhammāna</span>nti kucchitānaṃ salanādiatthena anavajjaṭṭhena ca kusalānaṃ sahavipassanānaṃ maggaphaladhammānaṃ. <span class="bld">Upasampadāyā</span>ti sampādanāya attano santāne uppādanāya. <span class="bld">Thāmavā</span>ti ussoḷhisaṅkhātena vīriyathāmena samannāgato. <span class="bld">Daḷhaparakkamo</span>ti thiraparakkamo asithilavīriyo. <span class="bld">Anikkhittadhuro</span>ti anorohitadhuro anosakkavīriyo.</p>
  344. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññavā</span>ti vipassanāpaññāya paññavā. <span class="bld">Udayatthagāminiyā</span>ti pañcannaṃ khandhānaṃ udayañca vayañca paṭivijjhantiyā. <span class="bld">Ariyāyā</span>ti vikkhambhanavasena kilesehi ārakā dūre ṭhitāya niddosāya. <span class="bld">Nibbedhikāyā</span>ti nibbedhabhāgiyāya. <span class="bld">Sammā dukkhakkhayagāminiyā</span>ti vaṭṭadukkhassa khepanato ‘‘dukkhakkhayo’’ti laddhanāmaṃ ariyamaggaṃ sammā hetunā nayena gacchantiyā. Imesu ca pana pañcasu dhammesu sīlaṃ vīriyaṃ paññā ca yogino ajjhattikaṃ aṅgaṃ, itaradvayaṃ bāhiraṃ aṅgaṃ. Tatthāpi kalyāṇamittasannissayeneva sesaṃ catubbidhaṃ ijjhati, kalyāṇamittassevettha bahukārataṃ dassento satthā <span class="bld">‘‘kalyāṇamittassetaṃ, meghiya, bhikkhuno pāṭikaṅkha’’</span>ntiādinā desanaṃ vaḍḍhesi. Tattha <span class="bld">pāṭikaṅkha</span>nti ekaṃsena icchitabbaṃ, avassaṃbhāvīti attho. <span class="bld">Ya</span>nti kiriyāparāmasanaṃ<a name="M3.0282"></a>. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sīlavā bhavissatī’’ti ettha yadetaṃ kalyāṇamittassa bhikkhuno sīlavantatāya bhavanaṃ sīlasampannattaṃ, tassa bhikkhuno sīlasampannattā etaṃ tassa pāṭikaṅkhaṃ, avassaṃbhāvī ekaṃseneva tassa tattha niyojanatoti adhippāyo. <span class="bld">Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī</span>tiādīsupi eseva nayo.</p>
  345. <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā sadevake loke uttamakalyāṇamittasaṅkhātassa attano vacanaṃ anādiyitvā taṃ <a name="V3.0261"></a> vanasaṇḍaṃ pavisitvā tādisaṃ vippakāraṃ pattassa āyasmato meghiyassa kalyāṇamittatādinā sakalaṃ sāsanasampadaṃ dassetvā idānissa tattha ādarajātassa pubbe yehi kāmavitakkādīhi upaddutattā kammaṭṭhānaṃ na sampajjati, tassa tesaṃ ujuvipaccanīkabhūtattā ca bhāvanānayaṃ pakāsetvā tato paraṃ arahattassa kammaṭṭhānaṃ ācikkhanto <span class="bld">‘‘tena ca pana, meghiya, bhikkhunā imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāya cattāro dhammā uttari bhāvetabbā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tenā</span>ti evaṃ kalyāṇamittasannissayena yathāvuttasīlādiguṇasamannāgatena. Tenevāha <span class="bld">‘‘imesu pañcasu dhammesu patiṭṭhāyā’’</span>ti. <span class="bld">Uttarī</span>ti āraddhataruṇavipassanassa rāgādiparissayā ce uppajjeyyuṃ, tesaṃ visodhanatthaṃ tato uddhaṃ cattāro dhammā bhāvetabbā uppādetabbā vaḍḍhetabbā ca.</p>
  346. <p class="bodytext"><span class="bld">Asubhā</span>ti ekādasasu asubhakammaṭṭhānesu yathārahaṃ yattha katthaci asubhabhāvanā. <span class="bld">Rāgassa pahānāyā</span>ti kāmarāgassa pajahanatthāya. Ayamattho sālilāvakopamāya vibhāvetabbo. Evaṃbhūtaṃ bhāvanāvidhiṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘asubhā bhāvetabbā rāgassa pahānāyā’’ti. <span class="bld">Mettā</span>ti mettākammaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Byāpādassa pahānāyā</span>ti vuttanayeneva uppannassa kopassa pajahanatthāya. <span class="bld">Ānāpānassatī</span>ti soḷasavatthukā ānāpānassati. <span class="bld">Vitakkupacchedāyā</span>ti vuttanayeneva uppannānaṃ vitakkānaṃ pacchedanatthāya. <span class="bld">Asmimānasamugghātāyā</span>ti ‘‘asmī’’ti uppajjanakassa navavidhassa mānassa samucchedanatthāya.</p>
  347. <p class="bodytext"><span class="bld">Aniccasaññino</span>ti hutvā abhāvato udayabbayavantato pabhaṅguto tāvakālikato niccappaṭikkhepato ca ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti (dha. pa. 277; cūḷani. hemakamāṇavapucchāniddeso 56) pavattaaniccānupassanāvasena <a name="M3.0283"></a> aniccasaññino. <span class="bld">Anattasaññā saṇṭhātī</span>ti asārakato avasavattanato parato rittato tucchato suññato ca ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti (dha. pa. 279; cūḷani. hemakamāṇavapucchāniddeso 56) evaṃ pavattaanattānupassanāsaṅkhātā anattasaññā citte saṇṭhahati atidaḷhaṃ patiṭṭhahati. Aniccalakkhaṇe hi diṭṭhe anattalakkhaṇaṃ diṭṭhameva hoti. Tīsu lakkhaṇesu hi ekasmiṃ diṭṭhe itaradvayaṃ diṭṭhameva hoti. Tena vuttaṃ ‘‘aniccasaññino, meghiya, anattasaññā saṇṭhātī’’ti. Anattalakkhaṇe sudiṭṭhe ‘‘asmī’’ti uppajjanakamāno suppajahova hotīti āha <span class="bld">‘‘anattasaññī asmimānasamugghātaṃ pāpuṇātī’’</span>ti. <span class="bld">Diṭṭheva dhamme nibbāna</span>nti diṭṭheva dhamme imasmiṃyeva attabhāve apaccayaparinibbānaṃ pāpuṇāti. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana asubhādibhāvanānayo <span class="bld">visuddhimagge</span> vuttanayena veditabbo.</p>
  348. <p class="centered">Meghiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  349. <p class="subhead">4-5. Nandakasuttādivaṇṇanā</p>
  350. <p class="bodytext"><a name="para4-5"></a><a name="para4-5_an9"></a><span class="paranum">4-5</span>. Catutthe <a name="V3.0262"></a> <span class="bld">āgamayamāno</span>ti olokayamāno, buddho sahasā apavisitvā yāva sā kathā niṭṭhāti, tāva aṭṭhāsīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘idamavocāti idaṃ kathāvasānaṃ udikkhamāno’’</span>ti. Aniccadukkhādivasena sabbadhammasantīraṇaṃ <span class="bld">adhipaññāvipassanā</span>ti āha <span class="bld">‘‘saṅkhārapariggahavipassanāñāṇassā’’</span>ti. <span class="bld">Mānasa</span>nti rāgopi cittampi arahattampi. ‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso’’ti (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33) ettha rāgo mānasaṃ. ‘‘Cittaṃ mano mānasa’’nti (dha. sa. 6) ettha cittaṃ. ‘‘Appattamānaso sekho, kālaṃ kayirā jane sutā’’ti (saṃ. ni. 1.159) ettha arahattaṃ. Idhāpi arahattameva adhippetaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘appattamānasāti appattaarahattā’’</span>ti. Appattaṃ mānasaṃ arahattaṃ etehīti <span class="bld">appattamānasā</span>. Idāni cittapariyāyameva mānasasaddaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘arahattaṃ vā’’</span>tiādi. Pañcamaṃ suviññeyyameva.</p>
  351. <p class="centered">Nandakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  352. <p class="subhead">6. Sevanāsuttavaṇṇanā</p>
  353. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_an9"></a><span class="paranum">6</span>. Chaṭṭhe <a name="M3.0284"></a> <span class="bld">jīvitasambhārā</span>ti jīvitappavattiyā sambhārā paccayā. <span class="bld">Samudānetabbā</span>ti sammā ñāyena anavajjauñchācariyādinā uddhamuddhamānetabbā pāpuṇitabbā. Te pana samudānitā samāhatā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘samāharitabbā’’</span>ti. <span class="bld">Dukkhena uppajjantī</span>ti sulabhuppādā na honti. Etena gocaraasappāyādibhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Rattibhāgaṃ vā divasabhāgaṃ vā</span>ti bhummatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘rattikoṭṭhāse vā divasakoṭṭhāse vā’’</span>ti. <span class="bld">Rattiṃyeva pakkamitabbaṃ</span> samaṇadhammassa tattha anipphajjanato. <span class="bld">Saṅkhāpī</span>ti ‘‘yadatthamahaṃ pabbajito, na metaṃ idha nipphajjati, cīvarādi pana samudāgacchati, nāhaṃ tadatthaṃ pabbajito, kiṃ me idha vāsenā’’ti paṭisaṅkhāyapi. Tenāha <span class="bld">‘‘sāmaññatthassa bhāvanāpāripūriagamanaṃ jānitvā’’</span>ti. Anantaravāre <span class="bld">saṅkhāpī</span>ti samaṇadhammassa nipphajjanabhāvaṃ jānitvā. <span class="bld">So puggalo anāpucchā pakkamitabbaṃ, nānubandhitabbo</span>ti ‘‘so puggalo’’ti padassa ‘‘nānubandhitabbo’’ti iminā sambandho. Yassa yena hi sambandho, dūraṭṭhenapi so bhavati. <span class="bld">Taṃ puggala</span>nti so puggaloti paccattavacanaṃ upayogavasena pariṇāmetvā taṃ puggalaṃ anāpucchā pakkamitabbanti attho. Atthavasena hi vibhattipariṇāmoti. <span class="bld">Āpucchā pakkamitabba</span>nti ca kataññukataveditāya niyojanaṃ. <span class="bld">Evarūpo</span>ti yaṃ <a name="V3.0263"></a> nissāya bhikkhuno guṇehi vuddhiyeva pāṭikaṅkhā, paccayehi na parissayo, evarūpo daṇḍakammādīhi niggaṇhāti cepi, na pariccajitabboti dasseti <span class="bld">‘‘sacepī’’</span>tiādinā.</p>
  354. <p class="centered">Sevanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  355. <p class="subhead">7-10. Sutavāsuttādivaṇṇanā</p>
  356. <p class="bodytext"><a name="para7-10"></a><a name="para7-10_an9"></a><span class="paranum">7-10</span>. Sattame <span class="bld">abhabbo khīṇāsavo bhikkhu sañcicca pāṇa</span>ntiādi desanāsīsameva, sotāpannādayopi pana abhabbāva, puthujjanakhīṇāsavānaṃ nindāpasaṃsatthampi evaṃ vuttaṃ. Puthujjano nāma gārayho mātughātādīni karoti, khīṇāsavo pana pāsaṃso kunthakipillikaghātādīnipi na karotīti. <span class="bld">Sannidhikārakaṃ kāme paribhuñjitu</span>nti yathā gihibhūto sannidhiṃ katvā vatthukāme paribhuñjati, evaṃ tilataṇḍulasappinavanītādīni sannidhiṃ <a name="M3.0285"></a> katvā idāni paribhuñjituṃ abhabboti attho. Vatthukāme pana nidahitvā paribhuñjantā tannissitaṃ kilesakāmampi nidahitvā paribhuñjanti nāmāti āha <span class="bld">‘‘vatthukāmakilesakāme’’</span>ti. Nanu ca khīṇāsavasseva vasanaṭṭhāne tilataṇḍulādayo paññāyantīti? Na pana te attano atthāya nidhenti, aphāsukapabbajitādīnaṃ atthāya nidhenti. Anāgāmissa kathanti? Tassapi pañca kāmaguṇā sabbasova pahīnā, dhammena pana laddhaṃ vicāretvā paribhuñjati. Akappiyakāmaguṇe sandhāyetaṃ vuttaṃ, na mañcapīṭhaattharaṇapāvuraṇādisannissitaṃ. <span class="bld">Seyyāthāpi pubbe agāriyabhūto</span>ti yathā pubbe gihibhūto paribhuñjati, evaṃ paribhuñjituṃ abhabbo. Agāramajjhe vasantā hi sotāpannādayo yāvajīvaṃ gihibyañjanena tiṭṭhanti. Khīṇāsavo pana arahattaṃ patvāva manussabhūto parinibbāti vā pabbajati vā. Cātumahārājikādīsu kāmāvacaradevesu muhuttampi na tiṭṭhati. Kasmā? Vivekaṭṭhānassa abhāvā. Bhummadevattabhāve pana ṭhito arahattaṃ patvāpi tiṭṭhati vivekaṭṭhānasambhavā. Aṭṭhamādīni uttānatthāneva.</p>
  357. <p class="centered">Sutavāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  358. <p class="centered">Sambodhivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  359. <p class="chapter">2. Sīhanādavaggo</p>
  360. <p class="subhead">1. Sīhanādasuttavaṇṇanā</p>
  361. <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_an9"></a><span class="paranum">11</span>. Dutiyassa <a name="V3.0264"></a> paṭhame avāpurenti vivaranti dvāraṃ etenāti <span class="bld">avāpuraṇaṃ</span>. Rajaṃ haranti etenāti <span class="bld">rajoharaṇaṃ. Kaḷopihattho</span>ti vilīvamayabhājanahattho, ‘‘cammamayabhājanahattho’’ti ca vadanti. Chinnāni visāṇāni etassāti chinnavisāṇo, usabho ca so chinnavisāṇo cāti <span class="bld">usabhachinnavisāṇo</span>. Visesanaparoyaṃ samāso. <span class="bld">Ahikuṇapena vā</span>tiādi atijegucchappaṭikūlakuṇapadassanatthaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Kaṇṭhe āsattenā</span>ti kenacideva paccatthikena ānetvā kaṇṭhe baddhena, omukkenāti attho. <span class="bld">Aṭṭo</span> āturo duggandhapīḷāya pīḷito. <span class="bld">Accayassa paṭiggaṇhanaṃ</span> vā adhivāsanaṃ. Evañhi so kāraṇe desiyamāne tato <a name="M3.0286"></a> vigato nāma hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘paṭiggaṇhatūti khamatū’’</span>ti. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
  362. <p class="centered">Sīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  363. <p class="subhead">2. Saupādisesasuttavaṇṇanā</p>
  364. <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_an9"></a><span class="paranum">12</span>. Dutiye bhavassa appamattakatā nāma ittarakālatāyāti āha <span class="bld">‘‘accharāsaṅghātamattampī’’</span>ti.</p>
  365. <p class="centered">Saupādisesasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  366. <p class="subhead">3. Koṭṭhikasuttavaṇṇanā</p>
  367. <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_an9"></a><span class="paranum">13</span>. Tatiye diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto attabhāvo, tasmiṃ veditabbaṃ phalaṃ <span class="bld">diṭṭhadhammavedanīyaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘imasmiṃyeva attabhāve’’</span>ti. Catuppañcakkhandhaphalatāya saññābhavūpagaṃ kammaṃ <span class="bld">bahuvedanīyaṃ</span>. Ekakkhandhaphalattā asaññābhavūpagaṃ kammaṃ <span class="bld">‘‘appavedanīya’’</span>nti vuttaṃ. Keci pana ‘‘arūpāvacarakammaṃ bahukālaṃ veditabbaphalattā bahuvedanīyaṃ, itaraṃ appavedanīyaṃ. Rūpārūpāvacarakammaṃ vā bahuvedanīyaṃ, parittaṃ kammaṃ appavedanīya’’nti vadanti. <span class="bld">Vedanīya</span>nti paccayantarasamavāye <a name="V3.0265"></a> vipākuppādanasamatthaṃ, na āraddhavipākameva. <span class="bld">Avedanīya</span>nti paccayavekallena vipaccituṃ asamatthaṃ ahosikammādibhedaṃ.</p>
  368. <p class="centered">Koṭṭhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  369. <p class="subhead">4. Samiddhisuttavaṇṇanā</p>
  370. <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_an9"></a><span class="paranum">14</span>. Catutthe <span class="bld">samiddhī</span>ti therassa kira attabhāvo samiddho abhirūpo pāsādiko, tasmā samiddhītveva saṅkhāto. Tenāha <span class="bld">‘‘attabhāvasamiddhatāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Rūpadhātuādīsū</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena saddadhātuādiṃ saṅgaṇhāti.</p>
  371. <p class="centered">Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  372. <p class="subhead">5-9. Gaṇḍasuttādivaṇṇanā</p>
  373. <p class="bodytext"><a name="para15-19"></a><a name="para15-19_an9"></a><span class="paranum">15-19</span>. Pañcame <a name="M3.0287"></a> <span class="bld">mātāpettikasambhavassā</span>ti mātito ca pitito ca nibbattena mātāpettikena sukkasoṇitena sambhūtassa. <span class="bld">Ucchādanadhammassā</span>ti ucchādetabbasabhāvassa. <span class="bld">Parimaddanadhammassā</span>ti parimadditabbasabhāvassa. Ettha ca odanakummāsūpacayaucchādanapadehi vaḍḍhi kathitā, aniccabhedanaviddhaṃsanapadehi hāni. Purimehi vā samudayo, pacchimehi atthaṅgamoti evaṃ cātumahābhūtikassa kāyassa vaḍḍhiparihāninibbattibhedā dassitā. Sesaṃ suviññeyyameva. Chaṭṭhādīni uttānatthāni.</p>
  374. <p class="centered">Gaṇḍasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  375. <p class="subhead">10. Velāmasuttavaṇṇanā</p>
  376. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><a name="para20_an9"></a><span class="paranum">20</span>. Dasame <span class="bld">sakuṇḍakabhatta</span>nti sakuṇḍakaṃ uttaṇḍulabhattaṃ. Parittehi sakuṇḍehi taṇḍulehipi saddhiṃ vipakkabhattaṃ uttaṇḍulameva hoti. Biḷaṅgaṃ vuccati āranāḷaṃ, biḷaṅgato nibbattanato tadeva kañjiyato jātanti kañjiyaṃ, taṃ dutiyaṃ etassāti <span class="bld">biḷaṅgadutiyaṃ,</span> taṃ <span class="bld">kañjiyadutiya</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Asakkaritvā</span>ti deyyadhammampi puggalampi asakkaritvā. Deyyadhammassa asakkaraṇaṃ asampannakāro, puggalassa asakkaraṇaṃ agarukaraṇaṃ. Deyyadhammaṃ asakkaronto hi uttaṇḍulādidosasamannāgataṃ āhāraṃ deti, na sampannaṃ karoti. Puggalaṃ asakkaronto nisīdanaṭṭhānaṃ <a name="V3.0266"></a> asammajjitvā yattha tattha vā nisīdāpetvā yaṃ vā taṃ vā dārakaṃ pesetvā deti. <span class="bld">Acittīkatvā</span>ti na cittiṃ katvā, na pūjetvāti attho. Pūjento hi pūjetabbavatthuṃ citte ṭhapeti, na tato bahi karoti. Cittaṃ vā acchariyaṃ katvā paṭipatti cittīkaraṇaṃ sambhāvanakiriyā, tappaṭikkhepato acittīkaraṇaṃ asambhāvanakiriyā. <span class="bld">Apaviddha</span>nti ucchiṭṭhādichaḍḍanīyadhammaṃ viya avakhittakaṃ. Yo hi chaḍḍetukāmo hutvā rogino sarīre odanādīni majjitvā vammike rogaṃ pakkhipanto viya deti, ayaṃ apaviddhaṃ deti nāma. <span class="bld">Anāgamanadiṭṭhiko</span>ti ‘‘addhā imassa dānassa phalaṃ mama āgacchatī’’ti evaṃ yassa kammassakatadiṭṭhi atthi, so āgamanadiṭṭhiko. Ayaṃ pana na tādisoti anāgamanadiṭṭhiko, phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ hutvā na detīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘na kammañca phalañca saddahitvā detī’’</span>ti.</p>
  377. <p class="bodytext"><span class="bld">Velāmo</span>ti <a name="M3.0288"></a> ettha <span class="bld">mā</span>-saddo paṭisedhavacano. Jātigottarūpabhogādiguṇānaṃ velā mariyādā natthi etasminti velāmo. Atha vā yathāvuttaguṇānaṃ velā mariyādā amati osānaṃ gacchati etasminti <span class="bld">velāmo,</span> velaṃ vā mariyādaṃ amati gacchati atikkamatīti <span class="bld">velāmo</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘jātigotta…pe… evaṃladdhanāmo’’</span>ti. Dīyatīti dānaṃ, dānavatthu. Taṃ aggīyati nissajjīyati etthāti <span class="bld">dānaggaṃ</span>. Dānaṃ vā gaṇhanti etthāti <span class="bld">dānaggaṃ,</span> evaṃ <span class="bld">bhattaggaṃ,</span> parivesanaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Dukūlasandanānī</span>ti rajatabhājanādinissite dukūle khīrassa sandanaṃ etesanti dukūlasandanāni. <span class="bld">Kaṃsūpadhāraṇānī</span>ti rajatamayadohabhājanāni. Tenāha <span class="bld">‘‘rajatamayakhīrapaṭicchakānī’’</span>ti. Rajatamayāni khīrapaṭicchakāni khīrapaṭiggahabhājanāni etesanti <span class="bld">rajatamayakhīrapaṭicchakāni. Sodheyyā</span>ti mahapphalabhāvakaraṇena visodheyya. Mahapphalabhāvappattiyā hi dakkhiṇā visujjhati nāma.</p>
  378. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggenāgataṃ anivattanasaraṇa</span>nti iminā lokuttarasaraṇagamanaṃ dīpeti. <span class="bld">Apare</span>tiādinā lokiyasaraṇagamanaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Saraṇaṃ</span> nāma tiṇṇaṃ ratanānaṃ jīvitapariccāgamayaṃ puññaṃ sabbasampattiṃ deti, tasmā mahapphalataranti adhippāyo. Idañca – ‘‘sace tvaṃ yathā gahitaṃ saraṇaṃ na bhindissasi, evāhaṃ taṃ māremī’’ti yadipi koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ na buddhoti, dhammaṃ na dhammoti, saṅghaṃ na saṅghoti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitassa vasena vuttaṃ. <span class="bld">Maggenāgata</span>nti lokuttarasīlaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Apare</span>tiādinā pana lokiyasīlaṃ vuttaṃ. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinihitadaṇḍatāya sakalalokiyalokuttaraguṇādhiṭṭhānato cassa mahapphalamahānisaṃsatā veditabbā.</p>
  379. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasiṅghanamatta</span>nti <a name="V3.0267"></a> ghāyanamattaṃ. <span class="bld">Gaddohanamatta</span>nti pāṭhantare godohanamattaṃ kālanti attho. So ca na sakalo godohanakkhaṇo adhippetoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘gāviyā ekavāraṃ thanaañchanamatta’’</span>nti attho vutto. <span class="bld">Añchanamatta</span>nti ākaḍḍhanamattaṃ. Gāviyā thanaṃ gahetvā ekakhīrabinduduhanakālamattampi gadduhanamattanti vadanti. Ettakampi hi kālaṃ yo vasanagabbhapariveṇavihārūpacāraparicchedena vā aparimāṇāsu lokadhātūsu <a name="M3.0289"></a> sabbasatte hitapharaṇaṃ mettacittaṃ bhāvetuṃ sakkoti. Idaṃ tato yathāvuttadānādito mahapphalataraṃ.</p>
  380. <p class="centered">Velāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  381. <p class="centered">Sīhanādavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  382. <p class="chapter">3. Sattāvāsavaggo</p>
  383. <p class="subhead">1. Tiṭhānasuttavaṇṇanā</p>
  384. <p class="bodytext"><a name="para21"></a><a name="para21_an9"></a><span class="paranum">21</span>. Tatiyassa paṭhame <span class="bld">amamā</span>ti vatthābharaṇapānabhojanādīsupi mamattavirahitā. <span class="bld">Apariggahā</span>ti itthipariggahena apariggahā. Tesaṃ kira ‘‘ayaṃ mayhaṃ bhariyā’’ti mamattaṃ na hoti, mātaraṃ vā bhaginiṃ vā disvā chandarāgo na uppajjati. Dhammatāsiddhassa sīlassa ānubhāvena putte diṭṭhamatte eva mātuthanato thaññaṃ paggharati, tena saññāṇena nesaṃ mātari puttassa mātusaññā, mātu ca putte puttasaññā paccupaṭṭhitāti keci.</p>
  385. <p class="bodytext">Apicettha (sārattha. ṭī. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā) uttarakurukānaṃ puññānubhāvasiddho ayampi viseso veditabbo. Tattha kira tesu tesu padesesu ghananicitapattasañchannasākhāpasākhā kūṭāgārasamā manoramā rukkhā tesaṃ manussānaṃ nivesanakiccaṃ sādhenti. Yattha sukhaṃ nivasanti, aññepi tattha rukkhā sujātā sabbadāpi pupphitaggā tiṭṭhanti. Jalāsayāpi vikasitakamalakuvalayapuṇḍarīkasogandhikādipupphasañchannā sabbakālaṃ paramasugandhaṃ samantato pavāyantā tiṭṭhanti. Sarīrampi tesaṃ atidīghādidosarahitaṃ ārohapariṇāhasampannaṃ jarāya anabhibhūtattā valitapalitādidosavirahitaṃ yāvatāyukaṃ aparikkhīṇajavabalaparakkamasobhameva hutvā <a name="V3.0268"></a> tiṭṭhati. Anuṭṭhānaphalūpajīvitāya na ca nesaṃ kasivaṇijjādivasena āhārapariyeṭṭhivasena dukkhaṃ atthi, tato eva na dāsadāsikammakarādipariggaho atthi, na ca tattha sītuṇhaḍaṃsamakasavātātapasarīsapavāḷādiparissayo atthi. Yathā nāmettha gimhānaṃ pacchime māse paccūsavelāyaṃ samasītuṇho utu <a name="M3.0290"></a> hoti, evameva sabbakālaṃ tattha samasītuṇhova utu hoti, na ca nesaṃ koci upaghāto vihesā vā uppajjati. Akaṭṭhapākimeva sāliṃ akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ paribhuñjanti. Taṃ bhuñjantānaṃ nesaṃ kuṭṭhaṃ, gaṇḍo, kilāso, soso, kāso, sāso, apamāro, jaroti evamādiko na koci rogo uppajjati, na ca te khujjā vā vāmanā vā kāṇā vā kuṇī vā khañjā vā pakkhahatā vā vikalaṅgā vā vikalindriyā vā honti.</p>
  386. <p class="bodytext">Itthiyopi tattha nātidīghā, nātirassā, nātikisā, nātithūlā, nātikāḷā, naccodātā, sobhaggappattarūpā honti. Tathā hi dīghaṅgulī, tambanakhā, alambathanā, tanumajjhā, puṇṇacandamukhī, visālakkhī, mudugattā, sahitorū, odātadantā, gambhīranābhī, tanujaṅghā, dīghanīlavellitakesī, puthulasussoṇī, nātilomā, nālomā, subhagā, utusukhasamphassā, saṇhā, sakhilā, sukhasambhāsā, nānābharaṇavibhūsitā vicaranti. Sabbadāpi soḷasavassuddesikā viya honti, purisā ca pañcavīsativassuddesikā viya. Na puttadāresu rajjanti. Ayaṃ tattha dhammatā.</p>
  387. <p class="bodytext">Sattāhikameva ca tattha itthipurisā kāmaratiyā viharanti. Tato vītarāgā viya yathāsakaṃ gacchanti, na tattha idha viya gabbhokkantimūlakaṃ, gabbhapariharaṇamūlakaṃ, vijāyanamūlakaṃ vā dukkhaṃ hoti. Rattakañcukato kañcanapaṭimā viya dārakā mātukucchito amakkhitā eva semhādinā sukheneva nikkhamanti. Ayaṃ tattha dhammatā.</p>
  388. <p class="bodytext">Mātā pana puttaṃ vā dhītaraṃ vā vijāyitvā te vicaraṇakappadese ṭhapetvā anapekkhā yathāruci gacchati. Tesaṃ tattha sayitānaṃ ye passanti purisā vā itthiyo vā, te attano aṅguliyo upanāmenti. Tesaṃ kammabalena tato khīraṃ pavattati, tena te dārakā yāpenti. Evaṃ pana vaḍḍhentā katipayadivaseheva laddhabalā hutvā dārikā itthiyo upagacchanti, dārakā purise. Kapparukkhato eva ca tesaṃ tattha vatthābharaṇāni nipphajjanti. Nānāvirāgavaṇṇavicittāni hi sukhumāni mudusukhasamphassāni vatthāni tattha tattha kapparukkhesu olambantāni tiṭṭhanti. Nānāvidharasmijālasamujjalavividhavaṇṇaratanavinaddhāni <a name="M3.0291"></a> anekavidhamālākammalatākammabhittikammavicittāni <a name="V3.0269"></a> sīsūpagagīvūpagahatthūpagakaṭūpagapādūpagāni sovaṇṇamayāni ābharaṇāni kapparukkhato olambanti. Tathā vīṇāmudiṅgapaṇavasammatāḷasaṅkhavaṃsavetāḷaparivādinīvallakīpabhutikā tūriyabhaṇḍāpi tato tato olambanti. Tattha bahū phalarukkhā kumbhamattāni phalāni phalanti madhurarasāni, yāni paribhuñjitvā te sattāhampi khuppipāsāhi na bādhīyanti.</p>
  389. <p class="bodytext">Najjopi tattha suvisuddhajalā suppatitthā ramaṇīyā akaddamā vālukatalā nātisītā naccuṇhā surabhigandhīhi jalajapupphehi sañchannā sabbakālaṃ surabhī vāyantiyo sandanti, na tattha kaṇṭakikā kakkhaḷagacchalatā honti, akaṇṭakā pupphaphalasampannā eva honti, candananāgarukkhā sayameva rasaṃ paggharanti, nahāyitukāmā ca nadititthe ekajjhaṃ vatthābharaṇāni ṭhapetvā nadiṃ otaritvā nhatvā uttiṇṇuttiṇṇā upariṭṭhimaṃ upariṭṭhimaṃ vatthābharaṇaṃ gaṇhanti, na tesaṃ evaṃ hoti ‘‘idaṃ mama, idaṃ parassā’’ti. Tato eva na tesaṃ koci viggaho vā vivādo vā. Sattāhikā eva ca nesaṃ kāmaratikīḷā hoti, tato vītarāgā viya vicaranti. Yattha ca rukkhe sayitukāmā honti, tattheva sayanaṃ upalabbhati. Mate ca satte disvā na rodanti na socanti. Tañca maṇḍayitvā nikkhipanti. Tāvadeva ca nesaṃ tathārūpā sakuṇā upagantvā mataṃ dīpantaraṃ nenti, tasmā susānaṃ vā asuciṭṭhānaṃ vā tattha natthi, na ca tato matā nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā pettivisayaṃ vā upapajjanti. Dhammatāsiddhassa pañcasīlassa ānubhāvena te devaloke nibbattantīti vadanti. Vassasahassameva ca nesaṃ sabbakālaṃ āyuppamāṇaṃ, sabbametaṃ tesaṃ pañcasīlaṃ viya dhammatāsiddhamevāti.</p>
  390. <p class="centered">Tiṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  391. <p class="subhead">3. Taṇhāmūlakasuttavaṇṇanā</p>
  392. <p class="bodytext"><a name="para23"></a><a name="para23_an9"></a><span class="paranum">23</span>. Tatiye (dī. ni. ṭī. 2.103) <span class="bld">esanataṇhā</span>ti bhogānaṃ pariyesanavasena pavattā taṇhā. <span class="bld">Esitataṇhā</span>ti pariyiṭṭhesu bhogesu uppajjamānataṇhā. Paritassanavasena <a name="M3.0292"></a> pariyesati etāyāti <span class="bld">pariyesanā,</span> āsayato payogato ca pariyesanā tathāpavatto cittuppādo. Tenāha <span class="bld">‘‘taṇhāya sati hotī’’</span>ti. <span class="bld">Rūpādiārammaṇappaṭilābho</span>ti savatthukānaṃ rūpādiārammaṇānaṃ gavesanavasena paṭilābho. Yaṃ pana apariyiṭṭhaṃyeva labbhati, tampi atthato pariyesanāya laddhameva nāma tathārūpassa kammassa pubbekatattā eva labbhanato. Tenāha <span class="bld">‘‘so hi pariyesanāya sati hotī’’</span>ti.</p>
  393. <p class="bodytext"><span class="bld">Sukhavinicchaya</span>nti <a name="V3.0270"></a> sukhaṃ visesato nicchinotīti sukhavinicchayo. Sukhaṃ sabhāvato samudayato atthaṅgamato ādīnavato nissaraṇato ca yāthāvato jānitvā pavattañāṇaṃva sukhavinicchayaṃ. <span class="bld">Jaññā</span>ti jāneyya. ‘‘Subhaṃ sukha’’ntiādikaṃ ārammaṇe abhūtākāraṃ vividhaṃ ninnabhāvena cinoti āropetīti <span class="bld">vinicchayo,</span> assādānupassanā taṇhā. Diṭṭhiyāpi evameva vinicchayabhāvo veditabbo. Imasmiṃ pana sutte vitakkoyeva āgatoti yojanā. <span class="bld">Imasmiṃ pana sutte</span>ti sakkapañhasutte (dī. ni. 2.358). Tattha hi ‘‘chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti āgataṃ. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sutte. <span class="bld">Vitakkeneva vinicchinantī</span>ti etena ‘‘vinicchinati etenāti vinicchayo’’ti vinicchayasaddassa karaṇasādhanamāha. <span class="bld">Ettaka</span>ntiādi vinicchayanākāradassanaṃ.</p>
