s0301t.tik.htm 892 KB

1234567891011121314151617181920212223242526272829303132333435363738394041424344454647484950515253545556575859606162636465666768697071727374757677787980818283848586878889909192939495969798991001011021031041051061071081091101111121131141151161171181191201211221231241251261271281291301311321331341351361371381391401411421431441451461471481491501511521531541551561571581591601611621631641651661671681691701711721731741751761771781791801811821831841851861871881891901911921931941951961971981992002012022032042052062072082092102112122132142152162172182192202212222232242252262272282292302312322332342352362372382392402412422432442452462472482492502512522532542552562572582592602612622632642652662672682692702712722732742752762772782792802812822832842852862872882892902912922932942952962972982993003013023033043053063073083093103113123133143153163173183193203213223233243253263273283293303313323333343353363373383393403413423433443453463473483493503513523533543553563573583593603613623633643653663673683693703713723733743753763773783793803813823833843853863873883893903913923933943953963973983994004014024034044054064074084094104114124134144154164174184194204214224234244254264274284294304314324334344354364374384394404414424434444454464474484494504514524534544554564574584594604614624634644654664674684694704714724734744754764774784794804814824834844854864874884894904914924934944954964974984995005015025035045055065075085095105115125135145155165175185195205215225235245255265275285295305315325335345355365375385395405415425435445455465475485495505515525535545555565575585595605615625635645655665675685695705715725735745755765775785795805815825835845855865875885895905915925935945955965975985996006016026036046056066076086096106116126136146156166176186196206216226236246256266276286296306316326336346356366376386396406416426436446456466476486496506516526536546556566576586596606616626636646656666676686696706716726736746756766776786796806816826836846856866876886896906916926936946956966976986997007017027037047057067077087097107117127137147157167177187197207217227237247257267277287297307317327337347357367377387397407417427437447457467477487497507517527537547557567577587597607617627637647657667677687697707717727737747757767777787797807817827837847857867877887897907917927937947957967977987998008018028038048058068078088098108118128138148158168178188198208218228238248258268278288298308318328338348358368378388398408418428438448458468478488498508518528538548558568578588598608618628638648658668678688698708718728738748758768778788798808818828838848858868878888898908918928938948958968978988999009019029039049059069079089099109119129139149159169179189199209219229239249259269279289299309319329339349359369379389399409419429439449459469479489499509519529539549559569579589599609619629639649659669679689699709719729739749759769779789799809819829839849859869879889899909919929939949959969979989991000100110021003100410051006100710081009101010111012101310141015101610171018101910201021102210231024102510261027102810291030103110321033103410351036103710381039104010411042104310441045104610471048104910501051105210531054105510561057105810591060106110621063106410651066106710681069107010711072107310741075107610771078107910801081108210831084108510861087108810891090109110921093109410951096109710981099110011011102110311041105110611071108110911101111111211131114111511161117111811191120112111221123112411251126112711281129113011311132113311341135113611371138113911401141114211431144114511461147114811491150115111521153115411551156115711581159116011611162116311641165116611671168116911701171117211731174117511761177117811791180118111821183118411851186118711881189119011911192119311941195119611971198119912001201120212031204120512061207120812091210121112121213121412151216121712181219122012211222122312241225122612271228122912301231123212331234123512361237123812391240124112421243124412451246124712481249125012511252125312541255125612571258125912601261126212631264126512661267126812691270127112721273127412751276127712781279128012811282128312841285128612871288128912901291129212931294129512961297129812991300130113021303130413051306130713081309131013111312131313141315131613171318131913201321132213231324132513261327132813291330133113321333133413351336133713381339134013411342134313441345134613471348134913501351135213531354135513561357135813591360136113621363136413651366136713681369137013711372137313741375137613771378137913801381138213831384138513861387138813891390139113921393139413951396139713981399140014011402140314041405140614071408140914101411141214131414141514161417141814191420142114221423142414251426142714281429143014311432143314341435143614371438143914401441144214431444144514461447144814491450145114521453145414551456145714581459146014611462146314641465146614671468146914701471147214731474147514761477147814791480148114821483148414851486148714881489149014911492149314941495149614971498149915001501150215031504150515061507150815091510151115121513151415151516151715181519152015211522152315241525152615271528152915301531153215331534153515361537153815391540154115421543154415451546154715481549155015511552155315541555155615571558155915601561156215631564156515661567156815691570157115721573157415751576157715781579158015811582158315841585158615871588158915901591159215931594159515961597159815991600160116021603160416051606160716081609161016111612161316141615161616171618161916201621162216231624162516261627162816291630163116321633163416351636163716381639164016411642164316441645164616471648164916501651165216531654165516561657165816591660166116621663166416651666166716681669167016711672167316741675167616771678167916801681168216831684168516861687168816891690169116921693169416951696169716981699170017011702170317041705170617071708170917101711171217131714171517161717171817191720
  1. <body>
  2. <p class="centered"> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  3. <p class="nikaya">Saṃyuttanikāye</p>
  4. <a name="sn1"></a>
  5. <p class="book">Sagāthāvaggaṭīkā</p>
  6. <a name="sn1_0"></a>
  7. <p class="chapter">Ganthārambhakathāvaṇṇanā</p>
  8. <p class="subsubhead">Ganthārambhakathāvaṇṇanā</p>
  9. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_sn1"></a><span class="paranum">1</span>. Saṃvaṇṇanārambhe <a name="V1.0001"></a><a name="M1.0001"></a> ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ uggahaṇadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthanti. Atha vā maṅgalabhāvato, sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi samācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanato ca saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyāti. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṃ, taṃ attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppadānatthaṃ, antarā ca tassa asaṃkocāpanatthaṃ, tadubhayaṃ anantarāyena aṭṭhakathāya parisamāpanatthanti idameva ca payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘iti me pasannamatino…pe… tassānubhāvenā’’ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasaṃbuddhiyā aparimeyyapabhāvo puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse <a name="V1.0002"></a> antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti, bhayādiupaddavañca nivāreti. Yathāha ‘‘pūjārahe pūjayato’’tiādi (dha. pa. 195; apa. thera 1.10.1), tathā ‘‘ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā, agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī’’tiādi (itivu. 90).</p>
  10. <p class="gatha1">‘‘Buddhoti <a name="M1.0002"></a> kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;</p>
  11. <p class="gatha2">Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa;</p>
  12. <p class="gathalast">Dhammoti…pe…, saṅghoti…pe…, jambudīpassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.6);</p>
  13. <p class="unindented">Tathā ‘‘yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11). ‘‘Araññe rukkhamūle vā…pe… bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā lomahaṃso na hessatī’’ti (saṃ. ni. 1.249) ca.</p>
  14. <p class="bodytext">Tattha yassa vatthuttayassa vandanaṃ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṃ <span class="bld">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span>ntiādinā gāthattayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā yathādhippetaṃ payojanaṃ sādhetīti. Tattha yassā desanāya saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā na vinayadesanā viya karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva tāva sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ tammūlakattā sesaratanānaṃ <span class="bld">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha kiratīti <span class="bld">karuṇā,</span> paradukkhaṃ vikkhipati apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti <span class="bld">karuṇā,</span> paradukkhe sati kāruṇikaṃ hiṃsati vibādhatīti attho. Paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā <span class="bld">karuṇā</span>. Atha vā kamiti sukhaṃ, taṃ rundhatīti <span class="bld">karuṇā</span>. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati vibandhatīti attho. Karuṇāya sītalaṃ <span class="bld">karuṇāsītalaṃ,</span> karuṇāsītalaṃ hadayaṃ assāti <span class="bld">karuṇāsītalahadayo,</span> taṃ karuṇāsītalahadayaṃ.</p>
  15. <p class="bodytext">Tattha kiñcāpi paresaṃ hitopasaṃhārasukhādiaparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṃ ujuvipaccanīkatāya ca sattasantānagatasantāpavicchedanākārapavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā upalabbhati, tathāpi paradukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṃsābhūtā <a name="V1.0003"></a> karuṇāva visesena bhagavato cittassa cittapassaddhi viya sītibhāvanimittanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span>nti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbā<a name="M1.0003"></a>.</p>
  16. <p class="bodytext">Atha vā chaasādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṃ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṃ viya savisayabyāpitāya mahākaruṇābhāvamupagatā karuṇāva bhagavato abhisayena hadayasītalabhāvahetūti āha <span class="bld">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span>nti.</p>
  17. <p class="bodytext">Atha vā satipi mettāmuditānaṃ sātisaye hadayasītibhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti karuṇāva bhagavato ‘‘hadayasītalabhāvakāraṇa’’nti vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi buddhaguṇā, karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṃsāradukkhasantāpassa hi bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi asaṅkhyeyyāni kappānaṃ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniyatassa samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅghāṭasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi cittasītibhāvassa aññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbā.</p>
  18. <p class="bodytext">Pajānātīti <span class="bld">paññā,</span> yathāsabhāvaṃ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi dhammasabhāvajotanaṭṭhena pajjototi <span class="bld">paññāpajjoto</span>. Savāsanappahānato visesena hataṃ samugghāṭitaṃ <span class="bld">vihataṃ</span>. Paññāpajjotena vihataṃ <span class="bld">paññāpajjotavihataṃ</span>. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti <span class="bld">moho,</span> avijjā. Sveva visayasabhāvapaṭicchādanakaraṇato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti <span class="bld">tamo</span>. Paññāpajjotavihato mohatamo etassāti <span class="bld">paññāpajjotavihatamohatamo,</span> taṃ paññāpajjotavihatamohatamaṃ. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ satipi paññāpajjotena avijjandhakārassa vihatabhāve saddhādhimuttehi viya diṭṭhippattānaṃ sāvakehi paccekasambuddhehi ca savāsanappahānena sammāsambuddhānaṃ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāppahānena bhagavantaṃ thomento āha <span class="bld">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span>nti.</p>
  19. <p class="bodytext">Atha vā antarena paropadesaṃ attano santāne accantaṃ avijjandhakāravigamassa nibbattitattā, tathā sabbaññutāya balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa <a name="M1.0004"></a> pavattitattā bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti <a name="V1.0004"></a> āha <span class="bld">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span>nti. Imasmiñca atthavikappe ‘‘paññāpajjoto’’ti padena bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena, ekasesanayena vā saṅgahitāti daṭṭhabbā.</p>
  20. <p class="bodytext">Atha vā bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvāvabodhanasamatthena anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā anaññasādhāraṇo bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span>nti. Ettha ca mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṃ kāraṇūpacārena sasantāne mohatamavidhamananti daṭṭhabbaṃ. Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṃ ñeyyāvaraṇapahānanti, parasantāne pana mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato phalūpacārena anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘mohatamavidhamana’’nti vuccatīti.</p>
  21. <p class="bodytext">Kiṃ pana kāraṇaṃ avijjāsamugghātoyeveko pahānasampattivasena bhagavato thomanānimittaṃ gayhati, na pana sātisayaṃ niravasesakilesapahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṃkilesagaṇasamugghātassa jotitabhāvato. Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesaavijjāppahānena na pahīyatīti.</p>
  22. <p class="bodytext">Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā niravasesākusaladhammanibbattiyā saṃsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbighātavacanena sakalasaṃkilesagaṇasamugghāto vutto eva hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span>nti.</p>
  23. <p class="bodytext">Narā ca amarā ca <span class="bld">narāmarā,</span> saha narāmarehīti <span class="bld">sanarāmaro,</span> sanarāmaro ca so loko cāti <span class="bld">sanarāmaraloko,</span> tassa garūti <span class="bld">sanarāmaralokagaru,</span> taṃ sanarāmaralokagaruṃ. Etena devamanussānaṃ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṃ guṇavisesāvahatāya bhagavato upakārataṃ dasseti. Na cettha padhānāppadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṃ viya niddisīyati yathā ‘‘sarājikāya parisāyā’’ti <a name="M1.0005"></a> (apa. aṭṭha. 1.1.82). Kāmañcettha sattasaṅkhārokāsavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva sattalokassa vasena attho gahetabbo. So hi lokīyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti ‘‘loko’’ti vuccati. Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā.</p>
  24. <p class="bodytext">Atha <a name="V1.0005"></a> vā samūhattho <span class="bld">loka</span>-saddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti <span class="bld">sanarā,</span> sanarā ca te amarā cāti <span class="bld">sanarāmarā,</span> tesaṃ lokoti <span class="bld">sanarāmaraloko</span>ti purimanayeneva yojetabbaṃ. Amara-saddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti. Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā, narāmarānaṃyeva gahaṇaṃ ukkaṭṭhaniddesavasena yathā ‘‘satthā devamanussāna’’nti (dī. ni. 1.157). Tathā hi sabbānatthapariharaṇapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantamupakāritāya aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ sattānaṃ uttamaṃ gāravaṭṭhānaṃ. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘sanarāmaralokagaru’’</span>nti.</p>
  25. <p class="bodytext">Sobhanaṃ gataṃ gamanaṃ etassāti <span class="bld">sugato</span>. Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṃ ekantena tesaṃ hitasukhanipphādanato sobhanaṃ, tathā lakkhaṇānubyañjanapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya dutavilambitakhalitānukaḍḍhananippīḷanukkuṭikakuṭilākulatādi- dosarahitamavahasitarājahaṃsavasabhavāraṇamigarājagamanaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhi niravajjatāya sobhanamevāti.</p>
  26. <p class="bodytext">Atha vā sayambhūñāṇena sakalamapi lokaṃ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti <span class="bld">sugato,</span> tathā lokasamudayaṃ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṃ āpādento sammā gato atītoti <span class="bld">sugato,</span> lokanirodhaṃ nibbānaṃ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti <span class="bld">sugato,</span> lokanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ bhāvanābhisamayavasena sammā <a name="M1.0006"></a> gato paṭipannoti <span class="bld">sugato</span>. ‘‘Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti sugato’’tiādinā nayena (mahāni. 38) ayamattho vibhāvetabboti.</p>
  27. <p class="bodytext">Atha vā sundaraṃ ṭhānaṃ sammāsambodhiṃ, nibbānameva vā gato adhigatoti <span class="bld">sugato</span>. Yasmā vā bhūtaṃ tacchaṃ atthasaṃhitaṃ veneyyānaṃ yathārahaṃ kālayuttameva ca dhammaṃ bhāsati, tasmā sammā gadati vadatīti <span class="bld">sugato</span> da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi <span class="bld">sugato,</span> taṃ sugataṃ.</p>
  28. <p class="bodytext">Puññapāpakehi upapajjanavasena gantabbato <span class="bld">gatiyo,</span> upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidhā. Tā hi sakalassapi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena <a name="V1.0006"></a> nivattitattā bhagavā pañcahipi gatīhi suṭṭhu mutto visaṃyuttoti āha <span class="bld">‘‘gativimutta’’</span>nti. Etena bhagavato katthacipi apariyāpannataṃ dasseti, yato bhagavā ‘‘devātidevo’’ti vuccati. Tenāha –</p>
  29. <p class="gatha1">‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;</p>
  30. <p class="gatha2">Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;</p>
  31. <p class="gathalast">Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36);</p>
  32. <p class="bodytext">Taṃtaṃgatisaṃvattanakānañhi kammakilesānaṃ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi bhagavato gatipariyāpannatāti accantameva bhagavā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsasattanikāyehi suparimutto. Taṃ gativimuttaṃ. <span class="bld">Vande</span>ti namāmi, thomemīti vā attho.</p>
  33. <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">gativimutta</span>nti anupādisesanibbānadhātuppattiyā bhagavantaṃ thometi. Ettha hi dvīhi ākārehi bhagavato thomanā veditabbā attahitasampattito parahitapaṭipattito ca. Tesu <span class="bld">attahitasampatti</span> anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṃ sabbesaṃ kilesānaṃ accantapahānato, anupādisesanibbānappattito ca veditabbā. <span class="bld">Parahitapaṭipatti</span> lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanato, viruddhesupi niccaṃ hitajjhāsayavasena ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaṭipatti, tividhā <a name="M1.0007"></a> ca attahitasampatti pakāsitā hoti, kathaṃ? ‘‘Karuṇāsītalahadaya’’nti etena āsayato parahitapaṭipatti, sammāgadanatthena sugata-saddena payogato parahitapaṭipatti, ‘‘paññāpajjotavihatamohatamaṃ gativimutta’’nti etehi catusaccapaṭivedhatthena ca sugata-saddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhatthena tena ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena ca sabbāpi attahitasampatti parahitapaṭipatti pakāsitā hotīti.</p>
  34. <p class="bodytext">Atha vā tīhi ākārehi bhagavato thomanā veditabbā – hetuto phalato upakārato ca. Tattha <span class="bld">hetu</span> mahākaruṇā, sā paṭhamapadena dassitā. <span class="bld">Phalaṃ</span> catubbidhaṃ ñāṇasampadā pahānasampadā ānubhāvasampadā rūpakāyasampadā cāti. Tāsu ñāṇapahānasampadā dutiyapadena saccapaṭivedhatthena ca sugata-saddena pakāsitā honti, ānubhāvasampadā pana tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena sugata-saddena lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā vinā tadabhāvato<a name="V1.0007"></a>. <span class="bld">Upakāro</span> anantaraṃ abāhiraṃ karitvā tividhayānamukhena vimuttidhammadesanā. So sammāgadanatthena sugata-saddena pakāsito hotīti veditabbaṃ.</p>
  35. <p class="bodytext">Tattha ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti etena sammāsambodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāya sañcoditamānaso hi bhagavā saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena sammāsambodhiṃ dasseti. Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ sammāsambodhīti vuccatīti. Sammāgamanatthena sugata-saddena sammāsambodhiyā paṭipattiṃ dasseti līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyoga-sassatucchedābhinivesādi-antadvayarahitāya karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato sugata-saddassa. Itarehi sammāsambodhiyā padhānāppadhānabhedaṃ payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato sattasantāraṇañhettha padhānaṃ payojanaṃ, tadaññamappadhānaṃ. Tesu padhānena parahitapaṭipattiṃ dasseti, itarena attahitasampattiṃ, tadubhayena attahitāya paṭipannādīsu catūsu puggalesu bhagavato <a name="M1.0008"></a> catutthapuggalabhāvaṃ dasseti. Tena ca anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ, uttamavandanīyabhāvaṃ, attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dasseti.</p>
  36. <p class="bodytext">Ettha ca karuṇāgahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti dassitā hoti, paññāgahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti. Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho ‘‘sanarāmaralokagaru’’ntiādinā vipañcīyatīti. Karuṇāgahaṇena ca upagamanaṃ nirupakkilesaṃ dasseti, paññāgahaṇena apagamanaṃ. Tathā karuṇāgahaṇena lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ dasseti lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāgahaṇena samaññāya anatidhāvanaṃ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ samaññaṃ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṃ hotīti. Tathā karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti, paññāgahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ catusaccañāṇaṃ catupaṭisambhidāñāṇaṃ catuvesārajjañāṇaṃ, karuṇāgahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesādhāraṇañāṇāni cha abhiññā aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇāni dasa balāni cuddasa buddhañāṇāni soḷasa ñāṇacariyā aṭṭhārasa buddhadhammā catucattālīsa ñāṇavatthūni sattasattati ñāṇavatthūnīti evamādīnaṃ anekesaṃ paññāpabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ dasseti. Tathā karuṇāgahaṇena caraṇasampattiṃ, paññāgahaṇena vijjāsampattiṃ. Karuṇāgahaṇena <a name="V1.0008"></a> attādhipatitā, paññāgahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāgahaṇena lokanāthabhāvo, paññāgahaṇena attanāthabhāvo. Tathā karuṇāgahaṇena pubbakāribhāvo, paññāgahaṇena kataññutā. Karuṇāgahaṇena aparantapatā, paññāgahaṇena anattantapatā. Karuṇāgahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi, paññāgahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā karuṇāgahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāgahaṇena sayaṃ tāraṇaṃ. Tathā karuṇāgahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā, paññāgahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti.</p>
  37. <p class="bodytext">Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi tannidānabhāvato, paññā pariyosānaṃ tato uttari karaṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti. Tathā karuṇāgahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo <a name="M1.0009"></a> samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ tato pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca sabbabuddhaguṇānaṃ ādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo, yadidaṃ nayaggahaṇaṃ, aññathā ko nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ. Tenevāha –</p>
  38. <p class="gatha1">‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,</p>
  39. <p class="gatha2">Kappampi ce aññamabhāsamāno;</p>
  40. <p class="gatha3">Khīyetha kappo ciradīghamantare,</p>
  41. <p class="gathalast">Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; 3.141; ma. ni. aṭṭha. 3.425; udā. 53; bu. vaṃ. aṭṭha. 4.5; cariyā. aṭṭha. nidānakathā, pakiṇṇakakathā; apa. 2.7.20) –</p>
  42. <p class="unindented">Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenapi buddaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ, bhante’’ti paṭikkhipitvā ‘‘api ca me, bhante, dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) vuttaṃ.</p>
  43. <p class="bodytext"><a name="para2"></a><a name="para2_sn1"></a><span class="paranum">2</span>. Evaṃ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavitvā idāni saddhammaṃ thometuṃ <span class="bld">‘‘buddhopī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">buddho</span>ti kattuniddeso. <span class="bld">Buddhabhāva</span>nti kammaniddeso. <span class="bld">Bhāvetvā sacchikatvā</span>ti <a name="V1.0009"></a> ca pubbakālakiriyāniddeso. <span class="bld">Ya</span>nti aniyamato kammaniddeso. <span class="bld">Upagato</span>ti aparakālakiriyāniddeso. <span class="bld">Vande</span>ti kiriyāniddeso. <span class="bld">Ta</span>nti niyamanaṃ. <span class="bld">Dhamma</span>nti vandanakiriyāya kammaniddeso. <span class="bld">Gatamalaṃ anuttaranti</span> ca tabbisesanaṃ.</p>
  44. <p class="bodytext">Tattha buddhasaddassa tāva – ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā niddesanayena (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97) attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā vikasitabhāvato buddhavāti <span class="bld">buddho</span> jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena <a name="M1.0010"></a> aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso labbhatīti buddhavāti <span class="bld">buddho</span> yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti. Atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇā sabbaññutaññāṇādiaparimeyyaguṇagaṇādhāro khandhasantāno buddho. Yathāha – ‘‘buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi. Tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192). <span class="bld">Api</span>-saddo sambhāvane. Tena ‘‘evaṃ guṇavisesayutto sopi nāma bhagavā’’ti vakkhamānaguṇe dhamme sambhāvanaṃ dīpeti. <span class="bld">Buddhabhāva</span>nti sammāsambodhiṃ. <span class="bld">Bhāvetvā</span>ti uppādetvā vaḍḍhetvā ca. <span class="bld">Sacchikatvā</span>ti paccakkhaṃ katvā. <span class="bld">Upagato</span>ti patto, adhigatoti attho. Etassa ‘‘buddhabhāva’’nti etena sambandho. <span class="bld">Gatamala</span>nti vigatamalaṃ, niddosanti attho. <span class="bld">Vande</span>ti paṇamāmi, thomemi vā. <span class="bld">Anuttara</span>nti uttararahitaṃ, lokuttaranti attho. <span class="bld">Dhamma</span>nti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyato saṃsārato ca apatamāne dhāretīti <span class="bld">dhammo</span>.</p>
  45. <p class="bodytext">Ayañhettha saṅkhepattho – evaṃ vividhaguṇagaṇasamannāgato buddhopi bhagavā yaṃ ariyamaggasaṅkhātaṃ dhammaṃ bhāvetvā phalanibbānasaṅkhātaṃ pana dhammaṃ sacchikatvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigato, tametaṃ buddhānampi buddhabhāvahetubhūtaṃ sabbadosamalarahitaṃ attano uttaritarābhāvena anuttaraṃ paṭivedhasaddhammaṃ namāmīti. Pariyattisaddhammassapi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo. Atha vā ‘‘abhidhammanayasamuddaṃ adhigacchi, tīṇi piṭakāni sammasī’’ti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pariyattidhammassapi sacchikiriyasammasanapariyāyo labbhatīti sopi idha vutto evāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  46. <p class="bodytext">Tathā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā sacchikatvā’’ti ca vuttattā buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha <a name="V1.0010"></a> pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhamma-saddena saṅgahitāti veditabbaṃ. Tāpi hi malapaṭipakkhatāya gatamalā anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṃ sakalavaṭṭadukkhanissaraṇatthāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesaparidhotanimmalānaṃ dānadamasaññamādīnaṃ uttamadhammānaṃ <a name="M1.0011"></a> satasahassādhikāni kappānaṃ cattāri asaṅkhyeyyāni sakkaccaṃ nirantaraṃ niravasesānaṃ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasibhāvo acchariyācinteyyamahānubhāvo adhisīlādhicittānaṃ paramukkaṃsapāramippatto bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṃ pesetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti.</p>
  47. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘bhāvetvā’’ti etena vijjāsampadāya dhammaṃ thometi, ‘‘sacchikatvā’’ti etena vimuttisampadāya. Tathā paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayeñāṇabhāvena, dutiyena anuppādeñāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya, dutiyena vajirupamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena, dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena, dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṃ thometi. Atha vā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā buddhabhāvaṃ upagato’’ti etena svākkhātatāya dhammaṃ thometi, ‘‘sacchikatvā’’ti etena sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi. ‘‘Gatamala’’nti iminā saṃkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṃ dasseti. ‘‘Anuttara’’nti etena aññassa visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṃ. Paṭhamena vā pahānasampadaṃ dhammassa dasseti, dutiyena sabhāvasampadaṃ. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo. Bhāvanābalena hi so dosānaṃ samugghātako hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi tatuttarikaraṇīyābhāvato anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā ‘‘bhāvetvā’’ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā honti. ‘‘Sacchikatvā’’ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.</p>
  48. <p class="bodytext"><a name="para3"></a><a name="para3_sn1"></a><span class="paranum">3</span>. Evaṃ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ abhitthavitvā idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ <span class="bld">‘‘sugatassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sugatassā</span>ti sambandhaniddeso<a name="M1.0012"></a>. Tassa ‘‘puttāna’’nti etena sambandho<a name="V1.0011"></a>. <span class="bld">Orasāna</span>nti puttavisesanaṃ. <span class="bld">Mārasenamathanāna</span>nti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso. Tena kilesapahānameva bhagavato orasaputtabhāve kāraṇaṃ anujānātīti dasseti. <span class="bld">Aṭṭhanna</span>nti gaṇanaparicchedaniddeso. Tena ca satipi tesaṃ sattavisesabhāvena anekasahassasaṅkhābhāve imaṃ gaṇanaparicchedaṃ nātivattantīti dasseti maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānativattanato. <span class="bld">Samūha</span>nti samudāyaniddeso. <span class="bld">Ariyasaṅgha</span>nti guṇavisiṭṭhasaṅghātabhāvaniddeso. Tena asatipi ariyapuggalānaṃ kāyasāmaggiyaṃ ariyasaṅghabhāvaṃ dasseti diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvato.</p>
  49. <p class="bodytext">Tattha urasi bhavā jātā saṃbaddhā ca orasā. Yathā hi sattānaṃ orasaputtā attajātatāya pitu santakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evametepi ariyapuggalā sammāsambuddhassa dhammassavanante ariyāya jātiyā jātatāya bhagavato santakassa vimuttisukhassa ariyadhammaratanassa ca ekantabhāginoti orasā viya <span class="bld">orasā</span>. Atha vā bhagavato dhammadesanānubhāveneva ariyabhūmiṃ okkamamānā okkantā ca ariyasāvakā bhagavato urena vāyāmajanitābhijātitāya nippariyāyena orasā puttāti vattabbataṃ arahanti. Sāvakehi pavattiyamānāpi hi dhammadesanā ‘‘bhagavato dhammadesanā’’icceva vuccati tammūlikattā lakkhaṇādivisesābhāvato ca.</p>
  50. <p class="bodytext">Yadipi ariyasāvakānaṃ ariyamaggādhigamasamaye bhagavato viya tadantarāyakaraṇatthaṃ devaputtamāro, māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘mārasenamathanāna’’</span>nti. Imasmiṃ panatthe ‘‘māramārasenamathanāna’’nti vattabbe <span class="bld">mārasenamathanāna</span>nti ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṃ viya devaputtamārassapi guṇamāraṇe sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo ‘‘senā’’ti vuccati. Yathāha ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādi (su. ni. 438). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā, anantabhedā vā kilesavāhinī satidhammavicayavīriyasamathādiguṇapaharaṇehi odhiso vimathitā <a name="M1.0013"></a> vihatā viddhastā cāti <span class="bld">mārasenamathanā,</span> ariyasāvakā. Etena tesaṃ bhagavato anujātaputtataṃ dasseti.</p>
