| 123456789101112131415161718192021222324252627282930313233343536373839404142434445464748495051525354555657585960616263646566676869707172737475767778798081828384858687888990919293949596979899100101102103104105106107108109110111112113114115116117118119120121122123124125126127128129130131132133134135136137138139140141142143144145146147148149150151152153154155156157158159160161162163164165166167168169170171172173174175176177178179180181182183184185186187188189190191192193194195196197198199200201202203204205206207208209210211212213214215216217218219220221222223224225226227228229230231232233234235236237238239240241242243244245246247248249250251252253254255256257258259260261262263264265266267268269270271272273274275276277278279280281282283284285286287288289290291292293294295296297298299300301302303304305306307308309310311312313314315316317318319320321322323324325326327328329330331332333334335336337338339340341342343344345346347348349350351352353354355356357358359360361362363364365366367368369370371372373374375376377378379380381382383384385386387388389390391392393394395396397398399400401402403404405406407408409410411412413414415416417418419420421422423424425426427428429430431432433434435436437438439440441442443444445446447448449450451452453454455456457458459460461462463464465466467468469470471472473474475476477478479480481482483484485486487488489490491492493494495496497498499500501502503504505506507508509510511512513514515516517518519520521522523524525526527528529530531532533534535536537538539540541542543544545546547548549550551552553554555556557558559560561562563564565566567568569570571572573574575576577578579580581582583584585586587588589590591592593594595596597598599600601602603604605606607608609610611612613614615616617618619620621622623624625626627628629630631632633634635636637638639640641642643644645646647648649650651652653654655656657658659660661662663664665666667668669670671672673674675676677678679680681682683684685686687688689690691692693694695696697698699700701702703704705706707708709710711712713714715716717718719720721722723724725726727728729730731732733734735736737738739740741742743744745746747748749750751752753754755 |
- <body>
- <p class="centered"> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
- <p class="nikaya">Khuddakanikāye</p>
- <p class="book">Cūḷaniddesa-aṭṭhakathā</p>
- <p class="chapter">Pārāyanavagganiddeso</p>
- <p class="subhead">1. Ajitamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext">Pārāyanavaggassa <a name="V0.0001"></a><a name="P0.0001"></a><a name="M0.0001"></a> paṭhame ajitasuttaniddese –</p>
- <p class="hangnum"><a name="para1"></a><span class="paranum">1</span>.</p>
- <p class="bodytext"> ‘‘Kenassu nivuto loko, (iccāyasmā ajito,)</p>
- <p class="gatha2">Kenassu nappakāsati;</p>
- <p class="gathalast">Kissābhilepanaṃ brūsi, kiṃsu tassa mahabbhaya’’nti. –</p>
- <p class="unindented">Ajitamāṇavassa pucchite paṭhamapañhe ca uparūparipañhe ca niddesesu ca vuttañca uttānañca vajjetvā visesameva vakkhāma. Tattha <span class="bld">nivuto</span>ti paṭicchādito. <span class="bld">Kissābhilepanaṃ brūsī</span>ti kiṃ assa lokassa abhilepanaṃ vadesi?</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āvuto</span>ti <a name="V0.0002"></a> āvarito. <span class="bld">Nivuto</span>ti paṭicchādito. <span class="bld">Ovuto</span>ti heṭṭhā paṭicchādito. <span class="bld">Pihito</span>ti uparibhāgena chādito. <span class="bld">Paṭicchanno</span>ti avivaṭo. <span class="bld">Paṭikujjito</span>ti adhomukhaṃ chādito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nappakāsatī</span>ti nappakāso hoti. <span class="bld">Nappabhāsatī</span>ti ñāṇappabhāsaṃ na karoti. <span class="bld">Na tapatī</span>ti ñāṇatapaṃ na karoti. <span class="bld">Na virocatī</span>ti ñāṇavirocanaṃ na karoti. <span class="bld">Na ñāyatī</span>ti na jānīyati. <span class="bld">Na paññāyatī</span>ti nappaññāyate.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kena</span> <a name="M0.0002"></a> <span class="bld">litto</span>ti kena limpito. <span class="bld">Saṃlitto upalitto</span>ti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Ācikkhasi</span> niddesavasena. <span class="bld">Desesi</span> paṭiniddesavasena<a name="P0.0002"></a>. <span class="bld">Paññapesi</span> tena tena pakārena. Atthaṃ bodhento <span class="bld">paṭṭhapesi</span>. Tassatthassa kāraṇaṃ dassento <span class="bld">vivarasi</span>. Byañjanabhāvaṃ dassento <span class="bld">vibhajasi</span>. Nikujjitabhāvaṃ gambhīrabhāvañca haritvā sotūnaṃ ñāṇassa patiṭṭhaṃ janayanto <span class="bld">uttānīkarosi</span>. Sabbehipi imehi ākārehi sotūnaṃ aññāṇandhakāraṃ vidhamento <span class="bld">pakāsesī</span>ti evaṃ attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para2"></a><span class="paranum">2</span>. <span class="bld">Vevicchā pamādā nappakāsatī</span>ti macchariyahetu ca pamādahetu ca nappakāsati. Macchariyaṃ hissa dānādīhi guṇehi pakāsituṃ na deti, pamādo sīlādīhi. <span class="bld">Jappābhilepana</span>nti taṇhā assa lokassa makkaṭalepo viya makkaṭassa abhilepanaṃ. <span class="bld">Dukkha</span>nti jātiādikaṃ dukkhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yesaṃ dhammāna</span>nti yesaṃ rūpādidhammānaṃ. <span class="bld">Ādito samudāgamanaṃ paññāyatī</span>ti paṭhamato uppādo paññāyati. <span class="bld">Atthaṅgamato nirodho paññāyatī</span>ti bhaṅgato nirujjhanaṃ paññāyati. <span class="bld">Kammasannissito vipāko</span>ti kusalākusalavipāko kammaṃ amuñcitvā pavattanato kammasannissito vipākoti vuccati. <span class="bld">Vipākasannissitaṃ kamma</span>nti kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa okāsaṃ katvā ṭhitattā vipākasannissitaṃ kammanti vuccati. <span class="bld">Nāmasannissitaṃ rūpa</span>nti pañcavokāre rūpaṃ nāmaṃ amuñcitvā pavattanato nāmasannissitaṃ rūpanti vuccati. <span class="bld">Rūpasannissitaṃ nāma</span>nti pañcavokāre nāmaṃ rūpaṃ amuñcitvā pavattanato rūpasannissitaṃ nāmanti vuccati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para3"></a><span class="paranum">3</span>. <span class="bld">Savanti sabbadhi sotā</span>ti sabbesu rūpādiāyatanesu taṇhādikā sotā sandanti. <span class="bld">Kiṃ nivāraṇa</span>nti tesaṃ kiṃ āvaraṇaṃ kā rakkhā. <span class="bld">Saṃvaraṃ brūhī</span>ti taṃ tesaṃ nivāraṇasaṅkhātaṃ saṃvaraṃ brūhi. Etena sāvasesappahānaṃ pucchati. <span class="bld">Kena sotā pidhīyare</span>ti kena dhammena ete sotā pidhīyanti pacchijjanti. Etena anavasesappahānaṃ pucchati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Savantī</span>ti <a name="V0.0003"></a> uppajjanti. <span class="bld">Āsavantī</span>ti adhogāmino hutvā savanti. <span class="bld">Sandantī</span>ti nirantaragāmino hutvā sandamānā pavattanti. <span class="bld">Pavattantī</span>ti punappunaṃ vattanti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para4"></a><span class="paranum">4</span>. <span class="bld">Sati</span> <a name="M0.0003"></a> <span class="bld">tesaṃ nivāraṇa</span>nti vipassanāyuttā kusalākusaladhammānaṃ gatiyo samanvesamānā sati tesaṃ sotānaṃ nivāraṇaṃ<a name="P0.0003"></a>. <span class="bld">Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmī</span>ti tamevāhaṃ satiṃ sotānaṃ saṃvaraṃ brūmīti adhippāyo. <span class="bld">Paññāyete pidhīyare</span>ti rūpādīsu pana aniccatādipaṭivedhasādhikāya maggapaññāya ete sotā sabbaso pidhīyanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pacchijjantī</span>ti ucchijjanti. <span class="bld">Samudayañcā</span>ti paccayañca. <span class="bld">Atthaṅgamañcā</span>ti uppannānaṃ abhāvagamanañca, anuppannānaṃ anuppādaṃ vā. <span class="bld">Assādañcā</span>ti ānisaṃsañca. <span class="bld">Ādīnavañcā</span>ti dosañca. <span class="bld">Nissaraṇañcā</span>ti nikkhamanañca.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para5"></a><span class="paranum">5</span>. <span class="bld">Paññā cevā</span>ti pañhāgāthāya yā cāyaṃ tayā vuttā <span class="bld">paññā,</span> yā ca <span class="bld">sati,</span> yañca tadavasesaṃ <span class="bld">nāmarūpaṃ, etaṃ</span> sabbampi <span class="bld">kattha</span> nirujjhati. <span class="bld">Etaṃ me</span> pañhaṃ <span class="bld">puṭṭho pabrūhī</span>ti evaṃ saṅkhepattho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Katthetaṃ uparujjhatī</span>ti etaṃ nāmarūpaṃ kattha na bhavati. <span class="bld">Vūpasammatī</span>ti nibbāti. <span class="bld">Atthaṃ gacchatī</span>ti abhāvaṃ gacchati. <span class="bld">Paṭippassambhatī</span>ti sannisīdati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para6"></a><span class="paranum">6</span>. Vissajjanagāthāya panassa yasmā paññāsatiyo nāmeneva saṅgahaṃ gacchanti, tasmā tā visuṃ na vuttā. Ayamettha saṅkhepattho – <span class="bld">yaṃ maṃ</span> tvaṃ, <span class="bld">ajita, etaṃ pañhaṃ apucchi</span> – ‘‘katthetaṃ uparujjhatī’’ti, tadetaṃ <span class="bld">yattha nāmañca rūpañca asesaṃ uparujjhati,</span> taṃ te <span class="bld">vadāmi</span>. Tassa tassa hi <span class="bld">viññāṇassa nirodhena</span> saheva apubbaṃ acarimaṃ <span class="bld">etthetaṃ uparujjhati,</span> ettheva viññāṇanirodhena nirujjhati etaṃ, viññāṇanirodhā tassa tassa nirodho hoti, taṃ nātivattatīti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhenā</span>ti sotāpattimaggasampayuttapaññāya kusalākusalacetanāsampayuttacittassa abhabbuppattikavasena nirujjhanena. Tattha duvidho nirodho anupādinnakanirodho upādinnakanirodhoti. <span class="bld">Sotāpattimaggena</span> hi cattāri diṭṭhisampayuttāni vicikicchāsahagatanti pañca cittāni nirujjhanti, tāni rūpaṃ samuṭṭhāpenti<a name="P0.0004"></a>. Taṃ anupādinnakarūpakkhandho<a name="V0.0004"></a>, tāni cittāni viññāṇakkhandho, taṃsampayuttā vedanā saññā saṅkhārā tayo arūpakkhandhā. Tattha sace sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissā, tāni pañca <a name="M0.0004"></a> cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Sotāpattimaggo pana nesaṃ pariyuṭṭhānuppattiṃ vārayamāno setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumāno anupādinnakaṃ nirodheti nāma. <span class="bld">Sakadāgāmimaggena</span> cattāri diṭṭhivippayuttāni dve domanassasahagatānīti oḷārikakāmarāgabyāpādavasena cha cittāni nirujjhanti. <span class="bld">Anāgāmimaggena</span> aṇusahagatakāmarāgabyāpādavasena tāni eva cha cittāni nirujjhanti. <span class="bld">Arahattamaggena</span> cattāri diṭṭhivippayuttāni uddhaccasahagatañcāti pañca akusalacittāni nirujjhanti. Tattha sace tesaṃ ariyānaṃ te maggā abhāvitā assu, tāni cittāni chasu ārammaṇesu pariyuṭṭhānaṃ pāpuṇeyyuṃ. Te pana tesaṃ maggā pariyuṭṭhānuppattiṃ vārayamānā setusamugghātaṃ abhabbuppattikabhāvaṃ kurumānā anupādinnakaṃ nirodhenti nāma. Evaṃ anupādinnakanirodho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Sace pana sotāpannassa sotāpattimaggo abhāvito abhavissā, ṭhapetvā satta bhave anamatagge saṃsāravaṭṭe upādinnakakkhandhappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Tīṇi saṃyojanāni diṭṭhānusayo vicikicchānusayoti ime pana pañca kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sotāpannassa satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe upādinnakappavattaṃ pavattissati. Evaṃ sotāpattimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakaṃ nirodheti nāma.</p>
- <p class="bodytext">Sace sakadāgāmissa sakadāgāmimaggo abhāvito abhavissā, ṭhapetvā dve bhave pañcasu bhavesu upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Oḷārikāni kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni oḷāriko kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto sakadāgāmissa dve bhave ṭhapetvā pañcasu bhavesu upādinnakappavattaṃ pavattissati<a name="P0.0005"></a>. Evaṃ sakadāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakaṃ nirodheti nāma.</p>
- <p class="bodytext">Sace anāgāmissa anāgāmimaggo abhāvito abhavissā, ṭhapetvā ekaṃ bhavaṃ dutiyabhave upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa <a name="M0.0005"></a> pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Aṇusahagatāni kāmarāgapaṭighasaññojanāni aṇusahagato kāmarāgānusayo paṭighānusayoti ime pana cattāro kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto anāgāmissa ekaṃ <a name="V0.0005"></a> bhavaṃ ṭhapetvā dutiyabhave upādinnakappavattaṃ pavattissati. Evaṃ anāgāmimaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakaṃ nirodheti nāma.</p>
- <p class="bodytext">Sace arahato arahattamaggo abhāvito abhavissā, rūpārūpabhavesu upādinnakappavattaṃ pavatteyya. Kasmā? Tassa pavattiyā hetūnaṃ atthitāya. Rūparāgo arūparāgo māno uddhaccaṃ avijjā mānānusayo bhavarāgānusayo avijjānusayoti ime pana aṭṭha kilese so maggo uppajjamānova samugghāteti. Idāni kuto khīṇāsavassa punabbhave upādinnakappavattaṃ pavattissati? Evaṃ arahattamaggo upādinnakappavattaṃ appavattaṃ kurumāno upādinnakaṃ nirodheti nāma.</p>
- <p class="bodytext">Sotāpattimaggo cettha apāyabhavaṃ nirodheti. Sakadāgāmimaggo sugatikāmabhavekadesaṃ. Anāgāmimaggo kāmabhavaṃ. Arahattamaggo rūpārūpabhavaṃ, sabbabhavepi nirodheti evāti vadanti. Evaṃ upādinnakanirodho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Tattha ‘‘abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhenā’’ti etena anupādinnakanirodhaṃ dasseti. ‘‘Ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, etthete nirujjhantī’’ti iminā pana upādinnakanirodhaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">satta bhave ṭhapetvā</span>ti kāmabhavato kāmabhavaṃ saṃsarantassa satta bhave vajjetvā. <span class="bld">Anamatagge saṃsāre</span>ti –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;</p>
- <p class="gathalast">Abbocchinnaṃ vattamānā, ‘saṃsāro’ti pavuccatī’’ti. (visuddhi. 2.619; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; a. ni. aṭṭha. 2.4.199; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.117; itivu. aṭṭha. 14, 58; udā. aṭṭha. 39) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <a name="P0.0006"></a> vaṇṇite saṃsāravaṭṭe. <span class="bld">Ye uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañcā</span>ti namanalakkhaṇaṃ catukkhandhasaṅkhātaṃ nāmañca ruppanalakkhaṇaṃ bhūtopādāyasaṅkhātaṃ rūpañca ete dhammā uppajjeyyuṃ. <span class="bld">Etthete nirujjhantī</span>ti etasmiṃ sotāpattimagge ete <a name="M0.0006"></a> nāmarūpadhammā abhabbuppattikavasena nirodhaṃ gacchanti. <span class="bld">Sakadāgāmimaggañāṇenā</span>ti ettha paṭisandhivasena sakiṃyeva imaṃ lokaṃ āgacchatīti sakadāgāmī<a name="V0.0006"></a>, tassa maggo sakadāgāmimaggo. Tena maggena sampayuttañāṇena. <span class="bld">Dve bhave ṭhapetvā</span>ti kāmadhātuyāyeva paṭisandhivasena dve bhave vajjetvā. <span class="bld">Pañcasu bhavesū</span>ti tadavasiṭṭhesu pañcasu bhavesu. <span class="bld">Etthete nirujjhantī</span>ti ettha sakadāgāmimagge ete dhammā vuttanayena nirujjhanti. <span class="bld">Ekaṃ bhavaṃ ṭhapetvā</span>ti ukkaṭṭhavasena rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā ekaṃ bhavaṃ vajjetvā. <span class="bld">Rūpadhātuyā vā arūpadhātuyā vā</span>ti dutiyakabhave rūpadhātuyā ceva arūpadhātuyā ca. <span class="bld">Nāmañca rūpañcā</span>ti ettha rūpabhave nāmarūpaṃ, arūpabhave nāmameva. <span class="bld">Etthete nirujjhantī</span>ti ettha anāgāmimagge ete nāmarūpadhammā vuttanayena nirujjhanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Arahato</span>ti kilesehi ārakattā ‘‘arahā’’ti laddhanāmassa khīṇāsavassa. <span class="bld">Anupādisesāya nibbānadhātuyā</span>ti duvidhā hi nibbānadhātu saupādisesā ca anupādisesā ca. Tattha upādīyati ‘‘ahaṃ mamā’’ti bhusaṃ gaṇhīyatīti upādi, khandhapañcakassetaṃ adhivacanaṃ. Upādiyeva seso avasiṭṭho upādiseso, saha upādisesena vattatīti <span class="bld">saupādisesā</span>. Natthettha upādisesoti <span class="bld">anupādisesā</span>. Tāya anupādisesāya nibbānadhātuyā. <span class="bld">Parinibbāyantassā</span>ti nirindhanassa viya jātavedassa nibbāyantassa appavattaṃ pavisantassa. <span class="bld">Carimaviññāṇassa nirodhenā</span>ti ettha assāsapassāsānaṃ nirodhavasena. Tayo carimā bhavacarimo jhānacarimo cuticarimoti. Bhavesu hi kāmabhave assāsapassāsā pavattanti, rūpārūpabhavesu nappavattanti. Tasmā so <span class="bld">bhavacarimo</span>. Jhānesu purimajhānattayeva pavattanti, catutthe nappavattanti. Tasmā so <span class="bld">jhānacarimo</span>. Ye pana cuticittassa purato soḷasamena cittena sahuppannā, te cuticittena saha nirujjhanti. So <span class="bld">cuticarimo nāma. Ayaṃ idha carimoti adhippeto. Ye hi keci</span> <a name="P0.0007"></a> buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti. Tasmā <span class="bld">carimaviññāṇassa nirodhenā</span>ti cuticittassa nirodhenāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paññā</span> <a name="M0.0007"></a> <span class="bld">ca sati ca nāmañcā</span>ti etehi catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ gahaṇaṃ paccetabbaṃ. <span class="bld">Rūpañcā</span>ti etena catunnaṃ mahābhūtānaṃ catuvīsatiupādārūpānañca gahaṇaṃ paccetabbaṃ. Idāni tassa nirujjhanūpāyaṃ dassento <span class="bld">‘‘viññāṇassa nirodhena, etthetaṃ uparujjhatī’’</span>ti āha. Tattha <span class="bld">viññāṇa</span>nti carimaviññāṇampi abhisaṅkhāraviññāṇampi. Abhisaṅkhāraviññāṇassa pahīnanirodhena etthetaṃ uparujjhati nirujjhati dīpasikhā viya apaṇṇattikabhāvaṃ yāti, carimaviññāṇassa anuppādapaccayattā anuppādanirodhena anuppādavaseneva uparujjhatīti (dī. ni. aṭṭha. 1.499).</p>
- <p class="bodytext"><a name="para7"></a><span class="paranum">7</span>. Ettāvatā <a name="V0.0007"></a> ca ‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’nti iminā pakāsitaṃ dukkhasaccaṃ, ‘‘yāni sotānī’’ti iminā samudayasaccaṃ, ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti iminā maggasaccaṃ, ‘‘asesaṃ uparujjhatī’’ti iminā nirodhasaccanti evaṃ cattāri saccāni sutvāpi ariyabhūmiṃ anadhigato puna sekkhāsekkhapaṭipadaṃ pucchanto <span class="bld">‘‘ye ca saṅkhātadhammāse’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">saṅkhātadhammā</span>ti aniccādivasena parivīmaṃsitadhammā, arahantānametaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Sekkhā</span>ti sīlādīni sikkhamānā avasesā ariyapuggalā. <span class="bld">Puthū</span>ti bahū sattajanā. <span class="bld">Tesaṃ me nipako iriyaṃ puṭṭho pabrūhī</span>ti tesaṃ me sekkhāsekkhānaṃ nipako paṇḍito tvaṃ puṭṭho paṭipattiṃ brūhīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tesaṃ khandhā saṅkhātā</span>ti tesaṃ pañcakkhandhā appaṭisandhikaṃ katvā desitā, saṅkhepaṃ katvā ṭhapitā vā. Dhātuādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Iriya</span>nti payogaṃ. <span class="bld">Cariya</span>nti kiriyaṃ. <span class="bld">Vutti</span>nti pavattiṃ. <span class="bld">Ācara</span>nti caraṇaṃ. <span class="bld">Gocara</span>nti paccayaṃ. <span class="bld">Vihāra</span>nti iriyāpathapavattanaṃ. <span class="bld">Paṭipada</span>nti vipassanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para8"></a><span class="paranum">8</span>. Athassa bhagavā yasmā sekkhena kāmacchandanīvaraṇaṃ ādiṃ katvā sabbakilesā pahātabbā eva, tasmā <span class="bld">‘‘kāmesū</span>ti <a name="P0.0008"></a> upaḍḍhagāthāya sekkhapaṭipadaṃ dasseti. Tassattho – vatthu<span class="bld">kāmesu</span> kilesakāmena <span class="bld">nābhigijjheyya,</span> kāyaduccaritādayo ca manaso āvilabhāvakare dhamme pajahanto <span class="bld">manasānāvilo siyā</span>ti. Yasmā pana asekkho aniccādivasena sabbasaṅkhārādīnaṃ paritulitattā <span class="bld">kusalo</span> sabbadhammesu kāyānupassanāsatiādīhi ca <span class="bld">sato</span> sakkāyadiṭṭhiādīnaṃ bhinnattā <span class="bld">bhikkhu</span>bhāvaṃ patto hutvā sabbairiyāpathesu <span class="bld">paribbajati,</span> tasmā ‘‘kusalo’’ti upaḍḍhagāthāya asekkhapaṭipadaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nābhigijjheyyā</span>ti <a name="M0.0008"></a> gedhaṃ nāpajjeyya. <span class="bld">Na paligijjheyyā</span>ti lobhaṃ nāpajjeyya. <span class="bld">Na palibundheyyā</span>ti lobhavasena na allīyeyya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āvilakare kilese jaheyyā</span>ti cittāluḷakare upatāpasaṅkhāte kilese jaheyya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbe dhammā anattā</span>ti nibbānaṃ antokaritvā vuttaṃ. <span class="bld">Yaṃ kiñci samudayadhamma</span>nti yaṃ kiñci sappaccayasabhāvaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saha gāthāpariyosānā</span>ti gāthāvasāneneva saddhiṃ. <span class="bld">Yete brāhmaṇena saddhiṃ ekacchandā</span>ti ye ete <a name="V0.0008"></a> ajitamāṇavena kalyāṇachandena ekajjhāsayā. <span class="bld">Ekappayogā</span>ti kāyavacīmanopayogehi ekappayogā. <span class="bld">Ekādhippāyā</span>ti eko adhippāyo ruci etesanti ekādhippāyā, ekarucikāti attho. <span class="bld">Ekavāsanavāsitā</span>ti atītabuddhasāsane tena saddhiṃ bhāvitabhāvanā. <span class="bld">Anekapāṇasahassāna</span>nti anekesaṃ devamanussasaṅkhātānaṃ pāṇasahassānaṃ. <span class="bld">Virajaṃ vītamala</span>nti rāgādirajavirahitaṃ rāgādimalavirahitañca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammacakkhu</span>nti idha sotāpattimaggo adhippeto. Aññattha heṭṭhāmaggattayaṃ. Tassa uppattikāraṇadassanatthaṃ <span class="bld">‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’</span>nti āha. Tañhi nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā kiccavasena evaṃ sabbasaṅkhataṃ paṭivijjhantaṃ uppajjati. <span class="bld">Tassa brāhmaṇassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimuccī</span>ti tassa ca ajitabrāhmaṇassa antevāsikasahassānañca taṇhādīhi aggahetvā kāmāsavādīhi maggakkhaṇe cittaṃ vimuccamānaṃ phalakkhaṇe vimucci. <span class="bld">Saha arahattappattā</span>ti arahattappattiyā ca saheva āyasmato ajitassa ca antevāsikasahassassa ca ajinajaṭāvākacīratidaṇḍakamaṇḍaluādayo <a name="P0.0009"></a> antaradhāyiṃsu. Sabbeva iddhimayapattacīvaradharā dvaṅgulakesā ehibhikkhū hutvā bhagavantaṃ namassamānā pañjalikā nisīdiṃsu. Pāḷiyaṃ pana ajitattherova paññāyati. Tattha <span class="bld">anvatthapaṭipattiyā</span>ti sayaṃ paccāsīsitaladdhapaṭipattiyā, nibbānaladdhabhāvenāti attho. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Evaṃ bhagavā arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Ajitamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Tissametteyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para9"></a><span class="paranum">9</span>. Dutiye <a name="P0.0010"></a><a name="M0.0009"></a> tissametteyyasuttaniddese – <span class="bld">kodha santusito</span>ti niṭṭhite pana ajitasutte ‘‘kathaṃ lokaṃ avekkhantaṃ, maccurājā na passatī’’ti (su. ni. 1124; cūḷani. mogharājamāṇavapucchā 143) evaṃ mogharājā pucchituṃ ārabhi. ‘‘Na tāvassa indriyāni paripākaṃ gatānī’’ti ñatvā bhagavā ‘‘tiṭṭha tvaṃ, mogharāja, añño pucchatū’’ti paṭikkhipi. Tato tissametteyyo attano saṃsayaṃ pucchanto <span class="bld">‘‘kodhā</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">kodha santusito</span>ti ko idha satto tuṭṭho. <span class="bld">Iñjitā</span>ti taṇhādiṭṭhivipphanditāni. <span class="bld">Ubhantamabhiññāyā</span>ti ubho ante abhijānitvā. <span class="bld">Mantā na lippatī</span>ti paññāya na lippati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paripuṇṇasaṅkappo</span>ti <a name="V0.0009"></a> nekkhammādivitakkehi paripuṇṇasaṅkappattā paripuṇṇamanoratho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇhiñjita</span>nti taṇhāya calitaṃ. <span class="bld">Diṭṭhiñjitā</span>dīsupi eseva nayo. <span class="bld">Kāmiñjita</span>nti kilesakāmehi iñjitaṃ phanditaṃ. ‘‘Kammiñjita’’ntipi pāṭho, taṃ na sundaraṃ.</p>
- <p class="bodytext">Mahanto purisoti <span class="bld">mahāpuriso</span>. Uttamo purisoti <span class="bld">aggapuriso</span>. Padhāno purisoti <span class="bld">seṭṭhapuriso</span>. Alāmako purisoti <span class="bld">visiṭṭhapuriso</span>. Jeṭṭhako purisoti <span class="bld">pāmokkhapuriso</span>. Na heṭṭhimako purisoti <span class="bld">uttamapuriso</span>. Purisānaṃ koṭippatto purisoti <span class="bld">padhānapuriso</span>. Sabbesaṃ icchito purisoti <span class="bld">pavarapuriso</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sibbinimaccagā</span>ti taṇhaṃ atiagā, atikkamitvā ṭhito. <span class="bld">Upaccagā</span>ti bhusaṃ atiagā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para10"></a><span class="paranum">10</span>. Tassetamatthaṃ bhagavā byākaronto <span class="bld">‘‘kāmesū’’</span>ti gāthādvayamāha. Tattha <span class="bld">kāmesu brahmacariyavā</span>ti kāmanimittaṃ brahmacariyavā, kāmesu ādīnavaṃ disvā maggabrahmacariyena samannāgatoti vuttaṃ hoti. Ettāvatā santusitataṃ dasseti. ‘‘Vītataṇho’’tiādīhi aniñjitataṃ. Tattha <span class="bld">saṅkhāya nibbuto</span>ti aniccādivasena dhamme vīmaṃsitvā rāgādinibbānena nibbuto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Asaddhammasamāpattiyā</span>ti <a name="P0.0011"></a><a name="M0.0010"></a> nīcadhammasamāyogato. <span class="bld">Āratī</span>ti ārakā ramanaṃ. <span class="bld">Viratī</span>ti tāya vinā ramanaṃ. <span class="bld">Paṭiviratī</span>ti paṭinivattitvā tāya vinā ramanaṃ. <span class="bld">Veramaṇī</span>ti veravināsanaṃ. <span class="bld">Akiriyā</span>ti kiriyāpacchindanaṃ. <span class="bld">Akaraṇa</span>nti karaṇaparicchindanaṃ. <span class="bld">Anajjhāpattī</span>ti anāpajjanatā. <span class="bld">Velāanatikkamo</span>ti sīmāanatikkamo. Sesaṃ tattha tattha vuttanayattā pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ayampi brāhmaṇo arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ antevāsikasahassena, aññesañca anekasahassānaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Sesaṃ pubbasadisameva.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Tissametteyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Puṇṇakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para12"></a><span class="paranum">12</span>. Tatiye <a name="V0.0010"></a><a name="P0.0012"></a> puṇṇakasuttaniddese – <span class="bld">aneja</span>nti idampi purimanayeneva mogharājānaṃ paṭikkhipitvā vuttaṃ. Tattha <span class="bld">mūladassāvi</span>nti akusalamūlādidassāviṃ. <span class="bld">Isayo</span>ti isināmakā jaṭilā. <span class="bld">Yañña</span>nti deyyadhammaṃ. <span class="bld">Akappayiṃsū</span>ti pariyesiṃsu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Hetudassāvī</span>tiādīni sabbāni kāraṇavevacanāneva. Kāraṇañhi yasmā attano phalatthāya hinoti pavattati, tasmā <span class="bld">hetū</span>ti vuccati. Yasmā taṃ phalaṃ nideti ‘handa, gaṇhatha na’nti appeti viya, tasmā <span class="bld">nidāna</span>nti vuccati. <span class="bld">Sambhavadassāvī</span>tiādīni pañca padāni heṭṭhā dassitanayāni eva. Yasmā taṃ paṭicca eti pavattati, tañca phalaṃ tato samudeti uppajjati, tasmā <span class="bld">paccayo</span>ti ca <span class="bld">samudayo</span>ti ca vuccati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yā vā panaññāpi kāci sugatiyo</span>ti catuapāyavinimuttakā uttaramātādayo appesakkhā kapaṇamanussā ca dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā veditabbā. <span class="bld">Yā vā panaññāpi kāci duggatiyo</span>ti yamarājanāgasupaṇṇapetamahiddhikādayo paccetabbā. <span class="bld">Attabhāvābhinibbattiyā</span>ti tīsu ṭhānesu <a name="M0.0011"></a> paṭisandhivasena attabhāvapaṭilābhatthāya. <span class="bld">Jānātī</span>ti sabbaññutaññāṇena jānāti. <span class="bld">Passatī</span>ti samantacakkhunā passati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Akusalā</span>ti akosallasambhūtā. Akusalaṃ bhajantīti <span class="bld">akusalabhāgiyā</span>. Akusalapakkhe bhavāti <span class="bld">akusalapakkhikā</span>. Sabbe te avijjā mūlaṃ kāraṇaṃ etesanti <span class="bld">avijjāmūlakā</span>. Avijjāya samosaranti sammā osaranti gacchantīti <span class="bld">avijjāsamosaraṇā. Avijjāsamugghātā</span>ti arahattamaggena avijjāya hatāya. <span class="bld">Sabbe te samugghātaṃ gacchantī</span>ti vuttappakārā akusaladhammā, te sabbe hatabhāvaṃ pāpuṇanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Appamādamūlakā</span>ti satiavippavāso appamādo mūlaṃ kāraṇaṃ etesanti appamādamūlakā. Appamādesu sammā osaranti gacchantīti <span class="bld">appamādasamosaraṇā. Appamādo tesaṃ</span> <a name="P0.0013"></a> dhammānaṃ aggamakkhāyatī<span class="bld">ti sayaṃ kāmāvacaropi samāno catubhūmakadhammānaṃ patiṭṭhābhāvena aggo nāma jāto.</span></p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Alamatto</span>ti samatthacitto. <span class="bld">Mayā pucchita</span>nti mayā puṭṭhaṃ. <span class="bld">Vahassetaṃ bhāra</span>nti etaṃ ābhatabhāraṃ <a name="V0.0011"></a> vahassu. <span class="bld">Ye keci isipabbajjaṃ pabbajitā</span>. ‘‘Isipabbajjā pabbajitā’’tipi pāṭho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ājīvakasāvakānaṃ ājīvakā devatā</span>ti ye ājīvakavacanaṃ suṇanti sussusanti, te ājīvakasāvakā, tesaṃ ājīvakasāvakānaṃ. Ājīvakā ca tesaṃ deyyadhammaṃ paṭiggaṇhanti, te eva ājīvakā devatā. Evaṃ sabbattha. <span class="bld">Ye yesaṃ dakkhiṇeyyā</span>ti ye ājīvakādayo disāpariyosānā yesaṃ khattiyādīnaṃ deyyadhammānucchavikā. <span class="bld">Te tesaṃ devatā</span>ti te ājīvakādayo tesaṃ khattiyādīnaṃ devatā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yepi yaññaṃ esantī</span>ti deyyadhammaṃ icchanti. <span class="bld">Gavesantī</span>ti olokenti. <span class="bld">Pariyesantī</span>ti uppādenti. <span class="bld">Yaññā vā ete puthū</span>ti yaññā eva vā ete puthukā. <span class="bld">Yaññayājakā vā ete puthū</span>ti deyyadhammassa yājanakā eva vā ete puthukā. <span class="bld">Dakkhiṇeyyā vā ete puthū</span>ti deyyadhammānucchavikā eva vā ete puthukā. Te vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘kathaṃ yaññā vā ete puthū’’</span>tiādinā nayena vitthārena dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para13"></a><span class="paranum">13</span>. <span class="bld">Āsīsamānā</span>ti <a name="M0.0012"></a> rūpādīni patthayamānā. <span class="bld">Itthatta</span>nti itthabhāvañca patthayamānā, manussādibhāvaṃ icchantāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Jaraṃ sitā</span>ti jaraṃ nissitā. Jarāmukhena cettha sabbaṃ vaṭṭadukkhaṃ vuttaṃ. Tena vaṭṭadukkhanissitā tato aparimuccamānāyeva kappayiṃsūti dīpeti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpapaṭilābhaṃ āsīsamānā</span>ti vaṇṇāyatanasampattilābhaṃ patthayamānā. <span class="bld">Saddā</span>dīsupi eseva nayo. <span class="bld">Khattiyamahāsālakule attabhāvapaṭilābha</span>nti sārappatte khattiyānaṃ mahāsālakule attabhāvalābhaṃ paṭisandhiṃ patthayamānā. <span class="bld">Brāhmaṇamahāsālakulā</span>dīsupi eseva nayo. <span class="bld">Brahmakāyikesu devesū</span>ti ettha pubbabhavaṃ sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti khattiyakulādīsu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jarānissitā</span>ti jaraṃ assitā. <span class="bld">Byādhinissitā</span>tiādīsupi <a name="P0.0014"></a> eseva nayo. Etehi sabbaṃ vaṭṭadukkhaṃ pariyādiyitvā dassitaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para14"></a><span class="paranum">14</span>. <span class="bld">Kaccisu te bhagavā yaññapathe appamattā, atāru jātiñca jarañca mārisā</span>ti ettha yañño eva yaññapatho. Idaṃ vuttaṃ hoti – kacci te yaññe appamattā hutvā yaññaṃ kappayantā vaṭṭadukkhamuttariṃsūti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yepi</span> <a name="V0.0012"></a> <span class="bld">yaññaṃ denti yajantī</span>ti deyyadhammadānavasena yajanti. <span class="bld">Pariccajantī</span>ti vissajjenti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para15"></a><span class="paranum">15</span>. <span class="bld">Āsīsantī</span>ti rūpapaṭilābhādayo patthenti. <span class="bld">Thomayantī</span>ti ‘‘suciṃ dinna’’ntiādinā nayena yaññādīni pasaṃsanti. <span class="bld">Abhijappantī</span>ti rūpādipaṭilābhāya vācaṃ gīranti. <span class="bld">Juhantī</span>ti denti. <span class="bld">Kāmābhijappanti paṭicca lābha</span>nti rūpādilābhaṃ paṭicca punappunaṃ kāme eva abhijappanti, ‘‘aho vata amhākampi siyyu’’nti vadanti, taṇhañca tattha vaḍḍhentīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Yājayogā</span>ti yāgādhimuttā. <span class="bld">Bhavarāgarattā</span>ti evamimehi āsīsanādīhi bhavarāgeneva rattā, bhavarāgarattā vā hutvā etāni āsīsanādīni karontā <span class="bld">nātariṃsu</span> jātiādivaṭṭadukkhaṃ na uttariṃsu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yaññaṃ vā thomentī</span>ti dānaṃ vā vaṇṇenti. <span class="bld">Phalaṃ vā</span>ti rūpādipaṭilābhaṃ. <span class="bld">Dakkhiṇeyye vā</span>ti jātisampannādīsu. <span class="bld">Suciṃ dinna</span>nti suciṃ katvā dinnaṃ. <span class="bld">Manāpa</span>nti manavaḍḍhanakaṃ. <span class="bld">Paṇīta</span>nti ojavantaṃ. <span class="bld">Kālenā</span>ti tattha tattha sampattakāle<a name="M0.0013"></a>. <span class="bld">Kappiya</span>nti akappiyaṃ vajjetvā dinnaṃ. <span class="bld">Anavajja</span>nti niddosaṃ. <span class="bld">Abhiṇha</span>nti punappunaṃ. <span class="bld">Dadaṃ cittaṃ pasādita</span>nti dadato muñcanacittaṃ pasāditanti. <span class="bld">Thomenti kittentī</span>ti guṇaṃ pākaṭaṃ karonti. <span class="bld">Vaṇṇentī</span>ti vaṇṇaṃ bhaṇanti. <span class="bld">Pasaṃsantī</span>ti pasādaṃ pāpenti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ito nidāna</span>nti ito manussalokato dinnakāraṇā. <span class="bld">Ajjhāyakā</span>ti mante parivattentā. <span class="bld">Mantadharā</span>ti mante dhārentā. <span class="bld">Tiṇṇaṃ vedāna</span>nti iruvedayajuvedasāmavedānaṃ. Oṭṭhapahaṭakaraṇavasena pāraṃ gatāti <span class="bld">pāragū</span>. Saha nighaṇḍunā ca keṭubhena ca <span class="bld">sanighaṇḍukeṭubhānaṃ. Nighaṇḍū</span>ti nighaṇḍurukkhādīnaṃ vevacanappakāsakaṃ satthaṃ. <span class="bld">Keṭubha</span>nti kiriyākappavikappo kavīnaṃ upakārāvahaṃ satthaṃ<a name="P0.0015"></a>. Saha akkharappabhedena <span class="bld">sākkharappabhedānaṃ. Akkharappabhedo</span>ti sikkhā ca nirutti ca. <span class="bld">Itihāsapañcamāna</span>nti āthabbaṇavedaṃ catutthaṃ katvā ‘‘itiha āsa, itiha āsā’’ti īdisavacanapaṭisaṃyuttapurāṇakathāsaṅkhāto itihāso pañcamo etesanti itihāsapañcamā, tesaṃ itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Padaṃ tadavasesañca byākaraṇaṃ adhiyanti, vedenti vāti <span class="bld">padakā veyyākaraṇā. Lokāyataṃ</span> vuccati vitaṇḍavādasatthaṃ. <span class="bld">Mahāpurisalakkhaṇa</span>nti mahāpurisānaṃ buddhādīnaṃ lakkhaṇadīpakaṃ dvādasasahassaganthappamāṇaṃ satthaṃ. Yattha soḷasasahassagāthāpadaparimāṇā buddhamantā nāma ahesuṃ. Yesaṃ vasena ‘‘iminā lakkhaṇena samannāgatā buddhā nāma honti, iminā paccekabuddhā, aggasāvakā<a name="V0.0013"></a>, asītimahāsāvakā (theragā. aṭṭha. 2.1288), buddhamātā, buddhapitā, aggupaṭṭhāko, aggupaṭṭhāyikā, rājā cakkavattī’’ti ayaṃ viseso ñāyati. <span class="bld">Anavayā</span>ti imesu lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anūnā paripūrakārino, avayā na hontīti vuttaṃ hoti. Avayā nāma ye tāni atthato ca ganthato ca sandhāretuṃ na sakkonti. <span class="bld">Vītarāgā</span>ti pahīnarāgā. Etena arahattaphalaṭṭhā vuttā. <span class="bld">Rāgavinayāya vā paṭipannā</span>ti etena arahattamaggaṭṭhā. <span class="bld">Vītadosā</span>ti anāgāmiphalaṭṭhā. <span class="bld">Dosavinayāya vā paṭipannā</span>ti etena anāgāmimaggaṭṭhā. <span class="bld">Vītamohā</span>ti arahattaphalaṭṭhā. <span class="bld">Mohavinayāya vā paṭipannā</span>ti arahattamaggaṭṭhā. <span class="bld">Sīlasamādhipaññāvimuttisampannā</span>ti <a name="M0.0014"></a> etehi catūhi lokiyalokuttaramissakehi sīlādīhi sampannā. <span class="bld">Vimuttiñāṇadassanasampannā</span>ti etena paccavekkhaṇañāṇasampannā vuttāti ñātabbaṃ, tañca kho lokiyameva. <span class="bld">Abhijappantī</span>ti patthenti. <span class="bld">Jappantī</span>ti paccāsīsanti. <span class="bld">Pajappantī</span>ti atīva paccāsīsanti. <span class="bld">Yājayogesu yuttā</span>ti anuyoge deyyadhamme diyyamāne abhiyogavasena yuttā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para16"></a><span class="paranum">16</span>. <span class="bld">Atha ko carahī</span>ti atha idāni ko añño atāri.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para17"></a><span class="paranum">17</span>. <span class="bld">Saṅkhāyā</span>ti ñāṇena vīmaṃsitvā. <span class="bld">Paroparānī</span>ti parāni ca oparāni ca, parattabhāvasakattabhāvādīni parāni ca oparāni cāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vidhūmo</span>ti kāyaduccaritādidhūmavirahito<a name="P0.0016"></a>. <span class="bld">Anīgho</span>ti rāgādiīghavirahito. <span class="bld">Atāri so</span>ti so evarūpo arahā jātijaraṃ atāri.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sakarūpā</span>ti attano rūpā. <span class="bld">Pararūpā</span>ti paresaṃ rūpā. <span class="bld">Kāyaduccaritaṃ vidhūmita</span>nti tividhakāyaduccaritaṃ vidhūmaṃ kataṃ. <span class="bld">Vidhamita</span>nti nāsitaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro</span>ti yathā khāribhāro khandhena vayhamāno upariṭṭhitopi akkantakkantaṭṭhānaṃ pathaviyā saddhiṃ phasseti viya, evaṃ jātigottakulādīni mānavatthūni nissāya ussāpito māno, tattha tattha issaṃ uppādento catūsu apāyesu saṃsīdāpeti. Tenāha – ‘‘māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro’’ti. <span class="bld">Kodho dhūmo</span>ti tava ñāṇaggissa upakkilesaṭṭhena kodho dhūmo. Tena hi te upakkiliṭṭho ñāṇaggi na virocati. <span class="bld">Bhasmani mosavajja</span>nti nirojaṭṭhena musāvādo chārikā nāma. Yathā hi chārikāya paṭicchanno aggi na jotati, evaṃ te musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇanti dasseti. <span class="bld">Jivhā sujā</span>ti yathā tuyhaṃ suvaṇṇarajatalohakaṭṭhamattikāsu aññataramayā yāgayajanatthāya sujā hoti, evaṃ mayhaṃ dhammayāgayajanatthāya <a name="V0.0014"></a> pahutajivhā sujāti vadati. Yathā tuyhaṃ nadītīre yajanaṭṭhānaṃ, evaṃ dhammayāgayajanaṭṭhānaṭṭhena <span class="bld">hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ. Attā</span>ti cittaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jātī</span>ti jāyanakavasena jāti. Idamettha sabhāvapaccattaṃ. Sañjāyanavasena <span class="bld">sañjāti,</span> upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Okkamanavasena <span class="bld">okkanti</span>. Jāyanaṭṭhena <a name="M0.0015"></a> vā <span class="bld">jāti</span>. Sā aparipuṇṇāyatanavasena yuttā. Sañjāyanaṭṭhena sañjāti. Sā paripuṇṇāyatanavasena yuttā. Okkamanaṭṭhena <span class="bld">okkanti</span>. Sā aṇḍajajalābujavasena yuttā. Te hi aṇḍakosañca vatthikosañca okkamanti pavisanti okkamantā pavisantā viya paṭisandhiṃ gaṇhanti. Abhinibbattanaṭṭhena <span class="bld">abhinibbatti</span>. Sā saṃsedajaopapātikavasena yuttā. Te hi pākaṭā eva hutvā nibbattanti. Ayaṃ tāva sammutikathā.</p>
- <p class="bodytext">Idāni paramatthakathā hoti. Khandhā eva hi paramatthato pātubhavanti, na sattā. Tattha ca <span class="bld">khandhāna</span>nti ekavokārabhave ekassa, catuvokārabhave catunnaṃ, pañcavokārabhave <a name="P0.0017"></a> pañcannampi gahaṇaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">Pātubhāvo</span>ti uppatti. <span class="bld">Āyatanāna</span>nti ettha tatra tatra upapajjamānāyatanānaṃ saṅgaho veditabbo. <span class="bld">Paṭilābho</span>ti santatiyā pātubhāvoyeva. Pātubhavantāneva hi tāni paṭiladdhāni nāma honti. Sā panesā tattha tattha bhave paṭhamābhinibbattilakkhaṇā jāti, niyyātanarasā, atītabhavato idha ummujjanapaccupaṭṭhānā, phalavasena dukkhavicittatāpaccupaṭṭhānā vā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jarā</span>ti sabhāvapaccattaṃ. <span class="bld">Jīraṇatā</span>ti ākārabhāvaniddeso. <span class="bld">Khaṇḍicca</span>ntiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā, pacchimā dve pakatiniddesā. Ayañhi <span class="bld">jarā</span>ti iminā padena sabhāvato dīpitā. Tenassā idaṃ sabhāvapaccattaṃ. <span class="bld">Jīraṇatā</span>ti iminā ākārato, tenassāyaṃ ākāraniddeso. <span class="bld">Khaṇḍicca</span>nti iminā kālātikkame dantanakhānaṃ khaṇḍitabhāvakaraṇakiccato. <span class="bld">Pālicca</span>nti iminā kesalomānaṃ palitabhāvakaraṇakiccato. <span class="bld">Valittacatā</span>ti iminā maṃsaṃ milāpetvā tace valibhāvakaraṇakiccato. Tenassā ime khaṇḍiccantiādayo tayo kālātikkame kiccaniddesā. Tehi imesaṃ vikārānaṃ dassanavasena pākaṭībhūtā pākaṭajarā dassitā. Yatheva hi udakassa vā vātassa vā aggino vā tiṇarukkhādīnaṃ saṃbhaggapalibhaggatāya vā jhāmatāya vā gatamaggo pākaṭo hoti, na ca so gatamaggo tāneva udakādīni, evameva jarāya dantādīnaṃ khaṇḍiccādivasena gatamaggo pākaṭo, cakkhuṃ ummīletvāpi gayhati, na ca khaṇḍiccādīneva jarā. Na hi jarā cakkhuviññeyyā hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āyuno</span> <a name="V0.0015"></a><a name="M0.0016"></a> <span class="bld">saṃhāni indriyānaṃ paripāko</span>ti imehi pana padehi kālātikkameyeva abhibyattāya āyukkhayacakkhādiindriyaparipākasaṅkhātāya pakatiyā dīpitā, tenassime pacchimā dve pakatiniddesāti veditabbā. Tattha yasmā jaraṃ pattassa āyu hāyati, tasmā jarā ‘‘āyuno saṃhānī’’ti phalūpacārena vuttā. Yasmā ca daharakāle suppasannāni sukhumampi attano visayaṃ sukheneva gaṇhanasamatthāni cakkhādīni indriyāni jaraṃ pattassa paripakkāni āluḷitāni avisadāni, oḷārikampi attano visayaṃ gahetuṃ asamatthāni honti. Tasmā ‘‘indriyānaṃ paripāko’’ti phalūpacāreneva vuttā.</p>
- <p class="bodytext">Sā panesā evaṃ niddiṭṭhā sabbāpi jarā pākaṭā paṭicchannāti <a name="P0.0018"></a> duvidhā hoti. Tattha dantādīsu khaṇḍādibhāvadassanato rūpadhammesu jarā <span class="bld">pākaṭajarā</span> nāma. Arūpadhammesu pana jarā tādisassa vikārassa adassanato <span class="bld">paṭicchannajarā</span> nāma. Tattha yvāyaṃ khaṇḍādibhāvo dissati, so tādisānaṃ dantādīnaṃ suviññeyyattā vaṇṇoyeva. Tañca cakkhunā disvā manodvārena cintetvā ‘‘ime dantā jarāya pahaṭā’’ti jaraṃ jānāti. Udakaṭṭhāne baddhāni gosiṅgādīni oloketvā heṭṭhā udakassa atthibhāvajānanaṃ viya.</p>
