2
0

s0105t.nrf.htm 1.2 MB

123456789101112131415161718192021222324252627282930313233343536373839404142434445464748495051525354555657585960616263646566676869707172737475767778798081828384858687888990919293949596979899100101102103104105106107108109110111112113114115116117118119120121122123124125126127128129130131132133134135136137138139140141142143144145146147148149150151152153154155156157158159160161162163164165166167168169170171172173174175176177178179180181182183184185186187188189190191192193194195196197198199200201202203204205206207208209210211212213214215216217218219220221222223224225226227228229230231232233234235236237238239240241242243244245246247248249250251252253254255256257258259260261262263264265266267268269270271272273274275276277278279280281282283284285286287288289290291292293294295296297298299300301302303304305306307308309310311312313314315316317318319320321322323324325326327328329330331332333334335336337338339340341342343344345346347348349350351352353354355356357358359360361362363364365366367368369370371372373374375376377378379380381382383384385386387388389390391392393394395396397398399400401402403404405406407408409410411412413414415416417418419420421422423424425426427428429430431432433434435436437438439440441442443444445446447448449450451452453454455456457458459460461462463464465466467468469470471472473474475476477478479480481482483484485486487488489490491492493494495496497498499500501502503504505506507508509510511512513514515516517518519520521522523524525526527528529530531532533534535536537538539540541542543544545546547548549550551552553554555556557558559560561562563564565566567568569570571572573574575576577578579580581582583584585586587588589590591592593594595596597598599600601602603604605606607608609610611612613614615616617618619620621622623624625626627628629630631632633634635636637638639640641642643644645646647648649650651652653654655656657658659660661662663664665666667668669670671672673674675676677678679680681682683684685686687688689690691692693694695696697698699700701702703704705706707708709710711712713714715716717718719720721722723724725726727728729730731732733734735736737738739740741742743744745746747748749750751752753754755756757758759760761762763764765766767768769770771772773774775776777778779780781782783784785786787788789790791792793794795796797798799800801802803804805806807808809810811812813814815816817818819820821822823824825826827828829830831832833834835836837838839840841842843844845846847848849850851852853854855856857858859860861862863864865866867868869870871872873874875876877878879880881882883884885886887888889890891892893894895896897898899900901902903904905906907908909910911912913914915916917918919920921922923924925926927928929930931932933934935936937938939940941942943944945946947948949950951952953954955956957958959960961962963964965966967968969970971972973974975976977978979980981982983984985986987988989990991992993994995996997998999100010011002100310041005100610071008100910101011101210131014101510161017101810191020102110221023102410251026102710281029103010311032103310341035103610371038103910401041104210431044104510461047104810491050105110521053105410551056105710581059106010611062106310641065106610671068106910701071107210731074107510761077107810791080108110821083108410851086108710881089109010911092109310941095109610971098109911001101110211031104110511061107110811091110111111121113111411151116111711181119112011211122112311241125112611271128112911301131113211331134113511361137113811391140114111421143114411451146114711481149115011511152115311541155115611571158115911601161116211631164116511661167116811691170117111721173117411751176117711781179118011811182118311841185118611871188118911901191119211931194119511961197119811991200120112021203120412051206120712081209121012111212121312141215121612171218121912201221122212231224122512261227122812291230123112321233123412351236123712381239124012411242124312441245124612471248124912501251125212531254125512561257125812591260126112621263126412651266126712681269127012711272127312741275127612771278127912801281128212831284128512861287128812891290129112921293129412951296129712981299130013011302130313041305130613071308130913101311131213131314131513161317131813191320132113221323132413251326132713281329133013311332133313341335133613371338133913401341134213431344134513461347134813491350135113521353135413551356135713581359136013611362136313641365136613671368
  1. <body>
  2. <p class="centered"> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  3. <p class="nikaya">Dīghanikāye</p>
  4. <p class="book">Sīlakkhandhavaggaabhinavaṭīkā</p>
  5. <p class="title">(Dutiyo bhāgo)</p>
  6. <p class="chapter">2. Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā</p>
  7. <p class="subhead">Rājāmaccakathāvaṇṇanā</p>
  8. <p class="bodytext"><a name="para150"></a><span class="paranum">150</span>. Idāni <a name="V2.0001"></a><a name="M2.0001"></a> sāmaññaphalasuttassa saṃvaṇṇanākkamo anuppattoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ…pe… sutta’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">anupubbapadavaṇṇanā</span>ti anukkamena padavaṇṇanā, padaṃ padaṃ pati anukkamena vaṇṇanāti vuttaṃ hoti. Pubbe vuttañhi, uttānaṃ vā padamaññatra vaṇṇanāpi ‘‘anupubbapadavaṇṇanā’’ tveva vuccati. Evañca katvā <span class="bld">‘‘apubbapadavaṇṇanā’’</span>tipi paṭhanti, pubbe avaṇṇitapadavaṇṇanāti attho. Duggajanapadaṭṭhānavisesasampadādiyogato padhānabhāvena rājūhi gahitaṭṭhena evaṃnāmakaṃ, na pana nāmamattenāti āha <span class="bld">‘‘tañhī’’</span>tiādi. Nanu <a name="V2.0002"></a> mahāvagge <span class="bld">mahāgovindasutte</span> āgato esa purohito eva, na rājā, kasmā so rājasaddavacanīyabhāvena gahitoti? Mahāgovindena purohitena pariggahitampi cetaṃ reṇunā nāma magadharājena pariggahitamevāti atthasambhavato evaṃ vuttaṃ, na pana so rājasaddavacanīyabhāvena gahito tassa rājābhāvato. Mahāgovindapariggahitabhāvakittanañhi tadā reṇuraññā pariggahitabhāvūpalakkhaṇaṃ. So hi tassa sabbakiccakārako purohito, idampi ca loke samudāciṇṇaṃ <a name="M2.0002"></a> ‘‘rājakammapasutena katampi raññā kata’’nti. Idaṃ vuttaṃ hoti – mandhāturaññā ceva mahāgovindaṃ bodhisattaṃ purohitamāṇāpetvā reṇuraññā ca aññehi ca rājūhi pariggahitattā rājagahanti. Keci pana ‘‘mahāgovindo’’ti mahānubhāvo eko purātano rājāti vadanti. <span class="bld">Pariggahitattā</span>ti rājadhānībhāvena pariggahitattā. Gayhatīti hi <span class="bld">gahaṃ,</span> rājūnaṃ, rājūhi vā gahanti <span class="bld">rājagahaṃ.</span> Nagarasaddāpekkhāya napuṃsakaniddeso.</p>
  9. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññepettha pakāre</span>ti nagaramāpanena raññā kāritasabbagehattā <span class="bld">rājagahaṃ,</span> gijjhakūṭādīhi pañcahi pabbatehi parikkhittattā pabbatarājehi parikkhittagehasadisantipi <span class="bld">rājagahaṃ,</span> sampannabhavanatāya rājamānaṃ gehantipi <span class="bld">rājagahaṃ,</span> susaṃvihitārakkhatāya anatthāvahitukāmena upagatānaṃ paṭirājūnaṃ gahaṃ gahaṇabhūtantipi <span class="bld">rājagahaṃ,</span> rājūhi disvā sammā patiṭṭhāpitattā tesaṃ gahaṃ gehabhūtantipi <span class="bld">rājagahaṃ,</span> ārāmarāmaṇeyyatādīhi rājati, nivāsasukhatādinā ca sattehi mamattavasena gayhati pariggayhatītipi <span class="bld">rājagaha</span>nti edise pakāre. Nāmamattameva pubbe vuttanayenāti attho. So pana padeso visesaṭṭhānabhāvena uḷārasattaparibhogoti āha <span class="bld">‘‘taṃ paneta’’</span>ntiādi. Tattha <span class="bld">‘‘buddhakāle, cakkavattikāle cā’’</span>ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ aññadāpi kadāci sambhavato, <span class="bld">‘‘nagaraṃ hotī’’</span>ti ca idaṃ upalakkhaṇameva manussāvāsasseva asambhavato. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘sesakāle suññaṃ hotī’’</span>tiādi. <span class="bld">Tesa</span>nti yakkhānaṃ. <span class="bld">Vasanavana</span>nti āpānabhūmibhūtaṃ upavanaṃ.</p>
  10. <p class="bodytext"><span class="bld">Avisesenā</span>ti vihārabhāvasāmaññena, saddantarasannidhānasiddhaṃ visesaparāmasanamantarenāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, (a. ni. 5.101; pāci. 147; pari. 441) paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, (dha. sa. 160) mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, (dī. ni. 3.71, 308; ma. ni. 1.77, 459, 509; 2.309, 315; 3.230; vibha. 642) sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharatī’’tiādīsu (ma. ni. 1.459) saddantarasannidhānasiddhena visesaparāmasanena yathākkamaṃ iriyāpathavihārādivisesavihārasamaṅgīparidīpanaṃ<a name="V2.0003"></a><a name="M2.0003"></a>, na evamidaṃ, idaṃ pana tathā visesaparāmasanamantarena aññataravihārasamaṅgīparidīpananti.</p>
  11. <p class="bodytext">Satipi ca vuttanayena aññataravihārasamaṅgīparidīpane idha iriyāpathasaṅkhātavisesavihārasamaṅgīparidīpanameva sambhavatīti dasseti <span class="bld">‘‘idha panā’’</span>tiādinā. Kasmā pana saddantarasannidhānasiddhassa visesaparāmasanassābhāvepi idha visesavihārasamaṅgīparidīpanaṃ sambhavatīti? Visesavihārasamaṅgīparidīpanassa saddantarasaṅkhātavisesavacanassa abhāvato eva. Visesavacane hi asati visesamicchatā viseso payojitabboti. Apica iriyāpathasamāyogaparidīpanassa atthato siddhattā tathādīpanameva sambhavatīti. Kasmā cāyamattho siddhoti? Dibbavihārādīnampi sādhāraṇato. Kadācipi hi iriyāpathavihārena vinā na bhavati tamantarena attabhāvapariharaṇābhāvatoti.</p>
  12. <p class="bodytext">Iriyanaṃ pavattanaṃ <span class="bld">iriyā,</span> kāyikakiriyā, tassā pavattanupāyabhāvato pathoti <span class="bld">iriyāpatho,</span> ṭhānanisajjādayo. Na hi ṭhānanisajjādiavatthāhi vinā kañci kāyikaṃ kiriyaṃ pavattetuṃ sakkā, tasmā so tāya pavattanupāyoti vuccati. Viharati pavattati etena, viharaṇamattaṃ vā tanti <span class="bld">vihāro,</span> so eva vihāro tathā, atthato panesa ṭhānanisajjādiākārappavatto catusantatirūpappabandhova. Divi bhavo <span class="bld">dibbo,</span> tattha bahulaṃ pavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho, yo vā tattha dibbānubhāvo, tadatthāya saṃvattatīti <span class="bld">dibbo,</span> abhiññābhinīhārādivasena vā mahāgatikattā <span class="bld">dibbo,</span> sova vihāro, dibbabhāvāvaho vā vihāro <span class="bld">dibbavihāro,</span> mahaggatajjhānāni. <span class="bld">Nettiyaṃ</span> [netti. 86 (atthato samānaṃ)] pana catasso āruppasamāpattiyo āneñjavihārāti visuṃ vuttaṃ, taṃ pana mettājjhānādīnaṃ brahmavihāratā viya tāsaṃ bhāvanāvisesabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Aṭṭhakathāsu</span> pana dibbabhāvāvahasāmaññato tāpi ‘‘dibbavihārā’’ tveva vuttā. Brahmānaṃ, brahmabhūtā vā hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā seṭṭhabhūtā vihārāti <span class="bld">brahmavihārā,</span> mettājjhānādivasena pavattā catasso appamaññāyo. Ariyā uttamā, anaññasādhāraṇattā vā ariyānaṃ vihārāti <span class="bld">ariyavihārā,</span> catassopi phalasamāpattiyo. Idha pana rūpāvacaracatutthajjhānaṃ, tabbasena pavattā appamaññāyo<a name="M2.0004"></a>, catutthajjhānikaaggaphalasamāpatti ca bhagavato dibbabrahmaariyavihārā.</p>
  13. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññataravihārasamaṅgīparidīpana</span>nti tāsamekato appavattattā ekena vā dvīhi vā samaṅgībhāvaparidīpanaṃ, bhāvalopenāyaṃ bhāvappadhānena vā niddeso. Bhagavā hi lobhadosamohussanne loke <a name="V2.0004"></a> sakapaṭipattiyā veneyyānaṃ vinayanatthaṃ taṃ taṃ vihāre upasampajja viharati. Tathā hi yadā sattā kāmesu vippaṭipajjanti, tadā kira bhagavā dibbena vihārena viharati tesaṃ alobhakusalamūluppādanatthaṃ ‘‘appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha rucimuppādetvā kāmesu virajjeyyu’’nti. Yadā pana issariyatthaṃ sattesu vippaṭipajjanti, tadā brahmavihārena viharati tesaṃ adosakusalamūluppādanatthaṃ ‘‘appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha rucimuppādetvā adosena dosaṃ vūpasameyyu’’nti. Yadā pana pabbajitā dhammādhikaraṇaṃ vivadanti, tadā ariyavihārena viharati tesaṃ amohakusalamūluppādanatthaṃ ‘‘appeva nāma imaṃ paṭipattiṃ disvā ettha rucimuppādetvā amohena mohaṃ vūpasameyyu’’nti. Evañca katvā imehi dibbabrahmaariyavihārehi sattānaṃ vividhaṃ hitasukhaṃ harati, iriyāpathavihārena ca ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ haratīti vuttaṃ ‘‘aññataravihārasamaṅgīparidīpana’’nti.</p>
  14. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tenā’’</span>tiādi yathāvuttasaṃvaṇṇanāya guṇadassanaṃ, tasmāti attho, yathāvuttatthasamatthanaṃ vā. Tena iriyāpathavihārena viharatīti sambandho. Tathā vadamāno pana <span class="bld">viharatī</span>ti ettha <span class="bld">vi</span>-saddo vicchedanatthajotako, <span class="bld">‘‘haratī’’</span>ti etassa ca neti pavattetīti atthoti ñāpeti <span class="bld">‘‘ṭhitopī’’</span>tiādinā vicchedanayanākārena vuttattā. Evañhi sati tattha kassa kena vicchindanaṃ, kathaṃ kassa nayananti antolīnacodanaṃ sandhāyāha. <span class="bld">‘‘So hī’’</span>tiādīti ayampi sambandho upapanno hoti. Yadipi bhagavā ekeneva iriyāpathena cirataraṃ kālaṃ pavattetuṃ sakkoti, tathāpi upādinnakassa nāma sarīrassa ayaṃ sabhāvoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekaṃ iriyāpathabādhana’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Aparipatanta</span>nti bhāvanapuṃsakaniddeso, apatamānaṃ katvāti attho. Yasmā pana bhagavā yattha katthaci vasanto veneyyānaṃ dhammaṃ desento, nānāsamāpattīhi ca kālaṃ <a name="M2.0005"></a> vītināmento vasati, sattānaṃ, attano ca vividhaṃ sukhaṃ harati, tasmā vividhaṃ haratīti viharatīti evampettha attho veditabbo.</p>
  15. <p class="bodytext">Gocaragāmanidassanatthaṃ ‘‘rājagahe’’ti vatvā buddhānamanurūpanivāsaṭṭhānadassanatthaṃ puna ‘‘ambavane’’ti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘idamassā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Assā</span>ti bhagavato. <span class="bld">Tassā</span>ti rājagahasaṅkhātassa gocaragāmassa. Yassa samīpavasena ‘‘rājagahe’’ti bhummavacanaṃ pavattati, sopi tassa samīpavasena vattabboti dasseti <span class="bld">‘‘rājagahasamīpe ambavane’’</span>ti iminā. <span class="bld">Samīpatthe</span>ti ambavanassa samīpatthe. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘rājagahe’’ti vacanaṃ. <span class="bld">Bhummavacana</span>nti ādhāravacanaṃ. Bhavanti etthāti hi <span class="bld">bhummaṃ,</span> ādhāro, tadeva vacanaṃ tathā, bhumme pavattaṃ vā vacanaṃ vibhatti <span class="bld">bhummavacanaṃ</span><a name="V2.0005"></a>, tena yuttaṃ tathā, sattamīvibhattiyuttapadanti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – kāmaṃ bhagavā ambavaneyeva viharati. Tassamīpattā pana gocaragāmadassanatthaṃ bhummavacanavasena ‘‘rājagahe’’tipi vuttaṃ yathā taṃ ‘‘gaṅgāyaṃ gāvo caranti, kūpe gaggakula’’nti cāti. Aneneva yadi bhagavā rājagahe viharati, atha na vattabbaṃ ‘‘ambavane’’ti. Yadi ca ambavane, evampi na vattabbaṃ ‘‘rājagahe’’ti. Na hi ‘‘pāṭaliputte pāsāde vasatī’’tiādīsu viya idha adhikaraṇādhikaraṇassa abhāvato adhikaraṇassa dvayaniddeso yutto siyāti codanā anavakāsā katāti daṭṭhabbaṃ. Kumārabhato eva <span class="bld">komārabhacco</span> sakatthavuttipaccayena, niruttinayena vā yathā ‘‘bhisaggameva bhesajja’’nti. <span class="bld">‘‘Yathāhā’’</span>tiādinā khandhakapāḷivasena tadatthaṃ sādheti. Kasmā ca ambavanaṃ jīvakasambandhaṃ katvā vuttanti anuyogena mūlato paṭṭhāya tamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘ayaṃ panā’’</span>tiādimāha.</p>
  16. <p class="bodytext"><span class="bld">Dosābhisanna</span>nti vātapittādivasena ussannadosaṃ. <span class="bld">Virecetvā</span>ti dosappakopato vivecetvā. <span class="bld">Siveyyakaṃ dussayuga</span>nti siviraṭṭhe jātaṃ mahagghaṃ dussayugaṃ. <span class="bld">Divasassa dvattikkhattu</span>nti ekasseva divasassa dvivāre vā tivāre vā bhāge, bhummatthe vā etaṃ sāmivacanaṃ, ekasmiṃyeva divase dvivāraṃ vā tivāraṃ vāti attho. <span class="bld">Tambapaṭṭavaṇṇenā</span>ti tambalohapaṭṭavaṇṇena. <span class="bld">Sacīvarabhattenā</span>ti cīvarena, bhattena ca. <span class="bld">‘‘Taṃ sandhāyā’’</span>ti iminā na bhagavā ambavanamatteyeva viharati, atha kho evaṃ kate vihāre. So pana tadadhikaraṇatāya visuṃ adhikaraṇabhāvena na vuttoti sandhāyabhāsitamatthaṃ <a name="M2.0006"></a> dasseti. Sāmaññe hi sati sandhāyabhāsitaniddhāraṇaṃ.</p>
  17. <p class="bodytext">Aḍḍhena teḷasa <span class="bld">aḍḍhateḷasa.</span> Tādisehi <span class="bld">bhikkhusatehi. </span> Aḍḍho panettha satasseva. Yena hi payutto tabbhāgavācako aḍḍhasaddo, so ca kho paṇṇāsāva, tasmā paññāsāya ūnāni teḷasa bhikkhusatānīti atthaṃ viññāpetuṃ <span class="bld">‘‘aḍḍhasatenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Aḍḍhameva sataṃ satassa vā aḍḍhaṃ tathā.</p>
  18. <p class="bodytext"><span class="bld">Rājatī</span>ti attano issariyasampattiyā dibbati sobhati ca. <span class="bld">Rañjetī</span>ti dānādinā, sassamedhādinā ca catūhi saṅgahavatthūhi rameti, attani vā rāgaṃ karotīti attho. <span class="bld">Ca</span>-saddo cettha vikappanattho. Janapadavācino puthuvacanaparattā <span class="bld">‘‘magadhāna’’</span>nti vuttaṃ, janappadāpadesena vā tabbāsikānaṃ gahitattā. <span class="bld">Rañño</span>ti pitu bimbisārarañño. Sasati hiṃsatīti <span class="bld">sattu,</span> verī, ajātoyeva sattu <span class="bld">ajātasattu. ‘‘Nemittakehi niddiṭṭho’’</span>ti vacanena ca ajātassa tassa sattubhāvo na tāva hoti, sattubhāvassa pana tathā niddiṭṭhattā evaṃ voharīyatīti dasseti. Ajātasseva <a name="V2.0006"></a> pana tassa ‘‘rañño lohitaṃ piveyya’’nti deviyā dohaḷassa pavattattā ajātoyevesa rañño sattūtipi vadanti.</p>
  19. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tasmi’’</span>ntiādinā tadatthaṃ vivarati, samattheti ca. <span class="bld">Dohaḷo</span>ti abhilāso. <span class="bld">Bhāriye</span>ti garuke, aññesaṃ asakkuṇeyye vā. <span class="bld">Asakkontī</span>ti asakkuṇamānā. <span class="bld">Akathentī</span>ti akathayamānā samānā. <span class="bld">Nibandhitvā</span>ti vacasā bandhitvā. <span class="bld">Suvaṇṇasatthakenā</span>ti suvaṇṇamayena satthakena, ghanasuvaṇṇakatenāti attho. Ayomayañhi rañño sarīraṃ upanetuṃ ayuttanti vadanti. Suvaṇṇaparikkhatena vā ayomayasatthenāti atthepi ayamevādhippāyo. <span class="bld">Bāhuṃ phālāpetvā</span>ti lohitasirāvedhavasena bāhuṃ phālāpetvā. Kevalassa lohitassa gabbhiniyā dujjīrabhāvato udakena sambhinditvā pāyesi. <span class="bld">Haññissatī</span>ti haññissate, āyatiṃ hanīyateti attho. Nemittakānaṃ vacanaṃ tathaṃ vā siyā, vitathaṃ vāti adhippāyena <span class="bld">‘‘puttoti vā dhītāti vā na paññāyatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Attano’’</span>tiādinā aññampi kāraṇaṃ dassetvā nivāresi. Rañño bhāvo <span class="bld">rajjaṃ,</span> rajjassa samīpe pavattatīti <span class="bld">oparajjaṃ,</span> ṭhānantaraṃ.</p>
  20. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahā</span>ti <a name="M2.0007"></a> mahatī. Samāse viya hi vākyepi mahantasaddassa mahādeso. <span class="bld">Dhurā</span>ti gaṇassa dhurabhūtā, dhorayhā jeṭṭhakāti attho. <span class="bld">Dhuraṃ nīharāmī</span>ti gaṇadhuramāvahāmi, gaṇabandhiyaṃ nibbattessāmīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘So na sakkā’’</span>tiādinā puna cintanākāraṃ dasseti. <span class="bld">Iddhipāṭihāriyenā</span>ti ahimekhalikakumāravaṇṇavikubbaniddhinā. <span class="bld">Tenā</span>ti appāyukabhāvena. <span class="bld">Hī</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Tena hī</span>ti vā uyyojanatthe nipāto. Tena vuttaṃ ‘‘kumāraṃ…pe… uyyojesī’’ti. <span class="bld">Buddho bhavissāmī</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo idamattho, iminā khandhake āgatanayenāti attho. <span class="bld">Pubbe kho</span>tiādīhipi khandhakapāḷiyeva (cūḷava. 339).</p>
  21. <p class="bodytext"><span class="bld">Potthaniya</span>nti churikaṃ. Yaṃ ‘‘nakhara’’ntipi vuccati, <span class="bld">divā divase</span>ti (dī. ni. ṭī. 1.150) divasassapi divā. Sāmyatthe hetaṃ bhummavacanaṃ ‘‘divā divasassā’’ti aññattha dassanato. Divassa divasetipi vaṭṭati akārantassapi divasaddassa vijjamānattā. Nepātikampi divāsaddamicchanti saddavidū, majjhanhikavelāyanti attho. Sā hi divasassa viseso divasoti. <span class="bld">‘‘Bhīto’’</span>tiādi pariyāyo, kāyathambhanena vā <span class="bld">bhīto. </span> Hadayamaṃsacalanena <span class="bld">ubbiggo.</span> ‘‘Jāneyyuṃ vā, mā vā’’ti parisaṅkāya <span class="bld">ussaṅkī.</span> Ñāte sati attano āgacchamānabhayavasena <span class="bld">utrasto. Vuttappakāra</span>nti devadattena vuttākāraṃ <span class="bld">vippakāra</span>nti apakāraṃ anupakāraṃ, viparītakiccaṃ vā. <span class="bld">Sabbe bhikkhū</span>ti devadattaparisaṃ sandhāyāha.</p>
  22. <p class="bodytext"><span class="bld">Acchinditvā</span>ti <a name="V2.0007"></a> apanayanavasena vilumpitvā. <span class="bld">Rajjenā</span>ti vijitena. Ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ ‘‘rajja’’nti hi vuttaṃ, rājabhāvena vā.</p>
  23. <p class="bodytext">Manaso attho icchā <span class="bld">manoratho</span> ra-kārāgamaṃ, ta-kāralopañca katvā, cittassa vā nānārammaṇesu vibbhamakaraṇato manaso ratho iva <span class="bld">manoratho,</span> mano eva ratho viyāti vā <span class="bld">manoratho</span>tipi neruttikā vadanti. <span class="bld">Sukiccakārimhī</span>ti sukiccakārī amhi. <span class="bld">Avamāna</span>nti avamaññanaṃ anādaraṃ. <span class="bld">Mūlaghacca</span>nti jīvitā voropanaṃ sandhāyāha, bhāvanapuṃsakametaṃ. Rājakulānaṃ kira satthena ghātanaṃ rājūnamanāciṇṇaṃ, tasmā so <span class="bld">‘‘nanu bhante’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Tāpanagehaṃ</span> nāma uṇhagahāpanagehaṃ, taṃ pana dhūmeneva acchinnā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘dhūmaghara’’</span>nti. <span class="bld">Kammakaraṇatthāyā</span>ti tāpana kammakaraṇatthameva. Kenaci chāditattā ucco aṅgoti <span class="bld">uccaṅgo</span><a name="M2.0008"></a>, yassa kassaci gahaṇatthaṃ paṭicchanno unnataṅgoti idha adhippeto. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘uccaṅgaṃ katvā pavisituṃ mā dethā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Ucchaṅge katvā’’</span>tipi pāṭho, evaṃ sati majjhimaṅgova, ucchaṅge kiñci gahetabbaṃ katvāti attho. <span class="bld">Moḷiya</span>nti cūḷāyaṃ ‘‘chetvāna moḷiṃ varagandhavāsita’’ntiādīsu (ma. ni. aṭṭha. 2.1; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.55; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; bu. vaṃ. aṭṭha. 27.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā) viya. Tenāha <span class="bld">‘‘moḷiṃ bandhitvā’’</span>ti. <span class="bld">Catumadhurenā</span>ti sappisakkaramadhunāḷikerasnehasaṅkhātehi catūhi madhurehi abhisaṅkhatapānavisesenāti vadanti, taṃ mahādhammasamādānasuttapāḷiyā (ma. ni. 1.473) na sameti. Vuttañhi tattha ‘‘dadhi ca madhu ca sappi ca phāṇitañca ekajjhaṃ saṃsaṭṭha’’nti, (ma. ni. 1.485) <span class="bld">tadaṭṭhakathāya</span>ñca vuttaṃ <span class="bld">‘‘dadhi ca madhu cā</span>ti suparisuddhaṃ dadhi ca sumadhuraṃ madhu ca. <span class="bld">Ekajjhaṃ saṃsaṭṭha</span>nti ekato katvā missitaṃ āluḷitaṃ. <span class="bld">Tassa ta</span>nti tassa taṃ catumadhurabhesajjaṃ pivato’’ti ‘‘attupakkamena maraṇaṃ na yutta’’nti manasi katvā <span class="bld">rājā tassā sarīraṃ lehitvā yāpeti.</span> Na hi ariyā attānaṃ vinipātenti.</p>
  24. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggaphalasukhenā</span>ti maggaphalasukhavatā, sotāpattimaggaphalasukhūpasañhitena caṅkamena yāpetīti attho. <span class="bld">Hāressāmī</span>ti apanessāmi. <span class="bld">Vītaccitehī</span>ti vigataaccitehi jālavigatehi suddhaṅgārehi. <span class="bld">Kenaci saññatto</span>ti kenaci sammā ñāpito, ovaditoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Massukaraṇatthāyā</span>ti massuvisodhanatthāya. <span class="bld">Manaṃ karothā</span>ti yathā rañño manaṃ hoti, tathā karotha. <span class="bld">Pubbe</span>ti purimabhave. <span class="bld">Cetiyaṅgaṇe</span>ti gandhapupphādīhi pūjanaṭṭhānabhūte cetiyassa bhūmitale. <span class="bld">Nisajjanatthāyā</span>ti bhikkhusaṅghassa nisīdanatthāya. <span class="bld">Paññattakaṭasāraka</span>nti paññapetabbauttamakilañjaṃ. Tathāvidho <a name="V2.0008"></a> kilañjo hi ‘‘kaṭasārako’’ti vuccati. <span class="bld">Tassā</span>ti yathāvuttassa kammadvayassa. Taṃ pana manopadosavaseneva tena katanti daṭṭhabbaṃ. Yathāha –</p>
  25. <p class="gatha1">‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;</p>
  26. <p class="gatha2">Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā;</p>
  27. <p class="gathalast">Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato pada’’nti. (dha. pa. 1; netti. 90);</p>
  28. <p class="bodytext"><span class="bld">Paricārako</span>ti sahāyako. Abhedepi bhedamiva vohāro loke pākaṭoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yakkho hutvā nibbattī’’</span>ti. Ekāyapi hi uppādakiriyāya <a name="M2.0009"></a> idha bhedavohāro, paṭisandhivasena hutvā, pavattivasena nibbattīti vā paccekaṃ yojetabbaṃ, paṭisandhivasena vā pavattanasaṅkhātaṃ sātisayanibbattanaṃ ñāpetuṃ ekāyeva kiriyā padadvayena vuttā. Tathāvacanañhi paṭisandhivasena nibbattaneyeva dissati ‘‘makkaṭako nāma devaputto hutvā nibbatti (dha. pa. aṭṭha. 1.5) kaṇṭako nāma…pe… nibbatti, (jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā) maṇḍūko nāma…pe… nibbattī’’tiādīsu viya. Dvinnaṃ vā padānaṃ bhāvatthamapekkhitvā ‘‘yakkho’’tiādīsu sāmiatthe paccattavacanaṃ kataṃ purimāya pacchimavisesanato, paricārakassa…pe… yakkhassa bhāvena nibbattīti attho, hetvatthe vā ettha tvā-saddo yakkhassa bhāvato pavattanahetūti. Assa pana rañño mahāpuññassapi samānassa tattha bahulaṃ nibbattapubbatāya ciraparicitanikanti vasena tattheva nibbatti veditabbā.</p>
  29. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ divasamevā</span>ti rañño maraṇadivaseyeva. <span class="bld">Khobhetvā</span>ti puttasnehassa balavabhāvato, taṃsahajātapīti vegassa ca savipphāratāya taṃ samuṭṭhānarūpadhammehi pharaṇavasena sakalasarīraṃ āloḷetvā. Tenāha <span class="bld">‘‘aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsī’’</span>ti. <span class="bld">Pituguṇa</span>nti pituno attani sinehaguṇaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘mayi jātepī’’</span>tiādi. <span class="bld">Vissajjetha vissajjethā</span>ti turitavasena, sokavasena ca vuttaṃ.</p>
  30. <p class="bodytext"><span class="bld">Anuṭṭhubhitvā</span>ti achaḍḍetvā.</p>
  31. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāḷāgirihatthiṃ muñcāpetvā</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo pakārattho, tena ‘‘abhimārakapurisapesenādippakārenā’’ti pubbe vuttappakārattayaṃ paccāmasati, katthaci pana so na <a name="V2.0009"></a> diṭṭho. <span class="bld">Pañca vatthūnī</span>ti ‘‘sādhu bhante bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assū’’tiādinā (pārā. 409; cūḷava. 343) vinaye vuttāni pañca vatthūni. <span class="bld">Yācitvā</span>ti ettha yācanaṃ viya katvāti attho. Na hi so paṭipajjitukāmo yācatīti ayamattho <span class="bld">vinaye</span> (pārā. aṭṭha. 2.410) vuttoyeva. <span class="bld">Saññāpessāmī</span>ti cintetvā saṅghabhedaṃ katvāti sambandho. Idañca tassa anikkhittadhuratādassanavasena vuttaṃ, so pana akatepi saṅghabhede tehi saññāpetiyeva. <span class="bld">Uṇhalohita</span>nti balavasokasamuṭṭhitaṃ uṇhabhūtaṃ lohitaṃ. <span class="bld">Mahāniraye</span>ti avīciniraye. <span class="bld">Vitthārakathānayo</span>ti ajātasattupasādanādivasena vitthārato vattabbāya kathāya nayamattaṃ. Kasmā panettha <a name="M2.0010"></a> sā na vuttā, nanu saṅgītikathā viya <span class="bld">khandhake</span> (cūḷava. 343) āgatāpi sā vattabbāti codanāya āha <span class="bld">‘‘āgatattā pana sabbaṃ na vutta’’</span>nti, khandhake āgatattā, kiñcimattassa ca vacanakkamassa vuttattā na ettha koci virodhoti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādi yathānusandhinā nigamanaṃ.</p>
  32. <p class="bodytext"><span class="bld">Kosalarañño</span>ti pasenadikosalassa pitu mahākosalarañño. Nanu videhassa rañño dhītā vedehīti attho sambhavatīti codanamapaneti <span class="bld">‘‘na videharañño’’</span>ti iminā. Atha kenaṭṭhenāti āha <span class="bld">‘‘paṇḍitādhivacanameta’’</span>nti, paṇḍitavevacanaṃ, paṇḍitanāmanti vā attho. Ayaṃ pana padattho kena nibbacanenāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tatrāya’’</span>ntiādi. <span class="bld">Vidantī</span>ti jānanti. <span class="bld">Vedenā</span>ti karaṇabhūtena ñāṇena. <span class="bld">‘‘Īhatī’’</span>ti etassa pavattatītipi attho <span class="bld">ṭīkāyaṃ</span> vutto. <span class="bld">Vedehī</span>ti idha nadādigaṇoti āha <span class="bld">‘‘vedehiyā’’</span>ti.</p>
  33. <p class="bodytext">Soyeva aho <span class="bld">tadaho,</span> sattamīvacanena pana <span class="bld">‘‘tadahū’’</span>ti padasiddhi. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ divase. Upasaddena visiṭṭho vasasaddo upavasaneyeva, na vasanamatte, upavasanañca samādānamevāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sīlenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Ettha ca <span class="bld">sīlenā</span>ti sāsane ariyuposathaṃ sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Anasanenā</span>ti abhuñjanamattasaṅkhātaṃ bāhiruposathaṃ. <span class="bld">Vā</span>-saddo cettha aniyamattho, tena ekaccaṃ manoduccaritaṃ, dussīlyādiñca saṅgaṇhāti. Tathā hi gopālakuposatho abhijjhāsahagatassa cittassa vasena vutto, nigaṇṭhuposatho mosavajjādivasena. Yathāha visākhuposathe ‘‘so tena abhijjhāsahagatena cetasā divasaṃ atināmetī’’ti, (a. ni. 3.71) ‘‘iti yasmiṃ samaye sacce samādapetabbā, musāvāde tasmiṃ samaye samādapetī’’ti (a. ni. 3.71) ca ādi.</p>
  34. <p class="bodytext">Evaṃ adhippetatthānurūpaṃ nibbacanaṃ dassetvā idāni atthuddhāravasena nibbacanānurūpaṃ adhippetatthaṃ <a name="V2.0010"></a> dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ panā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Etthā</span>ti uposathasadde. Samānasaddavacanīyānaṃ anekappabhedānaṃ atthānamuddharaṇaṃ <span class="bld">atthuddhāro</span> samānasaddavacanīyesu vā atthesu adhippetasseva atthassa uddharaṇaṃ <span class="bld">atthuddhāro</span>tipi vaṭṭati. Anekatthadassanañhi adhippetatthassa uddharaṇatthameva. Nanu ca ‘‘atthamattaṃ pati saddā abhinivisantī’’tiādinā atthuddhāre <a name="M2.0011"></a> codanā, sodhanā ca heṭṭhā vuttāyeva. Apica visesasaddassa avācakabhāvato pātimokkhuddesādivisayopi uposathasaddo sāmaññarūpo eva, atha kasmā pātimokkhuddesādivisesavisayo vuttoti? Saccametaṃ, ayaṃ panattho tādisaṃ saddasāmaññamanādiyitvā tattha tattha sambhavatthadassanavaseneva vuttoti, evaṃ sabbattha. Sīladiṭṭhivasena (sīlasuddhivasena dī. ni. ṭī. 1.150) upetehi samaggehi vasīyati na uṭṭhīyatīti <span class="bld">uposatho,</span> pātimokkhuddeso. Samādānavasena, adhiṭṭhānavasena vā upecca ariyavāsādiatthāya vasitabbo āvasitabboti <span class="bld">uposatho,</span> sīlaṃ. Anasanādivasena upecca vasitabbo anuvasitabboti <span class="bld">uposatho,</span> vatasamādānasaṅkhāto upavāso. Navamahatthikulapariyāpanne hatthināge kiñci kiriyamanapekkhitvā taṃkulasambhūtatāmattaṃ pati ruḷhivaseneva <span class="bld">uposatho</span>ti samaññā, tasmā tattha nāmapaññatti veditabbā. Arayo upagantvā useti dāhetīti <span class="bld">uposatho,</span> usasaddo dāhetipi saddavidū vadanti. Divase pana uposatha saddapavatti aṭṭhakathāyaṃ vuttāyeva. <span class="bld">‘‘Suddhassa ve sadāphaggū’’</span>tiādīsu <span class="bld">suddhassā</span>ti sabbaso kilesamalābhāvena parisuddhassa. <span class="bld">Ve</span>ti nipātamattaṃ, byattanti vā attho. <span class="bld">Sadā</span>ti niccakālampi. <span class="bld">Phaggū</span>ti phagguṇīnakkhattameva yuttaṃ bhavati, niruttinayena cetassa siddhi. Yassa hi sundarikabhāradvājassa nāma brāhmaṇassa phagguṇamāse uttaraphagguṇīyuttadivase titthanhānaṃ karontassa saṃvaccharampi katapāpapavāhanaṃ hotīti laddhi. Tato taṃ vivecetuṃ idaṃ majjhimāgamāvare mūlapaṇṇāsake vatthasutte bhagavatā vuttaṃ. <span class="bld">Suddhassuposatho sadā</span>ti yathāvuttakilesamalasuddhiyā parisuddhassa uposathaṅgāni, vatasamādānāni ca asamādiyatopi niccakālaṃ uposathavāso eva bhavatīti attho. <span class="bld">‘‘Na bhikkhave’’</span>tiādīsu ‘‘abhikkhuko āvāso na gantabbo’’ti nīharitvā sambandho. <span class="bld">Upavasitabbadivaso</span>ti upavasanakaraṇadivaso, adhikaraṇe vā tabbasaddo daṭṭhabbo. Evañhi aṭṭhakathāyaṃ vuttanibbacanena sameti. Antogadhāvadhāraṇena, aññatthāpohanena ca nivāraṇaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘sesadvayanivāraṇattha’’</span>nti vuttaṃ. ‘‘Pannarase’’ti padamārabbha divasavasena yathāvuttanibbacanaṃ katanti <a name="M2.0012"></a> dassento <span class="bld">‘‘teneva vutta’’</span>ntiādimāha. Pañcadasannaṃ tithīnaṃ pūraṇavasena ‘‘pannaraso’’ti hi divaso vutto.</p>
  35. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tāni ettha santī’’</span>ti ettakeyeva vutte nanvetāni aññatthāpi santīti codanā siyāti taṃ nivāretuṃ <span class="bld">‘‘tadā kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. Anena bahuso, atisayato vā ettha taddhitavisayo <a name="V2.0011"></a> payuttoti dasseti. Cātumāsī, cātumāsinīti ca paccayavisesena itthiliṅgeyeva pariyāyavacanaṃ. <span class="bld">Pariyosānabhūtā</span>ti ca pūraṇabhāvameva sandhāya vadati tāya saheva catumāsaparipuṇṇabhāvato. <span class="bld">Idhā</span>ti pāḷiyaṃ. Tīhi ākārehi pūretīti <span class="bld">puṇṇā</span>ti atthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘māsapuṇṇatāyā’’</span>tiādinā. Tattha tadā kattikamāsassa puṇṇatāya <span class="bld">māsapuṇṇatā.</span> Purimapuṇṇamito hi paṭṭhāya yāva aparā puṇṇamī, tāva eko māsoti tattha vohāro. Vassānassa utuno puṇṇatāya <span class="bld">utupuṇṇatā.</span> Kattikamāsalakkhitassa saṃvaccharassa puṇṇatāya <span class="bld">saṃvaccharapuṇṇatā.</span> Purimakattikamāsato pabhuti yāva aparakattikamāso, tāva eko kattikasaṃvaccharoti evaṃ saṃvaccharapuṇṇatāyāti vuttaṃ hoti. Lokikānaṃ matena pana māsavasena saṃvaccharasamaññā lakkhitā. Tathā ca lakkhaṇaṃ garusaṅkantivasena. Vuttañhi <span class="bld">jotisatthe</span> –</p>
  36. <p class="gatha1">‘‘Nakkhattena sahodaya-matthaṃ yāti sūramanti;</p>
  37. <p class="gathalast">Tassa saṅkaṃ tatra vattabbaṃ, vassaṃ māsakamenevā’’ti.</p>
  38. <p class="bodytext">Minīyati divaso etenāti <span class="bld">mā.</span> Tassa hi gatiyā divaso minitabbo ‘‘pāṭipado dutiyā, tatiyā’’tiādinā. <span class="bld">Ettha puṇṇo</span>ti etissā rattiyā sabbakalāpāripūriyā puṇṇo. Candassa hi soḷasamo bhāgo ‘‘kalā’’ti vuccati, tadā ca cando sabbāsampi soḷasannaṃ kalānaṃ vasena paripuṇṇo hutvā dissati. Ettha ca ‘‘tadahuposathe pannarase’’ti padāni divasavasena vuttāni, ‘‘komudiyā’’tiādīni tadekadesarattivasena.</p>
  39. <p class="bodytext">Kasmā pana rājā amaccaparivuto nisinno, na ekakovāti codanāya sodhanālesaṃ dassetuṃ pāḷipadatthameva avatvā <span class="bld">‘‘evarūpāyā’’</span>tiādīnipi vadati. Etehi cāyaṃ sodhanāleso dassito ‘‘evaṃ ruciyamānāya rattiyā tadā pavattattā tathā parivuto nisinno’’ti. <span class="bld">Dhoviyamānadisābhāgāyā</span>ti <a name="M2.0013"></a> etthāpi viyasaddo yojetabbo. <span class="bld">Rajatavimānaniccharitehī</span>ti rajatavimānato nikkhantehi, rajatavimānappabhāya vā vipphuritehi. <span class="bld">‘‘Visaro’’</span>ti idaṃ muttāvaḷiādīnampi visesanapadaṃ. Abbhaṃ dhūmo rajo rāhūti ime cattāro upakkilesā pāḷinayena (a. ni. 4.50; pāci. 447). <span class="bld">Rājāmaccehī</span>ti rājakulasamudāgatehi amaccehi. Atha vā anuyuttakarājūhi ceva amaccehi cāti attho. <span class="bld">Kañcanāsane</span>ti sīhāsane. ‘‘Raññaṃ tu hemamāsanaṃ, sīhāsanamatho vāḷabījanitthī ca cāmara’’nti hi vuttaṃ. <span class="bld">Kasmā nisinno</span>ti nisīdanamatte codanā. <span class="bld">Eta</span> nti kandanaṃ, pabodhanaṃ vā. <span class="bld">Itī</span>ti iminā hetunā. <span class="bld">Nakkhatta</span> nti kattikānakkhattachaṇaṃ. Sammā ghositabbaṃ etarahi nakkhattanti <span class="bld">saṅghuṭṭhaṃ.</span> Pañcavaṇṇakusumehi <a name="V2.0012"></a> lājena, puṇṇaghaṭehi ca paṭimaṇḍitaṃ gharesu dvāraṃ yassa tadetaṃ nagaraṃ <span class="bld">pañca…pe… dvāraṃ.</span> <span class="bld">Dhajo</span> vaṭo. <span class="bld">Paṭāko</span> paṭṭoti sīhaḷiyā vadanti. Tadā kira padīpujjalanasīsena katanakkhattaṃ. Tathā hi <span class="bld">ummādantijātakā</span>dīsupi (jā. 2.18.57) kattikamāse evameva vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘samujjalitadīpamālālaṅkatasabbadisābhāga’’</span>nti. <span class="bld">Vīthi</span> nāma rathikā mahāmaggo. <span class="bld">Racchā</span> nāma anibbiddhā khuddakamaggo. Tattha tattha nisinnavasena samānabhāgena pāṭiyekkaṃ nakkhattakīḷaṃ anubhavamānena samabhikiṇṇanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Mahāaṭṭhakathāyaṃ</span> evaṃ vatvāpi tattheva iti sanniṭṭhānaṃ katanti attho.</p>
  40. <p class="bodytext"><span class="bld">Udānaṃ udāhāro</span>ti atthato ekaṃ. <span class="bld">Māna</span>nti mānapattaṃ kattubhūtaṃ. Chaḍḍanavasena <span class="bld">avaseko.</span> Sotavasena <span class="bld">ogho. Pītivacana</span>nti pītisamuṭṭhānavacanaṃ kammabhūtaṃ. <span class="bld">Hadaya</span>nti cittaṃ kattubhūtaṃ. <span class="bld">Gahetu</span>nti bahi aniccharaṇavasena gaṇhituṃ, hadayantoyeva ṭhapetuṃ na sakkotīti adhippāyo. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘adhikaṃ hutvā’’</span>tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ vacanaṃ paṭiggāhaka nirapekkhaṃ kevalaṃ uḷārāya pītiyā vasena sarasato sahasāva mukhato niccharati, tadevidha ‘‘udāna’’nti adhippetanti.</p>
  41. <p class="bodytext">Dosehi itā gatā apagatāti <span class="bld">dosinā</span> ta-kārassa na-kāraṃ katvā yathā ‘‘kilese jito vijitāvīti jino’’ti āha <span class="bld">‘‘dosāpagatā’’</span>ti. Yadipi sutte vuttaṃ ‘‘cattārome bhikkhave candimasūriyānaṃ upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhā candimasūriyā na <a name="M2.0014"></a> tapanti na bhāsanti na virocanti. Katame cattāro? Abbhā bhikkhave…pe… mahikā. Dhūmo rajo. Rāhu bhikkhave candimasūriyānaṃ upakkileso’’ti, (cūḷava. 447) tathāpi tatiyupakkilesassa pabhedadassana vasena aṭṭhakathānayena dassetuṃ <span class="bld">‘‘pañcahi upakkilesehī’’</span>ti vuttaṃ. Ayamattho ca ramaṇīyādisaddayogato ñāyatīti āha <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi. Anīya-saddopi bahulā katvatthābhidhāyako yathā ‘‘niyyānikā dhammā’’ti (dha. sa. dukamātikā 96) dasseti <span class="bld">‘‘ramayatī’’</span>ti iminā. Juṇhāvasena rattiyā surūpattamāha <span class="bld">‘‘vuttadosavimuttāyā’’</span>tiādinā. Abbhādayo cettha vuttadosā. Ayañca hetu <span class="bld">‘‘dassituṃ yuttā’’</span>ti etthāpi sambajjhitabbo. Tena kāraṇena, utusampattiyā ca pāsādikatā daṭṭhabbā. Īdisāya rattiyā yutto divaso māso utu saṃvaccharoti evaṃ divasamāsādīnaṃ <span class="bld">lakkhaṇā</span> sallakkhaṇupāyā <span class="bld">bhavituṃ yuttā,</span> tasmā lakkhitabbāti <span class="bld">lakkhaṇiyā,</span> sā eva <span class="bld">lakkhaññā</span> ya-vato ṇa-kārassa ña-kārādesavasena yathā ‘‘pokkharañño sumāpitā’’ti āha <span class="bld">‘‘divasamāsādīna’’</span>ntiādi.</p>
  42. <p class="bodytext">‘‘Yaṃ <a name="V2.0013"></a> no payirupāsato cittaṃ pasīdeyyā’’ti vacanato <span class="bld">samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā</span>ti ettha paramatthasamaṇo, paramatthabrāhmaṇo ca adhippeto, na pana pabbajjāmattasamaṇo, na ca jātimattabrāhmaṇoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘samitapāpatāyā’’</span>tiādi. Bahati pāpe bahi karotīti <span class="bld">brāhmaṇo</span> niruttinayena. Bahuvacane vattabbe ekavacanaṃ, ekavacane vā vattabbe bahuvacanaṃ vacanabyattayo vacanavipallāsoti attho. Idha pana ‘‘payirupāsata’’nti vattabbe ‘‘payirupāsato’’ti vuttattā bahuvacane vattabbe ekavacanavasena vacanabyattayo dassito. Attani, garuṭṭhāniye ca hi ekasmimpi bahuvacanappayogo niruḷho. <span class="bld">Payirupāsato</span>ti ca vaṇṇavipariyāyaniddeso esa yathā ‘‘payirudāhāsī’’ti. Ayañhi bahulaṃ diṭṭhapayogo, yadidaṃ parisadde ya-kārapare vaṇṇavipariyāyo. Tathā hi akkharacintakā vadanti ‘‘pariyādīnaṃ rayādivaṇṇassa yarādīhi vipariyāyo’’ti. <span class="bld">Ya</span>nti samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā. <span class="bld">Iminā sabbenapi vacanenā</span>ti ‘‘ramaṇīyā vatā’’tiādivacanena. <span class="bld">Obhāsanimittakamma</span>nti obhāsabhūtaṃ nimittakammaṃ<a name="M2.0015"></a>, paribyattaṃ nimittakaraṇanti attho. <span class="bld">Mahāparādhatāyā</span>ti mahādosatāya.</p>
  43. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tena hī’’</span>tiādi tadatthavivaraṇaṃ. <span class="bld">Devadatto cā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo samuccayavasena atthupanayane, tena yathā rājā ajātasattu attano pitu ariyasāvakassa satthu upaṭṭhākassa ghātanena mahāparādho, evaṃ bhagavato mahānatthakarassa devadattassa apassayabhāvenāpīti imamatthaṃ upaneti. <span class="bld">Tassa piṭṭhichāyāyā</span>ti vohāramattaṃ, tassa jīvakassa piṭṭhiapassayena, taṃ pamukhaṃ katvā apassāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vikkhepapacchedanattha</span>nti vakkhamānāya attano kathāya uppajjanakavikkhepassa pacchindanatthaṃ, anuppajjanatthanti adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘tassaṃ hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Asikkhitāna</span>nti kāyavacīsaṃyamane vigatasikkhānaṃ. <span class="bld">Kulūpake</span>ti kulamupagate satthāre. <span class="bld">Gahitāsāratāyā</span>ti gahetabbaguṇasāravigatatāya. <span class="bld">Nibbikkhepa</span>nti aññesamapanayanavirahitaṃ.</p>
  44. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhadda</span>nti avassayasampannatāya sundaraṃ.</p>
  45. <p class="bodytext"><a name="para151"></a><span class="paranum">151</span>. Ayañcattho imāya pāḷicchāyāya adhigato, imamatthameva vā antogadhaṃ katvā pāḷiyamevaṃ vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘tenāhā’’</span>tiādinā. Asatthāpi samāno satthā paṭiññāto yenāti <span class="bld">satthupaṭiññāto,</span> tassa abuddhassāpi samānassa buddhapaṭiññātassa ‘‘ahameko loke atthadhammānusāsako’’ti ācariyapaṭiññātabhāvaṃ vā sandhāya evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">‘‘So kirā’’</span>tiādinā anussutimattaṃ pati porāṇaṭṭhakathānayova kirasaddena vutto. Esa nayo parato makkhalipadanibbacanepi<a name="V2.0014"></a>. <span class="bld">Ekūnadāsasataṃ pūrayamāno</span>ti ekenūnadāsasataṃ attanā saddhiṃ anūnadāsasataṃ katvā pūrayamāno. Evaṃ jāyamāno cesa maṅgaladāso jāto. <span class="bld">Jātarūpenevā</span>ti mātukucchito vijātaveseneva, yathā vā sattā anivatthā apārutā jāyanti, tathā jātarūpeneva. <span class="bld">Upasaṅkamantī</span>ti upagatā bhajantā honti. <span class="bld">Tadeva pabbajjaṃ aggahesī</span>ti tadeva naggarūpaṃ ‘‘ayameva pabbajjā nāma siyā’’ti pabbajjaṃ katvā aggahesi. <span class="bld">Pabbajiṃsū</span>ti taṃ pabbajitamanupabbajiṃsu.</p>
  46. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Pabbajitasamūhasaṅkhāto’’</span>ti etena pabbajitasamūhatāmattena saṅgho, na niyyānikadiṭṭhivisuddhasīlasāmaññavasena saṃhatattāti dasseti. <span class="bld">Assa atthī</span>ti <a name="M2.0016"></a> assa satthupaṭiññātassa parivārabhāvena atthi. <span class="bld">‘‘Saṅghī gaṇī’’</span>ti cedaṃ pariyāyavacanaṃ, saṅketamattato nānanti āha <span class="bld">‘‘svevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Svevā</span>ti ca pabbajitasamūhasaṅkhāto eva. Keci pana ‘‘pabbajitasamūhavasena <span class="bld">saṅghī,</span> gahaṭṭhasamūhavasena <span class="bld">gaṇī’’</span>ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ gaṇe eva loke saṅgha-saddassa niruḷhattā. Acelakavatacariyādi attanā parikappitamattaṃ <span class="bld">ācāro.</span> <span class="bld">Paññāto pākaṭo</span> saṅghīādibhāvena. <span class="bld">Appiccho santuṭṭho</span>ti atthato ekaṃ. Tattha labbhamānāppicchataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘appicchatāya vatthampi na nivāsetī’’</span>ti vuttaṃ. Na hi tasmiṃ sāsanike viya santaguṇaniggūhaṇalakkhaṇā appicchatā labbhati. <span class="bld">Yaso</span>ti kittisaddo. Taranti etena saṃsāroghanti evaṃ sammatatāya laddhi <span class="bld">titthaṃ</span> nāma ‘‘sādhū’’ti sammato, na ca sādhūhi sammatoti atthamāha <span class="bld">‘‘aya’’</span>ntiādinā. Na hi tassa sādhūhi sammatatā labbhati. <span class="bld">Sundaro sappuriso</span>ti dvidhā attho. <span class="bld">Assutavato</span>ti assutāriyadhammassa, kattutthe cetaṃ sāmivacanaṃ. ‘‘Imāni me vatasamādānāni ettakaṃ kālaṃ suciṇṇānī’’ti bahū rattiyo jānāti. Tā panassa rattiyo cirakālabhūtāti katvā <span class="bld">‘‘ciraṃ pabbajitassā’’</span>tiādi vuttaṃ, antatthaaññapadatthasamāso cesa yathā ‘‘māsajāto’’ti. Atha tassa padadvayassa ko visesoti ce? Cirapabbajitaggahaṇenassa buddhisīlatā, rattaññūgahaṇena tattha sampajānatā dassitā, ayametassa visesoti. Kiṃ pana atthaṃ sandhāya so amacco āhāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘acirapabbajitassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Okappanīyā</span>ti saddahanīyā. <span class="bld">Addhāna</span>nti dīghakālaṃ. Kittako pana soti āha <span class="bld">‘‘dve tayo rājaparivaṭṭe’’</span>ti, dvinnaṃ, tiṇṇaṃ vā rājūnaṃ rajjānusāsanapaṭipāṭiyoti attho. ‘‘Addhagato’’ti vatvāpi puna kataṃ vayaggahaṇaṃ osānavayāpekkhaṃ padadvayassa atthavisesasambhavatoti dasseti <span class="bld">‘‘pacchimavaya’’</span>nti iminā. <span class="bld">Ubhaya</span>nti ‘‘addhagato, vayoanuppatto’’ti padadvayaṃ.</p>
  47. <p class="bodytext"><span class="bld">Kājaro</span> <a name="V2.0015"></a> nāma eko rukkhaviseso, yo ‘‘paṇṇakarukkho’’tipi vuccati. Disvā viya anattamanoti sambandho. Pubbe pitarā saddhiṃ satthu santikaṃ gantvā desanāya sutapubbataṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘jhānā…pe… kāmo’’</span>ti. <span class="bld">Tilakkhaṇabbhāhata</span>nti tīhi lakkhaṇehi abhighaṭitaṃ. <span class="bld">Dassanenā</span>ti nidassanamattaṃ. So hi disvā tena saddhiṃ allāpasallāpaṃ katvā<a name="M2.0017"></a>, tato akiriyavādaṃ sutvā ca anattamano ahosi. <span class="bld">Guṇakathāyā</span>ti abhūtaguṇakathāya. Tenāha <span class="bld">‘‘suṭṭhutaraṃ anattamano’’</span>ti. Yadi anattamano, kasmā tuṇhī ahosīti codanaṃ visodheti <span class="bld">‘‘anattamano samānopī’’</span>tiādinā.</p>
  48. <p class="bodytext"><a name="para152"></a><span class="paranum">152</span>. <span class="bld">Gosālāyā</span>ti evaṃnāmake gāmeti vuttaṃ. Vassānakāle gunnaṃ patiṭṭhitasālāyāti pana atthe tabbasena tassa nāmaṃ sātisayamupapannaṃ hoti bahulamanaññasādhāraṇattā, tathāpi so porāṇehi ananussutoti ekaccavādo nāma kato. <span class="bld">‘‘Mā khalīti sāmiko āhā’’</span>ti iminā tathāvacanamupādāya tassa ākhyātapadena samaññāti dasseti. Saññāya hi vattumicchāya ākhyātapadampi nāmikaṃ bhavati yathā ‘‘aññāsikoṇḍañño’’ti (mahāva. 17). <span class="bld">Sesa</span>nti ‘‘so paṇṇena vā’’tiādivacanaṃ.</p>
  49. <p class="bodytext"><a name="para153"></a><span class="paranum">153</span>. Dāsādīsu sirivaḍḍhakādināmamiva <span class="bld">ajito</span>ti tassa nāmamattaṃ. Kesehi vāyito kambalo yassātipi yujjati. <span class="bld">Paṭikiṭṭhatara</span>nti nihīnataraṃ. <span class="bld">‘‘Yathāhā’’</span>tiādinā aṅguttarāgame tikanipāte makkhalisutta (a. ni. 3.138) māhari. <span class="bld">Tantāvutānī</span>ti tante vītāni. <span class="bld">‘‘Sīte sīto’’</span>tiādinā chahākārehi tassa paṭikiṭṭhataraṃ dasseti.</p>
  50. <p class="bodytext"><a name="para154"></a><span class="paranum">154</span>. Pakujjhati sammādiṭṭhikesu byāpajjatīti <span class="bld">pakudho. Vaccaṃ katvāpī</span>ti ettha <span class="bld">pi</span>-saddena bhojanaṃ bhuñjitvāpi kenaci asucinā makkhitvāpīti imamatthaṃ sampiṇḍeti. <span class="bld">Vālikāthūpaṃ katvā</span>ti vatasamādānasīsena vālikāsañcayaṃ katvā, tathārūpe anupagamanīyaṭṭhāne puna vataṃ samādāya gacchatīti vuttaṃ hoti.</p>
  51. <p class="bodytext"><a name="para156"></a><span class="paranum">156</span>. <span class="bld">‘‘Gaṇṭhanakileso’’</span>ti etassa ‘‘palibundhanakileso’’ti atthavacanaṃ, saṃsāre paribundhanakicco khettavatthuputtadārādivisayo rāgādikilesoti attho. <span class="bld">‘‘Evaṃvāditāyā’’</span>ti iminā laddhivasenassa nāmaṃ, na panatthatoti dasseti. Yāva hi so maggena samugghāṭito, tāva atthiyeva. Ayaṃ pana vacanattho – ‘‘natthi mayhaṃ gaṇṭho’’ti gaṇhātīti <span class="bld">nigaṇṭho</span>ti. <span class="bld">Nāṭassā</span>ti evaṃnāmakassa.</p>
  52. <p class="subhead">Komārabhaccajīvakakathāvaṇṇanā</p>
  53. <p class="bodytext"><a name="para157"></a><span class="paranum">157</span>. Sabbathā <a name="V2.0016"></a><a name="M2.0018"></a> tuṇhībhūtabhāvaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘esa nāga…pe… viyā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Supaṇṇo</span>ti garuḷo, garuḍo vā sakkaṭamatena. ‘‘Ḍa-ḷāna’maviseso’’ti hi tattha vadanti. Yathādhippāyaṃ na vattatīti katvā <span class="bld">‘‘anattho vata me’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Upasantassā</span>ti sabbathā saññamena upasamaṃ gatassa. Jīvakassa tuṇhībhāvo mama adhippāyassa maddanasadiso, tasmā tadeva tuṇhībhāvaṃ pucchitvā kathāpanena mama adhippāyo sampādetabboti ayamettha rañño adhippāyoti dassento <span class="bld">‘‘hatthimhi kho panā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ki</span>nti kāraṇapucchāyaṃ nipātoti dasseti <span class="bld">‘‘kena kāraṇenā’’</span>ti iminā, yena tuvaṃ tuṇhī, kiṃ taṃ kāraṇanti vā atthaṃ dasseti. Tattha yathāsambhavaṃ kāraṇaṃ uddharitvā adhippāyaṃ dassetuṃ ‘‘<span class="bld">imesa’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Yathā etesa</span>nti etesaṃ kulūpako atthi yathā, imesaṃ nu kho tiṇṇaṃ kāraṇānaṃ aññatarena kāraṇena tuṇhī bhavasīti pucchatīti adhippāyo.</p>
  54. <p class="bodytext"><span class="bld">Kathāpetī</span>ti kathāpetukāmo hoti. <span class="bld">Pañcapatiṭṭhitenā</span>ti ettha pañcahi aṅgehi abhimukhaṃ ṭhitenāti attho, pādajāṇu kappara hattha sīsasaṅkhātāni pañca aṅgāni samaṃ katvā onāmetvā abhimukhaṃ ṭhitena paṭhamaṃ vanditvāti vuttaṃ hoti. Yampi vadanti ‘‘navakatarenupāli bhikkhunā vuḍḍhatarassa bhikkhuno pāde vandantena ime pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhāpetvā pādā vanditabbā’tiādikaṃ (pari. 469) vinayapāḷimāharitvā ekaṃsakaraṇaañjalipaggahaṇapādasambāhanapemagāravupaṭṭhāpanavasena pañcapatiṭṭhitavandanā’’ti, tametthānadhippetaṃ dūrato vandane yathāvuttapañcaṅgassa aparipuṇṇattā. Vandanā cettha paṇamanā añjalipaggahaṇakarapuṭasamāyogo. <span class="bld">‘‘Pañcapatiṭṭhitena vanditvā’’</span>ti ca kāyapaṇāmo vutto, <span class="bld">‘‘mama satthuno’’</span>tiādinā pana vacīpaṇāmo, tadubhayapurecarānucaravasena manopaṇāmoti. Kāmaṃ sabbāpi tathāgatassa paṭipatti anaññasādhāraṇā acchariyabbhutarūpāva, tathāpi gabbhokkanti abhijāti abhinikkhamana abhisambodhi dhammacakkappavattana (saṃ. ni. 5.1081; paṭi. ma. 3.30) yamakapāṭihāriyadevorohanāni sadevake loke ativiya supākaṭāni, na sakkā kenaci paṭibāhitunti tāniyevettha uddhaṭāni.</p>
  55. <p class="bodytext">Itthaṃ <a name="M2.0019"></a> imaṃ pakāraṃ bhūto pattoti <span class="bld">itthambhūto,</span> tassa ākhyānaṃ <span class="bld">itthambhūtākhyānaṃ,</span> soyevattho <span class="bld">itthambhūtākhyānattho. </span> Atha vā itthaṃ evaṃpakāro bhūto jātoti <span class="bld">itthambhūto,</span> tādisoti ākhyānaṃ <span class="bld">itthambhūtākhyānaṃ,</span> tadevattho <span class="bld">itthambhūtākhyānattho,</span> tasmiṃ upayogavacananti attho. <span class="bld">Abbhuggato</span>ti ettha <a name="V2.0017"></a> hi <span class="bld">abhi</span>saddo padhānavasena itthambhūtākhyānatthajotako kammappavacanīyo abhibhavitvā uggamanakiriyāpakārassa dīpanato, tena payogato ‘‘taṃ kho pana bhagavanta’’nti idaṃ upayogavacanaṃ sāmiatthe samānampi appadhānavasena itthambhūtākhyānatthadīpanato ‘‘itthambhūtākhyānatthe’’ti vuttaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘tassa kho pana bhagavatoti attho’’</span>ti. Nanu ca ‘‘sādhu devadatto mātaramabhī’’ti ettha viya ‘‘taṃ kho pana bhagavanta’’nti ettha abhisaddo appayutto, kathamettha taṃpayogato upayogavacanaṃ siyāti? Atthato payuttattā. Atthasaddapayogesu hi atthapayogoyeva padhānoti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā ‘‘sādhu devadatto mātaramabhī’’ti ettha abhisaddapayogato itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ kataṃ, evamidhāpi ‘‘taṃ kho pana bhagavantaṃ abhi evaṃ kalyāṇo kittisaddo uggato’’ti abhisaddapayogato itthambhūtākhyāne upayogavacanaṃ katanti. Yathā hi ‘‘sādhu devadatto mātaramabhī’’ti ettha ‘‘devadatto mātaramabhi mātuvisaye, mātuyā vā sādhū’’ti evaṃ adhikaraṇatthe, sāmiatthe vā bhummavacanassa, sāmivacanassa vā pasaṅge itthambhūtākhyānajotakena kammappavacanīyena abhisaddena payogato upayogavacanaṃ kataṃ, evamidhāpi sāmiatthe sāmivacanappasaṅge yathā ca tattha ‘‘devadatto mātuvisaye, mātu sambandhī vā sādhuttappakārappatto’’ti ayamattho viññāyati, evamidhāpi ‘‘bhagavato sambandhī kittisaddo abbhuggato abhibhavitvā uggamanappakārappatto’’ti ayamattho viññāyati. Tattha hi devadattaggahaṇaṃ viya idha kittisaddaggahaṇaṃ, ‘‘mātara’’nti vacanaṃ viya ‘‘bhagavanta’’nti vacanaṃ, sādhusaddo viya uggatasaddo veditabbo.</p>
  56. <p class="bodytext"><span class="bld">Kalyāṇo</span>ti bhaddako. Kalyāṇabhāvo cassa kalyāṇaguṇavisayatāyāti āha <span class="bld">‘‘kalyāṇaguṇasamannāgato’’</span>ti, kalyāṇehi guṇehi samannāgato tabbisayatāya yuttoti attho. Taṃ visayatā hettha samannāgamo, kalyāṇaguṇavisayatāya tannissitoti <a name="M2.0020"></a> adhippāyo. <span class="bld">Seṭṭho</span>ti pariyāyavacanepi eseva nayo. Seṭṭhaguṇavisayatā eva hi kittisaddassa seṭṭhatā ‘‘bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttama’’ntiādīsu (visuddhi. 1.142; pārā. aṭṭha. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; udā. aṭṭha. 1; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; mahāni. aṭṭha. 49) viya. ‘‘Arahaṃ sammāsambuddho’’tiādinā guṇānaṃ saṃkittanato, saddanīyato ca vaṇṇoyeva kittisaddo nāmāti āha <span class="bld">‘‘kittiyevā’’</span>ti. Vaṇṇo eva hi kittetabbato <span class="bld">kitti,</span> saddanīyato <span class="bld">saddo</span>ti ca vuccati. Kittipariyāyo hi saddasaddo yathā ‘‘uḷārasaddā isayo, guṇavanto tapassino’’ti. Kittivasena pavatto saddo <span class="bld">kittisaddo</span>ti bhinnādhikaraṇataṃ dasseti <span class="bld">‘‘thutighoso’’</span>ti iminā. Kittisaddo hettha thutipariyāyo kittanamabhitthavanaṃ kittīti. Thutivasena pavatto ghoso <span class="bld">thutighoso,</span> abhitthavudāhāroti attho. Abhisaddo abhibhavane, abhibhavanañcettha <a name="V2.0018"></a> ajjhottharaṇamevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ajjhottharitvā’’</span>ti, anaññasādhāraṇe guṇe ārabbha pavattattā abhibyāpetvāti attho. Kinti-saddo abbhuggatoti codanāya ‘‘itipi so bhagavā’’tiādimāhāti anusandhiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kintī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  57. <p class="bodytext">Padānaṃ sambajjhanaṃ <span class="bld">padasambandho. So bhagavā</span>ti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho devānamatidevo sakkānamatisakko brahmānamatibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi sadevake loke ‘‘bhagavā’’ti patthaṭakittisaddo, so bhagavā. Yaṃ taṃ-saddā hi niccasambandhā. ‘‘Bhagavā’’ti ca idamādipadaṃ satthu nāmakittanaṃ. Tenāha āyasmā dhammasenāpati ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ, na pitarā kata’’ntiādi (mahāni. 6; cūḷani. 2). Parato pana ‘‘bhagavā’’ti padaṃ guṇakittanaṃ. Yathā kammaṭṭhānikena‘‘araha’’ntiādīsu navasu ṭhānesu paccekaṃ itipisaddaṃ yojetvā buddhaguṇā anussarīyanti, evamidha buddhaguṇasaṃkittakenāpīti dassento <span class="bld">‘‘itipi arahaṃ…pe… itipi bhagavā’’</span>ti āha. Evañhi sati‘‘araha’’ntiādīhi navahi padehi ye sadevake loke ativiya pākaṭā paññātā buddhaguṇā, te nānappakārato vibhāvitā honti ‘‘itipī’’ti padadvayena tesaṃ nānappakāratādīpanato. ‘‘Itipetaṃ bhūtaṃ, itipetaṃ <a name="M2.0021"></a> taccha’’ntiādīsu (dī. ni. 1.6) viya hi <span class="bld">iti</span>-saddo idha āsannapaccakkhakaraṇattho, <span class="bld">pi</span>-saddo sampiṇḍanattho, tena ca nesaṃ nānappakārabhāvo dīpito, tāni ca guṇasallakkhaṇakāraṇāni saddhāsampannānaṃ viññujātikānaṃ paccakkhāni honti, tasmā tāni saṃkittentena viññunā cittassa sammukhībhūtāneva katvā saṃkittetabbānīti dassento <span class="bld">‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hotī’’</span>ti āha. Evañhi nirūpetvā kittente yassa saṃkitteti, tassa bhagavati ativiya pasādo hoti.</p>
  58. <p class="bodytext"><span class="bld">Ārakattā</span>ti kilesehi suvidūrattā. <span class="bld">Arīna</span>nti kilesārīnaṃ. <span class="bld">Arāna</span>nti saṃsāracakkassa arānaṃ. <span class="bld">Hatattā</span>ti viddhaṃsitattā. <span class="bld">Paccayādīna</span>nti cīvarādipaccayānañceva pūjā visesānañca. <span class="bld">Rahābhāvā</span>ti cakkhurahādīnamabhāvato. Rahopāpakaraṇābhāvo hi padamanatikkamma rahābhāvoti vuttaṃ. Evampi hi yathādhippetamattho labbhatīti. <span class="bld">Tato</span>ti visuddhimaggato (visuddhi. 1.123). Yathā ca visuddhimaggato, evaṃ taṃsaṃvaṇṇanāya <span class="bld">paramatthamañjūsāyaṃ</span> (visuddhi. ṭī. 1.124) nesaṃ vitthāro gahetabbo.</p>
  59. <p class="bodytext">Yasmā jīvako bahuso satthu santike buddhaguṇe sutvā ṭhito, diṭṭhasaccatāya ca satthusāsane <a name="V2.0019"></a> vigatakathaṃkatho, satthuguṇakathane ca vesārajjappatto, tasmā so evaṃ vitthārato eva āhāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘jīvako panā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Ettha cā’’</span>tiādinā sāmatthiyatthamāha. <span class="bld">Thāmo</span> desanāñāṇameva, <span class="bld">balaṃ</span> pana dasabalañāṇaṃ. <span class="bld">Vissattha</span>nti bhāvanapuṃsakapadaṃ, anāsaṅkanti attho.</p>
  60. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcavaṇṇāyā</span>ti khuddikādivasena pañcapakārāya. <span class="bld">Nirantaraṃ phuṭaṃ ahosi</span> katādhikārabhāvato. Kammantarāyavasena hissa rañño guṇasarīraṃ khatūpahataṃ hoti. Kasmā panesa jīvakameva gamanasajjāya āṇāpetīti āha <span class="bld">‘‘imāyā’’</span>tiādi.</p>
  61. <p class="bodytext"><a name="para158"></a><span class="paranum">158</span>. ‘‘Uttama’’nti vatvā na kevalaṃ uttamabhāvoyevettha kāraṇaṃ, atha kho appasaddatāpīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘assayānarathayānānī’’</span>tiādi vuttaṃ. Hatthiyānesu ca nibbisevanameva gaṇhanto hatthiniyopi kappāpesi. <span class="bld">Padānupada</span>nti padamanugataṃ padaṃ purato gacchantassa hatthiyānassa pade tesaṃ padaṃ katvā, padasaddo cettha padavaḷañje. <span class="bld">Nibbutassā</span>ti sabbakilesadarathavūpasamassa<a name="M2.0022"></a>. <span class="bld">Nibbutehevā</span>ti appasaddatāya saddasaṅkhobhanavūpasameheva.</p>
  62. <p class="bodytext"><span class="bld">Kareṇū</span>ti hatthinipariyāyavacanaṃ. Kaṇati saddaṃ karotīti hi <span class="bld">kareṇu,</span> karova yassā, na dīgho dantoti vā <span class="bld">kareṇu,</span> <span class="bld">‘‘kareṇukā’’</span>tipi pāṭho, niruttinayena padasiddhi. <span class="bld">Ārohanasajjanaṃ</span> kuthādīnaṃ bandhanameva. <span class="bld">Opavayha</span>nti rājānamupavahituṃ samatthaṃ. <span class="bld">‘‘Opaguyha’’</span>ntipi paṭhanti, rājānamupagūhituṃ gopituṃ samatthanti attho. <span class="bld">‘‘Evaṃ kirassā’’</span>tiādi paṇḍitabhāvavibhāvanaṃ. <span class="bld">Kathā vattatī</span>ti laddhokāsabhāvena dhammakathā pavattati. ‘‘Rañño āsaṅkānivattanatthaṃ āsannacārībhāvena hatthinīsu itthiyo nisajjāpitā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.158) <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘itthiyo nissāya purisānaṃ bhayaṃ nāma natthi, sukhaṃ itthiparivuto gamissāmī’’ti tattha kāraṇaṃ vuttameva. Imināpi kāraṇena bhavitabbanti pana ācariyena evaṃ vuttaṃ siyā. Rañño paresaṃ dūrupasaṅkamanabhāvadassanatthaṃ tā purisavesaṃ gāhāpetvā āvudhahatthā kāritā. <span class="bld">Hatthinikāsatānī</span>ti ettha hatthiniyo eva hatthinikā. ‘‘Pañca hatthiniyā satānī’’tipi katthaci pāṭho, so ayuttova ‘‘pañcamattehi bhikkhusatehī’’tiādīsu (pārā. 1) viya īdisesu pacchimapadassa samāsasseva dassanato. <span class="bld">Kassacidevā</span>ti sannipatite mahājane yassa kassaci eva, tadaññesampi āyatiṃ maggaphalānamupanissayoti āha <span class="bld">‘‘sā mahājanassa upakārāya bhavissatī’’</span>ti.</p>
  63. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭivedesī</span>ti ñāpesi. <span class="bld">Upacāravacana</span>nti vohāravacanamattaṃ teneva adhippetatthassa apariyosānato<a name="V2.0020"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘tadeva attano ruciyā karohī’’</span>ti. Imināyeva hi tadatthapariyosānaṃ. <span class="bld">Maññasī</span>ti pakatiyāva jānāsi. <span class="bld">Tadevā</span>ti gamanāgamanameva. Yadi gantukāmo, gaccha, atha na gantukāmo, mā gaccha, attano ruciyevettha pamāṇanti vuttaṃ hoti.</p>
  64. <p class="bodytext"><a name="para159"></a><span class="paranum">159</span>. Pāṭiekkāyeva sandhivasena <span class="bld">paccekā.</span> ‘‘Mahañca’’nti pade karaṇatthe paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘mahatā’’</span>ti. Mahantassa bhāvo <span class="bld">mahañcaṃ. Na</span> kevalaṃ niggahītantavaseneva pāṭho, atha kho ākārantavasenāpīti āha <a name="M2.0023"></a> <span class="bld">‘‘mahaccātipi pāḷī’’</span>ti. Yathā ‘‘khattiyā’’ti vattabbe ‘‘khatyā’’ti, evaṃ ‘‘mahatiyā’’ti vattabbe mahatyā. Puna ca-kāraṃ katvā mahaccāti sandhivasena padasiddhi. Pulliṅgavasena vattabbe itthiliṅgavasena vipallāso <span class="bld">liṅgavipariyāyo.</span> Visesanañhi bhiyyo visesyaliṅgādigāhakaṃ.<span class="bld"> Tiyojanasatāna</span>nti paccekaṃ tiyojanasataparimaṇḍalānaṃ. <span class="bld">Dvinnaṃ mahāraṭṭhānaṃ issariyasirī</span>ti aṅgamagadharaṭṭhānamādhipaccamāha. Tadatthaṃ vivarati <span class="bld">‘‘tassā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Paṭimukkaveṭhanānī</span>ti ābandhasiroveṭhanāni. <span class="bld">Āsattakhaggānī</span>ti aṃse olambanavasena sannaddhāsīni. <span class="bld">Maṇidaṇḍatomare</span>ti maṇidaṇḍaṅkuse.</p>
  65. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Aparāpī’’</span>tiādinā padasā parivārā vuttā. Khujjavāmanakā vesavasena, kirātasavaraandhakādayo jātivasena tāsaṃ paricārakiniyo dassitā. <span class="bld">Vissāsikapurisā</span>ti vassavare sandhāyāha. Kulabhogaissariyādivasena mahatī mattā pamāṇametesanti <span class="bld">mahāmattā,</span> mahānubhāvā rājāmaccā. <span class="bld">Vijjādharataruṇā viyā</span>ti mantānubhāvena vijjāmayiddhisampannā vijjādharakumārakā viya. <span class="bld">Raṭṭhiyaputtā</span>ti bhojaputtā. Raṭṭhe paricarantīti hi luddakā <span class="bld">raṭṭhiyā,</span> tesaṃ nānāvudhaparicayatāya rājabhaṭabhūtā puttāti attho, antararaṭṭhabhojakānaṃ vā puttā <span class="bld">raṭṭhiyaputtā,</span> khattiyā bhojarājāno. ‘‘Anuyuttā bhavantu te’’tiādīsu viya hi <span class="bld">ṭīkāyaṃ</span> (dī. ni. ṭī. 1.159) vutto bhojasaddo bhojakavācakoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Ussāpetvā</span>ti uddhaṃ pasāretvā. <span class="bld">Jayasadda</span>nti ‘‘jayatu mahārājā’’tiādijayapaṭibaddhaṃ saddaṃ. <span class="bld">Dhanupantiparikkhepo</span>ti dhanupantiparivāro. Sabbattha taṃgāhakavasena veditabbo. <span class="bld">Hatthighaṭā</span>ti hatthisamūhā. <span class="bld">Paharamānā</span>ti phusamānā. <span class="bld">Aññamaññasaṅghaṭṭanā</span>ti avicchedagamanena aññamaññasambandhā. <span class="bld">Seṇiyo</span>ti gandhikaseṇīdussikaseṇīādayo ‘‘anapaloketvā rājānaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā pūgaṃ vā seṇiṃ vā aññatra kappā vuṭṭhāpeyyā’’tiādīsu (pāci. 682) viya. ‘‘Aṭṭhārasa akkhobhiṇī seniyo’’ti katthaci likhanti, so anekesupi potthakesu na diṭṭho. Anekasaṅkhyā ca senā heṭṭhā <a name="V2.0021"></a> gaṇitāti ayuttoyeva. Tadā sabbāvudhato sarova dūragāmīti katvā sarapatanātikkamappamāṇena rañño parisaṃ saṃvidahati. Kimatthanti āha <span class="bld">‘‘sace’’</span>tiādi.</p>
  66. <p class="bodytext">Sayaṃ <a name="M2.0024"></a> bhāyanaṭṭhena <span class="bld">cittutrāso bhayaṃ</span> yathā tathā bhāyatīti katvā. Bhāyitabbe eva vatthusmiṃ bhayato upaṭṭhite ‘‘bhāyitabbamida’’nti bhāyitabbākārena tīraṇato <span class="bld">ñāṇaṃ bhayaṃ</span> bhayato tīretīti katvā. Tenevāha <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 2.751) ‘‘bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ pana bhāyati, na bhāyatīti? Na bhāyati. Tañhi ‘atītā saṅkhārā niruddhā, paccuppannā nirujjhanti, anāgatā nirujjhissantī’ti tīraṇamattameva hotī’’ti. Bhāyanaṭṭhānaṭṭhena <span class="bld">ārammaṇaṃ bhayaṃ</span> bhāyati etasmāti katvā. Bhāyanahetuṭṭhena <span class="bld">ottappaṃ bhayaṃ</span> pāpato bhāyati etenāti katvā. <span class="bld">Bhayānaka</span>nti bhāyanākāro. <span class="bld">Tepī</span>ti dīghāyukā devāpi. <span class="bld">Dhammadesana</span>nti pañcasu khandhesu pannarasalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ dhammadesanaṃ. <span class="bld">Yebhuyyenā</span>ti ṭhapetvā khīṇāsavadeve tadaññesaṃ vasena bāhullato. Khīṇāsavattā hi tesaṃ cittutrāsabhayampi na uppajjati. Kāmaṃ <span class="bld">sīhopamasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> (a. ni. aṭṭha. 2.4.33) cittutrāsabhayampi tadatthabhāvena vuttaṃ, idha pana pakaraṇānurūpato ñāṇabhayameva gahitaṃ. <span class="bld">Saṃvega</span>nti sahottappañāṇaṃ. <span class="bld">Santāsa</span>nti sabbaso ubbijjanaṃ. Bhāyitabbaṭṭhena bhayameva bhīmabhāvena bheravanti <span class="bld">bhayabheravaṃ,</span> bhītabbavatthu. Tenāha <span class="bld">‘‘āgacchatī’’</span>ti, etaṃ naraṃ taṃ bhayabheravaṃ āgacchati nūnāti attho.</p>
  67. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhīruṃ pasaṃsantī</span>ti pāpato bhāyanato utrāsanato bhīruṃ pasaṃsanti paṇḍitā. <span class="bld">Na hi tattha sūra</span>nti tasmiṃ pāpakaraṇe sūraṃ pagabbhadhaṃsinaṃ na hi pasaṃsanti. Tenāha <span class="bld">‘‘bhayā hi santo na karonti pāpa’’</span>nti. Tattha <span class="bld">bhayā</span>ti pāputrāsato, ottappahetūti attho.</p>
  68. <p class="bodytext"><span class="bld">Chambhitassā</span>ti thambhitassa, tha-kārassa cha-kārādeso. Tadatthamāha <span class="bld">‘‘sakalasarīracalana’’</span>nti, bhayavasena sakalakāyapakampananti attho. Uyyodhanaṃ <span class="bld">sampahāro.</span></p>
  69. <p class="bodytext"><span class="bld">Eke</span>ti uttaravihāravāsino. <span class="bld">‘‘Rājagahe’’</span>tiādi tesamadhippāyavivaraṇaṃ. Ekekasmiṃ mahādvāre dve dve katvā <span class="bld">catusaṭṭhi khuddakadvārāni. ‘‘Tadā’’</span>tiādinā akāraṇabhāve hetuṃ dasseti.</p>
  70. <p class="bodytext">Idāni sakavādaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ panā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Jīvako kirā’’</span>tiādi āsaṅkanākāradassanaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti ajātasatturañño. <span class="bld">Ukkaṇṭhito</span>ti anabhirato. Chattaṃ ussāpetukāmo <a name="V2.0022"></a> maññeti sambandho<a name="M2.0025"></a>. <span class="bld">Bhāyitvā</span>ti bhāyanahetu. <span class="bld">Tassā</span>ti jīvakassa. Sammasaddo samānattho, samānabhāvo ca vayenāti āha <span class="bld">‘‘vayassābhilāpo’’</span>ti. Vayena samāno <span class="bld">vayasso</span> yathā ‘‘ekarājā harissavaṇṇo’’ti (jā. 1.2.17). Samānasaddassa hi sādesamicchanti saddavidū, tena abhilāpo ālapanaṃ tathā, ruḷhīniddeso esa, ‘‘mārisā’’ti ālapanamiva. Yathā hi mārisāti niddukkhatābhilāpo sadukkhepi nerayike vuccati ‘‘yadā kho te mārisa saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyyā’’tiādīsu, (ma. ni. 1.512) evaṃ yo koci sahāyo asamānavayopi ‘‘sammā’’ti vuccatīti, tasmā sahāyābhilāpo icceva attho. Kacci na vañcesīti pāḷiyā sambandho. ‘‘Na palambhesī’’ti vuttepi idha parikappatthova sambhavatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘na vippalambheyyāsī’’</span>ti, na palobheyyāsīti attho. Kathāya sallāpo, so eva nigghoso tathā.</p>
  71. <p class="bodytext"><span class="bld">Vinasseyyā</span>ti cittavighātena vihaññeyya. ‘‘Na taṃ devā’’tiādivacanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘daḷhaṃ katvā’’</span>ti vuttaṃ. Turitavasenidamāmeḍitanti dasseti <span class="bld">‘‘taramānovā’’</span>ti iminā. ‘‘Abhikkama mahārājā’’ti vatvā tattha kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘ete’’tiādi vuttanti sasambandhamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘mahārāja corabalaṃ nāmā’’</span>tiādimāha.</p>
  72. <p class="subhead">Sāmaññaphalapucchāvaṇṇanā</p>
  73. <p class="bodytext"><a name="para160"></a><span class="paranum">160</span>. Ayaṃ bahidvārakoṭṭhakokāso <span class="bld">nāgassa bhūmi nāma.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘vihārassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Bhagavato tejo</span>ti buddhānubhāvo. <span class="bld">Rañño sarīraṃ phari</span> yathā taṃ soṇadaṇḍassa brāhmaṇassa bhagavato santikaṃ āgacchantassa antovanasaṇḍagatassa. <span class="bld">‘‘Attano aparādhaṃ saritvā mahābhayaṃ uppajjī’’</span>ti idaṃ sedamuñcanassa kāraṇadassanaṃ. Na hi buddhānubhāvato sedamuñcanaṃ sambhavati kāyacittapassaddhihetubhāvato.</p>
  74. <p class="bodytext"><span class="bld">Eke</span>ti uttaravihāravāsinoyeva. Tadayuttamevāti dasseti <span class="bld">‘‘iminā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Abhimāre</span>ti dhanuggahe. <span class="bld">Dhanapāla</span>nti nāḷāgiriṃ. So hi tadā nāgarehi pūjitadhanarāsino labbhanato ‘‘dhanapālo’’ti voharīyati. Na kevalaṃ diṭṭhapubbatoyeva, atha kho pakatiyāpi bhagavā saññātoti <a name="M2.0026"></a> dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavā hī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ākiṇṇavaralakkhaṇo</span>ti battiṃsa mahāpurisalakkhaṇe sandhāyāha. <span class="bld">Anubyañjanapaṭimaṇḍito</span>ti asītānubyañjane (jinālaṅkāraṭīkāya vijātamaṅgalavaṇṇanāyaṃ vitthāro). <span class="bld">Chabbaṇṇāhi rasmīhī</span>ti tadā vattamānā rasmiyo. <span class="bld">Issariyalīḷāyā</span>ti <a name="V2.0023"></a> issariyavilāsena. Nanu ca bhagavato santike issariyalīlāya pucchā agāravoyeva siyāti codanāya <span class="bld">‘‘pakati hesā’’</span>tiādimāha, pakatiyā pucchanato na agāravoti adhippāyo. Parivāretvā nisinnena bhikkhusaṅghena pure katepi atthato tassa <span class="bld">purato nisinno</span> nāma. Tenāha <span class="bld">‘‘parivāretvā’’</span>tiādi.</p>
  75. <p class="bodytext"><a name="para161"></a><span class="paranum">161</span>. <span class="bld">Yena, tenā</span>ti ca bhummatthe karaṇavacananti dasseti <span class="bld">‘‘yattha, tatthā’’</span>ti iminā. Yena maṇḍalassa dvāraṃ, tenūpasaṅkamīti sampattabhāvassa vuttattā idha upagamanameva yuttanti āha <span class="bld">‘‘upagato’’</span>ti. <span class="bld">Anucchavike ekasmiṃ padese</span>ti yattha viññujātikā aṭṭhaṃsu, tasmiṃ. Ko panesa anucchavikapadeso nāma? Atidūratādichanisajjadosavirahito padeso, napacchatādiaṭṭhanisajjadosavirahito vā. Yathāhu aṭṭhakathācariyā –</p>
  76. <p class="gatha1">‘‘Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;</p>
  77. <p class="gatha2">Na kacche no paṭivāte, na cāpi onatunnate;</p>
  78. <p class="gathalast">Ime dose vissajjetvā, ekamantaṃ ṭhitā ahū’’ti. (khu. pā. aṭṭha. evamiccādipāṭhavaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 2.261);</p>
  79. <p class="bodytext">Tadā bhikkhusaṅghe tuṇhībhāvassa anavasesato byāpitabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūta’’</span>nti vicchāvacanaṃ vuttanti āha <span class="bld">‘‘yato…pe… mevā’’</span>ti, yato yato bhikkhutoti attho. Hatthena, hatthassa vā kukatabhāvo <span class="bld">hatthakukkuccaṃ,</span> asaññamo, asampajaññakiriyā ca. Tathā <span class="bld">pādakukkucca</span>nti etthāpi. <span class="bld">Vā</span>-saddo avuttavikappane, tena tadaññopi cakkhusotādiasaññamo natthīti vibhāvito. Tattha pana cakkhuasaṃyamo sabbapaṭhamo dunnivārito cāti tadabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbālaṅkārapaṭimaṇḍita’’</span>ntiādi vuttaṃ.</p>
  80. <p class="bodytext"><span class="bld">Vippasannarahadamivā</span>ti anāvilodakasaramiva. Yenetarahi…pe… iminā me…pe… hotūti sambandho. Añño hi atthakkamo, añño saddakkamoti <a name="M2.0027"></a> āha <span class="bld">‘‘yenā’’</span>tiādi. Tattha kāyika-vācasikena upasamena laddhena mānasikopi upasamo anumānato laddho evāti katvā <span class="bld">‘‘mānasikena cā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Sīlūpasamenā</span>ti sīlasaññamena. Vuttamatthaṃ lokapakatiyā sādhento <span class="bld">‘‘dullabhañhī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Laddhā</span>ti labhitvā.</p>
  81. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasama</span>nti ācārasampattisaṅkhātaṃ saṃyamaṃ. <span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādinā tathā icchāya kāraṇaṃ dasseti<a name="V2.0024"></a>. <span class="bld">So</span>ti ayyako, udayabhaddo vā. <span class="bld">‘‘Kiñcāpī’’</span>tiādi tadattha-samatthanaṃ. <span class="bld">Ghātessatiyevā</span>ti taṃkālāpekkhāya vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ghātesī’’</span>ti. Idañhi sampatipekkhavacanaṃ. <span class="bld">Pañcaparivaṭṭo</span>ti pañcarājaparivaṭṭo.</p>
  82. <p class="bodytext"><span class="bld">Kasmā evamāha,</span> nanu bhagavantamuddissa rājā na kiñci vadatīti adhippāyo. <span class="bld">Vacībhede</span>ti yathāvuttaudānavacībhede. <span class="bld">Tuṇhī niravo</span>ti pariyāyavacanametaṃ. <span class="bld">‘‘Aya’’</span>ntiādi cittajānanākāradassanaṃ. Ayaṃ…pe… na sakkhissatīti ñatvāti sambandho. <span class="bld">Vacanānantara</span>nti udānavacanānantaraṃ. <span class="bld">Yenā</span>ti yattha padese, yena vā sotapathena. <span class="bld">Yena pema</span>nti etthāpi yathārahamesa nayo.</p>
  83. <p class="bodytext">Katāparādhassa ālapanaṃ nāma dukkaranti sandhāya <span class="bld">‘‘mukhaṃ nappahotī’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Āgamā kho tvaṃ mahārāja yathāpema’’nti vacananiddiṭṭhaṃ vā tadā tadatthadīpanākārena pavattaṃ nānānayavicittaṃ bhagavato madhuravacanampi sandhāya evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ekampi hi atthaṃ bhagavā yathā sotūnaṃ ñāṇaṃ pavattati, tathā deseti. Yaṃ sandhāya aṭṭhakathāsu vuttaṃ ‘‘bhagavatā abyākataṃ tantipadaṃ nāma natthi, sabbesaññeva atthopi bhāsito’’ti. <span class="bld">Pañcahākārehī</span>ti iṭṭhāniṭṭhesu samabhāvādisaṅkhātehi pañcahi kāraṇehi. Vuttañhetaṃ <span class="bld">mahāniddese</span> (mahāni. 38, 162) –</p>
  84. <p class="indent">‘‘Pañcahākārehi tādī iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti tādī, taṃniddesā tādī.</p>
  85. <p class="indent">Kathaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Arahā lābhepi tādī, alābhepi, yasepi, ayasepi, pasaṃsāyapi, nindāyapi, sukhepi, dukkhepi tādī, ekaṃ ce bāhaṃ gandhena limpeyyuṃ, ekaṃ ce bāhaṃ vāsiyā <a name="M2.0028"></a> taccheyyuṃ, amusmiṃ natthi rāgo, amusmiṃ natthi paṭighaṃ, anunayapaṭighavippahīno, ugghātinighātivītivatto, anurodhavirodhasamatikkanto, evaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī.</p>
  86. <p class="indent">Kathaṃ arahā cattāvīti tādī? Arahato…pe… thambho, sārambho, māno, atimāno, mado, pamādo, sabbe kilesā, sabbe duccaritā, sabbe darathā, sabbe pariḷāhā<a name="V2.0025"></a>, sabbe santāpā, sabbā kusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā, evaṃ arahā cattāvīti tādī.</p>
  87. <p class="indent">Kathaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī? Arahā kāmoghaṃ tiṇṇo, bhavoghaṃ tiṇṇo, diṭṭhoghaṃ tiṇṇo, avijjoghaṃ tiṇṇo, sabbaṃ saṃsārapathaṃ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto, so vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo jātimaraṇasaṅkhayo, jātimaraṇasaṃsāro (mahāni. 38) natthi tassa punabbhavoti, evaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī.</p>
  88. <p class="indent">Kathaṃ arahā muttāvīti tādī? Arahato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dosā, mohā, kodhā, upanāhā, makkhā, paḷāsā, issāya, macchariyā, māyāya, sāṭheyyā, thambhā, sārambhā, mānā, atimānā, madā, pamādā, sabbakilesehi, sabbaduccaritehi, sabbadarathehi, sabbapariḷāhehi, sabbasantāpehi, sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ; evaṃ arahā muttāvīti tādī.</p>
  89. <p class="indent">Kathaṃ arahā taṃniddesā tādī? Arahā ‘sīle sati sīlavā’ti taṃniddesā tādī, ‘saddhāya sati saddho’ti, ‘vīriye sati vīriyavā’ti, ‘satiyā sati satimā’ti, ‘samādhimhi sati samāhito’ti, ‘paññāya sati paññavā’ti, ‘vijjāya sati tevijjo’ti, ‘abhiññāya sati chaḷabhiñño’ti taṃniddesā tādī, evaṃ arahā taṃniddesā tādī’’ti.</p>
  90. <p class="bodytext">Bhagavā pana sabbesampi tādīnamatisayo <span class="bld">tādī.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘suppatiṭṭhito’’</span>ti. Vuttampi cetaṃ bhagavatā <span class="bld">kāḷakārāmasuttante</span> ‘‘iti kho bhikkhave <a name="M2.0029"></a> tathāgato diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu tādīyeva tādī, tamhā ca pana tādimhā añño tādī uttaritaro vā paṇītataro vā natthīti vadāmī’’ti (a. ni. 4.24). Atha vā pañcavidhāriyiddhisiddhehi pañcahākārehi tādilakkhaṇe suppatiṭṭhitoti attho. Vuttañhetaṃ āyasmatā dhammasenāpatinā <span class="bld">paṭisambhidāmagge –</span></p>
  91. <p class="indent">‘‘Katamā ariyā iddhi? Idha bhikkhu sace ākaṅkhati ‘paṭikūle appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle <a name="V2.0026"></a> paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca appaṭikūlasaññī vihareyya’nti, appaṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘appaṭikūle ca paṭikūle ca paṭikūlasaññī vihareyya’nti, paṭikūlasaññī tattha viharati, sace ākaṅkhati ‘paṭikūle ca appaṭikūle ca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako vihareyyaṃ sato sampajāno’ti, upekkhako tattha viharati sato sampajāno’’ti (paṭi. ma. 3.17).</p>
  92. <p class="bodytext"><span class="bld">Bahiddhā</span>ti sāsanato bahisamaye.</p>
  93. <p class="bodytext"><a name="para162"></a><span class="paranum">162</span>. <span class="bld">Esā</span>ti bhikkhusaṅghassa vandanākāro. Tamatthaṃ lokasiddhāya upamāya sādhetuṃ <span class="bld">‘‘rājāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Okāsa</span>nti pucchitabbaṭṭhānaṃ.</p>
  94. <p class="bodytext"><span class="bld">Na me pañhavissajjane bhāro atthī</span>ti satthu sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya atthato āpannāya dassanaṃ. ‘‘Yadi ākaṅkhasī’’ti vutteyeva hi esa attho āpanno hoti. <span class="bld">Sabbaṃ te vissajjessāmī</span>ti etthāpi ayaṃ nayo. ‘‘Yaṃ ākaṅkhasi, taṃ pucchā’’ti vacaneneva hi ayamattho sijjhati. Asādhāraṇaṃ sabbaññupavāraṇanti sambandho. Yadi ‘‘yadākaṅkhasī’’ti na vadanti, atha kathaṃ vadantīti āha <span class="bld">‘‘sutvā’’</span>tiādi. Padesañāṇeyeva ṭhitattā tathā vadantīti veditabbaṃ. Buddhā pana sabbaññupavāraṇaṃ pavārentīti sambandho.</p>
  95. <p class="bodytext">‘‘Pucchāvuso yadākaṅkhasī’’tiādīni suttapadāni yesaṃ puggalānaṃ vasena āgatāni, taṃ dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘yakkhanarindadevasamaṇabrāhmaṇaparibbājakāna’’</span>nti vuttaṃ. Tattha hi <span class="bld">‘‘pucchāvuso yadākaṅkhasī’’</span>ti āḷavakassa yakkhassa <a name="M2.0030"></a> okāsakaraṇaṃ, <span class="bld">‘‘puccha mahārājā’’</span>ti narindānaṃ, <span class="bld">‘‘puccha vāsavā’’</span>tiādi devānamindassa, <span class="bld">‘‘tena hī’’</span>tiādi samaṇānaṃ, <span class="bld">‘‘bāvarissa cā’’</span>tiādi brāhmaṇānaṃ, <span class="bld">‘‘puccha maṃ sabhiyā’’</span>tiādi paribbājakānaṃ okāsakaraṇanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Vāsavā</span>ti devānamindālapanaṃ. Tadetañhi <span class="bld">sakkapañhasutte. Manasicchasī</span>ti manasā icchasi.</p>
  96. <p class="bodytext"><span class="bld">Katāvakāsā</span>ti yasmā tumhe mayā katokāsā, tasmā bāvarissa ca tuyhaṃ ajitassa ca sabbesañca sesānaṃ yaṃ kiñci sabbaṃ saṃsayaṃ yathā manasā icchatha, tathā pucchavho pucchathāti yojanā. Ettha ca bāvarissa saṃsayaṃ manasā pucchavho, tumhākaṃ pana sabbesaṃ saṃsayaṃ manasā ca <a name="V2.0027"></a> aññathā ca yathā icchatha, tathā pucchavhoti adhippāyo. Bāvarī hi ‘‘attano saṃsayaṃ manasāva pucchathā’’ti antevāsike āṇāpesi. Vuttañhi –</p>
  97. <p class="gatha1">‘‘Anāvaraṇadassāvī, yadi buddho bhavissati;</p>
  98. <p class="gathalast">Manasā pucchite pañhe, vācāya vissajessatī’’ti. (su. ni. 1011);</p>
  99. <p class="unindented">Tadetaṃ <span class="bld">pārāyanavagge.</span> Tathā ‘‘puccha maṃ sabhiyā’’tiādipi.</p>
  100. <p class="bodytext"><span class="bld">Buddhabhūmi</span>nti buddhaṭṭhānaṃ, āsavakkhayañāṇaṃ, sabbaññutaññāṇañca. <span class="bld">Bodhisattabhūmi</span> nāma bodhisattaṭṭhānaṃ pāramīsambharaṇañāṇaṃ, bhūmisaddo vā avatthāvācako, buddhāvatthaṃ, bodhisattāvatthāyanti ca attho. Ekattanayena hi pavattesu khandhesu avatthāyeva taṃ tadākāranissitā.</p>
  101. <p class="bodytext">Yo bhagavā bodhisattabhūmiyaṃ padesañāṇe ṭhito sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi, tassa tadeva acchariyanti sambandho. Kathanti āha <span class="bld">‘‘koṇḍañña pañhānī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">koṇḍaññā</span>ti gottavasena sarabhaṅgamālapanti. <span class="bld">Viyākarohī</span>ti byākarohi. <span class="bld">Sādhurūpā</span>ti sādhusabhāvā. <span class="bld">Dhammo</span>ti sanantano paveṇīdhammo. <span class="bld">Ya</span>nti āgamanakiriyāparāmasanaṃ, yena vā kāraṇena āgacchati, tena viyākarohīti sambandho. <span class="bld">Vuddha</span>nti sīlapaññādīhi vuddhippattaṃ, garunti attho. <span class="bld">Esa bhāro</span>ti saṃsayupacchedanasaṅkhāto eso bhāro, āgato bhāro tayā avassaṃ vahitabboti adhippāyo.</p>
  102. <p class="bodytext">Mayā <a name="M2.0031"></a> katāvakāsā bhonto pucchantu. Kasmāti ce? Ahañhi taṃ taṃ vo byākarissaṃ ñatvā sayaṃ lokamimaṃ, parañcāti. <span class="bld">Saya</span>nti ca sayameva parūpadesena vinā. Evaṃ sarabhaṅgakāle sabbaññupavāraṇaṃ pavāresīti sambandho.</p>
  103. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañhāna</span>nti dhammayāgapañhānaṃ. <span class="bld">Antakara</span>nti niṭṭhānakaraṃ. <span class="bld">Suciratenā</span>ti evaṃ nāmakena brāhmaṇena. <span class="bld">Puṭṭhu</span>nti pucchituṃ. <span class="bld">Jātiyā</span>ti paṭisandhiyā, ‘‘vijātiyā’’tipi vadanti. Paṃsuṃ kīḷanto sambhavakumāro nisinnova hutvā pavāresīti yojetabbaṃ.</p>
  104. <p class="bodytext"><span class="bld">Tagghā</span>ti ekaṃsatthe nipāto. <span class="bld">Yathāpi kusalo tathā</span>ti yathā sabbadhammakusalo sabbadhammavidū buddho jānāti katheti, tathā te ahamakkhissanti attho. <span class="bld">Jānāti</span>-saddo hi idha sambandhamupagacchati<a name="V2.0028"></a>. Yathāha ‘‘yena yassa hi sambandho, dūraṭṭhampi ca tassa ta’’nti (sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā). Jānanā cettha kathanā. Yathā ‘‘iminā imaṃ jānātī’’ti vuttovāyamattho ācariyena. <span class="bld">Rājā ca kho taṃ yadi kāhati vā,</span> <span class="bld">na vā</span>ti yo taṃ idha pucchituṃ pesesi, so korabyarājā taṃ tayā pucchitamatthaṃ, tayā vā puṭṭhena mayā akkhātamatthaṃ yadi karotu vā, na vā karotu, ahaṃ pana yathādhammaṃ te akkhissaṃ ācikkhissāmīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Jātakaṭṭhakathāyaṃ</span> pana –</p>
  105. <p class="indent"><span class="bld">‘‘Rājā ca kho ta</span>nti ahaṃ taṃ pañhaṃ yathā tumhākaṃ rājā jānāti jānituṃ sakkoti, tathā akkhissaṃ. Tato uttari rājā yathā jānāti, tathā yadi karissati vā, na vā karissati, karontassa vā akarontassa vā tassevetaṃ bhavissati, mayhaṃ pana doso natthīti dīpetī’’ti (jā. aṭṭha. 5.16.172) –</p>
  106. <p class="unindented">Jānāti-saddo vākyadvayasādhāraṇavasena vutto.</p>
  107. <p class="bodytext"><a name="para163"></a><span class="paranum">163</span>. <span class="bld">Sippameva sippāyatanaṃ</span> āyatanasaddassa tabbhāvavuttittā. Apica sikkhitabbatāya sippañca taṃ sattānaṃ jīvitavuttiyā kāraṇabhāvato, nissayabhāvato vā āyatanañcāti <span class="bld">sippāyatanaṃ. Seyyathida</span>nti ekova nipāto, nipātasamudāyo vā. Tassa te katameti <a name="M2.0032"></a> idha atthoti āha <span class="bld">‘‘katame pana te’’</span>ti. Ime katametipi paccekamattho yujjati. Evaṃ sabbattha. Idañca vattabbāpekkhanavasena vuttaṃ, tasmā te sippāyatanikā katameti attho. ‘‘Puthusippāyatanānī’’ti hi sādhāraṇato sippāni uddisitvā upari taṃtaṃsippūpajīvinova niddiṭṭhā puggalādhiṭṭhānāya kathāya. Kasmāti ce? Papañcaṃ pariharitukāmattā. Aññathā hi yathādhippetāni tāva sippāyatanāni dassetvā puna taṃtaṃsippūpajīvinopi dassetabbā siyuṃ tesamevettha padhānato adhippetattā. Evañca sati kathāpapañco bhaveyya, tasmā taṃ papañcaṃ pariharituṃ sippūpajīvīhi taṃtaṃsippāyatanāni saṅgahetvā evamāhāti tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘<span class="bld">hatthārohātiādīhi ye taṃ taṃ sippaṃ nissāya jīvanti, te dassetī’’</span>ti vuttaṃ. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘ayañhī’’</span>tiādi. Sippaṃ upanissāya jīvantīti <span class="bld">sippūpajīvino.</span></p>
  108. <p class="bodytext">Hatthimārohantīti <span class="bld">hatthārohā,</span> hatthāruḷhayodhā. Hatthiṃ ārohāpayantīti <span class="bld">hatthārohā,</span> hatthācariya hatthivejja hatthimeṇḍādayo. Yena hi payogena puriso hatthino ārohanayoggo hoti, taṃ hatthissa payogaṃ vidhāyantānaṃ sabbesampetesaṃ gahaṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbepī’’</span>tiādi. Tattha <a name="V2.0029"></a> <span class="bld">hatthācariyā</span> nāma ye hatthino, hatthārohakānañca sikkhāpakā. <span class="bld">Hatthivejjā</span> nāma hatthibhisakkā. <span class="bld">Hatthimeṇḍā</span> nāma hatthīnaṃ pādarakkhakā. Hatthiṃ maṇḍayanti rakkhantīti hatthimaṇḍā, teyeva <span class="bld">hatthimeṇḍā,</span> hatthiṃ minenti sammā vidahanena hiṃsantīti vā <span class="bld">hatthimeṇḍā.</span> <span class="bld">Ādi</span>-saddena hatthīnaṃ yavapadāyakādayo saṅgaṇhāti. <span class="bld">Assārohā</span>ti etthāpi suddhahetukattuvasena yathāvuttova attho. Rathe niyuttā <span class="bld">rathikā. Ratharakkhā</span> nāma rathassa āṇirakkhakā. Dhanuṃ gaṇhantīti <span class="bld">dhanuggahā,</span> issāsā, dhanuṃ gaṇhāpentīti <span class="bld">dhanuggahā,</span> dhanusippasikkhāpakā dhanvācariyā.</p>
  109. <p class="bodytext">Celena celapaṭākāya yuddhe akanti gacchantīti <span class="bld">celakā,</span> jayaddhajagāhakāti āha <span class="bld">‘‘ye yuddhe’’</span>tiādi. <span class="bld">Jayadhaja</span>nti jayanatthaṃ, jayakāle vā paggahitadhajaṃ. <span class="bld">Purato</span>ti senāya pubbe. Yathā tathā ṭhite senike byūhavicāraṇavasena tato tato calayanti uccālentīti <span class="bld">calakā</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘idha rañño’’</span>tiādi. Sakuṇagghiādayo viya maṃsapiṇḍaṃ parasenāsamūhasaṅkhātaṃ piṇḍaṃ sāhasikatāya chetvā chetvā <a name="M2.0033"></a> dayanti uppatitvā uppatitvā niggacchantīti <span class="bld">piṇḍadāyakā.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘te kirā’’</span>tiādi. Sāhasaṃ karontīti <span class="bld">sāhasikā,</span> teyeva mahāyodhā. <span class="bld">Piṇḍamivā</span>ti tālaphalapiṇḍamivāti vadanti, ‘‘maṃsapiṇḍamivā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.163) ācariyena vuttaṃ. Sabbattha ‘‘ācariyenā’’ti vutte <span class="bld">ācariyadhammapālatthero</span>va gahetabbo. Dutiyavikappe piṇḍe janasamūhasaṅkhāte sammadde dayanti uppatantā viya gacchantīti <span class="bld">piṇḍadāyakā, daya</span>-saddo gatiyaṃ, aya-saddassa vā da-kārāgamena nipphatti.</p>
  110. <p class="bodytext"><span class="bld">Uggatuggatā</span>ti saṅgāmaṃ patvā javaparakkamādivasena ativiya uggatā. <span class="bld">Tadevā</span>ti parehi vuttaṃ tameva sīsaṃ vā āvudhaṃ vā. <span class="bld">Pakkhandantī</span>ti vīrasūrabhāvena asajjamānā parasenamanupavisanti. Thāmajavabalaparakkamādisampattiyā mahānāgasadisatā. Tenāha <span class="bld">‘‘hatthiādīsupī’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekantasūrā</span>ti ekacarasūrā antasaddassa tabbhāvavuttito, sūrabhāvena ekākino hutvā yujjhanakāti attho. <span class="bld">Sajālikā</span>ti savammikā. Sannāho kaṅkaṭo vammaṃ kavaco uracchado jālikāti hi atthato ekaṃ. <span class="bld">Sacammikā</span>ti jālikā viya sarīraparittāṇena cammena sacammikā. <span class="bld">Cammakañcuka</span>nti cammamayakañcukaṃ. <span class="bld">Pavisitvā</span>ti tassa anto hutvā, paṭimuñcitvāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Saraparittāṇaṃ camma</span>nti cammapaṭisibbitaṃ celakaṃ, cammamayaṃ vā phalakaṃ. <span class="bld">Balavasinehā</span>ti sāmini atisayapemā. <span class="bld">Gharadāsayodhā</span>ti antojātadāsapariyāpannā yodhā, <span class="bld">‘‘gharadāsikaputtā’’</span>tipi pāṭho, antojātadāsīnaṃ puttāti attho.</p>
  111. <p class="bodytext">Āḷāraṃ <a name="V2.0030"></a> vuccati mahānasaṃ, tattha niyuttā <span class="bld">āḷārikā.</span> <span class="bld">Pūvikā</span>ti pūvasampādakā, ye pūvameva nānappakārato sampādetvā vikkiṇantā jīvanti. Kesanakhasaṇṭhapanādivasena manussānaṃ alaṅkāravidhiṃ kappenti saṃvidahantīti <span class="bld">kappakā.</span> Cuṇṇavilepanādīhi malaharaṇavaṇṇasampādanavidhinā nhāpenti nahānaṃ karontīti <span class="bld">nhāpikā.</span> Navantādividhinā pavatto gaṇanagantho antarā chiddābhāvena <span class="bld">acchiddako</span>ti vuccati, tadeva paṭhentīti <span class="bld">acchiddakapāṭhakā.</span> Hatthena adhippāyaviññāpanaṃ, gaṇanaṃ vā <span class="bld">hatthamuddā.</span> Aṅgulisaṅkocanañhi <span class="bld">muddā</span>ti vuccati, tena ca viññāpanaṃ, gaṇanaṃ vā hoti. <span class="bld">Hattha</span>saddo cettha tadekadesesu aṅgulīsu daṭṭhabbo ‘‘na bhuñjamāno sabbaṃ <a name="M2.0034"></a> hatthaṃ mukhe pakkhipissāmī’’tiādīsu (pāci. 618) viya, tamupanissāya jīvantīti <span class="bld">muddikā.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘hatthamuddāyā’’</span>tiādi.</p>
  112. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayakāro</span> kammārakārako. <span class="bld">Dantakāro</span> bhamakāro. <span class="bld">Cittakāro</span> lepacittakāro. <span class="bld">Ādi</span>-saddena koṭṭakalekhakavilīvakāraiṭṭhakakāradārukārādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Diṭṭheva dhamme</span>ti imasmiṃyeva attabhāve. Karaṇanipphādanavasena <span class="bld">dassetvā. Sandiṭṭhikamevā</span>ti asamparāyikatāya sāmaṃ daṭṭhabbaṃ, sayamanubhavitabbaṃ attapaccakkhanti attho. <span class="bld">Upajīvantī</span>ti upanissāya jīvanti. <span class="bld">Sukhita</span>nti sukhappattaṃ. Thāmabalūpetabhāvova pīṇananti āha <span class="bld">‘‘pīṇitaṃ thāmabalūpeta’’</span>nti. <span class="bld">Uparī</span>ti devaloke. Tathā <span class="bld">uddha</span>ntipi. So hi manussalokato uparimo. Aggaṃ viyāti <span class="bld">aggaṃ,</span> phalaṃ. ‘‘Kammassa katattā phalassa nibbattanato taṃ kammassa aggisikhā viya hotī’’ti ācariyena vuttaṃ. Apica <span class="bld">sagga</span>nti uttamaṃ, phalaṃ. <span class="bld">Sagga</span>nti suṭṭhu aggaṃ, rūpasaddādidasavidhaṃ attano phalaṃ nipphādetuṃ arahatīti attho. Suaggikāva niruttinayena <span class="bld">sovaggikā,</span> dakkhiṇāsaddāpekkhāya ca sabbattha itthiliṅganiddeso. <span class="bld">Sukho</span>ti sukhūpāyo iṭṭho kanto. <span class="bld">Agge</span>ti uḷāre. Attanā paribhuñjitabbaṃ bāhiraṃ <span class="bld">rūpaṃ,</span> attano vaṇṇapokkharatā <span class="bld">vaṇṇo</span>ti ayametesaṃ viseso. Dakkhanti vaḍḍhanti etāyāti <span class="bld">dakkhiṇā,</span> pariccāgamayaṃ puññanti āha <span class="bld">‘‘dakkhiṇaṃ dāna’’</span>nti.</p>
  113. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggo sāmaññaṃ</span> samitapāpasaṅkhātassa samaṇassa bhāvoti katvā, tassa vipākattā ariyaphalaṃ <span class="bld">sāmaññaphalaṃ.</span> <span class="bld">‘‘Yathāhā’’</span>tiādinā mahāvaggasaṃyuttapāḷivasena tadatthaṃ sādheti. <span class="bld">Taṃ esa rājā na jānāti</span> ariyadhammassa akovidatāya. Yasmā panesa ‘‘dāsakassakādibhūtānaṃ pabbajitānaṃ lokato abhivādanādilābho sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ nāmā’’ti cintetvā ‘‘atthi nu kho koci samaṇo vā brāhmaṇo vā īdisamatthaṃ jānanto’’ti vīmaṃsanto pūraṇādike pucchitvā tesaṃ kathāya anadhigatavitto bhagavantampi etamatthaṃ pucchi. Tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘dāsakassakopamaṃ sandhāya pucchatī’’</span>ti.</p>
  114. <p class="bodytext"><span class="bld">Rājāmaccā</span>ti <a name="M2.0035"></a><a name="V2.0031"></a> rājakulasamudāgatā amaccā, anuyuttakarājāno ceva amaccā cātipi attho. <span class="bld">Kaṇhapakkha</span>nti yathāpucchite atthe labbhamānadiṭṭhigatūpasaṃhitaṃ saṃkilesapakkhaṃ. <span class="bld">Sukkapakkha</span>nti tabbidhuraṃ upari suttāgataṃ vodānapakkhaṃ. <span class="bld">Samaṇakolāhala</span>nti samaṇakotūhalaṃ taṃ taṃ samaṇavādānaṃ aññamaññavirodhaṃ. <span class="bld">Samaṇabhaṇḍana</span>nti teneva virodhena ‘‘evaṃvādīnaṃ tesaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ ayaṃ doso, evaṃvādīnaṃ tesaṃ ayaṃ doso’’ti evaṃ taṃ taṃ vādassa paribhāsanaṃ. <span class="bld">Issarānuvattako hi loko</span>ti dhammatādassanena tadatthasamatthanaṃ. Attano desanākosallena <span class="bld">rañño bhāraṃ karonto,</span> na tadaññena paravambhanādikāraṇena.</p>
  115. <p class="bodytext"><a name="para164"></a><span class="paranum">164</span>. Nu-saddo viya no-saddopi pucchāyaṃ nipātoti āha <span class="bld">‘‘abhijānāsi nū’’</span>ti. <span class="bld">Ayañcā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo na kevalaṃ abhijānāsipadeneva, atha kho ‘‘pucchitā’’ti padena cāti samuccayattho. Kathaṃ yojetabboti anuyogamapaneti <span class="bld">‘‘idañhī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Pucchitā nū</span>ti pubbe pucchaṃ kattā nu. <span class="bld">Naṃ puṭṭhabhāva</span>nti tādisaṃ pucchitabhāvaṃ abhijānāsi nu. <span class="bld">Na te sammuṭṭha</span>nti tava na pamuṭṭhaṃ vatāti attho. <span class="bld">Aphāsukabhāvo</span>ti tathā bhāsanena asukhabhāvo. <span class="bld">Paṇḍitapatirūpakāna</span>nti (sāmaṃ viya attano sakkārānaṃ paṇḍitabhāsānaṃ) āmaṃ viya pakkānaṃ paṇḍitā bhāsānaṃ. (Dī. ni. ṭī. 1.163) <span class="bld">pāḷipadaatthabyañjanesū</span>ti pāḷisaṅkhāte pade, tadatthe tappariyāpannakkhare ca, vākyapariyāyo vā byañjanasaddo ‘‘akkharaṃ padaṃ byañjana’’ntiādīsu (netti. 28) viya. Bhagavato rūpaṃ sabhāvo viya rūpamassāti <span class="bld">bhagavantarūpo,</span> bhagavā viya ekantapaṇḍitoti attho.</p>
  116. <p class="subhead">Pūraṇakassapavādavaṇṇanā</p>
  117. <p class="bodytext"><a name="para165"></a><span class="paranum">165</span>. <span class="bld">Ekamidāha</span>nti ettha <span class="bld">ida</span>nti nipātamattaṃ, ekaṃ samayamicceva attho. Sammodeti sammodanaṃ karotīti <span class="bld">sammodanīyaṃ</span>. Anīyasaddo hi bahulā katvatthābhidhāyako yathā ‘‘niyyānikā’’ti, (dha. sa. suttantadukamātikā 97) sammodanaṃ vā janetīti <span class="bld">sammodaniyaṃ</span> taddhitavasena. Saritabbanti <span class="bld">sāraṇīyaṃ,</span> saraṇassa anucchavikanti vā <span class="bld">sāraṇiyaṃ,</span> etamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sammodajanakaṃ saritabbayuttaka’’</span>nti vuttaṃ, saritabbayuttakanti ca saraṇānucchavikanti attho.</p>
  118. <p class="bodytext"><a name="para166"></a><span class="paranum">166</span>. <span class="bld">Sahatthā</span>ti <a name="M2.0036"></a> sahattheneva, tena suddhakattāraṃ dasseti, <span class="bld">āṇattiyā</span>ti pana hetukattāraṃ, nissaggiyathāvarādayopi idha sahattha karaṇeneva saṅgahitā. <span class="bld">Hatthādīnī</span>ti hatthapādakaṇṇanāsādīni. Pacanaṃ dahanaṃ vibādhananti āha <span class="bld">‘‘daṇḍena uppīḷentassā’’</span>ti. <span class="bld">Papañcasūdaniyaṃ</span> nāma <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> <a name="V2.0032"></a> pana <span class="bld">‘‘pacato’’</span>ti etassa ‘‘tajjentassa vā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.97) dutiyopi attho vutto, idha pana tajjanaṃ, paribhāsanañca daṇḍena saṅgahetvā ‘‘daṇḍena uppīḷentassa icceva vutta’’nti (dī. ni. ṭī. 1.166) ācariyena vuttaṃ, adhunā pana potthakesu ‘‘tajjentassa vā’’ti pāṭhopi bahuso dissati. <span class="bld">Soka</span>nti sokakāraṇaṃ, socanantipi yujjati kāraṇasampādanena phalassapi kattabbato. <span class="bld">Parehī</span>ti attano vacanakarehi kammabhūtehi. <span class="bld">Phandato</span>ti ettha parassa phandanavasena suddhakattuttho na labbhati, atha kho attano phandanavasenevāti āha <span class="bld">‘‘paraṃ phandantaṃ phandanakāle sayampi phandato’’</span>ti, attanā katena parassa vibādhanapayogena sayampi phandatoti attho. <span class="bld">‘‘Atipātāpayato’’</span>ti padaṃ suddhakattari, hetukattari ca pavattatīti dasseti <span class="bld">‘‘hanantassāpi hanāpentassāpī’’</span>ti iminā. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti ‘‘ādiyato’’tiādīsu. <span class="bld">Karaṇakāraṇavasenā</span>ti sayaṃkāraparaṃkāravasena.</p>
  119. <p class="bodytext">Gharabhittiyā anto ca bahi ca sandhi <span class="bld">gharasandhi.</span> Kiñcipi asesetvā niravaseso lopo vilumpanaṃ <span class="bld">nillopo</span>ti āha <span class="bld">‘‘mahāvilopa’’</span>nti. Ekāgāre niyutto vilopo <span class="bld">ekāgāriko.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘ekamevā’’</span>tiādi. ‘‘Paripanthe tiṭṭhato’’ti ettha acchindanatthameva tiṭṭhatīti ayamattho pakaraṇato siddhoti dasseti <span class="bld">‘‘āgatāgatāna’’</span>ntiādinā. <span class="bld">‘‘Parito sabbaso panthe hananaṃ paripantho’’</span>ti (dī. ni. ṭī. 1.166) ayamatthopi ācariyena vutto. <span class="bld">Karomī</span>ti<span class="bld"> saññāyā</span>ti sañcetanikabhāvamāha, tenetaṃ dasseti ‘‘sañcicca karotopi na karīyati nāma, pageva asañciccā’’ti. <span class="bld">Pāpaṃ na karīyatī</span>ti pubbe asato uppādetuṃ asakkuṇeyyattā pāpaṃ akatameva nāma. Tenāha <span class="bld">‘‘natthi pāpa’’</span>nti.</p>
  120. <p class="bodytext">Yadi evaṃ kathaṃ sattā pāpe pavattantīti attano vāde parehi āropitaṃ dosamapanetukāmo pūraṇo imamatthampi dassetīti āha <span class="bld">‘‘sattā panā’’</span>tiādi. Saññāmattametaṃ ‘‘pāpaṃ karontī’’ti, pāpaṃ <a name="M2.0037"></a> pana natthevāti vuttaṃ hoti. Evaṃ kirassa hoti – imesaṃ sattānaṃ hiṃsādikiriyā attānaṃ na pāpuṇāti tassa niccatāya nibbikārattā, sarīraṃ pana acetanaṃ kaṭṭhakaliṅgarūpamaṃ, tasmiṃ vikopitepi na kiñci pāpanti. Pariyanto vuccati <span class="bld">nemi</span> pariyosāne ṭhitattā. Tena vuttaṃ ācariyena ‘‘nisitakhuramayaneminā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.166). Dutiyavikappe cakkapariyosānameva pariyanto, khurena sadiso pariyanto yassāti <span class="bld">khurapariyanto.</span> Khuraggahaṇena cettha khuradhārā gahitā tadavarodhato. Pāḷiyaṃ <span class="bld">cakkenā</span>ti cakkākārakatena āvudhavisesena. Taṃ maṃsakhalakaraṇasaṅkhātaṃ nidānaṃ kāraṇaṃ yassāti <span class="bld">tatonidānaṃ,</span> ‘‘paccattavacanassa toādeso, samāse cassa lopābhāvo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.21) aṭṭhakathāsu <a name="V2.0033"></a> vutto. ‘‘Paccattatthe nissakkavacanampi yujjatī’’ti (sārattha. ṭī. paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā) <span class="bld">ācariyasāriputtatthero.</span> ‘‘Kāraṇatthe nipātasamudāyo’’tipi akkharacintakā.</p>
  121. <p class="bodytext">Gaṅgāya dakkhiṇadisā appatirūpadeso, uttaradisā pana patirūpadesoti adhippāyena <span class="bld">‘‘dakkhiṇañce’’</span>tiādi vuttaṃ, tañca desadisāpadesena tannivāsino sandhāyāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘dakkhiṇatīre’’</span>tiādimāha. Hananadānakiriyā hi tadāyattā. <span class="bld">Mahāyāga</span>nti mahāvijitarañño yaññasadisampi mahāyāgaṃ. Damasaddo indriyasaṃvarassa, uposathasīlassa ca vācakoti āha <span class="bld">‘‘indriyadamena uposathakammenā’’</span>ti. Keci pana uposathakammenā’ti idaṃ indriyadamassa visesanaṃ, tasmā ‘uposathakammabhūtena indriyadamenā’ti’’ atthaṃ vadanti, tadayuttameva tadubhayatthavācakattā damasaddassa, atthadvayassa ca visesavuttito. Adhunā hi katthaci potthake vā-saddo, ca-saddopi dissati. <span class="bld">Sīlasaṃyamenā</span>ti tadaññena kāyikavācasikasaṃvarena. <span class="bld">Saccavacanenā</span>ti amosavajjena. Tassa visuṃ vacanaṃ loke garutarapuññasammatabhāvato. Yathā hi pāpadhammesu musāvādo garutaro, evaṃ puññadhammesu amosavajjo. Tenāha bhagavā <span class="bld">itivuttake</span> –</p>
  122. <p class="gatha1">‘‘Ekadhammaṃ <a name="M2.0038"></a> atītassa, musāvādissa jantuno;</p>
  123. <p class="gathalast">Vitiṇṇaparalokassa, natthi pāpaṃ akāriya’’nti. (itivu. 27);</p>
  124. <p class="bodytext"><span class="bld">Pavattī</span>ti yo karoti, tassa santāne phaluppādapaccayabhāvena uppatti. Evañhi ‘‘natthi kammaṃ, natthi kammaphala’’nti akiriyavādassa paripuṇṇatā. Sati hi kammaphale kammānamakiriyabhāvo kathaṃ bhavissati. <span class="bld">Sabbathāpī</span>ti ‘‘karoto’’tiādinā vuttena sabbappakārenapi.</p>
  125. <p class="bodytext"><span class="bld">Labuja</span>nti likucaṃ. <span class="bld">Pāpapuññānaṃ kiriyameva paṭikkhipati,</span> na raññā puṭṭhaṃ sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ byākarotīti adhippāyo. Idañhi avadhāraṇaṃ vipākapaṭikkhepanivattanatthaṃ. Yo hi kammaṃ paṭikkhipati, tena atthato vipākopi paṭikkhittoyeva nāma hoti. Tathā hi vakkhati ‘‘kammaṃ paṭibāhantenāpī’’tiādi (dī. ni. aṭṭha. 1.170-172).</p>
  126. <p class="bodytext">Paṭirājūhi anabhibhavanīyabhāvena visesato jitanti <span class="bld">vijitaṃ,</span> ekassa rañño āṇāpavattideso. ‘‘Mā mayhaṃ vijite vasathā’’ti apasādanā pabbajitassa pabbājanasaṅkhātā viheṭhanāyevāti <a name="V2.0034"></a> vuttaṃ <span class="bld">‘‘viheṭhetabba’’</span>nti. Tena vuttassa atthassa ‘‘evameta’’nti upadhāraṇaṃ sallakkhaṇaṃ <span class="bld">uggaṇhanaṃ,</span> tadaminā paṭikkhipatīti āha <span class="bld">‘‘sārato aggaṇhanto’’</span>ti. Tassa pana atthassa addhaniyabhāvāpādanavasena cittena sandhāraṇaṃ <span class="bld">nikkujjanaṃ,</span> tadaminā paṭikkhipatīti dasseti <span class="bld">‘‘sāravaseneva…pe… aṭṭhapento’’</span>ti iminā. <span class="bld">Sāravasenevā</span>ti uttamavaseneva, avitathattā vā parehi anuccālito thirabhūto attho apheggubhāvena sāroti vuccati, taṃvasenevāti attho. <span class="bld">Nissaraṇa</span>nti vaṭṭato niyyānaṃ. <span class="bld">Paramattho</span>ti aviparītattho, uttamassa vā ñāṇassārammaṇabhūto attho. <span class="bld">Byañjanaṃ pana tena uggahitañceva nikkujjitañca</span> tathāyeva bhagavato santike bhāsitattā.</p>
  127. <p class="subhead">Makkhaligosālavādavaṇṇanā</p>
  128. <p class="bodytext"><a name="para168"></a><span class="paranum">168</span>. <span class="bld">Ubhayenā</span>ti hetupaccayapaṭisedhavacanena. <span class="bld">‘‘Vijjamānamevā’’</span>ti iminā sabhāvato vijjamānasseva paṭikkhipane tassa aññāṇameva kāraṇanti dasseti. <span class="bld">Saṃkilesapaccaya</span>nti saṃkilissanassa malīnassa kāraṇaṃ<a name="M2.0039"></a>. <span class="bld">Visuddhipaccaya</span>nti saṃkilesato visuddhiyā vodānassa paccayaṃ. <span class="bld">Attakāre</span>ti paccattavacanassa e-kāravasena padasiddhi yathā ‘‘vanappagumbe yathā phusitagge’’ti, (khu. pā. 13; su. ni. 236) paccattatthe vā bhummavacanaṃ yathā ‘‘idampissa hoti sīlasmi’’nti (dī. ni. 1.194), tadevatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘attakāro’’</span>ti iminā. So ca tena tena sattena attanā kātabbakammaṃ, attanā nipphādetabbapayogo vā. Tenāha <span class="bld">‘‘yenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Sabbaññuta</span>nti sammāsambodhiṃ. <span class="bld">Ta</span>nti attanā katakammaṃ. <span class="bld">Dutiyapadenā</span>ti ‘‘natthi parakāre’’ti padena. <span class="bld">Parakāro ca nāma</span> parassa vāhasā ijjhanakapayogo. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yaṃ parakāra’’</span>ntiādi. <span class="bld">Ovādānusāsani</span>nti ovādabhūtamanusāsaniṃ, paṭhamaṃ vā ovādo, pacchā anusāsanī. ‘‘Parakāra’’nti padassa upalakkhaṇavasena atthadassanañcetaṃ, lokuttaradhamme parakārāvassayo natthīti āha <span class="bld">‘‘ṭhapetvā mahāsatta’’</span>nti. Atthevesa lokiyadhamme yathā taṃ amhākaṃ bodhisattassa āḷārudake nissāya pañcābhiññālokiyasamāpattilābho, tañca pacchimabhavikamahāsattaṃ sandhāya vuttaṃ, paccekabodhisattassapi ettheva saṅgaho tesampi tadabhāvato. <span class="bld">Manussasobhagyata</span>nti manussesu subhagabhāvaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti vuttappakārena kammavādassa, kiriyavādassa ca paṭikkhipanena. <span class="bld">Jinacakke</span>ti ‘‘atthi bhikkhave kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipāka’’ntiādi (a. ni. 4.232) nayappavatte kammānaṃ, kammaphalānañca atthitāparidīpane buddhasāsane. Paccanīkakathanaṃ pahāradānasadisanti <span class="bld">‘‘pahāraṃ deti nāmā’’</span>ti.</p>
  129. <p class="bodytext">Yathāvuttaattakāraparakārābhāvato <a name="V2.0035"></a> eva sattānaṃ paccattapurisakāro nāma koci natthīti sandhāya <span class="bld">‘‘natthipurisakāre’’</span>ti tassa paṭikkhipanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yenā’’</span>tiādi vuttaṃ. ‘‘Devattampī’’tiādinā, ‘‘manussasobhagyata’’ntiādinā ca <span class="bld">vuttappakārā.</span> ‘‘Bale patiṭṭhitā’’ti vatvā vīriyamevidha balanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘vīriyaṃ katvā’’</span>ti vuttaṃ. Sattānañhi diṭṭhadhammikasamparāyika nibbānasampattiāvahaṃ vīriyabalaṃ natthīti so paṭikkhipati, nidassanamattañcetaṃ vodāniyabalassa paṭikkhipanaṃ saṃkilesikassāpi balassa tena paṭikkhipanato. Yadi vīriyādīni purisakāravevacanāni, atha kasmā tesaṃ visuṃ gahaṇanti āha <span class="bld">‘‘idaṃ no vīriyenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Idaṃ no vīriyenā</span>ti idaṃ phalaṃ amhākaṃ vīriyena pavattaṃ. <span class="bld">Pavattavacanapaṭikkhepakaraṇavasenā</span>ti aññesaṃ pavattavohāravacanassa paṭikkhepakaraṇavasena<a name="M2.0040"></a>. Vīriyathāmaparakkamasambandhanena pavattabalavādīnaṃ vādassa paṭikkhepakaraṇavasena ‘‘natthi bala’’nti padamiva sabbānipetāni tena ādīyantīti adhippāyo. Tañca vacanīyatthato vuttaṃ, vacanatthato pana tassā tassā kiriyāya ussannaṭṭhena <span class="bld">balaṃ. </span> Sūravīrabhāvāvahaṭṭhena <span class="bld">vīriyaṃ.</span> Tadeva daḷhabhāvato, porisadhuraṃ vahantena pavattetabbato ca <span class="bld">purisathāmo.</span> Paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanavasena pavattiyā <span class="bld">purisaparakkamo</span>ti veditabbaṃ.</p>
  130. <p class="bodytext">Rūpādīsu sattavisattatāya <span class="bld">sattā.</span> Assasanapassasanavasena pavattiyā pāṇanato <span class="bld">pāṇā</span>ti iminā atthena samānepi padadvaye ekindriyādivasena pāṇe vibhajitvā sattato visesaṃ katvā esa vadatīti āha <span class="bld">‘‘ekindriyo’’</span>tiādi. Bhavantīti <span class="bld">bhūtā</span>ti sattapāṇapariyāyepi sati aṇḍakosādīsu sambhavanaṭṭhena tato visesāva, tena vuttāti dasseti <span class="bld">‘‘aṇḍa…pe… vadatī’’</span>ti iminā. <span class="bld">Vatthikoso</span> gabbhāsayo. Jīvanato pāṇaṃ dhārento viya vaḍḍhanato <span class="bld">jīvā.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘sāliyavā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ādi</span>saddena viruḷhadhammā tiṇarukkhā gahitā. Natthi etesaṃ saṃkilesavisuddhīsu vaso sāmatthiyanti <span class="bld">avasā.</span> Tathā <span class="bld">abalā avīriyā.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘tesa’’</span>ntiādi. <span class="bld">Niyatā</span>ti niyamanā, achejjasuttāvutassa abhejjamaṇino viya niyatappavattitāya gatijātibandhāpavaggavasena niyāmoti attho. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti tāsu tāsu jātīsu. <span class="bld">Channaṃ abhijātīnaṃ</span> sambandhībhūtānaṃ <span class="bld">gamanaṃ</span> samavāyena samāgamo. Sambandhīnirapekkhopi bhāvasaddo sambandhīsahito viya pakatiyatthavācakoti āha <span class="bld">‘‘sabhāvoyevā’’</span>ti, yathā kaṇṭakassa tikkhatā, kapitthaphalādīnaṃ parimaṇḍalatā, migapakkhīnaṃ vicittākāratā ca, evaṃ sabbassāpi lokassa hetupaccayamantarena tathā tathā pariṇāmo akuttimo sabhāvoyevāti attho. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yenā’’</span>tiādi. Pariṇamanaṃ nānappakāratāpatti. <span class="bld">Yenā</span>ti sattapāṇādinā. Yathā bhavitabbaṃ, tathevāti sambandho.</p>
  131. <p class="bodytext">Chaḷabhijātiyo <a name="V2.0036"></a> parato vitthārīyissanti. ‘‘Sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentī’’ti vadanto makkhali adukkhamasukhabhūmiṃ sabbena sabbaṃ na jānātīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aññā adukkhamasukhabhūmi natthīti dassetī’’</span>ti. Ayaṃ ‘‘sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentī’’ti <a name="M2.0041"></a> vacanaṃ karaṇabhāvena gahetvā vuttā ācariyassa mati. Potthakesu pana <span class="bld">‘‘aññā sukhadukkhabhūmi natthīti dassetī’’</span>ti ayameva pāṭho diṭṭho, na ‘‘adukkhamasukhabhūmī’’ti. Evaṃ sati ‘‘chasvevābhijātīsū’’ti vacanaṃ adhikaraṇabhāvena gahetvā chasu eva abhijātīsu sukhadukkhapaṭisaṃvedanaṃ, na tehi aññattha, tāyeva sukhadukkhabhūmi, na tadaññāti dassetīti vuttanti veditabbaṃ. Ayameva ca yuttataro paṭikkhepitabbassa atthassa bhūmivasena vuttattā. Yadi hi ‘‘sukhañca dukkhañca paṭisaṃvedentī’’ti vacanena paṭikkhepitabbassa dassanaṃ siyā, atha ‘‘aññā adukkhamasukhā natthī’’ti dasseyya, na ‘‘adukkhamasukhabhūmī’’ti dassanahetuvacanassa bhūmiatthābhāvato. Dasseti cetaṃ tāsaṃ bhūmiyā abhāvameva, tena viññāyati ayaṃ pāṭho, ayañcattho yuttataroti.</p>
  132. <p class="bodytext"><span class="bld">Pamukhayonīna</span>nti manussesu khattiyabrāhmaṇādivasena, tiracchānādīsu sīhabyagghādivasena padhānayonīnaṃ, padhānatā cettha uttamatā. Tenāha <span class="bld">‘‘uttamayonīna’’</span>nti. <span class="bld">Saṭṭhi satānī</span>ti cha sahassāni. ‘‘Pañca ca kammuno satānī’’ti padassa atthadassanaṃ <span class="bld">‘‘pañca kammasatāni cā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Eseva nayo’’</span>ti iminā ‘‘kevalaṃ takkamattakena niratthakaṃ diṭṭhiṃ dīpetī’’ti imamevatthamatidisati. Ettha ca <span class="bld">‘‘takkamattakenā’’</span>ti vadanto yasmā takkikā avassayabhūtatathatthaggahaṇaaṅkusanayamantarena niraṅkusatāya parikappanassa yaṃ kiñci attanā parikappitaṃ sārato maññamānā tatheva abhinivissa tattha ca diṭṭhigāhaṃ gaṇhanti, tasmā na tesaṃ diṭṭhivatthusmiṃ viññūhi vicāraṇā kātabbāti imamadhippāyaṃ vibhāveti. <span class="bld">Kecī</span>ti uttaravihāravāsino. <span class="bld">Pañcindriyavasenā</span>ti cakkhādipañcindriyavasena. Te hi ‘‘cakkhusotaghānajivhākāyasaṅkhātāni imāni pañcindriyāni ‘pañca kammānī’ti titthiyā paññapentī’’ti vadanti ‘‘kāyavacīmanokammāni ca ‘tīṇi kammānī’ti’’. <span class="bld">Kammanti laddhī</span>ti tadubhayaṃ oḷārikattā paripuṇṇakammanti laddhi. Manokammaṃ anoḷārikattā upaḍḍhakammanti laddhīti yojanā. ‘‘Dvāsaṭṭhi paṭipadā’’ti vattabbe sabhāvaniruttiṃ ajānanto ‘‘dvaṭṭhipaṭipadā’’ti vadatīti āha <span class="bld">‘‘dvāsaṭṭhi paṭipadā’’</span>ti. Saddaracakā pana ‘‘dvāsaṭṭhiyā salopo, attamā’’ti vadanti, tadayuttameva sabhāvaniruttiyā yogato asiddhattā<a name="M2.0042"></a>. Yadi hi sā yogena siddhā assa, evaṃ sabhāvaniruttiyeva siyā, tathā ca sati ācariyānaṃ matena virujjhatīti vadanti. ‘‘Cullāsīti sahassānī’’tiādikā pana aññatra diṭṭhapayogā sabhāvaniruttiyeva. Dissati hi <span class="bld">visuddhimaggādīsu –</span></p>
  133. <p class="gatha1">‘‘Cullāsīti <a name="V2.0037"></a> sahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū;</p>
  134. <p class="gathalast">Na tveva tepi tiṭṭhanti, dvīhi cittehi samohitā’’ti. (visuddhi. 2.715; mahāni. 10, 39);</p>
  135. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekasmiṃ kappe</span>ti catunnamasaṅkhyeyyakappānaṃ aññatarabhūte ekasmiṃ asaṅkhyeyyakappe. Tatthāpi ca vivaṭṭaṭṭhāyīsaññitaṃ ekameva sandhāya <span class="bld">‘‘dvaṭṭhantarakappā’’</span>ti vuttaṃ. Na hi so assutasāsanadhammo itare jānāti bāhirakānamavisayattā, ajānanto evamāhāti attho.</p>
  136. <p class="bodytext">Urabbhe hananti, hantvā vā jīvitaṃ kappentīti <span class="bld">orabbhikā</span>. Esa nayo <span class="bld">sākuṇikā</span>dīsupi. <span class="bld">Luddā</span>ti vuttāvasesakā ye keci cātuppadajīvikā nesādā. Māgavikapadasmiñhi rohitādimigajātiyeva gahitā. Bandhanāgāre niyojentīti <span class="bld">bandhanāgārikā. Kurūrakammantā</span>ti dāruṇakammantā. <span class="bld">Ayaṃ</span> sabbopi kaṇhakammapasutatāya <span class="bld">kaṇhābhijātīti vadati</span> kaṇhassa dhammassa abhijāti abbhuppatti yassāti katvā. <span class="bld">Bhikkhū</span>ti buddhasāsane bhikkhū. <span class="bld">Kaṇṭake</span>ti chandarāge. Saññogavasena tesaṃ pakkhipanaṃ. Kaṇṭakasadisachandarāgena saññuttā bhuñjantīti hi adhippāyena <span class="bld">‘‘kaṇṭake pakkhipitvā’’</span>ti vuttaṃ. Kasmāti ce? Yasmā ‘‘te paṇītapaṇīte paccaye paṭisevantī’’ti tassa micchāgāho, tasmā ñāyaladdhepi paccaye bhuñjamānā ājīvakasamayassa vilomagāhitāya paccayesu kaṇṭake pakkhipitvā khādanti nāmāti vadati <span class="bld">kaṇṭakavuttikā</span>ti kaṇṭakena yathāvuttena saha jīvikā. <span class="bld">Ayañhissa pāḷiyevā</span>ti ayaṃ makkhalissa vādadīpanā attanā racitā pāḷiyevāti yathāvuttamatthaṃ samattheti. Kaṇṭakavuttikā eva nāma <span class="bld">eke</span> apare <span class="bld">pabbajitā</span> bāhirakā santi, te nīlābhijātīti <span class="bld">vadatī</span>ti attho. Te hi savisesaṃ attakilamathānuyogamanuyuttā. Tathā hi te kaṇṭake vattantā viya bhavantīti <span class="bld">kaṇṭakavuttikā</span>ti vuttā. Nīlassa dhammassa abhijāti yassāti <span class="bld">nīlābhijāti.</span> Evamitaresupi.</p>
  137. <p class="bodytext">Amhākaṃ <a name="M2.0043"></a> saññojanagaṇṭho natthīti vādino bāhirakapabbajitā <span class="bld">nigaṇṭhā.</span> Ekameva sāṭakaṃ paridahantā <span class="bld">ekasāṭakā.</span> Kaṇhato parisuddho nīlo, tato pana lohitotiādinā yathākkamaṃ tassa parisuddhaṃ vādaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ime kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Paṇḍaratarā</span>ti bhuñjananahānapaṭikkhepādivatasamāyogena parisuddhatarā kaṇhanīlamupādāya lohitassāpi parisuddhabhāvena vattabbato. <span class="bld">Odātavasanā</span>ti odātavatthaparidahanā. <span class="bld">Acelakasāvakā</span>ti ājīvakasāvakabhūtā. <span class="bld">Te kira</span> ājīvakaladdhiyā visuddhacittatāya nigaṇṭhehipi <span class="bld">paṇḍaratarā</span> haliddābhānampi <a name="V2.0038"></a> purime upādāya parisuddhabhāvappattito. <span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādinā tassa chandāgamanaṃ dasseti. Nandādīnaṃ sāvakabhūtā pabbajitā <span class="bld">ājīvakā.</span> Tathā <span class="bld">ājīvakiniyo.</span> Nandādayo kira tathārūpaṃ ājīvakapaṭipattiṃ ukkaṃsaṃ pāpetvā ṭhitā, tasmā nigaṇṭhehi ājīvakasāvakehi pabbajitehi paṇḍaratarā vuttā paramasukkābhijātīti ayaṃ tassa laddhi.</p>
  138. <p class="bodytext"><span class="bld">Purisabhūmiyo</span>ti padhānaniddeso. Itthīnampi hetā bhūmiyo esa icchateva. <span class="bld">Satta divase</span>ti accantasaññogavacanaṃ, ettakampi mandā momūhāti. <span class="bld">Sambādhaṭṭhānato</span>ti mātukucchiṃ sandhāyāha. <span class="bld">Rodanti ceva viravanti ca</span> tamanussaritvā. Khedanaṃ, kīḷanañca khiḍḍāsaddeneva saṅgahetvā <span class="bld">khiḍḍābhūmi</span> vuttā. Padassa nikkhipanaṃ <span class="bld">padanikkhipanaṃ.</span> Yadā tathā padaṃ nikkhipituṃ samattho, tadā <span class="bld">padavīmaṃsabhūmi nāmā</span>ti bhāvo. Vatāvatassa <span class="bld">jānanakāle. Bhikkhu ca pannako</span>tiādipi tesaṃ bāhirakānaṃ pāḷiyeva. Tattha <span class="bld">pannako</span>ti bhikkhāya vicaraṇako, tesaṃ vā paṭipattiyā paṭipannako. <span class="bld">Jino</span>ti jiṇṇo jarāvasena hīnadhātuko, attano vā paṭipattiyā paṭipakkhaṃ jinitvā ṭhito. So kira tathābhūto dhammampi kassaci na kathesi. Tenāha <span class="bld">‘‘na kiñci āhā’’</span>ti. Oṭṭhavadanādivippakāre katepi khamanavasena na kiñci kathetītipi vadanti. <span class="bld">Alābhi</span>nti ‘‘so na kumbhimukhā paṭiggaṇhātī’’tiādinā nayena mahāsīhanādasutte (dī. ni. 1.394; ma. ni. 1.155) vuttaalābhahetusamāyogena alābhiṃ. Tatoyeva jighacchādubbalaparetatāya sayanaparāyanaṭṭhena <span class="bld">samaṇaṃ pannabhūmīti vadati.</span></p>
  139. <p class="bodytext"><span class="bld">Ājīvavuttisatānī</span>ti sattānamājīvabhūtāni jīvikāvuttisatāni. ‘‘Paribbājakasatānī’’ti vuccamānepi cesa sabhāvaliṅgamajānanto <span class="bld">‘‘paribbājakasate’’</span>ti <a name="M2.0044"></a> vadati. Evamaññesupi. Tenāha <span class="bld">‘‘paribbājakapabbajjāsatānī’’</span>ti. Nāgabhavanaṃ <span class="bld">nāgamaṇḍalaṃ</span> yathā ‘‘mahiṃsakamaṇḍala’’nti. Paramāṇuādi <span class="bld">rajo. Pasu</span>ggahaṇena eḷakajāti gahitā. <span class="bld">Miga</span>ggahaṇena rurugavayādi migajāti. <span class="bld">Gaṇṭhimhī</span>ti phaḷumhi, pabbeti attho. Cātumahārājikādibrahmakāyikādivasena, tesañca antarabhedavasena <span class="bld">bahū devā.</span> Tattha cātumahārājikānaṃ ekaccaantarabhedo <span class="bld">mahāsamayasuttena</span> (dī. ni. 2.331) dīpetabbo. <span class="bld">‘‘So panā’’</span>tiādinā ajānanto panesa bahū devepi satta eva vadatīti tassa appamāṇataṃ dasseti. <span class="bld">Manussāpi anantā</span>ti dīpadesakulavaṃsājīvādivibhāgavasena. Pisācā eva <span class="bld">pesācā,</span> te aparapetādivasena <span class="bld">mahantamahantā,</span> bahutarāti attho. Bāhirakasamaye pana ‘‘chaddantadahamandākiniyo kuvāḷiyamucalindanāmena voharitā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.168) ācariyena vuttaṃ.</p>
  140. <p class="bodytext"><span class="bld">Gaṇṭhikā</span>ti <a name="V2.0039"></a> pabbagaṇṭhikā. Pabbagaṇṭhimhi hi pavuṭasaddo. <span class="bld">Mahāpapātā</span>ti mahātaṭā. Pārisesanayena <span class="bld">khuddakapapātasatāni.</span> Evaṃ supinesupi. <span class="bld">‘‘Mahākappino’’</span>ti idaṃ ‘‘mahākappāna’’nti atthato veditabbaṃ. Saddato panesa ajānanto evaṃ vadatīti na vicāraṇakkhamaṃ. Tathā <span class="bld">‘‘cullāsīti satasahassānī’’</span>ti idampi. So hi ‘‘caturāsīti satasahassānī’’ti vattumasakkonto evaṃ vadati. Saddaracakā pana ‘‘caturāsītiyā tulopo, cassa cu, rassa lo, dvittañcā’’ti vadanti. <span class="bld">Ettakā mahāsarā</span>ti etappamāṇavatā mahāsarato, sattamahāsaratoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kirā</span>ti tassa vādānussavane nipāto. <span class="bld">Paṇḍitopi…pe… na gacchati,</span> kasmā? Sattānaṃ saṃsaraṇakālassa niyatabhāvato.</p>
  141. <p class="bodytext">‘‘Acelakavatena vā aññena vā yena kenacī’’ti vuttamatidisati <span class="bld">‘‘tādisenevā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Tapokammenā</span>ti tapakaraṇena. Etthāpi ‘‘tādisenevā’’ti adhikāro. Yo…pe… visujjhati, so aparipakkaṃ kammaṃ paripāceti nāmāti yojanā. <span class="bld">Antarā</span>ti caturāsītimahākappasatasahassānamabbhantare. <span class="bld">Phussa phussā</span>ti patvā patvā. <span class="bld">Vuttaparimāṇaṃ kāla</span>nti caturāsītimahākappasatasahassapamāṇaṃ kālaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – <span class="bld">aparipakkaṃ</span> saṃsaraṇanimittaṃ kammaṃ sīlādinā sīghaṃyeva visuddhappattiyā <a name="M2.0045"></a> <span class="bld">paripāceti nāma. Paripakkaṃ</span> kammaṃ phussa phussa kālena paripakkabhāvānāpādanena <span class="bld">byantiṃ</span> vigamanaṃ <span class="bld">karoti nāmā</span>ti. <span class="bld">Doṇenā</span>ti pariminanadoṇatumbena. Rūpakavasenattho labbhatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘mitaṃ viyā’’</span>ti. Na hāpanavaḍḍhanaṃ paṇḍitabālavasenāti dasseti <span class="bld">‘‘na saṃsāro’’</span>tiādinā. Vaḍḍhanaṃ <span class="bld">ukkaṃso.</span> Hāpanaṃ <span class="bld">avakaṃso.</span></p>
  142. <p class="bodytext"><span class="bld">Katasuttaguḷe</span>ti katasuttavaṭṭiyaṃ. <span class="bld">Paletī</span>ti pareti yathā ‘‘abhisamparāyo’’ti, (mahāni. 69; cūḷani. 85; paṭi. ma. 3.4) ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā evaṃ vuttaṃ yathā ‘‘palibuddho’’ti (cūḷani. 15; mi. pa. 3.6). So ca curādigaṇavasena gatiyanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘gacchatī’’</span>ti. Imāya upamāya cesa sattānaṃ saṃsāro anukkamena khīyateva, na vaḍḍhati paricchinnarūpattāti imamatthaṃ vibhāvetīti āha <span class="bld">‘‘sutte khīṇe’’</span>tiādi. <span class="bld">Tatthevā</span>ti khīyanaṭṭhāneyeva.</p>
  143. <p class="subhead">Ajitakesakambalavādavaṇṇanā</p>
  144. <p class="bodytext"><a name="para171"></a><span class="paranum">171</span>. <span class="bld">Dinna</span>nti deyyadhammasīsena dānacetanāyeva vuttā. Taṃmukhena ca phalanti dasseti <span class="bld">‘‘dinnassa phalābhāva’’</span>nti iminā. Dinnañhi mukhyato annādivatthu, taṃ kathamesa paṭikkhipissati<a name="V2.0040"></a>. Esa nayo <span class="bld">yiṭṭhaṃ huta</span>nti etthāpi. Sabbasādhāraṇaṃ mahādānaṃ <span class="bld">mahāyāgo.</span> Pāhunabhāvena kattabbasakkāro <span class="bld">pāhunakasakkāro. Phala</span>nti ānisaṃsaphalaṃ, nissandaphalañca. <span class="bld">Vipāko</span>ti sadisaphalaṃ. Caturaṅgasamannāgate dāne ṭhānantarādipatti viya hi ānisaṃso, <span class="bld">saṅkhabrāhmaṇassa</span> dāne (jā. 1.10.39) tāṇalābhamattaṃ viya nissando, paṭisandhisaṅkhātaṃ sadisaphalaṃ vipāko. <span class="bld">Ayaṃ loko, paralokoti</span> ca kammunā laddhabbo vutto phalābhāvameva sandhāya paṭikkhipanato. Paccakkhadiṭṭho hi loko kathaṃ tena paṭikkhitto siyā. <span class="bld">‘‘Sabbe tattha tattheva ucchijjantī’’</span>ti iminā kāraṇamāha, yattha yattha bhavayoniādīsu ṭhitā ime sattā, tattha tattheva ucchijjanti, nirudayavināsavasena vinassantīti attho. <span class="bld">Tesū</span>ti mātāpitūsu. <span class="bld">Phalābhāvavaseneva vadati,</span> na mātāpitūnaṃ, nāpi tesu idāni kariyamānasakkārāsakkārānamabhāvavasena tesaṃ loke paccakkhattā. Pubbuḷassa viya imesaṃ sattānaṃ uppādo nāma kevalo, na cavitvā āgamanapubbako atthīti dassanatthaṃ <a name="M2.0046"></a> ‘‘natthi sattā opapātikā’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘cavitvā upapajjanakā sattā nāma natthī’’</span>ti. Samaṇena nāma yāthāvato jānantena kassaci akathetvā saññatena bhavitabbaṃ, aññathā ahopurisikā nāma siyā. Kiñhi paro parassa karissati, tathā ca attano sampādanassa kassaci avassayo eva na siyā tattha tattheva ucchijjanatoti imamatthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘ye imañca…pe… pavedentī’’</span>ti āha. Ayaṃ aṭṭhakathāvasesako attho.</p>
  145. <p class="bodytext">Catūsu mahābhūtesu niyutto <span class="bld">cātumahābhūtiko,</span> atthamattato pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘catumahābhūtamayo’’</span>ti vuttaṃ. Yathā hi mattikāya nibbattaṃ bhājanaṃ mattikāmayaṃ, evamayampi catūhi mahābhūtehi nibbatto catumahābhūtamayoti vuccati. <span class="bld">Ajjhattikapathavīdhātū</span>ti sattasantānagatā pathavīdhātu. <span class="bld">Bāhirapathavīdhātu</span>nti bahiddhā mahāpathaviṃ, tena pathavīyeva kāyoti dasseti. <span class="bld">Anugacchatī</span>ti anubandhati. <span class="bld">Ubhayenāpī</span>ti padadvayenapi. <span class="bld">Upeti upagacchatī</span>ti bāhirapathavikāyato tadekadesabhūtā pathavī āgantvā ajjhattikabhāvappatti hutvā sattabhāvena saṇṭhitā, sā ca mahāpathavī ghaṭādigatapathavī viya idāni tameva bāhiraṃ pathavikāyaṃ samudāyabhūtaṃ puna upeti upagacchati, sabbaso tena bāhirapathavikāyena nibbisesataṃ ekībhāvameva gacchatīti attho. <span class="bld">Āpādīsupi eseva nayo</span>ti ettha pajjunnena mahāsamuddato gahitaāpo viya vassodakabhāvena punapi mahāsamuddaṃ, sūriyaraṃsito gahitaindaggisaṅkhātatejo viya punapi sūriyaraṃsiṃ, mahāvāyukkhandhato niggatamahāvāto viya punapi mahāvāyukkhandhaṃ upeti upagacchatīti parikappanāmattena diṭṭhigatikassa adhippāyo.</p>
  146. <p class="bodytext"><span class="bld">Manacchaṭṭhāni</span> <a name="V2.0041"></a> <span class="bld">indriyānī</span>ti manameva chaṭṭhaṃ yesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyānaṃ, tāni indriyāni. <span class="bld">Ākāsaṃ pakkhandanti</span> tesaṃ visayabhāvāti vadanti. Visayīgahaṇena hi visayāpi gahitā eva honti. Kathaṃ gaṇitā mañcapañcamāti āha <span class="bld">‘‘mañco ceva…pe… attho’’</span>ti. Āḷāhanaṃ susānanti atthato ekaṃ. <span class="bld">Guṇāguṇapadānī</span>ti guṇadosakoṭṭhāsāni. <span class="bld">Sarīrameva vā padāni</span> taṃtaṃkiriyāya pajjitabbato. <span class="bld">Pārāvatapakkhivaṇṇānī</span>ti pārāvatassa nāma pakkhino vaṇṇāni. <span class="bld">‘‘Pārāvatapakkhavaṇṇānī’’</span>ti pāṭho, pārāvatasakuṇassa pattavaṇṇānīti attho. <span class="bld">Bhasmantā</span>ti <a name="M2.0047"></a> chārikāpariyantā. Tenāha <span class="bld">‘‘chārikāvasānamevā’’</span>ti. Āhutisaddenettha ‘‘dinnaṃ yiṭṭhaṃ huta’’nti vuttappakāraṃ dānaṃ sabbampi gahitanti dasseti <span class="bld">‘‘pāhunakasakkārādibhedaṃ dinnadāna’’</span>nti iminā, virūpekasesaniddeso vā esa. <span class="bld">Attho</span>ti adhippāyato attho saddato tassa anadhigamitattā. Evamīdisesu. Dabbanti muyhantīti dattū, bālapuggalā, tehi <span class="bld">dattūhi.</span> Kiṃ vuttaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘bālā dentī’’</span>tiādi. Pāḷiyaṃ ‘‘loko atthī’’ti mati yesaṃ te <span class="bld">atthikā,</span> ‘‘atthī’’ti cedaṃ nepātikapadaṃ, tesaṃ vādo atthikavādo, taṃ <span class="bld">atthikavādaṃ.</span></p>
  147. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti tesu yathāvuttesu tīsu micchāvādīsu. <span class="bld">Kammaṃ paṭibāhati</span> akiriyavādibhāvato. <span class="bld">Vipākaṃ paṭibāhati</span> sabbena sabbaṃ āyatiṃ upapattiyā paṭikkhipanato. <span class="bld">Vipāka</span>nti ca ānisaṃsanissandasadisaphalavasena tividhampi vipākaṃ. <span class="bld">Ubhayaṃ paṭibāhati</span> sabbaso hetupaṭisedhaneneva phalassāpi paṭisedhitattā. <span class="bld">Ubhaya</span>nti ca kammaṃ vipākampi. So hi ‘‘ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti, visujjhanti cā’’ti vadanto kammassa viya vipākassāpi saṃkilesavisuddhīnaṃ paccayattābhāvajotanato tadubhayaṃ paṭibāhati nāma. <span class="bld">Vipāko paṭibāhito hoti</span> asati kammasmiṃ vipākābhāvato. <span class="bld">Kammaṃ paṭibāhitaṃ hoti</span> asati vipāke kammassa niratthakatāpattito. <span class="bld">Itī</span>ti vuttatthanidassanaṃ. <span class="bld">Atthato</span>ti sarūpato, visuṃ visuṃ taṃtaṃdiṭṭhidīpakabhāvena pāḷiyaṃ āgatāpi tadubhayapaṭibāhakāvāti attho. Paccekaṃ tividhadiṭṭhikā eva te ubhayapaṭibāhakattā. <span class="bld">‘‘Ubhayappaṭibāhakā’’</span>ti hi hetuvacanaṃ hetugabbhattā tassa visesanassa. <span class="bld">Ahetukavādā cevā</span>tiādi paṭiññāvacanaṃ tapphalabhāvena nicchitattā. Tasmā vipākapaṭibāhakattā <span class="bld">natthikavādā,</span> kammapaṭibāhakattā <span class="bld">akiriyavādā,</span> tadubhayapaṭibāhakattā <span class="bld">ahetukavādā</span>ti yathālābhaṃ hetuphalatāsambandho veditabbo. Yo hi vipākapaṭibāhanena natthikadiṭṭhiko ucchedavādī, so atthato kammapaṭibāhanena akiriyadiṭṭhiko, ubhayapaṭibāhanena ahetukadiṭṭhiko ca hoti. Sesadvayepi eseva nayo.</p>
  148. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ye vā panā’’</span>tiādinā tesamanudiṭṭhikānaṃ niyāmokkantivinicchayo vutto. Tattha <span class="bld">tesa</span>nti <a name="V2.0042"></a> pūraṇādīnaṃ. <span class="bld">Sajjhāyantī</span>ti taṃ diṭṭhidīpakaṃ ganthaṃ yathā <a name="M2.0048"></a> tathā tehi kataṃ uggahetvā paṭhanti. <span class="bld">Vīmaṃsantī</span>ti tassa atthaṃ vicārenti. <span class="bld">‘‘Tesa’’</span>ntiādi vīmaṃsanākāradassanaṃ. ‘‘Karoto…pe… ucchijjatī’’ti evaṃ vīmaṃsantānaṃ tesanti sambandho. <span class="bld">Tasmiṃ ārammaṇe</span>ti yathāparikappite kammaphalābhāvādike ‘‘karoto na karīyati pāpa’’ntiādi nayappavattāya micchādassanasaṅkhātāya laddhiyā ārammaṇe. <span class="bld">Micchāsati santiṭṭhatī</span>ti micchāsatisaṅkhātā laddhisahagatā taṇhā santiṭṭhati. ‘‘Karoto na karīyati pāpa’’ntiādivasena hi anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena ‘‘evameta’’nti nijjhānakkhamabhāvūpagamane, nijjhānakkhantiyā ca tathā tathā gahite punappunaṃ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samānīyamānā micchāvāyāmupatthambhitā ataṃsabhāvampi ‘‘taṃsabhāva’’nti gaṇhantī micchāladdhisahagatā taṇhā musā vitathaṃ saraṇato pavattanato micchāsatīti vuccati. <span class="bld">Caturaṅguttaraṭīkāya</span>mpi (a. ni. aṭṭha. 2.4.30) cesa attho vuttoyeva. Micchāsaṅkappādayo viya hi micchāsati nāma pāṭiyekko koci dhammo natthi, taṇhāsīsena gahitānaṃ catunnampi akusalakkhandhānametaṃ adhivacananti <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāya</span>mpi <span class="bld">sallekhasuttavaṇṇanāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 1.83) vuttaṃ.</p>
  149. <p class="bodytext"><span class="bld">Cittaṃ ekaggaṃ hotī</span>ti yathāsakaṃ vitakkādipaccayalābhena tasmiṃ ārammaṇe avaṭṭhitatāya anekaggataṃ pahāya ekaggaṃ appitaṃ viya hoti, cittasīsena cettha micchāsamādhi eva vutto. So hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalo īdise ṭhāne samādhānapatirūpakakiccakaroyeva hoti vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Javanāni javantī</span>ti anekakkhattuṃ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sanniṭṭhānabhūte sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. <span class="bld">‘‘Paṭhamajavane satekicchā honti, tathā dutiyādīsū’’</span>ti idaṃ dhammasabhāvadassanameva, na pana tasmiṃ khaṇe tesaṃ tikicchā kenaci sakkā kātunti dassanaṃ tesveva ṭhatvā sattamajavanassa avassamuppajjamānassa nivattituṃ asakkuṇeyyattā, evaṃ lahuparivatte ca cittavāre ovādānusāsana vasena tikicchāya asambhavato. Tenāha <span class="bld">‘‘buddhānampi atekicchā anivattino’’</span>ti<a name="M2.0049"></a>. <span class="bld">Ariṭṭhakaṇṭakasadisā</span>ti ariṭṭhabhikkhukaṇṭakasāmaṇerasadisā, te viya atekicchā anivattino micchādiṭṭhigatikāyeva jātāti vuttaṃ hoti.</p>
  150. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti tesu tīsu micchādassanesu. <span class="bld">Koci ekaṃ dassanaṃ okkamatī</span>ti yassa ekasmiṃyeva abhiniveso, āsevanā ca pavattā, so ekameva dassanaṃ okkamati. <span class="bld">Koci dve, koci tīṇipī</span>ti yassa dvīsu, tīsupi vā abhiniveso, āsevanā ca pavattā, so dve<a name="V2.0043"></a>, tīṇipi okkamati, etena pana vacanena yā pubbe ‘‘iti sabbepete atthato ubhayappaṭibāhakā’’tiādinā ubhayappaṭibāhakatāmukhena dīpitā atthato siddhā sabbadiṭṭhikatā, sā pubbabhāgiyā. Yā pana micchattaniyāmokkantibhūtā, sā yathāsakaṃ paccayasamudāgamasiddhito bhinnārammaṇānaṃ viya visesādhigamānaṃ ekajjhaṃ anuppattiyā aññamaññaṃ abbokiṇṇā evāti dasseti. <span class="bld">‘‘Ekasmiṃ okkantepī’’</span>tiādinā tissannampi diṭṭhīnaṃ samānasāmatthiyataṃ, samānaphalatañca vibhāveti. Saggāvaraṇādinā hetā samānasāmatthiyā ceva samānaphalā ca, tasmā tissopi cetā ekassa uppannāpi abbokiṇṇā eva, ekāya vipāke dinne itarā tassā anubalappadāyikāyoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Patto saggamaggāvaraṇañcevā’’</span>tiādiṃ vatvā <span class="bld">‘‘abhabbo’’</span>tiādinā tadevatthaṃ āvikaroti. <span class="bld">Mokkhamaggāvaraṇa</span>nti nibbānapathabhūtassa ariyamaggassa nivāraṇaṃ. <span class="bld">Pagevā</span>ti paṭikkhepatthe nipāto, mokkhasaṅkhātaṃ pana nibbānaṃ gantuṃ kā nāma kathāti attho. Apica <span class="bld">pagevā</span>ti pā eva, paṭhamatarameva mokkhaṃ gantumabhabbo, mokkhagamanatopi dūrataramevāti vuttaṃ hoti. Evamaññatthāpi yathārahaṃ.</p>
  151. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Vaṭṭakhāṇu nāmesa satto’’</span>ti idaṃ vacanaṃ neyyatthameva, na nītatthaṃ. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">papañcasūdaniyaṃ</span> nāma <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘kiṃ panesa ekasmiṃyeva attabhāve niyato hoti, udāhu aññasmimpīti? Ekasmiṃyeva niyato, āsevanavasena pana bhavantarepi taṃ taṃ diṭṭhiṃ rocetiyevā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.103). Akusalañhi nāmetaṃ abalaṃ dubbalaṃ, na kusalaṃ viya sabalaṃ mahābalaṃ, tasmā ‘‘ekasmiṃyeva attabhāve niyato’’ti tattha vuttaṃ. Aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmopi accantiko siyā, na ca accantiko. Yadevaṃ vaṭṭakhāṇujotanā kathaṃ yujjeyyāti āha <a name="M2.0050"></a> ‘‘āsevanavasenā’’tiādi, tasmā yathā <span class="bld">sattaṅguttarapāḷiyaṃ</span> ‘‘sakiṃ nimuggopi nimuggo eva bālo’’ti [a. ni. 7.15 (atthato samānaṃ)] vuttaṃ, evaṃ vaṭṭakhāṇujotanāpi vuttā. Yādise hi paccaye paṭicca ayaṃ taṃ taṃ dassanaṃ okkanto, puna kadāci tappaṭipakkhe paccaye paṭicca tato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabbaṃ. Tasmā tattha, (ma. ni. aṭṭha. 3.102) idha ca aṭṭhakathāyaṃ <span class="bld">‘‘evarūpassa hi yebhuyyena bhavato vuṭṭhānaṃ nāma natthī’’</span>ti yebhuyyaggahaṇaṃ kataṃ, iti āsevanavasena bhavantarepi taṃtaṃdiṭṭhiyā rocanato yebhuyyenassa bhavato vuṭṭhānaṃ natthīti katvā vaṭṭakhāṇuko nāmesa jāto, na pana micchattaniyāmassa accantikatāyāti nīharitvā ñātabbatthatāya neyyatthamidaṃ, na nītatthanti veditabbaṃ. Yaṃ sandhāya <span class="bld">abhidhamme</span>pi ‘‘arahā, ye ca puthujjanā maggaṃ na paṭilabhissanti, te rūpakkhandhañca na parijānanti, vedanākkhandhañca na parijānissantī’’tiādi <a name="V2.0044"></a> (yama. 1.khandhayamaka 210) vuttaṃ. <span class="bld">Pathavigopako</span>ti yathāvuttakāraṇena pathavipālako. Tadatthaṃ samatthetuṃ <span class="bld">‘‘yebhuyyenā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  152. <p class="bodytext">Evaṃ micchādiṭṭhiyā paramasāvajjānusārena sotūnaṃ satimuppādento <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tasmā</span>ti yasmā evaṃ saṃsārakhāṇubhāvassāpi paccayo apaṇṇakajāto, tasmā parivajjeyyāti sambandho. <span class="bld">Akalyāṇajana</span>nti kalyāṇadhammavirahitajanaṃ asādhujanaṃ. <span class="bld">Āsīvisa</span>nti āsumāgatahalāhalaṃ. <span class="bld">Bhūtikāmo</span>ti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthānaṃ vasena attano guṇehi vuḍḍhikāmo. <span class="bld">Vicakkhaṇo</span>ti paññācakkhunā vividhatthassa passako, dhīroti attho.</p>
  153. <p class="subhead">Pakudhakaccāyanavādavaṇṇanā</p>
  154. <p class="bodytext"><a name="para174"></a><span class="paranum">174</span>. ‘‘Akaṭā’’ti ettha ta-kārassa ṭa-kārādesoti āha <span class="bld">‘‘akatā’’</span>ti, samena, visamena vā kenacipi hetunā akatā, na vihitāti attho. Tathā <span class="bld">akaṭavidhā</span>ti etthāpi. Natthi katavidho karaṇavidhi etesanti <span class="bld">akaṭavidhā.</span> Padadvayenāpi loke kenaci hetupaccayena nesaṃ anibbattabhāvaṃ dasseti. Tenāha <span class="bld">‘‘evaṃ karohī’’</span>tiādi. <span class="bld">Iddhiyāpi na nimmitā</span>ti kassaci iddhimato cetovasippattassa puggalassa, devassa, issarādino ca iddhiyāpi na nimmitā. <span class="bld">Animmāpitā</span>ti kassaci <a name="M2.0051"></a> animmāpitā. Kāmaṃ saddato yuttaṃ, atthato ca purimena samānaṃ, tathāpi pāḷiyamaṭṭhakathāyañca anāgatameva agahetabbabhāve kāraṇanti dasseti <span class="bld">‘‘taṃ neva pāḷiya’’</span>ntiādinā.</p>
  155. <p class="bodytext">Brahmajālasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.30) <span class="bld">vuttatthameva.</span> Idamettha yojanāmattaṃ – vañjhāti hi vañjhapasuvañjhatālādayo viya aphalā kassaci ajanakā, tena pathavikāyādīnaṃ rūpādijanakabhāvaṃ paṭikkhipati. Rūpasaddādayo hi pathavikāyādīhi appaṭibaddhavuttikāti tassa laddhi. Pabbatassa kūṭamiva ṭhitāti <span class="bld">kūṭaṭṭhā,</span> yathā pabbatakūṭaṃ kenaci anibbattitaṃ kassaci ca anibbattakaṃ, evametepi sattakāyāti adhippāyo. Yamidaṃ ‘‘bījato aṅkurādi jāyatī’’ti vuccati, taṃ vijjamānameva tato nikkhamati, na avijjamānaṃ, itarathā aññatopi aññassa upaladdhi siyā, evametepi sattakāyā, tasmā <span class="bld">esikaṭṭhāyiṭṭhitā</span>ti. <span class="bld">Ṭhitattā</span>ti nibbikārabhāvena suppatiṭṭhitattā. <span class="bld">Na calantī</span>ti na vikāramāpajjanti. Vikārābhāvato hi tesaṃ sattannaṃ kāyānaṃ esikaṭṭhāyiṭṭhitatā, aniñjanañca attano pakatiyā avaṭṭhānameva. Tenāha <span class="bld">‘‘na vipariṇamantī’’</span>ti. <span class="bld">Pakati</span>nti sabhāvaṃ<a name="V2.0045"></a>. Avipariṇāmadhammattā eva <span class="bld">na aññamaññaṃ upahananti.</span> Sati hi vikāramāpādetabbabhāve upaghātakatā siyā, tathā anuggahetabbabhāve sati anuggāhakatāpīti tadabhāvaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘nāla’’</span>ntiādi vuttaṃ. Pathavīyeva kāyekadesattā <span class="bld">pathavikāyo</span> yathā ‘‘samuddo diṭṭho’’ti, <span class="bld">pathavisamūho vā</span> kāyasaddassa samūhavācakattā yathā ‘‘hatthikāyo’’ti. Jīvasattamānaṃ kāyānaṃ niccatāya nibbikārabhāvato na hantabbatā, na ghātetabbatā ca, tasmā neva koci hantā, ghātetā vā atthīti dassetuṃ pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘sattannaṃ tveva kāyāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Yadi koci hantā natthi, kathaṃ tesaṃ satthappahāroti tattha codanāyāha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">sattannaṃ tvevā</span>ti sattannameva. <span class="bld">Iti</span>saddo hettha nipātamattaṃ. <span class="bld">Pahata</span>nti paharitaṃ. Ekatodhārādikaṃ <span class="bld">satthaṃ.</span> Antareneva pavisati, na tesu. Idaṃ vuttaṃ hoti – <span class="bld">kevalaṃ</span> ‘‘ahaṃ imaṃ jīvitā voropemī’’ti tesaṃ tathā <span class="bld">saññāmattameva,</span> hananaghātanādi pana paramatthato nattheva kāyānaṃ avikopanīyabhāvatoti.</p>
  156. <p class="subhead">Nigaṇṭhanāṭaputtavādavaṇṇanā</p>
  157. <p class="bodytext"><a name="para177"></a><span class="paranum">177</span>. Cattāro <a name="M2.0052"></a> yāmā bhāgā catuyāmaṃ, catuyāmaṃ eva <span class="bld">cātuyāmaṃ.</span> Bhāgattho hi idha <span class="bld">yāma</span>-saddo yathā ‘‘rattiyā paṭhamo yāmo’’ti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.368). So panettha bhāgo saṃvaralakkhitoti āha <span class="bld">‘‘catukoṭṭhāsena saṃvarena saṃvuto’’</span>ti, saṃyamattho vā <span class="bld">yāma</span>saddo yamanaṃ saññamanaṃ yāmoti katvā. ‘‘Yatatto’’tiādīsu viya hi anupasaggopi saupasaggo viya saññamatthavācako, so pana catūhi ākārehīti āha <span class="bld">‘‘catukoṭṭhāsena saṃvarenā’’</span>ti. Ākāro koṭṭhāsoti hi atthato ekaṃ. Vārito sabbavāri yassāyaṃ <span class="bld">sabbavārivārito</span> yathā ‘‘agyāhito’’ti. Tenāha <span class="bld">‘‘vāritasabbaudako’’</span>ti. Vārisaddena cettha vāriparibhogo vutto yathā ‘‘rattūparato’’ti. Paṭikkhitto sabbasītodako tapparibhogo yassāti tathā. <span class="bld">Ta</span>nti sītodakaṃ. <span class="bld">Sabbavāriyutto</span>ti saṃvaralakkhaṇamattaṃ kathitaṃ. <span class="bld">Sabbavāridhuto</span>ti pāpanijjaralakkhaṇaṃ. <span class="bld">Sabbavāriphuṭo</span>ti kammakkhayalakkhaṇanti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘sabbenā’’</span>tiādimāha, <span class="bld">sabbena pāpavāraṇena yutto</span>ti hi sabbappakārena saṃvaralakkhaṇena pāpavāraṇena samannāgato. <span class="bld">Dhutapāpo</span>ti sabbena nijjaralakkhaṇena pāpavāraṇena vidhutapāpo. <span class="bld">Phuṭṭho</span>ti aṭṭhannampi kammānaṃ khepanena mokkhappattiyā kammakkhayalakkhaṇena sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho, taṃ patvā ṭhitoti attho. ‘‘Dveyeva gatiyo bhavanti, anaññā’’tiādīsu (dī. ni. 1.258; 2.34; 3.199, 200; ma. ni. 2.384, 398) viya gamusaddo niṭṭhānatthoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘koṭippattacitto’’</span>ti, mokkhādhigamena uttamamariyādappattacittoti attho. Kāyādīsu indriyesu saṃyametabbassa abhāvato <a name="V2.0046"></a> <span class="bld">saṃyatacitto.</span> Atīte hettha ta-saddo. Saṃyametabbassa avasesassa abhāvato <span class="bld">suppatiṭṭhitacitto. Kiñci sāsanānuloma</span>nti pāpavāraṇaṃ sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Asuddhaladdhitāyā</span>ti ‘‘atthi jīvo, so ca siyā nicco, siyā anicco’’ti (dī. ni. ṭī. 1.177). Evamādimalīnaladdhitāya. <span class="bld">Sabbā</span>ti kammapakativibhāgādivisayāpi sabbā nijjhānakkhantiyo. <span class="bld">Diṭṭhiyevā</span>ti micchādiṭṭhiyo eva jātā.</p>
  158. <p class="subhead">Sañcayabelaṭṭhaputtavādavaṇṇanā</p>
  159. <p class="bodytext"><a name="para179-181"></a><span class="paranum">179-181</span>. <span class="bld">Amarāvikkhepe</span> <a name="M2.0053"></a> <span class="bld">vuttanayo evā</span>ti brahmajāle amarāvikkhepavādavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.61) vuttanayo eva. Kasmā? Vikkhepabyākaraṇabhāvato, tatheva ca tattha vikkhepavādassa āgatattā.</p>
  160. <p class="subhead">Paṭhamasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā</p>
  161. <p class="bodytext"><a name="para182"></a><span class="paranum">182</span>. <span class="bld">Pīḷetvā</span>ti telayantena uppīḷetvā, iminā rañño ābhogamāha. Vadato hi ābhogavasena sabbattha atthanicchayo. Aṭṭhakathācariyā ca tadābhogaññū, paramparābhatatthassāvirodhino ca, tasmā sabbattha yathā tathā vacanokāsaladdhabhāvamattena attho na vutto, atha kho tesaṃ vattumicchitavasenāti gahetabbaṃ, evañca katvā tattha tattha atthuddhārādivasena atthavivecanā katāti.</p>
