| 1234567891011121314151617181920212223242526272829303132333435363738394041424344454647484950515253545556575859606162636465666768697071727374757677787980818283848586878889909192939495969798991001011021031041051061071081091101111121131141151161171181191201211221231241251261271281291301311321331341351361371381391401411421431441451461471481491501511521531541551561571581591601611621631641651661671681691701711721731741751761771781791801811821831841851861871881891901911921931941951961971981992002012022032042052062072082092102112122132142152162172182192202212222232242252262272282292302312322332342352362372382392402412422432442452462472482492502512522532542552562572582592602612622632642652662672682692702712722732742752762772782792802812822832842852862872882892902912922932942952962972982993003013023033043053063073083093103113123133143153163173183193203213223233243253263273283293303313323333343353363373383393403413423433443453463473483493503513523533543553563573583593603613623633643653663673683693703713723733743753763773783793803813823833843853863873883893903913923933943953963973983994004014024034044054064074084094104114124134144154164174184194204214224234244254264274284294304314324334344354364374384394404414424434444454464474484494504514524534544554564574584594604614624634644654664674684694704714724734744754764774784794804814824834844854864874884894904914924934944954964974984995005015025035045055065075085095105115125135145155165175185195205215225235245255265275285295305315325335345355365375385395405415425435445455465475485495505515525535545555565575585595605615625635645655665675685695705715725735745755765775785795805815825835845855865875885895905915925935945955965975985996006016026036046056066076086096106116126136146156166176186196206216226236246256266276286296306316326336346356366376386396406416426436446456466476486496506516526536546556566576586596606616626636646656666676686696706716726736746756766776786796806816826836846856866876886896906916926936946956966976986997007017027037047057067077087097107117127137147157167177187197207217227237247257267277287297307317327337347357367377387397407417427437447457467477487497507517527537547557567577587597607617627637647657667677687697707717727737747757767777787797807817827837847857867877887897907917927937947957967977987998008018028038048058068078088098108118128138148158168178188198208218228238248258268278288298308318328338348358368378388398408418428438448458468478488498508518528538548558568578588598608618628638648658668678688698708718728738748758768778788798808818828838848858868878888898908918928938948958968978988999009019029039049059069079089099109119129139149159169179189199209219229239249259269279289299309319329339349359369379389399409419429439449459469479489499509519529539549559569579589599609619629639649659669679689699709719729739749759769779789799809819829839849859869879889899909919929939949959969979989991000100110021003100410051006100710081009101010111012101310141015101610171018101910201021102210231024102510261027102810291030103110321033103410351036103710381039104010411042104310441045104610471048104910501051105210531054105510561057105810591060106110621063106410651066106710681069107010711072107310741075107610771078107910801081108210831084108510861087108810891090109110921093109410951096109710981099110011011102110311041105110611071108110911101111111211131114111511161117111811191120112111221123112411251126112711281129113011311132113311341135113611371138113911401141114211431144114511461147114811491150115111521153115411551156115711581159116011611162116311641165116611671168116911701171117211731174117511761177117811791180118111821183118411851186118711881189119011911192119311941195119611971198119912001201120212031204120512061207120812091210121112121213121412151216121712181219122012211222122312241225122612271228122912301231123212331234123512361237123812391240124112421243124412451246124712481249125012511252125312541255125612571258125912601261126212631264126512661267126812691270127112721273127412751276127712781279128012811282128312841285128612871288128912901291129212931294129512961297129812991300130113021303130413051306130713081309131013111312131313141315131613171318131913201321132213231324132513261327132813291330133113321333133413351336133713381339134013411342134313441345134613471348134913501351135213531354135513561357135813591360136113621363136413651366136713681369137013711372137313741375137613771378137913801381138213831384138513861387138813891390139113921393139413951396139713981399140014011402140314041405140614071408140914101411141214131414141514161417141814191420142114221423142414251426142714281429143014311432143314341435143614371438143914401441144214431444144514461447144814491450145114521453145414551456145714581459146014611462146314641465146614671468146914701471147214731474147514761477147814791480148114821483148414851486148714881489149014911492149314941495149614971498149915001501150215031504150515061507150815091510151115121513151415151516151715181519152015211522152315241525152615271528152915301531153215331534153515361537153815391540154115421543154415451546154715481549155015511552155315541555155615571558155915601561156215631564156515661567156815691570157115721573157415751576157715781579158015811582158315841585158615871588158915901591159215931594159515961597159815991600160116021603160416051606160716081609161016111612161316141615161616171618161916201621162216231624162516261627162816291630163116321633163416351636163716381639164016411642164316441645164616471648164916501651165216531654165516561657165816591660166116621663166416651666166716681669167016711672167316741675167616771678167916801681168216831684168516861687168816891690169116921693169416951696169716981699170017011702170317041705170617071708170917101711171217131714171517161717171817191720172117221723172417251726172717281729173017311732173317341735173617371738173917401741174217431744174517461747174817491750175117521753175417551756175717581759176017611762176317641765176617671768176917701771177217731774177517761777177817791780178117821783178417851786178717881789179017911792179317941795179617971798179918001801180218031804180518061807180818091810181118121813181418151816181718181819182018211822182318241825182618271828182918301831183218331834183518361837183818391840184118421843184418451846184718481849185018511852185318541855185618571858185918601861186218631864186518661867186818691870187118721873187418751876187718781879188018811882188318841885188618871888188918901891189218931894189518961897189818991900190119021903190419051906190719081909191019111912191319141915191619171918191919201921192219231924192519261927192819291930 |
- <body>
- <a name="an2"></a>
- <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an2"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
- <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
- <p class="book">Dukanipāta-ṭīkā</p>
- <p class="title">1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">1. Kammakāraṇavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Vajjasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_an2"></a><span class="paranum">1</span>. Dukanipātassa <a name="M2.0001"></a><a name="V2.0001"></a> paṭhame <span class="bld">pahārasādhanattha</span>nti daṇḍappahārassa sukhasiddhi-atthaṃ. Kañjito nibbattaṃ kañjiyaṃ, āranālaṃ, yaṃ bilaṅgantipi vuccati, taṃ yattha siñcati, sā kañjiyaukkhalikā bilaṅgathālikā, taṃsadisaṃ kāraṇaṃ <span class="bld">bilaṅgathālikaṃ. Sīsakaṭāhaṃ uppāṭetvā</span>ti ayoguḷappavesappamāṇaṃ chiddaṃ katvā. <span class="bld">Saṅkhamuṇḍakammakāraṇa</span>nti saṅkhaṃ viya muṇḍakaraṇaṃ kammakāraṇaṃ. <span class="bld">Rāhumukhakammakāraṇa</span>nti rāhumukhagatasūriyasadisakammakāraṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jotimālika</span>nti <a name="V2.0002"></a> jotimālavantaṃ kammakāraṇaṃ. <span class="bld">Hatthapajjotika</span>nti hatthassa pajjotanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Erakavattakammakāraṇa</span>nti erakavattasadise sarīrato cammavatte uppāṭanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Cīrakavāsikakammakāraṇa</span>nti sarīrato uppāṭitavattacīrakehi nivāsāpanakammakāraṇaṃ. Taṃ karontā yathā gīvato paṭṭhāya vaddhe kantitvā kaṭiyaṃ ṭhapenti, evaṃ gopphakato paṭṭhāya kantitvāpi kaṭiyameva ṭhapenti. Aṭṭhakathāyaṃ pana <a name="M2.0002"></a> ‘‘kaṭito paṭṭhāya kantitvā gopphakesu ṭhapentī’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Eṇeyyakakammakāraṇa</span>nti eṇimigasadisakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Ayavalayāni datvā</span>ti ayavalayāni paṭimuñcitvā. <span class="bld">Ayasūlāni koṭṭentī</span>ti kapparajaṇṇukakoṭīsu ayasūlāni pavesenti. <span class="bld">Ta</span>nti taṃ tathākatakammakāraṇaṃ sattaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Baḷisamaṃsika</span>nti balisehi maṃsuppāṭanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Kahāpaṇika</span>nti kahāpaṇamattaso chindanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Koṭṭentī</span>ti chindanti. <span class="bld">Khārāpatacchika</span>nti tacchetvā khārāpasiñcanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Palighaparivattika</span>nti palighassa viya parivattanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Ekābaddhaṃ karonti</span> ayasūlassa koṭṭanena. <span class="bld">Palālapīṭhaka</span>nti palālapīṭhassa viya sarīrassa saṃvellanakammakāraṇaṃ. <span class="bld">Kāraṇikā</span>ti ghātanakārakā. <span class="bld">Palālavaṭṭiṃ viya katvā</span>ti yathā palālapīṭhaṃ karontā palālaṃ vaṭṭiṃ katvā saṃvellanavasena puna veṭhenti, evaṃ karontīti attho. <span class="bld">Chātakasunakhehī</span>ti khuddakehi koleyyakasunakhehi. Te hi balavantā javayogā sūrā ca honti. <span class="bld">Sahassabhaṇḍika</span>nti sahassatthavikaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yāhanti</span> yaṃ ahaṃ. <span class="bld">Ya</span>nti ca kāraṇavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yena aha’’</span>nti. <span class="bld">Chinnamūlake</span>ti taṇhāmūlassa ucchinnattā sañchinnamūlake.</p>
- <p class="centered">Vajjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Padhānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para2"></a><a name="para2_an2"></a><span class="paranum">2</span>. Dutiye <span class="bld">ubhatobyūḷhasaṅgāmappavesanasadisa</span>nti yuddhatthāya ubhatorāsikatacaturaṅginisenāmajjhappavesanasadisaṃ. <span class="bld">Dānañca yuddhañca samānamāhū</span>ti ettha kathaṃ panīdamubhayaṃ samānaṃ? Jīvitavināsabhīruko hi yujjhituṃ na sakkoti, bhogakkhayabhīruko dānaṃ dātuṃ na sakkoti. ‘‘Jīvitañca rakkhissāmi, yujjhissāmī’’ti hi vadanto na yujjhati, jīvite pana ālayaṃ vissajjetvā ‘‘hatthapādādicchedo vā hotu maraṇaṃ vā, gaṇhissāmetaṃ issariya’’nti ussahantova yujjhati<a name="V2.0003"></a>. ‘‘Bhoge ca rakkhissāmi, dānañca dassāmī’’ti vadantopi na dadāti, bhogesu pana ālayaṃ pissajjetvā ‘‘mahādānaṃ dassāmī’’ti ussahantova deti. Evaṃ <a name="M2.0003"></a> dānañca yuddhañca samaṃ hoti. Kiñca bhiyyo – <span class="bld">appāpi santā bahuke jinanti,</span> yathā ca yuddhe appakāpi vīrapurisā bahuke bhīrupurise jinanti, evaṃ saddhādisampanno appakampi dānaṃ dadanto bahuvidhaṃ lobhadosaissāmacchariyadiṭṭhivicikicchādibhedaṃ tappaṭipakkhaṃ abhibhavati, bahuñca dānavipākaṃ adhigacchati. Evampi dānañca yuddhañca samānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘appampi ce saddahāno dadāti, teneva so hoti sukhī paratthā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Agārassa hitaṃ kasigorakkhādi agāriyaṃ, taṃ natthi etthāti <span class="bld">anagāriyaṃ,</span> pabbajjāti āha <span class="bld">‘‘agārassa…pe… anagāriyaṃ pabbajja’’</span>nti. <span class="bld">Sabbūpadhipaṭinissaggatthāyā</span>ti ettha cattāro upadhī – kāmupadhi, khandhupadhi, kilesupadhi, abhisaṅkhārupadhīti. Kāmāpi hi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (a. ni. 9.34) evaṃ vuttassa sukhassa, tadassādanimittassa vā dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato upadhīyati ettha sukhanti iminā vacanatthena ‘‘upadhī’’ti vuccanti. Khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhī’’ti vuccanti. Sabbesaṃ upadhīnaṃ paṭinissaggo pahānaṃ etthāti sabbūpadhipaṭinissaggaṃ, nibbānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbesaṃ khandhūpadhi…pe… nibbānassa atthāyā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Padhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Tapanīyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para3"></a><a name="para3_an2"></a><span class="paranum">3</span>. Tatiye <span class="bld">tapanīyā</span>ti ettha kattuatthe anīya-saddoti āha <span class="bld">‘‘tapantīti tapanīyā’’</span>ti. <span class="bld">Tapantī</span>ti vibādhenti, viheṭhentīti attho. Tapanaṃ vā dukkhaṃ, diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāyañca tassa uppādanena ceva anubalappadānena ca hitāti <span class="bld">tapanīyā</span>. Atha vā tapanti tenāti tapanaṃ, anutāpo, vippaṭisāroti attho. Tassa hetubhāvato hitāti <span class="bld">tapanīyā. Anusocatī</span>ti vippaṭisārī hutvā katākataṃ anugamma socati. Socanañhi katattā ca hoti akatattā ca. Tathā ceva pāḷiyaṃ vibhattaṃ. Nandayakkhādīnaṃ vatthūni pākaṭānīti tāni <a name="V2.0004"></a> adassetvā <a name="M2.0004"></a> dvebhātikavatthuṃ dassento <span class="bld">‘‘te kirā’’</span>ti ādimāha. Tattha <span class="bld">te</span>ti dve bhātaro. <span class="bld">Puna kiṃ maggasī</span>ti puna kiṃ icchasi.</p>
- <p class="centered">Tapanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Upaññātasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para5"></a><a name="para5_an2"></a><span class="paranum">5</span>. Pañcame <span class="bld">imañhi dhammadvaya</span>nti kusalesu dhammesu asantuṭṭhitā, padhānasmiṃ anosakkanasaṅkhātaṃ dhammadvayaṃ. <span class="bld">Iminā</span>ti ‘‘asantuṭṭhitā kusalesu dhammesū’’ti vacanena. <span class="bld">Imaṃ dīpetī</span>ti ‘‘yāva so uppajjati, na tāvāhaṃ santuṭṭho ahosi’’nti etaṃ pariyantaṃ katvā vakkhamānatthaṃ dīpeti. <span class="bld">Padhānasmi</span>nti vīriyārambhe. <span class="bld">Imamattha</span>nti ‘‘padhānasmiñcā’’tiādinā vuttamatthaṃ. Vīriyappavāhe vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānaṃ, tadassa atthīti paṭivānī, na paṭivānī appaṭivānī, tassa bhāvo <span class="bld">appaṭivānitā,</span> anosakkanāti āha <span class="bld">‘‘appaṭivānitāti appaṭikkamanā anosakkanā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">anosakkanā</span>ti appaṭinivatti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āgamanīyapaṭipadā</span>ti samathavipassanāsaṅkhātā pubbabhāgapaṭipatti. Sā hi āgacchanti visesamadhigacchanti etāya, āgacchati vā visesādhigamo etāyāti āgamanīyā, sā eva paṭipajjitabbato paṭipadāti āgamanīyapaṭipadā. <span class="bld">Appaṭivānapadhāna</span>nti osakkanārahitappadhānaṃ, antarā anosakkitvā katavīriyanti attho.</p>
- <p class="centered">Upaññātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Saṃyojanasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_an2"></a><span class="paranum">6</span>. Chaṭṭhe saṃyojanānaṃ hitā paccayabhāvenāti <span class="bld">saṃyojaniyā,</span> tebhūmakā dhammā. Tenāha <span class="bld">‘‘dasannaṃ saṃyojanāna’’</span>ntiādi. Saṃyojaniye dhamme assādato anupassati sīlenāti assādānupassī, tassa bhāvo <span class="bld">assādānupassitā. Nibbidānupassitā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Ukkaṇṭhanavasenā</span>ti saṃyojaniyesu tebhūmakadhammesu nibbindanavasena. Jananaṃ <span class="bld">jāti,</span> khandhānaṃ pātubhāvoti āha <span class="bld">‘‘jātiyāti khandhanibbattito’’</span>ti, khandhānaṃ tattha tattha bhave aparāparaṃ nibbattitoti attho. <span class="bld">Khandhaparipāko</span> <a name="M2.0005"></a> ekabhavapariyāpannānaṃ khandhānaṃ purāṇabhāvo. Ekabhavapariyāpannajīvitindriyappabandhavicchedavasena <a name="V2.0005"></a> khandhānaṃ bhedo idha maraṇanti āha <span class="bld">‘‘maraṇenāti khandhabhedato’’</span>ti. <span class="bld">Antonijjhānaṃ</span> cittasantāpo. <span class="bld">Paridevo</span> nāma ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa vācāvippalāpo. So ca sokasamuṭṭhānoti āha <span class="bld">‘‘tannissitalālappitalakkhaṇehi paridevehī’’</span>ti. <span class="bld">Lālappitaṃ</span> vācāvippalāpo, so ca atthato saddoyeva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dukkha</span>nti idha kāyikaṃ dukkhaṃ adhippetanti āha <span class="bld">‘‘kāyapaṭipīḷanadukkhehī’’</span>ti. <span class="bld">Manovighātadomanassehī</span>ti manaso vighātakarehi domanassehi. Byāpādasampayogena manaso vihananarasañhi domanassaṃ. Bhuso āyāso <span class="bld">upāyāso</span> yathā ‘‘bhusamādānaṃ upādāna’’nti, so ca atthato ñātibyasanādīhi phuṭṭhassa adhimattacetodukkhappabhāvito dosoyeva. Kāyacittānañhi āyāsanavasena dosasseva pavattiākāro upāyāsoti vuccati saṅkhārakkhandhapariyāpanno. Taṃ cuddasahi akusalacetasikehi añño eko cetasikadhammoti eke. Yaṃ visādoti ca vadanti.</p>
- <p class="centered">Saṃyojanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Kaṇhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para7"></a><a name="para7_an2"></a><span class="paranum">7</span>. Sattame yathā ‘‘kaṇhā gāvī’’tiādīsu kāḷavaṇṇena samannāgatā ‘‘kaṇhā’’ti vuccati, na evaṃ kāḷavaṇṇatāya dhammā ‘‘kaṇhā’’ti vuccanti, atha kho kaṇhābhijātinibbattihetuto appabhassarabhāvakaraṇato vā ‘‘kaṇhā’’ti vuccantīti dassento <span class="bld">‘‘na kāḷavaṇṇatāyā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Kaṇhatāyā</span>ti kaṇhābhijātitāya. <span class="bld">Kaṇhābhijātī</span>ti ca apāyā vuccanti manussesu ca dobhaggiyaṃ. <span class="bld">Sarasenā</span>ti sabhāvena. Na hirīyati na lajjatīti ahiriko, puggalo, cittaṃ, taṃ sampayuttadhammasamudāyo vā. Tassa bhāvo ahirikkanti vattabbe ekassa ka-kārassa lopaṃ katvā <span class="bld">ahirika</span>nti vuttanti āha <span class="bld">‘‘ahirikanti ahirikabhāvo’’</span>ti. Na ottappatīti anottāpī, puggalo, yathāvuttadhammasamudāyo vā, <span class="bld">tassa</span> bhāvo <span class="bld">anottappa</span>nti āha <span class="bld">‘‘anottāpibhāvo’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Kaṇhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Sukkasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para8"></a><a name="para8_an2"></a><span class="paranum">8</span>. Aṭṭhame <a name="M2.0006"></a> ‘‘sukkaṃ vattha’’ntiādīsu viya na vaṇṇasukkatāya dhammānaṃ sukkatā, atha kho <a name="V2.0006"></a> sukkābhijātihetuto pabhassarabhāvakaraṇato cāti dassento <span class="bld">‘‘na vaṇṇasukkatāyā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Sukkatāyā</span>ti sukkābhijātitāya. Hirī pāpadhamme gūthaṃ viya passantī jigucchatīti āha <span class="bld">‘‘pāpato jigucchanalakkhaṇā hirī’’</span>ti. Ottappaṃ te uṇhaṃ viya passantaṃ tato bhāyatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhāyanalakkhaṇaṃ otappa’’</span>nti. Idañca hirottappaṃ aññamaññavippayogī pāpato vimukhabhūtañca, tasmā nesaṃ idaṃ nānākaraṇaṃ – ajjhattasamuṭṭhānā hirī, bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ. Attādhipati hirī, lokādhipati otappaṃ. Lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ. Sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappanti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti jātiṃ paccavekkhitvā, vayaṃ, sūrabhāvaṃ, bāhusaccaṃ paccavekkhitvā. Kathaṃ? ‘‘Pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ na jātisampannānaṃ kammaṃ, hīnajaccānaṃ kevaṭṭādīnaṃ kammaṃ, mādisassa jātisampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ tāva jātiṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ daharehi kattabbaṃ kammaṃ, mādisassa vaye ṭhitassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ vayaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakaraṇaṃ nāmetaṃ dubbalajātikānaṃ kammaṃ, mādisassa sūrabhāvasampannassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ sūrabhāvaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Tathā ‘‘pāpakammaṃ nāmetaṃ andhabālānaṃ kammaṃ, na paṇḍitānaṃ, mādisassa paṇḍitassa bahussutassa idaṃ kātuṃ na yutta’’nti evaṃ bāhusaccaṃ paccavekkhitvā pāpaṃ akaronto hiriṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ ajjhattasamuṭṭhānaṃ hiriṃ catūhi kāraṇehi samuṭṭhāpeti, samuṭṭhāpento ca hiriṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti.</p>
- <p class="bodytext">Kathaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ? ‘‘Sace tvaṃ pāpakammaṃ karissasi, catūsu parisāsu garahappatto bhavissasi, tato taṃ sīlavanto sabrahmacārī vivajjissantī’’ti paccavekkhitvā bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ nissāya pāpakammaṃ na karoti. Evaṃ bahiddhāsamuṭṭhānaṃ ottappaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Kathaṃ <a name="M2.0007"></a> attādhipati hirī? Idhekacco kulaputto attānaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘mādisassa saddhāpabbajitassa bahussutassa dhutadharassa na yuttaṃ pāpakammaṃ kātu’’nti pāpaṃ na karoti. Evaṃ attādhipati hirī. Tenāha bhagavā ‘‘so attānaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ pajahati, kusalaṃ bhāveti, sāvajjaṃ pajahati, anavajjaṃ bhāveti, suddhaṃ attānaṃ pariharatī’’ti (a. ni. 3.40).</p>
- <p class="bodytext">Kathaṃ <a name="V2.0007"></a> lokādhipati ottappaṃ? Idhekacco kulaputto lokaṃ adhipatiṃ jeṭṭhakaṃ katvā ‘‘sace kho tvaṃ pāpakammaṃ kareyyāsi, sabrahmacārino tāva taṃ jānissanti, mahiddhikā mahānubhāvā loke ca samaṇabrāhmaṇā devatā ca, tasmā te na yuttaṃ pāpaṃ kātu’’nti pāpakammaṃ na karoti. Yathāha – ‘‘mahā kho panāyaṃ lokasannivāso, mahantasmiṃ kho pana lokasannivāse santi samaṇabrāhmaṇā iddhimanto dibbacakkhukā paracittaviduno. Te dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tepi maṃ evaṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti. Santi devatā iddhimantiniyo dibbacakkhukā paracittaviduniyo, tā dūratopi passanti, āsannāpi na dissanti, cetasāpi cittaṃ jānanti, tāpi maṃ jānissanti ‘passatha, bho, imaṃ kulaputtaṃ, saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajito samāno vokiṇṇo viharati pāpakehi akusalehi dhammehī’ti…pe… so lokaṃyeva adhipatiṃ karitvā akusalaṃ…pe… pariharatī’’ti. Evaṃ lokādhipati ottappaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Lajjāsabhāvasaṇṭhitā</span>ti ettha <span class="bld">lajjā</span>ti lajjanākāro, tena sabhāvena saṇṭhitā hirī. <span class="bld">Bhaya</span>nti apāyabhayaṃ, tena sabhāvena saṇṭhitaṃ ottappaṃ. Tadubhayaṃ pāpaparivajjane pākaṭaṃ hoti. Tattha yathā dvīsu ayoguḷesu eko sītalo bhaveyya gūthamakkhito, eko uṇho āditto. Tesu yathā sītalaṃ gūthamakkhitattā jigucchanto viññujātiko na gaṇhāti, itaraṃ ḍāhabhayena. Evaṃ paṇḍito lajjāya jigucchanto pāpaṃ na karoti, ottappena apāyabhayabhīto pāpaṃ na karoti, evaṃ <span class="bld">lajjāsabhāvasaṇṭhitā hirī, bhayasabhāvasaṇṭhitaṃ ottappaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext">Kathaṃ <a name="M2.0008"></a> sappatissavalakkhaṇā hirī, vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ? Ekacco hi jātimahattapaccavekkhaṇā, satthumahattapaccavekkhaṇā, dāyajjamahattapaccavekkhaṇā, sabrahmacārimahattapaccavekkhaṇāti evaṃ catūhi kāraṇehi tattha gāravena sappatissavalakkhaṇaṃ hiriṃ samuṭṭhāpetvā pāpaṃ na karoti. Ekacco attānuvādabhayaṃ, parānuvādabhayaṃ, daṇḍabhayaṃ, duggatibhayanti evaṃ catūhi kāraṇehi vajjato bhāyanto vajjabhīrukabhayadassāvilakkhaṇaṃ ottappaṃ paccupaṭṭhāpetvā pāpakammaṃ na karoti. Ettha ca ajjhattasamuṭṭhānāditā hirottappānaṃ tattha tattha pākaṭabhāvena vuttā, na pana nesaṃ kadāci aññamaññavippayogo. Na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ, pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Evamettha vitthārato atthavaṇṇanā veditabbā.</p>
- <p class="centered">Sukkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Cariyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para9"></a><a name="para9_an2"></a><span class="paranum">9</span>. Navame <a name="V2.0008"></a> <span class="bld">loka</span>nti sattalokaṃ. <span class="bld">Sandhārentī</span>ti ācārasandhāraṇavasena dhārenti. <span class="bld">Ṭhapentī</span>ti mariyādāyaṃ ṭhapenti. <span class="bld">Rakkhantī</span>ti ācārasandhāraṇena mariyādāyaṃ ṭhapetvā rakkhanti. <span class="bld">Garucittīkāravasena na paññāyethā</span>ti garuṃ katvā citte karaṇavasena na paññāyetha, ayamācāro na labbheyya. <span class="bld">Mātucchāti vā</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo ādyattho. Tena mātulānīti vā ācariyabhariyāti vā garūnaṃ dārāti vāti ime saṅgaṇhāti. Tattha mātu bhaginī <span class="bld">mātucchā</span>. Mātulabhariyā <span class="bld">mātulānī. Garūnaṃ dārā</span> mahāpitucūḷapitujeṭṭhabhātuādīnaṃ garuṭṭhāniyānaṃ bhariyā. <span class="bld">Yathā ajeḷakā</span>tiādīsu ayaṃ saṅkhepattho – yathā ajeḷakādayo tiracchānā hirottapparahitā mātāti saññaṃ akatvā bhinnamariyādā sabbattha sambhedena vattanti, evamayaṃ manussaloko yadi lokapāladhammā na bhaveyyuṃ, sabbattha sambhedena vatteyya. Yasmā panime lokapālakadhammā lokaṃ pālenti, tasmā natthi sambhedoti.</p>
- <p class="centered">Cariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para10"></a><a name="para10_an2"></a><span class="paranum">10</span>. Dasame <a name="M2.0009"></a> <span class="bld">apaññattā</span>ti ananuññātā, avihitā vā. <span class="bld">Vasse</span>ti vassārattaṃ sandhāya vadati, <span class="bld">utuvasse</span>ti hemantaṃ sandhāya. <span class="bld">Ekindriyaṃ jīvaṃ viheṭhentā</span>ti rukkhalatādīsu jīvasaññitāya evamāhaṃsu. <span class="bld">Ekindriya</span>nti ca kāyindriyaṃ atthīti maññamānā vadanti. <span class="bld">Saṅghātaṃ āpādentā</span>ti vināsaṃ āpādentā. <span class="bld">Saṃkasāyissantī</span>ti appossukkā nibaddhavāsaṃ vasissanti. <span class="bld">Aparajjugatāya āsāḷhiyā upagantabbā</span>ti ettha aparajju gatāya assāti aparajjugatā, tassā aparajjugatāya atikkantāya, aparasmiṃ divaseti attho, tasmā āsāḷhipuṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti evamettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Māsagatāya āsāḷhiyā upagantabbā</span>ti māso gatāya assāti māsagatā, tassā māsagatāya atikkantāya, māse paripuṇṇeti attho. Tasmā āsāḷhipuṇṇamato parāya puṇṇamāya anantare pāṭipadadivase upagantabbāti attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="centered">Vassūpanāyikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Kammakāraṇavaggavaṇṇanāya līnatthappakāsanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">2. Adhikaraṇavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_an2"></a><span class="paranum">11</span>. Dutiyavaggassa <a name="V2.0009"></a> paṭhame appaṭisaṅkhāne na kampatīti <span class="bld">paṭisaṅkhānabalaṃ,</span> upaparikkhanapaññāyetaṃ nāmaṃ. Vīriyasīsena satta bojjhaṅge bhāventassa uppannaṃ balaṃ <span class="bld">bhāvanābalaṃ</span>. Vīriyupatthambhena hi kusalabhāvanā balavatī thirā uppajjati, tathā uppannā balavatī kusalabhāvanā balavanto satta bojjhaṅgātipi vuccanti. Atthato vīriyasambojjhaṅgasīsena satta bojjhaṅgā honti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamaṃ bhāvanābalaṃ? Yā kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṃ, idaṃ vuccati bhāvanābalaṃ. Sattapi bojjhaṅgā bhāvanābala’’nti (dha. sa. 1361).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Akampiyaṭṭhenā</span>ti paṭipakkhehi akampanīyaṭṭhena. <span class="bld">Durabhibhavanaṭṭhenā</span>ti durabhibhavanīyaṭṭhena. <span class="bld">Anajjhomaddanaṭṭhenā</span>ti adhibhavitvā anavamaddanaṭṭhena. <span class="bld">Etānī</span>ti <a name="M2.0010"></a> etāni yathāvuttāni dvepi balāni. <span class="bld">Etadaggaṃ nāgata</span>nti ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, dvinnaṃ balānaṃ yadidaṃ bhāvanābala’’nti evamettha etadaggaṃ nāgatanti attho.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_an2"></a><span class="paranum">12</span>. Dutiye vivekaṃ nissitanti <span class="bld">vivekanissitaṃ,</span> yathā vā vivekavasena pavattaṃ jhānaṃ ‘‘vivekaja’’nti vuttaṃ, evaṃ vivekavasena pavatto satisambojjhaṅgo ‘‘vivekanissito’’ti daṭṭhabbo. Nissayaṭṭho ca vipassanāmaggānaṃ vasena maggaphalānaṃ veditabbo, asatipi vā pubbāparabhāve ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti ettha paccayena samuppādanaṃ viya avinābhāvidhammabyāpārā nissayanabhāvanā sambhavantīti. ‘‘Tadaṅgasamucchedanissaraṇavivekanissita’’nti vatvā paṭippassaddhivivekanissitassa avacanaṃ ‘‘satisambojjhaṅgaṃ bhāvetī’’tiādinā idha bhāvetabbānaṃ sambojjhaṅgānaṃ vuttattā. Bhāvitabojjhaṅgassa hi sacchikātabbā balabojjhaṅgā, tesaṃ kiccaṃ paṭippassaddhiviveko. <span class="bld">Ajjhāsayato</span>ti ‘‘nibbānaṃ sacchikarissāmī’’ti pavattaajjhāsayato. Yadipi hi vipassanākkhaṇe saṅkhārārammaṇaṃ cittaṃ, saṅkhāresu pana ādīnavaṃ disvā tappaṭipakkhe nibbāne ninnatāya ajjhāsayato nissaraṇavivekanissito hoti uṇhābhibhūtassa puggalassa sītaninnacittatā viya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Pañcavidhavivekanissitampīti eke’’</span>ti vatvā tattha yathāvuttavivekattayato aññaṃ vivekadvayaṃ <a name="V2.0010"></a> uddharitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘te hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha jhānakkhaṇe tāva kiccato vikkhambhanavivekanissitaṃ, vipassanākkhaṇe ajjhāsayato paṭippassaddhivivekanissitaṃ bhāvetīti vattabbaṃ ‘‘evāhaṃ anuttaraṃ vimokkhaṃ upasampajja viharissāmī’’ti tattha ninnajjhāsayatāya. Tenāha <span class="bld">‘‘tasmā tesaṃ matenā’’</span>tiādi. Heṭṭhā kasiṇajjhānaggahaṇena āruppānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, tasmā ‘‘etesaṃ jhānāna’’nti imināpi tesaṃ saṅgaho veditabbo. Yasmā pahānavinayo viya virāganirodhāpi idhādhippetavivekena atthato nibbisiṭṭhā, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘esa nayo virāganissitantiādīsū’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘vivekatthā eva hi virāgādayo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Vossagga-saddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Vossajjanañhi pahānaṃ vissaṭṭhabhāvena nirodhanapakkhandanampi ca<a name="M2.0011"></a>. Tasmā vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena maggakkhaṇe samucchedavasena paṭipakkhassa pahānaṃ vossaggo, tathā vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena vissaṭṭhasabhāvatā vossaggoti veditabbaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘tattha pariccāgavossaggo’’</span>tiādi. <span class="bld">Ayaṃ satisambojjhaṅgo</span>ti ayaṃ missakavasena vutto satisambojjhaṅgo. <span class="bld">Yathāvuttena pakārenā</span>ti tadaṅgappahānasamucchedappahānappakārena tanninnatadārammaṇappakārena ca. Pubbe vossaggavacanasseva atthassa vuttattā āha <span class="bld">‘‘sakalena vacanenā’’</span>ti. <span class="bld">Pariṇamanta</span>nti vipassanākkhaṇe tadaṅgatanninnappakārena pariṇamantaṃ. <span class="bld">Pariṇata</span>nti maggakkhaṇe samucchedatadārammaṇappakārena pariṇataṃ. Pariṇāmo nāma idha paripākoti āha <span class="bld">‘‘paripaccantaṃ paripakkañcā’’</span>ti. Paripāko ca āsevanalābhena laddhasāmatthiyassa kilese pariccajituṃ nibbānaṃ pakkhandituṃ tikkhavisadabhāvo. Tenāha <span class="bld">‘‘ayañhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Esa nayo</span>ti yvāyaṃ nayo ‘‘vivekanissita’’ntiādinā satisambojjhaṅge vutto, sesesu dhammavicayasambojjhaṅgādīsupi eseva nayo, evaṃ tattha netabbanti attho.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Vivekanissita’’ntiādīsu labbhamānamatthaṃ sāmaññato dassetvā idāni idhādhippetamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘idha panā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sabbasaṅkhatehī</span>ti sabbehi paccayasamuppannadhammehi. <span class="bld">Sabbesa</span>nti saṅkhatadhammānaṃ. <span class="bld">Vivekaṃ ārammaṇaṃ katvā</span>ti nibbānasaṅkhātaṃ vivekaṃ ārammaṇaṃ katvā. <span class="bld">Tañca kho</span>ti tadeva satisambojjhaṅgaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_an2"></a><span class="paranum">13</span>. Tatiye <span class="bld">cittekaggatthāyā</span>ti cittasamādhānatthāya, diṭṭhadhamme sukhavihārāyāti attho. Cittekaggatāsīsena hi diṭṭhadhammasukhavihāro vutto. Sukkhavipassakakhīṇāsavānaṃ vasena hetaṃ vuttaṃ. Te hi samāpajjitvā ‘‘ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmā’’ti icceva kasiṇaparikammaṃ <a name="V2.0011"></a> katvā aṭṭha samāpattiyo nibbattenti. <span class="bld">Vipassanāpādakatthāyā</span>tiādīsu pana sekkhaputhujjanā ‘‘samāpattito vuṭṭhāya samāhitena cittena vipassāmā’’ti nibbattentā vipassanāpādakatthāya bhāventi.</p>
- <p class="bodytext">Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’ti (dī. ni. 1.238; ma. ni. 1.147; saṃ. ni. 2.70; 5.834, 842) vuttanayā <a name="M2.0012"></a> abhiññāyo patthentā nibbattenti, te <span class="bld">abhiññāpādakatthāya</span> bhāventi. Ye aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā ‘‘sattāhaṃ acittā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharissāmā’’ti nibbattenti, te <span class="bld">nirodhapādakatthāya</span> bhāventi. Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā ‘‘aparihīnajjhānā brahmaloke uppajjissāmā’’ti nibbattenti, te <span class="bld">bhavavisesatthāya</span> bhāventi.</p>
- <p class="bodytext">Yuttaṃ tāva cittekaggatāya bhavavisesatthatā viya vipassanāpādakatthatāpi catukkajjhānasādhāraṇāti tesaṃ vasena ‘‘cattāri jhānānī’’ti vacanaṃ, abhiññāpādakatthatā pana nirodhapādakatthatā ca catutthasseva jhānassa āveṇikā, sā kathaṃ catukkajjhānasādhāraṇā vuttāti? Paramparādhiṭṭhānabhāvato. Padaṭṭhānapadaṭṭhānampi hi padaṭṭhānanti vuccati kāraṇakāraṇanti yathā ‘‘tiṇehi bhattaṃ siddha’’nti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_an2"></a><span class="paranum">14</span>. Catutthe<span class="bld"> sasakassa uppatanaṃ viya hotī</span>ti pathavijigucchanasasakassa uppatanaṃ viya hoti. Tatthāyaṃ atthasallāpikā upamā – pathavī kira sasakaṃ āha – ‘‘he sasakā’’ti. Sasako āha – ‘‘ko eso’’ti. Kasmā mameva upari sabbairiyāpathe kappento uccārapassāvaṃ karonto maṃ na jānāsīti? Suṭṭhu tayā ahaṃ diṭṭho, mayā akkantaṭṭhānañhi aṅgulaggehi phuṭṭhaṭṭhānaṃ viya hoti, vissaṭṭhaudakaṃ appamattakaṃ, karīsaṃ kaṭakaphalamattaṃ, hatthiassādīhi pana akkantaṭṭhānampi mahantaṃ, passāvopi nesaṃ ghaṭamatto, uccāropi pacchimatto hoti, alaṃ mayhaṃ tayāti uppatitvā aññasmiṃ ṭhāne patito. Tato naṃ pathavī āha – ‘‘aho dūraṃ gatopi nanu mayhaṃyeva upari patitosī’’ti? So puna taṃ jigucchanto uppatitvā aññattha patito. Evaṃ vassasahassampi uppatitvā uppatitvā patamāno sasako neva pathaviyā antaṃ pāpuṇituṃ sakkoti. <span class="bld">Na koṭi</span>nti na pubbakoṭiṃ. <span class="bld">Itaresa</span>nti vipañcitaññuneyyapadaparamānaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_an2"></a><span class="paranum">15</span>. Pañcame <a name="V2.0012"></a> samathehi adhikarīyati vūpasammatīti adhikaraṇaṃ, aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissāya uppanno vivādoyeva <span class="bld">vivādādhikaraṇaṃ</span>. ‘‘Idha bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā’’tiādinā (cūḷava. 215) catasso <a name="M2.0013"></a> vipattiyo nissāya uppanno anuvādoyeva <span class="bld">anuvādādhikaraṇaṃ</span>. Pañcapi āpattikkhandhā <span class="bld">āpattādhikaraṇaṃ</span>. ‘‘Sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇa’’nti (cūḷava. 215) vacanato āpattiyeva <span class="bld">āpattādhikaraṇaṃ</span>. ‘‘Yā saṅghassa kiccayatā karaṇīyatā apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakamma’’nti (cūḷava. 215) evamāgataṃ catubbidhaṃ saṅghakiccaṃ <span class="bld">kiccādhikaraṇa</span>nti veditabbaṃ. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_an2"></a><span class="paranum">16</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">apākaṭanāmo</span>ti ‘‘selo, kūṭadanto’’tiādinā anabhiññāto. <span class="bld">Yena vā kāraṇenā</span>ti hetumhi idaṃ karaṇavacanaṃ. Hetuattho hi kiriyākāraṇaṃ, na karaṇaṃ viya kiriyattho, tasmā nānappakāraguṇavisesādhigamatthā idha upasaṅkamanakiriyāti ‘‘annena vasati, ajjhenena vasatī’’tiādīsu viya hetuatthamevetaṃ karaṇavacanaṃ yuttaṃ, na karaṇatthaṃ tassa ayujjamānattāti vuttaṃ ‘‘yena vā kāraṇenā’’ti. Avibhāgato satataṃ pavattitaniratisayasāduvipulāmatarasasaddhammaphalatāya sāduphalaniccaphalitamahārukkhena bhagavā upamito. Sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi rukkhassa sāduphalatā gahitāti. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti upasaṅkanto. Sampattakāmatāya hi kiñci ṭhānaṃ gacchanto taṃtaṃpadesātikkamanena upasaṅkami, upasaṅkantoti ca vattabbataṃ labhati. Tenāha <span class="bld">‘‘gatoti vuttaṃ hotī’’</span>ti, upagatoti attho. <span class="bld">Upasaṅkamitvā</span>ti pubbakālakiriyāniddesoti āha <span class="bld">‘‘upasaṅkamanapariyosānadīpana’’</span>nti. <span class="bld">Tato</span>ti yaṃ ṭhānaṃ patto ‘‘upasaṅkamī’’ti vutto, tato upagataṭṭhānato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā khamanīyādīni pucchanto</span>ti yathā bhagavā ‘‘kacci te, brāhmaṇa, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā khamanīyādīni pucchanto tena brāhmaṇena saddhiṃ samappavattamodo ahosi pubbabhāsitāya, evaṃ sopi brāhmaṇo tadanukaraṇena bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosīti yojanā. Taṃ pana samappavattamodataṃ upamāya dassetuṃ <span class="bld">‘‘sītodakaṃ viyā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sammodita</span>nti saṃsanditaṃ. <span class="bld">Ekībhāva</span>nti sammodanakiriyāya samānataṃ. <span class="bld">Khamanīya</span>nti ‘‘idaṃ catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ, kacci khamituṃ sakkuṇeyya’’nti <a name="M2.0014"></a> pucchati. <span class="bld">Yāpanīya</span>nti āhārādippaṭibaddhavuttikaṃ cirappabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ. Sīsarogādiābādhābhāvena <span class="bld">kacci appābādhaṃ</span>. Dukkhajīvikābhāvena <span class="bld">kacci appātaṅkaṃ</span>. Taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya <span class="bld">kacci lahuṭṭhānaṃ</span>. Tadanurūpabalayogato <span class="bld">kacci balaṃ</span><a name="V2.0013"></a>. Sukhavihārasambhavena <span class="bld">kacci phāsuvihāro</span> atthīti sabbattha kacci-saddaṃ yojetvā attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Balappattā pīti <span class="bld">pīti</span>yeva. Taruṇapīti <span class="bld">pāmojjaṃ</span>. Sammodaṃ janeti karotīti sammodanīkaṃ, tadeva <span class="bld">sammodanīyaṃ</span>. Sammoditabbato sammodanīyanti imaṃ pana atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sammodituṃ yuttabhāvato’’</span>ti āha. <span class="bld">Saritabbabhāvato</span>ti anussaritabbabhāvato. ‘‘Saraṇīya’’nti vattabbe dīghaṃ katvā <span class="bld">‘‘sāraṇīya’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Suyyamānasukhato</span>ti āpāthagatamadhurataṃ āha, <span class="bld">anussariyamānasukhato</span>ti vimaddaramaṇīyataṃ. <span class="bld">Byañjanaparisuddhatāyā</span>ti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha. <span class="bld">Atthaparisuddhatāyā</span>ti atthassa nirupakkilesataṃ. <span class="bld">Anekehi pariyāyehī</span>ti anekehi kāraṇehi.</p>
- <p class="bodytext">Atidūraaccāsannappaṭikkhepena nātidūraṃ naccāsannaṃ nāma gahitaṃ, taṃ pana avakaṃsato ubhinnaṃ pasāritahatthāsaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Gīvaṃ pasāretvā</span>ti gīvaṃ parivaṭṭanavasena pasāretvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Etadavocā</span>ti etaṃ ‘‘ko nu kho, bhante, hetū’’tiādipucchāvacanaṃ avoca. Teneva ‘‘etadavocā’’ti padaṃ uddharitvā <span class="bld">duvidhā hi pucchā</span>tiādinā pucchāvibhāgaṃ dasseti. Tattha agāre niyutto agāriko, tassa pucchā <span class="bld">agārikapucchā</span>. Agārikato añño anagāriko pabbajjūpagato, tassa pucchā <span class="bld">anagārikapucchā</span>. Kiñcāpi aññattha ‘‘janako hetu, paggāhako paccayo. Asādhāraṇo hetu, sādhāraṇo paccayo. Sabhāgo hetu, asabhāgo paccayo. Pubbakāliko hetu, sahapavatto paccayo’’tiādinā hetupaccayā vibhajja vuccanti. Idha pana ‘‘cattāro kho, bhikkhave, mahābhūtā hetu cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāyā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86) viya hetupaccayasaddā samānatthāti dassento <span class="bld">‘‘ubhayampetaṃ kāraṇavevacanamevā’’</span>ti āha. <span class="bld">Visamacariyā</span>ti bhāvanapuṃsakaniddeso.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhikkantā</span>ti <a name="M2.0015"></a> atikkantā, vigatāti atthoti āha <span class="bld">‘‘khaye dissatī’’</span>ti. Tathā hi ‘‘nikkhanto paṭhamo yāmo’’ti upari vuttaṃ. <span class="bld">Abhikkantataro</span>ti ativiya kantataro manoramo, tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘sundare dissatī’’</span>ti. <span class="bld">Ko</span>ti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo? <span class="bld">Me</span>ti mama. <span class="bld">Pādānī</span>ti pāde. <span class="bld">Iddhiyā</span>ti imāya evarūpāya deviddhiyā. <span class="bld">Yasasā</span>ti iminā edisena parivārena paricchedena ca. <span class="bld">Jala</span>nti vijjotamāno. <span class="bld">Abhikkantenā</span>ti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti chavivaṇṇena <a name="V2.0014"></a> sarīravaṇṇanibhāya. <span class="bld">Sabbā obhāsayaṃ disā</span>ti dasa disā pabhāsento, cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. <span class="bld">Abhirūpe</span>ti uḷārarūpe sampannarūpe.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Coro, coro; sappo, sappo’’tiādīsu <span class="bld">bhaye āmeḍitaṃ</span>. ‘‘Vijjha, vijjha; pahara, paharā’’tiādīsu <span class="bld">kodhe</span>. ‘‘Sādhu, sādhū’’tiādīsu (ma. ni. 327.saṃ. ni. 2.127; 3.35; 5.1085) <span class="bld">pasaṃsāyaṃ</span>. ‘‘Gaccha, gaccha; lunāhi, lunāhī’’tiādīsu <span class="bld">turite</span>. ‘‘Āgaccha, āgacchā’’tiādīsu <span class="bld">kotūhale</span>. ‘‘Buddho, buddhoti cintento’’tiādīsu (bu. vaṃ. 2.44) <span class="bld">acchare</span>. ‘‘Abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto’’tiādīsu <span class="bld">hāse</span>. ‘‘Kahaṃ ekaputtaka, kahaṃ ekaputtakā’’tiādīsu (ma. ni. 2.353; saṃ. ni. 2.63) <span class="bld">soke</span>. ‘‘Aho sukhaṃ, aho sukha’’ntiādīsu (udā. 20; dī. ni. 3.305; cūḷava. 332) <span class="bld">pasāde</span>. <span class="bld">Ca</span>-saddo avuttasamuccayatto. Tena garahāasammānādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tattha ‘‘pāpo, pāpo’’tiādīsu <span class="bld">garahāyaṃ</span>. ‘‘Abhirūpaka, abhirūpakā’’tiādīsu <span class="bld">asammāne</span> daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Nayidaṃ āmeḍitavasena dvikkhattuṃ vuttaṃ, atha kho atthadvayavasenāti dassento <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādimāha. ‘‘Abhikkanta’’nti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakavasena vuttaṃ, taṃ pana bhagavato vacanaṃ dhammassa desanāti katvā tathā vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhoto gotamassa dhammadesanā’’</span>ti. Dutiyapadepi eseva nayo. <span class="bld">Dosanāsanato</span>ti rāgādikilesavidhamanato. <span class="bld">Guṇādhigamanato</span>ti sīlādiguṇānaṃ sampāpanato. Ye guṇe desanā adhigameti, tesu padhānabhūte tāva dassetuṃ <span class="bld">‘‘saddhājananato paññājananato’’</span>ti vuttaṃ. Saddhāpamukhā hi lokiyā guṇā, paññāpamukhā lokuttarā<a name="M2.0016"></a>.</p>
- <p class="bodytext">Sīlādiatthasampattiyā <span class="bld">sātthato,</span> sabhāvaniruttisampattiyā <span class="bld">sabyañjanato</span>. Suviññeyyasaddappayogatāya <span class="bld">uttānapadato,</span> saṇhasukhumabhāvena duviññeyyatthatāya <span class="bld">gambhīratthato</span>. Siniddhamudumadhurasaddappayogatāya <span class="bld">kaṇṇasukhato,</span> vipulavisuddhapemanīyatthatāya <span class="bld">hadayaṅgamato</span>. Mānātimānavidhamanena <span class="bld">anattukkaṃsanato,</span> thambhasārambhanimmaddanena <span class="bld">aparavambhanato</span>. Hitādhippāyappavattiyā paresaṃ rāgapariḷāhādivūpasamanena <span class="bld">karuṇāsītalato,</span> kilesandhakāravidhamanena <span class="bld">paññāvadātato</span>. Karavīkarutamañjutāya <span class="bld">āpātharamaṇīyato,</span> pubbāparāviruddhasuvisuddhatthatāya <span class="bld">vimaddakkhamato</span>. Āpātharamaṇīyatāya <span class="bld">evaṃ suyyamānasukhato,</span> vimaddakkhamatāya hitajjhāsayappavattitatāya ca <span class="bld">vīmaṃsiyamānahitato</span><a name="V2.0015"></a>. <span class="bld">Evamādīhī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena saṃsāracakkanivattanato, saddhammacakkappavattanato, micchāvādavigamanato, sammāvādapatiṭṭhāpanato, akusalamūlasamuddharaṇato, kusalamūlasaṃropanato, apāyadvārapidhānato, saggamokkhadvāravivaraṇato, pariyuṭṭhānavūpasamanato, anusayasamugghātanatoti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Adhomukhaṭṭhapita</span>nti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ. <span class="bld">Heṭṭhāmukhajāta</span>nti sabhāveneva heṭṭhāmukhajātaṃ. <span class="bld">Uparimukha</span>nti uddhaṃmukhaṃ. <span class="bld">Ugghāṭeyyā</span>ti vivaṭaṃ kareyya. <span class="bld">Hatthe gahetvā</span>ti ‘‘puratthābhimukho uttarābhimukho vā gacchā’’tiādīni avatvā hatthe gahetvā ‘‘nissandehaṃ esa maggo, evaṃ gaccheyyā’’ti vadeyya. <span class="bld">Kāḷapakkhacātuddasī</span>ti kāḷapakkhe cātuddasī.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nikkujjitaṃ</span> ādheyyassa anādhārabhūtaṃ bhājanaṃ ādhārabhāvāpādanavasena <span class="bld">ukkujjeyya</span>. Heṭṭhāmukhajātatāya <span class="bld">saddhammavimukhaṃ,</span> adhomukhaṭhapitatāya <span class="bld">asaddhamme patita</span>nti evaṃ padadvayaṃ yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhyaṃ. Kāmaṃ kāmacchandādayopi paṭicchādakā nīvaraṇabhāvato, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikā satte micchābhinivesanavasenāti āha <span class="bld">‘‘micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna’’</span>nti. Tenāha bhagavā ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 1.310). Sabbo apāyagāmimaggo <span class="bld">kummaggo</span> ‘‘kucchito maggo’’ti katvā. Sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā <span class="bld">micchāmaggo</span>. Teneva hi tadubhayappaṭipakkhataṃ sandhāya <span class="bld">‘‘saggamokkhamaggaṃ āvikarontenā’’</span>ti vuttaṃ. Sappiādisannissayo padīpo <a name="M2.0017"></a> na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti <span class="bld">telapajjotaggahaṇaṃ.</span> <span class="bld">Etehi pariyāyehī</span>ti etehi nikkujjitukkujjanappaṭicchannavivaraṇādiupamopamitabbākārehi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pasannakāra</span>nti pasannehi kātabbaṃ sakkāraṃ. <span class="bld">Saraṇa</span>nti paṭisaraṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘parāyaṇa’’</span>nti. Parāyaṇabhāvo ca anatthanisedhanena atthasampaṭipādanena ca hotīti āha <span class="bld">‘‘aghassa, tātā, hitassa ca vidhātā’’</span>ti. <span class="bld">Aghassā</span>ti dukkhatoti vadanti, pāpatoti pana attho yutto. Nissakke cetaṃ sāmivacanaṃ. Ettha ca nāyaṃ gami-saddo nī-saddādayo viya dvikammako, tasmā yathā ‘‘ajaṃ gāmaṃ netī’’ti vuccati, evaṃ ‘‘bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’ti vattuṃ na sakkā. ‘‘Saraṇanti gacchāmī’’ti pana vattabbaṃ. Iti-saddo cettha luttaniddiṭṭho. Tassa cāyamattho – gamanañca tadadhippāyena bhajanaṃ jānanaṃ vāti dassento <span class="bld">‘‘iti iminā adhippāyenā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">bhajāmī</span>tiādīsu purimassa purimassa pacchimaṃ pacchimaṃ atthavacanaṃ. <span class="bld">Bhajanaṃ</span> vā saraṇādhippāyena upasaṅkamanaṃ. <span class="bld">Sevanaṃ</span> santikāvacaratā. <span class="bld">Payirupāsanaṃ</span> vattappaṭivattakaraṇena upaṭṭhānanti <a name="V2.0016"></a> evaṃ sabbathāpi anaññasaraṇataṃyeva dīpeti. ‘‘Gacchāmī’’ti padassa bujjhāmīti ayamattho kathaṃ labbhatīti āha <span class="bld">‘‘yesaṃ hī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Adhigatamagge sacchikatanirodhe</span>ti padadvayenapi phalaṭṭhā eva dassitā, na maggaṭṭhāti te dassento <span class="bld">‘‘yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne cā’’</span>ti āha. Nanu ca kalyāṇaputhujjanopi yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjatīti vuccatīti? Kiñcāpi vuccati, nippariyāyena pana maggaṭṭhā eva tathā vattabbā, na itare sammattaniyāmokkamanābhāvato. Tathā hi te eva vuttā <span class="bld">‘‘apāyesu apatamāne dhāretī’’</span>ti. Sammattaniyāmokkamanena hi apāyavinimuttisambhavo. <span class="bld">Akkhāyatī</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo ādyattho, pakārattho vā. Tena ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34) suttapadaṃ saṅgaṇhāti, <span class="bld">‘‘vitthāro’’</span>ti vā iminā. Ettha ca ariyamaggo niyyānikatāya, nibbānaṃ tassa tadatthasiddhihetutāyāti ubhayameva nippariyāyena dhammoti vutto. Nibbānañhi ārammaṇapaccayabhūtaṃ labhitvā ariyamaggo tadatthasiddhiyā saṃvattati, tathāpi yasmā ariyaphalānaṃ ‘‘tāya saddhāya avūpasantāyā’’tiādivacanato maggena <a name="M2.0018"></a> samucchinnānaṃ kilesānaṃ paṭippassaddhippahānakiccatāya niyyānānuguṇatāya niyyānapariyosānatāya ca. Pariyattidhammassa pana niyyānikadhammasamadhigamahetutāyāti iminā pariyāyena vuttanayena dhammabhāvo labbhati eva. Svāyamattho pāṭhāruḷho evāti dassento <span class="bld">‘‘na kevala’’</span>ntiādimāha.</p>
- <p class="bodytext">Kāmarāgo bhavarāgoti evamādibhedo sabbopi rāgo virajjati pahīyati etenāti <span class="bld">rāgavirāgo</span>ti <span class="bld">maggo kathito</span>. Ejāsaṅkhātāya taṇhāya antonijjhānalakkhaṇassa sokassa ca taduppattiyaṃ sabbaso parikkhīṇattā <span class="bld">anejamasokanti phalaṃ kathitaṃ. Appaṭikūla</span>nti avirodhadīpanato kenaci aviruddhaṃ, iṭṭhaṃ paṇītanti vā attho. Paguṇarūpena pavattitattā, pakaṭṭhaguṇavibhāvanato vā <span class="bld">paguṇaṃ</span>. Sabbadhammakkhandhā kathitāti yojanā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhisīlasaṅghātenā</span>ti ‘‘yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya, tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324, 357; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.12; pari. 274) evaṃ <a name="V2.0017"></a> vuttāya diṭṭhiyā, ‘‘yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni, tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharatī’’ti (dī. ni. 3.324; ma. ni. 1.492; 3.54; a. ni. 6.12; pari. 274) ca evaṃ vuttānaṃ sīlānañca saṃhatabhāvena, diṭṭhisīlasāmaññenāti attho. <span class="bld">Saṃhato</span>ti ghaṭito, sametoti attho. Ariyapuggalā hi yattha katthaci dūre ṭhitāpi attano guṇasāmaggiyā saṃhatā eva. <span class="bld">Aṭṭha ca puggala dhammadasā te</span>ti te purisayugavasena cattāropi puggalavasena aṭṭheva ariyadhammassa paccakkhadassāvitāya dhammadasā. Tīṇi vatthūni saraṇanti gamanena tikkhattuṃ gamanena ca <span class="bld">tīṇi saraṇagamanāni</span>. <span class="bld">Paṭivedesī</span>ti attano hadayagataṃ vācāya pavedesi.</p>
- <p class="bodytext">Saraṇagamanassa visayappabhedaphalasaṃkilesabhedānaṃ viya kattuvibhāvanā tattha kosallāya hotīti saraṇagamanesu atthakosallatthaṃ <span class="bld">‘‘saraṇaṃ, saraṇagamanaṃ, yo ca saraṇaṃ gacchati, saraṇagamanappabhedo, saraṇagamanaphalaṃ, saṃkileso, bhedoti ayaṃ vidhi veditabbo’’</span>ti <a name="M2.0019"></a> vuttaṃ tena vinā saraṇagamanasseva asambhavato. Kasmā panettha vodānaṃ na gahitaṃ, nanu vodānavibhāvanāpi tattha kosallāya hotīti? Saccametaṃ, taṃ pana saṃkilesaggahaṇena atthato dīpitaṃ hotīti na gahitaṃ. Yāni hi nesaṃ saṃkilesakāraṇāni aññāṇādīni, tesaṃ sabbena sabbaṃ anuppannānaṃ anuppādanena, uppannānañca pahānena vodānaṃ hotīti.</p>
- <p class="bodytext">Hiṃsatthassa dhātusaddassa vasenetaṃ padaṃ daṭṭhabbanti <span class="bld">‘‘hiṃsatīti saraṇa’’</span>nti vatvā taṃ pana hiṃsanaṃ kesaṃ, kathaṃ, kassa vāti codanaṃ sodhento <span class="bld">‘‘saraṇagatāna’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">bhaya</span>nti vaṭṭabhayaṃ. <span class="bld">Santāsa</span>nti cittutrāsaṃ. Teneva cetasikadukkhassa gahitattā <span class="bld">dukkha</span>nti kāyikaṃ dukkhaṃ. <span class="bld">Duggatiparikilesa</span>nti duggatipariyāpannaṃ sabbampi dukkhaṃ. Tayidaṃ sabbaṃ parato <span class="bld">phalakathāya</span> āvi bhavissati. <span class="bld">Eta</span>nti saraṇanti padaṃ. Evaṃ avisesato saraṇasaddassa padatthaṃ dassetvā idāni visesato dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Hite pavattanenā</span>ti ‘‘sampannasīlā, bhikkhave, viharathā’’tiādinā (ma. ni. 1.64, 69) atthe niyojanena. <span class="bld">Ahitā nivattanenā</span>ti ‘‘pāṇātipātassa kho pāpako vipāko abhisamparāya’’ntiādinā ādīnavadassanādimukhena anatthato nivattanena. <span class="bld">Bhayaṃ hiṃsatī</span>ti hitāhitesu appavattippavattihetukaṃ byasanaṃ appavattikaraṇena vināseti buddho. <span class="bld">Bhavakantārā uttāraṇena</span> maggasaṅkhāto dhammo. Itaro assāsadānena sattānaṃ bhayaṃ hiṃsatīti yojanā. <span class="bld">Kārāna</span>nti dānavasena pūjāvasena ca upanītānaṃ sakkārānaṃ. <span class="bld">Vipulaphalappaṭilābhakaraṇena</span> sattānaṃ bhayaṃ hiṃsati saṅgho anuttaradakkhiṇeyyabhāvatoti adhippāyo. <span class="bld">Imināpi pariyāyenā</span>ti imināpi vibhajitvā vuttena kāraṇena.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Sammāsambuddho <a name="V2.0018"></a> bhagavā, svākkhāto dhammo, suppaṭipanno saṅgho’’ti evaṃ pavatto tattha ratanattaye pasādo tappasādo, tadeva rattanattayaṃ garu etassāti taggaru, tabbhāvo taggarutā, tappasādo ca taggarutā ca tappasādataggarutā. Tāhi <span class="bld">tappasādataggarutāhi</span>. Vidhutadiṭṭhivicikicchāsammohaassaddhiyāditāya <span class="bld">vihatakileso</span>. Tadeva ratanattayaṃ parāyaṇaṃ gati tāṇaṃ leṇanti evaṃ pavattiyā <span class="bld">tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo</span> <a name="M2.0020"></a> <span class="bld">saraṇagamanaṃ</span> saraṇanti gacchati etenāti. <span class="bld">Taṃsamaṅgī</span>ti tena yathāvuttacittuppādena samannāgato. <span class="bld">Evaṃ upetī</span>ti evaṃ bhajati sevati payirupāsati, evaṃ vā jānāti bujjhatīti evamattho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca pasādaggahaṇena lokiyasaraṇagamanamāha. Tañhi pasādappadhānaṃ. Garutāgahaṇena lokuttaraṃ. Ariyā hi ratanattayaguṇābhiññatāya pāsāṇacchattaṃ piya garuṃ katvā passanti, tasmā tappasādena vikkhambhanavasena vihatakileso, taggarutāya samucchedavasenāti yojetabbaṃ agāravakaraṇahetūnaṃ samucchindanato. Tapparāyaṇatā panettha taggatikatāti tāya catubbidhampi vakkhamānaṃ saraṇagamanaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ. Avisesena vā pasādagarutā jotitāti pasādaggahaṇena aveccappasādassa itarassa ca gahaṇaṃ, tathā garutāgahaṇenāti ubhayenapi ubhayaṃ saraṇagamanaṃ yojetabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Maggakkhaṇe ijjhatīti yojanā. <span class="bld">Nibbānārammaṇaṃ hutvā</span>ti etena atthato catusaccādhigamo eva lokuttarasaraṇagamananti dasseti. Tattha hi nibbānadhammo sacchikiriyābhisamayavasena, maggadhammo bhāvanābhisamayavasena paṭivijjhiyamānoyeva saraṇagamanattaṃ sādheti, buddhaguṇā pana sāvakagocarabhūtā pariññābhisamayavasena, tathā ariyasaṅghaguṇā. Tenāha <span class="bld">‘‘kiccato sakalepi ratanattaye ijjhatī’’</span>ti. Ijjhantañca saheva ijjhati, na lokiyaṃ viya paṭipāṭiyā asammohappaṭivedhena paṭividdhattāti adhippāyo. Ye pana vadanti ‘‘na saraṇagamanaṃ nibbānārammaṇaṃ hutvā pavattati, maggassa adhigatattā pana adhigatameva hoti ekaccānaṃ tevijjādīnaṃ lokiyavijjādayo viyā’’ti, tesaṃ lokiyameva saraṇagamanaṃ siyā, na lokuttaraṃ, tañca ayuttaṃ duvidhassapi icchitabbattā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ta</span>nti lokiyasaraṇagamanaṃ. <span class="bld">Saddhāpaṭilābho</span> ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’tiādinā. <span class="bld">Saddhāmūlikā</span>ti yathāvuttasaddhāpubbaṅgamā. <span class="bld">Sammādiṭṭhi</span> buddhasubuddhataṃ, dhammasudhammataṃ, saṅghasuppaṭipattiñca lokiyāvabodhavaseneva sammā ñāyena dassanato. <span class="bld">Saddhāmūlikā ca sammādiṭṭhī</span>ti etena saddhūpanissayā yathāvuttalakkhaṇā paññā lokiyasaraṇagamananti dasseti. Tenāha <a name="V2.0019"></a> <span class="bld">‘‘diṭṭhijukammanti vuccatī’’</span>ti. Diṭṭhiyeva attano paccayehi uju karīyatīti katvā<a name="M2.0021"></a>, diṭṭhi vā uju karīyati etenāti <span class="bld">diṭṭhijukammaṃ,</span> tathāpavatto cittuppādo. Evañca katvā ‘‘tapparāyaṇatākārappavatto cittuppādo’’ti idañca vacanaṃ samatthitaṃ hoti, saddhāpubbaṅgamasammādiṭṭhiggahaṇaṃ pana cittuppādassa tappadhānatāyāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Saddhāpaṭilābho</span>ti iminā mātādīhi ussāhitadārakādīnaṃ viya ñāṇavippayuttaṃ saraṇagamanaṃ dasseti, <span class="bld">sammādiṭṭhī</span>ti iminā ñāṇasampayuttaṃ saraṇagamanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tayidaṃ</span> lokiyaṃ saraṇagamanaṃ. Attā sanniyyātīyati appīyati pariccajīyati etenāti <span class="bld">attasanniyyātanaṃ,</span> yathāvuttaṃ diṭṭhijukammaṃ. Taṃ ratanattayaṃ parāyaṇaṃ paṭisaraṇaṃ etassāti tapparāyaṇo, puggalo cittuppādo vā, tassa bhāvo <span class="bld">tapparāyaṇatā,</span> yathāvuttaṃ diṭṭhijukammameva. Saraṇanti adhippāyena sissabhāvaṃ antevāsikabhāvaṃ upagacchati etenāti <span class="bld">sissabhāvūpagamanaṃ</span>. Saraṇagamanādhippāyeneva paṇipatati etenāti <span class="bld">paṇipāto</span>. Sabbattha yathāvuttadiṭṭhijukammavaseneva attho veditabbo. <span class="bld">Attapariccajana</span>nti saṃsāradukkhanissaraṇatthaṃ attano atthabhāvassa pariccajanaṃ. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Buddhādīnaṃyevā</span>ti avadhāraṇaṃ attasanniyyātanādīsupi tattha tattha vattabbaṃ. Evañhi tadaññanivattanaṃ kataṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ attasanniyyātanādīni ekena pakārena dassetvā idāni aparehipi pakārehi dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tena pariyāyantarehipi attasanniyyātanaṃ katameva hoti atthassa abhinnattāti dasseti. <span class="bld">Āḷavakādīna</span>nti <span class="bld">ādi</span>-saddena sātāgirihemavatādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Nanu cete āḷavakādayo maggeneva āgatasaraṇagamanā, kathaṃ tesaṃ tapparāyaṇatāsaraṇagamanaṃ vuttanti? Maggenāgatasaraṇagamanehipi ‘‘so ahaṃ vicarissāmi…pe… sudhammataṃ (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 194). Te mayaṃ vicarissāma, gāmā gāmaṃ nagā nagaṃ…pe… sudhammata’’nti (su. ni. 182) ca tehi tapparāyaṇatākārassa paveditattā tathā vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">So panesa ñāti…pe… vasenā</span>ti ettha ñātivasena, bhayavasena, ācariyavasena, dakkhiṇeyyavasenāti paccekaṃ ‘‘vasenā’’ti padaṃ yojetabbaṃ. Tattha <span class="bld">ñātivasenā</span>ti ñātibhāvavasena. Evaṃ sesesupi<a name="M2.0022"></a>. <span class="bld">Dakkhiṇeyyapaṇipātenā</span>ti dakkhiṇeyyatāhetukena paṇipatanenāti attho. <span class="bld">Itarehī</span>ti ñātibhāvādivasappavattehi tīhi paṇipātehi. <span class="bld">Itarehī</span>tiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vandatī</span>ti paṇipātassa lakkhaṇavacanaṃ<a name="V2.0020"></a>. <span class="bld">Evarūpa</span>nti diṭṭhadhammikaṃ sandhāya vadati. Samparāyikañhi niyyānikaṃ vā aniyyānikaṃ vā anusāsaniṃ paccāsīsanto dakkhiṇeyyapaṇipātameva karotīti adhippāyo. <span class="bld">Saraṇagamanappabhedo</span>ti saraṇagamanavibhāgo.</p>
- <p class="bodytext">Ariyamaggo eva lokuttaraṃ saraṇagamananti āha <span class="bld">‘‘cattāri sāmaññaphalāni vipākaphala’’</span>nti. <span class="bld">Sabbadukkhakkhayo</span>ti sakalassa vaṭṭadukkhassa anuppādanirodho. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘cattāri ariyasaccāni, sammappaññāya passatī’’ti (dha. pa. 190) evaṃ vuttaṃ ariyasaccānaṃ dassanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Niccato anupagamanādivasenā</span>ti niccanti aggahaṇādivasena. <span class="bld">Aṭṭhāna</span>nti hetuppaṭikkhepo. <span class="bld">Anavakāso</span>ti paccayappaṭikkhepo. Ubhayenapi kāraṇameva paṭikkhipati. <span class="bld">Ya</span>nti yena kāraṇena. <span class="bld">Diṭṭhisampanno</span>ti maggadiṭṭhiyā samannāgato sotāpanno. <span class="bld">Kañci saṅkhāra</span>nti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu ekasaṅkhārampi. <span class="bld">Niccato upagaccheyyā</span>ti niccoti gaṇheyya. <span class="bld">Sukhato upagaccheyyā</span>ti ‘‘ekantasukhī attā hoti arogo paraṃ maraṇā’’ti (dī. ni. 1.76, 79) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhavūpasamanatthaṃ mattahatthiparitāsito viya cokkhabrāhmaṇo ukkārabhūmiṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāre kasiṇādipaññattisaṅgahatthaṃ ‘‘saṅkhāra’’nti avatvā <span class="bld">‘‘kañci dhamma’’</span>nti vuttaṃ. Imesupi ṭhānesu catubhūmakavaseneva paricchedo veditabbo tebhūmakavaseneva vā. Yaṃ yañhi puthujjano gāhavasena gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mātara</span>ntiādīsu janikā <span class="bld">mātā,</span> janako <span class="bld">pitā,</span> manussabhūto khīṇāsavo <span class="bld">arahā</span>ti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ, puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyabhāvassa ca phaladassanatthaṃ evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Paduṭṭhacitto</span>ti vadhakacittena paduṭṭhacitto. <span class="bld">Lohitaṃ uppādeyyā</span>ti jīvamānakasarīre <a name="M2.0023"></a> khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. <span class="bld">Saṅghaṃ bhindeyyā</span>ti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ saṅghaṃ ‘‘kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā’’ti (pari. 458) evaṃ vuttehi pañcahi kāraṇehi bhindeyya. <span class="bld">Aññaṃ satthāra</span>nti aññaṃ titthakaraṃ ‘‘ayaṃ me satthā’’ti evaṃ gaṇheyyāti <span class="bld">netaṃ ṭhānaṃ vijjatī</span>ti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na te</span> <a name="V2.0021"></a> <span class="bld">gamissanti apāya</span>nti te buddhaṃ saraṇaṃ gatā tannimittaṃ apāyaṃ na gamissanti, devakāyaṃ pana paripūressantīti attho. <span class="bld">Dasahi ṭhānehī</span>ti dasahi kāraṇehi. <span class="bld">Adhigaṇhantī</span>ti adhibhavanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Velāmasuttādivasenā</span>ti ettha ‘‘karīsassa catutthabhāgappamāṇānaṃ caturāsītisahassasaṅkhānaṃ suvaṇṇapātirūpiyapātikaṃsapātīnaṃ yathākkamaṃ rūpiyasuvaṇṇahiraññapūrānaṃ sabbālaṅkārappaṭimaṇḍitānaṃ caturāsītiyā hatthisahassānaṃ, caturāsītiyā assasahassānaṃ, caturāsītiyā rathasahassānaṃ, caturāsītiyā dhenusahassānaṃ, caturāsītiyā kaññāsahassānaṃ, caturāsītiyā pallaṅkasahassānaṃ, caturāsītiyā vatthakoṭisahassānaṃ, aparimāṇassa ca khajjabhojjādibhedassa āhārassa pariccajanavasena sattamāsādhikāni satta saṃvaccharāni nirantaraṃ pavattavelāmamahādānato ekassa sotāpannassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ. Tato sataṃ sotāpannānaṃ dinnadānato ekassa sakadāgāmino, tato ekassa anāgāmino, tato ekassa arahato, tato ekassa paccekabuddhassa, tato sammāsambuddhassa, tato buddhappamukhassa saṅghassa dinnadānaṃ mahapphalataraṃ, tato cātuddisaṃ saṅghaṃ uddissa vihārakaraṇaṃ, tato saraṇagamanaṃ mahapphalatara’’nti imamatthaṃ pakāsentassa <span class="bld">velāmasuttassa</span> (a. ni. 9.20) vasena. Vuttañhetaṃ ‘‘yaṃ, gahapati, velāmo brāhmaṇo dānaṃ adāsi mahādānaṃ, yo ekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhojeyya, idaṃ tato mahapphalatara’’ntiādi (a. ni. 9.20). <span class="bld">Velāmasuttādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena <span class="bld">aggappasādasuttā</span>dīnaṃ (a. ni. 4.34; itivu. 90) saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aññāṇaṃ</span> vatthuttayassa guṇānaṃ ajānanaṃ tattha sammoho, ‘‘buddho nu kho, na nu kho’’tiādinā vicikicchā <span class="bld">saṃsayo. Micchāñāṇaṃ</span> tassa guṇānaṃ aguṇabhāvaparikappanena viparītaggāho. <span class="bld">Ādi</span>-saddena anādarāgāravādīnaṃ <a name="M2.0024"></a> saṅgaho. <span class="bld">Na mahājutika</span>nti na ujjalaṃ, aparisuddhaṃ apariyodātanti attho. <span class="bld">Na mahāvipphāra</span>nti anuḷāraṃ. <span class="bld">Sāvajjo</span>ti diṭṭhitaṇhādivasena sadoso. Lokiyaṃ saraṇagamanaṃ sikkhāsamādānaṃ viya aggahitakālaparicchedaṃ jīvitapariyantameva hoti, tasmā tassa khandhabhedena bhedoti āha <span class="bld">‘‘anavajjo kālakiriyāyā’’</span>ti. <span class="bld">So</span>ti anavajjo saraṇagamanabhedo. Satipi anavajjatte iṭṭhaphalopi na hotīti āha <span class="bld">‘‘aphalo’’</span>ti. Kasmā? <span class="bld">Avipākattā</span>. Na hi taṃ akusalanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ko upāsako</span>ti sarūpapucchā, tasmā ‘‘kiṃlakkhaṇo upāsako’’ti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kasmā</span>ti hetupucchā. Tena kena pavattinimittena upāsakasaddo tasmiṃ puggale niruḷhoti dasseti<a name="V2.0022"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘kasmā upāsakoti vuccatī’’</span>ti. Saddassa abhidheyyo pavattinimittaṃ tadatthassa tabbhāvakāraṇaṃ. <span class="bld">Kimassa sīla</span>nti kīdisaṃ assa upāsakassa sīlaṃ, kittakena sīlenāyaṃ sīlasampanno nāma hotīti attho. <span class="bld">Ko ājīvo</span>ti ko assa sammāājīvo? So pana micchājīvassa parivajjanena hotīti sopi vibhajīyatīti. <span class="bld">Kā vipattī</span>ti kā sīlassa, ājīvassa vā vipatti. Anantarassa hi vidhi vā paṭisedho vāti. <span class="bld">Kā sampatī</span>ti etthāpi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yo kocī</span>ti khattiyādīsu yo koci. Tena saraṇagamanamevettha kāraṇaṃ, na jātiādivisesoti dasseti. <span class="bld">Upāsanato</span>ti teneva saraṇagamanena tattha ca sakkaccakiriyāya ādaragāravabahumānādiyogena payirupāsanato. <span class="bld">Veramaṇiyo</span>ti veraṃ vuccati pāṇātipātādidussīlyaṃ, tassa maṇanato hananato vināsanato veramaṇiyo, pañca viratiyo viratippadhānattā tassa sīlassa. Tenevāha <span class="bld">‘‘paṭivirato hotī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Micchāvaṇijjā</span>ti na sammāvaṇijjā ayuttavaṇijjā asāruppavaṇijjā. <span class="bld">Pahāyā</span>ti akaraṇeneva pajahitvā. <span class="bld">Dhammenā</span>ti dhammato anapetena. Tena aññampi adhammikaṃ jīvikaṃ paṭikkhipati. <span class="bld">Samenā</span>ti avisamena. Tena kāyavisamādiduccaritaṃ vajjetvā kāyasamādinā sucaritena ājīvaṃ dasseti. <span class="bld">Satthavaṇijjā</span>ti āyudhabhaṇḍaṃ katvā vā kāretvā vā yathākataṃ <a name="M2.0025"></a> vā paṭilabhitvā tassa vikkayo. <span class="bld">Sattavaṇijjā</span>ti manussavikkayo. <span class="bld">Maṃsavaṇijjā</span>ti sūnakārādayo viya migasūkarādike posetvā maṃsaṃ sampādetvā vikkayo. <span class="bld">Majjavaṇijjā</span>ti yaṃ kiñci majjaṃ yojetvā tassa vikkayo. <span class="bld">Visavaṇijjā</span>ti visaṃ yojetvā visaṃ gahetvā vā tassa vikkayo. Tattha satthavaṇijjā paroparodhanimittatāya akaraṇīyā vuttā. Sattavaṇijjā abhujissabhāvakaraṇato, maṃsavisavaṇijjā vadhahetuto, majjavaṇijjā pamādaṭṭhānato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tassevā</span>ti pañcaveramaṇilakkhaṇassa sīlassa ceva pañcamicchāvaṇijjālakkhaṇassa ājīvassa ca. <span class="bld">Vipattī</span>ti bhedo pakopo ca. <span class="bld">Yāyā</span>ti yāya paṭipattiyā. <span class="bld">Caṇḍālo</span>ti upāsakacaṇḍālo. <span class="bld">Mala</span>nti upāsakamalaṃ. <span class="bld">Paṭikuṭṭho</span>ti upāsakanihīno. Buddhādīsu kammakammaphalesu ca saddhāvipariyāyo assaddhiyaṃ micchādhimokkho, yathāvuttena assaddhiyena samannāgato <span class="bld">assaddho</span>. Yathāvuttasīlavipattiājīvavipattivasena <span class="bld">dussīlo</span>. ‘‘Iminā diṭṭhādinā idaṃ nāma maṅgalaṃ hotī’’ti – evaṃ bālajanaparikappitakotūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena samannāgato <span class="bld">kotūhalamaṅgaliko. Maṅgalaṃ paccetī</span>ti diṭṭhamaṅgalādibhedaṃ maṅgalameva pattiyāyati. <span class="bld">No kamma</span>nti <a name="V2.0023"></a> kammassakataṃ no pattiyāyati. <span class="bld">Ito bahiddhā</span>ti ito sabbaññubuddhasāsanato bahiddhā bāhirakasamaye. <span class="bld">Dakkhiṇeyyaṃ pariyesatī</span>ti duppaṭipannaṃ dakkhiṇārahasaññī gavesati. <span class="bld">Pubbakāraṃ karotī</span>ti dānamānanādikaṃ kusalakiriyaṃ paṭhamataraṃ karoti. Ettha ca dakkhiṇeyyapariyesanapubbakāre ekaṃ katvā pañca dhammā veditabbā.</p>
- <p class="bodytext">Vipattiyaṃ vuttavipariyāyena <span class="bld">sampatti</span> veditabbā. Ayaṃ pana viseso – catunnampi parisānaṃ ratijananaṭṭhena upāsakova ratanaṃ <span class="bld">upāsakaratanaṃ</span>. Guṇasobhākittisaddasugandhatāhi upāsakova padumaṃ <span class="bld">upāsakapadumaṃ</span>. Tathā <span class="bld">upāsakapuṇḍarīko</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ādimhī</span>ti ādiatthe. <span class="bld">Koṭiya</span>nti pariyantakoṭiyaṃ. <span class="bld">Vihāraggenā</span>ti ovarakakoṭṭhāsena, ‘‘imasmiṃ gabbhe vasantānaṃ idaṃ nāma phalaṃ pāpuṇātī’’tiādīnā taṃ taṃ vasanaṭṭhānakoṭṭhāsenāti attho. <span class="bld">Ajjata</span>nti ajja icceva attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṇehi</span> <a name="M2.0026"></a> <span class="bld">upeta</span>nti iminā tassa saraṇagamanassa āpāṇakoṭikataṃ dassento <span class="bld">‘‘yāva me jīvitaṃ pavattatī’’</span>tiādīni vatvā puna jīvitenapi taṃ vatthuttayaṃ paṭipūjento saraṇagamanaṃ rakkhāmīti uppannaṃ tassa brāhmaṇassa adhippāyaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘ahañhī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Pāṇehi upeta</span>nti hi yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ upetaṃ. Upento ca na vācāmattena na ekavāraṃ cittuppādamattena, atha kho pāṇānaṃ pariccajanavasenapi yāvajīvaṃ upetanti evamettha attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para17-19"></a><a name="para17-19_an2"></a><span class="paranum">17-19</span>. Sattame <span class="bld">jāṇussoṇī</span>ti netaṃ tassa mātāpitūhi kataṃ nāmaṃ, apica kho ṭhānantarappaṭilābhaladdhanti dassento āha <span class="bld">‘‘jāṇussoṇīti ṭhānantaraṃ kirā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekaṃ ṭhānantara</span>nti ekaṃ purohitaṭṭhānaṃ. Uṇhīsaādikakudhabhaṇḍehi saddhiṃ laddhaṃ tathā cassa raññā dinnanti vadanti. Tenāha <span class="bld">‘‘rañño santike ca laddhajāṇussoṇisakkārattā’’</span>ti. Sesamettha uttānameva. Aṭṭhamanavamesu natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para20-21"></a><a name="para20-21_an2"></a><span class="paranum">20-21</span>. Dasame <span class="bld">dunnikkhitta</span>nti duṭṭhu nikkhittaṃ padapaccābhaṭṭhaṃ katvā manasi ṭhapitaṃ. Pajjati ñāyati attho etenāti <span class="bld">padaṃ,</span> atthaṃ byañjayati pakāsetīti <span class="bld">byañjanaṃ,</span> padameva. Tenevāha <span class="bld">‘‘uppaṭipāṭiyā…pe… byañjananti vuccatī’’</span>ti. Padasamudāyabyatirekena visuṃ pāḷi nāma <a name="V2.0024"></a> natthīti āha <span class="bld">‘‘ubhayametaṃ pāḷiyāva nāma’’</span>nti. Pakaṭṭhānañhi vacanappabandhānaṃ āḷiyeva pāḷīti vuccati. Sesamettha ekādasamañca uttānatthameva.</p>
- <p class="centered">Adhikaraṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">3. Bālavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para22-24"></a><a name="para22-24_an2"></a><span class="paranum">22-24</span>. Tatiyassa paṭhamadutiyatatiyāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para25"></a><a name="para25_an2"></a><span class="paranum">25</span>. Catutthe <span class="bld">netabbo</span>ti aññato āharitvā bodhetabbo, ñāpetabboti attho.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_an2"></a><span class="paranum">27</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">no cepi paṭicchādetvā karontī</span>ti pāṇātipātādīni karonto sacepi appaṭicchādetvā karonti. <span class="bld">Paṭicchannamevā</span>ti viññūhi garahitabbabhāvato <a name="M2.0027"></a> paṭicchādanārahattā paṭicchannamevāti vuccati. Avīciādayo padesavisesā tatthūpapannā sattā ca nirayaggahaṇena gahitāti āha <span class="bld">‘‘nirayoti sahokāsakā khandhā’’</span>ti. Tiracchānayoni nāma visuṃ padesaviseso natthīti āha <span class="bld">‘‘tiracchānayoniyaṃ khandhāva labbhantī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_an2"></a><span class="paranum">31</span>. Dasame attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti <span class="bld">atthavaso,</span> hetūti āha <span class="bld">‘‘atthavaseti kāraṇānī’’</span>ti. <span class="bld">Araññavanapatthānī</span>ti araññalakkhaṇappattāni vanapatthāni. Vanapattha-saddo hi saṇḍabhūte rukkhasamūhepi vattatīti araññaggahaṇaṃ. Vanīyati vivekakāmehi bhajīyati, vanute vā te attasampattiyā vasanatthāya yācanto viya hotīti vanaṃ, patiṭṭhahanti ettha vivekakāmā yathādhippetavisesādhigamenāti patthaṃ, vanesu patthaṃ gahanaṭṭhāne senāsanaṃ <span class="bld">vanapatthaṃ. Kiñcāpī</span>ti anujānanasambhāvanatthe nipāto. Kiṃ anujānāti? Nippariyāyato araññabhāvaṃ gāmato bahi araññanti. Tenāha <span class="bld">‘‘nippariyāyenā’’</span>tiādi. Kiṃ sambhāveti? Āraññakaṅganipphādakattaṃ. Yañhi āraññakaṅganipphādakaṃ, taṃ visesato araññanti vattabbanti. Tenāha <span class="bld">‘‘yaṃ taṃ pañcadhanusatika’’</span>ntiādi. <span class="bld">Nikkhamitvā bahi indakhīlā</span>ti indakhīlato bahi nikkhamitvā, tato bahi paṭṭhāyāti attho. <span class="bld">Bahi indakhīlā</span>ti vā yattha dve tīṇi indakhīlāni, <a name="V2.0025"></a> tattha bahiddhā indakhīlato paṭṭhāya. Yattha taṃ natthi, tadarahaṭṭhānato paṭṭhāyāti vadanti. <span class="bld">Gāmanta</span>nti gāmasamīpaṃ. <span class="bld">Anupacāraṭṭhāna</span>nti niccakiccavasena na upacaritabbaṭṭhānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yattha na kasīyati na vapīyatī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Attano ca diṭṭhadhammasukhavihāra</span>nti etena satthā attano vivekābhiratiṃ pakāseti. Tattha diṭṭhadhammo nāma ayaṃ paccakkho attabhāvo, sukhavihāro nāma catunnaṃ iriyāpathavihārānaṃ phāsutā. Ekakassa hi araññe antamaso uccāravassāvakiccaṃ upādāya sabbe iriyāpathā phāsukā honti, tasmā diṭṭhadhamme sukhavihāraṃ <span class="bld">diṭṭhadhammasukhavihāra</span>nti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pacchimañca janataṃ anukampamāno</span>ti kathaṃ araññavāsena pacchimā janatā anukampitā hoti? Saddhāpabbajitā hi kulaputtā bhagavato araññavāsaṃ <a name="M2.0028"></a> disvā ‘‘bhagavāpi nāma araññasenāsanāni na muñcati, yassa nevatthi pariññātabbaṃ na pahātabbaṃ na bhāvetabbaṃ na sacchikātabbaṃ, kimaṅgaṃ pana maya’’nti cintetvā tattha vasitabbameva maññissanti, evaṃ khippameva dukkhassantakarā bhavissanti. Evaṃ pacchimā janatā anukampitā hoti. Etamatthaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘pacchime mama sāvake anukampanto’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para32"></a><a name="para32_an2"></a><span class="paranum">32</span>. Ekādasame vijjaṃ bhajantīti <span class="bld">vijjābhāgiyā,</span> vijjābhāge vijjākoṭṭhāse vattantītipi <span class="bld">vijjābhāgiyā. Padaṃ pacchindatī</span>ti maggacittassa patiṭṭhaṃ upacchindati, maggacittaṃ patiṭṭhāpetuṃ na detīti attho. <span class="bld">Ubbaṭṭetvā</span>ti samucchedavasena samūlaṃ uddharitvā. <span class="bld">Aṭṭhasu ṭhānesū</span>ti buddhādīsu aṭṭhasu ṭhānesu. <span class="bld">Rāgassa khayavirāgenā</span>ti rāgassa khayasaṅkhātena virāgena, rāgassa anuppattidhammatāpādanenāti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="centered">Bālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">4. Samacittavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para33"></a><a name="para33_an2"></a><span class="paranum">33</span>. Catutthassa <a name="V2.0026"></a> paṭhame bhavanti ettha patiṭṭhahantīti bhūmi, asappurisānaṃ bhūmi <span class="bld">asappurisabhūmi. Sappurisabhūmiyampi</span> eseva nayo. Kataṃ na jānātīti <span class="bld">akataññū,</span> asamatthasamāsoyaṃ gamakattā ‘‘asūriyapassā’’tiādīsu viya. Tenāha <span class="bld">‘‘kataṃ na jānātī’’</span>ti. <span class="bld">Akatavedī</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Pākaṭaṃ katvā na jānātī</span>ti ‘‘idañcidañca mayhaṃ iminā kata’’nti saṅghamajjhagaṇamajjhādīsu pākaṭaṃ katvā na jānāti, na pakāsetīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Upaññāta</span>nti thomanāvasena upagantvā ñātaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘vaṇṇita’’</span>ntiādi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para34"></a><a name="para34_an2"></a><span class="paranum">34</span>. Dutiye vassasataparimāṇamāyu assāti <span class="bld">vassasatāyuko,</span> vassasatāyukatañca vassasatāyukakāle jātasseva hoti, nāññassāti āha <span class="bld">‘‘vassasatāyukakāle jāto’’</span>ti. Vassasataṃ jīvati sīlenāti <span class="bld">vassasatajīvī. Vassasata</span>nti ca accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sakalaṃ vassasataṃ jīvanto’’</span>ti. Mātāpitūnaṃ mātāva bahūpakāratarāti tassāyeva padhānabhāvena paṭikātabbattā dakkhiṇaṃ aṃsakūṭaṃ vadanti. <span class="bld">Hadayalohitaṃ pāyetvā</span>ti khīraṃ sandhāya <a name="M2.0029"></a> vadati. Lohitañhi khīrabhāvena pariṇāmaṃ gacchati. <span class="bld">Tyāssā</span>ti te assa. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_an2"></a><span class="paranum">35</span>. Tatiye <span class="bld">tenupasaṅkamī</span>ti ettha yenādhippāyena so brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkami, taṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘so hi brāhmaṇo’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Virajjhanapañha</span>nti yaṃ pañhaṃ puṭṭho virajjhitvā kathesi, aviparītaṃ katvā sampādetuṃ na sakkoti, tādisaṃ pañhanti attho. <span class="bld">Ubhatokoṭikaṃ pañha</span>nti ubhohi koṭīhi yuttaṃ pañhaṃ. ‘‘Kiṃvādī bhavaṃ gotamo’’ti hi puṭṭho ‘‘kiriyavādimhī’’ti vā vadeyya ‘‘akiriyavādimhī’’ti vā, tasmā imassa pañhassa vissajjane ‘‘kiriyavādimhī’’ti ekā koṭi, ‘‘akiriyavādimhī’’ti dutiyāti koṭidvayayutto ayaṃ pañho. <span class="bld">Uggilitu</span>nti dve koṭiyo mocetvā kathetuṃ asakkonto bahi nīharituṃ atthato apanetuṃ na sakkhissati. Dve koṭiyo mocento hi taṃ bahi nīharati nāma. <span class="bld">Niggilitu</span>nti pucchāya dosaṃ datvā hāretuṃ asakkonto pavesetuṃ na sakkhissati. Tattha dosaṃ datvā hārento hi gilitvā viya adassanaṃ gamento paveseti nāma. <span class="bld">Kiṃladdhiko</span>ti kiṃddiṭṭhiko. Vadanti etenāti vādo, diṭṭhi. Ko vādo etassāti <span class="bld">kiṃvādī. Kimakkhāyī</span>ti kimabhidhāyī, kīdisī dhammakathā. Tenāha <span class="bld">‘‘kiṃ nāma…pe… pucchatī’’</span>ti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_an2"></a><span class="paranum">36</span>. Catutthe <a name="V2.0027"></a> dakkhiṇaṃ arahantīti <span class="bld">dakkhiṇeyyā</span>. Āhunaṃ vuccati dānaṃ, taṃ arahantīti <span class="bld">āhuneyyā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para37"></a><a name="para37_an2"></a><span class="paranum">37</span>. Pañcame kathamayaṃ migāramātā nāma jātāti āha <span class="bld">‘‘sā hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Sabbajeṭṭhakassa puttassā</span>ti attano puttesu sabbapaṭhamaṃ jātassa puttassa. <span class="bld">Ayyakaseṭṭhinova samānanāmakattā</span>ti migāraseṭṭhinā eva sadisanāmakattā. Tassā kira sabbajeṭṭhassa puttassa nāmaggahaṇadivase ayyakassa migāraseṭṭhisseva nāmaṃ akaṃsu. <span class="bld">Anibaddhavāso hutvā</span>ti ekasmiṃyeva vihāre nibaddhavāso ahutvā. <span class="bld">Dhuvaparibhogānī</span>ti niyataparibhogāni. Nanu bhagavā kadāci cārikampi pakkamati, kathaṃ tāni senāsanāni dhuvaparibhogena paribhuñjīti āha <span class="bld">‘‘utuvassaṃ cārikaṃ caritvāpī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">utuvassa</span>nti hemantagimhe sandhāya vadati. <span class="bld">Maggaṃ ṭhapetvā</span>ti therassa āgamanamaggaṃ ṭhapetvā. <span class="bld">Uṇhavalāhakā</span>ti uṇhautuno <a name="M2.0030"></a> paccayabhūtameghamālāsamuṭṭhāpakā devaputtā. Tesaṃ kira tathācittuppādasamakālameva yathicchitaṃ ṭhānaṃ uṇhaṃ pharamānā, valāhakamālā nātibahalā ito cito nabhaṃ chādentī vidhāvati. Esa nayo <span class="bld">sītavalāhakavassavalāhakāsu. Abbhavalāhakā</span> pana devatā sītuṇhavassehi vinā kevalaṃ abbhapaṭalasseva samuṭṭhāpakā veditabbā. Kevalaṃ vā vātasseva, teneva devatā vātavalāhakā.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca yaṃ vassāne ca sisire ca abbhaṃ uppajjati, taṃ utusamuṭṭhānaṃ pākatikameva. Yaṃ pana abbhamhiyeva atiabbhaṃ sattāhampi candasūriye chādetvā ekandhakāraṃ karoti, yañca cittavesākhamāsesu abbhaṃ, taṃ devatānubhāvena uppannaṃ abbhanti veditabbaṃ. Yo ca tasmiṃ tasmiṃ utumhi uttaradakkhiṇādipakativāto hoti, ayaṃ utusamuṭṭhāno. Vātepi vanarukkhakkhandhādippadālano ativāto nāma atthi. Ayañceva, yo ca aññopi akālavāto, ayañca devatānubhāvena nibbatto. Yaṃ gimhāne uṇhaṃ, taṃ utusamuṭṭhānikaṃ pākatimeva. Yaṃ pana uṇhepi atiuṇhaṃ sītakāle ca uppannaṃ uṇhaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ. Yaṃ vassāne ca hemante ca sītaṃ hoti, taṃ utusamuṭṭhānameva. Yaṃ pana sītepi atisītaṃ, gimhe ca uppannaṃ sītaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ. Yaṃ vassike cattāro māse vassaṃ, taṃ utusamuṭṭhānameva, yaṃ pana vasseyeva ativassaṃ, yañca cittavesākhamāsesu vassaṃ, taṃ devatānubhāvena nibbattaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tatridaṃ vatthu – eko kira vassavalāhakadevaputto tagarakūṭavāsikhīṇāsavattherassa santikaṃ gantvā vanditvā aṭṭhāsi. Thero – ‘‘kosi tva’’nti pucchi. Ahaṃ, bhante, vassavalāhako devaputtoti<a name="V2.0028"></a>. Tumhākaṃ kira cittena devo vassatīti? Āma, bhanteti. Passitukāmā mayanti. Temissatha, bhanteti. Meghasīsaṃ vā gajjitaṃ vā na paññāyati, kathaṃ temissāmāti? Bhante, amhākaṃ cittena devo vassati, tumhe paṇṇasālaṃ pavisathāti. Sādhu devaputtāti pāde dhovitvā paṇṇasālaṃ pāvisi. Devaputto tasmiṃ pavisanteyeva ekaṃ gītaṃ gāyitvā hatthaṃ ukkhipi, samantā tiyojanaṭṭhānaṃ ekameghaṃ ahosi. Thero aḍḍhatinto paṇṇasālaṃ paviṭṭhoti.</p>
- <p class="bodytext">Kāmaṃ <a name="M2.0031"></a> heṭṭhā vuttāpi devatā cātumahārājikāva, tā pana tena tena visesena vatvā idāni tadaññe paṭhamabhūmike kāmāvacaradeve sāmaññato gaṇhanto <span class="bld">‘‘cātumahārājikā’’</span>ti āha. Dhataraṭṭhavirūḷhakavirūpakkhakuverasaṅkhātā cattāro mahārājāno etesanti <span class="bld">cātumahārājikā,</span> te sinerussa pabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi ākāsaṭṭhakāpi. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā manopadosikā candimā devaputto sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhā eva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tāvatiṃsā</span>ti tāvatiṃsānaṃ devānaṃ nāmaṃ, tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā <span class="bld">yāmā</span>dīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha maghena māṇavena saddhiṃ macalagāme kālaṃ katvā tettiṃsa sahapuññakārino ettha nibbattāti taṃ sahacāritaṃ ṭhānaṃ tettiṃsaṃ, tadeva tāvatiṃsaṃ, taṃ nivāso etesanti tāvatiṃsāti vadanti. Yasmā pana sesacakkavāḷesupi chakāmāvacaradevalokā atthi. Vuttampi cetaṃ ‘‘sahassaṃ cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna’’nti (a. ni. 3.81). Tasmā nāmapaṇṇattiyevesā tassa devalokassāti veditabbā. Dukkhato yātā apayātāti <span class="bld">yāmā</span>. Attano sirisampattiyā tusaṃ itā gatāti <span class="bld">tusitā</span>. Nimmāne rati etesanti <span class="bld">nimmānaratino</span>. <span class="bld">Vasavattī devatā</span>ti paranimmitavasavattino devā. Paranimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti <span class="bld">paranimmitavasavattino</span>.</p>
- <p class="bodytext">Brūhito parivuddho tehi tehi jhānādīhi visiṭṭhehi guṇehīti brahmā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca brahmapārisajjādīhi mahanto brahmāti <span class="bld">mahābrahmā</span>. Tassa parisāyaṃ bhavā paricārikāti <span class="bld">brahmapārisajjā</span>. Tasseva purohitaṭṭhāne ṭhitāti <span class="bld">brahmapurohitā</span>. Ābhassarehi parittā ābhā etesanti <span class="bld">parittābhā</span>. Appamāṇā ābhā etesanti <span class="bld">appamāṇābhā</span>. Dīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati vissaratīti <span class="bld">ābhassarā,</span> yathāvuttappabhāya ābhāsanasīlā vā <span class="bld">ābhassarā. Subhā</span>ti sobhanā pabhā. <span class="bld">Subhā</span>ti hi <a name="V2.0029"></a> ekagghanā niccalā sarīrābhā vuccati<a name="M2.0032"></a>, sā parittā subhā etesanti <span class="bld">parittasubhā</span>. Appamāṇā subhā etesanti <span class="bld">appamāṇasubhā</span>. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā suvaṇṇamañjūsāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirikāti <span class="bld">subhakiṇṇā</span>. Tattha sobhanāya pabhāya kiṇṇā subhākiṇṇāti vattabbe bhā-saddassa rassattaṃ antima ṇa-kārassa ha-kārañca katvā <span class="bld">‘‘subhakiṇhā’’</span>ti vuttaṃ. Vipulaphalā vehapphalā. <span class="bld">Vipulaphalā</span>ti ca vipulasantasukhavaṇṇādiphalā. Appakena kālena attano ṭhānaṃ na vijahantīti <span class="bld">avihā</span>. Kenaci na tapanīyāti <span class="bld">atappā</span>. Akicchena sukhena passitabbā manuññarūpatāyāti <span class="bld">sudassā</span>. Suparisuddhadassanatāya sammā passanti sīlenāti <span class="bld">sudassī</span>. Ukkaṭṭhasampattīhi yogato natthi etesaṃ kaniṭṭhā sampattīti <span class="bld">akaniṭṭhā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyasakkhīhī</span>ti nāmakāyena desanāya sampaṭicchanavasena sakkhibhūtehi. <span class="bld">Halāhala</span>nti kolāhalaṃ. <span class="bld">Mahaggatacittenā</span>ti catutthajjhānapādakena abhiññācittena.</p>
- <p class="bodytext">Nanu ca ‘‘ajjhattanti kāmabhavo, bahiddhāti rūpārūpabhavo’’ti ca ayuttametaṃ? Yasmiñhi bhave sattā bahutaraṃ kālaṃ vasanti, so nesaṃ ajjhattaṃ. Yasmiñca appataraṃ kālaṃ vasanti, so nesaṃ bahiddhāti vattuṃ yuttaṃ. Rūpārūpabhave ca sattā cirataraṃ vasanti, appataraṃ kāmabhave, tasmā ‘‘ajjhattanti kāmabhavo, bahiddhāti rūpārūpabhavo’’ti kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘kiñcāpī’’</span>tiādi. <span class="bld">Catutthameva koṭṭhāsa</span>nti vivaṭṭaṭṭhāyisaṅkhātaṃ catutthaṃ asaṅkhyeyyakappaṃ. <span class="bld">Itaresū</span>ti saṃvaṭṭasaṃvaṭṭaṭṭhāyivivaṭṭasaṅkhātesu tīsu asaṅkhyeyyakappesu. <span class="bld">Ālayo</span>ti saṅgo. <span class="bld">Patthanā</span>ti ‘‘kathaṃ nāma tatrūpapannā bhavissāmā’’ti abhipatthanā. <span class="bld">Abhilāso</span>ti tatrūpapajjitukāmatā. <span class="bld">Tasmā</span>tiādinā yathāvuttamatthaṃ nigameti.</p>
- <p class="bodytext">Etthāyaṃ adhippāyo – kassacipi kilesassa avikkhambhitattā kenacipi pakārena vikkhambhanamattenapi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa attānaṃ adhikicca uddissa pavattaggāhassa visesapaccayoti ajjhattaṃ nāma. Tattha bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ, tena saṃyutto <span class="bld">ajjhattasaṃyojano</span>. Tabbipariyāyato <span class="bld">bahiddhāsaṃyojano</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Chandarāgavaseneva <a name="M2.0033"></a> ajjhattasaṃyojanaṃ bahiddhāsaṃyojanañca puggalaṃ dassetvā idāni orambhāgiyauddhambhāgiyasaṃyojanavasenapi dassetuṃ <span class="bld">‘‘orambhāgiyāni vā’’</span>tiādimāha. Oraṃ vuccati kāmadhātu, paṭisandhiyā paccayabhāvena taṃ oraṃ bhajantīti <span class="bld">orambhāgiyāni</span>. Tattha ca kammunā <a name="V2.0030"></a> vipākaṃ sattena ca dukkhaṃ saṃyojentīti <span class="bld">saṃyojanāni,</span> sakkāyadiṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsakāmarāgapaṭighā. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, vuttanayenetaṃ uddhaṃ bhajantīti <span class="bld">uddhambhāgiyāni,</span> saṃyojanāni. Rūparāgārūparāgamānuddhaccāvijjā. Atha vā orambhāgo vuccati kāmadhātu rūpārūpabhavato heṭṭhābhūtattā, tatrūpapattiyā paccayabhāvato orambhāgassa hitānīti <span class="bld">orambhāgiyāni</span> yathā ‘‘vacchāyogo duhako’’ti. Uddhambhāgo nāma mahaggatabhāvo, tassa hitāni <span class="bld">uddhambhāgiyāni</span>. Pādesu baddhapāsāṇo viya pañcorambhāgiyasaṃyojanāni heṭṭhā ākaḍḍhamānākārāni honti. Hatthehi gahitarukkhasākhā viya pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni upari ākaḍḍhamānākārāni. Yesañhi sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā etāni pañca gacchantaṃ vārenti, gataṃ puna ānenti. Rūparāgādīni pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti.</p>
- <p class="bodytext">Asamucchinnesu orambhāgiyasaṃyojanesu laddhapaccayesu uddhambhāgiyāni saṃyojanāni agaṇanūpagāni hontīti labbhamānānampi puthujjanānaṃ vasena avibhajitvā ariyānaṃ yogavasena vibhajitukāmo <span class="bld">‘‘ubhayampi ceta’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">vaṭṭanissitamahājanassā</span>ti puthujjane sandhāya vadati. <span class="bld">Dvedhā paricchinno</span>ti kāmasugatirūpārūpabhavavasena dvīhi pakārehi paricchinno.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vacchakasālopamaṃ</span> uttānatthameva. Opammasaṃsandane pana kassaci kilesassa avikkhambhitattā, kathañcipi avimutto kāmabhavo ajjhattaggahaṇassa visesapaccayattā, imesaṃ sattānaṃ abbhantaraṭṭhena <span class="bld">anto</span> nāma. Rūpārūpabhavo tabbipariyāyato <span class="bld">bahi</span> nāma. Tathā hi yassa orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, so ajjhattasaṃyojano vutto. Yassa tāni pahīnāni, so bahiddhāsaṃyojano. Tasmā anto asamucchinnabandhanatāya bahi ca pavattamānabhavaṅgasantānatāya <span class="bld">antobaddho bahisayito</span> <a name="M2.0034"></a> nāma. Nirantarappavattabhavaṅgasantānavasena hi sayitavohāro. Kāmaṃ nesaṃ bahibandhanampi asamucchinnaṃ, antobandhanassa pana mūlatāya evaṃ vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘saṃyojanaṃ pana tesaṃ kāmāvacarūpanibaddhamevā’’</span>ti. Iminā nayena sesattayepi attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ettāvatā ca kirā</span>ti <span class="bld">kira</span>-saddo arucisaṃsūcanattho. Tenettha ācariyavādassa attano aruccanabhāvaṃ dīpeti. ‘‘Sīlavā’’ti anāmaṭṭhavisesasāmaññato sīlasaṅkhepena gahitaṃ, tañca catubbidhanti ācariyatthero <span class="bld">‘‘catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā’’</span>ti āha. <span class="bld">Tatthā</span>ti catupārisuddhisīlesu. <span class="bld">Jeṭṭhakasīla</span>nti padhānasīlaṃ. <span class="bld">Ubhayatthā</span>ti uddesaniddesesu, niddese viya uddesepi <a name="V2.0031"></a> pātimokkhasaṃvarova therena vutto ‘‘sīlavā’’ti vuttattāti adhippāyo. Sīlaggahaṇañhi pāḷiyaṃ pātimokkhasaṃvaravaseneva āgataṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘pātimokkhasaṃvaroyevā’’</span>tiādi. Tattha avadhāraṇena itaresaṃ tiṇṇaṃ ekadesena pātimokkhantogadhabhāvaṃ dīpeti. Tathā hi anolokiyolokane ājīvahetu ca sikkhāpadavītikkame gilānapaccayassa apaccavekkhitaparibhoge ca āpatti vihitāti. <span class="bld">Tīṇī</span>ti indriyasaṃvarasīlādīni. <span class="bld">Sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthī</span>ti sīlapariyāyena tesaṃ katthaci sutte gahitaṭṭhānaṃ nāma kiṃ atthi yathā ‘‘pātimokkhasaṃvaro’’ti? Ācariyassa sammukhatāya appaṭikkhipanto upacārena pucchanto viya vadati. Tenāha <span class="bld">‘‘ananujānanto’’</span>ti. <span class="bld">Chadvārarakkhāmattakamevā</span>ti tassa sallahukabhāvamāha cittādhiṭṭhānabhāvamattena paṭipākatikabhāvāpattito. Itaradvayepi eseva nayo. <span class="bld">Paccayuppattimattaka</span>nti phalena hetuṃ dasseti. Uppādanahetukā hi paccayānaṃ uppatti. <span class="bld">Idamattha</span>nti idaṃ payojanaṃ imassa paccayassa paribhuñjaneti adhippāyo. <span class="bld">Nippariyāyenā</span>ti iminā indriyasaṃvarādīni tīṇi padhānassa sīlassa paripālanavasena pavattiyā pariyāyasīlāni nāmāti dasseti. Idāni pātimokkhasaṃvarasseva padhānabhāvaṃ byatirekato anvayato ca upamāya vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘yassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">so</span> pātimokkhasaṃvaro. <span class="bld">Sesāni</span> indriyasaṃvarādīni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto</span>ti <a name="M2.0035"></a> yo hi naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhanti laddhanāmena sikkhāpadasīlena pihitakāyavacīdvāro. So pana yasmā evaṃbhūto tena samannāgato nāma hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘pātīmokkhasaṃvarena samannāgato’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Aparo nayo – kilesānaṃ balavabhāvato, pāpakiriyāya ca sukarabhāvato, puññakiriyāya ca dukkarabhāvato bahukkhattuṃ apāyesu patanasīloti pātī, puthujjano. Aniccatāya vā bhavādīsu kammavegakkhitto ghaṭiyantaṃ viya anavaṭṭhānena paribbhamanato gamanato gamanasīloti pātī, maraṇavasena tamhi tamhi sattanikāye attabhāvassa pātanasīlo vā pātī, sattasantāno, cittameva vā. Taṃ pātiṃ saṃsāradukkhato mokkhetīti <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>. Cittassa hi vimokkhena satto vimuttoti vuccati. Vuttañhi ‘‘cittavodānā visujjhantī’’ti, ‘‘anupādāya āsavehi cittaṃ vimutta’’nti (mahāva. 28) ca.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā avijjādinā hetunā saṃsāre patati gacchati pavattatīti pāti, ‘‘avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sandhāvataṃ saṃsarata’’nti <a name="V2.0032"></a> (saṃ. ni. 2.124) hi vuttaṃ, tassa pātino sattassa taṇhādisaṃkilesattayato mokkho etenāti <span class="bld">pātimokkho</span>. ‘‘Kaṇṭhekāḷo’’tiādīnaṃ viyassa samāsasiddhi veditabbā.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā pāteti vinipāteti dukkheti pāti, cittaṃ. Vuttañhi –</p>
- <p class="gathalast">‘‘Cittena nīyate loko, cittena parikassatī’’ti; (Saṃ. ni. 1.62);</p>
- <p class="unindented">Tassa pātino mokkho etenāti <span class="bld">pātimokkho</span>. Patati vā etena apāyadukkhe saṃsāradukkhe cāti pāti, taṇhādisaṃkileso. Vuttañhi –</p>
- <p class="gathalast">‘‘Taṇhā janehi purisaṃ, (saṃ. ni. 1.56-57) taṇhādutiyo puriso’’ti (itivu. 15, 105; a. ni. 4.9) ca ādi;</p>
- <p class="unindented">Tato pātito mokkhoti <span class="bld">pātimokkho</span>.</p>
- <p class="bodytext">Atha <a name="M2.0036"></a> vā patati etthāti pāti, cha ajjhattikabāhirāni āyatanāni. Vuttañhi –</p>
- <p class="gathalast">‘‘Chasu loko samuppanno, chasu kubbati santhava’’nti (saṃ. ni. 1.70; su. ni. 171);</p>
- <p class="unindented">Tato chaajjhattikabāhirāyatanasaṅkhātato pātito mokkhoti <span class="bld">pātimokkho</span>.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā pāto vinipāto assa atthīti pātī, saṃsāro. Tato mokkhoti <span class="bld">pātimokkho</span>.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā sabbalokādhipatibhāvato dhammissaro bhagavā ‘‘patī’’ti vuccati, muccati etenāti mokkho, patino mokkho patimokkho tena paññattattāti, patimokkho eva <span class="bld">pātimokkho</span>. Sabbaguṇānaṃ vā mūlabhāvato uttamaṭṭhena pati ca so yathāvuttaṭṭhena mokkho cāti patimokkho, patimokkho eva <span class="bld">pātimokkho</span>. Tathā hi vuttaṃ ‘‘pātimokkhanti ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhameta’’nti (mahāva. 135) vitthāro.</p>
- <p class="bodytext">Atha <a name="V2.0033"></a> vā pa-iti pakāre, atīti accantatthe nipāto, tasmā pakārehi accantaṃ mokkhetīti <span class="bld">pātimokkho</span>. Idañhi sīlaṃ sayaṃ tadaṅgavasena, samādhisahitaṃ paññāsahitañca vikkhambhanavasena, samucchedavasena ca accantaṃ mokkheti mocetīti <span class="bld">pātimokkho</span>. Pati pati mokkhoti vā patimokkho, tamhā tamhā vītikkamadosato paccekaṃ mokkhoti attho. Patimokkho eva <span class="bld">pātimokkho</span>. Mokkho vā nibbānaṃ, tassa mokkhassa patibimbabhūtoti patimokkho. Sīlasaṃvaro hi sūriyassa aruṇuggamanaṃ viya nibbānassa udayabhūto tappaṭibhāgo viya yathārahaṃ kilesanibbāpanato patimokkhaṃ, patimokkhaṃyeva <span class="bld">pātimokkhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā mokkhaṃ pati vattati, mokkhābhimukhanti vā patimokkhaṃ, patimokkhameva <span class="bld">pātimokkha</span>nti evamettha pātimokkhasaddassa attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ācāragocarasampanno</span>ti kāyikavācasikaavītikkamasaṅkhātena ācārena, navesiyādigocaratādisaṅkhātena gocarena sampanno, sampannaācāragocaroti <a name="M2.0037"></a> attho. <span class="bld">Appamattakesū</span>ti parittakesu anāpattigamanīyesu. ‘‘Dukkaṭadubbhāsitamattesū’’ti apare. <span class="bld">Vajjesū</span>ti gārayhesu. Te pana ekantato akusalasabhāvā hontīti āha <span class="bld">‘‘akusaladhammesū’’</span>ti. <span class="bld">Bhayadassī</span>ti bhayato dassanasīlo, paramāṇumattampi vajjaṃ sineruppamāṇaṃ viya katvā bhāyanasīlo. <span class="bld">Sammā ādiyitvā</span>ti sammadeva sakkaccaṃ sabbasova ādiyitvā. <span class="bld">Sikkhāpadesū</span>ti niddhāraṇe bhummanti samudāyato avayavaniddhāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘sikkhāpadesu taṃ taṃ sikkhāpadaṃ samādiyitvā sikkhatī’’</span>ti atthamāha, sikkhāpadameva hi samādātabbaṃ sikkhitabbañcāti adhippāyo. <span class="bld">Yaṃ kiñci sikkhāpadesū</span>ti sikkhākoṭṭhāsesu mūlapaññattianupaññattisabbatthapaññattipadesapaññattiādibhedaṃ yaṃ kiñci sikkhitabbaṃ. Yaṃ paṭipajjitabbaṃ pūretabbaṃ sīlaṃ, taṃ pana dvāravasena duvidhamevāti āha <span class="bld">‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’</span>ti. Imasmiṃ atthavikappe <span class="bld">sikkhāpadesū</span>ti ādhāre bhummaṃ sikkhābhāgesu kassaci visuṃ aggahaṇato. Tenāha <span class="bld">‘‘taṃ sabba’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aññataraṃ devaghaṭa</span>nti aññataraṃ devanikāyaṃ. <span class="bld">Āgāmī hotī</span>ti paṭisandhivasena āgamanasīlo hoti. <span class="bld">Āgantā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Iminā aṅgenā</span>ti iminā kāraṇena.</p>
- <p class="bodytext">Sukkhavipassako yebhuyyena catudhātuvavatthānamukhena kammaṭṭhānābhinivesī hotīti āha <span class="bld">‘‘sukkhavipassakassa dhātukammaṭṭhānikabhikkhuno’’</span>ti. Vuttamevatthaṃ sampiṇḍetvā nigamento <span class="bld">‘‘paṭhamena aṅgenā’’</span>tiādimāha.</p>
- <p class="bodytext">Cittassa <a name="V2.0034"></a> sukhumabhāvo idha sukhamattabhāvamāpannena daṭṭhabboti āha <span class="bld">‘‘sabbāpi hi tā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tantivasenā</span>ti kevalaṃ tantiṭṭhapanavasena, na pana therassa kassaci maggassa vā phalassa vā uppādanatthāya, nāpi sammāpaṭipattiyaṃ yojanatthāyāti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para38"></a><a name="para38_an2"></a><span class="paranum">38</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">mahākaccāno</span>ti gihikāle ujjenirañño purohitaputto abhirūpo dassanīyo pāsādiko suvaṇṇavaṇṇo ca. Varaṇā nāma rukkho, tassa avidūre bhavattā nagarampi varaṇasaddena vuccatīti āha <span class="bld">‘‘varaṇā nāma ekaṃ nagara’’</span>nti. Dvandapadassa paccekaṃ abhisambandho hotīti <a name="M2.0038"></a> hetusaddaṃ paccekaṃ yojetvā dassento <span class="bld">‘‘kāmarāgābhinivesahetū’’</span>tiādimāha. Hetusaddena sambandhe sati yo attho sambhavati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kāmarāgena abhiniviṭṭhattā</span>ti etena kāmarāgābhinivesahetūti imassa atthaṃ dīpeti, tathā <span class="bld">vinibaddhattā</span>tiādīhi kāmarāgavinibaddhahetūtiādīnaṃ. <span class="bld">Tato mukho</span>ti tadabhimukho. <span class="bld">Māna</span>nti āḷhakādimānabhaṇḍaṃ. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para39"></a><a name="para39_an2"></a><span class="paranum">39</span>. Sattame <span class="bld">madhurāya</span>nti uttaramadhurāyaṃ. <span class="bld">Gundāvane</span>ti kaṇhagundāvane, kāḷapippalivaneti attho. <span class="bld">Jarājiṇṇe</span>ti jarāya jiṇṇe, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇasadise nāpi akālikena jarāya abhibhūte. <span class="bld">Vayovuddhe</span>ti jiṇṇattā eva cassa vayovuddhippattiyā vuddhena sīlādivuddhiyā. <span class="bld">Jātimahallake</span>ti jātiyā mahantatāya cirarattatāya mahallake, na bhogaparivārādīhīti attho. <span class="bld">Addhagate</span>ti ettha <span class="bld">addha</span>-saddo dīghakālavācīti āha <span class="bld">‘‘dīghakāladdhānaṃ atikkante’’</span>ti. <span class="bld">Vayo</span>ti purimapadalopenāyaṃ niddesoti āha <span class="bld">‘‘pacchimavaya’’</span>nti, vassasatassa tatiyakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ pacchimavayaṃ anuppatteti attho.</p>
- <p class="bodytext">Bhavati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti <span class="bld">bhūmi,</span> kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘yena kāraṇenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Paripakko</span>ti pariṇato, vuddhibhāvaṃ pattoti attho. <span class="bld">Moghajiṇṇo</span>ti anto thirakaraṇānaṃ dhammānaṃ abhāvena tucchajiṇṇo nāma. Bāladārakopi daharoti vuccatīti tato visesanatthaṃ <span class="bld">‘‘yuvā’’</span>ti vuttaṃ. Atikkantapaṭhamavayā eva sattā sabhāvena palitasirā hontīti paṭhamavaye ṭhitabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘susukāḷakeso’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Bhadrenā</span>ti laddhakena. Ekacco hi daharopi samāno kāṇo vā hoti kuṇiādīnaṃ vā aññataro, so na bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Yo pana abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko sabbasampattisampanno yaṃ yadeva alaṅkāraparihāraṃ icchati, tena tena alaṅkato devaputto viya carati, ayaṃ bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Tenevāha <span class="bld">‘‘yena yobbanena samannāgato’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yamhi</span> <a name="V2.0035"></a> <span class="bld">saccañca dhammo cā</span>ti yamhi puggale soḷasahākārehi paṭividdhattā catubbidhaṃ saccaṃ, ñāṇena sacchikatattā navavidhalokuttaradhammo ca atthi. <span class="bld">Ahiṃsā</span>ti <a name="M2.0039"></a> desanāmattametaṃ, yamhi pana catubbidhāpi appamaññābhāvanā atthīti attho. <span class="bld">Saṃyamo damo</span>ti sīlañceva indriyasaṃvaro ca. <span class="bld">Vantamalo</span>ti maggañāṇena nīhaṭamalo. <span class="bld">Dhīro</span>ti dhitisampanno. <span class="bld">Thero</span>ti so imehi thirabhāvakāraṇehi samannāgatattā theroti pavuccatīti attho.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para40"></a><a name="para40_an2"></a><span class="paranum">40</span>. Aṭṭhame <span class="bld">‘‘corā balavanto hontī’’</span>ti padaṃ uddharitvā yehi kāraṇehi te balavanto honti, tesaṃ sabbhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘pakkhasampannā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">nivāsaṭṭhānasampannatā</span> giriduggādisabbhāvato. <span class="bld">Atiyātu</span>nti anto yātuṃ, gantuṃ pavisitunti attho. Taṃ pana antopavisanaṃ kenaci kāraṇena bahigatassa hotīti āha <span class="bld">‘‘bahiddhā janapadacārikaṃ caritvā’’</span>tiādi. <span class="bld">Niyyātu</span>nti bahi nikkhamituṃ. Tañca bahinikkhamanaṃ bahiddhākaraṇīye sati sambhavatīti āha <span class="bld">‘‘corā janapadaṃ vilumpantī’’</span>tiādi. <span class="bld">Anusaññātu</span>nti anusañcarituṃ. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para41"></a><a name="para41_an2"></a><span class="paranum">41</span>. Navame <span class="bld">micchāpaṭipattādhikaraṇahetū</span>ti ettha <span class="bld">adhi</span>-saddo anatthakoti āha <span class="bld">‘‘micchāpaṭipattiyā karaṇahetū’’</span>ti. <span class="bld">Na ārādhako</span>ti na sampādako na paripūrako. Ñāyati paṭivijjhanavasena nibbānaṃ gacchatīti ñāyo, so eva taṃsamaṅginaṃ vaṭṭadukkhapātato dhāraṇaṭṭhena dhammoti <span class="bld">ñāyo dhammo,</span> ariyamaggo. So panettha saha vipassanāya adhippetoti āha <span class="bld">‘‘sahavipassanakaṃ magga’’</span>nti. <span class="bld">Ārādhanaṃ</span> nāma saṃsiddhi, sā pana yasmā sampādanena paripūraṇena icchitā, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sampādetuṃ pūretu’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para42"></a><a name="para42_an2"></a><span class="paranum">42</span>. Dasame <span class="bld">duggahitehī</span>ti atthato byañjanato ca duṭṭhu gahitehi, ūnādhikaviparītapadapaccābhaṭṭhādivasena vilometvā gahitehīti attho. <span class="bld">Uppaṭipāṭiyā gahitehī</span>ti idaṃ pana nidassanamattaṃ duggahassa ūnādhikādivasenapi sambhavato. Tenevāha <span class="bld">‘‘attano duggahitasuttantānaṃyeva atthañca pāḷiñca uttaritaraṃ katvā dassentī’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Samacittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">5. Parisavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para43"></a><a name="para43_an2"></a><span class="paranum">43</span>. Pañcamassa <a name="V2.0036"></a> paṭhame <span class="bld">uddhaccena samannāgatā</span>ti akappiye kappiyasaññitāya, kappiye akappiyasaññitāya, avajje vajjasaññitāya, vajje avajjasaññitāya <a name="M2.0040"></a> uddhaccappakatikā. Ye hi vinaye apakataññuno saṃkilesavodāniyesu dhammesu na kusalā sakiñcanakārino vippaṭisārabahulā, tesaṃ anuppannañca uddhaccaṃ uppajjati, uppannañca bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjati. Sārābhāvena tucchattā naḷo viyāti <span class="bld">naḷo,</span> mānoti āha <span class="bld">‘‘unnaḷāti uggatanaḷā’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘uṭṭhitatucchamānā’’</span>ti. Māno hi seyyassa seyyoti sadisoti ca pavattiyā visesato tuccho. <span class="bld">Cāpallenā</span>ti capalabhāvena, taṇhāloluppenāti attho. <span class="bld">Mukhakharā</span>ti mukhena pharusā, pharusavādinoti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vikiṇṇavācā</span>ti vissaṭavacanā samphappalāpitāya apariyantavacanā. Tenāha <span class="bld">‘‘asaṃyatavacanā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vissaṭṭhasatino</span>ti sativirahitā. Paccayavekallena vijjamānāyapi satiyā satikiccaṃ kātuṃ asamatthatāya evaṃ vuttā. Na sampajānantīti <span class="bld">asampajānā,</span> taṃyoganivattiyaṃ cāyaṃ akāro ‘‘ahetukā dhammā (dha. sa. dukamātikā 2), abhikkhuko āvāso’’tiādīsu (cūḷava. 76) viyāti āha <span class="bld">‘‘nippaññā’’</span>ti, paññārahitāti attho. Pāḷiyaṃ <span class="bld">vibbhantacittā</span>ti ubbhantacittā. Samādhivirahena laddhokāsena uddhaccena tesaṃ samādhivirahānaṃ cittaṃ nānārammaṇesu paribbhamati vanamakkaṭo viya vanasākhāsu. <span class="bld">Pākatindriyā</span>ti saṃvarābhāvena gihikāle viya vivaṭaindriyā. Tenāha <span class="bld">‘‘pakatiyā ṭhitehī’’</span>tiādi. <span class="bld">Vivaṭehī</span>ti asaṃvutehi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para44"></a><a name="para44_an2"></a><span class="paranum">44</span>. Dutiye <span class="bld">bhaṇḍanaṃ vuccati kalahassa pubbabhāgo</span>ti kalahassa hetubhūtā paribhāsā taṃsadisī ca aniṭṭhakiriyā bhaṇḍanaṃ nāma. <span class="bld">Kalahajātā</span>ti hatthaparāmāsādivasena matthakappatto kalaho jāto etesanti kalahajātāti evamettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Viruddhavāda</span>nti ‘‘ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’tiādinā viruddhavādabhūtaṃ vivādaṃ. Mukhasannissitatāya vācā idha ‘‘mukha’’nti adhippetāti āha <span class="bld">‘‘dubbhāsitā vācā mukhasattiyoti vuccantī’’</span>ti. Catubbidhampi saṅghakammaṃ sīmāparicchinnehi pakatattehi bhikkhūhi ekato kattabbattā <span class="bld">ekakammaṃ</span> nāma. Pañcavidhopi pātimokkhuddeso ekato uddisitabbattā <span class="bld">ekuddeso</span> nāma. Paññattaṃ pana sikkhāpadaṃ sabbehipi lajjīpuggalehi samaṃ sikkhitabbabhāvato <span class="bld">samasikkhatā</span> nāma<a name="M2.0041"></a>. Pāḷiyaṃ <span class="bld">khīrodakībhūtā</span>ti yathā khīrañca <a name="V2.0037"></a> udakañca aññamaññaṃ saṃsandati, visuṃ na hoti, ekattaṃ viya upeti. Satipi hi ubhayesaṃ kalāpānaṃ paramatthato bhede pacurajanehi pana duviññeyyanānattaṃ khīrodakaṃ samoditaṃ accantameva saṃsaṭṭhaṃ viya hutvā tiṭṭhati, evaṃ sāmaggivasena ekattūpagatacittuppādā viyāti khīrodakībhūtāti evamettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Mettācakkhūhī</span>ti mettācittaṃ paccupaṭṭhapetvā olokanacakkhūhi. Tāni hi piyabhāvadīpanato ‘‘piyacakkhūnī’’ti vuccanti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para45"></a><a name="para45_an2"></a><span class="paranum">45</span>. Tatiye <span class="bld">aggavatī</span>ti ettha <span class="bld">agga</span>-saddo uttamapariyāyo, tena visiṭṭhassa puggalassa, visiṭṭhāya vā paṭipattiyā gahaṇaṃ idhādhippetanti āha <span class="bld">‘‘aggavatīti uttamapuggalavatī’’</span>tiādi. Avigatataṇhatāya taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahuṃ lanti ādiyantīti bahulā, bahulā eva <span class="bld">bāhulikā</span> yathā ‘‘venayiko’’ti (a. ni. 8.11; pārā. 8; ma. ni. 1.246). Te pana yasmā paccayabahubhāvāya yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha <span class="bld">‘‘cīvarādibāhullāya paṭipannā’’</span>ti. Sikkhāya ādaragāravābhāvato sithilaṃ adaḷhaṃ gaṇhantīti <span class="bld">sāthalikā</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Sithila</span>nti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, sithilasaddena vā samānatthassa sāthalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. <span class="bld">Avagamanaṭṭhenā</span>ti adhogamanaṭṭhena, orambhāgiyabhāvenāti attho. <span class="bld">Upadhiviveke</span>ti sabbūpadhipaṭinissaggatāya upadhivivitte. <span class="bld">Oropitadhurā</span>ti ujjhitussāhā. <span class="bld">Duvidhampi vīriya</span>nti kāyikaṃ cetasikañca vīriyaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para46"></a><a name="para46_an2"></a><span class="paranum">46</span>. Catutthe <span class="bld">idaṃ dukkha</span>nti dukkhassa ariyasaccassa paccakkhato aggahitabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Ettakameva dukkha</span>nti tassa paricchijja aggahitabhāvadassanatthaṃ. <span class="bld">Ito uddhaṃ dukkhaṃ natthī</span>ti anavasesetvā aggahitabhāvadassanatthaṃ. <span class="bld">Yathāsabhāvato nappajānantī</span>ti sarasalakkhaṇappaṭivedhena asammohato nappaṭivijjhanti. Asammohapaṭivedho ca yathā tasmiṃ ñāṇe pavatte paccā dukkhassa rūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. <span class="bld">Accantakkhayo</span>ti accantakkhayanimittaṃ nibbānaṃ. <span class="bld">Asamuppattī</span>ti etthāpi eseva nayo. Yaṃ nibbānaṃ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma tadubhayampi nirujjhati, taṃ tesaṃ asamuppatti nibbānaṃ dukkhanirodhoti vuccati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para47"></a><a name="para47_an2"></a><span class="paranum">47</span>. Pañcame <a name="M2.0042"></a> visesanassa paranipātena <span class="bld">‘‘parisākasaṭo’’</span>ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘kasaṭaparisā’’</span>tiādi. ‘‘Kasaṭaparisā’’ti hi vattabbe ‘‘parisākasaṭo’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Parisāmaṇḍo</span>ti etthāpi eseva nayo. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para48"></a><a name="para48_an2"></a><span class="paranum">48</span>. Chaṭṭhe <a name="V2.0038"></a> <span class="bld">gambhīrā</span>ti agādhā dukkhogāḷhā. <span class="bld">Pāḷivasenā</span>ti iminā yo dhammapaṭisambhidāya visayo gambhīrabhāvo, tamāha. Dhammappaṭivedhassa hi dukkarabhāvato dhammassa pāḷiyā dukkhogāḷhatāya gambhīrabhāvo. <span class="bld">‘‘Pāḷivasena gambhīrā’’</span>ti vatvā <span class="bld">‘‘sallasuttasadisā’’</span>ti vuttaṃ tassa ‘‘animittamanaññāta’’ntiādinā (su. ni. 579) pāḷivasena gambhīratāya labbhanato. Tathā hi tattha tā gāthā duviññeyyarūpā tiṭṭhanti. Duviññeyyañhi ñāṇena dukkhogāḷhanti katvā ‘‘gambhīra’’nti vuccati. Pubbāparampettha kāsañci gāthānaṃ duviññeyyatāya dukkhogāḷhameva, tasmā taṃ ‘‘pāḷivasena gambhīrā’’ti vuttaṃ. Imināva nayena <span class="bld">‘‘atthavasena gambhīrā’’</span>ti etthāpi attho veditabbo. <span class="bld">Mahāvedallasuttassa</span> (ma. ni. 1.449 ādayo) atthavasena gambhīratā suviññeyyāva. Lokaṃ uttaratīti lokuttaro, navavidho appamāṇadhammo. So atthabhūto etesaṃ atthīti <span class="bld">lokuttarā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘lokuttaraatthadīpakā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sattasuññaṃ dhammamattamevā</span>ti sattena attanā suññaṃ kevalaṃ dhammamattameva. <span class="bld">Uggahetabbaṃ pariyāpuṇitabba</span>nti liṅgavacanavipallāsena vuttanti āha <span class="bld">‘‘uggahetabbe ca pariyāpuṇitabbe cā’’</span>ti. Kavino kammaṃ kavitā. Yaṃ panassa kammaṃ, taṃ tena katanti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘kavitāti kavīhi katā’’</span>ti. <span class="bld">Itara</span>nti kāveyyāti padaṃ, kābyanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Kābya</span>nti ca kavinā vuttanti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘tasseva vevacana’’</span>nti. <span class="bld">Vicitraakkharā</span>ti vicittākārakkharā viññāpanīyā. <span class="bld">Sāsanato bahibhūtā</span>ti na sāsanāvacarā. <span class="bld">Tesaṃ sāvakehī</span>ti buddhānaṃ sāvakāti apaññātānaṃ yesaṃ kesañci sāvakehi. <span class="bld">Na ceva aññamaññaṃ paṭipucchantī</span>ti ye vācenti, ye ca suṇanti, te aññamaññaṃ atthādiṃ nappaṭipucchanti, kevalaṃ vācanasavanamatteneva parituṭṭhā honti. <span class="bld">Cārikaṃ na vicarantī</span>ti asukasmiṃ ṭhāne atthādiṃ jānantā atthīti pucchanatthāya cārikaṃ na gacchanti tādisassa puggalassa abhāvato tassa ca pubbāparavirodhato. <span class="bld">Kathaṃ ropetabba</span>nti kena pakārena nikkhipitabbaṃ. Attho nāma sabhāvato anusandhito sambandhato <a name="M2.0043"></a> pubbāparato ādipariyosānato ca ñāto sammāñāto hotīti āha <span class="bld">‘‘ko attho’’</span>tiādi. <span class="bld">Anuttānīkata</span>nti akkharasannivesādinā anuttānīkataṃ. <span class="bld">Kaṅkhāyā</span>ti saṃsayassa.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para49"></a><a name="para49_an2"></a><span class="paranum">49</span>. Sattame kilesehī āmasitabbato āmisaṃ, cattāro paccayā. Tadeva garu garukātabbaṃ etesaṃ, na dhammoti <span class="bld">āmisagarū</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘lokuttaradhammaṃ lāmakato gahetvā ṭhitaparisā’’</span>ti. Ubhato bhāgato vimuttoti <span class="bld">ubhatobhāgavimutto. Dvīhi bhāgehi</span> dve vāre vimutto. <span class="bld">Paññāya vimutto</span>ti samathasannissayena vinā aggamaggapaññāya vimutto. Tenāha <span class="bld">‘‘sukkhavipassakakhīṇāsavo’’</span>ti<a name="V2.0039"></a>. <span class="bld">Kāyenā</span>ti nāmakāyena. <span class="bld">Jhānaphassaṃ phusitvā</span>ti aṭṭhasamāpattisaññitaṃ jhānaphassaṃ adhigamavasena phusitvā. Pacchā nirodhaṃ nibbānaṃ yathā ālocitaṃ nāmakāyena sacchikarotīti <span class="bld">kāyasakkhī</span>. Na tu vimutto ekaccānaṃ āsavānaṃ aparikkhīṇattā. <span class="bld">Diṭṭhantaṃ patto</span>ti diṭṭhassa anto anantaro kālo diṭṭhanto, dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti attho. Paṭhamaphalato paṭṭhāya hi yāva aggamaggā diṭṭhippatto. Tenāha <span class="bld">‘‘ime dvepi chasu ṭhānesu labbhantī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saddahanto vimutto</span>ti etena sabbathā avimuttassa saddhāmattena vimuttabhāvadassanena saddhāvimuttassa sekkhabhāvameva vibhāveti. <span class="bld">Saddhāvimutto</span>ti vā saddhāya avimuttoti attho. <span class="bld">Chasu ṭhānesū</span>ti paṭhamaphalato paṭṭhāya chasu ṭhānesu. <span class="bld">Dhammaṃ anussaratī</span>ti paṭhamamaggapaññāsaṅkhātaṃ dhammaṃ anussarati. <span class="bld">Saddhaṃ anussaratī</span>ti etthāpi eseva nayo. Ubhopi hete sotāpattimaggaṭṭhāyeva. <span class="bld">Imaṃ kasmā gaṇhantī</span>ti evaṃ ekantapāsaṃsesu ariyesu gayhamānesu imaṃ ekantaninditaṃ lāmakaṃ dussīlaṃ kasmā gaṇhanti. Sabbesu sabbatā sadisesu labbhamānopi viseso na paññāyati, visabhāge pana sati eva paññāyati paṭabhāvena viya cittapaṭassāti āha <span class="bld">‘‘ekaccesu panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ganthitā</span>ti avabaddhā. <span class="bld">Mucchitā</span>ti mucchaṃ sammohaṃ āpannā. <span class="bld">Chandarāgaapakaḍḍhanāyā</span>ti chandarāgassa apanayanatthaṃ. <span class="bld">Nissaraṇapaññāyā</span>ti tato nissaraṇāvahāya paññāya virahitā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paññādhurenā</span>ti <a name="M2.0044"></a> vipassanābhinivesena. <span class="bld">Abhiniviṭṭho</span>ti vipassanāmaggaṃ otiṇṇo. <span class="bld">Tasmiṃ khaṇe</span>ti sotāpattimaggakkhaṇe. <span class="bld">Dhammānusārī nāma</span> paññāsaṅkhātena dhammena ariyamaggasotassa anussaraṇato. <span class="bld">Kāyasakkhī nāma</span> nāmakāyena sacchikātabbassa nibbānassa sacchikaraṇato. Vikkhambhanasamucchedānaṃ vasena <span class="bld">dvikkhattuṃ</span>. Arūpajjhānehi rūpakāyato, aggamaggena sesakāyatoti <span class="bld">dvīhi bhāgehi</span> nissakkavacanañcetaṃ. Diṭṭhantaṃ patto, diṭṭhattā vā pattoti <span class="bld">diṭṭhippatto</span>. Tattha <span class="bld">diṭṭhantaṃ patto</span>ti dassanasaṅkhātassa sotāpattimaggañāṇassa anantaraṃ pattoti attho. <span class="bld">Diṭṭhattā</span>ti catusaccadassanasaṅkhātāya paññāya nirodhassa diṭṭhattā. Jhānaphassarahitāya sātisayāya paññāya eva vimuttoti <span class="bld">paññāvimutto</span>. Sesaṃ vuttanayattā suviññeyyameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para50"></a><a name="para50_an2"></a><span class="paranum">50</span>. Aṭṭhame na samāti <span class="bld">visamā</span>. Kāyakammādīnaṃ visamattā tato eva tattha pakkhalanaṃ sulabhanti āha <span class="bld">‘‘sapakkhalanaṭṭhenā’’</span>ti. <span class="bld">Nippakkhalanaṭṭhenā</span>ti pakkhalanābhāvena. <span class="bld">Uddhammānī</span>ti dhammato apetāni. <span class="bld">Ubbinayānī</span>ti etthāpi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para51"></a><a name="para51_an2"></a><span class="paranum">51</span>. Navame <a name="V2.0040"></a> <span class="bld">adhammikā</span>ti adhamme niyuttā. Tenāha <span class="bld">‘‘niddhammā’’</span>ti, dhammarahitāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para52"></a><a name="para52_an2"></a><span class="paranum">52</span>. Dasame <span class="bld">gaṇhantī</span>ti pavattenti. <span class="bld">Na ceva aññamaññaṃ saññāpentī</span>ti mūlato paṭṭhāya taṃ adhikaraṇaṃ yathā vūpasammati, evaṃ aññamaññaṃ itarītare na sammā jānāpenti. Saññāpanatthaṃ sannipāte sati tattha yuttapattakaraṇena saññattiyā bhavitabbaṃ, te pana saññāpanatthaṃ na sannipatanti. <span class="bld">Na pekkhāpentī</span>ti taṃ adhikaraṇaṃ mūlato paṭṭhāya aññamaññaṃ na pekkhāpenti. Asaññattiyeva attanā gahitapakkhassa balaṃ etesanti <span class="bld">asaññattibalā. Na tathā mantentī</span>ti sandiṭṭhiparāmāsiādhānaggāhiduppaṭinissaggibhāvena tathā na mantenti. Tenāha <span class="bld">‘‘thāmasā’’</span>tiādi. <span class="bld">Uttānatthoyeva</span> kaṇhapakkhe vuttappaṭipakkhena gahetabbattā.</p>