- <p class="bodytext">Puna avīci savīcīti evampi ayaṃ jarā duvidhā hoti. Tattha maṇikanakarajatapavāḷacandasūriyādīnaṃ mandadasakādīsu pāṇīnaṃ viya ca pupphaphalapallavādīsu apāṇīnaṃ viya ca antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ dubbiññeyyattā jarā <span class="bld">avīcijarā</span> nāma, nirantarajarāti attho. Tato aññesu pana yathāvuttesu antarantarā vaṇṇavisesādīnaṃ suviññeyyattā jarā <span class="bld">savīcijarā</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Tattha savīcijarā upādinnakaanupādinnakavasena evaṃ dīpetabbā – daharakumārakānañhi paṭhamameva khīradantā nāma uṭṭhahanti, na te thirā. Tesu pana patitesu puna dantā uṭṭhahanti, te paṭhamameva setā honti, jarāvātena pana pahaṭakāle kāḷakā honti. Kesā pana paṭhamameva tambāpi honti kāḷakāpi setakāpi. Chavi pana salohitakā hoti. Vaḍḍhantānaṃ vaḍḍhantānaṃ odātānaṃ odātabhāvo, kāḷakānaṃ kāḷakabhāvo paññāyati. Jarāvātena pahaṭakāle ca valiṃ gaṇhāti. Sabbampi sassaṃ vapitakāle setaṃ hoti, pacchā nīlaṃ. Jarāvātena pana pahaṭakāle paṇḍaraṃ <a name="M0.0017"></a> hoti. Ambaṅkurenāpi dīpetuṃ vaṭṭati eva. Sā panesā khandhaparipākalakkhaṇā jarā, maraṇūpanayanarasā, yobbanavināsapaccupaṭṭhānā. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ayampi brāhmaṇo <a name="V0.0016"></a> arahatte patiṭṭhāsi saddhiṃ antevāsikasahassena. Aññesañca anekasahassānaṃ dhammacakkhuṃ udapādi. Sesaṃ vuttasadisameva.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Puṇṇakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Mettagūmāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para18"></a><span class="paranum">18</span>. Catutthe <a name="P0.0019"></a> mettagūsutte – <span class="bld">maññāmi taṃ vedagū bhāvitatta</span>nti ‘‘ayaṃ vedagū’’ti ca ‘‘bhāvitatto’’ti ca evaṃ taṃ maññāmi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aparitto</span>ti na appo. <span class="bld">Mahanto</span>ti na khuddako. <span class="bld">Gambhīro</span>ti na uttāno. <span class="bld">Appameyyo</span>ti minituṃ na sakkuṇeyyo. <span class="bld">Duppariyogāḷho</span>ti avagāhituṃ otarituṃ dukkho. <span class="bld">Bahuratano sāgarūpamo</span>ti bahūnaṃ dhammaratanānaṃ ākarattā anekavidharatanasampanno mahāsamuddo viya bahuratano sāgarasadiso.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na maṅku hotī</span>ti na vikuṇitamukho hoti. <span class="bld">Appatiṭṭhitacitto</span>ti dosavasena na ghanībhūtacitto. <span class="bld">Alīnamanaso</span>ti na saṅkucitacitto. <span class="bld">Abyāpannacetaso</span>ti na pūticitto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhe diṭṭhamatto</span>ti cakkhuvisaye rūpārammaṇe diṭṭhamattoyeva taṃ ārammaṇaṃ bhavissati, kattā vā kāretā vā natthi. Yaṃ cakkhunā diṭṭhaṃ vaṇṇāyatanameva. <span class="bld">Sutā</span>dīsupi eseva nayo. Api ca <span class="bld">diṭṭhe</span>ti dassanayogena vaṇṇāyatanaṃ, savanayogena saddāyatanaṃ, mutayogena ghānajivhākāyāyatanāni dasseti. Ghānassa gandhāyatanaṃ, jivhāya rasāyatanaṃ, kāyassa pathavī tejo vāyūti phoṭṭhabbāyatanaṃ, viññātayogena dhammāyatanaṃ dasseti. <span class="bld">Diṭṭhe anūpayo</span>ti cakkhuviññāṇena diṭṭhe rāgūpayavirahito. <span class="bld">Anapāyo</span>ti kodhavirahito appaṭigho<a name="M0.0018"></a>. <span class="bld">Anissito</span>ti taṇhāya anallīno. <span class="bld">Appaṭibaddho</span>ti mānena na baddho. <span class="bld">Vippamutto</span>ti sabbārammaṇato mutto. <span class="bld">Visaññutto</span>ti kilesehi viyutto hutvā ṭhito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvijjati bhagavato cakkhū</span>ti buddhassa bhagavato pakatimaṃsacakkhu <a name="P0.0020"></a> upalabbhati. <span class="bld">Passatī</span>ti <a name="V0.0017"></a> dakkhati oloketi. <span class="bld">Cakkhunā rūpa</span>nti cakkhuviññāṇena rūpārammaṇaṃ. <span class="bld">Chandarāgo</span>ti taṇhāchando.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dantaṃ nayanti samiti</span>nti uyyānakīḷāmaṇḍalādīsu hi mahājanamajjhaṃ gacchantā dantameva goṇaṃ vā dantaṃ assājānīyaṃ vā yāne yojetvā nayanti. <span class="bld">Rājā</span>ti tathārūpāneva ṭhānāni gacchanto rājāpi dantameva abhiruhati. <span class="bld">Manussesū</span>ti manussesupi catūhi ariyamaggehi danto nibbisevanova seṭṭho. <span class="bld">Yotivākya</span>nti evarūpaṃ atikkammavacanaṃ punappunaṃ vuccamānampi titikkhati nappatippharati na vihaññati, evarūpo danto seṭṭhoti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Assatarā</span>ti vaḷavāya gadrabhena jātā. <span class="bld">Ājānīyā</span>ti yaṃ assadammasārathi kāraṇaṃ kāreti, tassa khippaṃ jānanasamatthā. <span class="bld">Sindhavā</span>ti sindhavaraṭṭhe jātā assā. <span class="bld">Mahānāgā</span>ti kuñjarasaṅkhātā mahāhatthino. <span class="bld">Attadanto</span>ti ete assatarā vā sindhavā vā kuñjarā vā dantāva, na adantā. Yo pana catumaggasaṅkhātena attano dantatāya attadanto nibbisevano, ayaṃ tatopi varaṃ, sabbehipi etehi uttaritaroti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na hi etehi yānehī</span>ti yāni etāni hatthiyānādīni uttamayānāni, etehi yānehi koci puggalo supinantenapi agatapubbattā ‘‘agata’’nti saṅkhātaṃ nibbānadisaṃ tathā na gaccheyya. Yathā pubbabhāge indriyadamena dantena, aparabhāge ariyamaggabhāvanāya sudantena danto nibbisevano sappañño puggalo taṃ agatapubbaṃ disaṃ gacchati, dantabhūmiṃ pāpuṇāti, tasmā attadamanameva varataranti attho (dha. pa. aṭṭha. 2.322; mahāni. aṭṭha. 90).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vidhāsu na vikampantī</span>ti navavidhamānakoṭṭhāsesu na calanti na vedhenti. <span class="bld">Vippamuttā punabbhavā</span>ti kammakilesato samucchedavimuttiyā suṭṭhu muttā. <span class="bld">Dantabhūmiṃ anuppattā</span>ti <a name="P0.0021"></a> arahattaphalaṃ pāpuṇitvā ṭhitā. <span class="bld">Te loke vijitāvino</span>ti <a name="M0.0019"></a> te vuttappakārā khīṇāsavā sattaloke vijitavijayā nāma (saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.76; mahāni. aṭṭha. 90).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yassindriyāni bhāvitānī</span>ti yassa khīṇāsavassa saddhādipañcindriyāni arahattaphalaṃ pāpetvā vaḍḍhitāni. <span class="bld">Ajjhattañca bahiddhā cā</span>ti cakkhādiajjhattāyatanāni ca rūpādibahiddhāyatanāni ca nibbisevanāni katāni. <span class="bld">Sabbaloke</span>ti sakalatedhātuke loke ca. <span class="bld">Nibbijjha imaṃ parañca loka</span>nti imañca attabhāvaṃ paraloke ca attabhāvaṃ atikkamitvā ṭhito khīṇāsavo<a name="V0.0018"></a>. <span class="bld">Kālaṃ kaṅkhati bhāvito sa danto</span>ti so khīṇāsavo cakkhādito danto vaḍḍhitacitto maraṇakālaṃ pattheti (su. ni. aṭṭha. 2.522; mahāni. aṭṭha. 90).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yesaṃ dhammānaṃ ādito samudāgamanaṃ paññāyatī</span>ti yesaṃ khandhādidhammānaṃ uppatti paññāyati. <span class="bld">Atthaṅgamato nirodho</span>ti atthaṅgamanavasena tesaṃyeva abhāvo paññāyati. <span class="bld">Kammasannissito vipāko</span>ti kusalākusalakammanissito vipāko kammaṃ amuñcitvā pavattanato vipākopi kammasannissitova nāma. <span class="bld">Nāmasannissitaṃ rūpa</span>nti sabbarūpaṃ nāmaṃ gahetvā pavattanato nāmasannissitaṃ nāma jātaṃ. <span class="bld">Jātiyā anugata</span>nti sabbaṃ kammādikaṃ jātiyā anupaviṭṭhaṃ. <span class="bld">Jarāya anusaṭa</span>nti jarāya patthaṭaṃ. <span class="bld">Byādhinā abhibhūta</span>nti byādhidukkhena abhimadditaṃ. <span class="bld">Maraṇena abbhāhata</span>nti maccunā abhihaṭaṃ pahaṭaṃ. <span class="bld">Atāṇa</span>nti puttādīhipi tāyanassa abhāvato atāyanaṃ anārakkhaṃ alabbhaṇeyyaṃ khemaṃ vā. <span class="bld">Aleṇa</span>nti allīyituṃ nissayituṃ anarahaṃ, allīnānampi na leṇakiccakaraṇaṃ. <span class="bld">Asaraṇa</span>nti nissitānaṃ na bhayahārakaṃ, na bhayavināsakaṃ. <span class="bld">Asaraṇībhūta</span>nti pure uppattiyā attano abhāveneva asaraṇaṃ, uppattisamakālameva asaraṇabhūtanti attho.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para19"></a><span class="paranum">19</span>. <span class="bld">Apucchasī</span>ti ettha <span class="bld">a</span>-iti padapūraṇamatte nipāto, pucchasitveva attho. <span class="bld">Pavakkhāmi yathā pajāna</span>nti yathā pajānanto ācikkhati, evaṃ ācikkhissāmi. <span class="bld">Upadhinidānā pabhavanti dukkhā</span>ti taṇhādiupadhinidānā jātiādidukkhavisesā pabhavanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇhūpadhī</span>ti <a name="P0.0022"></a><a name="M0.0020"></a> taṇhā eva taṇhūpadhi. Sassatucchedadiṭṭhi eva <span class="bld">diṭṭhūpadhi</span>. Rāgādikilesā eva <span class="bld">kilesūpadhi</span>. Puññādikammāni eva <span class="bld">kammūpadhi</span>. Tividhaduccaritāniyeva <span class="bld">duccaritūpadhi</span>. Kabaḷīkārādayo āhārā eva <span class="bld">āhārūpadhi</span>. Dosapaṭigho eva <span class="bld">paṭighūpadhi</span>. Kammasamuṭṭhānā kammeneva gahitā pathavādayo catasso dhātuyova <span class="bld">catasso upādinnadhātuyo upadhī</span>. Cakkhādichaajjhattikāni āyatanāni eva <span class="bld">cha ajjhattikāni āyatanāni upadhī</span>. Cakkhuviññāṇādichaviññāṇakāyāva <span class="bld">cha viññāṇakāyā upadhī. Sabbampi dukkhaṃ dukkhamanaṭṭhenā</span>ti sabbatebhūmakaṃ dukkhaṃ dussahanaṭṭhena upadhi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para20"></a><span class="paranum">20</span>. Evaṃ upadhinidānato pabhavantesu dukkhesu – <span class="bld">yo ve avidvā</span>ti gāthā. Tattha <span class="bld">pajāna</span>nti saṅkhāre aniccādivasena jānanto. <span class="bld">Dukkhassa jātippabhavānupassī</span>ti vaṭṭadukkhassa jātikāraṇaṃ ‘‘upadhī’’ti anupassanto. Imissā gāthāya niddese vattabbaṃ natthi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para21"></a><span class="paranum">21</span>. <span class="bld">Sokapariddavañcā</span>ti <a name="V0.0019"></a> sokañca paridevañca. <span class="bld">Tathā hi te vidito esa dhammo</span>ti yathā yathā sattā jānanti, tathā tathā ñāpanavasena vidito esa tayā dhammoti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">tarantī</span>ti paṭhamamaggena diṭṭhoghaṃ taranti. <span class="bld">Uttarantī</span>ti dutiyamaggena kāmoghaṃ tanukaraṇavasena uggantvā taranti. <span class="bld">Patarantī</span>ti tameva niravasesappahānavasena tatiyamaggena visesena taranti. <span class="bld">Samatikkamantī</span>ti bhavoghaavijjoghappahānavasena catutthamaggena sammā atikkamanti. <span class="bld">Vītivattantī</span>ti phalaṃ pāpuṇitvā tiṭṭhanti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para22"></a><span class="paranum">22</span>. <span class="bld">Kittayissāmi te dhamma</span>nti nibbānadhammaṃ nibbānagāminipaṭipadādhammañca te desayissāmi. <span class="bld">Diṭṭhe dhamme</span>ti diṭṭheva dukkhādidhamme, imasmiṃyeva vā attabhāve. <span class="bld">Anītiha</span>nti attapaccakkhaṃ. <span class="bld">Yaṃ viditvā</span>ti yaṃ dhammaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277; theragā. 676; kathā. 753) nayena sammasanto viditvā.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">ādikalyāṇa</span>nti hitvāpi anuttaraṃ vivekasukhaṃ dhammaṃ tava kittayissāmi, tañca kho appaṃ vā bahuṃ vā kittayanto ādikalyāṇādippakārameva kittayissāmi. Ādimhi kalyāṇaṃ bhaddakaṃ anavajjameva katvā kittayissāmi<a name="P0.0023"></a>. Majjhepi. Pariyosānepi bhaddakaṃ anavajjameva katvā kittayissāmīti <a name="M0.0021"></a> vuttaṃ hoti. Yasmiñhi bhagavā ekagāthampi desesi, sā samantabhaddakattā dhammassa paṭhamapādena ādikalyāṇā, dutiyatatiyapādehi majjhekalyāṇā, pacchimapādena pariyosānakalyāṇā. Ekānusandhikaṃ suttaṃ nidānena ādikalyāṇaṃ, nigamanena pariyosānakalyāṇaṃ, sesena majjhekalyāṇaṃ. Nānānusandhikaṃ suttaṃ paṭhamānusandhinā ādikalyāṇaṃ, pacchimena pariyosānakalyāṇaṃ, sesehi majjhekalyāṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Api ca sanidānauppattittā ādikalyāṇaṃ, veneyyānaṃ anurūpato atthassa aviparītatāya ca hetudāharaṇayuttato ca majjhekalyāṇaṃ, sotūnaṃ saddhāpaṭilābhajananena nigamanena ca pariyosānakalyāṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Sakalo hi sāsanadhammo attano atthabhūtena sīlena ādikalyāṇo, samathavipassanāmaggaphalehi majjhekalyāṇo, nibbānena pariyosānakalyāṇo. Sīlasamādhīhi vā ādikalyāṇo, vipassanāmaggehi majjhekalyāṇo, phalanibbānehi pariyosānakalyāṇo. Buddhasubodhitāya vā ādikalyāṇo, dhammasudhammatāya majjhekalyāṇo, saṅghasuppaṭipattiyā pariyosānakalyāṇo<a name="V0.0020"></a>. Taṃ sutvā tathattāya paṭipannena adhigantabbāya abhisambodhiyā vā ādikalyāṇo, paccekabodhiyā majjhekalyāṇo, sāvakabodhiyā pariyosānakalyāṇo.</p>
- <p class="bodytext">Suyyamāno cesa nīvaraṇavikkhambhanato bhavanenapi kalyāṇameva āvahatīti ādikalyāṇo, paṭipajjiyamāno samathavipassanāsukhāvahanato paṭipattiyāpi kalyāṇameva āvahatīti majjhekalyāṇo, tathāpaṭipanno (pārā. aṭṭha. 1.1) ca paṭipattiphale niṭṭhite tādibhāvāvahanato paṭipattiphalenapi kalyāṇameva āvahatīti pariyosānakalyāṇoti.</p>
- <p class="bodytext">Yaṃ panesa bhagavā dhammaṃ desento sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca pakāseti, nānānayehi dīpeti. Taṃ yathānurūpaṃ atthasampattiyā <span class="bld">sātthaṃ</span>. Byañjanasampattiyā <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattiatthapadasamāyogato <span class="bld">sātthaṃ</span>. Akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesasampattiyā <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Atthagambhīratāpaṭivedhagambhīratāhi <span class="bld">sātthaṃ</span><a name="M0.0022"></a>. Dhammagambhīratādesanāgambhīratāhi <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Atthapaṭibhānapaṭisambhidāvisayato <span class="bld">sātthaṃ</span>. Dhammaniruttipaṭisambhidāvisayato <a name="P0.0024"></a> <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Paṇḍitavedanīyato sarikkhakajanappasādakanti <span class="bld">sātthaṃ</span>. Saddheyyato lokiyajanappasādakanti <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Gambhīrādhippāyato <span class="bld">sātthaṃ</span>. Uttānapadato <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Upanetabbassa abhāvato sakalaparipuṇṇabhāvena <span class="bld">kevalaparipuṇṇaṃ</span>. Apanetabbassa abhāvato niddosabhāvena <span class="bld">parisuddhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext">Api ca – paṭipattiyā adhigamabyattito <span class="bld">sātthaṃ</span>. Pariyattiyā āgamabyattito <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Sīlādipañcadhammakkhandhayuttato <span class="bld">kevalaparipuṇṇaṃ</span>. Nirupakkilesato nittharaṇatthāya pavattito lokāmisanirapekkhato ca <span class="bld">parisuddhaṃ</span>. Sikkhattayapariggahitattā brahmabhūtehi seṭṭhehi caritabbato, tesañca cariyabhāvato <span class="bld">brahmacariyaṃ</span> (pārā. aṭṭha. 1.1).</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ pariyattidhammaṃ dassetvā idāni lokuttaradhammaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘cattāro satipaṭṭhāne’’</span>ti āha. Sattatiṃsabodhipakkhiyadhamme dassetvā nibbattitalokuttaraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘nibbānañcā’’</span>ti āha. <span class="bld">Nibbānagāminiñca paṭipada</span>nti pubbabhāgasīlasamādhivipassanādhammañca kittayissāmi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dukkhe diṭṭhe</span>ti dukkhasacce sarasalakkhaṇena diṭṭhe dukkhasaccaṃ pakāsessāmi. <span class="bld">Samudayā</span>dīsupi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para23"></a><span class="paranum">23</span>. <span class="bld">Tañcāhaṃ</span> <a name="V0.0021"></a> <span class="bld">abhinandāmī</span>ti taṃ vuttappakāradhammajotakaṃ tava vacanaṃ ahaṃ patthayāmi. <span class="bld">Dhammamuttama</span>nti tañca dhammamuttamaṃ abhinandāmi.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">mahato tamokāyassa padālana</span>nti mahato avijjārāsissa chedanaṃ. Aniccalakkhaṇavasena <span class="bld">esī</span>. Dukkhalakkhaṇavasena <span class="bld">gavesī</span>. Anattalakkhaṇavasena samantato <span class="bld">pariyesī. Mahato vipallāsassa pabhedana</span>nti mahantassa asubhe subhantiādidvādasavidhassa vipallāsassa bhedanaṃ. <span class="bld">Mahato taṇhāsallassa abbahana</span>nti mahantassa antotudanaṭṭhena taṇhākaṇṭakassa luñcanaṃ. <span class="bld">Diṭṭhisaṅghāṭassa viniveṭhana</span>nti diṭṭhiyeva abbocchinnappavattito saṅghaṭitaṭṭhena saṅghāṭo, tassa diṭṭhisaṅghāṭassa nivattanaṃ. <span class="bld">Mānadhajassa pātana</span>nti ussitaṭṭhena unnatilakkhaṇassa mānaddhajassa pātanaṃ. <span class="bld">Abhisaṅkhārassa vūpasama</span>nti puññādiabhisaṅkhārassa <a name="P0.0025"></a> upasamanaṃ. <span class="bld">Oghassa nittharaṇa</span>nti vaṭṭe osīdāpanassa kāmoghādioghassa <a name="M0.0023"></a> nittharaṇaṃ nikkhamanaṃ. <span class="bld">Bhārassa nikkhepana</span>nti rūpādipañcakkhandhabhārassa khipanaṃ chaḍḍanaṃ. <span class="bld">Saṃsāravaṭṭassa upaccheda</span>nti khandhādipaṭipāṭisaṃsāravaṭṭassa hetunassanena ucchijjanaṃ. <span class="bld">Santāpassa nibbāpana</span>nti kilesasantāpassa nibbutiṃ. <span class="bld">Pariḷāhassa paṭipassaddha</span>nti kilesapariḷāhassa vūpasamaṃ paṭipassambhanaṃ. <span class="bld">Dhammadhajassa ussāpana</span>nti navavidhalokuttaradhammassa ussāpetvā ṭhapanaṃ. <span class="bld">Paramatthaṃ amataṃ nibbāna</span>nti uttamaṭṭhena paramatthaṃ. Natthi etassa maraṇasaṅkhātaṃ matanti amataṃ. Kilesavisapaṭipakkhattā agadantipi amataṃ. Saṃsāradukkhapaṭipakkhabhūtattā nibbutanti <span class="bld">nibbānaṃ</span>. Natthettha taṇhāsaṅkhātaṃ vānantipi <span class="bld">nibbānaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mahesakkhehi sattehī</span>ti mahānubhāvehi sakkādīhi sattehi. <span class="bld">Pariyesito</span>ti pariyiṭṭho. <span class="bld">Kahaṃ devadevo</span>ti devānaṃ atidevo kuhiṃ. <span class="bld">Kahaṃ narāsabho</span>ti uttamapuriso.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para24"></a><span class="paranum">24</span>. <span class="bld">Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe</span>ti ettha <span class="bld">uddha</span>nti anāgataddhā vuccati. <span class="bld">Adho</span>ti atītaddhā. <span class="bld">Tiriyañcāpi majjhe</span>ti paccuppannaddhā. <span class="bld">Etesu nandiñca nivesanañca, panujja viññāṇa</span>nti etesu uddhādīsu taṇhañca diṭṭhinivesanañca abhisaṅkhāraviññāṇañca panudehi. Panuditvā ca <span class="bld">bhave na tiṭṭhe</span>ti evaṃ sante duvidhepi bhave na tiṭṭheyya. Evaṃ tāva panujjasaddassa panudehīti imasmiṃ atthavikappe sambandho. Panuditvāti etasmiṃ pana atthavikappe bhave na tiṭṭheti ayameva sambandho. Etāni nandīnivesanaviññāṇāni panuditvā duvidhepi bhave na tiṭṭheyyāti.</p>
- <p class="bodytext">Sahokāsavasena devaloko uddhaṃ. Apāyaloko adho. Manussaloko majjhe. Tattha <span class="bld">kusalā dhammā</span>ti apāyaṃ muñcitvā upari paṭisandhidānato kusalā dhammā <span class="bld">uddha</span>nti vuccanti. <span class="bld">Akusalā</span> <a name="V0.0022"></a> <span class="bld">dhammā</span> apāyesu paṭisandhidānato <span class="bld">adho</span>ti. Tadubhayavimuttattā <span class="bld">abyākatā dhammā tiriyañcāpi majjhe</span>ti vuccanti. Sabboparivasena arūpadhātu uddhaṃ. Sabbaadhovasena kāmadhātu adho. Tadubhayantaravasena rūpadhātu majjhe. Kāyacittābādhakhananavasena sukhā vedanā uddhaṃ<a name="P0.0026"></a>. Dukkhamanavasena dukkhā vedanā adho. Adukkhamasukhā vedanā majjhe. Attabhāvavasena paricchedaṃ dassento <span class="bld">‘‘uddhanti uddhaṃ pādatalā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">uddhaṃ pādatalā</span>ti pādatalato upari. <span class="bld">Adho kesamatthakā</span>ti kesamatthakato adho. <span class="bld">Majjhe</span>ti dvinnaṃ antaraṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Puññābhisaṅkhārasahagataṃ</span> <a name="M0.0024"></a> <span class="bld">viññāṇa</span>nti terasavidhapuññābhisaṅkhārasampayuttaṃ kammaviññāṇaṃ. <span class="bld">Apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇa</span>nti dvādasavidhaapuññābhisaṅkhārasampayuttaṃ kammaviññāṇaṃ. <span class="bld">Āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇa</span>nti catubbidhaṃ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ kammaviññāṇaṃ. <span class="bld">Nujjā</span>ti khipa. <span class="bld">Panujjā</span>ti atīva khipa. <span class="bld">Nudā</span>ti luñca. <span class="bld">Panudā</span>ti atīva luñca. <span class="bld">Pajahā</span>ti chaḍḍehi. <span class="bld">Vinodehī</span>ti dūraṃ karohi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kammabhavañcā</span>ti puññābhisaṅkhāracetanāva. <span class="bld">Paṭisandhikañca punabbhava</span>nti paṭisandhiyā rūpādipunabbhavañca. <span class="bld">Pajahanto</span> paṭhamamaggena, <span class="bld">vinodento</span> dutiyamaggena, <span class="bld">byantī karonto</span> tatiyamaggena, <span class="bld">anabhāvaṃ gamento</span> catutthamaggena. <span class="bld">Kammabhave na tiṭṭheyyā</span>ti puññādiabhisaṅkhāre na tiṭṭheyya.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para25"></a><span class="paranum">25</span>. Etāni vinodetvā bhave atiṭṭhanto eso – <span class="bld">evaṃ vihārī</span>ti gāthā. Tattha <span class="bld">idhevā</span>ti imasmiṃyeva sāsane, imasmiṃyeva vā attabhāve. Imissā gāthāya niddeso uttānatthova.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para26"></a><span class="paranum">26</span>. <span class="bld">Sukittitaṃ gotamanūpadhīka</span>nti ettha <span class="bld">anūpadhīka</span>nti nibbānaṃ, taṃ sandhāya bhagavantaṃ ālapanto āha – ‘‘sukittitaṃ gotamanūpadhīka’’nti.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">kilesā cā</span>ti upatāpanaṭṭhena rāgādayo kilesā ca rāsaṭṭhena vipākabhūtā pañcakkhandhā ca kusalādiabhisaṅkhārā cetanā ca ‘‘upadhī’’ti vuccanti kathīyanti. <span class="bld">Upadhippahānaṃ</span> tadaṅgappahānena, <span class="bld">upadhivūpasamaṃ</span> vikkhambhanappahānena, <span class="bld">upadhipaṭinissaggaṃ</span> samucchedappahānena <span class="bld">upadhipaṭipassaddhaṃ</span> phalenāti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para27"></a><span class="paranum">27</span>. Na kevalaṃ dukkhameva pahāsi – <span class="bld">te cāpī</span>ti gāthā. Tattha <span class="bld">aṭṭhita</span>nti sakkaccaṃ, sadā <a name="V0.0023"></a> vā. <span class="bld">Taṃ taṃ namassāmī</span>ti tasmā <a name="P0.0027"></a> taṃ namassāmi. <span class="bld">Sameccā</span>ti upagantvā. <span class="bld">Nāgā</span>ti bhagavantaṃ ālapanto āha.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">sameccā</span>ti jānitvā, ekato hutvā vā. <span class="bld">Abhisameccā</span>ti paṭivijjhitvā. <span class="bld">Samāgantvā</span>ti sammukhā hutvā. <span class="bld">Abhisamāgantvā</span>ti samīpaṃ gantvā. <span class="bld">Sammukhā</span>ti sammukhe. <span class="bld">Āguṃ na karotī</span>ti pāpaṃ na karoti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para28"></a><span class="paranum">28</span>. Idāni naṃ bhagavā ‘‘addhā hi bhagavā pahāsi dukkha’’nti evaṃ tena brāhmaṇena viditopi attānaṃ anupanetvāva pahīnadukkhena puggalena ovadanto <a name="M0.0025"></a> <span class="bld">‘‘yaṃ brāhmaṇa’’</span>nti gāthamāha. Tassattho – <span class="bld">yaṃ</span> taṃ abhijānanto ‘‘ayaṃ bāhitapāpattā <span class="bld">brāhmaṇo,</span> vedehi gatattā <span class="bld">vedagū,</span> kiñcanābhāvā <span class="bld">akiñcano,</span> kāmesu ca bhavesu ca asattattā <span class="bld">kāmabhave asatto’’</span>ti jaññā jāneyyāsi. <span class="bld">Addhā hi so oghamimaṃ atāri, tiṇṇo ca pāraṃ akhilo akaṅkho</span>.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">rāgakiñcana</span>nti rāgapalibodhaṃ. <span class="bld">Dosakiñcana</span>ntiādipi eseva nayo. <span class="bld">Kāmoghaṃ tiṇṇo</span> anāgāmimaggena. <span class="bld">Bhavoghaṃ tiṇṇo</span> arahattamaggena. <span class="bld">Diṭṭhoghaṃ tiṇṇo</span> sotāpattimaggena. <span class="bld">Avijjoghaṃ tiṇṇo</span> arahattamaggena. <span class="bld">Saṃsārapathaṃ tiṇṇo kusalākusalakammappabhedenāti. Uttiṇṇo</span> paṭhamamaggena. <span class="bld">Nittiṇṇo</span> dutiyamaggena. <span class="bld">Atikkanto</span> tatiyamaggena. <span class="bld">Samatikkanto catutthamaggena.</span>Vītivatto phalena.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para29"></a><span class="paranum">29</span>. Kiñca bhiyyo – <span class="bld">vidvā ca yo</span>ti gāthā. Tattha <span class="bld">idhā</span>ti imasmiṃ sāsane, attabhāve vā. <span class="bld">Visajjā</span>ti vosajjitvā.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">sajja</span>nti muñcanaṃ. <span class="bld">Visajja</span>nti vosajjanaṃ. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva. Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi. Desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Mettagūmāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Dhotakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para30"></a><span class="paranum">30</span>. Pañcame <a name="V0.0024"></a><a name="P0.0028"></a> dhotakasutte – <span class="bld">vācābhikaṅkhāmī</span>ti vācaṃ abhikaṅkhāmi. <span class="bld">Sikkhe nibbānamattano</span>ti attano rāgādīnaṃ nibbānatthāya adhisīlādīni sikkheyya. Niddese apubbaṃ natthi.</p>
- <p class="hangnum"><a name="para31"></a><span class="paranum">31</span>.</p>
- <p class="bodytext"> <span class="bld">Ito</span>ti mama mukhato.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">ātappa</span>nti kilesatāpanaṃ. <span class="bld">Ussāha</span>nti asaṅkocaṃ. <span class="bld">Ussoḷhī</span>nti balavavīriyaṃ. <span class="bld">Thāma</span>nti asithilaṃ. <span class="bld">Dhiti</span>nti dhāraṇaṃ. <span class="bld">Vīriyaṃ karohī</span>ti parakkamaṃ karohi. <span class="bld">Chandaṃ janehī</span>ti ruciṃ uppādehi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para32"></a><span class="paranum">32</span>. Evaṃ <a name="M0.0026"></a> vutte attamano dhotako bhagavantaṃ abhitthavamāno kathaṃkathāpamokkhaṃ yācanto <span class="bld">‘‘passāmaha’’</span>nti gāthamāha. Tattha <span class="bld">passāmahaṃ devamanussaloke</span>ti passāmi ahaṃ devamanussaloke. <span class="bld">Taṃ taṃ namassāmī</span>ti taṃ evarūpaṃ taṃ namassāmi. <span class="bld">Pamuñcā</span>ti pamocehi.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">paccekabuddhā</span>ti taṃ taṃ ārammaṇaṃ pāṭiyekkaṃ catusaccaṃ sayameva buddhā paṭivedhappattāti paccekabuddhā. <span class="bld">Sīhasīho</span>ti achambhitaṭṭhena sīhānaṃ atisīho. <span class="bld">Nāganāgo</span>ti nikkilesaṭṭhena, mahantaṭṭhena vā nāgānaṃ atināgo. <span class="bld">Gaṇigaṇī</span>ti gaṇavantānaṃ atīva gaṇavā. <span class="bld">Munimunī</span>ti ñāṇavantānaṃ atīva ñāṇavā. <span class="bld">Rājarājā</span>ti uttamarājā. <span class="bld">Muñca ma</span>nti mocehi maṃ. <span class="bld">Pamuñca ma</span>nti nānāvidhena muñcehi maṃ. <span class="bld">Mocehi ma</span>nti sithilaṃ karohi maṃ. <span class="bld">Pamocehi ma</span>nti atīva sithilaṃ karohi maṃ. <span class="bld">Uddhara ma</span>nti maṃ saṃsārapaṅkā uddharitvā thale patiṭṭhāpehi. <span class="bld">Samuddhara ma</span>nti sammā uddharitvā thale patiṭṭhāpehi maṃ. <span class="bld">Vuṭṭhāpehī</span>ti vicikicchāsallato apanetvā visuṃ karaṇavasena uṭṭhāpehi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para33"></a><span class="paranum">33</span>. Athassa bhagavā attādhīnameva kathaṃkathāpamokkhaṃ oghataraṇamukhena dassento <span class="bld">‘‘nāha’’</span>nti gāthamāha. Tattha <a name="P0.0029"></a> <span class="bld">nāhaṃ sahissāmī</span>ti ahaṃ na sahissāmi na sakkomi. Na vāyamissāmīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Pamocanāyā</span>ti pamocetuṃ. <span class="bld">Kathaṃkathi</span>nti sakaṅkhaṃ. <span class="bld">Taresī</span>ti tareyyāsi.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <a name="V0.0025"></a> <span class="bld">na īhāmī</span>ti payogaṃ na karomi. Na samīhāmīti atīva payogaṃ na karomi. <span class="bld">Assaddhe puggale</span>ti ratanattaye saddhāvirahite puggale. <span class="bld">Acchandike</span>ti maggaphalatthaṃ rucivirahite. <span class="bld">Kusīte</span>ti samādhivirahite. <span class="bld">Hīnavīriye</span>ti nibbīriye. <span class="bld">Appaṭipajjamāne</span>ti paṭipattiyā na paṭipajjamāne.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para34"></a><span class="paranum">34</span>. Evaṃ vutte attamanataro dhotako bhagavantaṃ abhitthavamāno anusāsaniṃ yācanto <span class="bld">‘‘anusāsa brahme’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">brahme</span>ti seṭṭhavacanametaṃ. Tena bhagavantaṃ āmantayamāno āha ‘‘anusāsa brahme’’ti. <span class="bld">Vivekadhamma</span>nti sabbasaṅkhāravivekaṃ nibbānadhammaṃ. <span class="bld">Abyāpajjamāno</span>ti nānappakārakaṃ anāpajjamāno. <span class="bld">Idheva santo</span>ti idheva samāno. <span class="bld">Asito</span>ti anissito.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para35-7"></a><span class="paranum">35-7</span>. Ito <a name="M0.0027"></a> parā dve gāthā mettagūsutte vuttanayā eva. Kevalañhi tattha dhammaṃ, idha santinti ayaṃ viseso. Tatiyagāthāyapi pubbaḍḍhaṃ tattha vuttanayameva. Aparaḍḍhe <span class="bld">saṅgo</span>ti sajjanaṭṭhānaṃ, laggananti vuttaṃ hoti. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Dhotakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Upasīvamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para38"></a><span class="paranum">38</span>. Chaṭṭhe <a name="P0.0030"></a> upasīvasutte – <span class="bld">mahantamogha</span>nti mahantaṃ oghaṃ. <span class="bld">Anissito</span>ti puggalaṃ vā dhammaṃ vā anallīno. <span class="bld">No visahāmī</span>ti na sakkomi. <span class="bld">Ārammaṇa</span>nti nissayaṃ. <span class="bld">Yaṃ nissito</span>ti yaṃ dhammaṃ vā puggalaṃ vā nissito.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">kāmogha</span>nti anāgāmimaggena kāmoghaṃ. Arahattamaggena <span class="bld">bhavoghaṃ</span>. Sotāpattimaggena <span class="bld">diṭṭhoghaṃ</span>. Arahattamaggena <span class="bld">avijjoghaṃ</span> tareyyaṃ. <span class="bld">Sakyakulā pabbajito</span>ti bhagavato uccākulaparidīpanavasena vuttaṃ. <span class="bld">Ālambaṇa</span>nti avattharitvā ṭhānaṃ. <span class="bld">Nissaya</span>nti allīyanaṃ. <span class="bld">Upanissaya</span>nti apassayanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para39"></a><span class="paranum">39</span>. Idāni <a name="V0.0026"></a> yasmā brāhmaṇo ākiñcaññāyatanalābhī tañca santampi nissayaṃ na jānāti. Tenassa bhagavā tañca nissayaṃ uttariñca niyyānapathaṃ dassento <span class="bld">‘‘ākiñcañña’’</span>nti gāthamāha. Tattha <span class="bld">pekkhamāno</span>ti taṃ ākiñcaññāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā vuṭṭhahitvā ca aniccādivasena passamāno. <span class="bld">Natthīti nissāyā</span>ti taṃ ‘‘natthi kiñcī’’ti pavattaṃ samāpattiṃ ārammaṇaṃ katvā. <span class="bld">Tarassu ogha</span>nti tato pabhuti pavattāya vipassanāya yathānurūpaṃ catubbidhampi oghaṃ tarassu. <span class="bld">Kathāhī</span>ti kathaṃkathāhi. <span class="bld">Taṇhakkhayaṃ nattamahābhipassā</span>ti rattindivaṃ nibbānaṃ vibhūtaṃ katvā passa. Etenassa diṭṭhadhammasukhavihāraṃ kathesi.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <a name="M0.0028"></a> <span class="bld">taññeva viññāṇaṃ abhāvetī</span>ti ākāsālambaṇaṃ katvā pavattamahaggataviññāṇaṃ abhāveti abhāvaṃ gameti. <span class="bld">Vibhāvetī</span>ti vividhā abhāvaṃ gameti. <span class="bld">Antaradhāpetī</span>ti adassanaṃ gameti. <span class="bld">Natthi kiñcīti passatī</span>ti antamaso bhaṅgamattampissa natthīti passati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para40"></a><span class="paranum">40</span>. Idāni ‘‘kāme pahāyā’’ti sutvā vikkhambhanavasena attanā pahīne kāme sampassamāno <span class="bld">‘‘sabbesū’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">hitvā</span> <a name="P0.0031"></a> <span class="bld">mañña</span>nti aññaṃ tato heṭṭhā chabbidhampi samāpattiṃ hitvā. <span class="bld">Saññāvimokkhe parame</span>ti sattasu saññāvimokkhesu uttame ākiñcaññāyatane. <span class="bld">Tiṭṭhe nu so tattha anānuyāyī</span>ti so puggalo tattha ākiñcaññāyatanabrahmaloke avigacchamāno tiṭṭheyya nūti pucchati.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">aviccamāno</span>ti aviyujjamāno. <span class="bld">Avigacchamāno</span>ti viyogaṃ anāpajjamāno. <span class="bld">Anantaradhāyamāno</span>ti antaradhānaṃ anāpajjamāno. <span class="bld">Aparihāyamāno</span>ti anantarā parihānaṃ anāpajjamāno.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para41-2"></a><span class="paranum">41-2</span>. Athassa bhagavā saṭṭhikappasahassamattakaṃyeva ṭhānaṃ anujānanto catutthaṃ gāthamāha. Evaṃ tassa tattha ṭhānaṃ sutvā idānissa sassatucchedabhāvaṃ pucchanto <span class="bld">‘‘tiṭṭhe ce’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">pūgampi vassāna</span>nti anekasaṅkhyampi vassānaṃ, gaṇanarāsinti attho. ‘‘Pūgampi vassānī’’tipi pāṭho. Tattha vibhattibyattayena sāmivacanassa paccattavacanaṃ kātabbaṃ, pūganti vā etassa bahūnīti attho vattabbo. ‘‘Pūgānī’’ti vāpi paṭhanti, purimapāṭhoyeva sabbasundaro. <span class="bld">Tattheva so sīti siyā vimutto</span>ti so puggalo tatthevākiñcaññāyatane nānādukkhehi vimutto sītibhāvappatto bhaveyya, nibbānappatto sassato hutvā tiṭṭheyyāti adhippāyo. <span class="bld">Cavetha viññāṇaṃ tathāvidhassā</span>ti ‘‘udāhu tathāvidhassa viññāṇaṃ anupādāya parinibbāyeyyā’’ti <a name="V0.0027"></a> ucchedaṃ pucchati, ‘‘paṭisandhiggahaṇatthaṃ vāpi bhaveyyā’’ti paṭisandhimpi tassa pucchati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tassa viññāṇaṃ caveyyā</span>ti tassa ākiñcaññāyatane uppannassa viññāṇaṃ cutiṃ pāpuṇeyya. <span class="bld">Ucchijjeyyā</span>ti ucchedaṃ bhaveyya. <span class="bld">Vinasseyyā</span>ti vināsaṃ pāpuṇeyya. <span class="bld">Na bhaveyyā</span>ti abhāvaṃ gameyya. <span class="bld">Upapannassā</span>ti paṭisandhivasena upapannassa.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para43"></a><span class="paranum">43</span>. Athassa <a name="M0.0029"></a> bhagavā ucchedasassataṃ anupagamma tatthupapannassa ariyasāvakassa anupādāya parinibbānaṃ dassento <span class="bld">‘‘accī yathā’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">atthaṃ paletī</span>ti atthaṃ gacchati. <span class="bld">Na upeti saṅkha</span>nti ‘‘asukaṃ nāma disaṃ gato’’ti <a name="P0.0032"></a> vohāraṃ na gacchati. <span class="bld">Evaṃ munī nāmakāyā vimutto</span>ti evaṃ tattha uppanno sekkhamuni pakatiyā pubbeva rūpakāyā vimutto, tattha catutthamaggaṃ nibbattetvā dhammakāyassa pariññātattā puna nāmakāyāpi vimutto ubhatobhāgavimutto khīṇāsavo hutvā anupādānibbānasaṅkhātaṃ atthaṃ paleti na upeti saṅkhaṃ ‘‘khattiyo vā brāhmaṇo vā’’ti evamādikaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">khittā</span>ti calitā. <span class="bld">Ukkhittā</span>ti aticalitā. <span class="bld">Nunnā</span>ti papphoṭiyā. <span class="bld">Paṇunnā</span>ti dūrīkatā. <span class="bld">Khambhitā</span>ti paṭikkamāpitā. <span class="bld">Vikkhambhitā</span>ti na santike katā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para44"></a><span class="paranum">44</span>. Idāni ‘‘atthaṃ paletī’’ti sutvā tassa yoniso atthamasallakkhento <span class="bld">‘‘atthaṅgato so’’</span>ti gāthamāha. Tassattho – so atthaṅgato udāhu natthi, <span class="bld">udāhu ve sassatiyā</span> sassatabhāvena <span class="bld">arogo</span> avipariṇāmadhammo soti evaṃ <span class="bld">taṃ me munī sādhu</span> byākarohi. Kiṃkāraṇā? <span class="bld">Tathā hi te vidito esa dhammo</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">niruddho</span>ti nirodhaṃ patto. <span class="bld">Ucchinno</span>ti ucchinnasantāno. <span class="bld">Vinaṭṭho</span>ti vināsaṃ patto.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para45"></a><span class="paranum">45</span>. Athassa bhagavā tathā avattabbataṃ dassento <span class="bld">‘‘atthaṅgatassā’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">atthaṅgatassā</span>ti anupādāparinibbutassa. <span class="bld">Na pamāṇamatthī</span>ti rūpādipamāṇaṃ natthi. <span class="bld">Yena naṃ vajju</span>nti yena rāgādinā naṃ vadeyyuṃ. <span class="bld">Sabbesu dhammesū</span>ti sabbesu khandhādidhammesu.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <a name="V0.0028"></a> <span class="bld">adhivacanāni cā</span>ti sirivaḍḍhako dhanavaḍḍhakotiādayo hi vacanamattaṃyeva adhikāraṃ katvā pavattā adhivacanā nāma. Adhivacanānaṃ pathā <span class="bld">adhivacanapathā</span> nāma. ‘‘Abhisaṅkharontīti kho, bhikkhave, tasmā saṅkhārā’’ti (saṃ. ni. 3.79) evaṃ niddhāritvā sahetukaṃ katvā vuccamānā abhilāpā <span class="bld">nirutti</span> nāma. Niruttīnaṃ pathā <span class="bld">niruttipathā</span> nāma. ‘‘Takko vitakko saṅkappo’’ti <a name="M0.0030"></a> (dha. sa. 7) evaṃ tena tena pakārena paññāpanato <span class="bld">paññatti</span> nāma. Paññattīnaṃ pathā <span class="bld">paññattipathā</span> (dha. sa. aṭṭha. 101-108) nāma. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca vuttasadisova dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Upasīvamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Nandamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para46"></a><span class="paranum">46</span>. Sattame <a name="P0.0033"></a> nandasutte – paṭhamagāthāyattho – <span class="bld">loke khattiyādayo</span>janā ājīvakanigaṇṭhādike sandhāya ‘‘santi loke munayo’’ti vadanti. <span class="bld">Tayidaṃ kathaṃsū</span>ti kiṃ nu kho te samāpattiñāṇādinā ñāṇena upapannattā <span class="bld">ñāṇūpapannaṃ muni no vadanti,</span> evaṃvidhaṃ nu vadanti, <span class="bld">udāhu ve</span> nānappakārakena lūkhajīvitasaṅkhātena <span class="bld">jīvitenūpapanna</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">aṭṭhasamāpattiñāṇena vā</span>ti paṭhamajjhānādiaṭṭhasamāpattisampayuttañāṇena vā. <span class="bld">Pañcābhiññāñāṇena vā</span>ti pubbenivāsādijānanañāṇena vā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para47"></a><span class="paranum">47</span>. Athassa bhagavā tadubhayampi paṭikkhipitvā muniṃ dassento <span class="bld">‘‘na diṭṭhiyā’’ti gāthamāha.</span></p>