  162. <p class="bodytext"><a name="para183"></a><span class="paranum">183</span>. <span class="bld">Yathā te rucceyyā</span>ti idāni mayā pucchiyamāno attho yathā tava citte rucceyya, tayā citte ruccethāti attho. Kammatthe hetaṃ kiriyāpadaṃ. Mayā vā dāni pucchiyamānamatthaṃ tava sampadānabhūtassa roceyyātipi vaṭṭati. Gharadāsiyā kucchismiṃ jāto <span class="bld">antojāto.</span> Dhanena kīto <span class="bld">dhanakkīto.</span> Bandhaggāhagahito <span class="bld">karamarānīto.</span> Sāmameva yena kenaci hetunā dāsabhāvamupagato <span class="bld">sāmaṃdāsabyopagato. Sāma</span>nti hi sayameva. <span class="bld">Dāsabya</span>nti dāsabhāvaṃ. Koci dāsopi samāno alaso kammaṃ akaronto ‘‘kammakāro’’ti na vuccati, so pana na tathābhūtoti visesanametanti āha <span class="bld">‘‘analaso’’</span>tiādi. <span class="bld">Dūrato</span>ti dūradesato āgataṃ. <span class="bld">Paṭhamamevā</span>ti attano āsannataraṭṭhānupasaṅkamanato pageva puretarameva. <span class="bld">Uṭṭhahatī</span>ti gāravavasena uṭṭhahitvā tiṭṭhati, paccuṭṭhātīti vā attho. <span class="bld">Pacchā</span>ti sāmikassa nipajjāya pacchā. <span class="bld">Sayanato avuṭṭhite</span>ti rattiyā vibhāyanavelāya seyyato avuṭṭhite. <span class="bld">Paccūsakālato</span>ti atītarattiyā paccūsakālato<a name="V2.0047"></a>. <span class="bld">Yāva sāmino rattiṃ niddokkamana</span>nti aparāya bhāviniyā rattiyā padosavelāyaṃ yāva niddokkamanaṃ. Yā atītarattiyā paccūsavelā, bhāviniyā ca padosavelā, etthantare sabbakiccaṃ katvā pacchā nipatatīti vuttaṃ <a name="M2.0054"></a> hoti. <span class="bld">Kiṃ kāramevā</span>ti kiṃ karaṇīyameva kinti pucchāya kātabbato, pucchitvā kātabbaveyyāvaccanti attho. Paṭissaveneva samīpacāritā vuttāti āha <span class="bld">‘‘paṭisuṇanto vicaratī’’</span>ti. Paṭikuddhaṃ mukhaṃ oloketuṃ na visahatītipi dasseti <span class="bld">‘‘tuṭṭhapahaṭṭha’’</span>nti iminā.</p>
  163. <p class="bodytext"><span class="bld">Devo viyā</span>ti ādhipaccaparivārādisamannāgato padhānadevo viya, tena maññe-saddo idha upamatthoti ñāpeti yathā ‘‘akkhāhataṃ maññe aṭṭhāsi rañño mahāsudassanassa antepuraṃ upasobhayamāna’’nti (dī. ni. 2.245). <span class="bld">So vatassāha</span>nti ettha so vata assaṃ ahanti padacchedo, so rājā viya ahampi bhaveyyaṃ. Kenāti ce? Yadi puññāni kareyyaṃ, tenāti atthoti āha <span class="bld">‘‘so vata aha’’</span>ntiādi. <span class="bld">Vata</span>saddo upamāyaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘evarūpo’’</span>ti. <span class="bld">Puññānī</span>ti uḷārataraṃ puññaṃ sandhāya vuttaṃ aññadā katapuññato uḷārāya pabbajjāya adhippetattā. <span class="bld">‘‘So vatassāya’’</span>ntipi pāṭhe so rājā viya ayaṃ ahampi assaṃ. Kathaṃ? ‘‘Yadi puññāni kareyya’’nti atthasambhavato <span class="bld">‘‘ayamevattho’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Assa</span>nti hi uttamapurisayoge ahaṃ-saddo appayuttopi ayaṃ-saddena parāmasanato payutto viya hoti. So ahaṃ evarūpo assaṃ vata, yadi puññāni kareyyanti paṭhamapāṭhassa atthamicchanti keci. Evaṃ sati dutiyapāṭhe ‘‘ayamevattho’’ti avattabbo siyā tattha ayaṃ-saddena ahaṃ-saddassa parāmasanato, ‘‘so’’ti ca parāmasitabbassa aññassa sambhavato. <span class="bld">Ya</span>nti dānaṃ. <span class="bld">Satabhāgampī</span>ti satabhūtaṃ bhāgampi, raññā dinnadānaṃ satadhā katvā tattha ekabhāgampīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Yāvajīvaṃ na sakkhissāmi dātu</span>nti yāvajīvaṃ dānatthāya ussāhaṃ karontopi satabhāgamattampi dātuṃ na sakkhissāmi, tasmā pabbajissāmīti pabbajjāyaṃ ussāhaṃ katvāti attho. <span class="bld">‘‘Yaṃnūnā’’</span>ti nipāto parivitakkanattheti vuttaṃ <span class="bld">‘‘evaṃ cintanabhāva’’</span>nti.</p>
  164. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyena pihito</span>ti kāyena saṃvaritabbassa kāyadvārena pavattanakassa pāpadhammassa saṃvaraṇavasena pidahito. Ussukkavacanavasena panattho vihareyya-padena sambajjhitabbattāti āha <span class="bld">‘‘akusalapavesanadvāraṃ thaketvā’’</span>ti. Hutvāti hi seso. <span class="bld">Akusalapavesanadvāra</span>nti ca kāyakammabhūtānamakusalānaṃ pavesanabhūtaṃ kāyaviññattisaṅkhātaṃ dvāraṃ. <span class="bld">Sesapadadvayepī</span>ti <a name="M2.0055"></a> ‘‘vācāya saṃvuto, manasā saṃvuto’’ti padadvayepi. <span class="bld">Ghāsacchādanena paramatāyā</span>ti ghāsacchādanapariyesane sallekhavasena paramatāya, ukkaṭṭhabhāve vā saṇṭhito ghāsacchādanamattameva paramaṃ pamāṇaṃ koṭi etassa<a name="V2.0048"></a>, na tato paraṃ kiñci āmisajātaṃ pariyesati, paccāsisati cāti <span class="bld">ghāsacchādanaparamo,</span> tassa bhāvo <span class="bld">ghāsacchādanaparamatā</span>tipi aṭṭhakathāmuttako nayo. Ghasitabbo asitabboti ghāso, āhāro, ābhuso chādeti paridahati etenāti <span class="bld">acchādanaṃ,</span> nivāsanaṃ, apica ghasanaṃ <span class="bld">ghāso,</span> ābhuso chādīyate <span class="bld">acchādana</span>ntipi yujjati. <span class="bld">Etadatthampī</span>ti ghāsacchādanatthāyāpi. <span class="bld">Anesana</span>nti ekavīsatividhampi ananurūpamesanaṃ.</p>
  165. <p class="bodytext"><span class="bld">Vivekaṭṭhakāyāna</span>nti gaṇasaṅgaṇikato pavivitte ṭhitakāyānaṃ, sambandhībhūtānaṃ kāyavivekoti sambandho. <span class="bld">Nekkhammābhiratāna</span>nti jhānābhiratānaṃ. <span class="bld">Paramavodānappattāna</span>nti tāya eva jhānābhiratiyā paramaṃ uttamaṃ vodānaṃ cittavisuddhiṃ pattānaṃ. <span class="bld">Nirupadhīna</span>nti kilesūpadhiabhisaṅkhārūpadhīhi accantavigatānaṃ. Visaṅkhāraṃ vuccati nibbānaṃ, tadadhigamanetā <span class="bld">visaṅkhāragatā,</span> arahanto, tesaṃ. <span class="bld">‘‘Evaṃ vutte’’</span>ti iminā <span class="bld">mahāniddese</span> (mahāni. 7, 9) āgatabhāvaṃ dasseti. Ettha ca paṭhamo viveko itarehi dvīhi vivekehi sahāpi vattabbo itaresu siddhesu tassāpi sijjhanato, vinā ca tasmiṃ siddhepi itare samasijjhanato. Tathā dutiyopi. Tatiyo pana itarehi saheva vattabbo. Na vinā itaresu siddhesuyeva tassa sijjhanatoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāyā’’</span>tiādi tadadhippāyavibhāvanaṃ. Tattha gaṇe janasamāgame sannipatanaṃ <span class="bld">gaṇasaṅgaṇikā,</span> taṃ <span class="bld">pahāya. Kāyena eko viharati</span> vicarati puggalavasena asahāyattā. Citte kilesānaṃ sannipatanaṃ <span class="bld">cittakilesasaṅgaṇikā,</span> taṃ <span class="bld">pahāya. Eko viharati</span> kilesavasena asahāyattā. Maggassa ekacittakkhaṇikattā, gotrabhuādīnañca ārammaṇakaraṇamattattā na tesaṃ vasena sātisayā nibbutisukhasamphusanā, phalasamāpattinirodhasamāpattivasena pana sātisayāti āha <span class="bld">‘‘phalasamāpattiṃ vā nirodhasamāpattiṃ vā’’</span>ti. Phalapariyosāno hi nirodho. <span class="bld">Pavisitvā</span>ti samāpajjanavasena antokatvā. <span class="bld">Nibbānaṃ patvā</span>ti ettha ussukkavacanametaṃ ārammaṇakaraṇena, cittacetasikānaṃ nirodhena ca <a name="M2.0056"></a> nibbutipajjanassa adhippetattā. <span class="bld">Codanatthe</span>ti jānāpetuṃ ussāhakaraṇatthe.</p>
  166. <p class="bodytext"><a name="para184"></a><span class="paranum">184</span>. <span class="bld">Abhiharitvā</span>ti abhimukhabhāvena netvā. <span class="bld">Na</span>nti tathā pabbajjāya viharantaṃ. <span class="bld">Abhihāro</span>ti nimantanavasena abhiharaṇaṃ. ‘‘Cīvarādīhi payojanaṃ sādhessāmī’’ti vacanasesena yojanā. Tathā ‘‘yenattho, taṃ vadeyyāthā’’ti. <span class="bld">Cīvarādivekalla</span>nti cīvarādīnaṃ lūkhatāya vikalabhāvaṃ. <span class="bld">Tadubhayampī</span>ti tadeva abhihāradvayampi. <span class="bld">Sappāya</span>nti sabbagelaññāpaharaṇavasena upakārāvahaṃ. Bhāvino anatthassa ajananavasena paripālanaṃ rakkhāgutti. Paccuppannassa pana anatthassa <a name="V2.0049"></a> nisedhavasena paripālanaṃ āvaraṇagutti. Kimatthiyaṃ ‘‘dhammika’nti visesananti āha <span class="bld">‘‘sā panesā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vihārasīmāyā</span>ti upacārasīmāya, lābhasīmāya vā.</p>
  167. <p class="bodytext"><a name="para185"></a><span class="paranum">185</span>. Kevalo yadi-evaṃ-saddo pubbe vuttatthāpekkhakoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yadi tava dāso’’</span>tiādi. <span class="bld">Evaṃ sante</span>ti evaṃ labbhamāne sati. Dutiyaṃ upādāya paṭhamabhāvo, tasmā ‘‘paṭhama’’nti bhaṇanto aññassāpi atthitaṃ dīpeti. Tadeva ca kāraṇaṃ katvā rājāpi evamāhāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘paṭhamanti bhaṇanto’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Tenevā</span>ti paṭhamasaddena aññassāpi atthitādīpaneneva.</p>
  168. <p class="subhead">Dutiyasandiṭṭhikasāmaññaphalavaṇṇanā</p>
  169. <p class="bodytext"><a name="para186"></a><span class="paranum">186</span>. <span class="bld">Kasatī</span>ti vilekhati kasiṃ karoti. <span class="bld">Gahapatiko</span>ti ettha <span class="bld">ka</span>-saddo appatthoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ekagehamatte jeṭṭhako’’</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – gahassa pati <span class="bld">gahapati,</span> khuddako gahapati <span class="bld">gahapatiko</span> ekasmiññeva gehamatte jeṭṭhakattāti, khuddakabhāvo panassa gehavasenevāti katvā ‘‘ekagehamatte’’ti vuttaṃ. Tena hi anekakulajeṭṭhakabhāvaṃ paṭikkhipati, gahaṃ, gehanti ca atthato samānameva. <span class="bld">Kara</span>saddo balimhīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘balisaṅkhāta’’</span>nti. <span class="bld">Karotī</span>ti abhinipphādeti sampādeti. <span class="bld">Vaḍḍhetī</span>ti uparūpari uppādanena mahantaṃ sannicayaṃ karoti.</p>
  170. <p class="bodytext">Kasmā tadubhayampi vuttanti āha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. Appampi pahāya pabbajituṃ dukkaranti dassanañca pageva mahantanti viññāpanatthaṃ. Esā hi kathikānaṃ <a name="M2.0057"></a> pakati, yadidaṃ yena kenaci pakārena atthantaraviññāpananti. Appampi pahāya pabbajituṃ dukkarabhāvo pana majjhimanikāye majjhimapaṇṇāsake <span class="bld">laṭukikopamasuttena</span> (ma. ni. 2.148 ādayo) dīpetabbo. Vuttañhi tattha ‘‘seyyathāpi udāyi puriso daliddo assako anāḷhiyo, tassa’ssa ekaṃ agārakaṃ oluggaviluggaṃ kākātidāyiṃ naparamarūpaṃ, ekā khaṭopikā oluggaviluggā naparamarūpā’’ti vitthāro. Yadi appampi bhogaṃ pahāya pabbajituṃ dukkaraṃ, kasmā dāsavārepi bhogaggahaṇaṃ na katanti āha <span class="bld">‘‘dāsavāre panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Attanopi anissaro</span>ti attānampi sayamanissaro. Yathā ca dāsassa bhogāpi abhogāyeva parāyattabhāvato, evaṃ ñātayopīti dāsavāre ñātiparivaṭṭaggahaṇampi na katanti daṭṭhabbaṃ. Parivaṭṭati paramparabhāvena samantato āvaṭṭatīti <span class="bld">parivaṭṭo,</span> ñātiyeva. Tenāha <span class="bld">‘‘ñātiyeva ñātiparivaṭṭo’’</span>ti.</p>
  171. <p class="subhead">Paṇītatarasāmaññaphalavaṇṇanā</p>
  172. <p class="bodytext"><a name="para189"></a><span class="paranum">189</span>. <span class="bld">Ta</span>nti <a name="V2.0050"></a> yathā dāsavāre ‘‘evamevā’’ti vuttaṃ, na tathā idha kassakavāre, tadavacanaṃ kasmāti anuyuñjeyya ceti attho. <span class="bld">Evamevāti vuccamāne</span>ti yathā paṭhamadutiyāni sāmaññaphalāni paññattāni, tathāyeva paññapetuṃ sakkā nu khoti vutte. <span class="bld">Evarūpāhī</span>ti yathāvuttadāsakassakūpamāsadisāhi upamāhi. <span class="bld">Sāmaññaphalaṃ dīpetuṃ pahoti</span> anantapaṭibhānatāya vicittanayadesanabhāvato. <span class="bld">Tatthā</span>ti evaṃ dīpane. <span class="bld">Pariyantaṃ nāma natthi</span> anantanayadesanabhāvato, savane vā asantosanena bhiyyo bhiyyo sotukāmatājananato sotukāmatāya pariyantaṃ nāma natthīti attho. <span class="bld">Tathāpī</span>ti ‘‘desanāya uttaruttarādhikanānānayavicittabhāve satipī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.189) ācariyena vuttaṃ, satipi evaṃ apariyantabhāvetipi yujjati. Anumānañāṇena <span class="bld">cintetvā. Upari visesa</span>nti taṃ ṭhapetvā tadupari visesameva sāmaññaphalaṃ <span class="bld">pucchanto.</span> Kasmāti āha <span class="bld">‘‘savane’’</span>tiādi. Etena imamatthaṃ dīpeti – anekatthā samānāpi saddā vatticchānupubbikāyeva taṃtadatthadīpakāti.</p>
  173. <p class="bodytext"><span class="bld">Sādhukaṃ sādhūti ekatthametaṃ</span> sādhusaddasseva ka-kārena vaḍḍhetvā vuttattā. Teneva hi sādhukasaddassatthaṃ vadantena sādhusaddo atthuddhāravasena <a name="M2.0058"></a> udāhaṭo. Tena ca nanu sādhukasaddasseva atthuddhāro vattabbo, na sādhusaddassāti codanā nisedhitā. <span class="bld">Āyācane</span>ti abhimukhaṃ yācane, abhipatthanāyanti attho. <span class="bld">Sampaṭicchane</span>ti paṭiggahaṇe. <span class="bld">Sampahaṃsane</span>ti saṃvijjamānaguṇavasena haṃsane tosane, udaggatākaraṇeti attho.</p>
  174. <p class="bodytext"><span class="bld">Sādhu dhammarucī</span>ti gāthā ummādantījātake (jā. 2.18.101). Tatthāyamaṭṭhakathāvinicchayapaveṇī – sucaritadhamme rocetīti <span class="bld">dhammaruci,</span> dhammaratoti attho. Tādiso hi jīvitaṃ jahantopi akattabbaṃ na karoti. <span class="bld">Paññāṇavā</span>ti paññavā ñāṇasampanno. <span class="bld">Mittānamaddubbho</span>ti mittānaṃ adussanabhāvo. ‘‘Adūsako anupaghātako’’ti (dī. ni. ṭī. 1.189) ācariyena vuttaṃ. ‘‘Adrubbho’’tipi pāṭho da-kārassa dra-kāraṃ katvā.</p>
  175. <p class="bodytext"><span class="bld">Daḷhīkamme</span>ti sātaccakiriyāyaṃ. <span class="bld">Āṇattiya</span>nti āṇāpane. <span class="bld">Idhāpī</span>ti sāmaññaphalepi. <span class="bld">Assā</span>ti sādhukasaddassa. ‘‘Suṇohi sādhukaṃ manasi karohī’’ti hi sādhukasaddena savanamanasikārānaṃ sātaccakiriyāpi tadāṇāpanampi jotitaṃ hoti. Āyācaneneva ca uyyojanasāmaññato āṇatti saṅgahitāti na sā visuṃ atthuddhāre vuttā. Āṇārahassa hi āṇatti<a name="V2.0051"></a>, tadanarahassa āyācananti viseso. <span class="bld">Sundarepī</span>ti sundaratthepi. Idāni yathāvuttena sādhukasaddassa atthattayena pakāsitaṃ visesaṃ dassetuṃ, tassa vā atthattayassa idha yogyataṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘daḷhīkammatthena hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Suggahitaṃ gaṇhanto</span>ti suggahitaṃ katvā gaṇhanto. <span class="bld">Sundara</span>nti bhāvanapuṃsakaṃ. <span class="bld">Bhaddaka</span>nti pasatthaṃ, <span class="bld">‘‘dhamma’’</span>nti iminā sambandho. <span class="bld">Sundaraṃ bhaddaka</span>nti vā savanānuggahaṇe pariyāyavacanaṃ.</p>
  176. <p class="bodytext"><span class="bld">Manasi karohī</span>ti ettha na ārammaṇapaṭipādanalakkhaṇo manasikāro, atha kho vīthipaṭipādanajavanapaṭipādanamanasikārapubbake citte ṭhapanalakkhaṇoti dassento <span class="bld">‘‘āvajja, samannāharā’’</span>ti āha. <span class="bld">Avikkhittacitto</span>ti yathāvuttamanasikāradvayapubbakāya cittapaṭipāṭiyā ekārammaṇe ṭhapanavasena anuddhatacitto hutvā. <span class="bld">Nisāmehī</span>ti suṇāhi, anaggharatanamiva vā suvaṇṇamañjusāya dullabhadhammaratanaṃ citte paṭisāmehītipi attho<a name="M2.0059"></a>. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘citte karohī’’</span>ti. Evaṃ padadvayassa paccekaṃ yojanāvasena atthaṃ dassetvā idāni paṭiyogīvasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sotindriyavikkhepavāraṇaṃ</span> savane niyojanavasena kiriyantarapaṭisedhanato, tena sotaṃ odahāti atthaṃ dasseti. <span class="bld">Manindriyavikkhepavāraṇaṃ</span> manasikārena daḷhīkammaniyojanena aññacintāpaṭisedhanato. <span class="bld">Byañjanavipallāsaggāhavāraṇaṃ</span> ‘‘sādhuka’’nti visesetvā vuttattā. <span class="bld">Atthavipallāsaggāhavāraṇe</span>pi esa nayo.</p>
  177. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhāraṇūpaparikkhādīsū</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>-saddena tulanatīraṇādike, diṭṭhiyā suppaṭivedhe ca saṅgaṇhāti. Yathādhippetamatthaṃ byañjeti pakāseti, sayametenāti vā <span class="bld">byañjanaṃ,</span> sabhāvanirutti, saha byañjanenāti <span class="bld">sabyañjano,</span> byañjanasampannoti attho. Sahappavatti hi ‘‘sampannatā samavāyatā vijjamānatā’’tiādinā anekavidhā, idha pana sampannatāyeva tadaññassa asambhavato, tasmā ‘‘saha byañjanenā’’ti nibbacanaṃ katvāpi ‘‘byañjanasampanno’’ti (dī. ni. ṭī. 1.189) attho ācariyena vuttoti daṭṭhabbaṃ, yathā taṃ ‘‘na kusalā akusalā, kusalapaṭipakkhā’’ti (dha. sa. 1) araṇīyato upagantabbato anudhātabbato <span class="bld">attho,</span> catupārisuddhisīlādi, saha atthenāti <span class="bld">sāttho,</span> vuttanayena atthasampannoti attho. Sādhukapadaṃ ekameva samānaṃ āvuttinayādivasena ubhayattha yojetabbaṃ. Kathanti āha <span class="bld">‘‘yasmā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dhammo</span> nāma tanti. <span class="bld">Desanā</span> nāma tassā manasā vavatthāpitāya tantiyā desanā. <span class="bld">Attho</span> nāma tantiyā attho. <span class="bld">Paṭivedho</span> nāma tantiyā, tantiatthassa ca yathābhūtāvabodho. Yasmā cete dhammadesanātthapaṭivedhā sasādīhi viya mahāsamuddo mandabuddhīhi dukkhogāhā, alabbhaneyyapatiṭṭhā ca, tasmā gambhīrā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yasmā…pe… manasi karohī’’</span>ti. Ettha ca paṭivedhassa dukkarabhāvato <a name="V2.0052"></a> dhammatthānaṃ dukkhogāhatā, desanāñāṇassa dukkarabhāvato desanāya, uppādetumasakkuṇeyyatāya, tabbisayañāṇuppattiyā ca dukkarabhāvato paṭivedhassa dukkhogāhatā veditabbā. Yamettha vattabbaṃ, taṃ <span class="bld">nidānavaṇṇanāyaṃ</span> vuttameva.</p>
  178. <p class="bodytext">‘‘Suṇāhi sādhuka’’nti <span class="bld">‘‘sādhukaṃ manasi karohī’’</span>ti vadanto na kevalaṃ atthakkamato eva ayaṃ yojanā, atha kho saddakkamatopi ubhayattha sambandhattāti dasseti. <span class="bld">‘‘Sakkā mahārājā’’</span>ti idhāpi ‘‘aññampi diṭṭheva <a name="M2.0060"></a> dhamme sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ…pe… paṇītatarañcā’’ti idamanuvattatīti āha <span class="bld">‘‘evaṃ paṭiññātaṃ sāmaññaphaladesana’’</span>nti. Vitthārato bhāsananti atthameva daḷhaṃ karoti <span class="bld">‘‘desessāmīti saṃkhittadīpana’’</span>ntiādinā. Hi-saddo cettha luttaniddiṭṭho. Idaṃ vuttaṃ hoti – <span class="bld">desanaṃ</span> nāma uddisanaṃ. <span class="bld">Bhāsanaṃ</span> nāma niddisanaṃ paribyattakathanaṃ. Tenāyamattho sambhavatīti yathāvuttamatthaṃ sagāthāvaggasaṃyutte <span class="bld">vaṅgīsasutte</span> (saṃ. ni. 1.214) gāthāpadena sādhetuṃ <span class="bld">‘‘tenāhā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  179. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāḷikāyiva nigghoso</span>ti sāḷikāya nigghoso viya, yathā sāḷikāya ālāpo madhuro kaṇṇasukho pemanīyo, evanti attho. <span class="bld">Paṭibhāna</span>nti cetassa visesanaṃ liṅgabhedassapi visesanassa dissanato yathā ‘‘guṇo pamāṇa’’nti. <span class="bld">Paṭibhāna</span>nti ca saddo vuccati paṭibhāti taṃtadākārena dissatīti katvā. <span class="bld">Udīrayī</span>ti uccārayi, vuccati vā, kammagabbhañcetaṃ kiriyāpadaṃ. Iminā cetaṃ dīpeti – āyasmantaṃ dhammasenāpatiṃ thometukāmena desanābhāsanānaṃ visesaṃ dassentena pabhinnapaṭisambhidena <span class="bld">āyasmatā vaṅgīsattherena</span> ‘‘saṅkhittena, vitthārenā’’ti ca visesanaṃ kataṃ, tenāyamattho viññāyatīti.</p>
  180. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ vutte</span>ti ‘‘bhāsissāmī’’ti vutte. ‘‘Na kira bhagavā saṅkhepeneva desessati, atha kho vitthārenapi bhāsissatī’’ti hi taṃ padaṃ sutvāva <span class="bld">ussāhajāto</span> sañjātussāho, haṭṭhatuṭṭhoti attho. Ayamācariyassa adhippāyo. Apica ‘‘tena hi mahārāja suṇohi sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti vuttaṃ sabbampi uyyojanapaṭiññākaraṇappakāraṃ ussāhajananakāraṇaṃ sabbeneva ussāhasambhavato, tasmā <span class="bld">evaṃ vutte</span>ti ‘‘suṇohi, sādhukaṃ manasi karohi, bhāsissāmī’’ti vutte sabbeheva tīhipi padehi ussāhajātoti attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Paccassosī</span>ti pati assosi bhagavato vacanasamanantarameva pacchā assosi, ‘‘sakkā pana bhante’’tiādinā vā pucchitvā puna ‘‘evaṃ bhante’’ti assosīti attho. Taṃ pana patissavanaṃ atthato sampaṭicchanamevāti <a name="V2.0053"></a> āha <span class="bld">‘‘sampaṭicchi, paṭiggahesī’’</span>ti. Teneva hi ‘‘iti attho’’ti avatvā <span class="bld">‘‘iti vuttaṃ hotī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  181. <p class="bodytext"><a name="para190"></a><span class="paranum">190</span>. ‘‘Athassa <a name="M2.0061"></a> bhagavā etadavocā’’ti vacanasambandhamattaṃ dassetvā ‘‘etaṃ avocā’’ti padaṃ vibhajitvā atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘idānī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">‘‘Idhā’’</span>ti iminā vuccamānaṃ adhikaraṇaṃ tathāgatassa uppattiṭṭhānabhūtaṃ lokamevādhippetanti dasseti <span class="bld">‘‘desopadese nipāto’’</span>ti iminā. Desassa upadisanaṃ <span class="bld">desopadeso,</span> tasmiṃ. Yadi sabbattha desopadese, athāyamattho na vattabbo avuttepi labbhamānattāti codanāyāha <span class="bld">‘‘svāya’’</span>ntiādi. Sāmaññabhūtaṃ idhasaddaṃ gaṇhitvā ‘‘svāya’’nti vuttaṃ, na tu yathāvisesitabbaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘katthaci padapūraṇamattamevā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.190). <span class="bld">Lokaṃ upādāya vuccati</span> lokasaddena samānādhikaraṇabhāvato. <span class="bld">Idha loke</span>ti ca jātikkhettaṃ, tatthāpi ayaṃ cakkavāḷo adhippeto. <span class="bld">Sāsanamupādāya vuccati</span> ‘‘samaṇo’’ti saddantarasannidhānato. Ayañhi catukaṅguttarapāḷi. Tattha <span class="bld">paṭhamo samaṇo</span>ti sotāpanno. <span class="bld">Dutiyo samaṇo</span>ti sakadāgāmī. Vuttañhetaṃ tattheva –</p>
  182. <p class="indent">‘‘Katamo ca bhikkhave paṭhamo samaṇo? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hotī’’ti, (a. ni. 4.241) ‘‘katamo ca bhikkhave dutiyo samaṇo? Idha bhikkhave bhikkhu tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā rāgadosamohānaṃ tanuttā sakadāgāmī hotī’’ti (a. ni. 4.241) ca ādi.</p>
  183. <p class="bodytext"><span class="bld">Okāsa</span>nti kañci padesamupādāya vuccati ‘‘tiṭṭhamānassā’’ti saddantarasannidhānato.</p>
  184. <p class="bodytext"><span class="bld">Idheva tiṭṭhamānassā</span>ti imissaṃyeva indasālaguhāyaṃ patiṭṭhamānassa, <span class="bld">devabhūtassa me sato</span>ti devabhāvena, devo hutvā vā bhūtassa samānassa. <span class="bld">Me</span>ti anādarayoge sāmivacanaṃ. Puna <span class="bld">me</span>ti kattutthe. Idañhi sakkapañhato udāhaṭaṃ.</p>
  185. <p class="bodytext"><span class="bld">Padapūraṇamattameva</span> okāsāpadisanassāpi asambhavena atthantarassa abodhanato. Pubbe vuttaṃ tathāgatassa uppattiṭṭhānabhūtameva sandhāya <span class="bld">‘‘loka’’</span>nti vuttaṃ. Purimaṃ uyyojanapaṭiññākaraṇavisaye ālapananti <a name="M2.0062"></a> puna <span class="bld">‘‘mahārājā’’</span>ti ālapati. ‘‘Araha’’nti ādayo saddā vitthāritāti yojanā. Atthato hi vitthāraṇaṃ saddamukheneva hotīti ubhayattha saddaggahaṇaṃ kataṃ. Yasmā pana ‘‘aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgato’’tiādinā (udā. aṭṭha. 18; itivu. aṭṭha. 38) tathāgata-saddo <a name="V2.0054"></a> <span class="bld">udānaṭṭhakathādīsu,</span> ‘‘araha’’nti ādayo ca <span class="bld">visuddhimaggaṭīkāyaṃ</span> (visuddhi. ṭī. 1.130) aparehipi pakārehi vitthāritā ācariyena, tasmā tesu vuttanayenapi tesamattho veditabbo. Tathāgatassa sattanikāyantogadhatāya ‘‘idha pana sattaloko adhippeto’’ti vatvā tatthāyaṃ yasmiṃ sattanikāye, yasmiñca okāse uppajjati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sattaloke uppajjamānopi cā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Na devaloke, na brahmaloke</span>ti ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato āgamissati.</p>
  186. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassāparenā</span>ti tassa nigamassa aparena, tato bahīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tato</span>ti mahāsālato. <span class="bld">Orato majjhe</span>ti abbhantaraṃ majjhimapadeso. <span class="bld">Evaṃ paricchinne</span>ti pañcanimittabaddhā sīmā viya pañcahi yathāvuttanimittehi paricchinne. <span class="bld">Aḍḍhateyyayojanasate</span>ti paṇṇāsayojanehi ūnatiyojanasate. Ayañhi majjhimajanapado mudiṅgasaṇṭhāno, na samaparivaṭṭo, na ca samacaturasso, ujukena katthaci asītiyojano hoti, katthaci yojanasatiko, tathāpi cesa kuṭilaparicchedena miniyamāno pariyanta parikkhepato navayojanasatiko hoti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘navayojanasate’’</span>ti. <span class="bld">Asītimahātherā</span>ti yebhuyyavasena vuttaṃ sunāparantakassa puṇṇattherassāpi mahāsāvakesu pariyāpannattā. Sunāparantajanapado hi paccantavisayo. Tathā hi ‘‘candanamaṇḍalamāḷapaṭiggahaṇe bhagavā na tattha aruṇaṃ uṭṭhapetī’’ti <span class="bld">majjhimāgama-</span> (ma. ni. aṭṭha. 4.397) <span class="bld">saṃyuttāgamaṭṭhakathāsu</span> (saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.88-89) vuttaṃ. <span class="bld">Sārappattā</span>ti kulabhogissariyādivasena, sīlasārādivasena ca sārabhūtā. <span class="bld">Brāhmaṇagahapatikā</span>tibrahmāyupokkharasātiādibrāhmaṇā ceva anāthapiṇḍikādigahapatikā ca.</p>
  187. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti majjhimapadese, tasmiṃyeva ‘‘uppajjatī’’ti vacane vā. <span class="bld">Sujātāyā</span>ti evaṃnāmikāya paṭhamaṃ saraṇagamanikāya <span class="bld">yasatthera</span>mātuyā. Catūsu panetesu vikappesu paṭhamo buddhabhāvāya āsannatarapaṭipattidassanavasena <a name="M2.0063"></a> vutto. Āsannatarāya hi paṭipattiyā ṭhitopi ‘‘uppajjatī’’ti vuccati uppādassa ekantikattā, pageva paṭipattiyā matthake ṭhito. Dutiyo buddhabhāvāvahapabbajjato paṭṭhāya āsannamattapaṭipattidassanavasena, tatiyo buddhakaradhammapāripūrito paṭṭhāya buddhabhāvāya paṭipattidassanavasena. Na hi mahāsattānaṃ antimabhavūpapattito paṭṭhāya bodhisambhārasambharaṇaṃ nāma atthi buddhatthāya kālamāgamayamāneneva tattha patiṭṭhanato. Catuttho buddhabhāvakaradhammasamārambhato paṭṭhāya bodhiyā niyatabhāvadassanena. Bodhiyā hi niyatabhāvappattito pabhuti ‘‘buddho uppajjatī’’ti viññūhi vattuṃ sakkā uppādassa ekantikattā. Yathā pana ‘‘sandanti nadiyo’’ti sandanakiriyāya avicchedamupādāya vattamānappayogo<a name="V2.0055"></a>, evaṃ uppādatthāya paṭipajjanakiriyāya avicchedamupādāya catūsupi vikappesu <span class="bld">‘‘uppajjati nāmā’’</span>ti vuttaṃ, pavattāparatavattamānavacanañcetaṃ. Catubbidhañhi vattamānalakkhaṇaṃ saddasatthe pakāsitaṃ –</p>
  188. <p class="gatha1">‘‘Niccapavatti samīpo, pavattuparato tathā;</p>
  189. <p class="gathalast">Pavattāparato ceva, vattamāno catubbidho’’ti.</p>
  190. <p class="bodytext">Yasmā pana buddhānaṃ sāvakānaṃ viya na paṭipāṭiyā iddhividhañāṇādīni uppajjanti, saheva pana arahattamaggena sakalopi sabbaññutaññāṇādiguṇarāsi āgato nāma hoti, tasmā tesaṃ nipphattasabbakiccattā arahattaphalakkhaṇe uppanno nāmāti <span class="bld">ekaṅguttaravaṇṇanāyaṃ</span> (a. ni. aṭṭha. 1.1.170) vuttaṃ. Asati hi nipphattasabbakiccatte na tāvatā ‘‘uppanno’’ti vattumarahati. <span class="bld">Sabbapaṭhamaṃ uppannabhāva</span>nti catūsu vikappesu sabbapaṭhamaṃ ‘‘tathāgato sujātāya…pe… uppajjati nāmā’’ti vuttaṃ tathāgatassa uppannatāsaṅkhātaṃ atthibhāvaṃ. Tadeva <span class="bld">sandhāya uppajjatīti vuttaṃ</span> buddhabhāvāya āsannatarapaṭipattiyaṃ ṭhitasseva adhippetattā. Ayameva hi attho mukhyato uppajjatīti vattabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘tathāgato…pe… attho’’</span>ti.</p>
  191. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘uppanno’’ti vutte atītakālavasena koci atthaṃ gaṇheyyāti tannivattanatthaṃ ‘‘uppanno hotī’’ti vuttaṃ. ‘‘Uppannā dhammā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā 17) viya hi idha uppannasaddo paccuppannakāliko. Nanu ca arahattaphalasamaṅgīsaṅkhāto uppannoyeva tathāgato pavedanadesanādīni sādheti, atha kasmā <a name="M2.0064"></a> yathāvutto arahattamaggapariyosāno uppajjamānoyeva tathāgato adhippeto. Na hi so pavedanadesanādīni sādheti madhupāyāsabhojanato yāva arahattamaggo, tāva tesaṃ kiccānamasādhanatoti? Na hevaṃ daṭṭhabbaṃ, buddhabhāvāya āsannatarapaṭipattiyaṃ ṭhitassa uppajjamānassa gahaṇeneva arahattaphalasamaṅgīsaṅkhātassa uppannassāpi gahitattā. Kāraṇaggahaṇeneva hi phalampi gahitaṃ tadavinābhāvittā. Iti pavedanadesanādisādhakassa arahattaphalasamaṅginopi tathāgatassa gahetabbattā neyyatthamidaṃ ‘‘uppajjatī’’ti vacanaṃ daṭṭhabbanti. Tathā hi <span class="bld">aṅguttaraṭṭhakathāyaṃ</span> (a. ni. aṭṭha. 1.1.170) uppajjamāno, uppajjati, uppannoti tīhi kālehi atthavibhajane ‘‘dīpaṅkarapādamūle laddhabyākaraṇato yāva anāgāmiphalā uppajjamāno nāma, arahattamaggakkhaṇe pana uppajjati nāma, arahattaphalakkhaṇe uppanno nāmā’’ti vuttaṃ. Ayamettha <span class="bld">ācariyadhammapālattherassa</span> mati. Yasmā pana <span class="bld">ekaṅguttaraṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘ekapuggalo bhikkhave loke uppajjamāno uppajjatī’’ti (a. ni. 1.170) suttapadavaṇṇanāyaṃ <a name="V2.0056"></a> ‘‘imasmimpi sutte arahattaphalakkhaṇaṃyeva sandhāya uppajjatī’’ti vuttaṃ, ‘‘uppanno hotīti ayañhettha attho’’ti (a. ni. aṭṭha. 1.1.170) āgataṃ, tasmā idhāpi arahattaphalakkhaṇameva sandhāya uppajjatīti vuttanti dasseti ‘‘sabbapaṭhamaṃ uppannabhāvaṃ sandhāyā’’ti iminā. Tenāha <span class="bld">‘‘uppanno hotīti ayañhettha attho’’</span>ti. <span class="bld">Sabbapaṭhamaṃ uppannabhāva</span>nti ca sabbaveneyyānaṃ paṭhamataraṃ arahattaphalavasena uppannabhāvanti attho. <span class="bld">‘‘Uppanno hotī’’</span>ti ca iminā arahattaphalakkhaṇavasena atītakālaṃ dassetīti. Ayameva ca nayo aṅguttaraṭīkākārena <span class="bld">ācariyasāriputtattherena</span> adhippetoti.</p>
  192. <p class="bodytext"><span class="bld">So bhagavā</span>ti yo so tathāgato ‘‘araha’’ntiādinā pakittitaguṇo, so bhagavā. Idāni vattabbaṃ imasaddena nidasseti vuccamānatthassa parāmasanato. Idaṃ vuttaṃ hoti – nayidaṃ mahājanassa sammukhamattaṃ sandhāya ‘‘imaṃ loka’’nti vuttaṃ, atha kho ‘‘sadevaka’’ntiādinā vakkhamānaṃ anavasesapariyādānaṃ sandhāyāti. <span class="bld">‘‘Saha devehi sadevaka’’</span>ntiādinā yathāvākyaṃ padanibbacanaṃ vuttaṃ, yathāpadaṃ pana ‘‘sadevako’’tiādinā vattabbaṃ, ime ca tagguṇasaṃviññāṇabāhiratthasamāsā. Ettha hi avayavena viggaho, samudāyo samāsattho hoti lokāvayavena <a name="M2.0065"></a> kataviggahena lokasamudāyassa yathārahaṃ labbhamānattā. Samavāyajotakasahasaddayoge hi ayameva samāso viññāyati. <span class="bld">Devehī</span>ti ca pañcakāmāvacaradevehi, arūpāvacaradevehi vā. <span class="bld">Brahmunā</span>ti rūpāvacarārūpāvacarabrahmunā, rūpāvacarabrahmunā eva vā, bahukattukādīnamiva nesaṃ siddhi. <span class="bld">Pajātattā</span>ti yathāsakaṃ kammakilesehi pakārena nibbattakattā.</p>
  193. <p class="bodytext">Evaṃ vacanatthato atthaṃ dassetvā vacanīyatthato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ</span> pārisesañāyena itaresaṃ padantarehi visuṃ gahitattā. <span class="bld">Chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ</span> paccāsattiñāyena. Tattha hi māro jāto, tannivāsī ca. Yasmā cesa dāmarikarājaputto viya tattha vasitattā pākaṭo, tasmā santesupi aññesu vasavattimahārājādīsu pākaṭatarena teneva visesetvā vuttoti, ayañca nayo <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 2.290) pakāsitova. Māraggahaṇena cettha taṃsambandhino devāpi gahitā okāsalokena saddhiṃ sattalokassa gahaṇato. Evañhi vasavattisattalokassa anavasesapariyādānaṃ hoti. <span class="bld">Brahmakāyikādibrahmaggahaṇa</span>mpi paccāsattiñāyena. <span class="bld">Paccatthikapaccāmittasamaṇabrāhmaṇaggahaṇa</span>nti paccatthikā eva paccāmittā, teyeva samaṇabrāhmaṇā, tesaṃ gahaṇaṃ tathā, tena bāhirakasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ vuttaṃ, nidassanamattañcetaṃ apaccatthikapaccāmittānampi tesaṃ iminā gahaṇato. <span class="bld">Samitapāpabāhitapāpasamaṇabrāhmaṇaggahaṇa</span>nti <a name="V2.0057"></a> pana sāsanikasamaṇabrāhmaṇānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Kāmaṃ ‘‘sadevaka’’ntiādivisesanānaṃ vaseneva sattavisayopi lokasaddo viññāyati samavāyatthavasena tulyayogavisayattā tesaṃ, ‘‘salomako sapakkhako’’tiādīsu pana vijjamānatthavasena atulyayogavisayepi ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato abyabhicārenatthañāpakaṃ pajāgahaṇanti āha <span class="bld">‘‘pajāvacanena sattalokaggahaṇa’’</span>nti, na pana lokasaddena sattalokassa aggahitattā evaṃ vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tīhi padehi okāsalokena saddhiṃ sattaloko’’</span>ti. Sadevakādivacanena upapattidevānaṃ, sassamaṇabrāhmaṇīvacanena visuddhidevānañca gahitattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sadeva…pe… manussaggahaṇa’’</span>nti. Tattha <span class="bld">sammutidevā</span> rājāno<a name="M2.0066"></a>. <span class="bld">Avasesamanussaggahaṇa</span>nti sammutidevehi, samaṇabrāhmaṇehi ca avasiṭṭhamanussānaṃ gahaṇaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti etesu padesu. <span class="bld">Tīhi padehī</span>ti sadevakasamārakasabrahmakapadehi. <span class="bld">Dvīhī</span>ti sassamaṇabrāhmaṇīsadevamanussapadehi. Samāsapadatthesu sattalokassapi vuttanayena gahitattā <span class="bld">‘‘okāsalokena saddhiṃ sattaloko’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  194. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Aparo nayo’’</span>tiādinā aparampi vacanīyatthamāha. Arūpinopi sattā attano āneñjavihārena viharanto ‘‘dibbantīti devā’’ti idaṃ nibbacanaṃ laddhumarahantīti āha <span class="bld">‘‘sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito’’</span>ti. Tenevāha bhagavā <span class="bld">brahmajālādīsu</span> ‘‘ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyata’’ntiādi, (a. ni. 3.197) arūpāvacarabhūto okāsaloko, sattaloko ca gahitoti attho. Evaṃ <span class="bld">chakāmāvacaradevaloko, rūpī brahmaloko</span>ti etthāpi. Chakāmāvacaradevalokassa savisesaṃ māravase pavattanato vuttaṃ <span class="bld">‘‘samārakaggahaṇena chakāmāvacaradevaloko’’</span>ti. So hi tassa dāmarikassa viya vasapavattanokāso. <span class="bld">Rūpī brahmaloko gahito</span> pārisesañāyena arūpībrahmalokassa visuṃ gahitattā. <span class="bld">Catuparisavasenā</span>ti khattiyabrāhmaṇagahapatisamaṇacātumahārājikatāvatiṃsamārabrahmasaṅkhātāsu aṭṭhasu parisāsu khattiyādicatuparisavaseneva tadaññāsaṃ sadevakādiggahaṇena gahitattā. Kathaṃ panettha catuparisavasena manussaloko gahitoti? ‘‘Sassamaṇabrāhmaṇi’’nti iminā samaṇaparisā, brāhmaṇaparisā ca gahitā, ‘‘sadevamanussa’’nti iminā khattiyaparisā, gahapatiparisā cāti. ‘‘Paja’’nti iminā pana imāyeva catasso parisā vuttā. Catuparisasaṅkhātaṃ pajanti hi idha attho.</p>
  195. <p class="bodytext">Aññathā gahetabbamāha <span class="bld">‘‘sammutidevehi vā saha manussaloko’’</span>ti. Kathaṃ pana gahitoti? ‘‘Sassamaṇabrāhmaṇi’’nti iminā samaṇabrāhmaṇā gahitā, ‘‘sadevamanussa’’nti iminā sammutidevasaṅkhātā khattiyā, gahapatisuddasaṅkhātā ca avasesamanussāti. Ito pana aññesaṃ manussasattānamabhāvato <a name="V2.0058"></a> ‘‘paja’’nti iminā eteyeva catūhi pakārehi ṭhitā manussasattā vuttā. Catukulappabhedaṃ pajanti hi idha attho. Evaṃ vikappadvayepi pajāgahaṇena catuparisādivasena manussānaññeva gahitattā <a name="M2.0067"></a> idāni avasesasattepi saṅgahetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘avasesasabbasattaloko vā’’</span>ti vuttaṃ. Etthāpi catuparisavasena gahitena manussalokena saha avasesasabbasattaloko gahito, sammutidevehi vā saha avasesasabbasattalokoti yojetabbaṃ. Nāgagaruḷādivasena ca avasesasabbasattaloko. Idaṃ vuttaṃ hoti – catuparisasahito avasesasuddanāgasupaṇṇanerayikādisattaloko, catukulappabhedamanussasahito vā avasesanāgasupaṇṇanerayikādisattaloko gahitoti.</p>
  196. <p class="bodytext">Ettāvatā bhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetvā idāni tena tena visesena abhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicetthā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ukkaṭṭhaparicchedato</span>ti ukkaṃsagatiparicchedato, tabbijānanenāti vuttaṃ hoti. Paṭhamanayena hi pañcasu gatīsu devagatipariyāpannāva pañcakāmaguṇasamaṅgitāya, dīghāyukatāyāti evamādīhi visesehi seṭṭhā. Dutiyanayena pana arūpino dūrasamugghāṭitakilesadukkhatāya, santapaṇītaāneñjavihārasamaṅgitāya, ativiya dīghāyukatāyāti evamādīhi visesehi ativiya ukkaṭṭhā. Ācariyehi pana dutiyanayameva sandhāya vuttaṃ. Evaṃ paṭhamapadeneva padhānanayena sabbalokassa sacchikatabhāve siddhepi iminā kāraṇavisesena sesapadāni vuttānīti dasseti <span class="bld">‘‘tato yesa’’</span>ntiādinā. <span class="bld">Tato</span>ti paṭhamapadato paraṃ āhāti sambandho. ‘‘Chakāmāvacarissaro’’ tiyeva vutte sakkādīnampi tassa ādhipaccaṃ siyāti āsaṅkānivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘vasavattī’’</span>ti vuttaṃ, tena sāhasikakaraṇena vasavattāpanameva tassādhipaccanti dasseti. So hi chaṭṭhadevalokepi anissaro tattha vasavattidevarājasseva issarattā. Tenāha bhagavā <span class="bld">aṅguttarāgama</span>vare aṭṭhanipāte <span class="bld">dānānisaṃsasutte</span> ‘‘tatra bhikkhave vasavattī devaputto dānamayaṃ puññakiriyavatthuṃ atirekaṃ karitvā…pe… paranimmitavasavattī deve dasahi ṭhānehi adhigaṇhātī’’ti (a. ni. 8.36) vitthāro. <span class="bld">Majjhimāgamaṭṭhakathāya</span>mpi vuttaṃ ‘‘tatra hi vasavattirājā rajjaṃ kāreti, māro pana ekasmiṃ padese attano parisāya issariyaṃ pavattento rajjapaccante dāmarikarājaputto viya vasatī’’ti (ma. ni. 1.60) <span class="bld">‘‘brahmā mahānubhāvo’’</span>tiādi <a name="M2.0068"></a> dasasahassiyaṃ mahābrahmuno vasena vadati. ‘‘Ukkaṭṭhaparicchedato’’ti hi heṭṭhā vuttameva. <span class="bld">‘‘Ekaṅguliyā’’</span>tiādi ekadesena mahānubhāvatādassanaṃ. <span class="bld">Anuttara</span>nti seṭṭhaṃ navalokuttaraṃ. <span class="bld">Puthū</span>ti bahukā, visuṃ bhūtā vā. <span class="bld">Ukkaṭṭhaṭṭhānāna</span>nti ukkaṃsagatikānaṃ. <span class="bld">Bhāvānukkamo</span>ti bhāvavasena paresamajjhāsayānurūpaṃ ‘‘sadevaka’’ntiādipadānaṃ anukkamo, bhāvavasena <a name="V2.0059"></a> anusandhikkamo vā <span class="bld">bhāvānukkamo,</span> atthānañceva padānañca anusandhānapaṭipāṭīti attho, ayameva vā pāṭho tathāyeva <span class="bld">samantapāsādikāyaṃ</span> (pārā. aṭṭha. verañjakaṇḍavaṇṇanā 1) diṭṭhattā, <span class="bld">ācariyasāriputtattherena</span> (sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā) ca vaṇṇitattā. ‘‘Vibhāvanānukkamo’’tipi pāṭho dissati, so pana tesu adiṭṭhattā na sundaro.</p>
  197. <p class="bodytext">Idāni porāṇakānaṃ saṃvaṇṇanānayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘porāṇā panāhū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha aññapadena niravasesasattalokassa gahitattā sabbattha <span class="bld">avasesaloka</span>nti anavasesapariyādānaṃ vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tibhavūpage satte’’</span>ti, tedhātukasaṅkhāte tayo bhave upagatasatteti attho. <span class="bld">Tīhākārehī</span>ti devamārabrahmasahitatāsaṅkhātehi tīhi ākārehi. <span class="bld">Tīsu padesū</span>ti ‘‘sadevaka’’ntiādīsu tīsu padesu. <span class="bld">Pakkhipitvā</span>ti atthavasena saṅgahetvā. Teyeva tibhavūpage satte ‘‘sassamaṇabrāhmaṇiṃ, sadevamanussa’’nti padadvaye pakkhipatīti ñāpetuṃ <span class="bld">‘‘punā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tena tenākārenā</span>ti sadevakattādinā, sassamaṇabrāhmaṇībhāvādinā ca tena tena pakārena. ‘‘Tibhavūpage satte’’ti vatvā <span class="bld">‘‘tedhātukamevā’’</span>ti vadantā okāsalokena saddhiṃ sattaloko gahitoti dassenti. Tedhātukameva pariyādinnanti porāṇā panāhūti yojanā.</p>
  198. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāma</span>nti attanā. Aññatthāpohanena, antogadhāvadhāraṇena vā tappaṭisedhanamāha <span class="bld">‘‘aparaneyyo hutvā’’</span>ti, aparehi anabhijānāpetabbo hutvāti attho. <span class="bld">Abhiññā</span>ti ya-kāralopaniddeso yathā ‘‘paṭisaṅkhā yoniso’’ti (ma. ni. 1.23, 422; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 4.120; a. ni. 6.58; mahāni. 206) vuttaṃ <span class="bld">‘‘abhiññāyā’’</span>ti. Abhisaddena na visesanamattaṃ jotitaṃ, atha kho visesanamukhena karaṇampīti dasseti <span class="bld">‘‘adhikena ñāṇenā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Anumānādipaṭikkhepo</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena <a name="M2.0069"></a> upamānaatthāpattisaddantarasannidhānasampayogavippayogasahacaraṇādinā kāraṇalesamattena pavedanaṃ saṅgaṇhāti ekappamāṇattā. Sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya hi sabbadhammapaccakkhā buddhā bhagavanto. <span class="bld">Bodheti viññāpetī</span>ti saddato atthavacanaṃ. <span class="bld">Pakāsetī</span>ti adhippāyato. Evaṃ sabbattha vivecitabbo.</p>
  199. <p class="bodytext"><span class="bld">Anuttaraṃ vivekasukha</span>nti phalasamāpattisukhaṃ. <span class="bld">Hitvāpī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddaggahaṇaṃ phalasamāpattiyā antarā ṭhitikāpi kadāci bhagavato desanā hotīti katvā kataṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento yasmiṃ khaṇe parisā sādhukāraṃ vā deti, yathāsutaṃ vā dhammaṃ paccavekkhati, taṃ khaṇampi pubbābhogena paricchinditvā phalasamāpattiṃ samāpajjati, yathāparicchedañca samāpattito vuṭṭhāya pubbe <a name="V2.0060"></a> ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya dhammaṃ desetīti aṭṭhakathāsu (ma. ni. aṭṭha. 2.387) vuttovāyamattho. <span class="bld">Appaṃ vā bahuṃ vā desento</span>ti ugghaṭitaññussa vasena appaṃ vā vipañcitaññussa, neyyassa ca vasena bahuṃ vā desento. Kathaṃ desetīti āha <span class="bld">‘‘ādimhipī’’</span>tiādi. Dhammassa kalyāṇatā niyyānikatāya, niyyānikatā ca sabbaso anavajjabhāvenevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘anavajjameva katvā’’</span>ti. <span class="bld">Desanāyā</span>ti pariyattidhammassa desakāyattena hi āṇādividhinā atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanāti pariyattidhammo vuccati. Kiñcāpi avayavavinimutto samudāyo nāma paramatthato koci natthi, yesu pana avayavesu samudāyarūpena avekkhitesu gāthādisamaññā, taṃ tato bhinnaṃ viya katvā saṃsāmivohāramāropetvā dassento <span class="bld">‘‘atthi desanāya ādimajjhapariyosāna’’</span>nti āha. <span class="bld">Sāsanassā</span>ti paṭipattidhammassa. Sāsitabbapuggalagatena hi yathāparādhādinā sāsitabbabhāvena anusāsanaṃ, tadaṅgavinayādivasena vinayananti katvā paṭipattidhammo ‘‘sāsana’’nti vuccati. Atthi sāsanassa ādimajjhapariyosānanti sambandho. <span class="bld">Catuppadikāyapī</span>ti ettha <span class="bld">pi</span>-saddo sambhāvane, tena evaṃ appakatarāyapi ādimajjhapariyosānesu kalyāṇatā, pageva bahutarāyāti sambhāveti. Padañcettha gāthāya catutthaṃso, yaṃ ‘‘pādo’’tipi vuccati, eteneva tipādikachapādikāsupi yathāsambhavaṃ vibhāgaṃ dasseti. Evaṃ suttāvayave kalyāṇattayaṃ dassetvā sakalepi sutte dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekānusandhikassā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha nātibahuvibhāgaṃ yathānusandhinā ekānusandhikaṃ <a name="M2.0070"></a> sandhāya ‘‘ekānusandhikassā’’ti āha. Itarasmiṃ pana teneva dhammavibhāgena ādimajjhapariyosānā labbhantīti <span class="bld">‘‘anekānusandhikassā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Nidāna</span>nti <span class="bld">ānandattherena</span> ṭhapitaṃ kāladesadesakaparisādiapadisanalakkhaṇaṃ nidānaganthaṃ. <span class="bld">Idamavocā</span>ti nigamanaṃ upalakkhaṇameva ‘‘iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vutta’’nti nigamanassapi gahetabbato. Saṅgītikārakehi ṭhapitānipi hi nidānanigamanāni satthu desanāya anuvidhānato tadantogadhānevāti veditabbaṃ. <span class="bld">Ante anusandhī</span>ti sabbapacchimo anusandhi.</p>
  200. <p class="bodytext">‘‘<span class="bld">Sīlasamādhivipassanā’’</span>tiādinā sāsanassa idha paṭipattidhammataṃ vibhāveti. <span class="bld">Vinayaṭṭhakathāyaṃ</span> pana ‘‘sāsanadhammo’’ti vuttattā –</p>
  201. <p class="gatha1">‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;</p>
  202. <p class="gathalast">Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti. (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183; netti. 30, 50, 116, 124);</p>
  203. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V2.0061"></a> vuttassa satthusāsanassa pakāsako pariyattidhammo eva sīlādiatthavasena kalyāṇattayavibhāvane vutto. Idha pana paṭipattiyeva. Tena vakkhati ‘‘idha desanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippeta’’nti. <span class="bld">Sīlasamādhivipassanā ādi nāma</span> sāsanasampattibhūtānaṃ uttarimanussadhammānaṃ mūlabhāvato. <span class="bld">Kusalānaṃ dhammāna</span>nti anavajjadhammānaṃ. <span class="bld">Diṭṭhī</span>ti vipassanā, avinābhāvato panettha samādhiggahaṇaṃ. Mahāvaggasaṃyutte <span class="bld">bāhiyasuttapada</span>midaṃ (saṃ. ni. 5.381). Kāmaṃ sutte ariyamaggassa antadvayavigamena tesaṃ majjhimapaṭipadābhāvo vutto, majjhimabhāvasāmaññato pana sammāpaṭipattiyā ārambhanipphattīnaṃ majjhimabhāvassāpi sādhakabhāve yuttanti āha <span class="bld">‘‘atthi bhikkhave, majjhimā paṭipadā tathāgatena abhisambuddhāti evaṃ vutto ariyamaggo majjhaṃ nāmā’’</span>ti, sīlasamādhivipassanāsaṅkhātānaṃ ārambhānaṃ, phalanibbānasaṅkhātānañca nipphattīnaṃ vemajjhabhāvato ariyamaggo majjhaṃ nāmāti adhippāyo. Saupādisesanibbānadhātuvasena <span class="bld">phalaṃ pariyosānaṃ nāma,</span> anupādisesanibbānadhātuvasena pana <span class="bld">nibbānaṃ. </span> Sāsanapariyosānā hi nibbānadhātu. Maggassa nipphatti phalavasena, nibbānasacchikiriyāya ca hoti tato paraṃ kattabbābhāvatoti vā evaṃ vuttaṃ. Idāni tesaṃ dvinnampi sāsanassa pariyosānataṃ āgamena sādhetuṃ <span class="bld">‘‘etadatthaṃ ida’’</span>ntiādimāha. Etadeva <a name="M2.0071"></a> phalaṃ attho yassāti <span class="bld">etadatthaṃ. Brāhmaṇā</span>ti piṅgalakocchabrāhmaṇaṃ bhagavā ālapati. Idañhi majjhimāgame mūlapaṇṇāsake <span class="bld">cūḷasāropamasutta</span> (ma. ni. 1.312 ādayo) padaṃ. Etadeva phalaṃ sāraṃ yassāti <span class="bld">etaṃsāraṃ</span> niggahitāgamena. Tathā <span class="bld">etaṃpariyosānaṃ. Nibbānogadha</span>nti nibbānantogadhaṃ. <span class="bld">Āvuso visākhā</span>ti dhammadinnāya theriyā visākhagahapatimālapanaṃ. Idañhi <span class="bld">cūḷavedallasutte</span> (ma. ni. 1.460 ādayo) <span class="bld">‘‘sātthaṃ sabyañjana’’</span>ntiādisaddantarasannidhānato <span class="bld">‘‘idha desanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippeta’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  204. <p class="bodytext">Evaṃ saddapabandhavasena desanāya kalyāṇattayavibhāgaṃ dassetvā tadatthavasenapi dassento <span class="bld">‘‘bhagavā hī’’</span>tiādimāha. Atthatopi hi tassādhippetabhāvaṃ <span class="bld">hi</span>-saddena samattheti. Tathā samatthanamukhena ca atthavasena kalyāṇattayavibhāgaṃ dassetīti. Atthato panetaṃ dassento yo tasmiṃ tasmiṃ atthe katavidhi saddapabandho gāthāsuttavasena vavatthito pariyattidhammoyeva idha desanāti vutto, tassa cattho visesato sīlādi evāti āha <span class="bld">‘‘ādimhi sīla’’</span>ntiādi. Visesakathanañhetaṃ. Sāmaññato pana sīlaggahaṇena sasambhārasīlaṃ gahitaṃ, tathā maggaggahaṇena sasambhāramaggoti atthattayavasena anavasesato pariyattiatthaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Itarathā hi kalyāṇattayavibhāgo asabbasādhāraṇo siyā. Ettha ca sīlamūlakattā sāsanassa sīlena ādikalyāṇatā vuttā, sāsanasampattiyā vemajjhabhāvato maggena majjhekalyāṇatā. Nibbānādhigamato <a name="V2.0062"></a> uttari karaṇīyābhāvato nibbānena pariyosānakalyāṇatā. <span class="bld">Tenā</span>ti sīlādidassanena. Atthavasena hi idha desanāya ādikalyāṇādibhāvo vutto. <span class="bld">‘‘Tasmā’’</span>tiādi yathāvuttānusārena sotūnamanusāsanīdassanaṃ.</p>
  205. <p class="bodytext"><span class="bld">Esā</span>ti yathāvuttākārena kathanā. <span class="bld">Kathikasaṇṭhitī</span>ti dhammakathikassa saṇṭhānaṃ kathanavasena samavaṭṭhānaṃ.</p>
  206. <p class="bodytext"><span class="bld">Vaṇṇanā</span> atthavivaraṇā, pasaṃsanā vā. <span class="bld">Na so sātthaṃ deseti</span> niyyānatthavirahato tassā desanāya. <span class="bld">Tasmā</span>ti catusatipaṭṭhānādiniyyānatthadesanato. <span class="bld">Ekabyañjanādiyuttā</span>ti sithiladhanitādibhedesu dasasu <a name="M2.0072"></a> byañjanesu ekappakāreneva, dvippakāreneva vā byañjanena yuttā <span class="bld">damiḷa</span>bhāsā viya. <span class="bld">Sabbaniroṭṭhabyañjanā</span>ti vivaṭakaraṇatāya oṭṭhe aphusāpetvā uccāretabbato sabbathā oṭṭhaphusanarahitavimuttabyañjanā <span class="bld">kirāta</span>bhāsā viya. <span class="bld">Sabbavissaṭṭhabyañjanā</span>ti sabbasseva vissajjanīyayuttatāya sabbathā vissaggabyañjanā <span class="bld">savara</span>bhāsā viya. <span class="bld">Sabbaniggahitabyañjanā</span>ti sabbasseva sānusāratāya sabbathā bindusahitabyañjanā pārasikādi<span class="bld">milakkhu</span>bhāsā viya. Evaṃ ‘‘damiḷakirātasavaramilakkhūnaṃ bhāsā viyā’’ti idaṃ paccekaṃ yojetabbaṃ. <span class="bld">Milakkhū</span>ti ca pārasikādayo. Sabbāpesā byañjanekadesavaseneva pavattiyā aparipuṇṇabyañjanāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘byañjanapāripūriyā abhāvato abyañjanā nāmā’’</span>ti.</p>
  207. <p class="bodytext">Ṭhānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabbamakkharaṃ pañcasu vaggesu paṭhamatatiyaṃ <span class="bld">sithilaṃ.</span> Tāni asithilāni katvā uccāretabbamakkharaṃ tesveva dutiyacatutthaṃ <span class="bld">dhanitaṃ.</span> Dvimattakālamakkharaṃ <span class="bld">dīghaṃ.</span> Ekamattakālaṃ <span class="bld">rassaṃ.</span></p>
  208. <p class="gatha1">Pamāṇaṃ ekamattassa, nimīsumīsato’ bravuṃ;</p>
  209. <p class="gathalast">Aṅguliphoṭakālassa, pamāṇenāpi abravuṃ.</p>
  210. <p class="bodytext">Saññogaparaṃ, dīghañca <span class="bld">garukaṃ.</span> Asaṃyogaparaṃ rassaṃ <span class="bld">lahukaṃ.</span> Ṭhānakaraṇāni niggahetvā avivaṭena mukhena uccāretabbaṃ <span class="bld">niggahitaṃ.</span> Parapadena sambajjhitvā uccāretabbaṃ <span class="bld">sambandhaṃ.</span> Tathā asambajjhitabbaṃ <span class="bld">vavatthitaṃ.</span> Ṭhānakaraṇāni vissaṭṭhāni katvā vivaṭena mukhena uccāretabbaṃ <span class="bld">vimuttaṃ.</span> <span class="bld">Dasadhā</span>tiādīsu evaṃ sithilādivasena byañjanabuddhisaṅkhātassa akkharuppādakacittassa dasahi pakārehi byañjanānaṃ pabhedoti attho. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni, yathādhippetatthassa <a name="V2.0063"></a> ca byañjanato pakāsanato <span class="bld">byañjanānī</span>ti, byañjanabuddhiyā vā karaṇabhūtāya byañjanānaṃ dasadhā pabhedotipi yujjati.</p>
  211. <p class="bodytext"><span class="bld">Amakkhetvā</span>ti amilecchetvā avināsetvā, ahāpetvāti attho. Tadatthamāha <span class="bld">‘‘paripuṇṇabyañjanameva katvā’’</span>ti, yamatthaṃ bhagavā ñāpetuṃ ekagāthaṃ, ekavākyampi deseti, tamatthaṃ parimaṇḍalapadabyañjanāya eva desanāya desetīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tasmā</span>ti paripuṇṇabyañjanadhammadesanato<a name="M2.0073"></a>. <span class="bld">Kevala</span>saddo idha anavasesavācako. Na avomissatādivācakoti āha <span class="bld">‘‘sakalādhivacana’’</span>nti. <span class="bld">Paripuṇṇa</span>nti sabbaso puṇṇaṃ. Taṃ panatthato ūnādhikanisedhananti vuttaṃ <span class="bld">‘‘anūnādhikavacana’’</span>nti. Tattha yadatthaṃ desito, tassa sādhakattā anūnatā veditabbā, tabbidhurassa pana asādhakattā anadhikatā. Upanetabbassa vā vodānatthassa avuttassa abhāvato anūnatā, apanetabbassa saṃkilesatthassa vuttassa abhāvato anadhikatā. <span class="bld">Sakala</span>nti sabbabhāgavantaṃ. <span class="bld">Paripuṇṇa</span>nti sabbaso puṇṇameva. Tenāha <span class="bld">‘‘ekadesenāpi aparipuṇṇā natthī’’</span>ti. <span class="bld">Aparisuddhā desanā hoti</span> taṇhāya saṃkiliṭṭhattā. Lokehi taṇhāya āmasitabbato <span class="bld">lokāmisā,</span> cīvarādayo paccayā, tesu agadhitacittatāya <span class="bld">lokāmisanirapekkho. Hitapharaṇenā</span>ti hitato pharaṇena hitūpasaṃhārena visesanabhūtena. <span class="bld">Mettābhāvanāya</span> karaṇabhūtāya <span class="bld">muduhadayo. Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenā</span>ti sakalasaṃkilesato, vaṭṭadukkhato ca uddharaṇākārasaṇṭhitena, kāruññādhippāyenāti vuttaṃ hoti.</p>
  212. <p class="bodytext">‘‘Ito paṭṭhāya dassāmi, evañca dassāmī’’ti samādātabbaṭṭhena dānaṃ <span class="bld">vataṃ.</span> Paṇḍitapaññattatāya seṭṭhaṭṭhena brahmaṃ, brahmānaṃ vā seṭṭhānaṃ cariyanti dānameva <span class="bld">brahmacariyaṃ.</span> Macchariyalobhādiniggahaṇena samāciṇṇattā dānameva <span class="bld">suciṇṇaṃ. Iddhī</span>ti deviddhi. <span class="bld">Jutī</span>ti pabhā, ānubhāvo vā. <span class="bld">Balavīriyūpapattī</span>ti mahatā balena, vīriyena ca samannāgamo. <span class="bld">Nāgā</span>ti varuṇanāgarājānaṃ vidhurapaṇḍitassa ālapanaṃ.</p>
  213. <p class="bodytext"><span class="bld">Dānapatī</span>ti dānasāmino. <span class="bld">Opānabhūta</span>nti udakatitthamiva bhūtaṃ.</p>
  214. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhīrā</span>ti so vidhurapaṇḍitamālapati.</p>
  215. <p class="bodytext"><span class="bld">Madhussavo</span>ti madhurasasandanaṃ. <span class="bld">Puñña</span>nti puññaphalaṃ, kāraṇavohārena vuttaṃ. Brahmaṃ, brahmānaṃ vā cariyanti <span class="bld">brahmacariyaṃ,</span> veyyāvaccaṃ. Esa nayo sesesupi.</p>
  216. <p class="bodytext"><span class="bld">Tittiriya</span>nti <a name="V2.0064"></a> tittirasakuṇarājena bhāsitaṃ.</p>
  217. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññatra tāhī</span>ti paradārabhūtāhi vajjetvā. <span class="bld">Amha</span>nti amhākaṃ.</p>
  218. <p class="bodytext">Tapassī<a name="M2.0074"></a>, lūkho, jegucchī, pavivittoti catubbidhassa dukkarassa katattā <span class="bld">caturaṅgasamannāgataṃ. Suda</span>nti nipātamattaṃ. <span class="bld">Lomahaṃsanasuttaṃ majjhimāgame mūlapaṇṇāsake, ‘‘mahāsīhanādasutta’’</span>ntipi (ma. ni. 1.146) taṃ vadanti.</p>
  219. <p class="bodytext"><span class="bld">Iddha</span>nti samiddhaṃ. <span class="bld">Phīta</span>nti phullitaṃ. <span class="bld">Vitthārika</span>nti vitthārabhūtaṃ. <span class="bld">Bāhujañña</span>nti bahūhi janehi niyyānikabhāvena ñātaṃ. <span class="bld">Puthubhūta</span>nti bahubhūtaṃ. <span class="bld">Yāva devamanussehī</span>ti ettha devalokato yāva manussalokā supakāsitanti adhippāyavasena <span class="bld">pāsādikasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.170) vuttaṃ, yāva devā ca manussā cāti attho. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā sikkhattayasaṅgahaṃ sakalasāsanaṃ idha ‘‘brahmacariya’’nti adhippetaṃ, tasmā. ‘‘Brahmacariya’’nti iminā samānādhikaraṇāni sabbapadāni yojetvā atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘so dhammaṃ desetī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">‘‘Evaṃ desento cā’’</span>ti hi iminā brahmacariyasaddena dhammasaddādīnaṃ samānatthataṃ dasseti, ‘‘dhammaṃ desetī’’ti vatvāpi ‘‘brahmacariyaṃ pakāsetī’’ti vacanaṃ sarūpato atthappakāsanatthanti ca vibhāveti.</p>
  220. <p class="bodytext"><a name="para191"></a><span class="paranum">191</span>. <span class="bld">Vuttappakārasampada</span>nti yathāvuttaādikalyāṇatādippabhedaguṇasampadaṃ. Dūrasamussāritamānasseva sāsane sammāpaṭipatti sambhavati, na mānajātikassāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘nihatamānattā’’</span>ti. <span class="bld">Ussannattā</span>ti bahulabhāvato. Bhogarūpādivatthukā madā suppaheyyā honti nimittassa anavaṭṭhānato, na tathā kulavijjādimadā nimittassa samavaṭṭhānato. Tasmā khattiyabrāhmaṇakulīnānaṃ pabbajitānampi jātivijjaṃ nissāya mānajappanaṃ duppajahanti āha <span class="bld">‘‘yebhuyyena…pe… mānaṃ karontī’’</span>ti. <span class="bld">Vijātitāyā</span>ti viparītajātitāya, hīnajātitāyāti attho. Yebhuyyena upanissayasampannā sujātikā eva, na dujjātikāti evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Patiṭṭhātuṃ na sakkontī</span>ti sīle patiṭṭhahituṃ na ussahanti, suvisuddhaṃ katvā sīlaṃ rakkhituṃ na sakkontīti vuttaṃ hoti. Sīlameva hi sāsane patiṭṭhā, <span class="bld">patiṭṭhātu</span>nti vā saccapaṭivedhena lokuttarāya patiṭṭhāya patiṭṭhātuṃ. Sā hi nippariyāyato sāsane patiṭṭhā nāma.</p>
  221. <p class="bodytext">Evaṃ byatirekato atthaṃ vatvā anvayatopi vadati <span class="bld">‘‘gahapatidārakā panā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Kacchehi</span> <a name="V2.0065"></a> <span class="bld">sedaṃ muñcantehī</span>ti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Tathā <span class="bld">piṭṭhiyā loṇaṃ pupphamānāyā</span>ti, sedaṃ muñcantakacchā <a name="M2.0075"></a> loṇaṃ pupphamānapiṭṭhikā hutvā, tehi vā pakārehi lakkhitāti attho. <span class="bld">Bhūmiṃ kasitvā</span>ti bhūmiyā kassanato, khettūpajīvanatoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tādisassā</span>ti jātimantūpanissayassa. Dubbalaṃ <span class="bld">mānaṃ.</span> Balavaṃ <span class="bld">dappaṃ. Kamma</span>nti parikammaṃ. <span class="bld">‘‘Itarehī’’</span>tiādinā ‘‘ussannattā’’ti hetupadaṃ vivarati. <span class="bld">‘‘Itī’’</span>ti vatvā tadaparāmasitabbaṃ dasseti <span class="bld">‘‘nihatamānattā’’</span>tiādinā, <span class="bld">iti</span>saddo vā nidassane, evaṃ yathāvuttanayenāti attho. Esa nayo īdisesu.</p>
  222. <p class="bodytext"><span class="bld">Paccājāto</span>ti ettha ākāro upasaggamattanti āha <span class="bld">‘‘patijāto’’</span>ti. <span class="bld">Parisuddha</span>nti rāgādīnaṃ accantameva pahānadīpanato nirupakkilesatāya sabbathā suddhaṃ. Dhammassa sāmī taduppādakaṭṭhena, dhammena vā sadevakassa lokassa sāmīti <span class="bld">dhammassāmī. Saddha</span>nti pothujjanikasaddhāvasena saddahanaṃ. Viññūjātikānañhi dhammasampattigahaṇapubbikā saddhāsiddhi catūsu puggalesu dhammappamāṇadhammappasannapuggalabhāvato. ‘‘Yo evaṃ svākkhātadhammo, sammāsambuddho vata so bhagavā’’ti saddhaṃ paṭilabhati. <span class="bld">Yojanasatantarepi vā</span> padese. <span class="bld">Jāyampatikā</span>ti jānipatikā. Kāmaṃ ‘‘jāyampatikā’’ti vutteyeva gharasāmikagharasāminīvasena dvinnameva gahaṇaṃ viññāyati, yassa pana purisassa anekā pajāpatiyo, tassa vattabbameva natthi. Ekāyapi tāva saṃvāso sambādhoyevāti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘dve’’</span>ti vuttaṃ. Rāgādinā <span class="bld">kiñcanaṃ,</span> khettavatthādinā <span class="bld">palibodhanaṃ,</span> tadubhayena saha vattatīti <span class="bld">sakiñcanapalibodhano,</span> soyevattho tathā. Rāgo eva rajo, tadādikā dosamoharajā. Vuttañhi ‘‘rāgo rajo na ca pana reṇu vuccatī’’tiādi (mahāni. 209; cūḷani. 74) āgamanapathatāpi uṭṭhānaṭṭhānatā evāti dvepi saṃvaṇṇanā ekatthā, byañjanameva nānaṃ. <span class="bld">Alagganaṭṭhenā</span>ti asajjanaṭṭhena appaṭibandhasabhāvena. Rūpakavasena, taddhitavasena vā abbhokāsoti dassetuṃ <span class="bld">viya</span>-saddaggahaṇaṃ. Evaṃ akusalakusalappavattīnaṃ ṭhānāṭhānabhāvena gharāvāsapabbajjānaṃ sambādhabbhokāsataṃ dassetvā idāni kusalappavattiyā eva aṭṭhānaṭṭhānabhāvena tesaṃ tabbhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ. Rajānaṃ sannipātaṭṭhānaṃ viyāti sambandho.</p>
  223. <p class="bodytext">Visuṃ visuṃ paduddhāramakatvā samāsato atthavaṇṇanā <span class="bld">saṅkhepakathā. Ekampi divasa</span>nti ekadivasamattampi. <span class="bld">Akhaṇḍaṃ katvā</span>ti dukkaṭamattassāpi anāpajjanena <a name="M2.0076"></a> achiddaṃ katvā. <span class="bld">Carimakacitta</span>nti cuticittaṃ. <span class="bld">Kilesamalenā</span>ti taṇhāsaṃkilesādimalena. <span class="bld">Amalīna</span>nti asaṃkiliṭṭhaṃ. Pariyodātaṭṭhena nimmalabhāvena saṅkhaṃ viya likhitaṃ dhotanti <span class="bld">saṅkhalikhitaṃ.</span> Atthamattaṃ pana <a name="V2.0066"></a> dassetuṃ <span class="bld">‘‘likhitasaṅkhasadisa’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Dhotasaṅkhasappaṭibhāga</span>nti tadatthasseva vivaraṇaṃ. Apica likhitaṃ saṅkhaṃ <span class="bld">saṅkhalikhitaṃ</span> yathā ‘‘agyāhito’’ti, tassadisattā pana idaṃ saṅkhalikhitantipi dasseti, bhāvanapuṃsakañcetaṃ. <span class="bld">Ajjhāvasatā</span>ti ettha <span class="bld">adhi</span>-saddena kammappavacanīyena yogato <span class="bld">‘‘agāra’’</span>nti etaṃ bhummatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘agāramajjhe’’</span>ti. Yaṃ nūna yadi pana pabbajeyyaṃ, sādhu vatāti sambandho. Kasāyena rattāni <span class="bld">kāsāyānī</span>ti dasseti <span class="bld">‘‘kasāyarasapītatāyā’’</span>ti iminā. Kasmā cetāni gahitānīti āha <span class="bld">‘‘brahmacariyaṃ carantānaṃ anucchavikānī’’</span>ti. <span class="bld">Acchādetvā</span>ti vohāravacanamattaṃ, paridahitvāti attho, tañca kho nivāsanapārupanavasena. Agāravāso <span class="bld">agāraṃ</span> uttarapadalopena, tassa <span class="bld">hitaṃ</span> vuḍḍhiāvahaṃ <span class="bld">kasivāṇijjādikammaṃ. Taṃ anagāriya</span>nti tasmiṃ anagāriye.</p>
  224. <p class="bodytext"><a name="para192"></a><span class="paranum">192</span>. <span class="bld">Sahassato</span>ti kahāpaṇasahassato. <span class="bld">Bhogakkhandho</span> bhogarāsi. <span class="bld">Ābandhanaṭṭhenā</span>ti ‘‘putto nattā panattā’’tiādinā pemavasena paricchedaṃ katvā bandhanaṭṭhena, etena ābandhanattho <span class="bld">parivaṭṭa</span>-saddoti dasseti. Atha vā pitāmahapituputtādivasena parivattanaṭṭhena <span class="bld">parivaṭṭo</span>tipi yujjati. ‘‘Amhākamete’’ti ñāyantīti <span class="bld">ñātayo.</span></p>
  225. <p class="bodytext"><a name="para193"></a><span class="paranum">193</span>. Pātimokkhasaṃvarena pihitakāyavacīdvāro samāno tena saṃvarena upeto nāmāti katvā <span class="bld">‘‘pātimokkhasaṃvarena samannāgato’’</span>ti vuttaṃ. Ācāragocarānaṃ vitthāro <span class="bld">vibhaṅgaṭṭhakathādīsu</span> (vibha. aṭṭha. 503) gahetabbo. <span class="bld">‘‘Ācāragocarasampanno’’</span>tiādi ca tasseva pātimokkhasaṃvarasaṃvutabhāvassa paccayadassanaṃ. Aṇusadisatāya appamattakaṃ ‘‘aṇū’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘appamattakesū’’</span>ti. Asañcicca āpannaanukhuddakāpattivasena, sahasā uppannaakusalacittuppādavasena ca appamattakatā. <span class="bld">Bhayadassī</span>ti bhayadassanasīlo. <span class="bld">Sammā</span>ti aviparītaṃ, sundaraṃ vā, tabbhāvo ca sakkaccaṃ yāvajīvaṃ avītikkamavasena. ‘‘Sikkhāpadesū’’ti vutteyeva tadavayavabhūtaṃ <a name="M2.0077"></a> ‘‘sikkhāpadaṃ samādāya sikkhatī’’ti atthassa gamyamānattā kammapadaṃ na vuttanti āha <span class="bld">‘‘taṃ taṃ sikkhāpada’’</span>nti, taṃ taṃ sikkhākoṭṭhāsaṃ, sikkhāya vā adhigamupāyaṃ, tassā vā nissayanti attho.</p>
  226. <p class="bodytext"><span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto’’tiādivacane. <span class="bld">Ācāragocaraggahaṇenevā</span>ti ‘‘ācāragocarasampanno’’ti vacaneneva. Tenāha <span class="bld">‘‘kusale kāyakammavacīkamme gahitepī’’</span>ti. Na hi ācāragocarasaddamattena kusalakāyavacīkammaggahaṇaṃ sambhavati, iminā punaruttitāya codanālesaṃ dasseti. <span class="bld">Tassā</span>ti ājīvapārisuddhisīlassa. <span class="bld">Uppattidvāradassanattha</span>nti uppattiyā kāyavacīviññattisaṅkhātassa <a name="V2.0067"></a> dvārassa kammāpadesena dassanatthaṃ, etena yathāvuttacodanāya sodhanaṃ dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti – siddhepi sati punārambho niyamāya vā hoti, atthantarabodhanāya vā, idha pana atthantaraṃ bodheti, tasmā uppattidvāradassanatthaṃ vuttanti. <span class="bld">Kusalenā</span>ti ca sabbaso anesanapahānato anavajjena. Kathaṃ tena uppattidvāradassananti āha <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi. Kāyavacīdvāresu uppannena anavajjena kāyakammavacīkammena samannāgatattā <span class="bld">parisuddhājīvo</span>ti adhippāyo. Tadubhayameva hi ājīvahetukaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ.</p>
  227. <p class="bodytext">Idāni suttantarena saṃsandituṃ <span class="bld">‘‘muṇḍikaputtasuttantavasena vā evaṃ vutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Vā</span>-saddo cettha suttantarasaṃsandanāsaṅkhātaatthantaravikappanattho. <span class="bld">Muṇḍikaputtasuttantaṃ</span> nāma majjhimāgamavare majjhimapaṇṇāsake, yaṃ ‘‘samaṇamuṇḍikaputtasutta’’ntipi vadanti. Tattha <span class="bld">thapatī</span>ti pañcakaṅgaṃ nāma vaḍḍhakiṃ bhagavā ālapati. <span class="bld">Thapati</span>-saddo hi vaḍḍhakipariyāyo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā ‘‘katame ca thapati kusalā sīlā? Kusalaṃ kāyakammaṃ kusalaṃ vacīkamma’’nti sīlassa kusalakāyakammavacīkammabhāvaṃ dassetvā ‘‘ājīvapārisuddhampi kho ahaṃ thapati sīlasmiṃ vadāmī’’ti (ma. ni. 2.265) evaṃ pavattāya muṇḍikaputtasuttadesanāya ‘‘kāyakammavacīkammena samannāgato kusalenā’’ti sīlassa kusalakāyakammavacīkammabhāvaṃ dassetvā ‘‘parisuddhājīvo’’ti evaṃ pavattā ayaṃ sāmaññaphalasuttadesanā ekasaṅgahā aññadatthu saṃsandati sameti yathā taṃ gaṅgodakena yamunodakaṃ, tasmā īdisīpi bhagavato desanāvibhūti atthevāti<a name="M2.0078"></a>. <span class="bld">Sīlasmiṃ vadāmī</span>ti sīlanti vadāmi, sīlasmiṃ vā ādhārabhūte antogadhaṃ pariyāpannaṃ, niddhāraṇasamudāyabhūte vā ekaṃ sīlanti vadāmi.</p>
  228. <p class="bodytext"><span class="bld">Tividhenā</span>ti cūḷasīlamajjhimasīlamahāsīlato tividhena. <span class="bld">‘‘Manacchaṭṭhesū’’</span>ti iminā kāyapañcamānameva gahaṇaṃ nivatteti. Upari niddese vakkhamānesu <span class="bld">sattasu ṭhānesu. Tividhenā</span>ti catūsu paccekaṃ yathālābhayathābalayathāsāruppatāvasena tibbidhena.</p>
  229. <p class="subhead">Cūḷamajjhimamahāsīlavaṇṇanā</p>
  230. <p class="bodytext"><a name="para194-211"></a><span class="paranum">194-211</span>. <span class="bld">Eva</span>nti ‘‘so evaṃ pabbajito samāno pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’tiādinā nayena. <span class="bld">‘‘Sīlasmi’’</span>nti idaṃ niddhāraṇe bhummaṃ tato ekassa niddhāraṇīyattāti āha <span class="bld">‘‘ekaṃ sīla’’</span>nti. Apica iminā ādhāre bhummaṃ dasseti samudāyassa avayavādhiṭṭhānattā yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti. <span class="bld">‘‘Ida’’</span>nti padena katvatthavasena samānādhikaraṇaṃ bhummavacanassa <a name="V2.0068"></a> katvatthe pavattanato yathā ‘‘vanappagumbe yatha phusitagge’’ti (khu. pā. 6.13; su. ni. 236) dasseti <span class="bld">‘‘paccattavacanatthe vā etaṃ bhumma’’</span>nti iminā. <span class="bld">Ayamevattho</span>ti paccattavacanattho eva. <span class="bld">Brahmajāle</span>ti brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ, (dī. ni. aṭṭha. 1.7) brahmajālasuttapade vā. Saṃvaṇṇanāvasena <span class="bld">vuttanayenā</span>ti attho. ‘‘Idamassa hoti sīlasmi’’nti ettha mahāsīlapariyosānena niddhāriyamānassa abhāvato paccattavacanatthoyeva sambhavatīti āha <span class="bld">‘‘idaṃ assa sīlaṃ hotīti attho’’</span>ti, tatoyeva ca pāḷiyaṃ apiggahaṇamakatanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  231. <p class="bodytext"><a name="para212"></a><span class="paranum">212</span>. Attānuvādaparānuvādadaṇḍabhayādīni <span class="bld">asaṃvaramūlakāni bhayāni. ‘‘Sīlassāsaṃvarato</span>ti sīlassa asaṃvaraṇato, sīlasaṃvarābhāvatoti attho’’ti (dī. ni. ṭī. 1.280) ācariyena vuttaṃ, ‘‘yadidaṃ sīlasaṃvarato’’ti pana padassa ‘‘yaṃ idaṃ bhayaṃ sīlasaṃvarato bhaveyyā’’ti atthavacanato, ‘‘sīlasaṃvarahetu bhayaṃ na samanupassatī’’ti ca atthassa upapattito sīlasaṃvarato sīlasaṃvarahetūti atthoyeva sambhavati. ‘‘Yaṃ idaṃ bhayaṃ sīlasaṃvarato bhaveyyā’’ti hi pāṭhopi dissati. <span class="bld">‘‘Saṃvarato’’</span>ti hetuṃ vatvā tadadhigamitaatthavasena <span class="bld">‘‘asaṃvaramūlakassa bhayassa abhāvā’’</span>tipi hetuṃ <a name="M2.0079"></a> vadati. <span class="bld">Yathāvidhānavihitenā</span>ti yathāvidhānaṃ sampāditena. <span class="bld">Khattiyābhisekenā</span>ti khattiyabhāvāvahena abhisekena. <span class="bld">Muddhani avasitto</span>ti matthakeyeva abhisitto. Ettha ca ‘‘yathāvidhānavihitenā’’ti iminā porāṇakāciṇṇavidhānasamaṅgitāsaṅkhātaṃ ekaṃ aṅgaṃ dasseti, ‘‘khattiyābhisekenā’’ti iminā khattiyabhāvāvahatāsaṅkhātaṃ, ‘‘muddhani avasitto’’ti iminā muddhaniyeva abhisiñcitabhāvasaṅkhātaṃ. Iti tivaṅgasamannāgato khattiyābhiseko vutto hoti. Yena abhisittarājūnaṃ rājānubhāvo samijjhati. Kena panāyamattho viññāyatīti? Porāṇakasatthāgatanayena. Vuttañhi <span class="bld">aggaññasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> mahāsammatābhisekavibhāvanāya ‘‘te panassa khettasāmino tīhi saṅkhehi abhisekampi akaṃsū’’ti (dī. ni. aṭṭha. 3.131) <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāya</span>ñca mahāsīhanādasuttavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘muddhāvasittenā</span>ti tīhi saṅkhehi khattiyābhisekena muddhani abhisittenā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.160) <span class="bld">sīhaḷaṭṭhakathāyampi</span> cūḷasīhanādasuttavaṇṇanāyaṃ ‘‘paṭhamaṃ tāva abhisekaṃ gaṇhantānaṃ rājūnaṃ suvaṇṇamayādīni tīṇi saṅkhāni ca gaṅgodakañca khattiyakaññañca laddhuṃ vaṭṭatī’’tiādi vuttaṃ.</p>
  232. <p class="bodytext">Ayaṃ pana tatthāgatanayena <span class="bld">abhisekavidhānavinicchayo –</span> abhisekamaṅgalatthañhi alaṅkatapaṭiyattassa maṇḍapassa antokatassa udumbarasākhamaṇḍapassa majjhe suppatiṭṭhite udumbarabhaddapīṭhamhi abhisekārahaṃ abhijaccaṃ khattiyaṃ nisīdāpetvā paṭhamaṃ tāva maṅgalābharaṇabhūsitā <a name="V2.0069"></a> jātisampannā khattiyakaññā gaṅgodakapuṇṇaṃ suvaṇṇamayasāmuddikadakkhiṇāvaṭṭasaṅkhaṃ ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetvā sīsopari ussāpetvā tena tassa muddhani abhisekodakaṃ abhisiñcati, evañca vadeti ‘‘deva taṃ sabbepi khattiyagaṇā attānamārakkhatthaṃ iminā abhisekena abhisekikaṃ mahārājaṃ karonti, tvaṃ rājadhammesu ṭhito dhammena samena rajjaṃ kārehi, etesu khattiyagaṇesu tvaṃ puttasinehānukampāya sahitacitto, hitasamamettacitto ca bhava, rakkhāvaraṇaguttiyā tesaṃ rakkhito ca bhavāhī’’ti. Tato puna purohitopi porohiccaṭhānānurūpālaṅkārehi alaṅkatapaṭiyatto gaṅgodakapuṇṇaṃ rajatamayaṃ saṅkhaṃ ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetvā tassa sīsopari ussāpetvā tena tassa muddhani abhisekodakaṃ abhisiñcati, evañca vadeti ‘‘deva taṃ sabbepi brāhmaṇagaṇā <a name="M2.0080"></a> attānamārakkhatthaṃ iminā abhisekena abhisekikaṃ mahārājaṃ karonti, tvaṃ rājadhammesu ṭhito dhammena samena rajjaṃ kārehi, etesu brāhmaṇagaṇesu tvaṃ puttasinehānukampāya sahitacitto, hitasamamettacitto ca bhava, rakkhāvaraṇaguttiyā tesaṃ rakkhito ca bhavāhī’’ti. Tato puna seṭṭhipi seṭṭhiṭṭhānabhūsanabhūsito gaṅgodakapuṇṇaṃ ratanamayaṃ saṅkhaṃ ubhohi hatthehi sakkaccaṃ gahetvā tassa sīsopari ussāpetvā tena tassa muddhani abhisekodakaṃ abhisiñcati, evañca vadeti ‘‘deva taṃ sabbepi gahapatigaṇā attānamārakkhatthaṃ iminā abhisekena abhisekikaṃ mahārājaṃ karonti, tvaṃ rājadhammesu ṭhito dhammena samena rajjaṃ kārehi, etesu gahapatigaṇesu tvaṃ puttasinehānukampāya sahitacitto, hitasamamettacitto ca bhava, rakkhāvaraṇaguttiyā tesaṃ rakkhito ca bhavāhī’’ti. Te pana tassa evaṃ vadantā ‘‘sace tvaṃ amhākaṃ vacanānurūpaṃ rajjaṃ karissasi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce karissasi, tava muddhā sattadhā phalatū’’ti evaṃ rañño abhisapanti viyāti daṭṭhabbanti. <span class="bld">Vaḍḍhakīsūkarajātakādīhi</span> cāyamattho vibhāvetabbo, abhisekopakaraṇānipi <span class="bld">samantapāsādikādīsu</span> (pārā. aṭṭha. 1.tatiyasaṅgītikathā) gahetabbānīti.</p>
  233. <p class="bodytext">Yasmā nihatapaccāmitto, tasmā na samanupassatīti sambandho. Anavajjatā kusalabhāvenāti āha <span class="bld">‘‘kusalaṃ sīlapadaṭṭhānehī’’</span>tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti – kusalasīlapadaṭṭhānā avippaṭisārapāmojjapītipassaddhidhammā, avippaṭisārādinimittañca uppannaṃ cetasikasukhaṃ paṭisaṃvedeti, cetasikasukhasamuṭṭhānehi ca paṇītarūpehi phuṭṭhasarīrassa uppannaṃ kāyikasukhanti.</p>
  234. <p class="subhead">Indriyasaṃvarakathāvaṇṇanā</p>
  235. <p class="bodytext"><a name="para213"></a><span class="paranum">213</span>. Sāmaññassa <a name="V2.0070"></a> visesāpekkhatāya idhādhippetopi viseso tena apariccatto eva hotīti āha <span class="bld">‘‘cakkhusaddo katthaci buddhacakkhumhi vattatī’’</span>tiādi. Vijjamānameva hi abhidheyyabhāvena visesatthaṃ visesantaranivattanena visesasaddo vibhāveti, na avijjamānaṃ. Sesapadesupi eseva nayo. Aññehi asādhāraṇaṃ buddhānameva cakkhu dassananti <a name="M2.0081"></a> <span class="bld">buddhacakkhu,</span> āsayānusayañāṇaṃ, indriyaparopariyattañāṇañca. Samantato sabbaso dassanaṭṭhena cakkhūti <span class="bld">samantacakkhu,</span> sabbaññutaññāṇaṃ. <span class="bld">Tathūpama</span>nti pabbatamuddhūpamaṃ, dhammamayaṃ pāsādanti sambandho. Sumedha samantacakkhu tvaṃ janatamavekkhassūti attho. <span class="bld">Ariyamaggattayapaññā</span>ti heṭṭhimāriyamaggattayapaññā. ‘‘Dhammacakkhu nāma heṭṭhimā tayo maggā, tīṇi ca phalānī’’ti <span class="bld">saḷāyatanavaggaṭṭhakathāyaṃ</span> (saṃ. ni. aṭṭha. 3.4.418) vuttaṃ, idha pana maggeheva phalāni saṅgahetvā dasseti. Catusaccasaṅkhāte dhamme cakkhūti hi <span class="bld">dhammacakkhu.</span> Paññāyeva dassanaṭṭhena cakkhūti <span class="bld">paññācakkhu,</span> pubbenivāsāsavakkhayañāṇaṃ. <span class="bld">Dibbacakkhumhī</span>ti dutiyavijjāya. <span class="bld">Idhā</span>ti ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā’’ti imasmiṃ pāṭhe. <span class="bld">Aya</span>nti cakkhusaddo. <span class="bld">‘‘Pasādacakkhuvohārenā’’</span>ti iminā idha cakkhusaddo cakkhupasādeyeva nippariyāyato vattati, pariyāyato pana nissayavohārena nissitassa vattabbato cakkhuviññāṇepi yathā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti dasseti. Idhāpi sasambhārakathā avasiṭṭhāti katvā <span class="bld">sesapadesupī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddaggahaṇaṃ, ‘‘na nimittaggāhī’’tiādipadesupīti attho. Vividhaṃ asanaṃ khedanaṃ <span class="bld">byāseko,</span> kileso eva byāseko, tena virahito tathā, virahitatā ca asammissatā, asammissabhāvo ca sampayogābhāvato parisuddhatāti āha <span class="bld">‘‘asammissaṃ parisuddha’’</span>nti, kilesadukkhena avomissaṃ, tato ca suvisuddhanti attho. Sati ca suvisuddhe indriyasaṃvare nīvaraṇesu padhānabhūtapāpadhammavigamena adhicittānuyogo hatthagato eva hoti, tasmā adhicittasukhameva ‘‘abyāsekasukha’’nti vuccatīti dasseti <span class="bld">‘‘adhicittasukha’’</span>nti iminā.</p>
  236. <p class="subhead">Satisampajaññakathāvaṇṇanā</p>
  237. <p class="bodytext"><a name="para214"></a><span class="paranum">214</span>. Samantato pakārehi, pakaṭṭhaṃ vā savisesaṃ jānātīti <span class="bld">sampajāno,</span> tassa bhāvo <span class="bld">sampajaññaṃ,</span> tathāpavattañāṇaṃ, tassa vibhajanaṃ sampajaññabhājanīyaṃ, tasmiṃ <span class="bld">sampajaññabhājanīyamhi.</span> <span class="bld">‘‘Gamana’’</span>nti iminā abhikkamanaṃ <span class="bld">abhikkanta</span>nti bhāvasādhanamāha. Tathā paṭikkamanaṃ <span class="bld">paṭikkanta</span>nti vuttaṃ <span class="bld">‘‘nivattana’’</span>nti. Gamanañcettha nivattetvā, anivattetvā ca gamanaṃ, nivattanaṃ pana <a name="V2.0071"></a> nivattimattameva, aññamaññamupādānakiriyāmattañcetaṃ dvayaṃ. Kathaṃ labbhatīti āha <span class="bld">‘‘gamane’’</span>tiādi. <span class="bld">Abhiharanto</span>ti gamanavasena kāyaṃ upanento. <span class="bld">Paṭinivattento</span>ti <a name="M2.0082"></a> tato puna nivattento. <span class="bld">Apanāmento</span>ti apakkamanavasena pariṇāmento. <span class="bld">Āsanassā</span>ti pīṭhakādiāsanassa. <span class="bld">Purimaaṅgābhimukho</span>ti aṭanikādipurimāvayavābhimukho. <span class="bld">Saṃsaranto</span>ti saṃsappanto. <span class="bld">Pacchimaaṅgapadesa</span>nti aṭanikādipacchimāyavappadesaṃ. <span class="bld">Paccāsaṃsaranto</span>ti paṭiāsappanto. <span class="bld">‘‘Eseva nayo’’</span>ti iminā nipannasseva abhimukhaṃ saṃsappanapaṭiāsappanāni dasseti. Ṭhānanisajjāsayanesu hi yo gamanavidhuro kāyassa purato abhihāro, so <span class="bld">abhikkamo</span>. Pacchato apahāro <span class="bld">paṭikkamo</span>ti lakkhaṇaṃ.</p>
  238. <p class="bodytext">Sampajānanaṃ <span class="bld">sampajānaṃ,</span> tena attanā kattabbakiccassa karaṇasīlo <span class="bld">sampajānakārī</span>ti āha <span class="bld">‘‘sampajaññena sabbakiccakārī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Sampajaññameva vā kārī’’</span>ti iminā sampajānassa karaṇasīlo <span class="bld">sampajānakārī</span>ti dasseti. <span class="bld">‘‘So hī’’</span>tiādi dutiyavikappassa samatthanaṃ. <span class="bld">‘‘Sampajañña’’</span>nti ca iminā <span class="bld">sampajāna</span>-saddassa sampajaññapariyāyatā vuttā. Tathā hi <span class="bld">ācariyānandattherena</span> vuttaṃ ‘‘samantato, sammā, samaṃ vā pajānanaṃ sampajānaṃ, tadeva sampajañña’’nti (vibha. mūlaṭī. 2.523) ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – yathā atikkantādīsu asammohaṃ uppādeti, tathā sampajānassa kāro karaṇaṃ sampajānakāro, so etassa atthīti <span class="bld">sampajānakārī</span>ti.</p>
  239. <p class="bodytext">Dhammato vaḍḍhisaṅkhātena atthena saha vattatīti <span class="bld">sātthakaṃ,</span> abhikkantādi, sātthakassa sampajānanaṃ <span class="bld">sātthakasampajaññaṃ.</span> Sappāyassa attano patirūpassa sampajānanaṃ <span class="bld">sappāyasampajaññaṃ.</span> Abhikkamādīsu bhikkhācāragocare, aññattha ca pavattesu avijahitakammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajānanaṃ <span class="bld">gocarasampajaññaṃ. </span> Sāmaññaniddesena, hi ekasesanayena vā gocarasaddo tadatthadvayepi pavattati. Atikkamādīsu asammuyhanasaṅkhātaṃ asammohameva sampajaññaṃ <span class="bld">asammohasampajaññaṃ. Cittavasenevā</span>ti cittassa vaseneva, cittavasamanugatenevāti attho. <span class="bld">Pariggahetvā</span>ti tulayitvā tīretvā, paṭisaṅkhāyāti attho. Saṅghadassaneneva uposathapavāraṇādiatthāya gamanaṃ saṅgahitaṃ. <span class="bld">Ādi</span>saddena kasiṇaparikammādīnaṃ saṅgaho. Saṅkhepato vuttaṃ tadatthameva vivarituṃ <span class="bld">‘‘cetiyaṃ vā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Arahattaṃ pāpuṇātī</span>ti ukkaṭṭhaniddeso esa. Samathavipassanuppādanampi hi bhikkhuno vaḍḍhiyeva. <span class="bld">Tatthā</span>ti asubhārammaṇe. <span class="bld">Kecī</span>ti abhayagirivāsino. <span class="bld">Āmisato</span>ti <a name="M2.0083"></a> cīvarādiāmisapaccayato. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘taṃ nissāyā’’</span>tiādi.</p>
  240. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmi</span>nti <a name="V2.0072"></a> sātthakasampajaññavasena pariggahitaatthe. Yasmā pana dhammato vaḍḍhiyeva attho nāma, tasmā yaṃ ‘‘sātthaka’’nti adhippetaṃ gamanaṃ, taṃ sabbampi sappāyamevāti siyā avisesena kassaci āsaṅkāti tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘cetiyadassanaṃ tāvā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Mahāpūjāyā</span>ti mahatiyā pūjāya, bahūnaṃ pūjādivaseti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Cittakammarūpakānī viyā</span>ti cittakammakatapaṭimāyo viya, yantapayogena vā nānappakāravicittakiriyā paṭimāyo viya. <span class="bld">Tatrā</span>ti tāsu parisāsu. <span class="bld">Assā</span>ti bhikkhuno. <span class="bld">Asamapekkhanaṃ</span> nāma gehassitaaññāṇupekkhāvasena ārammaṇassa ayoniso gahaṇaṃ. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā uppajjati upekkhā bālassa mūḷhassa puthujjanassā’’tiādi (ma. ni. 3.308) mātugāmasamphassavasena <span class="bld">kāyasaṃsaggāpatti.</span> Hatthiādisammaddena <span class="bld">jīvitantarāyo.</span> Visabhāgarūpadassanādinā <span class="bld">brahmacariyantarāyo.</span> ‘‘Dasadvādasayojanantare parisā sannipatantī’’tiādinā <span class="bld">vuttappakāreneva. Mahāparisaparivārāna</span>nti kadāci dhammassavanādiatthāya itthipurisasammissaparivāre sandhāya vuttaṃ.</p>
  241. <p class="bodytext"><span class="bld">Tadatthadīpanattha</span>nti asubhadassanassa sātthakabhāvasaṅkhātassa atthassa dīpanatthaṃ. <span class="bld">Pabbajitadivasato paṭṭhāya</span> paṭivacanadānavasena bhikkhūnaṃ anuvattanakathā āciṇṇā, tasmā paṭivacanassa adānavasena ananuvattanakathā tassa dutiyā nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘dve kathā nāma na kathitapubbā’’</span>ti. <span class="bld">Dve kathā</span>ti hi vacanakaraṇākaraṇakathā. Tattha vacanakaraṇakathāyeva kathitapubbā, dutiyā na kathitapubbā. Tasmā subbacattā paṭivacanamadāsīti attho.</p>
  242. <p class="bodytext"><span class="bld">Eva</span>nti iminā. ‘‘Sace pana cetiyassa mahāpūjāyā’’tiādikaṃ sabbampi vuttappakāraṃ paccāmasati, na ‘‘purisassa mātugāmāsubha’’ntiādikameva. Pariggahitaṃ sātthakaṃ, sappāyañca yena so <span class="bld">pariggahitasātthakasappāyo,</span> tassa, tena yathānupubbikaṃ sampajaññapariggahaṇaṃ dasseti. Vuccamānayogakammassa pavattiṭṭhānatāya bhāvanāya ārammaṇaṃ <span class="bld">kammaṭṭhānaṃ,</span> tadeva bhāvanāya <a name="M2.0084"></a> visayabhāvato <span class="bld">gocara</span>nti āha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocara’’</span>nti. <span class="bld">Uggahetvā</span>ti yathā uggahanimittaṃ uppajjati, evaṃ uggahakosallassa sampādanavasena uggahaṇaṃ katvā. <span class="bld">Bhikkhācāragocare</span>ti bhikkhācārasaṅkhāte gocare, anena kammaṭṭhāne, bhikkhācāre ca gocarasaddoti dasseti.</p>
  243. <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti sāsane. <span class="bld">Haratī</span>ti kammaṭṭhānaṃ pavattanavasena neti, yāva piṇḍapātapaṭikkamā anuyuñjatīti attho. <span class="bld">Na paccāharatī</span>ti āhārūpayogato yāva divāṭhānupasaṅkamanā kammaṭṭhānaṃ na paṭineti. <span class="bld">Tatthā</span>ti tesu catūsu bhikkhūsu. <span class="bld">Āvaraṇīyehī</span>ti nīvaraṇehi. <span class="bld">Pagevā</span>ti pātoyeva<a name="V2.0073"></a>. <span class="bld">Sarīraparikamma</span>nti mukhadhovanādisarīrapaṭijagganaṃ. <span class="bld">Dve tayo pallaṅke</span>ti dve tayo nisajjāvāre. Ūrubaddhāsanañhettha pallaṅko. <span class="bld">Usuma</span>nti dve tīṇi uṇhāpanāni sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā</span>ti tadahe mūlabhūtaṃ kammaṭṭhānaṃ anuyuñjitvā. <span class="bld">Kammaṭṭhānasīsenevā</span>ti kammaṭṭhānamukheneva, kammaṭṭhānamavijahanto evāti vuttaṃ hoti, tena ‘‘patopi acetano’’tiādinā (dī. ni. aṭṭha. 1.214; ma. ni. aṭṭha. 1.209; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.168; vibha. aṭṭha. 523) vakkhamānaṃ kammaṭṭhānaṃ, yathāparihariyamānaṃ vā avijahitvāti dasseti.</p>
  244. <p class="bodytext"><span class="bld">Gantvā</span>ti pāpuṇitvā. Buddhānussatikammaṭṭhānaṃ ce, tadeva nipaccakārasādhanaṃ. Aññañce, anipaccakārakaraṇamiva hotīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sace’’</span>tiādi vuttaṃ. Atabbisayena <span class="bld">taṃ ṭhapetvā.</span> <span class="bld">‘‘Mahantaṃ cetiyaṃ ce’’</span>tiādinā kammaṭṭhānikassa mūlakammaṭṭhānamanasikārassa papañcābhāvadassanaṃ. Aññena pana tathāpi aññathāpi vanditabbameva. <span class="bld">Tathevā</span>ti tikkhattumeva. Paribhogacetiyato sārīrikacetiyaṃ garutaranti katvā <span class="bld">‘‘cetiyaṃ vanditvā’’</span>ti pubbakālakiriyāvasena vuttaṃ. Yathāha aṭṭhakathāyaṃ ‘‘cetiyaṃ bādhayamānā bodhisākhā haritabbā’’ti, (ma. ni. aṭṭha. 4.128; a. ni. aṭṭha. 1.1.275; vibha. aṭṭha. 809) ayaṃ ācariyassa mati, <span class="bld">‘‘bodhiyaṅgaṇaṃ pattenāpī’’</span>ti pana vacanato yadi cetiyaṅgaṇato gate bhikkhācāramagge bodhiyaṅgaṇaṃ bhaveyya, sāpi vanditabbāti maggānukkameneva ‘‘cetiyaṃ vanditvā’’ti pubbakālakiriyāvacanaṃ, na tu garukātabbatānukkamena. Evañhi sati bodhiyaṅgaṇaṃ paṭhamaṃ pattenāpi bodhiṃ vanditvā cetiyaṃ vanditabbaṃ, ekameva pattenāpi tadeva vanditabbaṃ, tadubhayampi <a name="M2.0085"></a> appattena na vanditabbanti ayamattho suviññāto hoti. Bhikkhācāragatamaggena hi pattaṭṭhāne kattabbaantarāvattadassanametaṃ, na pana dhuvavattadassanaṃ. Pubbe hesa katavattoyeva. Tenāha ‘‘pageva cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā’’tiādi. Buddhaguṇānussaraṇavaseneva bodhiādiparibhogacetiyepi nipaccakaraṇaṃ upapannanti dasseti <span class="bld">‘‘buddhassa bhagavato sammukhā viya nipaccakāraṃ dassetvā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Paṭisāmitaṭṭhāna</span>nti sopānamūlabhāvasāmaññena vuttaṃ, buddhārammaṇapītivisayabhūtacetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇato bāhiraṭṭhānaṃ patvāti vuttaṃ hoti.</p>
  245. <p class="bodytext"><span class="bld">Gāmasamīpe</span>ti gāmūpacāre. Tāva pañhaṃ vā pucchanti, dhammaṃ vā sotukāmā hontīti sambandho. <span class="bld">Janasaṅgahattha</span>nti ‘‘mayi akathente etesaṃ ko kathessatī’’ti dhammānuggahena mahājanassa saṅgahaṇatthaṃ. Aṭṭhakathācariyānaṃ vacanaṃ samatthetuṃ <span class="bld">‘‘dhammakathā hi kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā <a name="V2.0074"></a> ‘‘dhammakathā nāma kātabbāyevā’’ti aṭṭhakathācariyā vadanti, yasmā vā dhammakathā kammaṭṭhānavinimuttā nāma natthi, tasmā dhammakathaṃ kathetvāti sambandho. <span class="bld">Ācariyānandattherena</span> (vibha. mūlaṭī. 523) pana ‘‘tasmā’’ti etassa ‘‘kathetabbāyevāti vadantī’’ti etena sambandho vutto. <span class="bld">Kammaṭṭhānasīsenevā</span>ti attanā parihariyamānaṃ kammaṭṭhānaṃ avijahanavasena, tadanuguṇaṃyeva dhammakathaṃ kathetvāti attho, dutiyapadepi eseva nayo. <span class="bld">Anumodanaṃ katvā</span>ti etthāpi ‘‘kammaṭṭhānasīsenevā’’ti adhikāro. <span class="bld">Tatthā</span>ti gāmato nikkhamanaṭṭhāneyeva.</p>
  246. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Porāṇakabhikkhū’’</span>tiādinā porāṇakāciṇṇadassanena yathāvuttamatthaṃ daḷhaṃ karoti. <span class="bld">Sampattaparicchedenevā</span>ti ‘‘paricito aparicito’’tiādivibhāgaṃ akatvā sampattakoṭiyā eva, samāgamamattenevāti attho. <span class="bld">Ānubhāvenā</span>ti anuggahabalena. <span class="bld">Bhaye</span>ti paracakkādibhaye. <span class="bld">Chātake</span>ti dubbhikkhe.</p>
  247. <p class="bodytext">‘‘Pacchimayāmepi nisajjācaṅkamehi vītināmetvā’’tiādinā <span class="bld">vuttappakāraṃ. Karontassā</span>ti karamānasseva, anādare cetaṃ sāmivacanaṃ. <span class="bld">Kammajatejo</span>ti gahaṇiṃ sandhāyāha. <span class="bld">Pajjalatī</span>ti uṇhabhāvaṃ janeti. Tatoyeva upādinnakaṃ gaṇhāti, sedā muccanti. <span class="bld">Kammaṭṭhānaṃ vīthiṃ nārohati</span> <a name="M2.0086"></a> khudāparissamena kilantakāyassa samādhānābhāvato. <span class="bld">Anupādinnaṃ</span> odanādivatthu. <span class="bld">Upādinnaṃ</span> udarapaṭalaṃ. Antokucchiyañhi odanādivatthusmiṃ asati kammajatejo uṭṭhahitvā udarapaṭalaṃ gaṇhāti, ‘‘chātosmi, āhāraṃ me dethā’’ti vadāpeti, bhuttakāle udarapaṭalaṃ muñcitvā vatthuṃ gaṇhāti, atha satto ekaggo hoti, yato ‘‘chāyārakkhaso viya kammajatejo’’ti aṭṭhakathāsu vutto. <span class="bld">So pagevā</span>ti ettha ‘‘tasmā’’ti seso. <span class="bld">Gorūpāna</span>nti gunnaṃ, gosamūhānaṃ vā, vajato gocaratthāya nikkhamanavelāyamevāti attho. Vuttaviparītanayena <span class="bld">upādinnakaṃ muñcitvā anupādinnakaṃ gaṇhāti. Antarābhatte</span>ti bhattassa antare, yāva bhattaṃ na bhuñjati, tāvāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānasīsena āhārañca paribhuñjitvā’’</span>ti. <span class="bld">Avasesaṭṭhāne</span>ti yāguyā aggahitaṭṭhāne. <span class="bld">Tato</span>ti bhuñjanato. <span class="bld">Poṅkhānupoṅkha</span>nti kammaṭṭhānānupaṭṭhānassa anavacchedadassanametaṃ, uttaruttarinti attho, yathā poṅkhānupoṅkhaṃ pavattāya sarapaṭipāṭiyā anavacchedo, evametassāpi kammaṭṭhānupaṭṭhānassāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Edisā cā’’</span>tiādinā tathā kammaṭṭhānamanasikārassāpi sātthakabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Āsana</span>nti nisajjāsanaṃ.</p>
  248. <p class="bodytext"><span class="bld">Nikkhittadhuro</span>ti bhāvanānuyoge anukkhittadhuro anāraddhavīriyo. Vattapaṭipattiyā aparipūraṇena <a name="V2.0075"></a> sabbavattāni bhinditvā. <span class="bld">Pañcavidhacetokhīlavinibandhacitto</span>ti pañcavidhena cetokhīlena, vinibandhena ca sampayuttacitto. Vuttañhi <span class="bld">majjhimāgame cetokhīlasutte –</span></p>
  249. <p class="indent">‘‘Katamassa pañca cetokhīlā appahīnā honti? Idha bhikkhave bhikkhu satthari kaṅkhati, dhamme kaṅkhati, saṅghe kaṅkhati, sikkhāya kaṅkhati, sabrahmacārīsu kupito hotī’’ti, (ma. ni. 1.185)</p>
  250. <p class="indent">‘‘Katamassa pañca cetaso vinibandhā asamucchinnā honti? Idha bhikkhave bhikkhu kāme avītarāgo hoti, kāye avītarāgo hoti, rūpe avītarāgo hoti, yāvadatthaṃ udarāvadehakaṃ bhuñjitvā seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharati, aññataraṃ devanikāyaṃ paṇidhāya brahmacariyaṃ caratī’’ti (ma. ni. 1.186). Ca –</p>
  251. <p class="unindented">Vitthāro<a name="M2.0087"></a>. Ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.215) pana pañcavidhacetovinibandhacittabhāvoyeva padekadesamulliṅgetvā dassito. Cittassa kacavarakhāṇukabhāvo hi cetokhīlo, cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ viya katvā gaṇhanabhāvo cetaso vinibandho. Paṭhamo cettha vicikicchādosavasena, dutiyo lobhavasenāti ayametesaṃ viseso. <span class="bld">Caritvā</span>ti vicaritvā. Kammaṭṭhānavirahavasena <span class="bld">tuccho.</span></p>
  252. <p class="bodytext">Bhāvanāsahitameva bhikkhāya gataṃ, paccāgatañca yassāti <span class="bld">gatapaccāgatikaṃ,</span> tadeva vattaṃ, tassa vasena. <span class="bld">Attakāmā</span>ti attano hitasukhamicchantā, dhammacchandavantoti attho. Dhammo hi hitaṃ, sukhañca tannimittakanti. Atha vā viññūnaṃ attato nibbisesattā, attabhāvapariyāpannattā ca dhammo attā nāma, taṃ kāmenti icchantīti <span class="bld">attakāmā.</span> Adhunā pana <span class="bld">atthakāmā</span>ti hitavācakena atthasaddena pāṭho dissati, dhammasaññuttaṃ hitamicchantā, hitabhūtaṃ vā dhammamicchantāti tassattho. <span class="bld">Iṇaṭṭā</span>ti iṇena pīḷitā. Tathā sesapadadvayepi. <span class="bld">Etthā</span>ti sāsane.</p>
  253. <p class="bodytext"><span class="bld">Usabhaṃ</span> nāma vīsati yaṭṭhiyo, <span class="bld">gāvutaṃ</span> nāma asīti usabhā. <span class="bld">Tāya saññāyā</span>ti tādisāya pāsāṇasaññāya, kammaṭṭhānamanasikārena ‘‘ettakaṃ ṭhānamāgatā’’ti jānantā gacchantīti adhippāyo. <span class="bld">Na</span>nti kilesaṃ. Kammaṭṭhānavippayuttacittena pāduddhāraṇamakatthukāmato tiṭṭhati, pacchāgato pana ṭhitimanatikkamitukāmato. <span class="bld">So</span>ti uppannakileso bhikkhu. <span class="bld">Aya</span>nti pacchāgato<a name="V2.0076"></a>. <span class="bld">Eta</span>nti parassa jānanaṃ. <span class="bld">Tatthevā</span>ti patiṭṭhitaṭṭhāneyeva. <span class="bld">Soyeva nayo</span>ti ‘‘ayaṃ bhikkhū’’tiādikā yo patiṭṭhāne vutto, so eva nisajjāyapi nayo. Pacchato āgacchantānaṃ chinnabhattabhāvabhayenāpi yonisomanasikāraṃ paribrūhetīti idampi parassa jānaneneva saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Purimapādeyevā</span>ti paṭhamaṃ kammaṭṭhānavippayuttacittena uddharitapādavaḷañjeyeva. <span class="bld">Etī</span>ti gacchati. <span class="bld">‘‘Ālindakavāsī mahāphussadevatthero viyā’’</span>tiādinā aṭṭhāneyevetaṃ kathitaṃ. ‘‘Kvāyaṃ evaṃ paṭipannapubbo’’ti āsaṅkaṃ nivatteti.</p>
  254. <p class="bodytext"><span class="bld">Maddantā</span>ti dhaññakaraṇaṭṭhāne sālisīsādīni maddantā. <span class="bld">Assā</span>ti therassa, ubhayāpekkhavacanametaṃ. Assa arahattappattadivase caṅkamanakoṭiyanti ca<a name="M2.0088"></a>. Adhigamappicchatāya vikkhepaṃ katvā, nibandhitvā ca paṭijānitvāyeva <span class="bld">ārocesi.</span></p>
  255. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamaṃ tāvā</span>ti padasobhanatthaṃ pariyāyavacanaṃ. <span class="bld">Mahāpadhāna</span>nti bhagavato dukkaracariyaṃ, amhākaṃ atthāya lokanāthena chabbassāni kataṃ dukkaracariyaṃ ‘‘evāhaṃ yathābalaṃ pūjessāmī’’ti attho. Paṭipattipūjāyeva hi pasatthatarā satthupūjā, na tathā āmisapūjā. <span class="bld">Ṭhānacaṅkamamevā</span>ti adhiṭṭhātabbairiyāpathavasena vuttaṃ, na bhojanakālādīsu avassaṃ kattabbanisajjāya paṭikkhepavasena. <span class="bld">Eva</span>saddena hi itarāya nisajjāya, sayanassa ca nivattanaṃ karoti. <span class="bld">Vippayuttena uddhaṭe paṭinivattento</span>ti sampayuttena uddharitapādeyeva puna ṭhapanaṃ sandhāyāha. <span class="bld">‘‘Gāmasamīpaṃ gantvā’’</span>ti vatvā tadatthaṃ vivarati <span class="bld">‘‘gāvī nū’’</span>tiādinā. <span class="bld">Kacchakantarato</span>ti upakacchantarato, upakacche laggitakamaṇḍalutoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Udakagaṇḍūsa</span>nti udakāvagaṇḍakārakaṃ. Katinaṃ tithīnaṃ pūraṇī <span class="bld">katimī,</span> ‘‘pañcamī nu kho pakkhassa, aṭṭhamī’’tiādinā divasaṃ vā pucchitoti attho. Anārocanassa akattabbattā <span class="bld">āroceti.</span> Tathā hi vuttaṃ ‘‘anujānāmi bhikkhave sabbeheva pakkhagaṇanaṃ uggahetu’’ntiādi (mahāva. 156).</p>
  256. <p class="bodytext">‘‘Udakaṃ gilitvā ārocetī’’ti <span class="bld">vuttanayena.</span> <span class="bld">Tatthā</span>ti gāmadvāre. <span class="bld">Niṭṭhubhana</span>nti udakaniṭṭhubhanaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Tesū</span>ti manussesu. Ñāṇacakkhusampannattā <span class="bld">cakkhumā.</span> <span class="bld">Īdiso</span>ti susammaṭṭhacetiyaṅgaṇādiko. <span class="bld">Visuddhipavāraṇa</span>nti khīṇāsavabhāvena pavāraṇaṃ.</p>
  257. <p class="bodytext">Vīthiṃ otaritvā ito cito ca anoloketvā paṭhamameva vīthiyo sallakkhetabbāti āha <span class="bld">‘‘vīthiyo sallakkhetvā’’</span>ti. Yaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pāsādikena abhikkantena paṭikkantenā’’tiādi <a name="V2.0077"></a> (pārā. 432). Taṃ gamanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha cā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">‘‘Na hi javena piṇḍapātiyadhutaṅgaṃ nāma kiñci atthī’’</span>ti iminā javena gamane loluppacāritā viya asāruppataṃ dasseti. <span class="bld">Udakasakaṭa</span>nti udakasārasakaṭaṃ. Tañhi visamabhūmibhāgappattaṃ niccalameva kātuṃ vaṭṭati. <span class="bld">Tadanurūpa</span>nti bhikkhādānānurūpaṃ. <span class="bld">‘‘Āhāre paṭikūlasaññaṃ upaṭṭhapetvā’’</span>tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ parato āgamissati. Rathassa akkhānaṃ telena abbhañjanaṃ, vaṇassa lepanaṃ, puttamaṃsassa khādanañca tidhā upamā yassa āharaṇassāti tathā. <span class="bld">Aṭṭhaṅgasamannāgata</span>nti ‘‘yāvadeva <a name="M2.0089"></a> imassa kāyassa ṭhitiyā, yāpanāyā’’tiādinā (ma. ni. 1.23; 2.24, 387; saṃ. ni. 4.120; a. ni. 6.58; 5.9; vibha. 518; mahāni. 206) vuttehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ katvā. <span class="bld">‘‘Neva davāyā’’</span>tiādi pana paṭikkhepamattadassanaṃ. <span class="bld">Bhattakilamatha</span>nti bhattavasena uppannakilamathaṃ. <span class="bld">Purebhattā</span>di divāvasena vuttaṃ. <span class="bld">Purimayāmā</span>di rattivasena.</p>
  258. <p class="bodytext">Gatapaccāgatesu kammaṭṭhānassa haraṇaṃ vattanti atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘haraṇapaccāharaṇasaṅkhāta’’</span>nti āha. <span class="bld">‘‘Yadi upanissayasampanno hotī’’</span>ti idaṃ ‘‘devaputto hutvā’’tiādīsupi sabbattha sambajjhitabbaṃ. Tattha paccekabodhiyā upanissayasampadā kappānaṃ dve asaṅkhyeyyāni, satasahassañca tajjā puññañāṇasambhārasambharaṇaṃ, sāvakabodhiyā aggasāvakānaṃ ekamasaṅkhyeyyaṃ, kappasatasahassañca, mahāsāvakānaṃ (theragā. aṭṭha. 2.vaṅgīsattheragāthāvaṇṇanā vitthāro) kappasatasahassameva, itaresaṃ pana atītāsu jātīsu vivaṭṭupanissayavasena kālaniyamamantarena nibbattitaṃ nibbedhabhāgiyakusalaṃ. <span class="bld">‘‘Seyyathāpī’’</span>tiādinā tasmiṃ tasmiṃ ṭhānantare etadaggaṭṭhapitānaṃ therānaṃ sakkhidassanaṃ. Tattha <span class="bld">thero bāhiyo dārucīriyo</span>ti bāhiyavisaye sañjātasaṃvaḍḍhatāya bāhiyo, dārucīrapariharaṇato dārucīriyoti ca samaññito thero. So hāyasmā –</p>
  259. <p class="indent">‘‘Tasmā tiha te bāhiya evaṃ sikkhitabbaṃ ‘diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute, mute, viññāte viññātamattaṃ bhavissatī’ti, evañhi te bāhiya sikkhitabbaṃ. Yato kho te bāhiya diṭṭhe diṭṭhamattaṃ bhavissati, sute, mute, viññāte viññātamattaṃ bhavissati, tato tvaṃ bāhiya na tena. Yato tvaṃ bāhiya na tena, tato bāhiya na tattha. Yato tvaṃ bāhiya na tattha, tato tvaṃ bāhiya nevidha na huraṃ na ubhayamantarena, esevanto dukkhassā’ti’’ (udā. 10).</p>
  260. <p class="bodytext">Ettakāya <a name="V2.0078"></a> desanāya arahattaṃ sacchākāsi. Evaṃ sāriputtattherādīnampi mahāpaññatādidīpanāni suttapadāni vitthārato vattabbāni. Visesato pana aṅguttarāgame etadaggasuttapadāni (a. ni. 1.188) <span class="bld">sikhāpatta</span>nti koṭippattaṃ niṭṭhānappattaṃ sabbathā paripuṇṇato.</p>
  261. <p class="bodytext"><span class="bld">Ta</span>nti <a name="M2.0090"></a> asammuyhanaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti idāni vuccamānākārena veditabbaṃ. ‘‘Attā abhikkamatī’’ti iminā diṭṭhigāhavasena, <span class="bld">‘‘ahaṃ abhikkamāmī’’</span>ti iminā mānagāhavasena, tadubhayassa pana vinā taṇhāya appavattanato taṇhāgāhavasenāti tīhipi maññanāhi andhabālaputhujjanassa abhikkame sammuyhanaṃ dasseti. <span class="bld">‘‘Tathā asammuyhanto’’</span>ti vatvā tadeva asammuyhanaṃ yena ghanavinibbhogena hoti, taṃ dassento <span class="bld">‘‘abhikkamāmī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Cittasamuṭṭhānavāyodhātū</span>ti teneva abhikkamanacittena samuṭṭhānā, taṃcittasamuṭṭhānikā vā vāyodhātu. <span class="bld">Viññatti</span>nti kāyaviññattiṃ. <span class="bld">Janayamānā uppajjati</span> tassā vikārabhāvato. <span class="bld">Itī</span>ti tasmā uppajjanato. <span class="bld">Cittakiriyavāyodhātuvipphāravasenā</span>ti kiriyamayacittasamuṭṭhānavāyodhātuyā vicalanākārasaṅkhātakāyaviññattivasena. <span class="bld">Tassā</span>ti aṭṭhisaṅghāṭassa. <span class="bld">Abhikkamato</span>ti abhikkamantassa. <span class="bld">Omattā</span>ti avamattā lāmakappamāṇā. Vāyodhātutejodhātuvasena <span class="bld">itarā dve</span> dhātuyo.</p>
  262. <p class="bodytext">Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā cettha vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa paccayo. Uddharaṇagatikā hi tejodhātu, tena tassā uddharaṇe vāyodhātuyā anugatabhāvo hoti, tasmā imāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, tathā abhāvato pana itarāsaṃ omattatāti. Yasmā pana tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṃ paccayo. Kiriyagatikāya hi vāyodhātuyā atiharaṇavītiharaṇesu sātisayo byāpāro, tena tassā tattha tejodhātuyā anugatabhāvo hoti, tasmā imāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca tadabhāvato omattatāti dasseti <span class="bld">‘‘tathā atiharaṇavītiharaṇesū’’</span>ti iminā. Satipi cettha anugamakānugantabbatāvisese tejodhātuvāyodhātubhāvamattaṃ sandhāya tathāsaddaggahaṇaṃ kataṃ. Paṭhame hi naye tejodhātuyā anugamakatā, vāyodhātuyā anugantabbatā, dutiye pana vāyodhātuyā anugamakatā, tejodhātuyā anugantabbatāti. Tattha akkantaṭṭhānato pādassa ukkhipanaṃ <span class="bld">uddharaṇaṃ,</span> ṭhitaṭṭhānaṃ atikkamitvā purato haraṇaṃ <span class="bld">atiharaṇaṃ.</span> Khāṇuādipariharaṇatthaṃ, patiṭṭhitapādaghaṭṭanāpariharaṇatthaṃ vā passena haraṇaṃ <a name="M2.0091"></a> <span class="bld">vītiharaṇaṃ,</span> yāva patiṭṭhitapādo, tāva haraṇaṃ <span class="bld">atiharaṇaṃ,</span> tato paraṃ haraṇaṃ <span class="bld">vītiharaṇa</span>nti vā ayametesaṃ viseso.</p>
  263. <p class="bodytext">Yasmā <a name="V2.0079"></a> pathavīdhātuyā anugatā āpodhātu vossajjane paccayo. Garutarasabhāvā hi āpodhātu, tena tassā vossajjane pathavīdhātuyā anugatabhāvo hoti, tasmā tāsaṃ dvinnamettha sāmatthiyato adhimattatā, itarāsañca tadabhāvato omattatāti dassento āha <span class="bld">‘‘vossajjane…pe… balavatiyo’’</span>ti. Yasmā pana āpodhātuyā anugatā pathavīdhātu sannikkhepanassa paccayo. Patiṭṭhābhāve viya patiṭṭhāpanepi tassā sātisayakiccattā āpodhātuyā tassā anugatabhāvo hoti, tathā ghaṭṭanakiriyāya pathavīdhātuyā vasena sannirujjhanassa sijjhanato tassā sannirujjhanepi āpodhātuyā anugatabhāvo hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tathā sannikkhepanasannirujjhanesū’’</span>ti.</p>
  264. <p class="bodytext">Anugamakānugantabbatāvisesepi sati pathavīdhātuāpodhātubhāvamattaṃ sandhāya tathāsaddaggahaṇaṃ kataṃ. Paṭhame hi naye pathavīdhātuyā anugamakatā, āpodhātuyā anugantabbatā, dutiye pana āpodhātuyā anugamakatā, pathavīdhātuyā anugantabbatāti. <span class="bld">Vossajjana</span>ñcettha pādassa onāmanavasena vossaggo, tato paraṃ bhūmiādīsu patiṭṭhāpanaṃ <span class="bld">sannikkhepanaṃ,</span> patiṭṭhāpetvā nimmaddanavasena gamanassa sannirodho <span class="bld">sannirujjhanaṃ.</span></p>
  265. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ atikkamane, tesu vā yathāvuttesu uddharaṇātiharaṇavītiharaṇavossajjanasannikkhepanasannirujjhanasaṅkhātesu chasu koṭṭhāsesu. <span class="bld">Uddharaṇe</span>ti uddharaṇakkhaṇe. <span class="bld">Rūpārūpadhammā</span>ti uddharaṇākārena pavattā rūpadhammā, taṃsamuṭṭhāpakā ca arūpadhammā. <span class="bld">Atiharaṇaṃ na pāpuṇanti</span> khaṇamattāvaṭṭhānato. Sabbattha esa nayo. <span class="bld">Tattha tatthevā</span>ti yattha yattha uddharaṇādike uppannā, tattha tattheva. Na hi dhammānaṃ desantarasaṅkamanaṃ atthi lahuparivattanato. <span class="bld">Pabbaṃ pabba</span>nti paricchedaṃ paricchedaṃ. <span class="bld">Sandhi sandhī</span>ti gaṇṭhi gaṇṭhi. <span class="bld">Odhi odhī</span>ti bhāgaṃ bhāgaṃ. Sabbañcetaṃ uddharaṇādikoṭṭhāse sandhāya sabhāgasantativasena vuttanti veditabbaṃ. Itaro eva hi rūpadhammānampi pavattikkhaṇo gamanayogagamanassādānaṃ devaputtānaṃ heṭṭhupariyena paṭimukhaṃ dhāvantānaṃ sirasi, pāde ca bandhakhuradhārāsamāgamatopi sīghataro, yathā tilānaṃ bhijjayamānānaṃ paṭapaṭāyanena <a name="M2.0092"></a> bhedo lakkhīyati, evaṃ saṅkhatadhammānaṃ uppādenāti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘paṭapaṭāyantā’’</span>ti vuttaṃ, uppādavasena paṭapaṭa-saddaṃ akarontāpi karontā viyāti attho. Tilabhedalakkhaṇaṃ paṭapaṭāyanaṃ viya hi saṅkhatabhedalakkhaṇaṃ uppādo uppannānamekantato bhinnattā. <span class="bld">Tatthā</span>ti abhikkamane. <span class="bld">Ko eko abhikkamati</span> nābhikkamatiyeva. <span class="bld">Kassa vā ekassa abhikkamanaṃ</span> siyā, na siyā eva. Kasmā? <span class="bld">Paramatthato hi…pe… dhātūnaṃ sayanaṃ,</span> tasmāti attho. Andhabālaputhujjanasammūḷhassa attano abhikkamananivattanañhetaṃ vacanaṃ. Atha vā <a name="V2.0080"></a> <span class="bld">‘‘ko eko…pe… abhikkamana’’</span>nti codanāya ‘‘paramatthato hī’’tiādinā sodhanā vuttā.</p>
  266. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmiṃ tasmiṃ koṭṭhāse</span>ti yathāvutte chabbidhepi koṭṭhāse gamanādikassa apaccāmaṭṭhattā. ‘‘Saddhiṃ rūpena uppajjate, nirujjhatī’’ti ca silokapadena saha sambandho. Tattha paṭhamapadasambandhe <span class="bld">rūpenā</span>ti yena kenaci sahuppajjanakena rūpena. Dutiyapadasambandhe pana <span class="bld">‘‘rūpenā’’</span>ti idaṃ yaṃ tato nirujjhamānacittato upari sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannaṃ, tadeva tassa nirujjhamānacittassa nirodhena saddhiṃ nirujjhanakaṃ sattarasacittakkhaṇāyukaṃ rūpaṃ sandhāya vuttaṃ, aññathā rūpārūpadhammā samānāyukā siyuṃ. Yadi ca siyuṃ, atha ‘‘rūpaṃ garupariṇāmaṃ dandhanirodha’’ntiādi (vibha. aṭṭha. pakiṇṇakakathā) aṭṭhakathāvacanehi, ‘‘nāhaṃ bhikkhave aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yaṃ evaṃ lahuparivattaṃ, yathayidaṃ citta’’nti (a. ni. 1.38) evamādipāḷivacanehi ca virodho siyā. Cittacetasikā hi sārammaṇasabhāvā yathābalaṃ attano ārammaṇapaccayabhūtamatthaṃ vibhāvento eva uppajjanti, tasmā tesaṃ taṃsabhāvanipphattianantaraṃ nirodho, rūpadhammā pana anārammaṇā pakāsetabbā, evaṃ tesaṃ pakāsetabbabhāvanipphatti soḷasahi cittehi hoti, tasmā ekacittakkhaṇātītena saha sattarasacittakkhaṇāyukatā rūpadhammānamicchitāti. Lahuparivattanaviññāṇavisesassa saṅgatimattapaccayatāya tiṇṇaṃ khandhānaṃ, visayasaṅgatimattatāya ca viññāṇassa lahuparivattitā, dandhamahābhūtapaccayatāya rūpassa garuparivattitā. Yathābhūtaṃ nānādhātuñāṇaṃ kho pana tathāgatasseva, tena ca purejātapaccayo rūpadhammova vutto, pacchājātapaccayo ca tathevāti rūpārūpadhammānaṃ samānakkhaṇatā na yujjateva, tasmā vuttanayenevettha attho veditabboti <span class="bld">ācariyena</span> (dī. ni. ṭī. 1.214) vuttaṃ<a name="M2.0093"></a>, tadetaṃ cittānuparivattiyā viññattiyā ekanirodhabhāvassa suviññeyyattā evaṃ vuttaṃ. Tato saviññattikena puretaraṃ sattarasamacittassa uppādakkhaṇe uppannena <span class="bld">rūpena</span> saddhiṃ <span class="bld">aññaṃ cittaṃ nirujjhatī</span>ti attho veditabbo. Aññaṃ cittaṃ nirujjhati, aññaṃ uppajjate cittanti yojetabbaṃ. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamoti. Yañhi purimuppannaṃ cittaṃ, taṃ nirujjhantaṃ aññassa pacchā uppajjamānassa anantarādipaccayabhāveneva nirujjhati, tathā laddhapaccayameva aññampi uppajjate cittaṃ, avatthāvisesato cettha aññathā. Yadi evaṃ tesamubhinnaṃ antaro labbheyyāti codanaṃ ‘‘no’’ti apanetumāha <span class="bld">‘‘avīci manusambandho’’</span>ti, yathā vīci antaro na labbhati, tadevedanti avisesaṃ vidū maññanti, evaṃ anu anu sambandho cittasantāno, rūpasantāno ca <span class="bld">nadīsotova</span> nadiyaṃ <a name="V2.0081"></a> udakappavāho viya <span class="bld">vattatī</span>ti attho. <span class="bld">Avīcī</span>ti hi nirantaratāvasena bhāvanapuṃsakavacanaṃ.</p>
  267. <p class="bodytext">Abhimukhaṃ lokitaṃ <span class="bld">ālokita</span>nti āha <span class="bld">‘‘puratopekkhana’’</span>nti. Yaṃdisābhimukho gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, sayati vā, tadabhimukhaṃ pekkhananti vuttaṃ hoti. Yasmā ca tādisamālokitaṃ nāma hoti, tasmā tadanugatadisālokanaṃ vilokitanti āha <span class="bld">‘‘anudisāpekkhana’’</span>nti, abhimukhadisānurūpagatesu vāmadakkhiṇapassesu vividhā pekkhananti vuttaṃ hoti. Heṭṭhāuparipacchāpekkhanañhi <span class="bld">‘‘olokitaullokitāpalokitānī’’</span>ti gahitāni. <span class="bld">Sāruppavasenā</span>ti samaṇapatirūpavasena, imināva asāruppavasena itaresamaggahaṇanti sijjhati. Sammajjanaparibhaṇḍādikaraṇe olokitassa, ullokaharaṇādīsu ullokitassa, pacchato āgacchantaparissayaparivajjanādīsu apalokitassa ca siyā sambhavoti āha <span class="bld">‘‘iminā vā’’</span>tiādi, etena upalakkhaṇamattañcetanti dasseti.</p>
  268. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyasakkhi</span>nti kāyena sacchikataṃ paccakkhakārinaṃ, sādhakanti attho. So hi āyasmā vipassanākāle ‘‘yamevāhaṃ indriyesu aguttadvārataṃ nissāya sāsane anabhiratiādivippakāraṃ patto, tameva suṭṭhu niggahessāmī’’ti ussāhajāto balavahirottappo, tattha ca katādhikārattā indriyasaṃvare ukkaṃsapāramippatto, teneva naṃ satthā ‘‘etadaggaṃ bhikkhave mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ indriyesu guttadvārānaṃ, yadidaṃ nando’’ti (a. ni. 1.230) etadagge ṭhapesi. <span class="bld">Nandassā</span>ti kattutthe sāmivacanaṃ. <span class="bld">Itī</span>ti iminā ālokanena.</p>
  269. <p class="bodytext"><span class="bld">Sātthakatā</span> <a name="M2.0094"></a> <span class="bld">ca sappāyatā ca veditabbā</span> ālokitavilokitassāti ajjhāharitvā sambandho. <span class="bld">Tasmā</span>ti kammaṭṭhānāvijahanasseva ālokitavilokite. Gocarasampajaññabhāvato <span class="bld">etthā</span>ti ālokitavilokite. <span class="bld">Attano kammaṭṭhānavasenevā</span>ti khandhādikammaṭṭhānavaseneva ālokanavilokanaṃ kātabbaṃ, na añño upāyo gavesitabboti adhippāyo. <span class="bld">Kammaṭṭhānasīsenevā</span>ti vakkhamānakammaṭṭhānamukheneva. Yasmā pana ālokitādi nāma dhammamattasseva pavattiviseso, tasmā tassa yāthāvato jānanaṃ asammohasampajaññanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘abbhantare’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Āloketā</span>ti ālokento. Tathā <span class="bld">viloketā. Viññatti</span>nti kāyaviññattiṃ. <span class="bld">Itī</span>ti tasmā uppajjanato. <span class="bld">Cittakiriyavāyodhātuvipphāravasenā</span>ti kiriyamayacittasamuṭṭhānāya vāyodhātuyā vicalanākārasaṅkhātakāyaviññattivasena. <span class="bld">Akkhidala</span>nti akkhipaṭalaṃ. <span class="bld">Adho sīdatī</span>ti osīdantaṃ viya heṭṭhā gacchati. <span class="bld">Uddhaṃ laṅghetī</span>ti laṅghentaṃ viya upari <a name="V2.0082"></a> gacchati. <span class="bld">Yantakenā</span>ti akkhidalesu yojitarajjuyo gahetvā paribbhamanakacakkena. <span class="bld">Tato</span>ti tathā akkhidalānamosīdanullaṅghanato. Manodvārikajavanassa mūlakāraṇaparijānanaṃ <span class="bld">mūlapariññā.</span> Āgantukassa abbhāgatassa, tāvakālikassa ca taṅkhaṇamattapavattakassa bhāvo <span class="bld">āgantukatāvakālikabhāvo,</span> tesaṃ vasena.</p>
  270. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti tesu gāthāya dassitesu sattasu cittesu. <span class="bld">Aṅgakiccaṃ sādhayamāna</span>nti padhānabhūtaaṅgakiccaṃ nipphādentaṃ, sarīraṃ hutvāti vuttaṃ hoti. Bhavaṅgañhi paṭisandhisadisattā padhānamaṅgaṃ, padhānañca ‘‘sarīra’’nti vuccati, avicchedappavattihetubhāvena vā kāraṇakiccaṃ sādhayamānanti attho. <span class="bld">Taṃ āvaṭṭetvā</span>ti bhavaṅgasāmaññavasena vuttaṃ, pavattākāravisesavasena pana atītādinā tibbidhaṃ, tattha ca bhavaṅgupacchedasseva āvaṭṭanaṃ. <span class="bld">Tannirodhā</span>ti tassa nirujjhanato, anantarapaccayavasena hetuvacanaṃ. <span class="bld">‘‘Paṭhamajavanepi…pe… sattamajavanepī’’</span>ti idaṃ pañcadvārikavīthiyaṃ ‘‘ayaṃ itthī, ayaṃ puriso’’ti rajjanadussanamuyhanānamabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tattha hi āvajjanavoṭṭhabbanānaṃ puretaraṃ pavattāyonisomanasikāravasena ayoniso āvajjanavoṭṭhabbanākārena pavattanato iṭṭhe itthirūpādimhi lobhasahagatamattaṃ javanaṃ uppajjati, aniṭṭhe ca dosasahagatamattaṃ, na panekantarajjanadussanādi, manodvāre <a name="M2.0095"></a> eva ekantarajjanadussanādi hoti, tassa pana manodvārikassa rajjanadussanādino pañcadvārikajavanaṃ mūlaṃ, yathāvuttaṃ vā sabbampi bhavaṅgādi, evaṃ manodvārikajavanassa mūlakāraṇavasena mūlapariññā vuttā, āgantukatāvakālikatā pana pañcadvārika javanasseva apubbabhāvavasena, ittaratāvasena ca. <span class="bld">Yuddhamaṇḍale</span>ti saṅgāmappadese. <span class="bld">Heṭṭhupariyavasenā</span>ti heṭṭhā ca upari ca parivattamānavasena, aparāparaṃ bhavaṅguppattivasenāti attho. Tathā bhavaṅguppādavasena hi tesaṃ bhijjitvā patanaṃ, iminā pana heṭṭhimassa, uparimassa ca bhavaṅgassa aparāparuppattivasena pañcadvārikajavanato visadisassa manodvārikajavanassa uppādaṃ dasseti tassa vaseneva rajjanādipavattanato. Tenevāha <span class="bld">‘‘rajjanādivasena ālokitavilokitaṃ hotī’’</span>ti.</p>
  271. <p class="bodytext"><span class="bld">Āpātha</span>nti gocarabhāvaṃ. <span class="bld">Sakakiccanipphādanavasenā</span>ti āvajjanādikiccanipphādanavasena. <span class="bld">Ta</span>nti javanaṃ. Cakkhudvāre rūpassa āpāthagamanena āvajjanādīnaṃ pavattanato pavattikāraṇavaseneva <span class="bld">‘‘gehabhūte’’</span>ti vuttaṃ, na nissayavasena. <span class="bld">Āgantukapuriso viyā</span>ti abbhāgatapuriso viya. Duvidhā hi āgantukā atithiabbhāgatavasena. Tattha kataparicayo <span class="bld">‘‘atithī’’</span>ti vuccati, akataparicayo <span class="bld">‘‘abbhāgato’’</span>ti, ayamevidhādhippeto. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā paragehe’’</span>tiādi<a name="V2.0083"></a>. <span class="bld">Tassā</span>ti javanassa rajjanadussanamuyhanaṃ ayuttanti sambandho. <span class="bld">Āsinesū</span>ti nisinnesu. <span class="bld">Āṇākaraṇa</span>nti attano vasakaraṇaṃ.</p>
  272. <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhiṃ sampayuttadhammehi</span> phassādīhi. <span class="bld">Tattha tattheva</span> sakakiccanipphādanaṭṭhāne <span class="bld">bhijjanti. Itī</span>ti tasmā āvajjanādivoṭṭhabbanapariyosānānaṃ bhijjanato. <span class="bld">Ittarānī</span>ti aciraṭṭhitikāni. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ vacane ayaṃ upamāti attho. Udayabbayaparicchinno tāva tattako kālo etesanti <span class="bld">tāvakālikāni,</span> tassa bhāvo, taṃvasena.</p>
  273. <p class="bodytext"><span class="bld">Eta</span>nti asammohasampajaññaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ yathāvuttadhammasamudāye. <span class="bld">Dassanaṃ</span> cakkhuviññāṇaṃ, tassa vaseneva ālokanavilokanapaññāyanato āvajjanādīnamaggahaṇaṃ.</p>
  274. <p class="bodytext"><span class="bld">Samavāye</span>ti sāmaggiyaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti pañcakkhandhavasena ālokanavilokana paññāyamāne. Nimittatthe cetaṃ bhummaṃ, tabbinimuttako <span class="bld">ko eko</span> <a name="M2.0096"></a> <span class="bld">āloketi</span> na tveva āloketi. <span class="bld">Ko</span> ca eko <span class="bld">viloketi</span> natveva viloketīti attho.</p>
  275. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tathā’’</span>tiādi āyatanavasena, dhātuvasena ca dassanaṃ. Cakkhurūpāni yathārahaṃ dassanassa nissayārammaṇapaccayo, tathā āvajjanā anantarādipaccayo, āloko upanissayapaccayoti dassanassa suttantanayena pariyāyato paccayatā vuttā. <span class="bld">Sahajātapaccayo</span>pi dassanasseva, nidassanamattañcetaṃ aññamaññasampayuttaatthiavigatādipaccayānampi labbhanato, ‘‘sahajātādipaccayā’’tipi adhunā pāṭho dissati. <span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādi nigamanaṃ.</p>
  276. <p class="bodytext">Idāni yathāpāṭhaṃ samiñjanapasāraṇesu sampajānaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘samiñjite pasārite’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">pabbāna</span>nti pabbabhūtānaṃ. Taṃsamiñjanapasāraṇeneva hi sabbesaṃ hatthapādānaṃ samiñjanapasāraṇaṃ hoti, pabbametesanti vā <span class="bld">pabbā</span> yathā ‘‘saddho’’ti, pabbavantānanti attho. <span class="bld">Cittavasenevā</span>ti cittaruciyā eva, cittasāmatthiyā vā. Yaṃ yaṃ cittaṃ uppajjati sātthepi anatthepi samiñjituṃ, pasārituṃ vā, taṃtaṃcittānugateneva samiñjanapasāraṇamakatvāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tatthā</span>ti samiñjanapasāraṇesu atthānatthapariggaṇhanaṃ veditabbanti sambandho. <span class="bld">Khaṇe khaṇe</span>ti tathā ṭhitakkhaṇassa byāpanicchāvacanaṃ. <span class="bld">Vedanā</span>ti santhambhanādīhi rujjanā. <span class="bld">‘‘Vedanā uppajjatī’’</span>tiādinā paramparapayojanaṃ dasseti. Tathā <span class="bld">‘‘tā vedanā</span> <a name="V2.0084"></a> <span class="bld">nuppajjantī’’</span>tiādināpi. Purimaṃ purimañhi pacchimassa pacchimassa kāraṇavacanaṃ. <span class="bld">Kāle</span>ti samiñjituṃ, pasārituṃ vā yuttakāle. <span class="bld">Phāti</span>nti vuddhiṃ. Jhānādi pana <span class="bld">viseso.</span></p>
  277. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatrāyaṃ nayo</span>ti sappāyāsappāyaapariggaṇhane vatthusandassanasaṃṅkhāto nayo. Tadapariggahaṇe ādīnavadassaneneva pariggahaṇepi ānisaṃso vibhāvitoti tesamidha udāharaṇaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">Mahācetiyaṅgaṇe</span>ti duṭṭhagāmaṇiraññā katassa hemamālīnāmakassa mahācetiyassa aṅgaṇe. Vuttañhi –</p>
  278. <p class="gatha1">‘‘Dīpappasādako thero, rājino ayyakassa me;</p>
  279. <p class="gathalast">Evaṃ kirāha nattā te, duṭṭhagāmaṇi bhūpati.</p>
  280. <p class="gatha1">Mahāpuñño <a name="M2.0097"></a> mahāthūpaṃ, soṇṇamāliṃ manoramaṃ;</p>
  281. <p class="gathalast">Vīsaṃ hatthasataṃ uccaṃ, kāressati anāgate’’ti.</p>
  282. <p class="bodytext">Bhūmippadeso cettha <span class="bld">aṅgaṇaṃ</span> ‘‘udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu’’ntiādisu (jā. 1.1.2) viya, tasmā upacārabhūte susaṅkhate bhūmippadeseti attho. <span class="bld">Teneva kāraṇena gihī jāto</span>ti kāyasaṃsaggasamāpajjanahetunā ukkaṇṭhito hutvā hīnāyāvatto. <span class="bld">Jhāyī</span>ti jhāyanaṃ ḍayhanamāpajji. Mahācetiyaṅgaṇepi cīvarakuṭiṃ katvā tattha sajjhāyaṃ gaṇhantīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘cīvarakuṭidaṇḍake’’</span>ti, cīvarakuṭiyā cīvarachadanatthāya katadaṇḍaketi attho. <span class="bld">‘‘Maṇisappo</span> nāma sīhaḷadīpe vijjamānā ekā sappajātīti vadantī’’ti ācariyānandattherena, (vibha. mūlaṭī. 242) <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> (dī. ni. ṭī. 1.214) ca vuttaṃ. ‘‘Keci, apare, aññe’’ti vā avatvā ‘‘vadanti’’cceva vacanañca sārato gahetabbatāviññāpanatthaṃ aññathā gahetabbassa avacanato, tasmā na nīlasappādi idha ‘‘maṇisappo’’ti veditabbo.</p>
  283. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahātheravatthunā</span>ti evaṃnāmakassa therassa vatthunā. <span class="bld">Antevāsikehī</span>ti tattha nisinnesu bahūsu antevāsikesu ekena antevāsikena. Tenāha <span class="bld">‘‘taṃ antevāsikā pucchiṃsū’’</span>ti. <span class="bld">Kammaṭṭhāna</span>nti ‘‘abbhantare attā nāmā’’tiādinā (dī. ni. aṭṭha. 1.214) vakkhamānappakāraṃ dhātukammaṭṭhānaṃ. Pakaraṇatopi hi attho viññāyatīti. Tattha ṭhitānaṃ pucchantānaṃ saṅgahaṇavasena ‘‘tumhehī’’ti puna puthuvacanakaraṇaṃ. Evaṃ rūpaṃ sabhāvo yassāti <span class="bld">evarūpo</span> niggahitalopavasena tena<a name="V2.0085"></a>, kammaṭṭhānamanasikārasabhāvenāti attho. <span class="bld">Evametthāpī</span>ti <span class="bld">api</span>-saddena heṭṭhā vuttaṃ ālokitavilokitapakkhamapekkhanaṃ karoti. Ayaṃ nayo uparipi.</p>
  284. <p class="bodytext"><span class="bld">Suttākaḍḍhanavasenā</span>ti yante yojitasuttānaṃ āviñchanavasena. <span class="bld">Dāruyantassā</span>ti dārunā katayantarūpassa. Taṃ taṃ kiriyaṃ yāti pāpuṇāti, hatthapādādīhi vā taṃ taṃ ākāraṃ kurumānaṃ yāti gacchatīti <span class="bld">yantaṃ,</span> naṭakādipañcālikārūpaṃ, dārunā kataṃ yantaṃ tathā, nidassanamattañcetaṃ. Tathā hi naṃ potthena vatthena alaṅkariyattā <span class="bld">potthalikā,</span> pañca aṅgāni yassā sajīvassevāti <span class="bld">pañcālikā</span>ti ca voharanti. <span class="bld">Hatthapādalaḷana</span>nti hatthapādānaṃ kampanaṃ, hatthapādehi vā līḷākaraṇaṃ.</p>
  285. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe</span>ti <a name="M2.0098"></a> ettha saṅghāṭicīvarānaṃ samānadhāraṇatāya ekatodassanaṃ ganthagarutāpanayanatthaṃ, antaravāsakassa <span class="bld">nivāsanavasena,</span> sesānaṃ <span class="bld">pārupanavasenā</span>ti yathārahamattho. <span class="bld">Tatthā</span>ti saṅghāṭicīvaradhāraṇapattadhāraṇesu. <span class="bld">Vuttappakāro</span>ti paccavekkhaṇavidhinā sutte vuttappabhedo.</p>
  286. <p class="bodytext"><span class="bld">Uṇhapakatikassā</span>ti uṇhālukassa pariḷāhabahulakāyassa. <span class="bld">Sītālukassā</span>ti sītabahulakāyassa. <span class="bld">Ghana</span>nti appitaṃ. <span class="bld">Dupaṭṭa</span>nti nidassanamattaṃ. ‘‘Utuddhaṭānaṃ dussānaṃ catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ, diguṇaṃ uttarāsaṅgaṃ, diguṇaṃ antaravāsakaṃ, paṃsukūle yāvadattha’’nti (mahāva. 348) hi vuttaṃ. <span class="bld">Viparīta</span>nti tadubhayato viparītaṃ, tesaṃ tiṇṇampi <span class="bld">asappāyaṃ</span>. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘aggaḷādidānenā’’</span>tiādi. Uddharitvā allīyāpanakhaṇḍaṃ <span class="bld">aggaḷaṃ. Ādi</span>saddena tunnakammādīni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Tathā</span>-saddo anukaḍḍhanattho, asappāyamevāti. Paṭṭuṇṇadese pāṇakehi sañjātavatthaṃ <span class="bld">paṭṭuṇṇaṃ.</span> Vākavisesamayaṃ setavaṇṇaṃ <span class="bld">dukūlaṃ. Ādi</span>saddena koseyyakambalādikaṃ sānulomaṃ kappiyacīvaraṃ saṅgaṇhāti. Kasmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tādisañhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Araññe ekakassa nivāsantarāyakara</span>nti brahmacariyantarāyekadesamāha. Corādisādhāraṇato ca tathā vuttaṃ. Nippariyāyena taṃ asappāyanti sambandho. Aneneva yathāvuttamasappāyaṃ anekantaṃ tathārūpapaccayena kassaci kadāci sappāyasambhavato. Idaṃ pana dvayaṃ ekantameva asappāyaṃ kassaci kadācipi sappāyābhāvatoti dasseti. Micchā ājīvanti etenāti <span class="bld">micchājīvo,</span> anesanavasena paccayapariyesanapayogo. Nimittakammādīhi pavatto micchājīvo tathā, etena ekavīsatividhaṃ anesanapayogamāha. Vuttañhi <span class="bld">suttanipātaṭṭhakathāyaṃ khuddakapāṭhaṭṭhakathāyañca mettasuttavaṇṇanāyaṃ</span> –</p>
  287. <p class="indent">‘‘Yo imasmiṃ sāsane pabbajitvā attānaṃ na sammā payojeti, khaṇḍasīlo hoti<a name="V2.0086"></a>, ekavīsatividhaṃ anesanaṃ nissāya jīvikaṃ kappeti. Seyyathidaṃ? Veḷudānaṃ, pattadānaṃ, puppha, phala, dantakaṭṭha, mukhodaka, sināna, cuṇṇa, mattikādānaṃ, cāṭukamyataṃ, muggasūpyataṃ, pāribhaṭutaṃ, jaṅghapesanikaṃ, vejjakammaṃ, dūtakammaṃ, pahiṇagamanaṃ, piṇḍapaṭipiṇḍaṃ, dānānuppadānaṃ, vatthuvijjaṃ, nakkhattavijjaṃ, aṅgavijja’’nti.</p>
  288. <p class="bodytext">Abhidhammaṭīkākārena pana <a name="M2.0099"></a> <span class="bld">ācariyānandattherena</span> evaṃ vuttaṃ –</p>
  289. <p class="indent">‘‘Ekavīsati anesanā nāma vejjakammaṃ karoti, dūtakammaṃ karoti, pahiṇakammaṃ karoti, gaṇḍaṃ phāleti, arumakkhanaṃ deti, uddhaṃvirecanaṃ deti, adhovirecanaṃ deti, natthutelaṃ pacati, vaṇatelaṃ pacati, veḷudānaṃ deti, patta, puppha, phala, sināna, dantakaṭṭha, mukhodaka, cuṇṇa, mattikādānaṃ deti, cāṭukammaṃ karoti, muggasūpiyaṃ, pāribhaṭuṃ, jaṅghapesanikaṃ dvāvīsatimaṃ dūtakammena sadisaṃ, tasmā ekavīsatī’’ti (dha. sa. mūlaṭī. 150-51).</p>
  290. <p class="bodytext">Aṭṭhakathāvacanañcettha <span class="bld">brahmajālādisuttanta</span>nayena vuttaṃ, ṭīkāvacanaṃ pana <span class="bld">khuddakavatthuvibhaṅgā</span>diabhidhammanayena, ato cettha kesañci visamatāti vadanti, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. Apica <span class="bld">‘‘nimittakammādī’’</span>ti iminā nimittobhāsaparikathāyo vuttā. <span class="bld">‘‘Micchājīvo’’</span>ti pana yathāvuttapayogo, tasmā nimittakammañca micchājīvo ca, tabbasena <span class="bld">uppannaṃ asappāyaṃ</span> sīlavināsanena anatthāvahattāti attho. Samāhāradvandepi hi katthaci pulliṅgapayogo dissati yathā ‘‘cittuppādo’’ti. Atiruciye rāgādayo, atiaruciye ca dosādayoti āha <span class="bld">‘‘akusalā dhammā abhivaḍḍhantī’’</span>ti. Tanti tadubhayaṃ. <span class="bld">Kammaṭṭhānāvijahanavasenā</span>ti vakkhamānakammaṭṭhānassa avijahanavasena.</p>
  291. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Abbhantare attā nāmā’’</span>tiādinā saṅkhepato asammohasampajaññaṃ dassetvā <span class="bld">‘‘tattha cīvarampi acetana’’</span>ntiādinā cīvarassa viya <span class="bld">‘‘kāyopi acetano’’</span>ti kāyassa attasuññatāvibhāvanena tamatthaṃ paridīpento <span class="bld">‘‘tasmā neva sundaraṃ cīvaraṃ labhitvā’’</span>tiādinā vuttassa itarītarasantosassa kāraṇaṃ vibhāvetīti daṭṭhabbaṃ. Evañhi sambandho vattabbo – asammohasampajaññaṃ dassento <span class="bld">‘‘abbhantare’’</span>tiādimāha. Attasuññatāvibhāvanena pana tadatthaṃ paridīpituṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘tattha cīvara’’</span>ntiādi. Idāni attasuññatāvibhāvanassa payojanabhūtaṃ itarītarasantosasaṅkhātaṃ laddhaguṇaṃ pakāsento āha <span class="bld">‘‘tasmā neva sundara’’</span>ntiādīti.</p>
  292. <p class="bodytext">Tattha <a name="M2.0100"></a><a name="V2.0087"></a> <span class="bld">abbhantare</span>ti attano santāne. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ cīvarapārupane. Tesu vā pārupakattapārupitabbacīvaresu. <span class="bld">Kāyopī</span>ti attapaññattimatto kāyopi. ‘‘Tasmā’’ti ajjhāharitabbaṃ, acetanattāti attho. <span class="bld">Aha</span>nti kammabhūto kāyo. <span class="bld">Dhātuyo</span>ti cīvarasaṅkhāto bāhirā dhātuyo. <span class="bld">Dhātusamūha</span>nti kāyasaṅkhātaṃ ajjhattikaṃ dhātusamūhaṃ. Potthakarūpapaṭicchādane dhātuyo dhātusamūhaṃ paṭicchādenti viyāti sambandho. Pusanaṃ snehasecanaṃ, pūraṇaṃ vā <span class="bld">potthaṃ,</span> lepanakhananakiriyā, tena katanti <span class="bld">potthakaṃ,</span> tameva rūpaṃ tathā, khananakammanibbattaṃ dārumattikādirūpamidhādhippetaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti acetanattā, attasuññabhāvato vā.</p>
  293. <p class="bodytext">Nāgānaṃ nivāso vammiko <span class="bld">nāgavammiko.</span> Cittīkaraṇaṭṭhānabhūto rukkho <span class="bld">cetiyarukkho.</span> Kehici sakkatassāpi kehici asakkatassa kāyassa upamānabhāvena yogyattā tesamidha kathanaṃ. <span class="bld">Tehī</span>ti mālāgandhagūthamuttādīhi. Attasuññatāya nāgavammikacetiyarukkhādīhi viya kāyasaṅkhātena attanā somanassaṃ vā domanassaṃ vā na kātabbanti vuttaṃ hoti.</p>
  294. <p class="bodytext">‘‘Labhissāmi vā, no vā’’ti paccavekkhaṇapubbakena ‘‘labhissāmī’’ti atthasampassaneneva gahetabbaṃ. Evañhi sātthakasampajaññaṃ bhavatīti āha <span class="bld">‘‘sahasāva aggahetvā’’</span>tiādi.</p>
  295. <p class="bodytext"><span class="bld">Garupatto</span>ti atibhārabhūto patto. Cattāro vā pañca vā gaṇṭhikā <span class="bld">catupañcagaṇṭhikā</span> yathā ‘‘dvattipattā (pāci. 232), chappañcavācā’’ti (pāci. 61) aññapadabhūtassa hi vā-saddasseva attho idha padhāno catugaṇṭhikāhato vā pañcagaṇṭhikāhato vā patto dubbisodhanīyoti vikappanavasena atthassa gayhamānattā. Āhatā catupañcagaṇṭhikā yassāti <span class="bld">catupañcagaṇṭhikāhato</span> yathā ‘‘agyāhito’’ti, catupañcagaṇṭhikāhi vā āhato tathā, dubbisodhanīyabhāvassa hetugabbhavacanañcetaṃ. Kāmañca<span class="bld">ūnapañcabandhanasikkhāpade</span> (pārā. 612) pañcagaṇṭhikāhatopi patto paribhuñjitabbabhāvena vutto, dubbisodhanīyatāmattena pana palibodhakaraṇato idha asappāyoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Duddhotapatto</span>ti agaṇṭhikāhatampi pakatiyāva dubbisodhanīyapattaṃ sandhāyāha. <span class="bld">‘‘Taṃ dhovantassevā’’</span>tiādi tadubhayassāpi <a name="M2.0101"></a> asappāyabhāve kāraṇaṃ. <span class="bld">‘‘Maṇivaṇṇapatto pana lobhanīyo’’</span>ti iminā kiñcāpi so vinayapariyāyena kappiyo, suttantapariyāyena pana antarāyakaraṇato asappāyoti dasseti. ‘‘Pattaṃ bhamaṃ āropetvā majjitvā pacanti ‘maṇivaṇṇaṃ karissāmā’ti, na vaṭṭatī’’ti (pārā. aṭṭha. 1.pāḷimuttakavinicchayo) hi <span class="bld">vinayaṭṭhakathāsu</span> pacanakiriyāmattameva paṭikkhittaṃ. Tathā hi vadanti <a name="V2.0088"></a> ‘‘maṇivaṇṇaṃ pana pattaṃ aññena kataṃ labhitvā paribhuñjituṃ vaṭṭatī’’ti (sārattha. ṭī. 2.85) ‘‘tādisañhi araññe ekakassa nivāsantarāyakara’’ntiādinā cīvare vuttanayena ‘‘nimittakammādivasena laddho pana ekantaakappiyo sīlavināsanena anatthāvahattā’’tiādinā amhehi vuttanayopi yathārahaṃ netabbo. <span class="bld">Sevamānassā</span>ti hetvanto gadhavacanaṃ abhivaḍḍhanaparihāyanassa.</p>
  296. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Abbhantare’’</span>tiādi saṅkhepo. <span class="bld">‘‘Tatthā’’</span>tiādi attasuññatāvibhāvanena vitthāro. <span class="bld">Saṇḍāsenā</span>ti kammārānaṃ ayogahaṇavisesena. <span class="bld">Aggivaṇṇapattaggahaṇe</span>ti agginā jhāpitattā aggivaṇṇabhūtapattassa gahaṇe. Rāgādipariḷāhajanakapattassa īdisameva upamānaṃ yuttanti evaṃ vuttaṃ.</p>
  297. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Apicā’’</span>tiādinā saṅghāṭicīvarapattadhāraṇesu ekato asammohasampajaññaṃ dasseti. Chinnahatthapāde anāthamanusseti sambandho. <span class="bld">Nīlamakkhikā</span> nāma āsāṭikakārikā. Gavādīnañhi vaṇesu nīlamakkhikāhi katā anayabyasanahetubhūtā aṇḍakā <span class="bld">āsāṭikā</span> nāma vuccati. <span class="bld">Anāthasālāya</span>nti anāthānaṃ nivāsasālāyaṃ. <span class="bld">Dayālukā</span>ti karuṇābahulā. <span class="bld">Vaṇamattacoḷakānī</span>ti vaṇappamāṇena paṭicchādanatthāya chinnacoḷakhaṇḍakāni. <span class="bld">Kesañcī</span>ti bahūsu kesañci anāthamanussānaṃ. <span class="bld">Thūlānī</span>ti thaddhāni. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ pāpuṇane, bhāvalakkhaṇe, nimitte vā etaṃ bhummaṃ. Kasmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vaṇapaṭicchādanamattenevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Coḷakena, kapālenā</span>ti ca atthayoge kammatthe tatiyā, karaṇatthe vā. Vaṇapaṭicchādanamatteneva bhesajjakaraṇamattenevāti pana visesanaṃ, na pana maṇḍanānubhavanādippakārena atthoti. Saṅkhāradukkhatādīhi niccāturassa kāyassa paribhogabhūtānaṃ pattacīvarānaṃ edisameva upamānamupapannanti tathā vacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Sukhumattasallakkhaṇena uttamassa sampajānassa karaṇasīlattā, purimehi ca sampajānakārīhi uttamattā <span class="bld">uttamasampajānakārī.</span></p>
  298. <p class="bodytext">Asanādikiriyāya <a name="M2.0102"></a> kammavisesayogato asitādipadeheva kammavisesasahito kiriyāviseso viññāyatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘asiteti piṇḍapātabhojane’’</span>tiādi. <span class="bld">Aṭṭhavidhopi attho</span>ti aṭṭhappakāropi payojanaviseso.</p>
  299. <p class="bodytext">Tattha piṇḍapātabhojanādīsu attho nāma iminā <span class="bld">mahāsivatthera</span>vādavasena ‘‘imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā (saṃ. ni. 4.120; a. ni. 6.58; 8.9; dha. sa. 1355; mahāni. 206) sutte <a name="V2.0089"></a> vuttaṃ aṭṭhavidhampi payojanaṃ dasseti. <span class="bld">Mahāsivatthero</span> (dha. sa. 1.1355) hi ‘‘heṭṭhā cattāri aṅgāni paṭikkhepo nāma, upari pana aṭṭhaṅgāni payojanavasena samodhānetabbānī’’ti vadati. Tattha ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’’ti ekamaṅgaṃ, ‘‘yāpanāyā’’ti ekaṃ, ‘‘vihiṃsūparatiyā’’ti ekaṃ, ‘‘brahmacariyānuggahāyā’’ti ekaṃ, ‘‘iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmī’’ti ekaṃ, ‘‘navañca vedanaṃ na uppādessāmī’’ti ekaṃ, ‘‘yātrā ca me bhavissatī’’ti ekaṃ, ‘‘anavajjatā cā’’ti ekaṃ, phāsuvihāro pana bhojanānisaṃsamattanti evaṃ aṭṭha aṅgāni payojanavasena samodhānetabbāni. Aññathā pana ‘‘neva davāyā’’ti ekamaṅgaṃ, ‘‘na madāyā’’ti ekaṃ, ‘‘na maṇḍanāyā’’ti ekaṃ, ‘‘na vibhūsanāyā’’ti ekaṃ, ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyā’’ti ekaṃ, ‘‘vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāyā’’ti ekaṃ, ‘‘iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, navañca vedanaṃ na uppādessāmī’’ti ekaṃ, ‘‘yātrā ca me bhavissatī’’ti ekaṃ, ‘‘anavajjatā ca phāsuvihāro cā’’ti pana bhojanānisaṃsamattanti vuttāni aṭṭhaṅgāni idhānadhippetāni. Kasmāti ce? Payojanānameva abhāvato, tesameva ca idha atthasaddena vuttattā. Nanu ca <span class="bld">‘‘nevadavāyātiādinā nayena vutto’’</span>ti mariyādavacanena dutiyanayasseva idhādhippetabhāvo viññāyatīti? Na, ‘‘neva davāyā’’tiādinā paṭikkhepaṅgadassanamukhena paccavekkhaṇapāḷiyā desitattā, yathādesitatantikkamasseva mariyādabhāvena dassanato. Pāṭhakkameneva hi ‘‘neva davāyātiādinā nayenā’’ti vuttaṃ, na atthakkamena, tena pana ‘‘imassa kāyassa ṭhitiyātiādinā nayenā’’ti vattabbanti.</p>
  300. <p class="bodytext">Tidhā <a name="M2.0103"></a> dente dvidhā gāhaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘paṭiggahaṇaṃ nāmā’’</span>ti vuttaṃ, bhojanādigahaṇatthāya hatthaotāraṇaṃ bhuñjanādiatthāya ālopakaraṇantiādinā anukkamena bhuñjanādipayogo vāyodhātuvaseneva vibhāvito. <span class="bld">Vāyodhātuvipphārenevā</span>ti ettha <span class="bld">eva</span>-saddena nivattetabbaṃ dasseti <span class="bld">‘‘na kocī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Kuñcikā</span> nāma avāpuraṇaṃ, yaṃ ‘‘tāḷo’’tipi vadanti. <span class="bld">Yantakenā</span>ti cakkayantakena. Yatati ugghāṭananigghāṭanaukkhipananikkhipanādīsu vāyamati etenāti hi <span class="bld">yantakaṃ.</span> Sañcuṇṇakaraṇaṃ <span class="bld">musalakiccaṃ. </span> Antokatvā patiṭṭhāpanaṃ <span class="bld">udukkhalakiccaṃ.</span> Āloḷitaviloḷitavasena parivattanaṃ <span class="bld">hatthakiccaṃ. Itīti</span> evaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti hatthakiccasādhane, bhāvalakkhaṇe, nimitte vā bhummaṃ. <span class="bld">Tanukakheḷo</span>ti pasannakheḷo. <span class="bld">Bahalakheḷo</span>ti āvilakheḷo. Jivhāsaṅkhātena hatthena āloḷitaviloḷitavasena ito cito ca parivattakaṃ <span class="bld">jivhāhatthaparivattakaṃ. Kaṭacchu, dabbī</span>ti katthaci pariyāyavacanaṃ. ‘‘Pume kaṭacchu dabbitthī’’ti hi vuttaṃ. Idha pana yena bhojanādīni antokatvā gaṇhāti, so <span class="bld">kaṭacchu,</span> yāya pana tesamuddharaṇādīni karoti, sā <a name="V2.0090"></a> <span class="bld">dabbī</span>ti veditabbaṃ. <span class="bld">Palālasanthāra</span>nti patiṭṭhānabhūtaṃ palālādisanthāraṃ. Nidassanamattañhetaṃ. <span class="bld">Dhārento</span>ti patiṭṭhānabhāvena sampaṭicchanto. Pathavīsandhārakajalassa taṃsandhārakavāyunā viya paribhuttāhārassa vāyodhātunāva āmāsaye avaṭṭhānanti dasseti <span class="bld">‘‘vāyodhātuvaseneva tiṭṭhatī’’</span>ti iminā. Tathā paribhuttañhi āhāraṃ vāyodhātu heṭṭhā ca tiriyañca ghanaṃ parivaṭumaṃ katvā yāva pakkā sannirujjhanavasena āmāsaye patiṭṭhitaṃ karotīti. <span class="bld">Uddhanaṃ</span> nāma yattha ukkhaliyādīni patiṭṭhāpetvā pacanti, yā ‘‘cullī’’tipi vuccati. Rassadaṇḍo <span class="bld">daṇḍako.</span> Patodo <span class="bld">yaṭṭhi. Itī</span>ti vuttappakāramatidisati. Vuttappakārasseva hi dhātuvasena vibhāvanā. Tattha <span class="bld">atiharatīti</span> yāva mukhā abhiharati. <span class="bld">Vītiharatī</span>ti tato kucchiyaṃ vimissaṃ karonto haratī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.214) <span class="bld">ācariyadhammapālatthero, ācariyānandatthero</span> pana ‘‘tato yāva kucchi, tāva haratī’’ti (vibha. mūlaṭī. 523) āha. Tadubhayampi atthato ekameva ubhayatthāpi kucchisambandhamattaṃ haraṇasseva adhippetattā.</p>
  301. <p class="bodytext">Apica <span class="bld">atiharatī</span>ti mukhadvāraṃ atikkāmento harati. <span class="bld">Vītiharatī</span>ti kucchigataṃ passato harati. <span class="bld">Dhāretīti</span> āmāsaye patiṭṭhitaṃ karoti<a name="M2.0104"></a>. <span class="bld">Parivattetī</span>ti aparāparaṃ parivattanaṃ karoti. <span class="bld">Sañcuṇṇetīti</span> musalena viya sañcuṇṇanaṃ karoti. <span class="bld">Visosetī</span>ti visosanaṃ nātisukkhaṃ karoti. <span class="bld">Nīharatī</span>ti kucchito bahi niddhāreti. Pathavīdhātukiccesupi yathāvuttoyeva attho. Tāni pana āhārassa dhāraṇaparivattanasañcuṇṇanavisosanāni pathavīsahitā eva vāyodhātu kātuṃ sakkoti, na kevalā, tasmā tāni pathavīdhātuyāpi kiccabhāvena vuttāni. <span class="bld">Sinehetī</span>ti temeti. <span class="bld">Allattañca anupāletī</span>ti yathā vāyodhātuādīhi ativiya sosanaṃ na hoti, tathā allabhāvañca nātiallatākaraṇavasena anupāleti. <span class="bld">Añjaso</span>ti āhārassa pavisanaparivattananikkhamanādīnaṃ maggo. <span class="bld">Viññāṇadhātūti</span> manoviññāṇadhātu pariyesanajjhoharaṇādivijānanassa adhippetattā. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ pariyesanajjhoharaṇādikicce. Taṃtaṃvijānanassa paccayabhūto taṃnipphādakoyeva payogo <span class="bld">sammāpayogo</span> nāma. Yena hi payogena pariyesanādi nipphajjati,. So tabbisayavijānanampi nipphādeti nāma tadavinābhāvato. <span class="bld">Tamanvāya</span> āgammāti attho. <span class="bld">Ābhujatīti</span> pariyesanavasena, ajjhāharaṇajiṇṇājiṇṇatādipaṭisaṃvedanavasena ca tāni pariyesanajjhoharaṇajiṇṇājiṇṇatādīni āvajjeti vijānāti. Āvajjanapubbakattā vijānanassa vijānanampettha gahitanti veditabbaṃ. Atha vā <span class="bld">sammāpayogo</span> nāma sammāpaṭipatti. <span class="bld">Tamanvāya</span> āgamma. ‘‘Abbhantare attā nāma koci bhuñjanako natthī’’tiādinā <span class="bld">ābhujati</span> samannāharati, vijānātīti attho. Ābhogapubbako hi sabbo viññāṇabyāpāroti ‘‘ābhujati’’cceva vuttaṃ.</p>
  302. <p class="bodytext"><span class="bld">Gamanato</span>ti <a name="V2.0091"></a> bhikkhācāravasena gocaragāmaṃ uddissa gamanato. Paccāgamanampi gamanasabhāvattā imināva saṅgahitaṃ. <span class="bld">Pariyesanato</span>ti gocaragāme bhikkhāya āhiṇḍanato. Pariyesanasabhāvattā imināva paṭikkamanasālādiupasaṅkamanampi saṅgahitaṃ. <span class="bld">Paribhogato</span>ti dantamusalehi sañcuṇṇetvā jivhāya samparivattanakkhaṇeyeva antarahitavaṇṇagandhasaṅkhāravisesaṃ suvānadoṇiyaṃ suvānavamathu viya paramajegucchaṃ āhāraṃ paribhuñjanato. <span class="bld">Āsayato</span>ti evaṃ paribhuttassa āhārassa pittasemhapubbalohitāsayabhāvūpagamanena paramajigucchanahetubhūtato āmāsayassa upari patiṭṭhānakapittādicatubbidhāsayato. Āsayati ekajjhaṃ pavattamānopi <a name="M2.0105"></a> kammabalavavatthito hutvā mariyādavasena aññamaññaṃ asaṅkarato tiṭṭhati pavattati etthāti hi <span class="bld">āsayo,</span> āmāsayassa upari patiṭṭhānako pittādi catubbidhāsayo. Mariyādattho hi ayamākāro. <span class="bld">Nidhānato</span>ti āmāsayato. Nidheti yathābhutto āhāro nicito hutvā tiṭṭhati etthāti hi āmāsayo <span class="bld">‘‘nidhāna’’</span>nti vuccati. <span class="bld">Aparipakkato</span>ti bhuttāhāraparipācanena gahaṇīsaṅkhātena kammajatejasā aparipākato. <span class="bld">Paripakkato</span>ti yathāvuttakammajatejasāva paripākato. <span class="bld">Phalato</span>ti nipphattito, sammāparipaccamānassa, asammāparipaccamānassa ca bhuttāhārassa yathākkamaṃ kesādikuṇapadadduādirogābhinipphattisaṅkhātapayojanatoti vā attho. ‘‘Idamassa phala’’nti hi vuttaṃ. <span class="bld">Nissandanato</span>ti akkhikaṇṇādīsu anekadvāresu ito cito ca vissandanato. Vuttañhi –</p>
  303. <p class="gatha1">‘‘Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;</p>
  304. <p class="gathalast">Ekadvārena pavisitvā, navadvārehi sandatī’’ti. (visuddhi. 1.303);</p>
  305. <p class="bodytext"><span class="bld">Sammakkhanato</span>ti hatthaoṭṭhādiaṅgesu navasu dvāresu paribhogakāle, paribhuttakāle ca yathārahaṃ sabbaso makkhanato. Sabbattha āhāre paṭikkūlatā paccavekkhitabbāti saha pāṭhasesena yojanā. Taṃtaṃkiriyānipphattipaṭipāṭivasena cāyaṃ ‘‘gamanato’’tiādikā anupubbī ṭhapitā. Sammakkhanaṃ pana paribhogādīsu labbhamānampi nissandavasena visesato paṭikkūlanti sabbapacchā ṭhapitanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  306. <p class="bodytext"><span class="bld">Pattakāle</span>ti yuttakāle, yathāvuttena vā tejena paripaccanato uccārapassāvabhāvaṃ pattakāle. Vegasandhāraṇena uppannapariḷāhattā <span class="bld">sakalasarīrato sedā muccanti.</span> Tatoyeva <span class="bld">akkhīni</span> paribbhamanti, <span class="bld">cittañca ekaggaṃ na hoti. Aññe ca</span> sūlabhagandarādayo <span class="bld">rogā uppajjanti. Sabbaṃ ta</span>nti sedamuccanādikaṃ.</p>
  307. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhāne</span>ti <a name="V2.0092"></a> manussāmanussapariggahite khettadevāyatanādike ayuttaṭṭhāne. Tādise hi karontaṃ kuddhā manussā, amanussā vā jīvitakkhayampi pāpenti. <span class="bld">Āpattī</span>ti pana bhikkhubhikkhunīnaṃ yathārahaṃ dukkaṭapācittiyā. <span class="bld">Patirūpe ṭhāne</span>ti vuttaviparīte ṭhāne. <span class="bld">Sabbaṃ ta</span>nti āpattiādikaṃ.</p>
  308. <p class="bodytext">Nikkhamāpetā <a name="M2.0106"></a> attā nāma atthi, tassa kāmatāya nikkhamananti bālamaññanaṃ nivattetuṃ <span class="bld">‘‘akāmatāyā’’</span>ti vuttaṃ, attano anicchāya apayogena vāyodhātuvipphāreneva nikkhamatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Sannicitā</span>ti samuccayena ṭhitā. <span class="bld">Vāyuvegasamuppīḷitā</span>ti vāyodhātuyā vegena samantato avapīḷitā, nikkhamanassa cetaṃ hetuvacanaṃ. <span class="bld">‘‘Sannicitā uccārapassāvā’’</span>ti vatvā <span class="bld">‘‘so panāyaṃ uccārapassāvo’’</span>ti puna vacanaṃ samāhāradvandepi pulliṅgapayogassa sambhavatādassanatthaṃ. Ekattameva hi tassa niyatalakkhaṇanti. Attanā nirapekkhaṃ nissaṭṭhattā neva attano atthāya santakaṃ vā hoti, kassacipi dīyanavasena anissajjitattā, jigucchanīyattā ca na parassapīti attho. <span class="bld">Sarīranissandovā</span>ti sarīrato vissandanameva nikkhamanamattaṃ. Sarīre sati so hoti, nāsatīti sarīrassa ānisaṃsamattantipi vadanti. Tadayuttameva nidassanena visamabhāvato. Tattha hi <span class="bld">‘‘paṭijagganamattamevā’’</span>ti vuttaṃ, paṭisodhanamattaṃ evāti cassa attho. Veḷunāḷiādiudakabhājanaṃ <span class="bld">udakatumbo. Ta</span>nti chaḍḍitaudakaṃ.</p>
  309. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Gateti gamane’’</span>ti pubbe abhikkamapaṭikkamagahaṇena gamanepi purato, pacchato ca kāyassa atiharaṇaṃ vuttanti idha gamanameva gahita’’nti (vibha. mūlaṭī. 525) <span class="bld">ācariyānandattherena</span> vuttaṃ, taṃ kecivādo nāma <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> kataṃ. Kasmāti ce? Gamane pavattassa purato, pacchato ca kāyātiharaṇassa tadavinābhāvato padavītihāraniyamitāya gamanakiriyāya eva saṅgahitattā, vibhaṅgaṭṭhakathādīhi (abhi. aṭṭha. 2.523) ca virodhanato. Vuttañhi tattha gamanassa ubhayattha samavarodhattaṃ, bhedattañca –</p>
  310. <p class="indent">‘‘Ettha ca eko iriyāpatho dvīsu ṭhānesu āgato. So heṭṭhā ‘abhikkante paṭikkante’ti ettha bhikkhācāragāmaṃ gacchato ca āgacchato ca addhānagamanavasena kathito. ‘Gate ṭhite nisinne’ti ettha vihāre cuṇṇikapāduddhārairiyāpathavasena kathitoti veditabbo’’ti.</p>
  311. <p class="bodytext">‘‘Gate’’tiādīsu avatthābhedena kiriyābhedoyeva, na pana atthabhedoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘gacchanto vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi<a name="M2.0107"></a>. Tattha <span class="bld">sutte</span>ti dīghanikāye, majjhimanikāye ca saṅgīte <a name="V2.0093"></a> satipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.372; ma. ni. 1.105) <span class="bld">addhānairiyāpathā</span>ti cirapavattakā dīghakālikā iriyāpathā addhānasaddassa cirakālavacanato ‘‘addhaniyaṃ assa ciraṭṭhitika’’ntiādīsu (dī. ni. 2.184; 3.177; pārā. 21) viya, addhānagamanapavattakā vā dīghamaggikā iriyāpathā. Addhānasaddo hi dīghamaggapariyāyo ‘‘addhānagamanasamayo’’tiādīsu (pāci. 213, 217) viya. <span class="bld">Majjhimā</span>ti bhikkhācārādivasena pavattā nāticirakālikā, nātidīghamaggikā vā iriyāpathā. <span class="bld">Cuṇṇiyairiyāpathā</span>ti vihāre, aññattha vā ito cito ca parivattanādivasena pavattā appamattakabhāvena cuṇṇavicuṇṇiyabhūtā iriyāpathā. Appamattakampi hi ‘‘cuṇṇavicuṇṇa’’nti loke vadanti. <span class="bld">‘‘Khuddakacuṇṇikairiyāpathā’’</span>tipi pāṭho, khuddakā hutvā vuttanayena cuṇṇikā iriyāpathāti attho. <span class="bld">Tasmā</span>ti evaṃ avatthābhedena iriyāpathabhedamattassa kathanato. <span class="bld">Tesupī</span>ti ‘‘gate ṭhite’’tiādīsupi. <span class="bld">Vuttanayenā</span>ti ‘‘abhikkante’’tiādīsu vuttanayena.</p>
  312. <p class="bodytext"><span class="bld">Aparabhāge</span>ti gamanairiyāpathato aparabhāge. <span class="bld">Ṭhito</span>ti ṭhitairiyāpathasampanno. <span class="bld">Etthevā</span>ti caṅkamaneyeva. Evaṃ sabbattha yathārahaṃ.</p>
  313. <p class="bodytext">Gamanaṭhānanisajjānaṃ viya nisīdanasayanassa kamavacanamayuttaṃ yebhuyyena tathā kamābhāvatoti <span class="bld">‘‘uṭṭhāya’’</span> micceva vuttaṃ.</p>