  51. <p class="bodytext">Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato <span class="bld">ariyā</span> niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena saraṇanti araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito <span class="bld">ariyā</span>. Ariyānaṃ saṅghoti <span class="bld">ariyasaṅgho</span>. Ariyo ca so saṅgho cāti vā <span class="bld">ariyasaṅgho</span>. Bhagavato <a name="V1.0012"></a> aparabhāge buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti assa ariyasaṅghassa bahūpakārataṃ dassetuṃ idheva <span class="bld">‘‘sirasā vande’’</span>ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  52. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṃ dasseti, ‘‘mārasenamathanāna’’nti etena pahānasampadaṃ sakalasaṃkilesapahānadīpanato, ‘‘aṭṭhannampi samūha’’nti etena ñāṇasampadaṃ maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti etena pabhavasampadaṃ dasseti sabbasaṅghānaṃ aggabhāvadīpanato. Atha vā <span class="bld">sugatassa orasānaṃ puttāna</span>nti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṃ. <span class="bld">Mārasenamathanāna</span>nti sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ. <span class="bld">Aṭṭhannampi samūha</span>nti āhuneyyādibhāvadīpanaṃ. <span class="bld">Ariyasaṅgha</span>nti anuttarapuññakhettabhāvadīpanaṃ. Tathā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabhāvaṃ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te bhagavato orasaputtā jātā. ‘‘Mārasenamathanāna’’nti etena abhinīhārasampadāya siddhaṃ pubbabhāge sammāpaṭipattiṃ dasseti. Katābhinīhārā hi sammāpaṭipannā māraṃ māraparisaṃ vā abhivijinanti. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena paṭividdhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme dasseti puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṃ pakāsitattā. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti aggadakkhiṇeyyabhāvaṃ dasseti. Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānaṃ ādi, sapubbabhāgapaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti.</p>
  53. <p class="bodytext"><a name="para4"></a><a name="para4_sn1"></a><span class="paranum">4</span>. Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṃkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā idāni taṃ nipaccakāraṃ yathādhippete payojane pariṇāmento <a name="M1.0014"></a> <span class="bld">‘‘iti me’’</span>tiādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena <span class="bld">ratanaṃ,</span> buddhadhammasaṅghā. Tesañhi ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā yathābhūtaguṇe āvajjentassa amatādhigamahetubhūtaṃ anappakaṃ pītipāmojjaṃ uppajjati. Yathāha –</p>
  54. <p class="indent">‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyatī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11).</p>
  55. <p class="bodytext">Cittīkatādibhāvo <a name="V1.0013"></a> vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –</p>
  56. <p class="gatha1">‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;</p>
  57. <p class="gathalast">Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.33; khu. pā. aṭṭha. 6.3; su. ni. aṭṭha. 226; mahāni. aṭṭha. 50) –</p>
  58. <p class="unindented">Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhantīti.</p>
  59. <p class="bodytext">Vandanāva <span class="bld">vandanāmayaṃ</span> yathā ‘‘dānamayaṃ sīlamaya’’nti. Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaninnatā, thomanā vā. Pujjabhavaphalanibbattanato <span class="bld">puññaṃ,</span> attano santānaṃ punātīti vā. <span class="bld">Suvihatantarāyo</span>ti. Suṭṭhu vihatantarāyo. Etena attano pasādasampattiyā, ratanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṃ puññaṃ atthappakāsanassa upaghātakaupaddavānaṃ vihanane samatthanti dasseti. <span class="bld">Hutvā</span>ti pubbakālakiriyā. Tassa ‘‘atthaṃ pakāsayissāmī’’ti etena sambandho. <span class="bld">Tassā</span>ti yaṃ ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ, tassa. <span class="bld">Ānubhāvenā</span>ti balena.</p>
  60. <p class="bodytext"><a name="para5"></a><a name="para5_sn1"></a><span class="paranum">5</span>. Evaṃ ratanattayassa nipaccakāre payojanaṃ dassetvā idāni yassā dhammadesanāya atthaṃ saṃvaṇṇetukāmo, tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṃ <span class="bld">‘‘saṃyuttavaggapaṭimaṇḍitassā’’</span>tiādi vuttaṃ, devatāsaṃyuttādisaṃyuttehi ceva naḷavaggādivaggehi ca vibhūsitassāti attho. Tattha <a name="M1.0015"></a> ‘‘saṃyutta’’nti ‘‘saṃyogo’’ti ca atthato ekaṃ. Kesaṃ saṃyuttaṃ? Suttavaggānaṃ. Yathā hi byañjanasamudāyo padaṃ, evaṃ atthesu ca katāvadhiko padasamudāyo vākyaṃ, vākyasamudāyo suttaṃ, suttasamudāye vaggoti samaññā, tathā suttavaggasamudāye saṃyuttasamaññā. Saṃyujjantīti ettha suttavaggāti <span class="bld">saṃyuttaṃ</span>. Yadipi avayavavinimutto samudāyo nāma paramatthato natthi, avayave eva taṃtaṃsannivesavisiṭṭhe upādāya padādisamaññā viya suttavaggasamaññā saṃyuttasamaññā āgamasamaññā ca, tathāpi paramatthato avijjamānopi samudāyo buddhiparikappitarūpena vijjamāno viya gayhamāno avayavānaṃ adhiṭṭhānabhāvena voharīyati yathā ‘‘rukkhe sākhā’’ti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘saṃyuttavaggapaṭimaṇḍitassā’’</span>ti.</p>
  61. <p class="bodytext">Nanu saṃyuttavaggo eva āgamo, tassa pana kehi maṇḍananti? Na codetabbametaṃ. Bhavati hi abhinnepi vatthusmiṃ yathādhippetavisesāvabodhanato bhedakasamudācāro yathā ‘‘silāputtakassa <a name="V1.0014"></a> sarīra’’nti. Āgamissanti ettha, etena, etasmā vā attatthaparatthādayoti <span class="bld">āgamo,</span> ādikalyāṇādiguṇasampattiyā uttamaṭṭhena taṃtaṃabhipatthitasamiddhihetutāya paṇḍitehi varitabbato <span class="bld">varo,</span> āgamo ca so varo cāti <span class="bld">āgamavaro</span>. Āgamasammatehi vā varoti <span class="bld">āgamavaro,</span> saṃyutto ca so āgamavaro cāti <span class="bld">saṃyuttāgamavaro,</span> tassa. Buddhānaṃ anubuddhā <span class="bld">buddhānubuddhā,</span> buddhānaṃ saccapaṭivedhaṃ anugamma paṭividdhasaccā aggasāvakādayo ariyā. Tehi atthasaṃvaṇṇanāguṇasaṃvaṇṇanānaṃ vasena <span class="bld">saṃvaṇṇitassa</span>.</p>
  62. <p class="bodytext">Atha vā buddhā ca anubuddhā ca <span class="bld">buddhānubuddhā</span>ti yojetabbaṃ. Sammāsambuddheneva hi vinayasuttaabhidhammānaṃ pakiṇṇakadesanādivasena yo paṭhamaṃ attho vibhatto, so eva pacchā tesaṃ atthavaṇṇanāvasena saṅgītikārehi saṅgahaṃ āropitoti. Ettha ca saṃyuttānaṃ vaggā samūhāti <span class="bld">saṃyuttavaggā,</span> sagāthāvaggādayo. Tappariyāpannatāya saṃyuttesu vaggā <span class="bld">saṃyuttavaggā,</span> naḷavaggādayo. Saṃyuttāva vaggā <span class="bld">saṃyuttavaggā</span>. Tividhepi te ekasesanayena gahetvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘saṃyuttavaggapaṭimaṇḍitassā’’</span>ti.</p>
  63. <p class="bodytext">Tattha sagāthāvagge tāva ekādasa saṃyuttāni aṭṭhatiṃsa vaggā. Nidānavagge nava saṃyuttāni ekūnacattālīsa vaggā. Khandhavagge ekādasa saṃyuttāni <a name="M1.0016"></a> ekūnasaṭṭhi vaggā. Saḷāyatanavagge nava saṃyuttāni aṭṭhatiṃsa vaggā. Mahāvagge dvādasa saṃyuttāni aṭṭhacattālīsa vaggā. Idamettha saṃyuttantaravaggānaṃ parimāṇaṃ.</p>
  64. <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇappabhedajananassā</span>ti paṭiccasamuppādakhandhāyatanādikathābahulatāya gambhīrañāṇacariyāvibhāvanato paññāvibhāgasamuppādakassa. Idha pana ‘‘paññāppabhedajananassā’’ti svāyamāgamo thomito, saṃvaṇṇanāsu cāyaṃ ācariyassa pakati, yadidaṃ taṃtaṃsaṃvaṇṇanānaṃ ādito tassa tassa saṃvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi sumaṅgalavilāsinīpapañcasūdanīmanorathapūraṇīaṭṭhasālinīādīsu ca yathākkamaṃ ‘‘saddhāvahaguṇassa, paravādamathanassa, dhammakathikapuṅgavānaṃ vicittapaṭibhānajananassa, tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso nānānayavicittassa abhidhammassā’’tiādinā thomanā katā.</p>
  65. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_sn1"></a><span class="paranum">6</span>. Attho kathīyati etāyāti <span class="bld">atthakathā,</span> atthakathāva <span class="bld">aṭṭhakathā</span> ttha-kārassa ṭṭha-kāraṃ katvā yathā ‘‘dukkhassa pīḷanaṭṭho’’ti. <span class="bld">Ādito</span>ti ādimhi paṭhamasaṅgītiyaṃ. Chaḷabhiññatāya paramena cittavasibhāvena samannāgatattā jhānādīsu pañcavidhavasitāsambhāvato ca <span class="bld">vasino,</span> therā mahākassapādayo<a name="V1.0015"></a>. Tesaṃ satehi pañcahi. <span class="bld">Yā</span>ti yā aṭṭhakathā. <span class="bld">Saṅgītā</span>ti atthaṃ kathetuṃ yuttaṭṭhāne ‘‘ayaṃ etassa attho, ayaṃ etassa attho’’ti saṅgahetvā vuttā. <span class="bld">Anusaṅgītā ca</span> yasattherādīhi <span class="bld">pacchāpi</span> dutiyatatiyasaṅgītīsu. Iminā attano saṃvaṇṇanāya āgamanavisuddhiṃ dasseti.</p>
  66. <p class="bodytext"><a name="para7"></a><a name="para7_sn1"></a><span class="paranum">7</span>. Sīhassa lānato gahaṇato <span class="bld">sīhaḷo,</span> sīhakumāro, tabbaṃsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyā, tesaṃ nivāsatāya tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. <span class="bld">Ābhatā</span>ti jambudīpato ānītā. <span class="bld">Athā</span>ti pacchā. Aparabhāge hi nikāyantaraladdhīhi asaṅkaratthaṃ sīhaḷabhāsāya aṭṭhakathā ṭhapitāti. Tena mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṃ atthappakāsanaṃ ekantena karaṇīyanti dasseti. Tenevāha <span class="bld">‘‘dīpavāsīnamatthāyā’’</span>ti. Ettha <span class="bld">dīpavāsīna</span>nti jambudīpavāsīnaṃ, sīhaḷadīpavāsīnaṃ vā atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā.</p>
  67. <p class="bodytext"><a name="para8"></a><a name="para8_sn1"></a><span class="paranum">8</span>. <span class="bld">Apanetvā</span>ti <a name="M1.0017"></a> kañcukasadisaṃ sīhaḷabhāsaṃ apanetvā. <span class="bld">Tato</span>ti aṭṭhakathāto. <span class="bld">Aha</span>nti attānaṃ niddisati. <span class="bld">Manoramaṃ bhāsa</span>nti māgadhabhāsaṃ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitamanaṃ ramayati. Tenevāha <span class="bld">‘‘tantinayānucchavika’’</span>nti, pāḷigatiyā anulomikaṃ pāḷichāyānuvidhāyininti attho. <span class="bld">Vigatadosa</span>nti asabhāvaniruttibhāsantararahitaṃ.</p>
  68. <p class="bodytext"><a name="para9"></a><a name="para9_sn1"></a><span class="paranum">9</span>. <span class="bld">Samayaṃ avilomento</span>ti siddhantaṃ avirodhento. Etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha pakāsīyissanti. <span class="bld">Theravaṃsadīpāna</span>nti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā <span class="bld">therā,</span> mahākassapādayo. Tehi āgatā ācariyaparamparā <span class="bld">theravaṃso,</span> tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato <span class="bld">theravaṃsadīpā,</span> mahāvihāravāsino, tesaṃ. Vividhehi ākārehi nicchīyatīti <span class="bld">vinicchayo,</span> gaṇṭhiṭṭhānesu khilamaddanākārena pavattā vimaticchedanī kathā. Suṭṭhunipuṇo saṇho vinicchayo etesanti <span class="bld">sunipuṇavinicchayā</span>. Atha vā vinicchinotīti <span class="bld">vinicchayo</span> vuttappakāravisayaṃ ñāṇaṃ. Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo etesanti yojetabbaṃ. Etena mahākassapāditheraparamparāgato, tato eva ca aviparīto saṇho sukhumo mahāvihāravāsīnaṃ vinicchayo, tassa pamāṇabhūtataṃ dasseti.</p>
  69. <p class="bodytext"><a name="para10"></a><a name="para10_sn1"></a><span class="paranum">10</span>. <span class="bld">Sujanassa cā</span>ti <span class="bld">ca</span>-saddo sampiṇḍanattho. Tena ‘‘na kevalaṃ jambudīpavāsīnameva atthāya<a name="V1.0016"></a>, atha kho sādhujanatosanatthañcā’’ti dasseti. Tena ca ‘‘tambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyā’’ti ayamattho siddho hoti uggahaṇādisukaratāya tesampi bahukārattā. <span class="bld">Ciraṭṭhitattha</span>nti ciraṭṭhitiatthaṃ, cirakālappavattanāyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṃ aviparītapadabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā pavattati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame dve? Sunikkhittañca padabyañjanaṃ attho ca sunīto’’ti (a. ni. 2.20).</p>
  70. <p class="bodytext"><a name="para11-12"></a><a name="para11-12_sn1"></a><span class="paranum">11-12</span>. Yaṃ atthavaṇṇanaṃ kattukāmo, tassā mahattaṃ pariharituṃ <span class="bld">‘‘sāvatthipabhūtīna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘na idha bhiyyo vitthārakathaṃ <a name="M1.0018"></a> karissāmi, na taṃ idha vicārayissāmī’’</span>ti ca. <span class="bld">Saṅgītīnaṃ dvinna</span>nti dīghamajjhimanikāyānaṃ.</p>
  71. <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_sn1"></a><span class="paranum">13</span>. ‘‘Na idha bhiyyo vitthārakathaṃ karissāmī’’ti sāmaññato vuttassa atthassa avassayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘suttānaṃ panā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  72. <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_sn1"></a><span class="paranum">14</span>. Yaṃ aṭṭhakathaṃ kattukāmo, tadekadesabhāvena visuddhimaggo gahetabboti kathikānaṃ upadesaṃ karonto tatta vicāritadhamme uddesavasena dasseti <span class="bld">‘‘sīlakathā’’</span>tiādinā. Tattha <span class="bld">sīlakathā</span>ti cārittavārittādivasena sīlassa vitthārakathā. <span class="bld">Dhutadhammā</span>ti piṇḍapātikaṅgādayo terasa kilesadhunanakadhammā. <span class="bld">Kammaṭṭhānāni sabbānī</span>ti pāḷiyaṃ āgatāni aṭṭhattiṃsa, aṭṭhakathāyaṃ dveti niravasesāni yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. <span class="bld">Cariyāvidhānasahito</span>ti rāgacariyādīnaṃ sabhāgādividhānena sahito. <span class="bld">Jhānāni</span> cattāri rūpāvacarajjhānāni, <span class="bld">samāpattiyo</span> catasso arūpasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni <span class="bld">jhānāni,</span> samāpajjanavasibhāvappattiyā <span class="bld">samāpattiyo. Jhānāni</span> vā rūpārūpāvacarajjhānāni, <span class="bld">samāpattiyo</span> phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.</p>
  73. <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_sn1"></a><span class="paranum">15</span>. Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo <span class="bld">sabbā abhiññāyo</span>. Ñāṇavibhaṅgādīsu āgatanayena ekavidhādinā paññāya saṅkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo <span class="bld">paññāsaṅkalananicchayo</span>.</p>
  74. <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_sn1"></a><span class="paranum">16</span>. Paccayadhammānaṃ hetuādīnaṃ paccayuppannadhammānaṃ hetupaccayādibhāvo <span class="bld">paccayākāro,</span> tassa desanā <span class="bld">paccayākāradesanā,</span> paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana nikāyantaraladdhisaṅkararahitatāya suṭṭhuparisuddhā, ghanavinibbhogassa ca sudukkaratāya nipuṇā saṇhasukhumā, ekattanayādisahitā <a name="V1.0017"></a> ca tattha vicāritāti āha <span class="bld">‘‘suparisuddhanipuṇanayā’’</span>ti. Paṭisambhidādīsu āgatanayaṃ avisajjetvāva vicāritattā <span class="bld">avimuttatantimaggā</span>.</p>
  75. <p class="bodytext"><a name="para17"></a><a name="para17_sn1"></a><span class="paranum">17</span>. <span class="bld">Iti pana sabba</span>nti <span class="bld">iti</span>-saddo parisamāpane, <span class="bld">pana</span>-saddo vacanālaṅkāre, etaṃ sabbanti attho. <span class="bld">Idhā</span>ti imissā aṭṭhakathāya. <span class="bld">Na taṃ vicārayissāmi</span> punaruttibhāvatoti adhippāyo.</p>
  76. <p class="bodytext"><a name="para18"></a><a name="para18_sn1"></a><span class="paranum">18</span>. Idāni <a name="M1.0019"></a> tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṃ niddhārento <span class="bld">‘‘majjhe visuddhimaggo’’</span>tiādimāha. Tattha ‘‘majjhe ṭhatvā’’ti etena majjhaṭṭhabhāvadīpanena visesato catunnaṃ āgamānaṃ sādhāraṇaṭṭhakathā visuddhimaggo, na sumaṅgalavilāsiniādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. ‘‘Visesato’’ti ca idaṃ vinayābhidhammānampi visuddhimaggo yathārahaṃ atthavaṇṇanā hoti evāti katvā vuttaṃ.</p>
  77. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><a name="para19_sn1"></a><span class="paranum">19</span>. <span class="bld">Iccevā</span>ti iti eva. <span class="bld">Tampī</span>ti visuddhimaggampi. <span class="bld">Etāyā</span>ti sāratthappakāsiniyā.</p>
  78. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘sīhaḷadīpaṃ ābhatā’’tiādinā aṭṭhakathākaraṇassa nimittaṃ dasseti, ‘‘dīpavāsīnamatthāya sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ ciraṭṭhitatthañca dhammassā’’ti etehi payojanaṃ, ‘‘saṃyuttāgamavarassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti etena piṇḍatthaṃ, ‘‘apanetvāna tatohaṃ sīhaḷabhāsa’’ntiādinā ‘‘sāvatthipabhūtīna’’ntiādinā ‘‘sīlakathā’’tiādinā ca karaṇappakāraṃ. Heṭṭhimanikāyesu visuddhimagge ca vicāritānaṃ atthānaṃ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti.</p>
  79. <p class="centered">Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  80. <a name="sn1_1"></a>
  81. <p class="chapter">1. Devatāsaṃyuttaṃ</p>
  82. <p class="title">1. Naḷavaggo</p>
  83. <p class="subhead">1. Oghataraṇasuttavaṇṇanā</p>
  84. <p class="bodytext">Vibhāgavantānaṃ <a name="V1.0018"></a><a name="M1.0020"></a> sabhāvavibhāvanaṃ vibhāgadassanavaseneva hotīti paṭhamaṃ tāva saṃyuttavaggasuttādivasena saṃyuttāgamassa vibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha saṃyuttāgamo nāmā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tatthā</span>ti yaṃ vuttaṃ – ‘‘saṃyuttāgamavarassa atthaṃ pakāsayissāmī’’ti, tasmiṃ vacane. <span class="bld">Tatthā</span>ti vā ‘‘etāya aṭṭhakathāya vijānātha saṃyuttanissitaṃ attha’’nti ettha yaṃ saṃyuttaggahaṇaṃ kataṃ, tattha. Pañca vaggā etassāti <span class="bld">pañcavaggo</span>. Avayavena viggaho, samudāyo samāsattho.</p>
  85. <p class="bodytext">Idāni taṃ ādito paṭṭhāya saṃvaṇṇetukāmo attano saṃvaṇṇanāya tassa paṭhamamahāsaṅgītiyaṃ nikkhittānukkameneva pavattabhāvaṃ dassetuṃ, <span class="bld">‘‘tassa vaggesu sagāthāvaggo ādī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha yathāpaccayaṃ tattha tattha desitattā paññattattā ca vippakiṇṇānaṃ dhammavinayānaṃ saṅgahetvā gāyanaṃ kathanaṃ <span class="bld">saṅgīti,</span> mahāvisayattā pūjaniyattā ca mahatī saṅgīti <span class="bld">mahāsaṅgīti</span>. Paṭhamā mahāsaṅgīti <span class="bld">paṭhamamahāsaṅgīti,</span> tassā pavattitakālo <span class="bld">paṭhamamahāsaṅgītikālo,</span> tasmiṃ paṭhamamahāsaṅgītikāle.</p>
  86. <p class="bodytext">Nidadāti desanaṃ desakālādivasena aviditaṃ viditaṃ katvā nidassetīti <span class="bld">nidānaṃ</span>. Yo loke ganthassa upogghātoti vuccati, svāyamettha ‘‘evaṃ me suta’’nti-ādiko gantho veditabbo, na pana ‘‘sanidānāhaṃ, bhikkhave, dhammaṃ desemī’’tiādīsu (a. ni. 3.126) viya attajjhāsayādidesanuppattihetu. Tenevāha – ‘‘evaṃ me sutanti-ādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle <span class="bld">vuttaṃ nidānamādī’’</span>ti. Kāmañcettha yassaṃ paṭhamamahāsaṅgītiyaṃ nikkhittānukkamena saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā vitthārato vattabbā, sumaṅgalavilāsiniyaṃ <a name="V1.0019"></a> pana attanā vitthāritattā tattheva gahetabbāti imissā saṃvaṇṇanāya mahattaṃ pariharanto <span class="bld">‘‘sā panesā’’</span>tiādimāha.</p>
  87. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_sn1"></a><span class="paranum">1</span>. Evaṃ bāhiranidāne vattabbaṃ atidisitvā idāni abbhantaranidānaṃ ādito paṭṭhāya saṃvaṇṇetuṃ <span class="bld">‘‘yaṃ paneta’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha yasmā saṃvaṇṇanaṃ karontena saṃvaṇṇetabbe dhamme padavibhāgaṃ padatthañca dassetvā tato paraṃ piṇḍatthādidassanavasena saṃvaṇṇanā kātabbā, tasmā padāni tāva dassento <a name="M1.0021"></a> <span class="bld">‘‘evanti nipātapada’’</span>nti-ādimāha. Tattha <span class="bld">padavibhāgo</span>ti padānaṃ viseso, na padaviggaho. Atha vā padāni ca padavibhāgo ca <span class="bld">padavibhāgo</span>. Padaviggaho ca padavibhāgo ca <span class="bld">padavibhāgo</span>ti vā ekasesavasena padapadaviggahā padavibhāgasaddena vuttāti veditabbaṃ. Tattha padaviggaho ‘‘jetassa vanaṃ jetavana’’ntiādinā samāsapadesu daṭṭhabbo.</p>
  88. <p class="bodytext"><span class="bld">Atthato</span>ti padatthato. Taṃ pana padatthaṃ atthuddhārakkamena paṭhamaṃ evaṃsaddassa dassento <span class="bld">‘‘evaṃsaddo tāvā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Avadhāraṇādī</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>-saddena idamatthapucchāparimāṇādiatthānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Tathā hi ‘‘evaṃgatāni puthusippāyatanāni (dī. ni. 1.163, 165), evaṃvidho evamākāro’’ti ca ādīsu idaṃ-saddassa atthe evaṃ-saddo. Gata-saddo hi pakārapariyāyo, tathā vidhākāra-saddo ca. Tathā hi gatavidhaākārasadde lokiyā pakāratthe vadanti. ‘‘Evaṃ su te sunhātā suvilittā kappitakesamassū āmuttamālābharaṇā odātavatthavasanā pañcahi kāmaguṇehi samappitā samaṅgībhūtā paricārenti, seyyathāpi tvaṃ etarahi sācariyakoti. No hidaṃ, bho gotamā’’tiādīsu (dī. ni. 1.286) pucchāyaṃ, ‘‘evaṃ lahuparivattaṃ (a. ni. 1.48), evamāyupariyanto’’ti (pārā. 12) ca ādīsu parimāṇe.</p>
  89. <p class="bodytext">Nanu ca ‘‘evaṃ su te sunhātā suvilittā, evamāyupariyanto’’ti ettha evaṃ-saddena pucchanākāraparimāṇākārānaṃ vuttattā ākārattho eva evaṃ-saddoti? Na, visesasabbhāvato. Ākāramattavācako hi evaṃ-saddo, ākāratthoti adhippeto yathā ‘‘evaṃ byākho’’tiādīsu, na pana ākāravisesavācako. Evañca katvā, ‘‘evaṃ jātena maccenā’’tiādīni (dha. pa. 53) upamādīsu udāharaṇāni upapannāni honti. Tathā hi ‘‘yathāpi…pe… bahu’’nti (dha. pa. 53)? Ettha puppharāsiṭṭhāniyato manussūpapattisappurisūpanissaya-saddhammassavana- yonisomanasikāra-bhogasampattiādidānādipuññakiriyahetusamudāyato sobhāsugandhatādiguṇayogato mālāguḷasadisiyo pahūtā puññakiriyā maritabbasabhāvatāya maccena sattena kattabbāti jotitattā <a name="V1.0020"></a> puppharāsimālāguḷāva upamā, tesaṃ upamākāro yathā-saddena aniyamato vuttoti ‘‘evaṃ-saddo upamākāranigamanattho’’ti <a name="M1.0022"></a> vatthuṃ yuttaṃ, so pana upamākāro niyamiyamāno atthato upamāva hotīti āha <span class="bld">‘‘upamāyaṃ āgato’’</span>ti. Tathā ‘‘evaṃ iminā ākārena abhikkamitabba’’ntiādinā upadisiyamānāya samaṇasāruppāya ākappasampattiyā yo tattha upadisanākāro, so atthato upadeso evāti vuttaṃ, <span class="bld">‘‘evaṃ te…pe… upadese’’</span>ti. Tathā ‘‘evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugatā’’ti ettha ca bhagavatā yathāvuttamatthaṃ aviparītato jānantehi kataṃ tattha saṃvijjamānaguṇānaṃ pakārehi haṃsanaṃ udaggatākaraṇaṃ sampahaṃsanaṃ. Yo tattha sampahaṃsanākāroti yojetabbaṃ.</p>
  90. <p class="bodytext"><span class="bld">Evamevaṃ panāya</span>nti ettha garahaṇākāroti yojetabbaṃ, so ca garahaṇākāro vasalīti-ādikhuṃsanasaddasannidhānato idha evaṃ-saddena pakāsitoti viññāyati. Yathā cettha, evaṃ upamākārādayopi upamādivasena vuttānaṃ puppharāsiādisaddānaṃ sannidhānatoti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ, bhanteti pana dhammassa sādhukaṃ savanamanasikāre sanniyojitehi bhikkhūhi attano tattha ṭhitabhāvassa paṭijānanavasena vuttattā ettha evaṃ-saddo <span class="bld">‘‘vacanasampaṭicchanattho’’</span>ti vutto. Tena <span class="bld">evaṃ, bhante</span>ti sādhu, bhante, suṭṭhu, bhanteti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Evañca vadehī</span>ti yathāhaṃ vadāmi, evaṃ samaṇaṃ ānandaṃ vadehīti yo evaṃ vadanākāro idāni vattabbo, so evaṃ-saddena nidassīyatīti <span class="bld">‘‘nidassanattho’’</span>ti vuttoti. <span class="bld">Evaṃ no</span>ti etthāpi nesaṃ yathāvuttadhammānaṃ ahitadukkhāvahabhāve sanniṭṭhānajananatthaṃ anumatigahaṇavasena ‘‘saṃvattanti vā no vā, kathaṃ vo ettha hotī’’ti pucchāya katāya ‘‘evaṃ no ettha hotī’’ti vuttattā tadākārasanniṭṭhānaṃ evaṃ-saddena vibhāvitanti viññāyati. So pana tesaṃ dhammānaṃ ahitāya dukkhāya saṃvattanākāro niyamiyamāno avadhāraṇattho hotīti āha – <span class="bld">‘‘evaṃ no ettha hotītiādīsu avadhāraṇe’’</span>ti.</p>
  91. <p class="bodytext"><span class="bld">Nānānayanipuṇa</span>nti ekattanānattaabyāpāraevaṃdhammatāsaṅkhātā, nandiyāvaṭṭatipukkhalasīhavikkīḷitaaṅkusadisālocanasaṅkhātā vā ādhārādibhedavasena nānāvidhā nayā <span class="bld">nānānayā</span>. Nayā vā pāḷigatiyo tā ca paññattianupaññattiādivasena saṃkilesabhāgiyādilokiyāditadubhayavomissakādivasena kusalādivasena khandhādivasena saṅgahādivasena samayavimuttādivasena ṭhapanādivasena kusalamūlādivasena tikappaṭṭhānādivasena <a name="M1.0023"></a> ca nānappakārāti <span class="bld">nānānayā,</span> tehi nipuṇaṃ saṇhaṃ sukhumanti <span class="bld">nānānayanipuṇaṃ</span>. Āsayova <span class="bld">ajjhāsayo,</span> te ca sassatādibhedena tattha ca apparajakkhatādibhedena <span class="bld">aneke,</span> attajjhāsayādayo eva vā samuṭṭhānaṃ uppattihetu etassāti <span class="bld">anekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ</span><a name="V1.0021"></a>. <span class="bld">Atthabyañjanasampanna</span>nti atthabyañjanaparipuṇṇaṃ upanetabbābhāvato, saṅkāsanapakāsanavivaraṇavibhajanauttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatanti vā attho daṭṭhabbo.</p>
  92. <p class="bodytext"><span class="bld">Vividhapāṭihāriya</span>nti ettha pāṭihāriyapadassa vacanatthaṃ (udā. aṭṭha. 1; itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; dha. sa. mūlaṭī. 2) ‘‘paṭipakkhaharaṇato rāgādikilesāpanayanato <span class="bld">pāṭihāriya’’</span>nti vadanti. Bhagavato pana paṭipakkhā rāgādayo na santi ye haritabbā, puthujjanānampi vigatūpakkilese aṭṭhaguṇasamannāgate citte hatapaṭipakkhe iddhividhaṃ pavattati, tasmā tattha pavattavohārena ca na sakkā idha <span class="bld">‘‘pāṭihāriya’’</span>nti vattuṃ. Sace pana mahākāruṇikassa bhagavato veneyyagatā ca kilesā paṭipakkhā, tesaṃ haraṇato <span class="bld">‘‘pāṭihāriya’’</span>nti vuttaṃ, evaṃ sati yuttametaṃ. Atha vā bhagavato ca sāsanassa ca paṭipakkhā titthiyā, tesaṃ haraṇato <span class="bld">pāṭihāriyaṃ</span>. Te hi diṭṭhiharaṇavasena diṭṭhippakāsane asamatthabhāvena ca iddhiādesanānusāsanīhi haritā apanītā hontīti. <span class="bld">Paṭī</span>ti vā ayaṃ saddo ‘‘pacchā’’ti etassa atthaṃ bodheti ‘‘tasmiṃ paṭipaviṭṭhamhi, añño āgañchi brāhmaṇo’’tiādīsu (su. ni. 985; cūḷani. vatthugāthā 4) viya, tasmā samāhite citte vigatūpakkilese katakiccena pacchāharitabbaṃ pavattetabbanti paṭihāriyaṃ, attano vā upakkilesesu catutthajjhānamaggehi haritesu pacchā haraṇaṃ paṭihāriyaṃ, iddhiādesanānusāsaniyo ca vigatūpakkilesena katakiccena ca sattahitatthaṃ puna pavattetabbā, haritesu ca attano upattilesesu parasattānaṃ upakkilesaharaṇāni hontīti paṭihāriyāni bhavanti, paṭihāriyameva <span class="bld">pāṭihāriyaṃ</span>. Paṭihāriye vā iddhiādesanānusāsanisamudāye bhavaṃ ekekaṃ <span class="bld">pāṭihāriya</span>nti vuccati. Paṭihāriyaṃ vā catutthajjhānaṃ maggo ca paṭipakkhaharaṇato, tattha jātaṃ, tasmiṃ vā nimittabhūte, tato vā āgatanti <span class="bld">pāṭihāriyaṃ</span>. Tassa pana iddhiādibhedena visayabhedena ca bahuvidhassa <a name="M1.0024"></a> bhagavato desanāyaṃ labbhamānattā āha ‘‘vividhapāṭihāriya’’nti.</p>
  93. <p class="bodytext"><span class="bld">Na aññathā</span>ti bhagavato sammukhā sutākārato na aññathāti attho, na pana bhagavato desitākārato. Acinteyyānubhāvā hi bhagavato desanā. Evañca katvā ‘‘sabbappakārena ko samattho viññātu’’nti idaṃ vacanaṃ samatthitaṃ bhavati, dhāraṇabaladassanañca na virujjhati sutākāraavirajjhanassa adhippetattā. Na hettha atthantaratāparihāro dvinnampi atthānaṃ ekavisayattā. Itarathā thero bhagavato desanāya sabbathā paṭiggahaṇe samattho asamattho cāti āpajjeyyāti.</p>
  94. <p class="bodytext">‘‘Yo <a name="V1.0022"></a> paro na hoti, so attā’’ti evaṃ vuttāya niyakajjhattasaṅkhātāya sasantatiyā vattanato tividhopi me-saddo kiñcāpi ekasmiṃ eva atthe dissati, karaṇasampadānasāminiddesavasena pana vijjamānaṃ bhedaṃ sandhāyāha, <span class="bld">‘‘me-saddo tīsu atthesu dissatī’’</span>ti.</p>
  95. <p class="bodytext">Kiñcāpi upasaggo kiriyaṃ viseseti, jotakabhāvato pana satipi tasmiṃ suta-saddo eva taṃ taṃ attaṃ vadatīti anupasaggassa suta-saddassa atthuddhāre saupasaggassa gahaṇaṃ na virujjhatīti dassento <span class="bld">‘‘saupasaggo anupasaggo cā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Assā</span>ti suta-saddassa. Kammabhāvasādhanāni idha sutasadde sambhavantīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā attho’’</span>ti. <span class="bld">Mayāti atthe satī</span>ti yadā me-saddassa kattuvasena karaṇaniddeso, tadāti attho. <span class="bld">Mamāti atthe satī</span>ti yadā sambandhavasena sāminiddeso, tadā.</p>
  96. <p class="bodytext">Suta-saddasannidhāne payuttena evaṃ-saddena savanakiriyājotakena bhavitabbanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘evanti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassana’’</span>nti. <span class="bld">Ādi</span>-saddena sampaṭicchanādīnaṃ pañcadvārikaviññāṇānaṃ tadabhinīhaṭānañca manodvārikaviññāṇānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Sabbesampi vākyānaṃ evakāratthasahitattā ‘‘suta’’nti etassa sutamevāti ayamattho labbhatīti āha <span class="bld">‘‘assavanabhāvapaṭikkhepato’’</span>ti. Etena avadhāraṇena nirāsaṅkataṃ dasseti. Yathā ca sutaṃ sutamevāti niyametabbaṃ, taṃ sammā sutaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassana’’</span>nti. Atha vā saddantaratthāpohanavasena <a name="M1.0025"></a> saddo atthaṃ vadatīti sutanti asutaṃ na hotīti ayametassa atthoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘assavanabhāvapaṭikkhepato’’</span>ti. Iminā diṭṭhādivinivattanaṃ karoti.</p>
  97. <p class="bodytext">Idaṃ vuttaṃ hoti – na idaṃ mayā diṭṭhaṃ, na sayambhūñāṇena sacchikataṃ, atha kho sutaṃ, tañca kho sammadevāti. Tenevāha <span class="bld">‘‘anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassana’’</span>nti. Avadhāraṇatthe vā evaṃ-sadde ayamatthayojanā karīyatīti tadapekkhassa suta-saddassa ayamattho vutto <span class="bld">‘‘assavanabhāvapaṭikkhepato’’</span>ti. Tenevāha <span class="bld">‘‘anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassana’’</span>nti. Savanasaddo cettha kammattho veditabbo ‘‘suyyatī’’ti.</p>
  98. <p class="bodytext">Evaṃ savanahetusavanavisesavasena padattayassa ekena pakārena atthayojanaṃ dassetvā idāni pakārantarehi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tathā eva’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">tassā</span>ti yā sā bhagavato sammukhā <a name="V1.0023"></a> dhammassavanākārena pavattā manodvāraviññāṇavīthi, tassā. Sā hi nānappakārena ārammaṇe pavattetuṃ samatthā. Tathā ca vuttaṃ <span class="bld">‘‘sotadvārānusārenā’’</span>ti. <span class="bld">Nānappakārenā</span>ti vakkhamānānaṃ anekavihitānaṃ byañjanatthaggahaṇānaṃ nānākārena. Etena imissā yojanāya ākārattho evaṃ-saddo gahitoti dīpeti. <span class="bld">Pavattibhāvappakāsana</span>nti pavattiyā atthitāpakāsanaṃ. <span class="bld">Sutanti dhammappakāsana</span>nti yasmiṃ ārammaṇe vuttappakārā viññāṇavīthi nānappakārena pavattā, tassa dhammattā vuttaṃ, na suta-saddassa dhammatthattā. Vuttassevatthassa pākaṭīkaraṇaṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ hetthā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">viññāṇavīthiyā</span>ti karaṇatthe karaṇavacanaṃ, <span class="bld">mayā</span>ti kattuatthe.</p>
  99. <p class="bodytext"><span class="bld">Evanti niddisitabbappakāsana</span>nti nidassanatthamevaṃ saddaṃ gahetvā vuttaṃ nidassetabbassa niddisitabbattābhāvābhāvato. Tena evaṃ-saddena sakalampi suttaṃ paccāmaṭṭhanti dasseti. Suta-saddassa kiriyāsaddattā savanakiriyāya ca sādhāraṇaviññāṇappabandhapaṭibaddhattā tattha ca puggalavohāroti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sutanti puggalakiccappakāsana’’</span>nti. Na hi puggalavohārarahite dhammappabandhe savanakiriyā labbhatīti.</p>
  100. <p class="bodytext"><span class="bld">Yassa cittasantānassā</span>tiādipi ākāratthameva evaṃ-saddaṃ gahetvā purimayojanāya aññathā atthayojanaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ākārapaññattī</span>ti upādāpaññatti eva dhammānaṃ pavattiākārupādānavasena tathā <a name="M1.0026"></a> vuttā. <span class="bld">Sutanti visayaniddeso</span>ti sotabbabhūto dhammo savanakiriyākattupuggalassa savanakiriyāvasena pavattiṭṭhānanti katvā vuttaṃ. Cittasantānavinimuttassa paramatthato kassaci kattu abhāvepi saddavohārena buddhiparikappitabhedavacanicchāya cittasantānato aññaṃ viya taṃsamaṅgiṃ katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittasantānena taṃsamaṅgīno’’</span>ti. Savanakiriyāvisayopi sotabbadhammo savanakiriyāvasena pavattacittasantānassa idha paramatthato kattubhāvato, savanavasena cittappavattiyā eva vā savanakiriyābhāvato taṃkiriyākattu ca visayo hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘taṃsamaṅgīno kattuvisaye’’</span>ti. Sutākārassa ca therassa sammānicchitabhāvato āha <span class="bld">‘‘gahaṇasanniṭṭhāna’’</span>nti. Etena vā avadhāraṇatthaṃ evaṃ-saddaṃ gahetvā ayamatthayojanā katāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  101. <p class="bodytext">Pubbe sutānaṃ nānāvihitānaṃ suttasaṅkhātānaṃ atthabyañjanānaṃ upadhāritarūpassa ākārassa nidassanassa, avadhāraṇassa vā pakāsanasabhāvo evaṃ-saddoti tadākārādiupadhāraṇassa puggalapaññattiyā upādānabhūtadhammappabandhabyāpāratāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘evanti puggalakiccaniddeso’’</span>ti. Savanakiriyā pana puggalavādinopi viññāṇanirapekkhā natthīti visesato viññāṇabyāpāroti āha <a name="V1.0024"></a> <span class="bld">‘‘sutanti viññāṇakiccaniddeso’’</span>ti. <span class="bld">Me</span>ti saddappavattiyā ekanteneva sattavisayattā viññāṇakiccassa ca tattheva samodahitabbato <span class="bld">‘‘meti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso’’</span>ti vuttaṃ. Avijjamānapaññattivijjamānapaññattisabhāvā yathākkamaṃ evaṃ-saddasuta-saddānaṃ atthāti te tathārūpa-paññatti-upādānabhūta-dhammappabandhabyāpārabhāvena dassento āha – <span class="bld">‘‘evanti puggalakiccaniddeso, sutanti viññāṇakiccaniddeso’’</span>ti. Ettha ca karaṇakiriyākattukamma-visesappakāsanavasena puggalabyāpāravisaya-puggalabyāpāranidassanavasena gahaṇākāragāhakatabbisayavisesaniddesavasena kattukaraṇabyāpāra-kattuniddesavasena ca dutiyādayo catasso atthayojanā dassitāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  102. <p class="bodytext">Sabbassapi saddādhigamanīyassa atthassa paññattimukheneva paṭipajjitabbattā sabbapaññattīnañca vijjamānādivasena chasu paññattibhedesu antogadhattā tesu ‘‘eva’’ntiādīnaṃ paññattīnaṃ sarūpaṃ niddhārento āha <span class="bld">‘‘evanti ca meti cā’’</span>tiādi. Tattha evanti ca meti ca vuccamānassa atthassa ākārādino <a name="M1.0027"></a> dhammānaṃ asalakkhaṇabhāvato avijjamānapaññattibhāvoti āha <span class="bld">‘‘saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññattī’’</span>ti. Tattha <span class="bld">saccikaṭṭhaparamatthavasenā</span>ti bhūtatthauttamatthavasena. Idaṃ vuttaṃ hoti – yo māyāmarīciādayo viya abhūtattho, anussavādīhi gahetabbo viya anuttamattho ca na hoti, so rūpasaddādisabhāvo, ruppanānubhavanādisabhāvo vā attho saccikaṭṭho paramattho cāti vuccati, na tathā evaṃ meti padānaṃ atthoti. Etamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ <span class="bld">‘‘kiñhetthata’’</span>ntiādi vuttaṃ. Sutanti pana saddāyatanaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘vijjamānapaññattī’’</span>ti. Teneva hi <span class="bld">‘‘yañhi taṃ ettha sotena upaladdha’’</span>nti vuttaṃ. Sotadvārānusārena upaladdhanti pana vutte atthabyañjanādi sabbaṃ labbhatīti. <span class="bld">Taṃ taṃ upādāya vattabbato</span>ti sotapathamāgate dhamme upādāya tesaṃ upadhāritākārādino paccāmasanavasena evanti, sasantatipariyāpanne khandhe upādāya meti vattabbattāti attho. Diṭṭhādisabhāvarahite saddāyatane pavattamānopi sutavohāro ‘‘dutiyaṃ tatiya’’ntiādiko viya paṭhamādīni diṭṭhamutaviññāte apekkhitvā pavattoti āha <span class="bld">‘‘diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato’’</span>ti. Asutaṃ na hotīti hi sutanti pakāsitoyamatthoti.</p>