- <p class="bodytext"><a name="para48"></a><span class="paranum">48</span>. Idāni ‘‘diṭṭhādīhi suddhī’’ti vadantānaṃ vāde kaṅkhāpahānatthaṃ <span class="bld">‘‘ye kecime’’</span>ti pucchati. Tattha <span class="bld">anekarūpenā</span>ti kotūhalamaṅgalādināpi. <span class="bld">Tattha yatā carantā</span>ti tattha sakkāyadiṭṭhiyā guttā viharantā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para49"></a><span class="paranum">49</span>. Athassa <a name="V0.0029"></a> tathā suddhiabhāvaṃ dīpento bhagavā catutthaṃ gāthamāha.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para50"></a><span class="paranum">50</span>. Evaṃ ‘‘nātariṃsū’’ti sutvā idāni yo atari, taṃ sotukāmo <span class="bld">‘‘ye kecime’’</span>ti pucchati. Athassa bhagavā oghatiṇṇamukhena jātijarātiṇṇe dassento chaṭṭhaṃ gāthamāha.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para51"></a><span class="paranum">51</span>. Tattha <a name="M0.0031"></a> <span class="bld">nivutā</span>ti ovuṭā pariyonaddhā. <span class="bld">Ye sīdhā</span>ti ye su idha, ettha ca su-iti nipātamattaṃ. <span class="bld">Taṇhaṃ pariññāyā</span>ti tīhi pariññāhi taṇhaṃ parijānitvā. Sesaṃ sabbattha pubbe vuttanayattā pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para52"></a><span class="paranum">52</span>. Evaṃ bhagavā arahattanikūṭeneva desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne pana nando bhagavato bhāsitaṃ abhinandamāno <span class="bld">etābhinandāmī</span>ti gāthamāha. Idhāpi ca pubbe vuttasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Nandamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Hemakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para53"></a><span class="paranum">53</span>. Aṭṭhame <a name="P0.0034"></a> hemakasutte – <span class="bld">ye me pubbe viyākaṃsū</span>ti ye bāvariādayo pubbe mayhaṃ sakaṃ laddhiṃ viyākaṃsu. <span class="bld">Huraṃ gotamasāsanā</span>ti gotamasāsanato pubbataraṃ. <span class="bld">Sabbaṃ taṃ takkavaḍḍhana</span>nti sabbaṃ taṃ kāmavitakkādivaḍḍhanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ye caññe tassa ācariyā</span>ti ye ca aññe tassa bāvariyassa ācāre sikkhāpakā ācariyā. <span class="bld">Te sakaṃ diṭṭhi</span>nti te ācariyā attano diṭṭhiṃ. <span class="bld">Sakaṃ khanti</span>nti attano khamanaṃ. <span class="bld">Sakaṃ ruci</span>nti attano rocanaṃ. <span class="bld">Vitakkavaḍḍhana</span>nti kāmavitakkādivitakkānaṃ uppādanaṃ punappunaṃ pavattanaṃ. <span class="bld">Saṅkappavaḍḍhana</span>nti kāmasaṅkappādīnaṃ vaḍḍhanaṃ. Imāni dve padāni sabbasaṅgāhikavasena vuttāni. Idāni kāmavitakkādike sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘kāmavitakkavaḍḍhana’’</span>ntiādinā nayena navavitakke dassesi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para54"></a><span class="paranum">54</span>. <span class="bld">Taṇhānigghātana</span>nti <a name="V0.0030"></a> taṇhāvināsanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para55-6"></a><span class="paranum">55-6</span>. Athassa bhagavā taṃ dhammaṃ ācikkhanto <span class="bld">‘‘idhā’’</span>ti gāthādvayamāha. Tattha <span class="bld">etadaññāya ye satā</span>ti etaṃ nibbānaṃ padamaccutaṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277; theragā. 676; kathā. 753) nayena vipassantā anupubbena jānitvā ye kāyānupassanāsatiādīhi <a name="M0.0032"></a> satā. <span class="bld">Diṭṭhadhammābhinibbutā</span>ti viditadhammattā diṭṭhadhammā ca rāgādinibbānena ca abhinibbutā. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Hemakamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Todeyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para57"></a><span class="paranum">57</span>. Navame <a name="P0.0035"></a> todeyyasutte – <span class="bld">vimokkho tassa kīdiso</span>ti tassa kīdiso vimokkho icchitabboti pucchati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para58"></a><span class="paranum">58</span>. Idānissa aññavimokkhābhāvaṃ dassento bhagavā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">vimokkho tassa nāparo</span>ti tassa añño vimokkho natthi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para59"></a><span class="paranum">59</span>. Evaṃ ‘‘taṇhakkhayo eva vimokkho’’ti vuttepi tamatthaṃ asallakkhento <span class="bld">‘‘nirāsaso so uda āsasāno’’</span>ti puna pucchati. Tattha <span class="bld">uda paññakappī</span>ti udāhu samāpattiñāṇādinā ñāṇena taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā kappayati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para60"></a><span class="paranum">60</span>. Athassa bhagavā taṃ ācikkhanto catutthaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">kāmabhave</span>ti kāme ca bhave ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpe nāsīsatī</span>ti catusamuṭṭhānike rūpārammaṇe chandarāgavasena na pattheti. <span class="bld">Saddhā</span>dīsupi eseva <a name="V0.0031"></a> nayo. Palibodhaṭṭhena rāgo eva kiñcanaṃ <span class="bld">rāgakiñcanaṃ</span> madanaṭṭhena vā. <span class="bld">Dosakiñcanā</span>dīsupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Todeyyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Kappamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para61"></a><span class="paranum">61</span>. Dasame <a name="P0.0036"></a><a name="M0.0033"></a> kappasuttaniddese – <span class="bld">majjhe sarasmi</span>nti purimapacchimakoṭipaññāṇābhāvato majjhabhūte saṃsāreti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tiṭṭhata</span>nti tiṭṭhamānānaṃ. <span class="bld">Yathāyidaṃ nāparaṃ siyā</span>ti yathā idaṃ dukkhaṃ puna na bhaveyya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āgamana</span>nti pubbantato idhāgamanaṃ. <span class="bld">Gamana</span>nti ito paralokagamanaṃ. <span class="bld">Gamanāgamana</span>nti tadubhayavasena vuttaṃ. <span class="bld">Kāla</span>nti maraṇakālaṃ. <span class="bld">Gatī</span>ti nibbatti. <span class="bld">Bhavābhavo</span>ti bhavato bhavo. <span class="bld">Cuti cā</span>ti bhavato cavanañca. <span class="bld">Upapatti cā</span>ti cutassa upapatti ca. <span class="bld">Nibbatti cā</span>ti pātubhāvo ca. <span class="bld">Bhedo cā</span>ti khandhabhedo ca. <span class="bld">Jāti cā</span>ti jananañca. <span class="bld">Jarā cā</span>ti hāni ca. <span class="bld">Maraṇañcā</span>ti jīvitindriyassa cāgo ca. <span class="bld">Purimāpi koṭi na paññāyatī</span>ti pubbāpi koṭi natthi na saṃvijjati. Tathā <span class="bld">pacchimāpi koṭi</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ettakā jātiyo</span>ti etaparamā jātiyo. <span class="bld">Vaṭṭaṃ vattī</span>ti saṃsārapavatti. <span class="bld">Tato paraṃ na vattatī</span>ti tato uddhaṃ nappavattati. <span class="bld">Hevaṃ natthī</span>ti evaṃ natthi na saṃvijjati. <span class="bld">Hi</span>-iti nipāto. <span class="bld">Anamataggoya</span>nti ayaṃ saṃsāro aviditaggo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Avijjānīvaraṇāna</span>nti avijjāya āvaritānaṃ. <span class="bld">Taṇhāsaṃyojanāna</span>nti kāmarāgasaṅkhātataṇhābandhanabaddhānaṃ. <span class="bld">Sandhāvata</span>nti kāmadhātuyā punappunaṃ dhāvantānaṃ. <span class="bld">Saṃsarata</span>nti rūpārūpadhātuyā saṃsarantānaṃ. <span class="bld">Dukkhaṃ paccanubhūta</span>nti kāyikacetasikadukkhaṃ anubhūtaṃ vinditaṃ. <span class="bld">Tibba</span>nti bahalaṃ. <span class="bld">Byasana</span>nti avaḍḍhi vināso. <span class="bld">Kaṭasī vaḍḍhitā</span>ti susānavaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Alamevā</span>ti yuttameva<a name="V0.0032"></a>. <span class="bld">Sabbasaṅkhāresū</span>ti tebhūmakasaṅkhāresu. <span class="bld">Nibbinditu</span>nti ukkaṇṭhituṃ. <span class="bld">Virajjitu</span>nti virāgaṃ uppādetuṃ. <span class="bld">Vimuccitu</span>nti mocetuṃ. <span class="bld">Vaṭṭaṃ vattissatī</span>ti saṃsārapavattaṃ tebhūmakavaṭṭaṃ anāgate pavattissati. <span class="bld">Tato paraṃ na vattissatī</span>ti tato uddhaṃ anāgate saṃsārapavattaṃ nappavattissati. <span class="bld">Jātibhaye</span>ti jātiṃ paṭicca uppajjanakabhaye. <span class="bld">Jarābhayā</span>dīsupi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para62-3"></a><span class="paranum">62-3</span>. Athassa <a name="P0.0037"></a> bhagavā tamatthaṃ byākaronto uparūparigāthāyo abhāsi. Dutiyagāthā vuttatthāyeva. Tatiyagāthāya <span class="bld">akiñcana</span>nti kiñcanapaṭipakkhaṃ. <span class="bld">Anādāna</span>nti ādānapaṭipakkhaṃ, kiñcanādānavūpasamanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Anāpara</span>nti aparapaṭibhāgadīpavirahitaṃ, seṭṭhanti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para64"></a><span class="paranum">64</span>. Catutthagāthāya <a name="M0.0034"></a> <span class="bld">na te mārassa paddhagū</span>ti te mārassa paddhacarā paricārikā sissā na honti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mahājanaṃ pāse niyojetvā māretīti māro.</span> Akusalakamme niyuttattā <span class="bld">kaṇho</span>. Chasu devalokesu adhipatittā <span class="bld">adhipati</span>. Akusalānaṃ dhammānaṃ antaṃ gatattā <span class="bld">antagū</span>. Pāpajanaṃ na muñcatīti <span class="bld">namuci</span>. Sativippavāsappamattapuggalānaṃ ñātakoti <span class="bld">pamattabandhu</span>. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadisova dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Kappamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">11. Jatukaṇṇimāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para65"></a><span class="paranum">65</span>. Ekādasame <a name="P0.0038"></a> jatukaṇṇisutte – <span class="bld">sutvānahaṃ vīra akāmakāmi</span>nti ahaṃ ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā (pārā. 1; dī. ni. 1.157, 255, 301; a. ni. 6.10; saṃ. ni. 5.997) nayena vīra kāmānaṃ akāmanato akāmakāmiṃ buddhaṃ sutvā. <span class="bld">Akāmamāgama</span>nti nikkāmaṃ bhagavantaṃ pucchituṃ āgatomhi. <span class="bld">Sahajanettā</span>ti sahajātasabbaññutaññāṇacakkhu<a name="V0.0033"></a>. <span class="bld">Yathātaccha</span>nti yathātathaṃ. <span class="bld">Brūhi me</span>ti puna yācanto bhaṇati. Yācanto hi sahassakkhattumpi bhaṇeyya, ko pana vādo dvikkhattuṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho</span>ti imesaṃ padānaṃ attho heṭṭhā vuttova. Vijjāhi pana caraṇena ca sampannattā <span class="bld">vijjācaraṇasampanno</span>. Tattha <span class="bld">vijjā</span>ti tissopi vijjā aṭṭhapi vijjā. Tisso vijjā bhayabheravasutte (ma. ni. 1.34 ādayo) vuttanayena veditabbā, aṭṭha ambaṭṭhasutte (dī. ni. 1.254 ādayo). Tattha hi vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha cha abhiññā pariggahetvā aṭṭha vijjā vuttā. <span class="bld">Caraṇa</span>nti sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti ime pannarasa dhammā veditabbā. Imeyeva hi pannarasa dhammā yasmā etehi <a name="M0.0035"></a> carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā ‘‘caraṇa’’nti vuttā. Yathāha – ‘‘idha, mahānāma, ariyasāvako sīlavā hotī’’ti (ma. ni. 2.24) sabbaṃ majjhimapaṇṇāsake vuttanayena veditabbaṃ. Bhagavā imāhi vijjāhi iminā ca caraṇena samannāgato, tena vuccati vijjācaraṇasampannoti. Tattha vijjāsampadā bhagavato sabbaññutaṃ pūretvā ṭhitā, caraṇasampadā mahākāruṇikataṃ. So sabbaññutāya sabbasattānaṃ atthānatthaṃ ñatvā mahākāruṇikatāya anatthaṃ parivajjetvā atthe niyojeti, yathā taṃ vijjācaraṇasampanno. Tenassa <a name="P0.0039"></a> sāvakā suppaṭipannā honti, no duppaṭipannā, vijjācaraṇavipannānañhi sāvakā attantapādayo viya (pārā. aṭṭha. 1.1).</p>
- <p class="bodytext">Sobhanagamanattā sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā sammā gatattā sammā ca gadattā <span class="bld">sugato</span>. Gamanampi hi gatanti vuccati. Tañca bhagavato sobhanaṃ parisuddhamanavajjaṃ. Kiṃ pana tanti? Ariyamaggo. Tena hesa gamanena khemaṃ disaṃ asajjamāno gatoti <span class="bld">sobhanagamanattā sugato</span>. Sundarañcesa ṭhānaṃ gato amataṃ nibbānanti <span class="bld">sundaraṃ ṭhānaṃ gatattāpi sugato</span>. Sammā ca gato tena tena maggena pahīne kilese puna apaccāgacchanto. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato…pe… arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato’’ti (mahāni. 38; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddesa 27).</p>
- <p class="bodytext">Sammā vā gato dīpaṅkarapādamūlato pabhuti yāva bodhimaṇḍā tāva samatiṃsapāramīpūrikāya <a name="V0.0034"></a> sammā paṭipattiyā sabbalokassa hitasukhameva karonto sassataṃ ucchedaṃ kāmasukhaṃ attakilamathanti ime ca ante anupagacchanto gatoti <span class="bld">sammā gatattāpi sugato</span>. Sammā cesa gadati yuttaṭṭhānesu yuttameva vācaṃ bhāsatīti <span class="bld">sammā gadattāpi sugato</span>.</p>
- <p class="bodytext">Tatridaṃ sādhakasuttaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ <a name="M0.0036"></a> anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ appiyā amanāpā, tatra kālaññū tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāya. Yaṃ tathāgato vācaṃ jānāti abhūtaṃ atacchaṃ anatthasaṃhitaṃ. Sā ca paresaṃ piyā manāpā, na taṃ tathāgato vācaṃ bhāsati. Yampi tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ anatthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ piyā manāpā, tampi tathāgato vācaṃ na bhāsati. Yañca kho tathāgato vācaṃ jānāti bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ, sā ca paresaṃ piyā manāpā, tatra kālaññū <a name="P0.0040"></a> tathāgato hoti tassā vācāya veyyākaraṇāyā’’ti (ma. ni. 2.86).</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <span class="bld">sammā gadattāpi sugato</span>ti veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Sabbathā viditalokattā pana <span class="bld">lokavidū</span>. So hi bhagavā sabhāvato samudayato nirodhato nirodhūpāyatoti sabbathā lokaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi. Yathāha –</p>
- <p class="indent">‘‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmi. Na cāhaṃ, āvuso, appatvāva lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Api cāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadaṃ (saṃ. ni. 1.107; a. ni. 4.45).</p>
- <p class="gatha1">‘‘Gamanena <a name="V0.0035"></a> na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Tasmā have lokavidū sumedho, lokantagū vusitabrahmacariyo;</p>
- <p class="gathalast">Lokassa antaṃ samitāvi ñatvā, nāsīsatī lokamimaṃ parañcā’’ti. (saṃ. ni. 1.107; a. ni. 4.45);</p>
- <p class="bodytext">Api <a name="M0.0037"></a> ca – tayo lokā saṅkhāraloko sattaloko okāsalokoti. Tattha ‘‘eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā’’ti (paṭi. ma. 1.112) āgataṭṭhāne saṅkhāraloko veditabbo. ‘‘Sassato lokoti vā asassato lokoti vā’’ti (dī. ni. 1.421; ma. ni. 1.269; saṃ. ni. 4.416; vibha. 937) āgataṭṭhāne sattaloko.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yāvatā candimasūriyā pariharanti, disā bhanti virocamānā;</p>
- <p class="gathalast">Tāva sahassadhā loko, ettha te vattatī vaso’’ti. (ma. ni. 1.503) –</p>
- <p class="unindented">Āgataṭṭhāne okāsaloko. Tampi bhagavā sabbathā avedi. Tathā hissa ‘‘eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhārā. Pañca lokā pañcupādānakkhandhā. Cha <a name="P0.0041"></a> lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasalokā aṭṭhārasa dhātuyo’’ti (paṭi. ma. 1.112) ayaṃ saṅkhāralokopi sabbathā vidito.</p>
- <p class="bodytext">Yasmā panesa sabbesampi sattānaṃ āsayaṃ jānāti, anusayaṃ jānāti, caritaṃ jānāti, adhimuttiṃ jānāti, apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye, svākāre dvākāre, suviññāpaye duviññāpaye, bhabbe abhabbe satte jānāti. Tasmāssa sattalokopi sabbathā vidito. Yathā ca sattaloko, evaṃ okāsalokopi. Tathā hesa ekaṃ cakkavāḷaṃ āyāmato ca vitthārato ca yojanānaṃ dvādasa satasahassāni catutiṃsa satāni ca paññāsañca yojanāni. Parikkhepato –</p>
- <p class="gatha1">Sabbaṃ <a name="V0.0036"></a> satasahassāni, chattiṃsa parimaṇḍalaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Dasa ceva sahassāni, aḍḍhuḍḍhāni satāni ca.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0038"></a> –</p>
- <p class="gatha1">Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;</p>
- <p class="gathalast">Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharā.</p>
- <p class="bodytext">Tassāyeva sandhārakaṃ –</p>
- <p class="gatha1">Cattāri satasahassāni, aṭṭheva nahutāni ca;</p>
- <p class="gathalast">Ettakaṃ bahalattena, jalaṃ vāte patiṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tassāpi sandhārako –</p>
- <p class="gatha1">Nava satasahassāni, māluto nabhamuggato;</p>
- <p class="gathalast">Saṭṭhi ceva sahassāni, esā lokassa saṇṭhiti.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ <a name="P0.0042"></a> saṇṭhite cettha yojanānaṃ –</p>
- <p class="gatha1">Caturāsīti sahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;</p>
- <p class="gathalast">Accuggato tāvadeva, sineru pabbatuttamo.</p>
- <p class="gatha1">Tato upaḍḍhupaḍḍhena, pamāṇena yathākkamaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Ajjhogāḷhuggatā dibbā, nānāratanacittitā.</p>
- <p class="gatha1">Yugandharo īsadharo, karavīko sudassano;</p>
- <p class="gathalast">Nemindharo vinatako, assakaṇṇo giri brahā.</p>
- <p class="gatha1">Ete <a name="V0.0037"></a> satta mahāselā, sinerussa samantato;</p>
- <p class="gathalast">Mahārājānamāvāsā, devayakkhanisevitā.</p>
- <p class="gatha1">Yojanānaṃ satānucco, himavā pañca pabbato;</p>
- <p class="gathalast">Yojanānaṃ sahassāni, tīṇi āyatavitthato.</p>
- <p class="gatha1">Caturāsītisahassehi, kūṭehi paṭimaṇḍito;</p>
- <p class="gathalast">Tipañcayojanakkhandha-parikkhepā nagavhayā.</p>
- <p class="gatha2">Paññāsayojanakkhandha-sākhāyāmā samantato;</p>
- <p class="gatha3">Satayojanavitthiṇṇā, tāvadeva ca uggatā;</p>
- <p class="gathalast">Jambū yassānubhāvena, jambudīpo pakāsito. (visuddhi. 1.137; dha. sa. aṭṭha. 584);</p>
- <p class="bodytext">Yañcetaṃ <a name="M0.0039"></a> jambuyā pamāṇaṃ, etadeva asurānaṃ cittapāṭaliyā, garuḷānaṃ simbalirukkhassa, aparagoyāne kadambassa, uttarakurūsu kapparukkhassa, pubbavidehe sirīsassa, tāvatiṃsesu pāricchattakassāti. Tenāhu porāṇā –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Pāṭalī <a name="P0.0043"></a> simbalī jambū, devānaṃ pāricchattako;</p>
- <p class="gathalast">Kadambo kapparukkho ca, sirīsena bhavati sattamaṃ.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Dve asīti sahassāni, ajjhogāḷho mahaṇṇave;</p>
- <p class="gatha2">Accuggato tāvadeva, cakkavāḷasiluccayo;</p>
- <p class="gathalast">Parikkhipitvā taṃ sabbaṃ, lokadhātumayaṃ ṭhito’’ti. (visuddhi. 1.137; dha. sa. aṭṭha. 584);</p>
- <p class="bodytext">Tattha candamaṇḍalaṃ ekūnapaññāsayojanaṃ, sūriyamaṇḍalaṃ paññāsayojanaṃ, tāvatiṃsabhavanaṃ dasasahassayojanaṃ, tathā asurabhavanaṃ avīcimahānirayo jambudīpo ca. Aparagoyānaṃ sattasahassayojanaṃ. Tathā pubbavideho. Uttarakuru aṭṭhasahassayojano. Ekameko cettha mahādīpo pañcasatapañcasataparittadīpaparivāro. Taṃ sabbampi ekaṃ cakkavāḷaṃ ekā lokadhātu. Tadantaresu lokantarikanirayā<a name="V0.0038"></a>. Evaṃ anantāni cakkavāḷāni anantā lokadhātuyo bhagavā anantena buddhañāṇena avedi aññāsi paṭivijjhi. Evamassa okāsalokopi sabbathā vidito. Evampi <span class="bld">sabbathā viditalokattā lokavidū</span>.</p>
- <p class="bodytext">Attano pana guṇehi visiṭṭhatarassa kassaci abhāvato natthi etassa uttaroti <span class="bld">anuttaro</span>. Tathā hesa sīlaguṇenapi sabbaṃ lokaṃ abhibhavati samādhi…pe… paññā… vimutti… vimuttiñāṇadassanaguṇenapi. Sīlaguṇenapi asamo asamasamo appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo…pe… vimuttiñāṇadassanaguṇenapi. Yathāha – ‘‘na kho panāhaṃ passāmi sadevake loke…pe… sadevamanussāya attanā sīlasampannatara’’nti (saṃ. ni. 1.173; a. ni. 4.21) vitthāro.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ aggapasādasuttādīni (a. ni. 4.34; itivu. 90) ‘‘na me ācariyo atthī’’tiādikā (ma. ni. 1.285; mahāva. 11; kathā. 405; mi. pa. 4.5.11) gāthāyo ca vitthāretabbā.</p>
- <p class="bodytext">Purisadamme <a name="M0.0040"></a> sāretīti <span class="bld">purisadammasārathi,</span> dameti vinetīti vuttaṃ hoti. Tattha <span class="bld">purisadammā</span>ti adantā dametuṃ yuttā tiracchānapurisāpi manussapurisāpi amanussapurisāpi<a name="P0.0044"></a>. Tathā hi bhagavatā tiracchānapurisāpi apalālo nāgarājā cūḷodaro mahodaro aggisikho dhūmasikho aravāḷo nāgarājā dhanapālako hatthīti evamādayo damitā nibbisā katā, saraṇesu ca sīlesu ca patiṭṭhāpitā. Manussapurisāpi saccakanigaṇṭhaputtaambaṭṭhamāṇavapokkharasātisoṇadantakūṭadantādayo. Amanussapurisāpi āḷavakasūcilomakharalomayakkhasakkadevarājādayo damitā vinītā vicitrehi vinayanūpāyehi. ‘‘Ahaṃ kho kesi purisadamme saṇhenapi vinemi, pharusenapi vinemi, saṇhapharusenapi vinemī’’ti (a. ni. 4.111) idañcettha suttaṃ vitthāretabbaṃ. Api ca bhagavā visuddhasīlādīnaṃ paṭhamajjhānādīni sotāpannādīnañca uttarimaggapaṭipadaṃ ācikkhanto dantepi dametiyeva.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">anuttaro purisadammasārathī</span>ti ekamevidaṃ atthapadaṃ. Bhagavā hi tathā purisadamme sāreti, yathā ekapallaṅkeneva nisinnā aṭṭha disā asajjamānā dhāvanti. Tasmā ‘‘anuttaro purisadammasārathī’’ti vuccati. ‘‘Hatthidamakena, bhikkhave, hatthi dammo sārito ekaṃyeva disaṃ dhāvatī’’ti idañcettha suttaṃ (ma. ni. 3.312) vitthāretabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vīriyavā</span>ti <a name="V0.0039"></a> ariyamaggena sabbapāpakehi virato. <span class="bld">Pahū</span>ti pabhū. <span class="bld">Visavī</span>ti parasantāne vīriyuppādako. <span class="bld">Alamatto</span>ti samatthacitto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Virato</span>ti ariyamaggena viratattā āyatiṃ appaṭisandhiko. <span class="bld">Sabbapāpakehi nirayadukkhaṃ aticcā</span>ti āyatiṃ appaṭisandhitāya nirayadukkhaṃ aticca ṭhito. <span class="bld">Vīriyavāso</span>ti vīriyaniketo. <span class="bld">So vīriyavā</span>ti so khīṇāsavo ‘‘vīriyavā’’ti vattabbataṃ arahati. <span class="bld">Padhānavā vīro tādī</span>ti imāni panassa thutivacanāni. So hi padhānavā maggajjhānapadhānena, vīro kilesārividdhaṃsanasamatthatāya, tādi nibbikāratāya <span class="bld">pavuccate tathattā</span>ti tathārūpo ‘‘vīriyavā’’ti pavuccati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Te kāmakāmino</span>ti ete rūpādivatthukāme icchantā. <span class="bld">Rāgarāgino</span>ti rāgena rañjitā. <span class="bld">Saññāsaññino</span>ti rāgasaññāya saññino. <span class="bld">Na</span> <a name="M0.0041"></a> <span class="bld">kāme kāmetī</span>ti rūpādivatthukāme na pattheti. <span class="bld">Akāmo</span>ti kāmehi virahito. <span class="bld">Nikkāmo</span>ti nikkantakāmo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbaññutaññāṇa</span>nti <a name="P0.0045"></a> tiyaddhagataṃ sabbaneyyapathaṃ jānātīti sabbaññū, tassa bhāvo sabbaññutā, sabbaññutā eva ñāṇaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ <span class="bld">nettañca</span> vāsanāya saha kilese parājetvā jitattā <span class="bld">jinabhāvo ca apubbaṃ acarimaṃ</span> apure apacchā <span class="bld">ekasmiṃ khaṇe</span> ekasmiṃ kāle <span class="bld">uppanno</span> pubbantato uddhaṃ pannoti uppanno.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para66"></a><span class="paranum">66</span>. <span class="bld">Tejī tejasā</span>ti tejena samannāgato tejasā abhibhuyya. <span class="bld">Yamahaṃ vijaññaṃ jātijarāya idha vippahāna</span>nti yaṃ ahaṃ jātijarāya pahānabhūtaṃ dhammaṃ idheva jāneyyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jagatī</span>ti pathavī. <span class="bld">Sabbaṃ ākāsagata</span>nti sakalaṃ ākāse pavattaṃ patthaṭaṃ. <span class="bld">Tamagata</span>nti tamameva tamagataṃ andhakāraṃ yathā gūthagataṃ muttagatanti. <span class="bld">Abhivihaccā</span>ti nāsetvā. <span class="bld">Andhakāraṃ vidhamitvā</span>ti cakkhuviññāṇuppattinivārakaṃ andhakāraṃ palāpetvā. <span class="bld">Ālokaṃ dassayitvā</span>ti sūriyālokaṃ dassayitvā. <span class="bld">Ākāse</span>ti ajaṭākāse. <span class="bld">Antalikkhe</span>ti antaradhātusamatthatucchokāse. <span class="bld">Gaganapathe</span>ti devatānaṃ gamanamagge gacchati. <span class="bld">Sabbaṃ abhisaṅkhārasamudaya</span>nti sakalaṃ kammaṃ samudayaṃ uppādaṃ, taṇhanti attho. <span class="bld">Kilesatamaṃ avijjandhakāraṃ vidhamitvā</span>ti kilesatamasaṅkhātaṃ aññāṇaṃ avijjandhakāraṃ nīharitvā nāsetvā. <span class="bld">Ñāṇālokaṃ</span> paññālokaṃ dassayitvā. <span class="bld">Vatthukāme parijānitvā</span>ti <a name="V0.0040"></a> rūpādivatthukāme ñātatīraṇapariññāya jānitvā. <span class="bld">Kilesakāme pahāyā</span>ti upatāpanasaṅkhāte kilesakāme pahānapariññāya pajahitvā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para67"></a><span class="paranum">67</span>. Athassa bhagavā taṃ dhammaṃ ācikkhanto uparūparigāthāyo abhāsi. Tattha <span class="bld">nekkhammaṃ daṭṭhu khemato</span>ti nibbānañca nibbānagāminiñca paṭipadaṃ ‘‘khema’’nti disvā. <span class="bld">Uggahita</span>nti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ. <span class="bld">Nirattaṃ vā</span>ti nirassitabbaṃ vā, muñcitabbanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Mā te vijjitthā</span>ti mā te ahosi. <span class="bld">Kiñcana</span>nti rāgādikiñcanaṃ, tampi te mā vijjittha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Muñcitabba</span>nti muñcitvā na puna gahetabbaṃ. <span class="bld">Vijahitabba</span>nti cajitabbaṃ. <span class="bld">Vinodetabba</span>nti khipitabbaṃ. <span class="bld">Byantīkātabba</span>nti vigatantaṃ kātabbaṃ<a name="P0.0046"></a>. <span class="bld">Anabhāvaṃ gametabba</span>nti anu anu abhāvaṃ gametabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para68-9"></a><span class="paranum">68-9</span>. <span class="bld">Pubbe</span>ti <a name="M0.0042"></a> atīte saṅkhāre ārabbha uppannakilesā. <span class="bld">Brāhmaṇā</span>ti bhagavā jatukaṇṇiṃ ālapati. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Jatukaṇṇimāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">12. Bhadrāvudhamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para70"></a><span class="paranum">70</span>. Dvādasame <a name="P0.0047"></a> bhadrāvudhasutte – <span class="bld">okañjaha</span>nti ālayaṃ jahaṃ. <span class="bld">Taṇhacchida</span>nti taṇhākāyacchidaṃ. <span class="bld">Aneja</span>nti lokadhammesu nikkampaṃ. <span class="bld">Nandiñjaha</span>nti anāgatarūpādipatthanājahaṃ. Ekā eva hi sā taṇhā, thutivasena idha nānappakārato vuttā. <span class="bld">Kappañjaha</span>nti duvidhaṃ kappajahaṃ. <span class="bld">Abhiyāce</span>ti ativiya yācāmi. <span class="bld">Sutvāna nāgassa apanamissanti ito</span>ti nāgassa tava bhagavato vacanaṃ sutvā ito pāsāṇakacetiyato bahujanā pakkamissantīti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ye</span> <a name="V0.0041"></a> <span class="bld">upayupādānā</span>ti taṇhādiṭṭhīhi upagantvā gahitā. <span class="bld">Cetaso adhiṭṭhānā</span>ti citte patiṭṭhitā. <span class="bld">Abhinivesānusayā</span>ti patiṭṭhahitvā āgantvā sayitā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para71"></a><span class="paranum">71</span>. <span class="bld">Janapadehi saṅgatā</span>ti aṅgādīhi janapadehi idha samāgatā. <span class="bld">Viyākarohī</span>ti dhammaṃ desehi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅgatā</span>ti ete khattiyādayo ekībhūtā. <span class="bld">Samāgatā</span>ti vuttappakārehi janapadehi āgatā. <span class="bld">Samohitā</span>ti rāsībhūtā. <span class="bld">Sannipatitā</span>ti adhiyogā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para72"></a><span class="paranum">72</span>. Athassa āsayānulomena dhammaṃ desento bhagavā uparūparigāthāyo abhāsi. Tattha <span class="bld">ādānataṇha</span>nti rūpādīnaṃ ādāyikaṃ gahaṇataṇhaṃ, taṇhupādānanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Yaṃ yañhi lokasmimupādiyantī</span>ti etesu uddhādibhedesu yaṃ yaṃ gaṇhanti. <span class="bld">Teneva māro anveti</span> <span class="bld">jantu</span>nti <a name="M0.0043"></a> teneva upādānapaccayanibbattakammābhisaṅkhāranibbattavasena paṭisandhikkhandhamāro taṃ sattaṃ anugacchati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para73"></a><span class="paranum">73</span>. <span class="bld">Tasmā pajāna</span>nti tasmā etamādīnavaṃ aniccādivasena vā saṅkhāre pajānanto. <span class="bld">Ādānasatte iti pekkhamāno, pajaṃ imaṃ maccudheyye visatta</span>nti ādātabbaṭṭhena ādānesu rūpādīsu satte sabbaloke imaṃ pajaṃ maccudheyye laggaṃ pekkhamāno<a name="P0.0048"></a>, ādānasatte vā ādānābhiniviṭṭhe puggale ādānasaṅgahetuñca imaṃ pajaṃ maccudheyye laggaṃ tato vītikkamituṃ asamatthaṃ iti pekkhamāno kiñcanaṃ sabbaloke na upādiyethāti. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Bhadrāvudhasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">13. Udayamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para74"></a><span class="paranum">74</span>. Terasame <a name="V0.0042"></a><a name="P0.0049"></a> udayasutte – <span class="bld">aññāvimokkha</span>nti paññānubhāvanijjhānaṃ taṃ vimokkhaṃ pucchati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamenapi jhānena jhāyī</span>ti vitakkavicārapītisukhacittekaggatāsampayuttena pañcaṅgikena paṭhamajjhānena jhāyatīti jhāyī. <span class="bld">Dutiyenā</span>ti pītisukhacittekaggatāsampayuttena. <span class="bld">Tatiyenā</span>ti sukhacittekaggatāsampayuttena. <span class="bld">Catutthenā</span>ti upekkhācittekaggatāsampayuttena. <span class="bld">Savitakkasavicārenapi jhānena jhāyī</span>ti catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānena savitakkasavicārenapi jhānena jhāyatīti jhāyī. <span class="bld">Avitakkavicāramattenā</span>ti pañcakanaye dutiyena jhānena. <span class="bld">Avitakkaavicārenā</span>ti dutiyatatiyādiavasesajhānena. <span class="bld">Sappītikenā</span>ti pītisampayuttena dukatikajhānena. <span class="bld">Nippītikenā</span>ti pītivirahitena tadavasesajhānena. <span class="bld">Sātasahagatenā</span>ti sukhasahagatena tikacatukkajhānena. <span class="bld">Upekkhāsahagatenā</span>ti catukkapañcakena. <span class="bld">Suññatenapī</span>ti suññatavimokkhasampayuttena. <span class="bld">Animittenapī</span>ti aniccanimittaṃ dhuvanimittaṃ animittañca ugghāṭetvā paṭiladdhena <a name="M0.0044"></a> animittenapi jhānena jhāyatīti jhāyī. <span class="bld">Appaṇihitenapī</span>ti maggāgamanavasena paṇidhiṃ sodhetvā pariyādiyitvā phalasamāpattivasena appaṇihitenapi. <span class="bld">Lokiyenapī</span>ti lokiyena paṭhamadutiyatatiyacatutthena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Lokuttarenapī</span>ti teneva lokuttarasampayuttena. <span class="bld">Jhānarato</span>ti jhānesu abhirato. <span class="bld">Ekattamanuyutto</span>ti ekattaṃ ekībhāvaṃ anuyutto payutto. <span class="bld">Sadatthagaruko</span>ti sakatthagaruko, <span class="bld">ka</span>-kārassāyaṃ <span class="bld">da</span>-kāro kato. Sadatthoti ca arahattaṃ veditabbaṃ. Tañhi attūpanibaddhaṭṭhena attānaṃ avijahanaṭṭhena attano paramatthaṭṭhena ca attano atthattā sakatthoti vuccati. Phalasamāpattisamāpajjanavasena sakatthagaruko, ‘‘nibbānagaruko’’ti eke. <span class="bld">Arajo</span>ti nikkileso. <span class="bld">Virajo</span>ti vigatakileso. <span class="bld">Nirajo</span>ti apanītakileso<a name="P0.0050"></a>, ‘‘vitarajo’’tipi pāṭho, soyevattho. <span class="bld">Rajāpagato</span>ti kilesehi dūrībhūto. <span class="bld">Rajavippahīno</span>ti kilesappahīno. <span class="bld">Rajavippayutto</span>ti kilesehi mutto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pāsāṇake cetiye</span>ti pāsāṇapiṭṭhe pārāyanasuttantadesitaṭṭhāne. <span class="bld">Sabbossukkapaṭippassaddhattā</span>ti sabbesaṃ kilesaussukkānaṃ paṭippassaddhattā, nāsitattā <span class="bld">āsīno</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kiccākicca</span>nti <a name="V0.0043"></a> ‘‘idaṃ kattabbaṃ, idaṃ na kattabba’’nti evaṃ manasā cintetabbaṃ. <span class="bld">Karaṇīyākaraṇīya</span>nti kāyadvārena avassaṃ idaṃ karaṇīyaṃ, idaṃ na karaṇīyanti evaṃ karaṇīyākaraṇīyaṃ. <span class="bld">Pahīna</span>nti vissaṭṭhaṃ. <span class="bld">Vasippatto</span>ti paguṇabhāvappatto.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para75"></a><span class="paranum">75</span>. Atha bhagavā yasmā udayo catutthajjhānalābhī, tasmāssa paṭiladdhajhānavasena nānappakārato aññāvimokkhaṃ dassento uparūparigāthamāha. Tattha <span class="bld">pahānaṃ kāmacchandāna</span>nti yadidaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ nibbattentassa kāmacchandapahānaṃ, tampi aññāvimokkhanti pabrūmi. Evaṃ sabbapadāni yojetabbāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yā cittassa akalyatā</span>ti cittassa gilānabhāvo. Gilāno hi akallakoti vuccati. Vinayepi vuttaṃ – ‘‘nāhaṃ, bhante, akallako’’ti (pārā. 151). <span class="bld">Akammaññatā</span>ti <a name="M0.0045"></a> cittagelaññasaṅkhātova akammaññatākāro. <span class="bld">Olīyanā</span>ti olīyanākāro. Iriyāpathikacittañhi iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkontaṃ rukkhe vagguli viya khīle laggitaphāṇitavārako viya ca olīyati, tassa taṃ ākāraṃ sandhāya ‘‘olīyanā’’ti vuttaṃ. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Līnā</span>ti avipphārikatāya paṭikuṭitaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. <span class="bld">Thina</span>nti sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. <span class="bld">Thiyanā</span>ti ākāraniddeso. Thiyitabhāvo <span class="bld">thiyitattaṃ,</span> avipphāravaseneva thaddhatāti attho (dha. sa. aṭṭha. 1162).</p>
- <p class="bodytext"><a name="para76"></a><span class="paranum">76</span>. <span class="bld">Upekkhāsatisaṃsuddha</span>nti catutthajjhānaupekkhāsatīhi saṃsuddhaṃ. <span class="bld">Dhammatakkapurejava</span>nti iminā tasmiṃ catutthajjhānavimokkhe ṭhatvā jhānaṅgāni vipassitvā adhigataṃ <a name="P0.0051"></a> arahattavimokkhaṃ vadati. Arahattavimokkhassa hi maggasampayuttasammāsaṅkappādibhedo dhammatakko purejavo hoti. Tenāha ‘‘dhammatakkapurejava’’nti. <span class="bld">Avijjāya pabhedana</span>nti etameva ca aññāvimokkhaṃ avijjāpabhedanasaṅkhātaṃ nibbānaṃ nissāya jātattā kāraṇopacārena ‘‘avijjāya pabhedana’’nti brūmīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yā catutthe jhāne upekkhā</span>ti ettha upapattito ikkhatīti upekkhā, samaṃ passati apakkhapatitā hutvā passatīti attho. <span class="bld">Upekkhanā</span>ti ākāraniddeso. <span class="bld">Ajjhupekkhanā</span>ti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Cittasamatā</span>ti cittassekaggabhāvo. <span class="bld">Cittappassaddhatā</span>ti cittassa ūnātirittavajjitabhāvo. <span class="bld">Majjhattatā</span>ti cittassa majjhe ṭhitabhāvo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para77"></a><span class="paranum">77</span>. Evaṃ <a name="V0.0044"></a> avijjāpabhedavacanena vuttaṃ nibbānaṃ sutvā ‘‘taṃ kissa vippahānena vuccatī’’ti pucchanto <span class="bld">‘‘kiṃsu saṃyojano’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">kiṃsu saṃyojano</span>ti kiṃsaṃyojano. <span class="bld">Vicāraṇa</span>nti vicāraṇakāraṇaṃ. <span class="bld">Kissassa vippahānenā</span>ti kiṃnāmakassa assa dhammassa vippahānena.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para78"></a><span class="paranum">78</span>. Athassa bhagavā tamatthaṃ byākaronto <span class="bld">‘‘nandisaṃyojano’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">vitakkassā</span>ti kāmavitakkādiko vitakko assa.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para79"></a><span class="paranum">79</span>. Idāni <a name="M0.0046"></a> tassa nibbānassa maggaṃ pucchanto <span class="bld">‘‘kathaṃ satassā’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">viññāṇa</span>nti abhisaṅkhāraviññāṇaṃ.</p>
- <p class="hangnum"><a name="para80"></a><span class="paranum">80</span>.</p>
- <p class="bodytext"> Athassa maggaṃ kathento bhagavā <span class="bld">‘‘ajjhattañcā’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">evaṃ satassā</span>ti evaṃ satassa sampajānassa. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadisova dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Udayamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">14. Posālamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para81"></a><span class="paranum">81</span>. Cuddasame <a name="P0.0052"></a> posālasutte – <span class="bld">yo atītaṃ ādisatī</span>ti yo bhagavā attano ca paresañca ‘‘ekampi jāti’’ntiādibhedaṃ atītaṃ ādisati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ekampi jāti</span>nti ekampi paṭisandhimūlakaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo <span class="bld">dvepi jātiyo</span>tiādīsu. <span class="bld">Anekepi saṃvaṭṭakappe</span>tiādīsu pana parihāyamāno kappo saṃvaṭṭakappo, tadā sabbesaṃ brahmaloke sannipatanato. Vaḍḍhamāno kappo vivaṭṭakappo, tadā brahmalokato sattānaṃ vivaṭṭanato. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī gahito hoti taṃmūlakattā, vivaṭṭena ca vivaṭṭaṭṭhāyī. Evañhi sati yāni tāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kappassa <a name="V0.0045"></a> asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti vuttāni (a. ni. 4.156), tāni pariggahitāni honti. <span class="bld">Saṃvaṭṭakappe vivaṭṭakappe</span>ti ca kappassa addhaṃ gahetvā vuttaṃ. <span class="bld">Saṃvaṭṭavivaṭṭakappe</span>ti sakalaṃ kappaṃ gahetvā vuttaṃ. Kathaṃ anussaratīti ce? <span class="bld">Amutrāsi</span>ntiādinā nayena. Tattha <span class="bld">amutrāsi</span>nti amumhi saṃvaṭṭakappe ahaṃ amumhi bhave vā yoniyā vā gatiyā vā viññāṇaṭṭhitiyā vā sattāvāse vā sattanikāye vā āsiṃ. <span class="bld">Evaṃnāmo</span>ti tisso vā phusso vā. <span class="bld">Evaṃgotto</span>ti kaccāno vā kassapo vā<a name="M0.0047"></a>. Idamassa atītabhave attano nāmagottānussaraṇavasena vuttaṃ. Sace pana tasmiṃ kāle attano vaṇṇasampattiṃ vā lūkhapaṇītajīvitabhāvaṃ vā sukhadukkhabahulataṃ vā appāyukadīghāyukabhāvaṃ vā anussaritukāmo, tampi anussaratiyeva. Tenāha – <span class="bld">‘‘evaṃvaṇṇo evamāyupariyanto’’</span>ti. Tattha <span class="bld">evaṃvaṇṇo</span>ti odāto vā sāmo vā. <span class="bld">Evamāhāro</span>ti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. <span class="bld">Evaṃ sukhadukkhapaṭisaṃvedī</span>ti <a name="P0.0053"></a> anekappakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisādippabhedānaṃ vā sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. <span class="bld">Evamāyupariyanto</span>ti evaṃ vassasataparamāyupariyanto vā caturāsīti kappasahassaparamāyupariyanto vā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">So tato cuto amutra udapādi</span>nti so ahaṃ tato bhavato yonito gatito viññāṇaṭṭhitito sattāvāsato sattanikāyato vā cuto puna amukasmiṃ nāma bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā udapādiṃ. <span class="bld">Tatrāpāsi</span>nti atha tatrāpi bhave yoniyā gatiyā viññāṇaṭṭhitiyā sattāvāse sattanikāye vā puna ahosiṃ. <span class="bld">Evaṃnāmo</span>tiādivuttanayameva.</p>
- <p class="bodytext">Api ca – yasmā <span class="bld">amutrāsi</span>nti idaṃ anupubbena ārohantassa yāvadicchakaṃ anussaraṇaṃ. <span class="bld">So tato cuto</span>ti paṭinivattantassa paccavekkhaṇaṃ. Tasmā <span class="bld">idhūpapanno</span>ti imissā idhūpapattiyā anantaramevassa upapattiṭṭhānaṃ sandhāya amutra udapādinti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. <span class="bld">Tatrāpāsi</span>nti evamādi panassa tatrā imissā upapattiyā antare upapattiṭṭhāne nāmagottādīnaṃ anussaraṇadassanatthaṃ vuttaṃ. <span class="bld">So tato cuto idhūpapanno</span>ti svāhaṃ tato anantarūpapattiṭṭhānato cuto idha asukasmiṃ nāma khattiyakule vā brāhmaṇakule vā nibbatto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Iti</span>ti evaṃ. <span class="bld">Sākāraṃ sauddesa</span>nti nāmagottavasena sauddesaṃ, vaṇṇādivasena sākāraṃ. Nāmagottena hi satto ‘‘tisso kassapo’’ti uddisiyati, vaṇṇādīhi ‘‘odāto sāmo’’ti nānattato paññāyati. Tasmā nāmagottaṃ uddeso, itare ākārāti. <span class="bld">Pubbenivāsa</span>nti <a name="M0.0048"></a> pubbe atītajātīsu <a name="V0.0046"></a> nivuṭṭhakkhandhā pubbenivāso. Nivuṭṭhāti ajjhāvuṭṭhā anubhūtā attano santāne uppajjitvā niruddhā, nivuṭṭhadhammā vā. Nivuṭṭhāti gocaranivāsena nivuṭṭhā, attano viññāṇena viññātā paricchinnā, paraviññāṇena viññātāpi vā chinnavaṭumakānussaraṇādīsu. Te buddhānaṃyeva labbhanti. Taṃ pubbenivāsaṃ ādisati katheti. <span class="bld">Paresaṃ atīta</span>nti aññesaṃ parapuggalānaṃ pubbenivāsaṃ ekampi jātintiādinā nayena ādisati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mahāpadāniyasuttanta</span>nti <a name="P0.0054"></a> mahāpurisānaṃ apadānaniyuttaṃ mahāpadānasuttaṃ (dī. ni. 2.1 ādayo). <span class="bld">Mahāsudassaniyasuttanta</span>nti mahāsudassanassa sampattiyuttaṃ mahāsudassanasuttaṃ (dī. ni. 2.241 ādayo). <span class="bld">Mahāgovindiyasuttanta</span>nti mahāgovindabrāhmaṇassa apadānaniyuttaṃ mahāgovindasuttaṃ (dī. ni. 2.293 ādayo). <span class="bld">Māghadeviyasuttanta</span>nti maghadevarañño apadānaniyuttaṃ maghadevasuttaṃ (ma. ni. 2.308 ādayo). <span class="bld">Satānusāriññāṇaṃ hotī</span>ti pubbenivāsānussatisampayuttañāṇaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yāvatakaṃ ākaṅkhatī</span>ti yattakaṃ ñātuṃ icchati, tattakaṃ jānissāmīti ñāṇaṃ peseti. Athassa dubbalapattapuṭe pakkhandanārādho viya appaṭihataṃ anivāritaṃ ñāṇaṃ gacchati. Tena yāvatakaṃ ākaṅkhati, tāvatakaṃ anussarati. <span class="bld">Bodhija</span>nti bodhiyā mūle jātaṃ. <span class="bld">Ñāṇaṃ uppajjatī</span>ti catumaggañāṇaṃ uppajjati. <span class="bld">Ayamantimā jātī</span>ti tena ñāṇena jātimūlassa pahīnattā puna ‘‘ayamantimā jāti, natthidāni punabbhavo’’ti (dī. ni. 2.31) aparampi ñāṇaṃ uppajjati. <span class="bld">Indriyaparopariyattañāṇa</span>nti ettha upari ‘‘sattāna’’nti padaṃ idheva āharitvā sattānaṃ indriyaparopariyattañāṇanti yojetabbaṃ. Parāni ca aparāni ca ‘‘parāparānī’’ti vattabbe sandhivasena <span class="bld">ro</span>-kāraṃ katvā ‘‘paroparānī’’ti vuccati. Paroparānaṃ bhāvo paropariyaṃ, paropariyameva paropariyattaṃ, veneyyasattānaṃ saddhādīnaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ paropariyattaṃ indriyaparopariyattaṃ, indriyaparopariyattassa ñāṇaṃ indriyaparopariyattañāṇaṃ, indriyānaṃ uttamānuttamabhāvañāṇanti attho. ‘‘Indriyavarovariyattañāṇa’’ntipi pāṭho, varāni ca avarāni ca varovariyāni, varovariyānaṃ bhāvo varovariyattanti yojetabbaṃ. <span class="bld">Avariyānī</span>ti ca uttamānīti attho. Atha vā – parāni ca oparāni <a name="M0.0049"></a> ca paroparāni, tesaṃ bhāvo paropariyattanti yojetabbaṃ. <span class="bld">Oparānī</span>ti ca orānīti vuttaṃ hoti, lāmakānīti attho ‘‘paroparāyassa samecca dhammā’’tiādīsu (a. ni. 4.5; su. ni. 479) viya. ‘‘Indriyaparopariyatte ñāṇa’’nti bhummavacanenapi pāṭho (paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.68).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tathāgatassā</span>ti <a name="V0.0047"></a><a name="P0.0055"></a> yathā vipassiādayo pubbakā isayo āgatā, tathā āgatassa. Yathā ca te gatā, tathā gatassa. <span class="bld">Tathāgatabala</span>nti aññehi asādhāraṇaṃ tathāgatasseva balaṃ. Yathā vā pubbabuddhānaṃ balaṃ puññussayasampattiyā āgataṃ, tathā āgatabalantipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusārena veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasā’’ti. (ma. ni. aṭṭha. 1.148; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.22; a. ni. aṭṭha. 3.10.21; vibha. aṭṭha. 760; udā. aṭṭha. 75; paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.44);</p>
- <p class="bodytext">Yadetaṃ pakatihatthiggaṇanāya hatthīnaṃ koṭisahassassa, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti, idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ. Ñāṇabalaṃ pana mahāsīhanāde (ma. ni. 1.146 ādayo) āgataṃ dasabalañāṇaṃ catuvesārajjañāṇaṃ aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ catuyoniparicchedakañāṇaṃ pañcagatiparicchedakañāṇaṃ saṃyuttake (saṃ. ni. 2.33-34) āgatāni tesattati ñāṇāni sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi anekāni ñāṇasahassāni, etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ, ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upathambhakaṭṭhena ca balanti (paṭi. ma. aṭṭha. 2.2.44) vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sattānaṃ āsayānusaye ñāṇa</span>nti ettha rūpādīsu khandhesu chandarāgena sattā visattāti sattā. Vuttañhetaṃ bhagavatā –</p>
- <p class="indent">‘‘Rūpe kho, rādha, yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto tatra visatto, tasmā ‘satto’ti vuccati<a name="M0.0050"></a>. Vedanāya… saññāya… saṅkhāresu… viññāṇe yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā, tatra satto tatra visatto, tasmā ‘satto’ti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 3.161; mahāni. 7).</p>
- <p class="bodytext">Akkharacintakā pana atthaṃ avicāretvā ‘‘nāmamattameta’’nti icchanti. Yepi atthaṃ vicārenti, te satvayogena sattāti icchanti. Tesaṃ sattānaṃ āsayanti nissayanti etthāti āsayo<a name="V0.0048"></a>, micchādiṭṭhiyā sammādiṭṭhiyā vā kāmādīhi nekkhammādīhi vā paribhāvitassa cittasantānassetaṃ adhivacanaṃ. Sattasantāne anusenti anupavattantīti anusayā, thāmagatānaṃ kāmarāgādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Āsayo ca anusayo <a name="P0.0056"></a> ca āsayānusayo. Jātiggahaṇena ca dvandasamāsavasena ca ekavacanaṃ veditabbaṃ. Yasmā caritādhimuttiyo āsayānusayasaṅgahitā, tasmā uddese caritādhimuttīsu ñāṇāni āsayānusayañāṇeneva saṅgahetvā ‘‘āsayānusaye ñāṇa’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yamakapāṭihīre ñāṇa</span>nti ettha aggikkhandhaudakadhārādīnaṃ apubbaṃ acarimaṃ sakiṃyeva pavattito yamakaṃ, assaddhiyādīnaṃ paṭipakkhadhammānaṃ haraṇato pāṭihīraṃ, yamakañca taṃ pāṭihīrañcāti yamakapāṭihīraṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mahākaruṇāsamāpattiyā ñāṇa</span>nti ettha paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakampanaṃ karotīti karuṇā, kināti vā paradukkhaṃ hiṃsati vināsetīti karuṇā, kirīyati vā dukkhitesu pharaṇavasena pasārīyatīti karuṇā, pharaṇakammavasena kammaguṇavasena ca mahatī karuṇā mahākaruṇā, samāpajjanti etaṃ mahākāruṇikāti samāpatti, mahākaruṇā ca sā samāpatti cāti mahākaruṇāsamāpatti, tassaṃ mahākaruṇāsamāpattiyaṃ. Taṃ sampayuttaṃ vā ñāṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbaññutaññāṇaṃ anāvaraṇañāṇa</span>nti ettha pañcaneyyapathappabhedaṃ sabbaṃ aññāsīti sabbaññū, sabbaññussa bhāvo sabbaññutā, sabbaññutā eva ñāṇaṃ sabbaññutāñāṇanti vattabbe sabbaññutaññāṇanti vuttaṃ. Saṅkhatāsaṅkhatādibhedā sabbadhammā hi saṅkhāro vikāro lakkhaṇaṃ nibbānaṃ paññattīti pañceva neyyapathā honti. Āvajjanapaṭibaddhattā eva hi natthi tassa āvaraṇanti tadeva <span class="bld">anāvaraṇañāṇa</span>nti vuccati (paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.68).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbattha</span> <a name="M0.0051"></a> <span class="bld">asaṅgamappaṭihatamanāvaraṇañāṇa</span>nti ettha atītānāgatapaccuppannesu asaṅgaṃ saṅgavirahitaṃ appaṭihataṃ paṭipakkhavirahitaṃ hutvā pavattaṃ āvaraṇavirahitaṃ ñāṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anāgatampi ādisatī</span>ti –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Imasmiṃ bhaddake kappe, tayo āsiṃsu nāyakā;</p>
- <p class="gathalast">Ahametarahi sambuddho, metteyyo cāpi hessatī’’ti. ca –</p>
- <p class="indent">‘‘Asītivassasahassāyukesu<a name="V0.0049"></a><a name="P0.0057"></a>, bhikkhave, manussesu metteyyo nāma bhagavā loke uppajjissati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno’’ti ca (dī. ni. 3.107) –</p>
- <p class="indent">‘‘Atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena kārāpito, taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṃ datvā vissajjitvā samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissatī’’ti ca (dī. ni. 3.108) –</p>
- <p class="indent">‘‘Anāgate aṭṭhissaro nāma paccekasambuddho bhavissatī’’ti (mi. pa. 4.1.3) ca, ‘‘sumanissaro nāma paccekasambuddho bhavissatī’’ti ca –</p>