  394. <p class="bodytext">Chandanaṭṭhena chando, evaṃ rañjanaṭṭhena rāgoti <span class="bld">chandarāgo</span>. Svāyaṃ anāsevanatāya mando hutvā pavatto idhādhippetoti āha <span class="bld">‘‘dubbalarāgassādhivacana’’</span>nti. <span class="bld">Ajjhosāna</span>nti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesanaṃ. ‘‘Mayhaṃ ida’’nti hi taṇhāgāho yebhuyyena attaggāhasannissayova hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘ahaṃ mamantī’’</span>ti. <span class="bld">Balavasanniṭṭhāna</span>nti ca tesaṃ gāhānaṃ thirabhāvappattimāha. <span class="bld">Taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇa</span>nti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānavasena abhiniviṭṭhassa attattaniyaggāhavatthuno aññāsādhāraṇaṃ viya katvā pariggahetvā ṭhānaṃ, tathāpavatto lobhasahagatacittuppādo. Attanā pariggahitassa vatthuno yassa vasena <span class="bld">parehi sādhāraṇabhāvassa</span> asahamāno hoti puggalo, so dhammo <span class="bld">asahanatā. Evaṃ vacanatthaṃ vadanti</span> niruttinayena. Saddalakkhaṇena pana yassa dhammassa vasena macchariyayogato puggalo maccharo<a name="M3.0293"></a>, tassa bhāvo, kammaṃ vā <span class="bld">macchariyaṃ,</span> maccharo dhammo. Macchariyassa balavabhāvato ādarena rakkhaṇaṃ <span class="bld">ārakkho</span>ti āha <span class="bld">‘‘dvāra…pe… suṭṭhu rakkhaṇa’’</span>nti.</p>
  395. <p class="bodytext">Attano phalaṃ karotīti karaṇaṃ, yaṃ kiñci kāraṇaṃ. Adhikaṃ karaṇanti <span class="bld">adhikaraṇaṃ,</span> visesakāraṇaṃ. Visesakāraṇañca bhogānaṃ ārakkhadaṇḍādānādianatthasambhavassāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ārakkhādhikaraṇa’’</span>ntiādi. <span class="bld">Paranisedhanattha</span>nti māraṇādinā paresaṃ vibādhanatthaṃ. Ādiyanti etenāti ādānaṃ, daṇḍassa ādānaṃ <span class="bld">daṇḍādānaṃ,</span> daṇḍaṃ āharitvā paraviheṭhanacittuppādo. <span class="bld">Satthādāne</span>pi eseva nayo. Hatthaparāmāsādivasena kāyena kātabbo kalaho <span class="bld">kāyakalaho</span>. Mammaghaṭṭanādivasena vācāya kātabbo kalaho <span class="bld">vācākalaho</span>. Virujjhanavasena virūpaṃ gaṇhāti etenāti <span class="bld">viggaho</span>. Viruddhaṃ vadati etenāti <span class="bld">vivādo</span>. ‘‘Tuvaṃ tuva’’nti agāravavacanasahacaraṇato <a name="V3.0271"></a> <span class="bld">tuvaṃtuvaṃ</span>. Sabbepi te tathāpavattadosasahagatā cittuppādā veditabbā. Tenāha bhagavā <span class="bld">‘‘aneke pāpakā akusalā dhammā sambhavantī’’</span>ti.</p>
  396. <p class="centered">Taṇhāmūlakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  397. <p class="subhead">4-5. Sattāvāsasuttādivaṇṇanā</p>
  398. <p class="bodytext"><a name="para24-25"></a><a name="para24-25_an9"></a><span class="paranum">24-25</span>. Catutthe sattā āvasanti etesūti <span class="bld">sattāvāsā,</span> nānattasaññiādibhedā sattanikāyā. Yasmā te te sattanivāsā tappariyāpannānaṃ sattānaṃ tāya eva tappariyāpannatāya ādhāro viya vattabbataṃ arahanti. Samudāyācāro hi avayavassa yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti, tasmā <span class="bld">‘‘sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Suddhāvāsāpi sattāvāsova</span> ‘‘na so, bhikkhave, sattāvāso sulabharūpo, yo mayā anāvutthapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehī’’ti (dī. ni. 2.91) vacanato. Yadi evaṃ te kasmā idha na gahitāti tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘asabbakālikattā’’</span>tiādi. Vehapphalā pana catuttheyeva sattāvāse bhajantīti daṭṭhabbaṃ. Pañcamaṃ uttānameva.</p>
  399. <p class="centered">Sattāvāsasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  400. <p class="subhead">6. Silāyūpasuttavaṇṇanā</p>
  401. <p class="bodytext"><a name="para26"></a><a name="para26_an9"></a><span class="paranum">26</span>. Chaṭṭhe <a name="M3.0294"></a> pamāṇamajjhimassa purisassa catuvīsataṅguliko hattho <span class="bld">kukku,</span> ‘‘kakkū’’tipi tasseva nāmaṃ. <span class="bld">Aṭṭha kukkū upari nemassā</span>ti aṭṭha hatthā āvāṭassa upari uggantvā ṭhitā bhaveyyuṃ. Sesamettha uttānameva.</p>
  402. <p class="centered">Silāyūpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  403. <p class="subhead">7. Paṭhamaverasuttavaṇṇanā</p>
  404. <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_an9"></a><span class="paranum">27</span>. Sattame (saṃ. ni. ṭī. 2.241) <span class="bld">yato</span>ti yasmiṃ kāle. Ayañhi to-saddo dā-saddo viya idha kālavisayo, yadāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Bhayāni verānī</span>ti bhīyate <span class="bld">bhayaṃ,</span> bhayena yogā, bhāyitabbena vā bhayaṃ eva verappasavaṭṭhena <span class="bld">vera</span>nti ca laddhanāmā cetanādayo. Pāṇātipātādayo <a name="V3.0272"></a> hi yassa pavattanti, yañca uddissa pavattīyanti, ubhayesañca verāvahā, tato eva cete bhāyitabbā verasañjanakā nāmāti. Sotassa ariyamaggassa ādito pajjanaṃ paṭipatti adhigamo sotāpatti. Tadatthāya tattha patiṭṭhitassa ca aṅgāni <span class="bld">sotāpattiyaṅgāni</span>. Duvidhañhi (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.41) sotāpattiyaṅgaṃ sotāpattiatthāya ca aṅgaṃ kāraṇaṃ, yaṃ sotāpattimaggappaṭilābhato pubbabhāge sotāpattippaṭilābhāya saṃvattati, ‘‘sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipattī’’ti (dī. ni. 3.311) evaṃ āgataṃ. Paṭiladdhaguṇassa ca sotāpattiṃ patvā ṭhitassa aṅgaṃ, yaṃ ‘‘sotāpannassa aṅga’’ntipi vuccati ‘‘sotāpanno aṅgīyati ñāyati etenā’’ti katvā, buddhe aveccappasādādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Idamidhādhippetaṃ.</p>
  405. <p class="bodytext"><span class="bld">Khīṇanirayo</span>tiādīsu āyatiṃ tattha anuppajjanatāya khīṇo nirayo mayhati, so ahaṃ khīṇanirayo. Esa nayo sabbattha. <span class="bld">Sotāpanno</span>ti maggasotaṃ āpanno. <span class="bld">Avinipātadhammo</span>ti na vinipātasabhāvo. <span class="bld">Niyato</span>ti paṭhamamaggasaṅkhātena sammattaniyāmena niyato. <span class="bld">Sambodhiparāyaṇo</span>ti uparimaggattayasaṅkhāto sambodhi paraṃ ayanaṃ <a name="M3.0295"></a> mayhanti sohaṃ sambodhiparāyaṇo, sambodhiṃ avassaṃ abhisambujjhanakoti attho.</p>
  406. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṇātipātapaccayā</span>ti pāṇātipātakammassa karaṇahetu. <span class="bld">Bhayaṃ vera</span>nti atthato ekaṃ. Veraṃ vuccati virodho, tadeva bhāyitabbato ‘‘bhaya’’nti vuccati. Tañca panetaṃ duvidhaṃ hoti – bāhiraṃ, ajjhattikanti. Ekena hi ekassa pitā mārito hoti. So cinteti ‘‘etena kira me pitā mārito, ahampi taṃyeva māressāmī’’ti nisitaṃ satthaṃ ādāya carati. Yā tassa abbhantare uppannā veracetanā, idaṃ <span class="bld">bāhiraṃ veraṃ</span> nāma tassa verassa mūlabhūtato verakārakapuggalato bahibhāvattā. Yā pana itarassa ‘‘ayaṃ kira maṃ māressāmīti carati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ māressāmī’’ti cetanā uppajjati, idaṃ <span class="bld">ajjhattikaṃ veraṃ</span> nāma. Idaṃ tāva ubhayampi diṭṭhadhammikameva. Yā pana taṃ niraye uppannaṃ disvā ‘‘etaṃ paharissāmī’’ti jalitaṃ ayamuggaraṃ gaṇhantassa nirayapālassa cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ bāhiraṃ veraṃ. Yā cassa ‘‘ayaṃ niddosaṃ maṃ paharissāmīti āgacchati, ahameva naṃ paṭhamataraṃ paharissāmī’’ti cetanā uppajjati, idamassa samparāyikaṃ ajjhattaṃ veraṃ. Yaṃ panetaṃ bāhiraṃ veraṃ, taṃ aṭṭhakathāsu ‘‘puggalavera’’nti vuccati. <span class="bld">Dukkhaṃ domanassa</span>nti atthato ekameva. Yathā cettha, evaṃ sesesupi ‘‘iminā mama bhaṇḍaṃ haṭaṃ, mayhaṃ dāresu cārittaṃ āpannaṃ, musā vatvā attho bhaggo, surāmadamattena idaṃ nāma kata’’ntiādinā nayena verappavatti veditabbā.</p>
  407. <p class="bodytext"><span class="bld">Aveccappasādenā</span>ti <a name="V3.0273"></a> adhigatena acalappasādena. <span class="bld">Ariyakantehī</span>ti pañcahi sīlehi. Tāni hi ariyānaṃ kantāni piyāni bhavanti, bhavantaragatāpi ariyā tāni na vijahanti, tasmā ‘‘ariyakantānī’’ti vuccanti. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ <span class="bld">visuddhimagge anussatiniddese</span> vuttanti veditabbaṃ.</p>
  408. <p class="centered">Paṭhamaverasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  409. <p class="subhead">9. Āghātavatthusuttavaṇṇanā</p>
  410. <p class="bodytext"><a name="para29"></a><a name="para29_an9"></a><span class="paranum">29</span>. Navame <a name="M3.0296"></a> vasati ettha phalaṃ tannimittatāya pavattatīti <span class="bld">vatthu,</span> kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘āghātavatthūnī’’</span>ti. Kopo nāmāyaṃ yasmiṃ vatthusmiṃ uppajjati, na tattha ekavārameva uppajjati, atha kho punapi uppajjatevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bandhatī’’</span>ti. Atha vā yo paccayavisesena uppajjamāno āghāto savisaye baddho viya na vigacchati, punapi uppajjateva. Taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘āghātaṃ bandhatī’’</span>ti. Taṃ panassa paccayavasena nibbattanaṃ uppādanamevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uppādetī’’</span>ti.</p>
  411. <p class="centered">Āghātavatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  412. <p class="subhead">10. Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā</p>
  413. <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_an9"></a><span class="paranum">30</span>. Dasame <span class="bld">taṃ kutettha labbhā</span>ti ettha <span class="bld">ta</span>nti kiriyāparāmasanaṃ. Padajjhāhārena ca attho veditabboti <span class="bld">‘‘taṃ anatthacaraṇaṃ mā ahosī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Kena kāraṇena laddhabbaṃ</span> niratthakabhāvato. Kammassakā hi sattā. Te kassa ruciyā dukkhitā sukhitā vā bhavanti, tasmā kevalaṃ tasmiṃ mayhaṃ anatthacaraṇaṃ, taṃ kutettha labbhāti adhippāyo. Atha vā <span class="bld">taṃ kopakāraṇaṃ ettha puggale kuto labbhā</span> paramatthato kujjhitabbassa kujjhanakassa ca abhāvato. Saṅkhāramattañhetaṃ, yadidaṃ khandhapañcakaṃ yaṃ ‘‘satto’’ti vuccati, te saṅkhārā ittarakhaṇikā, kassa ko kujjhatīti attho. <span class="bld">Lābhā nāma ke siyuṃ</span> aññatra anatthuppattito.</p>
  414. <p class="centered">Āghātapaṭivinayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  415. <p class="subhead">11. Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā</p>
  416. <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_an9"></a><span class="paranum">31</span>. Ekādasame <a name="V3.0274"></a> <span class="bld">anupubbanirodhā</span>ti anupubbena anukkamena pavattetabbanirodhā. Tenāha <span class="bld">‘‘anupaṭipāṭinirodhā’’</span>ti.</p>
  417. <p class="centered">Anupubbanirodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  418. <p class="centered">Sattāvāsavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  419. <p class="chapter">4. Mahāvaggo</p>
  420. <p class="subhead">1. Anupubbavihārasuttavaṇṇanā</p>
  421. <p class="bodytext"><a name="para32"></a><a name="para32_an9"></a><span class="paranum">32</span>. Catutthassa <a name="M3.0297"></a> paṭhame anupubbato viharitabbāti <span class="bld">anupubbavihārā. Anupaṭipāṭiyā</span>ti anukkamena. <span class="bld">Samāpajjitabbavihārā</span>ti samāpajjitvā samaṅgino hutvā viharitabbavihārā.</p>
  422. <p class="centered">Anupubbavihārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  423. <p class="subhead">2-3. Anupubbavihārasamāpattisuttādivaṇṇanā</p>
  424. <p class="bodytext"><a name="para33-34"></a><a name="para33-34_an9"></a><span class="paranum">33-34</span>. Dutiye chātaṃ vuccati taṇhādiṭṭhiyo kāmānaṃ pātabbato tāsaṃ vasena vattanato, tanninnattā natthi etesu chātanti <span class="bld">nicchātā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘taṇhādiṭṭhicchātāna’’</span>ntiādi. Tatiye natthi vattabbaṃ.</p>
  425. <p class="centered">Anupubbavihārasamāpattisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  426. <p class="subhead">4. Gāvīupamāsuttavaṇṇanā</p>
  427. <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_an9"></a><span class="paranum">35</span>. Catutthe <a name="V3.0275"></a> <span class="bld">pabbatacārinī</span>ti pakatiyā pabbate bahulacārinī. <span class="bld">Akhettaññū</span>ti (visuddhi. mahāṭī. 1.77) agocaraññū. Samādhiparipantānaṃ visodhanānabhiññatāya <span class="bld">bālo</span>. Jhānassa paguṇabhāvāpādanaveyyattiyassa abhāvena <span class="bld">abyatto</span>. Uparijhānassa padaṭṭhānabhāvānavabodhena <span class="bld">akhettaññū</span>. Sabbathāpi samāpattikosallābhāvena <span class="bld">akusalo</span>. Samādhinimittassa vā anāsevanāya <span class="bld">bālo</span>. Abhāvanāya <span class="bld">abyatto</span>. Abahulīkārena <span class="bld">akhettaññū</span>. Sammadeva anadhiṭṭhānato <span class="bld">akusalo</span>ti yojetabbaṃ. <span class="bld">Ubhato bhaṭṭho</span>ti ubhayato jhānato bhaṭṭho. So hi appaguṇatāya na suppatiṭṭhitatāya saussāhopi vināsato asāmatthiyato ca jhānadvayato parihīno.</p>
  428. <p class="centered">Gāvīupamāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  429. <p class="subhead">5. Jhānasuttavaṇṇanā</p>
  430. <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_an9"></a><span class="paranum">36</span>. Pañcame <a name="M3.0298"></a> <span class="bld">aniccato</span>ti iminā niccappaṭikkhepato tesaṃ aniccatamāha. Tato eva udayavayavantato vipariṇāmato tāvakālikato ca te aniccāti jotitaṃ hoti. Yañhi niccaṃ na hoti, taṃ udayavayaparicchinnajarāya maraṇena cāti dvedhā vipariṇataṃ ittarakkhaṇameva ca hoti. <span class="bld">Dukkhato</span>ti na sukhato. Iminā sukhappaṭikkhepato tesaṃ dukkhatamāha. Tato eva ca abhiṇhappaṭipīḷanato dukkhavatthuto ca te dukkhāti jotitaṃ hoti. Udayavayavantatāya hi te abhiṇhappaṭipīḷanato nirantaradukkhatāya dukkhasseva ca adhiṭṭhānabhūto. Paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca <span class="bld">rogato</span>. Dukkhatāsūlayogato kilesāsucipaggharato uppādajarābhaṅgehi uddhumātapakkabhijjanato ca <span class="bld">gaṇḍato</span>. Pīḷājananato antotudanato dunnīharaṇato ca <span class="bld">sallato</span>. Avaḍḍhiāvahanato aghavatthuto ca <span class="bld">aghato</span>. Aseribhāvajananato ābādhappatiṭṭhānatāya ca <span class="bld">ābādhato</span>. Avasavattanato avidheyyatāya ca <span class="bld">parato</span>. Byādhijarāmaraṇehi palujjanīyatāya <span class="bld">palokato</span>. Sāminivāsīkārakavedakaadhiṭṭhāyakavirahato <span class="bld">suññato</span>. Attappaṭikkhepaṭṭhena <span class="bld">anattato</span>. Rūpādidhammāpi yathā na ettha attā atthīti <span class="bld">anattā,</span> evaṃ sayampi attā na hontīti <span class="bld">anattā</span>. Tena abyāpārato nirīhato tucchato anattāti dīpitaṃ hoti.</p>
  431. <p class="bodytext">Lakkhaṇattayameva sukhāvabodhanatthaṃ ekādasahi padehi vibhajitvā gahitanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yasmā aniccato’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Antosamāpattiya</span>nti samāpattīnaṃ sahajātatāya samāpattīnaṃ abbhantare <a name="V3.0276"></a> cittaṃ paṭisaṃharatīti tappaṭibaddhachandarāgādikilesavikkhambhanena vipassanācittaṃ paṭisaṃharati. Tenāha <span class="bld">‘‘moceti apanetī’’</span>ti. <span class="bld">Savanavasenā</span>ti ‘‘sabbasaṅkhārasamatho’’tiādinā savanavasena. <span class="bld">Thutivasenā</span>ti tatheva thomanāvasena guṇato saṃkittanavasena. <span class="bld">Pariyattivasenā</span>ti tassa dhammassa pariyāpuṇanavasena. <span class="bld">Paññattivasenā</span>ti tadatthassa paññāpanavasena. Ārammaṇakaraṇavaseneva upasaṃharati maggacittaṃ, ‘‘etaṃ santa’’ntiādi pana avadhāraṇanivattitatthadassanaṃ. Yathā vipassanā ‘‘etaṃ santaṃ etaṃ paṇīta’’ntiādinā asaṅkhatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃharati, evaṃ maggo nibbānaṃ sacchikiriyābhisamayavasena abhisamento tattha labbhamāne sabbepi visese <a name="M3.0299"></a> asammohato paṭivijjhanto tattha cittaṃ upasaṃharati. Tenāha <span class="bld">‘‘iminā pana ākārenā’’</span>tiādi.</p>
  432. <p class="bodytext"><span class="bld">So tattha ṭhito</span>ti so adandhavipassako yogī tattha tāya aniccādilakkhaṇattayārammaṇāya vipassanāya ṭhito. <span class="bld">Sabbaso</span>ti sabbattha tassa tassa maggassa adhigamāya nibbattitasamathavipassanāsu. <span class="bld">Asakkonto anāgāmī hotī</span>ti heṭṭhimamaggāvahāsu eva samathavipassanāya chandarāgaṃ pahāya aggamaggāvahāsu nikantiṃ pariyādātuṃ asakkonto anāgāmitāyameva saṇṭhāti.</p>
  433. <p class="bodytext"><span class="bld">Samatikkantattā</span>ti samathavasena vipassanāvasena cāti sabbathāpi rūpassa samatikkantattā. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Anenā</span>ti yoginā. <span class="bld">Taṃ atikkammā</span>ti idaṃ yo paṭhamaṃ pañcavokāraekavokārapariyāpanne dhamme sammadeva sammasitvā te vissajjetvā tato arūpasamāpattiṃ samāpajjitvā arūpadhamme sammasati, taṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘idāni arūpaṃ sammasatī’’</span>ti.</p>
  434. <p class="centered">Jhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  435. <p class="subhead">6. Ānandasuttavaṇṇanā</p>
  436. <p class="bodytext"><a name="para37"></a><a name="para37_an9"></a><span class="paranum">37</span>. Chaṭṭhe okāsaṃ avasaraṃ adhigacchati etenāti <span class="bld">okāsādhigamo,</span> maggaphalasukhādhigamāya okāsabhāvato vā okāso, tassa adhigamo <span class="bld">okāsādhigamo</span>. Ettha ca dīghanikāyeneva (dī. ni. 2.288) pana suttantadesanāyaṃ paṭhamajjhānaṃ, catutthajjhānaṃ, arahattamaggoti tayo okāsādhigamā āgatā. Tattha (dī. ni. aṭṭha. 2.288) paṭhamaṃ jhānaṃ pañca nīvaraṇāni vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhatīti <span class="bld">‘‘paṭhamo okāsādhigamo’’</span>ti <a name="V3.0277"></a> vuttaṃ. Catutthajjhānaṃ pana sukhadukkhaṃ vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhatīti <span class="bld">dutiyo okāsādhigamo</span>. Arahattamaggo sabbakilese vikkhambhetvā attano okāsaṃ gahetvā tiṭṭhatīti <span class="bld">‘‘tatiyo okāsādhigamo’’</span>ti vutto. Idha pana vakkhamānāni tīṇi arūpajjhānāni sandhāya <span class="bld">‘‘okāsādhigamo’’</span>ti vuttaṃ. Tesaṃyeva ca gahaṇe kāraṇaṃ sayameva vakkhati.</p>
  437. <p class="bodytext"><span class="bld">Sattānaṃ</span> <a name="M3.0300"></a> <span class="bld">visuddhiṃ pāpanatthāyā</span>ti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkilesehi kiliṭṭhacittānaṃ sattānaṃ visuddhipāpanatthāya samatikkamanatthāya. Āyatiṃ anuppajjanañhi idha ‘‘samatikkamo’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Atthaṃ gamanatthāyā</span>ti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṃ, taṃ vā ñāyati paṭivijjhīyati etenāti <span class="bld">ñāyo,</span> samucchedabhāvo ariyamaggoti āha <span class="bld">‘‘sahavipassanakassa maggassā’’</span>ti. <span class="bld">Paccakkhakaraṇatthāyā</span>ti attapaccakkhatāya. Parapaccayena vinā paccakkhakaraṇañhi ‘‘sacchikiriyā’’ti vuccati. <span class="bld">Asambhinna</span>nti pittasemhādīhi apalibuddhaṃ anupahataṃ.</p>
  438. <p class="bodytext">Rāgānugato samādhi <span class="bld">abhinato</span> nāma hoti ārammaṇe abhimukhābhāvena pavattiyā, dosānugato pana <span class="bld">apanato</span> apagamanavasena pavattiyā, tadubhayappaṭikkhepena <span class="bld">‘‘na cābhinato na cāpanato’’</span>ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘rāgavasenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Na sasaṅkhāraniggayhavāritagato</span>ti lokiyajjhānacittāni viya na sasaṅkhārena sappayogena tadaṅgappahānavikkhambhanappahānavasena ca niggahetvā vāretvā ṭhito. Kiñcarahi kilesānaṃ chinnante uppanno. Tathābhūtaṃ phalasamādhiṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘na sasaṅkhārena…pe… chinnante uppanno’’</span>ti.</p>
  439. <p class="centered">Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  440. <p class="subhead">7. Lokāyatikasuttavaṇṇanā</p>
  441. <p class="bodytext"><a name="para38"></a><a name="para38_an9"></a><span class="paranum">38</span>. Sattame <span class="bld">lokāyatavādakā</span>ti āyatiṃ hitaṃ loko na yatati na viruhati etenāti lokāyataṃ, vitaṇḍasatthaṃ. Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti, taṃ vadantīti <span class="bld">lokāyatavādakā</span>.</p>
  442. <p class="bodytext">Daḷhaṃ <a name="V3.0278"></a> thiraṃ dhanu etassāti daḷhadhanvā (a. ni. ṭī. 2.4.45-46; saṃ. ni. ṭī. 1.1.107), so eva <span class="bld">‘‘daḷhadhammā’’</span>ti vutto. Paṭisattuvidhamanatthaṃ dhanuṃ gaṇhātīti <span class="bld">dhanuggaho</span>. So eva usuṃ saraṃ asati khipatīti <span class="bld">issāso. Dvisahassathāma</span>nti lohādibhāraṃ vahituṃ samatthaṃ dvisahassathāmaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘dvisahassathāmaṃ nāmā’’</span>tiādi. <span class="bld">Daṇḍe</span>ti dhanudaṇḍe. <span class="bld">Yāva kaṇḍappamāṇā</span>ti dīghato yattakaṃ kaṇḍassa pamāṇaṃ, tattake <a name="M3.0301"></a> dhanudaṇḍe ukkhittamatte āropitesuyeva jiyādaṇḍesu so ce bhāro pathavito muccati, evaṃ idaṃ dvisahassathāmaṃ nāma dhanūti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Uggahitasippo</span>ti uggahitadhanusippo. <span class="bld">Katahattho</span>ti thirataraṃ lakkhesu avirajjhanasarakkhepo. Īdiso pana tattha vasibhūto <span class="bld">katahattho</span> nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘ciṇṇavasibhāvo’’</span>ti. Kataṃ rājakulādīsu upecca asanaṃ etena so <span class="bld">katūpāsano</span>ti āha <span class="bld">‘‘rājakulādīsu dassitasippo’’</span>ti. <span class="bld">Evaṃ kata</span>nti evaṃ antosusirakaraṇādinā sallahukaṃ kataṃ.</p>
  443. <p class="centered">Lokāyatikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  444. <p class="subhead">8-9. Devāsurasaṅgāmasuttādivaṇṇanā</p>
  445. <p class="bodytext"><a name="para39-40"></a><a name="para39-40_an9"></a><span class="paranum">39-40</span>. Aṭṭhame <span class="bld">abhiyiṃsū</span>ti kadā abhiyiṃsu? Yadā balavanto ahesuṃ, tadā. Tatrāyamanupubbikathā (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.247; sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā) – sakko kira magadharaṭṭhe macalagāmake magho nāma māṇavo hutvā tettiṃsa purise gahetvā kalyāṇakammaṃ karonto satta vatapadāni pūretvā tattha kālaṅkato devaloke nibbatti. Taṃ balavakammānubhāvena saparisaṃ sesadevatā dasahi ṭhānehi adhigaṇhantaṃ disvā ‘‘āgantukadevaputtā āgatā’’ti nevāsikā gandhapānaṃ sajjayiṃsu. Sakko sakaparisāya saññaṃ adāsi ‘‘mārisā mā gandhapānaṃ pivittha, pivanākāramattameva dassethā’’ti. Te tathā akaṃsu. Nevāsikadevatā suvaṇṇasarakehi upanītaṃ gandhapānaṃ yāvadatthaṃ pivitvā mattā tattha tattha suvaṇṇapathaviyaṃ patitvā sayiṃsu. Sakko ‘‘gaṇhatha puttahatāya putte’’ti te pādesu gahetvā sinerupāde khipāpesi. Sakkassa puññatejena tadanuvattakāpi sabbe tattheva patiṃsu. Te sineruvemajjhakāle saññaṃ labhitvā, ‘‘tātā, suraṃ na pivimha, suraṃ na pivimhā’’ti āhaṃsu. Tato paṭṭhāya <span class="bld">asurā</span> nāma jātā. Atha nesaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ sinerussa heṭṭhimatale dasayojanasahassaṃ asurabhavanaṃ nibbatti. Sakko tesaṃ nivattitvā anāgamanatthāya ārakkhaṃ ṭhapesi. Yaṃ sandhāya vuttaṃ –</p>
  446. <p class="gatha1">‘‘Antarā <a name="V3.0279"></a><a name="M3.0302"></a> dvinnaṃ ayujjhapurānaṃ,</p>
  447. <p class="gatha2">Pañcavidhā ṭhapitā abhirakkhā;</p>
  448. <p class="gatha3">Uraga-karoṭi-payassa ca hārī,</p>
  449. <p class="gathalast">Madanayutā caturo ca mahatthā’’ti. (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.247; sārattha. ṭī. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā);</p>
  450. <p class="bodytext">Dve nagarāni hi yuddhena gahetuṃ asakkuṇeyyatāya <span class="bld">ayujjhapurāni</span> nāma jātāni devanagarañca asuranagarañca. Yadā hi asurā balavanto honti, atha devehi palāyitvā devanagaraṃ pavisitvā dvāre pidahite asurānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Yadā devā balavanto honti, athāsurehi palāyitvā asuranagarassa dvāre pidahite sakkānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Iti imāni dve nagarāni ayujjhapurāni nāma. Tesaṃ antarā etesu uragādīsu pañcasu ṭhānesu sakkena ārakkhā ṭhapitā. Tattha <span class="bld">uraga</span>saddena nāgā gahitā. Te hi udake balavanto honti, tasmā sinerussa paṭhamālinde etesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Karoṭi</span>saddena supaṇṇā gahitā. Tesaṃ kira karoṭi nāma pānabhojanaṃ, tena taṃ nāmaṃ labhiṃsu, dutiyālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Payassahāri</span>saddena kumbhaṇḍā gahitā, dānavarakkhasā kira te, tatiyālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Madanayuta</span>saddena yakkhā gahitā. Visamacārino kira te yujjhasoṇḍā, catutthālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Caturo ca mahattā</span>ti cattāro mahārājāno vuttā, pañcamālinde tesaṃ ārakkhā, tasmā yadi asurā kupitāvilacittā devapuraṃ upayanti yujjhituṃ. Yaṃ girino paṭhamaṃ paribhaṇḍaṃ, taṃ uragā paṭibāhayanti. Evaṃ sesesu sesā.</p>
  451. <p class="bodytext">Te pana asurā āyuvaṇṇayasaissariyasampattīhi tāvatiṃsasadisāva, tasmā antarā attānaṃ ajānitvā pāṭaliyā pupphitāya ‘‘na idaṃ devanagaraṃ, tattha pāricchattako pupphati, idha pana cittapāṭalī, jarasakkenāmhākaṃ suraṃ pāyetvā vañcitā, devanagarañca no gahitaṃ, gacchāma, tena saddhiṃ yujjhissāmā’’ti hatthiassarathe āruyha suvaṇṇarajatamaṇiphalakāni gahetvā yuddhasajjā hutvā asurabheriyo vādentā mahāsamudde udakaṃ dvidhā bhetvā uṭṭhahanti. Te deve vuṭṭhe vammikamakkhikā <a name="M3.0303"></a> vammikaṃ viya sineruṃ āruhituṃ ārabhanti. Atha nesaṃ paṭhamaṃ nāgehi saddhiṃ yuddhaṃ hoti. Tasmiṃ kho pana yuddhe na kassaci chavi vā cammaṃ vā chijjati, na lohitaṃ uppajjati, kevalaṃ kumārakānaṃ dārumeṇḍakayuddhaṃ viya aññamaññasantāsanamattameva hoti. Koṭisatāpi koṭisahassāpi nāgā tehi saddhiṃ yujjhitvā te asurapuraṃyeva pavesetvā nivattanti. Yadā pana asurā balavanto honti, atha nāgā osakkitvā dutiye ālinde supaṇṇehi <a name="V3.0280"></a> saddhiṃ ekatova hutvā yujjhanti. Esa nayo supaṇṇādīsupi. Yadā pana tāni pañcapi ṭhānāni asurā maddanti, tadā ekato sampiṇḍitānipi tāni pañca balāni osakkanti. Atha cattāro mahārājāno gantvā sakkassa taṃ pavattiṃ ārocenti. Sakko tesaṃ vacanaṃ sutvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ vejayantarathaṃ āruyha sayaṃ vā nikkhamati, ekaṃ puttaṃ vā peseti. Yadā devā puna apaccāgamanāya asure jiniṃsu, tadā sakko asure palāpetvā pañcasu ṭhānesu ārakkhaṃ datvā vediyapāde vajirahatthā indapaṭimāyo ṭhapesi. Asurā kālena kālaṃ uṭṭhahitvā paṭimāyo disvā ‘‘sakko appamatto tiṭṭhatī’’ti tatova nivattanti. Idha pana yadā asurānaṃ jayo ahosi, devānaṃ parājayo, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ – ‘‘parājitā ca, bhikkhave, devā apayiṃsuyeva uttarenābhimukhā, abhiyiṃsu asurā’’ti.</p>