  103. <p class="bodytext">Attanā paṭividdhā suttassa pakāravisesā evanti therena paccāmaṭṭhāti āha <span class="bld">‘‘asammohaṃ dīpetī’’</span>ti. <span class="bld">Nānappakārapaṭivedhasamattho hotī</span>ti etena vakkhamānassa suttassa nānappakārataṃ duppaṭivijjhatañca dasseti. <span class="bld">Sutassa asammosaṃ dīpetī</span>ti sutākārassa yāthāvato dassiyamānattā vuttaṃ. <span class="bld">Asammohenā</span>ti sammohābhāvena, paññāya eva vā savanakālasambhūtāya taduttarakālapaññāsiddhi<a name="V1.0025"></a>. Evaṃ <span class="bld">asammosenā</span>ti etthāpi vattabbaṃ. Byañjanānaṃ paṭivijjhitabbo ākāro nātigambhīro yathāsutadhāraṇameva tattha karaṇīyanti satiyā byāpāro adhiko, paññā tattha guṇībhūtāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paññāpubbaṅgamāyā’’</span>tiādi paññāya pubbaṅgamāti katvā. Pubbaṅgamatā cettha padhānatā ‘‘manopubbaṅgamā’’tiādīsu viya. Pubbaṅgamatāya vā cakkhuviññāṇādīsu āvajjanādīnaṃ viya appadhānatte paññā pubbaṅgamā etissāti ayampi attho yujjati, evaṃ sati <span class="bld">pubbaṅgamāyā</span>ti etthāpi vuttavipariyāyena yathāsambhavaṃ attho veditabbo. <span class="bld">Atthabyañjanasampannassā</span>ti atthabyañjanaparipuṇṇassa<a name="M1.0028"></a>, saṅkāsana-pakāsana-vivaraṇa-vibhajana-uttānīkaraṇapaññattivasena chahi atthapadehi, akkharapadabyañjanākāraniruttiniddesavasena chahi byañjanapadehi ca samannāgatassāti vā attho daṭṭhabbo.</p>
  104. <p class="bodytext"><span class="bld">Yoniso manasikāraṃ dīpeti</span> evaṃ-saddena vuccamānānaṃ ākāranidassanāvadhāraṇatthānaṃ aviparītasaddhammavisayattāti adhippāyo. <span class="bld">Avikkhepaṃ dīpetī</span>ti ‘‘oghataraṇasuttaṃ kattha bhāsita’’ntiādipucchāvasena pakaraṇappavattassa vakkhamānassa suttassa savanaṃ samādhānamantarena na sambhavatīti katvā vuttaṃ. <span class="bld">Vikkhittacittassā</span>tiādi tassevatthassa samatthanavasena vuttaṃ. <span class="bld">Sabbasampattiyā</span>ti atthabyañjanadesaka-payojanādisampattiyā. Aviparītasaddhammavisayehi viya ākāranidassanāvadhāraṇatthehi yonisomanasikārassa, saddhammassavanena viya ca avikkhepassa yathā yonisomanasikārena phalabhūtena attasammāpaṇidhipubbekatapuññatānaṃ siddhi vuttā tadavinābhāvato, evaṃ avikkhepeneva phalabhūtena kāraṇabhūtānaṃ saddhammassavanasappurisūpanissayānaṃ siddhi dassetabbā siyā assutavato sappurisūpanissayarahitassa ca tadabhāvato. ‘‘Na hi vikkhittacitto’’tiādinā samatthanavacanena pana avikkhepena kāraṇabhūtena sappurisūpanissayena ca phalabhūtassa saddhammassavanassa siddhi dassitā. Ayaṃ panettha adhippāyo yutto siyā, saddhammassavanasappurisūpanissayā na ekantena avikkhepassa kāraṇaṃ bāhiraṅgattā. Avikkhepo pana sappurisūpanissayo viya saddhammassavanassa ekantakāraṇanti, evampi avikkhepena sappurisūpanissayasiddhijotanā na samatthitāva, no na samatthitā vikkhittacittānaṃ sappurisapayirūpāsanābhāvassa atthasiddhito. Ettha ca purimaṃ phalena kāraṇassa siddhidassanaṃ nadīpūrena viya upari vuṭṭhisabbhāvassa. Dutiyaṃ kāraṇena phalassa siddhidassanaṃ daṭṭhabbaṃ ekantavassinā viya meghavuṭṭhānena vuṭṭhippavattiyā.</p>
  105. <p class="bodytext">Bhagavato vacanassa atthabyañjanapabheda-paricchedavasena sakalasāsanasampatti-ogāhanākāro niravasesaparahita-pāripūrikāraṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘evaṃ bhaddako ākāro’’</span>ti. Yasmā na hotīti sambandho<a name="V1.0026"></a>. <span class="bld">Pacchimacakkadvayasampatti</span>nti attasammāpaṇidhi-pubbekatapuññatā-saṅkhātaṃ guṇadvayaṃ. Aparāparavuttiyā cettha cakkabhāvo, caranti etehi sattā, sampattibhavesūti vā<a name="M1.0029"></a>. Ye sandhāya vuttaṃ ‘‘cattārimāni, bhikkhave, cakkāni, yehi samannāgatānaṃ devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī’’tiādi (a. ni. 4.31). Purimapacchimabhāvo cettha desanakkamavasena daṭṭhabbo. <span class="bld">Pacchimacakkadvayasiddhiyā</span>ti pacchimacakkadvayassa ca atthitāya. Sammāpaṇihitatto pubbe ca katapuñño suddhāsayo hoti tadasuddhihetūnaṃ kilesānaṃ dūrībhāvatoti āha <span class="bld">‘‘āsayasuddhi siddhā hotī’’</span>ti. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘sammāpaṇihitaṃ cittaṃ, seyyaso naṃ tato kare’’ti (dha. pa. 43) ‘‘katapuññosi, tvaṃ ānanda, padhānamanuyuñja, khippaṃ hohisi anāsavo’’ti (dī. ni. 2.207) ca. Tenevāha <span class="bld">‘‘āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhī’’</span>ti. <span class="bld">Payogasuddhiyā</span>ti yonisomanasikārapubbaṅgamassa dhammassavanapayogassa visadabhāvena. Tathā cāha <span class="bld">‘‘āgamabyattisiddhī’’</span>ti, sabbassa vā kāyavacīpayogassa niddosabhāvena. Parisuddhakāyavacīpayogo hi vippaṭisārābhāvato avikkhittacitto pariyattiyaṃ visārado hotīti.</p>
  106. <p class="bodytext"><span class="bld">Nānappakārapaṭivedhadīpakenā</span>tiādinā atthabyañjanesu therassa evaṃ-saddasuta-saddānaṃ asammohāsammosadīpanato catupaṭisambhidāvasena atthayojanaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">sotabbabhedapaṭivedhadīpakenā</span>ti etena ayaṃ suta-saddo evaṃ-saddasannidhānato, vakkhamānāpekkhāya vā sāmaññeneva sotabbadhammavisesaṃ āmasatīti dīpeti. Manodiṭṭhīhi pariyattidhammānaṃ anupekkhanasuppaṭivedhā visesato manasikārapaṭibaddhāti te vuttanayena yonisomanasikāradīpakena evaṃ saddena yojetvā, savanadhāraṇavacīparicayā pariyattidhammānaṃ visesena sotāvadhānapaṭibaddhāti te vuttanayena avikkhepadīpakena suta-saddena yojetvā dassento sāsanasampattiyā dhammassavane ussāhaṃ janeti. Tattha <span class="bld">dhammā</span>ti pariyattidhammā. <span class="bld">Manasā anupekkhitā</span>ti ‘‘idha sīlaṃ kathitaṃ, idha samādhi, idha paññā, ettakā ettha anusandhiyo’’tiādinā nayena manasā anupekkhitā. <span class="bld">Diṭṭhiyā suppaṭividdhā</span>ti nijjhānakkhanti bhūtāya, ñātapariññāsaṅkhātāya vā diṭṭhiyā tattha tattha vuttarūpārūpadhamme ‘‘iti rūpaṃ, ettakaṃ rūpa’’ntiādinā suṭṭhu vavatthapetvā paṭividdhā.</p>
  107. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakalena vacanenā</span>ti pubbe tīhi padehi visuṃ visuṃ yojitattā vuttaṃ. <span class="bld">Attano adahanto</span>ti ‘‘mameda’’nti attani aṭṭhapento. Bhummatthe cetaṃ <a name="M1.0030"></a> sāmivacanaṃ. <span class="bld">Asappurisabhūmi</span>nti akataññutaṃ. ‘‘Idhekacco pāpabhikkhu tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ pariyāpuṇitvā attano dahatī’’ti (pārā. 195) evaṃ vuttaṃ anariyavohārāvatthaṃ, sā eva anariyavohārāvatthā asaddhammo<a name="V1.0027"></a>. Nanu ca ānandattherassa ‘‘mamedaṃ vacana’’nti adhimānassa, mahākassapattherādīnañca tadāsaṅkāya abhāvato asappurisabhūmi-samatikkamādivacanaṃ niratthakanti? Nayidamevaṃ. ‘‘Evaṃ me suta’’nti vadantena ayampi attho vibhāvitoti dassanato. Keci pana ‘‘devatānaṃ parivitakkāpekkhaṃ tathāvacananti edisī codanā anavakāsā’’ti vadanti. Tasmiṃ kira khaṇe ekaccānaṃ devatānaṃ evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘bhagavā ca parinibbuto, ayañca āyasmā desanākusalo idāni dhammaṃ deseti, sakyakulappasuto tathāgatassa bhātā cūḷapituputto. Kiṃ nu kho sayaṃ sacchikataṃ dhammaṃ deseti? Udāhu bhagavato eva vacanaṃ yathāsuta’’nti, evaṃ tadāsaṅkitappakārato asappurisabhūmisamokkamādito atikkamādi vibhāvitanti. <span class="bld">Appetī</span>ti nidasseti. Diṭṭhadhammika-samparāyika-paramatthesu yathārahaṃ satte netīti netti, dhammo eva netti <span class="bld">dhammanetti</span>.</p>
  108. <p class="bodytext">Daḷhataraniviṭṭhā vicikicchā <span class="bld">kaṅkhā,</span> nātisaṃsappanā matibhedamattā <span class="bld">vimati. Assaddhiyaṃ vināsetī</span>ti bhagavatā bhāsitattā sammukhāvassa paṭiggahitattā khalitaduruttādigahaṇadosābhāvato ca. Ettha ca paṭhamādayo tisso atthayojanā ākārādiatthesu aggahitavisesameva evaṃ-saddaṃ gahetvā dassitā, tato parā catasso ākāratthameva evaṃ-saddaṃ gahetvā vibhāvitā. Pacchimā pana tisso yathākkamaṃ ākāratthaṃ nidassanatthaṃ avadhāraṇatthañca evaṃ-saddaṃ gahetvā yojitāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  109. <p class="bodytext"><span class="bld">Eka</span>-saddo aññaseṭṭhaasahāyasaṅkhayādīsu dissati. Tathā hesa ‘‘sassato attā ca loko ca, idameva saccaṃ moghamaññanti ittheke abhivadantī’’tiādīsu (ma. ni. 3.27) aññatthe dissati. ‘‘Cetaso ekodibhāva’’ntiādīsu (dī. ni. 1.228; pārā. 11) seṭṭhe, ‘‘eko vūpakaṭṭho’’tiādīsu (dī. ni. 1.405) asahāye, ‘‘ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 8.29) saṅkhayāyaṃ. Idhāpi saṅkhayāyanti dassento āha <span class="bld">‘‘ekanti</span> <a name="M1.0031"></a> <span class="bld">gaṇanaparicchedaniddeso’’</span>ti. <span class="bld">Kālañca samayañcā</span>ti yuttakālañca paccayasāmaggiñca. <span class="bld">Khaṇo</span>ti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayassa paṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo, yo khaṇoti ca samayoti ca vuccati, so eko evāti hi attho. <span class="bld">Mahāsamayo</span>ti mahāsamūho. <span class="bld">Samayopi kho</span>ti sikkhāpadapūraṇassa hetupi. <span class="bld">Samayappavādake</span>ti diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṃ pavadanti. <span class="bld">Atthābhisamayā</span>ti hitapaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho <span class="bld">abhisamayattho</span>ti pīḷanādīni abhisametabbabhāvena ekībhāvaṃ upanetvā <a name="V1.0028"></a> vuttāni. Abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho <span class="bld">abhisamayattho</span>ti tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha <span class="bld">pīḷanaṃ</span> dukkhasaccassa taṃsamaṅgino hiṃsanaṃ avipphārikatākaraṇaṃ, <span class="bld">santāpo</span> dukkhadukkhatādivasena santāpanaṃ paridahanaṃ.</p>
  110. <p class="bodytext">Tattha sahakārikāraṇaṃ sannijjhaṃ sameti samavetīti <span class="bld">samayo,</span> samavāyo. Sameti samāgacchati ettha maggabrahmacariyaṃ tadādhārapuggalehīti <span class="bld">samayo,</span> khaṇo. Sameti ettha, etena vā saṃgacchati satto, sabhāvadhammo vā sahajātādīhi, uppādādīhi vāti <span class="bld">samayo,</span> kālo. Dhammappavattimattatāya atthato abhūtopi hi kālo dhammappavattiyā adhikaraṇaṃ karaṇaṃ viya ca parikappanāmattasiddhena rūpena voharīyatīti. Samaṃ, saha vā avayavānaṃ ayanaṃ pavatti avaṭṭhānanti <span class="bld">samayo,</span> samūho yathā ‘‘samudāyo’’ti. Avayavasahāvaṭṭhānameva hi samūhoti. Avasesapaccayānaṃ samāgame eti phalaṃ etasmā uppajjati pavattati cāti <span class="bld">samayo,</span> hetu yathā ‘‘samudayo’’ti. Sameti saṃyojanabhāvato sambandho eti attano visaye pavattati, daḷhaggahaṇabhāvato vā saṃyuttā ayanti pavattanti sattā yathābhinivesaṃ etenāti <span class="bld">samayo,</span> diṭṭhi. Diṭṭhisaṃyojanena hi sattā ativiya bajjhantīti. Samiti saṃgati samodhānanti <span class="bld">samayo,</span> paṭilābho. Samassa nirodhassa yānaṃ, sammā vā yānaṃ apagamo apavatti <span class="bld">samayo,</span> pahānaṃ. Abhimukhaṃ ñāṇena sammā etabbo adhigantabboti <span class="bld">abhisamayo,</span> dhammānaṃ aviparīto sabhāvo. Abhimukhabhāvena sammā eti gacchati bujjhatīti <span class="bld">abhisamayo,</span> dhammānaṃ aviparītasabhāvāvabodho<a name="M1.0032"></a>. Evaṃ tasmiṃ tasmiṃ atthe samayasaddappavatti veditabbā. Samayasaddassa atthuddhāre abhisamayasaddassa udāharaṇaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti samayasaddassa. <span class="bld">Kālo attho</span> samavāyādīnaṃ atthānaṃ idha asambhavato desadesakaparisānaṃ viya suttassa nidānabhāvena kālassa apadisitabbato ca.</p>
  111. <p class="bodytext">Kasmā panettha aniyamitavaseneva kālo niddiṭṭho? Na utusaṃvaccharādivasena niyamitoti āha <span class="bld">‘‘tattha kiñcāpī’’</span>tiādi. Utusaṃvaccharādivasena niyamaṃ akatvā samayasaddassa vacane ayampi guṇo laddho hotīti dassento <span class="bld">‘‘ye vā ime’’</span>tiādimāha. Sāmaññajotanā hi visese avatiṭṭhatīti. Tattha <span class="bld">diṭṭhadhammasukhavihārasamayo</span> devasikaṃ jhānaphalasamāpattīhi vītināmanakālo, visesato sattasattāhāni. <span class="bld">Suppakāsā</span>ti dasasahassilokadhātupakampana-obhāsapātubhāvādīhi pākaṭā. Yathāvuttappabhedesu eva samayesu ekadesaṃ pakārantarehi saṅgahetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yo cāya’’</span>ntiādimāha. Tathā hi ñāṇakiccasamayo, attahitapaṭipattisamayo <a name="V1.0029"></a> ca abhisambodhisamayo, ariyatuṇhībhāvasamayo, diṭṭhadhammasukhavihārasamayo, karuṇākiccaparahitapaṭipattidhammīkathāsamayā, desanāsamayo eva.</p>
  112. <p class="bodytext">Karaṇavacanena niddeso katoti sambandho. <span class="bld">Tatthā</span>ti abhidhammatadaññasuttapadavinayesu. <span class="bld">Tathā</span>ti bhummakaraṇehi. <span class="bld">Adhikaraṇattho</span> ādhārattho. Bhāvo nāma kiriyā, tāya kiriyantaralakkhaṇaṃ <span class="bld">bhāvenabhāvalakkhaṇaṃ</span>. Tattha yathā kālo sabhāvadhammaparicchinno sayaṃ paramatthato avijjamānopi ādhārabhāvena paññāto taṅkhaṇappavattānaṃ tato pubbe parato ca abhāvato ‘‘pubbaṇhe jāto, sāyanhe gacchatī’’ti ca ādīsu, samūho ca avayavavinimutto visuṃ avijjamānopi kappanāmattasiddho avayavānaṃ ādhārabhāvena paññāpīyati yathā ‘‘rukkhe sākhā, yavarāsiyaṃ sambhūto’’tiādīsu, evaṃ idhāpīti dassento āha <span class="bld">‘‘adhikaraṇañhi…pe… dhammāna’’</span>nti. Yasmiṃ kāle, dhammapuñje vā kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃ eva kāle dhammapuñje ca phassādayopi hontīti ayaṃ hi tattha attho. Yathā ca ‘‘gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgato’’ti dohanakiriyāya gamanakiriyā lakkhīyati, evaṃ idhāpi yasmiṃ samaye, tasmiṃ samayeti ca vutte <a name="M1.0033"></a> ‘‘satī’’ti ayamattho viññāyamāno eva hoti padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittassa uppādakiriyā phassādibhavanakiriyā ca lakkhīyati. <span class="bld">Yasmiṃ samaye</span>ti yasmiṃ navame khaṇe, yasmiṃ yonisomanasikārādihetumhi, paccayasamavāye vā sati kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti, tasmiṃyeva khaṇe, hetumhi, paccayasamavāye vā phassādayopi hontīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti dassento āha <span class="bld">‘‘khaṇa…pe… lakkhīyatī’’</span>ti.</p>
  113. <p class="bodytext"><span class="bld">Hetuattho karaṇattho ca sambhavati</span> ‘‘annena vasati, vijjāya vasati, pharasunā chindati, kudālena khaṇatī’’tiādīsu viya. Vītikkamañhi sutvā bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā otiṇṇavatthukaṃ puggalaṃ paṭipucchitvā vigarahitvā ca taṃ taṃ vatthuotiṇṇakālaṃ anatikkamitvā teneva kālena sikkhāpadāni paññapento bhagavā viharati sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno tatiyapārājikādīsu viya.</p>
  114. <p class="bodytext"><span class="bld">Accantameva</span> ārambhato paṭṭhāya yāva desanāniṭṭhānaṃ. Parahitapaṭipattisaṅkhātena <span class="bld">karuṇāvihārena. Tadatthajotanattha</span>nti accantasaṃyogatthajotanatthaṃ. <span class="bld">Upayoganiddeso kato</span> yathā ‘‘māsaṃ sajjhāyatī’’ti<a name="V1.0030"></a>. <span class="bld">Porāṇā</span>ti aṭṭhakathācariyā. <span class="bld">Abhilāpamattabhedo</span>ti vacanamattena viseso. Tena suttavinayesu vibhattibyattayo katoti dasseti.</p>
  115. <p class="bodytext"><span class="bld">Seṭṭha</span>nti seṭṭhavācakaṃ vacanaṃ ‘‘seṭṭha’’nti vuttaṃ seṭṭhaguṇasahacaraṇato, tathā <span class="bld">‘‘uttama’’</span>nti etthāpi. <span class="bld">Gāravayutto</span>ti garubhāvayutto garuguṇayogato, garukaraṇārahatāya vā gāravayutto. <span class="bld">Vuttoyeva,</span> na pana idha vattabbo visuddhimaggassa imissā aṭṭhakathāya ekadesabhāvatoti adhippāyo.</p>
  116. <p class="bodytext">Aparo nayo (itivu. aṭṭha. nidānavaṇṇanā; sārattha. ṭī. 1.1.verañjakaṇḍavaṇṇanā; visuddhi. mahāṭī. 1.144) – bhāgavāti bhagavā, bhatavāti bhagavā, bhāge vanīti bhagavā, bhage vanīti bhagavā, bhattavāti bhagavā, bhage vamīti bhagavā, bhāge vamīti bhagavā.</p>
  117. <p class="gatha1">‘‘Bhāgavā <a name="M1.0034"></a> bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;</p>
  118. <p class="gathalast">Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino’’.</p>
  119. <p class="bodytext">Tattha kathaṃ <span class="bld">bhāgavāti bhagavā</span>? Ye te sīlādayo dhammakkhandhā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā, te anaññasādhāraṇā niratisayā tathāgate atthi upalabbhanti. Tathā hissa sīlaṃ samādhi paññā vimutti vimuttiñāṇadassanaṃ, hirī ottappaṃ, saddhā vīriyaṃ, sati sampajaññaṃ, sīlavisuddhi diṭṭhivisuddhi, samatho vipassanā, tīṇi kusalamūlāni, tīṇi sucaritāni, tayo sammāvitakkā, tisso anavajjasaññā, tisso dhātuyo, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā, cattāro iddhipādā, cattāro ariyamaggā, cattāri ariyaphalāni, catasso paṭisambhidā, catuyoniparicchedakañāṇāni, cattāro ariyavaṃsā, cattāri vesārajjañāṇāni, pañca padhāniyaṅgāni, pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi, pañcindriyāni, pañca balāni, pañca nissāraṇīyā dhātuyo, pañca vimuttāyatanañāṇāni, pañca vimuttiparipācanīyā saññā, cha anussatiṭṭhānāni, cha gāravā, cha nissāraṇīyā dhātuyo, cha satatavihārā, cha anuttariyāni, cha nibbedhabhāgiyā saññā, cha abhiññā, cha asādhāraṇañāṇāni, satta aparihāniyā dhammā, satta ariyadhammā, satta ariyadhanāni, satta bojjhaṅgā, satta sappurisadhammā, satta nijjaravatthūni, satta saññā, sattadakkhiṇeyyapuggaladesanā, sattakhīṇāsavabaladesanā, aṭṭhapaññāpaṭilābhahetudesanā aṭṭha sammattāni, aṭṭhalokadhammātikkamo, aṭṭha <a name="V1.0031"></a> ārambhavatthūni, aṭṭhaakkhaṇadesanā, aṭṭha mahāpurisavitakkā, aṭṭhaabhibhāyatanadesanā, aṭṭha vimokkhā, nava yonisomanasikāramūlakā dhammā, nava pārisuddhipadhāniyaṅgāni, navasattāvāsadesanā, nava āghātapaṭivinayā, nava saññā, navanānattā, nava anupubbavihārā, dasa nāthakaraṇā dhammā, dasa kasiṇāyatanāni, dasa kusalakammapathā, dasa sammattāni, dasa ariyavāsā, dasa asekkhadhammā, dasa tathāgatabalāni, ekādasa mettānisaṃsā, dvādasa dhammācakkākārā, terasa dhutaguṇā, cuddasa buddhañāṇāni, pañcadasa vimuttiparipācanīyā dhammā, soḷasavidhā ānāpānassati, soḷasa aparantapanīyā dhammā, aṭṭhārasa buddhadhammā, ekūnavīsati paccavekkhaṇañāṇāni, catucattālīsa ñāṇavatthūni, paññāsa udayabbayañāṇāni, paropaññāsa kusalā dhammā, sattasattati ñāṇavatthūni, catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhasamāpattisañcārimahāvajirañāṇaṃ<a name="M1.0035"></a>, anantanayasamantapaṭṭhāna-pavicaya-paccavekkhaṇadesanāñāṇāni, tathā anantāsu lokadhātūsu anantānaṃ sattānaṃ āsayādivibhāvanañāṇāni cāti evamādayo anantāparimāṇabhedā anaññasādhāraṇā niratisayā guṇabhāgā guṇakoṭṭhāsā saṃvijjanti upalabbhanti, tasmā yathāvuttavibhāgā guṇabhāgā assa atthīti ‘‘bhāgavā’’ti vattabbe ākārassa rassattaṃ katvā ‘‘bhagavā’’ti vutto. Evaṃ tāva bhāgavāti <span class="bld">bhagavā</span>.</p>
  120. <p class="gatha1">‘‘Yasmā sīlādayo sabbe, guṇabhāgā asesato;</p>
  121. <p class="gathalast">Vijjanti sugate tasmā, bhagavāti pavuccati’’.</p>
  122. <p class="bodytext">Kathaṃ <span class="bld">bhatavāti bhagavā</span>? Ye te sabbalokahitāya ussukkamāpannehi manussattādike aṭṭha dhamme samodhānetvā sammāsambodhiyā katamahābhinīhārehi mahābodhisattehi paripūritabbā dānapāramī, sīla, nekkhamma, paññā, vīriya, khanti, sacca, adhiṭṭhāna, mettā, upekkhāpāramīti dasa pāramiyo, dasa upapāramiyo, dasa paramatthapāramiyoti samatiṃsa pāramiyo, dānādīni cattāri saṅgahavatthūni, saccādīni cattāri adhiṭṭhānāni, aṅgapariccāgo, jīvita, rajja, putta, dārapariccāgoti pañca mahāpariccāgā, pubbayogo, pubbacariyā, dhammakkhānaṃ, ñātatthacariyā, lokatthacariyā, buddhicariyāti evamādayo, saṅkhepato vā sabbe puññañāṇasambhārā buddhakaradhammā, te mahābhinīhārato paṭṭhāya kappānaṃ satasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni yathā hānabhāgiyā saṃkilesabhāgiyā ṭhitibhāgiyā vā na honti, atha kho uttaruttari visesabhāgiyāva honti, evaṃ sakkaccaṃ nirantaraṃ anavasesato bhatā sambhatā assa atthīti ‘‘bhatavā’’ti vattabbe ‘‘bhagavā’’ti vutto niruttinayena ta-kārassa ga-kāraṃ katvā<a name="V1.0032"></a>. Atha vā <span class="bld">bhatavā</span>ti teyeva yathāvutte buddhakaradhamme vuttanayeneva bhari, sambhari, paripūresīti attho. Evampi bhatavāti <span class="bld">bhagavā</span>.</p>
  123. <p class="gatha1">‘‘Sammāsambodhiyā sabbe, dānapāramiādike;</p>
  124. <p class="gathalast">Sambhāre bhatavā nātho, tasmāpi bhagavā mato’’.</p>
  125. <p class="bodytext">Kathaṃ <span class="bld">bhāge vanīti bhagavā</span>? Ye te catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ vaḷañjanakasamāpattibhāgā, te anavasesato lokahitatthaṃ <a name="M1.0036"></a> attano ca diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ niccakappaṃ vani, bhaji, sevi, bahulamakāsīti bhāge vanīti <span class="bld">bhagavā</span>. Atha vā abhiññeyyadhammesu kusalādīsu khandhādīsu ca ye te pariññeyyādivasena saṅkhepato vā catubbidhā abhisamayabhāgā, vitthārato pana ‘‘cakkhu pariññeyyaṃ sotaṃ…pe… jarāmaraṇaṃ pariññeyya’’ntiādinā (paṭi. ma. 1.21) aneke pariññeyyabhāgā, ‘‘cakkhussa samudayo pahātabbo…pe… jarāmaraṇassa samudayo pahātabbo’’tiādinā pahātabbabhāgā, ‘‘cakkhussa nirodho…pe… jarāmaraṇassa nirodho sacchikātabbo’’tiādinā sacchikātabbabhāgā, ‘‘cakkhunirodhagāminīpaṭipadā’’tiādinā, ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā ca anekabhedā bhāvetabbabhāgā ca dhammā, te sabbe vani, bhaji, yathārahaṃ gocarabhāvanāsevanānaṃ vasena sevi. Evampi bhāge vanīti <span class="bld">bhagavā</span>. Atha vā ‘‘ye ime sīlādayo dhammakkhandhā sāvakehi sādhāraṇā guṇakoṭṭhāsā guṇabhāgā, kinti nu kho te vineyyasantānesu patiṭṭhapeyya’’nti mahākaruṇāya vani abhipatthayi, sā cassa abhipatthanā yathādhippetaphalāvahā ahosi. Evampi bhāge vanīti <span class="bld">bhagavā</span>.</p>
  126. <p class="gatha1">‘‘Yasmā ñeyyasamāpatti-guṇabhāge tathāgato;</p>
  127. <p class="gathalast">Bhaji patthayi sattānaṃ, hitāya bhagavā tato’’.</p>
  128. <p class="bodytext">Kathaṃ <span class="bld">bhage vanīti bhagavā</span>? Samāsato tāva katapuññehi payogasampannehi yathāvibhavaṃ bhajīyantīti bhagā, lokiyalokuttarasampattiyo. Tattha lokiye tāva tathāgato sammāsambodhito pubbe bodhisattabhūto paramukkaṃsagate, vani, bhaji, sevi, yattha patiṭṭhāya niravasesato buddhakaradhamme samannānento buddhadhamme paripācesi, buddhabhūto pana te niravajjesu upasaṃhite anaññasādhāraṇe lokuttarepi, vani, bhaji, sevi, vitthārato pana padesarajja-issariyacakkavattisampatti-devarajjasampattiādivasena jhāna-vimokkha-samādhisamāpatti-ñāṇadassana-maggabhāvanā-phalasacchi-kiriyādi-uttarimanussadhammavasena <a name="V1.0033"></a> ca anekavihite anaññasādhāraṇe, bhage, vani, bhaji, sevi. Evampi bhage vanīti <span class="bld">bhagavā</span>.</p>
  129. <p class="gatha1">‘‘Yā <a name="M1.0037"></a> tā sampattiyo loke, yā ca lokuttarā puthu;</p>
  130. <p class="gathalast">Sabbā tā bhaji sambuddho, tasmāpi bhagavā mato’’.</p>
  131. <p class="bodytext">Kathaṃ <span class="bld">sattavāti bhagavā</span>? Bhattā daḷhabhattikā assa bahū atthīti bhattavā. Tathāgato hi mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādi-aparimitanirupamappabhāva-guṇavisesasamaṅgibhāvato sabbasattuttamo, sabbānatthaparihārapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇaasīti anubyañjanabyāmappabhādi anaññasādhāraṇavisesapaṭimaṇḍitarūpakāyatāya yathābhuccaguṇādhigatena ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinayappavattena lokattayabyāpinā suvipulena suvisuddhena ca thutighosena samannāgatattā ukkaṃsapāramippattāsu appicchatāsantuṭṭhiādīsu suppatiṭṭhitabhāvato dasabalacatuvesārajjādi-niratisayaguṇavisesa-samaṅgībhāvato ca rūpappamāṇo rūpappasanno, ghosappamāṇo ghosappasanno, lūkhappamāṇo lūkhappasanno, dhammappamāṇo dhammappasannoti evaṃ catuppamāṇike lokasannivāse sabbathāpi pasādāvahabhāvena samantapāsādikattā aparimāṇānaṃ sattānaṃ sadevamanussānaṃ ādarabahumānagāravāyatanatāya paramapemasambhattiṭṭhānaṃ. Ye tassa ovāde patiṭṭhitā aveccappasādena samannāgatā honti, kenaci asaṃhāriyā tesaṃ pasādabhatti samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā. Tathā hi te attano jīvitapariccāgepi tattha pasādaṃ na pariccajanti, tassa vā āṇaṃ daḷhabhattibhāvato.</p>
  132. <p class="bodytext">Tenevāha –</p>
  133. <p class="gatha1">‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro;</p>
  134. <p class="gathalast">Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’’ti. (jā. 2.17.78);</p>
  135. <p class="indent">‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, evameva kho, bhikkhave, yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī’’ti (udā. 45; cūḷava. 385) ca. –</p>
  136. <p class="unindented">Evaṃ <a name="V1.0034"></a><a name="M1.0038"></a> bhattavāti <span class="bld">bhagavā</span> niruttinayena ekassa ta-kārassa lopaṃ katvā itarassa ga-kāraṃ katvā.</p>
  137. <p class="gatha1">‘‘Guṇātisayayuttassa, yasmā lokahitesino;</p>
  138. <p class="gathalast">Sambhattā bahavo satthu, bhagavā tena vuccatī’’ti.</p>
  139. <p class="bodytext">Kathaṃ <span class="bld">bhage vamīti bhagavā</span>? Yasmā tathāgato bodhisattabhūtopi aparimāṇāsu jātīsu pāramiyo paripūrento bhagasaṅkhātaṃ siriṃ issariyaṃ yasañca vami uggiri, kheḷapiṇḍaṃ viya anapekkho chaḍḍayi, carimattabhāvepi hatthagataṃ cakkavattisiriṃ devalokādhipaccasadisaṃ catudīpissariyaṃ cakkavattisampattisannissayaṃ sattaratanasamujjalaṃ yasañca tiṇāyapi amaññamāno nirapekkho pahāya abhinikkhamitvā sammāsambodhiṃ abhisambuddho, tasmā ime sirīādike bhage vamīti <span class="bld">bhagavā</span>. Atha vā bhāni nāma nakkhattāni, tehi samaṃ gacchanti pavattantīti bhagā, sineruyugandharauttarakuruhimavantādibhājanalokavisesasannissayā sobhā kappaṭṭhiyabhāvato, tepi bhagavā vami tannivāsisattāvāsasamatikkamato tappaṭibaddhachandarāgappahānena pajahīti. Evampi bhage vamīti <span class="bld">bhagavā</span>.</p>
  140. <p class="gatha1">‘‘Cakkavattisiriṃ yasmā, yasaṃ issariyaṃ sukhaṃ;</p>
  141. <p class="gathalast">Pahāsi lokacittañca, sugato bhagavā tato’’.</p>
  142. <p class="bodytext">Kathaṃ <span class="bld">bhāge vamīti bhagavā</span>? Bhāgā nāma sabhāgadhammakoṭṭhāsā, te khandhāyatanadhātādivasena, tatthāpi rūpavedanādivasena pathaviyādivasena atītādivasena ca anekavidhā, te ca bhagavā sabbaṃ papañcaṃ sabbaṃ yogaṃ sabbaṃ ganthaṃ sabbaṃ saṃyojanaṃ samucchinditvā amatadhātuṃ samadhigacchanto vami uggiri, anapekkho chaḍḍayi na paccāvami. Tathā hesa ‘‘sabbatthakameva pathaviṃ āpaṃ tejaṃ vāyaṃ, cakkhuṃ sotaṃ ghānaṃ jivhaṃ kāyaṃ manaṃ, rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme, cakkhuviññāṇaṃ…pe… manoviññāṇaṃ, cakkhusamphassaṃ…pe… manosamphassaṃ, cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ…pe… manosamphassajaṃ vedanaṃ, cakkhusamphassajaṃ saññaṃ…pe… manosamphassajaṃ saññaṃ, cakkhusamphassajaṃ cetanaṃ…pe… manosamphassajaṃ cetanaṃ, rūpataṇhaṃ…pe… dhammataṇhaṃ, rūpavitakkaṃ…pe… dhammavitakkaṃ, rūpavicāraṃ…pe… dhammavicāra’’ntiādinā anupadadhammavibhāgavasenapi sabbeva dhammakoṭṭhāse anavasesato vami uggiri, anapekkhapariccāgena chaḍḍayi. Vuttañhetaṃ ‘‘yaṃ <a name="M1.0039"></a> taṃ, ānanda, cattaṃ vantaṃ muttaṃ pahīnaṃ paṭinissaṭṭhaṃ, taṃ tathāgato puna paccāvamissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti (dī. ni. 2.183). Evampi <a name="V1.0035"></a> bhāge vamīti <span class="bld">bhagavā</span>. Atha vā <span class="bld">bhāge vamī</span>ti sabbepi kusalākusale sāvajjānavajje hīnapaṇīte kaṇhasukkasappaṭibhāge dhamme ariyamaggañāṇamukhena vami uggiri, anapekkho pariccaji pajahi, paresañca tathattāya dhammaṃ desesi. Vuttampi cetaṃ ‘‘dhammāpi vo, bhikkhave, pahātabbā, pageva adhammā (ma. ni. 1.240). Kullūpamaṃ vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi nittharaṇatthāya, no gahaṇatthāyā’’tiādi (ma. ni. 1.240). Evampi bhāge vamīti <span class="bld">bhagavā</span>.</p>
  143. <p class="gatha1">‘‘Khandhāyatanadhātādi-dhammabhāgā-mahesinā;</p>
  144. <p class="gathalast">Kaṇhasukkā yato vantā, tatopi bhagavā mato’’.</p>
  145. <p class="bodytext">Tena vuttaṃ –</p>
  146. <p class="gatha1">‘‘Bhāgavā bhatavā bhāge, bhage ca vani bhattavā;</p>
  147. <p class="gathalast">Bhage vami tathā bhāge, vamīti bhagavā jino’’ti.</p>
  148. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammasarīraṃ paccakkhaṃ karotī</span>ti ‘‘yo vo, ānanda, mayā dhammo ca vinayo ca desito paññatto, so vo mamaccayena satthā’’ti vacanato dhammassa satthubhāvapariyāyo vijjatīti katvā vuttaṃ. <span class="bld">Vajirasaṅghātasamānakāyo</span> parehi abhejjasarīrattā. Na hi bhagavato rūpakāye kenaci sakkā antarāyaṃ kātunti. <span class="bld">Desanāsampattiṃ niddisati</span> vakkhamānassa sakalassa suttassa <span class="bld">‘‘eva’’</span>nti nidassanato. <span class="bld">Sāvakasampattiṃ niddisati</span> paṭisambhidāppattena pañcasu ṭhānesu bhagavatā etadagge ṭhapitena mayā mahāsāvakena sutaṃ, tañca kho mayāva sutaṃ, na anussutaṃ na paraṃparābhatanti imassatthassa dīpanato. <span class="bld">Kālasampattiṃ niddisati</span> bhagavāsaddasannidhāne payuttassa samayasaddassa buddhuppādapaṭimaṇḍitabhāvadīpanato. Buddhuppādaparamā hi kālasampadā. Tenetaṃ vuccati –</p>
  149. <p class="gatha1">‘‘Kappakasāye kaliyuge, buddhuppādo aho mahacchariyaṃ;</p>
  150. <p class="gathalast">Hutāvahamajjhe jātaṃ, samuditamakarandamaravinda’’nti.</p>
  151. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhagavāti desakasampattiṃ niddisati</span> guṇavisiṭṭhasattuttamabhāvadīpanato garugāravādhivacanabhāvato.</p>
  152. <p class="bodytext"><span class="bld">Avisesenā</span>ti <a name="V1.0036"></a><a name="M1.0040"></a> na visesena, vihārabhāvasāmaññenāti attho. <span class="bld">Iriyāpatha…pe… vihāresū</span>ti iriyāpathavihāro, dibbavihāro, brahmavihāro, ariyavihāroti etesu catūsu vihāresu. <span class="bld">Samaṅgīparidīpana</span>nti samaṅgībhāvaparidīpanaṃ. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘viharatī’’ti etaṃ padaṃ. Tathā hi taṃ ‘‘idhekacco gihīhi saṃsaṭṭho viharati sahanandī sahasokī’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.241) iriyāpathavihāre āgataṃ. ‘‘Yasmiṃ, bhikkhave, samaye bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharatī’’ti (dha. sa. 160; vibha. 624) ettha dibbavihāre. ‘‘So mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharatī’’tiādīsu (dī. ni. 1.556; 3.308; ma. ni. 1.77; 2.309; 3.230) brahmavihāre. ‘‘So kho ahaṃ, aggivessana, tassāyeva kathāya pariyosāne tasmiṃ eva purimasmiṃ samādhinimitte ajjhattameva cittaṃ saṇṭhapemi sannisādemi ekodiṃ karomi samādahāmi, yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.387) ariyavihāre.</p>
  153. <p class="bodytext">Tattha iriyanaṃ vattanaṃ <span class="bld">iriyā,</span> kāyappayogo. Tassā pavattanupāyabhāvato ṭhānādi <span class="bld">iriyāpatho</span>. Ṭhānasamaṅgī vā hi kāyena kiñci kareyya gamanādīsu aññatarasamaṅgī vā. Atha vā iriyati pavattati etena attabhāvo kāyakiccaṃ vāti <span class="bld">iriyā,</span> tassā pavattiupāyabhāvato iriyā ca so patho cāti <span class="bld">iriyāpatho,</span> ṭhānādi eva. So ca atthato gatinivattiādiākārena pavatto catusantatirūpapabandho eva. Viharaṇaṃ, viharati etenāti vā <span class="bld">vihāro,</span> iriyāpatho eva vihāro <span class="bld">iriyāpathavihāro</span>. Divi bhavo <span class="bld">dibbo,</span> tattha bahulappavattiyā brahmapārisajjādidevaloke bhavoti attho. Tattha yo dibbānubhāvo, tadatthāya saṃvattatīti vā <span class="bld">dibbo,</span> abhiññābhinīhāravasena mahāgatikattā vā <span class="bld">dibbo,</span> dibbo ca so vihāro cāti <span class="bld">dibbavihāro,</span> catasso rūpāvacarasamāpattiyo. Āruppasamāpattiyopi ettheva saṅgahaṃ gacchanti. Brahmūnaṃ, brahmāno vā vihārā <span class="bld">brahmavihārā,</span> catasso appamaññāyo. Ariyānaṃ, ariyā vā vihārā <span class="bld">ariyavihārā,</span> cattāri sāmaññaphalāni. <span class="bld">So hi ekaṃ iriyāpathabādhana</span>ntiādi yadipi bhagavā ekenapi iriyāpathena cirataraṃ kālaṃ attabhāvaṃ pavattetuṃ sakkoti, tathāpi upādinnakasarīrassa nāma ayaṃ sabhāvoti dassetuṃ vuttaṃ<a name="M1.0041"></a>. Yasmā vā bhagavā yattha katthaci vasanto vineyyānaṃ dhammaṃ desento, nānāsamāpattīhi ca kālaṃ vītināmento vasatīti sattānaṃ attano ca vividhaṃ hitasukhaṃ harati upaneti uppādeti, tasmā vividhaṃ haratīti evamettha attho veditabbo.</p>