- <p class="unindented">Ādinā nayena devadattādīnaṃ anāgataṃ ācikkhati. <span class="bld">Paccuppannampi ādisatī</span>ti idaṃ pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para82"></a><span class="paranum">82</span>. <span class="bld">Vibhūtarūpasaññissā</span>ti samatikkantarūpasaññissa. <span class="bld">Sabbakāyappahāyino</span>ti tadaṅgavikkhambhanavasena sabbarūpakāyapahāyino, pahīnarūpabhavapaṭisandhikassāti adhippāyo. <span class="bld">Natthi kiñcīti passato</span>ti viññāṇābhāvadassanena ‘‘natthi kiñcī’’ti passato, ākiñcaññāyatanalābhinoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ñāṇaṃ sakkānupucchāmī</span>ti sakkāti bhagavantaṃ ālapanto āha. Tassa puggalassa ñāṇaṃ pucchāmi, kīdisaṃ icchitabbanti. <span class="bld">Kathaṃ neyyā</span>ti kathañca so netabbo, kathamassa uttariñāṇaṃ uppādetabbanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Katamā</span> <a name="M0.0052"></a> <span class="bld">rūpasaññā</span>ti ettha <span class="bld">rūpasaññā</span>ti saññāsīsena vuttarūpāvacarajhānañceva tadārammaṇañca. Rūpāvacarajhānampi hi rūpanti vuccati ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīsu (dha. sa. 248; paṭi. ma. 1.209). Tassa ārammaṇampi ‘‘bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī’’tiādīsu (dha. sa. 223). Tasmā idha rūpe saññā rūpasaññāti evaṃ saññāsīsena rūpāvacarajhānassetaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññā, rūpamassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ. Idha pana kusalavipākakiriyavasena pañcadasajhānasaṅkhātā rūpasaññā eva adhippetā<a name="V0.0050"></a>. <span class="bld">Rūpāvacarasamāpattiṃ</span> <a name="P0.0058"></a> <span class="bld">samāpannassa vā</span>ti rūpāvacarakusalajjhānasamāpattiṃ samāpannassa. <span class="bld">Upapannassa vā</span>ti vipākajjhānavasena tasmiṃ bhave upapannassa. <span class="bld">Diṭṭhadhammasukhavihārissa vā</span>ti imasmiṃyeva attabhāve kiriyājhānaṃ samāpajjitvā sukhaṃ uppādetvā viharantassa. <span class="bld">Arūpasamāpattiyo</span>ti ākāsānañcāyatanādīni. <span class="bld">Paṭiladdhassā</span>ti uppādetvā ṭhitassa. <span class="bld">Rūpasaññā vibhūtā hontī</span>ti rūpasaññā apagatā honti. <span class="bld">Vigatā</span>ti vināsitā. ‘‘Abhāvitā’’tipi pāṭho, sundaro.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tadaṅgasamatikkamā</span>ti tadaṅgappahānavasena atikkamena. <span class="bld">Vikkhambhanappahānena pahīno</span>ti arūpajjhānapaṭilābhena vikkhambhanena pahīno. <span class="bld">Tassa rūpakāyo</span>ti tassa arūpasamāpattipaṭilābhino arūpapuggalassa rūpāvacarakāyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākiñcaññāyatana</span>nti ettha nāssa kiñcananti akiñcanaṃ, antamaso saṅgamattampi assa avasiṭṭhaṃ natthīti vuttaṃ hoti. Akiñcanassa bhāvo ākiñcaññaṃ, ākāsānañcāyatanaviññāṇāpagamassetaṃ adhivacanaṃ, taṃ ākiñcaññaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena imissā saññāya āyatananti ākiñcaññāyatanaṃ, ākāse pavattitaviññāṇāpagamārammaṇassa jhānassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Viññāṇañcāyatanasamāpattiṃ sato samāpajjitvā</span>ti taṃ viññāṇañcāyatanaṃ satokārī hutvā samāpajjitvā. <span class="bld">Tato vuṭṭhahitvā</span>ti satokārī hutvā tāya samāpattiyā vuṭṭhāya. <span class="bld">Taññeva viññāṇa</span>nti taṃ ākāse pavattitaṃ mahaggataviññāṇaṃ. <span class="bld">Abhāvetī</span>ti vināseti. <span class="bld">Vibhāvetī</span>ti vividhā nāseti. <span class="bld">Antaradhāpetī</span>ti adassanaṃ gameti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kathaṃ</span> <a name="M0.0053"></a> <span class="bld">so netabbo</span>ti so puggalo kenappakārena jānitabbo. <span class="bld">Vinetabbo</span>ti nānāvidhena jānitabbo. <span class="bld">Anunetabbo</span>ti punappunaṃ cittena kathaṃ gamayitabbo.</p>
- <p class="hangnum"><a name="para83"></a><span class="paranum">83</span>.</p>
- <p class="bodytext"> Athassa bhagavā tādise puggale attano appaṭihatañāṇataṃ pakāsetvā taṃ ñāṇaṃ byākātuṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">viññāṇaṭṭhitiyo sabbā, abhijānaṃ tathāgato</span>ti abhisaṅkhāravasena catasso paṭisandhivasena sattāti evaṃ sabbā viññāṇaṭṭhitiyo abhijānanto tathāgato. <span class="bld">Tiṭṭhantamenaṃ jānātī</span>ti kammābhisaṅkhāravasena tiṭṭhametaṃ puggalaṃ jānāti <a name="P0.0059"></a> – ‘‘āyatiṃ ayaṃ evaṃgatiko bhavissatī’’ti. <span class="bld">Dhimutta</span>nti ākiñcaññāyatanādīsu adhimuttaṃ. <span class="bld">Tapparāyaṇa</span>nti tammayaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Viññāṇaṭṭhitiyo</span>ti <a name="V0.0051"></a> paṭisandhiviññāṇassa ṭhānāni saviññāṇakā khandhā eva. Tattha <span class="bld">seyyathāpī</span>ti nidassanatthe nipāto yathā manussāti attho. Aparimāṇesupi hi cakkavāḷesu aparimāṇānaṃ manussānaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena dvepi ekasadisā natthi. Yepi hi katthaci yamakabhātaro vaṇṇena vā saṇṭhānena vā sadisā honti. Tepi ālokitavilokitādīhi visadisāva honti. Tasmā <span class="bld">‘‘nānattakāyā’’</span>ti vuttā. Paṭisandhisaññā pana nesaṃ tihetukāpi duhetukāpi ahetukāpi hoti. Tasmā <span class="bld">‘‘nānattasaññino’’</span>ti vuttā. <span class="bld">Ekacce ca devā</span>ti cha kāmāvacaradevā. Tesu hi kesañci kāyo nīlo hoti, kesañci pītakādivaṇṇo. Saññā pana nesaṃ tihetukāpi duhetukāpi hoti, ahetukā na hoti. <span class="bld">Ekacce ca vinipātikā</span>ti catuapāyavinimuttā punabbasumātā yakkhinī piyaṅkaramātā phussamittā dhammaguttāti evamādayo aññe ca vemānikā petā. Etesañhi odātakāḷamaṅguracchavisāmavaṇṇādivasena ceva kisathūlarassadīghavasena ca kāyo nānā hoti, manussānaṃ viya tihetukaduhetukāhetukavasena saññāpi. Te pana devā viya na mahesakkhā, kapaṇamanussā viya appesakkhā dullabhaghāsacchādanā dukkhapīḷitā viharanti. Ekacce kāḷapakkhe dukkhitā juṇhapakkhe sukhitā honti, tasmā sukhasamussayato vinipatitattā <span class="bld">vinipātikā</span>ti vuttā. Ye panettha tihetukā, tesaṃ dhammābhisamayopi hoti piyaṅkaramātādīnaṃ viya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Brahmakāyikā</span>ti <a name="M0.0054"></a> brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāno. <span class="bld">Paṭhamābhinibbattā</span>ti te sabbepi paṭhamajjhānena nibbattā. Brahmapārisajjā pana parittena, brahmapurohitā majjhimena, kāyova nesaṃ vipphārikataro hoti. Mahābrahmāno paṇītena, kāyo pana nesaṃ ativipphārikataro hoti. Iti te kāyassa nānattā, paṭhamajjhānavasena saññāya ekattā <span class="bld">nānattakāyā ekattasaññino</span>ti vuttā. Yathā ca te, evaṃ catūsu apāyesu sattā. Nirayesu hi kesañci gāvutaṃ, kesañci aḍḍhayojanaṃ, kesañci tigāvutaṃ attabhāvo hoti, devadattassa <a name="P0.0060"></a> pana yojanasatiko jāto. Tiracchānesupi keci khuddakā honti, keci mahantā. Pettivisayesupi keci saṭṭhihatthā, keci asītihatthā honti, keci suvaṇṇā, keci dubbaṇṇā. Tathā kālakañcikā asurā. Api cettha dīghapiṭṭhikapetā nāma saṭṭhiyojanikāpi honti. Saññā pana sabbesampi akusalavipākāhetukāva hoti. Iti āpāyikāpi <span class="bld">nānattakāyā ekattasaññino</span>ti saṅkhaṃ gacchanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ābhassarā</span>ti daṇḍaukkāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā. Tesu pañcakanaye dutiyatatiyajjhānadvayaṃ parittaṃ bhāvetvā <a name="V0.0052"></a> upapannā <span class="bld">parittābhā</span> nāma honti. Majjhimaṃ bhāvetvā upapannā <span class="bld">appamāṇābhā</span> nāma honti. Paṇītaṃ bhāvetvā upapannā ābhassarā nāma honti. Idha pana ukkaṭṭhaparicchedavasena sabbe gahitā. Sabbesañhi tesaṃ kāyo ekavipphārova hoti, saññā pana avitakkavicāramattā ca avitakkaavicārā cāti nānā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Subhakiṇhā</span>ti subhena vokiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanāti attho. Etesañhi na ābhassarānaṃ viya chijjitvā chijjitvā pabhā gacchatīti. Catukkanaye tatiyassa pañcakanaye catukkassa parittamajjhimapaṇītassa jhānassa vasena parittasubhaappamāṇasubhasubhakiṇhā nāma hutvā nibbattanti. Iti sabbepi te <span class="bld">ekattakāyā</span> ceva catutthajjhānasaññāya <span class="bld">ekattasaññino</span> cāti veditabbā. <span class="bld">Vehapphalā</span>pi catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti. <span class="bld">Asaññasattā</span> viññāṇābhāvā ettha saṅgahaṃ na gacchanti, sattāvāsesu gacchanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Suddhāvāsā</span> <a name="M0.0055"></a> vivaṭṭapakkhe ṭhitā, na sabbakālikā, kappasatasahassampi asaṅkhyeyyampi buddhasuññe loke na uppajjanti. Soḷasakappasahassabbhantare buddhesu uppannesuyeva uppajjanti. Dhammacakkapavattissa (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13; paṭi. ma. 2.30) bhagavato khandhāvārasadisā honti. Tasmā neva viññāṇaṭṭhitiṃ, na ca sattāvāsaṃ bhajanti. Mahāsīvatthero pana ‘‘na kho pana so, sāriputta, āvāso sulabharūpo, yo mayā anāvuṭṭhapubbo iminā dīghena addhunā aññatra suddhāvāsehi devehīti iminā <a name="P0.0061"></a> suttena (ma. ni. 1.160) suddhāvāsāpi catutthaviññāṇaṭṭhitiṃ catutthasattāvāsañca bhajantī’’ti vadati, taṃ appaṭibāhitattā suttassa anuññātaṃ (a. ni. aṭṭha. 3.7.44-45; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.21).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā</span>ti ettha <span class="bld">sabbaso</span>ti sabbākārena, sabbāsaṃ vā anavasesānanti attho. <span class="bld">Rūpasaññāna</span>nti saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānānañceva tadārammaṇānañca. Rūpāvacarajjhānampi hi rūpanti vuccati ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīsu (dha. sa. 248; paṭi. ma. 1.209), tassa ārammaṇampi ‘‘bahiddhā rūpāni passati suvaṇṇadubbaṇṇānī’’tiādīsu (dha. sa. 223). Tasmā idha ‘‘rūpe saññā rūpasaññā’’ti evaṃ saññāsīsena vuttarūpāvacarajjhānassetaṃ adhivacanaṃ. Rūpaṃ saññā assāti rūpasaññā, rūpamassa nāmanti vuttaṃ hoti. Evaṃ pathavīkasiṇādibhedassa tadārammaṇassa cetaṃ adhivacananti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samatikkamā</span>ti <a name="V0.0053"></a> virāgā nirodhā ca. Kiṃ vuttaṃ hoti? Etāsaṃ kusalavipākakiriyavasena pañcadasannaṃ jhānasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ etesañca pathavīkasiṇādivasena aṭṭhannaṃ ārammaṇasaṅkhātānaṃ rūpasaññānaṃ sabbākārena anavasesānaṃ vā virāgā ca nirodhā ca virāgahetu ceva nirodhahetu ca ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Na hi sakkā sabbaso anatikkantarūpasaññena etaṃ upasampajja viharitunti. Tattha yasmā ārammaṇe avirattassa saññāsamatikkamo na hoti, samatikkantāsu ca saññāsu ārammaṇaṃ samatikkantameva hoti. Tasmā ārammaṇasamatikkamaṃ avatvā –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katamā rūpasaññā? Rūpāvacarasamāpattiṃ samāpannassa vā upapannassa vā diṭṭhadhammasukhavihārissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ, <a name="M0.0056"></a> imā vuccanti rūpasaññāyo. Imā rūpasaññāyo atikkanto hoti vītikkanto samatikkanto, tena vuccati sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā’’ti –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <span class="bld">vibhaṅge</span> (vibha. 602) saññānaṃyeva samatikkamo vutto. Yasmā pana ārammaṇasamatikkamena pattabbā etā samāpattiyo, na ekasmiṃyeva ārammaṇe paṭhamajjhānādīni viya, tasmā ayaṃ ārammaṇasamatikkamavasenāpi atthavaṇṇanā katāti veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭighasaññānaṃ</span> <a name="P0.0062"></a> <span class="bld">atthaṅgamā</span>ti cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ rūpādīnaṃ ārammaṇānañca paṭighātena uppannā saññā paṭighasaññā, rūpasaññādīnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Yathāha – ‘‘tattha katamā paṭighasaññā? Rūpasaññā saddasaññā gandhasaññā rasasaññā phoṭṭhabbasaññā, imā vuccanti paṭighasaññāyo’’ti (vibha. 603). Tāsaṃ kusalavipākānaṃ pañcannaṃ akusalavipākānaṃ pañcannanti sabbaso dasannaṃ paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā pahānā asamuppādā, appavattiṃ katvāti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext">Kāmañcetā paṭhamajjhānādīni samāpannassāpi na santi, na hi tasmiṃ samaye pañcadvāravasena cittaṃ pavattati, evaṃ santepi aññattha pahīnānaṃ sukhadukkhānaṃ catutthajjhāne viya sakkāyadiṭṭhādīnaṃ tatiyamagge viya ca imasmiṃyeva jhāne ussāhajananatthaṃ imassa jhānassa pasaṃsāvasena etāsaṃ ettha vacanaṃ veditabbaṃ. Atha vā – kiñcāpi tā rūpāvacaraṃ samāpannassa na santi, atha kho na pahīnattā na santi, na hi rūpavirāgāya rūpāvacarabhāvanā saṃvattati, rūpāyattā ca etāsaṃ pavatti, ayaṃ pana bhāvanā rūpavirāgāya saṃvattati<a name="V0.0054"></a>. Tasmā tā ettha ‘‘pahīnā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Na kevalañca vattuṃ, ekaṃseneva evaṃ dhāretumpi vaṭṭati. Tāsañhi ito pubbe appahīnattāyeva ‘‘paṭhamajjhānaṃ samāpannassa saddo kaṇṭako’’ti (a. ni. 10.72) vutto bhagavatā. Idha ca pahīnattāyeva arūpasamāpattīnaṃ āneñjatā santavimokkhatā ca vuttā – ‘‘āḷāro ca kālāmo arūpaṃ samāpanno pañcamattāni sakaṭasatāni nissāya nissāya atikkantāni neva addasa, na pana saddaṃ assosī’’ti (dī. ni. 2.192).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nānattasaññānaṃ amanasikārā</span>ti nānatte gocare pavattānaṃ saññānaṃ, nānattānaṃ vā saññānaṃ. Yasmā hi etā –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha <a name="M0.0057"></a> katamā nānattasaññā? Asamāpannassa manodhātusamaṅgissa vā manoviññāṇadhātusamaṅgissa vā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ, imā vuccanti nānattasaññāyo’’ti (vibha. 604) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <span class="bld">vibhaṅge</span> vibhajitvā vuttāva idha adhippetā asamāpannassa manodhātumanoviññāṇadhātusaṅgahitā saññā rūpasaddādibhede nānatte nānāsabhāve gocare pavattanti. Yasmā cetā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā dvādasa akusalasaññā ekādasa <a name="P0.0063"></a> kāmāvacarakusalavipākasaññā dve akusalavipākasaññā ekādasa kāmāvacarakiriyasaññāti evaṃ catucattālīsampi saññā nānattā nānāsabhāvā aññamaññaṃ asadisā, tasmā ‘‘nānattasaññā’’ti vuttā. Tāsaṃ sabbaso nānattasaññānaṃ amanasikārā anāvajjanā asamannāhārā apaccavekkhaṇā. Yasmā tā nāvajjati na manasikaroti na paccavekkhati, tasmāti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext">Yasmā cettha purimā rūpasaññā paṭighasaññā ca iminā jhānena nibbatte bhavepi na vijjanti, pageva tasmiṃ bhave imaṃ jhānaṃ upasampajja viharaṇakāle, tasmā tāsaṃ ‘‘samatikkamā atthaṅgamā’’ti dvedhāpi abhāvoyeva vutto. Nānattasaññāsu pana yasmā aṭṭha kāmāvacarakusalasaññā nava kiriyasaññā dasa akusalasaññāti, imā sattavīsati saññā iminā jhānena nibbatte bhave vijjanti, tasmā tāsaṃ ‘‘amanasikārā’’ti vuttanti veditabbaṃ. Tatrāpi hi imaṃ jhānaṃ upasampajja viharanto tāsaṃ amanasikārāyeva upasampajja viharati, tā pana manasikaronto asamāpanno hotīti. Saṅkhepato cettha ‘‘rūpasaññānaṃ samatikkamā’’ti iminā sabbarūpāvacaradhammānaṃ pahānaṃ vuttaṃ. ‘‘Paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā’’ti <a name="V0.0055"></a> iminā sabbesaṃ kāmāvacaracittacetasikānañca pahānaṃ amanasikāro ca vuttoti veditabbo (paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.213).</p>
- <p class="bodytext">Iti bhagavā pannarasannaṃ rūpasaññānaṃ samatikkamena dasannaṃ paṭighasaññānaṃ atthaṅgamena catucattālīsāya nānattasaññānaṃ amanasikārenāti tīhi padehi ākāsānañcāyatanasamāpattiyā vaṇṇaṃ kathesi. Kiṃ kāraṇāti ce? Sotūnaṃ ussāhajananatthañceva palobhanatthañca. Sace hi keci <a name="M0.0058"></a> apaṇḍitā vadeyyuṃ – ‘‘satthā ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ nibbattethāti vadati, ko nu kho etāya nibbattitāya attho, ko ānisaṃso’’ti. ‘‘Te evaṃ vattuṃ mā labhantū’’ti imehi ākārehi samāpattiyā vaṇṇaṃ kathesi. Tañhi nesaṃ sutvā evaṃ bhavissati – ‘‘evaṃ santā kira ayaṃ samāpatti evaṃ paṇītā, nibbattessāma na’’nti, athassā nibbattanatthāya ussāhaṃ karissantīti.</p>
- <p class="bodytext">Palobhanatthañcāpi tesaṃ etissā vaṇṇaṃ kathesi visakaṇṭakavāṇijoviya, visakaṇṭakavāṇijo nāma guḷavāṇijo vuccati. So kira guḷaphāṇitakhaṇḍasakkarādīni <a name="P0.0064"></a> sakaṭena ādāya paccantagāmaṃ gantvā ‘‘visakaṇṭakaṃ gaṇhatha, visakaṇṭakaṃ gaṇhathā’’ti ugghosesi. Taṃ sutvā gāmikā ‘‘visaṃ nāma kakkhaḷaṃ, yo naṃ khādati, so marati, kaṇṭakopi vijjhitvā māreti, ubhopete kakkhaḷā, ko ettha ānisaṃso’’ti gehadvārāni thakesuṃ, dārake ca palāpesuṃ. Taṃ disvā vāṇijo ‘‘avohārakusalā ime gāmikā, handa ne upāyena gaṇhāpemī’’ti ‘‘atimadhuraṃ gaṇhatha, atisāduṃ gaṇhatha, guḷaṃ phāṇitaṃ sakkaraṃ samagghaṃ labbhati, kūṭamāsakakūṭakahāpaṇādīhipi labbhatī’’ti ugghosesi. Taṃ sutvā gāmikā haṭṭhapahaṭṭhā nikkhantā bahumpi mūlaṃ datvā gahesuṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tattha vāṇijassa ‘‘visakaṇṭakaṃ gaṇhathā’’ti ugghosanaṃ viya bhagavato ‘‘ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ nibbattethā’’ti vacanaṃ. ‘‘Ubhopete kakkhaḷā, ko ettha ānisaṃso’’ti gāmikānaṃ cintanaṃ viya ‘‘bhagavā ‘ākāsānañcāyatanaṃ nibbattethā’ti āha, ko nu kho ettha ānisaṃso, nāssa guṇaṃ jānāmā’’ti sotūnaṃ cintanaṃ. Athassa vāṇijassa ‘‘atimadhuraṃ gaṇhathā’’tiādivacanaṃ viya bhagavato rūpasaññāsamatikkamanādikaṃ ānisaṃsappakāsanaṃ. Idañhi sutvā te bahumpi mūlaṃ datvā gāmikā viya guḷaṃ ‘‘iminā ānisaṃsena palobhitacittā mahantampi ussāhaṃ katvā imaṃ samāpattiṃ nibbattessantī’’ti ussāhajananatthaṃ palobhanatthañca kathesi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākāsānañcāyatanūpagā</span>ti <a name="V0.0056"></a><a name="M0.0059"></a> ettha nāssa antoti anantaṃ, ākāsaṃ anantaṃ ākāsānantaṃ, ākāsānantaṃ eva ākāsānañcaṃ, taṃ ākāsānañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatanamassa sasampayuttadhammassa jhānassa devānaṃ devāyatanamivāti ākāsānañcāyatanaṃ. Kasiṇugghāṭimākāsassetaṃ adhivacanaṃ. Tattha jhānaṃ nibbattetvā paṭisandhivasena ākāsānañcāyatanabhavaṃ upagatā ākāsānañcāyatanūpagā. Ito paresu visesamattameva vaṇṇayissāma (dha. sa. aṭṭha. 265, 1436-7).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā</span>ti ettha tāva pubbe vuttanayena ākāsānañcaṃ āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi ākāsānañcāyatanaṃ, vuttanayeneva ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi <a name="P0.0065"></a> appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharitabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā ‘‘ākāsānañcāyatanaṃ samatikkammā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Viññāṇañcāyatanūpagā</span>ti ettha pana ‘‘ananta’’nti manasikātabbavasena nāssa antoti anantaṃ, anantameva ānañcaṃ, viññāṇaṃ ānañcaṃ ‘‘viññāṇānañca’’nti avatvā ‘‘viññāṇañca’’nti vuttaṃ. Ayañhettha ruḷhīsaddo. Tadeva viññāṇañcaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatananti viññāṇañcāyatanaṃ. Tattha jhānaṃ nibbattetvā viññāṇañcāyatanabhavaṃ upagatā viññāṇañcāyatanūpagā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā</span>ti etthapi pubbe vuttanayeneva viññāṇañcaṃ āyatanamassa adhiṭṭhānaṭṭhenāti jhānampi viññāṇañcāyatanaṃ, vuttanayeneva ca ārammaṇampi. Evametaṃ jhānañca ārammaṇañcāti ubhayampi appavattikaraṇena ca amanasikaraṇena ca samatikkamitvāva yasmā idaṃ ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharitabbaṃ, tasmā ubhayampetaṃ ekajjhaṃ katvā ‘‘viññāṇañcāyatanaṃ samatikkammā’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākiñcaññāyatanūpagā</span>ti ettha pana nāssa kiñcananti akiñcanaṃ, antamaso bhaṅgamattampi assa avasiṭṭhaṃ natthīti vuttaṃ hoti. Akiñcanassa bhāvo ākiñcaññaṃ, ākāsānañcāyatanaviññāṇāpagamassetaṃ adhivacanaṃ. Taṃ ākiñcaññaṃ adhiṭṭhānaṭṭhena āyatananti ākiñcaññāyatanaṃ. Tattha jhānaṃ nibbattetvā ākiñcaññāyatanabhavaṃ upagatā ākiñcaññāyatanūpagā. <span class="bld">Ayaṃ sattamaviññāṇaṭṭhitī</span>ti <a name="M0.0060"></a> imaṃ sattamaṃ paṭisandhiviññāṇassa ṭhānaṃ jānāti<a name="V0.0057"></a>. Nevasaññānāsaññāyatanaṃ yatheva saññāya, evaṃ viññāṇassāpi sukhumattā neva viññāṇaṃ nāviññāṇaṃ, tasmā viññāṇaṭṭhitīsu na vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhūta</span>nti abhūtatthaṃ ‘‘rūpaṃ attā’’tiādivacanaṃ. Taṃ vipallāsabhāvato <span class="bld">atacchaṃ</span>. Diṭṭhinissayato <span class="bld">anatthasañhitaṃ</span>. Atha vā <span class="bld">abhūta</span>nti asantaṃ avijjamānaṃ. Acorasseva ‘‘idaṃ te corikāya ābhataṃ, na idaṃ tuyhaṃ ghare dhana’’ntiādivacanaṃ. <span class="bld">Ataccha</span>nti atathākāraṃ aññathā santaṃ. <span class="bld">Anatthasañhita</span>nti na idhalokatthaṃ vā paralokatthaṃ <a name="P0.0066"></a> vā nissitaṃ. <span class="bld">Na taṃ tathāgato byākarotī</span>ti taṃ aniyyānikakathaṃ tathāgato na katheti. <span class="bld">Bhūtaṃ tacchaṃ anatthasañhita</span>nti rājakathāditiracchānakathaṃ. <span class="bld">Bhūtaṃ tacchaṃ atthasañhita</span>nti ariyasaccasannissitaṃ. <span class="bld">Tatra kālaññū tathāgato hotī</span>ti tasmiṃ tatiyabyākaraṇe tassa pañhassa byākaraṇatthāya tathāgato kālaññū hoti. Mahājanassa ādānakālaṃ gahaṇakālaṃ jānitvā sahetukaṃ sakāraṇaṃ katvā yuttapattakāleyeva byākarotīti attho.</p>
- <p class="bodytext">Yuttapattakāle vadatīti <span class="bld">kālavādī</span>. Bhūtaṃ sabhāvaṃ vadatīti <span class="bld">bhūtavādī</span>. Paramatthaṃ nibbānaṃ vadatīti <span class="bld">atthavādī</span>. Maggaphaladhammaṃ vadatīti <span class="bld">dhammavādī</span>. Saṃvarādivinayaṃ vadatīti <span class="bld">vinayavādī</span>. Tattha diṭṭhanti aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ cakkhudvāresu āpāthaṃ āgacchantaṃ rūpārammaṇaṃ nāma atthi, taṃ sabbākārato jānāti passati. Evaṃ jānatā passatā ca tena taṃ iṭṭhāniṭṭhādivasena vā diṭṭhasutamutaviññātesu labbhamānakapadavasena vā ‘‘katamaṃ taṃ rūpaṃ rūpāyatanaṃ? Yaṃ rūpaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ upādāya vaṇṇanibhā sanidassanaṃ sappaṭighaṃ nīlaṃ pītaka’’ntiādinā (dha. sa. 617-618) nayena anekehi nāmehi terasahi vārehi dvipaññāsāya nayehi vibhajjamānaṃ tathameva hoti vitathaṃ natthi. Esa nayo sotadvārādīsupi. Āpāthamāgacchantesu saddādīsu tesaṃ vividhaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhaṃ suta’’</span>nti āha. Tattha <span class="bld">diṭṭha</span>nti rūpāyatanaṃ. <span class="bld">Suta</span>nti saddāyatanaṃ. <span class="bld">Muta</span>nti patvā gahetabbato gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ. <span class="bld">Viññāta</span>nti sukhadukkhādidhammārammaṇaṃ. <span class="bld">Patta</span>nti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. <span class="bld">Pariyesita</span>nti <a name="M0.0061"></a> pattaṃ vā apattaṃ vā pariyesitaṃ. <span class="bld">Anuvicaritaṃ manasā</span>ti cittena anusañcaritaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tathāgatena abhisambuddha</span>nti iminā etaṃ dasseti – yañhi aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa nīlaṃ pītakantiādi rūpārammaṇaṃ cakkhudvāre āpāthaṃ āgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma rūpārammaṇaṃ disvā sumano <a name="P0.0067"></a> vā dummano vā majjhatto vā <a name="V0.0058"></a> jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa bherisaddo mudiṅgasaddotiādi saddārammaṇaṃ sotadvāre āpāthaṃ āgacchati, mūlagandho tacagandhotiādi gandhārammaṇaṃ ghānadvāre āpāthaṃ āgacchati, mūlaraso khandharasotiādi rasārammaṇaṃ jivhādvāre āpāthaṃ āgacchati, kakkhaḷaṃ mudukantiādi pathavīdhātutejodhātuvāyodhātubhedaṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ kāyadvāre āpāthaṃ āgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma phoṭṭhabbārammaṇaṃ phusitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ. Tathā yaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu imassa sadevakassa lokassa sukhadukkhādibhedaṃ dhammārammaṇaṃ manodvārassa āpāthaṃ āgacchati, ‘‘ayaṃ satto imasmiṃ khaṇe imaṃ nāma dhammārammaṇaṃ vijānitvā sumano vā dummano vā majjhatto vā jāto’’ti sabbaṃ taṃ tathāgatassa evaṃ abhisambuddhaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Yañhi, cunda, imesaṃ sattānaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ, tattha tathāgatena adiṭṭhaṃ vā asutaṃ vā amutaṃ vā aviññātaṃ vā natthi, imassa pana mahājanassa pariyesitvā apattampi atthi, apariyesitvā apattampi atthi, pariyesitvā pattampi atthi, apariyesitvā pattampi atthi, sabbampi tathāgatassa asampattaṃ nāma natthi ñāṇena asacchikataṃ. <span class="bld">Tasmā tathāgatoti vuccatī</span>ti yaṃ tathā lokena gataṃ, tassa tatheva gatattā tathāgatoti vuccatīti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘abhisambuddha’’nti vuttaṃ, taṃ gatasaddena ekatthaṃ. Iminā nayena sabbavāresu tathāgatoti nigamassa attho veditabbo (dī. ni. aṭṭha. 3.188; a. ni. aṭṭha. 2.4.23).</p>
- <p class="bodytext">‘‘Yañca, cunda, rattiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhati, yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati, yaṃ <a name="M0.0062"></a> etasmiṃ antare bhāsati lapati niddisati, sabbaṃ taṃ tatheva hoti, no aññathā, tasmā tathāgatoti vuccatī’’ti –</p>
- <p class="bodytext">Ettha yaṃ rattiṃ bhagavā bodhimaṇḍe apparājitapallaṅke nisinno tiṇṇaṃ <a name="P0.0068"></a> mārānaṃ matthakaṃ madditvā anuttarasammāsambodhiṃ abhisambuddho, yañca rattiṃ yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyi, etthantare pañcacattālīsavassaparimāṇe kāle paṭhamabodhiyāpi majjhimabodhiyāpi pacchimabodhiyāpi yaṃ bhagavatā bhāsitaṃ suttaṃ geyyaṃ…pe… vedallaṃ, taṃ sabbaṃ atthato ca byañjanato ca anupavajjaṃ anūnamanadhikaṃ sabbākāraparipuṇṇaṃ rāgamadanimmadanaṃ dosamohamadanimmadanaṃ natthi, tattha vāḷaggamattampi avakkhalitaṃ, sabbaṃ taṃ ekamuddikāya lañchitaṃ viya, ekanāḷiyā mitaṃ viya, ekatulāya tulitaṃ viya ca tathameva hoti <a name="V0.0059"></a> vitathaṃ natthi. Tenāha – ‘‘yañca, cunda, rattiṃ tathāgato…pe… sabbaṃ taṃ tathameva hoti, no aññathā tasmā tathāgatoti vuccatī’’ti. Gadaattho hi ettha gatasaddo.</p>
- <p class="bodytext">Api ca – āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tatho aviparīto āgado assāti da-kārassa ta-kāraṃ katvā gatoti evametasmiṃ atthe padasiddhi veditabbā.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Yathāvādī, cunda…pe… vuccatī’’ti ettha bhagavato vācāya kāyo anulometi kāyassapi vācā, tasmā bhagavā yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī ca hoti, evaṃbhūtassa cassa yathā vācā, kāyopi tathā gato pavattoti attho. Yathā ca kāyo, vācāpi tathā gatā pavattāti tathāgatoti evamettha padasiddhi veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhibhū anabhibhūto</span>ti upari bhavaggaṃ heṭṭhā avīcipariyantaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi. Atulo appameyyo anuttaro rājarājā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā. <span class="bld">Aññadatthū</span>ti ekaṃsatthe nipāto. Dakkhatīti <span class="bld">daso</span>. Vasaṃ vattetīti vasavattī.</p>
- <p class="bodytext">Tatrāyaṃ <a name="M0.0063"></a> padasiddhi veditabbā – agado viya agado, ko panesa? Desanāvilāso ceva puññussayo ca. Tena hesa mahānubhāvo bhisakko dibbāgadena sappe viya sabbaparappavādino <a name="P0.0069"></a> sadevakañca lokaṃ abhibhavati. Iti sabbalokābhibhavane tatho aviparīto desanāvilāsamayo ceva puññussayo ca agado assāti da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti veditabbo (dī. ni. aṭṭha. 1.7).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Idhatthaññeva jānāti kammābhisaṅkhāravasenā</span>ti apuññābhisaṅkhāravasena idhatthaññeva jānāti. <span class="bld">Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā</span>ti upādinnakhandhabhedā maraṇato paraṃ. <span class="bld">Apāya</span>ntiādīsu vuḍḍhisaṅkhātasukhasātato ayā apetattā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti <span class="bld">duggati</span>. Dukkarakārino ettha vinipatantīti <span class="bld">vinipāto</span>. Niratiaṭṭhena nirassādaṭṭhena <span class="bld">nirayo</span>. Taṃ <span class="bld">apāyaṃ…pe… nirayaṃ. Upapajjissatī</span>ti paṭisandhivasena uppajjissati. <span class="bld">Tiracchānayoni</span>nti tiriyaṃ añcantīti tiracchānā, tesaṃ yoni tiracchānayoni, taṃ tiracchānayoniṃ. <span class="bld">Pettivisaya</span>nti paccabhāvaṃ pattānaṃ visayoti pettivisayo, taṃ pettivisayaṃ. Manaso ussannatāya manussā<a name="V0.0060"></a>, tesu <span class="bld">manussesu</span>. Ito paraṃ <span class="bld">kammābhisaṅkhāravasenā</span>ti ettha puññābhisaṅkhāravasena attho gahetabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āsavānaṃ khayā</span>ti āsavānaṃ vināsena. <span class="bld">Anāsavaṃ cetovimutti</span>nti āsavavirahitaṃ arahattaphalasamādhiṃ. <span class="bld">Paññāvimutti</span>nti arahattaphalapaññaṃ. Arahattaphalasamādhi rāgavirāgā cetovimutti, arahattaphalapaññā avijjāvirāgā paññāvimuttīti veditabbā. Taṇhācaritena vā appanājhānabalena kilese vikkhambhetvā adhigataṃ arahattaphalaṃ rāgavirāgā cetovimutti, diṭṭhicaritena upacārajjhānamattaṃ nibbattetvā vipassitvā adhigataṃ arahattaphalaṃ avijjāvirāgā paññāvimutti. Anāgāmiphalaṃ vā kāmarāgaṃ sandhāya rāgavirāgā cetovimutti, arahattaphalaṃ sabbappakārato avijjāvirāgā paññāvimutti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākiñcaññāyatanaṃ dhimuttanti vimokkhenā</span>ti kenaṭṭhena vimokkho veditabboti? Adhimuccanaṭṭhena. Ko ayaṃ adhimuccanaṭṭho <a name="P0.0070"></a> nāma? Paccanīkadhammehi ca suṭṭhu vimuccanaṭṭho, ārammaṇe ca abhirativasena suṭṭhu vimuccanaṭṭho, pitu <a name="M0.0064"></a> aṅke vissaṭṭhaaṅgapaccaṅgassa dārakassa sayanaṃ viya aniggahitabhāvena nirāsaṅkatāya ārammaṇe pavattīti vuttaṃ hoti. Evarūpena vimokkhena <span class="bld">dhimutta</span>nti. Viññāṇañcāyatanaṃ muñcitvā ākiñcaññāyatane nirāsaṅkavasena dhimuttaṃ allīnaṃ. <span class="bld">Tatrādhimutta</span>nti tasmiṃ samādhimhi allīnaṃ. <span class="bld">Tadadhimutta</span>nti tasmiṃ jhāne adhimuttaṃ. <span class="bld">Tadādhipateyya</span>nti taṃ jhānaṃ jeṭṭhakaṃ. <span class="bld">Rūpādhimutto</span>tiādīni pañca kāmaguṇagarukavasena vuttāni. <span class="bld">Kulādhimutto</span>tiādīni tīṇi khattiyādikulagarukavasena vuttāni. <span class="bld">Lābhādhimutto</span>tiādīni aṭṭha lokadhammavasena vuttāni. <span class="bld">Dhīvarādhimutto</span>tiādīni cattāri paccayavasena vuttāni. <span class="bld">Suttantādhimutto</span>tiādīni piṭakattayavasena vuttāni. <span class="bld">Āraññakaṅgādhimutto</span>tiādīni dhutaṅgasamādānavasena vuttāni. <span class="bld">Paṭhamajjhānādhimutto</span>tiādīni paṭilābhavasena vuttāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kammaparāyaṇa</span>nti abhisaṅkhāravasena. <span class="bld">Vipākaparāyaṇa</span>nti pavattivasena. <span class="bld">Kammagaruka</span>nti cetanāgarukaṃ. <span class="bld">Paṭisandhigaruka</span>nti upapattigarukaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para84"></a><span class="paranum">84</span>. <span class="bld">Ākiñcaññāsambhavaṃ ñatvā</span>ti ākiñcaññāyatanasamāpattito vuṭṭhahitvā ākiñcaññāyatanajanakakammābhisaṅkhāraṃ ñatvā ‘‘kinti palibodho aya’’nti. <span class="bld">Nandisaṃyojanaṃ itī</span>ti yā catutthaarūparāgasaṅkhātā nandī tañca saṃyojanaṃ ñatvā. <span class="bld">Tato tattha vipassatī</span>ti atha <a name="V0.0061"></a> tattha ākiñcaññāyatanasamāpattito vuṭṭhahitvā taṃ samāpattiṃ aniccādivasena vipassati. <span class="bld">Etaṃ ñāṇaṃ tathaṃ tassā</span>ti etaṃ tassa puggalassa evaṃ vipassato anukkamena uppannaṃ arahattañāṇaṃ aviparītaṃ. <span class="bld">Vusīmato</span>ti vusitavantassa. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca pubbasadiso eva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Posālamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">15. Mogharājamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para85"></a><span class="paranum">85</span>. Pannarasame <a name="P0.0071"></a><a name="M0.0065"></a> mogharājasutte – <span class="bld">dvāha</span>nti dve vāre ahaṃ. So hi pubbe ajitasuttassa (su. ni. 1038 ādayo) ca tissametteyyasuttassa (su. ni. 1046 ādayo) ca avasāne dvikkhattuṃ bhagavantaṃ pucchi, bhagavā panassa indriyaparipākaṃ āgamayamāno na byākāsi. Tenāha – ‘‘dvāhaṃ sakkaṃ apucchissa’’nti. <span class="bld">Yāvatatiyañca devīsi, byākarotīti me suta</span>nti yāvatatiyañca sahadhammikaṃ puṭṭho visuddhidevabhūto isi bhagavā sammāsambuddho byākarotīti evaṃ me sutaṃ. Godhāvarītīreyeva kira so evamassosi. Tenāha – ‘‘byākarotīti me suta’’nti. Imissā gāthāya niddese yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā vuttanayaṃ eva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para86"></a><span class="paranum">86</span>. <span class="bld">Ayaṃ loko</span>ti manussaloko. <span class="bld">Paro loko</span>ti taṃ ṭhapetvā avaseso. <span class="bld">Sadevako</span>ti brahmalokaṃ ṭhapetvā avaseso upapattidevasammutidevayutto. ‘‘Brahmaloko sadevako’’ti etaṃ vā ‘‘sadevako loko’’tiādinayanidassanamattaṃ. Tena sabbopi tathāvuttappakāraloko veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para87"></a><span class="paranum">87</span>. <span class="bld">Evaṃ abhikkantadassāvi</span>nti evaṃ aggadassāviṃ, sadevakassa lokassa ajjhāsayādhimuttigatiparāyaṇādīni passituṃ samatthanti dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para88"></a><span class="paranum">88</span>. <span class="bld">Suññato lokaṃ avekkhassū</span>ti avasiyapavattasallakkhaṇavasena vā tucchasaṅkhārasamanupassanāvasena <a name="V0.0062"></a> vāti dvīhākārehi suññato lokaṃ passa. <span class="bld">Attānudiṭṭhiṃ ūhaccā</span>ti sakkāyadiṭṭhiṃ uddharitvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Lujjatī</span>ti bhijjati. Cakkhatīti <span class="bld">cakkhu</span>. Tadetaṃ sasambhāracakkhuno setamaṇḍalaparikkhittassa kaṇhamaṇḍalassa majjhe abhimukhe ṭhitānaṃ sarīrasaṇṭhānuppattidesabhūte diṭṭhamaṇḍale cakkhuviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Rūpayantīti <span class="bld">rūpā,</span> vaṇṇavikāramāpajjantā hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsentīti attho. Cakkhuto pavattaṃ viññāṇaṃ<a name="P0.0072"></a>, cakkhussa vā cakkhusannissitaṃ vā viññāṇaṃ <span class="bld">cakkhuviññāṇaṃ</span>. Cakkhuto pavatto samphasso <span class="bld">cakkhusamphasso. Cakkhusamphassapaccayā</span>ti cakkhuviññāṇasampayuttaphassapaccayā. <span class="bld">Vedayita</span>nti <a name="M0.0066"></a> vindanaṃ, vedanāti attho. Tadeva sukhayatīti <span class="bld">sukhaṃ,</span> yassa uppajjati, taṃ sukhitaṃ karotīti attho. Suṭṭhu vā khādati, khanati ca kāyacittābādhanti <span class="bld">sukhaṃ</span>. Dukkhayatīti <span class="bld">dukkhaṃ</span>. Yassa uppajjati, taṃ dukkhitaṃ karotīti attho. Na dukkhaṃ na sukhanti <span class="bld">adukkhamasukhaṃ. Ma</span>-kāro sandhipadavasena vutto. So pana cakkhusamphasse attanā sampayuttāya vedanāya sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttaatthiavigatavasena aṭṭhadhā paccayo hoti, sampaṭicchanasampayuttāya anantarasamanantarūpanissayanatthivigatavasena pañcadhā, santīraṇādisampayuttānaṃ upanissayavaseneva paccayo hoti.</p>
- <p class="bodytext">Suṇātīti <span class="bld">sotaṃ,</span> taṃ sasambhārasotabilassa anto tanutambalomācite aṅgulivedhakasaṇṭhāne padese sotaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Saddīyantīti <span class="bld">saddā,</span> udāharīyantīti attho. Ghāyatīti <span class="bld">ghānaṃ,</span> taṃ sasambhāraghānabilassa anto ajapadasaṇṭhāne padese ghānaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānaṃ tiṭṭhati. Gandhiyantīti <span class="bld">gandhā,</span> attano vatthuṃ sūciyantīti attho. Jīvitaṃ avhāyatīti <span class="bld">jivhā,</span> sāyanaṭṭhena vā <span class="bld">jivhā</span>. Sā sasambhārajivhāya atiaggamūlapassāni vajjetvā uparimatalamajjhe bhinnauppaladalaggasaṇṭhāne padese jivhāviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamānā tiṭṭhati. Rasanti te sattāti <span class="bld">rasā,</span> assādentīti attho.</p>
- <p class="bodytext">Kucchitānaṃ āsavadhammānaṃ āyoti <span class="bld">kāyo</span>. Āyoti uppattideso. So yāvatā imasmiṃ kāye upādinnapavatti nāma atthi, tattha yebhuyyena kāyappasādo kāyaviññāṇādīnaṃ yathārahaṃ vatthudvārabhāvaṃ sādhayamāno tiṭṭhati. Phusiyantīti <span class="bld">phoṭṭhabbā</span>. Manatīti <span class="bld">mano,</span> vijānātīti attho. Attano lakkhaṇaṃ dhārentīti <span class="bld">dhammā. Mano</span>ti sahāvajjanabhavaṅgaṃ. <span class="bld">Dhammā</span>ti nibbānaṃ muñcitvā <a name="V0.0063"></a> avasesā dhammārammaṇadhammā. <span class="bld">Manoviññāṇa</span>nti <a name="P0.0073"></a> javanamanoviññāṇaṃ. <span class="bld">Manosamphasso</span>ti taṃsampayutto phasso, so sampayuttāya vedanāya vipākapaccayavajjehi sesehi sattahi paccayehi paccayo hoti. Anantarāya teheva sesānaṃ upanissayeneva paccayo hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Avasiyapavattasallakkhaṇavasena vā</span>ti avaso hutvā pavattasaṅkhāre passanavasena olokanavasenāti attho. <span class="bld">Rūpe vaso na labbhatī</span>ti rūpasmiṃ <a name="M0.0067"></a> vasavattibhāvo issarabhāvo na labbhati. <span class="bld">Vedanā</span>dīsupi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nāyaṃ, bhikkhave, kāyo tumhāka</span>nti attani sati attaniyaṃ nāma hoti, attāyeva ca natthi. Tasmā ‘‘nāyaṃ, bhikkhave, kāyo tumhāka’’nti āha. <span class="bld">Nāpi aññesa</span>nti añño nāma paresaṃ attā. Tasmiṃ sati aññesaṃ nāma siyā, sopi natthi. Tasmā ‘‘nāpi aññesa’’nti āha. <span class="bld">Purāṇamidaṃ, bhikkhave, kamma</span>nti nayidaṃ purāṇakammameva, purāṇakammanibbatto panesa kāyo. Tasmā paccayavohārena evaṃ vutto. <span class="bld">Abhisaṅkhata</span>ntiādi kammavohārasseva vasena purimaliṅgasabhāvatāya vuttaṃ. Ayaṃ panettha attho – <span class="bld">abhisaṅkhata</span>nti paccayehi katoti daṭṭhabbo. <span class="bld">Abhisañcetayita</span>nti cetanāvatthuko, cetanāmūlakoti daṭṭhabbo. <span class="bld">Vedaniya</span>nti vedanāya vatthūti daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpe sāro na labbhatī</span>ti rūpasmiṃ niccādisāro na labbhati. <span class="bld">Vedanā</span>dīsupi eseva nayo. <span class="bld">Rūpaṃ assāraṃ nissāra</span>nti rūpaṃ assāraṃ sāravirahitañca. <span class="bld">Sārāpagata</span>nti sārato apagataṃ. <span class="bld">Niccasārasārena vā</span>ti bhaṅgaṃ atikkamitvā pavattamānena niccasārena vā. Kassaci niccasārassa abhāvato niccasārena sāro natthi. <span class="bld">Sukhasārasārena vā</span>ti ṭhitisukhaṃ atikkamitvā pavattamānassa kassaci sukhasārassa abhāvato sukhasārasārena vā. <span class="bld">Attasārasārena vā</span>ti attattaniyasārasārena vā. <span class="bld">Niccena vā</span>ti bhaṅgaṃ atikkamitvā pavattamānassa kassaci niccassa abhāvato niccena vā. <span class="bld">Dhuvena vā</span>ti vijjamānakālepi paccayāyattavuttitāya thirassa kassaci abhāvato dhuvena vā. <span class="bld">Sassatena vā</span>ti abbocchinnassa sabbakāle vijjamānassa kassaci abhāvato sassatena vā. <span class="bld">Avipariṇāmadhammena vā</span>ti jarābhaṅgavasena avipariṇāmapakatikassa kassaci abhāvato avipariṇāmadhammena vā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cakkhu</span> <a name="P0.0074"></a> <span class="bld">suññaṃ attena vā attaniyena vā</span>ti ‘‘kārako vedako sayaṃvasī’’ti evaṃ parikappikena attanā vā attābhāvatoyeva attano santakena parikkhārena ca suññaṃ. Sabbaṃ cakkhādilokiyadhammajātaṃ <a name="V0.0064"></a> yasmā attā ca ettha natthi, attaniyañca ettha natthi, tasmā ‘‘suñña’’nti vuccatīti attho<a name="M0.0068"></a>. Lokuttarāpi dhammā attattaniyehi suññāyeva, suññātītadhammā natthīti vuttaṃ hoti. Tasmiṃ dhamme attattaniyasārassa natthibhāvo vutto hoti. Loke ca ‘‘suññaṃ gharaṃ suñño ghaṭo’’ti vutto gharassa ghaṭassa ca natthibhāvo na hoti, tasmiṃ ghaṭe ca aññassa natthibhāvo vutto hoti. Bhagavatā ca iti yampi koci tattha na hoti, tena taṃ suññaṃ. Yaṃ pana tattha avasiṭṭhaṃ hoti, taṃ santaṃ idamatthīti pajānātīti ayamevattho vutto. Tathā <span class="bld">ñāyaganthe saddaganthe</span> ca ayamevattho. Iti imasmiṃ sutte anattalakkhaṇameva kathitaṃ. <span class="bld">Anissariyato</span>ti attano issariye avasavattanato. <span class="bld">Akāmakāriyato</span>ti attano akāmaṃ arucikaraṇavasena. <span class="bld">Apāpuṇiyato</span>ti ṭhātuṃ patiṭṭhābhāvato. <span class="bld">Avasavattanato</span>ti attano vase avattanato. <span class="bld">Parato</span>ti aniccato paccayāyattavuttito. <span class="bld">Vivittato</span>ti nissarato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Suddha</span>nti kevalaṃ issarakālapakatīhi vinā kevalaṃ paccayāyattapavattivasena pavattamānaṃ suddhaṃ nāma. Attaniyavirahito suddhadhammapuñjoti ca. <span class="bld">Suddhaṃ dhammasamuppādaṃ, suddhaṃ saṅkhārasantati</span>nti suddhaṃ passantassa jānantassa saṅkhārānaṃ santatiṃ abbocchinnasaṅkhārasantatiṃ. Tatheva suddhaṃ passantassa saṅkhārādīni, ekaṭṭhāni ādarena dvattikkhattuṃ vuttāni. Evaṃ passantassa maraṇamukhe bhayaṃ na hoti. <span class="bld">Gāmaṇī</span>ti ālapanaṃ. <span class="bld">Tiṇakaṭṭhasamaṃ loka</span>nti imaṃ upādinnakkhandhasaṅkhātaṃ lokaṃ. Yadā tiṇakaṭṭhasamaṃ paññāya passati. Yathā araññe tiṇakaṭṭhādīsu gaṇhantesu attānaṃ vā attaniyaṃ vā gaṇhātīti na hoti, tesu vā tiṇakaṭṭhādīsu sayameva nassantesupi <a name="P0.0075"></a> vinassantesupi attā nassati, attaniyo nassatīti na hoti. Evaṃ imasmiṃ kāyepi nassante vā vinassante vā attā vā attaniyaṃ vā bhijjatīti apassanto paññāya tiṇakaṭṭhasamaṃ passatīti vuccati. <span class="bld">Nāññaṃ patthayate kiñci, aññatrappaṭisandhiyā</span>ti paṭisandhivirahitaṃ nibbānaṃ ṭhapetvā aññaṃ bhavaṃ vā attabhāvaṃ vā na pattheti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpaṃ samannesatī</span>ti rūpassa sāraṃ pariyesati. <span class="bld">Ahanti vā</span>ti diṭṭhivasena. <span class="bld">Mamanti vā</span>ti taṇhāvasena. <span class="bld">Asmīti vā</span>ti mānavasena. <span class="bld">Tampi tassa na hotī</span>ti taṃ tividhampi tassa puggalassa na hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti <a name="M0.0069"></a> desāpadese nipāto, svāyaṃ katthaci lokaṃ upādāya vuccati. Yathāha – ‘‘idha tathāgato loke uppajjatī’’ti (saṃ. ni. 3.78; a. ni. 4.33). Katthaci sāsanaṃ<a name="V0.0065"></a>. Yathāha – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo, idha dutiyo samaṇo’’ti (ma. ni. 1.139; dī. ni. 2.214). Katthaci okāsaṃ. Yathāha –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;</p>
- <p class="gathalast">Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā’’ti. (dī. ni. 2.369);</p>
- <p class="bodytext">Katthaci padapūraṇamattameva. Yathāha – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito’’ti (ma. ni. 1.30). Idha pana lokaṃ upādāya vuttoti veditabbo. <span class="bld">Assutavā puthujjano</span>ti ettha pana āgamādhigamābhāvā ñeyyo ‘‘assutavā’’iti. Yassa hi khandhadhātuāyatanapaccayākārasatipaṭṭhānādīsu uggahaparipucchāvinicchayarahitattā diṭṭhipaṭisedhako neva āgamo, paṭipattiyā adhigantabbassa anadhigatattā neva adhigamo atthi, so āgamādhigamābhāvā ñeyyo ‘‘assutavā’’ iti. Svāyaṃ –</p>