  452. <p class="bodytext"><span class="bld">Dakkhiṇābhimukhā hutvā</span>ti cakkavāḷapabbatābhimukhā hutvā. Asurā kira devehi parājitā palāyantā cakkavāḷapabbatābhimukhaṃ gantvā cakkavāḷamahāsamuddapiṭṭhiyaṃ rajatapaṭṭavaṇṇe vālikāpuline yattha paṇṇakuṭiyo māpetvā isayo vasanti, tattha gantvā isīnaṃ assamapadena gacchantā ‘‘sakko imehi saddhiṃ mantetvā amhe nāseti, gaṇhatha puttahatāya putte’’ti kupitā assamapade pānīyaghaṭacaṅkamanapaṇṇasālādīni viddhaṃsenti. Isayo araññato phalāphalaṃ ādāya āgatā disvā puna dukkhena paṭipākatikaṃ karonti, tepi punappunaṃ tatheva parājitā gantvā vināsenti. Tena vuttaṃ – ‘‘parājitā ca kho, bhikkhave, asurā apayiṃsuyeva dakkhiṇenābhimukhā’’ti. Navamaṃ uttānatthameva.</p>
  453. <p class="centered">Devāsurasaṅgāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  454. <p class="subhead">10. Tapussasuttavaṇṇanā</p>
  455. <p class="bodytext"><a name="para41"></a><a name="para41_an9"></a><span class="paranum">41</span>. Dasame <a name="M3.0304"></a> <span class="bld">pakkhandatī</span>ti pavisati. <span class="bld">Pasīdatī</span>ti pasādaṃ abhiruciṃ āpajjati, patiṭṭhāti vimuccatīti attho. <span class="bld">Kathāpābhata</span>nti kathāya mūlaṃ. Mūlañhi ‘‘pābhata’’nti vuccati. Yathāha –</p>
  456. <p class="gatha1">‘‘Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;</p>
  457. <p class="gathalast">Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.1.4);</p>
  458. <p class="bodytext">Tenevāha <a name="V3.0281"></a> <span class="bld">‘‘kathāpābhatanti kathāmūla’’</span>nti. Vitakkaggahaṇeneva taṃsahacarito vicāropi gahito. Tenevettha bahuvacananiddeso katoti āha <span class="bld">‘‘vitakkesūti vitakkavicāresū’’</span>ti.</p>
  459. <p class="centered">Tapussasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  460. <p class="centered">Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  461. <p class="chapter">5. Sāmaññavaggo</p>
  462. <p class="subhead">1-10. Sambādhasuttādivaṇṇanā</p>
  463. <p class="bodytext"><a name="para42-51"></a><a name="para42-51_an9"></a><span class="paranum">42-51</span>. Pañcamassa paṭhame <span class="bld">udāyī</span>ti tayo therā udāyī nāma kāḷudāyī, lāḷudāyī, mahāudāyīti, idha kāḷudāyī adhippetoti āha <span class="bld">‘‘udāyīti kāḷudāyitthero’’</span>ti. <span class="bld">Sambādhe</span>ti sampīḷitataṇhāsaṃkilesādinā sauppīḷanatāya paramasambādhe. Ativiya saṅkaraṭṭhānabhūto hi nīvaraṇasambādho adhippeto. <span class="bld">Okāso</span>ti jhānassetaṃ nāmaṃ. Nīvaraṇasambādhābhāvena hi jhānaṃ idha ‘‘okāso’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Paṭilīnanisabho</span>ti vā paṭilīno hutvā seṭṭho, paṭilīnānaṃ vā seṭṭhoti <span class="bld">paṭilīnanisabho</span>. Paṭilīnā nāma pahīnamānā vuccanti mānussayavasena uṇṇatābhāvato. Yathāha ‘‘kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṭilīno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃgato āyatiṃ anuppādadhammo’’ti (a. ni. 4.38; mahāni. 87). Sesaṃ sabbattha uttānameva.</p>
  464. <p class="centered">Sambādhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  465. <p class="centered">Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
  466. <p class="centered">Navakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
  467. <a name="an10"></a>
  468. <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an10"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  469. <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
  470. <p class="book">Dasakanipāta-ṭīkā</p>
  471. <p class="title">1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ</p>
  472. <p class="chapter">1. Ānisaṃsavaggo</p>
  473. <p class="subhead">1. Kimatthiyasuttavaṇṇanā</p>
  474. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_an10"></a><span class="paranum">1</span>. Dasakanipātassa <a name="V3.0283"></a><a name="M3.0305"></a> paṭhame <span class="bld">avippaṭisāratthānī</span>ti avippaṭisārappayojanāni. <span class="bld">Avippaṭisārānisaṃsānī</span>ti avippaṭisārudayāni. Etena avippaṭisāro nāma sīlasssa udayamattaṃ, saṃvaddhitassa rukkhassa chāyāpupphasadisaṃ, añño eva panānena nipphādetabbo samādhiādiguṇoti dasseti. ‘‘Yāva maggāmaggañāṇadassanavisuddhi, tāva taruṇavipassanā’’ti hi vacanato upakkilesavimuttaudayabbayañāṇato paraṃ ayañca vipassanā virajjati yogāvacaro viratto puriso viya bhariyāya saṅkhārato etenāti virāgo.</p>
  475. <p class="centered">Kimatthiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  476. <p class="subhead">2-5. Cetanākaraṇīyasuttādivaṇṇanā</p>
  477. <p class="bodytext"><a name="para2-5"></a><a name="para2-5_an10"></a><span class="paranum">2-5</span>. Dutiye <a name="V3.0284"></a> saṃsāramahoghassa paratīrabhāvato yo naṃ adhigacchati, taṃ pāreti gametīti <span class="bld">pāraṃ,</span> nibbānaṃ. Tabbidūratāya natthi ettha pāranti <span class="bld">apāraṃ,</span> saṃsāro. Tenāha <span class="bld">‘‘orimatīrabhūtā tebhūmakavaṭṭā’’</span>tiādi. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.</p>
  478. <p class="centered">Cetanākaraṇīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  479. <p class="subhead">6. Samādhisuttavaṇṇanā</p>
  480. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_an10"></a><span class="paranum">6</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">santaṃ santanti appetvā nisinnassā</span>tiādīsu santaṃ santaṃ paṇītaṃ paṇītantiādīni vadati. Iminā pana ākārena taṃ paṭivijjhitvā tattha <a name="M3.0306"></a> cittaṃ upasaṃharato phalasamāpattisaṅkhāto cittuppādo tathā pavattatīti veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānameva.</p>
  481. <p class="centered">Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  482. <p class="centered">Ānisaṃsavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  483. <p class="chapter">2. Nāthavaggo</p>
  484. <p class="subhead">1-4. Senāsanasuttādivaṇṇanā</p>
  485. <p class="bodytext"><a name="para11-14"></a><a name="para11-14_an10"></a><span class="paranum">11-14</span>. Dutiyassa paṭhame <span class="bld">nātidūra</span>nti gocaraṭṭhānato aḍḍhagāvutato orabhāgatāya nātidūraṃ. <span class="bld">Nāccāsanna</span>nti pacchimena pamāṇena gocaraṭṭhānato pañcadhanusatikatāya na atiāsannaṃ. Tāya ca pana nātidūranāccāsannatāya gocaraṭṭhānapaṭiparissayādirahitamaggatāya ca gamanassa ca āgamanassa ca yuttarūpattā <span class="bld">gamanāgamanasampannaṃ</span>. Divasabhāge mahājanasaṃkiṇṇatābhāvena <span class="bld">divā appākiṇṇaṃ</span>. Abhāvattho hi ayaṃ <span class="bld">appa</span>-saddo ‘‘appiccho’’tiādīsu viya. Rattiyaṃ manussasaddābhāvena <span class="bld">rattiṃ appasaddaṃ</span>. Sabbadāpi janasannipātanigghosābhāvena <span class="bld">appanigghosaṃ</span>.</p>
  486. <p class="bodytext"><span class="bld">Appakasirenā</span>ti <a name="V3.0285"></a> akasirena sukheneva. Sīlādiguṇānaṃ thirabhāvappattiyā <span class="bld">therā</span>. Suttageyyādi bahu sutaṃ etesanti <span class="bld">bahussutā</span>. Tamuggahadhāraṇena sammadeva garūnaṃ santike āgamitabhāvena ca āgato pariyattidhammasaṅkhāto āgamo etesanti <span class="bld">āgatāgamā</span>. Suttābhidhammasaṅkhātassa dhammassa dhāraṇena <span class="bld">dhammadharā</span>. Vinayassa dhāraṇena <span class="bld">vinayadharā</span>. Tesaṃ dhammavinayānaṃ mātikāya dhāraṇena <span class="bld">mātikādharā</span>. Tattha tattha dhammaparipucchāya <span class="bld">paripucchati</span>. Atthaparipucchāya <span class="bld">paripañhati</span> vīmaṃsati vicāreti. <span class="bld">Idaṃ, bhante, kathaṃ, imassa ko attho</span>ti paripucchāparipañhākāradassanaṃ. <span class="bld">Avivaṭañceva</span> pāḷiyā atthaṃ padesantarapāḷidassanena āgamato <span class="bld">vivaranti. Anuttānīkatañca</span> yuttivibhāvanena <span class="bld">uttāniṃ karonti</span>. <span class="bld">Kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu</span> saṃsayuppattiyā hetutāya gaṇṭhiṭṭhānabhūtesu pāḷippadesesu yāthāvato vinicchayappadānena <span class="bld">kaṅkhaṃ paṭivinodenti</span>.</p>
  487. <p class="bodytext">Ettha <a name="M3.0307"></a> ca nātidūraṃ nāccāsannaṃ gamanāgamanasampannanti ekaṃ aṅgaṃ, divā appākiṇṇaṃ, rattiṃ appasaddaṃ, appanigghosanti ekaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassanti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa…pe… parikkhārāti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane therā…pe… kaṅkhaṃ paṭivinodentīti ekaṃ. Evaṃ pañca aṅgāni veditabbāni. Dutiyādīni uttānatthāni.</p>
  488. <p class="centered">Senāsanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  489. <p class="subhead">5-6. Appamādasuttādivaṇṇanā</p>
  490. <p class="bodytext"><a name="para15-16"></a><a name="para15-16_an10"></a><span class="paranum">15-16</span>. Pañcame <span class="bld">kārāpakaappamādo</span> nāma ‘‘ime akusalā dhammā pahātabbā, ime kusalā dhammā upasampādetabbā’’ti taṃtaṃparivajjetabbavajjanasampādetabbasampādanavasena pavatto appamādo. <span class="bld">Esā</span>ti appamādo. <span class="bld">Lokiyova</span> na lokuttaro. <span class="bld">Ayañcā</span>ti ca <span class="bld">esā</span>ti ca appamādameva vadati. <span class="bld">Tesa</span>nti cātubhūmakadhammānaṃ. <span class="bld">Paṭilābhakattenā</span>ti paṭilābhāpanakattena.</p>
  491. <p class="bodytext"><span class="bld">Jaṅgalāna</span>nti jaṅgalacārīnaṃ. Jaṅgala-saddo cettha kharabhāvasāmaññena pathavīpariyāyo, na anupaṭṭhānavidūradesavācī. Tenāha <span class="bld">‘‘pathavītalacārīna’’</span>nti. Padānaṃ vuccamānattā <span class="bld">‘‘sapādakapāṇāna’’</span>nti visesetvā vuttaṃ. <span class="bld">Samodhāna</span>nti antogadhabhāvaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘odhānaṃ pakkhepa’’</span>nti. ‘‘Upakkhepa’’ntipi paṭhanti, upanetvā pakkhipitabbanti attho. Vassikāya pupphaṃ <span class="bld">vassikaṃ</span> yathā ‘‘āmalakiyā phalaṃ āmalaka’’nti. <span class="bld">Mahātalasmi</span>nti uparipāsāde. Chaṭṭhaṃ uttānameva.</p>
  492. <p class="centered">Appamādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  493. <p class="subhead">7-8. Paṭhamanāthasuttādivaṇṇanā</p>
  494. <p class="bodytext"><a name="para17-18"></a><a name="para17-18_an10"></a><span class="paranum">17-18</span>. Sattame <a name="V3.0286"></a> yehi sīlādīhi samannāgato bhikkhu dhammasaraṇatāya dhammeneva nāthati āsīsati abhibhavatīti nātho vuccati, te <a name="M3.0308"></a> tassa nāthabhāvakarā dhammā <span class="bld">nāthakaraṇā</span>ti vuttāti āha <span class="bld">‘‘attano sanāthabhāvakarā patiṭṭhakarāti attho’’</span>ti. Tattha <span class="bld">attano patiṭṭhakarā</span>ti yassa nāthabhāvakarā, tassa attano patiṭṭhāvidhāyino. Appatiṭṭho anātho, sappatiṭṭho sanāthoti patiṭṭhattho nātha-saddo. Kalyāṇaguṇayogato kalyāṇāti dassento <span class="bld">‘‘sīlādiguṇasampannā’’</span>ti āha. Mijjanalakkhaṇā mettā etassa atthīti <span class="bld">mitto</span>. So vuttanayena kalyāṇo assa atthīti tassa atthitāmattaṃ kalyāṇamittapadena vuttaṃ. Assa tena sabbakālaṃ avijahitavāsoti taṃ dassetuṃ ‘‘kalyāṇasahāyo’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘tevassā’’</span>ti. <span class="bld">Te eva</span> kalyāṇamittā <span class="bld">assa</span> bhikkhuno. <span class="bld">Saha ayanato</span>ti saha pavattanato. Asamodhāne cittena, samodhāne pana cittena ceva kāyena ca <span class="bld">sampavaṅko</span>. Sukhaṃ vaco etasmiṃ anukūlagāhimhi ādaragāravavati puggaleti <span class="bld">suvaco</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sukhena vattabbo’’</span>tiādi. <span class="bld">Khamo</span>ti khanto. Tamevassa khamabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘gāḷhenā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vāmato</span>ti micchā, ayoniso vā gaṇhāti. <span class="bld">Paṭippharatī</span>ti paṭāṇikabhāvena tiṭṭhati. <span class="bld">Padakkhiṇaṃ gaṇhātī</span>ti sammā, yoniso vā gaṇhāti.</p>
  495. <p class="bodytext"><span class="bld">Uccāvacānī</span>ti vipulakhuddakāni. <span class="bld">Tatrupagamaniyāyā</span>ti tatra tatra mahante khuddake ca kamme sādhanavasena upāyena upagacchantiyā, tassa tassa kammassa nipphādane samatthāyāti attho. <span class="bld">Tatrupāyāyā</span>ti vā tatra tatra kamme sādhetabbe upāyabhūtāya.</p>
  496. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhamme assa kāmoti dhammakāmo</span>ti byadhikaraṇānampi bāhirattho samāso hotīti katvā vuttaṃ. Kāmetabbato vā piyāyitabbato kāmo, dhammo. Dhammo kāmo assāti <span class="bld">dhammakāmo. Dhammo</span>ti pariyattidhammo adhippetoti āha <span class="bld">‘‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ piyāyatīti attho’’</span>ti. Samudāharaṇaṃ kathanaṃ samudāhāro, piyo samudāhāro etassāti <span class="bld">piyasamudāhāro</span>. <span class="bld">Sayañcā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddena ‘‘sakkacca’’nti padaṃ anukaḍḍhati. Tena sayañca sakkaccaṃ desetukāmo hotīti yojanā. <span class="bld">Abhidhammo satta pakaraṇāni</span> ‘‘adhiko abhivisiṭṭho ca pariyattidhammo’’ti katvā. <span class="bld">Vinayo ubhatovibhaṅgā</span> <a name="M3.0309"></a> vinayanato kāyavācānaṃ. <span class="bld">Abhivinayo khandhakaparivārā</span> visesato ābhisamācārikadhammakittanato. Ābhisamācārikadhammapāripūrivaseneva hi ādibrahmacariyakadhammapāripūrī. <span class="bld">Dhammo eva</span> piṭakadvayassapi pariyattidhammabhāvato. <span class="bld">Maggaphalāni abhidhammo</span> ‘‘nibbānadhammassa <a name="V3.0287"></a> abhimukho’’ti katvā. <span class="bld">Kilesavūpasamakaraṇaṃ</span> pubbabhāgiyā tisso sikkhā saṅkhepato vivaṭṭanissito samatho vipassanā ca. <span class="bld">Uḷārapāmojjo</span>ti balavapāmojjo. <span class="bld">Kāraṇatthe</span>ti nimittatthe. Kusaladhammanimittaṃ hissa vīriyārambho. Tenāha <span class="bld">‘‘tesaṃ adhigamatthāyā’’</span>ti. <span class="bld">Kusalesu dhammesū</span>ti vā nipphādetabbe bhummaṃ yathā ‘‘cetaso avūpasame ayonisomanasikārapadaṭṭhāna’’nti. Aṭṭhame natthi vattabbaṃ.</p>
  497. <p class="centered">Paṭhamanāthasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  498. <p class="subhead">9. Paṭhamaariyāvāsasuttavaṇṇanā</p>
  499. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><a name="para19_an10"></a><span class="paranum">19</span>. Navame ariyānaṃ eva āvāsāti <span class="bld">ariyāvāsā</span> anariyānaṃ tādisānaṃ asambhavato. <span class="bld">Ariyā</span>ti cettha ukkaṭṭhaniddesena khīṇāsavā gahitā. Te ca yasmā tehi sabbakālaṃ avijahitavāsā eva, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘te āvasiṃsu āvasanti āvasissantī’’</span>ti. Tattha <span class="bld">āvasiṃsū</span>ti nissāya āvasiṃsu. Pañcaṅgavippahīnatādayo hi ariyānaṃ apassayā. Tesu pañcaṅgavippahānapaccekasaccapanodanaesanāosaṭṭhāni, ‘‘saṅkhāyekaṃ paṭisevati, adhivāseti parivajjeti vinodetī’’ti (dī. ni. 3.308; ma. ni. 2.168; a. ni. 10.20) vuttesu apassenesu vinodanañca maggakiccāneva, itare maggena ca samijjhantīti.</p>
  500. <p class="centered">Paṭhamaariyāvāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  501. <p class="subhead">10. Dutiyaariyāvāsasuttavaṇṇanā</p>
  502. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><a name="para20_an10"></a><span class="paranum">20</span>. Dasame kasmā pana bhagavā kurusu viharanto imaṃ suttaṃ abhāsīti āha <span class="bld">‘‘yasmā’’</span>tiādi. Kururaṭṭhaṃ kira tadā tannivāsisattānaṃ yonisomanasikāravantatādinā <a name="M3.0310"></a> yebhuyyena suppaṭipannatāya pubbe ca katapuññatābalena vā tadā utuādisampattiyuttameva ahosi. Keci pana ‘‘pubbe pavattakuruvattadhammānuṭṭhānavāsanāya uttarakuru viya yebhuyyena utuādisampannameva hoti. Bhagavato kāle sātisayaṃ utusappāyādiyuttaṃ raṭṭhaṃ ahosī’’ti vadanti. Tattha bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo utupaccayādisampannattā tassa raṭṭhassa sappāyautupaccayasevanena niccaṃ kallasarīrā kallacittā ca honti. Te cittasarīrakallatāya anuggahitapaññābalā gambhīrakathaṃ paṭiggahetuṃ samatthā paṭiccasamuppādanissitānaṃ <a name="V3.0288"></a> gambhīrapaññānañca kārakā honti. Tenāha <span class="bld">‘‘kururaṭṭhavāsino bhikkhū gambhīrapaññākārakā’’</span>tiādi.</p>
  503. <p class="bodytext"><span class="bld">Yuttappayuttā</span>ti satipaṭṭhānabhāvanāya yuttā ceva payuttā ca. Tasmiñhi (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106) janapade catasso parisā pakatiyāva satipaṭṭhānabhāvanānuyogamanuyuttā viharanti, antamaso dāsakammakaraparijanāpi satipaṭṭhānappaṭisaṃyuttameva kathaṃ kathenti. Udakatitthasuttakantanaṭṭhānādīsupi niratthakakathā nāma nappavattati. Sace kāci itthī, ‘‘amma, tvaṃ kataraṃ satipaṭṭhānabhāvanaṃ manasi karosī’’ti pucchitā ‘‘na kiñcī’’ti vadati, taṃ garahanti ‘‘dhīratthu tava jīvitaṃ, jīvamānāpi tvaṃ matasadisā’’ti. Atha naṃ ‘‘mā dāni puna evamakāsī’’ti ovaditvā aññataraṃ satipaṭṭhānaṃ uggaṇhāpenti. Yā pana ‘‘ahaṃ asukaṃ satipaṭṭhānaṃ nāma manasi karomī’’ti vadati, tassā ‘‘sādhu sādhū’’ti sādhukāraṃ datvā ‘‘tava jīvitaṃ sujīvitaṃ, tvaṃ nāma manussattaṃ pattā, tavatthāya sammāsambuddho uppanno’’tiādīhi pasaṃsanti. Na kevalañcettha manussajātikāyeva satipaṭṭhānamanasikārayuttā, te nissāya viharantā tiracchānagatāpi.</p>
  504. <p class="bodytext">Tatridaṃ vatthu – eko kira naṭako suvapotakaṃ gahetvā sikkhāpento vicarati. So bhikkhuniupassayaṃ upanissāya vasitvā gamanakāle suvapotakaṃ pamussitvā gato. Taṃ sāmaṇeriyo gahetvā paṭijaggiṃsu, ‘‘buddharakkhito’’ti cassa nāmaṃ akaṃsu. Taṃ ekadivasaṃ purato nisinnaṃ disvā mahātherī āha ‘‘buddharakkhitā’’ti. Kiṃ, ayyoti. Atthi te koci bhāvanāmanasikāroti? Natthayyeti. Āvuso<a name="M3.0311"></a>, pabbajitānaṃ santike vasantena nāma vissaṭṭhaattabhāvena bhavituṃ na vaṭṭati, kocideva manasikāro icchitabbo, tvaṃ pana aññaṃ na sakkhissasi, ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyaṃ karohīti. So theriyā ovāde ṭhatvā ‘‘aṭṭhi aṭṭhī’’ti sajjhāyanto carati.</p>
  505. <p class="bodytext">Taṃ ekadivasaṃ pātova toraṇagge nisīditvā bālātapaṃ tapamānaṃ eko sakuṇo nakhapañjarena aggahesi. So ‘‘kiri kirī’’ti saddamakāsi. Sāmaṇeriyo sutvā, ‘‘ayye, buddharakkhito sakuṇena gahito, mocema na’’nti leḍḍuādīni gahetvā anubandhitvā mocesuṃ. Taṃ ānetvā purato ṭhapitaṃ therī āha, ‘‘buddharakkhita, sakuṇena gahitakāle kiṃ cintesī’’ti. Ayye, na aññaṃ cintesiṃ, ‘‘aṭṭhipuñjova aṭṭhipuñjaṃ gahetvā gacchati, katarasmiṃ ṭhāne vippakirissatī’’ti evaṃ, ayye, aṭṭhipuñjameva cintesinti. Sādhu sādhu, buddharakkhita<a name="V3.0289"></a>, anāgate bhavakkhayassa te paccayo bhavissatīti. Evaṃ tattha tiracchānagatāpi satipaṭṭhānamanasikārayuttā.</p>
  506. <p class="bodytext"><span class="bld">Dīghanikāyādīsu mahānidānādīnī</span>ti dīghanikāye mahānidānaṃ (dī. ni. 2.95 ādayo) satipaṭṭhānaṃ (dī. ni. 2.372 ādayo) majjhimanikāye satipaṭṭhānaṃ (ma. ni. 1.105 ādayo) sāropamaṃ (ma. ni. 1.307 ādayo) rukkhopamaṃ raṭṭhapālaṃ māgaṇḍiyaṃ āneñjasappāyanti (ma. ni. 3.66 ādayo) evamādīni.</p>
  507. <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇādayo</span>ti ñāṇañceva taṃsampayuttadhammā ca. Tenāha <span class="bld">‘‘ñāṇanti vutte’’</span>tiādi. <span class="bld">Ñāṇasampayuttacittāni labbhanti</span> tehi vinā sampajānatāya asambhavato. <span class="bld">Mahācittānī</span>ti aṭṭhapi mahākiriyacittāni labbhanti ‘‘satatavihārā’’ti vacanato ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattijotanato. <span class="bld">Dasa cittānī</span>ti aṭṭha mahākiriyacittāni hasituppādavoṭṭhabbanacittehi saddhiṃ dasa cittāni labbhanti. Arajjanādussanavasena pavatti tesampi sādhāraṇāti. ‘‘Upekkhako viharatī’’ti vacanato chaḷaṅgupekkhāvasena āgatānaṃ imesaṃ satatavihārānaṃ somanassaṃ kathaṃ labbhatīti āha <span class="bld">‘‘āsevanavasena labbhatī’’</span>ti. Kiñcāpi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatto viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhapakatibhāvāvijahanato. Kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārābhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ<a name="M3.0312"></a>, tattha yāthāvasabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ somanassasahagataṃ hutvā pavattateva, tañca kho pubbāsevanavasena. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘āsevanavasena labbhatī’’</span>ti. <span class="bld">Ārakkhakiccaṃ sādheti</span> sativepullappattattā. <span class="bld">Carato</span>tiādinā niccasamādānaṃ dasseti, taṃ vikkhepābhāvena daṭṭhabbaṃ.</p>
  508. <p class="bodytext"><span class="bld">Pabbajjūpagatā</span>ti yaṃ kiñci pabbajjaṃ upagatā, na samitapāpā. <span class="bld">Bhovādino</span>ti jātimattabrāhmaṇe vadati. <span class="bld">Pāṭekkasaccānī</span>ti tehi tehi diṭṭhigatikehi pāṭiyekkaṃ gahitāni ‘‘idameva sacca’’nti abhiniviṭṭhāni diṭṭhisaccādīni. Tānipi hi ‘‘idameva sacca’’nti gahaṇaṃ upādāya ‘‘saccānī’’ti voharīyanti. Tenāha <span class="bld">‘‘idamevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Nīhaṭānī</span>ti attano santānato nīharitāni apanītāni. <span class="bld">Gahitaggahaṇassā</span>ti ariyamaggādhigamato pubbe gahitassa diṭṭhiggāhassa. <span class="bld">Vissaṭṭhabhāvavevacanānī</span>ti ariyamaggena sabbaso pariccāgabhāvassa adhivacanāni.</p>
  509. <p class="bodytext">Natthi etāsaṃ vayo vekallanti <span class="bld">avayā</span>ti āha <span class="bld">‘‘anūnā’’</span>ti, anavasesoti attho. <span class="bld">Esanā</span>ti <a name="V3.0290"></a> kāmesanādayo. <span class="bld">Maggassa kiccanipphatti kathitā</span> rāgādīnaṃ pahīnabhāvadīpanato. <span class="bld">Paccavekkhaṇaphalaṃ kathita</span>nti paccavekkhaṇamukhena ariyaphalaṃ kathitaṃ. Adhigate hi aggaphale sabbaso rāgādīnaṃ anuppādadhammataṃ pajānāti, tañca pajānanaṃ paccavekkhaṇañāṇanti.</p>
  510. <p class="centered">Dutiyaariyāvāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  511. <p class="centered">Nāthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  512. <p class="chapter">3. Mahāvaggo</p>
  513. <p class="subhead">1. Sīhanādasuttavaṇṇanā</p>
  514. <p class="bodytext"><a name="para21"></a><a name="para21_an10"></a><span class="paranum">21</span>. Tatiyassa paṭhame <span class="bld">visamaṭṭhānesū</span>ti papātādīsu visamaṭṭhānesu. <span class="bld">‘‘Aññehi asādhāraṇānī’’</span>ti kasmā vuttaṃ, nanu cetāni sāvakānampi ekaccānaṃ uppajjantīti? Kāmaṃ uppajjanti, yādisāni pana buddhānaṃ ṭhānāṭṭhānañāṇādīni, na tādisāni tadaññesaṃ kadācipi uppajjantīti aññehi asādhāraṇānīti<a name="M3.0313"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘tathāgatasseva balānī’’</span>ti. Imameva hi yathāvuttalesaṃ apekkhitvā tadabhāvato āsayānusayañāṇādīsu eva asādhāraṇasamaññā niruḷhā. Kāmaṃ ñāṇabalānaṃ ñāṇasambhāro visesapaccayo, puññasambhāropi pana nesaṃ paccayo eva. Ñāṇasambhārassapi vā puññasambhārabhāvato <span class="bld">‘‘puññussayasampattiyā āgatānī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  515. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakatihatthikula</span>nti (saṃ. ni. ṭī. 2.2.22) giricaranadicaravanacarādippabhedā gocariyakālāvakanāmā sabbāpi balena pākatikā hatthijāti. <span class="bld">Dasannaṃ purisāna</span>nti thāmamajjhimānaṃ dasannaṃ purisānaṃ. Ekassa tathāgatassa kāyabalanti ānetvā sambandho. <span class="bld">Ekassā</span>ti ca tathā heṭṭhā kathāyaṃ āgatattā desanāsotena vuttaṃ. <span class="bld">Nārāyanasaṅghātabala</span>nti ettha nārā vuccanti rasmiyo. Tā bahū nānāvidhā ito uppajjantīti nārāyanaṃ, vajiraṃ, tasmā <span class="bld">nārāyanasaṅghātabala</span>nti vajirasaṅghātabalanti attho. Ñāṇabalaṃ pana pāḷiyaṃ āgatameva, na kāyabalaṃ viya aṭṭhakathāruḷhamevāti adhippāyo.</p>
  516. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃyuttake</span> <a name="V3.0291"></a> (saṃ. ni. 2.33) <span class="bld">āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānī</span>ti vuttaṃ, tattha (vibha. mūlaṭī. 760) pana nidānavagge sattasattati āgatāni catucattārīsañca. Tesattati pana <span class="bld">paṭisambhidāmagge</span> (paṭi. ma. 1.1) sutamayādīni āgatāni dissanti, na saṃyuttake. <span class="bld">Aññānipī</span>ti etena <span class="bld">ñāṇavatthuvibhaṅge</span> (vibha. 751 ādayo) ekakādivasena vuttāni, aññattha ca ‘‘pubbante ñāṇa’’ntiādinā (dha. sa. 1063) brahmajālādīsu ca ‘‘tayidaṃ tathāgato pajānāti ‘imāni diṭṭhiṭṭhānāni evaṃ gahitānī’ti’’ādinā (dī. ni. 1.36) vuttāni anekāni ñāṇappabhedāni saṅgaṇhāti. Yāthāvappaṭivedhato sayañca akampiyaṃ puggalañca taṃsamaṅginaṃ neyyesu adhibalaṃ karotīti āha <span class="bld">‘‘akampiyaṭṭhena upatthambhanaṭṭhena cā’’</span>ti.</p>
  517. <p class="bodytext">Usabhassa idanti <span class="bld">āsabhaṃ,</span> seṭṭhaṭṭhānaṃ. Sabbaññutāpaṭijānanavasena abhimukhaṃ gacchanti, aṭṭha vā parisā upasaṅkamantīti <span class="bld">āsabhā,</span> pubbabuddhā. <span class="bld">Idaṃ panā</span>ti buddhānaṃ ṭhānaṃ sabbaññutameva vadati. <span class="bld">Tiṭṭhamānovā</span>ti avadantopi tiṭṭhamānova paṭijānāti nāmāti attho. <span class="bld">Upagacchatī</span>ti anujānāti.</p>
  518. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhasu</span> <a name="M3.0314"></a> <span class="bld">parisāsū</span>ti ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ khattiyaparisaṃ…pe… tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmī’’ti (ma. ni. 1.151) vuttāsu aṭṭhasu parisāsu. <span class="bld">Abhītanādaṃ nadatī</span>ti parato dassitañāṇayogena dasabalohanti abhītanādaṃ nadati.</p>
  519. <p class="bodytext">Paṭivedhaniṭṭhattā arahattamaggañāṇaṃ paṭivedhoti <span class="bld">‘‘phalakkhaṇe uppannaṃ nāmā’’</span>ti vuttaṃ. Tena paṭiladdhassapi desanāñāṇassa kiccanipphatti parassa avabujjhanamattena hotīti <span class="bld">‘‘aññāsikoṇḍaññassa sotāpattiphalakkhaṇe pavattaṃ nāmā’’</span>ti vuttaṃ. Tato paraṃ pana yāva parinibbānā desanāñāṇapavatti tasseva pavattitassa dhammacakkassa ṭhānanti veditabbaṃ pavattitacakkassa cakkavattino cakkaratanassa ṭhānaṃ viya.</p>
  520. <p class="bodytext"><span class="bld">Tiṭṭhatī</span>ti vuttaṃ, kiṃ bhūmiyaṃ puriso viya, noti āha <span class="bld">‘‘tadāyattavuttitāyā’’</span>ti. <span class="bld">Ṭhāna</span>nti cettha attalābho dharamānatā ca, na gatinivattīti āha <span class="bld">‘‘uppajjati ceva pavattati cā’’</span>ti. Yattha panetaṃ dasabalañāṇaṃ vitthāritaṃ, taṃ dassento <span class="bld">‘‘abhidhamme panā’’</span>tiādimāha. Sesesupi eseva nayo.</p>
  521. <p class="bodytext">Samādiyantīti <a name="V3.0292"></a> <span class="bld">samādānāni,</span> tāni pana samādiyitvā katāni hontīti āha <span class="bld">‘‘samādiyitvā katāna’’</span>nti. <span class="bld">Kammameva vā kammasamādāna</span>nti etena <span class="bld">samādāna</span>saddassa apubbatthābhāvaṃ dasseti muttagatasadde gatasaddassa viya. <span class="bld">Gatī</span>ti nirayādigatiyo. <span class="bld">Upadhī</span>ti attabhāvo. <span class="bld">Kālo</span>ti kammassa vipaccanārahakālo. <span class="bld">Payogo</span>ti vipākuppattiyā paccayabhūtā kiriyā.</p>