- <p class="centered">Parisavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(6) 1. Puggalavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para53"></a><a name="para53_an2"></a><span class="paranum">53</span>. Dutiyapaṇṇāsakassa <a name="M2.0045"></a><a name="V2.0041"></a> paṭhame hitaggahaṇena mettā vuttā hoti, na karuṇā, anukampāgahaṇena pana karuṇāti <span class="bld">cakkavattinā saddhiṃ gahitattā ‘‘lokānukampāyā’’ti na vuttaṃ</span>. Nippariyāyato lokānukampā nāma sammāsambuddhādhīnāti. <span class="bld">Dve</span>ti manussadevasampattivasena dve sampattiyo. Tā dve, nibbānasampatti cāti <span class="bld">tisso</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para54"></a><a name="para54_an2"></a><span class="paranum">54</span>. Dutiye bahuso loke na ciṇṇā na pavattā manussāti <span class="bld">āciṇṇamanussā</span>. Kadācideva hi nesaṃ loke nibbatti abhūtapubbā bhūtāti <span class="bld">abbhutamanussā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para55"></a><a name="para55_an2"></a><span class="paranum">55</span>. Tatiye <span class="bld">dasasu cakkavāḷasahassesu anutāpaṃ karoti</span> tassa ekabuddhakhettabhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para56"></a><a name="para56_an2"></a><span class="paranum">56</span>. Catutthe <span class="bld">thūpassa yuttā</span>ti dhātuyo pakkhipitvā thūpakaraṇassa yuttā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para57"></a><a name="para57_an2"></a><span class="paranum">57</span>. Pañcame <span class="bld">attano ānubhāvenā</span>ti sayambhuñāṇena. <span class="bld">Buddhā</span>ti buddhavanto.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para58"></a><a name="para58_an2"></a><span class="paranum">58</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">pahīnattā na bhāyatī</span>ti attasinehābhāvato na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhiggahaṇañcettha nidassanamattaṃ, attasinehassa paṭighassa tadekaṭṭhasammohassa ca vasena bhāyanaṃ hotīti tesampi pahīnattā na bhāyati, aññathā sotāpannādīnaṃ abhayena bhavitabbaṃ siyā. <span class="bld">Sakkāyadiṭṭhiyā balavattā</span>ti ettha ahaṃkārasammohanatādīnampi balavattāti vattabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para59"></a><a name="para59_an2"></a><span class="paranum">59</span>. Sattame <span class="bld">assājānīyo</span>ti likhanti, <span class="bld">usabhājānīyo</span>ti pana pāṭhoti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para61"></a><a name="para61_an2"></a><span class="paranum">61</span>. Navame <span class="bld">tatthā</span>ti antarāpaṇe. <span class="bld">Eko</span>ti dvīsu kinnaresu eko. Ambilikāphalañca addasāti ānetvā sambandho. <span class="bld">Ambilikāphala</span>nti tintiṇīphalanti <a name="M2.0046"></a> vadanti, caturambilanti apare. <span class="bld">Dve atthe</span>ti pāḷiyaṃ vutte dve atthe.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para62"></a><a name="para62_an2"></a><span class="paranum">62</span>. Dasame <a name="V2.0042"></a> yathāāraddhe kicce vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ paṭivānaṃ, natthi etassa paṭivānanti <span class="bld">appaṭivāno</span>. Tattha asaṃkocappatto. Tenāha <span class="bld">‘‘anukkaṇṭhito’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para63"></a><a name="para63_an2"></a><span class="paranum">63</span>. Ekādasame <span class="bld">sannivāsa</span>nti sahavāsaṃ. Yathā asappurisā saha vasantā aññamaññaṃ agāravena anādariyaṃ karonti, tappaṭikkhepena sappurisānaṃ sagāravappaṭipattidassanaparamidaṃ suttaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para64"></a><a name="para64_an2"></a><span class="paranum">64</span>. Dvādasame <span class="bld">dvīsupi pakkhesū</span>ti vivādāpannānaṃ bhikkhūnaṃ dvīsupi pakkhesu. <span class="bld">Saṃsaramānā</span>ti pavattamānā. <span class="bld">Diṭṭhipaḷāso</span>ti diṭṭhisannissayo paḷāso yugaggāho. <span class="bld">Āghātento</span>ti āhananto bādhento. <span class="bld">Anabhirādhanavasenā</span>ti yassa uppajjati, tassa tadaññesañca atthassa anabhirādhanavasena. <span class="bld">Sabbampeta</span>nti vacīsaṃsāroti sabbampetaṃ. Attano citte parisāya ca citteti ānetvā sambandho.</p>
- <p class="centered">Puggalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(7) 2. Sukhavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para65"></a><a name="para65_an2"></a><span class="paranum">65</span>. Dutiyassa paṭhame <span class="bld">sabbakāmanipphattimūlakaṃ sukha</span>nti anavasesaupabhogaparibhogavatthunipphattihetukaṃ kāmasukhaṃ. <span class="bld">Pabbajjāmūlakaṃ sukha</span>nti pabbajjāhetukaṃ pavivekasukhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para66"></a><a name="para66_an2"></a><span class="paranum">66</span>. Dutiye <span class="bld">kāme</span>ti pañca kāmaguṇe, sabbepi vā tebhūmake dhamme. Vuttañhetaṃ ‘‘sabbepi tebhūmakā dhammā kamanīyaṭṭhena kāmā’’ti (mahāni. 1). <span class="bld">Nekkhammaṃ vuccati pabbajjā</span> gharabandhanato nikkhantattā. Nibbānameva vā –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Pabbajjā paṭhamaṃ jhānaṃ, nibbānañca vipassanā;</p>
- <p class="gathalast">Sabbepi kusalā dhammā, nekkhammanti pavuccare’’ti. (itivu. aṭṭha. 109) –</p>
- <p class="unindented">Hi vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para67"></a><a name="para67_an2"></a><span class="paranum">67</span>. Tatiye <a name="M2.0047"></a><a name="V2.0043"></a> upadhī vuccanti pañcupādānakkhandhā, tannissitaṃ sukhaṃ <span class="bld">upadhisukhaṃ</span>. Tappaṭipakkhato <span class="bld">nirupadhisukhaṃ lokuttarasukhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para68"></a><a name="para68_an2"></a><span class="paranum">68</span>. Catutthe vaṭṭapariyāpannaṃ sukhaṃ <span class="bld">vaṭṭasukhaṃ</span>. Nibbānārammaṇaṃ sukhaṃ <span class="bld">vivaṭṭasukhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para69"></a><a name="para69_an2"></a><span class="paranum">69</span>. Pañcame <span class="bld">saṃkilesa</span>nti saṃkiliṭṭhaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘vaṭṭagāmisukha’’</span>nti. <span class="bld">Vivaṭṭasukha</span>nti maggaphalasahagataṃ sukhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para70"></a><a name="para70_an2"></a><span class="paranum">70</span>. Chaṭṭhe ariyānameva sukhaṃ <span class="bld">ariyasukhaṃ,</span> ariyañca taṃ sukhañcātipi <span class="bld">ariyasukhaṃ</span>. Anariyānameva sukhaṃ <span class="bld">anariyasukhaṃ</span>. Anariyañca taṃ sukhañcātipi <span class="bld">anariyasukhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para71"></a><a name="para71_an2"></a><span class="paranum">71</span>. Sattame <span class="bld">ta</span>nti cetasikasukhaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para72"></a><a name="para72_an2"></a><span class="paranum">72</span>. Aṭṭhame saha pītiyā vattatīti <span class="bld">sappītikaṃ,</span> pītisahagataṃ sukhaṃ. Sabhāvato virāgato ca natthi etassa pītīti <span class="bld">nippītikaṃ sukhaṃ</span>. Aṭṭhakathāyaṃ panettha jhānasukhameva uddhaṭaṃ, tathā ca ‘‘lokiyasappītikasukhato lokiyanippītikasukhaṃ agga’’nti vuttaṃ. Lokiyanippītikampi hi aggaṃ labbhatevāti bhūmantaraṃ bhinditvā aggabhāvo veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para73"></a><a name="para73_an2"></a><span class="paranum">73</span>. Navame sātasabhāvameva sukhaṃ <span class="bld">sātasukhaṃ,</span> na upekkhāsukhaṃ viya asātasabhāvaṃ. Kāmañcettha kāyaviññāṇasahagatampi sātasukhameva, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘tīsu jhānesu sukha’’nteva vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para74"></a><a name="para74_an2"></a><span class="paranum">74</span>. Dasame samādhisampayuttaṃ sukhaṃ <span class="bld">samādhisukhaṃ</span>. Na samādhisampayuttaṃ sukhaṃ <span class="bld">asamādhisukhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para75"></a><a name="para75_an2"></a><span class="paranum">75</span>. Ekādasame suttantakathā esāti <span class="bld">‘‘sappītikaṃ jhānadvaya’’</span>nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para77"></a><a name="para77_an2"></a><span class="paranum">77</span>. Terasame rūpajjhānaṃ rūpaṃ uttarapadalopena, taṃ ārammaṇaṃ etassāti <span class="bld">rūpārammaṇaṃ</span>. Catutthajjhānaggahaṇaṃ pana yadassa paṭiyogī, tena samānayogakkhamadassanaparaṃ. <span class="bld">Yaṃ kiñci rūpa</span>nti yaṃ kiñci ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ. Tappaṭikkhepena <span class="bld">arūpaṃ</span> veditabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Sukhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(8) 3. Sanimittavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para78-79"></a><a name="para78-79_an2"></a><span class="paranum">78-79</span>. Tatiyassa <a name="M2.0048"></a><a name="V2.0044"></a> paṭhame nimīyati ettha phalaṃ avasesapaccayehi pakkhipīyati viyāti <span class="bld">nimittaṃ,</span> kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘sanimittāti sakāraṇā’’</span>ti. <span class="bld">Dutiyādīsū</span>ti dutiyasuttādīsu. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti iminā nidānādipadānampi kāraṇapariyāyameva dīpeti. Nidadāti phalanti <span class="bld">nidānaṃ,</span> hinoti phalaṃ patiṭṭhāti etenāti <span class="bld">hetu,</span> saṅkharoti phalanti <span class="bld">saṅkhāro,</span> paṭicca etasmā phalaṃ etīti <span class="bld">paccayo,</span> ruppati niruppati phalaṃ etthāti <span class="bld">rūpa</span>nti evaṃ nidānādipadānampi hetupariyāyatā veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para84"></a><a name="para84_an2"></a><span class="paranum">84</span>. Sattame <span class="bld">paccayabhūtāyā</span>ti sahajātādipaccayabhūtāya.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para87"></a><a name="para87_an2"></a><span class="paranum">87</span>. Dasame samecca sambhuyya paccayehi katoti saṅkhato, saṅkhato dhammo ārammaṇaṃ etesanti <span class="bld">saṅkhatārammaṇā. Maggakkhaṇe na honti nāma</span> pahīyantīti katvā. <span class="bld">Nāhesu</span>nti ettha ‘‘vuccantī’’ti ajjhāharitabbaṃ. <span class="bld">Yāva arahattā desanā desitā</span> taṃtaṃsuttapariyosāne ‘‘na hontī’’ti vuttattā.</p>
- <p class="centered">Sanimittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(9) 4. Dhammavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para88"></a><a name="para88_an2"></a><span class="paranum">88</span>. Catutthassa paṭhame <span class="bld">phalasamādhī</span>ti catūsupi ariyaphalesu samādhi. Tathā <span class="bld">phalapaññā</span> veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para89"></a><a name="para89_an2"></a><span class="paranum">89</span>. Dutiye sampayuttadhamme pariggaṇhātīti <span class="bld">paggāho</span>. Na vikkhipatīti <span class="bld">avikkhepo</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para90"></a><a name="para90_an2"></a><span class="paranum">90</span>. Tatiye namanaṭṭhena <span class="bld">nāmaṃ</span>. Ruppanaṭṭhena <span class="bld">rūpaṃ</span>. Sammasanacārassa adhippetattā <span class="bld">‘‘cattāro arūpakkhandhā’’</span>tveva vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘dhamma-koṭṭhāsaparicchedañāṇaṃ nāma kathita’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para91"></a><a name="para91_an2"></a><span class="paranum">91</span>. Catutthe <a name="V2.0045"></a> vijānanaṭṭhena <span class="bld">vijjā</span>. Vimuccanaṭṭhena <span class="bld">vimutti</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para92"></a><a name="para92_an2"></a><span class="paranum">92</span>. Pañcame <a name="M2.0049"></a> bhavo nāma sassataṃ sadā bhāvato, sassatavasena uppajjanadiṭṭhi <span class="bld">bhavadiṭṭhi</span>. Vibhavo nāma ucchedo vināsanaṭṭhena, vibhavavasena uppajjanadiṭṭhi <span class="bld">vibhavadiṭṭhi. Uttānatthāneva</span> heṭṭhā vuttanayattā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para95"></a><a name="para95_an2"></a><span class="paranum">95</span>. Aṭṭhame dukkhaṃ vaco etasmiṃ vippaṭikūlagāhimhi vipaccanīkasāte anādare puggaleti dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa dubbacassa puggalassa anādariyavasena pavattā cetanā. Tassa bhāvo <span class="bld">dovacassatā. Tassa bhāvo</span>ti ca tassa yathāvuttassa dovacassassa atthibhāvo, atthato dovacassameva. Vitthārato panesā ‘‘tattha katamā dovacassatā? Sahadhammike vuccamāne dovacassāya’’nti <span class="bld">abhidhamme</span> āgatā. Sā atthato saṅkhārakkhandho hoti. Catunnaṃ vā khandhānaṃ etenākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacananti vadanti.</p>
- <p class="bodytext">Pāpayogato pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo <span class="bld">pāpamittatā</span>. Vitthārato panesā ‘‘tattha katamā pāpamittatā? Ye te puggalā assaddhā dussīlā appassutā maccharino duppaññā. Yā tesaṃ sevanā nisevanā saṃsevanā bhajanā sambhajanā bhatti sambhatti taṃsampavaṅkatā’’ti (dha. sa. 1333) evaṃ āgatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā. Yāya hi cetanāya puggalo pāpasampavaṅko nāma hoti, sā cetanā cattāropi vā arūpino khandhā tadākārappavattā <span class="bld">pāpamittatā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para96"></a><a name="para96_an2"></a><span class="paranum">96</span>. Navame sukhaṃ vaco etasmiṃ padakkhiṇagāhimhi anulomasāte sādare puggaleti <span class="bld">subbaco</span>tiādinā, kalyāṇā saddhādayo puggalā etassa mittāti <span class="bld">kalyāṇamitto</span>tiādinā vuttavipariyāyena attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para97"></a><a name="para97_an2"></a><span class="paranum">97</span>. Dasame pathavīdhātuādayo sukhadhātukāmadhātuādayo ca etāsveva antogadhāti etāsu kosalle dassite tāsupi kosallaṃ dassitameva hotīti <span class="bld">‘‘aṭṭhārasa dhātuyo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Dhātūti jānana</span>nti iminā aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ sabhāvaparicchedikā savanadhāraṇasammasanappaṭivedhapaññā vuttā. Tattha dhātūnaṃ savanadhāraṇapaññā sutamayā, itarā bhāvanāmayā. Tatthāpi sammasanapaññā lokiyā<a name="M2.0050"></a>. Vipassanā hi sā, itarā lokuttarā. Lakkhaṇādivasena aniccādivasena ca manasikaraṇaṃ manasikāro, tattha kosallaṃ <span class="bld">manasikārakusalatā</span>. Aṭṭhārasannaṃyeva <a name="V2.0046"></a> dhātūnaṃ sammasanappaṭivedhapaccavekkhaṇapaññā manasikārakusalatā, sā ādimajjhapariyosānavasena tidhā bhinnā. Tathā hi sammasanapaññā tassā ādi, paṭivedhapaññā majjhe, paccavekkhaṇapaññā pariyosānaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para98"></a><a name="para98_an2"></a><span class="paranum">98</span>. Ekādasame āpattiyova āpattikkhandhā. Tā pana antarāpattīnaṃ aggahaṇena pañca, tāsaṃ gahaṇena satta hontīti āha <span class="bld">‘‘pañcannañca sattannañca āpattikkhandhāna’’</span>nti. <span class="bld">Jānana</span>nti ‘‘imā āpattiyo, ettakā āpattiyo, evañca tāsaṃ āpajjanaṃ hotī’’ti jānanaṃ. Evaṃ tippakārena jānanapaññā hi āpattikusalatā nāma. Āpattito vuṭṭhāpanappayogatāya kammabhūtā vācā kammavācā, tathābhūtā anussāvanavācā. ‘‘Imāya kammavācāya ito āpattito vuṭṭhānaṃ hoti, hontañca paṭhame, tatiye vā anussāvane yya-kāraṃ patte, ‘saṃvarissāmī’ti vā pade pariyosite hotī’’ti evaṃ taṃ taṃ āpattīhi vuṭṭhānaparicchedajānanapaññā <span class="bld">āpattivuṭṭhānakusalatā. Vuṭṭhāna</span>nti ca yathāpannāya āpattiyā yathā tathā anantarāyatāpādanaṃ. Evaṃ vuṭṭhānaggahaṇeneva desanāyapi saṅgaho siddho hoti.</p>
- <p class="centered">Dhammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(10) 5. Bālavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para99"></a><a name="para99_an2"></a><span class="paranum">99</span>. Pañcamassa paṭhame <span class="bld">anāgataṃ bhāraṃ vahatī</span>ti attano asampattaṃ bhāraṃ vahati. Atherova samāno therehi vahitabbaṃ bījanaggāhadhammajjhesanādibhāraṃ vahatīti evamettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Aṭṭhakathāyaṃ</span> (mahāva. aṭṭha. 159-160) pana yasmā sammajjanādinavavidhaṃ pubbakiccaṃ āṇatteneva kātabbaṃ, pātimokkhañca āṇatteneva uddisitabbaṃ, tasmā taṃ sabbaṃ vinā āṇattiyā karonto anāgataṃ bhāraṃ vahati nāmāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sammajjanī padīpo’’</span>tiādi vuttaṃ. Yañhi ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṃ sammajjitu’’ntiādinā nayena <span class="bld">pāḷiyaṃ</span> āgataṃ. Aṭṭhakathāsu ca –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Sammajjanī <a name="M2.0051"></a><a name="V2.0047"></a> padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;</p>
- <p class="gathalast">Uposathassa etāni, ‘pubbakaraṇa’nti vuccati.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;</p>
- <p class="gathalast">Uposathassa etāni, ‘pubbakicca’nti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha 168) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ dvīhi nāmehi navavidhaṃ pubbakiccaṃ dassitaṃ, taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Tasmā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, therena bhikkhunā navaṃ bhikkhuṃ āṇāpetu’’nti vacanato therena āṇattena agilānena bhikkhunā uposathāgāraṃ sammajjitabbaṃ, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ, padīpo kātabbo, akaronto dukkaṭaṃ āpajjati.</p>
- <p class="bodytext">Therenapi patirūpaṃ ñatvā āṇāpetabbaṃ, āṇāpentenapi yaṃ kiñci kammaṃ karonto vā sadā kālameva eko vā bhāranittharaṇako vā sarabhāṇakadhammakathikādīsu vā aññataro na uposathāgārasammajjanatthaṃ āṇāpetabbo, avasesā pana vārena āṇāpetabbā. Sace āṇatto sammajjaniṃ tāvakālikampi na labhati, sākhābhaṅgaṃ kappiyaṃ kāretvā sammajjitabbaṃ, tampi alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Padīpakaraṇepi vuttanayeneva āṇāpetabbo, āṇāpentena ca ‘‘amukasmiṃ nāma okāse telaṃ vā kapallikā vā atthi, taṃ gahetvā karohī’’ti vattabbo. Sace telādīni natthi, pariyesitabbāni. Pariyesitvā alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti. Api ca kapāle aggi jāletabbo. Āsanapaññāpanāṇattiyampi vuttanayeneva āṇāpetabbo, āṇattena ca sace uposathāgāre āsanāni natthi, saṅghikāvāsato āharitvā paññāpetvā puna āharitabbāni, āsanesu asati kaṭasārakepi taṭṭikāyopi paññāpetuṃ vaṭṭati, tāsupi asati sākhābhaṅgāni kappiyaṃ kāretvā paññāpetabbāni. Kappiyakārakaṃ alabhantassa laddhakappiyaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Chandapārisuddhī</span>ti ettha uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatena sannipātaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adentena chando dātabbo. Yopi gilāno vā kiccappasuto vā, tena pārisuddhiṃ dentena chando dātabbo. Kathaṃ dātabbo? Ekassa bhikkhuno <a name="M2.0052"></a> santike ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo. Evaṃ dinno hoti chando. Akatūposathena pana gilānena vā kiccappasutena vā pārisuddhi <a name="V2.0048"></a> dātabbā. Kathaṃ dātabbā? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti ayamattho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo. Evaṃ dinnā hoti pārisuddhi. Taṃ pana dentena chandopi dātabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti. Tattha pārisuddhidānaṃ saṅghassapi attanopi uposathakaraṇaṃ sampādeti, na avasesaṃ saṅghakiccaṃ. Chandadānaṃ saṅghasseva uposathakaraṇañca sesakiccañca sampādeti, attano pana uposatho akatoyeva hoti, tasmā pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Utukkhāna</span>nti ‘‘hemantādīnaṃ utūnaṃ ettakaṃ atikkantaṃ, ettakaṃ avasiṭṭha’’nti evaṃ utūnaṃ ācikkhanaṃ. <span class="bld">Bhikkhugaṇanā</span>ti ‘‘ettakā bhikkhū uposathagge sannipatitā’’ti bhikkhūnaṃ gaṇanā. Idampi ubhayaṃ katvāva uposatho kātabbo. <span class="bld">Ovādo</span>ti bhikkhunovādo. Na hi bhikkhūnīhi yācitaṃ ovādaṃ anārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhikkhuniyo hi ‘‘sve uposatho’’ti āgantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso, pannaraso’’ti pucchitvā puna uposathadivase āgantvā ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti evaṃ ovādaṃ yācanti. Taṃ ṭhapetvā bālagilānagamiye añño sacepi āraññako hoti, appaṭiggahetuṃ na labhati, tasmā yena so paṭiggahito, tena bhikkhunā uposathagge pātimokkhuddesako bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘bhikkhunisaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti.</p>
- <p class="bodytext">Pātimokkhuddesakena vattabbaṃ – ‘‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’’ti. Sace hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, tato tena so vattabbo – ‘‘itthannāmako bhikkhu <a name="M2.0053"></a> bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti. Sace natthi, tato tena pucchitabbaṃ – ‘‘ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditu’’nti. Sace koci ussahati, sopi ca aṭṭhahi aṅgehi samannāgato, taṃ tattheva sammannitvā ovādappaṭiggāhako vattabbo – ‘‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti. Sace pana na koci ussahati, pātimokkhuddesakena vattabbaṃ – ‘‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti. Ettāvatā hi sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanaṃ ārocitaṃ hoti. Tena bhikkhunā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pāṭipade bhikkhunīnaṃ ārocetabbaṃ. Pātimokkhampi ‘‘na, bhikkhave, anajjhiṭṭhena pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti vacanato anāṇattena na uddisitabbaṃ. ‘‘Therādheyyaṃ pātimokkha’’nti hi vacanato saṅghatthero vā pātimokkhaṃ uddiseyya<a name="V2.0049"></a>, ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’nti vacanato navakataro vā therena āṇatto. Dutiyādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para109"></a><a name="para109_an2"></a><span class="paranum">109</span>. Ekādasame <span class="bld">na kukkuccāyitabbaṃ kukkuccāyatī</span>ti na kukkuccāyituṃ yuttakaṃ kukkuccāyati. Sūkaramaṃsaṃ labhitvā ‘‘acchamaṃsa’’nti kukkuccāyati, ‘‘sūkaramaṃsa’’nti jānantopi ‘‘acchamaṃsa’’nti kukkuccāyati, na paribhuñjatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ migamaṃsaṃ ‘‘dīpimaṃsa’’nti, kāle santeyeva ‘‘kālo natthī’’ti, appavāretvā ‘‘pavāritomhī’’ti, patte rajasmiṃ apatiteyeva ‘‘patita’’nti, attānaṃ uddissa macchamaṃse akateyeva ‘‘maṃ uddissa kata’’nti kukkuccāyati. <span class="bld">Kukkuccāyitabbaṃ na kukkuccāyatī</span>ti kukkuccāyituṃ yuttaṃ na kukkuccāyati. Acchamaṃsaṃ labhitvā ‘‘sūkaramaṃsa’’nti na kukkuccāyati, ‘‘acchamaṃsa’’nti jānantopi ‘‘sūkaramaṃsa’’nti na kukkuccāyati, madditvā vītikkamatīti vuttaṃ hoti. Evaṃ dīpimaṃsaṃ migamaṃsanti…pe… attānaṃ uddissa macchamaṃse kate ‘‘maṃ uddissa kata’’nti na kukkuccāyatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘na kukkuccāyitabbanti saṅghabhogassa apaṭṭhapanaṃ avicāraṇaṃ na kukkuccāyitabbaṃ nāma, taṃ kukkuccāyati. Kukkuccāyitabbanti tasseva paṭṭhapanaṃ vicāraṇaṃ, taṃ na kukkuccāyatī’’ti ettakameva vuttaṃ. Tattha <a name="M2.0054"></a> <span class="bld">saṅghabhogassā</span>ti saṅghassa catupaccayaparibhogatthāya dinnakhettavatthutaḷākādikassa, tato uppannadhaññahiraññādikassa ca saṅghassa bhogassa. <span class="bld">Apaṭṭhapana</span>nti asaṃvidahanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘avicāraṇa’’</span>nti. <span class="bld">Tassevā</span>ti yathāvuttasseva saṅghabhogassa.</p>
- <p class="centered">Bālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(11) 1. Āsāduppajahavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para119"></a><a name="para119_an2"></a><span class="paranum">119</span>. Tatiyapaṇṇāsakassa <a name="V2.0050"></a><a name="M2.0055"></a> paṭhame dukkhena pajahitabbāti <span class="bld">duppajahā. Duccajā</span>tiādīsupi eseva nayo. Dvinnaṃ āsānaṃ duccajabhāvo kathaṃ jānitabboti paṭhamaṃ tāva lābhāsāya duccajabhāvaṃ vibhāveti <span class="bld">‘‘lābhāsāyā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Ubhatobyūḷha</span>nti yuddhatthāya ubhato sannipatitaṃ. <span class="bld">Pakkhandantī</span>ti anuppavisanti. <span class="bld">Jīvitāsāya duppajahattā</span>tiādinā jīvitāsāya duccajabhāvaṃ vibhāveti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para120"></a><a name="para120_an2"></a><span class="paranum">120</span>. Dutiye <span class="bld">dullabhā</span>ti na sulabhā. <span class="bld">Iṇaṃ demīti saññaṃ karotī</span>ti evaṃ saññaṃ karonto viya hotīti attho. Ettha ca ‘‘pubbakārīti paṭhamaṃ upakārassa kārako. Kataññū katavedīti tena kataṃ ñatvā pacchā kārako. Tesu pubbakārī ‘iṇaṃ demī’ti saññaṃ karoti, pacchā kārako ‘iṇaṃ jīrāpemī’ti saññaṃ karotī’’ti ettakameva idha vuttaṃ. Puggalapaṇṇattisaṃvaṇṇanāyaṃ (pu. pa. aṭṭha. 83) pana –</p>
- <p class="indent">‘‘Pubbakārīti paṭhamameva kārako. Katavedīti kataṃ vedeti, viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Te agāriyānagāriyehi dīpetabbā. Agārikesu hi mātāpitaro pubbakārino nāma, puttadhītaro pana mātāpitaro paṭijaggantā abhivādanādīni tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Anagāriyesu ācariyupajjhāyā pubbakārino nāma, antevāsikasaddhivihārikā ācariyupajjhāye paṭijaggantā abhivādanādīni ca tesaṃ kurumānā katavedino nāma. Tesaṃ āvibhāvatthāya upajjhāyaposakasoṇattherādīnaṃ vatthūni kathetabbāni.</p>
- <p class="indent">‘‘Aparo nayo – parena akateyeva upakāre attani kataṃ upakāraṃ anapekkhitvā kārako pubbakārī, seyyathāpi mātāpitaro ceva ācariyupajjhāyā ca. So dullabho sattānaṃ taṇhābhibhūtattā. Parena katassa upakārassa anurūpappavattiṃ <a name="M2.0056"></a> attani <a name="V2.0051"></a> kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto vediyanto kataññukatavedī seyyathāpi mātāpituācariyupajjhāyesu sammāpaṭipanno. Sopi dullabho sattānaṃ avijjābhibhūtattā. Apica akāraṇavacchalo pubbakārī, sakāraṇavacchalo kataññukatavedī. ‘Karissati me’ti evamādikāraṇanirapekkhakiriyo pubbakārī, ‘karissati me’ti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī. Tamojotiparāyaṇo pubbakārī, jotijotiparāyaṇo kataññukatavedī. Desetā pubbakārī, paṭipajjitā kataññukatavedī. Sadevake loke arahaṃ sammāsambuddho pubbakārī, ariyasāvako kataññukatavedī’’ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tattha kāraṇena vinā pavattahitacitto <span class="bld">akāraṇavacchalo</span>. Anāgatamhi payojanaṃ apekkhamāno ‘‘karissati me’’tiādinā cittena paṭhamaṃ gahitaṃ tādisaṃ kataṃ upādāya kataññū eva nāma hoti, na pubbakārīti adhippāyena <span class="bld">‘‘karissati meti evamādikāraṇasāpekkhakiriyo kataññukatavedī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tamojotiparāyaṇo</span> puññaphalāni anupajīvanto eva puññāni karotīti <span class="bld">‘‘pubbakārī’’</span>ti vutto. Puññaphalaṃ upajīvanto hi kataññupakkhe tiṭṭhati.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para121"></a><a name="para121_an2"></a><span class="paranum">121</span>. Tatiye <span class="bld">titto</span>ti suhito pariyosito niṭṭhitakiccatāya nirussukko. Guṇapāripūriyā hi paripuṇṇo yāvadattho idha titto vutto. <span class="bld">Tappetā</span>ti aññesampi tittikaro. <span class="bld">Paccekabuddho ca tathāgatasāvako ca khīṇāsavo titto</span>ti ettha paccekabuddho navalokuttaradhammehi sayaṃ titto paripuṇṇo, aññaṃ pana tappetuṃ na sakkoti. Tassa hi dhammakathāya abhisamayo na hoti, sāvakānaṃ pana dhammakathāya aparimāṇānaṃ devamanussānaṃ abhisamayo hoti. Evaṃ santepi yasmā te dhammaṃ desentā na attano vacanaṃ katvā kathenti, buddhānaṃ vacanaṃ katvā kathenti, sotuṃ nisinnaparisāpi – ‘‘ayaṃ bhikkhu na attanā paṭividdhaṃ dhammaṃ kathetī’’ti cittīkāraṃ karoti. Iti so cittīkāro buddhānaṃyeva hoti. Evaṃ tattha sammāsambuddhova tappetā nāma. Yathā hi ‘‘asukassa nāma idañcidañca dethā’’ti raññā āṇatte <a name="M2.0057"></a> kiñcāpi ānetvā denti, atha kho rājāva tattha dāyako. Yehipi laddhaṃ hoti, te ‘‘raññā amhākaṃ ṭhānantaraṃ dinnaṃ, issariyavibhavo dinno’’tveva gaṇhanti, na ‘‘rājapurisehī’’ti evaṃsampadamidaṃ veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para122"></a><a name="para122_an2"></a><span class="paranum">122</span>. Catutthe <span class="bld">duttappayā</span>ti atappayā, na sakkā kenaci tappetuṃ. Yo hi upaṭṭhākakulaṃ vā ñātikulaṃ vā nissāya vasamāno cīvare jiṇṇe tehi dinnaṃ cīvaraṃ nikkhipati, na paribhuñjati<a name="V2.0052"></a>. Punappunaṃ dinnampi gahetvā nikkhipateva. Yo ca teneva nayena laddhaṃ laddhaṃ vissajjeti, parassa deti, punappunaṃ laddhampi tatheva karoti. Ime dve puggalā sakaṭehipi paccaye upanentena tappetuṃ na sakkāti duttappayā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para123"></a><a name="para123_an2"></a><span class="paranum">123</span>. Pañcame <span class="bld">na vissajjetī</span>ti attano akatvā parassa na deti, atireke pana sati na nikkhipati, parassa deti. Tenevāha <span class="bld">‘‘sabbaṃyeva paresaṃ na detī’’</span>tiādi. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘yo bhikkhu upaṭṭhākakulā vā ñātikulā vā jiṇṇacīvaro sāṭakaṃ labhitvā cīvaraṃ katvā paribhuñjati na nikkhipati, aggaḷaṃ datvā pārupantopi punapi diyyamāne sahasā nappaṭiggaṇhāti. Yo ca laddhaṃ laddhaṃ attanā paribhuñjati, paresaṃ na deti. Ime dvepi sukhena sakkā tappetunti sutappayā’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para124-127"></a><a name="para124-127_an2"></a><span class="paranum">124-127</span>. Chaṭṭhasattamādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Āsāduppajahavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(12) 2. Āyācanavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para131"></a><a name="para131_an2"></a><span class="paranum">131</span>. <span class="bld">Saddho bhikkhū</span>ti saddhāya samannāgato bhikkhu. Yo bhikkhu sāriputtamoggallānehi sadisabhāvaṃ pattheti, so yehi guṇehi sāriputtamoggallānā etadagge ṭhapitā, te guṇe attano abhikaṅkheyyāti āha <span class="bld">‘‘yādiso sāriputtatthero paññāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ito uttari patthento micchā pattheyyā</span>ti sāriputtamoggallānānaṃ ye paññādayo guṇā upalabbhanti, tato uttari patthento micchā pattheyya. Aggasāvakaguṇaparamā hi sāvakaguṇamariyādā. Tesaṃ sāvakaguṇānaṃ <a name="M2.0058"></a> yadidaṃ aggasāvakaguṇā, na tato paraṃ sāvakaguṇā nāma atthi. Tenevāha <span class="bld">‘‘yaṃ natthi, tassa patthitattā’’</span>ti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para135"></a><a name="para135_an2"></a><span class="paranum">135</span>. Pañcame yassa guṇā khatā upahatā ca, so <span class="bld">khato upahato</span> nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘guṇānaṃ khatattā’’</span>tiādi. <span class="bld">Khatattā</span>ti chinnattā. <span class="bld">Upahatattā</span>ti naṭṭhattā. Tenāha <span class="bld">‘‘chinnaguṇaṃ naṭṭhaguṇanti</span> <a name="V2.0053"></a> <span class="bld">attho’’</span>ti. Apuññassa pasavo nāma atthato paṭilābhoti āha <span class="bld">‘‘pasavatīti paṭilabhatī’’</span>ti, attano santāne uppādetīti attho. <span class="bld">Ananupavisitvā</span>ti ñāṇena anogāhetvā. Sesamettha chaṭṭhādīni ca suviññeyyāneva.</p>
- <p class="centered">Āyācanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(13) 3. Dānavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para142"></a><a name="para142_an2"></a><span class="paranum">142</span>. Tatiyassa paṭhame dīyatīti <span class="bld">dānaṃ,</span> deyyadhammassetaṃ adhivacanaṃ. Dīyati anenāti vā <span class="bld">dānaṃ,</span> pariccāgacetanāyetaṃ adhivacanaṃ. Ayaṃ duvidhopi attho idhādhippetoti āha <span class="bld">‘‘diyyanakavasena dānānī’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">diyyanakavasenā</span>ti dātabbavasena. <span class="bld">Amatapattipaṭipada</span>nti amatappattihetubhūtaṃ sammāpaṭipadaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para143-151"></a><a name="para143-151_an2"></a><span class="paranum">143-151</span>. Dutiyādīni ca suviññeyyāneva.</p>
- <p class="centered">Dānavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(14) 4. Santhāravaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para152"></a><a name="para152_an2"></a><span class="paranum">152</span>. Catutthassa paṭhame āmisassa ca dhammassa ca alābhena attano parassa ca antare sambhavantassa chiddassa vivarassa bhedassa santharaṇaṃ pidahanaṃ saṅgaṇhanaṃ santhāro. Ayañhi lokasannivāso alabbhamānena āmisena dhammena cāti dvīhi chiddo. Tassa taṃ chiddaṃ yathā na paññāyati<a name="M2.0059"></a>, evaṃ pīṭhassa viya paccattharaṇena āmisena dhammena ca santharaṇaṃ saṅgaṇhanaṃ santhāroti vuccati. Ettha ca āmisena saṅgaho <span class="bld">āmisasanthāro</span> nāma. Taṃ karontena mātāpitūnaṃ bhikkhugatikassa <a name="V2.0054"></a> veyyāvaccakarassa rañño corānañca aggaṃ aggahetvāpi dātuṃ vaṭṭati. Āmasitvā dinnehi rājāno ca corā ca anatthampi karonti, jīvitakkhayampi pāpenti. Anāmasitvā dinnena attamanā honti, coranāgavatthuādīni cettha vatthūni kathetabbāni. Tāni samantapāsādikāya <span class="bld">vinayaṭṭhakathāyaṃ</span> (pārā. 185) vitthāritāni. Sakkaccaṃ uddesadānaṃ pāḷivaṇṇanā dhammakathākathananti evaṃ dhammena saṅgaho <span class="bld">dhammasanthāro</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para153-163"></a><a name="para153-163_an2"></a><span class="paranum">153-163</span>. Dutiyādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Santhāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(15) 5. Samāpattivaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para164"></a><a name="para164_an2"></a><span class="paranum">164</span>. Pañcamassa paṭhame ‘‘ito pubbe parikammaṃ pavattaṃ, ito paraṃ bhavaṅgaṃ majjhe samāpattī’’ti evaṃ saha parikammena appanāparicchedappajānanā paññā <span class="bld">samāpattikusalatā</span>. Vuṭṭhāne kusalabhāvo <span class="bld">vuṭṭhānakusalatā</span>. Pageva vuṭṭhānaparicchedakañāṇanti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para165"></a><a name="para165_an2"></a><span class="paranum">165</span>. Dutiye ujuno bhāvo <span class="bld">ajjavaṃ,</span> ajimhatā akuṭilatā avaṅkatāti attho. <span class="bld">Abhidhammepi</span> (dha. sa. 1346) vuttaṃ – ‘‘tattha katamo ajjavo? Yā ajjavatā ajimhatā akuṭilatā avaṅkatā, ayaṃ vuccati ajjavo’’ti. <span class="bld">Anajjavañca</span> ajjavappaṭikkhepena veditabbaṃ. Gomuttavaṅkatā, candalekhāvaṅkatā, naṅgalakoṭivaṅkatāti hi tayo anajjavā. Ekacco hi bhikkhu paṭhamavaye majjhima-pacchimavaye ca ekavīsatiyā anesanāsu chasu ca agocaresu carati, ayaṃ gomuttavaṅkatā nāma, ādito paṭṭhāya yāva pariyosānā paṭipattiyā vaṅkabhāvato. Eko paṭhamavaye pacchimavaye ca catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, majjhimavaye purimasadiso, ayaṃ candalekhāvaṅkatā nāma, paṭipattiyā majjhaṭṭhāne <a name="M2.0060"></a> vaṅkabhāvāpattito. Eko paṭhamavayepi majjhimavayepi catupārisuddhisīlaṃ pūreti, lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, pacchimavaye purimasadiso, ayaṃ naṅgalakoṭivaṅkatā nāma, pariyosāne vaṅkabhāvāpattito. Eko sabbampetaṃ vaṅkataṃ pahāya tīsu vayesu <a name="V2.0055"></a> pesalo lajjī kukkuccako sikkhākāmo hoti, tassa yo so ujubhāvo, idaṃ ajjavaṃ nāma, sabbattha ujubhāvasiddhito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Maddava</span>nti ettha ‘‘lajjava’’ntipi paṭhanti. Evaṃ panettha attho – ‘‘tattha katamo lajjavo? Yo hirīyati hirīyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, ayaṃ vuccati lajjavo’’ti evaṃ vutto lajjibhāvo lajjavaṃ nāma. Idaṃ panettha nibbacanaṃ – lajjatīti lajjo, hirimā, tassa bhāvo <span class="bld">lajjavaṃ,</span> hirīti attho. Lajjā etassa atthīti lajjī yathā ‘‘mālī māyī’’ti, tassa bhāvo lajjibhāvo, sā eva lajjā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para166"></a><a name="para166_an2"></a><span class="paranum">166</span>. Tatiye <span class="bld">adhivāsanakhantī</span>ti ettha adhivāsanaṃ vuccati khamanaṃ. Tañhi paresaṃ dukkaṭaṃ duruttañca paṭivirodhākaraṇena attano upari āropetvā vāsanato ‘‘adhivāsana’’nti vuccati. Adhivāsanalakkhaṇā khanti adhivāsanakhanti. Sucisīlatā <span class="bld">soraccaṃ</span>. Sā hi sobhanakammaratatā. Suṭṭhu vā pāpato oratabhāvo viratatāti āha <span class="bld">‘‘suratabhāvo’’</span>ti. Teneva <span class="bld">abhidhammepi</span> (dha. sa. 1349) –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katamaṃ soraccaṃ? Yo kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo, idaṃ vuccati soraccaṃ, sabbopi sīlasaṃvaro soracca’’nti – āgato.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para167"></a><a name="para167_an2"></a><span class="paranum">167</span>. Catutthe sakhilo vuccati saṇhavāco, tassa bhāvo <span class="bld">sākhalyaṃ,</span> saṇhavācatā. Tenāha <span class="bld">‘‘saṇhavācāvasena sammodamānabhāvo’’</span>ti. Saṇhavācāvasena hi sammodamānassa puggalassa bhāvo nāma saṇhavācatā. Teneva <span class="bld">abhidhamme</span> (dha. sa. 1350) –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katamaṃ sākhalyaṃ? Yā sā vācā aṇḍakā kakkasā parakaṭukā parābhisajjanī kodhasāmantā asamādhisaṃvattanikā, tathārūpiṃ <a name="M2.0061"></a> vācaṃ pahāya yā sā vācā nelā kaṇṇasukhā pemanīyā hadayaṅgamā porī bahujanakantā bahujanamanāpā, tathārūpiṃ vācaṃ bhāsitā hoti, yā tattha saṇhavācatā sakhilavācatā apharusavācatā, idaṃ vuccati sākhalya’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">aṇḍakā</span>ti sadose savaṇe rukkhe niyyāsapiṇḍo, ahicchattādīni vā uṭṭhitāni aṇḍakānīti <a name="V2.0056"></a> vadanti, pheggurukkhassa pana kuthitassa aṇḍāni viya uṭṭhitā cuṇṇapiṇḍiyo vā gaṇṭhiyo vā aṇḍakā. Idha pana byāpajjanakakkasādisabhāvato kaṇṭakappaṭibhāgena vācā aṇḍakāti vuttā. Padumanāḷaṃ viya sotaṃ ghaṃsayamānā pavisantī <span class="bld">kakkasā</span> daṭṭhabbā. Kodhena nibbattā tassa parivārabhūtā <span class="bld">kodhasāmantā</span>. Pure saṃvaddhanārī <span class="bld">porī</span>. Sā viya sukumārā mudukā vācā porī viyāti porī. <span class="bld">Saṇhavācatā</span>tiādinā taṃ vācaṃ pavattamānaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para168"></a><a name="para168_an2"></a><span class="paranum">168</span>. Pañcame <span class="bld">‘‘avihiṃsāti karuṇāpubbabhāgo’’</span>ti ettakameva idha vuttaṃ, dīghanikāyaṭṭhakathāya <span class="bld">saṅgītisuttavaṇṇanāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.304) pana ‘‘avihiṃsāti karuṇāpi karuṇāpubbabhāgopī’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Abhidhammepi</span> (vibha. 182) ‘‘tattha katamā avihiṃsā? Yā sattesu karuṇā karuṇāyanā karuṇāyitattaṃ karuṇācetovimutti, ayaṃ vuccati avihiṃsā’’ti āgataṃ. Etthāpi hi yā kāci karuṇā ‘‘karuṇā’’ti vuttā, karuṇācetovimutti pana appanāppattāva.</p>
- <p class="bodytext">Sucisaddato bhāve yakāraṃ ikārassa ca ukārādesaṃ katvā ayaṃ niddesoti āha <span class="bld">‘‘socabyaṃ sucibhāvo’’</span>ti. Ettha ca <span class="bld">socabya</span>nti sīlavasena sucibhāvoti vuttaṃ. Dīghanikāyaṭṭhakathāya <span class="bld">saṅgītisuttavaṇṇanāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.304) pana ‘‘soceyyanti mettāya ca mettāpubbabhāgassa ca vasena sucibhāvo’’ti vuttaṃ. Teneva <span class="bld">abhidhammepi</span> ‘‘tattha katamaṃ socabyaṃ? Yā sattesu metti mettāyanā mettāyitattaṃ mettācetovimutti, idaṃ vuccati socabya’’nti niddeso kato. Etthāpi hi ‘‘mettī’’tiādinā yā kāci mettā vuttā, mettācetovimutti pana appanāppattāva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para169-171"></a><a name="para169-171_an2"></a><span class="paranum">169-171</span>. Chaṭṭhasattamaaṭṭhamāni <a name="M2.0062"></a> heṭṭhā vuttanayāneva.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para172"></a><a name="para172_an2"></a><span class="paranum">172</span>. Navame kāmaṃ sampayuttadhammesu thirabhāvopi balaṭṭho eva, paṭipakkhehi pana akampanīyataṃ sātisayaṃ balaṭṭhoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘muṭṭhassacce akampanenā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para173"></a><a name="para173_an2"></a><span class="paranum">173</span>. Dasame paccanīkadhammasamanato <span class="bld">samatho,</span> samādhīti āha <span class="bld">‘‘samathoti cittekaggatā’’</span>ti. Aniccādinā vividhenākārena dassanato passanato <span class="bld">vipassanā,</span> paññāti āha <span class="bld">‘‘saṅkhārapariggāhakañāṇa’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para174"></a><a name="para174_an2"></a><span class="paranum">174</span>. Ekādasame <a name="V2.0057"></a> <span class="bld">dussīlya</span>nti samādinnassa sīlassa bhedakaro vītikkamo. <span class="bld">Diṭṭhivipattī</span>ti ‘‘atthi dinna’’ntiādinayappavattāya sammādiṭṭhiyā dūsikā micchādiṭṭhīti āha <span class="bld">‘‘diṭṭhivipattīti micchādiṭṭhī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para175"></a><a name="para175_an2"></a><span class="paranum">175</span>. Dvādasame <span class="bld">sīlasampadā</span>ti sabbabhāgato tassa anūnatāpatti paripuṇṇabhāvo sīlasampadā. Paripūraṇattho hettha sampadāsaddo. Tenevāha <span class="bld">‘‘paripuṇṇasīlatā’’</span>ti. <span class="bld">Diṭṭhisampadā</span>ti atthikadiṭṭhiādisammādiṭṭhipāripūribhāvena pavattaṃ ñāṇaṃ. Tañca kammassakatāsammādiṭṭhiādivasena pañcavidhaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘tena kammassakatā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para176"></a><a name="para176_an2"></a><span class="paranum">176</span>. Terasame <span class="bld">sīlavisuddhī</span>ti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ sīlaṃ, cittavisuddhiādiuparivisuddhiyā paccayo bhavituṃ samatthaṃ visuddhasīlanti vuttaṃ hoti. Suvisuddhameva hi sīlaṃ tassā padaṭṭhānaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘sīlavisuddhīhi visuddhisampāpakaṃ sīla’’</span>nti. Etthāpi <span class="bld">visuddhisampāpaka</span>nti cittavisuddhiādiuparivisuddhiyā sampāpakanti attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Abhidhamme</span> (dha. sa. 1372) panāyaṃ ‘‘tattha katamā sīlavisuddhi? Kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo kāyikavācasiko avītikkamo, ayaṃ vuccati sīlavisuddhī’’ti evaṃ vibhattā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhivisuddhī</span>ti visuddhiṃ pāpetuṃ samatthaṃ dassanañāṇaṃ dassanavisuddhi, paramatthavisuddhiṃ nibbānañca pāpetuṃ upanetuṃ samatthaṃ kammassakatañāṇādi sammādassananti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘visuddhisampāpikā…pe… pañcavidhāpi vā sammādiṭṭhī’’</span>ti. Etthāpi <span class="bld">visuddhisampāpikā</span>ti ñāṇadassanavisuddhiyā dassananibbānasaṅkhātāya <a name="M2.0063"></a> paramatthavisuddhiyā ca sampāpikāti evamattho daṭṭhabbo. <span class="bld">Abhidhamme</span> (dha. sa. 1373) panāyaṃ ‘‘tattha katamā diṭṭhivisuddhi? Kammassakatañāṇaṃ, saccānulomikaṃ ñāṇaṃ, maggassa maggasamaṅgissa ñāṇaṃ, phalasamaṅgissa ñāṇa’’nti evaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca idaṃ akusalakammaṃ no sakaṃ, idaṃ pana kammaṃ sakanti evaṃ byatirekato anvayato ca kammassakatajānanañāṇaṃ <span class="bld">kammassakatañāṇaṃ</span>. Tividhaduccaritañhi attanā katampi parena katampi no sakakammaṃ nāma hoti atthabhañjanato, sucaritaṃ sakakammaṃ nāma atthajananato. Vipassanāñāṇaṃ pana vacīsaccañca anulometi, paramatthasaccañca na vilometīti <span class="bld">saccānulomikañāṇa</span>nti vuttaṃ. Vipassanāñāṇañhi lakkhaṇāni paṭivijjhanatthaṃ ārambhakāle <a name="V2.0058"></a> ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti pavattaṃ vacīsaccañca anulometi, tatheva paṭivijjhanato paramatthasaccaṃ nibbānañca na vilometi na virādheti ekanteneva sampāpanato.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para177"></a><a name="para177_an2"></a><span class="paranum">177</span>. Cuddasame <span class="bld">diṭṭhivisuddhī</span>ti paṭhamamaggasammādiṭṭhi vuttā. <span class="bld">Yathādiṭṭhissa ca padhāna</span>nti taṃsampayuttameva vīriyaṃ. Teneva <span class="bld">dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.304) ‘‘diṭṭhivisuddhīti ñāṇadassanaṃ kathitaṃ. Yathādiṭṭhissa ca padhānanti taṃsampayuttameva vīriya’’nti vuttaṃ. Ettha hi <span class="bld">ñāṇadassana</span>nti ñāṇabhūtaṃ dassanaṃ. Tena dassanamaggaṃ vadati. <span class="bld">Taṃsampayuttameva vīriya</span>nti paṭhamamaggasampayuttavīriyamāha. Apica <span class="bld">diṭṭhivisuddhī</span>ti sabbāpi maggasammādiṭṭhi. <span class="bld">Yathādiṭṭhissa ca padhāna</span>nti taṃsampayuttameva vīriyaṃ. Teneva <span class="bld">dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘apica purimapadena catumaggañāṇaṃ, pacchimapadena taṃsampayuttaṃ vīriya’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">diṭṭhīvisuddhī</span>ti kammassakatañāṇādisaṅkhātā sabbāpi sammādiṭṭhi vuttā. <span class="bld">Yathādiṭṭhissa ca padhāna</span>nti yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmoti. Ayameva pāḷiyā sameti. Abhidhamme hi ‘‘diṭṭhivisuddhi kho panāti yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi. Yathādiṭṭhissa ca padhānanti yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo’’ti evamayaṃ duko vibhatto. Teneva <span class="bld">abhidhammaṭṭhakathāyaṃ</span> (dha. sa. aṭṭha. 1374) ‘‘yā paññā pajānanātiādīhi heṭṭhā vuttāni kammassakatañāṇādīneva cattāri ñāṇāni vibhattāni. ‘Yo cetasiko vīriyārambho’tiādīhi <a name="M2.0064"></a> padehi niddiṭṭhaṃ vīriyaṃ gahitaṃ paññāya lokiyaṭṭhāne lokiyaṃ, lokuttaraṭṭhāne lokuttara’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Idhāpi visuddhisampāpikā catumaggasammādiṭṭhi, pañcavidhāpi vā sammādiṭṭhi diṭṭhivisuddhīti adhippāyena <span class="bld">‘‘diṭṭhivisuddhīti visuddhisampāpikā sammādiṭṭhiyevā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Heṭṭhimamaggasampayuttaṃ vīriya</span>nti idaṃ pana ‘‘yathādiṭṭhissa ca padhānanti paṭhamamaggasampayuttaṃ vīriyanti vutta’’nti adhippāyena vadati. Ettha ca taṃtaṃbhāṇakānaṃ matabhedenāyaṃ vaṇṇanābhedoti na aṭṭhakathāvacanānaṃ aññamaññavirodho saṅkitabbo. Atha yathādiṭṭhissa ca padhānanti heṭṭhimamaggasampayuttameva vīriyaṃ kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘tañhi tassā diṭṭhiyā anurūpattā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">tassā diṭṭhiyā</span>ti heṭṭhimamaggasampayuttāya diṭṭhiyā. <span class="bld">Yathādiṭṭhissā</span>ti anurūpadiṭṭhissa kalyāṇadiṭṭhissa nibbattitappakāradiṭṭhissa vā nibbattetabbapadhānānurūpadiṭṭhissa yathādiṭṭhippavattakiriyassa vāti evampettha atthaṃ saṃvaṇṇayanti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para178"></a><a name="para178_an2"></a><span class="paranum">178</span>. Pannarasame <a name="V2.0059"></a> samattaṃ tussanaṃ titti santuṭṭhi, natthi etassa santuṭṭhīti asantuṭṭhi, asantuṭṭhissa bhāvo <span class="bld">asantuṭṭhitā</span>. Yā kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya asantuṭṭhassa bhiyyokamyatā, tassā etaṃ adhivacanaṃ. Tāya hi samaṅgibhūto puggalo sīlaṃ pūretvā jhānaṃ uppādeti, jhānaṃ labhitvā vipassanaṃ ārabhati, āraddhavipassako arahattaṃ aggahetvā antarā vosānaṃ nāpajjati, ‘‘alamettāvatā katamettāvatā’’ti saṅkocaṃ na pāpuṇāti. Tenāha <span class="bld">‘‘aññatra arahattamaggā kusalesu dhammesu asantuṭṭhibhāvo’’</span>ti. Tatra <span class="bld">aññatra arahattamaggā</span>ti arahattamaggasampattaṃ vināti attho. ‘‘Appaṭivānitā ca padhānasmi’’nti idaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti na vibhattaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para179"></a><a name="para179_an2"></a><span class="paranum">179</span>. Soḷasame muṭṭhā naṭṭhā sati etassāti muṭṭhassati, tassa bhāvo <span class="bld">muṭṭhassacca</span>nti āha <span class="bld">‘‘muṭṭhassaccanti muṭṭhassatibhāvo’’</span>ti. <span class="bld">Muṭṭhassatibhāvo</span>ti ca satippaṭipakkho dhammo, na satiyā abhāvamattaṃ. <span class="bld">Asampajañña</span>nti ‘‘tattha katamaṃ asampajaññaṃ? Yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ…pe… avijjālaṅghī moho akusalamūla’’nti (dha. sa. 1357) evaṃ vuttā avijjāyeva. Tathā hi vijjāpaṭipakkho avijjā vijjāya pahātabbato, evaṃ sampajaññappaṭipakkho asampajaññaṃ<a name="M2.0065"></a>. Yasmā pana sampajaññappaṭipakkhe sati tassa vasena ñāṇassa abhāvo hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘aññāṇabhāvo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para180"></a><a name="para180_an2"></a><span class="paranum">180</span>. Sattarasame <span class="bld">apilāpanalakkhaṇā satī</span>ti udake lābu viya yena cittaṃ ārammaṇe pilavitvā viya tiṭṭhati, na ogāhati, taṃ pilāpanaṃ. Na pilāpanaṃ apilāpanaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ sabhāvo etissāti apilāpanalakkhaṇā.</p>
- <p class="centered">Samāpattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="chapter">1. Kodhapeyyālaṃ</p>
- <p class="bodytext"><a name="para181"></a><a name="para181_an2"></a><span class="paranum">181</span>. Ito paresu kodhavaggādīsu <span class="bld">upanandhanalakkhaṇo</span>ti kujjhanavasena ‘‘akkocchi maṃ avadhi <a name="V2.0060"></a> ma’’ntiādinā (dha. pa. 3, 4) cittapariyonandhanalakkhaṇo. Pubbakālikaṃ kodhaṃ upanayhati bandhati, kujjhanākāraṃ pabandhati ghaṭeti. Āghātavatthunā cittaṃ bandhantī viya hotīti aparakālo kodho upanāho. Suṭṭhu kataṃ kāraṇaṃ upakāro sukatakāraṇaṃ, tassa pubbakāritālakkhaṇassa guṇassa makkhanaṃ udakapuñchaniyā viya sarīrānugatassa udakassa puñchanaṃ vināsanaṃ lakkhaṇametassāti <span class="bld">sukatakaraṇamakkhanalakkhaṇo</span>. Tathā hi so paresaṃ guṇānaṃ makkhanaṭṭhena makkhoti vuccati. Bahussutepi puggale ajjhotthariṃsu, ‘‘īdisassa ca bahussutassa aniyatā gahitā, tava ca mama ca ko viseso’’tiādinā nayena uppajjamāno yugaggāhī palāsoti āha <span class="bld">‘‘yugaggāhalakkhaṇo palāso’’</span>ti. Tattha yugaggāho nāma samadhuraggāho, asamampi attanā samaṃ katvā gaṇhanaṃ. Palāsatīti <span class="bld">palāso,</span> paresaṃ guṇe ḍaṃsitvā dantehi viya chinditvā attano guṇehi same karotīti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Usūyanalakkhaṇā</span>ti paresaṃ sakkārādīni khiyyanalakkhaṇā. Maccherassa bhāvo <span class="bld">macchariyaṃ</span>. Tañca āvāsamacchariyādivasena pañcavidhanti āha <span class="bld">‘‘pañcamaccherabhāvo macchariya’’</span>nti. <span class="bld">Maccharāyanalakkhaṇa</span>nti attano sampattiyā <a name="M2.0066"></a> parehi sādhāraṇabhāve asahanalakkhaṇaṃ. <span class="bld">Katappaṭicchādanalakkhaṇā</span>ti katapāpappaṭicchādanalakkhaṇā. Kerāṭikabhāvena uppajjamānaṃ sāṭheyyanti āha <span class="bld">‘‘kerāṭikalakkhaṇaṃ sāṭheyya’’</span>nti. Aññathā attano pavedanapuggalo kerāṭiko nekatikavāṇijoti vadanti. Kerāṭiko hi puggalo ānandamaccho viya hoti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para187"></a><a name="para187_an2"></a><span class="paranum">187</span>. <span class="bld">Yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye</span>ti yathā ābhataṃ kañci āharitvā ṭhapito, evaṃ attano kammunā nikkhitto niraye ṭhapitoyevāti attho.</p>
- <p class="chapter">2. Akusalapeyyālaṃ</p>
- <p class="bodytext"><a name="para191-200"></a><a name="para191-200_an2"></a><span class="paranum">191-200</span>. Dukkhassa vaḍḍhi etesanti <span class="bld">dukkhavaḍḍhikā</span>. Ye hi dukkhaṃ vaḍḍhenti, punappunaṃ uppādenti, dukkhassa vaḍḍhi tesaṃ atthīti evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Sukhavaḍḍhikā</span>ti etthāpi eseva nayo.</p>
- <p class="chapter">3. Vinayapeyyālaṃ</p>
- <p class="bodytext"><a name="para201"></a><a name="para201_an2"></a><span class="paranum">201</span>. <span class="bld">Atthavase</span>ti <a name="V2.0061"></a> vuddhivisese ānisaṃsavisese. Tesaṃ pana sikkhāpadapaññattikāraṇattā āha <span class="bld">‘‘dve kāraṇāni sandhāyā’’</span>ti. Atthoyeva vā <span class="bld">atthavaso,</span> dve atthe dve kāraṇānīti vuttaṃ hoti. Atha vā attho phalaṃ tadadhīnavuttitāya vaso etassāti <span class="bld">atthavaso,</span> kāraṇanti evampettha attho daṭṭhabbo. Yathā ‘‘anabhijjhā dhammapada’’nti vutte anabhijjhā eko dhammakoṭṭhāsoti attho hoti. Evamidhāpi <span class="bld">sikkhāpada</span>nti sikkhākoṭṭhāso sikkhāya eko padesoti ayamettha attho daṭṭhabboti āha <span class="bld">‘‘sikkhāpadaṃ paññattanti sikkhākoṭṭhāso ṭhapito’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅghasuṭṭhu</span> nāma saṅghassa suṭṭhubhāvo ‘‘suṭṭhu devā’’ti (pārā. aṭṭha. 39) āgataṭṭhāne viya ‘‘suṭṭhu, bhante’’ti vacanasampaṭicchanabhāvo. Tenāha <span class="bld">‘‘saṅghasuṭṭhutāyāti saṅghassa suṭṭhubhāvāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā</span>ti dummaṅkū nāma dussīlapuggalā. Ye maṅkutaṃ āpādiyamānāpi dukkhena āpajjanti, vītikkamaṃ karontā vā katvā vā <a name="M2.0067"></a> na lajjanti, tesaṃ niggahatthāya. Te hi sikkhāpade asati ‘‘kiṃ tumhehi diṭṭhaṃ, kiṃ sutaṃ, kiṃ amhehi kataṃ, katarasmiṃ vatthusmiṃ katamaṃ āpattiṃ ropetvā amhe niggaṇhathā’’ti saṅghaṃ viheṭhessanti, sikkhāpade pana sati tesaṃ saṅgho sikkhāpadaṃ dassetvā dhammena vinayena satthusāsanena niggahessati. Tena vuttaṃ ‘‘dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggahāyā’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyā</span>ti pesalānaṃ piyasīlānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihāratthāya. Piyasīlā hi bhikkhū kattabbākattabbaṃ sāvajjānavajjaṃ velaṃ mariyādaṃ ajānantā sikkhattayapāripūriyā ghaṭamānā kilamanti, ubbāḷhā honti, kattabbākattabbaṃ pana sāvajjānavajjaṃ velaṃ mariyādañca ñatvā sikkhattayapāripūriyā ghaṭentā na kilamanti, na ubbāḷhā honti. Tena tesaṃ sikkhāpadappaññāpanā phāsuvihārāya saṃvattati. Yo vā dummaṅkūnaṃ puggalānaṃ niggaho, sveva etesaṃ phāsuvihāro. Dussīlapuggale nissāya hi uposatho na tiṭṭhati, pavāraṇā na tiṭṭhati, saṅghakammāni nappavattanti, sāmaggī na hoti, bhikkhū anekaggā uddesaparipucchākammaṭṭhānādīni anuyuñjituṃ na sakkonti. Dussīlesu pana niggahitesu sabbopi ayaṃ upaddavo na hoti, tato pesalā bhikkhū phāsu viharanti. Evaṃ ‘‘pesalānaṃ bhikkhūnaṃ phāsuvihārāyā’’ti ettha dvidhā attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Na <a name="V2.0062"></a> vo ahaṃ, cunda, diṭṭhadhammikānaṃyeva āsavānaṃ saṃvarāya dhammaṃ desemī’’ti (dī. ni. 3.182) ettha vivādamūlabhūtā kilesā āsavāti āgatā.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;</p>
- <p class="gatha2">Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;</p>
- <p class="gathalast">Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36) –</p>
- <p class="unindented">Ettha tebhūmakaṃ kammaṃ avasesā ca akusalā dhammā. Idha pana parūpavādavippaṭisāravadhabandhanādayo ceva apāyadukkhabhūtā ca nānappakārā upaddavā āsavāti āha – <span class="bld">‘‘diṭṭhadhamme imasmiṃyeva attabhāve vītikkamapaccayā paṭiladdhabbāna’’</span>ntiādi. Yadi hi bhagavā sikkhāpadaṃ na paññāpeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva <a name="M2.0068"></a> nirayādīsu nibbattassa paññavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavanappakārā anatthā, te sandhāya idaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’</span>ti. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvo, tattha bhavā <span class="bld">diṭṭhadhammikā</span>. Samparetabbato pecca gantabbato samparāyo, paraloko, tattha bhavā <span class="bld">samparāyikā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Akusalaverāna</span>nti pāṇātipātādipañcaduccaritānaṃ. Tāni verakāraṇattā ‘‘verānī’’ti vuccanti, puggalesu pana uppajjamānāni verāni. <span class="bld">Te eva vā dukkhadhammā</span>ti heṭṭhā vuttā vadhabandhanādayo. <span class="bld">Tesaṃ pakkhupacchedanatthāyā</span>ti tesaṃ pāpicchānaṃ pakkhupacchedāya gaṇabhojanasadisaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. <span class="bld">Paṇḍitamanussāna</span>nti lokiyaparikkhakajanānaṃ. Te hi sikkhāpadapaññattiyā sati sikkhāpadapaññattiṃ ñatvā vā yathāpaññattaṃ paṭipajjamāne bhikkhū disvā vā – ‘‘yāni vata loke mahājanassa rajjanadussanamuyhanaṭṭhānāni, tehi ime samaṇā sakyaputtiyā ārakā viharanti, dukkaraṃ vata karonti, bhāriyaṃ vata karontī’’ti pasādaṃ āpajjanti vinayapiṭake potthakaṃ disvā micchādiṭṭhikatavedibrāhmaṇo viya. <span class="bld">Uparūparipasādabhāvāyā</span>ti bhiyyo bhiyyo pasāduppādanatthaṃ. Yepi hi sāsane pasannā kulaputtā, tepi sikkhāpadapaññattiṃ vā ñatvā yathāpaññattaṃ paṭipajjamāne bhikkhū vā disvā ‘‘aho, ayyā, dukkarakārino, ye yāvajīvaṃ ekabhattaṃ brahmacariyaṃ vinayasaṃvaraṃ anupālentī’’ti bhiyyo bhiyyo pasīdanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhammassa</span> <a name="V2.0063"></a> <span class="bld">ciraṭṭhitattha</span>nti pariyattisaddhammo, paṭipattisaddhammo, adhigamasaddhammoti tividhassapi saddhammassa ciraṭṭhitatthaṃ. Tattha piṭakattayasaṅgahitaṃ sabbampi buddhavacanaṃ <span class="bld">pariyattisaddhammo</span> nāma. Terasa dhutaguṇā, cuddasa khandhakavattāni, dveasīti mahāvattāni, sīlasamādhivipassanāti ayaṃ <span class="bld">paṭipattisaddhammo</span> nāma. Cattāro ariyamaggā cattāri ca sāmaññaphalāni nibbānañcāti ayaṃ <span class="bld">adhigamasaddhammo</span> nāma. So sabbo yasmā sikkhāpadapaññattiyā sati bhikkhū sikkhāpadañca tassa vibhaṅgañca tadatthajotanatthaṃ aññañca buddhavacanaṃ pariyāpuṇanti, yathāpaññattañca paṭipajjamānā paṭipattiṃ pūretvā paṭipattiyā adhigantabbaṃ lokuttaradhammaṃ adhigacchanti, tasmā sikkhāpadapaññattiyā ciraṭṭhitiko hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcavidhassapi</span> <a name="M2.0069"></a> <span class="bld">vinayassā</span>ti tadaṅgavinayādivasena pañcappakārassa vinayassa. <span class="bld">Vinayaṭṭhakathāyaṃ</span> (pārā. aṭṭha. 39) pana sikkhāpadapaññattiyā sati saṃvaravinayo ca pahānavinayo ca samathavinayo ca paññattivinayo cāti catubbidhopi vinayo anuggahito hoti upatthambhito supatthambhito. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘vinayānuggahāyā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">saṃvaravinayo</span>ti sīlasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañcavidhopi saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. <span class="bld">Pahānavinayo</span>ti tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭippassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcavidhampi pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā pahānavinayoti vuccati. <span class="bld">Samathavinayo</span>ti satta adhikaraṇasamathā. <span class="bld">Paññattivinayo</span>ti sikkhāpadameva. Sikkhāpadapaññattiyā hi vijjamānāya eva sikkhāpadasambhavato sikkhāpadasaṅkhāto paññattivinayoti sikkhāpadapaññattiyā anuggahito hoti.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para202-230"></a><a name="para202-230_an2"></a><span class="paranum">202-230</span>. <span class="bld">Bhikkhūnaṃ pañcā</span>ti nidānapārājikasaṅghādisesāniyatavitthāruddesavasena pañca bhikkhūnaṃ uddesā. <span class="bld">Bhikkhunīnaṃ cattāro</span>ti bhikkhūnaṃ vuttesu aniyatuddesaṃ ṭhapetvā avasesā cattāro.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ehibhikkhūpasampadā</span>ti ‘‘ehi bhikkhū’’ti vacanamattena paññattaupasampadā. Bhagavā hi ehibhikkhubhāvāya upanissayasampannaṃ puggalaṃ disvā rattapaṃsukūlantarato suvaṇṇavaṇṇaṃ dakkhiṇahatthaṃ nīharitvā brahmaghosaṃ nicchārento ‘‘ehi bhikkhu, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti vadati. Tassa saheva bhagavato vacanena gihiliṅgaṃ antaradhāyati, pabbajjā ca upasampadā ca ruhati, bhaṇḍu kāsāvavasano hoti – ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā ekaṃ aṃse ṭhapetvā vāmaaṃsakūṭe āsattanīluppalavaṇṇamattikāpatto.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Ticīvarañca <a name="V2.0064"></a> patto ca, vāsi sūci ca bandhanaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Parissāvanena aṭṭhete, yuttayogassa bhikkhuno’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.215; ma. ni. aṭṭha. 1.294; 2.349; a. ni. aṭṭha. 2.4.198; pārā. aṭṭha. 45 padabhājanīyavaṇṇanā; apa. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; bu. vaṃ. aṭṭha. 27.avidūrenidānakathā; jā. aṭṭha. 1.avidūrenidānakathā; mahāni. aṭṭha. 206) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <a name="M2.0070"></a> vuttehi aṭṭhahi parikkhārehi sarīre paṭimukkehiyeva vassasatikatthero viya iriyāpathasampanno buddhācariyako buddhupajjhāyako sammāsambuddhaṃ vandamānoyeva tiṭṭhati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saraṇagamanūpasampadā</span>ti ‘‘buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmī’’tiādinā nayena tikkhattuṃ vācaṃ bhinditvā vuttehi tīhi saraṇagamanehi anuññātaupasampadā. <span class="bld">Ovādūpasampadā</span>ti ovādappaṭiggahaṇaupasampadā. Sā ca ‘‘tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘tibbaṃ me hirottappaṃ, paccupaṭṭhitaṃ bhavissati theresu navesu majjhimesū’ti. Evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘yaṃ kiñci dhammaṃ suṇissāmi kusalūpasaṃhitaṃ, sabbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇissāmī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, kassapa, evaṃ sikkhitabbaṃ ‘sātasahagatā ca me kāyagatāsati na vijahissatī’ti, evañhi te, kassapa, sikkhitabba’’nti (saṃ. ni. 2.154) iminā ovādappaṭiggahaṇena mahākassapattherassa anuññātaupasampadā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pañhabyākaraṇūpasampadā</span> nāma sopākassa anuññātaupasampadā. Bhagavā kira pubbārāme anucaṅkamantaṃ sopākasāmaṇeraṃ ‘‘uddhumātakasaññāti vā, sopāka, rūpasaññāti vā ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu ekatthā byañjanameva nāna’’nti dasa asubhanissite pañhe pucchi. So byākāsi. Bhagavā tassa sādhukāraṃ datvā ‘‘kativassosi, tvaṃ sopākā’’ti pucchi. Sattavassohaṃ bhagavāti. Sopāka, tvaṃ mama sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā pañhe byākāsīti āraddhacitto upasampadaṃ anujāni. Ayaṃ pañhabyākaraṇūpasampadā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñatticatutthaupasampadā</span> nāma bhikkhūnaṃ etarahi upasampadā. <span class="bld">Garudhammūpasampadā</span>ti garudhammappaṭiggahaṇena upasampadā. Sā ca mahāpajāpatiyā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇena anuññātā<a name="V2.0065"></a>. <span class="bld">Ubhatosaṅghe upasampadā</span> nāma bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghato ñatticatutthena, bhikkhusaṅghato ñatticatutthenāti imehi dvīhi kammehi anuññātā aṭṭhavācikūpasampadā. <span class="bld">Dūtena upasampadā</span> nāma aḍḍhakāsiyā gaṇikāya anuññātā upasampadā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñattikammaṃ</span> <a name="M2.0071"></a> <span class="bld">nava ṭhānāni gacchatī</span>ti katamāni nava ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, uposatho, pavāraṇā, sammuti, dānaṃ, paṭiggahaṃ, paccukkaḍḍhanaṃ, kammalakkhaṇaññeva navamanti evaṃ vuttāni nava ṭhānāni gacchati. Tattha ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya, āgacchāhīti vattabbo’’ti (mahāva. 126) evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā <span class="bld">osāraṇā</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇantu me, āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati. Yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti evaṃ ubbāhikavinicchaye dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā <span class="bld">nissāraṇā</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho pannaraso. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti <span class="bld">uposatho</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ pavāraṇākammavasena ṭhapitā ñatti <span class="bld">pavāraṇā</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ antarāyike dhamme puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ vinayaṃ puccheyyā’’ti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmena vinayaṃ puṭṭho <a name="V2.0066"></a> vissajjeyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmena vinayaṃ puṭṭho <a name="M2.0072"></a> vissajjeyyā’’ti evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti <span class="bld">sammuti</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ <span class="bld">dānaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpatiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘‘passasī’’ti? Āma passāmīti. ‘‘Āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti evaṃ āpattippaṭiggaho <span class="bld">paṭiggaho</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Suṇantu me, āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāle pavāreyyāmā’’ti, te ce, bhikkhave, bhikkhū bhaṇḍanakārakā kalahakārakā saṅghe adhikaraṇakārakā taṃ kālaṃ anuvaseyyuṃ, āvāsikena bhikkhunā byattena paṭibalena āvāsikā bhikkhū ñāpetabbā ‘‘suṇantu me, āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame juṇhe pavāreyyāmā’’ti evaṃ katā pavāraṇā <span class="bld">paccukkaḍḍhanā</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Sabbeheva ekajjhaṃ sannipatitabbaṃ, sannipatitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, amhākaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ viharataṃ bahu assāmaṇakaṃ ajjhāciṇṇaṃ bhāsitaparikkantaṃ. Sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ kāressāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷattāya vāḷattāya bhedāya saṃvatteyya. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ adhikaraṇaṃ tiṇavatthārakena vūpasameyya ṭhapetvā thullavajjaṃ, ṭhapetvā gihipaṭisaṃyutta’’nti evaṃ tiṇavatthārakasamathe katā sabbapaṭhamā sabbasaṅgāhikañatti <span class="bld">kammalakkhaṇaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñattidutiyaṃ</span> <a name="M2.0073"></a> <span class="bld">kammaṃ satta ṭhānāni gacchatī</span>ti katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ<a name="V2.0067"></a>, nissāraṇaṃ, sammuti, dānaṃ, uddharaṇaṃ, desanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamanti evaṃ vuttāni satta ṭhānāni gacchati. Tattha vaḍḍhassa licchavino pattanikkujjanavasena khandhake vuttā <span class="bld">nissāraṇā,</span> tasseva pataukkujjanavasena vuttā <span class="bld">osāraṇā</span> ca veditabbā. Sīmāsammuti ticīvarena avippavāsasammuti santhatasammuti bhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgārika- cīvarappaṭiggāhaka-cīvarabhājaka-yāgubhājaka-phalabhājaka-khajjabhājaka-appamattakavissajjaka- sāṭiyaggāhāpaka-pattaggāhāpaka-ārāmikapesaka-sāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena <span class="bld">sammuti</span> veditabbā. Kaṭhinacīvaradānamatakacīvaradānavasena <span class="bld">dānaṃ</span> veditabbaṃ. Kaṭhinuddhāraṇavasena <span class="bld">uddhāro</span> veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena <span class="bld">desanā</span> veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe sabbasaṅgāhikañattiñca ekekasmiṃ pakkhe ekekaṃ ñattiñcāti tissopi ñattiyo ṭhapetvā puna ekasmiṃ pakkhe ekā, ekasmiṃ pakkhe ekāti dvepi ñattidutiyakammavācā vuttā. Tāsaṃ vasena <span class="bld">kammalakkhaṇaṃ</span> veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchatī</span>ti katamāni satta ṭhānāni gacchati? Osāraṇaṃ, nissāraṇaṃ, sammuti, dānaṃ, niggahaṃ, samanubhāsanaṃ, kammalakkhaṇaññeva sattamanti evaṃ vuttāni satta ṭhānāni gacchati. Tattha tajjanīyakammādīnaṃ sattannaṃ kammānaṃ vasena <span class="bld">nissāraṇā,</span> tesaṃyeva ca kammānaṃ paṭippassambhanavasena <span class="bld">osāraṇā</span> veditabbā. Bhikkhunovādakasammutivasena <span class="bld">sammuti</span> veditabbā. Parivāsadānamānattadānavasena <span class="bld">dānaṃ</span> veditabbaṃ. Mūlāyapaṭikassanakammavasena <span class="bld">niggaho</span> veditabbo. Ukkhittānuvattakā, aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho, caṇḍakāḷī ca imete yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena <span class="bld">samanubhāsanā</span> veditabbā. Upasampadakammaabbhānakammavasena <span class="bld">kammalakkhaṇaṃ</span> veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammasammukhatā</span>tiādīsu yena dhammena, yena vinayena, yena satthusāsanena saṅgho kammaṃ karoti, ayaṃ <span class="bld">dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, satthusāsanasammukhatā</span>. Tattha <span class="bld">dhammo</span>ti bhūtavatthu. <span class="bld">Vinayo</span>ti codanā ceva sāraṇā ca. <span class="bld">Satthusāsanaṃ</span> nāma ñattisampadā ceva anusāvanasampadā ca. Yāvatikā bhikkhū kammappattā, te āgatā honti, chandārahānaṃ <a name="M2.0074"></a> chando āhaṭo hoti, sammukhībhūtā nappaṭikkosanti, ayaṃ <span class="bld">saṅghasammukhatā</span>. Yassa saṅgho kammaṃ karoti, tassa sammukhībhāvo <span class="bld">puggalasammukhatā</span>. Sesamettha vuttanayattā uttānatthameva.</p>
- <p class="centered">Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Dukanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
- <a name="an3"></a>
- <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an3"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
- <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
- <p class="book">Tikanipāta-ṭīkā</p>
- <p class="title">1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">1. Bālavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Bhayasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_an3"></a><span class="paranum">1</span>. Tikanipātassa <a name="M2.0075"></a><a name="V2.0069"></a> paṭhame <span class="bld">bhaya</span>nti bhīti cetaso byadhoti āha <span class="bld">‘‘cittutrāso’’</span>ti. <span class="bld">Upaddavo</span>ti antarāyo. Tassa pana vikkhepakāraṇattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘anekaggatākāro’’</span>ti. <span class="bld">Upasaggo</span>ti upasajjanaṃ, devatopapīḷādinā appaṭikāravighātāpatti. Sā pana yasmā paṭikārābhāvena vihaññamānassa kiñci kātuṃ asamatthassa osīdanakāraṇaṃ, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tattha tattha lagganākāro’’</span>ti. <span class="bld">Yathāvutte divase anāgacchantesū</span>ti vañcetvā āgantuṃ niyamitadivase anāgacchantesu. <span class="bld">Dvāre aggiṃ datvā</span>ti bahi anikkhamanatthāya dvāre aggiṃ datvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Naḷehi</span> <a name="V2.0070"></a> <span class="bld">channapaṭicchannā</span>ti naḷehi tiṇacchadanasaṅkhepena upari chādetvā tehiyeva dārukuṭikaniyāmena paritopi chāditā. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti iminā tiṇehi channataṃ sesasambhārānaṃ rukkhamayatañca atidisati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vidhavaputte</span>ti antabhāvopalakkhaṇaṃ. Te hi nippitikā avinītā asaṃyatā yaṃ kiñci kārino. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Bhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para2"></a><a name="para2_an3"></a><span class="paranum">2</span>. Dutiye lakkhīyati bālo ayanti ñāyati etenāti lakkhaṇaṃ, kammaṃ lakkhaṇametassāti <span class="bld">kammalakkhaṇo</span>ti āha <span class="bld">‘‘kāyadvārādipavattaṃ kamma’’</span>ntiādi. Apadīyanti dosā etena rakkhīyanti, lūyanti chijjanti vāti apadānaṃ, sattānaṃ sammā, micchā vā pavattappayogo. Tena sobhatīti <span class="bld">apadānasobhanī</span><a name="M2.0076"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘paññā nāmā’’</span>tiādi. <span class="bld">Attano caritenevā</span>ti attano cariyāya eva. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Lakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-4. Cintīsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para3-4"></a><a name="para3-4_an3"></a><span class="paranum">3-4</span>. Tatiye <span class="bld">etehī</span>ti duccintitacintitādīhi. Etena lakkhaṇasaddassa saraṇatthatamāha. <span class="bld">Tānevā</span>ti lakkhaṇāni eva. <span class="bld">Assā</span>ti bālassa. Bālo ayanti nimīyati sañjānīyati etehīti <span class="bld">bālanimittāni</span>. Apadānaṃ vuccati, vikhyātaṃ kammaṃ, duccintitacintitādīni ca bāle vikhyātāni asādhāraṇabhāvena. Tasmā <span class="bld">‘‘bālassa apadānānī’’</span>ti. Abhijjhādīhi duṭṭhaṃ dūsitaṃ cintitaṃ duccintitaṃ, taṃ cintetīti <span class="bld">duccintitacintī</span>. Lobhādīhi duṭṭhaṃ bhāsitaṃ musāvādādiṃ bhāsatīti <span class="bld">dubbhāsitabhāsī</span>. Tesaṃyeva vasena kattabbato dukkaṭakammaṃ pāṇātipātādiṃ karotīti <span class="bld">dukkaṭakammakārī</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘cintayanto’’</span>tiādi. <span class="bld">Vuttānusārenā</span>ti ‘‘bālo aya’’ntiādinā vuttassa atthavacanassa ‘‘paṇḍito ayanti etehi lakkhīyatī’’tiādinā anussaraṇena. <span class="bld">Manosucaritādīnaṃ vasenā</span>ti ‘‘cintayanto anabhijjhābyāpādasammādassanavasena <a name="V2.0071"></a> sucintitameva cintetī’’tiādinā manosucaritādīnaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ vasena yojetabbāni. Catutthaṃ vuttanayattā uttānatthameva.</p>
- <p class="centered">Cintīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-10. Ayonisosuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para5-10"></a><a name="para5-10_an3"></a><span class="paranum">5-10</span>. Pañcame <span class="bld">kati nu kho anussatiṭṭhānānī</span>tiādi chakke āvi bhavissatīti. <span class="bld">Evaṃ cintita</span>nti ayoniso cintitaṃ. <span class="bld">Apañhameva pañhanti kathesī</span>ti apañhameva pañho ayanti maññamāno vissajjesi. <span class="bld">Dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvā</span>ti –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Sithilaṃ <a name="M2.0077"></a> dhanitañca dīgharassaṃ, garukaṃ lahukañca niggahītaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Sambandhaṃ vavatthitaṃ vimuttaṃ, dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.190; ma. ni. aṭṭha. 2.291; pari. aṭṭha. 485; vi. saṅga. aṭṭha. 252) –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ vuttaṃ dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvā.</p>
- <p class="bodytext">Tattha ṭhānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ <span class="bld">sithilaṃ,</span> tāniyeva dhanitāni asithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ <span class="bld">dhanitaṃ</span>. Dvimattakālaṃ <span class="bld">dīghaṃ,</span> ekamattakālaṃ <span class="bld">rassaṃ. Garuka</span>nti dīghameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitattherassā’’ti saṃyogaparaṃ katvā vuccati, <span class="bld">lahuka</span>nti rassameva, yaṃ vā ‘‘āyasmato buddharakkhitatherassā’’ti evaṃ visaṃyogaparaṃ katvā vuccati. <span class="bld">Niggahīta</span>nti yaṃ karaṇāni niggahetvā avissajjetvā avivaṭena mukhena sānunāsikaṃ katvā vattabbaṃ. <span class="bld">Sambandha</span>nti yaṃ parapadena sambandhitvā ‘‘tuṇhassā’’ti vuccati. <span class="bld">Vavatthita</span>nti yaṃ parapadena asambandhaṃ katvā vicchinditvā ‘‘tuṇhī assā’’ti vuccati. <span class="bld">Vimutta</span>nti yaṃ karaṇāni aniggahetvā vissajjetvā vivaṭena mukhena sānunāsikaṃ akatvā vuccati. <span class="bld">Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo</span>ti evaṃ sithilādivasena byañjanabuddhiyā akkharuppādakacittassa dasappakārena pabhedo. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni yathādhippetatthabyañjanato byañjanāni ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Aṭṭhānaṃ</span> <a name="V2.0072"></a> <span class="bld">kho etaṃ, āvuso sāriputtā’’</span>tiādi pañcake āvi bhavissati. <span class="bld">‘‘Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’</span>tiādi pana chakke āvi bhavissati. Chaṭṭhādīsu natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Ayonisosuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Bālavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">2. Rathakāravaggo</p>
- <p class="subhead">1. Ñātasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_an3"></a><span class="paranum">11</span>. Dutiyassa paṭhame ñātoyeva paññātoti āha <span class="bld">‘‘ñāto paññāto’’</span>ti. Kassa ananulomiketi āha <span class="bld">‘‘sāsanassā’’</span>ti, sāsanassa ananulomike appatirūpeti attho. Idāni ananulomikasaddassa nibbacanaṃ dassento <span class="bld">‘‘na anulometīti ananulomika’’</span>nti āha<a name="M2.0078"></a>. <span class="bld">Sāsanassā</span>ti vā sāsananti attho. Sāsanaṃ na anulometīti ananulomikanti evamettha sambandho daṭṭhabbo. <span class="bld">Sabhāgavisabhāga</span>nti liṅgato sabhāgavisabhāgaṃ. <span class="bld">‘‘Viyapuggale’’ti āhā</span>ti liṅgasabhāgehi avisesetvā āha. <span class="bld">Ummādaṃ pāpuṇī</span>ti so kira sīlaṃ adhiṭṭhāya pihitadvāragabbhe sayanapiṭṭhe nisīditvā bhariyaṃ ārabbha mettaṃ bhāvento mettāmukhena uppannena rāgena andhīkato bhariyāya santikaṃ gantukāmo dvāraṃ asallakkhetvā bhittiṃ bhinditvāpi nikkhamitukāmatāya bhittiṃ paharanto sabbarattiṃ bhittiyuddhamakāsi. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Ñātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Sāraṇīyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_an3"></a><span class="paranum">12</span>. Dutiye <span class="bld">catupārisuddhisīlampi pabbajjānissitamevā</span>ti iminā pabbajjūpagatasamanantarameva catupārisuddhisīlampi samādinnameva hotīti dasseti. <span class="bld">Maggasannissitāneva hontī</span>ti <a name="V2.0073"></a> maggādhigamatthāya paṭipajjitabbattā kasiṇaparikammādīni maggasannissitāneva honti, tasmā maggaggahaṇeneva tesampi gahaṇaṃ veditabbaṃ, tehi vinā maggādhigamassa asambhavatoti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext">Aggamaggādhigamena asammohappaṭivedhassa sikhāpattattā maggadhammesu viya phaladhammesupi sātisayo asammohoti <span class="bld">‘‘sayaṃ abhiññā’’</span>ti vuttaṃ, sāmaṃ jānitvāti attho. Tathā jānanā panassa sacchikaraṇaṃ attapaccakkhakiriyāti <span class="bld">‘‘sacchikatvā’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘attanāva abhivisiṭṭhāya paññāya paccakkhaṃ katvā’’</span>ti. Tathā sacchikiriyā cassa attani paṭilābhoti ‘‘upasampajjā’’ti vuttanti āha ‘‘paṭilabhitvā’’ti.</p>
- <p class="centered">Sāraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Āsaṃsasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_an3"></a><span class="paranum">13</span>. Tatiye <span class="bld">santo</span>ti ettha <span class="bld">santa</span>-saddo ‘‘dīghaṃ santassa yojana’’ntiādīsu (dha. pa. 60) kilantabhāve āgato. ‘‘Ayañca vitakko, ayañca vicāro <a name="M2.0079"></a> santo honti samitā’’tiādīsu (vibha. 576) niruddhabhāve. ‘‘Adhigato kho myāyaṃ dhammo, gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto’’tiādīsu (dī. ni. 2.67; ma. ni. 1.281; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7-8) santañāṇagocaratāyaṃ. ‘‘Upasantassa sadā satimato’’tiādīsu (udā. 27) kilesavūpasame. ‘‘Santo have sabbhi pavedayantī’’tiādīsu (dha. pa. 151) sādhūsu. ‘‘Pañcime, bhikkhave, mahācorā santo saṃvijjamānā’’tiādīsu (pārā. 195) atthibhāve. Idhāpi atthibhāveyevāti āha <span class="bld">‘‘santoti atthi upalabbhantī’’</span>ti. Tattha <span class="bld">atthī</span>ti lokasaṅketavasena saṃvijjanti. Atthibhāvo hettha puggalasambandhena vuttattā lokasamaññāvaseneva veditabbo, na paramatthavasena. Atthīti cetaṃ nipātapadaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā’’tiādīsu (ma. ni. 1.110) viya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvijjamānā</span>ti upalabbhamānā. Yañhi saṃvijjati, taṃ upalabbhati. Tenāha <span class="bld">‘‘saṃvijjamānāti tasseva vevacana’’</span>nti. <span class="bld">Anāso</span>ti patthanārahito. Tenāha <span class="bld">‘‘apatthano’’</span>ti. Āsaṃsati patthetīti <span class="bld">āsaṃso</span>. Veṇuvettādivilīvehi suppādibhājanakārakā <span class="bld">vilīvakārakā</span>. Migamacchādīnaṃ nisādanato <span class="bld">nesādā,</span> māgavikamacchabandhādayo. Rathesu cammena nahanakaraṇato <span class="bld">rathakārā</span><a name="V2.0074"></a>, dhammakārā. Puiti karīsassa nāmaṃ, taṃ kusenti apanentīti <span class="bld">pukkusā,</span> pupphacchaḍḍakā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dubbaṇṇo</span>ti virūpo. <span class="bld">Okoṭimako</span>ti ārohābhāvena heṭṭhimako, rassakāyoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘lakuṇḍako’’</span>ti. Laku viya ghaṭikā viya ḍeti pavattatīti hi <span class="bld">lakuṇḍako,</span> rasso. Kaṇati nimīlatīti <span class="bld">kāṇo</span>. Taṃ panassa nimīlanaṃ ekena akkhinā dvīhipi cāti āha <span class="bld">‘‘ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā’’</span>ti. Kuṇanaṃ kuṇo, hatthavekallaṃ. Taṃ etassa atthīti <span class="bld">kuṇī. Khañjo</span> vuccati pādavikalo. Heṭṭhimakāyasaṅkhāto sarīrassa pakkho padeso hato assāti <span class="bld">pakkhahato</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘pīṭhasappī’’</span>ti. Padīpe padīpane etabbaṃ netabbanti <span class="bld">padīpeyyaṃ,</span> telādiupakaraṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āsaṃ na karotī</span>ti rajjābhiseke kaniṭṭho patthanaṃ na karoti jeṭṭhe sati kaniṭṭhassa anadhikārattā. Abhisekaṃ arahatīti abhisekāraho, <span class="bld">na abhisekāraho</span> kāṇakuṇiādidosasamannāgato.</p>
- <p class="bodytext">Sīlassa <a name="M2.0080"></a> duṭṭhu nāma natthi, tasmā abhāvattho idha du-saddoti āha <span class="bld">‘‘nissīlo’’</span>ti. ‘‘Pāpaṃ pāpena sukara’’ntiādīsu (udā. 48; cūḷava. 343) viya pāpa-saddo nihīnapariyāyoti āha <span class="bld">‘‘lāmakadhammo’’</span>ti. Sīlavipattiyā vā <span class="bld">dussīlo</span>. Diṭṭhivipattiyā <span class="bld">pāpadhammo</span>. Kāyavācāsaṃvarabhedena vā <span class="bld">dussīlo,</span> manosaṃvarabhedena, satisaṃvarādibhedena vā <span class="bld">pāpadhammo</span>. Asuddhappayogatāya <span class="bld">dussīlo,</span> asuddhāsayatāya <span class="bld">pāpadhammo</span>. Kusalasīlavirahena <span class="bld">dussīlo,</span> akusalasīlasamannāgamena <span class="bld">pāpadhammo. Asucīhī</span>ti aparisuddhehi. <span class="bld">Saṅkāhi saritabbasamācāro</span>ti ‘‘imassa maññe idaṃ kamma’’nti evaṃ parehi saṅkāya saritabbasamācāro. Tenāha <span class="bld">‘‘kiñcidevā’’</span>tiādi. <span class="bld">Attanāyeva vā saṅkāhi saritabbasamācāro</span>ti etenapi kammasādhanataṃyeva saṅkassarasaddassa dasseti. Attano saṅkāya paresaṃ samācārakiriyaṃ sarati āsaṅkati vidhāvatītipi <span class="bld">saṅkassarasamācāro</span>ti evamettha kattusādhanatāpi daṭṭhabbā. Tassa hi dve tayo jane kathente disvā ‘‘mama dosaṃ maññe kathentī’’ti tesaṃ samācāraṃ saṅkāya sarati dhāvati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃpaṭiñño</span>ti salākaggahaṇādīsu ‘‘kittakā vihāre samaṇā’’ti gaṇanāya āraddhāya ‘‘ahampi samaṇo, ahampi samaṇo’’ti paṭiññaṃ datvā salākaggahaṇādīni karotīti samaṇo ahanti <a name="V2.0075"></a> evaṃsamaṇappaṭiñño. <span class="bld">Sumbhakapattadhare</span>ti mattikāpattadhare. <span class="bld">Pūtinā kammenā</span>ti saṃkiliṭṭhakammena, nigguṇatāya vā guṇasāravirahitattā <span class="bld">antopūti</span>. Kasambukacavaro jāto sañjāto assāti <span class="bld">kasambujāto</span>ti āha <span class="bld">‘‘sañjātarāgādikacavaro’’</span>ti. Atha vā kasambu vuccati tintakuṇapakasaṭaṃ udakaṃ, imasmiñca sāsane dussīlo nāma jigucchanīyattā tintakuṇapaudakasadiso, tasmā kasambu viya jātoti <span class="bld">kasambujāto. Lokuttaradhammaupanissayassa natthitāyā</span>ti yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ laddhuṃ, tassā patiṭṭhāya bhinnattā vuttaṃ. <span class="bld">Mahāsīlasmiṃ paripūrakāritāyā</span>ti yattha patiṭṭhitena sakkā bhaveyya arahattaṃ pāpuṇituṃ, tasmiṃ paripūrakāritāya.</p>
- <p class="centered">Āsaṃsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Cakkavattisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_an3"></a><span class="paranum">14</span>. Catutthe <a name="M2.0081"></a> <span class="bld">catūhi saṅgahavatthūhī</span>ti dānapiyavacanaatthacariyāsamānattatāsaṅkhātehi catūhi saṅgahakāraṇehi. <span class="bld">Cakkaṃ vattetī</span>ti āṇācakkaṃ pavatteti. <span class="bld">Cakka</span>nti vā idha ratanacakkaṃ veditabbaṃ. Ayañhi cakkasaddo sampattiyaṃ, lakkhaṇe, rathaṅge, iriyāpathe, dāne, ratanadhammakhuracakkādīsu ca dissati. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi sampattiyaṃ dissati. ‘‘Pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35; 3.204) ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ vattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti (dī. ni. 2.243) ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.5.103) ettha khuracakke. ‘‘Khurapariyantena cakkenā’’ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti (dī. ni. 3.61) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ ratanacakke daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext">Kittāvatā panāyaṃ cakkavattī nāma hoti? Ekaṅguladvaṅgulamattampi cakkaratanaṃ ākāsaṃ abbhuggantvā pavattati. Sabbacakkavattīnañhi nisinnāsanato uṭṭhahitvā cakkaratanasamīpaṃ gantvā hatthisoṇḍasadisapanāḷiṃ suvaṇṇabhiṅgāraṃ ukkhipitvā udakena abbhukkiritvā ‘‘abhivijinātu <a name="V2.0076"></a> bhavaṃ cakkaratana’’nti vacanasamanantarameva vehāsaṃ abbhuggantvā cakkaratanaṃ pavattatīti. Yassa pavattisamakālameva, so rājā cakkavattī nāma hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammo</span>ti dasakusalakammapathadhammo, dasavidhaṃ vā cakkavattivattaṃ. Dasavidhe vā kusaladhamme agarahite vā rājadhamme niyuttoti <span class="bld">dhammiko</span>. Tena ca dhammena sakalalokaṃ rañjetīti <span class="bld">dhammarājā</span>. Dhammena vā laddharajjattā <span class="bld">dhammarājā</span>. Cakkavattīhi dhammena ñāyena rajjaṃ adhigacchati, na adhammena. <span class="bld">Dasavidhena cakkavattivattenā</span>ti dasappabhedena cakkavattīnaṃ vattena.</p>
- <p class="bodytext">Kiṃ <a name="M2.0082"></a> pana taṃ dasavidhaṃ cakkavattivattanti? Vuccate –</p>
- <p class="indent">‘‘Katamaṃ pana taṃ, deva, ariyaṃ cakkavattivattanti? Tena hi tvaṃ, tāta, dhammaṃyeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ mānento dhammaṃ pūjento dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahassu antojanasmiṃ balakāyasmiṃ khattiyesu anuyantesu brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Mā ca te, tāta, vijite adhammakāro pavattittha. Ye ca te, tāta, vijite adhanā assu, tesañca dhanamanuppadeyyāsi. Ye ca te, tāta, vijite samaṇabrāhmaṇā madappamādā paṭiviratā khantisoracce niviṭṭhā ekamattānaṃ damenti, ekamattānaṃ samenti, ekamattānaṃ parinibbāpenti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripuccheyyāsi pariggaṇheyyāsi – ‘kiṃ, bhante, kusalaṃ kiṃ akusalaṃ, kiṃ sāvajjaṃ kiṃ anavajjaṃ, kiṃ sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ, kiṃ me kariyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya assa, kiṃ vā pana me kariyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya assā’ti. Tesaṃ sutvā yaṃ akusalaṃ, taṃ abhinivajjeyyāsi, yaṃ kusalaṃ, taṃ samādāya vatteyyāsi. Idaṃ kho, tāta, taṃ ariyaṃ cakkavattivatta’’nti –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ <span class="bld">cakkavattisutte</span> (dī. ni. 3.84) āgatanayena antojanasmiṃ balakāye ekaṃ, khattiyesu ekaṃ, anuyantesu ekaṃ, brāhmaṇagahapatikesu ekaṃ, negamajānapadesu ekaṃ, samaṇabrāhmaṇesu ekaṃ, migapakkhīsu ekaṃ, adhammakārappaṭikkhepo ekaṃ, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ ekaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchanaṃ ekanti evamevaṃ taṃ cakkavattivattaṃ dasavidhaṃ hoti. Gahapatike pana pakkhijāte ca visuṃ katvā gaṇhantassa dvādasavidhaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext">Aññathā <a name="V2.0077"></a> vattituṃ adento so dhammo adhiṭṭhānaṃ etassāti tadadhiṭṭhānaṃ. Tena <span class="bld">tadadhiṭṭhānena cetasā. Sakkaronto</span>ti ādarakiriyāvasena karonto. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. <span class="bld">Garuṃ karonto</span>ti pāsāṇacchattaṃ viya garukaraṇavasena garuṃ karonto. Tenevāha <a name="M2.0083"></a> <span class="bld">‘‘tasmiṃ gāravuppattiyā’’</span>ti. <span class="bld">Dhammādhipatibhūtāgatabhāvenā</span>ti iminā yathāvuttadhammassa jeṭṭhakabhāvena purimataraṃ attabhāvesu sakkaccaṃ samupacitabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Dhammavaseneva ca sabbakiriyānaṃ karaṇenā</span>ti etena ṭhānanisajjādīsu yathāvuttadhammaninnapoṇapabbhārabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Assā</span>ti rakkhāvaraṇaguttiyā. <span class="bld">Paraṃ rakkhanto</span>ti aññaṃ diṭṭhadhammikādianatthato rakkhanto. Teneva pararakkhasādhanena khantiādiguṇena attānaṃ tato eva rakkhati. <span class="bld">Mettacittatā</span>ti mettacittatāya. <span class="bld">Nivāsanapārupanagehādīni</span> sītuṇhādippaṭibāhanena <span class="bld">āvaraṇaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Antojanasmi</span>nti abbhantarabhūte puttadārādijane. <span class="bld">Sīlasaṃvare patiṭṭhāpento</span>ti iminā rakkhaṃ dasseti. <span class="bld">Vatthagandhamālādīni cassa dadamāno</span>ti iminā āvaraṇaṃ, itarena guttiṃ. <span class="bld">Sampadānenapī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddena sīlasaṃvaresu patiṭṭhāpanādīnaṃ sampiṇḍeti. Esa nayo paresupi pi-saddaggahaṇe. Nigamo nivāso etesanti <span class="bld">negamā</span>. Evaṃ <span class="bld">jānapadā</span>ti āha <span class="bld">‘‘tathā nigamavāsino’’</span>tiādinā.</p>
- <p class="bodytext">Rakkhāvaraṇaguttiyā kāyakammādīsu saṃvidahanaṃ ṭhapanaṃ nāma tadupadesoyevāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kathetvā’’</span>ti. <span class="bld">Etesū</span>ti pāḷiyaṃ vuttesu samaṇādīsu. <span class="bld">Paṭivattetuṃ na sakkā</span> khīṇānaṃ kilesānaṃ puna anuppajjanato. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Cakkavattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Sacetanasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_an3"></a><span class="paranum">15</span>. Pañcame isayo patanti sannipatanti etthāti <span class="bld">isipatana</span>nti āha <span class="bld">‘‘buddhapaccekabuddhasaṅkhātāna’’</span>ntiādi. <span class="bld">Sabbūpakaraṇāni sajjetvā</span>ti sabbāni rukkhassa chedanatacchanādisādhanāni upakaraṇāni raññā āṇattadivaseyeva sajjetvā. Nānā karīyati etenāti <span class="bld">nānākaraṇaṃ,</span> nānābhāvoti āha <span class="bld">‘‘nānatta’’</span>nti. <span class="bld">Nesa</span>nti saralopenāyaṃ niddesoti āha <span class="bld">‘‘na esa’’</span>nti. Tathā <span class="bld">atthesa</span>nti etthāpīti āha <span class="bld">‘‘atthi esa’’</span>nti. Pavattanatthaṃ abhisaṅkharaṇaṃ <span class="bld">abhisaṅkhāro,</span> tassa <span class="bld">gati</span> vegasā pavatti. Taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘payogassa gamana’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sagaṇḍā</span>ti <a name="M2.0084"></a><a name="V2.0078"></a> khuddānukhuddakagaṇḍā. Tenāha <span class="bld">‘‘uṇṇatoṇataṭṭhānayuttā’’</span>ti. <span class="bld">Sakasāvā</span>ti sakasaṭā. Tenāha <span class="bld">‘‘pūtisārenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evaṃ guṇapatanena patitā</span>ti yathā taṃ cakkaṃ nābhiaranemīnaṃ sadosatāya na patiṭṭhāsi, evamekacce puggalā kāyavaṅkādivasena sadosatāya guṇapatanena patitā sakaṭṭhāne na tiṭṭhanti. Ettha ca pharusavācādayopi apāyagamanīyā sotāpattimaggeneva pahīyantīti daṭṭhabbā.</p>
- <p class="centered">Sacetanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Apaṇṇakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_an3"></a><span class="paranum">16</span>. Chaṭṭhe virajjhanakiriyā nāma pacchā samādātabbatāya apaṇṇakappayogasamādānā viya hoti, avirajjhanakiriyā pana pacchā asamādātabbatāya anūnāti taṃsamaṅgipuggalo apaṇṇako, tassa bhāvo <span class="bld">apaṇṇakatā</span>ti āha <span class="bld">‘‘apaṇṇakapaṭipadanti aviraddhapaṭipada’’</span>ntiādi. Yasmā sā adhippetatthasādhanena ekaṃsikā vaṭṭato niyyānāvahā, tattha ca yuttiyuttā asārāpagatā aviruddhatāya apaccanīkā anulomikā anudhammabhūtā ca, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘ekaṃsapaṭipada’’</span>ntiādi. <span class="bld">Na takkaggāhena vā nayaggāhena vā</span>ti takkaggāhena vā paṭipanno na hoti nayaggāhena vā apaṇṇakapaṭipadaṃ paṭipanno. Tattha <span class="bld">takkaggāhena vā</span>ti ācariyaṃ alabhitvā ‘‘evaṃ me sugati, nibbānaṃ vā bhavissatī’’ti attano takkaggahaṇamattena. <span class="bld">Nayaggāhenā</span>ti paccakkhato adisvā nayato anumānato gahaṇena. <span class="bld">Evaṃ gahetvā paṭipanno</span>ti takkamattena, nayaggāhena vā paṭipanno. Paṇḍitasatthavāho viya sampattīhi na parihāyatīti yojanā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ sandhāya vutta</span>nti parihānañca aparihānañca sandhāya <span class="bld">jātake</span> (jā. 1.1.1) vuttaṃ. Ayaṃ panettha gāthāya atthayojanā – <span class="bld">apaṇṇakaṃ ṭhānaṃ</span> aviraddhakāraṇaṃ niyyānikakāraṇaṃ <span class="bld">eke</span> bodhisattappamukhā paṇḍitamanussā gaṇhiṃsu. Ye pana te bālasatthavāhaputtappamukhā <span class="bld">takkikā āhu,</span> te <span class="bld">dutiyaṃ</span> sāparādhaṃ <a name="M2.0085"></a> anekaṃsikaṃ ṭhānaṃ aniyyānikaṃ kāraṇaṃ aggahesuṃ, te kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā. Tattha sukkapaṭipadā aparihānipaṭipadā, kaṇhapaṭipadā parihānipaṭipadā, tasmā ye sukkapaṭipadaṃ paṭipannā, te aparihīnā sotthibhāvaṃ pattā. Ye pana kaṇhapaṭipadaṃ paṭipannā, te parihīnā anayabyasanaṃ āpannāti imamatthaṃ bhagavā anāthapiṇḍikassa gahapatino vatvā uttari idamāha <span class="bld">‘‘etadaññāya medhāvī, taṃ gaṇhe yadapaṇṇaka’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <a name="V2.0079"></a> <span class="bld">etadaññāya medhāvī</span>ti medhāti laddhanāmāya visuddhāya uttamāya paññāya samannāgato kulaputto etaṃ apaṇṇakaṃ ṭhānaṃ dutiyañcāti dvīsu atakkaggāhatakkaggāhasaṅkhātesu ṭhānesu guṇadosaṃ vuddhihāniṃ atthānatthaṃ ñatvāti attho. <span class="bld">Taṃ gaṇhe yadapaṇṇaka</span>nti yaṃ apaṇṇakaṃ ekaṃsikaṃ sukkapaṭipadāaparihāniyapaṭipadāsaṅkhātaṃ niyyānikakāraṇaṃ, tadeva gaṇheyya. Kasmā? Ekaṃsikādibhāvatoyeva. Itaraṃ pana na gaṇheyya. Kasmā? Anekaṃsikādibhāvatoyeva.</p>
- <p class="bodytext">Yavanti tāya sattā amissitāpi samānajātitāya missitā viya hontīti <span class="bld">yoni</span>. Sā pana atthato aṇḍādiuppattiṭṭhānavisiṭṭho khandhānaṃ bhāgaso pavattivisesoti āha <span class="bld">‘‘khandhakoṭṭhāso yoni nāmā’’</span>ti. <span class="bld">Kāraṇaṃ yoni nāma,</span> yonīti taṃ taṃ phalaṃ anupacitañāṇasambhārehi duravagādhabhedatāya missitaṃ viya hotīti. Yato ekattanayena so evāyanti bālānaṃ micchāgāho. <span class="bld">Passāvamaggo yoni nāma</span> yavanti tāya sattā yonisambandhena missitā hontīti. <span class="bld">Paggahitā</span> anuṭṭhānena, punappunaṃ āsevanāya <span class="bld">paripuṇṇā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Cakkhutopī’’</span>tiādimhi pana cakkhuviññāṇādivīthīsu tadanugatamanoviññāṇavīthīsu ca kiñcāpi kusalādīnaṃ pavatti atthi, kāmāsavādayo eva pana vaṇato yūsaṃ viya paggharanakaasucibhāvena sandanti, tasmā te eva <span class="bld">‘‘āsavā’’</span>ti vuccanti. Tattha hi paggharanakaasucimhi āsavasaddo niruḷhoti. <span class="bld">Dhammato yāva gotrabhū</span>ti tato paraṃ maggaphalesu appavattanato vuttaṃ. Ete hi ārammaṇakaraṇavasena dhamme gacchantā tato paraṃ na gacchanti. Nanu tato paraṃ bhavaṅgādīnipi gacchantīti ce? Na, tesampi pubbe ālambitesu lokiyadhammesu <a name="M2.0086"></a> sāsavabhāvena antogadhattā tato paratābhāvato. Ettha ca gotrabhuvacanena gotrabhuvodānaphalasamāpattipurecārikaparikammāni vuttānīti veditabbāni. Paṭhamamaggapurecārikameva vā gotrabhu avadhinidassanabhāvena gahitaṃ, tato paraṃ pana maggaphalasamānatāya aññesu maggesu maggavīthiyaṃ samāpattivīthīyaṃ nirodhānantarañca pavattamānesu phalesu nibbāne ca āsavānaṃ pavatti nivāritāti veditabbaṃ. <span class="bld">Savantī</span>ti gacchanti, ārammaṇakaraṇavasena pavattantīti attho. Avadhiattho ā-kāro, avadhi ca mariyādābhividhibhedato duvidho. Tattha mariyādaṃ kiriyaṃ bahi katvā pavattati yathā ‘‘āpāṭalīputtaṃ vuṭṭho devo’’ti. Abhividhi pana kiriyaṃ byāpetvā pavattati yathā ‘‘ābhavaggaṃ bhagavato yaso pavattatī’’ti. Abhividhiattho cāyamā-kāro idha gahitoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘antokaraṇattho’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Madirādayo</span>ti <a name="V2.0080"></a> <span class="bld">ādi</span>-saddena sindhavakādambarikāpotikādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Cirapārivāsiyaṭṭho</span> ciraparivuṭṭhatā purāṇabhāvo. <span class="bld">Avijjā nāhosītiādī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>-saddena ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyati bhavataṇhāyā’’ti (a. ni. 10.62) idaṃ <span class="bld">suttaṃ</span> saṅgahitaṃ. Avijjāsavabhavāsavānaṃ ciraparivuṭṭhatāya dassitāya tabbhāvabhāvino kāmāsavassa ciraparivuṭṭhatā dassitāva hoti. Aññesu ca yathāvutte dhamme okāsañca ārammaṇaṃ katvā pavattamānesu mānādīsu vijjamānesu attattaniyādiggāhavasena abhibyāpanaṃ madakaraṇavasena āsavasadisatā ca etesaṃyeva, na aññesanti etesveva āsavasaddo niruḷhoti daṭṭhabbo. <span class="bld">Āyataṃ</span> anādikālikattā. <span class="bld">Pasavantī</span>ti phalanti. Na hi kiñci saṃsāradukkhaṃ atthi, yaṃ āsavehi vinā uppajjeyya. <span class="bld">Purimāni cetthā</span>ti etesu catūsu atthavikappesu purimāni tīṇi. <span class="bld">Yatthā</span>ti yesu suttābhidhammappadesesu. <span class="bld">Tattha yujjanti</span> kilesesuyeva yathāvuttassa atthattayassa sambhavato. <span class="bld">Pacchimaṃ kammepī</span>ti pacchimaṃ ‘‘āyataṃ vā saṃsāradukkhaṃ savanti pasavantī’’ti vuttanibbacanaṃ kammepi yujjati dukkhappasavanassa kilesakammasādhāraṇattā.</p>
- <p class="bodytext">Diṭṭhadhammā vuccanti paccakkhabhūtā khandhā, diṭṭhadhamme bhavā <span class="bld">diṭṭhadhammikā. Vivādamūlabhūtā</span>ti vivādassa mūlakāraṇabhūtā kodhūpanāhamakkhapalāsaissāmacchariyamāyāsāṭheyyathambhasārambhamānātimānā. <span class="bld">Yena devūpapatyassā</span>ti <a name="M2.0087"></a> yena kammakilesappakārena āsavena devesu upapatti nibbatti assa mayhanti sambandho. <span class="bld">Gandhabbo vā vihaṅgamo</span> ākāsacārī assanti vibhattiṃ vipariṇāmetvā yojetabbaṃ. Ettha ca yakkhagandhabbavinimuttā sabbā devatā devaggahaṇena gahitā. Naḷo vuccati mūlaṃ, tasmā <span class="bld">vinaḷīkatā</span>ti vigatanaḷā vigatamūlā katāti attho. <span class="bld">Avasesā ca akusalā dhammā</span>ti akusalakammato avasesā akusalā dhammā āsavāti āgatāti sambandho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭighātāyā</span>ti paṭisedhanāya. <span class="bld">Parūpavāda…pe… upaddavāti</span> idaṃ yadi bhagavā sikkhāpadaṃ na paññāpeyya, tato asaddhammappaṭisevanaadinnādānapāṇātipātādihetu ye uppajjeyyuṃ parūpavādādayo diṭṭhadhammikā nānappakārā anatthā, ye ca tannimittameva nirayādīsu nibbattassa pañcavidhabandhanakammakāraṇādivasena mahādukkhānubhavādippakārā anatthā, te sandhāya vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Te</span> <a name="V2.0081"></a> <span class="bld">panete</span>ti ete kāmarāgādikilesatebhūmakakammaparūpavādādiuppaddavappakārā āsavā. <span class="bld">Yatthā</span>ti yasmiṃ vinayādipāḷippadese. <span class="bld">Yathā</span>ti yena duvidhādippakārena avasesesu ca suttantesu tidhā āgatāti sambandho. Nirayaṃ gamentīti <span class="bld">nirayagāminiyā. Chakkanipāte</span>ti chakkanipāte āhuneyyasutte (a. ni. 6.58). Tattha hi āsavā chadhā āgatā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sarasabhedo</span>ti khaṇikanirodho. <span class="bld">Khīṇākāro</span>ti accantāya khīṇatā. Āsavā khīyanti pahīyanti etenāti <span class="bld">āsavakkhayo,</span> maggo. Āsavānaṃ khayante uppajjanato <span class="bld">āsavakkhayo,</span> phalaṃ. Āsavakkhayena pattabbato āsavā khīyanti etthāti <span class="bld">āsavakkhayo,</span> nibbānaṃ. <span class="bld">Visuddhimagge</span> (visuddhi. 2.557-560) vitthārito, tasmā tattha, taṃ saṃvaṇṇanāya ca vuttanayena veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tathā</span>ti iminā visuddhimagge vitthāritataṃ upasaṃharati. Kusalappavattiṃ āvaranti nivārentīti <span class="bld">āvaraṇīyā. Purimappavattivasenā</span>ti niddokkamanato pubbe kammaṭṭhānassa pavattivasena. <span class="bld">Ṭhapetvā</span>ti hatthagataṃ kiñci ṭhapento viya kammaṭṭhānaṃ satisampajaññavasena ṭhapetvā kammaṭṭhānameva manasikaronto niddaṃ okkamati, jhānasamāpanno viya yathāparicchinneneva kālena <a name="M2.0088"></a> pabujjhamāno kammaṭṭhānaṃ ṭhapitaṭṭhāne gaṇhantoyeva pabujjhati nāma. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tasmā…pe… nāma hotī’’</span>ti. <span class="bld">Mūlakammaṭṭhāne</span>ti ādito paṭṭhāya parihariyamānakammaṭṭhāne. <span class="bld">Pariggahakammaṭṭhānavasenā</span>ti sayanaṃ upagacchantena pariggahamānakammaṭṭhānamanasikāravasena. So pana dhātumanasikāravasena icchitabboti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ hī’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
- <p class="centered">Apaṇṇakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Attabyābādhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para17"></a><a name="para17_an3"></a><span class="paranum">17</span>. Sattame byābādhanaṃ dukkhāpananti āha <span class="bld">‘‘attabyābādhāyāti attadukkhāyā’’</span>ti. Maggaphalacittuppādāpi kāyasucaritādisaṅgaho evāti āha <span class="bld">‘‘avāritānevā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Attabyābādhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Devalokasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para18"></a><a name="para18_an3"></a><span class="paranum">18</span>. Aṭṭhame <a name="V2.0082"></a> <span class="bld">itīti padasandhibyañjanasiliṭṭhatā</span>ti purimapadānaṃ pacchimapadehi atthato sahitatāya byañjanānaṃ vākyānaṃ siliṭṭhatāya dīpane nipāto.</p>
- <p class="centered">Devalokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Paṭhamapāpaṇikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para19"></a><a name="para19_an3"></a><span class="paranum">19</span>. Navame <span class="bld">ugghāṭetvā</span>ti āsanadvārañceva bhaṇḍapasibbake ca vivaritvā. <span class="bld">Nādhiṭṭhātī</span>ti taṃtaṃkayavikkaye attanā voyogaṃ nāpajjati. <span class="bld">Divākāle</span>ti majjhanhikasamaye. <span class="bld">Assāmiko hoti</span> tīsupi kālesu laddhabbalābhassa alabhanato. Apativātābādhaṃ <span class="bld">rattiṭṭhānaṃ</span>. Chāyudakasampannaṃ <span class="bld">divāṭṭhānaṃ. Vipassanāpi vaṭṭati</span> vipassanākammikoyeva. Tenapi hi navadhā indriyānaṃ tikkhattaṃ āpādentena samādhinimittaṃ gahetabbaṃ, vipassanānimittaṃ samāhitākārasallakkhaṇāya.</p>
- <p class="centered">Paṭhamapāpaṇikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Dutiyapāpaṇikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para20"></a><a name="para20_an3"></a><span class="paranum">20</span>. Dasame <a name="M2.0089"></a> <span class="bld">visiṭṭhadhuro</span>ti visiṭṭhadhurasampaggāho vīriyasampanno. Ñāṇavīriyāyattā hi atthasiddhiyo. Tenāha <span class="bld">‘‘uttamadhuro’’</span>tiādi. <span class="bld">Vikkāyikabhaṇḍa</span>nti vikkayetabbabhaṇḍaṃ. <span class="bld">Nikkhittadhanenā</span>ti nidahitvā ṭhapitadhanavasena. <span class="bld">Vaḷañjanakavasenā</span>ti divase divase dānūpabhogavasena vaḷañjitabbadhanavasena. <span class="bld">Upabhogaparibhogabhaṇḍenā</span>ti upabhogaparibhogūpakaraṇena. <span class="bld">Nipatantī</span>ti nipātenti, attano dhanaggahena nipātavuttike karonti. Tenāha <span class="bld">‘‘nimantentī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇathāmenā</span>ti ñāṇassa thirabhāvena. <span class="bld">Ñāṇaparakkamenā</span>ti ñāṇasahitena vīriyena. Diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthabhedañhi yena sutena ijjhati, taṃ sutaṃ nāma. Ukkaṭṭhaniddesena dassento <span class="bld">‘‘ekanikāya…pe… bahussutā’’</span>ti āha. <span class="bld">Āgato</span>ti suppavattibhāvena svāgato. Tenāha <span class="bld">‘‘paguṇo pavattito’’</span>ti. Abhidhamme āgatā kusalādikkhandhādibhedabhinnā dhammā suttantapiṭakepi otarantīti <span class="bld">‘‘dhammadharāti suttantapiṭakadharā’’</span>icceva vuttaṃ. Na hi ābhidhammikabhāvena <a name="V2.0083"></a> vinā nippariyāyato suttantapiṭakaññutā sambhavati. <span class="bld">Dvemātikādharā</span>ti bhikkhubhikkhunimātikāvasena dvemātikādharāti vadanti, ‘‘vinayābhidhammamātikādharā’’ti yuttaṃ. <span class="bld">Paripucchatī</span>ti sabbabhāgena pucchitabbaṃ pucchati. Tenāha <span class="bld">‘‘atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ pucchatī’’</span>ti. <span class="bld">Pariggaṇhātī</span>ti vicāreti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na evaṃ attho daṭṭhabbo</span>ti evaṃ desanānukkamena attho na gahetabbo. Añño hi desanākkamo veneyyajjhāsayavasena pavattanato, añño paṭipattikkamo. <span class="bld">Heṭṭhimena vā paricchedo</span>ti sīlasamādhipaññāsaṅkhātesu tīsu bhāgesu katthaci heṭṭhimanayena desanāya paricchedaṃ veditabbaṃ sīlena, katthaci uparimena bhāgena paññāya, katthaci dvīhipi bhāgehi sīlapaññāvasena. Idha pana sutte uparimena bhāgena paricchedo veditabboti vatvā taṃ dassento <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādimāha. Yasmā vā bhagavā veneyyajjhāsayavasena paṭhamaṃ kalyāṇamittaṃ dassento arahattaṃ pavedetvā ‘‘tayidaṃ arahattaṃ imāya āraddhavīriyatāya hotī’’ti dassento vīriyārambhaṃ pavedetvā ‘‘svāyaṃ vīriyārambho iminā kalyāṇamittasannissayena <a name="M2.0090"></a> bhavatī’’ti dassento nissayasampattiṃ pavedeti heṭṭhā dassitanidassanānurūpanti daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Dutiyapāpaṇikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Rathakāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">3. Puggalavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Samiddhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para21"></a><a name="para21_an3"></a><span class="paranum">21</span>. Tatiyassa paṭhame <span class="bld">ruccatī</span>ti kāyasakkhiādīsu puggalesu ativiya sundaratarapaṇītatarabhāvena te cittassa abhiruciuppādako katamoti pucchati. <span class="bld">Saddhindriyaṃ dhuraṃ ahosi</span> saddhādhuraṃ maggavuṭṭhānanti katvā, sesindriyāni pana kathanti āha <span class="bld">‘‘sesānī’’</span>tiādi. <span class="bld">Paṭividdhamaggovā</span>ti tīhipi therehi attano attano paṭividdhaarahattamaggo eva kathito, tasmā na <a name="V2.0084"></a> sukaraṃ ekaṃsena byākātuṃ ‘‘ayaṃ…pe… paṇītataro cā’’ti. <span class="bld">Bhummantareneva kathesi</span> ‘‘tīsupi puggalesu aggamaggaṭṭhova paṇītataro’’ti.</p>
- <p class="centered">Samiddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Gilānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para22"></a><a name="para22_an3"></a><span class="paranum">22</span>. Dutiye <span class="bld">hitānī</span>ti bhabyāni. <span class="bld">Vuddhikarānī</span>ti ārogyādivuddhikarāni. <span class="bld">Anucchavika</span>nti upaṭṭhānakiriyāya anurūpaṃ. <span class="bld">Vātāpamārarogenā</span>ti vātarogena ca apamārarogena ca, vātanidānena vā apamārarogena. <span class="bld">Niṭṭhappattagilāno</span>ti ‘‘iminā rogena na cirasseva marissatī’’ti niṭṭhaṃ patto gilāno. <span class="bld">Khipitakaṃ</span> nāma vamathurogo. <span class="bld">Kacchū</span>ti thullakacchuābādho. <span class="bld">Tiṇapupphakajaro</span> visamavātasamphassajarogo. <span class="bld">Yesa</span>nti yesaṃ rogānaṃ. <span class="bld">Paṭijagganenā</span>ti paṭikāramattena. <span class="bld">Phāsuka</span>nti byādhivūpasamanena sarīrassa phāsubhāvo. Byādhinidānasamuṭṭhānajānanena <span class="bld">paṇḍito,</span> paṭikārakiriyāya yuttakāritāya <span class="bld">dakkho,</span> uṭṭhānavīriyasampattiyā <span class="bld">analaso</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Padaparamo</span> <a name="M2.0091"></a> <span class="bld">puggalo kathito</span> sammattaniyāmokkamanassa ayoggabhāvato. Alabhantova tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ savanāya okkamati niyāmaṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ paccekabodhiṃ. <span class="bld">Ya</span>nti, yato. <span class="bld">Ovādaṃ labhitvā</span>ti ābhisamācārikavattaṃ ovādamattaṃ. Ettakopi hi tassa hitāvahoti. <span class="bld">Tannissitovā</span>ti vipañcitaññunissitova hoti. <span class="bld">Punappunaṃ desetabbova</span> sammattaniyāmokkamanassa yoggabhāvato.</p>
- <p class="centered">Gilānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Saṅkhārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para23"></a><a name="para23_an3"></a><span class="paranum">23</span>. Tatiye vividhehi ākārehi ābādhanato byābādhova byābajjhaṃ, kāyikaṃ cetasikañca dukkhaṃ. Saha byābajjhena vattatīti <span class="bld">sabyābajjhaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sadukkha’’</span>nti. <span class="bld">Cetanārāsi</span>nti pubbacetanādirāsiṃ. Cetanaṃ punappunaṃ pavattento <span class="bld">‘‘rāsiṃ karoti piṇḍaṃ karotī’’</span>ti ca vutto. <span class="bld">Sadukkha</span>nti nirantaradukkhaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sābādhaṃ nirassāda’’</span>nti. <span class="bld">Atthī</span>ti ujukaṃ dukkhavedanā <a name="V2.0085"></a> natthīti avattabbattā vuttaṃ. Aniṭṭhasabhāvattā aniṭṭhārammaṇattā ca dukkhapakkhikāva sā daṭṭhabbā. Na hi akusalavipākā iṭṭhā nāma atthī, kusalavipākā pana upekkhāvedanā tattha appāvasarā. <span class="bld">Aṭṭhakathāyaṃ</span> pana nirayassa dukkhabahulattā dukkhassa ca tattha balavatāya sā abbohārikaṭṭhāne ṭhitāti vuttaṃ. <span class="bld">Upamaṃ katvā āhaṭo</span> viseso viya sāmaññassa yathā ayopiṇḍirohino viya rūpānanti. <span class="bld">Paṭibhāgaupamā</span>ti paṭibimbaupamā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Te aggahetvā</span>ti heṭṭhimabrahmaloke aggahetvā. <span class="bld">Vomissakasukhadukkha</span>nti vimissakasukhadukkhaṃ pītimissakabhāvato. <span class="bld">Kamma</span>nti pāpakammaṃ. Kammasīsena phalaṃ vadati. Kāmañcettha ‘‘abyābajjhaṃ lokaṃ upapajjatī’’ti āgataṃ, ‘‘abyābajjhā phassā phusantī’’ti pana vacanena lokuttaraphassāpi saṅgayhantīti <span class="bld">‘‘tīṇi sucaritāni lokiyalokuttaramissakāni kathitānī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="centered">Saṅkhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Bahukārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para24"></a><a name="para24_an3"></a><span class="paranum">24</span>. Catutthe <a name="M2.0092"></a> <span class="bld">avassayaṃ gato</span>ti vaṭṭadukkhaparimuttiyā avassayo mayhanti saraṇagamanakkamena upagato hoti. <span class="bld">Satantika</span>nti sapariyattidhammaṃ. <span class="bld">Aggahitasaraṇapubbassā</span>ti aggahitapubbasaraṇassa. <span class="bld">Akatābhinivesassa vasena vutta</span>nti tasmiṃ attabhāve na kato saraṇagamanābhiniveso yenāti akatābhiniveso, tassa vasena vuttaṃ. Kāmaṃ pubbepi saraṇadāyako ācariyo vutto, pabbajjādāyakopi saraṇadāyakova. Pubbe pana upāsakabhāvāpādakavasena saraṇadāyako adhippeto. Idaṃ pana gahitapabbajjassa saraṇagamanaṃ. Pabbajā hi savisesaṃ saraṇagamananti pabbajjādāyako puna vutto. <span class="bld">Ete</span>ti pabbajjādāyakādayo. <span class="bld">Duvidhena paricchinnā</span>ti lokiyadhammasampāpako lokuttaradhammasampāpakoti dvippakārena paricchinnā, katābhinivesaakatābhinivesavasena vā. <span class="bld">Uparī</span>ti paṭhamamaggato upari. <span class="bld">Neva sakkotī</span>ti ācariyena katassa upakārassa mahānubhāvattā tassa patikāraṃ nāma kātuṃ na sakkoti.</p>
- <p class="centered">Bahukārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Vajirūpamasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para25"></a><a name="para25_an3"></a><span class="paranum">25</span>. Pañcame <a name="V2.0086"></a> <span class="bld">aru</span>iti purāṇaṃ duṭṭhavaṇaṃ vuccati. Ka-kāro padasandhikaroti arukūpamaṃ cittaṃ etassāti <span class="bld">arukūpamacitto</span> appamattakassapi dukkhassa asahanato. Sesapadadvayepi eseva nayo. <span class="bld">Ittarakālobhāsenā</span>ti parittameva kālo ñāṇobhāsavirahena. <span class="bld">Lagatī</span>ti kodhāsaṅgavasena kuppanto puggalo sammukhā, ‘‘kiṃ vadasī’’tiādinā parammukhā ca upanayhanavasena lagati, na taṇhāsaṅgavasena. <span class="bld">Kuppatī</span>ti kujjhati. <span class="bld">Byāpajjatī</span>ti vipannacitto hoti. <span class="bld">Thaddhabhāvaṃ āpajjati</span> īsakampi muduttābhāvato. <span class="bld">Duṭṭhāruko</span>ti maṃsalohitānaṃ duṭṭhabhāvena pakatibhāvaṃ jahitvā ṭhito duṭṭhavaṇo. ‘‘Duṭṭhārutā’’tipi paṭhanti, tatthāpi tākāro padasandhikaro.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti duṭṭhārukassa. <span class="bld">Savana</span>nti asucivisandanaṃ. <span class="bld">Uddhumātassa viyā</span>ti kodhena uddhaṃ uddhaṃ dhumātakassa viya kodhūpāyāsassa avissajjanato. <span class="bld">Caṇḍikatassā</span>ti <a name="M2.0093"></a> kupitassa. Ettha ca kiñcāpi heṭṭhimamaggavajjhāpi kilesā tehi anuppattidhammataṃ āpāditattā samucchinnā, tathāpi tasmiṃ santāne aggamaggassa anuppannattā tattha appahīnāpi kilesā atthevāti katvā tesaṃ ñāṇānaṃ vijjūpamatā vuttā, na tehi maggehi pahīnānaṃ kilesānaṃ atthibhāvatoti daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Vajirūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Sevitabbasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para26"></a><a name="para26_an3"></a><span class="paranum">26</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">upasaṅkamitabbo</span>ti kālena kālaṃ upasaṅkamitabbo. <span class="bld">Allīyitabbo</span>ti chāyāya viya vinā bhāvanāya nillīyitabbo. <span class="bld">Punappunaṃ upāsitabbo</span>ti abhiṇhaso upanisīditabbo. <span class="bld">Anuddayā</span>ti mettāpubbabhāgo. <span class="bld">Upasaṅkamituṃ vaṭṭatī</span>ti ‘‘etassa sīlena abhivuddhi bhavissatī’’ti upakāratthaṃ upasevanādi vaṭṭati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na paṭihaññissatī</span>ti ‘‘apehi, kiṃ etenā’’ti paṭikkhepābhāvato piyasīlattā na paṭihaññissati. <span class="bld">Phāsu bhavissatī</span>ti dvīsu hi sīlavantesu ekena sīlassa vaṇṇe kathite itaro anumodati. Tena tesaṃ kathā phāsu ceva hoti pavattinī ca. Ekasmiṃ pana dussīle sati dussīlassa sīlakathā dukkathā, neva sīlakathā hoti, na phāsu hoti, na pavattinī. Dussīlassa hi sīlakathā aphāsu bhavissati. Sīlakathāya vuttamatthaṃ samādhipaññākathāsupi atidisati <a name="V2.0087"></a> <span class="bld">‘‘samādhipaññākathāsupi eseva nayo’’</span>ti. Dve hi samādhilābhino samādhikathaṃ sappaññā ca paññākathaṃ kathentā rattiṃ vā divasaṃ vā atikkamantampi na jānanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tattha tattha paññāya anuggahessāmī</span>ti tasmiṃ tasmiṃ anuggahetabbe paññāya sodhetabbe vaḍḍhetabbe ca adhikasīlaṃ nissāya uppannapaññāya anuggahessāmīti attho. Tañca anuggaṇhanaṃ sīlassa asappāyānupakāradhamme vajjetvā tappaṭipakkhasevanena hotīti āha <span class="bld">‘‘sīlassa asappāye’’</span>tiādi. Sīlassa asappāyānupakāradhammā nāma anācārāgocarādayo, tappaṭipakkhato upakāradhammā veditabbā. <span class="bld">Tasmiṃ tasmiṃ</span> <a name="M2.0094"></a> <span class="bld">ṭhāne</span>ti taṃtaṃsikkhākoṭṭhāsapadaṭṭhāne. <span class="bld">Anuggaṇhāti nāmā</span>ti abhinnaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ katvā anuggaṇhāti nāma. <span class="bld">Khāraparissāvane</span>ti rajakānaṃ ūsakhārādikhāraparissāvanapaṭe. <span class="bld">Hāyatī</span>ti sīlādinā parihāyati. <span class="bld">Seṭṭhaṃ puggala</span>nti sīlādiguṇehi seṭṭhaṃ uttaritaraṃ uttamaṃ puggalaṃ.</p>
- <p class="centered">Sevitabbasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Jigucchitabbasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_an3"></a><span class="paranum">27</span>. Sattame <span class="bld">abbhuggacchatī</span>ti ettha abhi-saddāpekkhāya ‘‘na’’nti sāmiatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘assā’’</span>ti ‘‘taṃ kho pana bhavanta’’ntiādīsu viya. <span class="bld">Pāpako kittisaddo</span>ti lāmakabhāvena kathetabbasaddo. <span class="bld">Gūthakūpo viya dussīlya</span>nti etena dussīlassa gūthasadisattameva dasseti. <span class="bld">Vacana</span>nti aniṭṭhavacanaṃ. <span class="bld">Purimanayenevā</span>ti ‘‘gūthakūpo viya dussīlya’’ntiādinā pubbe vuttanayena. <span class="bld">Sucimitto</span>ti sīlācārasuddhiyā sucimitto. Saha ayanti pavattantīti <span class="bld">sahāyā</span>ti āha <span class="bld">‘‘sahagāmino’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Jigucchitabbasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Gūthabhāṇīsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para28"></a><a name="para28_an3"></a><span class="paranum">28</span>. Aṭṭhame <span class="bld">gūthabhāṇī</span>ti gūthasadisavacanattā gūthabhāṇī. Yathā hi gūthaṃ nāma mahājanassa aniṭṭhaṃ hoti, evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ aniṭṭhaṃ hoti. <span class="bld">Duggandhakatha</span>nti kilesāsucisaṃkiliṭṭhatāya gūthaṃ viya duggandhavāyanakathaṃ. <span class="bld">Pupphabhāṇī</span>ti supupphasadisavacanattā pupphabhāṇī<a name="V2.0088"></a>. Yathā hi phullāni vassikāni vā adhimuttikāni vā mahājanassa iṭṭhāni kantāni honti, evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ iṭṭhaṃ hoti kantaṃ. <span class="bld">Pupphāni viyā</span>ti campakasumanādisugandhapupphāni viya. <span class="bld">Sugandhakatha</span>nti sucigandhavāyanakathaṃ kilesaduggandhābhāvato. <span class="bld">Madhubhāṇī</span>ti ettha ‘‘mudubhāṇī’’tipi paṭhanti. Ubhayatthāpi hi madhuravacanoti attho. Yathā hi <a name="M2.0095"></a> catumadhuraṃ nāma madhuraṃ paṇītaṃ, evameva imassa puggalassa vacanaṃ devamanussānaṃ madhuraṃ hoti. <span class="bld">Madhurakatha</span>nti kaṇṇasukhatāya pemanīyatāya ca saddato atthato ca madhurasabhāvakathaṃ. <span class="bld">Attahetu vā</span>ti attano vā hatthapādādicchedanaharaṇahetu. <span class="bld">Parahetu vā</span>ti etthāpi eseva nayo. Tenāha <span class="bld">‘‘attano vā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Nelaṅgoti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacana’’nti <span class="bld">sutte</span> (saṃ. ni. 4.347) āgatattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘ettha vuttasīlaṃ viyā’’</span>ti. <span class="bld">Pūre</span>ti guṇānaṃ pāripūriyaṃ. <span class="bld">Sukumārā</span>ti apharusatāya mudukā komalā. <span class="bld">Purassā</span>ti ettha <span class="bld">pura</span>-saddo tannivāsivācako daṭṭhabbo ‘‘gāmo āgato’’tiādīsu viya. Tenāha <span class="bld">‘‘nagaravāsīna’’</span>nti. Manaṃ appāyati vaḍḍhetīti <span class="bld">manāpā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘cittavuddhikarā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Gūthabhāṇīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Andhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para29"></a><a name="para29_an3"></a><span class="paranum">29</span>. Navame <span class="bld">andho</span>tiādīsu pāḷipadesu paṭhamo diṭṭhadhammikabhogasaṃharaṇapaññācakkhuno ca samparāyikatthasādhanapaññācakkhuno ca abhāvā ‘‘andho’’ti vuccati dutiyopi, tatiyo pana dvinnampi bhāvā ‘‘dvicakkhū’’ti vuccati. <span class="bld">Paññācakkhū</span>ti āyakosallabhūtā paññācakkhu. Tenāha <span class="bld">‘‘phātiṃ kareyyā’’</span>ti. <span class="bld">Adhamuttame</span>ti adhame ceva uttame ca. <span class="bld">Paṭipakkhavasenā</span>ti paṭipakkhassa atthitāvasena. <span class="bld">Sukkasappaṭibhāgā</span>ti sukkadhammehi pahāyakehi sappaṭibhāgāti jāneyya. <span class="bld">Kaṇhasappaṭibhāgā</span>ti kaṇhadhammehi pahātabbehi sappaṭibhāgāti jāneyya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tathājātikā</span>ti yādisehi saputtadāraparijanasañātimittabandhavaggaṃ attānaṃ sukheti pīṇeti, tādisā bhogāpi na santi. <span class="bld">Puññāni ca na karotī</span>ti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikayācakānaṃ santappanavasena puññāni na karoti. <span class="bld">Ubhayatthā</span>ti ubhayasmiṃ loke, ubhayasmiṃ vā attheti viggahoti dassento <span class="bld">‘‘idhaloke’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ubhayenā</span>ti vuttamatthaṃ <a name="V2.0089"></a> yojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘katha’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Yasmiṃ ṭhāne</span>ti yasmiṃyeva <a name="M2.0096"></a> ṭhāne. <span class="bld">Na socatī</span>ti sokahetūnaṃ tattha abhāvato na socati.</p>