- <p class="gatha1">Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;</p>
- <p class="gathalast">Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130);</p>
- <p class="bodytext">So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhipi kāraṇehi <span class="bld">puthujjano</span>. Yathāha – puthu kilese janentīti puthujjanā<a name="P0.0076"></a>, puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā, puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā, puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā, puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā, puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā, puthu nānāsantāpehi santappentīti puthujjanā, puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā, puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā muñchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā, puthu pañcahi nīvaraṇehi āvuṭā nivuṭā ovuṭā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā (mahāni. 51, 94), puthūnaṃ vā gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjanā, puthuva ayaṃ visuṃyeva saṅkhyaṃ gato, visaṃsaṭṭho <a name="M0.0070"></a> sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi janotipi puthujjano. Evametehi ‘‘assutavā puthujjano’’ti dvīhi padehi ye te –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Duve <a name="V0.0066"></a> puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;</p>
- <p class="gathalast">Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.61; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; dha. sa. aṭṭha. 1007) –</p>
- <p class="unindented">Dve puthujjanā vuttā, tesu andhaputhujjano vutto hotīti veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyānaṃ adassāvī</span>tiādīsu <span class="bld">ariyā</span>ti ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena ca lokena araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti, buddhā eva vā idha ariyā. Yathāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato ariyoti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 5.1098).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sappurisā</span>ti ettha pana paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca ‘‘sappurisā’’ti veditabbā. Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā. Sabbeva vā ete dvidhāpi vuttā. Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca paccekabuddhāpi buddhasāvakāpi. Yathāha –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro, kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;</p>
- <p class="gathalast">Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ, tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī’’ti. (ma. ni. aṭṭha. 1.2; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; dha. sa. aṭṭha. 1007);</p>
- <p class="bodytext">‘‘Kalyāṇamitto <a name="P0.0077"></a> daḷhabhatti ca hotī’’ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto. Kataññutādīhi paccekabuddhā buddhāti, yo imesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so <span class="bld">ariyānaṃ adassāvī</span>ti veditabbo. So cakkhunā adassāvī, ñāṇena adassāvīti duvidho, tesu ñāṇena adassāvī idha adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti tesaṃ cakkhunā vaṇṇamattagahaṇato, na ariyabhāvagocarato. Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti, na ca te ariyānaṃ dassāvino.</p>
- <p class="bodytext">Tatridaṃ <a name="M0.0071"></a> vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito ekadivasaṃ <a name="V0.0067"></a> therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā therassa pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito āgacchanto theraṃ pucchi – ‘‘ariyā nāma, bhante, kīdisā’’ti? Thero āha – ‘‘idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ gahetvā vattapaṭipattiṃ katvā saha carantopi neva ariye jānāti, evaṃ dujjānā, āvuso, ariyā’’ti. Evaṃ vuttepi so neva aññāsi. Tasmā cakkhunā dassanaṃ na dassanaṃ, ñāṇena dassanameva dassanaṃ. Yathāha – ‘‘alaṃ te, vakkali, kiṃ te iminā pūtikāyena diṭṭhena, yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmā cakkhunā passantopi ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto, ariyānaṃ adhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto, ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā ‘‘ariyānaṃ adassāvī’’ti veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyadhammassa akovido</span>ti satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo. <span class="bld">Ariyadhamme avinīto</span>ti ettha pana –</p>
- <p class="gatha1">Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā;</p>
- <p class="gathalast">Abhāvato tassa ayaṃ, ‘‘avinīto’’ti vuccati. (ma. ni. aṭṭha. 1.2; su. ni. aṭṭha. 1.uragasuttavaṇṇanā; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; dha. sa. aṭṭha. 1007);</p>
- <p class="bodytext">Ayañhi <a name="P0.0078"></a> saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo. Ettha ca duvidhepi vinaye ekamekopi vinayo pañcadhā bhijjati. <span class="bld">Saṃvaravinayo</span>pi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidho. <span class="bld">Pahānavinayo</span>pi tadaṅgappahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ samucchedappahānaṃ paṭippassaddhippahānaṃ nissaraṇappahānanti pañcavidho.</p>
- <p class="bodytext">Tattha ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto’’ti (vibha. 511) ayaṃ <span class="bld">sīlasaṃvaro</span>. ‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti (ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) ayaṃ <span class="bld">satisaṃvaro</span>.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yāni <a name="M0.0072"></a> sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā,)</p>
- <p class="gatha2">Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhiyyare’’ti. (su. ni. 1041; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 4; netti. 11, 45; dha. sa. aṭṭha. 1007) –</p>
- <p class="unindented">Ayaṃ <a name="V0.0068"></a> <span class="bld">ñāṇasaṃvaro</span>. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ <span class="bld">khantisaṃvaro</span>. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ <span class="bld">vīriyasaṃvaro</span>. Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato ‘‘saṃvaro’’, vinayanato ‘‘vinayo’’ti vuccati. Evaṃ tāva saṃvaravinayo pañcadhā bhijjatīti veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato dīpālokeneva tamassa, tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ. Seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ‘‘ahaṃ mamā’’ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanāya abhiratisaññāya<a name="P0.0079"></a>, muñcitukamyatāñāṇena amuñcitukāmatāya, upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ. Etaṃ <span class="bld">tadaṅgappahānaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ <span class="bld">vikkhambhanappahānaṃ</span> nāma. Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā (dha. sa. 277; vibha. 628) nayena vuttassa samudayapakkhiyassa kilesagaṇassa accantaappavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ <span class="bld">samucchedappahānaṃ</span> nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ <span class="bld">paṭippassaddhippahānaṃ</span> nāma. Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā <a name="M0.0073"></a> pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ <span class="bld">nissaraṇappahānaṃ</span> nāma. Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati. Taṃ taṃ pahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ ‘‘pahānavinayo’’ti vuccati. Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo (ma. ni. aṭṭha. 1.2; su. ni. aṭṭha. 1.uragasuttavaṇṇanā; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130).</p>
- <p class="bodytext">Evamayaṃ <a name="V0.0069"></a> saṅkhepato duvidho bhedato ca dasavidho vinayo bhinnasaṃvarattā, pahātabbassa ca appahīnattā yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi, tasmā abhāvato tassa ayaṃ ‘‘avinīto’’ti vuccatīti. Eseva nayo <span class="bld">sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido, sappurisadhamme avinīto</span>ti etthapi. Ninnānākaraṇañhi etamatthato. Yathāha – ‘‘yeva te ariyā, teva te sappurisā. Yeva te sappurisā, teva te ariyā. Yo eva so ariyānaṃ dhammo, so eva so sappurisānaṃ dhammo. Yo eva so sappurisānaṃ dhammo, so eva so ariyānaṃ dhammo. Yeva te ariyavinayā, teva te sappurisavinayā. Yeva te sappurisavinayā, teva te ariyavinayā. Ariyeti vā, sappuriseti vā, ariyadhammeti <a name="P0.0080"></a> vā, sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti vā, sappurisavinayeti vā esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevāti (dha. sa. aṭṭha. 1007; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpaṃ attato samanupassatī</span>ti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati, ‘‘yaṃ rūpaṃ, so ahaṃ, yo ahaṃ, taṃ rūpa’’nti rūpañca attānañca advayaṃ samanupassati. Seyyathāpi telappadīpassa jhāyato ‘‘yā acci, so vaṇṇo. Yo vaṇṇo, sā accī’’ti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati, evameva idhekacco rūpaṃ attato…pe… samanupassatīti (paṭi. ma. 1.130-131) evaṃ rūpaṃ ‘‘attā’’ti diṭṭhipassanāya passati. <span class="bld">Rūpavantaṃ vā attāna</span>nti arūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvā chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya taṃ rūpavantaṃ ‘‘attā’’ti samanupassati. <span class="bld">Attani vā rūpa</span>nti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā pupphasmiṃ gandhaṃ viya attani rūpaṃ samanupassati. <span class="bld">Rūpasmiṃ vā attāna</span>nti arūpameva ‘‘attā’’ti gahetvā karaṇḍake maṇiṃ viya taṃ attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. <span class="bld">Vedanā</span>dīsupi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0074"></a> ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti suddharūpaṃyeva ‘‘attā’’ti kathitaṃ. ‘‘Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ. Vedanaṃ attato… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’’ti (paṭi. ma. 1.131) imesu sattasu ṭhānesu arūpaṃ ‘‘attā’’ti kathitaṃ, ‘‘vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanā, vedanāya vā attāna’’nti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu rūpārūpamissako attā kathito. Tattha rūpaṃ attato samanupassati. Vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatīti pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā. Avasesesu sassatadiṭṭhi. Evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti. Tā sabbāpi maggāvaraṇā, na saggāvaraṇā, paṭhamamaggavajjhāti veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āraññiko</span>ti <a name="V0.0070"></a> araññe nivāsaṃ. <span class="bld">Pavane</span>ti mahante gambhīravane. <span class="bld">Caramāno</span>ti tahiṃ tahiṃ vicaramāno. <span class="bld">Vissattho gacchatī</span>ti nibbhayo nirāsaṅko carati. <span class="bld">Anāpāthagato luddassā</span>ti <a name="P0.0081"></a> migaluddassa parammukhagato. <span class="bld">Antamakāsi māra</span>nti kilesamāraṃ vā devaputtamāraṃ vā antaṃ akāsi. <span class="bld">Apadaṃ vadhitvā</span>ti kilesapadaṃ hantvā nāsetvā. <span class="bld">Māracakkhuṃ adassanaṃ gato</span>ti mārassa adassanavisayaṃ patto. <span class="bld">Anāpāthagato</span>ti mārassa parammukhaṃ patto. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā idampi suttaṃ arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca vuttasadisoyeva dhammābhisamayo ahosīti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Mogharājamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">16. Piṅgiyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para89"></a><span class="paranum">89</span>. Soḷasame <a name="P0.0082"></a> piṅgiyasuttaniddese – <span class="bld">jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo</span>ti so kira brāhmaṇo jarābhibhūto vīsavassasatiko jātiyā, dubbalo ca ‘‘idha pādaṃ karissāmī’’ti aññatreva karoti, vinaṭṭhapurimachavivaṇṇo ca. Tenāha – ‘‘jiṇṇohamasmi abalo vītavaṇṇo’’ti. <span class="bld">Māhaṃ</span> <a name="M0.0075"></a> <span class="bld">nassaṃ momuho antarāvā</span>ti māhaṃ tuyhaṃ dhammaṃ asacchikatvā antarā eva avidvā hutvā anassiṃ.<span class="bld"> Jātijarāya idha vippahāna</span>nti idheva tava pādamūle pāsāṇake cetiye vā jātijarāya vippahānaṃ nibbānaṃ dhammarasaṃ ahaṃ vijaññaṃ, taṃ me ācikkha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abalo</span>ti balavirahito. <span class="bld">Dubbalo</span>ti dubbalabalo. <span class="bld">Appabalo</span>ti parittabalo. <span class="bld">Appathāmo</span>ti parittavīriyo. <span class="bld">Vītavaṇṇo</span>ti parivattitachavivaṇṇo. <span class="bld">Vigatavaṇṇo</span>ti apagatachavivaṇṇo. <span class="bld">Vigacchitavaṇṇo</span>ti dūrībhūtachavivaṇṇo. <span class="bld">Yā sā purimā subhā vaṇṇanibhā</span>ti yā sā subhā sundarā purimakāle sati, sā vaṇṇanibhā etarahi antarahitā vigatā. <span class="bld">Ādīnavo pātubhūto</span>ti upaddavo pāturahosi. ‘‘Yā sā purimā subhā vaṇṇanibhā’’ti pāṭhaṃ ṭhapetvā ‘‘yā subhā assā’’ti eke vaṇṇayanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Asuddhā</span>ti paṭalādīhi asuddhā. <span class="bld">Avisuddhā</span>ti timirādīhi avisuddhā. <span class="bld">Aparisuddhā</span>ti samantato phoṭapaṭalādīhi pariyonaddhattā aparisuddhā. <span class="bld">Avodātā</span>ti nappasannā pasannasadisā. <span class="bld">No tathā cakkhunā rūpe passāmī</span>ti yathā porāṇacakkhunā rūpārammaṇaṃ passāmi olokemi, tathā <a name="V0.0071"></a> tena pakārena idāni na passāmi. <span class="bld">Sotaṃ asuddha</span>ntiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Māhaṃ nassa</span>nti ahaṃ mā vinassaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para90"></a><span class="paranum">90</span>. Idāni yasmā piṅgiyo kāye sāpekkhatāya ‘‘jiṇṇohamasmī’’tiādimāha<a name="P0.0083"></a>. Tenassa bhagavā kāye sinehappahānatthaṃ <span class="bld">‘‘disvāna rūpesu vihaññamāne’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">rūpesū</span>ti rūpahetu rūpapaccayā. <span class="bld">Vihaññamāne</span>ti kammakāraṇādīhi upahaññamāne. <span class="bld">Ruppanti rūpesū</span>ti cakkhurogādīhi ca rūpahetuyeva janā ruppanti bādhiyanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Haññantī</span>ti ghaṭīyanti. <span class="bld">Vihaññantī</span>ti vihesiyanti. <span class="bld">Upavihaññantī</span>ti hatthapādacchedādiṃ labhanti. <span class="bld">Upaghātiyantī</span>ti maraṇaṃ labhanti. <span class="bld">Kuppantī</span>ti parivattanti. <span class="bld">Pīḷayantī</span>ti vighātaṃ āpajjanti. <span class="bld">Ghaṭṭayantī</span>ti ghaṭṭanaṃ pāpuṇanti. <span class="bld">Byādhitā</span>ti bhītā. <span class="bld">Domanassitā</span>ti cittavighātaṃ pattā. <span class="bld">Vemāne</span>ti nassamāne.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para91"></a><span class="paranum">91</span>. Evaṃ <a name="M0.0076"></a> bhagavatā yāva arahattaṃ, tāva kathitaṃ paṭipattiṃ sutvā piṅgiyo jarādubbalatāya visesaṃ anadhigantvā ca puna <span class="bld">‘‘disā catasso’’</span>ti imāya gāthāya bhagavantaṃ thomento desanaṃ yācati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para92"></a><span class="paranum">92</span>. Athassa bhagavā punapi yāva arahattaṃ, tāva paṭipadaṃ dassento <span class="bld">‘‘taṇhādhipanne’’</span>ti gāthamāha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇhādhipanne</span>ti taṇhāya vimuccitvā ṭhite. <span class="bld">Taṇhānuge</span>ti taṇhāya saha gacchante. <span class="bld">Taṇhānugate</span>ti taṇhāya anubandhante. <span class="bld">Taṇhānusaṭe</span>ti taṇhāya saha dhāvante. <span class="bld">Taṇhāya panne</span>ti taṇhāya nimugge. <span class="bld">Paṭipanne</span>ti taṇhāya avatthaṭe. <span class="bld">Abhibhūte</span>ti maddite. <span class="bld">Pariyādinnacitte</span>ti pariyādiyitvā gahitakusalacitte.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Santāpajāte</span>ti sañjātacittasantāpe. <span class="bld">Ītijāte</span>ti roguppanne. <span class="bld">Upaddavajāte</span>ti ādīnavajāte. <span class="bld">Upasaggajāte</span>ti uppannadukkhajāte.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Virajaṃ vītamala</span>nti ettha <span class="bld">viraja</span>nti vigatarāgādirajaṃ. <span class="bld">Vītamala</span>nti vītarāgādimalaṃ. Rāgādayo hi ajjhottharaṇaṭṭhena rajo nāma, dūsaṭṭhena malaṃ nāma. <span class="bld">Dhammacakkhu</span>nti katthaci paṭhamamaggañāṇaṃ<a name="V0.0072"></a>, katthaci ādīni tīṇi maggañāṇāni, katthaci catutthamaggañāṇampi. Idha pana jaṭilasahassassa catutthamaggañāṇaṃ. Piṅgiyassa tatiyamaggañāṇameva. <span class="bld">Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma</span>nti vipassanāvasena evaṃ pavattassa dhammacakkhuṃ udapādīti attho. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ <a name="P0.0084"></a> idampi suttaṃ bhagavā arahattanikūṭeneva desesi, desanāpariyosāne ca piṅgiyo anāgāmiphale patiṭṭhāsi. So kira antarantarā cintesi – ‘‘evaṃ vicitrapaṭibhānaṃ nāma desanaṃ na labhati mayhaṃ mātulo bāvarī savanāyā’’ti. Tena sinehavikkhepena arahattaṃ pāpuṇituṃ nāsakkhi. Antevāsikā panassa sahassajaṭilā arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Sabbeva iddhimayapattacīvaradharā ehibhikkhuno ahesunti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Piṅgiyamāṇavasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">17. Pārāyanatthutigāthāniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para93"></a><span class="paranum">93</span>. Ito <a name="P0.0085"></a><a name="M0.0077"></a> paraṃ saṅgītikārā desanaṃ thomentā <span class="bld">‘‘idamavoca bhagavā’’</span>tiādimāhaṃsu. Tattha <span class="bld">idamavocā</span>ti idaṃ pārāyanaṃ avoca. <span class="bld">Paricārakasoḷasāna</span>nti bāvarissa paricārakena piṅgiyena saha soḷasānaṃ, buddhassa vā bhagavato paricārakānaṃ soḷasānanti paricārakasoḷasānaṃ. Te eva ca brāhmaṇā tattha soḷasasu disāsu purato ca pacchato ca vāmapassato ca dakkhiṇapassato ca cha cha yojanā nisinnā ujukena dvādasayojanikā ahosi. <span class="bld">Ajjhiṭṭho</span>ti yācito.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para94-97"></a><span class="paranum">94-97</span>. <span class="bld">Atthamaññāyā</span>ti pāḷiatthamaññāya. <span class="bld">Dhammamaññāyā</span>ti pāḷimaññāya. <span class="bld">Pārāyana</span>nti evaṃ imassa dhammapariyāyassa adhivacanaṃ āropetvā tesaṃ brāhmaṇānaṃ nāmāni kittayanto <span class="bld">‘‘ajito…pe… buddhaseṭṭhamupāgamu’’</span>nti āhaṃsu. Tattha <span class="bld">sampannacaraṇa</span>nti nibbānapadaṭṭhānabhūtena pātimokkhasīlādinā sampannaṃ. <span class="bld">Isi</span>nti mahesiṃ.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">upāgamiṃsū</span>ti samīpaṃ gamiṃsu. <span class="bld">Upasaṅkamiṃsū</span>ti avidūraṭṭhānaṃ gamiṃsu. <span class="bld">Payirupāsiṃsū</span>ti <a name="V0.0073"></a> samīpe nisīdiṃsu. <span class="bld">Paripucchiṃsū</span>ti paripucchaṃ āhariṃsu. <span class="bld">Parigaṇhiṃsū</span>ti tulayiṃsu. ‘‘Codayiṃsū’’ti keci.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sīlācāranibbattī</span>ti uttamasīlācāranibbatti, maggena nipphannasīlanti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Gambhīre</span>ti uttānabhāvapaṭikkhepavacanaṃ. <span class="bld">Duddase</span>ti gambhīrattā duddase, dukkhena daṭṭhabbe, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva <span class="bld">duranubodhe,</span> dukkhena avabujjhitabbe, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. <span class="bld">Sante</span>ti nibbute. <span class="bld">Paṇīte</span>ti atappake. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Atakkāvacare</span>ti takkena na avacaritabbe <a name="P0.0086"></a> na ogāhitabbe ñāṇeneva avacaritabbe. <span class="bld">Nipuṇe</span>ti saṇhe. <span class="bld">Paṇḍitavedanīye</span>ti sammā paṭipannehi paṇḍitehi veditabbe.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para98"></a><span class="paranum">98</span>. <span class="bld">Tosesī</span>ti tuṭṭhiṃ āpādesi. <span class="bld">Vitosesī</span>ti vividhā tesaṃ somanassaṃ uppādesi. <span class="bld">Pasādesī</span>ti tesaṃ cittappasādaṃ akāsi<a name="M0.0078"></a>. <span class="bld">Ārādhesī</span>ti ārādhayi siddhiṃ pāpesi. <span class="bld">Attamane akāsī</span>ti somanassavasena sakamane akāsi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para99"></a><span class="paranum">99</span>. Tato paraṃ <span class="bld">brahmacariyamacariṃsū</span>ti maggabrahmacariyaṃ acariṃsu.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para101"></a><span class="paranum">101</span>. <span class="bld">Tasmā pārāyana</span>nti tassa pārabhūtassa nibbānassa āyatananti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Pārāyanatthutigāthāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">18. Pārāyanānugītigāthāniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para102"></a><span class="paranum">102</span>. <span class="bld">Pārāyanamanugāyissa</span>nti assa ayaṃ sambandho – bhagavatā hi pārāyane desite soḷasasahassajaṭilā arahattaṃ pāpuṇiṃsu, avasesānañca cuddasakoṭisaṅkhānaṃ devamanussānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Vuttañhetaṃ porāṇehi –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Tato <a name="V0.0074"></a> pāsāṇake ramme, pārāyanasamāgame;</p>
- <p class="gathalast">Amataṃ pāpayī buddho, cuddasa pāṇakoṭiyo’’ti. (su. ni. aṭṭha. 2.1138);</p>
- <p class="bodytext">Niṭṭhitāya pana dhammadesanāya tato tato āgatā manussā bhagavato ānubhāvena attano attano gāmanigamādīsveva pāturahesuṃ. Bhagavāpi sāvatthimeva agamāsi paricārakasoḷasādīhi anekehi bhikkhusahassehi parivuto. Tattha piṅgiyo bhagavantaṃ vanditvā āha – ‘‘gacchāmahaṃ, bhante, bāvarissa buddhuppādaṃ ārocetuṃ, paṭissutañhi tasseva mayā’’ti. Atha bhagavatā anuññāto ñāṇagamaneneva godhāvarītīraṃ gantvā pādagamanena assamābhimukho agamāsi. Tamenaṃ bāvarī brāhmaṇo maggaṃ olokento nisinno dūratova taṃ khārijaṭādivirahitaṃ bhikkhuvesenāgacchantaṃ disvā ‘‘buddho loke uppanno’’ti niṭṭhamagamāsi. Sampattañcāpi naṃ pucchi – ‘‘kiṃ, piṅgiya, buddho loke uppanno’’ti? ‘‘Āma, brāhmaṇa, uppanno, pāsāṇake cetiye nisinno amhākaṃ dhammaṃ desesi, tamahaṃ tuyhaṃ desessāmī’’ti. Tato bāvarī mahatā <a name="M0.0079"></a> sakkārena <a name="P0.0087"></a> sapariso taṃ pūjetvā āsanaṃ paññāpesi. Tattha nisīditvā piṅgiyo <span class="bld">‘‘pārāyanamanugāyissa’’</span>ntiādimāha.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">anugāyissa</span>nti bhagavato gītaṃ anugāyissaṃ. <span class="bld">Yathāddakkhī</span>ti yathā sāmaṃ saccābhisambodhena asādhāraṇañāṇena ca addakkhi. <span class="bld">Nikkāmo</span>ti pahīnakāmo. ‘‘Nikkamo’’tipi pāṭho, vīriyavāti attho. Nikkhanto vā akusalapakkhā. <span class="bld">Nibbano</span>ti kilesavanavirahito, taṇhāvirahito eva vā. <span class="bld">Kissa hetu musā bhaṇe</span>ti yehi kilesehi musā bhaṇeyya, ete tassa pahīnāti dasseti. Etena brāhmaṇassa savane ussāhaṃ janeti (su. ni. aṭṭha. 2.1138).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Amalo</span>ti kilesamalavirahito. <span class="bld">Vimalo</span>ti vigatakilesamalo. <span class="bld">Nimmalo</span>ti kilesamalasuddho. <span class="bld">Malāpagato</span>ti kilesamalā dūrībhūto hutvā carati. <span class="bld">Malavippahīno</span>ti kilesamalappahīno. <span class="bld">Malavimutto</span>ti kilesehi vimutto. <span class="bld">Sabbamalavītivatto</span>ti vāsanādisabbakilesamalaṃ atikkanto. <span class="bld">Te vanā</span>ti ete vuttappakārā kilesā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para103"></a><span class="paranum">103</span>. Vaṇṇūpasaṃhitanti guṇūpasaṃhitaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para104"></a><span class="paranum">104</span>. <span class="bld">Saccavhayo</span>ti <a name="V0.0075"></a> buddho hi sacceneva avhānena nāmena yutto. <span class="bld">Brahme</span>ti taṃ brāhmaṇaṃ ālapati.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">loko</span>ti lujjanaṭṭhena loko. <span class="bld">Eko loko bhavaloko</span>ti tebhūmakavipāko. So hi bhavatīti bhavo, bhavo eva loko bhavaloko. <span class="bld">Bhavaloko ca sambhavaloko cā</span>ti ettha ekeko dve dve hoti. Bhavaloko hi sampattibhavavipattibhavavasena duvidho. Sambhavalokopi sampattisambhavavipattisambhavavasena duvidho. Tattha <span class="bld">sampattibhavaloko</span>ti sugatiloko. So hi iṭṭhaphalattā sundaro lokoti sampatti, bhavatīti bhavo, sampatti eva bhavo sampattibhavo, so eva loko sampattibhavaloko. <span class="bld">Sampattisambhavaloko</span>ti sugatūpagaṃ kammaṃ. Tañhi sambhavati <a name="M0.0080"></a> etasmā phalanti sambhavo, sampattiyā sambhavo sampattisambhavo, sampattisambhavo eva loko sampattisambhavalokoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vipattibhavaloko</span>ti apāyaloko. So hi aniṭṭhaphalattā virūpo lokoti vipatti, bhavatīti bhavo, vipatti eva bhavo vipattibhavo, vipattibhavo eva loko <a name="P0.0088"></a> vipattibhavaloko. <span class="bld">Vipattisambhavaloko</span>ti apāyūpagaṃ kammaṃ. Tañhi sambhavati etasmā phalanti sambhavo, vipattiyā sambhavo vipattisambhavo, vipattisambhavo eva loko vipattisambhavalokoti. <span class="bld">Tisso vedanā</span>ti sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā lokiyā eva. <span class="bld">Āhārā</span>ti paccayā. Paccayā hi attano phalaṃ āharantīti āhārā. Kabaḷīkārāhāro phassāhāro manosañcetanāhāro viññāṇāhāroti cattāro. Vatthuvasena kabaḷīkattabbattā kabaḷīkāro, ajjhoharitabbattā āhāro, odanakummāsādivatthukāya ojāyetaṃ nāmaṃ. Sā hi ojaṭṭhamakarūpāni āharatīti āhāro. Cakkhusamphassādiko chabbidho phasso tisso vedanā āharatīti āhāro. Manaso sañcetanā na sattassāti manosañcetanā yathā cittekaggatā, manasā vā sampayuttā sañcetanā manosañcetanā yathā ājaññaratho, tebhūmakakusalākusalacetanā. Sā hi tayo bhave āharatīti āhāro. Viññāṇanti ekūnavīsatibhedaṃ paṭisandhiviññāṇaṃ. Tañhi paṭisandhināmarūpaṃ āharatīti āhāro.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Upādānakkhandhā</span>ti upādānagocarā khandhā upādānakkhandhā, majjhe padalopo daṭṭhabbo. Upādānasambhūtā vā khandhā upādānakkhandhā yathā tiṇaggi, thusaggi. Upādānavidheyyā vā khandhā upādānakkhandhā yathā rājapuriso. Upādānappabhavā vā khandhā upādānakkhandhā yathā puppharukkho, phalarukkho. Upādānāni pana kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānanti <a name="V0.0076"></a> cattāri. Atthato pana bhusaṃ ādānanti upādānaṃ. Rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandhoti pañca. <span class="bld">Cha ajjhattikāni āyatanānī</span>ti cakkhāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, manāyatanaṃ. <span class="bld">Satta viññāṇaṭṭhitiyo</span> vuttanayā eva. Tathā <span class="bld">aṭṭha</span> <a name="M0.0081"></a> <span class="bld">lokadhammā</span>. Api ca – lābho, alābho, yaso, ayaso, nindā, pasaṃsā, sukhaṃ, dukkhanti ime aṭṭha lokappavattiyā sati anuparivattanadhammakattā <a name="P0.0089"></a> lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi mutto satto nāma natthi, buddhānampi hontiyeva. Yathāha –</p>
- <p class="indent">‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati. Katame aṭṭha? Lābho ca alābho ca…pe… sukhañca dukkhañca. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca ime aṭṭha lokadhamme anuparivattatī’’ti (a. ni. 8.6).</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">anuparivattantī</span>ti anubandhanti nappajahanti, lokato na nivattantīti attho. <span class="bld">Lābho</span>ti pabbajitassa cīvarādi, gahaṭṭhassa dhanadhaññādilābho. Soyeva alabbhamāno lābho alābho na lābho <span class="bld">alābho</span>ti vuccati, no ca attābhāvappattito pariññeyyo siyā. <span class="bld">Yaso</span>ti parivāro. Soyeva alabbhamāno yaso <span class="bld">ayaso. Nindā</span>ti avaṇṇabhaṇanaṃ. <span class="bld">Pasaṃsā</span>ti vaṇṇabhaṇanaṃ. <span class="bld">Sukha</span>nti kāmāvacarakāyikacetasikaṃ. <span class="bld">Dukkha</span>nti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ kāyikacetasikaṃ, anāgāmiarahantānaṃ kāyikameva. <span class="bld">Sattāvāsā</span>ti sattānaṃ āvāsā, vasanaṭṭhānānīti attho. Tāni pana tathā pakāsitā khandhā eva. Sattasu viññāṇaṭṭhitīsu asaññasattena ca nevasaññānāsaññāyatanena ca saddhiṃ nava sattāvāsā. <span class="bld">Dasāyatanānī</span>ti cakkhāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sotāyatanaṃ, saddāyatanaṃ, ghānāyatanaṃ, gandhāyatanaṃ, jivhāyatanaṃ, rasāyatanaṃ, kāyāyatanaṃ, phoṭṭhabbāyatananti evaṃ dasa. <span class="bld">Dvādasāyatanānī</span>ti manāyatanadhammāyatanehi saddhiṃ evaṃ dvādasa. <span class="bld">Aṭṭhārasa dhātuyo</span>ti cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu…pe… manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātūti ekekasmiṃ tīṇi tīṇi katvā aṭṭhārasa dhātuyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sadisanāmo</span>ti tesaṃ sadisanāmo ekaguṇavaṇṇanāmo. <span class="bld">Sadisavhayo</span>ti ekaguṇavaṇṇanāmena avhāyano. <span class="bld">Saccasadisavhayo</span>ti avitathaekaguṇavaṇṇanāmena aviparītena avhāyano.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āsito</span>ti <a name="V0.0077"></a><a name="M0.0082"></a> upasaṅkamito. <span class="bld">Upāsito</span>ti upagantvā sevito. <span class="bld">Payirupāsito</span>ti bhattivasena atīva sevito.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para105"></a><span class="paranum">105</span>. <span class="bld">Kubbanaka</span>nti <a name="P0.0090"></a> parittavanaṃ. <span class="bld">Bahupphalaṃ kānanamāvaseyyā</span>ti anekaphalādivikatibharitakānanaṃ āgamma vaseyya. <span class="bld">Appadasse</span>ti bāvarippabhutike parittapaññe. <span class="bld">Mahodadhi</span>nti anotattādiṃ mahantaṃ udakarāsiṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Appadassā</span>ti mandadassino. <span class="bld">Parittadassā</span>ti atimandadassino. <span class="bld">Thokadassā</span>ti parittatopi atiparittadassino. <span class="bld">Omakadassā</span>ti heṭṭhimadassino. <span class="bld">Lāmakadassā</span>ti appadhānadassino. <span class="bld">Chatukkadassā</span>ti na uttamadassino. <span class="bld">Appamāṇadassa</span>nti pamāṇaṃ atikkamitvā appamāṇaṃ nibbānadassaṃ. <span class="bld">Aggadassa</span>nti ‘‘aggato ve pasannāna’’ntiādinā (a. ni. 4.34; itivu. 90) nayena aggadhammadassaṃ. <span class="bld">Seṭṭhadassa</span>nti sambuddho dvipadaseṭṭhoti seṭṭhadassaṃ. <span class="bld">Viseṭṭhadassa</span>ntiādīni cattāri upasaggena vaḍḍhitāni. <span class="bld">Asama</span>nti na samaṃ asamaṃ sabbaññuṃ. <span class="bld">Asamasama</span>nti asamehi atītabuddhehi samaṃ asamasamaṃ. <span class="bld">Appaṭisama</span>nti attano sadisavirahitaṃ. <span class="bld">Appaṭibhāga</span>nti attano paṭibimbavirahitaṃ. <span class="bld">Appaṭipuggala</span>nti paṭimallapuggalavirahitaṃ. <span class="bld">Devātideva</span>nti visuddhidevānampi atidevaṃ. Abhimaṅgalasammataṭṭhena <span class="bld">usabhaṃ</span>. Achambhitaṭṭhena <span class="bld">purisasīhaṃ</span>. Niddosaṭṭhena <span class="bld">purisanāgaṃ</span>. Uttamaṭṭhena <span class="bld">purisājaññaṃ</span>. Aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiye acalaṭṭhāne tiṭṭhanaṭṭhena <span class="bld">purisanisabhaṃ</span>. Dhammadesanādhuravahanaṭṭhena <span class="bld">purisadhorayhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mānasakaṃ vā sara</span>nti manasā cintetvā kataṃ pallaṃ vā nāmameva vā. <span class="bld">Anotattaṃ vā daha</span>nti candimasūriyā dakkhiṇena vā uttarena vā gacchantā pabbatantarena taṃ obhāsenti, ujuṃ gacchantā na obhāsenti, tenevassa ‘‘anotatta’’nti saṅkhā udapādi. Evarūpaṃ anotattaṃ vā dahaṃ. <span class="bld">Akkhobhaṃ amitodaka</span>nti cāletuṃ asakkuṇeyyaṃ aparimitaṃ <a name="P0.0091"></a> udakajalarāsiṃ. <span class="bld">Evamevā</span>ti opammasaṃsandanaṃ, buddhaṃ bhagavantaṃ akkhobhaṃ āsabhaṃ ṭhānaṭṭhānena cāletuṃ asakkuṇeyyaṃ. <span class="bld">Amitateja</span>nti aparimitañāṇatejaṃ. <span class="bld">Pabhinnañāṇa</span>nti dasabalañāṇādivasena pabhedagatañāṇaṃ. <span class="bld">Vivaṭacakkhu</span>nti samantacakkhuṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paññāpabhedakusala</span>nti <a name="V0.0078"></a><a name="M0.0083"></a> ‘‘yā paññā pajānanā vicayo pavicayo’’tiādinā (dha. sa. 16; vibha. 525) nayena paññāya pabhedajānane chekaṃ. <span class="bld">Adhigatapaṭisambhida</span>nti paṭiladdhacatupaṭisambhidaṃ. <span class="bld">Catuvesārajjappatta</span>nti ‘‘sammāsambuddhassa te paṭijānato ime dhammā anabhisambuddhā’’tiādinā (ma. ni. 1.150; a. ni. 4.8) nayena vuttesu catūsu ṭhānesu visāradabhāvappattaṃ. <span class="bld">Saddhādhimutta</span>nti parisuddhe phalasamāpatticitte adhimuttaṃ, tattha paviṭṭhaṃ. <span class="bld">Setapaccatta</span>nti vāsanāya vippahīnattā parisuddhaṃ āveṇikaattabhāvaṃ. <span class="bld">Advayabhāṇi</span>nti paricchinnavacanattā dvivacanavirahitaṃ. <span class="bld">Tādi</span>nti tādisaṃ, iṭṭhāniṭṭhesu akampanaṃ vā. Tathā paṭiññā assāti <span class="bld">tathāpaṭiñño,</span> taṃ. <span class="bld">Aparitta</span>nti na khuddakaṃ. <span class="bld">Mahanta</span>nti tedhātuṃ atikkamitvā mahantappattaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Gambhīra</span>nti aññesaṃ duppavesaṃ. <span class="bld">Appameyya</span>nti atulaṭṭhena appameyyaṃ. <span class="bld">Duppariyogāha</span>nti pariyogāhituṃ dukkhappavesaṃ. <span class="bld">Pahūtaratana</span>nti saddhādiratanehi pahūtaratanaṃ. <span class="bld">Sāgarasama</span>nti ratanākarato samuddasadisaṃ. <span class="bld">Chaḷaṅgupekkhāya samannāgata</span>nti ‘‘cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano’’ti (a. ni. 6.1) vuttanayena chaḷaṅgupekkhāya paripuṇṇaṃ. <span class="bld">Atula</span>nti tulavirahitaṃ, tulayituṃ asakkuṇeyyaṃ. <span class="bld">Vipula</span>nti atimahantaṃ. <span class="bld">Appameyya</span>nti pametuṃ asakkuṇeyyaṃ. <span class="bld">Taṃ tādisa</span>nti taṃ bhagavantaṃ tādiguṇasampannaṃ. <span class="bld">Pavadataṃ maggavādina</span>nti pavadantānaṃ kathentānaṃ uttamaṃ kathayantaṃ vadantaṃ adhigacchinti sambandho. <span class="bld">Merumiva nagāna</span>nti pabbatānaṃ antare sineruṃ viya. <span class="bld">Garuḷamiva dijāna</span>nti <a name="P0.0092"></a> pakkhijātānaṃ antare supaṇṇaṃ viya. <span class="bld">Sīhamiva migāna</span>nti catuppadānamantare sīhaṃ viya. <span class="bld">Udadhimiva aṇṇavāna</span>nti vitthiṇṇaaṇṇavānaṃ antare samuddaṃ viya adhigacchiṃ. <span class="bld">Jinapavara</span>nti buddhuttamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para106"></a><span class="paranum">106</span>. <span class="bld">Yeme pubbe</span>ti ye ime pubbe.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para107"></a><span class="paranum">107</span>. <span class="bld">Tamonudāsīno</span>ti tamonudo āsīno. <span class="bld">Bhūripaññāṇo</span>ti ñāṇaddhajo. <span class="bld">Bhūrimedhaso</span>ti vipulapañño.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">pabhaṅkaro</span>ti tejaṃkaro. <span class="bld">Ālokakaro</span>ti anandhakārakaro. <span class="bld">Obhāsakaro</span>ti obhāsaṃ jotiṃ karotīti obhāsakaro. Dīpasadisaṃ ālokaṃ karotīti <span class="bld">dīpaṅkaro</span>. Padīpasadisaṃ ālokaṃ karotīti <a name="M0.0084"></a> <span class="bld">padīpakaro. Ujjotakaro</span>ti patāpakaro. <span class="bld">Pajjotakaro</span>ti disāvidisā patāpakaro.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Bhūripaññāṇo</span>ti <a name="V0.0079"></a> puthulañāṇo. <span class="bld">Ñāṇapaññāṇo</span>ti ñāṇena pākaṭo. <span class="bld">Paññādhajo</span>ti ussitaṭṭhena paññāva dhajo assāti paññādhajo, dhajo rathassa paññāṇantiādīsu (jā. 2.22.1841; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107) viya. <span class="bld">Vibhūtavihārī</span>ti pākaṭavihāro.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para108"></a><span class="paranum">108</span>. <span class="bld">Sandiṭṭhikamakālika</span>nti sāmaṃ passitabbaṃ phalaṃ, na ca kālantare pattabbaphalaṃ. <span class="bld">Anītika</span>nti kilesādiītivirahitaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sandiṭṭhika</span>nti lokuttaradhammo yena adhigato hoti, tena parasaddhāya gantabbataṃ hitvā paccavekkhaṇañāṇena sayaṃ daṭṭhabboti sandiṭṭhiko, taṃ sandiṭṭhikaṃ. Attano phalaṃdānaṃ sandhāya nāssa kāloti akālo, akāloyeva akāliko. Yo ettha ariyamaggadhammo, so attano samanantarameva phalaṃ detīti attho, taṃ <span class="bld">akālikaṃ</span>. Ehi passa imaṃ dhammanti evaṃ pavattaṃ ehipassavidhiṃ arahatīti ehipassiko, taṃ <span class="bld">ehipassikaṃ</span>. Ādittaṃ celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvāpi attano citte upanayaṃ arahatīti opaneyyiko, taṃ <span class="bld">opaneyyikaṃ</span>. Sabbehipi ugghaṭitaññūādīhi ‘‘bhāvito me maggo, adhigataṃ phalaṃ, sacchikato nirodho’’ti attani attani veditabbanti <span class="bld">paccattaṃ veditabbaṃ viññūhi</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para109"></a><span class="paranum">109</span>. Atha naṃ bāvarī āha <span class="bld">‘‘kiṃ nu tamhā’’</span>ti dve gāthā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Muhuttampī</span>ti <a name="P0.0093"></a> thokampi. <span class="bld">Khaṇampī</span>ti na bahukampi. <span class="bld">Layampī</span>ti manampi. <span class="bld">Vayampī</span>ti koṭṭhāsampi. <span class="bld">Addhampī</span>ti divasampi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para111-113"></a><span class="paranum">111-113</span>. Tato piṅgiyo bhagavato santikā avippavāsameva dīpento <span class="bld">‘‘nāhaṃ tamhā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Nāhaṃ yo me…pe… passāmi naṃ manasā cakkhunāvā</span>ti taṃ buddhaṃ maṃsacakkhunā viya manasā passāmi. <span class="bld">Namassamāno vivasemi ratti</span>nti namassamānova rattiṃ atināmemi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para114"></a><span class="paranum">114</span>. Tena <a name="M0.0085"></a> <span class="bld">teneva nato</span>ti yena yena disābhāgena buddho, tena tenevāhampi nato, tanninno tappoṇoti dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para115"></a><span class="paranum">115</span>. <span class="bld">Dubbalathāmakassā</span>ti appathāmakassa. Atha vā dubbalassa dutthāmakassa ca, balavīriyahīnassāpīti <a name="V0.0080"></a> vuttaṃ hoti. <span class="bld">Teneva kāyo na paletī</span>ti teneva dubbalatthāmakattena kāyo na gacchati, yena buddho, na tena gacchati. ‘‘Na paretī’’tipi pāṭho, so evattho. <span class="bld">Tatthā</span>ti buddhassa santike. <span class="bld">Saṅkappayantāyā</span>ti saṅkappagamanena. <span class="bld">Tena yutto</span>ti yena buddho, tena yutto payutto anuyuttoti dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yena buddho</span>ti yena disābhāgena buddho upasaṅkamitabbo, tena disābhāgena na paleti. Atha vā bhummatthe karaṇavacanaṃ. Yattha buddho tattha na paleti na gacchati. <span class="bld">Na vajatī</span>ti purato na yāti. <span class="bld">Na gacchatī</span>ti nivattati. <span class="bld">Nātikkamatī</span>ti na upasaṅkamati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para116"></a><span class="paranum">116</span>. <span class="bld">Paṅke sayāno</span>ti kāmakaddame sayamāno. <span class="bld">Dīpā dīpaṃ upallavi</span>nti satthārādito satthārādiṃ adhigacchiṃ. <span class="bld">Athaddasāsiṃ sambuddha</span>nti sohaṃ evaṃ dudiṭṭhiṃ gahetvā anvāhiṇḍanto atha pāsāṇakacetiye buddhamaddakkhiṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">semāno</span>ti nisajjamāno. <span class="bld">Sayamāno</span>ti seyyaṃ kappayamāno. <span class="bld">Āvasamāno</span>ti vasamāno. <span class="bld">Parivasamāno</span>ti niccaṃ vasamāno.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pallavi</span>nti uggamiṃ. <span class="bld">Upallavi</span>nti uttariṃ<a name="P0.0094"></a>, <span class="bld">sampallavi</span>nti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. <span class="bld">Addasa</span>nti niddesassa uddesapadaṃ. <span class="bld">Addasa</span>nti passiṃ. <span class="bld">Addakkhi</span>nti olokesiṃ. <span class="bld">Apassi</span>nti esiṃ. <span class="bld">Paṭivijjhi</span>nti vinivijjhiṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para117"></a><span class="paranum">117</span>. Imissā gāthāya avasāne piṅgiyassa ca bāvarissa ca indriyaparipākaṃ viditvā bhagavā sāvatthiyaṃ ṭhitoyeva suvaṇṇobhāsaṃ muñci. Piṅgiyo bāvarissa buddhaguṇe vaṇṇayanto nisinno eva taṃ obhāsaṃ disvā ‘‘kiṃ ida’’nti olokento bhagavantaṃ attano purato ṭhitaṃ viya disvā bāvaribrāhmaṇassa ‘‘buddho āgato’’ti ārocesi. Brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā <a name="M0.0086"></a> añjaliṃ paggahetvā aṭṭhāsi. Bhagavāpi obhāsaṃ pharitvā brāhmaṇassa attānaṃ dassento ubhinnampi sappāyaṃ viditvā piṅgiyameva ālapamāno <span class="bld">‘‘yathā ahū, vakkalī’’</span>ti imaṃ gāthamabhāsi.</p>