  522. <p class="bodytext"><span class="bld">Agatigāmini</span>nti nibbānagāminiṃ. Vuttañhi ‘‘nibbānañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi nibbānagāminiñca paṭipada’’nti (ma. ni. 1.153). Bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu kāmaṃ sabbesampi cetanā tassevekassa jīvitindriyārammaṇā, taṃ pana kammaṃ tesaṃ nānākāraṃ. Tesu (vibha. aṭṭha. 811) hi eko ādarena chandajāto karoti, eko ‘‘ehi tvampi karohī’’ti parehi nippīḷito karoti, eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko <a name="M3.0315"></a> pettivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva ‘‘iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati, esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye’’ti jānāti. Niraye nibbattamānampi ‘‘esa mahāniraye nibbattissati, esa ussadaniraye’’ti jānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi ‘‘esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppado, esa bahuppado’’ti jānāti. Pettivisaye nibbattamānampi ‘‘esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī’’ti jānāti. Tesu ca kammesu ‘‘idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhissati, idaṃ aññena dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī’’ti jānāti.</p>
  523. <p class="bodytext">Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu kāmaṃ sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva, taṃ pana kammaṃ tesaṃ nānākāraṃ. Tesu hi eko ādarena karotīti sabbaṃ purimasadisaṃ, tasmā tesu keci devaloke nibbattanti, keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva jānāti. ‘‘Iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke. Tatthāpi esa khattiyakule, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule, esa paranimmitavasavattīsu, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesū’’tiādinā tattha tattha hīnapaṇītasuvaṇṇadubbaṇṇaappaparivāramahāparivāratādibhedaṃ taṃ taṃ visesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva jānāti.</p>
  524. <p class="bodytext">Tathā <a name="V3.0293"></a> vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva ‘‘iminā nīhārena esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissati, esa mahābhūtamattameva vavatthapessati, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa arūpapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva, esa paccayapariggaheyeva, esa lakkhaṇārammaṇikavipassanāyameva, esa paṭhamaphaleyeva, esa dutiyaphaleyeva, esa tatiyaphaleyeva, esa arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti jānāti. Kasiṇaparikammaṃ karontesupi ‘‘imassa parikammamattameva bhavissati, esa nimittaṃ uppādessati, esa appanaṃ eva pāpuṇissati, esa jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī’’ti jānāti. Tenāha <span class="bld">‘‘imassa cetanā’’</span>tiādi.</p>
  525. <p class="bodytext">Kāmanato <a name="M3.0316"></a> kāmetabbato kāmappaṭisaṃyuttato ca dhātu <span class="bld">kāmadhātu</span>. <span class="bld">Ādi</span>-saddena byāpādadhāturūpadhātuādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Vilakkhaṇatāyā</span>ti visadisasabhāvatāya. <span class="bld">Khandhāyatanadhātuloka</span>nti anekadhātuṃ nānādhātuṃ khandhalokaṃ āyatanalokaṃ dhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānātīti yojanā. ‘‘Ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāma. Tesupi ekavidhena rūpakkhandho, ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho, bahuvidhena vedanākkhandho. Ekavidhena saññākkhandho…pe… saṅkhārakkhandho…pe… viññāṇakkhandho, bahuvidhena viññāṇakkhandho’’ti evaṃ tāva khandhalokassa, ‘‘idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve cātubhūmakā’’tiādinā āyatanalokassa, ‘‘ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve cātubhūmakā’’tiādinā dhātulokassa anekasabhāvaṃ nānāsabhāvañca pajānāti. Na kevalaṃ upādinnasaṅkhāralokasseva, atha kho anupādinnakasaṅkhāralokassapi ‘‘imāya nāma dhātuyā ussannattā imassa rukkhassa khandho seto, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa sakaṇṭako, imassa bahalattaco, imassa tanuttaco, imassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ, imassa pupphaṃ nīlaṃ pītaṃ lohitaṃ odātaṃ sugandhaṃ duggandhaṃ, imassa phalaṃ khuddakaṃ mahantaṃ dīghaṃ vaṭṭaṃ susaṇṭhānaṃ dussaṇṭhānaṃ maṭṭhaṃ pharusaṃ sugandhaṃ duggandhaṃ madhuraṃ tittakaṃ kaṭukaṃ ambilaṃ kasāvaṃ, imassa kaṇṭako tikhiṇo kuṇṭho ujuko kuṭilo tambo kāḷo odāto hotī’’tiādinā pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃ eva hi etaṃ balaṃ, na aññesaṃ.</p>
  526. <p class="bodytext"><span class="bld">Nānādhimuttikata</span>nti nānajjhāsayataṃ. Adhimutti nāma ajjhāsayadhātu ajjhāsayasabhāvo. So pana hīnapaṇītatāsāmaññena pāḷiyaṃ dvidhāva vuttopi hīnapaṇītādibhedena anekavidhoti āha <span class="bld">‘‘hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāva’’</span>nti. Tattha ye ye sattā yaṃyaṃadhimuttikā, te <a name="V3.0294"></a> te taṃtadadhimuttike eva sevanti bhajanti payirupāsanti dhātusabhāgato. Yathā gūthādīnaṃ dhātūnaṃ sabhāvo eso, yaṃ gūthādīhi eva saṃsandanti samenti, evaṃ hīnajjhāsayā dussīlādīheva saṃsandanti samenti, sampannasīlādayo ca sampannasīlādīheva. Taṃ nesaṃ nānādhimuttikataṃ bhagavā yathābhūtaṃ pajānātīti.</p>
  527. <p class="bodytext"><span class="bld">Vuddhiṃ</span> <a name="M3.0317"></a> <span class="bld">hāniñcā</span>ti paccayavisesena sāmatthiyato adhikataṃ anadhikatañca. Indriyaparopariyattañāṇaniddese (vibha. 814; paṭi. ma. 113) ‘‘āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānātī’’ti āsayādijānanaṃ kasmā niddiṭṭhanti? Āsayajānanādinā yehi indriyehi paroparehi sattā kalyāṇapāpāsayādikā honti, tesaṃ jānanassa vibhāvanato. Evañca katvā indriyaparopariyattaāsayānusayañāṇānaṃ visuṃ asādhāraṇatā, indriyaparopariyattanānādhimuttikatāñāṇānaṃ visuṃ balavatā ca siddhā hoti. Tattha āsayanti yattha sattā nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ, diṭṭhigataṃ vā yathābhūtañāṇaṃ vā <span class="bld">āsayo, anusayo</span> appahīnabhāvena thāmagato kileso. Taṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto tesaṃ tesaṃ diṭṭhigatānaṃ vipassanāmaggañāṇānañca appavattikkhaṇepi jānāti. Vuttañhetaṃ –</p>
  528. <p class="indent">‘‘Kāmaṃ sevantaṃyeva bhagavā jānāti – ‘ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto’ti. Kāmaṃ sevantaṃyeva jānāti – ‘ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto’ti. Nekkhammaṃ sevantaṃyeva jānāti. Byāpādaṃ, abyāpādaṃ, thinamiddhaṃ, ālokasaññaṃ sevantaṃyeva jānāti – ‘ayaṃ puggalo thinamiddhagaruko thinamiddhāsayo thinamiddhādhimutto’’’ti (paṭi. ma. 1.113).</p>
  529. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānāna</span>nti rūpāvacarānaṃ paṭhamādīnaṃ paccanīkajjhāpanaṭṭhena ārammaṇūpanijjhāpanaṭṭhena ca jhānānaṃ. Catukkanayena hetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Aṭṭhannaṃ vimokkhāna</span>nti ettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkhā nāma. Aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagamavimokkho nāma. Catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramatto. Nayadvayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakkaavicāro. Samāpattīsu paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samādhītipi nāmaṃ, samāpattītipi cittekaggatāsabbhāvato, nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ. <span class="bld">Hānabhāgiyadhamma</span>nti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ<a name="V3.0295"></a>. <span class="bld">Visesabhāgiyadhamma</span>nti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ <a name="M3.0318"></a> dutiyajjhānādipakkhandanaṃ. Iti saññāmanasikārānaṃ kāmādidutiyajjhānādipakkhandanāni hānabhāgiyavisesabhāgiyā dhammāti dassitāni. Tehi pana jhānānaṃ taṃsabhāvatā ca dhammasaddena vuttā. <span class="bld">Tasmā</span>ti vuttamevatthaṃ hetubhāvena paccāmasati. <span class="bld">Vodāna</span>nti paguṇatāsaṅkhātaṃ vodānaṃ. Tañhi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhahitvā dutiyajjhānādiadhigamassa paccayattā ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Keci pana ‘‘nirodhato phalasamāpattiyā vuṭṭhānanti pāḷi natthī’’ti vadanti. Te ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo’’ti imāya <span class="bld">pāḷiyā</span> (paṭṭhā. 1.1.417) paṭisedhetabbā. Yo samāpattilābhī samāno eva ‘‘na lābhīmhī’’ti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃ eva ‘‘na kammaṭṭhāna’’nti saññī hoti, so sampattiṃyeva samānaṃ ‘‘vipattī’’ti paccetīti veditabbo.</p>
  530. <p class="bodytext"><span class="bld">Na tathā daṭṭhabba</span>nti yathā paravādinā vuttaṃ, tathā na daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Sakasakakiccameva jānātī</span>ti ṭhānāṭṭhānajānanādisakasakameva kiccaṃ kātuṃ jānāti, yathāsakameva visayaṃ paṭivijjhatīti attho. <span class="bld">Tampī</span>ti tehi dasabalañāṇehi jānitabbampi. <span class="bld">Kammavipākantaramevā</span>ti kammantarassa vipākantarameva jānāti. Cetanācetanāsampayuttadhamme nirayādinibbānagāminippaṭipadābhūte kammanti gahetvā āha <span class="bld">‘‘kammaparicchedamevā’’</span>ti. Dhātunānattañca dhātunānattakāraṇañca <span class="bld">dhātunānattakāraṇa</span>nti ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. Tañhi ñāṇaṃ tadubhayampi jānāti. ‘‘Imāya nāma dhātuyā ussannattā’’tiādinā (vibha. aṭṭha. 812) tathā ceva saṃvaṇṇitaṃ. <span class="bld">Saccaparicchedamevā</span>ti pariññābhisamayādivasena saccānaṃ paricchinnameva. <span class="bld">Appetuṃ na sakkoti</span> aṭṭhamanavamabalāni viya taṃsadisaṃ, iddhividhañāṇamiva <span class="bld">vikubbituṃ</span>. Etenassa balasadisatañca nivāreti. Jhānādiñāṇaṃ viya vā <span class="bld">appetuṃ vikubbituñca</span>. Yadipi hi jhānādipaccavekkhaṇañāṇaṃ sattamabalanti tassa savitakkasavicāratā vuttā, tathāpi jhānādīhi vinā paccavekkhaṇā natthīti jhānādisahagataṃ ñāṇaṃ tadantogadhaṃ katvā <span class="bld">evaṃ</span> vuttanti veditabbaṃ. Atha vā sabbaññutaññāṇaṃ jhānādikiccaṃ viya na sabbaṃ balakiccaṃ kātuṃ sakkotīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘jhānaṃ hutvā appetuṃ, iddhi hutvā vikubbituñca na sakkotī’’</span>ti vuttaṃ, na pana kassaci balassa jhānaiddhibhāvatoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  531. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M3.0319"></a> kiccavisesavasenapi dasabalañāṇasabbaññutaññāṇavisesaṃ dassetvā idāni vitakkattikabhūmantaravasenapi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Paṭipāṭiyā</span>tiādito paṭṭhāya paṭipāṭiyā.</p>
  532. <p class="bodytext">Anupadavaṇṇanaṃ <a name="V3.0296"></a> ñatvā veditabbānīti sambandho. Kilesāvaraṇaṃ niyatamicchādiṭṭhi. Kilesāvaraṇassa abhāvo āsavakkhayañāṇādhigamassa ṭhānaṃ, tabbhāvo aṭṭhānaṃ. Anadhigamassa pana tadubhayampi yathākkamaṃ aṭṭhānaṃ ṭhānañcāti tattha kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘lokiya…pe… dassanato cā’’</span>ti āha. Tattha lokiyasammādiṭṭhiyā ṭhiti āsavakkhayādhigamassa ṭhānaṃ kilesāvaraṇābhāvassa kāraṇattā. Sā hi tasmiṃ sati na hoti, asati ca hoti. Etena tassā aṭṭhitiyā tassa aṭṭhānatā vuttā eva. <span class="bld">Nesaṃ</span> veneyyasattānaṃ. <span class="bld">Dhātuvemattadassanato</span>ti kāmadhātuādīnaṃ pavattibhedadassanato, yadaggena dhātuvemattaṃ jānāti, tadaggena cariyādivisesampi jānāti. <span class="bld">Dhātuvemattadassanato</span>ti vā dhammadhātuvemattadassanato. Sabbāpi hi cariyā dhammadhātupariyāpannā evāti. <span class="bld">Payogaṃ anādiyitvāpi</span> santatimahāmattādīnaṃ viya. <span class="bld">Dibbacakkhānubhāvato pattabbenā</span>ti ettha dibbacakkhunā parassa hadayavatthusannissayalohitavaṇṇadassanamukhena tadā pavattamānacittajānanatthaṃ parikammakaraṇaṃ nāma sāvakānaṃ, tañca kho ādikammikānaṃ, yato dibbacakkhuānubhāvato cetopariyañāṇassa pattabbatā siyā. Buddhānaṃ pana yadipi āsavakkhayañāṇādhigamato pageva dibbacakkhuñāṇādhigamo, tathāpi tathāparikammakaraṇaṃ natthi vijjāttayasiddhiyā sijjhanato. Sesābhiññāttaye cetopariyañāṇaṃ dibbacakkhuñāṇādhigamena pattanti ca vattabbataṃ labhatīti tathā vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  533. <p class="centered">Sīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  534. <p class="subhead">2-4. Adhivuttipadasuttādivaṇṇanā</p>
  535. <p class="bodytext"><a name="para22-24"></a><a name="para22-24_an10"></a><span class="paranum">22-24</span>. Dutiye <span class="bld">adhivacanapadāna</span>nti paññattipadānaṃ. Dāsādīsu sirivaḍḍhakādisaddā viya vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattiyā adhivacanaṃ paññatti. Atha vā adhisaddo uparibhāge. Vuccatīti vacanaṃ, upari vacanaṃ adhivacanaṃ, upādābhūtarūpādīnaṃ <a name="M3.0320"></a> upari paññapiyamānā upādāpaññattīti attho, tasmā paññattidīpakapadānīti attho daṭṭhabbo. Tassa padāni padaṭṭhānāni <span class="bld">adhivacanapadāni</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘tesaṃ ye’’</span>tiādi. <span class="bld">Tesa</span>nti adhivacanānaṃ. <span class="bld">Ye</span>ti khandhādayo. Adhivuttitāya <span class="bld">adhivuttiyoti diṭṭhiyo vuccanti</span>. Adhikañhi sabhāvadhammesu sassatādiṃ, pakatiādiṃ, drabyādiṃ, jīvādiṃ, kāyādiñca, abhūtaṃ atthaṃ ajjhāropetvā diṭṭhiyo pavattantīti. Tenāha <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi. Tatiyacatutthāni suviññeyyāni.</p>
  536. <p class="centered">Adhivuttipadasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  537. <p class="subhead">5. Kasiṇasuttavaṇṇanā</p>
  538. <p class="bodytext"><a name="para25"></a><a name="para25_an10"></a><span class="paranum">25</span>. Pañcame <a name="V3.0297"></a> <span class="bld">sakalaṭṭhenā</span>ti nissesaṭṭhena. Anavasesapharaṇavasena cettha sakalaṭṭho veditabbo, asubhanimittādīsu viya ekadese aṭṭhatvā anavasesato gahetabbaṭṭhenāti attho. <span class="bld">Tadārammaṇānaṃ dhammāna</span>nti taṃ kasiṇaṃ ārabbha pavattanakadhammānaṃ. <span class="bld">Khettaṭṭhenā</span>ti uppattiṭṭhānaṭṭhena. <span class="bld">Adhiṭṭhānaṭṭhenā</span>ti pavattiṭṭhānabhāvena. Yathā khettaṃ sassānaṃ uppattiṭṭhānaṃ vaḍḍhanaṭṭhānañca, evameva taṃ ta jhānaṃ sampayuttadhammānanti. Yogino vā sukhavisesānaṃ kāraṇabhāvena. <span class="bld">Paricchinditvā</span>ti idaṃ ‘‘uddhaṃ adho tiriya’’nti etthāpi yojetabbaṃ. Paricchinditvā eva hi sabbattha kasiṇaṃ vaḍḍhetabbaṃ. <span class="bld">Tena tena vā kāraṇenā</span>ti tena tena upariādīsu kasiṇavaḍḍhanakāraṇena. Yathā kinti āha <span class="bld">‘‘ālokamiva rūpadassanakāmo’’</span>ti. Yathā dibbacakkhunā uddhaṃ ce rūpaṃ daṭṭhukāmo, uddhaṃ ālokaṃ pasāreti. Adho ce, adho. Samantato ce rūpaṃ daṭṭhukāmo, samantato ālokaṃ pasāreti, evaṃ sabbakasiṇanti attho. <span class="bld">Ekassā</span>ti pathavīkasiṇādīsu ekekassa. <span class="bld">Aññabhāvānupagamanattha</span>nti aññakasiṇabhāvānupagamanadīpanatthaṃ, aññassa vā kasiṇabhāvānupagamanadīpanatthaṃ. Na hi aññena pasāritakasiṇaṃ tato aññena pasāritakasiṇabhāvaṃ upagacchati, evampi nesaṃ aññakasiṇasambhedābhāvo veditabbo. <span class="bld">Na aññaṃ</span> pathavīādi. Na hi udakena ṭhitaṭṭhāne sasambhārapathavī atthi. <span class="bld">Aññakasiṇasambhedo</span>ti āpokasiṇādinā saṅkaro. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti sabbesu sesakasiṇesu.</p>
  539. <p class="bodytext">Ekadese <a name="M3.0321"></a> aṭṭhatvā anavasesapharaṇaṃ pamāṇassa aggahaṇato <span class="bld">appamāṇaṃ</span>. Teneva hi nesaṃ kasiṇasamaññā. Tathā cāha <span class="bld">‘‘tañhī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">cetasā pharanto</span>ti bhāvanācittena ārammaṇaṃ karonto. Bhāvanācittañhi kasiṇaṃ parittaṃ vā vipulaṃ vā sakalameva manasi karoti, na ekadesaṃ. Kasiṇugghāṭimākāse pavattaviññāṇaṃ pharaṇaappamāṇavasena viññāṇakasiṇanti vuttaṃ. Tathā hi taṃ viññāṇanti vuccati. <span class="bld">Kasiṇavasenā</span>ti ugghāṭitakasiṇavasena kasiṇugghāṭimākāse uddhaṃadhotiriyatā veditabbā. Yattakañhi ṭhānaṃ kasiṇaṃ pasāritaṃ, tattakaṃ ākāsabhāvanāvasena ākāsaṃ hotīti. Evaṃ yattakaṃ ṭhānaṃ ākāsaṃ hutvā upaṭṭhitaṃ, tattakaṃ sakalameva pharitvā viññāṇassa pavattanato āgamanavasena viññāṇakasiṇepi uddhaṃadhotiriyatā vuttāti āha <span class="bld">‘‘kasiṇugghāṭimākāsavasena tattha pavattaviññāṇe uddhaṃadhotiriyatā veditabbā’’</span>ti.</p>
  540. <p class="centered">Kasiṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  541. <p class="subhead">6. Kāḷīsuttavaṇṇanā</p>
  542. <p class="bodytext"><a name="para26"></a><a name="para26_an10"></a><span class="paranum">26</span>. Chaṭṭhe <a name="V3.0298"></a> <span class="bld">atthassa patti</span>nti ekantato hitānuppattiṃ. <span class="bld">Hadayassa santi</span>nti paramacittūpasamaṃ. <span class="bld">Kilesasena</span>nti kāmaguṇasaṅkhātaṃ paṭhamaṃ kilesasenaṃ. Sā hi kilesasenā accharāsaṅghātasabhāvāpi paṭipatthayamānā piyāyitabbaicchitabbarūpasabhāvato piyarūpasātarūpā nāma attano kiccavasena. <span class="bld">Ahaṃ ekova jhāyanto</span>ti ahaṃ gaṇasaṅgaṇikāya kilesasaṅgaṇikāya ca abhāvato eko asahāyo lakkhaṇūpanijjhānena jhāyanto. <span class="bld">Anubujjhi</span>nti anukkamena maggapaṭipāṭiyā bujjhiṃ paṭivijjhiṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – piyarūpaṃ sātarūpaṃ senaṃ jinitvā ahaṃ ekova jhāyanto ‘‘atthassa pattiṃ hadayassa santi’’nti saṅkhaṃ gataṃ arahattasukhaṃ paṭivijjhiṃ, tasmā janena mittasanthavaṃ na karomi, teneva ca me kāraṇena kenaci saddhiṃ sakkhī na sampajjatīti. <span class="bld">Atthābhinibbattesu</span>nti itisaddalopenāyaṃ niddesoti āha <span class="bld">‘‘atthoti gahetvā’’</span>ti.</p>
  543. <p class="centered">Kāḷīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  544. <p class="subhead">7. Paṭhamamahāpañhasuttavaṇṇanā</p>
  545. <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_an10"></a><span class="paranum">27</span>. Sattame <a name="M3.0322"></a> <span class="bld">vuccethā</span>ti vucceyya. <span class="bld">Dutiyapadepī</span>ti ‘‘anusāsaniyā vā anusāsani’’nti evaṃ dutiyavākyepi. <span class="bld">Te kira</span> bhikkhū. <span class="bld">Na ceva sampāyissantī</span>ti na ceva sammadeva pakārehi gahessanti ñāpessanti. Tenāha <span class="bld">‘‘sampādetvā kathetuṃ na sakkhissantī’’</span>ti. Yasmā avisaye pañhaṃ pucchitā honti, tasmā vighātaṃ āpajjissantīti yojanā. <span class="bld">Aññathā ārādhanaṃ nāma natthī</span>ti iminā sapaccayanāmarūpānaṃ yāthāvato avabodho eva ito bāhirakānaṃ natthi, kuto pavedanāti dasseti. <span class="bld">Ārādhana</span>nti yāthāvapavedanena cittassa paritosanaṃ.</p>
  546. <p class="bodytext"><span class="bld">Eko pañho</span>ti eko pañhamaggo, ekaṃ pañhagavesananti attho. <span class="bld">Eko uddeso</span>ti ekaṃ uddisanaṃ atthassa saṃkhittavacanaṃ. <span class="bld">Veyyākaraṇa</span>nti niddisanaṃ atthassa vivaritvā kathanaṃ. <span class="bld">Hetunā</span>ti ‘‘antavantato anaccantikato tāvakālikato niccappaṭikkhepato’’ti evamādinā nayena yathā ime saṅkhārā etarahi, evaṃ atīte anāgate ca aniccā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammāti atītānāgatesu nayena.</p>
  547. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbe sattā</span>ti anavasesā sattā. Te pana bhavabhedato saṅkhepeneva bhinditvā dassento <span class="bld">‘‘kāmabhavādīsū’’</span>tiādimāha<a name="V3.0299"></a>. Byadhikaraṇānampi bāhiratthasamāso hoti yathā ‘‘urasilomo’’ti āha <span class="bld">‘‘āhārato ṭhiti etesanti āhāraṭṭhitikā’’</span>ti. Tiṭṭhati etenāti vā ṭhiti, āhāro ṭhiti etesanti <span class="bld">āhāraṭṭhitikā</span>ti evaṃ vā ettha samāsaviggaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Āhāraṭṭhitikā</span>ti paccayaṭṭhitikā, paccayāyattavuttikāti attho. Paccayattho hettha āhārasaddo ‘‘ayamāhāro anuppannassa vā kāmacchandassa uppādāyā’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.232) viya. Evañhi ‘‘sabbe sattā’’ti iminā asaññasattā pariggahitā honti. Sā panāyaṃ āhāraṭṭhitikatā nippariyāyato saṅkhāradhammo. Tenāhu aṭṭhakathācariyā ‘‘āhāraṭṭhitikāti āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā; visuddhi. 1.136). Yadi evaṃ ‘‘sabbe sattā’’ti idaṃ kathanti? Puggalādhiṭṭhānadesanāti nāyaṃ doso. Tenevāha – ‘‘ekadhamme, bhikkhave, bhikkhu sammā nibbindamāno sammā virajjamāno sammā vimuccamāno sammā <a name="M3.0323"></a> pariyantadassāvī sammadatthaṃ abhisamecca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti. Katamasmiṃ ekadhamme? Sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti. Yvāyaṃ puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesaṃ saṅkhārānaṃ paccayāyattavuttitāya āhārapariyāyena sāmaññato paccayadhammo vutto, ayaṃ āhāro nāma eko dhammo.</p>
  548. <p class="bodytext">Codako vuttampi atthaṃ yāthāvato appaṭivijjhamāno neyyatthaṃ suttapadaṃ nītatthato dahanto ‘‘sabbe sattā’’ti vacanamatte ṭhatvā <span class="bld">‘‘nanu cā’’</span>tiādinā codeti. Ācariyo aviparītaṃ tattha yathādhippetamatthaṃ pavedento <span class="bld">‘‘na virujjhatī’’</span>ti vatvā <span class="bld">‘‘tesañhi jhānaṃ āhāro hotī’’</span>ti āha. <span class="bld">Jhāna</span>nti ekavokārabhavāvahaṃ saññāya virajjanavasena pavattarūpāvacaracatutthajjhānaṃ. Pāḷiyaṃ pana ‘‘anāhārā’’ti vacanaṃ asaññabhave catunnaṃ āhārānaṃ abhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, na paccayāhārassa abhāvato. <span class="bld">Evaṃ santepī</span>ti idaṃ sāsane yesu dhammesu visesato āhārasaddo niruḷho, ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti ettha yadi teyeva gayhanti, abyāpitadosamāpanno. Atha sabbopi paccayadhammo āhāroti adhippeto, imāya āhārapāḷiyā virodho āpannoti dassetuṃ āraddhaṃ. <span class="bld">‘‘Na virujjhatī’’</span>ti yenādhippāyena vuttaṃ, taṃ vivaranto <span class="bld">‘‘etasmiñhi sutte’’</span>tiādimāha. Kabaḷīkārāhārādīnaṃ ojaṭṭhamakarūpāharaṇādi nippariyāyena āhārabhāvo. Yathā hi kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakarūpāharaṇena rūpakāyaṃ upatthambhenti, evaṃ phassādayo vedanādiāharaṇena nāmakāyaṃ upatthambheti, tasmā satipi janakabhāve upatthambhakabhāvo ojādīsu sātisayo labbhamāno mukhyo āhāraṭṭhoti te eva <span class="bld">nippariyāyena āhāralakkhaṇā dhammā vuttā</span>.</p>
  549. <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sutte pariyāyena paccayo āhāroti vutto, sabbo paccayadhammo attano phalaṃ <a name="V3.0300"></a> āharatīti imaṃ pariyāyaṃ labhatīti. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbadhammānañhī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">sabbadhammāna</span>nti sabbesaṃ saṅkhatadhammānaṃ. Idāni yathāvuttamatthaṃ suttena samatthetuṃ <span class="bld">‘‘tenevāhā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Aya</span>nti paccayāhāro. <span class="bld">Nippariyāyāhāropi gahitova hotī</span>ti yāvatā sopi paccayabhāveneva janako upatthambhako ca hutvā taṃ taṃ phalaṃ āharatīti vattabbataṃ labhatīti.</p>
  550. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti <a name="M3.0324"></a> pariyāyāhāro, nippariyāyāhāroti dvīsu āhāresu asaññabhave yadipi nippariyāyāhāro na labbhati, pariyāyāhāro pana labbhateva. Idāni tamevatthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘anuppanne hi buddhe’’</span>tiādi vuttaṃ. Uppanne buddhe titthakaramatanissitānaṃ jhānabhāvanāya asijjhanato <span class="bld">‘‘anuppanne buddhe’’</span>ti vuttaṃ. Sāsanikā tādisaṃ jhānaṃ na nibbattentīti <span class="bld">‘‘titthāyatane pabbajitā’’</span>ti vuttaṃ. Titthiyā hi upapattivisese vimuttisaññino saññāvirāgāvirāgesu ādīnavānisaṃsadassinova hutvā asaññasamāpattiṃ nibbattetvā akkhaṇabhūmiyaṃ uppajjanti, na sāsanikā. <span class="bld">Vāyokasiṇe parikkammaṃ katvā</span>ti vāyokasiṇe paṭhamādīni tīṇi jhānāni nibbattetvā tatiyajjhāne ciṇṇavasī hutvā tato vuṭṭhāya catutthajjhānādhigamāya parikammaṃ katvā. Tenevāha <span class="bld">‘‘catutthajjhānaṃ nibbattetvā’’</span>ti.</p>
  551. <p class="bodytext">Kasmā (dī. ni. ṭī. 1.68-73; dī. ni. abhi. ṭī. 1.68-73) panettha vāyokasiṇeyeva parikammaṃ vuttanti? Vuccate, yatheva hi rūpapaṭibhāgabhūtesu kasiṇavisesesu rūpavibhāvanena rūpavirāgabhāvanāsaṅkhāto arūpasamāpattiviseso sacchikarīyati, evaṃ aparibyattaviggahatāya arūpapaṭibhāgabhūte kasiṇavisese arūpavibhāvanena arūpavirāgabhāvanā saṅkhāto rūpasamāpattiviseso adhigamīyatīti. Ettha ca ‘‘saññā rogo, saññā gaṇḍo’’tiādinā (ma. ni. 3.24), ‘‘dhi cittaṃ, dhi vatetaṃ citta’’ntiādinā ca nayena arūpappavattiyā ādīnavadassanena tadabhāve ca santapaṇītabhāvasanniṭṭhānena rūpasamāpattiyā abhisaṅkharaṇaṃ arūpavirāgabhāvanā. Rūpavirāgabhāvanā pana saddhiṃ upacārena arūpasamāpattiyo, tatthāpi visesena paṭhamāruppajjhānaṃ. Yadi evaṃ ‘‘paricchinnākāsakasiṇepī’’ti vattabbaṃ, tassāpi arūpapaṭibhāgatā labbhatīti? Icchitamevetaṃ, kesañci avacanaṃ panettha pubbācariyehi aggahitabhāvena. Yathā hi rūpavirāgabhāvanā virajjanīyadhammābhāvamattena parinipphannā, virajjanīyadhammaparibhāsabhūte ca visayavisese pātubhavati, evaṃ arūpavirāgabhāvanāpīti vuccamāne na koci virodho. Titthiyeheva pana tassā samāpattiyā paṭipajjitabbatāya tesañca visayapathe sūpanibandhanasseva tassa jhānassa paṭipattito diṭṭhivantehi pubbācariyehi catuttheyeva bhūtakasiṇe arūpavirāgabhāvanāparikammaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Kiñca <a name="M3.0325"></a> vaṇṇakasiṇesu viya purimabhūtakasiṇattayepi <a name="V3.0301"></a> vaṇṇappaṭicchāyāva paṇṇatti ārammaṇaṃ jhānassa lokavohārānurodheneva pavattito. Evañca katvā <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.57) pathavīkasiṇassa ādāsacandamaṇḍalūpamavacanañca samatthitaṃ hoti, catutthaṃ pana bhūtakasiṇaṃ bhūtappaṭicchāyameva jhānassa gocarabhāvaṃ gacchatīti tassevaṃ arūpapaṭibhāgatā yuttāti vāyokasiṇeyeva parikammaṃ vuttanti veditabbaṃ.</p>
  552. <p class="bodytext">Dhīti jigucchanatthe nipāto, tasmā <span class="bld">dhi citta</span>nti cittaṃ jigucchāmi. <span class="bld">Dhi vatetaṃ citta</span>nti etaṃ mama cittaṃ jigucchitaṃ vata hotu. <span class="bld">Vatā</span>ti sambhāvane. Tena jigucchanaṃ sambhāvento vadati. <span class="bld">Nāmā</span>ti ca sambhāvane eva. Tena cittassa abhāvaṃ sambhāveti. Cittassa bhāvābhāvesu ādīnavānisaṃse dassetuṃ <span class="bld">‘‘cittañhī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Khantiṃ ruciṃ uppādetvā</span>ti cittassa abhāvo eva sādhu suṭṭhūti imaṃ diṭṭhinijjhānakkhantiṃ tattha ca abhiruciṃ uppādetvā. Tathā bhāvitassa jhānassa ṭhitibhāgiyabhāvappattiyā <span class="bld">aparihīnajjhānā</span>. Titthāyatane pabbajitasseva tathā jhānabhāvanā hotīti āha <span class="bld">‘‘manussaloke’’</span>ti. <span class="bld">Paṇihito ahosī</span>ti maraṇassa āsannakāle ṭhapito ahosi. Yadi ṭhānādinā ākārena nibbatteyya kammabalena, yāva bhedā tenevākārena tiṭṭheyyāti āha <span class="bld">‘‘tena iriyāpathenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evarūpānampī</span>ti evaṃ acetanānampi. <span class="bld">Pi</span>-saddena pageva sacetanānanti dasseti. Kathaṃ pana acetanānaṃ nesaṃ paccayāhārassa upakappananti codanaṃ sandhāya tattha nidassanaṃ dassento <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādimāha. Tena na kevalamāgamoyeva, ayamettha yuttīti dasseti. <span class="bld">Tāva tiṭṭhantī</span>ti ukkaṃsato pañca mahākappasatāni tiṭṭhanti.</p>