- <p class="centered">Andhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Avakujjasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_an3"></a><span class="paranum">30</span>. Dasame <span class="bld">avakujjapañño</span>ti nikkujjapañño. Tenāha <span class="bld">‘‘adhomukhapañño’’</span>ti. <span class="bld">Pubbapaṭṭhapanā</span>ti paṭhamārambho. <span class="bld">Sanniṭṭhāna</span>nti kathāpariyosānaṃ. <span class="bld">Appanā</span>ti desanāya niṭṭhāpanaṃ. Aneke vā anusandhiyoti yojetabbaṃ. <span class="bld">Samādhi vā</span>tiādīsu lokuttaradhammā paramatthato sāsananti tadatthopādakasamādhi tassa ādīti vutto, tadāsannattā vipassanā, tassa mūlabhāvena ekadesattā maggo.</p>
- <p class="bodytext">Sāsanassa pāripūrisuddhiyo nāma satthārā desitaniyāmeneva siddhā, tā panettha kathentassa vasena gahetabbāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘anūnaṃ katvā desentī’’</span>ti, <span class="bld">‘‘niggaṇṭhiṃ katvā desentī’’</span>ti ca vuttaṃ. Tattha <span class="bld">nijjaṭa</span>nti niggumbaṃ anākulaṃ. <span class="bld">Niggaṇṭhi</span>nti gaṇṭhiṭṭhānarahitaṃ suviññeyyaṃ katvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākiṇṇānī</span>ti ākiritvā saṃkiritvā ṭhapitānīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘pakkhittānī’’</span>ti. <span class="bld">Ucchaṅgo viya ucchaṅgapañño puggalo daṭṭhabbo</span>ti ucchaṅgasadisapaññatāya ucchaṅgapañño. Evaṃ paññā viya puggalopi ucchaṅgo viya hoti, tasmiṃ dhammānaṃ aciraṭṭhānatoti adhippāyena vuttaṃ. Yathā ca ucchaṅgasadisā paññā, evaṃ nikkujjakumbhasadisā paññā evāti daṭṭhabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvidahanapaññāyā</span>ti ‘‘evaṃ kate idaṃ nāma bhavissatī’’ti evaṃ taṃtaṃatthakiccaṃ saṃvidhātuṃ samatthatāya vicāraṇapaññāya rahito. <span class="bld">Seyyo</span>ti seṭṭho pāsaṃso. <span class="bld">Pubbabhāgapaṭipada</span>nti cittavisuddhiādikaṃ ariyamaggassa adhigamāya pubbabhāgapaṭipattiṃ.</p>
- <p class="centered">Avakujjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Puggalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">4. Devadūtavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Sabrahmakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_an3"></a><span class="paranum">31</span>. Catutthassa <a name="M2.0097"></a><a name="V2.0090"></a> paṭhame <span class="bld">sabrahmakānī</span>ti saseṭṭhakāni. <span class="bld">Yesa</span>nti yesaṃ kulānaṃ. <span class="bld">Puttāna</span>nti puttehi. Pūjitasaddayogena hi idaṃ karaṇatthe sāmivacanaṃ. <span class="bld">Tenā</span>ti āhārādinā. <span class="bld">Paṭijaggitā gopitā</span>ti yathākālaṃ tassa tassa dātabbassa dānena veyyāvaccassa ca karaṇena paṭijaggitā ceva uppannānatthappaharaṇena gopitā ca honti. <span class="bld">Tesa</span>nti mātāpitūnaṃ. <span class="bld">Brahmādibhāvasādhanattha</span>nti tesaṃ guṇānaṃ atthitāya loke brahmā nāma vuccati, ācariyo nāma vuccati, āhuneyyo nāma vuccati, te mātāpitūnaṃ puttakaṃ paṭilabhantīti dassanavasena nesaṃ brahmādibhāvasādhanatthaṃ ‘‘bahukārā’’ti, vatvā taṃ tesaṃ bahukārataṃ nānākārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘āpādakā’’</span>tiādi vuttaṃ. Mātāpitaro hi puttānaṃ jīvitassa āpādakā, sarīrassa posakā, ācārasamācārānaṃ sikkhāpakā sakalassapi imassa lokassa dassetāro. Tenāha <span class="bld">‘‘puttānaṃ hī’’</span>tiādi. Iṭṭhārammaṇaṃ tāva te dassentu, aniṭṭhārammaṇaṃ kathanti? Tampi dassetabbameva vajjanīyabhāvajānāpanatthaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Avijahitā hontī</span>ti tāsaṃ bhāvanāya brahmānaṃ brahmaloke uppannattā avijahitā honti bhāvanā. <span class="bld">Lobhanīyavayasmiṃ</span> paṭhamayobbane ativiya mudubhāvappattadassanatthaṃ <span class="bld">satavihata</span>ggahaṇaṃ. <span class="bld">Pāṭiyekka</span>nti visuṃ. <span class="bld">Iminā kāraṇenā</span>ti iminā yathāvuttena puttesu pavattitehi atikkamena mettādisamuppattisaṅkhātena kāraṇena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tharusippa</span>nti asisattikuntakalāpādiāyudhasippaṃ. <span class="bld">Muddāgaṇanā</span>ti aṅgulisaṃkocanādinā hatthamuddāya gaṇanā. <span class="bld">Ādi</span>saddena pāṇādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Pacchācariyā nāma</span> mātāpitūnaṃ santike uggahitagahaṭṭhavattasseva puggalassa yathāsakaṃ hatthācariyādīnaṃ sippaggāhāpananti katvā sabbapaṭhamaṃ ācariyā nāmāti yojetabbaṃ. Ānīya hutaṃ <span class="bld">āhutaṃ</span>. Pakārehi hutaṃ <span class="bld">pāhutaṃ. Abhisaṅkhata</span>nti tasseva vevacanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Namo kareyyā</span>ti sāyaṃ pātaṃ upaṭṭhānaṃ gantvā ‘‘idaṃ mayhaṃ uttamapuññakkhetta’’nti namakkāraṃ kareyya. <span class="bld">Tāya naṃ pāricariyāyā</span>ti ettha <span class="bld">na</span>nti nipātamattaṃ, yathāvuttaparicaraṇenāti attho<a name="V2.0091"></a>. Atha vā <span class="bld">pāricariyāyā</span>ti <a name="M2.0098"></a> bharaṇakiccakaraṇakulavaṃsappatiṭṭhānāpanādinā pañcavidhaupaṭṭhānena. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Pañcahi kho, gahapatiputta, ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhātabbā – ‘bhato nesaṃ bharissāmi, kiccaṃ nesaṃ karissāmi, kulavaṃsaṃ ṭhapessāmi, dāyajjaṃ paṭipajjāmi, atha vā pana petānaṃ kālakatānaṃ dakkhiṇaṃ anuppadassāmī’ti. Imehi kho, gahapatiputta, pañcahi ṭhānehi puttena puratthimā disā mātāpitaro paccupaṭṭhitā pañcahi ṭhānehi puttaṃ anukampanti, pāpā nivārenti, kalyāṇe nivesenti, sippaṃ sikkhāpenti, patirūpena dārena saṃyojenti, samaye dāyajjaṃ niyyādentī’’ti (dī. ni. 3.267).</p>
- <p class="bodytext">Apica yo mātāpitaro tīsu vatthūsu abhippasanne katvā sīlesu vā patiṭṭhāpetvā pabbajjāya vā niyojetvā upaṭṭhahati, ayaṃ mātāpitūpaṭṭhākānaṃ aggoti veditabbo. Sā panāyaṃ pāricariyā puttassa ubhayalokahitasukhāvahāti taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘idheva naṃ pasaṃsanti, pecca sagge pamodatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Pasaṃsantī</span>ti ‘‘ayaṃ puggalo matteyyo petteyyo saggasaṃvattaniyaṃ paṭipadaṃ pūretī’’ti idheva naṃ pasaṃsanti. <span class="bld">Āmodati</span> ādito paṭṭhāya modappattiyā. <span class="bld">Pamodati</span> nānappakāramodasampavattiyā.</p>
- <p class="centered">Sabrahmakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Ānandasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para32"></a><a name="para32_an3"></a><span class="paranum">32</span>. Dutiye <span class="bld">tathājātiko</span>ti tathāsabhāvo. <span class="bld">Cittekaggatālābho</span>ti cittekaggatāya adhigamo. Rūpameva kilesuppattiyā kāraṇabhāvato <span class="bld">rūpanimittaṃ</span>. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Sassatādinimitta</span>nti sassatucchedabhāvanimittaṃ. <span class="bld">Puggalanimitta</span>nti puggalābhinivesananimittaṃ. <span class="bld">Dhammanimitta</span>nti dhammārammaṇasaṅkhātaṃ nimittaṃ. ‘‘Siyā nu kho, bhante’’ti therena puṭṭho bhagavā ‘‘siyā’’ti avoca lokuttarasamādhippaṭilābhaṃ sandhāya. So hi nibbānaṃ santaṃ paṇītanti ca passati. Tenāha <span class="bld">‘‘idhānandā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbānaṃ</span> <a name="M2.0099"></a> <span class="bld">santanti samāpattiṃ appetvā</span>ti nibbānaṃ santanti ābhujitvā phalasamāpattiṃ appetvā<a name="V2.0092"></a>. <span class="bld">Divasampī</span>tiādinā asaṅkhatāya dhātuyā accantasantapaṇītādibhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Aṭṭhavidhe</span>ti ‘‘santaṃ paṇītaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbāna’’nti evaṃ aṭṭhavidhe ābhogasaññite samannāhāre. Niddhāraṇe cetaṃ bhummaṃ. <span class="bld">Imasmiṃ ṭhāne…pe… labbhantevā</span>ti ‘‘idhānanda, bhikkhuno evaṃ hotī’’ti āgate imasmiṃ suttappadese ekopi ābhogasamannāhāro cepi sabbe aṭṭhapi ābhogasamannāhārā labbhanteva samannāharataṃ atthāvahattā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇena jānitvā</span>ti vipassanāñāṇasahitena maggañāṇena jānitvā. <span class="bld">Parāni ca oparāni ca</span> cakkhādīni āyatanāni. <span class="bld">Santatāyā</span>ti paṭippassaddhitāya. <span class="bld">Kāyaduccaritādidhūmavirahito</span>ti kāyaduccaritādi eva santāpanaṭṭhena dhūmo, tena virahito. <span class="bld">Anīgho</span>ti apāpo. <span class="bld">Jātijarāgahaṇeneva byādhimaraṇampi gahitamevā</span>ti tabbhāvabhāvatoti vuttaṃ.</p>
- <p class="centered">Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Sāriputtasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para33"></a><a name="para33_an3"></a><span class="paranum">33</span>. Tatiye, ‘‘sāriputta, mayā saṃkhittena desitaṃ dhammaṃ tādisenapi na sukaraṃ viññātu’’nti iminā adhippāyeneva vadanto therassa ñāṇaṃ sabbamatikkamaṃ. <span class="bld">Aññātāro ca dullabhā</span>ti hi iminā sāmaññavacanena sāriputtattherampi antogadhaṃ katvā dassento tenapi attano desanāya duppaṭividdhabhāvaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sammā</span>ti hetunā kāraṇena. Tenāha <span class="bld">‘‘upāyenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Mānābhisamayā</span>ti mānassa dassanābhisamayā. Pahānābhisamayoti ca dassanābhisamayoti ca pariññābhisamayo vutto. Arahattamaggo hi pariññākiccasiddhiyā kiccavasena mānaṃ passati, asammohappaṭivedhavasenāti vuttaṃ hoti, ayamassa dassanābhisamayo. Tena diṭṭho pana pahānābhisamayo ca. Dassanābhisamayena hi pariññābhisamayameva pahīyati. Diṭṭhavisena diṭṭhasattānaṃ jīvitaṃ viya ayamassa pahānābhisamayo<a name="M2.0100"></a>. <span class="bld">Aṭṭhakathāyaṃ</span> pana pahānābhisamayassa dassanābhisamayanānantariyakattā ‘‘pahānābhisamayena’’icceva vuttaṃ. Pahānābhisamaye hi gahite dassanābhisamayo gahitova hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Antamakāsi</span> <a name="V2.0093"></a> <span class="bld">dukkhassā</span>ti arahattamaggena mānassa pahīnattā ye ime ‘‘kāyabandhanassa anto jīrati (cūḷava. 278), haritantaṃ vā’’ti (ma. ni. 1.304) evaṃ vuttaantimamariyādanto ca ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikāna’’nti (saṃ. ni. 3.80; itivu. 91) evaṃ vuttalāmakanto ca ‘‘sakkāyo eko anto’’ti (saṃ. ni. 3.103) evaṃ vuttakoṭṭhāsanto ca ‘‘esevanto dukkhassa sapaccayasaṅkhayā’’ti evaṃ vuttakoṭṭhāsanto cāti cattāro antā, tesu sabbasseva vaṭṭadukkhassa aduṃ catutthakoṭisaṅkhātaṃ antamakāsi, paricchedaṃ parivaṭumaṃ akāsi, antimasamudayamattāvasesaṃ dukkhamakāsīti vuttaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘vaṭṭadukkhassa antamakāsī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Nanu ca ‘‘pahāna’’nti imassa niddese nibbānaṃ āgataṃ? Idha paṭippassaddhippahānasaṅkhātaṃ arahattaphalaṃ vuttaṃ, tasmā niddesenāyaṃ vaṇṇanā virujjhatīti āha <span class="bld">‘‘niddese panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tattha tāni padāni āgatānī</span>ti tasmiṃ niddese ‘‘pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissagga’’ntiādīni (cūḷani. 75 udayamāṇavapucchāniddeso) padāni āgatāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammatakkapurejava</span>nti iminā tasmiṃ catutthajjhānavimokkhe ṭhatvā jhānaṅgāni vipassitvā adhigataṃ arahattavimokkhaṃ vadati. Arahattavimokkhassa hi maggasampayuttasammāsaṅkappasaṅkhāto dhammatakko purejavo hoti.</p>
- <p class="centered">Sāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Nidānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para34"></a><a name="para34_an3"></a><span class="paranum">34</span>. Catutthe <span class="bld">piṇḍakaraṇatthāyā</span>ti āyūhanavasena rāsikaraṇatthāya. <span class="bld">Abhinnānī</span>ti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bhinnakālato paṭṭhāya hi bījaṃ bījakiccāya na upakappati. <span class="bld">Apūtīnī</span>ti udakatemanena pūtibhāvaṃ na upagatāni. Pūtibījañhi bījatthāya na upakappati. Tenāha <span class="bld">‘‘pūtibhāvena abījattaṃ appattānī’’</span>ti. <span class="bld">Na vātena na ca ātapena hatānī</span>ti <a name="M2.0101"></a> vātena ca ātapena ca na hatāni, nirojataṃ na pāpitāni. Nirojañhi kasaṭabījaṃ bījatthāya na upakappati. <span class="bld">Sārādānī</span>ti taṇḍulasārassa ādānato sārādāni. Nissārañhi bījaṃ bījatthāya na upakappati. Tenāha <span class="bld">‘‘gahitasārānī’’</span>ti, patiṭṭhitasārānīti attho. <span class="bld">Sannicayabhāvena sukhaṃ sayitānī</span>ti cattāro māse koṭṭhapakkhittaniyāmeneva sukhasayitāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kammavibhattī</span>ti <a name="V2.0094"></a> kammavibhāgo. Diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo, tattha veditabbaphalaṃ kammaṃ <span class="bld">diṭṭhadhammavedanīyaṃ</span>. Paccupannabhavato anantaraṃ veditabbaphalaṃ kammaṃ <span class="bld">upapajjavedanīyaṃ. Aparapariyāyavedanīya</span>nti diṭṭhadhammānantarabhavato aññasmiṃ attabhāvapariyāye attabhāvaparivatte veditabbaphalaṃ kammaṃ. Paṭipakkhehi anabhibhūtatāya paccayavisesena paṭiladdhavisesatāya ca balavabhāvappattā tādisassa pubbābhisaṅkhārassa vasena sātisayā hutvā pavattā paṭhamajavanacetanā tasmiṃyeva attabhāve phaladāyinī <span class="bld">diṭṭhadhammavedanīyakammaṃ nāma</span>. Sā hi vuttākārena balavatī javanasantāne guṇavisesayuttesu upakārānupakāravasappavattiyā āsevanālābhena appavipākatāya ca paṭhamajavanacetanā itaradvayaṃ viya pavattasantānuparamāpekkhaṃ okāsalābhāpekkhañca kammaṃ na hotīti idheva pupphamattaṃ viya pavattivipākamattaṃ phalaṃ deti. <span class="bld">Tathā asakkonta</span>nti kammassa vipākadānaṃ nāma upadhippayogādipaccayantarasamavāyeneva hotīti tadabhāvato tasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ dātuṃ asakkontaṃ. <span class="bld">Ahosikamma</span>nti ahosi eva kammaṃ, na tassa vipāko ahosi atthi bhavissati cāti evaṃ veditabbaṃ kammaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Atthasādhikā</span>ti dānādipāṇātipātādiatthassa nipphādikā. Kā pana sāti āha <span class="bld">‘‘sattamajavanacetanā’’</span>ti. Sā hi sanniṭṭhāpakacetanā vuttanayena paṭiladdhavisesā purimajavanacetanāhi laddhāsevanā ca samānā anantarattabhāve vipākadāyinī <span class="bld">upapajjavedanīyakammaṃ nāma. Purimaupamāyayevā</span>ti migaluddakopamāyayeva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sati saṃsārappavattiyā</span>ti iminā asati saṃsārappavattiyaṃ ahosikammapakkhe tiṭṭhati vipaccanokāsassa abhāvatoti dīpeti. <span class="bld">Yaṃ garuka</span>nti <a name="M2.0102"></a> yaṃ akusalaṃ mahāsāvajjaṃ, kusalañca mahānubhāvaṃ kammaṃ. Kusalaṃ vā hi hotu akusalaṃ vā, yaṃ garukaṃ mātughātādikammaṃ vā mahaggatakammaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Tenāha <span class="bld">‘‘kusalākusalesu panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Yaṃ bahula</span>nti yaṃ bahulaṃ abhiṇhaso kataṃ samāsevitaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘kusalākusalesu pana yaṃ bahulaṃ hotī’’</span>tiādi. <span class="bld">Yadāsannaṃ nāma</span> maraṇakāle anussaritaṃ kammaṃ, āsannakāle kate pana vattabbameva natthīti āha <span class="bld">‘‘yaṃ pana kusalākusalesu āsannamaraṇe’’</span>tiādi. <span class="bld">Anussaritu</span>nti paribyattabhāvena anussarituṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tesaṃ abhāve</span>ti tesaṃ yaṃgarukādīnaṃ tiṇṇaṃ kammānaṃ abhāve. <span class="bld">Yattha katthaci vipākaṃ detī</span>ti paṭisandhijanakavasena vipākaṃ deti. Paṭisandhijanakavasena hi garukādikammacatukkaṃ vuttaṃ. Tattha garukaṃ sabbapaṭhamaṃ vipaccati, garuke asati bahulīkataṃ, tasmiṃ asati yadāsannaṃ<a name="V2.0095"></a>, tasmiṃ asati ‘‘kaṭattā vā panā’’ti vuttaṃ purimajātīsu katakammaṃ vipaccati. Bahulāsannapubbakatesu ca balābalaṃ jānitabbaṃ. Pāpato pāpantaraṃ kalyāṇañca, kalyāṇato kalyāṇantaraṃ pāpañca bahulīkataṃ. Tato mahatova pubbakatādi appañca bahulānussaraṇena vippaṭisārādijananato, paṭipakkhassa aparipuṇṇatāya āraddhavipākassa kammassa kammasesassa vā aparapariyāyavedanīyassa aparikkhīṇatāya santatiyā pariṇāmavisesatoti tehi tehi kāraṇehi āyūhitaphalaṃ paṭhamaṃ vipaccati. <span class="bld">Mahānāradakassapajātake</span> (jā. 2.22.1153 ādayo) videharañño senāpati alāto, bījako dāso, rājakaññā rucā ca ettha nidassanaṃ. Tathā hi vuttaṃ bhagavatā –</p>
- <p class="indent">‘‘Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo idha pāṇātipātī…pe… micchādiṭṭhi. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati, pubbe vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, pacchā vāssa taṃ kataṃ hoti pāpakammaṃ dukkhavedanīyaṃ, maraṇakāle vāssa hoti micchādiṭṭhi samattā samādinnā, tena so kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī’’ti –</p>
- <p class="unindented">Ādi<a name="M2.0103"></a>. Sabbaṃ <span class="bld">mahākammavibhaṅgasuttaṃ</span> (ma. ni. 3.303) vitthāretabbaṃ. Kiṃ bahunā. Yaṃ taṃ tathāgatassa mahākammavibhaṅgañāṇaṃ, tassevāyaṃ visayo, yadidaṃ tassa tassa kammassa tena tena kāraṇena pubbāparavipākatā samatthīyati.</p>
- <p class="bodytext">Idāni janakādikammacatukkaṃ vibhajanto <span class="bld">‘‘janakaṃ nāmā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Pavattiṃ na janetī</span>ti pavattivipākaṃ na janeti. Paṭhamanaye janakakammassa paṭisandhivipākamattasseva vuttattā tassa pavattivipākadāyakattampi anujānanto <span class="bld">‘‘aparo nayo’’</span>tiādimāha. Tattha paṭisandhidānādivasena vipākasantānassa nibbattakaṃ <span class="bld">janakaṃ</span>. Sukhadukkhasantānassa nāmarūpappabandhassa vā cirataraṃ pavattihetubhūtaṃ <span class="bld">upatthambhakaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavattetī’’</span>ti. <span class="bld">Upapīḷakaṃ</span> sukhadukkhappabandhe pavattamāne saṇikaṃ saṇikaṃ hāpeti. Tenāha <span class="bld">‘‘sukhadukkhaṃ pīḷeti bādheti, addhānaṃ pavattituṃ na detī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vātakāḷako mahallako core ghātetuṃ na sakkotī</span>ti so kira mahallakakāle ekappahārena sīsaṃ chindituṃ na sakkoti, dve tayo vāre paharanto manusse kilameti, tasmā te evamāhaṃsu. <span class="bld">Anulomikaṃ khantiṃ paṭilabhitvā</span>ti sotāpattimaggassa orato anulomikaṃ khantiṃ labhitvā<a name="V2.0096"></a>. <span class="bld">Taruṇavacchāya gāviyā madditvā jīvitakkhayaṃ pāpito</span>ti ekā kira yakkhinī dhenuvesena āgantvā ure paharitvā māresi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Nagare bhavo <span class="bld">nāgariyo</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ghātetvā</span>ti upacchinditvā. Kammassa upacchindanaṃ nāma tassa vipākappaṭibāhanamevāti āha <span class="bld">‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’</span>ti. Tañca attano vipākuppattiyā okāsakaraṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘attano vipākassa okāsaṃ karotī’’</span>ti. Vipaccanāya katokāsaṃ kammaṃ vipakkammeva nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘evaṃ pana kammena kate okāse taṃ vipākaṃ uppannaṃ nāma vuccatī’’</span>ti. Upapīḷakaṃ aññassa vipākaṃ upacchindati, na sayaṃ attano vipākaṃ deti. Upaghātakaṃ pana dubbalakammaṃ upacchinditvā attano vipākaṃ uppādetīti ayametesaṃ viseso. Kiñci bahvābādhatādipaccayūpasannipātena vipākassa vibādhakaṃ upapīḷakaṃ, tathā vipākasseva upacchedakaṃ. Upaghātakakammaṃ pana upaghātetvā attano vipākassa okāsakaraṇena vipaccane <a name="M2.0104"></a> sati janakameva siyā. Janakādibhāvo nāma vipākaṃ pati icchitabbo, na kammaṃ patīti vipākasseva upaghātakatā yuttā viya dissati, vīmaṃsitabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Aparo nayo – yasmiṃ kamme kate paṭisandhiyaṃ pavatte ca vipākakaṭattārūpānaṃ uppatti hoti, taṃ <span class="bld">janakaṃ</span>. Yasmiṃ pana kate aññena janitassa iṭṭhassa vā aniṭṭhassa vā phalassa vibādhakavicchedakapaccayānuppattiyā upabrūhanapaccayuppattiyā janakasāmatthiyānurūpaṃ parisuddhiciratarappabandhā hoti, taṃ <span class="bld">upatthambhakaṃ</span>. Janakena nibbattitaṃ kusalaphalaṃ vā akusalaphalaṃ vā yena paccanīkabhūtena rogadhātuvisamatādinimittatāya vibādhayati, taṃ <span class="bld">upapīḷakaṃ</span>. Yena pana kammunā janakasāmatthiyavasena ciratarappabandhārahampi samānaṃ phalaṃ vicchedakapaccayuppattiyā upahaññati vicchijjati, taṃ <span class="bld">upaghātaka</span>nti ayamettha sāro.</p>
- <p class="bodytext">Tattha keci dutiyassa kusalabhāvaṃ itthattamāgatassa appābādhadīghāyukatāsaṃvattanavasena, pacchimānaṃ dvinnaṃ akusalabhāvaṃ bahvābādhaappāyukatāsaṃvattanavasena vaṇṇenti. Tathā ca vuttaṃ majjhimanikāye <span class="bld">cūḷakammavibhaṅgasuttavaṇṇanāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 3.290) –</p>
- <p class="indent">‘‘Cattāri hi kammāni – upapīḷakaṃ, upacchedakaṃ, janakaṃ, upatthambhakanti. Balavakammena hi nibbattaṃ pavatte upapīḷakaṃ āgantvā atthato evaṃ vadati nāma ‘sacāhaṃ paṭhamataraṃ jāneyyaṃ, na te idha nibbattituṃ dadeyyaṃ, catūsuyeva taṃ apāyesu nibbattāpeyyaṃ. Hotu, tvaṃ yattha katthaci nibbatta, ahaṃ upapīḷakakammaṃ nāma taṃ pīḷetvā <a name="V2.0097"></a> nirojaṃ niyūsaṃ kasaṭaṃ karissāmī’ti. Tato paṭṭhāya taṃ tādisaṃ karoti. Kiṃ karoti? Parissayaṃ upaneti, bhoge vināseti.</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha dārakassa mātukucchiyaṃ nibbattakālato paṭṭhāya mātu assādo vā sukhaṃ vā na hoti, mātāpitūnaṃ pīḷāva uppajjati. Evaṃ parissayaṃ upaneti. Dārakassa pana mātukucchimhi nibbattakālato paṭṭhāya gehe bhogā udakaṃ patvā loṇaṃ viya rājādīnaṃ vasena nassanti, kumbhadohanadhenuyo <a name="M2.0105"></a> khīraṃ na denti, sūratā goṇā caṇḍā honti, kāṇā honti, khañjā honti, gomaṇḍale rogo patati, dāsādayo vacanaṃ na karonti, vāpitaṃ sassaṃ na jāyati, gehagataṃ gehe, araññagataṃ araññe nassati, anupubbena ghāsacchādanamattaṃ dullabhaṃ hoti, gabbhaparihāro na hoti, vijātakāle mātu thaññaṃ chijjati, dārako parihāraṃ alabhanto pīḷito nirojo niyūso kasaṭo hoti. Idaṃ upapīḷakakammaṃ nāma.</p>
- <p class="indent">‘‘Dīghāyukakammena pana nibbattassa upacchedakakammaṃ āgantvā āyuṃ chindati. Yathā hi puriso aṭṭhusabhagamanaṃ katvā saraṃ khipeyya, tamañño dhanuto muttamattaṃ muggarena paharitvā tattheva pāteyya, evaṃ dīghāyukakammena nibbattassa upacchedakakammaṃ āyuṃ chindati. Kiṃ karoti? Corānaṃ aṭaviṃ paveseti, vāḷamacchodakaṃ otāreti, aññataraṃ vā pana saparissayaṭhānaṃ upaneti. Idaṃ upacchedakakammaṃ nāma. ‘Upaghātaka’ntipi etasseva nāmaṃ. Paṭisandhinibbattakaṃ pana kammaṃ janakakammaṃ nāma. Appabhogakulādīsu nibbattassa bhogasampadādikaraṇena upatthambhakakammaṃ upatthambhakakammaṃ nāma.</p>
- <p class="indent">‘‘Parittakammenapi nibbattaṃ etaṃ pavatte pāṇātipātādiviratikammaṃ āgantvā atthato evaṃ vadati nāma ‘sacāhaṃ paṭhamataraṃ jāneyyaṃ, na te idha nibbattituṃ dadeyyaṃ, devalokeyeva taṃ nibbattāpeyyaṃ, hotu, tvaṃ yattha katthaci nibbatta, ahaṃ upatthambhakakammaṃ nāma upatthambhaṃ te karissāmī’ti upatthambhaṃ karoti. Kiṃ karoti? Parissayaṃ nāseti, bhoge uppādeti.</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha dārakassa mātukucchiyaṃ nibbattakālato paṭṭhāya mātāpitūnaṃ sukhameva sātameva hoti. Yepi pakatiyā manussāmanussaparissayā honti, te sabbe apagacchanti<a name="V2.0098"></a>. Evaṃ parissayaṃ nāseti. Dārakassa pana mātukucchimhi nibbattakālato paṭṭhāya gehe bhogānaṃ pamāṇaṃ na hoti, nidhikumbhiyo puratopi pacchatopi gehaṃ parivaṭṭamānā pavisanti. Mātāpitaro <a name="M2.0106"></a> parehi ṭhapitadhanassapi sammukhībhāvaṃ gacchanti, dhenuyo bahukhīrā honti, goṇā sukhasīlā honti, vappaṭṭhāne sassāni sampajjanti, vaḍḍhiyā vā sampayuttaṃ, tāvakālikaṃ vā dinnaṃ dhanaṃ acoditā sayameva āharitvā denti, dāsādayo subbacā honti, kammantā na parihāyanti, dārako gabbhato paṭṭhāya parihāraṃ labhati, komārikavejjā sannihitāva honti. Gahapatikule jāto seṭṭhiṭṭhānaṃ, amaccakulādīsu jāto senāpatiṭṭhānādīni labhati. Evaṃ bhoge uppādeti. So aparissayo sabhogo ciraṃ jīvati. Idaṃ upatthambhakakammaṃ nāma. Imesu catūsu purimāni dve akusalāneva, janakaṃ kusalampi akusalampi, upatthambhakaṃ kusalamevā’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Ettha vibādhūpaghātā nāma kusalavipākamhi na yuttāti adhippāyena ‘‘dve akusalānevā’’ti vuttaṃ. Devadattādīnaṃ pana nāgādīnaṃ ito anuppadinnayāpanakapetānañca narakādīsu akusalavipākūpatthambhanūpapīḷanūpaghātakāni santīti catunnampi kusalākusalabhāvo na virujjhati. Evañca katvā yā bahūsu ānantariyesu katesu ekena gahitappaṭisandhikassa itaresaṃ tassa anubalappadāyitā vuttā, sāpi samatthitā hoti.</p>
- <p class="bodytext">Suttantapariyāyena ekādasa kammāni vibhajitvā idāni abhidhammapariyāpannaṃ dassento <span class="bld">‘‘atthekaccāni pāpakāni kammasamādānānī’’</span>tiādinā <span class="bld">vibhaṅgapāḷiṃ</span> (vibha. 810) dasseti. Tattha <span class="bld">gatisampattipaṭibāḷhānī</span>ti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Tattha ca <span class="bld">gatisampattī</span>ti sampannagati devaloko ca manussaloko ca. <span class="bld">Gativipattī</span>ti vipannagati cattāro apāyā. <span class="bld">Upadhisampattī</span>ti attabhāvasamiddhi. <span class="bld">Upadhivipattī</span>ti hīnaattabhāvatā. <span class="bld">Kālasampattī</span>ti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. <span class="bld">Kālavipattī</span>ti durājadummanussakālasaṅkhāto vipannakālo. <span class="bld">Payogasampattī</span>ti sammāpayogo. <span class="bld">Payogavipattī</span>ti micchāpayogo.</p>
- <p class="bodytext">Idāni <a name="M2.0107"></a> yathāvuttapāḷiyā atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">aniṭṭhārammaṇānubhavanārahe kamme vijjamāneyevā</span>ti iminā aniṭṭhārammaṇānubhavananimmittakassa pāpakammassa sabbhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Taṃ kamma</span>nti taṃ pāpakaṃ kammaṃ. Ekaccassa hi aniṭṭhārammaṇānubhavananimittaṃ <a name="V2.0099"></a> bahupāpakammaṃ vijjamānampi gativipattiyaṃ ṭhitasseva vipaccati. Yadi pana so ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatteyya, tādise ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalassevāti taṃ kammaṃ gatisampattipaṭibāḷhaṃ na vipaccati. <span class="bld">Patibāhitaṃ hutvā</span>ti bādhitaṃ hutvā. <span class="bld">Attabhāvasamiddhiya</span>nti sarīrasampattiyaṃ. <span class="bld">Kiliṭṭhakammassā</span>ti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakādikammassa. <span class="bld">Palāyitabbayuttakāle</span>ti hatthiādipaccatthikasamāgamakāle. <span class="bld">Lañjaṃ detī</span>ti evaṃ me bādhataṃ paresaṃ vase na hotīti deti. <span class="bld">Corikayuttakāle</span>ti pakkhabalādīnaṃ labbhamānakāle. <span class="bld">Antarakappe</span>ti pariyosānappatte antarakappe.</p>
- <p class="bodytext">Abhidhammanayena soḷasa kammāni vibhajitvā <span class="bld">paṭisambhidāmaggapariyāyena</span> (paṭi. ma. 1.234-235) dvādasa kammāni vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘aparānipī’’</span>tiādimāha. Tattha atītabhavesu katassa kammassa atītabhavesuyeva vipakkavipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ kammaṃ atīte āyūhita’’</span>ntiādi. <span class="bld">Vipākavāra</span>nti vipaccanāvasaraṃ vipākavāraṃ. ‘‘Vipākavāraṃ labhatī’’ti iminā vuttamevatthaṃ <span class="bld">‘‘paṭisandhiṃ janesī’’</span>tiādinā vibhāveti. Tattha <span class="bld">paṭisandhiṃ janesī</span>ti iminā ca paṭisandhidāyakassa kammassa pavattivipākadāyitāpi vuttā hoti. Pavattivipākasseva pana dāyakaṃ rūpajanakasīsena vadati. Tasseva atītassa kammassa diṭṭhadhammavedanīyassa upapajjavedanīyassa ca paccayavekallena atītabhavesuyeva avipakkavipākañca, atīteyeva parinibbutassa diṭṭhadhammavedanīyaupapajjavedanīyaaparapariyāyavedanīyassa kammassa avipakkavipākañca gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko’’tipi vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ pana vipākavāraṃ na labhī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">Atītasseva kammassa avipakkavipākassa paccuppannabhave paccayasampattiyā vipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ atthi kammavipāko’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ pana atīte āyūhita’’</span>ntiādimāha. Atītasseva kammassa <a name="M2.0108"></a> atikkantavipākakālassa ca paccuppannabhave parinibbāyantassa ca avipaccamānavipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ natthi kammavipāko’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘aladdhavipākavāra’’</span>ntiādi. Atītasseva kammassa vipākārahassa avipakkavipākassa anāgatabhave paccayasampattiyā vipaccitabbaṃ vipākaṃ gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘yaṃ pana atīte āyūhita’’</span>ntiādimāha. Atītasseva kammassa atikkantavipākakālassa ca anāgatabhave parinibbāyitabbassa avipaccitabbavipākañca gahetvā ‘‘ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti <a name="V2.0100"></a> vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ anāgate vipākavāraṃ na labhissatī’’</span>tiādi. Evaṃ tāva atītakammaṃ atītapaccuppannānāgatavipākāvipākavasena chadhā dassitaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Idāni paccuppannabhave katassa diṭṭhadhammavedanīyassa idheva vipaccamānaṃ vipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ atthi kammavipāko’’ti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘yaṃ pana etarahi āyūhita’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Yaṃ pana etarahi vipākavāraṃ na labhatī</span>tiādinā tasseva paccuppannassa kammassa paccayavekallena idha avipaccamānañca diṭṭheva dhamme parinibbāyantassa idha avipaccamānañca vipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ natthi kammavipāko’’ti vuttanti dasseti. Paccuppannasseva kammassa upapajjavedanīyassa aparapariyāyavedanīyassa ca anāgatabhave vipaccitabbavipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ pana etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākavāraṃ labhissatī’’</span>tiādi. Paccuppannasseva kammassa upapajjavedanīyassa paccayavekallena anāgatabhave avipaccitabbañca anāgatabhave parinibbāyitabbassa aparapariyāyavedanīyassa avipaccitabbañca vipākaṃ gahetvā ‘‘atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ pana vipākavāraṃ na labhissatī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">Evañca paccuppannakammaṃ paccuppannānāgatavipākāvipākavasena catudhā dassetvā idāni anāgatabhave katassa kammassa anāgate vipaccitabbavipākaṃ gahetvā ‘‘bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘yaṃ panānāgate āyūhissatī’’</span>tiādimāha. Tasseva anāgatassa kammassa paccayavekallena avipaccitabbañca anāgatabhave parinibbāyitabbassa avipaccitabbañca vipākaṃ gahetvā ‘‘bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yaṃ pana vipākavāraṃ na labhissatī’’</span>tiādi<a name="M2.0109"></a>. Evaṃ anāgatakammaṃ anāgatavipākāvipākavasena dvidhā dassitaṃ. <span class="bld">Eva</span>ntiādinā yathāvuttadvādasakammāni nigameti.</p>
- <p class="bodytext">Idāni sabbesu yathāvuttappabhedesu kammesu yāni abhidhammanayena vibhattāni soḷasa kammāni, yāni ca paṭisambhidāmaggapariyāyena vibhattāni dvādasa kammāni, tāni sabbāni suttantikapariyāyena vibhattesu ekādasavidhesuyeva kammesu antogadhāni, tāni ca diṭṭhadhammavedanīyaupapajjavedanīyaaparapariyāyavedanīyesu tīsuyeva antogadhānīti dassento <span class="bld">‘‘iti imāni cevā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">attano ṭhānā osakkitvā</span>ti attano yathāvuttadvādasasoḷasappabhedasaṅkhātaṭṭhānato parihāpetvā, taṃ taṃ pabhedaṃ hitvāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ekādasa kammāniyeva</span> <a name="V2.0101"></a> <span class="bld">bhavantī</span>ti taṃsabhāvānaṃyeva kammānaṃ dvādasadhā soḷasadhā ca vibhajitvā vuttattā evamāha. Yasmā ekādasadhā vuttakammāni diṭṭhadhammavedanīyāni vā siyuṃ upapajjavedanīyāni vā aparapariyāyavedanīyāni vā, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tīṇiyeva kammāni hontī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tesaṃ saṅkamanaṃ natthī</span>ti tesaṃ diṭṭhadhammavedanīyādīnaṃ saṅkamanaṃ natthi, saṅkamanaṃ upapajjavedanīyādibhāvāpatti. Tenāha <span class="bld">‘‘yathāṭhāneyeva tiṭṭhantī’’</span>ti, attano diṭṭhadhammavedanīyādiṭṭhāneyeva tiṭṭhantīti attho. Diṭṭhadhammavedanīyameva hi paṭhamajavanacetanā, upapajjavedanīyameva sattamajavanacetanā, majjhe pañca aparapariyāyavedanīyamevāti natthi tesaṃ aññamaññaṃ saṅgaho, tasmā attano attano diṭṭhadhammavedanīyādisabhāveyeva tiṭṭhanti. Teneva bhagavatā – ‘‘diṭṭhe vā dhamme, upapajja vā, apare vā pariyāye’’ti tayo vikappā dassitā. Tenevāha <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammavedanīyaṃ kamma’’</span>ntiādi. Tattha <span class="bld">‘‘diṭṭhe vā dhamme’’</span>ti <span class="bld">satthā na vadeyyā</span>ti asati niyāme na vadeyya. Yasmā pana tesaṃ saṅkamanaṃ natthi, niyatasabhāvā hi tāni, tasmā satthā ‘‘diṭṭhe vā dhamme’’tiādimavoca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sukkapakkhe</span>ti ‘‘alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāyā’’tiādinā āgate kusalapakkhe. <span class="bld">Niruddhe</span>ti ariyamaggādhigamena anuppādanirodhena niruddhe. <span class="bld">Tālavatthu viya kata</span>nti yathā tāle chinne ṭhitaṭṭhāne kiñci na hoti, evaṃ kamme pahīne kiñci na hotīti attho. <span class="bld">Tālavatthū</span>ti vā matthakacchinno tālo vutto pattaphalamakulasūciādīnaṃ abhāvato. Tato eva so <span class="bld">aviruḷhidhammo</span>. Evaṃ pahīnakammo sattasantāno. Tenāha <a name="M2.0110"></a> <span class="bld">‘‘matthakacchinnatālo viyā’’</span>ti. <span class="bld">Anuabhāvaṃ kataṃ</span> pacchato dhammappavattiyā abhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. <span class="bld">Appavattikatakālo viyā</span>ti bījānaṃ sabbaso appavattiyā katakālo viya. <span class="bld">Chinnamūlakāna</span>nti kilesamūlassa sabbaso chinnattā chinnamūlakānaṃ. Kilesā hi khandhānaṃ mūlāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vedanīya</span>nti veditabbaṃ. <span class="bld">Aññaṃ vatthu natthī</span>ti aññaṃ adhiṭṭhānaṃ natthi. Sugatisaññitāpi heṭṭhimantena saṅkhāradukkhato anapagatattā duggatiyo evāti vuttaṃ ‘‘sabbā duggatiyo’’ti, evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. Lobho etassa kāraṇabhūto atthīti <span class="bld">lobhaṃ,</span> lobhanimittaṃ kammaṃ. Tathā <span class="bld">dosa</span>nti etthāpi. Tenāha <span class="bld">‘‘lobhadosasīsena lobhajañca dosajañca kammameva niddiṭṭha’’</span>nti. <span class="bld">Vaṭṭavivaṭṭa</span>nti vaṭṭañca vivaṭṭañca.</p>
- <p class="centered">Nidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Hatthakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_an3"></a><span class="paranum">35</span>. Pañcame <a name="V2.0102"></a> <span class="bld">āḷaviya</span>nti āḷaviraṭṭhe, na āḷavinagare. Tenāha <span class="bld">‘‘āḷaviyanti āḷaviraṭṭhe’’</span>ti. <span class="bld">Athā</span>ti avicchedatthe nipāto. Tattha bhagavato nisajjāya avicchinnāya evāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādi. <span class="bld">Hatthato hatthaṃ gatattā</span>ti āḷavakassa yakkhassa hatthato sammāsambuddhassa hatthaṃ, tato rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Māghassā</span>ti māghamāsassa. Evaṃ <span class="bld">phaggunassā</span>ti etthāpi. <span class="bld">Khurantarehi kaddamo uggantvā tiṭṭhatī</span>ti kaddamo khurantarehi uggantvā tiṭṭhati. <span class="bld">Catūhi disāhi vāyanto vāto verambhoti vuccati</span> verambhavātasadisattā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcadvārakāya</span>nti pañcadvārānusārena pavattaṃ viññāṇakāyaṃ. <span class="bld">Khobhayamānā</span>ti kilesakhobhavasena khobhayamānā cittaṃ saṅkhobhaṃ karontā. <span class="bld">Cetasikā</span>ti manodvārikacittasannissitā. Tenāha <span class="bld">‘‘manodvāraṃ khobhayamānā’’</span>ti. <span class="bld">So rāgo</span>ti taṃsadiso rāgo. Bhavati hi taṃsadise tabbohāro yathā ‘‘sā eva tittirikā, tāni eva osadhānī’’ti. Yādiso hi ekassa puggalassa uppajjanakarāgo, tādiso eva tato aññassa rāgabhāvasāmaññato. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tathārūpo</span> <a name="M2.0111"></a> <span class="bld">rāgo’’</span>tiādi. Icchitālābhena rajanīyesu vā niruddhesu vatthūsu domanassuppattiyā dosapariḷāhānaṃ sambhavo veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na limpati</span> anupalittacittattā. <span class="bld">Sītibhūto</span> nibbutasabbapariḷāhattā. <span class="bld">Āsattiyo vuccanti taṇhāyo</span> tattha tattha āsañjanaṭṭhena. <span class="bld">Daratha</span>nti pariḷāhajātaṃ. <span class="bld">Cetaso</span>ti sāmivacanaṃ.</p>
- <p class="centered">Hatthakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Devadūtasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_an3"></a><span class="paranum">36</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">devadūtānī</span>ti liṅgavipallāsaṃ katvā vuttanti āha <span class="bld">‘‘devadūtā’’</span>ti, ubhayaliṅgaṃ vā etaṃ padaṃ, tasmā napuṃsakaliṅgavasena pāḷiyaṃ vuttassa pulliṅgavasena atthadassanaṃ kataṃ. <span class="bld">Devoti maccū</span>ti abhibhavanaṭṭhena sattānaṃ attano vase vattāpanato maccurājā ‘‘devo’’ti vuccati. Yathā hi devo pakatisatte abhibhavati, evaṃ maccu sabbasatte abhibhavati, tasmā devo <a name="V2.0103"></a> viyāti devo. <span class="bld">‘‘Tassa dūtā’’</span>ti vatvā idānissa dūte tesaṃ dūtabhāvañca vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘jiṇṇabyādhimatā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tena codanatthena devassa dūtā viyāti devadūtāti dasseti. ‘‘Ahaṃ asukaṃ pamaddituṃ āgamissāmi, tuvaṃ tassa kese gahetvā mā vissajjehī’’ti maccudevassa āṇākarā dūtā viyāti hi dūtāti vuccanti.</p>
- <p class="bodytext">Idāni saddhātabbaṭṭhena devā viya dūtāti devadūtāti dassento <span class="bld">‘‘devā viya dūtā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">alaṅkatappaṭiyattāyā</span>ti idaṃ attano dibbānubhāvaṃ āvikatvā ṭhitāyāti dassanatthaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Devatāya byākaraṇasadisameva hoti</span> na cirasseva jarābyādhimaraṇassa sambhavato. <span class="bld">Visuddhidevāna</span>nti khīṇāsavabrahmānaṃ. Te hi carimabhave bodhisattānaṃ jiṇṇādibhedaṃ dassenti, tasmā antimabhavikabodhisattānaṃ visuddhidevehi upaṭṭhāpitabhāvaṃ upādāya tadaññesampi tehi anupaṭṭhāpitānampi tathā voharitabbatā pariyāyasiddhāti veditabbā. <span class="bld">Disvāvā</span>ti <a name="M2.0112"></a> visuddhidevehi dassite disvāva. Tatoyeva hi te visuddhidevānaṃ dūtā vuttā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kasmā āraddha</span>nti kevalaṃ devadūte eva sarūpato adassetvāti adhippāyo. Devānaṃ dūtānaṃ dassanūpāyattā tathā vuttanti dassento <span class="bld">‘‘devadūtā…pe… samanuyuñjatī’’</span>ti āha. Tattha <span class="bld">devadūtā…pe… dassanattha</span>nti devadūtānaṃ anuyuñjanaṭṭhānūpagassa kammassa dassanatthaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ekacce therā</span>ti andhakādike viññāṇavādino ca sandhāya vadati. Nerayike niraye pālenti tato niggantuṃ appadānavasena rakkhantīti <span class="bld">nirayapālā</span>. Atha vā nirayapālatāya nerayikānaṃ nirayadukkhena pariyonaddhāya alaṃ samatthāti <span class="bld">nirayapālā. Ta</span>nti ‘‘natthi nirayapālā’’ti vacanaṃ. <span class="bld">Paṭisedhitamevā</span>ti ‘‘atthi nirayesu nirayapālā atthi ca kāraṇikā’’tiādinā nayena <span class="bld">abhidhamme</span> (kathā. 866) paṭisedhitameva. Yadi nirayapālā nāma na siyuṃ, kammakāraṇāpi na bhaveyya. Sati hi kāraṇike kammakāraṇāya bhavitabbanti adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. Etthāha – ‘‘kiṃ panete nirayapālā nerayikā, udāhu anerayikā’’ti. Kiñcettha – yadi tāva nerayikā nirayasaṃvattaniyena kammena nibbattā, sayampi nirayadukkhaṃ paccanubhaveyyuṃ, tathā sati aññesaṃ nerayikānaṃ ghātanāya asamatthā siyuṃ, ‘‘ime nerayikā ime nirayapālā’’ti vavatthānañca na siyā. Ye ca ye ghātenti, tehi samānarūpabalappamāṇehi itaresaṃ bhayasantāsā na siyuṃ. Atha anerayikā, nesaṃ tattha kathaṃ sambhavoti? Vuccate – anerayikā nirayapālā anirayagatisaṃvattaniyakammanibbattito. Nirayūpapattisaṃvattaniyakammato <a name="V2.0104"></a> hi aññeneva kammunā te nibbattanti rakkhasajātikattā. Tathā hi vadanti sabbatthivādino –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Kodhā kurūrakammantā, pāpābhirucino tathā;</p>
- <p class="gathalast">Dukkhitesu ca nandanti, jāyanti yamarakkhasā’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha yadeke vadanti ‘‘yātanādukkhaṃ paṭisaṃvedeyyuṃ, atha vā aññamaññaṃ ghāteyyu’’ntiādi, tayidaṃ asāraṃ nirayapālānaṃ nerayikabhāvasseva <a name="M2.0113"></a> abhāvato. Yadipi anerayikā nirayapālā, ayomayāya pana ādittāya sampajjalitāya sajotibhūtāya nirayabhūmiyā parikkamamānā kathaṃ dāhadukkhaṃ nānubhavantīti? Kammānubhāvato. Yathā hi iddhimanto cetovasippattā mahāmoggallānādayo nerayike anukampantā iddhibalena nirayabhūmiṃ upagatā dāhadukkhena na bādhīyanti, evaṃ sampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Iddhivisayassa acinteyyabhāvatoti ce? Idampi taṃsamānaṃ kammavipākassa acinteyyabhāvato. Tathārūpena hi kammunā te nibbattā yathā nirayadukkhena abādhitā eva hutvā nerayike ghātenti, na cettakena bāhiravisayābhāvo yujjati iṭṭhāniṭṭhatāya paccekaṃ dvārapurisesupi vibhattasabhāvattā. Tathā hi ekaccassa dvārassa purisassa ca iṭṭhaṃ ekaccassa aniṭṭhaṃ, ekaccassa ca aniṭṭhaṃ ekaccassa iṭṭhaṃ hoti. Evañca katvā yadeke vadanti ‘‘natthi kammavasena tejasā parūpatāpana’’ntiādi, tadapāhataṃ hoti. Yaṃ pana vadanti ‘‘anerayikānaṃ tesaṃ kathaṃ tattha sambhavo’’ti niraye nerayikānaṃ yātanāsabbhāvabhāvato. Nerayikasattayātanāyoggañhi attabhāvaṃ nibbattentaṃ kammaṃ tādisanikanti vināmitaṃ nirayaṭṭhāne eva nibbatteti. Te hi nerayikehi adhikatarabalārohapariṇāhā ativiya bhayānakadassanā kurūratarapayogā ca honti. Eteneva tattha nerayikānaṃ vibādhakakākasunakhādīnampi nibbattiyā atthibhāvo saṃvaṇṇitoti daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext">Kathamaññagatikehi aññagatikabādhananti ca na vattabbaṃ aññatthāpi tathā dassanato. Yaṃ paneke vadanti ‘‘asattasabhāvā eva niraye nirayapālā niraye sunakhādayo cā’’ti, tampetesaṃ matimattaṃ aññattha tathā adassanato. Na hi kāci atthi tādisī dhammappavatti, yā asattasabhāvā, sampatisattehi appayojitā ca atthakiccaṃ sādhentī diṭṭhapubbā. Petānaṃ pānīyanivārakānaṃ daṇḍādihatthānañca purisānaṃ sabbhāve asattabhāve ca visesakāraṇaṃ natthīti tādisānaṃ <a name="V2.0105"></a> sabbhāve kiṃ pāpakānaṃ vattabbaṃ. Supinopaghātopi atthakiccasamatthatāya appamāṇaṃ dassanādimattenapi <a name="M2.0114"></a> tadatthasiddhito. Tathā hi supine āhārūpabhogādinā na atthasiddhi, iddhinimmānarūpaṃ panettha laddhaparihāraṃ iddhivisayassa acinteyyabhāvato. Idhāpi kammavipākassa acinteyyabhāvatoti ce? Taṃ na, asiddhattā. Nerayikānaṃ kammavipāko nirayapālāti siddhamettaṃ, vuttanayena pāḷito ca tesaṃ sattabhāvo eva siddho. Sakkā hi vattuṃ sattasaṅkhātā nirayapālasaññitā dhammappavatti sābhisandhikaparūpaghāti atthakiccasabbhāvato ojāhārādi rakkhasasantati viya. Abhisandhipubbakatā cettha na sakkā paṭikkhipituṃ tathā tathā abhisandhiyā ghātanato. Tato eva na saṅghātapabbatehi anekantikatā. Ye pana vadanti ‘‘bhūtavisesā eva te vaṇṇasaṇṭhānādivisesavanto bheravākārā narakapālāti samaññaṃ labhantī’’ti, tadasiddhaṃ ujukameva pāḷiyaṃ ‘‘atthi niraye nirayapālā’’ti vādassa patiṭṭhāpitattā.</p>
- <p class="bodytext">Apica yathā ariyavinaye narakapālānaṃ bhūtamattatā asiddhā, tathā paññattimattavādinopi bhūtamattatā asiddhā sabbaso rūpadhammānaṃ atthibhāvasseva appaṭijānanato. Na hi tassa bhūtāni nāma paramatthato santi. Yadi paramatthaṃ gahetvā voharati, atha kasmā cakkhurūpādīni paṭikkhipatīti? Tiṭṭhatesā anavaṭṭhitatakkānaṃ appahīnavipallāsānaṃ vādavīmaṃsā. Evaṃ attheva niraye nirayapālāti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Sati ca nesaṃ sabbhāve asatipi bāhire visaye narake viya desādiniyamo hotīti vādo na sijjhati, sati eva pana bāhire visaye desādiniyamoti daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Devadūtasarāpanavasena satte yathūpacite puññakamme yameti niyametīti yamo. Tassa yamassa vemānikapetānaṃ rājabhāvato rañño. Tenāha <span class="bld">‘‘yamarājā nāma vemānikapetarājā’’</span>ti. <span class="bld">Kammavipāka</span>nti akusalakammavipākaṃ. Vemānikapetā hi kaṇhasukkavasena missakaṃ kammaṃ katvā vinipātikadevatā viya sukkena kammunā paṭisandhiṃ gaṇhanti. Tathā hi maggaphalabhāginopi honti, pavattiyaṃ pana kammānurūpaṃ kadāci puññaphalaṃ, kadāci apuññaphalaṃ paccanubhavanti. Yesaṃ pana ariyamaggo uppajjati, tesaṃ maggādhigamato paṭṭhāya puññaphalameva uppajjatīti daṭṭhabbaṃ. Apuññaphalaṃ pubbe viya kaṭukaṃ na hoti, manussattabhāve ṭhitānaṃ <a name="M2.0115"></a> viya mudukameva hotīti apare. <span class="bld">Dhammiko rājā</span>ti ettha tassa dhammikabhāvo dhammadevaputtassa viya uppattiniyato dhammatāvasena veditabbo. <span class="bld">Dvāresū</span>ti avīcimahānarakassa catūsu dvāresu. <span class="bld">Khīṇāsavā brāhmaṇā nāma</span> ukkaṭṭhaniddesena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anuyogavatta</span>nti <a name="V2.0106"></a> anuyoge kate vattitabbavattaṃ. <span class="bld">Āropento</span>ti kārāpento, attano pucchaṃ uddissa paṭivacanaṃ dāpento pucchati. Parassa hi adhippāyaṃ ñātuṃ icchanto tadupagaṃ payogaṃ karonto pucchati nāma. <span class="bld">Laddhi</span>nti gāhaṃ. <span class="bld">Patiṭṭhāpento</span>ti tattha niccakālaṃ kārāpento. <span class="bld">Kāraṇaṃ pucchanto</span>ti yuttiṃ pucchanto. <span class="bld">Samanubhāsatī</span>ti yathānuyuttamatthaṃ vibhūtaṃ katvā katheti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jiṇṇa</span>nti jarāpattiyā jiṇṇaṃ. Ekacco daharakālato paṭṭhāya paṇḍurogādinā abhibhūtakāyatāya jiṇṇasadiso hoti, ayaṃ na tathā jarāpattiyā jiṇṇoti dasseti. <span class="bld">Gopānasī viya vaṅka</span>nti vaṅkagopānasī viya vaṅkaṃ. Na hi vaṅkabhāvassa nidassanatthaṃ avaṅkagopānasī gayhati. <span class="bld">Bhagga</span>nti bhaggasarīraṃ kaṭiyaṃ bhaggakāyattā. Tenāha <span class="bld">‘‘imināpissa vaṅkabhāvameva dīpetī’’</span>ti. <span class="bld">Daṇḍapaṭisaraṇa</span>nti ṭhānagamanesu daṇḍo paṭisaraṇaṃ etassāti daṇḍapaṭisaraṇaṃ tena vinā vattituṃ asamatthattā. Tenāha <span class="bld">‘‘daṇḍadutiya’’</span>nti. <span class="bld">Jarātura</span>nti jarāya patthatasaṃkilantakāyaṃ. Sabbaso kimihataṃ viya mahākhallāṭaṃ sīsamassāti <span class="bld">mahākhallāṭasīsaṃ. Sañjātavali</span>nti samantato jātavalikaṃ. <span class="bld">Jarādhammo</span>ti jarāpakatiko. Tenāha <span class="bld">‘‘jarāsabhāvo’’</span>ti. Sabhāvo ca nāma tejodhātuyā uṇhatā viya na kadāci vigacchatīti āha <span class="bld">‘‘aparimutto jarāyā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Atthato evaṃ vadati nāma,</span> vācāya avadantopi atthāpattito evaṃ vadanto viya hoti viññūnanti attho. <span class="bld">Taruṇo ahosiṃ</span> yobbanena samannāgato. Ūrūnaṃ balaṃ etassa atthīti <span class="bld">ūrubalī</span>. Tena dūrepi gamanāgamanalaṅghanādisamatthataṃ dasseti, <span class="bld">bāhubalī</span>ti pana iminā hatthehi kātabbakiccasamatthataṃ, <span class="bld">java</span>ggahaṇena vegasā pavattisamatthataṃ. <span class="bld">Antarahitā</span>ti naṭṭhā. Ettha ca <span class="bld">na kho panāha</span>ntiādi jarāya devadūtabhāvadassanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tenesa devadūto nāma jāto’’</span>ti. Ābādhassa <a name="M2.0116"></a> atthitāya <span class="bld">ābādhikaṃ</span>. Vividhaṃ dukkhaṃ ādahatīti byādhi, visesena vā ādhiyati etenāti byādhi, byādhi saṃjāto etassāti <span class="bld">byādhitaṃ</span>. Esa nayo <span class="bld">dukkhita</span>nti etthāpi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dutiyaṃ devadūta</span>nti etthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. <span class="bld">Byādhinā abhihato</span>ti byādhinā bādhito, upaddutoti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Viparibhinnavaṇṇo</span>ti viparibhinnanīlavaṇṇo. Tañhi yattha yattha gahitapubbakaṃ, tattha tattha paṇḍuvaṇṇaṃ, maṃsussadaṭṭhāne rattavaṇṇaṃ, yebhuyyena ca nīlasāṭakapārutaṃ viya hoti. Tena vuttaṃ ‘‘viparibhinnanīlavaṇṇo’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ko</span> <a name="V2.0107"></a> <span class="bld">labhati, ko na labhatī’’</span>ti nirayupagasseva vasenāyaṃ vicāraṇāti <span class="bld">‘‘yena tāva bahu pāpaṃ kata’’</span>ntiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Bahu pāpaṃ kata</span>nti bahuso pāpaṃ kataṃ. Tena pāpassa bahulīkaraṇamāha. <span class="bld">Bahū</span>ti vā mahantaṃ. Mahatthopi hi bahusaddo dissati ‘‘bahu vata kataṃ assā’’tiādīsu, garukanti vuttaṃ hoti. So garukaṃ bahulaṃ vā pāpaṃ katvā ṭhito niraye nibbattatiyeva, na yamapurisehi yamassa santikaṃ nīyatīti. <span class="bld">Paritta</span>nti pamāṇaparittatāya kālaparittatāya ca parittaṃ. Purimasmiṃ atthe agarūti attho, dutiyasmiṃ abahulanti. Yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Kattabbameva karontī</span>ti daṇḍameva karonti. <span class="bld">Anuvijjitvā</span>ti vīmaṃsitvā. <span class="bld">Vinicchayaṭṭhāna</span>nti aṭṭakaraṇaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Parittapāpakammā</span>ti dubbalapāpakammā. <span class="bld">Attano dhammatāyā</span>ti parehi asāriyamānepi attano dhammatāya saranti. Te hi pāpakammassa dubbalabhāvato katūpacitassa ca okāsārahakusalakammassa balavabhāvato attano dhammatāyapi saranti. <span class="bld">Sāriyamānāpī</span>ti ‘‘idaṃ nāma tayā kataṃ puññakamma’’nti parehi sāriyamānāpi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ākāsacetiya</span>nti girisikhare abbhokāse vivaṭaṅgaṇe katacetiyaṃ. <span class="bld">Rattapaṭenā</span>ti rattavaṇṇena paṭena <span class="bld">pūjesi</span> paṭākaṃ katvā. <span class="bld">Aggijālasadda</span>nti paṭapaṭāyantaṃ narake aggijālasaddaṃ sutvāva. <span class="bld">Attanā pūjitapaṭaṃ anussarī</span>ti tadā paṭākāya vātappahārasadde nimittassa gahitattā ‘‘mayā tadā ākāsacetiye pūjitarattapaṭasaddo viyā’’ti attanā pūjitapaṭaṃ anussari.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sumanapupphakumbhenā</span>ti <a name="M2.0117"></a> kumbhaparimāṇena sumanapuppharāsinā. ‘‘Dasādhikaṃ nāḷisahassakumbha’’nti keci, ‘‘pañcaambaṇa’’nti apare. <span class="bld">Tīhipi</span> <span class="bld">na sarati</span> balavato pāpakammena byāmohito. <span class="bld">Tuṇhī ahosī</span>ti ‘‘kammāraho aya’’nti tattha paṭikāraṃ apassanto tuṇhī ahosi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ekapakkhacchadanamattāhī</span>ti majjhimappamāṇassa gehassa ekacchadanappamāṇehi. <span class="bld">Suttāhataṃ karitvā</span>ti kāḷasuttaṃ pātetvā. Yathā ratho sabbaso pajjalito hoti ayomayo, evaṃ yugādayopissa pajjalitā sajotibhūtā eva hontīti āha <span class="bld">‘‘saddhiṃ…pe… rathe yojetvā’’</span>ti. <span class="bld">Mahākūṭāgārappamāṇa</span>nti sattabhūmakamahākūṭāgārappamāṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vibhatto</span>ti sattānaṃ sādhāraṇena pāpakammunā vibhatto. <span class="bld">Hīnaṃ kāya</span>nti hīnaṃ sattanikāyaṃ, hīnaṃ vā attabhāvaṃ. <span class="bld">Upādāne</span>ti catubbidhe upādāne. Atthato pana taṇhādiṭṭhiggāhoti āha <span class="bld">‘‘taṇhādiṭṭhiggahaṇe’’</span>ti<a name="V2.0108"></a>. Sambhavati jarāmaraṇaṃ etenāti <span class="bld">sambhavo,</span> upādānanti āha <span class="bld">‘‘jātiyā ca maraṇassa cha kāraṇabhūte’’</span>ti. <span class="bld">Anupādā</span>ti anupādāya. Tenāha <span class="bld">‘‘anupādiyitvā’’</span>ti. <span class="bld">Sakalavaṭṭadukkhaṃ atikkantā</span>ti carimacittanirodhena vaṭṭadukkhassa kilesānampi asambhavato sabbaṃ vaṭṭadukkhaṃ atikkantā.</p>
- <p class="centered">Devadūtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Catumahārājasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para37"></a><a name="para37_an3"></a><span class="paranum">37</span>. Sattame amā saha vattanti tasmiṃ tasmiṃ kicceti <span class="bld">amaccā,</span> sahitā. Parisati bhavāti <span class="bld">pārisajjā,</span> parivāraṭṭhāniyā parisāpariyāpannā. Tenāha <span class="bld">‘‘paricārikadevatā’’</span>ti. <span class="bld">Tātā</span>ti ālapanaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti ‘‘kacci bahū manussā’’tiādinā vuttākārena. <span class="bld">Aṭṭha vāre</span>ti ekasmiṃ aḍḍhamāse catukkhattuṃ tathā itarasminti evaṃ aṭṭha vāre. <span class="bld">Adhiṭṭhahantī</span>ti adhitiṭṭhanti. <span class="bld">Paṭijāgarontī</span>ti paṭi paṭi jāgaronti. Puññaṃ karontā hi sattā jāgaronti nāma kātabbakiccappasutattā, itare pana supanti nāma sahitaparahitavimuttattā. Cātuddasiuposathassa anugamanaṃ viya pannarasiuposathassa paccuggamanaṃ na labbhati divasābhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tato</span>ti <a name="M2.0118"></a> tato tato. <span class="bld">Taṃ upanissāyā</span>ti tā tā gāmanigamarājadhāniyo upanissāya. <span class="bld">Adhivatthā</span>ti ārāmavanarukkhādīsu adhivatthā devatā. <span class="bld">Te</span>ti te devā. <span class="bld">Sandhāya kathetī</span>ti bhagavā katheti. <span class="bld">Vutta</span>nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Niccaṃ nibaddhaṃ uposatho saṃvacchare saṃvacchare paṭi paṭi haritabbato pavattetabbato <span class="bld">pāṭihāriyapakkho nāma. Guṇaṅgehī</span>ti uposathaṅgehi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vutthavāso</span>ti vusitabrahmacariyavāso. <span class="bld">Kattabbakicca</span>nti dukkhādīsu pariññātādikiccaṃ. <span class="bld">Otāretvā</span>ti chaḍḍetvā. <span class="bld">Parikkhīṇabhavasaṃyojano</span>ti sabbaso khīṇabhavabandhano. <span class="bld">Kāraṇena jānitvā</span>ti vipassanāpaññāsahitāya maggapaññāya cattāri ariyasaccāni jānitvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jānanto</span>ti ‘‘arahantānaṃ anukaraṇappaṭipatti esā, yadidaṃ sammadeva uposathānuṭṭhāna’’nti evaṃ uposathakammassa guṇaṃ jānanto. <span class="bld">Evarūpenā</span>ti yādiso bhagavato uposathabhāvo vihito, evarūpena <a name="V2.0109"></a> arahantānukaraṇena uposathakammena. <span class="bld">Sakkā</span> pahitatto vipassanaṃ ussukkāpetvā khīṇāsavasampattiṃ pāpuṇituṃ. <span class="bld">Aṭṭhamaṃ uttānatthameva</span> sattame vuttanayattā.</p>
- <p class="centered">Catumahārājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Sukhumālasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para39"></a><a name="para39_an3"></a><span class="paranum">39</span>. Navame <span class="bld">niddukkho</span>ti kāyikacetasikadukkhavirahito. Sadukkhe hi savighāte sukhumālattā anavasarā, tasmā sukhito niddukkhatāya sukhumālo nāma. Yāvassa sukhumālattā paramukkaṃsagatāti āha <span class="bld">‘‘paramasukhumālo’’</span>ti. Ativiya sukhumāloti attho. Antamatītaṃ <span class="bld">accantaṃ</span>. Sabbadā sukhumāloti āha <span class="bld">‘‘satataniddukkho’’</span>ti. <span class="bld">Cariyakāle</span>ti bodhicariyāya caraṇakāle. <span class="bld">Tenā</span>ti bodhisattena. Aññattha pana <span class="bld">paduma</span>nti rattaṃ kamalaṃ. <span class="bld">Puṇḍarīka</span>nti setaṃ vuccati. <span class="bld">Itarā</span>ti itarapokkharaṇiyo. <span class="bld">‘‘Bodhisattassa kirā’’</span>tiādikaṃ pokkharaṇīnaṃ <a name="M2.0119"></a> uppattidassanaṃ. <span class="bld">Kuddālakammakāre</span>ti khaṇake. <span class="bld">Pokkharaṇiṭṭhānānī</span>ti pokkharaṇikhaṇanayoggaṭṭhānāni. <span class="bld">Gaṇhāpesī</span>ti khaṇāpesi. Pokkharaṇisaddo cettha tādise jalāsaye niruḷho daṭṭhabbo paṅkajādisaddā viya. Sopānabāhukānaṃ matthakaṭṭhānaṃ <span class="bld">uṇhīsa</span>nti adhippetaṃ. <span class="bld">Udakasecananāḷikā</span>ti udakacchaṭāvissajjananāḷiyantāni. <span class="bld">Pañcavidhā</span>ti vaṇṇavasena jātivasena ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kho panassā</span>ti nipātamattaṃ. Kāsika-saddo ativiya saṇhe sukhume mahagghavatthe niruḷho, aññasmimpi tathājātike ruḷhivasena pavattatīti daṭṭhabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘akāsikaṃ candana’’</span>nti. Hemante vāso hemantaṃ, hemantaṃ arahatīti <span class="bld">hemantiko,</span> pāsādo. <span class="bld">‘‘Itaresupi eseva nayo’’</span>ti vatvā tadeva nesaṃ arahataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha hemantiko’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sajālānī</span>ti sajālavātapānāni, <span class="bld">udakayantānī</span>ti udakadhārāvissandanakayantāni. <span class="bld">Pāsādamatthake</span>ti pāsādassa upariākāsatale. <span class="bld">Bandhitvā</span>ti payojitayante sukkhamahiṃsacammaṃ bandhitvā. <span class="bld">Yantaṃ parivattetvā</span>ti yathāpayojitaṃ yantaṃ pāsāṇāropanatthañceva puna tesaṃ vissajjanatthañca parivattetvā. <span class="bld">Tasmiṃ vissajjentī</span>ti chadanapiṭṭhe baddhasukkhamahiṃsacamme vissajjenti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sahassathāma</span>nti purisasahassabalaṃ, purisasahassena vahitabbabhāravahaṃ. <span class="bld">Pallaṅke nisinnovā</span>ti ratanamayapallaṅke yathānisinno eva. <span class="bld">Uppatanākārapatta</span>nti uppatitvā ṭhitaṃ viya. <span class="bld">Jiyaṃ pothentassā</span>ti jiyāghātaṃ karontassa. <span class="bld">Jiyappahārasaddo</span>ti jiyāghātasaddo. <span class="bld">Yante baddha</span>nti yantabaddhaṃ katvā <a name="V2.0110"></a> ṭhapitaṃ. <span class="bld">Saddantare</span>ti thāmamajjhimassa purisassa saddasavanaṭṭhāne. Gāvutassa catuttho bhāgo kosotipi vuccati dvisahassadaṇḍappamāṇaṭṭhānaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbaṭṭhānānī</span>ti mahāpurisassa tāni tāni sabbāni vasanaṭṭhānāni. <span class="bld">Sikhābaddho</span>ti purisasabhāvasseva visesato dassanametaṃ. <span class="bld">Na uppilāvitabhāvattha</span>nti uppilāvitabhāvasaṅkhātaṃ atthaṃ na kathesīti attho. Tassa hi bodhimūleyeva setughāto. <span class="bld">Tenevā</span>ti appamādalakkhaṇassa <a name="M2.0120"></a> dīpanato eva. <span class="bld">Attānaṃ atikkamitvā</span>ti attano jarāpattiṃ acintetvā aṭṭīyati. <span class="bld">Na panesa maggena pahīno</span> tadā maggassa anadhigatattā. <span class="bld">Sikkhaṃ paṭikkhipitvā</span>ti yathāsamādinnasikkhaṃ pahāya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aviparītabyādhiādisabhāvāvā</span>ti ekantena byādhiādisabhāvā eva. <span class="bld">Evaṃ jigucchāvihārenā</span>ti evaṃ sakalasseva vaṭṭadukkhassa jigucchanavihārena viharantassa. <span class="bld">Evaṃ jigucchana</span>nti evaṃ parassa jigucchanaṃ. <span class="bld">Paraṃ ajigucchamāno</span>ti karuṇāyanena evaṃ paraṃ ajigucchanto. <span class="bld">Abhibhosmī</span>ti abhibhavitā asmi. <span class="bld">Ussāho ahū</span>ti caturaṅgasamannāgataṃ vīriyameva catubbidhasammappadhānavīriyañca ahosi, yena maggabrahmacariyaparāyaṇo jāto.</p>
- <p class="centered">Sukhumālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Ādhipateyyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para40"></a><a name="para40_an3"></a><span class="paranum">40</span>. Dasame abhibhavitvā pavattanaṭṭhena adhipati yaṃ kiñci jeṭṭhakaṃ na kārakaṃ attānaṃ adhipatīti katvā attā eva adhipati, tato āgataṃ <span class="bld">attādhipateyyaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘attāna’’</span>ntiādi. <span class="bld">Loka</span>nti sattalokaṃ. So ca kho iddhividhādiguṇavisesayutto adhippeto adhipatibhāvassa adhippetattā. <span class="bld">Navavidhaṃ lokuttaradhamma</span>nti ukkaṭṭhaniddesena vuttaṃ. <span class="bld">Iti bhavo</span>ti evaṃ sampattibhavo, tattha evaṃ abhivuddhīti. <span class="bld">Sampattibhavassa hetū</span>ti taṃtaṃsampattibhavassa tattha ca abhivuddhiyā hetu. Jātinimittassa kammabhavassa katūpacitattā <span class="bld">jāti antopaviṭṭhā. Jarādīsupi eseva nayo</span> hetusiddhiyā phalasiddhito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Asallīna</span>nti na saṅkocappattaṃ. <span class="bld">Upaṭṭhitā</span>ti kāyādisabhāvasallakkhaṇavasena upaṭṭhitā. <span class="bld">Asammuṭṭhā</span> sammosābhāvato. <span class="bld">Asāraddho</span>ti sārambhassa sārambhahetūnañca vikkhambhanena asāraddho. <span class="bld">Ekaggaṃ</span> <a name="V2.0111"></a> anekaggabhāvassa dūrasamussāpitattā. <span class="bld">Nimmalaṃ katvā</span>ti rāgādimalānaṃ apanayanena malarahitaṃ katvā. <span class="bld">Gopāyatī</span>ti saṃkilesānatthato rakkhati. <span class="bld">Aya</span>nti evaṃpaṭipanno bhikkhu. <span class="bld">Suddhamattānaṃ pariharati</span> asuddhabhāvassa kilesassapi abhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Atikkamitvā</span> <a name="M2.0121"></a> <span class="bld">maññasī</span>ti asakkhiṃ katvā maññasi. Tāya taṇhāya nibbattoti tammayo, taṇhāvasiko. Tassa bhāvo tammayatā, tassā <span class="bld">tammayatāya</span> abhāvena. <span class="bld">Na hāyati</span> paññādiguṇavepullappattiyā.</p>
- <p class="centered">Ādhipateyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Devadūtavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">5. Cūḷavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para41"></a><a name="para41_an3"></a><span class="paranum">41</span>. Pañcamassa paṭhame sammukho bhavati yena so sammukhībhāvo, purato vijjamānatā, tasmā <span class="bld">sammukhībhāvā. Puññakamma</span>nti dānasaṅkhātaṃ puññakammaṃ. <span class="bld">Dve dhammā sulabhā</span> bāhirattā yathāsakaṃ paccayasamavāyena labbhanato. <span class="bld">Saddhā pana dullabhā</span> pacurajanassa anavaṭṭhitakiccattā. Tenevāha <span class="bld">‘‘puthujjanassā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="centered">Sammukhībhāvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Tiṭhānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para42"></a><a name="para42_an3"></a><span class="paranum">42</span>. Dutiye macchariyameva malaṃ macchariyamalaṃ, cittassa malīnasabhāvāpādanato vigataṃ macchariyamalaṃ etthāti <span class="bld">vigatamacchariyamalaṃ</span>. Gedhābhāvena koci kiñci dentopi tattha āsattiṃ na vissajjeti, ayaṃ pana na tādisoti āha <span class="bld">‘‘vissaṭṭhacāgo’’</span>ti. <span class="bld">Malīnahatthova</span> cittavisuddhiyā <a name="V2.0112"></a> abhāvato. <span class="bld">Dhotahatthova</span> dhotahatthena kātabbakiccasādhanato. Tena vuttaṃ – ‘‘citte suddhe visujjhanti, iti vuttaṃ mahesinā’’ti. <span class="bld">Yācituṃ yutto</span> yācakānaṃ manorathapūraṇato. <span class="bld">Yācayogo</span> payogāsahehi yācakehi suṭṭhu yuttabhāvato. Taṃsamaṅgī eva tattha rato nāma, na cittamattenevāti āha <span class="bld">‘‘dānaṃ…pe… rato nāma hotī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Uccā, bhante’’</span>ti vatvā ayaṃ maṃ uccato vadatīti cinteyyāti puna <span class="bld">‘‘nātiuccā tumhe’’</span>ti āha, sarīrenāti adhippāyo. <span class="bld">Mecakavaṇṇassā</span>ti nīlobhāsassa. <span class="bld">Pucchī</span>ti bhikkhū pucchi. <span class="bld">Bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchī</span>ti paṭhamaṃ <a name="M2.0122"></a> mañce nipajjitvā uṭṭhāya bhūmiyaṃ lekhaṃ likhanto acchi ‘‘akhīṇāsavoti maññanā hotū’’ti. Tathā hi rājā khīṇāsavassa nāma…pe… nivatti. <span class="bld">Dhajapaggahitāvā</span>ti paggahitadhajāva. <span class="bld">Silācetiyaṭṭhāna</span>nti thūpārāmassa ca mahācetiyassa ca antare silāya katacetiyaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Cetiyaṃ…pe… aṭṭhāsi</span> sāvakassa taṃ kūṭāgāranti katvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pacchābhāgenā</span>ti dhammakathikassa therassa piṭṭhipassena. <span class="bld">Gonaso</span>ti maṇḍalasappo. Dhammassavanantarāya bahūnaṃ saggamaggappaṭilābhantarāyo bhaveyyāti adhippāyena <span class="bld">‘‘dhammassavanantarāyaṃ na karissāmī’’</span>ti cintesi. <span class="bld">Visaṃ vikkhambhetvā</span>ti vipassanātejena visavegaṃ vikkhambhetvā. <span class="bld">Gāthāsahassa</span>nti gāthāsahassavantaṃ. <span class="bld">Paṭṭhānagāthāyā</span>ti paṭṭhāpanagāthāya, ādigāthāyāti attho. <span class="bld">Paṭṭhāna…pe… avasānagāthaṃ eva vavatthapesi,</span> na dvinnaṃ antare vuttaṃ kilantakāyattā. <span class="bld">Sarabhāṇaṃ</span> sāyanhadhammakathā. <span class="bld">Paggaṇhātī</span>ti paccakkhaṃ karontī gaṇhāti, sakkaccaṃ suṇātīti attho. Dhammakathanadivase dhammakathikānaṃ akilamanatthaṃ saddhā upāsakā siniddhabhojanaṃ madhupānakañca denti sarassa madhurabhāvāya sappimadhukatelādiñca bhesajjaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ariyavaṃsaṃ kathessāmī’’</span>tiādi. <span class="bld">Catūhi dāṭhāhi ḍaṃsitvā</span>ti daḷhadaṭṭhabhāvadassanaṃ. <span class="bld">Carissāmī</span>ti sammānessāmi, sakkaccaṃ suṇissāmīti attho. <span class="bld">Nimmathetvā</span>ti nimmadditvā, apanetvāti attho.</p>
- <p class="centered">Tiṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Atthavasasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para43"></a><a name="para43_an3"></a><span class="paranum">43</span>. Tatiye attho nāma phalaṃ, taṃ etassa vasoti <span class="bld">atthavaso</span>. Hetu, attho etassa atthīti attho, so evāti āha <span class="bld">‘‘tayo atthe tīṇi kāraṇānī’’</span>ti. Dhammadesanā nāma ukkaṭṭhaniddesena <a name="V2.0113"></a> catunnaṃ ariyasaccānaṃ pakāsanāti āha <span class="bld">‘‘catusaccadhammaṃ pakāsetī’’</span>ti. <span class="bld">Aṭṭhakathaṃ ñāṇena paṭisaṃvedī</span>ti pāḷipadānaṃ atthaṃ vivaraṇañāṇena paṭi paṭi saṃvedanasīlo ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti. Etena atthapaṭisambhidābyāpāramāha. <span class="bld">Pāḷidhammaṃ paṭisaṃvedī</span>ti pāḷigatiṃ pāḷiṃ padavivaraṇaṃ paṭi paṭi saṃvedanasīlo. Etena dhammapaṭisambhidābyāpāramāha.</p>
- <p class="centered">Atthavasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Kathāpavattisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para44"></a><a name="para44_an3"></a><span class="paranum">44</span>. Catutthe <a name="M2.0123"></a> <span class="bld">pavattinī</span>ti yāva adhippetatthanigamanā avicchedena pavattinī. Paṭighātābhāvena <span class="bld">appaṭihatā. Niyyānikā</span> sappāṭihīrakā.</p>
- <p class="centered">Kathāpavattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Paṇḍitasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para45"></a><a name="para45_an3"></a><span class="paranum">45</span>. Pañcame <span class="bld">paṇḍitapaññattānī</span>ti paṇḍitehi paṭhamaṃ paññattāni. <span class="bld">Kathitānī</span>ti seyyaso kathitāni. <span class="bld">Mahāpurisehī</span>ti buddhabodhisattehi. <span class="bld">Karuṇā</span>ti karuṇācetovimutti vuttā. <span class="bld">Pubbabhāgo</span>ti tassa upacāro. <span class="bld">Damoti indriyasaṃvaro</span> ‘‘manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ damana’’nti katvā. <span class="bld">Attadamana</span>nti cittadamanaṃ. <span class="bld">Puṇṇovāde</span> (ma. ni. 3.396) ‘‘sakkhissasi kho, tvaṃ puṇṇa, iminā damūpasamenā’’ti āgatattā <span class="bld">damoti vuttā khantipi. Āḷavake</span> āḷavakasutte (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 190) ‘‘saccā damā cāgā’’ti evaṃ <span class="bld">vuttā paññāpi</span> imasmiṃ sutte ‘‘damo’’ti vattuṃ vaṭṭati. <span class="bld">Rakkhanaṃ gopanaṃ paṭijaggana</span>nti mātāpitūnaṃ manussāmanussakatūpaddavato rakkhanaṃ, byādhiādianatthato gopanaṃ, ghāsacchādanādīhi veyyāvaccakaraṇena paṭijagganaṃ. <span class="bld">Santo nāma</span> sabbakilesadarathapariḷāhūpasamena upasantakāyavacīsamācāratāya ca. <span class="bld">Uttamaṭṭhena santāna</span>nti matteyyatādīhi seṭṭhaṭṭhena santānaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Idha imesaṃyeva tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇenā</span>ti imasmiṃ sutte āgatānaṃ tiṇṇaṃ ṭhānānaṃ karaṇena nibbattanena. <span class="bld">Etāni…pe… kāraṇānī</span>ti mātupaṭṭhānaṃ pitupaṭṭhānanti etāni dve uttamapurisānaṃ <a name="V2.0114"></a> kāraṇāni. Uttamakiccakaraṇena hi mātāpituupaṭṭhākā ‘‘uttamapurisā’’ti vuttā. Tenāha <span class="bld">‘‘mātāpitu…pe… vutto’’</span>ti. Anupaddavabhāvena <span class="bld">khemaṃ</span>.</p>
- <p class="centered">Paṇḍitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Sīlavantasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para46"></a><a name="para46_an3"></a><span class="paranum">46</span>. Chaṭṭhe <a name="M2.0124"></a> <span class="bld">lokiyalokuttaramissaka</span>nti ettha ‘‘manussā puññaṃ pasavantī’’ti avisesena vuttattā bhāvanāmayassapi puññassa saṅgaṇhanato lokuttarassapi sambhavo daṭṭhabbo.</p>
- <p class="centered">Sīlavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para47"></a><a name="para47_an3"></a><span class="paranum">47</span>. Sattame samecca sambhūya paccayehi kataṃ <span class="bld">saṅkhataṃ. Nimittānī</span>ti sañjānanassa nimittāni. Hetupaccayasamavāye uppajjanaṃ <span class="bld">uppādo,</span> attalābho. <span class="bld">Vayo</span>ti bhaṅgo. <span class="bld">Ṭhitassā</span>ti uppādakkhaṇato uddhaṃ ṭhitikkhaṇapattassa. Sā panassa avatthā uppādāvatthāya bhinnāti katvā aññathattaṃ jarāti ca vuttā. Yasmā dhammo uppajjamāno eva bhijjati, tathā sati uppādabhaṅgā samānakkhaṇā siyuṃ, na ca taṃ yujjati, tasmā uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā jarāti veditabbā. Ye pana ‘‘saṅkhārānaṃ ṭhiti natthī’’ti vadanti, tesaṃ taṃ micchā. Yathā hi tasseva dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā ‘‘aññaṃ uppajjati, aññaṃ nirujjhatī’’ti āpajjati, evaṃ uppajjamānassa bhaṅgābhimukhā dhammā icchitabbā. Sā ca ṭhitikkhaṇo. Na hi uppajjamāno bhijjatīti sakkā viññātunti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅkhatanti tebhūmakā dhammā</span> paccayasamuppannattā. Yadi evaṃ maggaphaladhammā kathanti āha <span class="bld">‘‘maggaphalāni panā’’</span>tiādi. Lakkhaṇakathā hi yāvadeva sammasanatthā. <span class="bld">Uppādakkhaṇe uppādo,</span> na ṭhānabhaṅgakkhaṇesu. Kasmā? Uppādauppādakkhaṇānaṃ aññamaññaṃ paricchinnattā. Yathā hi uppādasaṅkhātena vikārena uppādakkhaṇo paricchinno, evaṃ uppādakkhaṇenapi uppādo paricchinno. Sesadvayepi eseva nayo. Dhammappavattimattatāyapi kālassa lokasamaññāvaseneva vuttaṃ. <span class="bld">Lakkhaṇaṃ na saṅkhataṃ, saṅkhataṃ na lakkhaṇa</span>nti nesaṃ bhedadassanaṃ. Avatthāvato hi avatthā bhinnāvāti<a name="V2.0115"></a>. <span class="bld">Paricchinna</span>nti ettha uppādavayehi tāva saṅkhataṃ paricchinnaṃ hotu, jarāya pana taṃ kathaṃ paricchinnanti vuccati? Na vuccati paricchedo pubbantāparantamattena, atha kho sabhāvabhedenāti nāyaṃ doso. <span class="bld">Saṅkhataṃ</span> dhammajātaṃ <span class="bld">paricchinnaṃ</span> tabbantaṃ dhammajātaṃ <a name="M2.0125"></a> saṅkhatanti paññāyati evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānametanti lakkhitabbato sañjānitabbato. Idāni <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādinā yathāvuttamattaṃ upamāhi vibhāveti.</p>
- <p class="centered">Saṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para48"></a><a name="para48_an3"></a><span class="paranum">48</span>. Aṭṭhame <span class="bld">asaṅkhatassā</span>ti vuttanayena na saṅkhatassa. Tenāha <span class="bld">‘‘paccayehī’’</span>tiādi. Yathā uppādādīnaṃ bhāvena saṅkhatadhammajātaṃ saṅkhatanti paññāyati, evaṃ tesaṃ abhāvena nibbānaṃ asaṅkhatanti paññāyati.</p>
- <p class="centered">Asaṅkhatalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Pabbatarājasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para49"></a><a name="para49_an3"></a><span class="paranum">49</span>. Navame idha <span class="bld">sāla</span>-saddo rukkhasāmaññapariyāyo, na rukkhavisesapariyāyoti āha <span class="bld">‘‘mahāsālāti mahārukkhā’’</span>ti. <span class="bld">Kulajeṭṭhaka</span>nti tasmiṃ kule jeṭṭhabhūtaṃ sāmibhūtaṃ. <span class="bld">Silāmayo</span> na paṃsumayo missako ca. Gāmaṃ gāmūpacārañca ṭhapetvā sabbaṃ araññanti āha <span class="bld">‘‘araññasminti agāmakaṭṭhāne’’</span>ti. Mahanto pabbato seloti yojanā.</p>
- <p class="centered">Pabbatarājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para50"></a><a name="para50_an3"></a><span class="paranum">50</span>. Dasame <span class="bld">sarīrasambhavāna</span>nti sarīre sambhūtānaṃ. <span class="bld">Dukkhāna</span>nti aniṭṭhānaṃ. <span class="bld">Bahalāna</span>nti nirantarappavattiyā aviraḷānaṃ. <span class="bld">Tāpanavasenā</span>ti dukkhāpanavasena. <span class="bld">Tibbāna</span>nti kurūrānaṃ. Tāsaṃ yathāvuttānaṃ adhivāsanāya pahātabbadukkhavedanānaṃ pajahanaṃ nāma khamanamevāti āha <span class="bld">‘‘khamanatthāyā’’</span>ti<a name="V2.0116"></a>. <span class="bld">Āṇāpetvā</span>ti ‘‘ātappaṃ karaṇīya’’nti buddhāṇaṃ vidhāya. <span class="bld">Lokiyalokuttaramissakā kathitā</span> sasambhārānaṃ maggadhammānaṃ kathitattā.</p>
- <p class="centered">Ātappakaraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">11. Mahācorasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para51"></a><a name="para51_an3"></a><span class="paranum">51</span>. Ekādasame <a name="M2.0126"></a> mahābalavacoro <span class="bld">mahācoro</span>ti āha <span class="bld">‘‘mahanto balavacoro’’</span>ti. <span class="bld">Balavacoro</span>ti ca mahāthāmatāya mahāparivāratāya mahācoriyakammasamatthatāya ca veditabbo. Mahataṃ gāmanigamānaṃ viluppanaṃ <span class="bld">mahāvilopo. Taṃ taṃ kāraṇaṃ pakkhipitvā</span>ti taṃ taṃ akaraṇameva kāraṇaṃ katvā tappaṭibaddhāya kathāya pakkhipitvā. <span class="bld">Atthaṃ kathayissantī</span>ti tassa tassa atthañca kathayissanti. <span class="bld">Harantā</span>ti apanentā pariharantā. <span class="bld">Dasavatthukāyā</span>ti ‘‘sassato loko’’ti (ma. ni. 1.269) ādidasavatthusannissitāya. <span class="bld">Antaṃ gahetvā ṭhitadiṭṭhiyā</span>ti tameva sassatādiantaṃ gahetvā avissajjetvā ṭhitadiṭṭhiyā.</p>
- <p class="centered">Mahācorasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Cūḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(6) 1. Brāhmaṇavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Paṭhamadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para52"></a><a name="para52_an3"></a><span class="paranum">52</span>. Brāhmaṇavaggassa <a name="M2.0127"></a><a name="V2.0117"></a> paṭhame <span class="bld">jarājiṇṇā</span>ti jarāvasena jiṇṇā, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇasadisattā jiṇṇā. <span class="bld">Vayovuddhā</span>ti vayaso vuddhippattiyā vuddhā, na sīlādivuddhiyā. <span class="bld">Jātimahallakā</span>ti jātiyā mahantatāya cirarattaññutāya jātimahallakā. <span class="bld">Tayo addhe atikkantā</span>ti paṭhamo, majjhimo, pacchimoti tayo addhe atītā. <span class="bld">Tatiyaṃ vayaṃ anuppattā</span>ti tato eva pacchimaṃ vayaṃ anuppattā. <span class="bld">Akatabhayaparittāṇā</span>ti ettha <span class="bld">bhayaparittāṇa</span>nti duggatibhayato parittāyakaṃ puññaṃ, taṃ akataṃ etehīti akatabhayaparittāṇā. <span class="bld">Patiṭṭhākamma</span>nti sugatisaṅkhātappatiṭṭhāvahaṃ kammaṃ. <span class="bld">Upasaṃharīyatī</span>ti sampāpīyati. ‘‘Upanīyatī’’ti vuttaṃ, kiṃ kena upanīyatīti āha <span class="bld">‘‘ayañhi jātiyā jaraṃ upanīyatī’’</span>tiādi. <span class="bld">Aya</span>nti loko. Jāto na jātabhāveneva tiṭṭhati, atha kho tato paraṃ jaraṃ pāpīyati, jarāya byādhiṃ pāpīyati. Evaṃ parato paraṃ dukkhameva upanīyati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tāyanaṭṭhenā</span>ti rakkhanaṭṭhena. <span class="bld">Nilīyanaṭṭhenā</span>ti nilīnaṭṭhānabhāvena. <span class="bld">Patiṭṭhānaṭṭhenā</span>ti patiṭṭhānabhāvena. <span class="bld">Avassayanaṭṭhenā</span>ti avassayitabbabhāvena. <span class="bld">Uttamagativasenā</span>ti paramagatibhāvena.</p>
- <p class="centered">Paṭhamadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Dutiyadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para53"></a><a name="para53_an3"></a><span class="paranum">53</span>. Dutiye bhajitabbaṭṭhena paresaṃ bhājitabbaṭṭhena <span class="bld">bhājanaṃ,</span> bhaṇḍakaṃ.</p>
- <p class="centered">Dutiyadvebrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-4. Aññatarabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para54-55"></a><a name="para54-55_an3"></a><span class="paranum">54-55</span>. Tatiye <a name="V2.0118"></a><a name="M2.0128"></a> yesaṃ rāgādīnaṃ appahānena purisassa attabyābādhādīnaṃ sambhavo, pahānena asambhavoti evaṃ rāgādīnaṃ pahāyako ariyadhammo mahānubhāvatāya mahānisaṃsatāya ca sāmaṃ passitabboti <span class="bld">sandiṭṭhiko</span>. Iminā nayena sesesu padesupi yathārahaṃ nīharitvā vattabbo. Saddattho pana <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu</span> (visuddhi. mahāṭī. 1.147) vuttanayena veditabbo. Catutthaṃ uttānatthameva.</p>
- <p class="centered">Aññatarabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Nibbutasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para56"></a><a name="para56_an3"></a><span class="paranum">56</span>. Pañcame <span class="bld">na kālantare pattabba</span>nti yadā saccappaṭivedho, tadā eva laddhabbattā na kālantare pattabbaṃ. Maggañāṇena upanetabbattā upaneyyaṃ. Upaneyyameva <span class="bld">opaneyyika</span>nti āha <span class="bld">‘‘paṭipattiyā upagantabba’’</span>nti.</p>
- <p class="centered">Nibbutasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Palokasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para57"></a><a name="para57_an3"></a><span class="paranum">57</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">ācariyapācariyāna</span>nti ācariyānampi ācariyānaṃ. <span class="bld">Nirantaraphuṭo nerayikasattehi</span> nirayagāmikammassa kārakānaṃ bahubhāvā. <span class="bld">Ubhayampeta</span>nti yathāvuttaṃ atthadvayaṃ. <span class="bld">Ghananivāsata</span>nti gāmānaṃ ghanasannivāsataṃ. <span class="bld">Ekanteneva adhammo</span>ti ayonisomanasikārahetukattā anatthahetutāya ca niyameneva adhammo. <span class="bld">Na adhammarāgoti adhippeto</span>ti paraparikkhāresu rāgo viya na mahāsāvajjoti katvā vuttaṃ. Tathā hi sakasakaparikkhāravisayo rāgo visamalobho viya na ekantato apāyuppattijanako. Paraparikkhāresu uppajjamānassa mahāsāvajjatāya <span class="bld">adhammarāgatā. Lobhassa samakālo nāma natthi</span> kāyaduccaritādīnaṃ viya ayonisomanasikārasamuṭṭhānattā. <span class="bld">Esā</span>ti eso pāpadhammo. <span class="bld">Samalobho</span> visamalakkhaṇābhāvato. Tathā hi taṃsamuṭṭhāno payogo micchācāroti <a name="M2.0129"></a> na vuccati. <span class="bld">Avatthupaṭisevanasaṅkhātenā</span>ti yaṃ lokiyasādhusamanuññātaṃ rāgassa vatthuṭṭhānaṃ, tato aññasmiṃ vatthusmiṃ paṭisevanasaṅkhātena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vividhasassāna</span>nti <a name="V2.0119"></a> sālivīhiādinānappakārasassānaṃ. <span class="bld">Dussassa</span>nti paccayadūsena dūsitaṃ sassaṃ. <span class="bld">Sampajjamāne</span>ti nipphajjanato pageva gabbhaparivuddhikāle. <span class="bld">Pāṇakā</span>ti salabhādipāṇakā. <span class="bld">Patantī</span>ti sassānaṃ matthake patanti. <span class="bld">Salākāmattameva sampajjatī</span>ti vaḍḍhitvā gabbhaṃ gahetuṃ asamatthaṃ sampajjati. <span class="bld">Te</span>ti vāḷaamanussā. <span class="bld">Laddhokāsā</span>ti yakkhādhipatīhi anuññātattā laddhokāsā.</p>
- <p class="centered">Palokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Vacchagottasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para58"></a><a name="para58_an3"></a><span class="paranum">58</span>. Sattame <span class="bld">mahāvipāka</span>nti uḷāraphalaṃ bahuvipākaṃ. <span class="bld">Dhammo nāma</span> kathitakathā ‘‘atthaṃ dahati vidahatī’’ti katvā. <span class="bld">Anudhammo nāma</span> paṭikathanaṃ ‘‘taṃ anugato dhammo’’ti katvā. Saha dhammenāti sahadhammo, so eva <span class="bld">sahadhammiko</span>. Dhammasaddo cettha kāraṇapariyāyoti āha <span class="bld">‘‘sakāraṇo’’</span>ti. <span class="bld">Vādassā</span>ti vacanassa. <span class="bld">Anupāto</span> anupacchā pavatti.</p>
- <p class="bodytext">Paripanthe tiṭṭhatīti <span class="bld">pāripanthiko</span>. Panthe ṭhatvā paresaṃ sāpateyyaṃ chindanato <span class="bld">panthadūhanacoro</span>. Yadi paccavekkhaṇañāṇaṃ, kathaṃ taṃ asekkhanti āha <span class="bld">‘‘asekkhassa pavattattā’’</span>ti. <span class="bld">Itarānī</span>ti sīlakkhandhādīni. <span class="bld">Sayampī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddo ‘‘asekkhassa pavattā cā’’ti imamatthaṃ sampiṇḍeti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbisevano</span>ti visevanarahito vigatavilomabhāvo. <span class="bld">Na upaparikkhantī</span>ti na vicārenti. Jātiṃ nibbattiṃ yāti upagacchatīti <span class="bld">jātiyo,</span> jātoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘yattha katthaci kulajāte’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kevalī</span>ti kevalavā, pāripūrimāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘paripuṇṇabhāvena yutto’’</span>ti. <span class="bld">Etaṃ</span> kevalīti padaṃ. <span class="bld">Abhiññāpāra</span>nti abhijānassa pāraṃ. Pariyantaṃ gatattā <span class="bld">pāragū</span>. Esa nayo sesapadesupi. <span class="bld">Khettavinicchayasavanenā</span>ti <a name="M2.0130"></a> ‘‘imehi sīlādiguṇasampannā sadevake loke puññassa khettaṃ, tadañño na khetta’’nti evaṃ khettavinicchayasavanena rahitā.</p>
- <p class="bodytext">Vacchagottasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Tikaṇṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para59"></a><a name="para59_an3"></a><span class="paranum">59</span>. Aṭṭhame <a name="V2.0120"></a> <span class="bld">durāsadā</span>ti durupasaṅkamanā. <span class="bld">Garahā muccissatī</span>ti mayi evaṃ kathente samaṇo gotamo kiñci kathessati, evaṃ me vacanamattampi na laddhanti ayaṃ garahā muccissatīti. <span class="bld">Paṇḍitā</span>ti paṇḍiccena samannāgatā. <span class="bld">Dhīrā</span>ti dhitisampannā. <span class="bld">Byattā</span>ti paravādamaddanasamatthena veyyattiyena samannāgatā. <span class="bld">Bahussutā</span>ti bāhusaccavanto. <span class="bld">Vādino</span>ti vādimaggakusalā. <span class="bld">Sammatā</span>ti bahuno janassa sādhusammatā. <span class="bld">Paṇḍitādiākārapariccheda</span>nti tesaṃ tevijjānaṃ paṇḍitākārādiākāraparicchedaṃ. Ākārasaddo kāraṇapariyāyo, paricchedasaddo parimāṇatthoti āha <span class="bld">‘‘ettakena kāraṇenā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā</span>ti yenākārena, yena kāraṇenāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘yathāti kāraṇavacana’’</span>nti. <span class="bld">‘‘Dvīhipi pakkhehī’’</span>ti vatvā te pakkhe sarūpato dassento <span class="bld">‘‘mātito ca pitito cā’’</span>ti āha. Tesaṃ pakkhānaṃ vasenassa sujātataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yassa mātā’’</span>tiādi vuttaṃ. Janakajanikābhāvena vināpi loke mātāpitusamaññā dissati, idha pana sā orasaputtavaseneva icchitāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘saṃsuddhagahaṇiko’’</span>ti vuttaṃ. Gabbhaṃ gaṇhāti dhāretīti <span class="bld">gahaṇī,</span> gabbhāsayasaññito mātukucchippadeso. Yathābhuttassa āhārassa vipācanavasena gaṇhanato achaḍḍanato <span class="bld">gahaṇī,</span> kammajatejodhātu.</p>
- <p class="bodytext">Pitā ca mātā ca pitaro, pitūnaṃ pitaro pitāmahā, tesaṃ yugo <span class="bld">pitāmahayugo,</span> tasmā ‘‘yāva sattamā pitāmahayugā pitāmahadvandā’’ti evamettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Aṭṭhakathāyaṃ</span> pana dvandaṃ aggahetvā ‘‘yuganti āyuppamāṇaṃ vuccatī’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Yuga</span>-saddassa ca atthakathā dassitā <span class="bld">‘‘pitāmahoyeva</span> <a name="M2.0131"></a> <span class="bld">pitāmahayuga’’</span>nti. <span class="bld">Pubbapurisā</span>ti purisaggahaṇañcettha ukkaṭṭhaniddesavasena katanti daṭṭhabbaṃ. Evañhi ‘‘mātito’’ti pāḷivacanaṃ samatthitaṃ hoti. <span class="bld">Akkhitto</span>ti akkhepo. <span class="bld">Anavakkhitto</span>ti saddhathālipākādīsu anavakkhitto na chaḍḍito. <span class="bld">Jātivādenā</span>ti hetumhi karaṇavacananti dassetuṃ <span class="bld">‘‘kena kāraṇenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ubhato…pe… pitāmahayugā’’ti etena brāhmaṇassa yonidosābhāvo dassito saṃsuddhagahaṇikatākittanato. ‘‘Akkhitto’’ti iminā kiriyāparādhābhāvo. Saṃsuddhajātikāpi hi sattā kiriyāparādhena khepaṃ pāpuṇanti. ‘‘Anupakkuṭṭho’’ti iminā ayuttasaṃsaggābhāvo. Ayuttasaṃsaggañhi paṭicca sattā suddhajātikā kiriyāparādharahitāpi akkosaṃ labhanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ta</span>nti <a name="V2.0121"></a> garahāvacanaṃ. <span class="bld">Mante parivattetī</span>ti vede sajjhāyati, pariyāpuṇātīti attho. <span class="bld">Mante dhāretī</span>ti yathāadhīte mante asammuṭṭhe katvā hadaye ṭhapeti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Oṭṭhapahatakaraṇavasenā</span>ti atthāvadhāraṇavasena. <span class="bld">Sanighaṇḍukeṭubhāna</span>nti ettha vacanīyavācakabhāvena atthaṃ saddañca khaṇḍati bhindati vibhajja dassetīti nikhaṇḍu, so eva idha kha-kārassa gha-kāraṃ katvā <span class="bld">‘‘nighaṇḍū’’</span>ti vutto. Kiṭati gameti kiriyādivibhāgaṃ, taṃ vā anavasesapariyādānato gamento pūretīti <span class="bld">keṭubhaṃ. Vevacanappakāsaka</span>nti pariyāyasaddadīpakaṃ, ekekassa atthassa anekapariyāyavacanavibhāvakanti attho. Nidassanamattañcetaṃ anekesampi atthānaṃ ekasaddavacanīyatāvibhāvanavasenapi tassa ganthassa pavattattā. Vacībhedādilakkhaṇā kiriyā kappīyati vikappīyati etenāti kiriyākappo, so pana vaṇṇapadasambandhapadatthādivibhāgato bahukappoti āha <span class="bld">‘‘kiriyākappavikappo’’</span>ti. Idañca mūlakiriyākappaganthaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi mahāvisayo satasahassaparimāṇo namācariyādippakaraṇaṃ. Ṭhānakaraṇādivibhāgato nibbacanavibhāgato ca akkharā pabhedīyanti etehīti <span class="bld">akkharappabhedā,</span> sikkhāniruttiyo. <span class="bld">Etesa</span>nti catunnaṃ vedānaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pada</span>nti <a name="M2.0132"></a> catubbidhaṃ, pañcavidhaṃ vā padaṃ, taṃ padaṃ kāyatīti <span class="bld">padako,</span> teyeva vā vede padaso kāyatīti <span class="bld">padako. Tadavasesa</span>nti vuttāvasesaṃ vākyaṃ. Ettāvatā saddabyākaraṇaṃ vatvā puna ‘‘byākaraṇa’’nti atthabyākaraṇamāha. Taṃ taṃ saddaṃ tadatthañca byākaroti byācikkhati etenāti <span class="bld">byākaraṇaṃ,</span> saddasatthaṃ. Āyatiṃ hitaṃ tena loko na yatati na īhatīti <span class="bld">lokāyataṃ</span>. Tañhi ganthaṃ nissāya sattā puññakiriyāya cittampi na uppādenti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Asīti mahāsāvakā</span>ti aññāsikoṇḍañño, vappo, bhaddiyo, mahānāmo, assaji, nāḷako, yaso, vimalo, subāhu, puṇṇaji, gavampati, uruvelakassapo, nadīkassapo, gayākassapo, sāriputto, mahāmoggallāno, mahākassapo, mahākaccāno, mahākoṭṭhiko, mahākappino, mahācundo, anuruddho, kaṅkhārevato, ānando, nandako, bhagu, nandiyo, kimilo, bhaddiyo, rāhulo, sīvali, upāli, dabbo, upaseno, khadiravaniyarevato, puṇṇo mantāniputto, puṇṇo sunāparantako, soṇo kuṭikaṇṇo, soṇo koḷiviso, rādho, subhūti, aṅgulimālo, vakkali, kāḷudāyī, mahāudāyī, pilindavaccho, sobhito, kumārakassapo, raṭṭhapālo, vaṅgīso, sabhiyo, selo, upavāṇo, meghiyo, sāgato, nāgito, lakuṇḍakabhaddiyo, piṇḍolo bhāradvājo, mahāpanthako, cūḷapanthako, bākulo, kuṇḍadhāno, dārucīriyo, yasojo, ajito<a name="V2.0122"></a>, tissametteyyo, puṇṇako, mettagu, dhotako, upasīvo, nando, hemako, todeyyo, kappo, jatukaṇṇī, bhadrāvudho, udayo, posalo, mogharājā, piṅgiyoti ete asīti mahāsāvakā nāma.</p>
- <p class="bodytext">Kasmā panete eva therā ‘‘mahāsāvakā’’ti vuccantīti? Abhinīhārassa mahantabhāvato. Tathā hi dve aggasāvakāpi mahāsāvakesu antogadhā. Te hi sāvakapāramiñāṇassa matthakappattiyā sāvakesu aggadhammādhigamena aggaṭṭhāne ṭhitāpi abhinīhāramahantatāsāmaññena ‘‘mahāsāvakā’’tipi vuccanti, itare pana pakatisāvakehi sātisayaṃ mahābhinīhārā. Tathā hi te padumuttarassa bhagavato kāle katapaṇidhānā, tato eva sātisayaṃ abhiññāsamāpattīsu vasino pabhinnappaṭisambhidā ca. Kāmaṃ sabbepi arahanto sīlavisuddhiādike sampādetvā catūsu <a name="M2.0133"></a> satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā maggappaṭipāṭiyā anavasesato kilese khepetvā aggaphale patiṭṭhahanti, tathāpi yathā saddhāvimuttato diṭṭhippattassa, paññāvimuttato ca ubhatobhāgavimuttassa pubbabhāgabhāvanāvisesasiddho maggabhāvanāviseso, evaṃ abhinīhāramahantattapubbayogamahantattā hi sasantāne sātisayassa guṇavisesassa nipphāditattā sīlādīhi guṇehi mahantā sāvakāti mahāsāvakā. Tesuyeva pana ye bodhipakkhiyadhammesu pāmokkhabhāvena dhurabhūtānaṃ sammādiṭṭhisaṅkappādīnaṃ sātisayaṃ kiccānubhāvanipphattiyā kāraṇabhūtāya tajjābhinīhārābhinīhaṭāya sakkaccaṃ nirantaraṃ cirakālasambhāvitāya sammāpaṭipattiyā yathākkamaṃ paññāya samādhismiñca ukkaṭṭhapāramippattiyā savisesaṃ sabbaguṇehi aggabhāve ṭhitā, te sāriputtamoggallānā. Itare aṭṭhasattati therā sāvakapāramiyā matthake sabbasāvakānaṃ aggabhāvena aṭṭhitattā ‘‘mahāsāvakā’’icceva vuccanti. Pakatisāvakā pana abhinīhāramahantattābhāvato pubbayogamahantattābhāvato ca ‘‘satthusāvakā’’icceva vuccanti. Te pana aggasāvakā viya mahāsāvakā viya ca na parimitā, atha kho anekasatā anekasahassā.</p>
- <p class="bodytext">Vayatīti <span class="bld">vayo,</span> ādimajjhapariyosānesu katthaci aparikilamanto avitthāyanto te ganthe santāneti paṇetīti attho. Dve paṭisedhā pakatiṃ gamentīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘avayo na hotī’’</span>ti vatvā tattha avayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘avayo nāma…pe… na sakkotī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sutte. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘vivicceva kāmehī’’tiādivacanaṃ. Tatiyavijjādhigamāya paṭipattikkamo <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.70) sātisayaṃ vitthārito, tathā <a name="V2.0123"></a> idha avattukāmatāya <span class="bld">bhayabheravasuttā</span>dīsu (ma. ni. 1.34 ādayo) viya saṅkhepato ca vattukāmatāya ‘‘dvinnaṃ vijjāna’’micceva vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vijjā</span>ti pubbenivāsappaṭicchādakassa mohakkhandhassa vijjanaṭṭhenapi vijjā. <span class="bld">Moho paṭicchādakaṭṭhena tamoti vuccati</span> tamo viyāti katvā. Kātabbato karaṇaṃ, obhāsova karaṇaṃ <span class="bld">obhāsakaraṇaṃ,</span> attano paccayehi obhāsabhāvena nibbattetabbaṭṭhenāti attho. <span class="bld">Ayaṃ attho</span>ti <a name="M2.0134"></a> ayameva adhippetattho. <span class="bld">Pasaṃsāvacana</span>nti tasseva atthassa thomanāvacanaṃ paṭipakkhavidhamanapavattivisesānaṃ bodhanato. <span class="bld">Yojanā</span>ti pasaṃsāvasena vuttapadānaṃ atthadassanavasena vuttapadassa ca yojanā. <span class="bld">Avijjā vihatā</span>ti etena vijjanaṭṭhena vijjāti ayampi attho dīpitoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Yasmā vijjā uppannā</span>ti etena vijjāpaṭipakkhā avijjā, paṭipakkhatā cassā pahātabbabhāvena vijjāya ca pahāyakabhāvenāti dasseti. <span class="bld">Itarasmimpi padadvaye</span>ti ‘‘tamo vihato, āloko uppanno’’ti padadvayepi. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti yathāvuttayojanaṃ atidisati. Tatthāyaṃ yojanā – evaṃ adhigatavijjassa tamo vihato viddhasto. Kasmā? Yasmā āloko uppanno ñāṇāloko pātubhūtoti. <span class="bld">Pesitattassā</span>ti yathādhippetatthasiddhippattiṃ vissaṭṭhacittassa, paṭhamavijjādhigamāya pesitacittassāti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vipassanāpādaka</span>nti iminā tassa jhānacittassa nibbedhabhāgiyatamāha. Vipassanā tividhā vipassakapuggalabhedena. Mahābodhisattānañhi paccekabodhisattānañca vipassanā cintāmayañāṇasaṃvaḍḍhitattā sayambhuñāṇabhūtā, itaresaṃ sutamayañāṇasaṃvaḍḍhitattā paropadesasambhūtā. Sā ‘‘ṭhapetvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ avasesarūpārūpajjhānānaṃ aññatarato vuṭṭhāyā’’tiādinā anekadhā arūpamukhavasena catudhātuvavatthāne vuttānaṃ tesaṃ tesaṃ dhātupariggahamukhānaṃ aññataramukhavasena ca anekadhāva <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.306) nānānayato vibhāvitā. Mahābodhisattānaṃ pana catuvīsatikoṭisatasahassamukhena pabhedagamanato nānānayaṃ sabbaññutaññāṇasannissayassa ariyamaggañāṇassa adhiṭṭhānabhūtaṃ pubbabhāgañāṇagabbhaṃ gaṇhāpentaṃ paripākaṃ gacchantaṃ paramagambhīraṃ saṇhasukhumataraṃ anaññasādhāraṇaṃ vipassanāñāṇaṃ hoti, yaṃ aṭṭhakathāsu ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Yassa ca pavattivibhāgena catuvīsatikoṭisatasahassappabhedassa pādakabhāvena samāpajjiyamānā catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ satthu vaḷañjanakasamāpattiyo vuccanti, svāyaṃ buddhānaṃ vipassanācāro paramatthamañjūsāyaṃ <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ</span> (visuddhi. mahāṭī. 1.144) dassito, atthikehi tato gahetabboti. Idha pana sāvakānaṃ vipassanācāraṃ sandhāya ‘‘vipassanāpādaka’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Kāmaṃ <a name="M2.0135"></a><a name="V2.0124"></a> heṭṭhimamaggañāṇānipi āsavānaṃ khepanañāṇāni eva, anavasesato pana tesaṃ khepanaṃ aggamaggañāṇenevāti āha <span class="bld">‘‘arahattamaggañāṇatthāyā’’</span>ti. <span class="bld">Āsavavināsanato</span>ti āsavānaṃ nissesaṃ samucchindanato. Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ āsavakkhayañāṇanti dassento <span class="bld">‘‘tatra cetaṃ ñāṇa’’</span>nti vatvā <span class="bld">‘‘khaye’’</span>ti ādhāre bhummaṃ, na visayeti dassento <span class="bld">‘‘tattha pariyāpannattā’’</span>ti āha. <span class="bld">Abhinīharatī</span>ti abhimukhaṃ nīharati, yathā maggābhisamayo hoti, savanaṃ tadabhimukhaṃ pavatteti. <span class="bld">Idaṃ dukkha</span>nti dukkhassa ariyasaccassa tadā bhikkhunā paccakkhato gahitabhāvadassanaṃ. <span class="bld">Ettakaṃ dukkha</span>nti tassa paricchijja gahitabhāvadassanaṃ. <span class="bld">Na ito bhiyyo</span>ti tassa anavasesato gahitabhāvadassanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbampi dukkhasacca’’</span>ntiādi. <span class="bld">Sarasalakkhaṇapaṭivedhenā</span>ti sabhāvasaṅkhātassa lakkhaṇassa asammohato paṭivijjhanena. Asammohapaṭivedhoti ca yathā tasmiṃ ñāṇe pavatte pacchā dukkhasaccassa sarūpādiparicchede sammoho na hoti, tathā pavatti. Tenevāha <span class="bld">‘‘yathābhūtaṃ pajānātī’’</span>ti. Dukkhaṃ samudeti etasmāti <span class="bld">dukkhasamudayo. Yaṃ ṭhānaṃ patvā</span>ti yaṃ nibbānaṃ maggassa ārammaṇapaccayaṭṭhena kāraṇabhūtaṃ āgamma. <span class="bld">Patvā</span>ti ca tadubhayavato puggalassa pavattiyāti katvā vuttaṃ. <span class="bld">Patvā</span>ti vā pāpuṇanahetu. <span class="bld">Appavatti</span>nti appavattinimittaṃ. Te vā na pavattanti etthāti appavatti, nibbānaṃ. <span class="bld">Tassā</span>ti dukkhanirodhassa. <span class="bld">Sampāpaka</span>nti sacchikiriyāvasena sammadeva pāpakaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kilesavasenā</span>ti āsavasaṅkhātakilesavasena. Yasmā āsavānaṃ dukkhasaccapariyāyo tappariyāpannattā sesasaccānañca taṃsamudayādipariyāyo atthi, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘pariyāyato’’</span>ti. Dassento saccānīti yojanā. Āsavānañcettha gahaṇaṃ ‘‘āsavānaṃ khayañāṇāyā’’ti āraddhattā. Tathā hi ‘‘kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatī’’tiādinā āsavavimuttisīseneva sabbakilesavimutti vuttā. ‘‘Idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānātī’’tiādinā missakamaggo idha kathitoti <span class="bld">‘‘saha vipassanāya koṭippattaṃ maggaṃ kathesī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Jānato passato</span>ti iminā pariññāsacchikiriyābhāvanābhisamayā vuttā. <span class="bld">Vimuccatī</span>ti iminā pahānābhisamayo vuttoti āha <span class="bld">‘‘iminā maggakkhaṇaṃ dassetī’’</span>ti. <span class="bld">Jānato</span> <a name="M2.0136"></a> <span class="bld">passato</span>ti vā hetuniddeso. Yaṃ jānanahetu kāmāsavāpi cittaṃ vimuccatīti yojanā. Dhammānañhi samānakālikānampi paccayapaccayuppannatā sahajātakoṭiyā labbhati. Bhavāsavaggahaṇeneva ettha bhavarāgassa viya bhavadiṭṭhiyāpi samavarodhoti diṭṭhāsavassapi saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Khīṇā jātītiādīhi</span> padehi. <span class="bld">Tassā</span>ti paccavekkhaṇañāṇassa. <span class="bld">Bhūmi</span>nti pavattiṭṭhānaṃ. Yenādhippāyena ‘‘katamā panassā’’tiādinā codanā katā, taṃ vivaranto <span class="bld">‘‘na tāvassā’’</span>tiādimāha<a name="V2.0125"></a>. Tattha <span class="bld">na tāvassa atītā jāti khīṇā</span> maggabhāvanāyāti adhippāyo. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘pubbeva khīṇattā’’</span>ti. Na anāgatā assa jāti khīṇāti yojanā. <span class="bld">Na anāgatā</span>ti ca anāgatabhāvasāmaññaṃ gahetvā lesena codeti. Tenāha <span class="bld">‘‘anāgate vāyāmābhāvato’’</span>ti. Anāgataviseso panettha adhippeto, tassa khepane vāyāmo labbhateva. Tenāha <span class="bld">‘‘yā pana maggassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekacatupañcavokārabhavesū</span>ti bhavattayaggahaṇaṃ vuttanayena anavasesato jātiyā khīṇabhāvadassanatthaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti yathāvuttaṃ jātiṃ. <span class="bld">So</span>ti khīṇāsavo bhikkhu.</p>
- <p class="bodytext">Brahmacariyavāso nāma idha maggabrahmacariyassa nibbattanamevāti āha <span class="bld">‘‘parivuttha’’</span>nti. Sammādiṭṭhiyā catūsu saccesu pariññādikiccasādhanavasena pavattamānāya sammāsaṅkappādīnampi dukkhasacce pariññābhisamayānuguṇā pavatti, itaresu ca saccesu nesaṃ pahānābhisamayādivasena pavatti pākaṭā eva. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyābhāvanābhisamayavasenā’’</span>ti. <span class="bld">Puthujjanakalyāṇakādayo</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena sattasekhaṃ saṅgaṇhāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Itthattāyā</span>ti ime pakārā itthaṃ, tabbhāvo itthattaṃ, tadatthanti vuttaṃ hoti. Te pana pakārā ariyamaggabyāpārabhūtā pariññādayo idhādhippetāti āha <span class="bld">‘‘evaṃsoḷasavidhakiccabhāvāyā’’</span>ti. Te hi maggaṃ paccavekkhato maggānubhāvena pākaṭā hutvā upaṭṭhahanti, pariññādīsu ca pahānameva padhānaṃ tadatthattā itaresanti āha <span class="bld">‘‘kilesakkhayāya vā’’</span>ti. Pahīnakilesapaccavekkhaṇavasena vā etaṃ vuttaṃ. Dutiyavikappe <span class="bld">itthattāyā</span>ti nissakke sampadānavacananti āha <span class="bld">‘‘itthabhāvato’’</span>ti<a name="M2.0137"></a>. <span class="bld">Apara</span>nti anāgataṃ. Ime pana carimakattabhāvasaṅkhātā pañcakkhandhā. <span class="bld">Pariññātā tiṭṭhantī</span>ti etena tesaṃ appatiṭṭhataṃ dasseti. Apariññāmūlakā hi patiṭṭhā. Yathāha ‘‘kabaḷīkāre ce, bhikkhave, āhāre atthi rāgo, atthi nandī, atthi taṇhā, patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha’’ntiādi (saṃ. ni. 2.64; kathā. 296; mahāni. 7). Tenevāha – <span class="bld">‘‘chinnamūlakā rukkhā viyā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yassā</span>ti puthujjanassa. Tassa hi sīlaṃ kadāci vaḍḍhati, kadāci hāyati. Sekkhāpi pana sīlesu paripūrakārinova, asekkhesu vattabbameva natthi. Tenāha <span class="bld">‘‘khīṇāsavassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vasippatta</span>nti vasībhāvappattaṃ. <span class="bld">Suṭṭhu samāhita</span>nti aggaphalasamādhinā sammadeva samāhitaṃ. <span class="bld">Dhitisampanna</span>nti aggaphaladhitiyā samannāgataṃ. <span class="bld">Maccuṃ jahitvā ṭhita</span>nti āyatiṃ punabbhavābhāvato vuttaṃ. Kathaṃ punabbhavābhāvoti āha <span class="bld">‘‘sabbe pāpadhamme pajahitvā ṭhita’’</span>nti. Sabbassapi ñeyyadhammassa catusaccantogadhattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘buddhanti catusaccabuddha’’</span>nti. <span class="bld">Buddhasāvakā</span>ti sāvakabuddhā namassanti, <a name="V2.0126"></a> pageva itarā pajā. Itarā hi pajā sāvakepi namassanti. Iti ettakena ṭhānena sammāsambuddhassa vasena gāthānaṃ atthaṃ vatvā idāni sāvakassapi vasena atthaṃ yojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sāvakopi gotamo</span> mukhanibbattena sampattena sambandhena, yato sabbepi ariyasāvakā bhagavato orasaputtāti vuccantīti.</p>
- <p class="bodytext">Nivussatīti <span class="bld">nivāso,</span> nivuttho khandhasantānoti āha <span class="bld">‘‘nivutthakkhandhaparampara’’</span>nti. <span class="bld">Aveti, avedī</span>ti pāṭhadvayenapi pubbenivāsañāṇassa kiccasiddhiṃyeva dasseti. Ekattakāyaekattasaññibhāvasāmaññato vehapphalāpi ettheva saṅgahaṃ gacchantīti <span class="bld">‘‘cha kāmāvacare, nava brahmaloke’’</span>icceva vuttaṃ. Itare pana apacurabhāvato na vuttā. Ekaccānaṃ avisayabhāvato ca avacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Jāti khīyati etenāti <span class="bld">jātikkhayo,</span> arahattanti āha <span class="bld">‘‘arahattaṃ patto’’</span>ti. ‘‘Abhiññāyā’’ti vattabbe yakāralopena ‘‘abhiññā’’ti niddeso katoti āha <span class="bld">‘‘jānitvā’’</span>ti. <span class="bld">Kiccavosānenā</span>ti catūhi maggehi kattabbassa soḷasavidhassa kiccassa pariyosānena. <span class="bld">Vosito</span>ti pariyosito, niṭṭhitoti attho. <span class="bld">Moneyyena samannāgato</span>ti kāyamoneyyādīhi samannāgato. Lapitaṃ <a name="M2.0138"></a> lapatīti <span class="bld">lapitalāpano. Attapaccakkhato ñatvā</span>ti iminā tesaṃ vijjānaṃ paṭiladdhabhāvaṃ dīpeti.</p>
- <p class="centered">Tikaṇṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para60"></a><a name="para60_an3"></a><span class="paranum">60</span>. Navame <span class="bld">deyyadhammassetaṃ nāma</span>nti yāgaṃ karontena dātabbadeyyadhammaṃ sandhāya vadati tadaññassa pāḷiyaṃ deyyadhammaggahaṇeneva gahitattā. <span class="bld">Matakabhatta</span>nti matake uddissa dātabbabhattaṃ, pitupiṇḍanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Varapurisāna</span>nti visiṭṭhapurisānaṃ, uttamapurisānanti attho. <span class="bld">Sabbametaṃ dāna</span>nti yathāvuttabhedaṃ yaññasaddhādidānaṃ.</p>
- <p class="centered">Jāṇussoṇisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Saṅgāravasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para61"></a><a name="para61_an3"></a><span class="paranum">61</span>. Dasame jiṇṇānaṃ hatthisālādīnaṃ paṭisaṅkharaṇaṃ puna pākatikakaraṇaṃ jiṇṇapaṭisaṅkharaṇaṃ<a name="V2.0127"></a>, tassa kārako <span class="bld">jiṇṇapaṭisaṅkharaṇakārako. Bāhirasamaye</span>ti satthusāsanato bāhire aññatitthiyasamaye. <span class="bld">Sabbacatukkenā</span>tiādīsu sabbesu dvipadacatuppadādibhedesu pāṇesu ekekasmiṃ cattāro cattāro pāṇe vadhitvā yajitabbaṃ yaññaṃ sabbacatukkaṃ nāma. Sesesupi iminā nayena attho veditabbo. <span class="bld">Yassa vā tassa vā</span>ti nissakke sāmivacananti āha <span class="bld">‘‘yasmā vā tasmā vā’’</span>ti. <span class="bld">Evamassāya</span>nti ettha <span class="bld">assū</span>ti nipātamattanti āha <span class="bld">‘‘evaṃ santepi aya’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vaḍḍhento</span>ti paṭṭhapento. Maggabrahmacariyassa ogadhaṃ mūlaṃ patiṭṭhābhūtaṃ <span class="bld">brahmacariyogadhaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘arahattamaggasaṅkhātassā’’</span>tiādi. Ukkaṭṭhaniddesena cettha arahattamaggasseva gahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Uttamaṃ patiṭṭhābhūtaṃ</span> ārammaṇūpanissayabhāvena.</p>
- <p class="bodytext">Appehi veyyāvaccakarādīhi attho etissāti <span class="bld">appaṭṭhā</span> ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā. Tenāha <span class="bld">‘‘yattha bahū’’</span>tiādi. <span class="bld">Yatthā</span>ti yassaṃ paṭipadāyaṃ<a name="M2.0139"></a>. Appo samārambho etassāti <span class="bld">appasamārambho. Pāsaṃsā</span>ti pasaṃsārahā. <span class="bld">Etaṃ yeva kathāpessāmī</span>ti eteneva brāhmaṇena kathāpessāmi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Soppenā</span>ti niddāya. <span class="bld">Pamādenā</span>ti jāgariyādīsu ananuyuñjanato sativippavāsalakkhaṇena pamādena. <span class="bld">Paccanīkapaṭiharaṇavasenā</span>ti paṭipakkhāpanayanavasena. Tathā hi bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato paṭihāriyaṃ. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. ‘‘Paṭī’’ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhasmiṃ, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu (su. ni. 985; cūḷani. vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchā haritabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchāharaṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upakkilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti, paṭihāriyameva <span class="bld">pāṭihāriyaṃ</span>. Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ <span class="bld">pāṭihāriya</span>nti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ nimittabhūte, tato vā āgatanti <span class="bld">pāṭihāriyaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āgatanimittenā</span>ti āgatākārasallakkhaṇavasena. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Eko rājā</span>ti dakkhiṇamadhurādhipati <a name="V2.0128"></a> eko paṇḍurājā. <span class="bld">Evampi te mano</span>ti iminā ākārena tava mano pavattoti attho. Tena pakārena pavattoti āha <span class="bld">‘‘somanassito vā’’</span>tiādi. Sāmaññajotanā visese avatiṭṭhatīti adhippāyenevaṃ vuttaṃ. ‘‘Evaṃ tava mano’’ti idañca manaso somanassitatādimattadassanaṃ, na pana yena so somanassito vā domanassito vā, taṃdassanaṃ. Somanassaggahaṇena cettha tadekaṭṭhā rāgādayo saddhādayo ca dassitā honti, domanassaggahaṇena dosādayo. <span class="bld">Dutiya</span>nti ‘‘itthampi te mano’’ti padaṃ. <span class="bld">Itipī</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo nidassanattho ‘‘atthīti <a name="M2.0140"></a> kho, kaccāna, ayameko anto’’tiādīsu (saṃ. ni. 2.15; 3.90) viya. Tenāha <span class="bld">‘‘imañca imañca atthaṃ cintayamāna’’</span>nti. <span class="bld">Pi</span>-saddo vuttatthasampiṇḍanattho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kathentānaṃ sutvā</span>ti kathentānaṃ saddaṃ sutvā. <span class="bld">Tassa vasenā</span>ti tassa vitakkitassa vasena. <span class="bld">Aṭṭakārakenā</span>ti vinicchayakārakena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na ariyāna</span>nti ariyānaṃ maggaphalacittaṃ na jānātīti attho. Tañhi tena anadhigatattā cetopariyañāṇenapi na sakkā viññātuṃ, aññaṃ pana cittaṃ jānātiyeva. <span class="bld">Heṭṭhimo uparimassa cittaṃ na jānātī</span>tiādīnipi maggaphalacittameva sandhāya vuttānīti veditabbāni. Sotāpannādayopi hi attanā adhigatameva maggaphalaṃ parehi uppāditaṃ sammā cetopariyañāṇena jānituṃ sakkonti, na attanā anadhigataṃ. Sabbepi ariyā attano phalaṃ samāpajjanti adhigatattāti dassento <span class="bld">‘‘etesu cā’’</span>tiādimāha. Yadi ariyā attanā adhigataphalaṃ samāpajjanti, uparimāpi heṭṭhimaṃ phalaṃ samāpajjanti adhigatattā lokiyasamāpattiyo viyāti kassaci āsaṅkā siyā, tannivattanatthamāha <span class="bld">‘‘uparimo heṭṭhimaṃ na samāpajjatī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Uparimo</span>ti sakadāgāmiādiariyapuggalo. <span class="bld">Heṭṭhima</span>nti sotāpattiphalādiṃ. <span class="bld">Na samāpajjatī</span>ti satipi adhigatatte na samāpajjati. Kasmāti ce? Kāraṇamāha <span class="bld">‘‘tesañhī’’</span>tiādi, tesaṃ sakadāgāmiādīnaṃ heṭṭhimā heṭṭhimā phalasamāpatti tesu tesuyeva heṭṭhimesu ariyapuggalesu pavattati, na uparimesūti attho. Iminā heṭṭhimaṃ phalacittaṃ uparimassa na uppajjatīti dasseti. Kasmāti ce? Puggalantarabhāvūpagamanena paṭippassaddhattā. Etena uparimo ariyo heṭṭhimaṃ phalasamāpattiṃ samāpajjati attanā adhigatattā yathā taṃ lokiyasamāpattinti evaṃ pavatto hetu byabhicāritoti daṭṭhabbaṃ. Na hi lokiyajjhānesu puggalantarabhāvūpagamanaṃ nāma atthi visesābhāvato, idha pana asamugghāṭitakammakilesanirodhanena puthujjanehi <a name="V2.0129"></a> viya sotāpannassa sotāpannādīhi sakadāgāmiādīnaṃ puggalantarabhāvūpagamanaṃ atthi. Yato heṭṭhimā heṭṭhimā phaladhammā uparūparimaggadhammehi nivattitā paṭipakkhehi viya abhibhūtā appavattidhammataṃyeva āpannā. Teneva vuttaṃ <span class="bld">‘‘paṭippassaddhattā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Apica <a name="M2.0141"></a> kusalakiriyappavatti nāma aññā, vipākappavatti ca aññāti anantaraphalattā ca lokuttarakusalānaṃ heṭṭhimato uparimo bhavantaragato viya hoti. Taṃtaṃphalavaseneva hi ariyānaṃ sotāpannādināmalābho. Te sace aññaphalasamaṅginopi honti, sotāpannādināmampi tesaṃ avavatthitaṃ siyā. Tassa tassa vā ariyassa taṃ taṃ phalaṃ sadisanti katvā na uparimassa heṭṭhimaphalasamaṅgitāya lesopi sambhavati, kuto tassā samāpajjananti daṭṭhabbaṃ. Heṭṭhimā ca sotāpannādayo uparimaṃ sakadāgāmiphalādiṃ na samāpajjanti anadhigatattā. Na hi anadhigataṃ samāpattiṃ samāpajjituṃ sakkā, tasmā sabbepi ariyā attanoyeva phalaṃ samāpajjantīti niṭṭhamettha gantabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pavattentā</span>ti pavattakā hutvā, pavattanavasenāti attho. <span class="bld">Eva</span>nti yathānusiṭṭhāya anusāsaniyā vidhivasena paṭisedhavasena ca pavattitākāraparāmasanaṃ. Sā ca sammāvitakkā nāma micchāvitakkānañca pavattiākāradassanavasena pavattati. Tattha ānisaṃsassa ādīnavassa ca vibhāvanatthaṃ <span class="bld">aniccasaññameva,</span> na niccasaññanti attho. Paṭiyoginivattanatthañhi <span class="bld">eva</span>-kāraggahaṇaṃ. Idhāpi evasaddaggahaṇassa attho payojanañca vuttanayeneva veditabbaṃ. <span class="bld">Idaṃ</span>-gahaṇepi eseva nayo. <span class="bld">Pañcakāmaguṇarāga</span>nti nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ tadaññarāgassa dosādīnañca pahānassa icchitattā tappahānassa ca tadaññarāgādikhepassa upāyabhāvato. Tathā vuttaṃ duṭṭhalohitavimocanassa pubbaduṭṭhamaṃsakhepanūpāyatā viya. <span class="bld">Lokuttaradhammamevā</span>ti avadhāraṇaṃ paṭikkhepabhāvato sāvajjadhammanivattanaparaṃ daṭṭhabbaṃ, tassa adhigamūpāyānisaṃsabhūtānaṃ tadaññesaṃ anavajjadhammānaṃ nānantariyabhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cintāmaṇikavijjāsarikkhakata</span>nti iminā ‘‘cintāmaṇī’’ti evaṃ laddhanāmā loke ekā vijjā atthi, yāya paresaṃ cittaṃ vijānantīti dīpeti. ‘‘Tassā kira vijjāya sādhako puggalo tādise desakāle mantaṃ parijappitvā yassa cittaṃ jānitukāmo, tassa diṭṭhahatthādivisesasañjānanamukhena cittācāraṃ anuminanto kathetī’’ti keci. Apare ‘‘vācaṃ niccharāpetvā tattha akkharasallakkhaṇavasenā’’ti vadanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Idañca</span> <a name="M2.0142"></a><a name="V2.0130"></a> <span class="bld">pana sabba</span>nti ‘‘bhavaṃ gotamo anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhotī’’tiādinayappavattaṃ sabbampi.</p>
- <p class="centered">Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Brāhmaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(7) 2. Mahāvaggo</p>
- <p class="subhead">1. Titthāyatanasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para62"></a><a name="para62_an3"></a><span class="paranum">62</span>. Dutiyassa paṭhame <span class="bld">titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo</span> tabbinimuttassa kassaci diṭṭhivipphanditassa abhāvato. Ettha hi sattā taranti uppilavanti ummujjanimujjaṃ karonti, tasmā <span class="bld">‘‘tittha’’</span>nti vuccati. Pāragamanasaṅkhātañhi taraṇaṃ diṭṭhigatikānaṃ natthi, tattheva aparāparaṃ nimujjanummujjanavasena pilavanameva tesaṃ taraṇaṃ nāma. <span class="bld">Uppādakā</span>ti pūraṇakassapādayo. Titthe jātā <span class="bld">titthiyā,</span> yathāvuttaṃ vā diṭṭhigatasaṅkhātaṃ titthaṃ etesaṃ atthīti titthikā, titthikā eva <span class="bld">titthiyā. Manorame</span>ti sāduphalabharitatāya abhayadisatāya ca manorame. <span class="bld">Imesuyeva tīsu ṭhānesū</span>ti yathāvuttesu titthāyatanesu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yo yathā jānāti, tassa tathā vuccatī</span>ti iminā puggalajjhāsayavasena tathā vuttanti dasseti. <span class="bld">Puggala</span>-saddo ca tissannampi pakatīnaṃ sādhāraṇo, tasmā purisaggahaṇena tato visesanaṃ yathā ‘‘aṭṭha purisapuggalā’’ti. <span class="bld">Paṭisaṃviditaṃ karotī</span>ti kevalaṃ jānanavasena viditaṃ karoti. <span class="bld">Anubhavati vā</span>ti vipākalakkhaṇappattaṃ anubhavati. <span class="bld">Pubbekatahetū</span>ti antogadhāvadhāraṇaṃ padanti āha <span class="bld">‘‘pubbekatakammapaccayenevā’’</span>ti. <span class="bld">Iminā</span>ti ‘‘sabbaṃ taṃ pubbekatahetū’’ti iminā vacanena. <span class="bld">Kammavedana</span>nti kusalākusalakammasahajaṃ vedanaṃ. <span class="bld">Kiriyavedana</span>nti ‘‘neva kusalākusalā na ca kammavipākā’’ti evaṃ vuttaṃ kiriyacittasahajaṃ vedanaṃ. Na kevalañca te kammakiriyavedanā eva paṭikkhipanti, atha kho sāsane loke ca pākaṭe vātābādhādiroge ca paṭikkhipanti evāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ye vā ime’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">pittasamuṭṭhānā</span>ti pittavikārādhikasambhūtā<a name="V2.0131"></a>. Anantaradvayepi eseva nayo. <span class="bld">Sannipātikā</span>ti pittādīnaṃ tiṇṇampi <a name="M2.0143"></a> vikārānaṃ sannipātato jātā. <span class="bld">Utupariṇāmajā</span>ti sītādiutuno vipariṇāmato visamaparivuttito jātā. <span class="bld">Visamaparihārajā</span>ti asappāyāhārayogapaṭisevanavasena kāyassa visamaṃ pariharaṇato jātā. <span class="bld">Opakkamikā</span>ti upakkamato nibbattā. <span class="bld">Kammavipākajā</span>ti kammassa vipākabhūtakkhandhato jātā. Virodhipaccayasamuṭṭhānā dhātūnaṃ vikārāvatthā, tappaccayā vā dukkhā vedanā ābādhanaṭṭhena <span class="bld">ābādho,</span> so eva rujjanaṭṭhena <span class="bld">rogo</span>. Tattha ‘‘yo yāpyalakkhaṇo, so rogo, itaro ābādho’’ti vadanti. Sabbesañca nesaṃ taṃtaṃdhātūnaṃ visamaṃ āsannakāraṇaṃ, na tathā itarāni. Tatthāpi ca pakopāvatthā dhātuyo āsannakāraṇaṃ, na tathā parapaccayāvatthāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Aṭṭhamaṃyeva</span> kammavipākajaṃ ābādhaṃ <span class="bld">sampaṭicchanti</span> ‘‘sabbaṃ taṃ pubbekatahetū’’ti vipallāsaggāhena. <span class="bld">‘‘Pubbe’’</span>ti purātanasseva kammassa gahitattā upapajjavedanīyampi te paṭikkhipantīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘dve paṭibāhitvā’’</span>ti. <span class="bld">Sampaṭicchantī</span>ti anujānanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Attanā katamūlakenā</span>ti sāhatthikakammahetu. <span class="bld">Āṇattimūlakenā</span>ti parassa āṇāpanavasena katakammahetu. <span class="bld">Imā</span>ti tisso vedanā. <span class="bld">Sabbe paṭibāhantī</span>ti sabbe roge paṭisedhenti sabbesampi tesaṃ ekena issareneva nimmitattā tabbhāvībhāvāsambhavato. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Sabbaṃ paṭibāhantī</span>ti hetupaccayapaṭisedhanato sabbaṃ nisedhenti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mātikaṃ nikkhipitvā</span>ti tiṇṇampi vedānaṃ asārabhāvadassanatthaṃ uddesaṃ katvā. <span class="bld">Ta</span>nti taṃ mātikaṃ. <span class="bld">Vibhajitvā dassetu</span>nti dosadassanavaseneva vibhāgato dassetuṃ. <span class="bld">Laddhipatiṭṭhāpanattha</span>nti attano laddhiyā paṭijānāpanatthaṃ. <span class="bld">Laddhito laddhiṃ saṅkamantī</span>ti mūlaladdhito aññaladdhiṃ upagacchanti paṭijānanti. <span class="bld">Pubbekatahetuyeva paṭisaṃvedetī</span>ti kammavedanampi vipākavedanaṃ katvā vadanti. Diṭṭhigatikā hi byāmūḷhacittā kammantaravipākantarādīni āloḷenti, asaṅkarato saññāpetuṃ na sakkonti. Yathā ca akusalakamme, evaṃ kusalakammepīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ pāṇātipātā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">eva</span>nti yathā pubbekatahetu eva pāṇātipātino nāma honti, na idāni sayaṃkatakāraṇā, evaṃ pāṇātipātā viramaṇampi pubbekatahetu evāti vicāriyamāno pubbekatavādo akiriyavādo <span class="bld">eva</span> sampajjati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kattukamyatāchando</span> <a name="M2.0144"></a> na taṇhāchando. <span class="bld">Kattukamyatā</span>ti kātumicchā. <span class="bld">Paccattapurisakāro</span>ti tena tena purisena kattabbakiccaṃ na hoti pubbekatahetu eva sijjhanato. <span class="bld">Ubhayampi taṃ esa na labbhatī</span>ti kattabbakaraṇaṃ sucaritapūraṇaṃ, akattabbaakaraṇaṃ duccaritaviratīti idaṃ ubhayampi esa <a name="V2.0132"></a> na labhati. <span class="bld">Samaṇāpi hi pubbekatakāraṇāyeva hontī</span>ti pubbekatakāraṇāyeva samaṇāpi honti, na idāni saṃvarasamādānādinā. <span class="bld">Assamaṇāpi pubbekatakāraṇāyevā</span>ti pubbekatakāraṇāyeva assamaṇāpi honti, na saṃvarabhedena.</p>