  154. <p class="bodytext">Paccatthike jinātīti <span class="bld">jeto</span>. Jeta-saddo hi sota-saddo viya kattusādhanopi atthīti. Rañño <a name="V1.0037"></a> vā paccatthikānaṃ jitakāle jātattā <span class="bld">jeto</span>. Rañño hi attano jayaṃ tattha āropetvā jitavāti jetoti kumāro vutto. Maṅgalakāmatāya vā jetotissa nāmaṃ kataṃ, tasmā ‘‘jeyyo’’ti etasmiṃ atthe ‘‘jeto’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Tassa jetassa rājakumārassa. <span class="bld">Vane</span>tiādito paṭṭhāyeva taṃ tassa santakanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘taṃ hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Sabbakāmasamiddhitāya vigatamalamaccheratāya karuṇādiguṇasamaṅgitāya ca niccakālaṃ upaṭṭhapito anāthānaṃ piṇḍo etassa atthīti <span class="bld">anāthapiṇḍiko,</span> tassa anāthapiṇḍikassa. Yadi jetavanaṃ, kathaṃ anāthapiṇḍikassa ārāmoti āha <span class="bld">‘‘anāthapiṇḍikenā’’</span>tiādi. Pañcavidhasenāsanaṅgasampattiyā āramanti ettha pabbajitāti <span class="bld">ārāmo,</span> tasmiṃ ārāme. Yadipi so bhūmibhāgo koṭisantharena mahāseṭṭhinā kīto, rukkhā pana jetena na vikkītāti taṃ ‘‘jetavana’’nti vattabbataṃ labhatīti vadanti. Ubhinnampi vā tattha pariccāgavisesakittanatthaṃ ubhayavacanaṃ, jetenapi hi bhūmibhāgavikkayena laddhadhanaṃ tattha dvārakoṭṭhakakaraṇavasena viniyuttaṃ. Sāvatthijetavanānaṃ bhūmibhāgavasena bhinnattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘na hi sakkā ubhayattha ekaṃ samayaṃ viharitu’’</span>nti.</p>
  155. <p class="bodytext"><span class="bld">Apākaṭā</span>ti sakko suyāmotiādinā anabhiññātā. Abhiññātānampi aññatarasaddo dissateva ekasadisāyattattāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘abhijānāti no’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ahunā</span> idāneva. <span class="bld">Sādhāraṇavacanaṃ</span> dibbataṃ antonītaṃ katvā. Devo eva <span class="bld">devatā</span> purisepi vattanato. Tenevāha <span class="bld">‘‘imasmiṃ panatthe’’</span>tiādi. Nanu ca rūpāvacarasattānaṃ purisindriyaṃ natthi, yena te purisāti vucceyyuṃ? Yadipi purisindriyaṃ natthi, purisasaṇṭhānassa pana purisavesassa ca vasena purisapuggalātveva vuccanti purisapakatibhāvato.</p>
  156. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhikkantā</span>ti <a name="M1.0042"></a> atikkantā, vigatāti atthoti āha <span class="bld">‘‘khaye dissatī’’</span>ti. Teneva hi <span class="bld">‘‘nikkhanto paṭhamo yāmo’’</span>ti upari vuttaṃ. <span class="bld">Abhikkantataro</span>ti ativiya kantataro. Tādiso ca sundaro bhaddako nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘sundare dissatī’’</span>ti. <span class="bld">Ko</span>ti devanāgayakkhagandhabbādīsu ko katamo? <span class="bld">Me</span>ti mama. <span class="bld">Pādānī</span>ti pāde. <span class="bld">Iddhiyā</span>ti imāya evarūpāya deviddhiyā. <span class="bld">Yasasā</span>ti iminā edisena parivārena paricchadena ca. <span class="bld">Jala</span>nti vijjotamāno. <span class="bld">Abhikkantenā</span>ti ativiya kantena kamaniyena abhirūpena. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti chavivaṇṇena sarīravaṇṇanibhāya. <span class="bld">Sabbā obhāsayaṃ disā</span>ti sabbāpi disā pabhāsento cando viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekālokaṃ karontoti gāthāya attho. <span class="bld">Abhirūpe</span>ti uḷārarūpe sampannarūpe.</p>
  157. <p class="bodytext">Kañcanasannibhattacatā suvaṇṇavaṇṇaggahaṇena gahitāti adhippāyenāha <span class="bld">‘‘chaviya’’</span>nti. Chavigatā <a name="V1.0038"></a> pana vaṇṇadhātu eva ‘‘suvaṇṇavaṇṇo’’ti ettha vaṇṇaggahaṇena gahitāti apare. Vaṇṇanaṃ kittiyā ugghosananti <span class="bld">vaṇṇo,</span> thuti. Vaṇṇīyati asaṅkarato vavatthapīyatīti <span class="bld">vaṇṇo,</span> kulavaggo. Vaṇṇīyati phalaṃ etena yathāsabhāvato vibhāvīyatīti <span class="bld">vaṇṇo,</span> kāraṇaṃ. Vaṇṇanaṃ dīgharassādivasena saṇṭhahananti <span class="bld">vaṇṇo,</span> saṇṭhānaṃ. Vaṇṇīyati aṇumahantādivasena pamīyatīti <span class="bld">vaṇṇo,</span> pamāṇaṃ. Vaṇṇeti vikāraṃ āpajjamānaṃ hadayaṅgatabhāvaṃ pakāsetīti <span class="bld">vaṇṇo,</span> rūpāyatanaṃ. Evaṃ tena tena pavattinimittena vaṇṇasaddassa tasmiṃ tasmiṃ atthe pavatti veditabbā. <span class="bld">Iddhiṃ māpetvā</span>ti vatthālaṅkārakāyādīhi obhāsamuñcanādivasena dibbaṃ iddhānubhāvaṃ nimminitvā. <span class="bld">Kāmāvacarā anabhisaṅkhatenapi āgantuṃ sakkonti</span> oḷārikarūpattā. Tathā hi te kabaḷīkārabhakkhā. <span class="bld">Rūpāvacarā na sakkonti</span> tato sukhumatararūpattā. Tenāha <span class="bld">‘‘tesaṃ hī’’</span>tiādi. Tattha ‘‘atisukhumo’’ti mūlapaṭisandhirūpaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Na tena iriyāpathakappanaṃ hotī</span>ti etena brahmalokepi brahmāno yebhuyyena nimmitarūpeneva pavattantīti dasseti. Itarañhi ativiya sukhumaṃ rūpaṃ kevalaṃ cittuppādassa nissayādhiṭṭhānabhūtaṃ saṇṭhānavantaṃ hutvā tiṭṭhati.</p>
  158. <p class="bodytext"><span class="bld">Anavasesattaṃ</span> sakalatā. <span class="bld">Yebhuyyatā</span> bahulabhāvo. <span class="bld">Abyāmissatā</span> vijātiyena asaṅkaro. Sukhena hi avokiṇṇatā tattha adhippetā<a name="M1.0043"></a>. <span class="bld">Anatirekatā</span> taṃparamatā visesābhāvo. <span class="bld">Kevalakappa</span>nti kevalaṃ daḷhaṃ katvāti attho. <span class="bld">Saṅghabhedāyā</span>ti saṅghe vivādāya, vivāduppādāyāti attho. Kevalaṃ vuccati nibbānaṃ sabbasaṅkhatavivittattā, etassa taṃ atthīti <span class="bld">kevalī,</span> sacchikatanirodho khīṇāsavo. Tenāha <span class="bld">‘‘visaṃyogo attho’’</span>ti.</p>
  159. <p class="bodytext">Kappasaddo panāyaṃ saupasaggo anupasaggo cāti adhippāyena okappaniyapade labbhamānaṃ kappasaddamattaṃ dasseti, aññathā kappapadaṃ anidassanameva siyā. <span class="bld">Samaṇakappehī</span>ti vinayasiddhehi samaṇavohārehi. <span class="bld">Niccakappa</span>nti niccakālaṃ. <span class="bld">Paññattī</span>ti nāmaṃ. Nāmañhetaṃ tassa āyasmato, yadidaṃ kappoti. <span class="bld">Kappitakesamassū</span>ti kattarikāya cheditakesamassu. <span class="bld">Dvaṅgulakappo</span>ti majjhanhikavelāya vītikkantāya dvaṅgulatāvikappo. <span class="bld">Leso</span>ti apadeso. Anavasesaṃ pharituṃ samatthassapi obhāsassa kenacipi kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṃ pana sabbasova pharatīti dassetuṃ samantattho kappa-saddo gahitoti āha <span class="bld">‘‘anavasesaṃ samantato’’</span>ti. Īsaṃ asamattaṃ, kevalaṃ vā <span class="bld">kevalakappaṃ</span>. Bhagavato ābhāya anobhāsitameva hi padesaṃ devatā attano pabhāya obhāsenti. Na hi bhagavato pabhā kāyaci pabhāya abhibhuyyati, sūriyādīnampi pabhaṃ sā abhibhuyya tiṭṭhatīti.</p>
  160. <p class="bodytext"><span class="bld">Yena</span> <a name="V1.0039"></a> <span class="bld">vā kāraṇenā</span>ti hetumhi idaṃ karaṇavacanaṃ. Hetuattho hi kiriyāya kāraṇaṃ, na karaṇaṃ viya kiriyattho, tasmā nānappakāra-guṇavisesādhigamanatthā idha upasaṅkamanakiriyāti ‘‘annena vasati, vijjāya vasatī’’tiādīsu viya hetuatthameva taṃ karaṇavacanaṃ yuttaṃ na karaṇatthaṃ tassa ayujjamānattāti vuttaṃ ‘‘yena vā kāraṇenā’’tiādi. Bhagavato satatappavattaniratisaya-sāduvipulamatarasa-saddhammaphalatāya sāduphalaniccaphalitamahārukkhena bhagavā upamito. Sāduphalūpabhogādhippāyaggahaṇeneva hi mahākāruṇikassa sāduphalatā gahitāti. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti upasaṅkantā. Sampattakāmatāya hi kiñci ṭhānaṃ gacchanto <a name="M1.0044"></a> taṃtaṃpadesātikkamanena upasaṅkami, upasaṅkantoti vattabbataṃ labhati. Tenāha <span class="bld">‘‘gatāti vuttaṃ hotī’’</span>ti, upagatāti attho. <span class="bld">Upasaṅkamitvā</span>ti pubbakālakiriyāniddesoti āha <span class="bld">‘‘upasaṅkamanapariyosānadīpana’’</span>nti. <span class="bld">Tato</span>ti yaṃ ṭhānaṃ pattā ‘‘upasaṅkamī’’ti vuttā, tato upagataṭṭhānato.</p>
  161. <p class="bodytext">Gatinivattiatthato sāmaññato āsanampi ṭhānaggahaṇena gayhatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘āsanakusalatāya ekamantaṃ tiṭṭhantī’’</span>ti. Nisinnāpi hi gamanato nivattā nāma honti ṭhatvā nisīditabbattā, yathāvuttaṭṭhānādayopi āsaneneva saṅgahitāti. Atidūraaccāsannapaṭikkhepena nātidūranaccāsannaṃ nāma gahitaṃ. Taṃ pana avakaṃsato ubhinnaṃ pasāritahatthasaṅghaṭṭanena daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Gīvaṃ pasāretvā</span>ti gīvaṃ parivattanavasena pasāretvā.</p>
  162. <p class="bodytext">Kāmaṃ ‘‘katha’’nti ayamākārapucchā, taraṇākāro idha pucchito. So pana taraṇākāro atthato kāraṇamevāti āha <span class="bld">‘‘kathaṃ nūti kāraṇapucchā’’</span>ti? <span class="bld">Pākaṭo</span> abhisambodhiyaṃ mahāpathavīkampanādianekacchariyapātubhāvādinā.</p>
  163. <p class="bodytext">Marisanaṭṭhena pāpānaṃ rogādianatthānaṃ abhibhavanaṭṭhena <span class="bld">māriso,</span> dukkharahito. Tenāha <span class="bld">‘‘niddukkhāti vuttaṃ hotī’’</span>ti. Nirayapakkhe piyālapanavacanavasena upacāravacanañcetaṃ yathā ‘‘devānaṃ piyā’’ti. Tenevāha <span class="bld">‘‘yadi eva’’</span>ntiādi. <span class="bld">Saṅkunā saṅkū</span>ti matthakato samakoṭṭitena yāva hadayapadesā nibbijjhitvā otiṇṇena saṅkunā pādatalato samakoṭṭito saṅku nibbijjhitvā ārohanto <span class="bld">hadaye</span> hadayassa padese samāgaccheyya, atha nesaṃ saṅkūnaṃ samāgamasamakāle <span class="bld">naṃ</span> yathātikkantasaṅkukaraṇakālaṃ jāneyyāsi. Kiñci nimittaṃ upādāya kismiñci atthe pavattassa saddassa tannimittarahite pavatti ruḷhī nāma gamanakiriyārahite sāsanādimati paṭipiṇḍe yathā gosaddassa.</p>
  164. <p class="bodytext"><span class="bld">Oghamatarī</span>ti <a name="V1.0040"></a> yesaṃ oghānaṃ taraṇaṃ pucchitaṃ, te gaṇanaparicchedato sarūpato ca dassetuṃ <span class="bld">‘‘cattāro’’</span>tiādi vuttaṃ. Kasmā panettha cattāro <a name="M1.0045"></a> eva oghā vuttā, te ca kāmādayo evāti? Na codetabbametaṃ, yasmā dhammānaṃ sabhāvakiccavisesaññunā bhagavatā sabbaṃ ñeyyaṃ yāthāvato abhisambujjhitvā ettakāva oghā desitā, ime eva ca desitāti. Vaṭṭasmiṃ ohananti osīdāpentīti oghā, ohananti heṭṭhā katvā hananti gāmenti, tathābhūtā satte adho gāmenti nāma. Ayañca attho ‘‘sabbopi cesā’’tiādinā parato aṭṭhakathāyameva āgamissati. Kāmanaṭṭhena <span class="bld">kāmo,</span> kāmo ca so yathāvuttenatthena ogho cāti, kāmesu oghoti vā <span class="bld">kāmogho</span>. Bhavogho nāma bhavarāgoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti cā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Sumaṅgalavilāsinī</span>ādīsu (dī. ni. aṭṭha. 3.312) pana ‘‘sassatadiṭṭhisahagatarāgo cā’’ti vuttaṃ. Tattha paṭhamo upapattibhavesu rāgo, dutiyo kammabhave. Bhavadiṭṭhivinimuttassa diṭṭhigatassa abhāvato. <span class="bld">‘‘Dvāsaṭṭhidiṭṭhiyo diṭṭhogho’’</span>ti vuttaṃ, catusaccantogadhattā sabbassa ñeyyassa <span class="bld">‘‘catūsu saccesu aññāṇaṃ avijjogho’’</span>ti āha.</p>
  165. <p class="bodytext">Idāni tesaṃ oghasaṅkhātānaṃ pāpadhammānaṃ uppattiṭṭhānaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi vuttaṃ, pavattiṭṭhānaṃ pana kāmaguṇādayo dassitā eva. ‘‘Pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo kāmogho’’ti ettha bhavoghaṃ ṭhapetvā sabbo lobho kāmoghoti yuttaṃ siyā. Sassatadiṭṭhisahagato rāgo bhavadiṭṭhisampayuttattā bhavoghoti aṭṭhakathāsu vutto, bhavogho pana diṭṭhigatavippayuttesu eva uppajjatīti pāḷiyaṃ vutto. Tenevāha – <span class="bld">‘‘bhavogho catūsu diṭṭhivippayuttalobhasahagatacittuppādesu uppajjatī’’</span>ti. Tasmā diṭṭhisahagatalobhopi kāmoghoti yuttaṃ siyā. Diṭṭhadhammikasamparāyikadukkhānañhi kāraṇabhūtā kāmāsavādayopi dvidhā vuttā, āsavā eva ca oghā. Kāmāsavaniddese ca kāmesūti kāmarāgadiṭṭhirāgādīnaṃ ārammaṇabhūtesu tebhūmakesu vatthukāmesūti attho sambhavati. Tattha hi uppajjamānā sāyaṃ taṇhā sabbāpi na kāmacchandādināmaṃ na labhatīti.</p>
  166. <p class="bodytext">Yadi pana pañcakāmaguṇiko ca rāgo kāmoghoti vuttoti katvā brahmānaṃ vimānādīsu rāgassa diṭṭhirāgassa ca kāmoghabhāvo paṭisedhitabbo siyā, evaṃ sati kāmoghabhavoghavinimuttena nāma lobhena bhavitabbaṃ<a name="M1.0046"></a>. So yadā diṭṭhigatavippayuttesu uppajjati, tadā tena sampayutto avijjogho oghavippayuttoti domanassavicikicchuddhaccasampayuttassa viya tassapi oghavippayuttatā vattabbā siyā ‘‘catūsupi diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatesu cittuppādesu uppanno moho siyā oghasampayutto siyā oghavippayutto’’ti. ‘‘Kāmogho aṭṭhasu lobhasahagatesu <a name="V1.0041"></a> cittuppādesu uppajjatī’’ti, ‘‘kāmoghaṃ paṭicca diṭṭhogho avijjogho’’ti ca vacanato diṭṭhisahagato kāmogho na hotīti na sakkā vattuṃ. Tathā hettha ‘‘rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti ca bhavogho nāmāti ettakameva vuttaṃ, na vuttaṃ sassatadiṭṭhisahagato rāgo’’ti.</p>
  167. <p class="bodytext"><span class="bld">Adhogamanaṭṭhenā</span>ti heṭṭhāpavattanaṭṭhena. Heṭṭhāpavattanañcettha na kevalaṃ apāyagamaniyabhāvena, atha kho saṃsāratarakāvarodhanenapīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘uparibhavañcā’’</span>tiādi vuttaṃ. Kāmaṃ nibbānaṃ arūpibhāvā adesaṃ, na tassa ṭhānavasena uparigahaṇaṃ, sabbasaṅkhatavinissaṭattā pana sabbassapi bhavassa uparīti vattabbataṃ arahatīti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘uparibhavaṃ nibbāna’’</span>nti. ‘‘Mahāudakogho’’tiādīsu rāsaṭṭho ogha-saddoti ‘‘mahā heso kilesarāsī’’ti vuttaṃ <span class="bld">sesesupī</span>ti bhavoghādīsupi.</p>
  168. <p class="bodytext">Appatiṭṭhahantoti kilesādīnaṃ vasena asantiṭṭhanto, asaṃsīdantoti attho. <span class="bld">Anāyūhanto</span>ti abhisaṅkhārādivasena na āyūhanto majjhimaṃ paṭipadaṃ vilaṅghitvā nibbuyhanto. Tenāha – <span class="bld">‘‘avāyamanto’’</span>ti, micchāvāyāmavasena avāyamantoti adhippāyo. Gūḷhanti saṃvutaṃ. <span class="bld">Paṭicchanna</span>nti tasseva vevacanaṃ. Atthavasena vā saṃvuttaṃ <span class="bld">gūḷhaṃ,</span> saddavasenapi apākaṭaṃ <span class="bld">paṭicchannaṃ</span> antaradīpādike <span class="bld">ṭhātabbaṭṭhāne. Āyūhantā</span>ti hatthehi ca pādehi ca vāyamantā. <span class="bld">Etaṃ</span> atthajātaṃ, <span class="bld">etaṃ</span> vā vissajjanaṃ.</p>
  169. <p class="bodytext">Idāni yenādhippāyena bhagavatā tathāgūḷhaṃ katvā pañho kathito, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kiṃ panā</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Niggahamukhenā</span>ti veneyyānaṃ vinayaupāyabhūtaniggahavasena. Tenāha <span class="bld">ye paṇḍitamānino’’</span>tiādi. <span class="bld">Pavayha pavayhā</span>ti ophuṇitvā ophuṇitvā.</p>
  170. <p class="bodytext"><span class="bld">So</span>ti <a name="M1.0047"></a> devaputto <span class="bld">nihatamāno</span> ahosi yathāvissajjitassa atthassa ajānanto. <span class="bld">Yathā</span>ti aniyamavacanaṃ niyamaniddiṭṭhaṃ hoti, taṃsambandhañca kathanti pucchāvacananti tadubhayassa atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘yathāhaṃ jānāmi, evaṃ me kathehī’’</span>ti āha.</p>
  171. <p class="bodytext"><span class="bld">Yadāsvāha</span>nti yadā su ahaṃ, su-kāro nipātamattaṃ ‘‘yadidaṃ kathaṃ sū’’tiādīsu viya. <span class="bld">Sabbapadesū</span>ti ‘‘tadāssu saṃsīdāmī’’tiādīsu tīsupi padesu. <span class="bld">Ataranto</span>ti oghānaṃ atikkamanatthaṃ taraṇappayogaṃ akaronto. <span class="bld">Tatthevā</span>ti oghaniyaoghesu eva. <span class="bld">Osīdāmī</span>ti nimujjāmi <a name="V1.0042"></a> oghehi ajjhotthaṭo homi. <span class="bld">Nibbuyhāmī</span>ti oghehi nibbūḷho homi. <span class="bld">Ṭhātuṃ asakkonto</span> asaṃsīdanto. <span class="bld">Ativattāmī</span>ti anupayogaṃ atikkamāmi, apanidhānavasena sammāpaṭipattiṃ virādhemīti attho. <span class="bld">Ṭhāne ca vāyāme cā</span>ti vakkhamānavibhāge patiṭṭhahane vāyāme ca <span class="bld">dosaṃ disvā</span>ti patiṭṭhānāyūhanesu saṃsīdananibbuyhanasaṅkhātaṃ taraṇassa vibandhanabhūtaṃ ādīnavaṃ disvāna. Idaṃ bhagavatā bodhimūle attanā pavattita-pubbabhāga-manasikāravasena vuttaṃ. <span class="bld">Atiṭṭhanto avāyamanto</span>ti patiṭṭhānāyūhanakaraṇakilesādīnaṃ parivajjanena asaṃsīdanto anibbuyhanto. <span class="bld">Devatāyapi paṭividdho</span> tadattho upanissayasampannatāya vimuttiparipācanīyadhammānaṃ paripakkattā. <span class="bld">Na pana pākaṭo</span> vipañcitaññūādīnaṃ, ugghaṭitaññūnaṃ pana yathā tassā devatāya, tathā pākaṭo evāti. <span class="bld">Satta dukā</span> idāni vuccamānarūpā <span class="bld">dassitā</span> porāṇaṭṭhakathāyaṃ. <span class="bld">Kilesavasena santiṭṭhanto</span>ti lobhādīhi abhibhūtatāya saṃsāre patiṭṭhahanto sammā appaṭipajjanena tattheva saṃsīdati nāma. <span class="bld">Abhisaṅkhāravasenā</span>ti tatthevābhisaṅkhāracetanāya cetento sammāpaṭipattiyogyassa khaṇassa ativattanena nibbuyhati nāma. Iminā nayena sesadukesupi attho veditabbo.</p>
  172. <p class="bodytext">Ettha ca vaṭṭamūlakā kilesāti tesaṃ vasena saṃsāre avaṭṭhānaṃ taṃtaṃkammunā tattha tattha bhave abhinibbatti, kilesā pana tesaṃ paccayamattaṃ. Tattha tattha bhave aparāparaṃ nibbattento saṃsāre nibbuyhati nāmāti imassa atthassa dassanavasena <span class="bld">paṭhamaduko</span> vutto. Ime sattā saṃsāre paribbhamantā duvidhā taṇhācaritā diṭṭhicaritā cāti tesaṃ saṃsāranāyikabhūtānaṃ dhammānaṃ vasena santiṭṭhanaṃ, tadaññesaṃ pavattipaccayānaṃ vasena <a name="M1.0048"></a> āyūhananti imassa atthassa dassanavasena <span class="bld">dutiyaduko</span> vutto. Saṃyojaniyesu dhammesu assādadassanasabhāvāya taṇhāya vasena visesato patiṭṭhānaṃ, amuttimagge muttimaggaparāmāsato tathā āyūhanampi diṭṭhiyā vasena hotīti dassetuṃ <span class="bld">tatiyaduko</span> vutto. <span class="bld">Catutthaduke</span> pana adhippāyo aṭṭhakathāya eva vibhāvito. Yasmā ‘‘sassato attā’’ti abhinivisanto arūparāgaṃ, asaññūpagaṃ vā avimokkhaṃyeva vimokkhoti gahetvā saṃsāre eva olīyati. Tenāha <span class="bld">‘‘olīyanābhinivesā hi bhavadiṭṭhī’’</span>ti. Yasmā pana kāmabhavādīsu yaṃ vā taṃ vā bhavaṃ patvā attā ucchijjati vinassati, na hoti paraṃ maraṇāti abhinivisanto bhavavippamokkhāvahāya sammāpaṭipattiyā appaṭipajjanena taṃ ativattati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘atidhāvanābhinivesā vibhavadiṭṭhī’’</span>ti.</p>
  173. <p class="bodytext"><span class="bld">Līnavasena santiṭṭhanto</span>ti kosajjādivasena saṃkocāpajjanena sammā appaṭipajjanto. <span class="bld">Uddhaccavasena āyūhanto</span>ti sammāsamādhino abhāvena vikkhepavasena <span class="bld">pañcamo duko</span> vutto. Yathā kāmasukhaṃ paviṭṭhassa samādhānaṃ natthi cittassa upakkiliṭṭhattā, evaṃ attaparitāpanamanuyuttassa kāyassa <a name="V1.0043"></a> upakkiliṭṭhattā. Iti cittakāyaparikkilesakarā dve antā taṇhādiṭṭhinissayatāya saṃsīdananibbuyhananimittā vuttā <span class="bld">chaṭṭhaduke</span>. Pubbe sappadesatova saṃkilesadhammā ‘‘saṃsīdananimitta’’nti dassitāti idāni nippadesato dassanavasena, pubbe ca sādhāraṇato abhisaṅkhāradhammā ‘‘nibbuyhananimitta’’nti dassitāti idāni puññāneñjābhisaṅkhāre eva ‘‘āyūhananimitta’’nti dassanavasena <span class="bld">sattamaduko</span> vutto. Evañhi duggatisugatūpapattivasena saṃsīdananibbuyhanāni vibhajja dassitāni hontīti. Tenevāha <span class="bld">‘‘vuttampi ceta’’</span>ntiādi. Adhobhāgaṃ duggatiṃ gamentīti <span class="bld">adhobhāgaṅgamanīyā</span> anunāsikalopaṃ akatvā. Tathā uparibhāgaṃ gamentīti <span class="bld">uparibhāgaṅgamanīyā</span>.</p>
  174. <p class="bodytext">Ettha ca oghataraṇaṃ pucchitena bhagavatā <span class="bld">‘‘appatiṭṭhaṃ anāyūha’’</span>nti tassa pahānaṅgameva dassitaṃ, na sampayogaṅganti? Na evaṃ daṭṭhabbaṃ, yāvatā yena patiṭṭhānaṃ hoti, yena ca āyūhanaṃ, tadubhayapaṭikkhepamukhena tappaṭipakkhadhammadassanametanti. Na hesa a-kāro kevalaṃ paṭisedhe, atha <a name="M1.0049"></a> kho paṭipakkhe ‘‘akusalā dhammā, ahito, adhammo’’tiādīsu viya, tasmā <span class="bld">appatiṭṭhaṃ anāyūha</span>nti patiṭṭhānāyūhanānaṃ paṭipakkhavasena pavattamāno tathāpavattihetūvāti ayamettha attho. <span class="bld">Kho</span>ti ca avadhāraṇatthe nipāto ‘‘assosi kho’’tiādīsu (pārā. 1) viya. Tena appatiṭṭhānassa ekaṃsikataṃ dasseti. Soyaṃ kho-saddo ‘‘anāyūha’’nti etthāpi ānetvā vattabbo. Anāyūhanampi hi ekaṃsikamevāti tassa paṭipakkho saha vipassanāya ariyamaggo. Tena hi oghataraṇaṃ hoti, na aññathā. Evamayaṃ yathānusandhidesanā katā, devatā ca sahavipassanaṃ maggaṃ paṭivijjhīti paṭhamaphale patiṭṭhāsi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘imaṃ pañhavissajjana’’</span>ntiādi.</p>
  175. <p class="bodytext">‘‘Cirassā’’ti iminā samānatthaṃ padantarametanti āha <span class="bld">‘‘cirassa kālassā’’</span>ti yathā ‘‘mamaṃ vā, bhikkhave’’ti (dī. ni. 1.5-6) ettha ‘‘mamā’’ti iminā samānatthaṃ padantaraṃ mamanti. <span class="bld">Na diṭṭhapubbā</span>ti adassāvī. Adassāvitā ca disvā kattabbakiccassa asiddhatāya veditabbā. Aññathā kā nāma sā devatā, yā bhagavantaṃ na diṭṭhavatī? Tenāha <span class="bld">‘‘kiṃ panimāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dassanaṃ upādāya evaṃ vattuṃ vattatī</span>ti yadā kadāci kañci piyajātikaṃ disvā taṃ dassanaṃ upādāya ‘‘cirena vata mayaṃ āyasmantaṃ passāmā’’ti adiṭṭhapubbaṃ diṭṭhapubbaṃ vā evaṃ vattuṃ yujjati, ayaṃ loke niruḷhe samudācāroti dasseti. Brahmaṃ vā vuccati ariyamaggo, tassa aṇanato jānanato paṭivijjhanato <span class="bld">brāhmaṇo</span>. <span class="bld">Kilesanibbānenā</span>ti kilesānaṃ <a name="V1.0044"></a> accantasamucchedasaṅkhātena nibbānena <span class="bld">nibbutaṃ</span> sammadeva vūpasanta-sabbakilesadaratha-pariḷāhaṃ. <span class="bld">Āsattavisattādīhī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena visatādiākāre saṅgaṇhāti. Vuttañhetaṃ –</p>
  176. <p class="indent">‘‘Visatāti visattikā, visaṭāti visattikā, visālāti visattikā, visakkatīti visattikā, visaṃvādikāti visattikā, visaṃ haratīti visattikā, visamūlāti visattikā, visaphalāti visattikā, visaparibhogoti visattikā, visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe visatā vitthatāti visattikā’’ti (mahāni. 3).</p>
  177. <p class="bodytext">Tattha <a name="M1.0050"></a> <span class="bld">visatā</span>ti vitthatā rūpādīsu tebhūmakadhammesu abhibyāpanavasena <span class="bld">visaṭā</span>ti purimavacanameva ta-kārassa ṭa-kāraṃ katvā vuttaṃ. <span class="bld">Visālā</span>ti vipulā. <span class="bld">Visakkatī</span>ti parisakkati, sahati vā. Ratto hi rāgavatthunā pādena tāḷiyamānopi sahatīti. Osakkanaṃ vipphandanaṃ vā <span class="bld">‘‘visakkana’’</span>ntipi vadanti. Aniccādiṃ niccādito. Gaṇhātīti <span class="bld">visaṃvādikā</span> hoti. <span class="bld">Visaṃ haratī</span>ti tathā tathā kāmesu ānisaṃsaṃ passantī vividhehi ākārehi nekkhammābhimukhappavattito cittaṃ saṃharati saṃkhipati, visaṃ vā dukkhaṃ, taṃ harati, vahatīti attho. Dukkhanibbattakakammassa hetubhāvato <span class="bld">visamūlā</span>. Visaṃ vā dukkhābhibhūtā vedanā mūlaṃ etissāti <span class="bld">visamūlā</span>. Dukkhasamudayattā visaṃ phalaṃ etissāti <span class="bld">visaphalā</span>. Taṇhāya rūpādikassa dukkhasseva paribhogo hoti, na amatassāti <span class="bld">visaparibhogo</span>ti vuttā, sabbattha niruttivasena padasiddhi veditabbā. Yo panettha padhāno attho, taṃ dassetuṃ puna ‘‘visālā vā panā’’tiādi vuttanti evamettha visattikāpadassa attho veditabbo. <span class="bld">Tiṇṇaṃ</span> paṭhamadutiyamaggehi. <span class="bld">Nittiṇṇaṃ</span> tatiyamaggena. <span class="bld">Uttiṇṇaṃ</span> catutthamaggena.</p>
  178. <p class="bodytext"><span class="bld">Samanuñño</span>ti sammadeva katānuñño. Tenāha <span class="bld">‘‘ekajjhāsayo ahosī’’</span>ti. <span class="bld">Antaradhāyī</span>ti adassanaṃ agamāsi. Yathā pana antaradhāyi, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘abhisaṅkhatakāya’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Mālehī</span>ti liṅgavipallāsena vuttaṃ, ‘‘mālāhī’’ti keci paṭhanti, ‘‘malyehī’’ti vattabbe ya-kāralopaṃ katvā niddeso. Ayaṃ tāva aṭṭhakathāya līnatthavaṇṇanā.</p>
  179. <p class="subhead">Nettinayavaṇṇanā</p>
  180. <p class="bodytext">Idāni pakaraṇanayena pāḷiyā atthavaṇṇanaṃ karissāma. Sā pana atthavaṇṇanā yasmā desanāya <a name="V1.0045"></a> samuṭṭhānappayojanabhājanesu piṇḍatthesu ca niddhāritesu sukarā hoti suviññeyyā ca, tasmā suttadesanāya samuṭṭhānādīni paṭhamaṃ niddhārayissāma. Tattha <span class="bld">samuṭṭhānaṃ</span> tāva desanānidānaṃ, taṃ sādhāraṇaṃ asādhāraṇanti duvidhaṃ. Tattha sādhāraṇampi abbhantarabāhirabhedato duvidhaṃ. Tattha <span class="bld">sādhāraṇaṃ abbhantarasamuṭṭhānaṃ</span> nāma lokanāthassa mahākaruṇā. Tāya hi samussāhitassa bhagavato veneyyānaṃ dhammadesanāya cittaṃ udapādi, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘sattesu ca <a name="M1.0051"></a> kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesī’’tiādi (ma. ni. 1.283; saṃ. ni. 1.172; mahāva. 9). Ettha ca hetuavatthāyapi mahākaruṇāya saṅgaho daṭṭhabbo yāvadeva saṃsāramahoghato saddhammadesanāhatthadānehi sattasantāraṇatthaṃ taduppattito. Yathā ca mahākaruṇā, evaṃ sabbaññutaññāṇaṃ dasabalañāṇādīni ca desanāya abbhantarasamuṭṭhānabhāvena vattabbāni. Sabbañhi ñeyyadhammaṃ tesaṃ desetabbappakāraṃ sattānañca āsayānusayādiṃ yāthāvato jānanto bhagavā ṭhānāṭṭhānādīsu kosallena veneyyajjhāsayānurūpaṃ vicittanayadesanaṃ pavattesīti. <span class="bld">Bāhiraṃ</span> pana <span class="bld">sādhāraṇaṃ samuṭṭhānaṃ</span> dasasahassamahābrahmaparivāra-sahampatimahābrahmuno ajjhesanaṃ. Tadajjhesanuttarakālañhi dhammagambhīratāpaccavekkhaṇājanitaṃ appossukkataṃ paṭippassambhetvā dhammassāmī dhammadesanāya ussāhajāto ahosi. Asādhāraṇampi abbhantarabāhirabhedato duvidhameva. Tattha <span class="bld">abbhantaraṃ</span> yāya mahākaruṇāya yena ca desanāñāṇena idaṃ suttaṃ pavattitaṃ, tadubhayaṃ veditabbaṃ <span class="bld">bāhiraṃ</span> pana tassā devatāya pucchā, pucchāvasiko hesa suttanikkhepo. Tayidaṃ pāḷiyaṃ āgatameva.</p>
  181. <p class="bodytext"><span class="bld">Payojanampi</span> sādhāraṇāsādhāraṇato duvidhaṃ. Tattha <span class="bld">sādhāraṇaṃ</span> anukkamena yāva anupādāparinibbānaṃ vimuttirasattā bhagavato desanāya. Tenevāha ‘‘etadatthā kathā, etadatthā mantanā’’tiādi (pari. 366). <span class="bld">Asādhāraṇaṃ</span> pana tassā devatāya dassanamaggasamadhigamo, ubhayampetaṃ bāhirameva. Sace pana veneyyasantānagatampi desanābalasiddhisaṅkhātaṃ payojanaṃ adhippāyasamijjhanabhāvato yathādhippetatthasiddhiyā mahākāruṇikassa bhagavatopi payojanamevāti gaṇheyya, iminā pariyāyenassa abbhantaratāpi siyā.</p>
  182. <p class="bodytext">Apica tassā devatāya oghataraṇākārassa yāthāvato anavabodho imissā desanāya samuṭṭhānaṃ, tadavabodho payojanaṃ. So hi imāya desanāya bhagavantaṃ payojeti tannipphādanaparāyaṃ desanāti katvā. Yañhi desanāya sādhetabbaṃ phalaṃ, taṃ ākaṅkhitabbattā desakaṃ desanāya payojetīti payojananti vuccati. Tathā devatāya tadaññesañca vineyyānaṃ patiṭṭhānāyūhanavissajjanañcettha payojanaṃ<a name="M1.0052"></a>. Tathā saṃsāracakkanivatti-saddhammacakkappavattisassatādimicchācāra-nirākaraṇaṃ <a name="V1.0046"></a> sammāvādapurekkhāro akusalamūlasamūhananaṃ kusalamūlasamāropanaṃ apāyadvārapidahanaṃ saggamokkhadvāravivaraṇaṃ pariyuṭṭhānavūpasamanaṃ anusayasamugghātanaṃ ‘‘mutto mocessāmī’’ti purimapaṭiññāavisaṃvādanaṃ tappaṭipakkhamāramanorathavisaṃvādanaṃ titthiyasamayanimmathanaṃ buddhadhammapatiṭṭhāpananti evamādīnipi payojanāni idha veditabbāni.</p>
  183. <p class="bodytext">Yathā devatā oghataraṇe saṃsayapakkhandā, tādisā aññe ca saṅkhātadhammānaṃ sammāsambuddhassa ca paṭipattiṃ ajānantā asaddhammassavana-dhāraṇa-paricaya-manasikāravipallatthabuddhikā saddhammassavana-dhāraṇa-paricayavimukhā ca bhavavimokkhesino vineyyā imissā desanāya <span class="bld">bhājanaṃ</span>.</p>
  184. <p class="bodytext"><span class="bld">Piṇḍatthā</span> pana ‘‘appatiṭṭhaṃ anāyūha’’nti padadvaye catusaccakammaṭṭhānānuyogavasena yonisomanasikārabahulīkāro kusalamūlasamāyogo olīyanātidhāvanāvissajjanaṃ upāyavinibandhavidhamanaṃ micchābhinivesadūrībhāvo taṇhāvijjāvisodhanaṃ vaṭṭattayavicchedanupāyo āsavogha-yoga-ganthāgati-taṇhuppādupādānaviyogo cetokhilavivecanaṃ abhinandananivāraṇaṃ saṃsaggātikkamo vivādamūlapariccāgo akusalakammapathaviddhaṃsanaṃ micchattātivattanaṃ anusayamūlacchedo. Sabbakilesa-darathapariḷāha-sārambhapaṭippassambhanaṃ dassanasavananiddeso vijjūpamavajirūpamadhammāpadeso apacayagāmidhammavibhāvanā pahānattayadīpanā sikkhattayānuyogo samathavipassanānuṭṭhānaṃ bhāvanāsacchikiriyāsiddhi sīlakkhandhādipārisuddhīti evamādayo veditabbā.</p>
  185. <p class="bodytext">Tattha yesaṃ kilesādīnaṃ vasena patiṭṭhāti saṃsīdati, yesañca abhisaṅkhārādīnaṃ vasena āyūhati nibbuyhati, ubhayametaṃ samudayasaccaṃ, tappabhāvitā tadubhayanissitā ca khandhā dukkhasaccaṃ, tadubhayamattho, ‘‘appatiṭṭhaṃ anāyūha’’nti adhippetassa atthassa paṭicchannaṃ katvā desanā upāyo mānaniggaṇhanavasena tassā devatāya saccābhisamayakāraṇabhāvato patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepopadesena caturoghanirattharaṇatthikehi antadvayarahitā majjhimā paṭipatti paṭipajjitabbāti ayamettha bhagavato āṇattīti ayaṃ <span class="bld">desanāhāro</span>.</p>
  186. <p class="bodytext">Parasaṃsayapakkhandanatāya <a name="M1.0053"></a> ñātukāmatāya ca <span class="bld">kathaṃ nū</span>ti pucchāvasena vuttaṃ? Abhimukhabhāvato ekapuggalabhāvato ca ‘‘tva’’nti vuttaṃ. Paramukkaṃsagatassa garubhāvassa anaññayogyassa saddhammadhurassa paridīpanato sādhūti marisasīlādiguṇatāya <span class="bld">‘‘mārisā’’</span>ti vuttaṃ<a name="V1.0047"></a>. Avahananato rāsibhāvato ca <span class="bld">‘‘ogha’’</span>nti vuttaṃ. Ñātuṃ icchitassa atthassa katattā pariyosāpitattā <span class="bld">‘‘itī’’</span>ti vuttaṃ. Saṃsīdanalakkhaṇassa patiṭṭhānassa akātabbato sabbaso ca akatattā. <span class="bld">‘‘Appatiṭṭha’’</span>nti vuttaṃ. Tayidaṃ akaraṇaṃ ekaṃsikanti <span class="bld">kho</span>ti avadhāraṇavasena vuttaṃ. Tassa ca appatiṭṭhānassa sasantatigatattā ‘‘tva’’nti ca pucchitattā <span class="bld">‘‘aha’’</span>nti vuttaṃ. Devatāya sambodhanato piyālapanato ca, <span class="bld">‘‘āvuso’’</span>ti vuttaṃ. Nibbuyhanalakkhaṇassa āyūhanassa akātabbato sabbaso ca akatattā <span class="bld">anāyūha</span>nti vuttaṃ. Tiṇṇākārassa oghānaṃ anicchitabhāvato eva tattha saṃsayassa anapagatattā oghataraṇassa ca avisesattā <span class="bld">‘‘yathā kathaṃ panā’’</span>ti vuttaṃ. Tathā saṃsīdanalakkhaṇaṃ patiṭṭhānaṃ saṃsāre ca saṇṭhānanti anatthantarattā abhinnakālikaṃ. Tathā nibbuyhanalakkhaṇaṃ āyūhanaṃ sammāpaṭipattiyā ativattananti anatthantarattā abhinnakālikanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘yadā svāhaṃ…pe… tadāssu nibbuyhāmī’’</span>ti. Tadubhayassa paṭipakkhabhāvato paṭibāhanato ca oghātiṇṇāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘evaṃ khvāhaṃ…pe… oghamatari’’</span>nti.</p>
  187. <p class="bodytext">Ekabuddhantarantarikattā sudūrakālikatāya <span class="bld">‘‘cirassa’’</span>nti vuttaṃ. Antarā adiṭṭhapubbatāya vimhayanīyatāya ca <span class="bld">‘‘vatā’’</span>ti vuttaṃ. Tadā upalabbhamānatāya attapaccakkhatāya ca <span class="bld">‘‘passāmī’’</span>ti vuttaṃ. Bāhitapāpato brahmassa ca ariyamaggassa aṇanato paṭivijjhanato <span class="bld">‘‘brāhmaṇa’’</span>nti vuttaṃ. Kilesasantāpavūpasamanato dukkhasantāpavūpasamanato ca sabbaso nibbutattā <span class="bld">‘‘parinibbuta’’</span>nti vuttaṃ. Taraṇapayogassa nibbattitattā upari taritabbābhāvato ca <span class="bld">‘‘tiṇṇa’’</span>nti vuttaṃ. Ñāṇacakkhunā oloketabbato lujjanato palujjanato ca ‘‘loke’’ti vuttaṃ. Visayesu sañjanato jātabhāvato <span class="bld">‘‘visattika’’</span>nti vuttaṃ. Ñāṇassa paccakkhabhāvato nigamanato ca <span class="bld">‘‘ida’’</span>nti vuttaṃ. Bhāsitattā parisamattattā ca <span class="bld">‘‘avocā’’</span>ti vuttaṃ. Paṭhamaṃ gahitattā paccāmasanato ca ‘‘sā devatā’’ti vuttaṃ. Paṭikkhepassa abhāvato atthassa anumoditabbato <span class="bld">‘‘samanuñño’’</span>ti vuttaṃ. Vineyyānaṃ <a name="M1.0054"></a> sāsanato paramatthasampattito ca <span class="bld">‘‘satthā’’</span>ti vuttaṃ. Cakkhupathātikkamena tirobhāvūpagamanato <span class="bld">‘‘antaradhāyī’’</span>ti vuttanti ayaṃ anupadavicayato <span class="bld">vicayahāro</span>.</p>
  188. <p class="bodytext">Appatiṭṭhānānāyūhanehi oghataraṇaṃ yujjati kilesābhisaṅkhāravijahanena pārasampattisamijjhanato. Sabbakilesa-taṇhādiṭṭhi-taṇhāyatana-sassatādivasena santiṭṭhato saṃsāre saṃsīdanaṃ hotīti yujjati kāraṇassa suppatiṭṭhitabhāvato. Abhisaṅkharaṇakicce kilesābhisaṅkhāre vijjamāne sabbadiṭṭhābhinivesa-atidhāvanābhinivesādīnaṃ vasena āyūhantassa saṃsāramahoghena nibbuyhanaṃ <a name="V1.0048"></a> hotīti yujjati sammāpaṭipattiyā ativattanato. Brahmassa ariyamaggassa aṇanato paṭivijjhanato brāhmaṇabhāvo yujjjati bāhitapāpattā. Sammadeva santadhammasamadhigamato parinibbutabhāvo yujjati sabbaso savāsanapahīnakilesattā. Tathā ca visattikāya tiṇṇabhāvo yujjati yathā yāya lesopi na dissati, evaṃ aggamaggena tassā samucchinnattāti ayaṃ <span class="bld">yuttihāro</span>.</p>
  189. <p class="bodytext">Kilesavaṭṭavasena patiṭṭhānaṃ visesato kammavaṭṭassa padaṭṭhānaṃ. Abhisaṅkhāravasena āyūhanañca vipākavaṭṭassa padaṭṭhānaṃ. Appatiṭṭhānānāyūhanāni oghataraṇassa padaṭṭhānaṃ, oghataraṇaṃ anupādisesanibbānassa. Taṇhāvasena patiṭṭhānassa assādānupassitā padaṭṭhānaṃ. Tenāha bhagavā – ‘‘saṃyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 2.52, 56).</p>
  190. <p class="bodytext">Khandhāvijjā-phassa-saññā-vitakkāyonisomanasikāra-pāpamittaparatoghosā diṭṭhivasena patiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Yathāha – <span class="bld">paṭisambhidāmagge</span> (paṭi. ma. 1.124) ‘‘khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ, avijjāpi diṭṭhiṭṭhāna’’ntiādi. Taṇhādiṭṭhābhinandanaavasesakilesābhisaṅkhāravasena āyūhanassa padaṭṭhānaṃ. Iminā nayena yathārahaṃ taṇhādiṭṭhādivasena patiṭṭhānāyūhanānaṃ padaṭṭhānabhāvo vattabbo. Sesamettha pāḷito eva suniddhāriyaṃ. Ayaṃ <span class="bld">padaṭṭhānahāro</span>.</p>