  553. <p class="bodytext">Ye uṭṭhānavīriyena divasaṃ vītināmetvā tassa nissandaphalamattaṃ kiñcideva labhitvā jīvikaṃ kappenti, te <span class="bld">uṭṭhānaphalūpajīvino</span>. Ye pana attano puññaphalameva upajīvanti, te <span class="bld">puññaphalūpajīvino</span>. Nerayikānaṃ pana neva uṭṭhānavīriyavasena jīvikakappanaṃ, puññaphalassa pana lesopi natthīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ye pana nerayikā…pe… jīvīti vuttā’’</span>ti. Paṭisandhiviññāṇassa āharaṇena manosañcetanā āhāroti vuttā, na yassa kassaci phalassāti <a name="M3.0326"></a> adhippāyena <span class="bld">‘‘kiṃ pañca āhārā atthī’’</span>ti codeti. Ācariyo nippariyāyāhāre adhippete ‘‘siyā tava codanā avasarā, sā pana ettha anavasarā’’ti ca dassento <span class="bld">‘‘pañca, na pañcāti idaṃ na vattabba’’</span>nti vatvā pariyāyāhārasseva panettha adhippetabhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘nanu paccayo āhāro’ti vuttameta’’</span>nti āha. <span class="bld">Tasmā</span>ti yassa kassaci paccayassa āhāroti icchitattā. Idāni vuttamevatthaṃ pāḷiyā samatthento <span class="bld">‘‘yaṃ sandhāyā’’</span>tiādimāha.</p>
  554. <p class="bodytext">Mukhyāhāravasenapi <a name="V3.0302"></a> nerayikānaṃ āhāraṭṭhitikataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kabaḷīkārāhāraṃ…pe… sādhetī’’</span>ti vuttaṃ. Yadi evaṃ nerayikā sukhappaṭisaṃvedinopi hontīti? Noti dassetuṃ <span class="bld">‘‘kheḷo hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Tayo</span>ti tayo arūpāhārā kabaḷīkārāhārassa abhāvato. <span class="bld">Avasesāna</span>nti asaññasattehi avasesānaṃ kāmabhavādīsu nibbattasattānaṃ. Paccayāhāro hi sabbesaṃ sādhāraṇoti.</p>
  555. <p class="centered">Paṭhamamahāpañhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  556. <p class="subhead">8-9. Dutiyamahāpañhasuttādivaṇṇanā</p>
  557. <p class="bodytext"><a name="para28-29"></a><a name="para28-29_an10"></a><span class="paranum">28-29</span>. Aṭṭhame <span class="bld">evaṃnāmake</span>ti kajaṅgalāti evaṃ itthiliṅgavasena laddhanāmake majjhimappadesassa mariyādabhūte nagare. ‘‘Nigame’’tipi vadanti, ‘‘niculavane’’tipi vadanti. Niculaṃ nāma ekā rukkhajāti, ‘‘nīparukkho’’tipi vadanti. Tena sañchanno mahāvanasaṇḍo, tattha viharatīti attho. <span class="bld">Hetunā nayenā</span>ti ca heṭṭhā vuttameva. Nanu ca <span class="bld">‘‘eso ceva tassa attho’’</span>ti kasmā vuttaṃ. Bhagavatā hi cattārotiādipañhabyākaraṇā cattāro āhārā, pañcupādānakkhandhā, cha ajjhattikāni āyatanāni, satta viññāṇaṭṭhitiyo, aṭṭha lokadhammā dassitā. Bhikkhuniyā pana cattāro satipaṭṭhānā, pañcindriyāni, cha nissāraṇīyā dhātuyo, satta bojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti dassitadhammā aññoyevattho bhikkhuniyā dassitoti codanaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘kiñcāpī’’</span>tiādi. Navame natthi vattabbaṃ.</p>
  558. <p class="centered">Dutiyamahāpañhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  559. <p class="subhead">10. Dutiyakosalasuttavaṇṇanā</p>
  560. <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_an10"></a><span class="paranum">30</span>. Dasame <a name="M3.0327"></a> uggantvā yujjhati etāyāti <span class="bld">uyyodhikā,</span> satthappahārehi yujjhitassetaṃ adhivacanaṃ. Uggantvā yujjhanaṃ vā <span class="bld">uyyodhiko,</span> satthappahāro. Tenāha <span class="bld">‘‘yuddhato nivatto’’</span>ti. <span class="bld">Upassutivasena yujjhitabbākāraṃ ñatvā</span>ti jetavane kira dattatthero dhanuggahatissattheroti dve mahallakattherā vihārapaccante paṇṇasālāya vasanti. Tesu dhanuggahatissatthero pacchimayāme pabujjhitvā uṭṭhāya nisinno dattattheraṃ āmantetvā ‘‘ayaṃ te mahodaro kosalo bhuttabhattameva pūtiṃ karoti, yuddhavicāraṇaṃ pana kiñci na jānāti, parājitotveva vadāpetī’’ti vatvā tena <a name="V3.0303"></a> ‘‘kiṃ pana kātuṃ vaṭṭatī’’ti vutte – ‘‘bhante, yuddho nāma padumabyūho cakkabyūho sakaṭabyūhoti tayo byūhā honti, ajātasattuṃ gaṇhitukāmena asukasmiṃ nāma pabbatakucchismiṃ dvīsu pabbatabhittīsu manusse ṭhapetvā purato dubbalaṃ dassetvā pabbatantaraṃ paviṭṭhabhāvaṃ jānitvā paviṭṭhamaggaṃ rundhitvā purato ca pacchato ca ubhosu pabbatabhittīsu vaggitvā naditvā jālapakkhittamacchaṃ viya katvā sakkā gahetu’’nti. Tasmiṃ khaṇe ‘‘bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ suṇāthā’’ti rañño pesitacarapurisā taṃ sutvā rañño ārocesuṃ. Taṃ sutvā rājā saṅgāmabheriṃ paharāpetvā gantvā sakaṭabyūhaṃ katvā ajātasattuṃ jīvaggāhaṃ gaṇhi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘upassutivase…pe... ajātasattuṃ gaṇhī’’</span>ti.</p>
  561. <p class="bodytext"><span class="bld">Doṇapāka</span>nti doṇataṇḍulānaṃ pakkabhattaṃ. <span class="bld">Doṇa</span>nti catunāḷikānametamadhivacanaṃ. <span class="bld">Manujassā</span>ti sattassa. <span class="bld">Tanukassā</span>ti tanukā appikā assa puggalassa, bhuttapaccayā visabhāgavedanā na honti. <span class="bld">Saṇika</span>nti mandaṃ mudukaṃ, aparissayamevāti attho. <span class="bld">Jīratī</span>ti paribhuttāhāro paccati. <span class="bld">Āyu pālaya</span>nti nirogo avedano jīvitaṃ rakkhanto. Atha vā <span class="bld">saṇikaṃ jīratī</span>ti so bhojane mattaññū puggalo parimitāhāratāya saṇikaṃ cirena jīrati jaraṃ pāpuṇāti jīvitaṃ pālayanto.</p>
  562. <p class="bodytext"><span class="bld">Imaṃ ovādaṃ adāsī</span>ti ekasmiṃ kira (dha. pa. aṭṭha. 2.203 pasenadikosalavatthu) samaye rājā taṇḍuladoṇassa odanaṃ tadupiyena sūpabyañjanena bhuñjati. So ekadivasaṃ bhuttapātarāso <a name="M3.0328"></a> bhattasammadaṃ avinodetvā satthu santikaṃ gantvā kilantarūpo ito cito ca samparivattati, niddāya abhibhuyyamānopi lahukaṃ nipajjituṃ asakkonto ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ satthā āha ‘‘kiṃ, mahārāja, avissamitvāva āgatosī’’ti. Āma, bhante, bhuttakālato paṭṭhāya me mahādukkhaṃ hotīti. Atha naṃ satthā, ‘‘mahārāja, atibahubhojīnaṃ etaṃ dukkhaṃ hotī’’ti vatvā –</p>
  563. <p class="gatha1">‘‘Middhī yadā hoti mahagghaso ca,</p>
  564. <p class="gatha2">Niddāyitā samparivattasāyī;</p>
  565. <p class="gatha3">Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho,</p>
  566. <p class="gathalast">Punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti. (dha. pa. 325; netti. 26, 90) –</p>
  567. <p class="unindented">Imāya <a name="V3.0304"></a> gāthāya ovaditvā, ‘‘mahārāja, bhojanaṃ nāma mattāya bhuñjituṃ vaṭṭati, mattabhojino hi sukhaṃ hotī’’ti uttaripi puna ovadanto ‘‘manujassa sadā satīmato’’ti (saṃ. ni. 1.124) imaṃ gāthamāha.</p>
  568. <p class="bodytext">Rājā pana gāthaṃ uggaṇhituṃ nāsakkhi, samīpe ṭhitaṃ pana bhāgineyyaṃ sudassanaṃ nāma māṇavaṃ ‘‘imaṃ gāthaṃ uggaṇha tātā’’ti āha. So taṃ gāthaṃ uggaṇhitvā ‘‘kiṃ karomi, bhante’’ti satthāraṃ pucchi. Atha naṃ satthā āha, ‘‘māṇava, imaṃ gāthaṃ naṭo viya pattapattaṭṭhāne mā avaca, rañño pātarāsaṃ bhuñjanaṭṭhāne ṭhatvā paṭhamapiṇḍādīsupi avatvā avasāne piṇḍe gahite vadeyyāsi, rājā sutvā bhattapiṇḍaṃ chaḍḍessati. Atha rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tāvatake taṇḍule hāreyyāsi. Pātarāse ca vatvā sāyamāse mā vadeyyāsī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā taṃ divasaṃ rañño pātarāsaṃ bhutvā gatattā sāyamāse bhagavato anusiṭṭhiniyāmena gāthaṃ abhāsi. Rājā dasabalassa vacanaṃ saritvā bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃyeva chaḍḍesi. Rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā punadivase tattake taṇḍule hariṃsu, sopi māṇavo divase divase tathāgatassa santikaṃ gacchati. Dasabalassa vissāsiko ahosi. Atha naṃ ekadivasaṃ pucchi ‘‘rājā kittakaṃ bhuñjatī’’ti? So ‘‘nāḷikodana’’nti āha. Vaṭṭissati ettāvatā <a name="M3.0329"></a> purisabhāgo esa, ito paṭṭhāya gāthaṃ mā vadīti. Rājā tatheva saṇṭhāsi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsī’’</span>ti. Rattaññutāya vaḍḍhitaṃ sīlaṃ assa atthīti <span class="bld">vaḍḍhitasīlo. Apothujjanikehi sīlehī</span>ti catupārisuddhisīlehi sīlaṃ ariyaṃ suddhaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ariyasīlo’’</span>ti. Tadekaṃ anavajjaṭṭhena kusalaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘kusalasīlo’’</span>ti.</p>
  569. <p class="centered">Dutiyakosalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  570. <p class="centered">Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  571. <p class="chapter">4. Upālivaggo</p>
  572. <p class="subhead">1. Upālisuttavaṇṇanā</p>
  573. <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_an10"></a><span class="paranum">31</span>. Catutthassa <a name="V3.0305"></a> paṭhame <span class="bld">atthavase</span>ti vuddhivisese, sikkhāpadapaññattihetu adhigamanīye hitaviseseti attho. Atthoyeva vā <span class="bld">atthavaso,</span> dasa atthe dasa kāraṇānīti vuttaṃ hoti. Atha vā attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti <span class="bld">atthavaso,</span> hetūti evampettha attho daṭṭhabbo. ‘‘Ye mama sotabbaṃ saddahātabbaṃ maññissanti, tesaṃ taṃ assa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti vuttattā <span class="bld">‘‘yo ca tathāgatassa vacanaṃ sampaṭicchati, tassa taṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Asampaṭicchane ādīnava</span>nti bhaddālisutte viya asampaṭicchane ādīnavaṃ dassetvā. Sukhavihārābhāve sahajīvamānassa abhāvato sahajīvitāpi sukhavihārova vutto. <span class="bld">Sukhavihāro</span> nāma catunnaṃ iriyāpathavihārānaṃ phāsutā.</p>
  574. <p class="bodytext"><span class="bld">Maṅkuta</span>nti nittejataṃ. <span class="bld">Dhammenā</span>tiādīsu <span class="bld">dhammo</span>ti bhūtaṃ vatthu. <span class="bld">Vinayo</span>ti codanā ceva sāraṇā ca. <span class="bld">Satthusāsana</span>nti ñattisampadā ceva anussāvanasampadā ca.</p>
  575. <p class="bodytext"><span class="bld">Piyasīlāna</span>nti sikkhākāmānaṃ. Tesañhi sīlaṃ piyaṃ hoti. Tenevāha <span class="bld">‘‘sikkhāttayapāripūriyā ghaṭamānā’’</span>ti. <span class="bld">Sandiddhamanā</span>ti saṃsayaṃ āpajjamanā<a name="M3.0330"></a>. <span class="bld">Ubbaḷhā hontī</span>ti pīḷitā honti. <span class="bld">Saṅghakammānī</span>ti satipi uposathapavāraṇānaṃ saṅghakammabhāve gobalībaddañāyena uposathaṃ pavāraṇañca ṭhapetvā upasampadādisesasaṅghakammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Samaggānaṃ bhāvo <span class="bld">sāmaggī</span>.</p>
  576. <p class="bodytext">‘‘Nāhaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.</p>
  577. <p class="gatha1">‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;</p>
  578. <p class="gatha1">Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;</p>
  579. <p class="gathalast">Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –</p>
  580. <p class="unindented">Ettha <a name="V3.0306"></a> tebhūmakaṃ kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. Idha pana parūpavādavippaṭisāravadhabandhādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā <span class="bld">āsavā</span>ti āha <span class="bld">‘‘asaṃvare ṭhitena tasmiṃyeva attabhāve pattabbā’’</span>tiādi. Yadi hi bhagavā sikkhāpadaṃ na ca paññapeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavanappakārā anatthā, te sandhāya idaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’</span>ti. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha bhavā <span class="bld">diṭṭhadhammikā</span>. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tasmiṃyeva attabhāve pattabbā’’</span>ti. Sammukhā garahanaṃ <span class="bld">akitti,</span> parammukhā garahanaṃ <span class="bld">ayaso</span>. Atha vā sammukhā parammukhā garahanaṃ <span class="bld">akitti,</span> parivārahāni <span class="bld">ayaso</span>ti veditabbaṃ. <span class="bld">Āgamanamaggathakanāyā</span>ti āgamanadvārapidahanatthāya. Samparetabbato pecca gantabbato <span class="bld">samparāyo,</span> paralokoti āha <span class="bld">‘‘samparāye narakādīsū’’</span>ti.</p>
  581. <p class="bodytext">Methunādīni <span class="bld">rajjanaṭṭhānāni</span>. Pāṇātipātādīni <span class="bld">dussanaṭṭhānāni</span>.</p>
  582. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvaravinayo</span>ti sīlasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañcavidho saṃvaro. Yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati<a name="M3.0331"></a>. <span class="bld">Pahānavinayo</span>ti tadaṅgappahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭipassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayaṭṭhena vinayo, tasmā ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati. <span class="bld">Samathavinayo</span>ti satta adhikaraṇasamathā. <span class="bld">Paññattivinayo</span>ti sikkhāpadameva. Sikkhāpadapaññattiyā hi vijjamānāya eva sikkhāpadasambhavato paññattivinayopi sikkhāpadapaññattiyā anuggahito hoti. Sesamettha vuttatthameva.</p>
  583. <p class="centered">Upālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  584. <p class="centered">Upālivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  585. <p class="chapter">5. Akkosavaggo</p>
  586. <p class="subhead">1-8. Vivādasuttādivaṇṇanā</p>
  587. <p class="bodytext"><a name="para41-48"></a><a name="para41-48_an10"></a><span class="paranum">41-48</span>. Pañcamassa <a name="V3.0307"></a> paṭhamādīni uttānatthāni. Chaṭṭhe khaṇabhaṅguratāya na niccā na dhuvāti <span class="bld">aniccā</span>. Tato eva paṇḍitehi na iccā na upagantabbātipi <span class="bld">aniccā</span>. Svāyaṃ nesaṃ aniccaṭṭho udayavayaparicchinnatāya veditabboti āha <span class="bld">‘‘hutvā abhāvino’’</span>ti, uppajjitvā vinassakāti attho. <span class="bld">Sārarahitā</span>ti niccasāradhuvasāraattasāravirahitā. <span class="bld">Musā</span>ti visaṃvādanaṭṭhena musā, ekaṃsena asubhādisabhāvā te bālānaṃ subhādibhāvena upaṭṭhahanti, subhādiggahaṇassa paccayabhāvena satte visaṃvādenti. Tenāha <span class="bld">‘‘niccasubhasukhā viyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Na passanasabhāvā</span>ti khaṇapabhaṅguratāittarapaccupaṭṭhānatāya dissamānā viya hutvā adassanapakatikā. Ete hi khettaṃ viya vatthu viya hiraññasuvaṇṇaṃ viya ca paññāyitvāpi katipāheneva supinake diṭṭhā viya na paññāyanti. Sattamaṭṭhamāni suviññeyyāni.</p>
  588. <p class="centered">Vivādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  589. <p class="subhead">9-10. Sarīraṭṭhadhammasuttādivaṇṇanā</p>
  590. <p class="bodytext"><a name="para49-50"></a><a name="para49-50_an10"></a><span class="paranum">49-50</span>. Navame <a name="M3.0332"></a> punabbhavadānaṃ punabbhavo uttarapadalopena, punabbhavo sīlamassāti <span class="bld">ponobhaviko,</span> punabbhavadāyakoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘punabbhavanibbattako’’</span>ti. <span class="bld">Bhavasaṅkharaṇakamma</span>nti punabbhavanibbattanakakammaṃ. Dasame natthi vattabbaṃ.</p>
  591. <p class="centered">Sarīraṭṭhadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  592. <p class="centered">Akkosavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  593. <p class="centered">Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
  594. <p class="title">2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ</p>
  595. <p class="chapter">(6) 1. Sacittavaggo</p>
  596. <p class="subhead">1-10. Sacittasuttādivaṇṇanā</p>
  597. <p class="bodytext"><a name="para51-60"></a><a name="para51-60_an10"></a><span class="paranum">51-60</span>. Dutiyassa <a name="V3.0308"></a><a name="M3.0333"></a> paṭhamādīni uttānatthāni. Dasame pittaṃ samuṭṭhānametesanti <span class="bld">pittasamuṭṭhānā,</span> pittapaccayāpittahetukāti attho. <span class="bld">Semhasamuṭṭhānā</span>dīsupi eseva nayo. <span class="bld">Sannipātikā</span>ti tiṇṇampi pittādīnaṃ kopena samuṭṭhitā. <span class="bld">Utupariṇāmajā</span>ti visabhāgaututo jātā. Jaṅgaladesavāsīnañhi anūpadese vasantānaṃ visabhāgo ca utu uppajjati, anūpadesavāsīnañca jaṅgaladeseti evaṃ parasamuddatīrādivasenapi utuvisabhāgatā uppajjatiyeva. Tato jātāti <span class="bld">utupariṇāmajā</span>. Attano pakaticariyānaṃ visayānaṃ visamaṃ kāyapariharaṇavasena jātā <span class="bld">visamaparihārajā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘aticiraṭṭhānanisajjādinā visamaparihārena jātā’’</span>ti. <span class="bld">Ādi</span>-saddena mahābhāravahanasudhākoṭṭanādīnaṃ saṅgaho. Parassa upakkamato nibbattā <span class="bld">opakkamikā</span>. Bāhiraṃ paccayaṃ anapekkhitvā kevalaṃ kammavipākatova jātā <span class="bld">kammavipākajā</span>. Tattha purimehi sattahi kāraṇehi uppannā sārīrikā vedanā sakkā paṭibāhituṃ, kammavipākajānaṃ pana sabbabhesajjānipi sabbaparittānipi nālaṃ paṭighātāya.</p>
  598. <p class="centered">Sacittasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  599. <p class="centered">Sacittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  600. <p class="chapter">(7) 2. Yamakavaggo</p>
  601. <p class="subhead">1-7. Avijjāsuttādivaṇṇanā</p>
  602. <p class="bodytext"><a name="para61-67"></a><a name="para61-67_an10"></a><span class="paranum">61-67</span>. Dutiyassa <a name="V3.0309"></a> paṭhamādīni uttānatthāni. Sattame <span class="bld">naḷakapānake</span>ti evaṃnāmake nigame. Pubbe kira (jā. aṭṭha. 1.1.19 ādayo) amhākaṃ bodhisatto kapiyoniyaṃ nibbatto <a name="M3.0334"></a> mahākāyo kapirājā hutvā anekasatavānarasahassaparivuto pabbatapāde vicari, paññavā kho pana hoti mahāpañño. So parisaṃ evaṃ ovadati, ‘‘tātā, imasmiṃ pabbatapāde visaphalāni honti, amanussapariggahitā pokkharaṇikā nāma honti, tumhe pubbe khāditapubbāneva phalāni khādatha, pītapubbāneva pānīyāni pivatha, ettha vo paṭipucchitakiccaṃ natthī’’ti. Te apītapubbaṃ disvā sahasāva apivitvā samantā paridhāvitvā mahāsattassa āgamanaṃ olokayamānā nisīdiṃsu. Mahāsatto āgantvā ‘‘kiṃ, tātā, pānīyaṃ na pivathā’’ti āha. Tumhākaṃ āgamanaṃ olokemāti. ‘‘Sādhu, tātā’’ti samantā padaṃ pariyesamāno otiṇṇapadaṃyeva addasa, na uttiṇṇapadaṃ. Adisvā ‘‘saparissayā’’ti aññāsi. Tāvadeva ca tattha abhinibbattaamanusso udakaṃ dvedhā katvā uṭṭhāsi – setamukho, nīlakucchi, rattahatthapādo, mahādāṭhiko, vantadāṭho, virūpo, bībhaccho, udakarakkhaso. So evamāha – ‘‘kasmā pānīyaṃ na pivatha, madhuraṃ udakaṃ pivatha, kiṃ tumhe etassa vacanaṃ suṇāthā’’ti. Mahāsatto āha ‘‘tvaṃ adhivattho amanusso’’ti? Āmāhanti. ‘‘Tvaṃ idha otiṇṇe labhasī’’ti āha. Āma, tumhe pana sabbe khādissāmīti. Na sakkhissasi yakkhāti. Pānīyaṃ pana pivissathāti. Āma, pivissāmāti. Evaṃ sante ekampi vānaraṃ na muñcissanti. ‘‘Pānīyañca pivissāma, na ca te vasaṃ gamissāmā’’ti naḷaṃ āharāpetvā koṭiyaṃ gahetvā dhami. Sabbo ekacchiddo ahosi. Tīre nisīditvāva pānīyaṃ pivi. Sesavānarānampi pāṭiyekkaṃ naḷaṃ āharāpetvā dhamitvā adāsi. Sabbe te passantasseva pānīyaṃ piviṃsu. Vuttampi cetaṃ –</p>
  603. <p class="gatha1">‘‘Disvā padamanuttiṇṇaṃ, disvānotaritaṃ padaṃ;</p>
  604. <p class="gathalast">Naḷena vāriṃ pissāma, neva maṃ tvaṃ vadhissasī’’ti. (jā. 1.1.20);</p>
  605. <p class="bodytext">Tato <a name="V3.0310"></a> paṭṭhāya yāva ajjadivasā tasmiṃ ṭhāne naḷā ekacchiddāva honti. Imasmiñhi kappe kappaṭṭhiyapāṭihāriyāni nāma cande sasalakkhaṇaṃ (jā. 1.4.61 ādayo), vaṭṭajātake (jā. 1.1.35) saccakiriyaṭṭhāne aggijālassa āgamanupacchedo, ghaṭīkārassa mātāpitūnaṃ vasanaṭṭhāne anovassanaṃ (ma. ni. 2.291), pokkharaṇiyā tīre naḷānaṃ ekacchiddabhāvoti. Iti sā pokkharaṇī naḷena pānīyassa pivitattā ‘‘naḷakapānakā’’ti nāmaṃ labhi. Aparabhāge taṃ pokkharaṇiṃ nissāya <a name="M3.0335"></a> nigamo patiṭṭhāsi, tassapi ‘‘naḷakapāna’’ntveva nāmaṃ jātaṃ. Taṃ pana sandhāya vuttaṃ ‘‘naḷakapāne’’ti. <span class="bld">Palāsavane</span>ti kiṃsukavane.</p>
  606. <p class="bodytext"><span class="bld">Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūta</span>nti byāpanicchāyaṃ idaṃ āmeḍitavacananti dassetuṃ ‘‘yaṃ yaṃ disa’’ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Anuviloketvā</span>ti ettha <span class="bld">anu</span>-saddo ‘‘parī’’ti iminā samānatthoti āha <span class="bld">‘‘tato tato viloketvā’’</span>ti. <span class="bld">Kasmā āgilāyati</span> koṭisahassahatthināgānaṃ balaṃ dhārentassāti codakassa adhippāyo. Ācariyo panassa ‘‘esa saṅkhārānaṃ sabhāvo, yadidaṃ aniccatā. Ye pana aniccā, te ekanteneva udayavayappaṭipīḷitatāya dukkhā eva. Dukkhasabhāvesu tesu satthukāye dukkhuppattiyā ayaṃ paccayo’’ti dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavato’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Piṭṭhivāto uppajji,</span> so ca kho pubbekatakammapaccayā. Etthāha ‘‘kiṃ pana taṃ kammaṃ, yena aparimāṇakālaṃ sakkaccaṃ upacitavipulapuññasambhāro satthā evarūpaṃ dukkhavipākamanubhavatī’’ti? Vuccate – ayameva bhagavā bodhisattabhūto atītajātiyaṃ mallaputto hutvā pāpajanasevī ayonisomanasikārabahulo carati. So ekadivasaṃ nibbuddhe vattamāne ekaṃ mallaputtaṃ gahetvā gāḷhataraṃ nippīḷesi. Tena kammena idāni buddho hutvāpi dukkhamanubhavi. Yathā cetaṃ, evaṃ ciñcamāṇavikādīnamitthīnaṃ yāni bhagavato abbhakkhānādīni dukkhāni, sabbāni pubbekatassa vipākāvasesāni, yāni kammapilotikānīti vuccanti. Vuttañhetaṃ <span class="bld">apadāne</span> (apa. thera 1.39.64-96) –</p>
  607. <p class="gatha1">‘‘Anotattasarāsanne, ramaṇīye silātale;</p>
  608. <p class="gathalast">Nānāratanapajjote, nānāgandhavanantare.</p>
  609. <p class="gatha1">‘‘Mahatā bhikkhusaṅghena, pareto lokanāyako;</p>
  610. <p class="gathalast">Āsīno byākarī tattha, pubbakammāni attano.</p>
  611. <p class="gatha1">‘‘Suṇātha <a name="V3.0311"></a> bhikkhavo mayhaṃ, yaṃ kammaṃ pakataṃ mayā;</p>
  612. <p class="gathalast">Pilotikassa kammassa, buddhattepi vipaccati.</p>
  613. <p class="hangnum"><span class="paranum">1</span>.</p>
  614. <p class="gatha1"> ‘‘Munāḷi nāmahaṃ dhutto, pubbe aññāsu jātisu;</p>
  615. <p class="gathalast">Paccekabuddhaṃ surabhiṃ, abbhācikkhiṃ adūsakaṃ.</p>
  616. <p class="gatha1">‘‘Tena <a name="M3.0336"></a> kammavipākena, niraye saṃsariṃ ciraṃ;</p>
  617. <p class="gathalast">Bahū vassasahassāni, dukkhaṃ vedesi vedanaṃ.</p>
  618. <p class="gatha1">‘‘Tena kammāvasesena, idha pacchimake bhave;</p>
  619. <p class="gathalast">Abbhakkhānaṃ mayā laddhaṃ, sundarikāya kāraṇā.</p>
  620. <p class="hangnum"><span class="paranum">2</span>.</p>
  621. <p class="gatha1"> ‘‘Sabbābhibhussa buddhassa, nando nāmāsi sāvako;</p>
  622. <p class="gathalast">Taṃ abbhakkhāya niraye, ciraṃ saṃsaritaṃ mayā.</p>
  623. <p class="gatha1">‘‘Dasa vassasahassāni, niraye saṃsariṃ ciraṃ;</p>
  624. <p class="gathalast">Manussabhāvaṃ laddhāhaṃ, abbhakkhānaṃ bahuṃ labhiṃ.</p>
  625. <p class="gatha1">‘‘Tena kammāvasesena, ciñcamāṇavikā mamaṃ;</p>
  626. <p class="gathalast">Abbhācikkhi abhūtena, janakāyassa aggato.</p>
  627. <p class="hangnum"><span class="paranum">3</span>.</p>
  628. <p class="gatha1"> ‘‘Brāhmaṇo sutavā āsiṃ, ahaṃ sakkatapūjito;</p>
  629. <p class="gathalast">Mahāvane pañcasate, mante vācesi māṇave.</p>
  630. <p class="gatha1">‘‘Tatthāgato isi bhīmo, pañcābhiñño mahiddhiko;</p>
  631. <p class="gathalast">Tañcāhaṃ āgataṃ disvā, abbhācikkhiṃ adūsakaṃ.</p>
  632. <p class="gatha1">‘‘Tatohaṃ avacaṃ sisse, kāmabhogī ayaṃ isi;</p>
  633. <p class="gathalast">Mayhampi bhāsamānassa, anumodiṃsu māṇavā.</p>
  634. <p class="gatha1">‘‘Tato <a name="V3.0312"></a> māṇavakā sabbe, bhikkhamānaṃ kule kule;</p>
  635. <p class="gathalast">Mahājanassa āhaṃsu, kāmabhogī ayaṃ isi.</p>
  636. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, pañca bhikkhusatā ime;</p>
  637. <p class="gathalast">Abbhakkhānaṃ labhuṃ sabbe, sundarikāya kāraṇā.</p>
  638. <p class="hangnum"><span class="paranum">4</span>.</p>
  639. <p class="gatha1"> ‘‘Vemātubhātaraṃ pubbe, dhanahetu haniṃ ahaṃ;</p>
  640. <p class="gathalast">Pakkhipiṃ giriduggasmiṃ, silāya ca apiṃsayiṃ.</p>
  641. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, devadatto silaṃ khipi;</p>
  642. <p class="gathalast">Aṅguṭṭhaṃ piṃsayī pāde, mama pāsāṇasakkharā.</p>
  643. <p class="hangnum"><span class="paranum">5</span>.</p>
  644. <p class="gatha1"> ‘‘Purehaṃ dārako hutvā, kīḷamāno mahāpathe;</p>
  645. <p class="gathalast">Paccekabuddhaṃ disvāna, magge sakalikaṃ khipiṃ.</p>
  646. <p class="gatha1">‘‘Tena <a name="M3.0337"></a> kammavipākena, idha pacchimake bhave;</p>
  647. <p class="gathalast">Vadhatthaṃ maṃ devadatto, abhimāre payojayi.</p>
  648. <p class="hangnum"><span class="paranum">6</span>.</p>
  649. <p class="gatha1">‘‘Hatthāroho pure āsiṃ, paccekamunimuttamaṃ;</p>
  650. <p class="gathalast">Piṇḍāya vicarantaṃ taṃ, āsādesiṃ gajenahaṃ.</p>
  651. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, bhanto nāḷāgirī gajo;</p>
  652. <p class="gathalast">Giribbaje puravare, dāruṇo samupāgami.</p>
  653. <p class="hangnum"><span class="paranum">7</span>.</p>
  654. <p class="gatha1">‘‘Rājāhaṃ patthivo āsiṃ, sattiyā purisaṃ haniṃ;</p>
  655. <p class="gathalast">Tena kammavipākena, niraye paccisaṃ bhusaṃ.</p>
  656. <p class="gatha1">‘‘Kammuno tassa sesena, idāni sakalaṃ mama;</p>
  657. <p class="gathalast">Pāde chaviṃ pakappesi, na hi kammaṃ vinassati.</p>
  658. <p class="hangnum"><span class="paranum">8</span>.</p>
  659. <p class="gatha1">‘‘Ahaṃ <a name="V3.0313"></a> kevaṭṭagāmasmiṃ, ahuṃ kevaṭṭadārako;</p>
  660. <p class="gathalast">Macchake ghātite disvā, janayiṃ somanassakaṃ.</p>
  661. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, sīsadukkhaṃ ahū mama;</p>
  662. <p class="gathalast">Sabbe sakkā ca haññiṃsu, yadā hani viṭaṭūbho.</p>
  663. <p class="hangnum"><span class="paranum">9</span>.</p>
  664. <p class="gatha1"> ‘‘Phussassāhaṃ pāvacane, sāvake paribhāsayiṃ;</p>
  665. <p class="gathalast">Yavaṃ khādatha bhuñjatha, mā ca bhuñjatha sālayo.</p>
  666. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, temāsaṃ khāditaṃ yavaṃ;</p>
  667. <p class="gathalast">Nimantito brāhmaṇena, verañjāyaṃ vasiṃ tadā.</p>
  668. <p class="hangnum"><span class="paranum">10</span>.</p>
  669. <p class="gatha1"> ‘‘Nibbuddhe vattamānamhi, mallaputtaṃ niheṭhayiṃ;</p>
  670. <p class="gathalast">Tena kammavipākena, piṭṭhidukkhaṃ ahū mama.</p>
  671. <p class="hangnum"><span class="paranum">11</span>.</p>
  672. <p class="gatha1"> ‘‘Tikicchako ahaṃ āsiṃ, seṭṭhiputtaṃ virecayiṃ;</p>
  673. <p class="gathalast">Tena kammavipākena, hoti pakkhandikā mama.</p>
  674. <p class="hangnum"><span class="paranum">12</span>.</p>
  675. <p class="gatha1"> ‘‘Avacāhaṃ jotipālo, sugataṃ kassapaṃ tadā;</p>
  676. <p class="gathalast">Kuto nu bodhi muṇḍassa, bodhi paramadullabhā.</p>
  677. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, acariṃ dukkaraṃ bahuṃ;</p>
  678. <p class="gathalast">Chabbassānuruvelāyaṃ, tato bodhimapāpuṇiṃ.</p>
  679. <p class="gatha1">‘‘Nāhaṃ <a name="M3.0338"></a> etena maggena, pāpuṇiṃ bodhimuttamaṃ;</p>
  680. <p class="gathalast">Kummaggena gavesissaṃ, pubbakammena vārito.</p>
  681. <p class="gatha1">‘‘Puññapāpaparikkhīṇo, sabbasantāpavajjito;</p>