- <p class="bodytext">Yathā pubbekatavāde chandavāyāmānaṃ asambhavato paccattapurisakārānaṃ abhāvo, evaṃ issaranimmānavādepi issareneva sabbassa nimmitabhāvānujānanatoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pubbekatavāde vuttanayeneva veditabbo’’</span>ti. Esa nayo ahetukavādepīti āha <span class="bld">‘‘tathā ahetukavādepī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Imesa</span>ntiādinā imesaṃ titthāyatanānaṃ tucchāsāratāya thusakoṭṭanena kuṇḍakamattassapi alābho viya paramatthalesassapi abhāvo, tathā khajjopanakobhāsato tejaso phuliṅgamattassapi abhāvo viya andhaveṇikassapi maggassa appaṭilābho viya saddamattaṃ nissāya micchābhāgena vipallatthatāya <span class="bld">daddarajātake</span> (jā. 1.2.43-43) sasakasadisatā ca vibhāvitā hoti. <span class="bld">Sārabhāva</span>nti sīlasārādisampattiyā sārasabbhāvaṃ. <span class="bld">Niyyānikabhāva</span>nti ekanteneva vaṭṭato niyyānāvahabhāvaṃ. <span class="bld">Aniggahito</span>ti na niggahetabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘niggahetuṃ asakkuṇeyyo’’</span>ti. <span class="bld">Asaṃkiliṭṭho</span>ti saṃkilesavirahito. Tenāha <span class="bld">‘‘nikkileso’’</span>tiādi. <span class="bld">Anupavajjo</span>ti dhammato na upavaditabbo. <span class="bld">Appaṭikuṭṭho</span> nāma appaṭisedhanaṃ vā siyā anakkosanaṃ vāti tadubhayaṃ dassento <span class="bld">‘‘appaṭibāhito anupakkuṭṭho’’</span>ti āha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tassa dhammassā</span>ti ‘‘ayaṃ kho pana, bhikkhave’’tiādinā uddhaṭassa dhammassa. <span class="bld">Pañhaṃ pucchitvā</span>ti kathetukamyatāvasena pañhaṃ pucchitvā. <span class="bld">Yathāpaṭipāṭiyā</span>ti mātikāya yathānikkhittappaṭipāṭiyā. <span class="bld">Dhātuyo</span>ti sabhāvadhāraṇaṭṭhena dhātuyo. Tā pana yasmā taṇhādiṭṭhikappanāparikappitaattasubhasukhasassatādipakatiādidhuvādijīvādikāyādikā viya <a name="M2.0145"></a> na icchāsabhāvā diṭṭhiādirahitehi vimuccamānaudumbarapupphādilokavohāravatthūni viya ca vācāvatthumattā, atha kho saccaparamatthabhūtāti āha <span class="bld">‘‘sabhāvā’’</span>ti, saccasabhāvāti attho. Attano sabhāvaṃ dhārentīti hi dhātuyo. <span class="bld">Nijjīvanissattabhāvappakāsako</span>ti bāhiraparikappitajīvābhāvappakāsako lokiyamahājanasaṃkappitasattābhāvappakāsako ca. <span class="bld">Ākaraṭṭhenā</span>ti uppajjanaṭṭhānabhāvena. Uppattiṭṭhānampi hi ākaro āyatananti vuccati yathā ‘‘kambojo assānaṃ āyatana’’nti. <span class="bld">Manopavicārā</span>ti taṃ taṃ ārammaṇaṃ upecca manaso vividhacaraṇākāro. Kehi katthāti āha <span class="bld">‘‘vitakkavicārapādehī’’</span>tiādi. <span class="bld">Aṭṭhārasasu ṭhānesū</span>ti cha somanassaṭṭhāniyāni<a name="V2.0133"></a>, cha domanassaṭṭhāniyāni, cha upekkhāṭṭhāniyānīti evaṃ aṭṭhārasasu ṭhānesu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Patiṭṭhādhātū</span>ti sesabhūtattayassa ceva sabbūpādārūpānañca patiṭṭhāsabhāvā dhātu. Iminā nayena <span class="bld">ābandhanadhātū</span>tiādīsupi attho veditabbo. Apica kakkhaḷabhāvasiddho sahajātadhammānaṃ ādhārabhāvo <span class="bld">patiṭṭhā</span>bhāvo. Dravabhāvasiddhaṃ sampiṇḍanaṃ <span class="bld">ābandhanaṃ</span>. Uṇhabhāvasiddhaṃ mudutāpakkatāvahaṃ <span class="bld">paripācanaṃ</span>. Thaddhabhāvāvahaṃ uddhumātanaṃ <span class="bld">vitthambhanaṃ</span>. Rūpavivitto rūpapariyanto ākāsoti yesaṃ so paricchedo, tehi so asamphuṭṭhovāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātū’’</span>ti. Sañjānanavidhurā ārammaṇūpaladdhi <span class="bld">vijānanadhātu. Vitthāratopi kathetuṃ vaṭṭati</span> saṅkhepantogadhattā vitthārassa. <span class="bld">Saṅkhepato kathetuṃ na vaṭṭati</span> kathetabbassa atthassa anavasesapariyādānābhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘vitthāratova vaṭṭatī’’</span>ti. <span class="bld">Ubhayathā</span>ti saṅkhepato vitthārato ca.</p>
- <p class="bodytext">Anipphannāpi ākāsadhātu bhūtāni upādāya gahetabbatāmattena <span class="bld">‘‘upādārūpa’’</span>nteva vuccati. <span class="bld">Diṭṭhānevāti sallakkhetabbāni</span> upādārūpabhāvasāmaññato. <span class="bld">Tena sahajātā vedanā vedanākkhandho</span> samudāye pavattavohārassa avayavepi dissanato yathā ‘‘vatthekadese daḍḍhe vatthaṃ daḍḍha’’nti. <span class="bld">‘‘Phasso ca cetanā ca saṅkhārakkhandho’’</span>ti vuttaṃ mahābhūmakattā tesaṃ tappadhānattā ca saṅkhārakkhandhassa. <span class="bld">Arūpakkhandhā nāmaṃ</span> ārammaṇābhimukhaṃ namanato nāmādhīnaggahaṇato ca. <span class="bld">Rūpakkhandho rūpaṃ</span> paribyattaṃ ruppanaṭṭhena. <span class="bld">Paccaya</span>nti nissayabhūtaṃ paccayaṃ. Vibhāgena <span class="bld">dvācattālīsa. Ekāsīti</span> <a name="M2.0146"></a> <span class="bld">cittāni</span> ‘‘sammasanacāroya’’nti katvā. <span class="bld">Anukkamena paṭipajjamāno</span>ti evaṃ kaṅkhāvitaraṇavisuddhiyaṃ ṭhito uparimena tissannaṃ visuddhīnaṃ sampādanavasena visuddhibhāvanaṃ ussukkāpento.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Phassāyatana</span>nti phassassa uppattiṭṭhānaṃ. <span class="bld">Suvaṇṇādīna</span>nti suvaṇṇamaṇivajirādīnaṃ. Ākiṇṇaṃ viya hutvā uppajjanti etthāti <span class="bld">ākaro</span>. Yathā cakkhu vipākaphassassa visesapaccayo, na tathā itaresanti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘dve cakkhuviññāṇānī’’</span>tiādi. Esa nayo sesavāresupi. Dvattiṃsāya vipākaphassesu dvipañcaviññāṇasahagataphasse ṭhapetvā sesā <span class="bld">dvāvīsati vipākaphassā</span> veditabbā. <span class="bld">Diṭṭhameva hoti</span> tena samānayogakkhamattā. <span class="bld">‘‘Saṅkhepato tāvā’’</span>ti saṅkhepakathaṃ ārabhitvāpi vitthārakathāpettha vuttanayattā suviññeyyāvāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘heṭṭhā…pe… veditabba’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Somanassassa <a name="V2.0134"></a> uppattiṭṭhānabhūtaṃ <span class="bld">somanassaṭṭhāniyaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘somanassassa kāraṇabhūta’’</span>nti. <span class="bld">Upavicaratī</span>ti upecca pavattati. Sabhāvato saṅkappato ca somanassādiuppattihetukā somanassaṭṭhāniyāditāti āha <span class="bld">‘‘iṭṭhaṃ vā hotū’’</span>tiādi. <span class="bld">Catutthaṃ diṭṭhameva hoti</span> tadavinābhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyasaccānī</span>ti purimapade uttarapadalopenāyaṃ niddesoti āha <span class="bld">‘‘ariyabhāvakarānī’’</span>tiādi. <span class="bld">Visuddhimagge</span> (visuddhi. 2.531) <span class="bld">pakāsitaṃ,</span> tasmā na idha pakāsetabbanti adhippāyo. <span class="bld">Sukhāvabodhanattha</span>nti desiyamānāya vaṭṭakathāya sukhena avabodhanatthaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yassa hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Dvādasapada</span>nti avijjādīhi padehi dvādasapadaṃ. <span class="bld">Paccayavaṭṭa</span>nti paccayappabandhaṃ. <span class="bld">Kathetukāmo hoti</span> paccayākāramukhena saccāni dassetukāmatāya. <span class="bld">Gabbhāvakkantivaṭṭa</span>nti gabbhokkantimukhena vipākavaṭṭaṃ dasseti ‘‘gabbhassāvakkanti hotī’’tiādinā. Tasmā panettha gabbhāvakkantivaseneva vaṭṭaṃ dassitanti āha <span class="bld">‘‘gabbhāvakkantivaṭṭasmiṃ hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Gabbhāvakkantivaṭṭasmi</span>nti mātukucchimhi nibbattanavasena pavattadhammappabandhe. <span class="bld">Dassite</span>ti desanāvasena dassite. Purimā dve yoniyo itarāhi oḷārikatāya <a name="M2.0147"></a> paribyattatarāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘gabbhāvakkanti…pe… avabodhetumpī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paccayamatta</span>nti channaṃ dhātūnaṃ sādhāraṇaṃ paccayabhāvamattaṃ, na tehi bhāgaso nipphādiyamānaṃ paccayavisesaṃ ‘‘kuto panetaṃ channaṃ dhātūna’’nti avibhāgena vuttattā. Tenāha <span class="bld">‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’</span>tiādi. <span class="bld">Na mātu na pitu</span> tāsaṃ dhātūnaṃ imassa sattassa bāhirabhāvato. <span class="bld">Gabbhassā</span>ti ettha gabbhati attabhāvabhāvena vattatīti gabbho, kalalādiavattho dhammappabandho. Tannissitattā pana sattasantāno gabbhoti vutto yathā mañcanissitā ‘‘mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. Tannissayabhāvato mātukucchi gabbhoti vuccati ‘‘gabbhe vasati māṇavo’’tiādīsu (jā. 1.15.363). Gabbho viyāti vā gabbho. Yathā hi nivāsaṭṭhānatāya sattānaṃ ovarako ‘‘gabbho’’ti vuccati, evaṃ gabbhaseyyakānaṃ sattānaṃ yāva abhijāti nivāsaṭṭhānatāya mātukucchi ‘‘gabbho’’ti vuccati. Idha pana paṭhamaṃ vuttaattheneva gabbhoti veditabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘gabbho ca nāmā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">Niratiatthena nirayo ca so yathāvuttena atthena gabbho cāti <span class="bld">nirayagabbho</span>. Esa nayo sesapadesupi. Ayaṃ pana viseso – devamanujādayo viya uddhaṃ dīghā ahutvā tiriyaṃ añcitā dīghāti tiracchānā. Te eva khandhakoṭṭhāsabhāvena yoni ca so vuttanayena gabbho cāti <a name="V2.0135"></a> <span class="bld">tiracchānayonigabbho</span>. Pakaṭṭhato sukhato apetaṃ apagamo petabhāvo, taṃ pattānaṃ visayoti <span class="bld">pettivisayo,</span> petayoni. Manassa ussannatāya sūrabhāvādiguṇehi upacitamānasatāya ukkaṭṭhaguṇacittatāya <span class="bld">manussā</span>. Dibbanti kāmaguṇādīhi kīḷanti laḷanti jotantīti <span class="bld">devā. Gabbha</span>saddo vuttanayo eva. <span class="bld">Nānappakāro</span>ti yathāvuttena tadanantarabhedena ca nānappakārako. <span class="bld">Manussagabbho adhippeto</span> supākaṭatāya paccakkhabhāvato. <span class="bld">Okkanti</span> mātukucchiṃ okkamitvā viya uppatitvāti katvā. Nibbattanaṃ <span class="bld">nibbatti. Pātubhāvo</span> uppattippakāsako ca.</p>
- <p class="bodytext">Sannipāto nāma avekallajātihīnavekalleti dassetuṃ <span class="bld">‘‘idha mātāpitaro’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sattaloke. <span class="bld">Sannipatitā</span>ti <a name="M2.0148"></a> samodhānabhāvato sannipatitā samāgatā saṃsiliṭṭhā. <span class="bld">Utunī</span>ti utumatī sañjātapupphā. Idañca utusamayaṃ sandhāya vuttaṃ, na lokasamaññākarajassa lagganadivasamattaṃ. Mātugāmassa hi yasmiṃ gabbhāsahasaññite okāse dārako nibbattati, tattha mahatī lohitapīḷakā saṇṭhahitvā aggahitapubbā eva bhijjitvā paggharati, vatthu suddhaṃ hoti paggharitalohitattā anāmayattā ca. Visuddhe vatthumhi mātāpitūsu ekavāraṃ sannipatitesu yāva satta divasāni khettameva hoti. Suddhaṃ vatthu nahānato parampi katipayāni divasāni gabbhasaṇṭhahanatāya khettameva hoti parittassa lohitalesassa vijjamānattā. Tasmiṃ samaye hatthaggāhaveṇiggāhādinā aṅgaparāmasanenapi dārako nibbattatiyeva. Itthisantānepi hi sattapi dhātū labbhanteva. Tathā hi <span class="bld">pārikāya nābhiparāmasanena</span> sāmassa bodhisattassa, <span class="bld">diṭṭhamaṅgalikāya nābhiparāmasanena</span> (jā. aṭṭha. 4.15.mātaṅgajātakavaṇṇanā; ma. ni. aṭṭha. 2.65) maṇḍabyassa nibbatti ahosi. Gandhanato uppannagatiyā nimittūpaṭṭhānena sūcanato dīpanato gandhoti laddhanāmena bhavagāmikammunā abbati pavattatīti <span class="bld">gandhabbo,</span> tattha uppajjamānakasatto. <span class="bld">Paccupaṭṭhito hotī</span>ti na mātāpitūnaṃ sannipātaṃ olokayamāno samīpe ṭhito paccupaṭṭhito nāma hoti, kammayantayantito pana eko satto tasmiṃ okāse nibbattanako hotīti ayamettha adhippāyo. Tadā hi tatrūpagasatto tatrūpapattiāvahantakammasaṅkhātena pellakayantena tathatthāya pellito upanīto viya hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Viññāṇapaccayā nāmarūpa</span>nti ettha viññāṇassa paccayabhāvena gahitattā <span class="bld">‘‘tayo arūpino khandhā’’</span>ti vuttaṃ. Idha pana viññāṇaṃ paccayabhāvena aggahetvā gabbhokkantiyā eva paccayabhāvena gahitattā <span class="bld">‘‘viññāṇakkhandhampi pakkhipitvā’’</span>ti vuttaṃ. Idha pana manussagabbhassa okkantiyā adhippetattā <span class="bld">‘‘gabbhaseyyakānaṃ paṭisandhikkhaṇe’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Taṇhāya <a name="V2.0136"></a> samudayasaccabhāvena gahitattā <span class="bld">‘‘ṭhapetvā taṇha’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Tasseva pabhāvikā</span>ti tasseva yathāvuttassa dukkhasaccassa uppādikā. <span class="bld">Dukkhanirodho</span>ti <a name="M2.0149"></a> ettha dukkhaggahaṇena taṇhāpi gahitāti āha <span class="bld">‘‘tesaṃ dvinnampi…pe… dukkhanirodho’’</span>ti. Avisesena hi tebhūmakavaṭṭaṃ idha dukkhanti adhippetaṃ. Atha vā dukkhassa anuppattinirodho tabbhāvikāya taṇhāya anuppattinirodhena vinā na hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘tesaṃ dvinnampi…pe… dukkhanirodho’’</span>ti. <span class="bld">Anuppattinirodho</span>ti ca anuppattinirodhanimittaṃ nibbānaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tattha vuttanayeneva veditabba’’</span>nti vatvā ubhayattha pāḷiyā pavattiākārabhedaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ pana viseso’’</span>ti āha. <span class="bld">Tatthā</span>ti visaddhimagge. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sutte. <span class="bld">Avijjāya tvevā</span>ti avijjāya tu eva. <span class="bld">Asesavirāganirodhā</span>ti ettha accantameva saṅkhāre virajjati etenāti virāgo, maggo, tasmā virāgasaṅkhātena maggena asesanirodhā asesetvā nirodhā samucchindanāti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sakalassā</span>ti anavasesassa. <span class="bld">Kevalassā</span>ti vā suddhassa, paraparikappitasattajīvādivirahitassāti attho. <span class="bld">Khīṇākāropi vuccati</span> ‘‘nirujjhanaṃ nirodho’’ti iminā atthena. <span class="bld">Arahattampi nirodhoti vuccati</span> nirodhante uppannattā. <span class="bld">Nibbānampi nirodhoti vuccati</span> avijjādīnaṃ nirodhassa nimittabhāvato avijjādayo nirujjhanti etthāti nirodhoti katvā. <span class="bld">Khīṇākāradassanavasenā</span>ti avijjādīnaṃ anuppattinirodhena nirujjhanākāradassanavasena. <span class="bld">Nibbānameva sandhāya,</span> na pana arahattanti adhippāyo. Sabhāvadhammānaṃ niggaho nāma yathāvuttadhammaparicchedato ūnādhikabhāvappakāsanena attasabhāvavibhāvaneneva hotīti āha <span class="bld">‘‘niggaṇhanto hī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="centered">Titthāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Bhayasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para63"></a><a name="para63_an3"></a><span class="paranum">63</span>. Dutiye <span class="bld">parittātuṃ samatthabhāvenā</span>ti uppannabhayato rakkhituṃ samatthabhāvena. Natthi ettha mātāputtaṃ aññamaññaṃ tāyituṃ samatthanti amātāputtāni, tāniyeva <span class="bld">amātāputtikāni</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘natthi etthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ya</span>nti bhummatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘yasmiṃ samaye’’</span>ti. <span class="bld">Mātāpi puttaṃ passituṃ na labhati,</span> parittātuṃ na samatthanti adhippāyo<a name="M2.0150"></a>. <span class="bld">Puttopi mātara</span>nti etthāpi eseva nayo. Cittutrāsoyeva bhayaṃ <span class="bld">cittutrāsabhayaṃ</span>. Iminā ottappabhayādiṃ nivatteti. Aṭaviggahaṇena aṭavivāsino <a name="V2.0137"></a> vuttā ‘‘sabbo gāmo āgato’’tiādīsu viyāti āha <span class="bld">‘‘aṭavīti cettha aṭavivāsino corā veditabbā’’</span>ti. <span class="bld">Ete</span>ti aṭavivāsino corā. <span class="bld">Etaṃ vutta</span>nti ‘‘aṭavisaṅkopo’’ti idaṃ vuttaṃ. Ṭhānagamanādiiriyāpathacakkasamaṅgino iriyāpathacakkasamāruḷhā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘iriyāpathacakkampi vaṭṭatī’’</span>ti. Iriyāpathoyeva pavattanaṭṭhena cakkanti <span class="bld">iriyāpathacakkaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pariyāyantī</span>ti parito tena tena disābhāgena gacchanti. Tenāha <span class="bld">‘‘ito cito ca gacchantī’’</span>ti. Mātupemena gantuṃ avisahitvā attano santikaṃ <span class="bld">āgacchantaṃ</span>. Attasinehassa balavabhāvato mātarampi anapekkhitvā ‘‘attānaṃyeva rakkhissāmī’’ti <span class="bld">gacchantaṃ. Ekasmiṃ ṭhāne nilīna</span>nti vuttanayeneva gantvā ekasmiṃ kheme padese nisinnaṃ. <span class="bld">Kulle vā</span>tiādīsu kūlaṃ paratīraṃ vahati pāpetīhi <span class="bld">kullo,</span> taraṇatthāya veḷunaḷādīhi kalāpaṃ katvā baddho. Pattharitvā baddho pana <span class="bld">uḷumpo,</span> cāṭiādi <span class="bld">mattikābhājanaṃ. Vuyhamāna</span>nti udakoghena adhosotaṃ nīyamānaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Yathāvuttāni tīṇi bhayāni samātāputtikāniyeva assutavato puthujjanassa vasena amātāputtikāni dassitānīti āha <span class="bld">‘‘evaṃ pariyāyato amātāputtikāni bhayāni dassetvā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Bhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Venāgapurasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para64"></a><a name="para64_an3"></a><span class="paranum">64</span>. Tatiye <span class="bld">evaṃnāmake janapade</span>ti yattha nāmaggahaṇena kosalasaddassa ruḷhīsaddataṃ dasseti. Tathā hi kosalā nāma jānapadino rājakumārā, tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīsaddena ‘‘kosalā’’ti vuccati. Akkharacintakā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni (pāṇini 1.2.51) icchanti. Ayamettha ruḷhī yathā aññatthāpi ‘‘kurūsu viharati, aṅgesu viharatī’’ti ca. Tabbisesane pana janapadasadde jātisadde ekavacanameva <a name="M2.0151"></a> yathā ‘‘kosalesu janapade’’ti. <span class="bld">Cārika</span>nti caraṇaṃ. Caraṇaṃ vā cāro, so eva <span class="bld">cārikā</span>. Tayidaṃ maggagamanaṃ idhādhippetaṃ, na cuṇṇikagamanamattanti āha <span class="bld">‘‘addhānagamanaṃ gacchanto’’</span>ti. Taṃ vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘cārikā ca nāmesā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">dūrepī</span>ti dūrepi nātidūrepi. <span class="bld">Sahasā gamana</span>nti sīghagamanaṃ. <span class="bld">Mahākassapapaccuggamanādīsū</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena āḷavakādīnaṃ atthāya gamanaṃ saṅgaṇhāti. Bhagavā hi mahākassapattheraṃ paccuggacchanto muhuttena tigāvutamaggamagamāsi. Āḷavakassatthāya <a name="V2.0138"></a> tiṃsayojanaṃ, tathā aṅgulimālassa, pukkusātissa pana pañcacattālīsayojanaṃ, mahākappinassa vīsayojanasataṃ, dhaniyassatthāya satta yojanasatāni, dhammasenāpatino saddhivihārikassa vanavāsissa tissasāmaṇerassa tigāvutādhikaṃ vīsayojanasataṃ agamāsi. <span class="bld">Imaṃ sandhāyā</span>ti imaṃ aturitacārikaṃ sandhāya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Upalabhiṃsū</span>ti ettha savanavasena upalabhiṃsūti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘sotadvāra…pe… jāniṃsū’’</span>ti āha. Sabbampi vākyaṃ avadhāraṇaphalattā antogadhāvadhāraṇanti āha <span class="bld">‘‘padapūraṇamatte vā nipāto’’</span>ti. <span class="bld">Avadhāraṇatthenā</span>ti pana iminā iṭṭhatthatovadhāraṇatthaṃ kho-saddaggahaṇanti dasseti. <span class="bld">Assosī</span>ti padaṃ kho-sadde gahite tena phullitamaṇḍitavibhūsitaṃ viya hontaṃ pūritaṃ nāma hoti, tena ca purimapacchimapadāni saṃsiliṭṭhāni nāma honti, na tasmiṃ aggahiteti āha <span class="bld">‘‘padapūraṇena byañjanasiliṭṭhatāmattamevā’’</span>ti. <span class="bld">Matta</span>saddo visesanivattiattho. Tenassa anatthantaradīpanatā dassitā hoti, <span class="bld">eva</span>saddena pana byañjanasiliṭṭhatāya ekantikatā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samitapāpattā</span>ti accantaṃ anavasesato savāsanaṃ samitapāpattā. Evañhi bāhirakavītarāgasekkhāsekkhapāpasamanato bhagavato pāpasamanaṃ visesitaṃ hoti. Tenassa yathābhūtaguṇādhigatametaṃ nāmaṃ yadidaṃ samaṇoti dīpeti. Anekatthattā nipātānaṃ idha anussavattho adhippetoti āha <span class="bld">‘‘khalūti anussavatthe nipāto’’</span>ti. <span class="bld">Ālapanamatta</span>nti piyālāpavacanamattaṃ. Piyasamudāhārā hete ‘‘bho’’ti vā ‘‘āvuso’’ti vā ‘‘devānaṃ piyā’’ti vā. <span class="bld">Gottavasenā</span>ti ettha gaṃ tāyatīti gottaṃ. Gotamoti hi pavattamānaṃ vacanaṃ buddhiñca tāyati ekaṃsikavisayatāya rakkhatīti gottaṃ. Yathā hi buddhi ārammaṇabhūtena atthena <a name="M2.0152"></a> vinā na vattati, tathā abhidhānaṃ abhidheyyabhūtena, tasmā so gottasaṅkhāto attho tāni tāyati rakkhatīti vuccati. Ko pana soti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca <span class="bld">samaṇo</span>ti iminā parikkhakajanehi bhagavato bahumatabhāvo dassito samitapāpatākittanato. <span class="bld">Gotamo</span>ti iminā lokiyajanehi uccākulasambhūtatā dīpitā tena uditoditavipulakhattiyakulavibhāvanato. Sabbakhattiyānañhi ādibhūtamahāsammatamahārājato paṭṭhāya asambhinnaṃ uḷāratamaṃ sakyarājakulaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kenaci pārijuññenā</span>ti ñātipārijuññabhogapārijuññādinā kenacipi pārijuññena parihāniyā <span class="bld">anabhibhūto</span> anajjhotthaṭo. Tathā hi tassa kulassa na kiñci pārijuññaṃ lokanāthassa abhijātiyaṃ, atha kho vaḍḍhiyeva. Abhinikkhamane ca tatopi samiddhatamabhāvo loke <a name="V2.0139"></a> pākaṭo paññātoti. <span class="bld">Sakyakulā pabbajito</span>ti idaṃ vacanaṃ bhagavato saddhāpabbajitabhāvadīpanaṃ vuttaṃ mahantaṃ ñātiparivaṭṭaṃ mahantañca bhogakkhandhaṃ pahāya pabbajitabhāvasiddhito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Itthambhūtākhyānatthe</span>ti itthaṃ evaṃpakāro bhūto jātoti evaṃ kathanatthe. <span class="bld">Upayogavacana</span>nti ‘‘abbhuggato’’ti ettha abhi-saddo itthambhūtākhyānatthajotako, tena yogato ‘‘taṃ kho pana bhavanta’’nti idaṃ sāmiatthe upayogavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tassa kho pana bhoto gotamassāti attho’’</span>ti. <span class="bld">Kalyāṇaguṇasamannāgato</span>ti kalyāṇehi guṇehi yutto, tannissito tabbisayatāyāti adhippāyo. <span class="bld">Seṭṭho</span>ti etthāpi eseva nayo. Kittetabbato kitti, sā eva saddanīyato saddoti āha <span class="bld">‘‘kittisaddoti kittiyevā’’</span>ti. Abhitthavanavasena pavatto saddo <span class="bld">thutighoso. Sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā uggato</span>ti anaññasādhāraṇe guṇe ārabbha pavattattā sadevakaṃ lokaṃ ajjhottharitvā abhibhavitvā uggato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">So bhagavā</span>ti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho devānaṃ atidevo <a name="M2.0153"></a> sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā lokanātho bhāgyavantatādīhi kāraṇehi sadevake loke ‘‘bhagavā’’ti patthaṭakittisaddo, so bhagavā. ‘‘Bhagavā’’ti ca idaṃ satthu nāmakittanaṃ. Tenāha āyasmā dhammasenāpati ‘‘bhagavāti netaṃ nāmaṃ mātarā kata’’ntiādi (mahāni. 84). Parato pana <span class="bld">bhagavā</span>ti guṇakittanaṃ. Yathā kammaṭṭhānikena ‘‘araha’’ntiādīsu navasu ṭhānesu paccekaṃ <span class="bld">iti</span>-saddaṃ yojetvā buddhaguṇā anussariyanti, evaṃ buddhaguṇasaṃkittanenapīti dassento <span class="bld">‘‘itipi arahaṃ itipi sammāsambuddho…pe… itipi bhagavā’’</span>ti āha. ‘‘Itipetaṃ bhūtaṃ itipetaṃ taccha’’ntiādīsu (dī. ni. 1.6) viya idha <span class="bld">iti</span>saddo āsannapaccakkhakaraṇattho, <span class="bld">pi</span>-saddo sampiṇḍanattho, tena ca tesaṃ guṇānaṃ bahubhāvo dīpito, tāni ca saṃkittentena viññunā cittassa sammukhībhūtāneva katvā saṃkittetabbānīti dassento <span class="bld">‘‘iminā ca iminā ca kāraṇenāti vuttaṃ hotī’’</span>ti āha. Evaṃ nirūpetvā kittento yo kitteti, tassa bhagavati ativiya abhippasādo hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ārakattā</span>ti suvidūrattā. <span class="bld">Arīna</span>nti kilesārīnaṃ. <span class="bld">Arāna</span>nti saṃsāracakkassa arānaṃ. <span class="bld">Hatattā</span>ti viddhaṃsitattā. <span class="bld">Paccayādīna</span>nti cīvarādipaccayānañceva pūjāvisesānañca. <span class="bld">Tato</span>ti visuddhimaggato (visuddhi. 1.125-127). Yathā ca visuddhimaggato, evaṃ taṃsaṃvaṇṇanātopi nesaṃ vitthāro gahetabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Imaṃ</span> <a name="V2.0140"></a> <span class="bld">loka</span>nti nayidaṃ mahājanassa sammukhamattaṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho anavasesaṃ pariyādāyāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sadevaka’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘idāni vattabbaṃ nidassetī’’</span>ti. <span class="bld">Pajātattā</span>ti yathāsakaṃ kammakilesehi nibbattattā. <span class="bld">Pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ</span> pārisesanayena itaresaṃ padantarena gahitattā. <span class="bld">Sadevaka</span>nti ca avayavena viggaho samudāyo samāsattho. <span class="bld">Chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ</span> paccāsattinayena. Tattha hi so jāto tannivāsī ca. <span class="bld">Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇa</span>nti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Paccatthikasamaṇabrāhmaṇaggahaṇa</span>nti nidassanamattametaṃ apaccatthikānaṃ samitabāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṃ samaṇabrāhmaṇavacanena gahitattā. Kāmaṃ ‘‘sadevaka’’ntiādivisesanānaṃ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā <a name="M2.0154"></a> tesaṃ, ‘‘salomako sapakkhako’’tiādīsu pana atulyayogepi ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti āha <span class="bld">‘‘pajāvacanena sattalokaggahaṇa’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Arūpino sattā attano āneñjavihārena viharantā dibbantīti devāti imaṃ nibbacanaṃ labhantīti āha <span class="bld">‘‘sadevakaggahaṇena arūpāvacaraloko gahito’’</span>ti. Tenāha ‘‘ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyata’’nti (a. ni. 3.117). <span class="bld">Samārakaggahaṇena chakāmāvacaradevaloko gahito</span> tassa savisesaṃ mārassa vase vattanato. <span class="bld">Sabrahmakaggahaṇena rūpībrahmaloko gahito</span> arūpībrahmalokassa gahitattā. <span class="bld">Catuparisavasenā</span>ti khattiyādicatuparisavasena. Itarā pana catasso parisā samārakādiggahaṇena gahitā evāti. <span class="bld">Avasesasattaloko</span> nāgagaruḷādibhedo. <span class="bld">Tīhākārehī</span>ti devamārabrahmasahitatāsaṅkhātehi tīhi pakārehi. <span class="bld">Tīsu padesū</span>ti ‘‘sadevaka’’ntiādīsu tīsu padesu. <span class="bld">Tena tenākārenā</span>ti sadevakattādinā tena tena pakārena. <span class="bld">Tedhātukameva pariyādinna</span>nti porāṇā āhūti yojanā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhiññā</span>ti yakāralopenāyaṃ niddeso, abhijānitvāti ayamettha atthoti āha <span class="bld">‘‘abhiññāya adhikena ñāṇena ñatvā’’</span>ti. <span class="bld">Anumānādipaṭikkhepo</span>ti anumānaatthāpattiādippaṭikkhepo ekappamāṇattā. Sabbattha appaṭihatañāṇacāratāya hi sabbapaccakkhā buddhā bhagavanto.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anuttaraṃ vivekasukha</span>nti phalasamāpattisukhaṃ. Tena vimissāpi kadāci bhagavato dhammadesanā hotīti <span class="bld">‘‘hitvāpī’’</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddaggahaṇaṃ. Bhagavā hi dhammaṃ desento yasmiṃ khaṇe parisā sādhukāraṃ vā deti, yathāsutaṃ vā dhammaṃ paccavekkhati, taṃ khaṇaṃ pubbabhāgena paricchinditvā phalasamāpattiṃ samāpajjati, yathāparicchedañca samāpattito vuṭṭhāya ṭhitaṭṭhānato paṭṭhāya <a name="V2.0141"></a> dhammaṃ deseti. <span class="bld">Appaṃ vā bahuṃ vā desento</span>ti ugghaṭitaññussa vasena appaṃ vā, vipañcitaññussa neyyassa vā vasena bahuṃ vā desento. Dhammassa kalyāṇatā ca niyyānikatā ca sabbaso anavajjabhāvenevāti āha <span class="bld">‘‘anavajjameva katvā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Desakāyattena <a name="M2.0155"></a> āṇādividhinā atisajjanaṃ pabodhanaṃ desanāti sā pariyattidhammavasena veditabbāti āha <span class="bld">‘‘desanāya tāva cātuppadikagāthāyapī’’</span>tiādi. Nidānanigamānipi satthu desanāya anuvidhānato tadantogadhāni evāti āha <span class="bld">‘‘nidānaṃ ādi, idamavocāti pariyosāna’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Sāsitabbapuggalagatena yathāparādhādisāsitabbabhāvena anusāsanaṃ tadaṅgavinayādivasena vinayanaṃ sāsananti taṃ paṭipattidhammavasena veditabbanti āha <span class="bld">‘‘sīlasamādhivipassanā’’</span>tiādi. <span class="bld">Kusalāna</span>nti anavajjadhammānaṃ sīlasamathavipassanānaṃ sīladiṭṭhīnañca ādibhāvo taṃmūlikattā uttarimanussadhammānaṃ. Ariyamaggassa antadvayavigamena majjhimāpaṭipadābhāvo viya sammāpaṭipattiyā ārabbha nibbattīnaṃ vemajjhatāpi majjhabhāvoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘atthi, bhikkhave…pe… majjhimaṃ nāmā’’</span>ti. <span class="bld">Phalaṃ pariyosānaṃ nāma</span> saupādisesatāvasena. <span class="bld">Nibbānaṃ pariyosānaṃ nāma</span> anupādisesatāvasena. Idāni tesaṃ dvinnampi sāsanassa pariyosānataṃ āgamena dassetuṃ <span class="bld">‘‘tasmātiha tva’’</span>ntiādi vuttaṃ. ‘‘Sātthaṃ sabyañjana’’ntiādivacanato dhammadesanāya ādimajjhapariyosānaṃ adhippetanti āha <span class="bld">‘‘idha…pe… adhippeta’’</span>nti. Tasmiṃ tasmiṃ atthe kathāvadhisaddappabandho gāthāvasena suttavasena ca vavatthito pariyattidhammo, so idha desanāti vutto, tassa pana attho visesato sīlādi evāti āha <span class="bld">‘‘bhagavā hi dhammaṃ desento…pe… dassetī’’</span>ti. Tattha <span class="bld">sīlaṃ dassetvā</span>ti sīlaggahaṇena sasambhāraṃ sīlaṃ gahitaṃ, tathā maggaggahaṇena sasambhāro maggoti tadubhayavasena anavasesato pariyattiatthaṃ pariyādāya tiṭṭhati. <span class="bld">Tenā</span>ti sīlādidassanena. Atthavasena hi idha desanāya ādikalyāṇādibhāvo adhippeto. <span class="bld">Kathikasaṇṭhitī</span>ti kathikassa saṇṭhānaṃ kathanavasena samavaṭṭhānaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na so sātthaṃ deseti</span> niyyānatthavirahato tassā desanāya. <span class="bld">Ekabyañjanādiyuttā vā</span>ti sithilādibhedesu byañjanesu ekappakāreneva dvippakāreneva vā byañjanena yuttā damiḷabhāsā viya. Vivaṭakaraṇatāya oṭṭhe aphusāpetvā uccāretabbato <span class="bld">sabbaniroṭṭhabyañjanā vā</span> kirātabhāsā viya. Sabbasseva vissajjanīyayuttatāya <span class="bld">sabbavissaṭṭhabyañjanā</span> <a name="M2.0156"></a> <span class="bld">vā</span> yavanabhāsā viya. Sabbasseva sānusāratāya <a name="V2.0142"></a> <span class="bld">sabbaniggahitabyañjanā vā</span> pārasikādimilakkhabhāsā viya. Sabbāpesā byañjanekadesavaseneva pavattiyā aparipuṇṇabyañjanāti katvā <span class="bld">‘‘abyañjanā’’</span>ti vuttā.</p>
- <p class="bodytext">Ṭhānakaraṇāni sithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ pañcasu vaggesu paṭhamatatiyanti evamādi <span class="bld">sithilaṃ</span>. Tāni asithilāni katvā uccāretabbaṃ akkharaṃ vaggesu dutiyacatutthanti evamādi <span class="bld">dhanitaṃ</span>. Dvimattakālaṃ <span class="bld">dīghaṃ</span>. Ekamattakālaṃ <span class="bld">rassaṃ</span>. Tadeva lahukaṃ <span class="bld">lahukameva</span>. Saṃyogaparaṃ dīghañca <span class="bld">garukaṃ</span>. Ṭhānakaraṇāni niggahetvā uccāretabbaṃ <span class="bld">niggahitaṃ</span>. Parena sambandhaṃ katvā uccāretabbaṃ <span class="bld">sambandhaṃ</span>. Tathā na sambandhaṃ <span class="bld">vavatthitaṃ</span>. Ṭhānakaraṇāni vissaṭṭhāni katvā uccāretabbaṃ <span class="bld">vimuttaṃ. Dasadhā byañjanabuddhiyā pabhedo</span>ti evaṃ sithilādivasena byañjanabuddhiyā akkharuppādakacittassa dasappakārena pabhedo. Sabbāni hi akkharāni cittasamuṭṭhānāni yathādhippetatthabyañjanato byañjanāni ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Amakkhetvā</span>ti amilecchetvā, avināsetvā, ahāpetvāti attho. Bhagavā yamatthaṃ ñāpetuṃ ekagāthaṃ ekavākyampi deseti, tamatthaṃ tāya desanāya parimaṇḍalapadabyañjanāya eva desetīti āha <span class="bld">‘‘paripuṇṇabyañjanameva katvā dhammaṃ desetī’’</span>ti. Idha <span class="bld">kevala</span>saddo anavasesavācako, na avomissatādivācakoti āha <span class="bld">‘‘sakalādhivacana’’</span>nti. <span class="bld">Paripuṇṇa</span>nti sabbaso puṇṇaṃ. Taṃ pana kiñci ūnaṃ vā adhikaṃ vā na hotīti <span class="bld">‘‘anūnādhikavacana’’</span>nti vuttaṃ. Tattha yadatthaṃ desitaṃ, tassa sādhakattā anūnatā veditabbā, tabbidhurassa pana asādhakattā anadhikatā. <span class="bld">Sakala</span>nti sabbabhāgavantaṃ. <span class="bld">Paripuṇṇamevā</span>ti sabbaso paripuṇṇameva. Tenāha <span class="bld">‘‘ekadesanāpi aparipuṇṇā natthī’’</span>ti. <span class="bld">Aparisuddhā desanā nāma hoti</span> taṇhāsaṃkilesattā. Lokāmisaṃ cīvarādayo paccayā, tattha agadhitacittatāya <span class="bld">lokāmisanirapekkho. Hitapharaṇenā</span>ti hitūpasaṃharaṇena. <span class="bld">Mettābhāvanāya muduhadayo</span>ti mettābhāvanāya karuṇāya vā muduhadayo. <span class="bld">Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenā</span>ti sakalasaṃkilesato vaṭṭadukkhato ca uddharaṇākārāvaṭṭhitena cittena, karuṇādhippāyenāti attho. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā <a name="M2.0157"></a> sikkhattayasaṅgahaṃ sakalaṃ sāsanaṃ idha brahmacariyanti adhippetaṃ, tasmā. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti iminā samānādhikaraṇāni sabbapadāni yojetvā atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘so dhammaṃ deseti…pe… pakāsetīti evamettha attho daṭṭhabbo’’</span>ti āha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sundara</span>nti bhaddakaṃ. Bhaddakatā ca passantassa hitasukhāvahabhāvena veditabbāti āha <span class="bld">‘‘atthāvahaṃ sukhāvaha’’</span>nti. Tattha <span class="bld">atthāvaha</span>nti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthasaṃhitahitāvahaṃ. <span class="bld">Sukhāvaha</span>nti yathāvuttatividhasukhāvahaṃ. <span class="bld">Tathānurūpāna</span>nti tādisānaṃ. Yādisehi pana guṇehi bhagavā <a name="V2.0143"></a> samannāgato, tehi catuppamāṇikassa lokassa sabbathāpi accantappasādanīyo tesaṃ yathābhūtasabhāvattāti dassento <span class="bld">‘‘yathārūpo’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">yathābhūta…pe… arahata</span>nti iminā dhammappamāṇalūkhappamāṇānaṃ sattānaṃ bhagavato pasādāvahatā dassitā, itarena itaresaṃ. <span class="bld">Dassanamattampi sādhu hotī</span>ti ettha kosiyavatthu kathetabbaṃ. <span class="bld">Ubhatopakkhikā</span>ti micchādiṭṭhisammādiṭṭhivasena ubhayapakkhikā. <span class="bld">Kerāṭikā</span>ti saṭhā.</p>
- <p class="bodytext">Anekatthattā nipātānaṃ <span class="bld">yāvañcida</span>nti nipātasamudāyo adhimattappamāṇaparicchedaṃ dīpetīti āha <span class="bld">‘‘adhimattappamāṇaparicchedavacanameta’’</span>nti. <span class="bld">Adhimattavippasannānī</span>ti adhikappamāṇena vippasannāni. <span class="bld">Vippasannānī</span>ti ca pakatiākāraṃ atikkamitvā vippasannānīti attho. Nanu ca cakkhādīnaṃ indriyānaṃ manoviññeyyattā kathaṃ tena tesaṃ vippasannatā viññāyatīti āha <span class="bld">‘‘tassa hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Tassā</span>ti brāhmaṇassa. <span class="bld">Tesa</span>nti cakkhādīnaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ. Evampi manindriyena patiṭṭhitokāsassa adiṭṭhattā kathaṃ manindriyassa vippasannatā tena viññāyatīti āha <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi. Nayaggāhapaññā hesā tassa brāhmaṇassa. <span class="bld">Mane vippasanneyeva hoti</span> pasannacittasamuṭṭhitarūpasampadāhi eva cakkhādīnaṃ patiṭṭhitokāsassa pasannatāsambhavato.</p>
- <p class="bodytext">Jambonadasuvaṇṇaṃ rattavaṇṇameva hotīti āha <span class="bld">‘‘surattavaṇṇassā’’</span>ti. <span class="bld">Jambonadasuvaṇṇassa ghaṭikā</span>ti jambonadasuvaṇṇapiṇḍaṃ. Iminā <span class="bld">nekkha</span>nti nekkhappamāṇajambonadasuvaṇṇena kataṃ akatabhaṇḍaṃ vuttanti dasseti. <span class="bld">Nekkha</span>nti vā atirekapañcasuvaṇṇena katapilandhanaṃ katabhaṇḍaṃ vuttaṃ. Tañhi ghaṭṭanamajjanakkhamaṃ hotīti. <span class="bld">Suvaṇṇa</span>nti ca pañcadharaṇassa <a name="M2.0158"></a> samaññā, tasmā pañcavīsatidharaṇahiraññavicitaṃ ābharaṇaṃ idha nekkhanti adhippetaṃ. <span class="bld">Jambonada</span>nti mahājambusākhāya pavattanadiyaṃ nibbattaṃ. Taṃ kira ratanaṃ rattaṃ. Suvaṇṇākāre mahājambuphalarase vā pathaviyaṃ paviṭṭhe suvaṇṇaṅkurā uṭṭhahanti, tena suvaṇṇena katapilandhanantipi attho. <span class="bld">Suparikammakata</span>nti suṭṭhu kataparikammaṃ. <span class="bld">Sampahaṭṭha</span>nti sammā pahaṭṭhaṃ ghaṭṭanādivasena sukataparikammaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘suvaṇṇakāra…pe… suparimajjitanti attho’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vāḷarūpānī</span>ti āharimāni vāḷarūpāni. ‘‘Akappiyarūpākulo akappiyamañco pallaṅkoti sārasamāse. <span class="bld">Ratanacitra</span>nti bhitticchedādivasena ratanacitraṃ. Rukkhatūlalatātūlapoṭakitūlānaṃ vasena <span class="bld">tiṇṇaṃ tūlānaṃ</span>. Uddalomiyaṃ <span class="bld">kecī</span>ti sārasamāsācariyā uttaravihārino ca. Tathā ekantalomiyaṃ. <span class="bld">Koseyyakaṭṭissamaya</span>nti koseyyakasaṭamayaṃ. <span class="bld">Ajinacammehī</span>ti <a name="V2.0144"></a> ajinamigacammehi. Tāni kira cammāni sukhumatarāni. Tasmā dupaṭṭatipaṭṭāni katvā sibbanti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ajinappaveṇī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nikāmalābhī</span>ti yathicchitalābhī. Tenāha <span class="bld">‘‘icchiticchitalābhī’’</span>ti. <span class="bld">Vipulalābhī</span>ti uḷāralābhī. Kasiranti hi parittaṃ vuccati, tappaṭikkhepena <span class="bld">akasiraṃ</span> uḷāraṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘mahantalābhī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Laddhā ca na kappantī</span>ti sāmaññena paṭisiddhattā sabbathā na kappatīti kassaci āsaṅkā siyā, tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘kiñci kiñci kappatī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">suddhakoseyya</span>nti ratanaparisibbanarahitaṃ. Ettha ca ‘‘suddhakoseyyaṃ pana vaṭṭatī’’ti <span class="bld">vinaye</span> (mahāva. aṭṭha. 254) vuttattā idhāpi ettakameva vuttaṃ. <span class="bld">Dīghanikāyaṭṭhakathāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 1.15) <span class="bld">pana</span> ‘‘ṭhapetvā tūlikaṃ sabbāneva gonakādīni ratanaparisibbitāni na vaṭṭantī’’ti vuttaṃ. Tattha ‘‘ṭhapetvā tūlika’’nti etena ratanasibbanarahitāpī tūlikā na vaṭṭatīti dīpeti. <span class="bld">Vacanato</span>ti etena <span class="bld">vinaye</span> (cūḷava. 297) vuttabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Ekena vidhānenā</span>ti yathāvuttameva vidhānaṃ sandhāya vadati. Yadi evaṃ kasmā bhagavatā ‘‘laddhā ca na kappantī’’ti sāmaññena paṭisedho katoti āha <span class="bld">‘‘akappiyaṃ pana upādāyā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pallaṅka</span>nti ettha <span class="bld">pari</span>-saddo samantatoti etasmiṃ atthe vattati, tasmā vāmūruṃ dakkhiṇūruñca samaṃ ṭhapetvā ubho pāde aññamaññasambandhe katvā <a name="M2.0159"></a> nisajjā pallaṅkanti āha <span class="bld">‘‘samantato ūrubaddhāsana’’</span>nti. Ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjā. <span class="bld">Pallaṅkaṃ ābhujitvā</span>ti ca yathā pallaṅkavasena nisajjā hoti, evaṃ ubho pāde ābhuje samiñjite katvāti attho. Taṃ pana ubhinnaṃ pādānaṃ tathā sambandhatākaraṇanti āha <span class="bld">‘‘bandhitvā’’</span>ti. <span class="bld">Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyā</span>ti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. Evañhi nisinnassa cammamaṃsanhārūni na paṇamanti. Athassa yā tesaṃ paṇamanapaccayā khaṇe khaṇe vedanā uppajjeyyuṃ, tā na uppajjanti. Tāsu anuppajjamānāsu cittaṃ ekaggaṃ hoti, kammaṭṭhānaṃ na paripatati, vuddhiṃ phātiṃ gacchati. Tenāha <span class="bld">‘‘aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake’’</span>tiādi. <span class="bld">Ujuṃ kāyaṃ ṭhapetvā</span>ti uparimaṃ kāyaṃ ujukaṃ ṭhapetvā, ayameva vā pāṭho. Heṭṭhimakāyassa hi anujukaṭṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti. <span class="bld">Ujuṃ kāya</span>nti ettha <span class="bld">kāya</span>-saddo uparimakāyavisayo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Parimukha</span>nti <a name="V2.0145"></a> ettha <span class="bld">pari</span>-saddo abhisaddena samānatthoti āha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’</span>nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purakkhatvāti attho. Ettha yathā ‘‘vanantaññeva pavisāmī’’tiādinā bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ dassitaṃ, evaṃ ‘‘nisīdāmī’’ti iminā alīnānuddhaccapakkhiyo santo iriyāpatho dassito, ‘‘pallaṅkaṃ ābhujitvā’’ti iminā nisajjāya daḷhabhāvo, ‘‘parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā ārammaṇapariggahūpāyo. <span class="bld">Pariggahitaniyyāna</span>nti sabbathā gahitāsammosaṃ pariccattasammosaṃ satiṃ katvā, paramasatinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho. <span class="bld">Parīti pariggahaṭṭho</span> ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu (dha. sa. 16.20) viya. <span class="bld">Mukhanti niyyānaṭṭho</span> ‘‘suññatavimokkha’’ntiādīsu (paṭi. ma. 1.209-210) viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho.</p>
- <p class="bodytext">Cattāri rūpāvacarajjhānāni dibbabhāvāvahattā dibbavihārā nāma hontīti tadāsannappavattacaṅkamopi tadupacārato dibbo nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘cattāri hi rūpajjhānānī’’</span>tiādi. <span class="bld">Samāpajjitvā caṅkamantassā</span>ti idañca caṅkamantassa antarantarā samāpattiṃ samāpajjitvā uṭṭhāyuṭṭhāya caṅkamanaṃ sandhāya vuttaṃ. Na hi samāpattiṃ samāpajjitvā avuṭṭhitena sakkā caṅkamituṃ. <span class="bld">Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantassapi caṅkamoti</span> idaṃ pana samāpattito vuṭṭhahitvā antarantarā samāpajjitvā caṅkamantassa vasena vuttaṃ. <span class="bld">Dvīsu</span> <span class="bld">vihāresū</span>ti <a name="M2.0160"></a> brahmavihāre, ariyavihāre ca. Mettājhānādayo hitūpasaṃhārādivasena pavattiyā brahmabhūtā seṭṭhabhūtā vihārāti <span class="bld">brahmavihārā</span>. Anaññasādhāraṇattā pana ariyānaṃ vihārāti <span class="bld">ariyavihārā,</span> catassopi phalasamāpattiyo. Idha pana arahattaphalasamāpattiyeva āgatā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paccavekkhaṇāya phalasamāpatti kathitā</span> samāpattiṃ samāpajjitvā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇāsambhavato. <span class="bld">Caṅkamādayo</span>ti phalasamāpattiṃ samāpannassapi samāpattito vuṭṭhitassapi caṅkamaṭṭhānanisajjādayo. <span class="bld">Ariyacaṅkamādayo honti</span> na pana paccavekkhantassāti adhippāyo.</p>
- <p class="centered">Venāgapurasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Sarabhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para65"></a><a name="para65_an3"></a><span class="paranum">65</span>. Catutthe gijjhā ettha santīti gijjhaṃ, kūṭaṃ. Taṃ etassāti gijjhakūṭo. Gijjho viyāti vā gijjhaṃ, kūṭaṃ. Taṃ etassāti gijjhakūṭo, pabbato. Tasmiṃ <span class="bld">gijjhakūṭe</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘gijjhā</span> <a name="V2.0146"></a> <span class="bld">vā’’</span>tiādi. <span class="bld">Acirapakkanto</span>ti ettha na desantarapakkamanaṃ adhippetaṃ, atha kho sāsanapakkamananti dassento <span class="bld">‘‘imasmiṃ sāsane pabbajitvā’’</span>tiādimāha, teneva hi ‘‘imassā dhammavinayā’’ti vuttaṃ. Labbhatīti lābho, catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ. Sakkaccaṃ kātabbo dātabboti sakkāro. Paccayā eva hi paṇītapaṇītā sundarasundarā abhisaṅkharitvā katā sakkārāti vuccanti. Sakkāroti vā sundarakāro, parehi attano gāravakiriyā pupphādīhi vā pūjā. Lābho ca sakkāro ca lābhasakkārā, te naṭṭhā pahīnā etesanti <span class="bld">naṭṭhalābhasakkārā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mahālābhasakkāro uppajjī</span>ti tadā kira bhagavato mahālābhasakkāro uppajji yathā taṃ cattāro asaṅkheyye pūritadānapāramisañcayassa. Sabbadisāsu hi yamakamahāmegho vuṭṭhahitvā mahogho viya sabbapāramiyo ‘‘ekasmiṃ attabhāve vipākaṃ dassāmā’’ti sampiṇḍitā viya lābhasakkāramahoghaṃ nibbattayiṃsu. Tato tato annapānayānavatthamālāgandhavilepanādihatthā khattiyabrāhmaṇādayo āgantvā ‘‘kahaṃ buddho<a name="M2.0161"></a>, kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo narāsabho purisasīho’’ti bhagavantaṃ pariyesanti, sakaṭasatehipi paccaye āharitvā okāsaṃ alabhamānā samantā gāvutappamāṇampi sakaṭadhurena sakaṭadhuraṃ āhacca tiṭṭhanti ceva anubandhanti ca andhakavindabrāhmaṇo viya. Yathā ca bhagavato, evaṃ bhikkhusaṅghassapi. Vuttampi cetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ, bhikkhusaṅghopi sakkato hoti…pe… parikkhārāna’’nti (udā. 38).</p>
- <p class="bodytext">Tathā –</p>
- <p class="indent">‘‘Yāvatā kho pana, cunda, etarahi saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno, nāhaṃ, cunda, aññaṃ ekaṃ saṅghampi samanupassāmi evaṃlābhaggayasaggappattaṃ yatharivāyaṃ, cunda, bhikkhusaṅgho’’ti (dī. ni. 3.176).</p>
- <p class="bodytext">Svāyaṃ bhagavato ca saṅghassa ca uppanno lābhasakkāro ekato hutvā dvinnaṃ mahānadīnaṃ udakaṃ viya appameyyo ahosi, bhagavato pana bhikkhusaṅghassa ca uppanno lābhasakkāro dhammassapi <a name="V2.0147"></a> uppannoyeva. Dhammadharānañhi kato sakkāro dhammassa kato nāma hoti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahālābhasakkāro uppajjī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Vuttamatthaṃ pāḷiyā nidassento <span class="bld">‘‘yathāhā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sakkato</span>ti sakkārappatto. Yassa hi cattāro paccaye sakkatvā suabhisaṅkhate paṇītapaṇīte upaneti, so sakkato. <span class="bld">Garukato</span>ti garubhāvahetūnaṃ uttamaguṇānaṃ matthakappattiyā anaññasādhāraṇena garukārena sabbadevamanussehi pāsāṇacchattaṃ viya garukato. Yasmiñhi garubhāvaṃ paccupaṭṭhapetvā paccaye denti, so garukato. <span class="bld">Mānito</span>ti sammāpaṭipattiyā mānito manena piyāyito. Tāya hi viññūnaṃ manāpatā. <span class="bld">Pūjito</span>ti mānanādipūjāya ceva catupaccayapūjāya ca pūjito. Yassa hi sabbametaṃ pūjanañca karonti, so pūjito. <span class="bld">Apacito</span>ti nīcavuttikaraṇena apacito. Satthārañhi disvā manussā hatthikkhandhādīhi otaranti, maggaṃ denti, aṃsakūṭato sāṭakaṃ apanenti. Āsanato <a name="M2.0162"></a> vuṭṭhahanti, vandantīti evaṃ so tehi apacito nāma hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Avaṇṇaṃ pattharitvā</span>ti avaṇṇaṃ tattha tattha saṃkittanavasena pattharitvā. <span class="bld">Āvaṭṭanimāya</span>nti āvaṭṭetvā gahaṇamāyaṃ. Āvaṭṭeti purimākārato nivatteti attano vase vatteti etāyāti āvaṭṭanī, māyā, taṃ āvaṭṭanimāyaṃ <span class="bld">osāretvā</span> parijappetvāti attho. <span class="bld">Koṭito paṭṭhāyā</span>ti antimakoṭito paṭṭhāya. Thaddhakāyena pharusavācāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ avaṇṇakathanaṃ anatthāvahattā visasiñcanasadisā hotīti āha <span class="bld">‘‘visaṃ siñcitvā’’</span>ti. <span class="bld">Aññāto</span>ti āñāto. Tenāha <span class="bld">‘‘ñāto’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyaṅga</span>nti kāyameva aṅgaṃ, kāyassa vā aṅgaṃ, sīsādi. <span class="bld">Vācaṅga</span>nti ‘‘hotu, sādhū’’ti evamādivācāya avayavaṃ. <span class="bld">Ekakenā</span>ti asahāyena. <span class="bld">Imassa panatthassā</span>ti ‘‘cariyaṃ caraṇakāle’’tiādinā vuttassa. <span class="bld">Yato yato garu dhura</span>nti yasmiṃ yasmiṃ ṭhāne dhuraṃ garu bhārikaṃ hoti, aññe balibaddā ukkhipituṃ na sakkonti. <span class="bld">Yato gambhīravattanī</span>ti vattanti etthāti vattanī, dummaggassetaṃ nāmaṃ, yasmiṃ ṭhāne udakacikkhallamahantatāya vā visamacchinnataṭabhāvena vā maggo gambhīro hotīti attho. <span class="bld">Tadāssu kaṇhaṃ yuñjentī</span>ti <span class="bld">assū</span>ti nipātamattaṃ, tadā kaṇhaṃ yuñjentīti attho. Yadā dhurañca garu hoti maggo ca gambhīro, tadā aññe balibadde apanetvā kaṇhameva yuñjentīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Svāssu taṃ vahate dhura</span>nti etthapi <span class="bld">assū</span>ti nipātamattameva, so taṃ dhuraṃ vahatīti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Gehavetana</span>nti <a name="V2.0148"></a> gehe nivuṭṭhabhāvahetu dātabbaṃ. <span class="bld">Kāḷako nāma nāmenā</span>ti añjanavaṇṇo kiresa, tenassa ‘‘kāḷako’’ti nāmaṃ akaṃsu. <span class="bld">Kāḷakaṃ upasaṅkamitvā āhā</span>ti kāḷako kira ekadivasaṃ cintesi ‘‘mayhaṃ mātā duggatā maṃ puttaṭṭhāne ṭhapetvā dukkhena poseti, yaṃnūnāhaṃ bhatiṃ katvā imaṃ duggatabhāvato moceyya’’nti. So tato paṭṭhāya bhatiṃ upadhārento vicarati. Atha tasmiṃ divase gāmagorūpehi saddhiṃ tattha samīpe carati. Satthavāhaputtopi gosuttavittako, so ‘‘atthi nu kho etesaṃ gunnaṃ antare sakaṭāni uttāretuṃ samattho<a name="M2.0163"></a> usabhājānīyo’’ti upadhārayamāno bodhisattaṃ disvā ‘‘ayaṃ ājānīyo sakkhissati mayhaṃ sakaṭāni uttāretu’’nti aññāsi. Tena taṃ upasaṅkamitvā evamāha. <span class="bld">So aññesaṃ…pe… gehameva agamāsī</span>ti tadā kira gāmadārakā ‘‘kiṃ nāmetaṃ kāḷakassa gale’’ti tassa santikaṃ āgacchanti. So te anubandhitvā dūratova palāpento mātu santikaṃ gato. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sāyanhasamaya</span>nti sāyanhakāle. Bhummatthe etaṃ upayogavacanaṃ. Na hettha accantasaṃyogo sambhavati. <span class="bld">Paṭisallānā vuṭṭhito</span>ti ettha tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakaupāsikādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattetvā apasakkitvā nilīyanaṃ vivecanaṃ kāyacittehi tato vivittatāya paṭisallānaṃ kāyaviveko, cittaviveko ca. Yo tato duvidhavivekato vuṭṭhito bhavaṅgappattiyā sabrahmacārīhi samāgamena ca apeto. So paṭisallānā vuṭṭhito nāma hoti. Ayaṃ pana yasmā paṭisallānānaṃ uttamato phalasamāpattito vuṭṭhāsi, tasmā <span class="bld">‘‘phalasamāpattito’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Kāyasakkhino bhavissāmā</span>ti nāmakāyena desanāsampaṭicchanavasena sakkhibhūtā bhavissāma. Nanu ca ‘‘paññatte āsane nisīdī’’ti idaṃ kasmā vuttaṃ. Titthiyā hi bhagavato paṭipakkhā, te kasmā tassa āsanaṃ paññāpentīti āha <span class="bld">‘‘tathāgato hī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Viggāhikakatha</span>nti viggāhasaṃvattanikaṃ sārambhakathaṃ. <span class="bld">Āyāceyyāsī</span>ti vacībhedaṃ katvā yāceyyāsi. <span class="bld">Pattheyyāsī</span>ti manasā āsīseyyāsi. <span class="bld">Piheyyāsī</span>ti tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Nittejataṃ āpanno</span>ti tejahāniyā nittejabhāvaṃ āpanno, nittejabhūtoti attho. Tato eva bhikkhuādayopi sammukhā oloketuṃ asamatthatāya <span class="bld">pattakkhandho,</span> patitakkhandhoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘onatagīvo’’</span>ti. <span class="bld">Dassitadhammesū</span>ti vuttadhammesu. Vacanamattameva hi tesaṃ, na pana dassanaṃ tādisasseva dhammassa abhāvato. Bhagavato eva vā ‘‘ime dhammā anabhisambuddhā’’ti parassa vacanavasena <span class="bld">dassitadhammesu. Paṭicarissatī</span>ti paṭicchādanavase carissati pavattissati, paṭicchādanattho <a name="V2.0149"></a> eva vā <span class="bld">carati</span>-saddo anekatthattā dhātūnanti āha <span class="bld">‘‘paṭicchādessatī’’</span>ti. <span class="bld">Aññena</span> <a name="M2.0164"></a> <span class="bld">vā añña</span>nti pana paṭicchādanākāradassananti āha <span class="bld">‘‘aññena vā vacanenā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">aññaṃ vacana</span>nti yaṃ samanuyuñjantena bhagavatā parassa dosavibhāvanaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃ tato aññeneva vacanena paṭicchādeti. ‘‘Āpattiṃ āpannosī’’ti codakena vuttavacanaṃ viya ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpanno, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’tiādivacanena aññaṃ āgantukakathaṃ āharanto ‘‘tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti puṭṭho ‘‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’’ti vatvā puna ‘‘na tava pāṭaliputtagamanaṃ pucchāma, āpattiṃ pucchāmā’’ti vutte tato rājagahaṃ gatomhi. Rājagahaṃ vā yāhi brāhmaṇagehaṃ vā, āpattiṃ āpannosīti. ‘‘Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’’ntiādīni vadanto viya samanuyuñjakena vuttavacanato aññaṃ āgantukakathaṃ āharanto apanāmessati, vikkhepaṃ gamayissati. Appatītā honti tena atuṭṭhā asomanassikāti <span class="bld">apaccayo,</span> domanassetaṃ adhivacanaṃ. Neva attano, na paresaṃ hitaṃ abhirādhayatīti <span class="bld">anabhiraddhi,</span> domanassameva. Tenevāha <span class="bld">‘‘apaccayena domanassaṃ vutta’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yassa kho pana te atthāya dhammo desito</span>ti ettha <span class="bld">dhamma</span>-saddena catusaccadhammo vuttoti āha <span class="bld">‘‘yassa maggassa vā phalassa vā atthāyā’’</span>ti. Catusaccadhammo hi maggaphalādhigamatthāya desīyati. <span class="bld">Na niggacchatī</span>ti na pavatteti. <span class="bld">Na</span>nti naṃ dhammaṃ. Idāni ‘‘yassa kho pana te atthāya dhammo desito’’ti ettha dhamma-saddena paṭipattidhammo dassito, na pana catusaccadhammoti adhippāyena atthavikappaṃ dassento <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Pañca dhammā</span>ti gambhīrañāṇacariyabhūtānaṃ khandhādīnaṃ uggahasavanadhāraṇaparicayayonisomanasikāre sandhāyāha. <span class="bld">Takkarassa sammā dukkhakkhayāyā</span>ti ettha <span class="bld">sammā</span>saddo ubhayatthāpi yojetabbo ‘‘sammā takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti. Yo hi sammā dhammaṃ paṭipajjati, tasseva sammā dukkhakkhayo hotīti. Yo pana vuttanayena takkaro, tassa niyyānaṃ atthato dhammasseva niyyānanti tappaṭikkhepena <span class="bld">‘‘so dhammo…pe… na niyyāti na niggacchatī’’</span>ti āha.</p>
- <p class="bodytext">Yadi tiracchānasīhassa nādo sabbatiracchānaekaccamanussāmanussanādato seṭṭhattā seṭṭhanādo, kimaṅgaṃ pana tathāgatasīhassa nādoti <a name="M2.0165"></a> āha <span class="bld">‘‘sīhanādanti seṭṭhanāda’’</span>nti. Yadi vā tiracchānasīhanādassa seṭṭhanādatā nibbhayatāya appaṭisattutāya icchitā, tathāgatasīhanādasseva ayamattho sātisayoti āha <span class="bld">‘‘abhītanādaṃ appaṭināda’’</span>nti. ‘‘Aṭṭhānametaṃ anavakāso’’tiādinā (ma. ni. 3.129; a. ni. 1.268-271) hi yo attho vutto, tassa bhūtatāya <a name="V2.0150"></a> ayaṃ nādo <span class="bld">seṭṭhanādo</span> nāma hoti uttamanādo. Bhūtattho hi uttamatthoti. Imamatthaṃ pana vadantassa bhagavato aññato bhayaṃ vā āsaṅkā vā natthīti <span class="bld">abhītanādo</span> nāma hoti. Abhūtañhi vadato kutoci bhayaṃ vā āsaṅkā vā siyā, evaṃ pana vadantaṃ bhagavantaṃ koci uṭṭhahitvā paṭibāhituṃ samattho nāma natthīti ayaṃ nādo <span class="bld">appaṭinādo</span> nāma hoti.</p>
- <p class="bodytext">Samantato niggaṇhanavasena todanaṃ vijjhanaṃ <span class="bld">sannitodakaṃ,</span> sammā vā nitudanti pīḷenti etenāti <span class="bld">sannitodakaṃ</span>. <span class="bld">Vācāyā</span>ti ca paccatte karaṇavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘vacanapatodenā’’</span>ti. <span class="bld">Sañjambharimakaṃsū</span>ti samantato sambharitaṃ akaṃsu, sabbe paribbājakā vācātodanehi tudiṃsūti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘sambharitaṃ…pe… vijjhiṃsū’’</span>ti. <span class="bld">Siṅgālakaṃyevā</span>ti siṅgālameva, ‘‘segālakaṃyevā’’tipi pāṭho. <span class="bld">Tassevā</span>ti siṅgālaravasseva. Atha vā <span class="bld">bheraṇḍakaṃyevā</span>ti bhedaṇḍasakuṇisadisaṃyevāti attho. Bhedaṇḍaṃ nāma eko pakkhī dvimukho, tassa kira saddo ativiya virūpo amanāpo. Tenāha <span class="bld">‘‘apica bhinnassaraṃ amanāpasaddaṃ nadatī’’</span>ti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Sarabhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Kesamuttisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para66"></a><a name="para66_an3"></a><span class="paranum">66</span>. Pañcame kesamuttaṃ nivāso etesanti <span class="bld">kesamuttiyā</span>ti āha <span class="bld">‘‘kesamuttanigamavāsino’’</span>ti. <span class="bld">Aṭṭhavidhapānakānī</span>ti ambapānādiaṭṭhavidhāni pānāni.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Mā anussavenā’’tiādīsu pana eko daharakālato paṭṭhāya evaṃ anussavo atthi, evaṃ cirakālakatāya anussutiyā labbhamānaṃ kathamidaṃ <a name="M2.0166"></a> aññathā siyā, tasmā bhūtametanti anussavena gaṇhāti, tathā gahaṇaṃ paṭikkhipanto <span class="bld">‘‘mā anussavenā’’</span>ti āha. Anu anu savanaṃ <span class="bld">anussavo</span>. Aparo ‘‘amhākaṃ pitupitāmahādivuddhānaṃ upadesaparamparāya idamābhataṃ, evaṃ paramparābhatakathaṃ nāma na aññathā siyā, tasmā bhūtameta’’nti gaṇhāti, taṃ paṭikkhipanto <span class="bld">‘‘mā paramparāyā’’</span>ti āha. Eko kenaci kismiñci vuttamatte ‘‘evaṃ kira eta’’nti gaṇhāti, taṃ nisedhento <span class="bld">‘‘mā itikirāyā’’</span>ti āha. Piṭakaṃ gantho sampadīyati etassāti piṭakasampadānaṃ, ganthassa uggaṇhanako. Tena piṭakauggaṇhanakabhāvena ekacco tādisaṃ ganthaṃ paguṇaṃ katvā tena taṃ samentaṃ sameti, tasmā ‘‘bhūtameta’’nti gaṇhāti, taṃ sandhāyesa paṭikkhepo <span class="bld">‘‘mā piṭakasampadānenā’’</span>ti, attano uggahaganthasampattiyā mā gaṇhitthāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Sameta</span>nti saṃgataṃ.</p>
- <p class="bodytext">Koci <a name="V2.0151"></a> kañci vitakkento ‘‘evameva tena bhavitabba’’nti kevalaṃ attano saṅkappavasena ‘‘bhūtamida’’nti gaṇhāti, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘mā takkahetū’’</span>ti. Añño ‘‘imāya yuttiyā bhūtamida’’nti kevalaṃ anumānato nayaggāhena gaṇhāti, taṃ paṭikkhipanto <span class="bld">‘‘mā nayahetū’’</span>ti āha. Kassaci ‘‘evametaṃ siyā’’ti parikappentassa ekaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti, so ‘‘attheta’’nti attano parikappitākārena gaṇhāti, taṃ paṭisedhento <span class="bld">‘‘mā ākāraparivitakkenā’’</span>ti āha. Aparassa cintayato yathāparikappitaṃ kañci atthaṃ ‘‘evametaṃ na aññathā’’ti abhinivisantassa ekā diṭṭhi uppajjati. Yā yassa taṃ kāraṇaṃ nijjhāyantassa paccakkhaṃ viya nirūpetvā cintentassa khamati. So ‘‘attheta’’nti diṭṭhinijjhānakkhantiyā gaṇhāti, taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Akusalaverassā</span>ti pāṇātipātādipañcavidhaṃ veraṃ sandhāya vadati. Kodho nāma cetaso dukkhanti āha <span class="bld">‘‘kodhacittassa abhāvenā’’</span>ti. <span class="bld">Kilesassā</span>ti cittaṃ vibādhentassa upatāpentassa uddhaccakukkuccādikilesassa. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Kesamuttisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Sāḷhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para67"></a><a name="para67_an3"></a><span class="paranum">67</span>. Chaṭṭhe <a name="M2.0167"></a> pāto asitabbabhojanaṃ pātarāsaṃ, bhuttaṃ pātarāsaṃ etesanti <span class="bld">bhuttapātarāsā</span>. <span class="bld">Dāsā</span> nāma antojātā vā dhanakkītā vā karamarānītā vā sayaṃ vā dāsabyaṃ upagatā. Bhattavetanabhatā <span class="bld">kammakārā</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nicchāto</span>ti ettha chātaṃ vuccati taṇhā jighacchāhetutāya, sā assa natthīti nicchāto. Tenāha <span class="bld">‘‘nittaṇho’’</span>ti. <span class="bld">Abbhantare santāpakarānaṃ kilesāna</span>nti attano santāne darathapariḷāhajananena santāpanakilesānaṃ. Antotāpanakilesānaṃ abhāvā sīto sītalo bhūto jātoti <span class="bld">sītibhūto</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sītalībhūto’’</span>ti. Maggaphalanibbānasukhāni vā paṭisaṃvedetīti <span class="bld">sukhappaṭisaṃvedī</span>. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Sāḷhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Kathāvatthusuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para68"></a><a name="para68_an3"></a><span class="paranum">68</span>. Sattame <a name="V2.0152"></a> <span class="bld">kathāvatthūnī</span>ti kathāya pavattiṭṭhānāni. Yasmā tehi vinā kathā na pavattati, tasmā <span class="bld">‘‘kathākāraṇānī’’</span>ti vuttaṃ. Atati satati satataṃ gacchati pavattatīti <span class="bld">addhā,</span> kāloti āha <span class="bld">‘‘atītamaddhānaṃ nāma kālopi vattatī’’</span>ti. Dhammappavattimattatāya hi paramatthato avijjamānopi kālo tasseva dhammassa pavattiavatthāvisesaṃ upādāya teneva vohārena atītotiādinā voharīyati, atītādibhedo ca nāmāyaṃ nippariyāyato dhammānaṃyeva hoti, na kālassāti āha <span class="bld">‘‘khandhāpi vattantī’’</span>ti. Yathāvuttamatthaṃ itaresu dvīsu atidisati <span class="bld">‘‘anāgatapaccuppannesupi eseva nayo’’</span>ti. <span class="bld">Atītamaddhāna</span>ntiādīsu ca dve pariyāyā suttantapariyāyo, abhidhammapariyāyo ca. Suttantapariyāyena paṭisandhito pubbe atīto addhā nāma, cutito pacchā anāgato addhā nāma, saha cutipaṭisandhīti tadantaraṃ paccuppanno addhā nāma. Abhidhammapariyāyena tīsu khaṇesu uppādato pubbe atīto addhā nāma, uppādato uddhaṃ anāgato addhā <a name="M2.0168"></a> nāma, khaṇattayaṃ paccuppanno addhā nāma. Tatthāyaṃ suttantadesanāti suttantapariyāyeneva atītādivisayaṃ kathaṃ dassento <span class="bld">‘‘atīte kassapo nāmā’’</span>tiādimāha.</p>
- <p class="bodytext">Ekaṃseneva byākātabbo vissajjetabboti <span class="bld">ekaṃsabyākaraṇīyo</span>. ‘‘Cakkhu anicca’’nti pañhe uttarapadāvadhāraṇaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘ekaṃseneva byākātabba’’</span>nti vuttaṃ niccatāya lesassapi tattha abhāvato, purimapadāvadhāraṇe pana vibhajjabyākaraṇīyatāya. Tenāha <span class="bld">‘‘aniccaṃ nāma cakkhūti puṭṭhena panā’’</span>tiādi. Cakkhusote visesatthasāmaññatthānaṃ asādhāraṇabhāvato dvinnaṃ tesaṃ sadisacodanā paṭicchannamukheneva byākaraṇīyā paṭikkhepavasena anuññātavasena ca vissajjitabbatoti āha <span class="bld">‘‘yathā cakkhu, tathā sotaṃ…pe… ayaṃ paṭipucchābyākaraṇīyo pañho’’</span>ti. <span class="bld">Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra</span>nti jīvasarīrānaṃ anaññatāpañhe yassa yena anaññatā coditā, so eva paramatthato nupalabbhatīti ca jhānattayassa metteyyatākittanasadisoti abyākātabbatāya <span class="bld">ṭhapanīyo</span> vutto. Evarūpo hi pañho tidhā avissajjanīyattā byākaraṇaṃ akatvā ṭhapetabbo.</p>
- <p class="bodytext">Tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti <span class="bld">ṭhānaṃ,</span> kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘kāraṇākāraṇe’’</span>ti. <span class="bld">Yuttena kāraṇenā</span>ti anurūpena kāraṇena. <span class="bld">Pahotī</span>ti niggaṇhituṃ samattho hoti. <span class="bld">Sassatavādibhāvameva dīpetī</span>ti attanā gahite ucchedavāde dosaṃ disvā attanopi sassatavādibhāvameva <a name="V2.0153"></a> dīpeti. <span class="bld">Puggalavādimhī</span>ti iminā vacchakuttiyavādiṃ dasseti. Pañhaṃ pucchantehi paṭipajjitabbā paṭipadā pañhapucchanakānaṃ vattaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭicaratī</span>ti paṭicchādanavasena carati pavattati. Paṭicchādanattho eva vā caratisaddo anekatthattā dhātūnanti āha <span class="bld">‘‘paṭicchādetī’’</span>ti. <span class="bld">Aññenañña</span>nti pana paṭicchādanākāradassananti āha <span class="bld">‘‘aññena vacanenā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">aññena vacanenā</span>ti yaṃ codakena cuditakassa dosavibhāvanaṃ vacanaṃ vuttaṃ, taṃ tato aññena vacanena paṭicchādeti. Yo hi ‘‘āpattiṃ āpannosī’’ti vutte ‘‘ko āpanno, kiṃ āpanno, kismiṃ āpanno, kaṃ bhaṇatha, kiṃ bhaṇathā’’ti vadati. ‘‘Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’’nti vutte ‘‘na suṇāmī’’ti sotaṃ vā upaneti, ayaṃ aññenaññaṃ paṭicarati nāma. ‘‘Ko āpanno’’tiādinā hi codanaṃ avissajjetvāva vikkhepāpajjanaṃ aññenaññaṃ <a name="M2.0169"></a> paṭicaraṇaṃ, bahiddhā kathāpanāmanaṃ vissajjetvāti ayametesaṃ viseso. Tenevāha <span class="bld">‘‘āgantukakathaṃ otārento’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">apanāmetī</span>ti vikkhepeti. <span class="bld">Tatrā</span>ti tasmiṃ bahiddhākathāya apanāmane.</p>
- <p class="bodytext">Upanisīdati phalaṃ etthāti kāraṇaṃ upanisā, upecca nissayatīti vā upanisā, saha upanisāyāti <span class="bld">saupaniso</span>ti āha <span class="bld">‘‘saupanissayo sapaccayo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ohitasoto</span>ti anaññavihitattā dhammassavanāya apanāmitasoto. Tato eva tadatthaṃ <span class="bld">ṭhapitasoto</span>. <span class="bld">Kusaladhamma</span>nti ariyamaggo adhippetoti āha <span class="bld">‘‘ariyamagga’’</span>nti.</p>
- <p class="centered">Kathāvatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Aññatitthiyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para69"></a><a name="para69_an3"></a><span class="paranum">69</span>. Aṭṭhame bhagavā mūlaṃ kāraṇaṃ etesaṃ yāthāvato adhigamāyāti <span class="bld">bhagavaṃmūlakā</span>. Tenāha ‘‘bhagavantañhi nissāya mayaṃ ime dhamme ājānāma paṭivijjhāmā’’ti. <span class="bld">Amhākaṃ dhammā</span>ti tehi attanā adhigantabbatāya vuttaṃ. Sevitabbāsevitabbānañhi yāthāvato adhigamaññāṇāni adhigacchanakasambandhīni, tāni ca sammāsambuddhamūlakāni anaññavisayattā. Tenāha <span class="bld">‘‘pubbe kassapasammāsambuddhenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ime dhammā</span>ti ime ñāṇadhammā. <span class="bld">Ājānāmā</span>ti abhimukhaṃ paccakkhato jānāma. <span class="bld">Paṭivijjhāmā</span>ti tasseva vevacanaṃ, adhigacchāmāti attho. Bhagavā netā etesanti <a name="V2.0154"></a> <span class="bld">bhagavaṃnettikā. Netā</span>ti sevitabbadhamme veneyyasantānaṃ pāpetā. <span class="bld">Vinetā</span>ti asevitabbadhamme veneyyasantānato apanetā. Tadaṅgavinayādivasena vā <span class="bld">vinetā</span>. Atha vā yathā alamariyañāṇadassanaviseso hoti, evaṃ visesato <span class="bld">netā. Anunetā</span>ti ‘‘ime dhammā sevitabbā, ime na sevitabbā’’ti ubhayasampāpanāpanayanatthaṃ paññāpetā. Tenāha <span class="bld">‘‘yathāsabhāvato’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">Paṭisaranti <a name="M2.0170"></a> etthāti paṭisaraṇaṃ, bhagavā paṭisaraṇaṃ etesanti <span class="bld">bhagavaṃpaṭisaraṇā</span>. Āpāthaṃ upagacchantā hi bhagavā paṭisaraṇaṃ samosaraṇaṭṭhānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘catubhūmakadhammā’’</span>tiādi. Paṭisarati sabhāvasampaṭivedhavasena paccekaṃ upagacchatīti vā paṭisaraṇaṃ, bhagavā paṭisaraṇaṃ etesanti <span class="bld">bhagavaṃpaṭisaraṇā</span>. Paṭisarati paṭivijjhatīti vā paṭisaraṇaṃ, tasmā paṭivijjhanavasena bhagavā paṭisaraṇaṃ etesanti <span class="bld">bhagavaṃpaṭisaraṇā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi. <span class="bld">Paṭivedhavasenā</span>ti paṭivijjhitabbatāvasena. Asatipi mukhe atthato evaṃ vadanto viya hotīti āha <span class="bld">‘‘phasso āgacchati ahaṃ bhagavā kinnāmo’’</span>ti. Phasso ñāṇassa āpāthaṃ āgacchantoyeva hi attano ‘‘ahaṃ kinnāmo’’ti nāmaṃ pucchanto viya, bhagavā cassa nāmaṃ karonto viya hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭibhātū</span>ti ettha paṭisaddāpekkhāya ‘‘bhagavanta’’nti upayogavacanaṃ, attho pana sāmivacanavaseneva veditabboti dassento āha <span class="bld">‘‘bhagavato’’</span>ti. <span class="bld">Paṭibhātū</span>ti ca bhāgo hotu. Bhagavato hi esa bhāgo, yadidaṃ dhammassa desanā, amhākaṃ pana bhāgo savananti adhippāyo. Evañhi saddalakkhaṇena sameti. Keci pana <span class="bld">paṭibhātū</span>ti padassa dissatūti atthaṃ vadanti, ñāṇena dissatu, desīyatūti vā attho. <span class="bld">Upaṭṭhātū</span>ti ñāṇassa paccupatiṭṭhatu. Pāḷiyaṃ <span class="bld">ko adhippayāso</span>ti ettha ko adhikappayogoti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Lokavajjavasenā</span>ti lokiyajanehi pakatiyā garahitabbavajjavasena. <span class="bld">Vipākavajjavasenā</span>ti vipākassa apāyasaṃvattanikavajjavasena. <span class="bld">Katha</span>ntiādinā ubhayavajjavasenapi appasāvajjatāya visayaṃ dasseti. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Aññatitthiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Akusalamūlasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para70"></a><a name="para70_an3"></a><span class="paranum">70</span>. Navame lubbhatīti <span class="bld">lobho</span>. Dussatīti <span class="bld">doso</span>. Muyhatīti <span class="bld">moho</span>. Lobhādīni panetāni <a name="V2.0155"></a> asahajātānaṃ pāṇātipātādīnaṃ kesañci akusalānaṃ upanissayapaccayaṭṭhena, sahajātānaṃ adinnādānādīnaṃ kesañci <a name="M2.0171"></a> sampayuttā hutvā uppādakaṭṭhena, sayañca akusalānīti sāvajjadukkhavipākaṭṭhenāti āha <span class="bld">‘‘akusalānaṃ mūlāni, akusalāni ca tāni mūlānī’’</span>ti. Vuttampi cetaṃ ‘‘ratto kho, āvuso, rāgena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanatī’’tiādi. <span class="bld">Yadapī</span>ti liṅgavipallāsena vuttanti āha <span class="bld">‘‘yopi, bhikkhave, lobho’’</span>ti. <span class="bld">Tadapī</span>ti etthāpi eseva nayoti āha <span class="bld">‘‘sopi akusalamūla’’</span>nti. Vināpi liṅgavipallāsena atthayojanaṃ dassento <span class="bld">‘‘akusalamūlaṃ vā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti ‘‘yadapi, bhikkhave, doso, tadapi akusalamūla’’ntiādīsu. <span class="bld">Abhisaṅkharotī</span>ti ettha <span class="bld">āyūhatī</span>ti atthaṃ vatvā tañca āyūhanaṃ paccayasamavāyasiddhito sampiṇḍanaṃ rāsikaraṇaṃ viya hotīti āha <span class="bld">‘‘sampiṇḍeti rāsiṃ karotī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Pāḷiyaṃ ‘‘vadhenā’’tiādīsu <span class="bld">vadhenā</span>ti māraṇena vā pothanena vā. <span class="bld">Vadha</span>saddo hi hiṃsanattho viheṭhanattho ca hoti. <span class="bld">Bandhanenā</span>ti addubandhanādinā. <span class="bld">Jāniyā</span>ti dhanajāniyā, ‘‘sataṃ gaṇhatha, sahassaṃ gaṇhathā’’ti evaṃ pavattitadaṇḍenāti attho. <span class="bld">Garahāyā</span>ti pañcasikhamuṇḍakakaraṇaṃ, gomayasiñcanaṃ, gīvāya kuraṇḍakabandhananti evamādīni katvā garahapāpanena. Tattha <span class="bld">pañcasikhamuṇḍakakaraṇaṃ</span> nāma kākapakkhakaraṇaṃ. <span class="bld">Gomayasiñcanaṃ</span> sīsena kaṇodakāvasecanaṃ. <span class="bld">Kuraṇḍakabandhanaṃ</span> gaddulabandhanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kālasmiṃ na vadatī</span>ti yuttakāle na vadati, vattabbakālassa pubbe vā pacchā vā ayuttakāle vattā hoti. <span class="bld">Abhūtavādī</span>ti yaṃ natthi, tassa vattā. Tenāha <span class="bld">‘‘bhūtaṃ na vadatī’’</span>ti. <span class="bld">Atthaṃ na vadatī</span>ti kāraṇaṃ na vadati, akāraṇanissitaṃ nipphalaṃ vattā hoti. <span class="bld">Dhammaṃ na vadatī</span>ti sabhāvaṃ na vadati, asabhāvaṃ vattā ayathāvādīti attho. <span class="bld">Vinayaṃ na vadatī</span>ti saṃvaravinayaṃ na vadati, na saṃvaravinayappaṭisaṃyuttassa vattā hoti, attano suṇantassa ca na saṃvaravinayāvahassa vattāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ataccha</span>nti abhūtatthaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘itaraṃ tasseva vevacana’’</span>nti. Atha vā <span class="bld">abhūta</span>nti asantaṃ avijjamānaṃ. <span class="bld">Ataccha</span>nti atathākāraṃ.</p>
- <p class="bodytext">Puññakammato eti uppajjatīti ayo, vaḍḍhi. Tappaṭikkhepena <span class="bld">anayo,</span> avaḍḍhīti āha <span class="bld">‘‘anayaṃ āpajjatīti avaḍḍhiṃ āpajjatī’’</span>ti. <span class="bld">Māluvāsipāṭikā</span> nāma dīghasaṇṭhānaṃ māluvāpakkaṃ<a name="V2.0156"></a>, māluvāphalapoṭṭhalikāti attho<a name="M2.0172"></a>. <span class="bld">Phalitāyā</span>ti ātapena sussitvā bhinnāya. <span class="bld">Vaṭarukkhādīnaṃ mūle</span>ti vaṭarukkhādīnaṃ samīpe. <span class="bld">Sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkontī</span>ti kasmā na sakkonti? Bhavanavināsabhayā. Rukkhamūle patitamāluvābījato hi latā uppajjitvā rukkhaṃ abhiruhati. Sā mahāpattā ceva bahupattā ca mahākolirapattasaṇṭhānehi tato ca mahantatarehi sākhāviṭapantarehi pattehi samannāgatā. Atha naṃ rukkhaṃ mūlato paṭṭhāya vinandhamānā sabbaviṭapāni sañchādetvā mahantaṃ bhāraṃ janetvā tiṭṭhati, sā vāte vāyante deve vā vassante oghanaheṭṭhāgatā olambanahetubhūtaṃ ghanabhāvaṃ janetvā tassa rukkhassa sabbasākhaṃ bhijjati, bhūmiyaṃ nipāteti. Tato tasmiṃ rukkhe patiṭṭhitavimānaṃ bhijjati vinassati. Iti tā devatāyo bhavanavināsabhayā sakabhāvena saṇṭhātuṃ na sakkonti. Ettha ca yaṃ sākhaṭṭhakavimānaṃ hoti, taṃ sākhāsu bhijjamānāsu tattha tattheva bhijjitvā sabbasākhāsu bhinnāsu sabbaṃ bhijjati, rukkhaṭṭhakavimānaṃ pana yāva rukkhassa mūlamattampi tiṭṭhati, tāva na nassatīti veditabbaṃ. <span class="bld">Tattha tattha palujjitvā</span>ti tattha tattha bhijjitvā. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Akusalamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Uposathasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para71"></a><a name="para71_an3"></a><span class="paranum">71</span>. Dasame <span class="bld">tadahū</span>ti ettha tasmiṃ ahanīti atthoti āha <span class="bld">‘‘tasmiṃ ahu uposathe’’</span>ti. Upavasanti etthāti <span class="bld">uposatho,</span> uposathadivaso. <span class="bld">Upavasantī</span>ti ca sīlena vā anasanena vā khīrasāyanādividhinā vā upetā hutvā vasantīti attho. Uposathadivase hi sāsanikā sīlena, bāhirakā sabbaso āhārassa abhuñjanena khīrasāyanamadhusāyanādividhinā vā upetā hutvā viharanti. So panesa uposathadivaso aṭṭhamicātuddasipannarasibhedena tividho, tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ <span class="bld">‘‘pannarasikauposathadivase’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Vavassaggatthe</span>ti vacasāyatthe. <span class="bld">Diva</span>saddo divāsaddo viya divasapariyāyo, tassa visesanabhāvena vuccamāno divāsaddo savisesena dīpetīti āha <span class="bld">‘‘divasassa divā</span><a name="M2.0173"></a>, <span class="bld">majjhanhike kāleti attho’’</span>ti. <span class="bld">Paṭicchāpetvā</span>ti sampaṭicchanaṃ kāretvā. <span class="bld">Vipākaphalenā</span>ti sadisaphalena. <span class="bld">Na mahapphalo</span> hoti manoduccaritadussīlyena upakkiliṭṭhabhāvato. <span class="bld">Vipākānisaṃsenā</span>ti udrayaphalena. <span class="bld">Vipākobhāsenā</span>ti paṭipakkhavigamajanitena sabhāvasaṅkhātena vipākobhāsena. <span class="bld">Na mahāobhāso</span> aparisuddhabhāvato. <span class="bld">Vipākavipphārassā</span>ti vipākavepullassa.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nāhaṃ</span> <a name="V2.0157"></a> <span class="bld">kvacanī</span>tiādivacanassa micchābhinivesavasena pavattattā ‘‘idaṃ tassa musāvādasmiṃ vadāmī’’ti pāḷiyaṃ vuttaṃ, catukoṭikasuññatādassanavasena pavattaṃ pana ariyadassanamevāti na tattha musāvādo. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako iti paṭisañcikkhati ‘nāhaṃ kvacani, kassaci kiñcanatasmiṃ, na ca mama kvacani, kismiñci kiñcanatatthī’’’tiādi (ma. ni. 3.70).</p>
- <p class="bodytext">Ettha hi catukoṭikasuññatā kathitā. Kathaṃ? Ariyo (visuddhi. 2.760; ma. ni. aṭṭha. 3.70) hi <span class="bld">nāhaṃ kvacanī</span>ti kvaci attānaṃ na passati, <span class="bld">kassaci kiñcanatasmi</span>nti attano attānaṃ kassaci parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ na passati, bhātiṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne parikkhāraṃ maññitvā upanetabbaṃ na passatīti attho. <span class="bld">Na ca mama kvacanī</span>ti ettha <span class="bld">mama</span>-saddaṃ tāva ṭhapetvā kvacani parassa ca attānaṃ kvaci na passatīti ayamattho. Idāni mama-saddaṃ āharitvā <span class="bld">‘‘mama kismiñci kiñcanatatthī’’</span>ti so parassa attānaṃ ‘‘mama kismiñci kiñcanabhāvena atthī’’ti na passati, attano bhātikaṭṭhāne bhātaraṃ, sahāyaṭṭhāne sahāyaṃ, parikkhāraṭṭhāne parikkhāranti kismiñci ṭhāne parassa attānaṃ iminā kiñcanabhāvena upanetabbaṃ na passatīti attho. Evamayaṃ yasmā neva katthaci attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati. Na katthaci parassa attānaṃ passati, na parassa attānaṃ attano kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, tasmā ayaṃ suññatā catukoṭikāti veditabbā.</p>
- <p class="bodytext">Yasmā pana micchādiṭṭhikānaṃ yāthāvadassanassa asambhavato yathāvuttacatukoṭikasuññatādassanaṃ na sambhavati, tasmā ‘‘natthi mātā, natthi pitā’’tiādivacanaṃ <a name="M2.0174"></a> (dī. ni. 1.171) viya micchāgāhavasena ‘‘nāhaṃ kvacanī’’tiādi vuttanti yutto cettha musāvādasambhavo. <span class="bld">Katthacī</span>ti ṭhāne, kāle vā. Atha ‘‘nipphalo’’ti kasmā vuttaṃ. ‘‘Na mahapphalo’’ti saddena hi mahapphalābhāvova jotito, na pana sabbathā phalābhāvoti āha <span class="bld">‘‘byañjanameva hi ettha sāvasesa’’</span>ntiādi. <span class="bld">Sesapadesupī</span>ti ‘‘na mahānisaṃso’’tiādīsupi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhahi kāraṇehī</span>ti –</p>
- <p class="indent">‘‘Atha <a name="V2.0158"></a> kho, bhante, sakko devānamindo devānaṃ tāvatiṃsānaṃ bhagavato aṭṭha yathābhucce vaṇṇe payirudāhāsi – ‘taṃ kiṃ maññanti, bhonto devā tāvatiṃsā, yāvañca so bhagavā bahujanahitāya paṭipanno bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ, evaṃ bahujanahitāya paṭipannaṃ bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ imināpaṅgena samannāgataṃ satthāraṃ neva atītaṃse samanupassāmi, na panetarahi aññatra tena bhagavatā’’ti –</p>
- <p class="unindented">Ādinā <span class="bld">mahāgovindasutte</span> (dī. ni. 2.296) vitthāritehi bahujanahitāya paṭipannādīhi buddhānubhāvadīpakehi aṭṭhahi kāraṇehi. Atha ‘‘navahi kāraṇehī’’ti avatvā ‘‘aṭṭhahi kāraṇehī’’ti kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘ettha hi…pe… sabbe lokiyalokuttarā buddhaguṇā saṅgahitā’’</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – imasmiṃ sutte ‘‘itipi so bhagavā’’ti iminā vacanena avisesato sabbepi lokiyalokuttarā buddhaguṇā dīpitā, tasmā tena dīpitaguṇe sandhāya ‘‘aṭṭhahi kāraṇehī’’ti vuttanti. <span class="bld">Arahantiādīhi pāṭiyekkaguṇāva niddiṭṭhā</span>ti arahantiādīhi ekekehi padehi ekeke guṇāva niddiṭṭhāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sahatantika</span>nti pāḷidhammasahitaṃ. <span class="bld">Purimanayeneva yojanā kātabbā</span>ti ‘‘kiliṭṭhasmiñhi kāye pasādhanaṃ pasādhetvā nakkhattaṃ kīḷamānā na sobhantī’’tiādinā nayena yojanā kātabbāti attho.</p>
- <p class="bodytext">Saṅghassa <a name="M2.0175"></a> anussaraṇaṃ nāma tassa guṇānussaraṇamevāti āha <span class="bld">‘‘aṭṭhannaṃ ariyapuggalānaṃ guṇe anussaratī’’</span>ti. <span class="bld">Dve tayo vāre gāhāpitaṃ usuma</span>nti dve tayo vāre uddhanaṃ āropetvā sedanavasena gāhāpitaṃ usumaṃ. <span class="bld">Purimanayeneva yojanā kātabbā</span>ti ‘‘kiliṭṭhasmiñhi vatthe pasādhanaṃ pasādhetvā nakkhattaṃ kīḷamānā na sobhantī’’tiādinā nayena yojanā kātabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pahīnakālato paṭṭhāya…pe… viratāvā</span>ti etena pahānahetukā idhādhippetā viratīti dasseti. Kammakkhayakarañāṇena hi pāṇātipātadussīlyassa pahīnattā arahanto accantameva tato paṭiviratāti vuccati samucchedavasena pahānaviratīnaṃ adhippetattā. Kiñcāpi pahānaviramaṇānaṃ purimapacchimakālatā natthi, maggadhammānaṃ pana sammādiṭṭhiādīnaṃ sammāvācādīnañca paccayapaccayuppannabhāve apekkhite sahajātānampi paccayapaccayuppannabhāvena gahaṇaṃ purimapacchimabhāveneva hotīti, gahaṇappavattiākāravasena paccayabhūtesu sammādiṭṭhiādīsu <a name="V2.0159"></a> pahāyakadhammesu pahānakiriyāya purimakālavohāro, paccayuppannāsu ca viratīsu viramaṇakiriyāya aparakālavohāro ca hotīti pahānaṃ vā samucchedavasena, virati paṭippassaddhivasena yojetabbā.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā pāṇo atipātīyati etenāti <span class="bld">pāṇātipāto,</span> pāṇaghātahetubhūto dhammasamūho. Ko pana so? Ahirikānottappadosamohavihiṃsādayo kilesā. Te hi arahanto ariyamaggena pahāya samugghātetvā pāṇātipātadussīlyato accantameva paṭiviratāti vuccanti, kilesesu pahīnesu kilesanimittassa kammassa anuppajjanato. <span class="bld">Adinnādānaṃ pahāyā</span>tiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Viratāvā</span>ti avadhāraṇena tassā viratiyā kālādivasena apariyantataṃ dasseti. Yathā hi aññe samādinnaviratikāpi anavaṭṭhitacittatāya lābhajīvitādihetu samādānaṃ bhindanti, na evaṃ arahanto, arahanto pana sabbaso pahīnapāṇātipātattā accantaviratā evāti.</p>
- <p class="bodytext">Daṇḍanasaṅkhātassa paraviheṭhanassa ca parivajjanabhāvadīpanatthaṃ daṇḍasatthānaṃ nikkhepavacananti āha <span class="bld">‘‘parūpaghātatthāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Lajjī</span>ti ettha vuttalajjāya <a name="M2.0176"></a> ottappampi vuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Na hi pāpajigucchanapāputtāsarahitaṃ, pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. Dhammagarutāya vā arahantānaṃ dhammassa ca attā dhīnattā attādhipatibhūtā lajjāva vuttā, na pana lokādhipati ottappaṃ. <span class="bld">‘‘Dayaṃ mettacittataṃ āpannā’’</span>ti kasmā vuttaṃ, nanu dayā-saddo ‘‘adayāpanno’’tiādīsu karuṇāya pavattatīti? Saccametaṃ, ayaṃ pana dayā-saddo anurakkhaṇatthaṃ antonītaṃ katvā pavattamāno mettāya karuṇāya ca pavattatīti idha mettāya pavattamāno vutto. Mijjati siniyhatīti mettā, mettā etassa atthīti mettaṃ, mettaṃ cittaṃ etassāti mettacitto, tassa bhāvo <span class="bld">mettacittatā,</span> mettāicceva attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbapāṇabhūtahitānukampī</span>ti etena tassā viratiyā pavattavasena apariyantataṃ dasseti. <span class="bld">Pāṇabhūte</span>ti pāṇajāte. <span class="bld">Anukampakā</span>ti karuṇāyanakā, yasmā pana mettā karuṇāya visesapaccayo hoti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tāya eva dayāpannatāyā’’</span>ti. Evaṃ yehi dhammehi pāṇātipātā virati sampajjati, tehi lajjāmettākaruṇādhammehi samaṅgibhāvo dassito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Parapariggahitassa ādāna</span>nti parasantakassa ādānaṃ. Theno vuccati coro, tassa bhāvo <span class="bld">theyyaṃ,</span> kāmañcettha ‘‘lajjī dayāpanno’’ti na vuttaṃ, adhikāravasena pana atthato vuttamevāti daṭṭhabbaṃ. Yathā hi lajjādayo pāṇātipātappahānassa visesapaccayā, evaṃ adinnādānappahānassapīti<a name="V2.0160"></a>, tasmā sāpi pāḷi ānetvā vattabbā. Esa nayo ito paresupi. Atha vā <span class="bld">sucibhūtenā</span>ti etena hirottappādīhi samannāgamo, ahirikādīnañca pahānaṃ vuttamevāti ‘‘lajjī’’tiādi na vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aseṭṭhacariya</span>nti aseṭṭhānaṃ hīnānaṃ, aseṭṭhaṃ vā lāmakaṃ cariyaṃ, nihīnavuttiṃ methunanti attho. <span class="bld">Brahmaṃ seṭṭhaṃ ācāra</span>nti methunaviratimāha. <span class="bld">Ārācārī methunā</span>ti etena – ‘‘idhekacco na heva kho mātugāmena saddhiṃ dvayaṃdvayasamāpattiṃ samāpajjati, apica kho mātugāmassa ucchādanaparimaddananhāpanasambāhanaṃ sādiyati, so taṃ assādeti, taṃ nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjatī’’tiādinā (a. ni. 7.50) vuttā sattavidhamethunasaṃyogāpi paṭivirati dassitāti daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Saccato <a name="M2.0177"></a> thetato’’tiādīsu (ma. ni. 1.19) viya <span class="bld">theta</span>-saddo thirapariyāyo, thirabhāvo ca saccavāditāya ṭhitakathattā kathāvasena veditabboti āha <span class="bld">‘‘ṭhitakathāti attho’’</span>ti. <span class="bld">Na ṭhitakatho</span>ti yathā haliddirāgādayo anavaṭṭhitasabhāvatāya na ṭhitā, evaṃ na ṭhitā kathā yassa so na ṭhitakathoti haliddirāgādayo yathā kathāya upamā honti, evaṃ yojetabbaṃ. Esa nayo <span class="bld">‘‘pāsāṇalekhā viyā’’</span>tiādīsupi. Saddhā ayati pavattati etthāti saddhāyā, saddhāyā <span class="bld">eva saddhāyikā</span> yathā venayikā. Saddhāya vā ayitabbā <span class="bld">saddhāyikā,</span> saddheyyāti attho. <span class="bld">Vattabbataṃ āpajjati</span> visaṃvādanatoti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext">Ekaṃ bhattaṃ ekabhattaṃ, taṃ etesamatthīti <span class="bld">ekabhattikā,</span> ekasmiṃ divase ekavārameva bhuñjanakā. Tayidaṃ rattibhojanenapi siyāti āha <span class="bld">‘‘rattūparatā’’</span>ti. Evampi sāyanhabhojanenapi siyuṃ ekabhattikāti tadāsaṅkānivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘viratā vikālabhojanā’’</span>ti vuttaṃ. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhikā ayaṃ buddhānaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma, tadañño vikālo. Aṭṭhakathāyaṃ pana dutiyapadena rattibhojanassa paṭikkhittattā aparaṇho ‘‘vikālo’’ti vutto.</p>
- <p class="bodytext">Saṅkhepato ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’ntiādinayappavattaṃ (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183) bhagavato sāsanaṃ sacchandarāgappavattito naccādīnaṃ dassanaṃ na anulometīti āha <span class="bld">‘‘sāsanassa ananulomattā’’</span>ti. Attanā payojiyamānaṃ parehi payojāpīyamānañca naccaṃ naccabhāvasāmaññato pāḷiyaṃ ekeneva naccasaddena gahitaṃ, tathā gītavāditasaddā cāti āha <span class="bld">‘‘naccananaccāpanādivasenā’’</span>ti<a name="V2.0161"></a>. <span class="bld">Ādi</span>-saddena gāyanagāyāpanavādanavādāpanāni saṅgaṇhāti. Dassanena cettha savanampi saṅgahitaṃ virūpekasesanayena. Ālocanasabhāvatāya vā pañcannaṃ viññāṇānaṃ savanakiriyāyapi dassanasaṅkhepasabbhāvato <span class="bld">dassanā</span>icceva vuttaṃ. Avisūkabhūtassa gītassa savanaṃ kadāci vaṭṭatīti āha <span class="bld">‘‘visūkabhūtaṃ dassana’’</span>nti. Tathā hi vuttaṃ paramatthajotikāya <span class="bld">khuddakapāṭhaṭṭhakathāya</span> ‘‘dhammūpasaṃhitaṃ gītaṃ vaṭṭati, gītūpasaṃhito dhammo na vaṭṭatī’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ</span> <a name="M2.0178"></a> <span class="bld">kiñcī</span>ti ganthitaṃ vā aganthitaṃ vā yaṃ kiñci <span class="bld">pupphaṃ. Gandhajāta</span>nti gandhajātiyaṃ. Tassāpi ‘‘yaṃ kiñcī’’ti vacanato dhūpitassapi adhūpitassapi yassa kassaci vilepanādi na vaṭṭatīti dasseti. <span class="bld">Uccā</span>ti uccasaddena samānatthaṃ ekaṃ saddantaraṃ. Seti etthāti <span class="bld">sayanaṃ</span>. Uccāsayanaṃ mahāsayanañca samaṇasārupparahitaṃ adhippetanti āha <span class="bld">‘‘pamāṇātikkantaṃ akappiyattharaṇa’’</span>nti, āsandādiāsanañcettha sayanena saṅgahitanti daṭṭhabbaṃ. Yasmā pana ādhāre paṭikkhitte tadādhārakiriyā paṭikkhittāva hoti, tasmā ‘‘uccāsayanamahāsayanā’’icceva vuttaṃ. Atthato pana tadupabhogabhūtanisajjānipajjanehi virati dassitāti daṭṭhabbā. Atha vā ‘‘uccāsayanāsanamahāsayanāsanā’’ti, etasmiṃ atthe ekasesanayena ayaṃ niddeso kato yathā ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’nti. (Ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1) āsanakiriyāpubbakattā vā sayanakiriyāya sayanaggahaṇeneva āsanampi saṅgahitanti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Kīvā’’</span>ti ayaṃ nipāto. ‘‘Kittaka’’nti imassa atthaṃ bodhetīti āha <span class="bld">‘‘kīvamahapphaloti kittakaṃ mahapphalo’’</span>ti. <span class="bld">Sesapadesū</span>ti ‘‘kīvamahānisaṃso’’tiādīsu. <span class="bld">Ratta</span>-saddo ratanapariyāyoti āha <span class="bld">‘‘pahūtarattaratanānanti pahūtena rattasaṅkhātena ratanena samannāgatāna’’</span>nti. Pāḷiyaṃ pana ‘‘pahūtasattaratanāna’’ntipi pāṭho dissati. <span class="bld">Bheritalasadisaṃ katvā</span>ti bheritalaṃ viya samaṃ katvā. <span class="bld">Tato ekaṃ bhāgaṃ na agghatī</span>ti yathāvuttaṃ cakkavattirajjaṃ tato soḷasabhāgato ekaṃ bhāgaṃ na agghati. <span class="bld">Tato bahutaraṃ hotī</span>ti cakkavattirajjasirito bahutaraṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cātumahārājīkāna</span>ntiādīsu <span class="bld">cātumahārājikā</span> nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti, tesu bahū pabbataṭṭhāpi ākāsaṭṭhāpi, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā, khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā, devaputto, sūriyo, devaputtoti ete sabbe <a name="V2.0162"></a> cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva. Tettiṃsa janā tattha uppannāti <span class="bld">tāvatiṃsā</span>. Apica <span class="bld">tāvatiṃsā</span>ti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā, tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā, tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi <a name="M2.0179"></a> hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbasukhaṃ yātā payātā sampattāti <span class="bld">yāmā</span>. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti <span class="bld">tusitā</span>. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā nimminitvā ramantīti <span class="bld">nimmānarati</span>. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti <span class="bld">paranimmitavasavattī</span>.</p>
- <p class="bodytext">Tattha cātumahārājikānaṃ devānaṃ manussagaṇanāya navutivassasatasahassāni āyuppamāṇaṃ. Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ tisso ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni. Yāmānaṃ devānaṃ cuddasa ca vassakoṭiyo cattāri ca vassasatasahassāni. Tusitānaṃ devānaṃ sattapaññāsa ca vassakoṭiyo saṭṭhi ca vassasatasahassāni. Nimmānaratīnaṃ devānaṃ dve ca vassakoṭisatāni tisso ca vassakoṭiyo cattāri ca vassasatasahassāni. Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ nava ca vassakoṭisatāni ekavīsa koṭiyo ca saṭṭhi ca vassasatasahassāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Muṭṭhihatthapādake</span>ti pādatalato yāva aṭaniyā heṭṭhimanto, tāva muṭṭhiratanappamāṇapādake. Tañca kho majjhimassa purisassa hatthena, yassidāni vaḍḍhakīhatthoti samaññā. Sīlasamādānato paṭṭhāya aññaṃ kiñci akatvā dhammassavanena vā kammaṭṭhānamanasikārena vā vītināmetabbanti āha <span class="bld">‘‘taṃ pana upavasantena…pe… vicāretabba’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vācaṃ bhinditvā uposathaṅgāni samādātabbānī</span>ti ‘‘imañca rattiṃ imañca divasa’’nti kālaparicchedaṃ katvā ‘‘uposathaṅgavasena aṭṭha sikkhāpadāni samādiyāmī’’ti ekato katvā puna paccekaṃ ‘‘pāṇātipātā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmi…pe… uccāsayanamahāsayanā veramaṇisikkhāpadaṃ samādiyāmī’’ti evaṃ vacībhedaṃ katvā yathāpāḷi samādātabbāni. Pāḷiṃ ajānantena pana attano bhāsāya paccekaṃ vā ‘‘buddhapaññattaṃ uposathaṃ adhiṭṭhāmī’’ti ekato adhiṭṭhānavasena vā samādātabbāni, aññaṃ alabhantena adhiṭṭhātabbāni. Upāsakasīlañhi attanā samādiyantenapi samādinnaṃ parasantike samādiyantenapi, ekajjhaṃ samādinnampi samādinnameva hoti paccekaṃ samādinnampi. Taṃ pana ekajjhaṃ samādiyato ekāyeva virati ekā cetanā hoti. Sā pana sabbaviraticetanānaṃ kiccakārīti tenapi sabbasikkhāpadāni samādinnāneva. Paccekaṃ samādiyato pana nānāviraticetanāyo yathāsakaṃ kiccavasena uppajjanti<a name="V2.0163"></a>, sabbasamādāne pana <a name="M2.0180"></a> vacībhedo kātabboyeva. <span class="bld">Parūparodhapaṭisaṃyuttā</span> paravihiṃsāsaṃyuttā.</p>
- <p class="bodytext">Nanu ca ‘‘maṇi’’nti vutte veḷuriyampi saṅgahitameva, kimatthaṃ pana veḷuriyanti āha <span class="bld">‘‘veḷuriyanti…pe… dassetī’’</span>ti. ‘‘Maṇi’’nti vatvāva ‘‘veḷuriya’’nti iminā jātimaṇibhāvaṃ dassetīti yojetabbaṃ. <span class="bld">Ekavassikaveḷuvaṇṇa</span>nti jātito ekavassātikkantaveḷuvaṇṇaṃ. <span class="bld">Laddhaka</span>nti sundaraṃ. <span class="bld">Candappabhā tāragaṇāva sabbe</span>ti yathā candappabhāya kalaṃ sabbe tārāgaṇā nānubhavantīti ayamettha atthoti āha <span class="bld">‘‘candappabhāti sāmiatthe paccatta’’</span>nti.</p>
- <p class="centered">Uposathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(8) 3. Ānandavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Channasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para72"></a><a name="para72_an3"></a><span class="paranum">72</span>. Tatiyassa paṭhame <span class="bld">channaparibbājako</span>ti na naggaparibbājako. <span class="bld">Bāhirakasamayaṃ luñcitvā haranto</span>ti bāhirakānaṃ samayaṃ nisedhetvā āpanno.</p>
- <p class="bodytext">Paññācakkhussa vibandhanato andhaṃ karotīti <span class="bld">andhakaraṇo</span>ti āha <span class="bld">‘‘yassa rāgo uppajjatī’’</span>tiādi. <span class="bld">Acakkhukaraṇo</span>ti asamatthasamāsoyaṃ ‘‘asūriyapassāni mukhānī’’tiādīsu viyāti āha <span class="bld">‘‘paññācakkhuṃ na karotīti acakkhukaraṇo’’</span>ti. <span class="bld">Paññānirodhiko</span>ti anuppannāya lokiyalokuttarāya paññāya uppajjituṃ na deti, lokiyapaññaṃ pana aṭṭhasamāpattipañcābhiññāvasena uppannampi samucchinditvā khipatīti paññānirodhikoti evampettha attho daṭṭhabbo. Anuppannānuppādauppannaparihāninimittatāya hi paññaṃ nirodhetīti paññānirodhiko. Vihanati vibādhatīti <span class="bld">vighāto,</span> dukkhanti āha <span class="bld">‘‘dukkhasaṅkhātassa vighātassā’’</span>ti. <span class="bld">Kilesanibbāna</span>nti iminā asaṅkhatanibbānameva vadati. Asaṅkhatañhi nibbānaṃ nāma, taṃ paccakkhaṃ <a name="V2.0164"></a> kātuṃ na detīti <span class="bld">anibbānasaṃvattaniko. Lokuttaramissako kathito</span> pubbabhāgiyassapi ariyamaggassa kathitattā.</p>
- <p class="centered">Channasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Ājīvakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para73"></a><a name="para73_an3"></a><span class="paranum">73</span>. Dutiye <a name="M2.0181"></a> <span class="bld">na aññātukāmo</span>ti na ājānitukāmoyevāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘pariggaṇhanatthaṃ pana āgato’’</span>ti, paññāya paricchinditvā upaparikkhitvā gaṇhanatthanti attho. <span class="bld">Kāraṇāpadeso</span>ti kāraṇaniddeso. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Ājīvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Mahānāmasakkasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para74"></a><a name="para74_an3"></a><span class="paranum">74</span>. Tatiye gilānassa bhāvo <span class="bld">gelañña</span>nti āha <span class="bld">‘‘gilānabhāvato’’</span>ti. <span class="bld">Dīpetī</span>ti desanākkameneva paññāpeti. Paṭhamañhi sekhasīlasamādhipaññāyo vatvā pacchā asekhasīlādīni vadanto imamatthaṃ dīpeti.</p>
- <p class="centered">Mahānāmasakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Nigaṇṭhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para75"></a><a name="para75_an3"></a><span class="paranum">75</span>. Catutthe <span class="bld">haṃsavaṭṭakacchannenā</span>ti haṃsavaṭṭakaparicchannena, haṃsamaṇḍalākārenāti attho. Natthi etassa parisesanti <span class="bld">aparisesaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘appamattakampi asesetvā’’</span>ti. Aparisesadhammajānanato vā aparisesasaṅkhātaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānātīti evampettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Satata</span>nti niccaṃ. <span class="bld">Samita</span>nti tasseva vevacananti āha <span class="bld">‘‘satataṃ samitanti sabbakālaṃ nirantara’’</span>nti. Atha vā niccaṭṭhena <span class="bld">satata</span>-saddena abhiṇhappavatti jotitā siyāti <span class="bld">‘‘samita’’</span>nti vuttaṃ. Tena nirantarappavattiṃ dassetīti āha <span class="bld">‘‘sabbakālaṃ nirantara’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Visuddhisampāpanatthāyā</span>ti <a name="V2.0165"></a> rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkiliṭṭhacittānaṃ sattānaṃ visuddhipāpanatthāya. <span class="bld">Samatikkamanatthāyā</span>ti sokassa ca paridevassa ca pahānatthāya. <span class="bld">Atthaṃ gamanatthāyā</span>ti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamanāya, nirodhāyāti attho. Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṃ. Taṃ vā <a name="M2.0182"></a> ñāyati paṭivijjhati etenāti <span class="bld">ñāyo,</span> ariyamaggoti āha <span class="bld">‘‘maggassa adhigamanatthāyā’’</span>ti. <span class="bld">Apaccayanibbānassa sacchikaraṇatthāyā</span>ti paccayarahitattā apaccayassa asaṅkhatassa taṇhāvānavirahitattā nibbānanti laddhanāmassa amatassa sacchikiriyāya, attapaccakkhatāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Phusitvā phusitvā</span>ti patvā patvā. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Nigaṇṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Nivesakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para76"></a><a name="para76_an3"></a><span class="paranum">76</span>. Pañcame kiccakaraṇīyesu sahabhāvaṭṭhena amā hontīti <span class="bld">amaccā</span>. ‘‘Ayaṃ ajjhattiko’’ti evaṃ jānanti, ñāyanti vāti <span class="bld">ñātī. Sassusasurapakkhikā</span>ti sassusasurā ca tappakkhiko ca sassusasurapakkhikā. Lohitena sambaddhāti <span class="bld">sālohitā</span>. Pitupakkhikā vā <span class="bld">ñātī,</span> mātupakkhikā <span class="bld">sālohitā</span>. Mātupitupakkhikā vā <span class="bld">ñātī,</span> sassusasurapakkhikā <span class="bld">sālohitā</span>. Avecca ratanassa guṇe yāthāvato ñatvā pasādo <span class="bld">aveccappasādo</span>. So pana yasmā maggenāgatattā kenaci akampanīyo ca appadhaṃsiyo ca hoti, tasmā evaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘acalappasādo’’</span>ti. <span class="bld">Bhāvaññathatta</span>nti sabhāvassa aññathattaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vīsatiyā koṭṭhāsesū</span>ti kesādimatthaluṅgapariyantesu. <span class="bld">Dvādasasu koṭṭhāsesū</span>ti pittādimuttapariyantesu. <span class="bld">Catūsu koṭṭhāsesū</span>ti ‘‘yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca paridayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatī’’ti (ma. ni. 1.304) evaṃ vuttesu catūsu koṭṭhāsesu. <span class="bld">Chasu koṭṭhāsesū</span>ti ‘‘uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso’’ti (ma. ni. 2.305) evaṃ vuttesu chasu koṭṭhāsesu. <span class="bld">Vitthambhanaṃ</span> sesabhūtattayasanthambhitatāpādanaṃ, ‘‘upakīḷana’’nti eke. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Nivesakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6-7. Paṭhamabhavasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para77-78"></a><a name="para77-78_an3"></a><span class="paranum">77-78</span>. Chaṭṭhe <a name="M2.0183"></a><a name="V2.0166"></a> <span class="bld">abhisaṅkhāraviññāṇa</span>nti kammasahajātaṃ viññāṇaṃ. Sesamettha suviññeyyameva. Sattame natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Paṭhamabhavasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Sīlabbatasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para79"></a><a name="para79_an3"></a><span class="paranum">79</span>. Aṭṭhame <span class="bld">dukkarakārikānuyogo</span>ti dukkarakiriyāya anuyogo. <span class="bld">Upaṭṭhānena sāra</span>nti upaṭṭhānākārena sāraṃ. <span class="bld">‘‘Idaṃ vara’’</span>ntiādinā upaṭṭhānākāraṃ vibhāveti. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ satthārā pucchite pañhe.</p>
- <p class="centered">Sīlabbatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Gandhajātasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para80"></a><a name="para80_an3"></a><span class="paranum">80</span>. Navame mūle, mūlassa vā gandho <span class="bld">mūlagandho</span>ti āha <span class="bld">‘‘mūlavatthuko gandho’’</span>ti. Mūlaṃ vatthu etassāti <span class="bld">mūlavatthuko</span>. Idāni mūlaṃ gandhayogato gandhoti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘gandhasampannaṃ vā mūlameva mūlagandho’’</span>ti āha. Pacchimoyevettha atthavikappo yuttataroti dassetuṃ <span class="bld">‘‘tassa hi gandho’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Vassikapupphādīna</span>nti sumanapupphādīnaṃ.</p>
- <p class="centered">Gandhajātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Cūḷanikāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para81"></a><a name="para81_an3"></a><span class="paranum">81</span>. Dasame <span class="bld">aruṇavatisuttantaaṭṭhuppattiya</span>nti ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, rājā ahosi aruṇavā nāma. Rañño kho pana, bhikkhave, aruṇavato aruṇavatī nāma rājadhānī ahosi. Aruṇavatiṃ kho pana, bhikkhave, rājadhāniṃ sikhī bhagavā arahaṃ sammāsambuddho upanissāya vihāsi. Sikhissa <a name="M2.0184"></a> kho pana, bhikkhave, bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhūsambhavaṃ nāma sāvakayugaṃ ahosi aggaṃ bhaddayugaṃ. Atha kho, bhikkhave, sikhī bhagavā arahaṃ <a name="V2.0167"></a> sammāsambuddho abhibhuṃ bhikkhuṃ āmantesī’’tiādinā <span class="bld">brahmasaṃyutte</span> (saṃ. ni. 1.185) āgatassa aruṇavatisuttantassa aṭṭhuppattiyaṃ. <span class="bld">Atippago</span>ti ativiya pago, ativiya pātoti attho, na tāva kulesu bhattaṃ niṭṭhātīti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ujjhāyantī</span>ti avajhāyanti, heṭṭhā katvā cintenti, lāmakato cintenti. <span class="bld">Anekavihitaṃ iddhivikubbanaṃ katvā</span>ti ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā nāgavaṇṇaṃ vā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṃ vā dassetī’’tiādinā (paṭi. ma. 3.13) nayena āgataṃ anekappakāraṃ iddhivikubbanaṃ katvā. <span class="bld">Sahassilokadhātu</span>nti cakkavāḷasahassaṃ. <span class="bld">Gāthādvayaṃ abhāsī</span>ti thero kira ‘‘kathaṃ desitā kho dhammadesanā sabbesaṃ piyā manāpā’’ti cintetvā ‘‘sabbepi pāsaṇḍā sabbe devamanussā attano attano samaye purisakāraṃ vaṇṇayanti, vīriyassa avaṇṇavādī nāma natthi, vīriyappaṭisaṃyuttaṃ katvā desessāmi. Evamassa dhammadesanā sabbesaṃ piyā bhavissati manāpā’’ti ñatvā tīsu piṭakesu vicinitvā ‘‘ārambhatha nikkamathā’’ti (saṃ. ni. 1.186) idaṃ gāthādvayaṃ abhāsi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ āloko aya</span>nti kassa nu kho ayaṃ ālokoti. <span class="bld">Vicinantāna</span>nti cintentānaṃ. <span class="bld">Sabbe</span>ti lokadhātuyaṃ sabbe devā ca manussā ca. <span class="bld">Osaṭāya parisāyā</span>ti dhammassavanatthaṃ samosaṭāya parimitaparicchinnāya parisāya. <span class="bld">Atthopi nesaṃ pākaṭo ahosī</span>ti na kevalaṃ te saddameva assosuṃ, atha kho atthopi tesaṃ pakatisavanūpacāre viya pākaṭo ahosi. Tena sahassaṃ lokadhātuṃ viññāpetīti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pariharantī</span>ti sineruṃ dakkhiṇato katvā parivattenti. <span class="bld">Virocamānā</span>ti attano jutiyā dibbamānā, sobhamānā vā. <span class="bld">Tāva sahassadhā loko</span>ti yattako candimasūriyehi obhāsiyamāno lokadhātusaṅkhāto ekeko loko, tattakena pamāṇena sahassadhā loko, iminā cakkavāḷena saddhiṃ cakkavāḷasahassanti attho. <span class="bld">Kasmā panesā ānītā</span>ti esā cūḷanikā lokadhātu <a name="M2.0185"></a> kasmā bhagavatā ānītā, desitāti attho. <span class="bld">Majjhimikāya lokadhātuyā paricchedadassanattha</span>nti dvisahassilokadhātuyā parimāṇadassanatthaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Sahassilokadhātuyā sahassī dvisahassilokadhātu, sā cakkavāḷagaṇanāya dasasatasahassacakkavāḷaparimāṇā. Tenāha <span class="bld">‘‘sahassacakkavāḷāni sahassabhāgena gaṇetvā’’</span>tiādi. Kampanadevatūpasaṅkamanādinā jātacakkavāḷena saha yogakkhemaṃ ṭhānaṃ <span class="bld">jātikkhettaṃ</span>. Tattakāya eva jātikkhettabhāvo <a name="V2.0168"></a> dhammatāvaseneva veditabbo, ‘‘pariggahavasenā’’ti keci. Sabbesampi buddhānaṃ evaṃ jātikkhettaṃ tannivāsīnaṃyeva ca devatānaṃ dhammābhisamayoti vadanti. <span class="bld">Paṭisandhiggahaṇā</span>dīnaṃ sattannaṃyeva gahaṇaṃ nidassanamattaṃ mahābhinīhārādikālepi tassa pakampanassa labbhanato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sahassaṃ sahassadhā katvā gaṇitaṃ majjhimika</span>ntiādinā majjhimikāya lokadhātuyā sahassaṃ tisahassilokadhātu, sāyeva ca mahāsahassilokadhātūti dasseti. Saraseneva āṇāpavattanaṃ <span class="bld">āṇākkhettaṃ,</span> yaṃ ekajjhaṃ saṃvaṭṭati vivaṭṭati ca. <span class="bld">Āṇā pharatī</span>ti tannivāsidevatānaṃ sirasā sampaṭicchanena vattati, tañca kho kevalaṃ buddhānubhāveneva, adhippāyavasena ca pana ‘‘yāvatā pana ākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vacanato buddhānaṃ avisayo nāma natthi, visayakkhettassa pamāṇaparicchedo nāma natthi. <span class="bld">Visamo</span>ti sūriyuggamanādīnaṃ visamabhāvato visamo. Tenevāha <span class="bld">‘‘ekasmiṃ ṭhāne sūriyo uggato hotī’’</span>tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Cūḷanikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Ānandavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(9) 4. Samaṇavaggo</p>
- <p class="subhead">1-5. Samaṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para82-86"></a><a name="para82-86_an3"></a><span class="paranum">82-86</span>. Catutthassa paṭhame sammā ādānaṃ gahaṇaṃ <span class="bld">samādāna</span>nti āha <span class="bld">‘‘samādānaṃ vuccati gahaṇa’’</span>nti. Adhikaṃ visiṭṭhaṃ sīlanti <span class="bld">adhisīlaṃ</span>. Lokiyasīlassa <a name="M2.0186"></a> adhisīlabhāvo pariyāyenāti nippariyāyameva taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apica sabbampi lokiyasīla’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sikkhitabbato</span>ti āsevitabbato. Pañcapi dasapi vā sīlāni sīlaṃ nāma, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāma anavasesakāyikacetasikasaṃvarabhāvato maggasīlassa padaṭṭhānabhāvato ca. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ maggasamādhissa adhiṭṭhānabhāvato. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanā adhipaññā maggapaññāya adhiṭṭhānabhāvato. Apica nibbānaṃ <a name="V2.0169"></a> patthayantena samādinnaṃ pañcasīlaṃ dasasīlampi adhisīlameva nibbānādhigamassa paccayabhāvato. Nibbānaṃ patthayantena samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Anubhoti dvayametaṃ, anubandhañhi kāraṇa’’nti. –</p>
- <p class="unindented">Evaṃ atīte anāgate ca vaṭṭamūlakadukkhasallakkhaṇavasena saṃvegavatthutāya vimuttiākaṅkhāya paccayabhūtā kammassakatapaññāpi adhipaññāti vadanti. Dutiyatatiyacatutthapañcamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Samaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Paṭhamasikkhāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para87"></a><a name="para87_an3"></a><span class="paranum">87</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">samattakārī</span>ti anūnena paripūrena ākārena samannāgato. Sikkhāpadānaṃ khuddānukhuddakattaṃ apekkhāsiddhanti āha <span class="bld">‘‘tatrāpi saṅghādisesaṃ khuddaka’’</span>ntiādi. <span class="bld">Aṅguttaramahānikāyavaḷañjanakaācariyā</span>ti aṅguttaranikāyaṃ pariharantā ācariyā, aṅguttarabhāṇakāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Lokavajjaṃ nāpajjati</span> lokavajjasikkhāpadānaṃ vītikkamasādhakassa kilesagahanassa sabbaso pahīnattā. <span class="bld">Paṇṇattivajjameva āpajjati</span> paṇṇattivītikkamaṃ vā ajānatopi āpattisambhavato. <span class="bld">Cittena āpajjanto rūpiyappaṭiggahaṇaṃ āpajjatī</span>ti upanikkhittasādiyena āpajjati.</p>
- <p class="bodytext">Brahmacariyassa ādibhūtāni ādibrahmacariyāni, tāni eva <span class="bld">ādibrahmacariyakāni</span> yathā ‘‘vinayo eva venayiko’’ti āha <span class="bld">‘‘maggabrahmacariyassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Cattāri mahāsīlasikkhāpadānī</span>ti cattāri pārājikāni sandhāya <a name="M2.0187"></a> vadati. Paṭipakkhadhammānaṃ anavasesato savanato paggharaṇato soto, ariyamaggoti āha <span class="bld">‘‘sotasaṅkhātena maggenā’’</span>ti. Vinipāteti virūpaṃ sadukkhaṃ saupāyāsaṃ nipātetīti vinipāto, apāyadukkhe khipanako. <span class="bld">Dhammo</span>ti sabhāvo. Nāssa vinipāto dhammoti <span class="bld">avinipātadhammo,</span> na attānaṃ apāyesu vinipātanasabhāvoti vuttaṃ hoti. Kasmā? Ye dhammā apāyagamanīyā, tesaṃ pahīnattā. Tenāha <span class="bld">‘‘avinipātadhammoti catūsu apāyesu apatanasabhāvo’’</span>ti. Tattha <span class="bld">apatanasabhāvo</span>ti anuppajjanasabhāvo. <span class="bld">Sotāpattimagganiyāmena</span> <a name="V2.0170"></a> <span class="bld">niyato</span>ti uparimaggādhigamassa avassaṃbhāvībhāvato niyato. Tenevāha <span class="bld">‘‘sambodhiparāyaṇo’’</span>ti. Heṭṭhimantato sattamabhavato upari anuppajjanadhammatāya vā <span class="bld">niyato</span>. Sambujjhatīti sambodhi, ariyamaggo. So pana paṭhamamaggassa adhigatattā avasiṭṭho ca adhigantabbabhāvena icchitabboti uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi paraṃ ayanaṃ parā gati assāti <span class="bld">sambodhiparāyaṇo</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘uparimaggattayasambodhiparāyaṇo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tanubhāvā</span>ti pariyuṭṭhānamandatāya ca kadāci karahaci uppattiyā ca tanubhāvena. Tanuttañhi dvīhi kāraṇehi veditabbaṃ adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya ca. Sakadāgāmissa hi vaṭṭānusārimahājanassa viya kilesā abhiṇhaṃ na uppajjanti, kadāci karahaci uppajjanti viraḷākārā hutvā viraḷavāpite khette aṅkurā viya. Uppajjamānāpi ca vaṭṭānusārimahājanasseva maddantā pharantā chādentā andhakāraṃ karontā na uppajjanti, mandamandā uppajjanti tanukākārā hutvā abbhapaṭalamiva makkhikāpattamiva ca. Tattha keci therā bhaṇanti ‘‘sakadāgāmissa kilesā kiñcāpi cirena uppajjanti, bahalāva uppajjanti. Tathā hissa puttā ca dhītaro ca dissantī’’ti. Etaṃ pana appamāṇaṃ. Puttadhītaro hi aṅgapaccaṅgaparāmasanamattenapi hontīti. Dvīhiyeva kāraṇehissa kilesānaṃ tanuttaṃ veditabbaṃ adhiccuppattiyā ca pariyuṭṭhānamandatāya cāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Heṭṭhābhāgiyāna</span>nti ettha <span class="bld">heṭṭhā</span>ti mahaggatabhūmito heṭṭhā, kāmabhūmiyanti attho. Tesaṃ paccayabhāvena heṭṭhābhāgassa hitāti heṭṭhābhāgiyā, tesaṃ heṭṭhābhāgiyānaṃ, heṭṭhābhāgassa kāmabhavassa paccayabhāvena gahitānanti attho. Saṃyojenti bandhanti khandhagatibhavādīhi <a name="M2.0188"></a> khandhagatibhavādayo, kammaṃ vā phalenāti <span class="bld">saṃyojanānī</span>ti āha <span class="bld">‘‘saṃyojanānanti bandhanāna’’</span>nti. Asamucchinnarāgādikassa hi etarahi khandhādīnaṃ āyatiṃ khandhādīhi sambandho, samucchinnarāgādikassa pana taṃ natthi, katānampi kammānaṃ asamatthabhāvāpattito rāgādīnaṃ anvayato byatirekato ca saṃyojanaṭṭho siddho. <span class="bld">Parikkhayenā</span>ti samucchedena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Opapātiko</span>ti upapātikayoniko upapatane sādhukārī. Sesayonipaṭikkhepavacanametaṃ. Tena gabbhavāsadukkhābhāvamāha. <span class="bld">Tattha parinibbāyī</span>ti iminā sesadukkhābhāvaṃ. Tattha parinibbāyitā cassa kāmaloke khandhabījassa apunāgamanavasenevāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘anāvattidhammo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Upariyevā</span>ti brahmalokeyeva. <span class="bld">Anāvattidhammo</span>ti tato brahmalokā punappunaṃ paṭisandhivasena na āvattanadhammo. Tenāha <span class="bld">‘‘yonigativasena anāgamanadhammo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Padesaṃ</span> <a name="V2.0171"></a> <span class="bld">padesakārī ārādhetī</span>ti sīlakkhandhādīnaṃ pāripūriyā ekadesabhūtaṃ heṭṭhimamaggattayaṃ padeso, taṃ karonto padesaṃ ekadesabhūtaṃ heṭṭhimaṃ phalattayameva ārādheti, nipphādetīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘padesakārī puggalo nāma sotāpanno’’</span>tiādi. <span class="bld">Paripūraṃ paripūrakārī</span>ti sīlakkhandhādīhi saddhindriyādīhi ca parito pūraṇena paripūrasaṅkhātaṃ arahattamaggaṃ karonto nibbattento paripūraṃ arahattaphalaṃ ārādheti, nipphādetīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘paripūrakārī nāma arahā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="centered">Paṭhamasikkhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7-10. Dutiyasikkhāsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para88-91"></a><a name="para88-91_an3"></a><span class="paranum">88-91</span>. Sattame <span class="bld">kulā kulaṃ gamanako</span>ti kulato kulaṃ gacchanto. <span class="bld">Dve vā tayo vā bhave</span>ti devamanussavasena dve vā tayo vā bhave. Missakabhavavasena hetaṃ vuttaṃ. Desanāmattameva cetaṃ <span class="bld">‘‘dve vā tīṇi vā’’</span>ti. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi kolaṃkolova hoti. Tenevāha <span class="bld">‘‘ayañhi dve vā bhave…pe… evamettha vikappo daṭṭhabbo’’</span>ti. Uḷārakulavacano vā ettha kulasaddo, kulato kulaṃ gacchatīti <a name="M2.0189"></a> <span class="bld">kolaṃkolo</span>. Sotāpattiphalasacchikiriyato paṭṭhāya hi nīcakule uppatti nāma natthi, mahābhogakulesu eva nibbattatīti attho. Kevalo hi kulasaddo mahākulameva vadati ‘‘kulaputto’’tiādīsu viya. <span class="bld">Ekabījī</span>ti ettha khandhabījaṃ nāma kathitaṃ, <span class="bld">khandhabīja</span>nti ca paṭisandhiviññāṇaṃ vuccati. Yassa hi sotāpannassa ekaṃ khandhabījaṃ atthi, ekaṃ bhavaggahaṇaṃ, so ekabījī nāma. Tenāha <span class="bld">‘‘ekasseva bhavassa bījaṃ etassa atthīti ekabījī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Mānusakaṃ bhava’’</span>nti idaṃ panettha desanāmattameva, ‘‘devabhavaṃ nibbattetī’’tipi pana vattuṃ vaṭṭatiyeva.</p>
- <p class="bodytext">Uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotaṃ vāti <span class="bld">uddhaṃsoto,</span> uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhamassa maggasotanti <span class="bld">uddhaṃsoto</span>. Paṭisandhivasena akaniṭṭhabhavaṃ gacchatīti <span class="bld">akaniṭṭhagāmī. Yattha katthacī</span>ti avihādīsu yattha katthaci. <span class="bld">Sappayogenā</span>ti vipassanāñāṇābhisaṅkhārasaṅkhātena payogena saha, mahatā vipassanāpayogenāti attho. <span class="bld">Upahaccā</span>ti etassa upagantvāti attho. Tena vemajjhātikkamo kālakiriyāpagamanañca saṅgahitaṃ hoti, tasmā āyuvemajjhaṃ atikkamitvā parinibbāyanto upahaccaparinibbāyī nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘yo pana kappasahassāyukesu avihesū’’</span>tiādi. <span class="bld">So tividho hotī</span>ti ñāṇassa tikkhamajjhamudubhāvena tividho hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘kappasahassāyukesū’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhādhurena</span> <a name="V2.0172"></a> <span class="bld">abhinivisitvā</span>ti ‘‘sace saddhāya sakkā nibbattetuṃ, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti evaṃ saddhādhuravasena abhinivisitvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā. <span class="bld">Paññādhurena abhiniviṭṭho</span>ti ‘‘sace paññāya sakkā, nibbattessāmi lokuttaramagga’’nti evaṃ paññādhuraṃ katvā abhiniviṭṭho. Yathāvuttameva aṭṭhavidhattaṃ kolaṃkolasattakkhattuparamesu atidisanto <span class="bld">‘‘tathā kolaṃkolā sattakkhattuparamā cā’’</span>ti āha. Vuttanayeneva aṭṭha kolaṃkolā, aṭṭha sattakkhattuparamāti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha sattakkhattuṃ paramā bhavūpapatti attabhāvaggahaṇaṃ assa, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti <span class="bld">sattakkhattuparamo</span>. Bhagavatā gahitanāmavaseneva cetāni ariyāya jātiyā jātānaṃ tesaṃ nāmāni jātāni kumārānaṃ mātāpitūhi gahitanāmāni viya. Ettakañhi ṭhānaṃ gato <a name="M2.0190"></a> ekabījī nāma hoti, ettakaṃ kolaṃkolo, ettakaṃ sattakkhattuparamoti bhagavatā etesaṃ nāmaṃ gahitaṃ. Niyamato pana ayaṃ ekabījī, ayaṃ kolaṃkolo, ayaṃ sattakkhattuparamoti natthi. Ko pana nesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva therā ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vadanti, keci paṭhamamaggo, keci upari tayo maggā, keci tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vāde paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti, ‘‘upari tayo maggā nirupanissayā uppannā’’ti vacanaṃ āpajjati. ‘‘Paṭhamamaggo niyamehī’’ti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. ‘‘Upari tayo maggā niyamentī’’ti vāde paṭhamamagge anuppanneyeva upari tayo maggā uppannāti āpajjatīti. ‘‘Tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā niyametī’’ti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti, tato mandatarāya kolaṃkolo, tato mandatarāya sattakkhattuparamoti.</p>
- <p class="bodytext">Ekacco hi sotāpanno vaṭṭajjhāsayo hoti vaṭṭābhirato, punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva carati sandissati. Anāthapiṇḍiko seṭṭhi, visākhā upāsikā, cūḷarathamahārathā devaputtā, anekavaṇṇo devaputto, sakko devarājā, nāgadatto devaputtoti ime hi ettakā janā vaṭṭajjhāsayā vaṭṭābhiratā ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissanti, ime idha na gahitā. Na kevalañcimeva, yopi manussesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yopi devaloke nibbatto devesuyeva sattakkhattuṃ aparāparaṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti. Imepi idha na gahitā, kālena deve, kālena manusse saṃsaritvā <a name="V2.0173"></a> pana arahattaṃ pāpuṇantova idha gahito, tasmā ‘‘sattakkhattuparamo’’ti idaṃ idhaṭṭhakavokiṇṇabhavūpapattikasukkhavipassakassa nāmaṃ kathitanti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Sakideva imaṃ lokaṃ āgantvā’’ti (pu. pa. 34) vacanato pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi idha sakadāgāmiphalaṃ patvā idheva parinibbāyati, ekacco idha patvā devaloke parinibbāyati<a name="M2.0191"></a>, ekacco devaloke patvā tattheva parinibbāyati, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāyati. Ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke yāvatāyukaṃ vasitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāyissati, ayaṃ ekova idha gahitoti veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Idāni tassa pabhedaṃ dassento <span class="bld">‘‘tīsu pana vimokkhesū’’</span>tiādimāha. Imassa pana sakadāgāmino ekabījinā saddhiṃ kiṃ nānākaraṇanti? Ekabījissa ekāva paṭisandhi, sakadāgāmissa dve paṭisandhiyo, idaṃ tesaṃ nānākaraṇaṃ. Suññatavimokkhena vimuttakhīṇāsavo paṭipadāvasena catubbidho hoti, tathā animittaappaṇihitavimokkhehīti evaṃ dvādasa arahantā hontīti āha <span class="bld">‘‘yathā pana sakadāgāmino, tatheva arahanto dvādasa veditabbā’’</span>ti. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Dutiyasikkhāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">11. Saṅkavāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para92"></a><a name="para92_an3"></a><span class="paranum">92</span>. Ekādasame vihārapaṭibaddhanavakammādibhāraṃ harati pavattetīti <span class="bld">bhārahāro</span>. Tenevāha <span class="bld">‘‘nave āvāse samuṭṭhāpeti, purāṇe paṭijaggatī’’</span>ti. Sikkhitabbato sikkhā, pajjitabbato, pajjanti etehīti vā padāni, sikkhāyeva padāni <span class="bld">sikkhāpadānī</span>ti āha <span class="bld">‘‘sikkhāsaṅkhātehi padehī’’</span>ti. <span class="bld">Dassetī</span>ti paccakkhato dasseti, hatthāmalakaṃ viya pākaṭe vibhūte katvā vibhāveti. <span class="bld">Gaṇhāpetī</span>ti te dhamme manasā anupakkhite diṭṭhiyā suppaṭividdhe kārento uggaṇhāpeti. <span class="bld">Samussāhetī</span>ti samādhimhi ussāhaṃ janeti. <span class="bld">Paṭiladdhaguṇehī</span>ti tāya desanāya tannissayapaccattapurisakārena ca tesaṃ paṭividdhaguṇehi. <span class="bld">Vodāpetī</span>ti tesaṃ cittasantānaṃ assaddhiyādikilesamalāpagamanena pabhassaraṃ karoti. <span class="bld">Saṇhaṃ saṇhaṃ kathetī</span>ti ativiya sukhumaṃ katvā katheti.</p>
- <p class="bodytext">Accayanaṃ <a name="V2.0174"></a> sādhumariyādaṃ madditvā vītikkamanaṃ <span class="bld">accayo</span>ti āha <span class="bld">‘‘aparādho’’</span>ti. Acceti atikkamati etenāti vā <span class="bld">accayo,</span> vītikkamassa pavattanako akusaladhammo. So eva aparajjhati etenāti <span class="bld">aparādho</span>. So hi aparajjhantaṃ purisaṃ adhibhavitvā pavattati. Tenāha <span class="bld">‘‘atikkamma</span> <a name="M2.0192"></a> <span class="bld">adhibhavitvā pavatto’’</span>ti. <span class="bld">Paṭiggaṇhātū</span>ti adhivāsanavasena sampaṭicchatūti atthoti āha <span class="bld">‘‘khamatū’’</span>ti. Sadevakena lokena nissaraṇanti araṇīyato <span class="bld">ariyo,</span> tathāgatoti āha <span class="bld">‘‘ariyassa vinayeti buddhassa bhagavato sāsane’’</span>ti. <span class="bld">Puggalādhiṭṭhānaṃ karonto</span>ti kāmaṃ ‘‘vuddhi hesā’’ti dhammādhiṭṭhānavasena vākyaṃ āraddhaṃ, tathāpi desanaṃ pana puggalādhiṭṭhānaṃ karonto ‘‘saṃvaraṃ āpajjatī’’ti āhāti yojanā.</p>
- <p class="centered">Saṅkavāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Samaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(10) 5. Loṇakapallavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Accāyikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para93"></a><a name="para93_an3"></a><span class="paranum">93</span>. Pañcamassa paṭhame <span class="bld">atipātikānī</span>ti sīghaṃ pavattetabbāni. <span class="bld">Karaṇīyānī</span>ti ettha avassake anīyasaddo daṭṭhabboti āha <span class="bld">‘‘avassakiccānī’’</span>ti. <span class="bld">Nikkhantasetaṅkurānī</span>ti bījato nikkhantasetaṅkurāni. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="bodytext">Accāyikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Pavivekasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para94"></a><a name="para94_an3"></a><span class="paranum">94</span>. Dutiye sāṇehi vākehi nibbattitāni <span class="bld">sāṇāni</span>. Missasāṇāni <span class="bld">masāṇāni</span> na bhaṅgāni. <span class="bld">Erakatiṇādīnī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena akkamakacikadalivākādīnaṃ saṅgaho. Erakādīhi katāni hi chavāni lāmakāni dussānīti <span class="bld">‘‘chavadussānī’’</span>ti vattabbataṃ labhanti. <span class="bld">Kuṇḍaka</span>nti tanutaraṃ <a name="V2.0175"></a> taṇḍulappakaraṇaṃ. <span class="bld">Pañca dussīlyānī</span>ti pāṇātipātādīni pañca. <span class="bld">Cattāro āsavā</span>ti kāmāsavādayo cattāro āsavā. <span class="bld">Sīlaggappatto</span>ti sīlena, sīlassa vā aggappatto.</p>