  314. <p class="bodytext">Jāgaritasaddasannidhānato cettha bhavaṅgotaraṇavasena niddokkamanameva sayanaṃ, na pana piṭṭhipasāraṇamattanti dasseti <span class="bld">‘‘kiriyāmayapavattāna’’</span>ntiādinā. Divāseyyasikkhāpade (pārā. 77) viya piṭṭhipasāraṇassāpi sayanairiyāpathabhāvena ekalakkhaṇattā etthāvarodhanaṃ daṭṭhabbaṃ. Karaṇaṃ <span class="bld">kiriyā,</span> kāyādikiccaṃ, taṃ nibbattentīti <span class="bld">kiriyāmayāni</span> taddhitasaddānamanekatthavuttito. Atha vā āvajjanadvayakiccaṃ <span class="bld">kiriyā,</span> tāya pakatāni, nibbattāni vā <span class="bld">kiriyāmayāni</span>. Āvajjanavasena hi bhavaṅgupacchede sati vīthicittāni uppajjantīti. Aparāparuppattiyā nānappakārato vattanti parivattantīti <span class="bld">pavattāni.</span> Katthaci pana ‘‘cittāna’’nti pāṭho, so abhidhammaṭṭhakathādīhi, (vibha. aṭṭha. 523) taṭṭīkāhi ca viruddhattā na porāṇapāṭhoti veditabbo. Kiriyāmayāni eva pavattāni tathā, javanaṃ, sabbampi vā chadvārikavīthicittaṃ. Tenāha <span class="bld">abhidhammaṭīkāyaṃ</span> (vibha. mūlaṭī. 525) ‘‘kāyādikiriyāmayattā<a name="M2.0108"></a>, āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṃ, sabbampi vā chadvārappavattaṃ kiriyāmayapavattaṃ nāmā’’ti. <span class="bld">Appavatta</span>nti niddokkamanakāle anuppajjanaṃ <span class="bld">suttaṃ nāmā</span>ti attho gahetabbo. Neyyatthavacanañhi <a name="V2.0094"></a> idaṃ, itarathā chadvārikacittānaṃ purecarānucaravasena uppajjantānaṃ sabbesampi dvāravimuttacittānaṃ pavattaṃ suttaṃ nāma siyā, evañca katvā niddokkamanakālato aññasmiṃ kāle uppajjantānaṃ dvāravimuttacittānampi pavattaṃ jāgarite saṅgayhatīti veditabbaṃ.</p>
  315. <p class="bodytext">Cittassa payogakāraṇabhūte oṭṭhādike paṭicca yathāsakaṃ ṭhāne saddo jāyatīti āha <span class="bld">‘‘oṭṭhe ca paṭiccā’’</span>tiādi. Kiñcāpi saddo yathāṭhānaṃ jāyati, oṭṭhālanādinā pana payogeneva jāyati, na vinā tena payogenāti adhippāyo. Keci pana vadanti ‘‘oṭṭhe cātiādi sadduppattiṭṭhānanidassana’’nti, tadayuttameva tathā avacanato. Na hi ‘‘oṭṭhe ca paṭiccā’’tiādinā sasamuccayena kammavacanena ṭhānavacanaṃ sambhavatīti. <span class="bld">Tadanurūpa</span>nti tassa saddassa anurūpaṃ. Bhāsanassa paṭisañcikkhanavirodhato tuṇhībhāvapakkhe ‘‘aparabhāge bhāsito iti paṭisañcikkhatī’’ti na vuttaṃ, tena ca viññāyati ‘‘tuṇhībhūtova paṭisañcikkhatīti attho’’ti.</p>
  316. <p class="bodytext">Bhāsanatuṇhībhāvānaṃ sabhāvato bhede sati ayaṃ vibhāgo yutto siyā, nāsatīti anuyogenāha <span class="bld">‘‘upādārūpapavattiyañhī’’</span>tiādi. Upādārūpassa saddāyatanassa pavatti tathā, saddāyatanassa pavattanaṃ bhāsanaṃ, appavattanaṃ tuṇhīti vuttaṃ hoti.</p>
  317. <p class="bodytext">Yasmā pana mahāsivattheravāde anantare anantare iriyāpathe pavattarūpārūpadhammānaṃ tattha tattheva nirodhadassanavasena sampajānakāritā gahitā, tasmā taṃ mahāsatipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.376; ma. ni. 1.109) āgataasammohasampajaññavipassanāvāravasena veditabbaṃ, na catubbidhasampajaññavibhāgavasena, ato tattheva tamadhippetaṃ, na idhāti dassento <span class="bld">‘‘tayida’’</span>ntiādimāha. Asammohasaṅkhātaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ yassa vacanassāti <span class="bld">asammohadhuraṃ,</span> mahāsatipaṭṭhānasutteyeva tassa vacanassa adhippetabhāvassa hetugabbhamidaṃ vacanaṃ. Yasmā panettha sabbampi catubbidhaṃ sampajaññaṃ labbhati yāvadeva sāmaññaphalavisesadassanapadhānattā <a name="M2.0109"></a> imissā desanāya, tasmā taṃ idha adhippetanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘imasmiṃ panā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vuttanayenevā</span>ti abhikkantādīsu vuttanayeneva. Nanu ‘‘satisampajaññena samannāgato’’ti etassa uddesassāyaṃ niddeso, atha kasmā sampajaññavaseneva vitthāro katoti codanaṃ sodhento ‘‘<span class="bld">sampajānakārīti cā’’</span>tiādimāha, satisampayuttasseva sampajānassa vasena atthassa viditabbattā evaṃ vitthāro katoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Satisampayuttassevā’’</span>ti ca iminā yathā sampajaññassa kiccato padhānatā <a name="V2.0095"></a> gahitā, evaṃ satiyāpīti atthaṃ dasseti, na panetaṃ satiyā sampajaññena saha bhāvamattadassanaṃ. Na hi kadāci satirahitā ñāṇappavatti atthīti.</p>
  318. <p class="bodytext">Nanu ca sampajaññavasenevāyaṃ vitthāro, atha kasmā satisampayuttassa sampajaññassa vasena attho veditabboti codanampi sodheti ‘‘<span class="bld">satisampajaññena samannāgatoti etassa hi padassa ayaṃ vitthāro’’</span>ti iminā. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘satisampajaññena samannāgato’’ti evaṃ ekato uddiṭṭhassa atthassa vitthārattā uddese viya niddesepi tadubhayaṃ samadhurabhāveneva gahitanti. Imināpi hi satiyā sampajaññena samadhurataṃyeva vibhāveti ekato uddiṭṭhassa atthassa vitthārabhāvadassanena tadatthassa siddhattā. Idāni <span class="bld">vibhaṅganaye</span>nāpi tadatthaṃ samatthetuṃ <span class="bld">‘‘vibhaṅgappakaraṇe panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Imināpi hi sampajaññassa viya satiyāpettha padhānataṃyeva vibhāveti. Tattha <span class="bld">etāni padānī</span>ti ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotī’’tiādīni uddesapadāni. <span class="bld">Vibhattānevā</span>ti satiyā sampajaññena sampayogamakatvā sabbaṭṭhānesu visuṃ visuṃ vibhattāniyeva.</p>
  319. <p class="bodytext">Majjhimabhāṇakā, pana ābhidhammikā (vibha. aṭṭha. 523) ca evaṃ vadanti – eko bhikkhu gacchanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento gacchati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva gacchati. Tathā eko tiṭṭhanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento tiṭṭhati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva tiṭṭhati. Eko nisīdanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento nisīdati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva nisīdati. Eko sayanto aññaṃ cintento aññaṃ vitakkento sayati, eko kammaṭṭhānaṃ avissajjetvāva sayati. Ettakena pana gocarasampajaññaṃ na pākaṭaṃ hotīti caṅkamanena dīpenti. Yo hi bhikkhu caṅkamaṃ otaritvā caṅkamanakoṭiyaṃ ṭhito pariggaṇhāti ‘‘pācīnacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattā rūpārūpadhammā <a name="M2.0110"></a> pacchimacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, pacchimacaṅkamanakoṭiyaṃ pavattāpi pācīnacaṅkamanakoṭiṃ appatvā ettheva niruddhā, caṅkamanavemajjhe pavattā ubho koṭiyo appatvā ettheva niruddhā, caṅkamane pavattā rūpārūpadhammā ṭhānaṃ appatvā ettheva niruddhā, ṭhāne pavattā nisajjaṃ, nisajjāya pavattā sayanaṃ appatvā ettheva niruddhā’’ti evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva bhavaṅgaṃ otāreti, uṭṭhahanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva uṭṭhahati. Ayaṃ bhikkhu <span class="bld">gatādīsu sampajānakārī</span> nāma hoti.</p>
  320. <p class="bodytext">Evaṃ pana sutte kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ avibhūtaṃ na kātabbaṃ, tasmā yo <a name="V2.0096"></a> bhikkhu yāva sakkoti, tāva caṅkamitvā ṭhatvā nisīditvā sayamāno evaṃ pariggahetvā sayati ‘‘kāyo acetano, mañco acetano, kāyo na jānāti ‘ahaṃ mañce sayito’ti, mañcopi na jānāti ‘mayi kāyo sayito’ti. Acetano kāyo acetane mañce sayito’’ti. Evaṃ pariggaṇhanto pariggaṇhantoyeva cittaṃ bhavaṅgaṃ otāreti, pabujjhanto kammaṭṭhānaṃ gahetvāva pabujjhati, ayaṃ <span class="bld">sutte sampajānakārī</span> nāma hoti.</p>
  321. <p class="bodytext">‘‘Kāyādikiriyānipphattanena tammayattā, āvajjanakiriyāsamuṭṭhitattā ca javanaṃ, sabbampi vā chadvārappavattaṃ kiriyāmayapavattaṃ nāma, tasmiṃ sati jāgaritaṃ nāma hotī’’ti pariggaṇhanto bhikkhu <span class="bld">jāgarite sampajānakārī</span> nāma. Apica rattindivaṃ cha koṭṭhāse katvā pañca koṭṭhāse jaggantopi <span class="bld">jāgarite sampajānakārī</span> nāma hoti.</p>
  322. <p class="bodytext">Vimuttāyatanasīsena dhammaṃ desentopi, bāttiṃsa tiracchānakathā pahāya dasakathāvatthunissitaṃ sappāyakathaṃ kathentopi <span class="bld">bhāsite sampajānakārī</span> nāma.</p>
  323. <p class="bodytext">Aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu cittaruciyaṃ manasikāraṃ pavattentopi dutiyajjhānaṃ samāpannopi <span class="bld">tuṇhībhāve sampajānakārī</span> nāma. Dutiyañhi jhānaṃ vacīsaṅkhāravirahato visesato tuṇhībhāvo nāmāti. Ayampi nayo purimanayato visesanayattā idhāpi āharitvā vattabbo. Tathā hesa abhidhammaṭṭhakathādīsu (vibha. aṭṭha. 523) ‘‘ayaṃ panettha aparopi nayo’’ti ārabhitvā <a name="M2.0111"></a> yathāvuttanayo vibhāvitoti. ‘‘Evaṃ kho mahārājā’’tiādi yathāniddiṭṭhassa atthassa nigamanaṃ, tasmā tattha niddesānurūpaṃ atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Satisampayuttassa sampajaññassā</span>ti hi niddesānurūpaṃ atthavacanaṃ. Tattha vinicchayo vuttoyeva. <span class="bld">Eva</span>nti iminā vuttappakārena abhikkantapaṭikkantādīsu sattasu ṭhānesu paccekaṃ catubbidhena pakārenāti attho.</p>
  324. <p class="subhead">Santosakathāvaṇṇanā</p>
  325. <p class="bodytext"><a name="para215"></a><span class="paranum">215</span>. Atthadassanena padassapi viññāyamānattā padamanapekkhitvā santosassa attani atthitāya bhikkhu santuṭṭhoti pavuccatīti atthamattaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘itarītarapaccayasantosena samannāgato’’</span>ti vuttaṃ. Santussati na luddho bhavatīti hi padanibbacanaṃ. Apica padanibbacanavasena atthe vutte yassa santosassa attani atthibhāvato santuṭṭho nāma, so apākaṭoti taṃ pākaṭakaraṇatthaṃ <span class="bld">‘‘itarītarapaccayasantosena samannāgato’’</span>ti atthamattamāha, cīvarādike <a name="V2.0097"></a> yattha katthaci kappiyapaccaye santosena samaṅgībhūtoti attho. Itara-saddo hi aniyamavacano dvikkhattuṃ vuccamāno yaṃ kiñci-saddena samānattho hoti. Tena vuttaṃ ‘‘yattha katthaci kappiyapaccaye’’ti. Atha vā itaraṃ vuccati hīnaṃ paṇītato aññattā, tathā paṇītampi hīnato aññattā. Aññamaññāpekkhāsiddhā hi itaratā, tasmā hīnena vā paṇītena vā cīvarādikappiyapaccayena santosena samaṅgībhūtoti attho daṭṭhabbo. Santussati tena, santussanamattanti vā <span class="bld">santoso,</span> tathā pavatto alobho, alobhapadhānā vā cattāro khandhā. Labhanaṃ <span class="bld">lābho,</span> attano lābhassa anurūpaṃ santoso <span class="bld">yathālābhasantoso. Bala</span>nti kāyabalaṃ, attano balassa anurūpaṃ santoso <span class="bld">yathābalasantoso.</span> <span class="bld">Sāruppa</span>nti sappāyaṃ patirūpaṃ bhikkhuno anucchavikatā, attano sāruppassa anurūpaṃ santoso <span class="bld">yathāsāruppasantoso.</span></p>
  326. <p class="bodytext">Aparo nayo – labbhateti <span class="bld">lābho,</span> yo yo lābho <span class="bld">yathālābhaṃ,</span> itarītarapaccayo, yathālābhena santoso <span class="bld">yathālābhasantoso.</span> Balassa anurūpaṃ pavattatīti <span class="bld">yathābalaṃ,</span> attano balānucchavikapaccayo, yathā-saddo cettha sasādhanaṃ anurūpakiriyaṃ <a name="M2.0112"></a> vadati, yathā taṃ ‘‘adhicitta’’nti ettha adhi-saddo sasādhanaṃ adhikaraṇakiriyanti. Yathābalena santoso <span class="bld">yathābalasantoso.</span> Sāruppati patirūpaṃ bhavati, sobhanaṃ vā āropetīti <span class="bld">sāruppaṃ,</span> yaṃ yaṃ sāruppaṃ <span class="bld">yathāsāruppaṃ,</span> bhikkhuno sappāyapaccayo, yathāsāruppena santoso <span class="bld">yathāsāruppasantoso.</span> Yathāvuttaṃ pabhedamanugatā vaṇṇanā <span class="bld">pabhedavaṇṇanā.</span></p>
  327. <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti sāsane. <span class="bld">Aññaṃ na patthetīti</span> appattapatthanabhāvamāha, <span class="bld">labhantopi na gaṇhātī</span>ti pattapatthanābhāvaṃ. Paṭhamena appattapatthanābhāveyeva vutte yathāladdhato aññassa apatthanā nāma appicchatāyapi siyā pavattiākāroti appicchatāpasaṅgabhāvato tatopi nivattameva santosassa sarūpaṃ dassetuṃ dutiyena pattapatthanābhāvo vuttoti daṭṭhabbaṃ. Evamuparipi. <span class="bld">Pakatidubbalo</span>ti ābādhādivirahepi sabhāvadubbalo. Samāno sīlādibhāgo yassāti <span class="bld">sabhāgo,</span> saha vā sīlādīhi guṇabhāgehi vattatīti <span class="bld">sabhāgo,</span> lajjīpesalo bhikkhu, tena. <span class="bld">Taṃ parivattetvā</span>ti pakatidubbalādīnaṃ garucīvaraṃ na phāsubhāvāvahaṃ, sarīrakhedāvahañca hotīti payojanavasena parivattanaṃ vuttaṃ, na atricchatādivasena. Atricchatādippakārena hi parivattetvā lahukacīvaraparibhogo santosavirodhī hoti, tassa pana tadabhāvato yathāvuttappayojanavasena parivattetvā lahukacīvaraparibhogopi na santosavirodhīti āha <span class="bld">‘‘lahukena yāpentopi santuṭṭhova hotī’’</span>ti. Payojanavasena parivattetvā lahukacīvaraparibhogopi na tāva santosavirodhī, pageva tathā aparivattetvā paribhogeti sambhāvitassa atthassa dassanatthañhettha api-saddaggahaṇaṃ. Cīvaraniddesepi <a name="V2.0098"></a> <span class="bld">‘‘pattacīvarādīnaṃ aññatara’’</span>nti vacanaṃ yathārutaṃ gahitāvasesapaccayasantosassa cīvarasantose samavarodhitādassanatthaṃ. ‘‘Therako ayamāyasmā mallako’’tiādīsu theravohārassa paññattimattepi pavattito dasavassato pabhuti ciravassapabbajitesveva idha pavattiñāpanatthaṃ <span class="bld">‘‘therānaṃ cirapabbajitāna’’</span>nti vuttaṃ, <span class="bld">therāna</span>nti vā saṅghattheraṃ vadati. <span class="bld">Cirapabbajitāna</span>nti pana tadavasese vuḍḍhabhikkhū. <span class="bld">Saṅkārakūṭādito</span>ti kacavararāsiādito. <span class="bld">Anantakānī</span>ti nantakāni pilotikāni. ‘‘A-kāro <a name="M2.0113"></a> cettha nipātamatta’’nti (vi. va. aṭṭha. 1165) <span class="bld">vimānaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ. Tathā cāhu ‘‘nantakaṃ kappaṭo jiṇṇavasanaṃ tu paṭaccara’’nti natthi dasāsaṅkhāto anto koṭi yesanti hi <span class="bld">nantakāni,</span> na-saddassa tu anādese <span class="bld">anantakānī</span>tipi yujjati. Saṅketakovidānaṃ pana ācariyānaṃ tathā avuttattā vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. <span class="bld">‘‘Sanantakānī’’</span>tipi pāṭho, nantakena saha saṃsibbitāni paṃsukūlāni cīvarānīti attho. <span class="bld">Saṅghāṭi</span>nti tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ. Tīṇipi hi cīvarāni saṅghaṭitattā ‘‘saṅghāṭī’’ti vuccanti. Mahagghaṃ cīvaraṃ, bahūni vā cīvarāni labhitvā tāni vissajjetvā tadaññassa gahaṇampi mahicchatādinaye aṭṭhatvā yathāsāruppanaye eva ṭhitattā na santosavirodhīti āha <span class="bld">‘‘tesaṃ…pe… dhārentopi santuṭṭhova hotī’’</span>ti. Yathāsāruppanayena yathāladdhaṃ vissajjetvā tadaññagahaṇampi na tāva santosavirodhī, pageva anaññagahaṇena yathāladdhasseva yathāsāruppaṃ paribhogeti sambhāvitassa atthassa dassanatthañhettha <span class="bld">api</span>-saddaggahaṇaṃ, evaṃ sesapaccayesupi yathābalayathāsāruppaniddesesu api-saddaggahaṇe adhippāyo veditabbo.</p>
  328. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakativiruddha</span>nti sabhāveneva asappāyaṃ. Samaṇadhammakaraṇasīsena sappāyapaccayapariyesanaṃ, paribhuñjanañca visesato yuttataranti atthantaraṃ viññāpetuṃ ‘‘yāpentopī’’ti avatvā <span class="bld">‘‘samaṇadhammaṃ karontopī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Missakāhāra</span>nti taṇḍulamuggādīhi nānāvidhapubbaṇṇāparaṇṇehi missetvā kataṃ āhāraṃ.</p>
  329. <p class="bodytext">Aññampi senāsane yathāsāruppasantosaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādi. Paṭhame hi naye yathāladdhassa vissajjanena, dutiye pana yathāpattassa asampaṭicchanena yathāsāruppasantoso vuttoti ayametesaṃ viseso. <span class="bld">Hi</span>-saddo cettha pakkhantarajotako. <span class="bld">Majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> pana pi-saddo dissati. <span class="bld">‘‘Uttamasenāsanaṃ nāma pamādaṭṭhāna’’</span>nti vatvā tabbhāvameva dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha nisinnassā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Niddābhibhūtassā</span>ti thinamiddokkamanena cittacetasikagelaññabhāvato bhavaṅgasantatisaṅkhātāya niddāya abhibhūtassa, niddāyantassāti attho. <span class="bld">Paṭibujjhato</span>ti tathārūpena ārammaṇantarena <a name="V2.0099"></a> paṭibujjhantassa paṭibujjhanahetu <a name="M2.0114"></a> kāmavitakkā pātubhavantīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Paṭibujjhanato’’</span>tipi hi katthaci pāṭho dissati. <span class="bld">Ayampī</span>ti paṭhamanayaṃ upādāya vuttaṃ.</p>
  330. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesaṃ ābhatenā</span>ti tehi therādīhi ābhatena, tesaṃ vā yena kenaci santakenāti ajjhāharitvā sambandho. <span class="bld">Muttaharītaka</span>nti gomuttaparibhāvitaṃ, pūtibhāvena vā mocitaṃ chaḍḍitaṃ harītakaṃ, idāni pana potthakesu ‘‘gomuttaharītaka’’nti pāṭho, so na porāṇapāṭho tabbaṇṇanāya (dī. ni. ṭī. 1.215) viruddhattā. <span class="bld">Catumadhuranti majjhimāgama</span>vare <span class="bld">mahādhammasamādānasutte</span> (ma. ni. 1.484 ādayo) vuttaṃ dadhimadhusappiphāṇitasaṅkhātaṃ catumadhuraṃ, ekasmiñca bhājane catumadhuraṃ ṭhapetvā tesu yadicchasi, taṃ gaṇhāhi bhanteti attho. <span class="bld">‘‘Sacassā’’</span>tiādinā tadubhayassa rogavūpasamanabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Buddhādīhi vaṇṇita</span>nti ‘‘pūtimuttabhesajjaṃ nissāya pabbajjā’’tiādinā (mahāva. 73, 128) sammāsambuddhādīhi pasatthaṃ. Appicchatāvisiṭṭhāya santuṭṭhiyā niyojanato paramena ukkaṃsagatena santosena santussatīti <span class="bld">paramasantuṭṭho.</span></p>
  331. <p class="bodytext">Kāmañca santosappabhedā yathāvuttatopi adhikatarā cīvare vīsati santosā, piṇḍapāte pannarasa, senāsane ca pannarasa, gilānapaccaye vīsatīti, idha pana saṅkhepena dvādasavidhoyeva santoso vutto. Tadadhikatarappabhedo pana caturaṅguttare <span class="bld">mahāariyavaṃsasuttaṭṭhakathāya</span> (a. ni. aṭṭha. 2.4.28) gahetabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘iminā panā’’</span>tiādi. Evaṃ ‘‘idha mahārāja bhikkhu santuṭṭho hotī’’ti ettha puggalādhiṭṭhānaniddiṭṭhena santuṭṭhapadeneva santosappabhedaṃ dassetvā idāni ‘‘kāyaparihārikena cīvarena kucchiparihārikena piṇḍapātenā’’tiādi desanānurūpaṃ tena santosena santuṭṭhassa anucchavikaṃ paccayappabhedaṃ, tassa ca kāyakucchiparihāriyabhāvaṃ vibhāvento evamāhāti ayamettha sambandho. Kāmañcassa cīvarapiṇḍapāteheva yathākkamaṃ kāyakucchiparihāriyehi santuṭṭhatā pāḷiyaṃ vuttā, tathāpi sesaparikkhāracatukkena ca vinā vicaraṇamayuttaṃ, sabbattha ca kāyakucchiparihāriyatā laddhabbāti aṭṭhakathāyaṃ ayaṃ vinicchayo vuttoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Dantakaṭṭhacchedanavāsī</span>ti lakkhaṇamattaṃ tadaññakiccassāpi tāya sādhetabbattā, tena vakkhati ‘‘mañcapīṭhānaṃ aṅgapādacīvarakuṭidaṇḍakasajjanakāle cā’’tiādi. Vuttampi cetaṃ porāṇaṭṭhakathāsu ‘‘na hetaṃ katthacipi pāḷiyamāgata’’nti.</p>
  332. <p class="bodytext"><span class="bld">Bandhana</span>nti <a name="M2.0115"></a> kāyabandhanaṃ. <span class="bld">Parissāvanena</span> parissāvanañca, tena sahāti vā attho. Yutto kammaṭṭhānabhāvanāsaṅkhāto yogo yassa, tasmiṃ vā yogo yuttoti <span class="bld">yuttayogo,</span> tassa.</p>
  333. <p class="bodytext">Kāyaṃ <a name="V2.0100"></a> pariharanti posenti, kāyassa vā parihāro posanamattaṃ payojanametehīti <span class="bld">kāyaparihāriyā</span> ka-kārassa ya-kāraṃ katvā. Posanañcettha vaḍḍhanaṃ, bharaṇaṃ vā, tathā <span class="bld">kucchiparihāriyāpi</span> veditabbā. Bahiddhāva kāyassa upakārakabhāvena kāyaparihāriyatā, ajjhoharaṇavasena sarīraṭṭhitiyā upakārakabhāvena kucchiparihāriyatāti ayametesaṃ viseso. Tenāha <span class="bld">‘‘ticīvaraṃ tāvā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Pariharatī’’</span>ti etassa <span class="bld">posetī</span>ti atthavacanaṃ. <span class="bld">Itī</span>ti nidassane nipāto, evaṃ vuttanayena kāyaparihāriyaṃ hotīti kāraṇajotane vā, tasmā posanato kāyaparihāriyaṃ hotīti. Evamuparipi. <span class="bld">Cīvarakaṇṇenā</span>ti cīvarapariyantena.</p>
  334. <p class="bodytext"><span class="bld">Kuṭiparibhaṇḍakaraṇakāle</span>ti kuṭiyā samantato vilimpanena sammaṭṭhakaraṇakāle.</p>
  335. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṅgaṃ</span> nāma mañcapīṭhānaṃ pādūpari ṭhapito padhānasambhāraviseso. Yattha padarasañcinanapiṭṭhiapassayanādīni karonti, yo ‘‘aṭanī’’tipi vuccati.</p>
  336. <p class="bodytext">Madhuddumapupphaṃ <span class="bld">madhukaṃ</span> nāma, makkhikāmadhūhi katapūvaṃ vā. <span class="bld">Parikkhāramattā</span> parikkhārapamāṇaṃ. <span class="bld">Seyyaṃ pavisantassā</span>ti paccattharaṇakuñcikānaṃ tādise kāle paribhuttabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tatraṭṭhakaṃ paccattharaṇa’’</span>nti. Attano santakabhāvena paccattharaṇādhiṭṭhānena adhiṭṭhahitvā tattheva senāsane tiṭṭhanakañhi ‘‘tatraṭṭhaka’’nti vuccati. Vikappanavacanato pana tesamaññatarassa navamatā, yathāvuttapaṭipāṭiyā cettha navamabhāvo, na tu tesaṃ tathāpatiniyatabhāvena. Kasmāti ce? Tathāyeva tesamadhāraṇato. Esa nayo dasamādīsupi. Telaṃ paṭisāmetvā haritā veḷunāḷiādikā <span class="bld">telanāḷi.</span> Nanu santuṭṭhapuggaladassane santuṭṭhova aṭṭhaparikkhāriko dassetabboti anuyoge yathārahaṃ tesampi santuṭṭhabhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘etesu cā’’</span>tiādimāha. Mahanto parikkhārasaṅkhāto bhāro etesanti <span class="bld">mahābhārā,</span> ayaṃ adhunā pāṭho, <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> pana <span class="bld">‘‘mahāgajā’’</span>ti pāṭhassa diṭṭhattā ‘‘dupposabhāvena <a name="M2.0116"></a> mahāgajā viyāti mahāgajā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.215) vuttaṃ, na te ettakehi parikkhārehi ‘‘mahicchā, asantuṭṭhā, dubbharā, bāhullavuttino’’ti ca vattabbāti adhippāyo. Yadi itarepi santuṭṭhā appicchatādisabhāvā, kimetesampi vasena ayaṃ desanā icchitāti codanaṃ sodhetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavā panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Aṭṭhaparikkhārikassa vasena imissā desanāya icchitabhāvo kathaṃ viññāyatīti anuyogampi apaneti <span class="bld">‘‘so hī’’</span>tiādinā, tasseva tathā pakkantabhāvena ‘‘kāyaparihārikena cīvarenā’’tiādi pāḷiyā yogyato tassa vasena icchitabhāvo viññāyatīti vuttaṃ hoti. Vacanīyassa hetubhāvadassanena hi vācakassāpi hetubhāvo dassitoti<a name="V2.0101"></a>. Evañca katvā <span class="bld">‘‘iti imassā’’</span>tiādi laddhaguṇavacanampi upapannaṃ hoti. Sallahukā vutti jīvikā yassāti <span class="bld">sallahukavutti,</span> tassa bhāvo <span class="bld">sallahukavuttitā,</span> taṃ. <span class="bld">Kāyapārihāriyenā</span>ti bhāvappadhānaniddeso, bhāvalopaniddeso vāti dasseti <span class="bld">‘‘kāyaṃ pariharaṇamattakenā’’</span>ti iminā, kāyaposanappamāṇenāti attho. Tathā <span class="bld">kucchiparihāriyenā</span>ti etthāpi. Vuttanayena cettha dvidhā vacanattho, <span class="bld">ṭīkāyaṃ</span> (dī. ni. ṭī. 1.215) pana paṭhamassa vacanatthassa heṭṭhā vuttattā dutiyova idha vuttoti daṭṭhabbaṃ. Mamāyanataṇhāya <span class="bld">āsaṅgo.</span> Pariggahataṇhāya <span class="bld">bandho. Jiyāmutto</span>ti dhanujiyāya mutto. <span class="bld">Yūthā</span>ti hatthigaṇato. Tidhā pabhinnamado <span class="bld">madahatthī. Vanapabbhāra</span>nti vane pabbhāraṃ.</p>
  337. <p class="bodytext">Catūsu disāsu sukhavihāritāya sukhavihāraṭṭhānabhūtā, ‘‘ekaṃ disaṃ pharitvā’’tiādinā (dī. ni. 3.308; ma. ni. 1.77, 459, 509; 2.309) vā nayena brahmavihārabhāvanāpharaṇaṭṭhānabhūtā catasso disā etassāti <span class="bld">catuddiso,</span> so eva <span class="bld">cātuddiso,</span> catasso vā disā <span class="bld">catuddisaṃ,</span> vuttanayena tamassāti <span class="bld">cātuddiso</span> yathā ‘‘saddho’’ti. Tāsveva disāsu katthacipi satte vā saṅkhāre vā bhayena na paṭihanati, sayaṃ vā tehi na paṭihaññateti <span class="bld">appaṭigho. Santussamāno</span>ti sakena, santena vā, samameva vā tussanako. <span class="bld">Itarītarenā</span>ti yena kenaci paccayena, uccāvacena vā. Paricca sayanti pavattanti kāyacittāni, tāni vā parisayanti abhibhavantīti <span class="bld">parissayā,</span> sīhabyagghādayo bāhirā, kāmacchandādayo ca ajjhattikā kāyacittupaddavā, upayogatthe <a name="M2.0117"></a> cetaṃ sāmivacanaṃ. <span class="bld">Sahitā</span>ti adhivāsanakhantiyā, vīriyādidhammehi ca yathārahaṃ khantā, gahantā cāti attho. Thaddhabhāvakarabhayābhāvena <span class="bld">achambhī. Eko care</span>ti asahāyo ekākī hutvā carituṃ viharituṃ sakkuṇeyya. Samatthane hi <span class="bld">eyya</span>-saddo yathā ‘‘ko imaṃ vijaṭaye jaṭa’’nti (saṃ. ni. 1.23) khaggavisāṇakappatāya ekavihārīti dasseti <span class="bld">‘‘khaggavisāṇakappo’’</span>ti iminā. Saṇṭhānena khaggasadisaṃ ekameva matthake uṭṭhitaṃ visāṇaṃ yassāti <span class="bld">khaggo;</span> khaggasaddena taṃsadisavisāṇassa gahitattā, mahiṃsappamāṇo migaviseso, yo loke ‘‘palāsādo, gaṇṭhako’’ti ca vuccati, tassa visāṇena ekībhāvena sadisoti attho. Apica ekavihāritāya khaggavisāṇakappoti dassetumpi evaṃ vuttaṃ. Vitthāro panassā attho <span class="bld">khaggavisāṇasuttavaṇṇanāyaṃ,</span> (su. ni. aṭṭha. 1.42) <span class="bld">cūḷaniddese</span> (cūḷani. 128) ca vuttanayena veditabbo.</p>
  338. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ vaṇṇita</span>nti khaggavisāṇasutte bhagavatā tathā desanāya vivaritaṃ, thomitaṃ vā. Khaggassa <a name="V2.0102"></a> nāma migassa visāṇena kappo sadiso tathā. Kappa-saddo hettha ‘‘satthukappena vata bho kira sāvakena saddhiṃ mantayamānā’’tiādīsu (ma. ni. 1.260) viya paṭibhāge vattati, tassa bhāvo <span class="bld">khaggavisāṇakappatā,</span> taṃ so āpajjatīti sambandho.</p>
  339. <p class="bodytext">Vātābhighātādīhi siyā sakuṇo chinnapakkho, asañjātapakkho vā, idha pana ḍetuṃ samattho sapakkhikova adhippetoti visesadassanatthaṃ pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘pakkhī sakuṇo’’</span>ti vuttaṃ, na tu ‘‘ākāse antalikkhe caṅkamatī’’tiādīsu (paṭi. ma. 3.11) viya pariyāyamattadassanatthanti āha <span class="bld">‘‘pakkhayutto sakuṇo’’</span>ti. <span class="bld">Uppatatī</span>ti uddhaṃ patati gacchati, pakkhandatīti attho. <span class="bld">Vidhunantā</span>ti vibhindantā, vicālentā vā. <span class="bld">Ajjatanāyā</span>ti ajjabhāvatthāya. Tathā <span class="bld">svātanāyā</span>ti etthāpi. Attano pattaṃ eva bhāro yassāti <span class="bld">sapattabhāro.</span> Mamāyanataṇhābhāvena <span class="bld">nissaṅgo.</span> Pariggahataṇhābhāvena <span class="bld">nirapekkho. Yena kāma</span>nti yattha attano ruci, tattha. Bhāvanapuṃsakaṃ vā etaṃ. Yena yathā pavatto kāmoti hi <span class="bld">yenakāmo,</span> taṃ, yathākāmanti attho.</p>
  340. <p class="subhead">Nīvaraṇappahānakathāvaṇṇanā</p>
  341. <p class="bodytext"><a name="para216"></a><span class="paranum">216</span>. Pubbe <a name="M2.0118"></a> vuttasseva atthacatukkassa puna sampiṇḍetvā kathanaṃ kimatthanti adhippāyena anuyogaṃ uddharitvā sodheti <span class="bld">‘‘so…pe… kiṃ dassetī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Paccayasampatti</span>nti sambhārapāripūriṃ. <span class="bld">Ime cattāro</span>ti sīlasaṃvaro indriyasaṃvaro sampajaññaṃ santosoti pubbe vuttā cattāro āraññikassa sambhārā. <span class="bld">Na ijjhatī</span>ti na sampajjati na saphalo bhavati. Na kevalaṃ anijjhanamattaṃ, atha kho ayampi dosoti dasseti <span class="bld">‘‘tiracchānagatehi vā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Vattabbataṃ āpajjatī</span>ti ‘‘asukassa bhikkhuno araññe tiracchānagatānaṃ viya, vanacarakānaṃ viya ca nivāsanamattameva, na pana araññavāsānucchavikā kāci sammāpaṭipatti atthī’’ti apavādavasena vacanīyabhāvamāpajjati, imassatthassa pana dassanena virujjhanato saddhiṃ-saddo na porāṇoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā āraññakehi tiracchānagatehi, vanacaravisabhāgajanehi vā saddhiṃ vippaṭipattivasena vasanīyabhāvaṃ āpajjati. ‘‘Na bhikkhave paṇidhāya araññe vatthabbaṃ, yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā’’tiādīsu (pārā. 223) viya hi <span class="bld">vatthabba</span>-saddo vasitabbapariyāyo. Tathā hi <span class="bld">vibhaṅgaṭṭhakathāyampi</span> vuttaṃ ‘‘evarūpassa hi araññavāso kāḷamakkaṭaacchataracchadīpimigānaṃ aṭavivāsasadiso hotī’’ti (vibha. aṭṭha. 526) <span class="bld">adhivatthā</span>ti adhivasantā. Paṭhamaṃ <span class="bld">bheravasaddaṃ sāventi</span>. Tāvatā apalāyantassa <span class="bld">hatthehi</span>pi sīsaṃ paharitvā <a name="V2.0103"></a> palāpanākāraṃ karontīti ācariyasāriputtattherena kathitaṃ. Evaṃ byatirekato paccayasampattiyā dassitabhāvaṃ pakāsetvā idāni anvayatopi pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘yassa panete’’</span>tiādi vuttaṃ. Kathaṃ ijjhatīti āha <span class="bld">‘‘so hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Kāḷako tilako</span>ti vaṇṇavikārāpanarogavasena aññattha pariyāyavacanaṃ. Vuttañhi –</p>
  342. <p class="gatha1">‘‘Dunnāmakañca arisaṃ, chaddiko vamathūrito;</p>
  343. <p class="gathalast">Davathu paritāpotha, tilako tilakāḷako’’ti.</p>
  344. <p class="bodytext">Tilasaṇṭhānaṃ viya jāyatīti hi<span class="bld"> tilako,</span> kāḷo hutvā jāyatīti <span class="bld">kāḷako.</span> Idha pana paṇṇattivītikkamasaṅkhātaṃ thullavajjaṃ kāḷakasadisattā <span class="bld">kāḷakaṃ,</span> micchāvītikkamasaṅkhātaṃ aṇumattavajjaṃ tilakasadisattā <span class="bld">tilaka</span>nti <a name="M2.0119"></a> ayaṃ viseso. <span class="bld">Ta</span>nti tathā uppāditaṃ pītiṃ. Vigatabhāvena upaṭṭhānato khayavayavasena sammasanaṃ. Khīyanaṭṭhena hi <span class="bld">khayo</span>va vigato, viparīto vā hutvā ayanaṭṭhena <span class="bld">vayo</span>tipi vuccati. <span class="bld">Ariyabhūmi</span> nāma lokuttarabhūmi. <span class="bld">Itī</span>ti ariyabhūmiokkamanato, devatānaṃ vaṇṇabhaṇanato vā, tattha tattha devatānaṃ vacanaṃ sutvā tassa yaso patthaṭoti vuttaṃ hoti, evañca katvā heṭṭhā vuttaṃ ayasapattharaṇampi devatānamārocanavasenāti gahetabbaṃ.</p>
  345. <p class="bodytext">Vivitta-saddo janaviveketi āha <span class="bld">‘‘suñña’’</span>nti. Taṃ pana janasaddanigghosābhāvena veditabbaṃ saddakaṇṭakattā jhānassāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘appasaddaṃ appanigghosanti attho’’</span>ti vuttaṃ. Janakaggahaṇeneva hi idha jaññaṃ gahitaṃ. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">vibhaṅge</span> ‘‘yadeva taṃ appanigghosaṃ, tadeva taṃ vijanavāta’’nti (vibha. 533). <span class="bld">Appasadda</span>nti ca pakatisaddābhāvamāha. <span class="bld">Appanigghosa</span>nti nagaranigghosādisaddābhāvaṃ. Īdisesu hi byañjanaṃ sāvasesaṃ viya, attho pana niravasesoti aṭṭhakathāsu vuttaṃ. <span class="bld">Majjhimāgamaṭṭhakathāvaṇṇanāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 3.364) pana <span class="bld">ācariyadhammapālatthero</span> evamāha ‘‘appasaddassa parittapariyāyaṃ manasi katvā vuttaṃ ‘byañjanaṃ sāvasesaṃ siyā’ti. Tenāha ‘na hi tassā’tiādi. <span class="bld">Appa</span>saddo panettha abhāvatthotipi sakkā viññātuṃ ‘appābādhatañca sañjānāmī’tiādīsu (ma. ni. 1.225) viyā’’ti. Tamatthaṃ <span class="bld">vibhaṅgapāḷiyā</span> (vibha. 528) saṃsandanto <span class="bld">‘‘etadevā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Etadevā</span>ti ca mayā saṃvaṇṇiyamānaṃ nissaddataṃ evāti attho. <span class="bld">Santikepī</span>ti gāmādīnaṃ samīpepi edisaṃ vivittaṃ nāma, pageva dūreti attho. <span class="bld">Anākiṇṇa</span>nti asaṅkiṇṇaṃ asambādhaṃ. Yassa senāsanassa samantā gāvutampi aḍḍhayojanampi pabbatagahanaṃ vanagahanaṃ nadīgahanaṃ hoti, na koci avelāya upasaṅkamituṃ <a name="V2.0104"></a> sakkoti, idaṃ santikepi anākiṇṇaṃ nāma. <span class="bld">Setī</span>ti sayati. <span class="bld">Āsatī</span>ti nisīdati. <span class="bld">‘‘Etthā’’</span>ti iminā <span class="bld">sena</span>-saddassa, <span class="bld">āsana</span>-saddassa ca adhikaraṇatthabhāvaṃ dasseti, <span class="bld">ca</span>-saddena ca tadubhayapadassa catthasamāsabhāvaṃ. <span class="bld">‘‘Tenāhā’’</span>tiādinā <span class="bld">vibhaṅgapāḷi</span>meva āharati.</p>
  346. <p class="bodytext">Idāni tassāyevatthaṃ senāsanappabhedadassanavasena vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ. Vibhaṅgapāḷiyaṃ nidassananayena sarūpato dassitasenāsanasseva hi ayaṃ vibhāgo. Tattha <span class="bld">vihāro</span> pākāraparicchinno sakalo <a name="M2.0120"></a> āvāso. <span class="bld">Aḍḍhayogo</span> dīghapāsādo, ‘‘garuḷasaṇṭhānapāsādo’’tipi vadanti. <span class="bld">Pāsādo</span> caturassapāsādo. <span class="bld">Hammiyaṃ</span> muṇḍacchadanapāsādo. <span class="bld">Aṭṭo</span> paṭirājūnaṃ paṭibāhanayoggo catupañcabhūmako patissayaviseso. <span class="bld">Māḷo</span> ekakūṭasaṅgahito anekakoṇavanto patissayaviseso. Aparo nayo – <span class="bld">vihāro</span> dīghamukhapāsādo. <span class="bld">Aḍḍhayogo</span> ekapassachadanakagehaṃ. Tassa kira ekapasse bhitti uccatarā hoti, itarapasse nīcā, tena taṃ ekachadanakaṃ hoti. <span class="bld">Pāsādo</span> āyatacaturassapāsādo. <span class="bld">Hammiyaṃ</span> muṇḍacchadanakaṃ candikaṅgaṇayuttaṃ. <span class="bld">Guhā</span> kevalā pabbataguhā. <span class="bld">Leṇaṃ</span> dvārabandhaṃ pabbhāraṃ. Sesaṃ vuttanayameva. ‘‘Maṇḍapoti sākhāmaṇḍapo’’ti (dī. ni. ṭī. 1.216) evaṃ <span class="bld">ācariyadhammapālattherena,</span> aṅguttaraṭīkākārena ca <span class="bld">ācariyasāriputtattherena</span> vuttaṃ.</p>
  347. <p class="bodytext"><span class="bld">Vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ</span> (vibha. aṭṭha. 527) pana <span class="bld">vihāro</span>ti samantā parihārapathaṃ, antoyeva ca rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni dassetvā katasenāsanaṃ. <span class="bld">Aḍḍhayogo</span>ti supaṇṇavaṅkagehaṃ. <span class="bld">Pāsādo</span>ti dve kaṇṇikāni gahetvā kato dīghapāsādo. <span class="bld">Aṭṭo</span>ti paṭirājādipaṭibāhanatthaṃ iṭṭhakāhi kato bahalabhittiko catupañcabhūmako patissayaviseso. <span class="bld">Māḷo</span>ti bhojanasālāsadiso maṇḍalamāḷo. <span class="bld">Vinayaṭṭhakathāyaṃ</span> pana ‘‘ekakūṭasaṅgahito caturassapāsādo’’ti (pārā. aṭṭha. 2.482-487) vuttaṃ. <span class="bld">Leṇa</span>nti pabbataṃ khaṇitvā vā pabbhārassa appahonakaṭṭhāne kuṭṭaṃ uṭṭhāpetvā vā katasenāsanaṃ. <span class="bld">Guhā</span>ti bhūmidari vā yattha rattindivaṃ dīpaṃ laddhuṃ vaṭṭati, pabbataguhā vā bhūmiguhā vāti vuttaṃ.</p>
  348. <p class="bodytext">Taṃ āvasathabhūtaṃ patissayasenāsanaṃ viharitabbaṭṭhena, vihāraṭṭhānaṭṭhena ca <span class="bld">vihārasenāsanaṃ nāma.</span> Masārakādicatubbidho <span class="bld">mañco.</span> Tathā <span class="bld">pīṭhaṃ.</span> Uṇṇabhisiādipañcavidhā <span class="bld">bhisi.</span> Sīsappamāṇaṃ <span class="bld">bimbohanaṃ.</span> Vitthārato vidatthicaturaṅgulatā, dīghato mañcavitthārappamāṇatā cettha sīsappamāṇaṃ. Masārakādīni mañcapīṭhabhāvato, bhisiupadhānañca mañcapīṭhasambandhato <span class="bld">mañcapīṭhasenāsanaṃ.</span> Mañcapīṭhabhūtañhi senāsanaṃ, mañcapīṭhasambandhañca sāmaññaniddesena, ekasesena vā ‘‘mañcapīṭhasenāsana’’nti <a name="V2.0105"></a> vuccati. <span class="bld">Ācariyasāriputtattheropi</span> evameva vadati. <span class="bld">Ācariyadhammapālattherena</span> pana <span class="bld">‘‘mañcapīṭhasenāsana</span>nti mañcapīṭhañceva mañcapīṭhasambandhasenāsanañcā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.216) vuttaṃ. <span class="bld">Cimilikā</span> <a name="M2.0121"></a> nāma sudhāparikammakatāya bhūmiyā vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ paṭakhaṇḍādīhi sibbetvā katā. <span class="bld">Cammakhaṇḍo</span> nāma sīhabyagghadīpitaracchacammādīsupi yaṃ kiñci cammaṃ. <span class="bld">Aṭṭhakathāsu</span> (pāci. aṭṭha. 112; vi. saṅga. aṭṭha. 82) hi senāsanaparibhoge paṭikkhittacammaṃ na dissati. <span class="bld">Tiṇasanthāro</span>ti yesaṃ kesañci tiṇānaṃ santhāro. Eseva nayo <span class="bld">paṇṇasanthāre</span>pi. Cimilikādi bhūmiyaṃ santharitabbatāya <span class="bld">santhatasenāsanaṃ. Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantī</span>ti ṭhapetvā vā etāni mañcādīni yattha bhikkhū sannipatanti, <span class="bld">sabbametaṃ senāsanaṃ</span> nāmāti evaṃ vuttaṃ avasesaṃ rukkhamūlādipaṭikkamitabbaṭṭhānaṃ abhisaṅkharaṇābhāvato kevalaṃ sayanassa, nissajjāya ca okāsabhūtattā <span class="bld">okāsasenāsanaṃ. Senāsanaggahaṇenā</span>ti ‘‘vivittaṃ senāsana’’nti iminā senāsanasaddena vivittasenāsanassa vā ādānena, vacanena vā gahitameva sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato, visesatthinā ca visesassa payujjitabbato.</p>
  349. <p class="bodytext">Yadevaṃ kasmā ‘‘arañña’’ntiādi puna vuttanti anuyogena <span class="bld">‘‘idha panassā’’</span>tiādimāha. Evaṃ gahitesupi senāsanesu yathāvuttassa bhikkhuno anucchavikameva senāsanaṃ dassetukāmattā puna evaṃ vuttanti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Bhikkhunīnaṃ vasena āgata’’</span>nti idaṃ vinaye āgatameva sandhāya vuttaṃ, na abhidhamme. Vinaye hi <span class="bld">gaṇamhāohīyanasikkhāpade</span> (pāci. 691) bhikkhunīnaṃ āraññakadhutaṅgassa paṭikkhittattā idampi ca tāsaṃ araññaṃ nāma, na pana pañcadhanusatikaṃ pacchimaṃ araññameva senāsanaṃ, idampi ca tāsaṃ gaṇamhāohīyanāpattikaraṃ, na tu pañcadhanusatikādimeva araññaṃ. Vuttañhi tattha –</p>
  350. <p class="indent">‘‘Ekā vā gaṇamhā ohīyeyyāti agāmake araññe dutiyikāya bhikkhuniyā dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vā vijahantiyā āpatti thullaccayassa, vijahite āpatti saṅghādisesassā’’ti.</p>
  351. <p class="bodytext"><span class="bld">Vinayaṭṭhakathāsu</span>pi (pāci. aṭṭha. 692) hi tathāva attho vuttoti. Abhidhamme pana ‘‘araññanti nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṃ arañña’’nti (vibha. 529) āgataṃ. Vinayasuttantā hi ubhopi pariyāyadesanā nāma, abhidhammo pana nippariyāyadesanā, tasmā yaṃ na gāmapadesantogadhaṃ, taṃ araññanti nippariyāyena dassetuṃ tathā vuttaṃ. Indakhīlā bahi nikkhamitvā <a name="V2.0106"></a> yaṃ ṭhānaṃ pavattaṃ<a name="M2.0122"></a>, sabbametaṃ araññaṃ nāmāti cettha attho. <span class="bld">Āraññakaṃ nāma…pe… pacchimanti idaṃ pana</span> suttantanayena <span class="bld">āraññakasikkhāpade</span> (pārā. 652) āraññikaṃ bhikkhuṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">imassa bhikkhuno anurūpaṃ,</span> tasmā <span class="bld">visuddhimagge dhutaṅganiddese</span> (visuddhi. 1.19) yaṃ <span class="bld">tassa lakkhaṇaṃ vuttaṃ,</span> taṃ yuttameva, ato tattha vuttanayena gahetabbanti adhippāyo.</p>
  352. <p class="bodytext"><span class="bld">Sandacchāya</span>nti sītacchāyaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tattha hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Rukkhamūla</span>nti rukkhasamīpaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘yāvatā majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, nivāte paṇṇāni nipatanti, ettāvatā rukkhamūla’’nti. <span class="bld">Pabbata</span>nti suddhapāsāṇasuddhapaṃsuubhayamissakavasena tividhopi pabbato adhippeto, na silāmayo eva. <span class="bld">Sela</span>-saddo pana avisesato pabbatapariyāyoti katvā evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Tattha hī’’</span>tiādinā tadubhayassa anurūpataṃ dasseti. <span class="bld">Disāsu khāyamānāsū</span>ti dasasu disāsu abhimukhībhāvena dissamānāsu. Tathārūpenapi kāraṇena siyā cittassa ekaggatāti etaṃ vuttaṃ, sabbadisāhi āgatena vātena bījiyamānabhāvahetudassanatthanti keci. <span class="bld">Kaṃ vuccati udakaṃ</span> pipāsavinodanassa kārakattā. <span class="bld">‘‘Yaṃ nadītumbantipi nadīkuñjantipi vadanti,</span> taṃ kandaranti apabbatapadesepi vidugganadīnivattanapadesaṃ kandaranti dassetī’’ti (vibha. mūlaṭī. 530) <span class="bld">ācariyānandatthero,</span> teneva viññāyati ‘‘nadītumbanadīkuñjasaddā nadīnivattanapadesavācakā’’ti. Nadīnivattanapadeso ca nāma nadiyā nikkhamanaudakena puna nivattitvā gato viduggapadeso. ‘‘Apabbatapadesepī’’ti vadanto pana aṭṭhakathāyaṃ nidassanamattena paṭhamaṃ pabbatapadesanti vuttaṃ, yathāvutto pana nadīpadesopi kandaro evāti dasseti.</p>
  353. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tattha hī’’</span>tiādināpi nidassanamatteneva tassānurūpabhāvamāha. <span class="bld">Ussāpetvā</span>ti puñjaṃ katvā. ‘‘Dvinnaṃ pabbatānampi āsannatare ṭhitānaṃ ovarakādisadisaṃ vivaraṃ hoti, ekasmiṃyeva pana pabbate umaṅgasadisa’’nti vadanti ācariyā. Ekasmiṃyeva hi umaṅgasadisaṃ antoleṇaṃ hoti upari paṭicchannattā, na dvīsu tathā appaṭicchannattā, tasmā ‘‘umaṅgasadisa’’nti idaṃ ‘‘ekasmiṃ yevā’’ti iminā sambandhanīyaṃ. ‘‘Mahāvivara’’nti idaṃ pana ubhayehipi. <span class="bld">Umaṅgasadisa</span>nti ca ‘‘suduṅgāsadisa’’nti (dī. ni. ṭī. 1.216) <span class="bld">ācariyena</span> vuttaṃ. <span class="bld">Suduṅgā</span>ti hi bhūmigharassetaṃ <a name="M2.0123"></a> adhivacanaṃ, ‘‘taṃ gahetvā suduṅgāya ravantaṃ yakkhinī khipī’’tiādīsu viya. <span class="bld">Manussānaṃ anupacāraṭṭhāna</span>nti pakatisañcāravasena manussehi na sañcaritabbaṭṭhānaṃ. Kassanavappanādivasena hi pakatisañcārapaṭikkhepo idhādhippeto. Tenāha <span class="bld">‘‘yattha</span> <a name="V2.0107"></a> <span class="bld">na kasanti na vapantī’’</span>ti. <span class="bld">Ādi</span>saddena pana ‘‘vanapatthanti vanasaṇṭhānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ, vanapatthanti bhīsanakānametaṃ, vanapatthanti salomahaṃsānametaṃ, vanapatthanti pariyantānametaṃ, vanapatthanti na manussūpacārānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’nti (vibha. 531) imaṃ <span class="bld">vibhaṅgapāḷisesaṃ</span> saṅgaṇhāti. <span class="bld">Pattho</span>ti hi pabbatassa samānabhūmi, yo ‘‘sānū’’tipi vuccati, tassadisattā pana manussānamasañcaraṇabhūtaṃ vanaṃ, tasmā patthasadisaṃ vanaṃ <span class="bld">vanapattho</span>ti visesanaparanipāto daṭṭhabbo. Sabbesaṃ sabbāsu disāsu abhimukho okāso <span class="bld">abbhokāso</span>ti āha <span class="bld">‘‘acchanna’’</span>nti, kenaci chadanena antamaso rukkhasākhāyapi na chāditanti attho. Daṇḍakānaṃ upari cīvaraṃ chādetvā katā <span class="bld">cīvarakuṭi. Nikkaḍḍhitvā</span>ti nīharitvā. Antopabbhāraleṇasadiso palālarāsiyeva adhippeto, itarathā tiṇapaṇṇasanthārasaṅgopi siyāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pabbhāraleṇasadise ālaye’’</span>ti, pabbhārasadise, leṇasadise vāti attho. <span class="bld">Gacchagumbādīnampī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddena purimanayaṃ sampiṇḍeti.</p>
  354. <p class="bodytext">Piṇḍapātassa pariyesanaṃ <span class="bld">piṇḍapāto</span> uttarapadalopena, tato paṭikkanto <span class="bld">piṇḍapātapaṭikkanto</span>ti āha <span class="bld">‘‘piṇḍapātapariyesanato paṭikkanto’’</span>ti. <span class="bld">Pallaṅka</span>nti ettha <span class="bld">pari</span>-saddo ‘‘samantato’’ti etasmiṃ atthe, tasmā parisamantato aṅkanaṃ āsanaṃ <span class="bld">pallaṅko</span> ra-kārassa la-kāraṃ, dvibhāvañca katvā yathā ‘‘palibuddho’’ti, (mi. pa. 6.3.6) samantabhāvo ca vāmoruṃ, dakkhiṇoruñca samaṃ ṭhapetvā ubhinnaṃ pādānaṃ aññamaññasambandhanakaraṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘samantato ūrubaddhāsana’’</span>nti. Ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjāva idha pallaṅko, na āharimehi vāḷehi katoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ābhujitvā</span>ti ca yathā pallaṅkavasena nisajjā hoti, tathā ubho pāde ābhugge samiñjite katvā, taṃ pana ubhinnaṃ pādānaṃ tathābandhatākaraṇamevāti āha <span class="bld">‘‘bandhitvā’’</span>ti. <span class="bld">Ujuṃ kāya</span>nti ettha <span class="bld">kāya</span>-saddo uparimakāyavisayo heṭṭhimakāyassa anujukaṃ ṭhapanassa nisajjāvacaneneva viññāpitattāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uparimaṃ sarīraṃ ujuṃ ṭhapetvā’’</span>ti. Taṃ pana uparimakāyassa <a name="M2.0124"></a> ujukaṃ ṭhapanaṃ sarūpato dasseti <span class="bld">‘‘aṭṭhārasā’’</span>tiādinā, aṭṭhārasannaṃ piṭṭhikaṇṭakaṭṭhikānaṃ koṭiyā koṭiṃ paṭipādanameva tathā ṭhapananti adhippāyo.</p>
  355. <p class="bodytext">Idāni tathā ṭhapanassa payojanaṃ dassento <span class="bld">‘‘evañhī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">eva</span>nti tathā ṭhapane sati, iminā vā tathāṭhapanahetunā. <span class="bld">Na paṇamantī</span>ti na onamanti. <span class="bld">‘‘Athassā’’</span>tiādi pana paramparapayojanadassanaṃ. <span class="bld">Athā</span>ti evaṃ anonamane. <span class="bld">Vedanā</span>ti piṭṭhigilānādivedanā. <span class="bld">Na paripatatī</span>ti na vigacchati vīthiṃ na vilaṅgheti. Tato eva pubbenāparaṃ visesappattiyā kammaṭṭhānaṃ <span class="bld">vuddhiṃ phātiṃ vepullaṃ upagacchati</span>. Parisaddo cettha abhisaddapariyāyo abhimukhatthoti vuttaṃ <a name="V2.0108"></a> <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’</span>nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purakkhatvāti attho. Parisaddassa samīpatthataṃ dasseti <span class="bld">‘‘mukhasamīpe vā katvā’’</span>ti iminā, mukhassa samīpe viya citte nibaddhaṃ upaṭṭhāpanavasena katvāti vuttaṃ hoti. Parisaddassa samīpatthataṃ <span class="bld">vibhaṅgapāḷiyā</span> (vibha. 537) sādhetuṃ <span class="bld">‘‘tenevā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Nāsikagge</span>ti nāsapuṭagge. <span class="bld">Mukhanimittaṃ</span> nāma uttaroṭṭhassa vemajjhappadeso, yattha nāsikavāto paṭihaññati.</p>
  356. <p class="bodytext">Ettha ca yathā ‘‘vivittaṃ senāsanaṃ bhajatī’’tiādinā (vibha. 508) bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ dassitaṃ, evaṃ ‘‘nisīdatī’’ti iminā alīnānuddhaccapakkhiko santo iriyāpatho dassito, ‘‘pallaṅkaṃ ābhujitvā’’ti iminā nisajjāya daḷhabhāvo, ‘‘parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā ārammaṇapariggahaṇūpāyoti. <span class="bld">Pari</span>-saddo pariggahaṭṭho ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu (dha. sa. 16) viya. <span class="bld">Mukha</span>-saddo niyyānaṭṭho ‘‘suññatavimokkhamukha’’ntiādīsu viya. Paṭipakkhato nikkhamanameva hi niyyānaṃ. Asammosanabhāvo <span class="bld">upaṭṭhānaṭṭho. Tatrā</span>ti paṭisambhidānaye. <span class="bld">Pariggahitaniyyāna</span>nti sabbathā gahitāsammosatāya pariggahitaṃ, pariccattasammosapaṭipakkhatāya ca niyyānaṃ <span class="bld">satiṃ katvā,</span> paramaṃ satinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti vuttaṃ hoti. Ayaṃ <span class="bld">ācariyadhammapālattherassa, ācariyasāriputtattherassa</span> ca mati. Atha vā ‘‘kāyādīsu suṭṭhupavattiyā pariggahitaṃ, tato eva ca niyyānabhāvayuttaṃ, kāyādipariggahaṇañāṇasampayuttatāya vā pariggahitaṃ, tatoyeva ca niyyānabhūtaṃ <a name="M2.0125"></a> upaṭṭhānaṃ katvāti attho’’ti ayaṃ <span class="bld">ācariyānandattherassa</span> (vibha. mūlaṭī. 537) mati.</p>
  357. <p class="bodytext"><a name="para217"></a><span class="paranum">217</span>. Abhijjhāyati gijjhati abhikaṅkhati etāyāti <span class="bld">abhijjhā,</span> kāmacchandanīvaraṇaṃ. <span class="bld">Luccanaṭṭhenā</span>ti bhijjanaṭṭhena, khaṇe khaṇe bhijjanaṭṭhenāti atthoti <span class="bld">ācariyadhammapālattherena,</span> (dī. ni. ṭī. 1.217) <span class="bld">aṅguttaraṭīkākārena</span> ca <span class="bld">ācariyasāriputtattherena</span> vuttaṃ. Suttesu ca dissati ‘‘luccatīti kho bhikkhu lokoti vuccati. Kiñca luccati? Cakkhu kho bhikkhu luccati, rūpā luccanti, cakkhuviññāṇaṃ luccatī’’tiādi. (Saṃ. ni. 4.82) <span class="bld">abhidhammaṭṭhakathāyaṃ,</span> (dha. sa. aṭṭha. 7-13) pana idha ca adhunā potthake ‘‘luccanapaluccanaṭṭhenā’’ti likhitaṃ. Tattha luccanameva paluccanapariyāyena visesetvā vuttaṃ. Lucasaddo hi apekkhanādiatthopi bhavati ‘‘oloketī’’tiādīsu, bhijjanapabhijjanaṭṭhenāti attho. <span class="bld">Vaṃsatthapakāsiniyaṃ</span> pana vuttaṃ ‘‘khaṇabhaṅgavasena luccanasabhāvato, cutibhaṅgavasena ca paluccanasabhāvato loko nāmā’’ti (vaṃsatthapakāsiniyaṃ nāma mahāvaṃsaṭīkāyaṃ paṭhamaparicchede pañcamagāthā vaṇṇanāyaṃ) keci pana ‘‘bhijjanauppajjanaṭṭhenā’’ti atthaṃ vadanti. Āhaccabhāsitavacanatthena virujjhanato, lucasaddassa ca <a name="V2.0109"></a> anuppādavācakattā ayuttamevetaṃ. Apica ācariyehipi ‘‘luccanapaluccanaṭṭhenā’’ti pāṭhameva ulliṅgetvā tathā attho vutto siyā, pacchā pana paramparābhatavasena pamādalekhattā tattha tattha na diṭṭhoti daṭṭhabbaṃ, na luccati na paluccatīti yo gahitopi tathā na hoti, sveva loko, aniccānupassanāya vā luccati bhijjati vinassatīti gahetabbova lokoti taṃgahaṇarahitānaṃ lokuttarānaṃ natthi lokatā, dukkhasaccaṃ vā lokoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pañcupādānakkhandhā loko’’</span>ti. Evaṃ tattha tattha vacanatopi yathāvutto kesañci attho na yuttoti.</p>
  358. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmā</span>ti pañcupādānakkhandhānameva lokabhāvato. <span class="bld">Vikkhambhanavasenā</span>ti ettha <span class="bld">vikkhambhanaṃ</span> tadaṅgappahānavaseneva anuppādanaṃ appavattanaṃ, na pana vikkhambhanappahānavasena paṭipakkhānaṃ suṭṭhupahīnaṃ. <span class="bld">‘‘Pahīnattā’’</span>ti hi tathāpahīnasadisataṃ eva sandhāya vuttaṃ. Kasmāti ce? Jhānassa anadhigatattā. Evaṃ pana pubbabhāgabhāvanāya tathā pahānatoyevetaṃ cittaṃ <span class="bld">vigatābhijjhaṃ</span> nāma, na <a name="M2.0126"></a> tu cakkhuviññāṇamiva sabhāvato abhijjhāvirahitattāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘na cakkhuviññāṇasadisenā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Yathā ta</span>nti ettha <span class="bld">ta</span>nti nipātamattaṃ, <span class="bld">taṃ</span> cittaṃ vā. Adhunā muñcanassa, anāgate ca puna anādānassa karaṇaṃ parisodhanaṃ nāmāti vuttaṃ hoti. Yathā ca imassa cittassa pubbabhāgabhāvanāya parisodhitattā vigatābhijjhatā, evaṃ abyāpannatā, vigatathinamiddhatā, anuddhatatā, nibbicikicchatā ca veditabbāti nidassento <span class="bld">‘‘byāpādapadosaṃ pahāyātiādīsupi eseva nayo’’</span>ti āha. <span class="bld">Pūtikummāsādayo</span>ti ābhidosikayavakummāsādayo. <span class="bld">Purimapakati</span>nti parisuddhapaṇḍarasabhāvaṃ, iminā vikāramāpajjatīti atthaṃ dasseti. <span class="bld">Vikārāpattiyā</span>ti purimapakativijahanasaṅkhātena vikāramāpajjanena. <span class="bld">‘‘Ubhaya’’</span>ntiādinā tulyatthasamāsabhāvamāha. ‘‘Yā tasmiṃ samaye cittassa akallatā’’tiādinā (dha. sa. 1162; vibha. 546) thinassa, ‘‘yā tasmiṃ samaye kāyassa akallatā’’tiādinā ca middhassa <span class="bld">abhidhamme</span> niddiṭṭhattā <span class="bld">‘‘thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelañña’’</span>nti vuttaṃ. Satipi hi thinamiddhassa aññamaññaṃ avippayoge cittakāyalahutādīnaṃ viya cittacetasikānaṃ yathākkamaṃ taṃtaṃvisesassa yā tesaṃ akallatādīnaṃ visesapaccayatā, ayametesaṃ sabhāvoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Diṭṭhāloko</span> nāma passito rattiṃ candālokadīpālokaukkālokādi, divā ca sūriyālokādi. Rattimpi divāpi tassa sañjānanasamatthā saññā <span class="bld">ālokasaññā,</span> tassā ca vigatanīvaraṇāya parisuddhāya atthitā idha adhippetā. Atisayatthavisiṭṭhassa hi atthiatthassa avabodhako ayamīkāroti dassento <span class="bld">‘‘rattimpī’’</span>tiādimāha, vigatathinamiddhabhāvassa kāraṇattā cetaṃ vuttaṃ. Suttesu pākaṭovāyamattho.</p>
  359. <p class="bodytext">Saratīti <a name="V2.0110"></a> <span class="bld">sato,</span> sampajānātīti <span class="bld">sampajāno</span>ti evaṃ puggalaniddesoti dasseti <span class="bld">‘‘satiyā ca ñāṇena ca samannāgato’’</span>ti iminā. Santesupi aññesu vīriyasamādhiādīsu kasmā idameva ubhayaṃ vuttaṃ, vigatābhijjhādīsu vā idaṃ ubhayaṃ avatvā kasmā idheva vuttanti anuyogamapanetuṃ <span class="bld">‘‘idaṃ ubhaya’’</span>ntiādi vuttaṃ, puggalādhiṭṭhānena niddiṭṭhasatisampajaññasaṅkhātaṃ idaṃ ubhayanti attho. <span class="bld">Atikkamitvā ṭhito</span>ti ta-saddassa atītatthataṃ āha, pubbabhāgabhāvanāya pajahanameva ca atikkamanaṃ. ‘‘Kathaṃ idaṃ <a name="M2.0127"></a> kathaṃ ida’’nti pavattatīti <span class="bld">kathaṃkathā,</span> vicikicchā, sā etassa atthīti <span class="bld">kathaṃkathī,</span> na kathaṃkathī <span class="bld">akathaṃkathī,</span> nibbicikicchoti vacanattho, atthamattaṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘kathaṃ idaṃ kathaṃ ida’nti evaṃ nappavattatīti akathaṃkathī’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Kusalesu dhammesū’’ti idaṃ ‘‘akathaṃkathī’’ti iminā sambajjhitabbanti āha <span class="bld">‘‘na vicikicchati, na kaṅkhatīti attho’’</span>ti. <span class="bld">Vacanatthalakkhaṇādibhedato</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena paccayapahānapahāyakādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Tepi hi pabhedato vattabbāti.</p>
  360. <p class="bodytext"><a name="para218"></a><span class="paranum">218</span>. Vaḍḍhiyā gahitaṃ dhanaṃ iṇaṃ nāmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vaḍḍhiyā dhanaṃ gahetvā’’</span>ti. Vigato anto <span class="bld">byanto,</span> so yassāti <span class="bld">byantī.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘vigatanta’’</span>nti, virahitadātabbaiṇapariyantaṃ kareyyāti cetassa attho. <span class="bld">Tesa</span>nti vaḍḍhiyā gahitānaṃ iṇadhanānaṃ. <span class="bld">Pariyanto nāma</span> taduttari dātabbaiṇaseso. Natthi iṇamassāti <span class="bld">aṇaṇo.</span> Tassa bhāvo <span class="bld">āṇaṇyaṃ.</span> Tameva nidānaṃ <span class="bld">āṇaṇyanidānaṃ,</span> āṇaṇyahetu āṇaṇyakāraṇāti attho. Āṇaṇyameva hi nidānaṃ kāraṇamassāti vā <span class="bld">āṇaṇyanidānaṃ,</span> ‘‘pāmojjaṃ somanassa’’nti imehi sambandho. ‘‘Iṇapalibodhato muttomhī’’ti <span class="bld">balavapāmojjaṃ labhati.</span> ‘‘Jīvikānimittampi me avasiṭṭhaṃ atthī’’ti <span class="bld">somanassaṃ adhigacchati.</span></p>
  361. <p class="bodytext"><a name="para219"></a><span class="paranum">219</span>. <span class="bld">Visabhāgavedanā</span> nāma dukkhavedanā. Sā hi kusalavipākasantānassa virodhibhāvato sukhavedanāya visabhāgā, tassā <span class="bld">uppattiyā</span> karaṇabhūtāya. <span class="bld">Kakacenevā</span>ti kakacena iva. <span class="bld">Catuiriyāpatha</span>nti catubbidhampi iriyāpathaṃ. Byādhito hi yathā ṭhānagamanesu asamattho, evaṃ nisajjādīsupi. <span class="bld">Ābādhetī</span>ti pīḷeti. Vātādīnaṃ vikārabhūtā visamāvatthāyeva <span class="bld">‘‘ābādho’’</span>ti vuccati. Tenāha <span class="bld">‘‘taṃsamuṭṭhānena dukkhena dukkhito’’</span>ti, ābādhasamuṭṭhānena dukkhavedanāsaṅkhātena dukkhena dukkhito dukkhasamannāgatoti attho. Dukkhavedanāya pana ābādhabhāvena ādimhi bādhatīti <span class="bld">ābādho</span>ti katvā ābādhasaṅkhātena mūlabyādhinā <span class="bld">ābādhiko,</span> aparāparaṃ sañjātadukkhasaṅkhātena anubandhabyādhinā <span class="bld">dukkhito</span>ti attho gahetabbo. Evañhi sati dukkhavedanāvasena vuttassa dukkhitapadassa ābādhikapadena visesitabbatā pākaṭā hotīti ayamettha <a name="M2.0128"></a><a name="V2.0111"></a> <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> (dī. ni. ṭī. 1.219) vuttanayo. Adhikaṃ mattaṃ pamāṇaṃ <span class="bld">adhimattaṃ,</span> bāḷhaṃ, adhimattaṃ gilāno dhātusaṅkhayena parikkhīṇasarīroti <span class="bld">adhimattagilāno. Adhimattabyādhiparetatāyā</span>ti adhimattabyādhipīḷitatāya. <span class="bld">Na rucceyyā</span>ti na ruccetha, kammatthapadañcetaṃ ‘‘bhattañcassā’’ti ettha ‘‘assā’’ti kattudassanato. Mattāsaddo anatthakoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘balamattāti balamevā’’</span>ti, appamattakaṃ vā balaṃ <span class="bld">balamattā. Tadubhaya</span>nti pāmojjaṃ, somanassañca. <span class="bld">Labhetha pāmojjaṃ</span> ‘‘rogato muttomhī’’ti. <span class="bld">Adhigaccheyya somanassaṃ</span> ‘‘atthi me kāyabala’’nti pāḷiyā attho.</p>
  362. <p class="bodytext"><a name="para220"></a><span class="paranum">220</span>. <span class="bld">Kākaṇikamattaṃ</span> nāma ‘‘ekaguñjamatta’’nti vadanti. ‘‘Diyaḍḍhavīhimatta’’nti <span class="bld">vinayaṭīkāyaṃ</span> vuttaṃ. Apica <span class="bld">kaṇa</span>-saddo kuṇḍake –</p>
  363. <p class="gatha1">‘‘Akaṇaṃ athusaṃ suddhaṃ, sugandhaṃ taṇḍulapphalaṃ;</p>
  364. <p class="gathalast">Tuṇḍikīre pacitvāna, tato bhuñjanti bhojana’’nti. (dī. ni. 3.281) ādīsu viya;</p>
  365. <p class="unindented">‘‘Kaṇo tu kuṇḍako bhave’’ti (abhidhāne bhakaṇḍe catubbaṇṇavagge 454 gāthā) hi vuttaṃ. Appako pana kaṇo <span class="bld">kākaṇo</span>ti vuccati yathā ‘‘kālavaṇa’’nti, tasmā kākaṇova pamāṇamassāti <span class="bld">kākaṇikaṃ,</span> kākaṇikameva <span class="bld">kākaṇikamattaṃ,</span> khuddakakuṇḍakappamāṇamevāti attho daṭṭhabbo. Evañhi sati ‘‘rājadāyo nāma kākaṇikamattaṃ na vaṭṭati, aḍḍhamāsagghanikaṃ maṃsaṃ detī’’ti (jā. aṭṭha. 6.umaṅgajātakavaṇṇanāya) vuttena <span class="bld">umaṅgajātakavacanena</span> ca aviruddhaṃ hoti. <span class="bld">Vayo</span>ti khayo bhaṅgo, tassa ‘‘bandhanā muttomhī’’ti āvajjayato tadubhayaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘labhetha pāmojjaṃ, adhigaccheyya somanassa’’nti. Vacanāvasesaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘sesaṃ vuttanayenevā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vuttanayenevā</span>ti ca paṭhamadutiyapadesu vuttanayeneva. <span class="bld">Sabbapadesū</span>ti tatiyādīsu tīsu koṭṭhāsesu. Ekeko hi upamāpakkho ‘‘pada’’nti vutto.</p>
  366. <p class="bodytext"><a name="para221-222"></a><span class="paranum">221-222</span>. <span class="bld">Adhīno</span>ti āyatto, na seribhāvayutto. Tenāha <span class="bld">‘‘attano ruciyā kiñci kātuṃ na labhatī’’</span>ti. Evamitarasmimpi. Yena gantukāmo, tena kāmaṃ gamo na hotīti sapāṭhasesayojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yenā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Kāma</span>nti cetaṃ bhāvanapuṃsakavacanaṃ, kāmena vā icchāya gamo <span class="bld">kāmaṃgamo</span> niggahītāgamena. <span class="bld">Dāsabyā</span>ti <a name="M2.0129"></a> ettha <span class="bld">bya</span>-saddassa bhāvatthataṃ dasseti <span class="bld">‘‘dāsabhāvā’’</span>ti iminā. Aparādhīnatāya attano bhujo viya sakicce esitabbo pesitabboti <a name="V2.0112"></a> <span class="bld">bhujisso,</span> sayaṃvasīti nibbacanaṃ. ‘‘Bhujo nāma attano yathāsukhaṃ viniyogo, so isso icchitabbo etthāti <span class="bld">bhujisso,</span> assāmiko’’ti <span class="bld">mūlapaṇṇāsakaṭīkāyaṃ</span> vuttaṃ. Atthamattaṃ pana dassento <span class="bld">‘‘attano santako’’</span>ti āha, attāva attano santako, na parassāti vuttaṃ hoti. Anudakatāya kaṃ pānīyaṃ tārenti etthāti <span class="bld">kantāro,</span> addhānasaddo ca dīghapariyāyoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘nirudakaṃ dīghamagga’’</span>nti.</p>
  367. <p class="bodytext"><a name="para223"></a><span class="paranum">223</span>. <span class="bld">Sesānī</span>ti byāpādādīni. <span class="bld">Tatrā</span>ti dassane. <span class="bld">Aya</span>nti idāni vuccamānā <span class="bld">sadisatā,</span> yena iṇādīnaṃ upamābhāvo, kāmacchandādīnañca upameyyabhāvo hoti, so nesaṃ upamopameyyasambandho sadisatāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Tehī</span>ti parehi iṇasāmikehi. <span class="bld">Kiñci paṭibāhitu</span>nti pharusavacanādikaṃ kiñcipi paṭisedhetuṃ na sakkoti iṇaṃ dātumasakkuṇattā. Kasmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘titikkhākāraṇa’’</span>ntiādi, iṇassa titikkhākāraṇattāti attho. <span class="bld">Yo yamhi kāmacchandena rajjatī</span>ti yo puggalo yamhi kāmacchandassa vatthubhūte puggale kāmacchandena rajjati. <span class="bld">Taṇhāsahagatena taṃ vatthuṃ gaṇhātī</span>ti taṇhābhūtena kāmacchandena taṃ kāmacchandassa vatthubhūtaṃ puggalaṃ ‘‘mameta’’nti gaṇhāti. Sahagatasaddo hettha tabbhāvamatto ‘‘yāyaṃ taṇhā ponobhavikā nandīrāgasahagatā’’tiādīsu (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.133, 480; 3.373; saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 15; paṭi. ma. 2.30) viya. <span class="bld">Tenā</span>ti kāmacchandassa vatthubhūtena puggalena. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘titikkhākāraṇa’’</span>ntiādi, kāmacchandassa titikkhākāraṇattāti attho. Titikkhāsadiso cettha rāgapadhāno akusalacittuppādo ‘‘titikkhā’’ti vutto, na tu <span class="bld">‘‘khantī</span> paramaṃ tapo titikkhā’’tiādīsu (dī. ni. 2.91; dha. pa. 184) viya tapabhūto adosapadhāno cittuppādo. <span class="bld">Gharasāmikehī</span>ti gharassa sāmikabhūtehi sassusasurasāmikehi. Itthīnaṃ kāmacchando titikkhākāraṇaṃ hoti viyāti sambandho.</p>
  368. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Yathā panā’’</span>tiādinā sesānaṃ rogādisadisatā vuttā. Tattha pittadosakopanavasena <span class="bld">pittarogāturo.</span> Tassa pittakopanato sabbampi <a name="M2.0130"></a> madhusakkarādikaṃ amadhurabhāvena sampajjatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tittakaṃ tittakanti uggiratiyevā’’</span>ti. <span class="bld">Tumhe upaddavethā</span>ti ṭīkāyaṃ (dī. ni. ṭī. 1.223) uddhaṭapāṭho, ‘‘upaddavaṃ karothā’’ti nāmadhātuvasena attho, idāni pana ‘‘tumhehi upaddutā’’ti pāṭho dissati. <span class="bld">Vibbhamatī</span>ti ito cito ca āhiṇḍati, hīnāya vā āvattati. Madhusakkarādīnaṃ rasaṃ <span class="bld">na vindati</span> nānubhavati na jānāti na labhati ca viyāti sambandho. <span class="bld">Sāsanarasa</span>nti sāsanassa rasaṃ, sāsanameva vā rasaṃ.</p>
  369. <p class="bodytext">Nakkhattachaṇaṃ <a name="V2.0113"></a> <span class="bld">nakkhattaṃ.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘aho naccaṃ, aho gīta’’</span>nti. <span class="bld">Mutto</span>ti bandhanato pamutto. <span class="bld">Dhammassavanassā</span>ti sotabbadhammassa.</p>
  370. <p class="bodytext">Sīghaṃ pavattetabbakiccaṃ <span class="bld">accāyikaṃ.</span> Sīghattho hi <span class="bld">ati</span>saddo ‘‘pāṇātipāto’’tiādīsu (ma. ni. 2.193; vibha. 968) viya. <span class="bld">Vinaye apakataññunā</span>ti vinayakkame akusalena. Pakataṃ niṭṭhānaṃ vinicchayaṃ jānātīti <span class="bld">pakataññū,</span> na pakataññū tathā. So hi kappiyākappiyaṃ yāthāvato na jānāti. Tenāha <span class="bld">‘‘kismiñcidevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Kappiyamaṃsepī</span>ti sūkaramaṃsādikepi. <span class="bld">Akappiyamaṃsasaññāyā</span>ti acchamaṃsādisaññāya.</p>
  371. <p class="bodytext"><span class="bld">Daṇḍakasaddenāpī</span>ti sākhādaṇḍakasaddenapi. <span class="bld">Ussaṅkitaparisaṅkito</span>ti avasaṅkito ceva samantato saṅkito ca, ativiya saṅkitoti vuttaṃ hoti. Tadākāradassanaṃ <span class="bld">‘‘gacchatipī’’</span>tiādi. So hi thokaṃ gacchatipi. Gacchanto pana tāya ussaṅkitaparisaṅkitatāya tattha tattha <span class="bld">tiṭṭhatipi.</span> Īdise kantāre gate ‘‘ko jānāti, kiṃ bhavissatī’’ti <span class="bld">nivattatipi,</span> tasmā ca <span class="bld">gataṭṭhānato agataṭṭhānameva bahutaraṃ hoti,</span> tato eva ca <span class="bld">so kicchena kasirena khemantabhūmiṃ pāpuṇāti vā, na vā pāpuṇāti. Kicchena kasirenā</span>ti pariyāyavacanaṃ, kāyikadukkhena khedanaṃ vā <span class="bld">kicchaṃ,</span> cetasikadukkhena pīḷanaṃ <span class="bld">kasiraṃ. Khemantabhūmi</span>nti khemabhūtaṃ bhūmiṃ antasaddassa tabbhāvattā, bhayassa khīyanaṃ vā <span class="bld">khemo,</span> sova anto paricchedo yassā tathā, sā eva bhūmīti <span class="bld">khemantabhūmi,</span> taṃ nibbhayappadesanti attho. <span class="bld">Aṭṭhasu ṭhānesū</span>ti ‘‘tattha katamā vicikicchā? Satthari kaṅkhati vicikicchati. Dhamme. Saṅghe. Sikkhāya. Pubbante. Aparante. Pubbantāparante. Idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati vicikicchatī’’ti (vibha. 915) <span class="bld">vibhaṅge</span> <a name="M2.0131"></a> vuttesu aṭṭhasu ṭhānesu. <span class="bld">Adhimuccitvā</span>ti vinicchinitvā, saddahitvā vā. <span class="bld">Saddhāya gaṇhitu</span>nti saddheyyavatthuṃ ‘‘idameva’’nti saddahanavasena gaṇhituṃ, saddahituṃ na sakkotīti attho. <span class="bld">Itī</span>ti tasmā vuttanayena asakkuṇanato antarāyaṃ karotīti sambandho. ‘‘Atthi nu kho, natthi nu kho’’ti araññaṃ paviṭṭhassa ādimhi eva sappanaṃ saṃsayo <span class="bld">āsappanaṃ.</span> Tato paraṃ samantato, uparūpari vā sappanaṃ <span class="bld">parisappanaṃ.</span> Ubhayenapi tattheva saṃsayavasena paribbhamanaṃ dasseti. Tenāha <span class="bld">‘‘apariyogāhana’’</span>nti, ‘‘evamida’’nti samantato anogāhananti attho. <span class="bld">Chambhitatta</span>nti araññasaññāya uppannaṃ chambhitabhāvaṃ hadayamaṃsacalanaṃ, utrāsanti vuttaṃ hoti. Upameyyapakkhepi yathārahamesamattho.</p>
  372. <p class="bodytext"><a name="para224"></a><span class="paranum">224</span>. <span class="bld">Tatrāyaṃ sadisatā</span>ti ettha pana appahīnapakkhe vuttanayānusārena sadisatā veditabbā<a name="V2.0114"></a>. Yadaggena hi kāmacchandādayo iṇādisadisā, tadaggena ca tesaṃ pahānaṃ āṇaṇyādisadisatāti. Idaṃ pana anuttānapadatthamattaṃ – <span class="bld">samiddhata</span>nti aḍḍhataṃ. Pubbe paṇṇamāropitāya vaḍḍhiyā saha vattatīti <span class="bld">savaḍḍhikaṃ. Paṇṇa</span>nti iṇadānaggahaṇe sallakkhaṇavasena likhitapaṇṇaṃ. Puna <span class="bld">paṇṇa</span>nti iṇayācanavasena sāsanalikhitapaṇṇaṃ. <span class="bld">Nillepatāyā</span>ti dhanasambandhābhāvena avilimpanatāya. Tathā <span class="bld">alaggatāya.</span> Pariyāyavacanañhetaṃ dvayaṃ. Atha vā <span class="bld">nillepatāyā</span>ti vuttanayena avilimpanabhāvena visesanabhūtena <span class="bld">alaggatāyā</span>ti attho. <span class="bld">Cha dhamme</span>ti asubhanimittassa uggaho, asubhabhāvanānuyogo, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. <span class="bld">Bhāvetvā</span>ti brūhetvā, attani vā uppādetvā. Anuppannaanuppādanauppannappahānādivibhāvanavasena mahāsatipaṭṭhānasutte savisesaṃ pāḷiyā āgatattā <span class="bld">‘‘mahāsatipaṭṭhāne vaṇṇayissāmā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Mahāsatipaṭṭhāne’’</span>ti ca imasmiṃ dīghāgame (dī. ni. 2.372 ādayo) saṅgītamāha, na majjhimāgame nikāyantarattā. Nikāyantarāgatopi hi attho ācariyehi aññattha yebhuyyena vuttoti vadanti. Esa nayo byāpādādippahānabhāgepi. <span class="bld">Paravatthumhī</span>ti ārammaṇabhūte parasmiṃ vatthusmiṃ. Mamāyanābhāvena <span class="bld">neva saṅgo.</span> Pariggahābhāvena <span class="bld">na baddho. Dibbānipi rūpāni passato kileso na samudācarati,</span> pageva mānusiyānīti sambhāvane <span class="bld">api</span>-saddo.</p>
  373. <p class="bodytext"><span class="bld">Anatthakaro</span>ti <a name="M2.0132"></a> attano, parassa ca ahitakaro. <span class="bld">Cha dhamme</span>ti mettānimittassa uggaho, mettābhāvanānuyogo, kammassakatā, paṭisaṅkhānabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. <span class="bld">Tatthevā</span>ti mahāsatipaṭṭhāneyeva. Cārittasīlameva uddissa paññattasikkhāpadaṃ <span class="bld">‘‘ācārapaṇṇattī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ādi</span>-saddena vārittapaṇṇattisikkhāpadaṃ saṅgaṇhāti.</p>
  374. <p class="bodytext"><span class="bld">Pavesito</span>ti pavesāpito. Bandhanāgāraṃ pavesāpitattā aladdhanakkhattānubhavano puriso hi <span class="bld">‘‘nakkhattadivase bandhanāgāraṃ pavesito puriso’’</span>ti vutto, nakkhattadivase eva vā tadananubhavanatthaṃ tathā kato puriso evaṃ vuttotipi vaṭṭati. <span class="bld">Aparasmi</span>nti tato pacchime, aññasmiṃ vā nakkhattadivase. <span class="bld">Okāsa</span>nti kammakāraṇākāraṇaṃ, kammakāraṇakkhaṇaṃ vā. <span class="bld">Mahānatthakara</span>nti diṭṭhadhammikādiatthahāpanamukhena mahato anatthassa kārakaṃ. <span class="bld">Cha dhamme</span>ti atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme, <span class="bld">dhammanakkhattassā</span>ti yathāvuttasotabbadhammasaṅkhātassa mahassa. Sādhūnaṃ ratijananato hi dhammopi chaṇasadisaṭṭhena ‘‘nakkhatta’’nti vutto.</p>
  375. <p class="bodytext">Uddhaccakukkucce <a name="V2.0115"></a> <span class="bld">mahānatthakara</span>nti parāyattatāpādanena vuttanayena mahato anatthassa kārakaṃ. <span class="bld">Cha dhamme</span>ti bahussutatā, paripucchakatā, vinaye pakataññutā, vuḍḍhasevitā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. Balassa, balena vā attanā icchitassa karaṇaṃ <span class="bld">balakkāro,</span> tena. <span class="bld">Nekkhammapaṭipada</span>nti nīvaraṇato nikkhamanapaṭipadaṃ upacārabhāvanameva, na paṭhamaṃ jhānaṃ. Ayañhi upacārabhāvanādhikāro.</p>
  376. <p class="bodytext"><span class="bld">Balavā</span>ti paccatthikavidhamanasamatthena balena balavā vantu-saddassa abhisayatthavisiṭṭhassa atthiyatthassa bodhanato. <span class="bld">Hatthasāra</span>nti hatthagatadhanasāraṃ. <span class="bld">Sajjāvudho</span>ti sajjitadhanvādiāvudho, sannaddhapañcāvudhoti attho. Sūravīrasevakajanavasena <span class="bld">saparivāro. Ta</span>nti yathāvuttaṃ purisaṃ. Balavantatāya, sajjāvudhatāya, saparivāratāya ca <span class="bld">corā dūratova disvā palāyeyyuṃ. Anatthakārikā</span>ti sammāpaṭipattiyā vibandhakaraṇato vuttanayena ahitakārikā. <span class="bld">Cha dhamme</span>ti bahussutatā, paripucchakatā<a name="M2.0133"></a>, vinaye pakataññutā, adhimokkhabahulatā, kalyāṇamittatā, sappāyakathāti ime cha dhamme. Yathā bāhusaccādīni uddhaccakukkuccassa pahānāya saṃvattanti, evaṃ vicikicchāyapīti idhāpi bahussutatādayo tayopi dhammā gahitā, kalyāṇamittatā, pana sappāyakathā ca pañcannampi pahānāya saṃvattanti, tasmā tāsu tassa tassa nīvaraṇassa anucchavikasevanatā daṭṭhabbā. <span class="bld">Tiṇaṃ viyā</span>ti tiṇaṃ bhayavasena na gaṇeti viya. <span class="bld">Duccaritakantāraṃ nittharitvā</span>ti duccaritacaraṇūpāyabhūtāya vicikicchāya nittharaṇavasena duccaritasaṅkhātaṃ kantāraṃ nittharitvā. Vicikicchā hi sammāpaṭipattiyā appaṭipajjananimittatāmukhena micchāpaṭipattimeva paribrūhetīti tassā appahānaṃ duccaritacaraṇūpāyo, pahānañca duccaritavidhūnanūpāyoti.</p>
  377. <p class="bodytext"><a name="para225"></a><span class="paranum">225</span>. <span class="bld">‘‘Tuṭṭhākāro’’</span>ti iminā pāmojjaṃ nāma taruṇapītiṃ dasseti. Sā hi taruṇatāya kathañcipi tuṭṭhāvatthā tuṭṭhākāramattaṃ. <span class="bld">‘‘Tuṭṭhassā’’</span>ti idaṃ ‘‘pamuditassā’’ti etassa atthavacanaṃ, tassattho ‘‘okkantikabhāvappattāya pītiyā vasena tuṭṭhassā’’ti <span class="bld">ṭīkāyaṃ</span> vutto, evaṃ sati pāmojjapadena okkantikā pītiyeva gahitā siyā. <span class="bld">‘‘Sakalasarīraṃ khobhayamānā pīti jāyatī’’</span>ti etassā cattho ‘‘attano savipphārikatāya, attasamuṭṭhānapaṇītarūpuppattiyā ca sakalasarīraṃ khobhayamānā pharaṇalakkhaṇā pīti jāyatī’’ti vutto, evañca sati pītipadena pharaṇā pītiyeva gahitā siyā, kāraṇaṃ panettha gavesitabbaṃ. Idha, pana aññattha ca taruṇabalavatāmattasāmaññena padadvayassa atthadīpanato yā kāci taruṇā pīti <span class="bld">pāmojjaṃ,</span> balavatī <span class="bld">pīti,</span> pañcavidhāya vā pītiyā yathākkamaṃ taruṇabalavatāsambhavato purimā purimā <span class="bld">pāmojjaṃ</span><a name="V2.0116"></a>, pacchimā pacchimā <span class="bld">pītī</span>tipi vadanti, ayamettha tadanucchaviko attho. <span class="bld">Tuṭṭhassā</span>ti pāmojjasaṅkhātāya taruṇapītiyā vasena tuṭṭhassa. Ta-saddo hi atītattho, itarathā hetuphalasambandhābhāvāpattito, hetuphalasambandhabhāvassa ca vuttattā. <span class="bld">‘‘Sakalasarīraṃ khobhayamānā’’</span>ti iminā pīti nāma ettha balavapītīti dasseti. Sā hi attano savipphārikatāya, attasamuṭṭhānapaṇītarūpuppattiyā ca sakalasarīraṃ saṅkhobhayamānā jāyati. Sakalasarīre pītivegassa pītivipphārassa uppādanañcettha saṅkhobhanaṃ.</p>
  378. <p class="bodytext">Pītisahitaṃ <a name="M2.0134"></a> <span class="bld">pīti</span> uttarapadalopena. Kiṃ pana taṃ? Mano, pīti mano etassāti samāso. Pītiyā sampayuttaṃ mano yassātipi vaṭṭati, tassa. Atthamattaṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘pītisampayuttacittassa puggalassā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Kāyo</span>ti idha sabbopi arūpakalāpo adhippeto, na pana kāyalahutādīsu viya vedanādikkhandhattayameva, na ca kāyāyatanādīsu viya rūpakāyampīti dasseti <span class="bld">‘‘nāmakāyo’’</span>ti iminā. Passaddhidvayavaseneva hettha passambhanamadhippetaṃ, passambhanaṃ pana vigatakilesadarathatāti āha <span class="bld">‘‘vigatadaratho hotī’’</span>ti, pahīnauddhaccādikilesadarathoti attho. Vuttappakārāya pubbabhāgabhāvanāya vasena cetasikasukhaṃ paṭisaṃvedentoyeva taṃsamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭasarīratāya kāyikampi sukhaṃ paṭisaṃvedetīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāyikampi cetasikampi sukhaṃ vedayatī’’</span>ti. <span class="bld">Iminā nekkhammasukhenā</span>ti ‘‘sukhaṃ vedetī’’ti evaṃ vuttena saṃkilesanīvaraṇapakkhato nikkhantattā, paṭhamajjhānapakkhikattā ca yathārahaṃ nekkhammasaṅkhātena upacārasukhena appanāsukhena ca. Samādhānampettha tadubhayenevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘upacāravasenāpi appanāvasenāpī’’</span>ti.</p>
  379. <p class="bodytext">Ettha panāyamadhippāyo – kāmacchandappahānato paṭṭhāya yāva passaddhakāyassa sukhapaṭisaṃvedanā, tāva yathā pubbe, tathā idhāpi pubbabhāgabhāvanāyeva vuttā, na appanā. Tathā hi kāmacchandappahāne <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> vuttaṃ ‘‘vikkhambhanavasenāti ettha vikkhambhanaṃ anuppādanaṃ appavattanaṃ, na paṭipakkhānaṃ suppahīnatā, pahīnattāti ca pahīnasadisataṃ sandhāya vuttaṃ jhānassa anadhigatattā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.261). Passaddhakāyassa sukhapaṭisaṃvedanāya ca vuttappakārāya pubbabhāgabhāvanāya vasena cetasikasukhaṃ paṭisaṃvedentoyeva taṃsamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭasarīratāya kāyikampi sukhaṃ paṭisaṃvedetīti. Apica kā nāma kathā aññehi vattabbā aṭṭhakathāyameva ‘‘cha dhamme bhāvetvā’’ti tattha tattha pubbabhāgabhāvanāya vuttattā. Sukhino cittasamādhāne pana sukhassa upacārabhāvanāya viya appanāyapi kāraṇattā, ‘‘so vivicceva kāmehī’’tiādinā ca vakkhamānāya appanāya hetuphalavasena sambajjhanato pubbabhāgasamādhi<a name="V2.0117"></a>, appanāsamādhi ca vutto, pubbabhāgasukhamiva vā appanāsukhampi appanāsamādhissa kāraṇamevāti tampi appanāsukhaṃ appanāsamādhino <a name="M2.0135"></a> kāraṇabhāvena <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> gahitanti imamatthamasallakkhentā nekkhammapadatthaṃ yathātathaṃ aggahetvā pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāyampi saṃkiṇṇākulaṃ keci karontīti.</p>
  380. <p class="subhead">Paṭhamajjhānakathāvaṇṇanā</p>
  381. <p class="bodytext"><a name="para226"></a><span class="paranum">226</span>. Yadevaṃ ‘‘sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti eteneva upacāravasenapi appanāvasenapi cittassa samādhānaṃ kathitaṃ siyā, evaṃ sante ‘‘so vivicceva kāmehī’’tiādikā desanā kimatthiyāti codanāya <span class="bld">‘‘so vivicceva…pe… vuttanti veditabba’’</span>nti vuttaṃ. Tattha ‘‘samāhite’’ti padadvayaṃ ‘‘dassanatthaṃ vutta’’nti imehi sambandhitvā samāhitattā tathā dassanatthaṃ vuttanti adhippāyo veditabbo. <span class="bld">Uparivisesadassanattha</span>nti upacārasamādhito, paṭhamajjhānādisamādhito ca upari pattabbassa paṭhamadutiyajjhānādivisesassa dassanatthaṃ. Upacārasamādhisamadhigameneva hi paṭhamajjhānādiviseso samadhigantuṃ sakkā, na pana tena vinā, dutiyajjhānādisamadhigamepi pāmojjuppādādikāraṇaparamparā icchitabbā, dutiyamaggādisamadhigame paṭipadāñāṇadassanavisuddhi viyāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Appanāsamādhinā</span>ti paṭhamajjhānādiappanāsamādhinā. <span class="bld">Tassa samādhino</span>ti yo appanālakkhaṇo samādhi ‘‘sukhino cittaṃ samādhiyatī’’ti sabbasādhāraṇavasena vutto, tassa samādhino. <span class="bld">Pabhedadassanattha</span>nti dutiyajjhānādivibhāgassa ceva paṭhamābhiññādivibhāgassa ca pabhedadassanatthaṃ. <span class="bld">Karajakāya</span>nti catusantatirūpasamudāyabhūtaṃ cātumahābhūtikakāyaṃ. So hi gabbhāsaye karīyatīti katvā karasaṅkhātato pupphasambhavato jātattā <span class="bld">karajo</span>ti vuccati. <span class="bld">Karo</span>ti hi mātu soṇitasaṅkhātapupphassa, pitu sukkasaṅkhātasambhavassa ca nāmaṃ, tato jāto pana aṇḍajajalābujavasena gabbhaseyyakakāyova. Kāmaṃ opapātikādīnampi hetusampannānaṃ yathāvuttasamādhisamadhigamo sambhavati, tathāpi yebhuyyattā, pākaṭattā ca sveva kāyo vuttoti. Karoti putte nibbattetīti <span class="bld">karo,</span> sukkasoṇitaṃ, karena jāto <span class="bld">karajo</span>tipi vadanti.</p>
  382. <p class="bodytext">Nanu ca nāmakāyopi vivekajena pītisukhena tathā laddhūpakārova siyā, atha kasmā yathāvutto rūpakāyova idha gahitoti? Saddantarābhisambandhena adhigatattā. ‘‘Abhisandetī’’tiādisaddantarābhisambandhato hi rūpakāyo <a name="M2.0136"></a> eva idha bhagavatā vuttoti adhigamīyati tasseva abhisandanādikiriyāyogyattāti. <span class="bld">Abhisandetī</span>ti abhisandanaṃ karoti, so <a name="V2.0118"></a> imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhenāti hi bhedavasena, samudāyāvayavavasena ca parikappanāmattasiddhā hetukiriyā ettha labbhati, abhisandanaṃ panetaṃ jhānamayena pītisukhena karajakāyassa tintabhāvāpādanaṃ, sabbatthakameva ca lūkhabhāvassāpanayananti āha <span class="bld">‘‘temeti snehetī’’</span>ti, avassutabhāvaṃ, allabhāvañca karotīti attho. Atthato pana abhisandanaṃ nāma yathāvuttapītisukhasamuṭṭhānehi paṇītarūpehi kāyassa parippharaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘sabbattha pavattapīti sukhaṃ karotī’’</span>ti. Taṃsamuṭṭhānarūpapharaṇavaseneva hi sabbattha pavattapītisukhatā. <span class="bld">Parisandetī</span>tiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Bhastaṃ</span> nāma cammapasibbakaṃ. <span class="bld">Parippharatī</span>ti suddhakiriyāpadaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘samantato phusatī’’</span>ti, so imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena samantato phuṭṭho bhavatīti attho. Phusanakiriyāyevettha upapannā, na byāpanakiriyā bhikkhusseva suddhakattubhāvato. Sabbaṃ etassa atthīti <span class="bld">sabbavā</span> yathā ‘‘guṇavā’’ti, tassa <span class="bld">sabbavato,</span> ‘‘avayavāvayavīsambandhe avayavini sāmivacana’’nti saddalakkhaṇena panetassa ‘‘kiñcī’’ti avayavena sambajjhanato avayavīvisayoyevesa sabbasaddoti mantvā chavimaṃsādikoṭṭhāsasaṅkhātena avayavena avayavībhāvaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘sabbakoṭṭhāsavato kāyassā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Kiñcī’’</span>ti etassa <span class="bld">‘‘upā…pe… ṭhāna’’</span>nti atthavacanaṃ. <span class="bld">Upādinnakasantatipavattiṭṭhāne</span>ti kammajarūpasantatiyā pavattiṭṭhāne aphuṭaṃ nāma na hotīti sambandho. <span class="bld">Chavimaṃsalohitānugata</span>nti chavimaṃsalohitādikammajarūpamanugataṃ. Yattha yattha kammajarūpaṃ, tattha tattha cittajarūpassāpi byāpanato tena tassa kāyassa phuṭabhāvaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘aphuṭaṃ nāma na hotī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  383. <p class="bodytext"><a name="para227"></a><span class="paranum">227</span>. <span class="bld">Cheko</span>ti kusalo, taṃ pana kosallaṃ ‘‘kaṃsathāle nhāniyacuṇṇāni ākiritvā’’tiādisaddantarasannidhānato, pakaraṇato ca nhāniyacuṇṇānaṃ karaṇe, payojane, piṇḍane ca samatthatāvasena veditabbanti dasseti <span class="bld">‘‘paṭibalo’’</span>tiādinā. <span class="bld">Kaṃsa</span>saddo pana ‘‘mahatiyā kaṃsapātiyā’’tiādīsu <a name="M2.0137"></a> (ma. ni. 1.61) suvaṇṇe āgato, ‘‘kaṃso upahato yathā’’tiādīsu (dha. pa. 134) kittimalohe, ‘‘upakaṃso nāma rājā mahākaṃsassa atrajo’’tiādīsu [jā. aṭṭha. 4.10.164 (atthato samānaṃ)] paṇṇattimatte. Idha pana yattha katthaci loheti āha <span class="bld">‘‘yena kenaci lohena katabhājane’’</span>ti. Nanu upamākaraṇamattamevidaṃ, atha kasmā kaṃsathālakassa savisesassa gahaṇaṃ katanti anuyogaṃ pariharati <span class="bld">‘‘mattikābhājana’’</span>ntiādinā. <span class="bld">‘‘Sandentassā’’</span>ti parimaddetvā piṇḍaṃ karontasseva bhijjati, na pana sandanakkhamaṃ hoti, anādaralakkhaṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Kiriyantarassa pavattanakkhaṇeyeva kiriyantarassa pavattanañhi anādaralakkhaṇaṃ. ‘‘Paripphosakaṃ paripphosaka’’nti idaṃ bhāvanapuṃsakanti <a name="V2.0119"></a> dasseti <span class="bld">‘‘siñcitvā siñcitvā’’</span>ti iminā. Phusasaddo cettha parisiñcane yathā taṃ vātavuṭṭhisamaye ‘‘devo ca thokaṃ thokaṃ phusāyatī’’ti, (pāci. 362) tasmā tato tato nhāniyacuṇṇato upari udakena byāpanakaraṇavasena parisiñcitvā parisiñcitvāti attho. Anupasaggopi hi saddo saupasaggo viya pakaraṇādhigatassa atthassa dīpako, ‘‘siñcitvā siñcitvā’’ti pana vacanaṃ ‘‘paripphosakaṃ paripphosaka’’nti etassa ‘‘sandeyyā’’ti ettha visesanabhāvaviññāpanatthaṃ. Evamīdisesu. ‘‘Sandeyyā’’ti ettha sanda-saddo piṇḍakaraṇeti vuttaṃ <span class="bld">‘‘piṇḍaṃ kareyyā’’</span>ti. <span class="bld">Anugatā</span>ti anupavisanavasena gatā upagatā. <span class="bld">Pariggahitā</span>ti parito gahitā samantato phuṭṭhā.</p>
  384. <p class="bodytext">Antaro ca bāhiro ca padeso, tehi saha pavattatīti <span class="bld">santarabāhirā,</span> nhāniyapiṇḍi, <span class="bld">‘‘samantarabāhirā’’</span>tipi pāṭho, ma-kāro padasandhivasena āgamo. Yathāvuttena pariggahitatākāraṇeneva santarabāhiro nhāniyapiṇḍi phuṭā udakasnehenāti āha <span class="bld">‘‘sabbatthakameva udakasinehena phuṭā’’</span>ti. Sabbattha pavattanaṃ <span class="bld">sabbatthakaṃ,</span> bhāvanapuṃsakañcetaṃ, sabbapadese hutvā eva phuṭāti attho. ‘‘Santarabāhirā phuṭā’’ti ca iminā nhāniyapiṇḍiyā sabbaso udakena temitabhāvamāha, ‘‘na ca paggharaṇī’’ti pana iminā tintāyapi tāya ghanathaddhabhāvaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘na ca binduṃ bindu’’</span>ntiādi. Udakassa phusitaṃ phusitaṃ, <a name="M2.0138"></a> na ca paggharaṇī sūdanīti attho, ‘‘binduṃ udakaṃ’’ tipi katthaci pāṭho, udakasaṅkhātaṃ bindunti tassattho. Bindusaddo hi ‘‘byālambambudharabindū’’tiādīsu viya dhārāvayave. Evaṃ pana apaggharaṇato hatthenapi dvīhipi tīhipi aṅgulehi gahetuṃ, ovaṭṭikāya vā kātuṃ sakkā. Yadi hi sā paggharaṇī assa, evaṃ sati snehavigamanena sukkhattā thaddhā hutvā tathā gahetuṃ, kātuṃ vā na sakkāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ovaṭṭikāyā</span>ti parivaṭṭulavasena, guḷikāvasena sā piṇḍi kātuṃ sakkāti attho.</p>
  385. <p class="subhead">Dutiyajjhānakathāvaṇṇanā</p>
  386. <p class="bodytext"><a name="para229"></a><span class="paranum">229</span>. Tāhi tāhi udakasirāhi ubbhijjati uddhaṃ nikkhamatīti <span class="bld">ubbhidaṃ,</span> tādisaṃ udakaṃ yassāti <span class="bld">ubbhidodako,</span> da-kārassa pana ta-kāre kate <span class="bld">ubbhitodako,</span> imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ubbhinnaudako’’</span>ti vuttaṃ, nadītīre khatakūpako viya ubbhijjanakaudakoti attho. Ubbhijjanakampi udakaṃ katthaci heṭṭhā ubbhijjitvā dhārāvasena uṭṭhahitvā bahi gacchati, na taṃ koci antoyeva patiṭṭhitaṃ kātuṃ sakkoti dhārāvasena uṭṭhahanato, idha pana vālikātaṭe viya udakarahadassa antoyeva ubbhijjitvā tattheva tiṭṭhati, na dhārāvasena uṭṭhahitvā bahi gacchatīti <a name="V2.0120"></a> viññāyati akhobhakassa sannisinnasseva udakassa adhippetattāti imamatthaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘na heṭṭhā’’</span>tiādi. <span class="bld">Heṭṭhā</span>ti udakarahadassa heṭṭhā mahāudakasirā, lohitānugatā lohitasirā viya udakānugato pathavipadeso ‘‘udakasirā’’ti vuccati. <span class="bld">Uggacchanakaudako</span>ti dhārāvasena uṭṭhahanakaudako. <span class="bld">Antoyevā</span>ti udakarahadassa anto samatalapadese eva. <span class="bld">Ubbhijjanakaudako</span>ti ubbhijjitvā tattheva tiṭṭhanakaudako. <span class="bld">Āgamanamaggo</span>ti bāhirato udakarahadābhimukhaṃ āgamanamaggo. <span class="bld">Kālena kāla</span>nti ruḷhīpadaṃ ‘‘eko ekāyā’’tiādi (pārā. 443, 444, 452) viyāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāle kāle’’</span>ti. <span class="bld">Anvaddhamāsa</span>nti ettha <span class="bld">anu</span>saddo byāpane. Vassānassa addhamāsaṃ addhamāsanti attho. Evaṃ <span class="bld">anudasāha</span>nti etthāpi. <span class="bld">Vuṭṭhi</span>nti vassanaṃ. <span class="bld">Anuppavaccheyyā</span>ti na upavaccheyya. Vassasaddato cassa siddhīti dasseti <span class="bld">‘‘na vasseyyā’’</span>ti iminā.</p>
  387. <p class="bodytext">‘‘Sītā <a name="M2.0139"></a> vāridhārā’’ti itthiliṅgapadassa <span class="bld">‘‘sītaṃ dhāra’’</span>nti napuṃsakaliṅgena atthavacanaṃ dhārasaddassa dviliṅgikabhāvaviññāpanatthaṃ. <span class="bld">Sīta</span>nti khobhanābhāvena sītalaṃ, purāṇapaṇṇatiṇakaṭṭhādisaṃkiṇṇābhāvena vā <span class="bld">setaṃ</span> parisuddhaṃ. Setaṃ sītanti hi pariyāyo. Kasmā panettha ubbhidodakoyeva rahado gahito, na itareti anuyogamapaneti <span class="bld">‘‘heṭṭhā uggacchanaudakañhī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Uggantvā uggantvā bhijjanta</span>nti uṭṭhahitvā uṭṭhahitvā dhārākiraṇavasena ubbhijjantaṃ, vinassantaṃ vā. <span class="bld">Khobhetī</span>ti āloḷeti. <span class="bld">Vuṭṭhī</span>ti vassanaṃ. <span class="bld">Dhārānipātapubbuḷakehī</span>ti udakadhārānipātehi ca tatoyeva uṭṭhitaudakapubbuḷakasaṅkhātehi pheṇapaṭalehi ca. Evaṃ yathākkamaṃ tiṇṇampi rahadānamagahetabbataṃ vatvā ubbhidodakasseva gahetabbataṃ vadati <span class="bld">‘‘sannisinnamevā’’</span>tiādinā. Tattha <span class="bld">sannisinnamevā</span>ti sammā, samaṃ vā nisinnameva, aparikkhobhatāya niccalameva, suppasannamevāti adhippāyo. <span class="bld">Iddhinimmitamivā</span>ti iddhimatā iddhiyā tathā nimmitaṃ iva. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ upamopameyyavacane. <span class="bld">Sesa</span>nti ‘‘abhisandetī’’tiādikaṃ.</p>
  388. <p class="subhead">Tatiyajjhānakathāvaṇṇanā</p>
  389. <p class="bodytext"><a name="para231"></a><span class="paranum">231</span>. <span class="bld">‘‘Uppalinī’’</span>tiādi gacchassapi vanassapi adhivacanaṃ. Idha pana ‘‘yāva aggā, yāva ca mūlā’’ti vacanayogena ‘‘appekaccānī’’tiādinā uppalagacchādīnameva gahetabbatāya vanamevādhippetaṃ, tasmā <span class="bld">‘‘uppalānī</span>ti uppalagacchāni. <span class="bld">Etthā</span>ti uppalavane’’tiādinā attho veditabbo. Avayavena hi samudāyassa nibbacanaṃ kataṃ. Ekañhi uppalagacchādi <a name="V2.0121"></a> uppalādiyeva, catupañcamattampi pana uppalādivananti voharīyati, <span class="bld">sāratthadīpaniyaṃ</span> pana jalāsayopi uppaliniādibhāvena vutto. <span class="bld">Ettha cā</span>ti etasmiṃ padattaye, etesu vā tīsu uppalapadumapuṇḍarīkasaṅkhātesu atthesu. <span class="bld">‘‘Setarattanīlesū’’</span>ti uppalameva vuttaṃ, setuppalarattuppalanīluppalesūti attho. <span class="bld">Yaṃ kiñci uppalaṃ uppalameva</span> uppalasaddassa sāmaññanāmavasena tesu sabbesupi pavattanato. <span class="bld">Satapatta</span>nti ettha <span class="bld">sata</span>saddo bahupariyāyo ‘‘satagghī sataraṃsi sūriyo’’tiādīsu viya anekasaṅkhyābhāvato. Evañca katvā anekapattassāpi padumabhāve saṅgaho siddho hoti. <span class="bld">Patta</span>nti ca pupphadalamadhippetaṃ. Vaṇṇaniyamena <span class="bld">setaṃ padumaṃ,</span> <span class="bld">rattaṃ</span> <a name="M2.0140"></a> <span class="bld">puṇḍarīka</span>nti sāsanavohāro, loke pana ‘‘rattaṃ padumaṃ, setaṃ puṇḍarīka’’nti vadanti. Vuttañhi ‘‘puṇḍarīkaṃ sitaṃ rattaṃ, kokanadaṃ kokāsako’’ti. Rattavaṇṇatāya hi kokanāmakānaṃ sunakhānaṃ nādayato saddāpayato, tehi ca asitabbato <span class="bld">‘‘kokanadaṃ, kokāsako’’</span>ti ca padumaṃ vuccati. Yathāha ‘‘padmaṃ yathā kokanadaṃ sugandha’’nti. Ayaṃ panettha vacanattho udakaṃ pāti, udake vā plavatīti <span class="bld">uppalaṃ. </span> Paṅke davati gacchati, pakārena vā davati viruhatīti <span class="bld">padumaṃ. </span> Paṇḍaraṃ vaṇṇamassa, mahantatāya vā muḍitabbaṃkhaṇḍetabbanti <span class="bld">puṇḍarīkaṃ</span> ma-kārassa pa-kārādivasena. Muḍisaddañhi muḍarisaddaṃ vā khaṇḍanatthamicchanti saddavidū, saddasatthato cettha padasiddhi. Yāva aggā, yāva ca mūlā udakena abhisandanādibhāvadassanatthaṃ pāḷiyaṃ ‘‘udakānuggatānī’’ti vacanaṃ, tasmā udakato na uggatānicceva attho, na tu udake anurūpagatānīti āha <span class="bld">‘‘udakā…pe… gatānī’’</span>ti. Idha pana uppalādīni viya karajakāyo, udakaṃ viya tatiyajjhānasukhaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
  390. <p class="subhead">Catutthajjhānakathāvaṇṇanā</p>
  391. <p class="bodytext"><a name="para233"></a><span class="paranum">233</span>. Yasmā pana catutthajjhānacittameva ‘‘cetasā’’ti vuttaṃ, tañca rāgādiupakkilesamalāpagamato nirupakkilesaṃ nimmalaṃ, tasmā upakkilesavigamanameva parisuddhabhāvoti āha <span class="bld">‘‘nirupakkilesaṭṭhena parisuddha’’</span>nti. Yasmā ca parisuddhasseva paccayavisesena pavattiviseso pariyodātatā suddhantasuvaṇṇassa nighaṃsanena pabhassaratā viya, tasmā pabhassaratāyeva pariyodātatāti āha <span class="bld">‘‘pabhassaraṭṭhena pariyodāta’’</span>nti. Vijju viya pabhāya ito cito ca niccharaṇaṃ <span class="bld">pabhassaraṃ</span> yathā ‘‘ābhassarā’’ti. <span class="bld">Odātena vatthenā</span>ti ettha ‘‘odātenā’’ti guṇavacanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘odātena…pe… ida’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Utupharaṇattha</span>nti uṇhassa utuno pharaṇadassanatthaṃ. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘kiliṭṭhavatthenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Utupharaṇaṃ na hotī</span>ti odātavatthena viya savisesaṃ utupharaṇaṃ na hoti, appakamattameva hotīti adhippāyo<a name="V2.0122"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘taṅkhaṇa…pe… balavaṃ hotī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Taṅkhaṇadhotaparisuddhenā’’</span>ti ca etena odātasaddo ettha parisuddhavacano eva ‘‘gihī odātavatthavasano’’tiādīsu viya<a name="M2.0141"></a>, na setavacano yena kenaci taṅkhaṇadhotaparisuddheneva utupharaṇasambhavatoti dasseti.</p>
  392. <p class="bodytext">Nanu ca pāḷiyaṃ ‘‘nāssa kiñci sabbāvato kāyassa odātena vatthena aphuṭaṃ assā’’ti kāyassa odātavatthapharaṇaṃ vuttaṃ, na pana vatthassa utupharaṇaṃ, atha kasmā utupharaṇaṃ idha vuttanti anuyogenāha <span class="bld">‘‘imissāya hī’’</span>tiādi. Yasmā vatthaṃ viya karajakāyo, utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukhaṃ, tasmā evamattho veditabboti vuttaṃ hoti, etena ca odātena vatthena sabbāvato kāyassa pharaṇāsambhavato, upameyyena ca ayuttattā kāyaggahaṇena tannissitavatthaṃ gahetabbaṃ, vatthaggahaṇena ca tappaccayaṃ utupharaṇanti dasseti. Neyyatthato hi ayaṃ upamā vuttā. Vicitradesanā hi buddhā bhagavantoti. Yogino hi karajakāyo vatthaṃ viya daṭṭhabbo utupharaṇasadisena catutthajjhānasukhena pharitabbattā, utupharaṇaṃ viya catutthajjhānasukhaṃ vatthassa viya tena karajakāyassa pharaṇato, purisassa sarīraṃ viya catutthajjhānaṃ utupharaṇaṭṭhāniyassa sukhassa nissayabhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi. Idañhi yathāvuttavacanassa guṇadassanaṃ. Ettha ca pāḷiyaṃ ‘‘parisuddhena cetasā’’ti cetogahaṇena catutthajjhānasukhaṃ bhagavatā vuttanti ñāpetuṃ ‘‘catutthajjhānasukhaṃ, catutthajjhānasukhenā’’ti ca vuttanti daṭṭhabbaṃ. Nanu ca catutthajjhānasukhaṃ nāma sātalakkhaṇaṃ natthīti? Saccaṃ, santasabhāvattā panettha upekkhāyeva ‘‘sukha’’nti adhippetā. Tena vuttaṃ <span class="bld">sammohavinodaniyaṃ</span> ‘‘upekkhā pana santattā, sukhamicceva bhāsitā’’ti (vibha. aṭṭha. 232; visuddhi. 2.644; mahāni. aṭṭha. 27; paṭi. ma. aṭṭha. 1.105).</p>
  393. <p class="bodytext"><span class="bld">Ettāvatā</span>ti paṭhamajjhānādhigamaparidīpanato paṭṭhāya yāva catutthajjhānādhigamaparidīpanā, tāvatā vacanakkamena. Labhanaṃ <span class="bld">lābho,</span> so etassāti <span class="bld">lābhī,</span> rūpajjhānānaṃ lābhī <span class="bld">rūpajjhānalābhī</span> yathā ‘‘lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’’nti, (saṃ. ni. 2.70; udā. 38) labhanasīlo vā <span class="bld">lābhī.</span> Kiṃ labhanasīlo? Rūpajjhānānītipi yujjati. Evamitarasmimpi. Na arūpajjhānalābhīti na veditabboti yojetabbaṃ. Kasmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘na hī’’</span>tiādi, aṭṭhannampi samāpattīnaṃ upari abhiññādhigame avinābhāvatoti <a name="M2.0142"></a> vuttaṃ hoti. <span class="bld">Cuddasahākārehī</span>ti ‘‘kasiṇānulomato, kasiṇapaṭilomato kasiṇānulomapaṭilomato, jhānānulomato, jhānapaṭilomato, jhānānulomapaṭilomato, jhānukkantikato, kasiṇukkantikato, jhānakasiṇukkantikato, aṅgasaṅkantito, ārammaṇasaṅkantito<a name="V2.0123"></a>, aṅgārammaṇasaṅkantito aṅgavavatthānato, ārammaṇavavatthānato’’ti (visuddhi. 2.365) <span class="bld">visuddhimagge</span> vuttehi imehi cuddasahākārehi. Satipi jhānesu āvajjanādipañcavidhavasībhāve ayameva cuddasavidho vasībhāvo abhiññā nibbattane ekantena icchitabboti dassentena <span class="bld">‘‘cuddasahākārehi ciṇṇavasībhāva’’</span>nti vuttaṃ, iminā ca arūpasamāpattīsu ciṇṇavasībhāvaṃ vinā rūpasamāpattīsu eva ciṇṇavasībhāvena samāpatti na ijjhatīti tāsaṃ abhiññādhigame avinābhāvaṃ dassetīti veditabbaṃ.</p>
  394. <p class="bodytext">Nanu yathāpāṭhameva vinicchayo vattabboti codanaṃ sodheti <span class="bld">‘‘pāḷiyaṃ panā’’</span>tiādinā, sāvasesapāṭhabhāvato nīharitvā esa vinicchayo vattabboti vuttaṃ hoti. Yajjevaṃ arūpajjhānānipi pāḷiyaṃ gahetabbāni, atha kasmā tāni aggahetvā sāvasesapāṭho bhagavatā katoti? Sabbābhiññānaṃ visesato rūpāvacaracatutthajjhānapādakattā. Satipi hi tāsaṃ tathā avinābhāve visesato panetā rūpāvacaracatutthajjhānapādakā, tasmā tāsaṃ tappādakabhāvaviññāpanatthaṃ tattheva ṭhatvā desanā katā, na pana arūpāvacarajjhānānaṃ idha ananupayogato. Tenāha <span class="bld">‘‘arūpajjhānāni āharitvā kathetabbānī’’</span>ti.</p>
  395. <p class="subhead">Vipassanāñāṇakathāvaṇṇanā</p>
  396. <p class="bodytext"><a name="para234"></a><span class="paranum">234</span>. ‘‘Puna caparaṃ mahārāja (pāḷiyaṃ natthi) bhikkhū’’ti vatvāpi kimatthaṃ dassetuṃ ‘‘so’’ti padaṃ puna vuttanti codanāyāha <span class="bld">‘‘so…pe… dassetī’’</span>ti, yathārutavasena, neyyatthavasena ca vuttāsu aṭṭhasu samāpattīsu ciṇṇavasitāvisiṭṭhaṃ bhikkhuṃ dassetuṃ evaṃ vuttanti adhippāyo. <span class="bld">Sesa</span>nti ‘‘so’’ti padatthato sesaṃ ‘‘evaṃ samāhite’’tiādīsu vattabbaṃ sādhippāyamatthajātaṃ. Ñeyyaṃ jānātīti <span class="bld">ñāṇaṃ,</span> tadeva paccakkhaṃ katvā passatīti <span class="bld">dassanaṃ,</span> ñāṇameva dassanaṃ na cakkhādikanti <span class="bld">ñāṇadassanaṃ,</span> pañcavidhampi ñāṇaṃ, tayidaṃ pana ñāṇadassanapadaṃ <a name="M2.0143"></a> sāsane yesu ñāṇavisesesu niruḷhaṃ, taṃ sabbaṃ atthuddhāravasena dassento <span class="bld">‘‘ñāṇadassananti maggañāṇampi vuccatī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ñāṇadassanavisuddhattha</span>nti ñāṇadassanassa visuddhipayojanāya. <span class="bld">Phāsuvihāro</span>ti ariyavihārabhūto sukhavihāro. <span class="bld">Bhagavatopī</span>ti na kevalaṃ devatārocanameva, atha kho tadā bhagavatopi ñāṇadassanaṃ udapādīti attho. Sattāhaṃ kālaṅkatassa assāti <span class="bld">sattāhakālaṅkato. ‘‘Kālāmo’’</span>ti gottavasena vuttaṃ. <span class="bld">Cetovimutti</span> [vimutti (aṭṭhakathāyaṃ)] nāma arahattaphalasamāpatti. Yasmā vipassanāñāṇaṃ ñeyyasaṅkhāte tebhūmakasaṅkhāre aniccādito <a name="V2.0124"></a> jānāti, bhaṅgānupassanato ca paṭṭhāya paccakkhato te passati, tasmā yathāvuttaṭṭhena ñāṇadassanaṃ nāma jātanti dasseti <span class="bld">‘‘idha panā’’</span>tiādinā.</p>
  397. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhinīharatī</span>ti vipassanābhimukhaṃ cittaṃ tadaññakaraṇīyato nīharitvā haratīti ayaṃ saddato attho, adhippāyato pana taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vipassanāñāṇassā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tadabhimukhabhāvoyeva hissa tanninnatādikaraṇaṃ, taṃ pana vuttanayena aṭṭhaṅgasamannāgate tasmiṃ citte vipassanākkamena jāte vipassanābhimukhaṃ cittapesanamevāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Tanninna</span>nti tassaṃ vipassanāyaṃ ninnaṃ. Itaradvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Tassaṃ <span class="bld">poṇaṃ</span> vaṅkaṃ <span class="bld">pabbhāraṃ</span> nīcanti attho. Brahmajāle <span class="bld">vuttoyeva.</span> Odanakummāsehi upacīyati vaḍḍhāpīyati, upacayati vā vaḍḍhatīti atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘odanenā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Aniccucchādanaparimaddanabhedanaviddhaṃsanadhammo</span>ti ettha ‘‘aniccadhammo’’tiādinā <span class="bld">dhamma</span>saddo paccekaṃ yojetabbo. Tattha <span class="bld">aniccadhammo</span>ti pabhaṅgutāya addhuvasabhāvo. <span class="bld">Duggandhavighātatthāyā</span>ti sarīre duggandhassa vigamāya. <span class="bld">Ucchādanadhammo</span>ti ucchādetabbatāsabhāvo, imassa pūtikāyassa duggandhabhāvato gandhodakādīhi ubbaṭṭanavilimpanajātikoti attho. Ucchādanena hi pūtikāye sedavātapittasemhādīhi garubhāvaduggandhānamapagamo hoti. Mahāsambāhanaṃ mallādīnaṃ bāhuvaḍḍhanādiatthaṃva hoti, aṅgapaccaṅgābādhavinodanatthaṃ pana khuddakasambāhanameva yuttanti āha <span class="bld">‘‘khuddakasambāhanenā’’</span>ti, mandasambāhanenāti attho. <span class="bld">Parimaddanadhammo</span>ti parimadditabbatāsabhāvo.</p>
  398. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M2.0144"></a> aniyamitakālavasena atthaṃ vatvā idāni niyamitakālavasena atthaṃ vadati <span class="bld">‘‘daharakāle’’</span>tiādinā. <span class="bld">Vā</span>-saddo cettha atthadassanavaseneva atthantaravikappanassa viññāyamānattā na payutto, luttaniddiṭṭho vā. <span class="bld">Daharakāle</span>ti aciravijātakāle. Sayāpetvā añchanapīḷanādivasena parimaddanadhammoti sambandho. <span class="bld">Mita</span>nti bhāvanapuṃsakaniddeso, tena yathāpamāṇaṃ, mandaṃ vā añchanapīḷanādīni dasseti. <span class="bld">Añchana</span>ñcettha ākaḍḍhanaṃ. <span class="bld">Pīḷanaṃ</span> sambāhanaṃ. <span class="bld">Ādi</span>saddena samiñjanauggamanādīni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Evaṃ pariharitopī</span>ti ucchādanādinā sukhedhitopi. <span class="bld">Bhijjati cevā</span>ti aniccatādivasena nassati ca. <span class="bld">Vikirati cā</span>ti evaṃ bhindanto ca kiñci payojanaṃ asādhento vippakiṇṇova hoti. Evaṃ navahi padehi yathārahaṃ kāye samudayavayadhammānupassitā dassitāti imamatthaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">chahi padehī</span>ti ‘‘rūpī, cātumahābhūtiko, mātāpettikasambhavo, odanakummāsūpacayo, ucchādanadhammo, parimaddanadhammo’’ti imehi chahi padehi. Yuttaṃ tāva hotu majjhe tīhipi padehi kāyassa samudayakathanaṃ tesaṃ tadatthadīpanato, ‘‘rūpī, ucchādanadhammo, parimaddanadhammo’’ti pana tīhi <a name="V2.0125"></a> tpadehi kathaṃ tassa tathākathanaṃ yuttaṃ siyā tesaṃ tadatthassa adīpanatoti? Yuttameva tesampi tadatthassa dīpitattā. <span class="bld">‘‘Rūpī’’</span>ti hi idaṃ attano paccayabhūtena utuāhāralakkhaṇena rūpena rūpavāti atthassa dīpakaṃ. Paccayasaṅgamavisiṭṭhe hi tadassatthiatthe ayamīkāro. ‘‘Ucchādanadhammo, parimaddanadhammo’’ti ca idaṃ padadvayaṃ tathāvidharūpuppādanena saṇṭhānasampādanatthassa dīpakanti. <span class="bld">Dvīhī</span>ti ‘‘bhedanadhammo, viddhaṃsanadhammo’’ti dvīhi padehi. <span class="bld">Nissitañca</span> kāyapariyāpanne hadayavatthumhi nissitattā vipassanācittassa. Tadā pavattañhi vipassanācittameva ‘‘idañca me viññāṇa’’nti āsannapaccakkhavasena vuttaṃ. <span class="bld">Paṭibaddhañca</span> kāyena vinā appavattanato, kāyasaññitānañca rūpadhammānaṃ ārammaṇakaraṇato.</p>
  399. <p class="bodytext"><a name="para235"></a><span class="paranum">235</span>. Suṭṭhu obhāsatīti <span class="bld">subho,</span> pabhāsampanno maṇi, tāya eva pabhāsampattiyā maṇino bhadratāti atthamattaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘subhoti sundaro’’</span>ti vuttaṃ. Parisuddhākarasamuṭṭhānameva maṇino suvisuddhajātitāti āha <span class="bld">‘‘jātimāti parisuddhākarasamuṭṭhito’’</span>ti. Suvisuddharatanākarato samuṭṭhitoti attho. Ākaraparivisuddhimūlako eva hi <a name="M2.0145"></a> maṇino kuruvindajātiādijātivisesoti. Idhādhippetassa pana veḷuriyamaṇino viḷūra (vi. va. aṭṭha. 34 ādayo vākyakkhkhndhesu passitabbaṃ) pabbatassa, viḷūra gāmassa ca avidūre parisuddhākaro. Yebhuyyena hi so tato samuṭṭhito. Tathā hesa viḷūranāmakassa pabbatassa, gāmassa ca avidūre samuṭṭhitattā veḷuriyoti paññāyittha, devaloke pavattassapi ca taṃsadisavaṇṇanibhatāya tadeva nāmaṃ jātaṃ yathā taṃ manussaloke laddhanāmavasena devaloke devatānaṃ, so pana mayūragīvāvaṇṇo vā hoti vāyasapattavaṇṇo vā siniddhaveṇupattavaṇṇo vāti <span class="bld">ācariyadhammapālattherena paramatthadīpaniyaṃ</span> (vi. va. aṭṭha. 34) vuttaṃ. <span class="bld">Vinayasaṃvaṇṇanāsu</span> (vi. vi. ṭī. 1.281) pana ‘‘allaveḷuvaṇṇo’’ti vadanti. Tathā hissa ‘‘vaṃsavaṇṇo’’tipi nāmaṃ jātaṃ. ‘‘Mañjārakkhimaṇḍalavaṇṇo’’ti ca vutto, tatoyeva so idha padese mañjāramaṇīti pākaṭo hoti. Cakkavattiparibhogārahapaṇītataramaṇibhāvato pana tasseva pāḷiyaṃ vacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Yathāha ‘‘puna caparaṃ ānanda rañño mahāsudassanassa maṇiratanaṃ pāturahosi, so ahosi maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso’’tiādi (dī. ni. 2.248). Pāsāṇasakkharādidosanīharaṇavaseneva parikammanipphattīti dasseti <span class="bld">‘‘apanītapāsāṇasakkharo’’</span>ti iminā.</p>
  400. <p class="bodytext">Chaviyā eva saṇhabhāvena acchatā, na saṅghātassāti āha <span class="bld">‘‘acchoti tanucchavī’’</span>ti. Tato ceva visesena pasannoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘suṭṭhu pasanno’’</span>ti vuttaṃ. Paribhogamaṇiratanākārasampatti sabbākārasampannatā<a name="V2.0126"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘dhovanavedhanādīhī’’</span>tiādi. Pāsāṇādīsu dhotatā <span class="bld">dhovanaṃ,</span> kāḷakādiapaharaṇatthāya ceva suttena āvunatthāya ca vijjhitabbatā <span class="bld">vedhanaṃ. Ādi</span>saddena tāpasaṇhakaraṇādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Vaṇṇasampatti</span>nti āvunitasuttassa vaṇṇasampattiṃ. Kasmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tādisa’’</span>ntiādi, tādisasseva āvutassa pākaṭabhāvatoti vuttaṃ hoti.</p>
  401. <p class="bodytext"><span class="bld">Maṇi viya karajakāyo</span> paccavekkhitabbato. <span class="bld">Āvutasuttaṃ viya viññāṇaṃ</span> anupavisitvā ṭhitattā. <span class="bld">Cakkhumā puriso viya vipassanālābhī bhikkhu</span> <a name="M2.0146"></a> sammadeva tassa dassanato, tassa purisassa maṇino āvibhūtakālo viya tassa bhikkhuno kāyassa āvibhūtakālo tannissayassa pākaṭabhāvato. Suttassāvibhūtakālo viya tesaṃ dhammānamāvibhūtakālo tannissitassa pākaṭabhāvatoti ayamettha upamāsampādane kāraṇavibhāvanā, <span class="bld">‘‘āvutasuttaṃ viya vipassanāñāṇa’’</span>nti katthaci pāṭho, ‘‘idañca viññāṇa’’nti vacanato pana ‘‘viññāṇa’’nti pāṭhova sundarataro, ‘‘vipassanāviññāṇa’’nti vā bhavitabbaṃ. <span class="bld">Vipassanāñāṇaṃ abhinīharitvā</span>ti vipassanāñāṇābhimukhaṃ cittaṃ nīharitvā.</p>
  402. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatrā</span>ti veḷuriyamaṇimhi. <span class="bld">Tadārammaṇāna</span>nti kāyasaññitarūpadhammārammaṇānaṃ. ‘‘Phassapañcamakāna’’ntiādipadattayassetaṃ visesanaṃ atthavasā liṅgavibhattivacanavipariṇāmoti katvā pacchimapadassāpi visesanabhāvato. Phassapañcamakaggahaṇena, sabbacittacetasikaggahaṇena ca gahitadhammā vipassanācittuppādapariyāpannā evāti daṭṭhabbaṃ. Evañhi tesaṃ vipassanāviññāṇagatikattā āvutasuttaṃ viya ‘‘vipassanāviññāṇa’’nti heṭṭhā vuttavacanaṃ avirodhitaṃ hoti. Kasmā pana vipassanāviññāṇasseva gahaṇanti? ‘‘Idañca me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha’’nti iminā tasseva vacanato. ‘‘Ayaṃ kho me kāyo’’tiādinā hi vipassanāñāṇena vipassitvā ‘‘tadeva vipassanāñāṇasampayuttaṃ viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha’’nti nissayavisayādivasena manasi karoti, tasmā tasseva idha gahaṇaṃ sambhavati, nāññassāti daṭṭhabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘vipassanāviññāṇasseva vā āvibhūtakālo’’</span>ti. Dhammasaṅgahādīsu (dha. sa. 2 ādayo) desitanayena pākaṭabhāvato cettha phassapañcamakānaṃ gahaṇaṃ, niravasesapariggahaṇato sabbacittacetasikānaṃ, yathārutaṃ desitavasena padhānabhāvato vipassanāviññāṇassāti veditabbaṃ. Kiṃ panete paccavekkhaṇañāṇassa āvibhavanti, udāhu puggalassāti? Paccavekkhaṇañāṇasseva, tassa pana āvibhūtattā puggalassāpi āvibhūtā nāma honti, tasmā <span class="bld">‘‘bhikkhuno āvibhūtakālo’’</span>ti vuttanti.</p>
  403. <p class="bodytext">Yasmā <a name="V2.0127"></a> panidaṃ vipassanāñāṇaṃ maggañāṇānantaraṃ hoti, tasmā lokiyābhiññānaṃ parato, chaṭṭhabhiññāya ca purato vattabbaṃ, atha kasmā sabbābhiññānaṃ puratova vuttanti codanālesaṃ dassetvā pariharanto <a name="M2.0147"></a> <span class="bld">‘‘idañca vipassanāñāṇa’’</span>ntiādimāha. ‘‘Idañca maggañāṇānantara’’nti hi iminā yathāvuttaṃ codanālesaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">‘‘maggañāṇānantara’’</span>nti sikhāppattavipassanābhūtaṃ gotrabhuñāṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Tadeva hi arahattamaggassa, sabbesaṃ vā maggaphalānamanantaraṃ hoti, padhānato pana tabbacaneneva sabbassapi vipassanāñāṇassa gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ avisesato tassa idha vuttattā. Maggasaddena ca arahattamaggasseva gahaṇaṃ tassevābhiññāpariyāpannattā, abhiññāsambandhena ca codanāsambhavato. Lokiyābhiññānaṃ purato vuttaṃ vipassanāñāṇaṃ tāsaṃ nānantaratāya anupakāraṃ, āsavakkhayañāṇasaṅkhātāya pana lokuttarābhiññāya purato vuttaṃ tassā anantaratāya upakāraṃ, tasmā idaṃ lokiyābhiññānaṃ parato, chaṭṭhābhiññāya ca purato vattabbaṃ. Kasmā pana upakāraṭṭhāne tathā avatvā anupakāraṭṭhāneva bhagavatā vuttanti hi codanā sambhavati. <span class="bld">‘‘Evaṃ santepī’’</span>tiādi parihāradassanaṃ. Tattha <span class="bld">evaṃ santepī</span>ti yadipi ñāṇānupubbiyā maggañāṇassa anantaratāya upakāraṃ hoti, evaṃ satipīti attho.</p>
  404. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhiññāvāre</span>ti chaḷabhiññāvasena vutte desanāvāre. <span class="bld">Etassa antarā vāro natthī</span>ti pañcasu lokiyābhiññāsu kathitāsu ākaṅkheyyasuttādīsu (ma. ni. 1.65) viya chaṭṭhābhiññāpi avassaṃ kathetabbā abhiññālakkhaṇabhāvena tappariyāpannato, na ca vipassanāñāṇaṃ lokiyābhiññānaṃ, chaṭṭhābhiññāya ca antarā pavesetvā kathetabbaṃ anabhiññālakkhaṇabhāvena tadapariyāpannato. Iti etassa vipassanāñāṇassa tāsamabhiññānaṃ antarā vāro natthi, tasmā tattha avasarābhāvato idheva rūpāvacaracatutthajjhānānantaraṃ vipassanāñāṇaṃ kathitanti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Yasmā cā’’</span>tiādinā atthantaramāha. Tattha <span class="bld">ca</span>-saddo samuccayattho, tena na kevalaṃ vipassanāñāṇassa idha dassane tadeva kāraṇaṃ, atha kho idampīti imamatthaṃ samuccinātīti <span class="bld">ācariyena</span> (dī. ni. ṭī. 1.235) vuttaṃ. Saddavidū pana īdise ṭhāne ca-saddo vā-saddattho, so ca vikappatthoti vadanti, tampi yuttameva atthantaradassane payuttattā. Attanā payujjitabbassa hi vijjamānatthasseva jotakā upasagganipātā yathā magganidassane sākhābhaṅgā, yathā ca adissamānā jotane padīpāti evamīdisesu. Hoti cettha –</p>
  405. <p class="gatha1">‘‘Atthantaradassanamhi<a name="M2.0148"></a>, ca saddo yadi dissati;</p>
  406. <p class="gathalast">Samuccaye vikappe so, gahetabbo vibhāvinā’’ti.</p>
  407. <p class="bodytext"><span class="bld">Akatasammasanassā</span>ti <a name="V2.0128"></a> hetugabbhapadaṃ. Tathā <span class="bld">katasammasanassā</span>ti ca. <span class="bld">‘‘Dibbena cakkhunā bheravampi rūpaṃ passato</span>ti ettha iddhividhañāṇena bheravaṃ rūpaṃ nimminitvā maṃsacakkhunā passatotipi vattabbaṃ. Evampi hi abhiññālābhino apariññātavatthukassa bhayaṃ santāso uppajjati uccavālikavāsimahānāgattherassa viyā’’ti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.235) vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ <span class="bld">dibbāya sotadhātuyā bheravaṃ saddaṃ suṇato</span>ti etthāpi iddhividhañāṇena bheravaṃ saddaṃ nimminitvā maṃsasotena suṇatopīti vattabbameva. Evampi hi abhiññālābhino apariññātavatthukassa bhayaṃ santāso uppajjati uccavālikavāsimahānāgattherassa viya. Thero hi koñcanādasahitaṃ sabbasetaṃ hatthināgaṃ māpetvā disvā, sutvā ca sañjātabhayasantāsoti <span class="bld">aṭṭhakathāsu</span> (vibha. aṭṭha. 2.882; ma. ni. aṭṭha. 1.81; visuddhi. 2.733) vutto. Aniccādivasena katasammasanassa dibbāya…pe… bhayaṃ santāso na uppajjatīti sambandho. <span class="bld">Bhayavinodanahetu</span> nāma vipassanāñāṇena katasammasanatā, tassa, tena vā sampādanatthanti attho. <span class="bld">Idhevā</span>ti catutthajjhānānantarameva. <span class="bld">‘‘Apicā’’</span>tiādinā yathāpāṭhaṃ yuttataranayaṃ dasseti. Vipassanāya pavattaṃ pāmojjapītipassaddhiparamparāgatasukhaṃ <span class="bld">vipassanāsukhaṃ. Pāṭiyekka</span>nti jhānābhiññādīhi asammissaṃ visuṃ bhūtaṃ <span class="bld">sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ.</span> Tenāha bhagavā <span class="bld">dhammapade</span> –</p>
  408. <p class="gatha1">‘‘Yato yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;</p>
  409. <p class="gathalast">Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’ntiādi. (dha. pa. 374);</p>
  410. <p class="unindented">Idhāpi vuttaṃ ‘‘idampi kho mahārāja sandiṭṭhikaṃ sāmaññaphalaṃ…pe… paṇītatarañcā’’ti, tasmā pāḷiyā saṃsandanato imameva nayaṃ yuttataranti vadanti. <span class="bld">Āditovā</span>ti abhiññānamādimhiyeva.</p>
  411. <p class="subhead">Manomayiddhiñāṇakathāvaṇṇanā</p>
  412. <p class="bodytext"><a name="para236-7"></a><span class="paranum">236-7</span>. <span class="bld">Manomaya</span>nti ettha pana <span class="bld">maya</span>saddo aparapaññattivikārapadapūraṇanibbattiādīsu anekesvatthesu āgato. Idha pana nibbattiattheti dassetuṃ <a name="M2.0149"></a> <span class="bld">‘‘manena nibbattita’’</span>nti vuttaṃ. ‘‘Abhiññāmanena nibbattita’’nti atthoti ācariyenāti (dī. ni. ṭī. 1.236, 237) vuttaṃ. Visuddhimagge (visuddhi. 2.397) pana ‘‘adhiṭṭhānamanena nimmitattā manomaya’’nti āgataṃ, abhiññāmanena, adhiṭṭhānamanena cāti ubhayathāpi nibbattattā ubhayampetaṃ yuttameva<a name="V2.0129"></a>. <span class="bld">Aṅgaṃ</span> nāma hatthapādāditaṃtaṃsamudāyaṃ, <span class="bld">paccaṅgaṃ</span> nāma kapparajaṇṇuādi tasmiṃ tasmiṃ samudāye avayavaṃ. ‘‘Ahīnindriya’’nti ettha paripuṇṇatāyeva ahīnatā, na tu appaṇītatā, paripuṇṇabhāvo ca cakkhusotādīnaṃ saṇṭhānavaseneva. Nimmitarūpe hi pasādo nāma natthīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘saṇṭhānavasena avikalindriya’’</span>nti vuttaṃ, imināva tassa jīvitindriyādīnampi abhāvo vuttoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Saṇṭhānavasenā</span>ti ca kamaladalādisadisasaṇṭhānamattavasena, na rūpābhighātārahabhūtappasādādiindriyavasena. ‘‘Sabbaṅgapaccaṅgiṃ ahīnindriya’’nti vuttamevatthaṃ samatthento <span class="bld">‘‘iddhimatā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Aviddhakaṇṇo</span>ti kulacārittavasena kaṇṇālaṅkārapiḷandhanatthaṃ avijjhitakaṇṇo, nidassanamattametaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbākārehī’’</span>ti, vaṇṇasaṇṭhānāvayavavisesādisabbākārehīti attho. <span class="bld">Tenā</span>ti iddhimatā.</p>
  413. <p class="bodytext">Ayamevattho pāḷiyampi vibhāvitoti āha <span class="bld">‘‘muñjamhā īsikantiādiupamāttayampi hi…pe… vutta’’</span>nti. Katthaci pana <span class="bld">‘‘muñjamhā īsikantiādi upamāmattaṃ</span>. <span class="bld">Yampi hi sadisabhāvadassanatthameva vutta’’</span>nti pāṭho dissati. Tattha <span class="bld">‘‘upamāmatta’’</span>nti iminā atthantaradassanaṃ nivatteti, <span class="bld">‘‘yampi hī’’</span>tiādinā pana tassa upamābhāvaṃ samattheti. Niyatānapekkhena ca yaṃ-saddena ‘‘muñjamhā īsika’’ntiādivacanameva paccāmasati. <span class="bld">Sadisabhāvadassanatthamevā</span>ti saṇṭhānatopi vaṇṇatopi avayavavisesatopi sadisabhāvadassanatthaṃyeva. Kathaṃ sadisabhāvoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘muñjasadisā eva hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Muñjaṃ</span> nāma tiṇaviseso, yena kocchādīni karonti. ‘‘Pavāheyyā’’ti vacanato anto ṭhitā eva īsikā adhippetāti dasseti <span class="bld">‘‘anto īsikā hotī’’</span>ti iminā. <span class="bld">Īsikā</span>ti ca kaḷīro. <span class="bld">Visuddhimaggaṭīkāyaṃ</span> pana ‘‘kaṇḍa’’nti (visuddhi. ṭī. 2.399) vuttaṃ. <span class="bld">Vaṭṭāya kosiyā</span>ti parivaṭṭulāya asikosiyā. <span class="bld">Patthaṭāyā</span>ti paṭṭikāya. Karaḍitabbo bhājetabboti <span class="bld">karaṇḍo,</span> peḷā. Karaḍitabbo jigucchitabboti <span class="bld">karaṇḍo,</span> nimmokaṃ. Idhāpi <a name="M2.0150"></a> nimmokamevāti āha <span class="bld">‘‘karaṇḍāti idampī’’</span>tiādi. <span class="bld">Vilīvakaraṇḍo</span> nāma peḷā. Kasmā ahikañcukasseva nāmaṃ, na vilīvakaraṇḍakassāti codanaṃ sodheti <span class="bld">‘‘ahikañcuko hī’’</span>tiādinā, sveva ahinā sadiso, tasmā tasseva nāmanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Visuddhimaggaṭīkāyaṃ</span> pana <span class="bld">‘‘karaṇḍāyā</span>ti peḷāya, nimmokatoti ca vadantī’’ti (visuddhi. ṭī. 2.399) vuttaṃ. Tattha peḷāgahaṇaṃ ahinā asadisatāya vicāretabbaṃ.</p>
  414. <p class="bodytext">Yajjevaṃ ‘‘seyyathāpi pana mahārāja puriso ahiṃ karaṇḍā uddhareyyā’’ti purisassa karaṇḍato ahiuddharaṇūpamāya ayamattho virujjheyya. Na hi so hatthena tato uddharituṃ sakkāti <a name="V2.0130"></a> anuyogenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. ‘‘Uddhareyyā’’ti hi aniyamavacanepi hatthena uddharaṇasseva pākaṭattā taṃdassanamiva jātaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘hatthena uddharamāno viya dassito’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Ayañhī’’</span>tiādi cittena uddharaṇassa hetudassanaṃ. Ahino nāma pañcasu ṭhānesu sajātiṃ nātivattanti upapattiyaṃ, cutiyaṃ, vissaṭṭhaniddokkamane, samānajātiyā methunapaṭisevane, jiṇṇatacāpanayaneti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sajātiyaṃ ṭhito’’</span>ti. Uragajātiyameva ṭhito pajahati, na nāgiddhiyā aññajātirūpoti attho. Idañhi mahiddhike nāge sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Sarīraṃ khādayamānaṃ viyā</span>ti attanoyeva tacaṃ attano sarīraṃ khādayamānaṃ viya. <span class="bld">Purāṇatacaṃ jigucchanto</span>ti jiṇṇatāya katthaci muttaṃ katthaci olambitaṃ jiṇṇatacaṃ jigucchanto. <span class="bld">Catūhī</span>ti ‘‘sajātiyaṃ ṭhito, nissāya, thāmena, jigucchanto’’ti yathāvuttehi catūhi kāraṇehi. <span class="bld">Tato</span>ti kañcukato. <span class="bld">Aññenā</span>ti attato aññena. <span class="bld">Cittenā</span>ti purisassa citteneva, na hatthena. Seyyathāpi nāma puriso ahiṃ passitvā ‘‘aho vatāhaṃ imaṃ ahiṃ kañcukato uddhareyya’’nti ahiṃ karaṇḍā cittena uddhareyya, tassa evamassa ‘‘ayaṃ ahi, ayaṃ karaṇḍo, añño ahi, añño karaṇḍo, karaṇḍā tveva ahi ubbhato’’ti, evameva…pe… so imamhā kāyā aññaṃ kāyaṃ abhinimmināti…pe… ahīnindriyanti ayamettha adhippāyo.</p>
  415. <p class="subhead">Iddhividhañāṇādikathāvaṇṇanā</p>
  416. <p class="bodytext"><a name="para239"></a><span class="paranum">239</span>. Bhājanādivikatikiriyānissayabhūtā <a name="M2.0151"></a> <span class="bld">suparikammakatamattikādayo viya</span> vikubbanakiriyānissayabhāvato <span class="bld">iddhividhañāṇaṃ daṭṭhabbaṃ.</span></p>
  417. <p class="bodytext"><a name="para241"></a><span class="paranum">241</span>. Pubbe nīvaraṇappahānavāre viya kantāraggahaṇaṃ akatvā kevalaṃ addhānamaggaggahaṇaṃ khemamaggadassanatthaṃ. Kasmā pana khemamaggasseva dassanaṃ, na kantāramaggassa, nanu upamādassanamattametanti codanaṃ pariharanto <span class="bld">‘‘yasmā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">‘‘Appaṭibhayañhī’’</span>tiādi pana khemamaggasseva gahaṇakāraṇadassanaṃ. Vātātapādinivāraṇatthaṃ <span class="bld">sīse sāṭakaṃ katvā.</span> Tathā tathā pana paripuṇṇavacanaṃ upamāsampattiyā upameyyasampādanatthaṃ, adhippetassa ca upameyyatthassa suviññāpanatthaṃ, hetudāharaṇabhedyabhedakādisampannavacanena ca viññūjātikānaṃ cittārādhanatthanti veditabbaṃ. Evaṃ sabbattha. <span class="bld">Sukhaṃ vavatthapetī</span>ti akicchaṃ akasirena sallakkheti, paricchindati ca.</p>
  418. <p class="bodytext"><a name="para243"></a><span class="paranum">243</span>. Mando uttānaseyyakadārakopi ‘‘daharo’’ti vuccatīti tato visesanatthaṃ ‘‘yuvā’’ti <a name="V2.0131"></a> vuttanti mantvā yuvasaddena visesitabbameva daharasaddassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘taruṇo’’</span>ti vuttaṃ. Tathā yuvāpi koci anicchanako, anicchanato ca amaṇḍanajātikoti tato visesanatthaṃ ‘‘maṇḍanajātiko’’tiādi vuttanti mantvā maṇḍanajātikādisaddena visesitabbameva yuvasaddassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yobbannena samannāgato’’</span>ti vuttaṃ. Pāḷiyañhi yathākkamaṃ padattayassa visesitabbavisesakabhāvena vacanato tathā saṃvaṇṇanā katā, itarathā ekakenāpi padena adhippetatthādhigamikā saparivārā saṃvaṇṇanāva kātabbā siyāti. ‘‘Maṇḍanapakatiko’’ti vuttameva vivarituṃ <span class="bld">‘‘divasassā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Kaṇika</span>saddo dosapariyāyo, doso ca nāma kāḷatilakādīti dasseti <span class="bld">‘‘kāḷatilakā’’</span>tiādinā. Kāḷatilappamāṇā bindavo <span class="bld">kāḷatilakāni, kāḷā</span> vā kammāsā, ye ‘‘sāsapabījikā’’tipi vuccanti. Tilappamāṇā bindavo <span class="bld">tilakāni. Vaṅgaṃ</span> nāma viyaṅgaṃ vipariṇāmitamaṅgaṃ. Yobbannapīḷakādayo <span class="bld">mukhadūsipīḷakā,</span> ye ‘‘kharapīḷakā’’ tipi vuccanti. <span class="bld">Mukhanimitta</span>nti mukhacchāyaṃ. Mukhe gato doso <span class="bld">mukhadoso</span><a name="M2.0152"></a>. Lakkhaṇavacanamattametaṃ mukhe adosassapi pākaṭabhāvassa adhippetattā, yathā vā mukhe doso, evaṃ mukhe adosopi <span class="bld">mukhadoso</span>ti saralopena vutto sāmaññaniddesatopi anekatthassa viññātabbattā, pisaddalopena vā ayamattho veditabbo. Avuttopi hi attho sampiṇḍanavasena vutto viya viññāyati, mukhadoso ca mukhaadoso ca <span class="bld">mukhadoso</span>ti ekadesasarūpekasesanayenapettha attho daṭṭhabbo. Evañhi atthassa paripuṇṇatāya ‘‘paresaṃ soḷasavidhaṃ cittaṃ pākaṭaṃ hotī’’ti vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Tenetaṃ vuccati –</p>
  419. <p class="gatha1">‘‘Vattabbassāvasiṭṭhassa, gāho nidassanādinā;</p>
  420. <p class="gathalast">Apisaddādilopena, ekasesanayena vā.</p>
  421. <p class="gatha1">Asamāne sadde tidhā, catudhā ca samānake;</p>
  422. <p class="gathalast">Sāmaññaniddesatopi, veditabbo vibhāvinā’’ti.</p>
  423. <p class="bodytext">‘‘Sarāgaṃ vā citta’’ntiādinā pāḷiyaṃ vuttaṃ <span class="bld">soḷasavidhaṃ cittaṃ.</span></p>
  424. <p class="bodytext"><a name="para245"></a><span class="paranum">245</span>. <span class="bld">Pubbenivāsañāṇūpamāya</span>nti pubbenivāsañāṇassa, pubbenivāsañāṇe vā dassitāya upamāya. Kasmā pana pāḷiyaṃ gāmattayameva upamāne gahitanti codanaṃ sodhetuṃ <span class="bld">‘‘taṃ divasa’’</span>ntiādi vuttaṃ. Taṃ divasaṃ katakiriyā nāma pākatikasattassāpi yebhuyyena pākaṭā hoti. Tasmā taṃ divasaṃ gantuṃ sakkuṇeyyaṃ gāmattayameva bhagavatā gahitaṃ, na taduttarīti adhippāyo<a name="V2.0132"></a>. Kiñcāpi pāḷiyaṃ taṃdivasaggahaṇaṃ natthi, gāmattayaggahaṇena pana tadaheva katakiriyā adhippetāti mantvā aṭṭhakathāyaṃ taṃdivasaggahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. Taṃdivasagatagāmattayaggahaṇeneva ca mahābhinīhārehi aññesampi pubbenivāsañāṇalābhīnaṃ tīsupi bhavesu katakiriyā yebhuyyena pākaṭā hotīti dīpitanti daṭṭhabbaṃ. Etadatthampi hi gāmattayaggahaṇanti. <span class="bld">Tīsu bhavesu katakiriyāyā</span>ti abhisamparāyesu pubbe diṭṭhadhamme pana idāni, pubbe ca katakiccassa.</p>
  425. <p class="bodytext"><a name="para247"></a><span class="paranum">247</span>. Pāḷiyaṃ <span class="bld">rathikāya vīthiṃ sañcarante</span>ti aññāya rathikāya aññaṃ rathiṃ sañcaranteti attho, tena aparāparaṃ sañcaraṇaṃ dassitanti āha <span class="bld">‘‘aparāparaṃ sañcarante’’</span>ti, taṃtaṃkiccavasena ito cito ca sañcaranteti vuttaṃ hoti, ayamevattho rathivīthisaddānamekatthattā. <span class="bld">Siṅghāṭakamhī</span>ti vīthicatukke. <span class="bld">Pāsādo viya bhikkhussa karajakāyo daṭṭhabbo</span> <a name="M2.0153"></a> tattha patiṭṭhitassa daṭṭhabbadassanasiddhito. Maṃsacakkhumato hi dibbacakkhusamadhigamo. Yathāha ‘‘maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno’’ti (itivu. 61). <span class="bld">Cakkhumā puriso viya ayameva dibbacakkhuṃ patvā ṭhito bhikkhu</span> daṭṭhabbassa dassanato. Gehaṃ pavisanto, tato nikkhamanto viya ca mātukucchiṃ paṭisandhivasena pavisanto, tato ca vijātivasena nikkhamanto mātukucchiyā gehasadisattā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘mātaraṃ kuṭikaṃ brūsi, bhariyaṃ brūsi kulāvaka’’nti (saṃ. ni. 1.19). Ayaṃ aṭṭhakathāmuttako nayo – gehaṃ pavisanto viya attabhāvaṃ upapajjanavasena okkamanto, gehā nikkhamanto viya ca attabhāvato cavanavasena apakkamanto attabhāvassa gehasadisattā. Vuttañhi ‘‘gahakāraka diṭṭhosi, puna gehaṃ na kāhasī’’ti (dha. pa. 154).</p>
  426. <p class="bodytext"><span class="bld">Aparāparaṃ sañcaraṇakasattā</span>ti punappunaṃ saṃsāre paribbhamanakasattā. <span class="bld">Abbhokāsaṭṭhāne</span>ti ajjhokāsadesabhūte. <span class="bld">Majjhe</span>ti nagarassa majjhabhūte <span class="bld">siṅghāṭake. Tattha tatthā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ bhavekadese. <span class="bld">Nibbattasattā</span>ti uppajjamānakasattā. Iminā hi tasmiṃ tasmiṃ bhave jātasaṃvaddhe satte vadati, ‘‘aparāparaṃ sañcaraṇakasattā’’ti pana etena tathā aniyamitakālike sādhāraṇasatte. Evañhi tesaṃ yathākkamaṃ sañcaraṇakasannisinnakajanopamatā upapannā hotīti. <span class="bld">Tīsu bhavesu nibbattasattānaṃ āvibhūtakālo</span>ti ettha pana vuttappakārānaṃ sabbesampi sattānaṃ aniyamato gahaṇaṃ veditabbaṃ.</p>
  427. <p class="bodytext">Nanu cāyaṃ dibbacakkhukathā, atha kasmā ‘‘tīsu bhavesū’’ti catuvokārabhavassāpi saṅgaho kato. Na hi so arūpadhammārammaṇoti anuyogaṃ pariharanto <span class="bld">‘‘idañcā’’</span>tiādimāha. Tattha <a name="V2.0133"></a> <span class="bld">‘‘ida</span>nti tīsu bhavesu nibbattasattānanti idaṃ vacana’’nti (dī. ni. ṭī. 1.247) ayamettha ācariyassa mati, evaṃ sati aṭṭhakathācariyehi aṭṭhakathāyameva yathāvutto anuyogo pariharitoti. Ayaṃ panettha amhākaṃ khanti – nanu cāyaṃ dibbacakkhukathā, atha kasmā ‘‘dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne’’tiādinā avisesato catuvokārabhavūpagassāpi saṅgaho kato. Na hi <a name="M2.0154"></a> so arūpadhammārammaṇoti anuyogaṃ pariharanto <span class="bld">‘‘idañcā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">ida</span>nti ‘‘satte passati cavamāne upapajjamāne’’tiādivacanaṃ. Evañhi sati aṭṭhakathācariyehi pāḷiyameva yathāvutto anuyogo pariharitoti. Yadaggena so pāḷiyaṃ pariharito, tadaggena aṭṭhakathāyampi tassā atthavaṇṇanābhāvato. <span class="bld">Desanāsukhatthamevā</span>ti kevalaṃ desanāsukhatthaṃ eva avisesena vuttaṃ, na pana catuvokārabhavūpagānaṃ dibbacakkhussa āvibhāvasabbhāvato. ‘‘Ṭhapetvā arūpabhava’’nti vā ‘‘dvīsu bhavesū’’ti vā satte passati kāmāvacarabhavato, rūpāvacarabhavato ca cavamāneti vā kāmāvacarabhave, rūpāvacarabhave ca upapajjamāneti vā vuccamānā hi desanā yathārahaṃ bhedyabhedakādivibhāvanena sukhāsukhāvabodhā ca na hoti, avisesena pana evameva vuccamānā sukhāsukhāvabodhā ca. Desetuṃ, avabodhetuñca sukaratāpayojanañhi ‘‘desanāsukhattha’’nti vuttaṃ. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘āruppe…pe… natthī’’</span>ti, dibbacakkhugocarabhūtānaṃ rūpadhammānamabhāvatoti vuttaṃ hoti.</p>
  428. <p class="subhead">Āsavakkhayañāṇakathāvaṇṇanā</p>
  429. <p class="bodytext"><a name="para248"></a><span class="paranum">248</span>. <span class="bld">Idha vipassanāpādakaṃ catutthajjhānacittaṃ veditabbaṃ,</span> na lokiyābhiññāsu viya abhiññāpādakaṃ. <span class="bld">Vipassanāpādaka</span>nti ca vipassanāya padaṭṭhānabhūtaṃ, vipassanā ca nāmesā tividhā vipassakapuggalabhedena mahābodhisattānaṃ vipassanā, paccekabodhisattānaṃ vipassanā, sāvakānaṃ vipassanā cāti. Tattha mahābodhisattānaṃ, paccekabodhisattānañca vipassanā cintāmayañāṇasambandhikā sayambhuñāṇabhūtā, sāvakānaṃ pana sutamayañāṇasambandhikā paropadesasambhūtā. Sā ‘‘ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā’’tiādinā anekadhā, arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttānaṃ tesaṃ tesaṃ dhātupariggahamukhānañca aññataramukhavasena anekadhā ca <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 2.664) nānānayato vibhāvitā, mahābodhisattānaṃ pana catuvīsatikoṭisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānayaṃ sabbaññutaññāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūtaṃ pubbabhāgañāṇagabbhaṃ gaṇhāpentaṃ <a name="M2.0155"></a> paripākaṃ gacchantaṃ paramagambhīraṃ saṇhasukhumataraṃ anaññasādhāraṇaṃ vipassanāñāṇaṃ hoti<a name="V2.0134"></a>, yaṃ aṭṭhakathāsu ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati, yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoṭisatasahassappabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhyā devasikaṃ satthu vaḷañjanasamāpattiyo vuccanti. Svāyaṃ buddhānaṃ vipassanācāro <span class="bld">paramatthamañjusāyaṃ visuddhimaggavaṇṇanāyaṃ</span> (visuddhi. ṭī. 1.144) uddesato ācariyena dassito, tato so atthikehi gahetabbo. Idha pana sāvakānaṃ vipassanāva adhippetā.</p>
  430. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Āsavānaṃ khayañāṇāyā’’</span>ti idaṃ kiriyāpayojanabhūte tadatthe sampadānavacanaṃ, tasmā asatipi payojanavācake payojanavaseneva attho veditabboti āha <span class="bld">‘‘khayañāṇanibbattanatthāyā’’</span>ti. Evamīdisesu. Nibbānaṃ, arahattamaggo ca ukkaṭṭhaniddesena idha <span class="bld">khayo</span> nāma, tattha ñāṇaṃ <span class="bld">khayañāṇaṃ,</span> tassa nibbattanasaṅkhāto attho payojanaṃ, tadatthāyāti attho. Khepeti pāpadhamme samucchindatīti <span class="bld">khayo,</span> maggo. So pana pāpakkhayo āsavakkhayena vinā natthi, tasmā ‘‘khaye ñāṇa’’nti (dha. sa. suttantadukamātikā 148) ettha khayaggahaṇena āsavakkhayova vuttoti dasseti <span class="bld">‘‘āsavānaṃ khayo’’</span>ti iminā. <span class="bld">Anuppāde ñāṇa</span>nti āsavānamanuppādabhūte ariyaphale ñāṇaṃ. Khīyiṃsu āsavā etthāti <span class="bld">khayo,</span> phalaṃ. Samitapāpatāya <span class="bld">samaṇo,</span> samitapāpatā ca nippariyāyato arahattaphalenevāti āha <span class="bld">‘‘āsavānaṃ khayā samaṇo hotīti ettha phala’’</span>nti. <span class="bld">Khayā</span>ti ca khīṇattāti attho. Khīyanti āsavā etthāti <span class="bld">khayo,</span> nibbānaṃ. ‘‘Āsavakkhayā’’ti pana samāsavasena dvibhāvaṃ katvā vuttattā ‘‘āsavānaṃ khayo’’ti padassa atthuddhāre āsavakkhayapadaggahaṇaṃ.</p>
  431. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Paravajjānupassissā’’</span>tiādigāthā dhammapade (dha. pa. 253). Tattha <span class="bld">ujjhānasaññino</span>ti garahasaññino. <span class="bld">Arā</span>ti dūrā. ‘‘Arā siṅghāmi vārija’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.234; jā. 1.6.116) viya hi dūratthoyaṃ nipāto. ‘‘Ārā’’tipi pāṭho. Arāsaddo viya ārāsaddopi dūratthe eko nipātoti veditabbo. Tadeva hi padaṃ saddasatthe udāhaṭaṃ. Kāmañca <span class="bld">dhammapadaṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘arahattamaggasaṅkhātā ārā dūraṃ gatova hotī’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.253) vuttaṃ, tathāpi āsavavaḍḍhiyā saṅkhāre vaḍḍhento <a name="M2.0156"></a> visaṅkhārato suvidūradūro, tasmā ‘‘ārā so āsavakkhayā’’ti ettha āsavakkhayapadaṃ visaṅkhārādhivacanampi sambhavatīti āha <span class="bld">‘‘nibbāna’’</span>nti. Khayanaṃ <span class="bld">khayo,</span> āsavānaṃ khaṇanirodho. Sesaṃ tassa pariyāyavacanaṃ. Bhaṅgo āsavānaṃ khayoti vuttoti yojanā. Idha pana nibbānampi maggopi avinābhāvato. Na hi nibbānamanārabbha maggeneva āsavānaṃ khayo hotīti.</p>
  432. <p class="bodytext"><span class="bld">Tanninna</span>nti <a name="V2.0135"></a> tasmiṃ āsavānaṃ khayañāṇe ninnaṃ. Sesaṃ tasseva vevacanaṃ. Pāḷiyaṃ <span class="bld">idaṃ dukkha</span>nti dukkhassa ariyasaccassa paricchinditvā, anavasesetvā ca tadā tassa bhikkhuno paccakkhato gahitabhāvadassananti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ettaka’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha hi <span class="bld">ettakaṃ dukkha</span>nti tassa paricchijja gahitabhāvadassanaṃ. <span class="bld">Na ito bhiyyo</span>ti anavasesetvā gahitabhāvadassanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbampi dukkhasacca’’</span>ntiādi. Sarasalakkhaṇapaṭivedhavasena pajānanameva yathābhūtaṃ pajānanaṃ nāmāti dasseti <span class="bld">‘‘sarasalakkhaṇapaṭivedhenā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Raso</span>ti sabhāvo rasitabbo jānitabboti katvā, attano raso <span class="bld">saraso,</span> so eva lakkhaṇaṃ, tassa asammohato paṭivijjhanenāti attho. Asammohato paṭivijjhanañca nāma yathā tasmiṃ ñāṇe pavatte pacchā dukkhasaccassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā tassa pavattiyeva. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yathābhūtaṃ pajānātī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Nibbattika’’</span>nti iminā ‘‘dukkhaṃ samudeti etasmāti <span class="bld">dukkhasamudayo’’</span>ti nibbacanaṃ dasseti. <span class="bld">Tadubhaya</span>nti dukkhaṃ, dukkhasamudayo ca. <span class="bld">Yaṃ ṭhānaṃ patvā</span>ti yaṃ nibbānaṃ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma. <span class="bld">Ṭhāna</span>nti hi kāraṇaṃ vuccati tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattatāyāti katvā. <span class="bld">Tadubhayaṃ patvā</span>ti ca tadubhayavato puggalassa tadubhayassa patti viya vuttā. Puggalasseva hi ārammaṇakaraṇavasena nibbānappatti, na tadubhayassa. Apica <span class="bld">patvā</span>ti pāpuṇanahetu, puggalassa ārammaṇakaraṇavasena samāpajjanatoti attho. Asamānakattuke viya hi samānakattukepi tvāpaccayassa hetvatthe pavatti saddasatthesu pākaṭā. <span class="bld">Appavattī</span>ti appavattinimittaṃ ‘‘na pavattati tadubhayametenā’’ti katvā, appavattiṭṭhānaṃ vā ‘‘na pavattati tadubhayametthā’’ti katvā, anena ca ‘‘dukkhaṃ nirujjhati ettha, etenāti vā <span class="bld">dukkhanirodho’’</span>ti nibbacanaṃ dasseti, dukkhasamudayassa pana gahaṇaṃ taṃnibbattakassa nirujjhanato tassāpi nirujjhanadassanatthanti daṭṭhabbaṃ. Nibbānapadeyeva <a name="M2.0157"></a> ta-saddo nivattatīti ayaṃ-saddo puna vutto. Sabbanāmikañhi padaṃ vuttassa vā liṅgassa gāhakaṃ, vuccamānassa vā. <span class="bld">Tassā</span>ti dukkhanirodhassa. <span class="bld">Sampāpaka</span>nti sacchikaraṇavasena sammadeva pāpakaṃ, etena ca ‘‘dukkhanirodhaṃ gamayati, gacchati vā etāyāti <span class="bld">dukkhanirodhagāminī,</span> sāyeva paṭipadā <span class="bld">dukkhanirodhagāminipaṭipadā’’</span>ti nibbacanaṃ dasseti.</p>
  433. <p class="bodytext"><span class="bld">Kilesavasenā</span>ti āsavasaṅkhātakilesavasena. Tadeva āsavapariyāyena dassento puna āha, tasmā na ettha punaruttidosoti adhippāyo. Pariyāyadesanābhāvo nāma hi āveṇiko buddhadhammoti heṭṭhā vuttovāyamattho. Nanu ca āsavānaṃ dukkhasaccapariyāyova atthi, na sesasaccapariyāyo, atha kasmā sarūpato dassitasaccāniyeva kilesavasena pariyāyato puna dassento evamāhāti vuttanti? Saccaṃ, taṃsambandhattā pana sesasaccānaṃ taṃsamudayādipariyāyopi labbhatīti <a name="V2.0136"></a> katvā evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Dukkhasaccapariyāyabhūtaāsavasambandhāni hi āsavasamudayādīnīti, saccāni dassentotipi yojetabbaṃ. ‘‘Āsavānaṃ khayañāṇāyā’’ti āraddhattā cettha āsavānameva gahaṇaṃ, na sesakilesānaṃ tathā anāraddhattāti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi ‘‘kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’tiādinā (dī. ni. 1.248; ma. ni. 1.433; 3.19) āsavavimuttasīseneva sabbakilesavimutti vuttā. ‘‘Idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādinā missakamaggova idha kathito lokiyavipassanāya lokuttaramaggassa missakattāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesī’’</span>ti. ‘‘Jānato passato’’ti iminā tayopi pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayā vuttā catusaccapajānanāya eva catukiccasiddhito, pahānābhisamayo pana pārisesato ‘‘vimuccatī’’ti iminā vuttoti āha <span class="bld">‘‘maggakkhaṇaṃ dassetī’’</span>ti. Cattāri hi kiccāni catusaccapajānanāya eva siddhāni. Yathāha ‘‘taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññātanti me bhikkhave pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādī’’tiādi (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 15; paṭi. ma. 2.29). Ayaṃ <span class="bld">aṭṭhakathā</span>muttako nayo – <span class="bld">jānato passato</span>ti ca hetuniddeso, ‘‘jānanahetu passanahetu kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’tiādinā yojanā. Kāmañcettha jānanapassanakiriyānaṃ, vimuccanakiriyāya ca samānakālatā, tathāpi <a name="M2.0158"></a> dhammānaṃ samānakālikānampi paccayapaccayuppannatā sahajātādikoṭiyā labbhatīti, hetugabbhavisesanatādassanametantipi vadanti.</p>
  434. <p class="bodytext">Bhavāsavaggahaṇena cettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassāpi saṅgaho daṭṭhabbo, adhunā pana ‘‘diṭṭhāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’ti katthaci pāṭho dissati, so na porāṇo, pacchā pamādalikhitoti veditabbo. <span class="bld">Bhayabheravasuttasaṃvaṇṇanā</span>dīsu (ma. ni. aṭṭha. 1.54) anekāsupi tatheva saṃvaṇṇitattā. Ettha ca kiñcāpi pāḷiyaṃ saccapaṭivedho aniyamitapuggalassa aniyamitakālavasena vutto, tathāpi abhisamayakāle tassa paccuppannataṃ upādāya ‘‘evaṃ jānato evaṃ passato’’ti vattamānakālaniddeso kato, so ca kāmaṃ kassaci maggakkhaṇato paraṃ yāvajjatanā atītakāliko eva, sabbapaṭhamaṃ panassa atītakālikattaṃ phalakkhaṇena veditabbanti āha <span class="bld">‘‘vimuttasminti iminā phalakkhaṇa’’</span>nti. <span class="bld">Paccavekkhaṇañāṇa</span>nti phalapaccavekkhaṇañāṇaṃ tathā ceva vuttattā. Taggahaṇena pana tadavinābhāvato sesāni niravasesāni gahetabbāni, ekadesāni vā aparipuṇṇāyapi paccavekkhaṇāya sambhavato. <span class="bld">‘‘Khīṇā jātī’’</span>tiādīhi padehi ‘‘nāparaṃ itthattāyā’’ti padapariyosānehi. <span class="bld">Tassā</span>ti paccavekkhaṇañāṇassa. <span class="bld">Bhūmi</span>nti pavattiṭṭhānaṃ. Nanu ca ‘‘vimuttasmiṃ vimutta’’nti vuttaṃ phalameva tassa ārammaṇasaṅkhātā bhūmi, atha kathaṃ ‘‘khīṇā jātī’’tiādīhi tassa bhūmidassananti codanaṃ <a name="V2.0137"></a> sodhetuṃ <span class="bld">‘‘tena hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Yasmā pana pahīnakilesapaccavekkhaṇena vijjamānassāpi kammassa āyatiṃ appaṭisandhikabhāvato ‘‘khīṇā jātī’’ti pajānāti, yasmā ca maggapaccavekkhaṇādīhi ‘‘vusitaṃ brahmacariya’’ntiādīni pajānāti, tasmā ‘‘khīṇā jātī’’tiādīhi tassa bhūmidassananti vuttaṃ hoti. ‘‘Tena ñāṇenā’’ti hi yathārutato, avinābhāvato ca gahitena pañcavidhena paccavekkhaṇañāṇenāti attho.</p>
  435. <p class="bodytext">‘‘Khīṇā jātī’’ti ettha sotujanānaṃ suviññāpanatthaṃ parammukhā viya codanaṃ samuṭṭhāpeti <span class="bld">‘‘katamā panā’’</span>tiādinā. Yena panādhippāyena codanā katā, tadadhippāyaṃ pakāsetvā parihāraṃ vattukāmo <span class="bld">‘‘na tāvassā’’</span>tiādimāha. ‘‘Na tāva…pe… vijjamānattā’’ti vakkhamānameva hi atthaṃ manasi katvā ayaṃ codanā samuṭṭhāpitā, tattha <span class="bld">na tāvassa atītā</span> <a name="M2.0159"></a> <span class="bld">jāti khīṇā</span>ti assa bhikkhuno atītā jāti, na tāva maggabhāvanāya khīṇā. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘pubbeva khīṇattā’’</span>ti, maggabhāvanāya purimatarameva nirujjhanavasena khīṇattāti adhippāyo. Na anāgatā assa jāti khīṇā maggabhāvanāyāti yojanā. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘anāgate vāyāmābhāvato’’</span>ti, idañca anāgatabhāvasāmaññameva gahetvā lesena codanādhippāyavibhāvanatthaṃ vadati, na anāgatavisesaṃ anāgate maggabhāvanāya khepanapayogābhāvatoti attho. Vijjamāneyeva hi payogo sambhavati, na avijjamāneti vuttaṃ hoti. Anāgataviseso panettha adhippeto, tassa ca khepane vāyāmopi labbhateva. Tenāha <span class="bld">‘‘yā pana maggassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Anāgataviseso</span>ti ca abhāvite magge uppajjanāraho anantarajātibhedo vuccati. Na paccuppannā assa jāti khīṇā maggabhāvanāyāti yojanā. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘vijjamānattā’’</span>ti, ekabhavapariyāpannatāya vijjamānattāti attho. Tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā hi jāti. ‘‘Yā panā’’tiādinā pana maggabhāvanāya kilesahetuvināsanamukhena anāgatajātiyā eva khīṇabhāvo pakāsitoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Ekacatupañcavokārabhavesū</span>ti bhavattayaggahaṇaṃ vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanatthaṃ, pubbapadadvayepettha uttarapadalopo. <span class="bld">Ekacatupañcakkhandhappabhedā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">‘‘Taṃ so’’</span>tiādi ‘‘kathañca naṃ pajānātī’’ti codanāya sodhanāvacanaṃ. Tattha <span class="bld">ta</span>nti yathāvuttaṃ jātiṃ. <span class="bld">So</span>ti khīṇāsavo bhikkhu. <span class="bld">Paccavekkhitvā</span>ti pajānanāya pubbabhāge pahīnakilesapaccavekkhaṇadassanaṃ. Evañca katvā paccavekkhaṇaparamparāya tathā pajānanā siddhāti daṭṭhabbaṃ. Paccavekkhaṇantaravibhāvanatthameva hi <span class="bld">‘‘jānanto pajānātī’’</span>ti vattamānavacanadvayaṃ vuttaṃ, jānanto hutvā, jānanahetu vā pajānāti nāmāti attho.</p>
  436. <p class="bodytext">Brahmacariyavāso <a name="V2.0138"></a> nāma ukkaṭṭhaniddesato maggabrahmacariyassa nibbattanamevāti āha <span class="bld">‘‘parivuttha’’</span>nti, samantato niravasesena vasitaṃ pariciṇṇanti attho. Kasmā panidaṃ so atītakālavasena pajānātīti anuyogenāha <span class="bld">‘‘puthujjanakalyāṇakena hi saddhi’’</span>ntiādi. Puthujjanakalyāṇakopi hi heṭṭhā vuttalakkhaṇo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno <a name="M2.0160"></a> nāma <span class="bld">dakkhiṇavibhaṅgasuttā</span>dīsu (ma. ni. 3.379) tathā eva vuttattā. <span class="bld">Vasanti nāmā</span>ti vasantā eva nāma honti, na vutthavāsā. <span class="bld">Tasmā</span>ti vutthavāsattā. Nanu ca ‘‘so ‘idaṃ dukkha’’nti yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādinā pāḷiyaṃ sammādiṭṭhiyeva vuttā, na sammāsaṅkappādayo, atha kasmā <span class="bld">‘‘catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanāvasena soḷasavidhaṃ kiccaṃ niṭṭhāpita’’</span>nti aṭṭhaṅgikassa maggassa sādhāraṇato vuttanti? Sammāsaṅkappādīnampi catukiccasādhanavasena pavattito. Sammādiṭṭhiyā hi catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammāsaṅkappādīnampi sesānaṃ dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇāva pavatti, itarasaccesu ca nesaṃ pahānābhisamayādivasena pavatti pākaṭā evāti. Dukkhanirodhamaggesu yathākkamaṃ pariññāsacchikiriyābhāvanāpi yāvadeva samudayapahānatthāti katvā tadattheyeva tāsaṃ pakkhipanena ‘‘kataṃ karaṇīya’’nti padassa adhippāyaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘tenā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Dukkhamūlaṃ samucchinna’’</span>nti imināpi tadeva pakārantarena vibhāveti.</p>
  437. <p class="bodytext">Kasmā panettha ‘‘kataṃ karaṇīya’’nti atītaniddeso katoti āha <span class="bld">‘‘puthujjanakalyāṇakādayo’’</span>tiādi. Ime pakārā <span class="bld">itthaṃ,</span> tabbhāvo <span class="bld">itthatta</span>nti dasseti <span class="bld">‘‘itthabhāvāyā’’</span>ti iminā, <span class="bld">āya</span>-saddo ca sampadānatthe, tadatthāyāti attho. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘evaṃ soḷasakiccabhāvāyā’’</span>ti. Te hi maggaṃ paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti magge paccavekkhite taṃkiccapaccavekkhaṇāyapi sukhena siddhito. Evaṃ sādhāraṇato catūsu maggesu paccekaṃ catukiccavasena soḷasakiccabhāvaṃ pakāsetvā tesupi kiccesu pahānameva padhānaṃ tadatthattā itaresaṃ pariññādīnanti tadeva visesato pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘kilesakkhayabhāvāya vā’’</span>ti āha.</p>
  438. <p class="bodytext">Apica purimanayena paccavekkhaṇaparamparāya paccavekkhaṇavidhiṃ dassetvā idāni padhānattā pahīnakilesapaccavekkhaṇavidhimeva dassetuṃ evaṃ vuttantipi daṭṭhabbaṃ. Dutiyavikappe ayaṃ pakāro <span class="bld">itthaṃ,</span> tabbhāvo <span class="bld">itthattaṃ, āya</span>saddo cettha sampadānavacanassa kāriyabhūto nissakkattheti dasseti <span class="bld">‘‘itthabhāvato’’</span>ti iminā. ‘‘Imasmā evaṃ pakārā’’ti pana vadanto pakāro nāma <a name="M2.0161"></a> pakāravantato atthato bhedo natthi. Yadi hi so bhedo assa, tasseva so pakāro na siyā, tasmā <a name="V2.0139"></a> itthaṃ-saddo pakāravantavācako, atthato pana abhedepi sati avayavāvayavitādinā bhedaparikappanāvasena siyā kiñci bhedamatthaṃ, tasmā itthattasaddo pakāravācakoti dasseti. Ayamidha <span class="bld">ṭīkāyaṃ,</span> (dī. ni. ṭī. 1.248) <span class="bld">majjhimāgamaṭīkāvinayaṭīkā</span>dīsu (sārattha. ṭī. 1.14) ca āgatanayo.</p>
  439. <p class="bodytext">Saddavidū pana pavattinimittānusārena evamicchanti – ayaṃ pakāro assāti <span class="bld">itthaṃ,</span> pakāravanto. Vicitrā hi taddhitavutti. Tassa bhāvo <span class="bld">itthattaṃ,</span> pakāro, imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘itthabhāvato imasmā evaṃ pakārā’’</span>ti āhāti. Paṭhamavikappepi yathārahaṃ esa nayo. <span class="bld">Idāni vattamānakhandhasantānā</span>ti sarūpakathanaṃ. <span class="bld">Apara</span>nti anāgataṃ. <span class="bld">‘‘Ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhantī’’</span>ti idāni pāṭho, ‘‘ime pana carimakattabhāvasaṅkhātā pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhantī’’ti pana <span class="bld">majjhimāgamavinayaṭīkā</span>dīsu, (sārattha. ṭī. 1.14) idha ca <span class="bld">ṭīkāyaṃ</span> (dī. ni. ṭī. 1.248) ulliṅgitapāṭho. Tattha <span class="bld">carimakattabhāvasaṅkhātā</span>ti ekasantatipariyāpannabhāvena pacchimakattabhāvakathitā. <span class="bld">Pariññātā</span>ti maggena paricchijja ñātā. <span class="bld">Tiṭṭhantī</span>ti appatiṭṭhā anokāsā tiṭṭhanti. Etena hi tesaṃ khandhānaṃ apariññāmūlābhāvena apatiṭṭhābhāvaṃ dasseti. Apariññāmūlikā hi patiṭṭhā, tadabhāvato pana appatiṭṭhābhāvo. Yathāha ‘‘kabaḷīkāre ce bhikkhave āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Tadupamaṃ vibhāveti <span class="bld">‘‘chinnamūlakā rukkhā viyā’’</span>ti iminā, yathā chinnamūlakā rukkhā mūlābhāvato appatiṭṭhā anokāsā tiṭṭhanti, evametepi apariññāmūlābhāvatoti. Ayamettha opammasaṃsandanā. <span class="bld">Carimakacittanirodhenā</span>ti parinibbānacittanirodhena. <span class="bld">Anupādāno</span>ti anindhano. <span class="bld">Apaṇṇattikabhāva</span>nti yesu khandhesu vijjamānesu tathā tathā parikappanāsiddhā paññatti, tadabhāvato tassāpi dharamānakapaññattiyā abhāvena apaññattikabhāvaṃ gamissanti. Paṇṇatti paññattīti hi atthato ekaṃ yathā ‘‘paññāsa paṇṇāsā’’ti. Paññāsa paṇṇādesoti hi akkharacintakā vadanti.</p>