- <p class="bodytext">Tassattho – <span class="bld">yathā vakkali</span>tthero saddhādhimutto ahosi, saddhādhureneva arahattaṃ pāpuṇi, yathā ca soḷasannaṃ eko <span class="bld">bhadrāvudho</span> nāma, yathā ca <span class="bld">āḷavigotamo ca. Evameva tvampi pamuñcassu saddhaṃ</span><a name="V0.0081"></a>, tato saddhāya adhimuccanto ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277; theragā. 676; paṭi. ma. 1.31; kathā. 753) nayena vipassanaṃ ārabhitvā <span class="bld">maccudheyyassa pāraṃ</span> nibbānaṃ gamissasīti arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhāpesi, desanāpariyosāne piṅgiyo arahatte, bāvarī anāgāmiphale patiṭṭhahi, bāvaribrāhmaṇassa sissā pana pañcasatā sotāpannā ahesuṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">muñcassū</span>ti mocassu. <span class="bld">Pamuñcassū</span>ti mocehi. <span class="bld">Adhimuñcassū</span>ti tattha adhimokkhaṃ karassu. <span class="bld">Okappehī</span>ti bahumānaṃ uppādehīti. <span class="bld">Sabbe saṅkhārā aniccā</span>ti hutvā abhāvaṭṭhena. <span class="bld">Sabbe saṅkhārā dukkhā</span>ti dukkhamaṭṭhena. <span class="bld">Sabbe dhammā anattā</span>ti avasavattanaṭṭhena.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para118"></a><span class="paranum">118</span>. Idāni piṅgiyo attano pasādaṃ nivedento <span class="bld">‘‘esa bhiyyo</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">paṭibhānavā</span>ti paṭibhānappaṭisambhidāya upeto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Bhiyyo bhiyyo</span>ti uparūpari.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para119"></a><span class="paranum">119</span>. <span class="bld">Adhideve abhiññāyā</span>ti adhidevakare dhamme ñatvā. <span class="bld">Paropara</span>nti hīnapaṇītaṃ, attano ca parassa ca adhidevattakaraṃ sabbadhammajātaṃ avedīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kaṅkhīnaṃ paṭijānata</span>nti <a name="P0.0095"></a> kaṅkhīnaṃyeva sataṃ ‘‘nikkaṅkhamhā’’ti paṭijānantānaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">pārāyanikapañhāna</span>nti pārāyanikabrāhmaṇānaṃ pucchānaṃ. Avasānaṃ karotīti <span class="bld">antakaro</span>. Koṭiṃ karotīti <span class="bld">pariyantakaro</span>. Sīmaṃ mariyādaṃ karotīti <span class="bld">paricchedakaro</span>. Nigamaṃ karotīti <span class="bld">parivaṭumakaro</span>. <span class="bld">Sabhiyapañhāna</span>nti na kevalaṃ pārāyanikabrāhmaṇānaṃ pañhānaṃ eva, atha kho sabhiyaparibbājakādīnampi pañhānaṃ antaṃ karotīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabhiyapañhāna’’</span>ntiādimāha.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para120"></a><span class="paranum">120</span>. <span class="bld">Asaṃhīra</span>nti <a name="M0.0087"></a> rāgādīhi asaṃhāriyaṃ. <span class="bld">Asaṅkuppa</span>nti asaṅkuppaṃ avipariṇāmadhammaṃ. Dvīhipi padehi nibbānaṃ bhaṇati. <span class="bld">Addhā gamissāmī</span>ti ekaṃseneva taṃ anupādisesanibbānadhātuṃ gamissāmi. <span class="bld">Na mettha kaṅkhā</span>ti natthi me ettha nibbāne kaṅkhā. <span class="bld">Evaṃ maṃ dhārehi adhimuttacitta</span>nti piṅgiyo ‘‘evameva tvampi pamuñcassu saddha’’nti iminā bhagavato ovādena attani saddhaṃ uppādetvā saddhādhureneva ca vimuñcitvā taṃ saddhādhimuttiṃ pakāsento bhagavantaṃ āha – ‘‘evaṃ maṃ <a name="V0.0082"></a> dhārehi adhimuttacitta’’nti. Ayañhettha adhippāyo ‘‘yathā maṃ tvaṃ avaca, evameva maṃ adhimuttacittaṃ dhārehī’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na saṃhariyatī</span>ti gahetvā saṃharituṃ na sakkā. <span class="bld">Niyogavacana</span>nti yuttavacanaṃ. <span class="bld">Avatthāpanavacana</span>nti sanniṭṭhānavacanaṃ. Imasmiṃ pārāyanavagge yaṃ antarantarā na vuttaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayena gahetabbaṃ. Sesaṃ sabbattha pākaṭameva.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Pārāyanānugītigāthāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Pārāyanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">Khaggavisāṇasuttaniddeso</p>
- <p class="title">Khaggavisāṇasuttaniddesavaṇṇanā</p>
- <p class="subhead">1. Paṭhamavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para121"></a><span class="paranum">121</span>. Ito <a name="V0.0083"></a><a name="P0.0096"></a><a name="M0.0088"></a> paraṃ khaggavisāṇasuttaniddesavaṇṇanāya okāso anuppatto. Tattha ‘‘sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍa’’nti ito paraṃ atirekapadamattameva vaṇṇayissāma. Tattha <span class="bld">sabbesū</span>ti anavasesesu. <span class="bld">Bhūtesū</span>ti sattesu. Ettha bhūtesūti kiñcāpi bhūtasaddo ‘‘bhūtasmiṃ pācittiya’’nti evamādīsu (pāci. 69) vijjamāne, ‘‘bhūtamidaṃ, sāriputta, samanupassasī’’ti evamādīsu khandhapañcake, ‘‘cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetū’’ti evamādīsu (ma. ni. 3.86) catubbidhe pathavīdhātvādirūpe, ‘‘yo ca kālaghaso bhūto’’ti evamādīsu (jā. 1.2.190) khīṇāsave, ‘‘sabbeva nikkhipissanti, bhūtā loke samussaya’’nti evamādīsu (dī. ni. 2.220) sabbasatte, ‘‘bhūtagāmapātabyatāyā’’ti evamādīsu (pāci. 90) rukkhādike, ‘‘bhūtaṃ bhūtato pajānātī’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.3) cātumahārājikānaṃ heṭṭhā sattanikāyaṃ upādāya vattati. Idha pana avisesato pathavīpabbatādīsu jātā sattā bhūtāti veditabbā. Tesu bhūtesu. <span class="bld">Nidhāyā</span>ti nikkhipitvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Daṇḍa</span>nti kāyavacīmanodaṇḍaṃ, kāyaduccaritādīnametaṃ adhivacanaṃ. Kāyaduccaritañhi daṇḍayatīti daṇḍo, bādheti anayabyasanaṃ pāpetīti vuttaṃ hoti. Evaṃ vacīduccaritañca manoduccaritañca. Paharaṇadaṇḍo eva vā daṇḍo, taṃ nidhāyātipi vuttaṃ hoti. <span class="bld">Aviheṭhaya</span>nti aviheṭhayanto. <span class="bld">Aññatarampī</span>ti yaṃ kiñci ekampi. <span class="bld">Tesampī</span>ti tesaṃ sabbabhūtānaṃ. <span class="bld">Na puttamiccheyyā</span>ti atrajo khettajo dinnako antevāsikoti imesu catūsu puttesu yaṃ kiñci puttaṃ na iccheyya. <span class="bld">Kuto sahāya</span>nti sahāyaṃ pana iccheyyāti kuto eva etaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Eko</span>ti pabbajjāsaṅkhātena eko, adutiyaṭṭhena eko, taṇhāpahānaṭṭhena <a name="P0.0097"></a> eko, ekantavigatakilesoti eko, eko paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti eko. Samaṇasahassassapi hi <a name="V0.0084"></a> majjhe vattamāno gihisaññojanassa chinnattā eko, evaṃ <span class="bld">pabbajjāsaṅkhātena</span> eko<a name="M0.0089"></a>. Eko tiṭṭhati, eko gacchati, eko nisīdati, eko seyyaṃ kappeti, eko iriyati vattatīti eko. Evaṃ <span class="bld">adutiyaṭṭhena</span> eko.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;</p>
- <p class="gathalast">Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattati.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Evamādīnavaṃ ñatvā, taṇhaṃ dukkhassa sambhavaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Vītataṇho anādāno, sato bhikkhu paribbaje’’ti. (itivu. 15, 105; mahāni. 191; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <span class="bld">taṇhāpahānaṭṭhena</span> eko. Sabbakilesāssa pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammāti evaṃ <span class="bld">ekantavigatakileso</span>ti eko. Anācariyako hutvā sayambhū sāmaññeva paccekasambodhiṃ abhisambuddhoti evaṃ <span class="bld">eko paccekasambodhiṃ abhisambuddho</span>ti eko.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Care</span>ti yā imā aṭṭha cariyāyo. Seyyathidaṃ – yā paṇidhisampannānaṃ catūsu iriyāpathesu iriyāpathacariyā, indriyesu guttadvārānaṃ ajjhattikāyatanesu āyatanacariyā, appamādavihārīnaṃ catūsu satipaṭṭhānesu saticariyā, adhicittamanuyuttānaṃ catūsu jhānesu samādhicariyā, buddhisampannānaṃ catūsu ariyasaccesu ñāṇacariyā, sammā paṭipannānaṃ catūsu ariyamaggesu maggacariyā, adhigataphalānaṃ catūsu sāmaññaphalesu paṭipatticariyā, tiṇṇaṃ buddhānaṃ sabbasattesu lokatthacariyā, tattha padesato paccekabuddhasāvakānanti. Yathāha – ‘‘cariyāti aṭṭha cariyāyo yā iriyāpathacariyā’’ti (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121; paṭi. ma. 1.197; 3.28) vitthāro. Tāhi cariyāhi samannāgato bhaveyyāti attho. Atha vā yā imā ‘‘adhimuccanto saddhāya carati, paggaṇhanto vīriyena carati, upaṭṭhahanto satiyā carati, avikkhitto samādhinā <a name="P0.0098"></a> carati, pajānanto paññāya carati, vijānanto viññāṇena carati, evaṃ paṭipannassa kusalā dhammā āyāpentīti āyatanacariyāya carati, evaṃ paṭipanno visesamadhigacchatīti visesacariyāya caratī’’ti (cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 121; paṭi. ma. 1.197; 3.29) evaṃ aparāpi aṭṭha cariyā vuttā. Tāhi samannāgato bhaveyyāti attho. <span class="bld">Khaggavisāṇakappo</span>ti khaggavisāṇo nāma khaggamigasiṅgaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kappa</span> <a name="V0.0085"></a><a name="M0.0090"></a> -saddo panāyaṃ abhisaddahanavohārakālapaññatticchedavikappalesasamantabhāvasadisādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappanīyametaṃ bhoto gotamassa. Yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) abhisaddahanattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti evamādīsu (cūḷava. 250) vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti evamādīsu (su. ni. 1098; cūḷani. kappamāṇavapucchā 117, kappamāṇavapucchāniddesa 61) paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti evamādīsu (jā. 2.22.1368) chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti evamādīsu (cūḷava. 446) vikappo. ‘‘Atthi kappo nipajjitu’’nti evamādīsu (a. ni. 8.80) leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.94) samantabhāvo. ‘‘Satthukappena vata kira, bho, sāvakena saddhiṃ mantayamānā na jānimhā’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.260) sadiso, paṭibhāgoti attho. Idha panassa sadiso paṭibhāgoti attho veditabbo, khaggavisāṇasadisoti vuttaṃ hoti. Ayaṃ tāvettha padato atthavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext">Adhippāyānusandhito pana evaṃ veditabbo – yvāyaṃ vuttappakāro daṇḍo bhūtesu pavattiyamāno ahito hoti, taṃ tesu appavattiyamānesu tappaṭipakkhabhūtāya mettāya hitūpasaṃhārena ca sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, nihitadaṇḍattā eva ca yathā anihitadaṇḍā sattā bhūtāni daṇḍena vā <a name="P0.0099"></a> satthena vā pāṇinā vā leḍḍunā vā viheṭhenti, tathā aviheṭhayaṃ, aññatarampi tesaṃ imaṃ mettākammaṭṭhānamāgamma yadeva tattha vedanāgataṃ saññāsaṅkhāraviññāṇagataṃ tañca tadanusāreneva tadaññañca saṅkhāragataṃ vipassitvā imaṃ paccekabodhiṃ adhigatomhī’’ti ayaṃ tāva adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext">Ayaṃ pana anusandhi – evaṃ vutte te amaccā āhaṃsu – ‘‘idāni, bhante, kuhiṃ gacchathā’’ti? Tato tena ‘‘pubbapaccekasambuddhā kattha vasantī’’ti āvajjetvā ñatvā ‘‘gandhamādanapabbate’’ti vutte punāhaṃsu – ‘‘amhe dāni, bhante, pajahatha, na icchathā’’ti. Atha paccekabuddho āha – ‘‘na puttamiccheyyā’’ti sabbaṃ. Tatrāyaṃ adhippāyo – ahaṃ idāni atrajādīsu yaṃ <a name="M0.0091"></a> kiñci puttampi na iccheyyaṃ, kuto pana tumhādisaṃ sahāyaṃ. Tasmā tumhesupi yo mayā saddhiṃ gantukāmo mādiso vā hotuṃ icchati, so eko care khaggavisāṇakappo. Atha vā tehi ‘‘amhe dāni, bhante, pajahatha, na icchathā’’ti vutte so paccekasambuddho ‘‘na puttamiccheyya, kuto sahāya’’nti vatvā attano yathāvuttenaṭṭhena ekacariyāya <a name="V0.0086"></a> guṇaṃ disvā pamudito pītisomanassajāto imaṃ udānaṃ udānesi (su. ni. aṭṭha. 1.35).</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">tasā</span>ti vipāsakiriyā. <span class="bld">Thāvarā</span>ti khīṇāsavā. <span class="bld">Bhayabheravā</span>ti khuddānukhuddakā cittutrāsā. <span class="bld">Nidhāyā</span>ti chaḍḍetvā. <span class="bld">Nidahitvā</span>ti ṭhapetvā. <span class="bld">Oropayitvā</span>ti adhokaritvā. <span class="bld">Samoropayitvā</span>ti adhogataṃ vissajjetvā. <span class="bld">Nikkhipitvā</span>ti tato apanetvā. <span class="bld">Paṭippassambhitvā</span>ti sannisīdāpetvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ālapana</span>nti ādito lapanaṃ. <span class="bld">Sallapana</span>nti sammā lapanaṃ. <span class="bld">Ullapana</span>nti uddhaṃ katvā lapanaṃ. <span class="bld">Samullapana</span>nti punappunaṃ uddhaṃ katvā lapanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Iriyāpathacariyā</span>ti iriyāpathānaṃ cariyā, pavattananti attho. Sesesupi eseva nayo. Āyatanacariyā pana āyatanesu satisampajaññānaṃ cariyā. <span class="bld">Pattī</span>ti phalāni. Tāni hi pāpuṇīyantīti ‘‘pattī’’ti vuttāni. Sattalokassa diṭṭhadhammikasamparāyikā atthā <span class="bld">lokatthā</span>ti ayaṃ viseso.</p>
- <p class="bodytext">Idāni tāsaṃ cariyānaṃ bhūmiṃ dassento <span class="bld">‘‘catūsu iriyāpathesū’’</span>tiādimāha<a name="P0.0100"></a>. <span class="bld">Satipaṭṭhānesū</span>ti ārammaṇasatipaṭṭhānesupi vuccamānesu satito anaññāni, vohāravasena pana aññāni viya katvā vuttaṃ. <span class="bld">Ariyasaccesū</span>ti pubbabhāge lokiyasaccañāṇena visuṃ visuṃ saccapariggahavasena vuttaṃ. <span class="bld">Ariyamaggesu sāmaññaphalesū</span>ti ca vohāravaseneva vuttaṃ. <span class="bld">Padesato</span>ti lokatthacariyāya ekadese. Nippadesato hi lokatthacariyaṃ buddhā eva karonti. Puna tā eva cariyāyo kārakapuggalavasena dassento <span class="bld">‘‘paṇidhisampannāna’’</span>ntiādimāha. Tattha paṇidhisampannā nāma iriyāpathānaṃ santattā iriyāpathāva ṭhitiyā sampannā akampitairiyāpathā bhikkhubhāvānurūpena santena iriyāpathena sampannā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Indriyesu</span> <a name="M0.0092"></a> <span class="bld">guttadvārāna</span>nti cakkhādīsu chasu indriyesu attano attano visaye pavattaṃ ekekadvāravasena guttaṃ dvāraṃ etesanti guttadvārā, tesaṃ guttadvārānaṃ. Dvāranti cettha uppattidvāravasena cakkhādayo eva. <span class="bld">Appamādavihārīna</span>nti sīlādīsu appamādavihāravataṃ. <span class="bld">Adhicittamanuyuttāna</span>nti vipassanāya pādakabhāvena adhicittasaṅkhātaṃ samādhiṃ anuyuttānaṃ. <span class="bld">Buddhisampannāna</span>nti nāmarūpavavatthānaṃ ādiṃ katvā yāva gotrabhu, tāva pavattena ñāṇena sampannānaṃ<a name="V0.0087"></a>. <span class="bld">Sammā paṭipannāna</span>nti catumaggakkhaṇe. <span class="bld">Adhigataphalāna</span>nti catuphalakkhaṇe. <span class="bld">Tathāgatāna</span>nti tathā āgatānaṃ. <span class="bld">Arahantāna</span>nti dūrakilesānaṃ. <span class="bld">Sammāsambuddhāna</span>nti sammā sāmañca sabbadhammabuddhānaṃ. Imesaṃ padānaṃ attho heṭṭhā pakāsito eva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Padesato paccekabuddhāna</span>nti paccekasambuddhānaṃ ekadesato. <span class="bld">Sāvakāna</span>nti sāvakānampi ekadesato. <span class="bld">Adhimuccanto</span>ti adhimokkhaṃ karonto. <span class="bld">Saddhāya caratī</span>ti saddhāvasena pavattati. <span class="bld">Paggaṇhanto</span>ti catusammappadhānavīriyena padahanto. <span class="bld">Upaṭṭhapento</span>ti satiyā ārammaṇaṃ upaṭṭhapento. <span class="bld">Avikkhepaṃ karonto</span>ti samādhivasena vikkhepaṃ akaronto. <span class="bld">Pajānanto</span>ti catusaccajānanapaññāya pakārena jānanto. <span class="bld">Vijānanto</span>ti indriyasampayuttajavanapubbaṅgamena <a name="P0.0101"></a> āvajjanaviññāṇena ārammaṇaṃ vijānanto. <span class="bld">Viññāṇacariyāyā</span>ti āvajjanaviññāṇacariyāvasena. <span class="bld">Evaṃ paṭipannassā</span>ti sahāvajjanāya indriyacariyāya paṭipannassa. <span class="bld">Kusalā dhammā āyāpentī</span>ti samathavipassanāvasena pavattā kusalā dhammā bhusaṃ yāpenti, pavattantīti attho. <span class="bld">Āyatanacariyāyā</span>ti kusalānaṃ dhammānaṃ bhusaṃ yatanacariyāya, pavattanacariyāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Visesamadhigacchatī</span>ti vikkhambhanatadaṅgasamucchedapaṭippassaddhivasena visesaṃ adhigacchati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dassanacariyā ca sammādiṭṭhiyā</span>tiādīsu sammā passati, sammā vā tāya passanti, pasaṭṭhā sundarā vā diṭṭhīti <span class="bld">sammādiṭṭhi,</span> tassā sammādiṭṭhiyā nibbānapaccakkhakaraṇena dassanacariyā. Sammā saṅkappeti, sammā vā tena saṅkappenti, pasaṭṭho sundaro vā saṅkappoti <span class="bld">sammāsaṅkappo</span>. Tassa ārammaṇe cittassa abhiniropanacariyā. Sammā vadati, sammā vā tāya vadanti, pasaṭṭhā sundarā vā vācāti <span class="bld">sammāvācā,</span> micchāvācāviratiyā etaṃ nāmaṃ. Tassā catubbidhavacīsaṃvarapariggahacariyā. Sammā karoti, sammā vā tena <a name="M0.0093"></a> karonti, pasaṭṭhaṃ sundaraṃ vā kammanti sammākammaṃ, sammākammameva <span class="bld">sammākammanto,</span> micchākammantaviratiyā etaṃ nāmaṃ. Tassa tividhakāyasaṃvarasamuṭṭhānacariyā. Sammā ājīvati, sammā vā tena ājīvanti, pasaṭṭho sundaro vā ājīvoti <span class="bld">sammāājīvo,</span> micchāājīvaviratiyā etaṃ nāmaṃ. Tassa vodānacariyā parisuddhacariyā. Sammā vāyamati, sammā vā tena vāyamanti, pasaṭṭho sundaro vā vāyāmoti <span class="bld">sammāvāyāmo,</span> tassa paggahacariyā. Sammā sarati, sammā vā tāya saranti, pasaṭṭhā sundarā vā satīti <span class="bld">sammāsati,</span> tassā upaṭṭhānacariyā. Sammā samādhiyati, sammā vā tena samādhiyanti, pasaṭṭho sundaro vā samādhīti <span class="bld">sammāsamādhi,</span> tassa avikkhepacariyā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Takkappo</span>ti tena kappo, evarūpoti attho. <span class="bld">Tassadiso</span>ti tena sadiso, ‘‘tassadiko’’ti <a name="V0.0088"></a> vā pāṭho. <span class="bld">Tappaṭibhāgo</span>ti tena paṭibhāgo tappaṭibhāgo, edisoti attho. Sādurasaṃ atikkantaṃ loṇaṃ <span class="bld">atiloṇaṃ. Loṇakappo</span>ti loṇasadisoti vuccati. <span class="bld">Atitittaka</span>nti <a name="P0.0102"></a> atikkantatittakaṃ, pucimandādikappo tittakasadisoti vuccati. <span class="bld">Atimadhura</span>nti khīrapāyāsādikaṃ. <span class="bld">Himakappo</span>ti himodakasadiso. <span class="bld">Satthukappo</span>ti satthunā buddhena sadiso. <span class="bld">Evamevā</span>ti opammasampaṭipādanaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tatrāyaṃ etassa paccekabuddhassa saṅkhepena vipassanāācikkhanavidhiṃ dassetvā gamissāma. Tattha nāmarūpapariggahaṃ kātukāmo paccekabodhisatto rūpārūpaaṭṭhasamāpattīsu yaṃ kiñci jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya vitakkādīni jhānaṅgāni ca taṃsampayutte ca phassādayo dhamme lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānavasena paricchinditvā ‘‘sabbampetaṃ ārammaṇābhimukhaṃ namanato namanaṭṭhena nāma’’nti vavatthapeti. Tato tassa paccayaṃ pariyesanto ‘‘hadayavatthuṃ nissāya pavattatī’’ti passati. Puna vatthussa paccayabhūtāni ca upādārūpāni ca passitvā ‘‘idaṃ sabbaṃ ruppanato rūpa’’nti pariggaṇhāti. Puna tadubhayaṃ ‘‘namanalakkhaṇaṃ nāmaṃ, ruppanalakkhaṇaṃ rūpa’’nti evaṃ saṅkhepato nāmarūpaṃ vavatthapeti. Samathayānikavasenetaṃ vuttaṃ. Vipassanāyāniko pana catudhātuvavatthānamukhena bhūtupādāyarūpāni paricchinditvā ‘‘sabbampetaṃ ruppanato rūpa’’nti passati. Tato evaṃ paricchinnarūpassa cakkhādīni nissāya pavattamānā arūpadhammā āpāthamāgacchanti. Tato sabbepi te arūpadhamme namanalakkhaṇena ekato katvā ‘‘idaṃ nāma’’nti passati, so <a name="M0.0094"></a> ‘‘idaṃ nāmaṃ, idaṃ rūpa’’nti dvedhā vavatthapeti. Evaṃ vavatthapetvā ‘‘nāmarūpato uddhaṃ añño satto vā puggalo vā devo vā brahmā vā natthī’’ti passati.</p>
- <p class="gatha1">Yathā hi aṅgasambhārā, hoti saddo ratho iti;</p>
- <p class="gathalast">Evaṃ khandhesu santesu, hoti ‘‘satto’’ti sammuti. (saṃ. ni. 1.171; mi. pa. 2.1.1; kathā. 233);</p>
- <p class="bodytext">Evameva pañcasu upādānakkhandhesu santesu ‘‘satto puggalo’’ti vohāramattaṃ hotīti evamādinā nayena nāmarūpānaṃ yāthāvadassanasaṅkhātena diṭṭhivisuddhibhūtena ñāṇena <a name="P0.0103"></a> nāmarūpaṃ pariggahetvā puna tassa paccayampi pariggaṇhanto vuttanayena nāmarūpaṃ pariggahetvā ‘‘ko nu kho imassa hetū’’ti pariyesanto ahetuvādavisamahetuvādesu dosaṃ disvā rogaṃ disvā tassa nidānaṃ samuṭṭhānampi pariyesanto vejjo viya tassa hetuñca paccayañca pariyesanto avijjā taṇhā upādānaṃ kammanti ime cattāro dhamme nāmarūpassa uppādapaccayattā ‘‘hetū’’ti<a name="V0.0089"></a>. Āhāraṃ upatthambhanapaccayattā ‘‘paccayo’’ti ca passati. Imassa hi kāyassa avijjādayo tayo dhammā mātā viya dārakassa upanissayā honti, kammaṃ pitā viya puttassa janakaṃ, āhāro dhāti viya dārakassa sandhārakoti. Evaṃ rūpakāyassa paccayapariggahaṃ katvā puna ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’ntiādinā (saṃ. ni. 4.60; kathā. 465) nayena nāmakāyassapi paccayaṃ pariggaṇhāti, evaṃ pariggaṇhanto ‘‘atītānāgatāpi dhammā evameva vattantī’’ti sanniṭṭhānaṃ karoti.</p>
- <p class="bodytext">Tassa yā sā pubbantaṃ ārabbha ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhānaṃ, na nu kho ahosiṃ, kiṃ nu kho, kathaṃ nu kho, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’nti pañcavidhā vicikicchā vuttā.</p>
- <p class="bodytext">Yāpi aparantaṃ ārabbha ‘‘bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhānaṃ, na nu kho bhavissāmi, kiṃ nu kho bhavissāmi, kathaṃ nu kho bhavissāmi, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahaṃ anāgatamaddhāna’’nti (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) pañcavidhā vicikicchā vuttā.</p>
- <p class="bodytext">Yāpi <a name="M0.0095"></a> etarahi vā pana paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kathaṃkathī hoti ‘‘ahaṃ nu khosmi, no nu khosmi, kiṃ nu khosmi, kathaṃ nu khosmi, ayaṃ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṃ gāmī bhavissatī’’ti (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) chabbidhā vicikicchā vuttā, sā sabbāpi pahiyyati. Evaṃ paccayapariggahaṇena tīsu addhāsu kaṅkhaṃ vitaritvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ ‘‘kaṅkhāvitaraṇavisuddhī’’tipi ‘‘dhammaṭṭhitiñāṇa’’ntipi ‘‘yathābhūtañāṇa’’ntipi ‘‘sammādassana’’ntipi vuccati.</p>
- <p class="bodytext">Ettha pana tisso hi lokiyapariññā ñātapariññā tīraṇapariññā pahānapariññāti. Tattha ‘‘ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, vedayitalakkhaṇā vedanā’’ti evaṃ tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ paccattalakkhaṇasallakkhaṇavasena <a name="P0.0104"></a> pavattā paññā ñātapariññā nāma. ‘‘Rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā’’tiādinā pana nayena tesaṃyeva dhammānaṃ sāmaññalakkhaṇaṃ āropetvā pavattā lakkhaṇārammaṇikavipassanāpaññā tīraṇapariññā nāma. Tesu eva pana dhammesu niccasaññādipajahanavasena pavattā lakkhaṇārammaṇikavipassanāva paññā pahānapariññā nāma.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0090"></a> saṅkhāraparicchedato paṭṭhāya yāva paccayapariggahā ñātapariññāya bhūmi. Etasmiñhi antare dhammānaṃ paccattalakkhaṇapaṭivedhasseva ādhipaccaṃ hoti. Kalāpasammasanato paṭṭhāya yāva udayabbayānupassanā tīraṇapariññāya bhūmi. Etasmiñhi antare sāmaññalakkhaṇapaṭivedhasseva ādhipaccaṃ hoti. Bhaṅgānupassanato paṭṭhāya upari pahānapariññāya bhūmi. Tato ca paṭṭhāya hi aniccato anupassanto niccasaññaṃ pajahati, dukkhato anupassanto sukhasaññaṃ, anattato anupassanto attasaññaṃ, nibbindanto nandiṃ, virajjanto rāgaṃ, nirodhento samudayaṃ, paṭinissajjanto ādānaṃ pajahatīti evaṃ niccasaññādipahānasādhikānaṃ sattannaṃ anupassanānaṃ ādhipaccaṃ. Iti imāsu tīsu pariññāsu saṅkhāraparicchedassa ceva paccayapariggahassa ca sādhitattā iminā yoginā ñātapariññāva adhigatā.</p>
- <p class="bodytext">Puna ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā…pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ hutvā abhāvato aniccaṃ, udayabbayapaṭipīḷitattā dukkhaṃ, avasavattittā anattā. Yā kāci vedanā… saññā… ye keci saṅkhārā <a name="M0.0096"></a>… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ hutvā abhāvato aniccaṃ, udayabbayapaṭipīḷitattā dukkhaṃ, avasavattittā anattā’’ti evamādinā (saṃ. ni. 3.48; paṭi. ma. 1.48) nayena kalāpasammasanaṃ karoti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘tilakkhaṇaṃ āropetvā’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ saṅkhāre aniccadukkhānattavasena kalāpasammasanaṃ katvā puna saṅkhārānaṃ udayabbayameva passati. Kathaṃ<a name="P0.0105"></a>? ‘‘Avijjāsamudayā rūpasamudayo, taṇhākammaāhārasamudayā rūpasamudayo’’ti (paṭi. ma. 1.50). Evaṃ rūpakkhandhassa paccayāyattatādassanena rūpakkhandhassa udayaṃ passati, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa udayaṃ passati. Evaṃ pañcahākārehi rūpakkhandhassa udayaṃ passati. ‘‘Avijjānirodhā rūpanirodho, taṇhākammaāhāranirodhā rūpanirodho’’ti (paṭi. ma. 1.50) paccayanirodhadassanena rūpakkhandhassa vayaṃ passati, vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa vayaṃ passatīti evaṃ pañcahākārehi rūpakkhandhassa vayaṃ passati.</p>
- <p class="bodytext">Tathā ‘‘avijjāsamudayā vedanāsamudayo, taṇhākammaphassasamudayā vedanāsamudayo’’ti (paṭi. ma. 1.50) paccayāyattatādassanena vedanākkhandhassa udayaṃ passati, nibbattilakkhaṇaṃ passantopi <a name="V0.0091"></a> vedanākkhandhassa udayaṃ passati. ‘‘Avijjānirodhā vedanānirodho, taṇhākammaphassanirodhā vedanānirodho’’ti (paṭi. ma. 1.50) paccayanirodhadassanena vedanākkhandhassa vayaṃ passati, vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Evaṃ saññākkhandhādīsupi.</p>
- <p class="bodytext">Ayaṃ pana viseso – viññāṇakkhandhassa phassaṭṭhāne ‘‘nāmarūpasamudayā, nāmarūpanirodhā’’ti yojetabbaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ khandhe paccayasamudayavasena ca nibbattilakkhaṇavasena ca paccayanirodhavasena ca vipariṇāmalakkhaṇavasena ca udayabbayadassanena ca dasa dasa katvā paññāsa lakkhaṇāni vuttāni. Tesaṃ vasena ‘‘evampi rūpassa udayo, evampi rūpassa vayo’’ti paccayato ceva khaṇato ca vitthārena manasikāraṃ karoti.</p>
- <p class="bodytext">Tassevaṃ karoto ‘‘iti kira ime dhammā ahutvā sambhonti, hutvā paṭiventī’’ti ñāṇaṃ visadaṃ hoti. ‘‘Evaṃ kira ime dhammā anuppannā <a name="M0.0097"></a> uppajjanti, uppannā nirujjhantī’’ti niccanavā hutvā saṅkhārā upaṭṭhahanti. Na kevalañca niccanavā, sūriyuggamane ussāvabindu viya udakabubbuḷo viya udake daṇḍarāji viya āragge sāsapo viya vijjuppādo viya ca parittaṭṭhāyino, māyāmarīcisupinālātacakkagandhabbanagarapheṇakadaliādayo viya asārā nissārā viya hutvā upaṭṭhahanti. Ettāvatā ca pana anena ‘‘vayadhammameva uppajjati, uppannañca vayaṃ upetī’’ti iminā ākārena sammasanapaññāya lakkhaṇāni <a name="P0.0106"></a> paṭivijjhitvā ṭhitaṃ <span class="bld">udayabbayānupassanaṃ</span> nāma paṭhamaṃ taruṇavipassanāñāṇaṃ adhigataṃ hoti. Yassādhigamā ‘‘āraddhavipassako’’ti saṅkhaṃ gacchati.</p>
- <p class="bodytext">Athassa āraddhavipassakassa kulaputtassa obhāso ñāṇaṃ pīti passaddhi sukhaṃ adhimokkho paggaho upaṭṭhānaṃ upekkhā nikantīti dasa vipassanupakkilesā uppajjanti. Ettha <span class="bld">obhāso</span> nāma vipassanakkhaṇe ñāṇassa balavattā lohitaṃ sannisīdati, tena ca cittobhāso nibbattati. Taṃ disvā akusalo yogī ‘‘maggo me patto’’ti tameva obhāsaṃ assādeti. <span class="bld">Ñāṇa</span>mpi vipassanāñāṇameva. Taṃ saṅkhāre sammasantassa suddhaṃ pasannaṃ hutvā pavattati. Taṃ disvā pubbe viya ‘‘maggo’’ti assādeti. <span class="bld">Pīti</span>pi vipassanāpīti eva. Tassa hi tasmiṃ khaṇe pañcavidhā pīti uppajjati. <span class="bld">Passaddhī</span>ti vipassanāpassaddhi. Tasmiṃ samaye neva kāyacittānaṃ daratho, na gāravaṃ, na kakkhaḷatā, na akammaññatā, na gelaññatā, na <a name="V0.0092"></a> vaṅkatā hoti. <span class="bld">Sukha</span>mpi vipassanāsukhameva. Tassa kira tasmiṃ samaye sakalasarīraṃ abhisandayamānaṃ atipaṇītaṃ sukhaṃ uppajjati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Adhimokkho</span> nāma vipassanakkhaṇe pavattā saddhā. Tasmiñhi khaṇe cittacetasikānaṃ ativiya pasādabhūtā balavatī saddhā uppajjati. <span class="bld">Paggaho</span> nāma vipassanāsampayuttaṃ vīriyaṃ. Tasmiñhi khaṇe asithilaṃ anaccāraddhaṃ supaggahitaṃ vīriyaṃ uppajjati. <span class="bld">Upaṭṭhāna</span>nti vipassanāsampayuttā sati. Tasmiñhi khaṇe supaṭṭhitā sati uppajjati. <span class="bld">Upekkhā</span> duvidhā vipassanāvajjanavasena. Tasmiñhi khaṇe sabbasaṅkhāragahaṇe majjhattabhūtaṃ vipassanupekkhāsaṅkhātaṃ ñāṇaṃ balavantaṃ hutvā uppajjati manodvārāvajjanupekkhā ca. Sā ca taṃ taṃ <a name="M0.0098"></a> ṭhānaṃ āvajjantassa sūrā tikhiṇā hutvā vahati. <span class="bld">Nikantī</span>ti <a name="P0.0107"></a> vipassanānikanti. Obhāsādīsu hi ālayaṃ kurumānā sukhumā santākārā nikanti uppajjati. Ettha obhāsādayo kilesavatthutāya ‘‘upakkilesā’’ti vuttā na akusalattā. Nikanti pana upakkileso ceva kilesavatthu ca.</p>
- <p class="bodytext">Paṇḍito pana bhikkhu obhāsādīsu uppannesu vikkhepaṃ agacchanto ‘‘obhāsādayo dhammā na maggo, upakkilesavimuttaṃ pana vīthipaṭipannaṃ vipassanāñāṇaṃ maggo’’ti maggañca amaggañca vavatthapeti. Tassevaṃ ‘‘ayaṃ maggo, ayaṃ na maggo’’ti ñatvā ṭhitaṃ ñāṇaṃ <span class="bld">maggāmaggañāṇadassanavisuddhī</span>ti vuccati. Ito paṭṭhāya aṭṭhannaṃ vipassanāñāṇānaṃ vasena sikhāpattavipassanāñāṇaṃ navamañca saccānulomikaṃ ñāṇanti ayaṃ <span class="bld">paṭipadāñāṇadassanavisuddhi</span> nāma hoti. Udayabbayānupassanāñāṇaṃ bhaṅgānupassanāñāṇaṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ ādīnavānupassanāñāṇaṃ nibbidānupassanāñāṇaṃ muñcitukamyatāñāṇaṃ paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ saṅkhārupekkhāñāṇanti imāni aṭṭha ñāṇāni nāma. Navamaṃ saccānulomikaṃ ñāṇanti anulomassetaṃ nāmaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tasmā taṃ sampādetukāmena upakkilesavimuttaṃ udayabbayañāṇaṃ ādiṃkatvā etesu ñāṇesu yogo karaṇīyo. Udayabbayaṃ passantassa hi aniccalakkhaṇaṃ yathābhūtaṃ upaṭṭhāti, udayabbayapaṭipīḷanaṃ passato dukkhalakkhaṇañca, ‘‘dukkhameva hi sambhoti, dukkhaṃ tiṭṭhati veti cā’’ti (saṃ. ni. 1.171; kathā. 233) passato anattalakkhaṇañca.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca aniccaṃ aniccalakkhaṇaṃ dukkhaṃ dukkhalakkhaṇaṃ anattā anattalakkhaṇanti ayaṃ <a name="V0.0093"></a> vibhāgo veditabbo. Tattha <span class="bld">anicca</span>nti khandhapañcakaṃ. Kasmā? Uppādavayaññathattabhāvā, hutvā abhāvato vā. Aññathattaṃ nāma jarā. Uppādavayaññathattaṃ <span class="bld">aniccalakkhaṇaṃ,</span> hutvā abhāvasaṅkhāto vā ākāravikāro. ‘‘Yadaniccaṃ, taṃ dukkha’’nti vacanato tadeva khandhapañcakaṃ <span class="bld">dukkhaṃ</span>. Kasmā? Abhiṇhaṃ paṭipīḷanato. Abhiṇhaṃ paṭipīḷanākāro <span class="bld">dukkhalakkhaṇaṃ</span>. ‘‘Yaṃ dukkhaṃ, tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15-16) vacanato tadeva khandhapañcakaṃ <span class="bld">anattā</span>. Kasmā? Avasavattanato<a name="P0.0108"></a>. Avasavattanākāro <span class="bld">anattalakkhaṇaṃ</span>. Imāni tīṇipi lakkhaṇāni udayabbayaṃ passantasseva ārammaṇāni honti.</p>
- <p class="bodytext">Punapi <a name="M0.0099"></a> so rūpārūpadhamme ‘‘evaṃ aniccā’’tiādinā vipassati, tassa saṅkhārā lahuṃ lahuṃ āpāthaṃ āgacchanti, tato uppādaṃ vā ṭhitiṃ vā pavattaṃ vā nimittaṃ vā ārammaṇaṃ akatvā tesaṃ khayavayanirodhe eva sati santiṭṭhati, idaṃ <span class="bld">bhaṅgañāṇaṃ</span> nāma. Imassa uppādato paṭṭhāya ayaṃ yogī ‘‘yathā ime saṅkhārā bhijjanti nirujjhanti, evaṃ atītepi saṅkhāragataṃ bhijji, anāgatepi bhijjissatī’’ti nirodhameva passanto tiṭṭhati. Tassa bhaṅgānupassanāñāṇaṃ āsevantassa bahulīkarontassa sabbabhavayoni gatiṭṭhiti sattāvāsesu pabhedakā saṅkhārā jalitaaṅgārakāsuādayo viya mahābhayaṃ hutvā upaṭṭhahanti. Etaṃ <span class="bld">bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Tassa taṃ bhayatupaṭṭhānañāṇaṃ āsevantassa sabbe bhavādayo ādittaaṅgāraṃ viya samussitakhaggo viya paccatthiko appaṭisaraṇā sādīnavā hutvā upaṭṭhahanti. Idaṃ <span class="bld">ādīnavānupassanāñāṇaṃ</span> nāma. Tassa evaṃ saṅkhāre ādīnavato passantassa bhavādīsupi saṅkhārānaṃ ādīnavattā saṅkhāresu ukkaṇṭhanā anabhirati uppajjati, idaṃ <span class="bld">nibbidānupassanāñāṇaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Sabbasaṅkhāresu nibbindantassa ukkaṇṭhantassa tasmā saṅkhāragatā muñcitukāmatā nissaritukāmatā hoti. Idaṃ <span class="bld">muñcitukamyatāñāṇaṃ</span> nāma. Puna tasmā saṅkhāragatā muñcituṃ pana te eva saṅkhāre paṭisaṅkhānupassanāñāṇena tilakkhaṇaṃ āropetvā tīraṇaṃ <span class="bld">paṭisaṅkhānupassanāñāṇaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">So evaṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre pariggaṇhanto tesu anattalakkhaṇassa sudiṭṭhattā ‘‘attā’’ti vā ‘‘attaniya’’nti vā agaṇhanto saṅkhāresu bhayañca nandiñca pahāya saṅkhāresu udāsīno hoti majjhatto, ‘‘aha’’nti vā ‘‘mama’’nti vā na gaṇhāti, tīsu bhavesu upekkhako, idaṃ <span class="bld">saṅkhārupekkhāñāṇaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Taṃ <a name="V0.0094"></a> panesa ce santipadaṃ nibbānaṃ santato passati, sabbasaṅkhārapavattaṃ vissajjetvā nibbānaninnaṃ pakkhandaṃ hoti. No ce nibbānaṃ santato passati, punappunaṃ ‘‘anicca’’nti vā ‘‘dukkha’’nti vā ‘‘anattā’’ti vā tividhānupassanāvasena <a name="P0.0109"></a> saṅkhārārammaṇameva hutvā pavattati. Evaṃ tiṭṭhamānañca etaṃ tividhavimokkhamukhabhāvaṃ āpajjitvā tiṭṭhati. Tisso hi anupassanā ‘‘tīṇi vimokkhamukhānī’’ti vuccanti. Evaṃ aniccato manasikaronto adhimokkhabahulo <span class="bld">animittaṃ vimokkhaṃ</span> paṭilabhati, dukkhato manasikaronto passaddhibahulo <a name="M0.0100"></a> <span class="bld">appaṇihitaṃ vimokkhaṃ</span> paṭilabhati, anattato manasikaronto vedabahulo <span class="bld">suññataṃ vimokkhaṃ</span> paṭilabhati.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca animitto vimokkhoti animittākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto ariyamaggo. So hi animittāya dhātuyā uppannattā animitto, kilesehi ca vimuttattā vimokkho. Eteneva nayena appaṇihitākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto appaṇihito, suññatākārena nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā pavatto suññatoti veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ adhigatasaṅkhārupekkhassa kulaputtassa vipassanā sikhāppattā hoti. Vuṭṭhānagāminivipassanāti etadeva. Assa taṃ saṅkhārupekkhāñāṇaṃ āsevantassa tikkhatarā saṅkhārupekkhā uppajjati. Tassa ‘‘idāni maggo uppajjissatī’’ti saṅkhāre ‘‘aniccā’’ti vā ‘‘dukkhā’’ti vā ‘‘anattā’’ti vā sammasitvā bhavaṅgaṃ otarati, bhavaṅgānantaraṃ saṅkhārupekkhāya kathitanayeneva aniccādiākārena manasikaritvā uppajjati manodvārāvajjanaṃ, tatheva manasikaroto paṭhamaṃ javanacittaṃ uppajjati. Yaṃ parikammanti vuccati, tadanantaraṃ tadeva dutiyajavanacittaṃ uppajjati. Yaṃ upacāranti vuccati, tadanantarampi tadeva uppajjati tatiyaṃ javanacittaṃ. Yaṃ anulomanti vuccati, idaṃ tesaṃ pāṭiekkaṃ nāma.</p>
- <p class="bodytext">Avisesena pana tividhampetaṃ ‘‘āsevana’’ntipi ‘‘parikamma’’ntipi ‘‘upacāra’’ntipi ‘‘anuloma’’ntipi vuccati. Idaṃ pana anulomañāṇaṃ saṅkhārārammaṇāya vuṭṭhānagāminiyā vipassanāya pariyosānaṃ hoti, nippariyāyena pana gotrabhuñāṇameva vipassanāya pariyosānanti vuccati. Tato paraṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ kurumānaṃ puthujjanagottaṃ atikkamamānaṃ ariyagottaṃ okkamamānaṃ nibbānārammaṇe paṭhamasamannāhārabhūtaṃ apunarāvaṭṭakaṃ <a name="P0.0110"></a> gotrabhuñāṇaṃ uppajjati. Idaṃ pana ñāṇaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhiñca ñāṇadassanavisuddhiñca na bhajati. Antarā abbohārikameva hoti. Vipassanāsote patitattā ‘‘paṭipadāñāṇadassanavisuddhī’’ti vā ‘‘vipassanā’’ti vā saṅkhaṃ gacchati. Nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā gotrabhuñāṇe niruddhe tena dinnasaññāya nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā diṭṭhisaṃyojanaṃ <a name="V0.0095"></a><a name="M0.0101"></a> sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojananti tīṇi saṃyojanāni viddhaṃsento sotāpattimaggo uppajjati, tadanantaraṃ tasseva vipākabhūtāni dve tīṇi vā phalacittāni uppajjanti anantaravipākattā lokuttarakusalānaṃ, phalapariyosāne panassa uppannabhavaṅgaṃ vicchinditvā paccavekkhaṇatthāya manodvārāvajjanaṃ uppajjati. So hi ‘‘iminā vatāhaṃ maggena āgato’’ti maggaṃ paccavekkhati. Tato ‘‘me ayaṃ ānisaṃso laddho’’ti phalaṃ paccavekkhati. Tato ‘‘ime nāma kilesā pahīnā’’ti pahīnakilese paccavekkhati. Tato ‘‘ime nāma kilesā avasiṭṭhā’’ti uparimaggattayavajjhakilese paccavekkhati. Avasāne ca ‘‘ayaṃ dhammo mayā paṭividdho’’ti amataṃ nibbānaṃ paccavekkhati. Iti sotāpannassa ariyasāvakassa pañca paccavekkhaṇāni honti. Tathā sakadāgāmianāgāmiphalāvasāne. Arahattaphalāvasāne avasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇaṃ nāma natthi. Evaṃ sabbānipi ekūnavīsatipaccavekkhaṇāni honti.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ paccavekkhitvā so yogāvacaro tasmiṃyeva āsane nisinno vuttanayena vipassitvā kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvaṃ karonto dutiyamaggaṃ pāpuṇāti, tadanantaraṃ vuttanayeneva phalañca. Tato vuttanayena vipassitvā kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānaṃ karonto tatiyamaggaṃ pāpuṇāti, vuttanayena phalañca. Tato tasmiṃyevāsane vuttanayena vipassitvā rūparāgārūparāgamānuddhaccāvijjānaṃ anavasesappahānaṃ karonto catutthamaggaṃ pāpuṇāti, vuttanayena phalañca. Ettāvatā cesa hoti arahā mahākhīṇāsavo paccekabuddho. Iti imesu catūsu maggesu ñāṇaṃ <span class="bld">ñāṇadassanavisuddhi</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Ettāvatā ‘‘sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ aviheṭhayaṃ aññatarampi <a name="P0.0111"></a> tesa’’nti etena pātimokkhasaṃvarādisīlassa vuttattā sīlavisuddhi. ‘‘Na puttamiccheyya kuto sahāya’’nti etena paṭighānunayavivajjanavasena mettādīnaṃ vuttattā cittavisuddhi. ‘‘Eko care khaggavisāṇakappo’’ti iminā pana nāmarūpapariggahādīnaṃ vuttattā diṭṭhivisuddhi kaṅkhāvitaraṇavisuddhi maggāmaggañāṇadassanavisuddhi paṭipadāñāṇadassanavisuddhi ñāṇadassanavisuddhīti satta visuddhiyo vuttā honti. Ayamettha mukhamattanidassanaṃ, vitthāraṃ pana icchantena <a name="M0.0102"></a> visuddhimaggaṃ (visuddhi. 2.662, 678, 692, 737, 806 ādayo) oloketvā gahetabbaṃ. Ettāvatā ceso paccekabuddho –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Cātuddiso <a name="V0.0096"></a> appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarena;</p>
- <p class="gathalast">Parissayānaṃ sahitā achambhī, eko care khaggavisāṇakappo’’ti. (su. ni. 42; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 128) –</p>
- <p class="unindented">Pasaṃsiyādibhāvaṃ āpajjitvā gandhamādanapabbataṃ upasobhayamāno vihāsinti evaṃ sabbattha.</p>
- <p class="centered">Paṭhamagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para122"></a><span class="paranum">122</span>. Dutiye <span class="bld">saṃsaggajātassā</span>ti jātasaṃsaggassa. Tattha dassanasavanakāyasamullapanasambhogavasena pañcavidho saṃsaggo. Tattha aññamaññaṃ disvā cakkhuviññāṇavīthivasena uppannarāgo <span class="bld">dassanasaṃsaggo</span> nāma. Tattha sīhaḷadīpe kāḷadīghavāpīgāme piṇḍāya carantaṃ kalyāṇavihāravāsiṃ daharabhikkhuṃ disvā paṭibaddhacittā kenaci upāyena taṃ alabhitvā kālakatā kuṭumbiyadhītā tassā nivāsanacoḷakkhaṇḍaṃ disvā ‘‘evarūpāya vatthadhāriniyā nāma saddhiṃ saṃvāsaṃ nālattha’’nti hadayaṃ phāletvā kālakato so eva ca daharo nidassanaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Parehi pana kathiyamānaṃ rūpādisampattiṃ attanā vā hasitalapitagītasaddaṃ <a name="P0.0112"></a> sutvā sotaviññāṇavīthivasena uppanno rāgo <span class="bld">savanasaṃsaggo</span> nāma. Tatrāpi girigāmavāsīkammāradhītāya pañcahi kumārīhi saddhiṃ padumassaraṃ gantvā nhāyitvā mālaṃ sīse āropetvā uccāsaddena gāyantiyā ākāsena gacchanto saddaṃ sutvā kāmarāgena jhānā parihāyitvā anayabyasanaṃ patto pañcaggaḷaleṇavāsī tissadaharo nidassanaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Aññamaññaṃ aṅgaparāmasanena uppannarāgo <span class="bld">kāyasaṃsaggo</span> nāma. Dhammagāyanadaharabhikkhu cettha nidassanaṃ. Mahāvihāre kira daharabhikkhu dhammaṃ bhāsati, tattha mahājane āgate rājāpi agamāsi saddhiṃ antepurena. Tato rājadhītāya tassa rūpañca saddañca āgamma balavarāgo uppanno tassa ca daharassāpi. Taṃ disvā rājā sallakkhetvā sāṇipākārena parikkhipāpesi, <a name="M0.0103"></a> te aññamaññaṃ parāmasitvā āliṅgisu. Puna sāṇipākāraṃ apanetvā passantā dvepi kālakateyeva addasaṃsūti.</p>
- <p class="bodytext">Aññamaññaṃ ālapanasamullapane uppannarāgo pana <span class="bld">samullapanasaṃsaggo</span> nāma. Bhikkhubhikkhunīhi saddhiṃ paribhogakaraṇe uppannarāgo <span class="bld">sambhogasaṃsaggo</span> nāma. Dvīsupi ca etesu maricavaṭṭivihāre <a name="V0.0097"></a> bhikkhu ca bhikkhunī ca nidassanaṃ. Maricavaṭṭimahāvihāramahe kira duṭṭhagāmaṇi abhayamahārājā mahādānaṃ paṭiyādetvā ubhatosaṅghaṃ parivisati. Tattha uṇhayāguyā dinnāya saṅghanavakasāmaṇerī anādhārakassa sattavassikasaṅghanavakasāmaṇerassa dantavalayaṃ datvā samullāpaṃ akāsi, te ubhopi upasampajjitvā saṭṭhivassā hutvā paratīraṃ gatā aññamaññaṃ samullāpena pubbasaññaṃ paṭilabhitvā tāvadeva jātasinehā sikkhāpadāni vītikkamitvā pārājikā ahesunti.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ pañcavidhe saṃsagge yena kenaci saṃsaggena jātasaṃsaggassa <span class="bld">bhavanti snehā,</span> purimarāgapaccayā balavarāgo uppajjati. Tato <span class="bld">snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahotī</span>ti tameva snehaṃ anugacchantaṃ sandiṭṭhikasamparāyikasokaparidevādinānappakārakaṃ dukkhamidaṃ pahoti nibbattati bhavati <a name="P0.0113"></a> jāyati. Apare pana ‘‘ārammaṇe cittavosaggo saṃsaggo’’ti bhaṇanti. Tato sneho snehadukkhanti.</p>
- <p class="bodytext">Evamatthappabhedaṃ imaṃ aḍḍhagāthaṃ vatvā so paccekabuddho āha – ‘‘svāhaṃ yamidaṃ snehanvayaṃ sokādidukkhaṃ pahoti, tassa dukkhassa mūlaṃ khananto paccekasambodhiṃ adhigato’’ti. Evaṃ vutte te amaccā āhaṃsu – ‘‘amhehi dāni, bhante, kiṃ kattabba’’nti? Tato so āha – ‘‘tumhe vā aññe vā yo imamhā dukkhā muccitukāmo, so sabbopi <span class="bld">ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo</span>ti. Ettha ca yaṃ taṃ ‘‘snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahotī’’ti vuttaṃ, tadeva sandhāya ‘‘ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno’’ti idaṃ vuttanti veditabbaṃ. Atha vā yathāvuttena saṃsaggena <span class="bld">saṃsaggajātassa bhavanti snehā, snehanvayaṃ dukkhamidaṃ pahoti,</span> evaṃ yathābhūtaṃ ādīnavaṃ snehajaṃ pekkhamāno ahaṃ adhigatoti evampi abhisambandhitvā catutthapādo pubbe vuttanayeneva udānavasena vuttoti veditabbo. Tato paraṃ sabbaṃ purimagāthāya vuttasadisamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.36).</p>
- <p class="bodytext">Niddese <a name="M0.0104"></a> <span class="bld">anuppādetī</span>ti rūpasmiṃ anubyañjanaṃ disvā allīyati. <span class="bld">Anubandhatī</span>ti rūpasmiṃ snehavasena bandhati. <span class="bld">Bhavantī</span>ti honti. <span class="bld">Jāyantī</span>ti uppajjanti. <span class="bld">Nibbattantī</span>ti vattanti. <span class="bld">Pātubhavantī</span>ti pākaṭā honti. <span class="bld">Sambhavanti sañjāyanti abhinibbattantī</span>ti tīṇi upasaggena vaḍḍhitāni. Ito paraṃ aṭṭhakavagge (mahāni. 1 ādayo) vuttanayeneva veditabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Dutiyagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para123"></a><span class="paranum">123</span>. Tatiye <a name="V0.0098"></a> mettāyanavasena <span class="bld">mittā</span>. Suhadabhāvena <span class="bld">suhajjā</span>. Keci hi ekantahitakāmatāya mittāva honti, na suhajjā. Keci gamanāgamanaṭṭhānanisajjāsamullāpādīsu hadayasukhajananena suhajjāva honti, na mittā. Keci tadubhayavasena suhajjā ceva mittā ca. Te duvidhā honti agāriyā ca anagāriyā ca. Tattha agāriyā tividhā honti upakārā samānasukhadukkhā anukampakāti. Anagāriyā visesena atthakkhāyino<a name="P0.0114"></a>. Evaṃ te catūhi catūhi aṅgehi samannāgatā honti.</p>
- <p class="bodytext">Yathāha –</p>
- <p class="indent">‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi upakāro mitto suhado veditabbo. Pamattaṃ rakkhati, pamattassa sāpateyyaṃ rakkhati, bhītassa saraṇaṃ hoti, uppannesu kiccakaraṇīyesu taddiguṇaṃ bhogaṃ anuppadeti (dī. ni. 3.261).</p>
- <p class="bodytext">Tathā –</p>
- <p class="indent">‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi samānasukhadukkho mitto suhado veditabbo. Guyhamassa ācikkhati, guyhamassa parigūhati, āpadāsu na vijahati, jīvitampissa atthāya pariccattaṃ hoti (dī. ni. 3.262).</p>
- <p class="bodytext">Tathā –</p>
- <p class="indent">‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi anukampako mitto suhado veditabbo. Abhavenassa na nandati, bhavenassa nandati, avaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ nivāreti, vaṇṇaṃ bhaṇamānaṃ pasaṃsati (dī. ni. 3.264).</p>
- <p class="bodytext">Tathā <a name="M0.0105"></a> –</p>
- <p class="indent">‘‘Catūhi kho, gahapatiputta, ṭhānehi atthakkhāyī mitto suhado veditabbo. Pāpā nivāreti, kalyāṇe niveseti, assutaṃ sāveti, saggassa maggaṃ ācikkhatī’’ti (dī. ni. 3.263).</p>