- <p class="centered">Pavivekasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Saradasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para95"></a><a name="para95_an3"></a><span class="paranum">95</span>. Tatiye <a name="M2.0193"></a> <span class="bld">viddhe</span>ti dūrībhūte. Dūrabhāvo ca ākāsassa valāhakavigamena hotīti āha <span class="bld">‘‘valāhakavigamena dūrībhūte’’</span>ti. Teneva hi ‘‘viddhe vigatavalāhake’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Nabhaṃ abbhussakkamāno</span>ti ākāsaṃ abhilaṅghanto. Iminā taruṇasūriyabhāvo dassito. Nātidūrodite hi ādicce taruṇasūriyasamaññā. <span class="bld">Duvidhamevassa saṃyojanaṃ natthī</span>ti orambhāgiyauddhambhāgiyavasena duvidhampi saṃyojanaṃ assa paṭhamajjhānalābhino ariyasāvakassa natthi. Kasmā panassa uddhambhāgiyasaṃyojanampi natthīti vuttaṃ. Orambhāgiyasaṃyojanānameva hettha pahānaṃ vuttanti āha <span class="bld">‘‘itarampī’’</span>tiādi, itaraṃ uddhambhāgiyasaṃyojanaṃ puna imaṃ lokaṃ paṭisandhivasena ānetuṃ asamatthatāya natthīti vuttanti attho. Jhānalābhino hi sabbepi ariyā brahmalokūpapannā heṭṭhā na uppajjanti, uddhaṃ uddhaṃ uppajjantāpi vehapphalaṃ akaniṭṭhaṃ bhavaggañca patvā na punaññattha jāyanti, tattha tattheva arahattaṃ patvā parinibbāyanti. Tenevāha <span class="bld">‘‘imasmiṃ sutte jhānānāgāmī nāma kathito’’</span>ti. Jhānavasena hi heṭṭhā na āgacchatīti jhānānāgāmī.</p>
- <p class="centered">Saradasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Parisāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para96"></a><a name="para96_an3"></a><span class="paranum">96</span>. Catutthe <span class="bld">paccayabāhullikā</span>ti cīvarādibāhullāya paṭipannā. Avītataṇhatāya hi taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahuṃ lanti ādiyantīti bahulā, te eva <span class="bld">bāhulikā</span> yathā ‘‘venayiko’’ti (ma. ni. 1.246; a. ni. 8.11; pārā. 8). Te paccayabāhullāya yuttappayuttā hontīti cīvarādibāhullāya paṭipannā nāma honti. Sikkhāya agāravabhāvato sithilaṃ agāḷhaṃ gaṇhantīti <span class="bld">sāthalikā. Sithila</span>nti ca bhāvanapuṃsakaniddeso. Sithilasaddena samānatthassa sathalasaddassa vasena sāthalikāti padasiddhi veditabbā. <span class="bld">Avagamanaṭṭhenā</span>ti adhogamanaṭṭhena, orambhāgiyabhāvenāti <a name="V2.0176"></a> attho. <span class="bld">Nikkhittadhurā</span>ti oropitadhurā ujjitussāhā. <span class="bld">Upadhiviveko</span> nibbānaṃ. <span class="bld">Duvidhampi vīriya</span>nti kāyikaṃ cetasikañca vīriyaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Bhaṇḍanaṃ <a name="M2.0194"></a> jātaṃ etesanti <span class="bld">bhaṇḍanajātā</span>. Visesanassa paranipātavasena cetaṃ vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana visesanassa pubbanipātavaseneva atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘jātabhaṇḍanā’’</span>ti āha. Kalaho jāto etesanti <span class="bld">kalahajātā</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Kalahassa pubbabhāgo</span>ti kalahassa hetubhūtā paṭibhāgā taṃsadisī ca aniṭṭhakiriyā. <span class="bld">Hatthaparāmāsādivasenā</span>ti kujjhitvā aññamaññassa hatthe gahetvā palapanaacchindanādivasena. ‘‘Ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’tiādinā viruddhavādabhūtaṃ vivādaṃ āpannāti <span class="bld">vivādapannā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘viruddhavādaṃ āpannā’’</span>ti. Mukhasannissitatāya vācā idha ‘‘mukha’’nti adhippetāti āha <span class="bld">‘‘pharusā vācā mukhasattiyo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Satipi ubhayesaṃ kalāpānaṃ paramatthato bhede pacurajanehi pana duviññeyyanānattaṃ khīrodakasammoditaṃ accantametaṃ saṃsaṭṭhaṃ viya hutvā tiṭṭhatīti āha <span class="bld">‘‘khīrodakaṃ viya bhūtā’’</span>ti. Yathā khīrañca udakañca aññamaññaṃ saṃsandati, visuṃ na hoti, ekattaṃ viya upeti, evaṃ sāmaggivasena ekattūpagatacittuppādāti attho. Mettacittaṃ paccupaṭṭhāpetvā olokanaṃ cakkhūni viya cakkhūni nāmāti āha <span class="bld">‘‘upasantehi mettacakkhūhī’’</span>ti. Piyabhāvadīpakāni hi cakkhūni <span class="bld">piyacakkhūni. Pamuditassa pīti jāyatī</span>ti pamodapaccayabalavapītimāha. <span class="bld">Pañcavaṇṇā pīti uppajjatī</span>ti khuddikādibhedena pañcappakārā pīti uppajjati. <span class="bld">Pītimanassā</span>ti tāya pītiyā pīṇitamanassa, passaddhiāvahehi uḷārehi pītivegehi tintacittassāti attho. <span class="bld">Vigatadaratho</span>ti kilesapariḷāhānaṃ dūrībhāvena vūpasantadaratho.</p>
- <p class="bodytext">Kena udakena dārito pabbatappadesoti katvā āha <span class="bld">‘‘kandaro nāmā’’</span>tiādi. Udakassa yathāninnaṃ pavattiyā nadinibbattanabhāvena <span class="bld">‘‘nadikuñjo’’</span>tipi vuccati. Sāvaṭṭā nadiyo <span class="bld">padarā. Aṭṭha māse</span>ti hemantagimhautuvasena aṭṭha māse. Khuddakā udakavāhiniyo sākhā viyāti <span class="bld">sākhā</span>. Khuddakasobbhā <span class="bld">kusubbhā</span> okārassa ukāraṃ katvā. Yattha upari unnatappadesato udakaṃ āgantvā tiṭṭhati ceva sandati ca, te <a name="M2.0195"></a> kusubbhā khuddakaāvāṭā. <span class="bld">Khuddakanadiyo</span>ti pabbatapādādito nikkhantā khuddakā nadiyo.</p>
- <p class="centered">Parisāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-7. Paṭhamaājānīyasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para97-99"></a><a name="para97-99_an3"></a><span class="paranum">97-99</span>. Pañcame <a name="V2.0177"></a> <span class="bld">anucchaviko</span>ti rañño paribhuñjanayoggo. <span class="bld">Hatthapādādiaṅgasamatāyā</span>ti hatthapādādiavayavasamatāya, rañño vā senāya aṅgabhūtattā <span class="bld">rañño aṅga</span>nti vuccati. Ānetvā hunitabbanti āhunaṃ, āhutīti atthato ekanti āha <span class="bld">‘‘āhutisaṅkhātaṃ piṇḍapāta’’</span>nti. Dūratopi ānetvā sīlavantesu dātabbassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Piṇḍapāta</span>nti ca nidassanamattaṃ. Ānetvā hunitabbānañhi cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānametaṃ adhivacanaṃ āhunanti. Taṃ arahatīti <span class="bld">āhuneyyo. Paṭiggahetuṃ yutto</span>ti tassa mahapphalabhāvakaraṇato paṭiggaṇhituṃ anucchaviko.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pāhunakabhattassā</span>ti disavidisato āgatānaṃ piyamanāpānaṃ ñātimittānaṃ atthāya sakkāre paṭiyattassa āgantukabhattassa. Tañhi ṭhapetvā te tathārūpe pāhunake saṅghasseva dātuṃ yuttaṃ, saṅghova taṃ paṭiggahetuṃ yutto. Saṅghasadiso hi pāhunako natthi. Tathā hesa ekasmiṃ buddhantare vītivatte dissati, kadāci asaṅkhyeyyepi kappe vītivatte. Abbokiṇṇañca piyamanāpatādikarehi dhammehi samannāgato. Evaṃ pāhunamassa dātuṃ yuttaṃ, pāhunañca paṭiggahetuṃ yuttoti <span class="bld">pāhuneyyo</span>. Ayañhettha adhippāyo ‘‘ñātimittā vippavuṭṭhā na cirasseva samāgacchanti, anavaṭṭhitā ca tesu piyamanāpatā, na evamariyasaṅgho, tasmā saṅghova pāhuneyyo’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Dakkhanti etāya sattā yathādhippetāhi sampattīhi vaḍḍhantīti dakkhiṇā, paralokaṃ saddahitvā dānaṃ. Taṃ dakkhiṇaṃ arahati, dakkhiṇāya vā hito yasmā mahapphalakaraṇatāya visodhetīti <span class="bld">dakkhiṇeyyo</span>.</p>
- <p class="bodytext">Puññatthikehi añjali karaṇīyo etthāti <span class="bld">añjalikaraṇīyo</span>. Ubho hettha sirasi patiṭṭhāpetvā sabbalokena kayiramānaṃ añjalikammaṃ arahatīti <a name="M2.0196"></a> vā <span class="bld">añjalikaraṇīyo</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘añjalipaggahaṇassa anucchaviko’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Yadipi pāḷiyaṃ ‘‘anuttara’’nti vuttaṃ, natthi ito uttaraṃ visiṭṭhanti hi anuttaraṃ, samampissa pana natthīti dassento <span class="bld">‘‘asadisa’’</span>nti āha. Khittaṃ vuttaṃ bījaṃ mahapphalabhāvakaraṇena tāyati rakkhati, khipanti vapanti ettha bījānīti vā khettaṃ, kedārādi, khettaṃ viya khettaṃ, puññānaṃ khettaṃ <span class="bld">puññakkhettaṃ</span>. Yathā hi rañño vā amaccassa vā <a name="V2.0178"></a> sālīnaṃ vā yavānaṃ vā viruhanaṭṭhānaṃ ‘‘rañño sālikkhetaṃ yavakkheta’’nti vuccati, evaṃ saṅgho sabbalokassa puññānaṃ viruhanaṭṭhānaṃ. Saṅghaṃ nissāya hi lokassa nānappakārahitasukhasaṃvattanikāni puññāni viruhanti, tasmā saṅgho <span class="bld">anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa</span>. Sesaṃ suviññeyyameva. Chaṭṭhasattamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Paṭhamaājānīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Potthakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para100"></a><a name="para100_an3"></a><span class="paranum">100</span>. Aṭṭhame <span class="bld">navo</span>ti navavāyimo. Tenāha <span class="bld">‘‘karaṇaṃ upādāya vuccatī’’</span>ti. <span class="bld">Vākamayavattha</span>nti sāṇādivākasāṭakaṃ. <span class="bld">Dubbaṇṇo</span>ti vivaṇṇo. <span class="bld">Dukkhasamphasso</span>ti kharasamphasso. Appaṃ agghatīti <span class="bld">appaggho</span>. Atibahuṃ agghanto kahāpaṇagghanako hoti. <span class="bld">Paribhogamajjhimo</span>ti paribhogakālavasena majjhimo. So hi navabhāvaṃ atikkamitvā jiṇṇabhāvaṃ appatto majjhe paribhogakālepi dubbaṇṇo ca dukkhasamphasso ca appagghoyeva hoti. Atibahuṃ agghanto aḍḍhaṃ agghati, jiṇṇakāle pana aḍḍhamāsakaṃ vā kākaṇikaṃ vā agghati. <span class="bld">Ukkhaliparipuñchana</span>nti kāḷukkhaliparipuñchanaṃ. <span class="bld">Navo</span>tipi upasampadāya pañcavassakālato heṭṭhā jātiyā saṭṭhivassopi navoyeva. <span class="bld">Dubbaṇṇatāyā</span>ti sarīravaṇṇenapi guṇavaṇṇenapi dubbaṇṇatāya. Dussīlassa hi parisamajjhe nittejatāya sarīravaṇṇopi na sampajjati, guṇavaṇṇena vattabbameva natthi. Aṭṭhakathāyaṃ pana sarīravaṇṇena dubbaṇṇatāpi guṇavaṇṇassa abhāvena dubbaṇṇatāyāti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ye kho panassā</span>ti ye kho pana tassa upaṭṭhākā vā ñātimittādayo vā etaṃ puggalaṃ sevanti. <span class="bld">Tesa</span>nti tesaṃ puggalānaṃ cha satthāre sevantānaṃ <a name="M2.0197"></a> micchādiṭṭhikānaṃ viya. Devadatte sevantānaṃ kokālikādīnaṃ viya ca taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti. <span class="bld">Majjhimo</span>ti pañcavassakālato paṭṭhāya yāva navavassakālā majjhimo nāma. <span class="bld">Thero</span>ti dasavassato paṭṭhāya thero nāma. <span class="bld">Evamāhaṃsū</span>ti evaṃ vadanti. <span class="bld">Kiṃ nu kho tuyha</span>nti tuyhaṃ bālassa bhaṇitena ko atthoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tathārūpa</span>nti tathājātikaṃ tathāsabhāvaṃ ukkhepanīyakammassa kāraṇabhūtaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tīhi kappāsaaṃsūhi suttaṃ kantitvā katavattha</span>nti tayo kappāsaaṃsū gahetvā kantitasuttena vāyitaṃ sukhumavatthaṃ, taṃ navavāyimaṃ anagghaṃ hoti, paribhogamajjhimaṃ vīsampi tiṃsampi sahassāni agghati, jiṇṇakāle, aṭṭhapi dasapi sahassāni agghati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tesaṃ</span> <a name="V2.0179"></a> <span class="bld">taṃ hotī</span>ti tesaṃ sammāsambuddhādayo sevantā viya taṃ sevanaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hoti. Sammāsambuddhañhi ekaṃ nissāya yāvajjakālā muccanakasattānaṃ pamāṇaṃ natthi, tathā sāriputtattheramahāmoggallānatthere avasese ca asīti mahāsāvake nissāya saggagatasattānaṃ pamāṇaṃ natthi, yāvajjakālā tesaṃ diṭṭhānugatiṃ paṭipannasattānampi pamāṇaṃ natthiyeva. <span class="bld">Ādheyyaṃ gacchatī</span>ti tassa mahātherassa taṃ atthanissitaṃ vacanaṃ yathā gandhakaraṇḍake kāsikavatthaṃ ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati, evaṃ uttamaṅge sirasmiṃ hadaye ca ādhātabbataṃ ṭhapetabbataṃ gacchati.</p>
- <p class="centered">Potthakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Loṇakapallasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para101"></a><a name="para101_an3"></a><span class="paranum">101</span>. Navame <span class="bld">yathā yathā kammaṃ karotī</span>ti yena yena pakārena pāṇaghātādipāpakammaṃ karoti. <span class="bld">Vipākaṃ paṭisaṃvediyatevā</span>ti avadhāraṇena kammasiddhiyaṃ tabbipākassa appavatti nāma natthīti dīpeti. Tenevāha <span class="bld">‘‘na hi sakkā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evaṃ santa</span>nti bhummatthe upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘evaṃ sante’’</span>ti. <span class="bld">Abhisaṅkhāraviññāṇanirodhenā</span>ti kammaviññāṇassa āyatiṃ anuppattidhammatāpajjanena.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Ayampi <a name="M2.0198"></a> kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’tiādinā kāyassa asubhāniccādiākāraanupassanā kāyabhāvanāti āha <span class="bld">‘‘kāyānupassanāsaṅkhātāya tāya bhāvanāyā’’</span>ti. <span class="bld">Rāgādīna</span>nti <span class="bld">ādi</span>-saddena dosamohānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. ‘‘Rāgo kho, āvuso, pamāṇakaraṇo, doso pamāṇakaraṇo, moho pamāṇakaraṇo, te khīṇāsavassa bhikkhuno pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā’’ti (ma. ni. 1.459) hi vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Yathā hi pabbatapāde pūtipaṇṇassa udakaṃ nāma hoti, kāḷavaṇṇaṃ olokentānaṃ byāmasataṃ gambhīraṃ viya khāyati, yaṭṭhiṃ vā rajjuṃ vā gahetvā minantassa piṭṭhipādoddharaṇamattampi na hoti, evameva ekaccassa yāva rāgādayo nuppajjanti, tāva taṃ puggalaṃ sañjānituṃ na sakkā hoti, sotāpanno viya sakadāgāmī viya anāgāmī viya ca khāyati. Yadā panassa rāgādayo uppajjanti, tadā ratto duṭṭho mūḷhoti paññāyati. Iti <a name="V2.0180"></a> te rāgādayo ‘‘ettako aya’’nti puggalassa pamāṇaṃ dassentāva uppajjantīti pamāṇakaraṇā nāma vuttā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Jāpetu</span>nti jinadhanaṃ kātuṃ. <span class="bld">So</span>ti rājā, mahāmatto vā. <span class="bld">Assā</span>ti añjaliṃ paggahetvā yācantassa. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Loṇakapallasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para102"></a><a name="para102_an3"></a><span class="paranum">102</span>. Dasame <span class="bld">anīhatadosa</span>nti anapanītathūlakāḷakaṃ. <span class="bld">Anapanītakasāva</span>nti anapagatasukhumakāḷakaṃ. <span class="bld">Pahaṭamatta</span>nti āhaṭamattaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Dasakusalakammapathavasena uppannaṃ cittaṃ cittameva, vipassanāpādakaaṭṭhasamāpatticittaṃ vipassanācittañca tato cittato adhikaṃ cittanti <span class="bld">adhicitta</span>nti āha <span class="bld">‘‘adhicittanti samathavipassanācitta’’</span>nti. <span class="bld">Anuyuttassā</span>ti anuppannassa uppādanavasena uppannassa paṭibrūhanavasena anu anu yuttassa, tattha yuttappayuttassāti attho. Ettha ca purebhattaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto <a name="M2.0199"></a> nisīdanaṃ ādāya ‘‘asukasmiṃ rukkhamūle vā vanasaṇḍe vā pabbhāre vā samaṇadhammaṃ karissāmī’’ti nikkhamantopi tattha gantvā hatthehi vā pādehi vā nisajjaṭṭhānato tiṇapaṇṇāni apanentopi adhicittaṃ anuyuttoyeva. Nisīditvā pana hatthapāde dhovitvā mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā bhāvanaṃ anuyuñjanto bhāvanāya appanaṃ appattāyapi adhicittamanuyuttoyeva tadatthenapi taṃsaddavohārato. <span class="bld">Cittasampanno</span>ti dhammacittassa samannāgatattā sampannacitto. <span class="bld">Paṇḍitajātiko</span>ti paṇḍitasabhāvo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāme ārabbhā</span>ti vatthukāme ārabbha. Kāmarāgasaṅkhātena vā kāmena paṭisaṃyutto vitakko <span class="bld">kāmavitakko</span>. Byāpajjati cittaṃ etenāti <span class="bld">byāpādo,</span> doso. Vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā tesaṃ etanti <span class="bld">vihiṃsā,</span> paresaṃ viheṭhanākārena pavattassa karuṇāpaṭipakkhassa pāpadhammassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Ñātake ārabbha uppanno vitakko</span>ti ñātake ārabbha gehassitapemavasena uppanno vitakko. <span class="bld">Janapadamārabbha uppanno vitakko</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Aho vata maṃ…pe… uppanno vitakko</span>ti ‘‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na heṭṭhā katvā maññeyyuṃ, pāsāṇacchattaṃ viya <a name="V2.0181"></a> garuṃ kareyyu’’nti evaṃ uppannavitakko. <span class="bld">Dasavipassanupakkilesavitakkā</span>ti obhāsādidasavipassanupakkilese ārabbha uppannavitakkā.</p>
- <p class="bodytext">Avasiṭṭhā dhammavitakkā etassāti <span class="bld">avasiṭṭhadhammavitakko,</span> vipassanāsamādhi. <span class="bld">Na ekaggabhāvappatto</span> na ekaggataṃ patto. Ekaṃ udetīti hi <span class="bld">ekodi,</span> paṭipakkhehi anabhibhūtattā aggaṃ seṭṭhaṃ hutvā udetīti attho. Seṭṭhopi hi loke ekoti vuccati, ekasmiṃ ārammaṇe samādhānavasena pavattacittassetaṃ adhivacanaṃ. Ekodissa bhāvo <span class="bld">ekodibhāvo,</span> ekaggatāyetaṃ adhivacanaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Niyakajjhatta</span>nti attasantānassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Gocarajjhatta</span>nti idha nibbānaṃ adhippetaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘ekasmiṃ nibbānagocareyeva tiṭṭhatī’’</span>ti. <span class="bld">Suṭṭhu nisīdatī</span>ti samādhipaṭipakkhe kilese sannisīdento suṭṭhu nisīdati. <span class="bld">Ekaggaṃ hotī</span>ti abyaggabhāvappattiyā ekaggaṃ hoti. <span class="bld">Sammā ādhiyatī</span>ti yathā ārammaṇe suṭṭhu appitaṃ hoti, evaṃ sammā sammadeva ādhiyati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhiññā</span> <a name="M2.0200"></a> <span class="bld">sacchikaraṇīyassā</span>ti ettha ‘‘abhiññāya sacchikaraṇīyassā’’ti vattabbe ‘‘abhiññā’’ti ya-kāralopena pana puna kālakiriyāniddeso katoti āha <span class="bld">‘‘abhijānitvā paccakkhaṃ kātabbassā’’</span>ti. Abhiññāya iddhividhādiñāṇena sacchikiriyaṃ iddhividhapaccanubhavanādikaṃ <span class="bld">abhiññāsacchikaraṇīya</span>nti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Sakkhibhabbataṃ pāpuṇātī</span>ti ettha pana yassa paccakkhaṃ atthi, so sakkhī, sakkhino bhabbatā sakkhibhabbatā, sakkhibhavananti vuttaṃ hoti. Sakkhī ca so bhabbo cāti sakkhibhabbo. Ayañhi iddhividhādīnaṃ bhabbo tattha ca sakkhīti sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā, taṃ pāpuṇātīti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhiññāpādakajjhānādibhede</span>ti ettha abhiññāpādā ca abhiññāpādakajjhānañca abhiññāpādakajjhānāni. <span class="bld">Ādi</span>-saddena arahattañca arahattassa vipassanā ca saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Teneva <span class="bld">majjhimanikāyaṭṭhakathāyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 2.198) –</p>
- <p class="indent">‘‘Sati satiāyataneti sati satikāraṇe. Kiñcettha kāraṇaṃ? Abhiññā vā abhiññāpādakajjhānaṃ vā, avasāne pana arahattaṃ vā kāraṇaṃ arahattassa vipassanā vāti veditabba’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Yañhi taṃ tatra tatra sakkhibhabbatāsaṅkhātaṃ iddhividhapaccanubhavanādi, tassa abhiññā kāraṇaṃ<a name="V2.0182"></a>. Atha iddhividhapaccanubhavanādi abhiññā, evaṃ sati abhiññāpādakajjhānaṃ kāraṇaṃ. Avasāne chaṭṭhābhiññāya pana arahattaṃ, arahattassa vipassanā vā kāraṇaṃ. Arahattañhi ‘‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi upasampajja viharantī’’ti (ma. ni. 1.465; 3.307) anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhapetvā abhiññā nibbattentassa kāraṇaṃ. Idañca sādhāraṇaṃ na hoti, sādhāraṇavasena pana arahattassa vipassanā kāraṇaṃ. Imasmiñhi sutte arahattaphalavasena chaṭṭhābhiññā vuttā. Tenevāha <span class="bld">‘‘āsavānaṃ khayātiādi cettha phalasamāpattivasena vuttanti veditabba’’</span>nti.</p>
- <p class="centered">Paṃsudhovakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">11. Nimittasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para103"></a><a name="para103_an3"></a><span class="paranum">103</span>. Ekādasame <a name="M2.0201"></a> yehi phalaṃ nimīyati, uppajjanaṭṭhāne pakkhipamānaṃ viya hoti, tāni <span class="bld">nimittāni</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘tīṇi kāraṇānī’’</span>ti. <span class="bld">Kālena kāla</span>nti ettha <span class="bld">kālenā</span>ti bhummatthe karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Kāla</span>nti ca upayogavacananti āha <span class="bld">‘‘kāle kāle’’</span>ti. <span class="bld">Manasi kātabbā</span>ti citte kātabbā, uppādetabbāti attho. Upalakkhitasamādhānākāro samādhiyeva idha samādhinimittanti āha <span class="bld">‘‘ekaggatā hi idha samādhinimittanti vuttā’’</span>ti. <span class="bld">Ṭhānaṃ taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyyā</span>ti ettha ṭhānaṃ atthīti vacanaseso. Taṃ bhāvanācittaṃ kosajjāya saṃvatteyya, tassa saṃvattanassa kāraṇaṃ atthīti attho. <span class="bld">Taṃ</span> vā manasikaraṇaṃ <span class="bld">cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya,</span> etassa ṭhānaṃ kāraṇaṃ atthīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘kāraṇaṃ vijjatī’’</span>tiādi. <span class="bld">Ñāṇajava</span>nti saṅkhāresu aniccādivasena pavattamānaṃ paññājavaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Yaṃ kiñci suvaṇṇatāpanayoggaaṅgārabhājanaṃ idha ‘‘ukkā’’ti adhippetanti āha <span class="bld">‘‘aṅgārakapalla’’</span>nti. <span class="bld">Sajjeyyā</span>ti yathā tattha pakkhittaṃ suvaṇṇaṃ tappati, evaṃ paṭiyādiyeyya. <span class="bld">Ālimpeyyā</span>ti ādiyeyya, jaleyyāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘tattha aṅgāre…pe… gāhāpeyyā’’</span>ti. <span class="bld">Mūsāya vā pakkhipeyyā</span>ti tattake vā pakkhipeyya. <span class="bld">Upadhāretī</span>ti sallakkheti.</p>
- <p class="centered">Nimittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Loṇakapallavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(11) 1. Sambodhavaggo</p>
- <p class="subhead">1-3. Pubbevasambodhasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para104-106"></a><a name="para104-106_an3"></a><span class="paranum">104-106</span>. Tatiyassa <a name="M2.0202"></a><a name="V2.0183"></a> paṭhame <span class="bld">sambodhito pubbevā</span>ti sambodho vuccati catūsu maggesu ñāṇaṃ ‘‘sāmaṃ sammā bujjhi etenā’’ti katvā, tato pubbeyevāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘ariyamaggappattito aparabhāgeyevā’’</span>ti. <span class="bld">Bodhisattasseva sato</span>ti ettha yathā udakato uggantvā ṭhitaṃ paripākagataṃ padumaṃ sūriyarasmisamphassena avassaṃ bujjhissatīti bujjhanakapadumanti vuccati. Evaṃ buddhānaṃ santike byākaraṇassa laddhattā avassaṃ anantarāyena pāramiyo pūretvā bujjhissatīti bujjhanakasattoti <span class="bld">bodhisatto</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘bujjhanakasattasseva…pe… ārabhantasseva sato’’</span>ti. Yā vā esā catumaggañāṇasaṅkhātā bodhi, ‘‘taṃ bodhiṃ kudāssu nāmāhaṃ pāpuṇissāmī’’ti patthayamāno paṭipajjatīti bodhiyaṃ satto āsattotipi <span class="bld">bodhisatto</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sambodhiyā vā sattasseva laggasseva sato’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā bodhīti ñāṇaṃ ‘‘bujjhati etenā’’ti katvā, bodhimā satto <span class="bld">bodhisatto,</span> purimapade uttarapadalopaṃ katvā yathā ‘‘ñāṇasatto’’ti, ñāṇavā paññavā paṇḍito sattoti attho. Buddhānañhi pādamūle abhinīhārato paṭṭhāya paṇḍitova so satto, na andhabāloti bodhisatto. Evaṃ guṇavato uppannanāmavasena bodhisattasseva sato. Assādīyatīti <span class="bld">assādo,</span> sukhaṃ. Tañca sātākāralakkhaṇanti āha <span class="bld">‘‘assādoti madhurākāro’’</span>ti. Chandarāgo vinīyati ceva pahīyati ca etthāti <span class="bld">nibbānaṃ ‘‘chandarāgavinayo chandarāgappahānañcā’’ti vuccati</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘nibbāna’’</span>ntiādi. Tattha <span class="bld">āgammā</span>ti idaṃ yo jano rāgaṃ vineti pajahati ca, tassa ārammaṇakaraṇaṃ sandhāya vuttaṃ. Dutiyatatiyāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Pubbevasambodhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4-9. Samaṇabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para107-112"></a><a name="para107-112_an3"></a><span class="paranum">107-112</span>. Catutthe <a name="M2.0203"></a><a name="V2.0184"></a> <span class="bld">sāmañña</span>nti ariyamaggo, tena araṇīyato upagantabbato <span class="bld">sāmaññatthaṃ,</span> ariyaphalanti āha <span class="bld">‘‘sāmaññatthanti catubbidhaṃ ariyaphala’’</span>nti. <span class="bld">Brahmaññattha</span>nti etthāpi eseva nayo. Tenāha <span class="bld">‘‘itaraṃ tasseva vevacana’’</span>nti. Ariyamaggasaṅkhātaṃ sāmaññameva vā araṇīyato <span class="bld">sāmaññattha</span>nti āha <span class="bld">‘‘sāmaññatthena vā cattāro maggā’’</span>ti. Pañcamādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Samaṇabrāhmaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Dutiyanidānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para113"></a><a name="para113_an3"></a><span class="paranum">113</span>. Dasame <span class="bld">vivaṭṭagāmikammāna</span>nti vivaṭṭūpanissayakammānaṃ. <span class="bld">Tadabhinivattetī</span>ti ettha <span class="bld">taṃ</span>-saddena paccāmasanassa vipākassa parāmāsoti āha <span class="bld">‘‘taṃ abhinivattetī’’</span>ti, taṃ vipākaṃ abhibhavitvā nivattetīti attho. Idāni na kevalaṃ vipākasseva parāmāso taṃ-saddena, atha kho chandarāgaṭṭhāniyānaṃ dhammānaṃ tabbipākassa ca parāmāso daṭṭhabboti āha <span class="bld">‘‘yadā vā tenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Te ceva dhamme</span>ti te chandarāgaṭṭhāniye dhamme. <span class="bld">Nibbijjhitvā passatī</span>ti kilese nibbijjhitvā vibhūtaṃ pākaṭaṃ katvā passatīti.</p>
- <p class="centered">Dutiyanidānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Sambodhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(12) 2. Āpāyikavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Āpāyikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para114"></a><a name="para114_an3"></a><span class="paranum">114</span>. Dutiyassa paṭhame apāyesu nibbattanasīlatāya apāyūpagā <span class="bld">āpāyikā</span>ti āha <span class="bld">‘‘apāyaṃ gacchissantīti āpāyikā’’</span>ti. Aññe brahmacārino sunivatthe supārute sumbhakapattadhare gāmanigamarājadhānīsu <a name="V2.0185"></a> piṇḍāya caritvā jīvikaṃ kappente disvā sayampi tādisena ākārena <a name="M2.0204"></a> tathāpaṭipajjanato ‘‘ahaṃ brahmacārī’’ti paṭiññaṃ dento viya hotīti āha <span class="bld">‘‘brahmacāripaṭiññoti brahmacāripaṭirūpako’’</span>ti. ‘‘Ahampi bhikkhū’’ti vatvā uposathaṅgādīni pavisanto pana brahmacāripaṭiñño hotiyeva, tathā saṅghikaṃ lābhaṃ gaṇhanto. Tenāha <span class="bld">‘‘tesaṃ vā…pe… evaṃpaṭiñño’’</span>ti. <span class="bld">Akkosatī</span>ti ‘‘assamaṇosi, samaṇapaṭiññosī’’tiādinā akkosati. <span class="bld">Paribhāsatī</span>ti ‘‘so tvaṃ ‘hotu, muṇḍakasamaṇo aha’nti maññasi, idāni te assamaṇabhāvaṃ āropessāmī’’tiādinā vadanto paribhāsati.</p>
- <p class="bodytext">Kilesakāmopi assādiyamāno vatthukāmantogadhoyeva, kilesakāmavasena ca tesaṃ assādanaṃ siyāti āha <span class="bld">‘‘kilesakāmena vatthukāme sevantassā’’</span>ti. <span class="bld">Kilesakāmenā</span>ti karaṇatthe karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Natthi doso</span>ti assādetvā visayaparibhoge natthi ādīnavo, tappaccayā na koci antarāyoti adhippāyo. <span class="bld">Pātabbataṃ āpajjatī</span>ti paribhuñjanakataṃ upagacchati. Paribhogattho hi ayaṃ pā-saddo, kattusādhano ca tabba-saddo, yathāruci paribhuñjatīti attho. <span class="bld">Pivitabbataṃ paribhuñjitabbata</span>nti etthāpi kattuvaseneva attho veditabbo.</p>
- <p class="centered">Āpāyikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Dullabhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para115"></a><a name="para115_an3"></a><span class="paranum">115</span>. Dutiye parena katassa upakārassa anurūpappavatti attani kataṃ upakāraṃ upakārato jānanto vediyanto <span class="bld">kataññū katavedī</span>ti āha <span class="bld">‘‘iminā mayhaṃ kata’’</span>ntiādi.</p>
- <p class="centered">Dullabhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Appameyyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para116"></a><a name="para116_an3"></a><span class="paranum">116</span>. Tatiye <span class="bld">sukhena metabbo</span>ti yathā parittassa udakassa sukhena pamāṇaṃ gayhati, evameva ‘‘uddhato’’tiādinā yathāvuttehi aguṇaṅgehi <a name="M2.0205"></a> samannāgatassa sukhena pamāṇaṃ gayhatīti, sukhena metabbo. <span class="bld">Dukkhena metabbo</span>ti yathā mahāsamuddassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati, evameva ‘‘anuddhato’’tiādinā dassitehi guṇaṅgehi samannāgatassa dukkhena pamāṇaṃ gayhati, ‘‘anāgāmī <a name="V2.0186"></a> nu kho khīṇāsavo nu kho’’ti vattabbataṃ gacchati, tenesa dukkhena metabbo. <span class="bld">Pametuṃ na sakkotī</span>ti yathā ākāsassa na sakkā pamāṇaṃ gahetuṃ, evaṃ khīṇāsavassa, tenesa pametuṃ na sakkāti <span class="bld">appameyyo</span>.</p>
- <p class="bodytext">Sārābhāvena tucchattā naḷo viya naḷo, mānoti āha <span class="bld">‘‘unnaḷoti uggatanaḷo’’</span>ti, uṭṭhitatucchamānoti vuttaṃ hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘tucchamānaṃ ukkhipitvā ṭhitoti attho’’</span>ti. Mano hi seyyassa seyyoti sadisoti ca pavattiyā visesato tuccho. <span class="bld">Cāpallenā</span>ti capalabhāvena, taṇhāloluppenāti attho. <span class="bld">Mukharo</span>ti mukhena pharuso, pharusavācoti attho. <span class="bld">Vikiṇṇavāco</span>ti visaṭavacano samphappalāpitāya apariyantavacano. Tenāha <span class="bld">‘‘asaññatavacano’’</span>ti, divasampi niratthakavacanaṃ palāpīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Cittekaggatārahito</span>ti upacārappanāsamādhirahito caṇḍasote baddhanāvā viya anavaṭṭhitakiriyo. <span class="bld">Bhantacitto</span>ti anavaṭṭhitacitto paṇṇāruḷhavālamigasadiso. <span class="bld">Vivaṭindriyo</span>ti saṃvarābhāvena gihikāle viya asaṃvutacakkhādiindriyo.</p>
- <p class="centered">Appameyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Āneñjasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para117"></a><a name="para117_an3"></a><span class="paranum">117</span>. Catutthe saha byayati gacchatīti sahabyo, sahapavattanako. Tassa bhāvo <span class="bld">sahabyatā,</span> sahapavattīti āha <span class="bld">‘‘sahabhāvaṃ upapajjatī’’</span>ti. ‘‘Yāvatakaṃ tesaṃ devānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ sabbaṃ khepetvā nirayampi gacchatī’’tiādivacanato arūpabhavato cutassa apāyūpapatti vuttā viya dissatīti tannivattanatthaṃ bhagavato adhippāyaṃ vivaranto ‘‘sandhāyabhāsitamidaṃ vacana’’nti dīpeti <span class="bld">‘‘nirayādīhi avippamuttattā’’</span>tiādinā. Na hi tassa upacārajjhānato balavataraṃ akusalaṃ atthīti. Iminā tato cavantānaṃ upacārajjhānameva paṭisandhijanakaṃ kammanti dīpeti. Adhikaṃ <a name="M2.0206"></a> payasati payujjati etenāti <span class="bld">adhippayāso,</span> savisesaṃ itikattabbakiriyā. Tenāha <span class="bld">‘‘adhikappayogo’’</span>ti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Āneñjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Vipattisampadāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para118"></a><a name="para118_an3"></a><span class="paranum">118</span>. Pañcame <a name="V2.0187"></a> <span class="bld">dinna</span>nti deyyadhammasīsena dānaṃ vuttanti āha <span class="bld">‘‘dinnassa phalābhāvaṃ sandhāya vadatī’’</span>ti. Dinnaṃ pana annādivatthuṃ kathaṃ paṭikkhipati. Esa nayo <span class="bld">‘‘yiṭṭhaṃ huta’’</span>nti etthāpi. <span class="bld">Mahāyāgo</span>ti sabbasādhāraṇaṃ mahādānaṃ. <span class="bld">Paheṇakasakkāro</span>ti pāhunakānaṃ kātabbasakkāro. <span class="bld">Phala</span>nti ānisaṃsaphalaṃ nissandaphalañca. <span class="bld">Vipāko</span>ti sadisaphalaṃ. <span class="bld">Paraloke ṭhitassa ayaṃ loko natthī</span>ti paraloke ṭhitassa kammunā laddhabbo ayaṃ loko na hoti. <span class="bld">Idhaloke ṭhitassapi paraloko natthī</span>ti idhaloke ṭhitassa kammunā laddhabbo paraloko na hoti. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘sabbe tattha tattheva ucchijjantī’’</span>ti. Ime sattā yattha yattha bhavayonigatiādīsu ṭhitā, tattha tattheva ucchijjanti, dvayavināsena vinassanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Phalābhāvavasenā</span>ti mātāpitūsu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ phalassa abhāvavasena ‘‘natthi mātā, natthi pitā’’ti vadati, na mātāpitūnaṃ, nāpi tesu sammāpaṭipattimicchāpaṭipattīnaṃ abhāvavasena tesaṃ lokapaccakkhattā. Pubbuḷakassa viya imesaṃ sattānaṃ uppādo nāma kevalo, na ca khanapubbakoti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘natthi sattā opapātikā’’</span>ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘cavitvā uppajjanakā sattā nāma natthīti vadatī’’</span>ti. <span class="bld">Sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentī</span>ti ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ abhivisiṭṭhāya paññāya sayaṃ paccakkhaṃ katvā pavedenti, te natthīti sabbaññubuddhānaṃ abhāvaṃ dīpeti.</p>
- <p class="centered">Vipattisampadāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6-7. Apaṇṇakasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para119-120"></a><a name="para119-120_an3"></a><span class="paranum">119-120</span>. Chaṭṭhe <a name="M2.0207"></a> <span class="bld">chahi talehi samannāgato pāsako</span>ti catūsu passesu cattāri talāni, dvīsu koṭīsu dve talānīti evaṃ chahi talehi samannāgato pāsakakīḷāpasutānaṃ maṇisadiso pāsakaviseso. Sattamaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Apaṇṇakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Paṭhamasoceyyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para121"></a><a name="para121_an3"></a><span class="paranum">121</span>. Aṭṭhame <a name="V2.0188"></a> <span class="bld">sucibhāvo</span>ti kilesāsucivigamena suddhabhāvo asaṃkiliṭṭhabhāvo, atthato kāyasucaritādīni.</p>
- <p class="centered">Paṭhamasoceyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Dutiyasoceyyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para122"></a><a name="para122_an3"></a><span class="paranum">122</span>. Navame samucchedavasena pahīnasabbakāyaduccaritatāya kāye, kāyena vā suci <span class="bld">kāyasuci</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘kāyadvāre’’</span>tiādi. <span class="bld">Soceyyasampanna</span>nti paṭippassaddhakilesattā parisuddhāya soceyyasampattiyā upetaṃ. Ninhātā aggamaggasalilena vikkhālitā pāpā etenāti <span class="bld">ninhātapāpako,</span> khīṇāsavo. Tenāha <span class="bld">‘‘khīṇāsavova kathito’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Dutiyasoceyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Moneyyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para123"></a><a name="para123_an3"></a><span class="paranum">123</span>. Dasame munino bhāvā <span class="bld">moneyyāni,</span> yehi dhammehi ubhayahitamunanato muni nāma hoti, te munibhāvakarā moneyyā paṭipadā dhammā eva vuttā. Munino vā etāni <span class="bld">moneyyāni,</span> yathāvuttadhammā eva. Tattha yasmā kāyena akattabbassa akaraṇaṃ, kattabbassa ca karaṇaṃ<a name="M2.0208"></a>, ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā’’tiādinā (dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110; saṃ. ni. 4.127; khu. pā. 3.dvattiṃsākāra) kāyasaṅkhātassa ārammaṇassa jānanaṃ, kāyassa ca samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato ca yāthāvato parijānanatā, tathā parijānanavasena pana pavatto vipassanāmaggo, tena ca kāye chandarāgassa pajahanaṃ, kāyasaṅkhāraṃ nirodhetvā pattabbasamāpatti vā, sabbe ete kāyamukhena pavattā moneyyappaṭipadā dhammā <span class="bld">kāyamoneyyaṃ nāma</span>. Tasmā tamatthaṃ dassetuṃ ‘‘katamaṃ kāyamoneyyaṃ? Tividhakāyaduccaritassa pahānaṃ kāyamoneyyaṃ, tividhakāyasucaritampi kāyamoneyya’’ntiādinā (mahāni. 14) pāḷi āgatā. Idhāpi teneva pāḷinayena atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘tividhakāyaduccaritappahānaṃ kāyamoneyyaṃ nāmā’’</span>tiādimāha.</p>
- <p class="bodytext">Idāni <a name="V2.0189"></a> ‘‘katamaṃ vacīmoneyyaṃ? Catubbidhavacīduccaritassa pahānaṃ vacīmoneyyaṃ, catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ, vācārammaṇe ñāṇaṃ, vācāpariññā, pariññāsahagato maggo, vācāya chandarāgassa pahānaṃ, vacīsaṅkhāranirodho dutiyajjhānasamāpatti vacīmoneyya’’nti imāya pāḷiyā vuttamatthaṃ atidīpento <span class="bld">‘‘vacīmoneyyepi eseva nayo’’</span>tiādimāha. Tattha copanavācañceva saddavācañca ārabbha pavattā paññā <span class="bld">vācārammaṇe ñāṇaṃ</span>. Tassā vācāya samudayādito parijānanaṃ <span class="bld">vācāpariññā</span>.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Katamaṃ manomoneyyaṃ? Tividhamanoduccaritassa pahānaṃ manomoneyyaṃ, tividhaṃ manosuccaritaṃ, manārammaṇe ñāṇaṃ, manapariññā, pariññāsahagato maggo, manasmiṃ chandarāgassa pahānaṃ, cittasaṅkhāranirodho saññāvedayitanirodhasamāpatti manomoneyya’’nti imāya pāḷiyā āgatanayena atthaṃ vibhāvento <span class="bld">‘‘manomoneyyepi imināva nayena atthaṃ ñatvā’’</span>tiādimāha. Tattha ca ekāsītividhaṃ lokiyacittaṃ ārabbha pavattañāṇaṃ<span class="bld"> manārammaṇe ñāṇaṃ.</span> Tassa samudayādito parijānanaṃ <span class="bld">manapariññā</span>ti ayaṃ viseso.</p>
- <p class="centered">Moneyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Āpāyikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(13) 3. Kusināravaggo</p>
- <p class="subhead">1-2. Kusinārasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para124-125"></a><a name="para124-125_an3"></a><span class="paranum">124-125</span>. Tatiyassa <a name="M2.0209"></a> paṭhame <span class="bld">taṇhāgedhena gathito</span>ti taṇhābandhanena baddho. <span class="bld">Taṇhāmucchanāyā</span>ti taṇhāya vasena mucchāpattiyā. <span class="bld">Mucchito</span>ti mucchaṃ mohaṃ pamādaṃ āpanno. <span class="bld">Ajjhopanno</span>ti adhiopanno. Taṇhāya adhibhavitvā ajjhotthaṭo gilitvā pariniṭṭhapetvā viya ṭhito. Tenāha <span class="bld">‘‘ajjhopannoti taṇhāya gilitvā pariniṭṭhapetvā pavatto’’</span>ti. <span class="bld">Anādīnavadassāvī</span>ti gathitādibhāvena paribhoge ādīnavamattampi na passati. <span class="bld">Nissaraṇapañño</span>ti ayamattho āhāraparibhogeti tattha payojanaparicchedikā ‘‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’’tiādinā (ma. ni. 1.23; 2.24; 3.75; saṃ. ni. 4.120; a. ni. 6.58; 8.9) pavattā <a name="V2.0190"></a> āhārapaṭibaddhachandarāganissaraṇabhūtā paññā assa atthīti nissaraṇapañño. Sesamettha uttānameva. Dutiye natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Kusinārasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Gotamakacetiyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para126"></a><a name="para126_an3"></a><span class="paranum">126</span>. Tatiye <span class="bld">sambahulā</span>ti pañcasatamattā. Pañcasatā kira brāhmaṇā tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū aparabhāge bhagavato dhammadesanaṃ sutvā kāmesu ādīnavaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ passamānā bhagavato santike pabbajitvā na cirasseva sabbaṃ buddhavacanaṃ uggaṇhitvā pariyattiṃ nissāya mānaṃ uppādesuṃ – ‘‘yaṃ yaṃ bhagavā katheti, taṃ taṃ mayaṃ khippameva jānāma. Bhagavā hi itthiliṅgādīni tīṇi liṅgāni, nāmādīni cattāri padāni, paṭhamādayo satta vibhattiyo muñcitvā na kiñci katheti, evaṃ kathite ca amhākaṃ gaṇṭhipadaṃ nāma natthī’’ti, te bhagavati agāravā hutvā tato paṭṭhāya bhagavato upaṭṭhānampi dhammassavanampi abhiṇhaṃ na gacchanti. Te sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘sambahulā kira brāhmaṇapabbajitā…pe… dhammassavanaṃ na gacchantī’’</span>ti. <span class="bld">Mukhapaṭiññaṃ gahetvā</span>ti ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave’’tiādinā tamatthaṃ paṭipucchitvā ‘‘saccaṃ bhagavā’’ti tehi bhikkhūhi vuttaṃ paṭivacanaṃ gahetvā. Tañhi attano mukheneva paṭiññātattā ‘‘mukhapaṭiññā’’ti vuccati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Neva</span> <a name="M2.0210"></a> <span class="bld">āgataṭṭhānaṃ na gataṭṭhānaṃ addasaṃsu</span>. Kasmā? Aññāṇato. Te kira tassa suttassa atthaṃ na jāniṃsu. Tesañhi tasmiṃ samaye vicitranayaṃ desanāvilāsayuttampi taṃ suttaṃ ghanaputhulena dussapaṭṭena mukhaṃ baddhaṃ katvā purato ṭhapitamanuññabhojanaṃ viya ahosi. Nanu ca bhagavā attanā desitaṃ dhammaṃ pare ñāpetuṃ kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkheyyāni pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ patto, so kasmā yathā te na jānanti, tathā desetīti? Tesaṃ mānabhañjanatthaṃ. Bhagavā hi ‘‘abhabbā ime imaṃ mānakhilaṃ anupahacca maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātu’’nti tesaṃ sutapariyattiṃ nissāya uppannaṃ aṭṭhuppattiṃ katvā desanākusalo mānabhañjanatthaṃ ‘‘sabbadhammamūlapariyāya’’ntiādinā <span class="bld">mūlapariyāyasuttaṃ</span> (ma. ni. 1.1) abhāsi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sammāsambuddho</span> <a name="V2.0191"></a> <span class="bld">‘‘mayhaṃ kathā niyyātī’’ti mukhasampattameva kathetīti cintayiṃsū</span>ti idaṃ aṅguttarabhāṇakānaṃ vaḷañjanakatantinīhārena vuttaṃ. Majjhimabhāṇakā pana evaṃ vadanti – evaṃ mānabhañjanatthaṃ desitañca pana taṃ suttaṃ sutvā te bhikkhū ‘‘taṃyeva kira pathaviṃ diṭṭhigatiko sañjānāti, sekhopi arahāpi tathāgatopi abhijānāti, ki nāmidaṃ kathaṃ nāmida’’nti cintentā ‘‘pubbe mayaṃ bhagavatā kathitaṃ yaṃkiñci khippameva jānāma, idāni panimassa mūlapariyāyassa antaṃ vā koṭiṃ vā na jānāma na passāma, aho buddhā nāma appameyyā atulā’’ti uddhatadāṭhā viya sappā nimmadā hutvā buddhūpaṭṭhānañca dhammassavanañca sakkaccaṃ agamaṃsu. Tena samayena dhammasabhāyaṃ sannisinnā bhikkhū ‘‘aho buddhānaṃ ānubhāvo, te nāmabrāhmaṇapabbajitā tathā mānamadamattā bhagavatā mūlapariyāyadesanāya nihatamānā katā’’ti kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ. Taṃ sutvā bhagavā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi ahaṃ evaṃ ime mānapaggahitasīse carante nihatamāne akāsi’’nti vatvā atītaṃ āharanto ‘‘bhūtapubbaṃ, bhikkhave, aññataro disāpāmokkho brāhmaṇo bārāṇasiyaṃ paṭivasati tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇṭukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ padako veyyākaraṇo lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo, so pañcamattāni māṇavakasatāni mante vāceti. Paṇḍitamāṇavakā bahuñca gaṇhanti lahuñca, suṭṭhu ca upadhārentī’’tiādinā jātakaṃ kathesi.</p>
- <p class="bodytext">Taṃ <a name="M2.0211"></a> sutvā te bhikkhū ‘‘pubbepi mayaṃ māneneva upahatā’’ti bhiyyosomattāya nihatamānā hutvā attano upakārakammaṭṭhānaparāyaṇā ahesuṃ. Tato bhagavā ekaṃ samayaṃ janapadacārikaṃ caranto vesāliṃ patvā gotamake cetiye viharanto imesaṃ pañcasatānaṃ bhikkhūnaṃ ñāṇaparipākaṃ viditvā idaṃ gotamakasuttaṃ kathesi. Idañca suttaṃ sutvā te pañcasatā bhikkhū tasmiṃyeva āsane saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇiṃsūti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhiññāyā</span>ti kusalādibhedaṃ khandhādibhedañca desetabbaṃ dhammaṃ, veneyyānañca āsayānusayacariyādhimuttiādibhedaṃ, tassa ca nesaṃ desetabbappakāraṃ yāthāvato abhijānitvāti attho. <span class="bld">Ime pañcakkhandhā dvādasāyatanānī</span>tiādi panettha nidassanamattaṃ vuttanti veditabbaṃ. <span class="bld">Sappaccaya</span>nti sakāraṇaṃ, veneyyānaṃ ajjhāsayena vā pucchāya vā aṭṭhuppattiyā vā sanimittaṃ hetūdāharaṇasahitañcāti attho. Rāgādīnaṃ paṭiharaṇaṃ paṭihāriyaṃ, tadeva pāṭihāriyaṃ, saha pāṭihāriyenāti <span class="bld">sappāṭihāriyaṃ</span>. Rāgādippaṭisedhanavaseneva hi satthā dhammaṃ deseti. Tenāha <span class="bld">‘‘paccanīkapaṭiharaṇena sappāṭihāriyameva katvā’’</span>ti. Apare pana ‘‘yathārahaṃ iddhiādesanānusāsanipāṭihāriyasahita’’nti <a name="V2.0192"></a> vadanti anusāsanipāṭihāriyarahitā desanā natthīti katvā. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Gotamakacetiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Bharaṇḍukālāmasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para127"></a><a name="para127_an3"></a><span class="paranum">127</span>. Catutthe <span class="bld">āḷārakālāmakāle</span>ti āḷārakālāmānaṃ dharamānakāle. <span class="bld">Pariñña</span>nti pahānapariññaṃ. Sā hi samatikkamo, na itarā. Tenāha <span class="bld">‘‘pariññā nāma samatikkamo’’</span>ti. Ettha ca paṭhamo satthā rūpāvacarasamāpattilābhī daṭṭhabbo, dutiyo arūpāvacarasamāpattilābhī, tatiyo sammāsambuddho daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ <span class="bld">puggalapaññattiyaṃ</span> (pu. pa. 130) –</p>
- <p class="indent">‘‘Yvāyaṃ <a name="M2.0212"></a> satthā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti, rūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Yvāyaṃ satthā kāmānañca pariññaṃ paññāpeti, rūpānañca pariññaṃ paññāpeti, na vedanānaṃ pariññaṃ paññāpeti, arūpāvacarasamāpattiyā lābhī satthā tena daṭṭhabbo. Yvāyaṃ satthā kāmānañca pariññaṃ paññāpeti, rūpānañca pariññaṃ paññāpeti, vedanānañca pariññaṃ paññāpeti, sammāsambuddho satthā tena daṭṭhabbo’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha titthiyā samayaṃ jānantā kāmānaṃ pariññaṃ paññāpeyyuṃ paṭhamajjhānaṃ vadamānā. Rūpānaṃ pariññaṃ paññāpeyyuṃ arūparāgaṃ vadamānā. Vedanāpariññaṃ paññāpeyyuṃ asaññārāgaṃ vadamānā. Te pana ‘‘idaṃ nāma paṭhamajjhānaṃ, ayaṃ rūpabhavo, ayaṃ asaññābhavo’’tipi na jānanti. Te paññāpetuṃ asakkontāpi kevalaṃ ‘‘paññāpemā’’ti vadanti. Tathāgato pana kāmānaṃ pariññaṃ anāgāmimaggena paññāpeti, rūpavedanānaṃ arahattamaggena. Evamettha dve janā bāhirakā, eko sammāsambuddhoti imasmiṃ loke tayo satthāro nāma.</p>
- <p class="centered">Bharaṇḍukālāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Hatthakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para128"></a><a name="para128_an3"></a><span class="paranum">128</span>. Pañcame <a name="V2.0193"></a> <span class="bld">abhikkantā</span>ti atikkantā, vigatāti atthoti āha <span class="bld">‘‘khaye dissatī’’</span>ti. Teneva hi <span class="bld">‘‘nikkhanto paṭhamo yāmo’’</span>ti anantaraṃ vuttaṃ. <span class="bld">Abhikkantataro</span>ti ativiya kantataro. Tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘sundare dissatī’’</span>ti. <span class="bld">Ko</span>ti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo? <span class="bld">Me</span>ti mama. <span class="bld">Pādānī</span>ti pāde. <span class="bld">Iddhiyā</span>ti imāya evarūpāya deviddhiyā. <span class="bld">Yasasā</span>ti iminā edisena parivārena paricchedena. <span class="bld">Jala</span>nti vijjotamāno. <span class="bld">Abhikkantenā</span>ti ativiya kantena kamanīyena abhirūpena. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. <span class="bld">Sabbā obhāsayaṃ disā</span>ti dasa disā pabhāsento, cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. <span class="bld">Abhirūpe</span>ti uḷārarūpe sampannarūpe. <span class="bld">Abbhanumodane</span>ti sampahaṃsane<a name="M2.0213"></a>. <span class="bld">Idha panā</span>ti ‘‘abhikkantāya rattiyā’’ti etasmiṃ pade. <span class="bld">Tenā</span>ti sundarapariyāyattā. Khaye vā idha abhikkantasaddo daṭṭhabbo, tena ‘‘abhikkantāya parikkhīṇāya rattiyā’’ti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpāyatanādīsū</span>ti <span class="bld">ādi</span>saddena akkharādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Suvaṇṇavaṇṇo</span>ti suvaṇṇacchavīti ayamettha atthoti āha <span class="bld">‘‘chaviya’’</span>nti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘kañcanasannibhattaco’’ti (ma. ni. 2.399; su. ni. 556). <span class="bld">Saññūḷhā</span>ti sambandhitā, ganthitāti attho. <span class="bld">Vaṇṇā</span>ti guṇavaṇṇāti āha <span class="bld">‘‘thutiya’’</span>nti, thomanāyanti attho. <span class="bld">Kulavagge</span>ti khattiyādikulakoṭṭhāse. Tattha ‘‘accho vippasanno’’tiādinā vaṇṇitabbaṭṭhena <span class="bld">vaṇṇo,</span> chavi. Vaṇṇanaṭṭhena abhitthavaṭṭhena <span class="bld">vaṇṇo,</span> thuti. Aññamaññaṃ asaṅkarato vaṇṇetabbato ṭhapetabbato <span class="bld">vaṇṇo,</span> khattiyādikulavaggo. Vaṇṇīyati ñāpīyati etenāti <span class="bld">vaṇṇo,</span> ñāpakakāraṇaṃ. Vaṇṇanato thūlarassādibhāvena upaṭṭhānato <span class="bld">vaṇṇo,</span> saṇṭhānaṃ. Mahantaṃ khuddakaṃ majjhimanti vaṇṇetabbato pamitabbato <span class="bld">vaṇṇo,</span> pamāṇaṃ. Vaṇṇīyati cakkhunā passīyatīti <span class="bld">vaṇṇo,</span> rūpāyatananti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe vaṇṇasaddassa pavatti veditabbā. <span class="bld">So</span>ti vaṇṇasaddo. <span class="bld">Chaviyā daṭṭhabbo</span> rūpāyatane gayhamānassapi chavimukheneva gahetabbato. Chavigatā pana vaṇṇadhātu eva ‘‘suvaṇṇavaṇṇo’’ti ettha vaṇṇaggahaṇena gahitāti apare.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kevalaparipuṇṇa</span>nti ekadesampi asesetvā niravasesatova paripuṇṇanti ayamettha atthoti āha <span class="bld">‘‘anavasesatā attho’’</span>ti. <span class="bld">Kevalakappā</span>ti <span class="bld">kappa</span>-saddo nipāto padapūraṇamattaṃ, ‘‘kevalaṃ’’icceva attho. Kevalasaddo ca bahulavācīti āha <span class="bld">‘‘yebhuyyatā attho’’</span>ti. Keci pana <a name="V2.0194"></a> ‘‘īsakaṃ asamattaṃ kevalaṃ kevalakappa’’nti vadanti. Anavasesattho ettha kevalasaddo siyā, anatthantarena pana kappasaddena padavaḍḍhanaṃ kataṃ ‘‘kevalā eva kevalakappā’’ti. Tathā vā kappanīyattā paññapetabbattā kevalakappā. <span class="bld">Abyāmissatā</span> vijātiyena asaṅkaro suddhatā. <span class="bld">Anatirekatā</span> taṃparamatā visesābhāvo. <span class="bld">Kevalakappa</span>nti kevalaṃ <a name="M2.0214"></a> daḷhaṃ katvāti attho. Kevalaṃ vuccati nibbānaṃ sabbasaṅkhatavivittattā, taṃ etassa adhigataṃ atthīti <span class="bld">kevalī,</span> sacchikatanirodho khīṇāsavo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kappa</span>-saddo panāyaṃ saupasaggo anupasaggo cāti adhippāyena okappaniyapade labbhamānaṃ okappasaddamattaṃ nidasseti, aññathā kappasaddassa atthuddhāre okappaniyapadaṃ anidassanameva siyā. <span class="bld">Samaṇakappehī</span>ti vinayasiddhehi samaṇavohārehi. <span class="bld">Niccakappa</span>nti niccakālaṃ. <span class="bld">Paññattī</span>ti nāmaṃ. Nāmañhetaṃ tassa āyasmato, yadidaṃ kappoti. <span class="bld">Kappitakesamassū</span>ti kattariyā cheditakesamassu. <span class="bld">Dvaṅgulakappo</span>ti majjhanhikavelāya vītikkantāya dvaṅgulatāvikappo. <span class="bld">Leso</span>ti apadeso. Anavasesaṃ pharituṃ samatthassa obhāsassa kenaci kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṃ pana sabbasseva pharatīti dassetuṃ samantattho kappasaddo gahitoti āha <span class="bld">‘‘anavasesaṃ samantato’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ābhāya pharitvā</span>ti vatthamālālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā. Devatānañhi sarīrobhāsaṃ dvādasayojanamattaṃ ṭhānaṃ. Tato bhiyyopi pharitvā tiṭṭhati, tathā vatthābharaṇādisamuṭṭhitā pabhā.</p>
- <p class="centered">Hatthakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Kaṭuviyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para129"></a><a name="para129_an3"></a><span class="paranum">129</span>. Chaṭṭhe gāvīnaṃ kayavikkayavasena yogo etthāti goyogo, kayavikkayaṃ karonto gāvīhi yujjanti etthāti vā goyogo, gāvīnaṃ vikkayaṭṭhānaṃ. Tattha jāto pilakkharukkho <span class="bld">goyogapilakkho,</span> tasmiṃ. Samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘gāvīnaṃ vikkayaṭṭhāne uṭṭhitapilakkhassa santike’’</span>ti. Ritto assādo etassāti <span class="bld">rittassādo</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘jhānasukhābhāvena rittassāda’’</span>nti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Kaṭuviyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Dutiyaanuruddhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para131"></a><a name="para131_an3"></a><span class="paranum">131</span>. Aṭṭhame <a name="M2.0215"></a><a name="V2.0195"></a> <span class="bld">idaṃ te mānasmi</span>nti ettha <span class="bld">mānasmi</span>nti paccatte bhummavacanaṃ. <span class="bld">Ida</span>nti ca liṅgavipallāsena napuṃsakaniddeso katoti āha <span class="bld">‘‘ayaṃ te navavidhena vaḍḍhitamāno’’</span>ti. Sesesupi eseva nayo.</p>
- <p class="centered">Dutiyaanuruddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Paṭicchannasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para132"></a><a name="para132_an3"></a><span class="paranum">132</span>. Navame <span class="bld">asādhāraṇasikkhāpada</span>nti bhikkhunīnaṃ asādhāraṇaṃ bhikkhūnaṃyeva paññattasikkhāpadaṃ <span class="bld">sādhāraṇasikkhāpada</span>nti bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca sādhāraṇaṃ ubhatopaññattisikkhāpadaṃ.</p>
- <p class="centered">Paṭicchannasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Lekhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para133"></a><a name="para133_an3"></a><span class="paranum">133</span>. Dasame <span class="bld">thiraṭṭhānato</span>ti thiraṭṭhānatova. Pāsāṇe lekhasadisā parāparādhanibbattā kodhalekhā yassa so pāsāṇalekhūpamasamannāgato <span class="bld">pāsāṇalekhūpamo</span>ti vutto. Evaṃ itarepi. <span class="bld">Anusetī</span>ti appahīnatāya anuseti. <span class="bld">Na khippaṃ lujjatī</span>ti na antarā nassati kammaṭṭhāneneva nassanato. <span class="bld">Evameva</span>nti evaṃ tassapi puggalassa kodho na antarā punadivase vā aparadivase vā niṭṭhāti, addhaniyo pana hoti, maraṇeneva niṭṭhātīti attho. <span class="bld">Kakkhaḷenā</span>ti atikakkhaḷena dhammacchedakena thaddhavacanena. <span class="bld">Saṃsandatī</span>ti ekībhavati. <span class="bld">Sammodatī</span>ti nirantaro hotīti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">sandhiyatī</span>ti ṭhānagamanādīsu kāyakiriyāsu kāyena samodhānaṃ gacchati, tilataṇḍulā viya missībhāvaṃ upetīti attho. <span class="bld">Saṃsandatī</span>ti cittakiriyāsu cittena samodhānaṃ gacchati, khīrodakaṃ viya ekībhāvaṃ upetīti attho. <span class="bld">Sammodatī</span>ti uddesaparipucchādīsu vacīkiriyāsu <a name="M2.0216"></a> vācāya samodhānaṃ gacchati, vippavāsāgatopi piyasahāyako viya piyatarabhāvaṃ upetīti <a name="V2.0196"></a> attho. Apica kiccakaraṇīyesu tehi saddhiṃ ādītova ekakiriyābhāvaṃ upagacchanto <span class="bld">sandhiyati,</span> yāva majjhā pavattanto <span class="bld">saṃsandati,</span> yāva pariyosānā anivattanto <span class="bld">sammodatī</span>ti veditabbo.</p>
- <p class="centered">Lekhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Kusināravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(14) 4. Yodhājīvavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Yodhājīvasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para134"></a><a name="para134_an3"></a><span class="paranum">134</span>. Catutthassa paṭhame yujjhanaṃ yodho, so ājīvo etassāti <span class="bld">yodhājīvo</span>. Yuddhamupajīvatīti vā etasmiṃ atthe <span class="bld">yodhājīvo</span>ti niruttinayena padasiddhi veditabbā. Tenāha <span class="bld">‘‘yuddhaṃ upajīvatīti yodhājīvo’’</span>ti. <span class="bld">Saha…pe… passatī</span>ti pubbabhāge vipassanāpaññāya sammasanavasena, maggakkhaṇe abhisamayavasena attapaccakkhena ñāṇena passati.</p>
- <p class="centered">Yodhājīvasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Parisāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para135"></a><a name="para135_an3"></a><span class="paranum">135</span>. Dutiye <span class="bld">appaṭipucchitvā vinītā</span>ti ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’tiādinā appaṭipucchitvā kevalaṃ dhammadesanāvaseneva vinītaparisā. <span class="bld">Dubbinītaparisā</span>ti dukkhena vinītaparisā. <span class="bld">Pucchitvā vinītā</span>ti ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādinā pucchitvā anumatiggahaṇavasena vinītā. <span class="bld">Suvinītaparisā</span>ti sukhena vinītaparisā. Anumatiggahaṇavasena vinayanañhi na dukkaraṃ hoti.</p>
- <p class="centered">Parisāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Uppādāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para137"></a><a name="para137_an3"></a><span class="paranum">137</span>. Catutthe <a name="M2.0217"></a><a name="V2.0197"></a> <span class="bld">uppādā vā tathāgatāna</span>nti tathāgatānaṃ uppādepi veneyyapuggalānaṃ maggaphaluppatti viya saṅkhārānaṃ aniccādisabhāvo na tathāgatuppādāyatto, atha kho tathāgatānaṃ uppādepi anuppādepi hotimevāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ṭhitāva sā dhātū</span>ti ṭhito eva so aniccasabhāvo byabhicārābhāvato na kadāci saṅkhārā aniccā na hoti. Kāmaṃ asaṅkhatā viya dhātu na nicco so sabhāvo, tathāpi sabbakālikoyevāti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext">Aparo nayo – <span class="bld">ṭhitāva sā dhātū</span>ti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’ti esā dhātu esa sabhāvo tathāgatānaṃ uppādato pubbe uddhañca appaṭivijjhiyamāno na tathāgatehi uppādito, atha kho sabbakālaṃ sabbe saṅkhārā aniccā, ṭhitāva sā dhātu, kevalaṃ pana sayambhuñāṇena abhisambujjhanato ‘‘ayaṃ dhammo tathāgatena abhisambuddho’’ti pavedanato ca tathāgato dhammassāmīti vuccati apubbassa tassa uppādanato. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ṭhitāva sā dhātū’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhisambujjhatī</span>ti ñāṇena abhisambujjhati. <span class="bld">Abhisametī</span>ti ñāṇena abhisamāgacchati. <span class="bld">Ācikkhatī</span>ti katheti. <span class="bld">Desetī</span>ti dasseti. <span class="bld">Paññāpetī</span>ti jānāpeti. <span class="bld">Paṭṭhapetī</span>ti ñāṇamukhe ṭhapeti. <span class="bld">Vivaratī</span>ti vivaritvā dasseti. <span class="bld">Vibhajatī</span>ti vibhāgato dasseti. <span class="bld">Uttānīkarotī</span>ti pākaṭaṃ karoti.</p>
- <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">abhisambujjhatī</span>ti paccakkhakaraṇena abhimukhaṃ bujjhati, yāthāvato paṭivijjhati. Tato eva <span class="bld">abhisameti</span> abhimukhaṃ samāgacchati. Ādito kathento <span class="bld">ācikkhati,</span> uddisatīti attho. Tameva uddesaṃ pariyosāpento <span class="bld">deseti</span>. Yathāuddiṭṭhamatthaṃ nidassanavasena pakārehi ñāpento <span class="bld">paññāpeti</span>. Pakārehi etamatthaṃ patiṭṭhapento <span class="bld">paṭṭhapeti</span>. Yathāuddiṭṭhaṃ paṭinidassanavasena <span class="bld">vivarati vibhajati</span>. Vivaṭaṃ vibhattañca atthaṃ hetūdāharaṇadassanehi pākaṭaṃ karonto <span class="bld">uttānīkaroti</span>.</p>
- <p class="centered">Uppādāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-10. Kesakambalasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para138-143"></a><a name="para138-143_an3"></a><span class="paranum">138-143</span>. Pañcame <a name="M2.0218"></a><a name="V2.0198"></a> <span class="bld">tantāvutānaṃ vatthāna</span>nti idaṃ ‘‘yāni kānicī’’ti iminā samānādhikaraṇanti āha <span class="bld">‘‘paccatte sāmivacana’’</span>nti. <span class="bld">Vāyitāna</span>nti vītānaṃ. <span class="bld">Lāmako</span>ti nihīno, <span class="bld">makkhali moghapuriso</span>ti ettha <span class="bld">makkhalī</span>ti tassa nāmaṃ. Taṃ kira sakaddamāya bhūmiyā telaghaṭaṃ gahetvā gacchantaṃ, ‘‘tāta, mā khalī’’ti sāmiko āha. So pamādena khalitvā patitvā sāmikassa bhayena palāyituṃ āraddho. Sāmiko upadhāvitvā naṃ dussakaṇṇe aggahesi, sāṭakaṃ chaḍḍetvā acelako hutvā palāyi. So paṇṇena vā tiṇena vā paṭicchādetumpi ajānanto jātarūpeneva ekaṃ gāmaṃ pāvisi. Manussā taṃ disvā ‘‘ayaṃ samaṇo arahā appiccho, natthi iminā sadiso’’ti pūvabhattādīni gahetvā upasaṅkamanti. So ‘‘mayhaṃ sāṭakaṃ anivatthabhāvena idaṃ uppanna’’nti tato paṭṭhāya sāṭakaṃ labhitvāpi na nivāsesi, tadeva ca pabbajjaṃ aggahesi. Tassa santike aññepi aññepīti pañcasatā manussā pabbajiṃsu. Taṃ sandhāyāha ‘‘makkhali moghapuriso’’ti. Chaṭṭhādīni uttānatthāni eva.</p>
- <p class="centered">Kesakambalasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">11-13. Paṭhamamoranivāpasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para144-146"></a><a name="para144-146_an3"></a><span class="paranum">144-146</span>. Ekādasame akuppadhammatāya khayavayasaṅkhātaṃ antaṃ atītāti accantā, evaṃ aparihāyanasabhāvattā accantā niṭṭhā assāti <span class="bld">accantaniṭṭho</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘antaṃ atikkantaniṭṭho’’</span>tiādi. Na hi paṭividdhassa lokuttaradhammassa dassanaṃ kuppanaṃ nāma atthi. <span class="bld">Dhuvaniṭṭho</span>ti satataniṭṭho. Accantameva catūhi yogehi khemo etassa atthīti <span class="bld">accantayogakkhemī,</span> niccayogakkhemīti attho. Maggabrahmacariyassa vusitattā tassa avihāyanasabhāvattā accantaṃ brahmacārīti <span class="bld">accantabrahmacārī,</span> niccabrahmacārīti attho. <span class="bld">Pariyosāna</span>nti brahmacariyapariyosānaṃ vaṭṭadukkhapariyosānañca<a name="M2.0219"></a>. Accantaṃ pariyosānamassāti <span class="bld">accantapariyosāno</span>. Dvādasamaterasamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Paṭhamamoranivāpasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Yodhājīvavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para147-156"></a><a name="para147-156_an3"></a><span class="paranum">147-156</span>. Maṅgalavaggo <a name="V2.0199"></a> uttānatthoyeva.</p>
- <p class="centered">Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="chapter">(16) 6. Acelakavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para157-163"></a><a name="para157-163_an3"></a><span class="paranum">157-163</span>. Ito paresu pana suttapadesu <span class="bld">‘‘gāḷhā’’</span>ti vuttamatthaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘kakkhaḷā’’</span>ti āha. Kakkhaḷacāro cassā na lūkhasabhāvo. Atha kho taṇhāvasena thiraggahaṇanti āha <span class="bld">‘‘lobhavasena thiraggahaṇā’’</span>ti. <span class="bld">Agāḷhā paṭipadā</span>ti vā kāmānaṃ ogāhanaṃ paṭipatti, kāmasukhānuyogoti attho. <span class="bld">Nijjhāmā paṭipadā</span>ti kāyassa nijjhāpanavasena khepanavasena pavattā paṭipatti, attakilamathānuyogoti attho. <span class="bld">Niccelo</span>ti nissaṭṭhacelo sabbena sabbaṃ paṭikkhittacelo. Naggiyavatasamādānena <span class="bld">naggo. Ṭhitakova uccāraṃ karotī</span>tiādi nidassanamattaṃ vamitvā mukhavikkhālanādiācārassapi tena vissaṭṭhattā. <span class="bld">Jivhāya hatthaṃ apalekhati</span> avalekhati udakena adhovanato. Dutiyavikappepi eseva nayo. ‘‘Ehi, bhadante’’ti vutte upagamanasaṅkhāto vidhi ehibhadanto, taṃ caratīti ehibhadantiko, tappaṭikkhepena <span class="bld">na ehibhadantiko. Na karoti</span> ‘‘samaṇena nāma parassa vacanakarena na bhavitabba’’nti adhippāyena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Puretara</span>nti taṃ ṭhānaṃ attano upagamanato puretaraṃ. Taṃ kira so ‘‘bhikkhunā nāma yadicchakā eva bhikkhā gahetabbā’’ti adhippāyena na gaṇhāti. <span class="bld">Uddissa kataṃ</span> mama nimittabhāvena bahū khuddakā pāṇā saṅghātaṃ āpāditāti na gaṇhāti. <span class="bld">Nimantanaṃ na sādiyati</span> evaṃ tesaṃ vacanaṃ kataṃ bhavissatīti. Kumbhi ādīsupi so sattasaññīti āha <span class="bld">‘‘kumbhi-kaḷopiyo’’</span>tiādi. <span class="bld">Kabaḷantarāyo hotī</span>ti uṭṭhitassa dvinnampi kabaḷantarāyo hoti. Gāmasabhāgādivasena saṅgamma kittenti etissāti <span class="bld">saṅkitti,</span> yathāsaṃhatataṇḍulādisañcayo. <span class="bld">Mānusakānī</span>ti veyyāvaccakarā manussā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Surāpānamevā</span>ti <a name="M2.0220"></a><a name="V2.0200"></a> majjalakkhaṇappattāya surāya pānameva. Surāgahaṇenevettha merayampi saṅgahitaṃ. Ekāgārameva uñchatīti <span class="bld">ekāgāriko</span>. Ekālopeneva vattatīti <span class="bld">ekālopiko</span>. Dīyati etāyāti <span class="bld">datti,</span> dvattiālopamattaggāhi khuddakaṃ bhikkhādānabhājanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘khuddakapātī’’</span>ti. Abhuñjanavasena eko aho etassa atthīti ekāhiko, āhāro, taṃ <span class="bld">ekāhikaṃ</span>. So pana atthato ekadivasaṃ laṅghako hotīti āha <span class="bld">‘‘ekādivasantarika’’</span>nti. <span class="bld">Dvāhika</span>ntiādīsupi eseva nayo. Ekāhaṃ abhuñjitvā ekāhaṃ bhuñjanaṃ <span class="bld">ekāhavāro,</span> taṃ ekāhikameva atthato. Dvīhaṃ abhuñjitvā dvīhaṃ bhuñjanaṃ <span class="bld">dvīhavāro</span>. Sesapadadvayepi eseva nayo. Ukkaṭṭho pana pariyāyabhattabhojaniko dvīhaṃ abhuñjitvā ekāhameva bhuñjati. Sesadvayepi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext">Micchāvāyāmavaseneva ukkuṭikavatānuyogoti āha <span class="bld">‘‘ukkuṭikavīriyamanuyutto’’</span>ti. <span class="bld">Attakilamathānuyoga</span>nti attano kilamathānuyogaṃ, sarīradukkhakāraṇanti attho. Sarīrapariyāyo hi idha attasaddo ‘‘attantapo’’tiādīsu (ma. ni. 2.413) viya. <span class="bld">Dve ante</span>ti ubho koṭiyo, ubho lāmakapaṭipattiyoti attho. Lāmakampi hi antoti vuccati ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ (saṃ. ni. 3.80; itivu. 61), koṭṭhako anto’’ti evamādīsu. Majjhimapaṭipadāya uppathabhāvena amanīyā gantabbā ñātabbāti <span class="bld">antā</span>. Tato eva lāmakā.</p>
- <p class="centered">Acelakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">Peyyālavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para164-184"></a><a name="para164-184_an3"></a><span class="paranum">164-184</span>. <span class="bld">Samanuñño</span>ti sammadeva katānuñño. Tenāha <span class="bld">‘‘samānajjhāsayo’’</span>ti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Tikanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
- <a name="an4"></a>
- <p class="centered"><a name="para0"></a><a name="para0_an4"></a> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
- <p class="nikaya">Aṅguttaranikāye</p>
- <p class="book">Catukkanipāta-ṭīkā</p>
- <p class="title">1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">1. Bhaṇḍagāmavaggo</p>
- <p class="subhead">1-2. Anubuddhasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para1-2"></a><a name="para1-2_an4"></a><span class="paranum">1-2</span>. Catukkanipātassa <a name="M2.0221"></a><a name="V2.0201"></a> paṭhame anubodho pubbabhāgiyaṃ ñāṇaṃ, paṭivedho anubodhena abhisamayo. Tattha yasmā anubodhapubbako paṭivedho anubodhena vinā na hoti. Anubodho hi ekacco paṭivedhasambaddho, tadubhayābhāvahetukañca vaṭṭe saṃsaraṇaṃ, tasmā vuttaṃ pāḷiyaṃ ‘‘ananubodhā…pe… tumhākañcā’’ti. Paṭisandhiggahaṇavasena bhavato bhavantarūpagamanaṃ <span class="bld">sandhāvanaṃ,</span> aparāparaṃ cavanūpapajjanavasena sañcaraṇaṃ <span class="bld">saṃsaraṇa</span>nti āha <span class="bld">‘‘bhavato’’</span>tiādi. Sandhāvitasaṃsaritapadānaṃ kammasādhanataṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘mayā ca tumhehi cā’’</span>ti paṭhamavikappe. Dutiyavikappe pana bhāvasādhanataṃ hadaye katvā <span class="bld">‘‘mamañceva tumhākañcā’’</span>ti yathārutavaseneva vuttaṃ<a name="V2.0202"></a>. Dīgharajjunā baddhasakuṇaṃ viya rajjuhattho puriso desantaraṃ taṇhārajjunā baddhaṃ sattasantānaṃ abhisaṅkhāro bhavantaraṃ neti etāyāti <span class="bld">bhavanetti</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘bhavarajjū’’</span>tiādī.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vaṭṭadukkhassa antakaro</span>ti sakalavaṭṭadukkhassa sakasantāne parasantāne ca vināsakaro abhāvakaro. Buddhacakkhudhammacakkhudibbacakkhumaṃsacakkhusamantacakkhusaṅkhātehi <span class="bld">pañcahi cakkhūhi cakkhumā</span>. Savāsanānaṃ kilesānaṃ samucchinnattā sātisayaṃ kilesaparinibbānena <span class="bld">parinibbuto</span>. Dutiyaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Anubuddhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-4. Paṭhamakhatasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para3-4"></a><a name="para3-4_an4"></a><span class="paranum">3-4</span>. Tatiye <a name="M2.0222"></a> <span class="bld">kali</span>nti aparādhaṃ. <span class="bld">Vicinātī</span>ti ācinoti pasavati. <span class="bld">Tena ca kalinā sukhaṃ na paṭilabhatī</span>ti tena aparādhena sukhaṃ na vindati. Nindiyappasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko. <span class="bld">Pasaṃsiyanindā</span>ti ca sampannaguṇaparidhaṃsanavasena pavattiyā mahāsāvajjatāya kaṭukataravipākā. Nindiyappasaṃsā pana kathaṃ tāya samavipākāti ce? Tasmiṃ avijjamānaguṇasamāropanena attano paresañca micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṃsiyena tassa sabbhāvakaraṇato ca. Lokepi hi asūraṃ sūrena samaṃ karonto gārayho hoti, pageva duppaṭipannaṃ suppaṭipannena samaṃ karontoti. <span class="bld">Sakena dhanenā</span>ti attano sāpateyyena. <span class="bld">Appamattakova kalī</span>ti diṭṭhadhammikattā sappaṭikārattā ca appamattako aparādho. <span class="bld">Ayaṃ…pe… mahantataro kali</span> katūpacitattā samparāyikattā appaṭikārattā ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nirabbudo</span>ti gaṇanāviseso esoti āha <span class="bld">‘‘nirabbudagaṇanāyā’’</span>ti, satasahassaṃ nirabbudāti attho. Nirabbudaparimāṇaṃ pana vassagaṇanāya evaṃ veditabbaṃ. Yatheva hi sataṃ satasahassānaṃ koṭi hoti, evaṃ sataṃ satasahassānaṃ koṭiyo pakoṭi nāma hoti, sataṃ satasahassānaṃ pakoṭiyo koṭipakoṭi, sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo nahutaṃ, sataṃ satasahassanahutāni ninnahutaṃ, sataṃ satasahassaninnahutāni ekaṃ abbudaṃ, tato vīsatiguṇitaṃ nirabbudaṃ. <span class="bld">Yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjatī</span>ti ariye garahanto yaṃ nirabbudasaṅkhātaṃ nirayaṃ upapajjati, nirabbudoti ca pāṭiyekko nirayo natthi, avīcimhiyeva pana nirabbudagaṇanāya paccitabbaṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. Catutthaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Paṭhamakhatasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Anusotasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para5"></a><a name="para5_an4"></a><span class="paranum">5</span>. Pañcame <a name="V2.0203"></a> <span class="bld">anusotaṃ gacchatī</span>ti saṃsārasotassa anukūlabhāvena gacchati. <span class="bld">Paccanīkapaṭipattiyā</span>ti saṃsārasotassa paṭikūlavasena pavattanibbidānupassanādipaṭipattiyā<a name="M2.0223"></a>. <span class="bld">Ṭhitasabhāvo</span>ti acalappasādādisamannāgamena ṭhitasabhāvo. Anāgāmī hi assaddhiyehi kāmarāgabyāpādehi akampaniyacittatāya tamhā lokā anāvattidhammatāya ca ṭhitasabhāvo nāma. <span class="bld">Oghaṃ taritvā</span>ti kāmoghādicatubbidhaṃ oghaṃ atikkamitvā. <span class="bld">Paratīraṃ gato</span>ti nibbānapāraṃ gato. <span class="bld">Brāhmaṇo</span>ti bāhitapāpatāya brāhmaṇoti saṅkhaṃ gato khīṇāsavo. Tenāha <span class="bld">‘‘seṭṭho niddoso’’</span>ti. <span class="bld">Pañcaverakamma</span>nti pāṇātipātādipañcaduccaritaṃ. <span class="bld">Sahāpi dukkhena sahāpi domanassenā</span>ti kilesapariyuṭṭhāne sati uppannena dukkhadomanassena saddhimpi. <span class="bld">Paripuṇṇa</span>nti tissannaṃ sikkhānaṃ ekāyapi anūnaṃ. <span class="bld">Parisuddha</span>nti nirupakkilesaṃ. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti seṭṭhacariyaṃ. Iminā vārena sotāpannasakadāgāmino kathitā. Kiṃ pana te rudantā brahmacariyaṃ carantīti? Āma, kilesarodanena rodantā caranti nāma, sīlasampanno puthujjanabhikkhu ettheva saṅgahito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cetovimutti</span>nti phalasamādhiṃ. <span class="bld">Paññāvimutti</span>nti phalañāṇaṃ. <span class="bld">Chahākārehi pāragato</span>ti abhiññāpāragū, pariññāpāragū, bhāvanāpāragū, pahānapāragū, sacchikiriyāpāragū, samāpattipāragūti evaṃ chahi ākārehi sabbadhammānaṃ pāraṃ pariyosānaṃ gato. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Anusotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Appassutasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_an4"></a><span class="paranum">6</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">appakaṃ sutaṃ hotī</span>ti navaṅgasatthusāsane kiñcideva sutaṃ hoti. Tadeva navaṅgasatthusāsanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘suttaṃ geyya’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha suttādīni vibhajitvā dassento <span class="bld">‘‘ubhatovibhaṅganiddesakkhandhakaparivārā’’</span>tiādimāha. Kathaṃ panāyaṃ vibhāgo yujjeyya. Sagāthakañhi suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ veyyākaraṇaṃ. Tadubhayavinimuttañca suttaṃ udānādivisesasaññārahitaṃ natthi, yaṃ suttaṅgaṃ siyā. <span class="bld">Maṅgalasuttā</span>dīnañca (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. 261 ādayo) suttaṅgasaṅgaho na siyā gāthābhāvato dhammapadādīnaṃ viya<a name="M2.0224"></a>. Geyyaṅgasaṅgaho vā siyā sagāthakattā sagāthāvaggassa viya. Tathā ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānanti? Vuccate –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Suttanti <a name="V2.0204"></a> sāmaññavidhi, visesavidhayo pare;</p>
- <p class="gathalast">Sanimittā niruḷhattā, sahatāññena nāññato’’. (netti. aṭṭha. saṅgahavāravaṇṇanā; dī. ni. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā; sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā)</p>
- <p class="bodytext">Sabbassapi hi buddhavacanassa suttanti ayaṃ <span class="bld">sāmaññavidhi</span>. Tenevāha āyasmā mahākaccāno <span class="bld">nettiyaṃ</span> (netti. saṅgahavāro) ‘‘navavidhasuttantapariyeṭṭhī’’ti. Ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ (pāci. 655, 1242) sakavāde pañca suttasatānīti (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; kathā. aṭṭha. nidānakathā) evamādi ca etassa atthassa sādhakaṃ. <span class="bld">Visesavidhayo pare sanimittā</span> tadekadesesu geyyādayo visesavidhayo tena tena nimittena patiṭṭhitā. Tathā hi geyyassa sagāthakattaṃ tabbhāvanimittaṃ. Lokepi hi sasilokaṃ sagāthakaṃ vā cuṇṇiyaganthaṃ ‘‘geyya’’nti vadanti. Gāthāvirahe pana sati pucchaṃ katvā vissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittaṃ. Pucchāvissajjanañhi ‘‘byākaraṇa’’nti vuccati. Byākaraṇameva veyyākaraṇaṃ. Evaṃ sante sagāthakādīnampi pucchaṃ katvā vissajjanavasena pavattānaṃ veyyākaraṇabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati geyyādisaññānaṃ anokāsabhāvato, ‘‘gāthāvirahe satī’’ti visesitattā ca. Tathā hi dhammapadādīsu kevalaṃ gāthābandhesu sagāthakattepi somanassañāṇamayikagāthāyuttesu ‘‘vuttaṃ heta’’ntiādīvacanasambandhesu abbhutadhammappaṭisaṃyuttesu ca suttavisesesu yathākkamaṃ gāthāudānaitivuttakaabbhutadhammasaññā patiṭṭhitā, tathā satipi gāthābandhabhāve bhagavato atītāsu jātīsu cariyānubhāvappakāsakesu jātakasaññā, satipi pañhavissajjanabhāve sagāthakatte ca kesuci suttantesu vedassa labhāpanato vedallasaññā patiṭṭhitāti evaṃ tena tena sagāthakattādinā nimittena tesu tesu suttavisesesu geyyādisaññā patiṭṭhitāti visesavidhayo suttaṅgato pare geyyādayo. Yaṃ panettha geyyaṅgādinimittarahitaṃ, taṃ suttaṅgaṃ visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanato. Nanu ca sagāthakaṃ suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ <a name="M2.0225"></a> veyyākaraṇanti suttaṅgaṃ na sambhavatīti codanā tadavatthāvāti? Na tadavatthā sodhitattā. Sodhitañhi pubbe ‘‘gāthāvirahe sati pucchāvissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimitta’’nti.</p>
- <p class="bodytext">Yañca vuttaṃ – ‘‘gāthābhāvato maṅgalasuttādīnaṃ suttaṅgasaṅgaho na siyā’’ti, taṃ <span class="bld">na, niruḷhattā</span>. Niruḷho hi maṅgalasuttādīnaṃ suttabhāvo. Na hi tāni dhammapadabuddhavaṃsādayo viya gāthābhāvena paññātāni, atha kho suttabhāveneva, teneva hi aṭṭhakathāyaṃ ‘‘suttanāmaka’’nti nāmaggahaṇaṃ <a name="V2.0205"></a> kataṃ. Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘sagāthakattā geyyaṅgasaṅgaho siyā’’ti, tadapi natthi, yasmā <span class="bld">sahatāññena</span>. Saha gāthāhīti hi sagāthakaṃ. Sahabhāvo nāma atthato aññena hoti, na ca maṅgalasuttādīsu gāthāvinimutto koci suttappadeso atthi, yo ‘‘saha gāthāhī’’ti vucceyya, na ca samudāyo nāma koci atthi. Yadapi vuttaṃ – ‘‘ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānaṃ geyyaṅgasaṅgaho siyā’’ti, tadapi na, aññato. Aññā eva hi tā gāthā jātakādipariyāpannattā. Ato na tāhi ubhatovibhaṅgādīnaṃ geyyaṅgabhāvoti. Evaṃ suttādīnaṃ aṅgānaṃ aññamaññaṃ saṅkarābhāvo veditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya <span class="bld">sāratthadīpaniyā</span> (sārattha. ṭī. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathāvaṇṇanā) amhehi pakāsito, icchantehi tatoyeva gahetabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammappaṭipanno hotī</span>ti aṭṭhakathāñca pāḷiñca jānitvā lokuttaradhammassa anurūpadhammaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ paṭipanno na hotīti evamettha sambandho veditabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘na atthamaññāya dhammamaññāyāti aṭṭhakathañca pāḷiñca jānitvā…pe… na paṭipanno hotī’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Appassutasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Sobhanasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para7"></a><a name="para7_an4"></a><span class="paranum">7</span>. Sattame <span class="bld">paññāveyyattiyenā</span>ti saccasampaṭivedhādipaññāveyyattiyena. <span class="bld">Vinayaṃ upetā</span>ti tadaṅgādivasena kilesānaṃ vinayaṃ upetā. <span class="bld">Vesārajjenā</span>ti <a name="M2.0226"></a> sārajjakarānaṃ diṭṭhivicikicchādipāpadhammānaṃ vigamanato vesārajjena, sārajjarahitenāti attho. Tepiṭakavasena bahu sutaṃ etesanti <span class="bld">bahussutā</span>. Tameva pariyattidhammaṃ dhārenti suvaṇṇabhājane pakkhittasīhavasaṃ viya vinassantaṃ akatvā suppaguṇasuppavattibhāvena hadaye ṭhapentīti <span class="bld">dhammadharā</span>. Edisā ca attanā sutassa dhammassa ādhārabhūtā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘sutadhammānaṃ ādhārabhūtā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Sobhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Vesārajjasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para8"></a><a name="para8_an4"></a><span class="paranum">8</span>. Aṭṭhame <a name="V2.0206"></a> byāmohavasena saraṇapariyesanaṃ sārajjanaṃ sārado, byāmohabhayaṃ. Vigato sārado etassāti visārado, tassa bhāvo <span class="bld">vesārajjaṃ</span>. Taṃ pana ñāṇasampadaṃ, pahānasampadaṃ, desanāvisesasampadaṃ khemañca nissāya pavattaṃ catubbidhapaccavekkhaṇañāṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘catūsu ṭhānesū’’</span>tiādi. Usabhassa idanti <span class="bld">āsabhaṃ,</span> seṭṭhaṭṭhānaṃ. Sabbaññutapaṭijānanavasena abhimukhaṃ gacchanti, aṭṭha vā parisā upasaṅkamantīti <span class="bld">āsabhā,</span> pubbabuddhā. <span class="bld">Idaṃ panā</span>ti buddhānaṃ ṭhānaṃ sabbaññutameva vadati. <span class="bld">Tiṭṭhamānovā</span>ti avadantopi tiṭṭhamānova paṭijānāti nāmāti attho. <span class="bld">Upagacchatī</span>ti anujānāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhasu parisāsū</span>ti ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, anekasataṃ khattiyaparisaṃ upasaṅkamitā…pe… brāhmaṇaparisaṃ gahapatiparisaṃ, samaṇaparisaṃ, cātumahārājikaparisaṃ, tāvatiṃsaparisaṃ, māraparisaṃ, brahmaparisaṃ upasaṅkamitā, tatrapi mayā sannisinnapubbañceva sallapitapubbañca sākacchā ca samāpajjitapubbā. Tatra vata maṃ ‘bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatī’ti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmī’’ti (ma. ni. 1.151) evaṃ vuttaparisāsu. <span class="bld">Abhītanādaṃ nadatī</span>ti parato dassitañāṇayogena visārado ahanti abhītanādaṃ nadati. <span class="bld">Sīhanādasuttenā</span>ti khandhavagge āgatena sīhanādasuttena.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī’’ti (a. ni. 4.31) suttasesena sappurisūpanissayādiphalasampattipavatti vuttā, purimasappurisūpanissayādiupanissayā pacchimasappurisūpanissayādisampattipavatti <a name="M2.0227"></a> vā vuttā. Ādi-saddena tattha ca cakkasaddassa gahaṇaṃ veditabbaṃ. Vicakkasaṇṭhānā asani eva <span class="bld">asanivicakkaṃ. Uracakkādīsū</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena āṇāsamūhādīsupi cakkasaddassa pavatti veditabbā. ‘‘Saṅghabhedaṃ karissāma cakkabheda’’ntiādīsu (pārā. 409; cūḷava. 343) hi āṇā ‘‘cakka’’nti vuttā. ‘‘Devacakkaṃ asuracakka’’ntiādīsu samūhoti.</p>
- <p class="bodytext">Paṭivedhaniṭṭhattā arahattamaggañāṇaṃ paṭivedhoti <span class="bld">‘‘phalakkhaṇe uppannaṃ nāmā’’</span>ti vuttaṃ. Tena paṭiladdhassapi desanāñāṇassa kiccanipphatti parassa bujjhanamattena hotīti <span class="bld">‘‘aññāsikoṇḍaññassa sotāpatti…pe… phalakkhaṇe pavattaṃ nāmā’’</span>ti vuttaṃ. Tato paraṃ pana yāva parinibbānā desanāñāṇappavatti tasseva pavattitassa dhammacakkassa ṭhānanti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dassitadhammesū</span>ti <a name="V2.0207"></a> vuttadhammesu. Vacanamattameva hi tesaṃ, na pana dassanaṃ tādisasseva dhammassa abhāvato. Bhagavato eva vā ‘‘ime dhammā anabhisambuddho’’ti parassa vacanavasena <span class="bld">dassitadhammesu</span>. ‘‘Dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 718-721) viya <span class="bld">dhamma</span>-saddo hetupariyāyoti āha <span class="bld">‘‘sahadhammenāti sahetunā’’</span>ti. <span class="bld">Hetū</span>ti ca upapattisādhanahetu veditabbo, na kārako, sampāpako vā. <span class="bld">Nimitta</span>nti codanāya kāraṇaṃ. Tattha codako codanaṃ karotīti <span class="bld">kāraṇaṃ,</span> dhammo codanaṃ karoti etenāti <span class="bld">kāraṇaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘puggalopī’’</span>tiādi. <span class="bld">Khema</span>nti kenaci appaṭibāhiyabhāvena anupaddutaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Antarāyo etesaṃ atthi, antarāye vā niyuttāti <span class="bld">antarāyikā</span>. Evaṃbhūtā pana te yasmā antarāyakarā nāma honti, tasmā āha <span class="bld">‘‘antarāyaṃ karontīti antarāyikā’’</span>ti. Asañcicca vītikkame nātisāvajjāti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sañcicca vītikkantā’’</span>ti. <span class="bld">Satta āpattikkhandhā</span>tiādi nidassanamattaṃ itaresampi catunnaṃ ‘‘antarāyikā’’ti vuttadhammānaṃ tabbhāve byabhicārābhāvato. <span class="bld">Idha pana methunadhammo adhippeto</span>ti idaṃ aṭṭhuppattivasena vuttaṃ ariṭṭhasikkhāpadaṃ (pāci. 417) viya. Yasmā taṃkhaṇampi kāmānaṃ ādīnavaṃ disvā virato hoti ce, visesaṃ adhigacchati, na kāmesu āsatto, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘methuna…pe…antarāyo hotī’’</span>ti. Tattha <span class="bld">yassa kassacī</span>ti na kevalaṃ pabbajitasseva, atha kho <a name="M2.0228"></a> yassa kassaci. Tathā hi vuttaṃ ‘‘methunamanuyuttassa, mussatevāpi sāsana’’nti (su. ni. 820).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmiṃ aniyyānikadhamme</span>ti tasmiṃ parehi parikappitaaniyyānikadhammanimittaṃ. Nimittatthe hi idaṃ kammasaṃyoge bhummaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Upanibaddhā</span>ti viracitā. Tenāha <span class="bld">‘‘abhisaṅkhatā’’</span>ti. <span class="bld">Puthubhāva</span>nti bahubhāvaṃ. <span class="bld">Puthūhi vā sitā</span>ti bahūhi samaṇabrāhmaṇehi sitā upanibaddhā.</p>
- <p class="centered">Vesārajjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Taṇhuppādasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para9"></a><a name="para9_an4"></a><span class="paranum">9</span>. Navame bhavati etena ārogyanti <span class="bld">bhavo,</span> gilānapaccayo. Parivuddho bhavo <span class="bld">abhavo</span>. Vuddhiattho hi ayamakāro yathā ‘‘saṃvarāsaṃvaro, phalāphala’’nti ca. <span class="bld">Sappinavanītādīnī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena <a name="V2.0208"></a> telamadhuphāṇitādīnaṃ gahaṇaṃ. Sappinavanītādiggahaṇañcettha nidassanamattaṃ, sabbassapi gilānapaccayassa saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Bhavābhavo</span>ti vā khuddako ceva mahanto ca upapattibhavo veditabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘sampattibhavesū’’</span>tiādi. <span class="bld">Bhavo</span>ti vā sampatti, <span class="bld">abhavo</span>ti vipatti. <span class="bld">Bhavo</span>ti vuddhi, <span class="bld">abhavo</span>ti hāni. Taṃnimittañca taṇhā uppajjatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhavābhavahetu vā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇhādutiyo</span>ti taṇhāsahāyo. Taṇhā hi nirudakakantāre marīcikāya udakasaññā viya pipāsābhibhūtaṃ tasitaṃ sattaṃ assāsadassanavasena sahāyakiccaṃ karontī bhavādīsu anibbinnaṃ katvā paribbhamāpeti. Tathā hi taṃ papātakaṃ acintetvā madhuggaṇhanakaluddakā viya anekādīnavākulesu bhavesu ānisaṃsameva dassentī anatthajāle sā paribbhamāpeti, tasmā taṇhā ‘‘purisassa dutiyā’’ti vuttā. Nanu ca aññepi kilesādayo bhavanibbattipaccayāti? Saccametaṃ, na pana tathā visesapaccayo, yathā taṇhā. Tathā hi sā kusalehi vinā <a name="M2.0229"></a> akusalehi, kāmāvacarādikusalehi ca vinā rūpāvacarādikusalehi bhavanibbattiyā visesapaccayo. Yato samudayasaccanti vuccatīti. <span class="bld">Itthabhāvaññathābhāva</span>nti itthabhāvo ca aññathābhāvo ca itthabhāvaññathābhāvo, so etassa atthīti itthabhāvaññathābhāvo, saṃsāro, taṃ itthabhāvaññathābhāvaṃ. Tattha <span class="bld">itthabhāvo</span> manussattaṃ, <span class="bld">aññathābhāvo</span> tato avasiṭṭhasattāvāsā. <span class="bld">Itthabhāvo</span> vā tesaṃ tesaṃ sattānaṃ paccuppanno attabhāvo, <span class="bld">aññathābhāvo</span> anāgatattabhāvo. Evarūpo vā aññopi attabhāvo <span class="bld">itthabhāvo,</span> na evarūpo <span class="bld">aññathābhāvo</span>. Tenevāha <span class="bld">‘‘itthabhāvaññathābhāvanti ettha itthabhāvo nāma ayaṃ attabhāvo’’</span>tiādi. Saṃsaraṇaṃ <span class="bld">saṃsāro</span>.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;</p>
- <p class="gathalast">Abbocchinnaṃ vattamānā, saṃsāroti pavuccati’’. (visuddhi. 2.619; dī. ni. aṭṭha. 2.95 apasādanāvaṇṇanā; saṃ. ni. aṭṭha. 2.2.60; a. ni. aṭṭha. 2.4.199; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; vibha. aṭṭha. 226 saṅkhārapadaniddeso; su. ni. aṭṭha. 2.523; udā. aṭṭha. 39; itivu. aṭṭha. 14);</p>
- <p class="bodytext">Tenāha <span class="bld">‘‘khandhadhātuāyatanānaṃ paṭipāṭi’’</span>nti, khandhadhātuāyatanānaṃ hetuphalabhāvena aparāparappavattinti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Evamādīnavaṃ</span> <a name="V2.0209"></a> <span class="bld">ñatvā</span>ti ettha etamādīnavaṃ ñatvātipi paṭhanti, etaṃ sakalavaṭṭadukkhassa sambhavaṃ samudayaṃ taṇhaṃ ādīnavaṃ ñatvāti attho. Atha vā <span class="bld">evamādīnavaṃ ñatvā</span>ti etaṃ yathāvuttaṃ saṃsārānativattanaādīnavaṃ dosaṃ ñatvā. <span class="bld">Niggahaṇo</span>ti caturūpādānasaṅkhātassa sabbassa gahaṇassa paṭinissajjanena niggahaṇo, khandhaparinibbānena saṅkhārappavattito apagaccheyyāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="centered">Taṇhuppādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Yogasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para10"></a><a name="para10_an4"></a><span class="paranum">10</span>. Dasame <span class="bld">yojentī</span>ti kammaṃ vipākena bhavādiṃ, bhavantarādīhi dukkhena sattaṃ yojenti ghaṭentīti <span class="bld">yogā</span>. Kāmanaṭṭhena kāmo ca so yathāvuttenatthena yogo cāti <span class="bld">kāmayogo. Bhavayogo</span> nāma bhavarāgoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘rūpārūpabhavesū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha paṭhamo <a name="M2.0230"></a> upapattibhavesu rāgo, dutiyo kammabhavesu, tatiyo bhavadiṭṭhisahagato yathā rajjanaṭṭhena rāgo, evaṃ yujjanaṭṭhena yogoti vutto. <span class="bld">Catūsu saccesu aññāṇa</span>nti idaṃ suttantanayaṃ nissāya vuttaṃ. Suttantasaṃvaṇṇanā hesāti, tadantogadhattā vā pubbantādīnaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samudaya</span>nti dve samudayā khaṇikasamudayo paccayasamudayo ca. Uppādakkhaṇo khaṇikasamudayo, paccayova paccayasamudayo. Samudayate samudayanaṃ samudayo, samudeti etasmāti samudayoti evaṃ ubhinnaṃ samudayānaṃ saddatthatopi bhedo veditabbo. Paccayasamudayaṃ pajānantopi bhikkhu khaṇikasamudayaṃ pajānāti, khaṇikasamudayaṃ pajānantopi paccayasamudayaṃ pajānāti. Paccayato hi saṅkhārānaṃ udayaṃ passato khaṇato ca nesaṃ udayadassanaṃ sukhaṃ hoti, khaṇato ca nesaṃ udayaṃ passato pageva paccayānaṃ suggahitattā paccayato dassanaṃ sukhena ijjhati. Idha pana khaṇikasamudayaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘samudayanti uppatti’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Atthaṅgamopi duvidho accantatthaṅgamo, bhedatthaṅgamoti. Accantatthaṅgamo appavattinirodho, nibbānanti keci. Bhedatthaṅgamo khaṇikanirodho. Tadubhayaṃ pubbabhāge uggahaparipucchādivasena passato aññataradassanena itaradassanampi siddhameva hoti. Pubbabhāgeyeva ārammaṇavasena khayato vayato sammasanādikāle bhedatthaṅgamaṃ passanto byatirekavasena anussavādito accantatthaṅgamaṃ passati, maggakkhaṇe pana ārammaṇato accantatthaṅgamaṃ passanto asammohato itarampi passati. Idha pana bhedatthaṅgamaṃ dassento āha <span class="bld">‘‘atthaṅgamanti bheda’’</span>nti. Kāmānaṃ uppattibhedaggahaṇeneva <a name="V2.0210"></a> cettha yathā kāmānaṃ paṭiccasamuppannatā vibhāvitā, evaṃ kāmavatthunopīti ubhayesampi aniccatā dukkhatā anattatā ca vibhāvitāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Madhurabhāva</span>nti iminā kāmasannissitaṃ sukhaṃ somanassaṃ dasseti. ‘‘Yaṃ kho, bhikkhave, ime pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (ma. ni. 1.166) hi vuttaṃ. <span class="bld">Amadhurabhāva</span>nti iminā pana kāmahetukaṃ dukkhaṃ domanassaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Phassāyatanāna</span>nti chadvārikassa phassassa kāraṇabhūtānaṃ cakkhādiāyatanānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘cakkhādīnaṃ cakkhusamphassādikāraṇāna’’</span>nti. Punabbhavakaraṇaṃ <a name="M2.0231"></a> punobhavo uttarapadalopena, mano-saddassa viya ca purimapadassa okārantatā daṭṭhabbā. Punobhavo sīlametesanti <span class="bld">ponobhavikā</span>. Atha vā sīlatthena ikasaddena gamitatthattā kiriyāvācakasaddassa adassanaṃ daṭṭhabbaṃ yathā apūpabhakkhanasīlo āpūpiko. Atha vā punabbhavaṃ denti, punabbhavāya saṃvattanti, punappunabbhave nibbattentīti <span class="bld">ponobhavikā</span>. ‘‘Taddhitā’’ti hi bahuvacananiddesā vicittattā vā taddhitānaṃ abhidhānalakkhaṇattā vā ‘‘punabbhavaṃ dentī’’tiādīsupi atthesu ponobhavikasaddasiddhi daṭṭhabbā.</p>
- <p class="bodytext">Visaṃyojenti paṭipannaṃ puggalaṃ kāmayogādito viyojentīti <span class="bld">visaṃyogā,</span> asubhajjhānādīni visaṃyojanakāraṇāni. Tenāha <span class="bld">‘‘visaṃyogāti visaṃyojanakāraṇānī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="centered">Yogasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Bhaṇḍagāmavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">2. Caravaggo</p>
- <p class="subhead">1. Carasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_an4"></a><span class="paranum">11</span>. Dutiyassa paṭhame <span class="bld">carato</span>ti gacchantassa, caṅkamantassa vā. <span class="bld">Uppajjati kāmavitakko vā</span>ti vatthukāmesu avītarāgatāya tādise paccaye kāmapaṭisaṃyutto vā vitakko uppajjati ce<a name="V2.0211"></a>, yadi uppajjati. <span class="bld">Byāpādavitakko vā vihiṃsāvitakko vā</span>ti āghātavinaye visesena cittassa adamitattā āghātanimitte byāpādapaṭisaṃyutto vā vitakko, leḍḍudaṇḍādīti parahiṃsanavasena vihiṃsāpaṭisaṃyutto vā vitakko uppajjati ceti sambandho. <span class="bld">Taṃ ce bhikkhu adhivāsetī</span>ti taṃ yathāvuttaṃ kāmavitakkādiṃ yathāpaccayaṃ attano citte uppannaṃ ‘‘itipāyaṃ vitakko pāpako, itipi akusalo, itipi sāvajjo, so ca kho attabyābādhāya saṃvattatī’’tiādinā nayena paccavekkhaṇāya abhāvato adhivāseti attano cittaṃ āropetvā vāseti. Adhivāsentoyeva ca <span class="bld">nappajahati</span> tadaṅgādippahānavasena na paṭinissajjati. Tato eva ca <a name="M2.0232"></a> <span class="bld">na vinodeti</span> attano cittasantānato na nudati na nīharati. Tathā avinodanato <span class="bld">na byantīkaroti</span> na vigatantaṃ karoti. Ātāpī pahitatto yathā tesaṃ antopi nāvasissati antamaso bhaṅgamattampi, evaṃ karoti, ayaṃ pana tathā na karotīti attho. Tathābhūto pana <span class="bld">na anabhāvaṃ gameti</span> anu anu abhāvaṃ na gameti. Na pajahati ce, na vinodeti ceti itiādinā ce-saddaṃ yojetvā attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃbhūto</span>ti evaṃ kāmavitakkādīhi pāpavitakkehi samaṅgibhūto. <span class="bld">Anātāpī</span>ti kilesānaṃ ātāpayikassa vīriyassa abhāvena anātāpī. Pāputrāsalakkhaṇassa ottappassa abhāvena <span class="bld">anottāpī. Satataṃ samitaṃ</span> sabbakālaṃ nirantaraṃ. <span class="bld">Kusīto hīnavīriyo</span>ti kusalehi dhammehi parihāpayitvā akusalapakkhe kucchitaṃ sīdanato kosajjasamannāgamena ca kusīto, sammappadhānavīriyābhāvena hīnavīriyo vīriyavirahitoti <span class="bld">vuccati</span> kathīyati. <span class="bld">Ṭhitassā</span>ti gamanaṃ upacchinditvā tiṭṭhato. Sayanairiyāpathassa visesato kosajjapakkhikattā yathā taṃsamaṅgino bhāvitattā sambhavanti, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘jāgarassā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Sukkapakkhe <span class="bld">tañce bhikkhu nādhivāsetī</span>ti āraddhavīriyassapi viharato anādimati saṃsāre cirakālabhāvitattā tathārūpapaccayasamāyoge satisammosena vā kāmavitakkādi uppajjati ce, taṃ bhikkhu attano cittaṃ āropetvā na vāseti, abbhantare na vāsetīti attho. Anadhivāsento kiṃ karoti? <span class="bld">Pajahati</span> chaḍḍeti. Kiṃ kacavaraṃ viya piṭakenāti? Na, apica kho taṃ <span class="bld">vinodeti</span> nudati nīharati. Kiṃ balibaddaṃ viya patodenāti? Na, atha kho <span class="bld">byantīkaroti</span> vigatantaṃ karoti, yathā tesaṃ antopi nāvasissati antamaso bhaṅgamattampi, tathā te karoti. Kathaṃ pana te tathā karoti? <span class="bld">Anabhāvaṃ gameti</span> anu anu abhāvaṃ gameti, vikkhambhanappahānena yathā suvikkhambhitā honti, tathā ne karotīti vuttaṃ hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃbhūto</span>tiādīsu <a name="V2.0212"></a> evaṃ kāmavitakkādīnaṃ anadhivāsena suvisuddhāsayo samāno tāya ca āsayasampattiyā tannimittāya ca payogasampattiyā <a name="M2.0233"></a> parisuddhasīlo indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū satisampajaññena samannāgato jāgariyaṃ anuyutto tadaṅgādivasena kilesānaṃ ātāpanalakkhaṇena vīriyena samannāgatattā <span class="bld">ātāpī</span>. Sabbaso pāputrāsena samannāgatattā <span class="bld">ottāpī satataṃ</span> rattindivaṃ. <span class="bld">Samitaṃ</span> nirantaraṃ samathavipassanānuyogavasena catubbidhasammappadhānasiddhiyā <span class="bld">āraddhavīriyo pahitatto</span>. Nibbānaṃ pati pesitacittoti <span class="bld">vuccati</span> kathīyatīti attho.</p>
- <p class="bodytext">Gāthāsu <span class="bld">gehanissita</span>nti ettha gehavāsīhi apariccattattā gehavāsisabhāvattā gehadhammattā vā gehaṃ vuccati vatthukāmo. Atha vā gehappaṭibaddhabhāvato, kilesakāmānaṃ nivāsaṭṭhānabhāvato vā gehāti vuccanti, taṃvatthukattā kāmavitakkādi gehanissitaṃ nāma. <span class="bld">Kummaggapaṭipanno</span>ti yasmā ariyamaggassa uppathabhāvato abhijjhādayo tadekaṭṭhadhammā ca kummaggo, tasmā kāmavitakkādibahulo kummaggapaṭipanno. <span class="bld">Mohaneyyesu mucchito</span>ti mohasaṃvattaniyesu rūpādīsu mucchito sammatto ajjhopanno. <span class="bld">Sambodhi</span>nti ariyamaggañāṇaṃ. <span class="bld">Phuṭṭha</span>nti phusituṃ pattuṃ <span class="bld">pāpo so tādiso</span> micchāsaṅkappagocaro puggalo <span class="bld">abhabbo,</span> na kadāci taṃ pāpuṇātīti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vitakkaṃ samayitvānā</span>ti yathāvuttaṃ micchāvitakkaṃ paṭisaṅkhānabhāvanābalena vūpasametvā. <span class="bld">Vitakkūpasame rato</span>ti navannampi mahāvitakkānaṃ accantūpasamabhūte arahatte, nibbāne eva vā ajjhāsayena rato abhirato. <span class="bld">Bhabbo so</span>ti so yathāvutto sammāpaṭipajjamāno puggalo pubbabhāge samathavipassanābalena sabbavitakke yathārahaṃ tadaṅgādivasena vūpasametvā ṭhito vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattamaggañāṇasaṅkhātaṃ nibbānasaṅkhātañca anuttaraṃ <span class="bld">sambodhiṃ phuṭṭhuṃ</span> adhigantuṃ <span class="bld">bhabbo</span> arahā. Evamettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.</p>
- <p class="centered">Carasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Sīlasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_an4"></a><span class="paranum">12</span>. Dutiye <span class="bld">sampannasīlā</span>ti ettha tividhaṃ sampannaṃ paripuṇṇasamaṅgimadhuravasena. Tattha –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Sampannaṃ <a name="M2.0234"></a> sālikedāraṃ, suvā bhuñjanti kosiya;</p>
- <p class="gathalast">Paṭivedemi te brahme, na ne vāretumussahe’’ti. (jā. 1.14.1) –</p>
- <p class="unindented">Idaṃ <a name="V2.0213"></a> <span class="bld">paripuṇṇasampannaṃ</span> nāma. ‘‘Iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato’’ti (vibha. 511) idaṃ <span class="bld">samaṅgisampannaṃ</span> nāma. ‘‘Imissā, bhante, mahāpathaviyā heṭṭhimatalaṃ sampannaṃ, seyyathāpi khuddamadhuṃ anīlakaṃ, evamassāda’’nti (pārā. 17) idaṃ <span class="bld">madhurasampannaṃ</span> nāma. Idha paripuṇṇasampannavasena atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘sampannasīlāti paripuṇṇasīlā’’</span>ti āha. Samaṅgisampannavasenapi attho yujjatiyeva, tasmā <span class="bld">sampannasīlā</span>ti paripuṇṇasīlā hutvātipi sīlasamaṅgino hutvātipi evamettha attho daṭṭhabbo. Tattha sīlassa anavasesasamādānena akhaṇḍādibhāvappattiyā paripuṇṇasīlā, samādānato paṭṭhāya avicchindanato sīlasamaṅgino. Samādānavato hi accantavirodhidhammānuppattiyā sīlasamaṅgitā veditabbā, cetanādīnaṃ pana sīlanalakkhaṇānaṃ dhammānaṃ pavattilakkhaṇena vattabbameva natthi.</p>
- <p class="bodytext">Tattha ‘‘paripuṇṇasīlā’’ti iminā atthena khettadosavigamena khettapāripūrī viya sīladosavigamena sīlapāripūrī vuttā hoti. Yathā hi khettaṃ bījakhaṇḍaṃ, vappakhaṇḍaṃ, udakakhaṇḍaṃ, ūsakhaṇḍanti catudosasamannāgataṃ aparipūraṃ hoti. Tattha <span class="bld">bījakhaṇḍaṃ</span> nāma yattha antarantarā bījāni khaṇḍāni vā pūtīni vā honti, tāni yattha patanti, tattha sassaṃ na uṭṭheti, khettaṃ khaṇḍaṃ hoti, aparipūraṃ hotīti attho. <span class="bld">Vappakhaṇḍaṃ</span> nāma yattha akusalo bījāni vapanto antarantarā nipāteti. Evañhi sabbattha sassaṃ na uṭṭheti, khettaṃ khaṇḍaṃ hoti. <span class="bld">Udakakhaṇḍaṃ</span> nāma yattha katthaci udakaṃ atibahuṃ vā hoti, na vā hoti. Tatrāpi hi sassāni na uṭṭhenti, khettaṃ khaṇḍaṃ hoti. <span class="bld">Ūsakhaṇḍaṃ</span> nāma yattha kassako kismiñci padese naṅgalena bhūmiṃ cattāro pañca vāre kasanto atigambhīraṃ karoti, tato ūsaṃ uppajjati. Tatrāpi hi sassaṃ na uṭṭheti, khettaṃ khaṇḍaṃ hoti, tādisañca khettaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ. Tatrāpi bahumpi vapitvā appaṃ labhati. Imesaṃ pana catunnaṃ dosānaṃ vigamā khettaṃ paripuṇṇaṃ hoti, tādisañca khettaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ. Evameva khaṇḍaṃ, chiddaṃ, sabalaṃ, kammāsanti catudosasamannāgataṃ sīlaṃ aparipūraṃ hoti, tādisañca <a name="M2.0235"></a> sīlaṃ na mahapphalaṃ hoti na mahānisaṃsaṃ. Imesaṃ pana catunnaṃ dosānaṃ vigamā sīlaṃ paripuṇṇaṃ hoti, tādisañca sīlaṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Sīlasamaṅgino’’ti iminā panatthena sīlena samaṅgibhūtā samodhānagatā samannāgatā hutvā viharathāti idameva vuttaṃ hoti. Tattha dvīhi kāraṇehi sampannasīlatā hoti sīlavipattiyā ādīnavadassanena, sīlasampattiyā ca ānisaṃsadassanena. Tadubhayampi <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.14) vitthāritaṃ<a name="V2.0214"></a>. Tattha ‘‘sampannasīlāti ettāvatā ca kira bhagavā catupārisuddhisīlaṃ uddisitvā ‘pātimokkhasaṃvarasaṃvutā’ti iminā tattha jeṭṭhakasīlaṃ vitthāretvā dassetī’’ti divāvihāravāsī sumatthero āha. Antevāsiko panassa tepiṭakacūḷanāgatthero āha – ‘‘ubhayatthāpi pātimokkhasaṃvaro bhagavatā vutto, pātimokkhasaṃvaroyeva hi sīlaṃ, itarāni pana tīṇi sīlanti vuttaṭṭhānaṃ nāma atthī’’ti vatvā taṃ ananujānanto āha – ‘‘indriyasaṃvaro nāma chadvārarakkhāmattakameva, ājīvapārisuddhi dhammena samena paccayuppattimattakaṃ, paccayanissitaṃ paṭiladdhapaccaye idamatthanti paccavekkhitvā paribhuñjanamattakaṃ. Nippariyāyena pātimokkhasaṃvarova sīlaṃ. Yassa so bhinno, ayaṃ chinnasīso viya puriso hatthapāde, sesāni rakkhissatīti na vattabbo. Yassa pana so arogo, ayaṃ acchinnasīso viya puriso jīvitaṃ, sesāni puna pākatikāni katvā rakkhituṃ sakkoti. Tasmā ‘sampannasīlā’ti iminā pātimokkhasaṃvaraṃ uddisitvā ‘sampannapātimokkhā’ti tasseva vevacanaṃ vatvā taṃ vitthāretvā dassento ‘pātimokkhasaṃvarasaṃvutā’tiādimāhā’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pātimokkhasaṃvarasīlena saṃvutā</span>ti yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkhanti laddhanāmena sikkhāpadasīlena pihitakāyavacīdvārā. Evaṃbhūtā ca tena upetā samannāgatā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘upetā hutvā’’</span>ti. <span class="bld">Ācārena ca gocarena ca sampannā</span>ti kāyikavācasikaavītikkamasaṅkhātena ācārena, na-vesiyagocaratādisaṅkhātena gocarena ca sampannā, sampannaācāragocarāti attho. <span class="bld">Aṇuppamāṇesū</span>ti atiparittakesu anāpattigamanīyesu. Dukkaṭadubbhāsitamattesūti apare. <span class="bld">Dosesū</span>ti <a name="M2.0236"></a> gārayhesu akusaladhammesu. <span class="bld">Bhayato dassanasīlā</span>ti paramāṇumattampi vajjaṃ sineruppamāṇaṃ viya katvā bhāyanasīlā. <span class="bld">Sabbasikkhākoṭṭhāsesū</span>ti mūlapaññattianupaññattisabbatthapaññattipadesapaññattiādibhedesu. <span class="bld">Taṃ taṃ samādātabbaṃ samādāyā</span>ti yaṃ kiñci sikkhākoṭṭhāsesu mūlapaññattiādibhedesu sikkhitabbaṃ paṭipajjitabbaṃ pūritabbaṃ kāyikaṃ vācasikaṃ vā sīlaṃ, taṃ sabbaṃ sammā ādāya, sammadeva sakkaccaṃ sabbaso ca ādiyitvāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Udayaṃ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passatī</span>ti ‘‘avijjāsamudayā rūpasamudayoti paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ passati. Taṇhāsamudayā…pe… kammasamudayā…pe… āhārasamudayā rūpasamudayoti paccayasamudayaṭṭhena rūpakkhandhassa udayaṃ passati. Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa udayaṃ passati. Rūpakkhandhassa udayaṃ passanto imāni <a name="V2.0215"></a> pañca lakkhaṇāni passati. Tathā avijjāsamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati. Taṇhāsamudayā…pe… kammasamudayā…pe… phassasamudayā vedanāsamudayoti paccayasamudayaṭṭhena vedanākkhandhassa udayaṃ passati. Nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa udayaṃ passati. Vedanākkhandhassa udayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passatī’’tiādinā nayena ekekasmiṃ khandhe pañca pañca katvā vuttāni pañcavīsati udayalakkhaṇāni passati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vayaṃ passanto pañcavīsati lakkhaṇāni passatī</span>ti ‘‘avijjānirodhā rūpanirodhoti paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṃ passati. Taṇhānirodhā…pe… kammanirodhā…pe… āhāranirodhā rūpanirodhoti paccayanirodhaṭṭhena rūpakkhandhassa vayaṃ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi rūpakkhandhassa vayaṃ passati. Rūpakkhandhassa vayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati. Avijjānirodhā…pe… taṇhānirodhā…pe… phassanirodhā vedanānirodhoti paccayanirodhaṭṭhena vedanākkhandhassa vayaṃ passati. Vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa vayaṃ passatī. Vedanākkhandhassa vayaṃ passanto imāni pañca lakkhaṇāni passati’’tiādinā nayena ekekasmiṃ khandhe pañca pañca katvā vuttāni pañcavīsati vayalakkhaṇāni passati. <span class="bld">Pesitatto</span>ti nibbānaṃ pati pesitacitto. <span class="bld">Kathayantī</span>ti tathāvidhaṃ bhikkhuṃ buddhādayo ariyā ācikkhanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yataṃ</span> <a name="M2.0237"></a> <span class="bld">care</span>ti vāyamamāno careyya, caṅkamanādivasena gamanaṃ kappentopi ‘‘anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamatī’’tiādinā (vibha. 432) nayena vuttappadhānavīriyaṃ karonto ghaṭento vāyamanto yathā akusaladhammā pahīyanti, kusaladhammā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, evaṃ gamanaṃ kappeyyāti attho. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Yatamenaṃ pasāraye</span>ti etaṃ pasāretabbaṃ hatthapādādiṃ yataṃ yatamāno yathāvuttavīriyasamaṅgī hutvā pasāreyya, sabbattha padhānaṃ na jaheyyāti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext">Idāni yathā paṭipajjanto yataṃ yatanto nāma hoti, taṃ paṭipadaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘uddha’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">uddha</span>nti upari. <span class="bld">Tiriya</span>nti parito, puratthimadisādivasena samantato disābhāgesūti attho. <span class="bld">Apācīna</span>nti heṭṭhā. <span class="bld">Yāvatā jagato gatī</span>ti yattakā sattasaṅkhārabhedassa lokassa pavatti, tattha sabbatthāti attho. Ettāvatā anavasesatā sammasanañāṇassa visayaṃ saṅgahetvā dasseti. <span class="bld">Samavekkhitā</span>ti samā hetunā ñāyena avekkhitā, aniccādivasena <a name="V2.0216"></a> vipassitāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Dhammāna</span>nti sattasuññānaṃ. <span class="bld">Khandhāna</span>nti rūpādīnaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ. <span class="bld">Udayabbaya</span>nti udayañca vayañca. Idaṃ vuttaṃ hoti – upari tiriyaṃ adhoti tidhā saṅgahite sabbasmiṃ loke atītādibhedabhinnānaṃ pañcupādānakkhandhasaṅkhātānaṃ sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ aniccādisammasanādhigatena udayabbayañāṇena pañcavīsatiyā ākārehi udayaṃ, pañcavīsatiyā ākārehi vayaṃ samavekkhitā samanupassitā bhaveyyāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cetosamathasāmīci</span>nti cittasaṃkilesānaṃ accantavūpasamanato cetosamathasaṅkhātassa ariyamaggassa anucchavikaṃ paṭipadāñāṇadassanavisuddhiṃ. <span class="bld">Sikkhamāna</span>nti paṭipajjamānaṃ bhāventaṃ ñāṇaparamparā nibbattentaṃ. <span class="bld">Sadā</span>ti sabbakālaṃ rattiñceva divā ca. <span class="bld">Sata</span>nti catusampajaññasamannāgatāya satiyā satokārī. Evampettha gāthāvaṇṇanā daṭṭhabbā. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Sīlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Padhānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_an4"></a><span class="paranum">13</span>. Tatiye <a name="M2.0238"></a> <span class="bld">uttamavīriyānī</span>ti seṭṭhavīriyāni visiṭṭhassa atthassa sādhanato. Māro dhiyyati etthāti <span class="bld">māradheyyaṃ,</span> kilesamārassa pavattiṭṭhānabhūtaṃ, taṃ tebhūmakavaṭṭanti āha <span class="bld">‘‘tebhūmakavaṭṭasaṅkhātaṃ māradheyya’’</span>nti. Jātimaraṇato jātaṃ bhayaṃ <span class="bld">jātimaraṇabhayaṃ,</span> jātimaraṇameva vā bhayahetuto bhayanti <span class="bld">jātimaraṇabhayaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘jātiñca maraṇañca…pe… bhayassā’’</span>ti sesaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Padhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Saṃvarasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_an4"></a><span class="paranum">14</span>. Catutthe saṃvarādīnaṃ sādhanavasena padahati etehīti <span class="bld">padhānāni. Saṃvarantassa uppannavīriya</span>nti yathā abhijjhādayo na uppajjanti, evaṃ satiyā upaṭṭhāne cakkhādīnaṃ pidahane analasassa uppannavīriyaṃ. <span class="bld">Pajahantassā</span>ti vinodentassa. <span class="bld">Uppannavīriya</span>nti tasseva pahānassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ. <span class="bld">Bhāventassa uppannavīriya</span>nti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Samādhinimitta</span>nti samādhi eva. Purimuppannasamādhi hi parato uppajjanakasamādhissa kāraṇaṃ hotīti ‘‘samādhinimitta’’nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Upadhivivekattā</span>ti <a name="V2.0217"></a> khandhūpadhiādiupadhīhi vivittattā vinissaṭattā. <span class="bld">Taṃ āgammā</span>ti taṃ nibbānaṃ maggena adhigamahetu. Rāgādayo virajjanti ettha, etenāti <span class="bld">virāgo</span>. Evaṃ <span class="bld">nirodho</span>pi daṭṭhabbo. Yasmā idha bojjhaṅgamissakavasena icchitā, tasmā <span class="bld">‘‘ārammaṇavasena vā adhigantabbavasena vā’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">adhigantabbavasenā</span>ti tanninnatāvasena. <span class="bld">Vossaggapariṇāmi</span>nti vossaggavasena pariṇāmitaṃ pariccajanavasena ceva pakkhandanavasena ca pariṇāmanasīlaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘dve vossaggā’’</span>tiādi. Khandhānaṃ pariccajanaṃ nāma tappaṭibaddhakilesappahānavasenāti yenākārena vipassanā kilese pajahati, tenevākārena tannimittakkhandhe ca pajahatīti vattabbataṃ arahatīti āha <span class="bld">‘‘vipassanā…pe… pariccajatī’’</span>ti. Yasmā vipassanā vuṭṭhānagāminibhāvaṃ pāpuṇantī ninnapoṇapabbhārabhāvena ekaṃsato nibbānaṃ pakkhandatīti vattabbataṃ labhati, maggo ca samucchedavasena kilese <a name="M2.0239"></a> khandhe ca rāgaṃ pariccajati, tasmā yathākkamaṃ vipassanāmaggānaṃ vasena <span class="bld">pakkhandanapariccāgavossaggā</span> veditabbā. <span class="bld">Vosaggatthāyā</span>ti pariccāgavossaggatthāya ceva pakkhandanavossaggatthāya ca. <span class="bld">Pariṇamatī</span>ti pariccajati. Taṃ pana pariṇāmanaṃ vuṭṭhānagāminibhāvappattiyā ceva ariyamaggabhāvappattiyā ca icchitanti āha <span class="bld">‘‘vipassanābhāvañca maggabhāvañca pāpuṇātī’’</span>ti. <span class="bld">Sesapadesū</span>ti ‘‘dhammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāvetī’’tiādīsu sesasambojjhaṅgakoṭṭhāsesu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Bhaddaka</span>nti abhaddakānaṃ nīvaraṇādipāpadhammānaṃ vikkhambhanena rāgavigamanena ekantahitattā dullabhattā ca bhaddakaṃ sundaraṃ. Na hi aññaṃ samādhinimittaṃ evaṃ dullabhaṃ rāgassa ujuvipaccanīkabhūtaṃ atthi. <span class="bld">Anurakkhatī</span>ti ettha anurakkhanā nāma adhigatasamādhito yathā parihāni na hoti, evaṃ paṭipattisāsana-tappaṭipakkhavigamanenāti āha <span class="bld">‘‘samādhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Aṭṭhikasaññādikā</span>ti aṭṭhikajjhānādikā. Saññāsīsena hi jhānaṃ vadati. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Saṃvarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Paññattisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_an4"></a><span class="paranum">15</span>. Pañcame attabhāvo etesaṃ atthīti attabhāvino, tesaṃ <span class="bld">attabhāvīnaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘attabhāvavantāna’’</span>nti. <span class="bld">Yāva chattiṃsāya indānaṃ āyuppamāṇaṃ, tāva paṇīte kāme paribhuñjī</span>ti mandhāturājā kira ekadivasaṃ attano pariṇāyakaratanaṃ pucchi – ‘‘atthi nu kho manussalokato ramaṇīyataraṃ ṭhāna’’nti. Kasmā deva evaṃ bhaṇasi, kiṃ na passasi candimasūriyānaṃ ānubhāvaṃ, nanu etesaṃ ṭhānaṃ ito ramaṇīyataranti? Rājā cakkaratanaṃ purakkhatvā tattha agamāsi.</p>
- <p class="bodytext">Cattāro <a name="V2.0218"></a> mahārājāno ‘‘mandhātumahārājā āgato’’ti sutvā ‘‘tāvamahiddhiko mahārājā na sakkā yuddhena paṭibāhitu’’nti sakarajjaṃ niyyātesuṃ. So taṃ gahetvā puna pucchi – ‘‘atthi nu kho ito ramaṇīyataraṃ ṭhāna’’nti. Athassa tāvatiṃsabhavanaṃ kathayiṃsu. ‘‘Tāvatiṃsabhavanaṃ, deva, ramaṇīyaṃ, tattha sakkassa devarañño ime cattāro mahārājāno <a name="M2.0240"></a> pāricārikā dovārikabhūmiyaṃ tiṭṭhanti. Sakko devarājā mahiddhiko mahānubhāvo. Tassimāni upabhogaṭṭhānāni – yojanasahassubbedho vejayantapāsādo, pañcayojanasatubbedhā sudhammadevasabhā, diyaḍḍhayojanasatiko vejayantaratho, tathā erāvaṇo hatthī, dibbarukkhasahassappaṭimaṇḍitaṃ nandanavanaṃ, cittalatāvanaṃ, phārusakavanaṃ, yojanasatubbedho pāricchattako koviḷāro, tassa heṭṭhā saṭṭhiyojanāyāmā paññāsayojanavitthārā pañcadasayojanubbedhā jayasumanapupphavaṇṇā paṇḍukambalasilā, yassā mudutāya sakkassa nisīdato upaḍḍhakāyo anuppavisatī’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Taṃ sutvā rājā tattha gantukāmo cakkaratanaṃ abbhukkiri. Taṃ ākāse uṭṭhahi saddhiṃ caturaṅginiyā senāya. Atha dvinnaṃ devalokānaṃ vemajjhato cakkaratanaṃ otaritvā pathaviyā āsanne ṭhāne aṭṭhāsi saddhiṃ pariṇāyakaratanappamukhāya caturaṅginiyā senāya. Rājā ekakova attano ānubhāvena tāvatiṃsabhavanaṃ agamāsi. Sakko ‘‘mandhātā āgato’’ti sutvā tassa paccuggamanaṃ katvā ‘‘svāgataṃ, mahārāja, sakaṃ, te mahārāja, anusāsa mahārājā’’ti vatvā saddhiṃ nāṭakehi rajjaṃ dve bhāge katvā ekaṃ bhāgamadāsi. Rañño tāvatiṃsabhavane patiṭṭhitamattasseva manussagandhasarīranissandādimanussabhāvo vigacchi, devaloke pavattivipākadāyino aparapariyāyavedanīyassa kammassa katokāsattā sabbadā soḷasavassuddesikatāmālāmilāyanādidevabhāvo pāturahosi. Tassa sakkena saddhiṃ paṇḍukambalasilāya nisinnassa akkhinimisanamattena nānattaṃ paññāyati. Taṃ asallakkhentā devā sakkassa ca tassa ca nānatte muyhanti. So tattha dibbasampattiṃ anubhavamāno tadā manussānaṃ asaṅkhyeyyāyukatāya yāva chattiṃsa sakkā upapajjitvā cutā, tāva sakkarajjaṃ kāretvā ‘‘kiṃ me iminā upaḍḍharajjenā’’ti atitto kāmehi tato cavitvā attano uyyāne patito manussaloke utukakkhaḷatāya vātātapena phusitagatto kālamakāsi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘devaloke pana yāva chattiṃsāya indānaṃ āyuppamāṇaṃ, tāva paṇīte kāme paribhuñjī’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Paññattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Sokhummasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_an4"></a><span class="paranum">16</span>. Chaṭṭhe <a name="M2.0241"></a><a name="V2.0219"></a> <span class="bld">sukhumalakkhaṇappaṭivijjhanakānī</span>ti aniccādisukhumalakkhaṇānaṃ paṭivijjhanakāni. <span class="bld">Sukhumalakkhaṇapariggāhakañāṇenā</span>ti sukhumalakkhaṇapariggāhakena ñāṇena. <span class="bld">Parato jānitvā</span>ti avasavattanena aññato jānitvā. Saṅkhārā hi ‘‘mā bhijjiṃsū’’ti icchitāpi bhijjanteva, tasmā te avasavattitāya pare nāma. Sā ca nesaṃ paratā aniccadassane pākaṭā hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘iminā hi padena aniccānupassanā kathitā’’</span>ti. Sesaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Sokhummasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7-10. Paṭhamaagatisuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para17-20"></a><a name="para17-20_an4"></a><span class="paranum">17-20</span>. Sattame <span class="bld">chandāgati</span>nti ettha sandhivasena saralopoti dassento āha <span class="bld">‘‘chandena agati’’</span>nti. <span class="bld">Chandā</span>ti hetumhi nissakkavacananti āha <span class="bld">‘‘chandenā’’</span>ti, pemenāti attho. Chandasaddo hettha taṇhāpariyāyo, akusalacchandapariyāyo vā. <span class="bld">Sesesū</span>ti ‘‘dosāgatiṃ gacchatī’’tiādīsu.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca yo ‘‘ayaṃ me mittoti vā, sandiṭṭhoti vā, ñātakoti vā, lañcaṃ vā pana me detī’’ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ chandena akattabbaṃ karoti nāma. Yo ‘‘ayaṃ me verī’’ti cirakālānubaddhaveravasena vā, taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti, ayaṃ dosena akattabbaṃ karoti nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā ayuttaṃ akāraṇaṃ vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ mohena akattabbaṃ karoti nāma. Yo pana ‘‘ayaṃ rājavallabhoti vā visame corādike visamāni vā kāyaduccaritādīni samādāya vattanena visamanissito vā, anatthampi me kareyyā’’ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti, ayaṃ bhayena akattabbaṃ karoti nāma.</p>
- <p class="bodytext">Yo pana kiñci bhājento ‘‘ayaṃ me sandiṭṭho vā sambhatto vā’’ti pemavasena atirekaṃ deti, ‘‘ayaṃ me verī’’ti dosavasena ūnakaṃ deti<a name="M2.0242"></a>, yo muyhanto dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnaṃ, kassaci adhikaṃ deti, ‘‘ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi <a name="V2.0220"></a> kareyyā’’ti sīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchanto akattabbaṃ karoti nāma.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nihīyati tassa yaso</span>ti tassa agatigāmino kittiyasopi parivārayasopi nihīyati parihāyati. Yassati tena kittīyatīti hi yaso, kitti thutighoso. Yassati tena purecarānucarabhāvena parivārayatīti yaso, parivāro. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Caravaggo dutiyo.</p>