  191. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭhaṃ anāyūha</span>nti patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepena vissajjentena niyyānāvahā sammāpaṭipatti gahitā ekantato oghanittharaṇūpāyabhāvato. Taggahaṇena ca sabbepi sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā gahitā honti niyyānalakkhaṇena ekalakkhaṇattāti ayaṃ <span class="bld">lakkhaṇahāro</span>.</p>
  192. <p class="bodytext"><span class="bld">Nidāna</span>massā <a name="M1.0055"></a> devatāya oghataraṇākārassa yāthāvato anavabodhoti vuttovāyamattho. Aññepi ye imaṃ desanaṃ nissāya oghataraṇūpāyaṃ paṭivijjhanti, tepi imissā desanāya nidānanti daṭṭhabbā. ‘‘Kathaṃ nu kho imaṃ desanaṃ nissāya sammadeva paṭivijjhantā catubbidhampi oghaṃ tarantā sakalasaṃsāramahoghato nitthareyyuṃ, pare ca tattha patiṭṭhapeyyu’’nti ayamettha bhagavato <span class="bld">adhippāyo</span>. Padanibbacanaṃ <span class="bld">niruttaṃ,</span> taṃ ‘‘eva’’ntiādinidānapadānaṃ ‘‘katha’’ntiādipāḷipadānañca aṭṭhakathāya tassā līnatthavaṇṇanāya ca vuttanayānusārena sukarattā ativitthārabhayena na vitthārayimha.</p>
  193. <p class="bodytext">Pada-padattha-desanā-nikkhepa-suttasandhi-vasena pañcavidhā <span class="bld">sandhi</span>. Tattha padassa padantarena sambandho <a name="V1.0049"></a> <span class="bld">padasandhi</span>. Tathā padatthassa padatthantarena sambandho <span class="bld">padatthasandhi,</span> yo ‘‘kiriyākārakasambandho’’ti vutto. Nānānusandhikassa taṃtaṃanusandhīti sambandho, ekānusandhikassa pana pubbāparasambandho <span class="bld">desanāsandhi,</span> yā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘pucchānusandhi ajjhāsayānusandhi yathānusandhī’’ti tidhā vibhattā. Ajjhāsayo cettha attajjhāsayo parajjhāsayoti dvidhā veditabbo. <span class="bld">Nikkhepasandhi</span> catunnaṃ suttanikkhepānaṃ vasena veditabbā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ <span class="bld">papañcasūdanīṭīkāyaṃ</span> vuttanayena gahetabbaṃ. <span class="bld">Suttasandhi</span> idha paṭhamanikkhepavasena veditabbā.</p>
  194. <p class="bodytext">‘‘Kasmā panettha oghataraṇasuttameva paṭhamaṃ nikkhitta’’nti nāyamanuyogo katthaci na pavattati? Apica ‘‘appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatari’’nti patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepavasena antadvayavivajjanamukhena vā majjhimāya paṭipadāya vibhāvanato sabbapaṭhamamidaṃ suttaṃ idha nikkhittaṃ. Antadvayaṃ anupagamma majjhimāya paṭipattiyā saṅkāsanaparañhi buddhānaṃ sāsananti. Yaṃ pana ekissā desanāya desanantarena saddhiṃ saṃsandanaṃ, ayampi desanāsandhi. Sā idha evaṃ veditabbā –</p>
  195. <p class="bodytext">‘‘Appatiṭṭhaṃ…pe… anāyūhaṃ oghamatari’’nti ayaṃ desanā –</p>
  196. <p class="gatha1">‘‘Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito;</p>
  197. <p class="gathalast">Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttaraṃ.</p>
  198. <p class="gatha1">‘‘Virato kāmasaññāya, rūpasaṃyojanātigo;</p>
  199. <p class="gatha2">Nandīrāgaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdati; (Saṃ. ni. 1.96);</p>
  200. <p class="gathalast">Saddhāya <a name="M1.0056"></a> tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 186);</p>
  201. <p class="gatha1">‘‘Pañca chinde pañca jahe, pañca cuttari bhāvaye;</p>
  202. <p class="gathalast">Pañcasaṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccati. (saṃ. ni. 1.5; dha. pa. 370);</p>
  203. <p class="gatha1">‘‘Tasmā <a name="V1.0050"></a> jantu sadā sato, kāmāni parivajjaye;</p>
  204. <p class="gathalast">Te pahāya tare oghaṃ, nāvaṃ sitvāva pāragū. (su. ni. 777; mahāni. 6; netti. 5);</p>
  205. <p class="gatha1">‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;</p>
  206. <p class="gathalast">Etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca taranti ogha’’nti. (saṃ. ni. 5.384, 409; mahāni. 191; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107; paṭhamavagga 121; netti. 170) –</p>
  207. <p class="unindented">Evamādīhi desanāhi saṃsandatīti ayaṃ <span class="bld">catubyūho hāro</span>.</p>
  208. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭhaṃ anāyūha</span>nti ettha saṃkilesavasena patiṭṭhānaṃ āyūhanañca. Tena ayonisomanasikāro dīpito, santakilesavasena anāyūhanena yonisomanasikāro. Tattha ayonisomanasikaroto taṇhāvijjā pavaḍḍhati. Tesu taṇhāgahaṇena ca taṇhāmūlakā dhammā āvattanti. Avijjāgahaṇena avijjāmūlakaṃ sabbaṃ bhavacakkaṃ āvattati. Yonisomanasikāraggahaṇena ca yonisomanasikāramūlakā dhammā āvattanti catubbidhañca sampatticakkaṃ. Patiṭṭhānāyūhanapaṭikkhepena pana sammāpaṭipatti dīpitā, sā ca saṅkhepato sīlādisaṅgahā. Tattha sīlaggahaṇena ekādasa sīlānisaṃsā āvattanti, samādhiggahaṇena pañcaṅgiko sammāsamādhi pañcaññāṇiko sammāsamādhi samādhiparikkhārā ca āvattanti. Paññāgahaṇena paññā ca sammādiṭṭhīti sammādiṭṭhisudassanā sabbepi ariyamaggadhammā āvattantīti ayaṃ <span class="bld">āvatto hāro</span>.</p>
  209. <p class="bodytext">Patiṭṭhānaṃ kilesādivasena sattavidhaṃ. Āyūhanaṃ abhisaṅkhārādivasena sattavidhaṃ. Tathā tappaṭipakkhato appatiṭṭhānaṃ anāyūhanañca. Ayamettha dhammavibhatti. Padaṭṭhānabhūmivibhattiyo pana heṭṭhā vuttanayānusārena veditabbā. Ayaṃ <span class="bld">vibhattihāro</span>.</p>
  210. <p class="bodytext">Pubbabhāgappaṭipadaṃ sammadeva sampādetvā samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ katvā bhāvanaṃ ussakkento kilesādīnaṃ dūrīkaraṇato tesaṃ vasena asaṃsīdanto <a name="M1.0057"></a> anibbuyhanto appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghaṃ tarati. Kilesādīnaṃ vasena pana saṃsīdanto nibbuyhanto saṃsāre patiṭṭhānato āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā āyūhanato oghaṃ na taratīti ayaṃ <span class="bld">parivatto hāro</span>.</p>
  211. <p class="bodytext">Appatiṭṭhaṃ <a name="V1.0051"></a> asantiṭṭhanto asaṃsīdanto anibbisaṃ anavinibbisanti pariyāyavacanaṃ, anāyūhaṃ anibbuyhanto acetento apakappentoti pariyāyavacanaṃ, oghaṃ kilesasamuddanti pariyāyavacanaṃ, atari atikkami accavāyīti pariyāyavacanaṃ. Iminā nayena sesapadesupi pariyāyavacanaṃ veditabbanti ayaṃ <span class="bld">vevacano hāro</span>.</p>
  212. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭhaṃ anāyūha</span>nti ettha patiṭṭhaṃ āyūhanti kilesānaṃ kiccakaraṇapaññatti. Pariyuṭṭhānānaṃ vibhāvanapaññatti. Abhisaṅkhārānaṃ viruhanapaññatti. Taṇhāya assādapaññatti. Diṭṭhiyā parinipphandanapaññatti. Bhavadiṭṭhiyā bhavābhinivesapaññatti. Vibhavadiṭṭhiyā vipallāsapaññatti. Kāmasukhānuyogassa kāmesu anugijjhanapaññatti. Attakilamathānuyogassa attaparitāpanapaññatti. Appatiṭṭhaṃ anāyūhanti pana abhiññeyyadhammānaṃ abhiññāpaññatti. Pariññeyyadhammānaṃ pariññāpaññatti. Oghamatarinti pahātabbadhammānaṃ pahānapaññatti. Maggassa bhāvanāpaññatti. Nirodhassa sacchikiriyāpaññattīti ayaṃ <span class="bld">paññattihāro</span>.</p>
  213. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭhaṃ anāyūha</span>nti ettha patiṭṭhānāyūhanaggahaṇena oghaggahaṇena ca samudayasaccaṃ gahitaṃ. Appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ atarinti pana padattayena maggasaccaṃ gahitaṃ, hetugahaṇena ca hetumato gahaṇaṃ siddhamevāti dukkhanirodhasaccāni atthato gahitānevāti ayaṃ saccehi otaraṇā. Tattha ye lokiyā pañcakkhandhā, yesaṃ vasena patiṭṭhānāyūhanasiddhi. Ye lokuttarā cattāro khandhā, yesaṃ vasena oghataraṇasiddhi. Ayaṃ khandhamukhena otaraṇā. Ye eva pañcakkhandhā dvādasāyatanāni aṭṭhārasa dhātuyo, te cattāro khandhā dvāyatanāni dve dhātuyoti ayaṃ āyatanamukhena dhātumukhena ca otaraṇā. Tathā appatiṭṭhaṃ anāyūhanti ettha patiṭṭhānāyūhanaggahaṇena kilesābhisaṅkhārādīnaṃ gahaṇaṃ. Kilesābhisaṅkhārādayo oghā ca saṅkhārakkhandhā dhammāyatanaṃ dhammadhātu ca, appatiṭṭhānānāyūhanaggahaṇena oghataraṇavacanena ca saha vipassanāya maggo kathito. Evañca saṅkhārakkhandho dhammāyatanaṃ dhammadhātu ca <a name="M1.0058"></a> gahitāti evampi khandhamukhena āyatanamukhena dhātumukhena otaraṇā. Vipassanā ce aniccānupassanā, animittamukhena vimokkhamukhaṃ, dukkhānupassanā ce, appaṇihitavimokkhamukhaṃ, anattānupassanā ce, suññatavimokkhamukhanti evaṃ vimokkhamukhena otaraṇaṃ. Magge sekkhā sīlakkhandhādayo dhammāyatanadhammadhātū anāsavā ca evampi kho khandhādimukhena otaraṇāti ayaṃ <span class="bld">otaraṇo hāro</span>.</p>
  214. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭha</span>nti ārambho. <span class="bld">Anāyūha</span>nti padasuddhi, no ārambhasuddhi, tathā <span class="bld">ogha</span>nti. <span class="bld">Atari</span>nti pana padasuddhi ceva ārambhasuddhi cāti ayaṃ <span class="bld">sodhano hāro</span>.</p>
  215. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭhaṃ</span> <a name="V1.0052"></a> <span class="bld">anāyūha</span>nti sāmaññato adhiṭṭhānaṃ taṇhādiṭṭhiādivasena patiṭṭhānāyūhanānaṃ sādhāraṇato paṭikkhepacodanāti katvā <span class="bld">oghamatari</span>nti taṃ vikappetvā visesavacanaṃ. Oghataraṇañhi cattāro ariyamaggā. Tattha paṭhamadutiyamaggā avisesena diṭṭhoghataraṇaṃ, tatiyamaggo kāmoghataraṇaṃ, aggamaggo sesoghataraṇanti ayaṃ <span class="bld">adhiṭṭhāno hāro</span>.</p>
  216. <p class="bodytext">Kilesavasena patiṭṭhānassa ayonisomanasikāro hetu. Abhisaṅkhāravasena āyūhanassa kilesā hetū. Appatiṭṭhānānāyūhanānaṃ pana yathākkamaṃ yonisomanasikārapahānāni hetū. Saṃyojaniyesu dhammesu assādānupassanā taṇhāvasena yathārahaṃ tassa hetū. Tenāha bhagavā – ‘‘saṃyojaniyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino taṇhā pavaḍḍhatī’’ti. Khandhāvijjāphassasaññāvitakkāyonisomanasikārapāpamittaparatoghosā diṭṭhivasena patiṭṭhānassa hetū. Tenāha – <span class="bld">paṭisambhidāmagge</span> ‘‘khandhāpi diṭṭhiṭṭhānaṃ, avijjāpi diṭṭhiṭṭhāna’’ntiādi. Taṇhābhinandanā avasesakilesābhisaṅkhāravasena āyūhanassa hetū. Iminā nayena yathārahaṃ taṇhādiṭṭhivasena patiṭṭhānāyūhanānaṃ hetuvibhāgo niddhāretabbo, tabbipariyāyena appatiṭṭhānānāyūhanānaṃ. Kilesuppādane hi sammadeva ādīnavadassanaṃ appatiṭṭhānassa hetū, abhisaṅkharaṇe ādīnavadassanaṃ anāyūhanassa hetū, vipassanāya ussukkāpanaṃ oghataraṇassa hetūti ayaṃ <span class="bld">parikkhāro hāro</span>.</p>
  217. <p class="bodytext">Yathāvuttavibhāgehi <a name="M1.0059"></a> patiṭṭhānāyūhanehi catubbidhassapi oghassa parisuddhi. Appatiṭṭhānānāyūhanehi pana sotānaṃ saṃvaro sabbaso pidhānañcāti catubbidhassapi oghassa visesato pidhānaṃ appavattikaraṇaṃ. Ariyamaggassa bhāvanāya hi kilesavasena patiṭṭhānaṃ abhisaṅkhāravasena āyūhanaṃ upacchinnaṃ, tassa sabbepi oghā tiṇṇā sammatiṇṇā pahīnā hontīti ayaṃ <span class="bld">samāropano hāro</span>.</p>
  218. <p class="bodytext"><span class="bld">Appatiṭṭhaṃ anāyūha</span>nti ettha patiṭṭhāgahaṇena taṇhāvijjā gahitā. Tāsaṃ hi vasena satto tattha tattha bhave patiṭṭhāti. Āyūhanaggahaṇena tappaccayā abhisaṅkhāradhammā gahitā. Tattha taṇhāya visesato rūpadhammā adhiṭṭhānaṃ, avijjāya arūpadhammā. Tesaṃ yathākkamaṃ samatho ca vipassanā ca paṭipakkhā, te ‘‘appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatari’’nti padehi pakāsitā honti, tesu samathassa cetovimutti phalaṃ, vipassanāya paññāvimutti. Tathā hi sā ‘‘rāgavirāgā avijjāvirāgā’’ti visesetvā vuccati. Tattha taṇhāvijjā abhisaṅkhāro ca samudayasaccaṃ, tesaṃ adhiṭṭhānabhūtā rūpārūpadhammā dukkhasaccaṃ, tesaṃ appavatti nirodhasaccaṃ, nirodhapajānanā paṭipadā oghataraṇapariyāyena vuttā maggasaccaṃ. Taṇhāgahaṇena cettha māyā-sāṭheyyamānātimāna-madappamāda-pāpicchatā-pāpamittatā-ahirikānottappādivasena <a name="V1.0053"></a> akusalapakkho netabbo. Avijjāgahaṇena viparītamanasikāra-kodhūpanāha-makkhapaḷāsa-issāmacchariya-sārambha- dovacassatā-bhavadiṭṭhiādivasena akusalapakkho netabbo. Vuttavipariyāyena amāyāasāṭheyyādiaviparītamanasikārādivasena. Tathā samathapakkhiyānaṃ saddhindriyānaṃ vipassanāpakkhiyānaṃ aniccasaññādīnañca vasena vodānapakkho netabboti ayaṃ <span class="bld">nandiyāvattassa nayassa bhūmi</span>.</p>
  219. <p class="bodytext">Tathā vuttanayena gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu taṇhā lobho, avijjā moho, avijjāya sampayutto lohite sati pubbo viya taṇhāya sati sijjhamāno āghāto doso iti tīhi akusalamūlehi gahitehi, tappaṭipakkhato ‘‘appatiṭṭha’’ntiādivacanehi ca tīṇi akusalamūlāni tīṇi kusalamūlāni ca siddhāni eva honti. Idhāpi lobho sabbāni sāsavakusalamūlāni āyūhanadhammā ca samudayasaccaṃ, tannibbattā tesaṃ adhiṭṭhānagocarabhūtā ca upādānakkhandhā dukkhasaccantiādinā saccayojanā yojetabbā. Phalaṃ panettha vimokkhattayavasena <a name="M1.0060"></a> niddhāretabbaṃ, tīhi akusalamūlehi tividhaduccarita-saṃkilesamalavisamaakusalasaññā-vitakkādivasena akusalapakkho netabbo, tathā tīhi kusalamūlehi tividhasucarita-samakusalasaññā-vitakka-samādhi-vimokkhamukhādivasena vodānapakkho netabboti ayaṃ <span class="bld">tipukkhalassa nayassa bhūmi</span>.</p>
  220. <p class="bodytext">Tathā vuttanayena gahitesu taṇhāvijjātappakkhiyadhammesu visesato taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena asubhe ‘‘subha’’nti, dukkhe ‘‘sukha’’nti ca vipallāsā, avijjādiṭṭhīnaṃ vasena ‘‘anicce nicca’’nti anattani ‘‘attā’’ti vipallāsā veditabbā. Tesaṃ paṭipakkhato ‘‘appatiṭṭha’’ntiādivacanehi ca laddhehi sativīriyasamādhipaññindriyehi cattāri satipaṭṭhānāni siddhāneva honti.</p>
  221. <p class="bodytext">Tattha catūhi indriyehi cattāro puggalā niddisitabbā. Kathaṃ? Duvidho hi taṇhācarito mudindriyo tikkhindriyoti, tathā diṭṭhicarito. Tesu paṭhamo asubhe ‘‘subha’’nti vipariyesaggāhī satibalena yathābhūtaṃ kāyasabhāvaṃ sallakkhento bhāvanābalena taṃ vipallāsaṃ samugghātetvā sammattaniyāmaṃ okkamati. Dutiyo asukhe ‘‘sukha’’nti vipariyesaggāhī ‘‘uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā vuttena vīriyasaṃvarabhūtena vīriyabalena paṭipakkhaṃ vinodento bhāvanābalena taṃ vipallāsaṃ viddhaṃsetvā sammattaniyāmaṃ okkamati. Tatiyo <a name="V1.0054"></a> anicce ‘‘nicca’’nti ayāthāvaggāhī samathabalena samāhitacitto saṅkhārānaṃ taṅkhaṇikabhāvaṃ sallakkhento bhāvanābalena taṃ vipallāsaṃ samugghātetvā sammattaniyāmaṃ okkamati. Catuttho santati-samūha-kiccārammaṇa-ghanavañcitatāya phassādidhammapuñjamatte anattani ‘‘attā’’ti micchābhinivesī catukoṭikasuññatāmanasikārena taṃ micchābhinivesaṃ viddhaṃsetvā sāmaññaphalaṃ sacchikaroti. Subhasaññāsukhasaññādīhi catūhi vā vipallāsehi samudayasaccaṃ, tesamadhiṭṭhānārammaṇabhūtā pañcupādānakkhandhā dukkhasaccantiādinā saccayojanā veditabbā. Phalaṃ panettha cattāri sāmaññaphalāni, catūhi cettha vipallāsehi caturāsavoghayoga-kāyagantha-agati-taṇhuppādupādāna-sattaviññāṇaṭṭhiti-apariññādivasena akusalapakkho netabbo, tathā catūhi satipaṭṭhānehi catubbidhajhāna-vihārādhiṭṭhāna-sukhabhāgiyadhamma-appamaññāsammappadhāniddhipādādivasena vodānapakkho netabboti ayaṃ <span class="bld">sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi</span>.</p>
  222. <p class="bodytext">Imesaṃ <a name="M1.0061"></a> pana tiṇṇaṃ atthanayānaṃ siddhiyā vohāranayadvayaṃ siddhameva hoti. Tathā hi atthanayānaṃ disābhūtadhammālocanaṃ <span class="bld">disālocanaṃ,</span> tesaṃ samānayanaṃ <span class="bld">aṅkuso</span>ti pañcapi nayā idha niyuttāti veditabbā. Idañca suttaṃ soḷasavidhe suttantapaṭṭhāne nibbedhasekkhabhāgiyaṃ byatirekamukhena patiṭṭhānāyūhanāni gahitānīti saṃkilesanibbedhasekkhabhāgiyaṃ cāti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭhavīsatividhe pana suttantapaṭṭhāne lokiyalokuttaraṃ sattādhiṭṭhānaṃ ñāṇañeyyaṃ dassanabhāvanaṃ sakavacanaṃ vissajjanīyaṃ kusalaṃ anuññātanti veditabbaṃ.</p>
  223. <p class="centered">Oghataraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  224. <p class="subhead">2. Nimokkhasuttavaṇṇanā</p>
  225. <p class="bodytext"><a name="para2"></a><a name="para2_sn1"></a><span class="paranum">2</span>. <span class="bld">Paṭhamamāgata</span>nti saṃvaṇṇanāvasena paṭhamasuttādīsu paṭhamaṃ āgatapadaṃ. <span class="bld">Uttānattha</span>nti pākaṭatthaṃ. Apubbaṃyeva hi duviññeyyatthañca padaṃ saṃvaṇṇetabbaṃ. <span class="bld">No</span>ti pucchāyaṃ <span class="bld">nu</span>-saddena samānattho nipātoti āha <span class="bld">‘‘jānāsi noti jānāsi nū’’</span>ti. Vaṭṭato nimuccanti tena sattāti <span class="bld">nimokkho,</span> maggo. So ca pamuccanti tenāti <span class="bld">pamokkho,</span> pamuccanante pana adhigantabbattāphalaṃ ‘‘pamokkho’’ti vuttaṃ, yathā arahattaṃ ‘‘rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Te</span>ti sattā. <span class="bld">Viviccatī</span>ti visuṃ asammisso hoti, vigacchatīti attho. Viviccati dukkhaṃ etasmāti <span class="bld">viveko</span>. Dutiyavikappe pana sakalavaṭṭadukkhato sattā nimuccanti ettha pamuccanti viviccanti cāti <span class="bld">nimokkho pamokkho viveko,</span> nibbānanti attho <a name="V1.0055"></a> veditabbo. <span class="bld">Etthā</span>ti ca nimittatthe bhummavacanaṃ daṭṭhabbaṃ. Avadhāraṇattho <span class="bld">kho</span>-kāro ‘‘assosi kho’’tiādīsu viya.</p>
  226. <p class="bodytext">Nandīmūlako bhavo <span class="bld">nandībhavo</span> purimapade uttarapadalopena ‘‘sākabhakkho patthavo sākapatthavo’’ti yathā. Paṭhamaṃ kammavaṭṭapadhānaṃ atthaṃ vatvā puna kilesakammānaṃ vasena ubhayappadhānaṃ atthaṃ vadanto <span class="bld">‘‘nandiyā cā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Purimanaye</span>ti nandīmūlako kammabhavo nandībhavoti etasmiṃ pakkhe. <span class="bld">Nandībhavenā</span>ti nandībhavapadena. <span class="bld">Tividhakammābhisaṅkhāravasenā</span>ti puññābhisaṅkhārādivasena kāyasaṅkhārādivasena ca tippakārassa kammābhisaṅkhārassa <a name="M1.0062"></a> vasena. <span class="bld">Saṅkhārakkhandho gahito</span> cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhassa. <span class="bld">Saññāviññāṇehī</span>ti ‘‘saññāviññāṇasaṅkhayā’’ti evaṃ vuttasaññāviññāṇapadehi. <span class="bld">Taṃsampayuttā cā</span>ti tena yathāvuttasaṅkhārakkhandhena samaṃ yuttā eva. <span class="bld">Dve khandhā</span>ti saññāviññāṇakkhandhā.</p>
  227. <p class="bodytext">Nanu ettha vedanākkhandho na gahitoti? No na gahitoti dassento <span class="bld">‘‘tehi panā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Tīhi khandhehī</span>ti saññāsaṅkhāraviññāṇakkhandhehi. <span class="bld">Gahitāva</span> avinābhāvato. Na hi vedanārahito koci cittuppādo atthi. <span class="bld">Anupādiṇṇakāna</span>nti kusalākusalānaṃ. Na hettha kiriyākhandhānaṃ appavatti adhippetā. <span class="bld">Appavattivasenā</span>ti anuppattidhammatāpattivasena. Nibbattanavasena kammakilesehi upādīyatīti <span class="bld">upādi,</span> pañcakkhandhā. Upādino seso <span class="bld">upādiseso,</span> saha upādisesenāti <span class="bld">saupādisesaṃ</span>. <span class="bld">Nibbānaṃ kathitaṃ</span> sakalakammakilesavūpasamatthassa jotitattā. Heṭṭhā dvīhi padehi anupādiṇṇakakkhandhā gahitāti ‘‘vedanāna’’nti ettha upādiṇṇakaggahaṇaṃ yuttanti āha <span class="bld">‘‘upādiṇṇakavedanāna’’</span>nti. <span class="bld">Nirodhenā</span>ti tappaṭibaddhachandarāganirodhavasena nirujjhanena. <span class="bld">Upasamenā</span>ti accantūpasamena appavattanena. Evañca katvā ca-saddaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. <span class="bld">Tesa</span>nti tassā vedanāya taṃsampayuttānañca tiṇṇaṃ khandhānaṃ. <span class="bld">Vatthārammaṇavasenā</span>ti vatthubhūtānaṃ channaṃ ārammaṇabhūtānañca sabbesampi upādiṇṇakarūpadhammānaṃ vasena.</p>
  228. <p class="bodytext">Kasmā pana heṭṭhā cattāro arūpakkhandhāyeva vuttā, rūpakkhandho na gahitoti? Visesabhāvato. Saupādisesanibbānappattiyañhi upādiṇṇakarūpadhammānaṃ viya anupādiṇṇakarūpadhammānaṃ appavattiyeva natthi. <span class="bld">Dutiyanaye</span>ti nandiyā ca bhavassa cāti etamhi pakkhe. Nandiggahaṇena saṅkhārakkhandho gahito taṃsahacaraṇato. <span class="bld">Upapattibhavasaṅkhāto rūpakkhandho</span>ti upādiṇṇakarūpadhammameva vadati. Taggahaṇeneva ca tannimittakāni utuāhārajāni, viññāṇaggahaṇena <a name="V1.0056"></a> cittajānīti catusantatirūpassapettha gahitatā veditabbā. <span class="bld">Saññādīhī</span>ti saññāviññāṇavedanāgahaṇehi tayo khandhā gahitā, tañca kho upādiṇṇā anupādiṇṇāti vibhāgaṃ akatvā avisesato. Avisesena hi pañcannaṃ khandhānaṃ appavatti nibbānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘evaṃ…pe… nibbānaṃ kathitaṃ hotī’’</span>ti. ‘‘Nibbāna’’nti hi idha amatamahānibbānaṃ adhippetaṃ. <span class="bld">Imameva ca naya</span>nti idaṃ yathāvuttaṃ dutiyameva. Cattāro <a name="M1.0063"></a> mahānikāye dhāretīti <span class="bld">catunikāyiko</span>. Bhaṇḍikanāmako thero <span class="bld">bhaṇḍikatthero. Itī</span>ti vuttappakāraparāmasanaṃ. <span class="bld">Nibbānavasenevā</span>ti paṭhamanaye saupādisesanibbānassa anupādisesanibbānassa ca, dutiye pana ‘‘amatamahānibbānassā’’ti sabbathāpi nibbānasseva vasena bhagavā desanaṃ niṭṭhapesi samāpesīti.</p>
  229. <p class="centered">Nimokkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  230. <p class="subhead">3. Upanīyasuttavaṇṇanā</p>
  231. <p class="bodytext"><a name="para3"></a><a name="para3_sn1"></a><span class="paranum">3</span>. Anekatthattā dhātusaddānaṃ upasaggavasena atthavisesavācako hotīti āha <span class="bld">‘‘upanīyatīti parikkhīyati nirujjhatī’’</span>ti. Vinassatīti attho. Upanīyatīti vā saraseneva jīvitassa maraṇūpagamanaṃ vuttanti āha – <span class="bld">‘‘upagacchati vā, anupubbena maraṇaṃ upetīti attho’’</span>ti. Kāmañcettha ‘‘upanīyatī’’ti padaṃ apākaṭakammavisesaṃ vuttaṃ. Yathā pana ‘‘sabbaṃ ārogyaṃ byādhipariyosānaṃ, sabbaṃ yobbanaṃ jarāpariyosānaṃ, sabbaṃ jīvitaṃ maraṇapariyosāna’’nti, ‘‘upanīyati jīvita’’nti vuttattā <span class="bld">‘‘maraṇaṃ upetī’’</span>ti vuttaṃ. Kammakattuvasena hetaṃ vuttaṃ.</p>
  232. <p class="bodytext">Idāni kammasādhanavasena atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā vā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Gopālena gogaṇo nīyati</span> yathicchitaṃ ṭhānaṃ. Jīvanti tena sattā, sahajātadhammā vāti <span class="bld">jīvitaṃ,</span> tadeva tesaṃ anupālane ādhipaccasabbhāvato <span class="bld">indriya</span>nti āha <span class="bld">‘‘jīvitanti jīvitindriya’’</span>nti <span class="bld">paritta</span>nti ittaraṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘thoka’’</span>nti. Pabandhānupacchedassa paccayabhāvo idha jīvitassa maraṇakiccanti adhippetanti āha <span class="bld">‘‘sarasaparittatāya cā’’</span>tiādi. <span class="bld">Āyū</span>ti ca paramāyu idhādhippetaṃ, tañca ajjakālavasena veditabbaṃ.</p>
  233. <p class="bodytext">Imasmiñhi buddhuppāde ayaṃ kathāti jīvitassa atiittarabhāvadīpanaparā ayaṃ desanā. Jīvitindriyavasena jīvitakkhayaṃ niyamento <span class="bld">‘‘ekacittappavattimattoyevā’’</span>ti āha, ekassa cittuppādassa <a name="V1.0057"></a> pavattikkhaṇamatto evāti attho. Idāni tamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘yathā nāmā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">pavattamāna</span>nti nemirathīsā vattantī ekeneva nemippadesena <a name="M1.0064"></a> pavattati ekasmiṃ khaṇeti adhippāyo. <span class="bld">‘‘Ekeneva tiṭṭhatī’’</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Ekacittakkhaṇika</span>nti ekacittakkhaṇamattavantaṃ. <span class="bld">Tasmiṃ citte</span>ti tasmiṃ yasmiṃ kismiñci ekasmiṃ citte. <span class="bld">Niruddhamatte</span>ti niruddhabhāvappattamatte. <span class="bld">Niruddhoti vuccatī</span>ti matoti vuccati taṃsamaṅgī satto paramatthato. Avisesaviduno pana aviññāyamānantarena anusandhānassa niruddhanaṃ nirodhaṃ sallakkhenti. Yathāvuttamatthaṃ suttena vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘yathāhā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tena tīsupi kālesu sattānaṃ paramatthato jīvanaṃ maraṇaṃ cittakkhaṇavasenevāti dasseti.</p>
  234. <p class="bodytext"><span class="bld">Jīvita</span>nti jīvitindriyaṃ. <span class="bld">Attabhāvo</span>ti jīvitavedanāviññāṇāni ṭhapetvā avasiṭṭhadhammā adhippetā. <span class="bld">Sukhadukkhā</span>ti sukhadukkhā vedanā, upekkhāpi idha sukhadukkhāsveva antogadhā iṭṭhāniṭṭhabhāvato. <span class="bld">Kevalā</span>ti attanā, niccabhāvena vā avomissā. <span class="bld">Ekacittasamāyuttā</span>ti ekakena cittena sahitā. <span class="bld">Lahuso vattate khaṇo</span>ti vuttanayena ekacittakkhaṇikatāya lahuko atiittaro jīvitādīnaṃ khaṇo vattati.</p>
  235. <p class="bodytext"><span class="bld">Ye niruddhā marantassā</span>ti cavantassa sattassa cutito uddhaṃ niruddhāti vattabbā ye khandhā. <span class="bld">Tiṭṭhamānassa vā idhā</span>ti ye vā idha pavattiyaṃ tiṭṭhamānassa dharantassa bhaṅgappattiyā niruddhā khandhā, <span class="bld">sabbepi sadisā</span> te sabbepi ekasadisā <span class="bld">gatā</span> atthaṅgatā <span class="bld">appaṭisandhiyā</span> puna āgantvā paṭisandhānābhāvena vigatā. Yathā hi cutikhandhā na nibbattanti, evaṃ tato pubbepi khandhā. Tasmā ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitanti adhippāyo.</p>
  236. <p class="bodytext"><span class="bld">Anibbattena na jāto</span>ti anuppannena cittena jāto na hoti ‘‘anāgate cittakkhaṇe na jīvittha na jīvati jīvissatī’’ti vattabbato. <span class="bld">Paccuppannena</span> vattamānena cittena <span class="bld">jīvati</span> jīvamāno nāma hoti, na jīvittha na jīvissati. <span class="bld">Cittabhaṅgā mato loko</span>ti cuticittassa viya sabbassapi tassa tassa cittassa bhaṅgappattiyā ayaṃ loko paramatthato mato nāma hoti ‘‘atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissatī’’ti vattabbato, niruddhassa appaṭisandhikattā. Evaṃ santepi <span class="bld">paññatti paramatthiyā,</span> yāyaṃ taṃ taṃ pavattaṃ cittaṃ upādāya ‘‘tisso jīvati, phusso jīvatī’’ti vacanappavattiyā <a name="M1.0065"></a> visayabhūtā santānapaññatti, sā ettha paramatthiyā paramatthabhūtā. Tathā hi vuttaṃ ‘‘nāmagottaṃ na jīratī’’ti (saṃ. ni. 1.76).</p>
  237. <p class="bodytext"><span class="bld">Na</span> <a name="V1.0058"></a> <span class="bld">santi tāṇā</span>ti jaraṃ upagatassa tato taṃnimittaṃ yaṃ vā pāpakārino pāpakammānaṃ upaṭṭhānavasena puññakārino piyavippayogavasena cittadukkhaṃ ubhayesampi bandhanacchedanādivasena vitujjamānaṃ anappakaṃ sarīradukkhaṃ sammohappatti ca hoti, tato tāyantā na santi. Tenāha – <span class="bld">‘‘tāṇaṃ leṇaṃ saraṇaṃ bhavituṃ samatthā nāma keci natthī’’</span>ti. Bhāyati etasmāti <span class="bld">bhayaṃ,</span> bhayanimittanti āha <span class="bld">‘‘bhayavatthū’’</span>ti. Taggahaṇena ca cittutrāsalakkhaṇaṃ bhayaṃ gahitameva, sati nimitte nemittaṃ santamevāti. <span class="bld">Pubbacetana</span>nti ekāvajjanavīthiyaṃ nānāvajjanavīthiyaṃ sampavattaṃ upacārajjhānacetanaṃ. <span class="bld">Aparacetana</span>nti vasībhāvāpādanavasena parato samāpajjanavasena ca pavattaṃ samāpatticetanaṃ. <span class="bld">Muñcacetana</span>nti vikkhambhanavasena pavattaṃ paṭhamappanācetanaṃ. Kusalajjhānassa vipākajjhāneva labbhamānaṃ sukhaṃ <span class="bld">jhānasukhaṃ</span>. Iṭṭhapariyāyo cettha sukha-saddo. Jhāne apekkhā <span class="bld">jhānanikanti</span>. Jhānassa assādavasena pavatto lobho <span class="bld">jhānassādo</span>. Yena te te brahmāno jhānato vuṭṭhāya ‘‘aho sukhaṃ aho sukha’’nti vācaṃ nicchāresunti. Yathā devā sukhabahulā tihetupaṭisandhikāvāti paṭipajjantā jhānaṃ adhigantuṃ bhabbā, na itareti <span class="bld">‘‘kāmāvacaradevesū’’</span>ti vuttaṃ. Kāmāvacarā ca uparidevā ca <span class="bld">kāmāvacaradevā</span>ti ekadesasarūpekaseso daṭṭhabbo. Tena manussānampi ekaccānaṃ sabbesampi vā saṅgaho siddho hoti patthanāparikappanāya visayabhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘aho vatime ca…pe… tiṭṭheyyu’’</span>nti. Thullāni phusitāni vipphurāni etthāti thullaphusitako, kālo, deso vā. Tasmiṃ <span class="bld">thullaphusitake</span>.</p>
  238. <p class="bodytext">‘‘Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti vuttattā <span class="bld">‘‘aniyyānikaṃ vaṭṭakathaṃ kathetī’’</span>ti vuttaṃ. Lujjanapalujjanaṭṭhena loko, kilesehi āmasitabbato āmisañcāti <span class="bld">lokāmisaṃ</span>. Nippariyāyāmisaṃ pana loke āmisantipi <span class="bld">lokāmisaṃ</span>. Pariyāyeti sabhāvato parivattetvā ñāpeti etenāti pariyāyo, leso, kāraṇaṃ vāti āha <span class="bld">‘‘nippariyāyena cattāro paccayā’’</span>ti, vaṭṭassa ekantato bālalokeheva <a name="M1.0066"></a> āmasitabbabhāvato pariyāyāmisatā vuttā. <span class="bld">Idha pari..pe… adhippetaṃ</span> vivaṭṭapaṭiyogino icchitattā. Catupaccayāpekkhañhi pahānaṃ. Ekaccassa sakalavaṭṭāpekkhappahānassapi paccayo hotīti <span class="bld">‘‘vaṭṭatiyevā’’</span>ti sāsaṅkaṃ vadati. Vūpasamati ettha sakalavaṭṭadukkhanti <span class="bld">santi,</span> asaṅkhatadhātūti āha <span class="bld">‘‘nibbānasaṅkhāta’’</span>nti.</p>
  239. <p class="centered">Upanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  240. <p class="subhead">4. Accentisuttavaṇṇanā</p>
  241. <p class="bodytext"><a name="para4"></a><a name="para4_sn1"></a><span class="paranum">4</span>. Kālayanti <a name="V1.0059"></a> khepentīti <span class="bld">kālā</span>. Purebhattādayo hi kālā dhammappavattimattatāya paramatthato avijjamānāpi lokasaṅketamattasiddhā tassāyeva dhammappavattiyā gatagatāya anivattanato taṃ taṃ dhammappavattiṃ khepentā vināsayantā viya sayañca tāhi saddhiṃ accentā viya honti. Tenāha – ‘‘kālo ghasati bhūtāni, sabbāneva sahattanā’’ti (jā. 1.2.190). <span class="bld">‘‘Tarayanti rattiyo’’</span>ti etthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. ‘‘Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno’’ti vuccamānattā puggalaṃ maraṇūpagamanāya tarayantīti attho vutto. <span class="bld">Vayoguṇā</span>ti ettha koṭṭhāsā guṇā. Titthiyānaṃ hi carimacittena sakalacitte vayasamūhe vayasamaññāti āha – <span class="bld">‘‘paṭhamamajjhimapacchimavayānaṃ guṇā, rāsayoti attho’’</span>ti. <span class="bld">Ānisaṃsaṭṭho guṇaṭṭho</span> ‘‘vākaciraṃ nivāsesiṃ, dvādasaguṇamupāgata’’ntiādīsu (bu. vaṃ. 2.30) viya. ‘‘Tandiguṇāhaṃ karissāmi, diguṇaṃ diguṇaṃ vaddheyyā’’ti ca evamādīsu pana <span class="bld">tabbhāvavuttiattho guṇaṭṭho</span>.</p>
  242. <p class="gatha1">‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;</p>
  243. <p class="gathalast">Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāma sahassato’’ti. (dha. sa. aṭṭha. 1313; udā. 53; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.76) –</p>
  244. <p class="unindented">Ādīsu <span class="bld">pasaṃsaṭṭho guṇaṭṭho</span> daṭṭhabbo. ‘‘Vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti ettha attho ‘‘accenti kālā’’ti ettha vuttanayo eva. <span class="bld">Paṭhamamajjhimavayā</span>ti paṭhamaggahaṇañcettha vayassa gatassa apunarāvattidassanatthaṃ kataṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘maraṇakkhaṇe pana tayopi vayā jahantevā’’</span>ti.</p>
  245. <p class="bodytext">Ettha <a name="M1.0067"></a> ca pāḷiyaṃ ‘‘accenti kālā’’ti sāmaññato kālassa apagamanaṃ dassitaṃ, puna taṃ visesatopi dassetuṃ itaradvayaṃ vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana mudindriyassa vasena ‘‘vayoguṇā anupubbaṃ jahantī’’ti vuttaṃ, majjhimindriyassa vasena ‘‘tarayanti rattiyo’’ti vuttanti adhippāyena <span class="bld">‘‘kālāti purebhattādayo kālā’’</span>ti vuttaṃ. Tasmā tattha <span class="bld">ādi</span>-saddena pacchābhattapaṭhamayāma-muhuttakālādi-kālakoṭṭhāso eva aṇupabhedo kālavibhāgo gahitoti veditabbo. <span class="bld">Sesa</span>nti idha dvīsu gāthāsu pacchimaddho. So hi idha atthato adhigatattā anantarasutte ca vuttattā atidisito.</p>
  246. <p class="bodytext">Accentisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  247. <p class="subhead">5. Katichindasuttavaṇṇanā</p>
  248. <p class="bodytext"><a name="para5"></a><a name="para5_sn1"></a><span class="paranum">5</span>. <span class="bld">Chindanto</span>ti <a name="V1.0060"></a> samucchindanto. <span class="bld">Kati chindeyyā</span>ti kittake pāpadhamme samucchindeyya, anuppattidhammataṃ pāpeyya. <span class="bld">Sesapadesupī</span>ti sesesupi dvīsu padesu. Jahanto kati jaheyya, bhāvento kati uttari bhāveyyāti imamatthaṃ <span class="bld">‘‘eseva nayo’’</span>ti iminā atidisati. Catutthapadassa pana attho sarūpeneva dassito. <span class="bld">Atthato eka</span>nti bhāvatthato ekaṃ. Yadi evaṃ kimatthaṃ pariyāyantaraṃ gahitanti āha <span class="bld">‘‘gāthābandhassa panā’’</span>tiādi. Atthato ettha punarutti atthevāti āha <span class="bld">‘‘saddapunaruttiṃ vajjayantī’’</span>ti. Saṅgaṃ atikkamayatīti <span class="bld">saṅgātigo</span>ti āha <span class="bld">‘‘ayamevattho’’</span>ti.</p>
  249. <p class="bodytext">Oraṃ vuccati kāmadhātu, paṭisandhiyā paccayabhāvena tañca bhajantīti <span class="bld">orambhāgiyāni</span>. Tattha ca kammaṃ tabbipākaṃ satte dukkhaṃ, kammunā vipākaṃ, sattena dukkhaṃ saṃyojentīti <span class="bld">saṃyojanāni,</span> sakkāyadiṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa-kāmarāga-paṭighā. Uddhaṃ vuccati catasso arūpadhātuyo, vuttanayena taṃ bhajantīti <span class="bld">uddhambhāgiyāni, saṃyojanāni</span> rūpārūparāgamānuddhaccāvijjā. <span class="bld">Āropitavacanānurūpeneva evamāhā</span>ti ‘‘pañca chinde pañca jahe’’ti evaṃ kathesi tassā devatāya sukhaggahaṇatthaṃ. Na kevalaṃ tāya devatāya vuttavacanānurūpato eva, atha kho tesu saṃyojanesu <a name="M1.0068"></a> vattabbākāratopīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘atha vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tena orambhāgiyasaṃyojanāni nāma garūni ducchedāni gāḷhabandhanabhāvato, tasmā tāni sandhāya <span class="bld">‘‘pañca chinde’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  250. <p class="bodytext">Uddhambhāgiyasaṃyojanāni pana lahūni succhedāni heṭṭhā pavattitānukkamena bhāvanānayena pahātabbato, tasmā tāni sandhāya <span class="bld">‘‘pañca jahe’’</span>ti vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘pādesu baddhapāsasakuṇo viyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Visesa</span>nti bhāvanānaṃ visesaṃ vipassanābhāvanaṃ <span class="bld">bhāvento</span> uppādento vipaccento vaḍḍhento ca. Saṃsārapaṅke sañjanaṭṭhena rāgo eva saṅgo <span class="bld">‘‘rāgasaṅgo’’</span>. Esa nayo sesesupi. Yasmā ettha rāga-moha-diṭṭhi-tabbhāgiyasakkāyadiṭṭhi-sīlabbataparāmāsa-kāmarāgāvijjā atthato oghā eva, itare tadekaṭṭhā, tasmā bhagavā saṃyojanappahānasaṅgātikkamehi oghataraṇaṃ kathesi. <span class="bld">Lokiyalokuttarāni kathitāni</span> ‘‘bhāvaye’’ti pubbabhāgāya maggabhāvanāya adhippetattā.</p>