- <p class="bodytext">Tesu idha agāriyā adhippetā, atthato pana sabbepi yujjanti. Te mitte suhajje. <span class="bld">Anukampamāno</span>ti anudayamāno, tesaṃ sukhaṃ upasaṃharitukāmo dukkhaṃ apaharitukāmo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Hāpeti</span> <a name="V0.0099"></a> <span class="bld">attha</span>nti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthavasena tividhaṃ, tathā attatthaparatthaubhayatthavasenāpi tividhaṃ atthaṃ laddhavināsanena aladdhānuppādanenāti dvidhāpi hāpeti vināseti. <span class="bld">Paṭibaddhacitto</span>ti ‘‘ahaṃ imaṃ vinā na jīvāmi, eso me gati, eso me parāyaṇa’’nti evaṃ attānaṃ nīce ṭhāne ṭhapentopi paṭibaddhacitto hoti. ‘‘Ime maṃ vinā na jīvanti, ahaṃ tesaṃ gati, ahaṃ tesaṃ parāyaṇa’’nti evaṃ attānaṃ ucce ṭhāne ṭhapentopi paṭibaddhacitto hoti. Idha pana evaṃ paṭibaddhacitto adhippeto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Etaṃ bhaya</span>nti etaṃ atthahāpanabhayaṃ, attano samāpattihāniṃ sandhāya bhaṇati. <span class="bld">Santhave</span>ti tividho santhavo taṇhādiṭṭhimittasanthavavasena. Tattha aṭṭhasatappabhedāpi taṇhā taṇhāsanthavo, dvāsaṭṭhippabhedāpi diṭṭhi diṭṭhisanthavo, paṭibaddhacittatāya mittānukampanā mittasanthavo. So idha adhippeto<a name="P0.0115"></a>. Tena hissa samāpatti parihīnā. Tenāha – ‘‘etaṃ bhayaṃ santhave pekkhamāno’’ti. Sesaṃ pubbasadisamevāti veditabbaṃ. Niddese vattabbaṃ natthi (su. ni. aṭṭha. 1.37; apa. aṭṭha. 1.1.93-94).</p>
- <p class="centered">Tatiyagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para124"></a><span class="paranum">124</span>. Catutthe <span class="bld">vaṃso</span>ti veḷu. <span class="bld">Visālo</span>ti vitthiṇṇo. <span class="bld">Va</span>-kāro avadhāraṇattho, evakāro vā ayaṃ. Sandhivasenettha <span class="bld">e</span>-kāro naṭṭho. Tassa parapadena sambandho, taṃ pacchā yojessāma. <span class="bld">Yathā</span>ti paṭibhāge. <span class="bld">Visatto</span>ti laggo jaṭito saṃsibbito. <span class="bld">Puttesu dāresu cā</span>ti puttadhītubhariyāsu. <span class="bld">Yā apekkhā</span>ti yā taṇhā yo sneho<a name="M0.0106"></a>. <span class="bld">Vaṃsakkaḷīrova asajjamāno</span>ti vaṃsakaḷīro viya alaggamāno. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā vaṃso visālo visatto eva hoti, puttesu ca dāresu ca yā apekkhā, sāpi evaṃ tāni vatthūni saṃsibbitvā ṭhitattā visattā eva. Svāhaṃ tāya apekkhāya apekkhavā visālo vaṃso viya visattoti evaṃ apekkhāya ādīnavaṃ disvā taṃ apekkhaṃ maggañāṇena chindanto ayaṃ vaṃsakaḷīrova rūpādīsu vā diṭṭhādīsu vā lābhādīsu vā kāmabhavādīsu vā taṇhāmānadiṭṭhivasena asajjamāno paccekasambodhiṃ adhigatoti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Imāyapi niddese atirekaṃ natthi (su. ni. aṭṭha. 1.38).</p>
- <p class="centered">Catutthagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para125"></a><span class="paranum">125</span>. Pañcame <span class="bld">migo</span>ti sabbesaṃ āraññikacatuppadānaṃ eva etaṃ adhivacanaṃ. Idha pana pasadamigo <a name="V0.0100"></a> adhippeto. <span class="bld">Araññamhī</span>ti gāmañca gāmūpacārañca ṭhapetvā avasesaṃ araññaṃ, idha pana uyyānaṃ adhippetaṃ, tasmā ‘‘uyyānamhī’’ti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Yathā</span>ti paṭibhāge. <span class="bld">Abaddho</span>ti rajjubandhanādīsu yena kenaci abaddho. Etena vissaṭṭhacariyaṃ dīpeti. <span class="bld">Yenicchakaṃ gacchati gocarāyā</span>ti yena disābhāgena gantuṃ icchati, tena gocaratthaṃ gacchati. Tasmā tattha yattakaṃ icchati gantuṃ, tattakaṃ gacchati. Yaṃ icchati khādituṃ, taṃ khādatīti dīpeti. <span class="bld">Viññū naro</span>ti paṇḍitapuriso. <span class="bld">Serita</span>nti <a name="P0.0116"></a> sacchandavuttitaṃ aparāyattabhāvaṃ. <span class="bld">Pekkhamāno</span>ti paññācakkhunā olokayamāno. Atha vā dhammaseritaṃ puggalaseritañca. Lokuttaradhammā hi kilesavasaṃ agamanato serino tehi samannāgatā puggalā ca, tesaṃ bhāvaniddeso seritaṃ pekkhamānoti. Kiṃ vuttaṃ hoti? <span class="bld">Migo araññamhi yathā abaddho, yenicchakaṃ gacchati gocarāya</span>. Kadā nu kho ahampi taṇhābandhanaṃ chinditvā evaṃ gaccheyyanti iti me tumhehi ito cito ca parivāretvā ṭhitehi baddhassa yenicchakaṃ gantuṃ alabhantassa tasmiṃ yenicchakagamanābhāve ādīnavaṃ yenicchakagamane ānisaṃsaṃ disvā anukkamena samathavipassanāpāripūriṃ agamiṃ. Tato paccekabodhiṃ adhigatomhi. Tasmā aññopi viññū <span class="bld">naro seritaṃ pekkhamāno, eko care khaggavisāṇakappo</span>ti (su. ni. aṭṭha. 1.39 ādayo).</p>
- <p class="centered">Pañcamagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para126"></a><span class="paranum">126</span>. Chaṭṭhe <a name="M0.0107"></a> ayaṃ piṇḍattho – <span class="bld">sahāyamajjhe</span> ṭhitassa divāseyyasaṅkhāte <span class="bld">vāse</span> ca mahāupaṭṭhānasaṅkhāte <span class="bld">ṭhāne</span> ca uyyānagamanasaṅkhāte <span class="bld">gamane</span> ca janapadacārikasaṅkhātāya <span class="bld">cārikāya</span> ca ‘‘idaṃ me suṇa, idaṃ me dehī’’tiādinā nayena tathā tathā āmantanā hoti, tasmā ahaṃ tattha tattha nibbijjitvā yāyaṃ ariyajanasevitā anekānisaṃsā ekantasukhā, evaṃ santepi lobhābhibhūtehi sabbakāpurisehi anabhijjhitā apatthitā pabbajjā, taṃ <span class="bld">anabhijjhitaṃ</span> paresaṃ avasavattanena bhabbapuggalavaseneva ca <span class="bld">seritaṃ pekkhamāno</span> vipassanaṃ ārabhitvā anukkamena paccekasambodhiṃ adhigatoti. Sesaṃ vuttanayameva (su. ni. aṭṭha. 1.39-42).</p>
- <p class="centered">Chaṭṭhagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para127"></a><span class="paranum">127</span>. Sattame <span class="bld">khiḍḍā</span>ti kīḷanā. Sā duvidhā hoti kāyikā ca vācasikā ca. Tattha <a name="V0.0101"></a> kāyikā nāma hatthīhipi kīḷanti, assehipi rathehipi dhanūhipi tharūhipīti evamādi. Vācasikā nāma gītaṃ silokabhaṇanaṃ <a name="P0.0117"></a> mukhabherikanti evamādi. <span class="bld">Ratī</span>ti pañcakāmaguṇarati. <span class="bld">Vipula</span>nti yāva aṭṭhimiñjaṃ āhacca ṭhānena sakalattabhāvabyāpakaṃ. Sesaṃ pākaṭameva. Anusandhiyojanāpi cettha saṃsaggagāthāya vuttanayeneva veditabbā (su. ni. aṭṭha. 1.41).</p>
- <p class="centered">Sattamagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para128"></a><span class="paranum">128</span>. Aṭṭhame <span class="bld">cātuddiso</span>ti catūsu disāsu yathāsukhavihārī, ‘‘ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādinā (dī. ni. 1.556; 3.308; a. ni. 4.125; vibha. 643; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 128) vā nayena brahmavihārabhāvanāpharitā catasso disā assa santītipi cātuddiso. Tāsu disāsu katthaci satte vā saṅkhāre vā bhayena na paṭihaññatīti <span class="bld">appaṭigho</span>. <span class="bld">Santussamāno</span>ti dvādasavidhassa santosassa vasena santussako. <span class="bld">Itarītarenā</span>ti uccāvacena paccayena. <span class="bld">Parissayānaṃ sahitā achambhī</span>ti ettha parissayanti kāyacittāni, parihāpenti vā tesaṃ sampattiṃ, tāni vā paṭicca sayantīti parissayā, bāhirānaṃ sīhabyagghādīnaṃ abbhantarānañca kāmacchandādīnaṃ kāyacittupaddavānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Te parissaye adhivāsanakhantiyā ca vīriyādīhi ca dhammehi sahatīti <span class="bld">parissayānaṃ sahitā</span>. Thaddhabhāvakarabhayābhāvena <a name="M0.0108"></a> <span class="bld">achambhī</span>. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā te cattāro samaṇā, evaṃ itarītarena paccayena santussamāno ettha paṭipattipadaṭṭhāne santose ṭhito catūsu disāsu mettādibhāvanāya cātuddiso, sattasaṅkhāresu paṭihananakarabhayābhāvena appaṭigho ca hoti. So cātuddisattā vuttappakārānaṃ parissayānaṃ sahitā, appaṭighattā achambhī ca hotīti etaṃ paṭipattiguṇaṃ disvā yoniso paṭipajjitvā paccekasambodhiṃ adhigatomhīti.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā te samaṇā viya santussamāno itarītarena vuttanayeneva cātuddiso hotīti ñatvā evaṃ cātuddisabhāvaṃ patthayanto yoniso paṭipajjitvā adhigatomhi. Tasmā aññopi īdisaṃ ṭhānaṃ patthayamāno cātuddisatāya parissayānaṃ sahitā appaṭighatāya ca achambhī hutvā eko care khaggavisāṇakappoti (su. ni. aṭṭha. 1.42).</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">mettā</span>ti atthato tāva mijjatīti mettā, sinehatīti attho. Mitte vā bhavā, mittassa vā esā pavattītipi mettā. <span class="bld">Mettāsahagatenā</span>ti <a name="P0.0118"></a> mettāya samannāgatena. <span class="bld">Cetasā</span>ti cittena. <span class="bld">Ekaṃ disa</span>nti ekissā disāya paṭhamapariggahitaṃ sattaṃ upādāya ekaṃ disaṃ pariyāpannasattapharaṇavasena <a name="V0.0102"></a> vuttaṃ. <span class="bld">Pharitvā</span>ti phusitvā ārammaṇaṃ katvā. <span class="bld">Viharatī</span>ti brahmavihārādhiṭṭhitaṃ iriyāpathavihāraṃ pavatteti. <span class="bld">Tathā dutiya</span>nti yathā puratthimādīsu disāsu yaṃ kiñci ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tatheva tadanantaraṃ dutiyaṃ tatiyaṃ catutthañcāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Iti uddha</span>nti eteneva ca nayena uparimaṃ disanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Adho tiriya</span>nti adhodisampi tiriyaṃ disampi evameva. Tattha ca <span class="bld">adho</span>ti heṭṭhā. <span class="bld">Tiriya</span>nti anudisā. Evaṃ sabbadisāsu assamaṇḍale assamiva mettāsahagataṃ cittaṃ sāretipi paccāsāretipīti. Ettāvatā ekamekaṃ disaṃ pariggahetvā odhiso mettāpharaṇaṃ dassitaṃ. <span class="bld">Sabbadhī</span>tiādi pana anodhiso dassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sabbadhī</span>ti sabbattha. <span class="bld">Sabbattatāyā</span>ti sabbesu hīnamajjhimaukkaṭṭhamittasapattamajjhattānippabhedesu attatāya, ‘‘ayaṃ parasatto’’ti vibhāgaṃ akatvā attasamatāyāti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext">Atha <a name="M0.0109"></a> vā <span class="bld">sabbattatāyā</span>ti sabbena cittabhāvena, īsakampi bahi avikkhipamānoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Sabbāvanta</span>nti sabbasattavantaṃ, sabbasattayuttanti attho. <span class="bld">Loka</span>nti sattalokaṃ. <span class="bld">Vipulenā</span>ti evamādipariyāyadassanato panettha puna <span class="bld">‘‘mettāsahagatenā’’</span>ti vuttaṃ. Yasmā vā ettha odhiso pharaṇe viya puna tathā-saddo iti-saddo vā na vutto, tasmā puna ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti vuttaṃ. Nigamanavasena vā etaṃ vuttaṃ. Vipulenāti ettha ca pharaṇavasena vipulatā daṭṭhabbā. Bhūmivasena pana taṃ <span class="bld">mahaggataṃ</span>. Paguṇavasena appamāṇasattārammaṇavasena ca <span class="bld">appamāṇaṃ</span>. Byāpādapaccatthikappahānena <span class="bld">averaṃ</span>. Domanassappahānena <span class="bld">abyāpajjaṃ</span>. Niddukkhanti vuttaṃ hoti (visuddhi. 1.254). <span class="bld">Karuṇā</span> heṭṭhā vuttatthāyeva. Modanti tāya taṃsamaṅgino, sayaṃ vā modati, modanamattameva vā sāti <span class="bld">muditā</span>. ‘‘Averā hontū’’tiādibyāpādappahānena majjhattabhāvūpagamanena ca upekkhatīti <span class="bld">upekkhā</span>.</p>
- <p class="bodytext">Lakkhaṇādito panettha hitākārappavattilakkhaṇā mettā, hitūpasaṃhārarasā<a name="P0.0119"></a>, āghātavinayapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ manāpabhāvadassanapadaṭṭhānā. Byāpādūpasamo etissā sampatti, sinehasambhavo vipatti. Dukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā karuṇā, paradukkhāsahanarasā, avihiṃsāpaccupaṭṭhānā, dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā. Vihiṃsūpasamo tassā sampatti, sokasambhavo vipatti. Pamodalakkhaṇā muditā, anissāyanarasā, arativighātapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ sampattidassanapadaṭṭhānā. Arativūpasamo tassā sampatti, pahānasambhavo vipatti. Sattesu majjhattākārappavattilakkhaṇā upekkhā, sattesu samabhāvadassanarasā, paṭighānunayavūpasamapaccupaṭṭhānā<a name="V0.0103"></a>, ‘‘kammassakā sattā, te kassa ruciyā sukhitā vā bhavissanti, dukkhato vā muccissanti, pattasampattito vā na parihāyissantī’’ti evaṃ pavattakammassakatādassanapadaṭṭhānā. Paṭighānunayavūpasamo tassā sampatti, gehassitāya aññāṇupekkhāya sambhavo vipatti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">santuṭṭho hotī</span>ti paccayasantosavasena santuṭṭho hoti. <span class="bld">Itarītarena cīvarenā</span>ti na thūlasukhumalūkhapaṇītathirajiṇṇānaṃ yena <a name="M0.0110"></a> kenaci cīvarena, atha kho yathāladdhānaṃ itarītarena yena kenaci santuṭṭho hotīti attho. Cīvarasmiñhi tayo santosā – yathālābhasantoso, yathābalasantoso, yathāsāruppasantosoti. Piṇḍapātādīsupi eseva nayo. Iti ime tayo santose sandhāya ‘‘santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena. Yathāladdhādīsu yena kenaci cīvarena santuṭṭho hotī’’ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca cīvaraṃ jānitabbaṃ, cīvarakhettaṃ jānitabbaṃ, paṃsukūlaṃ jānitabbaṃ, cīvarasantoso jānitabbo, cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni. Tattha <span class="bld">cīvaraṃ jānitabba</span>nti khomādīni cha cīvarāni dukūlādīni cha anulomacīvarānipi jānitabbāni. Imāni dvādasa kappiyacīvarāni. Kusacīraṃ vākacīraṃ phalakacīraṃ kesakambalaṃ vāḷakambalaṃ potthako cammaṃ ulūkapakkhaṃ rukkhadussaṃ latādussaṃ erakadussaṃ kadalidussaṃ veḷudussanti evamādīni pana akappiyacīvarāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cīvarakhetta</span>nti <a name="P0.0120"></a> ‘‘saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vā’’ti evaṃ uppajjanato cha khettāni, aṭṭhannañca mātikānaṃ vasena aṭṭha khettāni jānitabbāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṃsukūla</span>nti sosānikaṃ pāpaṇikaṃ rathiyaṃ saṅkārakūṭaṃ sotthiyaṃ sinānaṃ titthaṃ gatapaccāgataṃ aggiḍaḍḍhaṃ gokhāyitaṃ upacikākhāyitaṃ undūrakhāyitaṃ antacchinnaṃ dasacchinnaṃ dhajāhaṭaṃ thūpaṃ samaṇacīvaraṃ sāmuddiyaṃ ābhisekiyaṃ panthikaṃ vātāhaṭaṃ iddhimayaṃ devadattiyanti tevīsati paṃsukūlāni veditabbāni. Ettha ca <span class="bld">sotthiya</span>nti gabbhamalaharaṇaṃ. <span class="bld">Gatapaccāgata</span>nti matakasarīraṃ pārupitvā susānaṃ netvā ānītacīvaraṃ. <span class="bld">Dhajāhaṭa</span>nti dhajaṃ ussāpetvā tato ānītaṃ. <span class="bld">Thūpa</span>nti vammike pūjitacīvaraṃ. <span class="bld">Sāmuddiya</span>nti samuddavīcīhi thalaṃ pāpitaṃ. <span class="bld">Panthika</span>nti panthaṃ gacchantehi corabhayena pāsāṇehi koṭṭetvā pārutacīvaraṃ. <span class="bld">Iddhimaya</span>nti ehibhikkhucīvaraṃ. Sesaṃ pākaṭameva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cīvarasantoso</span>ti <a name="V0.0104"></a> vīsati cīvarasantosā – cīvare vitakkasantoso gamanasantoso pariyesanasantoso paṭilābhasantoso mattapaṭiggahaṇasantoso loluppavivajjanasantoso yathālābhasantoso <a name="M0.0111"></a> yathābalasantoso yathāsāruppasantoso udakasantoso dhovanasantoso karaṇasantoso parimāṇasantoso suttasantoso sibbanasantoso rajanasantoso kappasantoso paribhogasantoso sannidhiparivajjanasantoso vissajjanasantosoti. Tattha sādakabhikkhuno temāsaṃ nibaddhavāsaṃ vasitvā ekamāsamattaṃ vitakkituṃ vaṭṭati. So hi pavāretvā cīvaramāse cīvaraṃ karoti. Paṃsukūliko addhamāseneva karoti. Idaṃ māsaddhamāsamattaṃ vitakkanaṃ <span class="bld">vitakkasantoso</span>. Cīvaratthāya gacchantassa pana ‘‘kattha labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gamanaṃ <span class="bld">gamanasantoso</span> nāma. Pariyesantassa pana yena vā tena vā saddhiṃ apariyesitvā lajjiṃ pesalabhikkhuṃ gahetvā pariyesanaṃ <span class="bld">pariyesanasantoso</span> nāma. Evaṃ pariyesantassa āhariyamānaṃ cīvaraṃ dūratova disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ bhavissati, etaṃ amanāpa’’nti evaṃ avitakketvā <a name="P0.0121"></a> thūlasukhumādīsu yathāladdheneva santussanaṃ <span class="bld">paṭilābhasantoso</span> nāma. Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassāpi ‘‘ettakaṃ dupaṭṭassa bhavissati, ettakaṃ ekapaṭṭassā’’ti attano pahonakamatteneva santussanaṃ <span class="bld">mattapaṭiggahaṇasantoso</span> nāma. Cīvaraṃ pariyesantassa pana ‘‘asukassa gharadvāre manāpaṃ labhissāmī’’ti acintetvā dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ <span class="bld">loluppavivajjanasantoso</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Lūkhapaṇītesu yena kenaci yāpetuṃ sakkontassa yathāladdheneva yāpanaṃ <span class="bld">yathālābhasantoso</span> nāma. Attano thāmaṃ jānitvā yena yāpetuṃ sakkoti, tena yāpanaṃ <span class="bld">yathābalasantoso</span> nāma. Manāpaṃ aññassa datvā attanā yena kenaci yāpanaṃ <span class="bld">yathāsāruppasantoso</span> nāma. ‘‘Kattha udakaṃ manāpaṃ, kattha amanāpa’’nti avicāretvā yena kenaci dhovanupagena udakena dhovanaṃ <span class="bld">udakasantoso</span> nāma. Tathā paṇḍumattikagerukapūtipaṇṇarasakiliṭṭhāni pana udakāni vajjetuṃ vaṭṭati. Dhovantassa pana muggarādīhi apaharitvā hatthehi madditvā dhovanaṃ <span class="bld">dhovanasantoso</span> nāma. Tathā asujjhantaṃ paṇṇāni pakkhipitvā tāpitaudakenāpi dhovituṃ vaṭṭati. Evaṃ dhovitvā karontassa ‘‘idaṃ thūlaṃ, idaṃ sukhuma’’nti akopetvā pahonakanīhāreneva karaṇaṃ <span class="bld">karaṇasantoso</span> nāma. Timaṇḍalapaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ <span class="bld">parimāṇasantoso</span> <a name="M0.0112"></a> nāma. Cīvarakaraṇatthāya pana ‘‘manāpaṃ suttaṃ pariyesissāmī’’ti avicāretvā rathikādīsu vā devaṭṭhāne vā āharitvā pādamūle vā ṭhapitaṃ yaṃ kiñcideva suttaṃ gahetvā karaṇaṃ <span class="bld">suttasantoso</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Kusibandhanakāle pana aṅgulimatte sattavāre na vijjhitabbaṃ. Evaṃ karontassa hi yo bhikkhu sahāyo na hoti, tassa vattabhedopi natthi. Tivaṅgulamatte pana sattavāre vijjhitabbaṃ. Evaṃ <a name="V0.0105"></a> karontassa maggapaṭipannenāpi sahāyena bhavitabbaṃ. Yo na hoti, tassa vattabhedo. Ayaṃ <span class="bld">sibbanasantoso</span> nāma. Rajantena pana kāḷakacchakādīni pariyesantena na rajitabbaṃ, somavakkalādīsu yaṃ labhati, tena rajitabbaṃ. Alabhantena <a name="P0.0122"></a> pana manussehi araññe vākaṃ gahetvā chaḍḍitarajanaṃ vā bhikkhūhi pacitvā chaḍḍitakasaṭaṃ vā gahetvā rajitabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">rajanasantoso</span> nāma. Nīlakaddamakāḷasāmesu yaṃ kiñci gahetvā hatthipiṭṭhe nisinnassa paññāyamānakappakaraṇaṃ <span class="bld">kappasantoso</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Hirikopīnapaṭicchādanamattavasena paribhuñjanaṃ <span class="bld">paribhogasantoso</span> nāma. Dussaṃ pana labhitvā suttaṃ vā sūciṃ vā kārakaṃ vā alabhantena ṭhapetuṃ vaṭṭati, labhantena na vaṭṭati. Katampi ce antevāsikādīnaṃ dātukāmo hoti, te ca asannihitā, yāva āgamanā ṭhapetuṃ vaṭṭati, āgatamattesu tesu dātabbaṃ. Dātuṃ asakkontena adhiṭṭhātabbaṃ. Aññasmiṃ cīvare sati paccattharaṇampi adhiṭṭhātuṃ vaṭṭati. Anadhiṭṭhitameva hi sannidhi hoti. Adhiṭṭhitaṃ na hotīti mahāsīvatthero āha. Ayaṃ <span class="bld">sannidhiparivajjanasantoso</span> nāma. Vissajjentena pana mukhaṃ oloketvā na dātabbaṃ, sāraṇīyadhamme ṭhatvāva vissajjetabbanti ayaṃ <span class="bld">vissajjanasantoso</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cīvarapaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni</span> nāma paṃsukūlikaṅgañceva tecīvarikaṅgañca. Iti cīvarasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno paccekasambuddho imāni dve dhutaṅgāni gopeti, imāni gopento cīvarasantosamahāariyavaṃsavasena santuṭṭho hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vaṇṇavādī</span>ti eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti. Eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti<a name="M0.0113"></a>. Eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti. Eko santuṭṭho ca hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti. Tathārūpo so paccekasambuddho taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘itarītaracīvarasantuṭṭhiyā ca vaṇṇavādī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anesana</span>nti dūteyyapahiṇagamanānuyogappabhedaṃ nānappakāraṃ anesanaṃ. <span class="bld">Appatirūpa</span>nti ayuttaṃ. <span class="bld">Aladdhā cā</span>ti alabhitvā. Yathā ekacco ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ labhissāmī’’ti puññavantehi bhikkhūhi saddhiṃ ekato hutvā kohaññaṃ karonto uttasati paritassati, paccekasambuddho evaṃ aladdhā ca cīvaraṃ na paritassati. <span class="bld">Laddhā</span> <a name="P0.0123"></a> <span class="bld">cā</span>ti dhammena samena labhitvā. <span class="bld">Adhigato</span>ti vigatalobhagiddho. <span class="bld">Amucchito</span>ti adhimattataṇhāya mucchanaṃ anāpanno. <span class="bld">Anajjhāpanno</span>ti <a name="V0.0106"></a> taṇhāya anotthaṭo apariyonaddho. <span class="bld">Ādīnavadassāvī</span>ti anesanāpattiyañca gadhitaparibhoge ca ādīnavaṃ passamāno. <span class="bld">Nissaraṇapañño</span>ti ‘‘yāvadeva sītassa paṭighātāyā’’ti (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58) vuttaṃ nissaraṇameva pajānanto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Itarītaracīvarasantuṭṭhiyā</span>ti yena kenaci cīvarena santuṭṭhiyā. <span class="bld">Nevattānukkaṃsetī</span>ti yathā panidhekacco ‘‘ahaṃ paṃsukūliko, mayā upasampadamāḷeyeva paṃsukūlikaṅgaṃ gahitaṃ, ko mayā sadiso atthī’’ti attukkaṃsanaṃ karoti. Evaṃ so attukkaṃsanaṃ na karoti. <span class="bld">Na paraṃ vambhetī</span>ti ‘‘ime panaññe bhikkhū na paṃsukūlikāti vā paṃsukūlikamattampi etesaṃ natthī’’ti vā evaṃ paraṃ na vambheti. <span class="bld">Yo hi tattha dakkho</span>ti yo tasmiṃ cīvarasantose vaṇṇavādī. Tāsu vā dakkho cheko byatto. <span class="bld">Analaso</span>ti sātaccakiriyāya ālasiyavirahito. <span class="bld">Sampajāno patissato</span>ti sampajānapaññāya ceva satiyā ca yutto. <span class="bld">Ariyavaṃse ṭhito</span>ti ariyavaṃse patiṭṭhito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Itarītarena piṇḍapātenā</span>ti yena kenaci piṇḍapātena. Etthapi piṇḍapāto jānitabbo, piṇḍapātakhettaṃ jānitabbaṃ, piṇḍapātasantoso jānitabbo, piṇḍapātapaṭisaṃyuttaṃ dhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha <span class="bld">piṇḍapāto</span>ti odano kummāso sattu maccho maṃsaṃ khīraṃ dadhi sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ yāgu khādanīyaṃ sāyanīyaṃ lehanīyanti soḷasa piṇḍapātā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍapātakhetta</span>nti <a name="M0.0114"></a> saṅghabhattaṃ uddesabhattaṃ nimantanaṃ salākabhattaṃ pakkhikaṃ uposathikaṃ pāṭipadikaṃ āgantukabhattaṃ gamikabhattaṃ gilānabhattaṃ gilānupaṭṭhākabhattaṃ dhurabhattaṃ kuṭibhattaṃ vārabhattaṃ vihārabhattanti pannarasa piṇḍapātakhettāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍapātasantoso</span>ti piṇḍapāte vitakkasantoso gamanasantoso pariyesanasantoso paṭilābhasantoso paṭiggahaṇasantoso mattapaṭiggahaṇasantoso loluppavivajjanasantoso yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantoso upakārasantoso parimāṇasantoso paribhogasantoso sannidhiparivajjanasantoso <a name="P0.0124"></a> vissajjanasantosoti pannarasa santosā. Tattha sādako bhikkhu mukhaṃ dhovitvā vitakketi. Piṇḍapātikena pana gaṇena saddhiṃ caratā sāyaṃ therupaṭṭhānakāle ‘‘sve kattha piṇḍāya carissāmā’’ti ‘‘asukagāme, bhante’’ti ettakaṃ cintetvā tato paṭṭhāya na vitakketabbaṃ. Ekacārikena vitakkamāḷake ṭhatvā vitakketabbaṃ. Tato paṭṭhāya vitakkento pana ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro. Ayaṃ <span class="bld">vitakkasantoso</span> nāma. Piṇḍāya <a name="V0.0107"></a> pavisantena pana ‘‘kuhiṃ labhissāmī’’ti acintetvā kammaṭṭhānasīsena gantabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">gamanasantoso</span> nāma. Pariyesantena yaṃ vā taṃ vā aggahetvā lajjiṃ pesalameva gahetvā pariyesitabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">pariyesanasantoso</span> nāma. Dūratova āhariyamānaṃ disvā ‘‘etaṃ manāpaṃ, etaṃ amanāpa’’nti cittaṃ na uppādetabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">paṭilābhasantoso</span> nāma. ‘‘Idaṃ manāpaṃ gaṇhissāmi, idaṃ amanāpaṃ na gaṇhissāmī’’ti acintetvā yaṃ kiñci yāpanamattaṃ gahetabbameva. Ayaṃ <span class="bld">paṭiggahaṇasantoso</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Ettha pana deyyadhammo bahu, dāyako appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo bahu, dāyakopi bahudātukāmo, pamāṇeneva gahetabbaṃ. Deyyadhammopi na bahu, dāyakopi appaṃ dātukāmo, appaṃ gahetabbaṃ. Deyyadhammo na bahu, dāyako pana bahudātukāmo, pamāṇena gahetabbaṃ. Paṭiggahaṇasmiñhi mattaṃ ajānanto manussānaṃ pasādaṃ makkheti, saddhādeyyaṃ vinipāteti, sāsanaṃ na karoti. Vijātamātuyāpissa cittaṃ gahetuṃ na sakkoti. Iti mattaṃ jānitvāva paṭiggahetabbanti ayaṃ <span class="bld">mattapaṭiggahaṇasantoso</span> nāma. Aḍḍhakulāniyeva agantvā dvārapaṭipāṭiyā <a name="M0.0115"></a> gantabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">loluppavivajjanasantoso</span> nāma. <span class="bld">Yathālābhasantosā</span>dayo cīvare vuttanayā eva.</p>
- <p class="bodytext">Piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā ‘‘samaṇadhammaṃ anupālessāmī’’ti evaṃ upakāraṃ ñatvā paribhuñjanaṃ <span class="bld">upakārasantoso</span> nāma. Pattaṃ pūretvā ānītaṃ na paṭiggahetabbaṃ. Anupasampanne sati tena gāhāpetabbaṃ, asati āharāpetvā paṭiggahaṇaparimāṇamattaṃ gahetabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">parimāṇasantoso</span> nāma. Jighacchāya paṭivinodanaṃ ‘‘na idamettha nissaraṇa’’nti <a name="P0.0125"></a> evaṃ paribhuñjanaṃ <span class="bld">paribhogasantoso</span> nāma. Nidahitvā na paribhuñjitabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">sannidhiparivajjanasantoso</span> nāma. Mukhaṃ anoloketvā sāraṇīyadhamme ṭhitena vissajjetabbaṃ. Ayaṃ <span class="bld">vissajjanasantoso</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍapātapaṭisaṃyuttāni</span> pana <span class="bld">pañca dhutaṅgāni</span> piṇḍapātikaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ ekāsanikaṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ khalupacchābhattikaṅganti. Iti piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno paccekasambuddho imāni pañca dhutaṅgāni gopeti, imāni gopento piṇḍapātasantosamahāariyavaṃsavasena santuṭṭho hoti. <span class="bld">Vaṇṇavādī</span>tiādīni vuttanayeneva veditabbāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Senāsanānī</span>ti idha senāsanaṃ jānitabbaṃ, senāsanakhettaṃ jānitabbaṃ, senāsanasantoso jānitabbo, senāsanapaṭisaṃyuttadhutaṅgaṃ jānitabbaṃ. Tattha <span class="bld">senāsana</span>nti mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ <a name="V0.0108"></a> vihāro aḍḍhayogo pāsādo hammiyaṃ guhā leṇaṃ aṭṭo māḷo veḷugumbo rukkhamūlaṃ yattha vā pana bhikkhū paṭikkamantīti imāni pannarasa senāsanāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Senāsanakhetta</span>nti saṅghato vā gaṇato vā ñātito vā mittato vā attano vā dhanena paṃsukūlaṃ vāti cha khettāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Senāsanasantoso</span>ti senāsane vitakkasantosādayo pannarasa santosā. Te piṇḍapāte vuttanayeneva veditabbā. <span class="bld">Senāsanapaṭisaṃyuttāni</span> pana <span class="bld">pañca dhutaṅgāni</span> āraññikaṅgaṃ rukkhamūlikaṅgaṃ abbhokāsikaṅgaṃ sosānikaṅgaṃ yathāsanthatikaṅganti. Iti senāsanasantosaṃ mahāariyavaṃsaṃ pūrayamāno paccekasambuddho imāni pañca dhutaṅgāni gopeti, imāni gopento senāsanasantosamahāariyavaṃsavasena santuṭṭho hoti.</p>
- <p class="bodytext">Iti <a name="M0.0116"></a> āyasmā dhammasenāpati sāriputtatthero pathaviṃ pattharamāno viya sāgarakucchiṃ pūrayamāno viya ākāsaṃ vitthārayamāno viya ca paṭhamaṃ cīvarasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā candaṃ uṭṭhāpento viya sūriyaṃ ullaṅghento viya ca dutiyapiṇḍapātasantosaṃ kathetvā sineruṃ ukkhipento viya tatiyaṃ senāsanasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetvā <a name="P0.0126"></a> idāni gilānapaccayasantosaṃ ariyavaṃsaṃ kathetuṃ <span class="bld">‘‘santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārenā’’</span>tiādimāha. Taṃ piṇḍapātagatikameva. Tattha yathālābhayathābalayathāsāruppasantoseneva santussitabbaṃ. Bhāvanārāmaariyavaṃso pana idha anāgato, nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ bhajati (dī. ni. aṭṭha. 3.309; a. ni. aṭṭha. 2.4.28). Vuttampi cetaṃ –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Pañca senāsane vuttā, pañca āhāranissitā;</p>
- <p class="gathalast">Eko vīriyasaṃyutto, dve ca cīvaranissitā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 3.309; a. ni. aṭṭha. 2.4.28);</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito</span>ti ettha <span class="bld">porāṇe</span>ti na adhunuppattike. <span class="bld">Aggaññe</span>ti aggehi jānitabbe. <span class="bld">Ariyavaṃse</span>ti ariyānaṃ vaṃse. Yathā hi khattiyavaṃso brāhmaṇavaṃso vessavaṃso suddavaṃso samaṇavaṃso kulavaṃso rājavaṃso, evamayampi aṭṭhamo ariyavaṃso, ariyatanti ariyapaveṇi nāma hoti. So kho panāyaṃ vaṃso imesaṃ vaṃsānaṃ mūlagandhādīnaṃ kālānusārigandhādayo viya aggamakkhāyati. Ke pana te ariyā, yesaṃ eso vaṃsoti? Ariyā <a name="V0.0109"></a> vuccanti buddhā ca paccekabuddhā ca tathāgatasāvakā ca, etesaṃ ariyānaṃ vaṃsoti ariyavaṃso. Ito pubbe hi satasahassakappādhikānaṃ catunnaṃ asaṅkhyeyyānaṃ matthake taṇhaṅkaro medhaṅkaro saraṇaṅkaro dīpaṅkaroti cattāro buddhā uppannā, te ariyā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsoti ariyavaṃso. Tesaṃ buddhānaṃ parinibbānato aparabhāge asaṅkhyeyyaṃ atikkamitvā koṇḍañño nāma buddho uppanno…pe… imasmiṃ kappe kakusandho koṇāgamano kassapo amhākaṃ bhagavā gotamoti cattāro buddhā uppannā, tesaṃ ariyānaṃ vaṃsoti ariyavaṃso. Api ca atītānāgatapaccuppannānaṃ sabbabuddhapaccekabuddhabuddhasāvakānaṃ ariyānaṃ vaṃsoti ariyavaṃso, tasmiṃ ariyavaṃse (a. ni. aṭṭha. 2.4.28). <span class="bld">Ṭhito</span>ti patiṭṭhito. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Aṭṭhamagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para129"></a><span class="paranum">129</span>. Navame <a name="P0.0127"></a><a name="M0.0117"></a> ayaṃ yojanā – <span class="bld">dussaṅgahā pabbajitāpi eke,</span> ye asantosābhibhūtā, tathāvidhā eva ca <span class="bld">atho gahaṭṭhā gharamāvasantā</span>. Etamahaṃ dussaṅgahabhāvaṃ jigucchanto vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">anassavā</span>ti vacanaṃ assavanakā. <span class="bld">Avacanakarā</span>ti dubbacā. <span class="bld">Paṭilomavuttino</span>ti paccanīkaṃ kathanasīlā, paṭimallā hutvā pavattantīti attho. <span class="bld">Aññeneva mukhaṃ karontī</span>ti ovādadāyake disvā mukhaṃ parivattetvā aññaṃ disābhāgaṃ olokenti. <span class="bld">Abyāvaṭo hutvā</span>ti avāvaṭo hutvā. <span class="bld">Anapekkho hutvā</span>ti anallīno hutvā.</p>
- <p class="centered">Navamagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para130"></a><span class="paranum">130</span>. Dasame <span class="bld">oropayitvā</span>ti apanetvā. <span class="bld">Gihibyañjanānī</span>ti kesamassuodātavatthālaṅkāramālāgandhavilepanaitthiputtadāsidāsādīni. Etāni gihibhāvaṃ byañjayanti, tasmā ‘‘gihibyañjanānī’’ti vuccanti. <span class="bld">Sañchinnapatto</span>ti patitapatto. <span class="bld">Chetvānā</span>ti maggañāṇena chinditvā. <span class="bld">Vīro</span>ti maggavīriyasamannāgato. <span class="bld">Gihibandhanānī</span>ti kāmabandhanāni. Kāmā hi gihīnaṃ bandhanāni. Ayaṃ tāva padattho.</p>
- <p class="bodytext">Ayaṃ pana adhippāyo – ‘‘aho vatāhampi oropayitvā gihibyañjanāni sañchinnapatto yathā <a name="V0.0110"></a> koviḷāro bhaveyya’’nti evañhi cintayamāno vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti (su. ni. aṭṭha. 1.44). Sesaṃ purimanayeneva jānitabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">sārāsanañcā</span>ti sāraṃ āsanaṃ. <span class="bld">Chinnānī</span>ti gaḷitāni. <span class="bld">Sañchinnānī</span>ti nipaṇṇāni. <span class="bld">Patitānī</span>ti vaṇṭato muttāni. <span class="bld">Paripatitānī</span>ti bhūmiyaṃ patitāni.</p>
- <p class="centered">Dasamagāthāniddesavaṇṇanā.</p>
- <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">2. Dutiyavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para131-2"></a><span class="paranum">131-2</span>. Dutiyavaggassa <a name="P0.0128"></a><a name="M0.0118"></a> paṭhamadvaye <span class="bld">nipaka</span>nti pakatinipuṇaṃ paṇḍitaṃ kasiṇaparikammādīsu kusalaṃ. <span class="bld">Sādhuvihāri</span>nti appanāvihārena vā upacārena vā samannāgataṃ. <span class="bld">Dhīra</span>nti dhitisampannaṃ. Tattha nipakattena dhitisampadā vuttā. Idha pana dhitisampannamevāti attho. Dhiti nāma asithilaparakkamatā, ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru cā’’ti (ma. ni. 2.184; a. ni. 2.5; mahāni. 196) evaṃ pavattavīriyassetaṃ adhivacanaṃ. Api ca dhikkatapāpotipi dhīro. <span class="bld">Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāyā</span>ti yathā paṭirājā ‘‘vijitaṃ raṭṭhaṃ anatthāvaha’’nti ñatvā rajjaṃ pahāya eko carati evaṃ bālasahāyaṃ pahāya eko care. Atha vā <span class="bld">rājāva raṭṭha</span>nti yathā sutasomo rājā vijitaṃ raṭṭhaṃ pahāya eko cari, yathā ca mahājanako evaṃ ekova careti ayampi etassattho. Sesaṃ vuttānusārena sakkā jānitunti na vitthāritaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.45-46). Niddese vattabbaṃ natthi.</p>
- <p class="centered">Paṭhamadvayaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para133"></a><span class="paranum">133</span>. Tatiyagāthā padatthato uttānā eva. Kevalañca pana <span class="bld">sahāyasampada</span>nti ettha asekkhehi sīlādikkhandhehi sampannā sahāyā eva ‘‘sahāyasampadā’’ti veditabbā. Ayaṃ panettha yojanā – yā ayaṃ vuttā sahāyasampadā, taṃ sahāyasampadaṃ <span class="bld">addhā pasaṃsāma,</span> ekaṃseneva thomemāti vuttaṃ hoti. Kathaṃ? <span class="bld">Seṭṭhā samāsevitabbā sahāyā</span>ti. Kasmā? Attano sīlādīhi seṭṭhe sevamānassa sīlādayo dhammā anuppannā uppajjanti, uppannā vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇanti. Same sevamānassa aññamaññasamadhāraṇena kukkuccavinodanena ca laddhā na parihāyanti<a name="V0.0111"></a>. Ete pana sahāyake seṭṭhe ca same ca aladdhā kuhanādimicchājīvaṃ vajjetvā dhammena samena uppannaṃ bhojanaṃ bhuñjanto tattha ca paṭighānunayaṃ <a name="P0.0129"></a> anuppādento anavajjabhojī hutvā atthakāmo kulaputto eko care khaggavisāṇakappo. Ahampi hi evaṃ caranto imaṃ sampattiṃ adhigatomhīti (su. ni. aṭṭha. 1.47). Niddeso vuttanayo eva.</p>
- <p class="centered">Tatiyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para134"></a><span class="paranum">134</span>. Catutthe <a name="M0.0119"></a> <span class="bld">disvā</span>ti oloketvā. <span class="bld">Suvaṇṇassā</span>ti kañcanassa. ‘‘Valayānī’’ti pāṭhaseso. Sāvasesapāṭho hi ayaṃ attho. <span class="bld">Pabhassarānī</span>ti pabhāsanasīlāni, jutimantānīti vuttaṃ hoti. Sesaṃ uttānapadatthameva. Ayaṃ pana yojanā – disvā bhujasmiṃ suvaṇṇassa valayāni ‘‘gaṇavāse sati saṅghaṭṭanā, ekavāse sati aghaṭṭanā’’ti evaṃ cintento vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.48). <span class="bld">Nūpurānī</span>ti valayāni. ‘‘Niyurā’’ti keci vadanti. <span class="bld">Ghaṭṭentī</span>ti aññamaññaṃ hananti.</p>
- <p class="centered">Catutthaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para135"></a><span class="paranum">135</span>. Pañcamagāthā padatthato uttānā eva. Ayaṃ pana ettha adhippāyo – yvāyaṃ etena <span class="bld">dutīyena</span> kumārena sītuṇhādīni nivedentena sahavāsena taṃ saññāpentassa mama vācābhilāpo, tasmiṃ sinehavasena <span class="bld">abhisajjanā vā</span> jātā. Sace ahaṃ imaṃ na pariccajāmi, tato <span class="bld">āyati</span>mpi tatheva hessati. Yathā idāni, <span class="bld">evaṃ dutīyena saha mamassa, vācābhilāpo abhisajjanā vā</span>. Ubhayampi cetaṃ antarāyakaraṃ visesādhigamassāti <span class="bld">etaṃ bhayaṃ āyatiṃ pekkhamāno</span> taṃ chaḍḍetvā yoniso paṭipajjitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti (su. ni. aṭṭha. 1.49). Sesaṃ vuttanayameva.</p>
- <p class="centered">Pañcamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para136"></a><span class="paranum">136</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">kāmā</span>ti dve kāmā vatthukāmā ca kilesakāmā ca. Tattha vatthukāmā manāpiyā rūpādayo dhammā, kilesakāmā chandādayo sabbepi rāgappabhedā. Idha pana vatthukāmā adhippetā<a name="P0.0130"></a>. Rūpādianekappakārena <span class="bld">citrā</span>. Lokassādavasena <span class="bld">madhurā</span>. Bālaputhujjanānaṃ manaṃ ramentīti <span class="bld">manoramā. Virūparūpenā</span>ti virūpena rūpena, anekavidhena sabhāvenāti vuttaṃ hoti. Te <a name="V0.0112"></a> hi rūpādivasena citrā, rūpādīsupi nīlādivasena vividharūpā. Evaṃ tena virūparūpena tathā tathā assādaṃ dassetvā <span class="bld">mathenti cittaṃ,</span> pabbajjāya abhiramituṃ na dentīti. Sesamettha pākaṭameva. Nigamanampi dvīhi tīhi vā padehi yojetvā purimagāthāsu vuttanayena veditabbaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.50).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāmaguṇā</span>ti <a name="M0.0120"></a> kāmayitabbaṭṭhena kāmā. Bandhanaṭṭhena guṇā. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) ettha paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo, vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti (saṃ. ni. 1.4) ettha rāsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇaṃ (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; khu. pā. 3.dvattiṃsākāra), kayirā mālāguṇe bahū’’ti ettha bandhanaṭṭho guṇaṭṭho. Idhāpi eseva adhippeto, tena vuttaṃ – ‘‘bandhanaṭṭhena guṇā’’ti. <span class="bld">Cakkhuviññeyyā</span>ti cakkhuviññāṇena passitabbā. Etenupāyena <span class="bld">sotaviññeyyā</span>dīsupi attho veditabbo. <span class="bld">Iṭṭhā</span>ti pariyiṭṭhā vā hontu, mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. <span class="bld">Kantā</span>ti kāmanīyā. <span class="bld">Manāpā</span>ti manavaḍḍhanakā. <span class="bld">Piyarūpā</span>ti piyajātikā. <span class="bld">Kāmūpasaṃhitā</span>ti ārammaṇaṃ katvā uppajjamānena kāmena upasaṃhitā. <span class="bld">Rajanīyā</span>ti rajjaniyā, rāguppattikāraṇabhūtāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yadi muddāyā</span>tiādīsu <span class="bld">muddā</span>ti aṅgulipabbesu saññaṃ ṭhapetvā hatthamuddā. <span class="bld">Gaṇanā</span>ti acchiddagaṇanā. <span class="bld">Saṅkhāna</span>nti piṇḍagaṇanā. Yāya khettaṃ oloketvā ‘‘idha ettakā vīhī bhavissanti’’, rukkhaṃ oloketvā ‘‘idha ettakāni phalāni bhavissanti’’, ākāsaṃ oloketvā ‘‘ime ākāse sakuṇā ettakā nāma bhavissantī’’ti jānanti. <span class="bld">Kasī</span>ti kasikammaṃ. <span class="bld">Vaṇijjā</span>ti jaṅghavaṇijjathalavaṇijjādivaṇippatho. <span class="bld">Gorakkha</span>nti attano vā paresaṃ vā gāvo rakkhitvā pañcagorasavikkayena jīvanakammaṃ. <span class="bld">Issattho</span> vuccati āvudhaṃ <a name="P0.0131"></a> gahetvā upaṭṭhānakammaṃ. <span class="bld">Rājaporisa</span>nti vinā āvudhena rājakammaṃ katvā rājupaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Sippaññatara</span>nti gahitāvasesahatthiassasippādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sītassa purakkhato</span>ti lakkhaṃ viya sarassa sītassa purato ṭhito, sītena bādhiyamānoti attho. Uṇhepi eseva nayo. <span class="bld">Ḍaṃsā</span>dīsu <span class="bld">ḍaṃsā</span>ti piṅgalamakkhikā. <span class="bld">Makasā</span>ti sabbamakkhikā. <span class="bld">Sarīsapā</span>ti ye keci saritvā gacchanti. <span class="bld">Rissamāno</span>ti pīḷiyamāno ruppamāno ghaṭṭiyamāno. <span class="bld">Mīyamāno</span>ti maramāno. <span class="bld">Ayaṃ, bhikkhave</span>ti bhikkhave, ayaṃ muddādīhi jīvikakappanaṃ āgamma sītādipaccayo <a name="V0.0113"></a> ābādho. <span class="bld">Kāmānaṃ ādīnavo</span>ti kāmesu <a name="M0.0121"></a> upaddavo, upasaggoti attho. <span class="bld">Sandiṭṭhiko</span>ti paccakkho sāmaṃ passitabbo. <span class="bld">Dukkhakkhandho</span>ti dukkharāsi. <span class="bld">Kāmahetū</span>tiādīsu paccayaṭṭhena kāmā assa hetūti <span class="bld">kāmahetu</span>. Mūlaṭṭhena kāmā nidānamassāti <span class="bld">kāmanidāno</span>. Liṅgavipallāsena pana ‘‘kāmanidāna’’nti vutto. Kāraṇaṭṭhena kāmā adhikaraṇaṃ assāti <span class="bld">kāmādhikaraṇo</span>. Liṅgavipallāseneva pana ‘‘kāmādhikaraṇa’’nti vutto. <span class="bld">Kāmānameva hetū</span>ti idaṃ niyamavacanaṃ kāmapaccayā uppajjatiyevāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Uṭṭhahato</span>ti ājīvasamuṭṭhāpakavīriyena uṭṭhahantassa. <span class="bld">Ghaṭato</span>ti taṃ vīriyaṃ pubbenāparaṃ ghaṭentassa. <span class="bld">Vāyamato</span>ti vāyāmaṃ parakkamaṃ payogaṃ karontassa. <span class="bld">Nābhinipphajjantī</span>ti na nipphajjanti, hatthaṃ nābhiruhanti. <span class="bld">Socatī</span>ti citte uppannabalavasokena socati. <span class="bld">Kilamatī</span>ti kāye uppannadukkhena kilamati. <span class="bld">Paridevatī</span>ti vācāya paridevati. <span class="bld">Urattāḷi</span>nti uraṃ tāḷetvā. <span class="bld">Kandatī</span>ti rodati. <span class="bld">Sammohaṃ āpajjatī</span>ti visaññī viya sammūḷho hoti. <span class="bld">Mogha</span>nti tucchaṃ. <span class="bld">Aphalo</span>ti nipphalo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ārakkhādhikaraṇa</span>nti ārakkhakāraṇā. <span class="bld">Kinti me</span>ti kena nu kho me upāyena. <span class="bld">Yampi me</span>ti yampi mayhaṃ kasikammādīni katvā uppāditaṃ dhanaṃ ahosi. <span class="bld">Tampi no natthī</span>ti tampi amhākaṃ idāni natthi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Puna caparaṃ, bhikkhave, kāmahetū</span>tiādināpi kāraṇaṃ dassetvāva ādīnavaṃ dīpeti. Tattha <span class="bld">kāmahetū</span>ti kāmapaccayā <span class="bld">rājānopi rājūhi vivadantī</span>ti attho. <span class="bld">Kāmanidāna</span>nti bhāvanapuṃsakaṃ, kāme nidānaṃ katvā vivadantīti attho. <span class="bld">Kāmādhikaraṇa</span>ntipi <a name="P0.0132"></a> bhāvanapuṃsakameva, kāme adhikaraṇaṃ katvā vivadantīti attho. <span class="bld">Kāmānameva hetū</span>ti gāmanigamasenāpatipurohitaṭṭhānantarādīnaṃ kāmānaṃyeva hetu vivadantīti attho. <span class="bld">Upakkamantī</span>ti paharanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Asicamma</span>nti asiñceva kheṭakaphalakādīni ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhanukalāpaṃ sannayhitvā</span>ti dhanuṃ gahetvā sarakalāpaṃ sannayhitvā. <span class="bld">Ubhatobyūḷha</span>nti ubhatorāsibhūtaṃ. <span class="bld">Pakkhandantī</span>ti pavisanti. <span class="bld">Usūsū</span>ti kaṇḍesu. <span class="bld">Vijjotalantesū</span>ti parivattamānesu. <span class="bld">Te tatthā</span>ti te tasmiṃ saṅgāme.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Addāvalepanā</span> <a name="V0.0114"></a><a name="M0.0122"></a> <span class="bld">upakāriyo</span>ti cettha manussā pākārapādaṃ assakhurasaṇṭhānena iṭṭhakāhi cinitvā upari sudhāya limpanti. Evaṃ katapākārapādā ‘‘upakāriyo’’ti vuccanti. Tā tintena kalalena sittā addāvalepanā nāma honti. <span class="bld">Pakkhandantī</span>ti tāsaṃ heṭṭhā tikhiṇaayasūlarukkhasūlādīhi vijjhiyamānā pākārassa picchillabhāvena ārohituṃ asakkontāpi upadhāvantiyeva. <span class="bld">Chakaṇakāyā</span>ti kuthitagomayena. <span class="bld">Abhivaggenā</span>ti satadantena. Taṃ aṭṭhadantākārena katvā ‘‘nagaradvāraṃ bhinditvā pavisissāmā’’ti āgate uparidvāre ṭhitā tassa bandhanayottāni chinditvā tena abhivaggena omaddanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sandhimpi chindantī</span>ti gharasandhimpi. <span class="bld">Nillopa</span>nti gāme paharitvā mahāvilopaṃ karonti. <span class="bld">Ekāgārika</span>nti paṇṇāsamattāpi saṭṭhimattāpi parivāretvā jīvaggāhaṃ gahetvā dhanaṃ āharāpenti. <span class="bld">Paripanthepi tiṭṭhantī</span>ti panthadūhanakammaṃ karonti. <span class="bld">Aḍḍhadaṇḍakehī</span>ti muggarehi (ma. ni. aṭṭha. 1.169). Sesaṃ vuttatthameva.</p>