- <p class="chapter">3. Uruvelavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Paṭhamauruvelasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para21"></a><a name="para21_an4"></a><span class="paranum">21</span>. Tatiyassa paṭhame mahāvelā viya <span class="bld">mahāvelā,</span> vipulavālikapuñjatāya mahanto velātaṭo viyāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘mahāvālikarāsīti attho’’</span>ti. Uru, maru, sikatā, vālukā, vaṇṇu, vālikāti ime saddā samānatthā, byañjanameva nānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘urūti vālikā vuccatī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Najjā</span>ti nadati saddāyatīti nadī, tassā najjā, nadiyā ninnagāyāti attho. <span class="bld">Nerañjarāyā</span>ti ‘‘nelañjalāyā’’ti vattabbe la-kārassa ra-kāraṃ katvā ‘‘nerañjarāyā’’ti vuttaṃ, kaddamasevālapaṇakādidosarahitasalilāyāti attho. Keci ‘‘nīlaṃ-jalāyāti vattabbe nerañjarāyā’’ti vadanti. Nāmameva vā etaṃ tassā nadiyāti veditabbaṃ. Tassā nadiyā tīre yattha bhagavā vihāsi, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ajapālanigrodhe’’</span>ti vuttaṃ. Kasmā panāyaṃ ajapālanigrodho nāma jātoti āha <span class="bld">‘‘tassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Keci</span> pana ‘‘yasmā tattha vede sajjhāyituṃ asamatthā mahallakabrāhmaṇā pākāraparikkhepayuttāni nivesanāni katvā sabbe vasiṃsu, tasmāssa ajapālanigrodhoti nāmaṃ jāta’’nti vadanti<a name="M2.0243"></a>. Tatrāyaṃ vacanattho – na japantīti ajapā, mantānaṃ anajjhāyakāti attho. Ajapālanti ādiyanti nivāsaṃ etthāti <span class="bld">ajapālo</span>ti. Apare <a name="V2.0221"></a> pana vadanti ‘‘yasmā majjhanhikasamaye antopaviṭṭhe aje attano chāyāya pāleti rakkhati, tasmā ‘ajapālo’tissa nāmaṃ ruḷha’’nti. Sabbatthāpi nāmametaṃ tassa rukkhassa.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamābhisambuddho</span>ti paṭhamaṃ abhisambuddho, anunāsikalopenāyaṃ niddeso. Tenevāha <span class="bld">‘‘sambuddho hutvā paṭhamamevā’’</span>ti. <span class="bld">Paṭhama</span>nti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, tasmā abhisambuddho hutvā paṭhamaṃ ajapālanigrodhe viharāmīti evamettha sambandho veditabbo. <span class="bld">Ayaṃ vitakko</span>ti ayaṃ ‘‘kinnu khvāhaṃ…pe… vihareyya’’nti evaṃ pavattavitakko. Hatthī ca vānaro ca tittiro ca <span class="bld">hatthivānaratittirā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ye vuddhamapacāyantī</span>ti jātivuddho, vayovuddho, guṇavuddhoti tayo vuddhā. Tesu jātisampanno <span class="bld">jātivuddho</span> nāma, vaye ṭhito <span class="bld">vayovuddho</span> nāma, guṇasampanno <span class="bld">guṇavuddho</span> nāma. Tesu guṇasampanno vayovuddho imasmiṃ ṭhāne vuddhoti adhippeto. <span class="bld">Apacāyantī</span>ti jeṭṭhāpacāyikākammena pūjenti. <span class="bld">Dhammassa kovidā</span>ti jeṭṭhāpacāyanadhammassa kovidā kusalā. <span class="bld">Diṭṭheva dhamme</span>ti imasmiṃyeva attabhāve. <span class="bld">Pāsaṃsā</span>ti pasaṃsārahā. <span class="bld">Samparāye ca suggatī</span>ti samparetabbe imaṃ lokaṃ hitvā gantabbe paralokepi tesaṃ sugatiyeva. Ayaṃ panettha piṇḍattho – khattiyā vā hontu brāhmaṇā vā vessā vā suddā vā gahaṭṭhā vā pabbajitā vā tiracchānagatā vā, ye keci sattā jeṭṭhāpacitikammena sīlādiguṇasampannānaṃ vayovuddhānaṃ apacitiṃ karonti, te imasmiñca attabhāve jeṭṭhāpacitikārakāti pasaṃsaṃ vaṇṇanaṃ thomanaṃ labhanti, kāyassa ca bhedā sagge nibbattantīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aññasmi</span>nti parasmiṃ. Attā na hotīti <span class="bld">añño,</span> paro. So panettha na yo koci adhippeto, atha kho garuṭṭhāniyo. Tenāha <span class="bld">‘‘kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvā’’</span>ti. Patissati garuno āṇaṃ sampaṭicchatīti patisso, na patisso <span class="bld">appatisso, patissayarahito,</span> garupassayarahitoti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sadevake</span>ti <a name="M2.0244"></a> avayavena viggaho samudāyo samāsattho. <span class="bld">Sadevaka</span>ggahaṇena pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ pārisesañāyena itaresaṃ padantarehi saṅgahitattā. <span class="bld">Samāraka</span>ggahaṇena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ paccāsattiñāyena. Tattha hi māro jāto tannivāsī ca hoti. <span class="bld">Sabrahmaka</span>vacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ paccāsattiñāyeneva. <span class="bld">Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyā</span>ti sāsanassa paccatthikasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ. Nidassanamattañcetaṃ apaccatthikānaṃ asamitābāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṃ <a name="V2.0222"></a> teneva vacanena gahitattā. Kāmaṃ ‘‘sadevake’’tiādivisesanānaṃ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṃ, ‘‘salomako sapakkhako’’tiādīsu pana atulyayoge ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato <span class="bld">pajā</span>gahaṇanti pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Devabhāvasāmaññena mārabrahmesu gahitesupi itarehi tesaṃ labbhamānavisesadassanatthaṃ visuṃ gahaṇanti dassento <span class="bld">‘‘māro nāmā’’</span>tiādimāha. Māro brahmānampi vicakkhukammāya pahotīti āha <span class="bld">‘‘sabbesa’’</span>nti. <span class="bld">Uparī</span>ti uparibhāge. <span class="bld">Brahmā</span>ti dasasahassibrahmānaṃ sandhāyāha. Tathā cāha <span class="bld">‘‘dasahi aṅgulīhī’’</span>tiādi. Idha dīghanikāyādayo viya bāhirakānampi ganthanikāyo labbhatīti āha <span class="bld">‘‘ekanikāyādivasenā’’</span>ti. <span class="bld">Vatthuvijjādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena vijjāṭṭhānāni saṅgayhanti. Yathāsakaṃ kammakilesehi pajātattā nibbattattā pajā, sattanikāyo, tassā <span class="bld">pajāya. Sadevamanussāyā</span>ti vā iminā sammutidevaggahaṇaṃ tadavasiṭṭhamanussalokaggahaṇañca daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ bhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetvā idāni abhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicetthā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Lokavasena vuttāni</span> ‘‘lokīyanti ettha kammaṃ kammaphalānī’’ti katvā. <span class="bld">Pajāvasena</span> ‘‘hetupaccayehi pajātā’’ti katvā. <span class="bld">Sīlasampannatara</span>nti ettha paripuṇṇasampannatā adhippetā ‘‘sampannaṃ sālikedāra’’ntiādīsu (jā. 1.14.1) viya. Tenāha <span class="bld">‘‘adhikataranti attho’’</span>ti. Paripuṇṇañhi adhikataranti vattuṃ arahati. <span class="bld">Kāraṇa</span>nti yuttiṃ. <span class="bld">Attha</span>nti aviparītatthaṃ. <span class="bld">Vaḍḍhi</span>nti ativaḍḍhinimittaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Iminā</span> <a name="M2.0245"></a> <span class="bld">vacanenā</span>ti imasmiṃ sutte anantaraṃ vuttavacanena. Na kevalaṃ imināva, suttantarampi ānetvā paṭibāhitabboti dassento <span class="bld">‘‘na me ācariyo atthī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">na me ācariyo atthī</span>ti lokuttaradhamme mayhaṃ ācariyo nāma natthi. Kiñcāpi lokiyadhammānampi yādiso lokanāthassa adhigamo, na tādiso adhigamo parūpadeso atthi. Lokuttaradhamme panassa lesopi natthi. <span class="bld">Natthi me paṭipuggalo</span>ti mayhaṃ sīlādīhi guṇehi paṭinidhibhūto puggalo nāma natthi. <span class="bld">Sara</span>nti karaṇe etaṃ paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘sarantenā’’</span>ti, <span class="bld">sara</span>nti vā saraṇahetu cāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yato</span>ti bhummatthe tosaddoti āha <span class="bld">‘‘yasmiṃ kāle’’</span>ti. Rattiyo jānantīti rattaññū, attano pabbajitadivasato paṭṭhāya bahū rattiyo jānanti, cirapabbajitāti vuttaṃ hoti. Rattaññūnaṃ <a name="V2.0223"></a> mahantabhāvo <span class="bld">rattaññumahantaṃ</span>. Bhāvappadhāno esa niddeso. ‘‘Rattaññumahatta’’nti vā pāṭho. Esa nayo sesesupi. Theranavamajjhimānaṃ vasena vipulabhāvo <span class="bld">vepullamahantaṃ</span>. Sikkhattayasaṅgahitassa sāsanabrahmacariyassa jhānābhiññādivasena vipulabhāvo <span class="bld">brahmacariyamahantaṃ</span>. Visiṭṭhassa paccayalābhassa vipulabhāvo <span class="bld">lābhaggamahantaṃ. Catubbidhena mahantenā</span>ti catubbidhena mahantabhāvena. <span class="bld">Mahāpajāpatiyā dussayugadānakāle</span>ti bhagavato saṅghe gāravassa pākaṭakāladassanamattaṃ. Na hi bhagavā tato pubbe saṅghe gāravarahito vihāsi.</p>
- <p class="centered">Paṭhamauruvelasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2.Dutiyauruvelasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para22"></a><a name="para22_an4"></a><span class="paranum">22</span>. Dutiye <span class="bld">huhuṅkajātikenā</span>ti so kira diṭṭhamaṅgaliko mānavasena kodhavasena ca ‘‘huhu’’nti karonto vicarati, tasmā huhuṅkajātikoti vuccati. ‘‘Huhukkajātiko’’tipi paṭhanti, tena saddhiṃ āgatāti attho. <span class="bld">Jarājiṇṇā</span>ti jarāya khaṇḍadantapalitakesādibhāvaṃ āpāditā. <span class="bld">Vayovuddhā</span>ti aṅgapaccaṅgānaṃ vuddhimariyādappattā. <span class="bld">Jātimahallakā</span>ti upapattiyā mahallakabhāvena samannāgatā. Mahattaṃ lanti gaṇhantīti <a name="M2.0246"></a> mahallakā, jātiyā mahallakā, na vibhavādināti jātimahallakā. <span class="bld">Vayoanuppattā</span>ti pacchimavayaṃ sampattā, pacchimavayo nāma vassasatassa pacchimo tatiyo bhāgo. <span class="bld">Jiṇṇā</span>ti vā porāṇā, cirakālappavattakulanvayāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vuddhā</span>ti sīlācārādiguṇavuddhiyuttā. <span class="bld">Mahallakā</span>ti vibhavamahantatāya samannāgatā. <span class="bld">Mahaddhanā</span>ti mahābhogā. <span class="bld">Addhagatā</span>ti maggappaṭipannā brāhmaṇānaṃ vatacariyādimariyādaṃ avītikkamma caramānā. <span class="bld">Vayoanuppattā</span>ti jātivuddhabhāvaṃ antimavayaṃ anuppattā. <span class="bld">Sutaṃ neta</span>nti ettha sutaṃ no etanti padacchedo. <span class="bld">No</span>ti ca karaṇatthe sāmivacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘amhehi suta’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Akāle</span>ti ayuttakāle. <span class="bld">Asabhāvaṃ vadatī</span>ti yaṃ natthi, taṃ vadati. <span class="bld">Anatthaṃ vadatī</span>ti akāraṇanissitaṃ vadati. <span class="bld">Akāraṇanissita</span>nti ca nipphalanti attho. Phalañhi kāraṇanissitaṃ. Akāraṇanissitatā ca tadavinābhāvato akāraṇe nissitaṃ, nipphalaṃ samphanti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Avinayaṃ vadatī</span>ti na saṃvaravinayappaṭisaṃyuttaṃ vadati, attano suṇantassa ca na saṃvaravinayāvahaṃ vadatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Na hadaye nidhetabbayuttaka</span>nti ahitasaṃhitattā cittaṃ anuppavesetvā nidhetuṃ ayuttaṃ. <span class="bld">Kathetuṃ ayuttakālenā</span>ti dhammaṃ kathentena yo attho yasmiṃ kāle <a name="V2.0224"></a> vattabbo, tato pubbe pacchā ca tassa akālo, tasmiṃ ayuttakāle vattā. <span class="bld">Apadesarahita</span>nti suttāpadesarahitaṃ. <span class="bld">Sāpadesaṃ sakāraṇaṃ katvā na kathetī</span>ti ‘‘bhagavatā asuke sutte evaṃ vutta’’nti evaṃ sāpadesaṃ kāraṇasahitaṃ katvā na katheti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pariyantarahita</span>nti paricchedarahitaṃ, suttaṃ vā jātakaṃ vā nikkhipitvā tassa anuyogaṃ upamaṃ vā vatthuṃ vā āharitvā yaṃ suttaṃ jātakaṃ vā nikkhipitaṃ, tassa sarīrabhūtaṃ kathaṃ anāmasitvā bāhirakathaṃyeva katheti, nikkhittaṃ nikkhittamattameva hoti, ‘‘suttaṃ nu kho katheti jātakaṃ nu kho, nāssa antaṃ vā koṭiṃ vā passāmā’’ti vattabbataṃ āpajjati. Yathā vaṭarukkhasākhānaṃ gatagataṭṭhāne pārohā otaranti, otiṇṇo-tiṇṇaṭṭhāne viruḷhiṃ āpajjitvā puna vaḍḍhantiyeva, evaṃ aḍḍhayojanampi yojanampi gacchatiyeva. Gacchante gacchante pana mūlarukkho vinassati, anujātapārohamūlāniyeva tiṭṭhanti, evaṃ ayampi nigrodhadhammakathiko nāma hoti. Nikkhittaṃ nikkhittameva katvā passeneva pariharanto gacchati. Yo pana bahumpi <a name="M2.0247"></a> bhaṇanto ‘‘etadatthamidaṃ vutta’’nti nikkhittasuttato aññampi anuyogūpamāvatthuvasena tadupayogīnaṃ āharitvā āharitvā jānāpetuṃ sakkoti, tathārūpassa dhammakathikassa bahumpi kathetuṃ vaṭṭati. <span class="bld">Na lokiyalokuttaraatthanissita</span>nti attano paresañca na lokiyalokuttarahitāvahaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Pakaṭṭhānaṃ ukkaṭṭhānaṃ sīlādiatthānaṃ bodhanato sabhāvaniruttivasena ca buddhādīhi bhāsitattā pakaṭṭhānaṃ vacanappabandhānaṃ āḷīti <span class="bld">pāḷi,</span> pariyattidhammo. Purimassa atthassa pacchimena atthena anusandhānaṃ <span class="bld">anusandhi,</span> atthamukhena pana pāḷippadesānampi anusandhi hotiyeva. Svāyaṃ anusandhi pucchānusandhiajjhāsayānusandhiyathānusandhiādivasena catubbidho, taṃtaṃdesanānaṃ pana pubbāparapāḷivasena anusandhivasena <span class="bld">pubbāparavasenā</span>ti paccekaṃ yojetabbaṃ. <span class="bld">Uggahita</span>nti byañjanaso atthaso ca uddhaṃ uddhaṃ gahitaṃ, pariyāpuṇanavasena ceva paripucchāvasena ca hadayena gahitanti attho. Vaṭṭadukkhanissaraṇatthikehi sotabbato <span class="bld">sutaṃ,</span> pariyattidhammo. Taṃ dhāretīti <span class="bld">sutadharo</span>. Yo hi sutadharo, sutaṃ tasmiṃ patiṭṭhitaṃ hoti suppatiṭṭhitaṃ arogikaṃ, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sutassa ādhārabhūto’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘yassa hī’’</span>tiādi. Ekaṃ padaṃ ekakkharampi avinaṭṭhaṃ hutvā sannicīyatīti sannicayo, sutaṃ sannicayo etasminti <span class="bld">sutasannicayo. Ajjhosāyā</span>ti anuppavisitvā. <span class="bld">Tiṭṭhatī</span>ti na sammussati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paguṇā</span>ti vācuggatā. <span class="bld">Niccalika</span>nti aviparivattaṃ. <span class="bld">Saṃsanditvā</span>ti aññehi saṃsanditvā. <span class="bld">Samanuggāhitvā</span>ti <a name="V2.0225"></a> paripucchāvasena atthaṃ ogāhitvā. Pabandhassa vicchedābhāvato <span class="bld">gaṅgāsotasadisaṃ</span>. ‘‘Bhavaṅgasotasadisa’’nti vā pāṭho, akittimaṃ sukhappavattīti attho. Suttekadesassa suttamattassa ca vacasā paricayo idha nādhippeto, vaggādivasena pana adhippetoti āha <span class="bld">‘‘suttadasaka…pe… sajjhāyitā’’</span>ti, ‘‘dasasuttāni gatāni, dasavaggāni gatānī’’tiādinā sallakkhetvā vācāya sajjhāyitāti attho. Manasā anu anu pekkhitā bhāgaso nijjhāyitā cintitā <span class="bld">manasānupekkhitā. Rūpagataṃ viya paññāyatī</span>ti rūpagataṃ viya cakkhussa vibhūtaṃ hutvā paññāyati. <span class="bld">Suppaṭividdhā</span>ti nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā suṭṭhu yāthāvato paṭividdhā.</p>
- <p class="bodytext">Adhikaṃ <a name="M2.0248"></a> cetoti <span class="bld">abhiceto,</span> upacārajjhānacittaṃ. Tassa pana adhikatā pākatikakāmāvacaracittehi sundaratāya, sā paṭipakkhato suddhiyāti āha <span class="bld">‘‘abhikkantaṃ visuddhaṃ citta’’</span>nti. <span class="bld">Adhicitta</span>nti samādhimāha. Sopi upacārasamādhi daṭṭhabbo. Vivekajaṃ pītisukhaṃ, samādhijaṃ pītisukhaṃ, apītijaṃ kāyasukhaṃ, satipārisuddhijaṃ ñāṇasukhanti catubbidhampi jhānasukhaṃ paṭipakkhato nikkhantataṃ upādāya nekkhammasukhanti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘nekkhammasukhaṃ vindatī’’</span>ti. <span class="bld">Icchiticchitakkhaṇe samāpajjituṃ samattho</span>ti iminā tesu jhānesu samāpajjanavasībhāvamāha. <span class="bld">Nikāmalābhī</span>ti pana vacanato āvajjanādhiṭṭhānapaccavekkhaṇavasiyopi vuttā evāti veditabbā. <span class="bld">Sukheneva paccanīkadhamme vikkhambhetvā</span>ti etena tesaṃ jhānānaṃ sukhappaṭipadataṃ khippābhiññatañca dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vipulāna</span>nti vepullaṃ pāpitānaṃ jhānānaṃ. Vipulatā nāma subhāvitabhāvena ciratarappavattiyā, sā ca paricchedānurūpāva icchitabbāti <span class="bld">‘‘vipulāna’’</span>nti vatvā <span class="bld">‘‘yathāparicchedena vuṭṭhātuṃ samatthoti vuttaṃ hotī’’</span>ti āha. Paricchedakālañhi appatvāva vuṭṭhahanto akasiralābhī na hoti yāvadicchitaṃ pavattetuṃ asamatthattā. Idāni yathāvutte samāpajjanādivasībhāve byatirekavasena vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘ekacco hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">lābhīyeva hotī</span>ti idaṃ paṭiladdhamattassa jhānassa vasena vuttaṃ. <span class="bld">Tathā</span>ti icchiticchitakkhaṇe. <span class="bld">Pāripanthike</span>ti vasībhāvassa paccanīkadhamme. Jhānādhigamassa pana paccanīkadhammā pageva vikkhambhitā, aññathā jhānādhigamo eva na siyā. <span class="bld">Kicchena vikkhambhetī</span>ti kicchena visodheti. Kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi kāmacchandādīnaṃ viya aññesampi samādhipāripanthikānaṃ dūrasamussāraṇaṃ idha vikkhambhanaṃ visodhanañcāti veditabbaṃ. <span class="bld">Nāḷikayanta</span>nti kālamānanāḷikayantamāha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhapitasaṅkappo</span>ti <a name="V2.0226"></a> na sammāpaṇihitasaṅkappo. <span class="bld">Abhiññāpāragū</span>ti sabbesaṃ lokiyalokuttaradhammānaṃ abhiññāya pāraṃ gato, sabbadhamme abhivisiṭṭhāya aggamaggapaññāya jānitvā ṭhitoti attho. <span class="bld">Pariññāpāragū</span>ti pañcannaṃ khandhānaṃ pariññāya pāraṃ gato, pañcakkhandhe parijānitvā ṭhitoti attho. <span class="bld">Bhāvanāpāragū</span>ti catunnaṃ maggānaṃ bhāvanāya pāraṃ gato, cattāro magge bhāvetvā ṭhitoti attho. <span class="bld">Pahānapāragū</span>ti sabbakilesānaṃ pahānena pāraṃ gato, sabbakilese pajahitvā ṭhitoti attho<a name="M2.0249"></a>. <span class="bld">Sacchikiriyāpāragū</span>ti nirodhasacchikiriyāya pāraṃ gato, nirodhaṃ sacchikatvā ṭhitoti attho. <span class="bld">Samāpattipāragū</span>ti sabbasamāpattīnaṃ samāpajjanena pāraṃ gato, sabbā samāpattiyo samāpajjitvā ṭhitoti attho. <span class="bld">Brahmacariyassa kevalī</span>ti yaṃ brahmacariyassa kevalaṃ sakalabhāvo, tena samannāgato, sakalacatumaggabrahmacariyavāsoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘sakalabrahmacariyo’’</span>ti, paripuṇṇamaggabrahmacariyoti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Dutiyauruvelasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Lokasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para23"></a><a name="para23_an4"></a><span class="paranum">23</span>. Tatiye <span class="bld">loko</span>ti lujjanapalujjanaṭṭhena loko. Atthato purimasmiṃ ariyasaccadvayaṃ, idha pana dukkhaṃ ariyasaccaṃ veditabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘lokoti dukkhasacca’’</span>nti. <span class="bld">Visaṃyutto</span>ti visaṃsaṭṭho na paṭibaddho, sabbesaṃ saṃyojanānaṃ sammadeva samucchinnattā tato vippamuttoti attho. <span class="bld">Lokasamudayo</span>ti suttantanayena taṇhā, abhidhammanayena pana abhisaṅkhārehi saddhiṃ diyaḍḍhakilesasahassaṃ. <span class="bld">Lokanirodho</span>ti nibbānaṃ. <span class="bld">Sacchikato</span>ti attapaccakkho kato. <span class="bld">Lokanirodhagāminī paṭipadā</span>ti sīlādikkhandhattayasaṅgaho ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. So hi lokanirodhaṃ nibbānaṃ gacchati adhigacchati, tadatthaṃ ariyehi paṭipajjīyati cāti lokanirodhagāminī paṭipadāti vuccati.</p>
- <p class="bodytext">Ettāvatā tathāni abhisambuddho yāthāvato gatoti <span class="bld">tathāgato</span>ti ayamattho dassito hoti. Cattāri hi ariyasaccāni tathāni nāma. Yathāha –</p>
- <p class="indent">‘‘Cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathāni. Katamāni cattāri? Idaṃ dukkhanti, bhikkhave, tathametaṃ avitathametaṃ anaññathameta’’nti (saṃ. ni. 5.1090; paṭi. ma. 2.8) vitthāro.</p>
- <p class="bodytext">Apica <a name="V2.0227"></a> tathāya gatoti <span class="bld">tathāgato, gato</span>ti ca avagato atīto patto paṭipannoti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā bhagavā <a name="M2.0250"></a> sakalalokaṃ tīraṇapariññāya tathāya aviparītāya gato avagato, tasmā loko tathāgatena abhisambuddhoti tathāgato. Lokasamudayaṃ pahānapariññāya tathāya gato atītoti tathāgato. Lokanirodhaṃ sacchikiriyāya tathāya gato pattoti tathāgato. Lokanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ tathaṃ aviparītaṃ gato paṭipannoti tathāgatoti. Evaṃ imissā pāḷiyā tathāgatabhāvadīpanavasena attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Iti bhagavā catusaccābhisambodhavasena attano tathāgatabhāvaṃ pakāsetvā idāni tattha diṭṭhādiabhisambodhavasenapi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yaṃ, bhikkhave’’</span>tiādimāha. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘catūhi saccehi attano buddhabhāvaṃ kathetvā’’ti vuttaṃ, taṃ tathāgatasaddabuddhasaddānaṃ atthato ninnānākaraṇataṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tathā ceva hi pāḷi pavattāti. <span class="bld">Diṭṭhanti rūpāyatanaṃ</span> daṭṭhabbato. Tena yaṃ diṭṭhaṃ yaṃ dissati, yaṃ dakkhati, yaṃ samavāye passeyya, taṃ sabbaṃ diṭṭhanteva gahitaṃ kālavisesassa anāmaṭṭhabhāvato yathā ‘‘duddha’’nti dasseti. <span class="bld">Suta</span>ntiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Sutanti saddāyatanaṃ</span> sotabbato. <span class="bld">Muta</span>nti sanissaye indriye nissayaṃ muñcitvā pāpuṇitvā gahetabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘patvā gahetabbato’’</span>ti. <span class="bld">Viññāta</span>nti vijānitabbaṃ. Taṃ pana diṭṭhādivinimuttaṃ viññeyyanti āha <span class="bld">‘‘sukhadukkhādi dhammārammaṇa’’</span>nti. <span class="bld">Patta</span>nti yathā tathā patvā hatthagataṃ, adhigatanti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘pariyesitvā vā apariyesitvā vā’’</span>ti. <span class="bld">Pariyesita</span>nti pattiyā atthaṃ pariyiṭṭhaṃ. Taṃ pana pattaṃ vā siyā appattaṃ vā, ubhayathāpi pariyesitamevāti āha <span class="bld">‘‘pattaṃ vā appattaṃ vā’’</span>ti. Dvayenapi dvippakārampi pattaṃ dvippakārampi pariyesitaṃ tena tena pakārena tathāgatena abhisambuddhanti dasseti. <span class="bld">Cittena anusañcarita</span>nti te pana apāpetvā citteneva anu anu sañcaritaṃ, viparitakkitanti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pītakantiādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>saddena lohitaodātādisabbaṃ rūpārammaṇabhāgaṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Sumano</span>ti rāgavasena lobhavasena saddhādivasena vā sumano. <span class="bld">Dummano</span>ti byāpādavitakkavasena vā vihiṃsāvitakkavasena vā dummano. <span class="bld">Majjhatto</span>ti aññāṇavasena, ñāṇavasena vā majjhatto. Esa nayo sabbattha. Tattha <span class="bld">ādi</span>saddena saṅkhasaddo, paṇavasaddo, pattagandho, pupphagandho, puppharaso, phalaraso, upādinnaṃ, anupādinnaṃ, majjhattavedanā <a name="M2.0251"></a> kusalakammaṃ akusalakammanti evamādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Appatta</span>nti ñāṇena asampattaṃ, aviditanti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘ñāṇena asacchikata’’</span>nti. <span class="bld">Lokena gata</span>nti lokena ñātaṃ. <span class="bld">Tatheva gatattā</span>ti tatheva ñātattā abhisambuddhattā<a name="V2.0228"></a>, gatasaddena ekattaṃ buddhiatthanti attho. Gatiattho hi dhātavo buddhiatthā bhavantīti akkharacintakā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yañca, bhikkhave, ratiṃ tathāgato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambujjhatī</span>ti yassañca visākhapuṇṇamāya rattiyaṃ tathāāgatattādiatthena tathāgato bhagavā bodhimaṇḍe aparājitapallaṅke nisinno tiṇṇaṃ mārānaṃ matthakaṃ madditvā uttaritarābhāvato anuttaraṃ sammāsambodhiṃ āsavakkhayañāṇena saddhiṃ sabbaññutaññāṇaṃ adhigacchati. <span class="bld">Yañca rattiṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyatī</span>ti yassañca visākhapuṇṇamāya rattiyaṃyeva kusinārāyaṃ upavattane mallānaṃ sālavane yamakasālānamantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyati. <span class="bld">Yaṃ etasmiṃ antare</span>ti imāsaṃ dvinnaṃ saupādisesaanupādisesanibbānadhātūnaṃ majjhe pañcacattālīsavassaparimāṇakāle paṭhamabodhiyampi majjhimabodhiyampi pacchimabodhiyampi yaṃ suttageyyādippabhedaṃ dhammaṃ <span class="bld">bhāsati</span> nidassanavasena, <span class="bld">lapati</span> uddisanavasena, <span class="bld">niddisati</span> pariniddisanavasena. <span class="bld">Sabbaṃ taṃ tatheva hotī</span>ti taṃ etthantare desitaṃ sabbaṃ suttageyyādinavaṅgaṃ buddhavacanaṃ atthato byañjanato ca anūnaṃ anadhikaṃ sabbākāraparipuṇṇaṃ rāgamadanimmadanaṃ dosamadanimmadanaṃ mohamadanimmadanaṃ, natthi tattha vālaggamattampi avakkhalitaṃ, ekamuddikāya lañchitaṃ viya ekāya nāḷiyā mitaṃ viya ekatulāya tulitaṃ viya ca taṃ tatheva hoti yassatthāya bhāsitaṃ, ekanteneva tassa sādhanato, <span class="bld">no aññathā,</span> tasmā tathaṃ avitathaṃ anaññathaṃ. Etena tathāvāditāya tathāgatoti dasseti. Gadaattho ayaṃ gatasaddo da-kārassa ta-kāraṃ katvā, tasmā tathaṃ gadatīti tathāgatoti attho. Atha vā āgadanaṃ āgado, vacananti attho. Tato aviparīto āgado assāti da-kārassa ta-kāraṃ katvā tathāgatoti evamettha padasiddhi veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yathāvādī</span>ti ye dhamme bhagavā ‘‘ime dhammā akusalā sāvajjā viññugarahitā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantī’’ti paresaṃ dhammaṃ desento vadati, te dhamme ekanteneva sayaṃ pahāsi. Ye pana <a name="M2.0252"></a> dhamme bhagavā – ‘‘ime dhammā kusalā anavajjā viññuppasatthā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantī’’ti vadati, te dhamme ekanteneva sayaṃ upasampajja viharati, tasmā yathāvādī bhagavā tathākārīti veditabbo. Tathā sammadeva sīlādiparipūraṇavasena sammāpaṭipadāyaṃ yathākārī bhagavā, tatheva dhammadesanāya paresaṃ tattha patiṭṭhāpanavasena <span class="bld">tathāvādī</span>. Bhagavato hi vācāya kāyo anulometi, kāyassapi vācā, tasmā <a name="V2.0229"></a> yathāvādī tathākārī, yathākārī tathāvādī ca hoti. Evaṃbhūtassa ca yathā vācā, kāyopi tathā gato pavatto. Yathā ca kāyo, vācāpi tathā gatā pavattāti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhibhū anabhibhūto</span>ti upari bhavaggaṃ, heṭṭhā avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā tiriyaṃ aparimāṇāsu lokadhātūsu bhagavā sabbasatte abhibhavati sīlenapi samādhināpi paññāyapi vimuttiyāpi, na tassa tulā vā pamāṇaṃ vā atthi. Asamo asamasamo appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo atulo appameyyo anuttaro dhammarājā devadevo sakkānaṃ atisakko brahmānaṃ atibrahmā, tato eva ayaṃ na kenaci abhibhūto. <span class="bld">Dakkhatī</span>ti sabbaṃ passati. Visesavacanicchāyapi abhāvato anavasesavisayo dasasaddo. Tena yaṃ kiñci neyyaṃ nāma, sabbaṃ taṃ hatthatale āmalakaṃ viya passatīti dīpeti. Aviparītaṃ āsayādiavabodhena hitūpasaṃhārādinā ca satte, bhāvaññatthattūpanayavasena saṅkhāre, sabbākārena suciṇṇavasitāya samāpattiyo, cittañca vase vattetīti <span class="bld">vasavattī</span>ti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Visaṃyutto</span>ti catūhi yogehi visaṃyutto. Tenāha <span class="bld">‘‘catunnaṃ yogānaṃ pahānena visaṃyutto’’</span>ti. <span class="bld">Taṇhādiṭṭhiupayehi virahito</span>ti sabbasmimpi loke taṇhādiṭṭhisaṅkhātehi upayehi virahito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhibhavitvā ṭhito</span>ti tabbisayakilesappahānena abhibhuyya atikkamitvā ṭhito. <span class="bld">Cattāropi ganthe mocetvā ṭhito</span>ti sabbe abhijjhākāyaganthādike sakasantānato mocetvā ṭhito. Veneyyasantāne vā attano desanāvilāsena tesaṃ pamocanoti <span class="bld">sabbaganthappamocano. Phuṭṭhassa paramā santī</span>ti assa anena khīṇāsavena buddhena <a name="M2.0253"></a> paramā santi ñāṇaphusanena phuṭṭhāti evamettha sambandho veditabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘phuṭṭhassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Nibbāne kutoci bhayaṃ natthī</span>ti kutoci bhayakāraṇato nibbāne bhayaṃ natthi asaṅkhatabhāvena sabbaso khemattā. Tenāha bhagavā – ‘‘khemañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi khemagāminiñca paṭipada’’ntiādi (saṃ. ni. 4.379-408). Nibbānappattassa vā kutoci bhayaṃ natthīti <span class="bld">nibbānaṃ akutobhaya</span>nti evamettha attho daṭṭhabbo, na kutoci bhayaṃ ettha etasmiṃ adhigateti <span class="bld">akutobhayaṃ,</span> nibbānanti evamettha nibbacanañca daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anīgho</span> niddukkho. <span class="bld">Sabbakammakkhayaṃ patto</span>ti sabbesaṃ kammānaṃ khayaṃ pariyosānaṃ accantabhāvaṃ patto. Upadhī sammadeva khīyanti etthāti <span class="bld">upadhisaṅkhayo,</span> nibbānanti āha <span class="bld">‘‘upadhisaṅkhayasaṅkhāte nibbāne’’</span>ti. <span class="bld">Cakka</span>nti dhammacakkaṃ. <span class="bld">Pavattayī</span>ti teparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ pavattesi<a name="V2.0230"></a>. Mahantehi sīlādiguṇehi samannāgatattā <span class="bld">mahantaṃ. Vītasārada</span>nti catuvesārajjayogena vītasāradaṃ. Sesaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Lokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Kāḷakārāmasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para24"></a><a name="para24_an4"></a><span class="paranum">24</span>. Catutthe <span class="bld">bāḷhaṃ kho ne pasaṃsasī</span>ti ne samaṇe bāḷhaṃ katvā pasaṃsasi vaṇṇayasi. Kīdisaṃ sīlaṃ etesanti <span class="bld">kiṃsīlā</span>. Ko samācāro etesanti <span class="bld">kiṃsamācārā. Guṇamaggasaṇṭhitā</span>ti guṇaggasaṇṭhitā. <span class="bld">Ma</span>-kāro padasandhikaro, aggaguṇe patiṭṭhitāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Santindriyā</span> santamānasā, ‘‘santaṃ tesaṃ gataṃ ṭhita’’ntipi paṭhanti. <span class="bld">Ekakiyā</span>ti ekakā, catūsu iriyāpathesu ekakā hutvā viharantīti adhippāyo. Tenevāha <span class="bld">‘‘adutiyā’’</span>ti. <span class="bld">Tādisā samaṇā mamātī</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo ādiattho. Tena –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Kāyakammaṃ suci nesaṃ, vācākammaṃ anāvilaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Manokammaṃ suvisuddhaṃ, tādisā samaṇā mama.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Vimalā <a name="M2.0254"></a> saṅkhamuttābhā, suddhā antarabāhirā;</p>
- <p class="gathalast">Puṇṇā suddhehi dhammehi, tādisā samaṇā mama.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Lābhena unnato loko, alābhena ca onato;</p>
- <p class="gathalast">Lābhālābhena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mama.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yasena unnato loko, ayasena ca onato;</p>
- <p class="gathalast">Yasāyasena ekaṭṭhā, tādisā samaṇā mama.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Pasaṃsāyunnato loko, nindāyapi ca onato;</p>
- <p class="gathalast">Samā nindāpasaṃsāsu, tādisā samaṇā mama.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Sukhena <a name="V2.0231"></a> unnato loko, dukkhenapi ca onato;</p>
- <p class="gathalast">Akampā sukhadukkhesu, tādisā samaṇā mamā’’ti. (dha. pa. aṭṭha. 2.303 cūḷasubhaddāvatthu) –</p>
- <p class="unindented">Evamādiṃ saṅgaṇhāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Dūre santo’’</span>tiādigāthāya ayamattho. <span class="bld">Santo</span>ti rāgādīnaṃ santatāya buddhādayo santo nāma, idha pana pubbabuddhesu katādhikārā ussannakusalamūlā bhāvitabhāvanā sattā santoti adhippetā. <span class="bld">Pakāsantī</span>ti dūre ṭhitāpi buddhānaṃ ñāṇapathaṃ āgacchantā pākaṭā honti. <span class="bld">Himavantovā</span>ti yathā tiyojanasahassavitthato pañcayojanasatubbedho caturāsītiyā kūṭasahassehi paṭimaṇḍito himavantapabbato dūre ṭhitānampi abhimukhe ṭhito viya pakāsati, evaṃ pakāsantīti attho. <span class="bld">Asantettha na dissantī</span>ti lābhagarukā, vitthiṇṇaparalokā, āmisacakkhukā, jīvikatthāya pabbajitā, bālapuggalā asanto nāma. Te ettha buddhānaṃ dakkhiṇassa jāṇumaṇḍalassa santike nisinnāpi na dissanti na paññāyanti. <span class="bld">Rattiṃ khittā yathā sarā</span>ti rattiṃ caturaṅgasamannāgate andhakāre khittā sarā viya tathārūpassa upanissayabhūtassa pubbahetuno abhāvena na paññāyantīti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Brahmadeyya</span>nti seṭṭhadeyyaṃ, yathā dinnaṃ na puna gahetabbaṃ hoti nissaṭṭhaṃ pariccattaṃ, evaṃ dinnanti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhaṃ na maññatī</span>ti ettha <span class="bld">diṭṭha</span>nti maṃsacakkhunāpi diṭṭhaṃ, dibbacakkhunāpi diṭṭhaṃ, rūpāyatanassetaṃ adhivacanaṃ. Yañhi cakkhudvayena katadassanakiriyāsamāpanaṃ, yaṃ <a name="M2.0255"></a> cakkhudvayaṃ passati apassi passissati, samavāye passeyya, taṃ sabbaṃ kālavisesavacanicchāya abhāvato ‘‘diṭṭha’’nteva vuttaṃ yathā ‘‘duddha’’nti. Tenevāha <span class="bld">‘‘diṭṭhaṃ rūpāyatana’’</span>nti. <span class="bld">Evarūpāni hi vacanānī</span>ti ‘‘daṭṭhabbaṃ sotabba’’ntiādīni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Lābhepi tādī, alābhepi tādī</span>ti yathā alābhakāle lābhassa laddhakālepi tathevāti tādiso. <span class="bld">Yasepī</span>ti yase satipi mahāparivārakālepi. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Kāḷakārāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Brahmacariyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para25"></a><a name="para25_an4"></a><span class="paranum">25</span>. Pañcame <a name="V2.0232"></a> <span class="bld">nayida</span>nti ettha <span class="bld">na</span>-iti paṭisedhe nipāto, tassa ‘‘vussatī’’ti iminā sambandho ‘‘na vussatī’’ti, <span class="bld">ya</span>-kāro padasandhikaro. <span class="bld">Idaṃ</span>-saddo ‘‘ekamidāhaṃ, bhikkhave, samayaṃ ukkaṭṭhāyaṃ viharāmi subhagavane sālarājamūle’’tiādīsu (dī. ni. 2.91; ma. ni. 1.501) nipātamattaṃ, ‘‘idaṃ kho taṃ, bhikkhave, appamattakaṃ sīlamattaka’’ntiādīsu (dī. ni. 1.27) yathāvutte āsannapaccakkhe āgato.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mamā’’ti. (ma. ni. 3.387-388; saṃ. ni. 1.48, 101) –</p>
- <p class="unindented">Ādīsu vakkhamāne āsannapaccakkhe. Idhāpi vakkhamāneyeva āsannapaccakkhe daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Brahmacariya</span>-saddo –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ,</p>
- <p class="gatha1">Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;</p>
- <p class="gatha1">Iddhī jutī balavīriyūpapatti,</p>
- <p class="gathalast">Idañca te nāga mahāvimānaṃ.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Ahañca bhariyā ca manussaloke,</p>
- <p class="gatha2">Saddhā ubho dānapatī ahumhā;</p>
- <p class="gatha3">Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi,</p>
- <p class="gathalast">Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Taṃ <a name="M2.0256"></a> me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ,</p>
- <p class="gatha2">Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko;</p>
- <p class="gatha3">Iddhī jutī balavīriyūpapatti,</p>
- <p class="gathalast">Idañca me vīra mahāvimāna’’nti. –</p>
- <p class="unindented">Imasmiṃ <a name="V2.0233"></a> <span class="bld">puṇṇakajātake</span> (jā. 2.22.1595) dāne āgato.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Kena pāṇi kāmadado, kena pāṇi madhussavo;</p>
- <p class="gathalast">Kena te brahmacariyena, puññaṃ pāṇimhi ijjhatī’’ti. –</p>
- <p class="unindented">Imasmiṃ <span class="bld">aṅkurapetavatthusmiṃ</span> (pe. va. 275, 277) veyyāvacce.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Evaṃ kho taṃ, bhikkhave, tittiriyaṃ nāma brahmacariyaṃ ahosī’’ti imasmiṃ <span class="bld">tittirajātake</span> (cūḷava. 311) pañcasikkhāpadasīle.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Taṃ kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ neva nibbidāya na virāgāya…pe… yāvadeva brahmalokūpapattiyā’’ti imasmiṃ <span class="bld">mahāgovindasutte</span> (dī. ni. 2.329) brahmavihāre.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Pare abrahmacārī bhavissanti, mayamettha brahmacārī bhavissāmā’’ti imasmiṃ <span class="bld">sallekhasutte</span> (ma. ni. 1.83) methunaviratiyaṃ.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Mayañca bhariyā nātikkamāma,</p>
- <p class="gatha2">Amhe ca bhariyā nātikkamanti;</p>
- <p class="gatha3">Aññatra tāhi brahmacariyaṃ carāma,</p>
- <p class="gathalast">Tasmā hi amhaṃ daharā na mīyare’’ti. –</p>
- <p class="unindented">Imasmiṃ <span class="bld">mahādhammapālajātake</span> (jā. 1.10.97) sadārasantose.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Abhijānāmi kho panāhaṃ, sāriputta, caturaṅgasamannāgataṃ brahmacariyaṃ caritā, tapassī sudaṃ homī’’ti <span class="bld">lomahaṃsasutte</span> (ma. ni. 1.155) vīriye.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;</p>
- <p class="gathalast">Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhatī’’ti. –</p>
- <p class="unindented"><span class="bld">Nimijātake</span> (jā. 2.22.429) attadamanavasena kate aṭṭhaṅgike uposathe.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Idaṃ <a name="M2.0257"></a><a name="V2.0234"></a> kho pana me, pañcasikha, brahmacariyaṃ ekantanibbidāya virāgāya…pe… ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo’’ti <span class="bld">mahāgovindasutteyeva</span> (dī. ni. 2.329) ariyamagge.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Tayidaṃ brahmacariyaṃ iddhañceva phītañca vitthārikaṃ bāhujaññaṃ puthubhūtaṃ yāva devamanussehi suppakāsita’’nti <span class="bld">pāsādikasutte</span> (dī. ni. 3.174) sikkhattayasaṅgahite sakalasmiṃ sāsane. Idhāpi ariyamagge sāsane ca vattati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vussatī</span>ti vusīyati, carīyatīti attho. <span class="bld">Janakuhanattha</span>nti ‘‘aho ayyo sīlavā vattasampanno appiccho santuṭṭho mahiddhiko mahānubhāvo’’tiādinā janassa sattalokassa vimhāpanatthaṃ. Keci pana <span class="bld">‘‘kuhanattha</span>nti pāpicchassa icchāpakatassa sato sāmantajappanairiyāpathanissitapaccayapaṭisevanasaṅkhātena tividhena kuhanavatthunā kuhakabhāvena janassa vimhāpanattha’’nti vadanti. Idhāpi ayamevattho dassito. Tenevāha <span class="bld">‘‘tīhi kuhanavatthūhi janassa kuhanatthāyā’’</span>ti, janassa vimhāpanatthāyāti attho. <span class="bld">Janalāpanattha</span>nti ‘‘evarūpassa nāma ayyassa dinnaṃ mahapphalaṃ bhavissatī’’ti pasannacittehi ‘‘kenattho, kiṃ āharīyatū’’ti vadāpanatthaṃ. ‘‘Janalapanattha’’ntipi paṭhanti, tassa pāpicchassa sato paccayatthaṃ parikathobhāsādivasena lapanabhāvena upalāpakabhāvena janassa lapanatthanti attho. Tenevāha <span class="bld">‘‘na janalapanatthanti na janassa upalāpanattha’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na itivādappamokkhānisaṃsattha</span>nti ettha ‘‘na lābhasakkārasilokānisaṃsattha’’ntipi paṭhanti. Tattha yvāyaṃ ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘lābhī assaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārāna’nti, sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65) sīlānisaṃsabhāvena vutto catupaccayalābho ca. Catunnaṃ paccayānaṃ sakkaccadānasaṅkhāto ādarabahumānagarukaraṇasaṅkhāto ca sakkāro, yo ca ‘‘sīlasampanno bahussuto sutadharo āraddhavīriyo’’tiādinā nayena uggacchanakathutighosasaṅkhāto siloko brahmacariyaṃ vasantānaṃ diṭṭhadhammiko ānisaṃso, tadatthanti attho. Keci pana <span class="bld">‘‘lābhasakkārasilokānisaṃsattha</span>nti pāpicchasseva sato lābhādigarutāya lābhasakkārasilokasaṅkhātassa ānisaṃsassa udayassa nipphādanattha’’nti evamatthaṃ vadanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Na</span> <a name="M2.0258"></a> <span class="bld">iti maṃ jano jānātū</span>ti evaṃ brahmacariyavāse sati ‘‘sīlavā kalyāṇadhammo’’tiādinā <a name="V2.0235"></a> maṃ loko jānātu sambhāvetūti attano santaguṇavasena sambhāvanatthampi na idaṃ brahmacariyaṃ vussatīti sambandho. Keci pana ‘‘pāpicchassa sato asantaguṇasambhāvanādhippāyena ‘iti evaṃguṇoti maṃ loko jānātū’ti na idaṃ brahmacariyaṃ vussatī’’ti evamettha atthaṃ vadanti. Sabbatthāpi panettha purimo purimoyeva atthavikappo sundarataro.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Atha kho</span>ti ettha <span class="bld">athā</span>ti aññatthe nipāto, <span class="bld">kho</span>ti avadhāraṇe. Tena kuhanādito aññadatthaṃyeva idaṃ, bhikkhave, brahmacariyaṃ vussatīti dasseti. Idāni taṃ payojanaṃ dassento <span class="bld">‘‘saṃvaratthaṃ pahānattha’’</span>nti āha. Tattha pañcavidho saṃvaro – pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti. ‘‘Iti iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto’’tiādinā (vibha. 511) nayena āgato ayaṃ <span class="bld">pātimokkhasaṃvaro,</span> sīlasaṃvarotipi vuccati. ‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti (ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) āgato ayaṃ <span class="bld">satisaṃvaro</span>.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, sati tesaṃ nivāraṇaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi, paññāyete pidhīyare’’ti. (su. ni. 1041; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddeso 4; netti. 4.11, 45) –</p>
- <p class="unindented">Āgato ayaṃ <span class="bld">ñāṇasaṃvaro</span>. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’tiādinā (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) nayena āgato ayaṃ <span class="bld">khantisaṃvaro</span>.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114; 6.58) nayena āgato ayaṃ <span class="bld">vīriyasaṃvaro</span>.</p>
- <p class="bodytext">Atthato pana pāṇātipātādīnaṃ pajahanavasena vattappaṭivattānaṃ pūraṇavasena ca pavattā cetanā ceva virati ca. Saṅkhepato sabbo kāyavacīsaṃyamo, vitthārato sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ avītikkamo sīlasaṃvaro. Sati eva <span class="bld">satisaṃvaro,</span> satippadhānā vā kusalā khandhā. Ñāṇameva <span class="bld">ñāṇasaṃvaro</span>. Adhivāsanavasena adoso, adosappadhānā vā <a name="M2.0259"></a> tathāpavattā kusalā khandhā <span class="bld">khantisaṃvaro,</span> paññāti eke. Kāmavitakkādīnaṃ abhibhavanavasena pavattaṃ vīriyameva <span class="bld">vīriyasaṃvaro</span>. Tesu paṭhamo kāyaduccaritādīsu dussīlassa saṃvaraṇato saṃvaro, dutiyo muṭṭhassaccassa<a name="V2.0236"></a>, tatiyo aññāṇassa, catuttho akkhantiyā, pañcamo kosajjassa saṃvaraṇato pidahanato saṃvaroti veditabbo. Evametassa saṃvarassa atthāya <span class="bld">saṃvaratthaṃ</span> saṃvaranipphādanatthanti attho.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tīhi pahānehī</span>ti tadaṅgavikkhambhanasamucchedasaṅkhātehi tīhi pahānehi. Pañcavidhappahānampi idha vattuṃ vaṭṭatiyeva. Pañcavidhañhi pahānaṃ tadaṅgavikkhambhanasamucchedappaṭippassaddhinissaraṇavasena. Tattha yaṃ dīpālokeneva tamassa paṭipakkhabhāvato alobhādīhi lobhādikassa nāmarūpaparicchedādivipassanāñāṇehi tassa tassa anatthassa pahānaṃ, seyyathidaṃ – pariccāgena lobhādimalassa, sīlena pāṇātipātādidussīlyassa, saddhādīhi assaddhiyādikassa, nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathībhāvassa, kalāpasammasanena ahaṃmamāti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanena abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukamyatāya, upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ, etaṃ <span class="bld">tadaṅgappahānaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa, tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ <span class="bld">vikkhambhanappahānaṃ</span> nāma. Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano santāne ‘‘diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā (dha. sa. 277; vibha. 628) nayena vuttassa samudayapakkhiyassa kilesagahaṇassa accantaṃ appavattibhāvena samucchindanaṃ, etaṃ <span class="bld">samucchedappahānaṃ</span> nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhatthaṃ kilesānaṃ, etaṃ <span class="bld">paṭippassaddhippahānaṃ</span> nāma. Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ <span class="bld">nissaraṇappahānaṃ</span> nāma<a name="M2.0260"></a>. Tassa pañcavidhassapi tathā tathā rāgādikilesānaṃ paṭinissajjanaṭṭhena samatikkamanaṭṭhena vā pahānassa atthāya, pahānasādhanatthanti evamettha attho daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext">Tattha saṃvarena kilesānaṃ cittasantāne pavesanivāraṇaṃ pahānena ca pavesanivāraṇameva samugghāto cāti vadanti. Ubhayenapi pana yathārahaṃ ubhayaṃ sampajjatīti daṭṭhabbaṃ. Sīlādidhammā eva hi saṃvaraṇato saṃvaraṃ, pajahanato pahānanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anītiha</span>nti <a name="V2.0237"></a> ītiyo vuccanti upaddavā diṭṭhadhammikā samparāyikā ca. Ītiyo hantīti ītihaṃ, anu ītihanti <span class="bld">anītihaṃ,</span> sāsanabrahmacariyaṃ maggabrahmacariyañca. Atha vā ītīhi anatthehi saddhiṃ hananti gacchanti pavattantīti ītihā, taṇhādiupakkilesā. Natthi ettha ītihāti <span class="bld">anītihaṃ</span>. Ītihā vā yathāvuttenatthena titthiyasamayā, tappaṭipakkhato idaṃ <span class="bld">anītihaṃ</span>. ‘‘Anitiha’’ntipi pāṭho. Tassattho – ‘‘itihāya’’nti dhammesu anekaṃsaggāhabhāvato vicikicchā itihaṃ nāma, sammāsambuddhappaveditattā yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjantānaṃ nikkaṅkhabhāvasādhanato ca natthi ettha itihanti <span class="bld">anitihaṃ,</span> aparapattiyanti attho. Vuttañhetaṃ ‘‘paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti, ‘‘atakkāvacaro’’ti (dī. ni. 2.67; ma. ni. 1.281; 2.337; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7-8) ca. Gāthābandhasukhatthaṃ pana ‘‘anītiha’’nti dīghaṃ katvā paṭhanti. Pacchimaṃ panettha atthavikappaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘itihaparivajjita’’</span>ntiādi vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Nibbānasaṅkhātaṃ ogadhaṃ patiṭṭhaṃ pāraṃ gacchatīti nibbānogadhagāmī, vimuttirasattā ekanteneva nibbānasampāpakoti attho, taṃ <span class="bld">nibbānogadhagāminaṃ</span> brahmacariyaṃ. <span class="bld">Nibbānogadho</span>ti vā ariyamaggo vuccati tena vinā nibbānāvagāhaṇassa asambhavato tassa ca nibbānaṃ anālambitvā appavattanato, tañcetaṃ ekantasampādanena gacchatīti <span class="bld">nibbānogadhagāmī</span>. Atha vā <span class="bld">nibbānogadhagāmina</span>nti nibbānassa antogāminaṃ. Maggabrahmacariyañhi nibbānaṃ ārammaṇaṃ karitvā tassa anto eva pavattatīti. Imameva ca atthavikappaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘nibbānassa antogāmina’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">So</span>ti yo so samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbakilese bhañjitvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho, so bhagavā <span class="bld">adesayi</span> desesi<a name="M2.0261"></a>. <span class="bld">Mahantehī</span>ti mahāātumehi uḷārajjhāsayehi. Mahantaṃ nibbānaṃ, mahante vā sīlakkhandhādike esanti gavesantīti <span class="bld">mahesino,</span> buddhādayo ariyā. Tehi <span class="bld">anuyāto</span> paṭipanno.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā buddhena desita</span>nti yathā abhiññeyyādibhāvena sammāsambuddhena mayā desitaṃ, evaṃ ye etaṃ maggabrahmacariyaṃ tadatthaṃ sāsanabrahmacariyañca paṭipajjanti. Te diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsantassa satthu mayhaṃ sāsanakārino ovādappaṭikarā sakalassa vaṭṭadukkhassa antaṃ pariyantaṃ appavattiṃ karissanti, dukkhassa vā antaṃ nibbānaṃ sacchikarissantīti.</p>
- <p class="centered">Brahmacariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Kuhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para26"></a><a name="para26_an4"></a><span class="paranum">26</span>. Chaṭṭhe <a name="V2.0238"></a> <span class="bld">kuhakā</span>ti sāmantajappanādinā kuhanavatthunā kuhakā, asantaguṇasambhāvanicchāya kohaññaṃ katvā paresaṃ viddhaṃsakāti attho. <span class="bld">Thaddhā</span>ti ‘‘kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyatī’’ti (a. ni. 3.25, 27) evaṃ vuttena kodhena ca, ‘‘dubbaco hoti dovacassakaraṇehi dhammehi samannāgato akkhamo appadakkhiṇaggāhī anusāsani’’nti (ma. ni. 1.181; pārā. 426). Evaṃ vuttena dovacassena ca, ‘‘jātimado, gottamado, lābhamado, ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado’’ti (vibha. 832) evaṃ vuttajātimadādibhedena mānena ca garukātabbesu garūsupi nipaccakāraṃ akatvā ayosalākaṃ gilitvā ṭhitā viya anonatā hutvā vicaraṇakā. Tenāha <span class="bld">‘‘kodhena cā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Upalāpakā</span>ti micchājīvavasena kulasaṅgaṇhakā. <span class="bld">Lapā</span>ti paccayatthaṃ payuttavācāvasena nippesikatāvasena lapakāti attho. <span class="bld">Siṅga</span>nti siṅgāraṃ. Tañhi kusalassa vijjhanato suṭṭhu āsevitatāya sīse parikkhittaṃ sunibbattaṃ visāṇaṃ viya thirattā ca siṅgaṃ viyāti siṅgaṃ, nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo <span class="bld">siṅgāratā,</span> siṅgārakaraṇakaākāro vā. Cāturabhāvo <span class="bld">cāturatā</span>. Tathā <a name="M2.0262"></a> <span class="bld">cāturiyaṃ</span>. Parikkhatabhāvo <span class="bld">parikkhatatā,</span> parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārassetaṃ nāmaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehi vārehi kilesasiṅgāratāva kathitā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Uggatanaḷā</span>ti naḷasadisaṃ tucchamānaṃ ukkhipitvā vicaraṇakā. Tenāha <span class="bld">‘‘tucchamānaṃ ukkhipitvā ṭhitā’’</span>ti. Yasmā te kuhanādiyogato na sammāpaṭipannā, tasmā <span class="bld">‘‘mama santakā na hontī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Apagatā</span>ti yadipi te mama sāsane pabbajitā, yathānusiṭṭhaṃ pana appaṭipajjanato apagatā eva imasmā dhammavinayā, ito te suvidūre ṭhitāti dasseti. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Nabhañca dūre pathavī ca dūre,</p>
- <p class="gatha2">Pāraṃ samuddassa tadāhu dūre;</p>
- <p class="gatha3">Tato have dūrataraṃ vadanti,</p>
- <p class="gathalast">Satañca dhammo asatañca rājā’’ti. (jā. 2.21.414);</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbattha</span> <a name="V2.0239"></a> <span class="bld">patthaṭatāya vepullaṃ pāpuṇantī</span>ti sabbattha patthaṭabhāvena sīlādidhammakkhandhapāripūriyā vepullaṃ pāpuṇanti.</p>
- <p class="centered">Kuhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Santuṭṭhisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_an4"></a><span class="paranum">27</span>. Sattame <span class="bld">niddosānī</span>ti avajjarahitāni āgamanasuddhito kāyamaṇḍanādikilesavatthubhāvābhāvato ca. Tattha sulabhatāya pariyesanadukkhassa abhāvo dassito, appatāya pariharaṇadukkhassapi abhāvo dassito, anavajjatāya agarahitabbatāya bhikkhusāruppabhāvo dassito hoti. Appatāya vā parittāsassa avatthutā, sulabhatāya gedhādīnaṃ avatthutā, anavajjatāya ādīnavadassananissaraṇapaññānaṃ atthitā dassitā hoti. Appatāya vā lābhena na somanassaṃ janayanti, alābhena na domanassaṃ janayanti, anavajjatāya vippaṭisāranimittaṃ aññāṇupekkhaṃ na janayanti avippaṭisāravatthubhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṃsukūla</span>nti <a name="M2.0263"></a> saṅkārakūṭādīsu yattha katthaci paṃsūnaṃ upari ṭhitattā abbhuggataṭṭhena paṃsukūlaṃ viyāti paṃsukūlaṃ, paṃsu viya kucchitabhāvaṃ ulati gacchatīti paṃsukūlanti evaṃ laddhanāmaṃ rathikādīsu patitanantakāni uccinitvā katacīvaraṃ. <span class="bld">Rukkhamūla</span>nti vivekānurūpaṃ yaṃ kiñci rukkhasamīpaṃ. <span class="bld">Yaṃ kiñci mutta</span>nti yaṃ kiñci gomuttaṃ. Keci panettha ‘‘gomuttaparibhāvitaharītakakhaṇḍaṃ <span class="bld">pūtimutta’’</span>nti vadanti. ‘‘Pūtibhāvena āpaṇādito vissaṭṭhaṃ chaḍḍitaṃ apariggahitaṃ yaṃ kiñci bhesajjaṃ <span class="bld">pūtimutta</span>nti adhippeta’’nti apare.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yato kho</span>ti paccatte nissakkavacanaṃ, yaṃ khoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tena tuṭṭho hotī</span>ti vuttakiriyaṃ parāmasati. <span class="bld">Tuṭṭho</span>ti santuṭṭho. <span class="bld">Idamassāha</span>nti yvāyaṃ catubbidhena yathāvuttena paccayena appena sulabhena santoso, idaṃ imassa bhikkhuno sīlasaṃvarādīsu aññataraṃ ekaṃ sāmaññaṅgaṃ samaṇabhāvakāraṇanti ahaṃ vadāmi. Santuṭṭhassa hi catupārisuddhisīlaṃ paripuṇṇaṃ hoti, samathavipassanā ca bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Atha vā sāmaññaṃ nāma ariyamaggo, tassa saṅkhepato dve aṅgā bāhiraṃ ajjhattikanti. Tattha bāhiraṃ sappurisūpanissayo saddhammassavanañca. Ajjhattikaṃ pana yonisomanasikāro dhammānudhammappaṭipatti ca. Tesu yasmā yathārahaṃ dhammānudhammappaṭipattibhūtā tassa mūlabhūtā cete dhammā, yadidaṃ appicchatā santuṭṭhitā pavivittatā asaṃsaṭṭhatā <a name="V2.0240"></a> āraddhavīriyatāti evamādayo, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘idamassāhaṃ aññataraṃ sāmaññaṅganti vadāmī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Senāsanamārabbhā</span>ti vihārādiṃ mañcapīṭhādiñca senāsanaṃ nissāya. <span class="bld">Cīvaraṃ pānabhojana</span>nti nivāsanādicīvaraṃ ambapānakādipānaṃ khādanīyabhojanīyādibhuñjitabbavatthuñca ārabbhāti sambandho. <span class="bld">Vighāto</span>ti vighātabhāvo, cittassa dukkhaṃ na hotīti yojanā. Ayañhettha saṅkhepattho – ‘‘amukasmiṃ nāma āvāse paccayā sulabhā’’ti labhitabbaṭṭhānagamanena vā ‘‘mayhaṃ pāpuṇāti, na tuyha’’nti vivādāpajjanena vā navakammakaraṇādivasena vā senāsanādīni pariyesantānaṃ asantuṭṭhānaṃ icchitālābhādinā yo vighāto cittassa hoti, so tattha santuṭṭhassa na hoti. <span class="bld">Disā nappaṭihaññatī</span>ti santuṭṭhiyā cātuddisabhāvena disā na paṭihanati. Vuttañhetaṃ ‘‘cātuddiso appaṭigho ca hoti, santussamāno itarītarenā’’ti (su. ni. 42).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samaṇadhammassa</span> <a name="M2.0264"></a> <span class="bld">anulomā</span>ti samaṇadhammassa samathavipassanābhāvanāya, ariyamaggasseva vā anucchavikā appicchatādayo. <span class="bld">Tuṭṭhacittassa bhikkhuno</span>ti tuṭṭhacittena bhikkhunā. <span class="bld">Adhiggahitā hontī</span>ti paṭipakkhadhamme abhibhavitvā gahitā honti. <span class="bld">Antogatā</span>ti abbhantaragatā. Na <span class="bld">paribāhirā</span>ti na bāhirā katā.</p>
- <p class="centered">Santuṭṭhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Ariyavaṃsasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para28"></a><a name="para28_an4"></a><span class="paranum">28</span>. Aṭṭhame <span class="bld">vaṃsa</span>-saddo ‘‘piṭṭhivaṃsaṃ atikkamitvā nisīdatī’’tiādīsu dvinnaṃ gopānasīnaṃ sandhānaṭṭhāne ṭhapetabbadaṇḍake āgato.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Vaṃso visālo ca yathā visatto,</p>
- <p class="gatha2">Puttesu dāresu ca yā apekkhā;</p>
- <p class="gatha3">Vaṃsakkaḷīrova asajjamāno,</p>
- <p class="gathalast">Eko care khaggavisāṇakappo’’ti. –</p>
- <p class="unindented">Ādīsu kaṭṭhake. ‘‘Bherisaddo mudiṅgasaddo vaṃsatālasaddo’’tiādīsu tūriyavisese, veṇūtipi vuccati<a name="V2.0241"></a>. ‘‘Bhinnena piṭṭhivaṃsena mato hatthī’’tiādīsu hatthiādīnaṃ piṭṭhivemajjhe padese. ‘‘Kulavaṃsaṃ ṭhapessāmī’’tiādīsu kulanvaye. ‘‘Vaṃsānurakkhako paveṇīpālako’’tiādīsu guṇānupubbiyaṃ guṇānaṃ pabandhappavattiyaṃ. Idha pana catupaccayasantosabhāvanārāmatāsaṅkhātaguṇānaṃ pabandhe daṭṭhabbo. Tassa pana vaṃsassa kulanvayaṃ guṇanvayañca nidassanavasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">khattiyavaṃso</span>ti khattiyakulavaṃso. Esa nayo sesapadesupi. <span class="bld">Samaṇavaṃso</span> pana samaṇatanti samaṇapaveṇī. <span class="bld">Mūlagandhādīna</span>nti <span class="bld">ādi</span>-saddena yathā sāragandhādīnaṃ saṅgaho, evamettha gorasādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo, dutiyena pana <span class="bld">ādi</span>-sadena kāsikavatthasappimaṇḍādīnaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ariya</span>-saddo amilakkhesupi manussesu pavattati, yesaṃ nivasanaṭṭhānaṃ ariyaṃ āyatananti vuccati. Yathāha ‘‘yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatana’’nti <a name="M2.0265"></a> (dī. ni. 2.152; udā. 76). Lokiyasādhujanesupi ‘‘ye hi vo ariyā parisuddhakāyasamācārā, tesaṃ ahaṃ aññataro’’tiādīsu (ma. ni. 1.35). Idha pana ye ‘‘ārakā kilesehī’’tiādinā laddhanibbacanā paṭividdhaariyasaccā, te eva adhippetāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ke pana te ariyā’’</span>ti pucchaṃ katvā <span class="bld">‘‘ariyā vuccantī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha ye mahāpaṇidhānakappato paṭṭhāya yāvāyaṃ kappo, etthantare uppannā sammāsambuddhā. Te tāva sarūpato dassetvā tadaññepi sammāsambuddhe paccekabuddhe buddhasāvake ca saṅgahetvā anavasesato ariye dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha yāva sāsanaṃ antaradhāyati, tāva satthā dharati eva nāmāti imameva bhagavantaṃ. Ye cetarahi buddhasāvakā, te ca sandhāya paccuppannaggahaṇaṃ. Tasmiṃ tasmiṃ kāle te te paccuppannāti ce, atītānāgataggahaṇaṃ na kattabbaṃ siyā.</p>
- <p class="bodytext">Idāni yathā bhagavā ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsessāmi, yadidaṃ cha chakkānī’’ti <span class="bld">chachakkadesanāya</span> (ma. ni. 3.420) aṭṭhahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi. Evaṃ mahāariyavaṃsadesanāya ariyānaṃ vaṃsaṃ ‘‘cattārome, bhikkhave, ariyavaṃsā aggaññā rattaññā vaṃsaññā porāṇā, asaṃkiṇṇā asaṃkiṇṇapubbā na saṃkīyanti na saṃkīyissanti, appaṭikuṭṭhā samaṇehi brāhmaṇehi viññūhī’’ti yehi navahi padehi vaṇṇaṃ abhāsi, tāni tāva ānetvā thomanāvaseneva vaṇṇento <span class="bld">‘‘te kho panete’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Aggāti jānitabbā</span> sabbavaṃsehi seṭṭhabhāvato seṭṭhabhāvasādhanato ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rattaññā cirarattāti jānitabbā</span> rattaññūhi buddhādīhi tehi ca tathā anuṭṭhitattā. <span class="bld">Vaṃsāti jānitabbā</span>ti <a name="V2.0242"></a> buddhādīnaṃ ariyānaṃ vaṃsāti jānitabbā. <span class="bld">Porāṇā</span>ti purātanā. <span class="bld">Na adhunappattikā</span>ti na adhunātanā. <span class="bld">Avikiṇṇā</span>ti na khittā na chaḍḍitā. Tenāha <span class="bld">‘‘anapanītā’’</span>ti. <span class="bld">Na apanītapubbā</span>ti na chaḍḍitapubbā, tissannampi sikkhānaṃ paripūraṇūpāyabhāvato na pariccattapubbā. Tato eva idānipi na apanīyanti, anāgatepi na apanīyissantiyeva. Dhammasabhāvassa vijānanena <span class="bld">viññū</span>. Samitapāpā <span class="bld">samaṇā</span> ceva <a name="M2.0266"></a> bāhitapāpā <span class="bld">brāhmaṇā</span> ca. <span class="bld">Tehi appaṭikuṭṭhā</span> appaṭikkhittā. Ye hi na paṭikkositabbā, te aninditabbā. Agarahitabbā apariccajitabbatāya appaṭikkhipitabbā hontīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Santuṭṭho</span>ti ettha yathādhippetasantosameva dassentena paccayasantosavasena santuṭṭhoti vuttaṃ, jhānavipassanādivasenapi idha bhikkhuno santuṭṭhatā hotīti. <span class="bld">Itarītarenā</span>ti itarena itarena. Itarasaddo aniyamavacano dvikkhattuṃ vuccamāno yaṃ-kiñcisaddehi samānattho hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yena kenacī’’</span>ti. Svāyaṃ aniyamavācitāya eva yathā thūlādīnaṃ aññataravacano, evaṃ yathāladdhādīnampi aññataravacanoti. Tattha dutiyapakkhasseva idha icchitabhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘atha kho’’</span>tiādimāha. Nanu ca yathāladdhādayopi thūlādayo eva? Saccametaṃ, tathāpi atthi viseso. Yo hi yathāladdhesu thūlādīsu santoso, so yathālābhasantosova, na itaro. Na hi so paccayamattasannissayo icchito, atha kho attano kāyabalasāruppabhāvasannissayopi. Thūladukādayo tayopi cīvare labbhanti, majjhimo catupaccayasādhāraṇo, pacchimo pana cīvare senāsane ca labbhatīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Ime tayo santose</span>ti idaṃ sabbasaṅgāhikanayena vuttaṃ. Ye hi parato gilānapaccayaṃ piṇḍapāte eva pakkhipitvā cīvare vīsati, piṇḍapāte pannarasa, senāsane pannarasāti samapaññāsa santosā vuccanti, te sabbepi yathārahaṃ imesu eva tīsu santosesu saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchantīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cīvaraṃ jānitabba</span>nti ‘‘idaṃ nāma cīvaraṃ kappiya’’nti jātito cīvaraṃ jānitabbaṃ. <span class="bld">Cīvarakhetta</span>nti cīvarassa uppattikkhettaṃ. <span class="bld">Paṃsukūla</span>nti paṃsukūlacīvaraṃ, paṃsukūlalakkhaṇappattaṃ cīvaraṃ jānitabbanti attho. <span class="bld">Cīvarasantoso</span>ti cīvare labbhamāno sabbo santoso jānitabbo. <span class="bld">Cīvarappaṭisaṃyuttāni dhutaṅgāni jānitabbāni,</span> yāni gopento cīvarasantosena sammadeva santuṭṭho hotīti. Khomakappāsikakoseyyakambalasāṇabhaṅgāni <span class="bld">khomādīni</span>. Tattha <span class="bld">khomaṃ</span> nāma khomasuttehi vāyitaṃ khomapaṭṭacīvaraṃ. Tathā sesānipi. <span class="bld">Sāṇa</span>nti sāṇavākasuttehi katacīvaraṃ. <span class="bld">Bhaṅga</span>nti pana khomasuttādīni sabbāni, ekaccāni vā missetvā katacīvaraṃ. Bhaṅgampi vākamayamevāti keci. <span class="bld">Chā</span>ti gaṇanaparicchedo. Yadi evaṃ ito aññā <a name="M2.0267"></a> vatthajāti natthīti? No natthi. Sā pana <a name="V2.0243"></a> etesaṃ anulomāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘dukūlādīnī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ādi</span>-saddena pattuṇṇaṃ, somārapaṭṭaṃ, cīnapaṭṭaṃ, iddhijaṃ, devadinnanti tesaṃ saṅgaho. Tattha dukūlaṃ sāṇassa anulomaṃ vākamayattā. Pattuṇṇadese sañjātavatthaṃ <span class="bld">pattuṇṇaṃ</span>. ‘‘Koseyyaviseso’’ti hi abhidhānakose vuttaṃ. Somāradese cīnadese ca jātavatthāni <span class="bld">somāracīnapaṭṭāni</span>. Pattuṇṇādīni tīṇi koseyyassa anulomāni pāṇakehi katasuttamayattā. <span class="bld">Iddhijaṃ</span> ehibhikkhūnaṃ puññiddhiyā nibbattacīvaraṃ, taṃ khomādīnaṃ aññataraṃ hotīti tesaṃ eva anulomaṃ. Devatāhi dinnacīvaraṃ <span class="bld">devadinnaṃ,</span> taṃ kapparukkhe nibbattaṃ jāliniyā devakaññāya anuruddhattherassa dinnavatthasadisaṃ, tampi khomādīnaṃyeva anulomaṃ hoti tesu aññatarabhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Imānī</span>ti antogadhāvadhāraṇavacanaṃ, imāni evāti attho. Buddhādīnaṃ paribhogayoggatāya <span class="bld">kappiyacīvarāni</span>. Idāni avadhāraṇena nivattitāni ekadesena dassetuṃ <span class="bld">‘‘kusacīra’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha kusatiṇehi aññehi vā tādisehi tiṇehi katacīvaraṃ <span class="bld">kusacīraṃ</span>. Akkavākādīhi vākehi katacīvaraṃ <span class="bld">vākacīraṃ</span>. Catukkoṇehi tikoṇehi vā phalakehi katacīvaraṃ <span class="bld">phalakacīraṃ</span>. Manussānaṃ kesehi katakambalaṃ <span class="bld">kesakambalaṃ</span>. Cāmarivālaassavālādīhi kataṃ <span class="bld">vālakambalaṃ</span>. Makacitantūhi vāyito <span class="bld">potthako. Camma</span>nti migacammādi yaṃ kiñci cammaṃ. Ulūkapakkhehi ganthitvā katacīvaraṃ <span class="bld">ulūkapakkhaṃ</span>. Bhujapattatacādimayaṃ <span class="bld">rukkhadussaṃ</span>. Tirīṭakanti attho. Sukhumatarāhi latāhi latāvākehi vā vāyitaṃ <span class="bld">latādussaṃ</span>. Erakavākehi kataṃ <span class="bld">erakadussaṃ</span>. Tathā <span class="bld">kadalidussaṃ</span>. Sukhumehi veḷuvilīvehi kataṃ <span class="bld">veḷudussaṃ. Ādi</span>-saddena vakkalādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Akappiyacīvarāni</span> titthiyaddhajabhāvato.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhannaṃ mātikānaṃ vasenā</span>ti ‘‘sīmāya deti, katikāya detī’’tiādinā (mahāva. 379) āgatānaṃ aṭṭhannaṃ cīvaruppattimātikānaṃ vasena. Cīvarānaṃ paṭilābhakkhettadassanatthañhi bhagavatā ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā’’tiādinā mātikā ṭhapitā. <span class="bld">Mātikā</span>ti hi mātaro cīvaruppattijanikāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sosānika</span>nti <a name="M2.0268"></a> susāne patitaṃ. <span class="bld">Pāpaṇika</span>nti āpaṇadvāre patitaṃ. <span class="bld">Rathiya</span>nti puññatthikehi vātapānantarena rathikāya chaḍḍitacoḷakaṃ. <span class="bld">Saṅkārakūṭaka</span>nti saṅkāraṭṭhāne chaḍḍitacoḷakaṃ. <span class="bld">Sināna</span>nti nahānacoḷakaṃ, yaṃ bhūtavejjehi sasīsaṃ nahāyitvā kālakaṇṇicoḷanti chaḍḍetvā gacchanti. <span class="bld">Tittha</span>nti titthacoḷaṃ, sinānatitthe chaḍḍitapilotikā. <span class="bld">Aggidaḍḍha</span>nti agginā daḍḍhappadesaṃ. Tañhi manussā chaḍḍenti. <span class="bld">Gokhāyitādīni</span> pākaṭāneva. Tānipi hi manussā chaḍḍenti. <span class="bld">Dhajaṃ ussāpetvā</span>ti <a name="V2.0244"></a> nāvaṃ ārohantehi vā yuddhaṃ pavisantehi vā dhajayaṭṭhiṃ ussāpetvā, tattha baddhaṃ vātena <span class="bld">ānītaṃ</span> tehi chaḍḍitanti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sādakabhikkhunā</span>ti gahapaticīvarassa sādiyanabhikkhunā. <span class="bld">Ekamāsamatta</span>nti cīvaramāsasaññitaṃ ekamāsamattaṃ <span class="bld">vitakketuṃ vaṭṭati,</span> na tato paranti adhippāyo. Sabbassapi hi taṇhāniggahatthā sāsane paṭipattīti. <span class="bld">Paṃsukūliko addhamāseneva karoti</span> aparappaṭibaddhattā paṭilābhassa, itarassa pana parappaṭibaddhattā māsamattaṃ anuññātaṃ. <span class="bld">Idaṃ māsaḍḍhamāsamattaṃ…pe… vitakkasantoso</span> vitakkentassa parimitakālikattā. Mahātheraṃ tattha attano sahāyaṃ icchantopi garugāravena <span class="bld">‘‘gāmadvāraṃ, bhante, gamissāmi’’</span>iccevāha. Theropi tassa ajjhāsayaṃ ñatvā <span class="bld">‘‘ahampāvuso, gamissāmī’’</span>ti āha. ‘‘Imassa bhikkhuno vitakkassa avasaro mā hotū’’ti <span class="bld">pañhaṃ pucchamāno gāmaṃ pāvisi. Uccārapalibuddho</span>ti uccārena pīḷito. Tadā bhagavato dukkarakiriyānussaraṇamukhena tathāgate uppannassa pītisomanassavegassa balavabhāvena kilesānaṃ vikkhambhitattā <span class="bld">tasmiṃyeva…pe… tīṇi phalāni patto</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kattha labhissāmī</span>ti cintanāpi lābhāsāpubbikāti tathā <span class="bld">‘‘acintetvā’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Sundaraṃ labhissāmi, manāpaṃ labhissāmī’’tievamādicintanāya kā nāma kathā, kathaṃ pana gantabbanti āha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānasīseneva gamana’’</span>nti. Tena cīvaraṃ paṭicca kiñcipi na cintetabbamevāti dasseti. Apesalo appatirūpāyapi pariyesanāya paccayo bhaveyyāti <span class="bld">‘‘pesalaṃ bhikkhuṃ gahetvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Āhariyamāna</span>nti susānādīsu patitaṃ vatthaṃ ‘‘ime bhikkhū paṃsukūlapariyesanaṃ carantī’’ti ñatvā kenaci purisena tato ānīyamānaṃ. <span class="bld">Evaṃ laddhaṃ gaṇhantassapī</span>ti evaṃ paṭilābhasantosaṃ akopetvā laddhaṃ gaṇhantassapi. <span class="bld">Attano</span> <span class="bld">pahonakamattenevā</span>ti <a name="M2.0269"></a> yathāladdhānaṃ paṃsukūlānaṃ ekapaṭṭadupaṭṭānaṃ atthāya attano pahonakappamāṇeneva. Avadhāraṇena upari paccāsaṃ nivatteti. Gāme bhikkhāya āhiṇḍantena sapadānacārinā viya dvārappaṭipāṭiyā caraṇaṃ <span class="bld">loluppavivajjanaṃ</span> nāma loluppassa dūrasamussāritattā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yāpetu</span>nti attabhāvaṃ pavattetuṃ. <span class="bld">Dhovanupagenā</span>ti dhovanayoggena. <span class="bld">Paṇṇānī</span>ti ambajambādipaṇṇāni. <span class="bld">Akopetvā</span>ti santosaṃ akopetvā. <span class="bld">Pahonakanīhārenevā</span>ti antaravāsakādīsu yaṃ kātukāmo, tassa pahonakaniyāmeneva yathāladdhaṃ thūlasukhumādiṃ gahetvā karaṇaṃ. <span class="bld">Timaṇḍalappaṭicchādanamattassevā</span>ti nivāsanaṃ ce nābhimaṇḍalaṃ, jāṇumaṇḍalaṃ, itarañce galavāṭamaṇḍalaṃ<a name="V2.0245"></a>, jāṇumaṇḍalanti timaṇḍalappaṭicchādanamattasseva karaṇaṃ. Taṃ pana atthato tiṇṇaṃ cīvarānaṃ heṭṭhimantena vuttaparimāṇaṃyeva hoti. <span class="bld">Avicāretvā</span> na vicāretvā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kusibandhanakāle</span>ti maṇḍalāni yojetvā sibbanakāle. <span class="bld">Satta vāre</span>ti satta sibbanavāre. Kappabinduapadesena kassaci vikārassa akaraṇaṃ <span class="bld">kappasantoso</span>.</p>
- <p class="bodytext">Sītappaṭighātanādi atthāpattito sijjhatīti mukhyameva cīvaraparibhoge payojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘hirikopīnappaṭicchādanamattavasenā’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha bhagavā ‘‘yāvadeva hirikopīnappaṭicchādanattha’’nti (ma. ni. 1.23; a. ni. 6.58; mahāni. 206). <span class="bld">Vaṭṭati,</span> na tāvatā santoso kuppati sambhārānaṃ dakkhiṇeyyānaṃ alābhato. <span class="bld">Sāraṇīyadhamme ṭhatvā</span>ti sīlavantehi bhikkhūhi sādhāraṇabhogibhāve ṭhatvā. <span class="bld">Itī</span>tiādinā paṭhamasseva ariyavaṃsassa paṃsukūlikaṅgatecīvarikaṅgānaṃ tesañcassa paccayataṃ dassento ‘‘iti ime dhammā aññamaññassa samuṭṭhāpakā upatthambhakā cā’’ti dīpeti. Esa nayo ito paresu.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Santuṭṭho hoti vaṇṇavādī</span>ti ettha catukkoṭikaṃ sambhavati. Tattha catutthoyeva pakkho vaṇṇitathomitoti tathā desanā katā. <span class="bld">Eko santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ na katheti</span> seyyathāpi thero nāḷako. <span class="bld">Eko na santuṭṭho hoti, santosassa vaṇṇaṃ katheti</span> seyyathāpi upanando sakyaputto. <span class="bld">Eko neva santuṭṭho hoti, na santosassa vaṇṇaṃ katheti</span> seyyathāpi thero lāḷudāyi<a name="M2.0270"></a>. <span class="bld">Eko santuṭṭho ceva hoti, santosassa ca vaṇṇaṃ katheti</span> seyyathāpi thero mahākassapo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anesana</span>nti ayuttaṃ esanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘appatirūpa’’</span>nti, sāsane ṭhitānaṃ appatirūpaṃ ayoggaṃ. <span class="bld">Kohaññaṃ karonto</span>ti cīvaruppādananimittaṃ paresaṃ kuhanaṃ vimhāpanaṃ karonto. <span class="bld">Uttasatī</span>ti taṇhāsantāsena uparūpari tasati. <span class="bld">Paritassatī</span>ti parito tassati. Yathā sabbe kāyavacippayogā tadatthā eva jāyanti, evaṃ sabbabhāgehi tasati. Gadhitaṃ vuccati giddho, so cettha abhijjhālakkhaṇo adhippeto. Gadhitaṃ etassa natthīti <span class="bld">agadhito</span>ti āha <span class="bld">‘‘vigatalobhagiddho’’</span>ti. <span class="bld">Muccha</span>nti taṇhāvasena muyhanaṃ. Tassa samussayassa adhigataṃ <span class="bld">anāpanno</span> anupagato. <span class="bld">Anotthato</span> anajjhotthato. <span class="bld">Apariyonaddho</span>ti taṇhacchadanena acchādito. <span class="bld">Ādīnavaṃ passamāno</span>ti diṭṭhadhammikaṃ samparāyikañca dosaṃ passanto. Gadhitaparibhogato nissarati etenāti nissaraṇaṃ<a name="V2.0246"></a>, idamaṭṭhikatā. Taṃ pajānātīti <span class="bld">nissaraṇapañño</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘yāvadeva…pe… jānanto’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nevattānukkaṃsetī</span>ti attānaṃ neva ukkaṃseti na ukkhipati na ukkaṭṭhato dahati. <span class="bld">Aha</span>ntiādi ukkaṃsanākāradassanaṃ. <span class="bld">Na vambheti</span> na hīḷeti na nihīnato dahati. <span class="bld">Tasmiṃ cīvarasantose</span>ti tasmiṃ yathāvutte vīsatividhe cīvarasantose. Kāmañcettha vuttappakārasantosaggahaṇeneva cīvarahetu anesanāpajjanādipi gahitameva tasmiṃ sati tassa bhāvato, asati ca abhāvato. Vaṇṇavāditāattukkaṃsanaparavambhanāni pana gahitāni na hontīti <span class="bld">‘‘vaṇṇavādādīsu vā’’</span>ti vikappo vutto. Ettha ca <span class="bld">dakkho</span>tiādi yesaṃ dhammānaṃ vasenassa yathāvuttasantosādī ijjhanti, taṃdassanaṃ. Tattha <span class="bld">dakkho</span>ti iminā tesaṃ samuṭṭhāpanapaññaṃ dasseti. <span class="bld">Analaso</span>ti iminā paggaṇhanavīriyaṃ, <span class="bld">sampajāno</span>ti iminā pārihāriyapaññaṃ, <span class="bld">paṭissato</span>ti iminā tattha asammosavuttiṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍapāto jānitabbo</span>ti pabhedato piṇḍapāto jānitabbo. <span class="bld">Piṇḍapātakkhetta</span>nti piṇḍapātassa uppattiṭṭhānaṃ. <span class="bld">Piṇḍapātasantoso jānitabbo</span>ti <a name="M2.0271"></a> piṇḍapātasantosappabhedo jānitabbo. Idha bhesajjampi piṇḍapātagatikameva. Āharitabbato hi sappiādīnampi gahaṇaṃ kataṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍapātakkhettaṃ</span> piṇḍapātassa uppattiṭṭhānaṃ khettaṃ viya khettaṃ. Uppajjati ettha, etenāti ca <span class="bld">uppattiṭṭhānaṃ</span>. Saṅghato vā hi bhikkhuno piṇḍapāto uppajjati uddissavasena vā. Tattha sakalassa saṅghassa dātabbabhattaṃ <span class="bld">saṅghabhattaṃ</span>. Katipaye bhikkhū uddisitvā uddesena dātabbabhattaṃ <span class="bld">uddesabhattaṃ</span>. Nimantetvā dātabbabhattaṃ <span class="bld">nimantanaṃ</span>. Salākāya dātabbabhattaṃ <span class="bld">salākabhattaṃ</span>. Ekasmiṃ pakkhe ekadivasaṃ dātabbabhattaṃ <span class="bld">pakkhikaṃ</span>. Uposathe uposathe dātabbabhattaṃ <span class="bld">uposathikaṃ</span>. Pāṭipadadivase dātabbabhattaṃ <span class="bld">pāṭipadikaṃ</span>. Āgantukānaṃ dātabbabhattaṃ <span class="bld">āgantukabhattaṃ</span>. Dhuragehe eva ṭhapetvā dātabbabhattaṃ <span class="bld">dhurabhattaṃ</span>. Kuṭiṃ uddissa dātabbabhattaṃ <span class="bld">kuṭibhattaṃ</span>. Gāmavāsiādīhi vārena dātabbabhattaṃ <span class="bld">vārabhattaṃ</span>. Vihāraṃ uddissa dātabbabhattaṃ <span class="bld">vihārabhattaṃ</span>. Sesāni pākaṭāneva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vitakketi</span> ‘‘kattha nu kho ahaṃ ajja piṇḍāya carissāmī’’ti. <span class="bld">‘‘Sve kattha piṇḍāya carissāmā’’</span>ti therena vutte <span class="bld">‘‘asukagāme, bhante’’</span>ti kāmametaṃ paṭivacanadānaṃ, yena pana cittena cintetvā taṃ vuttaṃ, taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘ettakaṃ cintetvā’’</span>ti. <span class="bld">Tato paṭṭhāyā</span>ti vitakkamāḷake ṭhatvā <a name="V2.0247"></a> vitakkitakālato paṭṭhāya. <span class="bld">Tato paraṃ vitakkento ariyavaṃsā cuto hotī</span>ti idaṃ tiṇṇampi ariyavaṃsikānaṃ vasena gahetabbaṃ, na ekacārikasseva. Sabbopi hi ariyavaṃsiko ekavārameva vitakketuṃ labhati, na tato paraṃ. <span class="bld">Paribāhiro</span>ti ariyavaṃsikabhāvato bahibhūto. Svāyaṃ vitakkasantoso kammaṭṭhānamanasikārena na kuppati visujjhati ca. Ito paresupi eseva nayo. Tenevāha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānasīsena gantabba’’</span>nti. <span class="bld">Gahetabbamevā</span>ti aṭṭhānappayutto <span class="bld">eva</span>-saddo. Yāpanamattameva gahetabbanti yojetabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ piṇḍapātappaṭiggahaṇe. <span class="bld">Appa</span>nti attano yāpanappamāṇatopi appaṃ gahetabbaṃ dāyakassa cittārādhanatthaṃ. <span class="bld">Pamāṇenevā</span>ti attano pamāṇeneva appaṃ gahetabbaṃ. <span class="bld">Pamāṇena gahetabba</span>nti ettha kāraṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘paṭiggahaṇasmiñhī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Makkhetī</span>ti viddhaṃseti apaneti. <span class="bld">Vinipāteti</span> vināseti aṭṭhānaviniyogena. <span class="bld">Sāsana</span>nti satthusāsanaṃ anusiṭṭhiṃ <span class="bld">na karoti</span> na paṭipajjati. Sapadānacārinā viya <a name="M2.0272"></a> dvārapaṭipāṭiyā caraṇaṃ <span class="bld">loluppavivajjanasantoso</span>ti āha <span class="bld">‘‘dvārapaṭipāṭiyā gantabba’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Harāpetvā</span>ti adhikaṃ apanetvā. Āhāragedhato nissarati etenāti <span class="bld">nissaraṇaṃ</span>. Jighacchāya paṭivinodanatthaṃ katā, kāyassa ṭhitiādipayojanaṃ pana atthāpattito āgatamevāti āha <span class="bld">‘‘jighacchāya…pe… santoso nāmā’’</span>ti. <span class="bld">Nidahitvā na paribhuñjitabbaṃ</span> tadahupīti adhippāyo. Itarattha pana sikkhāpadeneva vāritaṃ. <span class="bld">Sāraṇīyadhamme ṭhitenā</span>ti sīlavantehi bhikkhūhi sādhāraṇabhogibhāve ṭhitena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Senāsanenā</span>ti sayanena āsanena ca. Yattha yattha hi mañcādike vihārādike ca seti, taṃ senaṃ. Yattha yattha pīṭhādike āsati, taṃ āsanaṃ. Tadubhayaṃ ekato katvā <span class="bld">‘‘senāsana’’</span>nti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘mañco’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">mañco</span> masārakādi. Tathā <span class="bld">pīṭhaṃ</span>. Mañcabhisi, pīṭhabhisīti duvidho <span class="bld">bhisi. Vihāro</span> pākāraparicchinno sakalo āvāso, ‘‘dīghamukhapāsādo’’ti keci. <span class="bld">Aḍḍhayogo</span> dīghapāsādo, ‘‘ekapassacchādanakasenāsana’’nti keci. <span class="bld">Pāsādo</span>ti caturassapāsādo, ‘‘āyatacaturassapāsādo’’ti keci. <span class="bld">Hammiya</span>nti muṇḍacchadanapāsādo. <span class="bld">Guhā</span>ti kevalā pabbataguhā. <span class="bld">Leṇaṃ</span> dvārabandhaṃ. <span class="bld">Aṭṭo</span> bahalabhittikagehaṃ, yassa gopānasiyo aggahetvā iṭṭhakāhi eva chadanaṃ hoti, ‘‘aṭṭalākārena karīyatī’’tipi vadanti. <span class="bld">Māḷo</span> ekakūṭasaṅgahito anekakoṇo paṭissayaviseso, ‘‘vaṭṭākārena katasenāsana’’nti keci.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍapāte</span> <a name="V2.0248"></a> <span class="bld">vuttanayenevā</span>ti ‘‘sādako bhikkhu ‘ahaṃ kattha vasissāmī’ti vitakketī’’tiādinā yathārahaṃ piṇḍapāte vuttanayeneva veditabbā. ‘‘Tato paraṃ vitakkento ariyavaṃsā cuto hoti paribāhiro, senāsanaṃ kuhiṃ labhissāmīti acintetvā kammaṭṭhānasīseneva gantabba’’nti ca evamādi sabbaṃ purimanayeneva.</p>
- <p class="bodytext">Kasmā panettha paccayasantosaṃ dassentena bhagavatā gilānapaccayasantoso na gahitoti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbanti dassento <span class="bld">‘‘gilānapaccayo pana piṇḍapāte eva paviṭṭho’’</span>ti āha, āharitabbatāsāmaññenāti adhippāyo. Yadi evaṃ tatthāpi piṇḍapāte viya vitakkasantosādayopi <a name="M2.0273"></a> pannarasa santosā icchitabbāti? Noti dassento āha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. Nanu cettha dvādaseva dhutaṅgāni viniyogaṃ gatāni, ekaṃ pana nesajjikaṅgaṃ na katthaci viniyuttanti āha <span class="bld">‘‘nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ bhajatī’’</span>ti. Ayañca attho aṭṭhakathāruḷho evāti dassento <span class="bld">‘‘vuttampi ceta’’</span>ntiādimāha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pathaviṃ pattharamāno viyā</span>tiādi ariyavaṃsadesanāya sudukkarabhāvadassanaṃ mahāvisayattā tassā desanāya. Yasmā nayasahassapaṭimaṇḍitaṃ hoti, ariyamaggādhigamāya vitthārato pavattiyamānā desanā <span class="bld">cittuppādakaṇḍe</span> ayañca bhāvanārāmaariyavaṃsakathā ariyamaggādhigamāya vitthārato pavattiyamānā eva hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sahassanayapaṭimaṇḍitaṃ…pe… desanaṃ ārabhī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Paṭipakkhavidhamanato abhimukhabhāvena ramaṇaṃ āramaṇaṃ <span class="bld">ārāmo</span>ti āha <span class="bld">‘‘abhiratīti attho’’</span>ti. Byadhikaraṇānampi padānaṃ vasena bhavati bāhiratthasamāso yathā ‘‘urasilomo kaṇṭhekāḷo’’ti āha <span class="bld">‘‘bhāvanāya ārāmo assāti bhāvanārāmo’’</span>ti. Abhiramitabbaṭṭhena vā ārāmo, bhāvanā ārāmo assāti <span class="bld">bhāvanārāmo</span>ti evampettha samāsayojanā veditabbā. <span class="bld">Bhāvento ramatī</span>ti etena bhāvanārāmasaddānaṃ kattusādhanataṃ kammadhārayasamāsatañca dasseti. <span class="bld">‘‘Pajahanto ramatī’’</span>ti vuttattā <span class="bld">pahānārāmo</span>ti etthāpi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext">Kāmaṃ ‘‘nesajjikaṅgaṃ bhāvanārāmaariyavaṃsaṃ bhajatī’’ti vuttaṃ bhāvanānuyogassa anucchavikattā, nesajjikaṅgavasena pana nesajjikassa bhikkhuno ekaccāhi āpattīhi anāpattibhāvoti tampi saṅgaṇhanto <span class="bld">‘‘terasannaṃ dhutaṅgāna’’</span>nti vatvā vinayaṃ patvā garuke ṭhātabbanti icchitattā sallekhassa apariccajanavasena paṭipatti nāma vinaye ṭhitassevāti āha <a name="V2.0249"></a> <span class="bld">‘‘terasannaṃ…pe… kathitaṃ hotī’’</span>ti. Kāmaṃ suttābhidhammapiṭakesupi tattha tattha sīlakathā āhaṭāyeva, yehi pana guṇehi sīlassa vodānaṃ hoti, tesu kathitesu yathā sīlakathābāhullaṃ vinayapiṭakaṃ kathitaṃ hoti, evaṃ bhāvanākathābāhullaṃ suttapiṭakaṃ abhidhammapiṭakañca catutthena ariyavaṃsena kathitena kathitameva hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhāvanārāmena avasesaṃ piṭakadvayaṃ kathita’’</span>nti. ‘‘So nekkhammaṃ bhāvento <a name="M2.0274"></a> ramatī’’ti nekkhammapadaṃ ādiṃ katvā tattha desanāya pavattattā sabbesampi vā samathavipassanāmaggadhammānaṃ yathāsakaṃ paṭipakkhato nikkhamanena nekkhammasaññitānaṃ tattha āgatattā so pāṭho nekkhammapāḷīti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘nekkhamapāḷiyā kathetabbo’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">aṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘sabbepi kusalā dhamā, nekkhammanti pavuccare’’ti. <span class="bld">Dasuttarasuttantapariyāyenā</span>ti dasuttarasuttantadhammena (dī. ni. 3.350 ādayo) dasuttarasuttante āgatanayenāti vā attho. Sesapadadvayepi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">So</span>ti jāgariyaṃ anuyutto bhikkhu. <span class="bld">Nekkhamma</span>nti kāmehi nikkhantabhāvato nekkhammasaññitaṃ paṭhamajjhānūpacāraṃ, so ‘‘abhijjhaṃ loke pahāyā’’tiādinā (vibha. 508) āgato. Paṭhamajjhānassa pubbabhāgabhāvanā hi idhādhippetā, tasmā ‘‘abyāpāda’’ntiādīsupi evameva attho veditabbo. Saupāyānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ aṭṭhārasannaṃ mahāvipassanānaṃ catunnaṃ ariyamaggānañca vasenettha desanā pavattāti. Tattha <span class="bld">abyāpāda</span>nti mettā. <span class="bld">Ālokasañña</span>nti vibhūtaṃ katvā manasikaraṇena upaṭṭhitaālokasañjānanaṃ. <span class="bld">Avikkhepa</span>nti samādhiṃ. <span class="bld">Dhammavavatthāna</span>nti kusalādidhammānaṃ yāthāvanicchayaṃ, ‘‘sapaccayanāmavavatthāna’’ntipi vadanti. Evaṃ kāmacchandādinīvaraṇappahānena ‘‘abhijjhaṃ loke pahāyā’’tiādinā vuttassa paṭhamajjhānassa pubbabhāgapaṭipadāya bhāvanārāmataṃ pahānārāmatañca dassetvā idāni saha upāyena aṭṭhasamāpattīhi aṭṭhārasahi ca mahāvipassanāhi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ñāṇa’’</span>ntiādimāha. Nāmarūpapariggahaṇakaṅkhāvitaraṇānañhi vibandhabhūtassa mohassa dūrīkaraṇena ñātapariññāya ṭhitassa aniccasaññādayo sijjhanti. Tathā jhānasamāpattīsu anabhiratinimittena pāmojjena tattha anabhiratiyā vinoditāya jhānādīnaṃ samadhigamoti samāpattivipassanaṃ arativinodanaavijjāpadālanaupāyo. Uppaṭipāṭiniddeso pana nīvaraṇasabhāvāya avijjāya heṭṭhānīvaraṇesu saṅgahadassanatthanti daṭṭhabbaṃ. Kiñcāpi paṭhamajjhānūpacāreyeva dukkhaṃ, catutthajjhānūpacāreyeva sukhaṃ pahīyati, atisayappahānaṃ pana sandhāyāha <span class="bld">‘‘catutthajjhānaṃ sukhadukkhe’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Aniccassa<a name="M2.0275"></a>, aniccanti ca anupassanā <span class="bld">aniccānupassanā,</span> tebhūmakadhammānaṃ aniccataṃ gahetvā <a name="V2.0250"></a> pavattāya anupassanāyetaṃ nāmaṃ. <span class="bld">Niccasañña</span>nti saṅkhatadhammesu niccā sassatāti pavattaṃ micchāsaññaṃ. Saññāsīsena diṭṭhicittānampi gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Esa nayo ito paresupi. <span class="bld">Nibbidānupassana</span>nti saṅkhāresu nibbindanākārena pavattaṃ anupassanaṃ. <span class="bld">Nandi</span>nti sappītikataṇhaṃ. <span class="bld">Virāgānupassana</span>nti virajjanākārena pavattaṃ anupassanaṃ. <span class="bld">Nirodhānupassana</span>nti saṅkhārānaṃ nirodhassa anupassanaṃ. ‘‘Te saṅkhārā nirujjhantiyeva, āyatiṃ samudayavasena na uppajjantī’’ti evaṃ vā anupassanā <span class="bld">nirodhānupassanā</span>. Tenevāha ‘‘nirodhānupassanāya nirodheti no samudetī’’ti. Muccitukāmatā hi ayaṃ balappattāti. Paṭinissajjanākārena pavattā anupassanā <span class="bld">paṭinissaggānupassanā</span>. Paṭisaṅkhā santiṭṭhanā hi ayaṃ. <span class="bld">Ādāna</span>nti niccādivasena gahaṇaṃ. Santatisamūhakiccārammaṇānaṃ vasena ekattaggahaṇaṃ <span class="bld">ghanasaññā. Āyūhanaṃ</span> abhisaṅkharaṇaṃ. Avatthāvisesāpatti <span class="bld">vipariṇāmo. Dhuvasañña</span>nti thirabhāvaggahaṇaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nimitta</span>nti samūhaghanavasena, sakiccaparicchedatāya ca saṅkhārānaṃ saviggahataṃ. <span class="bld">Paṇidhi</span>nti rāgādipaṇidhiṃ. Sā panatthato taṇhāvasena saṅkhāresu ninnatā. <span class="bld">Abhinivesa</span>nti attānudiṭṭhi. Aniccadukkhādivasena sabbadhammatīraṇaṃ <span class="bld">adhipaññādhammavipassanā. Sārādānābhinivesa</span>nti asāre sāranti gahaṇavipallāsaṃ. ‘‘Issarakuttādivasena loko samuppanno’’ti abhiniveso <span class="bld">sammohābhiniveso</span>. Keci pana ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhānantiādinā (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) pavattasaṃsayāpatti sammohābhiniveso’’ti vadanti. Saṅkhāresu tāṇaleṇabhāvaggahaṇaṃ <span class="bld">ālayābhiniveso</span>. ‘‘Ālayaratā ālayasammuditā’’ti (dī. ni. 2.64, 67; ma. ni. 1.281; 2.337; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 7, 8) ca vacanato ālayo taṇhā, sāyeva cakkhādīsu rūpādīsu ca abhinivesavasena pavattiyā ālayābhinivesoti keci. Evaṃ ṭhitā te saṅkhārā paṭinissajjīyantīti pavattaṃ ñāṇaṃ <span class="bld">paṭisaṅkhānupassanā</span>. Vaṭṭato vigatattā vivaṭṭaṃ nibbānaṃ, tattha ārammaṇasaṅkhātena anupassanena pavattiyā <span class="bld">vivaṭṭānupassanā</span> gotrabhu. <span class="bld">Saṃyogābhinivesa</span>nti saṃyujjanavasena saṅkhāresu nivesanaṃ. <span class="bld">Diṭṭhekaṭṭhe</span>ti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. <span class="bld">Oḷārike</span>ti uparimaggavajjhe kilese <a name="M2.0276"></a> apekkhitvā vuttaṃ, aññathā dassanappahātabbāpi dutiyamaggavajjhehipi oḷārikāti. <span class="bld">Aṇusahagate</span>ti aṇubhūte. Idaṃ heṭṭhimamaggavajjhe apekkhitvā vuttaṃ. <span class="bld">Sabbakilese</span>ti avasiṭṭhasabbakilese. Na hi paṭhamādimaggehipi pahīnā kilesā puna pahīyantīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Eva</span>nti paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.41, 95) nekkhammapāḷiyā yojanaṃ nigametvā <span class="bld">dīghanikāye</span>tiādinā dasuttarapariyāyena (dī. ni. 3.350 ādayo) yojanaṃ dasseti<a name="V2.0251"></a>. <span class="bld">Ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati, ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramatī</span>ti ca nayidaṃ dasuttarasutte (dī. ni. 3.350 ādayo) āgataniyāmena vuttaṃ, tattha pana ‘‘eko dhammo bhāvetabbo, eko dhammo pahātabbo’’ti desanā āgatā. Evaṃ santepi yasmā atthato bhedo natthi, tasmā paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.41, 95) nekkhammapāḷiyaṃ āgatanīhāreneva <span class="bld">‘‘ekaṃ dhammaṃ bhāvento ramati, ekaṃ dhammaṃ pajahanto ramatī’’</span>ti vuttaṃ. Esa nayo sesavāresupi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Eva</span>ntiādinā dasuttarapariyāyena (dī. ni. 3.350 ādayo) yojanaṃ nigametvā idāni satipaṭṭhānasuttantapariyāyena (ma. ni. 1.105 ādayo) yojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘majjhimanikāye’’</span>tiādi āraddhaṃ. Kāmañcettha kāyānupassanāvaseneva saṃkhipitvā yojanā katā, ekavīsatiyā pana ṭhānānaṃ vasenapi yojanā kātabbā. Idāni abhidhammaniddesapariyāyena dassetuṃ <span class="bld">‘‘abhidhamme niddesapariyāyenā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Aniccato</span>tiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu</span> (visuddhi. 2.698; visuddhi. mahāṭī. 2.698) vuttanayena veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ukkaṇṭhita</span>nti adhikusalesu dhammesu pantasenāsanesu ca ukkaṇṭhādiñca, ananuyogoti attho. Ariyavaṃsapūrako dhīro sīlavā bhikkhu ariyavaṃsaparipūraṇassa bhedaṃ anicchanto samāhito vipassako ca paccayaghātena aratiyā ratiyā ca sahitā abhibhavitā hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aratiratisaho, bhikkhave, dhīro’’</span>ti. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Ariyavaṃsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Dhammapadasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para29"></a><a name="para29_an4"></a><span class="paranum">29</span>. Navame <a name="M2.0277"></a> jhānādibhedo dhammo pajjati etenāti dhammapadaṃ, anabhijjhāva dhammapadaṃ <span class="bld">anabhijjhādhammapadaṃ,</span> anabhijjhāpadhāno vā dhammakoṭṭhāso <span class="bld">anabhijjhādhammapadaṃ</span>. Evaṃ sesesupi. Atthato pana <span class="bld">anabhijjhādhammapadaṃ</span> nāma alobho vā alobhasīsena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. <span class="bld">Abyāpādo dhammapadaṃ</span> nāma mettā vā mettāsīsena adhigatajjhānādīni vā. <span class="bld">Sammāsatidhammapadaṃ</span> nāma sūpaṭṭhitassati vā satisīsena adhigatajjhānādīni vā. <span class="bld">Sammāsamādhidhammapadaṃ</span> nāma aṭṭhasamāpatti vā aṭṭhasamāpattisīsena adhigatajjhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā. Dasaasubhavasena vā adhigatajjhānādīni <span class="bld">anabhijjā dhammapadaṃ</span>. Catubrahmavihāravasena <a name="V2.0252"></a> adhigatāni <span class="bld">abyāpādo dhammapadaṃ</span>. Dasānussati āhārepaṭikūlasaññāvasena adhigatāni <span class="bld">sammāsatidhammapadaṃ</span>. Dasakasiṇaānāpānavasena adhigatāni <span class="bld">sammāsamādhidhammapadaṃ. Anabhijjhālū</span>ti anabhijjhāyanasīlo. Abhipubbo jhesaddo abhijjhāyanaṭṭho. Tenevāha <span class="bld">‘‘nittaṇho hutvā’’</span>ti. <span class="bld">Pakatibhāvaṃ avijahantenā</span>ti parisuddhabhāvaṃ sabhāvasaṅkhātaanavajjasaṅkhātaṃ pakatibhāvaṃ avijahantena. Sāvajjadhammasamuppattiyā hi cittassa anavajjabhāvo jahito hotīti.</p>
- <p class="centered">Dhammapadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Paribbājakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_an4"></a><span class="paranum">30</span>. Dasame <span class="bld">abhiññātā</span>ti ediso ca ediso cāti abhilakkhaṇavasena ñātā. Tenāha <span class="bld">‘‘ñātā pākaṭā’’</span>ti. <span class="bld">Paṭisallānā vuṭṭhito</span>ti ettha <span class="bld">paṭisallāna</span>nti tehi tehi saddhivihārikaantevāsikaupāsakādisattehi ceva rūpārammaṇādisaṅkhārehi ca paṭinivattitvā apasakkitvā sallīnaṃ nilīyanaṃ, ekībhāvo pavivekoti vuttaṃ hoti. Yo tato vuṭṭhito, so paṭisallānā vuṭṭhito nāma hoti. Bhagavā pana yasmā paṭisallānā uttamato phalasamāpattito vuṭṭhāsi, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘paṭisallānā vuṭṭhitoti phalasamāpattito vuṭṭhito’’</span>ti. <span class="bld">Vatthukāmesū</span>ti rūpādīsu kilesakāmassa vatthubhūtesu kāmesu. <span class="bld">Bahalarāga</span>nti thiramūladummocanīyatāhi ajjhosānena bahalabhūtaṃ kilesakāmaṃ<a name="M2.0278"></a>. <span class="bld">Sakāraṇā</span>ti yehi kāraṇehi paresaṃ vāde dosaṃ dassenti, tehi kāraṇehi sakāraṇā. Na hi lakkhaṇayuttena hetunā vinā paravādesu dosaṃ dassetuṃ sakkā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Evamādī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>saddena ‘‘natthi hetu natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā’’ti (dī. ni. 1.168) evamādiṃ saṅgaṇhāti, tasmā <span class="bld">evamādivādino</span> evaṃ hetuppaṭikkhepavādinoti attho. Ettha ca natthikadiṭṭhi vipākaṃ paṭibāhati, akiriyadiṭṭhi kammaṃ paṭibāhati, ahetukadiṭṭhi ubhayaṃ paṭibāhati. Tattha kammaṃ paṭibāhantena vipāko paṭibāhito hoti, vipākaṃ paṭibāhantenapi kammaṃ paṭibāhitaṃ. Iti sabbepete atthato ubhayapaṭibāhakā ahetuvādā ceva akiriyavādā ca natthikavādā ca honti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Okkantaniyamā</span>ti ogāḷhamicchattaniyamā. <span class="bld">Sajjhāyatī</span>ti taṃ diṭṭhidīpakaṃ ganthaṃ uggahetvā paṭhati. <span class="bld">Vīmaṃsatī</span>ti tassa atthaṃ vicāreti. <span class="bld">Tassā</span>tiādi vīmaṃsanākāradassanaṃ. <span class="bld">Tasmiṃ</span> <a name="V2.0253"></a> <span class="bld">ārammaṇe</span>ti yathāparikappitahetupaccayābhāvādike natthi hetūtiādinayappavattāya laddhiyā ārammaṇe. <span class="bld">Micchāsati santiṭṭhatī</span>ti ‘‘natthi hetū’’tiādivasena anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena evametanti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathāgahite punappunaṃ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samānīyamānā micchāvāyāmopatthambhitā ataṃsabhāvaṃ taṃsabhāvanti gaṇhantī micchāsatīti laddhanāmā taṃladdhisahagatā taṇhā santiṭṭhati. <span class="bld">Cittaṃ ekaggaṃ hotī</span>ti yathāvuttavitakkādipaccayalābhena tasmiṃ ārammaṇe avaṭṭhitatāya anekaggataṃ pahāya cittaṃ ekaggaṃ appitaṃ viya hoti micchāsamādhinā. Sopi hi paccayavisesena laddhabhāvanābalo kadāci samādhānapaṭirūpakiccakaro hotiyeva paharaṇavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Javanāni javantī</span>ti anekakkhattuṃ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. <span class="bld">Paṭhamajavane satekiccho hoti, tathā dutiyādīsū</span>ti dhammasabhāvadassanametaṃ, na pana tasmiṃ khaṇe tesaṃ satekicchabhāvāpādanaṃ kenaci <a name="M2.0279"></a> sakkā kātuṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti tesu tīsu micchādassanesu. <span class="bld">Koci ekaṃ dassanaṃ okkamatī</span>ti yassa ekasmiṃyeva abhiniveso āsevanā pavattā, so ekaṃyeva dassanaṃ okkamati. Yassa dvīsu tīsupi vā abhiniveso āsevanā pavattā, so <span class="bld">dve tīṇi okkamati</span>. Etena yā pubbe ubhayapaṭibāhikatāmukhena pavattā atthasiddhā sabbadiṭṭhikā, sā pubbabhāgiyā, micchāniyāmokkantiyā pana yathāsakaṃ paccayasamudāgamadiṭṭhito bhinnārammaṇānaṃ viya visesādhigamānaṃ ekajjhaṃ anuppattiyā abhikiṇṇā evāti dasseti. Ekasmiṃ okkantepi dvīsu tīsu okkantesupi niyatamicchādiṭṭhikova hotīti iminā tissannampi diṭṭhīnaṃ samānaphalataṃ samānabalañca dasseti. Tasmā tissopi cetanā ekassa uppannā aññamaññaṃ anubalappadāyikā honti.</p>
- <p class="bodytext">Kiṃ panesa etasmiññeva attabhāve niyato, udāhu aññasmimpīti? Etasmiññeva niyato. Akusalañhi nāmetaṃ abalaṃ, na kusalaṃ viya mahābalaṃ. Aññathā sammattaniyāmo viya accantiko siyā, āsevanavasena pana bhavantarepi taṃ taṃ diṭṭhiṃ rocetiyeva. Tenevāha <span class="bld">‘‘vaṭṭakhāṇuko nāmesa satto’’</span>ti. Tasmā ‘‘sakiṃ nimuggo nimuggo eva bālo’’ti viya vaṭṭakhāṇujotanā, yādisehi pana paccayehi ayaṃ taṃ dassanaṃ okkanto puna kadāci micchattaniyāmo tappaṭikkhepapaccaye paṭicca tato sīsukkhepanamassa na hotīti na vattabbaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘yebhuyyenā’’</span>ti. <span class="bld">Edisā</span>ti ‘‘buddhānampi atekicchā’’tiādinā vuttasadisā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Attano</span> <a name="V2.0254"></a> <span class="bld">nindābhayenā</span>ti ‘‘sammā diṭṭhiñca nāma te garahantī’’tiādinā attano upari parehi vattabbanindābhayena. <span class="bld">Ghaṭṭanabhayenā</span>ti tathā paresaṃ apasādanabhayena. Sahadhammena parena attano upari kātabbaniggaho upārambho, tato parittāso upārambhabhayaṃ. Taṃ pana atthato upavādabhayaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘upavādabhayenā’’</span>ti. Paṭippassaddhivasena abhijjhā vinayati etenāti <span class="bld">abhijjhāvinayo,</span> arahattaphalaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘abhijjhāvinayo vuccati arahatta’’</span>nti.</p>
- <p class="centered">Paribbājakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Uruvelavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">4. Cakkavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Cakkasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_an4"></a><span class="paranum">31</span>. Catutthassa <a name="M2.0280"></a> paṭhame <span class="bld">cattāri cakkānī</span>ti ettha cakkaṃ nāma dārucakkaṃ, ratanacakkaṃ, dhammacakkaṃ, iriyāpathacakkaṃ, sampatticakkanti pañcavidhaṃ. Tattha ‘‘yaṃ panidaṃ, samma, rathakāracakkaṃ chahi māsehi niṭṭhitaṃ chārattūnehī’’ti (a. ni. 3.15) idaṃ dārucakkaṃ. ‘‘Pitarā pavattitaṃ cakkaṃ anuvattetī’’ti (saṃ. ni. 1.215) idaṃ ratanacakkaṃ. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562; bu. vaṃ. 27.17; jā. 1.1.104; 1.5.100, 103) idaṃ dhammacakkaṃ. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29, 109) idaṃ iriyāpathacakkaṃ. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ pavattatī’’ti (a. ni. 4.31) idaṃ sampatticakkaṃ. Idhāpi etadeva adhippetanti āha <span class="bld">‘‘cattāri sampatticakkāni vattantī’’</span>ti. <span class="bld">Anucchavike dese</span>ti puññakiriyāya sammāpaṭipattiyā anurūpadese. <span class="bld">Sevanaṃ</span> kālena kālaṃ upasaṅkamanaṃ. <span class="bld">Bhajanaṃ</span> bhattivasena payirupāsanaṃ. <span class="bld">Attano sammā ṭhapana</span>nti attano cittasantānassa yoniso ṭhapanaṃ. Saddhādīsu nivesananti āha <span class="bld">‘‘sace’’</span>tiādi. <span class="bld">Idameva cettha pamāṇa</span>nti idameva pubbekatapuññatāsaṅkhātaṃ sampatticakkaṃ eva etesu sampatticakkesu pamāṇabhūtaṃ itaresaṃ kāraṇabhāvato<a name="V2.0255"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘yena hī’’</span>tiādi. <span class="bld">So eva ca</span> katapuñño <span class="bld">puggalo attānaṃ sammā ṭhapeti</span> akatapuññassa tadabhāvato.</p>
- <p class="centered">Cakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Saṅgahasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para32"></a><a name="para32_an4"></a><span class="paranum">32</span>. Dutiye <span class="bld">tassa dānameva dātabba</span>nti pabbajitassa pabbajitaparikkhāraṃ pattacīvarādi, gihino gihiparikkhāraṃ vatthāvudhayānasayanādi dātabbaṃ. <span class="bld">Sabba</span>nti sabbaṃ upakāraṃ. <span class="bld">Makkhetvā nāseti</span> makkhibhāve ṭhatvā. <span class="bld">Telena viya makkhetī</span>ti satadhotatelena makkheti viya. <span class="bld">Atthavaḍḍhanakathā</span>ti hitāvahakathā. Kathāgahaṇañcettha nidassanamattaṃ, paresaṃ hitāvaho kāyappayogopi <a name="M2.0281"></a> <span class="bld">atthacariyā</span>. Aṭṭhakathāyaṃ pana vacippayogavaseneva atthacariyā vuttā. <span class="bld">Samānattatā</span>ti sadisabhāvo, samānaṭṭhāne ṭhapanaṃ, taṃ panassa samānaṭṭhapanaṃ attasadisatākaraṇamukhena ekasambhogatā. Attano sukhuppattiyaṃ tassa ca dukkhuppattiyaṃ tena dukkhena attanā ekasambhogatāti āha <span class="bld">‘‘samānasukhadukkhabhāvo’’</span>ti. Sā ca samānasukhadukkhatā ekato nisajjādinā pākaṭā hotīti dassento <span class="bld">‘‘ekāsane’’</span>tiādimāha.</p>
- <p class="bodytext">Tattha jātiyā hīno bhogena adhiko dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogo kātuṃ jātiyā hīnattā. Tassa tathā akariyamāne ca so kujjhati bhogena adhikattā, tasmā so dussaṅgaho. Bhogena hīno jātiyā adhikopi dussaṅgaho hoti. So hi ‘‘ahaṃ jātimā’’ti bhogasampannena saddhi ekaparibhogaṃ icchati, tasmiṃ akariyamāne kujjhati. Ubhohipi hīno susaṅgaho hoti. Na hi so itarena saddhiṃ ekaparibhogaṃ icchati jātiyā hīnabhāvato, na akariyamāno kujjhati bhogena hīnabhāvato. Ubhohi sadisopi susaṅgahoyeva. Sadisabhāveneva itarena saha ekaparibhogassa paccāsīsāya, akaraṇe ca tassa kujjhanassa abhāvato. Bhikkhu dussīlo dussaṅgaho hoti. Na hi sakkā tena saddhiṃ ekaparibhogaṃ kātuṃ, akariyamāne ca kujjhati. Sīlavā pana susaṅgaho hoti. Sīlavā hi adīyamānepi kismiñci āmise akariyamānepi saṅgahe na kujjhati, aññaṃ attanā saddhiṃ paribhogaṃ akarontampi na pāpakena cittena passati pesalabhāvato. Tato eva paribhogopi anena saddhiṃ sukaro hoti, tasmā gihi ce, ubhohi sadiso. Pabbajito ce, sīlavā puggalo<a name="V2.0256"></a>. Evaṃ samānattatāya saṅgahetabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘so sace gahaṭṭhassa jātiyā pabbajitassa sīlena sadiso hoti, tassāyaṃ samānattatā kātabbā’’</span>ti. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Saṅgahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Sīhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para33"></a><a name="para33_an4"></a><span class="paranum">33</span>. Tatiye <a name="M2.0282"></a> <span class="bld">sīho</span>ti parissayasahanato paṭipakkhahananato ca ‘‘sīho’’ti laddhanāmo migādhipati. <span class="bld">Cattāro</span>ti samānepi sīhajātibhāve vaṇṇavisesādisiddhena visesena cattāro sīhā. Te idāni nāmato vaṇṇato āhārato dassetvā idhādhippetasīhaṃ nānappakārato vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘tiṇasīho’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tiṇabhakkho sīho <span class="bld">tiṇasīho</span> purimapade uttarapadalopena yathā ‘‘sākapatthivo’’ti (pāṇini 2.1.60). Kāḷavaṇṇatāya <span class="bld">kāḷasīho</span>. Tathā <span class="bld">paṇḍusīho</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘kāḷagāvisadiso, paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso’’</span>ti ca. Rattakambalassa viya kesaro kesarakalomo etassa atthīti <span class="bld">kesarī</span>. Lākhāparikammakatehi viya pādapariyantehīti ca yojanā.</p>
- <p class="bodytext">Kammānubhāvasiddhaadhipaccamahesakkhatāhi <span class="bld">sabbamigagaṇassa rājā. Suvaṇṇaguhato vā</span>tiādi ‘‘sīhassa vihāro kiriyā evaṃ hotī’’ti katvā vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samaṃ patiṭṭhāpetvā</span>ti sabbabhāgehi samameva bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā. <span class="bld">Ākaḍḍhitvā</span>ti purato ākaḍḍhitvā. <span class="bld">Abhiharitvā</span>ti abhimukhaṃ haritvā. <span class="bld">Saṅghāta</span>nti vināsaṃ. Vīsatiyaṭṭhikaṃ ṭhānaṃ <span class="bld">usabhaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samasīho</span>ti samajātiko samappabhāvo ca sīho. <span class="bld">Samānosmī</span>ti desanāmattaṃ, samappabhāvatāya eva <span class="bld">na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhibalavatāyā</span>ti ‘‘ke aññe amhehi uttaritarā, atha kho mayameva mahābalā’’ti evaṃ balātimānanimittāya ahaṃkārahetubhūtāya sakkāyadiṭṭhiyā balavabhāvena. <span class="bld">Sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā</span>ti nirahaṃkārattā attasinehassa suṭṭhu samugghātattā <span class="bld">na bhāyati</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tathā</span> <a name="V2.0257"></a> <span class="bld">tathā</span>ti sīhasadisatādinā tena tena pakārena attānaṃ kathesīti vatvā tamatthaṃ vivaritvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘sīhoti kho’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Katamahābhinīhārassa lokanāthassa bodhiyā niyatabhāvappattiyā ekantabhāvī buddhabhāvoti katvā ‘‘tīsu pāsādesu nivāsakālo<a name="M2.0283"></a>, magadharañño paṭiññādānakālo, pāyāsassa paribhuttakālo’’tiādinā abhisambodhito purimāvatthāpi sīhasadisā katvā dassitā. Bhāvini bhūtūpacāropi hi lokavohāro. Vijjābhāvasāmaññato dvivijjaṃ itaravijjampi ekajjhaṃ gahetvā paṭiccasamuppādasammasanato taṃ puretarasiddhaṃ viya katvā āha <span class="bld">‘‘tisso vijjā sodhetvā’’</span>ti. Anulomapaṭilomato pavattañāṇassa vasena <span class="bld">‘‘yamakañāṇamanthanenā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tattha viharantassā</span>ti ajapālanigrodhamūle viharantassa. <span class="bld">Ekādasame divase</span>ti sattasattāhato paraṃ ekādasame divase. <span class="bld">Acalapallaṅke</span>ti isipatane dhammacakkappavattanatthaṃ nisinnapallaṅke. Tampi hi kenaci appaṭivattiyaṃ dhammacakkappavattanatthaṃ nisajjāti katvā vajirāsanaṃ viya acalapallaṅkaṃ vuccati. <span class="bld">Imasmiñca pana pade</span>ti ‘‘dveme, bhikkhave, antā’’tiādinayappavatte ca imasmiṃ saddhammakoṭṭhāse. <span class="bld">Dhammaghoso…pe… dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi</span> ‘‘sabbattha ṭhitā suṇantū’’ti adhiṭṭhānena. <span class="bld">Soḷasahākārehī</span>ti dukkhapariññā, samudayappahānaṃ, nirodhasacchikiriyā, maggabhāvanāti ekekasmiṃ magge cattāri cattāri katvā soḷasahi ākārehi.</p>
- <p class="bodytext">Paṭhamena nayena abhisambodhito purimatarāvatthāpi avassaṃbhāvitāya gahetvā sīhasadisataṃ dassetvā idāni abhisambuddhāvatthāsu eva sīhasadisataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘aparo nayo’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Aṭṭhahi kāraṇehī</span>ti ‘‘tathā āgatoti tathāgato, tathā gatoti tathāgato, tathalakkhaṇaṃ āgatoti tathāgato, tathadhamme yāthāvato abhisambuddhoti tathāgato, tathadassitāya tathāgato, tathavāditāya tathāgato, tathākāritāya tathāgato, abhibhavanaṭṭhena tathāgato’’ti (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.12; saṃ. ni. aṭṭha. 2.3.78; a. ni. aṭṭha. 1.1.170; udā. aṭṭha. 18; itivu. aṭṭha. 38; theragā. aṭṭha. 1.3; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.2 nidānakathā; mahāni. aṭṭha. 14; paṭi. ma. 1.37) evaṃ vuttehi aṭṭhahi tathāgatasādhakehi kāraṇehi. Yadipi bhagavā bodhipallaṅke nisinnamatteva abhisambuddho na jāto, tathāpi tāya nisajjāya nisinnova panujja sabbaṃ parissayaṃ abhisambuddho jāto. Tathā hi taṃ <a name="V2.0258"></a> ‘‘aparājitapallaṅka’’nti vuccati, tasmā <span class="bld">‘‘yāva bodhipallaṅkā vā’’</span>ti vatvā tena aparitussanto <span class="bld">‘‘yāva arahattamaggañāṇā vā’’</span>ti āha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Iti</span> <a name="M2.0284"></a> <span class="bld">sakkāyo</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>saddo nidassanattho. Tena sakkāyo sarūpato parimāṇato paricchedato ca dassitoti āha <span class="bld">‘‘ayaṃ sakkāyo’’</span>tiādi. ‘‘Ayaṃ sakkāyo’’ti iminā pañcupādānakkhandhā sarūpato dassitā. <span class="bld">‘‘Ettako sakkāyo’’</span>ti iminā te parimāṇato dassitā. Tassa ca parimāṇassa ekantikabhāvaṃ dassentena <span class="bld">‘‘na ito bhiyyo sakkāyo atthī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Sabhāvato</span>ti salakkhaṇato. <span class="bld">Sarasato</span>ti sakiccato. <span class="bld">Pariyantato</span>ti parimāṇapariyantato. <span class="bld">Paricchedato</span>ti yattake ṭhāne tassa pavattitassa paricchindanato. <span class="bld">Parivaṭumato</span>ti pariyosānappavattito. <span class="bld">Sabbepi pañcupādānakkhandhā dassitā honti</span> yathāvuttena vibhāgena. <span class="bld">Ayaṃ sakkāyassa samudayo nāmā</span>ti ayaṃ āhārādisakkāyassa samudayo nāma. Tenāha <span class="bld">‘‘ettāvatā’’</span>tiādi. <span class="bld">Atthaṅgamo</span>ti nirodho. ‘‘Āhārasamudayā āhāranirodhā’’ti ca asādhāraṇameva taṃ gahetvā sesesu <span class="bld">ādi</span>-saddena saṅgaṇhāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍita</span>nti paṇṇāsaudayavayalakkhaṇavibhūsitaṃ samudayatthaṅgamaggahaṇato. <span class="bld">Khīṇāsavattā</span>ti anavasesaṃ sāvasesañca āsavānaṃ parikkhīṇattā. Anāgāmīnampi hi bhayaṃ cittutrāsañca na hotīti. <span class="bld">Ñāṇasaṃvego</span> bhayatupaṭṭhānapaññā. <span class="bld">Itarāsaṃ pana devatāna</span>nti akhīṇāsavadeve sandhāya vadati. <span class="bld">Bhoti dhammālapanamatta</span>nti sabhāvakathanamattaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cakka</span>nti satthu āṇācakkaṃ. Taṃ pana dhammato āgatanti <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Tattha ariyasāvakānaṃ paṭivedhadhammato āgatanti <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Itaresaṃ desanādhammato āgatanti <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Duvidhepi ñāṇaṃ padhānanti ñāṇasīsena vuttaṃ <span class="bld">‘‘paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampī’’</span>ti. Idāni taṃ ñāṇaṃ sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘paṭivedhañāṇaṃ nāmā’’</span>tiādi vuttaṃ. Yasmā tassa ñāṇassa paṭividdhattā bhagavā tāni saṭṭhi nayasahassāni veneyyānaṃ dassetuṃ samattho ahosi, tasmā tāni saṭṭhi nayasahassāni tena ñāṇena saddhiṃyeva siddhānīti katvā dassento <span class="bld">‘‘saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhī’’</span>ti āha. <span class="bld">Tiparivaṭṭa</span>nti ‘‘idaṃ dukkha’’nti ca ‘‘pariññeyya’’nti ca ‘‘pariññāta’’nti ca evaṃ tiparivaṭṭaṃ, taṃyeva <span class="bld">dvādasākāraṃ</span>. <span class="bld">Ta</span>nti desanāñāṇaṃ. <span class="bld">Esa</span> bhagavā. <span class="bld">Appaṭipuggalo</span>ti paṭinidhibhūtapuggalarahito. <span class="bld">Ekasadisassā</span>ti nibbikārassa.</p>
- <p class="centered">Sīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Aggapasādasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para34"></a><a name="para34_an4"></a><span class="paranum">34</span>. Catutthe <a name="M2.0285"></a><a name="V2.0259"></a> <span class="bld">aggesu pasādā</span>ti seṭṭhesu pasādā. <span class="bld">Aggā vā pasādā</span>ti seṭṭhabhūtā pasādā. Seṭṭhavacano hettha <span class="bld">agga</span>saddo. Purimasmiṃ atthavikappe aggasaddena buddhādiratanattayaṃ vuccati. Tesu bhagavā tāva asadisaṭṭhena, guṇavisiṭṭhaṭṭhena, asamasamaṭṭhena ca aggo. So hi mahābhinīhāraṃ dasannaṃ pāramīnaṃ pavicayañca ādiṃ katvā bodhisambhāraguṇehi ceva buddhaguṇehi ca payojanehi ca sesajanehi asadisoti asadisaṭṭhenapi aggo. Ye cassa te guṇā mahākaruṇādayo, tehi sesasattānaṃ guṇehi visiṭṭhaṭṭhenapi sabbasattuttamatāya aggo. Ye pana purimakā sammāsambuddhā sabbasattehi asamā, tehi saddhiṃ ayameva rūpakāyaguṇehi ceva dhammakāyaguṇehi ca samoti asamasamaṭṭhenapi aggo. Tathā dullabhapātubhāvato acchariyamanussabhāvato bahujanahitasukhāvahato adutiyaasahāyādibhāvato ca bhagavā loke aggoti vuccati. Yathāha –</p>
- <p class="indent">‘‘Ekapuggalassa, bhikkhave, pātubhāvo dullabho lokasmiṃ. Katamassa ekapuggalassa? Tathāgatassa arahato sammāsammuddhassa. Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati bahujana…pe… sammāsambuddho. Ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati adutiyo asahāyo appaṭimo appaṭibhāgo appaṭipuggalo asamo asamasamo dvipadānaṃ aggo. Katamo ekapuggalo? Tathāgato arahaṃ sammāsambuddho’’ti (a. ni. 1.171-173).</p>
- <p class="bodytext">Dhammasaṅghā aññadhammasaṅghehi asadisaṭṭhena visiṭṭhaguṇatāya dullabhapātubhāvādinā ca aggā. Tathā hi tesaṃ svākkhātatādisuppaṭipannatādiguṇavisesehi aññe dhammasaṅghasadisā appataraṃ nihīnā vā natthi, kuto seṭṭhā. Sayameva tehi visiṭṭhaguṇatāya seṭṭhā. Tathā dullabhuppādaacchariyabhāvabahujanahitasukhāvahaadutiyāsahāyādisabhāvā ca te. Yadaggena hi bhagavā dullabhapātubhāvo, tadaggena <a name="M2.0286"></a> dhammasaṅghāpīti. <span class="bld">Acchariyā</span>dīsupi eseva nayo. Evaṃ aggesu seṭṭhesu uttamesu pavaresu guṇavisiṭṭhesu pasādāti <span class="bld">aggappasadā</span>.</p>
- <p class="bodytext">Dutiyasmiṃ panatthe yathāvuttesu aggesu buddhādīsu uppattiyā aggabhūtā pasādā <span class="bld">aggappasādā</span>. Ye pana ariyamaggena āgatā aveccappasādā, te ekanteneva aggabhūtā pasādāti <span class="bld">aggappasādā</span>. Yathāha – ‘‘idha, bhikkhave, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato <a name="V2.0260"></a> hotī’’tiādi (saṃ. ni. 5.1037-1038). Aggavipākattāpi cete <span class="bld">aggappasādā</span>. Vuttampi cetaṃ – ‘‘agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Apadā vā</span>tiādīsu <span class="bld">vā</span>-saddo samuccayattho, na vikappattho. Yathā ‘‘anuppanno vā kāmāsavo uppajjati, uppanno vā kāmāsavo pavaḍḍhatī’’ti (ma. ni. 1.17) ettha anuppanno ca uppanno cāti attho. Yathā ca ‘‘bhūtānaṃ vā sattānaṃ ṭhitiyā sambhavesīnaṃ vā anuggahāyā’’ti ettha bhūtānañca sambhavesīnañcāti attho. Yathā ca ‘‘aggito vā udakato vā mithubhedato vā’’ti (dī. ni. 2.152) ettha aggito ca udakato ca mithubhedato cāti attho, evaṃ ‘‘apadā vā…pe… aggamakkhāyatī’’ti (a. ni. 4.34; itivu. 90) etthāpi apadā ca dvipadā cāti sampiṇḍanavasena attho daṭṭhabbo. Tena vuttaṃ ‘‘vā-saddo samuccayattho, na vikappattho’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpino</span>ti rūpavanto. Na rūpinoti <span class="bld">arūpino. Saññino</span>ti saññavanto. Na saññinoti <span class="bld">asaññino</span>. ‘‘Apadā vā’’tiādisabbapadehi kāmabhavo, rūpabhavo, arūpabhavo, ekavokārabhavo, catuvokārabhavo, pañcavokārabhavo, saññibhavo, asaññibhavo, nevasaññināsaññibhavoti navavidhepi bhave sattepi anavasesato pariyādiyitvā dasseti. Ettha hi rūpiggahaṇena kāmabhavo, rūpabhavo, pañcavokārabhavo, ekavokārabhavo ca dassito, arūpiggahaṇena arūpabhavo, catuvokārabhavo ca dassito, saññibhavādayo pana sarūpeneva dassitā. Apadādiggahaṇena kāmabhavapañcavokārabhavasaññibhavānaṃ ekadesova dassito.</p>
- <p class="bodytext">Kasmā <a name="M2.0287"></a> panettha yathā adutiyasutte ‘‘dvipadānaṃ aggo’’ti dvipadā eva gahitā, evaṃ dvipadaggahaṇameva akatvā apadādiggahaṇaṃ katanti? Vuccate – adutiyasutte tāva seṭṭhataravasena dvipadaggahaṇameva kataṃ. Imasmiñhi loke seṭṭho nāma uppajjamāno apadacatuppadabahupadesu na uppajjati, dvipadesuyeva uppajjati. Kataresu dvipadesu? Manussesu ceva devesu ca. Manussesu uppajjamāno sakalalokaṃ vase vattetuṃ samattho buddho hutvā uppajjati, devesu uppajjamāno dasasahassilokadhātuṃ vase vattanako mahābrahmā hutvā uppajjati, so tassa kappiyakārako vā ārāmiko vā sampajjati. Iti tatopi seṭṭhataravasenesa dvipadānaṃ aggoti tattha vuttaṃ. Idha pana anavasesapariyādānavasena evaṃ vuttaṃ ‘‘yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā…pe… nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti<a name="V2.0261"></a>. Niddhāraṇe cetaṃ sāmivacanaṃ. <span class="bld">Ma</span>-kāro padasandhikaro, aggo akkhāyatīti padavibhāgo. Tenevāha <span class="bld">‘‘guṇehi aggo’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aggo vipāko hotī</span>ti agge sammāsambuddhe pasannānaṃ yo pasādo aggo seṭṭho uttamakoṭibhūto vā, tasmā tassa vipākopi aggo seṭṭho uttamakoṭibhūto uḷāratamo paṇītatamo hoti. So pana pasādo duvidho lokiyalokuttarabhedato. Tesu lokiyassa tāva –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Ye keci buddhaṃ saraṇaṃ gatāse,</p>
- <p class="gatha2">Na te gamissanti apāyabhūmiṃ;</p>
- <p class="gatha3">Pahāya mānusaṃ dehaṃ,</p>
- <p class="gathalast">Devakāyaṃ paripūressanti. (dī. ni. 2.332; itivu. aṭṭha. 90; saṃ. ni. 1.37);</p>
- <p class="gatha1">‘‘Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;</p>
- <p class="gathalast">Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha. 90);</p>
- <p class="gatha1">‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;</p>
- <p class="gatha2">Sataṃ kaññāsahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā;</p>
- <p class="gathalast">Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ’’. (cūḷava. 305);</p>
- <p class="indent">‘‘Sādhu <a name="M2.0288"></a> kho, devānaminda, buddhaṃ saraṇagamanaṃ hoti, buddhaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjanti. Te aññe deve dasahi ṭhānehi adhiggaṇhanti dibbena āyunā, dibbena vaṇṇena, dibbena sukhena, dibbena yasena, dibbena ādhipateyyena, dibbehi rūpehi, dibbehi saddehi, dibbehi gandhehi, dibbehi rasehi, dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 4.341) –</p>
- <p class="unindented">Evamādīnaṃ suttapadānaṃ vasena pasādaphalavisesayogo veditabbo, tasmā so apāyadukkhavinivattanena saddhiṃ sampattibhavesu sukhavisesadāyakova daṭṭhabbo.</p>
- <p class="bodytext">Lokuttaro <a name="V2.0262"></a> pana sāmaññaphalavipākadāyako vaṭṭadukkhavinivattako. Sabbopi cāyaṃ pasādo paramparāya vaṭṭadukkhaṃ vinivattetiyeva. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Yasmiṃ samaye, bhikkhave, ariyasāvako attano saddhaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, ujugatacittassa pāmojjaṃ jāyati, pamuditassa pīti jāyati…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammā</span>ti sabhāvadhammā. <span class="bld">Saṅkhatā</span>ti samecca sambhūya paccayehi katāti saṅkhatā, sapaccayā dhammā. Hetūhi paccayehi ca na kehici katā saṅkhatāti <span class="bld">asaṅkhatā,</span> apaccayo nibbānaṃ. Saṅkhatānaṃ pariyositabhāvena ‘‘asaṅkhatā’’ti puthuvacanaṃ. <span class="bld">Virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī</span>ti tesaṃ saṅkhatāsaṅkhatadhammānaṃ yo virāgasaṅkhāto asaṅkhatadhammo, so sabhāveneva saṇhasukhumabhāvato santatarapaṇītatarabhāvato gambhīrādibhāvato madanimmadanādibhāvato aggaṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ pavaranti vuccati. <span class="bld">Yadida</span>nti nipāto, yo ayanti attho. <span class="bld">Madanimmadano</span>tiādīni sabbāni nibbānavevacanāni. Tenevāha <span class="bld">‘‘virāgotiādīni nibbānasseva nāmānī’’</span>ti. <span class="bld">Rāgamadādayo</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena mānamadapurisamadādike saṅgaṇhāti<a name="M2.0289"></a>. <span class="bld">Sabbā pipāsā</span>ti kāmapipāsādikā sabbā pipāsā. <span class="bld">Sabbe ālayā samugghātaṃ gacchantī</span>ti kāmālayādikā sabbepi ālayā samugghātaṃ yanti. <span class="bld">Vaṭṭānī</span>ti kammavaṭṭavipākavaṭṭāni. <span class="bld">Taṇhā</span>ti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi taṇhā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aggo vipāko hotī</span>ti etthāpi –</p>
- <p class="gathalast">‘‘Ye keci dhammaṃ saraṇaṃ gatāse…pe…’’. (dī. ni. 2.332; saṃ ni. 1.37);</p>
- <p class="gathalast">‘‘Dhammoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti…pe…’’. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha. 90);</p>
- <p class="indent">‘‘Sādhu kho, devānaminda, dhammaṃ saraṇagamanaṃ hoti, dhammaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda, evamidhekacce…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 4.341) –</p>
- <p class="unindented">Evamādīnaṃ <a name="V2.0263"></a> suttapadānaṃ vasena dhamme pasādassa phalavisesayogo veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅghā vā gaṇā vā</span>ti janasamūhasaṅkhātā yāvatā loke saṅghā vā gaṇā vā. <span class="bld">Tathāgatasāvakasaṅgho</span>ti aṭṭhaariyapuggalasamūhasaṅkhāto diṭṭhisīlasāmaññena saṃhato tathāgatassa sāvakasaṅgho. <span class="bld">Aggamakkhāyatī</span>ti attano sīlasamādhipaññāvimuttiādiguṇavisesena tesaṃ saṅghānaṃ aggo seṭṭho uttamo pavaroti vuccati. <span class="bld">Yadida</span>nti yāni imāni. <span class="bld">Cattāri purisayugāni</span> yugaḷavasena, paṭhamamaggaṭṭho paṭhamaphalaṭṭhoti idamekaṃ yugaḷaṃ, yāva catutthamaggaṭṭho catutthaphalaṭṭhoti idamekaṃ yugaḷanti evaṃ cattāri purisayugāni. <span class="bld">Aṭṭha purisapuggalā</span>ti purisapuggalavasena eko paṭhamamaggaṭṭho, eko paṭhamaphalaṭṭhoti iminā nayena aṭṭha purisapuggalā. Ettha ca purisoti vā puggaloti vā ekatthāni etāni padāni, veneyyavasena panevaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Esa bhagavato sāvakasaṅgho</span>ti yānimāni yugaḷavasena cattāri yugāni pāṭiyekkato aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho. <span class="bld">Āhuneyyo</span>tiādīni vuttatthāneva. Idhāpi –</p>
- <p class="gathalast">‘‘Ye keci saṅghaṃ saraṇaṃ gatāse…pe…’’. (dī. ni. 2.332; saṃ. ni. 1.37);</p>
- <p class="gathalast">‘‘Saṅghoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti…pe…’’. (dī. ni. aṭṭha. 1.6; itivu. aṭṭha. 90);</p>
- <p class="indent">‘‘Sādhu <a name="M2.0290"></a> kho, devānaminda, saṅghaṃ saraṇagamanaṃ hoti, saṅghaṃ saraṇagamanahetu kho, devānaminda…pe… dibbehi phoṭṭhabbehī’’ti (saṃ. ni. 4.341) –</p>
- <p class="unindented">Ādīnaṃ suttapadānaṃ vasena saṅghe pasādassa phalavisesayogo tassa aggavipākatā ca veditabbā. Tathā anuttariyapaṭilābho sattamabhavādito paṭṭhāya vaṭṭadukkhasamucchedo anuttarasukhādhigamoti evamādiuḷāraphalanipphādanavasena aggavipākatā veditabbā.</p>
- <p class="bodytext">Gāthāsu <span class="bld">aggato</span>ti agge ratanattaye, aggabhāvato vā pasannānaṃ. <span class="bld">Aggaṃ dhamma</span>nti aggasabhāvaṃ buddhasubodhiṃ dhammasudhammataṃ saṅghasuppaṭipattiṃ, ratanattayassa anaññasādhāraṇaṃ uttamasabhāvaṃ, dasabalādisvākkhātatādisuppaṭipannatādiguṇasabhāvaṃ vā. <span class="bld">Vijānata</span>nti vijānantānaṃ. Evaṃ sādhāraṇato aggappasādavatthuṃ dassetvā idāni asādhāraṇato taṃ vibhāgena dassetuṃ <a name="V2.0264"></a> <span class="bld">‘‘agge buddhe’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">pasannāna</span>nti aveccappasādena ca itarappasādena ca pasannānaṃ adhimuttānaṃ. <span class="bld">Virāgūpasame</span>ti virāge upasame ca, sabbassa rāgassa sabbesaṃ kilesānaṃ accantavirāgahetubhūte accantaupasamahetubhūte cāti attho. <span class="bld">Sukhe</span>ti vaṭṭadukkhakkhayabhāvena saṅkhārūpasamasukhabhāvena sukhe.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aggasmiṃ dānaṃ dadata</span>nti agge ratanattaye dānaṃ dadantānaṃ deyyadhammaṃ pariccajantānaṃ. Tattha dharamānaṃ bhagavantaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā, parinibbutaṃ bhagavantaṃ uddissa dhātucetiyādike upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā buddhe dānaṃ dadanti nāma. ‘‘Dhammaṃ pūjessāmā’’ti dhammadhare puggale catūhi paccayehi upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā dhammañca ciraṭṭhitikaṃ karontā dhamme dānaṃ dadanti nāma. Tathā ariyasaṅghaṃ catūhi paccayehi upaṭṭhahantā pūjentā sakkarontā taṃ uddissa itarasmimpi tathā paṭipajjantā saṅghe dānaṃ dadanti nāma. <span class="bld">Aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī</span>ti evaṃ ratanattaye pasannena cetasā uḷāraṃ pariccāgaṃ uḷārañca pūjāsakkāraṃ pavattentānaṃ divase divase aggaṃ uḷāraṃ kusalaṃ upacīyati. Idāni tassa puññassa aggavipākatāya aggabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘aggaṃ āyū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">āyū</span>ti dibbaṃ vā mānusaṃ vā aggaṃ uḷāraṃ paramaṃ āyu <span class="bld">pavaḍḍhati</span> uparūpari <a name="M2.0291"></a> brūhati. <span class="bld">Vaṇṇo</span>ti rūpasampadā. <span class="bld">Yaso</span>ti parivārasampadā. <span class="bld">Kittī</span>ti thutighoso. <span class="bld">Sukha</span>nti kāyikaṃ cetasikañca sukhaṃ. <span class="bld">Bala</span>nti kāyabalañceva ñāṇabalañca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aggassa</span> ratanattayassa dānaṃ <span class="bld">dātā</span>. Atha vā <span class="bld">aggassa</span> deyyadhammassa dānaṃ uḷāraṃ katvā tattha puññaṃ pavattetā. <span class="bld">Aggadhammasamāhito</span>ti aggena pasādadhammena dānādidhammena ca saṃhito samannāgato acalappasādayutto, tassa vā vipākabhūtehi bahujanassa piyamanāpatādidhammehi yutto. <span class="bld">Aggappatto pamodatī</span>ti yattha yattha sattanikāye uppanno, tattha tattha aggabhāvaṃ seṭṭhabhāvaṃ adhigato, aggabhāvaṃ vā lokuttaramaggaphalaṃ adhigato pamodati abhiramati paritussatīti.</p>