  251. <p class="centered">Katichindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  252. <p class="subhead">6. Jāgarasuttavaṇṇanā</p>
  253. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_sn1"></a><span class="paranum">6</span>. <span class="bld">Jāgarata</span>nti <a name="V1.0061"></a> anādare sāmivacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘indriyesu jāgarantesū’’</span>ti. ‘‘Vissajjanagāthāyaṃ panā’’ti imassa padassa ‘‘ayamattho veditabbo’’ti iminā sambandho. Pucchāgāthāya pana attho imināva nayena viññāyatīti adhippāyo. <span class="bld">Pañca jāgarataṃ suttā</span>ti ettha ‘‘suttā’’ti padaṃ apekkhitvā <span class="bld">pañcā</span>ti paccattavacanaṃ ‘‘jāgarata’’nti padaṃ apekkhitvā sāmivasena pariṇāmetabbaṃ ‘‘pañcannaṃ jāgarata’’nti. Tenāha – <span class="bld">‘‘pañcasu indriyesu jāgarantesū’’</span>ti, jāgarantesu baddhābhāvena sakiccappasutatāya sakiccasamatthatāya cāti attho. Sottaṃva <span class="bld">suttā</span> pamādaniddābhāvato. Tameva suttabhāvaṃ puggalādhiṭṭhānāya kathāya dassetuṃ <span class="bld">‘‘kasmā’’</span>tiādi vuttaṃ. Pamajjati, pamādo vā etassa atthīti pamādo, tassa bhāvo <span class="bld">pamādatā,</span> tāya, pamattabhāvenāti attho.</p>
  254. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M1.0069"></a> gāthāya paṭhamassa pādassa atthaṃ vatvā dutiyassa vattuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ suttesū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tassattho vuttanayena veditabbo. Yasmā appahīnasupanakiriyāvasena sanīvaraṇassa puggalassa anuppannarāgarajādayo uppajjanti, uppannā pavaḍḍhanti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘nīvaraṇeheva kilesarajaṃ ādiyatī’’</span>ti. Tenevāha <span class="bld">‘‘purimā’’</span>tiādi. Purimānaṃ pacchimānaṃ aparāparuppattiyā paccayabhāvo hettha ādiyanaṃ. <span class="bld">Pañcahi indriyehi parisujjhatī</span>ti maggapariyāpannehi saddhādīhi pañcahi indriyehi sakalasaṃkilesato visujjhati. Paññindriyameva hi anaññātaññassāmītindriyādīni, itarāni ca anvayānīti.</p>
  255. <p class="centered">Jāgarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  256. <p class="subhead">7. Appaṭividitasuttavaṇṇanā</p>
  257. <p class="bodytext"><a name="para7"></a><a name="para7_sn1"></a><span class="paranum">7</span>. Pavattinivattitadubhayahetuvibhāgassa dhammassapi catusaccantogadhattā āha <span class="bld">‘‘dhammāti catusaccadhammā’’</span>ti. Cattāripi hi ariyasaccāni catusaccantogadhāni. <span class="bld">Appaṭividdhā</span>ti pariññābhisamayādivasena anabhisamitā. <span class="bld">Diṭṭhigatavādesū</span>ti diṭṭhigatasaññitesu vādesu. Diṭṭhigatehi te pavattitā. <span class="bld">Ito paresa</span>nti ito sāsanikehi paresaṃ aññesaṃ. <span class="bld">Dhammatāyā</span>ti sabhāvena, sayamevāti attho. <span class="bld">Gacchantī</span>ti pavattanti diṭṭhivādaṃ paggayha tiṭṭhanti. <span class="bld">Parenā</span>ti diṭṭhigatikena. <span class="bld">Nīyantī</span>ti diṭṭhivādasaṅgaṇhane uyyojīyanti. Tenāha <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādi. <span class="bld">Pabujjhitu</span>nti <a name="V1.0062"></a> pamādaniddāya paṭibujjhituṃ. <span class="bld">Paṭipadā</span> yathādesitassa dhammassa kathitatāya, paṭibujjhituṃ yoniso pavattiyamānattā <span class="bld">bhaddikā</span>.</p>
  258. <p class="bodytext"><span class="bld">Hetunā</span>ti ñāyena. <span class="bld">Kāraṇenā</span>ti catusaccānaṃ sambodhayuttiyā. Hatthatale āmalakaṃ viya sabbaṃ ñeyyaṃ jānātīti sabbaññū, teneva sabbaññutābhisambodhena buddhoti <span class="bld">sabbaññubuddho</span>. Paccekaṃ parehi asādhāraṇatāya visuṃ sayambhuñāṇena saccāni buddhavāti <span class="bld">paccekabuddho</span>. Paropadesena catusaccaṃ bujjhatīti <span class="bld">catusaccabuddho</span>. Tathā hi so sayambhutāya abhāvato kevalaṃ catusaccabuddhoti vuccati. Sutena sutamayañāṇena khandhādibhedaṃ ñeyyaṃ buddhavāti <span class="bld">sutabuddho</span>. Sabbaññubuddhapaccekabuddhe <a name="M1.0070"></a> ṭhapetvā avasesā aggasāvakamahāsāvakāpi pakatisāvakāpi vītarāgā <span class="bld">avasesā khīṇāsavā. Tayopi purimā vaṭṭanti</span> sambuddhātiādivacanato. Sannivasati etenāti sannivāso, caritaṃ. Lokassa sannivāso <span class="bld">lokasannivāso,</span> tasmiṃ. Kāyaduccaritādibhede <span class="bld">visame</span>. Satisammosena <span class="bld">visame vā sattanikāye</span>. So hi visamayogato visamo. Rāgavisamādike <span class="bld">visame vā kilesajāte</span>. Taṃ visamaṃ pahāya taṃ visamaṃ ajjhupekkhitvā <span class="bld">samaṃ</span> sadisaṃ yuttarūpaṃ, purimakehi vā sambuddhehi <span class="bld">samaṃ</span> sadisaṃ <span class="bld">caranti</span> vattanti.</p>
  259. <p class="centered">Appaṭividitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  260. <p class="subhead">8. Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā</p>
  261. <p class="bodytext"><a name="para8"></a><a name="para8_sn1"></a><span class="paranum">8</span>. <span class="bld">Susammuṭṭhā</span>ti suṭṭhu ativiya sammuṭṭhā. Satta sekkhā hi susammusitā vinaṭṭhā. Kathaṃ pana te anadhigatā naṭṭhā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Adhigatassā</span>ti adhigato assa. So vadantoti sambandho. <span class="bld">Sesa</span>nti ‘‘dhammā’’tiādi. <span class="bld">Purimasadisamevā</span>ti anantaragāthāya vuttasadisameva.</p>
  262. <p class="centered">Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  263. <p class="subhead">9. Mānakāmasuttavaṇṇanā</p>
  264. <p class="bodytext"><a name="para9"></a><a name="para9_sn1"></a><span class="paranum">9</span>. Seyyādibhedaṃ mānaṃ appahāya taṃ paggayha vicaranto kāmento nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘mānaṃ kāmentassa icchantassā’’</span>ti. Damati cittaṃ etenāti <span class="bld">damo,</span> satisambojjhaṅgādiko samādhipakkhiko damo. Manacchaṭṭhāni indriyāni dametīti <span class="bld">damo,</span> indriyasaṃvaro. Kilese dameti pajahatīti <span class="bld">damo,</span> paññā. Upavasanavasena kāyakammādiṃ dametīti <span class="bld">damo,</span> uposathakammaṃ. Kodhūpanāhamakkhamānādike <a name="V1.0063"></a> dameti vinetīti <span class="bld">damo,</span> adhivāsanakhanti. <span class="bld">Tenevā</span>ti ‘‘damo’’ti samādhipakkhikadhammānaṃ eva adhippetattā<a name="M1.0071"></a>. ‘‘Na monaṃ atthī’’ti ca pāṭho. <span class="bld">Asamāhitassā</span>ti samādhipaṭikkhepo jotito.</p>
  265. <p class="bodytext">Maccudheyyassa pārataraṇassa vuccamānattā <span class="bld">‘‘monanti catumaggañāṇa’’</span>nti vuttaṃ. Na hi tato aññena taṃ sambhavati. <span class="bld">Jānāti</span> asammohapaṭivedhavasena paṭivijjhatīti attho. Maccu dhīyati etthāti <span class="bld">maccudheyyaṃ,</span> khandhapañcakaṃ maraṇadhammattā. <span class="bld">Tassevā</span>ti maccudheyyasseva. <span class="bld">Pāraṃ</span> paratīrabhūtaṃ nibbānaṃ. <span class="bld">Tareyyā</span>ti ettha taraṇaṃ nāma ariyamaggabyāpāroti āha <span class="bld">‘‘paṭivijjheyya pāpuṇeyyā’’</span>ti. Tathā hi vakkhati ‘‘paṭivedhataraṇaṃ nāma vutta’’nti. ‘‘Na tareyya na paṭivijjheyya na pāpuṇeyya vā’’ti ayamettha pāṭho yutto. Aññathā ‘‘idaṃ vuttaṃ hotī’’tiādivacanaṃ virujjheyya. <span class="bld">Eko araññe viharanto</span>ti ekākī hutvā araññe viharantoti attho.</p>
  266. <p class="bodytext">Kāmaṃ heṭṭhimamaggehipi ekaccassa mānassa pahānaṃ labbhati. Aggamaggeneva pana tassa anavasesato pahānanti āha – <span class="bld">‘‘arahattamaggena navavidhamānaṃ pajahitvā’’</span>ti. Upacārasamādhipubbako appanāsamādhīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘upacārappanāsamādhīhī’’</span>ti, na upacārasamādhimattena samādhimattaṃ sandhāya paccekaṃ vākyaparisamāpanassa ayujjanato. Na hi appanaṃ appattaṃ lokuttarajjhānaṃ atthi. <span class="bld">‘‘Sucetaso’’</span>ti cittassa ñāṇasahitatāya lakkhaṇavacananti āha <span class="bld">‘‘ñāṇasampayuttatāyā’’</span>tiādi. Tathā hi vakkhati ‘‘sucetasoti ettha cittena paññā dassitā’’ti. <span class="bld">‘‘Sabbadhi vippamutto’’</span>ti sabbesu bhavādīsu visaṃsaṭṭhacitto sabbaso khandhādīhi visaṃyutto hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sabbesu khandhāyatanādīsu vippamutto hutvā’’</span>ti. Pariññāpaṭivedho sacchikiriyapaṭivedhena vinā natthīti āha <span class="bld">‘‘tebhūmaka…pe… vutta’’</span>nti.</p>
  267. <p class="bodytext">Mānaṃ nissāya duccaritacaraṇato <span class="bld">māno nāmāyaṃ sīlabhedano</span>. <span class="bld">Tasmā</span>ti mānassa sīlapaṭipakkhabhāvato. <span class="bld">Iminā</span> paṭipakkhappahānakittanena. <span class="bld">Adhicittasikkhā kathitā</span> sarūpato evāti adhippāyo. Ettha <span class="bld">cittenā</span>ti su-saddena visesitacittena. <span class="bld">Tasmā</span>ti paññāya dassitattā. <span class="bld">Iminā</span>ti ‘‘sucetaso’’ti iminā padena. Adhisīlasikkhā adhicittasikkhā adhipaññāsikkhāti sīlādīnipi visesetvā vuttāni. Sambhave byabhicāre ca visesanavisesitabbatāti taṃ dassento <span class="bld">‘‘adhisīlañca nāma sīle sati hotī’’</span>tiādiṃ vatvā tadubhayaṃ <a name="M1.0072"></a> vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘tasmā’’</span>tiādi vuttaṃ. Paṭhamanayo saṅkaravasena pavattoti asaṅkaravasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādinā <a name="V1.0064"></a> dutiyanayo vutto. <span class="bld">‘‘Samāpannā’’</span>ti etthāpi ‘‘nibbānaṃ patthayantenā’’ti ānetvā sambandho. Vipassanāya pādakabhāvaṃ anupagatāpi tadatthaṃ nibbattanādivasena samāpannāti ayamattho purimanayato viseso. Adhipaññāya panettha purimanayato viseso natthīti sā anuddhaṭā. <span class="bld">Samodhānetvā</span>ti pariyāyato sarūpato ca saṅgahetvā. <span class="bld">Sakalasāsana</span>nti tissannaṃ kathitattā eva sikkhattayasaṅgahaṃ sakalasāsanaṃ kathitaṃ hotīti.</p>
  268. <p class="centered">Mānakāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  269. <p class="subhead">10. Araññasuttavaṇṇanā</p>
  270. <p class="bodytext"><a name="para10"></a><a name="para10_sn1"></a><span class="paranum">10</span>. <span class="bld">Santakilesāna</span>nti vūpasantakilesapariḷāhānaṃ. Yasmā sīlādiguṇasambhavaṃ tato eva bhayasantañca upādāya paṇḍitā ‘‘santo’’ti vuccanti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘paṇḍitānaṃ vā’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘santo have’’</span>tiādi. <span class="bld">Seṭṭhacārīna</span>nti seṭṭhacariyaṃ carantānaṃ. Yasmā puthujjanakalyāṇato paṭṭhāya bhikkhu maggabrahmacariyavāsaṃ vasati nāma, tasmā āha <span class="bld">‘‘maggabrahmacariyavāsaṃ vasantāna’’</span>nti. Ariyānaṃ pana mukhavaṇṇassa pasīdane vattabbameva natthi. <span class="bld">Mūlakammaṭṭhāna</span>nti pārihāriyakammaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Visabhāgasantatī</span>ti nānārammaṇesu pavattacittasantati. Sā hi vikkhepabyākulatāya appasannā samāhitacittasantatiyā visabhāgasantati. <span class="bld">Okkamatī</span>ti samādhisabhāgā cittasantati samathavīthiṃ anupavisati. <span class="bld">Cittaṃ pasīdatī</span>ti kammaṭṭhānanirataṃ bhāvanācittaṃ sandhāyāha, taṃ pasannaṃ hutvā pavattati. <span class="bld">Lohitaṃ pasīdatī</span>ti cittakālussiyassābhāvato lohitaṃ anāvilaṃ hoti. <span class="bld">Parisuddhāni honti</span> kāraṇassa parisuddhabhāvato. <span class="bld">Tālaphalamukhassa viya mukhassa vaṇṇo hotī</span>ti mukha-saddassa ādimhi pamuttapadena yojetabbo. Evañhi cassa pamuttaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti tālaphalamukhassa vaṇṇasampadāsadisattā. Tibhūmako <span class="bld">eva tebhūmako</span>.</p>
  271. <p class="bodytext"><span class="bld">Atītaṃ nānusocanti</span> atītaṃ paccayalābhaṃ lakkhaṇaṃ katvā na socanti na anutthunanti. Jappanataṇhāya vasena na parikappantīti āha <span class="bld">‘‘na patthentī’’</span>ti<a name="M1.0073"></a>. <span class="bld">Yena kenacī</span>ti itarītarena. <span class="bld">Taṅkhaṇe laddhenā</span>ti sannidhikāraparibhogābhāvamāha. <span class="bld">Tividhenapi kāraṇenā</span>ti tippakārena hetunā, tilakkhaṇasantosanimittanti attho.</p>
  272. <p class="bodytext"><span class="bld">Vināsa</span>nti vināsanahetuṃ. Vinassanti etehīti <span class="bld">vināso,</span> lobhadosā tadekaṭṭhā ca pāpadhammā<a name="V1.0065"></a>. Arūpakāyassa viya rūpakāyassapi visesato sukkhabhāvakāraṇanti āha <span class="bld">‘‘etena kāraṇadvayenā’’</span>ti. <span class="bld">Luto</span>ti lūno.</p>
  273. <p class="centered">Araññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  274. <p class="centered">Naḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  275. <p class="title">2. Nandanavaggo</p>
  276. <p class="subhead">1. Nandanasuttavaṇṇanā</p>
  277. <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_sn1"></a><span class="paranum">11</span>. ‘‘Tatra bhagavā’’ti vutte na tathā byañjanānaṃ siliṭṭhatā, yathā ‘‘tatra kho bhagavā’’ti vutteti āha <span class="bld">‘‘byañjanasiliṭṭhatāvasenā’’</span>ti. <span class="bld">Parisajeṭṭhake</span>ti parisāya jeṭṭhake, ye tassā desanāya visesato bhājanabhūtā. <span class="bld">Parisajeṭṭhake bhikkhū</span>ti catuparisajeṭṭhake bhikkhū. Catunnaṃ hi parisānaṃ jeṭṭhā bhikkhuparisā paṭhamuppannattā. <span class="bld">Āmantesī</span>ti sambodhesi, sambodhanañca jānāpananti āha <span class="bld">‘‘jānāpesī’’</span>ti. <span class="bld">Bhadante</span>ti garugāravasappatissavavacanametaṃ, atthato pana <span class="bld">bhadante</span>ti bhaddaṃ tava hotu attano niṭṭhānapariyosānattā paresañca santatāvahattā. <span class="bld">Bhagavato paccassosu</span>nti ettha <span class="bld">bhagavato</span>ti sāmivacanaṃ āmantanameva sambandhiatthapadaṃ apekkhatīti adhippāyenāha <span class="bld">‘‘bhagavato vacanaṃ patiassosu’’</span>nti. <span class="bld">Bhagavato</span>ti pana idaṃ patissavanasambandhena sampadānavacanaṃ yathā ‘‘devadattassa paṭissuṇātī’’ti. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ nidānavaggassa ādisuttavaṇṇanāyaṃ āgamissati.</p>
  278. <p class="bodytext"><span class="bld">Tāvatiṃsakāyo</span>ti tāvatiṃsasaññito devanikāyo. <span class="bld">Dutiyadevaloko</span>ti chasu kāmalokesu dutiyo devaloko. Tettiṃsa janā sahapuññakārino tattha uppannā, taṃsahacaritaṭṭhānaṃ <span class="bld">tāvatiṃsaṃ</span><a name="M1.0074"></a>, tannivāsinopi tāvatiṃsanāmakā sahacaraṇañāyenāti āha <span class="bld">‘‘maghena māṇavenā’’</span>tiādi. Ayaṃ pana kecivādo byāpanno hotīti taṃ arocentena <span class="bld">‘‘vadantī’’</span>ti vuttaṃ. Byāpannataṃ dassento <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādimāha. Tathā hi vakkhati ‘‘evaṃ hi niddosaṃ padaṃ hotī’’ti. <span class="bld">Nāmapaṇṇattiyevā</span>ti atthanirapekkhattā niruḷhasamaññā eva.</p>
  279. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ vana</span>nti taṃ upavanaṃ. Paviṭṭhe paviṭṭhe dukkhappattepi attano sampattiyā nandayati, pageva <a name="V1.0066"></a> adukkhappatteti dassetuṃ <span class="bld">‘‘pañcasu hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Pavesitāna</span>nti pakoṭṭhavārena pavesitānampīti adhippāyo. Cavanakāleyeva thokaṃ dissamānavikārā hutvā cavanti, te sandhāya <span class="bld">‘‘himapiṇḍo viya vilīyantī’’</span>ti vuttaṃ. Ye pana adissamānavikārā sahasā antaradhāyanti, te sandhāya <span class="bld">‘‘dīpasikhā viya vijjhāyantī’’</span>ti vuttanti vadanti. <span class="bld">Nandayati</span> pakatiyā somanassitaṃ domanassitañca. <span class="bld">Nandane</span>ti evaṃanvatthanāmake uyyāne. <span class="bld">Parivutā</span>ti ‘‘devatā’’ti vacanaṃ upādāya itthiliṅgavasena vuttaṃ. Devaputto hi so.</p>
  280. <p class="bodytext">Divi bhavattā dibbāti āha <span class="bld">‘‘devaloke nibbattehī’’</span>ti. Kāmetabbatāya <span class="bld">kāmabandhanehi,</span> tathā aññamaññaṃ asaṃkiṇṇasabhāvatāya <span class="bld">kāmakoṭṭhāsehi</span>. <span class="bld">Upetā</span>ti upagatā samannāgatā. <span class="bld">Paricārayamānā</span>ti pariramamānā. Idañhi padaṃ apekkhitvā ‘‘kāmaguṇehī’’ti kattari karaṇavacanaṃ, purimāni apekkhitvā sahayoge. Ramamānā carantīti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘ramamānā’’</span>ti. <span class="bld">Paricārayamānā</span>ti vā parito samantato cārayamānāti atthoti āha <span class="bld">‘‘indriyāni sañcārayamānā’’</span>ti. Paṭhamanaye hi anubhavanattho paricaraṇasaddo, dutiyanaye parivattanattho. <span class="bld">So panā</span>ti ‘‘tāyaṃ velāya’’nti vuttakālo. <span class="bld">Adhunā</span>ti sampati. So vicarīti sambandho. <span class="bld">Kāmaguṇehī</span>ti hetumhi karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Ovuto</span>ti yathā taṃ na ñāyati, evaṃ pihitacitto. <span class="bld">Nivuto pariyonaddho</span>ti tasseva vevacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘lokābhibhūto’’</span>ti. <span class="bld">Āsabhi</span>nti seṭṭhaṃ ‘‘aggohamasmi lokassā’’tiādinā (dī. ni. 2.31; ma. ni. 3.207) <span class="bld">bhāsanto</span> bodhisatto viya.</p>
  281. <p class="bodytext">Kevalaṃ <a name="M1.0075"></a> dassanaṃ kimatthiyanti āha – <span class="bld">‘‘ye…pe… vasenā’’</span>ti, tasmiṃ nandanavane avaṭṭhitakāmabhāgānubhavanavasenāti attho. <span class="bld">Naradevāna</span>nti purisabhūtadevatānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘devapurisāna’’</span>nti. Appakaṃ adhikaṃ ūnaṃ vā gaṇanūpagaṃ nāma na hotīti <span class="bld">‘‘tikkhattuṃ dasanna’’</span>nti vuttaṃ. ‘‘Tettiṃsāna’’nti hi vattabbe ayaṃ ruḷhī. <span class="bld">Parivārasaṅkhātena,</span> na kittisaṅkhātenāti adhippāyo. Sīlācārādiguṇanemittikā hi kitti. ‘‘Tāvatiṃsā devā dīghāyukā vaṇṇavanto sukhabahulā’’ti evamādivacanena yase icchite avisesetvāva <span class="bld">‘‘yasena sampannāna’’</span>nti sakkā vattuṃ.</p>
  282. <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyasāvikā</span>ti sotāpannā. ‘‘Sakadāgāminī’’ti keci. <span class="bld">Adhippāyaṃ vivaṭṭetvā</span>ti yathā tvaṃ andhabāle maññasi, dhammasabhāvo evaṃ na hotīti tassā devatāya adhippāyaṃ viparivattetvā. Ekantato sukhaṃ nāma nibbānameva. Kāmā hi dukkhā vipariṇāmadhammāti iminā <a name="V1.0067"></a> adhippāyena <span class="bld">tassā adhippāyaṃ paṭikkhipitvā</span>. Kāmaṃ catutthabhūmakāpi saṅkhārā aniccā eva, te pana sammasanūpagā na hontīti <span class="bld">tebhūmaka</span>ggahaṇaṃ sammasanayoggena. <span class="bld">Hutvā</span>ti pubbe avijjamānā paccayasamavāyena bhavitvā uppajjitvā. Etena nesaṃ bhāvabhāgo dassito. <span class="bld">Abhāvatthenā</span>ti sarasanirodhabhūtena viddhaṃsanabhāvena.</p>
  283. <p class="bodytext"><span class="bld">Aniccā</span> addhuvā, tato eva ‘‘mayhaṃ ime sukhā’’ti vā na iccāti <span class="bld">aniccā</span>. <span class="bld">Uppādavayasabhāvā</span>ti khaṇe khaṇe uppajjananirujjhanasabhāvā. Tenāha <span class="bld">‘‘uppa…pe… vevacana’’</span>nti. Purimassa vā pacchimaṃ kāraṇavevacananti āha <span class="bld">‘‘yasmā vā’’</span>tiādi. <span class="bld">Tadanantarā</span>ti tesaṃ uppādavayānaṃ antare. <span class="bld">Vemajjhaṭṭhāna</span>nti ṭhitikkhaṇaṃ vadati. Ye pana ‘‘saṅkhārānaṃ ṭhiti natthī’’ti vadanti, tesaṃ taṃ micchā. Yathā hi tasseva dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā aññaṃ uppajjati, aññaṃ nirujjhatīti āpajjati, evaṃ uppannassa bhaṅgābhimukhāvatthā icchitabbā, sāva ṭhitikkhaṇo. Na hi uppajjamāno bhijjatīti sakkā viññātunti. <span class="bld">Vūpasamasaṅkhāta</span>nti accantaṃ vūpasamasaṅkhātaṃ <span class="bld">nibbānameva sukhaṃ,</span> na tayā adhippetā kāmāti adhippāyo.</p>
  284. <p class="centered">Nandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  285. <p class="subhead">2. Nandatisuttavaṇṇanā</p>
  286. <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_sn1"></a><span class="paranum">12</span>. <span class="bld">Nandatī</span>ti <a name="M1.0076"></a> ettha nandanaṃ sappītikakāmataṇhākiccanti āha – <span class="bld">‘‘tussatī’’</span>ti, tasmā kāmaparitosena haṭṭhatuṭṭho hotīti attho. <span class="bld">Puttimā</span>ti puttavā. Pahūte cāyaṃ mā-saddoti āha <span class="bld">‘‘bahuputto’’</span>ti. Bahuputtatāgahaṇena idaṃ payojananti dassento <span class="bld">‘‘tassa hī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Pūrentī</span>ti padaṃ apekkhitvā <span class="bld">dhaññassā</span>ti sāmivacanaṃ. <span class="bld">Iti āhā</span>ti imamatthaṃ sandhāyāha, evaṃadhippāyo hutvāti attho. <span class="bld">Gosāmiko</span>ti gomā. Idhāpi pahūte mā-saddo. <span class="bld">Gorasasampatti</span>nti gorasehi nipphajjanasampattiṃ. <span class="bld">Upadhī</span>ti paccattabahuvacanaṃ. <span class="bld">Hī</span>ti hetuatthe nipāto. Nandayanti pītisomanassaṃ janayantīti <span class="bld">nandanā</span>. Kāmaṃ dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato nippariyāyato kāmā ‘‘upadhī’’ti vattabbataṃ arahanti, tassā pana devatāya adhippāyavasenāha <span class="bld">‘‘sukhassa adhiṭṭhānabhāvato’’</span>ti. Kilesavatthuhetukattā sesapadadvayassa kiñcāpi sabbaṃ saṃsāradukkhaṃ kilesahetukaṃ, visesato pana pāpadhammā apāyūpapattiṃ nibbattentīti āha – <span class="bld">‘‘kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato’’</span>ti. <span class="bld">Upasaṃharamānā</span>ti upanentā uppādentā. Manussajātikopi dullabhaghāsacchādanatāya <a name="V1.0068"></a> dukkhabahulo peto viyāti <span class="bld">manussapeto</span>. Manussajātikopi vuttarūpo anatthapātito parehi hiṃsito samāno nerayiko viyāti <span class="bld">manussanerayiko</span>.</p>
  287. <p class="bodytext"><span class="bld">Phalena</span> rukkhato <span class="bld">phalaṃ</span> pātento viya. <span class="bld">Tatheva navahākārehī</span>ti yathā tīsu kālesu nāsamaraṇabhedanavasena puttimā puttanimittaṃ, tatheva gomā gonimittaṃ socati navappakārehi. Pañca kāmaguṇopadhīpi naraṃ socentīti yojanā. <span class="bld">Tassā</span>ti yo uttari anugijjhati tassa. <span class="bld">Kāmayānassā</span>ti jātakāmacchandassa. <span class="bld">Jantuno</span>ti sattassa. <span class="bld">Parihāyanti ce</span> vinassanti ce. <span class="bld">Sallaviddhovā</span>ti sallena viddho viya. <span class="bld">Ruppatī</span>ti vikāraṃ āpajjati, socatīti attho. <span class="bld">Narassa socanā</span> sokaghaṭṭanapaccayo. <span class="bld">Upadhayo natthī</span>ti kāmaṃ kilesābhisaṅkhārūpadhayo tāva khīṇāsavassa nattheva maggādhigamena nirodhitattā, khandhūpadhayo pana kathanti? Tepi tassa saupādisesakālepi aṭṭhuppattihetubhūtā na santeva, ayañca anupādisesakāle. Tenāha <span class="bld">‘‘so nirupadhi mahākhīṇāsavo’’</span>ti.</p>
  288. <p class="centered">Nandatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  289. <p class="subhead">3. Natthiputtasamasuttavaṇṇanā</p>
  290. <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_sn1"></a><span class="paranum">13</span>. Puttapemaṃ <a name="M1.0077"></a> puttaggahaṇena gahitaṃ uttarapadalopenāti āha <span class="bld">‘‘puttapemasama’’</span>nti. <span class="bld">Gosamita</span>nti gohi samaṃ kataṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘gohi sama’’</span>nti. Sūriyassa samāti <span class="bld">sūriyasamā</span>. Avayavasambandhe cetaṃ sāmivacanaṃ. Avayavo cettha ābhā evāti viññāyati ‘‘anantaraṃ ābhā’’ti vuccamānattāti āha <span class="bld">‘‘sūriyābhāya samā’’</span>tiādi. Mahoghabhāvena saranti savantīti <span class="bld">sarā,</span> mahantā jalāsayā. <span class="bld">Sabbe te samuddaparamā</span> orimajanehi adiṭṭhaparatīrattā tassa.</p>
  291. <p class="bodytext"><span class="bld">Natthi attasamaṃ pema</span>nti gāthāya paṭhamagāthāyaṃ vuttanayena attho veditabbo. Attapemena samaṃ pemaṃ nāma natthīti ayamattho. Anudakakantāre ghammasantāpaṃ asahantiyā aṅke ṭhapitaputtakaṃ kandantaṃ bhūmiyaṃ nipajjāpetvā tassa upari ṭhatvā mataitthivatthunā dīpetabbaṃ. Tenāha – <span class="bld">‘‘mātāpitādayo hi chaḍḍetvāpi puttadhītādayo’’</span>ti. Tathā cāha –</p>
  292. <p class="gatha1">‘‘Sabbā disā anuparigamma cetasā,</p>
  293. <p class="gatha2">Nevajjhagā piyataramattanā kvaci;</p>
  294. <p class="gatha3">Evaṃ <a name="V1.0069"></a> piyo puthu attā paresaṃ,</p>
  295. <p class="gathalast">Tasmā na hiṃse paramattakāmo’’ti. (saṃ. ni. 1.119; udā. 41; netti. 113);</p>
  296. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhaññena samaṃ dhanaṃ nāma natthi,</span> yasmā tappaṭibaddhā āhārūpajīvīnaṃ sattānaṃ jīvitavutti. <span class="bld">Tathārūpe kāle</span>ti dubbhikkhakāle. <span class="bld">Ekadesaṃyeva obhāsantī</span>ti ekasmiṃ khaṇe catūsu mahādīpesu obhāsaṃ pharituṃ asamatthattā sūriyassapi, pageva itaresaṃ. Bodhisattassa udayabbayassa ñāṇānubhāvena sakalajātikhettaṃ ekālokaṃ ahosīti āha <span class="bld">‘‘paññā…pe… sakkotī’’</span>ti. <span class="bld">Tamaṃ vidhamatī</span>ti pubbenivāsañāṇādayo paññā yattha pavattanti, tamanavasesaṃ byāpetvā ekappahārena pavattanato. <span class="bld">‘‘Vuṭṭhiyā pana pavattamānāya yāva ābhassarabhavanā’’</span>ti pacuravasena vuttaṃ.</p>
  297. <p class="centered">Natthiputtasamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  298. <p class="subhead">4. Khattiyasuttavaṇṇanā</p>
  299. <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_sn1"></a><span class="paranum">14</span>. Khettato <a name="M1.0078"></a> vivādā satte tāyatīti <span class="bld">khattiyo</span>. <span class="bld">Vadati</span> devatā attano ajjhāsayavasena. <span class="bld">Dvipadādīna</span>nti <span class="bld">ādi</span>-saddena catuppadabhariyaputtā gahitā. <span class="bld">Buddhādayo</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena ājānīyasussūsabhariyassavaputtā. <span class="bld">Dvipadānaṃ seṭṭho</span>ti ettha dvipadānaṃ eva seṭṭhoti nāyaṃ niyamo icchito, seṭṭho evāti pana icchito, tasmā sambuddho dvipadesu aññesu tattha ca uppajjanato seṭṭho eva sabbesampi uttaritarassa abhāvatoti ayamettha attho. Tenāha <span class="bld">‘‘uppajjamāno panesā’’</span>tiādi. Kāraṇākāraṇaṃ ājānātīti <span class="bld">ājānīyo. Gaṇhāpethā</span>ti yathā udako na temissati, evaṃ vāḷaṃ gaṇhāpetha. ‘‘Asussūsā’’ti keci paṭhanti. <span class="bld">Āsuṇamāno</span>ti sappaṭissavo hutvā vacanasampaṭicchako.</p>
  300. <p class="centered">Khattiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  301. <p class="subhead">5. Saṇamānasuttavaṇṇanā</p>
  302. <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_sn1"></a><span class="paranum">15</span>. <span class="bld">Ṭhite majjhanhike</span>ti pubbaddhaṃ nikkhamitvā aparaddhaṃ appatvā ṭhitamajjhanhe. <span class="bld">Sannisīvesū</span>ti parissamavinodanatthaṃ sabbaso sannisīdantesu. Da-kārassa hi va-kāraṃ katvā niddeso. Tenāha <span class="bld">‘‘sannisinnesu vissamamānesū’’</span>ti. <span class="bld">Sabbasattāna</span>nti sabbesañca āhārūpajīvitasattānaṃ <a name="V1.0070"></a> ghammatāpane santattakāyānaṃ <span class="bld">iriyāpathadubbalyakālo</span>ti ṭhānādiiriyāpathassa asamatthakālo. <span class="bld">Saṇati viyā</span>ti saddaṃ karoti viya, yathā taṃ aññampi mahāvanaṃ vakkhamānanayena. Tenāha <span class="bld">‘‘tappaṭibhāgaṃ nāmeta’’</span>nti <span class="bld">chiddaveṇupabbāna</span>nti randhajātakīcakamahāveḷupabbānaṃ. <span class="bld">Dutiyakaṃ</span> sahāyaṃ alabhantī anabhiratiparitassanāya evamāha. <span class="bld">Anappakaṃ sukha</span>nti vipulaṃ uḷāraṃ vivekasukhaṃ.</p>
  303. <p class="bodytext">Ekavihāratāya <span class="bld">suññāgāraṃ paviṭṭhassa</span>. Tena kāyavivekaṃ dasseti. Aniccānupassanādīhi niccasaññādippahānena <span class="bld">santacittassa</span>. Tena cittavivekaṃ dasseti. Saṃsāre bhayaṃ ikkhanato <span class="bld">bhikkhuno</span> ubhayavivekasampannassa, tato <a name="M1.0079"></a> eva uttariṃ manussadhammato ratiṃ lābhino. <span class="bld">Amānusī ratī</span>ti bhāvanārati. <span class="bld">Purato</span>ti purimabhāge. <span class="bld">Pacchato</span>ti pacchimabhāge. <span class="bld">Aparo</span>ti añño. <span class="bld">Purato</span>ti vā anāgate, anāgataṃ ārabbhāti attho. <span class="bld">Pacchato</span>ti atīte atītaṃ ārabbha paṭipattiyā vibādhanato. <span class="bld">Paro</span>ti kodho cittapaṭidussanatāya. Na paroti <span class="bld">aparo,</span> lobho, so <span class="bld">ce na vijjati</span>. Etena anāgatappajappanāya atītānusocanāya ca abhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Atīva phāsu bhavatī</span>ti nīvaraṇajeṭṭhakassa kāmacchandassa vigamena vikkhambhitanīvaraṇassa jhānassa vasena ativiya phāsuvihāro hoti. <span class="bld">Ekassa vasato vane</span>ti taṇhādutiyikābhāvena ekassa araññe vivekavāsaṃ vasato. <span class="bld">Sesaṃ tādisamevā</span>ti sesamettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ paṭhamagāthāyaṃ vuttasadisameva.</p>
  304. <p class="centered">Saṇamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  305. <p class="subhead">6. Niddātandīsuttavaṇṇanā</p>
  306. <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_sn1"></a><span class="paranum">16</span>. Pacchime māse pacchābhattaṃ piṇḍapātappaṭikkanto catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajānoti ettakaṃ pāṭhaṃ saṅkhipitvā <span class="bld">‘‘niddaṃ okkamitā’’</span>ti vuttaṃ. Kiriyāmayacittehi avomisso bhavaṅgasoto <span class="bld">abyākataniddā</span>. Sā hi khīṇāsavānaṃ uppajjanārahā, tassā pubbabhāgāparabhāgesu…pe… uppannaṃ thinamiddhaṃ idhādhippetā niddā, sā akhīṇāsavānaṃ yebhuyyena aniyatakālā, tabbidhuraniyatasabbhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘aticchāta…pe… āgantukaṃ ālasiya’’</span>nti āha. Kāyālasiyapaccayā vīriyassa paṭipakkhabhūtā cattāro akusalakkhandhā <span class="bld">tandī</span> nāma. <span class="bld">Tandī</span>ti sabhāvaniddeso. <span class="bld">Tandiyanā</span>ti ākāraniṃddeso. <span class="bld">Tandīmanatā</span>ti tandībhūtacittatā. <span class="bld">Ālasya</span>nti alasabhāvāharaṇaṃ. <span class="bld">Ālasyāyitatta</span>nti alasabhāvappatti. <span class="bld">Kāyavijambhanā</span>ti kāyassa vināmanā. <span class="bld">Akusalapakkhā ukkaṇṭhitatā</span>ti akusalapakkhiyā <a name="V1.0071"></a> anabhirati. <span class="bld">Bhattakilamatho</span>ti yathāvuttassa bhattavatthukassa āhārassa vasena sarīre uppajjanakakhedo. <span class="bld">Upakkiliṭṭho</span>ti paññāya dubbalīkaraṇena upakkiliṭṭhacitto. Cittassa asamāhitattā <span class="bld">nivāritapātubhāvo</span>. Ariyamaggassa jotanaṃ nāma uppajjanamevāti āha <span class="bld">‘‘na jotati</span><a name="M1.0080"></a>, <span class="bld">na pātubhavatīti attho’’</span>ti. Na hi ariyamaggo jotiajotināmo pavattati.</p>
  307. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggasahajātavīriyenā</span>ti lokiyalokuttaramaggasahajātavīriyena. Missakamaggo hi idha adhippeto. <span class="bld">Nīharitvā</span>ti nīharaṇahetu. Hetuattho hi ayaṃ <span class="bld">tvā</span>-saddo ‘‘paññāya cassa disvā’’tiādīsu (ma. ni. 1.271) viya. Tena ‘‘maggo visujjhatī’’ti vacanaṃ samatthitaṃ hoti. ‘‘Ariyamaggaṃ visujjhatī’’ti keci paṭhanti.</p>
  308. <p class="centered">Niddātandīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  309. <p class="subhead">7. Dukkarasuttavaṇṇanā</p>
  310. <p class="bodytext"><a name="para17"></a><a name="para17_sn1"></a><span class="paranum">17</span>. Dukkhaṃ titikkhanti <span class="bld">duttitikkhaṃ</span>. Tañca dukkhamaṃ dussahanaṃ ārambhavasena dukkaraṃ, anuyuñjanavasena duttitikkhanti. <span class="bld">Abyattenā</span>ti sāmaññassa upakārānupakāre dhamme jānanasamatthāya veyyattiyasaṅkhātāya paññāya abhāvato na byattena. Tenāha <span class="bld">‘‘bālenā’’</span>ti. Yasmiṃ dhamme sati samaṇoti vuccati, taṃ sāmaññanti āha <span class="bld">‘‘samaṇadhammo’’</span>ti. <span class="bld">Iminā</span>ti ‘‘dukkaraṃ duttitikkhañca, abyattena ca sāmañña’’nti iminā gāthaddhena <span class="bld">idaṃ dassetī</span>ti idaṃ idāni vuccamānaṃ atthajātaṃ dasseti. <span class="bld">Abhidanta</span>nti abhibhavanadantaṃ, uparidantanti attho. So hi itaraṃ musalaṃ viya udukkhalaṃ visesato kassaci khādanakāle abhibhuyya vattati. <span class="bld">Ādhāyā</span>ti nippīḷanavaseneva ṭhapetvā. <span class="bld">Tāluṃ āhaccā</span>ti tālupadesamāhanitvā viya. <span class="bld">Cetasā</span>ti kusalacittena. <span class="bld">Citta</span>nti akusalacittaṃ. <span class="bld">Abhiniggaṇhitvā</span>ti yathā atisamudācāro na hoti, evaṃ vibādhanavasena niggahetvā. <span class="bld">Āpāṇakoṭika</span>nti pāṇakoṭipariyosānaṃ, parijīvanti attho. Sambādhetīti <span class="bld">sambādho,</span> antarāyiko. <span class="bld">Bahū parissayā</span>ti ayoniso kāmavitakkādivasena.</p>
  311. <p class="bodytext">Pajjati cittametthāti padaṃ, ārammaṇaṃ. Iriyāpathaṃ eva padaṃ <span class="bld">iriyāpathapadaṃ</span>.</p>