  440. <p class="bodytext"><a name="para249"></a><span class="paranum">249</span>. Yebhuyyena <a name="M2.0162"></a> saṃkhipati saṅkucito bhavatīti <span class="bld">saṅkhepo,</span> pabbatamatthakaṃ. Tañhi pabbatapādato anukkamena bahulaṃ saṃkhittaṃ saṅkucitaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘pabbatamatthake’’</span>ti, pabbatasikhareti attho. Ayaṃ <span class="bld">aṭṭhakathā</span>muttako nayo – saṅkhipīyati pabbatabhāvena gaṇīyatīti saṅkhepo, pabbatapariyāpanno padeso, tasmiṃ pabbatapariyāpanne padeseti atthoti. <span class="bld">Anāvilo</span>ti akālusiyo, sā cassa anāvilatā kaddamābhāvena hotīti āha <span class="bld">‘‘nikkaddamo’’</span>ti. Sapati apadāpi <a name="V2.0140"></a> samānā gacchatīti <span class="bld">sippi,</span> khuddakā sippi <span class="bld">sippiyo</span> kā-kārassa ya-kāraṃ katvā, yo ‘‘muttiko’’tipi vuccati. Savati pasavatīti <span class="bld">sambuko,</span> yaṃ ‘‘jalasutti, saṅkhalikā’’ti ca voharanti. Samāhāre yebhuyyato napuṃsakapayogoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sippiyasambuka’’</span>nti. Evamīdisesu. <span class="bld">Sakkharā</span>ti muṭṭhippamāṇā pāsāṇā. <span class="bld">Kathalānī</span>ti kapālakhaṇḍāni. Samūhavācakassa ghaṭāsaddassa itthi liṅgassāpi dissanato ‘‘gumba’’nti padassatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘ghaṭā’’</span>ti iminā.</p>
  441. <p class="bodytext">Kāmañca ‘‘sippiyasambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi tiṭṭhantampi carantampī’’ti ettha sakkharakathalaṃ tiṭṭhatiyeva, sippiyasambukamacchagumbāni carantipi tiṭṭhantipi, tathāpi sahacaraṇanayena sabbāneva caranti viya evaṃ vuttanti atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘tiṭṭhantampi carantampīti etthā’’</span>tiādimāha. Tattha hi <span class="bld">‘‘sakkharakathalaṃ tiṭṭhatiyevā’’</span>tiādinā yathāsambhavamatthaṃ dasseti, <span class="bld">‘‘yathā panā’’</span>tiādinā pana sahacaraṇanayaṃ. <span class="bld">Pana</span>-saddo arucisaṃsūcane, tathāpīti attho. <span class="bld">Antarantarā</span>ti bahūnaṃ gāvīnamantarantarā ṭhitāsu gāvīsu vijjamānāsupi. <span class="bld">Gāvo</span>ti gāviyo. <span class="bld">Itarāpī</span>ti ṭhitāpi nisinnāpi. <span class="bld">Carantīti vuccanti</span> sahacaraṇanayena. <span class="bld">Tiṭṭhantamevā</span>tiādīsu ayamadhippāyo – sippiyasambukamacchagumbānaṃ caraṇakiriyāyapi yogato ṭhānakiriyāya anekantattā ekantato tiṭṭhantameva na kadācipi carantaṃ sakkharakathalaṃ upādāya sippiyasambukampi macchagumbampi tiṭṭhantanti vuttaṃ, na tu tesaṃ ṭhānakiriyamupādāya. Tesaṃ pana caraṇakiriyamupādāya ‘‘carantampī’’ti pi-saddalopo hettha daṭṭhabbo. <span class="bld">Itarampi dvaya</span>nti sippiyasambukamacchagumbaṃ padavasena evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Itarañca dvaya</span>nti sippiyasambukamacchagumbameva. <span class="bld">Carantanti vutta</span>nti etthāpi tesaṃ ṭhānakiriyamupādāya ‘‘tiṭṭhantampī’’ti pi-saddalopo, evamettha aṭṭhakathācariyehi sahacaraṇanayo dassito, ācariyadhammapālattherena pana yathālābhanayopi. Tathā <a name="M2.0163"></a> hi vuttaṃ ‘‘kiṃ vā imāya sahacariyāya, yathālābhaggahaṇaṃ panettha daṭṭhabbaṃ. Sakkharakathalassa hi vasena tiṭṭhantanti, sippisambukassa macchagumbassa ca vasena tiṭṭhantampi carantampīti evaṃ yojanā kātabbā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.249). Alabbhamānassāpi atthassa sahayogīvasena desanāmattaṃ pati sahacaraṇanayo, sādhāraṇato desitassāpi atthassa sambhavavasena vivecanaṃ pati yathālābhanayoti ubhayathāpi yujjati.</p>
  442. <p class="bodytext">Evampettha vadanti – <span class="bld">aṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘sakkharakathalaṃ tiṭṭhatiyeva, itarāni carantipi tiṭṭhantipī’’ti iminā yathālābhanayo dassito yathāsambhavaṃ atthassa vivecitattā, ‘‘yathā panā’’tiādinā pana sahacaraṇanayo alabbhamānassāpi atthassa sahayogīvasena desanāmattassa vibhāvitattāti<a name="V2.0141"></a>, tadetampi anupavajjameva atthassa yuttattā, <span class="bld">aṭṭhakathāya</span>ñca tathā dassanassāpi sambhavatoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Tatthā’’</span>tiādi upamāsaṃsandanaṃ. <span class="bld">Tīre</span>ti udakarahadassa tīre. <span class="bld">Udakarahado</span> ca nāma katthaci samuddopi vuccati ‘‘rahadopi tattha gambhīro, samuddo saritodako’’tiādīsu (dī. ni. 3.278). Katthaci jalāsayopi ‘‘rahadopi tattha dharaṇī nāma, yato meghā pavassanti, vassā yato patāyantī’’tiādīsu, (dī. ni. 3.281) idhāpi jalāsayoyeva. So hi udakavasena raho cakkhurahādikaṃ dadātīti <span class="bld">udakarahado</span> o-kārassa a-kāraṃ katvā. Saddavidū pana ‘‘udakaṃ haratīti <span class="bld">udakarahado</span> niruttinayenā’’ti vadanti.</p>
  443. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ettāvatā’’</span>tiādinā catutthajjhānāntaraṃ dassitavipassanāñāṇato paṭṭhāya yathāvuttatthassa sampiṇḍanaṃ. Tattha <span class="bld">ettāvatā</span>ti ‘‘puna caparaṃ mahārāja bhikkhu evaṃ samāhite citte…pe… ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharatī’’tiādinā ettakena, etaparimāṇavantena vā vacanakkamena. <span class="bld">Vipassanāñāṇa</span>nti ñāṇadassananāmena dassitaṃ vipassanāñāṇaṃ, tassa ca visuṃ gaṇanadassanena heṭṭhā catutthajjhānānantaraṃ vattabbatākāraṇesu tīsu nayesu tatiyanayasseva yuttatarabhāvopi dīpitoti daṭṭhabbaṃ. Manomayañāṇassa iddhividhasamavarodhitabhāve <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 2.379 ādayo) vuttepi idha pāḷiyaṃ visuṃ desitattā visuṃ eva gahaṇaṃ, tathā desanā ca pāṭiyekkasandiṭṭhikasāmaññaphalatthāti daṭṭhabbaṃ. Anāgataṃsañāṇayathākammūpagañāṇadvayassa <a name="M2.0164"></a> pāḷiyaṃ anāgatattā <span class="bld">‘‘dibbacakkhuvasena nipphanna’’</span>nti vuttaṃ, tabbasena nipphannattā taggahaṇeneva gahitaṃ taṃ ñāṇadvayanti vuttaṃ hoti. Dibbacakkhussa hi anāgataṃsañāṇaṃ, yathākammūpagañāṇañcāti dvepi ñāṇāni paribhaṇḍāni hontīti. <span class="bld">Dibbacakkhuñāṇa</span>nti cutūpapātañāṇanāmena dassitaṃ dibbacakkhuñāṇaṃ.</p>
  444. <p class="bodytext">Sabbesaṃ pana dasannaṃ ñāṇānaṃ ārammaṇavibhāgassa <span class="bld">visuddhimagge</span> anāgatattā tatthānāgatañāṇānaṃ ārammaṇavibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tesa’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Tesa</span>nti dasannaṃ ñāṇānaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ ārammaṇavibhāge, tesu vā dasasu ñāṇesu. Bhūmibhedato parittamahaggataṃ, kālabhedato atītānāgatapaccuppannaṃ, santānabhedato ajjhattabahiddhā cāti <span class="bld">vipassanāñāṇaṃ sattavidhārammaṇaṃ.</span> Parittārammaṇāditikattayeneva hi tassa ārammaṇavibhāgo, na maggārammaṇatikena. <span class="bld">Nimmitarūpāyatanamattamevā</span>ti attanā nimmitaṃ rūpārammaṇameva, attanā vā nimmite manomaye kāye vijjamānaṃ rūpāyatanamevātipi yujjati. Idañhi tassa ñāṇassa abhinimmiyamāne manomaye kāye rūpāyatanamevārabbha pavattanato vuttaṃ, na pana tattha gandhāyatanādīnamabhāvato<a name="V2.0142"></a>. Na hi rūpakalāpo gandhāyatanādivirahito atthīti sabbathā parinipphannameva nimmitarūpaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘parittapaccuppannabahiddhārammaṇa’’</span>nti, yathākkamaṃ bhūmikālasantānabhedato tibbidhārammaṇanti attho. Nibbānavasena ekadhammārammaṇampi samānaṃ āsavakkhayañāṇaṃ parittārammaṇāditikavasena tividhārammaṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘appamāṇabahiddhānavattabbārammaṇa’’</span>nti vuttaṃ. Tañhi parittatikavasena appamāṇārammaṇaṃ, ajjhattikavasena bahiddhārammaṇaṃ, atītatikavasena navattabbārammaṇañca hoti.</p>
  445. <p class="bodytext">Uttaritarasaddo, paṇītatarasaddo ca pariyāyoti dasseti <span class="bld">‘‘seṭṭhatara’’</span>nti iminā. Ratanakūṭaṃ viya kūṭāgārassa arahattaṃ kūṭaṃ uttamaṅgabhūtaṃ bhagavato desanāya arahattapariyosānattāti āha <span class="bld">‘‘arahattanikūṭenā’’</span>ti. <span class="bld">Desanaṃ niṭṭhāpesī</span>ti titthakaramataharavibhāviniṃ nānāvidhakuhanalapanādimicchājīvaviddhaṃsiniṃ tividhasīlālaṅkataparamasallekhapaṭipattiparidīpiniṃ jhānābhiññādiuttarimanussadhammavibhūsiniṃ cuddasavidhamahāsāmaññphalapaṭimaṇḍitaṃ anaññasādhāraṇaṃ sāmaññaphaladesanaṃ ratanāgāraṃ <a name="M2.0165"></a> viya ratanakūṭena arahattakūṭena niṭṭhāpesi ‘‘vimuttasmi’’nti iminā, arahattaphalassa desitattāti attho.</p>
  446. <p class="subhead">Ajātasattuupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā</p>
  447. <p class="bodytext"><a name="para250"></a><span class="paranum">250</span>. Ettāvatā bhagavatā desitassa sāmaññaphalasuttassa atthavaṇṇanaṃ katvā idāni dhammasaṅgāhakehi saṅgītassa ‘‘evaṃ vutte’’tiādipāṭhassapi atthavaṇṇanaṃ karonto paṭhamaṃ sambandhaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘rājā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ sāmaññaphale, suttapadese vā. Karaṇaṃ <span class="bld">kāro,</span> sādhu iti kāro tathā, ‘‘sādhu bhagavā, sādhu sugatā’’tiādinā taṃ pavattento. <span class="bld">Ādimajjhapariyosāna</span>nti desanāya ādiñca majjhañca pariyosānañca. <span class="bld">Sakkaccaṃ</span> sādaraṃ gāravaṃ <span class="bld">sutvā,</span> ‘‘cintetvā’’ti ettha idaṃ pubbakālakiriyāvacanaṃ. Ime pañhe puthū samaṇabrāhmaṇe pucchanto ahaṃ ciraṃ vata amhi, evaṃ pucchantopi ahaṃ thuse koṭṭento viya kañci sāraṃ nālatthanti yojanā. Tathā yo…pe… vissajjesi, tassa bhagavato guṇasampadā aho vata. Dasabalassa guṇānubhāvaṃ ajānanto ahaṃ vañcito suciraṃ vata amhīti. <span class="bld">Vañcito</span>ti ca aññāṇena vañcito āvaṭṭito, mohena paṭicchādito amhīti vuttaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘dasabalassa guṇānubhāvaṃ ajānanto’’</span>ti. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhati. Cintetvā āvikarontoti sambandho. Ullaṅghanasamatthāyapi ubbegapītiyā anullaṅghanampi siyāti āha <span class="bld">‘‘pañcavidhāya pītiyā phuṭasarīro’’</span>ti. <span class="bld">Phuṭasarīro</span>ti ca phusitasarīroti attho, na byāpitasarīroti <a name="V2.0143"></a> sabbāya pītiyā abyāpitattā. <span class="bld">Ta</span>nti attano pasādassa āvikaraṇaṃ, upāsakattapavedanañca. <span class="bld">Āraddhaṃ</span> dhammasaṅgāhakehi.</p>
  448. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhikkantā</span>ti atikkantā vigatā, vigatabhāvo ca khayo evāti āha <span class="bld">‘‘khaye dissatī’’</span>ti. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘nikkhanto paṭhamo yāmo’’</span>ti. <span class="bld">Abhikkantataro</span>ti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako nāmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sundare’’</span>ti.</p>
  449. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ko me’’</span>tiādi gāthā <span class="bld">vimānavatthumhi</span> (vi. va. 857). Tattha <span class="bld">ko</span>ti devanāgayakkhagandhabbādīsu katamo. <span class="bld">Me</span>ti mama. <span class="bld">Pādānī</span>ti pāde, liṅgavipariyāyoyaṃ. <span class="bld">Iddhiyā</span>ti īdisāya deviddhiyā. <span class="bld">Yasasā</span>ti īdisena parivārena, parijanena <a name="M2.0166"></a> ca. <span class="bld">Jala</span>nti jalanto vijjotamāno. <span class="bld">Abhikkantenā</span>ti ativiya kantena kamanīyena, abhirūpenāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. <span class="bld">Sabbā obhāsayaṃ disā</span>ti sabbā dasapi disā obhāsayanto. Cando viya, sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karonto ko vandatīti sambandho.</p>
  450. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhirūpe</span>ti atirekarūpe uḷāravaṇṇena sampannarūpe. <span class="bld">Abbhānumodane</span>ti abhianumodane abhippamoditabhāve. Kimatthiyaṃ ‘‘abbhānumodane’’ti vacananti āha <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi. Yuttaṃ tāva hotu abbhānumodane, kasmā panāyaṃ dvikkhattuṃ vuttoti codanāya sodhanāmukhena āmeḍitavisayaṃ niddhāreti <span class="bld">‘‘bhaye kodhe’’</span>tiādinā, iminā saddalakkhaṇena hetubhūtena evaṃ vutto, iminā ca iminā ca visayenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Sādhu sādhu bhante’’ti āmeḍitavasena atthaṃ dassetvā tassa visayaṃ niddhārento evamāhātipi sambandhaṃ vadanti. Tattha ‘‘coro coro, sappo sappo’’tiādīsu <span class="bld">bhaye āmeḍitaṃ,</span> ‘‘vijjha vijjha, pahara paharā’’tiādīsu <span class="bld">kodhe,</span> ‘‘sādhu sādhū’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.127; 3.35; 5.1085) <span class="bld">pasaṃsāyaṃ,</span> ‘‘gaccha gaccha, lunāhi lunāhī’’tiādīsu <span class="bld">turite,</span> ‘‘āgaccha āgacchā’’tiādīsu <span class="bld">kotūhale,</span> ‘‘buddho buddhoti cintento’’tiādīsu (bu. vaṃ. 2.44) <span class="bld">acchare,</span> ‘‘abhikkamathāyasmanto abhikkamathāyasmanto’’tiādīsu (dī. ni. 3.20; a. ni. 9.11) <span class="bld">hāse,</span> ‘‘kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.63) <span class="bld">soke,</span> ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’ntiādīsu (udā. 20; dī. ni. 3.305) <span class="bld">pasāde. Ca</span>saddo avuttasamuccayattho, tena garahā asammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Pāpo pāpo’’tiādīsu hi <span class="bld">garahāyaṃ,</span> ‘‘abhirūpaka abhirūpakā’’tiādīsu <span class="bld">asammāne.</span> Evametesu navasu, aññesu ca visayesu āmeḍitavacanaṃ <a name="V2.0144"></a> budho kareyya, yojeyyāti attho. Āmeḍanaṃ punappunamuccāraṇaṃ, āmeḍīyati vā punappunamuccārīyatīti <span class="bld">āmeḍitaṃ,</span> ekassevatthassa dvattikkhattuṃ vacanaṃ. <span class="bld">Meḍi</span>saddo hi ummādane, āpubbo tu dvattikkhattumuccāraṇe vattati yathā ‘‘etadeva yadā vākya-māmeḍayati vāsavo’’ti.</p>
  451. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M2.0167"></a> āmeḍitavasena dvikkhattuṃ vuttabhāvaṃ dassetvā idāni nayidaṃ āmeḍitavaseneva dvikkhattuṃ vuttaṃ, atha kho paccekamatthadvayavasenapīti dassento <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādimāha. Āmeḍitavasena atthaṃ dassetvā vicchāvasenāpi dassento evamāhātipi vadanti, tadayuttameva byāpetabbassa dvikkhattumavuttattā. Byāpetabbassa hi byāpakena guṇakiriyādabbena byāpanicchāya dvattikkhattuṃ vacanaṃ vicchā yathā ‘‘gāmo gāmo ramaṇīyo’’ti. Tattha <span class="bld">abhikkanta</span>nti abhikkamanīyaṃ, tabbhāvo ca atiiṭṭhatāyāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘atiiṭṭha’’</span>ntiādi, padattayañcetaṃ pariyāyavacanaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti dvīsu abhikkantasaddesu. ‘‘Abhikkanta’’nti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakaliṅgena vuttaṃ, taṃ pana bhagavato vacanaṃ dhammadesanāyevāti katvā <span class="bld">‘‘yadidaṃ bhagavato dhammadesanā’’</span>ti āha, yāyaṃ bhagavato dhammadesanā mayā sutā, tadidaṃ bhagavato dhammadesanāsaṅkhātaṃ vacanaṃ abhikkantanti attho. Evaṃ paṭiniddesopi hi atthato abhedattā yutto eva ‘‘yattha ca dinnaṃ mahapphalamāhū’’tiādīsu (vi. va. 888) viya. ‘‘Abhikkanta’’nti vuttassa vā atthamattadassanaṃ etaṃ, tasmā atthavasena liṅgavibhattivipariṇāmo veditabbo, kāriyavipariṇāmavasena cettha vibhattivipariṇāmatā. Vacananti hettha seso, abhikkantaṃ bhagavato vacanaṃ, yāyaṃ bhagavato dhammadesanā mayā sutā, sā abhikkantaṃ abhikkantāti attho. Dutiyapadepi ‘‘abhikkantanti pasādanaṃ apekkhitvā napuṃsakaliṅgena vutta’’ntiādinā yathārahamesa nayo netabbo.</p>
  452. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Bhagavato vacana’’</span>ntiādinā atthadvayasarūpaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">dosanāsanato</span>ti rāgādikilesadosaviddhaṃsanato. <span class="bld">Guṇādhigamanato</span>ti sīlādiguṇānaṃ sampādanavasena adhigamāpanato. Ye guṇe desanā adhigameti, tesu ‘‘guṇādhigamanato’’ti vuttesuyeva guṇesu padhānabhūtā guṇā dassetabbāti te padhānabhūte guṇe tāva dassetuṃ <span class="bld">‘‘saddhājananato paññājananato’’</span>ti vuttaṃ. Saddhāpadhānā hi lokiyā guṇā, paññāpadhānā lokuttarāti, padhānaniddeso cesa desanāya adhigametabbehi sīlasamādhidukādīhipi yojanāsambhavato. Aññampi atthadvayaṃ dasseti <span class="bld">‘‘sātthato’’</span>tiādinā. Sīlādiatthasampattiyā <a name="M2.0168"></a> <span class="bld">sātthato.</span> Sabhāvaniruttisampattiyā <span class="bld">sabyañjanato.</span> Suviññeyyasaddapayogatāya <span class="bld">uttānapadato.</span> Saṇhasukhumabhāvena dubbiññeyyatthatāya <a name="V2.0145"></a> <span class="bld">gambhīratthato.</span> Siniddhamudumadhurasaddapayogatāya <span class="bld">kaṇṇasukhato.</span> Vipulavisuddhapemanīyatthatāya <span class="bld">hadayaṅgamato.</span> Mānātimānavidhamanena <span class="bld">anattukkaṃsanato.</span> Thambhasārambhanimmaddanena <span class="bld">aparavambhanato.</span> Hitādhippāyappavattiyā paresaṃ rāgapariḷāhādivūpasamanena <span class="bld">karuṇāsītalato.</span> Kilesandhakāravidhamanena <span class="bld">paññāvadātato.</span> Avadātaṃ, odātanti ca atthato ekaṃ. Karavīkarutamañjutāya <span class="bld">āpātharamaṇīyato.</span> Pubbāparāviruddhasuvisuddhatāya <span class="bld">vimaddakkhamato.</span> Āpātharamaṇīyatāya eva <span class="bld">suyyamānasukhato.</span> Vimaddakkhamatāya, hitajjhāsayappavattitāya ca <span class="bld">vīmaṃsiyamānahitato</span>ti evamettha attho veditabbo. <span class="bld">Ādi</span>saddena pana saṃsāracakkanivattanato, saddhammacakkappavattanato, micchāvādaviddhaṃsanato, sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaṇato, kusalamūlasaṃropanato, apāyadvāravidhānato, saggamaggadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato, anusayasamugghāṭanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
  453. <p class="bodytext">Na kevalaṃ padadvayeneva, <span class="bld">tato parampi catūhi upamāhī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddo sampiṇḍanattho. ‘‘Cakkhumanto rūpāni dakkhantī’’ti idaṃ ‘‘telapajjotaṃ dhāreyyā’’ti catutthaupamāya ākāramattadassanaṃ, na pana upamantaradassananti āha <span class="bld">‘‘catūhi upamāhī’’</span>ti. <span class="bld">Adhomukhaṭṭhapita</span>nti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ. <span class="bld">Heṭṭhāmukhajāta</span>nti sabhāveneva heṭṭhāmukhaṃ jātaṃ. <span class="bld">Ugghāṭeyyā</span>ti vivaṭaṃ kareyya. <span class="bld">‘‘Hatthe gahetvā’’</span>ti samācikkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ, ‘‘puratthābhimukho, uttarābhimukho vā gacchā’’tiādinā vacanamattaṃ avatvā ‘‘esa maggo, evaṃ gacchā’’ti hatthe gahetvā nissandehaṃ dasseyyāti vuttaṃ hoti. Kāḷapakkhe cātuddasī <span class="bld">kāḷapakkhacātuddasī.</span> Nirantararukkhagahanena ekagghano vanasaṇḍo <span class="bld">ghanavanasaṇḍo.</span> Meghassa paṭalaṃ <span class="bld">meghapaṭalaṃ,</span> meghacchannatāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Nikkujjitaṃ ukkujjeyyā</span>ti kassacipi ādheyyassa anādhārabhūtaṃ kiñci bhājanaṃ ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya upari mukhaṃ ṭhapeyya. Heṭṭhāmukhajātatāya <span class="bld">vimukhaṃ,</span> adhomukhaṭṭhapitatāya asaddhamme <span class="bld">patita</span>nti evaṃ padadvayaṃ nikkujjitapadassa yathādassitena <a name="M2.0169"></a> atthadvayena yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhyaṃ. Attano sabhāveneva hi esa rājā saddhammavimukho, pāpamittena pana devadattena pitughātādīsu uyyojitattā asaddhamme patitoti. Vuṭṭhāpentena bhagavatāti sambandho.</p>
  454. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Kassapassa bhagavato’’</span>tiādinā tadā raññā avuttassāpi atthāpattimattadassanaṃ. Kāmañca kāmacchandādayopi paṭicchādakā nīvaraṇabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikā satte micchābhinivesavasenāti āha <span class="bld">‘‘micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna’’</span>nti. Tenāha bhagavā ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ bhikkhave vajjaṃ vadāmī’’ti, [a. ni. 1.310 (atthato samānaṃ)] micchādiṭṭhisaṅkhātagumbapaṭicchannanti <a name="V2.0146"></a> attho. ‘‘Micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantenā’’ti vadanto sabbabuddhānaṃ ekāva anusandhi, ekaṃva sāsananti katvā kassapassa bhagavato sāsanampi iminā saddhiṃ ekasāsanaṃ karotīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Aṅguttaraṭṭhakathādīsu</span>pi hi tathā ceva vuttaṃ, evañca katvā micchādiṭṭhigahanapaṭicchannassa sāsanassa vivaraṇavacanaṃ upapannaṃ hotīti.</p>
  455. <p class="bodytext">Sabbo akusaladhammasaṅkhāto apāyagāmimaggo <span class="bld">kummaggo</span> kucchito maggoti katvā. Sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā <span class="bld">micchāmaggo</span> mokkhamaggato micchā vitatho maggoti katvā. Teneva hi tadubhayassa paṭipakkhataṃ sandhāya <span class="bld">‘‘saggamokkhamaggaṃ āvikarontenā’’</span>ti vuttaṃ. Sabbo hi kusaladhammo <span class="bld">saggamaggo. </span> Sammādiṭṭhiādayo aṭṭha sammattadhammā <span class="bld">mokkhamaggo.</span> Sappiādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti <span class="bld">telapajjota</span>ggahaṇaṃ. <span class="bld">Dhāreyyā</span>ti dhareyya, samāhareyya samādaheyyāti attho. <span class="bld">Buddhādiratanarūpānī</span>ti buddhādīnaṃ tiṇṇaṃ ratanānaṃ vaṇṇāyatanāni. Tesaṃ buddhādiratanarūpānaṃ paṭicchādakassa mohandhakārassa viddhaṃsakaṃ tathā. Desanāsaṅkhātaṃ pajjotaṃ tathā. Tadubhayaṃ tulyādhikaraṇavasena viyūhitvā tassa dhārako samādahakoti atthena <span class="bld">‘‘tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotadhārakenā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Etehi pariyāyehī</span>ti yathāvuttehi nikkujjitukkujjanapaṭicchannavivaraṇamaggācikkhaṇatelapajjotadhāraṇa saṅkhāta catubbidhopamopamitabbappakārehi, yathāvuttehi <a name="M2.0170"></a> vā nānāvidhakuhanalapanādimicchājīvavidhamanādivibhāvanapariyāyehi. Tenāha <span class="bld">‘‘anekapariyāyena dhammo pakāsito’’</span>ti.</p>
  456. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādinā ‘‘esāha’’ntiādipāṭhassa sambandhaṃ dasseti. Pasannacittatāyapasannākāraṃ karoti. Pasannacittatā ca imaṃ desanaṃ sutvā evāti atthaṃ ñāpetuṃ <span class="bld">‘‘imāya desanāyā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Imāya desanāya</span> hetubhūtāya. <span class="bld">Pasannākāra</span>nti pasannehi sādhujanehi kattabbasakkāraṃ. <span class="bld">Saraṇa</span>nti paṭisaraṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘parāyaṇa’’</span>nti. Parāyaṇatā pana anatthanisedhanena, atthasampādanena cāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aghassa tātā,</span> <span class="bld">hitassa ca vidhātā’’</span>ti. <span class="bld">Aghassā</span>ti nissakke sāmivacanaṃ, pāpatoti attho. Dukkhatotipi vadanti keci. Tāyati avassayaṃ karotīti <span class="bld">tātā. Hitassā</span>ti upayogatthe sāmivacanaṃ. Vidahati saṃvidhānaṃ karotīti <span class="bld">vidhātā. ‘‘Iti iminā adhippāyenā’’</span>ti vadanto ‘‘itisaddo cettha luttaniddiṭṭho, so ca ākārattho’’ti dasseti. <span class="bld">Saraṇa</span>nti gamanaṃ. Hitādhippāyena bhajanaṃ, jānanaṃ vā, evañca katvā <span class="bld">vinayaṭṭhakathādīsu</span> ‘‘saraṇanti gacchāmī’’ti saheva itisaddena attho vuttoti. Ettha hi nāyaṃ gami-saddo <a name="V2.0147"></a> nī-saddādayo viya dvikammiko, tasmā yathā ‘‘ajaṃ gāmaṃ netī’’ti vuccati, evaṃ ‘‘bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vattuṃ na sakkā, ‘‘saraṇanti gacchāmī’’ti pana vattabbaṃ, tasmā ettha itisaddo luttaniddiṭṭhoti veditabbaṃ, evañca katvā ‘‘yo buddhaṃ saraṇaṃ gacchati, so buddhaṃ vā gaccheyya saraṇaṃ vā’’ti (khu. pā. aṭṭha. 1.gamatīyadīpanā) <span class="bld">khuddakanikāyaṭṭhakathāya</span> uddhaṭā codanā anavakāsā. Na hi gami-saddaṃ duhādinyādigaṇikaṃ karonti akkharacintakāti. Hotu tāva gami-saddassa ekakammabhāvo, tathāpi ‘‘gacchateva pubbaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disa’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.159; 3.87) viya ‘‘bhagavantaṃ, saraṇa’’nti padadvayassa samānādhikaraṇatā yuttāti? Na, tassa padadvayassa samānādhikaraṇabhāvānupapattito. Tassa hi samānādhikaraṇabhāve adhippete paṭihatacittopi bhagavantaṃ upasaṅkamanto buddhaṃ saraṇaṃ gato nāma siyā. Yañhi taṃ ‘‘buddho’’ti visesitaṃ saraṇaṃ, tamevesa gatoti, na cettha anupapattikena atthena attho, tasmā ‘‘bhagavanta’’nti gamanīyatthassa dīpanaṃ, ‘‘saraṇa’’nti pana gamanākārassāti vuttanayena <a name="M2.0171"></a> itilopavaseneva attho gahetabboti. <span class="bld">Dhammañca saṅghañcā</span>ti etthāpi eseva nayo. Honti cettha –</p>
  457. <p class="gatha1">‘‘Gamissa ekakammattā, itilopaṃ vijāniyā;</p>
  458. <p class="gathalast">Paṭighātappasaṅgattā, na ca tulyatthatā siyā.</p>
  459. <p class="gatha1">Tasmā gamanīyatthassa, pubbapadaṃva jotakaṃ;</p>
  460. <p class="gathalast">Gamanākārassa paraṃ, ityuttaṃ saraṇattaye’’ti.</p>
  461. <p class="bodytext">‘‘Iti iminā adhippāyena bhagavantaṃ gacchāmī’’ti pana vadanto aneneva adhippāyena bhajanaṃ, jānanaṃ vā saraṇagamanaṃ nāmāti niyameti. Tattha <span class="bld">‘‘gacchāmī’’</span>tiādīsu purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ atthavacanaṃ, <span class="bld">‘‘gacchāmī’’</span>ti etassa vā anaññasādhāraṇatādassanavasena pāṭiyekkameva atthavacanaṃ <span class="bld">‘‘bhajāmī’’</span>tiādipadattayaṃ. <span class="bld">Bhajana</span>ñhi saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṃ, <span class="bld">sevanaṃ</span> santikāvacarabhāvo, <span class="bld">payirupāsanaṃ</span> vattapaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti evaṃ sabbathāpi anaññasādhāraṇataṃyeva dasseti. Evaṃ ‘‘gacchāmī’’ti padassa gatiatthaṃ dassetvā buddhiatthampi dassetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ vā’’</span>tiādimāha, tattha <span class="bld">eva</span>nti ‘‘bhagavā me saraṇa’’ntiādinā adhippāyena. Kasmā pana ‘‘gacchāmī’’ti padassa ‘‘bujjhāmī’’ti ayamattho labbhatīti codanaṃ sodheti <span class="bld">‘‘yesañhī’’</span>tiādinā, anena ca niruttinayamantarena sabhāvatova gamudhātussa buddhiatthoti dīpeti. <span class="bld">Dhātūna</span>nti mūlasaddasaṅkhātānaṃ i, yā, kamu, gamuiccādīnaṃ.</p>
  462. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Adhigatamagge</span><a name="V2.0148"></a>, <span class="bld">sacchikatanirodhe’’</span>ti padadvayenāpi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento <span class="bld">‘‘yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne cā’’</span>ti āha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi ‘‘yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjatī’’ti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itaro niyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva <span class="bld">‘‘apāyesu apatamāne dhāretī’’</span>ti vuttā. Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttisambhavoti. Evaṃ anekehipi vinaya- (sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā) suttantaṭīkākārehī (dī. ni. ṭī. 1.250) vuttaṃ, tadetaṃ sammattaniyāmokkamanavasena nippariyāyato apāyavinimuttake sandhāya vuttaṃ, tadanupapattivasena pana pariyāyato apāyavinimuttakaṃ kalyāṇaputhujjanampi ‘‘yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne’’ti padena dassetīti daṭṭhabbaṃ. Tathā <a name="M2.0172"></a> hesa <span class="bld">dakkhiṇavibhaṅgasuttā</span>dīsu (ma. ni. 3.379) sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannabhāvena vuttoti, <span class="bld">chattavimāne</span> (vi. va. 886 ādayo) chattamāṇavako cettha nidassanaṃ. Adhigatamagge, sacchikatanirodhe ca yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne ca puggale apāyesu apatamāne katvā dhāretīti sapāṭhasesayojanā. Atītakālikena hi purimapadadvayena phalaṭṭhānameva gahaṇaṃ, vattamānakālikena ca pacchimena padena saha kalyāṇaputhujjanena maggaṭṭhānameva. <span class="bld">‘‘Apatamāne’’</span>ti pana padena dhāraṇākāradassanaṃ apatanakaraṇavaseneva dhāretīti, dhāraṇasarūpadassanaṃ vā. Dhāraṇaṃ nāma apatanakaraṇamevāti, apatanakaraṇañca apāyādinibbattakakilesaviddhaṃsanavasena vaṭṭato niyyānameva. ‘‘Apāyesū’’ti hi dukkhabahulaṭṭhānatāya padhānavasena vuttaṃ, vaṭṭadukkhesu pana sabbesupi apatamāne katvā dhāretīti attho veditabbo. Tathā hi <span class="bld">abhidhammaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘sotāpattimaggo cettha apāyabhavato vuṭṭhāti, sakadāgāmimaggo sugatikāmabhavekadesato, anāgāmimaggo kāmabhavato, arahattamaggo rūpārūpabhavato, sabbabhavehipi vuṭṭhāti evāti vadantī’’ti (dha. sa. aṭṭha. 350) evañca katvā ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānañca tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena dhammo nāmāti sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘so atthato ariyamaggo ceva nibbānañcā’’</span>ti vuttaṃ. Nibbānañhi ārammaṇaṃ labhitvā ariyamaggassa tadatthasiddhi, svāyamattho ca pāḷiyā eva siddhoti āha <span class="bld">‘‘vuttañceta’’</span>ntiādi. <span class="bld">Yāvatā</span>ti yattakā. <span class="bld">Tesa</span>nti tattakānaṃ dhammānaṃ. ‘‘Aggo akkhāyatī’’ti vattabbe o-kārassa a-kāraṃ, ma-kārāgamañca katvā <span class="bld">‘‘aggamakkhāyatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Akkhāyatī’’</span>ti cettha itisaddo ādiattho, pakārattho vā, tena ‘‘yāvatā bhikkhave dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’tiādi (itivu. 90; a. ni. 4.34) suttapadaṃ saṅgaṇhāti, <span class="bld">‘‘vitthāro’’</span>ti iminā vā tadavasesasaṅgaho.</p>
  463. <p class="bodytext">Yasmā <a name="V2.0149"></a> pana ariyaphalānaṃ ‘‘tāya saddhāya avūpasantāyā’’tiādi vacanato maggena samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya niyyānānuguṇatā, niyyānapariyosānatā ca, pariyattiyā pana niyyānadhammasamadhigamahetutāya <a name="M2.0173"></a> niyyānānuguṇatāti iminā pariyāyena vuttanayena dhammabhāvo labbhati, tasmā tadubhayampi saṅgaṇhanto <span class="bld">‘‘na kevalañcā’’</span>tiādimāha. Svāyamattho ca pāṭhāruḷho evāti dasseti <span class="bld">‘‘vuttañheta’’</span>ntiādinā. Tattha <span class="bld">chattamāṇavakavimāne</span>ti chatto kira nāma setabyāyaṃ brāhmaṇamāṇavako, so ukkaṭṭhāyaṃ pokkharasātibrāhmaṇassa santike sippaṃ uggahetvā ‘‘garudakkhiṇaṃ dassāmī’’ti ukkaṭṭhābhimukho gacchati, athassa bhagavā antarāmagge corantarāyaṃ, tāvatiṃsabhavane nibbattamānañca disvā gāthābandhavasena saraṇagamanavidhiṃ desesi, tassa tāvatiṃsabhavanupagassa tiṃsayojanikaṃ vimānaṃ chattamāṇavakavimānaṃ. Devalokepi hi tassa manussakāle samaññā yathā ‘‘maṇḍūko devaputto, (vi. va. 858 ādayo) kuvero devarājā’’ti, idha pana chattamāṇavakavimānaṃ vatthu kāraṇaṃ etassāti katvā uttarapadalopena ‘‘na tathā tapati nabhe sūriyo, cando ca na bhāsati na phusso, yathā’’tiādikā (vi. va. 889) desanā <span class="bld">‘‘chattamāṇavakavimāna’’</span>nti vuccati, tatrāyaṃ gāthā pariyāpannā, tasmā chattamāṇavakavimānavatthudesanāyanti attho veditabbo.</p>
  464. <p class="bodytext">Kāmarāgo bhavarāgoti evamādibhedo anādikālavibhāvito sabbopi rāgo virajjati pahīyati etenāti <span class="bld">rāgavirāgo,</span> maggo. Ejāsaṅkhātāya taṇhāya, antonijjhānalakkhaṇassa ca sokassa taduppattiyaṃ sabbaso parikkhīṇattā natthi ejā, soko ca etasminti <span class="bld">anejaṃ, asokañca,</span> phalaṃ. <span class="bld">Tadaṭṭhakathāyaṃ</span> (vi. va. aṭṭha. 887) pana ‘‘taṇhāvasiṭṭhānaṃ sokanimittānaṃ kilesānaṃ paṭippassambhanato asoka’’nti vuttaṃ. <span class="bld">Dhammamasaṅkhata</span>nti sampajja sambhūya paccayehi appaṭisaṅkhatattā asaṅkhataṃ attano sabhāvadhāraṇato paramatthadhammabhūtaṃ nibbānaṃ. <span class="bld">Tadaṭṭhakathāyaṃ</span> pana ‘‘dhammanti sabhāvadhammaṃ. Sabhāvato gahetabbadhammo hesa, yadidaṃ maggaphalanibbānāni, na pariyattidhammo viya paññattidhammavasenā’’ti (vi. va. aṭṭha. 887) vuttaṃ, evaṃ sati dhammasaddo tīsupi ṭhānesu yojetabbo. <span class="bld">Appaṭikūla</span>saddena ca tattha nibbānameva gahitaṃ ‘‘natthi ettha kiñcipi paṭikūla’’nti katvā, <span class="bld">appaṭikūla</span>nti ca avirodhadīpanato kiñci aviruddhaṃ, iṭṭhaṃ paṇītanti vā attho. Paguṇarūpena <a name="M2.0174"></a> pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā <span class="bld">paguṇaṃ.</span> Yathāha ‘‘vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme’’ti (ma. ni. 1.283; 2.339; mahāva. 9).</p>
  465. <p class="bodytext">Dhammakkhandhā kathitāti yojanā. Evaṃ idha catūhipi padehi pariyattidhammoyeva gahito, <span class="bld">tadaṭṭhakathāyaṃ</span> <a name="V2.0150"></a> pana ‘‘savanavelāyaṃ, upaparikkhaṇavelāyaṃ, paṭipajjanavelāyanti sabbadāpi iṭṭhamevāti <span class="bld">madhuraṃ,</span> sabbaññutaññāṇasannissayāya paṭibhānasampadāya pavattitattā suppavattibhāvato, nipuṇabhāvato ca <span class="bld">paguṇaṃ,</span> vibhajitabbassa atthassa khandhādivasena, kusalādivasena, uddesādivasena ca suṭṭhu vibhajanato <span class="bld">suvibhatta</span>nti tīhipi padehi pariyattidhammameva vadatī’’ti (vi. va. aṭṭha. 887) vuttaṃ. Āpāthakāle viya majjanakālepi, kathentassa viya suṇantassāpi sammukhībhāvato ubhatopaccakkhatādassanatthaṃ idheva ‘‘ima’’nti āsannapaccakkhavacanamāha. Puna <span class="bld">‘‘dhamma’’</span>nti idaṃ yathāvuttassa catubbidhassāpi dhammassa sādhāraṇavacanaṃ. Pariyattidhammopi hi saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhānamattāyapi yāthāvapaṭipattiyā apāyapatanato dhāreti, imassa ca atthassa idameva chattamāṇavakavimānaṃ sādhakanti daṭṭhabbaṃ. Sādhāraṇabhāvena yathāvuttaṃ dhammaṃ paccakkhaṃ katvā dassento puna <span class="bld">‘‘ima’’</span>nti āha. Yasmā cesā bha-kārattayena ca paṭimaṇḍitā dodhakagāthā, tasmā tatiyapāde madhurasadde ma-kāro adhikopi ariyacariyādipadehi viya anekakkharapadena yuttattā anupavajjoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  466. <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhisīlasaṅghātenā</span>ti ‘‘yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324, 356; a. ni. 6.11; pari. 274) evaṃ vuttāya diṭṭhiyā ceva ‘‘yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññupasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324, 356; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.92; pari. 274) evaṃ vuttānaṃ sīlānañca saṃhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. <span class="bld">Saṃhato</span>ti saṅghaṭito, sametoti vuttaṃ hoti. Ariyapuggalā <a name="M2.0175"></a> hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatā eva. <span class="bld">‘‘Vuttañheta’’</span>ntiādinā āhaccapāṭhena samattheti.</p>
  467. <p class="bodytext"><span class="bld">Yatthā</span>ti yasmiṃ saṅghe. <span class="bld">Dinna</span>nti pariccattaṃ annādideyyadhammaṃ, gāthābandhattā cettha anunāsikalopo. Dodhakagāthā hesā. <span class="bld">Mahapphalamāhū</span>ti ‘‘mahapphala’’nti buddhādayo āhu. <span class="bld">Catūsū</span>ti cettha ca-kāro adhikopi vuttanayena anupavajjo. Accantameva kilesāsucito visuddhattā <span class="bld">sucīsu.</span> ‘‘Sotāpanno sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno’’tiādinā (saṃ. ni. 5.488) vuttesu catūsu <span class="bld">purisayugesu.</span> Catusaccadhammassa, nibbānadhammassa ca paccakkhato dassanena, ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya vā <span class="bld">dhammadasā. Te puggalā</span> maggaṭṭhaphalaṭṭhe <a name="V2.0151"></a> yugale akatvā visuṃ visuṃ puggalagaṇanena <span class="bld">aṭṭha ca</span> honti. <span class="bld">Imaṃ saṅghaṃ saraṇatthaṃ</span> saraṇāya parāyaṇāya apāyadukkhavaṭṭadukkhaparitāṇāya <span class="bld">upehi</span> upagaccha bhaja seva, evaṃ vā jānāhi bujjhassūti saha yojanāya attho. Yattha yesu sucīsu catūsu purisayugesu dinnaṃ mahapphalamāhu, dhammadasā te puggalā aṭṭha ca, imaṃ saṅghaṃ saraṇatthamupehīti vā sambandho. Evampi hi paṭiniddeso yutto eva atthato abhinnattāti daṭṭhabbaṃ. Gāthāsukhatthañcettha purisapade īkāraṃ, puggalāpade ca rassaṃ katvā niddeso.</p>
  468. <p class="bodytext"><span class="bld">Ettāvatā</span>ti ‘‘esāha’’ntiādivacanakkamena. Tīṇi vatthūni ‘‘saraṇa’’nti gamanāni, tikkhattuṃ vā ‘‘saraṇa’’nti gamanānīti <span class="bld">saraṇagamanāni. Paṭivedesī</span>ti attano hadayagataṃ vācāya pavedesi.</p>
  469. <p class="subhead">Saraṇagamanakathāvaṇṇanā</p>
  470. <p class="bodytext">Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya, kattu ca vibhāvanā tattha kosallāya hoti yevāti saha kattunā taṃ vidhiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘idāni tesu saraṇagamanesu kosallatthaṃ…pe… veditabbo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Yo ca saraṇaṃ gacchatī’’</span>ti iminā hi kattāraṃ vibhāveti tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato, <span class="bld">‘‘saraṇagamana’’</span>nti iminā ca saraṇagamanameva, <span class="bld">‘‘saraṇa’’</span>ntiādīhi pana yathākkamaṃ visayādayo. Kasmā panettha vodānaṃ na gahitaṃ, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāya hotīti? Saccametaṃ, taṃ pana saṃkilesaggahaṇeneva atthato <a name="M2.0176"></a> vibhāvitaṃ hotīti na gahitaṃ. Yāni hi nesaṃ saṃkilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesaṃ sabbena sabbaṃ anuppannānaṃ anuppādanena, uppannānañca pahānena vodānaṃ hotīti. <span class="bld">Atthato</span>ti saraṇasaddatthato, ‘‘saraṇatthato’’tipi pāṭho, ayamevattho. Hiṃsatthassa sarasaddassa vasenetaṃ siddhanti dassento dhātvatthavasena <span class="bld">‘‘hiṃsatīti saraṇa’’</span>nti vatvā taṃ pana hiṃsanaṃ kesaṃ, kathaṃ, kassa vāti codanaṃ sodheti <span class="bld">‘‘saraṇagatāna’’</span>ntiādinā. <span class="bld">Kesa</span>nti hi saraṇagatānaṃ. <span class="bld">Katha</span>nti teneva saraṇagamanena. <span class="bld">Kassā</span>ti bhayādīnanti yathākkamaṃ sodhanā. Tattha <span class="bld">saraṇagatāna</span>nti ‘‘saraṇa’’nti gatānaṃ. <span class="bld">Saraṇagamanenā</span>ti ‘‘saraṇa’’nti gamanena kusaladhammena. <span class="bld">Bhaya</span>nti vaṭṭabhayaṃ. <span class="bld">Santāsa</span>nti cittutrāsaṃ teneva cetasikadukkhassa saṅgahitattā. <span class="bld">Dukkha</span>nti kāyikadukkhaggahaṇaṃ. <span class="bld">Duggatiparikilesa</span>nti duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ ‘‘duggatiyaṃ parikilissanaṃ saṃvibādhanaṃ, samupatāpanaṃ vā’’ti katvā, tayidaṃ sabbaṃ parato phalakathāyaṃ āvi bhavissati. Hiṃsanañcettha vināsanameva, na pana sattahiṃsanamivāti dasseti <span class="bld">‘‘hanati vināsetī’’</span>ti <a name="V2.0152"></a> iminā. <span class="bld">Eta</span>nti saraṇapadaṃ. <span class="bld">Adhivacana</span>nti nāmaṃ, pasiddhavacanaṃ vā, yathābhuccaṃ vā guṇaṃ adhikicca pavattavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ratanattayassevā’’</span>ti.</p>
  471. <p class="bodytext">Evaṃ hiṃsanatthavasena avisesato saraṇasaddatthaṃ dassetvā idāni tadatthavaseneva visesato dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Ratanattayassa paccekaṃ hiṃsanakāraṇadassanameva hi purimanayato imassa visesoti. Tattha <span class="bld">hite pavattanenā</span>ti ‘‘sampannasīlā bhikkhave viharathā’’tiādinā (ma. ni. 1.64, 69) atthe sattānaṃ niyojanena. <span class="bld">Ahitā ca nivattanenā</span>ti ‘‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko, pāpakaṃ abhisamparāya’’ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato ca sattānaṃ nivattanena. <span class="bld">Bhayaṃ hiṃsatī</span>ti hitāhitesu appavattipavattihetukaṃ byasanaṃ appavattikaraṇena vināseti. Bhavakantārā uttāraṇena maggasaṅkhāto dhammo, phalanibbānasaṅkhāto pana assāsadānena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti yojanā. <span class="bld">Kārāna</span>nti dānavasena, pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ. Anupasaggopi hi saddo saupasaggo viya atthavisesavācako ‘‘appakampi kataṃ kāraṃ, puññaṃ hoti mahapphala’’ntiādīsu viya. Anuttaradakkhiṇeyyabhāvato <a name="M2.0177"></a> vipulaphalapaṭilābhakaraṇena sattānaṃ bhayaṃ hiṃ satīti yojetabbaṃ. <span class="bld">Imināpi pariyāyenā</span>ti ratanattayassa paccekaṃ hiṃsakabhāvakāraṇadassanavasena vibhajitvā vuttena imināpi kāraṇena. Yasmā panidaṃ saraṇapadaṃ nāthapadaṃ viya suddhanāmapadattā dhātvatthaṃ antonītaṃ katvā saṅketatthampi vadati, tasmā heṭṭhā saraṇaṃ parāyaṇanti attho vuttoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  472. <p class="bodytext">Evaṃ saraṇatthaṃ dassetvā idāni saraṇagamanatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘tappasādā’’</span>tiādimāha. Tattha ‘‘sammāsambuddho bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti evamādinā tasmiṃ ratanattaye pasādo <span class="bld">tappasādo,</span> tadeva ratanattayaṃ garu etassāti <span class="bld">taggaru,</span> tassa bhāvo <span class="bld">taggarutā,</span> tappasādo ca taggarutā ca <span class="bld">tappasādataggarutā,</span> tāhi. <span class="bld">Vihatakileso</span> vidhutavicikicchāsammohāsaddhiyādipāpadhammattā, tadeva ratanattayaṃ parāyaṇaṃ parāgati tāṇaṃ leṇaṃ etassāti <span class="bld">tapparāyaṇo,</span> tassa bhāvo <span class="bld">tapparāyaṇatā,</span> sāyeva ākāro <span class="bld">tapparāyaṇatākāro,</span> tena pavatto <span class="bld">tapparāyaṇatākārappavatto.</span> Ettha ca <span class="bld">pasāda</span>ggahaṇena lokiyaṃ saraṇagamanamāha. Tañhi saddhāpadhānaṃ, na ñāṇapadhānaṃ, <span class="bld">garutā</span>gahaṇena pana lokuttaraṃ. Ariyā hi ratanattayaṃ guṇābhiññatāya pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā passanti, tasmā tappasādena tadaṅgappahānavasena vihatakileso, taggarutāya ca agāravakaraṇahetūnaṃ samucchedavasenāti yojetabbaṃ. Tapparāyaṇatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi vakkhamānaṃ saraṇagamanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ. Avisesena vā <a name="V2.0153"></a> pasādagarutā jotitāti pasādaggahaṇena anaveccappasādassa lokiyassa, aveccappasādassa ca lokuttarassa gahaṇaṃ, tathā <span class="bld">garutā</span>gahaṇena lokiyassa garukaraṇassa, lokuttarassa cāti ubhayenapi padena ubhayampi lokiyalokuttarasaraṇagamanaṃ yojetabbaṃ. Uppajjati cittametenāti <span class="bld">uppādo,</span> sampayuttadhammasamūho, cittañca taṃ uppādo cāti <span class="bld">cittuppādo.</span> Samāhāradvandepi hi katthaci pulliṅgamicchanti saddavidū, tadākārappavattaṃ saddhāpaññādisampayuttadhammasahitaṃ cittaṃ <span class="bld">saraṇagamanaṃ</span> nāma ‘‘saraṇanti gacchati etenāti katvā’’ti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Taṃsamaṅgī’’</span>tiādi kattuvibhāvanā. Tena yathāvuttacittuppādena samaṅgīti <span class="bld">taṃsamaṅgī.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘vuttappakārena</span> <span class="bld">cittuppādenā’’</span>ti<a name="M2.0178"></a>. <span class="bld">Upetī</span>ti bhajati sevati payirupāsati, jānāti vā, bujjhatīti attho.</p>
  473. <p class="bodytext">Lokuttaraṃ saraṇagamanaṃ kesanti āha <span class="bld">‘‘diṭṭhasaccāna’’</span>nti, aṭṭhannaṃ ariyapuggalānanti attho. Kadā taṃ ijjhatīti āha <span class="bld">‘‘maggakkhaṇe’’</span>ti, ‘‘ijjhatī’’ti padena cetassa sambandho. Maggakkhaṇe ijjhamāneneva hi catusaccādhigamena phalaṭṭhānampi saraṇagamakatā sijjhati lokuttarasaraṇagamanassa bhedābhāvato, tesañca ekasantānattā. Kathaṃ taṃ ijjhatīti āha <span class="bld">‘‘saraṇagamanupakkilesasamucchedenā’’</span>tiādi, upapakkilesasamucchedato, ārammaṇato, kiccato ca sakalepi ratanattaye ijjhatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Saraṇagamanupakkilesasamucchedenā</span>ti cettha pahānābhisamayaṃ sandhāya vuttaṃ, <span class="bld">ārammaṇato</span>ti sacchikiriyābhisamayaṃ. Nibbānārammaṇaṃ hutvā ārammaṇato ijjhatīti hi yojetabbaṃ, tvā-saddo ca hetutthavācako yathā ‘‘sakko hutvā nibbattī’’ti (dha. pa. aṭṭha. 1.2.29). Apica ‘‘ārammaṇato’’ti vuttamevatthaṃ sarūpato niyameti <span class="bld">‘‘nibbānārammaṇaṃ hutvā’’</span>ti iminā. <span class="bld">‘‘Kiccato’’</span>ti tadavasesaṃ bhāvanābhisamayaṃ pariññābhisamayañca sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Ārammaṇato nibbānārammaṇaṃ hutvā’’</span>ti etena vā maggakkhaṇānurūpaṃ ekārammaṇataṃ dassetvā <span class="bld">‘‘kiccato’’</span>ti iminā pahānato avasesaṃ kiccattayaṃ dassitanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Maggakkhaṇe, nibbānārammaṇaṃ hutvā’’ti ca vuttattā atthato maggañāṇasaṅkhāto catusaccādhigamo eva lokuttarasaraṇagamananti viññāyati. Tattha hi catusaccādhigamane saraṇagamanupakkilesassa pahānābhisamayavasena samucchindanaṃ bhavati, nibbānadhammo pana sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo ca bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanatthaṃ sādheti, buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena paṭivijjhiyamānā saraṇagamanatthaṃ sādhenti, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tenāha <span class="bld">‘‘sakalepi ratanattaye ijjhatī’’</span>ti.</p>
  474. <p class="bodytext">Phalapariyattīnampettha vuttanayena maggānuguṇappavattiyā gahaṇaṃ, apariññeyyabhūtānañca buddhasaṅghaguṇānaṃ <a name="V2.0154"></a> tagguṇasāmaññatāyāti daṭṭhabbaṃ. Evañhi sakalabhāvavisiṭṭhavacanaṃ upapannaṃ hotīti. Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohapaṭivedhena paṭividdhattāti gahetabbaṃ. Padīpassa <a name="M2.0179"></a> viya hi ekakkhaṇeyeva maggassa catukiccasādhananti. Ye pana vadanti ‘‘saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā na pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva taṃ hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā’’ti, tesaṃ pana vacane lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ, tañca ayuttameva duvidhassāpi tassa icchitabbattā. Tadaṅgappahānena <span class="bld">saraṇagamanupakkilesavikkhambhanaṃ. Ārammaṇato buddhādiguṇārammaṇaṃ hutvā</span>ti etthāpi vuttanayena attho, saraṇagamanupakkilesavikkhambhanato, ārammaṇato ca sakalepi ratanattaye ijjhatīti vuttaṃ hoti.</p>
  475. <p class="bodytext"><span class="bld">Ta</span>nti lokiyasaraṇagamanaṃ. ‘‘Sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā <span class="bld">saddhāpaṭilābho. Saddhāmūlikā</span>ti yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā. Sahajātavasena pubbaṅgamatāyeva hi tammūlikatā saddhāvirahitassa buddhādīsu sammādassanassa asambhavato. <span class="bld">Sammādiṭṭhi</span> nāma buddhasubuddhataṃ, dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipannatañca lokiyāvabodhavasena sammā ñāyena dassanato. <span class="bld">‘‘Saddhāpaṭilābho’’</span>ti iminā sammādiṭṭhivirahitāpi saddhā lokiyasaraṇagamananti dasseti, <span class="bld">‘‘saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhī’’</span>ti pana etena saddhūpanissayā yathāvuttā paññāti. Lokiyampi hi saraṇagamanaṃ duvidhaṃ ñāṇasampayuttaṃ, ñāṇavippayuttañca. Tattha paṭhamena padena mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttaṃ saraṇagamanaṃ gahitaṃ, dutiyena pana ñāṇasampayuttaṃ. Tadubhayameva puññakiriyavatthu visesabhāvena dassetuṃ <span class="bld">‘‘dasasu puññakiriyavatthūsu diṭṭhijukammanti vuccatī’’</span>ti āha. Diṭṭhi eva attano paccayehi ujuṃ karīyatīti hi atthena sammādiṭṭhiyā diṭṭhijukammabhāvo, diṭṭhi ujuṃ karīyati etenāti atthena pana saddhāyapi. Saddhāsammādiṭṭhiggahaṇena cettha tappadhānassāpi cittuppādassa gahaṇaṃ, diṭṭhijukammapadena ca yathāvuttena karaṇasādhanena, evañca katvā ‘‘tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo’’ti heṭṭhā vuttavacanaṃ samatthitaṃ hoti, saddhāsammādiṭṭhīnaṃ pana visuṃ gahaṇaṃ taṃsampayuttacittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  476. <p class="bodytext"><span class="bld">Tayida</span>nti lokiyaṃ saraṇagamanameva paccāmasati lokuttarassa tathā bhedābhāvato. Tassa hi maggakkhaṇeyeva vuttanayena ijjhanato tathāvidhassa samādānassa avijjamānattā esa bhedo na <a name="M2.0180"></a> sambhavatīti. Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti <span class="bld">attasanniyyātanaṃ,</span> yathāvuttaṃ saraṇagamanasaṅkhātaṃ diṭṭhijukammaṃ. Taṃ ratanattayaṃ parāyaṇaṃ paṭisaraṇametassāti <span class="bld">tapparāyaṇo</span><a name="V2.0155"></a>, puggalo, cittuppādo vā, tassa bhāvo <span class="bld">tapparāyaṇatā,</span> tadeva diṭṭhijukammaṃ. ‘‘Saraṇa’’nti adhippāyena sissabhāvaṃ antevāsikabhāvasaṅkhātaṃ vattapaṭivattādikaraṇaṃ upagacchati etenāti <span class="bld">sissabhāvūpagamanaṃ.</span> Saraṇagamanādhippāyeneva paṇipatati etenāti <span class="bld">paṇipāto,</span> paṇipatanañcettha abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammameva, sabbattha ca atthato yathāvuttadiṭṭhijukammameva veditabbaṃ.</p>
  477. <p class="bodytext">Saṃsāradukkhanittharaṇatthaṃ attano attabhāvassa pariccajanaṃ <span class="bld">attapariccajanaṃ. Tapparāyaṇatā</span>dīsupi eseva nayo. Hitopadesakathāpariyāyena dhammassāpi ācariyabhāvo samudācarīyati ‘‘phalo ambo aphalo ca, te satthāro ubho mamā’’tiādīsu viyāti āha <span class="bld">‘‘dhammassa antevāsiko’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Abhivādanā’’</span>tiādi paṇipātassa atthadassanaṃ. <span class="bld">Buddhādīnaṃyevā</span>ti avadhāraṇassa attasanniyyātanādīsupi sīhagatikavasena adhikāro veditabbo. Evañhi tadaññanivattanaṃ kataṃ hotīti. <span class="bld">‘‘Imesañhī’’</span>tiādi catudhā pavattanassa samatthanaṃ, kāraṇadassanaṃ vā.</p>
  478. <p class="bodytext">Evaṃ attasanniyyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi āraddhaṃ, etena attasanniyyātanatapparāyaṇatādīnaṃ catunnaṃ pariyāyantarehipi attasanniyyātanatapparāyaṇatādi katameva hoti atthassa abhinnattā yathā taṃ ‘‘sikkhāpaccakkhānaabhūtārocanānī’’ti dasseti. <span class="bld">Jīvitapariyantika</span>nti bhāvanapuṃsakavacanaṃ, yāvajīvaṃ gacchāmīti attho. <span class="bld">Mahākassapo</span> kira sayameva pabbajitavesaṃ gahetvā <span class="bld">mahātittha</span>brāhmaṇagāmato nikkhamitvā gacchanto tigāvutamaggaṃ paccuggamanaṃ katvā antarā ca rājagahaṃ, antarā ca nāḷandaṃ bahuputtakanigrodharukkhamūle ekakameva nisinnaṃ bhagavantaṃ passitvā ‘‘ayaṃ bhagavā arahaṃ sammāsambuddho’’ti ajānantoyeva ‘‘satthārañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva <a name="M2.0181"></a> passeyya’’ntiādinā (saṃ. ni. 2.154) saraṇagamanamakāsi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘mahākassapassa saraṇagamanaṃ viyā’’</span>ti. Vitthāro <span class="bld">kassapasaṃyuttaṭṭhakathāyaṃ</span> (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.154) gahetabbo. Tattha <span class="bld">satthārañcavatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyya</span>nti sace ahaṃ satthāraṃ passeyyaṃ, imaṃ bhagavantaṃyeva passeyyaṃ. Na hi me ito aññena satthārā bhavituṃ sakkā. <span class="bld">Sugatañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyya</span>nti sace ahaṃ sammāpaṭipattiyā suṭṭhu gatattā sugataṃ nāma passeyyaṃ, imaṃ bhagavantaṃyeva passeyyaṃ. Na hi me ito aññena sugatena bhavituṃ sakkā. <span class="bld">Sammāsambuddhañca vatāhaṃ passeyyaṃ, bhagavantameva passeyya</span>nti sace ahaṃ sammā sāmañca saccāni buddhattā sammāsambuddhaṃ nāma passeyyaṃ, imaṃ bhagavantaṃyeva passeyyaṃ, na hi me <a name="V2.0156"></a> ito aññena sammāsambuddhena bhavituṃ sakkāti ayamettha aṭṭhakathā. Sabbattha <span class="bld">ca</span>-saddo, <span class="bld">vata</span>-saddo ca padapūraṇamattaṃ, ce-saddena vā bhavitabbaṃ ‘‘sace’’ti <span class="bld">aṭṭhakathāyaṃ</span> (saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.154) vuttattā. <span class="bld">Vata</span>-saddo ca passitukāmatāya ekaṃsatthaṃ dīpetītipi yujjati.</p>
  479. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘So aha’’</span>ntiādi <span class="bld">suttanipāte āḷavakasutte.</span> Tattha kiñcāpi maggeneva tassa saraṇagamanamāgataṃ, sotāpannabhāvadassanatthaṃ, pana pasādānurūpadassanatthañca evaṃ vācaṃ bhindatīti <span class="bld">tadaṭṭhakathāyaṃ</span> (su. ni. aṭṭha. 1.181) vuttaṃ. <span class="bld">Gāmā gāma</span>nti aññasmā devagāmā aññaṃ devagāmaṃ, devatānaṃ vā khuddakaṃ, mahantañca gāmantipi attho. <span class="bld">Purā pura</span>nti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Dhammassa ca sudhammata</span>nti buddhassa subuddhataṃ, dhammassa sudhammataṃ, saṅghassa suppaṭipannatañca abhitthavitvāti saha samuccayena, pāṭhasesena ca attho, sambuddhaṃ namassamāno dhammaghosako hutvā vicarissāmīti vuttaṃ hoti.</p>
  480. <p class="bodytext"><span class="bld">Āḷavakādīna</span>nti <span class="bld">ādi</span>-saddena sātāgirahemavatādīnampi saṅgaho. Nanu ca ete āḷavakādayo adhigatamaggattā maggeneva āgatasaraṇagamanā, kasmā tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti? Maggenāgatasaraṇagamanehipi tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā. ‘‘So ahaṃ vicarissāmi…pe… sudhammataṃ, (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194) te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ…pe… sudhammata’’nti (su. ni. 182) ca hi etehi tapparāyaṇatākāro pavedito. Tasmā saraṇagamanavisesamanapekkhitvā pavedanākāramattaṃ upadisantena evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Athā</span>ti ‘‘kathaṃ kho brāhmaṇo hotī’’tiādinā puṭṭhassa aṭṭhavidhapañhassa ‘‘pubbenivāsaṃ yo vedī’’tiādinā byākaraṇapariyosānakāle. Idañhi <span class="bld">majjhimapaṇṇāsake brahmāyusutte</span> (ma. ni. 2.394) <span class="bld">paricumbatī</span>ti pariphusati<a name="M2.0182"></a>. <span class="bld">Parisambāhatī</span>ti parimajjati. <span class="bld">Evampi paṇipāto daṭṭhabbo</span>ti evampi paramanipaccakārena paṇipāto daṭṭhabbo.</p>
  481. <p class="bodytext"><span class="bld">So panesā</span>ti paṇipāto. <span class="bld">Ñāti…pe… vasenā</span>ti ettha ñātivasena, bhayavasena, ācariyavasena, dakkhiṇeyyavasenāti paccekaṃ yojetabbaṃ dvandaparato suyyamānattā. Tattha <span class="bld">ñātivasenā</span>ti ñātibhāvavasena. Bhāvappadhānaniddeso hi ayaṃ, bhāvalopaniddeso vā tabbhāvasseva adhippetattā. Evaṃ sesesupi paṇipātapadena cetesaṃ sambandho tabbasena paṇipātassa catubbidhattā. Tenāha <span class="bld">‘‘dakkhiṇeyyapaṇipātenā’’</span>ti, dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipātenevāti attho. <span class="bld">Itarehī</span>ti ñātibhāvādihetukehi paṇipātehi. <span class="bld">‘‘Seṭṭhavasenevā’’</span>tiādi tassevatthassa samatthanaṃ<a name="V2.0157"></a>. Idāni ‘‘na itarehī’’tiādinā vuttameva atthattayaṃ yathākkamaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Sākiyo vā’’</span>ti pitupakkhato ñātikuladassanaṃ, <span class="bld">‘‘koliyo vā’’</span>ti pana mātupakkhato. <span class="bld">Vandatī</span>ti paṇipātassa upalakkhaṇavacanaṃ. <span class="bld">Rājapūjito</span>ti rājūhi, rājūnaṃ vā pūjito yathā ‘‘gāmapūjito’’ti. Pūjāvacanapayoge hi kattari sāmivacanamicchanti saddavidū. <span class="bld">Bhagavato</span>ti bodhisattabhūtassa, buddhabhūtassa vā bhagavato. <span class="bld">Uggahita</span>nti sikkhitasippaṃ.</p>
  482. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Catudhā’’</span>tiādi <span class="bld">siṅgālovādasutte</span> (dī. ni. 3.265) <span class="bld">gharamāvasa</span>nti ghare vasanto, kammappavacanīyayogato cettha bhummatthe upayogavacanaṃ. <span class="bld">Kammaṃ payojaye</span>ti kasivāṇijjādikammaṃ payojeyya. Kulānañhi na sabbakālaṃ ekasadisaṃ vattati, kadāci rājādivasena āpadāpi uppajjati, tasmā ‘‘āpadāsu uppannāsu bhavissatī’’ti evaṃ manasi katvā nidhāpeyyāti āha <span class="bld">‘‘āpadāsu bhavissatī’’</span>ti. Imesu pana catūsu koṭṭhāsesu ‘‘ekena bhoge bhuñjeyyā’’ti vuttakoṭṭhāsatoyeva gahetvā bhikkhūnampi kapaṇaddhikādīnampi dānaṃ dātabbaṃ, pesakāranhāpitakādīnampi vetanaṃ dātabbanti ayaṃ bhogapariggahaṇānusāsanī, evarūpaṃ anusāsaniṃ uggahetvāti attho. Idañhi diṭṭhadhammikaṃyeva sandhāya vadati, samparāyikaṃ, pana niyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsisantopi dakkhiṇeyyapaṇipātameva karoti nāmāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Yo panā’’</span>tiādi ‘‘seṭṭhavaseneva…pe… gaṇhātī’’ti vuttassatthassa vitthāravacanaṃ.</p>
  483. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādi <a name="M2.0183"></a> pana ‘‘seṭṭhavasena ca bhijjatī’’ti vuttassa byatirekadassanaṃ. Atthavasā liṅgavibhattivipariṇāmoti katvā gahitasaraṇāya upāsikāya vātipi yojetabbaṃ. Evamīdisesu. <span class="bld">Pabbajitampī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddo sambhāvanatthoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pageva apabbajita’’</span>nti. <span class="bld">Saraṇagamanaṃ na bhijjati</span> seṭṭhavasena avanditattā. <span class="bld">Tathā</span>ti anukaḍḍhanatthe nipāto ‘‘saraṇagamanaṃ na bhijjatī’’ti. <span class="bld">Raṭṭhapūjitattā</span>ti raṭṭhe, raṭṭhavāsīnaṃ vā pūjitattā. Tayidaṃ bhayavasena vanditabbabhāvasseva samatthanaṃ, na tu abhedassa kāraṇadassanaṃ, tassa pana kāraṇaṃ seṭṭhavasena avanditattāti veditabbaṃ. Vuttañhi ‘‘seṭṭhavasena ca bhijjatī’’ti. <span class="bld">Seṭṭhavasenā</span>ti loke aggadakkhiṇeyyatāya seṭṭhabhāvavasenāti attho. Tenāha ‘‘ayaṃ loke aggadakkhiṇeyyoti vandatī’’ti. <span class="bld">Titthiyampi vandato na bhijjati,</span> pageva itaraṃ. <span class="bld">Saraṇagamanappabhedo</span>ti saraṇagamanavibhāgo, tabbibhāgasambandhato cettha sakkā abhedopi sukhena dassetunti abhedadassanaṃ kataṃ.</p>
  484. <p class="bodytext">Ariyamaggo <a name="V2.0158"></a> eva lokuttarasaraṇagamananti cattāri sāmaññaphalāni vipākaphalabhāvena vuttāni. <span class="bld">Sabbadukkhakkhayo</span>ti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho nibbānaṃ. Ettha ca kammasadisaṃ <span class="bld">vipākaphalaṃ,</span> tabbiparītaṃ <span class="bld">ānisaṃsaphala</span>nti daṭṭhabbaṃ. Yathā hi sālibījādīnaṃ phalāni taṃsadisāni vipakkāni nāma honti, vipākaniruttiñca labhanti, na mūlaṅkurapattakkhandhanāḷāni, evaṃ kusalākusalānaṃ phalāni arūpadhammabhāvena, sārammaṇabhāvena ca sadisāni vipakkāni nāma honti, vipākaniruttiñca labhanti, na tadaññāni kammanibbattānipi kammaasadisāni, tāni pana ānisaṃsāni nāma honti, ānisaṃsaniruttimattañca labhantīti. <span class="bld">‘‘Vuttañheta’’</span>ntiādinā <span class="bld">dhammapade aggidattabrāhmaṇavatthupāḷi</span>māharitvā dasseti.</p>
  485. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo cā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo byatireke, yo panāti attho. Tatrāyamadhippāyo – byatirekatthadīpane yadi ‘‘bahuṃ ve saraṇaṃ yanti, pabbatāni vanāni cā’’tiādinā (dha. pa. 188) vuttaṃ khemaṃ saraṇaṃ na hoti, na uttamaṃ saraṇaṃ, etañca saraṇamāgamma sabbadukkhā na pamuccati, evaṃ sati kiṃ nāma vatthu khemaṃ saraṇaṃ hoti, uttamaṃ saraṇaṃ, kiṃ nāma vatthuṃ saraṇamāgamma sabbadukkhā pamuccatīti ce?</p>
  486. <p class="gatha1">Yo <a name="M2.0184"></a> ca buddhañca dhammañca, saṅghañca saraṇaṃ gato…pe…</p>
  487. <p class="gatha2">Etaṃ kho saraṇaṃ khemaṃ, etaṃ saraṇamuttamaṃ;</p>
  488. <p class="gathalast">Etaṃ saraṇamāgamma, sabbadukkhā pamuccatīti. (dha. pa. 190-92);</p>
  489. <p class="unindented">Evamīdisesu. Lokiyassa saraṇagamanassa aññatitthiyāvandanādinā kuppanato, calanato ca akuppaṃ acalaṃ lokuttarameva saraṇagamanaṃ pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passatī’’</span>ti vuttaṃ. Vācāsiliṭṭhatthañcettha sammāsaddassa rassattaṃ. <span class="bld">‘‘Dukkha’’</span>ntiādi ‘‘cattāri ariyasaccānī’’ti vuttassa sarūpadassanaṃ. <span class="bld">Dukkhassa ca atikkama</span>nti dukkhanirodhaṃ. <span class="bld">Dukkhūpasamagāmina</span>nti dukkhanirodhagāmiṃ. <span class="bld">‘‘Eta’’</span>nti ‘‘cattāri…pe… passatī’’ti (dha. pa. 190) evaṃ vuttaṃ lokuttarasaraṇagamanasaṅkhātaṃ ariyasaccadassanaṃ. <span class="bld">Kho</span>-saddo avadhāraṇattho padattayepi yojetabbo.</p>
  490. <p class="bodytext"><span class="bld">Niccato anupagamanādivasenā</span>ti ‘‘nicca’’nti aggahaṇādivasena, itinā niddisitabbehi to-saddamicchanti saddavidū. <span class="bld">‘‘Vuttañheta’’</span>ntiādinā <span class="bld">ñāṇavibhaṅgādīsu</span> (ma. ni. 3.126; a. ni. 1.268) āgataṃ <a name="V2.0159"></a> pāḷiṃ sādhakabhāvena āharati. <span class="bld">Aṭṭhāna</span>nti janakahetupaṭikkhepo. <span class="bld">Anavakāso</span>ti paccayahetupaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. <span class="bld">Ya</span>nti yena kāraṇena. <span class="bld">Diṭṭhisampanno</span>ti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno. <span class="bld">Kañci saṅkhāra</span>nti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu ekampi saṅkhāraṃ. <span class="bld">Niccato upagaccheyyā</span>ti ‘‘nicco’’ti gaṇheyya. <span class="bld">Sukhato upagaccheyyā</span>ti ‘‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti (dī. ni. 1.76) evaṃ attadiṭṭhivasena ‘‘sukho’’ti gaṇheyya, diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhavūpasamatthaṃ mattahatthiparittāsito cokkhabrāhmaṇo viya ukkārabhūmiṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāre kasiṇādipaṇṇattisaṅgahaṇatthaṃ ‘‘saṅkhāra’’nti avatvā <span class="bld">‘‘dhamma’’</span>nti vuttaṃ. Yathāha <span class="bld">parivāre –</span></p>
  491. <p class="gatha1">‘‘Aniccā sabbe saṅkhārā, dukkhānattā ca saṅkhatā;</p>
  492. <p class="gathalast">Nibbānañceva paññatti, anattā iti nicchayā’’ti. (pari. 257);</p>
  493. <p class="bodytext">Imesu pana tīsupi vāresu ariyasāvakassa catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo, tebhūmakavaseneva vā. Yaṃ yañhi puthujjano ‘‘niccaṃ <a name="M2.0185"></a> sukhaṃ attā’’ti gāhaṃ gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.</p>
  494. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Mātara’’</span>ntiādīsu janikā <span class="bld">mātā,</span> janako <span class="bld">pitā,</span> manussabhūto khīṇāsavo <span class="bld">arahā</span>ti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako tehi aññampi pāṇaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānameva. Cakkavattirajjasakajīvitahetupi hi so taṃ jīvitā na voropeyya, tathāpi puthujjanabhāvassa mahāsāvajjatādassanatthaṃ ariyabhāvassa ca balavatāpakāsanatthaṃ evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Paduṭṭhacitto</span>ti vadhakacittena padūsanacitto, padūsitacitto vā. <span class="bld">Lohitaṃ uppādeyyā</span>ti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. <span class="bld">Saṅghaṃ bhindeyyā</span>ti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ saṅghaṃ pañcahi kāraṇehi bhindeyya, vuttañhetaṃ ‘‘pañcahupāli ākārehi saṅgho bhijjati kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā’’ti (pari. 458) <span class="bld">aññaṃ satthāra</span>nti ito aññaṃ titthakaraṃ ‘‘ayaṃ me satthā’’ti evaṃ gaṇheyya, netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. <span class="bld">Bhavasampadā</span>ti sugatibhavena sampadā, idaṃ vipākaphalaṃ. <span class="bld">Bhogasampadā</span>ti manussabhogadevabhogehi sampadā, idaṃ pana ānisaṃsaphalaṃ. <span class="bld">‘‘Vuttañheta’’</span>ntiādinā <span class="bld">devatāsaṃyuttādipāḷiṃ</span> (saṃ. ni. 1.37) sādhakabhāvena dasseti.</p>
  495. <p class="bodytext"><span class="bld">Gatā</span> <a name="V2.0160"></a> <span class="bld">se</span>ti ettha <span class="bld">se</span>-iti nipātamattaṃ. <span class="bld">Na te gamissanti apāyabhūmi</span>nti te buddhaṃ saraṇaṃ gatā tannimittaṃ apāyaṃ na gamissanti. <span class="bld">Mānusa</span>nti ca gāthābandhavasena visaññoganiddeso, manussesu jātanti attho. <span class="bld">Devakāya</span>nti devasaṅghaṃ, devapuraṃ vā ‘‘devānaṃ kāyo samūho etthā’’ti katvā.</p>
  496. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Aparampī’’</span>tiādinā saḷāyatanavagge <span class="bld">moggallānasaṃyutte</span> (saṃ. ni. 4.341) āgataṃ aññampi phalamāha, aparampi phalaṃ <span class="bld">mahāmoggallānattherena</span> vuttanti attho. <span class="bld">Aññe deve</span>ti asaraṇaṅgate deve. <span class="bld">Dasahi ṭhānehī</span>ti dasahi kāraṇehi. <span class="bld">‘‘Dibbenā’’</span>tiādi tassarūpadassanaṃ. <span class="bld">Adhigaṇhantī</span>ti abhibhavanti atikkamitvā tiṭṭhanti. <span class="bld">‘‘Esa nayo’’</span>ti iminā ‘‘sādhu kho devānaminda dhammasaraṇagamanaṃ hotī’’ti (saṃ. ni. 4.341) suttapadaṃ atidisati. <span class="bld">Velāmasuttaṃ</span> <a name="M2.0186"></a> nāma <span class="bld">aṅguttaranikāye</span> navanipāte jātigottarūpabhogasaddhāpaññādīhi mariyādavelātikkantehi uḷārehi guṇehi samannāgatattā <span class="bld">velāma</span>nāmakassa bodhisattabhūtassa caturāsītisahassarājūnaṃ ācariyabrāhmaṇassa dānakathāpaṭisaññuttaṃ suttaṃ (a. ni. 9.20) tattha hi karīsassa catutthabhāgappamāṇānaṃ caturāsītisahassasaṅkhyānaṃ suvaṇṇapātirūpiyapātikaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇa hiraññapūrānaṃ, sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitānaṃ, caturāsītiyā hatthisahassānaṃ caturāsītiyā assasahassānaṃ, caturāsītiyā rathasahassānaṃ, caturāsītiyā dhenusahassānaṃ, caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṃ, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ, aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni sattasaṃvaccharāni nirantaraṃ pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato sataṃsotāpannānaṃ dinnadānato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇagamanaṃ mahapphalataranti ayamattho pakāsito. Vuttañhetaṃ –</p>
  497. <p class="indent">‘‘Yaṃ gahapati velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalataraṃ, yo ca sataṃ diṭṭhisampannānaṃ bhojeyya, yo cekaṃ sakadāgāmiṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalatara’’ntiādi (a. ni. 9.20).</p>
  498. <p class="unindented">Iminā ca ukkaṭṭhaparicchedato lokuttarasseva saraṇagamanassa phalaṃ dassitanti veditabbaṃ. Tathā hi <a name="V2.0161"></a> <span class="bld">velāmasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘saraṇaṃ gaccheyyāti ettha maggenāgataṃ anivattanasaraṇaṃ adhippetaṃ, apare panāhu ‘attānaṃ niyyātetvā dinnattā saraṇagamanaṃ tato mahapphalatara’nti vutta’’nti (a. ni. aṭṭha. 3.9.20) <span class="bld">kūṭadantasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> pana vakkhati ‘‘yasmā ca saraṇagamanaṃ nāma tiṇṇaṃ ratanānaṃ jīvitapariccāgamayaṃ puññakammaṃ saggasampattiṃ deti, tasmā mahapphalatarañca mahānisaṃsatarañcāti veditabba’’nti (dī. ni. aṭṭha. 1.350, 351) iminā pana <a name="M2.0187"></a> nayena lokiyassāpi saraṇagamanassa phalaṃ idha dassitamevāti gahetabbaṃ. <span class="bld">Ācariyadhammapālattherena</span>pi (dī. ni. ṭī. 1.250) hi ayamevattho icchitoti viññāyati idha ceva aññāsu ca <span class="bld">majjhimāgamaṭīkā</span>dīsu avisesatoyeva vuttattā, <span class="bld">ācariyasāriputtattherenā</span>pi ayamattho abhimato siyā <span class="bld">sāratthadīpaniyaṃ,</span> (sārattha. ṭī. verañjakaaṇḍavaṇṇanā.15) <span class="bld">aṅguttaraṭīkāya</span>ñca tadubhayasādhāraṇavacanato. Apare pana vadanti <span class="bld">‘‘kūṭadantasuttaṭṭhakathāyampi</span> (dī. ni. ṭī. 1.249) lokuttarasseva saraṇagamanassa phalaṃ vutta’’nti, tadayuttameva tathā avuttattā. ‘‘Yasmā…pe… detī’’ti hi tadubhayasādhāraṇakāraṇavasena tadubhayassāpi phalaṃ tattha vuttanti. <span class="bld">Velāmasuttādīna</span>nti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena (a. ni. 4.34; itivu. 90) <span class="bld">aggappasādasuttachattamāṇavakavimānā</span>dīnaṃ (vi. va. 886 ādayo) saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
  499. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññāṇaṃ</span> nāma vatthuttayassa guṇānamajānanaṃ tattha sammoho. <span class="bld">Saṃsayo</span> nāma ‘‘buddho nu kho, na nu kho’’tiādinā (dī. ni. aṭṭha. 2.216) vicikicchā. <span class="bld">Micchāñāṇaṃ</span> nāma vatthuttayassa guṇānaṃ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāho. <span class="bld">Ādi</span>saddena anādarāgāravādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Saṃkilissatī</span>ti saṃkiliṭṭhaṃ malīnaṃ bhavati. <span class="bld">Na mahājutika</span>ntiādipi saṃkilesapariyāyo eva. Tattha <span class="bld">na mahājutika</span>nti na mahujjalaṃ, aparisuddhaṃ apariyodātanti attho. <span class="bld">Na mahāvipphāra</span>nti na mahānubhāvaṃ, apaṇītaṃ anuḷāranti attho. <span class="bld">Sāvajjo</span>ti taṇhādiṭṭhādivasena sadoso. Tadeva phalavasena vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘aniṭṭhaphalo’’</span>ti vuttaṃ, sāvajjattā akantiphalo hotīti attho. Lokiyasaraṇagamanaṃ sikkhāsamādānaṃ viya agahitakālaparicchedaṃ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedo, so ca taṇhādiṭṭhādivirahitattā adosoti āha <span class="bld">‘‘anavajjo kālakiriyāya hotī’’</span>ti. <span class="bld">So</span>ti anavajjo saraṇagamanabhedo. Satipi anavajjatte iṭṭhaphalopi na hoti, pageva aniṭṭhaphalo avipākattā. Na hi taṃ akusalaṃ hoti, atha kho bhedanamattanti adhippāyo. <span class="bld">Bhavantarepī</span>ti aññasmimpi bhave.</p>
  500. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhara</span>saddassa dvikammikattā ‘‘upāsaka’’nti idampi kammameva, tañca kho ākāraṭṭhāneti atthamattaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘upāsako ayanti evaṃ</span> <span class="bld">dhāretū’’</span>ti <a name="M2.0188"></a> vuttaṃ. <span class="bld">Dhāretū</span>ti ca upadhāretūti attho. Upadhāraṇañcettha <a name="V2.0162"></a> jānanamevāti dasseti <span class="bld">‘‘jānātū’’</span>ti iminā. <span class="bld">Upāsakavidhikosallattha</span>nti upāsakabhāvavidhānakosallatthaṃ. <span class="bld">Ko upāsako</span>ti sarūpapucchā, kiṃ lakkhaṇo upāsako nāmāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kasmā</span>ti hetupucchā, kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘kasmā upāsakoti vuccatī’’</span>ti. Saddassa hi abhidheyye pavattinimittameva tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ. <span class="bld">Kimassa sīla</span>nti vatasamādānapucchā, kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena vatasamādānenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho. <span class="bld">Ko ājīvo</span>ti kammasamādānapucchā, ko assa sammāājīvo, kena kammasamādānena assa ājīvo sambhavatīti pucchati, so pana micchājīvassa parivajjanena hotīti micchājīvopi vibhajīyati. <span class="bld">Kā vipattī</span>ti tadubhayesaṃ vippaṭipattipucchā, kā assa upāsakassa sīlassa, ājīvassa ca vipattīti attho. Sāmaññaniddiṭṭhe hi sati anantarasseva vidhi vā paṭisedho vāti anantarassa gahaṇaṃ. <span class="bld">Kā sampattī</span>ti tadubhayesameva sammāpaṭipattipucchā, kā assa upāsakassa sīlassa, ājīvassa ca sampattīti vuttanayena attho. Sarūpavacanatthādisaṅkhātena pakārena kiratīti <span class="bld">pakiṇṇaṃ,</span> tadeva <span class="bld">pakiṇṇakaṃ,</span> anekākārena pavattaṃ atthavinicchayanti attho.</p>
  501. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo kocī</span>ti khattiyabrāhmaṇādīsu yo koci, iminā padena akāraṇamettha jātiādivisesoti dasseti, <span class="bld">‘‘saraṇagato’’</span>ti iminā pana saraṇagamanamevettha pamāṇanti. <span class="bld">‘‘Gahaṭṭho’’</span>ti ca iminā āgārikesveva upāsakasaddo niruḷho, na pabbajjūpagatesūti. Tamatthaṃ mahāvaggasaṃyutte <span class="bld">mahānāmasuttena</span> (saṃ. ni. 5.1033) sādhento <span class="bld">‘‘vuttañheta’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">yato</span>ti buddhādisaraṇagamanato. <span class="bld">Mahānāmā</span>ti attano cūḷapituno sukkodanassa puttaṃ mahānāmaṃ nāma sakyarājānaṃ bhagavā ālapati. <span class="bld">Ettāvatā</span>ti ettakena buddhādisaraṇagamanena upāsako nāma hoti, na jātiādīhi kāraṇehīti adhippāyo. Kāmañca tapussabhallikānaṃ viya dvevācikaupāsakabhāvopi atthi, so pana tadā vatthuttayābhāvato kadāciyeva hotīti sabbadā pavattaṃ tevācikaupāsakabhāvaṃ <a name="M2.0189"></a> dassetuṃ ‘‘saraṇagato’’ti vuttaṃ. Tepi hi pacchā tisaraṇagatā eva, na cettha sambhavati aññaṃ paṭikkhipitvā ekaṃ vā dve vā saraṇagato upāsako nāmāti imamatthampi ñāpetuṃ evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  502. <p class="bodytext"><span class="bld">Upāsanato</span>ti teneva saraṇagamanena, tattha ca sakkaccakāritāya gāravabahumānādiyogena payirupāsanato, iminā katvatthaṃ dasseti. Tenāha <span class="bld">‘‘so hī’’</span>tiādi.</p>
  503. <p class="bodytext"><span class="bld">Veramaṇiyo</span>ti <a name="V2.0163"></a> ettha veraṃ vuccati pāṇātipātādidussīlyaṃ, tassa maṇanato hananato vināsanato veramaṇiyo nāma, pañca viratiyo viratipadhānattā tassa sīlassa. Tathā hi udāhaṭe <span class="bld">mahānāmasutte</span> vuttaṃ <span class="bld">‘‘pāṇātipātā paṭivirato hotī’’</span>tiādi (saṃ. ni. 5.1033) <span class="bld">‘‘yathāhā’’</span>tiādinā sādhakaṃ, sarūpañca dasseti yathā taṃ uyyānapālassa ekeneva udakapatiṭṭhānapayogena ambasecanaṃ, garusinānañca. Yathāha <span class="bld">ambavimāne</span> (vi. va. 1151 ādayo) –</p>
  504. <p class="gatha1">‘‘Ambo ca sitto samaṇo ca nhāpito,</p>
  505. <p class="gatha2">Mayā ca puññaṃ pasutaṃ anappakaṃ;</p>
  506. <p class="gatha1">Iti so pītiyā kāyaṃ, sabbaṃ pharati attano’’ti.</p>
  507. <p class="gatha1">[‘‘Ambo ca siñcato āsi, samaṇo ca nahāpito;</p>
  508. <p class="gathalast">Bahuñca puññaṃ pasutaṃ, aho saphalaṃ jīvita’’nti. (idha ṭīkāyaṃ mūlapāṭho)]</p>
  509. <p class="unindented">Evamīdisesu. <span class="bld">Ettāvatā</span>ti ettakena pañcaveraviratimattena.</p>
  510. <p class="bodytext"><span class="bld">Micchāvaṇijjā</span>ti ayuttavaṇijjā, na sammāvaṇijjā, asāruppavaṇijjakammānīti attho. <span class="bld">Pahāyā</span>ti akaraṇeneva pajahitvā. <span class="bld">Dhammenā</span>ti dhammato anapetena, tena micchāvaṇijjakammena ājīvanato aññampi adhammikaṃ ājīvanaṃ paṭikkhipati. <span class="bld">Samenā</span>ti avisamena, tena kāyavisamādiduccaritaṃ vajjetvā kāyasamādinā sucaritena ājīvanaṃ dasseti. <span class="bld">‘‘Vuttañheta’’</span>ntiādinā <span class="bld">pañcaṅguttarapāḷi</span>māharitvā sādhakaṃ, sarūpañca dasseti. Vāṇijānaṃ ayanti <span class="bld">vaṇijjā,</span> yassa kassaci vikkayo, itthiliṅgapadametaṃ. <span class="bld">Satthavaṇijjā</span>ti āvudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā <a name="M2.0190"></a> yathākataṃ paṭilabhitvā vā tassa vikkayo. <span class="bld">Sattavaṇijjā</span>ti manussavikkayo. <span class="bld">Maṃsavaṇijjā</span>ti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ sampādetvā vikkayo. <span class="bld">Majjavaṇijjā</span>ti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo. <span class="bld">Visavaṇijjā</span>ti visaṃ yojetvā, saṅgahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya <span class="bld">akaraṇīyā</span>ti vuttā, sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānato, visavaṇijjā parūpaghātakāraṇato.</p>
  511. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassevā</span>ti yathāvuttassa pañcaveramaṇilakkhaṇassa sīlassa ceva pañcamicchāvaṇijjādippahānalakkhaṇassa ājīvassa ca paṭiniddeso. <span class="bld">Vipattī</span>ti bhedo, pakopo ca<a name="V2.0164"></a>. Evaṃ sīlaājīvavipattivasena upāsakassa vipattiṃ dassetvā assaddhiyādivasenapi dassento <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Yāyā</span>ti assaddhiyādivippaṭipattiyā. <span class="bld">Caṇḍālo</span>ti nīcadhammajātikaṭṭhena upāsakacaṇḍālo. <span class="bld">Mala</span>nti malīnaṭṭhena upāsakamalaṃ. <span class="bld">Patikiṭṭho</span>ti lāmakaṭṭhena upāsakanihīno. <span class="bld">Sāpissā</span>ti sāpi assaddhiyādivippaṭipatti assa upāsakassa vipattīti veditabbā. Kā panāyanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘te cā’’</span>tiādi. Upāsakacaṇḍālasuttaṃ, (a. ni. 5.175) upāsakaratanasuttañca pañcaṅguttare. Tattha buddhādīsu, kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo micchāvimokkho assaddhiyaṃ, tena samannāgato <span class="bld">assaddho</span>. Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena <span class="bld">dussīlo</span>. ‘‘Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī’’ti evaṃ bālajanaparikappitena kotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato <span class="bld">kotūhalamaṅgaliko. Maṅgalaṃ paccetī</span>ti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati <span class="bld">no kamma</span>nti kammassakataṃ no pattiyāyati. <span class="bld">Ito ca bahiddhā</span>ti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. <span class="bld">Ca</span>-saddo aṭṭhānapayutto, sabbattha ‘‘assaddho’’tiādīsu yojetabbo. <span class="bld">Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatī</span>ti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati. <span class="bld">Tatthā</span>ti bahiddhā bāhirakasamaye. <span class="bld">Pubbakāraṃ karotī</span>ti paṭhamataraṃ dānamānanādikaṃ kusalakiriyaṃ karoti, bāhirakasamaye paṭhamataraṃ kusalakiriyaṃ katvā pacchā sāsane karotīti vuttaṃ hotīti<a name="M2.0191"></a>. <span class="bld">Tatthā</span>ti vā tesaṃ bāhirakānaṃ titthiyānantipi vadanti. Ettha ca dakkhiṇeyyapariyesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā.</p>
  512. <p class="bodytext"><span class="bld">Assā</span>ti upāsakassa. <span class="bld">Sīlasampadā</span>ti yathāvuttena pañcaveramaṇilakkhaṇena sīlena sampadā. <span class="bld">Ājīvasampadā</span>ti pañcamicchāvaṇijjādippahānalakkhaṇena ājīvena sampadā. Evaṃ sīlasampadāājīvasampadāvasena upāsakassa sampattiṃ dassetvā saddhādivasenapi dassento <span class="bld">‘‘ye cassā’’</span>tiādimāha. Ye ca pañca dhammā, tepi assa sampattīti yojanā. <span class="bld">Dhammehī</span>ti guṇehi. Catunnaṃ parisānaṃ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ <span class="bld">upāsakaratanaṃ.</span> Guṇasobhākittisaddasugandhatādīhi upāsakova padumaṃ <span class="bld">upāsakapadumaṃ.</span> Tathā <span class="bld">upāsakapuṇḍarīkaṃ.</span> Sesaṃ vipattiyaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.</p>
  513. <p class="bodytext"><span class="bld">Nigaṇṭhīna</span>nti nigaṇṭhasamaṇīnaṃ. <span class="bld">Ādimhī</span>ti paṭhamatthe. <span class="bld">Ucchagga</span>nti ucchuaggaṃ ucchukoṭi. Tathā <span class="bld">veḷagga</span>nti etthāpi. <span class="bld">Koṭiya</span>nti pariyantakoṭiyaṃ, pariyantattheti attho. <span class="bld">Ambilagga</span>nti ambilakoṭṭhāsaṃ. Tathā <span class="bld">tittakagga</span>nti etthāpi. <span class="bld">Vihāraggenā</span>ti ovarakakoṭṭhāsena ‘‘imasmiṃ gabbhe vasantānaṃ idaṃ nāma phalaṃ pāpuṇātī’’tiādinā taṃtaṃvasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho<a name="V2.0165"></a>. <span class="bld">Pariveṇaggenā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Agge</span>ti ettha upayogavacanassa ekārādeso, vacanavipallāso vā, katvā-saddo ca sesoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ādiṃ katvā’’</span>ti. Bhāvatthe tā-saddoti dasseti <span class="bld">‘‘ajjabhāva’’</span>nti iminā, ajjabhāvo ca nāma tasmiṃ dhammassavanasamaye dharamānakatāpāpuṇakabhāvo. Tadā hi taṃ nissayavasena dharamānataṃ nimittaṃ katvā taṃdivasanissitaaruṇuggamanato paṭṭhāya yāva puna aruṇuggamanā etthantare ajjasaddo pavattati, tasmā tasmiṃ samaye dharamānakatāsaṅkhātaṃ ajjabhāvaṃ ādiṃ katvāti attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Ajjata</span>nti vā ajjaicceva attho tā-saddassa sakatthavuttito yathā ‘‘devatā’’ti, ayaṃ ācariyānaṃ mati. Evaṃ paṭhamakkharena dissamānapāṭhānurūpaṃ atthaṃ dassetvā idāni tatiyakkharena dissamānapāṭhānurūpaṃ atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ajjadaggeti vā pāṭho’’</span>tiādi vuttaṃ. Āgamamattattā <span class="bld">dakāro padasandhikaro. Ajjā</span>ti hi nepātikamidaṃ padaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ajja agganti attho’’</span>ti.</p>
  514. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Pāṇo’’</span>ti idaṃ paramatthato jīvitindriye eva, <span class="bld">‘‘pāṇupeta’’</span>nti ca karaṇattheneva samāsoti ñāpetuṃ <span class="bld">‘‘yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva</span> <a name="M2.0192"></a> <span class="bld">upeta’’</span>nti āha. Upeti upagacchatīti hi <span class="bld">upeto,</span> pāṇehi karaṇabhūtehi upeto <span class="bld">pāṇupeto</span>ti attho ācariyehi abhimato. Iminā ca ‘‘pāṇupetanti idaṃ padaṃ tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikatādassana’’nti imamatthaṃ vibhāveti. ‘‘Pāṇupeta’’nti hi iminā yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upeto, upento ca na vācāmattena, na ca ekavāraṃ cittuppādamattena, atha kho pāṇānaṃ pariccajanavasena yāvajīvaṃ upetoti āpāṇakoṭikatā dassitā. <span class="bld">‘‘Tīhi…pe… gata’’</span>nti idaṃ ‘‘saraṇaṃ gata’’nti etassa atthavacanaṃ. <span class="bld">‘‘Anaññasatthuka’’</span>nti idaṃ pana antogadhāvadhāraṇena, aññatthāpohanena ca nivattetabbatthadassanaṃ. Ekacco kappiyakārakasaddassa attho upāsakasaddassa vacanīyopi bhavatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘upāsakaṃ kappiyakāraka’’</span>nti, attasanniyyātanasaraṇagamanaṃ vā sandhāya evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ ‘‘pāṇupeta’’nti iminā nītatthato dassitaṃ tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassetvā evaṃ vadanto panesa rājā ‘‘jīvitena saha vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanaṃ rakkhāmī’’ti adhippāyaṃ vibhāvetīti neyyatthato vibhāvitaṃ tassa rañño adhippāyaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘ahañhī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">hi</span>-saddo samatthane, kāraṇatthe vā, tena imāya yuttiyā, iminā vā kāraṇena upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretūti ayamattho pakāsito.</p>
  515. <p class="bodytext">Accayanaṃ sādhumariyādaṃ atikkamma madditvā pavattanaṃ <span class="bld">accayo,</span> kāyikādiajjhācārasaṅkhāto dosoti āha <span class="bld">‘‘aparādho’’</span>ti, acceti abhibhavitvā pavattati etenāti <a name="V2.0166"></a> vā <span class="bld">accayo,</span> kāyikādivītikkamassa pavattanako akusaladhammasaṅkhāto doso eva, so ca aparajjhati etenāti <span class="bld">aparādho</span>ti vuccati. So hi aparajjhantaṃ purisaṃ abhibhavitvā pavattati. Tenāha <span class="bld">‘‘atikkamma abhibhavitvā pavatto’’</span>ti. <span class="bld">Dhamma</span>nti dasarājadhammaṃ. Vitthāro panetassa <span class="bld">mahāhaṃsajātakādīhi</span> vibhāvetabbo. <span class="bld">Caratī</span>ti ācarati karoti. <span class="bld">Dhammenevā</span>ti dhammato anapeteneva, anapetakusaladhammenevāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘na pitughātanādinā adhammenā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Paṭiggaṇhātū’’</span>ti etassa adhivāsanaṃ sampaṭicchatūti saddato attho, adhippāyato pana <a name="M2.0193"></a> atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘khamatū’’</span>ti vuttaṃ. Puna akaraṇamettha saṃvaroti dasseti <span class="bld">‘‘puna evarūpassā’’</span>tiādinā. <span class="bld">‘‘Aparādhassā’’</span>tiādi aññamaññaṃ vevacanaṃ.</p>
  516. <p class="bodytext"><a name="para251"></a><span class="paranum">251</span>. <span class="bld">‘‘Yathādhammo ṭhito, tathevā’’</span>ti imināpi yathā-saddassa anurūpatthamāha, sādhusamāciṇṇakusaladhammānurūpanti attho. Paṭisaddassa anatthakataṃ dasseti <span class="bld">‘‘karosī’’</span>ti iminā. Paṭikammaṃ karosītipi vadanti. Yathādhammaṃ paṭikaraṇaṃ nāma katāparādhassa khamāpanamevāti āha <span class="bld">‘‘khamāpesīti vuttaṃ hotī’’</span>ti. ‘‘Paṭiggaṇhāmā’’ti etassa adhivāsanaṃ sampaṭicchāmāti atthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘khamāmā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Vuddhi hesā</span>ti ettha <span class="bld">ha</span>-kāro padasiliṭṭhatāya āgamo, <span class="bld">hi</span>-saddo vā nipātamattaṃ. <span class="bld">Esā</span>ti yathādhammaṃ paṭikiriyā, āyatiṃ saṃvarāpajjanā ca. Tenāha ‘‘yo accayaṃ…pe… āpajjatī’’ti. Sadevakena lokena ‘‘saraṇa’’nti araṇīyato upagantabbato tathāgato <span class="bld">ariyo</span> nāmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘buddhassa bhagavato’’</span>ti. Vineti satte etenāti <span class="bld">vinayo,</span> sāsanaṃ. Vaddhati saggamokkhasampatti etāyāti <span class="bld">vuddhi.</span> Katamā pana sā, yā ‘‘esā’’ti niddiṭṭhā vuddhīti codanamapanetuṃ ‘‘yo accaya’’ntiādi vuttanti sambandhaṃ dasseti <span class="bld">‘‘katamā’’</span>tiādinā, yā ayaṃ saṃvarāpajjanā, sā ‘‘esā’’ti niddiṭṭhā vuddhi nāmāti attho. ‘‘Yathādhammaṃ paṭikarotī’’ti idaṃ āyatiṃ saṃvarāpajjanāya pubbakiriyādassananti viññāpanatthaṃ <span class="bld">‘‘yathādhammaṃ paṭikaritvā āyatiṃ saṃvarāpajjanā’’</span>ti vuttaṃ. Esā hi ācariyānaṃ pakati, yadidaṃ yena kenaci pakārena adhippāyantaraviññāpanaṃ, etapadena pana tassāpi paṭiniddeso sambhavati ‘‘yathādhammaṃ paṭikarotī’’ tipi paṭiniddisitabbassa dassanato. Keci pana ‘‘yathādhammaṃ paṭikarotī’ti idaṃ pubbakiriyāmattasseva dassanaṃ, na paṭiniddisitabbassa. ‘Āyatiñca saṃvaraṃ āpajjatī’ti idaṃ pana paṭiniddisitabbassevāti viññāpanatthaṃ evaṃ vutta’’nti vadanti, tadayuttameva khamāpanassāpi vuddhihetubhāvena ariyūpavāde vuttattā. Itarathā hi khamāpanābhāvepi āyatiṃ saṃvarāpajjanāya eva ariyūpavādāpagamanaṃ vuttaṃ siyā, na ca pana vuttaṃ, tasmā vuttanayeneva attho veditabboti.</p>
  517. <p class="bodytext">Kasmā pana <a name="V2.0167"></a> ‘‘yāya’’ntiādinā dhammaniddeso dassito, nanu pāḷiyaṃ ‘‘yo accaya’’ntiādinā puggalaniddeso katoti codanaṃ sodhetuṃ <span class="bld">‘‘desanaṃ panā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Puggalādhiṭṭhānaṃ karonto</span>ti puggalādhiṭṭhānadhammadesanaṃ <a name="M2.0194"></a> karonto. Puggalādhiṭṭhānāpi hi puggalādhiṭṭhānadhammadesanā, puggalādhiṭṭhānapuggaladesanāti duvidhā hoti. Ayametthādhippāyo – kiñcāpi ‘‘vuddhi hesā’’tiādinā dhammādhiṭṭhānadesanā āraddhā, tathāpi puna puggalādhiṭṭhānaṃ karontena ‘‘yo accaya’’ntiādinā puggalādhiṭṭhānadesanā āraddhā desanāvilāsavasena, veneyyajjhāsayavasena cāti. Tadubhayavaseneva hi dhammādhiṭṭhānādibhedena catubbidhā desanā.</p>
  518. <p class="bodytext"><a name="para252"></a><span class="paranum">252</span>. <span class="bld">Vacasāyatte</span>ti vacasā āyatte. Vācāpaṭibandhatteti vadanti, taṃ ‘‘so hī’’tiādinā viruddhaṃ viya dissati. <span class="bld">Vacasāyatthe</span>ti pana vācāpariyosānattheti attho yutto osānakaraṇatthassa sāsaddassa vasena sāyasaddanipphattito yathā ‘‘dāyo’’ti. Evañhi samatthanavacanampi upapannaṃ hoti. Gamanāya kataṃ vācāpariyosānaṃ katvā vuttattā tasmiṃyeva atthe vattatīti. <span class="bld">Handa</span>saddañhi codanatthe, vacasaggatthe ca icchanti. ‘‘Handa dāni bhikkhave āmantayāmī’’tiādīsu (dī. ni. 2.218; saṃ. ni. 1.186) hi codanatthe, ‘‘handa dāni apāyāmī’’tiādīsu (jā. 2.22.843) vacasaggatthe, <span class="bld">vacasaggo</span> ca nāma vācāvissajjanaṃ, tañca vācāpariyosānamevāti daṭṭhabbaṃ. Dukkarakiccavasena bahukiccatāti āha <span class="bld">‘‘balavakiccā’’</span>ti. ‘‘Avassaṃ kattabbaṃ <span class="bld">kiccaṃ,</span> itaraṃ <span class="bld">karaṇīyaṃ.</span> Paṭhamaṃ vā kattabbaṃ <span class="bld">kiccaṃ,</span> pacchā kattabbaṃ <span class="bld">karaṇīyaṃ.</span> Khuddakaṃ vā <span class="bld">kiccaṃ,</span> mahantaṃ <span class="bld">karaṇīya’’</span>ntipi <span class="bld">udānaṭṭhakathādīsu</span> (udā. aṭṭha. 15) vuttaṃ. Yaṃ-taṃ-saddānaṃ niccasambandhattā, gamanakālajānanato, aññakiriyāya ca anupayuttattā <span class="bld">‘‘tassa kālaṃ tvameva jānāsī’’</span>ti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘tayā ñātaṃ gamanakālaṃ tvameva ñatvā gacchāhī’’ti. Atha vā yathā kattabbakiccaniyojane ‘‘imaṃ jāna, imaṃ dehi, imaṃ āharā’’ti (pāci. 88, 93) vuttaṃ, tathā idhāpi tayā ñātaṃ kālaṃ tvameva jānāsi, gamanavasena karohīti gamane niyojetīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘tvameva jānāsī’’</span>ti pāṭhaseso vuttoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Tikkhattuṃ padakkhiṇaṃ katvā’’</span>tiādi yathāsamāciṇṇaṃ pakaraṇādhigatamattaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha <span class="bld">padakkhiṇa</span>nti pakārato kataṃ dakkhiṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tikkhattu’’</span>nti. <span class="bld">Dasanakhasamodhānasamujjala</span>nti dvīsu hatthesu jātānaṃ dasannaṃ nakhānaṃ samodhānena ekībhāvena samujjalantaṃ, tena dvinnaṃ karatalānaṃ samaṭṭhapanaṃ <a name="M2.0195"></a> dasseti. <span class="bld">Añjali</span>nti hatthapuṭaṃ. Añjati byattiṃ pakāseti etāyāti <span class="bld">añjali.</span> Añju-saddañhi byattiyaṃ, alipaccayañca icchanti saddavidū. <span class="bld">Abhimukhovā</span>ti sammukho eva, na bhagavato piṭṭhiṃ dassetvāti attho. Pañcappatiṭṭhitavandanānayo vutto eva.</p>
  519. <p class="bodytext"><a name="para253"></a><span class="paranum">253</span>. Imasmiṃyeva <a name="V2.0168"></a> attabhāve vipaccanakānaṃ attano pubbe katakusalamūlānaṃ khaṇanena <span class="bld">khato,</span> tesameva upahananena <span class="bld">upahato,</span> padadvayenapi tassa kammāparādhameva dasseti pariyāyavacanattā padadvayassa. Kusalamūlasaṅkhātapatiṭṭhābhedanena khatūpahatabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhinnapatiṭṭho jāto’’</span>ti vuttaṃ. Patiṭṭhā, mūlanti ca atthato ekaṃ. Patiṭṭhahati sammattaniyāmokkamanaṃ etāyāti hi <span class="bld">patiṭṭhā,</span> tassa kusalūpanissayasampadā, sā kiriyāparādhena bhinnā vināsitā etenāti <span class="bld">bhinnapatiṭṭho.</span> Tadeva vitthārento <span class="bld">‘‘tathā’’</span>tiādimāha. Yathā kusalamūlasaṅkhātā attano patiṭṭhānajātā, tathā anena raññā attanāva attā khato khanitoti yojanā. <span class="bld">Khato</span>ti hi idaṃ idha kammavasena siddhaṃ, pāḷiyaṃ pana kattuvasenāti daṭṭhabbaṃ. Padadvayassa pariyāyattā ‘‘upahato’’ti idha na vuttaṃ.</p>
  520. <p class="bodytext">‘‘Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccatī’’tiādi (mahāni. 209; cūḷani. 74) vacanato rāgadosamohāva idha rajo nāmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘rāgarajādivirahita’’</span>nti. Vītasaddassa vigatapariyāyataṃ dasseti <span class="bld">‘‘vigatattā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Dhammesu cakkhu</span>nti catusaccadhammesu pavattaṃ tesaṃ dassanaṭṭhena cakkhuṃ. <span class="bld">Dhammesū</span>ti vā heṭṭhimesu tīsu maggadhammesu. <span class="bld">Cakkhu</span>nti sotāpattimaggasaṅkhātaṃ ekaṃ cakkhuṃ, samudāyekadesavasena ādhāratthasamāsoyaṃ, na tu niddhāraṇatthasamāso. So hi sāsanaganthesu, sakkataganthesu ca sabbattha paṭisiddhoti. <span class="bld">Dhammamaya</span>nti samathavipassanādhammena nibbattaṃ, iminā ‘‘dhammena nibbattaṃ cakkhu <span class="bld">dhammacakkhū’’</span>ti atthamāha. Apica <span class="bld">dhammamaya</span>nti sīlāditividhadhammakkhandhoyeva <span class="bld">maya</span>-saddassa sakatthe pavattanato, anena ‘‘dhammoyeva cakkhu <span class="bld">dhammacakkhū’’</span>ti atthamāha. <span class="bld">Aññesu ṭhānesū</span>ti aññesu suttapadesesu, etena yathāpāṭhaṃ tividhatthataṃ dasseti. Idha pana sotāpattimaggassevetaṃ adhivacanaṃ, tasmimpi anadhigate aññesaṃ vattabbatāyeva abhāvatoti adhippāyo.</p>
  521. <p class="bodytext">Idāni <a name="M2.0196"></a> ‘‘khatāyaṃ bhikkhave rājā’’tiādipāṭhassa suviññeyyamadhippāyaṃ dassento <span class="bld">‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">nābhavissā</span>ti sace na abhavissatha, evaṃ satīti attho. Atīte hi idaṃ kālātipattivacanaṃ, na anāgateti daṭṭhabbaṃ. Esa nayo <span class="bld">sotāpattimaggaṃ patto abhavissā</span>ti etthāpi. Nanu ca maggapāpuṇanavacanaṃ bhavissamānattā anāgatakālikanti? Saccaṃ aniyamite, idha pana <span class="bld">‘‘idhevāsane nisinno’’</span>ti niyamitattā atītakālikamevāti veditabbaṃ. Idañhi bhagavā rañño āsanā vuṭṭhāya acirapakkantasseva avocāti. <span class="bld">Pāpamittasaṃsaggenā</span>ti devadattena, devadattaparisāsaṅkhātena ca pāpamittena saṃsaggato. <span class="bld">Assā</span>ti sotāpattimaggassa. <span class="bld">‘‘Evaṃ santepī’’</span>tiādinā pāṭhānāruḷhaṃ vacanāvasesaṃ dasseti. <span class="bld">Tasmā</span>ti saraṇaṃ <a name="V2.0169"></a> gatattā muccissatīti sambandho. <span class="bld">‘‘Mama ca sāsanamahantatāyā’’</span>ti pāṭho yutto, katthaci pana <span class="bld">ca</span>-saddo na dissati, tattha so luttaniddiṭṭhoti daṭṭhabbaṃ. Na kevalaṃ saraṇaṃ gatattāyeva muccissati, atha kho yattha esa pasanno, pasannākārañca karoti, tassa ca tividhassapi sāsanassa uttamatāyāti hi saha samuccayena attho adhippetoti.</p>
  522. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Yathā nāmā’’</span>tiādi dukkarakammavipākato sukarena muccanena upamādassanaṃ. <span class="bld">Kocī</span>ti koci puriso. <span class="bld">Kassacī</span>ti kassaci purisassa, ‘‘vadha’’nti ettha bhāvayoge kammatthe sāmivacanaṃ. <span class="bld">Pupphamuṭṭhimattena daṇḍenā</span>ti pupphamuṭṭhimattasaṅkhātena dhanadaṇḍena. <span class="bld">Mucceyyā</span>ti vadhakammadaṇḍato mucceyya, <span class="bld">daṇḍenā</span>ti vā nissakkatthe karaṇavacanaṃ ‘‘sumuttā mayaṃ tena mahāsamaṇenā’’tiādīsu (dī. ni. 2.232; cūḷava. 437) viya, pupphamuṭṭhimattena dhanadaṇḍato, vadhadaṇḍato ca mucceyyāti attho. <span class="bld">Lohakumbhiya</span>nti lohakumbhinarake. Tattha hi tadanubhavanakānaṃ sattānaṃ kammabalena lohamayā mahatī kumbhī nibbattā, tasmā taṃ <span class="bld">‘‘lohakumbhī’’</span>ti vuccati. Uparimatalato <span class="bld">adho patanto,</span> heṭṭhimatalato <span class="bld">uddhaṃ gacchanto,</span> ubhayathā pana saṭṭhivassasahassāni honti. Vuttañca –</p>
  523. <p class="gatha1">‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;</p>
  524. <p class="gathalast">Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissatī’’ti. (pe. va. 802; jā. 1.4.54);</p>
  525. <p class="bodytext">‘‘Heṭṭhimatalaṃ <a name="M2.0197"></a> patvā, uparimatalaṃ pāpuṇitvā muccissatī’’ti vadanto imamatthaṃ dīpeti – yathā aññe seṭṭhiputtādayo aparāparaṃ adho patantā, uddhaṃ gacchantā ca anekāni vassasatasahassāni tattha paccanti, na tathā ayaṃ, ayaṃ pana rājā yathāvuttakāraṇena ekavārameva adho patanto, uddhañca gacchanto saṭṭhivassasahassāniyeva paccitvā muccissatīti. Ayaṃ pana attho kuto laddhoti anuyogaṃ pariharanto <span class="bld">‘‘idampi kira bhagavatā vuttamevā’’</span>ti āha. <span class="bld">Kira</span>saddo cettha anussavanattho, tena bhagavatā vuttabhāvassa ācariyaparamparato suyyamānataṃ, imassa ca atthassa ācariyaparamparābhatabhāvaṃ dīpeti. Atha pāḷiyaṃ saṅgītaṃ siyāti codanamapaneti <span class="bld">‘‘pāḷiyaṃ pana na āruḷha’’</span>nti iminā, pakiṇṇakadesanābhāvena pāḷiyamanāruḷhattā pāṭhabhāvena na saṅgītanti adhippāyo. Pakiṇṇakadesanā hi pāḷiyamanāruḷhāti aṭṭhakathāsu vuttaṃ.</p>
  526. <p class="bodytext">Yadi <a name="V2.0170"></a> anantare attabhāve narake paccati, evaṃ sati imaṃ desanaṃ sutvā ko rañño ānisaṃso laddhoti kassaci āsaṅkā siyāti tadāsaṅkānivattanatthaṃ codanaṃ uddharitvā pariharituṃ <span class="bld">‘‘idaṃ panā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Ayañhī’’</span>tiādinā niddālābhādikaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ anekavidhaṃ mahānisaṃsaṃ sarūpato niyametvā dasseti. Ettha hi <span class="bld">‘‘ayaṃ…pe… niddaṃ labhatī’’</span>ti iminā niddālābhaṃ dasseti, tadā kāyikacetasikadukkhāpagatabhāvañca niddālābhasīsena, <span class="bld">‘‘tiṇṇaṃ…pe… akāsī’’</span>ti iminā tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahāsakkārakiriyaṃ, <span class="bld">‘‘pothujjanikāya…pe… nāhosī’’</span>ti iminā sātisayaṃ pothujjanikasaddhāpaṭilābhaṃ dassetīti evamādi diṭṭhadhammiko, <span class="bld">‘‘anāgate…pe… parinibbāyissatī’’</span>ti iminā pana ukkaṃsato samparāyiko dassito, anavasesato pana aparāparesu bhavesu aparimāṇoyeva samparāyiko veditabbo.</p>
  527. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">madhurāyā</span>ti madhurarasabhūtāya. <span class="bld">Ojavantiyā</span>ti madhurarasassāpi sārabhūtāya ojāya ojavatiyā. Puthujjane bhavā <span class="bld">pothujjanikā.</span> Pañca māre visesato jitavāti <span class="bld">vijitāvī,</span> parūpadesavirahatā cettha visesabhāvo. Paccekaṃ abhisambuddhoti <span class="bld">paccekabuddho,</span> anācariyako hutvā sāmaññeva sambodhiṃ abhisambuddhoti attho. Tathā hi ‘‘paccekabuddhā sayameva bujjhanti, na pare bodhenti, attharasameva <a name="M2.0198"></a> paṭivijjhanti, na dhammarasaṃ. Na hi te lokuttaradhammaṃ paññattiṃ āropetvā desetuṃ sakkonti, mūgena diṭṭhasupino viya, vanacarakena nagare sāyitabyañjanaraso viya ca nesaṃ dhammābhisamayo hoti, sabbaṃ iddhisamāpattipaṭisambhidāpabhedaṃ pāpuṇantī’’ti (su. ni. aṭṭha. 1.khaggavisāṇasuttavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.90, 91) aṭṭhakathāsu vuttaṃ.</p>
  528. <p class="bodytext">Etthāha – yadi rañño kammantarāyābhāve tasmiṃyeva āsane dhammacakkhu uppajjissatha, atha kathaṃ anāgate paccekabuddho hutvā parinibbāyissati. Yadi ca anāgate paccekabuddho hutvā parinibbāyissati, atha kathaṃ tasmiṃyeva āsane dhammacakkhu uppajjissatha, nanu ime sāvakabodhipaccekabodhiupanissayā bhinnanissayā dvinnaṃ bodhīnaṃ asādhāraṇabhāvato. Asādhāraṇā hi etā dve yathākkamaṃ pañcaṅgadvayaṅgasampattiyā, abhinīhārasamiddhivasena, pāramīsambharaṇakālavasena, abhisambujjhanavasena cāti? Nāyaṃ virodho ito paratoyevassa paccekabodhisambhārānaṃ sambharaṇīyattā. Sāvakabodhiyā bujjhanakasattāpi hi asati tassā samavāye kālantare paccekabodhiyā bujjhissanti tathābhinīhārassa sambhavatoti. Apare pana bhaṇanti – ‘‘paccekabodhiyāyevāyaṃ rājā katābhinīhāro. Katābhinīhārāpi hi tattha niyatimappattā <a name="V2.0171"></a> tassa ñāṇassa paripākaṃ anupagatattā satthu sammukhībhāve sāvakabodhiṃ pāpuṇissantīti bhagavā ‘sacāyaṃ bhikkhave rājā’tiādimavoca, mahābodhisattānameva ca ānantariyaparimutti hoti, na itaresaṃ bodhisattānaṃ. Tathā hi paccekabodhiyaṃ niyato samāno devadatto cirakālasambhūtena lokanāthe āghātena garutarāni ānantariyakammāni pasavi, tasmā kammantarāyena ayaṃ idāni asamavetadassanābhisamayo rājā paccekabodhiniyāmena anāgate vijitāvī nāma paccekabuddho hutvā parinibbāyissatī’’ti daṭṭhabbaṃ, yuttataramettha vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.</p>
  529. <p class="bodytext">Yathāvuttaṃ pāḷimeva saṃvaṇṇanāya nigamavasena dassento <span class="bld">‘‘idamavocā’’</span>tiādimāha. Tassattho hi heṭṭhā vuttoti. Apica pāḷiyamanāruḷhampi atthaṃ saṅgahetuṃ <span class="bld">‘‘idamavocā’’</span>tiādinā nigamanaṃ karotīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  530. <p class="bodytext">Iti <a name="M2.0199"></a> sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya ajjavamaddavasoraccasaddhāsatidhitibuddhikhantivīriyādidhammasamaṅginā sāṭṭhakathe piṭakattaye asaṅgāsaṃhiravisāradañāṇacārinā anekappabhedasakasamayasamayantaragahanajjhogāhinā mahāgaṇinā mahāveyyākaraṇena ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatināmatherena mahādhammarājādhirājagarunā katāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthappakāsaniyā sāmaññaphalasuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā.</p>
  531. <p class="centered">Sāmaññaphalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  532. <p class="chapter">3. Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā</p>
  533. <p class="subhead">Addhānagamanavaṇṇanā</p>
  534. <p class="bodytext"><a name="para254"></a><span class="paranum">254</span>. Evaṃ <a name="V2.0172"></a><a name="M2.0200"></a> sāmaññaphalasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni ambaṭṭhasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, sāmaññaphalasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa ambaṭṭhasuttabhāvaṃ pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti ambaṭṭhasutta’’</span>nti āha. Evamīdisesu. <span class="bld">Iti</span>saddo cettha ādiattho, padatthavipallāsajotako pana itisaddo luttaniddiṭṭho, ādisaddalopo vā esa, upalakkhaṇaniddeso vā. <span class="bld">Apubbapadavaṇṇanā</span> nāma heṭṭhā aggahitatāya apubbassa padassa atthavibhajanā. ‘‘Hitvā punappunāgata-matthaṃ atthaṃ pakāsayissāmī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.ganthārambhakathā) hi vuttaṃ, ‘‘anupubbapadavaṇṇanā’’ti katthaci pāṭho, so ayuttova ṭīkāya anuddhaṭattā, tathā asaṃvaṇṇitattā ca.</p>
  535. <p class="bodytext">‘‘Rājakumārā <span class="bld">gottavasena</span> kosalā nāmā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.254) ācariyena vuttaṃ. Akkharacintakā pana vadanti ‘‘kosaṃ lanti gaṇhanti, kusalaṃ vā pucchantīti <span class="bld">kosalā’’</span>ti. <span class="bld">Janapadino</span>ti janapadavanto, janapadassa vā issarā. ‘‘Kosalā nāma rājakumārā’’ti vutteyeva siddhepi ‘‘janapadino’’ti vacanaṃ santesupi aññesu taṃtaṃnāmapaññātesu tattha nivasantesu janapadibhāvato tesameva nivasanamupādāya janapadassāyaṃ samaññāti dassanatthaṃ. <span class="bld">‘‘Tesaṃ nivāso’’</span>ti iminā ‘‘kosalānaṃ nivāsā kosalā’’ti taddhitaṃ dasseti. <span class="bld">‘‘Ekopi janapado’’</span>ti iminā pana saddatoyevetaṃ puthuvacanaṃ, atthato panesa eko evāti vibhāveti. <span class="bld">Api</span>-saddo cettha anuggahe, tena kāmaṃ ekoyevesa janapado, tathāpi iminā kāraṇena puthuvacanamupapannanti anuggaṇhāti. Yadi ekova janapado, kathaṃ tattha bahuvacananti āha <span class="bld">‘‘ruḷhisaddenā’’</span>tiādi, ruḷhisaddattā bahuvacanamupapannanti vuttaṃ hoti. Nissitesu payuttassa puthuvacanassa, puthubhāvassa vā nissaye abhiniropanā idha ruḷhi, tena vuttaṃ <a name="V2.0173"></a> ācariyena idha ceva aññattha ca <span class="bld">majjhimāgamaṭīkādīsu</span> ‘‘akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya īdisaliṅgavacanāni icchanti, ayamettha ruḷhi yathā ‘aññatthāpi kurūsu viharati, aṅgesu viharatī’ti <a name="M2.0201"></a> cā’’ti. Keci pana kosalanāmābhiniropanamicchanti, ayuttametaṃ puthuvacanassa appayujjitabbattā. Nāmābhiniropanāya hi ekavacanampi bhavati yathā ‘‘sīho gāyatī’’ti. Tabbisesitepi janapadasadde jātisaddattā ekavacanameva. Tenāha <span class="bld">‘‘tasmiṃ kosalesu janapade’’</span>ti, kosalanāmake tasmiṃ janapadeti attho. Abhūtato hi vohāramattaṃ ruḷhi, bhūtatoyeva attho vinicchinitabbo. Yathā hi –</p>
  536. <p class="gatha1">‘‘Santi puttā videhānaṃ, dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano;</p>
  537. <p class="gathalast">Te rajjaṃ kārayissanti, mithilāyaṃ pajāpatī’’ti. (jā. 2.22.276) ādīsu –</p>
  538. <p class="unindented">Taṃputtasaṅkhātassa ekatthassa ruḷhivasena ‘‘puttā’’ti bahuvacanapayogo, tathā idhāpi tannivāsasaṅkhātassa ekatthassa ruḷhivasena ‘‘kosalesū’’ti bahuvacanapayogo hoti. Yathā ca ‘‘pāṇaṃ na haññe, na ca’dinnamādiye’’tiādīsu (a. ni. 8.42, 43, 45) jātivasena bahvatthānamekavacanapayogo, tathā idhāpi jātivasena avayavappabhedena bahvatthassa ‘‘janapade’’ti ekavacanapayogo hoti. Vuttañca ācariyena <span class="bld">majjhimāgamaṭīkāyaṃ</span> ‘‘tabbisesanepi janapadasadde jātisadde ekavacanameva. Tenāha ‘tasmiṃ aṅgesu janapade’ti’’.</p>
  539. <p class="bodytext">Evaṃ ruḷhivasena bahumhi viya vattabbe bahuvacanaṃ dassetvā idāni bahvatthavasena bahumpi eva vattabbe bahuvacanaṃ dassento <span class="bld">‘‘porāṇā panāhū’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Pana</span>-saddo cettha visesatthajotano, tena puthuatthavisayatāya evetaṃ puthuvacanaṃ, na ruḷhivasenāti vakkhamānaṃ visesaṃ joteti. So hi padeso tiyojanasataparimāṇatāya bahuppabhedoti, imasmiṃ pana naye tesu kosalesu janapadesūti attho veditabbo. <span class="bld">Mahāpanāda</span>nti mahāpanādajātaka (jā. 1.3.40, 41, 42) surucijātakesu (jā. 1.14.102 ādayo) āgataṃ surucino nāma videharañño puttaṃ mahāpanādanāmakaṃ rājakumāraṃ. <span class="bld">Nānānāṭakānī</span>ti bhaṇḍukaṇḍapaṇḍukaṇḍapamukhāni chasatasahassāni nānāvidhanāṭakāni, katthaci pana ādisaddopi diṭṭho, so jātakaṭṭhakathāyaṃ na dissati, yadi ca dissati, tena naṭalaṅghakādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Sitamattampī</span>ti mihitamattampi. Tassa <a name="M2.0202"></a> kira dibbanāṭakānaṃ anantarabhaveyeva diṭṭhattā manussanāṭakānaṃ naccaṃ amanuññaṃ ahosi. <span class="bld">Naṅgalānipi chaḍḍetvā</span>ti kasikammappahānavasena naṅgalāni <a name="V2.0174"></a> pahāya, nidassanamattañcetaṃ. Na hi kevalaṃ kassakā eva, atha kho aññepi ubhayaraṭṭhavāsino manussā attano attano kiccaṃ pahāya tasmiṃ maṅgalaṭṭhāne sannipatiṃsu. Tadā kira mahāpanādakumārassa pāsādamaṅgalaṃ, chattamaṅgalaṃ, āvāhamaṅgalanti tīṇi maṅgalāni ekato akaṃsu, kāsivideharaṭṭhavāsinopi tattha sannipatitvā atirekasattavassāni chaṇamanubhaviṃsūti, adhunā pana ‘‘naṅgalādīnī’’ti pāṭho dissati, so na porāṇapāṭho ṭīkāyamanuddhaṭattā.</p>
  540. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahājanakāye sannipatite</span>ti keci ‘‘pahaṃsanavidhiṃ dassetvā rājakumāraṃ hāsāpessāmā’’ti, keci ‘‘taṃ kīḷanaṃ passissāmā’’ti evaṃ mahājanasamūhe sannipatite. Atulambābhiruhanadārucitakapavesanādi <span class="bld">nānākīḷāyo dassetvā.</span> Sakkapesito kira dibbanāṭako rājaṅgaṇe ākāse ṭhatvā upaḍḍhabhāgaṃ nāma dasseti, ekova hattho, eko pādo, ekaṃ akkhi, ekā dāṭhā naccati calati, upaḍḍhaṃ phandati, sesaṃ niccalamahosi, taṃ disvā mahāpanādo thokaṃ hasitamakāsi, imamatthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘so dibbanāṭakaṃ dassetvā hasāpesī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Suhajjā</span> nāma vissāsikā ‘‘suṭṭhu hadayametesa’’nti katvā. <span class="bld">Ādi</span>saddena ñātakaparijanādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Tasmā</span>ti tathā vacanato. <span class="bld">Taṃ kusalanti vacanaṃ upādāyā</span>ti ettha ‘‘kacci kusalaṃ? Āma kusala’’nti vacanapaṭivacanavasena pavattakusalavāditāya te manussā ādito <span class="bld">‘‘kusalā’’</span>ti samaññaṃ labhiṃsu, tesaṃ kusalānaṃ issarāti rājakumārā <span class="bld">kosalā</span> nāma jātā, tesaṃ nivāsaṭṭhānatāya pana padeso <span class="bld">kosalā</span>ti pubbe vuttanayameva. Tenāha <span class="bld">‘‘so padeso kosalāti vuccatī’’</span>ti. Evaṃ <span class="bld">majjhimāgamaṭīkāyaṃ</span> ācariyeneva vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo siyā – ‘‘so padeso kosalāti vuccatī’’ti saññīsaññā yathākkamaṃ ekavacanabahuvacanavasena vuttattā purimanaye viya idhāpi ruḷhivaseneva bahuvacanaṃ hoti. Rājakumārānaṃ nāmalābhahetumattañhettha visesoti. Idha pana ācariyena evaṃ vuttaṃ <span class="bld">so padeso</span>ti padesasāmaññato vuttaṃ, vacanavipallāsena vā, te padesāti attho. <span class="bld">Kosalāti vuccati</span> kusalā <a name="M2.0203"></a> eva kosalāti katvā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.254) tatrāyamadhippāyo siyā – <span class="bld">so padeso</span>ti jātisaddavasena, vacanavipallāsena vā vuttattā puthuatthavisayatāya eva bahuvacanaṃ hoti. Padesassa nāmalābhahetu hettha visesoti. ‘‘Kusala’’nti hi vacanamupādāya ruḷhināmavasena vuttanayena kosalā yathā ‘‘yevāpanakaṃ, natumhākavaggo’’ti. Apica vacanapaṭivacanavasena ‘‘kusala’’nti vadanti etthāti <span class="bld">kosalā.</span> Vicitrā hi taddhitavuttīti. <span class="bld">Kusala</span>nti ca ārogyaṃ ‘‘kacci nu bhoto kusalaṃ, kacci bhoto anāmaya’’ntiādīsu (jā. 1.15.145; jā. 2.20.129) viya, kacci tumhākaṃ ārogyaṃ hotīti attho, chekaṃ vā ‘‘kusalā naccagītassa<a name="V2.0175"></a>, sikkhitā cāturitthiyo’’tiādīsu (jā. 2.22.94) viya, kacci tesaṃ nāṭakānaṃ chekatā hotīti attho.</p>
  541. <p class="bodytext">Caraṇaṃ <span class="bld">cārikā,</span> caraṇaṃ vā cāro, so <span class="bld">eva cārikā,</span> tayidaṃ maggagamanameva idhādhippetaṃ, na cuṇṇikagamanamattanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘addhānagamana’’</span>nti vuttaṃ, bhāvanapuṃsakañcetaṃ, addhānagamanasaṅkhātāya cārikāya caramānoti vuttaṃ hoti, abhedepi vā bhedavohārena vuttaṃ yathā ‘‘divāvihāraṃ nisīdī’’ti, (ma. ni. 1.256) addhānagamanasaṅkhātaṃ <span class="bld">cārikaṃ caramāno,</span> caraṇaṃ karontoti attho. Sabbatthako hi karabhūdhātūnamatthoti. ‘‘Addhānamagga’’ntipi katthaci pāṭho, so na sundaro. Na hi cārikāsaddo maggavācakoti. Idāni taṃ vibhāgena dassetvā idhādhippetaṃ niyamento <span class="bld">‘‘cārikā ca nāmesā’’</span>tiādimāha. Sāvakānampi ruḷhivasena cārikāya sambhavato tato viseseti <span class="bld">‘‘bhagavato’’</span>ti iminā. Tathā hi <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘cārikaṃ caramānoti ettha kiñcāpi ayaṃ cārikā nāma mahājanasaṅgahatthaṃ buddhānaṃyeva labbhati, buddhe upādāya pana ruḷhisaddena sāvakānampi vuccati kilañjādīhi katabījanīpi tālavaṇṭaṃ viyā’’ti. <span class="bld">Dūrepī</span>ti ettha <span class="bld">pi</span>-saddena, <span class="bld">api</span>-saddena vā nātidūrepīti sampiṇḍanaṃ tatthāpi cārikāsambhavato. <span class="bld">Bodhaneyyapuggala</span>nti catusaccapaṭivedhavasena bodhanārahapuggalaṃ. <span class="bld">Sahasā gamana</span>nti sīghagamanaṃ. ‘‘Mahākassapassa paccuggamanādīsū’’ti vuttameva sarūpato dasseti <span class="bld">‘‘bhagavā hī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Paccuggacchanto</span>ti paṭimukhaṃ gacchanto, paccuṭṭhahantoti attho. <span class="bld">‘‘Tathā’’</span>ti iminā ‘‘tiṃsayojana’’nti padamanukaḍḍhati. <span class="bld">Pakkusāti</span> nāma <span class="bld">gandhārarājā. Mahākappino</span> <a name="M2.0204"></a> nāma kukkuṭavatīrājā. <span class="bld">Dhaniyo</span> nāma koraṇḍaseṭṭhiputto gopo.</p>
  542. <p class="bodytext">Evaṃ dhammagarutākittanamukhena mahākassapapaccuggamanādīni (saṃ. ni. aṭṭha. 2.154) ekadesena dassetvā idāni vanavāsitissasāmaṇerassa vatthuṃ vitthāretvā cārikaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekadivasa’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Ko panesa tissasāmaṇero nāma? Sāvatthiyaṃ dhammasenāpatino upaṭṭhākakule jāto mahāpuñño ‘‘piṇḍapātadāyakatisso, kambaladāyakatisso’’ti ca pubbe laddhanāmo pacchā ‘‘vanavāsitisso’’ti pākaṭo khīṇāsavasāmaṇero. Vitthāro <span class="bld">dhammapade</span> (dha. pa. aṭṭha. 1.74 vanavāsītissasāmaṇeravatthu). Ākāsagāmīhi saddhiṃ ākāseneva gantukāmo bhagavā <span class="bld">‘‘chaḷabhiññānaṃ ārocehī’’</span>ti avoca. <span class="bld">Tassā</span>ti tissasāmaṇerassa. <span class="bld">Ta</span>nti bhagavantaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghena cīvaraṃ pārupantaṃ. No thero no oramattako vatāti sambandho, guṇena lāmakappamāṇiko no hotīti attho.</p>
  543. <p class="bodytext"><span class="bld">Attano</span> <a name="V2.0176"></a> <span class="bld">pattāsane</span>ti bhikkhūnaṃ āsanapariyante. Tesaṃ gāmikānaṃ dānapaṭisaṃyuttaṃ <span class="bld">maṅgalaṃ vatvā.</span> Kasmā pana sadevakassa lokassa maggadesakopi samāno bhagavā evamāhāti codanaṃ sodhetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavā kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Maggadesako</span>ti nibbānamaggassa, sugatimaggassa vā desako.</p>
  544. <p class="bodytext"><span class="bld">Tāyā</span>ti araññasaññāya. Saṅghakammavasena sijjhamānāpi upasampadā satthu āṇāvasena sijjhanato <span class="bld">‘‘buddhadāyajjaṃ te dassāmī’’</span>ti vuttanti vadanti. Apare pana ‘‘aparipuṇṇavīsativassasseva tassa upasampadaṃ anujānanto satthā <span class="bld">‘buddhadāyajjaṃ te dassāmī</span>’ti avocā’’ti vadanti. Dhammasenāpatinā upajjhāyena <span class="bld">upasampādetvā,</span> tatoyevesa dhammasenāpatino saddhivihārikoti aṭṭhakathāsu vutto. <span class="bld">Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ</span> pana dhammasenāpatiāditherānaṃ cattālīsabhikkhusahassaparivārānaṃ attano attano parivārehi saddhiṃ paccekaṃ gamanaṃ, bhagavato ca ekakasseva gamanaṃ <span class="bld">khuddakabhāṇakānaṃ</span> matena vuttaṃ, idha, pana <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāya</span>ñca (ma. ni. aṭṭha. 2.65) aññathā gamanaṃ <span class="bld">dīghabhāṇakamajjhimabhāṇakānaṃ</span> matenāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Aya</span>nti mahākassapādīnamatthāya cārikā. Yaṃ pana anuggaṇhantassa bhagavato gamanaṃ, ayaṃ aturitacārikā nāmāti sambandho.</p>
  545. <p class="bodytext"><span class="bld">Imaṃ</span> <a name="M2.0205"></a> <span class="bld">pana cārika</span>nti aturitacārikaṃ. <span class="bld">Mahāmaṇḍala</span>nti majjhimadesapariyāpanneneva bāhirimena pamāṇena paricchinnattā mahantataraṃ maṇḍalaṃ. <span class="bld">Majjhimamaṇḍala</span>nti itaresaṃ ubhinnaṃ vemajjhe pavattaṃ maṇḍalaṃ. <span class="bld">Antomaṇḍala</span>nti itarehi khuddakaṃ maṇḍalaṃ, itaresaṃ vā antogadhattā antimaṃ maṇḍalaṃ, abbhantarimaṃ maṇḍalanti vuttaṃ hoti. Kiṃ panimesaṃ pamāṇanti āha <span class="bld">‘‘katthā’’</span>tiādi. Tattha navayojanasatikatā majjhimadesapariyāpannavaseneva gahetabbā tato paraṃ aturitacārikāya agamanato. Taduttari hi turitacārikāya eva tathāgato gacchati, na aturitacārikāya. Pavāretvāva cārikācaraṇaṃ buddhāciṇṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘mahāpavāraṇāya pavāretvā’’</span>tiādi. <span class="bld">Pāṭipadadivase</span>ti paṭhamakattikapuṇṇamiyā anantare pāṭipadavase. <span class="bld">Samantā</span>ti gatagataṭṭhānassa catūsu passesu samantato. Mahājanakāyassa sannipatanato <span class="bld">purimaṃ purimaṃ āgatā nimantetuṃ labhanti</span>. Tathā sannipatanameva dassetuṃ <span class="bld">‘‘itaresū’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Samathavipassanā taruṇā hontī</span>ti ettha samathassa taruṇabhāvo upacārasamādhivasena, vipassanāya pana saṅkhāraparicchedañāṇaṃ, kaṅkhāvitaraṇañāṇaṃ, sammasanañāṇaṃ, maggāmaggañāṇanti catunnaṃ ñāṇānaṃ vasena veditabbo. <span class="bld">Taruṇavipassanā</span>ti hi tesaṃ catunnaṃ ñāṇānamadhivacanaṃ. <span class="bld">Pavāraṇāsaṅgahaṃ datvā</span>ti anumatidānavasena datvā. <span class="bld">Kattikapuṇṇamāya</span>nti pacchimakattikapuṇṇamiyaṃ. <span class="bld">‘‘Migasirassa paṭhamapāṭipadadivase’’</span>ti <a name="V2.0177"></a> idaṃ majjhimadesavohāravasena migasiramāsassa paṭhamaṃ pāṭipadadivasaṃ sandhāya vuttaṃ, etarahi pavattavohāravasena pana pacchimakattikamāsassa kāḷapakkhapāṭipadadivaso veditabbo.</p>
  546. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññenapi kāraṇenā</span>ti bhikkhūnaṃ samathavipassanātaruṇabhāvato aññenapi majjhimamaṇḍale veneyyānaṃ ñāṇaparipākādikāraṇena. <span class="bld">Catumāsa</span>nti āsaḷhīpuṇṇamiyā pāṭipadato yāva pacchimakattikapuṇṇamī, tāva catumāsaṃ. ‘‘Samantā yojanasata’’ntiādinā <span class="bld">vuttanayeneva. Vasanaṃ vassaṃ,</span> vasanakiriyā, vutthaṃ vasitaṃ vassamassāti <span class="bld">vutthavasso,</span> tassa. Tathāgatena vinetabbattā <span class="bld">‘‘bhagavato veneyyasattā’’</span>ti sāminiddeso vutto, kattuniddeso vā esa. <span class="bld">Veneyyasattā</span>ti ca caritānurūpaṃ vinetabbasattā. <span class="bld">Indriyaparipākaṃ āgamayamāno</span>ti saddhādiindriyānaṃ vimuttiparipācanabhāvena paripakkaṃ paṭimānento. Phussamāghaphagguṇacittamāsānaṃ <a name="M2.0206"></a> aññataramāsassa paṭhamadivase nikkhamanato māsaniyamo ettha na katoti daṭṭhabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ekamāsaṃ vā dviticatumāsaṃ vā tattheva vasitvā’’</span>ti. <span class="bld">Tatthevā</span>ti vassūpagamanaṭṭhāne eva. <span class="bld">‘‘Sattahi vā’’</span>tiādi ‘‘ekamāsaṃ vā’’tiādinā yathākkamaṃ yojetabbaṃ – yadi aparampi ekamāsaṃ tattheva vasati, sattahi māsehi cārikaṃ pariyosāpeti. Yadi dvimāsaṃ chahi, yadi timāsaṃ pañcahi, yadi catumāsaṃ tattheva vasati, catūhi māsehi cārikaṃ pariyosāpetīti. Kasmā pana cārikāgamananti āsaṅkānivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘itī’’</span>tiādi vuttaṃ. Atirekaṃ jarādubbalo <span class="bld">bāḷhajiṇṇo. Te kadā passissanti,</span> na passissanti eva. <span class="bld">Lokānukampakāyā</span>ti lokānukampakāya eva. Tena vuttaṃ ‘‘na cīvarādihetū’’ti.</p>
  547. <p class="bodytext"><span class="bld">Jaṅghavihāravasenā</span>ti jaṅghāhi vicaraṇavasena, jaṅghāhi vicaritvā tattha tattha katipāhaṃ nivasanavasena vā. Sabbiriyāpathasādhāraṇañhi vihāravacanaṃ. <span class="bld">Sarīraphāsukatthāyā</span>ti ekasmiṃyeva ṭhāne nibaddhavāsavasena ussannadhātukassa sarīrassa vicaraṇena phāsubhāvatthāya. <span class="bld">Aṭṭhuppattikālābhikaṅkhanatthāyā</span>ti aggikkhandhopamasutta (a. ni. 7.72) maghadevajātakādi (jā. 1.1.9) desanānaṃ viya dhammadesanāya abhikaṅkhitabbaaṭṭhuppattikālatthāya, aṭṭhuppattikālassa vā abhikaṅkhanatthāya, aṭṭhuppattikāle dhammadesanatthāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Sikkhāpadapaññāpanatthāyā</span>ti surāpānasikkhāpadādi (pāci. 327, 328, 329) paññāpane viya sikkhāpadānaṃ paññāpanatthāya. <span class="bld">Bodhanatthāyā</span>ti aṅgulimālādayo (ma. ni. 2.347) viya <span class="bld">bodhaneyyasatte</span> catusaccabodhanatthāya. <span class="bld">Mahatā</span>ti mahatiyā. Kañci, katipaye vā puggale uddissa <a name="V2.0178"></a> cārikā <span class="bld">nibaddhacārikā.</span> Tadaññā sambahule uddissa gāmanigamanagarapaṭipāṭiyā cārikā <span class="bld">anibaddhacārikā.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Yaṃ caratī</span>ti kiriyāparāmasanaṃ.</p>
  548. <p class="bodytext">‘‘Esā idha adhippetā’’ti vuttameva vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tadā kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Dasasahassilokadhātuyā</span>ti jātikkhettabhūtaṃ dasasahassacakkavāḷaṃ sandhāya vuttaṃ. Kasmāti ce? Tattheva bhabbasattānaṃ sambhavato. Tattha hi satte bhabbe paripakkindriye passituṃ buddhañāṇaṃ abhinīharitvā ṭhito bhagavā ñāṇajālaṃ pattharatīti vuccati, idañca devabrahmānaṃ <a name="M2.0207"></a> vasena vuttaṃ. Manussā pana imasmiṃyeva cakkavāḷe, imasmiṃyeva ca saparivāre jambudīpe bodhaneyyā honti. <span class="bld">Bodhaneyyabandhave</span>ti bodhaneyyasattasaṅkhāte bhagavato bandhave. Gottādisambandhā viya hi saccapaṭivedhasambandhā veneyyā bhagavato bandhavā nāmāti. Gocarabhāvūpagamanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘sabbaññutaññāṇajālassa anto paviṭṭho’’</span>ti vuttaṃ. Bhagavā kira mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā tato vuṭṭhāya ‘‘ye sattā bhabbā paripakkañāṇā, te mayhaṃ ñāṇassa upaṭṭhahantū’’ti cittaṃ adhiṭṭhāya samannāharati, tassa sahasamannāhārā eko vā dve vā sambahulā vā tadā vinayūpagā veneyyā ñāṇassa āpāthamāgacchanti, ayamettha buddhānubhāvo. Evamāpāthagatānaṃ pana nesaṃ upanissayaṃ pubbacariyaṃ, pubbahetuṃ, sampati vattamānañca paṭipattiṃ oloketi. Veneyyasattapariggaṇhanatthañhi samannāhāre kate paṭhamaṃ nesaṃ veneyyabhāvena upaṭṭhānaṃ hoti, atha ‘‘kiṃ nu kho bhavissatī’’ti saraṇagamanādivasena kañci nipphattiṃ vīmaṃsamāno pubbūpanissayādīni oloketi. Tenāha <span class="bld">‘‘atha bhagavā’’</span>tiādi. <span class="bld">So</span>ti ambaṭṭho. <span class="bld">Vādapaṭivādaṃ katvā</span>ti ‘‘evaṃ nu te ambaṭṭhā’’tiādinā (dī. ni. 1.262) mayā vuttavacanassa ‘‘ye ca kho te bho gotama muṇḍakā samaṇakā’’tiādinā (dī. ni. 1.263) paṭivacanaṃ datvā, <span class="bld">asabbhivākya</span>nti asappurisavācaṃ, tikkhattuṃ ibbhavādanipātanavasena nānappakāraṃ sādhusabhāvāya vācāya vattumayuttaṃ vākyaṃ vakkhatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Nibbisevana</span>nti vigatatudanaṃ, mānadappavasena apagataparinipphandananti attho.</p>
  549. <p class="bodytext"><span class="bld">Avasaritabba</span>nti upagantabbaṃ. Tassa gāmassa idaṃ nāmamattaṃ, kimettha atthapariyesanāyāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ijjhānaṅgalantipi pāṭho’’</span>ti. ‘‘Yena disābhāgenā’’ti karaṇaniddesānurūpaṃ karaṇatthe upayogavacananti dasseti <span class="bld">‘‘tena avasarī’’</span>ti iminā. ‘‘Yasmiṃ padese’’ti pana bhummaniddesānurūpaṃ <span class="bld">‘‘taṃ vā avasarī’’</span>ti vuttaṃ. Tadubhayamevatthaṃ vivarati <span class="bld">‘‘tena disābhāgenā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Gato</span>ti upagato, agamāsīti attho. Puna <span class="bld">gato</span>ti sampatto, sampāpuṇīti attho. <span class="bld">‘‘Icchānaṅgale’’</span>ti idaṃ tadā bhagavato gocaragāmanidassanaṃ, samīpatthe cetaṃ bhummaṃ<a name="V2.0179"></a>. <span class="bld">‘‘Icchānaṅgalavanasaṇḍe’’</span>ti idaṃ pana nivāsaṭṭhānadassanaṃ, nippariyāyato adhikaraṇe cetaṃ bhummanti tadubhayampi padaṃ visesatthadassanena vivaranto <span class="bld">‘‘icchānaṅgalaṃ upanissāyā’’</span>tiādimāha<a name="M2.0208"></a>. <span class="bld">‘‘Sīlakhandhāvāra’’</span>ntiādi vuttanayena veneyyahitasamapekkhanavaseneva bhagavato vihāradassanaṃ. Tattha dhammarājassa bhagavato sabbaso adhammaniggaṇhanaparā eva paṭipatti, sā ca sīlasamādhipaññāvasenāti sīlādittayasseva gahaṇaṃ. <span class="bld">Sīlakhandhāvāra</span>nti cakkavattirañño dāruiṭṭhakādikataṃ khandhāvārasadisaṃ sīlasaṅkhātaṃ khandhāvāraṃ bandhitvā viharatīti sambandho. Dārukkhandhādīhi āsamantato varanti parikkhipanti etthāti hi <span class="bld">khandhāvāro</span> a-kārassa dīghaṃ katvā, rājūnaṃ aciranivāsaṭṭhānaṃ. Tattha pana bhagavato aciranivasanakiriyāsambandhamattena bhayanivāraṇaṭṭhena taṃsadisatāya sīlampi tathā vuccati. <span class="bld">Samādhikonta</span>nti sammāsamādhisaṅkhātaṃ maṅgalasattiṃ. <span class="bld">Sabbaññutaññāṇapada</span>nti sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ jayamantapadaṃ. <span class="bld">Parivattayamāno</span>ti parijappamāno. <span class="bld">‘‘Sabbaññutaññāṇasara’’</span>ntipi pāṭho, sabbaññutaññāṇavajiraggasaraṃ aparāparaṃ samparivattamānoti attho. <span class="bld">Yathābhirucitena vihārenā</span>ti sabbavihārasādhāraṇadassanaṃ, dibbavihārādīsu yena yena attanā abhirucitena vihārena viharatīti attho.</p>
  550. <p class="subhead">Pokkharasātivatthuvaṇṇanā</p>
  551. <p class="bodytext"><a name="para255"></a><span class="paranum">255</span>. <span class="bld">Mante</span>ti iruvedādimantasatthe. Iruvedādayo hi guttabhāsitabbaṭṭhena ‘‘mantā’’ti vuccanti. Aṇa-saddo saddeti āha <span class="bld">‘‘sajjhāyatī’’</span>ti. Lokiyā pana vadanti ‘‘brahmuno apaccaṃ brāhmaṇo, nāgamo, ṇattaṃ, dīghādī’’ti. Kasmā ayameva vacanattho vuttoti āha <span class="bld">‘‘idamevā’’</span>tiādi. Atha kesaṃ itaro vacanatthoti codanamapaneti <span class="bld">‘‘ariyā panā’’</span>tiādinā. Atha vā yaṃ lokiyā vadanti ‘‘brahmunā jāto brāhmaṇo’’tiādiniruttiṃ, taṃ paṭikkhipituṃ evaṃ vuttaṃ. ‘‘Idamevā’’ti hi avadhāraṇena taṃ paṭikkhipati. <span class="bld">‘‘Jātibrāhmaṇāna’’</span>nti pana iminā saddantarena dassitesu jātibrāhmaṇavisuddhibrāhmaṇavasena duvidhesu brāhmaṇesu visuddhibrāhmaṇānaṃ niruttiṃ dassento <span class="bld">‘‘ariyā panā’’</span>tiādimāha. Bahanti pāpe bahi karontīti hi ariyā <span class="bld">brāhmaṇā</span> niruttinayena. <span class="bld">‘‘Tassa kira kāyo setapokkharasadiso’’</span>ti idamevassa nāmalābhahetudassanaṃ, sesaṃ pana tappasaṅgena yathāvijjamānavisesadassanameva. Tenāha <span class="bld">‘‘iti naṃ pokkharasadisattā pokkharasātīti sañjānantī’’</span>ti. Pokkharena sadiso kāyo yassāti hi <span class="bld">pokkharasātī</span> niruttinayena<a name="M2.0209"></a>. Sātasaddo vā sadisattho, pokkharena sāto sadiso kāyo tathā, so yassāti <span class="bld">pokkharasātī. Setapokkharasadiso</span>ti setapadumavaṇṇo. <span class="bld">Devanagare</span>ti ālakamandādidevapure. <span class="bld">Ussāpitarajatatoraṇa</span>nti gambhīranemanikhātaṃ accuggataṃ rajatamayaṃ indakhīlaṃ<a name="V2.0180"></a>. <span class="bld">Kāḷamegharājī</span>ti kadāci dissamānā kāḷaabbhalekhā. <span class="bld">Rajatapanāḷikā</span>ti rajatamayatumbaṃ. <span class="bld">Suvaṭṭitā</span>ti vaṭṭabhāvassa yuttaṭṭhāne suṭṭhu vaṭṭulā. Kāḷavaṅgatilakādīnamabhāvena <span class="bld">suparisuddhā.</span> <span class="bld">‘‘Arājake’’</span>tiādināpi sobhaggappattabhāvameva nidasseti.</p>
  552. <p class="bodytext">Idāni aparampi tassa nāmalābhahetuṃ dassento <span class="bld">‘‘ayaṃ panā’’</span>tiādimāha. Tattha ca <span class="bld">‘‘himavantapadese mahāsare padumagabbhe nibbattī’’</span>ti idamevassa nāmalābhahetudassanaṃ. Sesaṃ pana tappasaṅgena tathāpavattākāradassanameva. Tenāha <span class="bld">‘‘iti naṃ pokkhare sayitattā pokkharasātīti sañjānantī’’</span>ti. Pokkhare kamale sayatīti hi <span class="bld">pokkharasātī,</span> sātaṃ vā vuccati samasaṇṭhānaṃ, pokkhare jātaṃ samasaṇṭhānaṃ tathā, tamassatthītipi <span class="bld">pokkharasātī</span>. Yaṃ pana ācariyena vuttaṃ ‘‘imassa brāhmaṇassa kīdiso pubbayogo, yena naṃ bhagavā anuggaṇhituṃ taṃ ṭhānaṃ upagatoti āhā’’ti, (dī. ni. ṭī. 1.255) tadetaṃ ‘‘ayaṃ panā’’tiādivacanaṃ ekadesameva sandhāya vuttaṃ. ‘‘So tato manussaloka’’ntiādivacanato <span class="bld">devaloke nibbattī</span>ti ettha aparāparaṃ nibbatti eva vuttāti daṭṭhabbaṃ. Tathārūpena kammena nibbattimeva sandhāya <span class="bld">‘‘mātukucchivāsaṃ jigucchitvā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Padumagabbhe nibbattī’’</span>ti iminā saṃsedajoyeva hutvā nibbattīti dasseti. <span class="bld">Na pupphatī</span>ti na vikasati. <span class="bld">Tenā</span>ti tāpasena. <span class="bld">Nāḷato</span>ti pupphadaṇḍato. Suvaṇṇacuṇṇehi piñjaraṃ hemavaṇṇo yassāti <span class="bld">suvaṇṇacuṇṇapiñjaro,</span> taṃ, suvaṇṇacuṇṇehi vikiṇṇabhāvena hemavaṇṇanti attho. Piñjarasaddo hi hemavaṇṇapariyāyoti <span class="bld">sāratthadīpaniyaṃ</span> (sārattha. ṭī. 1.22) vuttaṃ. Esa nayo <span class="bld">padumareṇupiñjara</span>nti etthāpi. <span class="bld">Rajatabimbaka</span>nti rūpiyamayarūpakaṃ. <span class="bld">Paṭijaggāmī</span>ti posemi. <span class="bld">Pāra</span>nti pariyosānaṃ, nipphatti vā vuccati nadīsamuddādīnaṃ pariyosānabhūtaṃ pāraṃ viyāti katvā. Paṭisandhipaññāsaṅkhātena sabhāvañāṇena <span class="bld">paṇḍito.</span> Iti kattabbesu, vedesu vā visāradapaññāsaṅkhātena veyyattiyena <a name="M2.0210"></a> <span class="bld">byatto. Aggabrāhmaṇo</span>ti disāpāmokkhabrāhmaṇo. <span class="bld">Sippa</span>nti vedasippaṃ tasseva pakaraṇādhigatattā. <span class="bld">Brahmadeyyaṃ adāsī</span>ti vakkhamānanayena brahmadeyyaṃ katvā adāsi.</p>
  553. <p class="bodytext">‘‘Ajjhāvasatī’’ti ettha <span class="bld">adhi</span>-saddo, <span class="bld">ā</span>-saddo ca upasaggamattaṃ, tato ‘‘ukkaṭṭha’’nti idaṃ ajjhāpubbavasayoge bhummatthe upayogavacanaṃ. <span class="bld">Adhi</span>-saddo vā issariyattho, <span class="bld">ā</span>-saddo mariyādattho tato ‘‘ukkaṭṭha’’nti idaṃ kammappavacanīyayoge bhummatthe upayogavacananti dasseti <span class="bld">‘‘ukkaṭṭhanāmake’’</span>tiādinā. Tadevatthaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘tassā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Tassa nagarassa sāmiko hutvā’’</span>ti hi ‘‘abhibhavitvā’’ti etassatthavivaraṇaṃ, tenetaṃ dīpeti ‘‘sāmibhāvo abhibhavana’’nti. <span class="bld">‘‘Yāya mariyādāyā’’</span>tiādi pana ā-saddassatthavivaraṇaṃ, tenetaṃ dīpeti ‘‘āsaddo <a name="V2.0181"></a> mariyādattho, mariyādā ca nāma yāya tattha vasitabbaṃ, sāyeva aparādhīnatā’’ti. <span class="bld">Yāya mariyādāyā</span>ti hi yāya aparādhīnatāsaṅkhātāya anaññasādhāraṇāya avatthāyāti attho. <span class="bld">‘‘Upasaggavasenā’’</span>tiādi pana ‘‘ukkaṭṭhanāmake’’ti etassatthavivaraṇaṃ, tenetaṃ dīpeti ‘‘satipi bhummavacanappasaṅge dhātvatthānuvattakavisesakabhūtehi duvidhehipi upasaggehi yuttattā upayogavacanamevettha vihita’’nti. <span class="bld">‘‘Tassa kirā’’</span>tiādi pana atthānugatasamaññāparidīpanaṃ. <span class="bld">Vatthu</span> nāma nagaramāpanārahabhūmippadeso ‘‘ārāmavatthu, vihāravatthū’’tiādīsu viya.</p>
  554. <p class="bodytext"><span class="bld">Ukkā</span>ti daṇḍadīpikā. <span class="bld">Aggahesu</span>nti ‘‘ajja maṅgaladivaso, tasmā sunakkhattaṃ, tatthāpi ayaṃ sukhaṇo mā atikkamī’’ti rattivibhāyanaṃ anurakkhantā, rattiyaṃ ālokakaraṇatthāya ukkā ṭhapetvā ukkāsu jalamānāsu nagarassa vatthuṃ aggahesuṃ, tenetaṃ dīpeti – ukkāsu ṭhitāti <span class="bld">ukkaṭṭhā.</span> Mūlavibhujādi ākatigaṇapakkhepena, niruttinayena vā ukkāsu vijjotayantīsu ṭhitāti <span class="bld">ukkaṭṭhā,</span> tathā ukkāsu ṭhitāsu ṭhitā āsītipi <span class="bld">ukkaṭṭhā</span>ti. <span class="bld">Majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> pana evaṃ vuttaṃ ‘‘tañca nagaraṃ ‘maṅgaladivaso sukhaṇo, sunakkhattaṃ mā atikkamī’ti rattimpi ukkāsu ṭhitāsu māpitattā ukkaṭṭhātipi vuccati, daṇḍadīpikāsu jāletvā dhāriyamānāsu māpitattāti vuttaṃ hotī’’ti, (ma. ni. aṭṭha. 1.mūlapariyāyasuttavaṇṇanā) tadapiminā saṃsandati ceva sameti <a name="M2.0211"></a> ca nagaravatthupariggahassapi nagaramāpanapariyāpannattāti daṭṭhabbaṃ. Apare pana bhaṇanti ‘‘bhūmibhāgasampattiyā, upakaraṇasampattiyā, manussasampattiyā ca taṃ nagaraṃ ukkaṭṭhaguṇayogato <span class="bld">ukkaṭṭhā</span>ti nāmaṃ labhatī’’ti. Lokiyā pana vadanti ‘‘ukkā dhārīyati etassa māpitakāleti <span class="bld">ukkaṭṭhā,</span> vaṇṇavikāroya’’nti, itthiliṅgavasena cāyaṃ samaññā, tenevidha payogo dissati ‘‘yathā ca bhavaṃ gotamo ukkaṭṭhāya aññāni upāsakakulāni upasaṅkamatī’’ti (dī. ni. 1.299) <span class="bld">mūlapariyāyasuttādīsu</span> (ma. ni. 1.1) ca ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā ukkaṭṭhāyaṃ viharati subhagavane sālarājamūle’’tiādi. Evamettha hotu upasaggavasena upayogavacanaṃ, kathaṃ panetaṃ sesapadesu siyāti anuyogenāha <span class="bld">‘‘tassa anupayogattā sesapadesū’’</span>ti. Tattha <span class="bld">tassā</span>ti upasaggavasena upayogasaññuttassa ‘‘ukkaṭṭha’’nti padassa. <span class="bld">Anupayogattā</span>ti visesanabhāvena anupayuttattā. <span class="bld">Sesapadesū</span>ti ‘‘sattussada’’ntiādīsu sattasu padesu.</p>
  555. <p class="bodytext">Kiṃ nu khvāyaṃ saddapayogo saddalakkhaṇānugatoti codanamapaneti <span class="bld">‘‘tattha…pe… pariyesitabba’’</span>nti iminā. <span class="bld">Tatthā</span>ti upasaggavasena, anupayogavasena ca upayogavacananti vutte dubbidhepi vidhāne. <span class="bld">Lakkhaṇa</span>nti gahaṇūpāyañāyabhūtaṃ saddalakkhaṇaṃ, suttaṃ vā. <span class="bld">Pariyesitabba</span>nti saddasatthesu <a name="V2.0182"></a> vijjamānattā ñāṇena gavesitabbaṃ, gahetabbanti vuttaṃ hoti. Etena hi saddalakkhaṇānugatovāyaṃ saddapayogoti dasseti, saddavidū ca icchanti ‘‘upaanuadhiāiccādipubbavasayoge sattamiyatthe upayogavacanaṃ pāpuṇāti, visesitabbapade ca yathāvidhimanupayogo visesanapadānaṃ samānādhikaraṇabhūtāna’’nti. Tatra yadā adhi-saddo, ā-saddo ca upasaggamattaṃ, tadā ‘‘tatiyāsattamīnañcā’’ti lakkhaṇena ajjhāpubbavasayoge upayogavacanaṃ. Tathā hi vadanti ‘‘sattamiyatthe kāladisāsu upānvajjhāvasayoge, adhipubbasiṭhāvasānaṃ payoge, tappānacāresu ca dutiyā. <span class="bld">Kāle</span> pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā, ekaṃ samayaṃ bhagavā, kañci kālaṃ purejātapaccayena paccayo, imaṃ rattiṃ cattāro mahārājāno. <span class="bld">Disāyaṃ</span> purimaṃ disaṃ dhataraṭṭho. <span class="bld">Upādipubbavasayoge</span> gāmaṃ upavasati, gāmaṃ anuvasati, gāmaṃ āvasati, agāraṃ ajjhāvasati, <span class="bld">adhipubbasiṭhāvasānaṃ payoge</span> <a name="M2.0212"></a> pathaviṃ adhisessati, gāmaṃ adhitiṭṭhati, gāmaṃ ajjhāvasati. <span class="bld">Tappānacāresu</span> nadiṃ pivati, gāmaṃ carati iccādīti.</p>
  556. <p class="bodytext">Yadā pana adhi-saddo issariyattho, ā-saddo ca mariyādattho, tadā ‘‘kammappavacanīyayutte’’ti lakkhaṇena kammappavacanīyayoge upayogavacanaṃ. Tathā hi vadanti ‘‘anuādayo upasaggā, dhīādayo nipātā ca kammappavacanīyasaññā honti kiriyāsaṅkhātaṃ kammaṃ pavacanīyaṃ yesaṃ te <span class="bld">kammappavacanīyā’’</span>ti. Sesapadānaṃ pana yathāvidhimanupayoge katarena lakkhaṇena upayogavacananti? Yathāvuttalakkhaṇeneva. Yajjevaṃ tesampi ādhārabhāvato nānādhāratā siyāti? Na, bahūnampi padānaṃ nagaravasena ekatthabhāvato. Sakatthamattañhi tesaṃ nānākaraṇanti. Aññe pana saddavidū evamicchanti ‘‘samānādhikaraṇapadānaṃ paccekaṃ kiriyāsambandhanena visesitabbapadena samānavacanatā yathā ‘kaṭaṃ karoti, vipulaṃ, dassanīya’nti ettha ‘kaṭaṃ karoti, vipulaṃ karoti, dassanīyaṃ karotī’ti paccekaṃ kiriyāsambandhanena kammattheyeva dutiyā’’ti, tadetaṃ vicāretabbaṃ visesanapadānaṃ samānādhikaraṇānaṃ kiriyāsambajjhanābhāvato. Yadā hi kiriyāsambajjhanaṃ, tadā visesanameva na hotīti.</p>
  557. <p class="bodytext">Ussadatā nāmettha bahulatāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bahujana’’</span>nti. Taṃ pana bahulataṃ dasseti <span class="bld">‘‘ākiṇṇamanussa’’</span>ntiādinā. Araññādīsu gahetvā posetabbā <span class="bld">posāvaniyā,</span> etena tesaṃ dhammabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Āvijjhitvā</span>ti parikkhipitvā. Khaṇitvā katā <span class="bld">pokkharaṇī,</span> ābandhitvā kataṃ taḷākaṃ. Acchinnūdakaṭṭhāneyeva jalajakusumāni jātānīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘udakassa niccabharitānevā’’</span>ti. <span class="bld">Udakassā</span>ti ca pūraṇakiriyāyoge karaṇatthe sāmivacanaṃ ‘‘mahante mahante sāṇipasibbake kārāpetvā hiraññasuvaṇṇassa pūrāpetvā’’tiādīsu (pārā. 34) viya. <span class="bld">Saha dhaññenāti</span> <a name="V2.0183"></a> <span class="bld">sadhañña</span>nti nagarasaddāpekkhāya napuṃsakaliṅgena vuttaṃ, yathāvākyaṃ vā upayogavacanena. Evaṃ sabbattha. <span class="bld">Pubbaṇṇāparaṇṇādibhedaṃ bahudhaññasannicaya</span>nti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena tadubhayavinimuttaṃ alābukumbhaṇḍādisūpeyyaṃ saṅgaṇhāti. Tenāyamattho viññāyati – nayidha dhaññasaddo sāliādidhaññavisesavācako, posane sādhuttamattena pana niravasesapubbaṇṇāparaṇṇasūpeyyavācako, virūpekasesavasena <a name="M2.0213"></a> vā payuttoti. <span class="bld">Ettāvatā</span>ti yathāvuttapadattayena. <span class="bld">Rājalīlāyā</span>ti rājūnaṃ vilāsena. Samiddhiyā upabhogaparibhogasampuṇṇabhāvena sampatti <span class="bld">samiddhisampatti.</span></p>
  558. <p class="bodytext">‘‘Rājabhogga’’nti vutte ‘‘kena dinna’’nti avassaṃ pucchitabbato evaṃ vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘kenā’’</span>tiādinā. Raññā viya bhuñjitabbanti vā <span class="bld">rājabhogga</span>nti aṭṭhakathāto aparo nayo. Yāva puttanattapanattaparamparā kulasantakabhāvena rājato laddhattā <span class="bld">‘‘rañño dāyabhūta’’</span>nti vuttaṃ. ‘‘Dhammadāyādā me bhikkhave bhavathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.29) viya ca <span class="bld">dāya</span>saddo dāyajjapariyāyoti āha <span class="bld">‘‘dāyajjanti attho’’</span>ti. Kathaṃ dinnattā brahmadeyyaṃ nāmāti codanaṃ pariharati <span class="bld">‘‘chattaṃ ussāpetvā’’</span>tiādinā. Rājanīhārena paribhuñjitabbato hi uddhaṃ paribhogalābhassa brahmadeyyatā nāma natthi, idañca tathā dinnameva, tasmā brahmadeyyaṃ nāmāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Chejjabhejja</span>nti sarīradaṇḍadhanadaṇḍādibhedaṃ daṇḍamāha. <span class="bld">Nadītitthapabbatādīsū</span>ti nadītitthapabbatapādagāmadvāraaṭavimukhādīsu. <span class="bld">Setacchattaggahaṇena</span> sesarājakakudhabhaṇḍampi gahitaṃ tappamukhattāti veditabbaṃ. <span class="bld">‘‘Raññā bhuñjitabba’’</span>ntveva vutte idhādhippetattho na pākaṭoti <span class="bld">hutvā</span>-saddaggahaṇaṃ kataṃ. Tañhi so rājakulato asamudāgatopi rājā hutvā bhuñjituṃ labhatīti ayamidhādhippeto attho. Dātabbanti <span class="bld">dāyaṃ,</span> ‘‘rājadāya’’nti imināva raññā dinnabhāve siddhe ‘‘raññā pasenadinā kosalena dinna’’nti puna ca vacanaṃ kimatthiyanti āha <span class="bld">‘‘dāyakarājadīpanattha’’</span>ntiādi. Asukena raññā dinnanti dāyakarājassa adīpitattā evaṃ vuttanti adhippāyo. Ettha ca paṭhamanaye ‘‘rājabhogga’’nti pade pucchāsambhavato idaṃ vuttaṃ, dutiyanaye pana ‘‘rājadāya’’nti padeti ayampi viseso daṭṭhabbo. Tattha atibahulatāya purato ṭhapanokāsābhāvato passenapi odanasūpabyañjanādi dīyati etassāti <span class="bld">pasenadi,</span> aluttasamāsavasena. So hi rājā taṇḍuladoṇassa odanampi tadupiyena sūpabyañjanena bhuñjati. Tathā hi naṃ bhuttapātarāsakāle satthu santikamāgantvā ito cito ca samparivattantaṃ niddāya abhibhuyyamānaṃ ujukaṃ nisīditumasakkontaṃ bhagavā –</p>
  559. <p class="gatha1">‘‘Middhī <a name="M2.0214"></a> yadā hoti mahagghaso ca,</p>
  560. <p class="gatha2">Niddāyitā samparivattasāyī;</p>
  561. <p class="gatha3">Mahāvarāhova <a name="V2.0184"></a> nivāpavuṭṭho,</p>
  562. <p class="gathalast">Punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti. (dha. pa. 325; netti. 26, 90);</p>
  563. <p class="bodytext">Imāya gāthāya ovadi. Bhāgineyyañca so sudassanaṃ nāma māṇavaṃ –</p>
  564. <p class="gatha1">‘‘Manujassa sadā satīmato,</p>
  565. <p class="gatha2">Mattaṃ jānato laddhabhojane;</p>
  566. <p class="gatha3">Tanukassa bhavanti vedanā,</p>
  567. <p class="gathalast">Saṇikaṃ jīrati āyupālaya’’nti. (saṃ. ni. 1.24) –</p>
  568. <p class="unindented">Imaṃ gāthaṃ bhagavato santike uggahāpetvā attano bhuñjantassa osānapiṇḍakāle devasikaṃ bhaṇāpeti, so aparena samayena tassā gāthāya atthaṃ sallakkhetvā punappunaṃ osānapiṇḍapariharaṇena nāḷikodanamattāya saṇṭhahitvā tanusarīro balavā sukhappatto ahosīti. <span class="bld">Udānaṭṭhakathāyaṃ</span> (udā. aṭṭha. 12) pana evaṃ vuttaṃ ‘‘paccāmittaṃ parasenaṃ jinātīti pasenadī’’ti. Saddavidūpi hi ja-kārassa da-kāre idamudāharanti. So hi attano bhāgineyyaṃ ajātasatturājānaṃ, pañcacorasatādīni ca avaruddhakāni jinātīti. Kosalaraṭṭhassādhipatibhāvato <span class="bld">kosalo,</span> tasmā kosalādhipatinā pasenadi nāmakena raññā dinnanti attho veditabbo. Nissaṭṭhapariccattatāsaṅkhātena puna aggahetabbabhāveneva dinnattā idha <span class="bld">brahmadeyyaṃ</span> nāma, na tu purimanaye viya rājasaṅkhepena paribhuñjitabbabhāvena dinnattāti āha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. Nissaṭṭhaṃ hutvā, nissaṭṭhabhāvena vā pariccattaṃ <span class="bld">nissaṭṭhapariccattaṃ,</span> muttacāgavasena cajitanti attho.</p>
  569. <p class="bodytext">Savanaṃ upalabbhoti dasseti <span class="bld">‘‘upalabhī’’</span>ti iminā, so cāyamupalabbho savanavaseneva jānananti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sotadvārasampattavacananigghosānusārena aññāsī’’</span>ti. Sotadvārānusāraviññāṇavīthivasena jānanameva hi idha savanaṃ teneva ‘‘samaṇo khalu bho gotamo’’tiādinā vuttassatthassa adhigatattā, na pana sotadvāravīthivasena sutamattaṃ <a name="M2.0215"></a> tena tadatthassa anadhigatattā. Avadhāraṇaphalattā saddapayogassa sabbampi vākyaṃ antogadhāvadhāraṇaṃ. Tasmā tadatthajotakasaddena vināpi aññatthāpohanavasena assosi eva, nāssa koci savanantarāyo ahosīti ayamattho viññāyatīti āha <span class="bld">‘‘padapūraṇamatte nipāto’’</span>ti, antogadhāvadhāraṇepi <a name="V2.0185"></a> ca sabbasmiṃ vākye nītatthato avadhāraṇatthaṃ kho-saddaggahaṇaṃ ‘‘evā’’ti sāmatthiyā sātisayaṃ etadatthassa viññāyamānattāti paṭhamavikappo vutto, nītatthato avadhāraṇena ko attho ekantiko kato, avadhārito cāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. Atha padapūraṇamattena kho-saddena kiṃ payojananti codanamapaneti <span class="bld">‘‘padapūraṇenā’’</span>tiādinā, akkharasamūhapadassa, padasamūhavākyassa ca siliṭṭhatāpayojanamattamevāti attho. <span class="bld">‘‘Assosī’’</span>ti hidaṃ padaṃ kho-sadde gahite tena phullitaṃ maṇḍitaṃ vibhūsitaṃ viya hontaṃ pūritaṃ nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni sukhuccāraṇavasena siliṭṭhāni honti, na tasmiṃ aggahite, tasmā padapūraṇamattampi padabyañjanasiliṭṭhatāpayojananti vuttaṃ hoti. Mattasaddo cettha visesanivattiattho, tenassa anatthantaradīpanatā dassitā, <span class="bld">eva</span>-saddena pana padabyañjanasiliṭṭhatāya ekantikatā.</p>
  570. <p class="bodytext">‘‘Samaṇo khalū’’tiādi yathāsutatthanidassananti dasseti <span class="bld">‘‘idānī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Samitapāpattā</span>ti ettha accantaṃ anavasesato savāsanaṃ samitapāpattāti attho gahetabbo. Evañhi bāhirakavītarāgasekkhāsekkhapāpasamanato bhagavato pāpasamanaṃ yathārahaṃ visesitaṃ hoti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhagavā ca anuttarena ariyamaggena samitapāpo’’</span>ti. Tadevatthaṃ niddesapāṭhena sādhetuṃ ‘‘<span class="bld">vuttañheta’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Assā</span>ti anena bhikkhunā, bhagavatā vā. <span class="bld">Samitā</span>ti samāpitā, samabhāvaṃ vā āpādayitā, assa vā sampadānabhūtassa santā hontīti attho. Atthānugatā cāyaṃ bhagavati samaññāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhagavā cā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tenā</span>ti tathā samitapāpattā. Yathābhūtaṃ pavatto <span class="bld">yathābhuccaṃ,</span> tadeva guṇo, tena adhigataṃ tathā. <span class="bld">‘‘Khalū’’</span>ti idaṃ nepātikaṃ khalupacchābhattikapade (mi. pa. 4.1.8) viya, na nāmaṃ, anekatthattā ca nipātānaṃ anussavanatthova idhādhippetoti āha <span class="bld">‘‘anussavanatthe nipāto’’</span>ti, paramparasavanañcettha <a name="M2.0216"></a> anussavanaṃ. <span class="bld">Brāhmaṇajātisamudāgata</span>nti brāhmaṇajātiyā āgataṃ, jātisiddhanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ālapanamatta</span>nti piyālapanavacanamattaṃ, na taduttari atthaparidīpanaṃ. Piyasamudāhārā hete ‘‘bho’’ti vā ‘‘āvuso’’ti vā ‘‘devānaṃ piyā’’ti vā. <span class="bld">Dhammapade brāhmaṇavatthu</span>pāṭhena, (dha. pa. 315 ādayo) <span class="bld">suttanipāte</span> ca <span class="bld">vāseṭṭhasutta</span>padena brāhmaṇajātisamudāgatālapanabhāvaṃ samatthetuṃ <span class="bld">‘‘vuttampi ceta’’</span>ntiādimāha.</p>
  571. <p class="bodytext">Tatrāyamattho – sace rāgādikiñcanehi sakiñcano assa, so āmantanādīsu ‘‘bho bho’’ti vadanto hutvā vicaraṇato bhovādīyeva nāma hoti, na brāhmaṇo. ‘‘Akiñcanaṃ anādānaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti (dha. pa. 396, su. ni. 625) sesagāthāpadaṃ. Tattha <a name="V2.0186"></a> rāgādayo satte kiñcanti maddanti palibuddhantīti <span class="bld">kiñcanāni.</span> Manussā kira goṇehi khalaṃ maddāpentā ‘‘kiñcehi kapila, kiñcehi kāḷakā’’ti vadanti, tasmā kiñcanasaddo maddanattho veditabbo. Yathāha <span class="bld">niddese</span> ‘‘akiñcananti rāgakiñcanaṃ, dosa, moha, māna, diṭṭhi, kilesakiñcanaṃ, duccaritakiñcanaṃ, yassete kiñcanā pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭippassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhā, so vuccati akiñcano’’ti (cūḷani. 28, 32, 60, 63). <span class="bld">Gotamo</span>ti gottavasena parikittanaṃ, yaṃ ‘‘ādiccagotta’’ntipi loke vadanti, <span class="bld">sakyaputto</span>ti pana jātivasena sākiyoti ca tasseva vevacanaṃ. Vuttañhetaṃ <span class="bld">pabbajjāsutte</span> –</p>
  572. <p class="gatha1">‘‘Ādiccā nāma gottena, sākiyā nāma jātiyā;</p>
  573. <p class="gathalast">Tamhā kulā pabbajitomhi, na kāme abhipatthaya’’nti. (su. ni. 425);</p>
  574. <p class="bodytext">Tathā cāha <span class="bld">‘‘gotamoti bhagavantaṃ gottavasena parikittetī’’</span>tiādi. Tattha gaṃ tāyatīti <span class="bld">gottaṃ,</span> ‘‘gotamo’’ti pavattamānaṃ abhidhānaṃ, buddhiñca ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti attho. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena vinā na vattati, evaṃ abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni rakkhatīti vuccati, go-saddo cettha abhidhāne, buddhiyañca vattati. Tathā hi vadanti –</p>