- <p class="centered">Aggapasādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Vassakārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_an4"></a><span class="paranum">35</span>. Pañcame <a name="V2.0265"></a> <span class="bld">ariye ñāye</span>ti saṃkilesato ārakattā ariye niddose parisuddhe niyyānikadhammabhāvato ñāye kāraṇeti attho. Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṃ, taṃ vā ñāyati paṭivijjhīyati etenātī ñāyo, ariyamaggo. So eva ca sampāpakahetubhāvato kāraṇanti vuccati. Idha pana saha vipassanāya ariyamaggo adhippetoti āha <span class="bld">‘‘sahavipassanake magge’’</span>ti. Gāthāsu <span class="bld">‘‘ñāyaṃ dhamma’’</span>nti etthāpi eseva nayo.</p>
- <p class="centered">Vassakārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Doṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_an4"></a><span class="paranum">36</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">ukkāhi dhāriyamānāhī</span>ti dīpikāhi dhāriyamānāhi, daṇḍadīpikāsu jāletvā dhāriyamānāsu māpitattāti vuttaṃ hoti. Tañhi nagaraṃ ‘‘maṅgaladivase sukhaṇe sunakkhattaṃ mā atikkamī’’ti rattimpi ukkāsu dhāriyamānāsu māpitaṃ. Ukkāsu ṭhāti <span class="bld">ukkaṭṭhā,</span> ukkāsu vijjotayantīsu <a name="M2.0292"></a> ṭhitā patiṭṭhitāti mūlavibhūjādipakkhepena (pāṇini 3.2.5) saddasiddhi veditabbā. Niruttinayena vā ukkāsu ṭhitāsu ṭhitā āsīti <span class="bld">ukkaṭṭhā</span>. Apare pana bhaṇanti ‘‘bhūmibhāgasampattiyā manussasampattiyā upakaraṇasampattiyā ca sā nagarī ukkaṭṭhaguṇayogato <span class="bld">ukkaṭṭhā</span>ti nāmaṃ labhatī’’ti. <span class="bld">Setabya</span>nti tassa nagarassa nāmaṃ. Taṃ pana kassapadasabalassa jātanagaranti āha <span class="bld">‘‘atīte kassapasammāsambuddhassa jātanagara’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vijjantarikāyā</span>ti vijjuniccharaṇakkhaṇe. <span class="bld">Antarato</span>ti hadaye. <span class="bld">Antarā</span>ti ārambhanibbattīnaṃ vemajjhe. <span class="bld">Antarikāyā</span>ti antarāḷe. Ettha ca ‘‘tadantaraṃ ko jāneyya (a. ni. 6.44; 10.75), etesaṃ antarā kappā gaṇanato asaṅkhyeyyā (bu. vaṃ. 28.3), antarantarā kathaṃ opapātetī’’ti (ma. ni. 2.426) ca ādīsu viya kāraṇavemajjhesu vattamānā antarāsaddā eva udāharitabbā siyuṃ, na pana cittakkhaṇavivaresu vattamānā antaraantarikasaddā. Antarāsaddassa hi ayamatthuddhāroti.</p>
- <p class="bodytext">Ayaṃ panettha adhippāyo siyā – yesu antarāsaddo vattati, tesu antarasaddopi vattatīti samānatthattā antarāsaddatthe vattamāno antarasaddo udāhaṭo. Antarāsaddo eva vā ‘‘yassantarato’’ti <a name="V2.0266"></a> ettha gāthāsukhatthaṃ rassaṃ katvā vuttoti daṭṭhabbaṃ. Antarāsaddo eva pana ikasaddena padaṃ vaḍḍhetvā ‘‘antarikā’’ti vuttoti evamettha udāharaṇodāharitabbānaṃ virodhābhāvo daṭṭhabbo. <span class="bld">Ayojiyamāne upayogavacanaṃ na pāpuṇāti</span> sāmivacanassa pasaṅge antarāsaddayogena upayogavacanassa icchitattā. Tenevāha <span class="bld">‘‘antarāsaddena pana yuttattā upayogavacanaṃ kata’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sakalajambudīpe uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā</span>ti parinibbute bhagavati dhātūnaṃ atthāya kusināranagaraṃ parivāretvā ṭhitehi sesarājūhi ‘‘amhākaṃ dhātuyo vā dentu yuddhaṃ vā’’tiādinā kosinārakehi mallehi saddhiṃ kataṃ vivādaṃ vūpasametvā. So kira brāhmaṇo tesaṃ vivādaṃ sutvā ‘‘ete rājāno bhagavato parinibbutaṭṭhāne vivādaṃ karonti, na kho panetaṃ patirūpaṃ, alaṃ iminā kalahena, vūpasamessāmi na’’nti gantvā unnate padese ṭhatvā dvebhāṇavāraparimāṇaṃ doṇagajjitaṃ nāma <a name="M2.0293"></a> avoca. Tattha paṭhamabhāṇavāre tāva ekapadampi te na jāniṃsu. Dutiyabhāṇavārapariyosāne ca ‘‘ācariyassa viya bho saddo, ācariyassa viya bho saddo’’ti sabbe niravā ahesuṃ. Jambudīpatale kira kulaghare jāto yebhuyyena tassa na-antevāsiko nāma natthi, atha kho so attano vacanaṃ sutvā nirave tuṇhībhūte viditvā puna –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Suṇantu bhonto mama ekavācaṃ,</p>
- <p class="gatha2">Amhāka buddho ahu khantivādo;</p>
- <p class="gatha3">Na hi sādhuyaṃ uttamapuggalassa,</p>
- <p class="gathalast">Sarīrabhāge siyā sampahāro.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Sabbeva bhonto sahitā samaggā,</p>
- <p class="gatha2">Sammodamānā karomaṭṭhabhāge;</p>
- <p class="gatha3">Vitthārikā hontu disāsu thūpā,</p>
- <p class="gathalast">Bahū janā cakkhumato pasannā’’ti. (dī. ni. 2.237) –</p>
- <p class="unindented">Imaṃ gāthādvayaṃ vatvā taṃ kalahaṃ vūpasametvā dhātuyo aṭṭhadhā bhājetvā adāsi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘sakalajambudīpe uppannaṃ mahākalahaṃ vūpasametvā dhātuyo bhājessatī’’</span>ti. <span class="bld">Lakkhaṇacakkānī</span>ti dvīsu pādatalesu dve lakkhaṇacakkāni.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āsavenā</span>ti <a name="V2.0267"></a> kammakilesakāraṇena āsavena. Ettha hi tebhūmakañca kammaṃ, avasesā ca akusalā dhammā ‘‘āsavā’’ti vuttā. <span class="bld">Devūpapattī</span>ti devesu uppatti nibbatti. Ettha ca yakkhagandhabbatāya vinimuttā sabbe devā devaggahaṇena gahitā. <span class="bld">Gandhabbo vā vihaṅgamo</span> ākāsacārī. <span class="bld">Aha</span>nti vibhattivipariṇāmena yojetabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Doṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Aparihāniyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para37"></a><a name="para37_an4"></a><span class="paranum">37</span>. Sattame <span class="bld">nibbānasantikeyeva caratī</span>ti kilesanibbānassa anupādāparinibbānassa ca santikeyeva carati ‘‘na cirasseva adhigamissatī’’ti katvā<a name="M2.0294"></a>. Gāthāya <span class="bld">appamādarato</span>ti samathavipassanāya appamajjane rato abhirato, appamādeneva rattindivaṃ vītināmentoti attho. <span class="bld">Pamādaṃ bhayato passanto</span>ti nirayūpapattiādibhayahetuto pamādaṃ bhayato passanto. <span class="bld">Abhabbo parihānāyā</span>ti so evarūpo samathavipassanādhammehi maggaphalehi vā parihānāya abhabbo. Samathavipassanāto hi sampattato na parihāyati, itarāni ca appattāni pāpuṇātīti.</p>
- <p class="centered">Aparihāniyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Patilīnasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para38"></a><a name="para38_an4"></a><span class="paranum">38</span>. Aṭṭhame <span class="bld">antavā loko</span>ti ekapassena vaḍḍhitaṃ kasiṇanimittaṃ ‘‘loko’’ti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. Lābhī hi jhānacakkhunā passitvā gaṇhāti, itaro takkamattena. <span class="bld">Anantavā</span>ti samantato vaḍḍhitaṃ appamāṇaṃ kasiṇanimittaṃ ‘‘loko’’ti gāhena vā takkena vā uppannadiṭṭhi. <span class="bld">Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra</span>nti jīvo sarīrañca ekameva vatthūti uppannadiṭṭhi. <span class="bld">Vissaṭṭhānī</span>ti sakapariccajanavasena nissaṭṭhāni. <span class="bld">Vantānī</span>ti idaṃ puna anādiyanabhāvadassanavasena vuttaṃ. Cattampi hi keci gaṇhanti, nayidamevanti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘vantānī’’</span>ti vuttaṃ. Na hi yaṃ yena vantaṃ, na so taṃ puna ādīyati. Vantampi kiñci sasantatilaggaṃ siyā, nayidamevanti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘muttānī’’</span>ti vuttaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘chinnabandhanāni katānī’’</span>ti, santatito vinimocanavasena chinnabandhanāni katānīti attho. Muttampi kiñci muttabandhanaṃ viya phalaṃ kuhiñci tiṭṭhati, na evamidanti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘pahīnānī’’</span>ti vuttaṃ. Yathā kiñci dunnissaṭṭhaṃ puna <a name="V2.0268"></a> ādāya sammadeva nissaṭṭhaṃ ‘‘paṭinissaṭṭha’’nti vuccati, evaṃ vipassanāya nissaṭṭhāni ādinnasadisāni maggena pahīnāni paṭinissaṭṭhāni nāma hontīti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘paṭinissaṭṭhānī’’</span>ti vuttaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘yathā na puna cittaṃ ārohanti, evaṃ paṭinissajjitānī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāmesanā</span>ti kāmānaṃ esanā, kāmasaṅkhātā vā esanā kāmesanā. Vuttañhetaṃ ‘‘tattha katamā kāmesanā? Yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmapipāsā kāmamucchā kāmajjhosānaṃ, ayaṃ <a name="M2.0295"></a> vuccati kāmesanā’’ti, tasmā kāmarāgo ‘‘kāmesanā’’ti veditabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘kāmesanā…pe… anāgāmimaggena pahīnā’’</span>ti. Bhavānaṃ esanā <span class="bld">bhavesanā</span>. Vuttampi cetaṃ ‘‘tattha katamā bhavesanā? Yo bhavesu bhavacchando…pe… bhavajjhosānaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā’’ti, tasmā bhavesanarāgo rūpārūpabhavapatthanāti veditabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘bhavesanā pana arahattamaggena pahīyatī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Brahmacariyassa esanā <span class="bld">brahmacariyesanā</span>. Sā ca maggabrahmacariyassa, diṭṭhigatikasammatabrahmacariyassa ca gavesanavasena dvippakārāti āha <span class="bld">‘‘brahmacariyaṃ esissāmī’’</span>tiādi. Diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa esanāpi hi brahmacariyesanāti vuccati. Vuttampi cetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katamā brahmacariyesanā? Sassato lokoti vā, asassato lokoti vā, antavā lokoti vā, anantavā lokoti vā, taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti vā, aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīranti vā, hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇāti vā, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyesaggāho, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā’’ti (vibha. 919).</p>
- <p class="unindented">Tasmā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa esanā diṭṭhabrahmacariyesanāti veditabbā. Tenevāha <span class="bld">‘‘diṭṭhibrahmacariyesanā pana sotāpattimaggeneva paṭippassambhatī’’</span>ti. Ettāvatā ca rāgadiṭṭhiyo esanāti <a name="V2.0269"></a> dassitaṃ hoti. Na kevalañca rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ kammampi. Vuttampi cetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katamā kāmesanā? Kāmarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati kāmesanā. Tattha katamā bhavesanā? Bhavarāgo tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ <a name="M2.0296"></a> kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati bhavesanā. Tattha katamā brahmacariyesanā? Antaggāhikā diṭṭhi tadekaṭṭhaṃ akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ayaṃ vuccati brahmacariyesanā’’ti (vibha. 919).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Navavidhamāno</span>ti ‘‘seyyassa seyyohamasmī’’tiādinā (saṃ. ni. 4.108; dha. sa. 1121; vibha. 866; mahāni. 21) āgato navavidhamāno.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Kāmesanā’’tiādigāthāya pana <span class="bld">brahmacariyesanā sahā</span>ti brahmacariyesanāya saddhiṃ. Vibhattilopena hi ayaṃ niddeso. Karaṇatthe vā etaṃ paccattavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti ‘‘brahmacariyesanāya saddhiṃ kāmesanā bhavesanāti tisso esanā’’ti. Tāsu brahmacariyesanaṃ sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘itisaccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā’’</span>ti vuttaṃ. Tassattho – iti evaṃ saccanti parāmāso <span class="bld">itisaccaparāmāso</span>. Idameva saccaṃ moghamaññanti diṭṭhiyā pavattiākāraṃ dasseti. Diṭṭhiyo eva sabbānatthahetubhāvato <span class="bld">diṭṭhiṭṭhānā</span>. Vuttañhetaṃ – ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 1.310). Tā eva ca uparūpari vuddhiyā mānalobhādikilesasamussayanena vaṭṭadukkhasamussayanena ca <span class="bld">samussayā,</span> ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti micchābhinivisamānā sabbānatthahetukā kilesadukkhūpacayato hetubhūtā ca diṭṭhiyo brahmacariyesanāti vuttaṃ hoti. Etena pavattiākārato nibbattito ca brahmacariyesanā dassitāti veditabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbarāgavirattassā</span>ti sabbehi kāmabhavarāgehi virattassa. Tato eva taṇhākkhayasaṅkhāte nibbāne vimuttattā <span class="bld">taṇhākkhayavimuttino</span> arahato. <span class="bld">Esanā paṭinissaṭṭhā</span>ti kāmesanā, bhavesanā sabbaso nissaṭṭhā pahīnā. <span class="bld">Diṭṭhiṭṭhānā samūhatā</span>ti brahmacariyesanāsaṅkhātā diṭṭhiṭṭhānā ca paṭhamamaggeneva samugghātitā. Evampi imissā gāthāya atthavaṇṇanā veditabbā. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Patilīnasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Ujjayasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para39"></a><a name="para39_an4"></a><span class="paranum">39</span>. Navame <a name="M2.0297"></a><a name="V2.0270"></a> <span class="bld">anukulayañña</span>nti anukulaṃ kulānukkamaṃ upādāya dātabbadānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘amhākaṃ…pe… kulānukulavasena yajitabba’’</span>nti. Vaṃsaparamparāya pacchā duggatapurisehi padātabbadānaṃ. Evarūpaṃ kulaṃ sīlavante uddissa nibaddhadānaṃ, tasmiṃ kule daliddānipi na upacchindanti. Tatridaṃ vatthu – anāthapiṇḍikassa ghare pañca salākabhattasatāni dīyiṃsu. Dantamayasalākānaṃ pañcasatāni ahesuṃ. Atha taṃ kulaṃ anukkamena dāliddiyena abhibhūtaṃ. Ekā tasmiṃ kule dārikā ekasalākato uddhaṃ dātuṃ nāsakkhi. Sāpi pacchā sātavāhanaṃ raṭṭhaṃ gantvā khalaṃ sodhetvā laddhadhaññena taṃ salākaṃ adāsi. Eko thero rañño ārocesi. Rājā taṃ ānetvā aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi. Sā tato paṭṭhāya puna pañcapi salākasatāni pavattesi.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Assamedha</span>ntiādīsu porāṇakarājakāle kira sassamedhaṃ, purisamedhaṃ, sammāpāsaṃ, vācāpeyyanti cattāri saṅgahavatthūni ahesuṃ, yehi rājāno lokaṃ saṅgaṇhiṃsu. Tattha nipphannasassato dasamabhāgaggahaṇaṃ <span class="bld">sassamedhaṃ</span> nāma, sassasampādane medhāvitāti attho. Mahāyodhānaṃ chamāsikabhattavetanānuppadānaṃ <span class="bld">purisamedhaṃ</span> nāma, purisasaṅgaṇhane medhāvitāti attho. Daliddamanussānaṃ hatthe lekhaṃ gahetvā tīṇi vassāni vinā vaḍḍhiyā sahassadvisahassamattadhanānuppadānaṃ <span class="bld">sammāpāsaṃ</span> nāma. Tañhi sammā manusse pāseti hadaye bandhitvā viya ṭhapeti, tasmā sammāpāsanti vuccati. ‘‘Tāta, mātulā’’tiādinā pana saṇhavācābhaṇanaṃ <span class="bld">vācāpeyyaṃ</span> nāma, peyyavajjaṃ piyavacanatāti attho. Evaṃ catūhi vatthūhi saṅgahitaṃ raṭṭhaṃ iddhañceva hoti phītañca pahūtaannapānaṃ khemaṃ nirabbudaṃ, manussā mudā modanā ure putte naccentā apārutagharadvārā viharanti. Idaṃ gharadvāresu aggaḷānaṃ abhāvato <span class="bld">niraggaḷa</span>nti vuccati. Ayaṃ porāṇikā paveṇī. Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattentā ummūlaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhantiādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Vuttañhetaṃ bhagavatā <span class="bld">brāhmaṇadhammiyasutte</span> –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Tesaṃ <a name="M2.0298"></a> āsi vipallāso, disvāna aṇuto aṇuṃ…pe…;</p>
- <p class="gathalast">Te tattha mante ganthetvā, okkākaṃ tadupāgamu’’nti. (su. ni. 301-304);</p>
- <p class="bodytext">Idāni <a name="V2.0271"></a> tehi parivattetvā ṭhapitamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘assamedha’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">medhantī</span>ti vadhenti. <span class="bld">Dvīhi pariyaññehī</span>ti mahāyaññassa pubbabhāge pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. <span class="bld">Sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassā</span>ti sattanavutādhikānaṃ pañcannaṃ pasusatānaṃ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṃ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Chasatāni niyujjanti, pasūnaṃ majjhime hani;</p>
- <p class="gathalast">Assamedhassa yaññassa, ūnāni pasūhi tīhī’’ti. (saṃ. ni. ṭī. 1.1.120);</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Samma</span>nti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ. <span class="bld">Pāsantī</span>ti khipanti. <span class="bld">Saṃhārimehī</span>ti sakaṭehi vahitabbehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṃ yajanto sarassatinaditīre pathaviyā vivare dinne nimuggoyeva ahosi, andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā ‘‘ayaṃ tassa saggagamanamaggo’’ti saññāya tattha sammāpāsayaññaṃ paṭṭhapenti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘nimuggokāsato pabhutī’’</span>ti. Ayūpo appakadivaso yāgo, sayūpo bahudivasaṃ neyyo <span class="bld">satrayāgo</span>ti. Mantapadābhisaṅkhatānaṃ sappimadhūnaṃ <span class="bld">vāja</span>miti samaññā. Hiraññasuvaṇṇagomahiṃsādi <span class="bld">sattarasakadakkhiṇassa</span>. Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthi ettha aggaḷanti <span class="bld">niraggaḷo</span>. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṃ anavasesato anigūhitvā niyyātīyati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Mahārambhā</span>ti bahupasughātakammā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vividhā yattha haññare’’ti vakkhamānattā ‘‘mahākiccā mahākaraṇīyā’’ti paṭhamo atthavikappo vutto. Dutiyo pana atthavikappo ‘‘mahārambhāti papañcavasena ajeḷakā’’tiādi vuttanti adhippāyena <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādinā āraddho. <span class="bld">Nirārambhā</span>ti etthāpi vuttanayena attho veditabbo. Nanu ca pāṇātipātādiakusalakammassa appamattakampi phalaṃ nupalabbhati, tasmā tassa nipphalabhāvaṃ avatvā ‘‘na te honti mahapphalā’’ti kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘niravasesatthe’’</span>tiādi. Anugataṃ kulanti <span class="bld">anukulaṃ,</span> kulānugatanti attho. Ye niccabhattādiṃ pubbapurisehi paṭṭhapitaṃ aparāparaṃ anupacchindantā manussā <a name="M2.0299"></a> dadanti, te anukulaṃ yajanti nāma. Tenevāha <span class="bld">‘‘ye aññe anukulaṃ yajantī’’</span>tiādi.</p>
- <p class="centered">Ujjayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Udāyisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para40"></a><a name="para40_an4"></a><span class="paranum">40</span>. Dasame <a name="V2.0272"></a> <span class="bld">pāṇasamārambharahita</span>nti pāṇaghātarahitaṃ. <span class="bld">Abyābajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī</span>ti kāmacchandādibyāpādavirahitattā abyābajjhaṃ niddukkhaṃ. Parapīḷābhāve pana vattabbaṃ natthi. Jhānasamāpattivasena sukhabahulattā sukhaṃ ekantasukhaṃ brahmalokaṃ jhānapuññena, itarapuññena pana tadaññasampattibhavasaṅkhātaṃ sukhaṃ lokaṃ paṇḍito sappañño upeti. Sesaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Udāyisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Cakkavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">5. Rohitassavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Samādhibhāvanāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para41"></a><a name="para41_an4"></a><span class="paranum">41</span>. Pañcamassa paṭhame <span class="bld">diṭṭhadhammasukhavihārāyā</span>ti imasmiṃyeva attabhāve sukhavihāratthāya, nikkilesatāya nirāmisena sukhena viharaṇatthāyāti attho. Iminā cattāri phalasamāpattijjhānāni khīṇāsavassa āsavakkhayādhigamato aparabhāge adhigatarūpārūpajjhānāni ca kathitāni. <span class="bld">Dibbacakkhuñāṇadassanappaṭilābhāyā</span>ti dibbacakkhuñāṇappaṭilābhatthāya. Dibbacakkhuñāṇañhi rūpagatassa dibbassa itarassa ca dassanaṭṭhena idha ‘‘ñāṇadassana’’nti adhippetaṃ. <span class="bld">Ālokasaññaṃ manasi karotī</span>ti divā vā rattiṃ vā sūriyadīpacandamaṇiukkāvijjulatādīnaṃ āloko divā rattiñca upaladdho, yathāladdhavaseneva ālokaṃ manasi karoti citte ṭhapeti, tathā ca naṃ manasi karoti, yathāssa subhāvitālokakasiṇassa viya kasiṇāloko yathicchakaṃ yāvadicchakañca so āloko rattiyaṃ upatiṭṭhati<a name="M2.0300"></a>, yena tattha divāsaññaṃ ṭhapeti, divā viya vigatathinamiddho hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā divā tathā ratti’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā divā ālokasaññā manasi katā, tatheva naṃ rattimpi manasi karotī</span>ti yathā divā diṭṭho āloko, tatheva taṃ rattiṃ manasi karoti. <span class="bld">Dutiyapade</span>ti ‘‘yathā rattiṃ tathā divā’’ti imasmiṃ <a name="V2.0273"></a> vākye. <span class="bld">Esa nayo</span>ti iminā yathā rattiyaṃ candālokādi āloko diṭṭho, evameva rattiṃ diṭṭhākāreneva divā taṃ ālokaṃ manasi karoti citte ṭhapetīti imamatthaṃ atidisati. <span class="bld">Iti vivaṭena cetasā</span>ti evaṃ apihitena cittena, thinamiddhāpidhānena apihitacittenāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Apariyonaddhenā</span>ti samantato anaddhena asañchāditena. <span class="bld">Kiñcāpī</span>tiādinā attanā vuttamevatthaṃ samattheti. <span class="bld">Ālokasadisaṃ kataṃ</span> ‘‘yathā divā tathā ratti’’ntiādinā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sattaṭṭhānikassā</span>ti ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.214; 2.376; ma. ni. 1.109) vuttassa sattaṭṭhānikassa satisampajaññassa atthāya. <span class="bld">Pariggahitavatthārammaṇatāyā</span>ti vatthuno ārammaṇassa ca yāthāvato viditabhāvena. Yathā hi sappaṃ pariyesantena tassa āsaye vidite sopi vidito gahito eva ca hoti mantāgadabalena tassa gahaṇassa sukarattā, evaṃ vedanāya āsayabhūte vatthumhi ārammaṇe ca vidite ādikammikassapi vedanā viditā gahitā eva hoti salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca tassā gahaṇassa sukarattā. Pageva pariññātavatthukassa khīṇāsavassa. Tassa hi uppādakkhaṇepi ṭhitikkhaṇepi bhaṅgakkhaṇepi vedanā viditā pākaṭā honti ‘‘tā vedanā evaṃ uppajjitvā’’tiādinā. Na kevalañca vedanā eva, idha vuttā saññādayopi avuttā cetanādayopi viditāva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca nirujjhanti ca. Nidassanamattañhetaṃ, yadidaṃ pāḷiyaṃ vedanāsaññāvitakkaggahaṇaṃ. Tena anavasesato sabbadhammānampi uppādādito viditabhāvaṃ dasseti.</p>
- <p class="bodytext">Apica vedanāya uppādo vidito hoti, upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, atthaṅgamo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya uppādo vidito hoti<a name="M2.0301"></a>? Avijjāsamudayā vedanāsamudayo, taṇhāsamudayā kammasamudayo, phassasamudayā vedanāsamudayoti nibbattilakkhaṇaṃ passantopi vedanākkhandhassa samudayaṃ passati. Evaṃ vedanāya uppādo vidito hoti. Kathaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti? Aniccato manasikaroto khayatupaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, dukkhato manasikaroto bhayatupaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti, anattato manasikaroto suññatupaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Evaṃ vedanāya upaṭṭhānaṃ viditaṃ hoti. Iti khayato bhayato suññato jānāti. Kathaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti? Avijjānirodhā vedanānirodho…pe… evaṃ vedanāya atthaṅgamo vidito hoti. Imināpi nayenettha attho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Iti rūpa</span>nti ettha <span class="bld">iti</span>saddo anavasesato rūpassa sarūpanidassanatthoti tassa <span class="bld">idaṃ rūpa</span>nti <a name="V2.0274"></a> etena sādhāraṇato sarūpanidassanamāha, <span class="bld">ettakaṃ rūpa</span>nti etena anavasesato, <span class="bld">na ito paraṃ rūpaṃ atthī</span>ti tabbinimuttassa aññassa abhāvaṃ. <span class="bld">Iti vedanā</span>tiādīsupi ayaṃ vedanā, ettakā vedanā, ito paraṃ vedanā natthi. Ayaṃ saññā…pe… ime saṅkhārā…pe… idaṃ viññāṇaṃ, ettakaṃ viññāṇaṃ, ito paraṃ viññāṇaṃ natthīti evamattho daṭṭhabboti āha <span class="bld">‘‘vedanādīsupi eseva nayo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇena jānitvā</span> paroparāni. <span class="bld">Paroparānī</span>ti parāni ca oparāni ca. <span class="bld">Uttamādhamānī</span>ti parattabhāvasakattabhāvādīni uttamādhamāni. <span class="bld">Calita</span>nti taṇhādiṭṭhivipphanditaṃ. <span class="bld">Anīgho</span>ti rāgādiīgharahito. <span class="bld">Atāri so</span>ti so evarūpo arahā jātijaraṃ atari.</p>
- <p class="centered">Samādhibhāvanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2-4. Pañhabyākaraṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para42-44"></a><a name="para42-44_an4"></a><span class="paranum">42-44</span>. Dutiye <span class="bld">etesaṃ pañhāna</span>nti ekaṃsabyākaraṇādīnaṃ catunnaṃ pañhānaṃ. <span class="bld">Tasmiṃ tasmiṃ ṭhāne byākaraṇaṃ jānātī</span>ti ‘‘cakkhuṃ anicca’’nti puṭṭhe ‘‘anicca’’nti ekaṃseneva byākātabbaṃ. ‘‘Aniccā nāma cakkhu’’nti puṭṭhe pana ‘‘na kevalaṃ cakkhumeva, sotampi anicca’’nti evaṃ vibhajitvā byākātabbaṃ. ‘‘Yathā <a name="M2.0302"></a> cakkhuṃ tathā sotaṃ, yathā sotaṃ tathā cakkhu’’nti puṭṭhe ‘‘kenaṭṭhena pucchasī’’ti paṭipucchitvā ‘‘dassanaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte ‘‘na hī’’ti byākātabbaṃ. ‘‘Aniccaṭṭhena pucchāmī’’ti vutte ‘‘āmā’’ti byākātabbaṃ. ‘‘Taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’ntiādīni puṭṭhena pana ‘‘abyākatametaṃ bhagavatā’’ti ṭhapetabbo, esa pañho na byākātabboti evaṃ jānātīti attho. <span class="bld">Atthasamāgamenā</span>ti atthassa paṭilābhena laddhabbena. Samiti saṅgati samodhānanti samayo, paṭilābho. Samayo eva <span class="bld">abhisamayo,</span> abhimukhabhāvena vā samayo <span class="bld">abhisamayo</span>ti evamettha padattho veditabbo. Sesaṃ suviññeyyameva. Tatiyacatutthāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Pañhabyākaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-6. Rohitassasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para45-46"></a><a name="para45-46_an4"></a><span class="paranum">45-46</span>. Pañcame <a name="V2.0275"></a> (saṃ. ni. ṭī. 1.1.107) <span class="bld">ekokāse</span>ti cakkavāḷassa pariyantasaññite ekasmiṃ okāse. <span class="bld">Bhumma</span>nti ‘‘yatthā’’ti idaṃ bhummavacanaṃ. Sāmaññato vuttampi ‘‘so lokassa anto’’ti vacanato visiṭṭhavisayameva hoti. ‘‘Na jāyati, na mīyatī’’ti vatvā puna ‘‘na cavati, na upapajjatī’’ti kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘idaṃ aparāparaṃ…pe… gahita’’</span>nti. <span class="bld">Padagamanenā</span>ti padasā gamanena. <span class="bld">Satthā saṅkhāralokassa antaṃ sandhāya vadati</span> upari sabbāni pakāsetukāmo. Saṅkhāralokassa hi anto nibbānaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Daḷhaṃ thiraṃ dhanu etassāti daḷhadhanvā, so eva ‘‘daḷhadhammā’’ti vutto. Tenāha <span class="bld">‘‘daḷhadhanū’’</span>ti. <span class="bld">Uttamappamāṇaṃ</span> nāma sahassathāmadhanu. Dhanuggaṇhanasippacittakatāya dhanuggaho, na dhanuggahaṇamattenāti āha <span class="bld">‘‘dhanuggahoti dhanuācariyo’’</span>ti. ‘‘Dhanuggaho’’ti vatvā ‘‘sikkhito’’ti vutte dhanusikkhāya sikkhitoti viññāyati. Sikkhā ca ettakena kālena sikkhantassa ukkaṃsagatā hotīti āha <span class="bld">‘‘dvādasa vassāni dhanusippaṃ sikkhito’’</span>ti. <span class="bld">Usabhappamāṇe</span>ti vīsati yaṭṭhiyo usabhaṃ, tasmiṃ usabhappamāṇe padese. <span class="bld">Vālagga</span>nti vālakoṭiṃ. <span class="bld">Katahattho</span>ti paricitahattho. <span class="bld">Katasarakkhepo</span>ti thiralakkhe ca calalakkhe ca paresaṃ dassanavasena <a name="M2.0303"></a> sarakkhepassa katāpī. Tenāha <span class="bld">‘‘dassitasippo’’</span>ti, ‘‘katayoggo’’ti keci. Asanti etenāti <span class="bld">asanaṃ,</span> kaṇḍo. <span class="bld">Tālacchādi</span>nti tālacchāyaṃ. Sā pana ratanamattā vidatthicaturaṅgulā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Puratthimā samuddā</span>ti ekasmiṃ cakkavāḷe puratthimā samuddā. Samuddasīsena puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ vadati. <span class="bld">Pacchimasamuddo</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Nippapañcata</span>nti adantakāritaṃ. <span class="bld">Sampatte</span>ti tādisena javena gacchantena sampatte. <span class="bld">Anotatte</span>ti etthāpi ‘‘sampatte’’ti padaṃ ānetvā sambandho, tathā ‘‘nāgalatādantakaṭṭha’’nti etthāpi. <span class="bld">Tadā</span>ti yadā so lokantagavesako ahosi, tadā. <span class="bld">Dīghāyukakālo</span>ti anekavassasahassāyukakālo. <span class="bld">Cakkavāḷalokassā</span>ti sāmaññavasena ekavacanaṃ, cakkavāḷalokānanti attho. Imasmiṃyeva cakkavāḷe nibbattipubbaparicayasiddhāya nikantiyā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sasaññimhi samanake</span>ti na rūpadhammamattake, atha kho pañcakkhandhasamudāyeti dasseti. <span class="bld">Samitapāpo</span>ti samucchinnasaṃkilesadhammo. Chaṭṭhaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Rohitassasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Suvidūrasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para47"></a><a name="para47_an4"></a><span class="paranum">47</span>. Sattame <a name="V2.0276"></a> <span class="bld">suvidūravidūra</span>-saddānaṃ samānatthānaṃyeva ekattha gahaṇaṃ idha niddeso dūrāsannabhāvassa apekkhāsiddhattā idhādhippetassa dūrabhāvassa kenaci pariyāyena anāsannabhāvadassanatthaṃ katanti āha <span class="bld">‘‘kenaci pariyāyena anāsannāni hutvā’’</span>tiādi. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Suvidūrasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Visākhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para48"></a><a name="para48_an4"></a><span class="paranum">48</span>. Aṭṭhame vākkaraṇacāturiyato vacanaguṇahetūnaṃ pūriyā porī, poriyaṃ bhavāti porī, tāya <span class="bld">poriyā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘paripuṇṇavācāyā’’</span>ti, akkharapadaparipuṇṇāya vācāyāti attho. <span class="bld">Apalibuddhāyā</span>ti pittādīhi <a name="M2.0304"></a> na vibaddhāya ananubundhitāya. <span class="bld">Anelagalāyā</span>ti anelāya agalāya niddosāya agaḷitapadabyañjanāya ca. Therassa hi kathayato padaṃ vā byañjanaṃ vā na parihāyati. Tenāha <span class="bld">‘‘anelagalāyāti niddosāya ceva agaḷitāya cā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">niddosāyā</span>ti atthato ca byañjanato ca vigatadosāya. <span class="bld">Apatitapadabyañjanāyā</span>ti avirahitapadabyañjanāya. Atha vā <span class="bld">anelagalāyā</span>ti na elaṃ dosaṃ galatīti anelagalā. Avicchinnavācāya anelagalāya yathā dandhamanussā mukhena kheḷaṃ gaḷantena vācaṃ bhāsanti, na evarūpāya. Atha kho niddosāya visadavācāyāti attho. Vivaṭṭappakāsinī vācā na kadāci vivaṭṭamuttāti katvā āha <span class="bld">‘‘vivaṭṭapariyāpannāyā’’</span>ti, vivaṭṭaṃ amuñcitvā pavattāyāti attho. Vivaṭṭappakāsinī hi vācā vivaṭṭaṃ paricchijja āpādentī pavattati. Navalokuttaradhammo sabbadhammehi samussitaṭṭhena abbhuggataṭṭhena ca dhajo nāmāti āha <span class="bld">‘‘abbhuggataṭṭhenā’’</span>tiādi. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Visākhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Vipallāsasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para49"></a><a name="para49_an4"></a><span class="paranum">49</span>. Navame aniccādīni vatthūni niccantiādinā viparītato asantīti vipallāsā<a name="V2.0277"></a>, saññāya vipallāso <span class="bld">saññāvipallāso</span>. Itaresupi tīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, tesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. <span class="bld">Asubhe subha</span>nti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. <span class="bld">Dukkhe sukha</span>nti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Vipallāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Upakkilesasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para50"></a><a name="para50_an4"></a><span class="paranum">50</span>. Dasame <a name="M2.0305"></a> <span class="bld">upakkiliṭṭhabhāvakaraṇenā</span>ti malīnabhāvakaraṇena. <span class="bld">Pañcavidhāya surāya catubbidhassa ca merayassā</span>ti ettha pūvasurā, piṭṭhasurā, odanasurā, kiṇṇapakkhittā, sambhārasaṃyuttāti pañca surā. Pupphāsavo, phalāsavo, madhvāsavo, guḷāsavoti cattāro āsavā, catubbidhaṃ merayaṃ nāma. Tattha pūve bhājane pakkhipitvā tajjaṃ udakaṃ datvā madditvā katā <span class="bld">pūvasurā</span>. Evaṃ sesasurāpi. <span class="bld">Kiṇṇā</span>ti pana tassā surāya bījaṃ vuccati. Ye surā ‘‘modakā’’tipi vuccanti, te pakkhipitvā katā <span class="bld">kiṇṇapakkhittā</span>. Dhātakiāsavādinānāsambhārehi saṃyojitā <span class="bld">sambhārasaṃyuttā.</span>Madhukatālanāḷikerādipuppharaso ciraparivāsito <span class="bld">pupphāsavo</span>. Panasādiphalaraso <span class="bld">phalāsavo</span>. Muddikāraso <span class="bld">madhvāsavo</span>. Ucchuraso <span class="bld">guḷāsavo</span>.</p>
- <p class="centered">Upakkilesasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Rohitassavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(6) 1. Puññābhisandavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para51"></a><a name="para51_an4"></a><span class="paranum">51</span>. Dutiyassa <a name="M2.0306"></a><a name="V2.0278"></a> paṭhame <span class="bld">puññābhisandā</span>ti vā puññanadiyo. Avicchedena niccaṃ pavattiyamānāni hi puññāni abhisandanaṭṭhena ‘‘puññābhisandā’’ti vuttā. <span class="bld">Aparimita</span>nti āḷhakagaṇanāya aparimitaṃ, yojanavasena panassa parimāṇaṃ atthi. Tathā hi heṭṭhā mahāpathaviyā upari ākāsena parato cakkavāḷapabbatena majjhe tattha tattha ṭhitehi dīpapabbatapariyantehi paricchinnattā yojanato sakkā pamāṇaṃ kātuṃ. <span class="bld">Bheravārammaṇehī</span>ti saviññāṇakāviññāṇakehi bheravārammaṇehi. Tathā hi taṃ mahāsarīramacchakumbhīlayakkharakkhasamahānāgadānavādīnaṃ saviññāṇakānaṃ vaḷavāmukhapātālādīnaṃ aviññāṇakānañca bheravārammaṇānaṃ vasena ‘‘bahubherava’’nti vuccati. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Paṭhamapuññābhisandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Dutiyapuññābhisandasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para52"></a><a name="para52_an4"></a><span class="paranum">52</span>. Dutiye <span class="bld">sotāpannassa saddhā adhippetā</span>ti sotāpannassa maggenāgatā saddhā adhippetā.</p>
- <p class="centered">Dutiyapuññābhisandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-4. Paṭhamasaṃvāsasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para53-54"></a><a name="para53-54_an4"></a><span class="paranum">53-54</span>. Tatiye yathākammaṃ tā tā gatiyo <span class="bld">ara</span>nti upagacchantīti ariyā, sattā. Ime pana kucchitā ariyāti <span class="bld">kadariyā</span>. Thaddhamaccharino, thaddhena maccharena samannāgatāti attho. Thaddhamacchariyasadisañhi <a name="V2.0279"></a> kucchitaṃ <a name="M2.0307"></a> sabbadā nihīnaṃ natthi sabbaguṇānaṃ ādibhūtassa bhogasampattiādisabbasampattīnaṃ mūlabhūtassa dānassa nisedhanato. Tenāha <span class="bld">‘‘kadariyāti thaddhamaccharino’’</span>ti. Ekacco hi attano vasanaṭṭhāne bhikkhū hatthaṃ pasāretvāpi na vandati. Aññattha gato vihāraṃ pavisitvā sakkaccaṃ vanditvā madhurappaṭisanthāraṃ karoti ‘‘kiṃ, bhante, amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ nāgacchatha, sampanno padeso, paṭibalāhaṃ ayyānaṃ yāgubhattādīhi upaṭṭhānaṃ kātu’’nti. Bhikkhu ‘‘saddho ayaṃ upāsako’’ti yāgubhattādīhi saṅgaṇhāti.</p>
- <p class="bodytext">Atheko thero tassa gāmaṃ gantvā piṇḍāya carati. So taṃ disvā aññena vā gacchati, gharaṃ vā pavisati. Sacepi sammukhībhāvaṃ āgacchati, hatthena vanditvā ‘‘ayyassa bhikkhaṃ detha, ahaṃ ekena kammena gacchāmī’’ti pakkamati. Thero sakalagāmaṃ caritvā tucchapattova nikkhamati. Idaṃ tāva mudumacchariyaṃ nāma. Yena adāyakopi dāyako viya paññāyati. Idha pana thaddhamacchariyaṃ adhippetaṃ. Yena samannāgato bhikkhūsu piṇḍāya paviṭṭhesu ‘‘therā ṭhitā’’ti vutte ‘‘kiṃ mayhaṃ pādā rujjantī’’tiādīni vatvā silāthambho viya khāṇuko viya ca thaddho hutvā tiṭṭhati, sāmīcimpi na karoti, kuto dānaṃ. Ayamidha adhippeto. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘thaddhamaccharinoti thaddhena maccharena samannāgatāti attho’’</span>ti. Maccharaṃ maccheraṃ macchariyanti atthato ekaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paribhāsakā</span>ti bhikkhū gharadvāre ṭhite disvā ‘‘kiṃ tumhe kasitvā āgatā vapitvā lāyitvā, mayaṃ attanopi na labhāma, kuto tumhākaṃ, sīghaṃ nikkhamathā’’tiādīhi santajjakā. <span class="bld">Yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānantī</span>ti ettha kiñcāpi bhikkhū gharadvāre ṭhitā tuṇhī honti, atthato pana ‘‘bhikkhaṃ dethā’’ti vadanti nāma ariyāya yācanāya. Vuttañhetaṃ ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti (mi. pa. 4.5.9). Tatra ye ‘‘mayaṃ pacāma, ime na pacanti, pacamāne patvā alabhantā kuhiṃ labhissatī’’ti deyyadhammaṃ saṃvibhajanti, te vadaññū yācakānaṃ vacanassa atthaṃ jānanti nāma ñatvā kattabbakaraṇato. Catutthaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Paṭhamasaṃvāsasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-6. Samajīvīsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para55-56"></a><a name="para55-56_an4"></a><span class="paranum">55-56</span>. Pañcame <a name="V2.0280"></a><a name="M2.0308"></a> <span class="bld">anuggaṇhanattha</span>nti nakulamātā nakulapitāti imesaṃ dvinnaṃ saṅgahatthāya. Nakulassa dārakassa pitā <span class="bld">nakulapitā. Nakulamātā</span>ti etthāpi eseva nayo. Sesamettha uttānameva. Chaṭṭhe natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Samajīvīsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7-10. Suppavāsāsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para57-60"></a><a name="para57-60_an4"></a><span class="paranum">57-60</span>. Sattame <span class="bld">āyubhāgapaṭilābhinī hotī</span>ti āyukoṭṭhāsassa paṭilābhinī hoti. <span class="bld">Tividhaloka</span>nti sattasaṅkhārabhājanasaṅkhātaṃ tividhaṃ lokaṃ. <span class="bld">Viditaṃ katvā</span>ti vibhūtaṃ katvā. <span class="bld">Lokavidūna</span>nti karaṇatthe sāmivacananti āha <span class="bld">‘‘buddhehi pasatthā’’</span>ti. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Suppavāsāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Puññābhisandavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(7) 2. Pattakammavaggo</p>
- <p class="subhead">1-4. Pattakammasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para61-64"></a><a name="para61-64_an4"></a><span class="paranum">61-64</span>. Dutiyassa paṭhame ye aniṭṭhā na honti, te iṭṭhāti adhippetāti āha <span class="bld">‘‘aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā’’</span>ti. <span class="bld">Iṭṭhā</span>ti ca pariyiṭṭhā vā hotu mā vā, iṭṭhārammaṇabhūtāti attho. Gavesitampi hi iṭṭhanti vuccati, taṃ idha nādhippetaṃ. <span class="bld">Mane</span>ti manasmiṃ. <span class="bld">Kantā</span>ti vā kamanīyā, kāmetabbāti attho. <span class="bld">Manaṃ appāyantī</span>ti iṭṭhabhāvena manaṃ vaḍḍhenti. Kammasādhano idha <span class="bld">bhoga</span>-saddoti āha <span class="bld">‘‘bhogāti bhuñjitabbā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dhammūpaghātaṃ katvā</span> kusaladhammaṃ vinodetvā. Upanijjhāyīyantīti <a name="V2.0281"></a> <span class="bld">upajjhāyā</span>ti <a name="M2.0309"></a> āha <span class="bld">‘‘sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā’’</span>ti, sukhadukkhesu uppannesu anussaritabbattāti attho. <span class="bld">Sandiṭṭhasambhattehī</span>ti ettha tattha tattha saṅgamma diṭṭhamattā nātidaḷhamittā <span class="bld">sandiṭṭhā,</span> suṭṭhu bhattā sinehavanto daḷhamittā <span class="bld">sambhattā</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Visamalobha</span>nti balavalobhaṃ. <span class="bld">Sukhita</span>nti sañjātasukhaṃ. <span class="bld">Pīṇita</span>nti dhātaṃ suhitaṃ. Tathābhūto pana yasmā balasampanno hoti, tasmā <span class="bld">‘‘balasampannaṃ karotī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Sobhane kāyikavācasikakamme ratoti sūrato ukārassa dīghaṃ katvā, tassa bhāvo <span class="bld">soraccaṃ,</span> kāyikavācasiko avītikkamo. So pana atthato susīlabhāvoti āha <span class="bld">‘‘khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā’’</span>ti. <span class="bld">Ekamattāna</span>nti ekaṃ cittanti attho. Rāgādīnañhi pubbabhāgiyaṃ damanādi paccekaṃ icchitabbaṃ, na maggakkhaṇe viya ekajjhaṃ paṭisaṅkhānamukhena pajahanato. <span class="bld">Ekamattāna</span>nti vā vivekavasena ekaṃ ekākinaṃ attānaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘ekaṃ attanova attabhāva’’</span>ntiādi. <span class="bld">Uparūparibhūmīsū</span>ti chakāmasaggasaṅkhātāsu uparūparikāmabhūmīsu. Kammassa phalaṃ <span class="bld">aggaṃ</span> nāma. Taṃ panettha uccagāmīti āha <span class="bld">‘‘uddhamaggamassā’’</span>ti. Suvagge niyuttā, suvaggappayojanāti vā <span class="bld">sovaggikā. Dasannaṃ visesāna</span>nti dibbaāyuvaṇṇayasasukhaādhipateyyānañceva iṭṭharūpādīnañca phalavisesānaṃ. Vaṇṇaggahaṇena cettha sako attabhāvavaṇṇo gahito, rūpaggahaṇena bahiddhā rūpārammaṇaṃ. Dutiyatatiyacatutthāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Pattakammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Rūpasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para65"></a><a name="para65_an4"></a><span class="paranum">65</span>. Pañcame paminoti uḷāratādivisesaṃ etenāti pamāṇaṃ, rupakāyo pamāṇaṃ etassāti <span class="bld">rūpappamāṇo</span>. Tato eva rūpe pasannoti <span class="bld">rūpappasanno. Ghoso</span>ti cettha thutighoso. <span class="bld">Lūkha</span>nti paccayalūkhatā. <span class="bld">Dhammā</span>ti sīlādayo guṇadhammā adhippetā. Imesaṃ pana catunnaṃ puggalānaṃ nānākaraṇaṃ pāḷiyaṃyeva āgataṃ. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Katamo <a name="M2.0310"></a> ca puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno? Idhekacco puggalo ārohaṃ vā passitvā <a name="V2.0282"></a> pariṇāhaṃ vā passitvā saṇṭhānaṃ vā passitvā pāripūriṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno.</p>
- <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno? Idhekacco puggalo paravaṇṇanāya parathomanāya parapasaṃsanāya paravaṇṇahārikāya tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno.</p>
- <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno? Idhekacco puggalo cīvaralūkhaṃ vā passitvā pattalūkhaṃ vā passitvā senāsanalūkhaṃ vā passitvā vividhaṃ vā dukkarakārikaṃ passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno.</p>
- <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno? Idhekacco puggalo sīlaṃ vā passitvā samādhiṃ vā passitvā paññaṃ vā passitvā tattha pamāṇaṃ gahetvā pasādaṃ janeti. Ayaṃ vuccati puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno’’ti (pu. pa. 171-172).</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">āroha</span>nti uccataṃ. Sā ca kho tasmiṃ tasmiṃ kāle pamāṇayuttā daṭṭhabbā. <span class="bld">Pariṇāha</span>nti nātikisathūlatāvasena pīṇataṃ. <span class="bld">Saṇṭhāna</span>nti tesaṃ tesaṃ aṅgapaccaṅgānaṃ susaṇṭhitataṃ dīgharassavaṭṭādiyuttaṭṭhānesu tathābhāvaṃ. <span class="bld">Pāripūri</span>nti sabbesaṃ sarīrāvayavānaṃ paripuṇṇataṃ avikalataṃ. <span class="bld">Tattha pamāṇaṃ gahetvā</span>ti tasmiṃ rūpe rūpasampattiyaṃ pamāṇabhāvaṃ upādāya. <span class="bld">Pasādaṃ janetī</span>ti adhimokkhaṃ janeti uppādeti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Paravaṇṇanāyā</span>ti ‘‘asuko ediso ca ediso cā’’ti parassa guṇavacanena. <span class="bld">Parathomanāyā</span>ti parammukhā parassa silāghuppādakena abhitthavanena parena thutivasena, gāthādiupanibandhanena vuttāya thomanāyāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Parapasaṃsanāyā</span>ti parammukhā parassa guṇasaṃkittanena. <span class="bld">Paravaṇṇahārikāyā</span>ti <a name="M2.0311"></a> paramparavaṇṇahārikāya paramparāya parassa kittanasaddassa upasaṃhārena. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ thutighose.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cīvaralūkha</span>nti thūlajiṇṇabahutunnakatādicīvarassa lūkhabhāvaṃ. <span class="bld">Pattalūkha</span>nti anekaganthikāhaṭatādipattassa <a name="V2.0283"></a> lūkhabhāvaṃ. <span class="bld">Vividhaṃ vā dukkarakārika</span>nti dhutaṅgādivasena pavattanānāvidhaṃ dukkaracariyaṃ. <span class="bld">Sīlaṃ vā passitvā</span>ti sīlapāripūrivasena visuddhaṃ kāyavacīsucaritaṃ ñāṇacakkhunā passitvā, jhānādiadhigamasuddhisamādhiṃ vā vipassanābhiññāsaṅkhātaṃ paññaṃ vā passitvāti attho.</p>
- <p class="bodytext">Evametasmiṃ catuppamāṇe lokasannivāse buddhesu appasannā mandā, pasannā bahukā. Rūpappamāṇassa hi buddharūpato uttari pasādāvahaṃ rūpaṃ nāma natthi. Ghosappamāṇassa buddhānaṃ kittighosato uttari pasādāvaho ghoso nāma natthi. Lūkhappamāṇassa kāsikāni vatthāni mahārahāni kañcanabhājanāni tiṇṇaṃ utūnaṃ anucchavike sabbasampattiyutte pāsādavare pahāya paṃsukūlacīvaraselamayapattarukkhamūlādisenāsanasevino buddhassa bhagavato lūkhato uttari pasādāvahaṃ aññaṃ lūkhaṃ nāma natthi. Dhammappamāṇassa sadevake loke asādhāraṇasīlādiguṇassa tathāgatassa sīlādiguṇato uttari pasādāvaho añño sīlādiguṇo nāma natthi. Iti bhagavā imaṃ catuppamāṇikaṃ lokasannivāsaṃ muṭṭhinā gahetvā viya ṭhitoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pamāṇiṃsū</span>ti pamāṇaṃ aggahesuṃ. <span class="bld">Niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānātī</span>ti tassa abbhantare pavattamānaṃ sīlādiguṇaṃ na jānāti. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Rūpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Ahirājasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para67"></a><a name="para67_an4"></a><span class="paranum">67</span>. Sattame <span class="bld">daṭṭhavisānevā</span>ti avadhāraṇena diṭṭhavisādayo nivatteti. Kaṭṭhamukhādayo hi cattāro āsīvisā daṭṭhaviso, diṭṭhaviso, phuṭṭhaviso, vātavisoti paccekaṃ catubbidhā hontīti visavegavikāravasena <a name="M2.0312"></a> soḷasa vuttā. Tesu daṭṭhavisānaṃyeva idha gahaṇaṃ, na itaresanti dasseti. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Ahirājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Devadattasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para68"></a><a name="para68_an4"></a><span class="paranum">68</span>. Aṭṭhame <a name="V2.0284"></a> <span class="bld">kāle sampatte</span>ti gabbhassa paripākagatattā vijāyanakāle sampatte. <span class="bld">Potaka</span>nti assatariyā puttaṃ. ‘‘Phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’tiādigāthāya kukkujakeneva pattavaṭṭipasavassa ucchinnattā phaluppatti kadaliyā parābhavāya hotīti āha <span class="bld">‘‘phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’</span>ti. <span class="bld">Kukkujakaṃ</span> nāma kadaliyā pupphanāḷaṃ. Tathā phalapākapariyosānattā osadhīnaṃ <span class="bld">‘‘phalaṃ veḷuṃ naḷa’’</span>nti vuttaṃ. Ayaṃ panettha piṇḍattho – yathā attano phalaṃ kadaliveḷunaḷe vināseti, gabbho ca assatariṃ, evaṃ attano kammabhūto sakkāro asappurisaṃ vināsetīti.</p>
- <p class="centered">Devadattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Padhānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para69"></a><a name="para69_an4"></a><span class="paranum">69</span>. Navame padahati etehīti <span class="bld">padhānāni. Uttamavīriyāni</span> seṭṭhavīriyāni visiṭṭhassa atthassa sādhanato. <span class="bld">Kilesānaṃ saṃvaratthāyā</span>ti yathā abhijjhādayo na uppajjanti, evaṃ satiyā upaṭṭhānena kilesānaṃ saṃvaraṇatthāya. <span class="bld">Pajahanatthāyā</span>ti kāmavitakkādīnaṃ vinodanatthāya. <span class="bld">Padhāna</span>nti tasseva pajahanassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ. <span class="bld">Kusalānaṃ dhammānaṃ brūhanatthāyā</span>ti bojjhaṅgasaṅkhātānaṃ kusaladhammānaṃ vaḍḍhanatthāya. <span class="bld">Padhāna</span>nti tasseva vaḍḍhanassa sādhanavasena pavattavīriyaṃ.</p>
- <p class="centered">Padhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Adhammikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para70"></a><a name="para70_an4"></a><span class="paranum">70</span>. Dasame <span class="bld">visama</span>nti bhāvanapuṃsakametaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘visamā hutvā’’</span>ti. <span class="bld">Asamayenā</span>ti akāle. Bhummatthe hetaṃ karaṇavacanaṃ. Pakaṭṭhaṃ <a name="M2.0313"></a> padhānaṃ añjasaṃ etesanti pañjasā, añjasaṃ pagatā paṭipannāti vā pañjasā, pakatimaggagāmino. Na pañjasā <span class="bld">apañjasā,</span> amaggappaṭipannā. Te pana yasmā maggato apagatā nāma honti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘maggato apagatā’’</span>tiādi.</p>
- <p class="bodytext">Gāthāsu pana evamettha sambandho veditabbo. <span class="bld">Gunnaṃ ce taramānāna</span>nti gāvīsu mahoghaṃ tarantīsu. <span class="bld">Jimhaṃ gacchati puṅgavo</span>ti yadi yūthapati usabho kuṭilaṃ gacchati. <span class="bld">Sabbā tā jimhaṃ gacchantī</span>ti <a name="V2.0285"></a> sabbā tā gāviyo kuṭilameva gacchanti. Kasmā? <span class="bld">Nette jimhaṃ gate sati</span> tassa kuṭilagatattā. So hi tāsaṃ paccayiko upaddavaharo ca. <span class="bld">Evameva</span>nti yathā cetaṃ, evameva yo manussesu padhānasammato, yadi so adhammacārī siyā, ye tassa anujīvino, sabbepi adhammikā honti. Sāmisampadā hi pakatisampadaṃ sampādeti. Yasmā etadevaṃ, tasmā <span class="bld">sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko</span>.</p>
- <p class="centered">Adhammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Pattakammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(8) 3. Apaṇṇakavaggo</p>
- <p class="subhead">1-2. Padhānasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para71-72"></a><a name="para71-72_an4"></a><span class="paranum">71-72</span>. Tatiyavaggassa paṭhame yavati tena phalaṃ missitaṃ viya hotīti <span class="bld">yoni,</span> ekantikaṃ kāraṇaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti yathāvuttassa bhikkhuno. <span class="bld">Paripuṇṇa</span>nti avikalaṃ anavasesaṃ. Āsave khepetīti <span class="bld">āsavakkhayo,</span> aggamaggo. Idha pana arahattaphalaṃ adhippetanti āha <span class="bld">‘‘arahattatthāyā’’</span>ti. Dutiyaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Padhānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-5. Sappurisasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para73-75"></a><a name="para73-75_an4"></a><span class="paranum">73-75</span>. Tatiye <a name="M2.0314"></a> <span class="bld">pañhatthāya abhinīto</span>ti pañhakaraṇatthāya abhimukhaṃ nīto. <span class="bld">Alambitaṃ katvā</span>ti alambaṃ katvā, ayameva vā pāṭho, vipalambaṃ akatvāti attho. <span class="bld">Avajānātī</span>ti avaññaṃ karoti, nindatīti attho. Catutthapañcame natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Sappurisasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Kusinārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para76"></a><a name="para76_an4"></a><span class="paranum">76</span>. Chaṭṭhe <a name="V2.0286"></a> nagaraṃ pavisitukāmā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti <span class="bld">upavattanaṃ</span>. Yatheva hi kalambanaditīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ, yathā anurādhapurassa thūpārāmo dakkhiṇapacchimadisāya, evaṃ taṃ uyyānaṃ kusinārāya dakkhiṇapacchimadisāya hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā, tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati. <span class="bld">Antare</span>ti dvinnaṃ sālarukkhānaṃ vemajjhe. Tattha hi paññāpiyamānassa mañcassa ekā sālapanti sīsabhāge hoti, ekā pādabhāge. Tatrapi eko taruṇasālo sīsabhāgassa āsanno hoti, eko pādabhāgassa. Apica <span class="bld">yamakasālā</span> nāma mūlakhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālātipi vadanti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dveḷhaka</span>nti dvidhāgāho, anekaṃsaggāhoti attho. <span class="bld">Vimatī</span>ti saṃsayāpattīti āha <span class="bld">‘‘vinicchituṃ asamatthatā’’</span>ti. <span class="bld">Taṃ vo vadāmī</span>ti taṃ saṃsayavantaṃ bhikkhuṃ sandhāya vo tumhe vadāmīti. <span class="bld">Nikkaṅkhabhāvapaccakkhakaraṇa</span>nti buddhādīsu tesaṃ bhikkhūnaṃ nikkaṅkhabhāvassa paccakkhakāriyā yāthāvato tamatthaṃ paṭivijjhitvā ṭhitaṃ sabbaññutaññāṇameva. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ atthe.</p>
- <p class="centered">Kusinārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Acinteyyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para77"></a><a name="para77_an4"></a><span class="paranum">77</span>. Sattame <a name="M2.0315"></a> <span class="bld">lokacintā</span>ti lokasannivesappaṭisaṃyuttā vīmaṃsā. Tenāha <span class="bld">‘‘kena nu kho candimasūriyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Nāḷikerādayo</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena avuttānaṃ osadhitiṇavanappatiādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Evarūpā lokacintā</span>ti edisā vuttasadisā aññāpi sā lokacintā.</p>
- <p class="centered">Acinteyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Dakkhiṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para78"></a><a name="para78_an4"></a><span class="paranum">78</span>. Aṭṭhame <a name="V2.0287"></a> <span class="bld">dānasaṅkhātāya dakkhiṇāyā</span>ti deyyadhammasaṅkhātāya dakkhiṇāya. Visuddhi nāma mahājutikatā. Sā pana mahapphalatāya veditabbāti āha <span class="bld">‘‘mahapphalabhāvenā’’</span>ti. <span class="bld">Visujjhatī</span>ti na kilissati, amalinā mahājutikā mahāvipphārā hotīti attho. <span class="bld">Sucidhammo</span>ti rāgādiasucividhamanena sucisabhāvo. <span class="bld">Lāmakadhammo</span>ti hīnasabhāvo pāpakiriyāya. Akusaladhammā hi ekantanihīnā. Jūjako sīlavā kalyāṇadhammo na hoti, tassa mahābodhisattassa attano puttadānaṃ dānapāramiyā matthakaṃ gaṇhantaṃ mahāpathavikampanasamatthaṃ jātaṃ. Svāyaṃ dāyakaguṇoti āha <span class="bld">‘‘vessantaramahārājā kathetabbo’’</span>tiādi. <span class="bld">Uddharatī</span>ti bahulaṃ pāpakammavasena laddhabbavinipātato uddharati, tasmā natthi mayhaṃ kiñci cittassa aññatthattanti adhippāyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Petadakkhiṇa</span>nti pete uddissa dātabbadakkhiṇaṃ. <span class="bld">Pāpitakāleyevā</span>ti ‘‘idaṃ dānaṃ asukassa petassa hotū’’ti taṃuddisanavasena pattiyā pāpitakāleyeva. <span class="bld">Assā</span>ti petassa. <span class="bld">Pāpuṇī</span>ti phalasampattilabhāpanavasena pāpuṇi. Ayañhi pete uddissa dāne dhammatā. Tadā kosalarañño pariccāgavasena ativiya dānajjhāsayataṃ buddhappamukhassa ca saṅghassa ukkaṃsagataguṇavisiṭṭhataṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘asadisadānaṃ kathetabba’’</span>nti.</p>
- <p class="centered">Dakkhiṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9-10. Vaṇijjasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para79-80"></a><a name="para79-80_an4"></a><span class="paranum">79-80</span>. Navame <a name="M2.0316"></a> <span class="bld">taṃsadisā</span>ti yādisā vaṇijjā payuttā ayathādhippāyā aññā vā sampajjati, tādisāvāti attho. <span class="bld">Chedaṃ gacchatī</span>ti vināsaṃ pāpuṇāti. Adhippāyato parā visiṭṭhāti <span class="bld">parādhippāyo</span>. Tenevāha <span class="bld">‘‘ajjhāsayato adhikataraphalā hotī’’</span>ti. <span class="bld">Cīvarādinā paccayena vadeyyāsī</span>ti cīvarādipaccayahetu maṃ vadeyyāsi pattheyyāsi. Atha vā yadā cīvarādinā paccayena attho hoti, tadā maṃ yāceyyāsīti attho. Sesaṃ suviññeyyameva. Dasamaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Vaṇijjasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Apaṇṇakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(9) 4. Macalavaggo</p>
- <p class="subhead">1-6. Pāṇātipātasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para81-86"></a><a name="para81-86_an4"></a><span class="paranum">81-86</span>. Catutthassa <a name="V2.0288"></a> paṭhamādīni uttānatthāneva. Pañcame (saṃ. ni. ṭī. 1.1.132) ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena appakāsabhāvena tamatīti tamo, tena tamena yuttoti <span class="bld">tamo</span> puggalo vuccati. Tathā hi taṃyogato puggalassa tabbohāro yathā ‘‘maccherayogato maccharo’’ti, tasmā <span class="bld">tamo</span>ti appakāsabhāvena tamo tamabhūto andhakāraṃ viya jāto, andhakārattaṃ vā pattoti attho. Vuttalakkhaṇaṃ tamameva paramparato ayanaṃ gati niṭṭhā etassāti <span class="bld">tamaparāyaṇo</span>. Ubhayenapi tamaggahaṇena khandhatamo kathito, na andhakāratamo. <span class="bld">Khandhatamo</span>ti ca sampattirahitā khandhapavattiyeva daṭṭhabbā. ‘‘Ucce kule paccājāto’’tiādikena pakāsabhāvena jotetīti joti, tena jotināyuttotiādi sabbaṃ vuttanayena veditabbaṃ. <span class="bld">Itare dve</span>ti jotitamaparāyaṇo, jotijotiparāyaṇoti itare dve puggale.</p>
- <p class="bodytext">Veṇuvettādivilīvehi peḷabhājanādikārakā <span class="bld">vilīvakārakā</span>. Migamacchādīnaṃ nisādanato <span class="bld">nesādā,</span> māgavikamacchabandhādayo. Rathesu cammena <a name="M2.0317"></a> nahaṇakaraṇato <span class="bld">rathakārā,</span> cammakārā. Puiti karīsassa nāmaṃ, taṃ kusenti apanentīti <span class="bld">pukkusā,</span> pupphachaḍḍakā. <span class="bld">Dubbaṇṇo</span>ti virūpo. <span class="bld">Okoṭimako</span>ti ārohābhāvena heṭṭhimako, rassakāyoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘lakuṇḍako’’</span>ti. Laku viya ghaṭikā viya ḍeti pavattatīti <span class="bld">lakuṇḍako,</span> rasso. Kaṇati nimīlatīti <span class="bld">kāṇo</span>. Taṃ panassa nimīlanaṃ ekena akkhinā dvīhipi vāti āha <span class="bld">‘‘ekacchikāṇo vā ubhayacchikāṇo vā’’</span>ti. Kuṇanaṃ kuṇo, hatthavekallaṃ, so etassa atthīti <span class="bld">kuṇī. Khañjo</span> vuccati pādavikalo. Heṭṭhimakāyasaṅkhāto sarīrassa pakkho padeso hato assāti <span class="bld">pakkhahato</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘pīṭhasappī’’</span>ti. Padīpe padīpane etabbaṃ netabbanti <span class="bld">padīpeyyaṃ,</span> telakapālādiupakaraṇaṃ. <span class="bld">Vutta</span>nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āgamanavipattī</span>ti āgamanaṭṭhānavasena vipatti ‘‘āgamo etthā’’ti katvā. <span class="bld">Pubbuppannapaccayavipattī</span>ti paṭhamuppannapaccayavasena viparāvatti. Caṇḍālādisabhāvā hissa mātāpitaro paṭhamuppannapaccayo. <span class="bld">Pavattapaccayavipattī</span>ti pavatte sukhapaccayavipatti. Tādise nihīnakule uppannopi koci vibhavasampanno siyā, ayaṃ pana duggato durūpo. <span class="bld">Ājīvupāyavipattī</span>ti <a name="V2.0289"></a> ājīvanupāyavasena vipatti. Sukhena hi jīvikaṃ pavattetuṃ upāyabhūtā hatthisippādayo imassa natthi, pupphachaḍḍanasilākoṭṭanādikammaṃ pana katvā jīvikaṃ pavatteti. Tenāha <span class="bld">‘‘kasiravuttike’’</span>ti. <span class="bld">Attabhāvavipattī</span>ti upadhivipatti. <span class="bld">Dukkhakāraṇasamāyogo</span>ti kāyikacetasikadukkhuppattiyā paccayasamodhānaṃ. <span class="bld">Sukhakāraṇavipattī</span>ti sukhapaccayaparihāni. <span class="bld">Upabhogavipattī</span>ti upabhogasukhassa vināso anupaladdhi. Joti ceva jotiparāyaṇabhāvo ca <span class="bld">sukkapakkho</span>. Chaṭṭhaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Pāṇātipātasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Puttasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para87"></a><a name="para87_an4"></a><span class="paranum">87</span>. Sattame <span class="bld">ma-kāro padasandhikaro</span> ‘‘aññamañña’’ntiādīsu viya. <span class="bld">Niccalasamaṇo</span>ti thirasamaṇo. Abhisiñcitabboti <span class="bld">abhiseko</span>ti kammasādhano <a name="M2.0318"></a> abhisekasaddo. Tenāha <span class="bld">‘‘abhisekaṃ kātuṃ yutto’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Bākulatthero viyā</span>ti thero hi mahāyasassī, tassa puttadhītaro nattupanattakā sukhumasāṭakehi cīvarāni kāretvā rajāpetvā samugge pakkhipitvā pahiṇanti. Therassa nahānakāle nahānakoṭṭhake ṭhapenti. Thero tāni nivāseti ceva pārupati ca. Tenevetaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Khadiravanamagge sīvalitthero viyā</span>ti satthari kira taṃ maggaṃ paṭipanne devatā ‘‘amhākaṃ ayyassa sīvalittherassa sakkāraṃ karissāmā’’ti cintetvā ekekayojane vihāraṃ kāretvā ekayojanato uddhaṃ gantuṃ adatvā pātova uṭṭhāya dibbāni yāguādīni gahetvā ‘‘amhākaṃ ayyo sīvalitthero kahaṃ nisinno’’ti vicaranti. Thero attano abhihaṭaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dāpesi. Evaṃ satthā saparivāro tiṃsayojanikaṃ kantāraṃ sīvalittherassa puññaphalaṃ anubhavamānova agamāsi. Tenevetaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhakanāgarasutte ānandatthero viyā</span>ti aṭṭhakanāgarako kira gahapati therassa dhammadesanāya pasīditvā pañcasatagghanakaṃ vihāraṃ kāretvā adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pilindavacchatthero viyā</span>ti therassa kira iddhānubhāvena pasannā manussā sappiādīni bahūni <a name="V2.0290"></a> bhesajjāni abhihariṃsu. Pakatiyāpi ca āyasmā pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ, laddhaṃ laddhaṃ parisāya vissajjeti. Tenetaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘gilānapaccayaṃ pilindavacchatthero viyā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tiṇṇampi sannipātena nibbattānī</span>ti pittādīnaṃ tiṇṇampi visamānaṃ sannipātena jātāni. Atisītādibhāvena utūnaṃ pariṇāmoti āha <span class="bld">‘‘atisītaatiuṇhaututo jātānī’’</span>ti. Purimaututo visadiso utu utupariṇāmo, tato jātāni <span class="bld">utupariṇāmajāni,</span> visabhāgaututo jātānīti attho. Jaṅgaladesavāsīnañhi anūpadese vasantānaṃ visabhāgova utu uppajjati, anūpadesavāsīnañca jaṅgaladeseti. Evaṃ malayasamuddatīrādivasenapi utuvisabhāgatā uppajjatiyeva. Tato jātāni utupariṇāmajāni nāma.</p>
- <p class="bodytext">Attano <a name="M2.0319"></a> pakaticariyānaṃ visamaṃ kāyassa pariharaṇavasena <span class="bld">visamaparihārajāni</span>. Tāni pana accāsanaatiṭṭhānādinā veditabbānīti āha <span class="bld">‘‘accāsanaatiṭṭhānādikā’’</span>ti. <span class="bld">Ādi</span>-saddena mahābhāravahaṇasudhākoṭṭanaadesakālacaraṇādīni saṅgaṇhāti. Parassa upakkamato nibbattāni <span class="bld">opakkamikāni,</span> ayaṃ coroti vā pāradārikoti vā gahetvā jaṇṇukakapparamuggarādīhi nippothanaupakkamaṃ paccayaṃ katvā uppannānīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘vadhabandhanādiupakkamena nibbattānī’’</span>ti. <span class="bld">Kevala</span>nti bāhiraṃ paccayaṃ anapekkhitvā kevalaṃ, tena vināti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘pubbekatakammavipākavaseneva jātānī’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Puttasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8-10. Saṃyojanasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para88-90"></a><a name="para88-90_an4"></a><span class="paranum">88-90</span>. Aṭṭhame sotāpanno catūhi vātehi indakhīlo viya parappavādehi akampiyo acalasaddhāya samannāgatattā sāsane laddhappatiṭṭho <span class="bld">samaṇamacalo</span> nāmāti āha <span class="bld">‘‘sāsane laddhappatiṭṭhattā’’</span>tiādi. <span class="bld">Thaddhabhāvakarānaṃ kilesānaṃ sabbaso samucchinnattā</span>ti cittassa thaddhabhāvakarānaṃ uddhambhāgiyakilesānaṃ sabbaso abhāvā <span class="bld">samaṇasukhumālo</span> nāma sukhumālabhāvappattito. Navamadasamāni suviññeyyāneva.</p>
- <p class="centered">Saṃyojanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Macalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(10) 5. Asuravaggo</p>
- <p class="subhead">1-2. Asurasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para91-92"></a><a name="para91-92_an4"></a><span class="paranum">91-92</span>. Pañcamassa <a name="V2.0291"></a> paṭhamadutiyāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Asurasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Dutiyasamādhisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para93"></a><a name="para93_an4"></a><span class="paranum">93</span>. Tatiye <a name="M2.0320"></a> <span class="bld">appaṭivānī</span>ti bhāvappadhāno niddesoti āha <span class="bld">‘‘anivattanatā’’</span>ti. ‘‘Appaṭivānitā’’ti vattabbe ‘‘appaṭivānī’’ti vuttaṃ. Tathā hi vīriyappavāhe vattamāne antarā eva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānaṃ, taṃ assa atthīti paṭivānī, na paṭivānī appaṭivānī, tassa bhāvo <span class="bld">appaṭivānitā,</span> anivattanāti attho. <span class="bld">Appaṭivānī</span>ti vā itthiliṅgavasenevāyaṃ niddeso. Antarāyeva paṭigamanaṃ nivattanaṃ paṭivānī, na paṭivānī <span class="bld">appaṭivānī,</span> anivattanāti attho.</p>
- <p class="centered">Dutiyasamādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Tatiyasamādhisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para94"></a><a name="para94_an4"></a><span class="paranum">94</span>. Catutthe <span class="bld">saṇṭhapetabba</span>nti sammadeva ṭhapetabbaṃ. Yathā pana ṭhapitaṃ saṇṭhapitaṃ hoti, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sannisādetabba’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sannisādetabba</span>nti samādhippaṭipakkhe kilese sannisīdāpentena cittaṃ gocarajjhatte sannisīdāpetabbanti. <span class="bld">Ekodi kātabba</span>nti abyaggabhāvāpādanena ekaggaṃ kātabbaṃ. <span class="bld">Samādahitabba</span>nti yathā ārammaṇe suṭṭhu appitaṃ hoti, evaṃ sammā sammadeva ādahitabbaṃ, suṭṭhu āropetabbaṃ samāhitaṃ kātabbanti attho.</p>
- <p class="centered">Tatiyasamādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-6. Chavālātasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para95-96"></a><a name="para95-96_an4"></a><span class="paranum">95-96</span>. Pañcame <a name="V2.0292"></a> <span class="bld">chavālāta</span>nti chavānaṃ daḍḍhaṭṭhāne alātaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘susāne alāta’’</span>nti. <span class="bld">Majjhaṭṭhāne gūthamakkhita</span>nti pamāṇena aṭṭhaṅgulamattaṃ dvīsu ṭhānesu ādittaṃ majjhe gūthamakkhitaṃ. <span class="bld">Kaṭṭhattha</span>nti kaṭṭhena kātabbakiccaṃ. Sesamettha uttānameva. Chaṭṭhaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Chavālātasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7-10. Khippanisantisuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para97-100"></a><a name="para97-100_an4"></a><span class="paranum">97-100</span>. Sattame <a name="M2.0321"></a> <span class="bld">khippanisantī</span>ti khippapañño. Tenāha <span class="bld">‘‘khippanisāmano’’</span>tiādi. <span class="bld">Anurūpadhamma</span>nti lokuttarādhigamassa anucchavikasabhāvaṃ. Kalyāṇā sundarā parimaṇḍalapadabyañjanā vācā assāti <span class="bld">kalyāṇavāco</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sundaravacano’’</span>ti. Kalyāṇaṃ madhuraṃ vākkaraṇaṃ udāhāraghoso assāti <span class="bld">kalyāṇavākkaraṇo</span>. Guṇaparipuṇṇabhāvena pūre puṇṇabhāve bhavāti porī, tāya <span class="bld">poriyā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘guṇaparipuṇṇāyā’’</span>ti. Pure bhavattā poriyā nāgarikitthiyā sukhumālattanena sadisāti porī, tāya <span class="bld">poriyā</span>. ‘‘Sukhumālattanenā’’ti iminā tassā vācāya mudusaṇhabhāvo vutto. <span class="bld">Apalibuddhāyā</span>ti pittasemhādīhi na paliveṭhitāya. <span class="bld">Adosāyā</span>ti sandiddhavilambitādidosarahitāya <span class="bld">agaḷitapadabyañjanāyā</span>ti apatitapadabyañjanāya avirahitapadabyañjanāya. Ubhayametaṃ anelagalāyāti imasseva atthavacanaṃ. <span class="bld">Anelagalāyā</span>ti hi anelāya ceva agalāya cāti attho. <span class="bld">Atthaṃ viññāpetuṃ samatthāyā</span>ti ādimajjhapariyosānaṃ pākaṭaṃ katvā bhāsitatthassa viññāpanasatthāya. Aṭṭhamanavamadasamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Khippanisantisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Asuravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Dutiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">3. Tatiyapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(11) 1. Valāhakavaggo</p>
- <p class="subhead">1-2. Valāhakasuttadvayavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para101-2"></a><a name="para101-2_an4"></a><span class="paranum">101-2</span>. Tatiyapaṇṇāsakassa <a name="V2.0293"></a><a name="M2.0322"></a> paṭhame <span class="bld">gajjitā</span>ti thanitā. Tattha gajjitvā novassanabhāvo nāma pāpako. Manussā hi yadā devo gajjati, tadā ‘‘suvuṭṭhitā bhavissatī’’ti bījāni nīharitvā vapanti. Atha deve avassante khette bījāni khetteyeva nassanti, gehe bījāni geheyeva nassantīti dubbhikkhaṃ hoti. Nogajjitvā vassanabhāvopi pāpako. Manussā hi imasmiṃ kāle ‘‘dubbuṭṭhikā bhavissatī’’ti ninnaṭṭhānesuyeva vappaṃ karonti. Atha devo vassitvā sabbabījāni mahāsamuddaṃ pāpeti, dubbhikkhameva hoti. Gajjitvā vassanabhāvo pana bhaddako. Tadā hi subhikkhaṃ hoti. Nogajjitvā novassanabhāvo ekantapāpakova. <span class="bld">Bhāsitā hoti no kattā</span>ti ‘‘idāni ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ pūressāmī’’ti kathetiyeva, na uddesaṃ gaṇhāti, na kammaṭṭhānaṃ bhāveti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kattā hoti no bhāsitā</span>ti ‘‘ganthadhuraṃ pūressāmi, vāsadhuraṃ vā’’ti na bhāsati, sampatte pana kāle samattaṃ sampādeti. Iminā nayena itarepi veditabbā. Atha vā sabbaṃ panetaṃ paccayadāyakeheva kathitaṃ. Eko hi ‘‘asukadivase nāma dānaṃ dassāmī’’ti saṅghaṃ nimanteti, sampatte kāle no karoti. Ayaṃ puggalo puññena parihāyati, bhikkhusaṅgho pana lābhena parihāyati. Aparo saṅghaṃ animantetvā sakkāraṃ katvā ‘‘bhikkhū ānessāmī’’ti na labhi, sabbe aññattha nimantitā honti. Ayampi puññena parihāyati, saṅghopi lābhena parihāyati. Aparo paṭhamaṃ saṅghaṃ nimantetvā pacchā sakkāraṃ katvā dānaṃ deti, ayaṃ kiccakārī hoti. Aparo neva saṅghaṃ nimanteti, na dānaṃ deti, ayaṃ pāpapuggaloti veditabbo. Dutiyaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Valāhakasuttadvayavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Kumbhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para103"></a><a name="para103_an4"></a><span class="paranum">103</span>. Tatiye <a name="M2.0323"></a><a name="V2.0294"></a> <span class="bld">rittako</span>ti anto ritto. <span class="bld">Pihitamukho</span>ti pidahitvā ṭhapito. <span class="bld">Apārutamukho</span>ti vivaritvā ṭhapito, upamitapuggalesu panettha antoguṇasāravirahito ca <span class="bld">tuccho,</span> bāhirasobhanatāya <span class="bld">pihito</span> puggaloti veditabbo. Sesesupi eseva nayo.</p>
- <p class="centered">Kumbhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Udakarahadasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para104"></a><a name="para104_an4"></a><span class="paranum">104</span>. Catutthe udakarahado jaṇṇukamattepi udake sati paṇṇarasasambhinnavaṇṇattā vā bahalattā vā udakassa apaññāyamānatalo <span class="bld">uttāno gambhīrobhāso</span> nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘purāṇapaṇṇarasa…pe… gambhīrobhāso nāmā’’</span>ti. Tiporisacatuporise pana udake sati acchattā udakassa paññāyamānatalo <span class="bld">gambhīro uttānobhāso</span> nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘acchavippasannamaṇivaṇṇaudako uttānobhāso nāmā’’</span>ti. Ubhayakāraṇasambhavato pana itare dve veditabbā. Puggalepi kilesussadabhāvato guṇagambhīratāya ca abhāvato guṇagambhīrānaṃ sadisehi abhikkamanādīhi yutto <span class="bld">uttāno gambhīrobhāso</span> nāma. Iminā nayena sesā veditabbā.</p>
- <p class="centered">Udakarahadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-6. Ambasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para105-6"></a><a name="para105-6_an4"></a><span class="paranum">105-6</span>. Pañcame <span class="bld">āmakaṃ hutvā</span>ti anto āmaṃ hutvā. <span class="bld">Pakkaṃ āmavaṇṇī</span>ti anto pakkaṃ bahi āmasadisaṃ. Tattha yathā ambe apakkabhāvo āmatā hoti, evaṃ puggalepi puthujjanatā. Yathā ca tattha pakkasadisatā pakkavaṇṇitā, evaṃ puggalepi ariyānaṃ abhikkamanādisadisatā pakkavaṇṇitāti iminā nayena sesā veditabbā. Chaṭṭhaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Ambasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Mūsikasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para107"></a><a name="para107_an4"></a><span class="paranum">107</span>. Sattame <a name="M2.0324"></a><a name="V2.0295"></a> <span class="bld">āvāṭaṃ khanatī</span>ti attano āsayaṃ bilakūpaṃ khanati. <span class="bld">Na ca tattha vasatī</span>ti tattha avasitvā kismiñcideva ṭhāne vasati, evaṃ biḷārādiamittavasaṃ gacchati. <span class="bld">Vasitā no gādhaṃ kattā</span>ti sayaṃ na khanati, parena kate bile vasati, evaṃ jīvitaṃ rakkhati. Tatiyā dvepi karontī jīvitaṃ rakkhati. Catutthī dvepi akarontī amittavasaṃ gacchati. Imāya pana upamāya upamitesu puggalesu paṭhamo yathā sā mūsikā gādhaṃ khanati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ uggaṇhāti. Yathā pana sā tattha na vasati, kismiñcideva ṭhāne vasantī amittavasaṃ gacchati, tathā ayampi pariyattivasena ñāṇaṃ pesetvā catusaccadhammaṃ na paṭivijjhati, lokāmisaṭṭhānesu vicaranto maccumārakilesamāradevaputtamārasaṅkhātānaṃ vasaṃ gacchati. Dutiyo yathā mūsikā gādhaṃ na khanati, evaṃ navaṅgaṃ satthusāsanaṃ na uggaṇhāti. Yathā pana parena khanite bile vasantī jīvitaṃ rakkhati, evaṃ parassa kathaṃ sutvā catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā tiṇṇaṃ mārānaṃ vasaṃ atikkamati. Iminā nayena tatiyacatutthesupi opammasaṃsandanaṃ veditabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Mūsikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Balībaddasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para108"></a><a name="para108_an4"></a><span class="paranum">108</span>. Aṭṭhame balībaddo tāva yo attano gogaṇaṃ ghaṭṭeti ubbejeti, paragoṇe pana sūrato sukhasīlo hoti, ayaṃ <span class="bld">sagavacaṇḍo no paragavacaṇḍo</span> nāma. Puggalopi attano parisaṃ ghaṭṭento vijjhanto pharuse samudācaranto, paraparisāya pana soraccaṃ nivātavuttitaṃ āpajjanto <span class="bld">sagavacaṇḍo</span> nāmāti iminā nayena sesāpi veditabbā.</p>
- <p class="centered">Balībaddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Rukkhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para109"></a><a name="para109_an4"></a><span class="paranum">109</span>. <span class="bld">Navame</span> rukkho tāva <span class="bld">pheggu sāraparivāro</span>ti vanajeṭṭhakarukkho sayaṃ pheggu hoti, parivārarukkhā <a name="V2.0296"></a> panassa sārā honti. Iminā nayena <a name="M2.0325"></a> sesā veditabbā. Puggalesu pana sīlasāravirahitato pheggutā, sīlācārasamannāgamena ca sāratā veditabbā.</p>
- <p class="centered">Rukkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Āsīvisasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para110"></a><a name="para110_an4"></a><span class="paranum">110</span>. Dasame yassa visaṃ pajjalitatiṇukkāya aggi viya sīghaṃ abhiruhitvā akkhīni gahetvā khandhaṃ gahetvā sīsaṃ gahetvā ṭhitanti vattabbataṃ āpajjati maṇisappādīnaṃ visaṃ viya, mantaṃ pana parivattetvā kaṇṇavātaṃ datvā daṇḍakena pahaṭamatte otaritvā daṭṭhaṭṭhāneyeva tiṭṭhati, ayaṃ <span class="bld">āgataviso na ghoraviso</span> nāma. Yassa pana visaṃ saṇikaṃ abhiruhati, āruḷhāruḷhaṭṭhāne pana āsittaudakaṃ viya hoti udakasappādīnaṃ viya, dvādasavassaccayenapi kaṇṇaviddhakhandhapiṭṭhikādīsu paññāyati, mantaparivattanādīsu ca kariyamānesu sīghaṃ na otarati, ayaṃ <span class="bld">ghoraviso na āgataviso</span> nāma. Yassa pana visaṃ sīghaṃ abhiruhati, na sīghaṃ otarati aneḷakasappādīnaṃ visaṃ viya, ayaṃ <span class="bld">āgataviso ca ghoraviso ca. Aneḷakasappo</span> nāma mahāāsīviso. Yassa visaṃ mandaṃ hoti, ohāriyamānampi sukheneva otarati nīlasappadhamanisappādīnaṃ visaṃ viya, ayaṃ <span class="bld">neva āgataviso na ghoraviso. Nīlasappo</span> nāma sākhavaṇṇo rukkhaggādīsu vicaraṇasappo.</p>
- <p class="centered">Āsīvisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Valāhakavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(12) 2. Kesivaggo</p>
- <p class="subhead">1-7. Kesisuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para111-117"></a><a name="para111-117_an4"></a><span class="paranum">111-117</span>. Dutiyassa <a name="V2.0297"></a> paṭhame <span class="bld">assadamme</span>ti dammanayogge asse. <span class="bld">Sāretī</span>ti sikkhāpeti pavatteti. Sesamettha uttānameva. Dutiyādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Kesisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8-10. Saṃvejanīyasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para118-120"></a><a name="para118-120_an4"></a><span class="paranum">118-120</span>. Aṭṭhame <a name="M2.0326"></a> <span class="bld">saddhassā</span>ti buddhādīsu pasannacittassa vattasampannassa, yassa pāto vuṭṭhāya cetiyaṅgaṇavattādīni sabbavattāni katāneva paññāyanti. <span class="bld">Dassanīyānī</span>ti dassanārahāni. <span class="bld">Saṃvego</span> nāma sahottappaṃ ñāṇaṃ. Abhijātiṭṭhānādīnipi tassa uppattihetūni bhavantīti sikkhāpento āha <span class="bld">‘‘saṃvegajanakānī’’</span>ti. <span class="bld">Ṭhānānī</span>ti kāraṇāni, padesaṭṭhānāni vā. Navamadasamāni suviññeyyāni.</p>
- <p class="centered">Saṃvejanīyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Kesivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(13) 3. Bhayavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Attānuvādasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para121"></a><a name="para121_an4"></a><span class="paranum">121</span>. Tatiyassa paṭhame <span class="bld">attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhaya</span>nti attānaṃ anuvadantassa pāpakammino uppajjanakabhayaṃ. <span class="bld">Dvattiṃsakammakāraṇe paṭicca uppajjanakabhaya</span>nti agārikānaṃ vasena vuttaṃ<a name="V2.0298"></a>, anagārikānaṃ pana vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayampi daṇḍabhayanteva saṅkhaṃ gacchati. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Attānuvādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Ūmibhayasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para122"></a><a name="para122_an4"></a><span class="paranum">122</span>. Dutiye <span class="bld">kodhūpāyāsassetaṃ adhivacana</span>nti ettha kujjhanaṭṭhena <span class="bld">kodho,</span> sveva cittassa kāyassa ca atippamaddanamathanuppādanehi daḷhaāyāsaṭṭhena <span class="bld">upāyāso</span>. Anekavāraṃ pavattitvā attanā samavetaṃ sattaṃ ajjhottharitvā sīsaṃ ukkhipituṃ adatvā ūmisadisatā daṭṭhabbā. Yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo ūmīsu osīditvā marati, evaṃ <a name="M2.0327"></a> imasmiṃ sāsane kodhūpāyāse osīditvā vibbhamati, tasmā kodhūpāyāso <span class="bld">‘‘ūmibhaya’’</span>nti vutto. <span class="bld">Odarikattassetaṃ adhivacana</span>nti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo kumbhīlena khādito marati, evaṃ imasmiṃ sāsane odarikattena odarikabhāvena āmisagedhena micchājīvena jīvikakappanena nāsitasīlādiguṇatāya khāditadhammasarīro vibbhamati, tasmā odarikattaṃ <span class="bld">‘‘kumbhīlabhaya’’</span>nti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anupaṭṭhitāya satiyā</span>ti kāyagataṃ satiṃ anuṭṭhāpetvā. <span class="bld">Asaṃvutehī</span>ti apihitehi. <span class="bld">Pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacana</span>nti yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo āvaṭṭe nimujjitvā marati, evaṃ imasmiṃ sāsane pabbajito pañcakāmaguṇāvaṭṭe nimujjitvā vibbhamati. Kāmarāgābhibhūto hi satto ito ca etto, etto ca itoti evaṃ manāpiyarūpādivisayasaṅkhāte āvaṭṭe attānaṃ saṃsāretvā yathā tato bahibhūte nekkhamme cittampi na uppādeti, evaṃ āvaṭṭetvā byasanāpādanena kāmaguṇānaṃ āvaṭṭasadisatā daṭṭhabbā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anuddhaṃsetī</span>ti kilameti vilolati. <span class="bld">Rāgānuddhaṃsitenā</span>ti rāgena anuddhaṃsitena. <span class="bld">Mātugāmassetaṃ adhivacana</span>nti. Yathā hi bāhiraṃ udakaṃ otiṇṇo caṇḍamacchaṃ āgamma laddhappahāro marati, evaṃ imasmiṃ sāsane mātugāmaṃ ārabbha uppannakāmarāgo vibbhamati, tasmā mātugāmo <span class="bld">‘‘susukābhaya’’</span>nti vutto. Mātugāmo hi yonisomanasikārarahitaṃ adhīrapurisaṃ itthikuttabhūtehi attano hāsabhāvavilāsehi abhibhuyya gahetvā dhīrajātikampi attano <a name="V2.0299"></a> rūpādīhi sampalobhanavasena anavasesaṃ attano upakāradhamme sīlādike sampādetuṃ asamatthaṃ karonto anayabyasanaṃ pāpeti.</p>
- <p class="bodytext">Imāni pana cattāri bhayāni bhāyitvā yathā udakaṃ anorohantassa udakaṃ nissāya udakapipāsāvinayanaṃ sarīrasuddhipariḷāhūpasamo kāyautuggāhāpananti, evamādi ānisaṃso natthi, evamevaṃ imāni cattāri bhayāni bhāyitvā sāsane apabbajantassapi imaṃ sāsanaṃ nissāya saṅkhepato vaṭṭadukkhūpasamo, vitthārato pana sīlānisaṃsādivasena anekavidho ānisaṃso natthi. Yathā pana imāni cattāri bhayāni abhāyitvā <a name="M2.0328"></a> udakaṃ orohantassa vuttappakāro ānisaṃso hoti, evaṃ imāni abhāyitvā sāsane pabbajantassapi vuttappakāro ānisaṃso hoti. <span class="bld">Mahādhammarakkhitatthero</span> panāha ‘‘cattāri bhayāni bhāyitvā udakaṃ anotaranto sotaṃ chinditvā paratīraṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, abhāyitvā otaranto sakkoti, evamevaṃ bhāyitvā sāsane apabbajantopi taṇhāsotaṃ chinditvā nibbānapāraṃ daṭṭhuṃ na sakkoti, abhāyitvā pabbajanto sakkotī’’ti.</p>
- <p class="centered">Ūmibhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para123"></a><a name="para123_an4"></a><span class="paranum">123</span>. Tatiye <span class="bld">brahmakāyikānaṃ devāna</span>nti ettha brahmānaṃ kāyo samūhoti brahmakāyo, tappariyāpannatāya tattha gatāti <span class="bld">brahmakāyikā</span>. Etāya ca sabbassapi brahmakāyassa samaññāya bhavitabbaṃ. <span class="bld">Ābhassarānaṃ devāna</span>ntiādinā pana dutiyajjhānabhūmikādīnaṃ upari gahitattā gobalībaddaññāyena tadavasiṭṭhānaṃ ayaṃ samaññā, tasmā ‘‘brahmakāyikānaṃ devāna’’nti paṭhamajjhānabhūmikānaṃyeva gahaṇaṃ veditabbaṃ. Saha byayati gacchatīti sahabyo, sahavattanako. Tassa bhāvo <span class="bld">sahabyatā,</span> sahapavattīti āha <span class="bld">‘‘sahabhāvaṃ upagacchatī’’</span>ti. <span class="bld">Kappo āyuppamāṇa</span>nti ettha yadipi brahmapārisajjādīnaṃ āyuno antaraṃ atthi, ukkaṭṭhaparicchedena panetaṃ vuttanti dassento <span class="bld">‘‘paṭhamajjhānaṃ atthi hīna’’</span>ntiādimāha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dve kappā āyuppamāṇa</span>nti ettha pana hīnajjhānena nibbattānaṃ vasena ayaṃ paricchedo katoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘dutiyajjhānaṃ vuttanayeneva tividhaṃ hotī’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Cattāro kappā</span>ti ettha pana ukkaṭṭhaparicchedena catusaṭṭhi kappā vattabbāti dassento <span class="bld">‘‘yaṃ heṭṭhā vuttaṃ ‘kappo dve kappā’ti<a name="V2.0300"></a>, kampi āharitvā attho veditabbo’’</span>ti āha. Kathaṃ panettha ayamattho labbhatīti āha <span class="bld">‘‘kappoti ca guṇassapi nāma’’</span>nti. Tattha <span class="bld">paṭhamaṃ vutto kappo,</span> tato ekena guṇena, ekasmiṃ vāre gaṇanāyāti attho. <span class="bld">Dve kappā hontī</span>ti ekavāragaṇanāya kappassa dviguṇitattā dve mahākappā hontīti attho. <span class="bld">Dutiyenā</span>ti dutiyavāragaṇanāya. <span class="bld">Cattāro</span>ti dutiyavāragaṇanāya dvīsu kappesu dviguṇitesu <a name="M2.0329"></a> cattāro mahākappā hontīti attho. <span class="bld">Puna te cattāro kappā</span>ti vuttanayena dve vāre guṇetvā ye cattāro kappā dassitā, puna te cattāro kappā catugguṇā hontīti attho. Idaṃ vuttaṃ hoti – dve vāre guṇetvā ye cattāro kappā dassitā, tesu catukkhattuṃ guṇitesu catusaṭṭhi kappā sampajjantīti. Tathā hi cattāro ekasmiṃ vāre guṇitā aṭṭha honti, puna te aṭṭha dutiyavāre guṇitā soḷasa honti, puna te soḷasa tatiyavāre guṇitā dvattiṃsa honti, puna te dvattiṃsa catutthavāre guṇitā catusaṭṭhi honti. Tenevāha <span class="bld">‘‘imehi catūhi guṇehi guṇitā ekena guṇena aṭṭha hontī’’</span>tiādi. Ettha ca heṭṭhā <span class="bld">uposathasutte</span> (a. ni. 3.71) –</p>
- <p class="indent">‘‘Yāni mānusakāni paññāsa vassāni, cātumahārājikānaṃ devānaṃ eso eko rattindivo’’ti –</p>
- <p class="unindented">Ādinā kāmāvacaradevānameva āyuppamāṇaṃ dassitaṃ. Heṭṭhāyeva –</p>
- <p class="indent">‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā…pe… ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjati. Ākāsānañcāyatanūpagānaṃ, bhikkhave, devānaṃ vīsati kappasahassāni āyuppamāṇa’’nti (a. ni. 3.117) –</p>
- <p class="unindented">Ādinā arūpāvacarānaṃyeva āyuppamāṇaṃ vuttaṃ. Idha pana rūpāvacarānameva āyuppamāṇaṃ dassitaṃ. <span class="bld">Vibhaṅgapāḷiyaṃ</span> (vibha. 1022) pana ‘‘manussānaṃ kittakaṃ āyuppamāṇaṃ, vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’tiādinā devamanussānañceva rūpārūpāvacarasattānañca āyuppamāṇaṃ dassitaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu <a name="V2.0301"></a> ca āyu na paricchinnaṃ. Taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, tāva paccanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci aḍḍhamāsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva. Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalaṃ anāgāmiphalaṃ arahattampi pāpuṇanti, tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ <a name="M2.0330"></a> tiṭṭhanti, khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇaṃ, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti, tasmā te parinibbātukāmā vā honti pabbajitukāmā vā. Bhummadevā pana arahattaṃ pattāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, chasu kāmāvacaresu devesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti, tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.</p>
- <p class="bodytext">Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena upapajjati. Sabbesu paguṇesu kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃseneva hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi uparūpapattipi, na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti, uparūpapattipi, heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalaṃ, akaniṭṭhaṃ, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Paṭhamanānākaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4-6. Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para124-6"></a><a name="para124-6_an4"></a><span class="paranum">124-6</span>. Catutthe <span class="bld">te dhamme</span>ti te ‘‘rūpagata’’ntiādinā nayena vutte rūpādayo dhamme. <span class="bld">Aniccato</span>ti iminā niccappaṭikkhepato tesaṃ aniccatamāha, tato eva ca udayavayavantato vipariṇāmato tāvakālikato ca te aniccāti jotitaṃ hoti. Yañhi nibbattaṃ hoti, taṃ udayavayaparicchinnaṃ<a name="V2.0302"></a>. Jarāya maraṇena ca tadeva viparītaṃ, ittarakkhaṇameva ca hotīti. <span class="bld">Dukkhato</span>ti iminā sukhappaṭikkhepato tesaṃ <a name="M2.0331"></a> dukkhatamāha. Tato eva ca abhiṇhappaṭipīḷanato dukkhavatthuto ca te dukkhāti jotitaṃ hoti. Udayavayavantatāya hi te abhiṇhappaṭipīḷanato nirantaradukkhatāya dukkhasseva ca adhiṭṭhānabhūtā. Paccayayāpanīyatāya rogamūlatāya ca <span class="bld">rogato</span>. Dukkhatāsūlayogato kilesāsucipaggharaṇato uppādajarābhaṅgehi uddhumātaparipakkapabhinnato ca <span class="bld">gaṇḍato</span>. Pīḷājananato, antotudanato, dunnīharaṇato ca <span class="bld">sallato</span>. Avaḍḍhiāvahanato aghavatthuto ca <span class="bld">aghato</span>. Aseribhāvajananato ābādhapadaṭṭhānatāya ca <span class="bld">ābādhato</span>. Avasavattanato avidheyyatāya ca <span class="bld">parato</span>. Byādhijarāmaraṇehi palujjanīyatāya <span class="bld">palokato</span>. Sāminivāsikārakavedakaadhiṭṭhāyakavirahato <span class="bld">suññato</span>. Attappaṭikkhepaṭṭhena <span class="bld">anattato</span>. Rūpādidhammā hi na ettha attā atthīti <span class="bld">anattā</span>. Evaṃ sayampi attā na hontīti <span class="bld">anattā</span>. Tena abyāpārato nirīhato tucchato anattāti dīpitaṃ hoti. Lakkhaṇattayameva sukhāvabodhanatthaṃ ekādasahi padehi vibhajitvā gahitanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi vuttaṃ. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Dutiyanānākaraṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para127"></a><a name="para127_an4"></a><span class="paranum">127</span>. Sattame vattamānasamīpe vattamāne viya voharitabbanti <span class="bld">‘‘okkamatī’’</span>ti āha <span class="bld">‘‘okkanto hotīti attho’’</span>ti. Dasasahassacakkavāḷapattharaṇo samujjalabhāvena <span class="bld">uḷāro. Devānubhāva</span>nti devānaṃ pabhānubhāvaṃ. Devānañhi pabhaṃ so obhāso adhibhavati, na deve. Tenāha <span class="bld">‘‘devāna’’</span>ntiādi. Rukkhagacchādinā kenaci na haññatīti <span class="bld">aghā,</span> asambādhā. Tenāha <span class="bld">‘‘niccavivarā’’</span>ti. <span class="bld">Asaṃvutā</span>ti heṭṭhā upari kenaci apihitā. Tenāha <span class="bld">‘‘heṭṭhāpi appatiṭṭhā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">pi</span>-saddena yathā heṭṭhā udakassa pidhāyikā sandhārikā pathavī natthi asaṃvutā lokantarikā, evaṃ uparipi cakkavāḷesu devavimānānaṃ abhāvato asaṃvutā appatiṭṭhāti dasseti. Andhakāro ettha atthīti <span class="bld">andhakārā. Cakkhuviññāṇaṃ na jāyati</span> ālokassa abhāvato, na cakkhuno. Tathā hi <span class="bld">‘‘tenobhāsena</span> <a name="M2.0332"></a> <span class="bld">aññamaññaṃ sañjānantī’’</span>ti vuttaṃ. Jambudīpe ṭhitamajjhanhikavelāya pubbavidehavāsīnaṃ atthaṅgamavasena upaḍḍhaṃ sūriyamaṇḍalaṃ paññāyati, aparagoyānavāsīnaṃ uggamanavasena. Evaṃ sesadīpesupīti āha <span class="bld">‘‘ekappahāreneva tīsu dīpesu paññāyantī’’</span>ti. Ito aññathā dvīsu eva dīpesu paññāyanti. Ekekāya disāya navanavayojanasatasahassāni andhakāravidhamanampi imināva nayena daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Pabhāya nappahontī</span>ti <a name="V2.0303"></a> attano pabhāya obhāsituṃ nābhisambhuṇanti. Yugandharapabbatamatthakasamappamāṇe ākāse vicaraṇato <span class="bld">‘‘cakkavāḷapabbatassa vemajjhena carantī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Byāvaṭā</span>ti khādanatthaṃ gaṇhituṃ upakkamantā. <span class="bld">Viparivattitvā</span>ti vivaṭṭitvā. <span class="bld">Chijjitvā</span>ti mucchāpavattiyā ṭhitaṭṭhānato muccitvā, aṅgapaccaṅgachedanavasena vā <span class="bld">chijjitvā. Accantakhāre</span>ti ātapasantapābhāvena atisītabhāvaṃ sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavisandhārakaṃ kappavināsakaudakaṃ viya khāraṃ bhavitumarahati, tathā sati pathavīpi vilīyeyya, tesaṃ vā pāpakammaphalena petānaṃ pakatiudakassa pubbakheḷabhāvāpatti viya tassa udakassa khārabhāvāpatti hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘accantakhāre udake’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Paṭhamatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para128"></a><a name="para128_an4"></a><span class="paranum">128</span>. Aṭṭhame ālīyanti āramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. <span class="bld">Āramantī</span>ti ratiṃ vindanti kīḷanti laḷanti. Ālīyanti vā allīyantā abhiramaṇavasena sevantīti ālayā, taṇhāvicaritāni. Tehi ālayehi ramantīti <span class="bld">ālayārāmā</span>. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannauyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditappamodito hoti, na ukkaṇṭheti, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehi kāmālayataṇhālayehi sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe pamuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhampi ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento <span class="bld">‘‘ālayārāmā’’</span>tiādimāha. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Dutiyatathāgataacchariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9-10. Ānandaacchariyasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para129-130"></a><a name="para129-130_an4"></a><span class="paranum">129-130</span>. Navame <a name="M2.0333"></a> <span class="bld">paṭisanthāradhamma</span>nti pakaticārittavasena vuttaṃ, upagatānaṃ pana bhikkhūnaṃ <a name="V2.0304"></a> bhikkhunīnañca pucchāvissajjanavasena ceva cittarucivasena ca yathākālaṃ dhammaṃ desetiyeva, upāsakaupāsikānaṃ pana upanisinnakakathāvasena. Dasamaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Ānandaacchariyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Bhayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(14) 4. Puggalavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Saṃyojanasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para131"></a><a name="para131_an4"></a><span class="paranum">131</span>. Catutthassa paṭhame upapattippaṭilābhaṃ saṃvattanikānīti <span class="bld">upapattipaṭilābhiyāni. Bhavapaṭilābhiyānī</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Yehī</span>ti yehi saṃyojanehi hetubhūtehi, karaṇabhūtehi vā. Nanu ca sotāpannassapi orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnāni, kasmā pana sakadāgāmīyeva idha gahitoti āha <span class="bld">‘‘sakadāgāmissāti idaṃ appahīnasaṃyojanesu ariyesu uttamakoṭiyā gahita’’</span>nti. Tattha <span class="bld">appahīnasaṃyojanesū</span>ti appahīnaorambhāgiyasaṃyojanesu. <span class="bld">Uttamakoṭiyā gahita</span>nti ukkaṭṭhaparicchedena gahitaṃ. Sakadāgāmito parañhi appahīnaorambhāgiyasaṃyojano ariyo nāma natthi. Nanu ca sakadāgāmissa pahīnānipi orambhāgiyāni saṃyojanāni atthi diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsasaṃyojanānaṃ pahīnattā, tasmā ‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’ti kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘orambhāgiyesu ca appahīnaṃ upādāyā’’</span>tiādi. Yasmā kāmarāgabyāpādasaṃyojanāni sakadāgāmissa appahīnāni, tasmā tāni appahīnāni upādāya <span class="bld">‘‘orambhāgiyāni saṃyojanāni appahīnānī’’</span>ti vuttaṃ, na sabbesaṃ appahīnattāti adhippāyo.</p>
- <p class="centered">Saṃyojanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Paṭibhānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para132"></a><a name="para132_an4"></a><span class="paranum">132</span>. Dutiye <a name="M2.0334"></a><a name="V2.0305"></a> paṭibhānaṃ vuccati ñāṇampi ñāṇassa upaṭṭhitavacanampi, taṃ idha adhippetaṃ, atthayuttaṃ kāraṇayuttañca paṭibhānamassāti <span class="bld">yuttappaṭibhāno</span>. Pucchānantarameva sīghaṃ byākātuṃ asamatthatāya nomuttappaṭibhānamassāti <span class="bld">nomuttappaṭibhāno</span>. Iminā nayena sesā veditabbā. Ettha pana paṭhamo kañci kālaṃ vīmaṃsitvā yuttameva pekkhati <span class="bld">tipiṭakacūḷanāgatthero</span> viya. So pana pañhaṃ puṭṭho pariggahetvā yuttappattakāraṇameva katheti. Dutiyo pucchānantarameva yena vā tena vā vacanena paṭibāhati, vīmaṃsitvāpi ca yuttaṃ na pakkheti <span class="bld">catunikāyikapiṇḍatissatthero</span> viya. So pana pañhaṃ puṭṭho pañhapariyosānampi nāgameti, yaṃ vā taṃ vā kathetiyeva, vacanatthaṃ panassa vīmaṃsiyamānaṃ katthaci na lagati. Tatiyo pucchāsamakālameva yuttaṃ pekkhati, taṃkhaṇaṃyeva ca naṃ byākaroti <span class="bld">tipiṭakacūḷābhayatthero</span> viya. So pana pañhaṃ puṭṭho sīghameva katheti, yuttappattakāraṇo ca hoti. Catuttho puṭṭho samāno neva yuttaṃ pekkhati, na yena vā tena vā paṭibāhituṃ sakkoti, tibbandhakāranimuggo viya hoti <span class="bld">lāḷudāyitthero</span> viya.</p>
- <p class="centered">Paṭibhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-4. Ugghaṭitaññūsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para133-4"></a><a name="para133-4_an4"></a><span class="paranum">133-4</span>. Tatiye <span class="bld">ugghaṭitaññū</span>ti ettha ugghaṭanaṃ nāma ñāṇugghaṭanaṃ, ñāṇena ugghaṭitamatteyeva jānātīti attho. <span class="bld">Saha udāhaṭavelāyā</span>ti udāhāre udāhaṭamatteyeva. <span class="bld">Dhammābhisamayo hotī</span>ti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā (vibha. 355) nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ‘‘ugghaṭitaññū’’ti vuccati. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti <span class="bld">vipañcitaññū. Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ saṃkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe bhājiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo ‘‘vipañcitaññū’’ti vuccati<a name="M2.0335"></a>. Uddesādīhi netabboti <span class="bld">neyyo. Anupubbena dhammābhisamayo</span>ti anukkamena arahattappatti. Byañjanapadameva paramaṃ assāti <span class="bld">padaparamo. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotī</span>ti tena attabhāvena jhānaṃ vā vipassanaṃ vā maggaṃ vā phalaṃ vā nibbattetuṃ na sakkotīti attho. Catutthaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Ugghaṭitaññūsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-8. Sāvajjasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para135-8"></a><a name="para135-8_an4"></a><span class="paranum">135-8</span>. Pañcame <a name="V2.0306"></a> <span class="bld">sāvajjo</span>ti sadoso. <span class="bld">Sāvajjena kāyakammenā</span>ti sadosena pāṇātipātādinā kāyakammena. Itaresupi eseva nayo. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammassa sadosattā gūthakuṇapādibharito padeso viya ‘‘sāvajjo’’ti vuccati. <span class="bld">Sāvajjena bahula</span>nti yassa sāvajjameva kāyakammaṃ bahulaṃ hoti, appaṃ anavajjaṃ. So ‘‘sāvajjena bahulaṃ kāyakammena samannāgato appaṃ anavajjenā’’ti vuccati. Itaresupi eseva nayo. Ko pana evarūpo hotīti? Yo gāmadhammatāya vā nigamadhammatāya vā kadāci karahaci uposathaṃ samādiyati, sīlāni pūreti. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ puggalo tīhi dvārehi āyūhanakammesu sāvajjasseva bahulatāya anavajjassa appatāya ‘‘vajjabahulo’’ti vuccati. Yathā hi ekasmiṃ padese dubbaṇṇāni duggandhāni pupphāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ adhimuttakavassikapāṭalāni patitāni bhaveyyuṃ, evarūpo ayaṃ puggalo veditabbo. Yathā pana ekasmiṃ padese adhimuttakavassikapāṭalāni rāsikatānassu, tesaṃ upari tahaṃ tahaṃ duggandhāni badarapupphādīni patitāni bhaveyyuṃ. Evarūpo tatiyo puggalo veditabbo. Catuttho pana tīhi dvārehi āyūhanakammassa niddosattā ca catumadhurabharitasuvaṇṇavāti viya daṭṭhabbo. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Sāvajjasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9-10. Dhammakathikasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para139-140"></a><a name="para139-140_an4"></a><span class="paranum">139-140</span>. Navame <a name="M2.0336"></a> <span class="bld">appañca bhāsatī</span>ti sampattaparisāya thokameva katheti. <span class="bld">Asahitañcā</span>ti kathento ca pana na atthayuttaṃ kālayuttaṃ katheti. <span class="bld">Parisā cassa na kusalā hotī</span>ti sotuṃ nisinnaparisā cassa yuttāyuttaṃ kāraṇākāraṇaṃ siliṭṭhāsiliṭṭhaṃ na jānātīti attho. <span class="bld">Evarūpo</span>ti ayaṃ evaṃjātiko bāladhammakathiko evaṃjātikāya bālaparisāya dhammakathikotveva nāmaṃ labhati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Ettha ca dveyeva janā sabhāvadhammakathikā, na itare. Itare pana dhammakathikānaṃ anto paviṭṭhattā evaṃ vuttā. Dasamaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Dhammakathikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Puggalavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(15) 5. Ābhāvaggo</p>
- <p class="subhead">1-6. Ābhāsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para141-146"></a><a name="para141-146_an4"></a><span class="paranum">141-146</span>. Pañcamassa <a name="V2.0307"></a> paṭhamādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Ābhāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7-10. Dutiyakālasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para147-150"></a><a name="para147-150_an4"></a><span class="paranum">147-150</span>. Sattame paramatthato avijjamānasabhāvassa kālassa bhāvanādiyogo na sambhavatīti āha <span class="bld">‘‘kālāti tasmiṃ tasmiṃ kāle dhammassavanādivasena pavattānaṃ kusaladhammānaṃ etaṃ adhivacana’’</span>nti. Kālasahacaritā hi kusalā dhammā idha kāla-saddena gahitā aparassa asambhavato. Aṭṭhamādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Dutiyakālasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Ābhāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Tatiyapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">4. Catutthapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(16) 1. Indriyavaggo</p>
- <p class="subhead">1-5. Indriyasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para151-155"></a><a name="para151-155_an4"></a><span class="paranum">151-155</span>. Catutthassa <a name="V2.0308"></a><a name="M2.0337"></a> paṭhamādīni uttānāneva.</p>
- <p class="centered">Indriyasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6-8. Kappasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para156-158"></a><a name="para156-158_an4"></a><span class="paranum">156-158</span>. Chaṭṭhe saṃvaṭṭanaṃ vinassanaṃ <span class="bld">saṃvaṭṭo,</span> saṃvaṭṭato uddhaṃ tathā ṭhāyī <span class="bld">saṃvaṭṭaṭṭhāyī</span>. Vivaṭṭanaṃ nibbattanaṃ, vaḍḍhanaṃ vā <span class="bld">vivaṭṭo</span>. ‘‘Tejosaṃvaṭṭo, āposaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti evaṃ saṃvaṭṭasīmānukkamena saṃvaṭṭesu vattabbesu tathā avatvā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti vacanaṃ saṃvaṭṭamahābhūtadesanānupubbiyā’’ti keci. ‘‘Bhāvīsaṃvaṭṭānupubbiyā’’ti apare. Āpena saṃvaṭṭo <span class="bld">āposaṃvaṭṭo. Saṃvaṭṭasīmā</span>ti saṃvaṭṭanamariyādā. <span class="bld">Saṃvaṭṭatī</span>ti vinassati. <span class="bld">Sadā</span>ti sabbakālaṃ, tīsupi saṃvaṭṭakālesūti attho. <span class="bld">Ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassatī</span>ti ettha buddhakkhettaṃ nāma tividhaṃ hoti jātikkhettaṃ, āṇākkhettaṃ, visayakkhettañca.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">jātikkhettaṃ</span> dasasahassacakkavāḷapariyantaṃ hoti, tathāgatassa paṭisandhiggahaṇādīsu kampati. <span class="bld">Āṇākkhettaṃ</span> koṭisatasahassacakkavāḷapariyantaṃ, yattha <span class="bld">ratanasuttaṃ</span> (khu. pā. 6.1 ādayo; su. ni. 224 ādayo) <span class="bld">khandhaparittaṃ</span> (a. ni. 4.67; cūḷava. 251) <span class="bld">dhajaggaparittaṃ</span> (saṃ. ni. 1.249) <span class="bld">āṭānāṭiyaparittaṃ</span> (dī. ni. 3.277-278) <span class="bld">moraparitta</span>nti (jā. 1.2.17-18) imesaṃ parittānaṃ ānubhāvo vattati. <span class="bld">Visayakkhettaṃ</span> anantāparimāṇaṃ, yaṃ ‘‘yāvatā vā panākaṅkheyyā’’ti (a. ni. 3.81) vuttaṃ. Tattha yaṃ yaṃ tathāgato ākaṅkhati, taṃ taṃ jānāti. Evametesu tīsu buddhakkhettesu ekaṃ āṇākkhettaṃ vinassati<a name="V2.0309"></a>, tasmiṃ pana vinassante jātikkhettaṃ vinaṭṭhameva hoti, vinassantañca ekatova vinassati, saṇṭhahantañca <a name="M2.0338"></a> ekatova saṇṭhahati. Sesamettha <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu</span> (visuddhi. mahāṭī. 2.404) vuttanayeneva gahetabbaṃ. Sattamaṭṭhamāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Kappasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Bhikkhunīsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para159"></a><a name="para159_an4"></a><span class="paranum">159</span>. Navame <span class="bld">evaṃ pavattaṃ paccuppannataṇhaṃ nissāyā</span>ti ‘‘kudāssu nāmāhampi āsavānaṃ khayā’’tiādinā nayena anuttare vimokkhe pihaṃ uppādentassa uppannataṇhaṃ nissāya. Kathaṃ pana lokuttaradhamme ārabbha āsā uppajjatīti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, na ārammaṇakaraṇavasena tattha pihā pavattati avisayattā puggalassa ca anadhigatabhāvato. Anussavūpaladdhe pana anuttaravimokkhe uddissa pihaṃ uppādento tattha pihaṃ uppādeti nāma. <span class="bld">Nākaḍḍhatī</span>ti kammapathabhāvaṃ appattatāya paṭisandhiṃ na deti. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Bhikkhunīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Sugatavinayasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para160"></a><a name="para160_an4"></a><span class="paranum">160</span>. Dasame <span class="bld">vaḷañjentī</span>ti sajjhāyanti ceva vācuggataṃ karontā dhārenti ca. Avigatataṇhatāya taṃ taṃ parikkhārajātaṃ bahumpi ādiyantīti bahulā, te eva <span class="bld">bāhulikā</span> yathā ‘‘venayiko’’ti (ma. ni. 1.246; a. ni. 8.11; pārā. 8). Te pana yasmā paccayabahulabhāvā yuttappayuttā nāma honti, tasmā āha <span class="bld">‘‘paccayabāhullāya paṭipannā’’</span>ti. Sithilaṃ gaṇhantīti <span class="bld">sāthalikā,</span> sikkhāya ādaragāravābhāvena sithilaṃ adaḷhaṃ gaṇhantīti attho. <span class="bld">Sithila</span>nti ca bhāvanapuṃsakaniddeso, sithila-saddena vā samānatthassa sāthalasaddassa vasena <span class="bld">sāthalikā</span>ti padasiddhi veditabbā. <span class="bld">Avagamanato</span>ti adhogamanato, orambhāgiyabhāvatoti attho. <span class="bld">Nibbīriyā</span>ti ujjhitussāhā tadadhigamāya ārambhampi akurumānā.</p>
- <p class="centered">Sugatavinayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Indriyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(17) 2. Paṭipadāvaggo</p>
- <p class="subhead">1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para161"></a><a name="para161_an4"></a><span class="paranum">161</span>. Dutiyassa paṭhame <a name="M2.0339"></a><a name="V2.0310"></a> <span class="bld">dukkhāpaṭipadā dandhābhiññā</span>tiādīsu pāḷiyā āgatanayena attho veditabbo. Tathā hi –</p>
- <p class="indent">‘‘Tattha katamā dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati dukkhapaṭipadā khippābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā dandhābhiññā paññā. Tattha katamā sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā? Akicchena akasirena samādhiṃ uppādentassa khippaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassa yā uppajjati paññā pajānanā…pe… sammādiṭṭhi, ayaṃ vuccati sukhapaṭipadā khippābhiññā paññā’’ti (vibha. 801) – ayamettha pāḷi.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassā</span>ti pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilese vikkhambhetvā lokuttarasamādhiṃ uppādentassa. <span class="bld">Dandhaṃ taṃ ṭhānaṃ abhijānantassā</span>ti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa, pāpuṇantassāti attho. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanappaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena <span class="bld">‘‘dukkhapaṭipadā</span> <a name="M2.0340"></a> <span class="bld">dandhābhiññā nāmā’’</span>ti vuccati. Upari tīsu padesupi iminā nayena attho veditabbo.</p>
- <p class="centered">Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Vitthārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para162"></a><a name="para162_an4"></a><span class="paranum">162</span>. Dutiye <a name="V2.0311"></a> <span class="bld">akatābhiniveso</span>ti akatādhikāro. Rūpānaṃ lakkhaṇādīhi paricchinditvā gahaṇaṃ <span class="bld">rūpapariggaho. Tīsu addhāsu kilamatī</span>ti pubbante aparante pubbantāparanteti evaṃ tīsu padesesu kilamati. <span class="bld">Pañcasu ñāṇesū</span>ti rūpapariggahādīsu pañcasu ñāṇesu. <span class="bld">Navasu vipassanāñāṇesū</span>ti udayabbayādinavavipassanāñāṇesu. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Vitthārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Asubhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para163"></a><a name="para163_an4"></a><span class="paranum">163</span>. Tatiye <span class="bld">‘‘yathā etaṃ, tathā ida’’nti iminā nayenā</span>ti etena –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;</p>
- <p class="gathalast">Ajjhattañca bahiddhā ca, kāye chandaṃ virājaye’’ti. (su. ni. 205); –</p>
- <p class="unindented">Imaṃ desanānayaṃ saṅgaṇhāti. Tassattho – yathā idaṃ saviññāṇakāsubhaṃ āyuusmāviññāṇānaṃ anapagamā carati tiṭṭhati nisīdati sayati, tathā etaṃ etarahi susāne sayitaṃ aviññāṇakampi pubbe tesaṃ dhammānaṃ anapagamā ahosi. Yathā ca etaṃ etarahi matasarīraṃ tesaṃ dhammānaṃ apagamā na carati na tiṭṭhati na nisīdati na seyyaṃ kappeti, tathā idaṃ saviññāṇakampi tesaṃ dhammānaṃ apagamā bhavissati. Yathā ca idaṃ saviññāṇakaṃ netarahi susāne mataṃ seti na uddhumātakādibhāvamupagataṃ, tathā etaṃ etarahi matasarīrampi pubbe ahosi. Yathā panetaṃ <a name="M2.0341"></a> etarahi aviññāṇakāsubhaṃ matakasusāne seti uddhumātakādibhāvañca upagataṃ, tathā idaṃ saviññāṇakampi bhavissatīti. Tattha <span class="bld">yathā idaṃ tathā eta</span>nti attanā matasarīrassa samānabhāvaṃ karonto bāhire dosaṃ pajahati. <span class="bld">Yathā etaṃ tathā ida</span>nti matasarīrena attano samānabhāvaṃ karonto ajjhattike rāgaṃ pajahati. Yenākārena ubhayaṃ samaṃ karoti, taṃ sampajānanto ubhayattha mohaṃ pajahati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Bahiddhā diṭṭhāna</span>nti bahiddhā susānādīsu diṭṭhānaṃ uddhumātakādidasannaṃ asubhānaṃ. <span class="bld">‘‘Navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasenā’’</span>ti kasmā vuttaṃ, nanu antimajīvikābhāvato piṇḍapātassa alābhalābhesu paritassanagedhādisamuppattito <a name="V2.0312"></a> bhattassa sammadajananato kimikulasaṃvaddhanatoti evamādīhipi ākārehi āhārepaṭikūlatā paccavekkhitabbā. Vuttañhetaṃ – ‘‘antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ atipāpoyaṃ lokasmiṃ yadidaṃ piṇḍolyo vicarati pattapāṇīti (saṃ. ni. 3.80; itivu. 91). Aladdhā ca piṇḍapātaṃ paritassati, laddhā ca piṇḍapātaṃ gadhito mucchito ajjhopanno anādīnavadassāvī anissaraṇapañño paribhuñjatīti (a. ni. 3.124). Bhutto ca āhāro kassaci kadāci maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ āvahatī’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Kaṭukīṭakādayo dvattiṃsakulappabhedā kimiyo naṃ upanissāya jīvantīti? Vuccate – antimajīvikābhāvo tāva cittasaṃkilesavisodhanatthaṃ kammaṭṭhānābhinivesanato pageva manasi kātabbo ‘‘māhaṃ chavālātasadiso bhaveyya’’nti. Tathā piṇḍapātassa alābhalābhesu paritassanagedhādisamuppattinivāraṇaṃ pageva anuṭṭhātabbaṃ suparisuddhasīlassa paṭisaṅkhānavato tadabhāvato. Bhattasammado anekantiko paribhoge antogadhovāti veditabbo. Kimikulasaṃvaddhanaṃ pana saṅgahetabbaṃ, saṅgahitameva vā ‘‘navannaṃ pāṭikulyānaṃ vasenā’’ti ettha niyamassa akatattā. Iminā vā nayena itaresampettha saṅgaho daṭṭhabbo yathāsambhavamettha paṭikūlatāpaccavekkhaṇassa adhippetattā.</p>
- <p class="bodytext">Evañca <a name="M2.0342"></a> katvā <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.294-295) dasahi ākārehi paṭikūlatā veditabbā. Seyyathidaṃ – gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandato, sammakkhanatoti. Evaṃ dasannaṃ vasena pāṭikulyavacanenapi idha ‘‘navanna’’nti vacanaṃ na virujjhati, sammakkhanassa paribhogādīsu labbhamānabhāvā visuṃ taṃ aggahetvā na vadanti. <span class="bld">Visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.304) pana sammakkhanaṃ paribhogādīsu labbhamānampi nissandavasena visesato paṭikūlanti dassetuṃ sabbapacchā ṭhapitā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ukkaṇṭhitasaññāya samannāgato</span>ti tīsu bhavesu aruccanavasena pavattāya vipassanāpaññāya samannāgato. Nibbidānupassanā hesā saññāsīsena vuttā. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Asubhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4-6. Paṭhamakhamasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para164-166"></a><a name="para164-166_an4"></a><span class="paranum">164-166</span>. Catutthe <a name="V2.0313"></a> padhānakaraṇakāle sītādīni nakkhamati na sahatīti <span class="bld">akkhamā</span>. Khamati sahati abhibhavatīti <span class="bld">khamā</span>. Indriyadamanaṃ <span class="bld">damā</span>. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.14; 6.58) nayena vitakkasamanaṃ <span class="bld">samā</span>ti āha <span class="bld">‘‘akusalavitakkānaṃ vūpasamanapaṭipadā’’</span>ti. Nidassanamattañcetaṃ, sabbesampi kilesānaṃ samanavasena pavattā paṭipadā samā. Pañcamachaṭṭhāni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Paṭhamakhamasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7-8. Mahāmoggallānasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para167-168"></a><a name="para167-168_an4"></a><span class="paranum">167-168</span>. Sattamaṭṭhamesu <span class="bld">mahāmoggallānattherassā</span>tiādinā moggallānattherassa heṭṭhā tiṇṇaṃ maggānaṃ sukhapaṭipadadandhābhiññabhāvo, arahattamaggassa dukkhapaṭipadakhippābhiññabhāvo vutto, sāriputtattherassa pana heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ sukhapaṭipadadandhābhiññabhāvo, arahattamaggassa ca sukhapaṭipadakhippābhiññabhāvo dassito. Yaṃ pana vuttaṃ <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 2.801) ‘‘buddhānaṃ <a name="M2.0343"></a> pana cattāropi maggā sukhapaṭipadakhippābhiññāva ahesuṃ, tathā dhammasenāpatissa. Mahāmoggallānattherassa pana paṭhamamaggo sukhapaṭipadakhippābhiñño ahosi, upari tayo dukkhapaṭipadadandhābhiññā’’ti. Yañca vuttaṃ <span class="bld">aṭṭhasāliniyaṃ</span> (dha. sa. aṭṭha. 1476) ‘‘tathāgatassa hi sāriputtattherassa ca cattāropi maggā sukhapaṭipadakhippābhiññāva ahesuṃ, mahāmoggallānattherassa pana paṭhamamaggo sukhapaṭipadakhippābhiñño upari tayo dukkhapaṭipadakhippābhiññā’’ti, taṃ sabbaṃ aññamaññaṃ nānulometi. Imāya pāḷiyā imāya ca aṭṭhakathāya na sameti, tasmā vīmaṃsitabbametaṃ. Taṃtaṃbhāṇakānaṃ vā matena tattha tattha tathā tathā vuttanti gahetabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Mahāmoggallānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Sasaṅkhārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para169"></a><a name="para169_an4"></a><span class="paranum">169</span>. Navame sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattapayogaṃ katvāva kilesaparinibbānadhammoti <span class="bld">sasaṅkhāraparinibbāyī</span>. Asaṅkhārena appayogena adhimattapayogaṃ akatvāva kilesaparinibbānadhammoti <a name="V2.0314"></a> <span class="bld">asaṅkhāraparinibbāyī</span>. Dhammānusārī puggalo hi āgamanamhi kilese vikkhambhento appadukkhena akasirena akilamantova vikkhambhetuṃ sakkoti. Saddhānusārī puggalo pana dukkhena kasirena kilamanto hutvā vikkhambhetuṃ, tasmā dhammānusārissa pubbabhāgamaggakkhaṇe kilesacchedakaṃ ñāṇaṃ adandhaṃ tikhiṇaṃ sūraṃ hutvā vahati. Yathā nāma tikhiṇena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ maṭṭhaṃ hoti, atisīghaṃ vahati, saddo na suyyati, balavavāyāmakiccaṃ na hoti, evarūpā dhammānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti. Saddhānusārino pana pubbabhāgakkhaṇe kilesacchedakaṃ ñāṇaṃ dandhaṃ atikhiṇaṃ asūraṃ hutvā vahati. Yathā nāma kuṇṭhena asinā kadaliṃ chindantassa chinnaṭṭhānaṃ na maṭṭhaṃ hoti, atisīghaṃ na vahati, saddo suyyati, balavavāyāmakiccaṃ icchitabbaṃ hoti, evarūpā saddhānusārino pubbabhāgabhāvanā hoti. Evaṃ santepi nesaṃ kilesakkhaye nānattaṃ natthi, anavasesāva kilesā khīyanti.</p>
- <p class="centered">Sasaṅkhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Yuganaddhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para170"></a><a name="para170_an4"></a><span class="paranum">170</span>. Dasame <a name="M2.0344"></a> <span class="bld">samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvetī</span>ti idaṃ samathayānikassa vasena vuttaṃ. So hi paṭhamaṃ upacārasamādhiṃ vā appanāsamādhiṃ vā uppādeti, ayaṃ samatho. So tañca taṃsampayutte ca dhamme aniccādīhi vipassati, ayaṃ vipassanā, iti paṭhamaṃ samatho, pacchā vipassanā. Tena vuccati ‘‘samathapubbaṅgamaṃ vipassanaṃ bhāvetī’’ti. <span class="bld">Vipassanāpubbaṅgamaṃ samathaṃ bhāvetī</span>ti idaṃ pana vipassanāyānikassa vasena vuttaṃ. So taṃ vuttappakāraṃ samathaṃ asampādetvā pañcupādānakkhandhe aniccādīhi vipassati. <span class="bld">Paṭhamo lokuttaramaggo nibbattatī</span>ti sotāpattimaggaṃ sandhāya vadati, lokiyamaggavaseneva vā imissā pāḷiyā attho veditabbo. Kathaṃ? <span class="bld">Maggo sañjāyati,</span> pubbabhāgiyo lokiyamaggo uppajjati. <span class="bld">Āsevati</span> nibbidānupassanāvasena. <span class="bld">Bhāveti</span> muccitukamyatāvasena. <span class="bld">Bahulīkaroti</span> paṭisaṅkhānupassanāvasena. <span class="bld">Āsevati</span> vā bhayatupaṭṭhānādiñāṇavasena. <span class="bld">Bhāveti</span> muccitukamyatādiñāṇavasena. <span class="bld">Bahulīkaroti</span> vuṭṭhānagāminivipassanāvasena. <span class="bld">Saṃyojanāni pahīyanti. Anusayā byantī hontī</span>ti maggappaṭipāṭiyā pahīyanti byantī honti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammuddhaccaviggahitamānasa</span>nti obhāsādīsu ariyadhammoti pavattaṃ uddhaccaṃ vikkhepo dhammuddhaccaṃ<a name="V2.0315"></a>, tena dhammuddhaccena vipassanāvīthito uggamanena virūpaṃ gahitaṃ pavattiyamānaṃ dhammuddhaccaviggahitamānasaṃ. Vuttañhetaṃ –</p>
- <p class="indent">‘‘Dhammuddhaccaviggahitamānasaṃ hoti, aniccato manasi karoti, obhāso uppajjati, obhāso dhammoti obhāsaṃ āvajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Dukkhato…pe… anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Tathā aniccato manasikaroto ñāṇaṃ uppajjati…pe… pīti passaddhi sukhaṃ adhimokkho paggaho upaṭṭhānaṃ upekkhā nikanti uppajjati, nikanti dhammoti nikantiṃ āvajjati, tato vikkhepo uddhaccaṃ, tena uddhaccena viggahitamānaso aniccato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ <a name="M2.0345"></a> nappajānāti. Dukkhato…pe… anattato upaṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ nappajānātī’’ti (paṭi. ma. 2.6). Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Yuganaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Paṭipadāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(18) 3. Sañcetaniyavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Cetanāsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para171"></a><a name="para171_an4"></a><span class="paranum">171</span>. Tatiyassa paṭhame <span class="bld">kāyasañcetanāhetū</span>ti kāyakammanimittaṃ, kāyikassa kammassa kaṭattā upacitattāti attho. Esa nayo sesasañcetanādvayepi. Uddhaccasahagatacetanā pavattivipākaṃ detiyevāti <span class="bld">‘‘vīsatividhā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tathā vacīsañcetanā manosañcetanā</span>ti ettha kāmāvacarakusalākusalavasena vīsati cetanā labbhanti. Idaṃ tathā-saddena upasaṃharati. <span class="bld">Apicettha nava mahaggatacetanāpi labbhantī</span>ti iminā navahi rūpārūpakusalacetanāhi saddhiṃ manodvāre ekūnatiṃsāti tīsu dvāresu ekūnasattati cetanā hontīti dasseti. <span class="bld">Avijjāpaccayāvā</span>ti idaṃ tāpi cetanā avijjāpaccayāva hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Yathāvuttā hi ekūnasattati <a name="V2.0316"></a> cetanā kusalāpi avijjāpaccayā honti, pageva itarā appahīnāvijjasseva uppajjanato pahīnāvijjassa anuppajjanato.</p>
- <p class="bodytext">Yasmā yaṃ taṃ yathāvuttaṃ cetanābhedaṃ kāyasaṅkhārañceva vacīsaṅkhārañca manosaṅkhārañca parehi anussāhito sāmampi asaṅkhārikacittena karoti, parehi kāriyamāno sasaṅkhārikacittenapi karoti, ‘‘idaṃ nāma kammaṃ karontopi tassa evarūpo nāma vipāko bhavissatī’’ti evaṃ kammaṃ vipākañca jānantopi karoti, mātāpitūsu cetiyavandanādīni karontesu anukaronto dārako viya kevalaṃ kammaññeva vijjānanto ‘‘imassa pana kammassa ayaṃ vipāko’’ti vipākaṃ ajānantopi karoti<a name="M2.0346"></a>, tasmā taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sāmaṃ vā ta’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Parehi anāṇatto</span>ti saraseneva vattamāno. <span class="bld">Jānanto</span>ti anussavādivasena jānanto.</p>