  312. <p class="bodytext">Gīvā <a name="M1.0081"></a> cattāro pādāti <span class="bld">gīvapañcamāni. Samodaha</span>nti vā samodhānahetūti ayamettha atthoti āha – <span class="bld">‘‘samodahitvā vā’’</span>ti, sammā odhāya anto pavesetvāti attho. <span class="bld">Sake ārammaṇakapāle</span>ti gocarajjhattaṃ vadati. <span class="bld">Samodaha</span>nti samodahanto. <span class="bld">Anissito</span>ti tebhūmakadhammesu kañcipi <a name="V1.0072"></a> dhammaṃ taṇhādiṭṭhābhinivesavasena anissito. <span class="bld">Avihiṃsamāno</span> vihiṃsānimittānaṃ pajahanena. <span class="bld">Ullumpanasabhāvasaṇṭhitenā</span>ti sīlabyasanato uddharaṇarūpe saṇṭhitena, karuṇāyuttenāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘kāruññataṃ paṭiccā’’</span>ti.</p>
  313. <p class="centered">Dukkarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  314. <p class="subhead">8. Hirīsuttavaṇṇanā</p>
  315. <p class="bodytext"><a name="para18"></a><a name="para18_sn1"></a><span class="paranum">18</span>. <span class="bld">Nisedhetī</span>ti nivāreti pavattituṃ na deti. <span class="bld">Pucchati</span> devatā. <span class="bld">Apaharanto</span>ti apanento, yathā sabbena sabbaṃ akkosavatthu na hoti, evaṃ pariharantoti attho. <span class="bld">Bujjhati</span> sārathividhaṃ. <span class="bld">Attani nipātaṃ na deti,</span> ājānīyo hi yuttaṃ pajānāti. Abhūtena <span class="bld">abhūtakkosena parimutto nāma natthi</span> bālānañca janānaṃ parāpavāde yuttapayuttabhāvato. Tenāha bhagavā –</p>
  316. <p class="gatha1">‘‘Nindanti tuṇhimāsīnaṃ, nindanti bahubhāṇinaṃ;</p>
  317. <p class="gathalast">Mitabhāṇimpi nindanti, natthi loke anindito’’ti. (dha. pa. 227);</p>
  318. <p class="bodytext"><span class="bld">Tanuyā</span>ti vā katipayā. Tenāha <span class="bld">‘‘appakā’’</span>ti. <span class="bld">Sadā satā</span>ti hirinisedhabhāve kāraṇavacanaṃ. <span class="bld">Pappuyyā</span>ti patvā adhigantvā. Vānato nikkhantattā <span class="bld">nibbānaṃ,</span> asaṅkhatadhātu.</p>
  319. <p class="centered">Hirīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  320. <p class="subhead">9. Kuṭikāsuttavaṇṇanā</p>
  321. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><a name="para19_sn1"></a><span class="paranum">19</span>. <span class="bld">Anto</span>ti kucchiabbhantare. <span class="bld">Vasanaṭṭhānaṭṭhenā</span>ti vasanabhāvena. <span class="bld">Kulapaveṇi</span>nti kulācāraṃ kulatantiṃ. <span class="bld">Santānakaṭṭhenā</span>ti kulasantatiyā bandhanabhāvena<a name="M1.0082"></a>. Evaṃ sabbapadehi pucchitatthassa anujānanavasena <span class="bld">‘‘ekaṃsavacane nipāto’’</span>ti vuttaṃ. Āpādikā posikā mātucchā mahāpajāpati mātā evāti katvā <span class="bld">‘‘pahāya pabbajitattā’’</span>ti avisesato vuttaṃ. Pahāya pabbajitattā natthīti ānetvā sambandho. Puna mātukucchivāsādīnaṃ abhāvavacaneneva vaṭṭamhi bandhanassa abhāvo dīpito hotīti na gahito. Ayaṃ kira devatā yathā puthujjanā buddhānaṃ guṇe na jānanti, evaṃ na jānāti, tasmā <span class="bld">‘‘mayā sannāhaṃ bandhitvā’’</span>tiādimāha.</p>
  322. <p class="centered">Kuṭikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  323. <p class="subhead">10. Samiddhisuttavaṇṇanā</p>
  324. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><a name="para20_sn1"></a><span class="paranum">20</span>. Tapanabhāvena <a name="V1.0073"></a> tapanodakattā <span class="bld">tapodā</span>ti tassa rahadassa nāmaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘tattodakassa rahadassā’’</span>ti. <span class="bld">Tato</span>ti nāgabhavane udakarahadato tapodā nāma nadī sandati. Sā hi nadī bhūmitalaṃ ārohati. ‘‘Edisā jātā’’ti vacanaseso. <span class="bld">Petaloko</span>ti lohakumbhinirayā idhādhippetāti vadanti. Rahadassa pana ādito pabbatapādavanantaresu bahū petā viharanti, svāyamattho <span class="bld">petavatthupāḷiyā</span> <span class="bld">lakkhaṇasaṃyuttena</span> ca dīpetabbo. <span class="bld">Yatāya</span>nti yato rahadato ayaṃ. <span class="bld">Sātodako</span>ti madhurodako. <span class="bld">Setodako</span>ti parisuddhodako, anāvilodakoti attho. <span class="bld">Tato</span>ti tapodānadito.</p>
  325. <p class="bodytext"><span class="bld">Samiddho</span>ti avayavānaṃ sampuṇṇatāya saṃsiddhiyāva sammā iddho. Tenāha <span class="bld">‘‘abhirūpo’’</span>tiādi. Padhāne sammasanadhamme niyutto, taṃ vā ettha atthīti <span class="bld">padhāniko</span>. Senāsanaṃ suṭṭhapitadvāravātapānaṃ, tesaṃ pidahanena <span class="bld">utuṃ gāhāpetvā</span>.</p>
  326. <p class="bodytext"><span class="bld">Pubbāpayamāno</span>ti nhānato pubbabhāge viya vodakabhāvaṃ āpajjamāno gamento. Avattaṃ paṭikkhipitvā vattaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha…pe… na otaritabba’’</span>nti paṭhamaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Sabbadisāpalokanaṃ</span> yathā nhāyanaṭṭhānassa manussehi vivittabhāvajānanatthaṃ. <span class="bld">Khāṇuādivavatthāpanaṃ</span> cīvarādīnaṃ ṭhapanatthaṃ udakasamīpeti <a name="M1.0083"></a> adhippāyo. <span class="bld">Ukkāsanaṃ</span> amanussānaṃ apagamanatthaṃ. <span class="bld">Avakujjaṭṭhānaṃ</span> taṅkhaṇepi uparimakāyassa ujukaṃ avivaṭakaraṇatthaṃ. <span class="bld">Cīvarapiṭṭheyeva ṭhapetabbaṃ</span> yattha vā tattha vā aṭṭhapetvā. <span class="bld">Udakante</span>ti udakasamīpe. <span class="bld">Sinnaṭṭhāna</span>nti sedagatapadeso. <span class="bld">Pasāretabbaṃ</span> tassa sukkhāpanatthaṃ. <span class="bld">Saṃharitvā ṭhapanaṃ</span> puna sukhena gahetvā nivāsanatthaṃ. <span class="bld">Nābhippamāṇamattaṃ</span> <span class="bld">otaraṇaṃ</span> tāvatā udakapaṭicchādilakkhaṇappattato. <span class="bld">Vīciṃ anuṭṭhāpentenā</span>tiādi saṃyatakāritādassanaṃ. <span class="bld">Nivāsanaṃ parikkhipitvā</span>ti antaravāsakaṃ kaṭippadesassa yathā parito hoti, evaṃ khipitvā parivasitvā.</p>
  327. <p class="bodytext"><span class="bld">Sarīravaṇṇopi vippasīdi</span> sammadeva bhāvanānussatimpi vindantassāti adhippāyo. <span class="bld">Samanaṃ niggahetu</span>nti kilesavasaṃ gataṃ attano cittaṃ niggaṇhituṃ. <span class="bld">Kāmūpanītā</span>ti kāmaṃ upagatacittā. Atha vā kilesakāmena there upanītacittā.</p>
  328. <p class="bodytext"><span class="bld">Aparibhuñjitvā</span>ti ananubhotvā. Anubhavitabbanti atthato āpannamevāti āha <span class="bld">‘‘pañcakāmaguṇe’’</span>ti<a name="V1.0074"></a>. <span class="bld">Bhikkhasī</span>ti yācasi. Tañca bhikkhācariyavasenāti āha <span class="bld">‘‘piṇḍāya carasī’’</span>ti. Kāmaparibhogagarugamanakālo nāma visesato paṭhamayobbanāvatthāti āha <span class="bld">‘‘daharayobbanakālo’’</span>ti. <span class="bld">Obhaggenā</span>ti majjhe saṃbhaggakāyena. Jiṇṇakāle hi sattānaṃ kaṭiyaṃ kāyo obhaggo hoti.</p>
  329. <p class="bodytext"><span class="bld">Vo</span>ti nipātamattaṃ ‘‘ye hi vo ariyā’’tiādīsu viya. <span class="bld">Sattāna</span>nti sāmaññavacanaṃ, na manussānaṃ eva. <span class="bld">Dehanikkhepana</span>nti kaḷevaraṭṭhapitaṭṭhānaṃ. Natthi etesaṃ nimittanti <span class="bld">animittā,</span> ‘‘ettakaṃ ayaṃ jīvatī’’tiādinā sañjānananimittarahitāti attho. <span class="bld">Na nāyare</span>ti na ñāyanti. <span class="bld">Ito para</span>nti ettha <span class="bld">para</span>nti aññaṃ kālaṃ. Tena orakālassapi saṅgaho siddho hoti. Paramāyuno orakāle eva cettha paranti adhippetaṃ tato paraṃ sattānaṃ jīvitassa abhāvato. <span class="bld">Vavatthānābhāvato</span>ti kālavasena vavatthānābhāvato. <span class="bld">Vavatthāna</span>nti cettha paricchedo veditabbo, na asaṅkarato vavatthānaṃ, nicchayo vā. <span class="bld">Abbudapesī</span>tiādīsu abbudakālo pesikālotiādinā kāla-saddo paccekaṃ yojetabbo. <span class="bld">Kālo</span>ti idha pubbaṇhādivelā adhippetā. Tenāha <span class="bld">pubbaṇhepi hī</span>tiādi<a name="M1.0084"></a>. Idheva dehena patitabbanti sambandho. <span class="bld">Anekappakārato</span>ti nagare jātānaṃ gāme, gāme jātānaṃ nagare, vane jātānaṃ janapade, janapade jātānaṃ vanetiādinā anekappakārato. <span class="bld">Ito cutenā</span>ti ito gatito cutena. <span class="bld">Idha</span> imissaṃ gatiyaṃ. <span class="bld">Yante yuttagoṇo viyā</span>ti yathā yante yuttagoṇo yantaṃ nātivattati, evaṃ kālo gatipañcakanti evaṃ upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ.</p>
  330. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ kālo</span>ti ayaṃ maraṇakālo. <span class="bld">Pacchime kāle</span>ti pacchime vaye. <span class="bld">Tisso vayosīmā</span>ti. Paṭhamādikā tisso vayassa sīmā atikkantena. Purimānaṃ hi dvinnaṃ vayānaṃ sabbaso sīmā atikkamitvā pacchimassa ādisīmaṃ atikkanto tathā vutto. <span class="bld">‘‘Ayañhi samaṇadhammo…pe… na sakkā kātu’’</span>nti vatvā tamatthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘tadā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Gaṇhitu</span>nti pāḷito atthato ca hadaye ṭhapanavasena gaṇhituṃ. <span class="bld">Paribhuñjitu</span>nti vuttadhammapariharaṇasukhaṃ anubhavituṃ. Ekassa kathanato paṭhamaṃ gāthaṃ suttaṃ vā ussāreti, tasmiṃ niṭṭhite itaro dhammakathiko taṃyeva vitthārento dhammaṃ katheti, ayaṃ <span class="bld">sarabhāṇadhammakathā</span>. Suttageyyānusārena yāva pariyosānā ussāraṇaṃ <span class="bld">sarabhaññadhammakathā</span>. <span class="bld">‘‘Mā maṃ kālo upaccagā’’</span>ti vadanto ‘‘samaṇadhammassa karaṇassa ayaṃ me kālo’’ti katheti, tato paro ‘‘pacchimavayo añño kālo’’ti katheti. <span class="bld">‘‘Kālaṃ vohaṃ…pe… tasmā abhutvā bhikkhāmī’’</span>ti vadanto attanā kataṃ paṭipattiñca sahetukaṃ sānisaṃsaṃ katheti.</p>
  331. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ</span> <a name="V1.0075"></a> gāravakāraṇaṃ sandhāya. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘atha kho sā devatā pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā’’ti etaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Daharo tvantiādimāha</span> lobhābhibhūtatāya adhigatattā. <span class="bld">Sabbasampattiyutto</span>ti bhogasampadā parivārasampadāti sabbasampattīhi yutto. <span class="bld">Alaṅkāraparihāra</span>nti alaṅkārakaraṇaṃ. <span class="bld">Anikkīḷitāvī</span>ti akīḷitapubbo. Kīḷanañcettha kāmānaṃ paribhogoti āha <span class="bld">‘‘abhuttāvī’’</span>ti. <span class="bld">Akatakāmakīḷo</span>ti akatakāmānubhavanappayogo. Sayaṃ attanā eva dissantīti sandiṭṭhā, sandiṭṭhā <span class="bld">eva sandiṭṭhikā,</span> attapaccakkhato sandiṭṭhikā. Pakaṭṭho kālo patto etesanti kālikā, te <span class="bld">kālike</span>.</p>
  332. <p class="bodytext"><span class="bld">Cittānantara</span>nti <a name="M1.0085"></a> icchitacittānantaraṃ, icchiticchitārammaṇākāreti attho. Tenevāha <span class="bld">‘‘cittānantaraṃ icchiticchitārammaṇānubhavanaṃ na sampajjatī’’</span>tiādi. <span class="bld">Cittānantaraṃ laddhabbatāyā</span>ti anantaritasamādhicittānantaraṃ laddhabbaphalatāya. <span class="bld">Samohitesupī</span>ti sambhatesupi. <span class="bld">Sampannakāmassā</span>ti samiddhakāmassa. <span class="bld">Cittakārā</span> rūpalābhena, <span class="bld">potthakārā</span> paṭimākārakā, <span class="bld">rūpakārā</span> dantarūpakaṭṭharūpa-loharūpādikārakā. <span class="bld">Ādi</span>saddena nānārūpavesadhārīnaṃ naṭādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Sesadvāresū</span>ti ettha gandhabbamālākārasūpakārādayo vattabbā.</p>
  333. <p class="bodytext"><span class="bld">So</span>ti samiddhitthero. <span class="bld">Samohitasampattinā</span>ti saṅgāhabhogūpakaraṇasampattinā. <span class="bld">Pattabbadukkhassā</span>ti kāmānaṃ āpajjanarakkhaṇavasena laddhabbassa kāyikacetasikadukkhassa. <span class="bld">Upāyāsassā</span>ti daḷhaparissamassa viratassa. ‘‘Vissātassā’’ti keci. <span class="bld">‘‘Paccavekkhaṇañāṇenā’’</span>ti keci paṭhanti. Asukasmiṃ nāma kāle phalaṃ hotīti evaṃ udikkhitabbo nassa kāloti <span class="bld">akālo. Etthā</span>ti etesu navasu lokuttaradhammesu. <span class="bld">Ehipassavidhi</span>nti ‘‘ehi passā’’ti evaṃ pavattavidhivacanaṃ. Upanetabboti vā upaneyyo, so eva <span class="bld">opaneyyiko. Viññūhī</span>ti vidūhi paṭividdhasaccehi. Te ekaṃsato ugghaṭitaññūādayo hontīti āha <span class="bld">‘‘ugghaṭitaññūādīhī’’</span>ti. ‘‘Paccatta’’nti etassa patiattanīti bhummavasena attho gahetabboti āha <span class="bld">‘‘attani attanī’’</span>ti.</p>
  334. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbapadehi sambandho</span>ti ‘‘kathaṃ ādīnavo ettha bhiyyo, kathaṃ akāliko’’tiādinā sabbehi paccekaṃ sambandho veditabbo.</p>
  335. <p class="bodytext"><span class="bld">Navo</span>ti taruṇo na ciravasso. Ye bhikkhunovādakalakkhaṇappattā, te sandhāya <span class="bld">‘‘vīsativassato paṭṭhāya thero’’</span>ti vuttaṃ. Idha sāsanaṃ nāma sikkhattayasaṅgahaṃ piṭakattayanti āha <span class="bld">‘‘dhammena</span> <a name="V1.0076"></a> <span class="bld">hī’’</span>tiādi. Tattha dhammena vinayo ettha vinā daṇḍasatthehīti <span class="bld">dhammavinayo</span>. Dhammāya vinayo ettha na āmisatthanti dhammavinayo. Dhammato vinayo na adhammatoti dhammavinayo. Dhammo vā bhagavā dhammassāmī dhammakāyattā, tassa dhammasaññitassa satthu vinayo, na takkikānanti dhammavinayo. Dhamme vinayo na adhamme vinayo. Dhammo ca so yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne satte apāyesu apatamāne dhāretīti, sabbe saṃkilesato vinetīti vinayo cāti dhammavinayo. Tenāha <span class="bld">‘‘ubhayampetaṃ sāsanasseva nāma’’</span>nti.</p>
  336. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammavinayo</span>ti <a name="M1.0086"></a> dhammena yutto vinayoti dhammavinayo ājaññaratho viya. Dhammo ca vinayo cāti vā dhammavinayo, taṃ <span class="bld">dhammavinayaṃ</span>. Dhammavinayānañhi satthubhāvavacanato dhammavinayattasaṃsiddhi dhammavinayānaṃ aññamaññaṃ visesanato. Abhidhammepi vinayavacananti dhammavinayadvayasiddhi, desitapaññattavacanato dhammavinayasiddhi. Dhammo catudhā desito sandassana-samādāpana-samuttejana-sampahaṃsanavasena, vinayo catudhā paññatto sīlācārato parājitavasena. Dhammacariyā sakavisayo, vinayapaññatti buddhavisayo. Pariyāyena desito dhammo, nippariyāyena paññatto vinayo. Dhammadesanā adhippāyatthappadhānā, vinayapaññatti vacanatthappadhānā. Paramatthasaccappadhāno dhammo, sammutisaccappadhāno vinayo. Āsayasuddhipadhāno dhammo, payogasuddhipadhāno vinayo.</p>
  337. <p class="bodytext">Kiriyadvayasiddhiyā dhammavinayasiddhi. Dhammena hi anusāsanasiddhi, vinayena ovādasiddhi. Dhammena dhammakathāsiddhi, vinayena ariyatuṇhībhāvasiddhi. Sāvajjadvayaparivajjanato dhammavinayasiddhi. Dhammena hi visesato pakatisāvajjapariccāgasiddhi, vinayena paññattisāvajjapariccāgasiddhi. Gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāsādhāraṇaguṇadvayasiddhi. Bahussutasutapasannadvayato pariyatti-pariyāpuṇana-dhammavihāra-vibhāgato dhammadharavinayadharavibhāgato ca dhammavinayadvayasiddhi, saraṇadvayasiddhiyā dhammavinayadvayasiddhi. Idha sattānaṃ duvidhaṃ saraṇaṃ dhammo attā ca. Tattha dhammo suciṇṇo saraṇaṃ. ‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāri’’nti (theragā. 303; jā. 1.10.102; 1.15.385) hi vuttaṃ. Sudanto attāpi saraṇaṃ ‘‘attā hi attano nātho’’ti (dha. pa. 160, 380) vacanato. Tena vuttaṃ ‘‘saraṇadvayasiddhiyā dhammavinayasiddhī’’ti. Tattha yatassa dhammasiddhi, yato ca vinayasiddhi, tadubhayaṃ dassento āha – <span class="bld">‘‘dhammena hettha dve piṭakāni vuttāni, vinayena vinayapiṭaka’’</span>nti. <span class="bld">Adhunā āgato</span> idāneva na cirasseva upagato.</p>
  338. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahante</span> <a name="V1.0077"></a> <span class="bld">ṭhāne ṭhapetvā</span>ti mahesakkhatādassanatthaṃ attano parivārena mahantaṭṭhāne ṭhapitabhāvaṃ pavedetvā. <span class="bld">Mahatiyā</span>ti upasaṅkamanavandanādivacanāpajjanavasena samāciṇṇāya. Sabbepi kira nisīdantā taṃ ṭhānaṃ ṭhapetvāva nisīdanti. <span class="bld">Thirakaraṇavasenā</span>ti daḷhīkaraṇavasena. Ayaṃ kira devatā ñāṇasampannā mānajātikā, tasmā nāyaṃ mānaṃ appahāya <a name="M1.0087"></a> mama desanaṃ paṭivijjhituṃ sakkotīti mānaniggaṇhanatthaṃ ādito duviññeyyaṃ kathento bhagavā ‘‘akkheyyasaññino’’tiādinā tāya ñātumicchitakāmānaṃ kālikādibhāvaṃ, dhammassa ca sandiṭṭhikādibhāvaṃ vibhāvento dve gāthā abhāsi.</p>
  339. <p class="bodytext"><span class="bld">Akkheyyato</span>ti gihiliṅgapariyāyanāmavisesādivasena tathā tathā akkhātabbato. Tenāha <span class="bld">‘‘kathānaṃ vatthubhūtato’’</span>ti. <span class="bld">Etesa</span>nti sattānaṃ. <span class="bld">Patiṭṭhitā</span>ti pavattitā āsattā. Pañcannaṃ kāmasaṅgādīnaṃ vasena āsattā hontu, itaresaṃ pana kathanti? Aniṭṭhaṅgatopi hi ‘‘idaṃ nu kho’’tiādinā kaṅkhato tattha āsatto eva nāma avijahanato, tathā vikkhepagato vikkhepavatthusmiṃ, anusayānaṃ pana āsattabhāve vattabbameva natthi. <span class="bld">Maccuno yoga</span>nti, maccubandhanaṃ, maraṇadhammatanti attho. Yasmā apariññātavatthukā anatītamaraṇattā maccunā yathāruci payojetabbā, tattha tattha uparūpari ca khipitāya āṇāya abbhantare eva honti, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘payogaṃ…pe… āgacchantī’’</span>ti. Yasmā tebhūmakā dhammā kamanīyaṭṭhena kāmā, nesampi kālassa laddhabbatāya kālikatā idha akkheyyavacanena paveditā. Tenāha – <span class="bld">‘‘evamimāya gāthāya kālikā kāmā kathitā’’</span>ti. Sabbepi tebhūmakā dhammā kamanīyā, yasmā ca kālikānaṃ kāmānaṃ tathāsabhāvatā kathitā. Ayampi gāthā tadatthameva dīpetīti imāya te kathitā eva honti. Ye ca sattā pañcasu khandhesu diṭṭhitaṇhādivasena patiṭṭhitā ‘‘itthī, puriso, ahaṃ, mamā’’ti ca abhinivisiya kāme paribhuñjanti, te maraṇaṃ nātivattanti. Evampettha kāmānaṃ kālikattho kathitoti āha <span class="bld">‘‘kālikā kāmā kathitā’’</span>ti.</p>
  340. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ ñātapariññā</span>ti rūpārūpadhamme lakkhaṇādito ñāte katvā paricchindanapaññā. Tenāha <span class="bld">‘‘evaṃ ñātaṃ katvā’’</span>tiādi. Padaṭṭhānaggahaṇeneva cettha tesaṃ rūpārūpadhammānaṃ paccayo gahitoti paccayapariggahassapi saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Tīreti</span> tuleti vīmaṃsati. <span class="bld">Dvācattālīsāya ākārehī</span>ti iminā matthakappattaṃ mahāvipassanaṃ dasseti. Te pana ākārā visuddhimaggasaṃvaṇṇanāya vuttanayena veditabbā. ‘‘Aniccānupassanāya niccasaññaṃ pajahatī’’tiādinā vipassanākkhaṇepi ekadesena pahānaṃ labbhateva, anavasesato pana pahānavasena pahānapariññaṃ dassento <a name="V1.0078"></a> āha <span class="bld">‘‘aggamaggena</span> <a name="M1.0088"></a> <span class="bld">…pe… ayaṃ pahānapariññā’’</span>ti. Tathā ca āha <span class="bld">‘‘evaṃ tīhi pariññāhī’’</span>tiādi.</p>
  341. <p class="bodytext"><span class="bld">Akkhātāra</span>nti akkhātabbaṃ, na akkheyyakaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘kammavasena kāraka’’</span>ntiādi. <span class="bld">Kāraka</span>nti ca sādhanamāha. <span class="bld">Na maññatī</span>ti vā maññanaṃ nappavatteti <span class="bld">akkhātāra</span>nti khīṇāsavaṃ. Atha vā <span class="bld">tañhi tassa na hotī</span>ti taṃ kāraṇaṃ tassa khīṇāsavassa na hoti na vijjati, <span class="bld">yena</span> diṭṭhitaṇhādikāraṇena <span class="bld">akkheyyaṃ</span> khandhapañcakaṃ ‘‘tisso’’ti vā ‘‘phusso’’ti vā ‘‘itthī’’ti vā ‘‘puriso’’ti vā abhinivissa vadeyyāti evamettha attho veditabbo. Manussanāgādīhi pūjanīyattā ‘‘yakkho’’ti sabbadevānaṃ sādhāraṇavacananti devadhītāpi ‘‘yakkhī’’ti vuttā. <span class="bld">Akkheyya</span>nti pahānapariññāya pahānamaggo, tassa ārammaṇabhūtaṃ nibbānampi gahitaṃ. <span class="bld">Na maññatī</span>ti khīṇāsavassa assa phalappattīti āha <span class="bld">‘‘navavidho lokuttaradhammo kathito’’</span>ti.</p>
  342. <p class="bodytext"><span class="bld">Visesī</span>ti visesajātiādivasena seyyoti attho. <span class="bld">Tesu gahitesū</span>ti tesu seyyamānādīsu tīsu mānesu gahitesu. Tayo seyyamānā, tayo sadisamānā, tayo hīnamānā gahitāva honti. <span class="bld">So puggalo</span>ti so appahīnamaññanapuggalo. <span class="bld">Teneva mānena</span> hetubhūtena. <span class="bld">Upaḍḍhagāthāyā</span>ti purimaddhena pana vatthukāmā vuttāti āha <span class="bld">‘‘kālikā kāmā kathitā’’</span>ti.</p>
  343. <p class="bodytext">Vidhīyati visadisākārena ṭhapīyatīti <span class="bld">vidhā,</span> koṭṭhāso. <span class="bld">Kathaṃvidha</span>nti kathaṃ patiṭṭhitaṃ, kena pakārena pavattitanti attho. Vidahanato hīnādivasena vividhenākārena dahanato upadhāraṇato <span class="bld">vidhā,</span> māno. <span class="bld">Mānesū</span>ti nimittatthe bhummaṃ, mānahetūti attho. <span class="bld">Na calatī</span>ti na vedhati attano parisuddhapakatiṃ avijahanato.</p>
  344. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññā ‘‘saṅkhā’’ti āgatā, paññā</span>ti yoniso paṭisaṅkhānaṃ. <span class="bld">Saṅkhāyako</span>ti saṅkalanapaduppādanādi-piṇḍagaṇanāvasena gaṇako <span class="bld">papañcasaṅkhā</span>ti mānādipapañcabhāgā. Te te dhammā sammā yāthāvato saṅkhāyanti upatiṭṭhanti etāyāti <span class="bld">saṅkhā,</span> paññā. Ekaṃ dvetiādinā saṅkhānaṃ gaṇanaṃ paricchindananti <span class="bld">saṅkhā,</span> gaṇanā. Saṅkhāyati bhāgaso kathīyatīti <span class="bld">saṅkhā</span><a name="M1.0089"></a>, koṭṭhāso. Saṅkhānaṃ satto puggalotiādinā saññāpananti <span class="bld">saṅkhā,</span> rattotiādi paṇṇatti. <span class="bld">Khīṇāsavo jahi pajahi</span> rāgādīnaṃ suppahīnattā. <span class="bld">Navabhedaṃ</span> pabhedato, saṅkhepato <span class="bld">tividhamāna</span>nti attho. <span class="bld">Navavidha</span>nti vā pāṭhe navabhedattā antarabhedavasena navavidhanti attho. Paccayavisesehi itthibhāvādivisesehi visesena <a name="V1.0079"></a> mānīyati gabbho etthāti <span class="bld">vimānaṃ,</span> gabbhāsayo. <span class="bld">Na upagacchī</span>ti na upagamissati. Tenāha <span class="bld">‘‘anāgatatthe atītavacana’’</span>nti. ‘‘Nājjhagā’’ti hi atītaṃ ‘‘na gamissatī’’ti etasmiṃ atthe. <span class="bld">Chindi</span> ariyamaggasatthena. <span class="bld">Olokayamānā</span> upapattīsu. <span class="bld">Sattanivesanesū</span>ti sattānaṃ upapajjaṭṭhānesu. <span class="bld">Lokuttaradhammameva kathesi</span> arahattassa paveditattā.</p>
  345. <p class="bodytext">‘‘Gāthāya atthaṃ kathetuṃ vaṭṭatī’’ti attha-saddo āharitvā vattabbo. <span class="bld">Aṭṭhaṅgikamaggavasenapī</span>ti etthāpi eseva nayo. Satisampajaññaṃ nāma kusaladhammānuyoge kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘dasakusalakammapathakāraṇa’’</span>nti.</p>
  346. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhaṅgikamaggavasena</span> ca gāthāatthavacane <span class="bld">ayaṃ</span> idāni vuccamāno vitthāra-<span class="bld">nayo</span>. <span class="bld">Tasmiṃ kira ṭhāne</span>ti tasmiṃ kira devatāya pucchitaṃ pañhaṃ vissajjanaṭṭhāne. Devatāya ñāṇaparipākaṃ oloketvā anupubbiyā kathāya saddhiṃ sāmukkaṃsikadesanā mahatī <span class="bld">dhammadesanā ahosi. Ñāṇaṃ pesetvā</span>ti satthudesanāya anussaraṇavasena pattavisuddhipaṭipāṭipavattaṃ bhāvanāñāṇaṃ bandhitvā. <span class="bld">Sotāpattiphale patiṭṭhāyā</span>ti satthudesanāvilāsena attano ca paripakkañāṇattā paṭhamaṃ phalaṃ patvā. <span class="bld">Evamāhā</span>ti evaṃ ‘‘pāpaṃ na kayirā’’tiādippakārena gāthamāha. <span class="bld">Aṅgaṃ na hoti,</span> ājīvo yathā kuppamāno vācākammantavasena kuppati, tathā sampajjamānopīti. So vācākammantapakkhiko, tasmā taggahaṇena <span class="bld">gahitova hoti. Vāyāmasatisamādhayo gahitā</span> samādhikkhandhasaṅgahato. <span class="bld">Sammādiṭṭhisammāsaṅkappā gahitā</span> paññākkhandhasaṅgahato. <span class="bld">Antadvayavivajjanaṃ gahitaṃ</span> sarūpenevāti adhippāyo. <span class="bld">Itī</span>tiādi nigamanaṃ.</p>
  347. <p class="centered">Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  348. <p class="centered">Nandanavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  349. <p class="title">3. Sattivaggo</p>
  350. <p class="subhead">1.Sattisuttavaṇṇanā</p>
  351. <p class="bodytext"><a name="para21"></a><a name="para21_sn1"></a><span class="paranum">21</span>. <span class="bld">Desanāsīsa</span>nti <a name="M1.0090"></a> desanāpadesalakkhaṇavacananti adhippāyo. <span class="bld">Omaṭṭho</span>ti adhomukhaṃ katvā dinnappahāro. Iminā eva pasaṅgena pahāre vibhāgato dassetuṃ <span class="bld">‘‘cattāro hī’’</span>tiādi vuttaṃ<a name="V1.0080"></a>. <span class="bld">Upari ṭhatvā</span>ti hatthiādīnaṃ upari ṭhatvā. <span class="bld">Adhomukhaṃ dinnappahāro</span>ti khaggakaravālādīnaṃ adhomukhaṃ katvā pahatapahāro. <span class="bld">Ummaṭṭho</span> vuttavipariyāyena veditabbo. Vividhappahāro <span class="bld">vimaṭṭho</span>. <span class="bld">‘‘Omaṭṭho gahito’’</span>ti vatvā tasseva gahaṇe kāraṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘so hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Duggandhakimiādīnaṃ vasena <span class="bld">antodoso. Mañcena saddhiṃ bandhitvā</span>ti yasmiṃ mañce vaṇikapuggalo nipanno, tattha taṃ subandhaṃ katvā pādaṭṭhānaṃ uddhaṃ karontehi sīsaṭṭhānaṃ adho kātabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘adhosiro kātabbo’’</span>ti. <span class="bld">Paribbaje</span>ti pavatteyya. Sā pana pavatti bhāvanāvihārena yuttāti āha <span class="bld">‘‘vihareyyā’’</span>ti.</p>
  352. <p class="bodytext">Sallassa ubbahanaṃ <span class="bld">sallubbahanaṃ. Atthaṃ parittakaṃ gahetvā ṭhitā</span> upamākārassa vikkhambhanappahānassa adhippetattā. Tenāha <span class="bld">‘‘punappuna’’</span>ntiādi. <span class="bld">Anubandhova hoti</span> sati paccaye uppajjanārahato devatāya kāmarāgappahānassa jotitattā. Nanu bhagavatā anāgāmimaggena desanā niṭṭhāpetabbāti? Na, itarissā ñāṇabalānurūpadesanāya pavattetabbato. Veneyyajjhāsayānukulañhi dhammaṃ dhammassāmī desetīti.</p>
  353. <p class="centered">Sattisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  354. <p class="subhead">2. Phusatisuttavaṇṇanā</p>
  355. <p class="bodytext"><a name="para22"></a><a name="para22_sn1"></a><span class="paranum">22</span>. <span class="bld">Kammaṃ aphusanta</span>nti kammaphassaṃ aphusantaṃ, kammaṃ akarontanti attho. <span class="bld">Vipāko na phusatī</span>ti vipākaphasso na phusati, vipāko na uppajjateva kāraṇassa abhāvato. Evaṃ byatirekamukhena kammavaṭṭena vipākavaṭṭaṃ sambandhaṃ katvā atthaṃ vatvā idāni kevalaṃ kammavaṭṭavasena atthaṃ vadanto <span class="bld">‘‘kammamevā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">nākaroto kariyatī</span>ti kammaṃ akubbato na kayirati, anabhisandhikatakammaṃ nāma natthīti attho. Idāni <a name="M1.0091"></a> tamevatthaṃ anvayato dassetuṃ <span class="bld">‘‘phusantañcā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">tato</span>ti phusanahetu. Sesaṃ vuttanayameva. Vuttamevatthaṃ sakāraṇaṃ katvā pariveṭhitavasena vibhūtaṃ katvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘tasmā phusanta’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Dhammatā</span>ti kārakasseva kammavipākānubandho, nākārakassāti ayaṃ kammavipākānaṃ sabhāvo.</p>
  356. <p class="bodytext"><span class="bld">Pacceti</span> upagacchati anubandhati. <span class="bld">Pāpa</span>nti pāpakaṃ kammaṃ phalañca. Ayañca attho araññe luddakassa uyyojanāya sunakhehi parivāriyamānassa bhikkhuno bhayena rukkhaṃ āruḷhassa <a name="V1.0081"></a> cīvare luddassa upari patite tassa sunakhehi khāditvā māritavatthunā dīpetabboti.</p>
  357. <p class="centered">Phusatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  358. <p class="subhead">3. Jaṭāsuttavaṇṇanā</p>
  359. <p class="bodytext"><a name="para23"></a><a name="para23_sn1"></a><span class="paranum">23</span>. Yena atthena taṇhā ‘‘jaṭā’’ti vuttā, tamevatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘jāliniyā’’</span>ti vuttaṃ. Sā hi aṭṭhasatataṇhāvicaritapabhedā attano avayavabhūtā eva jālā etissā atthīti <span class="bld">jālinī</span>ti vuccati. Idānissā jaṭākārena pavattiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">rūpādīsu ārammaṇesū</span>ti tassā pavattiṭṭhānamāha rūpādichaḷārammaṇavinimuttassa taṇhāvisayassa abhāvato. <span class="bld">Heṭṭhupariyavasenā</span>ti kadāci rūpārammaṇe kadāci yāva dhammārammaṇā, kadāci dhammārammaṇe kadāci yāva rūpārammaṇāti evaṃ heṭṭhā ca upari ca pavattivasena. Desanākkamena cettha heṭṭhupariyatā veditabbā, kāmarāgādivasenapi ayamattho veditabbo. Saṅkhārānaṃ khaṇikabhāvato aparāparuppatti ettha saṃsibbananti āha <span class="bld">‘‘punappunaṃ uppajjanato saṃsibbanaṭṭhenā’’</span>ti. Idaṃ yena sambandhena <span class="bld">jaṭā viyāti jaṭā</span>ti jaṭātaṇhānaṃ upamūpameyyatā, taṃdassanaṃ. Ayañhettha attho – yathā jālinī veḷugumbassa sākhā, tāsaṃ sañcayādayo ca attano avayavehi saṃsibbitā vinaddhā ‘‘jaṭā’’ti vuccanti, evaṃ taṇhāpi saṃsibbanasabhāvenāti.</p>
  360. <p class="bodytext">Ime <a name="M1.0092"></a> sattā ‘‘mama ida’’nti pariggahitaṃ attanibbisesaṃ maññamānā abbhantarimaṃ karonti. Abbhantaraṭṭho ca anto-saddoti sakaparikkhāresu uppajjanamānāpi taṇhā ‘‘antojaṭā’’ti vuttā. Pabbajitassa pattādi, gahaṭṭhassa hatthiādi <span class="bld">sakaparikkhāro</span>. Attāti bhavati ettha abhimānoti <span class="bld">attabhāvo,</span> upādānakkhandhapañcakaṃ. Sarīranti keci. ‘‘Mama attabhāvo sundaro, asukassa viya mama attabhāvo bhaveyyā’’tiādinā sakaattabhāvādīsu taṇhāya uppajjanākāro veditabbo. Attano cakkhādīni <span class="bld">ajjhattikāyatanāni,</span> attano ca paresañca rūpādīni <span class="bld">bāhirāyatanāni,</span> paresaṃ sabbāni vā. Saparasantatipariyāpannāni vā cakkhādīni <span class="bld">ajjhattikāyatanāni,</span> tathā rūpādīni <span class="bld">bāhirāyatanāni</span>. Parittamahaggatabhavesu pavattiyāpi taṇhāya antojaṭābahijaṭābhāvo veditabbo. Kāmabhavo hi kassacipi kilesassa avikkhambhitattā katthacipi avimutto ajjhattaggahaṇassa visesapaccayoti ‘‘ajjhattaṃ anto’’ti <a name="V1.0082"></a> ca vuccati, tabbipariyāyato rūpārūpabhavo ‘‘bahiddhā bahī’’ti ca. Tenāha bhagavā – ‘‘ajjhattasaṃyojano puggalo, bahiddhāsaṃyojano puggalo’’ti (a. ni. 2.37).</p>
  361. <p class="bodytext">Visayabhedena pavattiākārabhedena anekabhedabhinnampi taṇhaṃ jaṭābhāvasāmaññena ekanti gahetvā <span class="bld">‘‘tāya evaṃ uppajjamānāya jaṭāyā’’</span>ti vuttaṃ. Sā pana pajāti vuttasattasantānapariyāpannā eva hutvā punappunaṃ taṃ jaṭentī vinandhantī pavattatīti āha <span class="bld">‘‘jaṭāya jaṭitā pajā’’</span>ti. Tathā hi paramatthato yadipi avayavabyatirekena samudāyo natthi, ekadeso pana samudāyo nāma na hotīti avayavato samudāyaṃ bhinnaṃ katvā upamūpameyyaṃ dassento <span class="bld">‘‘yathā nāma veḷujaṭādīhi…pe… saṃsibbitā’’</span>ti āha. Imaṃ jaṭanti sambandho. Tīsu dhātūsu ekampi asesetvā saṃsibbanena <span class="bld">tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ</span>. Tenassā mahāvisayataṃ vijaṭanassa ca sudukkarabhāvamāha. <span class="bld">Vijaṭetuṃ ko samattho</span>ti iminā ‘‘vijaṭaye’’ti padaṃ sattiatthaṃ, na vidhiatthanti dasseti.</p>
  362. <p class="bodytext">Evaṃ ‘‘antojaṭā’’tiādinā puṭṭho athassa bhagavā tamatthaṃ vissajjento <span class="bld">‘‘sīle patiṭṭhāyā’’</span>tiādimāha. Ettha <span class="bld">sīle</span>ti kusalasīle. Taṃ pana pātimokkhasaṃvarādibhedesu parisuddhameva icchitabbanti āha <span class="bld">‘‘catupārisuddhisīle’’</span>ti.</p>
  363. <p class="bodytext">Narati <a name="M1.0093"></a> netīti <span class="bld">naro,</span> puriso. Kāmaṃ itthīpi taṇhājaṭāvijaṭane samatthā atthi, padhānameva pana sattaṃ dassento ‘‘naro’’ti āha yathā ‘‘satthā devamanussāna’’nti, aṭṭhakathāyaṃ pana avibhāgena puggalapariyāyo ayanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘naroti satto’’</span>ti vuttaṃ. Vipākabhūtāya saha paññāya bhavatīti <span class="bld">sapañño</span>. Tāya hi ādito paṭṭhāya santānavasena bahulaṃ pavattamānāya ayaṃ satto savisesaṃ sapaññoti vattabbataṃ arahati. Vipākapaññāpi hi santānavisesena bhāvanāpaññuppattiyā upanissayapaccayo hoti ahetukadvihetukānaṃ tadabhāvato. <span class="bld">Kammajatihetukapaṭisandhipaññāyā</span>ti kammajāya tihetukapaṭisandhiyaṃ paññāyāti evaṃ tihetukasaddo paṭisandhisaddena sambandhitabbo, na paññāsaddena. Na hi paññā tihetukā atthi. Paṭisandhito pabhuti pavattamānā paññā ‘‘paṭisandhiyaṃ paññā’’ti vuttā taṃmūlakattā, na paṭisandhikkhaṇe pavattā eva.</p>
  364. <p class="bodytext">Cinteti ārammaṇaṃ upanijjhāyatīti <span class="bld">cittaṃ,</span> samādhi. So hi sātisayaṃ upanijjhānakicco. Na hi vitakkādayo vinā samādhinā tamatthaṃ sādhenti, samādhi pana tehi vināpi <a name="V1.0083"></a> sādhetīti. Paguṇabalavabhāvāpādanena paccayehi cittaṃ, attasantānaṃ cinotītipi <span class="bld">cittaṃ,</span> samādhi. Paṭhamajjhānādivasena cittavicittatāya iddhividhādicittakaraṇena ca samādhi cittanti vināpi paropadesenassa cittapariyāyo labbhateva. Aṭṭhakathāyaṃ pana citta-saddo viññāṇe niruḷhoti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘cittasīsena hettha aṭṭha samāpattiyo kathitā’’</span>ti. Yathāsabhāvaṃ pakārehi jānātīti <span class="bld">paññā</span>. Sā yadipi kusalādibhedato bahuvidhā, ‘‘bhāvaya’’nti pana vacanato bhāvetabbā idhādhippetāti taṃ dassento <span class="bld">‘‘paññānāmena vipassanā kathitā’’</span>ti. Yadipi kilesānaṃ pahānaṃ ātāpanaṃ, taṃ sammādiṭṭhiādīnampi attheva, ātappasaddo viya pana ātāpa-saddo vīriye eva niruḷhoti āha <span class="bld">‘‘ātāpīti vīriyavā’’</span>ti. Yathā kammaṭṭhānaṃ tāya paññāya parito harīyati pavattīyati, evaṃ sāpi tadatthaṃ yogināti āha <span class="bld">‘‘pārihāriyapaññā’’</span>ti. Abhikkamādīni sabbakiccāni sātthakasampajaññādivasena paricchijja netīti <span class="bld">sabbakiccapariṇāyikā</span>.</p>