  682. <p class="gathalast">Asoko anupāyāso, nibbāyissamanāsavo.</p>
  683. <p class="gatha1">‘‘Evaṃ <a name="V3.0314"></a> jino viyākāsi, bhikkhusaṅghassa aggato;</p>
  684. <p class="gathalast">Sabbābhiññābalappatto, anotatte mahāsare’’ti. (apa. thera 1.39.64-96);</p>
  685. <p class="centered">Avijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  686. <p class="subhead">9-10. Paṭhamakathāvatthusuttādivaṇṇanā</p>
  687. <p class="bodytext"><a name="para69-70"></a><a name="para69-70_an10"></a><span class="paranum">69-70</span>. Navame (dī. ni. ṭī. 1.17; dī. ni. abhi. ṭī. 1.17; saṃ. ni. ṭī. 2.5.1080) duggatito saṃsārato ca niyyāti etenāti niyyānaṃ, saggamaggo, mokkhamaggo ca. Taṃ niyyānaṃ arahati, niyyāne vā niyuttā, niyyānaṃ vā phalabhūtaṃ etissā atthīti niyyānikā. Vacīduccaritasaṃkilesato niyyātīti vā īkārassa rassattaṃ, yakārassa ca kakāraṃ katvā niyyānikā, cetanāya saddhiṃ samphappalāpā veramaṇi. Tappaṭipakkhato aniyyānikā, tassā bhāvo aniyyānikattaṃ, tasmā <span class="bld">aniyyānikattā. Tiracchānabhūta</span>nti tirokaraṇabhūtaṃ. <span class="bld">Gehassitakathā</span>ti gehappaṭisaṃyuttā. <span class="bld">Kammaṭṭhānabhāve</span>ti aniccatāpaṭisaṃyuttacatusaccakammaṭṭhānabhāve.</p>
  688. <p class="bodytext">Saha atthenāti <span class="bld">sātthakaṃ,</span> hitappaṭisaṃyuttanti attho. ‘‘Surākathā’’tipi pāṭhoti āha <span class="bld">‘‘surākathanti pāḷiyaṃ panā’’</span>ti. Sā panesā kathā ‘‘evarūpā navasurā pītā ratijananī hotī’’ti assādavasena na vaṭṭati, ādīnavavasena pana ‘‘ummattakasaṃvattanikā’’tiādinā nayena vaṭṭati. Tenāha <span class="bld">‘‘anekavidhaṃ…pe… ādīnavavasena vaṭṭatī’’</span>ti. <span class="bld">Visikhā</span>ti gharasanniveso. Visikhāgahaṇena ca tannivāsino gahitā ‘‘gāmo āgato’’tiādīsu viya. Tenevāha <span class="bld">‘‘sūrā samatthā’’</span>ti ca <span class="bld">‘‘saddhā pasannā’’</span>ti ca. Kumbhaṭṭhānappadesena kumbhadāsiyo vuttāti āha <span class="bld">‘‘kumbhadāsikathā vā’’</span>ti.</p>
  689. <p class="bodytext">Rājakathādipurimakathāya<a name="M3.0339"></a>, lokakkhāyikādipacchimakathāya vā vinimuttā purimapacchimakathā <span class="bld">vimuttā</span>. Uppattiṭhitisaṃhārādivasena lokaṃ akkhāyatīti <span class="bld">lokakkhāyikā. Asukena nāmā</span>ti pajāpatinā brahmunā, issarena vā. <span class="bld">Vitaṇḍasallāpakathā</span>ti ‘‘aṭṭhīnaṃ setattā setoti na vattabbo, pattānaṃ kāḷattā kāḷoti pana vattabbo’’ti evamādikā. <span class="bld">Ādi</span>-saddena ‘‘selapupphalakāni viya jīvidāvirapārayattivisālā natthi, yaṃ yo koci tiriyāmānā katattā’’ti <a name="V3.0315"></a> evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Sāgaradevenā</span>ti sāgaraputtarājūhi. <span class="bld">Khato</span>ti etaṃ ekavacanaṃ tehi paccekaṃ khatattā ‘‘sāgaradevena khatattā’’ti vuttaṃ. Sahamuddā samuddoti vutto. Bhavati vaddhati etenāti <span class="bld">bhavo</span>. Bhavābhavā hontīti <span class="bld">itibhavābhavakathā</span>. Ettha ca <span class="bld">bhavo</span>ti sassataṃ, <span class="bld">abhavo</span>ti ucchedaṃ. <span class="bld">Bhavo</span>ti vuddhi, <span class="bld">abhavo</span>ti hāni. <span class="bld">Bhavo</span>ti kāmasukhaṃ, <span class="bld">abhavo</span>ti attakilamathoti iti imāya chabbidhāya itibhavābhavakathāya saddhiṃ bāttiṃsa tiracchānakathā nāma honti. Atha vā pāḷiyaṃ sarūpato anāgatāpi araññapabbatanadīdīpakathā itisaddena saṅgaṇhitvā bāttiṃsa tiracchānakathā vuttā. Dasame natthi vattabbaṃ.</p>
  690. <p class="centered">Paṭhamakathāvatthusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  691. <p class="centered">Yamakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  692. <p class="chapter">(8) 3. Ākaṅkhavaggo</p>
  693. <p class="subhead">1-4. Ākaṅkhasuttādivaṇṇanā</p>
  694. <p class="bodytext"><a name="para71-74"></a><a name="para71-74_an10"></a><span class="paranum">71-74</span>. Tatiyassa paṭhame sīlassa anavasesasamādānena akhaṇḍādibhāvāpattiyā ca <span class="bld">paripuṇṇasīlā</span>. Samādānato paṭṭhāya avicchindanato <span class="bld">sīlasamaṅgino. Ettāvatā kirā</span>ti (a. ni. 2.37) <span class="bld">kira</span>-saddo arucisūcanattho. Tenettha ācariyavādassa attano aruccanabhāvaṃ dīpeti. <span class="bld">Sampannasīlā</span>ti anāmaṭṭhavisesaṃ sāmaññato sīlasaṅkhepena gahitaṃ. Tañca catubbidhanti ācariyatthero <span class="bld">‘‘catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā’’</span>ti āha. <span class="bld">Tatthā</span>ti <a name="M3.0340"></a> catupārisuddhisīle. <span class="bld">Jeṭṭhakasīla</span>nti (saṃ. ni. 5.412) padhānasīlaṃ. <span class="bld">Ubhayatthā</span>ti uddesaniddese. Idha niddese viya uddesepi pātimokkhasaṃvaro bhagavatā vutto ‘‘sampannasīlā’’ti vuttattāti adhippāyo. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṃ pātimokkhasaṃvaravasena āgataṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘pātimokkhasaṃvaroyevā’’</span>tiādi. Tattha avadhāraṇena itaresaṃ tiṇṇaṃ ekadesena pātimokkhantogadhataṃ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu chasikkhāpadavītikkame gilānapaccayassa apaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. <span class="bld">Tīṇī</span>ti indriyasaṃvarasīlādīni. <span class="bld">Sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthī</span>ti sīlapariyāyena tesaṃ katthaci sutte gahitaṭṭhānaṃ nāma kiṃ atthi yathā pātimokkhasaṃvaroti <a name="V3.0316"></a> ācariyassa sammukhattā appaṭikkhipantova upacārena pucchanto viya vadati. Tenāha <span class="bld">‘‘ananujānanto’’</span>ti. <span class="bld">Chadvārarakkhāmattakamevā</span>ti tassa sallahukabhāvamāha cittādhiṭṭhānamattena paṭipākatikabhāvāpattito. Itaresupi eseva nayo. <span class="bld">Paccayuppattimattaka</span>nti phalena hetuṃ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṃ uppatti. <span class="bld">Idamattha</span>nti idaṃ payojanaṃ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. <span class="bld">Nippariyāyenā</span>ti iminā indriyasaṃvarādīni tīṇi padhānassa sīlassa parivāravasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti.</p>
  695. <p class="bodytext">Idāni pātimokkhasaṃvarasseva padhānabhāvaṃ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘yassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">so</span>ti pātimokkhasaṃvaro. <span class="bld">Sesānī</span>ti indriyasaṃvarādīni. <span class="bld">Tasse vā</span>ti ‘‘sampannasīlā’’ti ettha yaṃ sīlaṃ vuttaṃ, tasseva. <span class="bld">Sampannapātimokkhā</span>ti ettha pātimokkhaggahaṇena vevacanaṃ vatvā <span class="bld">taṃ vitthāretvā…pe… ādimāha</span>. Yathā aññatthāpi ‘‘idha bhikkhu sīlavā hotī’’ti puggalādhiṭṭhānāya desanāya uddiṭṭhaṃ sīlaṃ ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’ti (vibha. 508) niddiṭṭhaṃ. <span class="bld">Kasmā āraddha</span>nti desanāya kāraṇapucchā. <span class="bld">Sīlānisaṃsadassanattha</span>nti payojananiddeso. ‘‘Sīlānisaṃsadassanattha’’nti hi ettha byatirekato yaṃ sīlānisaṃsassa adassanaṃ, taṃ imissā desanāya kāraṇanti kasmā āraddhanti? Veneyyānaṃ sīlānisaṃsassa adassanatoti atthato āpanno <a name="M3.0341"></a> eva hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘sacepī’’</span>tiādi. <span class="bld">Sīlānisaṃsadassanattha</span>nti pana imassa atthaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘tesa’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ānisaṃso</span>ti udayo. ‘‘Sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatī’’tiādīsu (dī. ni. 3.316; a. ni. 5.213; mahāva. 285) pana vipākaphalampi ‘‘ānisaṃso’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Ko viseso</span>ti ko phalaviseso. <span class="bld">Kā vaḍḍhī</span>ti ko abbhudayo. Vijjamānopi guṇo yāthāvato vibhāvito eva abhiruciṃ uppādeti, na avibhāvito, tasmā ekantato ānisaṃsakittanaṃ icchitabbamevāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘appeva nāmā’’</span>tiādimāha.</p>
  696. <p class="bodytext"><span class="bld">Piyo</span>ti piyāyitabbo. Piyassa nāma dassanaṃ ekantato abhinanditabbaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘piyacakkhūhi sampassitabbo’’</span>ti. Pītisamuṭṭhānappasannasommarūpapariggahañhi cakkhu ‘‘piyacakkhū’’ti vuccati. <span class="bld">Tesa</span>nti sabrahmacārīnaṃ. <span class="bld">Manavaḍḍhanako</span>ti pītimanassa paribrūhanato uparūpari pīticittasseva uppādanako. <span class="bld">Garuṭṭhāniyo</span>ti garukaraṇassa ṭhānabhūto. <span class="bld">Jānaṃ jānātī</span>ti ñāṇena jānitabbaṃ jānāti. Yathā vā aññe ajānantāpi jānantā viya pavattanti, na evamayaṃ, ayaṃ pana jānanto eva jānāti. <span class="bld">Passaṃ passatī</span>ti dassanabhūtena paññācakkhunā <a name="V3.0317"></a> passitabbaṃ passati, passanto eva vā passati. <span class="bld">Evaṃ sambhāvanīyo</span>ti evaṃ viññutāya paṇḍitabhāvena sambhāvetabbo. <span class="bld">Sīlesvevassa paripūrakārī</span>ti sīlesu paripūrakārī eva bhaveyyāti. Evaṃ uttarapadāvadhāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Evañhi iminā padena uparisikkhādvayaṃ anivattitameva hoti. Yathā pana sīlesu paripūrakārī nāma hoti, taṃ phalena dassetuṃ <span class="bld">‘‘ajjhatta’’</span>ntiādi vuttaṃ. Vipassanādhiṭṭhānasamādhisaṃvattanikatāya hi idha sīlassa pāripūrī, na kevalaṃ akhaṇḍādibhāvamattaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘yāni kho pana tāni akhaṇḍāni…pe… samādhisaṃvattanikānī’’ti. Evañca katvā uparisikkhādvayaṃ sīlassa sambhārabhāvena gahitanti sīlassevettha padhānaggahaṇaṃ siddhaṃ hoti. Sīlānurakkhakā hi cittekaggatāsaṅkhārapariggahā. <span class="bld">Anūnenā</span>ti akhaṇḍādibhāvena, kassaci vā ahāpanena upapannena. <span class="bld">Ākārenā</span>ti karaṇena sampādanena.</p>
  697. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjhatta</span>nti <a name="M3.0342"></a> vā <span class="bld">attano</span>ti vā ekaṃ ekatthaṃ, byañjanameva nānaṃ. Bhummatthe cetaṃ, <span class="bld">‘‘samatha’’</span>nti upayogavacanaṃ ‘‘anū’’ti iminā upasaggena yoge siddhanti āha <span class="bld">‘‘attano cittasamathe yutto’’</span>ti. Tattha <span class="bld">cittasamathe</span>ti cittassa samādhāne. <span class="bld">Yutto</span>ti aviyutto pasuto. Yo sabbena sabbaṃ jhānabhāvanāya ananuyutto, so taṃ bahi nīharati nāma. Yo ārabhitvā antarā saṅkocaṃ āpajjati, so taṃ vināseti nāma. Yo pana īdiso ahutvā jhānaṃ upasampajja viharati, so anirākatajjhānoti dassento <span class="bld">‘‘bahi anīhaṭajjhāno’’</span>tiādimāha. Nīharaṇavināsatthañhi idaṃ nirākaraṇaṃ nāma. ‘‘Thambhaṃ niraṃkatvā nivātavuttī’’tiādīsu (su. ni. 328) cassa payogo daṭṭhabbo.</p>
  698. <p class="bodytext"><span class="bld">Sattavidhāya anupassanāyā</span>ti ettha aniccānupassanā, dukkhānupassanā, anattānupassanā, nibbidānupassanā, virāgānupassanā, nirodhānupassanā, paṭinissaggānupassanāti imā sattavidhā anupassanā. Suññāgāragato bhikkhu tattha laddhakāyavivekatāya samathavipassanāvasena cittavivekaṃ paribrūhento yathānusiṭṭhapaṭipattiyā lokaṃ sāsanañca attano visesādhigamaṭṭhānabhūtaṃ suññāgārañca upasobhayamāno guṇavisesādhiṭṭhānabhāvāpādanena viññūnaṃ atthato taṃ brūhento nāma hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘brūhetā suññāgārāna’’</span>nti. Tenāha <span class="bld">‘‘ettha cā’’</span>tiādi. Ekabhūmakādipāsāde kurumānopi pana neva suññāgārānaṃ brūhetāti daṭṭhabbo. Suññāgāraggahaṇena cettha araññarukkhamūlādi sabbaṃ padhānānuyogakkhamaṃ senāsanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  699. <p class="bodytext">Ettāvatā yathā taṇhāvicaritadesanā paṭhamaṃ taṇhāvasena āraddhāpi taṇhāpadaṭṭhānattā mānadiṭṭhīnaṃ <a name="V3.0318"></a> mānadiṭṭhiyo osaritvā kamena papañcattayadesanā jātā, evamayaṃ desanā paṭhamaṃ adhisīlasikkhāvasena āraddhāpi sīlapadaṭṭhānattā samathavipassanānaṃ samathavipassanāyo osaritvā kamena sikkhāttayadesanā jātāti veditabbā. Ettha hi ‘‘sīlesvevassa paripūrakārī’’ti ettāvatā adhisīlasikkhā vuttā, ‘‘ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno’’ti ettāvatā adhicittasikkhā, ‘‘vipassanāya samannāgato’’ti ettāvatā adhipaññāsikkhā. ‘‘Brūhetā suññāgārāna’’nti iminā pana samathavasena suññāgāravaḍḍhane <a name="M3.0343"></a> adhicittasikkhā, vipassanāvasena adhipaññāsikkhāti evaṃ dvepi sikkhā saṅgahetvā vuttā. Ettha ca ‘‘ajjhattaṃ cetosamathamanuyutto anirākatajjhāno’’ti imehi padehi sīlānurakkhikā eva cittekaggatā kathitā, ‘‘vipassanāyā’’ti iminā padena sīlānurakkhiko saṅkhārapariggaho.</p>
  700. <p class="bodytext">Kathaṃ cittekaggatā sīlamanurakkhati? Yassa hi cittekaggatā natthi, so byādhimhi uppanne vihaññati, so byādhivihato vikkhittacitto sīlaṃ vināsetvāpi byādhivūpasamaṃ kattā hoti. Yassa pana cittekaggatā atthi, so taṃ byādhidukkhaṃ vikkhambhetvā samāpattiṃ samāpajjati, samāpannakkhaṇe dukkhaṃ dūragataṃ hoti, balavataraṃ sukhamuppajjati. Evaṃ cittekaggatā sīlamanurakkhati. Kathaṃ saṅkhārapariggaho sīlamanurakkhati? Yassa hi saṅkhārapariggaho natthi, tassa ‘‘mama rūpaṃ mama viññāṇa’’nti attabhāve balavamamattaṃ hoti, so tathārūpesu dubbhikkhabyādhibhayādīsu sampattesu sīlaṃ nāsetvāpi attabhāvaṃ posetā hoti. Yassa pana saṅkhārapariggaho atthi, tassa attabhāve balavamamattaṃ vā sineho vā na hoti, so tathārūpesu dubbhikkhabyādhibhayādīsu sampattesu sacepissa antāni bahi nikkhamanti, sacepi ussussati visussati, khaṇḍākhaṇḍiko vā hoti satadhāpi sahassadhāpi, neva sīlaṃ vināsetvā attabhāvaṃ posetā hoti. Evaṃ saṅkhārapariggaho sīlaṃ anurakkhati.</p>
  701. <p class="bodytext">‘‘Brūhetā suññāgārāna’’nti iminā pana tasseva ubhayassa brūhanā vaḍḍhanā sātaccakiriyā dassitā. Evaṃ bhagavā yasmā ‘‘sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ…pe… bhāvanīyo cā’’ti ime cattāro dhamme ākaṅkhantena natthaññaṃ kiñci kātabbaṃ, aññadatthu sīlādiguṇasamannāgateneva bhavitabbaṃ. Īdiso hi sabrahmacārīnaṃ piyo hoti manāpo garu bhāvanīyo. Vuttampi hetaṃ –</p>
  702. <p class="gatha1">‘‘Sīladassanasampannaṃ<a name="V3.0319"></a>, dhammaṭṭhaṃ saccavedinaṃ;</p>
  703. <p class="gathalast">Attano kamma kubbānaṃ, taṃ jano kurute piya’’nti. (dha. pa. 217);</p>
  704. <p class="bodytext">Tasmā ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu sabrahmacārīnaṃ piyo cassaṃ…pe… sīlesvevassa paripūrakārī…pe… suññāgārāna’’nti vatvā idāni yasmā paccayalābhādiṃ <a name="M3.0344"></a> patthayantenapi idameva karaṇīyaṃ, na aññaṃ kiñci, tasmā ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu lābhī assa’’ntiādimāha. <span class="bld">Lābhī assa</span>nti lābhāsāya saṃvarasīlaparipūraṇaṃ pāḷiyaṃ āgataṃ. Kimīdisaṃ bhagavā anujānātīti? Na bhagavā sabhāvena īdisaṃ anujānāti, mahākāruṇikatāya pana puggalajjhāsayena evaṃ vuttanti dassento <span class="bld">‘‘na bhagavā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">ghāsesanaṃ chinnakatho, na vācaṃ payuttaṃ bhaṇe</span>ti chinnakatho mūgo viya hutvā obhāsaparikathānimittaviññattipayuttaṃ ghāsesanaṃ vācaṃ na bhaṇe, na katheyyāti attho. <span class="bld">Puggalajjhāsayavasenā</span>ti saṅkhepato vuttamatthaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘yesaṃ hī’’</span>tiādimāha. Raso sabhāvabhūto ānisaṃso <span class="bld">rasānisaṃso</span>.</p>
  705. <p class="bodytext"><span class="bld">Paccayadānakārā</span>ti cīvarādipaccayadānavasena pavattakārā. <span class="bld">Mahapphalā mahānisaṃsā</span>ti ubhayametaṃ atthato ekaṃ, byañjanameva nānaṃ. ‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā’’tiādīsu (mahāva. 285) hi ānisaṃsasaddo phalapariyāyopi hoti. Mahantaṃ vā lokiyasukhaṃ phalanti pasavantīti <span class="bld">mahapphalā,</span> mahato lokuttarasukhassa paccayā hontīti <span class="bld">mahānisaṃsā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘lokiyasukhena phalabhūtenā’’</span>tiādi.</p>
  706. <p class="bodytext"><span class="bld">Peccabhavaṃ gatā</span>ti petūpapattivasena nibbattiṃ upagatā. Te pana yasmā idha katakālakiriyā kālena katajīvitupacchedā honti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘kālakatā’’</span>ti. Sassusasurā ca tappakkhikā ca <span class="bld">sassusasurapakkhikā</span>. Te ñātiyonisambandhena āvāhavivāhasambandhavasena sambaddhā <span class="bld">ñātī. Sālohitā</span>ti yonisambandhavasena. <span class="bld">Ekalohitabaddhā</span>ti ekena samānena lohitasambandhena sambaddhā. <span class="bld">Pasannacitto</span>ti pasannacittako. Kālakato pitā vā mātā vā petayoniyaṃ uppannoti adhikārato viññāyatīti vuttaṃ. <span class="bld">Mahānisaṃsameva hotī</span>ti tassa tathāsīlasampannattāti adhippāyo.</p>
  707. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjhottharitā</span>ti <a name="V3.0320"></a> madditā. <span class="bld">Na ca maṃ arati saheyyā</span>ti maṃ ca arati na abhibhaveyya na maddeyya na ajjhotthareyya. <span class="bld">Uppanna</span>nti jātaṃ nibbattaṃ. Sīlādiguṇayutto hi aratiñca ratiñca sahati ajjhottharati, madditvā tiṭṭhati, tasmā īdisamattānaṃ icchantenapi sīlādiguṇayutteneva bhavitabbanti <a name="M3.0345"></a> dasseti. <span class="bld">Cittutrāso</span> bhāyatīti <span class="bld">bhayaṃ, ārammaṇaṃ</span> bhāyati etasmāti <span class="bld">bhayaṃ</span>. Taṃ duvidhampi bhayaṃ bheravañca sahati abhibhavatīti <span class="bld">bhayabheravasaho</span>. Sīlādiguṇayutto hi bhayabheravaṃ sahati ajjhottharati, madditvā tiṭṭhati ariyakoṭiyavāsī mahādattatthero viya.</p>
  708. <p class="bodytext">Thero kira maggaṃ paṭipanno aññataraṃ pāsādikaṃ araññaṃ disvā ‘‘idhevajja samaṇadhammaṃ katvā gamissāmī’’ti maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle saṅghāṭiṃ paññapetvā pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Rukkhadevatāya dārakā therassa sīlatejena sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vissaramakaṃsu. Devatāpi sakalarukkhaṃ cālesi. Thero acalova nisīdi. Sā devatā dhūmāyi pajjali. Neva sakkhi theraṃ cāletuṃ. Tato upāsakavaṇṇenāgantvā vanditvā aṭṭhāsi. ‘‘Ko eso’’ti vuttā ‘‘ahaṃ, bhante, tasmiṃ rukkhe adhivatthā devatā’’ti avoca. Tvaṃ ete vikāre akāsīti. Āma, bhanteti. ‘‘Kasmā’’ti ca vuttā āha ‘‘tumhākaṃ, bhante, sīlatejena dārakā sakabhāvena saṇṭhātuṃ asakkontā vissaramakaṃsu, sāhaṃ tumhe palāpetuṃ evamakāsi’’nti. Thero āha ‘‘atha kasmā ‘idha, bhante, mā vasatha, mayhaṃ aphāsuka’nti paṭikacceva nāvacāsi, idāni pana mā maṃ kiñci avaca, ‘ariyakoṭiyamahādatto amanussabhayena gato’ti vacanato lajjāmi, tenāhaṃ idheva vasissaṃ, tvaṃ pana ajjekadivasaṃ yattha katthaci vasāhī’’ti. Evaṃ sīlādiguṇayutto bhayabheravasaho hoti, tasmā īdisamattānaṃ icchantenapi sīlādiguṇayutteneva bhavitabbanti dasseti. Dutiyādīni uttānatthāni.</p>
  709. <p class="centered">Ākaṅkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  710. <p class="subhead">5-10. Migasālāsuttādivaṇṇanā</p>
  711. <p class="bodytext"><a name="para75-80"></a><a name="para75-80_an10"></a><span class="paranum">75-80</span>. Pañcame <span class="bld">imassa hi puggalassa sīlavirahitassa paññā sīlaṃ paridhovatī</span>ti akhaṇḍādibhāvāpādanena sīlaṃ ādimajjhapariyosānesu paññāya <a name="M3.0346"></a> suvisodhitaṃ karoti. Yassa hi abbhantare sīlasaṃvaro natthi, ugghaṭitaññutāya pana cātuppadikagāthāpariyosāne paññāya sīlaṃ <a name="V3.0321"></a> dhovitvā saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ paññāya sīlaṃ dhovati nāma seyyathāpi santatimahāmatto.</p>
  712. <p class="bodytext">Sīlavā pana paññaṃ dhovati. Yassa (dī. ni. aṭṭha. 1.317) hi puthujjanassa sīlaṃ saṭṭhiasītivassāni akhaṇḍaṃ hoti, so maraṇakālepi sabbakilese ghātetvā sīlena paññaṃ dhovitvā arahattaṃ gaṇhāti kandarasālapariveṇe mahāsaṭṭhivassatthero viya. There kira maraṇamañce nipajjitvā balavavedanāya nitthunante tissamahārājā ‘‘theraṃ passissāmī’’ti gantvā pariveṇadvāre ṭhito taṃ saddaṃ sutvā pucchi ‘‘kassa saddo aya’’nti. Therassa nitthunanasaddoti. ‘‘Pabbajjāya saṭṭhivassena vedanāpariggahamattampi na kataṃ, idāni na taṃ vandissāmī’’ti nivattitvā mahābodhiṃ vandituṃ gato. Tato upaṭṭhākadaharo theraṃ āha ‘‘kiṃ no, bhante, lajjāpetha, saddhopi rājā vippaṭisārī hutvā ‘na vandissāmī’ti gato’’ti. Kasmā, āvusoti? Tumhākaṃ nitthunanasaddaṃ sutvāti. ‘‘Tena hi me okāsaṃ karothā’’ti vatvā vedanaṃ vikkhambhetvā arahattaṃ patvā daharassa saññaṃ adāsi ‘‘gacchāvuso, idāni rājānaṃ amhe vandāpehī’’ti. Daharo gantvā ‘‘idāni kira theraṃ vandathā’’ti āha. Rājā susumārapatitena theraṃ vandanto ‘‘nāhaṃ ayyassa arahattaṃ vandāmi, puthujjanabhūmiyaṃ pana ṭhatvā rakkhitasīlameva vandāmī’’ti āha. Evaṃ sīlena paññaṃ dhovati nāma. Sesaṃ vuttameva. Chaṭṭhādīsu natthi vattabbaṃ.</p>
  713. <p class="centered">Migasālāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  714. <p class="centered">Ākaṅkhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  715. <p class="chapter">(9) 4. Theravaggo</p>
  716. <p class="subhead">1-8. Vāhanasuttādivaṇṇanā</p>
  717. <p class="bodytext"><a name="para81-88"></a><a name="para81-88_an10"></a><span class="paranum">81-88</span>. Catutthassa paṭhame <span class="bld">vimariyādīkatenā</span>ti nimmariyādīkatena. <span class="bld">Cetasā</span>ti evaṃvidhena cittena viharati. Tattha dve mariyādā kilesamariyādā ca ārammaṇamariyādā ca. Sace hissa rūpādike ārabbha rāgādayo <a name="M3.0347"></a> uppajjeyyuṃ, kilesamariyādā tena katā bhaveyya. Tesu panassa ekopi <a name="V3.0322"></a> na uppannoti kilesamariyādā natthi. Sace panassa rūpādidhamme āvajjentassa ekacce āpāthaṃ nāgaccheyyuṃ, evamassa ārammaṇamariyādā bhaveyya. Te panassa dhamme āvajjentassa āpāthaṃ anāgatadhammo nāma natthīti ārammaṇamariyādāpi natthi. Idha pana kilesamariyādā adhippetāti āha <span class="bld">‘‘kilesamariyādaṃ bhinditvā’’</span>tiādi. Tatiyādīsu natthi vattabbaṃ.</p>
  718. <p class="centered">Vāhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  719. <p class="subhead">9-10. Kokālikasuttādivaṇṇanā</p>
  720. <p class="bodytext"><a name="para89-90"></a><a name="para89-90_an10"></a><span class="paranum">89-90</span>. Navame (saṃ. ni. ṭī. 1.1.181) kokālikanāmakā dve bhikkhū. Tato idhādhippetaṃ niddhāretvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘koyaṃ kokāliko’’</span>ti pucchā. Suttassa aṭṭhuppattiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kasmā ca upasaṅkamī’’</span>ti pucchā. <span class="bld">Ayaṃ kirā</span>tiādi yathākkamaṃ tāsaṃ vissajjanaṃ. Vivekavāsaṃ vasitukāmattā appicchatāya ca <span class="bld">mā no kassaci…pe… vasiṃsu. Āghātaṃ uppādesi</span> attano icchāvighātanato. <span class="bld">Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu</span> payuttavācāya akatattā therehi ca adāpitattā. <span class="bld">Pubbepi…pe… maññe</span>ti iminā therānaṃ kohaññe ṭhitabhāvaṃ āsaṅkati avaṇe vaṇaṃ passanto viya, suparisuddhe ādāsatale jallaṃ uṭṭhāpento viya ca.</p>
  721. <p class="bodytext"><span class="bld">Aparajjhitvā</span>ti bhagavato sammukhā ‘‘pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā. <span class="bld">Mahāsāvajjadassanattha</span>nti mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ, ayameva vā pāṭho. <span class="bld">Māheva</span>nti mā evamāha, mā evaṃ bhaṇi. Saddhāya ayo uppādo saddhāyo, taṃ āvahatīti <span class="bld">saddhāyiko</span>ti āha <span class="bld">‘‘saddhāya āgamakaro’’</span>ti. <span class="bld">Saddhāyiko</span>ti vā saddhāya ayitabbo, saddheyyoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘saddhātabbavacano vā’’</span>ti.</p>
  722. <p class="bodytext">Pīḷakā nāma bāhirato paṭṭhāya aṭṭhīni bhindanti, imā pana paṭhamaṃyeva aṭṭhīni bhinditvā uggatā. Tenāha <span class="bld">‘‘aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi piḷakāhī’’</span>ti. <span class="bld">Taruṇabeluvamattiyo</span>ti taruṇabillaphalamattiyo. <span class="bld">Visagilito</span>ti khittapaharaṇo<a name="M3.0348"></a>. Tañca baḷisaṃ visasamaññā loke. Ārakkhadevatānaṃ saddaṃ sutvāti padaṃ ānetvā sambandho.</p>
  723. <p class="bodytext"><span class="bld">Brahmaloke</span>ti suddhāvāsaloke. <span class="bld">Varāko</span>ti anuggahavacanametaṃ. Hīnapariyāyoti keci. <span class="bld">Piyasīlā</span>ti iminā etasmiṃ atthe niruttinayena pesalāti padasiddhīti dasseti. <span class="bld">Kabarakkhīnī</span>ti <a name="V3.0323"></a> byādhibalena paribhinnavaṇṇatāya kabarabhūtāni akkhīni. <span class="bld">Yattaka</span>nti bhagavato vacanaṃ aññathā karontena yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, tassa pamāṇaṃ natthīti attho. Yasmā anāgāmino nāma pahīnakāmacchandabyāpādā honti, tvañca diṭṭhikāmacchandabyāpādavasena idhāgato, tasmā yāvañca te idaṃ aparaddhanti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
  724. <p class="bodytext"><span class="bld">Adiṭṭhippatto</span>ti appattadiṭṭhiko. <span class="bld">Gilitaviso viya</span> visaṃ gilitvā ṭhito viya. <span class="bld">Kuṭhārisadisā</span> mūlapacchindanaṭṭhena. <span class="bld">Uttamatthe</span>ti arahatte. <span class="bld">Khīṇāsavoti vadati</span> sunakkhatto viya acelaṃ korakkhattiyaṃ. <span class="bld">Yo</span> aggasāvako viya <span class="bld">pasaṃsitabbo khīṇāsavo,</span> taṃ ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. <span class="bld">Vicinātī</span>ti ācinoti pasavati. Pasaṃsiyanindā tāva sampannaguṇaparidhaṃsanavasena pavattiyā sāvajjatāya kaṭukavipākā, nindiyappasaṃsā pana kathaṃ tāya samavipākāti? Tattha avijjamānaguṇasamāropanena attano paresañca micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṃsiyena tassa samabhāvakaraṇato ca. Lokepi hi asūraṃ sūrena samaṃ karonto gārayho hoti, pageva duppaṭipannaṃ suppaṭipannena samaṃ karontoti.</p>
  725. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakena dhanenā</span>ti attano sāpateyyena. <span class="bld">Ayaṃ appamattako aparādho</span> diṭṭhadhammikattā sappatikārattā ca tassa. <span class="bld">Ayaṃ mahantataro kali</span> katūpacitassa samparāyikattā appatikārattā ca.</p>
  726. <p class="bodytext"><span class="bld">Nirabbudo</span>ti gaṇanāviseso esoti āha <span class="bld">‘‘nirabbudagaṇanāyā’’</span>ti, satasahassaṃ nirabbudānanti attho. <span class="bld">Yamariyagarahī nirayaṃ upetī</span>ti ettha yathāvuttaāyuppamāṇaṃ pākatikavasena ariyūpavādinā vuttanti veditabbaṃ. Aggasāvakānaṃ pana guṇamahantatāya tatopi ativiya mahantataramevāti vadanti.</p>
  727. <p class="bodytext"><span class="bld">Atha</span> <a name="M3.0349"></a> <span class="bld">kho brahmā sahampatī</span>ti ko ayaṃ brahmā, kasmā ca pana bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavocāti? Ayaṃ kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma bhikkhu anāgāmī hutvā suddhāvāsesu uppanno, tattha sahampati brahmāti sañjānanti. So panāhaṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘padumanirayaṃ kittessāmi, tato bhagavā bhikkhūnaṃ ārocessati, athānusandhikusalā bhikkhū tatthāyuppamāṇaṃ pucchissanti, bhagavā ācikkhanto ariyūpavāde ādīnavaṃ pakāsessatī’’ti iminā kāraṇena bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca.</p>