- <p class="bodytext">Nanu ca khīṇāsavo cetiyaṃ vandati, dhammaṃ bhaṇati, kammaṭṭhānaṃ manasi karoti, kathamassa kāyakammādayo na hontīti? Avipākattā. Khīṇāsavena hi katakammaṃ neva kusalaṃ hoti nākusalaṃ, avipākaṃ hutvā kiriyāmatte tiṭṭhati. Tenassa te kāyādayo na honti. Tenevāha <span class="bld">‘‘khīṇāsavassa kāyena karaṇakammaṃ paññāyatī’’</span>tiādi. <span class="bld">Ta</span>nti kusalākusalaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Khiḍḍāya padussantīti khiḍḍāpadosino, khiḍḍāpadosino eva <span class="bld">khiḍḍāpadosikā</span>. Khiḍḍāpadoso vā etesaṃ atthīti <span class="bld">khiḍḍāpadosikā</span>. Te kira puññavisesādhigatena mahantena attano sirivibhavena nakkhattaṃ kīḷantā tāya sampattiyā mahantatāya ‘‘āhāraṃ paribhuñjimhā na paribhuñjimhā’’tipi na jānanti. Atha ekāhārātikkamato paṭṭhāya nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva na tiṭṭhanti. Kasmā? Kammajatejassa balavatāya karajakāyassa mandatāya. Manussānañhi kammajatejo mando, karajakāyo balavā. Tesaṃ tejassa mandatāya kāyassa balavatāya sattāhampi atikkamitvā uṇhodakaacchayāguādīhi sakkā karajakāyaṃ upatthambhetuṃ. Devānaṃ pana tejo balavā hoti uḷārapuññanibbattattā uḷāragarusiniddhasudhāhārajīraṇato ca. Karajaṃ mandaṃ mudusukhumālabhāvato. Te ekaṃ āhāravelaṃ akkamitvāva saṇṭhāpetuṃ na sakkonti. Yathā nāma gimhānaṃ majjhanhike tattapāsāṇe ṭhapitaṃ padumaṃ vā uppalaṃ vā sāyanhasamaye ghaṭasatenapi siñciyamānaṃ pākatikaṃ na hoti vinassatiyeva, evameva pacchā nirantaraṃ khādantāpi pivantāpi cavantiyeva na tiṭṭhanti. Katame pana te devāti? ‘‘Ime nāmā’’ti aṭṭhakathāya vicāraṇā natthi, ‘‘āhārūpacchedena ātape khittamālā viyā’’ti vuttattā ye keci kabaḷīkārāhārūpajīvino devā evaṃ karonti, te evaṃ cavantīti <a name="V2.0317"></a> veditabbā. <span class="bld">Abhayagirivāsino</span> panāhu ‘‘nimmānaratiparanimmitavasavattino te devā, khiḍḍāya padussanamatteneva hete khiḍḍāpadosikāti vuttā’’ti. Ko panettha devānaṃ āhāro, kā āhāravelāti? ‘‘Sabbesampi kāmāvacaradevānaṃ sudhā āhāro, sā heṭṭhimehi heṭṭhimehi <a name="M2.0347"></a> uparimānaṃ uparimānaṃ paṇītatamā hoti. Taṃ yathāsakaṃ divasavaseneva divase divase bhuñjanti. Keci pana badarappamāṇaṃ sudhāhāraṃ paribhuñjanti. So jivhāyaṃ ṭhapitamattoyeva yāva kesagganakhaggā kāyaṃ pharati, tesaṃyeva divasavasena sattadivasaṃ yāpanasamatthova hotī’’ti vadanti.</p>
- <p class="bodytext">Issāpakatattā paduṭṭhena manasā padussantīti <span class="bld">manopadosikā</span>. Usūyavasena vā manaso padoso manopadoso, so etesaṃ atthi vināsahetubhūtoti <span class="bld">manopadosikā. Akkuddho rakkhatī</span>ti kuddhassa so kodho itarasmiṃ akkujjhante anupādāno ekavārameva uppattiyā anāsevano cāvetuṃ na sakkoti, udakantaṃ patvā aggi viya nibbāyati, tasmā akkuddho taṃ cavanato rakkhati. Ubhosu pana kuddhesu bhiyyo bhiyyo aññamaññamhi parivaḍḍhanavasena tikhiṇasamudācāro nissayadahanaraso kodho uppajjamāno hadayavatthuṃ nidahanto accantasukhumālaṃ karajakāyaṃ vināseti, tato sakalopi attabhāvo antaradhāyati. Tenāha <span class="bld">‘‘ubhosu panā’’</span>tiādi. Tathā cāha bhagavā ‘‘aññamaññamhi paduṭṭhacittā kilantakāya…pe… cavantī’’ti (dī. ni. 1.47).</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Katame tena devā daṭṭhabbā</span>ti ettha <span class="bld">tenā</span>ti paccatte karaṇavacananti āha <span class="bld">‘‘katame nāma te devā daṭṭhabbā’’</span>ti. Karaṇattheyeva vā etaṃ karaṇavacananti dassento āha <span class="bld">‘‘tena vā attabhāvenā’’</span>ti. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Cetanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Vibhattisuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para172"></a><a name="para172_an4"></a><span class="paranum">172</span>. Dutiye atthappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ <span class="bld">atthapaṭisambhidā. Attho</span>ti cettha saṅkhepato hetuphalaṃ. Tañhi hetuvasena araṇīyaṃ gantabbaṃ pattabbaṃ, tasmā ‘‘attho’’ti vuccati. Pabhedato pana yaṃ kiñci paccayasamuppannaṃ, nibbānaṃ, bhāsitattho, vipāko, kiriyāti ime pañca dhammā ‘‘attho’’ti veditabbā<a name="M2.0348"></a>, taṃ atthaṃ paccavekkhantassa <a name="V2.0318"></a> tasmiṃ atthe pabhedagataṃ ñāṇaṃ <span class="bld">atthapaṭisambhidā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘pañcasu atthesu pabhedagataṃ ñāṇa’’</span>nti. <span class="bld">Ācikkhāmī</span>tiādīsu ādito kathento <span class="bld">ācikkhati</span> nāma, uddisatīti attho. Tameva uddesaṃ pariyosāpento <span class="bld">deseti</span>. Yathāuddiṭṭhamatthaṃ uddisanavasena pakārehi ñāpento <span class="bld">ñāpeti</span>. Pakārehi eva tamatthaṃ patiṭṭhāpento <span class="bld">paṭṭhapeti</span>. Yathāuddiṭṭhaṃ paṭiniddisanavasena <span class="bld">vivarati</span>. Vivaṭaṃ <span class="bld">vibhajati</span>. Vibhattaatthaṃ hetūdāharaṇadassanehi pākaṭaṃ karonto <span class="bld">uttāniṃ karoti</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tisso paṭisambhidā</span>ti dhammaniruttipaṭibhānapaṭisambhidā. Tattha <span class="bld">dhammapaṭisambhidā</span> nāma dhammappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ ñāṇaṃ. <span class="bld">Dhammo</span>ti ca saṅkhepato paccayo. So hi yasmā taṃ taṃ vidahati pavatteti ceva pāpeti ca, tasmā ‘‘dhammo’’ti vuccati. Pabhedato pana yo koci phalanibbattako hetu, ariyamaggo, bhāsitaṃ, kusalaṃ, akusalanti ime pañca dhammā ‘‘dhammo’’ti veditabbā, taṃ dhammaṃ paccavekkhantassa tasmiṃ dhamme pabhedagataṃ ñāṇaṃ <span class="bld">dhammapaṭisambhidā</span>. Niruttippabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ niruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ <span class="bld">niruttipaṭisambhidā</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – atthe ca dhamme ca yā sabhāvanirutti, taṃ sabhāvaniruttiṃ saddaṃ ārammaṇaṃ katvā paccavekkhantassa tasmiṃ sabhāvaniruttābhilāpe pabhedagataṃ ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidāti.</p>
- <p class="bodytext">Evamayaṃ niruttipaṭisambhidā saddārammaṇā nāma jātā, na paññattiārammaṇā. Kasmā? Yasmā saddaṃ sutvā ‘‘ayaṃ sabhāvaniruttī’’ti jānanti. Paṭisambhidāppatto hi ‘‘phasso’’ti vutte ‘‘ayaṃ sabhāvaniruttī’’ti jānāti, ‘‘phassā’’ti vā ‘‘phassa’’nti vā vutte pana ‘‘ayaṃ asabhāvaniruttī’’ti jānāti. Vedanādīsupi eseva nayo. Aññaṃ panesa nāmākhyātaupasaggabyañjanasaddaṃ jānāti na jānātīti? Yadaggena saddaṃ jānitvā ‘‘ayaṃ sabhāvanirutti, ayaṃ asabhāvaniruttī’’ti jānāti, tadaggena tampi jānissatīti. Taṃ pana ‘‘nayidaṃ paṭisambhidākicca’’nti paṭikkhipitvā idaṃ vatthu kathitaṃ –</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tissadattatthero</span> kira bodhimaṇḍe suvaṇṇasalākaṃ gahetvā ‘‘aṭṭhārasasu bhāsāsu katarabhāsāya kathemī’’ti pavāresi. Taṃ pana tena attano uggahe ṭhatvā pavāritaṃ, na paṭisambhidāya ṭhitena. So hi mahāpaññatāya <a name="M2.0349"></a> taṃ taṃ bhāsaṃ kathāpetvā uggahetvā evaṃ pavāresi. ‘‘Bhāsaṃ nāma sattā uggaṇhantī’’ti vatvā panettha idaṃ kathitaṃ. Mātāpitaro hi daharakāle kumārake mañce vā pīṭhe vā nipajjāpetvā taṃ taṃ kathayamānā tāni tāni kiccāni karonti. Dārakā tesaṃ taṃ taṃ bhāsaṃ vavatthāpenti ‘‘iminā idaṃ vutta’’nti. Gacchante <a name="V2.0319"></a> gacchante kāle sabbampi bhāsaṃ jānanti. Mātā damiḷī, pitā andhako. Tesaṃ jāto dārako sace mātukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, damiḷabhāsaṃ bhāsissati. Sace pitukathaṃ paṭhamaṃ suṇāti, andhakabhāsaṃ bhāsissati. Ubhinnampi pana kathaṃ assuṇanto māgadhabhāsaṃ bhāsissati. Yopi agāmake mahāaraññe nibbatto, tattha añño kathento nāma natthi. Sopi attano dhammatāya vacanaṃ samuṭṭhāpento, māgadhabhāsameva bhāsissati. Niraye, tiracchānayoniyaṃ, pettivisaye, manussaloke, devaloketi sabbattha māgadhabhāsāva ussannā, sesā oṭṭakirātaandhakayonakadamiḷabhāsādikā aṭṭhārasa bhāsā parivattanti, kālantarena aññathā honti ca nassanti ca.</p>
- <p class="bodytext">Ayamevekā yathābhuccabrahmavohāraariyavohārasaṅkhātā māgadhabhāsā na parivattati. Sā hi katthaci kadāci parivattantīpi na sabbattha sabbadā sabbathāva parivattati, kappavināsepi tiṭṭhatiyeva. Sammāsambuddhopi hi tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ tantiṃ āropento māgadhabhāsāya eva āropesi. Kasmā? Evañhi āharituṃ sukhaṃ hoti. Māgadhabhāsāya hi tantiṃ āruḷhassa buddhavacanassa paṭisambhidāppattānaṃ sotapathāgamanameva papañco. Tena saṅghaṭitamatteneva nayasatena nayasahassena attho upaṭṭhāti. Aññāya bhāsāya tantiṃ āruḷhakaṃ sodhetvā uggahetabbaṃ hoti, bahumpi uggahetvā pana puthujjanassa paṭisambhidāppatti nāma natthi, ariyasāvako nopaṭisambhidāppatto nāma natthi.</p>
- <p class="bodytext">Paṭibhānappabhedassa sallakkhaṇavibhāvanavavatthānakaraṇasamatthaṃ paṭibhāne pabhedagataṃ ñāṇaṃ <span class="bld">paṭibhānapaṭisambhidā</span>. Atthadhammādivisayesu hi tīsu ñāṇesu ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti (vibha. 725-731) evaṃ pavattañāṇassetaṃ <a name="M2.0350"></a> adhivacanaṃ. Imā pana catasso paṭisambhidā dvīsu ṭhānesu pabhedaṃ gacchanti, pañcahi kāraṇehi visadā hontīti veditabbā. Katamesu dvīsu? Sekkhabhūmiyañca asekkhabhūmiyañca, tattha sāriputtattherassa mahāmoggallānattherassa mahākassapattherassa mahākaccāyanattherassa mahākoṭṭhikattherassāti asītiyāpi mahātherānaṃ paṭisambhidā asekkhabhūmiyaṃ pabhedagatā. Ānandattherassa, cittassa gahapatino, dhammikassa upāsakassa, upālissa gahapatino, khujjuttarāya upāsikāyāti evamādīnaṃ paṭisambhidā sekkhabhūmiyaṃ pabhedagatāti imāsu dvīsu bhūmīsu pabhedaṃ gacchanti. Pabhedo nāma maggehi adhigatānaṃ paṭisambhidānaṃ pabhedagamanaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Katamehi pañcahi kāraṇehi paṭisambhidā visadā hontīti? Adhigamena, pariyattiyā, savanena<a name="V2.0320"></a>, paripucchāya, pubbayogena. Tattha <span class="bld">adhigamo</span> nāma arahattaṃ. Tañhi pattassa paṭisambhidā visadā honti. <span class="bld">Savanaṃ</span> nāma dhammassavanaṃ. Sakkaccaṃ suṇantassa hi paṭisambhidā visadā honti. <span class="bld">Paripucchā</span> nāma aṭṭhakathā. Uggahitapāḷiyā atthaṃ kathentassa hi paṭisambhidā visadā honti. <span class="bld">Pubbayogo</span> nāma pubbayogāvacaratā haraṇapaccāharaṇanayena parihaṭakammaṭṭhānatā. Pubbayogāvacarassa hi paṭisambhidā visadā honti.</p>
- <p class="bodytext">Etesu pana pariyatti, savanaṃ, paripucchāti imāni tīṇi pabhedasseva balavakāraṇāni, pubbayogo adhigamassa balavapaccayo. Pabhedassa hoti na hotīti? Hoti, na pana yathā adhigamassa balavapaccayo hoti, tathā pabhedassa. Pariyattisavanaparipucchā hi pubbe hontu vā mā vā, pubbayogena pana pubbe ceva etarahi ca saṅkhārasammasanaṃ vinā paṭisambhidādhigamo nāma natthi. Ime pana dvepi ekato hutvā paṭisambhidā upatthambhetvā visadā hontīti.</p>
- <p class="centered">Vibhattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-4. Mahākoṭṭhikasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para173-4"></a><a name="para173-4_an4"></a><span class="paranum">173-4</span>. Tatiye <a name="M2.0351"></a> <span class="bld">phassāyatanāna</span>nti ettha ākaraṭṭho āyatanasaddoti āha <span class="bld">‘‘phassākarāna’’</span>ntiādi. ‘‘Suvaṇṇāyatanaṃ, rajatāyatana’’ntiādīsu ākaropi ‘‘āyatana’’nti vutto, sañjātisamosaraṇādivasenapi āyatanaṭṭho labbhatiyeva. <span class="bld">Mā</span>-iti paṭisedhe nipāto. Svāyaṃ channaṃ phassāyatanānaṃ asesaṃ virāganirodhā atthaññaṃ vacanaṃ kiñcīti sandhāyāhāti āha <span class="bld">‘‘mā bhaṇīti attho’’</span>ti. <span class="bld">Pañcaphassāyatanāni niruddhānī</span>ti cakkhādīnañca tattha abhāvaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Chaṭṭhassā</span>ti manāyatanassa. Catutthe natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Mahākoṭṭhikasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5-6. Upavāṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para175-6"></a><a name="para175-6_an4"></a><span class="paranum">175-6</span>. Pañcame <span class="bld">vijjāyā</span>ti dibbacakkhupubbenivāsānussatiāsavakkhayañāṇasaṅkhātāya tividhāya vijjāya, aṭṭhavidhāya vā. Aṭṭhavidhāpi hi vijjā vipassanāñāṇena manomayiddhiyā ca saha abhiññā pariggahetvā vuttā. <span class="bld">Pannarasadhammabhedena caraṇena samannāgato</span>ti sīlasaṃvaro, indriyesu <a name="V2.0321"></a> guttadvāratā, bhojane mattaññutā, jāgariyānuyogo, saddhā, hirī, ottappaṃ, bāhusaccaṃ, vīriyaṃ, sati, paññā, cattāri rūpāvacarajjhānānīti evaṃ pannarasabhedena caraṇadhammena samannāgato. Imeyeva hi pannarasa dhammā yasmā etehi carati ariyasāvako gacchati amataṃ disaṃ, tasmā <span class="bld">‘‘caraṇa’’</span>nti vuttā. Chaṭṭhe natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Upavāṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Rāhulasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para177"></a><a name="para177_an4"></a><span class="paranum">177</span>. Sattame <span class="bld">pathavīdhāturevesā</span>ti duvidhāpesā thaddhaṭṭhena, kakkhaḷaṭṭhena, pharusaṭṭhena ekalakkhaṇā pathavīdhātu evāti ajjhattikaṃ bāhirāya saddhiṃ yojetvā dasseti. Kasmā? Bāhirāya pathavīdhātuyā acetanābhāvo pākaṭo, na ajjhattikāya, tasmā bāhirāya saddhiṃ <a name="M2.0352"></a> ekasadisā acetanāyevāti gaṇhantassa sukhapariggāhā hoti, yathā kiṃ? Dantena goṇena saddhiṃ yojito adanto katipāhameva visukāyati vipphandati, atha na cirasseva damathaṃ upeti, evaṃ ajjhattikaṃ bāhirāya saddhiṃ ekasadisāti gaṇhantassa katipāhameva acetanabhāvena upaṭṭhāti, atha na cirenevassā acetanabhāvo pākaṭo hoti dhātumattatāya dassanato. <span class="bld">Netaṃ mama…pe… daṭṭhabba</span>nti taṃ ubhayampi ‘‘na etaṃ mama, na esohamasmi, na eso me attā’’ti evaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Yathābhūta</span>nti yathāsabhāvaṃ. Tañhi aniccādisabhāvaṃ, tasmā aniccaṃ dukkhamanattāti evaṃ daṭṭhabbanti attho. Yasmā ‘‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’’ti passanto neva katthaci attānaṃ passati, na taṃ parassa kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, na parassa attānaṃ attano kiñcanabhāve upanetabbaṃ passati, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘catukoṭikasuññatā nāma kathitā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Rāhulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Jambālīsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para178"></a><a name="para178_an4"></a><span class="paranum">178</span>. Aṭṭhame <span class="bld">santa</span>nti aṅgasantatāya ceva ārammaṇasantatāya ca kamanīyaṃ manoharaṃ. <span class="bld">Cetovimutti</span>nti rūpārūpāvacaraṃ cittavimuttiṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ aññataraṃ samāpatti’’</span>nti. <span class="bld">Lepamakkhitenā</span>ti lākhāmakkhitena. <span class="bld">Pāripanthike asodhetvā</span>ti kāmacchandādipāripanthike <a name="V2.0322"></a> asodhetvā. Yo hi kāmādīnavapaccavekkhaṇādīhi kāmacchandaṃ na suṭṭhu vikkhambhetvā kāyappassaddhivasena duṭṭhullaṃ suppaṭippassaddhaṃ akatvā ārambhadhātumanasikārādivasena thinamiddhaṃ na suṭṭhu paṭivinodetvā samathanimittamanasikārādivasena uddhaccakukkuccaṃ na samūhataṃ katvā aññepi samādhiparipanthe dhamme na suṭṭhu sodhetvā jhānaṃ samāpajjati. So asodhitaṃ āsayaṃ paviṭṭhabhamaro viya asuddhaṃ uyyānaṃ paviṭṭharājā viya ca khippameva nikkhamati. Yo pana samādhiparipanthe dhamme suṭṭhu visodhetvā jhānaṃ samāpajjati, so suvisodhitaṃ āsayaṃ paviṭṭhabhamaro viya suparisuddhaṃ uyyānaṃ paviṭṭharājā viya ca sakalampi divasabhāgaṃ antosamāpattiyaṃyeva hoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Āyamukhānī</span>ti <a name="M2.0353"></a> naditaḷākakandarapadarādito āgamanamaggā. Te ca kandarāyevāti āha <span class="bld">‘‘catasso pavisanakandarā’’</span>ti. <span class="bld">Apāyamukhānī</span>ti apagamanamaggā. Apenti apagacchanti etehīti hi apāyā, te eva mukhānīti <span class="bld">apāyamukhāni</span>. Tāni ca udakanikkhamanacchiddānīti āha <span class="bld">‘‘apavāhanacchiddānī’’</span>ti, apāyasaṅkhātāni udakanikkhamanacchiddānīti attho. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Jambālīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Nibbānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para179"></a><a name="para179_an4"></a><span class="paranum">179</span>. Navame <span class="bld">abhidhamme vuttanayenā</span>ti –</p>
- <p class="indent">‘‘Katamā hānabhāginī paññā? Paṭhamassa jhānassa lābhiṃ kāmasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti hānabhāginī paññā, tadanudhammatā sati santiṭṭhati ṭhitibhāginī paññā. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā samudācaranti visesabhāginī paññā. Nibbidāsahagatā saññāmanasikārā samudācaranti virāgūpasañhitā nibbedhabhāginī paññā’’ti (vibha. 799) –</p>
- <p class="unindented">Ādinā <span class="bld">vibhaṅge</span> vuttanayena evamattho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">paṭhamassa jhānassa lābhi</span>nti yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamassa jhānassa lābhī, taṃ. <span class="bld">Kāmasahagatā</span> <a name="V2.0323"></a> <span class="bld">saññāmanasikārā samudācarantī</span>ti tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti codenti. Tassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā hāyati parihāyati, tasmā ‘‘hānabhāginī paññā’’ti vuttā. <span class="bld">Tadanudhammatā</span>ti tadanurūpasabhāvā. <span class="bld">Sati santiṭṭhatī</span>ti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ, na sammāsatiṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti uppajjati, tassa nikantivasena paṭhamajjhānapaññā neva hāyati na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsikā hoti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘ṭhitibhāginī paññā’’</span>ti. <span class="bld">Avitakkasahagatā</span>ti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ <a name="M2.0354"></a> santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā saññāmanasikārā. <span class="bld">Samudācarantī</span>ti paguṇato paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya tudanti codenti, tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattipadaṭṭhānatāya <span class="bld">‘‘visesabhāginī’’</span>ti vuttā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbidāsahagatā</span>ti taṃyeva paṭhamajjhānalābhiṃ jhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgabhede vattante nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā ‘‘nibbidā’’ti vuccati. <span class="bld">Samudācarantī</span>ti nibbānasacchikiriyatthāya tudanti codenti. <span class="bld">Virāgūpasañhitā</span>ti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇañhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito ‘‘virāgūpasaṃhita’’nti vuccati. Taṃsampayuttasaññāmanasikārāpi virāgūpasaṃhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā ariyamaggappaṭivedhassa padaṭṭhānatāya <span class="bld">‘‘nibbedhabhāginī’’</span>ti vuttāti.</p>
- <p class="centered">Nibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Mahāpadesasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para180"></a><a name="para180_an4"></a><span class="paranum">180</span>. Dasame <span class="bld">mahāokāse</span>ti mahante okāse mahantāni dhammassa patiṭṭhāpanaṭṭhānāni. Yesu patiṭṭhāpito dhammo nicchīyati asandehato. Kāni pana tāni? Āgamanavisiṭṭhāni suttotaraṇādīni. Dutiyavikappe apadisīyantīti apadesā, mahantā apadesā etesanti <span class="bld">mahāpadesā</span>. ‘‘Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato suta’’ntiādinā kenaci ābhatassa dhammoti vinicchayane kāraṇaṃ. Kiṃ pana tanti? Tassa yathābhatassa suttotaraṇādi eva. Yadi evaṃ kathaṃ <a name="V2.0324"></a> cattāroti? Yasmā dhammassa dve sampadāyo satthā sāvako ca. Tesu sāvakā saṅghagaṇapuggalavasena tividhā. Evamimamhā mayāyaṃ dhammo paṭiggahitoti apadisitabbānaṃ bhedena cattāro. Tenāha <a name="M2.0355"></a> <span class="bld">‘‘sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato suta’’</span>ntiādi. Tathā ca vuttaṃ <span class="bld">nettiyaṃ</span> (netti. 4.18) ‘‘cattāro mahāpadesā buddhāpadeso, saṅghāpadeso, gaṇāpadeso, puggalāpadeso. Ime cattāro mahāpadesā’’ti. Buddho apadeso etassāti <span class="bld">buddhāpadeso</span>. Esa nayo sesesupi. Tenāha <span class="bld">‘‘buddhādayo…pe… mahākāraṇānī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Neva abhinanditabba</span>nti na sampaṭicchitabbaṃ, ganthassa sampaṭicchanaṃ nāma savananti āha <span class="bld">‘‘na sotabba’’</span>nti. <span class="bld">Padabyañjanānī</span>ti padāni ca byañjanāni ca, atthapadāni byañjanapadāni cāti attho. Pajjati attho etehīti <span class="bld">padāni,</span> akkharādīni byañjanapadāni. Pajjitabbato <span class="bld">padāni,</span> saṅkāsanādīni atthapadāni. ‘‘Aṭṭhakathāyaṃ padasaṅkhātāni byañjanānīti byañjanapadāneva vuttānī’’ti keci. Atthaṃ byañjentīti <span class="bld">byañjanāni,</span> byañjanapadāni. Tehi byañjitabbato <span class="bld">byañjanāni,</span> atthapadānīti ubhayasaṅgahato. <span class="bld">Imasmiṃ ṭhāne</span>ti tenābhatasuttassa imasmiṃ padese. <span class="bld">Pāḷi vuttā</span>ti kevalo pāḷidhammo vutto. <span class="bld">Attho vutto</span>ti pāḷiyā attho vutto niddiṭṭho. <span class="bld">Anusandhi kathito</span>ti yathāraddhadesanāya uparidesanāya ca anusandhānaṃ kathitaṃ, sambandho kathito. <span class="bld">Pubbāparaṃ kathita</span>nti pubbena paraṃ avirujjhanañceva visesaṭṭhānañca kathitaṃ pakāsitaṃ. Evaṃ pāḷidhammādīni sammadeva sallakkhetvā gahaṇaṃ sādhukaṃ uggahaṇanti āha <span class="bld">‘‘suṭṭhu gahetvā’’</span>ti. <span class="bld">Sutte otāretabbānī</span>ti ñāṇena sutte ogāhetvā tāretabbāni. Taṃ pana ogāhetvā taraṇaṃ tattha otaraṇaṃ anuppavesanaṃ hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘otaritabbānī’’</span>ti. Saṃsandetvā dassanaṃ sandassananti āha <span class="bld">‘‘vinaye saṃsandetabbānī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">‘‘Kiṃ pana taṃ suttaṃ, ko vā vinayo’’ti vicāraṇāyaṃ ācariyānaṃ matibhedamukhena tamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ettha cā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vinayo</span>ti vibhaṅgapāṭhamāha. So hi mātikāsaññitassa suttassa atthe sūcanato ‘‘sutta’’nti vattabbataṃ arahati. Vividhanayattā visiṭṭhanayattā ca <span class="bld">vinayo,</span> khandhakapāṭho. <span class="bld">Eva</span>nti evaṃ suttavinayesu pariggayhamānesu vinayapiṭakampi na pariyādiyati parivārapāḷiyā asaṅgahitattā. Suttantābhidhammapiṭakāni vā <span class="bld">suttaṃ</span> atthasūcanādiatthasambhavato. <span class="bld">Evampī</span>ti suttantābhidhammapiṭakāni suttaṃ, vinayapiṭakaṃ vinayoti evaṃ suttavinayavibhāge vuccamānepi. <span class="bld">Na tāva pariyādiyantī</span>ti na tāva anavasesato pariggayhanti<a name="M2.0356"></a>. Kasmāti ceti āha <span class="bld">‘‘asuttanāmakañhī’’</span>tiādi. Yasmā suttanti imaṃ nāmaṃ anāropetvā saṅgītaṃ jātakādibuddhavacanaṃ atthi, tasmā vuttanayena tīṇi piṭakāni <a name="V2.0325"></a> na pariyādiyantīti. Suttanipātaudānaitivuttakāni dīghanikāyādayo viya suttanti nāmaṃ āropetvā asaṅgītānīti adhippāyenettha jātakādīhi saddhiṃ tānipi gahitāni. Buddhavaṃsacariyāpiṭakānaṃ panettha aggahaṇe kāraṇaṃ maggitabbaṃ, kiṃ vā etena magganena. Sabbopāyaṃ vaṇṇanānayo theravādadassanamukhena paṭikkhitto evāti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ atthī</span>ti asuttanāmakaṃ buddhavacanaṃ natthiyevāti dasseti. <span class="bld">Taṃ sabbaṃ paṭikkhipitvā</span>ti ‘‘suttanti vinayo’’tiādinā vuttasaṃvaṇṇanāyaṃ ‘‘nāyamattho idhādhippeto’’ti paṭisedhetvā. Vineti etena kileseti vinayo, kilesavinayanūpāyo, so eva kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘vinayo pana kāraṇa’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dhamme</span>ti pariyattidhamme. <span class="bld">Sarāgāyā</span>ti sarāgabhāvāya kāmarāgabhavarāgaparibrūhanāya. <span class="bld">Saṃyogāyā</span>ti bhavasaṃyojanāya. <span class="bld">Saupādānāyā</span>ti caturūpādānūpasaṃhitatāya. <span class="bld">Mahicchatāyā</span>ti mahicchabhāvāya. <span class="bld">Asantuṭṭhiyā</span>ti asantuṭṭhabhāvāya. <span class="bld">Kosajjāyā</span>ti kusītabhāvāya. <span class="bld">Saṅgaṇikāyā</span>ti kilesasaṅgaṇikavihārāya. <span class="bld">Ācayāyā</span>ti tividhavaṭṭācayāya. <span class="bld">Virāgāyā</span>ti sakalavaṭṭato virajjanatthāya. <span class="bld">Visaṃyogāyā</span>ti kāmarāgādīhi visaṃyujjanatthāya. <span class="bld">Anupādānāyā</span>ti sabbassapi kammabhavassa aggahaṇāya. <span class="bld">Appicchatāyā</span>ti paccayappicchatādivasena sabbaso icchāya apagamāya. <span class="bld">Santuṭṭhiyā</span>ti dvādasavidhasantuṭṭhabhāvāya. <span class="bld">Vīriyārambhāyā</span>ti kāyikassa ceva cetasikassa ca vīriyassa paggaṇhanatthāya. <span class="bld">Vivekāyā</span>ti pavivittabhāvāya kāmavivekāditadaṅgavivekādivivekasiddhiyā. <span class="bld">Apacayāyā</span>ti sabbassapi vaṭṭassa apacayanāya, nibbānāyāti attho. Evaṃ yo pariyattidhammo uggahaṇadhāraṇaparipucchāmanasikāravasena yoniso paṭipajjantassa sarāgādibhāvaparivajjanassa kāraṇaṃ hutvā virāgādibhāvāya saṃvattati, ekaṃsato <span class="bld">eso dhammo, eso vinayo</span> sammadeva apāyādīsu apatanavasena dhāraṇato kilesānaṃ vinayanato ca. Satthu sammāsambuddhassa ovādānurūpappavattibhāvato <span class="bld">etaṃ satthusāsana</span>nti ca jāneyyāsīti attho.</p>
- <p class="bodytext">Catusaccatthasūcanaṃ <a name="M2.0357"></a> suttanti āha <span class="bld">‘‘sutteti tepiṭake buddhavacane’’</span>ti. Tepiṭakañhi buddhavacanaṃ saccavinimuttaṃ natthi. Rāgādivinayakāraṇaṃ yathā tena suttapadena pakāsitanti āha <span class="bld">‘‘vinayeti etasmiṃ rāgādivinayakāraṇe’’</span>ti. Sutte otaraṇañcettha tepiṭakabuddhavacanapariyāpannatāvaseneva veditabbaṃ, na aññathāti āha <span class="bld">‘‘suttappaṭipāṭiyā katthaci anāgantvā’’</span>ti. <span class="bld">Challiṃ uṭṭhapetvā</span>ti arogassa mahato rukkhassa tiṭṭhato upakkamena challikāya sakalikāya papaṭikāya vā uṭṭhāpanaṃ viya arogassa sāsanadhammassa tiṭṭhato byañjanamattena tappariyāpannaṃ <a name="V2.0326"></a> viya hutvā challisadisaṃ pubbāparaviruddhatādidosaṃ uṭṭhapetvā paridīpetvā. Tādisāni pana ekaṃsato guḷhavessantarādipariyāpannāni hontīti āha <span class="bld">‘‘guḷhavessantara…pe… paññāyantīti attho’’</span>ti. <span class="bld">Rāgādivinaye</span>ti rāgādivinayanatthena atadākāratāya <span class="bld">apaññāyamānāni chaḍḍetabbāni</span> cajitabbāni na gahetabbāni. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti sabbavāresu.</p>
- <p class="centered">Mahāpadesasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Sañcetaniyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(19) 4. Brāhmaṇavaggo</p>
- <p class="subhead">1-3. Yodhājīvasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para181-183"></a><a name="para181-183_an4"></a><span class="paranum">181-183</span>. Catutthassa paṭhamādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="subhead">4. Abhayasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para184"></a><a name="para184_an4"></a><span class="paranum">184</span>. Catutthe <span class="bld">socatī</span>ti citte uppannabalavasokena socati, cittasantāpena anto nijjhāyatīti attho. <span class="bld">Kilamatī</span>ti tasseva sokassa vasena kāye ca uppannadukkhena kilamati. <span class="bld">Paridevatī</span>ti sokuddehakavasena taṃ taṃ vippalapanto vācāya paridevati. <span class="bld">Urattāḷi</span>nti urattāḷaṃ, uraṃ tāḷetvāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘uraṃ tāḷetvā’’</span>ti. <span class="bld">Kaṅkhāvicikicchā</span>ti ettha ‘‘ekamevidaṃ pañcamaṃ nīvaraṇaṃ. Kiṃ nu kho ida’’nti <a name="M2.0358"></a> ārammaṇaṃ kaṅkhanato <span class="bld">kaṅkhā,</span> ‘‘idameva vara’’nti nicchetuṃ asamatthabhāvato <span class="bld">‘‘vicikicchā’’</span>ti vuccati – ‘‘dhammasabhāvaṃ vicinanto kicchati, vigatā cikicchā’’ti vā katvā.</p>
- <p class="centered">Abhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Brāhmaṇasaccasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para185"></a><a name="para185_an4"></a><span class="paranum">185</span>. Pañcame <a name="V2.0327"></a> <span class="bld">etthā</span>ti etasmiṃ suññatānupassanādhikāre. <span class="bld">Kvacī</span>ti katthaci ṭhāne, kāle, dhamme vā. Atha vā <span class="bld">kvacī</span>ti ajjhattaṃ bahiddhā vā. <span class="bld">Attano attāna</span>nti sakattānaṃ ‘‘ayaṃ kho, bho brahmā, mahābrahmā…pe… vasī pitā bhūtabhabyāna’’ntiādinā (dī. ni. 1.42) parehi parikappitaṃ attānañca kassaci kiñcanabhūtaṃ na passatīti dassento <span class="bld">‘‘kassacī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">parassā</span>ti parajāti paro purisoti vā evaṃ gahitassa. <span class="bld">Na ca mama kvacanī</span>ti ettha <span class="bld">mama</span>-saddo aṭṭhānappayuttoti āha <span class="bld">‘‘mama-saddaṃ tāva ṭhapetvā’’</span>ti. <span class="bld">Parassa cā</span>ti attano aññassa. Paro puriso nāma atthi mamatthāya ṭhito. Tassa vasena mayhaṃ sabbaṃ ijjhatīti ekaccadiṭṭhigatikaparikappitavasena paraṃ attānaṃ tañca attano kiñcanabhūtaṃ na passatīti dassento <span class="bld">‘‘na ca kvacanī’’</span>tiādimāha. Ettha ca <span class="bld">nāhaṃ kvacanī</span>ti sakaattano sabbhāvaṃ na passati. <span class="bld">Na kassaci kiñcanatasmi</span>nti sakaattano eva kassaci attaniyataṃ na passati. <span class="bld">Na ca mamā</span>ti etaṃ dvayaṃ yathārahaṃ sambandhitabbaṃ, atthi-padaṃ paccekaṃ. <span class="bld">Na ca kvacani parassa attā atthī</span>ti parassa attano abhāvaṃ passati. <span class="bld">Tassa parassa attano mama kiñcanatā natthī</span>ti parassa attano anattaniyataṃ passati. Evaṃ ajjhattaṃ bahiddhā khandhānaṃ attattaniyasuññatā-suddhasaṅkhārapuñjatā-catukoṭikasuññatāpariggaṇhanena niṭṭhā hoti. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Brāhmaṇasaccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Ummaggasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para186"></a><a name="para186_an4"></a><span class="paranum">186</span>. Chaṭṭhe <a name="M2.0359"></a> <span class="bld">ākaḍḍhīyatī</span>ti cittavasiko loko tattha tattha upakaḍḍhīyati. <span class="bld">Tesaṃyevettha gahaṇaṃ veditabba</span>nti ye apariññātavatthukā cittassa vasaṃ gacchanti, tesaṃyeva gahaṇaṃ. Na hi pariññātakkhandhā pahīnakilesā cittassa vasaṃ gacchanti, cittaṃ pana attano vase vattenti. <span class="bld">Saha sīlenā</span>ti cārittavārittasīlena saddhiṃ. <span class="bld">Pubbabhāgapaṭipada</span>nti dhutaṅgamādiṃ katvā yāva gotrabhuñāṇaṃ, tāva pavattetabbaṃ samathavipassanāsaṅkhātaṃ sammāpaṭipadaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Ummaggasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Vassakārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para187"></a><a name="para187_an4"></a><span class="paranum">187</span>. Sattame <a name="V2.0328"></a> <span class="bld">vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto</span>ti ettha <span class="bld">vassakāro</span>ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ. Mahatiyā issariyamattāya samannāgato mahāmatto. <span class="bld">Issariyamattāyā</span>ti ca issariyappamāṇenāti attho, issariyena ceva vittūpakaraṇena cāti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo, upabhogūpakaraṇānipi hi loke ‘‘mattā’’ti vuccanti. Magadharañño, magadharaṭṭhe vā mahāmattoti <span class="bld">magadhamahāmatto</span>. Tudisaññito gāmo nivāso etassāti <span class="bld">todeyyo</span>. Tenevāha <span class="bld">‘‘tudigāmavāsikassā’’</span>ti. Tudigāmavāsitā cassa tattha adhipatibhāvenāti daṭṭhabbā. So hi taṃ gāmaṃ soṇadaṇḍo viya, campaṃ kūṭadanto viya, khāṇumataṃ adhipatibhāvena ajjhāvasati. <span class="bld">Mahaddhano hoti</span> pañcacattālīsakoṭivibhavo. <span class="bld">Parisatī</span>ti parisāyaṃ, janasamūheti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘sannipatitāya parisāyā’’</span>ti. <span class="bld">Abhippasanno</span>ti ettha abhikkamanattho <span class="bld">abhi</span>-saddoti āha <span class="bld">‘‘atikkamma pasanno’’</span>ti, pasādanīyaṃ ṭhānaṃ atikkamitvā appasādanīyaṭṭhāne pasannoti adhippāyo. Taṃ taṃ kiccaṃ atthaṃ passatīti atthadasā, alaṃ samatthā paṭibalā atthadasā alamatthadasā, alamatthadase atisayantīti <span class="bld">alamatthadasatarā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘atthe passituṃ samatthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Neva sappurisaṃ na asappurisaṃ jānāti</span> sappurisadhammānaṃ asappurisadhammānañca <a name="M2.0360"></a> yāthāvato ajānanato. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Vassakārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Upakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para188"></a><a name="para188_an4"></a><span class="paranum">188</span>. Aṭṭhame nibbattivasena nirayaṃ arahati, nirayasaṃvattaniyena vā kammunā niraye niyuttoti <span class="bld">nerayiko</span>. Avīcimhi uppajjitvā tattha āyukappasaññitaṃ antarakappaṃ tiṭṭhatīti <span class="bld">kappaṭṭho</span>. Nirayūpapattiṃ pariharaṇavasena tikicchituṃ asakkuṇeyyoti <span class="bld">atekiccho. Apariyādinnāvā</span>ti aparikkhīṇāyeva. Sace hi eko bhikkhu kāyānupassanaṃ pucchati, añño vedanānupassanaṃ…pe… cittānupassanaṃ. ‘‘Iminā puṭṭhe ahaṃ pucchāmī’’ti eko ekaṃ na oloketi, evaṃ santepi tesaṃ vāro paññāyati eva, buddhānaṃ pana vāro na paññāyati. Vidatthicaturaṅgulaṃ chāyaṃ atikkamanato puretaraṃyeva bhagavā cuddasavidhena kāyānupassanaṃ, navavidhena vedanānupassanaṃ, soḷasavidhena cittānupassanaṃ, pañcavidhena dhammānupassanaṃ katheti. Tiṭṭhantu vā evaṃ cattāro. Sace hi aññe cattāro sammappadhānesu, aññe iddhipādesu, aññe pañcindriyesu<a name="V2.0329"></a>, aññe pañcabalesu, aññe sattabojjhaṅgesu, aññe aṭṭhamaggaṅgesu pañhe puccheyyuṃ, tampi bhagavā katheyya. Tiṭṭhantu vā ete aṭṭha. Sace aññe sattatiṃsa janā bodhipakkhiyesu pañhe puccheyyuṃ, tampi bhagavā tāvadeva katheyya. Kasmā? Yāvatā hi lokiyamahājane ekaṃ padaṃ kathente tāva ānandatthero aṭṭha padāni katheti. Ānandatthere pana ekaṃ padaṃ kathenteyeva bhagavā soḷasa padāni katheti. Kasmā? Bhagavato hi jivhā mudu, dantāvaraṇaṃ suphusitaṃ, vacanaṃ agaḷitaṃ, bhavaṅgaparivāso lahuko. Tena vuttaṃ – <span class="bld">‘‘apariyādinnāvassa tathāgatassa dhammadesanā, apariyādinnaṃ dhammapadabyañjana’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">dhammadesanā</span>ti tantiṭṭhapanā. <span class="bld">Dhammapadabyañjana</span>nti ettha <span class="bld">dhammo</span>ti pāḷi. Pajjati attho etenāti <span class="bld">padaṃ</span>. Vākyañca padeneva saṅgahitaṃ. Atthaṃ byañjetīti <span class="bld">byañjanaṃ,</span> akkharaṃ. Tañhi padavākyaṃ paricchijjamānaṃ taṃ taṃ atthaṃ byañjeti pakāseti. Etena aparāparehi padabyañjanehi sucirampi kālaṃ kathentassa <a name="M2.0361"></a> tathāgatassa na kadāci tesaṃ pariyādānaṃ atthīti dasseti. <span class="bld">Guṇadhaṃsī</span>ti guṇadhaṃsanasīlo. <span class="bld">Pagabbo</span>ti vācāpāgabbiyena samannāgato.</p>
- <p class="centered">Upakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9. Sacchikaraṇīyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para189"></a><a name="para189_an4"></a><span class="paranum">189</span>. Navame <span class="bld">nāmakāyenā</span>ti sahajātanāmakāyena. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Sacchikaraṇīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10. Uposathasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para190"></a><a name="para190_an4"></a><span class="paranum">190</span>. Dasame <span class="bld">tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūta</span>nti āmeḍitavacanaṃ byāpanicchāvasena vuttanti āha <span class="bld">‘‘yato yato anuviloketī’’</span>ti. <span class="bld">Anuviloketvā</span>ti ettha <span class="bld">anu</span>-saddopi byāpanicchāvacanamevāti anu anu viloketvāti attho, pañcapasādappaṭimaṇḍitāni akkhīni ummīletvā tato tato viloketvāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ala</span>nti yuttaṃ, opāyikanti attho ‘‘alameva nibbinditu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.272; saṃ. ni. 2.124-126) viya. Puṭabandhanena pariharitvā asitabbaṃ <a name="V2.0330"></a> <span class="bld">puṭosaṃ</span> sambalaṃ a-kārassa o-kāraṃ katvā. Tenāha <span class="bld">‘‘pātheyya’’</span>nti. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Uposathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Brāhmaṇavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(20) 5. Mahāvaggo</p>
- <p class="subhead">1. Sotānugatasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para191"></a><a name="para191_an4"></a><span class="paranum">191</span>. Pañcamassa paṭhame <span class="bld">sotānugatāna</span>nti pasādasotaṃ anugantvā gatānaṃ, paguṇānaṃ vācuggatānanti attho. Evaṃbhūtā ca pasādasotaṃ odahitvā <a name="M2.0362"></a> ñāṇasotena suṭṭhu vavatthapitā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘pasādasota’’</span>ntiādi. Ekaccassa hi uggahitapubbavacanaṃ taṃ taṃ paguṇaṃ niccharitaṃ suṭṭhu vavatthapitaṃ na hoti. ‘‘Asukaṃ suttaṃ vā jātakaṃ vā kathehī’’ti vutte ‘‘sajjhāyitvā saṃsanditvā samanuggāhitvā jānissāmī’’ti vadanti. Ekaccassa taṃ taṃ paguṇaṃ bhavaṅgasotasadisaṃ hoti ‘‘asukaṃ suttaṃ vā jātakaṃ vā kathehī’’ti vutte uddharitvā tameva katheti. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘ñāṇasotena vavatthapitāna’’</span>nti. Itthiliṅgādīni tīṇi <span class="bld">liṅgāni</span>. Nāmādīni cattāri <span class="bld">padāni</span>. Paṭhamādayo satta <span class="bld">vibhattiyo</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vaḷañjetī</span>ti pāḷiṃ anusandhiṃ pubbāparavasena vācuggataṃ karonto dhāreti. <span class="bld">Vacasā paricitā</span>ti suttadasakavaggadasakapaṇṇāsadasakavasena vācāya sajjhāyitā, ‘‘dasasuttāni gatāni, dasavaggāni gatānī’’tiādinā sallakkhetvā vācāya sajjhāyitāti attho. Vaggādivasena hi idha vacasā paricayo adhippeto, na pana suttekadesassa suttamattassa vacasā paricayo. Manasā anu anu pekkhitā bhāgaso nijjhāyitā viditā <span class="bld">manusānupekkhitā</span>. Yassa vācāya sajjhāyitaṃ buddhavacanaṃ manasā cintentassa tattha tattha pākaṭaṃ hoti, mahādīpaṃ jāletvā ṭhitassa rūpagataṃ viya vibhūtaṃ hutvā paññāyati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Suppaṭividdhā</span>ti nijjaṭaṃ niggumbaṃ katvā suṭṭhu yāthāvato paṭividdhā. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Sotānugatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Ṭhānasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para192"></a><a name="para192_an4"></a><span class="paranum">192</span>. Dutiye <a name="V2.0331"></a> <span class="bld">saṃvāsenā</span>ti sahavāsena. <span class="bld">Sīlaṃ veditabba</span>nti ‘‘ayaṃ susīlo vā dussīlo vā’’ti saha vasantena upasaṅkamantena jānitabbo. <span class="bld">Tañca kho dīghena addhunā, na ittara</span>nti tañca sīlaṃ dīghena kālena veditabbaṃ, na ittarena. Dvīhatīhañhi saṃyatākāro ca saṃvutindriyākāro ca na sakkā dassetuṃ. <span class="bld">Manasi karotā</span>ti tampi ‘‘sīlamassa pariggahessāmī’’ti manasikarontena paccavekkhanteneva sakkā jānituṃ, na itarena. <span class="bld">Paññavatā</span>ti tampi sappaññeneva paṇḍitena. Bālo hi manasikarontopi jānituṃ na sakkoti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvohārenā</span>ti <a name="M2.0363"></a> aparāparaṃ kathanena.</p>
- <p class="gatha1">‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;</p>
- <p class="gathalast">Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo’’ti. (ma. ni. 2.457; su. ni. 619) –</p>
- <p class="unindented">Ettha hi byavahāro nāma. ‘‘Cattāro ariyavohārā, cattāro anariyavohārā’’ti (dī. ni. 3.313) ettha cetanā. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1315; mahāni. 73) ettha paññatti. ‘‘Vohāramattena so vohareyyā’’ti (saṃ. ni. 1.25) ettha kathāvohāro. Idhāpi esova adhippeto. Ekaccassa hi sammukhākathā parammukhākathāya na sameti parammukhākathā sammukhākathāya. Tathā purimakathā pacchimakathāya, pacchimakathā ca purimakathāya. So kathaneneva sakkā jānituṃ ‘‘asuci eso puggalo’’ti. Sucisīlassa pana purimaṃ pacchimena, pacchimañca purimena sameti. Sammukhākathitaṃ parammukhākathitena sameti, parammukhākathitañca sammukhākathitena, tasmā kathanena sakkā sucibhāvo jānitunti pakāsento evamāha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Thāmo</span>ti ñāṇathāmo. Yassa hi ñāṇathāmo natthi, so uppannesu upaddavesu gahetabbaṃ gahaṇaṃ kattabbaṃ kiccaṃ apassanto advārakagharaṃ paviṭṭho viya carati. Tenāha <span class="bld">‘‘āpadāsu, bhikkhave, thāmo veditabbo’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sākacchāyā</span>ti saṃkathāya. Duppaññassa hi kathā udake geṇḍu viya uppilavati. Paññavato <a name="V2.0332"></a> kathentassa paṭibhānaṃ anantaṃ hoti. Udakavipphanditeneva hi maccho khuddako vā mahanto vāti ñāyati.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñātivināso</span>ti corarogabhayādīhi ñātīnaṃ vināso. Bhogānaṃ byasanaṃ <span class="bld">bhogabyasanaṃ,</span> rājacorādivasena bhogavināsoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘dutiyapadepi eseva nayo’’</span>ti. <span class="bld">Pañhummaggo</span>ti pañhagavesanaṃ, ñātuṃ icchitassa atthassa vīmaṃsananti attho. <span class="bld">Atappaka</span>nti atittikaraṭṭhena atappakaṃ sādurasabhojanaṃ viya. <span class="bld">Saṇha</span>nti sukhumasabhāvaṃ.</p>
- <p class="centered">Ṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3. Bhaddiyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para193"></a><a name="para193_an4"></a><span class="paranum">193</span>. Tatiye <a name="M2.0364"></a> karaṇassa uttaraṃ kiriyaṃ karaṇuttariyaṃ, taṃ lakkhaṇaṃ etassāti <span class="bld">karaṇuttariyalakkhaṇo</span>. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Bhaddiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4. Sāmugiyasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para194"></a><a name="para194_an4"></a><span class="paranum">194</span>. Catutthe puggalassa pārisuddhiyā padhānabhūtāni vā aṅgāni <span class="bld">pārisuddhipadhāniyaṅgāni</span>. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Sāmugiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">5. Vappasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para195"></a><a name="para195_an4"></a><span class="paranum">195</span>. Pañcame <span class="bld">pihitattā</span>ti akusalassa pavesanadvāraṃ pidahitvā ṭhitattā. Kāyena saṃvaritabbañhi apihitena dvārena pavattanakaṃ pāpadhammaṃ saṃvaritvā ṭhito <span class="bld">kāyena saṃvuto nāma. Khayavirāgenā</span>ti accantakhayasaṅkhātena virajjanena, anuppādanirodhenāti attho. Kiṃ vijjā pubbe uppannāti? Ubhayametaṃ na vattabbaṃ. Pahānābhisamayabhāvanābhisamayānaṃ abhinnakālattā padīpujjalanena <a name="V2.0333"></a> andhakāraṃ viya vijjuppādena avijjā niruddhāva hoti, vattabbaṃ vā hetuphalattamupacāravasena. Yathā hi padīpujjalanahetuko andhakāravigamo, evaṃ vijjuppādahetuko avijjānirodho. Hetuphaladhammā ca samānakālāpi pubbāparakālā viya voharīyanti yathā ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti (ma. ni. 1.400; 3.421, 425, 426; saṃ. ni. 2.43-44; 2.4.60; kathā. 465, 467) paccayādānuppajjanakiriyā. Cittassa kāyassa ca vihananato <span class="bld">vighāto,</span> dukkhaṃ. Paridahanato <span class="bld">pariḷāho</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Niccavihārā</span>ti sabbadā pavattanakavihārā. Ṭhapetvā hi samāpattivelaṃ bhavaṅgavelañca khīṇāsavā iminā chaḷaṅgupekkhāvihārena sabbakālaṃ viharanti. <span class="bld">Cakkhunā rūpaṃ disvā</span>ti cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti <a name="M2.0365"></a> hi nissayavohārena vuttaṃ. Sasambhārakathā hesā yathā ‘‘dhanunā vijjhatī’’ti, tasmā nissayasīsena nissitassa gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Rāgavasena na somanassajāto hotī</span>ti gehasitapemavasenapi javanakkhaṇe somanassajāto na hoti maggena samucchinnattā, <span class="bld">na domanassajāto</span> pasādaññathattavasenapi. <span class="bld">Upekkhako majjhatto hutvā viharatī</span>ti asamapekkhanena mohaṃ anuppādento ñāṇupekkhāvaseneva upekkhako viharati majjhatto. Khīṇāsavo hi iṭṭhepi aniṭṭhepi majjhattepi ārammaṇe yo asamapekkhanena samasamā ayonisogahaṇe akhīṇāsavānaṃ moho uppajjati, taṃ anuppādento maggeneva tassa samugghātitattā ñāṇupekkhāvaseneva upekkhako viharati, ayañcassa paṭipatti sativepullapattiyā paññāvepullapattiyā cāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘satisampajaññapariggahitāyā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘chasu dvāresu upekkhako viharatī’’ti iminā chaḷaṅgupekkhā kathitā. ‘‘Sampajāno’’ti vacanato pana cattāri ñāṇasampayuttacittāni labbhanti tehi vinā sampajānatāya asambhavato. ‘‘Satatavihārā’’ti vacanato aṭṭhapi mahākiriyacittāni labbhanti ñāṇuppattipaccayarahitakālepi pavattijotanato. ‘‘Arajjanto adussanto’’ti vacanato hasituppādavoṭṭhabbanehi saddhiṃ dasa cittāni labbhanti. Arajjanādussanavasena pavatti hi tesampi sādhāraṇāti. Nanu cettha ‘‘upekkhako viharatī’’ti chaḷaṅgupekkhāvasena imesaṃ satatavihārānaṃ āgatattā somanassaṃ kathaṃ labbhatīti? Āsevanatoti. Kiñcāpi hi khīṇāsavo iṭṭhāniṭṭhepi ārammaṇe majjhatte viya bahulaṃ upekkhako viharati attano parisuddhappakatibhāvāvijahanato, kadāci pana tathā cetobhisaṅkhārabhāve yaṃ taṃ sabhāvato iṭṭhaṃ ārammaṇaṃ<a name="V2.0334"></a>, tassa yāthāvato sabhāvaggahaṇavasenapi arahato cittaṃ somanassasahagataṃ hutvā pavattateva, tañca kho pubbāsevanavasena.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyo</span>ti (saṃ. ni. ṭī. 2.2.51) pañcadvārakāyo, so anto avasānaṃ etissāti kāyantikā, taṃ <span class="bld">kāyantikaṃ</span>. Tenāha – <span class="bld">‘‘yāva pañcadvārakāyo pavattati, tāva pavatta’’</span>nti. <span class="bld">Jīvitantika</span>nti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Pacchā uppajjitvā</span>ti etasmiṃ attabhāve manodvārikavedanāto pacchā uppajjitvā tato paṭhamaṃ <a name="M2.0366"></a> nirujjhati, tato eva atthasiddhamatthaṃ sarūpeneva dassetuṃ <span class="bld">‘‘manodvārikavedanā paṭhamaṃ uppajjitvā pacchā nirujjhatī’’</span>ti vuttaṃ. Idāni tameva saṅkhepena vuttaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘sā hī’’</span>tiādimāha. Yāva tettiṃsavassāni paṭhamavayo. <span class="bld">Paññāsavassakāle</span>ti paṭhamavayato yāva paññāsavassakālā, tāva. <span class="bld">Ṭhitā hotī</span>ti vaḍḍhihāniyo anupagantvā samarūpeneva ṭhitā hoti. <span class="bld">Mandā</span>ti mudukā atikhiṇā. <span class="bld">Tadā</span>ti asītinavutivassakāle <span class="bld">vadantepi</span> tathāciraparicitepīti adhippāyo. <span class="bld">Bhaggā</span>ti tejobhaggena bhaggā dubbaṇṇā. <span class="bld">Hadayakoṭiṃyevā</span>ti cakkhādivatthūsu appavattitvā tesaṃ ādiantakoṭibhūtaṃ hadayavatthuṃyeva. <span class="bld">Tāvā</span>ti yāva vedanā vattati, tāva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vāpiyā</span>ti mahātaḷākena. <span class="bld">Pañcaudakamaggasampanna</span>nti pañcahi udakassa pavisananikkhamanamaggehi yuttaṃ. <span class="bld">Tato tato vissandamānaṃ</span> sabbaso puṇṇattā. <span class="bld">Paṭhamaṃ deve vassante</span>tiādi upamāsaṃsandanaṃ. <span class="bld">Imaṃ vedanaṃ sandhāyā</span>ti imaṃ yathāvuttaṃ pariyosānappattaṃ manodvārikavedanaṃ sandhāya.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyassa bhedā</span>ti attabhāvassa vināsanato. <span class="bld">Parato agantvā</span>ti paralokavasena agantvā. Vedanānaṃ sītibhāvo nāma saṅkhāradarathapariḷāhābhāvo. So panāyaṃ sabbaso appavattivasenevāti āha <span class="bld">‘‘appavattanadhammāni bhavissantī’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Attabhāvaṃ nāsetukāmassa daḷhaṃ uppannaṃ saṃvegañāṇaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘kudālo viya paññā’’</span>ti. Tato nibbattitajjhānasamādhiṃ sandhāya <span class="bld">‘‘piṭakaṃ viya samādhī’’</span>ti. Tannissāya pavattetabbavipassanārambhañāṇaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘khanitti viya vipassanā’’</span>ti ca vuttaṃ. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Vappasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">6. Sāḷhasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para196"></a><a name="para196_an4"></a><span class="paranum">196</span>. Chaṭṭhe <a name="V2.0335"></a> kāyadaḷhibahulataṃ tapatīti tapo, attakilamathānuyogavasena pavattaṃ vīriyaṃ. Tena kāyadaḷhibahulatānimittassa pāpassa jigucchanaṃ virajjanaṃ <span class="bld">tapojigucchā</span>ti āha <span class="bld">‘‘dukkarakārikasaṅkhātenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tapojigucchavādā</span>tiādīsu tapojigucchaṃ vadanti, manasāpi tameva sārato <a name="M2.0367"></a> gahetvā vicaranti, kāyenapi tameva allīnā nānappakāraṃ attakilamathānuyogamanuyuttā viharantīti attho. <span class="bld">Aparisuddhakāyasamācārā</span>ti aparisuddhena pāṇātipātādinā kāyasamācārena samannāgatā. <span class="bld">Aparisuddhavacīsamācārā</span>ti aparisuddhena musāvādādinā vacīsamācārena samannāgatā. <span class="bld">Aparisuddhamanosamācārā</span>ti aparisuddhena abhijjhādinā manosamācārena samannāgatā. Kāmaṃ akusalakāyasamācāravacīsamācārappavattikālepi abhijjhādayo pavattantiyeva, tadā pana te cetanāpakkhikā vā abbohārikā vāti, manosamācāravāre eva abhijjhādivasena yojanā katā. Atha vā dvārantare pavattānaṃ pāṇātipātādīnaṃ vacīsamācārādibhāvābhāvo viya dvārantare pavattānampi abhijjhādīnaṃ kāyasamācārādibhāvo asiddho, manosamācārabhāvo eva pana siddhoti katvā manosamācāravāre eva abhijjhādayo uddhaṭā. Tathā hi vuttaṃ –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Dvāre caranti kammāni, na dvārā dvāracārino;</p>
- <p class="gathalast">Tasmā dvārehi kammāni, aññamaññaṃ vavatthitā’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1 kāmāvacarakusaladvārakathā);</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Aparisuddhājīvā</span>ti aparisuddhena vejjakammadūtakammavaḍḍhiyogādinā ekavīsatianesanābhedena ājīvena samannāgatā. Idañca sāsane pabbajitānaṃyeva vasena vuttaṃ, ‘‘yepi te samaṇabrāhmaṇā’’ti pana vacanato bāhirakavasena gahaṭṭhavasena ca yojanā veditabbā. Gahaṭṭhānampi hi jātidhammakuladhammadesadhammavilomanavasena aññathāpi micchājīvo labbhateva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇadassanāyā</span>ti ettha <span class="bld">ñāṇadassana</span>nti maggañāṇampi vuccati phalañāṇampi sabbaññutaññāṇampi paccavekkhaṇañāṇampi vipassanāñāṇampi. ‘‘Kiṃ nu kho, āvuso, ñāṇadassanavisuddhatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’’ti (ma. ni. 1.257) hi ettha maggañāṇaṃ ‘‘ñāṇadassana’’nti vuttaṃ. ‘‘Ayamañño uttarimanussadhammo alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti (ma. ni. 1.328) ettha phalañāṇaṃ. ‘‘Bhagavatopi kho ñāṇaṃ <a name="V2.0336"></a> udapādi sattāhakālakato āḷāro kālāmo’’ti (mahāva. 10) ettha sabbaññutaññāṇaṃ. ‘‘Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me vimutti, ayamantimā jātī’’ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 16; paṭi. ma. 2.30) ettha paccavekkhaṇañāṇaṃ. ‘‘Ñāṇadassanāya cittaṃ abhinīharatī’’ti (dī. ni. 1.234-235) ettha vipassanāñāṇaṃ. Idha pana ñāṇadassanāyāti <a name="M2.0368"></a> maggañāṇaṃ ‘‘ñāṇadassana’’nti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘maggañāṇasaṅkhātāya dassanāyā’’</span>ti. <span class="bld">Avirādhitaṃ vijjhatī</span>ti avirādhitaṃ katvā vijjhati. Sesamettha suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Sāḷhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">7. Mallikādevīsuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para197"></a><a name="para197_an4"></a><span class="paranum">197</span>. Sattame <span class="bld">appesakkhā</span>ti appānubhāvā. Sā pana appesakkhatā ādhipateyyasampattiyā parivārasampattiyā ca abhāvena pākaṭā hoti. Tattha parivārasampattiyā abhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘appaparivārā’’</span>ti āha. <span class="bld">Issarā</span>ti ādhipateyyasaṃvattanakammabalena īsanasīlā. Sā panassā issaratā vibhavasampattipaccayā pākaṭā jātāti aḍḍhatāpariyāyabhāvena vadanto <span class="bld">‘‘aḍḍhāti issarā’’</span>ti āha. Mahantaṃ dhanametissā bhūmigatañceva vaḷañjanakañcāti <span class="bld">mahaddhanā</span>. Idha pana vaḷañjanakeneva dhanena mahaddhanataṃ dassento <span class="bld">‘‘vaḷañjanakadhanena mahaddhanā’’</span>ti āha. Īsatīti īsā, abhibhūti attho. Mahatī īsā mahesā, suppatiṭṭhitamahesatāya pana parehi mahesoti akkhātabbatāya <span class="bld">mahesakkhā</span>. Yasmā pana so mahesakkhābhāvo ādhipateyyaparivārasampattiyā viññāyati, tasmā <span class="bld">‘‘mahāparivārā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Saṇṭhānapāripūriyā adhikaṃ rūpamassāti <span class="bld">abhirūpā. Saṇṭhānapāripūriyā</span>ti ca hatthapādādisarīrāvayavānaṃ susaṇṭhitatāyāti attho. Avayavapāripūriyā hi samudāyapāripūrisiddhi. <span class="bld">Rūpa</span>nti ca sarīraṃ ‘‘rūpavanteva saṅkhyaṃ gacchatī’’tiādīsu viya. <span class="bld">Dassanayuttā</span>ti surūpabhāvena passitabbayuttā, dissamānā cakkhūni piyāyatīti aññakiccavikkhepaṃ hitvāpi daṭṭhabbāti vuttaṃ hoti. Dissamānāva somanassavasena cittaṃ pasādetīti <span class="bld">pāsādikā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘dassanena pāsādikā’’</span>ti. Pokkharatāti vuccati sundarabhāvo, vaṇṇassa pokkharatā <span class="bld">vaṇṇapokkharatā,</span> tāya vaṇṇasampattiyāti attho. Porāṇā pana <span class="bld">pokkhara</span>nti sarīraṃ vadanti<a name="V2.0337"></a>, <span class="bld">vaṇṇaṃ</span> vaṇṇameva. Tesaṃ matena vaṇṇañca pokkharañca vaṇṇapokkharāni, tesaṃ bhāvo <span class="bld">vaṇṇapokkharatā</span><a name="M2.0369"></a>. Iti <span class="bld">paramāya vaṇṇapokkharatāyā</span>ti uttamaparisuddhena vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānasampattiyā cāti attho daṭṭhabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘vaṇṇena ceva sarīrasaṇṭhānena cā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">vaṇṇenā</span>ti vaṇṇadhātuyā. Sarīraṃ nāma sannivesavisiṭṭho karacaraṇagīvāsīsādiavayavasamudāyo, so ca saṇṭhānamukhena gayhatīti āha <span class="bld">‘‘sarīrasaṇṭhānenā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Abhisajjatī</span>ti kujjhanavaseneva kuṭilakaṇṭako viya tasmiṃ tasmiṃ samuṭṭhāne makaradanto viya lagati. Yañhi kodhassa uppattiṭṭhānabhūte ārammaṇe upanāhassa paccayabhūtaṃ kujjhanavasena abhisajjanaṃ, taṃ idhādhippetaṃ, na lubbhanavasena. <span class="bld">Kuppatī</span>tiādīsu pubbuppatti <span class="bld">kopo,</span> tato balavataro <span class="bld">byāpādo</span> laddhāsevanatāya cittassa byāpajjanato. Sātisayaṃ laddhāsevanatāya tato byāpādatopi balavatarā paccatthikabhāvena thāmappatti <span class="bld">patitthiyanā. Annaṃ pāna</span>ntiādīsu adīyato <span class="bld">annaṃ,</span> khādanīyaṃ bhojanīyañca. Pātabyato <span class="bld">pānaṃ,</span> yaṃkiñci pānaṃ. Vasitabbato acchādetabbato <span class="bld">vatthaṃ,</span> nivāsanapāvuraṇaṃ. Yanti tenāti <span class="bld">yānaṃ,</span> chattupāhanavayhasivikādi yaṃkiñci gamanapaccayaṃ. Chattampi hi vassātapadukkhanivāraṇena maggagamanasādhananti katvā <span class="bld">‘‘yāna’’</span>nti vuccati. <span class="bld">Māla</span>nti yaṃkiñci sumanamālādipupphaṃ. <span class="bld">Gandha</span>nti yaṃkiñci candanādivilepanaṃ.</p>
- <p class="centered">Mallikādevīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Attantapasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para198"></a><a name="para198_an4"></a><span class="paranum">198</span>. Aṭṭhame āhito ahaṃmāno etthāti attā, attabhāvo. Idha pana yo paro na hoti, so attā, taṃ <span class="bld">attānaṃ. Para</span>nti attato aññaṃ. <span class="bld">Diṭṭhe</span>ti paccakkhabhūte. <span class="bld">Dhamme</span>ti upādānakkhandhadhamme. Tattha hi attā bhavati, attasaññādiṭṭhi bhavatīti attabhāvasamaññā. Tenāha <span class="bld">‘‘diṭṭheva dhammeti imasmiṃyeva attabhāve’’</span>ti. <span class="bld">Chātaṃ vuccati taṇhā</span> jighacchāhetutāya. <span class="bld">Anto tāpanakilesāna</span>nti attano santāne darathapariḷāhajananena santāpanakilesānaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Paresaṃ <a name="M2.0370"></a> hananaghātanādinā rodāpanato <span class="bld">luddo</span>. Tathā vighātakabhāvena kāyacittānaṃ vidālanato <span class="bld">dāruṇo</span>. Thaddhahadayo <span class="bld">kakkhaḷo</span>. Bandhanāgāre niyutto <span class="bld">bandhanāgāriko</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Khattiyābhisekenā</span>ti <a name="V2.0338"></a> khattiyānaṃ kātabbaabhisekena. <span class="bld">Santhāgāra</span>nti santhāravasena kataṃ agāraṃ yaññāgāraṃ. <span class="bld">Sappitelenā</span>ti sappimissena telena. Yamakasnehena hi esā tadā kāyaṃ abbhañjati. Vacchabhāvaṃ taritvā ṭhito <span class="bld">vacchataro. Parikkhepakaraṇatthāyā</span>ti navamālāhi saddhiṃ dabbhehi vediyā parikkhipanatthāya. <span class="bld">Yaññabhūmiya</span>nti avasesayaññaṭṭhāne.</p>
- <p class="bodytext">Dūrasamussāritamānasseva sāsane sammāpaṭipatti sambhavati, na mānajātikassāti āha <span class="bld">‘‘nihatamānattā’’</span>ti. <span class="bld">Ussannattā</span>ti bahubhāvato. Bhogārogyādivatthukā madā suppahiyā honti nimittassa avaṭṭhānato, na tathā kulavijjāmadāti khattiyabrāhmaṇakulānaṃ pabbajitānampi jātivijjā nissāya mānajappanaṃ duppajahanti āha <span class="bld">‘‘yebhuyyena hi…pe… mānaṃ karontī’’</span>ti. <span class="bld">Vijātitāyā</span>ti nihīnajātitāya. <span class="bld">Patiṭṭhātuṃ na sakkontī</span>ti suvisuddhaṃ katvā sīlaṃ rakkhituṃ na sakkonti. Sīlavasena hi sāsane patiṭṭhahanti. <span class="bld">Patiṭṭhātu</span>nti vā saccappaṭivedhena lokuttarāya patiṭṭhāya patiṭṭhātuṃ. Yebhuyyena hi upanissayasampannā sujātāyeva honti, na dujjātā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Parisuddha</span>nti rāgādīnaṃ accantameva pahānadīpanato nirupakkilesatāya sabbaso visuddhaṃ. <span class="bld">Saddhaṃ paṭilabhatī</span>ti pothujjanikasaddhāvasena saddahati. Viññujātikānañhi dhammasampattiggahaṇapubbikā saddhāsiddhi dhammappamāṇadhammappasannabhāvato. <span class="bld">Jāyampatikā</span>ti gharaṇipatikā. Kāmaṃ ‘‘jāyampatikā’’ti vutte gharasāmikagharasāminivasena dvinnaṃyeva gahaṇaṃ viññāyati, yassa pana purisassa anekā pajāpatiyo honti, tattha kiṃ vattabbanti ekāyapi saṃvāso sambādhoti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘dve’’</span>ti vuttaṃ. Rāgādinā sakiñcanaṭṭhena, khettavatthuādinā sapalibodhaṭṭhena rāgarajādīnaṃ āgamanapathatāpi uppajjanaṭṭhānatā evāti dvepi vaṇṇanā ekatthā, byañjanameva nānaṃ. <span class="bld">Alagganaṭṭhenā</span>ti asajjanaṭṭhena appaṭibaddhabhāvena. Evaṃ akusalakusalappavattīnaṃ ṭhānabhāvena gharāvāsapabbajjānaṃ sambādhabbhokāsataṃ dassetvā idāni <a name="M2.0371"></a> kusalappavattiyāyeva aṭṭhānaṭṭhānabhāvena tesaṃ taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅkhepakathā</span>ti visuṃ visuṃ paduddhāraṃ akatvā saṅkhepato atthavaṇṇanā. <span class="bld">Ekampi divasa</span>nti ekadivasamattampi. <span class="bld">Akhaṇḍaṃ katvā</span>ti dukkaṭamattassapi anāpajjanena akhaṇḍitaṃ katvā. <span class="bld">Kilesamalena amalina</span>nti taṇhāsaṃkilesādivasena asaṃkiliṭṭhaṃ katvā. <span class="bld">Paridahitvā</span>ti nivāsetvā ceva pārupitvā ca. Agāravāso agāraṃ uttarapadalopena, tassa vaḍḍhiāvahaṃ <span class="bld">agārassa hitaṃ</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Bhogakkhandho</span>ti <a name="V2.0339"></a> bhogarāsi bhogasamudāyo. <span class="bld">Ābandhanaṭṭhenā</span>ti putto nattātiādinā pemavasena saparicchedavasena bandhanaṭṭhena. Amhākameteti ñāyantīti <span class="bld">ñātī,</span> pitāmahapituputtādivasena parivattanaṭṭhena <span class="bld">parivaṭṭo</span>. Sāmaññavācīpi sikkhā-saddo ājīvasaddasannidhānato uparivuccamānavisesāpekkhāya ca visesaniviṭṭhova hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā’’</span>ti. Sikkhitabbaṭṭhena <span class="bld">sikkhā,</span> saha ājīvanti etthāti <span class="bld">sājīvo. Sikkhanabhāvenā</span>ti sikkhāya sājīve ca sikkhanabhāvena. <span class="bld">Sikkhaṃ paripūrento</span>ti sīlasaṃvaraṃ paripūrento. <span class="bld">Sājīvañca avītikkamanto</span>ti ‘‘nāmakāyo, padakāyo, niruttikāyo, byañjanakāyo’’ti (pārā. aṭṭha. 1.39) vuttaṃ sikkhāpadaṃ bhagavato ca vacanaṃ avītikkamanto hutvāti attho. Idameva ca ‘‘sikkhana’’nti vuttaṃ, tattha sājīvānaṃ avītikkamo sikkhāpāripūriyā paccayo. Tato hi yāva maggā sikkhāpāripūrī hotīti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Anuppadātā</span>ti anubalappadātā, anuvattanavasena vā padātā. Kassa pana anuvattanaṃ padānañcāti? ‘‘Sahitāna’’nti vuttattā sandhānassāti viññāyati. Tenāha <span class="bld">‘‘sandhānānuppadātā’’</span>ti. Yasmā pana anuvattanavasena sandhānassa padānaṃ ādhānaṃ ārakkhanaṃ vā daḷhakaraṇaṃ hoti, tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘dve jane samagge disvā’’</span>tiādi. Āramanti etthāti <span class="bld">ārāmo,</span> ramitabbaṭṭhānaṃ. Yasmā pana ā-kārena vināpi ayamattho labbhati, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘samaggarāmotipi pāḷi, ayamevattho’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Etthā</span>ti <a name="M2.0372"></a> –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Nelaṅgo setapacchādo, ekāro vattatī ratho;</p>
- <p class="gathalast">Anīghaṃ passa āyantaṃ, chinnasotaṃ abandhana’’nti. (saṃ. ni. 4.347; udā. 65; peṭako. 25) –</p>
- <p class="unindented">Imissā gāthāya. Sīlañhettha nelaṅganti vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘citto gahapati, nelaṅganti kho, bhante, sīlānametaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 4.347). <span class="bld">Sukumārā</span>ti appharusatāya mudukā. <span class="bld">Purassa esā</span>ti ettha <span class="bld">pura</span>-saddo tannivāsivācako daṭṭhabbo – ‘‘gāmo āgato’’tiādīsu viya. Tenevāha <span class="bld">‘‘nagaravāsīna’’</span>nti. Manaṃ appāyati vaḍḍhetīti <span class="bld">manāpo</span>. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittavuḍḍhikarā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Kālavādī</span>tiādi <a name="V2.0340"></a> samphappalāpā paṭiviratassa paṭipattidassanaṃ. Atthasaṃhitāpi hi vācā ayuttakālappayogena atthāvahā na siyāti anatthaviññāpanavācaṃ anulometi, tasmā samphappalāpaṃ pajahantena akālavāditā pariharitabbāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kālavādī’’</span>ti. Kālena vadantenapi ubhayānatthasādhanato abhūtaṃ parivajjetabbanti āha <span class="bld">‘‘bhūtavādī’’</span>ti. Bhūtañca vadantena yaṃ idhalokaparalokahitasampādakaṃ, tadeva vattabbanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘atthavādī’’</span>ti vuttaṃ. Atthaṃ vadantenapi lokiyadhammasannissitameva avatvā lokuttaradhammasannissitaṃ katvā vattabbanti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘dhammavādī’’</span>ti vuttaṃ. Yathā ca attho lokuttaradhammasannissito hoti, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vinayavādī’’</span>ti vuttaṃ. Pañcannañhi saṃvaravinayānaṃ pañcannañca pahānavinayānaṃ vasena vuccamāno attho nibbānādhigamanahetubhāvato lokuttaradhammasannissito hotīti. Evaṃ guṇavisesayuttova attho vuccamāno desanākosalle sati sobhati, kiccakaro ca hoti, na aññathāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘nidhānavatiṃ vācaṃ bhāsitā’’</span>ti vuttaṃ. Idāni taṃ desanākosallaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘kālenā’’</span>tiādimāha. Pucchādivasena hi otiṇṇavācāvatthusmiṃ ekaṃsādibyākaraṇavibhāgaṃ sallakkhetvā ṭhapanāhetūdāharaṇasandassanādiṃ taṃtaṃkālānurūpaṃ vibhāventiyā parimitaparicchinnarūpāya vipulataragambhīrodāraparamatthavitthārasaṅgāhikāya kathāya ñāṇabalānurūpaṃ pare yāthāvato dhamme patiṭṭhāpento ‘‘desanākusalo’’ti vuccatīti evamettha atthayojanā veditabbā.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M2.0373"></a> paṭipāṭiyā satta mūlasikkhāpadāni vibhajitvā abhijjhādippahānaṃ indriyasaṃvarajāgariyānuyogehi vibhāvetuṃ tampi nīharitvā ācārasīlasseva vibhajanavasena pāḷi pavattāti tadatthaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘bījagāmabhūtagāmasamārambhā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha bījānaṃ gāmo samūho <span class="bld">bījagāmo</span>. Bhūtānaṃ jātānaṃ nibbattānaṃ rukkhagacchalatādīnaṃ samūho <span class="bld">bhūtagāmo</span>. Nanu ca rukkhādayo cittarahitatāya na jīvā, cittarahitatā ca paripphandābhāvato chinne viruhanato visadisajātibhāvato catuyoniapariyāpannato ca veditabbā, vuddhi pana pavāḷasilālavaṇānampi vijjatīti na tesaṃ jīvabhāve kāraṇaṃ, visayaggahaṇañca nesaṃ parikappanāmattaṃ supanaṃ viya ciñcādīnaṃ, tathā dohaḷādayo, atha kasmā bījagāmabhūtagāmasamārambhā paṭivirati icchitāti? Samaṇasāruppato tannivāsisattānurakkhaṇato ca. Tenevāha – ‘‘jīvasaññino hi moghapurisa manussā rukkhasmi’’ntiādi (pāci. 89).</p>
- <p class="bodytext">Mūlameva bījaṃ <span class="bld">mūlabījaṃ,</span> mūlaṃ bījaṃ etassātipi <span class="bld">mūlabījaṃ</span>. Sesesupi eseva nayo. <span class="bld">Phaḷubīja</span>nti pabbabījaṃ. Paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato viruhanasamatthe <a name="V2.0341"></a> sāraphale niruḷho bīja-saddo tadatthasaṃsiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti mūlādito nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘bījabīja’’</span>nti ‘‘rūparūpaṃ, dukkhadukkha’’nti (saṃ. ni. 4.327) ca yathā. Kasmā panettha bījagāmabhūtagāmaṃ uddharitvā bījagāmo eva niddiṭṭhoti? Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ, nanu avocumhā ‘‘mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ, mūlaṃ bījaṃ etassātipi mūlabīja’’nti. Tattha purimena bījagāmo niddiṭṭho, dutiyena bhūtagāmo. Duvidhopesa mūlabījañca mūlabījañca mūlabījanti sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā uddiṭṭhoti veditabbo. Tenevāha <span class="bld">‘‘pañcavidhassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Nīlatiṇarukkhādikassā</span>ti allatiṇassa ceva allarukkhādikassa ca. <span class="bld">Ādi</span>-saddena osadhigacchalatādīnaṃ saṅgaho.</p>
- <p class="bodytext">Ekaṃ bhattaṃ ekabhattaṃ, taṃ assa atthīti <span class="bld">ekabhattiko</span>. So pana rattibhojanenapi siyāti tannivattanatthaṃ āha <span class="bld">‘‘rattūparato’’</span>ti. Evampi aparaṇhabhojīpi siyā ekabhattikoti tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘virato vikālabhojanā’’</span>ti <a name="M2.0374"></a> vuttaṃ. Aruṇuggamanato paṭṭhāya yāva majjhanhikā ayaṃ buddhādīnaṃ ariyānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo bhojanassa kālo nāma, tadañño vikālo. Aṭṭhakathāyaṃ pana dutiyapadena rattibhojanassa paṭikkhittattā ‘‘atikkante majjhanhike yāva sūriyatthaṅgamanā bhojanaṃ vikālabhojanaṃ nāmā’’ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Dārumāsakoti ye vohāraṃ gacchantī</span>ti <span class="bld">iti</span>-saddena evaṃpakāre dasseti. Aññehi gāhāpane upanikkhittasādiyane ca paṭiggahaṇattho labbhatīti <span class="bld">‘‘neva taṃ uggaṇhāti, na uggahāpeti, na upanikkhittaṃ sādiyatī’’</span>ti vuttaṃ. Atha vā tividhaṃ paṭiggahaṇaṃ kāyena, vācāya, manasāti. Tattha kāyena paṭiggahaṇaṃ <span class="bld">uggaṇhanaṃ,</span> vācāya paṭiggahaṇaṃ <span class="bld">uggahāpanaṃ,</span> manasā paṭiggahaṇaṃ <span class="bld">sādiyana</span>nti tividhampi paṭiggahaṇaṃ ekajjhaṃ gahetvā paṭiggahaṇāti vuttanti āha <span class="bld">‘‘neva taṃ uggaṇhātī’’</span>tiādi. Esa nayo <span class="bld">āmakadhaññapaṭiggahaṇā</span>tiādīsupi. Nīvārādiupadhaññassa sāliādimūladhaññantogadhattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sattavidhassā’’</span>ti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañca vasāni bhesajjāni acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ, sūkaravasaṃ, gadrabhavasa’’nti (mahāva. 262) vuttattā idaṃ <span class="bld">odissa anuññātaṃ</span> nāma. Tassa pana ‘‘kāle paṭiggahita’’nti (mahāva. 262) vuttattā paṭiggahaṇaṃ vaṭṭati sati paccayeti āha <span class="bld">‘‘aññatra odissa anuññātā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Sāruppena vañcanaṃ <span class="bld">rūpakūṭaṃ,</span> patirūpena vañcanāti attho. Aṅgena attano sarīrāvayavena vañcanaṃ <a name="V2.0342"></a> <span class="bld">aṅgakūṭaṃ</span>. Gaṇhanavasena vañcanaṃ <span class="bld">gahaṇakūṭaṃ</span>. Paṭicchannaṃ katvā vañcanaṃ <span class="bld">paṭicchannakūṭaṃ. Akkamatī</span>ti nippīḷeti, pubbabhāge akkamatīti sambandho. <span class="bld">Hadaya</span>nti nāḷiādimānabhājanānaṃ abbhantaraṃ. Telādīnaṃ nāḷiādīhi minanakāle ussāpitā sikhāyeva <span class="bld">sikhābhedo,</span> tassā hāpanaṃ. <span class="bld">Kecī</span>ti sārasamāsācariyā uttaravihāravāsino ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vadho</span>ti muṭṭhippahārakasātāḷanādīhi hiṃsanaṃ, viheṭhananti attho. Viheṭhanatthopi hi <span class="bld">vadha</span>-saddo dissati ‘‘attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodatī’’tiādīsu. Yathā hi apaṭiggahabhāvasāmaññe satipi pabbajitehi appaṭiggahitabbavatthuvisesabhāvasandassanatthaṃ itthikumāridāsidāsādayo vibhāgena vuttā, evaṃ parassaharaṇabhāvato adinnādānabhāvasāmaññe satipi <a name="M2.0375"></a> tulākūṭādayo adinnādānavisesabhāvadassanatthaṃ vibhāgena vuttā. Na evaṃ pāṇātipātapariyāyassa vadhassa puna gahaṇe payojanaṃ atthi, tattha sayaṃkāro, idha paraṃkāroti ca na sakkā vattuṃ ‘‘kāyavacippayogasamuṭṭhāpikā cetanā chappayogā’’ti (dī. ni. ṭī. 1.10) vacanato, tasmā yathāvutto evamettha attho yutto. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vadhoti māraṇa’’nti vuttaṃ. Tampi pothanameva sandhāyāti ca sakkā viññātuṃ māraṇasaddassa vihiṃsanepi dissanato.</p>
- <p class="bodytext">Cīvarapiṇḍapātānaṃ yathākkamaṃ kāyakucchipariharaṇamattajotanāyaṃ avisesato aṭṭhannaṃ parikkhārānaṃ tappayojanatā sambhavatīti dassento <span class="bld">‘‘te sabbepī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Etepī</span>ti navaparikkhārikādayopi appicchā ca santuṭṭhā ca. Na hi tattakena mahicchatā asantuṭṭhitā hotīti.</p>
- <p class="bodytext">Catūsu disāsu sukhaṃ viharati, tato eva sukhavihāraṭṭhānabhūtā catasso disā assa santīti <span class="bld">cātuddiso</span>. Tattha cāyaṃ satte vā saṅkhāre vā bhayena nappaṭihaññatīti <span class="bld">appaṭigho</span>. Dvādasavidhassa santosassa vasena santussanato <span class="bld">santussamāno. Itarītarenā</span>ti uccāvacena parissayānaṃ bāhirānaṃ sīhabyagghādīnaṃ, abbhantarānañca kāmacchandādīnaṃ kāyacittūpaddavānaṃ abhibhavanato <span class="bld">parissayānaṃ sahitā</span>. Bandhanabhāvakarabhayābhāvena <span class="bld">acchambhi. Eko</span> asahāyo. Tato eva khaggamigasiṅgasadisatāya <span class="bld">khaggavisāṇakappo</span> careyyāti attho.</p>
- <p class="bodytext">Chinnapakkho, asañjātapakkho vā sakuṇo gantuṃ na sakkotīti pakkhi-saddena visesetvā sakuṇo pāḷiyaṃ vuttoti āha <span class="bld">‘‘pakkhayutto sakuṇo’’</span>ti. Yassa sannidhikāraparibhogo kiñci ṭhapetabbaṃ sāpekkhāṭhapanañca natthi, tādiso ayaṃ bhikkhūti dassento <span class="bld">‘‘ayamettha</span> <a name="V2.0343"></a> <span class="bld">saṅkhepattho’’</span>tiādimāha. Ariyanti apenti tato dosā, tehi vā ārakāti <span class="bld">ariyo</span>ti āha <span class="bld">‘‘ariyenāti niddosenā’’</span>ti. <span class="bld">Ajjhatta</span>nti attani. <span class="bld">Niddosasukha</span>nti nirāmisasukhaṃ kilesavajjarahitattā.</p>
- <p class="bodytext">Yathāvutte sīlasaṃvare patiṭṭhitasseva indriyasaṃvaro icchitabbo tadadhiṭṭhānato tassa ca paripālakabhāvatoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘so iminā ariyena <a name="M2.0376"></a> sīlakkhandhena samannāgato bhikkhū’’</span>ti. <span class="bld">Sesapadesū</span>ti ‘‘na nimittaggāhī hotī’’tiādipadesu. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – <span class="bld">na nimittaggāhī</span>ti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ na gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva saṇṭhāti. <span class="bld">Nānubyañjanaggāhī</span>ti kilesānaṃ anu anu byañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjanantiladdhavohāraṃ hatthapādasitahasitakathitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ na gaṇhāti. Yaṃ tattha bhūtaṃ, tadeva gaṇhāti. <span class="bld">Yatvādhikaraṇamena</span>ntiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvassaveyyuṃ anuppabandheyyuṃ. <span class="bld">Tassa saṃvarāya paṭipajjatī</span>ti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya paṭipajjati. Evaṃ paṭipajjantoyeva ca <span class="bld">‘‘rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’</span>ti vuccati. <span class="bld">Sotena saddaṃ sutvā</span>tiādīsupi eseva nayo. Evamidaṃ saṅkhepato rūpādīsu kilesānubandhanimittādiggāhaparivajjanalakkhaṇaṃ indriyasaṃvaraṃ sīlaṃ veditabbaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanāsu</span> (visuddhi. mahāṭī. 1.13) vuttanayeneva veditabbo. <span class="bld">Kilesehi anavasittasukha</span>ntiādīsu rūpādīsu nimittādiggāhaparivajjanalakkhaṇattā indriyasaṃvarassa kilesehi anavasittasukhatā avikiṇṇasukhatā cassa vuttā.</p>
- <p class="bodytext">Abhikkamanaṃ <span class="bld">abhikkanto,</span> purato gamanaṃ. Paṭikkamanaṃ <span class="bld">paṭikkanto,</span> paccāgamanaṃ. Tadubhayampi catūsu iriyāpathesu labbhati. Gamane tāva purato kāyaṃ abhiharanto abhikkamati nāma, paṭinivattento paṭikkamati nāma. Ṭhānepi ṭhitakova kāyaṃ purato oṇamanto abhikkamati nāma, pacchato apanāmento paṭikkamati nāma. Nisajjāyapi nisinnakova āsanassa purimaaṅgābhimukho saṃsaranto abhikkamati nāma, pacchimaṃ aṅgappadesaṃ paccāsaṃsaranto paṭikkamati nāma. Nipajjāyapi eseva nayo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sātthakasampajañña</span>ntiādīsu samantato pakārehi, pakaṭṭhaṃ vā savisesaṃ jānātīti sampajāno, sampajānassa bhāvo sampajaññaṃ, tathāpavattaṃ ñāṇaṃ. Dhammato vaḍḍhisaṅkhātena saha atthena <a name="V2.0344"></a> vattatīti sātthakaṃ, abhikkantādisātthakassa sampajaññaṃ <span class="bld">sātthakasampajaññaṃ</span>. Sappāyassa attano upakārāvahassa sampajaññaṃ <span class="bld">sappāyasampajaññaṃ</span>. Abhikkamādīsu <a name="M2.0377"></a> bhikkhācāragocare, aññatthāpi pavattesu avijahitakammaṭṭhānasaṅkhāte gocare sampajaññaṃ <span class="bld">gocarasampajaññaṃ</span>. Abhikkamādīsu asammuyhanameva sampajaññaṃ <span class="bld">asammohasampajaññaṃ</span>. Tattha (dī. ni. aṭṭha. 1.214; ma. ni. aṭṭha. 1.109) abhikkamanacitte uppanne cittavaseneva agantvā ‘‘kinnu me ettha gatena attho atthi natthī’’ti atthānatthaṃ pariggahetvā atthapariggahaṇaṃ <span class="bld">sātthakasampajaññaṃ</span>. Tattha ca <span class="bld">attho</span>ti cetiyadassanabodhidassanasaṅghadassanatheradassanaasubhadassanādivasena dhammato vaḍḍhi. Cetiyaṃ vā bodhiṃ vā disvāpi hi buddhārammaṇaṃ, saṅghadassanena saṅghārammaṇaṃ pītiṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti. There disvā tesaṃ ovāde patiṭṭhāya asubhaṃ disvā tattha paṭhamajjhānaṃ uppādetvā tadeva khayavayato sammasanto arahattaṃ pāpuṇāti, tasmā etesaṃ dassanaṃ ‘‘sātthaka’’nti vuttaṃ. Keci pana ‘‘āmisatopi vaḍḍhi atthoyeva taṃ nissāya brahmacariyānuggahāya paṭipannattā’’ti vadanti.</p>
- <p class="bodytext">Tasmiṃ pana gamane sappāyāsappāyaṃ pariggahetvā sappāyapariggaṇhanaṃ <span class="bld">sappāyasampajaññaṃ</span>. Seyyathidaṃ – cetiyadassanaṃ tāva sātthaṃ. Sace pana cetiyassa mahāpūjāya dasadvādasayojanantare parisā sannipatanti, attano vibhavānurūpaṃ itthiyopi purisāpi alaṅkatapaṭiyattā cittakammarūpakāni viya sañcaranti. Tatra cassa iṭṭhe ārammaṇe lobho, aniṭṭhe paṭigho, asamapekkhane moho uppajjati, kāyasaṃsaggāpattiṃ vā āpajjati, jīvitabrahmacariyānaṃ vā antarāyo hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ hoti, vuttappakāraantarāyābhāve sappāyaṃ. Bodhidassanepi eseva nayo. Saṅghadassanampi sātthaṃ. Sace pana antogāme mahāmaṇḍapaṃ kāretvā sabbarattiṃ dhammassavanaṃ karontesu manussesu vuttappakāreneva janasannipāto ceva antarāyo ca hoti. Evaṃ taṃ ṭhānaṃ asappāyaṃ, antarāyābhāve sappāyaṃ. Mahāparisāparivārānaṃ therānaṃ dassanepi eseva nayo. Asubhadassanampi sātthaṃ maggaphalādhigamahetubhāvato. Dantakaṭṭhatthāya sāmaṇeraṃ gahetvā gatadaharabhikkhuno vatthupettha kathetabbaṃ. Evaṃ sātthampi panetaṃ purisassa mātugāmāsubhaṃ asappāyaṃ, mātugāmassa ca purisāsubhaṃ. Sabhāgameva sappāyanti evaṃ sappāyapariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ nāma.</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M2.0378"></a> pariggahitasātthakasappāyassa pana aṭṭhatiṃsāya kammaṭṭhānesu attano cittaruciyaṃ kammaṭṭhānasaṅkhātaṃ gocaraṃ uggahetvā bhikkhācāragocare taṃ gahetvāva gamanaṃ <span class="bld">gocarasampajaññaṃ</span> nāma.</p>
- <p class="bodytext">Abhikkamādīsu <a name="V2.0345"></a> pana asammuyhanaṃ <span class="bld">asammohasampajaññaṃ</span>. Taṃ evaṃ veditabbaṃ – idha bhikkhu abhikkamanto vā paṭikkamanto vā yathā andhaputhujjanā abhikkamādīsu ‘‘attā abhikkamati, attanā abhikkamo nibbattito’’ti vā, ‘‘ahaṃ abhikkamāmi, mayā abhikkamo nibbattito’’ti vā sammuyhanti, tathā asammuyhanto ‘‘abhikkamāmī’’ti citte uppajjamāne teneva cittena saddhiṃ cittasamuṭṭhānā vāyodhātu viññattiṃ janayamānā uppajjati, iti cittakiriyavāyodhātuvipphāravasena ayaṃ kāyasammato aṭṭhisaṅghāṭo abhikkamati, tassevaṃ abhikkamato ekekapaduddharaṇe pathavīdhātu, āpodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā honti balavatiyo. Tathā atiharaṇavītiharaṇesu. Vossajjane tejodhātu, vāyodhātūti dve dhātuyo omattā honti mandā, itarā dve adhimattā balavatiyo. Tathā sannikkhepanasannirumbhanesu. Tattha uddharaṇe pavattā rūpārūpadhammā atiharaṇaṃ na pāpuṇanti, tathā atiharaṇe pavattā vītiharaṇaṃ, vītiharaṇe pavattā vossajjanaṃ, vossajjane pavattā sannikkhepanaṃ, sannikkhepane pavattā sannirumbhanaṃ na pāpuṇanti. Tattha tattheva pabbapabbaṃ sannisandhi odhiodhi hutvā tattakapāle pakkhittatilaṃ viya paṭapaṭāyantā bhijjanti. Tattha ko eko abhikkamati, kassa vā ekassa abhikkamanaṃ? Paramatthato hi dhātūnaṃyeva gamanaṃ, dhātūnaṃ ṭhānaṃ, dhātūnaṃ nisajjanaṃ, dhātūnaṃ sayanaṃ. Tasmiṃ tasmiñhi koṭṭhāse saddhiṃ rūpena –</p>
- <p class="gatha1">‘‘Aññaṃ uppajjate cittaṃ, aññaṃ cittaṃ nirujjhati;</p>
- <p class="gathalast">Avīcimanusambandho, nadīsotova vattatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.214; ma. ni. aṭṭha. 1.109; saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.368);</p>
- <p class="bodytext">Evaṃ abhikkamādīsu asammuyhanaṃ asammohasampajaññaṃ nāmāti. <span class="bld">Paccayasampatti</span>nti paccayapāripūriṃ. <span class="bld">Ime cattāro</span>ti sīlasaṃvaro, santoso, indriyasaṃvaro, satisampajaññanti ime cattāro araññavāsassa sambhārā<a name="M2.0379"></a>. <span class="bld">Vattabbataṃ āpajjatī</span>ti ‘‘asukassa bhikkhuno araññe tiracchānagatānaṃ viya vanacarakānaṃ viya ca nivāsamattameva, na araññavāsānucchavikā kāci sammāpaṭipattī’’ti apavādavasena vattabbataṃ, āraññakehi vā tiracchānagatehi vanacarakavisabhāgajanehi vippaṭipattivasena vatthabbataṃ āpajjati. <span class="bld">Bheravasaddaṃ sāventi,</span> tāvatā apalāyantānaṃ <span class="bld">hatthehi sīsaṃ…pe… karonti</span>. Kāḷakasadisattā <span class="bld">kāḷakaṃ,</span> vītikkamasaṅkhātaṃ thullavajjaṃ. Tilakasadisattā <span class="bld">tilakaṃ,</span> micchāvitakkasaṅkhātaṃ aṇumattavajjaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti pītiṃ. Vibhūtabhāvena upaṭṭhānato <span class="bld">khayato sammasanto</span>.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Vivitta</span>nti <a name="V2.0346"></a> janavivittaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘suñña’’</span>nti. Taṃ pana janasaddanigghosābhāvena veditabbaṃ saddakaṇṭakattā jhānassāti āha <span class="bld">‘‘appasaddaṃ appanigghosanti attho’’</span>ti. <span class="bld">Etadevā</span>ti nissaddataṃyeva. <span class="bld">Vihāro</span> pākāraparicchinno sakalo āvāso. <span class="bld">Aḍḍhayogo</span> dīghapāsādo, ‘‘garuḷasaṇṭhānapāsādo’’tipi vadanti. <span class="bld">Pāsādo</span> caturassapāsādo. <span class="bld">Hammiyaṃ</span> muṇḍacchadanapāsādo. <span class="bld">Aṭṭo</span> paṭirājūnaṃ paṭibāhanayoggo catuppañcabhūmako patissayaviseso. <span class="bld">Māḷo</span> ekakūṭasaṅgahito anekakoṇavanto patissayaviseso. Aparo nayo – <span class="bld">vihāro</span> nāma dīghamukhapāsādo. <span class="bld">Aḍḍhayogo</span> ekapassacchadanakasenāsanaṃ. Tassa kira ekapasse bhitti uccatarā hoti, itarapasse nīcā. Etena taṃ ekapassacchadanakaṃ hoti. <span class="bld">Pāsādo</span> nāma āyatacaturassapāsādo. <span class="bld">Hammiyaṃ</span> muṇḍacchadanaṃ candikaṅgaṇayuttaṃ. <span class="bld">Guhā</span> nāma kevalā pabbataguhā. <span class="bld">Leṇaṃ</span> dvārabaddhaṃ pabbhāraṃ. <span class="bld">Maṇḍapo</span>ti sākhāmaṇḍapo. Āvasathabhūtaṃ senāsanaṃ viharitabbaṭṭhena <span class="bld">vihārasenāsanaṃ</span>. Masārakādi mañcapīṭhaṃ tattha attharitabbabhisi upadhānañca mañcapīṭhasambandhato <span class="bld">mañcapīṭhasenāsanaṃ</span>. Cimilikādi bhūmiyaṃ santharitabbatāya <span class="bld">santhatasenāsanaṃ</span>. Abhisaṅkhatābhāvato kevalaṃ sayanassa nisajjāya ca okāsabhūtaṃ rukkhamūlādi paṭikkamitabbaṭṭhānaṃ <span class="bld">okāsasenāsanaṃ. Senāsanaggahaṇena gahitamevā</span>ti ‘‘vivittaṃ senāsana’’nti iminā senāsanaggahaṇena gahitameva sāmaññajotanābhāvato.</p>
- <p class="bodytext">Yadi evaṃ kasmā ‘‘arañña’’nti vuttanti āha <span class="bld">‘‘imassa panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Bhikkhunīnaṃ vasena āgata</span>nti idaṃ vinaye tathā āgataṃ sandhāya vuttaṃ<a name="M2.0380"></a>, <span class="bld">abhidhammepi</span> (vibha. 529) pana ‘‘araññanti nikkhamitvā bahi indakhilā sabbametaṃ arañña’’nti āgatameva. Tattha hi yaṃ na gāmappadesantogadhaṃ, taṃ araññanti nippariyāyavasena tathā vuttaṃ. <span class="bld">Dhutaṅganiddese</span> (visuddhi. 1.31) yaṃ vuttaṃ, taṃ yuttaṃ, tasmā tattha vuttanayena gahetabbanti adhippāyo. <span class="bld">Rukkhamūla</span>nti rukkhasamīpaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘yāvatā majjhanhike kāle samantā chāyā pharati, nivāte paṇṇāni patanti, ettāvatā rukkhamūla’’nti. <span class="bld">Sela</span>-saddo avisesato pabbatapariyāyoti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘pabbatanti sela’’</span>nti, na silāmayameva. Paṃsumayādiko hi tividhopi pabbato evāti. <span class="bld">Vivara</span>nti dvinnaṃ pabbatānaṃ mitho āsannatare ṭhitānaṃ ovarakādisadisaṃ vivaraṃ. <span class="bld">Ekasmiṃyeva vā</span> pabbate. <span class="bld">Umaṅgasadisa</span>nti suduṅgāsadisaṃ. <span class="bld">Manussānaṃ anupacāraṭṭhāna</span>nti pakatisañcāravasena manussehi na sañcaritabbaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Ādi</span>-saddena <span class="bld">‘‘vanapattha</span>nti vanasaṇḍānametaṃ senāsanānaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Vanapattha</span>nti bhiṃsanakānametaṃ. <span class="bld">Vanapattha</span>nti salomahaṃsānametaṃ. <span class="bld">Vanapattha</span>nti pariyantānametaṃ. <span class="bld">Vanapattha</span>nti na manussūpacārānametaṃ senāsanānaṃ adhivacana’’nti (vibha. 531) imaṃ pāḷippadesaṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Acchanna</span>nti kenaci chadanena antamaso rukkhasākhāyapi na chāditaṃ. <span class="bld">Nikkaḍḍhitvā</span>ti nīharitvā. <span class="bld">Pabbhāraleṇasadise</span>ti pabbhārasadise, leṇasadise vā.</p>
- <p class="bodytext">Piṇḍapātapariyesanaṃ <a name="V2.0347"></a> <span class="bld">piṇḍapāto</span> uttarapadalopenāti āha <span class="bld">‘‘piṇḍapātapariyesanato paṭikkanto’’</span>ti. <span class="bld">Pallaṅka</span>nti ettha <span class="bld">pari</span>-saddo samantatoti etasmiṃ atthe, tasmā vāmoruṃ dakkhiṇoruñca samaṃ ṭhapetvā ubho pāde aññamaññaṃ sambandhe katvā nisajjā pallaṅkanti āha <span class="bld">‘‘samantato ūrubaddhāsana’’</span>nti. Ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjā pallaṅkaṃ. <span class="bld">Ābhujitvā</span>ti ca yathā pallaṅkavasena nisajjā hoti, evaṃ ubho pāde ābhujite samiñjite katvā. Taṃ pana ubhinnaṃ pādānaṃ tathāsambandhatākaraṇanti āha <span class="bld">‘‘bandhitvā’’</span>ti. Heṭṭhimakāyassa anujukaṃ ṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti <span class="bld">ujuṃ kāya</span>nti ettha <span class="bld">kāya</span>-saddo uparimakāyavisayoti āha <span class="bld">‘‘uparimasarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā’’</span>ti. Taṃ pana ujukaṃ ṭhapanaṃ sarūpato payojanato ca dassetuṃ <span class="bld">‘‘aṭṭhārasā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Na paṇamantī</span>ti na oṇamanti. <span class="bld">Na paripatatī</span>ti na vigacchati vīthiṃ na laṅgheti, tato <a name="M2.0381"></a> eva pubbenāparaṃ visesasampattiyā kammaṭṭhānaṃ vuddhiṃ phātiṃ gacchati. <span class="bld">Parimukha</span>nti ettha <span class="bld">pari</span>-saddo abhi-saddena samānatthoti āha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’</span>nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purakkhatvāti attho. Samīpattho vā <span class="bld">pari</span>-saddoti dassento <span class="bld">‘‘mukhasamīpe vā katvā’’</span>ti āha. Ettha ca yathā ‘‘vivittaṃ senāsanaṃ bhajatī’’tiādinā bhāvanānurūpaṃ senāsanaṃ dassitaṃ, evaṃ <span class="bld">nisīdatī</span>ti iminā alīnānuddhaccapakkhiyo santo iriyāpatho dassito. ‘‘Pallaṅkaṃ ābhujitvā’’ti iminā nisajjāya daḷhabhāvo. ‘‘Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti iminā ārammaṇapariggahūpāyo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Parīti pariggahaṭṭho</span> ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu (dha. sa. 16, 20) viya. <span class="bld">Mukhanti niyyānaṭṭho</span> ‘‘suññatavimokkhamukha’’ntiādīsu viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho, tasmā <span class="bld">pariggahitaniyyānaṃ sati</span>nti sabbathā gahitāsammosaṃ pariccattasammosaṃ satiṃ katvā, paramasatinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho.</p>
- <p class="bodytext">Abhijjhāyati gijjhati abhikaṅkhati etāyāti <span class="bld">abhijjhā,</span> lobho. <span class="bld">Lujjanaṭṭhenā</span>ti bhijjanaṭṭhena, khaṇe khaṇe bhijjanaṭṭhenāti attho. <span class="bld">Vikkhambhanavasenā</span>ti ettha vikkhambhanaṃ anuppādanaṃ appavattanaṃ paṭipakkhena suppahīnattā. <span class="bld">Pahīnattā</span>ti ca pahīnasadisataṃ sandhāya vuttaṃ jhānassa anadhigatattā. Tathāpi nayidaṃ cakkhuviññāṇaṃ viya sabhāvato vigatābhijjhaṃ, atha kho bhāvanāvasena. Tenāha <span class="bld">‘‘na cakkhuviññāṇasadisenā’’</span>ti. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti yathā cakkhuviññāṇaṃ sabhāvena vigatābhijjhaṃ abyāpannañca na bhāvanāya vikkhambhitattā, na evamidaṃ. Idaṃ pana cittaṃ bhāvanāya parisodhitattā abyāpannaṃ vigatathinamiddhaṃ anuddhataṃ nibbicikicchañcāti attho. <span class="bld">Purimapakati</span>nti parisuddhapaṇḍarasabhāvaṃ. ‘‘Yā tasmiṃ samaye cittassa <a name="V2.0348"></a> akalyatā’’tiādinā (dha. sa. 1162; vibha. 546) thinassa, ‘‘yā tasmiṃ samaye kāyassa akalyatā’’tiādinā (dha. sa. 1163; vibha. 546) ca middhassa abhidhamme niddiṭṭhattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘thinaṃ cittagelaññaṃ, middhaṃ cetasikagelañña’’</span>nti. Satipi hi aññamaññaṃ avippayoge cittakāyalahutādīnaṃ viya cittacetasikānaṃ yathākkamaṃ taṃtaṃvisesassa yā tesaṃ akalyatādīnaṃ visesapaccayatā, ayametesaṃ sabhāvoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Ālokasaññī</span>ti ettha atisayattavisiṭṭhaatthiatthāvabodhakoyamīkāroti dassento āha <span class="bld">‘‘rattimpi…pe… samannāgato’’</span>ti. <span class="bld">Idaṃ ubhaya</span>nti satisampajaññamāha.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Atikkamitvā</span>ti <a name="M2.0382"></a> vikkhambhanavasena pajahitvā. Kathamidaṃ kathamidanti pavattiyā kathaṃkathā, vicikicchā, sā etassa atthīti kathaṃkathī, na kathaṃkathīti <span class="bld">akathaṃkathī,</span> nibbicikiccho. <span class="bld">Lakkhaṇādibhedato</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>-saddena paccayaparihānappahāyakādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo. Tepi hi pabhedato daṭṭhabbāti. <span class="bld">Ucchinditvā pātentī</span>ti ettha ucchindanaṃ pātanañca tāsaṃ paññānaṃ anuppannānaṃ uppajjituṃ appadānameva. Iti mahaggatānuttarapaññānaṃ ekaccāya ca parittapaññāya anuppattihetubhūtā nīvaraṇadhammā itarāya ca samatthataṃ vihanantiyevāti <span class="bld">‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’</span>ti vuttā. <span class="bld">Appento</span>ti nigamento.</p>
- <p class="centered">Attantapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">9-10. Taṇhāsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para199-200"></a><a name="para199-200_an4"></a><span class="paranum">199-200</span>. Navame tayo bhave ajjhottharitvā ṭhitaṃ ‘‘ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānī’’tiādinā vuttaṃ taṃ taṃ attano koṭṭhāsabhūtaṃ jālametissā atthīti <span class="bld">jālinī</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘tayo vā bhave’’</span>tiādi. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ bhave, ārammaṇe vā. <span class="bld">Apicā</span>tiādinā niddesanayena visattikāpadassa atthaṃ dassento niddesapāḷiyā ekadesaṃ dasseti <span class="bld">‘‘visamūlā’’</span>tiādinā. Ayañhettha <span class="bld">niddesapāḷi</span> (mahāni. 3; cūḷani. mettagūmāṇavapucchāniddeso 22, khaggavisāṇasuttaniddeso 124) –</p>
- <p class="indent">‘‘Visattikāti kenaṭṭhena visattikā? Visatāti visattikā, visaṭāti visattikā, visālāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃharatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā<a name="V2.0349"></a>. Visaparibhogāti visattikā. Visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe kule gaṇe āvāse lābhe yase pasaṃsāya sukhe cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāre kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā kāmabhave rūpabhave arūpabhave saññibhave asaññibhave nevasaññināsaññibhave <a name="M2.0383"></a> ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave atīte anāgate paccuppanne diṭṭhasutamutaviññātabbesu visaṭā vitthatāti visattikā’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Tattha (mahāni. aṭṭha. 3; saṃ. ni. ṭī. 1.1.1 oghataraṇasuttavaṇṇanā) <span class="bld">visatā</span>ti vitthatā rūpādīsu tebhūmakadhammabyāpanavasena. <span class="bld">Visaṭā</span>ti purimavacanameva ta-kārassa ṭa-kāraṃ katvā vuttaṃ. <span class="bld">Visālā</span>ti vipulā. <span class="bld">Visakkatī</span>ti parisahati. Ratto hi rāgavatthunā parena tāḷiyamānopi sahati, vipphandanaṃ vā ‘‘visakkana’’nti vadanti. <span class="bld">Visaṃharatī</span>ti tathā tathā kāmesu ānisaṃsaṃ dassentī vividhehi ākārehi nekkhammābhimukhappavattito cittaṃ saṃharati saṃkhipati. Visaṃ vā dukkhaṃ, taṃ harati upanetīti attho. Aniccādiṃ niccādito gaṇhantī <span class="bld">visaṃvādikā</span> hoti. Dukkhanibbattakassa kammassa hetubhāvato <span class="bld">visamūlā,</span> visaṃ vā dukkhadukkhādibhūtā vedanā mūlaṃ etissāti <span class="bld">visamūlā</span>. Dukkhasamudayattā visaṃ phalaṃ etissāti <span class="bld">visaphalā</span>. Taṇhāya rūpādikassa dukkhassa paribhogo hoti, na amatassāti sā <span class="bld">visaparibhogā</span> vuttā. Sabbattha niruttivasena padasiddhi veditabbā. Yo panettha padhāno attho, taṃ dassetuṃ puna <span class="bld">‘‘visaṭā vā panā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Tantaṃ vuccati (dī. ni. ṭī. 2.95 apasādanāvaṇṇanā; saṃ. ni. ṭī. 2.2.60) vatthavinanatthaṃ tantavāyehi daṇḍake āsañcitvā pasāritasuttavaṭṭi ‘‘tanīyatī’’ti katvā, taṃ pana suttaṃ santānākulatāya nidassanabhāvena ākulameva gahitanti āha <span class="bld">‘‘tantaṃ viya ākulajāto’’</span>ti. Saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā nāmā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Samānetu</span>nti pubbenāparaṃ samaṃ katvā ānetuṃ, avisamaṃ ujuṃ kātunti attho. Tantameva vā ākulaṃ tantākulaṃ, tantākulaṃ viya jāto bhūtoti <span class="bld">tantākulakajāto</span>. Vinanato gulāti itthiliṅgavasena laddhanāmassa tantavāyassa guṇṭhikaṃ nāma ākulabhāvena aggato vā mūlato vā duviññeyyameva khalibaddhatantasuttanti āha <span class="bld">‘‘gulāguṇṭhikaṃ vuccati pesakārakañjiyasutta’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Sakuṇikā</span>ti paṭapadasakuṇikā. Sā hi rukkhasākhāsu olambanakuṭavā hoti. Tañhi <a name="M2.0384"></a><a name="V2.0350"></a> sā kuṭavaṃ tato tato tiṇahīrādike ānetvā tathā vinati, yathā te pesakārakañjiyasuttaṃ viya aggena vā aggaṃ, mūlena vā mūlaṃ samānetuṃ vivecetuṃ vā na sakkā. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tadubhayampi</span> ‘‘gulāguṇṭhika’’nti vuttaṃ kañjiyasuttaṃ kulāvakañca. <span class="bld">Purimanayenevā</span>ti ‘‘evameva sattā’’tiādinā vuttanayeneva. Kāmaṃ muñjapabbajatiṇāni yathājātānipi dīghabhāvena patitvā araññaṭṭhāne aññamaññaṃ vinandhitvā ākulabyākulāni hutvā tiṭṭhanti, tāni pana na tathā dubbiveciyāni yathā rajjubhūtānīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā tānī’’</span>tiādi vuttaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Apāyā</span>ti avaḍḍhikā, sukhena, sukhahetunā vā virahitāti attho. <span class="bld">Dukkhassa gatibhāvato</span>ti āpāyikassa dukkhassa pavattiṭṭhānabhāvato. <span class="bld">Sukhasamussayato</span>ti abbhudayato. <span class="bld">Vinipatitattā</span>ti virūpaṃ nipātattā, yathā tenattabhāvena sukhasamussayo na hoti, evaṃ nipatitattā. <span class="bld">Itaro</span>ti saṃsāro. Nanu ‘‘apāya’’ntiādinā vuttopi saṃsāro evāti? Saccametaṃ, nirayādīnaṃ pana adhimattadukkhabhāvadassanatthaṃ apāyādiggahaṇaṃ. Gobalībaddañāyenāyamattho veditabbo.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Khandhānañca paṭipāṭī</span>ti pañcannaṃ khandhānaṃ hetuphalabhāvena aparāparappavatti. <span class="bld">Abbocchinnaṃ vattamānā</span>ti avicchedena vattamānā. <span class="bld">Taṃ sabbampī</span>ti taṃ ‘‘apāya’’ntiādinā vuttaṃ sabbaṃ apāyadukkhañca vaṭṭadukkhañca. <span class="bld">Mahāsamudde vātakkhittā nāvā viyā</span>ti idaṃ paribbhamanaṭṭhānassa mahantadassanatthañceva paribbhamanassa anavaṭṭhitatādassanatthañca upamā. <span class="bld">Yante yuttagoṇo viyā</span>ti idaṃ pana avasībhāvadassanatthañceva duppamokkhabhāvadassanatthañcāti veditabbaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Samūhaggāho</span>ti taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ sādhāraṇaggāho’’ti vadanti, ‘‘itthaṃ evaṃ aññathā’’ti pana visesaṃ akatvā gahaṇaṃ samūhaggāhoti daṭṭhabbo. <span class="bld">Visesaṃ akatvā</span>ti ca anupanidhānaṃ samato asamato ca upanidhānanti imaṃ vibhāgaṃ akatvāti attho. <span class="bld">Ittha</span>nti hi anupanidhānaṃ kathitaṃ. <span class="bld">Evaṃ aññathā</span>ti pana samato asamato ca upanidhānaṃ. <span class="bld">Aññaṃ ākāra</span>nti parasantānagataṃ ākāraṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Atthī</span>ti <a name="M2.0385"></a> sadā saṃvijjatīti attho. <span class="bld">Sīdatī</span>ti nassati. <span class="bld">Saṃsayaparivitakkavasenā</span>ti ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ siyaṃ, na siya’’nti evaṃ parivitakkavasena. <span class="bld">Patthanākappanavasenā</span>ti ‘‘api nāma sādhu panāhaṃ siya’’nti evaṃ patthanāya kappanavasena. <span class="bld">Suddhasīsā</span>ti taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ <a name="V2.0351"></a> sādhāraṇā sīsā. ‘‘Itthaṃ evaṃ aññathā’’ti vuttassa visesassa anissitattā <span class="bld">‘‘suddhasīsā’’</span>ti vuttā. Tattha diṭṭhisīsehi diṭṭhiyā gahitāya tadavinābhāvinī taṇhā dassitā, catūhi sīsehi dvādasahi ca sīsamūlakehi mānadiṭṭhīhi ayameva taṇhā dassitāti āha <span class="bld">‘‘evamete…pe… taṇhāvicaritadhammā veditabbā’’</span>ti. Nanu ca mānadiṭṭhiggāhopi idhādhippeto, yato ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhaggāho’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā kathaṃ taṇhāvicaritānīti idaṃ vacanaṃ? Vuccate – diṭṭhimānesupi taṇhāvicaritānīti vacanaṃ aññamaññaṃ vippayogīnaṃ diṭṭhimānānaṃ taṇhāya avippayogānaṃ taṃmūlakattā tappadhānatāya katanti veditabbaṃ. Dasamaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Taṇhāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Mahāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Catutthapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="title">5. Pañcamapaṇṇāsakaṃ</p>
- <p class="chapter">(21) 1. Sappurisavaggo</p>
- <p class="subhead">1-10. Sikkhāpadasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para201-210"></a><a name="para201-210_an4"></a><span class="paranum">201-210</span>. Pañcamassa <a name="M2.0386"></a><a name="V2.0352"></a> paṭhame <span class="bld">asappuriso</span>ti lāmakapuriso. Pāṇaṃ atipātetīti <span class="bld">pāṇātipātī</span>. Adinnaṃ ādiyatīti <span class="bld">adinnādāyī</span>. Kāmesu micchā caratīti <span class="bld">kāmesumicchācārī</span>. Musā vadatīti <span class="bld">musāvādī</span>. Surāmerayamajjapamāde tiṭṭhatīti <span class="bld">surāmerayamajjapamādaṭṭhāyī. Pāṇātipāte samādapetī</span>ti yathā pāṇaṃ atipāteti, tathā naṃ tattha gahaṇaṃ gaṇhāpeti. Sesesupi eseva nayo. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ evarūpo puggalo yasmā sayaṃkatena ca dussīlyena samannāgato, yañca samādapitena kataṃ, tato upaḍḍhassa dāyādo, tasmā ‘‘asappurisena asappurisataro’’ti vuccati. <span class="bld">Sappuriso</span>ti uttamapuriso. <span class="bld">Sappurisena sappurisataro</span>ti attanā ca katena susīlyena samannāgatattā yañca samādapito karoti, tato upaḍḍhassa dāyādattā uttamapurisena uttamapurisataro. Ettha ca parena kataṃ dussīlyaṃ susīlyaṃ vā āṇattiyā attanā ca vacippayogena katanti āṇāpanavasena pasutapāpassa puññassa vā dāyādo ‘‘tato upaḍḍhassa dāyādo’’ti vutto. Dutiyādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Sikkhāpadasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Sappurisavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="bodytext"><a name="para211-220"></a><a name="para211-220_an4"></a><span class="paranum">211-220</span>. Dutiyo parisāvaggo uttānatthoyeva.</p>
- <p class="chapter">(23) 3. Duccaritavaggavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para221-231"></a><a name="para221-231_an4"></a><span class="paranum">221-231</span>. Tatiyassa <a name="V2.0353"></a> paṭhamādīni uttānatthāneva. <span class="bld">Cintākavī</span>tiādīsu vatthuanusandhiubhayameva cirena cintetvā karaṇavasena <span class="bld">cintākavi</span> veditabbo. Kiñci sutvā sutena assutaṃ anusandhetvā karaṇavasena <span class="bld">sutakavi,</span> kiñci atthaṃ upadhāretvā tassa saṅkhipanavitthāraṇādivasena <span class="bld">atthakavi</span> <a name="M2.0387"></a> yaṃkiñci parena kataṃ kabbaṃ nāṭakaṃ vā disvā taṃsadisameva aññaṃ attano ṭhānuppattikappaṭibhānena karaṇavasena <span class="bld">paṭibhānakavi</span> veditabbo.</p>
- <p class="centered">Duccaritavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(24) 4. Kammavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para232"></a><a name="para232_an4"></a><span class="paranum">232</span>. Catutthassa paṭhame <span class="bld">kāḷaka</span>nti malīnaṃ, cittassa appabhassarabhāvakaranti attho. Taṃ panettha kammapathappattameva adhippetanti āha <span class="bld">‘‘dasaakusalakammapatha’’</span>nti. Kaṇhābhijātihetuto vā <span class="bld">kaṇhaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘kaṇhavipāka’’</span>nti. Apāyūpapatti manussesu ca dobhaggiyaṃ kaṇhavipāko, yaṃ tassa tamabhāvo vutto. <span class="bld">Nibbattanato</span>ti nibbattāpanato. <span class="bld">Paṇḍaraka</span>nti odātaṃ, cittassa pabhassarabhāvakaranti attho. Sukkābhijātihetuto vā <span class="bld">sukkaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sukkavipāka’’</span>nti. Saggūpapatti manussasobhaggiyañca sukkavipāko, yaṃ tassa jotibhāvo vutto. Ukkaṭṭhaniddesena pana <span class="bld">‘‘sagge nibbattanato’’</span>ti vuttaṃ, nibbattāpanatoti attho. <span class="bld">Missakakamma</span>nti kālena kaṇhaṃ kālena sukkanti evaṃ missakavasena katakammaṃ. <span class="bld">Sukhadukkhavipāka</span>nti vatvā tattha sukhadukkhānaṃ pavattiākāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘missakakammaṃ hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Kammassa kaṇhasukkasamaññā kaṇhasukkābhijātihetutāyāti apacayagāmitāya tadubhayaviddhaṃsakassa kammakkhayakarakammassa idha sukkapariyāyopi icchitoti āha <span class="bld">‘‘ubhaya…pe… ayamettha attho’’</span>ti. Tattha <span class="bld">ubhayavipākassā</span>ti <a name="V2.0354"></a> yathādhigatassa ubhayavipākassa. Sampattibhavapariyāpanno hi vipāko idha sukkaṃ sukkavipākoti adhippeto, na accantaparisuddho ariyaphalavipāko.</p>
- <p class="centered">Saṃkhittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2. Vitthārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para233"></a><a name="para233_an4"></a><span class="paranum">233</span>. Dutiye <a name="M2.0388"></a> <span class="bld">sabyābajjha</span>nti vā sadukkhaṃ, attanā uppādetabbena dukkhena sadukkhanti attho, dukkhasaṃvattanikanti vuttaṃ hoti. Kāyasaṅkhārādīsu kāyadvāre gahaṇādivasena copanappattā dvādasa akusalacetanā abyābajjhakāyasaṅkhāro nāma. Vacīdvāre hanusaṃcopanavasena vacībhedappavattikā tāyeva dvādasa vacīsaṅkhāro nāma. Ubhayacopanaṃ appatvā raho cintentassa manodvāre pavattā manosaṅkhāro nāma. Iti tīsupi dvāresu kāyaduccaritādibhedā akusalā cetanāva saṅkhārāti veditabbā. <span class="bld">Abhisaṅkharotīti āyūhati,</span> taṃ pana āyūhanaṃ paccayasamavāyasiddhito saṅkaḍḍhitvā piṇḍanaṃ viya hoti. <span class="bld">Sadukkhaṃ loka</span>nti apāyalokamāha. <span class="bld">Vipākaphassā</span>ti phassasīsena tattha vipākappavattamāha. <span class="bld">Vemānikapetā</span>ti idaṃ bāhullato vuttaṃ, itaresampi vinipātikānaṃ kālena sukhaṃ, kālena dukkhaṃ hoti. <span class="bld">Tassa pahānāyā</span>ti tassa yathāvuttassa kammassa anuppattidhammatāpādanāya. <span class="bld">Yā cetanā</span>ti yā apacayagāminicetanā. Tenevāha <span class="bld">‘‘vivaṭṭagāminī maggacetanā veditabbā’’</span>ti.</p>
- <p class="centered">Vitthārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">3-9. Soṇakāyanasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para234-240"></a><a name="para234-240_an4"></a><span class="paranum">234-240</span>. Tatiye <span class="bld">purimāni, bhante, divasāni purimatarānī</span>ti ettha hiyyo divasaṃ purimaṃ nāma, tato paraṃ purimataranti āha <span class="bld">‘‘atītānantaradivasato paṭṭhāyā’’</span>tiādi. Iti imesu dvīsu pavattito yathākkamaṃ purimapurimatarabhāvo dassito. Evaṃ santepi yadettha ‘‘purimatara’’nti vuttaṃ, tato pabhuti yaṃ yaṃ oraṃ, taṃ taṃ purimaṃ. Yaṃ yaṃ paraṃ, taṃ taṃ purimataraṃ orapārabhāvassa viya purimatarabhāvassa ca apekkhāsiddhattā. Sesaṃ vuttanayameva. Catutthādīni uttānatthāneva.</p>
- <p class="centered">Soṇakāyanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">10-11. Samaṇasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para241-2"></a><a name="para241-2_an4"></a><span class="paranum">241-2</span>. Dasame <a name="V2.0355"></a><a name="M2.0389"></a> <span class="bld">sesapadesupī</span>ti ‘‘idha dutiyo samaṇo’’tiādīsu sesapadesupi. Yathā hi ‘‘vivicceva kāmehī’’ti (dī. ni. 1.226; ma. ni. 1.271, 287, 297; saṃ. ni. 2.152; a. ni. 4.123) ettha kato niyamo ‘‘vivicca akusalehī’’ti etthāpi katoyeva hoti sāvadhāraṇaatthassa icchitabbattā, evamidhāpīti. Tenāha <span class="bld">‘‘dutiyādayopi hī’’</span>tiādi. Sāmaññaphalādhigamavasena nippariyāyato samaṇabhāvoti tesaṃ vasenettha cattāro samaṇā desitā. Imasmiñhi ṭhāne cattāro phalaṭṭhakasamaṇāva adhippetā samitapāpasamaṇaggahaṇato. Kasmā panettha mahāparinibbāne viya maggaṭṭhā tadatthāya paṭipannāpi na gahitāti? Veneyyajjhāsayato. Tattha hi maggādhigamatthāya vipassanāpi ito bahiddhā natthi, kuto maggaphalānīti dassentena bhagavatā ‘‘ñāyassa dhammassa padesavattī, ito bahiddhā samaṇopi natthī’’ti (dī. ni. 2.214) vuttaṃ. Idha pana niṭṭhānappattameva taṃtaṃsamaṇabhāvaṃ gaṇhantena phalaṭṭhakasamaṇāva gahitā, maggaṭṭhato phalaṭṭho savisesaṃ dakkhiṇeyyoti. Svāyamattho dvīsu suttesu desanābhedeneva viññāyatīti. <span class="bld">Rittā</span>ti vivittā. <span class="bld">Tucchā</span>ti nissārā paṭipannakasārābhāvato.</p>
- <p class="bodytext">Pavadanti etehīti <span class="bld">pavādā</span>. Diṭṭhigatikānaṃ nānādiṭṭhidīpakasamayāti āha <span class="bld">‘‘cattāro sassatavādā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">cattāro sassatavādā</span>ti lābhivasena tayo, takkivasena ekoti evaṃ cattāro sassatavādā. Pubbenivāsañāṇalābhī titthiyo mandapañño anekajātisatasahassamattaṃ anussarati, majjhapañño dasa saṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, tikkhapañño cattālīsa saṃvaṭṭavivaṭṭakappāni, na tato paraṃ. So evaṃ anussaranto ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti abhivadati, takkī pana takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti abhivadati. Tena vuttaṃ ‘‘lābhivasena tayo, takkivasena ekoti evaṃ cattāro sassatavādā’’ti.</p>
- <p class="bodytext">Sattesu <a name="M2.0390"></a> saṅkhāresu ca ekaccaṃ sassatanti pavatto vādo ekaccasassatavādo. So pana brahmakāyikakhiḍḍāpadosikamanopadosikattabhāvato cavitvā idhāgatānaṃ takkino ca uppajjanavasena catubbidhoti āha <span class="bld">‘‘cattāro ekaccasassatavādā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāro antānantikā</span>ti ettha amati gacchati ettha vosānanti anto, mariyādā. Tappaṭisedhena <a name="V2.0356"></a> ananto. Anto ca ananto ca antānanto sāmaññaniddesena, ekasesena vā ‘‘nāmarūpapaccayā saḷāyatana’’ntiādīsu (ma. ni. 3.126; udā. 1) viya. Antānantasahacarito vādo antānanto yathā ‘‘kuntā carantī’’ti. Antānantasannissayo vā yathā ‘‘mañcā ghosantī’’ti. So etesaṃ atthīti <span class="bld">antānantikā</span>. ‘‘Antavā attā ca loko ca, anantavā attā ca loko ca, antavā ca anantavā ca attā ca loko ca, nevantavā nānantavā’’ti evaṃ pavattavādā cattāro. Avaḍḍhitakasiṇassa taṃ kasiṇaṃ attāti ca lokoti ca gaṇhantassa vasena paṭhamo vutto, dutiyo vaḍḍhitakasiṇassa vasena vutto, tatiyo tiriyaṃ vaḍḍhetvā uddhamadho avaḍḍhitakasiṇassa, catuttho takkivasena vutto. Ettha ca yuttaṃ tāva purimānaṃ tiṇṇaṃ vādānaṃ antañca anantañca antānantañca ārabbha pavattavādattā antānantikattaṃ, pacchimassa pana tadubhayanisedhanavasena pavattavādattā kathamantānantikattanti? Tadubhayappaṭisedhanavasena pavattavādattā eva. Antānantikappaṭisedhavādopi hi antānantavisayo eva taṃ ārabbha pavattattā.</p>
- <p class="bodytext">Na maratīti amarā. Kā sā? ‘‘Evantipi me no’’tiādinā (dī. ni. 1.62) nayena pariyantarahitā diṭṭhigatikassa diṭṭhi ceva vācā ca. Vividho khepoti vikkhepo, amarāya diṭṭhiyā, vācāya vā vikkhepoti amarāvikkhepo, so etassa atthīti <span class="bld">amarāvikkhepiko</span>. Atha vā amarā nāma macchajāti, sā ummujjanādivasena udake sandhāvamānā gāhaṃ na gacchati, evamevaṃ ayampi vādo ito cito ca sandhāvati, gāhaṃ na upagacchatīti amarāvikkhepoti vuccati, so etesaṃ atthīti <span class="bld">amarāvikkhepikā</span>. Svāyaṃ vādo musāvādānuyogachandarāgabhayamohabhāvahetukatāya catudhā pavattoti āha <span class="bld">‘‘cattāro amarāvikkhepikā’’</span>ti.</p>
- <p class="bodytext">Adhicca <a name="M2.0391"></a> yathicchakaṃ yaṃ kiñci kāraṇaṃ kassaci buddhipubbaṃ vā vinā samuppannoti attalokasaññitānaṃ khandhānaṃ adhicca pavattiākārārammaṇaṃ dassanaṃ tadākārasannissayena pavattito tadākārasahacaritatāya ca ‘‘adhiccasamuppanna’’nti vuccati yathā ‘‘mañcā ghosanti’’, ‘‘kuntā carantī’’ti ca. Taṃ etesaṃ atthīti <span class="bld">adhiccasamuppannikā</span>. Lābhivasena takkivasena ca <span class="bld">‘‘dve adhiccasamuppannikā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
- <p class="bodytext">Saññīti pavatto vādo saññivādo, so etesaṃ atthīti <span class="bld">saññivādā</span>. Rūpicatukkaṃ ekantasukhacatukkanti imesaṃ catunnaṃ catukkānaṃ vasena <span class="bld">soḷasa saññivādā</span>. Imesuyeva purimānaṃ dvinnaṃ <a name="V2.0357"></a> catukkānaṃ vasena <span class="bld">aṭṭha saññivādā, aṭṭha nevasaññināsaññivādā</span> veditabbā. Kevalañhi tattha ‘‘saññī attā’’ti gaṇhantānaṃ tā diṭṭhiyo, idha asaññīti ca nevasaññīnāsaññīti ca.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Satta ucchedavādā</span>ti manussattabhāve kāmāvacaradevattabhāve rūpāvacarattabhāve catubbidhārūpattabhāve ca ṭhatvā sattassa ucchedapaññāpanavasena satta ucchedavādā.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Pañca diṭṭhadhammanibbānavādā</span>ti pañcakāmaguṇaupabhogavasena catubbidharūpajjhānasukhaparibhogavasena ca diṭṭhadhamme nibbūtipaññāpanavādā. <span class="bld">Diṭṭhadhammo</span>ti paccakkhadhammo vuccati, tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, imasmiṃyeva attabhāve dukkhavūpasamanti attho. Taṃ vadantīti <span class="bld">diṭṭhadhammanibbānavādā</span>.</p>
- <p class="bodytext">Ñāyati kamati paṭivijjhatīti ñāyo, so eva nibbānasampāpakahetutāya dhammoti āha <span class="bld">‘‘ñāyassa dhammassā’’</span>ti. <span class="bld">Ito bahiddhā samaṇopi natthī</span>tiādīsu kasmā panete aññattha natthīti? Akkhettatāya. Yathā hi na āragge sāsapo tiṭṭhati, na udakapiṭṭhe aggi jalati, na piṭṭhipāsāṇe bījāni viruhanti, evamevaṃ bāhiresu titthāyatanesu na ime samaṇā uppajjanti, imasmiṃyeva sāsane uppajjanti. Kasmā? Sukkhettatāya. Sā pana nesaṃ akkhettatā sukkhettatā ca ariyamaggassa abhāvato bhāvato ca veditabbā. Tenāha bhagavā –</p>
- <p class="indent">‘‘Yasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo na upalabbhati, samaṇopi tattha na upalabbhati, dutiyopi tattha <a name="M2.0392"></a> samaṇo na upalabbhati, tatiyopi tattha samaṇo na upalabbhati, catutthopi tattha samaṇo na upalabbhati. Yasmiñca kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati, samaṇopi tattha upalabbhati, dutiyopi tattha… tatiyopi tattha… catutthopi tattha samaṇo upalabbhati. Imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhati. Idheva, subhadda, samaṇo, idha dutiyo samaṇo, idha tatiyo samaṇo, idha catuttho samaṇo, suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti (dī. ni. 2.214).</p>
- <p class="bodytext">Ariyamaggassa ca abhāvo bhāvo ca suparisuddhassa sīlassa suparisuddhāya samathavipassanābhāvanāya abhāvato bhāvato ca veditabbo. Tadubhayañca durakkhātasvākkhātabhāvahetukaṃ<a name="V2.0358"></a>. So ca asammāsambuddhappaveditattā. Yasmā titthāyatanaṃ akkhettaṃ, sāsanaṃ khettaṃ, tasmā yathā surattahatthapādo bhāsurakesarabhāro sīho migarājā na susāne vā saṅkārakūṭe vā paṭivasati, tiyojanasahassavitthataṃ pana himavantaṃ ajjhogāhetvā maṇiguhāyameva vasati, yathā ca chaddanto nāgarājā na gocariyahatthikulādīsu navasu kulesu uppajjati, yathā ca valāhako assarājā na gadrabhakule vā ghoṭakakule vā uppajjati, sindhutīre pana sindhavakuleyeva uppajjati, yathā ca sabbakāmadadaṃ manoharaṃ maṇiratanaṃ na saṅkārakūṭe vā paṃsupabbatādīsu vā uppajjati, vipulapabbatabbhantareyeva uppajjati, yathā ca timirapiṅgalo maccharājā na khuddakapokkharaṇīsu uppajjati, caturāsītiyojanasahassagambhīre mahāsamuddeyeva uppajjati, yathā ca diyaḍḍhayojanasatiko supaṇṇarājā na gāmadvāre eraṇḍavanādīsu paṭivasati, mahāsamuddaṃ pana ajjhogāhetvā simbalidahavaneyeva paṭivasati, yathā ca dhataraṭṭho suvaṇṇahaṃso na gāmadvāre āvāṭakādīsu paṭivasati, navutihaṃsasahassaparivāro pana hutvā cittakūṭeyeva paṭivasati, yathā ca catuddīpissaro cakkavattirājā na nīcakule uppajjati, asambhinnajātiyakhattiyakuleyeva pana uppajjati, evamevaṃ imesu samaṇesu ekasamaṇopi na aññattha titthāyatane uppajjati, ariyamaggaparikkhate pana buddhasāsaneyeva <a name="M2.0393"></a> uppajjati. Tenāha bhagavā – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo…pe… suññā parappavādā samaṇebhi aññehī’’ti (ma. ni. 1.139-140; a. ni. 4.241). Ekādasame natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Samaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Kammavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="chapter">(25) 5. Āpattibhayavaggo</p>
- <p class="subhead">1. Saṅghabhedakasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para243"></a><a name="para243_an4"></a><span class="paranum">243</span>. Pañcamassa paṭhame <span class="bld">vivādādhikaraṇādīsū</span>ti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesu catūsu. Tattha dhammoti vā adhammoti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ <span class="bld">vivādādhikaraṇaṃ</span> nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā <a name="V2.0359"></a> vā anuvadantānaṃ yo anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ <span class="bld">anuvādādhikaraṇaṃ</span> nāma. Mātikāya āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā, idaṃ <span class="bld">āpattādhikaraṇaṃ</span> nāma. Saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ <span class="bld">kiccādhikaraṇaṃ</span> nāma. Sesamettha uttānameva.</p>
- <p class="centered">Saṅghabhedakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">2-3. Āpattibhayasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para244-5"></a><a name="para244-5_an4"></a><span class="paranum">244-5</span>. Dutiye bhassati niratthakabhāvena khipīyatīti bhasmaṃ, chārikā. Tassa puṭaṃ bhaṇḍikā <span class="bld">bhasmapuṭaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘bhasmapuṭanti chārikābhaṇḍika’’</span>nti. Tatiyaṃ uttānatthameva.</p>
- <p class="centered">Āpattibhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4-7. Seyyāsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para246-9"></a><a name="para246-9_an4"></a><span class="paranum">246-9</span>. Catutthe <a name="M2.0394"></a> <span class="bld">petā</span>ti peccabhāvaṃ gatā. Te pana yasmā idha katakālakiriyā kālena katajīvitucchedā honti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘kālakatā vuccantī’’</span>ti, matāti attho. Atha vā peccabhavaṃ gatā, petūpapattivasena nibbattiṃ upagatāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘atha vā petavisaye nibbattā petā nāmā’’</span>ti. <span class="bld">Ekena passena sayituṃ na sakkonti</span> dukkhuppattito.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Tejussadattā</span>ti iminā sīhassa abhīrukabhāvaṃ dasseti. Bhīrukā sesamigā attano āsayaṃ pavisitvā santāsapubbakaṃ yathā tathā sayanti, sīho pana abhīruko sabhāvato satokārī bhikkhu viya satiṃ upaṭṭhapetvāva sayati. Tenāha <span class="bld">‘‘dve purimapāde’’</span>tiādi. Dakkhiṇe purimapāde vāmassa purimapādassa ṭhapanavasena <span class="bld">dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā. Pacchimapāde</span> vuttanayeneva idhāpi ekasmiṃ ṭhāne ṭhapanaṃ veditabbaṃ, <span class="bld">ṭhitokāsasallakkhaṇaṃ</span> abhīrukavaseneva. <span class="bld">Sīsaṃ pana ukkhipitvā</span>tiādinā vuttasīhakiriyā anutrastappabujjhanā viya abhīrubhāvasiddhadhammatāvasenevāti veditabbā. <span class="bld">Sīhavijambhanaṃ</span> ativelaṃ ekākāre ṭhapitānaṃ sarīrāvayavānaṃ gamanādikiriyāsu yogyabhāvāpādanatthaṃ. <span class="bld">Tikkhattuṃ sīhanādanadanaṃ</span> appesakkhamigarājehi parittāsapariharaṇatthaṃ.</p>
- <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ</span> <a name="V2.0360"></a> <span class="bld">vuccati, bhikkhave, tathāgataseyyā</span>ti iminā catutthajjhānaseyyā tathāgataseyyā nāmāti dasseti. Seti abyāvaṭabhāvena pavattati etthāti seyyā, catutthajjhānameva seyyā <span class="bld">catutthajjhānaseyyā</span>. Kiṃ pana taṃ catutthajjhānanti? Ānāpānacatutthajjhānaṃ. Tattha hi ṭhatvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā bhagavā anukkamena aggamaggaṃ adhigantvā tathāgato jātoti. Tayidaṃ padaṭṭhānaṃ nāma na seyyā, tathāpi yasmā ‘‘catutthajjhānasamanantarā bhagavā parinibbāyī’’ti <span class="bld">mahāparinibbāne</span> (dī. ni. 2.219) āgataṃ, tasmā lokiyacatutthajjhānasamāpatti eva tathāgataseyyāti keci. Evaṃ sati parinibbānakālikāva tathāgataseyyā āpajjati, na ca bhagavā lokiyacatutthajjhānasamāpajjanabahulo vihāsi. Aggaphalavasena pavattaṃ <a name="M2.0395"></a> panettha catutthajjhānaṃ veditabbaṃ. Tattha yathā sattānaṃ niddūpagamalakkhaṇā seyyā bhavaṅgacittavasena hoti, sā pana nesaṃ paṭhamajātisamanvayā yebhuyyavuttikā, evaṃ bhagavato ariyajātisamanvayaṃ yebhuyyavuttikaṃ aggaphalabhūtaṃ catutthajjhānaṃ tathāgataseyyāti veditabbaṃ. Pañcamādīni uttānatthāni.</p>
- <p class="centered">Seyyāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">8. Paṭhamavohārasuttavaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para250-253"></a><a name="para250-253_an4"></a><span class="paranum">250-253</span>. Aṭṭhame <span class="bld">anariyāna</span>nti asādhūnaṃ nihīnānaṃ. <span class="bld">Vohārā</span>ti saṃvohārā abhilāpā vā, ‘‘diṭṭhaṃ mayā’’ti evaṃvāditā. Ettha ca taṃtaṃsamuṭṭhāpakacetanāvasena attho veditabbo. Navamādīsu natthi vattabbaṃ.</p>
- <p class="centered">Paṭhamavohārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Āpattibhayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Pañcamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.</p>
- <p class="chapter">(26) 6. Abhiññāvaggo</p>
- <p class="subhead">1-3. Abhiññāsuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para254-256"></a><a name="para254-256_an4"></a><span class="paranum">254-256</span>. Chaṭṭhassa <a name="V2.0361"></a> paṭhame paccanīkasamanato <span class="bld">samatho,</span> samādhīti āha <span class="bld">‘‘cittekaggatā’’</span>ti. Aniccādinā vividhenākārena dassanato <span class="bld">vipassanā,</span> saṅkhārapariggāhakañāṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘saṅkhārapariggahavipassanāñāṇa’’</span>nti.</p>
- <p class="bodytext">Dutiye anariyehi pariyesitabbattā anariyānaṃ pariyesanāti <span class="bld">anariyapariyesanā</span>. Sayaṃ lāmakatāya anariyānaṃ pariyesanāti vā <span class="bld">anariyapariyesanā. Jarāsabhāva</span>nti jīraṇapakatikaṃ. Tatiyaṃ uttānameva.</p>
- <p class="centered">Abhiññāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="subhead">4-10. Mālukyaputtasuttādivaṇṇanā</p>
- <p class="bodytext"><a name="para257-263"></a><a name="para257-263_an4"></a><span class="paranum">257-263</span>. Catutthe <a name="M2.0396"></a> <span class="bld">apasādetī</span>ti niggaṇhāti. <span class="bld">Ussādetī</span>ti paggaṇhāti. Apasādanākāraṃ ussādanākārañca vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘katha’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Pañcamādīni uttānāneva. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
- <p class="centered">Mālukyaputtasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Abhiññāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
- <p class="centered">Iti manorathapūraṇiyā aṅguttaranikāya-aṭṭhakathāya</p>
- <p class="centered">Catukkanipātavaṇṇanāya anuttānatthadīpanā samattā.</p>
- <p class="centered">Dutiyo bhāgo niṭṭhito.</p>
- </body>
|