  575. <p class="gatha1">‘‘Go <a name="M2.0217"></a> goṇe cendriye bhumyaṃ, vacane ceva buddhiyaṃ;</p>
  576. <p class="gatha2">Ādicce rasmiyañceva, pānīyepi ca vattate;</p>
  577. <p class="gathalast">Tesu atthesu goṇe thī, pumā ca itare pumā’’ti.</p>
  578. <p class="bodytext">Tattha ‘‘gosu duyhamānāsu gato, gopañcamo’’tiādīsu gosaddo goṇe vattati. ‘‘Gocaro’’tiādīsu indriye. ‘‘Gorakkha’’ntiādīsu bhūmiyaṃ. Tathā hi <span class="bld">suttanipātaṭṭhakathāya vāseṭṭhasuttasaṃvaṇṇanāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘gorakkhanti khettarakkhaṃ, kasikammanti vuttaṃ hoti. Pathavī hi ‘go’ti vuccati, tappabhedo ca ‘‘khetta’’nti (su. ni. aṭṭha. 2.619-626). ‘‘Gottaṃ nāma dve gottāni hīnañca gottaṃ, ukkaṭṭhañca gotta’’ntiādīsu (pāci. 15) vacane, buddhiyañca vattati. ‘‘Gogottaṃ gotamaṃ name’’ti porāṇakaviracanāya ādicce, ādiccabandhuṃ gotamaṃ sammāsambuddhaṃ namāmīti hi attho, ‘‘uṇhagū’’tiādīsu rasmiyaṃ, uṇhā gāvo rasmiyo etassāti hi <span class="bld">uṇhagu,</span> sūriyo. ‘‘Gosītacandana’’ntiādīsu (a. ni. ṭī. 1.49) pānīye<a name="V2.0187"></a>, gosaṅkhātaṃ pānīyaṃ viya sītaṃ, tadeva candanaṃ tathā. Tasmiñhi uddhanato uddharitapakkuthitatelasmiṃ pakkhitte taṅkhaṇaññeva taṃ telaṃ sītalaṃ hotīti. Etesu pana atthesu goṇe vattamāno go-saddo yathārahaṃ itthiliṅgo ceva pulliṅgo ca, sesesu pana pulliṅgoyeva.</p>
  579. <p class="bodytext">Kiṃ panetaṃ gottaṃ nāmāti? Aññakulaparamparāya asādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ. Sādhāraṇameva hi idaṃ taṃkulapariyāpannānaṃ sādhāraṇato ca sāmaññarūpaṃ. Tathā hi taṃkule jātā suddhodanamahārājādayopi ‘‘gotamo’’ tveva vuccanti, teneva bhagavā attano pitaraṃ suddhodanamahārājānaṃ ‘‘atikkantavarā kho gotama tathāgatā’’ti (mahāva. 105) avoca, vessavaṇopi mahārājā bhagavantaṃ ‘‘vijjācaraṇasampannaṃ, buddhaṃ vandāma gotama’’nti, (dī. ni. 3.288) āyasmāpi vaṅgīso āyasmantaṃ ānandaṃ ‘‘sādhu nibbāpanaṃ brūhi, anukampāya gotamā’’ti (saṃ. ni. 1.212). Idha pana bhagavantameva. Tenāha ‘‘bhagavantaṃ gottavasena parikittetī’’ti. <span class="bld">Tasmā</span>ti yathāvuttamatthattayaṃ paccāmasati. Ettha ca <span class="bld">‘‘samaṇo’’</span>ti iminā <a name="M2.0218"></a> sarikkhakajanehi bhagavato bahumatabhāvo dassito tabbisayasamitapāpatāparikittanato, <span class="bld">‘‘gotamo’’</span>ti iminā lokiyajanehi tabbisayauḷāragottasambhūtatāparikittanato.</p>
  580. <p class="bodytext">Sakyassa suddhodanamahārājassa putto <span class="bld">sakyaputto,</span> iminā pana uccākulaparidīpanaṃ uditoditavipulakhattiyakulasambhūtatāparikittanato. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinnaṃ uḷāratamaṃ sakyarājakulaṃ. Yathāha –</p>
  581. <p class="gatha1">‘‘Mahāsammatarājassa, vaṃsajo hi mahāmuni;</p>
  582. <p class="gathalast">Kappādismiñhi rājāsi, mahāsammatanāmako’’ti. (mahāvaṃse dutiyaparicchede paṭhamagāthā);</p>
  583. <p class="bodytext">Kathaṃ saddhāpabbajitabhāvaparidīpananti āha <span class="bld">‘‘kenacī’’</span>tiādi. Parijiyanaṃ parihāyanaṃ <span class="bld">pārijuññaṃ,</span> parijiratīti vā <span class="bld">parijiṇṇo,</span> tassa bhāvo <span class="bld">pārijuññaṃ,</span> tena. Ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenaci pārijuññena parihāniyā anabhibhūto anajjhotthaṭo hutvā pabbajitoti attho. Tadeva pariyāyantarena vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘aparikkhīṇaṃyeva taṃ kulaṃ pahāyā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Aparikkhīṇa</span>nti hi ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenaci pārijuññena aparikkhayaṃ. <span class="bld">Saddhāya pabbajito</span>ti saddhāya eva pabbajito. Evañhi ‘‘kenacī’’tiādinā <a name="V2.0188"></a> nivattitavacanaṃ sūpapannaṃ hoti. Nanu ca ‘‘sakyakulā pabbajito’’ti idaṃ uccākulā pabbajitabhāvaparidīpanameva siyā tadatthasseva viññāyamānattā, na saddhāpabbajitabhāvaparidīpanaṃ tadatthassa aviññāyamānattāti? Na kho panevaṃ daṭṭhabbaṃ mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ, mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya saddhāpabbajitabhāvassa atthato siddhattā. Tathā hi lokanāthassa abhijātiyaṃ tassa kulassa na kiñci pārijuññaṃ, atha kho vuḍḍhiyeva, tato tassa samiddhatamabhāvo loke pākaṭo paññāto hoti, tasmā ‘‘sakyakulā pabbajito’’ti ettakeyeva vutte tathā samiddhatamaṃ kulaṃ pahāya saddhāpabbajitabhāvo siddhoyevāti, imaṃ parihāraṃ ‘‘kenaci pārijuññenā’’tiādinā vibhāvetīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Tato para</span>nti ‘‘kosalesu cārikaṃ caramāno’’tiādivacanaṃ.</p>
  584. <p class="gatha1">‘‘Sādhu dhammaruci rājā, sādhu paññāṇavā naro;</p>
  585. <p class="gathalast">Sādhu mittānamadubbho, pāpassākaraṇaṃ sukha’’nti. ādīsu –</p>
  586. <p class="unindented">Viya <a name="M2.0219"></a> sādhusaddo idha sundaratthoti āha <span class="bld">‘‘sundaraṃ kho panā’’</span>ti. <span class="bld">Kho</span>ti avadhāraṇatthe nipāto, <span class="bld">panā</span>ti pakkhantaratthe. Evaṃ sātthakatāviññāpanatthañhi saṃvaṇṇanāyametesaṃ gahaṇaṃ. <span class="bld">Sundara</span>nti ca bhaddakaṃ, bhaddakatā ca passantānaṃ hitasukhāvahabhāvenāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘atthāvahaṃ sukhāvaha’’</span>nti. <span class="bld">Attho</span> cettha diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthavasena tividhaṃ hitaṃ <span class="bld">sukha</span>mpi tatheva tividhaṃ sukhaṃ.</p>
  587. <p class="bodytext"><span class="bld">Tathārūpāna</span>nti tādisānaṃ, ayaṃ saddato attho. Atthamattaṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘evarūpāna’’</span>nti vuttaṃ. Yādisehi ca guṇehi bhagavā samannāgato catuppamāṇikassa lokassa sabbakālampi-accantāya-saddhāya-pasādanīyo tesaṃ yathābhūtasabhāvattā, tādisehi guṇehi samannāgatabhāvaṃ sandhāya ‘‘tathārūpānaṃ arahata’’nti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘yathārūpo’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Laddhasaddhāna</span>nti laddhasaddahānaṃ, parajanassa saddhaṃ paṭilabhantānanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Laddhasaddāna</span>nti vā paṭiladdhakittisaddānaṃ, etena ‘‘arahata’’nti padassa arahantānanti attho, arahantasamaññāya ca pākaṭabhāvo dassito, apica ‘‘yathārūpo so bhavaṃ gotamo’’ti iminā ‘‘tathārūpāna’’nti padassa aniyamavasena atthaṃ dassetvā sarūpaniyamavasenapi dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathābhuccaguṇādhigamena loke arahantoti laddhasaddhāna’’</span>nti vuttaṃ, idampi hi ‘‘tathārūpāna’’nti padasseva atthadassanaṃ, ayameva ca nayo ācariyehi adhippeto idha <span class="bld">ṭīkāyaṃ,</span> (dī. ni. ṭī. 1.255) <span class="bld">sāratthadīpaniya</span>ñca tatheva vuttattā. ‘‘Yathārūpā te bhavanto arahanto’’ti avatvā ‘‘yathārūpo so bhavaṃ gotamo’’ti vacanaṃ bhagavatiyeva garugāravavasena ‘‘tathārūpānaṃ arahata’’nti puthuvacananiddiṭṭhabhāvaviññāpanatthaṃ<a name="V2.0189"></a>. Attani, garūsu ca hi bahuvacanaṃ icchanti saddavidū. <span class="bld">‘‘Yathābhucca…pe… arahata’’</span>nti iminā ca dhammappamāṇānaṃ, lūkhappamāṇānañca sattānaṃ bhagavato pasādāvahataṃ yathārutato dasseti arahantabhāvassa tesaññeva yathārahaṃ visayattā, taṃdassanena pana itaresampi rūpappamāṇaghosappamāṇānaṃ pasādāvahatā dassitāyeva tadavinābhāvatoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  588. <p class="bodytext"><span class="bld">Pasādasommānī</span>ti pasannāni, sītalāni ca, pasādavasena vā sītalāni, anena pasannamanataṃ dasseti. ‘‘Dassana’’nti vuttepi taduttari kattabbatāsambhavato <a name="M2.0220"></a> ayaṃ sambhāvanattho labbhatīti āha <span class="bld">‘‘dassanamattampi sādhu hotī’’</span>ti. Itarathā hi ‘‘dassanaññeva sādhu, na taduttari karaṇa’’nti anadhippetattho āpajjati, sambhāvanattho cettha pi-saddo, api-saddo vā luttaniddiṭṭho. ‘‘Brahmacariyaṃ pakāsetī’’ti ettha iti-saddo ‘‘abbhuggato’’ti iminā sambandhamupagato, tasmā ayaṃ ‘‘sādhu hotī’’ti idha iti-saddo ‘‘brāhmaṇo pokkharasātī ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantesī’’ti iminā sambajjhitabbo, ‘‘ajjhāsayaṃ katvā’’ti ca pāṭhaseso tadatthassa viññāyamānattā. Yassa hi attho viññāyati, saddo na payujjati, so ‘‘pāṭhaseso’’ti vuccati, imamatthaṃ vibhāvento āha <span class="bld">‘‘dassanamattampi sādhu hotīti evaṃ ajjhāsayaṃ katvā’’</span>ti. <span class="bld">Mūlapaṇṇāsake cūḷasīhanādasuttaṭṭhakathāya</span> (ma. ni. aṭṭha. 1.144) āgataṃ <span class="bld">kosiyasakuṇavatthu</span> cettha kathetabbaṃ.</p>
  589. <p class="subhead">Ambaṭṭhamāṇavakathāvaṇṇanā</p>
  590. <p class="bodytext"><a name="para256"></a><span class="paranum">256</span>. ‘‘Ajjhāyako’’ti idaṃ paṭhamapakatiyā garahāvacanameva, dutiyapakatiyā pasaṃsāvacanaṃ katvā voharanti yathā taṃ ‘‘puriso naro’’ti dassetuṃ <span class="bld">aggaññasutta</span>pada (dī. ni. 3.132) mudāhaṭaṃ. Tattha <span class="bld">ime</span>ti jhāyakanāmena samaññitā janā. <span class="bld">Na jhāyantī</span>ti paṇṇakuṭīsu jhānaṃ na appenti na nipphādenti, gāmanigamasāmantaṃ osaritvā vedaganthe karontāva acchantīti attho. Taṃ panetesaṃ brāhmaṇajhāyakasaṅkhātaṃ paṭhamadutiyanāmaṃ upādāya tatiyameva jātanti āha <span class="bld">‘‘ajjhāyakātveva tatiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’</span>nti, <span class="bld">akkhara</span>nti ca nirutti samaññā. Sā hi tasmiṃyeva niruḷhabhāvena aññattha asañcaraṇato ‘‘akkhara’’nti vuccati. <span class="bld">Mante parivattetī</span>ti vede sajjhāyati, pariyāpuṇātīti attho. Idha hi adhiāpubbai-saddavasena padasandhi, itarattha pana jhe-saddavasena. <span class="bld">Mante dhāretī</span>ti yathāadhīte mante asammūḷhe katvā hadaye ṭhapeti.</p>
  591. <p class="bodytext"><span class="bld">Āthabbaṇavedo</span> <a name="V2.0190"></a> parūpaghātakarattā sādhūnamaparibhogoti katvā <span class="bld">‘‘iruvedayajuvedasāmavedāna’’</span>nti vuttaṃ. Tattha iccante thomīyante devā etāyāti <span class="bld">iru</span> ica-dhātuvasena ca-kārassa ra-kāraṃ katvā, itthiliṅgoyaṃ<a name="M2.0221"></a>. Yajjante pujjante devā anenāti <span class="bld">yaju</span> punnapuṃsakaliṅgavasena. Soyanti antaṃ karonti, sāyanti vā tanuṃ karonti pāpamanenāti <span class="bld">sāmaṃ</span> so-dhātupakkhe o-kārassa ā-kāraṃ katvā. Vidanti dhammaṃ, kammaṃ vā etehīti <span class="bld">vedā,</span> te eva <span class="bld">mantā</span> ‘‘sugatiyopi munanti, suyyanti ca etehī’’ti katvā. Paharaṇaṃ saṅghaṭṭanaṃ <span class="bld">pahataṃ,</span> oṭṭhānaṃ pahataṃ tathā, tassa karaṇavasena, oṭṭhāni cāletvā paguṇabhāvakaraṇavasena pāraṃ gato, na atthavibhāvanavasenāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Pāragū</span>ti ca niccasāpekkhatāya kitantasamāso.</p>
  592. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Saha nighaṇṭunā’’</span>tiādinā yathāvākyaṃ vibhatyantavasena nibbacanadassanaṃ. <span class="bld">Nighaṇṭurukkhādīna</span>nti <span class="bld">nighaṇṭu</span> nāma rukkhaviseso, tadādikānamatthānanti attho, etena nighaṇṭurukkhapariyāyaṃ ādiṃ katvā tappamukhena sesapariyāyānaṃ tattha dassitattā so gantho nighaṇṭu nāma yathā taṃ ‘‘pārājikakaṇḍo, kusalattiko’’ti ayamattho dassito iminā yathārutameva tadatthassa adhigatattā. Ācariyā pana evaṃ vadanti ‘‘vacanīyavācakabhāvena atthaṃ, saddañca nikhaḍati bhindati vibhajja dassetīti <span class="bld">nikhaṇḍu,</span> so eva kha-kārassa gha-kāraṃ katvā <span class="bld">‘nighaṇḍū</span>’ti vutto’’ti (dī. ni. ṭī. 1.256), tadetaṃ aṭṭhakathānayato aññanayadassananti gahetabbaṃ. Itarathā hi so aṭṭhakathāya virodho siyā, vicāretabbametaṃ. Akkharacintakā pana evamicchanti ‘‘tattha tatthāgatāni nāmāni nissesato ghaṭenti rāsiṃ karonti etthāti <span class="bld">nighaṇṭu</span> niggahitāgamenā’’ti. <span class="bld">Vevacanappakāsaka</span>nti pariyāyasaddadīpakaṃ, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañcetaṃ anekesampi atthānaṃ ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Ko panesoti? Etarahi nāmaliṅgānusāsanaratanamālābhidhānappadīpikādi. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati etenāti <span class="bld">kiriyākappo,</span> tatheva vividhaṃ kappīyati etenāti <span class="bld">vikappo,</span> kiriyākappo ca so vikappo cāti <span class="bld">kiriyākappavikappo.</span> So hi vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato bahuvikappoti katvā ‘‘kiriyākappavikappo’’ti vuccati, so ca ganthavisesoyevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kavīnaṃ upakārāvahaṃ sattha’’</span>nti, catunnampi kavīnaṃ kavibhāvasampadābhogasampadādipayojanavasena upakārāvaho ganthoti attho<a name="M2.0222"></a>. Ko panesoti? Kabyabandhanavidhividhāyako kabyālaṅkāragītāsubodhālaṅkārādi. Idaṃ pana mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi mahāvisayo satasahassagāthāparimāṇo, yaṃ ‘‘nayacariyādipakaraṇa’’ntipi vadanti. Vacanatthato pana kiṭayati gameti ñāpeti kiriyādivibhāganti <span class="bld">keṭubhaṃ</span> kiṭa-dhātuto abhapaccayavasena, a-kārassa <a name="V2.0191"></a> ca ukāro. Atha vā kiriyādivibhāgaṃ anavasesapariyādānato kiṭento gamanto obheti pūretīti <span class="bld">keṭubhaṃ</span> kiṭa-saddūpapadaubhadhātuvasena. Apica kiṭanti gacchanti kavayo bandhesu kosallametenāti <span class="bld">keṭubhaṃ,</span> purimanayenevettha padasiddhi. Ṭhānakaraṇādivibhāgato, nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etenāti <span class="bld">akkharappabhedo,</span> taṃ pana chasu vedaṅgesu pariyāpannaṃ pakaraṇadvayamevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sikkhā ca nirutti cā’’</span>ti. Tattha sikkhanti akkharasamayametāyāti <span class="bld">sikkhā,</span> akārādivaṇṇānaṃ ṭhānakaraṇapayatanapaṭipādakasatthaṃ. Nicchayena, nissesato vā utti <span class="bld">nirutti,</span> vaṇṇāgamavaṇṇavipariyāyādilakkhaṇaṃ. Vuttañca –</p>
  593. <p class="gatha1">‘‘Vaṇṇāgamo vaṇṇavipariyāyo,</p>
  594. <p class="gatha2">Dve cāpare vaṇṇavikāranāsā;</p>
  595. <p class="gatha3">Dhātussa atthātisayena yogo,</p>
  596. <p class="gathalast">Taduccate pañcavidhā niruttī’’ti. (pārā. aṭṭha. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; visuddhi. 1.144; mahāni. aṭṭha. 1.50);</p>
  597. <p class="bodytext">Idha pana tabbasena anekadhā nibbacanaparidīpakaṃ satthaṃ uttarapadalopena ‘‘niruttī’’ti adhippetaṃ nibbacanavibhāgatopi akkharapabhedabhāvassa ācariyehi (dī. ni. ṭī. 1.256) vuttattā, tamantarena nibbacanavibhāgassa ca byākaraṇaṅgena saṅgahitattā. Byākaraṇaṃ, nirutti ca hi paccekameva vedaṅgaṃ yathāhu –</p>
  598. <p class="gatha1">‘‘Kappo byākaraṇaṃ joti-satthaṃ sikkhā nirutti ca;</p>
  599. <p class="gathalast">Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti chā’’ti.</p>
  600. <p class="bodytext">Tasmā byākaraṇaṅgena asaṅkarabhūtameva niruttinayena nibbacanamidhādhippetaṃ, na chasu byañjanapadesu viya tadubhayasādhāraṇanibbacanaṃ vedaṅgavisayattāti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha <span class="bld">mahāniddesaṭṭhakathāya</span> (mahāni. aṭṭha. 50) āgataniruttinayavinicchayo<a name="M2.0223"></a>. Tattha hi ‘‘nakkhattarājāriva tārakāna’’nti (jā. 1.1.11, 25) ettha ra-kārāgamo viya avijjamānassa akkharassa āgamo <span class="bld">vaṇṇāgamo</span> nāma. Hiṃsanattā ‘‘hiṃso’’ti vattabbe ‘‘sīho’’ti parivattanaṃ viya vijjamānānamakkharānaṃ heṭṭhupariyavasena parivattanaṃ <span class="bld">vaṇṇavipariyāyo</span> nāma. ‘‘Navachannakedāni diyyatī’’ti (jā. 1.6.88) ettha a-kārassa e-kārāpajjanaṃ viya aññakkharassa aññakkharāpajjanaṃ <span class="bld">vaṇṇavikāro</span> nāma. ‘‘Jīvanassa mūto jīvanamūto’’ti vattabbe <a name="V2.0192"></a> ‘‘jīmūto’’ti va-kāra na-kārānaṃ vināso viya vijjamānakkharānaṃ vināso <span class="bld">vaṇṇavināso</span> nāma. ‘‘Pharusāhi vācāhi pakubbamāno, āsajja maṃ tvaṃ vadase kumārā’’ti (jā. 1.10.85) ettha ‘‘pakubbamāno’’ti padassa abhibhavamānoti atthapaṭipādanaṃ viya tattha tattha yathāyogaṃ visesatthapaṭipādanaṃ <span class="bld">dhātūnamatthātisayena yogo</span> nāmāti.</p>
  601. <p class="bodytext">Yathāvuttappabhedānaṃ tiṇṇaṃ vedānaṃ ayaṃ catutthoyeva siyā, atha kena saddhiṃ pañcamoti āha <span class="bld">‘‘āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā’’</span>ti. <span class="bld">Āthabbaṇavedo</span> nāma āthabbaṇavedikehi vihito parūpaghātakaro manto, so pana itihāsapañcamabhāvappakāsanatthaṃ gaṇitatāmattena gahito, na sarūpavasena, evañca katvā <span class="bld">‘‘etesa’’</span>nti padassa tesaṃ tiṇṇaṃ vedānantveva attho gahetabbo. Tañhi ‘‘tiṇṇaṃ vedāna’’nti etassa visesananti. <span class="bld">Itiha asā</span>ti evaṃ idha loke ahosi <span class="bld">‘‘āsā’’</span>tipi katthaci pāṭho, soyevattho. <span class="bld">Iha</span> ṭhāne <span class="bld">iti</span> evaṃ, idaṃ vā kammaṃ, vatthuṃ vā <span class="bld">āsa</span> icchāhītipi attho. Tassa ganthassa mahāvisayatādīpanatthañcettha vicchāvacanaṃ, iminā ‘‘itihāsā’’ti vacanena paṭisaṃyutto <span class="bld">itihāso</span> taddhitavasenāti atthaṃ dasseti. Itiha āsa, itiha āsā’’ti īdisavacanapaṭisaṃyutto <span class="bld">itihāso</span> niruttinayenāti atthadassanantipi vadanti. Akkharacintakā pana evamicchanti ‘‘itiha-saddo pārampariyopadese ekova nipāto, asati vijjatīti <span class="bld">aso,</span> itiha aso etasminti <span class="bld">itihāso</span> samāsavasenā’’ti, tesaṃ mate <span class="bld">‘‘itiha asā’’</span>ti ettha evaṃ pārampariyopadeso asa vijjamāno ahosīti attho. <span class="bld">‘‘Purāṇakathāsaṅkhāto’’</span>ti iminā tassa ganthavisesabhāvamāha, bhāratanāmakānaṃ dvebhātikarājūnaṃ yuddhakathā, rāmarañño sītāharaṇakathā, narasīharājuppattikathāti evamādipurāṇakathāsaṅkhāto <a name="M2.0224"></a> bhāratapurāṇarāmapurāṇanarasīhapurāṇādigantho itihāso nāmāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedāna’’</span>nti iminā yathāvākyaṃ ‘‘tiṇṇaṃ vedāna’’nti ettha visesanabhāvaṃ dasseti.</p>
  602. <p class="bodytext">Pajjati attho etenāti <span class="bld">padaṃ,</span> nāmākhyātopasagganipātādivasena anekavibhāgaṃ vibhattiyantapadaṃ. Tadapi byākaraṇe āgatamevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tadavasesa’’</span>nti, padato avasesaṃ pakatipaccayādisaddalakkhaṇabhūtanti attho. Taṃ taṃ saddaṃ, tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti <span class="bld">byākaraṇaṃ,</span> visesena vā ākarīyante pakatipaccayādayo abhinipphādīyante ettha, anenāti vā <span class="bld">byākaraṇaṃ,</span> sādhusaddānamanvākhyāyakaṃ <span class="bld">muddhabodhabyākaraṇa sārassatabyākaraṇa pāṇinībyākaraṇacandrabyākaraṇādi</span> adhunāpi vijjamānasatthaṃ. <span class="bld">Adhīyatī</span>ti ajjhāyati. <span class="bld">Vedetī</span>ti paresaṃ vāceti. <span class="bld">Ca</span>-saddo atthadvayasamuccinanattho, vikappanattho vā atthantarassa vikappitattā. Vicitrā <a name="V2.0193"></a> hi taddhitavutti. <span class="bld">Padako</span>ti byākaraṇesu āgatapadakosallaṃ sandhāya vuttaṃ, <span class="bld">veyyākaraṇo</span>ti tadavasiṭṭhapakatipaccayādisaddavidhikosallanti imassatthassa viññāpanatthaṃ padadvayassa ekato atthavacanaṃ. Esā hi ācariyānaṃ pakati, yadidaṃ yena kenaci pakārena atthantaraviññāpanaṃ. Ayaṃ <span class="bld">aṭṭhakathā</span>to aparo nayo – te eva vede padaso kāyatīti <span class="bld">padako</span>ti. Tattha <span class="bld">padaso</span>ti gajjabandhapajjabandhapadena. <span class="bld">Kāyatī</span>ti katheti yathā ‘‘jātaka’’nti, iminā vedakārakasamatthataṃ dasseti. Evañhi ‘‘ajjhāyako’’tiādīhi imassa viseso pākaṭo hotīti.</p>
  603. <p class="bodytext">Āyatiṃ hitaṃ bālajanasaṅkhāto loko na yatati na īhati anenāti <span class="bld">lokāyataṃ.</span> Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti, lokā vā bālajanā āyatanti ussahanti vādassādena etthāti <span class="bld">lokāyataṃ.</span> Aññamaññaviruddhaṃ, saggamokkhaviruddhaṃ vā tanonti etthāti <span class="bld">vitaṇḍo</span> ḍa-paccayavasena, na-kārassa ca ṇa-kāraṃ katvā, viruddhena vādadaṇḍena tāḷenti vādino etthāti <span class="bld">vitaṇḍo</span> taḍi-dhātuvasena, niggahītāgamañca katvā. Adesampi yaṃ nissāya vādīnaṃ vādo pavatto, taṃ tesaṃ desatopi upacāravasena vuccati yathā ‘‘cakkhuṃ <a name="M2.0225"></a> loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, etthesā taṇhā pahīyamānā pahīyati, ettha nirujjhamānā nirujjhatī’’ti, (dī. ni. 2.401; ma. ni. 1.133; vibha. 204) visesena vā paṇḍitānaṃ manaṃ taḍenti cālenti etenāti <span class="bld">vitaṇḍo,</span> taṃ vadanti, so vādo vā etesanti <span class="bld">vitaṇḍavādā,</span> tesaṃ satthaṃ tathā. Lakkhaṇadīpakasatthaṃ uttarapadalopena, taddhitavasena vā <span class="bld">lakkhaṇa</span>nti dasseti <span class="bld">‘‘lakkhaṇadīpaka’’</span>ntiādinā. Lakkhīyati buddhabhāvādi anenāti <span class="bld">lakkhaṇaṃ,</span> nigrodhabimbatādi. Tenāha <span class="bld">‘‘yesaṃ vasenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dvādasasahassaganthapamāṇa</span>nti ettha bhāṇavārappamāṇādīsu viya bāttiṃsakkharaganthova adhippeto. Vuttañhi –</p>
  604. <p class="gatha1">‘‘Aṭṭhakkharā ekapadaṃ, ekā gāthā catuppadaṃ;</p>
  605. <p class="gathalast">Gāthā cekā mato gantho, gantho bāttiṃsatakkharo’’ti.</p>
  606. <p class="bodytext">Dvādasahi guṇitasahassabāttiṃsakkharaganthappamāṇanti attho. <span class="bld">Yatthāti</span> yasmiṃ lakkhaṇasatthe, ādhāre cetaṃ bhummaṃ yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti. Soḷasa ca sahassañca <span class="bld">soḷasasahassaṃ,</span> soḷasādhikasahassagāthāparimāṇāti attho. Evañhi ādhārādheyyavacanaṃ sūpapannaṃ hotīti. Padhānavasena buddhānaṃ lakkhaṇadīpanato <span class="bld">buddhamantā nāma.</span> Paccekabuddhādīnampi hi lakkhaṇaṃ tattha dīpitameva. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yesaṃ vasenā’’</span>tiādi.</p>
  607. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Anūno</span> <a name="V2.0194"></a> <span class="bld">paripūrakārī’’</span>ti atthamattadassanaṃ, saddato pana adhigatamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘avayo na hotī’’</span>ti vuttaṃ. Ko panesa avayoti anuyogamapaneti <span class="bld">‘‘avayo nāmā’’</span>tiādinā. Ayamettādhippāyo – yo tāni sandhāretuṃ sakkoti, so ‘‘vayo’’ti vuccati. Yo pana na sakkoti, so avayo nāma. Yo ca avayo na hoti, so ‘‘dve paṭisedhā pakatiyatthagamakā’’ti ñāyena vayo evāti. Vayatīti hi <span class="bld">vayo,</span> ādimajjhapariyosānesu katthacipi aparikilamanto avitthāyanto te ganthe santāne paṇeti byavaharatīti attho. Ayaṃ pana <span class="bld">vinayaṭṭhakathānayo</span> (pārā. 84) – <span class="bld">anavayo</span>ti anu avayo, sandhivasena u-kāralopo, anu anu avayo anūno, paripuṇṇasippoti attho. <span class="bld">Vayo</span>ti hi hāni ‘‘āyavayo’’tiādīsu viya, natthi etassa yathāvuttaganthesu vayo ūnatāti <span class="bld">avayo,</span> anu anu avayo <span class="bld">anavayo</span>ti.</p>
  608. <p class="bodytext">‘‘Anuññāto’’ti <a name="M2.0226"></a> padassa kammasādhanavasena, ‘‘paṭiññāto’’ti padassa ca kattusādhanavasena atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘ācariyenā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Assā</span>ti ambaṭṭhassa. Pāḷiyaṃ ‘‘yamahaṃ jānāmi, taṃ tvaṃ jānāsī’’ti idaṃ anujānanākāradassanaṃ, ‘‘yaṃ tvaṃ jānāsi, tamahaṃ jānāmī’’ti idaṃ pana paṭijānanākāradassananti dasseti <span class="bld">‘‘yaṃ aha’’</span>ntiādinā. <span class="bld">‘‘Āma ācariyā’’</span>ti hi yathāgataṃ paṭijānanavacanameva atthavasena vuttaṃ. <span class="bld">Ya</span>nti tevijjakaṃ pāvacanaṃ. <span class="bld">Tassā</span>ti ācariyassa. Paṭivacanadānameva paṭiññā tathā, tāya sayameva <span class="bld">paṭiññāto</span>ti attho. <span class="bld">‘‘Sake’’</span>tiādi anujānanapaṭijānanādhikāradassanaṃ. Adesassapi desamiva kappanāmattenāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘katarasmi’’</span>ntiādi. Sassa attano santakaṃ sakaṃ. Ācariyānaṃ paramparato, paramparabhūtehi vā ācariyehi āgataṃ <span class="bld">ācariyakaṃ.</span> Tisso vijjā, tāsaṃ samūho <span class="bld">tevijjakaṃ,</span> vedattayaṃ. Padhānaṃ vacanaṃ, pakaṭṭhānaṃ vā aṭṭhakādīnaṃ vacanaṃ <span class="bld">pāvacanaṃ.</span></p>
  609. <p class="bodytext"><a name="para257"></a><span class="paranum">257</span>. Idāni yenādhippāyena brāhmaṇo pokkharasātī ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ āmantetvā ‘‘ayaṃ tātā’’tiādivacanamabrvi, tadadhippāyaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘esa kirā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">uggatassā</span>ti pubbe pākaṭassa kittimato porāṇajanassa. <span class="bld">Bahū janā</span>ti pūraṇakassapādayo sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Ekacca</span>nti khattiyādijātimantaṃ, lokasammataṃ vā <span class="bld">janaṃ. Garū</span>ti bhāriyaṃ, attānaṃ tato mocetvā apagamanamattampi dukkaraṃ hoti, pageva taduttari karaṇanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Anattho</span> nāma tathāpagamanādinā nindābyārosaupārambhādi.</p>
  610. <p class="bodytext">‘‘Abbhuggato’’ti ettha abhisaddayogena <span class="bld">itthambhūtākhyānatthavaseneva</span> ‘‘gotama’’nti <span class="bld">upayogavacanaṃ</span><a name="V2.0195"></a>. ‘‘Taṃ bhavantaṃ, tathā santaṃyevā’’ti padesupi tassa anupayogattā tadatthavasenevāti dasseti <span class="bld">‘‘tassa bhoto’’</span>tiādinā. Tenāha <span class="bld">‘‘idhāpī’’</span>tiādi. <span class="bld">Tathā satoyevā</span>ti yenākārena arahatādinā saddo abbhuggato, tenākārena santassa bhūtassa eva tassa bhavato gotamassa saddo yadi vā abbhuggatoti attho. Apica <span class="bld">taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyevā</span>ti ekassapi atthassa dvikkhattuṃ sambandhabhāvena vacanaṃ sāmaññavisiṭṭhatāparikappanena atthavisesaviññāpanatthaṃ, tasmā ‘‘tassa bhoto gotamassā’’ti sāmaññasambandhabhāvena vicchinditvā ‘‘tathā satoyevā’’ti <a name="M2.0227"></a> visesasambandhabhāvena yojetabbaṃ. <span class="bld">Yadi</span>-saddo cettha saṃsayattho dvinnampi atthānaṃ saṃsayitabbattā. <span class="bld">Vā</span>-saddo ca vikappanattho tesu ekassa vikappetabbattā. Saddavidū pana evaṃ vadanti – ‘‘imassa vacanaṃ saccaṃ vā yadi vā musā’’tiādīsu viya yadi-saddo vā-saddo ca ubhopi vikappatthāyeva. Yadi-saddopi hi ‘‘yaṃ yadeva parisaṃ upasaṅkamati yadi khattiyaparisaṃ yadi brāhmaṇaparisa’’ntiādīsu (a. ni. 5.34) vā-saddattho dissati. ‘‘Appaṃ vassasataṃ āyu, idānetarahi vijjatī’’tiādīsu viya ca idha samānatthasaddapayogoti. Pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘yadi vā no tathā’’</span>ti idampi ‘‘santaṃyeva saddo abbhuggato’’ti iminā sambajjhitvā yathāvuttanayeneva yojetabbaṃ. Nanu ‘‘gotama’’nti padeyeva upayogavacanaṃ siyā, na etthāti codanāya <span class="bld">‘‘idhāpī’’</span>tiādi vuttaṃ, tassa anupayogattā, vicchinditvā sambandhavisesabhāvena yojetabbattā vā idhāpi itthambhūtākhyānatthavaseneva upayogavacanaṃ nāmāti vuttaṃ hoti. Itthambhūtākhyānaṃ attho yassa tathā, abhisaddo, itthambhūtākhyānameva vā attho tathā, soyevattho. Yadaggena hi saddayogo hoti, tadaggena atthayogopīti.</p>
  611. <p class="bodytext"><a name="para258"></a><span class="paranum">258</span>. <span class="bld">Bho</span>ti attano ācariyaṃ ālapati. Yathā-saddaṃ sātthakaṃ katvā saha pāṭhasesena yojetuṃ <span class="bld">‘‘yathā sakkā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">So</span>ti bhagavā. Purimanaye ākāratthajotanayathā-saddayogyato kathanti pucchāmattaṃ, idha pana tadayogyato <span class="bld">‘‘ākārapucchā’’</span>ti vuttaṃ. Bāhirakasamaye ācariyamhi upajjhāyasamudācāroti āha <span class="bld">‘‘atha naṃ upajjhāyo’’</span>ti, upajjhāyasaññito ācariyabrāhmaṇoti attho.</p>
  612. <p class="bodytext">Kāmañca manto, brahmaṃ, kappoti tibbidho vedo, tathāpi aṭṭhakādi vuttaṃ padhānabhūtaṃ mūlaṃ <span class="bld">manto,</span> tadatthavivaraṇamatthaṃ <span class="bld">brahmaṃ,</span> tattha vuttanayena yaññakiriyāvidhānaṃ <span class="bld">kappo</span>ti mantasseva padhānabhāvato, itaresañca tannissayeneva jātattā mantaggahaṇena brahmakappānampi gahaṇaṃ siddhamevāti dasseti <span class="bld">‘‘tīsu vedesū’’</span>ti iminā. <span class="bld">Manto</span>ti hi aṭṭhakādīhi isīhi vuttamūlavedasseva nāmaṃ, <span class="bld">vedo</span>ti sabbassa, tasmā ‘‘vedesū’’ti vutte <a name="M2.0228"></a> sabbesampi gahaṇaṃ sijjhatīti <a name="V2.0196"></a> veditabbaṃ. <span class="bld">Lakkhaṇānī</span>ti lakkhaṇadīpakāni mantapadāni. Pajjagajjabandhapavesanavasena <span class="bld">pakkhipitvā. Brāhmaṇavesenevā</span>ti vedavācakabrāhmaṇaliṅgeneva. <span class="bld">Vede</span>ti mahāpurisalakkhaṇamante. <span class="bld">Mahesakkhā sattā</span>ti mahāpuññavanto paṇḍitasattā. Jānissanti iti manasi katvā vācentīti sambandho. <span class="bld">Tenā</span>ti tathā vācanato. <span class="bld">Pubbe</span>ti ‘‘tathāgato uppajjissatī’’ti vattabbakālato pabhuti tathāgatassa dharamānakāle. Ajjhāyitabbavācetabbabhāvena <span class="bld">āgacchanti</span> pākaṭā bhavanti. Ekagāthādvigāthādivasena <span class="bld">anukkamena antaradhāyanti.</span> Na kevalaṃ lakkhaṇamantāyeva, atha kho aññepi vedā brāhmaṇānaṃ aññāṇabhāvena anukkamena antaradhāyanti evāti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.258) vuttaṃ.</p>
  613. <p class="bodytext">Buddhabhāvapatthanā <span class="bld">paṇidhi,</span> pāramīsambharaṇaṃ <span class="bld">samādānaṃ,</span> kammassakatādipaññā <span class="bld">ñāṇaṃ.</span> ‘‘Paṇidhimahato samādānamahatotiādinā paccekaṃ mahantasaddo yojetabbo’’ti (dī. ni. ṭī. 1.258) ācariyena vuttaṃ. Evañca sati karuṇā ādi yesaṃ saddhāsīlādīnaṃ te <span class="bld">karuṇādayo,</span> te eva guṇā <span class="bld">karuṇādiguṇā,</span> paṇidhi ca samādānañca ñāṇañca karuṇādiguṇā ca, tehi mahanto <span class="bld">paṇidhisamādānañāṇakaruṇādiguṇamahanto</span>ti nibbacanaṃ kātabbaṃ. Evañhi dvandatoparattā mahantasaddo paccekaṃ yojīyatīti. Apica paṇidhi ca samādānañca ñāṇañca karuṇā ca, tamādi yesaṃ te tathā, teyeva guṇā, tehi mahantoti nibbacanenapi attho sūpapanno hoti, paṇidhimahantatādi cassa buddhavaṃsa (bu. vaṃ. 9 ādayo) cariyāpiṭakādi (cariyā. 1 ādayo) vasena veditabbo. <span class="bld">Mahāpadānasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> pana ‘‘mahāpurisassāti jātigottakulapadesādivasena mahantassa purisassā’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.33) vuttaṃ. Tattha ‘‘khattiyo, brāhmaṇo’’ti evamādi <span class="bld">jāti.</span> ‘‘Koṇḍañño, gotamo’’ti evamādi <span class="bld">gottaṃ.</span> ‘‘Poṇikā, cikkhallikā, sākiyā, koliyā’’ti evamādi <span class="bld">kulapadeso,</span> tadetaṃ sabbampi idha ādisaddena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi sati ‘‘dveyeva gatiyo bhavantī’’ti ubhinnaṃ sādhāraṇavacanaṃ samatthitaṃ hotīti.</p>
  614. <p class="bodytext"><span class="bld">Niṭṭhā</span>ti nipphattiyo siddhiyo. Nanvāyaṃ gati-saddo anekattho, kasmā niṭṭhāyameva vuttoti āha‘‘<span class="bld">kāmañcāya’’</span>ntiādi. <span class="bld">Bhavabhede</span>ti <a name="M2.0229"></a> nirayādibhavavisese. So hi sucaritaduccaritakammena sattehi upapajjanavasena gantabbāti <span class="bld">gati.</span> Gacchati pavattati etthāti <span class="bld">gati,</span> nivāsaṭṭhānaṃ. Gamati yathāsabhāvaṃ jānātīti <span class="bld">gati. </span> Paññā, gamanaṃ byāpanaṃ <span class="bld">gati,</span> vissaṭabhāvo, so pana ito ca etto ca byāpetvā ṭhitatāva. Gamanaṃ nipphattanaṃ <span class="bld">gati,</span> niṭṭhā<a name="V2.0197"></a>, ajjhāsayapaṭisaraṇatthāpi nidassananayena gahitā. Tathā hesa ‘‘imesaṃ kho ahaṃ bhikkhūnaṃ sīlavantānaṃ kalyāṇadhammānaṃ neva jānāmi āgatiṃ vā gatiṃ vā’’ti (ma. ni. 1.508) ettha ajjhāsaye vattati, ‘‘nibbānaṃ arahato gatī’’ti (pari. 339) ettha paṭisaraṇe, parāyaṇe apassayeti attho. Gacchati yathāruci pavattatīti <span class="bld">gati,</span> ajjhāsayo. Gacchati avacarati, avacaraṇavasena vā pavattati etthāti <span class="bld">gati,</span> paṭisaraṇaṃ. Sabbasaṅkhatavisaññuttassa hi arahato nibbānameva paṭisaraṇaṃ, idha pana niṭṭhāyaṃ vattatīti veditabbo tadaññesamavisayattā.</p>
  615. <p class="bodytext">Nanu dvinnaṃ nipphattīnaṃ nimittabhūtāni lakkhaṇāni visadisāneva, atha kasmā ‘‘yehi samannāgatassā’’tiādinā tesaṃ sadisabhāvo vuttoti codanālesaṃ dassetvā sodhento <span class="bld">‘‘tattha kiñcāpī’’</span>tiādimāha. Samānepi nigrodhabimbatādilakkhaṇabhāve attheva koci nesaṃ visesoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘na teheva buddho hotī’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Yathā hi buddhānaṃ lakkhaṇāni suvisadāni, suparibyattāni, paripuṇṇāni ca honti, <span class="bld">na</span> evaṃ cakkavattīna’’nti ayaṃ pana viseso <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> (dī. ni. ṭī. 1.258) pakāsito. Jāyanti bhinnesupi atthesu abhinnadhīsaddā etāyāti <span class="bld">jāti,</span> lakkhaṇabhāvamattaṃ. Vuttañhi –</p>
  616. <p class="gatha1">‘‘Sabalādīsu bhinnesu, yāya vattantubhinnadhī;</p>
  617. <p class="gathalast">Saddā sā jātiresā ca, mālāsuttamivanvitā’’ti.</p>
  618. <p class="bodytext">Tasmā lakkhaṇatāmattena samānabhāvato visadisānipi tāniyeva cakkavattinipphattinimittabhūtāni lakkhaṇāni sadisāni viya katvā tāni buddhanipphattinimittabhūtāni lakkhaṇāni nāmāti idaṃ vacanaṃ vuccatīti attho. Adhiāpubbavasayoge bhummatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘agāre vasatī’’</span>ti <span class="bld">catūhi acchariyadhammehī</span>ti abhirūpatā, dīghāyukatā, appābādhatā, brāhmaṇagahapatikānaṃ piyamanāpatāti imehi catūhi acchariyasabhāvabhūtāhi iddhīhi. Yathāha –</p>
  619. <p class="indent">‘‘Rājā <a name="M2.0230"></a> ānanda, mahāsudassano catūhi iddhīhi samannāgato ahosi. Katamāhi catūhi iddhīhi? Idhānanda, rājā mahāsudassano abhirūpo ahosi dassanīyo pāsādiko’’tiādi (dī. ni. 2.252).</p>
  620. <p class="bodytext"><span class="bld">Cetiyajātake</span> <a name="V2.0198"></a> (jā. aṭṭha. 3.8.44) āgatanayaṃ gahetvāpi <span class="bld">evaṃ</span> vadanti ‘‘sarīrato candanagandho vāyati, ayaṃ ekā iddhi. Mukhato uppalagandho vāyati, ayaṃ dutiyā. Cattāro devaputtā catūsu disāsu sabbakālaṃ khaggahatthā ārakkhaṃ gaṇhanti, ayaṃ tatiyā. Ākāsena vicarati, ayaṃ catutthī’’ti. <span class="bld">Anāgatavaṃsasaṃvaṇṇanāyaṃ</span> pana ‘‘abhirūpabhāvo ekā iddhi, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgatabhāvo dutiyā, yāvatāyukampi sakalalokassa dassanātittikabhāvo tatiyā, ākāsacāribhāvo catutthī’’ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgatabhāvo</span>ti samavipācaniyā kammajatejodhātuyā sampannatā. Yassa hi bhuttamattova āhāro jīrati, yassa vā pana puṭabhattaṃ viya tatheva tiṭṭhati, ubhopete na samavepākiniyā samannāgatā. Yassa pana puna bhattakāle bhattacchando uppajjateva, ayaṃ samavepākiniyā samannāgato nāma, tathārūpatāti attho. <span class="bld">Saṅgahavatthūhī</span>ti dānaṃ, piyavacanaṃ, atthacariyā, samānattatāti imehi saṅgahopāyehi. Yathāha –</p>
  621. <p class="gatha1">‘‘Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha;</p>
  622. <p class="gatha2">Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;</p>
  623. <p class="gathalast">Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.</p>
  624. <p class="gatha1">Ete ca saṅgahā nāssu, na mātā puttakāraṇā;</p>
  625. <p class="gathalast">Labhetha mānaṃ pūjaṃ vā, pitā vā puttakāraṇā.</p>
  626. <p class="gatha1">Yasmā ca saṅgahā ete, samapekkhanti paṇḍitā;</p>
  627. <p class="gathalast">Tasmā mahattaṃ papponti, pāsaṃsā ca bhavanti te’’ti. (dī. ni. 3.273);</p>
  628. <p class="bodytext"><span class="bld">Rañjanato</span>ti pītisomanassavasena rañjanato, na rāgavasena, pītisomanassānaṃ jananatoti vuttaṃ hoti. Catūhi saṅgahavatthūhi rañjanaṭṭhena rājāti pana sabbesaṃ rājūnaṃ samaññā tathā akarontānampi vilīvabījanādīsu <a name="M2.0231"></a> tālavaṇṭavohāro viya ruḷhivasena pavattito, tasmā ‘‘acchariyadhammehī’’ti asādhāraṇanibbacanaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  629. <p class="bodytext">Saddasāmatthiyato anekadhā cakkavattīsaddassa vacanatthaṃ dassento padhānabhūtaṃ vacanatthaṃ paṭhamaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘cakkaratana’’</span>ntiādimāha. Idameva hi padhānaṃ cakkaratanassa pavattanamantarena cakkavattibhāvānāpattito. Tathā hi <span class="bld">aṭṭhakathāsu</span> vuttaṃ ‘‘kittāvatā cakkavattī hotīti? Ekaṅguladvaṅgulamattampi <a name="V2.0199"></a> cakkaratane ākāsaṃ abbhuggantvā pavatte’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.243; ma. ni. aṭṭha. 3.256). Yasmā pana rājā cakkavattī ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vāmahatthena hatthisoṇḍasadisapanāḷiṃ suvaṇṇabhiṅkāraṃ ukkhipitvā dakkhiṇahatthena cakkaratanaṃ udakena abbhukkiritvā ‘‘pavattatu bhavaṃ cakkaratanaṃ, abhivijinātu bhavaṃ cakkaratana’’nti (dī. ni. 2.244) vacanena cakkaratanaṃ vehāsaṃ abbhuggantvā pavattesi, tasmā tādisaṃ pavattāpanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘cakkaratanaṃ vattetī’’</span>ti vuttaṃ. Yathāha ‘‘atha kho ānanda rājā mahāsudassano uṭṭhāyāsanā…pe… cakkaratanaṃ abbhukkiri ‘pavattatu bhavaṃ cakkaratana’nti’’ādi (dī. ni. 2.244). Na kevalañca cakkasaddo cakkarataneyeva vattati atha kho sampatticakkādīsupi, tasmā taṃtadatthavācakasaddasāmatthiyatopi vacanatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘sampatticakkehī’’</span>tiādinā. Tattha <span class="bld">sampatticakkehīti –</span></p>
  630. <p class="gatha1">‘‘Patirūpe vase dese, ariyamittakaro siyā;</p>
  631. <p class="gatha2">Sammāpaṇidhisampanno, pubbe puññakato naro;</p>
  632. <p class="gathalast">Dhaññaṃ dhanaṃ yaso kitti, sukhañcetaṃdhivattatī’’ti. (a. ni. 4.31) –</p>
  633. <p class="unindented">Vuttehi patirūpadesavāsādisampatticakkehi. <span class="bld">Vattatī</span>ti pavattati sampajjati, uparūpari kusaladhammaṃ vā paṭipajjati. <span class="bld">Tehī</span>ti sampatticakkehi. <span class="bld">Para</span>nti sattanikāyaṃ, yathā sayaṃsaddo suddhakattutthassa jotako, tathā paraṃsaddopi hetukattutthassāti veditabbaṃ. <span class="bld">Vattetī</span>ti pavatteti sampādeti, uparūpari kusaladhammaṃ vā paṭipajjāpeti. Yathāha –</p>
  634. <p class="indent">‘‘Rājā mahāsudassano evamāha ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda <a name="M2.0232"></a> puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesu’’ntiādi (dī. ni. 2.244).</p>
  635. <p class="bodytext"><span class="bld">Iriyāpathacakkānanti</span> iriyāpathabhūtānaṃ cakkānaṃ. Iriyāpathopi hi ‘‘cakka’’nti vuccati ‘‘catucakkaṃ navadvāra’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.29, 109). Yathāha –</p>
  636. <p class="gatha1">‘‘Rathaṅge <a name="V2.0200"></a> lakkhaṇe dhammo-racakkesviriyāpathe;</p>
  637. <p class="gatha2">Cakkaṃ sampattiyaṃ cakka-ratane maṇḍale bale;</p>
  638. <p class="gathalast">Kulālabhaṇḍe āṇāya-māyudhe dānarāsisū’’ti.</p>
  639. <p class="bodytext"><span class="bld">Vatto</span>ti pavattanaṃ uppajjanaṃ, imināva iriyāpathacakkaṃ vatteti parahitāya uppādetīti nibbacanampi dasseti atthato samānattā. Tathā cāha –</p>
  640. <p class="indent">‘‘Atha kho taṃ ānanda cakkaratanaṃ puratthimaṃ disaṃ pavatti, anvadeva rājā mahāsudassano saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Yasmiṃ kho panānanda, padese cakkaratanaṃ patiṭṭhāsi, tattha rājā mahāsudassano vāsaṃ upagacchi saddhiṃ caturaṅginiyā senāyā’’tiādi (dī. ni. 2.244).</p>
  641. <p class="bodytext">Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – appaṭihataṃ āṇāsaṅkhātaṃ cakkaṃ vattetīti <span class="bld">cakkavattī.</span> Tathā hi vuttaṃ –</p>
  642. <p class="indent">‘‘Pañcahi bhikkhave dhammehi samannāgato rājā cakkavattī dhammeneva cakkaṃ vatteti, taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. Katamehi pañcahi? Idha bhikkhave rājā cakkavattī atthaññū ca hoti, dhammaññū ca mattaññū, ca kālaññū ca parisaññū ca. Imehi kho…pe… pāṇinā’’tiādi (a. ni. 5.131).</p>
  643. <p class="bodytext">Khattiyamaṇḍalādisaññitaṃ cakkaṃ samūhaṃ attano vase vatteti anuvattetītipi <span class="bld">cakkavattī.</span> Vuttañhi ‘‘ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesu’’ntiādi (dī. ni. 2.244). Cakkalakkhaṇaṃ vattati etassātipi <span class="bld">cakkavattī.</span> Tenāha ‘‘imassa deva kumārassa heṭṭhā <a name="M2.0233"></a> pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrānī’’tiādi (dī. ni. 2.35). Cakkaṃ mahantaṃ kāyabalaṃ vattati etassātipi <span class="bld">cakkavattī.</span> Vuttañhetaṃ ‘‘ayañhi deva kumāro sattussado…pe… ayañhi deva kumāro sīhapubbaddhakāyo’’tiādi (dī. ni. 2.35). Tena hissa lakkhaṇena mahabbalabhāvo viññāyati. Cakkaṃ dasavidhaṃ, dvādasavidhaṃ vā vattadhammaṃ vattati paṭipajjatīti <span class="bld">cakkavattī.</span> Tena vuttaṃ ‘‘na hi te tāta dibbaṃ cakkaratanaṃ pettikaṃ dāyajjaṃ<a name="V2.0201"></a>, iṅgha tvaṃ tāta ariye cakkavattivatte vattāhī’’tiādi (dī. ni. 3.83). Cakkaṃ mahantaṃ dānaṃ vatteti pavattetītipi <span class="bld">cakkavattī.</span> Vuttañca –</p>
  644. <p class="indent">‘‘Paṭṭhapesi kho ānanda rājā mahāsudassano tāsaṃ pokkharaṇīnaṃ tīre evarūpaṃ dānaṃ annaṃ annatthikassa, pānaṃ pānatthikassa, vatthaṃ vatthatthikassa, yānaṃ yānatthikassa, sayanaṃ sayanatthikassa, itthiṃ itthitthikassa, hiraññaṃ hiraññatthikassa, suvaṇṇaṃ suvaṇṇatthikassā’’tiādi (dī. ni. 2.254).</p>
  645. <p class="bodytext"><span class="bld">Rājāti sāmaññaṃ</span> tadaññasādhāraṇato. <span class="bld">Cakkavattīti visesaṃ</span> anaññasādhāraṇato. <span class="bld">Dhamma</span>saddo ñāye, samo eva ca ñāyo nāmāti āha <span class="bld">‘‘ñāyena samenā’’</span>ti. <span class="bld">Vatta</span>ti uppajjati, paṭipajjatīti vā attho. ‘‘Idaṃ nāma caratī’’ti avuttepi sāmaññajotanāya visese avaṭṭhānato, visesatthinā ca visesassa payujjitabbattā ‘‘sadatthaparatthe’’ti yojīyati. Padesaggahaṇe hi asati gahetabbassa nippadesatā viññāyati yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti. Yasmā cakkavattirājā dhammeneva rajjamadhigacchati, na adhammena parūpaghātādinā. Tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘dhammena rajjaṃ labhitvā’’</span>tiādi, <span class="bld">dhammenā</span>ti ca ñāyena, kusaladhammena vā. Rañño bhāvo <span class="bld">rajjaṃ,</span> issariyaṃ.</p>
  646. <p class="bodytext">Paresaṃ hitopāyabhūtaṃ dhammaṃ karoti, caratīti vā <span class="bld">dhammiko. </span> Attano hitopāyabhūtassa dhammassa kārako, carako vā rājāti <span class="bld">dhammarājā</span>ti imaṃ savisesaṃ atthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘parahitadhammakaraṇena vā’’</span>tiādinā. Ayaṃ pana mahāpadānaṭṭhakathānayo – dasavidhe kusaladhamme, agatirahite vā rājadhamme niyuttoti <span class="bld">dhammiko;</span> teneva dhammena lokaṃ <a name="M2.0234"></a> rañjetīti <span class="bld">dhammarājā.</span> Pariyāyavacanameva hi idaṃ padadvayanti. Ācariyena pana evaṃ vuttaṃ ‘‘cakkavattivattasaṅkhātaṃ dhammaṃ carati, cakkavattivattasaṅkhāto vā dhammo etassa, etasmiṃ vā atthīti <span class="bld">dhammiko,</span> dhammato anapetattā dhammo ca so rañjanaṭṭhena rājā cāti <span class="bld">dhammarājā’’</span>ti (dī. ni. ṭī. 1.258). ‘‘Rājā hoti cakkavattī’’ti vacanato ‘‘cāturanto’’ti idaṃ catudīpissarataṃ vibhāvetīti āha <span class="bld">‘‘cāturantāyā’’</span>tiādi. Cattāro samuddā antā pariyosānā etissāti <span class="bld">cāturantā,</span> pathavī. Sā hi catūsu disāsu puratthimasamuddādicatusamuddapariyosānattā evaṃ vuccati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘catusamudda antāyā’’</span>ti, sā pana avayavabhūtehi catubbidhehi dīpehi vibhūsitā ekalokadhātupariyāpannā pathavīyevāti dasseti <span class="bld">‘‘catubbidhadīpavibhūsitāya pathaviyā’’</span>ti iminā. Yathāha –</p>
  647. <p class="gatha1">‘‘Yāvatā <a name="V2.0202"></a> candimasūriyā, pariharanti disā bhanti virocanā;</p>
  648. <p class="gathalast">Sabbeva dāsā mandhātu, ye ca pāṇā pathavissitā’’ti.</p>
  649. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘catudīpavibhūsitāyā’’ti avatvā <span class="bld">catubbidhadīpavibhūsitāyā</span>ti <span class="bld">vidha</span>saddaggahaṇaṃ paccekaṃ pañcasataparittadīpānampi mahādīpeyeva saṅgahaṇatthaṃ saddātirittena atthātirittassa viññāyamānattā, koṭṭhāsavācakena vā vidhasaddena samānabhāgānaṃ gahitattāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Kopādipaccatthike</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena kāmamohamānamadādike saṅgaṇhāti. <span class="bld">Vijetī</span>ti taṃkālāpekkhāya vattamānavacanaṃ, vijitavāti attho. Saddavidū hi atīte tāvīsaddamicchanti. ‘‘Sabbarājāno vijetī’’ti vadanto kāmaṃ cakkavattino kenaci yuddhaṃ nāma natthi, yuddhena pana sādhetabbassa vijayassa siddhiyā ‘‘vijitasaṅgāmo’’ tveva vuttoti dasseti.</p>
  650. <p class="bodytext">Thāvarassa dhuvassa bhāvo <span class="bld">thāvariyaṃ,</span> yathā janapade thāvariyaṃ patto, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘na sakkā kenacī’’</span>tiādi vuttaṃ, iminā kenaci akampiyaṭṭhena janapade thāvariyappattoti tappurisasamāsaṃ dasseti, itarena ca daḷhabhattibhāvato janapado thāvariyappatto etasminti aññapadatthasamāsaṃ. <span class="bld">Tamhī</span>ti asmiṃ rājini. Yathā janapado tasmiṃ thāvariyaṃ patto, tadāvikaronto <span class="bld">‘‘anuyutto’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">anuyutto</span>ti niccapayutto. <span class="bld">Sakammanirato</span>ti cakkavattino rajjakamme sadā pavatto<a name="M2.0235"></a>. <span class="bld">Acalo asampavedhī</span>ti pariyāyavacanametaṃ, corānaṃ vā vilopanamattena <span class="bld">acalo,</span> dāmarikattena <span class="bld">asampavedhī.</span> Corehi vā <span class="bld">acalo,</span> paṭirājūhi <span class="bld">asampavedhī.</span> Anatimudubhāvena vā <span class="bld">acalo,</span> anaticaṇḍabhāvena <span class="bld">asampavedhī. </span> Tathā hi aticaṇḍassa rañño balikhaṇḍādīhi lokaṃ pīḷayato manussā majjhimajanapadaṃ chaḍḍetvā pabbatasamuddatīrādīni nissāya paccante vāsaṃ kappenti, atimudukassa ca rañño corasāhasikajanavilopapīḷitā manussā paccantaṃ pahāya janapadamajjhe vāsaṃ kappenti, iti evarūpe rājini janapado thāvarabhāvaṃ na pāpuṇāti. Etasmiṃ pana tadubhayavirahite suvaṇṇatulā viya samabhāvappatte rājini rajjaṃ kārayamāne janapado pāsāṇapiṭṭhiyaṃ ṭhapetvā ayopaṭṭena parikkhitto viya acalo asampavedhī thāvariyappattoti.</p>
  651. <p class="bodytext"><span class="bld">Seyyathida</span>nti ekova nipāto, ‘‘so katamo, taṃ katamaṃ, sā katamā’’tiādinā yathārahaṃ liṅgavibhattivacanavasena payojiyamānova hoti, idha tāni katamānīti payuttoti āha <span class="bld">‘‘tassa cetānī’’</span>tiādi. Cacati cakkavattino yathāruci ākāsādigamanāya paribbhamatīti <span class="bld">cakkaṃ.</span> Cakkaratanañhi antosamuṭṭhitavāyodhātuvasena rañño cakkavattissa vacanasamanantarameva <a name="V2.0203"></a> pavattati, na candasūriyavimānādi viya bahisamuṭṭhitavāyodhātuvasenāti <span class="bld">vimānaṭṭhakathāyaṃ</span> (vi. va. aṭṭha. 1.paṭhamapīṭhavimānavaṇṇanā) vuttaṃ. <span class="bld">Ratijananaṭṭhenā</span>ti pītisomanassuppādanaṭṭhena. Tañhi passantassa, suṇantassa ca anappakaṃ pītisomanassaṃ uppajjati acchariyadhammattā. Vacanatthato pana rameti ratiṃ karotīti <span class="bld">ratanaṃ,</span> ramanaṃ vā rataṃ, taṃ netīti <span class="bld">ratanaṃ,</span> rataṃ vā janetīti <span class="bld">ratanaṃ</span> ja-kāralopavasenātipi neruttikā. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti hatthiratanādīsu.</p>
  652. <p class="bodytext">Cittīkatabhāvādināpi cakkassa ratanaṭṭho veditabbo, so pana ratijananaṭṭheneva ekasaṅgahatāya visuṃ na gahito. Kasmā ekasaṅgahoti ce? Cittīkatādibhāvassapi ratinimittattā. Atha vā ganthabyāsaṃ pariharitukāmena cittīkatādibhāvo na gahitoti veditabbaṃ. Aññāsu pana <span class="bld">aṭṭhakathāsu</span> (dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.223; khu. pā. aṭṭha. 6.3.yānīdhātigāthāvaṇṇanā; su. ni. aṭṭha. 1.226; mahāni. aṭṭha. 156) evaṃ vuttaṃ –</p>
  653. <p class="bodytext">‘‘Ratijananaṭṭhena <a name="M2.0236"></a> ratanaṃ. Apica –</p>
  654. <p class="gatha1">Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;</p>
  655. <p class="gathalast">Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccati.</p>
  656. <p class="indent">‘‘Cakkaratanassa ca nibbattakālato paṭṭhāya aññaṃ devaṭṭhānaṃ nāma na hoti, sabbepi gandhapupphādīhi tasseva pūjañca abhivādanādīni ca karontīti cittīkataṭṭhena ratanaṃ. Cakkaratanassa ca ettakaṃ nāma dhanaṃ agghatīti aggho natthi, iti mahagghaṭṭhenapi ratanaṃ. Cakkaratanañca aññehi loke vijjamānaratanehi asadisanti atulaṭṭhena ratanaṃ. Yasmā pana yasmiṃ kappe buddhā uppajjanti, tasmiṃyeva cakkavattino uppajjanti, buddhā ca kadāci karahaci uppajjanti, tasmā dullabhadassanaṭṭhenapi ratanaṃ. Tadetaṃ jātirūpakulaissariyādīhi anomassa uḷārasattasseva uppajjati, na aññassāti anomasattaparibhogaṭṭhenapi ratanaṃ. Yathā ca cakkaratanaṃ, evaṃ sesānipī’’ti.</p>
  657. <p class="bodytext">Tatrāyaṃ <span class="bld">taṭṭīkāya,</span> aññattha ca vuttanayena atthavibhāvanā – idañhi <span class="bld">‘‘cittīkata’’</span>ntiādivacanaṃ nibbacanatthavasena vuttaṃ na hoti, atha kinti ce? Loke ‘‘ratana’’nti <a name="V2.0204"></a> sammatassa vatthuno garukātabbabhāvena vuttaṃ. Sarūpato panetaṃ lokiyamahājanena sammataṃ hiraññasuvaṇṇādikaṃ, cakkavattirañño uppannaṃ cakkaratanādikaṃ, kataññukatavedipuggalādikaṃ, sabbukkaṭṭhaparicchedavasena buddhādisaraṇattayañca daṭṭhabbaṃ. ‘‘Aho manohara’’nti citte kattabbatāya <span class="bld">cittīkataṃ,</span> svāyaṃ cittīkāro tassa pūjanīyatāyāti katvā pūjanīyanti atthaṃ vadanti. Keci pana ‘‘vicitrakataṭṭhena cittīkata’’nti bhaṇanti, taṃ na gahetabbaṃ idha cittasaddassa hadayavācakattā ‘‘cittīkatvā suṇātha me’’ti (bu. vaṃ. 1.80) āhaccabhāsitapāḷiyaṃ viya. Tathā cāhu ‘‘yathārahamivaṇṇāgamo bhūkaresū’’ti. ‘‘Passa cittīkataṃ rūpaṃ, maṇinā kuṇḍalena cā’’tiādīsu (ma. ni. 2.302) pana pubbe avicitraṃ idāni vicitraṃ katanti <span class="bld">cittīkata</span>nti attho gahetabbo tattha cittasaddassa vicitravācakattā. Mahantaṃ vipulaṃ aparimitaṃ agghatīti <span class="bld">mahagghaṃ.</span> Natthi etassa tulā upamā, tulaṃ vā sadisanti <span class="bld">atulaṃ.</span> Kadācideva uppajjanato dukkhena <a name="M2.0237"></a> laddhabbadassanattā <span class="bld">dullabhadassanaṃ.</span> Anomehi uḷāraguṇeheva sattehi paribhuñjitabbato <span class="bld">anomasattaparibhogaṃ.</span></p>
  658. <p class="bodytext">Idāni nesaṃ cittīkatādiatthānaṃ savisesaṃ cakkaratane labbhamānataṃ dassetvā itaresupi te atidisituṃ <span class="bld">‘‘yathā ca cakkaratana’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">aññaṃ devaṭṭhānaṃ nāma na hoti</span> rañño anaññasādhāraṇissariyādisampattipaṭilābhahetuto, aññesaṃ sattānaṃ yathicchitatthapaṭilābhahetuto ca. <span class="bld">Aggho natthi</span> ativiya uḷārasamujjalaratanattā, acchariyabbhutadhammatāya ca. Yadaggena ca mahagghaṃ, tadaggena atulaṃ. Sattānaṃ pāpajigucchanena vigatakāḷako puññapasutatāya maṇḍabhūto yādiso kālo buddhuppādāraho, tādise eva cakkavattīnampi sambhavoti āha <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Kadāci karahacī</span>ti pariyāyavacanaṃ, <span class="bld">‘‘kadācī’’</span>ti vā yathāvuttakālaṃ sandhāya vuttaṃ, <span class="bld">‘‘karahacī’’</span>ti <span class="bld">jambusiridīpa</span>saṅkhātaṃ desaṃ. Tenāha –</p>
  659. <p class="gatha1">‘‘Kālaṃ dīpañca desañca, kulaṃ mātarameva ca;</p>
  660. <p class="gathalast">Ime pañca viloketvā, uppajjati mahāyaso’’ti. (dha. pa. aṭṭha. 1.1.10);</p>
  661. <p class="bodytext">Upamāvasena cetaṃ vuttaṃ. Upamopameyyānañca na accantameva sadisatā, tasmā yathā buddhā kadāci karahaci uppajjanti, na tathā cakkavattino, cakkavattino pana anekadāpi buddhuppādakappe uppajjantīti attho gahetabbo. Evaṃ santepi cakkavattivattapūraṇassa dukkarabhāvato <a name="V2.0205"></a> dullabhuppādoyevāti iminā dullabhuppādatāsāmaññena tesaṃ dullabhadassanatā vuttāti veditabbaṃ. Kāmaṃ cakkaratanānubhāvena samijjhamāno guṇo cakkavattiparivārajanasādhāraṇo, tathāpi cakkavattī eva naṃ sāmibhāvena visavitāya paribhuñjatīti vattabbataṃ arahati tadatthameva uppajjanatoti dassento <span class="bld">‘‘tadeta’’</span>ntiādimāha. Yathāvuttānaṃ pañcannaṃ, channampi vā atthānaṃ sesaratanesupi labbhanato <span class="bld">‘‘evaṃ sesānipī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  662. <p class="bodytext">Imehi pana ratanehi rājā cakkavattī kimatthaṃ paccanubhoti, nanu vināpi tesu kenaci raññā cakkavattinā bhavitabbanti codanāya tassa tehi hathārahamatthapaccanubhavanadassanena kenacipi avinābhāvitaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘imesu panā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Ajitaṃ</span> puratthimādidisāya khattiyamaṇḍalaṃ <a name="M2.0238"></a> <span class="bld">jināti</span> mahesakkhatāsaṃvattaniyakammanissandabhāvato. <span class="bld">Yathāsukhaṃ anuvicarati</span> hatthiratanaṃ, assaratanañca abhiruhitvā tesaṃ ānubhāvena antopātarāsaṃyeva samuddapariyantaṃ pathaviṃ anupariyāyitvā rājadhāniyā eva paccāgamanato. <span class="bld">Pariṇāyakaratanena vijitamanurakkhati</span> tattha tattha kattabbakiccasaṃvidahanato. <span class="bld">Avasesehi</span> maṇiratanaitthiratanagahapatiratanehi upabhuñjanena pavattaṃ <span class="bld">upabhogasukhaṃ anubhavati</span> yathārahaṃ tehi tathānubhavanasiddhito. So hi maṇiratanena yojanappamāṇe padese andhakāraṃ vidhametvā ālokadassanādinā sukhamanubhavati, itthiratanena atikkantamānusakarūpadassanādivasena, gahapatiratanena icchiticchitamaṇikanakarajatādidhanapaṭilābhavasena sukhamanubhavati.</p>
  663. <p class="bodytext">Idāni sattiyā, sattiphalena ca yathāvuttamatthaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘paṭhamenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tividhā hi <span class="bld">sattiyo</span> ‘‘sakkonti samatthenti rājāno etāyā’’ti katvā. Yathāhu –</p>
  664. <p class="gatha1">‘‘Pabhāvussāhamantānaṃ, vasā tisso hi sattiyo;</p>
  665. <p class="gathalast">Pabhāvo daṇḍajo tejo, patāpo tu ca kosajo.</p>
  666. <p class="gatha1">Manto ca mantanaṃ so tu, catukkaṇṇo dvigocaro;</p>
  667. <p class="gathalast">Tigocaro tu chakkaṇṇo, rahassaṃ guyhamuccate’’ti.</p>
  668. <p class="bodytext">Tattha vīriyabalaṃ <span class="bld">ussāhasatti.</span> Paṭhamena cassa cakkaratanena tadanuyogo paripuṇṇo hoti. Kasmāti ce? Tena ussāhasattiyā pavattetabbassa appaṭihatāṇācakkabhāvassa siddhito. Paññābalaṃ <span class="bld">mantasatti. Pacchimena</span> cassa pariṇāyakaratanena tadanuyogo. Kasmāti ce<a name="V2.0206"></a>? Tassa sabbarājakiccesu kusalabhāvena mantasattiyā viya avirajjhanapayogattā. Damanena, dhanena ca pabhuttaṃ <span class="bld">pabhūsatti. Hatthiassagahapatiratanehi</span> cassa tadanuyogo paripuṇṇo hoti. Kasmāti ce? Hatthiassaratanānaṃ mahānubhāvatāya, gahapatiratanato paṭiladdhakosasampattiyā ca pabhāvasattiyā viya pabhāvasamiddhisiddhito. Itthimaṇiratanehi tividhasattiyogaphalaṃ paripuṇṇaṃ hotīti sambandho, yathāvuttāhi tividhāhi sattīhi payujjanato yaṃ phalaṃ laddhabbaṃ. Taṃ sabbaṃ tehi <a name="M2.0239"></a> paripuṇṇaṃ hotīti attho. Kasmāti ce? Teheva upabhogasukhassa sijjhanato.</p>
  669. <p class="bodytext">Duvidhasukhavasenapi yathāvuttamatthaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘so itthimaṇiratanehī’’</span>tiādi kathitaṃ. <span class="bld">Bhogasukha</span>nti samīpe katvā paribhogavasena pavattasukhaṃ. <span class="bld">Sesehī</span>ti tadavasesehi cakkādipañcaratanehi. Apaccatthikatāvasena pavattasukhaṃ <span class="bld">issariyasukhaṃ.</span> Idāni tesaṃ sampannahetuvasenapi kenaci avinābhāvitameva vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘visesato’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Adosakusalamūlajanitakammānubhāvenā</span>ti adosasaṅkhātena kusalamūlena sahajātādipaccayavasena uppāditakammassa ānubhāvena <span class="bld">sampajjanti</span> sommatararatanajātikattā. Kammaphalañhi yebhuyyena kammasarikkhakaṃ. <span class="bld">Majjhimāni</span> maṇiitthigahapatiratanāni <span class="bld">alobhakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjanti</span> uḷāradhanassa, uḷāradhanapaṭilābhakāraṇassa ca pariccāgasampadāhetukattā. <span class="bld">Pacchimaṃ</span> pariṇāyakaratanaṃ <span class="bld">amohakusalamūlajanitakammānubhāvena sampajjati</span> mahāpaññeneva cakkavattirājakiccassa parinetabbattā, mahāpaññabhāvassa ca amohakusalamūlajanitakammanissandabhāvato. <span class="bld">Bojjhaṅgasaṃyutte</span>ti mahāvagge dutiye bojjhaṅgasaṃyutte (saṃ. ni. 5.223). <span class="bld">Ratanasuttassā</span>ti tattha pañcamavagge saṅgītassa dutiyassa ratanasuttassa (saṃ. ni. 5.223). <span class="bld">Upadeso</span> nāma savisesaṃ sattannaṃ ratanānaṃ vicāraṇavasena pavatto nayo.</p>
  670. <p class="bodytext">Saraṇato paṭipakkhavidhamanato <span class="bld">sūrā</span> sattivanto, nibbhayāvahāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘abhīrukajātikā’’</span>ti. Asure vijinitvā ṭhitattā sakko devānamindo dhīro nāma, tassa senaṅgabhāvato devaputto ‘‘aṅga’’nti vuccati, dhīrassa aṅgaṃ, tassa rūpamiva rūpaṃ yesaṃ te <span class="bld">dhīraṅgarūpā,</span> tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘devaputtasadisakāyā’’</span>ti. <span class="bld">Eke</span>ti <span class="bld">sārasamāsa</span>nāmakā ācariyā, tadakkhamanto āha <span class="bld">‘‘ayaṃ panetthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Sabhāvo</span>ti sabhāvabhūto attho. <span class="bld">Uttamasūrā</span>ti uttamayodhā. Sūrasaddo hi idha yodhattho. Evañhi purimanayato imassa visesatā hoti, ‘‘uttamattho sūrasaddo’’tipi vadanti, <span class="bld">‘‘uttamā sūrā vuccantī’’</span>tipi hi pāṭho dissati. <span class="bld">Vīrāna</span>nti vīriyavantānaṃ. <span class="bld">Aṅga</span>nti kāraṇaṃ ‘‘aṅgīyati ñāyati phalametenā’’ti katvā. Yena vīriyena ‘‘dhīrā’’ti vuccanti, tadeva dhīraṅgaṃ nāmāti <a name="M2.0240"></a> āha <span class="bld">‘‘vīriyanti vuttaṃ hotī’’</span>ti. <span class="bld">Rūpa</span>nti <a name="V2.0207"></a> sarīraṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘vīriyamayasarīrā viyā’’</span>ti. Vīriyameva <span class="bld">vīriyamayaṃ</span> yathā ‘‘dānamaya’’nti, (dī. ni. 3.305; itivu. 60; netti. 34) tasmā vīriyasaṅkhātasarīrā viyāti attho. Vīriyaṃ pana na ekantarūpanti viya-saddaggahaṇaṃ kataṃ. Apica dhīraṅgena nibbattaṃ dhīraṅganti atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vīriyamayasarīrā viyā’’</span>ti vuttaṃ, evampi vīriyato rūpaṃ na ekantaṃ nibbattanti viya-saddena dasseti. Atha vā rūpaṃ sarīrabhūtaṃ dhīraṅgaṃ vīriyametesanti yojetabbaṃ, tathāpi vīriyaṃ nāma kiñci saviggahaṃ na hotīti dīpeti <span class="bld">‘‘vīriyamayasarīrā viyā’’</span>ti iminā, idhāpi mayasaddo sakattheyeva daṭṭhabbo, tasmā saviggahavīriyasadisāti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – saviggahaṃ ce vīriyaṃ nāma siyā, te cassa puttā taṃsadisāyeva bhaveyyunti ayameva cattho ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.258) anumato. <span class="bld">Mahāpadānaṭṭhakathāyaṃ</span> pana evaṃ vuttaṃ ‘‘dhīraṅgaṃ rūpametesanti <span class="bld">dhīraṅgarūpā,</span> vīriyajātikā vīriyasabhāvā vīriyamayā akilāsuno ahesuṃ, divasampi yujjhantā na kilamantīti vuttaṃ hotī’’ti, (dī. ni. aṭṭha. 2.34) tadetaṃ rūpasaddassa sabhāvatthataṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. Idha ceva aññattha katthaci <span class="bld">‘‘dhitaṅgarūpā’’</span>ti pāṭho dissati. Vīriyatthopi hi dhitisaddo hoti ‘‘saccaṃ dhammo dhiti cāgo, diṭṭhaṃ so ativattatī’’tiādīsu (jā. 1.1.57) dhitisaddo viya. Katthaci pana <span class="bld">‘‘vīraṅga’’</span>nti pāṭhova diṭṭho. Yathā ruccati, tathā gahetabbaṃ.</p>
  671. <p class="bodytext">Nanu ca rañño cakkavattissa paṭisenā nāma natthi, ya’massa puttā pamaddeyyuṃ, atha kasmā ‘‘parasenappamaddanā’’ti vuttanti codanaṃ sodhento <span class="bld">‘‘sace’’</span>tiādimāha, parasenā hotu vā, mā vā, ‘‘sace pana bhaveyyā’’ti parikappanāmattena tesaṃ evamānubhāvataṃ dassetuṃ tathā vuttanti adhippāyo, ‘‘parasenappamaddanā’’ti vuttepi parasenaṃ pamaddituṃ samatthāti attho gahetabbo pakaraṇatopi atthantarassa viññāyamānattā, yathā ‘‘sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabba’’nti (pāci. 434) etassa padabhājanīye (pāci. 436) ‘‘sikkhitukāmenā’’ti atthaggahaṇanti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘taṃ parimaddituṃ samatthā’’</span>ti vuttaṃ. Na hi te parasenaṃ pamaddantā tiṭṭhanti, atha kho pamaddanasamatthā eva honti<a name="M2.0241"></a>. Evamaññatrapi yathārahaṃ. Parasenaṃ pamaddanāya samatthentīti <span class="bld">parasenappamaddanā</span>ti atthaṃ dassetītipi vadanti.</p>
  672. <p class="bodytext">Pubbe katūpacitassa etarahi vipaccamānakassa puññadhammassa cirataraṃ vipaccituṃ paccayabhūtaṃ cakkavattivattasamudāgataṃ payogasampattisaṅkhātaṃ dhammaṃ dassetuṃ ‘‘dhammenā’’ti padassa <span class="bld">‘‘pāṇo</span> <a name="V2.0208"></a> <span class="bld">na hantabbotiādinā pañcasīladhammenā’’</span>ti atthamāha. Ayañhi attho ‘‘ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno, te rājānaṃ mahāsudassanaṃ upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ‘ehi kho mahārāja, svāgataṃ te mahārāja, sakaṃ te mahārāja, anusāsa mahārājā’ti. Rājā mahāsudassano evamāha ‘pāṇo na hantabbo, adinnaṃ na ādātabbaṃ, kāmesu micchā na caritabbā, musā na bhaṇitabbā, majjaṃ na pātabbaṃ, yathābhuttañca bhuñjathā’ti. Ye kho panānanda puratthimāya disāya paṭirājāno, te rañño mahāsudassanassa anuyantā ahesu’’ntiādinā (dī. ni. 2.244) āgataṃ rañño ovādadhammaṃ sandhāya vutto. Evañhi <span class="bld">‘‘adaṇḍena asatthenā’’</span>ti idampi visesanavacanaṃ susamatthitaṃ hoti. Aññāsupi <span class="bld">suttanipātaṭṭhakathādīsu</span> (su. ni. aṭṭha. 226; khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; saṃ. ni. aṭṭha. 3.223) ayamevattho vutto.</p>
  673. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahāpadānaṭṭhakathāyaṃ</span> pana <span class="bld">‘‘adaṇḍenā</span>ti ye katāparādhe satte satampi sahassampi gaṇhanti, te dhanadaṇḍena rajjaṃ kārenti nāma, ye chejjabhejjaṃ anusāsanti, te satthadaṇḍena. Ayaṃ pana duvidhampi daṇḍaṃ pahāya adaṇḍena ajjhāvasati. <span class="bld">Asatthenā</span>ti ye ekatodhārādinā satthena paraṃ vihesanti, te satthena rajjaṃ kārenti nāma. Ayaṃ pana satthena khuddakamakkhikāyapi pivanamattaṃ lohitaṃ kassaci anuppādetvā dhammeneva, ‘ehi kho mahārājā’ti evaṃ paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ abhivijinitvā ajjhāvasati abhibhavitvā sāmī hutvā vasatīti attho’’ti (dī. ni. aṭṭha. 2.34) vuttaṃ, tadetaṃ ‘‘dhammenā’’ti padassa ‘‘pubbe katūpacitena etarahi vipaccamānakena yena kenaci puññadhammenā’’ti atthaṃ sandhāya vuttaṃ. Teneva hi ‘‘dhammena paṭirājūhi sampaṭicchitāgamano vuttappakāraṃ pathaviṃ <a name="M2.0242"></a> abhivijinitvā ajjhāvasatī’’ti. Ācariyenapi (dī. ni. ṭī. 1.258) vuttaṃ <span class="bld">dhammenā</span>ti katūpacitena attano puññadhammena. Tena hi sañcoditā pathaviyaṃ sabbarājāno paccuggantvā ‘‘svāgataṃ te mahārājā’’tiādīni vatvā attano rajjaṃ rañño cakkavattissa niyyātenti. Tena vuttaṃ ‘‘so imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasatī’’ti, tenapi yathāvuttamevatthaṃ dasseti, tasmā ubhayathāpi ettha attho yutto evāti daṭṭhabbaṃ. Cakkavattivattapūraṇādipayogasampattimantarena hi pubbe katūpacitakammeneva evamajjhāvasanaṃ na sambhavati, tathā pubbe katūpacitakammamantarena cakkavattivattapūraṇādipayogasampattiyā evāti.</p>
  674. <p class="bodytext">Evaṃ ekaṃ nipphattiṃ kathetvā dutiyaṃ nipphattiṃ kathetuṃ yadetaṃ ‘‘sace kho panā’’tiādivacanaṃ vuttaṃ, tattha anuttānamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘arahaṃ…pe… vivaṭṭacchadoti etthā’’</span>tiādimāha<a name="V2.0209"></a>. Yasmā rāgādayo satta pāpadhammā loke uppajjanti, uppajjamānā ca te sattasantānaṃ chādetvā pariyonandhitvā kusalappavattiṃ nivārenti, tasmā te idha chadasaddena vuttāti dasseti <span class="bld">‘‘rāgadosā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Duccarita</span>nti micchādiṭṭhito aññena manoduccaritena saha tīṇi duccaritāni, micchādiṭṭhi pana visesena sattānaṃ chadanato, paramasāvajjattā ca visuṃ gahitā. Vuttañca ‘‘sabbe te imeheva dvāsaṭṭhiyā vatthūhi antojālīkatā, ettha sitāva ummujjamānā ummujjantī’’tiādi (dī. ni. 1.146). Tathā muyhanaṭṭhena <span class="bld">moho,</span> aviditakaraṇaṭṭhena <span class="bld">avijjā</span>ti pavattiākārabhedena aññāṇameva dvidhā vuttaṃ. Tathā hissa dvidhāpi chadanattho kathito ‘‘andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate nara’’nti, (mahāni. 5, 156, 195) ‘‘avijjāya nivuto loko, vevicchā pamādā nappakāsatī’’ti (su. ni. 1039; cūḷani. pārāyanavagga.2) ca. Evaṃ rāgadosādīnampi chadanattho vattabbo. <span class="bld">Mahāpadānaṭṭhakathāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 2.33) pana rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāvasena satta pāpadhammā gahitā. Tatra rañjanaṭṭhena <span class="bld">rāgo,</span> taṇhāyanaṭṭhena <span class="bld">taṇhā</span>ti pavattiākārabhedena lobho eva dvidhā vutto. Tathā hissa dvidhāpi chadanattho ekantikova. Yathāha ‘‘andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ rāgo sahate nara’’nti, ‘‘kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā’’ti <a name="M2.0243"></a> (udā. 94) ca, kilesaggahaṇena ca vuttāvasiṭṭhā vicikicchādayo vuttā.</p>
  675. <p class="bodytext"><span class="bld">Sattahi paṭicchanne</span>ti hetugabbhavacanaṃ, sattahi pāpadhammehi paṭicchannattā kilesavasena andhakāre loketi attho. <span class="bld">Taṃ chadana</span>nti sattapāpadhammasaṅkhātaṃ chadanaṃ. <span class="bld">Vivaṭṭetvā</span>ti vivaṭṭaṃ katvā vigametvā. Tadeva pariyāyantarena vuttaṃ <span class="bld">‘‘samantato sañjātāloko hutvā’’</span>ti. Kilesachadanavigamo eva hi āloko, etena vivaṭṭayitabbo vigametabboti <span class="bld">vivaṭṭo,</span> chādeti paṭicchādetīti <span class="bld">chado,</span> vivaṭṭo chado anenāti <span class="bld">vivaṭṭacchadā,</span> <span class="bld">vivaṭṭacchado</span> vāti atthaṃ dasseti. Ayañhi vivaṭṭacchadasaddo daḷhadhammapaccakkhadhammasaddādayo viya pulliṅgavasena ākāranto, okāranto ca hoti. Tathā hi <span class="bld">mahāpadānaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘rāgadosamohamānadiṭṭhikilesataṇhāsaṅkhātaṃ chadanaṃ āvaraṇaṃ vivaṭaṃ viddhaṃsitaṃ vivaṭakaṃ etenāti vivaṭacchado, ‘vivaṭṭacchadā’tipi pāṭho, ayamevattho’’ti, (dī. ni. aṭṭha. 2.33) tassā līnatthappakāsaniyampi vuttaṃ ‘‘vivaṭṭacchadāti okārassa ākāraṃ katvā niddeso’’ti. Saddavidū pana ‘‘ādhanvāditoti lakkhaṇena samāsantagatehi dhanusaddādīhi kvaci āpaccayo’’ti vatvā ‘‘kaṇḍivadhanvā, paccakkhadhammā, vivaṭṭacchadā’’ti payogamudāharanti.</p>
  676. <p class="bodytext">Kasmā padattayametaṃ vuttanti anuyogaṃ hetālaṅkāranayena pariharanto <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha, <span class="bld">tatthā</span>ti ca <a name="V2.0210"></a> tīsu padesūti attho. Pūjāvisesaṃ paṭiggaṇhituṃ arahatīti <span class="bld">araha</span>nti atthena <span class="bld">pūjārahatā</span> vuttā. <span class="bld">Yasmā sammāsambuddho,</span> tasmā pūjārahatāti <span class="bld">tassā</span> pūjārahatāya <span class="bld">hetu</span> vutto. Savāsanasabbakilesappahānapubbakattā buddhabhāvassa <span class="bld">buddhattahetubhūtā vivaṭṭacchadatā vuttā.</span> Kammādivasena tividhaṃ vaṭṭañca rāgādivasena sattavidho chado ca <span class="bld">vaṭṭacchadā,</span> vaṭṭacchadehi vigato, vigatā vā vaṭṭacchadā yassāti <span class="bld">vivaṭṭacchado,</span> <span class="bld">vivaṭṭacchadā</span> vā, dvandapubbago pana vi-saddo ubhayattha yojetabboti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vivaṭṭo ca vicchado cā’’</span>ti vuttaṃ. Evampi vadanti ‘‘vivaṭṭo ca so vicchado cāti <span class="bld">vivaṭṭacchado,</span> uttarapade <a name="M2.0244"></a> pubbapadalopoti atthaṃ dassetī’’ti. <span class="bld">‘‘Arahaṃ vaṭṭābhāvenā’’</span>ti idaṃ kilesehi ārakattā, kilesārīnaṃ saṃsāracakkassārānañca hatattā, pāpakaraṇe ca rahābhāvāti atthaṃ sandhāya vuttaṃ. Idañhi phalena hetānumānadassanaṃ – yathā taṃ dhūmena aggissa, udakoghena upari vuṭṭhiyā, etena ca atthena arahabhāvo hetu, vaṭṭābhāvo phalanti ayaṃ ācariyamati. ‘‘Paccayādīnaṃ, pūjāvisesassa ca arahattā’’ti pana hetunā phalānumānadassanampi siyā yathā taṃ agginā dhūmassa, upari vuṭṭhiyā udakoghassa. <span class="bld">‘‘Sammāsambuddho chadanābhāvenā’’</span>ti idaṃ pana hetunā phalānumānadassanaṃ savāsanasabbakilesacchadanābhāvapubbakattā sammāsambuddhabhāvassa. Arahattamaggena hi vicchadatā, sabbaññutaññāṇena sammāsambuddhabhāvo. <span class="bld">‘‘Vivaṭṭo ca vicchado cā’’</span>ti idaṃ hetudvayaṃ. Kāmañca ācariyamatiyā phalena hetuanumānadassane vivaṭṭatā phalameva hoti, hetuanumānadassanassa, pana tathāñāṇassa ca hetubhāvato hetuyeva nāmāti veditabbaṃ.</p>
  677. <p class="bodytext">Evaṃ padattayavacane hetālaṅkāranayena payojanaṃ dassetvā idāni catuvesārajjavasenapi dassento <span class="bld">‘‘dutiyenā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">dutiyena vesārajjenā</span>ti ‘‘cattārimāni bhikkhave tathāgatassa vesārajjāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī’’tiādinā (a. ni. 4.8; ma. ni. 1.150) bhagavatā vuttakkamena dutiyabhūtena ‘‘khīṇāsavassa te paṭijānato ‘ime āsavā aparikkhīṇā’ti, tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ saha dhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ bhikkhave na samanupassāmi, etamahaṃ bhikkhave nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmī’’ti paridīpitena vesārajjena. <span class="bld">Purimasiddhī</span>ti purimassa ‘‘araha’’nti padassa atthasiddhi arahattasiddhi, dutiyavesārajjassa tadatthabhāvato tena vesārajjena tadatthasiddhīti vuttaṃ hoti. ‘‘Khīṇāsavassa te paṭijānato ‘ime āsavā aparikkhīṇā’ ti’’ādinā vuttameva hi dutiyavesārajjaṃ ‘‘kilesehi ārakattā’’tiādinā vutto ‘‘araha’’nti padassa atthoti<a name="V2.0211"></a>. Tato ca viññāyati ‘‘yathā dutiyena <a name="M2.0245"></a> vesārajjena purimasiddhi, evaṃ purimenapi atthena dutiyavesārajjasiddhī’’ti. Evañca katvā iminā nayena catuvesārajjavasena padattayavacane payojanadassanaṃ upapannaṃ hoti. Itarathā hi kiñcipayojanābhāvato idaṃyeva vacanaṃ idha avattabbaṃ siyāti. Esa nayo sesesupi.</p>
  678. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamenā</span>ti vuttanayena paṭhamabhūtena ‘‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ‘ime dhammā anabhisambuddhā’ti, tatra…pe… viharāmī’’ti paridīpitena vesārajjena. <span class="bld">Dutiyasiddhī</span>ti dutiyassa ‘‘sammāsambuddho’’ti padassa atthasiddhi buddhattasiddhi tassa tadatthabhāvato. <span class="bld">Tatiyacatutthehī</span>ti vuttanayeneva tatiyacatutthabhūtehi ‘‘ye kho pana te antarāyikā dhammā vuttā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyāti, tatra…pe… viharāmī’’ti ca ‘‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti, tatra…pe… viharāmī’’ti (a. ni. 4.8; ma. ni. 1.150) ca paridīpitehi vesārajjehi. <span class="bld">Tatiyasiddhī</span>ti tatiyassa ‘‘vivaṭṭacchadā’’ti padassa atthasiddhi vivaṭṭacchadatthasiddhi tehi tassa pākaṭabhāvatoti attho. ‘‘Yāthāvato antarāyikaniyyānikadhammāpadesena hi satthu vivaṭṭacchadabhāvo loke pākaṭo ahosī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.258) ācariyena vuttaṃ, vivaṭṭacchadabhāveneva antarāyikaniyyānikadhammadesanāsiddhito ‘‘tatiyena tatiyacatutthasiddhī’’tipi vattuṃ yujjati.</p>
  679. <p class="bodytext">Evaṃ padattayavacane catuvesārajjavasena payojanaṃ dassetvā idāni cakkhuttayavasenapi dassento <span class="bld">‘‘purimañcā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">ca</span>-saddo upanyāsattho. <span class="bld">Purimaṃ</span> ‘‘araha’’nti padaṃ bhagavato heṭṭhimamaggaphalattayañāṇasaṅkhātaṃ <span class="bld">dhammacakkhuṃ sādheti</span> kilesārīnaṃ, saṃsāracakkassa arānañca hatabhāvadīpanato. <span class="bld">Dutiyaṃ</span> ‘‘sammāsambuddho’’ti padaṃ āsayānusayaindriyaparopariyattañāṇasaṅkhātaṃ <span class="bld">buddhacakkhuṃ sādheti</span> sammāsambuddhasseva taṃsambhavato. Tadetañhi ñāṇadvayaṃ sāvakapaccekabuddhānaṃ na sambhavati. <span class="bld">Tatiyaṃ</span> ‘‘vivaṭṭacchadā’’ti padaṃ sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ <span class="bld">samantacakkhuṃ sādheti</span> savāsanasabbakilesappahānadīpanato. ‘‘Sammāsambuddho’’ti hi vatvā ‘‘vivaṭṭacchadā’’ti vacanaṃ sammāsambuddhabhāvāya savāsanasabbakilesappahānaṃ vibhāvetīti. ‘‘Ahaṃ kho pana tāta ambaṭṭha mantānaṃ dātā’’ti idaṃ appadhānaṃ, ‘‘tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā’’ti idameva padhānaṃ samuttejanāvacananti sandhāya <a name="M2.0246"></a> <span class="bld">‘‘tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti iminā’ssa mantesu sūrabhāvaṃ janetī’’</span>ti vuttaṃ, lakkhaṇavibhāvane visadañāṇatāsaṅkhātaṃ sūrabhāvaṃ janetīti attho.</p>
  680. <p class="bodytext"><a name="para259"></a><span class="paranum">259</span>. <span class="bld">Evaṃ</span> <a name="V2.0212"></a> <span class="bld">bho</span>ti ettha <span class="bld">evaṃ</span>-saddo vacanasampaṭicchane nipāto, vacanasampaṭicchanañcettha tathā mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ vedissāma, tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetāti ca evaṃ pavattassa pokkharasātino vacanassa sampaṭiggaho. <span class="bld">‘‘Tassattho’’</span>tiādināpi hi tadevatthaṃ dasseti. Tathā ca vuttaṃ ‘‘brāhmaṇassa pokkharasātissa paṭissutvā’’ti, taṃ panesa ācariyassa samuttejanāya lakkhaṇesu vigatasammohabhāvena buddhamante sampassamānattā vadatīti dassento <span class="bld">‘‘sopī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">‘‘tāyā</span>ti tāya yathāvuttāya samuttejanāyā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.259) ācariyena vuttaṃ, adhunā pana potthakesu <span class="bld">‘‘tāya ācariyakathāyā’’</span>ti pāṭho dissati. Atthato cesa aviruddhoyeva. Mantesu satisamuppādikā hi kathā samuttejanāti.</p>
  681. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayānabhūmi</span>nti yānassa abhūmiṃ, yānena yātumasakkuṇeyyaṭṭhānabhūtaṃ, dvārakoṭṭhakasamīpaṃ gantvāti attho.</p>
  682. <p class="bodytext">Avisesena vuttassapi vacanassa attho aṭṭhakathāpamāṇato visesena gahetabboti āha <span class="bld">‘‘ṭhitamajjhanhikasamaye’’</span>ti. Sabbesamāciṇṇavasena paṭhamanayaṃ vatvā padhānikānameva āveṇikāciṇṇavasena dutiyanayo vutto. <span class="bld">Divāpadhānikā</span>ti divāpadhānānuyuñjanakā, divasabhāge samaṇadhammakaraṇatthaṃ te evaṃ caṅkamantīti vuttaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘tādisānañhī’’</span>tiādi. ‘‘Pariveṇato pariveṇamāgacchanto papañco hoti, pucchitvāva pavisissāmī’’ti ambaṭṭhassa tadupasaṅkamanādhippāyaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘so kirā’’</span>tiādimāha.</p>
  683. <p class="bodytext"><a name="para260"></a><span class="paranum">260</span>. Abhiññātakule jāto <span class="bld">abhiññātakolañño. </span> Kāmañca vakkhamānanayena pubbe ambaṭṭhakulamapaññātaṃ, tadā pana paññātanti āha <span class="bld">‘‘tadā kirā’’</span>tiādi. <span class="bld">Rūpajātimantakulāpadesehī</span>ti ‘‘ayamīdiso’’ti apadisanahetubhūtehi catūhi rūpajātimantakulehi. Yena te <a name="M2.0247"></a> bhikkhū cintayiṃsu, tadadhippāyaṃ āvi kātuṃ <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Avisesato vuttampi visesato viññāyamānatthaṃ sandhāya bhāsitavacananti dasseti <span class="bld">‘‘gandhakuṭiṃ sandhāyā’’</span>ti iminā. Evamīdisesu.</p>
  684. <p class="bodytext"><span class="bld">Aturito</span>ti avegāyanto, <span class="bld">‘‘aturanto’’</span>tipi pāṭho, soyevattho. Kathaṃ pavisanto ataramāno pavisati nāmāti āha <span class="bld">‘‘saṇika’’</span>ntiādi. Tattha <span class="bld">padappamāṇaṭṭhāne</span>ti dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanapamāṇaṭṭhāne. <span class="bld">Sinduvāro</span> nāma eko pupphūpagarukkho, yassa setaṃ pupphaṃ hoti, yo <a name="V2.0213"></a> ‘‘nigguṇḍī’’ tipi vuccati. <span class="bld">Pamukha</span>nti gandhakuṭigabbhapamukhaṃ. ‘‘Kuñcikacchiddasamīpe’’ti vuttavacanaṃ samatthetuṃ <span class="bld">‘‘dvāraṃ kirā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  685. <p class="bodytext"><a name="para261"></a><span class="paranum">261</span>. <span class="bld">‘‘Dānaṃ dadamānehī’’</span>ti iminā pāramitānubhāvena sayameva dvāravivaraṇaṃ dasseti.</p>
  686. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsū</span>ti ettha samatthena <span class="bld">saṃ</span>-saddena viññāyamānaṃ bhagavato tehi saddhiṃ paṭhamaṃ pavattamodatāsaṅkhātaṃ neyyatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādimāha. Bhagavāpi hi ‘‘kacci bho māṇavā khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādīni pucchanto tehi māṇavehi saddhiṃ pubbabhāsitāya paṭhamaññeva pavattamodo ahosi. <span class="bld">Samappavattamodā</span>ti bhagavato tadanukaraṇena samaṃ pavattasaṃsandanā. Tadatthaṃ saha upamāya dassetuṃ <span class="bld">‘‘sītodakaṃ viyā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha paramanibbutakilesadarathatāya bhagavato sītodakasadisatā, anibbutakilesadarathatāya ca māṇavānaṃ uṇhodakasadisatā daṭṭhabbā. <span class="bld">Sammodita</span>nti saṃsanditaṃ. <span class="bld">Muda</span>saddo hettha saṃsandaneyeva, na pāmojje, evañhi yathāvuttaupamāvacanaṃ samatthitaṃ hoti. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘ekībhāva’’</span>nti, sammodanakiriyāya samānataṃ ekarūpatanti attho.</p>
  687. <p class="bodytext"><span class="bld">Khamanīya</span>nti ‘‘catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ kacci khamituṃ sakkuṇeyya’’nti pucchanti, <span class="bld">yāpanīya</span>nti āhārādipaccayapaṭibaddhavuttikaṃ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ, sīsarogādiābādhābhāvena <span class="bld">kacci appābādhaṃ,</span> dukkhajīvikābhāvena <span class="bld">kacci appātaṅkaṃ,</span> taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya <span class="bld">kacci lahuṭṭhānaṃ,</span> tadanurūpabalayogato <span class="bld">kacci balaṃ,</span> sukhavihāraphalasabbhāvena <span class="bld">kacciphāsuvihāro</span> atthīti sabbattha kacci-saddaṃ yojetvā attho veditabbo. Balappattā <a name="M2.0248"></a> pīti <span class="bld">pītiyeva. </span> Taruṇā pīti <span class="bld">pāmojjaṃ.</span> Sammodanaṃ janeti karotīti sammodanikaṃ, tadeva <span class="bld">sammodaniyaṃ</span> ka-kārassa ya-kāraṃ katvā. Sammodetabbato sammodanīyanti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘sammodituṃ yuttabhāvato’’</span>ti iminā. Evaṃ ācariyehi vuttaṃ. Sammodituṃ arahatīti sammodanikaṃ, tadeva <span class="bld">sammodaniyaṃ</span> yathāvuttanayenāti imamatthampi dassetīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Sāretu’’</span>nti etassa <span class="bld">‘‘nirantaraṃ pavattetu’’</span>nti atthavacanaṃ. <span class="bld">Saritabbabhāvato</span>ti anussaritabbabhāvato. ‘‘Sāretuṃ arahatī’’ti atthe yathāpadaṃ dīghena ‘‘sāraṇīya’’nti vuttaṃ. ‘‘Saritabba’’nti atthe pana ‘‘saraṇīya’’nti vattabbe dīghaṃ katvā <span class="bld">‘‘sāraṇīya’’</span>nti vuttanti veditabbaṃ. Evaṃ saddato atthaṃ dassetvā idāni atthamattato dassetuṃ <span class="bld">‘‘suyyamānasukhato’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">suyyamānasukhato</span>ti āpāthamadhurattamāha, <span class="bld">anussariyamānasukhato</span>ti vimaddaramaṇīyattaṃ. <span class="bld">Byañjanaparisuddhatāyā</span>ti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya <a name="V2.0214"></a> vacanacāturiyaṃ, <span class="bld">atthaparisuddhatāyā</span>ti atthassa nirupakkilesattaṃ. <span class="bld">Anekehi pariyāyehī</span>ti anekehi kāraṇehi.</p>
  688. <p class="bodytext"><span class="bld">Apasādessāmī</span>ti maṅkuṃ karissāmi. Ubhosu khandhesu sāṭakaṃ āsajjetvā kaṇṭhe olambanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘kaṇṭhe olambitvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Dussakaṇṇaṃ gahetvā</span>ti nivatthasāṭakassa koṭiṃ ekena hatthena gahetvā. Caṅkamitumāruhanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘caṅkamaṃ abhiruhitvā’’</span>ti āha. <span class="bld">Dhātusamatā</span>ti rasādidhātūnaṃ samāvatthatā, arogatāti attho. <span class="bld">Pāsādikattha</span>nti pasādajananatthaṃ ‘‘gatagataṭṭhāne’’ti iminā sambandho. <span class="bld">‘‘Pāsādikattā’’</span>tipi pāṭho, tassattho – aṅgapaccaṅgānaṃ pasādāvahattāti, ‘‘uppannabahumānā’’ti iminā sambandho. <span class="bld">Uppaṇḍanakatha</span>nti avahasitabbatāyuttakathaṃ. <span class="bld">‘‘Anācārabhāvasāraṇīya’’</span>nti tassa visesanaṃ, anācārabhāvena sāraṇīyaṃ ‘‘anācāro vatāya’’nti saritabbakanti attho.</p>
  689. <p class="bodytext"><a name="para262"></a><span class="paranum">262</span>. Kātuṃ dukkaramasakkuṇeyyaṃ kiccamayaṃ ārabhīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhavaggaṃ gahetukāmo viyā’’</span>tiādi vuttaṃ. Asakkuṇeyyañhetaṃ sadevakenapi lokena, yadidaṃ bhagavato apasādanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘aṭṭhāne vāyamatī’’</span>ti. <span class="bld">Handa tena saddhiṃ mantemī</span>ti evaṃ aṭṭhāne vāyamantopi ayaṃ bālo ‘‘mayi kiñci akathente mayā saddhiṃ uttari kathetumpi <a name="M2.0249"></a> na visahatī’’ti mānameva paggaṇhissati, kathente pana kathāpasaṅgenassa jātigotte vibhāvite mānaniggaho bhavissati, ‘‘handa tena saddhiṃ mantemī’’ti bhagavā ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavocāti attho. Ācārasamācārasikkhāpanena <span class="bld">ācariyā,</span> tesaṃ pana ācariyānaṃ pakaṭṭhā ācariyāti <span class="bld">pācariyā</span> yathā ‘‘papitāmaho’’ti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ācariyehi ca tesaṃ ācariyehi cā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  690. <p class="subhead">Paṭhamaibbhavādavaṇṇanā</p>
  691. <p class="bodytext"><a name="para263"></a><span class="paranum">263</span>. Kiñcāpi ‘‘sayāno vā’’tiādivacanaṃ na vattabbaṃ, mānavasena pana yugaggāhaṃ karonto vadatīti dassento <span class="bld">‘‘kāmaṃ tīsū’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tīsu iriyāpathesū</span>ti ṭhānagamananisajjāsu. Tesveva hi ācariyena saddhiṃ sallapitumarahati, na tu sayane garukaraṇīyānaṃ sayānānampi sammukhā garukārehi sayanassa akattabbabhāvato. <span class="bld">Kathāsallāpa</span>nti kathāvasena yugaggāhakaraṇatthaṃ sallapanaṃ. Sayānena hi ācariyena saddhiṃ sayānassa kathā nāma ācāro na hoti, tathāpetaṃ itarehi sadisaṃ katvā kathanaṃ idha kathāsallāpo.</p>
  692. <p class="bodytext">Yaṃ <a name="V2.0215"></a> panetaṃ ‘‘sayāno vā hi bho gotama brāhmaṇo sayānena brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahatī’’ti vuttassa sallāpassa anācārabhāvavibhāvanaṃ satthārā ambaṭṭhena saddhiṃ kathentena kataṃ, taṃ pāḷivasena saṅgītimanāruḷhampi agarahitāya ācariyaparamparāya yāvajjatanā samābhatanti ‘‘ye ca kho te bho gotamā’’tiādikāya uparipāḷiyā sambandhabhāvena dassento <span class="bld">‘‘tato kirā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Gorūpa</span>nti go nūna rūpakavasena vuttattā, rūpasaddassa ca tabbhāvavuttito. Yadi ahīḷento bhaveyya, ‘‘muṇḍā samaṇā’’ti vadeyya, hīḷento pana garahatthena ka-saddena padaṃ vaḍḍhetvā ‘‘muṇḍakā samaṇakā’’ti vadatīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘muṇḍe muṇḍā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ibbhāti gahapatikā</span>ti atthamattavacanaṃ, saddato pana ibhassa payogo <span class="bld">ibho</span> uttarapadalopena, taṃ ibhaṃ arahantīti <span class="bld">ibbhā</span> dvittaṃ katvā. Kiṃ vuttaṃ hoti – yathā sobhanaṃ gamanato ibhasaṅkhāto hatthivāhanabhūto parassa vasena pavattati, na attano, evametepi brāhmaṇānaṃ sussūsakā suddā parassa vasena <a name="M2.0250"></a> pavattanti, na attano, tasmā ibhasadisapayogatāya <span class="bld">ibbhā</span>ti. Te pana kuṭumbikatāya gharavāsino gharasāmikā hontīti atthamattaṃ dasseti <span class="bld">‘‘gahapatikā’’</span>ti iminā.</p>
  693. <p class="bodytext"><span class="bld">Kaṇhā</span>ti kaṇhajātikā. Dvijā eva hi suddhajātikā, na itareti tassādhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘kāḷakā’’</span>ti. Pitāmahabhāvena ñātibandhavattā <span class="bld">bandhu.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘pitāmahoti voharantī’’</span>ti. <span class="bld">Apaccā</span>ti puttā. <span class="bld">Mukhato nikkhantā</span>ti brāhmaṇānaṃ pubbapurisā brahmuno mukhato nikkhantā, ayaṃ tesaṃ paṭhamuppattīti adhippāyo. Sesapadesupi eseva nayo. Ayaṃ panettha viseso – ‘‘ibbhā kaṇhā’’ti vatvā ‘‘bandhupādāpaccā’’ti vadanto kulavasena samaṇā vessakulapariyāpannā, paṭhamuppattivasena pana brahmuno piṭṭhipādato nikkhantā, na pakativessā viya nābhitoti dassetīti, idaṃ panassa ‘‘mukhato nikkhantā’’tiādivacanatopi ativiya asamavekkhitapubbavacanaṃ catuvaṇṇapariyāpannasseva samaṇabhāvasambhavato. <span class="bld">Aniyametvā</span>ti avisesetvā, anuddesikabhāvenāti attho.</p>
  694. <p class="bodytext"><span class="bld">Mānameva nissāya kathesī</span>ti mānamevāpassayaṃ katvā attānaṃ ukkaṃsento, pare ca vambhento ‘‘muṇḍakā samaṇakā’’tiādivacanaṃ kathesi. <span class="bld">Jānāpessāmī</span>ti attano gottapamāṇaṃ yāthāvato vibhāvanena viññāpessāmi. <span class="bld">Attho</span>ti hitaṃ, icchitavatthu vā, taṃ pana kattabbakiccamevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘āgantvā kattabbakiccasaṅkhāto attho’’</span>ti, so <span class="bld">etassa atthīti atthikaṃ</span> yathā ‘‘daṇḍiko’’ti. Dutiyassapi puggalavācakassa tadassatthipaccayassa vijjamānattā paṭhamena <a name="V2.0216"></a> tadārammaṇikacittameva viññāyatīti āha <span class="bld">‘‘tassa māṇavassa citta’’</span>nti. <span class="bld">Atthikamassa atthīti atthikavā</span> yathā ‘‘guṇavā’’ti.</p>
  695. <p class="bodytext">‘‘Yāyeva kho panatthāyā’’ti liṅgavipallāsavasena vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘yeneva kho panatthenā’’</span>ti iminā. Tenevāha <span class="bld">‘‘tameva atthanti idaṃ purisaliṅgavaseneva vutta’’</span>nti. Tattha hi sābhāvikaliṅgatādassanena idha asābhāvikaliṅgatāsiddhīti. Ayaṃ panettha <span class="bld">aṭṭhakathā</span>to aparo nayo – <span class="bld">yāya atthāyā</span>ti pulliṅgavaseneva tadatthe sampadānavacanaṃ, yassa kattabbakiccasaṅkhātassa atthassa atthāyāti atthoti. <span class="bld">Assā</span>ti ambaṭṭhassa <a name="M2.0251"></a> dassetvāti sambandho. <span class="bld">Aññesaṃ santikaṃ āgatāna</span>nti garuṭṭhāniyānaṃ santikamupagatānaṃ sādhurūpānaṃ. <span class="bld">Vatta</span>nti tesaṃ samāciṇṇaṃ. Pakaraṇatoyeva ‘‘ācariyakule’’ti attho viññāyati, ‘‘avusitavā’’ti ca asikkhitabhāvoyeva vohāravasena vutto yathā taṃ cīvaradānaṃ ticīvarena acchādesīti. Tenāha <span class="bld">‘‘ācariyakule avusitavā asikkhito’’</span>ti. Asikkhitattā eva <span class="bld">appassuto,</span> ‘‘vusitamānī’’ti ca padāpekkhāya apariyositavacanattā samānoti pāṭhasesoti dasseti <span class="bld">‘‘appassutova samāno’’</span>ti iminā. Bāhusaccañhi nāma yāvadeva upasamatthaṃ icchitabbaṃ, tadabhāvato panāyaṃ ambaṭṭho avusitavā asikkhito appassutoti viññāyatīti evampi atthāpattito kāraṇaṃ vibhāvento āha <span class="bld">‘‘kimaññatra avusitattā’’</span>ti. Imampi sambandhaṃ dīpeti <span class="bld">‘‘etassa hī’’</span>tiādinā. Yathārutato pana pharusavacanasamudācārena anupasamakāraṇadassanametaṃ. Tatrāyaṃ yojanā – ‘‘kimaññatra avusitattā’’ti idaṃ kāraṇaṃ etassa ambaṭṭhassa pharusavacanasamudācāre kāraṇanti. <span class="bld">‘‘Pharusavacanasamudācārenā’’</span>tipi pāṭho, tathā samudācāravasena vuttaṃ kāraṇanti attho. Evampi yojenti – avusitattā avusitabhāvaṃ aññatra ṭhapetvā etassa evaṃ pharusavacanasamudācāre kāraṇaṃ kimaññaṃ atthīti. Purimayojanāvettha yuttatarā yathāpāṭhaṃ yojetabbato. ‘‘Aññatrā’’ti nipātayogato <span class="bld">avusitattā</span>ti upayogatthe nissakkavacanaṃ. Tadeva kāraṇaṃ samattheti <span class="bld">‘‘ācariyakule’’</span>tiādinā.</p>
  696. <p class="bodytext"><a name="para264"></a><span class="paranum">264</span>. Kodhasaṅkhātassa parassa vasānugatacittatāya <span class="bld">asakamano. Mānanimmadanattha</span>nti mānassa nimmadanatthaṃ abhimaddanatthaṃ, amadanatthaṃ vā, mānamadavirahatthanti attho. <span class="bld">Dosaṃ uggiletvā</span>ti sinehapānena kilinnaṃ vātapittasemhadosaṃ ubbamanaṃ katvā. <span class="bld">Gottena gotta</span>nti ambaṭṭheneva bhagavatā puṭṭhena vuttena sāvajjena purātanagottena adhunā anavajjasaññitaṃ gottaṃ. <span class="bld">Kulāpadesena kulāpadesa</span>nti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Uṭṭhāpetvā</span>ti sāvajjato uṭṭhahanaṃ katvā, uddharitvāti vuttaṃ hoti. Gottañcettha ādipurisavasena, kulāpadeso pana tadanvaye uppannābhiññātapurisavasena <a name="V2.0217"></a> gahetabbo yathā ‘‘ādicco māghavo’’ti. Sākiyānañhi <span class="bld">ādiccagottaṃ</span> aditiyā nāma devadhītāya puttabhūtaṃ ādipurisaṃ <a name="M2.0252"></a> pati hoti, taṃ ‘‘gotamagotta’’ntipi vadanti. Yathāha <span class="bld">pabbajjāsutte</span> –</p>
  697. <p class="gatha1">‘‘Ādiccā nāma gottena, sākiyā nāma jātiyā;</p>
  698. <p class="gathalast">Tamhā kulā pabbajitomhi, na kāme abhipatthaya’’nti. (su. ni. 425);</p>
  699. <p class="bodytext"><span class="bld">Māghavakulaṃ</span> pana tadanvaye abhiññātaṃ macalagāmikapurisaṃ pati hotīti. Gottamūlassa gārayhatāya amānavatthubhāvapavedanato <span class="bld">‘‘mānaddhajaṃ mūle chetvā nipātessāmī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ghaṭṭento</span>ti jātigottavasena omasanto. <span class="bld">Hīḷento</span>ti hīḷanaṃ garahaṃ karonto. ‘‘Caṇḍā bho gotama sakyajātī’’tiādinā sākiyesu caṇḍabhāvādidosaṃ pāpitesu samaṇopi gotamo <span class="bld">pāpito bhavissatī</span>ti adhippāyo.</p>
  700. <p class="bodytext">Yasmiṃ mānussayakodhussayā aññamaññūpatthaddhā, so ‘‘caṇḍo’’ti vuccatīti dasseti <span class="bld">‘‘mānanissitakodhayuttā’’</span>ti iminā, pakatūpanissayārammaṇavasena cettha nissitabhāvo, na sahajātādivasena. <span class="bld">Kharā</span>ti cittena, vācāya ca kakkhaḷā. <span class="bld">Lahukā</span>ti taruṇā avuddhakammā. Tenāha <span class="bld">‘‘appakenevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Alābukaṭāha</span>nti lābuphalassa abhejjakapālaṃ. Aṭṭhakathāmuttakanayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhassā</span>ti sāhasikāti keci vadanti, sārambhakāti apare’’ti (dī. ni. ṭī. 1.264) ācariyena vuttaṃ. <span class="bld">Samānā</span>ti hontā bhavamānāti asasaddavasenatthoti āha <span class="bld">‘‘santāti purimapadasseva vevacana’’</span>nti. <span class="bld">Na sakkarontī</span>ti sakkāraṃ na karontīti atthameva viññāpeti <span class="bld">‘‘na brāhmaṇāna’’</span>ntiādinā. <span class="bld">Apacitikamma</span>nti paṇipātakammaṃ. ‘‘Yadime sakyā’’ti pacchimavākye ya-saddassa kiriyāparāmasanassa aniyamassa ‘‘tayidaṃ bho gotamā’’ti purimavākye ta-saddena niyamanaṃ veditabbanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ ime sakyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Nānuloma</span>nti attano jātiyā na anucchavikaṃ.</p>
  701. <p class="subhead">Dutiyaibbhavādavaṇṇanā</p>
  702. <p class="bodytext"><a name="para265"></a><span class="paranum">265</span>. Sandhāgārapadanibbacanaṃ heṭṭhā vuttameva. Tadā abhisittasakyarājūnampi bahutaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘abhisittasakyarājāno’’</span>ti. Kāmañhi sakyarājakule yo sabbesaṃ vuddhataro, samattho ca, so eva abhisekaṃ labhati<a name="M2.0253"></a>. Ekacco pana abhisitto samāno ‘‘idaṃ rajjaṃ nāma bahukiccaṃ <a name="V2.0218"></a> bahubyāpāra’’nti tato nibbijja rajjaṃ vayasā anantarassa niyyāteti, kadāci sopi aññassāti evaṃ paramparāniyyātanavasena tadā bahū abhisittapubbā sakyarājāno hontīti idaṃ ācariyassābhimataṃ (dī. ni. ṭī. 1.265). Apica yathārahaṃ ṭhānantaresu abhisittasakyarājūnampi bahutaṃ sandhāya evamāhātipi yujjati. Te hi ‘‘rājāno’’ti vuccanti. Yathāha –</p>
  703. <p class="indent">‘‘Rājāno nāma pathabyārājā, padesarājā, maṇḍalikā, antarabhogikā, akkhadassā, mahāmattā, ye vā pana chejjabhejjaṃ karontā anusāsanti, ete rājāno nāmā’’ti (pārā. 92).</p>
  704. <p class="bodytext">Saṃhārimehi vāḷarūpehi kato <span class="bld">pallaṅko,</span> bhaddapīṭhaṃ <span class="bld">vettāsanaṃ.</span> Mihitamattaṃ <span class="bld">hasitamattaṃ. Anuhasantī</span>ti mamuddesikaṃ mahāhasitaṃ karonti, idañhi <span class="bld">‘‘anujagghantā’’</span>ti etassa saṃvaṇṇanāpadaṃ. <span class="bld">Jaggha</span>saddo ca mahāhasane pavattati ‘‘na ujjagghikāya antaraghare gamissāmī’’tiādīsu (pāci. 586) viya.</p>
  705. <p class="bodytext">Kaṇhāyanato paṭṭhāya paramparāgataṃ kulavaṃsaṃ anussavavasena jānanti. Kulābhimānino hi yebhuyyena paresaṃ uccāvacaṃ kulaṃ tathā tathā udāharanti, attano ca kulavaṃsaṃ jānanti, evaṃ ambaṭṭhopi, tathā hesa parato bhagavatā pucchito vajirapāṇi bhayena attano kulavaṃsaṃ yāthāvato kathesīti. <span class="bld">Olambetvā</span>ti hatthisoṇḍasaṇṭhānādinā sāṭakaṃ avalambetvā. <span class="bld">Tato</span>ti tathājānanato, gamanato ca. <span class="bld">Mamaññeva maññe</span>ti mamameva anujagghantā maññe.</p>
  706. <p class="subhead">Tatiyaibbhavādavaṇṇanā</p>
  707. <p class="bodytext"><a name="para266"></a><span class="paranum">266</span>. <span class="bld">Khettaleḍḍūna</span>nti khette kasanavasena uṭṭhāpitamattikākhaṇḍānaṃ. Leḍḍukānamantare nivāsitattā ‘‘leḍḍukikā’’ icceva (dī. ni. ṭī. 1.266) saññātā <span class="bld">khuddakasakuṇikā. Majjhimapaṇṇāsake leḍḍukikopamasuttavaṇṇanāyaṃ</span> ‘‘cātakasakuṇikā’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.150) vuttā, nighaṇṭusatthesu pana taṃ ‘‘lāpasakuṇikā’’ti vadanti. <span class="bld">Kodhavasena laggitu</span>nti upanayhituṃ, āghātaṃ bandhitunti attho.</p>
  708. <p class="bodytext">‘‘Amhe <a name="M2.0254"></a> haṃsakoñcamorasame karotī’’ti vadanto heṭṭhā gahitaṃ ‘‘na taṃ koci haṃso vā koñco <a name="V2.0219"></a> vā moro vā āgantvā kiṃ tvaṃ lapasīti nisedhetī’’ti idampi vacanaṃ saṅgītimanāruḷhaṃ tadā bhagavatā vuttamevāti dasseti. Tadā vadantoyeva hi evaṃ karotīti vattumarahati. ‘‘Evaṃ nu te’’tiādivacanaṃ, ‘‘avusitavāyevā’’tiādivacanañca mānavasena samaṇena gotamena vuttanti ambaṭṭho maññatīti adhippāyenāha <span class="bld">‘‘nimmāno dāni jātoti maññamāno’’</span>ti.</p>
  709. <p class="subhead">Dāsiputtavādavaṇṇanā</p>
  710. <p class="bodytext"><a name="para267"></a><span class="paranum">267</span>. <span class="bld">Nimmādetī</span>ti a-kārassa ā-kāraṃ katvā niddeso ummāde madasaddena nipphannattāti dasseti <span class="bld">‘‘nimmadetī’’</span>ti iminā. <span class="bld">Nimmāne</span>ti vigatamāne. Yadi panāhaṃ gottaṃ puccheyyaṃ sādhu vatāti attho. Pākaṭaṃ kātukamyatāya <span class="bld">tikkhattuṃ mahāsaddena avoca. Kasmā avocā</span>ti pana asuddhabhāvaṃ jānantassāpi tathāvacane kāraṇapucchā. Gottabhūtaṃ nāmameva adhippetaṃ, na visuṃ gottanti āha <span class="bld">‘‘mātāpettikanti mātāpitūnaṃ santaka’’</span>nti. Gottañhi pitito laddhabbaṃ pettikameva, na mātāpettikaṃ. Na hi brāhmaṇānaṃ sagottāya eva āvāhavivāho icchito, gottanāmaṃ pana jātisiddhaṃ, na kittimaṃ, na guṇanāmaṃ vā, jāti ca ubhayasambandhinīti mātāpettikameva, na pettikamattaṃ. <span class="bld">Nāmagotta</span>nti gottabhūtaṃ nāmaṃ, na kittimaṃ, na guṇanāmaṃ vā visesanaparanipātavasena vuttattā yathā ‘‘agyāhito’’ti. Nāmañca tadeva paveṇīvasena pavattattā gottañcāti hi <span class="bld">nāmagottaṃ.</span> Tattha yā ‘‘kaṇhāyano’’ti nāmapaṇṇatti niruḷhā, taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘paṇṇattivasena nāma’’</span>nti. Taṃ panetaṃ nāmaṃ kaṇhaisito paṭṭhāya tasmiṃ kulaparamparāvasena āgataṃ, na etasmiṃyeva niruḷhanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paveṇīvasena gotta’’</span>nti. Gottapadassa vacanattho heṭṭhā vuttoyeva.</p>
  711. <p class="bodytext">‘‘Anussarato’’ti ettha na kevalaṃ anussaraṇamattaṃ adhippetaṃ, atha kho kulasuddhivīmaṃsanavasenevāti āha <span class="bld">‘‘kulakoṭiṃ sodhentassā’’</span>ti, kulaggaṃ visodhentassāti attho. ‘‘Ayyaputtā’’ti ettha ayyasaddo ayyiraketi vuttaṃ <span class="bld">‘‘sāmino puttā’’</span>ti. Catūsu dāsīsu <a name="M2.0255"></a> disā okkākarañño antojātadāsī. Tenāha <span class="bld">‘‘gharadāsiyā putto’’</span>ti. Ettha ca yasmā ambaṭṭho jātiṃ nissāya mānathaddho, na ca tassa yāthāvato jātiyā avibhāvitāya mānaniggaho karīyati, akate ca mānaniggahe mānavasena ratanattayaṃ aparajjhissati, kate pana mānaniggahe aparabhāge ratanattaye pasīdissati, na cedisī vācā pharusavācā nāma hoti cittassa saṇhabhāvato. Majjhimapaṇṇāsake abhayasuttañca (ma. ni. 2.83) ettha nidassanaṃ<a name="V2.0220"></a>. Keci ca janā kakkhaḷāya vācāya vuttā agginā viya lohādayo mudubhāvaṃ gacchanti, tasmā bhagavā ambaṭṭhaṃ nibbisevanaṃ kattukāmo ‘‘ayyaputtā sakyā bhavanti, dāsiputto tvamasi sakyāna’’nti avoca.</p>
  712. <p class="bodytext">‘‘Idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ pariyāpuṇitvā attano dahatī’’tiādīsu (pārā. 195) viya dahasaddo dhāraṇattho, dhāraṇañcettha pubbapurisavasena saññāpananti āha <span class="bld">‘‘okkāko no pubbapuriso’’</span>tiādi. Dahasaddañhi bhasmīkaraṇe, dhāraṇe ca icchanti saddavidū. <span class="bld">Pabhā niccharatī</span>ti pabhassaraṃ hutvā nikkhamati tathārūpena puññakammena dantānaṃ pabhassarabhāvato.</p>
  713. <p class="bodytext"><span class="bld">Te</span>ti jeṭṭhakumāre. <span class="bld">Paṭhamakappikāna</span>nti paṭhamakappassa ādikāle nibbattānaṃ. Kirasaddena cettha anussavatthena, yo vuccamānāya rājaparamparāya kesañci matibhedo, taṃ ulliṅgeti. Anussavavacaneneva hi ananussuto uttaravihāravāsiādīnaṃ matibhedo nirākarīyatīti. <span class="bld">Mahāsammatassā</span>ti aggaññasutte vakkhamānanayena ‘‘ayaṃ no rājā’’ti mahājanena sammannitvā ṭhapitattā ‘‘mahāsammato’’ti evaṃ sammatassa. Yaṃ sandhāya vadanti –</p>
  714. <p class="gatha1">‘‘Ādiccakulasambhūto, suvisuddhaguṇākaro;</p>
  715. <p class="gathalast">Mahānubhāvo rājāsi, mahāsammatanāmako.</p>
  716. <p class="gatha1">Yo cakkhubhūto lokassa, guṇaraṃsisamujjalo;</p>
  717. <p class="gathalast">Tamonudo virocittha, dutiyo viya bhāṇumā.</p>
  718. <p class="gatha1">Ṭhapitā <a name="M2.0256"></a> yena mariyādā, loke lokahitesinā;</p>
  719. <p class="gathalast">Vavatthitā sakkuṇanti, na vilaṅghayitu janā.</p>
  720. <p class="gatha1">Yasassinaṃ tejassinaṃ, lokasīmānurakkhakaṃ;</p>
  721. <p class="gathalast">Ādibhūtaṃ mahāvīraṃ, kathayanti ‘manū’ti ya’’nti. (dī. ni. ṭī. 1.267);</p>
  722. <p class="unindented">Tassa ca puttapaputtaparamparaṃ sandhāya evaṃ vadanti –</p>
  723. <p class="gatha1">‘‘Tassa <a name="V2.0221"></a> putto mahātejo, rojo nāma mahīpati;</p>
  724. <p class="gathalast">Tassa putto vararojo, pavaro rājamaṇḍale.</p>
  725. <p class="gatha1">Tassāsi kalyāṇaguṇo, kalyāṇo nāma atrajo;</p>
  726. <p class="gathalast">Rājā tassāsi tanayo, varakalyāṇanāmako.</p>
  727. <p class="gatha1">Tassa putto mahāvīro, mandhātā kāmabhoginaṃ;</p>
  728. <p class="gathalast">Aggabhūto mahindena, aḍḍharajjena pūjito.</p>
  729. <p class="gatha1">Tassa sūnu mahātejo, varamandhātunāmako;</p>
  730. <p class="gathalast">‘Uposatho’ti nāmena, tassa putto mahāyaso.</p>
  731. <p class="gatha1">Varo nāma mahātejo, tassa putto mahāvaro;</p>
  732. <p class="gathalast">Tassāsi upavaroti, putto rājā mahābalo.</p>
  733. <p class="gatha1">Tassa putto maghadevo, devatulyo mahīpati;</p>
  734. <p class="gathalast">Caturāsīti sahassāni, tassa puttaparamparā.</p>
  735. <p class="gatha1">Tesaṃ pacchimako rājā, ‘okkāko’iti vissuto;</p>
  736. <p class="gathalast">Mahāyaso mahātejo, akhuddo rājamaṇḍale’’ti. (dī. ni. ṭī. 1.267);</p>
  737. <p class="unindented">Idaṃ aṭṭhakathānuparodhavacanaṃ. Yaṃ pana <span class="bld">dīpavaṃse</span> vuttaṃ –</p>
  738. <p class="gatha1">‘‘Paṭhamābhisitto rājā, bhūmipālo jutindharo;</p>
  739. <p class="gathalast">Mahāsammato nāmena, rajjaṃ kāresi khattiyo.</p>
  740. <p class="gatha1">Tassa putto rojo nāma, vararojo ca khattiyo;</p>
  741. <p class="gathalast">Kalyāṇo varakalyāṇo, uposatho mahissaro.</p>
  742. <p class="gatha1">Mandhātā <a name="M2.0257"></a> sattamo tesaṃ, catudīpamhi issaro;</p>
  743. <p class="gathalast">Varo <a name="V2.0222"></a> upavaro rājā, cetiyo ca mahissaro’’tiādi.</p>
  744. <p class="unindented">Yañca <span class="bld">mahāvaṃsādīsu</span> vuttaṃ –</p>
  745. <p class="gatha1">‘‘Mahāsammatarājassa, vaṃsajo hi mahāmuni;</p>
  746. <p class="gathalast">Kappādismiṃ rājāsi, mahāsammatanāmako.</p>
  747. <p class="gatha1">Rojo ca vararojo ca, tathā kalyāṇakā duve;</p>
  748. <p class="gathalast">Uposatho ca mandhātā, varako pavarā duve’’tiādi.</p>
  749. <p class="bodytext">Sabbametaṃ yebhuyyato aṭṭhakathāvirodhavacanaṃ. Aṭṭhakathāyañhi mandhāturājā chaṭṭho vutto, maghadevarājā ekādasamo, tassa ca puttaparamparāya caturāsītisahassarājūnaṃ pacchimako okkākarājā, tesu pana mandhāturājā sattamo vutto, maghadevarājā anekesaṃ rājasahassānaṃ pacchimako, tassa ca puttaparamparāya anekarājasahassānaṃ pacchimako okkākarājāti evamādinā anekadhā virodhavacanaṃ aṭṭhakathāyaṃ nirākaroti. Nanu avocumha ‘‘kirasaddena cettha anussavatthena, yo vuccamānāya rājaparamparāya kesañci matibhedo, taṃ ulliṅgetī’’ti. <span class="bld">Tesaṃ pacchato</span>ti maghadevaparamparābhūtānaṃ kaḷārajanakapariyosānānaṃ caturāsītikhattiyasahassānaṃ aparabhāgeti yathānussutaṃ ācariyena vuttaṃ. <span class="bld">Dīpavaṃsādīsu</span> pana ‘‘kaḷārajanakarañño puttaparamparāya anekakhattiyasahassānaṃ pacchimako rājā sujāto nāma, tassa putto okkāko rājā’’ti vuttaṃ. Maghadevaparamparāya anekasahassarājūnaṃ aparabhāge paṭhamo okkāko nāma rājā ahosi, tassa paramparābhūtānaṃ pana anekasahassarājūnaṃ aparabhāge dutiyo okkāko nāma rājā ahosi, tassapi paramparāya anekasahassarājūnaṃ aparabhāge tatiyo okkāko nāma rājā ahosi. Taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘tayo okkākavaṃsā ahesu’’</span>ntiādi.</p>
  750. <p class="bodytext">Jātiyā pañcamadivase nāmakammādimaṅgalaṃ lokāciṇṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pañcamadivase alaṅkaritvā’’</span>ti. <span class="bld">Sahasā varaṃ adāsi</span>nti puttadassanena balavasomanassappatto <a name="M2.0258"></a> turitaṃ avīmaṃsitvā tuṭṭhidāyavasena varaṃ adāsiṃ ‘‘yaṃ icchasi, taṃ gaṇhāhī’’ti. <span class="bld">Sā</span>ti jantukumāramātā. <span class="bld">Rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchatī</span>ti mama varadānaṃ antaraṃ katvā imaṃ rajjaṃ pariṇāmetuṃ icchati.</p>
  751. <p class="bodytext"><span class="bld">Rajjaṃ</span> <a name="V2.0223"></a> <span class="bld">kāressantī</span>ti rājabhāvaṃ mahājanena mahājanaṃ vā kārāpessanti. <span class="bld">Nappasaheyyā</span>ti nivāsatthāya pariyatto na bhaveyya.</p>
  752. <p class="bodytext">Kaḷāravaṇṇatāya <span class="bld">kapilabrāhmaṇo</span> nāma ahosi. <span class="bld">Nikkhammā</span>ti gharāvāsato kāmehi ca nikkhamitvā. <span class="bld">Sāko</span> nāma sabbasāramayo rukkhaviseso, yena pāsādādi karīyate, taṃsamudāyabhūte vanasaṇḍeti attho. Bhūmiyā pavattaṃ <span class="bld">bhummaṃ,</span> taṃ guṇadosaṃ jāleti joteti, taṃ vā jalati jotati pākaṭaṃ bhavati etāyāti <span class="bld">bhummajālā. Heṭṭhā cā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddena ‘‘asītihatthe’’ti idamanukaḍḍhati. <span class="bld">Etasmiṃ padese</span>ti sākavanasaṇḍamāha. Khandhapantivasena <span class="bld">dakkhiṇāvaṭṭā.</span> Sākhāpantivasena <span class="bld">pācīnābhimukhā. Tehī</span>ti migasūkarehi, maṇḍūkamūsikehi ca. <span class="bld">Te</span>ti sīhabyagghādayo sappabiḷārā ca.</p>
  753. <p class="bodytext"><span class="bld">Etthā</span>ti evaṃ māpiyamāne nagare. Tumhākaṃ purisesu pariyāpannaṃ ekekampi purisaṃ paccatthikabhūtaṃ aññaṃ purisasatampi purisasahassampi abhibhavituṃ na sakkhissatīti yojanā. <span class="bld">Cakkavattibalenā</span>ti cakkavattibalabhāvena. <span class="bld">Atiseyyo</span>ti ativiya uttamo bhaveyya. Kapilassa isino vasanaṭṭhānattā <span class="bld">kapilavatthu.</span></p>
  754. <p class="bodytext">Nesaṃ santike bhaveyyāti sambandho. <span class="bld">Asadisasaṃyoge</span>ti jātiyā asadisānaṃ gharāvāsapayoge hetubhūte. <span class="bld">Avasesāhi</span> attano attano kaṇiṭṭhāhi.</p>
  755. <p class="bodytext"><span class="bld">Vaḍḍhamānāna</span>nti anādare sāmivacanaṃ, anantarāyikāya puttadhītuvaḍḍhanāya vaḍḍhamānesu eva udapādīti attho. Lohitakatāya <span class="bld">koviḷārapupphasadisāni.</span> Kuṭṭharogo nāma sāsamasūrīrogā viya yebhuyyena saṅkamanasabhāvoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ rogo saṅkamatī’’</span>ti. <span class="bld">Upari</span> padarena <span class="bld">paṭicchādetvā paṃsuṃ</span> rāsikaraṇena <span class="bld">datvā. Nāṭakitthiyo</span> <a name="M2.0259"></a> nāma naccantiyo. Rājabhariyāyo <span class="bld">orodhā</span> nāma. <span class="bld">Tassā</span>ti susirassa. <span class="bld">Migasakuṇādīna</span>nti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena vanacarakapetādike saṅgaṇhāti.</p>
  756. <p class="bodytext">Tasmiṃ rāmaraññe nisinneti sambandho. <span class="bld">Padare</span>ti dāruphalake. Khattiyamāyārocanena <span class="bld">attano khattiyabhāvaṃ jānāpetvā. </span></p>
  757. <p class="bodytext"><span class="bld">Mātika</span>nti mātito āgataṃ. <span class="bld">Pābhata</span>nti mūlabhaṇḍaṃ, paṇṇākāro vā. <span class="bld">Rañño</span>ti rāmarājassa jeṭṭhaputtabhūtassa bārāṇasirañño. <span class="bld">Tatthā</span>ti bārāṇasiyaṃ. <span class="bld">Idhevā</span>ti himavantapasseyeva. <span class="bld">Nagara</span>nti rājadhānībhūtaṃ mahānagaraṃ. <span class="bld">Kolarukkho</span> <a name="V2.0224"></a> nāma kuṭṭhabhesajjupago eko rukkhaviseso. <span class="bld">Byagghapathe</span>ti byagghamagge.</p>
  758. <p class="bodytext"><span class="bld">Mātulā</span>ti mātu bhātaro. <span class="bld">Kesaggahaṇa</span>nti kesaveṇibandhanaṃ. <span class="bld">Dussaggahaṇa</span>nti vatthassa nivasanākāro. <span class="bld">Nhānatittha</span>nti yathāvuttāya pokkharaṇiyā udakanhānatitthaṃ. Idānipi tesaṃ jātisambhedābhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘evaṃ tesa’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Āvāho</span> dārikāharaṇaṃ. <span class="bld">Vivāho</span> dārikādānaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti tesu sakyakoliyesu. Dhātusaddānamanekatthattā samusaddo nivāsatthoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vasantī’’</span>ti. <span class="bld">Agge</span>ti upayogatthe bhummavacanaṃ, ādyatthe ca aggasaddo, kiriyāvisesoti ca dasseti <span class="bld">‘‘taṃ agga’’</span>ntiādinā. Yadettha bhagavatā vuttaṃ ‘‘atha kho ambaṭṭha rājā okkāko udānaṃ udānesi ‘sakyā vata bho kumārā, paramasakyā vata bho kumārā’ti, tadagge kho pana ambaṭṭha sakyā paññāyantī’’ti, tadetaṃ saddato, atthato ca sābhāvikanibbacananidassanaṃ ‘‘sakāhi bhaginīhipi saddhiṃ saṃvāsavasena jātisambhedamakatvā kulavaṃsaṃ anurakkhituṃ sakkuṇanti samatthentīti <span class="bld">sakyā’’</span>ti teyeva saddaracanāvisesena <span class="bld">sākiyā.</span> Yaṃ panetaṃ sakkatanighaṇṭusatthesu vuttaṃ –</p>
  759. <p class="gatha1">‘‘Sākarukkhapaṭicchannaṃ, vāsaṃ yasmā purākaṃsu;</p>
  760. <p class="gathalast">Tasmā diṭṭhā vaṃsajāte, bhuvi ‘sakyā’ti vissutā’’ti.</p>
  761. <p class="bodytext">Tadetaṃ saddamattaṃ pati asābhāvikanibbacananidassanaṃ ‘‘kapilamunino vasanaṭṭhāne sākavane vasantīti <span class="bld">sakyā,</span> <span class="bld">sākiyā’’</span>ti ca.</p>
  762. <p class="bodytext">Kāḷavaṇṇatāya <a name="M2.0260"></a> <span class="bld">kaṇho</span> nāmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāḷavaṇṇa’’</span>ntiādi. Hanuyaṃ jātā <span class="bld">massū,</span> uttaroṭṭhassa ubhosu passesu dāṭhākārena jātā <span class="bld">dāṭhikā.</span> Idañca atthamattena vuttaṃ, taddhitavasena pana yathā etarahi yakkhe ‘‘pisāco’’ti samaññā, evaṃ tadā ‘‘kaṇho’’ti, tasmā jātamatteyeva sabyāharaṇena pisācasadisatāya <span class="bld">kaṇho</span>ti. Tathāhi vuttaṃ ‘‘yathā kho pana ambaṭṭha etarahi manussā pisāce disvā ‘pisācā’ti sañjānanti, evameva kho ambaṭṭha tena kho pana samayena manussā pisāce ‘kaṇhā’ti sañjānantī’’tiādi. Tattha <span class="bld">pisāco jāto</span>ti idāni pākaṭanāmena suviññāpanatthaṃ purimapadasseva vevacanaṃ vuttaṃ. ‘‘Na sakabaḷena mukhena byāharissāmī’’tiādīsu (pāci. 619) viya upasaggavasena saddakaraṇattho harasaddo, puna dutiyopasaggena yutto uccāsaddakaraṇe vattatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uccāsaddamakāsī’’</span>ti.</p>
  763. <p class="bodytext"><a name="para268"></a><span class="paranum">268</span>. Attano <a name="V2.0225"></a> <span class="bld">upārambhamocanatthāyā</span>ti ācariyena, ambaṭṭhena ca attano attano upari pāpetabbopavādassa apanayanatthaṃ. ‘‘Attano’’ti hetaṃ vicchālopavacanaṃ. <span class="bld">Paribhindissatī</span>ti anatthakāmatāpavedanena paribhedaṃ karissati, pesuññaṃ upasaṃharissatīti vuttaṃ hoti. Atthaviññāpane sādhanatāya vācā eva karaṇaṃ <span class="bld">vākkaraṇaṃ</span> niruttinayena, taṃ kalyāṇamassāti <span class="bld">kalyāṇavākkaraṇo. Asmiṃ vacane</span>ti ettha tasaddena kāmaṃ ‘‘cattārome bho gotama vaṇṇā’’tiādinā (dī. ni. 1.266) ambaṭṭhena heṭṭhā vutto jātivādo parāmasitabbo hoti, tathāpesa jātivādo vede vuttavidhināyeva tena paṭimantetabbo, tasmā paṭimantanahetubhāvena pasiddhaṃ vedattayavacanameva parāmasitabbanti dassetuṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘attanā uggahite vedattayavacane’’</span>ti. Idāni ‘‘porāṇaṃ kho pana te ambaṭṭha mātāpettika’’ntiādinā bhagavatā vuttavacanassapi parāmasanaṃ dassento <span class="bld">‘‘etasmiṃ vā dāsiputtavacane’’</span>ti āha. Apica <span class="bld">paṭimantetu</span>nti ettha paṭimantanā nāma pañhāvissajjanā, uttarikathanā vā, tasmā atthadvayānurūpaṃ tabbisayassa ta-saddena parāmasanaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  764. <p class="bodytext"><a name="para269"></a><span class="paranum">269</span>. <span class="bld">Tāvā</span>ti mantanāya paṭhamameva, akatāya eva mantanāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Dujjānā</span>ti dubbiññeyyā, paṭhamameva sīsamukkhipituṃ asamatthanato<a name="M2.0261"></a>, jātiyā ca dubbiññeyyattā, aṭṭassa ca dukkaraṇato ambaṭṭho sayameva mocetūti adhippāyo. Attanāva sakyesu ibbhavādanipātanena attano upari pāpuṇanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘attanā baddhaṃ puṭaka’’</span>nti vuttaṃ, attanāva baddhaṃ puṭoḷinti attho.</p>
  765. <p class="bodytext"><a name="para270"></a><span class="paranum">270</span>. <span class="bld">Dhammo</span> nāma kāraṇaṃ ‘‘dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 718 ādayo) viya, dhammena saha vattatīti sahadhammo, so eva <span class="bld">sahadhammiko</span>ti āha <span class="bld">‘‘sahetuko’’</span>tiādi, pariyāyavacanametaṃ. Janako vā <span class="bld">hetu,</span> upatthambhako <span class="bld">kāraṇaṃ. Aññena</span> aṭṭhānagatena <span class="bld">aññaṃ</span> aṭṭhānagataṃ <span class="bld">vacanaṃ.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādi.</p>
  766. <p class="bodytext"><span class="bld">Tato</span>ti dvikkhattuṃ codanāto paraṃ, tatiyacodanāya anāgatāya eva pakkamissāmīti vuttaṃ hoti.</p>
  767. <p class="bodytext"><a name="para271"></a><span class="paranum">271</span>. Pūjitabbato sakko devarājā <span class="bld">yakkho</span> nāma. Yo aggissa pakativaṇṇo, tena samannāgatanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ādittanti aggivaṇṇa’’</span>nti. <span class="bld">Kandalo</span> nāma pupphūpagarukkhaviseso, yassa setaṃ <a name="V2.0226"></a> pupphaṃ pupphati, makuḷampissa setavaṇṇaṃ dāṭhākāraṃ hoti. <span class="bld">Virūparūpa</span>nti viparītarūpasaṇṭhānaṃ.</p>
  768. <p class="bodytext">Aṭṭhamasattāhe ajapālanigrodhamūle nisinnassa sabbabuddhassa āciṇṇasamāciṇṇaṃ appossukkataṃ sandhāya <span class="bld">‘‘ahañcevā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Avattamāne</span>ti appaṭipajjamāne, ananuvattamāne vā. <span class="bld">Tasmā</span>ti tadā tathāpaṭiññātattā. <span class="bld">Tāsetvā pañhaṃ vissajjāpessāmīti āgato</span> yathā taṃ mūlapaṇṇāsake āgatassa saccakaparibbājakassa samāgame (ma. ni. 1.357).</p>
  769. <p class="bodytext">‘‘Bhagavā ceva passati ambaṭṭho cā’’ti ettha itaresamadassane duvidhampi kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘yadi hī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Hi</span>-saddo kāraṇatthe nipāto. Yasmā agaru, yasmā ca vadeyyuṃ, tasmāti sambandho. Aññesampi sādhāraṇato <span class="bld">agaru</span> abhāriyaṃ. <span class="bld">Āvāhetvā</span>ti mantabalena avhānaṃ katvā. <span class="bld">Tassā</span>ti ambaṭṭhassa. <span class="bld">Antokucchi</span> antaantaguṇādiko. <span class="bld">Vādasaṅghaṭṭe</span>ti vācāsaṅghaṭṭane. <span class="bld">Maññamāno</span>ti maññanato. Sambandhadassanañhetaṃ.</p>
  770. <p class="bodytext"><a name="para272"></a><span class="paranum">272</span>. <span class="bld">Tāṇaṃ gavesamāno</span>ti ‘‘ayameva samaṇo gotamo ito bhayato mama tāyako’’ti bhagavantaṃyeva ‘‘tāṇa’’nti pariyesanto<a name="M2.0262"></a>, upagacchantoti vuttaṃ hoti. Sesapadadvayepi eseva nayo. <span class="bld">Tāyatī</span>ti yathūpaṭṭhitabhayato pāleti. Tenāha <span class="bld">‘‘rakkhatī’’</span>ti, kattusādhanametaṃ. <span class="bld">Nilīyatī</span>ti yathūpaṭṭhiteneva bhayena upadduto nilīno hoti, adhikaraṇasādhanametaṃ. <span class="bld">Sara</span>saddo hiṃsane, tañca viddhaṃsanameva adhippetanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhayaṃ hiṃsati viddhaṃsetī’’</span>ti, kattusādhanametaṃ.</p>
  771. <p class="subhead">Ambaṭṭhavaṃsakathāvaṇṇanā</p>
  772. <p class="bodytext"><a name="para274"></a><span class="paranum">274</span>. <span class="bld">Gaṅgāya dakkhiṇato</span>ti gaṅgāya nāma nadiyā dakkhiṇadisābhāge. <span class="bld">Brāhmaṇatāpasā</span>ti brahmakulino tāpasā. Saraṃ vā sattiādayo vā parassa upari khipitukāmassa mantānubhāvena hatthaṃ na parivattati, hatthe pana aparivattante kuto āvudhaṃ parivattissatīti tathā aparivattanaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘āvudhaṃ na parivattatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Bhadraṃ bho</span>ti sampaṭicchanaṃ, sādhūti attho. Dhanunā khittasarena agamanīyaṃ sasambhārakathānayena <span class="bld">‘‘dhanu agamanīya’’</span>nti vuttaṃ yathā ‘‘dhanunā vijjhati, cakkhunā passatī’’ti. <span class="bld">Ambaṭṭhaṃ nāma vijja</span>nti sattānaṃ sarīre abbhaṅgaṃ ṭhapetīti <span class="bld">ambaṭṭhā</span> niruttinayena, evaṃladdhanāmaṃ mantavijjanti attho. Yato ambaṭṭhā vijjā etasmiṃ atthīti katvā <a name="V2.0227"></a> kaṇho isi <span class="bld">‘‘ambaṭṭho’’</span>ti paññāyittha, tabbaṃsajātatāya panāyaṃ māṇavo <span class="bld">‘‘ambaṭṭho’’</span>ti voharīyati. So kira ‘‘kathaṃ nāmāhaṃ disāya dāsiyā kucchimhi nibbatto’’ti taṃ hīnaṃ jātiṃ jigucchanto ‘‘handāhaṃ yathā tathā imaṃ jātiṃ sodhessāmī’’ti niggato. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘idāni me manorathaṃ pūressāmī’’</span>ti. Ayañhissa manoratho – vijjābalena rājānaṃ tāsetvā tassa dhītaraṃ laddhakālato paṭṭhāya myāyaṃ dāsajāti sodhitā bhavissatīti.</p>
  773. <p class="bodytext"><span class="bld">Seṭṭhamante</span>ti seṭṭhabhūte vedamante. <span class="bld">Ko nu</span> kiṃ kāraṇā <span class="bld">dāsiputto</span> samāno maddarūpiṃ dhītaraṃ yācatīti attho. Khurati chindati, khuraṃ vā pāti pivatīti <span class="bld">khurappo,</span> khuramassa agge appīyati ṭhapīyatīti vā <span class="bld">khurappo,</span> saro. <span class="bld">Mantānubhāvena</span> rañño bāhukkhambhamattaṃ jātaṃ, tena pana bāhukkhambhena ‘‘ko jānāti, kiṃ bhavissatī’’ti rājā bhīto ussaṅkī utrasto ahosi. Tathā ca vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhayena vedhamāno aṭṭhāsī’’</span>ti.</p>
  774. <p class="bodytext"><span class="bld">Sarabhaṅgajātake</span> <a name="M2.0263"></a> (jā. 2.17.52) āgatānaṃ daṇḍakīrājādīnaṃ pacchā okkākarājā ahosi, tesaṃ pavatti ca sabbattha cirakālaṃ pākaṭāti āha <span class="bld">‘‘daṇḍakīrañño’’</span>tiādi. Aparaddhassa daṇḍakīrañño, aparaddho nāḷikero, ajjuno cāti sambandho. Satipi vālukādivasse āvudhavasseneva vināsoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘āvudhavuṭṭhiyā’’</span>ti. ‘‘Ayampi īdiso mahānubhāvo’’ti maññamānā evaṃ <span class="bld">cintayantā bhayena avocu</span>nti daṭṭhabbaṃ.</p>
  775. <p class="bodytext"><span class="bld">Undriyissatī</span>ti bhindiyissati. Kammarūpañhetaṃ ‘‘pathavī’’ti kammakattuvasena vuttattā yathā ‘‘kusulo bhijjatī’’ti. Tenāha <span class="bld">‘‘bhijjissatī’’</span>ti. <span class="bld">Thusamuṭṭhī</span>ti palāsamuṭṭhi, bhusamuṭṭhi vā. Kasmāti āha <span class="bld">‘‘sarasanthambhanamatte’’</span>tiādi.</p>
  776. <p class="bodytext">Bhītatasitā bhayavasena chambhitasarīrā uddhaggalomā honti haṭṭhalomā, abhītatasitā pana bhayupaddavābhāvato acchambhitasarīrā patitalomā honti ahaṭṭhalomā, khemena sotthinā tiṭṭhanti, tāya pana patitalomatāya tassa sotthibhāvo pākaṭo hotīti phalena kāraṇaṃ vibhāvetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘pallomo’ti vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘pannalomo’’</span>tiādinā. Niruttinayena padasiddhi yathā taṃ <span class="bld">bhayabheravasutte</span> ‘‘bhiyyo pallomamāpādiṃ araññe vihārāyā’’ti (ma. ni. 1.36 ādayo). <span class="bld">Ida</span>nti osānavacanaṃ. ‘‘Sace me rājā taṃ dārikaṃ dasseti, kumāro sotthi pallomo bhavissatī’’ti paṭiññākaraṇaṃ pakaraṇatoyeva pākaṭaṃ. <span class="bld">Tenā</span>ti kaṇhena. <span class="bld">Mante</span>ti bāhukkhambhakamantassa paṭippassambhakavijjāsaṅkhāte mante. Evarūpānañhi bhayupaddavakarānaṃ mantānaṃ ekaṃseneva <a name="V2.0228"></a> paṭippassambhakamantāhonti yathā taṃ kusumārakavijjādīnaṃ. <span class="bld">Parivattite</span>ti pajappite. Attano dhītuyā apavādamocanatthaṃ taṃ adāsaṃ bhujissaṃ karoti. Tassā anurūpe issariye ṭhapanatthaṃ <span class="bld">uḷāre ca naṃ ṭhāne ṭhapesi. Ekena pakkhenā</span>ti mātupakkhena. Karuṇāyanto <span class="bld">samassāsanatthaṃ āha,</span> na pana uccākulīnabhāvadassanatthaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘atha kho bhagavā’’</span>tiādi.</p>
  777. <p class="subhead">Khattiyaseṭṭhabhāvavaṇṇanā</p>
  778. <p class="bodytext"><a name="para275"></a><span class="paranum">275</span>. <span class="bld">Brāhmaṇesū</span>ti vohāramattaṃ, brāhmaṇānaṃ samīpe brāhmaṇehi laddhabbāni āsanādīni labhethāti vuttaṃ hoti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘brāhmaṇānaṃ</span> <a name="M2.0264"></a> <span class="bld">antare’’</span>ti. Kevalaṃ vedasatthānurūpaṃ paralokagate saddhāya eva kātabbaṃ, na tadaññaṃ kiñci abhipatthentenāti <span class="bld">saddha</span>nti nibbacanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘matake uddissa katabhatte’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Maṅgalādibhatte</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena ussavadevatārādhanādibhatte saṅgaṇhāti. <span class="bld">Yaññabhatte</span>ti pāpasaññamādivasena katabhatte. ‘‘Pāpasaññamādibhatto bhavissatī’’tiādinā hi aggihomo idha yaññaṃ. <span class="bld">Pāhunakāna</span>nti atithīnaṃ. Anāgantukānampi pāheṇakabhattaṃ ‘‘pāhuna’’ntveva vuccatīti āha <span class="bld">‘‘paṇṇākārabhatte vā’’</span>ti. <span class="bld">Āvaṭaṃ</span> nivāraṇaṃ. <span class="bld">Anāvaṭaṃ</span> anivāraṇaṃ. <span class="bld">Khattiyabhāvaṃ appatto</span> ubhatosujātābhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘aparisuddho’’</span>ti.</p>
  779. <p class="bodytext"><a name="para276"></a><span class="paranum">276</span>. <span class="bld">Itthiyā vā itthiṃ karitvā</span>ti ettha karaṇaṃ nāma kiriyāsāmaññavisayaṃ karabhūdhātūnaṃ atthavasena sabbadhātvantogadhattāti āha <span class="bld">‘‘pariyesitvā’’</span>ti. Khattiyakumārassa bhariyābhūtaṃ brāhmaṇakaññaṃ itthiṃ pariyesitvā gahetvā brāhmaṇānaṃ itthiyā vā khattiyāva seṭṭhā, ‘‘hīnā brāhmaṇā’’ti pāḷimudāharitvā yojetabbaṃ. <span class="bld">‘‘Purisena vā purisaṃ karitvā</span>ti etthāpi eseva nayo’’ti (dī. ni. ṭī. 1.276) ācariyena vuttaṃ. Tatthāpi hi khattiyakaññāya patibhūtaṃ brāhmaṇakumāraṃ purisaṃ pariyesitvā gahetvā brāhmaṇānaṃ purisena vā khattiyāva seṭṭhā, hīnā brāhmaṇāti yojanā. <span class="bld">Kismiñcideva pakaraṇe</span>ti <span class="bld">ettha pakaraṇaṃ</span> nāma kāraṇaṃ ‘‘etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe’’tiādīsu (pāci. 42, 90) viya, tasmā rāgādivasena pakkhalite ṭhāne hetubhūteti attho, taṃ pana atthato aparādhova, so ca akattabbakaraṇanti āha <span class="bld">‘‘kismiñcideva dose’’</span>tiādi. Bhassasaddo bhasmapariyāyo. Bhasīyati niratthakabhāvena khipīyatīti hi <span class="bld">bhassaṃ,</span> chārikā. ‘‘Vadhitvā’’ti etassa atthavacanaṃ <span class="bld">‘‘okiritvā’’</span>ti.</p>
  780. <p class="bodytext"><a name="para277"></a><span class="paranum">277</span>. Kammakilesehi janetabbo, tehi vā jāyatīti janito, sveva <span class="bld">janeto,</span> manussova<a name="V2.0229"></a>. Tathā hi vuttaṃ ‘‘ye gottapaṭisārino’’ti. Tadetaṃ pajāvacanaṃ viya jātisaddavasena bahumhi ekavacananti āha <span class="bld">‘‘pajāyāti attho’’</span>ti. Etasmiṃ janetipi yujjati. <span class="bld">Paṭisarantī</span>ti gottaṃ paṭicca ‘‘ahaṃ gotamo, ahaṃ kassapo’’tiādinā saraṇaṃ karonti vicinanti.</p>
  781. <p class="centered">Paṭhamabhāṇavāravaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  782. <p class="subhead">Vijjācaraṇakathāvaṇṇanā</p>
  783. <p class="bodytext"><a name="para278"></a><span class="paranum">278</span>. Imasmiṃ <a name="M2.0265"></a> pana siloke āhariyamāne brahmagarukā saddheyyataṃ āpajjissanti, ambaṭṭho ca ‘‘vijjācaraṇasampanno’’ti padaṃ sutvā vijjācaraṇaṃ pucchissati, evamayaṃ vijjācaraṇaparidīpanī desanā mahājanassa sātthikā bhavissatīti passitvā lokanātho imaṃ silokaṃ sanaṅkumārabhāsitaṃ āharīti imamatthampi vibhāvento <span class="bld">‘‘imāya pana gāthāyā’’</span>tiādimāha. Itarathā hi bhagavāpi asabbaññū parāvassayo bhaveyya, na ca yujjati bhagavato parāvassayatā sammāsambuddhabhāvato. Tenāha ‘‘ahampi hi, ambaṭṭha, evaṃ vadāmī’’tiādi. <span class="bld">Brāhmaṇasamaye siddha</span>nti brāhmaṇaladdhiyā pākaṭaṃ. Vakkhamānanayena <span class="bld">jātivādādipaṭisaṃyuttaṃ.</span> <span class="bld">‘‘Saṃsanditvā</span>ti ghaṭetvā, aviruddhaṃ katvāti attho’’ti (dī. ni. ṭī. 1.277) ācariyenavuttaṃ. Idāni pana potthakesu ‘‘paṭikkhipitvā’’ti pāṭho dissati, so ayuttova. Kasmāti ce? Na hi pāḷiyaṃ brāhmaṇasamayasiddhaṃ vijjācaraṇaṃ paṭikkhipati, tadeva ambaṭṭhena cintitaṃ vijjācaraṇaṃ ghaṭetvā aviruddhaṃ katvā anuttaraṃ vijjācaraṇaṃ desetīti.</p>
  784. <p class="bodytext"><span class="bld">Vādo</span>ti laddhi, vacībhedo vā. Tenāha <span class="bld">‘‘brāhmaṇa…pe…ādivacana’’</span>nti. Laddhipi hi vattabbattā vacanameva. <span class="bld">Ida</span>nti ajjhenajjhāpanayajanayājanādikammaṃ, na vessassa, na khattiyassa, na tadaññesanti atthaṃ <span class="bld">ādi</span>saddena saṅgaṇhāti. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti gottavādamānavādesu. Tatthāpi hi <span class="bld">gottavādo</span>ti gottaṃ ārabbha vādo, kassapassevidaṃ vaṭṭati, na kosiyassātiādivacananti attho. <span class="bld">Mānavādo</span>ti mānaṃ ārabbha attukkaṃsanaparavambhanavasena vādo, brāhmaṇassevidaṃ vaṭṭati, na suddassātiādivacananti attho. <span class="bld">Jātivāde vinibaddhā</span>ti jātisannissitavāde paṭibaddhā. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti <a name="V2.0230"></a> gottavādavinibaddhādīsu. <span class="bld">Gottavādavinibaddhā</span>ti hi gottavāde vinibaddhā. <span class="bld">Mānavādavinibaddhā</span>ti mānavāde vinibaddhā, ye hi brāhmaṇasseva ajjhenajjhāpanayajanayājanādayoti evaṃ attukkaṃsanaparavambhanavasena pavattā, te mānavādavinibaddhā ca honti. <span class="bld">Āvāhavivāhavinibaddhā</span>ti āvāhavivāhesu vinibaddhā. Ye hi vinibaddhattayavasena ‘‘arahasi vā maṃ tvaṃ, na vā maṃ tvaṃ arahasī’’ti evaṃ pavattanakā, te āvāhavivāhavinibaddhā ca hontīti imamatthasesaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘esa nayo’’</span>ti <a name="M2.0266"></a> vuttaṃ. Āvāhavivāhavinibaddhabhāvavibhāvanatthañhi ‘‘arahasi vā maṃ tvaṃ, na vā maṃ tvaṃ arahasī’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ, tadetaṃ jātivādādīhi tīhi padehi yojetabbaṃ. Āvuttiādinayena hi jātivādādayo dvikkhattumatthadīpakā. Tathā hi ācariyena vuttaṃ ‘‘ye pana āvāhavivāhavinibaddhā, te eva sambandhattayavasena ‘arahasi vā maṃ tvaṃ, na vā maṃ tvaṃ arahasī’ti evaṃ pavattanakā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.278).</p>
  785. <p class="bodytext">Nanu pubbe vijjācaraṇaṃ puṭṭhaṃ, kasmā taṃ puna pucchatīti codanaṃ sodhento <span class="bld">‘‘tato ambaṭṭho’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">yatthā</span>ti yassaṃ vijjācaraṇasampattiyaṃ. Brāhmaṇasamayasiddhaṃ sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Laggissāmā</span>ti olaggā antogadhā bhavissāma. <span class="bld">Tato</span>ti tāya vijjācaraṇasampadāya. <span class="bld">Avakkhipī</span>ti avacāsi. Paramatthato avijjācaraṇāniyeva ‘‘vijjācaraṇānī’’ti gahetvā ṭhito hi paramatthato vijjācaraṇesu vibhajiyamānesu so tato dūrato apanīto nāma hoti. <span class="bld">Yatthā</span>ti yassaṃ pana vijjācaraṇasampattiyaṃ. Anuttaravijjācaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Jānanakiriyāyoge kammampi yujjanakiriyāyoge kattāyeva upapanno. Padhānakiriyāpekkhā hi kārakāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ no vijjācaraṇasampadā ñātuṃ vaṭṭatī’’</span>ti. Evamīdisesu. <span class="bld">Samudāgamato</span>ti ādisamuṭṭhānato.</p>
  786. <p class="bodytext"><a name="para279"></a><span class="paranum">279</span>. Kāmaṃ caraṇapariyāpannattā caraṇavasena niyyātetuṃ vaṭṭati, ambaṭṭhassa pana asamapathagamanaṃ nivārento sīlavaseneva niyyātetīti imamatthaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘caraṇapariyāpannampī’’</span>ti vuttaṃ. Brahmajāle (dī. ni. 1.7, 11, 21) vuttanayena khuddakādibhedaṃ <span class="bld">tividhaṃ sīlaṃ. Sīlavasenevā</span>ti sīlapariyāyavaseneva. <span class="bld">Kiñci kiñci sīla</span>nti brāhmaṇānaṃ jātisiddhaṃ ahiṃsanādiyamaniyamalakkhaṇaṃ appamattakaṃ sīlaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti tathā vijjamānattā, attani vijjamānaṃ sīlamattampi nissāya laggeyyāti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Tattha tattheva laggeyyā</span>ti tasmiṃ tasmiṃyeva brāhmaṇasamayasiddhe sīlamatte ‘caraṇa’nti laggeyyā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.279) ācariyena vuttaṃ, tadetaṃ aṭṭhakathāyameva sākāravacanassa vuttattā vicāretabbaṃ, adhippāyamattadassanaṃ vā etaṃ. Ayaṃ panettha <a name="V2.0231"></a> attho – <span class="bld">tattha tattheva laggeyyā</span>ti tasmiṃ tasmiṃyeva attani vijjamānasīlamattapaṭisaṃyuttaṭṭhāne ‘‘mayampi caraṇasampannā’’ti laggeyya, tasmā sīlavaseneva niyyātetīti sambandho. Tathāpasaṅgābhāvato pana upari caraṇavaseneva niyyātetīti <a name="M2.0267"></a> dassento <span class="bld">‘‘yaṃ panā’’</span>tiādimāha. Rūpāvacaracatutthajjhānaniddeseneva arūpāvacarajjhānānampi niddiṭṭhabhāvāpattito <span class="bld">‘‘aṭṭhapi samāpattiyo ‘caraṇa’nti niyyātitā’’</span>ti vuttaṃ. Tānipi hi aṅgasamatāya catutthajjhānānevāti. <span class="bld">Niyyātitā</span>ti ca asesato nīharitvā gahitā, nidassitāti attho. <span class="bld">Vipassanāñāṇato panā</span>ti ‘‘so evaṃ samāhite citte parisuddhe pariyodāte anaṅgaṇe vigatūpakkilese mudubhūte kammanīye ṭhite āneñjappatte ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharati abhininnāmetī’’tiādinā nayena vipassanāñāṇato paṭṭhāya.</p>
  787. <p class="subhead">Catuapāyamukhakathāvaṇṇanā</p>
  788. <p class="bodytext"><a name="para280"></a><span class="paranum">280</span>. <span class="bld">Asampāpuṇanto</span>ti ārabhitvāpi sampajjitumasakkonto. <span class="bld">Avisahamāno</span>ti ārabhitumeva asakkonto. <span class="bld">‘‘Khārī’’</span>ti tāpasaparikkhārassetaṃ adhivacanaṃ, so ca anekabhedoti vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘araṇī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">araṇī</span>ti heṭṭhimuparimavasena aggidhamanakaṃ araṇīdvayaṃ. <span class="bld">Kamaṇḍalū</span>ti kuṇḍikā. <span class="bld">Sujā</span>ti homadabbi. Sujāsaddo hi homakammani habyannādīnamuddharaṇatthaṃ katadabbiyaṃ vattati yathā taṃ kūṭadantasutte ‘‘paṭhamo vā dutiyo vā sujaṃ paggaṇhantāna’’nti (dī. ni. 1.341). Tathā hi imasmiṃyeva ṭhāne ācariyena vuttaṃ ‘‘sujāti dabbī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.280). Habyannādīnaṃ sukhaggahaṇatthaṃ jāyatīti hi <span class="bld">sujā.</span> Keci pana imamatthamavicāretvā tunnatthameva gahetvā ‘‘sūcī’’ti paṭhanti, tadayuttameva ācariyena tathā avaṇṇitattā. Camati adatīti <span class="bld">camaro,</span> migaviseso, tassa vālena katā <span class="bld">bījanī cāmarā. Ādi</span>saddena tidaṇḍatighaṭikādīni saṅgaṇhāti. Kucchitena vaṅkākārena jāyatīti <span class="bld">kājo</span> yathā ‘‘kālavaṇa’’nti; kacati bhāraṃ bandhati etthāti vā <span class="bld">kāco.</span> Duvidhampi hi padamicchanti saddavidū. <span class="bld">Khāribharita</span>nti khārīhi paripuṇṇaṃ. Ekena vi-kārena padaṃ vaḍḍhetvā ‘‘khārivividha’’nti paṭhantānaṃ vāde samuccayasamāsena atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘ye panā’’</span>tiādimāha.</p>
  789. <p class="bodytext">Nanu upasampannassa bhikkhuno sāsanikopi yo koci anupasampanno atthato paricārakova hoti api khīṇāsavasāmaṇero, kimaṅgaṃ pana bāhirakapabbajiteti anuyogaṃ pati tattha visesaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kāmañcā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vuttanayenā</span>ti ‘‘kappiya…pe… vattakaraṇavasenā’’ti <a name="M2.0268"></a><a name="V2.0232"></a> evaṃ vuttanayena. Anekasatasahassasaṃvaravinayasamādānavasena upasampannabhāvassa visiṭṭhabhāvato khīṇāsavasāmaṇeropi puthujjanabhikkhuno paricārakoti vutto.</p>
  790. <p class="gatha1">‘‘Navakoṭisahassāni, asītisatakoṭiyo;</p>
  791. <p class="gathalast">Paññāsasatasahassāni, chattiṃsa ca punāpare;</p>
  792. <p class="gatha1">Ete saṃvaravinayā, sambuddhena pakāsitā;</p>
  793. <p class="gathalast">Peyyālamukhena niddiṭṭhā, sikkhā vinayasaṃvare’’ti. (visuddhi. 1.20; apa. aṭṭha. 2.55; paṭi. ma. aṭṭha. 1.2.37);</p>
  794. <p class="bodytext">Evaṃ vuttappabhedānaṃ anekasatasahassānaṃ saṃvaravinayānaṃ samādāya sikkhanena uparibhūtā aggabhūtā sampadāti hi <span class="bld">upasampadā,</span> tāya cesa upasampadāya puthujjanabhikkhu upasampannoti.</p>
  795. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ panā</span>ti yathāvuttalakkhaṇo tāpaso. Tāpasā hi kammavādikiriyavādino, na sāsanassa paṭāṇībhūtā, yato nesaṃ pabbajitumāgatānaṃ vināva titthiyaparivāsena khandhake pabbajjā anuññātā. Tapo etesamatthīti <span class="bld">tāpasā</span> ta-kārassa dīghaṃ katvā. ‘‘Lomasā’’tiādīsu viya hi sa-paccayamicchanti saddavidū. Idaṃ vuttaṃ hoti – kāmaṃ khīṇāsavopi sāmaṇero puthujjanassa bhikkhuno atthato paricārakova hoti, so pana vattakaraṇamatteneva paricārako, na lāmakabhāvena. Tāpaso tu guṇavasena ceva veyyāvaccakaraṇavasena ca lāmakabhāveneva paricārako, na vattakaraṇamattena, evamimesaṃ nānākaraṇaṃ sandhāya tāpasasseva paricārakatā vuttāti.</p>
  796. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Kasmā’’</span>tiādinā codako kāraṇaṃ codeti. <span class="bld">‘‘Yasmā’’</span>tiādinā ācariyo kāraṇaṃ dassetvā pariharati. Evaṃ saṅkhepato pariharitamatthaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘imasmiñhī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Asakkonta</span>nti asamatthanena vippaṭipajjantaṃ alajjiṃ. <span class="bld">Khuradhārūpama</span>nti khuradhārānaṃ matthakeneva akkamitvā gamanūpamaṃ. <span class="bld">Bahujanasammatā</span>ti mahājanena seṭṭhasammatā. <span class="bld">Aññe</span>ti apare bhikkhū. <span class="bld">Idhā</span>ti tāpasapabbajjāya. Chandena saha carantīti <span class="bld">sachandacārino,</span> yathākāmaṃ paṭipannakāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Anusikkhanto</span>ti diṭṭhānugatiyā sikkhanto. <span class="bld">Tāpasāva bahukā honti,</span> na bhikkhū.</p>
  797. <p class="bodytext">Kudālapiṭakānaṃ <a name="M2.0269"></a> nibbacanaṃ heṭṭhā vuttameva. <span class="bld">Bahujanakuhāpanattha</span>nti bahuno janassa vimhāpanatthaṃ<a name="V2.0233"></a>. <span class="bld">Aggisāla</span>nti aggihuttasālaṃ. <span class="bld">Nānādārūhī</span>ti palāsarukkhadaṇḍādīhi nānāvidhasamidhādārūhi. <span class="bld">Homakaraṇavasenā</span>ti yaññakaraṇavasena.</p>
  798. <p class="bodytext">Udakavasenettha <span class="bld">pānāgāraṃ.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘pānīyaṃ upaṭṭhapetvā’’</span>tiādi. Yaṃ bhattapuṭaṃ vā yāni taṇḍulādīni vāti sambandho. <span class="bld">Ambilayāgu</span> nāma takkādiambilasaṃyuttā yāgu. Taṇhādīhi āmasitabbato cīvarādi <span class="bld">āmisaṃ</span> nāma. <span class="bld">Vaḍḍhiyā</span>ti diguṇatiguṇādivaḍḍhiyā. <span class="bld">Kuṭumbaṃ saṇṭhapetī</span>ti dhanaṃ patiṭṭhāpeti. Yathāvuttamatthaṃ pāḷiyaṃ nidassanamattena vuttanti āha <span class="bld">‘‘idaṃ panassa paṭipattimukha’’</span>nti, idaṃ pana pāḷivacanaṃ assa catutthassa puggalassa kohaññapaṭipattiyā mukhamattanti attho. Kasmāti ce? So hi nānāvidhena kohaññena lokaṃ vimhāpayanto tattha acchati. Tenāha <span class="bld">‘‘iminā hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Eva</span>nti ‘‘tattha pānīyaṃ upaṭṭhapetvā’’tiādinā vuttanayena.</p>
  799. <p class="bodytext">‘‘Sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhā’’ti dhammādhiṭṭhānanayena dassitameva puggalādhiṭṭhānanayena vivarituṃ <span class="bld">‘‘aṭṭhavidhā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Khalādīsu manussānaṃ santike upatiṭṭhitvā vīhimuggamāsatilādīni bhikkhācariyaniyāmena saṅkaḍḍhitvā uñchanaṃ <span class="bld">uñchā,</span> sā eva cariyā vutti etesanti <span class="bld">uñchācariyā.</span> Aggipakkikāya bhattabhikkhāya jīvantīti <span class="bld">aggipakkikā,</span> na aggipakkikā <span class="bld">anaggipakkikā,</span> taṇḍulabhikkhāya eva jīvikāti vuttaṃ hoti. Uñchācariyā hi khalādīni gantvā upatiṭṭhitvā manussehi diyyamānaṃ khalaggaṃ nāma dhaññaṃ paṭiggaṇhanti, anaggipakkikā pana tādisamapaṭiggaṇhitvā taṇḍulameva paṭiggaṇhantīti ayametesaṃ viseso. Na sayaṃ pacantīti <span class="bld">asāmapākā,</span> pakkabhikkhāya eva jīvikā. Ayo viya kaṭṭhino muṭṭhippamāṇo pāsāṇo <span class="bld">ayamuṭṭhi</span> nāma, tena vattantīti <span class="bld">ayamuṭṭhikā.</span> Dantena uppāṭitaṃ vakkalaṃ rukkhattaco <span class="bld">dantavakkalaṃ,</span> tena vattantīti <span class="bld">dantavakkalikā.</span> Pavattaṃ rukkhādito pātāpitaṃ phalaṃ bhuñjanti sīlenāti <span class="bld">pavattaphalabhojino.</span> Paṇḍupalāsasaddassa ekasesanayena dvidhā attho, jiṇṇatāya paṇḍubhūtaṃ palāsañceva jiṇṇapakkabhāvena taṃsadisaṃ pupphaphalādi <a name="M2.0270"></a> cāti. Tena vakkhati ‘‘sayaṃ patitāneva pupphaphalapaṇḍupalāsādīni khādantā yāpentī’’ti, (dī. ni. aṭṭha. 1.280) tena vattantīti <span class="bld">paṇḍupalāsikā,</span> sayaṃpatitapaṇṇapupphaphalabhojino. Idāni te aṭṭhavidhepi sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Keṇiyajaṭilavatthu</span> khandhakavaṇṇanāya (mahāva. aṭṭha. 300) gahetabbaṃ.</p>
  800. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅkaḍḍhitvā</span>ti bhikkhācariyāvasena ekajjhaṃ katvā.</p>
  801. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇḍulabhikkha</span>nti <a name="V2.0234"></a> taṇḍulameva bhikkhaṃ. Bhikkhitabbā yācitabbā, bhikkhūnaṃ ayanti vā <span class="bld">bhikkhā</span>ti hi bhikkhāsaddo taṇḍulādīsupi niruḷho. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘pacitvā paribhuñjantī’’</span>ti.</p>
  802. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhikkhāpariyeṭṭhi nāma dukkhā</span>ti paresaṃ gehato gehaṃ gantvā bhikkhāya pariyesanā nāma dīnavuttibhāvena dukkhā.</p>
  803. <p class="bodytext">Ye pana ‘‘pāsāṇassa pariggaho nāma dukkho pabbajitassā’’ti danteheva uppāṭetvā khādanti, te <span class="bld">dantavakkalikā nāmā</span>ti ayaṃ aṭṭhakathāmuttakanayo.</p>
  804. <p class="bodytext">Paṇḍupalāsasaddo pupphaphalavisayopi sadisatākappanenāti dasseti <span class="bld">‘‘pupphaphalapaṇḍupalāsādīnī’’</span>ti iminā.</p>
  805. <p class="bodytext"><span class="bld">Te</span>ti paṇḍupalāsikā. Nidassanamattametaṃ aññesampi tathā bhedasambhavato. <span class="bld">Pāpuṇanaṭṭhāne</span>ti gahetuṃ sampāpuṇanaṭṭhāne. <span class="bld">Ekarukkhato</span>ti paṭhamaṃ upagatarukkhato.</p>
  806. <p class="bodytext">Kathamettāvatā sabbāpi tāpasapabbajjā niddiṭṭhāti codanā na tāva visodhitāti āha <span class="bld">‘‘imā panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Catūhiyevā</span>ti ‘‘khārividhamādāyā’’tiādinā vuttāhi pavattaphalabhojanikā, kandamūlaphalabhojanikā, agyāgārikā, āgārikā ceti catūhi eva tāpasapabbajjāhi. <span class="bld">Agāraṃ bhajantī</span>ti agāraṃ nivāsabhāvena upagacchanti. Iminā hi ‘‘catudvāraṃ agāraṃ karitvā acchatī’’tiādinā idha vuttāya catutthāya tāpasapabbajjāya tesamavarodhataṃ dasseti. Evamitaresupi paṭilomato yojanā veditabbā. Aggiparicaraṇavasena <span class="bld">agyāgāraṃ bhajanti</span><a name="M2.0271"></a>. Evaṃ pana tesamavarodhataṃ vadanto tadanurūpaṃ imesampi paccekaṃ duvidhataṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  807. <p class="bodytext"><a name="para281"></a><span class="paranum">281</span>. Ācariyena pokkharasātinā saha pavattatīti <span class="bld">sācariyako,</span> tassa. <span class="bld">Apāyamukhampī</span>ti vināsakāraṇampi. Pageva vijjācaraṇasampadāya sandissaneti pi-saddo garahāyaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘api nu tvaṃ imāya anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sandissasi sācariyako’’</span>tiādi. Tatrāyamaṭṭhakathāmuttakanayo – ‘‘no hidaṃ bho gotamā’’ti sandissanaṃ paṭikkhipitvā asandissanākārameva vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘ko cāha’’</span>ntiādi vuttaṃ. Sācariyako ahaṃ ko ca kīdiso hutvā anuttarāya vijjācaraṇasampadāya sandissāmi, anuttarā vijjācaraṇasampadā <a name="V2.0235"></a> kā ca kīdisā hutvā sācariyake mayi sandissati, ārakā ahaṃ…pe… sācariyakoti saha pāṭhasesena yojanā.</p>
  808. <p class="bodytext"><a name="para282"></a><span class="paranum">282</span>. Apāye vināsanupāye niyutto <span class="bld">āpāyiko. </span> Tabbhāvaṃ na paripūreti paripūretuṃ na sakkotīti <span class="bld">aparipūramāno,</span> tabbhāvena aparipuṇṇoti attho. Attanā āpāyikena hontenāpi tabbhāvaṃ aparipūramānena pokkharasātinā esā vācā bhāsitāti atthato sambandhattā katvatthe cetaṃ paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘āpāyikenāpi aparipūramānenā’’</span>ti. Apica attanā aparipūramānena āpāyikenāpi sayaṃ aparipūramānāpāyikena hutvāpi pokkharasātinā esā vācā bhāsitāti atthayuttito itthambhūtalakkhaṇe cetaṃ paccattavacanantipi evaṃ vuttaṃ. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamoti. Keci pana ‘‘karaṇatthameva dassetuṃ evaṃ vutta’’nti vadanti, tadayuttameva padadvayassa kattupadena samānatthattā, samānatthānañca padānaṃ aññamaññaṃ karaṇabhāvānupapattito, alamatipapañcena.</p>
  809. <p class="subhead">Pubbakaisibhāvānuyogavaṇṇanā</p>
  810. <p class="bodytext"><a name="para283"></a><span class="paranum">283</span>. Dīyateti datti, sā eva <span class="bld">dattika</span>nti āha <span class="bld">‘‘dinnaka’’</span>nti. Adātukāmampi dātukāmaṃ katvā sammukhā paramāvaṭṭeti sammūḷhaṃ karoti etāyāti <span class="bld">sammukhāvaṭṭanī.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘na demīti vattuṃ na sakkotī’’</span>ti. Puna <span class="bld">tassā</span>ti brāhmaṇassa. Kāraṇānurūpaṃ rājūnaṃ puṇṇapattanti āha <span class="bld">‘‘kasmā me</span> <a name="M2.0272"></a> <span class="bld">dinno’’</span>ti. <span class="bld">Saṅkhapalitakuṭṭha</span>nti dhotasaṅkhamiva setakuṭṭhaṃ. Setapokkhararajatato guṇasamānakāyattā evamāha. <span class="bld">Anugacchatī</span>ti paramanubandhati.</p>
  811. <p class="bodytext">Yadi duvidhenapi kāraṇena rājā brāhmaṇassa sammukhābhāvaṃ na deti, atha kasmā tadupasaṅkamanaṃ na paṭikkhittanti āha <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Khettavijjāyā</span>ti nītisatthe’’ti (dī. ni. ṭī. 1.283) ācariyena vuttaṃ. Heṭṭhāpi <span class="bld">brahmajālavaṇṇanāyaṃ</span> evaṃ vuttaṃ ‘‘khettavijjāti abbheyyamāsurakkharājasatthādinītisattha’’nti. (Dī. ni. aṭṭha. 1.21) <span class="bld">dussa</span>mettha tirokaraṇiyaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sāṇipākārassa anto ṭhatvā’’</span>ti. Antasaddena pana tabbhāvena pade vaḍḍhiyamāne <span class="bld">dussantaṃ</span> yathā ‘‘vananto’’ti. <span class="bld">‘‘Payāta</span>nti saddhaṃ, sassatikaṃ vā. Tenāha abhiharitvā dinna’’nti ācariyena vuttaṃ, tasmā matakabhattasaṅkhepena vā niccabhattasaṅkhepena vā abhiharitvā dinnaṃ bhikkhanti attho veditabbo. <span class="bld">‘‘Ayaṃ panā’’</span>tiādi atthāpattivacanaṃ. <span class="bld">Niṭṭha</span>nti nicchayaṃ. Kasmā pana bhagavā brāhmaṇassa evarūpaṃ amanāpaṃ mammavacanaṃ avocāti codanaṃ <a name="V2.0236"></a> kāraṇaṃ dassetvā sodhetuṃ <span class="bld">‘‘idaṃ panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Rahassampi paṭicchannampi mammavacanaṃ pakāsesīti sambandho.</p>
  812. <p class="bodytext"><a name="para284"></a><span class="paranum">284</span>. Rājāsanaṃ nāma hatthikkhandhapadesaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘hatthigīvāya vā nisinno’’</span>ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Rathūpatthare</span>ti rathassa upari attharitapadese. Tenāha <span class="bld">‘‘rathamhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Uggatuggatehī</span>ti uggatānamatisayena uggatehi. Na hi vicchāsamāso lokikehi abhimatoti. Rañño apaccaṃ <span class="bld">rājañño,</span> bahukattaṃ pati, ekasesanayena vā <span class="bld">‘‘rājaññehī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Pākaṭamantana</span>nti pakāsabhūtaṃ mantanaṃ. Tadevidhādhippetaṃ, na rahassamantanaṃ suddādīhipi suyyamānassa icchitattā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘atha āgaccheyya suddo vā suddadāso vā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tādisehiyevā</span>ti rañño ākārasadiseheva. Tassatthassa sādhanasamatthaṃ vacanaṃ raññā bhaṇitaṃ yathā, tathā sopi tassatthassa sādhanasamatthameva bhaṇitaṃ vacanaṃ apinu bhaṇatīti yojetabbaṃ.</p>