  728. <p class="bodytext">Magadharaṭṭhe <a name="V3.0324"></a> saṃvohārato <span class="bld">māgadhako pattho,</span> tena. <span class="bld">Paccitabbaṭṭhānassā</span>ti nirayadukkhena paccitabbappadesassa etaṃ abbudoti nāmaṃ. <span class="bld">Vassagaṇanā</span>ti ekato paṭṭhāya dasaguṇitaṃ abbudaāyumhi tato aparaṃ vīsatiguṇitaṃ nirabbudādīsu vassagaṇanā veditabbā. Ayañca gaṇanā aparicitānaṃ dukkarāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘na taṃ sukaraṃ saṅkhātu’’</span>nti. Keci pana ‘‘tattha tattha paridevanānattena kammakāraṇanānattenapi imāni nāmāni laddhānī’’ti vadanti, apare ‘‘sītanarakā ete’’ti. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti ababādīsu padumapariyosānesu sabbesu nirayesu. <span class="bld">Esa nayo</span>ti heṭṭhimato uparimassa vīsatiguṇataṃ atidisati. Dasame natthi vattabbaṃ.</p>
  729. <p class="centered">Kokālikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  730. <p class="centered">Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  731. <p class="chapter">(10) 5. Upālivaggo</p>
  732. <p class="subhead">1-4. Kāmabhogīsuttādivaṇṇanā</p>
  733. <p class="bodytext"><a name="para91-94"></a><a name="para91-94_an10"></a><span class="paranum">91-94</span>. Pañcamassa paṭhamādīni uttānatthāni. Catutthe tapanaṃ santapanaṃ kāyassa khedanaṃ tapo, so etassa atthīti tapassī, taṃ <span class="bld">tapassiṃ</span>. Yasmā tathābhūto tapanissito, tapo vā tannissito, tasmā āha <span class="bld">‘‘tapanissitaka’’</span>nti. Lūkhaṃ pharusaṃ sādhusammatācāravirahato na pasādanīyaṃ ājīvati vattatīti lūkhājīvī, taṃ <span class="bld">lūkhājīviṃ. Upakkosatī</span>ti uppaṇḍeti<a name="M3.0350"></a>, upahasanavasena paribhāsati. <span class="bld">Upavadatī</span>ti avaññāpubbakaṃ apavadati. Tenāha <span class="bld">‘‘hīḷeti vambhetī’’</span>ti.</p>
  734. <p class="centered">Kāmabhogīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  735. <p class="subhead">5. Uttiyasuttavaṇṇanā</p>
  736. <p class="bodytext"><a name="para95"></a><a name="para95_an10"></a><span class="paranum">95</span>. Pañcame paccante bhavaṃ <span class="bld">paccantimaṃ</span>. Pākārassa thirabhāvaṃ uddhamuddhaṃ pāpetīti <span class="bld">uddhāpaṃ,</span> pākāramūlaṃ. <span class="bld">Ādi</span>-saddena pākāradvārabandhaparikhādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Paṇḍitadovārikaṭṭhāniyaṃ <a name="V3.0325"></a> katvā bhagavā attānaṃ dassesīti dassento <span class="bld">‘‘ekadvāranti kasmā āhā’’</span>ti codanaṃ samuṭṭhāpesi. Yassā paññāya vasena puriso paṇḍitoti vuccati, taṃ <span class="bld">paṇḍicca</span>nti āha <span class="bld">‘‘paṇḍiccena samannāgato’’</span>ti. Taṃtaṃitikattabbatāsu chekabhāvo byattabhāvo <span class="bld">veyyattiyaṃ</span>. Medhati sammohaṃ hiṃsati vidhamatīti medhā, sā etassa atthīti <span class="bld">medhāvī</span>. Ṭhāne ṭhāne uppatti etissā atthīti <span class="bld">ṭhānuppattikā,</span> ṭhānaso uppajjanapaññā. Anupariyāyanti etenāti anupariyāyo, so eva pathoti <span class="bld">anupariyāyapatho,</span> parito pākārassa anusaṃyāyanamaggo. Pākārabhāgā sandhātabbā etthāti <span class="bld">pākārasandhi,</span> pākārassa phullitappadeso. So pana heṭṭhimantena dvinnampi iṭṭhakānaṃ vigamena evaṃ vuccatīti āha <span class="bld">‘‘dvinnaṃ iṭṭhakānaṃ apagataṭṭhāna’’</span>nti. <span class="bld">Chinnaṭṭhāna</span>nti chinnabhinnappadeso, chiddaṭṭhānaṃ vā. Tañhi vivaranti vuccati.</p>
  737. <p class="centered">Uttiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  738. <p class="subhead">6-8. Kokanudasuttādivaṇṇanā</p>
  739. <p class="bodytext"><a name="para96-98"></a><a name="para96-98_an10"></a><span class="paranum">96-98</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ</span> ārammaṇaṭṭhena ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādivacanato. <span class="bld">Avijjāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ</span> upanissayādibhāvena pavattanato. Yathāha ‘‘assutavā, bhikkhave, puthujjano ariyānaṃ adassāvī ariyadhammassa akovido’’tiādi (dha. sa. 1007). <span class="bld">Phassopi diṭṭhiṭṭhānaṃ</span>. Yathā <a name="M3.0351"></a> cāha ‘‘tadapi phassapaccayā (dī. ni. 1.118-130) phussa phussa paṭisaṃvediyantī’’ti (dī. ni. 1.144) ca. <span class="bld">Saññāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ</span>. Vuttañhetaṃ ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā (su. ni. 880; mahāni. 109), pathavito saññatvā’’ti (ma. ni. 1.2) ca ādi. <span class="bld">Vitakkopi diṭṭhiṭṭhānaṃ</span>. Vuttampi cetaṃ ‘‘takkañca diṭṭhīsu pakappayitvā, saccaṃ musāti dvayadhammamāhū’’ti (su. ni. 892; mahāni. 121), ‘‘takkī hoti vīmaṃsī’’ti (dī. ni. 1.34) ca ādi. <span class="bld">Ayonisomanasikāropi diṭṭhiṭṭhānaṃ</span>. Tenāha bhagavā – ‘‘tassevaṃ ayoniso manasikaroto channaṃ diṭṭhīnaṃ aññatarā diṭṭhi uppajjati, atthi me attāti tassa saccato thetato diṭṭhi uppajjatī’’tiādi (ma. ni. 1.19).</p>
  740. <p class="bodytext"><span class="bld">Yā diṭṭhī</span>ti idāni vuccamānānaṃ aṭṭhārasannaṃ padānaṃ sādhāraṇaṃ mūlapadaṃ. Diṭṭhiyeva <span class="bld">diṭṭhigataṃ</span> gūthagataṃ viya, diṭṭhīsu vā gataṃ idaṃ dassanaṃ dvāsaṭṭhidiṭṭhīsu antogadhattātipi <span class="bld">diṭṭhigataṃ,</span> diṭṭhiyā vā gataṃ <span class="bld">diṭṭhigataṃ</span>. Idañhi ‘‘atthi me attā’’tiādi diṭṭhiyā gamanamattameva<a name="V3.0326"></a>, natthettha attā vā nicco vā kocīti vuttaṃ hoti. Sā cāyaṃ diṭṭhi dunniggamanaṭṭhena <span class="bld">gahanaṃ</span>. Duratikkamaṭṭhena sappaṭibhayaṭṭhena ca <span class="bld">kantāro</span> dubbhikkhakantāravāḷakantārādayo viya. Sammādiṭṭhiyā vinivijjhanaṭṭhena, vilomanaṭṭhena vā <span class="bld">visūkaṃ</span>. Kadāci sassatassa, kadāci ucchedassa vā gahaṇato virūpaṃ phanditanti <span class="bld">vipphanditaṃ</span>. Bandhanaṭṭhena <span class="bld">saṃyojanaṃ</span>. Diṭṭhiyeva anto tudanaṭṭhena dunnīharaṇīyaṭṭhena ca sallanti <span class="bld">diṭṭhisallaṃ</span>. Diṭṭhiyeva pīḷākaraṇaṭṭhena sambādhoti <span class="bld">diṭṭhisambādho</span>. Diṭṭhiyeva mokkhāvaraṇaṭṭhena palibodhoti <span class="bld">diṭṭhipalibodho</span>. Diṭṭhiyeva dummocanīyaṭṭhena bandhananti <span class="bld">diṭṭhibandhanaṃ</span>. Diṭṭhiyeva duruttaraṇaṭṭhena papātoti <span class="bld">diṭṭhipapāto</span>. Diṭṭhiyeva thāmagataṭṭhena anusayoti <span class="bld">diṭṭhānusayo</span>. Diṭṭhiyeva attānaṃ santāpetīti <span class="bld">diṭṭhisantāpo</span>. Diṭṭhiyeva attānaṃ anudahatīti <span class="bld">diṭṭhipariḷāho</span>. Diṭṭhiyeva kilesakāyaṃ ganthetīti <span class="bld">diṭṭhigantho</span>. Diṭṭhiyeva bhusaṃ ādiyatīti <span class="bld">diṭṭhupādānaṃ</span>. Diṭṭhiyeva ‘‘sacca’’ntiādivasena abhinivisatīti <span class="bld">diṭṭhābhiniveso</span>. Diṭṭhiyeva ‘‘idaṃ para’’nti āmasati, parato vā āmasatīti <span class="bld">diṭṭhiparāmāso,</span> samuṭṭhāti etenāti samuṭṭhānaṃ, kāraṇaṃ. Samuṭṭhānassa bhāvo samuṭṭhānaṭṭho, tena <span class="bld">samuṭṭhānaṭṭhena,</span> kāraṇabhāvenāti attho. Sattamaṭṭhamesu natthi vattabbaṃ.</p>
  741. <p class="centered">Kokanudasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  742. <p class="subhead">9-10. Upālisuttādivaṇṇanā</p>
  743. <p class="bodytext"><a name="para99-100"></a><a name="para99-100_an10"></a><span class="paranum">99-100</span>. Navame <a name="M3.0352"></a> ajjhogāhetvā adhippetamatthaṃ sambhavituṃ sādhetuṃ dukkhāni <span class="bld">durabhisambhavāni</span>. Aṭṭhakathāyaṃ pana tattha nivāsoyeva dukkhoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sambhavituṃ dukkhāni dussahānī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Araññavanapatthānī</span>ti araññalakkhaṇappattāni vanasaṇḍāni. Vanapatthasaddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. <span class="bld">Paviveka</span>nti pakārato, pakārehi vā vivecanaṃ, rūpādiputhuttārammaṇe pakārato gamanādiiriyāpathappakārehi attano kāyassa vivecanaṃ, gacchatopi tiṭṭhatopi nisajjatopi nipajjatopi ekasseva pavatti. Teneva hi vivecetabbānaṃ vivecanākārassa ca bhedato bahuvidhattā te ekattena gahetvā ‘‘paviveka’’nti ekavacanena vuttaṃ. <span class="bld">Dukkaraṃ paviveka</span>nti vā pavivekaṃ kattuṃ na sukhanti attho. <span class="bld">Ekībhāve</span>ti ekattabhāve. <span class="bld">Dvayaṃdvayārāmo</span>ti dvinnaṃ dvinnaṃ bhāvābhirato. <span class="bld">Haranti viyā</span>ti saṃharanti viya vighātuppādanena. Tenāha <span class="bld">‘‘ghasanti viyā’’</span>ti. Bhayasantāsuppādanena khādituṃ āgatā yakkharakkhasapisācādayo viyāti adhippāyo. <span class="bld">Īdisassā</span>ti aladdhasamādhino. <span class="bld">Tiṇapaṇṇamigādisaddehī</span>ti vāteritānaṃ tiṇapaṇṇādīnaṃ migapakkhiādīnañca bhīsanakehi bheravehi saddehi. <span class="bld">Vividhehi ca</span> aññehi khāṇuādīhi <a name="V3.0327"></a> yakkhādiākārehi upaṭṭhitehi <span class="bld">bhīsanakehi</span>. Ghaṭena kīḷā <span class="bld">ghaṭikā</span>ti eke. Dasamaṃ uttānameva.</p>
  744. <p class="centered">Upālisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  745. <p class="centered">Upālivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  746. <p class="centered">Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
  747. <p class="title">3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ</p>
  748. <p class="chapter">(11) 1. Samaṇasaññāvaggo</p>
  749. <p class="subhead">1-12. Samaṇasaññāsuttādivaṇṇanā</p>
  750. <p class="bodytext"><a name="para101-112"></a><a name="para101-112_an10"></a><span class="paranum">101-112</span>. Tatiyassa <a name="V3.0328"></a><a name="M3.0353"></a> paṭhamādīni uttānāni. Chaṭṭhe <span class="bld">nijjarakāraṇānī</span>ti pajahanakāraṇāni. Imasmiṃ maggo kathīyatīti katvā <span class="bld">‘‘ayaṃ heṭṭhā…pe… puna gahitā’’</span>ti vuttaṃ. Kiñcāpi nijjiṇṇā micchādiṭṭhīti ānetvā sambandhitabbaṃ. Yathā micchādiṭṭhi vipassanāya nijjiṇṇāpi na samucchinnāti samucchedappahānadassanatthaṃ puna gahitā, evaṃ micchāsaṅkappādayopi vipassanāya pahīnāpi asamucchinnatāya idha puna gahitāti ayamattho ‘‘micchāsaṅkappassā’’tiādīsu sabbapadesu vattabboti dasseti <span class="bld">‘‘evaṃ sabbapadesu yojetabbo’’</span>ti iminā. <span class="bld">Ettha cā</span>ti ‘‘sammāvimuttipaccayā ca aneke kusalā dhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti etasmiṃ pāḷipade. Ettha ca samucchedavasena ca paṭippassaddhivasena ca paṭipakkhadhammānaṃ sammadeva vimuccanaṃ <span class="bld">sammāvimutti</span>. Tappaccayā ca maggaphalesu aṭṭha indriyāni bhāvanāpāripūriṃ upagacchantīti maggasampayuttānipi saddhādīni indriyāni uddhaṭāni. Maggavasena hi phalesu bhāvanāpāripūrī nāmāti. <span class="bld">Abhinandanaṭṭhenā</span>ti ativiya sinehanaṭṭhena. Idañhi somanassindriyaṃ ukkaṃsagatasātasabhāvato sampayuttadhamme sinehantaṃ tementaṃ viya pavattati. <span class="bld">Pavattasantatiādhipateyyaṭṭhenā</span>ti vipākasantānassa jīvane adhipatibhāvena. <span class="bld">Eva</span>ntiādi vuttasseva atthassa nigamanaṃ. Sattamādīni uttānatthāni.</p>
  751. <p class="centered">Samaṇasaññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  752. <p class="centered">Samaṇasaññāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  753. <p class="chapter">(12) 2. Paccorohaṇivaggo</p>
  754. <p class="subhead">1-4. Paṭhamaadhammasuttādivaṇṇanā</p>
  755. <p class="bodytext"><a name="para113-6"></a><a name="para113-6_an10"></a><span class="paranum">113-6</span>. Dutiyassa <a name="V3.0329"></a> paṭhamadutiyāni uttānatthāni. <span class="bld">Tatiye jānaṃ jānātī</span>ti sabbaññutaññāṇena jānitabbaṃ sabbaṃ jānāti eva. Na hi padesañāṇe <a name="M3.0354"></a> ṭhito jānitabbaṃ sabbaṃ jānāti. Ukkaṭṭhaniddesena hi avisesaggahaṇena ca ‘‘jāna’’nti iminā niravasesaṃ ñeyyajātaṃ pariggayhatīti tabbisayāya jānanakiriyāya sabbaññutaññāṇameva karaṇaṃ bhavituṃ yuttaṃ, pakaraṇavasena ‘‘bhagavā’’ti saddantarasannidhānena ca ayamattho vibhāvetabbo. <span class="bld">Passitabbameva passatī</span>ti dibbacakkhupaññācakkhudhammacakkhubuddhacakkhusamantacakkhusaṅkhātehi ñāṇacakkhūhi passitabbaṃ passati eva. Atha vā <span class="bld">jānaṃ jānātī</span>ti yathā aññe savipallāsā kāmarūpapariññāvādino jānantāpi vipallāsavasena jānanti, na evaṃ bhagavā. Bhagavā pana pahīnavipallāsattā jānanto jānāti eva, diṭṭhidassanassa abhāvā passanto passatiyevāti attho. <span class="bld">Cakkhu viya bhūto</span>ti dassanapariṇāyakaṭṭhena cakkhu viya bhūto. Yathā hi cakkhu sattānaṃ dassanatthaṃ pariṇeti sādheti, evaṃ lokassa yāthāvadassanasādhanatopi dassanakiccapariṇāyakaṭṭhena cakkhu viya bhūto, paññācakkhumayattā vā sayambhuñāṇena paññācakkhuṃ bhūto pattoti vā cakkhubhūto.</p>
  756. <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇasabhāvo</span>ti viditakaraṇaṭṭhena ñāṇasabhāvo. Aviparītasabhāvaṭṭhena pariyattidhammappavattanato vā hadayena cintetvā vācāya nicchāritadhammamayoti <span class="bld">dhammabhūto</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘dhammasabhāvo’’</span>ti. Dhammā vā bodhipakkhiyā tehi uppannattā lokassa ca taduppādanato, anaññasādhāraṇaṃ vā dhammaṃ patto adhigatoti <span class="bld">dhammabhūto</span>. Seṭṭhaṭṭhena brahmabhūtoti āha <span class="bld">‘‘seṭṭhasabhāvo’’</span>ti. Atha vā brahmā vuccati maggo, tena uppannattā lokassa ca taduppādanato, tañca sayambhuñāṇena pattoti <span class="bld">brahmabhūto</span>. Catusaccadhammaṃ vadatīti <span class="bld">vattā</span>. Ciraṃ saccappaṭivedhaṃ pavattento vadatīti <span class="bld">pavattā. Atthaṃ nīharitvā</span>ti dukkhādiatthaṃ tatthāpi pīḷanādiatthaṃ uddharitvā. Paramatthaṃ vā nibbānaṃ pāpayitā <span class="bld">ninnetā</span>. Amatādhigamapaṭipattidesanāya amatasacchikiriyaṃ sattesu uppādento amataṃ dadātīti <span class="bld">amatassa dātā</span>. Bodhipakkhiyadhammānaṃ tadāyattabhāvato <span class="bld">dhammasāmī</span>. Catutthe natthi vattabbaṃ.</p>
  757. <p class="centered">Paṭhamaadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  758. <p class="subhead">5-42. Saṅgāravasuttādivaṇṇanā</p>
  759. <p class="bodytext"><a name="para117-154"></a><a name="para117-154_an10"></a><span class="paranum">117-154</span>. Pañcame <a name="V3.0330"></a><a name="M3.0355"></a> <span class="bld">appakā</span>ti thokā, na bahū. <span class="bld">Athāyaṃ itarā pajā</span>ti yā panāyaṃ avasesā pajā sakkāyadiṭṭhitīrameva anudhāvati, ayameva bahutarāti attho. <span class="bld">Sammadakkhāte</span>ti sammā akkhāte sukathite. <span class="bld">Dhamme</span>ti tava desanādhamme. <span class="bld">Dhammānuvattino</span>ti taṃ dhammaṃ sutvā tadanucchavikaṃ paṭipadaṃ pūretvā maggaphalasacchikaraṇena dhammānuvattino. <span class="bld">Maccuno ṭhānabhūta</span>nti kilesamārasaṅkhātassa maccuno nivāsaṭṭhānabhūtaṃ. <span class="bld">Suduttaraṃ taritvā pāramessantī</span>ti ye janā dhammānuvattino, te etaṃ suduttaraṃ duratikkamaṃ māradheyyaṃ taritvā atikkamitvā nibbānapāraṃ gamissanti.</p>
  760. <p class="bodytext"><span class="bld">Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāyā</span>ti kāyaduccaritādibhedaṃ akusalaṃ dhammaṃ jahitvā. <span class="bld">Sukkaṃ bhāvethā</span>ti paṇḍito bhikkhu abhinikkhamanato paṭṭhāya yāva arahattamaggā kāyasucaritādibhedaṃ sukkaṃ dhammaṃ bhāveyya. <span class="bld">Okā anokamāgammā</span>ti okaṃ vuccati ālayo, anokaṃ vuccati anālayo. Ālayato nikkhamitvā anālayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ paṭicca ārabbha.</p>
  761. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatrābhiratimiccheyyā</span>ti yasmiṃ anālayasaṅkhāte viveke nibbāne imehi sattehi durabhiramaṃ, tatrābhiratimiccheyya. <span class="bld">Duvidhepi kāme</span>ti vatthukāmakilesakāme. <span class="bld">Cittaklesehī</span>ti pañcahi nīvaraṇehi <span class="bld">attānaṃ pariyodapeyya</span> vodāpeyya, parisodheyyāti attho.</p>
  762. <p class="bodytext"><span class="bld">Sambodhiyaṅgesū</span>ti sambojjhaṅgesu. <span class="bld">Sammā cittaṃ subhāvita</span>nti sammā hetunā nayena cittaṃ suṭṭhu bhāvitaṃ vaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Jutimanto</span>ti ānubhāvavanto, arahattamaggañāṇajutiyā khandhādibhede dhamme jotetvā ṭhitāti attho. <span class="bld">Te loke parinibbutā</span>ti te imasmiṃ khandhādiloke parinibbutā nāma arahattappattito paṭṭhāya kilesavaṭṭassa khepitattā saupādisesena, carimacittanirodhena khandhavaṭṭassa khepitattā anupādisesena cāti dvīhi parinibbānehi parinibbutā, anupādāno viya padīpo apaṇṇattikabhāvaṃ gatāti attho.</p>
  763. <p class="centered">Ito paraṃ yāva tatiyo paṇṇāsako, tāva uttānatthameva.</p>
  764. <p class="centered">Saṅgāravasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  765. <p class="centered">Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
  766. <p class="title">4. Catutthapaṇṇāsakaṃ</p>
  767. <p class="bodytext"><a name="para155-166"></a><a name="para155-166_an10"></a><span class="paranum">155-166</span>. Catutthassa <a name="V3.0331"></a><a name="M3.0356"></a> paṭhamavaggo uttānatthoyeva.</p>
  768. <p class="subhead">1-44. Brāhmaṇapaccorohaṇīsuttādivaṇṇanā</p>
  769. <p class="bodytext"><a name="para167-210"></a><a name="para167-210_an10"></a><span class="paranum">167-210</span>. Dutiye ca paṭhamādīni uttānatthāni. Dasame <span class="bld">pacchābhūmivāsino</span>ti paccantadesavāsino. <span class="bld">Sevālamālikā</span>ti pātova udakaṃ orohitvā sevālañceva uppalādīni ca gahetvā attano udakasuddhikabhāvajānanatthañceva ‘‘lokassa ca udakena suddhi hotī’’ti imassa atthassa jānanatthañca mālaṃ katvā pilandhanakā. <span class="bld">Udakorohakā</span>ti pāto majjhanhe sāyanhe ca udakaorohaṇakā. Tenāha <span class="bld">‘‘sāyatatiyakaṃ udakorohaṇānuyogamanuyuttā’’</span>ti. Ekādasamādīni uttānatthāni. Catutthe paṇṇāsake natthi vattabbaṃ.</p>
  770. <p class="centered">Brāhmaṇapaccorohaṇīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  771. <p class="centered">Catutthapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
  772. <p class="chapter">(21) 1. Karajakāyavaggo</p>
  773. <p class="subhead">1-536. Paṭhamanirayasaggasuttādivaṇṇanā</p>
  774. <p class="bodytext"><a name="para211-746"></a><a name="para211-746_an10"></a><span class="paranum">211-746</span>. Pañcamassa paṭhamādīni uttānatthāni. Navame yasmiṃ santāne kāmāvacarakammaṃ mahaggatakammañca katūpacitaṃ vipākadāne laddhāvasaraṃ hutvā ṭhitaṃ, tesu kāmāvacarakammaṃ itaraṃ nīharitvā sayaṃ tattha ṭhatvā attano vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, mahaggatakammameva <a name="V3.0332"></a> pana itaraṃ paṭibāhitvā attano vipākaṃ dātuṃ sakkoti garubhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘taṃ mahogho parittaṃ udakaṃ viyā’’</span>tiādi. Ito paraṃ sabbattha uttānameva.</p>
  775. <p class="centered">Paṭhamanirayasaggasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  776. <p class="centered">Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
  777. <p class="centered">Dasakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
  778. <a name="an11"></a>
  779. <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an11"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  780. <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
  781. <p class="book">Ekādasakanipāta-ṭīkā</p>
  782. <p class="chapter">1. Nissayavaggo</p>
  783. <p class="subhead">1-10. Kimatthiyasuttādivaṇṇanā</p>
  784. <p class="bodytext"><a name="para1-10"></a><a name="para1-10_an11"></a><span class="paranum">1-10</span>. Ekādasakanipātassa <a name="V3.0333"></a><a name="M3.0357"></a> paṭhamādīni uttānatthāneva. Dasame <span class="bld">janitasmi</span>nti kammakilesehi nibbatte, jane etasminti vā <span class="bld">janetasmiṃ,</span> manussesūti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘ye gottapaṭisārino’’</span>ti. Janitasmiṃ-saddo eva vā i-kārassa e-kāraṃ katvā ‘‘janetasmi’’nti vutto. <span class="bld">Janitasmi</span>nti ca janasminti attho veditabbo. Janitasminti sāmaññaggahaṇepi yattha catuvaṇṇasamaññā, tattheva manussaloke. <span class="bld">Khattiyo seṭṭho</span>ti ayaṃ lokasamaññāpi manussalokeyeva, na devakāye brahmakāye vāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ye gottapaṭisārino’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Paṭisarantī</span>ti ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’ti paṭi paṭi attano gottaṃ anussaranti paṭijānanti vāti attho.</p>
  785. <p class="centered">Kimatthiyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  786. <p class="centered">Nissayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  787. <p class="chapter">2. Anussativaggo</p>
  788. <p class="subhead">1-4. Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā</p>
  789. <p class="bodytext"><a name="para11-14"></a><a name="para11-14_an11"></a><span class="paranum">11-14</span>. Dutiyassa <a name="V3.0334"></a> paṭhamādīni uttānatthāni. Tatiye <span class="bld">kabaḷīkārāhārabhakkhāna</span>nti kabaḷīkārāhārūpajīvīnaṃ. Ko pana devānaṃ āhāro, kā āhāravelāti? Sabbesampi kāmāvacaradevānaṃ sudhā āhāro. Sā heṭṭhimehi heṭṭhimehi uparimānaṃ uparimānaṃ paṇītatamā hoti, taṃ yathāsakaṃ divasavaseneva divase divase bhuñjanti. Keci pana ‘‘biḷārapadappamāṇaṃ sudhāhāraṃ bhuñjanti, so jivhāya ṭhapitamatto yāva kesagganakhaggā kāyaṃ pharati, tesaṃyeva divasavasena <a name="M3.0358"></a> satta divase yāpanasamattho hotī’’ti vadanti. <span class="bld">Asamayavimuttiyā vimutto</span>ti maggavimokkhena vimutto. Aṭṭhannañhi samāpattīnaṃ samāpajjanassa samayopi atthi tassa asamayopi, maggavimokkhena pana vimuccanassa samayo vā asamayo vā natthi. Yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa tiṭṭhantassa nisīdantassa nipajjantassa khādantassa bhuñjantassa ca maggaphalappaṭivedho nāma na hotīti na vattabbaṃ. Iti maggavimokkhena vimuccantassa samayo vā asamayo vā natthīti maggavimokkho asamayavimutti nāma. Catutthe natthi vattabbaṃ.</p>
  790. <p class="centered">Paṭhamamahānāmasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  791. <p class="subhead">5. Mettāsuttavaṇṇanā</p>
  792. <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_an11"></a><span class="paranum">15</span>. Pañcame <span class="bld">sesajanā</span>ti mettāya cetovimuttiyā alābhino. <span class="bld">Samparivattamānā</span>ti dakkhiṇeneva passena asayitvā sabbaso parivattamānā. <span class="bld">Kākacchamānā</span>ti ghurughurupassāsavasena vissaraṃ karontā. <span class="bld">Sukhaṃ supatī</span>ti ettha duvidhā supanā sayane piṭṭhippasāraṇalakkhaṇā kiriyāmayacittehi avokiṇṇabhavaṅgappavattilakkhaṇā ca. Tatthāyaṃ ubhayatthāpi sukhameva supati. Yasmā saṇikaṃ nipajjitvā aṅgapaccaṅgāni samodhāya pāsādikena ākārena sayati, niddokkamanepi jhānaṃ samāpanno viya hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘evaṃ asupitvā’’</span>tiādi.</p>
  793. <p class="bodytext">Niddākāle sukhaṃ alabhitvā dukkhena suttattā eva paṭibujjhanakāle sarīrakhedena nitthunanaṃ <a name="V3.0335"></a> vijambhanaṃ ito cito ca viparivattanañca hotīti āha <span class="bld">‘‘nitthunantā vijambhantā samparivattantā dukkhaṃ paṭibujjhantī’’</span>ti. Ayaṃ pana sukhena suttattā sarīrakhedābhāvato nitthunanādivirahitova paṭibujjhati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘evaṃ appaṭibujjhitvā’’</span>tiādi. Sukhappaṭibodho ca sarīravikārābhāvenāti āha <span class="bld">‘‘sukhaṃ nibbikāra’’</span>nti.</p>
  794. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhaddakameva supinaṃ passatī</span>ti idaṃ anubhūtapubbavasena devatūpasaṃhāravasena cassa bhaddakameva supinaṃ hoti, na pāpakanti katvā vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘cetiyaṃ vandanto viyā’’</span>tiādi. Dhātukkhobhahetukampi cassa bahulaṃ bhaddakameva siyā yebhuyyena cittajarūpānuguṇatāya utuāhārajarūpānaṃ.</p>
  795. <p class="bodytext"><span class="bld">Ure</span> <a name="M3.0359"></a> <span class="bld">āmukkamuttāhāro viyā</span>ti gīvāya bandhitvā ure lambitamuttāhāro viyāti kehici taṃ ekāvalivasena vuttaṃ siyā, anekaratanāvalisamūhabhūto pana muttāhāro aṃsappadesato paṭṭhāya yāva kaṭippadesassa heṭṭhābhāgā palambanto ure āmukkoyeva nāma hoti.</p>
  796. <p class="bodytext"><span class="bld">Visākhatthero viyā</span>ti (visuddhi. 1.258) so kira pāṭaliputte kuṭumbiyo ahosi. So tattheva vasamāno assosi ‘‘tambapaṇṇidīpo kira cetiyamālālaṅkato kāsāvapajjoto, icchiticchitaṭṭhāneyevettha sakkā nisīdituṃ vā nipajjituṃ vā, utusappāyaṃ senāsanasappāyaṃ puggalasappāyaṃ dhammassavanasappāyanti sabbamettha sulabha’’nti. So attano bhogakkhandhaṃ puttadārassa niyyātetvā dussante baddhena ekakahāpaṇeneva gharā nikkhamitvā samuddatīre nāvaṃ udikkhamāno ekaṃ māsaṃ vasi. So vohārakusalatāya imasmiṃ ṭhāne bhaṇḍaṃ kiṇitvā asukasmiṃ vikkiṇanto dhammikāya vaṇijjāya tenevantaramāsena sahassaṃ abhisaṃhari. Iti anupubbena mahāvihāraṃ gantvā pabbajjaṃ yācati. So pabbājanatthāya sīmaṃ nīto taṃ sahassatthavikaṃ ovaṭṭikantarena bhūmiyaṃ pātesi. ‘‘Kimeta’’nti ca vutte ‘‘kahāpaṇasahassaṃ, bhante’’ti vatvā, ‘‘upāsaka, pabbajitakālato paṭṭhāya na sakkā vicāretuṃ, idāneva naṃ vicārehī’’ti vutte ‘‘visākhassa pabbajjaṭṭhānaṃ āgatā mā rittahatthā gamiṃsū’’ti muñcitvā sīmāmāḷake vikkiritvā pabbajitvā upasampanno. So pañcavasso hutvā dvemātikā paguṇā katvā attano sappāyaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā ekekasmiṃ vihāre cattāro cattāro māse samapavattavāsaṃ vasamāno cari. Evaṃ caramāno –</p>
  797. <p class="gatha1">‘‘Vanantare <a name="V3.0336"></a> ṭhito thero, visākho gajjamānako;</p>
  798. <p class="gathalast">Attano guṇamesanto, imamatthaṃ abhāsatha.</p>
  799. <p class="gatha1">‘‘Yāvatā upasampanno, yāvatā idha māgato;</p>
  800. <p class="gathalast">Etthantare khalitaṃ natthi, aho lābho te mārisā’’ti. (visuddhi. 1.258);</p>
  801. <p class="bodytext">So cittalapabbatavihāraṃ gacchanto dvedhāpathaṃ patvā ‘‘ayaṃ nu kho maggo, udāhu aya’’nti cintayanto aṭṭhāsi. Athassa pabbate adhivatthā devatā <a name="M3.0360"></a> hatthaṃ pasāretvā ‘‘eso maggo’’ti dasseti. So cittalapabbatavihāraṃ gantvā tattha cattāro māse vasitvā ‘‘paccūse gamissāmī’’ti cintetvā nipajji. Caṅkamasīse maṇilarukkhe adhivatthā devatā sopānaphalake nisīditvā parodi. Thero ‘‘ko eso’’ti āha. Ahaṃ, bhante, maṇiliyāti. Kissa rodasīti? Tumhākaṃ gamanaṃ paṭiccāti. Mayi idha vasante tumhākaṃ ko guṇoti? Tumhesu, bhante, idha vasantesu amanussā aññamaññaṃ mettaṃ paṭilabhanti, te dāni tumhesu gatesu kalahaṃ karissanti, duṭṭhullampi kathayissantīti. Thero ‘‘sace mayi idha vasante tumhākaṃ phāsuvihāro hoti, sundara’’nti vatvā aññepi cattāro māse tattheva vasitvā puna tatheva gamanacittaṃ uppādesi. Devatāpi puna tatheva parodi. Eteneva upāyena thero tattheva vasitvā tattheva parinibbāyīti. Evaṃ dhamattāvihārī bhikkhu amanussānaṃ piyo hoti.</p>