- <p class="centered">Chaṭṭhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para137"></a><span class="paranum">137</span>. Sattame etīti <span class="bld">īti,</span> āgantukānaṃ akusalabhāgiyānaṃ byasanahetūnaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Tasmā kāmaguṇāpi ete anekabyasanāvahaṭṭhena daḷhasannipātaṭṭhena ca īti. Gaṇḍopi asuciṃ paggharati, uddhumātaparipakkaparibhinno hoti. Tasmā <a name="P0.0133"></a> ete kilesā asucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkaparibhinnabhāvato ca <span class="bld">gaṇḍo</span>. Upaddavatīti <span class="bld">upaddavo,</span> anatthaṃ janento abhibhavati ajjhottharatīti attho, rāgagaṇḍādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tasmā kāmaguṇāpete aviditanibbānatthāvahahetutāya sabbupaddavavatthutāya ca upaddavo. Yasmā panete kilesāturabhāvaṃ janentā sīlasaṅkhātamārogyaṃ loluppaṃ vā uppādentā pākatikameva ārogyaṃ vilumpanti, tasmā iminā ārogyavilumpanaṭṭhena <span class="bld">rogo</span>. Abbhantaramanupaviṭṭhaṭṭhena pana antotudanaṭṭhena dunnīharaṇīyaṭṭhena ca <span class="bld">sallaṃ</span>. Diṭṭhadhammikasamparāyikabhayāvahanato <span class="bld">bhayaṃ. Meta</span>nti etaṃ sesamettha pākaṭameva. Nigamanampi vuttanayeneva veditabbaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.51).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāmarāgarattāya</span>nti <a name="M0.0123"></a> kāmarāgena ratto ayaṃ. <span class="bld">Chandarāgavinibaddho</span>ti chandarāgena snehena baddho. <span class="bld">Diṭṭhadhammikāpi gabbhā</span>ti imasmiṃ attabhāve vattamānasaḷāyatanagabbhā. <span class="bld">Samparāyikāpi gabbhā</span>ti paralokepi saḷāyatanagabbhā. <span class="bld">Na parimuccatī</span>ti parimuccituṃ na sakkoti. <span class="bld">Otiṇṇo sātarūpenā</span>ti <a name="V0.0115"></a> madhurasabhāvena rāgena otiṇṇo ogāhito. <span class="bld">Palipatha</span>nti kāmakalalamaggaṃ. <span class="bld">Dugga</span>nti duggamaṃ.</p>
- <p class="centered">Sattamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para138"></a><span class="paranum">138</span>. Aṭṭhame <span class="bld">sītaṃ</span> dubbidhaṃ abbhantaradhātukkhobhapaccayañca bāhiradhātukkhobhapaccayañca. Tathā <span class="bld">uṇhaṃ</span>. Tattha <span class="bld">ḍaṃsā</span>ti piṅgalamakkhikā. <span class="bld">Sarīsape</span>ti ye keci dīghajātikā saritvā gacchanti. Sesaṃ pākaṭameva. Nigamanampi vuttanayeneva veditabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Aṭṭhamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para139"></a><span class="paranum">139</span>. Navamagāthā padatthato pākaṭā eva. Ayaṃ panettha adhippāyayojanā – sā ca kho yuttivasena, na anussavavasena. Yathā ayaṃ hatthī manussakantesu sīlesu dantattā adantabhūmiṃ nāgacchatīti vā, sarīramahantatāya vā <span class="bld">nāgo</span>. Evaṃ kudāssu nāmāhampi ariyakantesu sīlesu dantattā <a name="P0.0134"></a> adantabhūmiṃ nāgamanena, āguṃ akaraṇena, puna itthattaṃ anāgamanena ca guṇasarīramahantatāya vā nāgo bhaveyyaṃ. Yathā cesa <span class="bld">yūthāni vivajjayitvā</span> ekacariyasukhena <span class="bld">yathābhirantaṃ vihare araññe, eko care khaggavisāṇakappo,</span> kudāssu nāmāhampi evaṃ gaṇaṃ vivajjayitvā ekattābhiratisukhena jhānasukhena yathābhirantaṃ araññe attano yathā yathā sukhaṃ, tathā tathā yattakaṃ vā icchāmi, tattakaṃ araññe nivāsaṃ eko care khaggavisāṇakappo eko careyyanti attho. Yathā cesa susaṇṭhitakkhandhamahantatāya <span class="bld">sañjātakkhandho,</span> kudāssu nāmāhampi evaṃ asekkhasīlakkhandhamahantatāya sañjātakkhandho bhaveyyaṃ. Yathā cesa padumasadisagattatāya vā, padumakule uppannatāya vā <span class="bld">padumī,</span> kudāssu nāmāhampi evaṃ padumasadisabojjhaṅgamahantatāya vā, ariyajātipadume uppannatāya vā padumī bhaveyyaṃ. Yathā cesa thāmabalajavādīhi <span class="bld">uḷāro,</span> kudāssu nāmāhampi evaṃ parisuddhakāyasamācāratādīhi sīlasamādhinibbedhikapaññādīhi <a name="M0.0124"></a> vā uḷāro bhaveyyanti evaṃ cintento vipassanaṃ ārabhitvā paccekabodhiṃ adhigatomhīti.</p>
- <p class="centered">Navamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para140"></a><span class="paranum">140</span>. Dasame <span class="bld">aṭṭhānata</span>nti aṭṭhānaṃ taṃ, akāraṇaṃ tanti vuttaṃ hoti. Anunāsikassa lopo <a name="V0.0116"></a> kato ‘‘ariyasaccāna dassana’’ntiādīsu (khu. pā. 5.11; su. ni. 270) viya. <span class="bld">Saṅgaṇikāratassā</span>ti gaṇābhiratassa. <span class="bld">Ya</span>nti kāraṇavacanametaṃ ‘‘yaṃ hirīyati hirīyitabbenā’’tiādīsu (dha. sa. 30) viya. <span class="bld">Phassaye</span>ti adhigacche. <span class="bld">Sāmayikaṃ vimutti</span>nti lokiyasamāpattiṃ. Sā hi appitappitasamaye eva paccanīkehi vimuccanato ‘‘sāmayikā vimuttī’’ti vuccati. Taṃ sāmayikaṃ vimuttiṃ. ‘‘Aṭṭhānaṃ taṃ, na taṃ kāraṇaṃ vijjati saṅgaṇikāratassa, yena kāraṇena phassaye iti etaṃ ādiccabandhussa paccekabuddhassa vaco nisamma saṅgaṇikāratiṃ pahāya yoniso paṭipajjanto adhigatomhī’’ti āha. Sesaṃ vuttanayameva (su. ni. aṭṭha. 1.54; apa. aṭṭha. 1.1.110).</p>
- <p class="bodytext">Niddese <a name="P0.0135"></a> <span class="bld">nekkhammasukha</span>nti pabbajjāsukhaṃ. <span class="bld">Pavivekasukha</span>nti kāyacittaupadhiviveke sukhaṃ. <span class="bld">Upasamasukha</span>nti kilesupasamaṃ phalasamāpattisukhaṃ. <span class="bld">Sambodhisukha</span>nti maggasukhaṃ. <span class="bld">Nikāmalābhī</span>ti attano rucivasena yathākāmalābhī. <span class="bld">Akicchalābhī</span>ti adukkhalābhī. <span class="bld">Akasiralābhī</span>ti vipulalābhī. <span class="bld">Asāmayika</span>nti lokuttaraṃ. <span class="bld">Akuppa</span>nti kuppavirahitaṃ acalitaṃ lokuttaramaggaṃ.</p>
- <p class="centered">Dasamaṃ.</p>
- <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Tatiyavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para141"></a><span class="paranum">141</span>. Tatiyavaggassa <a name="P0.0136"></a> paṭhame <span class="bld">diṭṭhīvisūkānī</span>ti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni. Tāni hi maggasammādiṭṭhiyā visūkaṭṭhena vijjhanaṭṭhena vilomaṭṭhena ca visūkāni. Evaṃ diṭṭhiyā visūkānīti diṭṭhivisūkāni, diṭṭhiyo eva vā visūkāni diṭṭhivisūkāni. <span class="bld">Upātivatto</span>ti <a name="M0.0125"></a> dassanamaggena atikkanto. <span class="bld">Patto niyāma</span>nti avinipātadhammatāya sambodhiparāyanatāya ca niyatabhāvaṃ adhigato, sammattaniyāmasaṅkhātaṃ vā paṭhamamagganti. Ettāvatā paṭhamamaggakiccanipphatti ca tassa paṭilābho ca vutto. Idāni <span class="bld">paṭiladdhamaggo</span>ti iminā sesamaggapaṭilābhaṃ dasseti. <span class="bld">Uppannañāṇomhī</span>ti uppannapaccekabodhiñāṇo amhi. Etena phalaṃ dasseti. <span class="bld">Anaññaneyyo</span>ti aññehi ‘‘idaṃ saccaṃ idaṃ sacca’’nti nanetabbo. Etena sayambhutaṃ dīpeti. Patte vā paccekabodhiñāṇe aññaneyyatāya abhāvā sayaṃvasitaṃ. Samathavipassanāya vā diṭṭhivisūkāni upātivatto, ādimaggena patto niyāmaṃ, sesehi paṭiladdhamaggo, phalañāṇena <a name="V0.0117"></a> uppannañāṇo, taṃ sabbaṃ attanāva adhigatoti anaññaneyyo. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.54; apa. aṭṭha. 1.1.111).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na paraneyyo</span>ti na aññehi netabbo. <span class="bld">Na parappattiyo</span>ti paccakkhadhammattā na aññehi saddahāpetabbo. <span class="bld">Na parappaccayo</span>ti na assa paro paccayo, na parassa saddhāya vattatīti na parappaccayo. <span class="bld">Na parapaṭibaddhagū</span>ti na aññesaṃ paṭibaddhañāṇagamano.</p>
- <p class="centered">Paṭhamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para142"></a><span class="paranum">142</span>. Dutiye <span class="bld">nillolupo</span>ti alolupo. Yo hi rasataṇhābhibhūto hoti, so bhusaṃ luppati punappunañca luppati, tena ‘‘lolupo’’ti vuccati. Tasmā esa taṃ paṭikkhipanto āha ‘‘nillolupo’’ti. <span class="bld">Nikkuho</span>ti ettha kiñcāpi yassa tividhakuhanavatthu natthi, so ‘‘nikkuho’’ti vuccati, imissā pana gāthāya manuññabhojanādīsu <a name="P0.0137"></a> vimhayamanāpajjanato nikkuhoti ayamadhippāyo. <span class="bld">Nippipāso</span>ti ettha pātumicchā pipāsā, tassā abhāvena nippipāso, sādurasalobhena bhottukamyatāvirahitoti attho. <span class="bld">Nimmakkho</span>ti ettha paraguṇavināsanalakkhaṇo makkho, tassa abhāvena nimmakkho. Attano gahaṭṭhakāle sūdassa guṇamakkhanābhāvaṃ sandhāya āha. <span class="bld">Niddhantakasāvamoho</span>ti ettha rāgādayo tayo kāyaduccaritādīni ca tīṇīti cha dhammā yathāsambhavaṃ <a name="M0.0126"></a> appasannaṭṭhena sakabhāvaṃ vijahāpetvā parabhāvaṃ gaṇhāpanaṭṭhena kasaṭaṭṭhena ca ‘‘kasāvā’’ti veditabbā. Yathāha –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katame tayo kasāvā? Rāgakasāvo dosakasāvo mohakasāvo, ime tayo kasāvā. Tattha katame aparepi tayo kasāvā? Kāyakasāvo vacīkasāvo manokasāvo’’ti (vibha. 924).</p>
- <p class="bodytext">Tesu mohaṃ ṭhapetvā pañcannaṃ kasāvānaṃ tesañca sabbesaṃ mūlabhūtassa mohassa niddhantattā niddhantakasāvamoho, tiṇṇaṃ eva vā kāyavacīmanokasāvānaṃ mohassa ca niddhantattā niddhantakasāvamoho. Itaresu nillolupatādīhi rāgakasāvassa, nimmakkhatāya dosakasāvassa niddhantabhāvo siddho eva. <span class="bld">Nirāsaso</span>ti nittaṇho. <span class="bld">Sabbaloke</span>ti sakalaloke, tīsu bhavesu dvādasasu vā āyatanesu bhavavibhavataṇhāvirahito hutvāti attho. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ<a name="V0.0118"></a>. Atha vā tayopi pāde vatvā <span class="bld">eko care</span>ti eko carituṃ sakkuṇeyyāti evampi ettha sambandho kātabbo (su. ni. aṭṭha. 1.96).</p>
- <p class="centered">Dutiyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para143"></a><span class="paranum">143</span>. Tatiye ayaṃ saṅkhepattho – yvāyaṃ dasavatthukāya pāpadiṭṭhiyā samannāgatattā <span class="bld">pāpo</span>. Paresampi anatthaṃ dassetīti <span class="bld">anatthadassī</span>. Kāyaduccaritādimhi ca <span class="bld">visame niviṭṭho</span>. Taṃ atthakāmo kulaputto <span class="bld">pāpaṃ sahāyaṃ parivajjayetha, anatthadassiṃ visame niviṭṭhaṃ. Sayaṃ na seve</span>ti attano vasena taṃ na seveyya. Yadi pana paravaso hoti, kiṃ sakkā kātunti vuttaṃ <a name="P0.0138"></a> hoti. <span class="bld">Pasuta</span>nti pasaṭaṃ, diṭṭhivasena tattha tattha lagganti attho. <span class="bld">Pamatta</span>nti kāmaguṇesu vossaṭṭhacittaṃ, kusalabhāvanārahitaṃ vā. Taṃ evarūpaṃ na seve na bhaje na payirupāse, aññadatthu eko care khaggavisāṇakappoti.</p>
- <p class="bodytext">Niddese <span class="bld">sayaṃ na seveyyā</span>ti sāmaṃ na upasaṅkameyya. <span class="bld">Sāmaṃ na seveyyā</span>ti cittenapi na upasaṅkameyya. <span class="bld">Na seveyyā</span>ti na bhajeyya. <span class="bld">Na</span> <a name="M0.0127"></a> <span class="bld">niseveyyā</span>ti samīpampi na gaccheyya. <span class="bld">Na saṃseveyyā</span>ti dūre bhaveyya. <span class="bld">Na parisaṃseveyyā</span>ti paṭikkameyya.</p>
- <p class="centered">Tatiyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para144"></a><span class="paranum">144</span>. Catutthe ayaṃ saṅkhepattho – <span class="bld">bahussuta</span>nti duvidho bahussuto tīsu piṭakesu atthato nikhilo pariyattibahussuto ca maggaphalavijjābhiññānaṃ paṭividdhattā paṭivedhabahussuto ca. Āgatāgamo <span class="bld">dhammadharo</span>. Uḷārehi pana kāyavacīmanokammehi samannāgato <span class="bld">uḷāro</span>. Yuttapaṭibhāno ca muttapaṭibhāno ca yuttamuttapaṭibhāno ca <span class="bld">paṭibhānavā</span>. Pariyattiparipucchādhigamavasena vā tidhā paṭibhānavā veditabbo. Yassa hi pariyatti paṭibhāti, so pariyattipaṭibhānavā. Yassa atthañca ñāyañca lakkhaṇañca ṭhānāṭṭhānañca paripucchantassa paripucchā paṭibhāti, so paripucchāpaṭibhānavā. Yena maggādayo paṭividdhā honti, so adhigamapaṭibhānavā. Taṃ evarūpaṃ <span class="bld">bahussutaṃ dhammadharaṃ bhajetha, mittaṃ uḷāraṃ paṭibhānavantaṃ</span>. Tato tassānubhāvena attatthaparatthaubhayatthabhedato vā diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthabhedato vā anekappakārāni <span class="bld">aññāya atthāni,</span> tato ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādīsu (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20; mahāni. 174) kaṅkhāṭṭhānesu <a name="V0.0119"></a> <span class="bld">vineyya kaṅkhaṃ</span> vicikicchaṃ vinetvā vināsetvā evaṃ katasabbakicco eko care khaggavisāṇakappoti (su. ni. aṭṭha. 1.58).</p>
- <p class="centered">Catutthaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para145"></a><span class="paranum">145</span>. Pañcame <a name="P0.0139"></a> <span class="bld">khiḍḍā</span> ca <span class="bld">rati</span> ca pubbe vuttāva. <span class="bld">Kāmasukha</span>nti vatthukāmasukhaṃ. Vatthukāmāpi hi sukhassa visayādibhāvena sukhanti vuccanti. Yathāha – ‘‘atthi rūpaṃ sukhaṃ sukhānupatita’’nti (saṃ. ni. 3.60). Evametaṃ khiḍḍaṃ ratiṃ kāmasukhañca imasmiṃ okāsaloke <span class="bld">analaṅkaritvā</span> alanti akatvā ‘‘etaṃ tappaka’’nti vā ‘‘sārabhūta’’nti vā evaṃ aggahetvā. <span class="bld">Anapekkhamāno</span>ti tena analaṅkaraṇena anapekkhanasīlo apihāluko nittaṇho. <span class="bld">Vibhūsaṭṭhānāvirato saccavādī</span> eko careti. Tattha vibhūsā duvidhā agārikavibhūsā ca anagārikavibhūsā ca. Tattha agārikavibhūsā sākaṭaveṭhanamālāgandhādi, <a name="M0.0128"></a> anagārikavibhūsā ca pattamaṇḍanādi. Vibhūsā eva <span class="bld">vibhūsaṭṭhānaṃ,</span> tasmā vibhūsaṭṭhānā tividhāyapi viratiyā <span class="bld">virato</span>. Avitathavacanato <span class="bld">saccavādī</span>ti evamattho daṭṭhabbo (su. ni. aṭṭha. 1.59).</p>
- <p class="centered">Pañcamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para146"></a><span class="paranum">146</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">dhanānī</span>ti muttāmaṇiveḷuriyasaṅkhasilāpavāḷarajatajātarūpādīni ratanāni. <span class="bld">Dhaññānī</span>ti sālivīhiyavagodhumakaṅkuvarakakudrūsakappabhedāni satta sesāparaṇṇāni ca. <span class="bld">Bandhavānī</span>ti ñātibandhu, gottabandhu, mittabandhu, sippabandhuvasena catubbidhabandhave. <span class="bld">Yathodhikānī</span>ti sakasakaodhivasena ṭhitāniyeva. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.60).</p>
- <p class="centered">Chaṭṭhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para147"></a><span class="paranum">147</span>. Sattame <span class="bld">saṅgo eso</span>ti attano upabhogaṃ niddisati. So hi sajjanti tattha pāṇino kaddame paviṭṭho hatthī viyāti <span class="bld">saṅgo. Parittamettha sokhya</span>nti ettha pañcakāmaguṇūpabhogakāle viparītasaññāya uppādetabbato kāmāvacaradhammapariyāpannato vā lāmakaṭṭhena sokhyaṃ parittaṃ, vijjuppabhāya obhāsitanaccadassanasukhaṃ viya ittaraṃ, tāvakālikanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Appassādo dukkhamettha bhiyyo</span>ti ettha ca yvāyaṃ ‘‘yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca <a name="P0.0140"></a> uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti <a name="V0.0120"></a> vutto, so yamidaṃ ‘‘ko ca, bhikkhave, kāmānaṃ ādīnavo, idha, bhikkhave, kulaputto yena sippaṭṭhānena jīvikaṃ kappeti yadi muddāya yadi gaṇanāyā’’ti (ma. ni. 1.162) evamādinā nayenettha dukkhaṃ vuttaṃ, taṃ upanidhāya appodakabindumatto hoti, atha kho dukkhameva bhiyyo bahu, catūsu samuddesu udakasadiso hoti. Tena vuttaṃ – ‘‘appassādo dukkhamettha bhiyyo’’ti. <span class="bld">Gaḷo eso</span>ti assādaṃ dassetvā ākaḍḍhanavasena baḷiso viya eso, yadidaṃ pañca kāmaguṇā. <span class="bld">Iti ñatvā matimā</span>ti evaṃ ñatvā buddhimā paṇḍito puriso sabbampetaṃ pahāya eko care khaggavisāṇakappoti (su. ni. aṭṭha. 1.61).</p>
- <p class="centered">Sattamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para148"></a><span class="paranum">148</span>. Aṭṭhamagāthāya <a name="M0.0129"></a> dutiyapāde <span class="bld">jāla</span>nti suttamayaṃ vuccati. <span class="bld">Ambū</span>ti udakaṃ, tattha caratīti <span class="bld">ambucārī,</span> macchassetaṃ adhivacanaṃ. Salile ambucārī <span class="bld">salilambucārī</span>. Tasmiṃ nadīsalile jālaṃ bhetvā gataambucārīvāti vuttaṃ hoti. Tatiyapāde <span class="bld">daḍḍha</span>nti daḍḍhaṭṭhānaṃ vuccati. Yathā aggi daḍḍhaṭṭhānaṃ puna na nivattati, na tattha bhiyyo āgacchati, evaṃ maggañāṇagginā daḍḍhaṃ kāmaguṇaṭṭhānaṃ anivattamāno, tattha bhiyyo anāgacchantoti vuttaṃ hoti. Sesaṃ vuttanayamevāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃyojanānī</span>ti yassa saṃvijjanti, taṃ puggalaṃ vaṭṭasmiṃ saṃyojenti bandhantīti saṃyojanāni. Imāni pana saṃyojanāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni anāgāmimaggena pahīyanti, mānasaṃyojanaṃ arahattamaggena, diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā sotāpattimaggena, bhavarāgasaṃyojanaṃ arahattamaggena, issāmacchariyāni sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaissāmacchariyā sotāpattimaggena pahīyanti, kāmarāgapaṭighā anāgāmimaggena, mānabhavarāgaavijjā arahattamaggenāti. <span class="bld">Bhinditvā</span>ti bhedaṃ pāpetvā. <span class="bld">Pabhinditvā</span>ti <a name="P0.0141"></a> chindaṃ katvā. <span class="bld">Dālayitvā</span>ti phāletvā. <span class="bld">Padālayitvā</span>ti hīretvā. <span class="bld">Sampadālayitvā</span>ti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ.</p>
- <p class="centered">Aṭṭhamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para149"></a><span class="paranum">149</span>. Navame <span class="bld">okkhittacakkhū</span>ti heṭṭhākhittacakkhu, satta gīvaṭṭhīni paṭipāṭiyā ṭhapetvā parivajjanapahātabbadassanatthaṃ <a name="V0.0121"></a> yugamattaṃ pekkhamānoti vuttaṃ hoti. Na tu hanukaṭṭhinā hadayaṭṭhiṃ saṅghaṭṭento. Evañhi okkhittacakkhutā na samaṇasārūppā hoti. <span class="bld">Na ca pādalolo</span>ti ekassa dutiyo dvinnaṃ tatiyoti evaṃ gaṇamajjhaṃ, pavisitukāmatāya kaṇḍūyamānapādo viya abhavanto, dīghacārikaanavaṭṭhitacārikavirato vā. <span class="bld">Guttindriyo</span>ti chasu indriyesu idha manindriyassa visuṃ vuttattā vuttāvasesavasena gopitindriyo. <span class="bld">Rakkhitamānasāno</span>ti mānasaṃyeva mānasānaṃ, taṃ rakkhitamassāti rakkhitamānasāno. Yathā kileseti na <a name="M0.0130"></a> viluppati, evaṃ rakkhitacittoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Anavassuto</span>ti imāya paṭipattiyā tesu tesu ārammaṇesu kilesaanvāssavavirahito. <span class="bld">Apariḍayhamāno</span>ti evaṃ anvāssavavirahitā eva kilesaggīhi apariḍayhamāno, bahiddhā vā anavassuto, ajjhattaṃ apariḍayhamāno. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.63).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cakkhunā rūpaṃ disvā</span>ti kāraṇavasena ‘‘cakkhū’’ti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu –</p>
- <p class="bodytext">‘‘Cakkhu rūpaṃ na passati acittakattā, cittaṃ na passati acakkhukattā, dvārārammaṇasaṅghaṭṭane pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā ‘dhanunā vijjhatī’tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti, tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvāti ayamevettha attho’’ti (visuddhi. 1.15; dha. sa. aṭṭha. 1352).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nimittaggāhī</span>ti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ chandarāgavasena gaṇhāti, diṭṭhamattavasena na saṇṭhāti. <span class="bld">Anubyañjanaggāhī</span>ti kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato ‘‘anubyañjana’’nti laddhavohāraṃ hatthapādahasitalapitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ gaṇhāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yatvādhikaraṇamena</span>ntiādimhi <a name="P0.0142"></a> yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu. Etaṃ puggalaṃ satikavāṭena <span class="bld">cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ</span> apihitacakkhudvāraṃ hutvā <span class="bld">viharantaṃ</span> ete abhijjhādayo <span class="bld">dhammā anvāssaveyyuṃ. Tassa saṃvarāya na paṭipajjatī</span>ti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya na paṭipajjati. Evaṃbhūtoyeva ca <span class="bld">‘‘na rakkhati cakkhundriyaṃ. Na cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’</span>tipi vuccati.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0122"></a> kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi. Na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati, api ca yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthaṃ āgacchati, tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ tato vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu <a name="M0.0131"></a> voṭṭhapanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati, tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamaye, na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi, javanakkhaṇe pana sace dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti. Evaṃ honto pana so cakkhundriye asaṃvaroti vuccati. Kasmā? Yasmā tasmiṃ sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi. Yathā kiṃ? Yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchanti, taṃ hareyyuṃ. Evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hotī</span>tiādīsu <span class="bld">na nimittaggāhī hotī</span>ti chandarāgavasena vuttappakāraṃ nimittaṃ na gaṇhāti. Evaṃ sesapadānipi vuttapaṭikkhepena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā ‘‘javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipī’’ti vuttaṃ, evamidha tasmiṃ sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ <a name="P0.0143"></a> hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi. Yathā kiṃ? Yathā nagaradvāresu saṃvutesu kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti. Tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti. Nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi. Evameva javane sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti bhavaṅgampi āvajjanādīni vīthicittānipi. Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi cakkhundriye saṃvaroti vutto (dha. sa. aṭṭha. 1352; visuddhi. 1.15).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Avassutapariyāyañcā</span>ti kilesehi tintakāraṇañca. <span class="bld">Anavassutapariyāyañcā</span>ti kilesehi atintakāraṇañca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piyarūpe</span> <a name="V0.0123"></a> <span class="bld">rūpe</span>ti iṭṭhajātike rūpārammaṇe. <span class="bld">Appiyarūpe rūpe</span>ti aniṭṭhasabhāve rūpārammaṇe. <span class="bld">Byāpajjatī</span>ti dosavasena pūtibhāvamāpajjati. <span class="bld">Otāra</span>nti chiddaṃ antaraṃ. <span class="bld">Ārammaṇa</span>nti paccayaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Adhibhaṃsū</span>ti <a name="M0.0132"></a> maddaṃsu. <span class="bld">Na adhibhosī</span>ti na maddi. <span class="bld">Bahalamattikā</span>ti punappunaṃ dānavasena uddhamāyikā bahalamattikā. <span class="bld">Addāvalepanā</span>ti asukkhamattikadānā. Sesamettha uttānaṃ.</p>
- <p class="centered">Navamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para150"></a><span class="paranum">150</span>. Dasame <span class="bld">kāsāyavattho abhinikkhamitvā</span>ti imassa pādassa gehā abhinikkhamitvā kāsāyavattho hutvāti evamattho veditabbo. Sesaṃ vuttanayeneva sakkā jānitunti na vitthāritanti.</p>
- <p class="centered">Dasamaṃ.</p>
- <p class="centered">Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Catutthavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para151"></a><span class="paranum">151</span>. Catutthavaggassa <a name="P0.0144"></a> paṭhame <span class="bld">rasesū</span>ti ambilamadhuratittakakaṭukaloṇikakhārikakasāvādibhedesu sāyanīyesu. <span class="bld">Gedhaṃ akara</span>nti giddhiṃ akaronto, taṇhaṃ anuppādentoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Alolo</span>ti ‘‘idaṃ sāyissāmi, idaṃ sāyissāmī’’ti evaṃ rasavisesesu anākulo. <span class="bld">Anaññaposī</span>ti posetabbakasaddhivihārikādivirahito, kāyasandhāraṇamattena santuṭṭhoti vuttaṃ hoti. Yathā vā pubbe uyyāne rasesu gedhakaraṇalolo hutvā aññaposī āsiṃ, evaṃ ahutvā yāya taṇhāya lolo hutvā rasesu gedhaṃ karoti, taṃ taṇhaṃ hitvā āyatiṃ taṇhāmūlakassa aññassa attabhāvassa anibbattanena anaññaposīti dasseti. Atha vā atthabhañjanakaṭṭhena kilesā ‘‘aññe’’ti vuccanti, tesaṃ aposanena anaññaposīti ayamettha attho. <span class="bld">Sapadānacārī</span>ti avokkammacārī anupubbacārī, gharapaṭipāṭiṃ achaḍḍetvā aḍḍhakulañca daliddakulañca nirantaraṃ piṇḍāya pavisamānoti attho. <span class="bld">Kule kule appaṭibaddhacitto</span>ti khattiyakulādīsu yattha katthaci kilesavasena alaggacitto, candūpamo niccanavako hutvāti attho. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.65; apa. aṭṭha. 1.1.121).</p>
- <p class="centered">Paṭhamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para152"></a><span class="paranum">152</span>. Dutiye <a name="V0.0124"></a><a name="M0.0133"></a> <span class="bld">āvaraṇānī</span>ti nīvaraṇāneva, tāni atthato uragasutte (su. ni. 1 ādayo) vuttāni. Tāni pana yasmā abbhādayo viya candaṃ sūriyaṃ vā ceto āvaranti, tasmā ‘‘āvaraṇāni cetaso’’ti vuttāni. Tāni upacārena vā appanāya vā <span class="bld">pahāya. Upakkilese</span>ti upagamma cittaṃ vibādhente akusale dhamme, <span class="bld">vatthopamādīsu</span> (ma. ni. 1.70 ādayo) vutte abhijjhādayo vā. <span class="bld">Byapanujjā</span>ti panuditvā vināsetvā, vipassanāmaggena pajahitvāti attho<a name="P0.0145"></a>. <span class="bld">Sabbe</span>ti anavasese. Evaṃ samathavipassanāsampanno paṭhamamaggena diṭṭhinissayassa pahīnattā <span class="bld">anissito</span>. Sesamaggehi chetvā tedhātukagataṃ <span class="bld">sinehadosaṃ,</span> taṇhārāganti vuttaṃ hoti. Sineho eva hi guṇapaṭipakkhato sinehadosoti vutto. Sesaṃ vuttanayameva (su. ni. aṭṭha. 1.66).</p>
- <p class="centered">Dutiyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para153"></a><span class="paranum">153</span>. Tatiye <span class="bld">vipiṭṭhikatvānā</span>ti piṭṭhito katvā, chaḍḍetvā jahitvāti attho. <span class="bld">Sukhaṃ dukhañcā</span>ti kāyikaṃ sātāsātaṃ. <span class="bld">Somanassadomanassa</span>nti cetasikaṃ sātāsātaṃ. <span class="bld">Upekkha</span>nti catutthajjhānupekkhaṃ. <span class="bld">Samatha</span>nti catutthajjhānasamathameva. <span class="bld">Visuddha</span>nti pañcanīvaraṇavitakkavicārapītisukhasaṅkhātehi navahi paccanīkadhammehi vimuttattā atisuddhaṃ, niddhantasuvaṇṇamiva vigatūpakkilesanti attho.</p>
- <p class="bodytext">Ayaṃ pana yojanā – vipiṭṭhikatvāna sukhaṃ dukkhañca pubbeva, paṭhamajjhānūpacārabhūmiyaṃyeva dukkhaṃ, tatiyajjhānūpacārabhūmiyañca sukhanti adhippāyo. Puna ādito vuttaṃ <span class="bld">ca</span>-kāraṃ parato netvā ‘‘somanassaṃ domanassañca vipiṭṭhikatvāna pubbevā’’ti adhikāro. Tena somanassaṃ catutthajjhānūpacāre, domanassañca dutiyajjhānūpacāreyevāti dīpeti. Etāni hi etesaṃ pariyāyato pahānaṭṭhānāni. Nippariyāyato pana dukkhassa paṭhamajjhānaṃ, domanassassa dutiyajjhānaṃ, sukhassa tatiyajjhānaṃ, somanassassa catutthajjhānaṃ pahānaṭṭhānaṃ. Yathāha – ‘‘paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati etthuppannaṃ dukkhindriyaṃ aparisesaṃ nirujjhatī’’tiādi (saṃ. ni. 5.510). Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayena gahetabbaṃ. Parato <span class="bld">pubbevā</span>ti tīsu paṭhamajjhānadīsu dukkhadomanassasukhāni <a name="M0.0134"></a> vipiṭṭhikatvā ettheva ca catutthajjhāne somanassaṃ vipiṭṭhikatvā imāya paṭipadāya <span class="bld">laddhānupekkhaṃ samathaṃ visuddhaṃ eko care</span> iti. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.67; apa. aṭṭha. 1.1.123).</p>
- <p class="centered">Tatiyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para154"></a><span class="paranum">154</span>. Catutthe <a name="V0.0125"></a><a name="P0.0146"></a> āraddhaṃ vīriyaṃ assāti <span class="bld">āraddhaviriyo</span>. Etena attano vīriyārambhaṃ ādivīriyaṃ dasseti. Paramattho vuccati nibbānaṃ, tattha pattiyā <span class="bld">paramatthapattiyā</span>. Etena vīriyārambhena pattabbaphalaṃ dasseti. <span class="bld">Alīnacitto</span>ti etena vīriyupatthambhānaṃ cittacetasikānaṃ alīnataṃ dasseti. <span class="bld">Akusītavuttī</span>ti etena ṭhānāsanacaṅkamādīsu kāyassa anavasīdanaṃ. <span class="bld">Daḷhanikkamo</span>ti etena ‘‘kāmaṃ taco ca nhāru cā’’ti (ma. ni. 1.184; saṃ. ni. 2.22; a. ni. 2.5; mahāni. 196) evaṃ pavattaṃ padahanavīriyaṃ dasseti. Yaṃ taṃ anupubbasikkhādīsu padahanto ‘‘kāyena ceva paramatthasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca naṃ ativijjha passatī’’ti vuccati. Atha vā etena maggasampayuttavīriyaṃ dasseti. Tañhi daḷhañca bhāvanāpāripūrigatattā, nikkamo ca sabbaso paṭipakkhā nikkhantattā, tasmā taṃsamaṅgīpuggalopi daḷho nikkamo assāti ‘‘daḷhanikkamo’’ti vuccati. <span class="bld">Thāmabalūpapanno</span>ti maggakkhaṇe kāyathāmena ñāṇabalena ca upapanno. Atha vā thāmabhūtena balena upapannoti <span class="bld">thāmabalūpapanno,</span> thirañāṇabalūpapannoti vuttaṃ hoti. Etena tassa vīriyassa vipassanāñāṇasampayogaṃ dīpento yoniso padahanabhāvaṃ sādheti. Pubbabhāgamajjhimaukkaṭṭhavīriyavasena vā tayopi pādā yojetabbā. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.68).</p>
- <p class="centered">Catutthaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para155"></a><span class="paranum">155</span>. Pañcame <span class="bld">paṭisallāna</span>nti tehi tehi sattasaṅkhārehi paṭinivattitvā sallīnaṃ, ekattasevitā ekībhāvo kāyavivekoti attho. <span class="bld">Jhāna</span>nti paccanīkajhāpanato ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānato ca cittaviveko vuccati. Tattha aṭṭha samāpattiyo nīvaraṇādipaccanīkajhāpanato kasiṇādiārammaṇūpanijjhānato ca ‘‘jhāna’’nti vuccati. Vipassanāmaggaphalāni <a name="M0.0135"></a> sattasaññādipaccanīkajhāpanato lakkhaṇūpanijjhānato ca ‘‘jhāna’’nti vuccati. Idha pana ārammaṇūpanijjhānameva adhippetaṃ<a name="P0.0147"></a>. Evametaṃ paṭisallānañca jhānañca <span class="bld">ariñcamāno</span>ti ajahamāno anissajjamāno. <span class="bld">Dhammesū</span>ti vipassanupagesu pañcakkhandhādidhammesu. <span class="bld">Nicca</span>nti satataṃ samitaṃ abbokiṇṇaṃ. <span class="bld">Anudhammacārī</span>ti te dhamme ārabbha pavattamānena anugataṃ vipassanādhammaṃ caramāno. Atha vā <span class="bld">dhammesūti</span> ettha <span class="bld">dhammā</span>ti nava lokuttaradhammā, tesaṃ dhammānaṃ anulomo dhammoti anudhammo, vipassanāyetaṃ adhivacanaṃ. Tattha ‘‘dhammānaṃ niccaṃ anudhammacārī’’ti vattabbe gāthābandhasukhatthaṃ vibhattibyattayena ‘‘dhammesū’’ti vuttaṃ siyā. <span class="bld">Ādīnavaṃ sammasitā bhavesū</span>ti tāya anudhammacāritāsaṅkhātāya vipassanāya aniccākārādidosaṃ tīsu bhavesu samanupassanto evaṃ imāya kāyavivekacittavivekaṃ ariñcamāno sikhāppattavipassanāsaṅkhātāya <a name="V0.0126"></a> paṭipadāya adhigatoti vattabbo <span class="bld">eko care</span>ti evaṃ yojanā veditabbā (su. ni. aṭṭha. 1.69; apa. aṭṭha. 1.1.125).</p>
- <p class="centered">Pañcamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para156"></a><span class="paranum">156</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">taṇhakkhaya</span>nti nibbānaṃ, evaṃ diṭṭhādīnavāya taṇhāya eva appavattiṃ. <span class="bld">Appamatto</span>ti sātaccakārī. <span class="bld">Aneḷamūgo</span>ti alālāmukho. Atha vā aneḷo ca amūgo ca, paṇḍito byattoti vuttaṃ hoti. Hitasukhasampāpakaṃ sutamassa atthīti <span class="bld">sutavā,</span> āgamasampannoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Satīmā</span>ti cirakatādīnaṃ anussaritā. <span class="bld">Saṅkhātadhammo</span>ti dhammūpaparikkhāya pariññātadhammo. <span class="bld">Niyato</span>ti ariyamaggena niyāmaṃ patto. <span class="bld">Padhānavā</span>ti sammappadhānavīriyasampanno. Uppaṭipāṭiyā esa pāṭho yojetabbo. Evametehi appamādādīhi samannāgato niyāmasampāpakena padhānena padhānavā, tena padhānena pattaniyāmattā niyato, tato arahattappattiyā saṅkhātadhammo. Arahā hi puna saṅkhātabbābhāvato ‘‘saṅkhātadhammo’’ti vuccati. Yathāha – ‘‘ye ca saṅkhātadhammāse, ye ca sekkhā puthū idhā’’ti (saṃ. ni. 2.31; su. ni. 1044; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 63, ajitamāṇavapucchāniddesa 7; netti. 14; peṭako. 45). Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.70).</p>
- <p class="centered">Chaṭṭhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para157"></a><span class="paranum">157</span>. Sattame <a name="P0.0148"></a><a name="M0.0136"></a> <span class="bld">sīho</span>ti cattāro sīhā – tiṇasīho, paṇḍusīho, kāḷasīho, kesarasīhoti. Tesaṃ kesarasīho aggamakkhāyati, eso idha adhippeto. <span class="bld">Vāto</span> puratthimādivasena anekavidho. <span class="bld">Padumaṃ</span> rattasetādivasena. Tesu yo koci vāto yaṃ kiñci padumaṃ vaṭṭatiyeva. Tattha yasmā santāso attasinehena hoti, attasineho ca taṇhālepo, sopi diṭṭhisampayuttena vā diṭṭhivippayuttena vā lobhena hoti, sopi ca taṇhāyeva. Sajjanaṃ pana tattha upaparikkhāvirahitassa mohena hoti, moho ca avijjā. Tattha samathena taṇhāya pahānaṃ hoti, vipassanāya avijjāya. Tasmā samathena attasinehaṃ pahāya <span class="bld">sīho viya saddesu</span> aniccadukkhādīsu<span class="bld">asantasanto,</span> vipassanāya mohaṃ pahāya <span class="bld">vātova jālamhi</span> khandhāyatanādīsu <span class="bld">asajjamāno,</span> samatheneva lobhaṃ, lobhasampayuttaṃ eva diṭṭhiñca pahāya, <span class="bld">padumaṃva toyena</span> sabbabhavabhogalobhena <span class="bld">alippamāno</span>.</p>
- <p class="bodytext">Ettha <a name="V0.0127"></a> ca samathassa sīlaṃ padaṭṭhānaṃ, samatho samādhi, vipassanā paññāti evaṃ tesu dvīsu dhammesu siddhesu tayopi khandhā siddhā honti. Tattha sīlakkhandhena surato hoti, so sīhova saddhesu āghātavatthūsu akujjhitukāmatāya na santasati, paññākkhandhena paṭividdhasabhāvo vātova jālamhi khandhādidhammabhede na sajjati, samādhikkhandhena vītarāgo padumaṃva toyena rāgena na lippati. Evaṃ samathavipassanāhi sīlasamādhipaññākkhandhehi ca yathāsambhavaṃ avijjātaṇhānaṃ, tiṇṇañca akusalamūlānaṃ pahānavasena asantasanto asajjamāno alippamāno ca veditabbo. Sesaṃ vuttanayamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.71; apa. aṭṭha. 1.1.127).</p>
- <p class="centered">Sattamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para158"></a><span class="paranum">158</span>. Aṭṭhame sahanā ca hananā ca sīghajavattā ca <span class="bld">sīho</span>. Kesarasīhova idha adhippeto. Dāṭhā balamassa atthīti <span class="bld">dāṭhabalī. Pasayha abhibhuyyā</span>ti ubhayaṃ <span class="bld">cārī</span>saddena saha yojetabbaṃ <span class="bld">pasayhacārī abhibhuyyacārī</span>ti. Tattha pasayha niggayha pavāhetvā caraṇena pasayhacārī<a name="P0.0149"></a>. Abhibhavitvā <a name="M0.0137"></a> santāsetvā vasīkatvā caraṇena abhibhuyhacārī. Svāyaṃ kāyabalena pasayhacārī, tejasā abhibhuyyacārī. Tattha sace koci vadeyya ‘‘kiṃ pasayha abhibhuyyacārī’’ti. Tato <span class="bld">migāna</span>nti sāmivacanaṃ upayogatthe katvā ‘‘mige pasayha abhibhuyyacārī’’ti paṭivattabbaṃ. <span class="bld">Pantānī</span>ti dūrāni. <span class="bld">Senāsanānī</span>ti vasanaṭṭhānāni. Sesaṃ pubbe vuttanayeneva sakkā jānitunti na vitthāritaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.72).</p>
- <p class="centered">Aṭṭhamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para159"></a><span class="paranum">159</span>. Navame ‘‘sabbe sattā sukhitā bhavantū’’tiādinā nayena hitasukhūpanayanakāmatā <span class="bld">mettā</span>. ‘‘Aho vata imamhā dukkhā vimucceyyu’’ntiādinā nayena ahitadukkhāpanayanakāmatā <span class="bld">karuṇā</span>. ‘‘Modanti vata bhonto sattā, modanti sādhu suṭṭhū’’tiādinā nayena hitasukhāvippayogakāmatā <span class="bld">muditā</span>. ‘‘Paññāyissanti sakena kammenā’’ti sukhadukkhesu ajjhupekkhanatā <span class="bld">upekkhā</span>. Gāthābandhasukhatthaṃ pana uppaṭipāṭiyā mettaṃ vatvā upekkhā vuttā, muditā ca pacchā. <span class="bld">Vimutti</span>nti catassopi hi vimuttī. Etā attano paccanīkadhammehi vimuttattā vimuttiyo. Tena vuttaṃ – ‘‘mettaṃ upekkhaṃ karuṇaṃ vimuttiṃ, āsevamāno muditañca kāle’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0128"></a> <span class="bld">āsevamāno</span>ti tisso tikacatukkajjhānavasena bhāvayamāno, upekkhaṃ catutthajjhānavasena bhāvayamāno. <span class="bld">Kāle</span>ti mettaṃ āsevitvā tato vuṭṭhāya karuṇaṃ, tato vuṭṭhāya muditaṃ, tato itarato vā nippītikajjhānato vuṭṭhāya upekkhaṃ āsevamānova ‘‘kāle āsevamāno’’ti vuccati, āsevituṃ phāsukāle vā. <span class="bld">Sabbena lokena avirujjhamāno</span>ti dasasu disāsu sabbena sattalokena avirujjhamāno. Mettādīnañhi bhāvitattā sattā appaṭikkūlā honti, sattesupi virodhabhūto paṭigho vūpasammati. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbena lokena avirujjhamāno’’ti. Sesaṃ vuttasadisamevāti (su. ni. aṭṭha. 1.73).</p>
- <p class="centered">Navamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para160"></a><span class="paranum">160</span>. Dasame <a name="P0.0150"></a> <span class="bld">saṃyojanānī</span>ti dasa saṃyojanāni, tāni ca tena tena maggena <span class="bld">sandālayitvāna. Asantasaṃ jīvitasaṅkhayamhī</span>ti jīvitasaṅkhayo vuccati <a name="M0.0138"></a> cuticittassa paribhedo, tasmiñca jīvitasaṅkhaye jīvitanikantiyā pahīnattā asantasanti. Ettāvatā saupādisesanibbānadhātuṃ attano dassetvā gāthāpariyosāne anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyīti (su. ni. aṭṭha. 1.74).</p>
- <p class="centered">Dasamaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para161"></a><span class="paranum">161</span>. Ekādasame <span class="bld">bhajantī</span>ti sarīrena allīyitvā payirupāsanti. <span class="bld">Sevantī</span>ti añjalikammādīhi kiṃkārapaṭissāvitāya ca paricaranti. Kāraṇaṃ attho etesanti <span class="bld">kāraṇatthā,</span> bhajanāya sevanāya ca nāññaṃ kāraṇamatthi, attho eva tesaṃ kāraṇaṃ, atthahetu sevantīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Nikkāraṇā dullabhā ajja mittā</span>ti ‘‘ito kiñci lacchāmā’’ti evaṃ attapaṭilābhakāraṇena nikkāraṇā, kevalaṃ –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Upakāro ca yo mitto, sukhe dukkhe ca yo sakhā;</p>
- <p class="gathalast">Atthakkhāyī ca yo mitto, yo ca mittānukampako’’ti. (su. ni. aṭṭha. 1.75; apa. aṭṭha. 1.1.131; dī. ni. 3.265) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ vuttena ariyena mittabhāvena samannāgatā dullabhā ajja mittā. Attani ṭhitā etesaṃ paññā, attānaṃyeva olokenti, na aññanti <span class="bld">attaṭṭhapaññā</span>. ‘‘Diṭṭhatthapaññā’’ti ayampi kira porāṇapāṭho<a name="V0.0129"></a>. Sampati diṭṭheyeva atthe etesaṃ paññā, āyatiṃ na pekkhantīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Asucī</span>ti asucinā anariyena kāyavacīmanokammena samannāgatāti. Sesaṃ pubbe vuttanayeneva veditabbaṃ. Yaṃ antarantarā ativitthārabhayena na vuttaṃ, taṃ sabbaṃ pāṭhānusāreneva veditabbaṃ (su. ni. aṭṭha. 1.75; apa. aṭṭha. 1.1.131). Ekādasamaṃ.</p>
- <p class="centered">Catutthavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikāya cūḷaniddesa-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Khaggavisāṇasuttaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">Nigamanakathā</p>
- <p class="gatha1">Yo <a name="V0.0130"></a><a name="P0.0151"></a><a name="M0.0139"></a> so sugataputtānaṃ, adhipatibhūtena hitaratinā;</p>
- <p class="gathalast">Therena thiraguṇavatā, suvibhatto <span class="bld">mahāniddeso</span>.</p>
- <p class="gatha1">Tassatthavaṇṇanā yā, pubbaṭṭhakathānayaṃ tathā;</p>
- <p class="gathalast">Yuttiṃ nissāya mayāraddhā, niṭṭhānamupagatā esā.</p>
- <p class="gatha1">Yaṃ puraṃ puruttamaṃ, <span class="bld">anurādhapuravhayaṃ</span>;</p>
- <p class="gathalast">Yo tassa dakkhiṇe bhāge, mahāvihāro patiṭṭhito.</p>
- <p class="gatha1">Yo tassa tilako bhūto, mahāthūpo siluccayo;</p>
- <p class="gathalast">Yaṃ tassa pacchime bhāge, lekho kathikasaññito.</p>
- <p class="gatha1"><span class="bld">Kittiseno</span>ti nāmena, sajīvo rājasammato;</p>
- <p class="gathalast">Sucicārittasampanno, lekho kusalakammiko.</p>
- <p class="gatha1">Sītacchāyatarupetaṃ, salilāsayasampadaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Cārupākārasañcitaṃ, pariveṇamakārayi.</p>
- <p class="gatha1"><span class="bld">Upaseno</span> mahāthero, mahāpariveṇavāsiyo;</p>
- <p class="gathalast">Tassādāsi pariveṇaṃ, lekho kusalakammiko.</p>
- <p class="gatha1">Vasantenettha therena, thirasīlena tādinā;</p>
- <p class="gathalast">Upasenavhayena sā, katā saddhammajotikā.</p>
- <p class="gatha1">Rañño <a name="V0.0131"></a><a name="P0.0152"></a> sirinivāsassa, sirisaṅghassa bodhino;</p>
- <p class="gathalast">Chabbīsatimhi vassamhi, niṭṭhitā <span class="bld">niddesavaṇṇanā</span>.</p>
- <p class="gatha1">Samayaṃ anulomentī, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Niṭṭhaṃ gatā yathāyaṃ, aṭṭhakathā lokahitajananī.</p>
- <p class="gatha1">Saddhammaṃ anulomentā, attahitaṃ parahitañca sādhentā;</p>
- <p class="gathalast">Niṭṭhaṃ gacchantu tathā, manorathā sabbasattānaṃ.</p>
- <p class="gatha1"><span class="bld">Saddhammappajjotikāya,</span> <a name="M0.0140"></a> aṭṭhakathāyettha gaṇitakusalehi;</p>
- <p class="gathalast">Gaṇitā tu bhāṇavārā, ñeyyātirekacattārisā.</p>
- <p class="gatha1">Ānuṭṭhubhena assā, chando baddhena gaṇiyamānā tu;</p>
- <p class="gathalast">Atirekadasasahassa-saṅkhā gāthāti viññeyyā.</p>
- <p class="gatha1">Sāsanaciraṭṭhitatthaṃ, lokahitatthañca sādarena mayā;</p>
- <p class="gathalast">Puññaṃ imaṃ racayatā, yaṃ pattamanappakaṃ vipulaṃ.</p>
- <p class="gatha1">Puññena tena loko, saddhammarasāyanaṃ dasabalassa;</p>
- <p class="gathalast">Upabhuñjitvā vimalaṃ, pappotu sukhaṃ sukhenevāti.</p>
- <p class="centered">Saddhammappajjotikā nāma</p>
- <p class="centered">Cūḷaniddesa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.</p>
- </body>
|