  813. <p class="bodytext"><a name="para285"></a><span class="paranum">285</span>. <span class="bld">‘‘Pavattāro’’</span>ti etassa pāvacanabhāvena vattāroti saddato attho. Yasmā pana te tathābhūtā mantānaṃ pavattakā nāma, tasmā <a name="M2.0273"></a> adhippāyato atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pavattayitāro’’</span>ti vuttaṃ. Vadasaddena, hi tupaccayena ca ‘‘vattāro’’ti padasiddhi, tathā vatusaddena ‘‘pavattayitāro’’ti. Idaṃ ācariyassa (dī. ni. ṭī. 1.285) ca ācariyasāriputtattherassa ca mataṃ. Vatusaddeneva ‘‘pavattāro’’ti padasiddhiṃ dassetītipi keci vadanti. Padadvayassa tulyādhikaraṇattā <span class="bld">‘‘mantamevā’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Sudde bahi katvā raho bhāsitabbaṭṭhena mantā eva taṃ taṃ atthapaṭipattihetutāya pada’’nti hi tulyādhikaraṇaṃ hoti, anupanītāsādhāraṇatāya rahassabhāvena vattabbāya mantanakiriyāya padamadhigamupāyantipi <span class="bld">mantapada</span>nti aṭṭhakathāmuttako nayo. <span class="bld">Gīta</span>nti gāyanavasena sajjhāyitaṃ, gāyanampidha udattānudattādisarasampādanavaseneva adhippetanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sarasampattivasenā’’</span>ti. Pāvacanabhāvena <span class="bld">aññesaṃ vuttaṃ.</span> Tamaññesaṃ vādāpanavasena <span class="bld">vācitaṃ.</span> Saṅgahetvā uparūpari saññūḷhāvasena <span class="bld">samupabyūḷhaṃ.</span> Iruvedayajuvedasāmavedādivasena, tatthāpi paccekaṃ mantabrahmādivasena, ajjhāyānuvākādivasena ca <span class="bld">rāsikataṃ.</span> Yathāvuttanayeneva <span class="bld">piṇḍaṃ katvā ṭhapitaṃ. Aññesaṃ vācitaṃ anuvācentī</span>ti aññesaṃ kammabhūtānaṃ tehi vācāpitaṃ mantapadaṃ etarahi brāhmaṇā aññesaṃ anuvācāpenti.</p>
  814. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesa</span>nti mantakattūnaṃ. Dibbacakkhuparibhaṇḍaṃ yathākammūpagañāṇaṃ, paccakkhato dassanaṭṭhena dibbacakkhusadisañca pubbenivāsānussatiñāṇaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘dibbena cakkhunā’’</span>ti vuttaṃ. Ato dibbacakkhuparibhaṇḍena <a name="V2.0237"></a> yathākammūpagañāṇena sattānaṃ kammassakatādīni ceva dibbacakkhusadisena pubbenivāsānussatiñāṇena atītakappe brāhmaṇānaṃ mantajjhenavidhiñca oloketvāti attho gahetabbo. Rūpameva hi paccuppannaṃ dibbacakkhussa ārammaṇanti tamidha aṭṭhānagataṃ hoti. <span class="bld">Pāvacanena saha saṃsanditvā</span>ti yaṃ kassapasammāsambuddhena vuttaṃ vaṭṭasannissitaṃ vacanaṃ, tena saha saṃsanditvā aviruddhaṃ katvā. Na hi tesaṃ vivaṭṭasannissito attho paccakkhato hoti. <span class="bld">Ganthiṃsū</span>ti pajjagajjabandhavasena sakkatabhāsāya bandhiṃsu. <span class="bld">Aparā pare</span>ti aṭṭhakādīhi aparā aññepi pare pacchimā okkākarājakālādīsu uppannā. <span class="bld">Pāṇātipātādīni pakkhipitvā</span>ti aṭṭhakādīhi ganthitamantapadesveva pāṇātipātādikilesasannissitapadānaṃ tattha tattha pakkhipanaṃ katvā. <span class="bld">Viruddhe akaṃsū</span>ti suttanipāte <span class="bld">brāhmaṇadhammikasuttādīsu</span> (su. ni. brāhmaṇadhammikasutta) āgatanayena saṃkilesikatthadīpanato <a name="M2.0274"></a> paccanīkabhūte akaṃsu. <span class="bld">Isī</span>ti nidassanamattaṃ. ‘‘Isi vā isitthāya paṭipanno vā’’ti hi vattabbaṃ. Kasmā panettha paṭiññāgahaṇavasena desanāsotapatitaṃ na karotīti āha <span class="bld">‘‘idha bhagavā’’</span>tiādi. <span class="bld">Idhā</span>ti ‘‘tyāhaṃ mante adhīyāmi, ‘sācariyako’ti tvaṃ maññasī’’ti vuttaṭṭhāne. <span class="bld">Paṭiññaṃ aggahetvā</span>ti yathā heṭṭhā paṭiññā gahitā, tathā ‘‘taṃ kiṃ maññasi ambaṭṭha, tāvatā tvaṃ bhavissasi isi vā isitthāya vā paṭipanno sācariyakoti, no hidaṃ bho gotamā’’ti evaṃ idha paṭiññaṃ aggahetvā.</p>
  815. <p class="bodytext"><a name="para286"></a><span class="paranum">286</span>. <span class="bld">Nirāmagandhā</span>ti kilesāsucivasena vissagandharahitā. <span class="bld">Anitthigandhā</span>ti itthīnaṃ gandhamattassapi avisahanena itthigandharahitā. <span class="bld">Rajojalladharā</span>ti pakatirajasedādijalladharā. <span class="bld">Pākārapurisaguttī</span>ti pākārāvaraṇaṃ, purisāvaraṇañca. Ettha pana <span class="bld">‘‘nirāmagandhā’’</span>ti etena tesaṃ dasannaṃ brāhmaṇānaṃ vikkhambhitakilesataṃ dasseti, <span class="bld">‘‘anitthigandhā, brahmacārino’’</span>ti ca etena ekavihāritaṃ, <span class="bld">‘‘rajojalladharā’’</span>ti etena maṇḍanavibhūsanābhāvaṃ, <span class="bld">‘‘araññāyatane pabbatapādesu vasiṃsū’’</span>ti etena manussūpacāraṃ pahāya vivittavāsaṃ, <span class="bld">‘‘vanamūlaphalāhārā vasiṃsū’’</span>ti etena sālimaṃsodanādipaṇītāhāra paṭikkhepaṃ, <span class="bld">‘‘yadā’’</span>tiādinā yānavāhanapaṭikkhepaṃ, <span class="bld">‘‘sabbadisāsū’’</span>tiādinā rakkhāvaraṇapaṭikkhepaṃ. Evañca dassento micchāpaṭipadāpakkhikaṃ sācariyakassa ambaṭṭhassa vuttiṃ upādāya sammāpaṭipadāpakkhikāpi tesaṃ brāhmaṇānaṃ vutti ariyavinaye sammāpaṭipattiṃ upādāya micchāpaṭipadāyeva. Kathañhi nāma te bhavissati sallekhapaṭipattiyuttatāti. ‘‘Evaṃ su te’’tiādinā bhagavā ambaṭṭhaṃ santajjento niggaṇhātītipi vibhāveti. Idañhi vakkhamānāya pāḷiyā piṇḍatthadassananti.</p>
  816. <p class="bodytext">Dussapaṭṭikā <span class="bld">dussapaṭṭaṃ.</span> Dussakalāpo <span class="bld">dussaveṇī. Veṭhakehī</span>ti veṭhakapaṭṭakehi, dussehi saṃveṭhetvā <a name="V2.0238"></a> katanamitaphāsukāhīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kappetu</span>nti kattarikāya chindituṃ. <span class="bld">Kappitavālehī</span>ti etthāpi eseva nayo. ‘‘Na bhikkhave massu kappāpetabba’’ntiādīsu (cūḷava. 275) viya hi <span class="bld">kapu</span>saddo chedane vattati. <span class="bld">Yuttaṭṭhānesūti</span> gīvāsīsavāladhīsu. <span class="bld">Vālā</span>ti tesu ṭhānesu jāyamānā lomā. Sahacaraṇavasena, ṭhānīnāmena vā <span class="bld">‘‘kuttavālā’’</span>ti <a name="M2.0275"></a> vuttā. Keci pana ‘‘vāḷayuttattā’’ti pāṭhaṃ kappetvā vāḷarūpayuttattāti atthaṃ vadanti, pāḷiyānapekkhanameva tesaṃ doso. ‘‘Kuttavālehi vaḷavārathehī’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Samantānagara</span>nti nagarassa samantato. <span class="bld">Pākārassa adhobhāge katasudhākammaṃ</span> ṭhānaṃ nagarassa samīpe kattabbato, upakārakaraṇato ca <span class="bld">‘‘upakārikā’’ti vuccati.</span> Nagarassa upakārikā etāsanti <span class="bld">nagarūpakārikāyo,</span> rājadhānīapekkhāya itthiliṅganiddeso. Tenāha <span class="bld">‘‘idha panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Matī</span>ti vicikicchāvasena anekaṃsikajānanā. Upari desanāya avaḍḍhakāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘idaṃ bhagavā’’</span>tiādimāha. Pāḷiyaṃ <span class="bld">so maṃ pañhenā</span>ti so jano maṃ pucchāvasena sodheyya. <span class="bld">Ahaṃ veyyākaraṇena sodhessāmī</span>ti ahampimaṃ vissajjanāvasena sodhessāmīti yathārahamadhikāravasena attho veditabbo.</p>
  817. <p class="subhead">Dvelakkhaṇadassanavaṇṇanā</p>
  818. <p class="bodytext"><a name="para287"></a><span class="paranum">287</span>. <span class="bld">‘‘Nisinnāna’’</span>ntiādi anādare sāmivacanaṃ, visesanaṃ vā. Saṅkucite iriyāpathe anavasesato lakkhaṇānaṃ dubbibhāvanato <span class="bld">‘‘na sakkotī’’</span>ti vuttaṃ, tathā suvibhāvanato pana <span class="bld">‘‘sakkotī’’</span>ti. Pariyesanasukhatthameva tadāciṇṇatā daṭṭhabbā. <span class="bld">Tenā</span>ti duvidhenapi kāraṇena.</p>
  819. <p class="bodytext"><span class="bld">Gavesī</span>ti ñāṇena pariyesanamakāsi. <span class="bld">Gaṇayanto</span>ti ñāṇeneva saṅkalayanto. <span class="bld">Samānayī</span>ti sammā ānayi samāhari. <span class="bld">‘‘Kaṅkhatī’’</span>ti padassa ākaṅkhatīti atthoti āha <span class="bld">‘‘aho vatā’’</span>tiādi. Anupasaggampi hi padaṃ katthaci saupasaggamiva atthavisesavācakaṃ yathā ‘‘gotrabhū’’ti. <span class="bld">Tato tato</span> sarīrappadesato. <span class="bld">Kicchatī</span>ti kilamati. Tenāha <span class="bld">‘‘na sakkoti daṭṭhu’’</span>nti. <span class="bld">Tāyā</span>ti ‘‘vicinanto kicchatī’’ti vuttāya <span class="bld">vicikicchāya. Tato</span>ti sanniṭṭhānaṃ agamanato. Evaṃ ‘‘kaṅkhatī’’ti padassa āsisanatthataṃ dassetvā idāni saṃsayatthataṃ dassento <span class="bld">‘‘kaṅkhāya vā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kaṅkhāyā</span>ti ‘‘kaṅkhatī’’ti padena vuttāya kaṅkhāya. Asatvapadhānañhi ākhyātikaṃ. Esa nayo sesesupi. Avatthāpabhedagatā vimati eva <span class="bld">‘‘tīhi dhammehī’’</span>ti vuttā, tippakārehi saṃsayadhammehīti attho. <span class="bld">Kālusiyabhāvo</span>ti appasannatāya hetubhūto āvilabhāvo.</p>
  820. <p class="bodytext"><span class="bld">Vatthikosenā</span>ti <a name="M2.0276"></a><a name="V2.0239"></a> nābhiyā adhobhāgasaṅkhāte vatthimhi jātena liṅgapasibbakena. ‘‘Aṇḍakoso’’tiādīsu (ma. ni. 1.152, 189; 2.27; a. ni. 7.71; pārā. 11) viya hi kosasaddo pariveṭhakapasibbake vattati. Vatthena guhitabbattā <span class="bld">vatthaguyhaṃ.</span> Yasmā bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ sabbabuddhāveṇikaṃ aññehi asādhāraṇaṃ suvisuddhakañcanamaṇḍalasannibhaṃ, attano saṇṭhānasannivesasundaratāya ājāneyyagandhahatthino varaṅgaparamacārubhāvaṃ, vikasamānatapaniyāravindasamujjalakesarāvattavilāsaṃ, sañjhāpabhānurañjitajalavanantarābhilakkhitasampuṇṇacandamaṇḍalasobhañca attano siriyā abhibhuyya virājati, yaṃ bāhirabbhantaramalehi anupakkiliṭṭhatāya, cirakālaparicitabrahmacariyādhikāratāya, saṇṭhitasaṇṭhānasampattiyā ca kopīnampi samānaṃ akopīnameva jātaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhagavato hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Varavāraṇassevā</span>ti varagandhahatthino iva. <span class="bld">Pahūtabhāva</span>nti puthulabhāvaṃ. Ettheva hi tassa saṃsayo. Tanumudusukumārādīsu panassa guṇesu vicāraṇā eva nāhosi.</p>
  821. <p class="bodytext"><a name="para288"></a><span class="paranum">288</span>. ‘‘Tathārūpa’’nti idaṃ samāsapadanti āha <span class="bld">‘‘taṃrūpa’’</span>nti. <span class="bld">Etthā</span>ti yathā ambaṭṭho kosohitaṃ vatthaguyhamaddassa, tathā iddhābhisaṅkhāramabhisaṅkharaṇe. Iminā hi ‘‘tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharī’’tiādipāḷiparāmasanaṃ, ato cettha saha iddhābhisaṅkhāranayena vatthaguyhadassanakāraṇaṃ milindapañhāpāṭhena (mi. pa. 3.3) vibhāvitaṃ hoti. Keci pana ‘‘vatthaguyhadassane’’ti parāmasanti, tadayuttameva. Na hi taṃ pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāyañca atthi, yaṃ evaṃ parāmasitabbaṃ siyā, iddhābhisaṅkhāranayo ca avibhāvito hoti. <span class="bld">Kimettha aññena vattabbaṃ</span> catupaṭisambhidāpattena chaḷabhiññena vādīvarena bhadantanāgasenattherena vuttanayeneva sampaṭicchitabbattā. Hirī karīyate etthāti <span class="bld">hirikaraṇaṃ,</span> tadeva okāso tathā, hiriyitabbaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Uttarassā</span>ti suttanipāte āgatassa uttaramāṇavassa (ma. ni. 2.384). Sabbesampi cetesaṃ vatthu suttanipātato gahetabbaṃ.</p>
  822. <p class="bodytext"><span class="bld">Chāya</span>nti paṭibimbaṃ. Kathaṃ dassesi, kīdisaṃ vāti āha <span class="bld">‘‘iddhiyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Chāyārūpakamatta</span>nti bhagavato paṭibimbarūpakameva, na pakativatthaguyhaṃ, tañca buddhasantānato vinimuttattā rūpakamattaṃ bhagavatā sadisavaṇṇasaṇṭhānāvayavaṃ iddhimayaṃ bimbakameva hoti, evañca katvā appakatthena ka-kārena visesitavacanaṃ upapannaṃ hoti. Chāyārūpakamattaṃ iddhiyā abhisaṅkharitvā dassesīti sambandho. ‘‘Taṃ pana dassento bhagavā yathā attano buddharūpaṃ na <a name="M2.0277"></a> dissati, tathā katvā dassetī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.288) ācariyā vadanti. Tadetaṃ bhadantanāgasenattherena vuttena iddhābhisaṅkhatachāyārūpakamattadassanavacanena saṃsandati ceva sameti ca yathā <a name="V2.0240"></a> taṃ ‘‘khīrena khīraṃ, gaṅgodakena yamunodaka’’nti daṭṭhabbaṃ. Tathāvacaneneva hi sesabuddharūpassa taṅkhaṇe adassitabhāvo atthato āpanno hoti. Nivāsananivatthatādivacanena panettha buddhasantānato vinimuttassapi chāyārūpakassa nivāsanādiabahigatabhāvo dassito, na ca codetabbaṃ ‘‘kathaṃ nivāsanādiantaragataṃ chāyārūpakaṃ bhagavā dasseti, kathañca ambaṭṭho passatī’’ti. Acinteyyo hi iddhivisayoti. <span class="bld">Chāyaṃ diṭṭhe</span>ti chāyāya diṭṭhāya. <span class="bld">Eta</span>nti chāyārūpakaṃ. Bujjhanake sati jīvitanimittampi <span class="bld">hadayamaṃsaṃ dasseyyā</span>ti adhippāyo. <span class="bld">Ninnetvā</span>ti nīharitvā. Ayameva vā pāṭho. <span class="bld">Kallosī</span>ti vissajjane tvaṃ kusalo cheko asi, yathāvutto vā vissajjanāmaggo upapanno yutto asīti attho. ‘‘Kusalo’’ti keci paṭhanti, ayuttametaṃ. Milindapañhe hi sabbattha vissajjanāvasāne ‘‘kallo’’ icceva diṭṭhoti.</p>
  823. <p class="bodytext"><span class="bld">Ninnāmetvā</span>ti mukhato nīharaṇavasena kaṇṇasotādiabhimukhaṃ paṇāmetvā, adhippāyameva dassetuṃ <span class="bld">‘‘nīharitvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Kathinasūciṃ viyā</span>ti ghanasukhumabhāvāpādanena kakkhaḷasūcimiva katvā. <span class="bld">Tathākaraṇenā</span>ti kathinasūciṃ viya karaṇena. <span class="bld">Etthā</span>ti pahūtajivhāya. <span class="bld">Mudubhāvo, dīghabhāvo, tanubhāvo</span> ca dassito amuduno ghanasukhumabhāvāpādanatthamasakkuṇeyyattāti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.288) vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – yasmā mudumeva ghanasukhumabhāvāpādanatthaṃ sakkoti, tasmā tathākaraṇena mudubhāvo dassito aggi viya dhūmena. Yasmā ca muduyeva ghanasukhumabhāvāpajjanena dīghagāmi, tasmā kaṇṇasotānumasanena dīghabhāvo dassito. Yasmā pana mudu eva ghanasukhumabhāvāpajjanena tanu hoti, tasmā nāsikāsotānumasanena tanubhāvo dassitoti. Aputhulassa tathāpaṭicchādanatthamasakkuṇeyyattā <span class="bld">nalāṭacchādanena puthulabhāvo</span> dassito.</p>
  824. <p class="bodytext"><a name="para289"></a><span class="paranum">289</span>. Patthento hutvā udikkhantoti yojetabbaṃ.</p>
  825. <p class="bodytext"><a name="para290"></a><span class="paranum">290</span>. Mūlavacanaṃ <a name="M2.0278"></a> <span class="bld">kathā.</span> Paṭivacanaṃ <span class="bld">sallāpo. </span></p>
  826. <p class="bodytext"><a name="para291"></a><span class="paranum">291</span>. ‘‘Uddhumātaka’’ntiādīsu (saṃ. ni. 5.242; visuddhi. 1.102) viya ka-saddo jigucchanatthoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tameva jigucchanto’’</span>ti. <span class="bld">Tamevā</span>ti paṇḍitabhāvameva, ambaṭṭhamevātipi attho. Ambaṭṭhañhi sandhāya evamāha. Tathā hi pāḷiyaṃ vuttaṃ ‘‘evaṃ…pe… ambaṭṭhaṃ māṇavaṃ etadavocā’’ti. Kāmañca ambaṭṭhaṃ sandhāya evaṃ vuttaṃ, nāmagottavasena pana aniyamaṃ katvā garahanto puthuvacanena vadatīti veditabbaṃ. ‘‘Yadeva kho tva’’nti etassa aniyamavacanassa ‘‘evarūpenā’’ti idaṃ niyamavacananti dasseti <span class="bld">‘‘yādiso’’</span>tiādinā. Bhāvenabhāvalakkhaṇe <a name="V2.0241"></a> bhummavacanatthe karaṇavacananti vuttaṃ <span class="bld">‘‘edise atthacarake’’</span>ti. <span class="bld">Na aññatrā</span>ti na aññattha sugatiyaṃ. Ettha pana ‘‘atthacarakenā’’ti iminā byatirekamukhena anatthacarakataṃyeva vibhāvetīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Upaneyya upaneyyā’’ti idaṃ tvādyantaṃ vicchāvacananti āha <span class="bld">‘‘brāhmaṇo kho panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evaṃ upanetvā upanetvā</span>ti taṃ taṃ dosaṃ upanīya upanīya. Tenāha <span class="bld">‘‘suṭṭhu dāsādibhāvaṃ āropetvā’’</span>ti. <span class="bld">Pātesī</span>ti pavaṭṭanavasena pātesi. Yañca agamāsi, tampi assa tathāgamanasaṅkhātaṃ ṭhānaṃ acchinditvāti yojanā.</p>
  827. <p class="subhead">Pokkharasātibuddhūpasaṅkamanavaṇṇanā</p>
  828. <p class="bodytext"><a name="para292-3-6"></a><span class="paranum">292-3-6</span>. Kittako pana soti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sammodanīyakathāyapi kālo natthī’’</span>ti. <span class="bld">Āgamā nū</span>ti āgato nu. <span class="bld">Kho</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Idhā</span>ti ettha, tumhākaṃ santikanti attho. <span class="bld">Adhivāsetū</span>ti sādiyatu, taṃ pana sādiyanaṃ idha manasāva sampaṭiggaho, na kāyavācāhīti āha <span class="bld">‘‘sampaṭicchatū’’</span>ti. Ajja pavattamānaṃ <span class="bld">ajjatanaṃ,</span> puññaṃ, pītipāmojjañca, imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yaṃ me’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Kāra</span>nti upakāraṃ, sakkāraṃ vā. <span class="bld">Acopetvā</span>ti acāletvā.</p>
  829. <p class="bodytext"><a name="para297"></a><span class="paranum">297</span>. <span class="bld">‘‘Sahatthā’’</span>ti idaṃ karaṇatthe nissakkavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sahatthenā’’</span>ti. <span class="bld">Suhita</span>nti dhātaṃ, jighacchādukkhābhāvena vā sukhitaṃ. <span class="bld">Yāvadattha</span>nti yāva attho, tāva bhojanena tadā kataṃ. Paṭikkhepapavāraṇāvettha adhippetā, na nimantanapavāraṇāti āha <span class="bld">‘‘ala’’</span>ntiādi. <span class="bld">‘‘Hatthasaññāyā’’</span>ti nidassanamattaṃ aññattha mukhavikārena, vacībhedena ca paṭikkhepassa vuttattā<a name="M2.0279"></a>, ekakkhaṇepi ca tathāpaṭikkhepassa labbhanato. Onītā pattato pāṇi etassāti <span class="bld">onītapattapāṇī</span>ti bhinnādhikaraṇavisayo tipado bāhiratthasamāso. Muddhajaṇa-kārena, pana saññogata-kārena ca <span class="bld">oṇitta</span>saddo vinābhūteti dasseti <span class="bld">‘‘oṇittapattapāṇintipi pāṭho’’</span>tiādinā. Sucikaraṇatthe vā <span class="bld">oṇitta</span>saddo. Oṇittaṃ āmisāpanayanena sucikataṃ pattaṃ pāṇi ca assāti hi <span class="bld">oṇittapattapāṇi.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘hatthe ca pattañca dhovitvā’’</span>ti. ‘‘Oṇittaṃ nānābhūtaṃ vinābhūtaṃ, āmisāpanayanena vā sucikataṃ pattaṃ pāṇito assāti oṇittapattapāṇī’’ti (sārattha. ṭī. 1.23) <span class="bld">sāratthadīpaniyaṃ</span> vuttaṃ. Tattha pacchimavacanaṃ ‘‘hatthe ca pattañca dhovitvā’’ti iminā asaṃsandanato vicāretabbaṃ. <span class="bld">Evaṃbhūta</span>nti ‘‘bhuttāviṃ onītapattapāṇi’’nti vuttappakārena bhūtaṃ.</p>
  830. <p class="bodytext"><a name="para298"></a><span class="paranum">298</span>. <span class="bld">Anupubbiṃ katha</span>nti anupubbaṃ kathetabbaṃ kathaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘anupaṭipāṭikatha’’</span>nti. Kā <a name="V2.0242"></a> pana sāti āha <span class="bld">‘‘dānānantaraṃ sīla’’</span>ntiādi, tenāyamattho bodhito hoti – dānakathā tāva pacurajanesupi pavattiyā sabbasādhāraṇattā, sukarattā, sīle patiṭṭhānassa upāyabhāvato ca ādito kathetabbā. Pariccāgasīlo hi puggalo pariggahavatthūsu vinissaṭabhāvato sukheneva sīlāni samādiyati, tattha ca suppatiṭṭhito hoti, sīlena dāyakapaṭiggāhakasuddhito parānuggahaṃ vatvā parapīḷānivattivacanato, kiriyadhammaṃ vatvā akiriyadhammavacanato, bhogasampattihetuṃ vatvā bhavasampattihetuvacanato ca <span class="bld">dānakathānantaraṃ sīlakathā</span> kathetabbā. Tañce dānasīlaṃ vaṭṭanissitaṃ, ayaṃ bhavasampatti tassa phalanti dassanatthaṃ <span class="bld">sīlakathānantaraṃ saggakathā.</span> Tāya hi evaṃ dassitaṃ hoti ‘‘imehi dānasīlamayehi, paṇītapaṇītatarādibhedabhinnehi ca puññakiriyavatthūhi etā cātumahārājikādīsu paṇītapaṇītatarādibhedabhinnā aparimeyyā dibbasampattiyo laddhabbā’’ti. Svāyaṃ saggo rāgādīhi upakkiliṭṭho, sabbathā pana tehi anupakkiliṭṭho ariyamaggoti dassanatthaṃ <span class="bld">saggakathānantaraṃ maggakathā. </span> Maggañca kathentena tadadhigamupāyadassanatthaṃ kāmānaṃ ādīnavo, okāro, saṃkileso, nekkhamme ānisaṃso ca kathetabbo. Saggapariyāpannāpi hi sabbe kāmā nāma bahvādīnavā aniccā addhuvā vipariṇāmadhammā, pageva itareti <a name="M2.0280"></a> <span class="bld">ādīnavo,</span> sabbepi kāmā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitāti lāmakabhāvo <span class="bld">okāro,</span> sabbepi bhavā kilesānaṃ vatthubhūtāti <span class="bld">saṃkileso,</span> sabbasaṃkilesavippayuttaṃ nibbānanti <span class="bld">nekkhamme ānisaṃso</span> ca kathetabboti. Ayampi attho bodhitoti veditabbo. <span class="bld">Maggo</span>ti hi ettha <span class="bld">iti</span>-saddena ādyatthena kāmādīnavādīnampi saṅgahoti ayamatthavaṇṇanā katā. Tenāha ‘‘seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsetī’’ti. Vitthāro <span class="bld">sāratthadīpaniyaṃ</span> (sārattha. ṭī. 3.26) gahetabbo.</p>
  831. <p class="bodytext">Kasi-saddo ñāṇena gahaṇeti āha <span class="bld">‘‘gahitā’’</span>tiādi. Sāmaṃsaddena nivattetabbamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘asādhāraṇā aññesa’’</span>nti iminā, lokuttaradhammādhigame parūpadesavigatattā, ekeneva loke paṭhamaṃ anuttarāya sammāsambodhiyā abhisambuddhattā ca aññesamasādhāraṇāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Dhammacakkhunti ettha sotāpattimaggova adhippeto, na brahmāyusutte</span> (ma. ni. 2.383 ādayo) viya heṭṭhimā tayo maggā, na ca <span class="bld">cūḷarāhulovādasutte</span> (ma. ni. 3.416) viya āsavakkhayo. ‘‘Tassa uppattiākāradassanattha’’nti kasmā vuttaṃ, nanu maggañāṇaṃ asaṅkhatadhammārammaṇameva, na saṅkhatadhammārammaṇanti codanaṃ sodhento <span class="bld">‘‘tañhī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Kiccavasenā</span>ti asammohapaṭivedhakiccavasena.</p>
  832. <p class="subhead">Pokkharasātiupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā</p>
  833. <p class="bodytext"><a name="para299"></a><span class="paranum">299</span>. Pāḷiyaṃ <a name="V2.0243"></a> <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammo’’</span>tiādīsu dassanaṃ nāma ñāṇato aññampi cakkhādidassanaṃ atthīti tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘pattadhammo’’</span>ti vuttaṃ. Patti ca ñāṇapattito aññāpi kāyagamanādipatti vijjatīti tato visesadassanatthaṃ <span class="bld">‘‘viditadhammo’’</span>ti vuttaṃ. Sā panesā viditadhammatā ekadesatopi hotīti nippadesato viditadhammataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pariyogāḷhadhammo’’</span>ti vuttaṃ, tenassa saccābhisambodhameva dīpeti. Maggañāṇañhi ekābhisamayavasena pariññādicatukiccaṃ sādhentaṃ nippadesena catusaccadhammaṃ samantato ogāḷhaṃ nāma hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘diṭṭho ariyasaccadhammo etenāti diṭṭhadhammo’’</span>ti. ‘‘Kathaṃ pana ekameva ñāṇaṃ ekasmiṃ khaṇe cattāri kiccāni sādhentaṃ pavattati. Na hi tādisaṃ loke diṭṭhaṃ, na āgamo vā tādiso atthī’’ti <a name="M2.0281"></a> na vattabbaṃ. Yathā hi padīpo ekasmiṃyeva khaṇe vaṭṭiṃ dahati, snehaṃ pariyādiyati, andhakāraṃ vidhamati, ālokañcāpi dasseti, evametaṃ ñāṇanti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhasamudayepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhepetaṃ ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapetaṃ ñāṇa’’nti (vibha. 794) suttapadampettha udāharitabbanti.</p>
  834. <p class="bodytext"><span class="bld">Tiṇṇā vicikicchā</span>ti sappaṭibhayakantārasadisā soḷasavatthukā, aṭṭhavatthukā ca vicikicchā <span class="bld">anena</span> vitiṇṇā. <span class="bld">Vigatā kathaṃkathā</span>ti pavattiādīsu ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho’’ti evaṃ pavattikā kathaṃkathā <span class="bld">assa</span> vigatā samucchinnā. <span class="bld">Visāradabhāvaṃ patto</span>ti sārajjakarānaṃ pāpadhammānaṃ pahīnattā, tappaṭipakkhesu ca sīlādiguṇesu suppatiṭṭhitattā visāradabhāvaṃ veyyattiyaṃ patto adhigato. Sāyaṃ vesārajjappatti suppatiṭṭhitatā katthāti codanāya ‘‘satthusāsane’’ti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘kattha? Satthusāsane’’</span>ti āha. Attanāva paccakkhato diṭṭhattā, adhigatattā ca na assa paccayo paccetabbo paro atthīti attho. Tatthādhippāyamāha <span class="bld">‘‘na parassā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Na vattatī</span>ti na pavattati, na paṭipajjati vā, na paraṃ pacceti pattiyāyatīti <span class="bld">aparappaccayo</span>tipi yujjati. Yaṃ panettha vattabbampi avuttaṃ, tadetaṃ pubbe vuttattā, parato vuccamānattā ca avuttanti veditabbaṃ.</p>
  835. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya ajjavamaddavasoraccasaddhāsatidhitibuddhikhantivīriyādidhammasamaṅginā sāṭṭhakathe piṭakattaye asaṅgāsaṃhīravisāradañāṇacārinā anekappabhedasakasamayasamayantaragahanajjhogāhinā <a name="V2.0244"></a> mahāgaṇinā mahāveyyākaraṇena ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatināmattherena mahādhammarājādhirājagarunā katāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā ambaṭṭhasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  836. <p class="centered">Ambaṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  837. <p class="chapter">4. Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā</p>
  838. <p class="bodytext"><a name="para300"></a><span class="paranum">300</span>. Evaṃ <a name="M2.0282"></a><a name="V2.0245"></a> ambaṭṭhasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni soṇadaṇḍasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, ambaṭṭhasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa soṇadaṇḍasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… aṅgesūti soṇadaṇḍasutta’’</span>nti āha. Sundarabhāvena sātisayāni aṅgāni etesamatthīti <span class="bld">aṅgā.</span> Taddhitapaccayassa atisayavisiṭṭhe atthitāatthe pavattito, padhānato rājakumārā, ruḷhivasena pana janapadoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aṅgā nāmā’’</span>tiādi. <span class="bld">Idhāpi adhippetā,</span> na ambaṭṭhasutte eva. <span class="bld">‘‘Tadā kirā’’</span>tiādi tassā cārikāya kāraṇavacanaṃ. Āgamane ādīnavaṃ dassetvā paṭikkhipanavasena <span class="bld">āgantuṃ na dassanti,</span> nānujānissantīti adhippāyo.</p>
  839. <p class="bodytext">Nīlāsokakaṇikārakoviḷārakundarājarukkhādisammissatāya taṃ campakavanaṃ <span class="bld">nīlādipañcavaṇṇakusumapaṭimaṇḍitaṃ,</span> na campakarukkhānaññeva nīlādipañcavaṇṇakusumatāyāti vadanti, tathārūpāya pana dhātuyā campakarukkhāva nīlādipañcavaṇṇampi kusumaṃ pupphanti. Idānipi hi katthaci dese dissanti, evañca yathārutampi aṭṭhakathāvacanaṃ upapannaṃ hoti. <span class="bld">Kusumagandhasugandhe</span>ti vuttanayena sammissakānaṃ, suddhacampakānaṃ vā kusumānaṃ gandhehi sugandhe. Evaṃ pana vadanto na māpanakāleyeva tasmiṃ nagare campakarukkhā ussannā, atha kho aparabhāgepīti dasseti. Māpanakāle hi campakarukkhānamussannatāya taṃ nagaraṃ <span class="bld">‘‘campā’’</span>ti nāmaṃ labhi. <span class="bld">Issarattā</span>ti adhipatibhāvato. Senā etassa atthīti seniko, sveva <span class="bld">seniyo.</span> Bahubhāvavisiṭṭhā cettha atthitā taddhitapaccayena jotitāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘mahatiyā senāya samannāgatattā’’</span>ti. <span class="bld">Sārasuvaṇṇasadisatāyā</span>ti uttamajātisuvaṇṇasadisatāya. <span class="bld">Cūḷadukkhakkhandhasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> pana evaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘seniyo’’</span>ti tassa nāmaṃ, <span class="bld">bimbī</span>ti attabhāvassa nāmaṃ vuccati, so tassa sārabhūto dassanīyo pāsādiko attabhāvasamiddhiyā bimbisāroti vuccatī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.180).</p>
  840. <p class="bodytext"><a name="para301-2"></a><span class="paranum">301-2</span>. <span class="bld">Saṃhatā</span>ti <a name="V2.0246"></a> sannipatanavasena saṅghaṭitā, sannipatitāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ekekissāya disāyā</span>ti ekekāya padesabhūtāya disāya. Pāḷiyaṃ brāhmaṇagahapatikānamadhippetattā ‘‘saṅghino’’ti vattabbe <a name="M2.0283"></a> ‘‘saṅghī’’ti puthutte ekavacanaṃ vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘etesa’’</span>nti iminā. Evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.301, 302) vuttaṃ, <span class="bld">saṅghī</span>ti pana dīghavasena bahuvacanampi dissati. <span class="bld">Agaṇā</span>ti asamūhabhūtā agaṇabandhā, <span class="bld">‘‘agaṇanā’’</span>tipi pāṭho, ayamevattho, saṅkhyātthassa ayuttattā. Na hi tesaṃ saṅkhyā atthīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – pubbe antonagare agaṇāpi pacchā bahinagare gaṇaṃ bhūtā pattāti <span class="bld">gaṇībhūtā</span>ti. Abhūtatabbhāve hi karāsabhūyoge a-kārassa ī-kārādeso, īpaccayo vā. Rājarājaññādīnaṃ daṇḍadharo purisova tato tato khattiyānaṃ tāyanato rakkhaṇato <span class="bld">khattā</span> niruttinayena. So hi yattha tehi pesito, tattha tesaṃ dosaṃ pariharanto yuttapattavasena pucchitamatthaṃ katheti. Tenāha <span class="bld">‘‘pucchitapañhe byākaraṇasamattho’’</span>ti. Kulāpadesādinā mahatī mattā pamāṇametassāti <span class="bld">mahāmatto.</span></p>
  841. <p class="subhead">Soṇadaṇḍaguṇakathāvaṇṇanā</p>
  842. <p class="bodytext"><a name="para303"></a><span class="paranum">303</span>. Ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānāni rajjāni nāma, visiṭṭhāni rajjāni virajjāni, tāneva <span class="bld">verajjāni,</span> nānāvidhāni verajjāni tathā, tesu jātātiādinā tidhā taddhitanibbacanaṃ. Vicitrā hi taddhitavuttīti. <span class="bld">Yaññānubhavanattha</span>nti yassa kassaci yaññassa anubhavanatthaṃ. <span class="bld">Te</span>ti nānāverajjakā brāhmaṇā. <span class="bld">Tassā</span>ti soṇadaṇḍabrāhmaṇassa. <span class="bld">Uttamabrāhmaṇo</span>ti abhijanasampattiyā, vittasampattiyā, vijjāsampattiyā ca uggatataro, uḷāro vā brāhmaṇo. <span class="bld">Āvaṭṭanīmāyā</span> vuttāva. Lābhamaccherena nippīḷitatāya <span class="bld">asannipāto bhavissati.</span></p>
  843. <p class="bodytext">Aṅgeti gameti attano phalaṃ ñāpeti, sayaṃ vā aṅgīyati gamīyati ñāyatīti <span class="bld">aṅgaṃ,</span> hetu. Tenāha <span class="bld">‘‘kāraṇenā’’</span>ti. Lokadhammatānussaraṇena aparānipi kāraṇāni āhaṃsūti dassento <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādimāha.</p>
  844. <p class="bodytext"><span class="bld">Dvīhi pakkhehī</span>ti mātupakkhena, pitupakkhena cāti dvīhi ñātipakkhehi. ‘‘Ubhato sujāto’’ti hi etthakeyeva vutte yehi kehici dvīhi bhāgehi sujātattaṃ vijāneyya, sujātasaddo ca ‘‘sujāto cārudassano’’tiādīsu (ma. ni. 2.399) ārohasampattipariyāyopi hotīti jātivaseneva <a name="M2.0284"></a> sujātattaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘mātito ca pitito cā’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘bhoto mātā brāhmaṇī’’</span>tiādi. <span class="bld">Eva</span>nti vuttappakārena, mātupakkhato ca <a name="V2.0247"></a> pitupakkhato ca paccekaṃ tividhena ñātiparivaṭṭenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Saṃsuddhagahaṇiko’’ti imināpi ‘‘mātito ca pitito cā’’ti vuttamevatthaṃ samatthetīti āha <span class="bld">‘‘saṃsuddhā te mātugahaṇī’’</span>ti, saṃsuddhāva anaññapurisasādhāraṇāti attho. Anorasaputtavasenāpi hi loke mātāpitusamaññā dissati, idha panassa orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’</span>ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti <span class="bld">gahaṇī,</span> tatiyāvaṭṭasaṅkhāto gabbhāsayasaññito mātukucchipadeso <span class="bld">samavepākiniyā</span>ti samavipācaniyā. <span class="bld">Etthā</span>ti mahāsudassanasutte. Yathābhuttamāhāraṃ vipācanavasena gaṇhāti na chaḍḍetīti <span class="bld">gahaṇī,</span> kammajatejodhātu, yā ‘‘udaraggī’’ti loke paññāyati.</p>
  845. <p class="bodytext"><span class="bld">Pitupitā</span>ti pituno pitā. <span class="bld">Pitāmaho</span>ti āmaha-paccayena taddhitasiddhi. ‘‘Catuyuga’’ntiādīsu viya taṃ tadatthe yujjitabbato kālaviseso <span class="bld">yugaṃ</span> nāma. <span class="bld">Etaṃ</span> yugasaddena āyuppamāṇavacanaṃ <span class="bld">abhilāpamattaṃ</span> lokavohāravacanamattameva, adhippetatthato pana pitāmahoyeva pitāmahayugasaddena vutto tasseva padhānabhāvena adhippetattāti adhippāyo. <span class="bld">Tato uddha</span>nti pitāmahato upari. Tenāha <span class="bld">‘‘pubbapurisā’’</span>ti, tadavasesā pubbakā cha purisāti attho. Purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti.</p>
  846. <p class="bodytext">Tatrāyamaṭṭhakathāmuttakanayo – mātā ca pitā ca <span class="bld">pitaro,</span> pitūnaṃ pitaro <span class="bld">pitāmahā,</span> tesaṃ yugo dvando <span class="bld">pitāmahayugo,</span> tasmā, yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandāti attho veditabbo, evañca pitāmahaggahaṇeneva mātāmahopi gahito. Yugasaddo cettha ekaseso ‘‘yugo ca yugo ca yugo’’ti, ato tattha tattha ñātiparivaṭṭe pitāmahadvandaṃ gahitaṃ hotīti.</p>
  847. <p class="bodytext">‘‘Yāva sattamā pitāmahayugā’’ti idaṃ kākāpekkhanamiva ubhayattha sambandhagatanti āha <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādi. Yāva sattamo puriso, tāva akkhitto <a name="M2.0285"></a> anupakuṭṭho jātivādenāti sambandho. <span class="bld">Akkhitto</span>ti appattakhepo. <span class="bld">Anavakkhitto</span>ti saddhathālipākādīsu na chaḍḍito. <span class="bld">Na upakuṭṭho</span>ti na upakkosito. ‘‘Jātivādenā’’ti idaṃ hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ <span class="bld">‘‘kena kāraṇenā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Itipī</span>ti imināpi kāraṇena. Ettha ca <span class="bld">‘‘ubhato…pe… yugā’’</span>ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikabhāvakittanato, <span class="bld">‘‘akkhitto’’</span>ti etena kiriyāparādhābhāvo. Kiriyāparādhena hi sattā khepaṃ pāpuṇanti. <span class="bld">‘‘Anupakuṭṭho’’</span>ti etena ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā akkosaṃ labhantīti.</p>
  848. <p class="bodytext"><span class="bld">Issaro</span>ti <a name="V2.0248"></a> ādhipateyyasaṃvattaniyakammabalena īsanasīlo, sā panassa issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātā, tasmā aḍḍhabhāvapariyāyena dassento <span class="bld">‘‘aḍḍhoti issaro’’</span>ti āha. Mahantaṃ dhanamassa bhūmigataṃ, vehāsagatañcāti <span class="bld">mahaddhano. Tassā</span>ti tassa tassa guṇassa, ayameva ca pāṭho adhunā dissati. <span class="bld">Aguṇaṃyeva dassemā</span>ti anvayato tassa guṇaṃ vatvā byatirekato bhagavato anupasaṅkamanakāraṇaṃ aguṇameva dassema.</p>
  849. <p class="bodytext"><span class="bld">Adhikarūpo</span>ti visiṭṭharūpo uttamasarīro. Dassanaṃ arahatīti <span class="bld">dassanīyo</span>ti āha <span class="bld">‘‘dassanayoggo’’</span>ti. Pasādaṃ āvahatīti <span class="bld">pāsādiko.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘pasādajananato’’</span>ti. Pokkharasaddo idha sundaratthe, sarīratthe ca niruḷho. <span class="bld">Vaṇṇassā</span>ti vaṇṇadhātuyā. Pakāsaniyena parisuddhanimittena vaṇṇasaddassa vaṇṇadhātuyaṃ pavattanato tannimittameva vaṇṇatā, sā ca vaṇṇanissitāti abhedavasena vuttaṃ <span class="bld">‘‘uttamena parisuddhena vaṇṇenā’’</span>ti. <span class="bld">Sarīraṃ</span> pana sannivesavisiṭṭhaṃ karacaraṇagīvāsīsādisamudāyaṃ, tañca avayavabhūtena saṇṭhānanimittena gayhati, tasmā tannimittameva pokkharatāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sarīrasaṇṭhānasampattiyā’’</span>ti, uttamāya sarīrasaṇṭhānasampattiyātipi yojetabbaṃ. Atthavasā hi liṅgavibhattivipariṇāmo. Sabbesu vaṇṇesu suvaṇṇavaṇṇova uttamoti āha <span class="bld">‘‘parisuddhavaṇṇesupi seṭṭhena suvaṇṇavaṇṇena samannāgato’’</span>ti. Tathā hi buddhā, cakkavattino ca suvaṇṇavaṇṇāva honti. Yasmā pana vacchasasaddo sarīrābhe pavattati, tasmā <span class="bld">brahmavacchasī</span>ti uttamasarīrābho, suvaṇṇābho icceva attho. Imameva hi atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘mahābrahmuno sarīrasadiseneva sarīrena samannāgato’’</span>ti <a name="M2.0286"></a> vuttaṃ, na brahmujugattataṃ. <span class="bld">Okāso</span>ti sabbaṅgapaccaṅgaṭṭhānaṃ. Ārohapariṇāhasampattiyā, avayavapāripūriyā ca dassanassa okāso na khuddakoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbānevā’’</span>tiādi.</p>
  850. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīla</span>nti yamaniyamalakkhaṇaṃ sīlaṃ, taṃ panassa rattaññutāya vuddhaṃ vaddhitanti visesato <span class="bld">‘‘vuddhasīlī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Vuddhasīlenā</span>ti sabbadā sammāyogato vuddhena dhuvasīlena. Evañca katvā padattayampetaṃ adhippetatthato visiṭṭhaṃ hoti, saddatthamattaṃ pana sandhāya <span class="bld">‘‘idaṃ vuddhasīlīpadasseva vevacana’’</span>nti vuttaṃ. Pañcasīlato paraṃ tattha sīlassa abhāvato, tesamajānanato ca <span class="bld">‘‘pañcasīlamattamevā’’</span>ti āha.</p>
  851. <p class="bodytext">Vācāya parimaṇḍalapadabyañjanatā eva sundarabhāvoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā’’</span>ti. Ṭhānakaraṇasampattiyā, sikkhāsampattiyā ca kassacipi anūnatāya parimaṇḍalapadāni byañjanāni akkharāni etissāti <span class="bld">parimaṇḍalapadabyañjanā.</span> Akkharameva hi taṃtadatthavācakabhāvena <a name="V2.0249"></a> paricchinnaṃ <span class="bld">padaṃ</span>. Atha vā padameva atthassa byañjakattā <span class="bld">byañjanaṃ,</span> sithiladhanitādiakkharapāripūriyā ca padabyañjanassa parimaṇḍalatā, parimaṇḍalaṃ padabyañjanametissāti tathā. Apica pajjati attho etenāti <span class="bld">padaṃ,</span> nāmādi, yathādhippetamatthaṃ byañjetīti <span class="bld">byañjanaṃ,</span> vākyaṃ, tesaṃ paripuṇṇatāya <span class="bld">parimaṇḍalapadabyañjanā. </span> Atthaviññāpane sādhanatāya vācāva karaṇaṃ <span class="bld">vākkaraṇa</span>nti tulyādhikaraṇataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘udāharaṇaghoso’’</span>ti vuttaṃ, vacībhedasaddoti attho. Tassa brāhmaṇassa, tena vā bhāsitabbassa atthassa <span class="bld">guṇaparipuṇṇabhāvena pūre</span> guṇehi paripuṇṇabhāve bhavāti <span class="bld">porī.</span> Puna <span class="bld">pure</span>ti rājadhānīmahānagare. <span class="bld">Bhavattā</span>ti saṃvaḍḍhattā. <span class="bld">Sukhumālattanenā</span>ti sukhumālabhāvena, iminā tassā vācāya mudusaṇhattamāha. <span class="bld">Apalibuddhāyā</span>ti pittasemhādīhi apariyonaddhāya, hetugabbhapadametaṃ. Tato eva hi yathāvuttadosābhāvoti. Ḍaṃsetvā viya ekadesakathanaṃ <span class="bld">sandiṭṭhaṃ,</span> saṇikaṃ cirāyitvā kathanaṃ <span class="bld">vilambitaṃ,</span> ‘‘sanniddhavilambitādī’’tipi pāṭho. Saddena ajanakaṃ vacinaṃ, mammakasaṅkhātaṃ vā ekakkharameva dvattikkhattumuccāraṇaṃ <span class="bld">sanniddhaṃ. Ādi</span>saddena dukkhalitānukaḍḍhitādīni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Eḷāgaḷenā</span>ti eḷāpaggharaṇena. ‘‘Eḷā gaḷantī’’ti vuttasseva dvidhā atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘lālā vā paggharantī’’</span>tiādi <a name="M2.0287"></a> vuttaṃ. ‘‘Passe’ḷamūgaṃ uragaṃ dujivha’’ntiādīsu (jā. 1.7.49) viya hi eḷāsaddo lālāya, kheḷe ca pavattati. <span class="bld">Kheḷaphusitānī</span>ti kheḷabindūni.</p>
  852. <p class="bodytext">Tatrāyamaṭṭhakathāmuttakanayo – <span class="bld">ela</span>nti doso vuccati ‘‘yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā’’tiādīsu (dī. ni. 1.8, 194) viya. Duppaññā ca sadosameva kathaṃ kathentā elaṃ paggharāpenti, tasmā tesaṃ vācā <span class="bld">elagaḷā</span> nāma hoti, <span class="bld">tabbiparītāyāti attho</span>. <span class="bld">‘‘Ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā’’</span>ti iminā tassā vācāya atthapāripūriṃ vadati. Viññāpanasaddena etassa sambandho.</p>
  853. <p class="bodytext"><span class="bld">Jarājiṇṇatāya jiṇṇo</span>ti khaṇḍiccapāliccādibhāvamāpādito. <span class="bld">Vuddhimariyādappatto</span>ti vuddhiyā paricchedaṃ pariyantaṃ patto. <span class="bld">Jātimahallakatāyā</span>ti upapattiyā mahallakabhāvena. Tenāha <span class="bld">‘‘cirakālappasuto’’</span>ti. <span class="bld">Addha</span>saddo addhānapariyāyo dīghakālavācako. Kittako pana soti āha <span class="bld">‘‘dve tayo rājaparivaṭṭe’’</span>ti, dvinnaṃ tiṇṇaṃ rājūnaṃ rajjapasāsanapaṭipāṭiyoti attho. ‘‘Addhagato’’ti vatvāpi kataṃ vayogahaṇaṃ osānavayāpekkhanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pacchimavayaṃ sampatto’’</span>ti. <span class="bld">Pacchimo tatiyabhāgo</span>ti vassasatassa tidhā katesu bhāgesu tatiyo osānabhāgo. Paccekaṃ tettiṃsavassato ca adhikamāsapakkhādipi vibhajīyati, tasmā sattasaṭṭhime vasse yathārahaṃ labbhamānamāsapakkhadivasato paṭṭhāya pacchimavayo veditabbo. <span class="bld">Ācariyasāriputtattherena</span>pi <a name="V2.0250"></a> hi imamevatthaṃ sandhāya ‘‘sattasaṭṭhivassato paṭṭhāya pacchimavayo koṭṭhāso’’ti (sārattha. ṭī. 1.verañjakaṇḍavaṇṇanā) vuttaṃ. Itarathā hi ‘‘pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyabhāgo’’ti aṭṭhakathāvacanena virodho bhaveyyāti.</p>
  854. <p class="bodytext">Evaṃ kevalajātivasena paṭhamavikappaṃ vatvā guṇamissakavasenapi dutiyavikappaṃ vadantena <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha nāyaṃ jiṇṇatā vayomattena, atha kho kulaparivaṭṭena purāṇatāti āha <span class="bld">‘‘jiṇṇoti porāṇo’’</span>tiādi. <span class="bld">Cirakālappavattakulanvayo</span>ti cirakālaṃ pavattakulaparivaṭṭo, tenāssa kulavasena uditoditabhāvamāha. ‘‘Vayoanuppatto’’ti iminā jātivuddhiyā vakkhamānattā, guṇavuddhiyā <a name="M2.0288"></a> ca tato sātisayattā <span class="bld">‘‘vuddhoti sīlācārādiguṇavuddhiyā yutto’’</span>ti vuttaṃ. Vakkhamānaṃ pati pārisesaggahaṇañhetaṃ. Tathā jātimahallakatāyapi teneva padena vakkhamānattā, vibhavamahattatāya ca anavasesitattā <span class="bld">‘‘mahallakoti vibhavamahantatāya samannāgato’’</span>ti āha. <span class="bld">Maggapaṭipanno</span>ti brāhmaṇānaṃ yuttapaṭipattivīthiṃ avokkamma caraṇavasena upagatoti atthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘brāhmaṇāna’’</span>ntiādinā. Jātivuddhabhāvamanuppatto, tampi <span class="bld">antimavayaṃ</span> pacchimavayameva anuppattoti sādhippāyayojanā. Iminā hi pacchimavayavasena jātivuddhabhāvaṃ dassetīti.</p>
  855. <p class="subhead">Buddhaguṇakathāvaṇṇanā</p>
  856. <p class="bodytext"><a name="para304"></a><span class="paranum">304</span>. Tādisehi mahānubhāvehi saddhiṃ yugaggāhavasena ṭhapanampi na mādisānaṃ paṇḍitajātīnamanucchavikaṃ, kuto pana ukkaṃsavasena ṭhapananti idaṃ brāhmaṇassa na yuttarūpanti dassento <span class="bld">‘‘na kho pana meta’’</span>ntiādimāha. Tattha yepi guṇā attano guṇehi sadisā, tepi guṇe uttaritareyeva maññamāno pakāsetīti sambandho. <span class="bld">Sadisā</span>ti ca ekadesena sadisā. Na hi buddhānaṃ guṇehi sabbathā sadisā kecipi guṇā aññesu labbhanti. <span class="bld">‘‘Ko cāha’’</span>ntiādi uttaritarākāradassanaṃ. Ahañca kīdiso nāma hutvā sadiso bhavissāmi, samaṇassa…pe… guṇā ca kīdisā nāma hutvā sadisā bhavissantīti sādhippāyayojanā. Keci navaṃ pāṭhaṃ karonti, ayameva mūlapāṭho yathā taṃ <span class="bld">ambaṭṭhasutte</span> ‘‘ko cāhaṃ bho gotama sācariyako, kā ca anuttarā vijjācaraṇasampadā’’ti. <span class="bld">Itare</span>ti attano guṇehi asadise guṇe, ‘‘pakāsetī’’ti imināva sambandho. <span class="bld">Ekantenevā</span>ti sadisaguṇānaṃ viya pasaṅgābhāvena.</p>
  857. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ niyāmento</span> soṇadaṇḍo <span class="bld">idaṃ</span> atthajātaṃ <span class="bld">dīpeti. Yathā hī</span>ti ettha <span class="bld">hi</span>-saddo kāraṇe. Tenāha <a name="V2.0251"></a> ‘‘tasmā mayameva arahāmā’’ti. <span class="bld">Gopadaka</span>nti gāviyā khuraṭṭhāne ṭhitaudakaṃ. <span class="bld">Guṇe</span>ti sadisaguṇepi, pageva asadisaguṇe.</p>
  858. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṭṭhikulasatasahassa</span>nti saṭṭhisahassādhikaṃ kulasatasahassaṃ. <span class="bld">Dhammapadaṭṭhakathā</span>dīsu (dha. pa. aṭṭha. 16) pana katthaci bhagavato asītikulasahassatāvacanaṃ ekekapakkhameva sandhāyāti veditabbaṃ.</p>
  859. <p class="bodytext"><span class="bld">Sudhāmaṭṭhapokkharaṇiyo</span>ti <a name="M2.0289"></a> sudhāya parikammakatā pokkharaṇiyo. <span class="bld">Sattaratanāna</span>nti sattahi ratanehi. Pūrayoge hi karaṇatthe bahulaṃ chaṭṭhīvacanaṃ. <span class="bld">Pāsādaniyūhādayo</span>ti uparipāsāde ṭhitatulāsīsādayo. ‘‘Sattaratanāna’’nti adhikāro, abhedepi bhedavohāro esa. <span class="bld">Kulapariyāyenā</span>ti suddhodanamahārājassa asambhinnakhattiyakulānukkamena. <span class="bld">Tesupī</span>ti catūsu nidhīsupi. <span class="bld">Gahitaṃ gahitaṃ</span> ṭhānaṃ <span class="bld">pūratiyeva</span> dhanena pākatikameva hoti, na ūnaṃ.</p>
  860. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhaddakenā</span>ti sundarena. Pacchimavaye vuttanayena paṭhamavayo veditabbo. Mātāpitūnaṃ anicchāya pabbajjāva <span class="bld">anādaro</span> tena yutte atthe <span class="bld">sāmivacana</span>nti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Etesa</span>nti mātāpitūnaṃ. <span class="bld">Kanditvā</span>ti ‘‘kahaṃ piyaputtakā’’tiādinā paridevitvā.</p>
  861. <p class="bodytext"><span class="bld">Aparimāṇoyevā</span>ti ‘‘ettako eso’’ti kenaci paricchinditumasakkuṇeyyatāya aparicchinnoyeva. Dve veḷū adhokaṭimattakameva hontīti āha <span class="bld">‘‘dvinnaṃ veḷūnaṃ upari kaṭimattamevā’’</span>ti. Pāramitānubhāvena brāhmaṇassa eva paññāyati, bhagavā pana tadā pakatippamāṇovāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘paññāyamāno’’</span>ti vuttamiva dissati, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ. <span class="bld">‘‘Na hī’’</span>tiādinā pāramitābaleneva evaṃ aparimāṇatā, na iddhibalenāti dassetī’’ti vadanti. <span class="bld">Atulo</span>ti asadiso. <span class="bld">‘‘Dhammapade gāthamāhā’’</span>ti katthaci pāṭho ayuttova. Na hi dhammapade ayaṃ gāthā dissati. <span class="bld">Sudhāpiṇḍiyattherāpadānā</span>dīsu (apa. 1.10.sudhāpiṇḍiyattherāpadāna) panāyaṃ gāthā āgatā, sā ca kho aññavatthusmiṃ eva, na imasmiṃ vatthumhi, tasmā pāḷivasena saṅgītimanāruḷhā pakiṇṇakadesanāyevāyaṃ gāthāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  862. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">te tādise</span>ti pariyāyavacanametaṃ ‘‘appaṃ vassasataṃ āyu, idānetarahi vijjatī’’tiādīsu (bu. vaṃ. 27.21) viya, ‘‘etādise’’tipi paṭhanti, tadasundaraṃ apadānādīsu <a name="V2.0252"></a> tathā adissanato. Kilesaparinibbānena <span class="bld">parinibbute</span> kutocipi abhaye te tādise pūjayato ettha idaṃ puññaṃ <span class="bld">kenaci</span> mahānubhāvena api saṅkhātuṃ na sakkāti attho.</p>
  863. <p class="bodytext"><span class="bld">Bāhantara</span>nti <a name="M2.0290"></a> dvinnaṃ bāhūnamantaraṃ. <span class="bld">Dvādasa yojanasatānī</span>ti dvādasādhikāni yojanasatāni. <span class="bld">Bahalantarenā</span>ti samantā sarīrapariṇāhappamāṇena. <span class="bld">Puthulato</span>ti vitthārato. <span class="bld">Aṅgulipabbānī</span>ti ekekāni aṅgulipabbāni. <span class="bld">Bhamukantara</span>nti dvinnaṃ bhamukānamantaraṃ. <span class="bld">Mukhaṃ</span> vitthārato <span class="bld">dviyojanasataṃ</span> parimaṇḍalato visuṃ vuttattā. ‘‘Ediso bhagavā’’ti yā parehi vuttā kathā, tassā anurūpanti <span class="bld">yathākathaṃ,</span> iminā aññehi vuttaṃ bhagavato vaṇṇakathaṃ sutvā oloketukāmatāya āgatoti dasseti, <span class="bld">yathākatha</span>nti vā kīdisaṃ. ‘‘Yathākathaṃ pana tumhe bhikkhave samaggā sammodamānā avivadamānā phāsukaṃ vassaṃ vasitthā’’tiādīsu (pārā. 194) viya hi pucchāyaṃ esa nipātasamudāyo, eko vā nipāto.</p>
  864. <p class="bodytext"><span class="bld">Gandhakuṭipariveṇe</span>ti gandhakuṭiyā pariveṇe, gandhakuṭito bahi pariveṇabbhantareti attho. <span class="bld">Tatthā</span>ti mañcake. <span class="bld">‘‘Sīhaseyyaṃ kappesī’’</span>ti yathā rāhu asurindo āyāmato, vitthārato, ubbedhato ca bhagavato rūpakāyassa paricchedaṃ gahetuṃ na sakkoti, tathā rūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkharonto sīhaseyyaṃ kappesī’’ti (dī. ni. ṭī. 1.304) evaṃ ācariyena vuttaṃ, ‘‘tadetaṃ ‘na mayā asurinda adhomukhena pāramiyo pūritā, uddhaggameva katvā dānaṃ dinna’’nti aṭṭhakathāvacanena accantameva viruddhaṃ hoti. Etañhi gandhakuṭidvāravivaraṇādīsu viya pāramitānubhāvasiddhidassanaṃ, aññathā tadeva vacanaṃ vattabbaṃ bhaveyyā’’ti vadanti, vīmaṃsitvā sampaṭicchitabbaṃ. <span class="bld">Adhomukhenā</span>ti osakkitavīriyataṃ sandhāya vuttaṃ, <span class="bld">uddhaggamevā</span>ti anosakkitavīriyataṃ, ubbhakoṭikaṃ katvāti attho. Tadā rāhu upāsakabhāvaṃ paṭivedesīti āha <span class="bld">‘‘taṃ divasa’’</span>ntiādi.</p>
  865. <p class="bodytext">Kilesehi ārakattā <span class="bld">ariyaṃ</span> niruttinayena, atoyeva uttamatā parisuddhatāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uttamaṃ parisuddha’’</span>nti. <span class="bld">Anavajjaṭṭhena kusalaṃ,</span> na sukhavipākaṭṭhena tassa arahatamasambhavato. <span class="bld">Kusalasīlenā</span>ti anavajjeneva viddhastasavāsanakilesena sīlena. Evañca katvā padacatukkampetaṃ adhippetatthato visiṭṭhaṃ hoti, saddatthamattaṃ pana sandhāya <span class="bld">‘‘idamassa vevacana’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  866. <p class="bodytext">Katthaci <a name="M2.0291"></a> caturāsītipāṇasahassāni, katthaci aparimāṇāpi devamanussāti atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘bhagavato</span> <a name="V2.0253"></a> <span class="bld">ekekāya dhammadesanāyā’’</span>tiādimāha. Mahāsamayasutta (dī. ni. 2.331 ādayo) maṅgalasutta- (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. 261 ādayo) desanādīsu hi catuvīsatiyā ṭhānesu asaṅkhyeyyā aparimeyyā devamanussā maggaphalāmataṃ piviṃsu. Koṭisatasahassādiparimāṇenapi bahū eva, nidassanavasena panevaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Tasmā</span> anuttarasikkhāpakabhāvena bhagavā <span class="bld">bahūnaṃ ācariyo,</span> tesaṃ ācariyabhūtānaṃ sāvakānamācariyabhāvena <span class="bld">sāvakaveneyyānaṃ pācariyo.</span> Bhagavatā hi dinnanaye ṭhatvā sāvakā veneyyaṃ vinenti, tasmā bhagavāva tesaṃ padhāno ācariyoti.</p>
  867. <p class="bodytext">Vadantassādhippetova attho pamāṇaṃ, na lakkhaṇahārādivisayoti āha <span class="bld">‘‘brāhmaṇo panā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Imassa vā pūtikāyassā’’</span>ti pāṭhāvasāne peyyālaṃ katvā <span class="bld">‘‘kelanā paṭikelanā’’</span>ti vuttaṃ. Ayañhi khuddakavatthuvibhaṅgapāḷi (vibha. 854) ‘‘bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā’’tiādi peyyālavasena gayhati. Tattha <span class="bld">imassa vā pūtikāyassā</span>ti imassa vā manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo ‘‘jarasiṅgālo’’ tveva, ūruppamāṇāpi ca galocilatā ‘‘pūtilatā’’ tveva saṅkhyaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussasarīro ‘‘pūtikāyo’’ tveva, tassa maṇḍanāti attho. <span class="bld">Kelanā</span>ti kīḷanā. ‘‘Kelāyanā’’tipi paṭhanti. <span class="bld">Paṭikelanā</span>ti paṭikīḷanā. Capalassa bhāvo <span class="bld">cāpalyaṃ, cāpallaṃ</span> vā, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti, tassedamadhivacananti veditabbaṃ.</p>
  868. <p class="bodytext">Apāpe pure karoti, na vā pāpaṃ pure karotīti <span class="bld">apāpapurekkhāro</span>ti yuttāyuttasamāsena duvidhamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apāpe navalokuttaradhamme’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Apāpe</span>ti ca pāpapaṭipakkhe, pāpavirahite vā. Brahmani seṭṭhe bhagavati bhavā tassa dhammadesanāvasena ariyāya jātiyā jātattā, brahmuno vā bhagavato apaccaṃ garukaraṇādinā, yathānusiṭṭhaṃ paṭipattiyā ca, brahmaṃ vā seṭṭhaṃ ariyamaggaṃ jānātīti <span class="bld">brahmaññā,</span> ariyasāvakasaṅkhātā pajā. Tenāha <span class="bld">‘‘sāriputtamoggallānā’’</span>tiādi. <span class="bld">Brāhmaṇapajāyā</span>ti bahitapāpapajāya. ‘‘Apāpapurekkhāro’’ti ettha ‘‘purekkhāro’’ti padamadhikāroti dasseti <span class="bld">‘‘etissāya</span> <a name="M2.0292"></a> <span class="bld">ca pajāya purekkhāro’’</span>ti iminā. <span class="bld">Ca</span>-saddo samuccayattho ‘‘na kevalaṃ apāpapurekkhāro eva, atha kho brahmaññāya ca pajāya sambandhabhūtāya purekkhāro’’ti. <span class="bld">‘‘Ayañhī’’</span>tiādi adhippāyamattadassanaṃ. ‘‘Apāpapurekkhāro’’ti idaṃ ‘‘brahmaññāya pajāyā’’ti imināva sambandhitabbaṃ, na ca paccekamatthadīpakaṃ, pakatibrāhmaṇajātivasenapi cetassa attho veditabboti dassento <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādimāha. Ayuttasamāso cāyaṃ. <span class="bld">Pāpa</span>nti pāpakammaṃ, ahitaṃ dukkhanti attho. Tassa <a name="V2.0254"></a> sambandhipekkhattā kassā apāpapurekkhāroti pucchāya evamāhāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘kassā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Attanā’’</span>tiādi tadatthavivaraṇaṃ. <span class="bld">Brāhmaṇapajāyā</span>ti brāhmaṇajātipajāya.</p>
  869. <p class="bodytext">Rañjanti aṭṭaṃ bhajanti rājāno etenāti <span class="bld">raṭṭhaṃ,</span> ekassa rañño rajjabhūtakāsikosalādimahājanapadā. Janā pajjanti sukhajīvikaṃ pāpuṇanti etthāti <span class="bld">janapado,</span> ekassa rañño rajje ekekakoṭṭhāsabhūtā uttarapathadakkhiṇapathādikhuddakajanapadā. <span class="bld">Tatthā</span>ti tathā āgatesu. <span class="bld">Pucchāyā</span>ti attanā abhisaṅkhatāya pucchāya. <span class="bld">Vissajjanāsampaṭicchane</span>ti vissajjanāya attano ñāṇena sampaṭiggahaṇe. Kesañci upanissayasampattiṃ, ñāṇaparipākaṃ, cittācārañca ñatvā bhagavāva pucchāya ussāhaṃ janetvā vissajjetīti adhippāyo.</p>
  870. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tattha katamaṃ sākhalya’’</span>ntiādi nikkhepakaṇḍapāḷi (dha. sa. 1350). <span class="bld">Addhānadaratha</span>nti dīghamaggāgamanaparissamaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti bhagavato, mukhapadumanti sambandho. <span class="bld">Bālātapasamphassanenevā</span>ti abhinavuggatasūriyaraṃsisamphassanena iva. Tathā hi sūriyo ‘‘padmabandhū’’ti loke pākaṭo, cando pana ‘‘kumudabandhū’’ti. Puṇṇacandassa siriyā samānā sirī etassāti <span class="bld">puṇṇacandasassirikaṃ.</span> Kathaṃ nikkujjitasadisatāti āha <span class="bld">‘‘sampattāyā’’</span>tiādi. Ettha pana <span class="bld">‘‘ehi svāgatavādī’’</span>ti iminā sukhasambhāsapubbakaṃ piyavāditaṃ dasseti, <span class="bld">‘‘sakhilo’’</span>ti iminā saṇhavācataṃ, <span class="bld">‘‘sammodako’’</span>ti iminā paṭisandhārakusalataṃ, <span class="bld">‘‘abbhākuṭiko’’</span>ti iminā sabbattheva vippasannamukhataṃ, <span class="bld">‘‘uttānamukho’’</span>ti iminā sukhasallāpataṃ, <span class="bld">‘‘pubbabhāsī’’</span>ti iminā dhammānuggahassa okāsakaraṇena hitajjhāsayataṃ dassetīti veditabbaṃ.</p>
  871. <p class="bodytext"><span class="bld">Yattha</span> <a name="M2.0293"></a> <span class="bld">kirā</span>ti ettha <span class="bld">kira</span>-saddo arucisūcane –</p>
  872. <p class="gatha1">‘‘Khaṇavatthuparittattā, āpāthaṃ na vajanti ye;</p>
  873. <p class="gathalast">Te dhammārammaṇā nāma, ye’saṃ rūpādayo kirā’’ti. –</p>
  874. <p class="bodytext">Ādīsu (abhidhammāvatāra-aṭṭhakathāyaṃ ārammaṇavibhāge chaṭṭhaanucchede – 77) viya, tena bhagavatā adhivutthapadese na devatānubhāvena manussānaṃ anupaddavatā, atha kho buddhānubhāvenāti dasseti. Buddhānubhāveneva hi tā ārakkhaṃ gaṇhanti. <span class="bld">Paṃsupisācakādayo</span>ti paṃsunissitapisācakādayo<a name="V2.0255"></a>. <span class="bld">Ādi</span>saddena bhūtarakkhasādīnaṃ gahaṇaṃ. Idāni buddhānubhāvameva pākaṭaṃ katvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  875. <p class="bodytext"><span class="bld">Anusāsitabbo saṅgho</span> nāma sabbopi veneyyajanasamūho. <span class="bld">Sayaṃ uppādito saṅgho</span> nāma nibbattitaariyapuggalasamūho. <span class="bld">‘‘Tādiso’’</span>ti iminā ‘‘sayaṃ vā uppādito’’ti vuttavikappo eva paccāmaṭṭho anantarassa vidhi paṭisedhovāti katvā, tasmā ‘‘purimapadasseva vā’’ti vikappantaragahaṇanti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.304) vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – kāmaṃ ‘‘gaṇī’’ti idaṃ ‘‘saṅghī’’ti padasseva vevacanaṃ, atthamattaṃ pana dassetuṃ yathāvuttavikappadvaye dutiyavikappameva paccāmasitvā ‘‘tādisovassa gaṇo atthī’’ti vuttattā avasiṭṭhassapi paṭhamavikappassa saṅgahaṇatthaṃ <span class="bld">‘‘purimapadasseva vā vevacanameta’’</span>nti vuttanti. Evampi vadanti – dhammasenāpatittherādīnaṃ paccekagaṇīnaṃ gaṇaṃ, suttantikādigaṇaṃ vā sandhāya <span class="bld">‘‘tādiso’’</span>tiādi vuttaṃ. Tatthāpi hi sabbova bhikkhugaṇo anusāsitabbo nāma, nibbattitaariyagaṇo pana sayaṃ uppādito nāma, tasmā ‘‘tādiso’’ti iminā vikappadvayassāpi paccāmasanaṃ upapannaṃ hoti. Evaṃ padadvayassa visesatthataṃ dassetvā sabbathā samānatthataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘purimapadassevā’’</span>tiādi vuttanti. Pūraṇamakkhaliādīnaṃ <span class="bld">bahūnaṃ titthakarānaṃ,</span> niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. <span class="bld">Acelakādimattakenapi kāraṇenā</span>ti niccoḷatādimattakenapi appicchasantuṭṭhatādisamāropanalakkhaṇena kāraṇena.</p>
  876. <p class="bodytext"><span class="bld">Navakā</span>ti abhinavā. <span class="bld">Pāhunakā</span>ti paheṇakaṃ paṭiggaṇhitumanucchavikā, etena duvidhesu āgantukesu puretaramāgatavasena idha atithino, na bhojanavelāyamāgatavasena <a name="M2.0294"></a> abbhāgatāti dasseti. <span class="bld">Pariyāpuṇāmī</span>ti paricchindituṃ jānāmi, dhātvatthamattaṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘jānāmī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  877. <p class="bodytext"><span class="bld">Kappampī</span>ti āyukappampi, bhaṇeyya ceti sambandho. <span class="bld">Ciraṃ</span> cirakāle kappo khīyetha, <span class="bld">dīghamantare</span> dīghakālantarepi tathāgatassa vaṇṇo na khīyethāti yojanā. <span class="bld">‘‘Cira’’</span>nti cettha vattabbepi chandahānibhayā rassatthaṃ niggahitalopo, atidīghakālaṃ vā sandhāya <span class="bld">‘‘ciradīghamantare’’</span>ti vuttaṃ, ubhayattha sambandhitabbametaṃ, kiriyārahādiyoge viya ca antarayoge adhikakkharapādo anupavajjo, ayañca gāthā abhūtaparikappanāvasena aṭṭhakathāsu (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 2.425; udā. aṭṭha. 53; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha. nidānakathā, pakiṇṇakakathā; apa. aṭṭha. 2.7.20) vuttā <a name="V2.0256"></a> tathā bhāsamānassa abhāvato.</p>
  878. <p class="bodytext"><a name="para305"></a><span class="paranum">305</span>. <span class="bld">Na</span>nti ācariyaṃ. <span class="bld">Alaṃ</span>-saddo idha arahattho ‘‘alameva nibbinditu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.134, 143) viyāti āha <span class="bld">‘‘yuttamevā’’</span>ti. Puṭena netvā asitabbato paribhuñjitabbato <span class="bld">puṭosaṃ vuccati pātheyyaṃ. </span> Itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ dasseti <span class="bld">‘‘taṃ gahetvā’’</span>ti iminā. Pāḷiyaṃ puṭaṃsenapi kulaputtenāti sambandhaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tena puṭaṃsenā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Aṃsenā’’</span>tiādi adhippāyamattadassanaṃ, vahantena kulaputtena upasaṅkamituṃ alamevāti attho.</p>
  879. <p class="subhead">Soṇadaṇḍaparivitakkavaṇṇanā</p>
  880. <p class="bodytext"><a name="para306-7"></a><span class="paranum">306-7</span>. Na idha <span class="bld">tiro</span>-saddo ‘‘tirokuḍḍe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā’’tiādīsu (pāci. 825) viya bahiatthoti āha <span class="bld">‘‘antovanasaṇḍe gatassā’’</span>ti. Tattha vihāropi vanasaṇḍapariyāpannoti dasseti <span class="bld">‘‘vihārabbhantaraṃ paviṭṭhassā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Ete</span> añjaliṃ paṇāmetvā nisinnā micchādiṭṭhivasena <span class="bld">ubhatopakkhikā,</span> ‘‘itare pana sammādiṭṭhivasena ekatopakkhikā’’ti atthato āpanno hoti. Daliddattā, ñātipārijuññādinā jiṇṇattā ca nāmagottavasena apākaṭā hutvā pākaṭā bhavitukāmā evamakaṃsūti adhippāyo. <span class="bld">Kerāṭikā</span>ti saṭhā. <span class="bld">Tatthā</span>ti dvīsu janesu. <span class="bld">Tato</span>ti vissāsato, dānato vā.</p>
  881. <p class="subhead">Brāhmaṇapaññattivaṇṇanā</p>
  882. <p class="bodytext"><a name="para309"></a><span class="paranum">309</span>. Anonatakāyavasena <a name="M2.0295"></a> <span class="bld">thaddhagatto,</span> na mānavasena. Tena pāḷiyaṃ vakkhati ‘‘abbhunnāmetvā’’ti. Cetovitakkaṃ sandhāya cittasīsena <span class="bld">‘‘cittaṃ aññāsī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Vighāta</span>nti cittadukkhaṃ.</p>
  883. <p class="bodytext"><a name="para311"></a><span class="paranum">311</span>. <span class="bld">Sakasamaye</span>ti brāhmaṇaladdhiyaṃ. <span class="bld">Mīyamāno</span>ti mariyamāno. <span class="bld">Diṭṭhisañjānanenevā</span>ti attano laddhisañjānaneneva. <span class="bld">Suja</span>nti homadabbiṃ, nibbacanaṃ vuttameva. <span class="bld">Gaṇhantesū</span>ti juhanatthaṃ gaṇhanakesu, iruvijjesūti attho. <span class="bld">Iruveda</span>vasena homakaraṇato hi yaññayajakā ‘‘iruvijjā’’ti vuccanti. <span class="bld">Paṭhamo vā</span>ti tattha sannipatitesu sujākiriyāyaṃ sabbapadhāno vā. <span class="bld">Dutiyo</span> <a name="V2.0257"></a> <span class="bld">vā</span>ti tadanantariko vā. <span class="bld">‘‘Suja’’</span>nti idaṃ karaṇatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘sujāyā’’</span>ti. Aggihuttamukhatāya yaññassa yaññe diyyamānaṃ sujāmukhena diyyati. Vuttañca ‘‘aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukha’’nti (ma. ni. 2.400). Tasmā ‘‘diyyamāna’’nti ayaṃ pāṭhaseso viññāyatīti <span class="bld">ācariyena</span> (dī. ni. ṭī. 1.311) vuttaṃ. Apica sujāya diyyamānaṃ <span class="bld">suja</span>nti taddhitavasena atthaṃ dassetuṃ evamāha. <span class="bld">Porāṇā</span>ti aṭṭhakathācariyā. Purimavāde cettha dānavasena paṭhamo vā dutiyo vā, pacchimavāde ādānavasenāti ayametesaṃ viseso. <span class="bld">Visesato</span>ti vijjācaraṇavisesato, na brāhmaṇehi icchitavijjācaraṇamattato. <span class="bld">Uttamabrāhmaṇassā</span>ti anuttaradakkhiṇeyyatāya ukkaṭṭhabrāhmaṇassa. Yathādhippetassa hi vijjācaraṇavisesadīpakassa ‘‘katamaṃ pana taṃ brāhmaṇasīlaṃ, katamā sā paññā’’tiādivacanassa okāsakaraṇatthameva ‘‘imesaṃ pana brāhmaṇa pañcannaṃ aṅgāna’’ntiādivacanaṃ bhagavā avoca, tasmā padhānavacanānurūpamanusandhiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavā panā’’</span>tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  884. <p class="bodytext"><a name="para313"></a><span class="paranum">313</span>. <span class="bld">Apavadatī</span>ti vaṇṇādīni apanetvā vadati, atthamattaṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘paṭikkhipatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ida</span>nti ‘‘mā bhavaṃ soṇadaṇḍo evaṃ avacā’’tiādivacanaṃ. <span class="bld">Brāhmaṇasamaya</span>nti brāhmaṇasiddhantaṃ. <span class="bld">Mā bhindī</span>ti mā vināsesi.</p>
  885. <p class="bodytext"><a name="para316"></a><span class="paranum">316</span>. Samoyeva hutvā samoti <span class="bld">samasamo,</span> sabbathā samoti attho. Pariyāyadvayañhi atisayatthadīpakaṃ yathā ‘‘dukkhadukkhaṃ, rūparūpa’’nti. Ekadesamattato pana aṅgakena māṇavena tesaṃ samabhāvato <a name="M2.0296"></a> taṃ nivattento <span class="bld">‘‘ṭhapetvā ekadesamatta’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Kulakoṭiparidīpana</span>nti kulassa ādiparidīpanaṃ. Yasmā attano bhaginiyā…pe… na jānissati, tasmā na tassa mātāpitumattaṃ sandhāya vadati, kulakoṭiparidīpanaṃ pana sandhāya vadatīti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Atthabhañjanaka’’</span>nti iminā kammapathapattaṃ vadati. <span class="bld">Guṇe</span>ti yathāvutte pañcasīle. <span class="bld">Athāpi siyā</span>ti yadipi tumhākaṃ evaṃ parivitakko siyā, bhinnasīlassāpi <span class="bld">puna pakatisīle ṭhitassa brāhmaṇabhāvaṃ</span> vaṇṇādayo <span class="bld">sādhentī</span>ti evaṃ siyāti attho. ‘‘Sādhetī’’ti pāṭhe ‘‘vaṇṇo’’ti kattā ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.316) ajjhāhaṭo, nidassanañcetaṃ. <span class="bld">Mantajātīsu</span>pi hi eseva nayo. <span class="bld">Sīlamevā</span>ti puna pakatibhūtaṃ sīlameva brāhmaṇabhāvaṃ sādhessati, kasmāti ce <span class="bld">‘‘tasmiṃ hi…pe… vaṇṇādayo’’</span>ti. Tattha <span class="bld">sammohamattaṃ vaṇṇādayo</span>ti vaṇṇamantajātiyo brāhmaṇabhāvassa aṅganti sammohamattametaṃ, asamavekkhitvā kathitamidaṃ.</p>
  886. <p class="subhead">Sīlapaññākathāvaṇṇanā</p>
  887. <p class="bodytext"><a name="para317"></a><span class="paranum">317</span>. <span class="bld">Kathito</span> <a name="V2.0258"></a> <span class="bld">brāhmaṇena pañho</span>ti ‘‘sīlavā ca hotī’’tiādinā dvinnameva aṅgānaṃ vasena yathāpucchito pañho yāthāvato vissajjito. <span class="bld">Etthā</span>ti yathāvissajjite atthe, aṅgadvaye vā. <span class="bld">Tassā</span>ti soṇadaṇḍassa. Yadi ekamaṅgaṃ ṭhapeyya, atha patiṭṭhātuṃ na sakkuṇeyya. Yadi pana na ṭhapeyya, atha sakkuṇeyya, kiṃ panesa tathā sakkhissati nu kho, noti vīmaṃsanatthameva evamāha, na tu ekassa aṅgassa ṭhapanīyattāti vuttaṃ hoti. Tathā cāha <span class="bld">‘‘evametaṃ brāhmaṇā’’</span>tiādi. Dhovitattāva parisujjhananti āha <span class="bld">‘‘sīlaparisuddhā’’</span>ti, sīlasampattiyā sabbaso suddhā anupakkiliṭṭhāti attho. <span class="bld">Kuto dussīle paññā</span> asamāhitattā tassa. <span class="bld">Kuto vā paññārahite jaḷe eḷamūge sīlaṃ</span> sīlavibhāgassa, sīlaparisodhanūpāyassa ca ajānanato. Eḷā mukhe gaḷati yassāti <span class="bld">eḷamūgo</span> kha-kārassa ga-kāraṃ katvā, <span class="bld">elamukho, elamūko</span> vā. Iti bahudhā pāṭhoti <span class="bld">bhayabheravasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 1.48) vutto. Pakaṭṭhaṃ ukkaṭṭhaṃ ñāṇaṃ <span class="bld">paññāṇa</span>nti katvā pākatikaṃ ñāṇaṃ nivattetuṃ <span class="bld">‘‘paññāṇa’’</span>nti vuttaṃ. Vipassanādiñāṇañhi idhādhippetaṃ, tadetaṃ pakārehi jānanato <span class="bld">paññā</span>vāti āha <span class="bld">‘‘paññāyevā’’</span>ti.</p>
  888. <p class="bodytext"><span class="bld">Catupārisuddhisīlena</span> <a name="M2.0297"></a> <span class="bld">dhotā</span>ti samādhipadaṭṭhānena catupārisuddhisīlena sakalasaṃkilesamalavisuddhiyā dhovitā visuddhā. Tenāha <span class="bld">‘‘kathaṃ panā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">dhovatī</span>ti sujjhati. <span class="bld">Saṭṭhiasītivassānī</span>ti saṭṭhivassāni vā asītivassāni vā. <span class="bld">Maraṇakālepi,</span> pageva aññasmiṃ kāle. <span class="bld">Mahāsaṭṭhivassatthero viyā</span>ti saṭṭhivassamahāthero viya. <span class="bld">Vedanāpariggahamattampī</span>ti ettha <span class="bld">vedanāpariggaho</span> nāma yathāuppannaṃ vedanaṃ sabhāvasarasato upadhāretvā puna padaṭṭhānato ‘‘ayaṃ vedanā phassaṃ paṭicca uppajjati, so ca phasso anicco dukkho vipariṇāmadhammo’’ti lakkhaṇattayaṃ āropetvā pavattitavipassanā. Evaṃ passantena hi sukhena sakkā sā vedanā adhivāsetuṃ ‘‘vedanā eva vedayatī’’ti. <span class="bld">Vedanaṃ vikkhambhetvā</span>ti yathāuppannaṃ dukkhavedanaṃ anuvattitvā vipassanaṃ ārabhitvā vīthipaṭipannāya vipassanāya taṃ vinodetvā. <span class="bld">Saṃsumārapatitenā</span>ti kumbhīlena viya bhūmiyaṃ urena nipajjamānena. <span class="bld">‘‘Nāha’’</span>ntiādiṃ tathā sīlarakkhaṇameva dukkaranti katvā vadati. Sīle patiṭṭhitassa hi arahattaṃ hatthagataṃyeva. Yathāha ‘‘sīle patiṭṭhāya…pe… vijaṭaye jaṭa’’nti (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 2.9) catūsu puggalesu ugghāṭitaññuno evāyaṃ visayoti āha <span class="bld">‘‘ugghāṭitaññutāyā’’</span>ti. <span class="bld">Paññāya sīlaṃ dhovitvā</span>ti sīlaṃ ādimajjhapariyosānesu akhaṇḍādibhāvāpādanena <a name="V2.0259"></a> paññāya suvisodhitaṃ katvā. <span class="bld">Santatimahāmattavatthu</span> dhammapade (dha. pa. aṭṭha. 2.santimahāmattavatthu).</p>
  889. <p class="bodytext"><a name="para318"></a><span class="paranum">318</span>. <span class="bld">‘‘Kasmā āhā’’</span>ti uparidesanāya kāraṇaṃ pucchati. <span class="bld">Lajjā</span> nāma ‘‘sīlassa ca jātiyā ca guṇadosappakāsanena samaṇena gotamena pucchitapañhaṃ vissajjesī’’ti parisāya paññātatā, sā tathā vissajjitumasamatthatāya bhijjissatīti attho, paṭhamaṃ alajjamānopi idāni lajjissāmīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Parama</span>nti pamāṇaṃ. ‘‘Ettakaparamā maya’’nti padānaṃ tulyādhikaraṇataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘te maya’’</span>nti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘sīlapaññāṇa’’nti vacanameva amhākaṃ paramaṃ, tadatthabhūtāni pañcasīlāni, vedattayavibhāvanaṃ paññañca lakkhaṇādito niddhāretvā jānanaṃ natthi, kevalaṃ tattha vacīparamāva mayanti. Ayaṃ panettha aṭṭhakathāmuttakanayo – <span class="bld">ettakaparamā</span>ti ettakaukkaṃsakoṭikā, paṭhamaṃ pañhāvissajjanāva amhākaṃ <a name="M2.0298"></a> ukkaṃsakoṭīti attho. Tenāha ‘‘mayā sakasamayavasena pañho vissajjito’’ti. <span class="bld">Para</span>nti atirekaṃ. <span class="bld">Bhāsitassā</span>ti vacanassa saddassa.</p>
  890. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ pana viseso</span>ti sīlaniddese niyyātanamattaṃ apekkhitvā vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sīlamicceva niyyātita’’</span>nti. Sāmaññaphalasutte (dī. ni. 1.150) hi sīlaṃ niyyātetvāpi puna sāmaññaphalamicceva niyyātitaṃ. Sabbesampi mahaggatacittānaṃ ñāṇasampayuttattā, jhānānañca taṃ sampayogato <span class="bld">‘‘atthato paññāsampadā’’</span>ti vuttaṃ. Paññāniddese hi jhānapaññaṃ adhiṭṭhānaṃ katvā paṭhamaṃ vipassanāpaññā niyyātitā. Tenāha <span class="bld">‘‘vipassanāpaññāyā’’</span>tiādi.</p>
  891. <p class="subhead">Soṇadaṇḍaupāsakattapaṭivedanākathāvaṇṇanā</p>
  892. <p class="bodytext"><a name="para321"></a><span class="paranum">321</span>. <span class="bld">Daharo yuvā</span>ti ettha <span class="bld">dahara</span>vacanena paṭhamayobbanabhāvaṃ dasseti. Paṭhamayobbanakālagato hi ‘‘daharo’’ti vuccati. Puttassa putto <span class="bld">nattā</span> nāma. <span class="bld">Nappahotī</span>ti na sampajjati, puttanattappamāṇopi na hotīti attho. ‘‘Āsanā me taṃ vuṭṭhāna’’nti etassa atthāpattiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘mama agāravenā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Eta</span>nti añjalipaggahaṇaṃ. Ayañhi yathā tathā attano mahājanassa sambhāvanaṃ uppādetvā kohaññena pare vimhāpetvā lābhuppādanaṃ nijigīsanto vicarati, tasmāssa ativiya kuhakabhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘iminā kirā’’</span>tiādiṃ vadati<a name="V2.0260"></a>. <span class="bld">Agāravaṃ nāma natthī</span>ti agāravavacanaṃ nāma natthi, nāyaṃ bhagavati agāravena ‘‘ahañceva kho panā’’tiādimāha, atha kho attano lābhaparihānibhayenevāti vuttaṃ hoti.</p>
  893. <p class="bodytext"><a name="para322"></a><span class="paranum">322</span>. <span class="bld">Taṅkhaṇānurūpāyā</span>ti yādisī tadā tassa ajjhāsayappavatti, tadanurūpāyāti majjhepadalopena attho. Tadā tassa vivaṭṭasannissitassa tādisassa ñāṇaparipākassa abhāvato kevalaṃ abbhudayasannissito eva attho dassitoti āha <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ sandassetvā’’</span>ti, paccakkhato vibhāvetvāti attho. <span class="bld">Kusale dhamme</span>ti tebhūmake kusaladhamme, ayamettha nippariyāyato attho. Pariyāyato pana ‘‘catubhūmake’’tipi vattuṃ vaṭṭati lokuttarakusalassapi āyatiṃ labbhamānattā. Tathā hi vakkhati ‘‘āyatiṃ nibbānatthāya, vāsanābhāgiyāya <a name="M2.0299"></a> vā’’ti. <span class="bld">Tatthā</span>ti kusale dhamme yathāsamādapite. <span class="bld">Na</span>nti soṇadaṇḍabrāhmaṇaṃ. <span class="bld">Samuttejetvā</span>ti sammadeva uparūpari nisānetvā puññakiriyāya tikkhavisadabhāvamāpādetvā. Taṃ pana atthato tattha ussāhajananameva hotīti āha <span class="bld">‘‘saussāhaṃ katvā’’</span>ti. <span class="bld">Tāya ca saussāhatāyā</span>ti evaṃ puññakiriyāya saussāhatā niyamato diṭṭhadhammikādiatthasampādanīti yathāvuttāya saussāhatāya ca sampahaṃsetvāti sambandho. <span class="bld">Aññehi ca vijjamānaguṇehī</span>ti evarūpā te guṇasamaṅgitā ca ekantena diṭṭhadhammikādiatthanipphādanīti tasmiṃ vijjamānehi, aññehi ca guṇehi <span class="bld">sampahaṃsetvā</span> sammadeva haṭṭhatuṭṭhabhāvamāpādetvāti attho.</p>
  894. <p class="bodytext">Yadi bhagavā dhammaratanavassaṃ vassi, atha kasmā so visesaṃ nādhigacchīti codanaṃ sodhetuṃ <span class="bld">‘‘brāhmaṇo panā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Kuhakatāyā</span>ti vuttanayena kohaññakattā, iminā payogasampattiabhāvaṃ dasseti. Yajjevaṃ kasmā bhagavā tassa tathā dhammaratanavassaṃ vassīti paṭicodanampi sodhento <span class="bld">‘‘kevalamassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kevala</span>nti nibbedhāsekkhabhāgiyena asammissaṃ. <span class="bld">Nibbānatthāyā</span>ti nibbānādhigamatthāya, parinibbānatthāya vā. Āyatiṃ visesādhigamanūpāyabhūtā puññakiriyāsu paricayasaṅkhātā vāsanā eva bhāgo, tasmiṃ upāyabhāvena pavattāti <span class="bld">vāsanābhāgiyā.</span> Na hi bhagavato niratthakā catuppadikagāthāmattāpi dhammadesanā atthi. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbā purimapacchimakathā’’</span>ti. Ādito cettha pabhuti yāva brāhmaṇassa vissajjanāpariyosānaṃ, tāva <span class="bld">purimakathā,</span> bhagavato pana sīlapaññāvissajjanā <span class="bld">pacchimakathā.</span> Brāhmaṇena vuttāpi hi buddhaguṇādipaṭisaññuttā kathā āyatiṃ nibbānatthāya vāsanābhāgiyā evāti. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  895. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya <a name="V2.0261"></a> sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā soṇadaṇḍasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  896. <p class="centered">Soṇadaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  897. <p class="chapter">5. Kūṭadantasuttavaṇṇanā</p>
  898. <p class="bodytext"><a name="para323"></a><span class="paranum">323</span>. Evaṃ <a name="V2.0262"></a><a name="M2.0300"></a> soṇadaṇḍasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni kūṭadantasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, soṇadaṇḍa suttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa kūṭadantasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… magadhesūti kūṭadantasutta’’</span>nti āha. <span class="bld">‘‘Magadhā nāma janapadino rājakumārā’’</span>tiādīsu ambaṭṭhasutte kosalajanapadavaṇṇanāyaṃ amhehi vuttanayo yathārahaṃ netabbo. Ayaṃ panettha viseso – magena saddhiṃ dhāvantīti <span class="bld">magadhā,</span> rājakumārā, maṃsesu vā gijjhantīti <span class="bld">magadhā</span> niruttinayena. Ruḷhito, paccayalopato ca tesaṃ nivāsabhūtepi janapade vuddhi na hotīti neruttikā. Janapadanāmeyeva bahuvacanaṃ, na janapadasadde jātisaddattāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tasmiṃ magadhesu janapade’’</span>ti. <span class="bld">Ito para</span>nti ‘‘magadhesū’’ti padato paraṃ ‘‘cārikaṃ caramāno’’tiādivacanaṃ. <span class="bld">Purimasuttadvaye</span>ti ambaṭṭhasoṇadaṇḍasuttadvaye. <span class="bld">Vuttanayamevā</span>ti yaṃ tattha āgatasadisaṃ idhāgataṃ, taṃ atthavaṇṇanāto vuttanayameva, tattha vuttanayeneva veditabbanti vuttaṃ hoti. ‘‘Taruṇo ambarukkho ambalaṭṭhikā’’ti brahmajālasuttavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.2) vuttattā <span class="bld">‘‘ambalaṭṭhikā brahmajāle vuttasadisāvā’’</span>ti āha.</p>
  899. <p class="bodytext">Yaññāvāṭaṃ sampādetvā mahāyaññaṃ uddissa saviññāṇakāni, aviññāṇakāni ca yaññūpakaraṇāni upaṭṭhapitānīti atthaṃ sandhāya ‘‘mahāyañño upakkhaṭo’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ, taṃ panetaṃ upakaraṇaṃ tesaṃ tathā sajjanamevāti dasseti <span class="bld">‘‘sajjito’’</span>ti iminā. <span class="bld">Vacchatarasatānī</span>ti yuvabhāvappattāni balavavacchasatāni. Vacchānaṃ visesāti hi <span class="bld">vacchatarā,</span> te pana vacchā eva honti, na dammā, na ca balībaddāti āha <span class="bld">‘‘vacchasatānī’’</span>ti. Ayaṃ ācariyamati (dī. ni. ṭī. 1.323). <span class="bld">Tara</span>-saddo vā anatthakoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vacchasatānī’’</span>ti. Evañhi sabbopi vacchappabhedo saṅgahito hoti. <span class="bld">Ete</span>ti usabhādayo urabbhapariyosānā. <span class="bld">Anekesa</span>nti anekajātikānaṃ. <span class="bld">Migapakkhīna</span>nti mahiṃsarurupasadakuruṅgagokaṇṇamigānañceva morakapiñjaravaṭṭakatittira <a name="V2.0263"></a> lāpādipakkhīnañca. Saṅkhyāvasena anekataṃ sattasataggahaṇena paricchindituṃ <span class="bld">‘‘sattasattasatānī’’</span>ti vuttaṃ, sattasatāni, sattasatāni <a name="M2.0301"></a> cāti attho. <span class="bld">Thūṇa</span>nti yaññopakaraṇānaṃ migapakkhīnaṃ bandhanatthambhaṃ. <span class="bld">Yūpo</span>tipi tassa nāmaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yūpasaṅkhāta’’</span>nti.</p>
  900. <p class="bodytext"><a name="para328"></a><span class="paranum">328</span>. <span class="bld">Vidhā</span>ti vippaṭisāravinodanā. Yo hi yaññasaṅkhātassa puññassa upakkileso, tassa vidhamanato nivāraṇato nirodhanato vidhā vuccanti vippaṭisāravinodanā, tā eva puññābhisandaṃ avicchinditvā ṭhapentīti <span class="bld">‘‘ṭhapanā’’</span>ti ca vuttā. Avippaṭisārato eva hi uparūpari puññābhisandappavattīti. Ṭhapanā cetā yaññassa ādimajjhapariyosānavasena tīsu kālesu pavattiyā tippakārāti āha <span class="bld">‘‘tiṭṭhapana’’</span>nti. <span class="bld">Parikkhāra</span>saddo cettha parivārapariyāyo ‘‘parikaronti yaññaṃ abhisaṅkharontī’’ti katvā. Tenāha <span class="bld">‘‘soḷasaparivāra’’</span>nti.</p>
  901. <p class="subhead">Mahāvijitarājayaññakathāvaṇṇanā</p>
  902. <p class="bodytext"><a name="para336"></a><span class="paranum">336</span>. Pubbe bhūtaṃ <span class="bld">bhūtapubbaṃ</span> yathā ‘‘diṭṭhapubba’’nti āha <span class="bld">‘‘pubbacarita’’</span>nti, attano purimajātisambhūtaṃ bodhisambhārabhūtaṃ puññacariyanti attho. Tathā hi tassa anugāminidhissa thāvaranidhinā nidassanaṃ upapannaṃ hoti. Saddavidū pana vadanti <span class="bld">‘‘bhūtapubba</span>nti idaṃ kālasattamiyā nepātikapada’’nti. Atītakāleti hi tesaṃ matena attho. <span class="bld">Assā</span>ti anena. Mahantaṃ pathavīmaṇḍalaṃ vijitanti sambandho. Mahantaṃ vā vijitaṃ pathavīmaṇḍalamassa atthīti attho. ‘‘Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe’’tiādīsu viya hi <span class="bld">vijita</span>saddo rajje pavattati, iminā tassa ekarājabhāvaṃ dīpeti, na cakkavattirājabhāvaṃ sattaratanasampannatāavacanato. Pāḷiyaṃ na yena kenaci santakamattena aḍḍhatāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘aḍḍho’’</span>ti vatvā <span class="bld">‘‘mahaddhano’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yo kocī’’</span>tiādi. Aḍḍhatā hi nāma vibhavasampannattā sā ca taṃ tadupādāya vuccati. Tathā mahaddhanatāpīti taṃ thāmappattaṃ ukkaṃsagataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘aparimāṇasaṅkhyenā’’</span>ti āha. Bhuñjitabbaṭṭhena visesato kāmā idha <span class="bld">bhogā</span> nāmāti dasseti. <span class="bld">‘‘Pañcakāmaguṇavasenā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Piṇḍapiṇḍavasenā</span>ti bhājanālaṅkārādivibhāgaṃ ahutvā kevalaṃ khaṇḍakhaṇḍavasena.</p>
  903. <p class="bodytext">Rūpaṃ appetvā, anappetvā vā māsappamāṇena kato <span class="bld">māsako. Ādi</span>saddena thālakādīni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Anekakoṭisaṅkhyenā</span>ti kahāpaṇānaṃ <a name="M2.0302"></a> koṭisatādippamāṇaṃ sandhāya vuttaṃ heṭṭhimantena koṭisatappamāṇeneva khattiyamahāsālabhāvappattito.</p>
  904. <p class="bodytext"><span class="bld">Tuṭṭhī</span>ti <a name="V2.0264"></a> sumanatā. <span class="bld">Upakaraṇa</span>saddo cettha kāraṇapariyāyo. Kiṃ pana tanti āha <span class="bld">‘‘nānāvidhālaṅkārasuvaṇṇarajatabhājanādibheda’’</span>nti. <span class="bld">Ādi</span>saddena vatthaseyyāvasathādīni saṅgayhanti, suvaṇṇarajatamaṇimuttāveḷuriyavajirapavāḷāni <span class="bld">satta ratanānī</span>ti vadanti. Yathāhu –</p>
  905. <p class="gatha1">‘‘Suvaṇṇaṃ rajataṃ muttā, maṇiveḷuriyāni ca;</p>
  906. <p class="gathalast">Vajirañca pavāḷanti, sattāhu ratanānime’’ti.</p>
  907. <p class="bodytext">Sālivīhiādi sattadhaññaṃ sānulomaṃ pubbannaṃ nāma purekkhataṃ sassaphalanti katvā. Tabbipariyāyato muggamāsādi tadavasesaṃ aparannaṃ nāma. Aparannato pubbe pavattamannaṃ pubbannaṃ, tato aparasmiṃ pavattamannaṃ aparannaṃ. Nna-kārassa pana ṇṇa-kāre kate <span class="bld">pubbaṇṇaṃ, aparaṇṇañcā</span>ti neruttikā. Pubbāparabhāvo panetesaṃ ādikappe sambhavāsambhavavasena veditabbo. Purimaṃ ‘‘aḍḍho mahaddhano pahūtajātarūparajato’’ti vacanaṃ devasikaṃ paribbayadānagahaṇādivasena, parivattanadhanadhaññavasena ca vuttaṃ, idaṃ pana ‘‘pahūtadhanadhañño’’ti vacanaṃ nidhānagatadhanavasena, saṅgahitadhaññavasena cāti imaṃ visesaṃ sandhāya ayaṃ nayo dassito. Vīsakahāpaṇambaṇādidevasikavaḷañjanampi hi mahāsālalakkhaṇaṃ.</p>
  908. <p class="bodytext">Idāni tabbiparītavasena visesaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādinā dutiyanayo āraddho. Iminā eva hi purimavacanaṃ nidhānagatadhanavasena, saṅgahitadhaññavasena ca vuttanti atthato siddhaṃ hoti. Tattha <span class="bld">ida</span>nti ‘‘pahūtadhanadhañño’’ti vacanaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti mahāvijitarañño. Divase divase paribhuñjitabbaṃ <span class="bld">devasikaṃ,</span> bhāvanapuṃsakametaṃ. Dāsakammakaraporisādīnaṃ vettanānuppadānaṃ <span class="bld">paribbayadānaṃ.</span> Iṇasodhanādivasena dhanadhaññānamādānaṃ <span class="bld">gahaṇaṃ. Ādi</span>saddena iṇadānādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Parivattanadhanadhaññavasenā</span>ti kayavikkayakaraṇena parivattitabbānaṃ dhanadhaññānaṃ vasena. Katthaci pana samuccayavirahitapāṭho dissati. Tattha ‘‘paribbayadānaggahaṇādivasenā’’ti idaṃ parivattanapadena sambandhaṃ katvā tādisena vidhinā ito cito ca parivattetabbānaṃ dhanadhaññānaṃ vasenāti attho veditabbo.</p>
  909. <p class="bodytext"><span class="bld">Koṭṭhaṃ</span> <a name="M2.0303"></a> vuccati dhaññaṭṭhapanaṭṭhānaṃ, tadeva agāraṃ tathā. Tenāha <span class="bld">‘‘dhaññena paripuṇṇakoṭṭhāgāro’’</span>ti. Evaṃ sāragabbhaṃ <span class="bld">koso,</span> dhaññaṭṭhapanaṭṭhānaṃ <span class="bld">koṭṭhāgāra</span>nti dassetvā idāni tato aññathāpi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha yathā asino tikkhabhāvaparihārato paricchado ‘‘koso’’ti vuccati, evaṃ rañño tikkhabhāvaparihārakattā caturaṅginī <a name="V2.0265"></a> senā ‘‘koso’’ti āha <span class="bld">‘‘catubbidho koso’’</span>tiādi. ‘‘Dvādasapuriso hatthī’’tiādinā (pāci. 314) vuttalakkhaṇena cettha <span class="bld">hatthi</span>ādayo gahetabbā. Vatthakoṭṭhāgāraggahaṇeneva sabbassapi kuppabhaṇḍaṭṭhapanaṭṭhānassa gahitattā <span class="bld">‘‘koṭṭhāgāraṃ tividha’’</span>ntiādi vuttaṃ. Jātarūparajatato hi aññaṃ lohaayadāruvisāṇavatthādikamasāradabbaṃ gopetabbato ga-kārassa ka-kāraṃ katvā <span class="bld">kuppaṃ</span> vuccati. Jātarūparajatanidhānaṃ <span class="bld">dhanakoṭṭhāgāraṃ. </span> Tattha tattha ratanaṃ viloketvā caraṇaṃ <span class="bld">ratanavilokanacārikā. </span> Kāmaṃ tamatthaṃ rājā jānāti, bhaṇḍāgārikena pana kathāpetvā parisāya nissaddabhāvāpādanatthameva evaṃ pucchati. Tathā kathāpane hi asati parisā saddaṃ karissati ‘‘kasmā rājā paramparāgataṃ kuladhanaṃ vināsetī’’ti, tato ca pakatikkhobho bhavissati, sati pana tathā kathāpane ‘‘etaṃkāraṇā taṃ chaḍḍetī’’ti nissaddabhāvamāpajjissati. Tato ca pakatikkhobho na bhavissati, tasmā tathā pucchatīti veditabbaṃ. <span class="bld">Maraṇavasa</span>nti maraṇassa, maraṇasaṅkhātaṃ vā visayaṃ.</p>
  910. <p class="bodytext"><a name="para337"></a><span class="paranum">337</span>. Pāḷiyaṃ ‘‘āmantetvā’’ti etassa mantitukāmo hutvāti atthaṃ viññāpetuṃ <span class="bld">‘‘ekena paṇḍitena saddhiṃ mantetvā’’</span>ti vuttaṃ. Dhātvatthānuvattako hettha upasaggo, pakaraṇādhigato ca katthaci atthaviseso yathā ‘‘sikkhamānena bhikkhave bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabba’’nti (pāci. 434). Tathā hissa padabhājane vuttaṃ ‘‘sikkhamānenāti sikkhitukāmena. Aññātabbanti jānitabba’’ntiādi (pāci. 436). <span class="bld">Āmantesī</span>ti mantitukāmosi. Janapadassa anupaddavatthaṃ, yaññassa ca cirānappavattanatthaṃ brāhmaṇo cintesīti āha <span class="bld">‘‘ayaṃ rājā’’</span>tiādi. Āharantānaṃ manussānaṃ gehānīti sambandho, anādare vā etaṃ sāmivacanaṃ.</p>
  911. <p class="bodytext"><a name="para338"></a><span class="paranum">338</span>. Sattānaṃ <a name="M2.0304"></a> hitasukhassa vidūsanato, ahitadukkhassa ca āvahanato kaṇṭakasadisatāya corā eva idha <span class="bld">‘‘kaṇṭakā’’</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘corakaṇṭakehi sakaṇṭako’’</span>ti. Yathā gāmavāsīnaṃ ghātakā gāmaghātakā abhedavasena, upacārena ca nissayanāmassa nissitepi pavattanato, evaṃ panthikānaṃ duhanā bādhanā <span class="bld">panthaduhā.</span> Dhammato apetassa ayuttassa karaṇasīlo <span class="bld">adhammakārī,</span> yo vā attano vijite janapadādīnaṃ tato tato anatthato tāyanena khattiyena kattabbadhammo, tassa akaraṇasīloti attho. <span class="bld">Dassū</span>ti corānametaṃ adhivacanaṃ. Daṃsenti viddhaṃsentīti hi <span class="bld">dassavo</span> niggahītalopena, te eva khīlasadisattā <span class="bld">khīla</span>nti <span class="bld">dassukhīlaṃ.</span> Yathā hi khette khīlaṃ kasanādīnaṃ sukhappavattiṃ, mūlasantānena sassaparibuddhiñca vibandhati, evaṃ dassavopi rajje rājāṇāya sukhappavattiṃ, mūlaviruḷhiyā janapadaparibuddhiñca vibandhantī. Pāṇacāgaṃ <a name="V2.0266"></a> dassetuṃ <span class="bld">‘‘māraṇenā’’</span>ti vuttaṃ, hiṃsanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘koṭṭanenā’’</span>ti. <span class="bld">Vadha</span>saddo hi hiṃsanatthopi hoti ‘‘vadhati na rodati, āpatti dukkaṭassā’’tiādīsu (pāci. 880) viya, kapparādīhi pothanenāti attho. <span class="bld">Addu</span> nāma dārukkhandhena kato bandhanopakaraṇaviseso, tena bandhanaṃ tathā. <span class="bld">Ādi</span>saddena rajjubandhanasaṅkhalikabandhanagharabandhanādīni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Hā</span>-dhātuyā jānipadanipphattiṃ dasseti <span class="bld">‘‘hāniyā’’</span>ti iminā, sā ca dhanahāyanamevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sataṃ gaṇhathā’’</span>tiādi.</p>
  912. <p class="bodytext">Pañcasikhamattaṃ ṭhapetvā muṇḍāpanaṃ <span class="bld">pañcasikhamuṇḍakaraṇaṃ.</span> Taṃ ‘‘kākapakkhakaraṇa’’ntipi voharanti. Sīse chakaṇodakāvasecanaṃ <span class="bld">gomayasiñcanaṃ. Kudaṇḍako</span> nāma catuhatthato ūno rassadaṇḍako, yo ‘‘gaddulo’’tipi vuccati, tena bandhanaṃ <span class="bld">kudaṇḍakabandhanaṃ. Ādi</span>saddena khuramuṇḍaṃ karitvā bhasmapuṭavadhanādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Sammā</span>saddo ñāyatthoti āha <span class="bld">‘‘hetunā’’</span>tiādi, pariyāyavacanametaṃ. <span class="bld">Ūhanissāmī</span>ti uddharissāmi, apanessāmīti attho. Pubbe tattha kataparicayatāya <span class="bld">ussāhaṃ karonti. ‘‘Anuppadetū’’</span>ti etassa anu anu padetūti atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘dinne appahonte’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Kasiupakaraṇabhaṇḍaṃ</span> phālapājanayuganaṅgalādi, iminā pāḷiyaṃ bījabhattameva nidassanavasena vuttanti dasseti. Sakkhikaraṇapaṇṇāropananibandhanaṃ <a name="M2.0305"></a> vaḍḍhiyā saha vā vinā vā puna gahetukāmassa dāne hoti, idha pana tadubhayampi natthi puna aggahetukāmattāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sakkhiṃ akatvā’’</span>tiādi. Tenāha <span class="bld">‘‘mūlacchejjavasenā’’</span>ti. <span class="bld">Sakkhi</span>nti tadā paccakkhakajanaṃ. <span class="bld">Paṇṇe anāropetvā</span>ti tālādipaṇṇe yathāciṇṇaṃ likhanavasena anāropetvā. Aññattha paṇṇākārepi <span class="bld">pābhata</span>saddo, idha pana bhaṇḍamūleyevāti āha <span class="bld">‘‘bhaṇḍamūlassā’’</span>tiādi. Bhaṇḍamūlañhi pakārato udayabhaṇḍāni ābharati saṃharati etenāti <span class="bld">pābhataṃ.</span> Udayadhanato pageva ābhataṃ <span class="bld">pābhata</span>nti saddavidū, paṇṇākāro pana taṃ tadatthaṃ patthentehi ābharīyateti <span class="bld">pābhataṃ.</span> Patthanatthajotako hi ayaṃ <span class="bld">pa</span>-saddo.</p>
  913. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Yathāhā’’</span>tiādinā pābhatasaddassa mūlabhaṇḍatthataṃ <span class="bld">cūḷaseṭṭhijātaka</span>pāṭhena (jā. 1.1.4) sādheti. Tatrāyamaṭṭhakathā (jā. aṭṭha. 1.1.4) <span class="bld">‘‘appakenapī</span>ti thokenapi parittakenapi. <span class="bld">Medhāvī</span>ti paññavā. <span class="bld">Pābhatenā</span>ti bhaṇḍamūlena. <span class="bld">Vicakkhaṇo</span>ti vohārakusalo. <span class="bld">Samuṭṭhāpeti attāna</span>nti mahantaṃ dhanañca yasañca uppādetvā tattha attānaṃ saṇṭhāpeti patiṭṭhāpeti. Yathā kiṃ? <span class="bld">Aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ,</span> yathā paṇḍitapuriso parittaṃ aggiṃ anukkamena gomayacuṇṇādīni pakkhipitvā mukhavātena dhamanto samuṭṭhāpeti vaḍḍheti mahantaṃ aggikkhandhaṃ karoti, evameva paṇḍito thokampi pābhataṃ labhitvā nānāupāyehi payojetvā dhanañca yasañca vaḍḍheti, vaḍḍhetvā ca <a name="V2.0267"></a> pana tattha attānaṃ patiṭṭhāpeti, tāya eva vā pana dhanayasamahantatāya attānaṃ samuṭṭhāpeti, abhiññātaṃ pākaṭaṃ karotīti attho’’ti.</p>
  914. <p class="bodytext">Divase divase dātabbaṃ <span class="bld">devasikaṃ.</span> Māse māse dātabbaṃ <span class="bld">māsikaṃ. Ādi</span>saddena anuposathikādīni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Tassa tassa</span> purisassa. Kusalānurūpena, kammānurūpena sūrabhāvānurūpenāti dvandato paraṃ suyyamāno <span class="bld">anurūpa</span>saddo paccekaṃ yojetabbo. Chekabhāvānurūpatā cettha <span class="bld">kusalānurūpaṃ.</span> Katthaci <span class="bld">kula</span>saddo dissati, so ca jāṇusoṇiādikulānamiva <span class="bld">kulānurūpa</span>mpi dātabbato yujjateva. Senāpaccādi <span class="bld">ṭhānantaraṃ,</span> iminā bhattavetanaṃ niddiṭṭhamattanti dasseti. Sakakammapasutattā, anupaddavattā ca <span class="bld">dhanadhaññānaṃ rāsiko</span> rāsikārabhūto. <span class="bld">Khemena ṭhitā</span>ti <a name="M2.0306"></a> anupaddavena pavattā. Tenāha <span class="bld">‘‘abhayā’’</span>ti, kutocipi bhayarahitāti attho. <span class="bld">Modā modamānā</span>ti modāya modamānā, somanasseneva modamānā, na saṃsandanamattenāti vuttaṃ hoti. ‘‘Bhagavatā saddhiṃ sammodī’’tiādīsu (dī. ni. 1.381) hi <span class="bld">muda</span>saddo saṃsandanepi pavattati, aññe modā hutvā aparepi modamānā viharantīti vā attho. Tenāha <span class="bld">‘‘aññamaññaṃ pamuditacittā</span>ti, asaññogepi vatticchāyeva vuddhīti dvidhā pāṭho vutto. <span class="bld">Iddhaphītabhāva</span>nti samiddhavepullabhāvaṃ.</p>
  915. <p class="subhead">Catuparikkhāravaṇṇanā</p>
  916. <p class="bodytext"><a name="para339"></a><span class="paranum">339</span>. Tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyanti anuvattantīti anuyantā. Teyeva <span class="bld">ānuyantā</span> yathā ‘‘anubhāvo eva ānubhāvo’’ti, ‘‘ānuyuttā’’tipi pāṭho, tasmiṃ tasmiṃ kicce anuyujjantīti hi <span class="bld">ānuyuttā</span> vuttanayena. <span class="bld">Assā</span>ti rañño. <span class="bld">Te</span>ti ānuyantakhattiyādayo. ‘‘Amhe ettha bahi karotī’’ti <span class="bld">attamanā na bhavissanti.</span> ‘‘Nibandhavipulāyāgamo gāmo <span class="bld">nigamo.</span> Vivaḍḍhitamahāāyo mahāgāmo’’ti (dī. ni. ṭī. 1.338) ācariyena vuttaṃ. ‘‘Apākāraparikkhepo sāpaṇo <span class="bld">nigamo,</span> sapākārāpaṇaṃ <span class="bld">nagaraṃ,</span> taṃ tabbiparīto <span class="bld">gāmo’’</span>ti (kaṅkhāvitaraṇī abhinavaṭīkāyaṃ saṅghādisesakaṇḍe kuladūsakasikkhāpade passitabbaṃ) vinayaṭīkāsu. Gasanti madanti etthāti <span class="bld">gāmo,</span> sveva pākaṭo ce, <span class="bld">nigamo nāma</span> atireko gāmoti katvā. Bhusattho hettha <span class="bld">nī</span>-saddo, saññāsaddattā ca rassoti saddavidū. Janapadattho vuttova. ‘‘Sāmyāmacco sakhā koso, duggañca vijitaṃ bala’’nti vuttāsu sattasu rājapakatīsu rañño tadavasesānaṃ channaṃ vasena hitasukhātivuddhi, tadekadesā ca ānuyantādayoti āha <span class="bld">‘‘yaṃ tumhāka’’</span>ntiādi.</p>
  917. <p class="bodytext">Taṃtaṃkiccesu <a name="V2.0268"></a> raññā amā saha bhavantīti <span class="bld">amaccā.</span> ‘‘Amāvāsī’’tiādīsu viya hi samakiriyāya <span class="bld">amā</span>ti abyayapadaṃ, ca-paccayena taddhitasiddhīti neruttikā. Rajjakiccavosāsanakāle pana te raññā piyā, sahapavattanakā ca bhavantīti dasseti <span class="bld">‘‘piyasahāyakā’’</span>ti iminā. Rañño parisati bhavā <span class="bld">‘‘pārisajjā.</span> Ke pana teti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sesā āṇattikārakā’’</span>ti<a name="M2.0307"></a>, yathāvuttānuyuttakhattiyādīhi avasesā rañño āṇākarāti attho. Satipi deyyadhamme ānubhāvasampattiyā, parivārasampattiyā ca abhāve tādisaṃ dātuṃ na sakkā. Vuddhakāle ca tādisānampi rājūnaṃ tadubhayaṃ hāyateva, deyyadhamme pana asati pagevāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘deyyadhammasmiñhī’’</span>tiādimāha. Deyyadhammasmiṃ asati ca mahallakakāle ca dātuṃ na sakkāti yojanā. <span class="bld">Etenā</span>ti yathāvuttakāraṇadvayena. <span class="bld">Anumatiyā</span>ti anujānanena. <span class="bld">Pakkhā</span>ti sapakkhā yaññassa aṅgabhūtā. Yaññaṃ parikarontīti <span class="bld">parikkhārā,</span> sambhārā, te ca tassa yaññassa aṅgabhūtattā parivārā viya hontīti āha <span class="bld">‘‘parivārā bhavantī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Ratho’’</span>tiādinā idhānadhippetamatthaṃ nisedheti.</p>
  918. <p class="gatha1">‘‘Ratho setaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;</p>
  919. <p class="gathalast">Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇa’’nti. (saṃ. ni. 5.4);</p>
  920. <p class="bodytext">Hi <span class="bld">saṃyuttamahāvaggapāḷi.</span> Tattha <span class="bld">ratho</span>ti brahmayānasaññito aṭṭhaṅgikamaggaratho. <span class="bld">Setaparikkhāro</span>ti catupārisuddhisīlālaṅkāro. <span class="bld">‘‘Sīlaparikkhāro’’</span>tipi pāṭho. <span class="bld">Jhānakkho</span>ti vipassanāsampayuttānaṃ pañcannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena jhānamayaakkho. <span class="bld">Cakkavīriyo</span>ti vīriyacakko. <span class="bld">Upekkhā dhurasamādhī</span>ti upekkhā dvinnaṃ dhurānaṃ samatā. <span class="bld">Anicchā parivāraṇa</span>nti alobho sīhadhammādīni viya parivāraṇaṃ.</p>
  921. <p class="subhead">Aṭṭhaparikkhāravaṇṇanā</p>
  922. <p class="bodytext"><a name="para340"></a><span class="paranum">340</span>. <span class="bld">Ubhato sujātādīhi</span> vuccamānehi. <span class="bld">Yasasā</span>ti pañcavidhena ānubhāvena. Tenāha <span class="bld">‘‘āṇāṭhapanasamatthatāyā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Saddho’’</span>ti etassa ‘‘dātādānassa phalaṃ paccanubhoti pattiyāyatī’’ti atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘dānassā’’</span>tiādi vuttaṃ. Dāne sūroti <span class="bld">dānasūro,</span> deyyadhamme īsakampi saṅgaṃ akatvā muttacāgo, tabbhāvo pana kammassakatāñāṇassa tikkhavisadabhāvena veditabbo. Tassa hi tikkhavisadabhāvaṃ vibhāvetuṃ ‘‘saddo’’ti vatvā ‘‘dānasūro’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘na saddhāmattakenā’’</span>tiādi. Yassa hi kammassakatā paccakkhamiva upaṭṭhāti, so <a name="V2.0269"></a> evaṃ vutto. <span class="bld">Yaṃ dānaṃ detī</span>ti yaṃ deyyadhammaṃ parassa deti. <span class="bld">Tassa pati hutvā</span>ti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhumabhibhavanto tassa adhipati hutvā <a name="M2.0308"></a> deti. Kāraṇopacāravacanañhetaṃ. Paratopi eseva nayo. Tabbisayena lobhena anākaḍḍhanīyattā <span class="bld">na dāso, na sahāyo.</span></p>
  923. <p class="bodytext">Tadevatthaṃ byatirekato, anvayato ca vivaritvā dassento <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādimāha. Idhānadhippetassa hi dāsādidvayassa byatirekato dassanaṃ. Khādanīyabhojanīyādīsu madhurasseva paṇītattā <span class="bld">‘‘madhuraṃ bhuñjatī’’</span>ti vuttaṃ, nidassanamattaṃ vā etaṃ, paṇītaṃ paribhuñjatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Dāso hutvā deti</span> taṇhāya dāsabyataṃ upagatattā. <span class="bld">Sahāyo hutvā deti</span> tassa piyabhāvānissajjanato. <span class="bld">Sāmī hutvā deti</span> tattha taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Yaṃ panetaṃ ācariyena vuttaṃ ‘‘sāmiparibhogasadisā’’ti, (dī. ni. ṭī. 1.340) taṃ taṇhādāsabyamatikkantatāsāmaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi khīṇāsavassa paribhogo sāmiparibhogo viya khīṇāsavasseva dānaṃ dānasāmīti attho upapanno hoti, pacchā vā pamādalikhitametaṃ. <span class="bld">Tādiso</span>ti dānasāmisabhāvo.</p>
  924. <p class="bodytext"><span class="bld">Samitapāpasamaṇabāhitapāpabrāhmaṇā</span> ukkaṭṭhaniddesenettha vuttā, pabbajjāmattasamaṇajātimattabrāhmaṇā vā kapaṇādiggahaṇena gahitāti veditabbaṃ. <span class="bld">Duggatā</span>ti dukkaraṃ jīvikamupagatā kasiravuttikā. Tenāha <span class="bld">‘‘daliddamanussā’’</span>ti. <span class="bld">Pathāvino</span>ti maggagāmino. <span class="bld">Vaṇibbakā</span>ti dāyakānaṃ guṇakittanavasena, kammaphalakittanamukhena ca yācanakā seyyathāpi naggacariyādayoti atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ye iṭṭhaṃ dinna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tadubhayeneva hi dānassa vaṇṇathomanā sambhavati. Ye vicaranti, te vaṇibbakā nāmāti yojetabbaṃ. <span class="bld">Pasatamatta</span>nti vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ, <span class="bld">sarāvamatta</span>nti yāgubhattādivasena. <span class="bld">Opānaṃ</span> vuccati ogāhetvā pātabbato nadītaḷākādīnaṃ sabbasādhāraṇaṃ titthaṃ, opānamivabhūtoti <span class="bld">opānabhūto.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘udapānabhūto’’</span>tiādi. <span class="bld">Hutvā</span>ti bhāvato. <span class="bld">Sutameva sutajāta</span>nti <span class="bld">jāta</span>saddassa anatthantaravācakattamāha yathā ‘‘kosajāta’’nti.</p>
  925. <p class="bodytext">Atītādiatthacintanasamatthatā nāma tassa rañño anumānavasena, itikattabbatāvasena ca veditabbā, na buddhānaṃ viya tattha paccakkhadassitāyāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘atīte’’</span>tiādi vuttaṃ. Puññāpuññānisaṃsacintanañcettha pakaraṇādhigatavasena <a name="M2.0309"></a> veditabbaṃ. <span class="bld">Puññassā</span>ti yaññapuññassa. <span class="bld">Dāyakacittampī</span>ti dāyakānaṃ, dāyakaṃ vā cittampi, dātukamyatācittampīti vuttaṃ hoti. Imesu pana aṭṭhasu aṅgesu aḍḍhatādayo pañca yaññassa tāva parikkhārā hontu tehi vinā tassa asijjhanato<a name="V2.0270"></a>, sujātatā, pana sūrūpatā ca kathaṃ yaññassa parikkhāro siyā tadubhayena vināpi tassa sijjhanatoti codanāya sabbesampi aṭṭhannamaṅgānaṃ parikkhārabhāvaṃ anvayato, byatirekato ca dassento <span class="bld">‘‘ete hi kirā’’</span>tiādimāha. Ettha ca keci evaṃ vadanti ‘‘yathā aḍḍhatādayo pañca yaññassa ekaṃsatova aṅgāni, na evaṃ sujātatā, surūpatā ca, tadubhayaṃ pana anekaṃsatova aṅganti dīpetuṃ arucisūcakassa <span class="bld">kira</span>saddassa gahaṇaṃ kata’’nti. Te hi ‘‘ayaṃ dujjātotiādivacanassa anekaṃsikataṃ maññamānā tathā vadanti, tayidaṃ asāraṃ. Sabbasādhāraṇavasena hetaṃ byatirekato yaññassa aṅgabhāvadassanaṃ tattha siyā kesañci tathā parivitakko’’ti tassāpi avakāsābhāvadassanatthameva evaṃ vuttattā, tadubhayasādhāraṇavaseneva anekaṃsato aṅgabhāvassa adassanato ca. Kirasaddo panettha tadā brāhmaṇassa cintitākārasūcanattho daṭṭhabbo. Evamanena cintetvā ‘‘imānipi aṭṭhaṅgāni tasseva yaññassa parikkhārā bhavantīti vuttānī’’ti kirasaddena tassa cintitākāro sūcito hoti. <span class="bld">Evamādīnī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena ‘‘ayaṃ virūpo kittakaṃ…pe… upacchindissati, ayaṃ daliddo, appesakkho, assaddho, appassuto, na atthaññū, na medhāvī kittakaṃ…pe… upacchindissatī’’ti etesaṃ saṅgaho veditabbo.</p>
  926. <p class="subhead">Catuparikkhārādivaṇṇanā</p>
  927. <p class="bodytext"><a name="para341"></a><span class="paranum">341</span>. ‘‘Sujaṃ paggaṇhantāna’’nti ettha <span class="bld">soṇadaṇḍasuttavaṇṇanāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 1.311-313) vuttesu dvīsu vikappesu dutiyavikappaṃ nisedhento <span class="bld">‘‘mahāyāga’’</span>ntiādimāha, tena ca purohitassa sayameva kaṭacchuggahaṇajotanena evaṃ sahatthā sakkaccaṃ dāne yuttapayuttatā icchitabbāti dasseti. <span class="bld">Evaṃ dujjātassā</span>ti etthāpi ‘‘sujātatāya anekaṃsato aṅgabhāvadassanamevida’’nti aggahetvā heṭṭhā vuttanayena sabbasādhāraṇavaseneva attho gahetabbo. <span class="bld">Ādi</span>saddena hi ‘‘evaṃ anajjhāyakassa…pe… dussīlassa…pe… duppaññassa <a name="M2.0310"></a> saṃvidhānena pavattadānaṃ kittakaṃ kālaṃ pavattissatī’’ti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Tasmā</span>ti tadubhayakāraṇato.</p>
  928. <p class="subhead">Tissovidhāvaṇṇanā</p>
  929. <p class="bodytext"><a name="para342"></a><span class="paranum">342</span>. <span class="bld">Tiṇṇaṃ ṭhānāna</span>nti dānassa ādimajjhapariyosānasaṅkhātānaṃ tissannaṃ bhūmīnaṃ, avatthānānanti attho. <span class="bld">Calantī</span>ti kampanti purimākārena na tiṭṭhanti. <span class="bld">Karaṇatthe</span>ti tatiyāvibhattiatthe. Karaṇīyasaddāpekkhāya hi kattari <span class="bld">eva</span> etaṃ sāmivacanaṃ, na karaṇe. Yebhuyyena <a name="V2.0271"></a> hi karaṇajotakavacanassa atthabhāvato anuttakattāva karaṇatthoti idhādhippeto. Pacchānutāpassa akaraṇūpāyaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pubba…pe… patiṭṭhapetabbā’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">acalā</span>ti daḷhā kenaci asaṃhīrā. <span class="bld">Patiṭṭhapetabbā</span>ti suppatiṭṭhitā kātabbā. Tathā patiṭṭhāpanūpāyampi dassento <span class="bld">‘‘evañhī’’</span>tiādimāha. Tathā patiṭṭhāpanena hi yathā taṃ dānaṃ sampati yathādhippāyaṃ nippajjati, evaṃ āyatimpi vipulaphalatāya mahapphalaṃ hoti vippaṭisārena anupakkiliṭṭhabhāvato. <span class="bld">Dvīsu ṭhānesū</span>ti yajamānayiṭṭhaṭṭhānesu. Vippaṭisāro…pe… na kattabboti atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘eseva nayo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Muñcacetanā</span>ti pariccāgacetanā, tassā niccalabhāvo nāma muttacāgatā pubbābhisaṅkhāravasena uḷārabhāvo. <span class="bld">Pacchāsamanussaraṇacetanā</span>ti paracetanā, tassā pana niccalabhāvo ‘‘aho mayā dānaṃ dinnaṃ sādhu suṭṭhū’’ti dānassa sakkaccaṃ paccavekkhaṇavasena veditabbo. Tadubhayacetanānaṃ niccalakaraṇūpāyaṃ byatirekato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tathā…pe… hotī’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">tathā akarontassā</span>ti muñcacetanaṃ, pacchāsamanussaraṇacetanañca niccalamakarontassa, vippaṭisāraṃ, uppādentassāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namatī’’</span>ti idaṃ pana pacchāsamanussaraṇacetanāya eva byatirekato niccalakaraṇūpāyadassanaṃ. Evañhi yathāniddiṭṭhanidassanaṃ upapannaṃ hoti. Tattha <span class="bld">uḷāresu bhogesū</span>ti khettavisese pariccāgassa katattā laddhesupi uḷāresu bhogesu. <span class="bld">Nāpi cittaṃ namati</span> pacchā vippaṭisārena upakkiliṭṭhabhāvato. Yathā kathanti āha <span class="bld">‘‘mahāroruva’’</span>ntiādi. Tassa hi seṭṭhissa gahapatino vatthu kosalasaṃyutte, (saṃ. ni. 1.131) mayhakajātake (jā. aṭṭha. 3.6.mayhakajātakavaṇṇanā) ca āgataṃ. Tathā hi vuttaṃ –</p>
  930. <p class="indent">‘‘Bhūtapubbaṃ <a name="M2.0311"></a> so mahārāja seṭṭhi gahapati tagarasikhiṃ nāma paccekasambuddhaṃ piṇḍapātena paṭipādesi, ‘detha samaṇassa piṇḍapāta’nti vatvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi, datvā ca pana pacchā vippaṭisārī ahosi ‘‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’’’ntiādi.</p>
  931. <p class="bodytext">So kira aññesupi divasesu taṃ paccekabuddhaṃ passati, dātuṃ panassa cittaṃ na uppajjati, tasmiṃ pana divase ayaṃ padumavatiyā deviyā tatiyaputto tagarasikhī paccekabuddho gandhamādanapabbate phalasamāpattisukhena vītināmetvā pubbaṇhasamaye vuṭṭhāya anotattadahe mukhaṃ dhovitvā manosilātale nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā vehāsaṃ abbhuggantvā nagaradvāre oruyha cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya nagaravāsīnaṃ gharadvāresu sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapento viya pāsādikehi abhikkamanādīhi <a name="V2.0272"></a> anupubbena seṭṭhino gharadvāraṃ sampatto, taṃ divasañca seṭṭhi pātova uṭṭhāya paṇītaṃ bhojanaṃ bhuñjitvā gharadvārakoṭṭhake āsanaṃ paññapetvā dantantarāni sodhento nisinno hoti. So paccekabuddhaṃ disvā taṃ divasaṃ pātova bhutvā nisinnattā dānacittaṃ uppādetvā bhariyaṃ pakkosāpetvā ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vatvā rājupaṭṭhānatthaṃ pakkāmi. Seṭṭhibhariyā sampajaññajātikā cintesi ‘‘mayā ettakena kālena imassa ‘dethā’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, dāpentopi ca ajja na yassa vā tassa vā dāpeti, vītarāgadosamohassa vantakilesassa ohitabhārassa paccekabuddhassa dāpeti, yaṃ vā taṃ vā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti gharā nikkhamma paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā suparisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ, byañjanaṃ, sūpeyyañca abhisaṅkharitvā pattaṃ pūretvā bahi gandhehi alaṅkaritvā paccekabuddhassa hatthesu patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti aparibhuñjitvāva anumodanaṃ vatvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi rājupaṭṭhānaṃ katvā āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā āha ‘‘mayaṃ tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkantā, api vo laddho piṇḍapāto’’ti? Āma, seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmā’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi<a name="M2.0312"></a>, athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsapuṭaṃ pahari. So cittaṃ saṃyametuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī ahosi, tassa pana vippaṭisārassa uppannākāro ‘‘varameta’’ntiādinā pāḷiyaṃ vuttoyeva. Piṇḍapātadānena panesa sattakkhattuṃ sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno, sattakkhattumeva ca sāvatthiyaṃ seṭṭhikule nibbatto, ayañcassa sattamo bhavo, pacchā vippaṭisārena pana nāpi uḷāresu bhogesu cittaṃ namati. Vuttañhetaṃ <span class="bld">saṃyuttavaralañchake –</span></p>
  932. <p class="indent">‘‘Yaṃ kho so mahārāja seṭṭhi gahapati datvā pacchā vippaṭisārī ahosi ‘varametaṃ piṇḍapātaṃ dāsā vā kammakarā vā bhuñjeyyu’nti, tassa kammassa vipākena nāssuḷārāya bhattabhogāya cittaṃ namati, nāssuḷārāya vatthabhogāya, yānabhogāya, nāssuḷārānaṃ pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ bhogāya cittaṃ namatī’’ti (saṃ. ni. 1.131).</p>
  933. <p class="bodytext"><span class="bld">Mayhakajātake</span>pi vuttaṃ –</p>
  934. <p class="indent">‘‘Iti mahārāja āgantukaseṭṭhi tagarasikhipaccekabuddhassa dinnapaccayena bahuṃ dhanaṃ labhi<a name="V2.0273"></a>, datvā aparacetanaṃ paṇītaṃ kātuṃ asamatthatāya paṇīte bhoge bhuñjituṃ nāsakkhī’’ti (jā. aṭṭha. 3.6.mayhakajātakavaṇṇanā).</p>
  935. <p class="bodytext">Bhātu panesa ekaṃ puttaṃ (dha. pa. aṭṭha. 2.354) sāpateyyassa kāraṇā jīvitaṃ voropesi, tena kammena bahūni vassāni niraye paccittha, sattakkhattuñca aputtako jāto, idānipi teneva kammena mahāroruvaṃ upapanno. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘mahāroruvaṃ upapannassa seṭṭhigahapatino viyā’’</span>ti, purimapacchimacetanāvasena cettha attho veditabbo. Ekā hi cetanā dve paṭisandhiyo na detīti.</p>
  936. <p class="subhead">Dasaākāravaṇṇanā</p>
  937. <p class="bodytext"><a name="para343"></a><span class="paranum">343</span>. Ākaroti attano anurūpatāya samariyādaparicchedaṃ phalaṃ nibbattetīti <span class="bld">ākāro,</span> kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘dasahi kāraṇehī’’</span>ti. Mariyādattho hettha <span class="bld">ā</span>-saddo. Na dussīlesveva, atha kho <span class="bld">sīlavantesupi vippaṭisāraṃ uppādessati.</span> Tadubhayepi na uppādetabboti hi dassetuṃ <a name="M2.0313"></a> api-saddena, pi-saddena vā sampiṇḍanaṃ karoti. <span class="bld">Paṭiggāhakatova uppajjatī</span>ti balavataraṃ vippaṭisāraṃ sandhāya vuttaṃ, dubbalo pana deyyadhammato, parivārajanatopi uppajjateva. <span class="bld">Uppajjituṃ yutta</span>nti uppajjanārahaṃ. Vippaṭisārampi vinodesīti sambandho. <span class="bld">Tesaṃyevā</span>ti pāṇātipātīnameva. Yajanaṃ nāmettha dānamevādhippetaṃ, na aggijuhananti āha <span class="bld">‘‘detu bhava’’</span>nti. <span class="bld">Vissajjatū</span>ti muttacāgavasena cajatu. <span class="bld">Abbhantara</span>nti ajjhattaṃ sakasantāne.</p>
  938. <p class="subhead">Soḷasākāravaṇṇanā</p>
  939. <p class="bodytext"><a name="para344"></a><span class="paranum">344</span>. Anumatipakkhādayo eva heṭṭhā yaññassa vatthuṃ katvā ‘‘soḷasaparikkhārā’’ti vuttā, idha pana sandassanādivasena anumodanāya āraddhattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘soḷasahi ākārehī’’</span>ti. <span class="bld">Dassetvā</span>ti attano desanānubhāvena paccakkhamiva phalaṃ dassetvā, anekavāraṃ pana dassanato ‘‘dassetvā dassetvā’’ti byāpanavacanaṃ, tadeva ābhuso meḍanaṭṭhena <span class="bld">āmeḍitavacana</span>nti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.344) vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Samādapetvā samādapetvā’’</span>tiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Tamattha</span>nti dānaphalavasena kammaphalasambandhamatthaṃ. <span class="bld">Samādapetvā</span>ti sutamattaṃ akatvā yathā rājā tamatthaṃ sammadeva ādiyati citte karonto suggahitaṃ katvā gaṇhāti, tathā sakkaccaṃ ādāpetvā.</p>
  940. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Vippaṭisāravinodanenā’’</span>ti <a name="V2.0274"></a> idaṃ nidassanamattaṃ. Lobhadosamohaissāmacchariyamānādayopi hi dānacittassa upakkilesā, tesaṃ vinodanenapi taṃ vodāpitaṃ samuttejitaṃ nāma hoti tikkhavisadabhāvāpattito, āsannatarabhāvato pana vippaṭisāravinodanameva gahitaṃ. Pavattite hi dāne tassa sambhavoti. Yāthāvato vijjamānehi guṇehi haṭṭhapahaṭṭhabhāvāpādanaṃ sampahaṃsananti āha <span class="bld">‘‘sundara’’</span>ntiādi. <span class="bld">Dhammato</span>ti saccato. Tadatthameva dassetuṃ <span class="bld">‘‘dhammena samena kāraṇenā’’</span>ti vuttaṃ. Saccañhi dhammato anapetattā <span class="bld">dhammaṃ,</span> upasamacariyabhāvato <span class="bld">samaṃ,</span> yuttabhāvena <span class="bld">kāraṇa</span>nti ca vuccati.</p>
  941. <p class="bodytext"><a name="para345"></a><span class="paranum">345</span>. Tasmiṃ yaññe rukkhatiṇacchedopi nāma nāhosi, kuto pāṇavadhoti pāṇavadhābhāvasseva daḷhīkaraṇatthaṃ, sabbaso viparītaggāhehi avidūsitatādassanatthañca pāḷiyaṃ ‘‘neva gāvo haññiṃsū’’tiādīni vatvāpi <a name="M2.0314"></a> ‘‘na rukkhā chijjiṃsū’’tiādi vuttanti dassento <span class="bld">‘‘ye yūpanāmake’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Barihisatthāyā</span>ti paricchedatthāya. <span class="bld">Vanamālāsaṅkhepenā</span>ti vanapupphehi gandhitamālāniyāmena. Evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.345) vuttaṃ, vanapantiākārenāti attho. <span class="bld">Bhūmiyaṃ vā pattharantī</span>ti vedibhūmiṃ parikkhipantā tattha tattha pattharanti. Mantādinā hi parisaṅkhatā bhūmi vindati assa lābhasakkāreti katvā <span class="bld">‘‘vedī’’</span>ti vuccati. Tepi rukkhā tepi dabbāti sambandho, kammakattā cetaṃ dvayaṃ, abhihitakammaṃ vā. Vatticchāya hi yathāsattiṃ kārakā bhavanti. Vuttanayena pāṇavadhābhāvassa daḷhīkaraṇatthaṃ, viparītaggāhena avidūsitabhāvadassanatthañcetanti dasseti <span class="bld">kiṃ panā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Antogehadāso</span> antojāto. <span class="bld">Ādi</span>saddena dhanakkītakaramarānītasāmaṃdāsabyūpagatānaṃ saṅgaho. <span class="bld">Pubbamevā</span>ti bhatikaraṇato pageva. <span class="bld">Dhanaṃ gahetvā</span>ti divase divase yathākammaṃ gahetvā. <span class="bld">Bhattavetana</span>nti devasikaṃ bhattañceva māsikādiparibbayañca. Vuttovāyamattho. <span class="bld">Tajjitā</span>ti santajjitā. <span class="bld">Parikammānī</span>ti sabbabhāgiyāni kammāni, uccāvacāni kammānīti attho. <span class="bld">Piyasamudācārenevā</span>ti iṭṭhavacaneneva. <span class="bld">Yathānāmavasenevā</span>ti pākaṭanāmānurūpeneva. <span class="bld">Sappitelanavanītadadhimadhuphāṇitena cevā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo avuttasamuccayattho, tena paṇītapaṇītānaṃ nānappakārānaṃ khādanīyabhojanīyādīnañceva vatthayānamālāgandhavilepanaseyyāvasathādīnañca saṅgaho daṭṭhabbo, tenāha <span class="bld">‘‘paṇītehi sappitelādisammissehevā’’</span>tiādi. Tassa tassa kālassa anurūpehi yāgu…pe… pānakādīhīti sambandho. <span class="bld">Sappiādīna</span>nti sappiādīhi.</p>
  942. <p class="bodytext"><a name="para346"></a><span class="paranum">346</span>. Paṭisāmetabbato, attano attano santakabhāvato <span class="bld">ca saṃ</span> nāma dhanaṃ vuccati, tassa patīti <span class="bld">sapati</span> niggahitalopena, dhanavā, diṭṭhadhammikasamparāyikahitāvahattā tassa hitanti <span class="bld">sāpateyyaṃ</span><a name="V2.0275"></a>, tadeva dhanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘pahūtaṃ dhana’’</span>nti. <span class="bld">Akkhayadhammamevā</span>ti akhayasabhāvameva. <span class="bld">Gāmabhāgenā</span>ti saṃkittanavasena gāme vā gahetabbabhāgena, evaṃ ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.346) vuttaṃ, paccekaṃ sabhāgagāmakoṭṭhāsenātipi attho. Sesesupi eseva nayo.</p>
  943. <p class="bodytext"><a name="para347"></a><span class="paranum">347</span>. <span class="bld">Yaññāvāṭo</span>ti <a name="M2.0315"></a> khaṇitāvāṭassa assamedhādiyaññayajanaṭṭhānassetaṃ adhivacanaṃ, tabbohārena pana idha dānasālāya eva, tāya ca puratthimanagaradvāre katāya puratthimabhāge evāti atthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘puratthimato nagaradvāre’’</span>tiādinā. Taṃ pana ṭhānaṃ rañño dānasālāya nātidūre evāti āha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. Yato tattha pātarāsaṃ bhuñjitvā akilantarūpāyeva sāyanhe rañño dānasālaṃ sampāpuṇanti. <span class="bld">‘‘Dakkhiṇena yaññāvāṭassā’’</span>tiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Yāguṃ pivitvā</span>ti hi yāgusīsena pātarāsabhojanamāha.</p>
  944. <p class="bodytext"><a name="para348"></a><span class="paranum">348</span>. <span class="bld">Madhura</span>nti sādurasaṃ. <span class="bld">Upari vattabbamattha</span>nti ‘‘apica me bho evaṃ hotī’’tiādinā vuccamānamatthaṃ. <span class="bld">Parihārenā</span>ti bhagavantaṃ garuṃ katvā agāravaparihārena, ujukabhāvāpanayanena vā, ujukavuttiṃ pariharitvā vaṅkavuttiyāva yathācintitamatthaṃ pucchanto evamāhāti vuttaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘ujukameva pucchayamāno agāravo viya hotī’’</span>ti.</p>
  945. <p class="subhead">Niccadānaanukulayaññavaṇṇanā</p>
  946. <p class="bodytext"><a name="para349"></a><span class="paranum">349</span>. <span class="bld">Uṭṭhāyā</span>ti dāne uṭṭhānavīriyamāha, <span class="bld">samuṭṭhāyā</span>ti tassa sātaccakiriyaṃ. Kasivāṇijjādi<span class="bld">kammāni akaronto</span> daliddiyādianatthāpattiyā <span class="bld">nassissatī</span>ti adhippāyo. <span class="bld">Appasambhārataro ceva mahapphalataro cā</span>ti saṅkhepato aṭṭhakathāyaṃ vutto pāḷiyaṃ pana ‘‘appatthataro ca appasamārambhataro ca mahapphalataro ca mahānisaṃsataro cā’’ti pāṭho. Tattha <span class="bld">appasambhārataro</span>ti ativiya parittasambhāro, asamārabbhiyasambhāro. <span class="bld">Appatthataro</span>ti pana ativiya appakicco, <span class="bld">attho</span> cettha kiccaṃ, ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā <span class="bld">‘‘appaṭṭhataro’’</span>tipi pāṭho. Sammā ārabhīyati yañño etenāti <span class="bld">samārambho,</span> sambhārasambharaṇavasena pavattasattapīḷā, appo samārambho etassāti tathā, ayaṃ panātisayenāti <span class="bld">appasamārambhataro.</span> Vipākasaññitaṃ mahantaṃ sadisaṃ phalametassāti <span class="bld">mahapphalo,</span> ayaṃ panātisayenāti <span class="bld">mahapphalataro. </span> Udayasaññitaṃ mahantaṃ nissandādiphalametassāti <span class="bld">mahānisaṃso,</span> ayaṃ panātisayenāti <span class="bld">mahānisaṃsataro.</span> <span class="bld">Dhuvadānānī</span>ti dhuvāni thirāni avicchinnāni katvā dātabbadānāni. <span class="bld">Niccabhattānī</span>ti ettha bhattasīsena catupaccayaggahaṇaṃ. <span class="bld">Anukulayaññānī</span>ti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānāni<a name="V2.0276"></a>. Tenāha <a name="M2.0316"></a> <span class="bld">‘‘amhāka’’</span>ntiādi. Yāni pavattetabbāni, tāni anukulayaññāni nāmāti yojetabbaṃ. <span class="bld">Nibaddhadānānī</span>ti nibandhetvā niyametvā paveṇīvasena pavattitadānāni.</p>
  947. <p class="bodytext">Hatthidantena katā <span class="bld">dantamayasalākā,</span> yattha dāyakānaṃ nāmaṃ aṅkanti, iminā taṃ niccabhattaṃ salākadānavasenāti dasseti. <span class="bld">Taṃ kula</span>nti anāthapiṇḍikakulaṃ. <span class="bld">Dāliddiyenā</span>ti daliddabhāvena. <span class="bld">‘‘Ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhī’’</span>ti iminā ekenapi salākadānena nibaddhadānaṃ upacchinditumadatvā anurakkhaṇamāha. <span class="bld">Rañño</span>ti setavāhanarañño.</p>
  948. <p class="bodytext"><span class="bld">Ādīni vatvā</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena ‘‘kasmā seno viya maṃsapesiṃ pakkhanditvā gaṇhāsī’’ti evamādīnaṃ samasamadāne ussukkanavacanānaṃ saṅgaho. <span class="bld">Galaggāhā</span>ti galaggahaṇā. <span class="bld">‘‘Kammacchedavasenā’’</span>ti iminā attano attano kammokāsādānampi pīḷāyevāti dasseti. <span class="bld">Samārambha</span>saddo cettha pīḷanatthoti āha <span class="bld">‘‘pīḷāsaṅkhāto samārambho’’</span>ti. Pubbacetanāmuñcacetanāaparacetanāsampattiyā dāyakavasena tīṇi aṅgāni, vītarāgatāvītadosatāvītamohatāpaṭipattiyā dakkhiṇeyyavasena ca tīṇīti evaṃ <span class="bld">chaḷaṅgasamannāgatā</span> hoti <span class="bld">dakkhiṇā,</span> chaḷaṅguttare <span class="bld">nandamātāsuttañca</span> (a. ni. 6.37) tassatthassa sādhakaṃ. Aparāparaṃ uppajjanakacetanāvasena mahānadī viya, mahogho viya ca ito cito ca abhisanditvā pakkhanditvā pavattito puññameva <span class="bld">puññābhisando. Tathāvidha</span>nti pamāṇassa kātuṃ asukarattamāha. Kāraṇamahattena phalamahattampi veditabbaṃ upari najjā vuṭṭhiyā mahogho viyāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi.</p>
  949. <p class="bodytext"><a name="para350"></a><span class="paranum">350</span>. <span class="bld">Navanavo</span>ti sabbadā abhinavo, divase divase dāyakassa byāpārāpajjanato kiccapariyosānaṃ natthīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ekenā’’</span>tiādi. Yathāraddhassa āvāsassa katipayenāpi kālena parisamāpetabbato kiccapariyosānaṃ atthīti āha <span class="bld">‘‘paṇṇasāla’’</span>ntiādi. Mahāvihārepi kiccapariyosānassa atthitāupāyaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekavāraṃ dhanapariccāgaṃ katvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Suttantapariyāyenā</span>ti <span class="bld">sabbāsavasuttantādi</span>pāḷinayena. <span class="bld">Navānisaṃsā</span>ti sītapaṭighātādayo paṭisallānārāmapariyosānā yathāpaccavekkhaṇaṃ gaṇitā nava udayā, appamattatāya cete vuttā.</p>
  950. <p class="bodytext">Yasmā <a name="M2.0317"></a> pana āvāsaṃ dentena nāma sabbampi paccayajātaṃ dinnameva hoti. Yathāha <span class="bld">saṃyuttāgamavaralañchake</span> ‘‘so ca sabbadado hoti yo dadāti upassaya’’nti (saṃ. ni. 1.42), sadā puññapavaḍḍhanūpāyañca etaṃ. Vuttañhi tattheva ‘‘ye dadanti upassayaṃ, tesaṃ divā <a name="V2.0277"></a> ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.47) tathā hi dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassāpi chāyūdakasampannaṃ ārāmaṃ pavisitvā nahāyitvā patissaye muhuttaṃ nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇadhātu vātātapehi kilamati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati patiṭṭhāti, vaṇṇadhātu āharitvā pakkhittā viya hoti. Bahi vicarantassa ca pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayā ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbe te parissayā na honti, sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasi karontassa upasamasukhañca uppajjati bahiddhā vikkhepābhāvato. Bahi vicarantassa ca kāye sedā muccanti akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe mañcapīṭhādīni na paññāyanti, muhuttaṃ nipannassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvāravātapānamañcapīṭhādīni paññāyanti. Etasmiñca āvāse vasantaṃ disvā manussā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhahanti. Tena vuttaṃ ‘‘āvāsaṃ dentena…pe… hotī’’ti ‘‘sadā puññapavaḍḍhanūpāyañca eta’’nti ca, tasmā ete yathāvuttā sabbepi ānisaṃsā veditabbā.</p>
  951. <p class="bodytext"><span class="bld">Khandhakapariyāyenā</span>ti senāsanakkhandhake (cūḷava. 294) āgatavinayapāḷinayena. Tattha hi āgatā –</p>
  952. <p class="gatha1">‘‘Sītaṃ uṇhaṃ paṭihanti, tato vāḷamigāni ca;</p>
  953. <p class="gathalast">Sarīsape ca makase, sisire cāpi vuṭṭhiyo.</p>
  954. <p class="gatha1">Tato vātātapo ghoro, sañjāto paṭihaññati;</p>
  955. <p class="gathalast">Leṇatthañca sukhatthañca, jhāyituñca vipassituṃ.</p>
  956. <p class="gatha1">Vihāradānaṃ saṅghassa, aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ;</p>
  957. <p class="gathalast">Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano.</p>
  958. <p class="gatha1">Vihāre <a name="M2.0318"></a> kāraye ramme, vāsayettha bahussute;</p>
  959. <p class="gathalast">Tesaṃ annañca pānañca, vatthasenāsanāni ca.</p>
  960. <p class="gatha1">Dadeyya <a name="V2.0278"></a> ujubhūtesu, vippasannena cetasā;</p>
  961. <p class="gatha1">Te tassa dhammaṃ desenti, sabbadukkhapanūdanaṃ;</p>
  962. <p class="gathalast">Yaṃ so dhammaṃ idhaññāya, parinibbāti anāsavo’’ti. –</p>
  963. <p class="bodytext">Rājagahaseṭṭhādīnaṃ vihāradānena anumodanāgāthāyo peyyālavasena dassitā. Tattha <span class="bld">sītaṃ uṇha</span>nti utuvisabhāgavasena vuttaṃ. <span class="bld">Sisire cāpi vuṭṭhiyo</span>ti ettha <span class="bld">sisiro</span>ti samphusitakavāto vuccati. <span class="bld">Vuṭṭhiyo</span>ti ujukameghavuṭṭhiyo eva. Etāni sabbāni ‘‘paṭihantī’’ti imināva padena yojetabbāni.</p>
  964. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭihaññatī</span>ti vihārena paṭihaññati. <span class="bld">Leṇattha</span>nti nilīyanatthaṃ. <span class="bld">Sukhattha</span>nti sītādiparissayābhāvena sukhavihāratthaṃ. <span class="bld">‘‘Jhāyituñca vipassitu’’</span>nti idampi padadvayaṃ ‘‘sukhatthañcā’’ti imināva padena yojetabbaṃ. Idañhi vuttaṃ hoti – sukhatthañca vihāradānaṃ, katamasukhatthaṃ? Jhāyituṃ, vipassituñca yaṃ sukhaṃ tadatthaṃ. Atha vā parapadenapi yojetabbaṃ – jhāyituñca vipassituñca vihāradānaṃ, ‘‘idha jhāyissati vipassissatī’’ti dadato <span class="bld">vihāradānaṃ saṅghassa aggaṃ buddhena vaṇṇitaṃ.</span> Vuttañhetaṃ ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti (saṃ. ni. 1.42).</p>
  965. <p class="bodytext">Yasmā ca aggaṃ vaṇṇitaṃ, <span class="bld">tasmā hi paṇḍito poso</span>ti gāthā. <span class="bld">Vāsayettha bahussute</span>ti ettha vihāre pariyattibahussute ca paṭivedhabahussute ca vāseyya. <span class="bld">Tesaṃ annañcā</span>ti yaṃ tesaṃ anucchavikaṃ annañca pānañca vatthāni ca mañcapīṭhādisenāsanāni ca, taṃ sabbaṃ tesu <span class="bld">ujubhūtesu</span> akuṭilacittesu. <span class="bld">Dadeyyā</span>ti nidaheyya. Tañca kho <span class="bld">vippasannena cetasā,</span> na cittappasādaṃ virādhetvā. Evaṃ vippasannacittassa hi <span class="bld">te tassa dhammaṃ desenti…pe… parinibbāti anāsavo</span>ti ayamettha aṭṭhakathānayo.</p>
  966. <p class="bodytext">Ayaṃ pana <span class="bld">ācariyadhammapālattherena</span> (dī. ni. ṭī. 1.350) ceva <span class="bld">ācariyasāriputtattherena</span> (sārattha. ṭī. 3.295) ca saṃvaṇṇito ṭīkānayo – <span class="bld">sīta</span>nti ajjhattaṃ dhātukkhobhavasena vā bahiddhā <a name="M2.0319"></a> utuvipariṇāmavasena vā uppajjanakasītaṃ. <span class="bld">Uṇha</span>nti aggisantāpaṃ, tassa vanaḍāhādīsu sambhavo daṭṭhabbo. <span class="bld">Paṭihantī</span>ti paṭibādhati yathā tadubhayavasena kāyacittānaṃ bādhanaṃ na hoti, evaṃ karoti. Sītuṇhabbhāhate hi sarīre vikkhittacitto bhikkhu yoniso padahituṃ na sakkoti, <span class="bld">vāḷamigānī</span>ti sīhabyagghādicaṇḍamige<a name="V2.0279"></a>. Guttasenāsanañhi āraññakampi pavisitvā dvāraṃ pidhāya nisinnassa te parissayā na honti. <span class="bld">Sarīsape</span>ti ye keci sarante gacchante dīghajātike sappādike. <span class="bld">Makase</span>ti nidassanamattametaṃ, ṭaṃsādīnampi eteneva saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Sisire</span>ti sisirakālavasena, sattāhavaddalikādivasena ca uppanne sisirasamphasse. <span class="bld">Vuṭṭhiyo</span>ti yadā tadā uppannā vassavuṭṭhiyo paṭihantīti yojanā.</p>
  967. <p class="bodytext"><span class="bld">Vātātapo ghoro</span>ti rukkhagacchādīnaṃ ummūlabhañjanādivasena pavattiyā ghoro sarajaarajādibhedo vāto ceva gimhapariḷāhasamayesu uppattiyā ghoro sūriyātapo ca <span class="bld">paṭihaññati</span> paṭibāhīyati. <span class="bld">Leṇattha</span>nti nānārammaṇato cittaṃ nivattetvā paṭisallānārāmatthaṃ. <span class="bld">Sukhattha</span>nti vuttaparissayābhāvena phāsuvihāratthaṃ. <span class="bld">Jhāyitu</span>nti aṭṭhatiṃsāya ārammaṇesu yattha katthaci cittaṃ upanibandhitvā upanijjhāyituṃ. <span class="bld">Vipassitu</span>nti aniccādito saṅkhāre sammasituṃ.</p>
  968. <p class="bodytext"><span class="bld">Vihāre</span>ti patissaye. <span class="bld">Kāraye</span>ti kārāpeyya. <span class="bld">Ramme</span>ti manorame nivāsasukhe. <span class="bld">Vāsayettha bahussute</span>ti kāretvā pana ettha vihāre bahussute sīlavante kalyāṇadhamme nivāseyya, te nivāsento pana tesaṃ bahussutānaṃ yathā paccayehi kilamatho na hoti, evaṃ <span class="bld">annañca pānañca vatthasenāsanāni ca dadeyya ujubhūtesu</span> ajjhāsayasampannesu kammakammaphalānaṃ, ratanattayaguṇānañca saddahanena <span class="bld">vippasannena cetasā.</span></p>
  969. <p class="bodytext">Idāni gahaṭṭhapabbajitānaṃ aññamaññūpakāritaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘te tassā’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">te</span>ti bahussutā. <span class="bld">Tassā</span>ti upāsakassa. <span class="bld">Dhammaṃ desentī</span>ti sakalavaṭṭadukkhapanūdanaṃ saddhammaṃ desenti. <span class="bld">Yaṃ so dhammaṃ idhaññāyā</span>ti so upāsako yaṃ saddhammaṃ imasmiṃ sāsane sammāpaṭipajjanena jānitvā aggamaggādhigamanena <span class="bld">anāsavo</span> hutvā <span class="bld">parinibbāti</span> ekādasaggivūpasamena sīti bhavatīti.</p>
  970. <p class="bodytext">Sītapaṭighātādikā <a name="M2.0320"></a> vipassanāvasānā terasa, annādilābho, dhammassavanaṃ, dhammāvabodho, parinibbānanti evamettha <span class="bld">sattarasa ānisaṃsā vuttā.</span></p>
  971. <p class="bodytext">Paṭiggahaṇakānaṃ vihāravasena uppannaphalānurūpampi dāyakānaṃ vihāradānaphalaṃ veditabbaṃ. Yebhuyyena hi kammasarikkhakaphalaṃ labhantīti āha <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Saṅghassa pana pariccattattā’’</span>ti iminā saṅghikavihārameva padhānavasena vadati, saṅghikavihāro nāmesa cātuddisaṃ saṅghaṃ <a name="V2.0280"></a> uddissa katavihāro, yaṃ sandhāya <span class="bld">padabhājaniyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘saṅghiko nāma vihāro saṅghassa dinno hoti pariccatto’’ti. Yattha hi cetiyaṃ patiṭṭhitaṃ hoti, dhammassavanaṃ karīyati, catūhi disāhi bhikkhū āgantvā appaṭipucchitvāyeva pāde dhovitvā kuñcikāya dvāraṃ vivaritvā senāsanaṃ paṭijaggitvā yathāphāsukaṃ gacchanti, so antamaso caturatanikāpi paṇṇasālā hotu, cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa katavihārotveva vuccati.</p>
  972. <p class="bodytext"><a name="para351"></a><span class="paranum">351</span>. Lobhaṃ niggaṇhituṃ asakkontassa <span class="bld">duppariccajā. ‘‘Ekabhikkhussa vā</span>’tiādi upāsakānaṃ tathā samādāne āciṇṇaṃ, daḷhataraṃ samādānañca dassetuṃ vuttaṃ, saraṇaṃ pana tesaṃ sāmaṃ samādinnampi samādinnameva hotī’’ti vadanti. Saṅghassa vā gaṇassa vā santiketi yojanā. <span class="bld">Tatthā</span>ti yathāgahite saraṇe, <span class="bld">‘‘tassā’’</span>tipi pāṭho, yathāgahitasaraṇassāti attho. <span class="bld">Natthi punappunaṃ kattabbatā</span>ti viññūjātike sandhāya vuttaṃ. Viññūjātikānameva hi saraṇādiatthakosallānaṃ suvaṇṇaghaṭe sīhavasā viya akuppaṃ saraṇagamanaṃ tiṭṭhati. <span class="bld">‘‘Jīvitapariccāgamayaṃ puñña’’</span>nti ca idaṃ ‘‘sace tvaṃ yathāgahitaṃ saraṇaṃ na bhindissati, evāhaṃ taṃ māremī’’ti kāmaṃ koci tiṇhena satthena jīvitā voropeyya, tathāpi ‘‘nevāhaṃ buddhaṃ ‘na buddho’ti, dhammaṃ ‘na dhammo’ti, saṅghaṃ ‘na saṅgho’ti vadāmī’’ti daḷhataraṃ katvā gahitasaraṇassa vasena vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Saggasampattiṃ detī’’</span>ti nidassanamattametaṃ. Phalānisaṃsāni panassa saraṇagamanavaṇṇanāyaṃ (dī. ni. aṭṭha. 1.250 saraṇagamanakathā) vuttāneva.</p>
  973. <p class="bodytext"><a name="para352"></a><span class="paranum">352</span>. Vakkhamānanayena verahetutāya <span class="bld">veraṃ</span> vuccati pāṇātipātādipāpadhammo, taṃ maṇati ‘‘mayi idha ṭhitāya kathamāgacchasī’’ti tajjentī viya nivāretīti <a name="M2.0321"></a> <span class="bld">veramaṇī,</span> tato vā pāpadhammato viramati etāyāti ‘‘viramaṇī’’ti vattabbe niruttinayena i-kārassa e-kāraṃ katvā <span class="bld">‘‘veramaṇī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ</span> panāha ‘‘veramaṇisikkhāpadaṃ, viramaṇisikkhāpadanti dvidhāsajjhāyaṃ karontī’’ti (khu. pā. aṭṭha. sādhāraṇavibhāvanā) kusalacittasampayuttāvettha virati adhippetā, na phalasampayuttā yaññādhikaraṇato. Asamādinnasīlassa sampattato yathūpaṭṭhitavītikkamitabbavatthuto virati <span class="bld">sampattavirati.</span> Samādānavasena uppannā virati <span class="bld">samādānavirati. Setu</span> vuccati ariyamaggo, tappariyāpannā hutvā pāpadhammānaṃ samucchedavasena ghātanappavattā virati <span class="bld">setughātavirati.</span> Aññatra ‘‘samucchedaviratī’’tipi vuttā. Idāni tā sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Jāti…pe… dīnī</span>ti apadisitabbajātigottakulādīni. <span class="bld">Ādi</span>saddena vayabāhusaccādīnaṃ saṅgaho<a name="V2.0281"></a>. <span class="bld">Pariharatī</span>ti avītikkamavasena parivajjeti, sīhaḷadīpe cakkanaupāsakassa viya sampattavirati veditabbā.</p>
  974. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Pāṇaṃ na hanāmī’’</span>tiādīsu ādayatthena <span class="bld">iti</span>-saddena, vikappatthena vā-saddena vā ‘‘adinnaṃ nādiyāmi, adinnādānā viramāmi, veramaṇiṃ samādiyāmī’’ti evamādīnaṃ paccekamatthānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Evañca katvā ‘‘sikkhāpada’’ micceva avatvā ‘‘sikkhāpadānī’’ti vuttaṃ. Pāṇātipātā veramaṇinti sambandho. <span class="bld">Samādiyāmī</span>ti sammā ādiyāmi, avītikkamādhippāyena, akhaṇḍā’ chiddā’ kammāsā’ sabalakāritāya ca gaṇhāmīti vuttaṃ hoti. Uttaravaḍḍhamānapabbatavāsiupāsakassa (ma. ni. aṭṭha. 1.89 kusalakammapathavaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.109-111; dha. sa. aṭṭha. kusalakammapathavaṇṇanā) viya samādānavirati veditabbā.</p>
  975. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggasampayuttā</span>ti sammādiṭṭhiyādimaggasampayuttā. Idāni tatthā tatthāgatesu dhammato, koṭṭhāsato, ārammaṇato, vedanāto, mūlato, ādānato, bhedatotiādinā anekadhā vinicchayesu saṅkhepeneva ārammaṇato vinicchayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Purimā dve</span>ti sampattasamādānaviratiyo. <span class="bld">‘‘Jīvitindriyādivatthū’’</span>ti paramatthato pāṇo vutto, paññattito pana ‘‘sattādivatthū’’ti vattabbaṃ, evañhi ‘‘satteyeva ārabhitvā pāṇātipātā, abrahmacariyā ca viramatī’’ti (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatādivinicchaya) <span class="bld">khuddakāgamaṭṭhakathāvacanena</span> saṃsandati sametīti. <span class="bld">Ādi</span>saddena cettha sattasaṅkhāravasena <a name="M2.0322"></a> adinnavatthu, tathā phoṭṭhabbavatthu, vitathavatthu, saṅkhāravaseneva surāmerayavatthūti etesaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Taṃ ārammaṇaṃ katvā pavattantī</span>ti yathāvuttaṃ vītikkamavatthuṃ ālambitvā vītikkamanacetanāsaṅkhātaviramitabbavatthuto viramaṇavasena pavattanti. <span class="bld">Pacchimā</span>ti setughātavirati. <span class="bld">Nibbānārammaṇāva</span> tathāpi kiccasādhanato. Iminā pana tattheva āgatesu tīsu ācariyavādesu dve paṭibāhitvā ekassevānujānanaṃ veditabbaṃ.</p>
  976. <p class="bodytext">‘‘Sampattavirati, hi samādānavirati ca yadeva pajahati, taṃ attano pāṇātipātādiakusalamevārammaṇaṃ katvā pavattatī’’ti keci vadanti. ‘‘Samādānavirati yato viramati, taṃ attano vā paresaṃ vā pāṇātipātādiakusalamevālambaṇaṃ katvā pavattati. Sampattavirati pana yato viramati, tesaṃ pāṇātipātādīnaṃ ālambaṇāneva ārammaṇaṃ katvā pavattatī’’ti apare. ‘‘Dvayampi cetaṃ yato pāṇātipātādiakusalato viramati, tesamārammaṇabhūtaṃ vītikkamitabbavatthumevālambaṇaṃ katvā pavattati. Purimapurimapadatthañhi vītikkamavatthumālambaṇaṃ <a name="V2.0282"></a> katvā pacchimapacchimapadatthato viramitabbavatthuto viramatī’’ti aññe. Paṭhamavādo cettha ayuttoyeva. Kasmā? Tassa attano pāṇātipātādiakusalassa paccuppannābhāvato, abahiddhābhāvato ca. Sikkhāpadavibhaṅge hi pañcannaṃ sikkhāpadānaṃ paccuppannārammaṇatā, bahiddhārammaṇatā ca vuttā. Tathā dutiyavādopi ayuttoyeva. Kasmā? Purimavādena sammissattā, paresaṃ pāṇātipātādiakusalārammaṇabhāve ca anekanti kattā, dvinnaṃ ālambaṇappabhedavacanato ca. Tatiyavādo pana yutto sabbabhāṇakānamabhimato, tasmā tadeva anujānātīti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘tīsu ācariyavādesu dve paṭibāhitvā ekassevānujānanaṃ veditabba’’nti.</p>
  977. <p class="bodytext">Etthāha – yajjetaṃ viratidvayaṃ jīvitindriyādivītikkamitabbavatthumevālambaṇaṃ katvā pavatteyya, evaṃ sati aññaṃ cintento aññaṃ kareyya, yañca pajahati, taṃ na jāneyyāti aya’manadhippeto attho āpajjatīti? Vuccate – na hi kiccasādhanavasena pavattento ‘‘aññaṃ cintento aññaṃ karotī’’ti vā ‘‘yañca pajahati, taṃ na jānātī’’ti vā vuccati. Yathā pana ariyamaggo nibbānārammaṇova kilese pajahati, evaṃ jīvitindriyādivatthārammaṇampetaṃ viratidvayaṃ pāṇātipātādīni dussīlyāni pajahati. Tenāhu porāṇā –</p>
  978. <p class="gatha1">‘‘Ārabhitvāna <a name="M2.0323"></a> amataṃ, jahanto sabbapāpake;</p>
  979. <p class="gathalast">Nidassanañcettha bhave, maggaṭṭhoriyapuggalo’’ti. (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatāvinicchaya);</p>
  980. <p class="bodytext">Idāni saṅkhepeneva ādānato, bhedato vā vinicchayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘etthā’’</span>tiādi vuttaṃ. ‘‘Pañcaṅgasamannāgataṃ sīlaṃ samādiyāmī’’tiādinā <span class="bld">ekato</span> ekajjhaṃ gaṇhāti. Evampi hi kiccavasena etāsaṃ pañcavidhatā viññāyati. <span class="bld">Sabbānipi bhinnāni honti</span> ekajjhaṃ samādinnattā. Na hi tadā pañcaṅgikattaṃ sīlassa sampajjati. Yaṃ tu vītikkantaṃ, teneva kammabaddho. ‘‘Pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’tiādinā <span class="bld">ekekaṃ</span> visuṃ visuṃ gaṇhāti. <span class="bld">‘‘Veramaṇisikkhāpada’’</span>nti ca idaṃ samāsabhāvena <span class="bld">khuddakapāṭhaṭṭhakathāyaṃ</span> (khu. pā. aṭṭha. sādhāraṇavibhāvanā) vuttaṃ, pāḷipotthakesu pana ‘‘veramaṇi’’nti niggahitantameva byāsabhāvena dissati. Gahaṭṭhavasena cetaṃ vuttaṃ. Sāmaṇerānaṃ pana yathā tathā vā samādāne ekasmiṃ bhinne sabbānipi bhinnāni honti pārājikāpattito. Iti ekajjhaṃ, paccekañca samādāne viseso idha vutto, <span class="bld">khuddakāgamaṭṭhakathāyaṃ</span> pana ‘‘ekajjhaṃ samādiyato ekāyeva virati ekāva <a name="V2.0283"></a> cetanā hoti, kiccavasena panetāsaṃ pañcavidhattaṃ viññāyati. Paccekaṃ samādiyato pana pañceva viratiyo, pañca ca cetanā hontī’’ti (khu. pā. aṭṭha. ekatānānatādivinicchaya) ayaṃ viseso vutto. Bhedepi ‘‘yathā tathā vā samādiyantu, sāmaṇerānaṃ ekasmiṃ bhinne sabbānipi bhinnāni honti. Pārājikaṭṭhāniyāni hi tāni tesaṃ. Yaṃ tu vītikkantaṃ hoti, teneva kammabaddho. Gahaṭṭhānaṃ pana ekasmiṃ bhinne ekameva bhinnaṃ hoti, yato tesaṃ taṃsamādāneneva puna pañcaṅgikattaṃ sīlassa sampajjatī’’ti vuttaṃ. Yathāvuttopi dīghabhāṇakānaṃ vādo aparevādo nāma tattha kato.</p>
  981. <p class="bodytext"><span class="bld">Setughātaviratiyā pana bhedo nāma natthi</span> paṭipakkhasamucchindanena akuppasabhāvattā. Tadevatthaṃ dassentena <span class="bld">‘‘bhavantarepī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">‘‘bhavantarepī’’</span>ti iminā attano ariyabhāvaṃ ajānantopīti atthaṃ viññāpeti. <span class="bld">Jīvitahetupi,</span> pageva aññahetu. <span class="bld">‘‘Neva pāṇaṃ hanati, na suraṃ pivatī’’</span>ti idaṃ majjhepeyyālaniddiṭṭhaṃ, migapadavaḷañjananayena vā vuttaṃ<a name="M2.0324"></a>. <span class="bld">Sura</span>nti ca nidassanamattaṃ. Sabbampi hi surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyogaṃ na karoti. ‘‘Majjanti tadeva ubhayaṃ, yaṃ vā panaññampi surāsavavinimuttaṃ madanīya’’nti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.1134) <span class="bld">saṃyuttamahāvaggaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ. <span class="bld">Khuddakapāṭhaṭṭhakathāyañca</span> ‘‘tadubhayameva madanīyaṭṭhena majjaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci atthi madanīyaṃ, yena pītena matto hoti pamatto, idaṃ vuccati majja’’nti (khu. pā. aṭṭha. purimapañcasikkhāpadavaṇṇanā) <span class="bld">‘‘sace pissā’’</span>tiādinā tattheva visesadassanaṃ, ajānantassapi <span class="bld">khīrameva</span> mukhaṃ <span class="bld">pavisati,</span> <span class="bld">na surā,</span> pageva jānantassa. <span class="bld">Koñcasakuṇāna</span>nti kuntasakuṇānaṃ. Sacepi mukhe khīramissake udake pakkhipantīti yojetabbaṃ. ‘‘Na cettha upamopameyyānaṃ sambaddhatā siyā koñcasakuṇānaṃ yonisiddhattā’’ti koci vadeyyāti āha <span class="bld">‘‘ida’’</span>ntiādi. <span class="bld">Yonisiddha</span>nti manussatiracchānānaṃ uddhaṃ tiriyameva dīghatā viya, bakānaṃ meghasaddena, kukkuṭīnaṃ vātena gabbhaggahaṇaṃ viya ca <span class="bld">jātisiddhaṃ,</span> iti koci vadeyya ceti attho. ‘‘Cevā’’tipi pāṭhaṃ vatvā samuccayatthamicchanti keci. <span class="bld">Dhammatāsiddha</span>nti bodhisatte kucchigate bodhisattamātu sīlaṃ viya, vijāte tassā divaṅgamanaṃ viya ca sabhāvena siddhaṃ, maggadhammatāya vā ariyamaggānubhāvena siddhanti veditabbanti vissajjeyyāti attho.</p>
  982. <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhijukaraṇaṃ nāma bhāriyaṃ</span> dukkaraṃ, tasmā saraṇagamanaṃ sikkhāpadasamādānato mahaṭṭhatarameva, na appaṭṭhataranti adhippāyo. <span class="bld">Eta</span>nti sikkhāpadaṃ. <span class="bld">Yathā vā tathā vā gaṇhantassāpī</span>ti ādaraṃ gāravamakatvā samādiyantassāpi. <span class="bld">Sādhukaṃ gaṇhantassāpī</span>ti sakkaccaṃ sīlāni <a name="V2.0284"></a> samādiyantassāpi <span class="bld">appaṭṭhatarameva, appasamārambhatarañca,</span> na diguṇaṃ ussāho karaṇīyoti vuttaṃ hoti. Sīlaṃ idha abhayadānatāya <span class="bld">dānaṃ,</span> anavasesaṃ vā sattanikāyaṃ dayati rakkhatīti <span class="bld">dānaṃ.</span> Ayamettha aṭṭhakathāmuttakanayo – saraṇaṃ upagatena kāyavācācittehi sakkaccaṃ vatthuttayapūjā kātabbā, tattha ca saṃkileso sādhukaṃ pariharitabbo, sikkhāpadāni pana samādānamattaṃ, sampattavatthuto viramaṇamattañcāti saraṇagamanato sīlassa appaṭṭhataratā, appasamārambhataratā ca veditabbā. Sabbesaṃ sattānaṃ jīvitadānādinā daṇḍanidhānato, sakalalokiyalokuttara guṇādhiṭṭhānato cassa <span class="bld">mahapphalataratā, mahānisaṃsataratā</span> ca daṭṭhabbāti.</p>
  983. <p class="bodytext">Tamatthaṃ <a name="M2.0325"></a> pāḷiyā sādhento <span class="bld">‘‘vuttañheta’’</span>ntiādimāha. Tattha ‘‘aggānī’’ti ñātattā <span class="bld">aggaññāni.</span> Cirarattatāya ñātattā <span class="bld">rattaññāni.</span> ‘‘Ariyānaṃ sādhūnaṃ vaṃsānī’’ti ñātattā <span class="bld">vaṃsaññāni.</span> Purimakānaṃ ādipurisānaṃ etānīti <span class="bld">porāṇāni. </span> Sabbaso kenacipi pakārena sādhūhi na kiṇṇāni na chaḍḍitānīti <span class="bld">asaṃkiṇṇāni.</span> Ayañca nayo nesaṃ yathā atīte, evaṃ etarahi, anāgate cāti āha <span class="bld">‘‘asaṃkiṇṇapubbānī’’</span>tiādi. Atīte hi kāle asaṃkiṇṇabhāvassa ‘‘asaṃkiṇṇapubbānī’’ti nidassanaṃ, paccuppanne ‘‘na saṅkiyantī’’ti, anāgate ‘‘na saṅkiyissantī’’ti. Atoyeva <span class="bld">appaṭikuṭṭhāni</span> na paṭikkhittāni. Na hi kadācipi viññū samaṇabrāhmaṇā hiṃsādipāpadhammaṃ anujānanti. <span class="bld">Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ detī</span>ti sabbesu bhūtesu nihitadaṇḍattā sakalassapi sattanikāyassa bhayābhāvaṃ deti. Na hi ariyasāvakato kassaci bhayaṃ hoti. <span class="bld">Avera</span>nti verābhāvaṃ. <span class="bld">Abyāpajjha</span>nti niddukkhataṃ. <span class="bld">‘‘Aparimāṇānaṃ sattānaṃ abhayaṃ datvā’’</span>tiādi ānisaṃsadassanaṃ, hetumpi cettha <span class="bld">tvā</span>-saddo yathā ‘‘mātaraṃ saritvā rodatī’’ti.</p>
  984. <p class="bodytext">Yaṃ kiñci cajanalakkhaṇaṃ, sabbaṃ taṃ yaññoti āha <span class="bld">‘‘idañca panā’’</span>tiādi. Na nu ca pañcasīlaṃ sabbakālikaṃ. Abuddhuppādakālepi hi viññū taṃ samādiyanti, na ca ekantato vimuttāyatanaṃ bāhirakānampi samādinnattā. Saraṇagamanaṃ pana buddhuppādahetukaṃ, ekantato ca vimuttāyatanaṃ, kathaṃ tattha saraṇagamanato pañcasīlassa mahapphalatāti āha <span class="bld">‘‘kiñcāpī’’</span>tiādi. <span class="bld">Jeṭṭhaka</span>nti mahapphalabhāvena uttamaṃ. <span class="bld">‘‘Saraṇagamaneyeva patiṭṭhāyā’’</span>ti iminā tassa sīlassa saraṇagamanena abhisaṅkhatattā tato mahapphalataṃ, tathā anabhisaṅkhatassa ca sīlassa appaphalataṃ dasseti.</p>