  802. <p class="bodytext"><span class="bld">Balavapiyacittatāyā</span>ti iminā balavapiyacittatāmattenapi satthaṃ na kamati, pageva mettāya cetovimuttiyāti dasseti. <span class="bld">Khippameva cittaṃ samādhiyati,</span> kenaci paripanthena parihīnajjhānassa byāpādassa dūrasamussāritabhāvato khippameva samādhiyati, ‘‘āsavānaṃ khayāyā’’ti keci. Sesaṃ suviññeyyameva. Ettha ca kiñcāpi ito aññakammaṭṭhānavasena adhigatajjhānānampi sukhasupanādayo ānisaṃsā labbhanti. Yathāha –</p>
  803. <p class="gatha1">‘‘Sukhaṃ supanti munayo, ajjhattaṃ susamāhitā;</p>
  804. <p class="gathalast">Suppabuddhaṃ pabujjhanti, sadā gotamasāvakā’’ti. (visuddhi. mahāṭī. 1.258); Ca ādi –</p>
  805. <p class="unindented">Tathāpime ānisaṃsā brahmavihāralābhino anavasesā labbhanti byāpādādīnaṃ ujuvipaccanīkabhāvato brahmavihārānaṃ. Tenevāha ‘‘nissaraṇaṃ hetaṃ, āvuso, byāpādassa, yadidaṃ mettācetovimuttī’’tiādi <a name="V3.0337"></a> (dī. ni. 3.326; a. ni. 6.13). Byāpādādivasena ca sattānaṃ dukkhasupanādayoti tappaṭipakkhabhūtesu brahmavihāresu siddhesu sukhasupanādayo hatthagatā eva hontīti.</p>
  806. <p class="centered">Mettāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  807. <p class="subhead">6. Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā</p>
  808. <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_an11"></a><span class="paranum">16</span>. Chaṭṭhe <a name="M3.0361"></a> <span class="bld">beluvagāmake</span>ti vesāliyā dakkhiṇapasse avidūre beluvagāmako nāma atthi, taṃ gocaragāmaṃ katvāti attho. <span class="bld">Sārappattakulagaṇanāyā</span>ti mahāsāramahappattakulagaṇanāya. <span class="bld">Dasame ṭhāne</span>ti aññe aññeti dasagaṇanaṭṭhāne. Aṭṭhakanagare jāto bhavoti <span class="bld">aṭṭhakanāgaro. Kukkuṭārāmo</span>ti pāṭaliputte kukkuṭārāmo, na kosambiyaṃ.</p>
  809. <p class="bodytext">Pakatatthappaṭiniddeso ta-saddoti tassa ‘‘bhagavatā’’tiādīhi padehi samānādhikaraṇabhāvena vuttassa yena abhisambuddhabhāvena bhagavā pakato adhigato supākaṭo ca, taṃ abhisambuddhabhāvaṃ saddhiṃ āgamanīyapaṭipadāya atthabhāveneva dassento <span class="bld">‘‘yo so…pe… abhisambuddho’’</span>ti āha. Satipi ñāṇadassanasaddānaṃ idha paññāvevacanabhāve tena tena visesena nesaṃ visayavisese pavattidassanatthaṃ asādhāraṇañāṇavisesavasena, vijjāttayavasena, vijjābhiññānāvaraṇavasena, sabbaññutaññāṇamaṃsacakkhuvasena paṭivedhadesanāñāṇavasena ca tadatthaṃ yojetvā dassento <span class="bld">‘‘tesaṃ tesa’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">āsayānusayaṃ jānatā</span> āsayānusayañāṇena, <span class="bld">sabbañeyyadhammaṃ passatā</span> sabbaññutānāvaraṇañāṇehi. <span class="bld">Pubbenivāsādīhī</span>ti pubbenivāsāsavakkhayañāṇehi. <span class="bld">Paṭivedhapaññāyā</span>ti ariyamaggapaññāya. <span class="bld">Desanāpaññāya passatā</span>ti desetabbadhammānaṃ desetabbappakāraṃ bodhaneyyapuggalānañca āsayānusayacaritādhimuttiādibhedaṃ dhammaṃ desanāpaññāya yāthāvato passatā. <span class="bld">Arīna</span>nti kilesārīnaṃ, pañcavidhamārānaṃ vā sāsanassa vā paccatthikānaṃ aññatitthiyānaṃ. Tesaṃ pana hananaṃ pāṭihāriyehi abhibhavanaṃ appaṭibhānatākaraṇaṃ ajjhupekkhaṇañca. Kesivinayasuttañcettha nidassanaṃ. Tathā ṭhānāṭṭhānādīni <span class="bld">jānatā</span>. Yathākammūpage satte <span class="bld">passatā</span>. Savāsanānamāsavānaṃ khīṇattā <span class="bld">arahatā</span>. Abhiññeyyādibhede dhamme abhiññeyyādito aviparītāvabodhato <span class="bld">sammāsambuddhena</span>.</p>
  810. <p class="bodytext">Atha vā tīsu kālesu appaṭihatañāṇatāya <span class="bld">jānatā</span>. Kāyakammādivasena tiṇṇampi kammānaṃ <a name="V3.0338"></a> ñāṇānuparivattito nisammakāritāya <span class="bld">passatā</span>. Davādīnampi abhāvasādhikāya pahānasampadāya <span class="bld">arahatā</span>. Chandādīnaṃ <a name="M3.0362"></a> ahānihetubhūtāya akkhayapaṭibhānasādhikāya sabbaññutāya <span class="bld">sammāsambuddhenā</span>ti evaṃ dasabalaaṭṭhārasaāveṇikabuddhadhammavasenapi yojanā kātabbā.</p>
  811. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhisaṅkhata</span>nti attano paccayehi abhisammukhabhāvena samecca sambhuyya kataṃ. Svāssa katabhāvo uppādanena veditabbo, na uppannassa paṭisaṅkharaṇenāti āha <span class="bld">‘‘uppādita’’</span>nti. Te cassa paccayā cetanāpadhānāti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘abhisaṅkhataṃ abhisañcetayita’’nti vuttanti <span class="bld">‘‘cetayitaṃ kappayita’’</span>nti atthamāha. <span class="bld">Abhisaṅkhataṃ abhisañcetayita</span>nti ca jhānassa pātubhāvadassanamukhena viddhaṃsanabhāvaṃ ulliṅgeti. Yañhi ahutvā sambhavati, taṃ hutvā paṭiveti. Tenāha pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘yaṃ kho panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Samathavipassanādhamme ṭhito</span>ti ettha samathadhamme ṭhitattā samāhito vipassanaṃ paṭṭhapetvā aniccānupassanādīhi niccasaññādayo pajahanto anukkamena taṃ anulomañāṇaṃ pāpetā hutvā vipassannādhamme ṭhito. Samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu rañjanaṭṭhena <span class="bld">rāgo</span>. Nandanaṭṭhena <span class="bld">nandī</span>. Tattha sukhumā apekkhā vuttā. Yā nikantīti vuccati.</p>
  812. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ sante</span>ti evaṃ yathārutavaseneva imassa suttapadassa atthe gahetabbe sati. <span class="bld">Samathavipassanāsu chandarāgo kattabbo</span>ti anāgāmiphalaṃ anibbattetvā tadatthāya samathavipassanāpi anibbattetvā kevalaṃ tattha chandarāgo kattabbo bhavissati. Kasmā? Tesu samathavipassanāsaṅkhātesu dhammesu chandarāgamattena anāgāminā laddhabbassa aladdhaanāgāmiphalenapi laddhabbattā. Tathā sati tena anāgāmiphalampi laddhabbameva hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘anāgāmiphalaṃ paṭiladdhaṃ bhavissatī’’</span>ti. Sabhāvato rasitabbattā aviparīto attho eva <span class="bld">attharaso</span>.</p>
  813. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññāpi kāci sugatiyo</span>ti vinipātike sandhāyāha. <span class="bld">Aññāpi kāci duggatiyo</span>ti asurakāyamāha.</p>
  814. <p class="bodytext">Appaṃ yācitena bahuṃ dentena uḷārapurisena viya ekaṃ dhammaṃ pucchitena ‘‘ayampi ekadhammo’’ti kathitattā ekādasapi dhammā pucchāvasena ekadhammo nāma jāto paccekaṃ vākyaparisamāpanañāyena. <span class="bld">Pucchāvasenā</span>ti ‘‘atthi nu kho, bhante ānanda, tena…pe… sammāsambuddhena ekadhammo sammadakkhāto’’ti evaṃ <a name="M3.0363"></a> pavattapucchāvasena. <span class="bld">Amatuppattiatthenā</span>ti amatabhāvassa uppattihetutāya, sabbānipi kammaṭṭhānāni ekarasāpi amatādhigamassa paṭipattiyāti <a name="V3.0339"></a> attho. Evamettha aggaphalabhūmi anāgāmiphalabhūmīti dveva bhūmiyo sarūpato āgatā, nānantariyatāya pana heṭṭhimāpi dve bhūmiyo atthato āgatā evāti daṭṭhabbāti. Pañca satāni aggho etassāti <span class="bld">pañcasataṃ</span>. Sesamettha uttānameva.</p>
  815. <p class="centered">Aṭṭhakanāgarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  816. <p class="subhead">7. Gopālasuttavaṇṇanā</p>
  817. <p class="bodytext"><a name="para17"></a><a name="para17_an11"></a><span class="paranum">17</span>. Sattame <span class="bld">tisso kathā</span>ti tisso aṭṭhakathā, tividhā suttassa atthavaṇṇanāti attho. Ekekaṃ padaṃ nāḷaṃ mūlaṃ etissāti evaṃsaññitā <span class="bld">ekanāḷikā</span>. Ekekaṃ vā padaṃ nāḷaṃ atthaniggamanamaggo etissāti <span class="bld">ekanāḷikā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘ekekassa padassa atthakathana’’</span>nti. Cattāro aṃsā bhāgā atthasallakkhaṇūpāyā etissāti <span class="bld">caturassā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘catukkaṃ bandhitvā kathana’’</span>nti. Niyamato nisinnassa āraddhassa vatto saṃvatto etissā atthīti <span class="bld">nisinnavattikā,</span> yathāraddhassa atthassa visuṃ visuṃ pariyosāpikāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘paṇḍitagopālakaṃ dassetvā’’</span>tiādi. Ekekassapi padassa piṇḍatthadassanavasena bahūnaṃ padānaṃ ekajjhaṃ atthaṃ akathetvā ekamekassa padassa atthavaṇṇanā ayaṃ sabbattha labbhati. <span class="bld">Catukkaṃ bandhitvā</span>ti kaṇhapakkhe upamopameyyadvayaṃ, tathā sukkapakkheti idaṃ catukkaṃ yojetvā. Ayaṃ edisesu eva suttesu labbhati. <span class="bld">Pariyosānagamana</span>nti keci tāva āhu ‘‘kaṇhapakkhe upamaṃ dassetvā upamā ca nāma yāvadeva upameyyasampaṭipādanatthāti upameyyatthaṃ āharitvā saṃkilesapakkhaniddeso ca vodānapakkhavibhāvanatthāyāti sukkapakkhampi upamopameyyavibhāgena āharitvā suttatthassa pariyosāpanaṃ. Kaṇhapakkhe upameyyaṃ dassetvā pariyosānagamanādīsupi eseva nayo’’ti. Apare pana ‘‘kaṇhapakkhe, sukkapakkhe ca taṃtaṃupamūpameyyatthānaṃ visuṃ visuṃ pariyosāpetvāva kathanaṃ pariyosānagamana’’nti vadanti. <span class="bld">Aya</span>nti nisinnavattikā. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ gopālakasutte. <span class="bld">Sabbācariyānaṃ āciṇṇā</span>ti sabbehipi pubbācariyehi ācaritā saṃvaṇṇitā, tathā ceva pāḷi pavattāti.</p>
  818. <p class="bodytext">Aṅgīyanti <a name="M3.0364"></a> avayavabhāvena ñāyantīti <span class="bld">aṅgāni,</span> koṭṭhāsā. Tāni panettha yasmā sāvajjasabhāvāni, tasmā āha <span class="bld">‘‘aṅgehīti aguṇakoṭṭhāsehī’’</span>ti. <span class="bld">Gomaṇḍala</span>nti gosamūhaṃ. <span class="bld">Pariharitu</span>nti rakkhituṃ. Taṃ pana pariharaṇaṃ pariggahetvā vicaraṇanti āha <span class="bld">‘‘pariggahetvā vicaritu’’</span>nti. <span class="bld">Vaḍḍhi</span>nti gunnaṃ bahubhāvaṃ bahugorasatāsaṅkhātaṃ parivuddhiṃ. ‘‘Ettakamida’’nti rūpīyatīti <a name="V3.0340"></a> <span class="bld">rūpaṃ,</span> parimāṇaparicchedopi sarīrarūpampīti āha <span class="bld">‘‘gaṇanato vā vaṇṇato vā’’</span>ti. <span class="bld">Na pariyesati</span> vinaṭṭhabhāvasseva ajānanato. <span class="bld">Nīlā</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo ādiattho. Tena setasabalādivaṇṇaṃ saṅgaṇhāti.</p>
  819. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhanusattisūlādī</span>ti ettha issāsācariyānaṃ gāvīsu kataṃ <span class="bld">dhanulakkhaṇaṃ</span>. Kumārabhattigaṇānaṃ gāvīsu kataṃ <span class="bld">sattilakkhaṇaṃ</span>. Issarabhattigaṇānaṃ gāvīsu kataṃ <span class="bld">sūlalakkhaṇa</span>nti yojanā. <span class="bld">Ādi</span>-saddena rāmavāsudevagaṇādīnaṃ gāvīsu kataṃ pharasucakkādilakkhaṇaṃ saṅgaṇhāti.</p>
  820. <p class="bodytext"><span class="bld">Nīlamakkhikā</span>ti piṅgalamakkhikā, khuddakamakkhikā eva vā. Saṭati rujati etāyāti sāṭikā, saṃvaḍḍhā sāṭikā <span class="bld">āsāṭikā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘vaḍḍhantī’’</span>tiādi. <span class="bld">Hāretā</span>ti apanetā.</p>
  821. <p class="bodytext"><span class="bld">Vākenā</span>ti vākapaṭṭena. <span class="bld">Cīrakenā</span>ti pilotikena. <span class="bld">Antovasse</span>ti vassakālassa abbhantare. <span class="bld">Niggāha</span>nti susumārādiggāharahitaṃ. <span class="bld">Pīta</span>nti pānīyassa pītabhāvaṃ. Sīhabyagghādiparissayena <span class="bld">sāsaṅko sappaṭibhayo</span>.</p>
  822. <p class="bodytext">Pañca ahāni ekassāti pañcāhiko, so eva vāroti, <span class="bld">pañcāhikavāro</span>. Evaṃ <span class="bld">sattāhikavāro</span>pi veditabbo. <span class="bld">Ciṇṇaṭṭhāna</span>nti caritaṭṭhānaṃ gocaraggahitaṭṭhānaṃ.</p>
  823. <p class="bodytext"><span class="bld">Pitiṭṭhāna</span>nti pitarā kātabbaṭṭhānaṃ, pitarā kātabbakiccanti attho. <span class="bld">Yathāruciṃ gahetvā gacchantī</span>ti gunnaṃ rucianurūpaṃ gocarabhūmiṃ vā nadipāraṃ vā gahetvā gacchanti. <span class="bld">Gobhatta</span>nti kappāsaṭṭhikādimissaṃ gobhuñjitabbaṃ bhattaṃ. Bhattaggahaṇeneva yāgupi saṅgahitā.</p>
  824. <p class="bodytext"><span class="bld">Dvīhākārehī</span>ti vuttaṃ ākāradvayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘gaṇanato vā samuṭṭhānato vā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Evaṃ pāḷiyaṃ āgatā</span>ti ‘‘upacayo santatī’’ti jātiṃ dvidhā bhinditvā hadayavatthuṃ aggahetvā dasāyatanāni pañcadasa <a name="M3.0365"></a> sukhumarūpānīti evaṃ <span class="bld">rūpakaṇḍapāḷiyaṃ</span> (dha. sa. 666) āgatā. <span class="bld">Pañcavīsati rūpakoṭṭhāsā</span>ti salakkhaṇato aññamaññasaṅkarābhāvato rūpabhāgā. <span class="bld">Rūpakoṭṭhāsā</span>ti vā visuṃ visuṃ appavattitvā kalāpabhāveneva pavattanato rūpakalāpā. <span class="bld">Koṭṭhāsā</span>ti ca aṃsā avayavāti attho. <span class="bld">Koṭṭha</span>nti vā sarīraṃ, tassa aṃsā kesādayo koṭṭhāsāti aññepi avayavā koṭṭhāsā viya <span class="bld">koṭṭhāsā.</span></p>
  825. <p class="bodytext"><span class="bld">Seyyathāpī</span>tiādi <a name="V3.0341"></a> upamāsaṃsandanaṃ. Tattha <span class="bld">rūpaṃ pariggahetvā</span>ti yathāvuttaṃ rūpaṃ salakkhaṇato ñāṇena pariggaṇhitvā. <span class="bld">Arūpaṃ vavatthapetvā</span>ti taṃ rūpaṃ nissāya ārammaṇañca katvā pavattamāne vedanādike cattāro khandhe arūpanti vavatthapetvā. <span class="bld">Rūpārūpaṃ pariggahetvā</span>ti puna tattha yaṃ rūppanalakkhaṇaṃ, taṃ rūpaṃ. Tadaññaṃ arūpaṃ. Ubhayavinimuttaṃ kiñci natthi attā vā attaniyaṃ vāti evaṃ rūpārūpaṃ pariggahetvā. Tadubhayañca avijjādinā paccayena sapaccayanti <span class="bld">paccayaṃ sallakkhetvā,</span> aniccatādilakkhaṇaṃ āropetvā yo kalāpasammasanādikkamena kammaṭṭhānaṃ matthakaṃ pāpetuṃ na sakkoti, so na vaḍḍhatīti yojanā.</p>
  826. <p class="bodytext"><span class="bld">Ettakaṃ rūpaṃ ekasamuṭṭhāna</span>nti cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, itthindriyaṃ, purisindriyaṃ, jīvitindriyanti aṭṭhavidhaṃ kammavasena; kāyaviññatti, vacīviññattīti idaṃ dvayaṃ cittavasenāti ettakaṃ rūpaṃ ekasamuṭṭhānaṃ. Saddāyatanamekaṃ utucittavasena <span class="bld">dvisamuṭṭhānaṃ</span>. Rūpassa lahutā, mudutā, kammaññatāti ettakaṃ rūpaṃ utucittāhāravasena <span class="bld">tisamuṭṭhānaṃ</span>. Rūpāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatanaṃ, ākāsadhātu, āpodhātu, kabaḷīkāro āhāroti ettakaṃ rūpaṃ utucittāhārakammavasena <span class="bld">catusamuṭṭhānaṃ</span>. Upacayo, santati, jaratā, rūpassa aniccatāti ettakaṃ rūpaṃ <span class="bld">na kutoci samuṭṭhātīti na jānāti. Samuṭṭhānato rūpaṃ ajānanto</span>tiādīsu vattabbaṃ ‘‘gaṇanato rūpaṃ ajānanto’’tiādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.</p>
  827. <p class="bodytext"><span class="bld">Kammalakkhaṇo</span>ti attanā kataṃ duccaritakammaṃ lakkhaṇaṃ etassāti kammalakkhaṇo, bālo. Vuttañhetaṃ – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Duccintitacintī hoti, dubbhāsitabhāsī, dukkaṭakammakārī<a name="M3.0366"></a>. Imāni kho…pe… lakkhaṇānī’’ti (ma. ni. 3.246; a. ni. 3.3). Attanā kataṃ sucaritakammaṃ lakkhaṇaṃ etassāti kammalakkhaṇo, paṇḍito. Vuttampi cetaṃ ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Sucintitacintī hoti, subhāsitabhāsī, sukatakammakārī. Imāni kho…pe… paṇḍitalakkhaṇānī’’ti (ma. ni. 3.253; a. ni. 3.3). Tenāha <span class="bld">‘‘kusalākusalakammaṃ paṇḍitabālalakkhaṇa’’</span>nti.</p>
  828. <p class="bodytext"><span class="bld">Bāle vajjetvā paṇḍite na sevatī</span>ti yaṃ bālapuggale vajjetvā paṇḍitasevanaṃ atthakāmena kātabbaṃ, taṃ na karoti. Tathābhūtassa ca ayamādīnavoti dassetuṃ puna <span class="bld">‘‘bāle vajjetvā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha yaṃ bhagavatā ‘‘idaṃ vo kappatī’’ti anuññātaṃ, tadanulomañce, taṃ <a name="V3.0342"></a> <span class="bld">kappiyaṃ</span>. Yaṃ ‘‘idaṃ vo na kappatī’’ti paṭikkhittaṃ, tadanulomañce, taṃ <span class="bld">akappiyaṃ</span>. Yaṃ kosallasambhūtaṃ, taṃ <span class="bld">kusalaṃ,</span> tappaṭipakkhaṃ <span class="bld">akusalaṃ</span>. Tadeva <span class="bld">sāvajjaṃ,</span> kusalaṃ <span class="bld">anavajjaṃ</span>. Āpattito ādito dve āpattikkhandhā <span class="bld">garukaṃ,</span> tadaññaṃ <span class="bld">lahukaṃ</span>. Dhammato mahāsāvajjaṃ <span class="bld">garukaṃ,</span> appasāvajjaṃ <span class="bld">lahukaṃ</span>. Sappaṭikāraṃ <span class="bld">satekicchaṃ,</span> appaṭikāraṃ <span class="bld">atekicchaṃ</span>. Dhammatānugataṃ <span class="bld">kāraṇaṃ,</span> itaraṃ <span class="bld">akāraṇaṃ. Taṃ ajānanto</span>ti kappiyākappiyaṃ, garuka-lahukaṃ, satekicchātekicchaṃ ajānanto suvisuddhaṃ katvā sīlaṃ rakkhituṃ na sakkoti. Kusalākusalaṃ, sāvajjānavajjaṃ, kāraṇākāraṇaṃ ajānanto khandhādīsu akusalatāya rūpārūpapariggahampi kātuṃ na sakkoti, kuto tassa kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhanā. Tenāha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānaṃ gahetvā vaḍḍhetuṃ na sakkotī’’</span>ti.</p>
  829. <p class="bodytext">Govaṇasadise attabhāve uppajjitvā tattha dukkhuppattihetuto micchāvitakkā āsāṭikā viyāti <span class="bld">āsāṭikā</span>ti āha <span class="bld">‘‘akusalavitakkaṃ āsāṭikaṃ ahāretvā’’</span>ti.</p>
  830. <p class="bodytext">‘‘Gaṇḍoti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.103; a. ni. 8.56; 9.15) vacanato chahi vaṇamukhehi vissandamānayūso gaṇḍo viya pilotikākhaṇḍena chadvārehi vissandamānakilesāsuci attabhāvavaṇo satisaṃvarena pidahitabbo, ayaṃ pana evaṃ na karotīti āha <span class="bld">‘‘yathā so gopālako vaṇaṃ na paṭicchādeti, evaṃ saṃvaraṃ na sampādetī’’</span>ti.</p>
  831. <p class="bodytext">Yathā <a name="M3.0367"></a> dhūmo indhanaṃ nissāya uppajjamāno saṇho sukhumo, taṃ taṃ vivaraṃ anupavissa byāpento sattānaṃ ḍaṃsamakasādiparissayaṃ vinodeti, aggijālāsamuṭṭhānassa pubbaṅgamo hoti, evaṃ dhammadesanāñāṇassa indhanabhūtaṃ rūpārūpadhammajātaṃ nissāya uppajjamānā saṇhā sukhumā taṃ taṃ khandhantaraṃ āyatanantarañca anupavissa byāpeti, sattānaṃ micchāvitakkādiparissayaṃ vinodeti, ñāṇaggijālāsamuṭṭhāpanassa pubbaṅgamo hoti, tasmā dhūmo viyāti <span class="bld">dhūmo</span>ti āha <span class="bld">‘‘gopālako dhūmaṃ viya dhammadesanādhūmaṃ na karotī’’</span>ti. Attano santikaṃ upagantvā nisinnassa kātabbā tadanucchavikā dhammakathā <span class="bld">upanisinnakakathā</span>. Katassa dānādipuññassa anumodanakathā <span class="bld">anumodanā. Tato</span>ti dhammakathādīnaṃ akaraṇato. <span class="bld">‘‘Bahussuto guṇavāti na jānantī’’</span>ti kasmā vuttaṃ? Nanu attano jānāpanatthaṃ dhammakathādi na kātabbamevāti? Saccaṃ na kātabbameva, suddhāsayena pana dhamme kathite tassa guṇajānanaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenāha bhagavā –</p>
  832. <p class="gatha1">‘‘Nābhāsamānaṃ <a name="V3.0343"></a> jānanti, missaṃ bālehi paṇḍitaṃ;</p>
  833. <p class="gathalast">Bhāsaye jotaye dhammaṃ, paggaṇhe isinaṃ dhaja’’nti.</p>
  834. <p class="bodytext">Taranti otaranti etthāti <span class="bld">titthaṃ,</span> naditaḷākādīnaṃ nahānapānādiatthaṃ otaraṇaṭṭhānaṃ. Yathā pana taṃ udakena otiṇṇasattānaṃ sarīramalaṃ pavāheti, parissamaṃ vinodeti, visuddhiṃ uppādeti, evaṃ bahussutā attano samīpaṃ otiṇṇasattānaṃ dhammodakena cittamalaṃ pavāhenti, parissamaṃ vinodenti, visuddhiṃ uppādenti, tasmā te titthaṃ viyāti <span class="bld">titthaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘titthabhūte bahussutabhikkhū’’</span>ti. <span class="bld">Byañjanaṃ kathaṃ ropetabba</span>nti, bhante, idaṃ byañjanaṃ ayaṃ saddo kathaṃ imasmiṃ atthe ropetabbo, kena pakārena imassa atthassa vācako jāto. ‘‘Nirūpetabba’’nti vā pāṭho, nirūpetabbaṃ ayaṃ sabhāvanirutti kathamettha nirūḷhāti adhippāyo. <span class="bld">Imassa bhāsitassa ko attho</span>ti saddatthaṃ pucchati. <span class="bld">Imasmiṃ ṭhāne</span>ti imasmiṃ pāḷippadese. <span class="bld">Pāḷi kiṃ vadatī</span>ti bhāvatthaṃ pucchati. <span class="bld">Attho kiṃ dīpetī</span>ti bhāvatthaṃ vā? Saṅketatthaṃ vā. <span class="bld">Na paripucchatī</span>ti vimaticchedanapucchāvasena sabbaso pucchaṃ na karoti. <span class="bld">Na paripañhatī</span>ti pari pari attano ñātuṃ icchaṃ na ācikkhati, na vibhāveti. Tenāha <span class="bld">‘‘na jānāpetī’’</span>ti. <span class="bld">Te</span>ti bahussutabhikkhū. Vivaraṇaṃ nāma atthassa vibhajitvā <a name="M3.0368"></a> kathananti āha <span class="bld">‘‘bhājetvā na desentī’’</span>ti. <span class="bld">Anuttānīkata</span>nti ñāṇena apākaṭīkataṃ guyhaṃ paṭicchannaṃ. <span class="bld">Na uttāniṃ karontī</span>ti sinerupādamūle vālikaṃ uddharanto viya pathavīsandhārodakaṃ vivaritvā dassento viya ca uttānaṃ na karonti.</p>
  835. <p class="bodytext">Evaṃ yassa dhammassa vasena bahussutā ‘‘tittha’’nti vuttā pariyāyato. Idāni tameva dhammaṃ nippariyāyato ‘‘tittha’’nti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Dhammo hi taranti otaranti etena nibbānaṃ nāma taḷākanti ‘‘tittha’’nti vuccati. Tenāha bhagavā sumedhabhūto –</p>
  836. <p class="gatha1">‘‘Evaṃ kilesamaladhovaṃ, vijjante amatantaḷe;</p>
  837. <p class="gathalast">Na gavesati taṃ taḷākaṃ, na doso amatantaḷe’’ti. (bu. vaṃ. 2.14) –</p>
  838. <p class="unindented">Dhammasseva nibbānassotaraṇatitthabhūtassa otaraṇākāraṃ ajānanto <span class="bld">‘‘dhammatitthaṃ na jānātī’’</span>ti vutto.</p>
  839. <p class="bodytext"><span class="bld">Pītāpīta</span>nti <a name="V3.0344"></a> gogaṇe pītaṃ apītañca gorūpaṃ na jānāti, na vindati. Avindanto hi <span class="bld">‘‘na labhatī’’</span>ti vutto. <span class="bld">‘‘Ānisaṃsaṃ na vindatī’’</span>ti vatvā tassa avindanākāraṃ dassento <span class="bld">‘‘dhammassavanaggaṃ gantvā’’</span>tiādimāha.</p>
  840. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ lokuttaro</span>ti padaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘ariya’’</span>nti. Paccāsattiñāyena anantarassa hi vippaṭisedho vā. Ariyasaddo vā niddosapariyāyo daṭṭhabbo. <span class="bld">Aṭṭhaṅgika</span>nti ca visuṃ ekajjhañca aṭṭhaṅgikaṃ upādāya gahetabbaṃ, aṭṭhaṅgatā bāhullato ca. Evañca katvā sattaṅgassapi ariyamaggassa saṅgaho siddho hoti.</p>
  841. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāro satipaṭṭhāne</span>tiādīsu avisesena satipaṭṭhānā vuttā. Tattha kāyavedanācittadhammārammaṇā satipaṭṭhānā lokiyā, tattha sammohaviddhaṃsanavasena pavattā nibbānārammaṇā lokuttarāti evaṃ <span class="bld">‘‘ime lokiyā, ime lokuttarā’’ti yathābhūtaṃ nappajānāti</span>.</p>
  842. <p class="bodytext"><span class="bld">Anavasesaṃ duhatī</span>ti paṭiggahaṇe mattaṃ ajānanto kismiñci dāyake saddhāhāniyā, kismiñci paccayahāniyā anavasesaṃ duhati. Vācāya abhihāro <span class="bld">vācābhihāro</span>. Paccayānaṃ abhihāro <span class="bld">paccayābhihāro</span>.</p>
  843. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ime</span> <a name="M3.0369"></a> <span class="bld">amhesu garucittīkāraṃ na karontī’’</span>ti iminā navakānaṃ bhikkhūnaṃ sammāpaṭipattiyā abhāvaṃ dasseti ācariyupajjhāyesu pitupemassa anupaṭṭhāpanato, tena ca sikkhāgāravatābhāvadīpanena saṅgahassa abhājanabhāvaṃ, tena therānaṃ tesu anuggahābhāvaṃ. Na hi sīlādiguṇehi sāsane thirabhāvappattā ananuggahetabbe sabrahmacārī anuggaṇhanti, niratthakaṃ vā anuggahaṃ karonti. Tenāha <span class="bld">‘‘navake bhikkhū’’</span>tiādi. <span class="bld">Dhammakathābandha</span>nti paveṇiāgataṃ pakiṇṇakadhammakathāmaggaṃ. Saccasattappaṭisandhipaccayākārappaṭisaṃyuttaṃ suññatādīpanaṃ <span class="bld">guḷhaganthaṃ. Vuttavipallāsavasenā</span>ti ‘‘na rūpaññū’’tiādīsu vuttassa paṭisedhassa paṭikkhepavasena aggahaṇavasena. <span class="bld">Yojetvā</span>ti ‘‘rūpaññū hotīti gaṇanato vā vaṇṇato vā rūpaṃ jānātī’’tiādinā, ‘‘tassa gogaṇopi na parihāyati, pañcagorasaparibhogatopi na paribāhiro hotī’’tiādinā ca atthaṃ yojetvā. <span class="bld">Veditabbo</span>ti tasmiṃ tasmiṃ pade yathārahaṃ attho veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.</p>
  844. <p class="centered">Gopālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  845. <p class="centered">Iti <a name="V3.0345"></a> manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
  846. <p class="centered">Ekādasakanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
  847. <p class="centered">Niṭṭhitā ca manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
  848. <p class="centered">Anuttānatthapadavaṇṇanā.</p>
  849. <p class="subhead">Nigamanakathāvaṇṇanā</p>
  850. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahāaṭṭhakathāya</span> <a name="M3.0370"></a> <span class="bld">sāra</span>nti aṅguttaramahāaṭṭhakathāya sāraṃ. <span class="bld">Ekūnasaṭṭhimatto</span>ti thokaṃ ūnabhāvato mattasaddaggahaṇaṃ. <span class="bld">Mūlaṭṭhakathāsāra</span>nti pubbe vuttaaṅguttaramahāaṭṭhakathāya sārameva anunigamavasena vadati. Atha vā <span class="bld">mūlaṭṭhakathāsāra</span>nti porāṇaṭṭhakathāsu atthasāraṃ. Tenedaṃ dasseti – aṅguttaramahāaṭṭhakathāya atthasāraṃ ādāya imaṃ manorathapūraṇiṃ karonto sesamahānikāyānampi mūlaṭṭhakathāsu idha viniyogakkhamaṃ atthasāraṃ ādāya evamakāsinti. <span class="bld">Mahāvihārādhivāsīna</span>nti ca idaṃ purimapacchimapadehi saddhiṃ sambandhitabbaṃ ‘‘mahāvihārādhivāsīnaṃ samayaṃ pakāsayantī, mahāvihārādhivāsīnaṃ mūlaṭṭhakathāsāraṃ ādāyā’’ti. <span class="bld">Tenā</span>ti puññena. <span class="bld">Hotu sabbo sukhī loko</span>ti kāmāvacarādivibhāgo sabbo sattaloko yathārahaṃ bodhittayādhigamavasena sampattena nibbānasukhena sukhī sukhito hotūti sadevakassa lokassa accantaṃ sukhādhigamāya attano puññaṃ pariṇāmeti.</p>
  851. <p class="gatha1">Ettāvatā samattāva, sabbaso vaṇṇanā ayaṃ;</p>
  852. <p class="gathalast">Vīsatiyā sahassehi, ganthehi parimāṇato.</p>
  853. <p class="gatha1">Porāṇānaṃ kathāmagga-sāramettha yato ṭhitaṃ;</p>
  854. <p class="gathalast">Tasmā <span class="bld">sāratthamañjūsā,</span> iti nāmena vissutā.</p>
  855. <p class="gatha1">Ajjhesito narindena, sohaṃ <span class="bld">parakkamabāhunā</span>;</p>
  856. <p class="gathalast">Saddhammaṭṭhitikāmena, sāsanujjotakārinā.</p>
  857. <p class="gatha1">Teneva kārite ramme, pāsādasatamaṇḍite;</p>
  858. <p class="gathalast">Nānādumagaṇākiṇṇe, bhāvanābhiratālaye.</p>
  859. <p class="gatha1">Sītalūdakasampanne<a name="V3.0346"></a>, vasaṃ <span class="bld">jetavane</span> imaṃ;</p>
  860. <p class="gathalast">Atthabyañjanasampannaṃ, akāsiṃ sādhusammataṃ.</p>
  861. <p class="gatha1">Yaṃ siddhaṃ iminā puññaṃ, yaṃ caññaṃ pasutaṃ mayā;</p>
  862. <p class="gathalast">Etena puññakammena, dutiye attasambhave.</p>
  863. <p class="gatha1">Tāvatiṃse pamodento, sīlācāraguṇe rato;</p>
  864. <p class="gathalast">Alaggo pañcakāmesu, patvāna paṭhamaṃ phalaṃ.</p>
  865. <p class="gatha1">Antime <a name="M3.0371"></a> attabhāvamhi, metteyyaṃ munipuṅgavaṃ;</p>
  866. <p class="gathalast">Lokaggapuggalaṃ nāthaṃ, sabbasattahite rataṃ.</p>
  867. <p class="gatha1">Disvāna tassa dhīrassa, sutvā saddhammadesanaṃ;</p>
  868. <p class="gathalast">Adhigantvā phalaṃ aggaṃ, sobheyyaṃ jinasāsanaṃ.</p>
  869. <p class="gatha1">Sadā rakkhantu rājāno, dhammeneva imaṃ pajaṃ;</p>
  870. <p class="gathalast">Niratā puññakammesu, jotentu jinasāsanaṃ.</p>
  871. <p class="gatha1">Ime ca pāṇino sabbe, sabbadā nirupaddavā;</p>
  872. <p class="gathalast">Niccaṃ kalyāṇasaṅkappā, pappontu amataṃ padanti.</p>
  873. <p class="centered">Aṅguttaraṭīkā samattā.</p>
  874. </body>