  985. <p class="bodytext"><a name="para353"></a><span class="paranum">353</span>. <span class="bld">Īdisamevā</span>ti evaṃ saṃkilesapaṭipakkhameva hutvā. Nanu ca paṭhamajjhānādiyaññāyeva <a name="V2.0285"></a> desetabbā, kasmā buddhuppādato paṭṭhāya desanamārabhatīti anuyogaṃ pariharituṃ <span class="bld">‘‘tividha…pe… dassetukāmo’’</span>ti vuttaṃ. Tividhasīlapāripūriyaṃ ṭhitassa hi nesaṃ yaññānaṃ appaṭṭhataratā, mahapphalataratā ca hoti, tasmā taṃ dassetukāmattā buddhuppādato paṭṭhāya desanaṃ ārabhatīti vuttaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Heṭṭhā</span> <a name="M2.0326"></a> <span class="bld">vuttehi guṇehī</span>ti ettha ‘‘so taṃ dhammaṃ sutvā tathāgate saddhaṃ paṭilabhatī’’tiādinā (dī. ni. 1.191) heṭṭhā vuttā saraṇagamanaṃ, sīlasampadā, indriyesu guttadvāratāti evamādayo guṇā veditabbā. Paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattento na kilamatīti yojanā. <span class="bld">Tānī</span>ti paṭhamajjhānādīni. <span class="bld">‘‘Paṭhamaṃ jhāna’’</span>ntiādinā pāḷiyaṃ paṇītānameva jhānānaṃ ukkaṭṭhaniddeso katoti mantavā <span class="bld">‘‘ekaṃ kappaṃ, aṭṭha kappe’’</span>tiādi vuttaṃ, mahākappavasena cettha attho. Hīnaṃ pana paṭhamaṃ jhānaṃ asaṅkhyeyyakappassa tatiyabhāgaṃ āyuṃ deti. Majjhimaṃ upaḍḍhakappaṃ. Hīnaṃ dutiyaṃ jhānaṃ dve kappāni, majjhimaṃ cattārītiādinā attho netabbo. Apica yasmā paṇītāniyevettha jhānāni adhippetāni mahapphalatarabhāvadassanaparattā desanāya, tasmā ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ ekaṃ kappa’’ntiādinā paṇītāneva jhānāni niddiṭṭhānīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  986. <p class="bodytext"><span class="bld">Tadevā</span>ti catutthajjhānameva. Catukkanayena hi desanā āgatā. Yadi evaṃ kathaṃ āruppatāti āha <span class="bld">‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’</span>nti, tathā bhāvitattā catutthajjhānameva āruppaṃ hutvā vīsatikappasahassādīni āyuṃ detīti adhippāyo. Ayaṃ ācariyassa mati. Atha vā <span class="bld">tadevā</span>ti āruppasaṅkhātaṃ catutthajjhānameva, taṃ pana kasmā vīsatikappasahassādīni āyuṃ detīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’</span>nti, tathā bhāvitattā evaṃ detīti adhippāyo. Aparo nayo <span class="bld">‘‘tadevā’’</span>ti vutte rūpāvacaracatutthajjhānamevāti attho āpajjeyyāti taṃ nivattetuṃ <span class="bld">‘‘ākāsānañcāyatanādisamāpattivasena bhāvita’’</span>nti āha, tathā bhāvitaṃ aṅgasamatāya catutthajjhānasaṅkhātaṃ āruppajjhānamevādhippetanti vuttaṃ hoti.</p>
  987. <p class="bodytext">Sammadeva niccasaññādipaṭipakkhavidhamanavasena pavattamānā pubbabhāgiye eva bodhipakkhiyadhamme samānentī vipassanā vipassakapuggalassa anappakaṃ pītisomanassaṃ samāvahatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vipassanāsukhasadisassa pana sukhassa abhāvā mahapphala’’</span>nti. Yathāha dhammarājā <span class="bld">dhammapade</span> –</p>
  988. <p class="gatha1">‘‘Yato <a name="V2.0286"></a> yato sammasati, khandhānaṃ udayabbayaṃ;</p>
  989. <p class="gathalast">Labhatī pītipāmojjaṃ, amataṃ taṃ vijānata’’nti. (dha. pa. 374);</p>
  990. <p class="bodytext">Yasmā <a name="M2.0327"></a> panāyaṃ desanā iminā anukkamena imāni ñāṇāni nibbattentassa vasena pavattitā, tasmā <span class="bld">‘‘vipassanāñāṇe patiṭṭhāyā’’</span>tiādinā heṭṭhimaṃ heṭṭhimaṃ uparimassa uparimassa patiṭṭhābhūtaṃ katvā vuttaṃ. Samānarūpanimmānaṃ nāma manomayiddhiyā aññehi asādhāraṇakiccanti āha <span class="bld">‘‘attano…pe… mahapphalā’’</span>ti. Hatthiassādivividharūpakaraṇaṃ <span class="bld">vikubbanaṃ,</span> tassa dassanasamatthatāya. <span class="bld">Icchiticchitaṭṭhānaṃ</span> nāma purimajātīsu icchiticchito khandhapadeso. Arahattamaggeneva maggasukhaṃ niṭṭhitanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ati…pe… mahapphala’’</span>nti. <span class="bld">Samāpento</span>ti pariyosāpento.</p>
  991. <p class="subhead">Kūṭadantaupāsakattapaṭivedanādikathāvaṇṇanā</p>
  992. <p class="bodytext"><a name="para354-8"></a><span class="paranum">354-8</span>. <span class="bld">‘‘Abhikkantaṃ bho gotamā’’</span>tiādi desanāya pasādavacanaṃ, <span class="bld">‘‘esāhaṃ bhavanta’’</span>ntiādi pana saraṇagamanavacananti tadubhayasambandhaṃ dassento <span class="bld">‘‘desanāyā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Tanū</span>ti mando kāyikacetasikasukhasamupabyūhato. <span class="bld">Sabbe te pāṇayo</span>ti ‘‘satta ca usabhasatānī’’tiādinā vutte sabbe te pāṇino. <span class="bld">Taṃ pavatti</span>nti tesaṃ pāṇīnaṃ mocanākāraṃ. <span class="bld">Ākulabhāvo</span>ti bhagavato santike dhammassa sutattā pāṇīsu anuddayaṃ upaṭṭhapetvā ṭhitassa ‘‘kathañhi nāma mayā tāva bahū pāṇino māraṇatthāya bandhāpitā’’ti citte paribyākulabhāvo, yasmā atthi, tasmā na desetīti yojanā, <span class="bld">‘‘udapādī’’</span>tipi pāṭho. <span class="bld">Sutvā</span>ti ‘‘muttā bho te pāṇayo’’ti ārocitavacanaṃ sutvā. <span class="bld">Cittacāro</span>ti cittappavatti. ‘‘Kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacitta’’nti idaṃ padapañcakaṃ sandhāya‘‘<span class="bld">kallacittantiādī’’</span>ti vuttaṃ. Tattha ‘‘dānakathaṃ sīlakatha’’ntiādinā vuttāya anupubbikathāya ānubhāvena. Kāmacchandavigamena <span class="bld">kallacittatā</span> arogacittatā, byāpādavigamena mettāvasena <span class="bld">muducittatā</span> akathinacittatā, uddhaccakukkuccavigamena vikkhepābhāvato <span class="bld">vinīvaraṇacittatā</span> tehi amalīnacittatā, thinamiddhavigamena sampaggahaṇavasena <span class="bld">udaggacittatā</span> amalīnacittatā, vicikicchāvigamena sammāpaṭipattiyā avimuttatāya <span class="bld">pasannacittatā</span> anāvilacittatā ca hotīti āha <span class="bld">‘‘anupubbikathānubhāvena vikkhambhitanīvaraṇataṃ sandhāya vutta’’</span>nti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.</p>
  993. <p class="bodytext">Iti <a name="M2.0328"></a><a name="V2.0287"></a> sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā kūṭadantasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  994. <p class="centered">Kūṭadantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  995. <p class="chapter">6. Mahālisuttavaṇṇanā</p>
  996. <p class="subhead">Brāhmaṇadūtavatthuvaṇṇanā</p>
  997. <p class="bodytext"><a name="para359"></a><span class="paranum">359</span>. Evaṃ <a name="M2.0329"></a><a name="V2.0288"></a> kūṭadantasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni mahālisuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, kūṭadantasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa mahālisuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… vesāliyanti mahālisutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Punappunaṃ visālabhāvūpagamanato</span>ti etthāyaṃ saṅkhepo – bārāṇasirañño kira aggamahesiyā maṃsapesigabbhena dve dārakā nibbattā dhītā ca putto ca, tesaṃ aññamaññaṃ vivāhena soḷasakkhattuṃ puttadhītuvasena dve dve dārakā vijātā. Tato tesaṃ dārakānaṃ yathākkamaṃ vaḍḍhentānaṃ paccekaṃ saparivārānaṃ ārāmuyyānanivāsaṭṭhānaparivārasampattiṃ gahetuṃ appahonakatāya nagaraṃ tikkhattuṃ gāvutantarena gāvutantarena parikkhipiṃsu, evaṃ tassa punappunaṃ tipākāraparikkhepena visālabhāvamupagatattā <span class="bld">‘‘vesālī’’</span>tveva nāmaṃ jātaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘punappunaṃ visālabhāvūpagamanato vesālīti laddhanāmake nagare’’</span>ti. Vitthārakathā cettha mahāsīhanādasuttavaṇṇanāya, (ma. ni. aṭṭha. 1.146) ratanasuttavaṇṇanāya (khu. pā. aṭṭha. vesālivatthu; su. ni. aṭṭha. 1.ratanasuttavaṇṇanā) ca gahetabbā. <span class="bld">Bahinagare</span>ti nagarato bahi, na ambapālivanaṃ viya antonagarasmiṃ. <span class="bld">Sayaṃjāta</span>nti sayameva jātaṃ aropimaṃ. <span class="bld">Mahantabhāvenā</span>ti rukkhagacchānaṃ, ṭhitokāsassa ca mahantabhāvena. Tenevāha <span class="bld">‘‘himavantena saddhiṃ ekābaddhaṃ hutvā’’</span>ti. Yaṃ pana venayikānaṃ matena <span class="bld">vinayaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ –</p>
  998. <p class="indent">‘‘Tattha mahāvanaṃ nāma sayaṃjātaṃ aropimaṃ saparicchedaṃ mahantaṃ vanaṃ. Kapilavatthusāmantā pana mahāvanaṃ himavantena saha ekābaddhaṃ aparicchedaṃ hutvā mahāsamuddaṃ āhacca ṭhitaṃ, idaṃ tādisaṃ na hotī’’ti (pārā. aṭṭha. 2.162).</p>
  999. <p class="bodytext">Taṃ <a name="V2.0289"></a> majjhimabhāṇakasaṃyuttabhāṇakānampi samānakathā. <span class="bld">Majjhimaṭṭhakathāya</span>ñhi (ma. ni. aṭṭha. 2.352) <span class="bld">saṃyuttaṭṭhakathāya</span>ñca (saṃ. ni. aṭṭha. 1.37) tatheva vuttaṃ. Idha pana dīghabhāṇakānaṃ matena evaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Yadi ca <span class="bld">‘‘ahutvā’’</span>ti katthaci pāṭho dissati, evaṃ sati sabbesampi <a name="M2.0330"></a> samānavādo siyāti. <span class="bld">Kūṭāgārasālāsaṅkhepenā</span>ti haṃsamaṇḍalākārasaṅkhātahaṃsavaṭṭakacchannena kūṭāgārasālāniyāmena, tathā katattā pāsādoyeva ‘‘kūṭāgārasālā’’ti vutto, tabbohārena pana sakalopi saṅghārāmoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vinayaṭṭhakathāyaṃ</span> (pārā. aṭṭha. 2.162) tu evaṃ vuttaṃ –</p>
  1000. <p class="indent">‘‘Kūṭāgārasālā pana mahāvanaṃ nissāya kate ārāme kūṭāgāraṃ antokatvā haṃsavaṭṭakacchadanena katā sabbākārasampannā buddhassa bhagavato gandhakuṭi veditabbā’’ti.</p>
  1001. <p class="bodytext">Kosalesu jātā, bhavā, te vā nivāso etesanti <span class="bld">kosalakā.</span> Evaṃ <span class="bld">māgadhakā.</span> Janapadavācino hi pāyato pulliṅgaputhuvacanā. Yassa akaraṇe puggalo mahājāniyo hoti, taṃ karaṇaṃ arahatīti <span class="bld">karaṇīya</span>nti vuccati. Tenāha <span class="bld">‘‘avassaṃ kattabbakammenā’’</span>ti. <span class="bld">Akātumpi vaṭṭati</span> asati samavāye, tasmā samavāye sati kattabbato <span class="bld">taṃ kiccanti vuccatī</span>ti adhippāyo.</p>
  1002. <p class="bodytext"><a name="para360"></a><span class="paranum">360</span>. Yā buddhānaṃ uppajjanārahā nānattasaññā, tāsaṃ vasena <span class="bld">‘‘nānārammaṇacārato’’</span>ti vuttaṃ, nānārammaṇappavattitoti attho. Sambhavantasseva hi paṭisedho, na asambhavantassa. <span class="bld">Paṭikkammā</span>ti nivattetvā tathā cittaṃ anuppādetvā. <span class="bld">Sallīno</span>ti jhānasamāpattiyā ekattārammaṇaṃ allīno. <span class="bld">Nilīno</span>ti tasseva vevacanaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ekībhāva’’</span>ntiādi. Saparivārattā anekopi tadā eko viya bhavatīti ekībhāvo, taṃ <span class="bld">ekībhāvaṃ.</span> Yenāyasmā nāgito, taṃ sandhāya <span class="bld">‘‘tasmā ṭhānā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1003. <p class="subhead">Oṭṭhaddhalicchavivatthuvaṇṇanā</p>
  1004. <p class="bodytext"><a name="para361"></a><span class="paranum">361</span>. <span class="bld">Addhoṭṭhatāyā</span>ti upaḍḍhoṭṭhatāya. Tassa kira uttaroṭṭhassa appakatāya tiriyaṃ phāletvā addhamapanītaṃ viya khāyati cattāro dante, dve ca dāṭhā na chādeti, tena naṃ <span class="bld">‘‘oṭṭhaddho’’</span>ti voharati. Keci pana ‘‘adho-saddena pāṭhaṃ parikappetvā heṭṭhā oṭṭhassa olambakatāya <span class="bld">‘‘oṭṭhādho’’</span>ti atthaṃ vadanti, tadayuttameva tathā pāṭhassa adissanato, ācariyena <a name="V2.0290"></a> (dī. ni. ṭī. 1.361) ca avaṇṇitattā. Ayaṃ kira uposathiko dāyako dānapati <a name="M2.0331"></a> saddho pasanno buddhamāmako dhammasaṅghamāmako. Tenāha <span class="bld">‘‘purebhatta’’</span>ntiādi. Khandhake, (mahāva. 289) mahāparinibbānasutte (dī. ni. 2.161) ca āgatanayena <span class="bld">‘‘nīlapītādi…pe… tāvatiṃsaparisasappaṭibhāgāyā’’</span>ti vuttaṃ. Ayaṃ pana vesālī bhagavato kāle iddhā ceva vepullappattā ca ahosi. Tattha hi rājūnameva satta sahassāni, satta satāni, satta ca rājāno ahesuṃ, tathā yuvarājasenāpatibhaṇḍāgārikapabhutīnampi, pāsādakūṭāgāraārāmapokkharaṇiādayopi tapparimāṇāyeva, bahujanā, ākiṇṇamanussā, subhikkhā ca. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘mahatiyā licchaviparisāyā’’</span>ti. Tassa pana kulassa ādibhūtānaṃ yathāvuttānaṃ maṃsapesiyā nibbattadārakānaṃ tāpasena pāyitaṃ yaṃ khīraṃ udaraṃ pavisati, sabbaṃ taṃ maṇibhājanagataṃ viya dissati, carimakabhave bodhisatte kucchigate bodhisattamātu viya udaracchaviyā ativippasannatāya te nicchavī ahesuṃ. Apare panāhu ‘‘sibbetvā ṭhapitā viya nesaṃ aññamaññaṃ līnā chavi ahosī’’ti. Evaṃ te nicchavitāya vā līnacchavitāya vā <span class="bld">licchavī</span>ti paññāyiṃsu, niruttinayena cettha padasiddhi, tabbaṃse uppannā sabbepi licchavayo nāma jātā. Tenāha ‘‘licchaviparisāyā’’ti, licchavirājūnaṃ, licchavivaṃsabhūtāya vā parisāyāti attho. Mahantaṃ yasaṃ lāti gaṇhātīti <span class="bld">mahāli</span> yathā ‘‘bhaddālī’’ti. <span class="bld">Mūlanāma</span>nti mātāpitūhi katanāmaṃ.</p>
  1005. <p class="bodytext"><a name="para362"></a><span class="paranum">362</span>. <span class="bld">Sāsane yuttapayutto</span>ti bhāvanamanuyutto. Sabbattha sīhasamānavuttinopi bhagavato parisāya mahatte sati tadajjhāsayānurūpaṃ pavattiyamānāya dhammadesanāya viseso hotīti āha <span class="bld">‘‘mahantena ussāhena dhammaṃ desessatī’’</span>ti.</p>
  1006. <p class="bodytext">‘‘Vissāsiko’’ti vatvā tamassa vissāsikabhāvaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘ayañhī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Thūlasarīro</span>ti vaṭharasarīro. Therassa khīṇāsavabhāvato ‘‘ālasiyabhāvo appahīno’’ti na vattabbo, vāsanālesaṃ pana upādāya <span class="bld">‘‘īsakaṃ appahīno viya hotī’’</span>ti vuttaṃ. Na hi sāvakānaṃ buddhānamiva savāsanā kilesā pahīyanti. Yathāvuttaṃ pāsādameva sandhāya <span class="bld">‘‘kūṭāgāramahāgehā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Pācīnamukhā</span>ti pācīnapamukhā.</p>
  1007. <p class="bodytext"><a name="para363"></a><span class="paranum">363</span>. Vineyyajanānuparodhena <a name="M2.0332"></a> buddhānaṃ bhagavantānaṃ paṭihāriyavijambhanaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘atha kho’’</span>tiādi. Gandhakuṭito nikkhamanavelāyañhi chabbaṇṇā buddharasmiyo āveḷāveḷā yamalā <a name="V2.0291"></a> yamalā hutvā savisesaṃ pabhassarā vinicchariṃsu. Tāhi ‘‘bhagavā nikkhamatī’’ti samārocitamiva nikkhamanaṃ sañjāniṃsu. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘saṃsūcitanikkhamano’’</span>ti.</p>
  1008. <p class="bodytext"><a name="para364"></a><span class="paranum">364</span>. ‘‘Ajjā’’ti vuttadivasato atītamanantaraṃ <span class="bld">hiyyodivasaṃ purimaṃ nāma,</span> tathā ‘‘hiyyo’’ti vuttadivasato paraṃ <span class="bld">purimataraṃ</span> atisayena purimattā. Iti imesu dvīsu divasesu vavatthito yathākkamaṃ purimapurimatarabhāvo. Evaṃ santepi yadettha ‘‘purimatara’’nti vuttaṃ, tato pabhuti yaṃ yaṃ oraṃ, taṃ taṃ purimaṃ. Yaṃ yaṃ paraṃ, taṃ taṃ purimataranti dassento <span class="bld">‘‘tato paṭṭhāyā’’</span>tiādimāha. Orapārabhāvassa viya, hi disāvidisābhāvassa viya ca purimapurimatarabhāvassa apekkhāsiddhi. <span class="bld">Mūladivasato</span>tiādidivasato. <span class="bld">Agge</span>ti upayogatthe bhummavacanaṃ, upayogavacanassa vā <span class="bld">e</span>-kārādesoti dasseti <span class="bld">‘‘agga’’</span>nti iminā, paṭhamanti attho. Taṃ panettha parā atītā koṭiyevāti āha <span class="bld">‘‘parakoṭiṃ katvā’’</span>ti. <span class="bld">Yaṃ</span>-saddo paricchede nipāto, tappayogena cāyaṃ ‘‘viharāmī’’ti vattamānapayogo, attho pana atītavasena veditabboti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yāva vihāsi’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Tassā</span>ti divasassa. Paṭhamavikappe ‘‘viharāmī’’ti imassa ‘‘yadagge’’ti iminā ujukaṃ tāva sambandhitvā pacchā ‘‘naciraṃ tīṇi vassānī’’ti pamāṇavacanaṃ yojetabbaṃ. Dutiyavikappe pana ‘‘naciraṃ tīṇi vassānī’’ti imehipi kuṭilaṃ sambandho kattabbo. <span class="bld">Nacira</span>nti cetaṃ bhāvanapuṃsakaṃ, accantasaññogaṃ vā. Tañhi pamāṇato visesetuṃ <span class="bld">‘‘tīṇi vassānī’’</span>ti vadati. Tenāha <span class="bld">‘‘naciraṃ vihāsiṃ tīṇiyeva vassānī’’</span>ti.</p>
  1009. <p class="bodytext"><span class="bld">Aya</span>nti sunakkhatto. <span class="bld">Piyajātikānī</span>ti iṭṭhasabhāvāni. <span class="bld">Sātajātikānī</span>ti madhurasabhāvāni. Madhurasadisatāya hi <span class="bld">‘‘madhura’’</span>nti manoramaṃ vuccati. Ārammaṇaṃ karontena kāmena upasaṃhitānīti <span class="bld">kāmūpasaṃhitāni,</span> kāmanīyāni. Tenāha <span class="bld">‘‘kāmassādayuttānī’’</span>ti, ārammaṇikena kāmasaṅkhātena assādena saññuttāni, kāmasaṅkhātassa vā assādassa yogyānīti attho. <span class="bld">Sarīrasaṇṭhāne</span>ti sarīrabimbe, ādhāre cetaṃ bhummaṃ. Tasmā <span class="bld">saddenā</span>ti taṃ nissāya tato uppannena saddenāti <a name="M2.0333"></a> attho. Apica vinā pāṭhasesaṃ <span class="bld">bhavitabba</span>padeneva sambandhitabbaṃ. <span class="bld">Madhurenā</span>ti iṭṭhena sātena. <span class="bld">Kaṇṇasakkhaliya</span>nti kaṇṇapaṭṭikāyaṃ.</p>
  1010. <p class="bodytext"><span class="bld">Ettāvatā</span>ti dibbasotañāṇaparikammassa akathanamattena. ‘‘Attanā ñātampi na katheti, kiṃ imassa sāsane adhiṭṭhānenā’’ti kujjhanto <span class="bld">bhagavati āghātaṃ bandhitvā,</span> saha kujjhaneneva cesa jhānābhiññā parihāyi. <span class="bld">Cintesī</span>ti ‘‘kasmā nu kho so mayhaṃ taṃ parikammaṃ na kathesī’’ti <a name="V2.0292"></a> parivicārento ayoniso ummujjanavasena cintesi. <span class="bld">Anukkamenā</span>ti pāthikasutte, (dī. ni. 3.3 ādayo) mahāsīhanādasutte (dī. ni. 1.381) ca āgatanayena taṃ taṃ ayuttameva cintento, bhāsanto, karonto ca anukkamena bhagavati baddhāghātatāya sāsane patiṭṭhaṃ alabhanto <span class="bld">gihibhāvaṃ patvā tamatthaṃ</span> katheti.</p>
  1011. <p class="subhead">Ekaṃsabhāvitasamādhivaṇṇanā</p>
  1012. <p class="bodytext"><a name="para366-371"></a><span class="paranum">366-371</span>. <span class="bld">Ekaṃsāyā</span>ti tadatthe catutthīvacanaṃ, ekaṃsatthanti attho. <span class="bld">Aṃsa</span>saddo cettha koṭṭhāsapariyāyo, so ca adhikārato dibbarūpadassanadibbasaddasavanavasena veditabboti āha <span class="bld">‘‘ekakoṭṭhāsāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vā</span>-saddo cettha vikappane ekaṃsassevādhippetattā. <span class="bld">Anudisāyā</span>ti puratthimadakkhiṇādibhedāya catubbidhāya anudisāya. <span class="bld">Ubhayakoṭṭhāsāyā</span>ti dibbarūpadassanatthaṃ, dibbasaddasavanatthañca. <span class="bld">Bhāvito</span>ti yathā dibbacakkhuñāṇaṃ, dibbasotañāṇañca samadhigataṃ hoti, evaṃ bhāvito. Tayidaṃ visuṃ visuṃ parikammakaraṇena ijjhantīsu vattabbaṃ natthi, ekajjhaṃ ijjhantīsupi kameneva kiccasiddhi bhavati ekajjhaṃ kiccasiddhiyā asambhavato. Pāḷiyampi hi ‘‘dibbānañca rūpānaṃ dassanāya, dibbānañca saddānaṃ savanāyā’’ti idaṃ ekassa ubhayasamatthatāsandassanameva, na ekajjhaṃ kiccasiddhisambhavasandassanaṃ. <span class="bld">‘‘Ekaṃsabhāvito samādhi hetū’’</span>ti iminā sunakkhatto dibbacakkhuñāṇāya <span class="bld">eva</span> parikammassa katattā vijjamānampi dibbasaddaṃ nāssosīti dasseti.</p>
  1013. <p class="bodytext"><a name="para372"></a><span class="paranum">372</span>. Dibbacakkhuñāṇato dibbasotañāṇameva seṭṭhanti maññamāno mahāli etamatthaṃ pucchatīti āha <span class="bld">‘‘idaṃ dibbasotena…pe… maññe’’</span>ti. <span class="bld">Apaṇṇakanti</span> avirajjhanakaṃ, anavajjaṃ vā. <span class="bld">Samādhiyeva</span> bhāvetabbaṭṭhena <span class="bld">samādhibhāvanā</span><a name="M2.0334"></a>. ‘‘Dibbasotañāṇaṃ seṭṭha’’nti maññamānena ca tena dibbacakkhuñāṇampi dibbasoteneva saha gahetvā ‘‘etāsaṃ nūna bhante’’tiādinā puthuvacanena pucchitanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ubhayaṃsabhāvitānaṃ samādhīna’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Bāhirā etā samādhibhāvanā</span> aniyyānikattā. Tā hi ito bāhirakānampi ijjhanti. <span class="bld">Na ajjhattikā</span> bhagavatā sāmukkaṃsikabhāvena appaveditattā. Na hi te saccāni viya sāmukkaṃsikā. <span class="bld">Yadattha</span>nti yesaṃ atthāya, abhedepi bhedavacanametaṃ, yassa vā visesanabhūtassa atthāya. <span class="bld">Te</span>ti ariyaphaladhamme. ‘‘Ta’’ntipi adhunā pāṭho. Te hi sacchikātabbā, ‘‘atthi kho mahāli aññeva dhammā…pe… yesaṃ sacchikiriyāhetu bhikkhū mayi brahmacariyaṃ carantī’’ti sacchikātabbadhammā ca idha vuttā.</p>
  1014. <p class="subhead">Catuariyaphalavaṇṇanā</p>
  1015. <p class="bodytext"><a name="para373"></a><span class="paranum">373</span>. <span class="bld">Saṃyojentī</span>ti <a name="V2.0293"></a> bandhenti. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā vaṭṭadukkhabhaye saṃyojanato tattha satte saṃyojenti nāma, tasmā. Katthaci ‘‘vaṭṭadukkhamaye rathe’’ti pāṭho, na porāṇo tathā ācariyena avaṇṇitattā. <span class="bld">Maggasotaṃ āpanno,</span> na pasādādisotaṃ. ‘‘Sototi bhikkhave ariyamaggassetaṃ adhivacana’’nti hi vuttaṃ. <span class="bld">Āpanno</span>ti ca ādito pattoti attho ā-upasaggassa ādikammani pavattanato, idaṃ pana phalaṭṭhavasena vadati. Atītakālavacanañhetaṃ, maggakkhaṇe pana maggasotaṃ āpajjati nāma. Tenevāha <span class="bld">dakkhiṇavibhaṅge</span> ‘‘sotāpanne dānaṃ deti, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanne dānaṃ detī’’ti (ma. ni. 3.379) <span class="bld">apatanadhammo</span>ti anupapajjanasabhāvo. <span class="bld">Dhammaniyāmenā</span>ti uparimaggadhammaniyāmena. Heṭṭhimantena sattamabhavato upari anupapajjanadhammatāya vā niyatoti aṭṭhakathāmuttakanayo. <span class="bld">Paraṃ ayanaṃ</span> parāgati <span class="bld">assa</span> atthīti attho. <span class="bld">Anenā</span>ti puna tatiyasamāsavacanaṃ, vā-saddo cettha luttaniddiṭṭho.</p>
  1016. <p class="bodytext"><span class="bld">Tanuttaṃ</span> nāma pavattiyā mandatā, viraḷatā cāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tanuttā’’</span>tiādi. <span class="bld">Karahacī</span>ti nipātamattaṃ, pariyāyavacanaṃ vā. ‘‘Orena ce māso seso gimhānanti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyyā’’tiādīsu (pārā. 627) viya <span class="bld">ora</span>-saddo na atirekatthoti āha <span class="bld">‘‘heṭṭhābhāgiyāna’’</span>nti, heṭṭhābhāgassa kāmabhavassa paccayabhāvena hitānanti attho. <span class="bld">‘‘Suddhāvāsabhūmiya’’</span>nti <a name="M2.0335"></a> tesaṃ upapattiṭṭhānadassanaṃ. <span class="bld">Opapātiko</span>ti upapātiko upapātane sādhukārī. Tenāha <span class="bld">‘‘sesayonipaṭikkhepavacanameta’’</span>nti <span class="bld">parinibbānadhammo</span>ti anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānasabhāvo. Vimuccatīti <span class="bld">vimutti,</span> cittameva vimutti <span class="bld">cetovimuttī</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittavisuddhi’’</span>ntiādi. Cittasīsena cettha samādhi gahito ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño, cittaṃ paññañca bhāvaya’’ntiādīsu (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22; mi. pa. 1.1.9) viya. <span class="bld">Paññāvimutti</span>nti etthāpi eseva nayo. Tenāha <span class="bld">‘‘arahattaphalapaññāva paññāvimuttī’’</span>ti. <span class="bld">Sāma</span>nti attanāva, aparappaccayenāti attho. <span class="bld">‘‘Abhijānitvā’’</span>ti iminā tvādipaccayakāriyassa ya-kārassa lopo dassito. <span class="bld">‘‘Abhiññāyā’’</span>ti iminā pana nā-vacanakāriyassāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Sacchī</span>ti paccakkhatthe nepātikaṃ. <span class="bld">Paccakkhakaraṇaṃ</span> nāma anussavākāraparivitakkādike muñcitvā sarūpato ārammaṇakaraṇaṃ.</p>
  1017. <p class="subhead">Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā</p>
  1018. <p class="bodytext"><a name="para374-5"></a><span class="paranum">374-5</span>. <span class="bld">Uppatitvā</span>ti <a name="V2.0294"></a> ākāsamaggena ḍetvā. Paṭipajjati ariyāsāvako nibbānaṃ, ariyaphalañca etāyāti <span class="bld">paṭipadā,</span> sā ca tassa pubbabhāgo evāti ariyamaggo pubbabhāgapaṭipadānāmena idha vutto. Ātatavitatādivasena <span class="bld">pañcaṅgikaṃ.</span> Disāvidisāniviṭṭhapadesena <span class="bld">aṭṭhaṅgiko.</span> Aṭṭhaṅgato mutto añño koci aṭṭhaṅgiko nāma maggo natthīti āha <span class="bld">‘‘aṭṭhaṅgamattoyevā’’</span>tiādinā. Na hi avayavavinimutto samudāyo nāma koci atthīti. Tasmā ‘‘aṭṭha aṅgāni assāti aññapadatthasamāsaṃ akatvā ‘aṭṭha aṅgāni aṭṭhaṅgāni, tāni assa santīti <span class="bld">aṭṭhaṅgiko</span>’ti samāsagabbhataddhitavasena padasiddhi kātabbā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.374, 375) ācariyena vuttaṃ, adhippāyo cettha cintetabbo. Aññapadatthasamāse hi kate na sakkā aṭṭhaṅgaaṭṭhaṅgikānaṃ bhedo aññamaññaṃ vipariyāyaṃ katvāpi niyametuṃ byāse ubhayapadatthaparabhāvena saheva saṅkhyāparicchedena atthāpattito. Samāsagabbhe pana taddhite kate sakkā eva tesaṃ bhedo aññamaññaṃ vipariyāyaṃ katvā niyametuṃ samāse uttarapadatthaparabhāvena vināva saṅkhyāparicchedena atthāpattito. Ekatthibhāvalakkhaṇo hi samāsoti. <span class="bld">Dhammadāyādasuttantaṭīkāyaṃ</span> pana ācariyeneva evaṃ vuttaṃ ‘‘yasmā maggaṅgasamudāye <a name="M2.0336"></a> maggavohāro hoti, samudāyo ca samudāyīhi samannāgato, tasmā attano avayavabhūtāni aṭṭha aṅgāni etassa santīti aṭṭhaṅgiko’’ti. Paṭhamanaye cettha aṅginā aṅgassa aṭṭhaṅgikabhāvo vutto, dutiyanaye pana aṅgena aṅginoti ayametesaṃ viseso.</p>
  1019. <p class="bodytext">Idāni aṭṭhaṅgikamagge lakkhaṇato, kiccakhaṇārammaṇabhedakamato ca vinicchayaṃ dassento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Sammādassanalakkhaṇā</span>ti aviparītaṃ yāthāvato catunnamariyasaccānaṃ paccakkhameva dassanasabhāvā. <span class="bld">Sammā abhiniropanalakkhaṇo</span>ti nibbānārammaṇe cittassa aviparītamabhiniropanasabhāvo. <span class="bld">Sammā pariggahaṇalakkhaṇā</span>ti caturaṅgasamannāgatā vācā jane saṅgaṇhātīti tabbipakkhato viratisabhāvā sammāvācā bhedakaramicchāvācappahānena jane, sampayuttadhamme ca pariggaṇhanakiccavatī hoti, evaṃ aviparītaṃ pariggahaṇasabhāvā. <span class="bld">Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo</span>ti yathā cīvarakammādiko kammanto ekaṃ kātabbaṃ samuṭṭhāpeti, taṃtaṃkiriyānipphādako vā cetanāsaṅkhāto kammanto hatthapādacalanādikaṃ kiriyaṃ samuṭṭhāpeti, evaṃ sāvajjakattabbakiriyāsamuṭṭhāpakamicchākammantappahānena sammākammanto niravajjasamuṭṭhāpanakiccavā hoti, sampayutte ca samuṭṭhāpento eva pavattatīti aviparītaṃ samuṭṭhāpanasabhāvo. <span class="bld">Sammā vodāpanalakkhaṇo</span>ti kāyavācānaṃ, khandhasantānassa ca saṃkilesabhūtamicchājīvappahānena aviparītaṃ vodāpanasabhāvo. <span class="bld">Sammā paggahalakkhaṇo</span>ti sasampayuttadhammassa cittassa saṃkilesapakkhe patitumadatvā <a name="V2.0295"></a> aviparītaṃ paggahaṇasabhāvo. <span class="bld">Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā</span>ti tādibhāvalakkhaṇena aviparītaṃ tattha upaṭṭhānasabhāvo. <span class="bld">Sammā samādhānalakkhaṇo</span>ti vikkhepaviddhaṃsanena aviparītaṃ cittassa samādahanasabhāvo.</p>
  1020. <p class="bodytext">Sahajekaṭṭhatāya diṭṭhekaṭṭhā avijjādayo micchādiṭṭhito aññe <span class="bld">attano paccanīkakilesā</span> nāma. <span class="bld">Passatī</span>ti pakāseti kiccapaṭivedhena paṭivijjhati. Tenāha <span class="bld">‘‘tappaṭi…pe… asammohato’’</span>ti. Idañhi tassā passanākāradassanaṃ. Teneva hi sammādiṭṭhisaṅkhātena aṅgena tattha paccavekkhaṇā pavattati. Purimāni dve kiccāni sabbesameva sādhāraṇānīti āha <span class="bld">‘‘sammāsaṅkappādayopī’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Tathevā’’</span>ti iminā ‘‘attano paccanīkakilesehi saddhi’’nti idamanukaḍḍhati.</p>
  1021. <p class="bodytext"><span class="bld">Pubbabhāge</span>ti <a name="M2.0337"></a> upacārakkhaṇe. Upacārabhāvanāvasena anekavāraṃ pavattacittakkhaṇikattā <span class="bld">nānakkhaṇā.</span> Aniccādilakkhaṇavisayattā <span class="bld">nānārammaṇā.</span> Maggassa ekacittakkhaṇikattā <span class="bld">ekakkhaṇā.</span> Nibbānārammaṇattā <span class="bld">ekārammaṇā. Kiccato</span>ti pubbabhāge dukkhādiñāṇehi kattabbena idha sātisayaṃ nibbattena kiccena, imasseva vā ñāṇassa dukkhādippakāsanakiccena. <span class="bld">Cattāri nāmāni labhati</span> catūsu saccesu kātabbakicca nibbattito.<span class="bld">Tīṇi nāmāni labhati</span> kāmasaṅkappādippahānanibbattito. <span class="bld">Sikkhāpadavibhaṅge</span> ‘‘viraticetanā, sabbe sampayuttadhammā ca sikkhāpadānī’’ti (vibha. 704) vuccanti. Tattha pana padhānānaṃ viraticetanānaṃ vasena <span class="bld">‘‘viratiyopi honti cetanāyopī’’</span>ti vuttaṃ, musāvādādīhi viramaṇakāle vā viratiyo, subhāsitādivācābhāsanādikāle cetanāyo hontīti yojetabbā. Cetanānaṃ amaggaṅgattā <span class="bld">‘‘maggakkhaṇe pana viratiyovā’’</span>ti āha. Ekasseva ñāṇassa dukkhādiñāṇatā viya, ekāyeva viratiyā musāvādādiviratibhāvo viya ca ekāya eva cetanāya sammāvācādikiccattayasādhanāsambhavena sammāvācādibhāvāsiddhito, taṃsiddhiyañca aṅgattayattāsiddhito ca evaṃ vuttantipi daṭṭhabbaṃ. Iminā cetāsaṃ duvidhataṃ, abhedatañca dasseti. <span class="bld">Sammappadhānasatipaṭṭhānavasenā</span>ti catusammappadhānacatusatipaṭṭhānabhāvavasena.</p>
  1022. <p class="bodytext">Yadipi samādhiupakārakānaṃ abhiniropanā numajjanasampiyāyanu pabrūhanasantānaṃ vitakkavicārapītisukhopekkhānaṃ vasena catūhi jhānehi sammāsamādhi vibhatto, tathāpi vāyāmo viya anuppannākusalānuppādanādicatuvāyāmakiccaṃ, sati viya ca asubhāsukhāniccānattabhūtesu kāyādīsu <a name="V2.0296"></a> subhādisaññāpahānacatusatikiccaṃ ekova samādhi catukkajjhānasamādhikiccaṃ na sādheti. Tasmā pubbabhāgepi paṭhamajjhānasamādhi paṭhamajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepi pubbabhāgepi dutiyajjhānasamādhi dutiyajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepi pubbabhāgepi tatiyajjhānasamādhi tatiyajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepi pubbabhāgepi catutthajjhānasamādhi catutthajjhānasamādhi eva. Tathā maggakkhaṇepīti āha <span class="bld">‘‘pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyevā’’</span>ti.</p>
  1023. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmā</span>ti paññāpajjotattā <span class="bld">avijjāndhakāraṃ vidhamitvā</span> paññāsatthattā <span class="bld">kilesacore ghātento</span>ti yathārahaṃ yojetabbaṃ. Yasmā pana anādimati saṃsāre iminā yoginā kadācipi asamugghāṭitapubbo kilesagaṇo<a name="M2.0338"></a>, tassa samugghāṭako ca ariyamaggo. Ayañcettha sammādiṭṭhi pariññābhisamayādivasena pavattiyā pubbaṅgamā hoti bahūpakārā, tasmā. Tadeva bahūpakārataṃ kāraṇabhāvena dassetuṃ <span class="bld">‘‘yogino bahūpakārattā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1024. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti sammādiṭṭhiyā. ‘‘Bahūpakāro’’ti vatvā taṃ bahūpakārataṃ upamāya vibhāvento <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādimāha. Ayaṃ tambakaṃsādimayattā <span class="bld">kūṭo.</span> Taṃpariharaṇato mahāsāratāya <span class="bld">cheko. Eva</span>nti yathā heraññikassa cakkhunā disvā kahāpaṇavibhāgajānane kiriyāsādhakatamabhāvena karaṇantaraṃ bahukāraṃ yadidaṃ hattho, evaṃ yogino paññāya oloketvā dhammavibhāgajānane pubbacārībhāvena dhammantaraṃ bahukāraṃ yadidaṃ vitakko vitakketvāva paññāya tadavabodhato. Tasmā sammāsaṅkappo sammādiṭṭhiyā bahukāroti adhippāyo. Dutiyaupamāyaṃ <span class="bld">eva</span>nti yathā tacchako parena parivattetvā parivattetvā dinnaṃ dabbasambhāraṃ vāsiyā tacchetvā gehādikaraṇakamme upaneti, evaṃ yogī vitakkena lakkhaṇādito vitakketvā dinnadhamme yāthāvato paricchinditvā pariññābhisamayādikamme upanetīti yojanā. Vacībhedassa upakārako vitakko sāvajjānavajjavacībhede nivattanapavattanakarāya sammāvācāyapi upakārakovāti āha <span class="bld">‘‘svāya’’</span>ntiādi. <span class="bld">‘‘Yathāhā’’</span>tiādinā dhammadinnāya bhikkhuniyā visākhassa nāma gahapatino vuttaṃ <span class="bld">cūḷavedallasuttapadaṃ</span> (ma. ni. 1.464) sādhakabhāvena dasseti. <span class="bld">Bhindatī</span>ti nicchāreti.</p>
  1025. <p class="bodytext">Vacībhedaniyāmikā vācā kāyikakiriyāniyāmakassa kammantassa upakārikāti tadatthaṃ lokato pākaṭaṃ kātuṃ <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ubhayaṃ sucarita</span>nti kāyasucaritaṃ, vacīsucaritañca. Ājīvaṭṭhamakasīlaṃ nāma catubbidhavacīsucaritatividhakāyasucaritehi saddhiṃ sammāājīvaṃ <a name="V2.0297"></a> aṭṭhamaṃ katvā vuttaṃ ādibrahmacariyakasīlaṃ. Yañhi sandhāya vuttaṃ ‘‘pubbeva kho panassa kāyakammaṃ vacīkammaṃ ājīvo suparisuddho hotī’’ti. <span class="bld">Tadubhayānantara</span>nti duccaritadvayappahāyakassa sucaritadvayapāripūrihetubhūtassa sammāvācāsammākammantadvayassa anantaraṃ. <span class="bld">Suttapamattenā</span>ti appossukkaṃ suttena, pamattena ca. <span class="bld">Idaṃ vīriya</span>nti catubbidhaṃ sammappadhānavīriyaṃ. <span class="bld">Kāyādīsū</span>ti kāyavedanācittadhammesu. Indriyasamatādayo samādhissa upakārakā. Tabbidhurā <a name="M2.0339"></a> dhammā anupakārakā. <span class="bld">Gatiyo</span>ti nipphattiyo, kiccādisabhāve vā. <span class="bld">Samanvesitvā</span>ti upadhāretvā, hetumhi cāyaṃ tvāpaccayo.</p>
  1026. <p class="subhead">Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā</p>
  1027. <p class="bodytext"><a name="para376-7"></a><span class="paranum">376-7</span>. Kasmā āraddhanti anusandhikāraṇaṃ pucchitvā taṃ vissajjetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ kirā’’</span>tiādi vuttaṃ tena ajjhāsayānusandhivasenāyaṃ upari desanā pavattāti dasseti. <span class="bld">Tenā</span>ti tathāladdhikattā. <span class="bld">Assā</span>ti licchavirañño. <span class="bld">Desanāya</span>nti saṇhasukhumāya suññatapaṭisaññuttāya yathādesitadesanāya. <span class="bld">Nādhimuccatī</span>ti na saddahati na pasīdati. <span class="bld">Tantidhammaṃ nāma kathento</span>ti yesaṃ atthāya dhammo kathīyati, tattha tesaṃ asatipi maggapaṭivedhe kevalaṃ sāsane paveṇībhūtaṃ, pariyattibhūtaṃ vā tantidhammaṃ katvā kathento, tena tadā tesaṃ maggapaṭivedhābhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Evarūpassā</span>ti sammāsambuddhattā aviparītadesanatāya evaṃpākaṭadhammakāyassa satthuno. <span class="bld">Assā</span>ti paṭhamajjhānādisamadhigamena samāhitacittassa kulaputtassa etaṃ ‘‘taṃ jīva’’ntiādinā ucchedādigahaṇaṃ api nu yuttanti pucchati, laddhiyā pana jhānādhigamamattena na tāva vivecitattā ‘‘yuttamasseta’’nti tehi vutte jhānalābhinopetaṃ gahaṇaṃ ayuttamevāti taṃ ucchedavādaṃ, sassatavādaṃ vā ‘‘ahaṃ kho…pe… na vadāmī’’tiādinā paṭikkhipitvāti sādhippāyattho. <span class="bld">Eta</span>nti paṭhamajjhānādikaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti yathāvuttanayena. <span class="bld">Atha ca panā</span>ti evaṃ jānanato, passanato ca. Kāmaṃ vipassakādidassanampi pāḷiyaṃ kataṃ, arahattakūṭena pana desanā niṭṭhāpitāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘uttari khīṇāsavaṃ dassetvā’’</span>ti vuttaṃ. Te hi dve pabbajitā vipassakato paṭṭhāya ‘‘na kallaṃ tassetaṃ vacanāyā’’ti avocuṃ. <span class="bld">Imassā</span>ti khīṇāsavassa. Kiñcāpi ‘‘attamanā ahesu’’nti pāḷiyaṃ na vuttaṃ, ‘‘na kalla’’ntiādinā pana vissajjanāvacaneneva tesaṃ attamanatā veditabbāti āha <span class="bld">‘‘te mamā’’</span>tiādi. Tattha yasmā khīṇāsavo vigatasammoho tiṇṇavicikiccho, tasmā tassa tathā vattumayuttanti uppannanicchayatāya taṃ mama vacanaṃ sutvā attamanā ahesunti <a name="M2.0340"></a> attho. Sopi kho licchavi rājā <a name="V2.0298"></a> te viya tathāsañjātanicchayattā attamano ahosi. Tenāha <span class="bld">‘‘evaṃ vutte sopi attamano ahosī’’</span>ti. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.</p>
  1028. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā mahālisuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1029. <p class="centered">Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1030. <p class="chapter">7. Jāliyasuttavaṇṇanā</p>
  1031. <p class="subhead">Dvepabbajitavatthuvaṇṇanā</p>
  1032. <p class="bodytext"><a name="para378"></a><span class="paranum">378</span>. Evaṃ <a name="V2.0299"></a><a name="M2.0341"></a> mahālisuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni jāliyasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, mahālisuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa jāliyasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… kosambiyanti jāliyasutta’’</span>nti āha. <span class="bld">‘‘Ghositenā’’</span>tiādinā majjhelopasamāsaṃ dasseti, ghositassa ārāmotipi vattabbaṃ. Evampi hi ‘‘anāthapiṇḍikassa ārāme’’tiādīsu (pārā. 234) viya dāyakakittanaṃ hoti, evaṃ pana kittento āyasmā ānando aññepi tassa diṭṭhānugatiāpajjane niyojetīti aññattha vuttaṃ. Tattha koyaṃ ghositaseṭṭhi nāma, kathañcānena ārāmo kārito, kathaṃ pana tattha bhagavā vihāsīti pucchāya sabbaṃ taṃ vissajjanaṃ samudāgamato paṭṭhāya saṅkhepatova dassento <span class="bld">‘‘pubbe kirā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Allakapparaṭṭha</span>nti bahūsu potthakesu dissati, katthaci pana <span class="bld">‘‘addilaraṭṭha’’</span>nti ca <span class="bld">‘‘damiḷaraṭṭha’’</span>nti ca likhitaṃ. <span class="bld">Tato</span>ti allakapparaṭṭhato. <span class="bld">‘‘Puttaṃ…pe… agamāsī’’</span>ti idampi ‘‘tassetaṃ kamma’’nti ñāpetuṃ vuttaṃ. <span class="bld">Tadā</span>ti tesaṃ gāmaṃ paviṭṭhadivase. <span class="bld">Balavapāyāsa</span>nti garutaraṃ bahupāyāsaṃ. <span class="bld">Jīrāpetu</span>nti samavepākiniyā gahaṇiyā pakkāpetuṃ. <span class="bld">Asannihite</span>ti gehato bahi aññaṃ gate. <span class="bld">Bhussatī</span>ti nadati, ‘‘bhubhu’’iti sunakhasaddaṃ karotīti attho. Idampissa ekaṃ kammaṃ. Paccekabuddhe pana cīvarakammatthāya aññaṃ ṭhānaṃ gate sunakhassa hadayaṃ phālitaṃ. Tiracchānā nāmete ujujātikā honti akuṭilā, manussā pana aññaṃ hadayena cinteti, aññaṃ mukhena kathenti. Tenevāha ‘‘gahanañhetaṃ bhante yadidaṃ manussā, uttānakañhetaṃ bhante yadidaṃ pasavo’’ti (ma. ni. 2.3).</p>
  1033. <p class="bodytext">Iti so tāya paccekabuddhe sinehavasena ujudiṭṭhitāya akuṭilatāya kālaṅkatvā tāvatiṃsabhavane nibbatto. Taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘so…pe… nibbattī’’</span>ti. Tassa pana kaṇṇamūle kathentassa <a name="V2.0300"></a> saddo soḷasayojanaṭṭhānaṃ <a name="M2.0342"></a> pharati, pakatikathāsaddo pana sakalaṃ dasayojanasahassaṃ devanagaraṃ, evaṃ saraghosasampattiyā <span class="bld">‘‘ghosakadevaputto’’ tveva nāmaṃ ahosi.</span> Ayamassa paccekabuddhe sinehena bhukkaraṇassa nissando. <span class="bld">Cavitvā</span>ti āhārakkhayena cavitvā. Devalokato hi devaputtā āyukkhayena, puññakkhayena, āhārakkhayena, kopenāti catūhi kāraṇehi cavanti. Imassa pana kāmaguṇe paribhuñjato muṭṭhassatissa āhārakkhayena cavanaṃ hoti. So kosambiyaṃ nagarasobhiniyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi. Nagarasobhiniyo kira dhītaraṃ paṭijagganti, na puttaṃ. Dhītaro hi tāsaṃ paveṇiṃ ghaṭayanti, tasmā sāpi taṃ saṅkārakūṭe chaḍḍāpeti. Ayamassa pubbe puttachaḍḍanakammassa nissando. Pāpakammañhi nāmetaṃ ‘‘appaka’’nti nāvamaññitabbaṃ. Tameko manusso kākasunakhaparivāritaṃ disvā ‘‘putto me laddho’’ti gehaṃ nesi, tassa pana hatthato kosambakaseṭṭhi kahāpaṇasahassaṃ datvā aggahesi, tamatthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘kosambiyaṃ ekassa kulassa ghare nibbattī’’</span>tiādi vuttaṃ. Sattakkhattuṃ ghātāpanatthaṃ upakkamakaraṇampi puttachaḍḍanakammasseva nissando. <span class="bld">Seṭṭhidhītāyā</span>ti janapadaseṭṭhino dhītāya. <span class="bld">Veyyattiyenā</span>ti paññāveyyattiyena. Sā hi tassa pitarā pesitaṃ mārāpanapaṇṇaṃ phāletvā vivāhapaṇṇaṃ bandhitvā jīvitalābhaṃ karoti. Tāyeva sarasampattiyā <span class="bld">ghositaseṭṭhi nāma jāto.</span></p>
  1034. <p class="bodytext"><span class="bld">Sarīrasantappanattha</span>nti himavanteva mūlaphalāhāratāya kilantasarīrassa loṇambilasevanena pīnanatthaṃ. <span class="bld">Tasitā</span>ti pipāsitā. <span class="bld">Kilantā</span>ti parissantakāyā. <span class="bld">Vaṭarukkha</span>nti mahānigrodharukkhaṃ. Te kira taṃ patvā tassa mūle nisīdiṃsu. Atha jeṭṭhakatāpaso nigrodharukkhassa sobhāsampattiṃ passitvā ‘‘mahānubhāvo maññe ettha adhivutthā devatā. Sādhu vatāyaṃ devatā isigaṇassa pānīyādidānena addhānaparissamaṃ vinodeyyā’’ti cintesi. Devatāpi tathā cintitaṃ utvā isigaṇassa pānīyanhānakabhojanāni adāsi. Tenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. Jeṭṭhakatāpasassa pana tathā cintanaṃ avisesato sabbattha āropetvā <span class="bld">‘‘saṅgahaṃ paccāsisantā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Hatthaṃ pasāretvā’’</span>ti iminā hatthappasāraṇamattena tassā yathicchitanipphattiṃ dasseti. <span class="bld">Devatā āhā</span>ti sā attano puññassa parittakattā lajjāya kathetuṃ avisahantīpi punappunaṃ nippīḷiyamānā <a name="M2.0343"></a> evamāha. <span class="bld">So</span>ti anāthapiṇḍiko gahapati. <span class="bld">Bhatakāna</span>nti bhatiyā veyyāvaccaṃ karontānaṃ dāsapesakammakarānaṃ. <span class="bld">Pakatibhattavetanamevā</span>ti pakatiyā dātabbabhattavetanameva. Tadā uposathikattā kammaṃ akarontānampi kammakaraṇadivase dātabbabhattavetanameva, na tato ūnanti attho. <span class="bld">Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ</span> khuddakabhāṇakānaṃ matena ‘‘sāyamāsatthāya āgato’’ti (dha. pa. aṭṭha. 1.2.sāmāvatīvatthu) vuttaṃ, idha pana dīghabhāṇakānaṃ matena <span class="bld">‘‘majjhanhike pātarāsatthāya āgato’’</span>ti. <span class="bld">Kañcī</span>ti kañcipi bhatakaṃ, kiñcipi bhatakakammanti vā sambandho. Majjhanhikakālattā <a name="V2.0301"></a> <span class="bld">‘‘upaḍḍhadivaso gato’’</span>ti āha, tena upaḍḍhadivasameva samādinnattā ‘‘upaḍḍhūposatho’’ti taṃ voharantīti dasseti. <span class="bld">Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ</span> (dha. pa. aṭṭha. 1.2 sāmāvatīvatthu) rattibhāgena upaḍḍhūposatho vutto, idha pana majjhanhikato paṭṭhāya divasabhāgeneva, tadavasesadivasarattibhāgena vā. Asamepi hi bhāge upaḍḍhasaddo pavattati. <span class="bld">Tadahevā</span>ti aruṇuggamanakālaṃ sandhāya vuttaṃ.</p>
  1035. <p class="bodytext">‘‘Ghosopi kho dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddho’’ti <span class="bld">sañjātapītipāmojjo. Tadahevā</span>ti kosambiṃ pattadivasato dutiyadivaseyeva. <span class="bld">Turitātthā</span>ti turitā attha, sīghayāyino bhavathāti attho. Ehibhikkhupabbajjaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘pabbajitvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Arahatta</span>nti catupaṭisambhidāsamalaṅkataṃ arahantabhāvaṃ. <span class="bld">Tepi seṭṭhino</span> sotāpattiphale patiṭṭhāya aḍḍhamāsamattaṃ dānāni datvā <span class="bld">paccāgamma tayo vihāre kāresuṃ.</span> Bhagavā pana devasikaṃ ekekasmiṃ vihāre vasati. Yassa ca vihāre vuttho, tasseva ghare piṇḍāya carati, tadā pana ghositassa vihāre viharati. Tena vuttaṃ ‘‘kosambiyaṃ viharati ghositārāme’’ti.</p>
  1036. <p class="bodytext">Bāhirasamayamattena <span class="bld">upajjhāyo,</span> na sāsane viya upajjhāyalakkhaṇena. Upecca parassa vācāya ārambhanaṃ bādhanaṃ <span class="bld">upārambho,</span> dosadassanavasena ghaṭṭananti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘vādaṃ āropetukāmā hutvā’’</span>ti. Vadanti nindāvasena kathenti etenāti hi <span class="bld">vādo,</span> doso, tamāropetukāmā upari patiṭṭhapetukāmā hutvāti attho. Kathamāropetukāmāti āha <span class="bld">‘‘iti kirā’’</span>tiādi. <span class="bld">Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra</span>nti yaṃ vatthu jīvasaññitaṃ, tadeva sarīrasaññitaṃ. Idañhi ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti <a name="M2.0344"></a> vuttavādaṃ gahetvā vadanti. Rūpañca attānañca advayaṃ ekībhāvaṃ katvā samanupassanavasena, ‘‘satto’’ti vā bāhirakaparikappitaṃ attānaṃ sandhāya vadanti. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘idheva satto bhijjatī’’</span>ti. <span class="bld">Assā</span>ti samaṇassa gotamassa. <span class="bld">Bhijjatī</span>ti nirudayavināsavasena vinassati. <span class="bld">Tena</span> jīvitasarīrānaṃ anaññattānujānanato, sarīrassa ca bhedadassanato. Na hettha yathā diṭṭhabhedavatā sarīrato anaññattā adiṭṭhopi jīvassa bhedo vutto, evaṃ adiṭṭhabhedavatā jīvato anaññattā sarīrassāpi abhedoti sakkā vattuṃ tassa bhedassa paccakkhasiddhattā, bhūtupādāyarūpavinimuttassa ca sarīrassa abhāvatoti iminā adhippāyenāha <span class="bld">‘‘ucchedavādo hotī’’</span>ti.</p>
  1037. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra</span>nti aññadeva vatthu jīvasaññitaṃ, aññaṃ sarīrasaññitaṃ. Idañhi ‘‘rūpavantaṃ attānaṃ samanupassatī’’tiādinayappavattavādaṃ gahetvā vadanti. Rūpabhedasseva diṭṭhattā<a name="V2.0302"></a>, attani ca tadabhāvato ‘‘attā nicco’’ti ayamattho āpanno vāti iminā adhippāyenāha <span class="bld">‘‘satto sassato āpajjatī’’</span>ti.</p>
  1038. <p class="bodytext"><a name="para379-380"></a><span class="paranum">379-380</span>. Tayidaṃ nesaṃ vañjhāputtassa dīgharassatādiparikappanasadisaṃ, tasmāyaṃ pañho ṭhapanīyo. Na hesa atthanissito, na dhammanissito, nādibrahmacariyako, na nibbidādiatthāya saṃvattati. <span class="bld">Poṭṭhapādasutta</span>ñcettha nidassanaṃ. Taṃ tattha rājanimīlanaṃ katvā ‘‘tena hāvusosuṇāthā’’tiādinā satthā nesaṃ upari dhammadesanamārabhīti āha <span class="bld">‘‘atha bhagavā’’</span>tiādi. Sassatucchedadiṭṭhiyo <span class="bld">dve antā.</span> Ariyamaggo <span class="bld">majjhimā paṭipadā. Tassāyeva paṭipadāyā</span>ti micchāpaṭipadāya eva.</p>
  1039. <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhāpabbajitassā</span>ti saddhāya pabbajitassa ‘‘evamahaṃ ito vaṭṭadukkhato nissarissāmī’’ti pabbajjamupagatassa, tadanurūpañca sīlaṃ pūretvā paṭhamajjhānena samāhitacittassa. <span class="bld">Eta</span>nti kilesavaṭṭaparivuddhidīpanaṃ ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādikaṃ diṭṭhisaṃkilesanissitavacanaṃ. <span class="bld">Nibbicikiccho na hotī</span>ti dhammesu tiṇṇavicikiccho na hoti, tattha tattha āsappanaparisappanavasena pavattatīti attho.</p>
  1040. <p class="bodytext"><span class="bld">Etamevaṃ</span> <a name="M2.0345"></a> <span class="bld">jānāmī</span>ti yena so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, etaṃ sasampayuttaṃ dhammaṃ ‘‘mahaggatacitta’’nti evaṃ jānāmi. Tathā hi vuttaṃ ‘‘mahaggatacittametanti saññaṃ ṭhapesi’’nti. <span class="bld">No ca evaṃ vadāmī</span>ti yathā diṭṭhigatikā taṃ dhammajātaṃ sanissayaṃ abhedato gaṇhantā ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti, tadubhayaṃ vā bhedato gaṇhantā ‘‘aññaṃ jīvaṃ añña sarīra’’nti attano micchāgāhaṃ pavedenti, evamahaṃ na vadāmi tassa dhammassa supariññātattā. Tenāha <span class="bld">‘‘atha kho’’</span>tiādi. Bāhirakā yebhuyyena kasiṇajjhānāni eva nibbattentīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kasiṇaparikammaṃ bhāventassā’’</span>ti. Yasmā bhāvanānubhāvena jhānādhigamo, bhāvanā ca pathavīkasiṇādisañjānanamukhena hotīti katvā saññāsīsena niddisīyati, tasmā <span class="bld">‘‘saññābalena uppanna’’</span>nti āha. Tena vuttaṃ ‘‘pathavīkasiṇameko sañjānātī’’tiādi. Yasmā pana bhagavatā tattha tattha vāre ‘‘atha ca panāhaṃ na vadāmī’’ti vuttaṃ, tasmā bhagavato vacanamupadesaṃ katvā na vattabbaṃ kiretaṃ kevalinā uttamapurisenāti adhippāyena <span class="bld">‘‘na kallaṃ tasseta’’</span>nti āhaṃsu, na sayaṃ paṭibhānenāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘maññamānā vadantī’’</span>ti vuttaṃ. Sesaṃ anantarasutte vuttanayattā, pākaṭattā ca suviññeyyameva.</p>
  1041. <p class="bodytext">Iti <a name="V2.0303"></a> sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā jāliyasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1042. <p class="centered">Jāliyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1043. <p class="chapter">8. Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā</p>
  1044. <p class="subhead">Acelakassapavatthuvaṇṇanā</p>
  1045. <p class="bodytext"><a name="para381"></a><span class="paranum">381</span>. Evaṃ <a name="M2.0346"></a><a name="V2.0304"></a> jāliyasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni mahāsīhanādasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, jāliyasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa mahāsīhanādasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… uruññāyaṃ viharatīti mahāsīhanādasutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Etadeva nāma</span>nti yasmiṃ raṭṭhe taṃ nagaraṃ, tassa raṭṭhassapi yasmiṃ nagare bhagavā vihāsi, tassa nagarassapi ‘‘uruññā’’tveva nāmaṃ, tasmā <span class="bld">uruññāya</span>nti uruññānāmajanapade uruññānāmanagareti āvuttiādinayena attho veditabbo. Iminā imamatthaṃ dasseti – na sabbattha niyatapulliṅgaputhuvacanāva janapadavācī saddā, katthaci aniyatapulliṅgaputhuvacanāpi yathā ‘‘āḷaviyaṃ viharatī’’ti (pāci. 84, 89) keci janapadamevatthaṃ vadanti, taṃ apanetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ramaṇīyo</span>ti manoharabhūmibhāgatāya, chāyūdakasampattiyā, janavivittatāya ca manoramo. Migānaṃ abhayaṃ deti etthāti <span class="bld">migadāyo.</span> Tenāha <span class="bld">‘‘so’’</span>tiādi. <span class="bld">Celaṃ</span> vatthaṃ, taṃ natthi assāti <span class="bld">acelo</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘naggaparibbājako’’</span>ti. <span class="bld">Nāma</span>nti gottanāmaṃ. Tapanaṃ santapanaṃ kāyassa khedanaṃ <span class="bld">tapo,</span> so etassa atthīti <span class="bld">tapassī.</span> Yasmā tathābhūto tapaṃ nissito, tapo ca taṃ nissito hoti, tasmā <span class="bld">‘‘tapanissitaka’’</span>nti āha. <span class="bld">Muttācārādī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena parato <span class="bld">pāḷiya</span> (dī. ni. 1.397) māgatā hatthāpalekhanādayo saṅgahitā. Lūkhaṃ pharusaṃ sādhusammatācāravirahato apasādanīyaṃ ājīvati vattatīti <span class="bld">lūkhājīvī</span>ti aṭṭhakathāmuttakanayo. <span class="bld">Uppaṇḍetī</span>ti uhasanavasena paribhāsati. <span class="bld">Upavadatī</span>ti avaññāpubbakaṃ apavadati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘hīḷeti vambhetī’’</span>ti. ‘‘Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu viya <span class="bld">dhamma</span>saddo hetupariyāyoti āha <span class="bld">‘‘kāraṇassa anukāraṇa’’</span>nti. Tathāvuttasaddatthoyevettha kāraṇasaddassa hetubhāvato. Atthavasā payutto hi saddapayogo. Soyeva ca saddattho parehi vuccamāno anukāraṇaṃ tadanurūpaṃ tassadisaṃ vā <a name="V2.0305"></a> tato pacchā vā vuttakāraṇabhāvato. <span class="bld">Parehī</span>ti yesaṃ tumhehi idaṃ vuttaṃ, tehi parehi. <span class="bld">Vuttakāraṇenā</span>ti yathā <a name="M2.0347"></a> tehi vuttaṃ, tathā ce tumhehi na vuttaṃ, evaṃ sati tehi vuttakāraṇena sakāraṇo hutvā tumhākaṃ vādo vā tato paraṃ tassa anuvādo vā koci appamattakopi viññūhi garahitabbaṃ kāraṇaṃ ṭhānaṃ nāgaccheyya, kimevaṃ nāgacchatīti yojanā. <span class="bld">‘‘Idaṃ vuttaṃ hotī’’</span>tiādinā tadevatthaṃ saṅkhepato dasseti.</p>
  1046. <p class="bodytext"><a name="para382"></a><span class="paranum">382</span>. Idāni yaṃ vibhajjavādaṃ sandhāya bhagavatā ‘‘na mete vuttavādino’’ti saṅkhepena vatvā taṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘idhāhaṃ kassapā’’tiādi vuttaṃ, taṃ vibhāgena dassento <span class="bld">‘‘idhekacco’’</span>tiādimāha. Bhagavā hi niratthakaṃ anupasamasaṃvattanikaṃ kāyakilamathaṃ ‘‘attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito’’tiādinā (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13). Garahati, sātthakaṃ pana upasamasaṃvattanikaṃ kāyakilamathaṃ ‘‘āraññiko hoti, paṃsukūliko hotī’’tiādinā (a. ni. 5.181, 182; pari. 325) vaṇṇeti. <span class="bld">Appapuññatāyā</span>ti apuññatāya. Appasaddo cettha ‘‘dvattichadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabba’’ntiādīsu (pāci. 135) viya abhāvattho. Micchādiṭṭhibhāvato kammaphalaṃ paṭikkhipantena ‘‘natthi dinna’’ntiādinā (dī. ni. 1.171; ma. ni. 1.445; 2.94, 225; 3.91, 116, 136; saṃ. ni. 3.210; a. ni. 3.118; 10.176; dha. sa. 1221; vibha. 907) micchādiṭṭhiṃ purakkhatvā jīvitavuttihetu tathā tathā duccaritapūraṇaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘tīṇi duccaritāni pūretvā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1047. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhiyyosomattāyā</span>ti mattato atirekaṃ. <span class="bld">‘‘Bhiyyoso’’</span>ti hi idaṃ bhiyyosaddena samānatthaṃ nepātikaṃ. <span class="bld">Anesanavasenā</span>ti kohaññe ṭhatvā asantaguṇasambhāvanicchāya yathā tathā tapaṃ katvā anesitabbamesanāvasena micchājīvenāti attho. Yathāvuttanayena jīvitavuttihetu <span class="bld">tīṇi duccaritāni pūretvā.</span> <span class="bld">Ime dve</span>ti ‘‘appapuñño, puññavā’’ti ca vutte duccaritakārino dve puggale.</p>
  1048. <p class="bodytext">Dutiyanaye <span class="bld">ime dve</span>ti ‘‘appapuñño, puññavā’’ti ca vutte sucaritakārino dve puggale.</p>
  1049. <p class="bodytext">Paṭhamadutiyanayesu vuttanayeneva tatiyacatutthanayesupi yathākkamaṃ attho veditabbo. Paṭhamatatiyanayesu cettha ahetukaakiriyavādino. Dutiyacatutthanayesu pana kammakiriyavādinoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Appadukkhavihārī</span>ti <a name="M2.0348"></a> appakaṃ dukkhena vihārī. <span class="bld">Bāhirakācārayutto</span>ti sāsanācārato bāhirakena <a name="V2.0306"></a> titthiyācārena yutto. <span class="bld">Attānaṃ sukhetvā</span>ti adhammikena anesanāya laddhapaccayanimittena sukhena attānaṃ sukhetvā sukhaṃ katvā, <span class="bld">‘‘sukhe ṭhapetvā’’</span>ti adhunā pāṭho.</p>
  1050. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Na dāni mayā sadiso atthī’’</span>tiādinā taṇhāmānadiṭṭhisaṅkhātānaṃ tissannaṃ maññanānaṃ vasena duccaritapūraṇamāha. Lābhasakkāraṃ vā uppādento tīṇi duccaritāni puretvāti sambandho. <span class="bld">Micchādiṭṭhivasenā</span>ti ‘‘natthi kāmesu doso’’ti evaṃ pavattamicchādiṭṭhivasena. <span class="bld">Paribbājikāyā</span>ti bāhirapabbajjamupagatāya tāpasadārikāya, channaparibbājikāya ca. ‘‘Aparo’’ti etthāpi hi ‘‘tāpaso vā channaparibbājako vā’’ti adhikāro. <span class="bld">Daharāyā</span>ti taruṇāya. <span class="bld">Mudukāyā</span>ti sukhumālāya. <span class="bld">Lomasāyā</span>ti tanutambalomatāya appalomavatiyā. Lomaṃ etissā atthīti <span class="bld">lomasā.</span> Liṅgattayepi hi sa-paccayena padasiddhimicchanti saddavidū. <span class="bld">Kāmesū</span>ti vatthukāmesu. <span class="bld">Pātabbata</span>nti paribhuñjitabbaṃ. Paribhogattho hettha <span class="bld">pā</span>-saddo, tabbasaddo ca bhāvasādhano. Tā-saddo pana sakatthe yathā ‘‘devatā’’ti, <span class="bld">pātabbata</span>nti vā paribhuñjanakataṃ, kattusādhano cettha tabbasaddo yathā uparipaṇṇāsake <span class="bld">pañcattayasutte</span> ‘‘ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā diṭṭhasutamutaviññātabbasaṅkhāramattena etassa āyatanassa upasampadaṃ paññapentī’’ti (ma. ni. 3.24) tathā hi <span class="bld">tadaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘vijānātīti <span class="bld">viññātabbaṃ,</span> diṭṭhasutamutaviññātamattena pañcadvārikasaññāpavattimattenāti ayañhi ettha attho’’ti, (ma. ni. aṭṭha. 3.24) <span class="bld">taṭṭīkāya</span>ñca ‘‘yathā niyyantīti niyyānikāti bahulaṃ vacanato kattusādhano niyyānikasaddo, evaṃ idha viññātabbasaddoti āha ‘vijānātīti viññātabba’nti,’’ tā-saddo pana bhāve. Assādiyamānapakkhe ṭhito kilesakāmopi vatthukāmapariyāpannoyeva, tasmā tesu yathāruci paribhuñjantoti attho.</p>
  1051. <p class="bodytext"><span class="bld">Ida</span>nti nayacatukkavasena vuttaṃ atthappabhedavibhajanaṃ. <span class="bld">‘‘Titthiyavasena āgataṃ</span> aṭṭhakathāyaṃ tathā vibhattattā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.382) ācariyena vuttaṃ, tathāyeva pana pāḷiyampi vibhattanti veditabbaṃ. <span class="bld">Sāsanepī</span>ti imasmiṃ sāsanepi.</p>
  1052. <p class="bodytext">Kathaṃ <a name="M2.0349"></a> labbhatīti āha <span class="bld">‘‘ekacco hī’’</span>tiādi. Yasmā na labhati, tasmā anesanaṃ katvātiādinā yojetabbaṃ. <span class="bld">Arahattaṃ vā</span> attani asantaṃ ‘‘atthi me’’ti yathārutaṃ <span class="bld">paṭijānitvā.</span> Sāmantajappanapaccayapaṭisevanairiyāpathasannissitasaṅkhātāni <span class="bld">tīṇi vā kuhanavatthūni paṭisevitvā.</span></p>
  1053. <p class="bodytext"><span class="bld">Tādisovā</span>ti <a name="V2.0307"></a> dhutaṅga (visuddhi. 1.22; theragā. aṭṭha. 2.844 ādayo) samādānavasena lūkhājīvī eva. <span class="bld">Anesanavasenā</span>ti nidassanamattaṃ. ‘‘Arahattapaṭijānanenā’’tiādipi hi vattabbaṃ.</p>
  1054. <p class="bodytext"><span class="bld">Dullabhasukho bhavissāmi</span> duggatīsu upapattiyāti adhippāyo. <span class="bld">Asakkonto</span>ti ettha antasaddo bhāvalakkhaṇe, asakkuṇamāne satīti attho.</p>
  1055. <p class="bodytext"><a name="para383"></a><span class="paranum">383</span>. <span class="bld">Asukaṭṭhānato</span>ti asukabhavato. <span class="bld">Āgatā</span>ti upapattivasena idhāgatā. <span class="bld">Idāni gantabbaṭṭhānañcā</span>ti upapattivaseneva āyatiṃ gamitabbabhavañca. <span class="bld">Tato</span>ti atītabhavato. <span class="bld">Puna upapatti</span>nti āyatiṃ anantarabhave puna upapattiṃ, tato anantarabhavepi puna upapattinti punappunaṃ nibbattiṃ. <span class="bld">Kena kāraṇena garahissāmī</span>ti ettha yathābhūtamajānanto icchādosavasena yaṃ kiñci garaheyya, na tathā cāhaṃ, ahaṃ pana yathābhūtaṃ jānanto sabbampetaṃ kena kāraṇena garahissāmi, sabbassapetassa tapassa garahāya kāraṇaṃ natthīti imamadhippāyaṃ dassento <span class="bld">‘‘garahitabbamevā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Bhaṇḍika</span>nti puṭabhaṇḍikaṃ. Upamāpakkhe parisuddhatāya dhotaṃ, tathā adhotañca, upameyyapakkhe pana pasaṃsitabbaguṇatāya dhotaṃ parisuddhaṃ, tathā adhotañcāti attho. <span class="bld">Tamattha</span>nti garahitabbassa ceva garahaṇaṃ, pasaṃsitabbassa ca pasaṃsanaṃ.</p>
  1056. <p class="bodytext"><a name="para384"></a><span class="paranum">384</span>. Diṭṭhadhammikassa, samparāyikassa ca atthassa sādhanavasena pavattiyā garukattā <span class="bld">na koci na sādhūti vadati</span>. <span class="bld">Pañcavidhaṃ vera</span>nti pāṇātipātādipañcavidhaveraṃ. Tañhi pañcavidhassa sīlassa paṭipakkhabhāvato, sattānaṃ verahetutāya ca <span class="bld">‘‘vera’’</span>nti vuccati, tato eva ca taṃ <span class="bld">na koci ‘‘sādhū’’ti vadati</span> tathā diṭṭhadhammikādiatthānamasādhanato, sattānaṃ sādhubhāvassa dūsanato ca. <span class="bld">Na nirundhitabba</span>nti rūpaggahaṇe na nivāretabbaṃ. Dassanīyadassanattho hi cakkhupaṭilābhoti tesamadhippāyo. Ayameva nayo <a name="M2.0350"></a> sotādīsupi. Yadaggena tesaṃ pañcadvāre asaṃvaro sādhu, tadaggena tattha saṃvaro na sādhūti adhippāyo hotīti āha <span class="bld">‘‘puna…pe… asaṃvara’’</span>nti.</p>
  1057. <p class="bodytext">Ayamettha aṭṭhakathāto aparo nayo – <span class="bld">yaṃ te ekaccaṃ vadanti ‘‘sādhū’’ti</span> te ‘‘eke samaṇabrāhmaṇā’’ti vuttā titthiyā yaṃ attakilamathānuyogādiṃ ‘‘sādhū’’ti vadanti, taṃ mayaṃ na ‘‘sādhū’’ti vadāma. <span class="bld">Yaṃ te…pe… ‘‘na sādhū’’ti</span> yaṃ pana te anavajjapaccayaparibhogaṃ, sunivatthasupārutādisammāpaṭipattiñca ‘‘na sādhū’’ti vadanti, taṃ mayaṃ ‘‘sādhū’’ti vadāmāti.</p>
  1058. <p class="bodytext">Iti <a name="V2.0308"></a> yaṃ paravādamūlakaṃ catukkaṃ dassitaṃ, tadeva puna sakavādamūlakaṃ catukkaṃ katvā dassitanti viññāpetuṃ <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādi vuttaṃ. Yañhi kiñci kenaci samānaṃ, tenapi taṃ samānameva. Yañca kiñci kenaci asamānaṃ, tenapi taṃ asamānamevāti āha <span class="bld">‘‘samānāsamānata’’</span>nti. Ettha ca <span class="bld">samānata</span>nti samānatāmattaṃ. Anavasesato hi pahātabbadhammānaṃ pahānaṃ, upasampādetabbadhammānaṃ upasampādanañca sakavādeva dissati, na paravāde. Tena vuttaṃ ‘‘tyāhaṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadāmī’’tiādi. Sakavādaparavādānurūpaṃ vuttanayena <span class="bld">pañcasīlādivaseneva attho veditabbo.</span></p>
  1059. <p class="subhead">Samanuyuñjāpanakathāvaṇṇanā</p>
  1060. <p class="bodytext"><a name="para385"></a><span class="paranum">385</span>. <span class="bld">Anta</span>miti āṇattiyaṃ pañcamīattanopadaṃ. <span class="bld">Laddhiṃ pucchanto</span>ti ‘‘kiṃ samaṇo gotamo saṃkilesadhamme anavasesaṃ pahāya vattati, udāhu pare gaṇācariyā, ettha tāva attano laddhiṃ vadehī’’ti evaṃ paṭiññātaṃ siddhantaṃ pucchanto. <span class="bld">Kāraṇaṃ pucchanto</span>ti ‘‘samaṇova gotamo saṃkilesadhamme anavasesaṃ pahāya vattatī’’ti vutte ‘‘kāraṇenapi etamatthaṃ gāhayā’’ti evaṃ hetuṃ pucchanto. <span class="bld">Ubhayaṃ pucchanto</span>ti ‘‘idaṃ nāmettha kāraṇa’’nti kāraṇaṃ vatvā paṭiññāte atthe sādhiyamāne anvayato, byatirekato ca kāraṇaṃ samatthetuṃ sadisāsadisappabhedaṃ upamodāharaṇadvayaṃ pucchanto. Apica hetupamodāharaṇavasena tilakkhaṇasampattiyā yathāpaṭiññāte atthe sādhite sammadeva anu pacchā bhāsanto nigamentopi <span class="bld">samanubhāsati nāmā</span>ti veditabbaṃ. <span class="bld">‘‘Upasaṃharitvā’’</span>ti pāṭhaseso. <span class="bld">‘‘Kiṃ te’’</span>tiādi upasaṃharaṇākāradassanaṃ<a name="M2.0351"></a>. <span class="bld">Dutiyapadepī</span>ti ‘‘saṅghena vā saṅgha’’nti padepi. Vacanasesaṃ, upasaṃharaṇākārañca sandhāya <span class="bld">‘‘eseva nayo’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1061. <p class="bodytext"><span class="bld">Tamattha</span>nti taṃ pahātabbadhammānaṃ anavasesaṃ pahāya vattanasaṅkhātaṃ, samādātabbadhammānaṃ anavasesaṃ samādāya vattanasaṅkhātañca atthaṃ. <span class="bld">Yojetvā</span>ti akusalādipadehi yojetvā. Akosallasambhūtādiatthena <span class="bld">akusalā ceva</span> tatoyeva <span class="bld">akusalāti ca saṅkhātā,</span> <span class="bld">saṅkhāta</span>saddo cettha ñātattho, koṭṭhāsattho ca yujjatīti āha <span class="bld">‘‘ñātā, koṭṭhāsaṃ vā katvā ṭhapitā’’</span>ti, purimena cettha padena ekantākusale vadati, pacchimena taṃ sahagate, tappaṭipakkhiye ca. Evañhi koṭṭhāsakaraṇena ṭhapanaṃ upapannaṃ hoti. Akusalapakkhikabhāvena hi vavatthāpanaṃ koṭṭhāsakaraṇaṃ. <span class="bld">Avajja</span>saddo dosattho gārayhapariyāyattā, a-saddassa ca tabbhāvavuttitoti āha <span class="bld">‘‘sadosā’’</span>ti. <span class="bld">Ariyā</span> <a name="V2.0309"></a> nāma niddosā. Ime pana akusalā kathañcipi niddosā na hontīti <span class="bld">niddosaṭṭhena ariyā bhavituṃ nālaṃ asamatthā.</span></p>
  1062. <p class="bodytext"><a name="para386-392"></a><span class="paranum">386-392</span>. <span class="bld">‘‘Ya’’</span>nti etaṃ kāraṇe paccattavacananti dasseti <span class="bld">‘‘yenā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Yaṃ vā panā</span>ti asambhāvanāvacanametaṃ, yaṃ vā pana kiñcīti attho. <span class="bld">Pahāya vattantī</span>ti ca atthavasā puthuvacanavipariṇāmoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yaṃ vā taṃ vā appamattakaṃ pahāya vattantī’’</span>ti. <span class="bld">Gaṇācariyā</span> cettha pūraṇamakkhaliādayo. Satthupabhavattā saṅghassa saṅghasampattiyāpi satthusampatti vibhāvīyatīti āha <span class="bld">‘‘saṅgha…pe… siddhito’’</span>ti, sā pana pasaṃsā pasādahetukāti pasādamukhena taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pasīdamānāpī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha sampiṇḍanatthena <span class="bld">pi</span>-saddena appasīdamānāpi evameva na pasīdantīti sampiṇḍeti. Yathā hi anvayato satthusampattiyā sāvakesu, sāvakasampattiyā ca satthari pasādo samuccīyati, evaṃ byatirekato satthuvipattiyā sāvakesu, sāvakavipattiyā ca satthariappasādoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Tathā hī’’</span>tiādi tabbivaraṇaṃ. <span class="bld">Sarīrasampatti</span>nti rūpasampattiṃ, rūpakāyapāripūrinti attho. Rūpappamāṇe satte sandhāya idaṃ vuttaṃ, <span class="bld">‘‘dhammadesanaṃ vā sutvā’’</span>ti idantu ghosappamāṇe, dhammappamāṇe ca, <span class="bld">‘‘bhikkhūnaṃ panācāragocara’’</span>ntiādiṃ pana dhammappamāṇe, lūkhappamāṇe ca. Ācāragocarādīhi dhammo, sammāpaṭipattiyā lūkho ca hoti<a name="M2.0352"></a>. Tasmā ‘‘bhavanti vattāro’’ti paṭhamapade rūpappamāṇā, ghosappamāṇā, dhammappamāṇā ca, dutiyapade dhammappamāṇāva yojetabbā. <span class="bld">Kīvarūpo</span>ti kittakajātiko. Yā saṅghassa pasaṃsāti ānetvā sambandho, ayameva vā pāṭho.</p>
  1063. <p class="bodytext">Tattha yā buddhānaṃ, buddhasāvakānameva ca pāsaṃsatā, aññesañca tadabhāvo jotito, taṃ viratippahānasaṃvaruddesavasena nīharitvā dassento <span class="bld">‘‘ayamadhippāyo’’</span>tiādimāha. Tattha setughātaviratiyā ariyamaggasampayuttattā <span class="bld">‘‘sabbena sabbaṃ natthī’’</span>ti vuttaṃ. Aṭṭhasamāpattivasena vikkhambhanappahānamattaṃ, vipassanāmattavasena tadaṅgappahānamattanti yathālābhaṃ yojetabbaṃ. <span class="bld">Vipassanāmattavasenā</span>ti ca ‘‘anicca’’nti vā ‘‘dukkha’’nti vā vividhaṃ dassanamattavasena, na pana nāmarūpavavatthānapaccayapariggaṇhanapubbakaṃ lakkhaṇattayaṃ āropetvā saṅkhārānaṃ sammasanavasena. Nāmarūpaparicchedo, hi anattānupassanā ca bāhirakānaṃ natthi. <span class="bld">Itarāni</span> samucchedapaṭippassaddhinissaraṇappahānāni <span class="bld">tīṇi sabbena sabbaṃ natthi</span> maggaphalanibbānattā. Lokiyapañcasīlato añño sabbopi <span class="bld">sīlasaṃvaro,</span> ‘‘khamo hoti sītassa uṇhassā’’tiādinā (ma. ni. 1.24; 3.159; a. ni. 4.114) vutto suparisuddho <span class="bld">khantisaṃvaro,</span> ‘‘paññāyete pidhiyyare’’tiādinā (su. ni. 1041; cūḷani. 60) vutto kilesānaṃ samucchedako <a name="V2.0310"></a> maggañāṇasaṅkhāto <span class="bld">ñāṇasaṃvaro,</span> manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ pidahanavasena pavatto suparisuddho <span class="bld">indriyasaṃvaro,</span> ‘‘anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāyā’’tiādinā (dī. ni. 2.403; ma. ni. 1.135; saṃ. ni. 5.8; vibha. 205) vutto sammappadhānasaṅkhāto <span class="bld">vīriyasaṃvaro</span>ti imaṃ saṃvarapañcakaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘sesaṃ sabbena sabbaṃ natthī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1064. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Pañca kho panime pātimokkhuddesā’’</span>tiādinā yathāvuttasīlasseva puna gahaṇaṃ sāsane sīlassa bahubhāvaṃ dassetvā tadekadese eva paresaṃ avaṭṭhānadassanatthaṃ. <span class="bld">‘‘Uposathuddesā’’</span>ti adhunā pāṭho. <span class="bld">Paññāyatī</span>ti patiṭṭhitabhāvena pākaṭo hoti, tasmā mayā hi…pe… natthīti yojetabbaṃ. <span class="bld">Sīhanāda</span>nti seṭṭhanādaṃ, abhītanādaṃ kenaci appaṭivattiyavādaṃ. Yaṃ pana vadanti –</p>
  1065. <p class="gatha1">‘‘Uttarasmiṃ <a name="M2.0353"></a> pade byaggha-puṅgavosabhakuñjara;</p>
  1066. <p class="gathalast">Sīhasaddūlanāgādyā, pume seṭṭhatthagocarā’’ti.</p>
  1067. <p class="bodytext">Taṃ yebhuyyavasenāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1068. <p class="subhead">Ariyaaṭṭhaṅgikamaggavaṇṇanā</p>
  1069. <p class="bodytext"><a name="para393"></a><span class="paranum">393</span>. ‘‘Ayaṃ pana yathāvutto mama vādo aviparītova, tassevaṃ aviparītabhāvo imaṃ maggaṃ paṭipajjitvā aparappaccayato jānitabbo’’ti evaṃ <span class="bld">aviparītabhāvāvabodhanatthaṃ.</span> Pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘atthi kassapā’’</span>tiādīsu ayaṃ yojanā – yaṃ maggaṃ paṭipanno sāmaṃyeva attapaccakkhato evaṃ ñassati dakkhati ‘‘samaṇo gotamo vadanto yuttapattakāle tathabhāvato bhūtaṃ, ekaṃsena hitāvahabhāvato atthaṃ, dhammato anapetattā dhammaṃ, vinayayogato, paresañca vinayanato vinayaṃ vadatī’’ti, so mayā sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedito sakalavaṭṭadukkhanissaraṇabhūto atthi kassapa maggo, tassa ca adhigamūpāyabhūtā pubbabhāgapaṭipadāti, tena ‘‘samaṇo gotamo ime dhamme anavasesaṃ pahāya vattatī’’tiādi nayappavatto vādo kenaci asampakampito yathābhūta sīhanādoti dasseti. <span class="bld">Dakkhatī</span>ti cettha ssati-saddena padasiddhi ‘‘yatra hi nāma sāvako evarūpaṃ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṃ karissatī’’tiādīsu viya.</p>
  1070. <p class="bodytext">‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passatī’’tiādi suttapadesu (a. ni. 3.134) viya <a name="V2.0311"></a> ca <span class="bld">maggañca paṭipadañca ekato katvā dassento. ‘‘Ayamevā’’</span>ti sāvadhāraṇavacanaṃ maggassa puthubhāvapaṭikkhepatthaṃ, sabbaariyasādhāraṇabhāvadassanatthaṃ, sāsane pākaṭabhāvadassanatthañca. Tenāha ‘‘ekāyano ayaṃ bhikkhave maggo sattānaṃ visuddhiyā’’ti (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106; saṃ. ni. 5.367, 384).</p>
  1071. <p class="bodytext">‘‘Eseva maggo natthañño, dassanassa visuddhiyā’’ti, (dha. pa. 274) –</p>
  1072. <p class="gatha1">‘‘Ekāyanaṃ <a name="M2.0354"></a> jātikhayantadassī,</p>
  1073. <p class="gatha2">Maggaṃ pajānāti hitānukampī;</p>
  1074. <p class="gatha3">Etena maggena atariṃ su pubbe,</p>
  1075. <p class="gathalast">Tarissanti ye ca taranti ogha’’nti. (saṃ. ni. 5.384, 409; cūḷani. 107, 211; netti. 170) ca –</p>
  1076. <p class="unindented">Sabbesu ceva suttapadesesu, abhidhammapadesesu (vibha. 355) ca ekovāyaṃ maggo pākaṭoti.</p>
  1077. <p class="subhead">Tapopakkamakathāvaṇṇanā</p>
  1078. <p class="bodytext"><a name="para394"></a><span class="paranum">394</span>. Tapoyeva upakkamitabbato, ārabhitabbato <span class="bld">tapopakkamā</span>ti āha <span class="bld">‘‘tapārambhā’’</span>ti, ārambhanañcettha tapakaraṇamevāti dasseti <span class="bld">‘‘tapokammānī’’</span>ti iminā. <span class="bld">Samaṇakammasaṅkhātā</span>ti samaṇehi kattabbakammasaññitā. <span class="bld">Brāhmaṇakammasaṅkhātā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Niccolo</span>ti nissaṭṭhacolo sabbena sabbaṃ paṭikkhittacolo. Celaṃ, coloti ca pariyāyavacanaṃ. Koci chinnabhinnapaṭapilotikadharopi dasantayuttassa vatthassa abhāvato ‘‘niccolo’’ti vattabbataṃ labheyyāti taṃ nivattetuṃ <span class="bld">‘‘naggo’’</span>ti vuttaṃ, naggiyavatasamādānena sabbathā naggoti attho. Lokiyakulaputtācāravirahitatāva vissaṭṭhācāratāti dasseti <span class="bld">‘‘uccārakammādīsū’’</span>tiādinā. Kathaṃ virahitoti āha <span class="bld">‘‘ṭhitakovā’’</span>tiādi, idañca nidassanamattaṃ vamitvā mukhavikkhālanādiācārassapi tena vissaṭṭhattā. <span class="bld">Apalikhatī</span>ti udakena adhovanato apalihati. So kira daṇḍakaṃ ‘‘satto’’ti paññapeti, tasmā taṃ paṭipadaṃ pūrento evaṃ karotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uccāraṃ vā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">apalikhatī</span>ti apakasati.</p>
  1079. <p class="bodytext">‘‘Ehi bhadanto’’ti vutte upagamanasaṅkhāto vidhi <span class="bld">ehibhaddanto,</span> taṃ caratīti <span class="bld">ehibhaddantiko</span><a name="V2.0312"></a>, ruḷhisaddena cettha taddhitasiddhi yathā ‘‘ehipassiko’’ti, (ma. ni. 1.74) tappaṭikkhepena <span class="bld">naehibhaddantiko,</span> tadevatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘bhikkhāgahaṇattha’’</span>ntiādinā. <span class="bld">Na etī</span>ti na āgacchati. Evaṃ <span class="bld">natiṭṭhabhaddantiko</span>ti etthāpi. Samaṇena nāma sayaṃvacanakareneva bhavitabbaṃ, na paravacanakarenāti adhippāyena <span class="bld">tadubhayampi…pe… na karoti. Puretara</span>nti taṃ ṭhānaṃ attanā upagamanato paṭhamataraṃ, taṃ kira so ‘‘bhikkhunā nāma yādicchakī <a name="M2.0355"></a> eva bhikkhā gahetabbā’’ti adhippāyena na gaṇhāti. <span class="bld">Uddissakataṃ</span> pana ‘‘mama nimittabhāvena bahū khuddakā pāṇā saṅghāṭamāpāditā’’ti adhippāyena nādhivāseti. <span class="bld">Nimantanampi</span> ‘‘evaṃ tesaṃ vacanaṃ kataṃ bhavissatī’’ti adhippāyena na sādiyati. <span class="bld">Kumbhī</span>ti pakkabhikkhāpakkhittakumbho. <span class="bld">Ukkhalī</span>ti bhikkhāpacanakumbho. <span class="bld">Pacchī</span>ti bhikkhāpakkhittapiṭakaṃ. <span class="bld">Tatopī</span>ti kumbhīkaḷopitopi. <span class="bld">Kumbhī</span>ādīsupi so sattasaññīti āha <span class="bld">‘‘kumbhīkaḷopiyo’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Ayaṃ ma’’</span>ntiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Antara</span>nti ubhinnamantarāḷaṃ.</p>
  1080. <p class="bodytext"><span class="bld">Kabaḷantarāyo</span>ti ālopassa antarāyo. Etthāpi so sattasaññī. <span class="bld">Purisantaragatāyā</span>ti purisasamīpagatāya. <span class="bld">Ratiantarāyo</span>ti kāmaratiyā antarāyo. Gāmasabhāgādivasena saṅgamma kittenti etissāti <span class="bld">saṃkitti.</span> Tathā saṃhaṭataṇḍulādisañcayo tena katabhattamidhādhippetanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘saṃkittetvā katabhattesū’’</span>ti. Majjhimanikāye <span class="bld">mahāsīhanādasuttantaṭīkāyaṃ</span> pana ācariyeneva evaṃ vuttaṃ ‘‘saṃkittayanti etāyāti <span class="bld">saṃkitti,</span> gāmavāsīhi samudāyavasena kiriyamānakiriyā, ettha pana bhattasaṃkitti adhippetāti āha ‘saṃkittetvā katabhattesū’ti’’. Idaṃ pana tassa ukkaṭṭhapaṭipadāti dasseti <span class="bld">‘‘ukkaṭṭho’’</span>tiādinā. Yathā cettha, evaṃ ‘‘naehibhaddantiko’’tiādīsupi ukkaṭṭhapaṭipadādassanaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">Sā</span>saddo sunakhapariyāyo. <span class="bld">Tassā</span>ti sunakhassa. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ ṭhāne. <span class="bld">Samūhasamūhacārinī</span>ti saṅghasaṅghacārinī. <span class="bld">Manussā</span>ti veyyāvaccakaramanussā.</p>
  1081. <p class="bodytext"><span class="bld">Sovīraka</span>nti kañjikaṃ. ‘‘Loṇasovīraka’’nti keci, tadayuttameva, ‘‘sabbasassasambhārehi kata’’nti vuttattā. Loṇasovīrakañhi sabbamacchamaṃsapupphaphalādisambhārakataṃ. <span class="bld">Surāpānamevā</span>ti majjalakkhaṇappattāya surāya pānameva. Merayampettha saṅgahitaṃ lakkhaṇahārena, ekasesanayena vā. <span class="bld">Sabbesupī</span>ti sāvajjānavajjesupi kañjikasurādīsu. Ekāgārameva bhikkhācariyāya upagacchatīti <span class="bld">ekāgāriko. Nivattatī</span>ti paccāgacchati, sati bhikkhālābhe taduttari na gacchatīti vuttaṃ hoti. Ekālopeneva vattatīti <span class="bld">ekālopiko.</span> Dīyati etāyāti <span class="bld">datti,</span> dvattiālopamattaggāhi khuddakaṃ bhikkhādānabhājanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘khuddakapātī’’</span>ti. <span class="bld">Aggabhikkha</span>nti anāmaṭṭhabhikkhaṃ<a name="V2.0313"></a>, samābhisaṅkhatatāya vā uttamabhikkhaṃ. Abhuñjanavasena eko <a name="M2.0356"></a> ho etassāti <span class="bld">ekāhiko,</span> āhāro, taṃ āhāraṃ āhāretīti attho. So pana atthato ekadivasalaṅghakoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ekadivasantarika’’</span>nti. Esa nayo <span class="bld">‘‘dvāhika’’</span>ntiādīsupi. Apica ekāhaṃ abhuñjitvā ekāhaṃ bhuñjanaṃ, ekāhavāro vā <span class="bld">ekāhikaṃ.</span> Dvīhaṃ abhuñjitvā dvīhaṃ bhuñjanaṃ, dvīhavāro vā <span class="bld">dvāhikaṃ.</span> Sesadvayepi ayaṃ nayo. Ukkaṭṭho hi pariyāyabhattabhojaniko dvīhaṃ abhuñjitvā ekāhameva bhuñjati. Evaṃ sesadvayepi. <span class="bld">Majjhimāgamaṭīkāyaṃ</span> pana ‘‘ekāhaṃ antarabhūtaṃ etassa atthīti ekāhikaṃ. Sesapadesupi esa nayo’’ti vuttaṃ. ‘‘Therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadanti pariyāyenā’’tiādīsu viya vārattho <span class="bld">pariyāya</span> saddo. <span class="bld">Ekāhavārenā</span>ti ekāhikavārena. ‘‘Ekāhika’’ntiādinā vuttavidhimeva paṭipāṭiyā pavattabhāvena dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘iti evarūpa’’ntiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1082. <p class="bodytext"><a name="para395"></a><span class="paranum">395</span>. <span class="bld">Sāmāko</span> nāma godhumo. <span class="bld">Sayaṃjātā vīhijātī</span>ti aropimavīhijāti. Yadeva ‘‘vīhī’’ti vadanti. <span class="bld">Likhitvā</span>ti kasitvā. <span class="bld">Silesopī</span>ti kaṇikārādirukkhaniyyāsopi. <span class="bld">Kuṇḍaka</span>nti tanutaraṃ taṇḍulasakalaṃ, taṇḍulakhaṇḍakanti attho. Odanena kataṃ kañjiyaṃ <span class="bld">odanakañjiyaṃ.</span> ‘‘Vāsitakena piññākena nahāyeyyā’’tiādīsu (pāci. 1203) viya <span class="bld">piññāka</span> saddo tilapiṭṭhapariyāyo. Yathāha ‘‘piññākaṃ nāma tilapiṭṭhaṃ vuccatī’’ti. ‘‘Taruṇakadalikkhandhameva piññāka’’nti keci, na gahetabbametaṃ katthacipi tathā avacanato.</p>
  1083. <p class="bodytext"><a name="para396"></a><span class="paranum">396</span>. Saṇehi saṇavākehi nibbattitāni <span class="bld">sāṇāni,</span> aññehi missakāni sāṇāni eva <span class="bld">masāṇāni</span> niruttinayena, na chacīvarapariyāpannāni bhaṅgāni. Keci pana ‘‘masāṇāni nāma coḷavisesānīti parikappetvā massakacoḷānī’’ti paṭhanti, tadayuttameva porāṇehi tathā avuttattā. <span class="bld">Erakatiṇādīnī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena akkamakacikadalivākādīnaṃ saṅgaho, erakādīhi katāni hi chavāni lāmakāni dussānīti vattabbataṃ labhanti. <span class="bld">Chava</span>saddo hettha hīnavācako, purimavikappe pana matasarīravācako. <span class="bld">Chaḍḍitanantakānī</span>ti chaḍḍitapilotikāni. Ajinassedanti <span class="bld">ajinaṃ,</span> pakatiajinamigacammaṃ, tadeva majjhe phālitakañce, ajinassa khipaṃ phālitamupaḍḍhanti <span class="bld">ajinakkhipaṃ</span><a name="M2.0357"></a>. ‘‘Sakhurakantipi vadantī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.155) <span class="bld">papañcasūdaniyaṃ</span> vuttaṃ, dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā samuditañce, ajinakkhipanti tesamadhippāyo. <span class="bld">Vinayasaṃvaṇṇanāsu</span> pana ‘‘ajinameva abhedato <span class="bld">ajinakkhipa’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Kanditvā</span>ti ujjavujjavena kanditvā. <span class="bld">‘‘Ganthetvā’’</span>tipi pāṭho, vaṭṭetvā bandhitvāti attho. Evañhi phalakacīre <a name="V2.0314"></a> nidassanaṃ upapannaṃ hoti. <span class="bld">Yaṃ sandhāya vutta</span>nti ajitavādassa paṭikiṭṭhatarabhāve upamādassanatthaṃ yadeva kesakambalaṃ sandhāya <span class="bld">aṅguttarāgame</span> (a. ni. 3.138) vuttaṃ.</p>
  1084. <p class="bodytext"><span class="bld">Tantāvutānī</span>ti tantaṃ pasāretvā vītāni. <span class="bld">Paṭikiṭṭho</span>ti hīno. Kasmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kesakambalo’’</span>tiādi. Pāḷiyaṃ <span class="bld">ubbhaṭṭhako’’</span>ti etassa ‘‘uddhaṃ ṭhitako’’ti attho <span class="bld">majjhimāgamaṭṭhakathāyaṃ mahāsīhanādasuttavaṇṇanāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 1.215) vutto. <span class="bld">Ubbha</span>saddo hi upariatthe nepātiko yathā ‘‘ubbhajāṇumaṇḍala’’nti. Anekaparimāṇā, hi nipātā, anekatthā ca.</p>
  1085. <p class="bodytext">Micchāvāyāmavaseneva ukkuṭikavatānuyogoti āha <span class="bld">‘‘ukkuṭikavīriyaṃ anuyutto’’</span>ti. Na kevalaṃ nisinnoyeva ukkuṭiko, atha kho <span class="bld">gacchantopi…pe… gacchati. Ayakaṇṭake</span>ti ayomayakaṇṭake. <span class="bld">Pakatikaṇṭake</span>ti salākakaṇṭake. Uccabhūmiyaṃ <span class="bld">thaṇḍila</span>saddoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ucce bhūmiṭṭhāne’’</span>ti. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – <span class="bld">thaṇḍila</span>nti samāpakatibhūmi vuccati ‘‘patthaṇḍile pāturahosī’’tiādīsu viya. Amarakosepi hi <span class="bld">nighaṇṭusatthe</span> vuttaṃ ‘‘vedī parikkhatā bhūmi, same thaṇḍilaṃ cāture’’ti (sattarasamavagge 18 gāthāyaṃ) tasmā thaṇḍile anantarahitāya pakatibhūmiyaṃ seyyampi kappetīti attho. Yaṃ sandhāya tattheva <span class="bld">nighaṇṭusatthe</span> vuttaṃ ‘‘yo thaṇḍile vata vasā, sete thaṇḍilasāyi so’’ti (sattarasamavagge 44 gāthāyaṃ) rajo eva jallaṃ malīnaṃ <span class="bld">rajojallaṃ.</span> Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘sarīra’’</span>ntiādi. <span class="bld">Laddhaṃ āsana</span>nti nisīdituṃ yathāladdhamāsanaṃ. <span class="bld">Akopetvā</span>ti aññattha anupagantvā. Tathā cāha <span class="bld">‘‘tattheva nisīdanasīlo’’</span>ti. Evaṃ nisīdanto hi taṃ akopento nāma hoti. Catūsu mahāvikaṭesu gūthamevidhādhippetanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘gūthaṃ vuccatī’’</span>ti. Tañhi āsayavasena virūpaṃ kaṭattā <span class="bld">‘‘vikaṭa’’</span>nti vuccati. <span class="bld">Sāyaṃ tatiya</span>nti sāyanhasamayasaṅkhātaṃ tatiyasamayaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti udakorohanānuyogassa. Pātopadamiva sāyaṃpadaṃ nepātikaṃ<a name="M2.0358"></a>. Anusāralopena pana <span class="bld">‘‘sāyatatiyaka’’</span>ntipi pāṭho dissati.</p>
  1086. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘acelako hotī’’tiādīni yāva ‘‘thusodakaṃ pivatī’’ti etāni vatapadāni ekavārāni, ‘‘ekāgāriko vā hotī’’tiādīni pana nānāvārāni, nānākālikāni vā. Tathā ‘‘sākabhakkho vā hotī’’tiādīni, ‘‘sāṇānipi dhāreti, masāṇānipi dhāretī’’tiādīni ca. Tathā hettha vā-saddaggahaṇaṃ, pi-saddaggahaṇañca kataṃ. Pi-saddopi idha vikappattho eva daṭṭhabbo. Purimesu pana vatapadesu tadubhayampi na kataṃ, evañca katvā ‘‘acelako hotī’’ti vatvā ‘‘sāṇānipi dhāretī’’tiādivacanassa, ‘‘rajojalladharopi hotī’’ti <a name="V2.0315"></a> vatvā ‘‘udakorohanānuyogamanuyutto viharatī’’ti vacanassa ca avirodho siddho hoti. Atha vā kimettha avirodhacintāya. Ummattakapacchisadiso hi titthiyavādo. Apica ‘‘acelako hotī’’ti ārabhitvā tappasaṅgena sabbampi aññamaññavirodhameva attakilamathānuyogaṃ dassentena tena acelakassapena ‘‘sāṇānipi dhāretī’’tiādi vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1087. <p class="subhead">Tapopakkamaniratthakatāvaṇṇanā</p>
  1088. <p class="bodytext"><a name="para397"></a><span class="paranum">397</span>. <span class="bld">Sīlasampadādīhī</span>ti sīlasampadā, samādhisampadā, paññāsampadāti imāhi lokuttarāhi sampadāhi. <span class="bld">Vinā</span>ti virahitattā, vinā vā tāhi na kadācipi sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā sambhavati, tasmā tesaṃ tapopakkamānaṃ niratthakataṃ dassentoti sapāṭhasesayojanā. <span class="bld">Dosaveravirahita</span>nti dosasaṅkhātaverato virahitaṃ. Idañhi dosassa mettāya ujupaṭipakkhato vuttaṃ. Yaṃ pana ācariyena vuttaṃ ‘‘dosaggahaṇena vā sabbepi jhānapaṭipakkhā saṃkilesadhammā gahitā. Veraggahaṇena paccatthikabhūtā sattā. Yadaggena hi dosarahitaṃ, tadaggena verarahita’’nti (dī. ni. ṭī. 1.397), tadetaṃ pāḷiyaṃ verasaddasseva vijjamānattā, aṭṭhakathāyañca tadatthameva dassetuṃ dosasaddassa vuttattā vicāretabbaṃ.</p>
  1089. <p class="bodytext"><a name="para398"></a><span class="paranum">398</span>. <span class="bld">Ettakamatta</span>nti naggacariyādimattaṃ. Pākaṭabhāvena kāyati atthaṃ gametīti <span class="bld">pakati,</span> lokasiddhavādo. Tenāha <span class="bld">‘‘pakatikathā esā’’</span>ti. ‘‘Mattā sukhapariccāgā’’tiādīsu (dha. pa. 290) viya mattāsaddo appattaṃ antonītaṃ katvā <a name="M2.0359"></a> pamāṇavācakoti āha <span class="bld">‘‘iminā’’</span>tiādi. Tena pana pamāṇena pahātabbo eva paṭipattikkamo pakaraṇappatto. Iminā ‘‘tapopakkamenā’’ti saddantarena vā adhigatoti dasseti <span class="bld">‘‘paṭipattikkamenā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Tato</span>ti tasmā sāmaññabrahmaññassa appamattakeneva paṭipattikkamena sudukkarabhāvato. Imaṃ hetusambandhaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘padasambandhena saddhi’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti sabbavāresu.</p>
  1090. <p class="bodytext"><a name="para399"></a><span class="paranum">399</span>. <span class="bld">Aññathā</span>ti yadi acelakabhāvādinā sāmaññaṃ vā brahmaññaṃ vā abhavissa, evaṃ sati suvijānova samaṇo, suvijāno brāhmaṇo. Yasmā pana tumhe ito aññathāva sāmaññaṃ, aññathā brahmaññaṃ vadatha, tasmā dujjānova samaṇo dujjāno brāhmaṇoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘idaṃ sandhāyāhā’’</span>ti. <span class="bld">Taṃ pakativādaṃ paṭikkhipitvā</span>ti yaṃ pubbe pākatikaṃ sāmaññaṃ, brahmaññañca hadaye ṭhapetvā tena acelakassapena ‘‘dukkaraṃ sudukkara’’nti vuttaṃ, bhagavatā ca tameva <a name="V2.0316"></a> sandhāya ‘‘pakati kho esā’’tiādi bhāsitaṃ, tameva idha pākatikasāmaññabrahmaññavisayaṃ kathaṃ paṭisaṃharitvā. <span class="bld">Sabhāvatova</span> paramatthato eva samaṇassa, brāhmaṇassa ca <span class="bld">dujjānabhāvaṃ āvikaronto punapi ‘‘pakati kho’’tiādimāha. Tatrāpī</span>ti samaṇabrāhmaṇavādepi. <span class="bld">Padasambandha</span>nti hetupadena saddhiṃ pubbāparavākyasambandhaṃ.</p>
  1091. <p class="subhead">Sīlasamādhipaññāsampadāvaṇṇanā</p>
  1092. <p class="bodytext"><a name="para400-1"></a><span class="paranum">400-1</span>. <span class="bld">Paṇḍito</span>ti hetusampattisiddhena paṇḍiccena samannāgato. <span class="bld">Kathaṃ uggahesī</span>ti paripakkañāṇattā ghaṭe padīpena viya abbhantare samujjalantena paññāveyyattiyena tattha tattha bhagavatā desitamatthaṃ pariggaṇhanto taṃ desanaṃ upadhāresi. Yasmā uggahesi, tasmā…pe… viditvāti sambandho. <span class="bld">Tassa cā</span>ti yo acelako hoti, yāva udakorohanānuyogamanuyutto viharati, tassa ca. Tassa ceti vā padacchedo, abhāvitā asacchikatā hoti ceti yojanā. <span class="bld">Tā sampattiyo pucchāmi,</span> yāhi samaṇo ca brāhmaṇo ca hotīti adhippāyo. <span class="bld">Sīlasampadādivijānanattha</span>nti sīlasampadādivijānanahetu. ‘‘Kasmā pucchatī’’ti hi vuttaṃ. <span class="bld">Atha</span>-saddo cettha kāraṇe. Evamīdisesu. <span class="bld">Sīlasampadāyā</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>saddo ādiattho, upalakkhaṇaniddeso <a name="M2.0360"></a> vāyaṃ, tena ‘‘cittasampadāya, paññāsampadāyā’’ti padadvayaṃ saṅgaṇhāti. Tenāha ‘‘sīlacittapaññāsampadāhi aññā’’ti. Imehi ca asekkhasīlādikkhandhattayaṃ saṅgahitanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘arahattaphalamevā’’</span>ti. Tattha kāraṇaṃ dasseti <span class="bld">‘‘arahattaphalapariyosāna’’</span>ntiādinā. Idañhi kākolokanamiva ubhayāpekkhavacanaṃ.</p>
  1093. <p class="subhead">Sīhanādakathāvaṇṇanā</p>
  1094. <p class="bodytext"><a name="para402"></a><span class="paranum">402</span>. <span class="bld">Anuttara</span>nti anaññasādhāraṇatāya, anaññasādhāraṇatthavisayatāya ca anuttaraṃ. <span class="bld">Mahāsīhanāda</span>nti mahantaṃ buddhasīhanādaṃ. Ativiya accantavisuddhatāya <span class="bld">paramavisuddhaṃ. ‘‘Parama</span>nti ukkaṭṭhaṃ. Tenāha ‘uttama’nti’’ ācariyena vuttaṃ, ukkaṭṭhapariyāyo ca <span class="bld">parama</span>saddo atthīti tassādhippāyo. <span class="bld">Sīlamevā</span>ti lokiyasīlamattattā sīlasāmaññameva. Yathā anaññasādhāraṇaṃ bhagavato lokuttarasīlaṃ savāsanapaṭipakkhadhammaviddhaṃsanato, evaṃ lokiyasīlampi anaññasādhāraṇameva tadanucchavikabhāvena pavattattā. Evañhi ‘‘nāhaṃ tatthā’’ti pāḷivacanaṃ upapannaṃ hoti. ‘‘Yāvatā kassapa ariyaṃ paramaṃ sīla’’nti idaṃ ‘‘sīlassa vaṇṇaṃ bhāsantī’’ti ettha ākāradassanaṃ. ‘‘Yadidaṃ adhisīla’’nti idaṃ pana ‘‘tatthā’’ti padadvaye aniyamavacanaṃ<a name="V2.0317"></a>. <span class="bld">‘‘Yadidaṃ adhisīla’’</span>nti ca lokiyalokuttaravasena duvidhampi buddhasīlaṃ ekajjhaṃ katvā vuttaṃ, tasmā ta-saddenapi ubhayasseva parāmasananti dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha sīlepi paramasīlepī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Samasama</span>nti samena visesanabhūtena sīlena samanti atthaṃ viññāpetuṃ <span class="bld">‘‘mama sīlasamena sīlena mayā sama’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Tasmiṃ sīle</span>ti duvidhepi sīle. <span class="bld">Iti ima</span>nti evaṃ imaṃ sīlavisayaṃ. <span class="bld">Paṭhama</span>nti uppattikkamato paṭhamaṃ pavattattā paṭhamabhūtaṃ.</p>
  1095. <p class="bodytext"><span class="bld">Tapatī</span>ti kilese santappati, vidhamatīti attho. <span class="bld">‘‘Tadevā’’</span>ti iminā tulyādhikaraṇasamāsamāha. <span class="bld">Jigucchatī</span>ti hīḷeti lāmakato ṭhapeti. Ārakā kilesehīti katvā <span class="bld">niddosattā ariyā. Ārambhavatthuvasenā</span>ti aṭṭhārambhavatthuvasena. <span class="bld">Vipassanāvīriyasaṅkhātā</span>ti vipassanāsampayuttavīriyasaṅkhātā. Lokiyamattattā <span class="bld">tapojigucchāva.</span> Maggaphalasampayuttā vīriyasaṅkhātā tapojigucchāti adhikāravasena sambandho. Sabbukkaṭṭhabhāvato <a name="M2.0361"></a> <span class="bld">paramā nāma.</span> Yathā yuvino bhāvo yobbanaṃ, evaṃ jigucchino bhāvo <span class="bld">jegucchaṃ. Yadidaṃ adhijeguccha</span>nti sīle viya lokiyalokuttaravasena duvidhampi buddhajegucchaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti jegucchepi adhijegucchepi. <span class="bld">Kammassakatāpaññā</span>ti ‘‘atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭha’’ntiādi (ma. ni. 1.441; vibha. 793) nayappavattaṃ ñāṇaṃ. Yathāha <span class="bld">vibhaṅge</span> –</p>
  1096. <p class="indent">‘‘Tattha kataraṃ kammassakatāñāṇaṃ, atthi dinnaṃ, atthi yiṭṭhaṃ, atthi hutaṃ, atthi sukaṭadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe… ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇaṃ sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatāñāṇa’’nti (vibha. 793).</p>
  1097. <p class="bodytext">Sabbampi hi akusalaṃ attano vā hotu, parassa vā, na sakaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato, anatthajananato ca. Tathā sabbampi kusalaṃ sakaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato, atthajananato ca. Evaṃ kammassakabhāve pavattā paññā kammassakatāpaññā nāma. <span class="bld">Vipassanāpaññā</span>ti maggasaccassa, paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikasaññitā vipassanāpaññā, lokiyamattato paññāva. Itthiliṅgassa napuṃsakaliṅgavipariyāyo idha <span class="bld">liṅgavipallāso. Yāyaṃ adhipaññā</span>ti sīle viya lokiyalokuttaravasena duvidhāpi buddhapaññā. <span class="bld">Tatthā</span>ti paññāyapi adhipaññāyapi. Yathārahaṃ parittamahaggatabhāvato <span class="bld">vimutti</span>yeva <span class="bld">nāma.</span> Maggaphalavasena kilesānaṃ samucchindanapaṭippassambhanāni <span class="bld">samucchedapaṭippassaddhivimuttiyo.</span> Atha vā sammāvācādiviratīnaṃ adhisīlaggahaṇena, sammāvāyāmassa adhijegucchaggahaṇena, sammādiṭṭhiyā adhipaññāggahaṇena gahitattā aggahitaggahaṇena <a name="V2.0318"></a> sammāsaṅkappasatisamādhayo maggaphalapariyāpannā <span class="bld">samucchedapaṭippassaddhivimuttiyo</span> daṭṭhabbā. <span class="bld">Nissaraṇavimutti</span> pana nibbānameva. <span class="bld">Yā ayaṃ adhivimuttī</span>ti sīle vuttanayena duvidhāpi adhivimutti. <span class="bld">Tatthā</span>ti vimuttiyāpi adhivimuttiyāpi.</p>
  1098. <p class="bodytext"><a name="para403"></a><span class="paranum">403</span>. Yaṃ kiñci janavivittaṭṭhānaṃ <span class="bld">suññāgāra</span>midhādhippetaṃ. Tattha nadantena vinā añño jano natthīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekakovā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Aṭṭhasu parisāsū</span>ti khattiyaparisā, brāhmaṇagahapatisamaṇacātumahārājikatāvatiṃsamārabrahmaparisāti imāsu aṭṭhasu parisāsu.</p>
  1099. <p class="bodytext">Tadatthaṃ <a name="M2.0362"></a> <span class="bld">majjhimāgamavare mahāsīhanādasuttapadena</span> (ma. ni. 1.150) sādhento <span class="bld">‘‘cattārimānī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">vesārajjānī</span>ti visāradabhāvā, ñāṇappahānaantarāyikaniyyānikadhammadesanānimittaṃ kutocipi asantassanabhāvā nibbhayabhāvāti attho. ‘‘Vesārajja’’nti hi catūsu ṭhānesu sārajjābhāvaṃ paccavekkhantassa uppannasomanassamayañāṇassetaṃ nāmaṃ. Aññehi pana asādhāraṇataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tathāgatassa tathāgatavesārajjānī’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Yathā vā pubbabuddhānaṃ vesārajjāni puññussayasampattiyā āgatāni, tathā āgatavesārajjānī’’ti vā dutiyassa tathāgatasaddassa tulyādhikaraṇattā evaṃ vuttaṃ. Ayaṃ aṭṭhakathānayo. Neruttikā pana vadanti ‘‘samāse siddhe sāmaññattā, saññāsaddattā ca tathā vutta’’nti. <span class="bld">Āsabhaṃ ṭhāna</span>nti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaṃ paṭijānanavasena abhimukhaṃ gacchanti, aṭṭhaparisaṃ upasaṅkamantīti vā <span class="bld">āsabhā,</span> buddhā, tesaṃ ṭhānantipi attho.</p>
  1100. <p class="bodytext">Apica tayo puṅgavā – gavasatajeṭṭhako <span class="bld">usabho,</span> gavasahassajeṭṭhako <span class="bld">vasabho.</span> Vajasatajeṭṭhako vā <span class="bld">usabho,</span> vajasahassajeṭṭhako <span class="bld">vasabho.</span> Ekagāmakhette vā jeṭṭho <span class="bld">usabho,</span> dvīsu gāmakhettesu jeṭṭho <span class="bld">vasabho,</span> sabbagavaseṭṭho sabbattha jeṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo <span class="bld">nisabho</span>ti. Nisabhova idha ‘‘usabho’’ti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti <span class="bld">āsabhaṃ,</span> idaṃ pana āsabhaṃ viyāti <span class="bld">āsabhaṃ.</span> Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasatathāgatabalena samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisāpathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamānova taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭivijānāti upagacchati na paccakkhāti attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.</p>
  1101. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīhanādaṃ</span> <a name="V2.0319"></a> <span class="bld">nadatī</span>ti ‘‘seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadatī’’ti vuttovāyamattho. Atha vā sīhanādasadisaṃ nādaṃ nadati. Ayamattho khandhavaggasaṃyutte āgatena <span class="bld">sīhanādasuttena</span> (saṃ. ni. 3.78) dīpetabbo. Yathā vā sīho migarājā parissayānaṃ <a name="M2.0363"></a> sahanato, goṇamahiṃ samattavāraṇādīnaṃ hananato ca ‘‘sīho’’ti vuccati, evaṃ tathāgato munirājā lokadhammānaṃ sahanato, parappavādānaṃ hananato ca ‘‘sīho’’ti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ nadati. Tattha yathā migasīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīho dasatathāgatabalena samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti rūpa’’ntiādinā (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 8.2) nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.</p>
  1102. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañhaṃ abhisaṅkharitvā</span>ti ñātumicchitaṃ atthaṃ attano ñāṇabalānurūpaṃ abhisaṅkharitvā. <span class="bld">Taṅkhaṇaññevā</span>ti pucchitakkhaṇeyeva ṭhānuppattikapaṭibhānena <span class="bld">vissajjeti.</span> Ajjhāsayānurūpaṃ, atthadhammānurūpañca vissajjanato <span class="bld">cittaṃ paritosetiyeva. Assā</span>ti samaṇassa gotamassa. <span class="bld">Sotabbaṃ maññantī</span>ti aṭṭhakkhaṇavajjitena navamena khaṇena labbhamānattā ‘‘yaṃ no satthā sāsati, taṃ mayaṃ sossāmā’’ti ādarabhāvajātā <span class="bld">mahanteneva ussāhena</span> sotabbaṃ sampaṭicchitabbaṃ maññati. <span class="bld">Kallacittā muducittā</span>ti pasādābhivuddhiyā vigatupakkilesatāya kallacittā muducittā honti. <span class="bld">Muddhappasannā</span>ti tucchappasannā niratthakappasannā. <span class="bld">Pasannākāro</span> nāma pasannehi kātabbasakkāro, so duvidho dhammāmisapūjāvasena, tattha āmisapūjaṃ dassento <span class="bld">‘‘paṇītānī’’</span>tiādimāha. Dhammapūjā pana pāḷiyameva ‘‘tathattāya paṭipajjantī’’ti iminā dassitā. <span class="bld">Tathābhāvāyā</span>ti yathābhāvāya yassa vaṭṭadukkhanissaraṇassa atthāya dhammo desito, tathābhāvāya. Tadevatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘dhammānudhammapaṭipattipūraṇatthāyā’’</span>ti vuttaṃ. Dhammānudhammapaṭipatti hi vaṭṭadukkhanissaraṇapariyosānā, sā ca dhammānudhammapaṭipatti yāya anupubbiyā paṭipajjitabbā, paṭipajjantānañca sati ajjhattikaṅgasamavāye ekaṃsikā tassā pāripūrīti taṃ anupubbiṃ dassento <span class="bld">‘‘keci saraṇesū’’</span>tiādimāha. Yathā pūrentā pūretuṃ sakkoti nāma, tathā pūraṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbākārena pana pūrentī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1103. <p class="bodytext"><span class="bld">Imasmiṃ panokāse</span>ti ‘‘paṭipannā ca ārādhentī’’ti sīhanādakiccapāripūriṭṭhapane pāḷipadese. <span class="bld">Samodhānetabbā</span>ti saṅkalayitabbā. <span class="bld">Ekaccaṃ…pe… passāmīti bhagavato eko sīhanādo</span> asādhāraṇo aññehi <a name="M2.0364"></a> appaṭivattiyo seṭṭhanādo abhītanādoti katvā. Esa nayo sesesupi. Aparaṃ tapassinti adhikāro. <span class="bld">Purimānaṃ dasanna</span>nti ‘‘ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmī’’ti <a name="V2.0320"></a> vuttasīhanādato paṭṭhāya yāva ‘‘vimuttiyā mayhaṃ sadiso natthī’’ti vuttasīhanādā purimakānaṃ dasannaṃ sīhanādānaṃ, niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ekekassā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Parisāsu ca nadatī’’ti ādayo</span> ‘‘paṭipannā ca maṃ ārādhentī’’ti pariyosānā <span class="bld">dasa dasa</span> sīhanādā <span class="bld">parivārā</span>. ‘‘Ekaccaṃ tapassiṃ niraye nibbattaṃ passāmī’’ti hi sīhanādaṃ nadanto bhagavā parisāsu nadati visārado hutvā nadati, tattha ca pañhaṃ pucchanti, pañhaṃ vissajjeti, vissajjanena parassa cittaṃ ārādheti, sutvā sotabbaṃ maññanti, sutvā ca bhagavato pasīdanti, pasannā ca pasannākāraṃ karonti, yaṃ paṭipattiṃ deseti, tathattāya paṭipajjanti, paṭipannā ca maṃ ārādhentīti evaṃ parivāretvā atthayojanā sambhavati. Ayameva nayo sesesupi navasu.</p>
  1104. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Eva’’</span>ntiādinā yathāvuttānaṃ sīhanādānaṃ saṅkalayitvā dassanaṃ. <span class="bld">Te dasā</span>ti ‘‘parisāsu ca nadatī’’ti ādayo dasa sīhanādā. <span class="bld">Purimānaṃ dasanna</span>nti yathāvuttānaṃ mūlabhūtānaṃ purimakānaṃ dasasīhanādānaṃ. <span class="bld">Parivāravasenā</span>ti mūliṃ katvā paccekaṃ parivāravasena yojiyamānā <span class="bld">sataṃ</span> sīhanādā. <span class="bld">Purimā ca dasā</span>ti mūlamūliyo katvā parivāravasena ayojiyamānā purimakā ca dasāti evaṃ <span class="bld">dasādhikaṃ sīhanādasataṃ hoti. Aññasmiṃ pana sutte</span>ti <span class="bld">majjhimāgama</span>cūḷasīhanādasuttādimhi (ma. ni. 1.193) <span class="bld">tenā</span>ti saṅkhyāmahattena. Mahāsīhanādattā <span class="bld">idaṃ suttaṃ ‘‘mahāsīhanāda’’nti vuccati,</span> na pana <span class="bld">majjhimanikāye</span> mahāsīhanādasuttamiva cūḷasīhanādasuttamupādāyāti adhippāyo.</p>
  1105. <p class="subhead">Titthiyaparivāsakathāvaṇṇanā</p>
  1106. <p class="bodytext"><a name="para404"></a><span class="paranum">404</span>. <span class="bld">Paṭisedhetvā</span>ti tathā bhāvābhāvadassanena paṭikkhipitvā. Yaṃ bhagavā pāthikavagge <span class="bld">udumbarikasutte</span> (dī. ni. 3.57) ‘‘idha nigrodha tapassī’’tiādinā upakkilesavibhāgaṃ, pārisuddhivibhāgañca dassento saparisassa nigrodhaparibbājakassa purato sīhanādaṃ nadati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘idānī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Naditapubba</span>nti udumbarikasutte āgatanayena pubbe nigrodhaparibbājakassa naditaṃ<a name="M2.0365"></a>. <span class="bld">Tapabrahmacārī</span>ti uttamatapacārī, tapena vā vīriyena brahmacārī. <span class="bld">Ida</span>nti ‘‘rājagahe…pe… pañhaṃ apucchī’’ti pāḷiyaṃ āgatavacanaṃ. Ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.403) pana yathāvuttaṃ aṭṭhakathāvacanameva paccāmaṭṭhaṃ. Ettha ca kāmaṃ yadā nigrodho pañhamapucchi, bhagavā cassa vissajjesi, na tadā bhagavā gijjhakūṭe pabbate viharati, rājagahasamīpeyeva udumbarikāya deviyā uyyāne viharati tattheva tathā pucchitattā, vissajjitattā <a name="V2.0321"></a> ca, tathāpi gijjhakūṭe pabbate bhagavato vihāro na tāva vicchinno, tasmā pāḷiyaṃ ‘‘tatra ma’’ntiādivacanaṃ, aṭṭhakathāyañca ‘‘tatra rājagahe gijjhakūṭe pabbate viharantaṃ ma’’ntiādivacanaṃ vuttanti imamatthampi <span class="bld">‘‘yaṃ taṃ bhagavā’’</span>tiādinā viññāpetīti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Gijjhakūṭe pabbate’’ti idaṃ tattha katavihāraṃ sandhāya vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘gijjhakūṭe mahāvihāre’’</span>ti iminā. <span class="bld">Udumbarikāyā</span>ti tannāmikāya. <span class="bld">Uyyāne</span>ti tattha kataparibbājakārāmaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Nigrodho</span> nāma channaparibbājako. <span class="bld">Sandhāno</span> nāma pañcaupāsakasataparivāro anāgāmiupāsako. <span class="bld">Kathāsallāpa</span>nti ‘‘yagghe gahapati jāneyyāsi, kena samaṇo gotamo saddhiṃ sallapatī’’tiādinā (dī. ni. 3.53) sallāpakathaṃ. <span class="bld">Para</span>nti atisayatthe nipāto. <span class="bld">Viyā</span>ti padapūraṇamatte yathā taṃ ‘‘ativiyā’’ti. <span class="bld">Andhabāla</span>nti paññācakkhunā andhaṃ bālajanaṃ. <span class="bld">Yoge</span>ti naye, dukkhanissaraṇūpāyeti attho.</p>
  1107. <p class="bodytext"><a name="para405"></a><span class="paranum">405</span>. <span class="bld">Anenā</span>ti bhagavatā. <span class="bld">Khandhake</span>ti <span class="bld">mahāvagge</span> pabbajjakhandhake (mahāva. 96) yaṃ parivāsaṃ parivasatīti yojanā. ‘‘Pubbe aññatitthiyo bhūtoti <span class="bld">aññatitthiyapubbo’’</span>ti (sārattha. ṭī. 76) <span class="bld">ācariyasāriputtattherena</span> vuttaṃ. Paṭhamaṃ pabbajjaṃ gahetvāva parivasatīti āha <span class="bld">‘‘sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhito’’</span>ti. <span class="bld">Ta</span>nti dvīhi ākārehi vuttaṃ parivāsaṃ. <span class="bld">Pabbajja</span>nti ‘‘ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampada’’nti ettha vuttaṃ pabbajjaggahaṇaṃ. ‘‘Uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyyā’’ti (pāci. 51) ettha dirattaggahaṇaṃ viya <span class="bld">vacanasiliṭṭhatāvaseneva vuttaṃ.</span> Yasmā pana sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhiteneva parivasitabbaṃ, na gihibhūtena, tasmā <span class="bld">aparivasitvāyeva pabbajjaṃ labhati. Na gāmappavesanādīnī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena navesiyāvidhavāthullakumārikapaṇḍakabhikkhunigocaratā, sabrahmacārīnaṃ kiṃ karaṇīyesu dakkhānalasāditā, uddesaparipucchādīsu tibbacchandatā, yassa titthāyatanato <a name="M2.0366"></a> idhāgato, tassa avaṇṇabhaṇane attamanatā, buddhādīnaṃ avaṇṇabhaṇane anattamanatā, yassa titthāyatanato idhāgato, tassa vaṇṇabhaṇane anattamanatā, buddhādīnaṃ vaṇṇabhaṇane attamanatāti imesaṃ sattavattānaṃ saṅgaho veditabbo. <span class="bld">Pūrentena parivasitabba</span>nti yadā parivasati, tadā pūramānena parivasitabbaṃ. <span class="bld">Aṭṭhavattapūraṇenā</span>ti yathāvuttānaṃ aṭṭhannaṃ vattānaṃ pūraṇena. <span class="bld">Etthā</span>ti parivāse, upasampadāya vā. <span class="bld">Ghaṃsitvā koṭṭetvā</span>ti ajjhāsayavīmaṃsanavasena suvaṇṇaṃ viya ghaṃsitvā koṭṭetvā. <span class="bld">Pabbajjāyā</span>ti nidassanamattaṃ. Upasampadāpi hi tena saṅgayhati.</p>
  1108. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Gaṇamajjhe nisīditvā</span>ti upasampadākammassa gaṇappahonakānaṃ bhikkhūnaṃ majjhe saṅghatthero viya tassa anuggahatthaṃ nisīditvā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.405) ācariyena vuttaṃ, idāni <a name="V2.0322"></a> pana bahūsupi potthakesu <span class="bld">‘‘taṃ nisīdāpetvā’’</span>ti kāritavasena pāṭho dissati. Aciramupasampannassa assāti <span class="bld">acirūpasampanno,</span> atthamattaṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘upasampanno hutvā naciramevā’’</span>ti āha. Kāyacittavivekāva idhādhippetā upadhivivekatthaṃ paṭipajjanādhikārattāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāyena ceva cittena cā’’</span>ti. <span class="bld">Vūpakaṭṭho</span>ti vivitto. Tādisassa sīlavisodhane appamādo avuttasiddhoti kammaṭṭhāne appamādameva dasseti. <span class="bld">Pesitacitto</span>ti nibbānaṃ pati pesitacitto, tanninno tappoṇo tappabbhāroti vuttaṃ hoti, evaṃbhūto ca tathā anapekkhatāya vissajjitakāyo nāmāti adhippāyamāvikātuṃ <span class="bld">‘‘vissaṭṭhaattabhāvo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Attā</span>ti cettha cittaṃ vuccati rūpakāyassa avisayattā. <span class="bld">Yassā</span>ti arahattaphalassa. Jātikulaputtāpi ācārasampannā eva arahattādhigamāya pabbajjāpekkhā hontīti tepi jātikulaputte teheva ācārakulaputtehi ekasaṅgahe karonto <span class="bld">‘‘ācārakulaputtā’’</span>ti āha. Iminā hi ācārasampannā jātikulaputtāpi saṅgahitā honti. Ācārasampannānamevādhippetabhāvo ca ‘‘sammadevā’’ti saddantarena viññāyati. ‘‘Otiṇṇomhi jātiyā’’tiādinā nayena hi saṃvegapubbikaṃ yathānusiṭṭhaṃ pabbajjaṃ sandhāya ‘‘sammadevā’’ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘hetunāva kāraṇenevā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">hetunā</span>ti nayena upāyena. <span class="bld">Kāraṇenevā</span>ti tabbivaraṇavacanaṃ<a name="M2.0367"></a>. <span class="bld">Ta</span>nti arahattaphalaṃ. Tadeva hi ‘‘anuttaraṃ brahmacariyapariyosāna’’nti vattumarahati aññesaṃ tathā abhāvato. ‘‘Yaṃtaṃsaddā niccasambandhā’’ti saddanayenapi tadatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘tassa hī’’</span>tiādinā. ‘‘Yassatthāya…pe… pabbajjantī’’ti pubbe vuttassa <span class="bld">tassa</span> arahattaphalassa <span class="bld">atthāya kulaputtā pabbajanti,</span> tasmā arahattaphalamidhādhippetanti viññāyatīti adhippāyo. Natthi paro jano tathā sacchikaraṇe paccayo yassāti <span class="bld">aparappaccayo,</span> taṃ. Upa-saddo viya <span class="bld">saṃ</span>-saddopi dhātusaddānuvattakoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pāpuṇitvā’’</span>ti, patvā adhigantvāti attho. <span class="bld">Upa</span>-saddo vā dhātusaddānuvattako, <span class="bld">saṃ</span>-saddo pana dhātuvisesakoti āha <span class="bld">‘‘sampādetvā’’</span>ti, asekkhā sīlasamādhipaññāyo nipphādetvā, paripūretvāvāti attho.</p>
  1109. <p class="bodytext"><span class="bld">Niṭṭhāpetu</span>nti nigamanavasena pariyosāpetuṃ. ‘‘Brahmacariyapariyosānaṃ…pe… vihāsī’’ti iminā eva hi arahattanikūṭena desanā pariyosāpitā, taṃ pana nigametuṃ <span class="bld">‘‘aññataro…pe… ahosī’’</span>ti dhammasaṅgāhakehi <span class="bld">vuttaṃ.</span> Ekatova idha <span class="bld">aññataro,</span> na pana nāmagottādīhi apākaṭato. <span class="bld">Arahantāna</span>nti ubbāhane cetaṃ sāmivacanaṃ. Tathā ubbāhitattā ca tesamabbhantaroti attho āpannoti adhippāyaṃ dassento <span class="bld">‘‘bhagavato’’</span>tiādimāha. Keci pana evaṃ vadanti – <span class="bld">arahantāna</span>nti cetaṃ sambandheyeva sāmivacanaṃ, ato cettha saha pāṭhasesena adhippāyamatthaṃ <a name="V2.0323"></a> dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavato’’</span>tiādi vuttanti. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.</p>
  1110. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthappakāsaniyā mahāsīhanādasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1111. <p class="centered">Mahāsīhanādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1112. <p class="chapter">9. Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā</p>
  1113. <p class="subhead">Poṭṭhapādaparibbājakavatthuvaṇṇanā</p>
  1114. <p class="bodytext"><a name="para406"></a><span class="paranum">406</span>. Evaṃ <a name="M2.0368"></a><a name="V2.0324"></a> mahāsīhanādasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni poṭṭhapādasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, mahāsīhanādasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa poṭṭhapādasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… sāvatthiyanti poṭṭhapādasutta’’</span>nti āha. ‘‘Sāvatthiya’’nti idaṃ samīpatthe bhummanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sāvatthiṃ upanissāyā’’</span>ti vuttaṃ, cīvarādipaccayapaṭibaddhatāya upanissayaṃ katvāti attho. <span class="bld">Jeto</span> nāma rājakumāro, tena ropitattā saṃvaḍḍhitattā paripālitattā jetassa vanaṃ upavananti atthamāha <span class="bld">‘‘jetassa kumārassa vane’’</span>ti. Sudatto nāma gahapati anāthānaṃ piṇḍassa dāyakattā <span class="bld">anāthapiṇḍiko.</span> Tena jetassa hatthato aṭṭhārasahiraññakoṭisantharaṇena taṃ kiṇitvā aṭṭhārasahiraññakoṭīheva senāsanaṃ kārāpetvā aṭṭhārasahiraññakoṭīheva vihāramahaṃ niṭṭhāpetvā evaṃ catupaññāsahiraññakoṭipariccāgena so ārāmo buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyātito. Tenāha <span class="bld">‘‘anāthapiṇḍikena gahapatinā ārāmo kārito’’</span>ti. Pupphaphalapallavādiguṇasampattiyā, pāṇino nivāsaphāsutādinā vā visesena pabbajitā tato tato āgamma ramanti anukkaṇṭhitā hutvā nivasanti etthāti <span class="bld">ārāmo. </span> Atha vā yathāvuttaguṇasampattiyā tattha tattha gatepi attano abbhantare ānetvā rametīti <span class="bld">ārāmo.</span></p>
  1115. <p class="bodytext">Phoṭo yassa pādesu jātoti <span class="bld">poṭṭhapādo.</span> Phoṭo poṭṭhoti hi pariyāyo. Paribbājako duvidho channaparibbājako, acchannaparibbājako ca. Tattha acchannaparibbājakopi acelako ājīvakoti duvidho. Tesu acelako sabbena sabbaṃ naggo, ājīvako pana upari ekameva vatthaṃ upakacchakantare pavesetvā pariharati, heṭṭhā naggo. Ayaṃ pana duvidhopesa na hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘channaparibbājako’’</span>ti, vatthacchāyāchādanapabbajjūpagatattā channaparibbājakasaṅkhyaṃ gatoti attho<a name="V2.0325"></a>. <span class="bld">Brāhmaṇamahāsālo</span>ti mahāvibhavatāya mahāsārataṃ patto brāhmaṇo. <span class="bld">Gaṇācariyo</span>ti <a name="M2.0369"></a> sāpekkhatāya samāso. <span class="bld">Samaya</span>nti sāmaññaniddeso, ekasesaniddeso vā, taṃ taṃ samayanti attho. <span class="bld">Pavadantī</span>ti pakārato vadanti, attanā attanā uggahitaniyāmena yathā tathā samayaṃ vadantīti attho. <span class="bld">Tārukkho</span>ti tassa nāmaṃ. <span class="bld">Pabhuti</span> saddena todeyyajāṇusoṇīsoṇadaṇḍakūṭadantādike saṅgaṇhāti, <span class="bld">ādi</span>saddena pana channaparibbājakādike.<span class="bld"> Tinduko</span> nāma kāḷakkhandharukkho. <span class="bld">Cīra</span>nti panti. Tindukā cīraṃ ettha santīti <span class="bld">tindukacīro.</span> Tathā ekā sālā etthāti <span class="bld">ekasālako.</span> Bhūtapubbagatiyā tamatthaṃ vitthārato dassento <span class="bld">‘‘yasmā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Iti katvā</span>ti iminā kāraṇena. <span class="bld">‘‘Tasmi’’</span>ntiādinā yathāpāṭhaṃ vibhatyantadassanaṃ.</p>
  1116. <p class="bodytext">Anekākārānavasesañeyyatthavibhāgato, aparāparuppattito ca bhagavato ñāṇaṃ loke patthaṭamiva hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sabbaññutaññāṇaṃ pattharitvā’’</span>ti, yato tassa ñāṇajālatā vuccati. Veneyyānaṃ tadantogadhabhāvo heṭṭhā vuttova. Veneyyasattapariggaṇhanatthaṃ samannāhāre kate paṭhamaṃ nesaṃ veneyyabhāveneva upaṭṭhānaṃ hoti, atha saraṇagamanādivasena kiccanipphatti vīmaṃsīyatīti āha <span class="bld">‘‘kinnu kho bhavissatīti upaparikkhanto’’</span>ti. <span class="bld">Nirodha</span>nti saññānirodhaṃ. <span class="bld">Nirodhā vuṭṭhānanti</span> tato nirodhato vuṭṭhānaṃ saññuppattiṃ. <span class="bld">Sabbabuddhānaṃ ñāṇena saṃsanditvā</span>ti yathā te nirodhaṃ, nirodhato vuṭṭhānañca byākariṃsu, byākarissanti ca, tathā byākaraṇavasena saṃsanditvā. <span class="bld">Katipāhaccayenā</span>ti dvīhatīhaccayena. Pāḷiyameva hi imamatthaṃ vakkhati. <span class="bld">Saraṇaṃ gamissatī</span>ti ‘‘saraṇa’’miti gamissati. <span class="bld">‘‘Hatthisāriputto</span>ti hatthisārino putto’’ti (dī. ni. ṭī. 1.406) ācariyena vuttaṃ. Adhunā pana <span class="bld">‘‘citto hatthisāriputto’’</span> tveva pāṭho dissati, citto nāma hatthācariyassa puttoti attho.</p>
  1117. <p class="bodytext"><span class="bld">Surattadupaṭṭa</span>nti rajanena sammā rattaṃ diguṇaṃ antaravāsakaṃ parivattanavasena <span class="bld">nivāsetvā. ‘‘Yugandharapabbataṃ parikkhipitvā’’</span>ti idaṃ parikappavacanaṃ ‘‘tādiso atthi ce, taṃ viyā’’ti. <span class="bld">Meghavaṇṇa</span>nti rattameghavaṇṇaṃ, sañjhāpabhānurañjitameghasaṅkāsanti attho. Paṭhamena cettha saṇṭhānasampattiṃ dasseti, dutiyena vaṇṇasampattiṃ. <span class="bld">Ekaṃsavaragata</span>nti vāmaṃsavarappavattaṃ. Tathā hi <span class="bld">suttanipātaṭṭhakathāyaṃ vaṅgīsasuttavaṇṇanāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘ekaṃsanti <a name="M2.0370"></a> ca vāmaṃsaṃ pārupitvā ṭhitassetaṃ adhivacanaṃ. Yato yathā vāmaṃsaṃ pārupitvā ṭhitaṃ hoti, tathā cīvaraṃ katvāti evamassattho veditabbo’’ti [su. ni. aṭṭha. nigrodhakappasutta (vaṅgīsasutta) vaṇṇanā] tattha <span class="bld">eta</span>nti ‘‘ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā’’ti vacanaṃ. <span class="bld">Yato</span>ti yathāvuttavacanassa pārupitvā ṭhitasseva adhivacanattā <a name="V2.0326"></a> evamassa attho veditabboti sambandho. <span class="bld">Paccaggha</span>nti ekaṃ katvā anadhiṭṭhitakāle pāṭekkaṃ mahagghaṃ, <span class="bld">paccagghaṃ</span> vā abhinavaṃ, abbhuṇhe taṅkhaṇe nibbattanti attho. Purimañcettha atthavikappaṃ keci na icchati. Tathā hi ācariyeneva <span class="bld">udānaṭṭhakathāyaṃ</span> vuttaṃ ‘‘paccaggheti abhinave, paccekaṃ mahagghatāya paccaggheti keci, taṃ na sundaraṃ. Na hi buddhā bhagavanto mahagghaṃ paṭiggaṇhanti, paribhuñjanti cā’’ti, idhāpi tena pacchimoyeva atthavikappo gahito. Abhinavatāya ‘‘paccaggha’’nti ca idaṃ ādito tathā laddhavohārena, anaññaparibhogatāya ca vuttaṃ, tathā vā satthu adhiṭṭhānena taṃ pattaṃ sabbakālaṃ ‘‘paccaggha’’ntveva vuccati. <span class="bld">Selamayapatta</span>nti muggavaṇṇasilāmayaṃ catumahārājadattiyaṃ pattaṃ. Ayameva hi bhagavatā niccaparibhutto patto <span class="bld">samacittasuttavaṇṇanā</span>dīsupi (a. ni. aṭṭha. 2.2.37) tathā vuttattā.</p>
  1118. <p class="bodytext"><a name="para407"></a><span class="paranum">407</span>. <span class="bld">Attano rucivasena</span> ajjhāsayavasena, na parehi ussāhitoti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Atippagabhāvameva disvā’’</span>ti ca idaṃ bhūtakathanaṃ na tāva bhikkhācaraṇavelā sampattāti dassanatthaṃ. Bhagavā hi tadā kālasseva vihārato nikkhanto ‘‘vāsanābhāgiyāya dhammadesanāya poṭṭhapādaṃ anuggaṇhissāmī’’ti. Pāḷiyaṃ <span class="bld">atippago kho</span>ti ettha <span class="bld">‘‘pago’’</span>ti idaṃ <span class="bld">kaccāyanamatena</span> pa-iccupasaggato o-kāraga-kārāgamane siddhaṃ. Pa-saddoyeva pātoatthaṃ vadati. Aññesaṃ pana saddavidūnaṃ matena pātopadamiva nepātikaṃ. Teneva tattha tattha <span class="bld">aṭṭhakathāsu</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.1) vuttaṃ ‘‘atippago khoti ativiya pāto’’ti. Apica paṭhamaṃ gacchati divasabhāvena pavattatīti <span class="bld">pago</span>ti nibbacanaṃ iminā dassitaṃ. Duvidho khalusaddo viya hi pagoti saddo nāmanipātopasaggavasena tividho. Evañhi idha ‘‘atippagabhāvameva disvā’’ti vacanaṃ upapannaṃ hoti.</p>
  1119. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃnūnā</span>ti <a name="M2.0371"></a> esa nipāto aññattha saṃsayaparidīpano, idha pana saṃsayapatirūpakaparidīpanova. Kasmā ‘‘saṃsayaparidīpane’’ti vuttaṃ, nanu buddhānaṃ saṃsayo natthīti āha <span class="bld">‘‘buddhānañcā’’</span>tiādi. <span class="bld">Saṃsayo nāma natthi</span> bodhimūle eva tassa samugghāṭitattā. <span class="bld">Parivitakkapubbabhāgo</span>ti adhippetakiccassa pubbabhāge pavattaparivitakko. <span class="bld">Esā</span>ti ‘‘karissāma, na karissāmā’’tiādiko esa cittācāro <span class="bld">sabbabuddhānaṃ labbhati</span> sambhavati vicāraṇavaseneva pavattanato, na pana saṃsayavasena. <span class="bld">Tenāhā</span>ti yenesa sabbabuddhānaṃ labbhati, tena bhagavā evamāhāti imameva pāḷiṃ imassa atthassa sādhakaṃ karoti. Ayaṃ <span class="bld">aṭṭhakathāto</span> aparo nayo – <span class="bld">yaṃnūnā</span>ti parikappane nipāto. ‘‘Upasaṅkameyya’’nti kiriyāpadena vuccamānoyeva hi attho anena <a name="V2.0327"></a> jotīyati. Tasmā ahaṃ yaṃnūna yadi pana upasaṅkameyyaṃ sādhu vatāti yojanā. ‘‘Yadi panā’’ti idampi tena samānatthanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yadi panāhanti attho’’</span>ti.</p>
  1120. <p class="bodytext"><a name="para408"></a><span class="paranum">408</span>. <span class="bld">Assā</span>ti paribbājakaparisāya. <span class="bld">Uddhaṃgamanavasenā</span>ti unnatabahulatāya uggantvā uggantvā pavattanavasena. <span class="bld">Disāsu patthaṭavasenā</span>ti vipulabhāvena bhūtaparamparāya sabbadisāsu pattharaṇavasena. Ettha ca pāḷiyaṃ yathā unnatapāyo saddo unnādo, evaṃ vipulabhāvena uparūpari pavattopi unnādoyevāti tadubhayaṃ ekajjhaṃ katvā <span class="bld">‘‘unnādiniyā’’</span>ti vuttaṃ, puna tadubhayameva vibhāgaṃ katvā <span class="bld">‘‘uccāsaddamahāsaddāyā’’</span>ti. Ato pāḷinayānurūpameva atthaṃ vivaratīti daṭṭhabbaṃ. Idāni paribbājakaparisāya uccāsaddamahāsaddatākāraṇaṃ, tassa ca pavattiākāraṃ dassento <span class="bld">‘‘tesañhī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Bālātape</span>ti abhinavuggatasūriyātape. <span class="bld">Kāmassādo</span> nāma kāmaguṇassādo. <span class="bld">Bhavassādo</span> nāma kāmarāgādisahagato bhavesu assādo.</p>
  1121. <p class="bodytext">Sūriyuggamane khajjopanamiva nippabhataṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘khajjopanakūpamā jātā’’</span>ti. <span class="bld">Lābhasakkāropi no parihīno</span>ti attho <span class="bld">bāverujātakena</span> (jā. 1.4.154) dīpetabbo. <span class="bld">Parisadoso</span>ti parisāya pavattadoso.</p>
  1122. <p class="bodytext"><a name="para409"></a><span class="paranum">409</span>. <span class="bld">Saṇṭhapesī</span>ti saññamanavasena sammadeva ṭhapesi. Saṇṭhapanañcettha tiracchānakathāya aññamaññasmiṃ agāravassa cajāpanavasena ācārasikkhāpanaṃ<a name="M2.0372"></a>, yathāvuttadosassa nigūhanañca hotīti āha <span class="bld">‘‘sikkhāpesī’’</span>tiādi. <span class="bld">Na</span>nti parisaṃ. <span class="bld">Appasadda</span>nti nissaddaṃ uccāsaddamahāsaddābhāvaṃ. <span class="bld">‘‘Eko nisīdatī’’</span>tiādi atthāpattidassanaṃ. <span class="bld">Vuddhi</span>nti lābhaguṇavuddhiṃ. <span class="bld">Patthayamāno</span>ti patthayanahetu. Mānante hi lakkhaṇe, hetumhi ca icchanti saddavidū. Idāni tamatthaṃ vitthāretuṃ <span class="bld">‘‘paribbājakā kirā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Aparaddha</span>nti aparajjhitaṃ. <span class="bld">Nappamajjantī</span>ti pamādaṃ na āpajjanti, na agāravaṃ karontīti vuttaṃ hoti.</p>
  1123. <p class="bodytext"><a name="para410"></a><span class="paranum">410</span>. <span class="bld">No āgate ānando</span>ti amhākaṃ bhagavati āgate ānando pīti hoti. ‘‘Cirassaṃ kho bhante bhagavā imaṃ pariyāyamakāsī’’ti vacanaṃ pubbepi tattha āgatapubbattā vuttavacanamiva hotīti codanaṃ samuṭṭhāpetvā pariharanto <span class="bld">‘‘kasmā āhā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Piyasamudācārā</span>ti piyālāpā. <span class="bld">Tasmā</span>ti tathā piyasamudācārassa pavattanato. Na kevalaṃ ayameva, atha kho aññepi pabbajitā yebhuyyena bhagavato apacitiṃ karontevāti tadaññesampi bāhullakammena tadatthaṃ sādhetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavantañhī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘uccākulīnatāyā’’</span>ti<a name="V2.0328"></a>, mahāsammatarājato paṭṭhāya asambhinnakhattiyakulatāyāti attho. Tathā hi soṇadaṇḍena vuttaṃ ‘‘samaṇo khalu bho gotamo uccākulā pabbajito asambhinnakhattiyakulā’’ti, (dī. ni. 1.304) tena sāsane appasannānampi kulagāravena bhagavati apacitiṃ dasseti. <span class="bld">Etasmiṃ antare kā nāma kathā</span>ti yathāvuttaparicchedabbhantare kīdisā nāma kathā. <span class="bld">Vippakatā</span>ti āraddhā hutvā apariyositā. ‘‘Kā kathā vippakatā’’ti pana vadanto atthato tassā pariyosāpanaṃ paṭijānāti nāma. Kā kathāti ca avisesacodanā, tasmā yassā tassā sabbassāpi kathāya pariyosāpanaṃ paṭiññātaṃ hoti, tañca paṭijānanaṃ padesaññuno avisaṃyanti āha <span class="bld">‘‘yāva…pe… sabbaññupavāraṇaṃ pavāresī’’</span>ti. <span class="bld">Esā</span>ti paribbājakaparisāya kathitā rājakathādikā. <span class="bld">Nissārā</span>ti niratthakabhāvena sārarahitā.</p>
  1124. <p class="subhead">Abhisaññānirodhakathāvaṇṇanā</p>
  1125. <p class="bodytext"><a name="para411"></a><span class="paranum">411</span>. ‘‘Tiṭṭhatesā’’ti etassa āpannamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘sace’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Sukāraṇa</span>nti sundaraṃ atthāvahaṃ hitāvahaṃ kāraṇaṃ. <span class="bld">Yatthā</span>ti aññatarissaṃ <a name="M2.0373"></a> sālāyaṃ. Nānātitthasaṅkhātāsu laddhīsu niyuttāti <span class="bld">nānātitthiyā</span>ṇiyasaddena. Ṇikasaddena vā ka-kārassa ya-kāraṃ katvā yathā ‘‘antiyo’’ti. ‘‘Ayaṃ kiṃ vadati ayaṃ kiṃ vadatī’’ti kutūhalaṃ kolāhalamettha atthīti <span class="bld">kotūhalā,</span> sā eva sālā <span class="bld">kotūhalasālā</span>ti āha <span class="bld">‘‘kotūhaluppattiṭṭhānato’’</span>ti. <span class="bld">Upasaggamattaṃ</span> dhātvatthānuvattanato. Saññāsīsenāyaṃ desanā, tasmā saññāsahagatā sabbepi dhammā gayhanti, tattha pana cittaṃ padhānanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittanirodhe’’</span>ti. Pahānavasena pana accantanirodhassa tehi anadhippetattā, avisayattā ca <span class="bld">‘‘khaṇikanirodhe’’</span>ti āha. Kāmaṃ sopi tesaṃ avisayova, atthato pana nirodhakathā vuccamānā tattheva tiṭṭhati, tasmā atthāpattimattaṃ pati tathā vuttanti veditabbaṃ. <span class="bld">Tassā</span>ti abhisaññānirodhakathāya. <span class="bld">‘‘Kittighoso’’</span>ti ‘aho buddhānubhāvo, bhavantarapaṭicchannampi kāraṇaṃ evaṃ hatthāmalakaṃ viya paccakkhato dasseti, sāvake ca edise saṃvarasamādāne patiṭṭhāpetī’ti thutighoso yāva bhavaggā <span class="bld">pattharatī</span>ti. Ācariyena vuttaṃ. Idāni pana ‘‘sakalajambudīpe bhagavato kathākittighoso pattharatī’’ti pāṭho dissati. <span class="bld">Paṭibhāgakiriya</span>nti paḷāsavasena paṭibhāgabhūtaṃ payogaṃ. <span class="bld">Bhavantarasamaya</span>nti tatra tatra vuṭṭhānasamayaṃ abhūtaparikappitaṃ kiñci ussāriyavatthuṃ attano samayaṃ katvā kathenti. <span class="bld">Kiñcideva sikkhāpada</span>nti ‘‘ekamūlakena bhavitabbaṃ, ettakaṃ velaṃ ekasmiṃyeva ṭhāne nisīditabba’’nti evamādikaṃ <a name="V2.0329"></a> kiñcideva kāraṇaṃ sikkhākoṭṭhāsaṃ katvā <span class="bld">paññapenti</span>. <span class="bld">Nirodhakatha</span>nti nirodhasamāpattikathaṃ.</p>
  1126. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesū</span>ti kotūhalasālāyaṃ sannipatitesu nānātitthiyasamaṇabrāhmaṇesu. <span class="bld">Ekacce</span>ti eke. <span class="bld">Purimo</span>ti ‘‘ahetū appaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipī’’tiādinā vuttavādī. <span class="bld">Etthā</span>ti catūsu vādīsu. Yvāyaṃ idha uppajjatīti sambandho. <span class="bld">Samāpatti</span>nti asaññībhavāvahaṃ vāyokasiṇaparikammaṃ, ākāsakasiṇaparikammaṃ vā rūpāvacaracatutthajjhānasamāpattiṃ, pañcamajjhānasamāpattiṃ vā. <span class="bld">Nirodhe</span>ti heṭṭhā vuttanayena saññānirodhe. <span class="bld">Hetuṃ apassanto</span>ti yena hetunā asaññībhave saññāya nirodho sabbaso anuppādo, yena ca tato cutassa idha pañcavokārabhave <a name="M2.0374"></a> saññāya uppādo, tadubhayampi hetuṃ avisayatāya apassanto.</p>
  1127. <p class="bodytext"><span class="bld">Dutiyo</span>ti ‘‘saññā hi bho purisassa attā’’tiādinā vuttavādī. <span class="bld">Na</span>nti paṭhamavādiṃ. <span class="bld">Nisedhetvā</span>ti ‘‘na kho pana metaṃ bho evaṃ bhavissatī’’ti evaṃ paṭikkhipitvā. <span class="bld">Migasiṅgatāpasassā</span>ti evaṃnāmakatāpasassa. Tassa kira matthake migasiṅgākārena dve cūḷā uṭṭhahiṃsu, ‘‘isisiṅgo’’tipi tassa nāmaṃ. <span class="bld">Asaññakabhāva</span>nti muñchāpattiyā kiriyāmayasaññāvasena vigatasaññibhāvaṃ. Vakkhati hi ‘‘visaññī hutvā’’ti. Cattālīsanipāte āgatanayena <span class="bld">migasiṅgatāpasavatthuṃ</span> saṅkhepato dassetuṃ <span class="bld">‘‘migasiṅgatāpaso kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. Vikkhambhanavasena kilesānaṃ santāpanato <span class="bld">attantapo.</span> Dukkaratapatāya <span class="bld">ghoratapo</span> tibbatapo. Nibbisevanabhāvāpādanena sabbaso milāpitacakkhāditikkhindriyatāya <span class="bld">paramadhitindriyo.</span> <span class="bld">Sakkavimāna</span>nti paṇḍukambalasilāsanaṃ sandhāyāha. Tañhi tathārūpapaccayā kadāci uṇhaṃ, kadāci thaddhaṃ, kadāci calitaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Sakka…pe… patthetī’’</span>ti ayoniso cintetvā <span class="bld">pesesi</span>. <span class="bld">Bhaggo</span>ti bhañjitakusalajjhāsayo, adhunā pana ‘‘laggo’’ti pāṭhaṃ likhanti. <span class="bld">Tena dibbaphassenā</span>ti hatthaggahaṇamattadibbaphassena. <span class="bld">Ta</span>nti tathā saññāpaṭilābhaṃ. <span class="bld">Evamāhā</span>ti evaṃ ‘‘saññā hi bho purisassa attā’’tiādinā ākārena saññānirodhamāha. Imināva nayena ito paresupi dvīsu ṭhānesu pāḷimāharitvā yojanā veditabbā.</p>
  1128. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatiyo</span>ti ‘‘santi hi bho samaṇabrāhmaṇā’’tiādinā vuttavādī. <span class="bld">Āthabbaṇapayoga</span>nti āthabbaṇavedavihitaṃ āthabbaṇikānaṃ visaññibhāvāpādanappayogaṃ. <span class="bld">Upakaḍḍhanaṃ</span> āharaṇaṃ. <span class="bld">Apakaḍḍhanaṃ</span> apaharaṇaṃ<a name="V2.0330"></a>. <span class="bld">Āthabbaṇaṃ payojetvā</span>ti āthabbaṇavede āgataṃ aggijuhanapubbakaṃ mantapadaṃ payojetvā sīsacchinnatādidassanena saññānirodhamāha. <span class="bld">Tassā</span>ti yassa sīsacchinnatādi dassitaṃ, tassa.</p>
  1129. <p class="bodytext"><span class="bld">Catuttho</span>ti ‘‘santi hi bho devatā mahiddhikā’’tiādinā vuttavādī. <span class="bld">Yakkhadāsīna</span>nti devadāsīnaṃ, yā ‘‘yogavatiyo’’tipi vuccanti, yoginiyotipi <a name="M2.0375"></a> pākaṭā. <span class="bld">Madanidda</span>nti surāmadanimittakaṃ supanaṃ. <span class="bld">Devatūpahāra</span>nti naccanagāyanādinā devatānaṃ pūjaṃ. <span class="bld">Surāpāti</span>nti pātipuṇṇaṃ suraṃ. <span class="bld">Divā</span>ti atidivā, ussūreti attho. <span class="bld">Ta</span>nti tathā supitvā vuṭṭhahanaṃ. <span class="bld">Suttakāle</span> devatānaṃ saññāpakaḍḍhanavasena <span class="bld">nirodhaṃ samāpannā, pabuddhakāle</span> saññupakaḍḍhanavasena <span class="bld">nirodhā vuṭṭhitā</span>ti <span class="bld">maññamāno</span>ti adhippāyo.</p>
  1130. <p class="bodytext"><span class="bld">Eḷamūgakathā viyā</span>ti imesaṃ paṇḍitamānīnaṃ kathā andhabālakathāsadisī. <span class="bld">Cattāro nirodhe</span>ti aññamaññavidhure cattāropi nirodhe. <span class="bld">Ekena bhavitabba</span>nti ekasabhāveneva bhavitabbaṃ. <span class="bld">Na bahunā</span>ti na ca aññamaññaviruddhena bahuvidhena nānāsabhāvena bhavitabbaṃ. <span class="bld">Tenāpi ekenā</span>ti ekasabhāvabhūtena tenāpi nirodhena. <span class="bld">Aññenevā</span>ti tehi vuttākārato aññākāreneva <span class="bld">bhavitabbaṃ. So</span>ti ekasabhāvabhūto nirodho. <span class="bld">Aññatra sabbaññunā</span>ti sabbaññubuddhaṃ ṭhapetvā. <span class="bld">Idhā</span>ti kotūhalasālāyaṃ. <span class="bld">Ayaṃ nirodho ayaṃ nirodho</span>ti dvikkhattuṃ byāpanicchāvacanaṃ satthā attano desanāvilāsena anekākāravokāraṃ nirodhaṃ vibhāvessatīti dassanatthaṃ kataṃ. <span class="bld">Aho nūnā</span>ti ettha <span class="bld">aho</span>ti acchariye nipāto, <span class="bld">nūnā</span>ti anussaraṇe. Tasmā <span class="bld">aho nūna bhagavā</span>ti anaññasādhāraṇadesanattā bhagavā nirodhampi aho acchariyaṃ katvā ārādheyya maññeti adhippāyo. <span class="bld">Aho nūna sugato</span>ti etthāpi eseva nayo. Acchariyavibhāvanato eva cettha dvikkhattuṃ āmeḍitavacanaṃ. Acchariyatthopi hesa <span class="bld">aho</span>saddo anussaraṇamukheneva poṭṭhapādena gahito. Tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘anussaraṇatthe nipātadvaya’’</span>nti. <span class="bld">Tenā</span>ti anussaraṇatthamukhena pavattanato. ‘‘Aho…pe… sugato’’ti vacanena etadahosīti yojanā. ‘‘Yaṃtaṃsaddā niccasambandhā’’ti sādhippāyaṃ yojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yo etesa’’</span>ntiādimāha. Kāladesapuggalādivibhāgena bahubhedattā <span class="bld">imesaṃ nirodhadhammāna</span>nti bahutte sāmivacanaṃ, kusalasaddayoge cetaṃ bhummatthe daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Kusalo nipuṇo cheko</span>ti pariyāyavacanametaṃ. <span class="bld">Aho nūna katheyyā</span>ti acchariyaṃ katvā katheyya maññe. So sugatoti sambandho. <span class="bld">Ciṇṇavasitāyā</span>ti nirodhasamāpattiyaṃ ciṇṇavasībhāvattā. <span class="bld">Sabhāvaṃ jānātī</span>ti nirodhasabhāvaṃ yāthāvato jānāti.</p>
  1131. <p class="subhead">Ahetukasaññuppādanirodhakathāvaṇṇanā</p>
  1132. <p class="bodytext"><a name="para412"></a><span class="paranum">412</span>. <span class="bld">Gharamajjheyeva</span> <a name="M2.0376"></a><a name="V2.0331"></a> <span class="bld">pakkhalitā</span>ti yathā gharato bahi gantukāmā purisā maggaṃ anotaritvā gharavivare samatale vivaṭaṅgaṇe eva pakkhalanaṃ pattā, evaṃsampadamidanti attho. Asādhāraṇo <span class="bld">hetu,</span> sādhāraṇo <span class="bld">paccayo</span>ti evamādivibhāgo aññatra vutto, idha pana tena vibhāgena payojanaṃ natthi saññāya akāraṇabhāvapaṭikkhepaparattā codanāyāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāraṇasseva nāma’’</span>nti. Yaṃ pana pāḷiyaṃ vuttaṃ ‘‘sahetū hi poṭṭhapāda sappaccayā purisassa saññā uppajjantipi nirujjhantipī’’ti, tattha sahetū sappaccayā uppajjanti, uppannā pana nirujjhantiyeva, na tiṭṭhantīti dassanatthaṃ ‘‘nirujjhantipī’’ti vacanaṃ, na tu nirodhassa sahetusapaccayatādassanatthaṃ. Uppādoyeva hi sahetuko, na nirodho. Yadi hi nirodhopi sahetuko siyā, tassapi puna nirodhena bhavitabbaṃ aṅkurādīnaṃ puna aṅkurādinā viya, na ca tassa puna nirodho atthi, tasmā vuttanayeneva pāḷiyā attho veditabbo. Ayañca nayo khaṇanirodhavasena vutto. Yo pana yathāparicchinnakālavasena sabbaso anuppādanirodho, so ‘‘sahetuko’’ti veditabbo tathārūpāya paṭipattiyā vinā abhāvato. Tenāha bhagavā ‘‘sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhatī’’ti (dī. ni. 1.412) tato eva ca <span class="bld">aṭṭhakathāya</span>mpi (dī. ni. aṭṭha. 1.413) vuttaṃ ‘‘saññāya sahetukaṃ uppādanirodhaṃ dīpetu’’nti. Etañhi pāḷivacanaṃ, aṭṭhakathāvacanañca anuppādanirodhaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Sikkhā</span>ti hetvatthe paccattavacanaṃ, ya-kāralopo vā ‘‘saṅkhyāpi tamhā vanapattā pakkamitabba’’ntiādīsu (ma. ni. 1.192) viya. Hetubhāvo cassā upari āvi bhavissati. <span class="bld">Eka</span>saddo ca aññapariyāyo, na saṅkhyāvācī ‘‘ittheke sato sattassā’’tiādīsu (dī. ni. 1.85-91, 94-98; ma. ni. 3.21) viyāti āha <span class="bld">‘‘sikkhāya ekaccā saññā jāyantī’’</span>ti. Sesapadesupi eseva nayo.</p>
  1133. <p class="bodytext"><a name="para413"></a><span class="paranum">413</span>. <span class="bld">Vitthāretukamyatā</span>ti vitthāretukāmatāya. <span class="bld">Pucchāvasenā</span>ti kathetukamyatāpucchāvasena, <span class="bld">vitthāretukamyatāpucchāvasenā</span>ti vā samāso. ‘‘Poṭṭhapādassevāyaṃ pucchā’’ti āsaṅkāya ‘‘bhagavā avocā’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ. Saññāya…pe… dīpetuṃ tā dassentoti yojetabbaṃ<a name="M2.0377"></a>. <span class="bld">Tatthā</span>ti tassaṃ upari vakkhamānāya desanāya. <span class="bld">Tatiyā</span>ti adhipaññāsikkhā āgatāti sambandho. <span class="bld">‘‘Ayaṃ…pe… desitoti ettha sammādiṭṭhisammāsaṅkappavasena āgatā.</span> Kasmāti ce? <span class="bld">Pariyāpannattā,</span> sabhāvato, upakārato ca yathārahaṃ paññākkhandhe avarodhattā saṅgahitattāti adhippāyo. Tathā hi <span class="bld">cūḷavedallasutte</span> vuttaṃ ‘‘yā cāvuso visākha sammādiṭṭhi, yo ca sammāsaṅkappo<a name="V2.0332"></a>, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā’’ti (ma. ni. 1.462) kāmañcettha vuttanayena tissopi sikkhā āgatā, tathāpi adhicittasikkhāya eva abhisaññānirodho dassito. Itarā pana tassā sambhārabhāvena ānītāti ayamattho pāḷivasena veditabbo.</p>
  1134. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcakāmaguṇikarāgo</span>ti pañca kāmakoṭṭhāse ārabbha uppajjanakarāgo. <span class="bld">Asamuppannakāmacāro</span>ti vattamānuppannatāvasena nasamuppanno yo koci kāmacāro, yā kāci lobhuppatti. Adhunā pana ‘‘asamuppannakāmarāgo’’ti pāṭho, so ayuttova atthato viruddhattā. Kāmarāgo cettha visayavasena niyamitattā kāmaguṇārammaṇova lobho daṭṭhabbo, kāmacāro pana jhānanikantibhavarāgādippabhedo sabbopi lobhacāro. Kāmanaṭṭhena, kāmesu pavattanaṭṭhena ca <span class="bld">kāmacāro.</span> Sabbepi hi tebhūmakadhammā kāmanīyaṭṭhena kāmā. Yasmā ubhayesampi sahacaraṇañāyena kāmasaññābhāvo hoti, tasmā ‘‘kāmasaññā’’ti paduddhāraṃ katvā tadubhayameva niddiṭṭhanti veditabbaṃ. <span class="bld">‘‘Tatthā’’</span>tiādi asamuppannakāmacārato pañcakāmaguṇikarāgassa visesadassanaṃ, asamuppannakāmacārasseva vā idhādhippetabhāvadassanaṃ. Kāmaṃ pañcakāmaguṇikarāgopi asamuppanno eva anāgāmimaggena samugghāṭīyati, tasmiṃ pana samugghāṭitepi na sabbo rāgo samugghāṭaṃ gacchati tassa aggamaggena samugghāṭitattā. Tasmā pañcakāmaguṇikarāgaggahaṇena itarassa sabbassa gahaṇaṃ na hotīti ubhayatthasādhāraṇena pariyāyena ubhayameva saṅgahetvā pāḷiyaṃ kāmasaññāggahaṇaṃ kataṃ, ato tadubhayaṃ sarūpato, visesato ca dassetvā sabbasaṅgāhikabhāvato <span class="bld">‘‘asamuppannakāmacāro pana imasmiṃ ṭhāne vaṭṭatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti asamuppannakāmacārasseva idha vaṭṭanato ayamattho veditabboti <a name="M2.0378"></a> yojanā. <span class="bld">Tassā</span>ti paṭhamajjhānasamaṅgino puggalassa. <span class="bld">Sadisattā</span>ti kāmasaññādibhāvena samānattā, etena pāḷiyaṃ ‘‘purimā’’ti idaṃ sadisakappanāvasena vuttanti dasseti. Anāgatā hi idha ‘‘nirujjhatī’’ti vuttā anuppādassa adhippetattā. Tasmā anāgatameva dassetuṃ <span class="bld">‘‘anuppannāva nuppajjatī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1135. <p class="bodytext"><span class="bld">Vivekajapītisukhasaṅkhātā</span>ti vivekajapītisukhehi saha akkhātā, na vivekajapītisukhānīti akkhātā. Taṃsampayuttā hi saññāyeva idhādhippetā, na vivekajapītisukhāni. Atha vā vivekajapītisukhakoṭṭhāsikāti attho. <span class="bld">Saṅkhāta</span>saddo hettha koṭṭhāsattho ‘‘adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyyā’’tiādīsu (pārā. 89, 91) viya. Kāmacchandādioḷārikaṅgappahānavasena nānatthasaññāpaṭighasaññāhi nipuṇatāya <span class="bld">sukhumā.</span> Bhūtatāya <span class="bld">saccā.</span> Tadevatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘bhūtā’’</span>ti iminā. Sukhumabhāvena, paramatthabhāvena ca aviparītasabhāvāti attho. Evaṃ byāsavasena yathāpāṭhamatthaṃ dassetvā samāsavasenapi yathāpāṭhameva <a name="V2.0333"></a> dassento <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādimāha. Samāsabyāsavasena hi dvidhā pāṭho dissati. <span class="bld">‘‘Kāmacchandādioḷārikaṅgappahānavasenā’’</span>ti iminā sampayuttadhammānaṃ bhāvanānubhāvasiddhā, saññāya saṇhasukhumatā nīvaraṇavikkhambhanavasena viññāyatīti dasseti. <span class="bld">Bhūtatāyā</span>ti sukhumabhāvena, paramatthabhāvena ca aviparītatāya, vijjamānatāya vā. <span class="bld">Vivekajehī</span>ti nīvaraṇavivekato jātehi. Idāni jhānasamaṅgīvasena vuttassa dutiyapadassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sā assā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti sabbavāresu.</p>
  1136. <p class="bodytext">Samāpajjanādhiṭṭhānaṃ viya vuṭṭhānampijhāne pariyāpannaṃ hoti yathā taṃ dhammānaṃ bhaṅgakkhaṇo dhammesu, āvajjanapaccavekkhaṇāni pana na jhānapariyāpannāni, tasmā jhānapariyāpannameva vasīkaraṇaṃ gahetvā <span class="bld">‘‘samāpajjanto, adhiṭṭhahanto, vuṭṭhahanto ca sikkhatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti paṭhamajjhānaṃ. <span class="bld">Tena…pe… jhānenā</span>ti idampi ‘‘sikkhā’’ti etassa saṃvaṇṇanāpadaṃ. <span class="bld">Tenā</span>ti ca hetumhi karaṇavacanaṃ, paṭhamajjhānena hetunāti attho. Hetubhāvo cettha jhānassa vivekajapītisukhasukhumasaccasaññāya uppattiyā sahajātādipaccayabhāvo. Kāmasaññāya pana nirodhassa upanissayapaccayabhāvova. So ca kho suttantapariyāyena. Tathā ceva heṭṭhā saṃvaṇṇitaṃ <a name="M2.0379"></a> ‘‘tathārūpāya paṭipattiyā vinā abhāvato’’ti <span class="bld">etenupāyenā</span>ti yvāyaṃ paṭhamajjhānatappaṭipakkhasaññāvasena ‘‘sikkhā ekā saññā uppajjati, sikkhā ekā saññā nirujjhatī’’ti ettha nayo vutto, etena nayena. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti sabbavāresu.</p>
  1137. <p class="bodytext"><a name="para414"></a><span class="paranum">414</span>. Idāni ākiñcaññāyatanaparamāya eva saññāya dassane kāraṇaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādimāha. Yasmā idañca…pe… uddhaṭanti sambandho. Kesaṃ panidaṃ aṅgato sammasananti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aṭṭhasamāpattiyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Aṅgato</span>ti jhānaṅgato. Idañhi anupadadhammavipassanāya lakkhaṇavacanaṃ. Anupadadhammavipassanañhi karonto samāpattiṃ patvā aṅgatova sammasanaṃ karoti, na ca saññā samāpattiyā kiñci aṅgaṃ hoti. Atha ca panetaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘idañca saññā saññāti evaṃ aṅgato sammasanaṃ uddhaṭa’’</span>nti, tasmā lakkhaṇavacanametaṃ. <span class="bld">Aṅgato</span>ti vā avayavatoti attho, anupadadhammatoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kalāpato</span>ti samūhato. Yasmā panettha samāpattivasena taṃtaṃsaññānaṃ uppādanirodhe vuccamāne aṅgavasena so vutto hoti, tasmā ‘‘idañcā’’tiādinā aṅgatova sammasanaṃ dassetīti veditabbaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti saññāvaseneva aṅgato sammasanassa uddhaṭattā. <span class="bld">Tadevā</span>ti ākiñcaññāyatanameva, na nevasaññānāsaññāyatanaṃ tattha paṭusaññābhāvato.</p>
  1138. <p class="bodytext">‘‘Yo’’ti <a name="V2.0334"></a> vattabbe ‘‘yato’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yo nāmā’’</span>ti yathā ‘‘ādimhī’’ti vattabbe ‘‘ādito’’ti vuccati atthe pariggayhamāne yathāyuttavibhattiyāva to-saddassa labbhanato. <span class="bld">Nāma</span>-saddo cettha kho-saddo viya vācāsiliṭṭhatāmattaṃ. Sassedanti <span class="bld">sakaṃ,</span> attanā adhigatajhānaṃ, tasmiṃ saññā <span class="bld">sakasaññā,</span> sā etassatthīti <span class="bld">sakasaññī</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘attano paṭhamajjhānasaññāya saññavā’’</span>ti. Īkāro cettha upari vuccamānanirodhapādakatāya sātisayāya jhānasaññāya atthibhāvajotako daṭṭhabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘anupubbena saññaggaṃ phusatī’’</span>tiādi. Tasmā tattha tattha sakasaññitāggahaṇena tasmiṃ tasmiṃ jhāne sabbaso suciṇṇavasībhāvo dīpitoti veditabbaṃ.</p>
  1139. <p class="bodytext"><span class="bld">Lokiyāna</span>nti niddhāraṇe sāmivacanaṃ, sāmiatthe eva vā. Yadaggena hi taṃ tesu seṭṭhaṃ, tadaggena tesampi seṭṭhanti. Vibhattāvadhiatthe vā sāmivacanaṃ<a name="M2.0380"></a>. Ettha pana ‘‘lokiyāna’’nti visesanaṃ lokuttarasamāpattīhi tassa aseṭṭhabhāvato kataṃ. Sesaṃ <span class="bld">‘‘kiccakārakasamāpattīna’’</span>nti pana visesanaṃ akiccakārakasamāpattito tassa aseṭṭhabhāvatoti daṭṭhabbaṃ. Akiccakārakatā cassā ‘‘yatheva hi tattha saññā, evaṃ phassādayopī’’ti, ‘‘yadaggena hi tattha dhammā saṅkhārāvasesabhāvappattiyā pakativipassakānaṃ sammasituṃ asakkuṇeyyarūpena ṭhitā, tadaggena heṭṭhimasamāpattidhammā viya paṭukiccakaraṇasamatthāpi na hontī’’ti ca <span class="bld">aṭṭhakathāsu</span> (visuddhi. 1.287) paṭusaññākiccābhāvavacanato viññāyati. Svāyamattho <span class="bld">paramatthamañjūsāya</span> nāma <span class="bld">visuddhimaggaṭīkāya</span> āruppakathāyaṃ (visuddhi. ṭī. 1.286) ācariyena savisesaṃ vutto, tasmā tattha vuttanayeneva veditabbo. Keci pana ‘‘yathā heṭṭhimā heṭṭhimā samāpattiyo uparimānaṃ uparimānaṃ samāpattīnaṃ adhiṭṭhānakiccaṃ sādhenti, na evaṃ nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti kassacipi adhiṭṭhānaṃ sādheti, tasmā sā akiccakārikā itarā kiccakārikā’’ti vadanti, tadayuttaṃ tassāpi vipassanācittaparidamanādīnaṃ adhiṭṭhānakiccasādhanato, tasmā purimoyeva attho yutto. Kasmā cetaṃ tesamagganti āha <span class="bld">‘‘ākiñcaññāyatanasamāpattiya’’</span>ntiādi. ‘‘Itī’’ti vatvā <span class="bld">‘‘lokiyānaṃ…pe… aggattā’’</span>ti tassattho vutto, ‘‘aggattā’’ti ettha vā nidassanametaṃ.</p>
  1140. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakappetī</span>ti saṃvidahati. Jhānaṃ samāpajjanto hi jhānasukhaṃ attani saṃvidahati nāma. <span class="bld">Abhisaṅkharotī</span>ti āyūhati sampiṇḍeti. Sampiṇḍanattho hi samudāyattho. Yasmā pana nikantivasena cetanākiccassa matthakappatti, tasmā phalūpacārena kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘nikantiṃ…pe… nāmā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Imā ākiñcaññāyatanasaññā</span>ti idāni labbhamānā ākiñcaññāyatanasaññā<a name="V2.0335"></a>. Taṃsamatikkameneva uparijhānatthāya cetanābhisaṅkharaṇasambhavato <span class="bld">nirujjheyyuṃ. Aññā</span>ti ākiñcaññāyatanasaññāhi aññā. <span class="bld">Oḷārikā</span>ti tato thūlatarā. Kā pana tāti āha <span class="bld">‘‘bhavaṅgasaññā’’</span>ti. Ākiñcaññāyatanato vuṭṭhāya eva hi uparijhānatthāya cetanābhisaṅkharaṇāni bhaveyyuṃ, evañca ākiñcaññāyatanasaññā nirujjheyyuṃ, vuṭṭhānañca bhavaṅgavasena hoti, tato parampi yāva uparijhānasamāpajjanaṃ, tāva antarantarā bhavaṅgasaññā uppajjeyyuṃ, tā ca ākiñcaññāyatanasaññāhi oḷārikāti adhippāyo.</p>
  1141. <p class="bodytext"><span class="bld">Cetentovā</span>ti <a name="M2.0381"></a> nevasaññānāsaññāyatanajjhānaṃ ekaṃ dve cittavārepi samāpajjanavasena pakappento eva. <span class="bld">Na cetetī</span>ti tathā heṭṭhimajhānesu viya vā pubbābhogābhāvato na pakappeti nāma. Pubbābhogavasena hi jhānaṃ pakappento idha ‘‘cetetī’’ti vutto. <span class="bld">Abhisaṅkharontovā</span>ti tattha appahīnanikantikatāvasena āyūhanto eva. <span class="bld">Nābhisaṅkharotī</span>ti tathā heṭṭhimajhānesu viya vā pubbābhogābhāvato nāyūhati nāma. ‘‘Ahametaṃ jhānaṃ nibbattemi upasampādemi samāpajjāmī’’ti hi evaṃ abhisaṅkharaṇaṃ tattha sālayasseva hoti, na anālayassa, tasmā ekadvicittakkhaṇikampi jhānaṃ pavattento tattha appahīnanikantikatāya ‘‘abhisaṅkharonto evā’’ti vutto. Yasmā panassa tathā heṭṭhimajhānesu viya vā tattha pubbābhogo natthi, tasmā ‘‘na abhisaṅkharotī’’ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Imassa bhikkhuno’’</span>tiādi vuttassevatthassa vivaraṇaṃ. Tattha yasmā imassa…pe… atthi, tasmā ‘‘na ceteti, nābhisaṅkharotī’’ti ca vuttanti adhippāyo. <span class="bld">Ābhogasamannāhāro</span>ti ābhogasaṅkhāto, ābhogavasena vā cittassa ārammaṇābhimukhaṃ, ārammaṇassa vā cittābhimukhaṃ anvāhāro. <span class="bld">‘‘Svāyamattho’’</span>tiādinā tadevatthaṃ upamāya paṭipādeti. <span class="bld">Puttagharācikkhaṇenā</span>ti puttagharassa ārocananayena.</p>
  1142. <p class="bodytext">Gantvā ādāya āgatanti sambandho. <span class="bld">Pacchābhāge</span>ti āsanasālāya pacchimadisāyaṃ ṭhitassa pitugharassa pacchābhāge. <span class="bld">Tato</span>ti puttagharato. <span class="bld">Laddhagharamevā</span>ti yatonena bhikkhā laddhā, tameva gharaṃ puttagehameva. <span class="bld">Āsanasālā viya ākiñcaññāyatanasamāpatti</span> tato pitugharaputtagharaṭṭhāniyānaṃ nevasaññānāsaññāyatananirodhasamāpattīnaṃ upagantabbato. <span class="bld">Pitugehaṃ viya nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti</span> amanasikātabbato, majjhe ṭhitattā ca. <span class="bld">Puttagehaṃ viya nirodhasamāpatti</span> manasikātabbato, pariyante ṭhitattā ca. <span class="bld">Pitugharaṃ amanasikaritvā</span>ti pavisitvā samatikkantampi pitugharaṃ amanasikaritvā. Puttagharasseva ācikkhaṇaṃ viya ekaṃ dve cittavāre samāpajjitabbampi nevasaññānāsaññāyatanaṃ amanasikaritvā parato nirodhasamāpattatthāya eva manasikāro daṭṭhabbo. Evaṃ amanasikārasāmaññena, manasikārasāmaññena ca upamopameyyatā vuttā <a name="V2.0336"></a> ācikkhaṇenapi manasikārasseva jotanato. Na hi manasikārena vinā ācikkhaṇaṃ sambhavati.</p>
  1143. <p class="bodytext"><span class="bld">Tā</span> <a name="M2.0382"></a> <span class="bld">jhānasaññā</span>ti ekaṃ dve cittavāre pavattā nevasaññānāsaññāyatanajhānasaññā. Nirodhasamāpattiyañhi yathārahaṃ catutthāruppakusalakiriyajavanaṃ dvikkhattumeva javati, na taduttari. <span class="bld">Nirujjhantī</span>ti sarasavaseneva nirujjhanti, pubbābhisaṅkhārabalena pana upari anuppādo. Yathā ca jhānasaññānaṃ, evaṃ itarasaññānampīti āha <span class="bld">‘‘aññā cā’’</span>tiādi. <span class="bld">Nuppajjanti</span> yathāparicchinnakālanti adhippāyo. <span class="bld">So evaṃ paṭipanno bhikkhū</span>ti yathāvutte saññagge ṭhitabhāvena paṭipanno bhikkhu, so ca kho anāgāmī vā arahā vā dvīhi phalehi samannāgamo, tiṇṇaṃ saṅkhārānaṃ paṭippassaddhi, soḷasavidhā ñāṇacariyā, navavidhā samādhicariyāti imesaṃ vasena nirodhapaṭipādanapaṭipattiṃ paṭipannoti attho. Anupubbanirodhavasena cittacetasikānaṃ appavattiyeva saññāvedanāsīsena <span class="bld">‘‘saññāvedayitanirodha’’</span>nti vuttā. <span class="bld">Phusatī</span>ti ettha <span class="bld">phusanaṃ</span> nāma vindanaṃ paṭiladdhīti dasseti <span class="bld">‘‘vindati paṭilabhatī’’</span>ti iminā. Atthato pana vuttanayena yathāparicchinnakālaṃ cittacetasikānaṃ sabbaso appavattiyeva.</p>
  1144. <p class="bodytext">Niratthakatāya <span class="bld">upasaggamattaṃ,</span> tasmā saññā icceva attho. Nirodhapadena anantarikaṃ katvā samāpattipade vattabbe tesaṃ dvinnamantare sampajānapadaṃ ṭhapitanti āha <span class="bld">‘‘nirodhapadena antarikaṃ katvā vutta’’</span>nti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘anu…pe… attho’’</span>ti, tena ayuttasamāsoyaṃ yathārutapāṭhoti dasseti. <span class="bld">Tatrāpī</span>ti tasmiṃ yathāpadamanupubbiṭhapanepi ayaṃ visesatthoti yojanā. <span class="bld">Sampajānantassā</span>ti taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya tattha tattha saṅkhārānaṃ sammasanavasena pajānantassa puggalassa. <span class="bld">Ante</span>ti yathāvuttāya nirodhapaṭipādanapaṭipattiyā pariyosāne. Dutiyavikappe <span class="bld">sampajānantassā</span>ti sampajānakārino, iminā nirodhasamāpattisamāpajjanakassa bhikkhuno ādito paṭṭhāya sabbapāṭihārikapaññāya saddhiṃ atthasādhikā paññā kiccato dassitā hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘paṇḍitassa bhikkhuno’’</span>ti. Vacanasesāpekkhā’ napekkhatā dvinnaṃ vikappānaṃ viseso.</p>
  1145. <p class="bodytext">Saṃvaṇṇanokāsānuppattito <span class="bld">nirodhasamāpattikathā kathetabbā. Sabbākārenā</span>ti nirodhasamāpattiyā sarūpaviseso, samāpajjanako, samāpajjanaṭṭhānaṃ, samāpajjanakāraṇaṃ, samāpajjanākāroti evamādinā sabbappakārena<a name="M2.0383"></a>. <span class="bld">Tatthā</span>ti visuddhimagge (visuddhi. 1.307) <span class="bld">kathitatovā</span>ti <a name="V2.0337"></a> kathitaṭṭhānato eva, tevīsatimaparicchedatoti attho, na idha taṃ vadāma punaruttibhāvato, ganthagarukabhāvato cāti adhippāyo.</p>
  1146. <p class="bodytext">Pāḷiyaṃ <span class="bld">evaṃ kho aha</span>nti ettha ākārattho <span class="bld">evaṃ</span>-saddo uggahitākāradassananti katvā. <span class="bld">Evaṃ poṭṭhapādā</span>ti ettha pana sampaṭicchanattho tatheva anujānananti katvā. Tenāha <span class="bld">‘‘suuggatitaṃ tayā’ti anujānanto’’</span>ti.</p>
  1147. <p class="bodytext"><a name="para415"></a><span class="paranum">415</span>. Saññā aggā etthāti <span class="bld">saññaggaṃ,</span> ākiñcaññāyatanaṃ. <span class="bld">Avasesasamāpattīsupi saññaggaṃ atthīti</span> ettha pana saññaggabhāvo ‘‘saññagga’’nti vutto, saññāyeva agganti tulyādhikaraṇasamāso vā. <span class="bld">‘‘Puthū’’</span>ti ayaṃ liṅgavipallāso, nikāralopo vāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bahūnī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Yathā’’</span>ti iminā karaṇappakārasaṅkhāto pakāraviseso gahito, na pakārasāmaññanti dasseti <span class="bld">‘‘pathavīkasiṇādīsū’’</span>tiādinā. <span class="bld">‘‘Idaṃ vuttaṃ hotī’’</span>tiādi tabbivaraṇaṃ. Jhānānaṃ tāva yutto karaṇabhāvo saññānirodhaphusanassa sādhakatamabhāvato, kasiṇānaṃ pana kathanti? Tesampi so yutto eva. Yadaggena hi jhānānaṃ nirodhaphusanassa sādhakatamabhāvo, tadaggena kasiṇānampi tadavinābhāvato. Anekakaraṇāpi ca kiriyā hotiyeva yathā ‘‘aññena maggena yānena dīpikāya gacchatī’’ti.</p>
  1148. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekavāra</span>nti sakiṃ. <span class="bld">Purimasaññānirodha</span>nti kāmasaññānirodhaṃ, na pana nirodhasamāpattisaññitaṃ saññānirodhaṃ. <span class="bld">Ekaṃ saññagga</span>nti ekaṃ saññābhūtaṃ aggaṃ, eko saññaggabhāvo vā heṭṭhimāya saññāya ukkaṭṭhabhāvato. Saññā ca sā aggañcāti hi <span class="bld">saññaggaṃ,</span> na saññāsu agganti. Yathā pana saññā aggo etthāti <span class="bld">saññaggaṃ,</span> ākiñcaññāyatanaṃ, evaṃ sesajhānampi. Yena ca nimittena jhānaṃ ‘‘saññagga’’nti vuttaṃ, tadeva saññāsaṅkhātaṃ nimittaṃ bhāvalopena, bhāvappadhānena vā idhādhippetaṃ. <span class="bld">Dve vāre</span>ti dvikkhattuṃ. <span class="bld">Satasahassaṃ saññaggānī</span>ti migapadavaḷañjananiddeso. <span class="bld">Sesakasiṇesū</span>ti kasiṇānameva gahaṇaṃ nirodhakathāya adhikatattā, tato eva cettha jhānaggahaṇenapi kasiṇajjhānāni eva gahitānīti veditabbaṃ. Yathā ‘‘pathavīkasiṇena karaṇabhūtenā’’ti tadārammaṇikaṃ jhānaṃ anāmasitvā vuttaṃ, evaṃ <a name="M2.0384"></a> <span class="bld">‘‘paṭhamajjhānena karaṇabhūtenā’’</span>ti tadārammaṇaṃ anāmasitvā vadati. <span class="bld">‘‘Itī’’</span>tiādinā tadevatthaṃ saṅgahetvā nigamanaṃ karoti. <span class="bld">Sabbampī</span>ti ekavāraṃ samāpannajjhānasaññampi. <span class="bld">Saṅgahetvā</span>ti sañjānanalakkhaṇena taṃsabhāvānativattanato saṅgahaṃ katvā, samāpajjanavasena, sañjānanalakkhaṇena ca ekatāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Aparāpara</span>nti punappunaṃ. <span class="bld">Bahūni</span> saññaggāni honti.</p>
  1149. <p class="bodytext"><a name="para416"></a><span class="paranum">416</span>. Paṭhamanaye <a name="V2.0338"></a> jhānapadaṭṭhānaṃ vipassanaṃ vaḍḍhentassa puggalassa vasena saññāñāṇāni dassitāni. Dutiyanaye pana yasmā vipassanaṃ ussukkāpetvā maggena ghaṭentassa maggañāṇaṃ uppajjati, tasmā vipassanāmaggavasena saññāñāṇāni dassitāni. Tatiyanaye ca yasmā paṭhamanayo oḷāriko, dutiyanayopi missakoti tadubhayaṃ asambhāvetvā accantasukhumagambhīraṃ nibbattitalokuttarameva dassetuṃ maggaphalavasena saññāñāṇāni dassitāni. Tayopete nayā maggasodhanavasena dassitā.</p>
  1150. <p class="bodytext">‘‘Ayaṃ panettha sāro’’ti vibhāvetuṃ tipiṭakamahāsivattheravādo ābhato. Tathā hi ‘‘arahattaphalasaññāya uppādā’’tiādinā (dī. ni. aṭṭha. 1.416) theravādānukūlameva upari attho saṃvaṇṇitoti. <span class="bld">Ime bhikkhū</span>ti purimavādino bhikkhū. Tadā <span class="bld">dīghanikāyatantiṃ</span> parivattante imaṃ ṭhānaṃ patvā yathāvuttapaṭipāṭiyā tayo naye kathente bhikkhū sandhāya evaṃ thero vadati. Nirodhaṃ pucchitvā tasmiṃ kathite tadanantaraṃ saññāñāṇuppattiṃ pucchanto atthato nirodhā vuṭṭhānaṃ pucchati nāma. Nirodhato ca vuṭṭhānaṃ arahattaphaluppattiyā vā siyā, anāgāmiphaluppattiyā vā, tattha saññā padhānā, tadanantarañca paccavekkhaṇañāṇanti tadubhayaṃ niddhārento thero <span class="bld">‘‘poṭṭhapādo heṭṭhā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">bhagavā</span>ti ālapanavacanaṃ.</p>
  1151. <p class="bodytext">Yathā maggavīthiyaṃ maggaphalañāṇesu uppannesu niyamato maggaphalapaccavekkhaṇañāṇāni honti, evaṃ phalasamāpattivīthiyaṃ phalapaccavekkhaṇañāṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pacchā paccavekkhaṇañāṇa’’</span>nti. <span class="bld">‘‘Idaṃ arahattaphala’’</span>nti paccavekkhaṇañāṇassa uppattiākāradassanaṃ. Ayameva paccayo <span class="bld">idappaccayo</span> ma-kārassa da-kāraṃ katvā. Da-kārenapi pakatipadamicchanti keci saddavidū. So pana theravāde <a name="M2.0385"></a> na phalasamādhisaññā evāti āha <span class="bld">‘‘phalasamādhisaññāpaccayā’’</span>ti, arahattaphalasamādhisahagatasaññāpaccayāti attho. <span class="bld">Kirā</span>ti anussaraṇatthe nipāto. Yathādhigatadhammānussaraṇapakkhiyā hi paccavekkhaṇā. Samādhisīsena cettha sabbaṃ arahattaphalaṃ gahitaṃ sahacaraṇañāyena, tasmiṃ asati paccavekkhaṇāya asambhavoti pāḷiyaṃ ‘‘idappaccayā’’ti vuttaṃ. Evamidha dīghabhāṇakānaṃ matena phalapaccavekkhaṇāya ekantikatā dassitā. <span class="bld">Cūḷadukkhakkhandhasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> pana evaṃ vuttaṃ ‘‘sā pana na sabbesaṃ paripuṇṇā hoti. Eko hi pahīnakilesameva paccavekkhati, eko avasiṭṭhakilesameva, eko maggameva, eko phalameva, eko nibbānameva. Imāsu pana pañcasu paccavekkhaṇāsu ekaṃ vā dve vā no laddhuṃ na vaṭṭantī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 1.175), tadetaṃ <span class="bld">majjhimabhāṇakānaṃ</span> matena vuttaṃ. <span class="bld">Ābhidhammikā</span> pana vadanti –</p>
  1152. <p class="gatha1">‘‘Maggaṃ <a name="V2.0339"></a> phalañca nibbānaṃ, paccavekkhati paṇḍito;</p>
  1153. <p class="gathalast">Hīne kilese sese ca, paccavekkhati vā na vā’’ti. (abhidhammatthasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ kammaṭṭhānasaṅgahavibhāge visuddhibhede);</p>
  1154. <p class="subhead">Saññāattakathāvaṇṇanā</p>
  1155. <p class="bodytext"><a name="para417"></a><span class="paranum">417</span>. <span class="bld">‘‘Gāmasūkaro’’</span>ti iminā vanasūkaramapaneti. Evañhi upamāvacanaṃ sūpapannaṃ hotīti. Desanāya saṇhabhāvena sārambhamakkhaissādimalavisodhanato sutamayañāṇaṃ nhāpitaṃ viya, sukhumabhāvena anuvilittaṃ viya, tilakkhaṇabbhāhatatāya kuṇḍalādyālaṅkāravibhūsitaṃ viya ca hoti. Tadanupavisato ñāṇassa, tathābhāvā taṃsamaṅgino ca puggalassa tathābhāvāpatti, nirodhakathāya nivedanañcassa sirisayane pavesanasadisanti āha <span class="bld">‘‘saṇhasukhuma…pe… ārāpitopī’’</span>ti. <span class="bld">Tatthā</span>ti tissaṃ nirodhakathāyaṃ. Mandabuddhitāya <span class="bld">sukhaṃ na vindanto</span> alabhanto, ajānanto vā. Malavidūsitatāya <span class="bld">gūthaṭṭhānasadisaṃ. Attano laddhi</span>nti attadiṭṭhiṃ. <span class="bld">Anumatiṃ gahetvā</span>ti anuññaṃ gahetvā ‘‘ediso me attā’’ti anujānāpetvā, attano laddhiyaṃ patiṭṭhāpetvāti vuttaṃ hoti.</p>
  1156. <p class="bodytext">Pāḷiyaṃ <a name="M2.0386"></a> <span class="bld">kaṃ panā</span>ti oḷāriko, manomayo, arūpīti tiṇṇaṃ attavādānaṃ vasena tividhesu attānesu kataraṃ attānaṃ paccesīti attho. <span class="bld">‘‘Desanāya sukusalo’’</span>ti iminā ‘‘avassaṃ me bhagavā laddhiṃ viddhaṃsessatī’’ti tassa manasikāraṃ dasseti. <span class="bld">Pariharanto</span>ti viddhaṃsanato apanento, arūpī attāti attano laddhiṃ nigūhantoti adhippāyo. Pāḷiyaṃ ‘‘oḷārikaṃ kho’’tiādimhi paribbājakavacane ayamadhippāyo – yasmā catusantatirūpappabandhaṃ ekattavasena gahetvā rūpībhāvato ‘‘oḷāriko attā’’ti pacceti attavādī, annapānopaṭṭhānatañcassa parikappetvā ‘‘sassato’’ti maññati, rūpībhāvato eva ca saññāya aññattaṃ ñāyāgatameva, yaṃ vedavādino ‘‘annamayo, pānamayo’’ti ca dvidhā voharanti, tasmā paribbājako taṃ attavādimataṃ attānaṃ sandhāya ‘‘oḷārikaṃ kho’’tiādimāhāti.</p>
  1157. <p class="bodytext">‘‘Oḷāriko ca hi te poṭṭhapāda attā abhavissā’’tiādimhi bhagavato vacane cāyamadhippāyo – yadi attā rūpī bhaveyya, evaṃ sati rūpaṃ attā siyā, na ca saññī saññāya arūpabhāvato, rūpadhammānañca asañjānanasabhāvattā. Rūpī ca samāno yadi tava matena nicco, saññā ca aparāparaṃ pavattanato tattha tattha bhijjatīti bhedasabbhāvato aniccā<a name="V2.0340"></a>, evampi ‘‘aññā saññā, añño attā’’ti saññāya abhāvato acetanova attā hoti, tasmā esa attā na kammassa kārako, na ca phalassa upabhuñjanakoti āpannamevāti imaṃ dosaṃ dassento bhagavā ‘‘oḷāriko cā’’tiādimāhāti. <span class="bld">Tatthā</span>ti ‘‘rūpī attā’’ti vāde. <span class="bld">Paccāgacchato</span>ti sesakiriyāpekkhāya kammattheyeva upayogavacanaṃ, <span class="bld">paccāgacchato</span>ti ca paccāgacchantassa, jānantassa, paṭicca vādena pavattassāti vā attho. ‘‘Aññā ca saññā uppajjati, aññā ca saññā nirujjhantī’’ti kasmā vuttaṃ, nanu uppādapubbako nirodho, na ca uppannaṃ anirujjhanakaṃ nāma atthīti codanaṃ sodhetuṃ <span class="bld">‘‘catunnaṃ khandhāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Satipi nesaṃ ekālambaṇavatthukabhāve uppādanirodhādhikārattā ekuppādanirodhabhāvova vutto. <span class="bld">Aparāpara</span>nti poṅkhānupoṅkha.</p>
  1158. <p class="bodytext"><a name="para418-420"></a><span class="paranum">418-420</span>. Pāḷiyaṃ <span class="bld">manomaya</span>nti jhānamanaso vasena manomayaṃ. Yo hi bāhirapaccayanirapekkho, so manasāva nibbattoti manomayo. Rūpaloke nibbattasarīraṃ sandhāya vadati. Yaṃ <span class="bld">vedavādino</span> ‘‘ānandamayo<a name="M2.0387"></a>, viññāṇamayo’’ti ca dvidhā voharanti. <span class="bld">Tatrāpī</span>ti ‘‘manomayo attā’’ti vādepi. <span class="bld">Dose dinne</span>ti ‘‘aññāva saññā bhavissatī’’tiādinā dose dinne attano laddhiṃyeva vadanto ‘‘arūpiṃ kho’’tiādimāhāti sambandho. Idhāpi purimavāde vuttanayena ‘‘yadi attā manomayo sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo bhaveyya, evaṃ sati rūpaṃ attā siyā, na ca saññī saññāya arūpabhāvato’’tiādi sabbaṃ dosadassanaṃ veditabbaṃ. Tamatthañhi dassento bhagavā ‘‘manomayo ca hi te poṭṭhapādā’’tiādimavoca. Kasmā panāyaṃ paribbājako paṭhamaṃ oḷārikaṃ attānaṃ paṭijānitvā taṃ laddhiṃ vissajjetvā puna manomayaṃ attānaṃ paṭijānāti? Tampi vissajjitvā puna arūpiṃ attānaṃ paṭijānātīti? Kāmañcettha kāraṇaṃ ‘‘tato so arūpī attāti evaṃladdhiko samānopi…pe… ādimāhā’’ti heṭṭhā vuttameva, tathāpi ime titthiyā nāma anavaṭṭhitacittā thusarāsimhi nikhātakhāṇuko viya cañcalāti kāraṇantarampi dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā nāmā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Saññā nappatiṭṭhātī</span>ti ārammaṇe sañjānanavasena saññā na patiṭṭhāti, ārammaṇe saññaṃ na karotīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Saññāpatiṭṭhānakāle</span>ti etthāpi ayaṃ nayo.</p>
  1159. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatrāpī</span>ti ‘‘arūpī attā’’ti vādepi. <span class="bld">Saññāyā</span>ti pakatisaññāya, evaṃ <span class="bld">bhadantadhammapālattherena</span> (dī. ni. ṭī. 1.418-420) vuttaṃ. Aññasmiṃ titthāyatane uppādanirodhanti hi sambandho. Tena <span class="bld">vedikānaṃ</span> matena nānakkhaṇe uppannāya nānārammaṇāya saññāya uppādanirodhamicchatīti dasseti. Keci pana ‘‘ācariyasaññāyā’’ti paṭhanti, tadayuttaṃ <a name="V2.0341"></a> atthassa viruddhattā, therena ca anuddhaṭattā. Aparāparaṃ pavattāya saññāya uppādavayadassanato <span class="bld">uppādanirodhaṃ icchati.</span> Tathāpi ‘‘saññā saññā’’ti pavattasamaññaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā tassa avicchedaṃ parikappento sassataṃ maññati. Tenāha <span class="bld">‘‘attānaṃ pana sassataṃ maññatī’’</span>ti. <span class="bld">Tasmā</span>ti aparāparaṃ pavattasaññāya nāmamattena sassataṃ maññanato. Saññāya uppādanirodhamatte aṭṭhatvā taduttari sassataggāhassa gahaṇato dosaṃ dassetīti adhippāyo. <span class="bld">Tathevā</span>ti yathā ‘‘rūpī attā, manomayo attā’’ti ca vādadvaye attano asaññatā, evañcassa ‘‘acetanatā’’tiādidosappasaṅgo dunnivāro<a name="M2.0388"></a>, tatheva imasmiṃ vādepīti attho. <span class="bld">Micchādassanenā</span>ti attadiṭṭhisaṅkhātena micchābhinivesena. <span class="bld">Abhibhūtattā</span>ti anādikālabhāvitabhāvena ajjhotthaṭattā, nivāritañāṇacārattāti vuttaṃ hoti. Yena santatighanena, samūhaghanena ca vañcito bālo pabandhavasena pavattamānaṃ dhammasamūhaṃ micchāgāhavasena ‘‘attā’’ti ca ‘‘nicco’’ti ca abhinivissa voharati, taṃ ekattasaññitaṃ santatighanaṃ, samūhaghanañca vinibhujja yāthāvato jānanaṃ ghanavinibbhogo, so ca sabbena sabbaṃ titthiyānaṃ natthi. Tasmā ayampi paribbājako tādisassa ñāṇaparipākassa abhāvato vuccamānampi nānattaṃ nāññāsīti āha <span class="bld">‘‘taṃ nānattaṃ ajānanto’’</span>ti. Saññā nāmāyaṃ nānārammaṇā nānākkhaṇe uppajjati, veti cāti vedikānaṃ mataṃ. <span class="bld">Saññāya uppādanirodhaṃ passantopi saññāmayaṃ</span> saññābhūtaṃ <span class="bld">attānaṃ</span> parikappetvā yathāvuttaghanavinibbhogābhāvato <span class="bld">niccameva</span> katvā diṭṭhimaññanāya <span class="bld">maññati.</span> Tathābhūtassa ca tassa saṇhasukhumaparamagambhīradhammatā na ñāyatevāti idaṃ kāraṇaṃ passantena bhagavatā <span class="bld">‘‘dujjānaṃ kho’’</span>tiādi vuttanti dassento <span class="bld">‘‘athassa bhagavā’’</span>tiādimāha.</p>
  1160. <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhi</span>ādīsu ‘‘evameta’’nti dassanaṃ abhinivisanaṃ <span class="bld">diṭṭhi</span>. Tassā eva pubbabhāgabhūtaṃ ‘‘evameta’’nti nijjhānavasena khamanaṃ <span class="bld">khanti.</span> Tathā rocanaṃ <span class="bld">ruci.</span> <span class="bld">‘‘Aññathāyevā’’</span>tiādi tesaṃ diṭṭhiādīnaṃ vibhajja dassanaṃ. Tattha <span class="bld">aññathāyevā</span>ti yathā ariyavinaye antadvayaṃ anupagamma majjhimapaṭipadāvasena dassanaṃ hoti, tato aññathāyeva. <span class="bld">Aññadevā</span>ti yaṃ paramatthato vijjati khandhāyatanādi, tassa cāpi aniccatādi, tato aññadeva paramatthato avijjamānaṃ attasassatādikaṃ tayā khamate ceva ruccate cāti attho. Ābhuso yuñjanaṃ <span class="bld">āyogo. </span> Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yuttapayuttatā’’</span>ti. <span class="bld">Paṭipattiyā</span>ti paramattacintanādiparibbājakapaṭipattiyā. Ācariyassa bhāvo <span class="bld">ācariyakaṃ,</span> yathā tathā ovādānusāsanaṃ, tadassatthīti <span class="bld">ācariyako</span> yathā ‘‘saddho’’ti āha <span class="bld">‘‘aññatthā’’</span>tiādi. Aññasmiṃ titthāyatane tava ācariyabhāvo atthīti yojanā. <span class="bld">‘‘Tenā’’</span>tiādi saha yojanāya yathāvākyaṃ dassanaṃ. ‘‘Ayaṃ paramattho, ayaṃ sammutī’’ti imassa <a name="V2.0342"></a> vibhāgassa dubbibhāgattā <span class="bld">dujjānaṃ etaṃ</span> nānattaṃ. ‘‘Yajjetaṃ dujjānaṃ tāva tiṭṭhatu, aññaṃ panatthaṃ bhagavantaṃ pucchāmī’’ti cintetvā tathā paṭipannataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha paribbājako’’</span>tiādi <a name="M2.0389"></a> vuttaṃ. <span class="bld">Añño vā saññāto</span>ti saññāsabhāvato aññasabhāvo vā attā hotūti attho. Adhunā pana <span class="bld">‘‘aññā vā saññā’’</span>ti pāṭho dissati. <span class="bld">Assā</span>ti attano.</p>
  1161. <p class="bodytext">Lokīyati dissati, patiṭṭhahati vā ettha puññapāpaṃ, tabbipāko cāti <span class="bld">loko,</span> attā. So hissa kārako, vedako cāti icchito. <span class="bld">Diṭṭhigata</span>nti ‘‘sassato attā ca loko cā’’tiādi (dī. ni. 1.31; udā. 55) nayapavattaṃ diṭṭhigataṃ. Na hesa diṭṭhābhiniveso diṭṭhadhammikādiatthanissito tadasaṃvattanato. Yo hi taṃ saṃvattanako, so ‘‘taṃ nissito’’ti vattabbataṃ labheyya yathā taṃ puññañāṇasambhāro. Eteneva nayena na dhammanissitatāpi saṃvaṇṇetabbā. Brahmacariyassa ādi <span class="bld">ādibrahmacariyaṃ,</span> tadeva <span class="bld">ādibrahmacariyakaṃ</span> yathā ‘‘vinayo eva venayiko’’ti (pārā. aṭṭha. 8). Tenāha <span class="bld">‘‘sikkhattayasaṅkhātassā’’</span>tiādi. Sabbampi vākyaṃ antogadhāvadhāraṇaṃ tassa avadhāraṇaphalattāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ādimatta’’</span>nti. Tadidha adhisīlasikkhāva. Sā hi sikkhattayasaṅgahite sāsanabrahmacariye ādibhūtā, na aññattha viya ājīvaṭṭhamakādi ādibrahmacariyakanti dasseti <span class="bld">‘‘adhisīlasikkhāmatta’’</span>nti iminā. <span class="bld">Nibbindanatthāyā</span>ti ukkaṇṭhitabhāvāya. <span class="bld">‘‘Abhijānanāyā</span>ti ñātapariññāvasena abhijānanatthāya. <span class="bld">Sambujjhanatthāyā</span>ti tīraṇapahānapariññāvasena sambodhanatthāyā’’ti vadanti. Apica <span class="bld">abhijānanāyā</span>ti abhiññāpaññāvasena jānanāya. Taṃ pana vaṭṭassa paccakkhakaraṇameva hotīti āha <span class="bld">‘‘paccakkhakiriyāyā’’</span>ti. <span class="bld">Sambujjhanatthāyā</span>ti pariññābhisamayavasena paṭivedhatthāya. Diṭṭhābhinivesassa saṃsāravaṭṭe nibbidāvirāganirodhupasamāsaṃvattanaṃ vaṭṭantogadhattā, tassa vaṭṭasambandhanato ca. Tathā abhiññāsambodhanibbānāsaṃvattanañca daṭṭhabbaṃ.</p>
  1162. <p class="bodytext">Kāmaṃ taṇhāpi dukkhasabhāvā eva, tassā pana samudayabhāvena visuṃ gahitattā <span class="bld">‘‘taṇhaṃ ṭhapetvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Pabhāvanato</span>ti uppādanato. Dukkhaṃ pabhāventīpi taṇhā avijjādipaccayantarasahitā eva pabhāveti, na kevalāti āha <span class="bld">‘‘sappaccayā’’</span>ti. <span class="bld">Appavattī</span>ti appavattinimittaṃ. Na pavattanti ettha dukkhasamudayā, etasmiṃ vā adhigateti hi <span class="bld">appavatti.</span> Dukkhanirodhaṃ nibbānaṃ gacchati, tadatthañca sā paṭipajjitabbāti <span class="bld">dukkhanirodhagāminipaṭipadā. Maggapātubhāvo</span>ti <a name="M2.0390"></a> maggasamuppādo. <span class="bld">Phalasacchikiriyā</span>ti phalassādhigamavasena paccakkhakaraṇaṃ. <span class="bld">Taṃ ākāra</span>nti taṃ tuṇhībhāvasaṅkhātaṃ gamanaliṅga <span class="bld">ārocento viya,</span> na pana abhimukhaṃ āroceti.</p>
  1163. <p class="bodytext"><a name="para421"></a><span class="paranum">421</span>. Samantato <a name="V2.0343"></a> niggaṇhanavasena todanaṃ vijjhanaṃ <span class="bld">sannitodakaṃ.</span> Manogaṇādīnaṃ visesanassa napuṃsakaliṅgena niddiṭṭhattā <span class="bld">‘‘vācāya sannitodakenā’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘vacanapatodakenā’’</span>ti. Atha vā <span class="bld">‘‘vācāyā’’</span>ti idaṃ <span class="bld">‘‘sannitodakenā’’</span>ti ettha karaṇavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Vacanapatodakenā’’</span>ti hi vacanena patodakenāti attho, ‘‘vācāyā’’ti vā sambandhe sāmivacanaṃ. Vācāya sannitodanakiriyāya sajjhabbharitamakaṃsūti yojetabbaṃ. <span class="bld">‘‘Sajjhabbharita’’</span>nti etassa ‘‘saṃ adhi abhi aribha’’nti padacchedo, samantato bhusaṃ aritanti attho, satamattehi tuttakehi viya vividhehi paribbājakavācātodanehi tudiṃ sūti vuttaṃ hoti. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘upari vijjhiṃsū’’</span>ti. <span class="bld">Sabhāvato vijjamāna</span>nti paramatthasabhāvato upalabbhamānaṃ, na pakatiādi viya anupalabbhamānaṃ. <span class="bld">Taccha</span>nti saccaṃ. <span class="bld">Tatha</span>nti aviparītaṃ. Atthato vevacanameva taṃ padattayaṃ. <span class="bld">Navalokuttaradhammesū</span>ti visaye bhummaṃ, te dhamme visayaṃ katvā. <span class="bld">Ṭhitasabhāva</span>nti avaṭṭhitasabhāvaṃ, taduppādakanti attho. <span class="bld">Lokuttaradhammaniyāmaniyata</span>nti lokuttaradhammasampāpananiyāmena niyataṃ. Idāni pana <span class="bld">‘‘lokuttaradhammaniyāmata’’</span>nti pāṭho, so na porāṇo ācariyena anuddhaṭattā. Kasmā panesā paṭipadā dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatāti āha <span class="bld">‘‘buddhānañhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Sā</span>ti paṭipadā. <span class="bld">Edisā</span>ti ‘‘dhammaṭṭhitata’’ntiādinā vuttappakārā.</p>
  1164. <p class="subhead">Cittahatthisāriputtapoṭṭhapādavatthuvaṇṇanā</p>
  1165. <p class="bodytext"><a name="para422"></a><span class="paranum">422</span>. Hatthiṃ sāreti dametīti <span class="bld">hatthisārī,</span> hatthācariyo. <span class="bld">Sukhumesu atthantaresū</span>ti khandhāyatanādīsu sukhumañāṇagocaresu dhammesu. Abhidhammiko kiresa. <span class="bld">Kusalo</span>ti pubbepi buddhasāsane kataparicayatāya cheko. <span class="bld">Tādise citte</span>ti gihibhāvacitte. Itaro pana taṃ sutvāva na vibbhami, <span class="bld">pabbajjāyameva abhiramī</span>ti adhippāyo. <span class="bld">Gihibhāve ānisaṃsakathāya kathitattā</span>ti ettha sīlavantassa bhikkhuno tathā kathanena vibbhamane niyojitattā idāni sayampi sīlavā eva hutvā cha vāre <a name="M2.0391"></a> vibbhamīti adhippāyo gahetabbo. Kammasarikkhakena hi kammaphalena bhavitabbaṃ. <span class="bld">Kathentāna</span>nti anādare sāmivacanaṃ. <span class="bld">Mahāsāvakassa kathite</span>ti mahāsāvakabhūtena mahākoṭṭhikattherena apasādanavasena kathite, kathananimittaṃ patiṭṭhaṃ laddhuṃ asakkontoti attho. <span class="bld">‘‘Vibbhamitvā gihī jāto’’</span>ti idaṃ sattamavāramiva vuttaṃ. <span class="bld">Dhammapadaṭṭhakathāyaṃ</span> (dha. pa. aṭṭha. 1.3 cittahatthattheravatthu) pana <span class="bld">kudālapaṇḍitajātake</span> (jā. aṭṭha. 1.1.7 kuddālajātakavaṇṇanā) ca chakkhattumeva vibbhamanavāro vutto. <span class="bld">Gihisahāyako</span>ti gihikāle sahāyako. <span class="bld">Apasakkantopi nāmā</span>ti api nāma apasakkanto, gārayhavacanametaṃ. <span class="bld">Pabbajituṃ vaṭṭatī</span>ti pabbajjā vaṭṭati.</p>
  1166. <p class="bodytext"><a name="para423"></a><span class="paranum">423</span>. <span class="bld">Paññācakkhuno</span> <a name="V2.0344"></a> <span class="bld">natthitāyā</span>ti suvuttaduruttasamavisamadassanasamatthassa paññācakkhuno abhāvena. Yādisena cakkhunā so ‘‘cakkhumā’’ti vutto, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘subhāsitā’’</span>tiādi vuttaṃ. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – <span class="bld">ekaṃsikā</span>ti ekantikā, nibbānavahabhāvena nicchitāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Paññattā</span>ti vavatthapitā. <span class="bld">Na ekaṃsikā</span>ti na ekantikā nibbānāvahabhāvena nicchitā vaṭṭantogadhabhāvatoti adhippāyo. Ayamattho hi ‘‘kasmā cete poṭṭhapāda mayā ekaṃsikā dhammā desitā paññattā, ete poṭṭhapāda atthasaṃhitā…pe… nibbānāya saṃvattantī’’tiādisuttapadehi saṃsandati sametīti.</p>
  1167. <p class="subhead">Ekaṃsikadhammavaṇṇanā</p>
  1168. <p class="bodytext"><a name="para425"></a><span class="paranum">425</span>. <span class="bld">‘‘Kasmā ārabhī’’</span>ti kāraṇaṃ pucchitvā <span class="bld">‘‘aniyyānikabhāvadassanattha’’</span>nti payojanaṃ vissajjitaṃ. Phale hi siddhe hetupi siddho hotīti, ayaṃ ācariyamati (dī. ni. ṭī. 1.425) apare pana ‘‘edisesu atthasaddo kāraṇe vattati, hetvatthe ca paccattavacanaṃ, tasmā <span class="bld">aniyyānikabhāvadassana</span>nti ettha aniyyānikabhāvadassanakāraṇā’’ti atthamicchanti. <span class="bld">Paññāpitaniṭṭhāyā</span>ti paveditavimuttimaggassa. Vaṭṭadukkhapariyosānaṃ gacchati etāyāti <span class="bld">niṭṭhā</span>ti hi vimutti vuttā ‘‘goṭṭhā paṭṭhitagāvo’’ti (ma. ni. 1.156) <span class="bld">mahāsīhanādasuttapade</span> viya ṭhā-saddassa gatiatthe pavattanato. Niṭṭhāmaggo ca idha uttarapadalopena ‘‘niṭṭhā’’ti adhippeto. Tasseva hi niyyānikatā, aniyyānikatā <a name="M2.0392"></a> ca vuccati, na niṭṭhāya. Niyyātīti <span class="bld">niyyānikā</span> ya-kārassa ka-kāraṃ katvā. Anīyasaddo hi bahulaṃ kattutthābhidhāyako, na niyyānikā <span class="bld">aniyyānikā,</span> tassā bhāvo tathā. <span class="bld">Niyyānaṃ</span> vā niggamanaṃ nissaraṇaṃ, vaṭṭadukkhassa vūpasamoti attho, niyyānameva <span class="bld">niyyānikaṃ,</span> na niyyānikaṃ <span class="bld">aniyyānikaṃ,</span> so eva bhāvo sabhāvo <span class="bld">aniyyānikabhāvo,</span> tassa dassanatthanti yojetabbaṃ.</p>
  1169. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Sabbe hī’’</span>tiādi tadatthavivaraṇaṃ. Amataṃ nibbānaṃ niṭṭhamiti paññapeti yathāti sambandho. <span class="bld">Lokathūpikādivasena niṭṭhaṃ paññapentī</span>ti ‘‘nibbānaṃ nibbāna’’nti vacanasāmaññamattaṃ gahetvā tathā paññapenti. <span class="bld">Lokathūpikā</span> nāma brahmabhūmi vuccati lokassa thūpikasadisatāparikappanena. Keci pana ‘‘nevasaññānāsaññāyatanabhūmiṃ lokathūpikā’’ti vadanti, tadayuttaṃ <span class="bld">aṭṭhakathāsu</span> tathā avacanato. <span class="bld">Ādi</span>saddena cettha ‘‘añño puriso, aññā pakatī’’ti pakatipurisantarāvabodho mokkho, buddhiādiguṇavinimuttassa attano asakattani avaṭṭhānaṃ mokkho, kāyavipattikati jātibandhānaṃ apavajjanavasena appavatto mokkho, parena purisena <a name="V2.0345"></a> palokatā mokkho, taṃsamīpatā mokkho, taṃsamāyogo mokkhoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tasmiṃ tasmiñhi samaye niṭṭhaṃ apaññapento nāma natthi. Brāhmaṇānaṃ paṭhamajjhānabrahmaloko niṭṭhā. Tattha hi nesaṃ niccābhiniveso yathā taṃ bakassa brahmuno, (ma. ni. 1.501) vekhanasāditāpasānaṃ ābhassarā, sañcayādiparibbājakānaṃ subhakiṇhā, ājīvakānaṃ ‘‘anantamānaso’’ti parikappito asaññībhavo. Imasmiṃ pana sāsane arahattaṃ niṭṭhā, sabbepi cete diṭṭhivasena brahmalokādīni arahattamaññanāya ‘‘nibbānaṃ nibbāna’’nti vacanasāmaññamattaṃ gahetvā tathā paññapenti, na pana paramatthato nesaṃsamaye nibbānapaññāpanassa labbhanatoti āha <span class="bld">‘‘sā ca na niyyānikā’’</span>tiādi. <span class="bld">Yathāpaññattā</span>ti yena yena pakārena paññattā, paññattappakārā hutvāti attho. <span class="bld">Na niyyātī</span>ti ‘‘yenākārena niṭṭhā pāpuṇīyatī’’ti tehi paveditā, tenākārena tassā apattabbatāya na niyyāti. <span class="bld">Paṇḍitehi paṭikkhittā</span>ti ‘‘nāyaṃ niṭṭhā paṭipadā vaṭṭassa anatikkamanato’’ti buddhādīhi paṇḍitehi paṭikkhittā. <span class="bld">Nivattatī</span>ti paṭikkhepakāraṇavacanaṃ, yasmā tehi paññattā niṭṭhā paṭipadā <a name="M2.0393"></a> na niyyāti na gacchati, aññadatthu taṃsamaṅginaṃ puggalaṃ saṃsāre eva paribbhamāpentī nivattati, tasmā paṇḍitehi paṭikkhittāti attho. <span class="bld">Ta</span>nti aniyyānikabhāvaṃ.</p>
  1170. <p class="bodytext"><span class="bld">Jānaṃ, passa</span>nti ca puthuvacanavipariyāyoti āha <span class="bld">‘‘jānantā passantā’’</span>ti. Gacchantādisaddānañhi ‘‘yā pana bhikkhunī jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyyā’’tiādīsu (pāci. 1024) liṅgavasena vipariyāyo, jānantīti attho. ‘‘Yācaṃ adadamappiyo’’tiādīsu (pārā. 346; jā. 1.7.55) vibhattivasena, yācantassāti attho. Idha pana puthuvacanavasenāti veditabbaṃ. Padhānaṃ jānanaṃ nāma paccakkhato jānanaṃ tassa jeṭṭhabhāvato, dassanamappadhānaṃ tassa saṃsayānubandhattāti ayaṃ kamo vutto <span class="bld">‘‘jānaṃ passa’’</span>nti. Tenettha jānanena dassanaṃ viseseti. Evañhi <span class="bld">diṭṭhapubbāni kho tasmiṃ loke manussānaṃ sarīrasaṇṭhānādīnī</span>ti ekato adhippāyadassanaṃ sūpapannaṃ hoti. Ayañhetthādhippāyo ‘‘kiṃ tumhākaṃ ekantasukhe loke paccakkhato ñāṇadassanaṃ atthī’’ti. <span class="bld">Jāna</span>nti vā tassa lokassa anumānavisayataṃ vuccati, <span class="bld">passa</span>nti paccakkhato visayataṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘api tumhākaṃ loko paccakkhato ñāto, udāhu anumānato’’ti.</p>
  1171. <p class="bodytext">Yasmā pana loke paccakkhabhūto attho indriyagocarabhāvena pākaṭo, tasmā pākaṭena atthena adhippāyaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhapubbānī’’</span>tiādi vuttaṃ. Diṭṭhapadena vā dassanaṃ, tadanugatañca jānanaṃ gahetvā tadubhayeneva atthena adhippāyaṃ vibhāvetuṃ evaṃ vuttantipi daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Diṭṭhapubbānī</span>ti hi <a name="V2.0346"></a> dassanena, tadanugatena ca ñāṇena gahitapubbānīti attho. Evañca katvā <span class="bld">‘‘sarīrasaṇṭhānādīnī’’</span>ti samariyādavacanaṃ samatthitaṃ hoti. <span class="bld">‘‘Appāṭihīrakata’’</span>nti ayaṃ anunāsikalopaniddesoti āha <span class="bld">‘‘appāṭihīrakaṃ ta’’</span>nti. Taṃ vacanaṃ appāṭihīrakaṃ sampajjatīti sambandho. Appāṭihīrapade anunāsikalopo, ‘‘kata’’nti ca ekaṃ padanti keci, tadayuttaṃ samāsasambhavato, anunāsikalopassa ca avattabbattā. Evamettha vaṇṇayanti – paṭipakkhaharaṇato paṭihāriyaṃ, tadeva <span class="bld">pāṭihāriyaṃ.</span> Attanā uttaravirahitavacanaṃ. Pāṭihāriyamevettha <span class="bld">‘‘pāṭihīraka’’</span>nti vuttaṃ parehi vuccamānauttarehi sauttarattā, na pāṭihīrakanti <span class="bld">appāṭihīrakaṃ. </span> Virahattho <a name="M2.0394"></a> cettha <span class="bld">a</span>-saddo. Tenāha <span class="bld">‘‘paṭiharaṇavirahita’’</span>nti. Sauttarañhi vacanaṃ tena uttaravacanena paṭiharīyati viparivattīyati, tasmā uttaravacanaṃ paṭiharaṇaṃ nāma, tato virahitanti attho. Tasmā eva niyyānassa paṭiharaṇamaggassa abhāvato ‘‘aniyyānika’’nti vattabbataṃ labhati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘aniyyānika’’</span>nti.</p>
  1172. <p class="bodytext"><a name="para426"></a><span class="paranum">426</span>. <span class="bld">Vilāso</span> itthilīḷā, yo ‘‘siṅgārabhāvajā kiriyā’’tipi vuccati. <span class="bld">Ākappo</span> kesabandhavatthaggahaṇādiākāraviseso, vesasaṃvidhānaṃ vā. <span class="bld">Ādi</span>saddena hāvādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Hāvā</span>ti hi cāturiyaṃ vuccati.</p>
  1173. <p class="subhead">Tayoattapaṭilābhavaṇṇanā</p>
  1174. <p class="bodytext"><a name="para428"></a><span class="paranum">428</span>. Āhito ahaṃmāno etthāti <span class="bld">attā,</span> attabhāvoti āha <span class="bld">‘‘attabhāvapaṭilābho’’</span>ti. Kathaṃ dassetīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘oḷārikattabhāvapaṭilābhenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Kāmabhavaṃ dasseti</span> itarabhavadvayattabhāvato oḷārikattā. <span class="bld">Rūpabhavaṃ dasseti</span> jhānamanena nibbattaṃ hutvā rūpībhāvena upalabbhanato. <span class="bld">Arūpabhavaṃ dasseti</span> arūpībhāvena upalabbhanato. <span class="bld">Saṃkilesikā dhammā nāma dvādasa akusalacittuppādā</span> tadabhāve kassaci saṃkilesassa asambhavato. <span class="bld">Vodāniyā dhammā nāma samathavipassanā</span> tāsaṃ vasena sabbaso cittavodānassa sijjhanato.</p>
  1175. <p class="bodytext"><a name="para429"></a><span class="paranum">429</span>. Paṭipakkhadhammānaṃ asamucchede sati na kadācipi anavajjadhammānaṃ vā pāripūrī, vepullaṃ vā sambhavati, samucchede pana sati sambhavatīti maggaphalapaññānameva gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, tā hi sakiṃ paripuṇṇāpi aparihīnadhammattā paripuṇṇā eva bhavanti. <span class="bld">Taruṇapītī</span>ti uppannamattā aladdhāsevanā dubbalapīti. <span class="bld">Balavatuṭṭhī</span>ti punappunaṃ uppattiyā laddhāsevanā uparivisesādhigamassa paccayabhūtā thiratarā pīti. Idāni saṅkhepato piṇḍatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘kiṃ vutta’’</span>ntiādimāha<a name="V2.0347"></a>. Tattha yaṃ vihāraṃ sayaṃ…pe… viharissatīti avocumhāti sambandho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ vihāraṃ ‘‘saṃkilesikavodāniyadhammānaṃ pahānābhivuddhiniṭṭhaṃ paññāya pāripūrivepullabhūtaṃ imasmiṃyeva attabhāve aparappaccayena ñāṇena paccakkhato sampādetvā <a name="M2.0395"></a> viharissatī’’ti kathayimhāti. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ vihāre. <span class="bld">Tassā</span>ti ovādakarassa bhikkhuno. <span class="bld">Evaṃ viharato</span>ti vuttappakārena viharaṇahetu, viharantassa vā. Tannimittaṃ <span class="bld">pāmojjaṃ,</span> pamodappabhavā <span class="bld">pīti,</span> tappaccayabhūtaṃ <span class="bld">passaddhidvayaṃ,</span> tathā sūpaṭṭhitā <span class="bld">sati,</span> ukkaṃsagatatāya <span class="bld">uttamañāṇaṃ. Sukho ca vihāro</span> bhavissatīti yojanā. Kāyacittapassaddhī hi ‘‘passaddhī’’ti vuttā, ayameva vā pāṭho. ‘‘Nāmakāyapassaddhī’’tipi paṭhanti, tadayuttameva passaddhidvayassa avinābhāvato. Kasmā panesa sukho vihāroti āha <span class="bld">‘‘sabbavihāresū’’</span>tiādi, sabbesupi iriyāpathavihārādīsu santapaṇītatāya imasseva sukhattā ‘‘sukho vihāro’’ti vattabbataṃ arahatīti vuttaṃ hoti. Kathaṃ sukhoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘upasanto paramamadhuro’’</span>ti.</p>
  1176. <p class="bodytext">Paṭhamajjhāne paṭiladdhamatte hīnabhāvato pīti dubbalā pāmojjapakkhikā, subhāvite pana tasmiṃ paguṇe sā paṇītā balavabhāvato paripuṇṇakiccā pītīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paṭhamajjhāne pāmojjādayo chapi dhammā labbhantī’’</span>ti. <span class="bld">Pāmojjaṃ nivattatī</span>ti dubbalapītisaṅkhātaṃ pāmojjaṃ chasu dhammesu nivattati hāyati. Vitakkavicārakkhobhavirahitena hi catukkanayavibhatte dutiyajjhāne sabbadā pīti balavatī eva hoti, na paṭhamajjhāne viya kadāci dubbalāti evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Pīti nivattati</span> tappahāneneva tatiyajjhānassa labbhanato. ‘‘Sukho vihāro’’ti iminā samādhi gahitoti āha <span class="bld">‘‘tathā catutthe’’</span>ti. Ye pana ‘‘sukho vihāro’ti etena sukhaṃ gahita’’nti vadanti, tesaṃ matena santavuttitāya upekkhāpi catutthajjhāne ‘‘sukha’’micceva bhāsitāti (vibha. aṭṭha. 232; visuddhi. 2.644; mahāni. aṭṭha. 27; paṭi. ma. aṭṭha. 105) katvā tathā vuttanti daṭṭhabbaṃ. Imasmiṃyeva <span class="bld">dīghanikāye</span> (dī. ni. 1.432; 3.166, 358) āgataṃ anekadhā desanānayamuddharitvā idha desitanayaṃ niyametuṃ <span class="bld">‘‘imesū’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Suddha…pe… kathita</span>nti uparimaggaṃ akathetvā kevalaṃ vipassanāpādakameva jhānaṃ kathitaṃ. <span class="bld">Catūhi…pe… kathitā</span>ti vipassanāpādakabhāvena jhānāni kathetvā tato paraṃ vipassanāpubbakā cattāropi maggā kathitā. <span class="bld">Catutthajjhānikaphalasamāpatti kathitā</span>ti paṭhamajjhānikādikā phalasamāpattiyo akathetvā catutthajjhānikā eva phalasamāpatti kathitā. <span class="bld">Pītivevacanameva katvā</span>ti dvinnaṃ pītīnaṃ <a name="M2.0396"></a> ekasmiṃ cittuppāde anuppajjanato pāmojjaṃ pītivevacanameva katvā, tadubhayaṃ abhedato katvāti vuttaṃ hoti. Pītisukhānaṃ apariccattattā, ‘‘sukho vihāro’’ti ca sātisayassa sukhavihārassa gahitattā <span class="bld">‘‘dutiyajjhānikaphalasamāpatti nāma</span> <a name="V2.0348"></a> <span class="bld">kathitā’’</span>ti vuttaṃ. Kāmaṃ paṭhamajjhānepi pītisukhāni labbhanti, tāni pana vitakkavicāraparikkhobhena na tattha santapaṇītāni, idha ca santapaṇītāneva adhippetāni, tasmā dutiyajjhānikā eva phalasamāpatti gahitā, na paṭhamajjhānikāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1177. <p class="bodytext"><a name="para432-437"></a><span class="paranum">432-437</span>. <span class="bld">Vibhāvanattho</span>ti pakāsanattho sarūpato nirūpanattho ‘‘na samaṇo gotamo brāhmaṇe jiṇṇe …pe… abhivādeti vā paccuṭṭheti vā āsanena vā nimantetī’’tiādīsu (a. ni. 8.11; pārā. 2) viya. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ so’’</span>tiādi. ‘‘Ayaṃ attapaṭilābho so evā’’ti evaṃ sarūpato vibhāvetvā pakāsetvā. <span class="bld">Aya</span>nti hi bhagavatā pubbe vuttaṃ attapaṭilābhaṃ āsannapaccakkhabhāvena paccāmasati, <span class="bld">so</span>ti pana parehi pucchiyamānaṃ parammukhabhāvena. <span class="bld">Na naṃ evaṃ vadāmā</span>ti ettha <span class="bld">na</span>nti oḷārikamattapaṭilābhaṃ. <span class="bld">Sappāṭihīrakata</span>nti ettha pubbe vuttanayena attho veditabbo. Parehi coditavacanapaṭihārakaṃ sauttaravacanaṃ sappāṭihīrakanti hi ayameva viseso. <span class="bld">Tuccho</span>ti musā abhūto. <span class="bld">So</span>ti manomayo, arūpo vā attapaṭilābho. <span class="bld">Svevā</span>ti so eva oḷāriko attapaṭilābho. <span class="bld">Tasmiṃ samaye sacco hotī</span>ti tasmiṃ paccuppannasamaye vijjamāno hoti. <span class="bld">Attapaṭilābhotveva niyyātesī</span>ti attapaṭilābhasaddena tathā eva pariyosāpesi, na pana naṃ ‘‘attapaṭilābho’’ti saṅkhyaṃ gacchatīti paññattiṃ sarūpato nīharitvā dassesīti adhippāyo. <span class="bld">Rūpādayo cettha dhammā</span>ti rūpavedanādayo eva ettha loke sabhāvadhammā. <span class="bld">Nāmamattameta</span>nti rūpādike pañcakkhandhe upādāya nāmapaññattimattametaṃ <span class="bld">‘‘attapaṭilābho’’</span>ti. <span class="bld">Evarūpā vohārā</span>ti ‘‘oḷāriko attapaṭilābho’’tiādivohārā. <span class="bld">Nāmapaññattivasenā</span>ti nāmabhūtapaññattimattavasena. ‘‘Attapaṭilābho’ti saṅkhyaṃ gacchatī’’ti <span class="bld">niyyātanatthaṃ.</span></p>
  1178. <p class="bodytext"><a name="para438"></a><span class="paranum">438</span>. <span class="bld">Evañca pana vatvā</span>ti rūpādike upādāya paññattimattametaṃ attapaṭilābhoti imamatthaṃ ‘‘yasmiṃ citta samaye’’tiādinā vatvā. <span class="bld">Paṭipucchitvā</span>ti <a name="M2.0397"></a> yathā pare puccheyyuṃ, tathā kālavibhāgato paṭipadāni pucchitvā. <span class="bld">Vinayanattha</span>nti yathāpucchitassa atthassa ñāpanavasena vinayanatthāya. <span class="bld">Ye te atītā dhammā</span>ti atītasamaye atītattapaṭilābhassa upādānabhūtā rūpādayo dhammā. <span class="bld">Te etarahi natthi</span> niruddhattā. Tato eva <span class="bld">‘‘ahesu’’nti saṅkhyaṃ gatā</span>. <span class="bld">Tasmā</span>ti upādānassa atītasmiṃyeva samaye labbhanato. <span class="bld">Sopī</span>ti tadupādāno <span class="bld">me attapaṭilābho</span>pi. <span class="bld">Tasmiṃyeva samaye</span>ti atīte eva samaye. <span class="bld">Sacco ahosī</span>ti bhūto vijjamāno viya ahosi. <span class="bld">Anāgatapaccuppannāna</span>nti anāgatānañcevapaccuppannānañca rūpādidhammānaṃ upādānabhūtānaṃ. <span class="bld">Tadā abhāvā</span>ti tasmiṃ atītasamaye abhāvā avijjamānattā. Tadupādānabhūto <a name="V2.0349"></a> <span class="bld">anāgato, paccuppanno</span> ca attapaṭilābho <span class="bld">tasmiṃ atīta</span> samaye <span class="bld">mogho</span> tuccho musā natthīti attho. <span class="bld">Atthato</span>ti paññattiatthato. <span class="bld">Nāmamattamevā</span>ti samaññāmattameva. Paramatthato anupalabbhamānattā <span class="bld">attapaṭilābhaṃ paṭijānāti.</span></p>
  1179. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Eseva nayo’’</span>ti iminā ye te anāgatā dhammā, te etarahi natthi, ‘‘bhavissantī’’ti pana saṅkhyaṃ gatā, tasmā sopi me attapaṭilābho tasmiṃyeva samaye sacco bhavissati. Atītapaccuppannānaṃ pana dhammānaṃ tadā abhāvā tasmiṃ samaye ‘‘mogho atīto, mogho paccuppanno’’ti evaṃ atthato nāmamattameva attapaṭilābhaṃ paṭijānāti. Ye ime paccuppannā dhammā, te etarahi ‘‘atthī’’ti saṅkhyaṃ gatā, tasmā yvāyaṃ me attapaṭilābho, so idāni sacco hoti. Atītānāgatānaṃ pana dhammānaṃ adhunā abhāvā etarahi ‘‘mogho atīto, mogho anāgato’’ti evaṃ atthato nāmamattameva attapaṭilābhaṃ paṭijānātīti imamatthaṃ atidisati.</p>
  1180. <p class="bodytext"><a name="para439-443"></a><span class="paranum">439-443</span>. <span class="bld">Saṃsanditu</span>nti samānetuṃ. <span class="bld">Gavā</span>ti gāvito. <span class="bld">Tatthā</span>ti khīrādīsu pañcagorasesu. <span class="bld">Yasmiṃ samaye khīraṃ hotī</span>ti yasmiṃ kāle bhūtupādāyasaññitaṃ upādānavisesaṃ upādāya khīrapaññatti hoti. <span class="bld">Na tasmiṃ…pe… gacchati</span> khīrapaññattiupādānassa bhūtupādāyarūpassa dadhiādipaññattiyā anupādānato. Paṭiniyatavatthukā hi etā lokasamaññā. Tenāha <span class="bld">‘‘ye dhamme upādāyā’’</span>tiādi. Saṅkhāyati kathīyati etāyāti <span class="bld">saṅkhā.</span> Attaṃ nīharitvā uccanti vadanti etāyāti <span class="bld">nirutti.</span> Taṃ tadatthaṃ namanti sattā etenāti <span class="bld">nāmaṃ,</span> tathā voharanti etenāti <a name="M2.0398"></a> <span class="bld">vohāro,</span> paññattiyeva. ‘‘Yasmiṃ samaye’’tiādinā khīre vuttanayaṃ dadhiādīsupi <span class="bld">‘‘esa nayo sabbatthā’’</span>ti atidisati.</p>
  1181. <p class="bodytext"><span class="bld">Samanujānanamattakānī</span>ti ‘‘idaṃ khīraṃ, idaṃ dadhī’’tiādinā tādisesu bhūtupādāyarūpavisesesu loke paramparāgataṃ paññattiṃ appaṭikkhipitvā samanujānanaṃ viya paccayavisesavisiṭṭhaṃ rūpādikhandhasamūhaṃ upādāya ‘‘oḷāriko attapaṭilābho’’ti ca ‘‘manomayo attapaṭilābho’’ti ca ‘‘arūpo attapaṭilābho’’ti ca tathā tathā samanujānanamattakāni, na ca tabbinimutto upādānato añño koci paramatthato atthīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Niruttimattakānī</span>ti saddaniruttiyā gahaṇūpāyamattakāni. ‘‘Satto phasso’’tiādinā hi saddaggahaṇuttarakālaṃ tadanuviddhapaṇṇattiggahaṇamukheneva tadatthāvabodho. Tathā cāhu –</p>
  1182. <p class="gatha1">‘‘Paṭhamaṃ <a name="V2.0350"></a> saddaṃ sotena, tītaṃ dutiyacetasā;</p>
  1183. <p class="gathalast">Nāmaṃ tatiyacittena, atthaṃ catutthacetasā’’ti. (maṇisāramañjusāṭīkāyaṃ paccayasaṅgahavibhāgepi);</p>
  1184. <p class="bodytext"><span class="bld">Vacanapathamattakānī</span>ti tasseva vevacanaṃ. Niruttiyeva hi aññesampi diṭṭhānugatimāpajjantānaṃ kāraṇaṭṭhena <span class="bld">vacanapatho. Vohāramattakānī</span>ti tathā tathā vohāramattakāni. <span class="bld">Nāmapaṇṇattimattakānī</span>ti tasseva pariyāyo, taṃtaṃnāmapaññāpanamattakānīti attho. <span class="bld">Sabbameta</span>nti ‘‘attapaṭilābho’’ti vā ‘‘satto’’ti vā ‘‘poso’’ti vā sabbametaṃ <span class="bld">vohāramattakaṃ.</span> Kasmāti ce, paramatthato anupalabbhanatoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yasmā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Suñño</span>ti paramatthato vivitto.</p>
  1185. <p class="bodytext">Yajjevaṃ kasmā cesā buddhehipi vuccatīti codanaṃ sodhento <span class="bld">‘‘buddhānaṃ panā’’</span>tiādimāha. Sammutiyā vohārassa kathanaṃ <span class="bld">sammutikathā.</span> Paramatthassa sabhāvadhammassa kathanaṃ <span class="bld">paramatthakathā.</span> Paramatthasannissitakathābhāvato aniccādikathāpi <span class="bld">‘‘paramatthakathā’’</span>ti vuttā. Paramatthadhammoyeva hi ‘‘anicco, dukkho’’ti ca vuccati, na sammutidhammo.</p>
  1186. <p class="gatha1">‘‘Aniccā sabbe saṅkhārā, dukkhānattā ca saṅkhatā;</p>
  1187. <p class="gathalast">Nibbānañceva paññatti, anattā iti nicchayā’’ ti. (pari. 257) –</p>
  1188. <p class="bodytext">Vacanato panesa ‘‘anattā’’ti vuccati, khandhādipaññatti pana tajjāpaññatti viya paramatthasannissayā, āsannatarā ca, puggalapaññattiādayo viya na dūre<a name="M2.0399"></a>, tasmā khandhādikathāpi <span class="bld">‘‘paramatthakathā’’</span>ti vuttā, khandhādisīsena vā tadupādānasabhāvadhammā eva gahitāti daṭṭhabbaṃ. Nanu ca sabhāvadhammāpi sammutimukheneva desanamārohanti, na paramatthamukhena, tasmā sabbāpi desanā sammutikathāva siyāti? Nayidamevaṃ kathetabbadhammavibhāgena kathāvibhāgassa adhippetattā, na ca saddo kenaci pavattinimittena vinā atthaṃ pakāsetīti.</p>
  1189. <p class="bodytext">Kasmā cevaṃ dubbidhā buddhānaṃ kathā pavattatīti anuyogaṃ kāraṇavibhāvanena pariharituṃ <span class="bld">‘‘tattha yo’’</span>tiādi vuttaṃ. Atthaṃ <span class="bld">vijānituṃ</span> catusaccaṃ <span class="bld">paṭivijjhituṃ</span> vaṭṭato <span class="bld">niyyātuṃ arahatta</span>saṅkhātaṃ <span class="bld">jayaggāhaṃ gahetuṃ sakkoti.</span> Yasmā paramatthakathāya eva saccasampaṭivedho, ariyasaccakathā ca sikhāppattā desanā, tasmā vineyyapuggalavasena ādito sammutikathaṃ kathentopi <a name="V2.0351"></a> bhagavā parato paramatthakathaṃyeva kathetīti āha <span class="bld">‘‘tassā’’</span>tiādi. ‘‘Āditova sammutikathaṃ kathetī’’ti hi vadanto parato paramatthakathampi kathetīti dīpeti, itarattha pana ‘‘āditova kathetī’’ti avadanto sabbatthapīti. <span class="bld">‘‘Tathā’’</span>tiādinā kathādvayakathane pariyāyantaraṃ vibhāveti. <span class="bld">Bodhetvā</span>ti veneyyajjhāsayānurūpaṃ tathā tathā desetabbamatthaṃ jānāpetvā, iminā pana imamatthaṃ dasseti – katthaci sammutikathāpubbikā paramatthakathā hoti puggalajjhāsayavasena, katthaci paramatthakathāpubbikā sammutikathā, iti vineyyadammakusalassa satthu veneyyajjhāsayavasena tathā tathā desanā pavattatīti. Sabbattha pana bhagavā dhammataṃ avijahanto eva sammutimanuvattati, sammutiṃ apariccajantoyeva dhammataṃ vibhāveti, naṃ tattha abhinivesātidhāvanāni. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘janapadaniruttiṃ nābhiniviseyya, samaññaṃ nātidhāveyyā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.439-443).</p>
  1190. <p class="bodytext">Paṭhamaṃ sammutikathākathanaṃ pana veneyyavasena yebhuyyena buddhānamāciṇṇanti taṃ kāraṇena saddhiṃ dassento <span class="bld">‘‘pakatiyā panā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Lūkhākārā</span>ti veneyyānamanabhisambujjhanavasena lūkhasadisā. Nanu ca sammuti nāma paramatthato avijjamānattā abhūtā, taṃ kathaṃ buddhā kathentīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sammutikathaṃ kathentāpī’’</span>tiādi. <span class="bld">Saccamevā</span>ti tathameva<a name="M2.0400"></a>. <span class="bld">Sabhāvamevā</span>ti sammutibhāvena taṃsabhāvameva. Tenāha <span class="bld">‘‘amusāvā’’</span>ti. Paramatthassa pana saccādibhāve vattabbameva natthi.</p>
  1191. <p class="bodytext">Ko panimesaṃ sammutiparamatthadhammānaṃ visesoti? Yasmiṃ bhinne, buddhiyā vā avayavavinibbhoge kate na taṃsaññā, so ghaṭapaṭādippabhedo sammuti, tabbipariyāyato paramattho. Na hi kakkhaḷaphusanādisabhāve ayaṃ nayo labbhati. Evaṃ santepi vuttanayena sammuti ca saccasabhāvā evāti āha <span class="bld">‘‘duve saccāni akkhāsī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">duve saccāni akkhāsī</span>ti nānādesabhāsākusalo tiṇṇaṃ vedānamatthasaṃvaṇṇanako ācariyo viya nānāvidhasammutiparamatthakusalo bhagavā veneyyajjhāsayānurūpaṃ duveyeva saccāni akkhāsīti attho. Taṃ sarūpato, parimāṇato ca dasseti <span class="bld">‘‘sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nūpalabbhatī’’</span>ti iminā. <span class="bld">Vadataṃ varo</span>ti sabbesaṃ vadantānaṃ varo. Lokasaṅketamattasiddhā <span class="bld">sammuti.</span> Paramo uttamo aviparīto yathābhūtasabhāvo <span class="bld">paramattho.</span></p>
  1192. <p class="bodytext">Idāni nesaṃ saccasabhāvaṃ saha kāraṇena dassetuṃ <span class="bld">‘‘saṅketavacana’’</span>nti gāthā vuttā. Yasmā lokasammutikāraṇaṃ, tasmā saṅketavacanaṃ saccaṃ, yasmā ca dhammānaṃ bhūtalakkhaṇaṃ, tasmā paramatthavacanaṃ <a name="V2.0352"></a> saccanti yojanā. <span class="bld">Lokasammutikāraṇa</span>nti hi saṅketavacanassa saccabhāve kāraṇadassanaṃ, lokasiddhā sammuti saṅketavacanassa avisaṃvādanatāya kāraṇanti attho, visaṃvādanābhāvato saṅketavacanaṃ saccanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Dhammānaṃ bhūtalakkhaṇa</span>nti ca paramatthavacanassa saccabhāve kāraṇadassanaṃ. Sabhāvadhammānaṃ yo bhūto aviparīto sabhāvo, tassa lakkhaṇaṃ aṅganaṃ ñāpananti attho, yāthāvato avisaṃvādanavasena pavattanato paramatthavacanaṃ saccanti adhippāyo. <span class="bld">Anaṅgaṇasuttaṭīkāyaṃ</span> pana ācariyeneva nissakkavacanena padamulliṅgetvā <span class="bld">‘‘lokasammutikāraṇā</span>ti lokasamaññaṃ nissāya pavattanato. <span class="bld">Dhammāna</span>nti sabhāvadhammānaṃ. <span class="bld">Bhūtakāraṇā</span>ti yathābhūtasabhāvaṃ nissāya pavattanato’’ti vuttaṃ.</p>
  1193. <p class="bodytext">Aññattha pana –</p>
  1194. <p class="gatha1">‘‘Tasmā voharakusalassa, lokanāthassa satthuno;</p>
  1195. <p class="gathalast">Sammutiṃ voharantassa, musāvādo na jāyatī’’ti. (ma. ni. aṭṭha. 1.57; a. ni. aṭṭha. 1.170; itivu. aṭṭha. 24) –</p>
  1196. <p class="bodytext">Ayampi <a name="M2.0401"></a> guṇaparidīpanī gāthā dissati. Tattha <span class="bld">tasmā</span>ti saccassa duvidhattā, saṅketavacanassa vā saccabhāvato. <span class="bld">Sammutiṃ voharantassā</span>ti ‘‘puggalo satto’’tiādinā lokasamaññaṃ kathentassa <span class="bld">musāvādo</span> nāma <span class="bld">na jāyatī</span>ti attho. Apica ‘‘aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā puggala kathaṃ katheti hirottappadīpanatthaṃ, kammassakatādīpanatthaṃ, paccattapurisakāradīpanatthaṃ, ānantariyadīpanatthaṃ, brahmavihāradīpanatthaṃ, pubbenivāsadīpanatthaṃ, dakkhiṇāvisuddhidīpanatthaṃ, lokasammutiyā appahānatthañcā’’tiādinā (ma. ni. aṭṭha. 1.57; a. ni. aṭṭha. 1.170; itivu. aṭṭha. 24; kathā. anuṭī. 1) tattha tattha vuttakāraṇampi āharitvā idha vattabbaṃ.</p>
  1197. <p class="bodytext">Yadi tathāgato paramatthasaccaṃ sammadeva abhisambujjhitvā ṭhitopi lokasamaññābhūtaṃ sammutisaccaṃ gahetvāva vadati, evañcettha ko lokiyamahājanehi visesoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yāhī’’</span>tiādi, ayaṃ pāḷiyaṃ sambandho. Idaṃ vuttaṃ hoti – lokiyamahājano appahīnaparāmāsattā ‘‘etaṃ mamā’’tiādinā parāmasanto voharati. Tathāgato pana sabbaso pahīnaparāmāsattā aparāmasantova yasmā lokasamaññāhi vinā lokiyo attho lokena dubbiññeyyo, tasmā tāhi taṃ voharati. Tathā voharanto ca attano desanāvilāsena veneyyasatte <a name="V2.0353"></a> paramatthasacce patiṭṭhāpetīti. <span class="bld">Desanaṃ vinivaṭṭetvā</span>ti heṭṭhā vuttāya diṭṭhābhinivesapaṭisaññuttāya vaṭṭakathāya vinivattetvā vivecetvā. <span class="bld">Arahattanikūṭena niṭṭhāpesī</span>ti ‘‘aparāmasa’’nti iminā padena taṇhāmānaparāmāsappahānakittanena tappahāyakaarahattasaṅkhātanikūṭena desanaṃ pariyosāpesi. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.</p>
  1198. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā poṭṭhapādasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1199. <p class="centered">Poṭṭhapādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1200. <p class="chapter">10. Subhasuttavaṇṇanā</p>
  1201. <p class="subhead">Subhamāṇavakavatthuvaṇṇanā</p>
  1202. <p class="bodytext"><a name="para444"></a><span class="paranum">444</span>. Evaṃ <a name="V2.0354"></a><a name="M2.0402"></a> poṭṭhapādasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni subhasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, poṭṭhapādasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa subhasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… sāvatthiyanti subhasutta’’</span>nti āha. Anunāsikalopena ‘‘acira parinibbute’’ti vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘aciraṃ parinibbute’’</span>ti iminā yathā poṭṭhapādasutte ‘‘appāṭihīraka taṃ bhāsitaṃ sampajjatī’’ti, aciraṃ parinibbutassa assāti vā <span class="bld">aciraparinibbuto</span> yathā ‘‘acirapakkanto, māsajāto’’ti. Atthamattaṃ pana dassetuṃ evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Aciraparinibbute</span>ti ca satthu parinibbutabhāvassa cirakālatāpaṭikkhepena āsannatāmattaṃ dassitaṃ, kālaparicchedo pana na dassitoti taṃ dassento <span class="bld">‘‘parinibbānato’’</span>tiādimāha. Visākhapuṇṇamito uddhaṃ yāva jeṭṭhapuṇṇamī, tāva kālaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘māsamatte’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Matta</span>saddena pana tassa kālassa kiñci asampuṇṇataṃ joteti. Tudisaññito gāmo nivāso etassāti <span class="bld">todeyyo.</span> Taṃ panesa yasmā soṇadaṇḍo (dī. ni. 1.300) viya campaṃ, kūṭadanto (dī. ni. 1.323) viya ca khāṇumataṃ ajjhāvasati, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tassa adhipatittā’’</span>ti, issarabhāvatoti attho. Ayampi hi rañño pasenadikosalassa purohitabrāhmaṇo. <span class="bld">Puttampi āhā</span>ti subhaṃ māṇavampi ovadanto āha.</p>
  1203. <p class="bodytext"><span class="bld">Añjanāna</span>nti akkhiañjanatthāya ghaṃsitaañjanānaṃ. <span class="bld">Vammikāna</span>nti kimisamāhaṭavammikānaṃ sañcayaṃ disvāti sambandho. <span class="bld">Madhūna</span>nti makkhikamadhūnaṃ. <span class="bld">Samāhāra</span>nti makarandasannicayaṃ. <span class="bld">Paṇḍito gharamāvase</span>ti yasmā appatarappatarepi gayhamāne bhogā khīyanti, appatarappatarepi ca sañciyamāne vaḍḍhanti, tasmā yathāvuttamupamattayaṃ paññāya disvā viññujātiko <a name="V2.0355"></a> kiñcipi vayamakatvā āyameva uppādento gharevase gharāvāsamanutiṭṭheyyāti lobhādesitapaṭipattiṃ upadisati.</p>
  1204. <p class="bodytext"><span class="bld">Adānameva sikkhāpetvā</span> sikkhāpanahetu lobhābhibhūtatāya <span class="bld">tasmiṃyeva ghare sunakho hutvā</span> nibbatti. Lobhavasikassa hi duggati pāṭikaṅkhā<a name="M2.0403"></a>, ‘‘janavasabho nāma yakkho hutvā nibbattī’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.150) ettha vuttanayena attho veditabbo. Pubbaparicayena <span class="bld">ativiya piyāyati.</span> Vuttañhi ‘‘pubbeva sannivāsenā’’tiādi (jā. 1.2.174). <span class="bld">Nikkhante</span>ti kenacideva karaṇīyena bahi niggate. Subhaṃ māṇavaṃ anuggaṇhitukāmo ekakova <span class="bld">bhagavā piṇḍāya pāvisi. Bhukkāra</span>nti ‘‘bhu bhū’’ti sunakhasaddakaraṇaṃ. <span class="bld">‘‘Bho bho’’</span>ti brāhmaṇasamudācārena <span class="bld">paribhavitvā</span> paribhavanahetu. ‘‘Bhovādi nāma so hoti, sace hoti sakiñcano’’ti (dha. pa. 396; su. ni. 625) hi vuttaṃ. Nanu ca heṭṭhā ‘‘adānameva sikkhāpetvā sunakho hutvā nibbatto’’ti āha, kasmā panettha ‘‘pubbepi maṃ ‘bho bho’ti paribhavitvā sunakho jāto’’ti vadatīti? Tathā nibbattiyā tadubhayasādhāraṇaphalattā. Ānisaṃsaphalañhi sādhāraṇakammenapi jātaṃ, na vipākaphalaṃ viya ekakammenevāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Avīciṃ gamissasi</span> katokāsassa kammassa paṭibāhitumasakkuṇeyyabhāvato. ‘‘Jānāti maṃ samaṇo gotamo’’ti <span class="bld">vippaṭisārī hutvā. Uddhanantare</span>ti cullikantare. <span class="bld">Na</span>nti sunakhaṃ.</p>
  1205. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ pavatti</span>nti bhagavatā yathāvuttakāraṇaṃ. Brāhmaṇacārittassa aparihāpitataṃ sandhāya, tathā pitaraṃ ukkaṃsento <span class="bld">‘‘brahmaloke nibbatto’’</span>ti āha. <span class="bld">Mukhāruḷha</span>nti sayaṃpaṭibhānavasena mukhamāruḷhaṃ. <span class="bld">Taṃ pavattiṃ pucchī</span>ti ‘‘sutametaṃ bho gotama mayhaṃ pitā sunakho hutvā nibbatto’’ti tumhehi vuttaṃ, ‘‘kimidaṃ saccaṃ vā asaccaṃ vā’’ti pucchi. <span class="bld">Tatheva vatvā</span>ti yathā pubbe sunakhassa vuttaṃ, tatheva vatvā. <span class="bld">Avisaṃvādanattha</span>nti saccāpanatthaṃ, ‘‘todeyyabrāhmaṇo sunakho hutvā nibbatto’’ti vacanassa avisaṃvādanena attano avisaṃvādibhāvadassanatthanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Appodaka</span>nti appakena udakena sampāditaṃ. <span class="bld">Madhupāyāsa</span>nti sādurasaṃ, madhuyojitaṃ vā pāyāsaṃ. <span class="bld">Tathā akāsi,</span> yathā bhagavatā vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Sabbaṃ dassesī</span>ti buddhānubhāvena so sunakho taṃ sabbaṃ netvā dassesi, na jātissaratāya. Bhagavantaṃ disvā bhukkaraṇaṃ pana purimajātisiddhavāsanāvasenā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.444) evaṃ ācariyena vuttaṃ. Uparipaṇṇāsake pana <span class="bld">cūḷakammavibhaṅgasuttaṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘sunakho ‘ñātomhi iminā’ti roditvā ‘huṃ <a name="M2.0404"></a> hu’nti karonto dhananidhānaṭṭhānaṃ gantvā pādena pathaviṃ khaṇitvā saññaṃ adāsī’’ti (ma. ni. aṭṭha. 3.289) jātissarākāramāha, vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.</p>
  1206. <p class="bodytext">‘‘Bhavapaṭicchannaṃ <a name="V2.0356"></a> nāma evarūpaṃ sunakhapaṭisandhiantaraṃ pākaṭaṃ samaṇassa gotamassa, addhā esa sabbaññū’’ti <span class="bld">bhagavati pasannacitto. </span> Aṅgavijjāpāṭhako kiresa. Tenassa etadahosi ‘‘imaṃ dhammapaṇṇākāraṃ katvā samaṇaṃ gotamaṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti, tato so cuddasa pañhe abhisaṅkharitvā bhagavantaṃ pucchi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘cuddasa pañhe pucchitvā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">cuddasa pañhe</span>ti ‘‘dissanti hi bho gotama manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā. Dissanti bavhābādhā, appābādhā. Dubbaṇṇā, vaṇṇavanto. Appesakkhā, mahesakkhā. Appabhogā, mahābhogā. Nīcakulīnā, uccākulīnā. Dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnapaṇītatā’’ti (ma. ni. 3.289) ime <span class="bld">cūḷakammavibhaṅgasutte</span> āgate cuddasa pañhe. ‘‘Kammassakā māṇava sattā kammadāyādā’’tiādinā (ma. ni. 3.289) saṅkhepato, vitthārato ca <span class="bld">vissajjanapariyosāne bhagavantaṃ saraṇaṃ gato</span>. Aṅgasubhatāya <span class="bld">‘‘subho’’</span> tissa nāmaṃ. <span class="bld">Māṇavo</span>ti pana mahallakakālepi taruṇavohārena naṃ voharati. <span class="bld">Attano bhogagāmato</span>ti tudigāmato <span class="bld">āgantvā</span> taṅkhaṇikaṃ <span class="bld">vasati</span>. Teneva pāḷiyaṃ ‘‘kenacideva karaṇīyenā’’ti vuttaṃ.</p>
  1207. <p class="bodytext"><a name="para445"></a><span class="paranum">445</span>. <span class="bld">‘‘Ekā ca me kaṅkhā atthī’’</span>ti iminā upari pucchiyamānassa pañhassa pageva tena abhisaṅkhatabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Māṇavaka</span>nti khuddakamāṇavaṃ ‘‘ekaputtako, (ma. ni. 2.296, 353; pārā. 26) piyaputtako’’tiādīsu viya ka-saddassa khuddakatthe pavattanato. <span class="bld">Visabhāgavedanā</span>ti dukkhavedanā. Sā hi kusalakammanibbatte attabhāve uppajjanakasukhavedanāpaṭipakkhabhāvato ‘‘visabhāgavedanā’’ti ca kāyaṃ gāḷhā hutvā bādhanato pīḷanato ‘‘ābādho’’ti ca vuccati. Kīdisā pana sāti āha <span class="bld">‘‘yā ekadese’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekadese uppajjitvā</span>ti sarīrekadese uṭṭhahitvāpi aparivattibhāvakaraṇato <span class="bld">ayapaṭṭena ābandhitvā viya gaṇhāti,</span> iminā balavarogo <span class="bld">ābādho</span> nāmāti dasseti. <span class="bld">Kicchajīvitakaro</span>ti asukhajīvitāvaho, iminā dubbalo appamattako rogo <span class="bld">ātaṅko</span> nāmāti dasseti. <span class="bld">Uṭṭhāna</span>nti sayananisajjādito <a name="M2.0405"></a> uṭṭhahanaṃ, tena yathā tathā aparāparaṃ sarīrassa parivattanaṃ vadati. <span class="bld">Garuka</span>nti bhāriyaṃ akiccasiddhikaṃ. Gilānasseva kāye balaṃ na hotīti sambandho. Lahuṭṭhānena cettha gelaññābhāvo pucchito. Heṭṭhā catūhi padehi aphāsuvihārābhāvaṃ pucchitvāpi idāni puna phāsuvihārabhāvaṃ pucchati, tena saviseso ettha phāsuvihāro pucchitoti viññāyati. Asatipi hi atisayatthajotane sadde atthāpattito atisayattho labbhateva yathā ‘‘abhirūpassa kaññā dātabbā’’ti. Tenāha <span class="bld">‘‘gamanaṭṭhānā’’</span>tiādi. Purimaṃ āṇāpanavacanaṃ, idaṃ pana pucchitabbākāradassananti ayamimesaṃ visesoti dasseti <span class="bld">‘‘athassā’’</span>tiādinā.</p>
  1208. <p class="bodytext"><a name="para447"></a><span class="paranum">447</span>. <span class="bld">Kālo</span> <a name="V2.0357"></a> nāma upasaṅkamanassa yuttapattakālo, <span class="bld">samayo</span> nāma tasseva paccayasāmaggī, atthato panesa tajjaṃ sarīrabalañceva tappaccayaparissayābhāvo ca. <span class="bld">Upādānaṃ</span> nāma ñāṇena tesaṃ gahaṇaṃ sallakkhaṇanti āha <span class="bld">‘‘paññāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Sve gamanakālo bhavissatī’’</span>ti iminā kālaṃ, <span class="bld">‘‘kāye’’</span>tiādinā samayañca sarūpato dasseti. <span class="bld">Pharissatī</span>ti pharaṇavasena ṭhassati.</p>
  1209. <p class="bodytext"><a name="para448"></a><span class="paranum">448</span>. <span class="bld">Cetiyaraṭṭhe</span>ti cetiraṭṭhe. Ya-kārena hi padaṃ vaḍḍhetvā evaṃ vuttaṃ. ‘‘Cetiraṭṭhato aññaṃ visuṃyevekaṃ raṭṭha’’ntipi vadanti. ‘‘Yasmā maraṇaṃ nāma tādisānaṃ dasabalānaṃ rogavaseneva hoti, tasmā yena rogena taṃ jātaṃ, tassa sarūpapucchā, kāraṇapucchā, maraṇahetukacittasantāpapucchā, tassa ca santāpassa sabbalokasādhāraṇatā, tathā maraṇassa ca appaṭikaraṇatā’’ti evamādinā maraṇapaṭisaññuttaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathesīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘bho ānandā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Ko nāmā’’</span>tiādinā hi rogaṃ pucchati, <span class="bld">‘‘kiṃ bhagavā paribhuñjī’’</span>ti iminā kāraṇaṃ, <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādinā cittasantāpaṃ, <span class="bld">‘‘satthā nāmā’’</span>tiādinā tassa sabbalokasādhāraṇataṃ, <span class="bld">‘‘ekā dānī’’</span>tiādinā maraṇassa appaṭikaraṇataṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Mahājānī</span>ti mahāhāni. <span class="bld">Yatrā</span>ti yena kāraṇena parinibbuto, tena ko dāni añño maraṇā muccissatītiādinā yojetabbaṃ. <span class="bld">Idānī</span>ti ca attano manasikāraṃ pati vohāramattena vuttaṃ. <span class="bld">Lajjissatī</span>ti lajjā viya bhavissati, vijjissatīti attho<a name="M2.0406"></a>. Pītabhesajjānurūpaṃ āhārabhojanaṃ porāṇāciṇṇanti āha <span class="bld">‘‘pīta…pe… datvā’’</span>ti.</p>
  1210. <p class="bodytext"><span class="bld">Hutvā</span>ti pāṭhaseso santikāvacarabhāvassa visesanato. Māro pāpimā viya <span class="bld">na randhagavesī,</span> uttaramāṇavo viya ca <span class="bld">na vīmaṃsanādhippāyo,</span> api tu khalu <span class="bld">upaṭṭhāko hutvā santikāvacaro</span>ti hi viseseti. <span class="bld">Na randhagavesī</span>ti na chiddagavesī. <span class="bld">Yesu dhammesū</span>ti vimokkhupāyesu niyyānikadhammesu. <span class="bld">Dharantī</span>ti adhunā tiṭṭhanti, pavattantīti attho.</p>
  1211. <p class="bodytext"><a name="para449"></a><span class="paranum">449</span>. Atthato payuttatāya saddapayogassa saddapabandhalakkhaṇāni tīṇi piṭakāni tadatthabhūtehi sīlādīhi tīhi dhammakkhandhehi saṅgayhantīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tīṇi piṭakāni tīhi khandhehi saṅgahetvā’’</span>ti. <span class="bld">Saṅkhittena kathita</span>nti ‘‘tiṇṇaṃ kho māṇava khandhāna’’nti evaṃ gaṇanato, sāmaññato ca saṅkhepeneva kathitaṃ. <span class="bld">‘‘Katamesaṃ tiṇṇa’’</span>nti ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchāyeva, na kathetukamyatāpucchā. Māṇavasseva hi ayaṃ pucchā, na therassāti āha <span class="bld">‘‘māṇavo’’</span>tiādi. Aññattha pana īdisesu ṭhānesu kathetukamyatāpucchāyeva dissati, na adiṭṭhajotanāpucchā. Idha pana <a name="V2.0358"></a> <span class="bld">aṭṭhakathāyaṃ</span> evaṃ vuttaṃ, tadetaṃ aṭṭhakathāpamāṇato paccetabbaṃ. Tadā pavattamānañhi paccakkhaṃ katvā aṭṭhakathampi saṅgahamāropiṃsu. Kathetukamyatāpucchābhāve panassa therasseva vacanatā siyā.</p>
  1212. <p class="subhead">Sīlakkhandhavaṇṇanā</p>
  1213. <p class="bodytext"><a name="para450-453"></a><span class="paranum">450-453</span>. <span class="bld">Sīlakkhandhassā</span>ti ettha padatthavipallāsakārī itisaddo lutto, atthaniddeso viya saddaniddeso vā, yathāruto ca itisaddo ādyattho, pakārattho vā, tena ‘‘ariyassa samādhikkhandhassa…pe… patiṭṭhapesī’’ti ayaṃ pāṭho gahitoti daṭṭhabbaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tesu dassitesū’’</span>ti, tesu tīsu khandhesu uddesavasena dassitesūti attho. <span class="bld">Bhagavatā vuttanayenevā</span>ti sāmaññaphalādīsu (dī. ni. 1.194) desitanayeneva, tena imassa suttassa buddhabhāsitabhāvaṃ dassetīti veditabbaṃ. <span class="bld">Sāsane na sīlameva sāro</span>ti ariyamaggasāre bhagavato sāsane yathādassitaṃ sīlaṃ sāro eva na hoti sāravato mahato rukkhassa papaṭikaṭṭhānikattā<a name="M2.0407"></a>. Aṭṭhānapayutto hi evasaddo yathāṭhāne na yojetabbo. Yajjevaṃ kasmā tamidha gahitanti āha <span class="bld">‘‘kevala’’</span>ntiādi. Jhānādiuttarimanussadhamme adhigantukāmassa adhiṭṭhānamattaṃ tattha appatiṭṭhitassa tesamasambhavato. Vuttañhi ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’tiādi (saṃ. ni. 1.23, 192; peṭako. 22) atha vā <span class="bld">sāsane na sīlameva sāro</span>ti kāmañcettha sāsane maggaphalasīlasaṅkhātaṃ lokuttarasīlampi sārameva, tathāpi na sīlakkhandho eva sāro hoti, atha kho samādhikkhandhopi paññākkhandhopi sāro evāti evampettha yathāpayuttena evasaddena attho veditabbo, purimoyeva panattho yuttataro. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘ito uttarī’’</span>tiādi. <span class="bld">Aññampi kattabba</span>nti sesakhandhadvayaṃ.</p>
  1214. <p class="subhead">Samādhikkhandhavaṇṇanā</p>
  1215. <p class="bodytext"><a name="para454"></a><span class="paranum">454</span>. Kasmā panettha thero samādhikkhandhaṃ puṭṭhopi indriyasaṃvarādike vissajjesi, nanu evaṃ sante aññaṃ puṭṭho aññaṃ byākaronto ambaṃ puṭṭho labujaṃ byākaronto viya hotīti īdisī codanā idha anokāsāti dassento <span class="bld">‘‘kathañca…pe… ārabhī’’</span>ti āha, tenettha indriyasaṃvarādayopi samādhiupakārakataṃ upādāya samādhikkhandhapakkhikabhāvena uddiṭṭhāti dasseti. Ye te indriyasaṃvarādayoti sambandho. Rūpāvacaracatutthajjhānadesanānantaraṃ abhiññādesanāya avasaroti katvā <span class="bld">rūpajjhānāneva āgatāni,</span> <span class="bld">na arūpajjhānāni.</span> Rūpāvacaracatutthajjhānapādikā hi saparibhaṇḍā chapi abhiññāyo. Yasmā pana lokiyābhiññāyo <a name="V2.0359"></a> ijjhamānā aṭṭhasu samāpattīsu cuddasavidhena cittaparidamanena vinā na ijjhanti, tasmā abhiññāsu desiyamānāsu arūpajjhānānipi desitāneva honti nānantarikabhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘ānetvā pana dīpetabbānī’’</span>ti, vuttanayena desitāneva katvā saṃvaṇṇakehi pakāsetabbānīti attho. <span class="bld">Aṭṭhakathāyaṃ</span> pana ‘‘catutthajjhānaṃ upasampajja viharatī’’ti imināva arūpajjhānampi saṅgahitanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘catutthajjhānena hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Catutthajjhānameva hi rūpavirāgabhāvanāvasena pavattaṃ ‘‘arūpajjhāna’’nti vuccati.</p>
  1216. <p class="bodytext"><a name="para471-480"></a><span class="paranum">471-480</span>. <span class="bld">Na cittekaggatāmattakenevā</span>ti ettha heṭṭhā vuttanayānusārena ṭhānāṭhānapayuttassa evasaddassānurūpamattho veditabbo. Lokiyasamādhikkhandhassa <a name="M2.0408"></a> pana adhippetattā <span class="bld">‘‘na cittekaggatā…pe… atthī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ariyo samādhikkhandho</span>ti ettha hi ariyasaddo suddhamattapariyāyova, na lokuttarapariyāyo. Yathā cettha, tathā <span class="bld">ariyo sīlakkhandho</span>ti etthāpi. <span class="bld">Ito</span>ti paññākkhandhato, so ca ukkaṭṭhato arahattaphalapariyāpanno evāti āha <span class="bld">‘‘arahattapariyosāna’’</span>ntiādi. Lokiyābhiññāpaṭisambhidāhi vināpi hi arahatte adhigate ‘‘nattheva uttarikaraṇīya’’nti sakkā vattuṃ yadatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussati, tassa siddhattā. Idha pana lokiyābhiññāyopi āgatāyeva. Sesamettha suviññeyyaṃ.</p>
  1217. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā subhasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1218. <p class="centered">Subhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1219. <p class="chapter">11. Kevaṭṭasuttavaṇṇanā</p>
  1220. <p class="subhead">Kevaṭṭagahapatiputtavatthuvaṇṇanā</p>
  1221. <p class="bodytext"><a name="para481"></a><span class="paranum">481</span>. Evaṃ <a name="M2.0409"></a><a name="V2.0360"></a> subhasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni kevaṭṭasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, subhasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa kevaṭṭasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… nāḷandāyanti kevaṭṭasutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Pāvārikassā</span>ti evaṃnāmakassa seṭṭhino. <span class="bld">Ambavane</span>ti ambarukkhabahule upavane. Taṃ kira so seṭṭhi bhagavato anucchavikaṃ gandhakuṭiṃ, bhikkhusaṅghassa ca rattiṭṭhānadivāṭṭhānakuṭimaṇḍapādīni sampādetvā pākāraparikkhittaṃ dvārakoṭṭhakasampannaṃ katvā buddhappamukhassa saṅghassa niyyātesi, purimavohārena panesa vihāro ‘‘pāvārikambavana’’ntveva vuccati. <span class="bld">‘‘Kevaṭṭo’’ tidaṃ</span> nāmamattaṃ. ‘‘Kevaṭṭehi saṃrakkhitattā, tesaṃ vā santike sambuddhattā’’ti keci. <span class="bld">Gahapatiputtassā</span>ti ettha kāmañcesa tadā gahapatiṭṭhāne ṭhito, pitu panassa acirakālakatatāya purimasamaññāya ‘‘gahapatiputto’’tveva voharīyati. Tenāha <span class="bld">‘‘gahapatimahāsālo’’</span>ti, mahāvibhavatāya mahāsāro gahapatīti attho, ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā <span class="bld">‘‘mahāsālo’’</span>ti vuttaṃ yathā ‘‘palibuddho’’ti (cūḷani. 15; mi. pa. 6.3.7; jā. aṭṭha. 2.3.102) <span class="bld">saddho pasanno</span>ti pothujjanikasaddhāvasena ratanattayasaddhāya samannāgato, tatoyeva ratanattayappasanno. Kammakammaphalasaddhāya vā <span class="bld">saddho,</span> ratanattayappasādabahulatāya <span class="bld">pasanno. Saddhādhikattāyevā</span>ti tathācintāya hetuvacanaṃ, saddhādhiko hi ummādappatto viya hoti.</p>
  1222. <p class="bodytext"><span class="bld">Samiddhā</span>ti sammadeva iddhā, vibhavasampattiyā vepullappattā sampuṇṇā, ākiṇṇā bahū manussā etthāti atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘aṃsakūṭenā’’</span>tiādi vuttaṃ. ‘‘Ehi tvaṃ bhikkhu anvaddhamāsaṃ, anumāsaṃ, anusaṃvaccharaṃ vā manussānaṃ pasādāya iddhipāṭihāriyaṃ karohī’’ti ekassa bhikkhuno āṇāpanameva samādisanaṃ, taṃ pana tasmiṃ ṭhāne ṭhapanaṃ nāmāti āha <span class="bld">‘‘ṭhānantare ṭhapetū’’</span>ti<a name="V2.0361"></a>. <span class="bld">Uttarimanussāna</span>nti pakatimanussehi uttaritarānaṃ uttamapurisānaṃ buddhādīnaṃ jhāyīnaṃ, ariyānañca. <span class="bld">Dhammato</span>ti adhigamadhammato, jhānābhiññāmaggaphaladhammatoti <a name="M2.0410"></a> attho, niddhāraṇe cetaṃ nissakkavacanaṃ. Tato hi iddhipāṭihāriyaṃ niddhāreti. Evaṃ uttarisaddaṃ manussasaddena ekapadaṃ katvā idāni pāṭihāriyasaddena sambajjhitabbaṃ visumeva padaṃ karonto <span class="bld">‘‘dasakusalasaṅkhātato vā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Manussadhammato</span>ti pakatimanussadhammato. <span class="bld">Pajjalitapadīpo</span>ti pajjalantapadīpo. <span class="bld">Telasneha</span>nti telasecanaṃ. <span class="bld">Rājagahaseṭṭhivatthusmi</span>nti rājagahaseṭṭhino candanapattadānavatthumhi (cūḷava. 252). <span class="bld">Sikkhāpadaṃ paññāpesī</span>ti ‘‘na bhikkhave gihīnaṃ uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassetabbaṃ. Yo dasseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 252) vikubbaniddhipaṭikkhepakaṃ idaṃ sikkhāpadaṃ paññapesi.</p>
  1223. <p class="bodytext"><a name="para482"></a><span class="paranum">482</span>. Guṇasampattito acāvanaṃ sandhāya etaṃ vuttanti dasseti <span class="bld">‘‘na guṇavināsanenā’’</span>ti iminā. Tenāha <span class="bld">‘‘sīlabheda’’</span>ntiādi. <span class="bld">Visahanto nāma natthī</span>ti nivāritaṭṭhāne ussahanto nāma natthi. Evampi iminā kāraṇantarenāyaṃ ussahantoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Yasmā vissāsiko, tasmā vissāsaṃ vaḍḍhetvāti yojanā. <span class="bld">Vaḍḍhetvā</span>ti ca brūhetvā, vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvāti attho.</p>
  1224. <p class="subhead">Iddhipāṭihāriyavaṇṇanā</p>
  1225. <p class="bodytext"><a name="para483-4"></a><span class="paranum">483-4</span>. <span class="bld">Ādīnava</span>nti dosaṃ. Kathaṃ tena katā, kattha vā uppannāti āha <span class="bld">‘‘tattha kirā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekenā</span>ti gandhārena nāma isināva. Evañhi pubbenāparaṃ saṃsandatīti. Gandhārī nāmesā vijjā cūḷagandhārī, mahāgandhārīti duvidhā hoti. Tattha <span class="bld">cūḷagandhārī</span> nāma tivassato oraṃ matasattānaṃ upapannaṭṭhānajānanā vijjā. Vaṅgīsavatthu (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.220; a. ni. aṭṭha. 1.1.212) cettha sādhakaṃ. <span class="bld">Mahāgandhārī</span> nāma tassa ceva jānanā, taduttari ca iddhividhañāṇakammassa sādhikā vijjā. Yebhuyyena hesā iddhividhañāṇakiccaṃ sādheti. Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise dese, kāle ca mantaṃ parijappetvā bahudhāpi attānaṃ dasseti, hatthiādīnipi dasseti, adassanīyopi hoti, aggithambhampi karoti, jalathambhampi karoti, ākāsepi attānaṃ dasseti, sabbaṃ indajālasadisaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Aṭṭo</span>ti dukkhito bādhito. Tenāha <span class="bld">‘‘pīḷito’’</span>ti.</p>
  1226. <p class="subhead">Ādesanāpāṭihāriyavaṇṇanā</p>
  1227. <p class="bodytext"><a name="para485"></a><span class="paranum">485</span>. Kāmaṃ <a name="M2.0411"></a><a name="V2.0362"></a> <span class="bld">‘‘cetasika’’</span>nti idaṃ ye cetasi niyuttā cittena sampayuttā, tesaṃ sādhāraṇavacanaṃ, sādhāraṇe pana gahite cittaviseso dassito nāma hoti. Sāmaññajotanā ca visese avatiṭṭhati, tasmā cetasikapadassa yathādhippetamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘somanassadomanassaṃ adhippeta’’</span>nti āha. <span class="bld">Somanassa</span>ggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo, saddhādayo ca dhammā dassitā honti, <span class="bld">domanassa</span>ggahaṇena dosādayo. Vitakkavicārā pana sarūpeneva dassitā. Pi-saddassa vattabbasampiṇḍanattho suviññeyyoti āha <span class="bld">‘‘evaṃ tava mano’’</span>ti, iminā pakārena tava mano pavattoti attho. Kena pakārenāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘somanassito vā’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Evampi te mano’’</span>ti idaṃ somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena somanassito vā domanassito vā, taṃ dassananti taṃ cittaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘itipi te citta’’</span>nti vuttaṃ. Itisaddo cettha nidassanattho ‘‘atthīti kho kaccāna ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Tenāha <span class="bld">‘‘idañcidañca attha’’</span>nti. <span class="bld">Pi</span>-saddo idhāpi vuttasampiṇḍanattho. Parassa cintaṃ manati jānāti etāyāti <span class="bld">cintāmaṇi</span> na-kārassa ṇa-kāraṃ katvā, sā eva pubbapadamantarena <span class="bld">maṇikā.</span> Cintā nāma na cittena vinā bhavatīti āha <span class="bld">‘‘paresaṃ cittaṃ jānātī’’</span>ti. ‘‘Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise dese, kāle ca mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhasutādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetī’’ti keci. ‘‘Vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasena kathetī’’ti apare. Sā pana vijjā padakusalajātakena (jā. 1.9.49 ādayo) dīpetabbā.</p>
  1228. <p class="subhead">Anusāsanīpāṭihāriyavaṇṇanā</p>
  1229. <p class="bodytext"><a name="para486"></a><span class="paranum">486</span>. <span class="bld">Pavattentā</span>ti pavattanakā hutvā, pavattanavasena vitakkethāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Eva</span>nti hi yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena, paṭisedhavasena ca pavattiākāraparāmasanaṃ, sā ca anusāsanī sammāvitakkānaṃ, micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena tattha ānisaṃsassa, ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ pavattati. <span class="bld">Aniccasaññameva,</span> na niccasaññaṃ. Paṭiyogīnivattanatthañhi <a name="M2.0412"></a> eva-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi <span class="bld">evaṃ</span>-saddassa attho, payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. <span class="bld">Idaṃ</span>-gahaṇepi eseva nayo. <span class="bld">Pañcakāmaguṇikarāga</span>nti nidassanamattaṃ tadaññarāgassa ceva dosādīnañca pahānassa icchitattā, tappahānassa ca tadaññarāgādikhepanassa upāyabhāvato duṭṭhalohitavimocanassa <a name="V2.0363"></a> pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. <span class="bld">Lokuttaradhammamevā</span>ti avadhāraṇaṃ paṭipakkhabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ tassādhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantarikabhāvato. <span class="bld">Iddhividhaṃ iddhipāṭihāriyanti dasseti</span> iddhiyeva pāṭihāriyanti katvā. Sesapadadvayepi eseva nayo.</p>
  1230. <p class="bodytext">Pāṭihāriyapadassa pana vacanatthaṃ (udā. aṭṭha. paṭhamabodhisuttavaṇṇanā; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā) ‘‘paṭipakkhaharaṇato, rāgādikilesāpanayanato pāṭihāriya’’nti vadanti, bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā. Puthujjanānampi vigatupakkilese aṭṭhaṅgaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha ‘‘pāṭihāriya’’nti vattuṃ. Sace pana mahākāruṇikassa bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṃ haraṇato <span class="bld">‘‘pāṭihāriya’’</span>nti vuttaṃ, evaṃ sati yuttametaṃ. Atha vā bhagavato ceva sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato <span class="bld">pāṭihāriyaṃ.</span> Te hi diṭṭhiharaṇavasena, diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. <span class="bld">‘‘Paṭī’’</span>ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo’’ti (su. ni. 985; cūḷani. 4) <span class="bld">pārāyanasutta</span>pade viya, tasmā samāhite citte vigatupakkilese ca katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatupakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni nāma bhavanti, paṭihāriyameva <span class="bld">pāṭihāriyaṃ.</span> Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ <span class="bld">‘‘pāṭihāriya’’</span>nti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ, maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti <span class="bld">pāṭihāriyaṃ</span><a name="M2.0413"></a>, iddhiādesanānusāsanīhi vā parasantāne pasādādīnaṃ paṭipakkhassa kilesassa haraṇato vuttanayena <span class="bld">pāṭihāriyaṃ. Satataṃ dhammadesanā</span>ti sabbakālaṃ desetabbadhammadesanā.</p>
  1231. <p class="bodytext"><span class="bld">Iddhipāṭihāriyenā</span>ti sahādiyoge karaṇavacanaṃ, tena saddhiṃ āciṇṇanti attho. Itaratthāpi esa nayo. Dhammasenāpatissa āciṇṇanti yojetabbaṃ. Tamatthaṃ khandhakavatthunā sādhento <span class="bld">‘‘devadatte’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Gayāsīse</span>ti gayāgāmassa avidūre gayāsīsanāmako hatthikumbhasadiso piṭṭhipāsāṇo atthi, yattha bhikkhusahassassapi okāso hoti, tasmiṃ piṭṭhipāsāṇe. <span class="bld">‘‘Cittācāraṃ ñatvā’’</span>ti <a name="V2.0364"></a> iminā ādesanāpāṭihāriyaṃ dasseti, <span class="bld">‘‘dhammaṃ desesī’’</span>ti iminā anusāsanīpāṭihāriyaṃ, <span class="bld">‘‘vikubbanaṃ dassetvā’’</span>ti iminā iddhipāṭihāriyaṃ. <span class="bld">Mahānāgā</span>ti mahākhīṇāsavā arahanto. ‘‘Nāgo’’ti hi arahato adhivacanaṃ natthi āgu pāpametassāti katvā. Yathāha <span class="bld">sabhiyasutte</span> –</p>
  1232. <p class="gatha1">‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke,</p>
  1233. <p class="gatha2">Sabbasaṃyoge visajja bandhanāni;</p>
  1234. <p class="gatha3">Sabbattha na sajjatī vimutto,</p>
  1235. <p class="gathalast">Nāgo tādi pavuccate tathattā’’ti. (su. ni. 527; mahāni. 80; cūḷani. 27, 139);</p>
  1236. <p class="bodytext">Aṭṭhakathāyaṃ panettha ‘‘dhammasenāpatissa dhammadesanaṃ sutvā pañcasatā bhikkhū sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu. Mahāmoggallānassa dhammadesanaṃ sutvā arahattaphale’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.486) vuttaṃ. <span class="bld">Saṅghabhedakakkhandhakapāḷiyaṃ</span> pana ‘‘atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ āyasmatā sāriputtena ādesanāpāṭihāriyānusāsaniyā, āyasmatā ca mahāmoggallānena iddhipāṭihāriyānusāsaniyā ovadiyamānānaṃ anusāsiyamānānaṃ virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’nti’’ (cūḷava. 345) ubhinnampi therānaṃ dhammadesanāya tesaṃ dhammacakkhupaṭilābhova dassito, tayidaṃ visadisavacanaṃ dīghabhāṇakānaṃ, khandhakabhāṇakānañca matibhedenāti daṭṭhabbaṃ. Saṅgāhakabhāsitā hi ayaṃ pāḷi, aṭṭhakathā ca teheva saṅgahamāropitā, apica pāḷiyaṃ uparimaggaphalampi saṅgahetvā ‘‘dhammacakkhuṃ udapādī’’ti <a name="M2.0414"></a> vuttaṃ yathā taṃ brahmāyusutte, (ma. ni. 2.343) cūḷarāhulovādasutte (ma. ni. 3.416) cāti veditabbaṃ.</p>
  1237. <p class="bodytext">‘‘<span class="bld">Anusāsanīpāṭihāriyaṃ pana buddhānaṃ satataṃ dhammadesanā’’</span>ti sātisayatāya vuttaṃ. <span class="bld">Saupārambhāni</span> yathāvuttena patirūpakena upārambhitabbato. <span class="bld">Sadosāni</span> parāropitadosasamucchindanassa anupāyabhāvato. Sadosattā eva <span class="bld">addhānaṃ na tiṭṭhanti</span> cirakālaṭṭhāyīni na honti. <span class="bld">Addhānaṃ atiṭṭhanato na niyyantī</span>ti phalena hetuno anumānaṃ. Aniyyānikatāya hi tāni anaddhaniyāni. <span class="bld">Anusāsanīpāṭihāriyaṃ anupārambhaṃ</span> visuddhippabhavato, visuddhinissayato ca. Tatoyeva <span class="bld">niddosaṃ.</span> Na hi tattha pubbāparavirodhādidosasambhavo atthi. Niddosattā eva <span class="bld">addhānaṃ tiṭṭhati</span> parappavādavātehi, kilesavātehi <a name="V2.0365"></a> ca anupahantabbato. <span class="bld">Addhānaṃ tiṭṭhanato niyyātī</span>ti idhāpi phalena hetuno anumānaṃ. Niyyānikatāya hi taṃ addhaniyaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti yathāvuttakāraṇato, tena ca upārambhādiṃ, anupārambhādiñcāti ubhayaṃ yathākkamaṃ ubhayattha gārayhapāsaṃsabhāvānaṃ hetubhāvena paccāmasati.</p>
  1238. <p class="subhead">Bhūtanirodhesakavatthuvaṇṇanā</p>
  1239. <p class="bodytext"><a name="para487"></a><span class="paranum">487</span>. <span class="bld">Aniyyānikabhāvadassanattha</span>nti yasmā mahābhūtapariyesako bhikkhu purimesu dvīsu pāṭihāriyesu vasippatto sukusalopi samāno mahābhūtānaṃ aparisesanirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nāvabujjhi, tasmā tadubhayāni niyyānāvahattābhāvato aniyyānikānīti tesaṃ aniyyānikabhāvadassanatthaṃ. <span class="bld">Niyyānikabhāvadassanattha</span>nti anusāsanīpāṭihāriyaṃ takkarassa ekantato niyyānāvahanti tasseva niyyānikabhāvadassanatthaṃ.</p>
  1240. <p class="bodytext">Evaṃ etissā desanāya mukhyapayojanaṃ dassetvā idāni anusaṅgikapayojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Niyyānameva hi etissā desanāya mukhyapayojanaṃ tassa tadatthabhāvato. <span class="bld">Buddhānaṃ</span> pana <span class="bld">mahantabhāvo</span> anusaṅgikapayojanaṃ atthāpattiyāva gantabbato. Kīdiso nāmesa bhikkhūti āha <span class="bld">‘‘yo mahābhūte’’</span>tiādi. <span class="bld">Pariyesanto</span>ti apariyesaṃ <a name="M2.0415"></a> nirujjhanavasena mahābhūte gavesanto, tesaṃ anavasesanirodhaṃ vīmaṃsantoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vicaritvā</span>ti dhammatāya codiyamāno paricaritvā. Dhammatāsiddhaṃ kiretaṃ, yadidaṃ tassa bhikkhuno tathā vicaraṇaṃ yathā abhijātiyaṃ mahāpathavikampādi. <span class="bld">Vissajjokāsa</span>nti vissajjaṭṭhānaṃ, <span class="bld">‘‘vissajjakara’’</span>ntipi pāṭho, vissajjakanti attho. <span class="bld">Tasmā</span>ti buddhameva pucchitvā nikkaṅkhattā, tasseva vissajjituṃ samatthatāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Mahantabhāvappakāsanattha</span>nti sadevake loke anaññasādhāraṇassa buddhānaṃ mahantabhāvassa mahānubhāvatāya dīpanatthaṃ. <span class="bld">Idañca kāraṇa</span>nti ‘‘sabbesampi buddhānaṃ sāsane ediso eko bhikkhu tadānubhāvappakāsako hotī’’ti imampi kāraṇaṃ.</p>
  1241. <p class="bodytext"><span class="bld">Katthā</span>ti nimitte bhummaṃ, kasmiṃ ṭhāne kāraṇabhūteti atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kiṃ āgammā’’</span>ti vuttaṃ, kiṃ ārammaṇaṃ paccayabhūtaṃ adhigantvā adhigamanahetūti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘kiṃ pattassā’’</span>ti. Kimārammaṇaṃ pattassa puggalassa nirujjhantīti sambandho, hetugabbhavisesanametaṃ. <span class="bld">Te</span>ti mahābhūtā. <span class="bld">Appavattivasenā</span>ti puna anuppajjanavasena. <span class="bld">Sabbākārenā</span>ti vacanatthalakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhāna-samuṭṭhānakalāpacuṇṇanānattekattavinibbhogā- vinibbhogasabhāga-visabhāgaajjhattikabāhirasaṅgahapaccayasamannāhārapaccayavibhāgākārato<a name="V2.0366"></a>, sasambhārasaṅkhepasasambhāravibhattisalakkhaṇasaṅkhepasalakkhaṇavibhattiākārato cāti sabbena ākārena.</p>
  1242. <p class="bodytext"><a name="para488"></a><span class="paranum">488</span>. Dibbanti ettha pañcahi kāmaguṇehi samaṅgībhūtā hutvā vicaranti, kīḷanti, jotenti cāti <span class="bld">devā,</span> devalokā. Te yanti upagacchanti etenāti <span class="bld">devayāniyo</span> yathā ‘‘niyyānikā’’ti (dha. sa. dukamātikā 97) ettha anīyasaddo katvatthe, tathā idha karaṇattheti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘tena hesā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vasaṃ vattento</span>ti ettha <span class="bld">vasavattanaṃ</span> nāma yathicchitaṭṭhānagamanaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti iddhividhañāṇaṃ. Cattāro mahārājāno etesaṃ issarāti <span class="bld">cātumahārājikā.</span> Kasmā panesa samīpe ṭhitaṃ sadevakalokapajjotaṃ bhagavantaṃ apucchitvā dūre deve upasaṅkamīti codanamapaneti <span class="bld">‘‘samīpe ṭhita’’</span>ntiādinā. ‘‘Ye devā maggaphalalābhino, tepi tamatthaṃ ekadesena jāneyyuṃ, buddhavisayo panāyaṃ pañho pucchito’’ti cintetvā <a name="M2.0416"></a> ‘‘na jānāmā’’ti āhaṃsu. Tenāha <span class="bld">‘‘buddhavisaye’’</span>tiādi. <span class="bld">Na labbhā</span>ti na sakkā, ajjhottharaṇaṃ nāmettha pucchāya nibbādhananti vuttaṃ <span class="bld">‘‘punappunaṃ pucchatī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Hatthato mocessāmā’’</span>ti vohāravasena vuttaṃ, handa naṃ dūramapanessāmāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Abhikkantatarā</span>ti ettha <span class="bld">abhi</span>saddo atisaddatthoti āha <span class="bld">‘‘atikkantatarā’’</span>ti, rūpasampattiyā ceva paññāpaṭibhānādiguṇehi ca amhe abhibhuyya paresaṃ kāmanīyatarāti attho. <span class="bld">Paṇītatarā</span>ti uḷāratarā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘uttamatarā’’</span>ti.</p>
  1243. <p class="bodytext"><a name="para491-493"></a><span class="paranum">491-493</span>. Sahassakkho pana sakko abhisametāvī āgataphalo viññātasāsano, so kasmā taṃ bhikkhuṃ upāyena niyyojesīti anuyogamapaneti <span class="bld">‘‘ayaṃ pana viseso’’</span>tiādinā.</p>
  1244. <p class="bodytext"><span class="bld">Khajjopanaka</span>nti rattiṃ jalantaṃ khuddakakimiṃ. <span class="bld">Dhamanto viyā</span>ti mukhavātaṃ dento viya. <span class="bld">Atthi cevā</span>ti ediso mahābhūtapariyesako <span class="bld">puggalo nāma</span> vijjamāno eva bhaveyya, mayā apesitoyeva pacchā jānissatīti adhippāyo. <span class="bld">Tato</span>ti tathā cintanato paraṃ. Iddhividhañāṇasseva adhippetattā <span class="bld">devayāniyasadisova. ‘‘Devayāniyamaggoti vā…pe… abhiññāñāṇanti vā sabbametaṃ iddhividhañāṇasseva nāma’’</span>nti idaṃ pāḷiyaṃ, aṭṭhakathāsu ca tattha tattha āgataruḷhināmavasena vuttaṃ. Sabbāsupi hi abhiññāsu devayāniyamaggādiekacittakkhaṇikaappanādināmaṃ yathārahaṃ sambhavati.</p>
  1245. <p class="bodytext"><a name="para494"></a><span class="paranum">494</span>. <span class="bld">Āgamanapubbabhāge</span> <a name="V2.0367"></a> <span class="bld">nimitta</span>nti brahmuno āgamanassa pubbabhāge uppajjanakanimittaṃ. Udayato pubbabhāgeti ānetvā sambandho. <span class="bld">Ime</span>ti brahmakāyikā. <span class="bld">Veyyākaraṇenā</span>ti byākaraṇena. <span class="bld">Anāraddhacitto</span>ti anārādhitacitto atuṭṭhacitto. <span class="bld">Vāda</span>nti dosaṃ. <span class="bld">Vikkhepa</span>nti vācāya vividhā khepanaṃ.</p>
  1246. <p class="bodytext"><a name="para495"></a><span class="paranum">495</span>. <span class="bld">Kuhakattā</span>ti vuttanayena abhūtato aññesaṃ vimhāpetukāmattā. <span class="bld">‘‘Guhakattā’’</span>ti paṭhitvā guyhitukāmattāti atthampi vadanti keci.</p>
  1247. <p class="subhead">Tīradassīsakuṇūpamāvaṇṇanā</p>
  1248. <p class="bodytext"><a name="para497"></a><span class="paranum">497</span>. <span class="bld">Padesenā</span>ti <a name="M2.0417"></a> ekadesena, upādinnakena sattasantānapariyāpannenāti attho. <span class="bld">Anupādinnakepī</span>ti anindriyabaddhepi. <span class="bld">Nippadesato</span>ti anavasesato. <span class="bld">Tasmā</span>ti tathā pucchitattā, pucchāya ayuttabhāvatoti adhippāyo. <span class="bld">Pucchāmūḷhassā</span>ti pucchitumajānanato pucchāya sammūḷhassa. Vitathapañho hi ‘‘pucchāmūḷho’’ti vuccati yathā ‘‘maggamūḷho’’ti. <span class="bld">Pucchāya dosaṃ dassetvā</span>ti tena katapucchāya pucchitākāre dosaṃ vibhāvetvā. <span class="bld">Pucchāvissajjana</span>nti tathā sikkhāpitāya avitathapucchāya vissajjanaṃ. Yasmā vissajjanaṃ nāma pucchānurūpaṃ, pucchāsabhāgena vissajjetabbato, na ca tathāgatā virajjhitvā katapucchānurūpaṃ virajjhitvāva vissajjenti, atthasabhāgatāya ca vissajjanassa pucchakā tadatthaṃ anavabujjhantā sammuyhanti, tasmā pucchaṃ sikkhāpetvā avitathapucchāya vissajjanaṃ buddhānamāciṇṇanti veditabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘kasmā’’</span>tiādi. <span class="bld">Duviññāpayo</span>ti yathāvuttakāraṇena duviññāpetabbo.</p>
  1249. <p class="bodytext"><a name="para498"></a><span class="paranum">498</span>. <span class="bld">Na patiṭṭhātī</span>ti paccayaṃ katvā na patiṭṭhahati. ‘‘Katthā’’ti idaṃ nimitte bhummanti āha <span class="bld">‘‘kiṃ āgammā’’</span>ti. <span class="bld">Appatiṭṭhā</span>ti appaccayā, sabbena sabbaṃ samucchinnakāraṇāti attho. <span class="bld">Upādinnaṃyevā</span>ti indriyabaddhameva. Yasmā ekadisābhimukhaṃ santānavasena bahudhā saṇṭhite rūpappabandhe dīghasaññā, tamupādāya tato appakaṃ saṇṭhite rassasaññā, tadubhayañca visesato rūpaggahaṇamukhena gayhati, tasmā <span class="bld">‘‘saṇṭhānavasenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Appaparimāṇe rūpasaṅghāte aṇusaññā, tadupādāya tato mahati thūlasaññā, idampi dvayaṃ visesato rūpaggahaṇamukhena gayhatīti āha <span class="bld">‘‘imināpī’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Pi</span>-saddena cettha ‘saṇṭhānavasena upādārūpaṃ vutta’’nti etthāpi vaṇṇamattameva kathitanti imamatthaṃ samuccinātī’’ti vadanti. Vaṇṇasaddo hettha rūpāyatanapariyāyova. <span class="bld">Subha</span>nti sundaraṃ, iṭṭhanti attho<a name="V2.0368"></a>. <span class="bld">Asubha</span>nti asundaraṃ, aniṭṭhanti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ panevaṃ kathita’’</span>nti. Dīghaṃ rassaṃ aṇuṃ thūlaṃ subhāsubhanti tīsupi ṭhānesu rūpāyatanamukhena upādārūpasseva gahaṇaṃ bhūtarūpānaṃ visuṃ gahitattāti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Kattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhatī’’ti hi bhūtarūpāni visuṃ gayhanti. <span class="bld">Nāma</span>nti vedanādikkhandhacatukkaṃ. Tañhi ārammaṇābhimukhaṃ namanato, nāmakaraṇato ca ‘‘nāma’’nti vuccati. Heṭṭhā ‘‘dīghaṃ <a name="M2.0418"></a> rassa’’ntiādinā vuttameva idha ruppanaṭṭhena rūpasaññāya gahitanti dasseti <span class="bld">‘‘dīghādibheda’’</span>nti iminā. <span class="bld">Ādi</span>saddena āpādīnañca saṅgaho. Yasmā vā dīghādisamaññā na rūpāyatanavatthukāva, atha kho bhūtarūpavatthukāpi. Tathā hi saṇṭhānaṃ phusanamukhenapi gayhati, tasmā dīgharassādiggahaṇena bhūtarūpampi gayhatevāti imamatthaṃ viññāpetuṃ ‘‘dīghādibhedaṃ rūpa’’ micceva vuttaṃ. <span class="bld">Kiṃ āgammā</span>ti kiṃ adhigantvā kissa adhigamanahetu. ‘‘Uparujjhatī’’ti idaṃ anuppādanirodhaṃ sandhāya vuttaṃ, na khaṇanirodhanti āha <span class="bld">‘‘asesametaṃ nappavattatī’’</span>ti.</p>
  1250. <p class="bodytext"><a name="para499"></a><span class="paranum">499</span>. <span class="bld">Tatra veyyākaraṇaṃ bhavatī</span>ti anusandhivacanamattaṃ cuṇṇiyapāṭhaṃ <span class="bld">vatvā</span> veyyākaraṇavacanabhūtaṃ <span class="bld">viññāṇantiādiṃ</span> siloka<span class="bld">māhā</span>ti adhippāyo. <span class="bld">Viññātabba</span>nti visiṭṭhena ñāṇena ñātabbaṃ, sabbañāṇuttamena ariyamaggañāṇena paccakkhato jānitabbanti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘nibbānassetaṃ nāma’’</span>nti. Nidassīyateti <span class="bld">nidassanaṃ,</span> cakkhuviññeyyaṃ, na nidassanaṃ <span class="bld">anidassanaṃ,</span> acakkhuviññeyyanti atthaṃ vadanti. <span class="bld">Nidassanaṃ</span> vā upamā, tadetassa natthīti <span class="bld">anidassanaṃ.</span> Na hi nibbānassa niccassa ekabhūtassa accantapaṇītasabhāvassa sadisaṃ nidassanaṃ kutoci labbhatīti. Yaṃ ahutvā sambhoti, hutvā paṭiveti, taṃ saṅkhataṃ udayavayantehi saantaṃ, asaṅkhatassa pana nibbānassa niccassa te ubhopi antā na santi, tato eva navabhāvāpagamasaṅkhātā jaratāpi tassa natthīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uppādanto vā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">uppādanto</span>ti uppādāvatthā. <span class="bld">Vayanto</span>ti bhaṅgāvatthā. <span class="bld">Ṭhitassa aññathattanto</span>ti jaratā vuttā. Avasesaggahaṇena ṭhitāvatthā anuññātā hoti. <span class="bld">Titthassā</span>ti pānatitthassa. Tattha nibbacanaṃ dasseti <span class="bld">‘‘tañhī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Papantī</span>ti pakārena pivanti. Tathā hi ācariyena vuttaṃ ‘‘papanti etthāti papanti vuttaṃ. Ettha hi papanti pānatittha’’nti (dī. ni. ṭī. 1.499) niruttinayena, yathārutalakkhaṇena vā <span class="bld">pa-kārassa bha-kāro kato.</span> <span class="bld">Sabbato</span>ti sabbakammaṭṭhānamukhato. Tenāha <span class="bld">‘‘aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu yena yena mukhenā’’</span>ti. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – pakārena bhāsanaṃ jotanaṃ <span class="bld">pabhā,</span> sabbato pabhā assāti <span class="bld">sabbatopabhaṃ,</span> kenaci anupakkiliṭṭhatāya samantato pabhassaraṃ visuddhanti attho. <span class="bld">Ettha nibbāne</span>ti nimitte bhummaṃ dasseti <span class="bld">‘‘idaṃ nibbānaṃ āgammā’’</span>ti iminā. Yena <a name="M2.0419"></a> nibbānamadhigataṃ, taṃ <a name="V2.0369"></a> santatipariyāpannānaṃyeva idha anuppādanirodho adhippetoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘upādinnakadhammajātaṃ nirujjhati, appavattaṃ hotī’’</span>ti.</p>
  1251. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti yadetaṃ ‘‘viññāṇassa nirodhenā’’ti padaṃ vuttaṃ, tasmiṃ. Viññāṇaṃ uddharati tassa vibhajjitabbattā. <span class="bld">Carimakaviññāṇa</span>nti arahato cuticittasaṅkhātaṃ parinibbānacittaṃ. <span class="bld">Abhisaṅkhāraviññāṇa</span>nti puññādiabhisaṅkhāracittaṃ. <span class="bld">Etthetaṃ uparujjhatī</span>ti etasmiṃ nibbāne etaṃ nāmarūpaṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā nirujjhati. Tenāha <span class="bld">‘‘vijjhāta…pe… bhāvaṃ yātī’’</span>ti. <span class="bld">Vijjhātadīpasikhā viyā</span>ti nibbutadīpasikhā viya. <span class="bld">‘‘Abhisaṅkhāraviññāṇassāpī’’</span>tiādinā saupādisesanibbānadhātumukhena anupādisesanibbānadhātumeva vadati nāmarūpassa anavasesato uparujjhanassa adhippetattā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘anuppādavasena uparujjhatī’’</span>ti. <span class="bld">Sotāpattimaggañāṇenā</span>ti kattari, karaṇe vā karaṇavacanaṃ, <span class="bld">nirodhenā</span>ti pana hetumhi. <span class="bld">Etthā</span>ti nibbāne. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva.</p>
  1252. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā kevaṭṭasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1253. <p class="centered">Kevaṭṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1254. <p class="chapter">12. Lohiccasuttavaṇṇanā</p>
  1255. <p class="subhead">Lohiccabrāhmaṇavatthuvaṇṇanā</p>
  1256. <p class="bodytext"><a name="para501"></a><span class="paranum">501</span>. Evaṃ <a name="M2.0420"></a><a name="V2.0370"></a> kevaṭṭasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni lohiccasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, kevaṭṭasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa lohiccasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti lohiccasutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Sālavatikā</span>ti kāraṇamantarena itthiliṅgavasena <span class="bld">tassa gāmassa nāmaṃ.</span> Gāmaṇikābhāvenāti keci. <span class="bld">Vatiyā</span>ti kaṇṭakasākhādivatiyā. <span class="bld">Lohito</span> nāma tassa kule pubbapuriso, tabbaṃsavasena lohitassa apaccaṃ <span class="bld">lohicco</span>ti brāhmaṇassa gottato āgatanāmaṃ.</p>
  1257. <p class="bodytext"><a name="para502"></a><span class="paranum">502</span>. ‘‘Kiñhi paro parassa karissatī’’ti <span class="bld">parānukampā virahitattā lāmakaṃ.</span> Na tu ucchedasassatānaṃ aññatarassāti āha <span class="bld">‘‘na panā’’</span>tiādi. Diṭṭhigatanti hi laddhimattaṃ adhippetaṃ, aññathā ucchedasassataggāhavinimutto koci diṭṭhiggāho nāma natthīti tesamaññataraṃ siyā. ‘‘Uppannaṃ hotī’’ti idaṃ manasi, vacasi ca uppannatāsādhāraṇavacananti dasseti <span class="bld">‘‘na kevalañcā’’</span>tiādinā. <span class="bld">So kira…pe… bhāsatiyevā</span>ti ca tassā laddhiyā loke pākaṭabhāvaṃ vadati. Yasmā pana attato añño paro hoti, tasmā yathā anusāsakato anusāsitabbo paro, evaṃ anusāsitabbatopi anusāsakoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘paro’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Kiṃ</span>-saddāpekkhāya cettha <span class="bld">‘‘karissatī’’</span>ti anāgatakālavacanaṃ, anāgatepi vā tena tassa kātabbaṃ natthīti dassanatthaṃ. <span class="bld">Kusalaṃ dhamma</span>nti anavajjadhammaṃ nikkilesadhammaṃ, vimokkhadhammanti attho. ‘‘Paresaṃ dhammaṃ kathessāmī’’ti tehi attānaṃ parivārāpetvā vicaraṇaṃ kimatthiyaṃ, āsayavuddhassapi anurodhena vinā taṃ na hoti, tasmā <span class="bld">attanā…pe… vihātabbanti vadati. </span> Tenāha ‘‘evaṃsampadamidaṃ pāpakaṃ lobhadhammaṃ vadāmī’’ti.</p>
  1258. <p class="bodytext"><a name="para504"></a><span class="paranum">504</span>. <span class="bld">‘‘Itthiliṅgavasenā’’</span>ti <a name="V2.0371"></a> iminā pulliṅgikassapi atthassa itthiliṅgasamaññāti dasseti. <span class="bld">So</span>ti lohiccabrāhmaṇo. <span class="bld">Bhāro</span>ti bhagavato parisabāhullattā, attano ca bahukiccakaraṇīyattā garu dukkaraṃ.</p>
  1259. <p class="bodytext"><a name="para508"></a><span class="paranum">508</span>. <span class="bld">Kathāphāsukattha</span>nti <a name="M2.0421"></a> kathāsukhatthaṃ, sukhena kathaṃ kathetuñceva sotuñcāti attho. <span class="bld">Ayaṃ upāsako</span>ti rosikanhāpitaṃ āha. <span class="bld">Appeva nāma siyā</span>ti ettha pītivasena āmeḍitaṃ daṭṭhabbaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘buddhagajjita’’nti vuccati. Bhagavā hi īdisesu ṭhānesu visesato pītisomanassajāto hoti, tasmā pītivasena paṭhamaṃ gajjati, dutiyampi anugajjati. Kiṃ visesaṃ gajjanamanugajjananti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aya’’</span>ntiādi. Ādo bhāsanaṃ <span class="bld">allāpo,</span> saññoge pare rasso. Taduttari saha bhāsanaṃ <span class="bld">sallāpo.</span></p>
  1260. <p class="subhead">Lohiccabrāhmaṇānuyogavaṇṇanā</p>
  1261. <p class="bodytext"><a name="para509"></a><span class="paranum">509</span>. <span class="bld">Samudayasañjātī</span>ti āyuppādoti āha <span class="bld">‘‘bhoguppādo’’</span>ti. <span class="bld">Tato</span>ti sālavatikāya. <span class="bld">Lābhantarāyakaro</span>ti dhanadhaññalābhassa antarāyakaro. Anupubbo kapi-saddo ākaṅkhanatthoti dasseti <span class="bld">‘‘icchatī’’</span>ti iminā. Ayaṃ aṭṭhakathāto aparo nayo – sātisayena hitena anukampako anuggaṇhanako <span class="bld">hitānukampī</span>ti. <span class="bld">Sampajjatī</span>ti āsevanalābhena nippajjati, balavatī hoti avaggahāti attho. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘niyatā hotī’’</span>ti.</p>
  1262. <p class="bodytext"><a name="para510-511"></a><span class="paranum">510-511</span>. <span class="bld">Dutiyaṃ upapatti</span>nti ‘‘nanu rājā pasenadikosalo’’tiādinā vuttaṃ dutiyaṃ upapattiṃ ṭhānaṃ yuttiṃ. Kāraṇañhi bhagavā upamāmukhena dasseti, imāya ca upapattiyā tumhe ceva aññe cāti lohiccampi antokatvā saṃvejanaṃ kataṃ hoti. Ye ca ime kulaputtā dibbā gabbhā paripācentīti yojanā. Upanissayasampattiyā, ñāṇaparipākassa vā abhāvena <span class="bld">asakkontā. </span> Kammapadena atulyādhikaraṇattā paripācenti kiriyāya vibhattivipallāsena <span class="bld">upayogatthe paccattavacanaṃ.</span> Ye pana ‘‘paripaccantī’’ti kammarūpena paṭhanti, tesaṃ mate vibhattivipallāsena payojanaṃ natthi kammakattubhāvato, attho panassa dutiyavikappe vuttanayena dānādipuññaviseso veditabbo. Ahitānukampāditā ca tassa taṃsamaṅgīsattavasena hoti. Divi bhavāti <span class="bld">dibbā.</span> Gabbhenti paripaccanavasena attani pabandhentīti <span class="bld">gabbhā,</span> devalokā. <span class="bld">‘‘Channaṃ devalokāna’’</span>nti nidassanavacanametaṃ. Brahmalokassāpi hi dibbagabbhabhāvo labbhateva dibbavihārahetukattā. Evañca katvā ‘‘bhāvanaṃ bhāvayamānā’’ti idampi vacanaṃ <a name="M2.0422"></a> samatthitaṃ hoti<a name="V2.0372"></a>. ‘‘Devalokagāminiṃ paṭipadaṃ pūrayamānā’’ti vatvā taṃ paṭipadaṃ sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘dānaṃ dadamānā’’</span>tiādi vuttaṃ. Bhavanti ettha yathāruci sukhasamappitāti <span class="bld">bhavā,</span> vimānāni. Devabhāvāvahattā <span class="bld">dibbā.</span> Vuttanayeneva <span class="bld">gabbhā.</span> <span class="bld">Dānādayo</span> devalokasaṃvattanika <span class="bld">puññavisesā. Dibbā bhavā</span>ti idha devalokapariyāpannā upapattibhavā adhippetā. Tadāvaho hi kammabhavo pubbe gahitoti āha <span class="bld">‘‘devaloke vipākakkhandhā’’</span>ti.</p>
  1263. <p class="subhead">Tayocodanārahavaṇṇanā</p>
  1264. <p class="bodytext"><a name="para513"></a><span class="paranum">513</span>. <span class="bld">Aniyāmitenevā</span>ti aniyamiteneva, ‘‘tvaṃ evaṃ diṭṭhiko, evaṃ sattānaṃ anatthassa kārako’’ti evaṃ anuddesikeneva. Sabbalokapatthaṭāya laddhiyā samuppajjanato <span class="bld">yāva bhavaggā uggataṃ. Māna</span>nti ‘‘ahametaṃ jānāmi, ahametaṃ passāmī’’ti evaṃ pavattaṃ paṇḍitamānaṃ. <span class="bld">Bhinditvā</span>ti vidhametvā, jahāpetvāti attho. <span class="bld">Tayo satthāre</span>ti asampāditaattahito anovādakarasāvako ca asampāditaattahito ovādakarasāvako ca sampāditaattahito anovādakarasāvako ceti ime tayo satthāre. Catuttho pana sammāsambuddho na codanāraho, tasmā ‘‘taṃ tena pucchito eva kathessāmī’’ti codanāraheva tayo satthāre paṭhamaṃ dasseti, pacchā catutthaṃ satthāraṃ. Kāmañcettha catuttho satthā eko adutiyo anaññasādhāraṇo, tathāpi so yesaṃ uttarimanussadhammānaṃ vasena ‘‘dhammamayo kāyo’’ti vuccati, tesaṃ samudāyabhūtopi te guṇāvayave satthuṭṭhāniye katvā dassento bhagavā ‘‘ayampi kho lohicca satthā’’ti abhāsi.</p>
  1265. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññā</span>ti ya-kāralopaniddeso ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu (dī. ni. 1.28, 37; ma. ni. 1.154, 444) viya, tadatthe cetaṃ sampadānavacananti dasseti <span class="bld">‘‘aññāyā’’</span>tiādinā. Sāvakattaṃ paṭijānitvā ṭhitattā ekadesenassa sāsanaṃ karontīti āha <span class="bld">‘‘nirantaraṃ tassa sāsanaṃ akatvā’’</span>ti. <span class="bld">Ukkamitvā ukkamitvā</span>ti kadāci tathā karaṇaṃ, kadāci tathā akaraṇañca sandhāya vicchāvacanaṃ, yadicchitaṃ karontīti adhippāyo<a name="M2.0423"></a>. <span class="bld">Paṭikkamantiyā</span>ti anabhiratiyā agāravena apagacchantiyā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘anicchantiyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekāyā</span>ti adutiyāya itthiyā, <span class="bld">sampayoga</span>nti methunadhammasamāyogaṃ. <span class="bld">Eko iccheyyā</span>ti adutiyo puriso sampayogaṃ iccheyyāti ānetvā sambandho. Osakkanādimukhena itthipurisasambandhanidassanaṃ gehassitāgehassitaapekkhavasena tassa satthuno sāvakesu paṭipattidassanatthaṃ. Ativirattabhāvato <span class="bld">daṭṭhumpi anicchamānaṃ parammukhiṃ ṭhitaṃ</span> itthiṃ. <span class="bld">Lobhenā</span>ti parivāraṃ nissāya uppajjanakalābhasakkāralobhena. <span class="bld">Īdiso</span>ti evaṃsabhāvo satthā. <span class="bld">Yenā</span>ti <a name="V2.0373"></a> lobhadhammena. <span class="bld">Tattha sampādehī</span>ti tasmiṃ paṭipattidhamme patiṭṭhitaṃ katvā sampādehi. Kāyavaṅkādivigamena <span class="bld">ujuṃ karohi.</span></p>
  1266. <p class="bodytext"><a name="para514"></a><span class="paranum">514</span>. <span class="bld">Sassarūpakāni tiṇānī</span>ti sassasadisāni nīvārāditiṇāni.</p>
  1267. <p class="bodytext"><a name="para515"></a><span class="paranum">515</span>. <span class="bld">Evaṃ codanaṃ arahatī</span>ti vuttanayena sāvakesu appossukkabhāvāpādane niyojanavasena codanaṃ arahati, na paṭhamo viya ‘‘evarūpo tava lobhadhammo’’tiādinā, na ca dutiyo viya ‘‘attānameva tāva tattha sampādehī’’tiādinā. Kasmā? Sampāditaattahitatāya tatiyassa.</p>
  1268. <p class="subhead">Nacodanārahasatthuvaṇṇanā</p>
  1269. <p class="bodytext"><a name="para516"></a><span class="paranum">516</span>. <span class="bld">Na codanāraho</span>ti ettha yasmā codanārahatā nāma satthuvippaṭipattiyā vā sāvakavippaṭipattiyā vā ubhayavippaṭipattiyā vā hoti, tayidaṃ sabbampi imasmiṃ satthari natthi, tasmā na codanārahoti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayañhī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Assavā</span>ti paṭissavā.</p>
  1270. <p class="bodytext"><a name="para517"></a><span class="paranum">517</span>. <span class="bld">Mayā gahitāya diṭṭhiyā</span>ti sabbaso anavajje anupavajje sammāpaṭipanne, paresañca sammadeva sammāpaṭipattiṃ dassente satthari abhūtadosāropanavasena micchāgahitāya nirayagāminiyā pāpadiṭṭhiyā. <span class="bld">Narakapapāta</span>nti narakasaṅkhātaṃ mahāpapātaṃ. Papatanti etthāti hi <span class="bld">papāto</span>. <span class="bld">Dhammadesanāhatthenā</span>ti dhammadesanāsaṅkhātena hatthena. <span class="bld">Saggamaggathale</span>ti saggagāmimaggabhūte <a name="M2.0424"></a> puññadhammathale, cātumahārājikādisaggasotāpattiādimaggasaṅkhāte vā thale. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  1271. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā lohiccasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1272. <p class="centered">Lohiccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1273. <p class="chapter">13. Tevijjasuttavaṇṇanā</p>
  1274. <p class="bodytext"><a name="para518"></a><span class="paranum">518</span>. Evaṃ <a name="M2.0425"></a><a name="V2.0374"></a> lohiccasuttaṃ saṃvaṇṇetvā idāni tevijjasuttaṃ saṃvaṇṇento yathānupubbaṃ saṃvaṇṇanokāsassa pattabhāvaṃ vibhāvetuṃ, lohiccasuttassānantaraṃ saṅgītassa suttassa tevijjasuttabhāvaṃ vā pakāsetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ me sutaṃ…pe… kosalesūti tevijjasutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Nāma</span>nti nāmamattaṃ. Disāvācīsaddato payujjamāno <span class="bld">ena</span>saddo aduratthe icchito, tappayogena ca pañcamiyatthe sāmivacanaṃ, tasmā ‘‘uttarenā’’ti padena adūratthajotanaṃ, pañcamiyatthe ca sāmivacanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘manasākaṭato avidūre uttarapasse’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Disāvācīsaddato pañcamīvacanassa adūratthajotanato adūratthaṃ dassetuṃ enasaddena evaṃ vutta’’nti keci, sattamiyatthe cetaṃ tatiyāvacanaṃ ‘‘pubbena gāmaṃ ramaṇīya’’ntiādīsu viya. ‘‘Akkharacintakā pana ena-saddayoge avadhivācini pade upayogavacanaṃ icchanti, attho pana sāmivaseneva icchito, tasmā idha sāmivacanavaseneva vutta’’nti (dī. ni. ṭī. 1.518) ayaṃ ācariyamati. <span class="bld">Taruṇaambarukkhasaṇḍe</span>ti taruṇambarukkhasamūhe. Rukkhasamudāyassa hi vanasamaññā.</p>
  1275. <p class="bodytext"><a name="para519"></a><span class="paranum">519</span>. <span class="bld">Kulacārittādisampattiyā</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena mantajjhenābhirūpatādisampattiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ dese, kule vā. Te nivāsaṭṭhānena visesento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Mantasajjhāyakaraṇattha</span>nti āthabbaṇamantānaṃ sajjhāyakaraṇatthaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘aññesaṃ bahūnaṃ pavesanaṃ nivāretvā’’ti. <span class="bld">Nadītīre</span>ti aciravatiyā nadiyā tīre.</p>
  1276. <p class="subhead">Maggāmaggakathāvaṇṇanā</p>
  1277. <p class="bodytext"><a name="para520"></a><span class="paranum">520</span>. <span class="bld">Jaṅghacāra</span>nti caṅkamena, ito cito ca vicaraṇaṃ. So hi jaṅghāsu kilamathavinodanatthaṃ caraṇato ‘‘jaṅghavihāro, jaṅghacāro’’ti ca vutto. Tenāha pāḷiyaṃ ‘‘anucaṅkamantānaṃ anuvicarantāna’’nti. Cuṇṇamattikādi <span class="bld">nhānīyasambhāro. Tena vutta</span>nti ubhosupi <a name="V2.0375"></a> anucaṅkamanānuvicaraṇānaṃ labbhanato evaṃ vuttaṃ. Maggo cettha brahmalokagamanūpāyapaṭipadābhūto ujumaggo. Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti <a name="M2.0426"></a> hi <span class="bld">maggo,</span> tadañño <span class="bld">amaggo, a</span>-saddo vā vuddhiattho daṭṭhabbo. Tathā hi <span class="bld">‘‘katamaṃ nu kho’’</span>tiādinā maggameva dasseti. <span class="bld">Paṭipada</span>nti brahmalokagāmimaggassa pubbabhāgapaṭipadaṃ.</p>
  1278. <p class="bodytext"><span class="bld">Añjasāyanoti ujumaggassa vevacanaṃ</span> pariyāyadvayassa atirekatthadīpanato yathā ‘‘padaṭṭhāna’’nti. Dutiyavikappe añjasasaddo ujukapariyāyo. Niyyātīti niyyāniyo, so eva <span class="bld">niyyāniko</span>ti dasseti <span class="bld">‘‘niyyāyanto’’</span>ti iminā. <span class="bld">Niyyāniko niyyātī</span>ti ca ekantaniyyānaṃ vuttaṃ, <span class="bld">gacchanto</span> hutvā <span class="bld">gacchatīti attho.</span> Kasmā maggo ‘‘niyyātī’’ti vutto, nanvesa gamane abyāpāroti? Saccaṃ. Yasmā panassa niyyātu-puggalavasena niyyānabhāvo labbhati, tasmā niyyāyantapuggalassa yoniso paṭipajjanavasena <span class="bld">niyyāyanto</span> maggo <span class="bld">‘‘niyyātī’’</span>ti vutto. <span class="bld">Karotī</span>ti attano santāne uppādeti. Tathā uppādentoyeva hi taṃ paṭipajjati nāma. Saha byeti vattatīti <span class="bld">sahabyo,</span> sahavattanako, tassa bhāvo <span class="bld">sahabyatā</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sahabhāvāyā’’</span>ti. <span class="bld">Sahabhāvo</span>ti ca salokatā, samīpatā vā veditabbā. Tathā cāha <span class="bld">‘‘ekaṭṭhāne pātubhāvāyā’’</span>ti. <span class="bld">Sakamevā</span>ti attano ācariyena pokkharasātinā kathitameva. <span class="bld">Thometvā</span>ti ‘‘ayameva ujumaggo ayamañjasāyano’’tiādinā pasaṃsitvā. Tathā <span class="bld">paggaṇhitvā.</span> Bhāradvājopi sakameva attano ācariyena tārukkhena kathitameva ācariyavādaṃ thometvā paggaṇhitvā vicaratīti yojanā. <span class="bld">Tena vutta</span>nti yathā tathā vā abhiniviṭṭhabhāvena pāḷiyaṃ vuttaṃ.</p>
  1279. <p class="bodytext"><a name="para521-522"></a><span class="paranum">521-522</span>. <span class="bld">Aniyyānikāvā</span>ti appāṭihārikāva, aññamaññassa vāde dosaṃ dassetvā aviparītatthadassanatthaṃ uttararahitā evāti attho. <span class="bld">Tula</span>nti mānapatthatulaṃ. Aññamaññavādassa āditova viruddhaggahaṇaṃ <span class="bld">viggaho,</span> sveva vivadanavasena aparāparaṃ uppanno <span class="bld">vivādo</span>ti āha <span class="bld">‘‘pubbuppattiko’’</span>tiādi. <span class="bld">Duvidhopi eso</span>ti viggaho, vivādoti dvidhā vuttopi eso virodho. <span class="bld">Nānāācariyānaṃ vādato</span>ti nānārucikānaṃ ācariyānaṃ vādabhāvato. <span class="bld">Nānāvādo</span> nānāvidho vādoti katvā, adhunā pana ‘‘nānāācariyānaṃ vādo nānāvādo’’ti pāṭho.</p>
  1280. <p class="bodytext"><a name="para523"></a><span class="paranum">523</span>. <span class="bld">Ekassāpī</span>ti <a name="M2.0427"></a> tumhesu dvīsu ekassāpi. <span class="bld">Ekasmi</span>nti sakavādaparavādesu ekasmimpi. <span class="bld">Saṃsayo natthī</span>ti ‘‘maggo nu kho, na maggo’’ti vicikicchā natthi, añjasānañjasābhāve pana saṃsayo. Tena vuttaṃ ‘‘esa kirā’’tiādi <span class="bld">evaṃ satī</span>ti yadi sabbattha <a name="V2.0376"></a> maggasaññino, evaṃ sati <span class="bld">‘‘kismiṃ vo viggaho’’</span>ti bhagavā <span class="bld">pucchati.</span> Itisaddena cettha ādyatthena vivādo, nānāvādo ca saṅgahito.</p>
  1281. <p class="bodytext"><a name="para524"></a><span class="paranum">524</span>. ‘‘Icchitaṭṭhānaṃ ujukaṃ maggati upagacchati etenāti maggo, ujumaggo. Tadañño amaggo, a-saddo vā vuddhiattho daṭṭhabbo’’ti heṭṭhā vuttovāyamattho. <span class="bld">Anujumagge</span>ti etthāpi a-saddo vuddhiattho ca yujjati. <span class="bld">Tameva vatthu</span>nti sabbesampi brāhmaṇānaṃ maggassa maggabhāvasaṅkhātaṃ, sakamaggassa ujumaggabhāvasaṅkhātañca vatthuṃ. <span class="bld">Sabbe te</span>ti sabbe te nānāācariyehi vuttamaggā, ye pāḷiyaṃ ‘‘addhariyā brāhmaṇā’’tiādinā vuttā. Ayamettha pāḷiattho – <span class="bld">addharo</span> nāma yaññaviseso, tadupayogibhāvato <span class="bld">addhariyāni</span> vuccanti yajūni, tāni sajjhāyantīti <span class="bld">addhariyā,</span> yajuvedino. Tittirinā nāma isinā katā mantāti <span class="bld">tittirā,</span> te sajjhāyantīti <span class="bld">tittiriyā,</span> yajuvedino eva. Yajuvedasākhā hesā, yadidaṃ tittiranti. <span class="bld">Chando</span> vuccati visesato sāmavedo, taṃ sarena kāyantīti <span class="bld">chandokā,</span> sāmavedino. <span class="bld">‘‘Chandogā’’</span>tipi tatiyakkharena paṭhanti, so evattho. Bahavo iriyo thomanā etthāti <span class="bld">bavhāri,</span> iruvedo, taṃ adhīyantīti <span class="bld">bavhārijjhā.</span></p>
  1282. <p class="bodytext"><span class="bld">Bahūnī</span>ti etthāyaṃ upamāsaṃsandanā – yathā te nānāmaggā ekaṃsato tassa gāmassa vā nigamassa vā pavesāya honti, evaṃ brāhmaṇehi paññāpiyamānāpi nānāmaggā ekaṃsato brahmalokūpagamanāya brahmunā sahabyatāya hontīti.</p>
  1283. <p class="bodytext"><a name="para525"></a><span class="paranum">525</span>. <span class="bld">Paṭijānitvā pacchā niggayhamānā avajānantī</span>ti pubbe niddosataṃ sallakkhamānā paṭijānitvā pacchā sadosabhāvena niggayhamānā ‘‘netaṃ mama vacana’’nti avajānanti, na paṭijānantīti attho.</p>
  1284. <p class="bodytext"><a name="para527-529"></a><span class="paranum">527-529</span>. <span class="bld">Te</span> <a name="M2.0428"></a> <span class="bld">tevijjā</span>ti tevijjakā te brāhmaṇā. Evasaddena ñāpito attho idha natthīti va-kāro gahito, so ca anatthakovāti dasseti <span class="bld">‘‘āgamasandhimatta’’</span>nti iminā, vaṇṇāgamena padantarasandhimattaṃ katanti attho. <span class="bld">Andhapaveṇī</span>ti andhapanti. <span class="bld">‘‘Paṇṇāsasaṭṭhi andhā’’</span>ti idaṃ tassā andhapaveṇiyā mahato gacchagumbassa anuparigamanayogyatādassanaṃ. Evañhi te ‘‘suciraṃ velaṃ mayaṃ maggaṃ gacchāmā’’ti saññino honti. Andhānaṃ paramparasaṃsattavacanena yaṭṭhigāhakavirahatā dassitāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yaṭṭhigāhakenā’’</span>tiādi. Tadudāharaṇaṃ dassentena <span class="bld">‘‘eko kirā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Anuparigantvā</span>ti kañci kālaṃ anukkamena samantato <a name="V2.0377"></a> gantvā. <span class="bld">Kaccha</span>nti kacchabandhadussakaṇṇaṃ. ‘‘Kacchaṃ bandhantī’’tiādīsu (cūḷava. aṭṭha. 280; vi. saṅga. aṭṭha. 34.42) viya hi kacchasaddo nibbasanavisesapariyāyo. Apica <span class="bld">kaccha</span>nti upakacchakaṭṭhānaṃ. ‘‘Sambādho nāma ubho upakacchakā muttakaraṇa’’ntiādīsu (pāci. 800) viya hi kāyekadesavācako kacchasaddo. <span class="bld">Cakkhumā</span>ti yaṭṭhigāhakaṃ vadati. <span class="bld">‘‘Purimo’’</span>tiādi yathāvuttakkamena veditabbo. <span class="bld">Nāmakaññevā</span>ti atthābhāvato nāmamattameva, taṃ pana bhāsitaṃ tehi sārasaññitampi nāmamattatāya asārabhāvato nihīnamevāti atthamattaṃ dasseti <span class="bld">‘‘lāmakaṃyevā’’</span>ti iminā.</p>
  1285. <p class="bodytext"><a name="para530"></a><span class="paranum">530</span>. <span class="bld">Yo</span>ti brahmaloko. <span class="bld">Yato</span>ti bhummatthe nissakkavacanaṃ. Sāmaññajotanāya visese avatiṭṭhanato visesaparāmasanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yasmiṃ kāle’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Uggamanakāle’’</span>tiādinā pakaraṇādhigatamāha. <span class="bld">Āyācantī</span>ti uggamanaṃ patthenti. Kasmā? Lokassa bahukārabhāvato. Tathā thomanādīsu. <span class="bld">Sommo</span>ti sītalo. Ayaṃ kira brāhmaṇānaṃ laddhi ‘‘pubbebrāhmaṇānamāyācanāya candimasūriyā’gantvā loke obhāsaṃ karontī’’ti.</p>
  1286. <p class="bodytext"><a name="para532"></a><span class="paranum">532</span>. <span class="bld">Idha pana kiṃ vattabba</span>nti imasmiṃ pana appaccakkhabhūtassa brahmuno sahabyatāya maggadesane tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kiṃ vattabbaṃ atthi, ye paccakkhabhūtānampi candimasūriyānaṃ sahabyatāya maggaṃ desetuṃ na sakkontīti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Yatthā’’</span>ti iminā ‘‘idhā’’ti vuttamevatthaṃ paccāmasati.</p>
  1287. <p class="subhead">Aciravatīnadīupamākathāvaṇṇanā</p>
  1288. <p class="bodytext"><a name="para542"></a><span class="paranum">542</span>. <span class="bld">Samabharitā</span>ti <a name="M2.0429"></a> sampuṇṇā. Tato eva <span class="bld">kākapeyyā. Pārā</span>ti pārimatīra, ālapanametanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ambho’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Apāra</span>nti orimatīraṃ. <span class="bld">Ehī</span>ti āgacchāhi. <span class="bld">Vatā</span>ti ekaṃsena. Atha gamissasi, evaṃ sati ehīti yojanā. <span class="bld">‘‘Atthime’’</span>tiādi avhānakāraṇaṃ.</p>
  1289. <p class="bodytext"><a name="para544"></a><span class="paranum">544</span>. <span class="bld">Pañcasīla…pe… veditabbā</span> yamaniyamādibrāhmaṇadhammānaṃ tadantogadhabhāvato. <span class="bld">Tabbiparītā</span>ti pañcasīlādiviparītā pañcaverādayo. <span class="bld">Inda</span>nti indanāmakaṃ devaputtaṃ, sakkaṃ vā. <span class="bld">‘‘Aciravatiyā tīre nisinno’’</span>ti iminā yassā tīre nisinno, tadeva upamaṃ katvā āharati dhammarājā <a name="V2.0378"></a> dhammadhātuyā suppaṭividdhattāti dasseti. ‘‘Punapī’’ti vatvā <span class="bld">‘‘aparampī’’</span>ti vacanaṃ itarāyapi nadīupamāya saṅgaṇhanatthaṃ.</p>
  1290. <p class="bodytext"><a name="para546"></a><span class="paranum">546</span>. <span class="bld">Kāmayitabbaṭṭhenā</span>ti kāmanīyabhāvena. <span class="bld">Bandhanaṭṭhenā</span>ti kāmayitabbato sattānaṃ cittassa ābandhanabhāvena. Kāmañcāyaṃ guṇasaddo atthantaresupi diṭṭhapayogo, tesaṃ panettha asambhavato pārisesañāyena bandhanaṭṭhoyeva yuttoti dassetuṃ ayamatthuddhāro āraddho. <span class="bld">Ahatāna</span>nti adhotānaṃ abhinavānaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti khandhakapāḷipade <span class="bld">paṭalaṭṭho</span>ti paṭalasaddassa, paṭalasaṅkhāto vā attho. <span class="bld">Guṇaṭṭho</span>ti guṇasaddassa attho nāma. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Accentī</span>ti atikkamma pavattanti. <span class="bld">Etthā</span>ti somanassajātakapāḷipade. <span class="bld">Dakkhiṇā</span>ti tiracchānagate dānacetanā. <span class="bld">Etthā</span>ti dakkhiṇavibhaṅgasuttapade (ma. ni. 3.379) <span class="bld">mālāguṇe</span>ti mālādāme. <span class="bld">Etthā</span>ti <span class="bld">satipaṭṭhāna</span>- (dī. ni. 2.378; ma. ni. 1.109) <span class="bld">dhammapadapāḷi</span>padesu, (dha. pa. 53) nidassanamattañcetaṃ koṭṭhāsāpadhānasīlādisukkādisampadājiyāsupi pavattanato. Hoti cettha –</p>
  1291. <p class="gatha1">‘‘Guṇo paṭalarāsānisaṃse koṭṭhāsabandhane;</p>
  1292. <p class="gathalast">Sīlasukkādyapadhāne, sampadāya jiyāya cā’’ti.</p>
  1293. <p class="bodytext"><span class="bld">Esevā</span>ti <a name="M2.0430"></a> bandhanaṭṭho eva. Na hi rūpādīnaṃ kāmetabbabhāve vuccamāne paṭalaṭṭho yujjati tathā kāmetabbatāya anadhippetattā. Rāsaṭṭhādīsupi eseva nayo. Pārisesato pana bandhanaṭṭhova yujjati. Yadaggena hi nesaṃ kāmetabbatā, tadaggena bandhanabhāvoti.</p>
  1294. <p class="bodytext">Koṭṭhāsaṭṭhopi cettha yujjateva cakkhuviññeyyādikoṭṭhāsabhāvena nesaṃ kāmetabbato. Koṭṭhāse ca guṇasaddo dissati ‘‘diguṇaṃ vaḍḍhetabba’’ntiādīsu viya.</p>
  1295. <p class="gatha1">‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;</p>
  1296. <p class="gathalast">Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. aṭṭha. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.76) –</p>
  1297. <p class="bodytext">Ādīsu pana sampadāṭṭho guṇasaddo, sopi idha na yujjatīti anuddhaṭo.</p>
  1298. <p class="bodytext">Dassanameva idha vijānananti āha <span class="bld">‘‘passitabbā’’</span>ti. ‘‘Sotaviññāṇena sotabbā’’tiādiatthaṃ <a name="V2.0379"></a> <span class="bld">‘‘etenupāyenā’’</span>ti atidisati. Gavesitāpi <span class="bld">‘‘iṭṭhā’’</span>ti vuccanti, te idha nādhippetāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘pariyiṭṭhā vā hontu mā vā’’</span>ti vuttaṃ. Icchitā eva hi idha <span class="bld">iṭṭhā,</span> tenāha <span class="bld">‘‘iṭṭhārammaṇabhūtā’’</span>ti, sukhārammaṇabhūtāti attho. <span class="bld">Kāmanīyā</span>ti kāmetabbā. Iṭṭhabhāvena manaṃ appayanti vaḍḍhentīti <span class="bld">manāpā. Piyajātikā</span>ti piyasabhāvā. <span class="bld">Ārammaṇaṃ katvā</span>ti attānamārammaṇaṃ katvā. Kammabhūte ārammaṇe sati rāgo uppajjatīti taṃ kāraṇabhāvena nidassento <span class="bld">‘‘rāguppattikāraṇabhūtā’’</span>ti āha.</p>
  1299. <p class="bodytext"><span class="bld">Gedhenā</span>ti lobhena. Abhibhūtā hutvā pañca kāmaguṇe paribhuñjantīti yojanā. <span class="bld">Mucchākāra</span>nti mohanākāraṃ. <span class="bld">Adhiosannā</span>ti adhigayha ajjhosāya avasannā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ogāḷhā’’</span>ti. <span class="bld">Sāna</span>nti avasānaṃ. <span class="bld">Pariniṭṭhānappattā</span>ti gilitvā pariniṭṭhāpanavasena pariniṭṭhānaṃ uyyātā. <span class="bld">Ādīnava</span>nti kāmaparibhoge sampati, āyatiñca dosaṃ <span class="bld">apassantā.</span> Ghāsacchādanādisambhoganimittasaṃkilesato nissaranti apagacchanti etenāti <span class="bld">nissaraṇaṃ,</span> yoniso paccavekkhitvā tesaṃ paribhogapaññā. Tadabhāvato <span class="bld">anissaraṇapaññā</span>ti atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘idametthā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Paccavekkhaṇaparibhogavirahitā</span>ti yathāvuttapaccavekkhaṇañāṇena paribhogato virahitā.</p>
  1300. <p class="bodytext"><a name="para548-9"></a><span class="paranum">548-9</span>. <span class="bld">Āvarantī</span>ti <a name="M2.0431"></a> kusaladhammuppattiṃ ādito vārenti. <span class="bld">Nivārentī</span>ti niravasesato vārayanti. <span class="bld">Onandhantī</span>ti ogāhantā viya chādenti. <span class="bld">Pariyonandhantī</span>ti sabbaso chādenti. <span class="bld">Āvaraṇādīnaṃ vasenā</span>ti yathāvuttānaṃ āvaraṇādiatthānaṃ vasena. Te hi āsevanabalavatāya purimapurimehi pacchimapacchimā daḷhataratamādibhāvappattā.</p>
  1301. <p class="subhead">Saṃsandanakathāvaṇṇanā</p>
  1302. <p class="bodytext"><a name="para550"></a><span class="paranum">550</span>. Itthipariggahe sati purisassa pañcakāmaguṇapariggaho paripuṇṇo eva hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘itthipariggahena sapariggaho’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Itthipariggahena apariggaho’’</span>ti ca idaṃ tevijjabrāhmaṇesu dissamānapariggahānaṃ duṭṭhullatamapariggahābhāvadassanaṃ. Evaṃ bhūtānaṃ tevijjānaṃ brāhmaṇānaṃ kā brahmunā saṃsandanā, brahmā pana sabbena sabbaṃ apariggahoti. <span class="bld">Veracittena avero,</span> kuto etassa verapayogoti adhippāyo. <span class="bld">Cittagelaññasaṅkhātenā</span>ti cittuppādagelaññasaññitena, iminā tassa rūpakāyagelaññabhāvo vutto hoti. <span class="bld">Byāpajjhenā</span>ti dukkhena. <span class="bld">Uddhaccakukkuccādīhī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena tadekaṭṭhā saṃkilesadhammā saṅgayhanti. Atoyevettha <span class="bld">‘‘uddhaccakukkuccābhāvato’’</span>ti <a name="V2.0380"></a> tadubhayābhāvamattahetuvacanaṃ samatthitaṃ hoti. Appaṭipattihetubhūtāya vicikicchāya sati na kadāci cittaṃ purisassa vase vattati, pahīnāya pana tāya siyā cittassa purisavase vattananti āha <span class="bld">‘‘vicikicchāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Cittagatikā</span>ti cittavasikā. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittassa vase vattantī’’</span>ti. <span class="bld">Na tādiso</span>ti brāhmaṇā viya na cittavasiko hoti, atha kho vasībhūtajhānābhiññatāya cittaṃ attano vase vattetīti <span class="bld">vasavattī.</span></p>
  1303. <p class="bodytext"><a name="para552"></a><span class="paranum">552</span>. <span class="bld">Brahmalokamagge</span>ti brahmalokagāmimagge paṭipajjitabbe, paññāpetabbe vā, taṃ paññapentāti adhippāyo. <span class="bld">Upagantvā</span>ti micchāpaṭipattiyā upasaṅkamitvā, paṭijānitvā vā. <span class="bld">Samatalanti saññāyā</span>ti matthake ekaṅgulaṃ vā upaḍḍhaṅgulaṃ vā sukkhatāya samatalanti saññāya. <span class="bld">Paṅkaṃ otiṇṇā viyā</span>ti anekaporisaṃ mahāpaṅkaṃ otiṇṇā viya. <span class="bld">Anuppavisantī</span>ti apāyamaggaṃ brahmalokamaggasaññāya ogāhanti. Tato eva <span class="bld">saṃsīditvā visādaṃ pāpuṇanti. Eva</span>nti ‘‘samatala’’ntiādinā vuttanayena. <span class="bld">Saṃsīditvā</span>ti nimujjitvā<a name="M2.0432"></a>. <span class="bld">Marīcikāyā</span>ti migataṇhikāya kattubhūtāya. <span class="bld">Vañcetvā</span>ti nadīsadisaṃ pakāsanena vañcetvā. <span class="bld">Vāyamānā</span>ti vāyamamānā, ayameva vā pāṭho. <span class="bld">Sukkhataraṇaṃ maññe tarantī</span>ti sukkhanadītaraṇaṃ taranti maññe. Abhinnepi bhedavacanametaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā tevijjā amaggameva ‘‘maggo’’ti upagantvā saṃsīdanti, tasmā. <span class="bld">Yathā te</span>ti te ‘‘samatala’’nti saññāya paṅkaṃ otiṇṇā sattā <span class="bld">hatthapādādīnaṃ saṃbhañjanaṃ paribhañjanaṃ</span> pāpuṇanti yathā. <span class="bld">Idheva cā</span>ti imasmiñca attabhāve. <span class="bld">Sukhaṃ vā sātaṃ vā na labhantī</span>ti jhānasukhaṃ vā vipassanāsātaṃ vā na labhanti, kuto maggasukhaṃ vā nibbānasātaṃ vāti adhippāyo. <span class="bld">Maggadīpaka</span>nti ‘‘maggadīpaka’’ micceva tehi abhimataṃ. <span class="bld">Tevijjaka</span>nti tevijjatthañāpakaṃ. <span class="bld">Pāvacana</span>nti pakaṭṭhavacanasammataṃ pāṭhaṃ. <span class="bld">Tevijjānaṃ brāhmaṇāna</span>nti sambandhe sāmivacanaṃ. <span class="bld">Iriṇa</span>nti araññāniyā idaṃ adhivacananti āha <span class="bld">‘‘agāmakaṃ mahārañña’’</span>nti. <span class="bld">Anupabhogarukkhehī</span>ti migaruruādīnampi anupabhogārahehi kiṃ pakkādivisarukkhehi. <span class="bld">Yatthā</span>ti yasmiṃ vane. <span class="bld">Parivattitumpi na sakkā honti</span> mahākaṇṭakagacchagahanatāya. Ñātīnaṃ byasanaṃ vināso <span class="bld">ñātibyasanaṃ. </span> Evaṃ <span class="bld">bhogasīlabyasanesu</span>pi. Rogo eva byasati vibādhatīti <span class="bld">rogabyasanaṃ.</span> Evaṃ <span class="bld">diṭṭhibyasane</span>pi.</p>
  1304. <p class="bodytext"><a name="para554"></a><span class="paranum">554</span>. Nanu jātasaddeneva ayamattho siddhoti codanamapaneti <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādinā. Jāto hutvā saṃvaḍḍhito <span class="bld">jātasaṃvaḍḍho</span>ti ācariyena (dī. ni. ṭī. 1.554) vuttaṃ, jāto ca so saṃvaḍḍho cāti <span class="bld">jātasaṃvaḍḍho</span>ti pana yujjati visesanaparanipātattā. <span class="bld">Na sabbaso paccakkhā honti</span> paricayābhāvato. <span class="bld">Ciranikkhanto</span>ti nikkhanto hutvā cirakālo. Ciraṃ nikkhantassa assāti <a name="V2.0381"></a> hi <span class="bld">ciranikkhanto.</span> ‘‘Jātasaṃvaḍḍho’’ti padadvayena atthassa paripuṇṇābhāvato ‘‘tamena’’nti kammapadaṃ <span class="bld">‘‘tāvadeva avasaṭa’’</span>nti puna visesetīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Dandhāyitatta</span>nti vissajjane mandattaṃ saṇikavutti, taṃ pana saṃsayavasena cirāyanaṃ nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘kaṅkhāvasena cirāyitatta’’</span>nti. <span class="bld">Vitthāyitatta</span>nti sārajjitattaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana vitthāyitattaṃ nāma thambhitattanti adhippāyena <span class="bld">‘‘thaddhabhāvaggahaṇa’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Appaṭihatabhāvaṃ dasseti</span> tasseva anāvaraṇañāṇabhāvato. Nanvetampi antarāyapaṭihataṃ siyāti āsaṅkaṃ pariharati <span class="bld">‘‘tassa hī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Mārāvaṭṭanādivasenā</span>ti ettha cakkhumohamucchākālādi saṅgayhati. <span class="bld">Na sakkā</span> <a name="M2.0433"></a> <span class="bld">tassa kenaci antarāyo kātuṃ</span> catūsu anantarāyikadhammesu pariyāpannabhāvato.</p>
  1305. <p class="bodytext"><a name="para555"></a><span class="paranum">555</span>. Uiccupasaggayoge lumpasaddo, lupisaddo vā uddharaṇattho hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘uddharatū’’</span>ti. Upasaggavisesena hi dhātusaddā atthavisesavuttino honti yathā ‘‘ādāna’’nti. Pajāsaddo pakaraṇādhigatattā dārakavisayoti āha <span class="bld">‘‘brāhmaṇadāraka’’</span>nti.</p>
  1306. <p class="subhead">Brahmalokamaggadesanāvaṇṇanā</p>
  1307. <p class="bodytext"><a name="para556-7"></a><span class="paranum">556-7</span>. <span class="bld">‘‘Apubba</span>nti iminā saṃvaṇṇetabbatākāraṇaṃ dīpeti. Yassa atisayena balaṃ atthi, so <span class="bld">balavā</span>ti vuttaṃ <span class="bld">‘‘balasampanno’’</span>ti. Saṅkhaṃ dhametīti <span class="bld">saṅkhadhamako,</span> saṅkhaṃ dhamayitvā tato saddapavattako. ‘‘Balavā’’tiādivisesanaṃ kimatthiyanti āha <span class="bld">‘‘dubbalo hī’’</span>tiādi. Balavato pana saṅkhasaddoti sambandho. <span class="bld">Appanāva vaṭṭati</span> paṭipakkhato sammadeva cetaso vimuttibhāvato, tasmā evaṃ vuttanti adhippāyo.</p>
  1308. <p class="bodytext"><span class="bld">Pamāṇakataṃ kammaṃ nāma kāmāvacaraṃ vuccati</span> pamāṇakarānaṃ saṃkilesadhammānaṃ avikkhambhanato. Tathā hi taṃ brahmavihārapubbabhāgabhūtaṃ pamāṇaṃ atikkamitvā odissakānodissakadisāpharaṇavasena vaḍḍhetuṃ na sakkā. Vuttavipariyāyato pana <span class="bld">rūpārūpāvacaraṃ appamāṇakataṃ kammaṃ nāma. </span> Tenāha <span class="bld">‘‘tañhī’’</span>tiādi. Tattha arūpāvacare odissakānodissakavasena pharaṇaṃ na labbhati, tathā disāpharaṇañca. Keci pana ‘‘taṃ āgamanavasena labbhatī’’ti vadanti, tadayuttaṃ. Na hi brahmavihāranissando āruppaṃ, atha kho kasiṇanissando, tasmā yaṃ subhāvitaṃ vasībhāvaṃ pāpitaṃ āruppaṃ, taṃ <span class="bld">appamāṇakata</span>nti daṭṭhabbaṃ. ‘‘Yaṃ vā sātisayaṃ brahmavihārabhāvanāya abhisaṅkhatena santānena nibbattitaṃ, yañca brahmavihārasamāpattito <a name="V2.0382"></a> vuṭṭhāya samāpannaṃ arūpāvacarajjhānaṃ, taṃ iminā pariyāyena pharaṇapamāṇavasena <span class="bld">appamāṇakata’’</span>nti apare. Vīmaṃsitvā gahetabbaṃ.</p>
  1309. <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpāvacarārūpāvacarakamme</span>ti rūpāvacarakamme ca arūpāvacarakamme ca sati. <span class="bld">Na ohīyati na tiṭṭhatī</span>ti katūpacitampi kāmāvacarakammaṃ yathādhigate mahaggatajjhāne aparihīne taṃ abhibhavitvā paṭibāhitvā sayaṃ ohīyakaṃ hutvā <a name="M2.0434"></a> paṭisandhiṃ dātuṃ samatthabhāve na tiṭṭhati. ‘‘Na avasissatī’’ti etassa hi atthavacanaṃ ‘‘na ohīyatī’’ti, tadetaṃ ‘‘na avatiṭṭhatī’’ti etassa visesavacanaṃ, pariyāyavacanaṃ vā. Tenāha <span class="bld">‘‘kiṃ vuttaṃ hotī’’</span>tiādi. <span class="bld">Laggitu</span>nti āvarituṃ nisedhetuṃ. <span class="bld">Ṭhātu</span>nti paṭibalaṃ hutvā patiṭṭhātuṃ. <span class="bld">Pharitvā</span>ti paṭipharitvā. <span class="bld">Pariyādiyitvā</span>ti tassa sāmatthiyaṃ khepetvā. <span class="bld">Okāsaṃ gahetvā</span>ti vipākadānokāsaṃ gahetvā, iminā ‘‘laggituṃ vā ṭhātuṃ vā’’ti vacanameva vitthāretīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">‘‘Atha kho’’</span>tiādi atthāpattidassanaṃ. Kammassa pariyādiyanaṃ nāma tassa vipākuppādanaṃ nisedhetvā attano vipākuppādanamevāti āha <span class="bld">‘‘tassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tassā</span>ti kāmāvacarakammassa <span class="bld">vipākaṃ paṭibāhitvā. Sayamevā</span>ti rūpārūpāvacarakammameva. <span class="bld">Brahmasahabyataṃ upaneti</span> asati tādisānaṃ cetopaṇidhiviseseti adhippāyo. Tissabrahmādīnaṃ viya hi mahāpuññānaṃ cetopaṇidhivisesena mahaggatakammaṃ parittakammassa vipākaṃ na paṭibāhatīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1310. <p class="bodytext">Atha mahaggatassa garukakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā parittaṃ lahukakammaṃ kathamattano vipākassa okāsaṃ karotīti? Tīsupi kira <span class="bld">vinayagaṇṭhipadesu</span> evaṃ vuttaṃ ‘‘nikantibaleneva jhānaṃ parihāyati, tato parihīnajhānattā parittakammaṃ laddhokāsa’’nti. Keci pana vadanti ‘‘anīvaraṇāvatthāya nikantiyā jhānassa parihāni vīmaṃsitvā gahetabbā’’ti. Idamettha yuttatarakāraṇaṃ – asatipi mahaggatakammuno vipākapaṭibāhanasamatthe parittakamme ‘‘ijjhati bhikkhave sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā sīlassā’’ti (dī. ni. 1.504; saṃ. ni. 4.352; a. ni. 8.35) vacanato kāmabhave cetopaṇidhi mahaggatakammassa vipākaṃ paṭibāhitvā parittakammuno vipākokāsaṃ karotīti. <span class="bld">Evaṃ mettādivihārī</span>ti vuttanayena appanāpattānaṃ mettādīnaṃ brahmavihārānaṃ vasena vihārī.</p>
  1311. <p class="bodytext"><a name="para559"></a><span class="paranum">559</span>. Paṭhamamupanidhāya dutiyaṃ, kimetaṃ, yamupanidhīyatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paṭhamamevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Majjhimapaṇṇāsake</span> saṅgītanti ajjhāharitvā sambandho. Punappunaṃ saraṇagamanaṃ daḷhataraṃ, mahapphalatarañca, tasmā dutiyampi saraṇagamanaṃ katanti veditabbaṃ. <span class="bld">Katipāhaccayenā</span>ti dvīhatīhaccayena<a name="V2.0383"></a>. <span class="bld">Pabbajitvā</span>ti <a name="M2.0435"></a> sāmaṇerapabbajjaṃ gahetvā. <span class="bld">Aggaññasutta</span>mpi (dī. ni. 3.112) amuṃyeva vāseṭṭhamārabbha kathesi, nāññanti ñāpetuṃ <span class="bld">‘‘aggaññasutte’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha āgatanayena <span class="bld">upasampadañceva arahattañca alatthuṃ</span> paṭilabhiṃsūti attho. Yamettha atthato na vibhattaṃ, tadetaṃ suviññeyyameva.</p>
  1312. <p class="bodytext">Iti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya paramasukhumagambhīraduranubodhatthaparidīpanāya suvimalavipulapaññāveyyattiyajananāya ajjavamaddavasoraccasaddhāsatidhitibuddhikhantivīriyādidhammasamaṅginā sāṭṭhakathe piṭakattaye asaṅgāsaṃhīravisāradañāṇacārinā anekappabhedasakasamayasamayantaragahanajjhogāhinā mahāgaṇinā mahāveyyākaraṇena ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatināmatherena mahādhammarājādhirājagarunā katāya sādhuvilāsiniyā nāma līnatthapakāsaniyā tevijjasuttavaṇṇanāya līnatthapakāsanā.</p>
  1313. <p class="centered">Tevijjasuttasaṃvaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1314. <p class="bodytext">Tatridaṃ sādhuvilāsiniyā sādhuvilāsinittasmiṃ hoti –</p>
  1315. <p class="gatha1">Byañjanañceva attho ca, vinicchayo ca sabbathā;</p>
  1316. <p class="gathalast">Sādhakena vinā vutto, natthi cettha yato tato.</p>
  1317. <p class="gatha1">Sampassataṃ sudhīmataṃ, sādhūnaṃ cittatosanaṃ;</p>
  1318. <p class="gathalast">Karoti vividhaṃ sāyaṃ, tena <span class="bld">sādhuvilāsinī</span>ti.</p>
  1319. <p class="subhead">Nigamanakathā</p>
  1320. <p class="unindented">Ettāvatā <a name="V2.0384"></a><a name="M2.0436"></a> ca –</p>
  1321. <p class="gatha1">Saddhamme pāṭavatthāya, sāsanassa ca vuddhiyā;</p>
  1322. <p class="gathalast">Vaṇṇanā yā samāraddhā, sīlakkhandhakathāya sā.</p>
  1323. <p class="gatha1"><span class="bld">Sādhuvilāsinī</span> nāma, sabbaso pariniṭṭhitā;</p>
  1324. <p class="gathalast">Paṇṇāsāya sādhikāya, bhāṇavārappamāṇato.</p>
  1325. <p class="gatha1">Anekasetibhindo yo, anantabalavāhano;</p>
  1326. <p class="gathalast">Sirīpavarādināmo, rājā nānāraṭṭhissaro.</p>
  1327. <p class="gatha1">Jambudīpatale ramme, marammavisaye akā;</p>
  1328. <p class="gathalast">Tambadīparaṭṭhe puraṃ, <span class="bld">amarapura</span>nāmakaṃ.</p>
  1329. <p class="gatha1">Maṇḍalācalasāmantaṃ, erāvatīnadissitaṃ;</p>
  1330. <p class="gathalast">Nānājanānamāvāsaṃ, hemapāsādalaṅkataṃ.</p>
  1331. <p class="gatha1">Tatrābhisekapatto so, rajjaṃ kāresi dhammato;</p>
  1332. <p class="gathalast">Rājāgāramahāthūpaṃ, akāsi sampasādanaṃ.</p>
  1333. <p class="gatha1">Uddhammaṃ ubbinayañca, pahāya jinasāsanaṃ;</p>
  1334. <p class="gathalast">Visodhesi yathābhūtaṃ, satataṃ daḷhamānaso.</p>
  1335. <p class="gatha1">Teneva kārite ramme, chāyūdakasamappite;</p>
  1336. <p class="gathalast">Dvipākāraparikkhitte, bhāvanābhiratārahe.</p>
  1337. <p class="gatha1">Mahāmunisamaññā yā, sambuddhasammukhā katā;</p>
  1338. <p class="gathalast">Paṭimā taṃpāsādamhā, ujuāsannadakkhiṇe.</p>
  1339. <p class="gatha1">Asokārāmaārāme<a name="V2.0385"></a>, pañcabhūmimahālaye;</p>
  1340. <p class="gathalast"><span class="bld">Ratanabhūmikitti</span> vhaye, dhammapāsādalaṅkate.</p>
  1341. <p class="gatha1">Tathā dakkhiṇadeviyā, nagarasamīpe kate;</p>
  1342. <p class="gathalast">Pubbuttare <span class="bld">jayabhūmi-kittā</span>bhidhānakepi ca.</p>
  1343. <p class="gatha1">Tathevuttaradeviyā<a name="M2.0437"></a>, nagarabbhantare kate;</p>
  1344. <p class="gathalast">Soṇṇaguhathūpantike, <span class="bld">parimāṇaka</span>nāmake.</p>
  1345. <p class="gatha1">Tathā ca uparājena, kate nagarapacchime;</p>
  1346. <p class="gathalast">Mahāguhathūpantike, <span class="bld">maṅgalāvāsanā</span>make.</p>
  1347. <p class="gatha1">Iti soṇṇavihāresu, vasaṃnekesu vārato;</p>
  1348. <p class="gathalast">Sakkato sabbarājūnaṃ, tikkhattuṃ laddhalañchano.</p>
  1349. <p class="gatha1"><span class="bld">Ñāṇābhivaṃsadhammasenāpatī</span>ti suvikhyāto;</p>
  1350. <p class="gathalast">Dvevibhaṅgādidhāraṇā, upajjhācariyataṃ patto.</p>
  1351. <p class="gatha1">Laṅkādīpāgatānampi, paradīpanivāsinaṃ;</p>
  1352. <p class="gathalast">Bhikkhūnaṃ vācako dhammaṃ, paṭipattiṃ niyojako.</p>
  1353. <p class="gatha1">Yaṃ nissāya visodhesi, sāsanaṃ esa bhūpati;</p>
  1354. <p class="gathalast">Atthabyañjanasampannaṃ, so’kāsi vaṇṇanaṃ imaṃ.</p>
  1355. <p class="gatha1">Sambuddhaparinibbānā, pañcatālīsake’ddhake;</p>
  1356. <p class="gathalast">Tisate dvisahasse ca, sampatte sā suniṭṭhitā.</p>
  1357. <p class="gatha1"><span class="bld">Peṭakālaṅkāra</span>vhayaṃ, nettisaṃvaṇṇanaṃ subhaṃ;</p>
  1358. <p class="gathalast">Imañca saṅkharontena, yaṃ puññaṃ pasutaṃ mayā.</p>
  1359. <p class="gatha1">Aññampi <a name="V2.0386"></a> tena puññena, patvāna bodhimuttamaṃ;</p>
  1360. <p class="gathalast">Tārayitvā bahū satte, moceyyaṃ bhavabandhanā.</p>
  1361. <p class="gatha1">Sadā rakkhantu rājāno, dhammeneva pajaṃ imaṃ;</p>
  1362. <p class="gathalast">Niratā puññakammesu, jotentu jinasāsanaṃ.</p>
  1363. <p class="gatha1">Ime ca pāṇino sabbe, sabbadā nirupaddavā;</p>
  1364. <p class="gathalast">Niccaṃ kalyāṇasaṅkappā, pappontu amataṃ padanti.</p>
  1365. <p class="centered">Iti dīghanikāyaṭṭhakathāya sīlakkhandhavaggasaṃvaṇṇanāya</p>
  1366. <p class="centered">Sādhuvilāsinī nāma abhinavaṭīkā samattā.</p>
  1367. <p class="centered">Sīlakkhandhavaggaabhinavaṭīkā niṭṭhitā.</p>
  1368. </body>