  365. <p class="bodytext">Yasmā puggalādhiṭṭhānena gāthā bhāsitā, tasmā puggalādhiṭṭhānameva upamaṃ dassento ‘‘yathā nāma puriso’’tiādimāha. Tattha <span class="bld">sunisita</span>nti suṭṭhu <a name="M1.0094"></a> nisitaṃ, ativiya tikhiṇanti attho. Satthassa nisitatarabhāvakaraṇaṃ nisānasilāyaṃ, bāhubalena cassa ukkhipananti ubhayampetaṃ atthāpannaṃ katvā upamā vuttāti tadubhayaṃ upameyyaṃ dassento <span class="bld">‘‘samādhisilāyaṃ sunisitaṃ…pe… paññāhatthena ukkhipitvā’’</span>ti āha. Samādhiguṇena hi paññāya tikkhabhāvo. Yathāha ‘‘samāhito yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (saṃ. ni. 3.5; 4.99; 5.1071). Vīriyañcassā upatthambhakaṃ paggaṇhanato. <span class="bld">Vijaṭeyyā</span>ti vijaṭetuṃ sakkuṇeyya. Vuṭṭhānagāminivipassanāya hi vattamānāya yogāvacaro taṇhājaṭaṃ vijaṭetuṃ samattho nāma. Vijaṭanañcettha samucchedavasena pahānanti āha – ‘‘sañchindeyya sampadāleyyā’’ti.</p>
  366. <p class="bodytext">Maggakkhaṇe panesa <span class="bld">vijaṭeti</span> nāma, aggaphalakkhaṇe sabbaso <span class="bld">vijaṭitajaṭo</span> nāma. Tenāha ‘‘idānī’’tiādi. Yasmā jaṭāya vijaṭanaṃ ariyamaggena, tañca kho nibbānaṃ āgamma, tasmā taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘jaṭāya vijaṭanokāsa’’</span>nti. Yattha pana sā vijaṭīyati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yattha nāmañcā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Paṭighaṃ rūpasaññā cā’’</span>ti gāthāsukhatthaṃ sānunāsikaṃ katvā niddeso, ‘‘paṭigharūpasaññā’’ti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Paṭighasaññāvasena kāmabhavo gahito</span> kāmabhavapariyāpannattā tāya. Pathavīkasiṇādirūpe saññā rūpasaññā. Ubhayatthāpi saññāsīsena cittuppādasseva gahaṇaṃ. <span class="bld">Bhavasaṅkhepenāti</span> bhavabhāvena saṅkhipitabbatāya, bhavalakkhaṇena ekalakkhaṇattāti attho. Rūpe vā virajjanavasena ca vattuṃ sakkuṇeyyā idha <span class="bld">rūpasaññā</span>ti vuttā<a name="V1.0084"></a>, evampettha arūpabhavassa ca gahitatā veditabbā. <span class="bld">‘‘Nāmañca rūpañcā’’</span>ti anavasesato nāmarūpaṃ gahitanti arūpabhava-asaññabhavānampettha gahaṇaṃ siddhanti apare. <span class="bld">Pariyādiyanaṭṭhāne</span>ti pariyādiyanakāraṇe sabbaso khepananimitte nibbāne. Tenāha <span class="bld">‘‘nibbānaṃ…pe… dassito hotī’’</span>ti.</p>
  367. <p class="centered">Jaṭāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  368. <p class="subhead">4. Manonivāraṇasuttavaṇṇanā</p>
  369. <p class="bodytext"><a name="para24"></a><a name="para24_sn1"></a><span class="paranum">24</span>. <span class="bld">Evaṃladdhikā</span>ti sabbathāpi cittuppatti sadukkhā, sabbathāpi acittakabhāvo seyyo, tasmā yato kutoci cittaṃ nivāretabbanti evaṃdiṭṭhikā<a name="M1.0095"></a>. <span class="bld">So</span>ti satto. <span class="bld">Aniyyānikakathaṃ katheti</span> ayoniso cittanivāraṇaṃ vadantī. <span class="bld">Saṃyatabhāvaṃ āgata</span>nti rāgavisevanādito sammadeva saṃyatabhāvaṃ otarabhāvaṃ. Dhammacariyāvasena hi pavattamāne citte natthi īsakampi rāgādivisevanaṃ, na tassa sampati āyatiñca koci anattho siyā, tasmā taṃ mano sabbato anavajjavuttito na nivāretabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘dānaṃ dassāmī’’</span>tiādi. <span class="bld">Yato yato</span>ti yato yato sāvajjavuttito ayonisomanasikārato. <span class="bld">Ta</span>nti mano <span class="bld">nivāretabbaṃ</span> anatthāvahattā.</p>
  370. <p class="centered">Manonivāraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  371. <p class="subhead">5. Arahantasuttavaṇṇanā</p>
  372. <p class="bodytext"><a name="para25"></a><a name="para25_sn1"></a><span class="paranum">25</span>. <span class="bld">Katāvī</span>ti katavā, pariññādikiccaṃ katvā niṭṭhapetvā ṭhitoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘catūhi maggehi katakicco’’</span>ti. Svāyamattho arahantiādisaddasannidhānato viññāyati. <span class="bld">Evaṃ</span> ‘‘ahaṃ vadāmī’’tiādiākārena <span class="bld">pucchati</span>.</p>
  373. <p class="bodytext"><span class="bld">Khandhādīsu kusalo</span>ti khandhāyatanādīsu salakkhaṇādīsu ca samūhādivasena pavattiyañca cheko yathābhūtavedī. <span class="bld">Upaladdhinissitakatha</span>nti attupaladdhinissitakathaṃ hitvā. <span class="bld">Vohārabhedaṃ akaronto</span>ti ‘‘ahaṃ paramatthaṃ jānāmī’’ti lokavohāraṃ bhindanto avināsento loke lokasamaññameva nissāya <span class="bld">‘‘ahaṃ, mamā’’ti vadeyya. Khandhā bhuñjantī</span>tiādinā vohārabhedaṃ, tattha ca ādīnavaṃ dasseti.</p>
  374. <p class="bodytext">Māno nāma diṭṭhiyā samadhuro. Tathā hi dutiyamaggādīsu sammādiṭṭhiyā pahānābhisamayassa <a name="V1.0085"></a> paṭivipaccanīke paṭipattisiddhi. Tenāha <span class="bld">‘‘yadi diṭṭhiyā vasena na vadati, mānavasena nu kho vadatīti cintetvā’’</span>ti. <span class="bld">Vidhūpitā</span>ti santāpitā ñāṇagginā daḍḍhā. Te pana viddhaṃsitā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘vidhamitā’’</span>ti. Mamaṅkārādayo mayanti sattasantāne sati pavattanti etenāti mayo, maññanā. Mayo eva <span class="bld">mayatā</span>ti āha <span class="bld">‘‘mayatanti maññana’’</span>nti.</p>
  375. <p class="centered">Arahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  376. <p class="subhead">6. Pajjotasuttavaṇṇanā</p>
  377. <p class="bodytext"><a name="para26"></a><a name="para26_sn1"></a><span class="paranum">26</span>. <span class="bld">Divāratti</span>nti <a name="M1.0096"></a> na ādicco viya divā eva, na candimā viya rattiṃ eva, atha kho divā ca rattiñca. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti yattha yattha sampajjalito, tattha tattheva padese, na ādicco viya candimā viya sakalaṃ mahādisaṃ disantarāḷañca. Ñāṇānubhāvena uppannāloko <span class="bld">ñāṇāloko</span>ti vadanti. ‘‘Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti pubbe me, bhikkhave, ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi ñāṇaṃ udapādi paññā udapādi vijjā udapādi āloko udapādī’’ti (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 15; paṭi. ma. 2.30) pana vacanato maggo <span class="bld">ñāṇāloko</span>. ‘‘Tamo vihato, āloko uppanno’’ti (ma. ni. 1.386; pārā. 12) vā vacanato vijjattayāloko <span class="bld">ñāṇāloko</span>. Paṭhamābhisambodhiyaṃ viya sañjātapītivipphāro, visesato ratanaghare samantapaṭṭhānavicinane sañjātapītivasena uppannasarīrobhāso vā <span class="bld">pītiāloko</span>. Tattheva uppannapasādavasena sañjātaālokova <span class="bld">pasādāloko</span>. Dhammacakkapavattane ‘‘aññāsi vata, bho, koṇḍañño’’ti uppannapasādālokoti ca vadanti. Sabbattheva satthu dhammadesanā sattānaṃ hadayatamaṃ vidhamantī <span class="bld">dhammakathāāloko. Sabbopi buddhānaṃ pātubhāvā uppanno āloko</span>ti iminā sāvakānaṃ desanāya sañjātadhammālokopi buddhānubhāvoti dasseti.</p>
  378. <p class="centered">Pajjotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  379. <p class="subhead">7. Sarasuttavaṇṇanā</p>
  380. <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_sn1"></a><span class="paranum">27</span>. Saraṇato avicchedavasena pavattanato khandhādīnaṃ paṭipāṭi <span class="bld">sarā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘ime saṃsārasarā’’</span>ti. <span class="bld">Kuto</span>ti kena kāraṇena, kimhi vā? Tenāha <span class="bld">‘‘kiṃ āgammā’’</span>ti? <span class="bld">Na patiṭṭhāti</span> paccayābhāvato. <span class="bld">Āpo</span>tiādinā pāḷiyaṃ catunnaṃ mahābhūtānaṃ appatiṭṭhānāpadesena tattha kāmarūpabhavānaṃ abhāvo dassito. Tadubhayābhāvadassanena heṭṭhā vuttanayeneva arūpabhavassapi <a name="V1.0086"></a> abhāvo dassitova hoti, yathārutavasena vā ettha attho veditabbo. Yasmā purimā dve gahitā, gahitañca atthaṃ pariggahetvāva pacchimattho pavattoti.</p>
  381. <p class="centered">Sarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  382. <p class="subhead">8. Mahaddhanasuttavaṇṇanā</p>
  383. <p class="bodytext"><a name="para28"></a><a name="para28_sn1"></a><span class="paranum">28</span>. Nidhīyatīti <a name="M1.0097"></a> <span class="bld">nidhānaṃ</span>. Nidhātabbataṃ gataṃ nihitanti attho. <span class="bld">Muttasārādī</span>ti muttāmaṇiveḷuriyapavāḷarajatajātarūpādi. <span class="bld">Suvaṇṇarajatabhājanādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena kahāpaṇa-dhaññakoṭṭhabhaṇḍādiṃ saṅgaṇhāti. Tampi hi niccaparibbayavasena bhuñjīyatīti <span class="bld">‘‘bhogo’’</span>ti vuccati. <span class="bld">Aññamaññaṃ abhigijjhantī</span>ti aññamaññassa santakaṃ abhigijjhanti. Tenāha <span class="bld">‘‘patthentī’’</span>ti. <span class="bld">Analaṅkatā</span>ti na alaṃ pariyattanti evaṃ katacittā, atricchatāmahicchatāhi abhibhūtā. Tenāha <span class="bld">‘‘atittā apariyattajātā’’</span>ti. <span class="bld">Ussukkajātesū</span>ti taṃtaṃkicce sañjātaussukkesu. <span class="bld">Nānākiccajātesū</span>ti nānāvidhakiccesu, sañjātanānākiccesu vā. Vaṭṭagāmikapasutena <span class="bld">vaṭṭasotaṃ anusarantesu</span>. Taṇhānivāsatāya gehantipi agārantipi vuccatīti āha <span class="bld">‘‘mātugāmena saddhiṃ geha’’</span>nti. <span class="bld">Virājiyā</span>ti hetuatthadīpakaṃ padanti āha <span class="bld">‘‘virājetvā’’</span>ti, <span class="bld">tvā</span>-saddopi cāyaṃ hetuatthoti.</p>
  384. <p class="centered">Mahaddhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  385. <p class="subhead">9. Catucakkasuttavaṇṇanā</p>
  386. <p class="bodytext"><a name="para29"></a><a name="para29_sn1"></a><span class="paranum">29</span>. Iriyā vuccati kāyena kattabbakiriyā, tassā pavattiṭṭhānabhāvato <span class="bld">iriyāpatho,</span> gamanādi. Taṃ aparāparappavattiyā cakkaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘catucakkanti catuiriyāpatha’’</span>nti. <span class="bld">Navadvāra</span>nti karajakāyo adhippeto. So ca kesādiasuciparipūroti āha <span class="bld">‘‘puṇṇanti asucipūra’’</span>nti. <span class="bld">Taṇhāya saṃyutta</span>nti taṇhāsahitaṃ. Tena na kevalaṃ sabhāvato <span class="bld">eva,</span> atha kho nissitadhammo ca asuciṃ dasseti. Mātukucchisaṅkhāte asucipaṅke jātattā <span class="bld">paṅkajātaṃ,</span> kesādiasucipaṅkajātattā ca <span class="bld">paṅkajātaṃ. Yātrā</span>ti apagamo. Tena sabhāvato nissitadhammato ca asucisabhāvato kāyato kathaṃ apagamo siyāti pucchati. Tenāha <span class="bld">‘‘etassā’’</span>tiādi.</p>
  387. <p class="bodytext">Nahanaṭṭhena bandhanaṭṭhena naddhīti upanāho idhādhippetoti āha ‘‘naddhinti upanāha’’nti. So pana ito pubbakāle kodhoti āha <span class="bld">‘‘pubbakāle’’</span>tiādi<a name="M1.0098"></a>. <span class="bld">Pāḷiniddiṭṭhe</span>ti upanāhaiccādike <a name="V1.0087"></a> idha pāḷiyaṃ niddiṭṭhe <span class="bld">kilese ṭhapetvā avasesā</span> diṭṭhivicikicchādayo satta kilesā dummocayatāya varattā viyāti <span class="bld">varattāti veditabbā</span>. Ārammaṇaggahaṇasabhāvato <span class="bld">eko</span> evesa dhammo, pavatti-ākārabhedena pana <span class="bld">icchanaṭṭhena</span> patthanaṭṭhena <span class="bld">icchā, lubbhanaṭṭhena</span> gijjhanaṭṭhena <span class="bld">lobho</span>ti vutto. <span class="bld">Paṭhamuppattikā</span>ti ekasmiṃ ārammaṇe, vāre vā paṭhamaṃ uppannā. <span class="bld">Aparāparuppattiko</span>ti punappunaṃ uppajjamānako. <span class="bld">Aladdhapatthanā</span> appaṭiladdhavatthumhi āsatti lobho. <span class="bld">Uppāṭetvā</span>ti sasantānato uddharitvā.</p>
  388. <p class="centered">Catucakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  389. <p class="subhead">10. Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā</p>
  390. <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_sn1"></a><span class="paranum">30</span>. <span class="bld">Eṇimigassa viyā</span>ti eṇimigassa jaṅghā viya. Avayavīsambandhe hi idaṃ sāmivacanaṃ. Piṇḍimaṃsassa parito samasaṇṭhitattā <span class="bld">suvaṭṭītajaṅgho. Kisa</span>nti thūlabhāvapaṭikkhepaparājotanā, na suṭṭhu kisabhāvadīpanaparāti āha <span class="bld">‘‘athūlaṃ samasarīra’’</span>nti. <span class="bld">Ātapena milāta</span>nti tapasā milātakāyaṃ indriyasantāpanabhāvato. Tenevāha – <span class="bld">‘‘tapo milāta’’</span>ntiādi, tathā cāha pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘appāhāraṃ alolupa’’</span>nti. Yathā ‘‘vīrassa bhāvo vīriya’’nti vīrabhāvena vīriyaṃ lakkhīyati, evaṃ vīriyasambhavena vīrabhāvoti āha <span class="bld">‘‘vīranti vīriyavanta’’</span>nti. ‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive’’ti (theragā. 983; mi. pa. 6.5.10) dhammasenāpativuttaniyāmena parimitabhojitāya appāhāratā <span class="bld">bhojane mattaññutā. ‘‘Mitāhāra’’</span>nti vatvā puna paricchinnakālabhojitāyapi appāhārataṃ dassento <span class="bld">‘‘vikāla…pe… parittāhāra’’</span>nti āha. <span class="bld">Catūsu paccayesu loluppavirahitaṃ</span> bodhimūle <span class="bld">eva</span> sabbaso loluppassa pahīnattā. ‘‘Catūsu paccayesū’’ti hi imināva sabbattha loluppavigamo dīpitovāti. <span class="bld">Rasataṇhāpaṭikkhepo vā esa</span> ‘‘appāhāra’’nti vatvā ‘‘alolupa’’nti vuttattā. ‘‘Sīhaṃ vā’’ti ettha ekacarasaddo viya iva-saddo atthato ‘‘nāga’’nti etthāpi ānetvā, sambandhitabboti <a name="M1.0099"></a> āha – <span class="bld">‘‘ekacaraṃ sīhaṃ viya, ekacaraṃ nāgaṃ viyā’’</span>ti. <span class="bld">Ekacarā appamattā</span> ekīkatāya.</p>
  391. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcakāmaguṇavasena rūpaṃ gahitaṃ</span> tesaṃ rūpasabhāvattā. <span class="bld">Manena nāmaṃ gahitaṃ</span> manassa nāmasabhāvattā. <span class="bld">Avinibhuttadhamme</span>ti avinābhāvadhamme gahetvā. <span class="bld">Ādi</span>-saddena āyatanadhātuādayo gahitā. Kāmaguṇaggahaṇena hettha rūpabhāvasāmaññena pañca vatthūni gahitāneva honti, manogahaṇena dhammāyatanaṃ, evaṃ dvādasāyatanāni gahitāni honti. Iminā nayena dhātuādīnampi <a name="V1.0088"></a> gahitatā yojetabbā. Tenāha <span class="bld">‘‘pañcakkhandhādivasenapettha bhummaṃ yojetabba’’</span>nti. <span class="bld">Etthā</span>ti pāḷiyaṃ. Kāmavatthu <span class="bld">bhummaṃ</span>.</p>
  392. <p class="centered">Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  393. <p class="centered">Sattivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  394. <p class="title">4. Satullapakāyikavaggo</p>
  395. <p class="subhead">1. Sabbhisuttavaṇṇanā</p>
  396. <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_sn1"></a><span class="paranum">31</span>. Sataṃ sādhūnaṃ saraṇagamanasīlādibhedassa dhammassa ullapanato, attano vā pubbenivāsānussatiyā tassa dhammassa ullapanato kathanato satullapā, devatā, tāsaṃ kāyo samūho, tattha bhavāti <span class="bld">satullapakāyikā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘sataṃ dhamma’’</span>ntiādi. <span class="bld">Samādānavasena ullapetvā,</span> na vaṇṇanākathanamattena <span class="bld">tatrā</span>ti tasmiṃ tāsaṃ devatānaṃ satullapakāyikabhāve. <span class="bld">Idaṃ vatthū</span>ti idaṃ kāraṇaṃ. <span class="bld">Samuddavāṇijā</span>ti saṃyattikā. <span class="bld">Khittasaravegenā</span>ti jiyāmuttasarasadisavegena, sīghaoghenāti attho. Uppatatīti uppāto. Uppāte bhavaṃ byasanaṃ <span class="bld">uppātikaṃ</span>. <span class="bld">Patiṭṭhā</span>ti hitapatiṭṭhā. Paraloke hitasukhāvahaṃ <span class="bld">abhayakāraṇaṃ. Jaṅghasata</span>nti manussasataṃ. Jaṅghāsīsena hi manusse vadati sahacāribhāvato. <span class="bld">Aggahesi</span> pañcasīlāni. Āsannānāsannesu āsannasseva paṭhamaṃ vipaccanato <span class="bld">‘‘āsannakāle gahitasīlaṃ nissāyā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ghaṭāvasenā</span>ti samūhavasena.</p>
  397. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbhī</span>ti <a name="M1.0100"></a> sādhūhi. Te hi saparahitasādhanato pāsaṃsatāya santaguṇatāya ca santoti vuccati. Te pana yasmā paṇḍitalakkhaṇehi samannāgatā honti, tasmā <span class="bld">‘‘paṇḍitehī’’</span>ti āha. <span class="bld">Samāsethā</span>ti saṃvasethāti ayamettha adhippāyoti āha <span class="bld">‘‘sabbairiyāpathe’’</span>tiādi. <span class="bld">Mittasanthava</span>nti mettisandhānaṃ. Sattānaṃ hitesitālakkhaṇā hi metti, sā ca ñāṇasahitā ñāṇapubbaṅgamāvāti mittasanthavo asaṃkiliṭṭho, itaro saṃkiliṭṭhoti āha <span class="bld">‘‘na kenaci saddhiṃ kātabbo’’</span>ti. <span class="bld">Saddhamma</span>nti diṭṭhadhammikādihitāvahaṃ sundaradhammaṃ. <span class="bld">Seyyo</span>ti hitavaḍḍhanatādi vuttanti āha <span class="bld">‘‘vaḍḍhī’’</span>ti.</p>
  398. <p class="bodytext"><span class="bld">Sataṃ</span> sādhūnaṃ, paṇḍitānanti ayamettha attho. Tappaṭiyogavisayattā añña-saddassa vuttaṃ <span class="bld">‘‘aññato</span> <a name="V1.0089"></a> <span class="bld">andhabālato’’</span>ti. Sokanimittaṃ sokakāraṇaṃ uttarapadalopena idha sokasaddena gahitanti āha <span class="bld">‘‘sokavatthūna’’</span>ntiādi. <span class="bld">Sokavatthūni</span> nāma corādayo acchindanādivasena paresaṃ sokakaraṇato. <span class="bld">Sokānugatā</span> sokappattā.</p>
  399. <p class="bodytext"><span class="bld">Therassā</span>ti saṃkiccattherassa. Attano bhaginiyā jeṭṭhattā <span class="bld">‘‘tumhe’’</span>ti āha. Ayaṃ ‘‘idha corā paṭipajjiṃsū’’ti amhe tiṇāyapi na maññatīti cintetvā <span class="bld">ekacce ‘‘mārema na’’nti āhaṃsu.</span> Karuṇāya <span class="bld">ekacce ‘‘vissajjemā’’</span>ti āhaṃsu. <span class="bld">Mantetvā</span>ti bhāsetvā.</p>
  400. <p class="bodytext"><span class="bld">Ahu</span> ahosi, bhūtapubbanti attho. <span class="bld">Araññasmiṃ brahāvane</span>ti tādise brahāvane, mahāraññe nivāsīti attho <span class="bld">ceto</span>ti byādho. <span class="bld">Kūṭānī</span>ti vākurādayo. <span class="bld">Oḍḍetvā</span>ti sajjetvā. <span class="bld">Sasaka</span>nti pelakaṃ <span class="bld">ubbiggā</span>ti bhītatasitā. <span class="bld">Ekaratti</span>nti ekaratteneva. <span class="bld">Dhanajānī</span>ti paribbayavasena addhikehi laddhabbadhanato hāni, ‘‘samaṇampi nāma hanti, kiṃ amhesu lajjissatī’’ti addhikānaṃ anāgamanato ekadivasaṃ laddhabbaparibbayampi na labhissantīti adhippāyo.</p>
  401. <p class="bodytext"><span class="bld">Ñātayopi</span> mātāpitubhātubhaginiādike ñātake. Te kira adhimuttassa bhaginiyā santikaṃ upagacchantā antarāmagge tena samāgatā, adhimutto <a name="M1.0101"></a> saccavācaṃ anurakkhanto corabhayaṃ tesaṃ nārocesi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tesampī’’</span>tiādi. Taṃ nissāya pabbajitattā <span class="bld">‘‘adhimuttasāmaṇerassa santike’’</span>ti vuttaṃ, na upasampadācariyo hutvā. Tenāha <span class="bld">‘‘attano antevāsike katvā’’</span>ti. Saccānurakkhaṇena anuttaraguṇādhigamena ca <span class="bld">ñātimajjhe virocati</span>.</p>
  402. <p class="bodytext"><span class="bld">Sātata</span>nti satataṃ. Sa-saddassa hi idha sābhāvo yathā ‘‘sārāgo’’tiādīsu. Sātabhāvo vā <span class="bld">sātata</span>nti āha <span class="bld">‘‘sukhaṃ vā’’</span>ti. <span class="bld">Kāraṇenā</span>ti tena tena kāraṇena. Sabbāsaṃ tāsaṃ vacanaṃ subhāsitaṃ, bhagavato pana ukkaṃsagataṃ subhāsitameva. Svāyamattho taṃtaṃgāthāpadeneva viññāyatīti taṃ nīharitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘na kevala’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tena sappurisūpasaṃsevasaddhammābhiyogo yathā sattānaṃ vaḍḍhiyā paññāpaṭilābhassa ekantikaṃ kāraṇaṃ, evaṃ sokapaccaye sati visokabhāvassa, ñātimajjhe sobhāya, sugatigamanassa, ciraṃ sukhaṭṭhānassa, vaṭṭadukkhamocanassapi aññāsādhāraṇaṃ hotīti vuttamevāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  403. <p class="centered">Sabbhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  404. <p class="subhead">2. Maccharisuttavaṇṇanā</p>
  405. <p class="bodytext"><a name="para32"></a><a name="para32_sn1"></a><span class="paranum">32</span>. Pamajjanākārena <a name="V1.0090"></a> pavattā anupaladdhi <span class="bld">pamādo</span>. Tena ekantato satirahitā hontīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sativippavāsalakkhaṇenā’’</span>ti. Diṭṭhivicikicchādayo cettha pamādeneva saṅgahitā. Idāni yathā macchariyanimittañca pamādanimittañca dānaṃ na dīyati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekacco hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Parikkhayaṃ gamissatī</span>ti bhogaparihāniṃ gamissati. <span class="bld">Khiḍḍādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena maṇḍanavibhūsanachaṇanakkhattakiccabyasanādiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Yasadāyaka</span>nti kittiyasassa parivārayasassa ca dāyakaṃ. <span class="bld">Sirīdāyaka</span>nti sobhaggadāyakaṃ. <span class="bld">Sampattidāyaka</span>nti kulabhogarūpabhogasampadāhi sampattidāyakaṃ. <span class="bld">Puñña</span>nti vā idha puññaphalaṃ daṭṭhabbaṃ ‘‘evamidaṃ puññaṃ pavaḍḍhatī’’tiādīsu (dī. ni. 3.80) viya. <span class="bld">Atthi dānassa phala</span>nti ettha deyyadhammassa anavaṭṭhitataṃ bahulasādhāraṇataṃ, taṃ pahāya gamanīyataṃ<a name="M1.0102"></a>, tabbisayāya pītiyā sāvajjataṃ, dānadhammassa anaññasādhāraṇataṃ anugāmikataṃ, tabbisayāya pītiyā anavajjataṃ, lobhādipāpadhammānaṃ vinodanaṃ, sesapuññānaṃ upanissayañca jānantenāti vattabbaṃ.</p>
  406. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃyeva bāla</span>nti yo maccharī, tameva. Adānasīlā <span class="bld">bālā</span>. Ekacco dhanassa paribhogaparikkhayabhayena attanāpi na paribhuñjati atilobhaseṭṭhi viyāti āha <span class="bld">‘‘idhalokaparalokesū’’</span>ti.</p>
  407. <p class="bodytext">Yasmā ekacco adānasīlo puriso addhike disvā passantopi na passati, tesaṃ kathaṃ suṇantopi na suṇoti, sayaṃ kiñci na katheti, adātukamyatāthambhe baddho hoti, tasmā tattha mataliṅgāni upalabbhantiyevāti āha <span class="bld">‘‘adānasīlatāya maraṇena matesū’’</span>ti. Aṭṭhakathāyaṃ pana dānamattameva gahetvā matenassa samataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Dānasīlassa pana amataliṅgāni vuttavipariyāyato veditabbāni. <span class="bld">Vaja</span>nti puthutte ekavacanaṃ, tasmā vacanavipallāsena vuttanti āha <span class="bld">‘‘saha vajantā’’</span>ti. Dānasīlādidhammo purātano, na ajjatanoti sanantano, so etesu atthīti <span class="bld">sanantanā,</span> paṇḍitā, tesaṃ dhammāti tesaṃ vasenapi dhammo <span class="bld">sanantano</span>ti āha <span class="bld">‘‘sanantanānaṃ vā paṇḍitānaṃ esa dhammo’’</span>ti. <span class="bld">Appasmimpi deyyadhamme</span> sati <span class="bld">eke</span> dānaṃ dadanti, <span class="bld">eke</span> na dadanti maccharibhāvā. <span class="bld">Sahassadānasadisā</span>ti ekāpi dakkhiṇā pariccāgacetanāya uḷārabhāvato sahassadānasadisā hoti.</p>
  408. <p class="bodytext"><span class="bld">Duranugamano</span>ti asamaṅginā anugantuṃ dukkaro. Ananugamanañcassa dhammassa apūraṇamevāti āha <a name="V1.0091"></a> <span class="bld">‘‘duppūro’’</span>ti. ‘‘Dhammaṃ care’’ti ayaṃ dhammacariyā gahaṭṭhassa vasena āraddhāti āha <span class="bld">‘‘dasakusalakammapathadhammaṃ caratī’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘dārañca posa’’</span>nti. <span class="bld">Samuñjaka</span>nti kassakehi attanā kātabbaṃ katvā visaṭṭhadhaññakaraṇato khale uñchācariyavasena samuñjaniādinā chaḍḍitadhaññasaṃharaṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yo api…pe… samuñjakaṃ caratī’’</span>ti. <span class="bld">Etenā</span>ti satasahassasahassayāgiggahaṇena dasannampi bhikkhukoṭīnaṃ piṇḍapāto dassito hoti. ‘‘Dinno’’ti padaṃ ānetvā yojanā. <span class="bld">Dasannaṃ vā kahāpaṇakoṭīnaṃ piṇḍapāto</span>ti dasannaṃ kahāpaṇakoṭīnaṃ viniyuñjanavasena sampāditapiṇḍapāto. Tayidaṃ satasahassaṃ <a name="M1.0103"></a> sahassayāgīnaṃ dānaṃ ettakaṃ hotīti katvā vuttaṃ. <span class="bld">Samuñjakaṃ carantopī</span>ti samuñjakaṃ caritvāpi, samuñjakacaraṇahetūti attho. Sesapadadvayepi eseva nayo. Dāraṃ posentopi dhammaṃ carati, appakasmiṃ dadantopi dhammaṃ caratīti yojanā. <span class="bld">Tathāvidhassā</span>ti tādisassa tathādhammacārino yā dhammacariyā, tassā kalampi nagghanti <span class="bld">ete sahassayāgino</span> attano sahassayāgitāya. <span class="bld">Yaṃ tena daliddenā</span>tiādi tassevatthassa vivaraṇaṃ. <span class="bld">Sabbesampi tesa</span>nti ‘‘sataṃsahassānaṃ sahassayāgina’’nti vuttānaṃ tesaṃ sabbesampi. <span class="bld">Itaresa</span>nti ‘‘tathāvidhassā’’ti vuttapurisato aññesaṃ. <span class="bld">Dasakoṭisahassadāna</span>nti dasakoṭisaṅkhātaṃ tato anekasahassabhedatāya sahassadānaṃ.</p>
  409. <p class="bodytext">‘‘Kalaṃ nagghatī’’ti idaṃ tesaṃ dānato imassa dānassa uḷāratarabhāvena vipulatarabhāvena vipulataraphalatāya vuttanti āha <span class="bld">‘‘kathaṃ nu kho etaṃ mahapphalataranti jānanattha’’</span>nti. Paccayavisesena mahattaṃ gatoti <span class="bld">mahaggato,</span> uḷāroti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘vipulassetaṃ vevacana’’</span>nti. <span class="bld">Samenā</span>ti ñāyena, dhammenāti attho. <span class="bld">Visame</span>ti na same macchariyalakkhaṇappatte. <span class="bld">Chetvā</span>ti pīḷetvā. Taṃ pana pīḷanaṃ pothananti dassento <span class="bld">‘‘pothetvā’’</span>ti āha. <span class="bld">Assumukhā</span>ti tintaassumukhasammissā paraṃ rodāpetvā. <span class="bld">Mahādāna</span>nti yathāvuttaṃ bahudeyyadhammassa pariccajanena mahantadānaṃ. <span class="bld">Uppattiyā aparisuddhatāyā</span>ti ajjhāsayassa deyyadhammagavesanāya ca suddhatāya malīnattā. <span class="bld">Itaraṃ</span> dhammacariyāya nibbattitadānaṃ. <span class="bld">Parittadāna</span>nti parittassa deyyadhammassa vasena parittadānaṃ. <span class="bld">Attano uppattiyā parisuddhatāyā</span>ti ajjhāsayassa deyyadhammagavesanāya ca visuddhatāya. <span class="bld">Evantiādimāhā</span>ti ‘‘evaṃ sahassānaṃ sahassayāgina’’nti avoca. Tattha <span class="bld">sahassāna</span>nti sataṃsahassānaṃ. Gāthābandhasukhatthaṃ sataggahaṇaṃ na kataṃ. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  410. <p class="centered">Maccharisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  411. <p class="subhead">3. Sādhusuttavaṇṇanā</p>
  412. <p class="bodytext"><a name="para33"></a><a name="para33_sn1"></a><span class="paranum">33</span>. <span class="bld">Udānaṃ</span> <a name="V1.0092"></a> <span class="bld">udānesī</span>ti pītivegena uggiritabbatāya udānaṃ uggiri uccāresi. Tayidaṃ yasmā pītisamuṭṭhāpitaṃ vacanaṃ, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘udāhāraṃ udāharī’’</span>ti<a name="M1.0104"></a>. Yathā pana taṃ vacanaṃ ‘‘udāna’’nti vuccati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Saddhāyā</span>ti ettha <span class="bld">ya</span>-kāro hetuattho. Pariccāgacetanāya hi saddhā visesapaccayo assaddhassa tadabhāvato. <span class="bld">Pi</span>-saddo vuttatthasampiṇḍanattho. <span class="bld">‘‘Sāhū’’</span>ti padaṃ sādhusaddena samānatthaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Katha</span>nti dānayuddhānaṃ vipakkhasabhāvāti adhippāyo. <span class="bld">Etaṃ ubhaya</span>nti dānaṃ yuddhanti idaṃ dvayaṃ. <span class="bld">Jīvitabhīruko</span>ti jīvitavināsabhīruko. <span class="bld">Khayabhīruko</span>ti bhogakkhayassa bhīruko. <span class="bld">Vadanto</span>ti jīvite sālayataṃ, tato eva yujjhane asamatthataṃ pavedento. <span class="bld">Chejja</span>nti hatthapādādichedo. <span class="bld">Ussahanto</span>ti vīriyaṃ karonto. <span class="bld">Evaṃ bhoge rakkhissāmī</span>ti tathā bhoge aparikkhīṇe karissāmīti. <span class="bld">Vadanto</span>ti idha bhogesu lobhaṃ, tato eva dātuṃ asamatthataṃ pavedento. <span class="bld">Eva</span>nti evaṃ jīvitabhoganirapekkhatāya dānañca yuddhañca samaṃ hoti. <span class="bld">Saddhādisampanno</span>ti saddhādhammajīvitāvīmaṃsāsīlādiguṇasamannāgato. So hi deyyavatthuno parittakattā appakampi dadanto attano pana cittasampattiyā khettasampattiyā ca bahuṃ uḷārapuññaṃ pavaḍḍhento bahuvidhaṃ lobha-dosa-issā-macchariya-diṭṭhivicikicchādibhedaṃ tappaṭipakkhaṃ abhibhavati, tato eva ca taṃ mahapphalaṃ hoti mahānisaṃsaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana <span class="bld">‘‘maccheraṃ maddati’’</span>cceva vuttaṃ, tassa pana ujuvipaccanīkabhāvato.</p>
  413. <p class="bodytext"><span class="bld">Paratthā</span>ti paraloke. <span class="bld">Ekasāṭakabrāhmaṇavatthu</span> anvayavasena, aṅkuravatthu byatirekavasena vitthāretabbaṃ.</p>
  414. <p class="bodytext">Dhammo laddho etenāti <span class="bld">dhammaladdho,</span> puggalo. Aggiāhitapadassa viya saddasiddhi daṭṭhabbā. <span class="bld">‘‘Uṭṭhāna</span>nti kāyikaṃ vīriyaṃ, <span class="bld">vīriya</span>nti cetasika’’nti vadanti. <span class="bld">Uṭṭhāna</span>nti bhoguppāde yuttapayuttatā. <span class="bld">Vīriya</span>nti tajjo ussāho. <span class="bld">Yamassa</span> āṇāpavattiṭṭhānaṃ. <span class="bld">Vetaraṇimpi</span> itare niraye ca atikkamma. Te pana abbudādīnaṃ vasena avīciṃ dasadhā katvā avasesamahāniraye sattapi āyuppamāṇabhedena tayo tayo katvā ekatiṃsāti vadanti. Sañjīvādinirayasaṃvattanassa kammassa tikkhamajjhamudubhāvena tassa āyuppamāṇassa tividhatā vibhāvetabbā. Apare pana ‘‘aṭṭha mahānirayā soḷasa ussadanirayā ādito cattāro sitaniraye ekaṃ katvā satta sitanirayāti evaṃ ekatiṃsa mahānirayā’’ti <a name="M1.0105"></a> vadanti. Mahānirayaggahaṇato ādito cattāro sitanirayā eko nirayo katoti.</p>
  415. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesa</span>nti <a name="V1.0093"></a> vicinitvā gahitapaccayānaṃ. <span class="bld">Pañcanavutipāsaṇḍabhedā</span> papañcasūdanisaṃvaṇṇanāyaṃ vuttanayena veditabbā. <span class="bld">Tatthā</span>ti tesu dvīsu vicinanesu. <span class="bld">Dakkhiṇāvicinanaṃ āha,</span> upamānāni hi nāma yāvadeva upameyyatthavibhāvanatthāni. Etena sukhettagahaṇatopi dakkhiṇeyyavicinanaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
  416. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṇesu saṃyamo</span>ti iminā dasavidhampi kusalakammapathadhammaṃ dasseti. Yathā hi ‘‘pāṇesu saṃyamo’’ti iminā sattānaṃ jīvitāvoropanato saṃyamo vutto, evaṃ tesaṃ sāpateyyāvahārato paradārāmasanato visaṃvādanato aññamaññabhedanato pharusavacanena saṅghaṭṭanato niratthakavippalapanato parasantakābhijjhānato ucchedacintanato micchābhinivesanato ca saṃyamo hotīti. Tenāha <span class="bld">‘‘sīlānisaṃsaṃ kathetumāraddhā’’</span>ti. Pharusavacanasaṃyamo panettha sarūpeneva vutto.</p>
  417. <p class="bodytext"><span class="bld">Parassa upavādabhayenā</span>ti pāpakiriyahetu parena attano vattabbaupavādabhayena. <span class="bld">Upavādabhayā</span>ti upavādabhayanimittaṃ. ‘‘Kathaṃ nu kho amhe pare na upavadeyyu’’nti āsīsantā <span class="bld">pāpaṃ na karonti. Dhammapadamevā</span>ti asaṅkhatadhammakoṭṭhāso eva <span class="bld">seyyo</span> seṭṭho. Yasmā sabbasaṅkhataṃ aniccaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ, tasmā tadadhigamāya ussāho karaṇīyoti dasseti. Pubbasaddo kālavisesavisayoti āha <span class="bld">‘‘pubbe ca kassapabuddhādikālepī’’</span>tiādi. Puna akālaviseso apāṭiyekko bhummatthavisayovāti āha <span class="bld">‘‘sabbepi vā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">sabbepi vā</span>ti ete sabbepi kassapabuddhādayo lokanāthā <span class="bld">santo nāma</span> vūpasantasabbakilesasantāpā santasabbhūtaguṇattā.</p>
  418. <p class="centered">Sādhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  419. <p class="subhead">4. Nasantisuttavaṇṇanā</p>
  420. <p class="bodytext"><a name="para34"></a><a name="para34_sn1"></a><span class="paranum">34</span>. <span class="bld">Kamanīyānī</span>ti <a name="M1.0106"></a> kantāni. Tato eva etāni <span class="bld">iṭṭhārammaṇāni</span> sukhārammaṇāni <span class="bld">rūpādīni,</span> te pana vatthukāmā, tadārammaṇakilesakāmā vā. <span class="bld">‘‘Na santi kāmā manujesū’’</span>ti desanāsīsametaṃ, nicchayena kāmā aniccāyeva. Maccu dhīyati etthāti <span class="bld">maccudheyyaṃ</span>. Na puna āgacchati ettha taṃ <span class="bld">apunāgamanaṃ. Apunāgamanasaṅkhātaṃ nibbānaṃ</span> anupagacchanato. <span class="bld">Nibbānaṃ hī</span>tiādi vuttassevatthassa vivaraṇaṃ. <span class="bld">Baddho</span>ti paṭibaddhacitto. <span class="bld">Pamatto</span>ti vossaggapamādaṃ āpanno.</p>
  421. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇhāchandato</span> <a name="V1.0094"></a> <span class="bld">jātaṃ</span> tassa visesapaccayattā. Icchitaṃ hanatīti <span class="bld">aghaṃ,</span> dukkhaṃ. Idha pana anavasesapariyādānavasena pañcupādānakkhandhā dukkhanti. <span class="bld">Chandavinayā aghavinayo</span>ti hetunirodhena hi phalanirodho, evaṃ saupādisesanibbānaṃ vatvā <span class="bld">aghavinayā dukkhavinayo</span>ti anupādisesanibbānaṃ vadati.</p>
  422. <p class="bodytext"><span class="bld">Citrānī</span>ti kilesakāmāpi vedanādiṭṭhisampayogabhedena honti, ākārabhedena ca atthi savighātāvighātāti tato visesetuṃ <span class="bld">‘‘ārammaṇacittānī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Saṅkappitarāgo</span>ti subhādivasena saṅkappitavatthumhi rāgo. <span class="bld">Kilesakāmo kāmoti vutto</span> tassevidha visesato kāmabhāvasiddhito. <span class="bld">Pasūrasuttena vibhāvetabbo</span> ‘‘na te kāmā’’tiādinā tassa vatthumhi āgatattā. Idāni tamatthaṃ saṅkhepeneva vibhāvento <span class="bld">‘‘pasūraparibbājako hī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Na te kāmā yāni citrāni loke</span>ti te ce kāmā na honti, yāni loke citrāni rūpādiārammaṇāni. <span class="bld">Vedesī</span>ti kevalaṃ saṅkapparāgañca kāmaṃ katvā vadesi ce. <span class="bld">Hehintī</span>ti bhaveyyunti attho. Suṇanto saddāni manoramāni, satthāpi te hehiti kāmabhogīti paccekaṃ gāthā, idha pana saṃkhipitvā dassitā. Dhīrā nāma dhitisampannāti āha <span class="bld">‘‘paṇḍitā’’</span>ti.</p>
  423. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti yo pahīnakodhamāno sabbaso saṃyojanātigo nāmarūpasmiṃ asajjanto rāgādikiñcanarahito, tassa. <span class="bld">Mogharājā nāma thero</span> bāvarībrāhmaṇassa paricārakānaṃ soḷasannaṃ aññataro. <span class="bld">Yathānusandhiṃ</span> appatto sāvasesa-<span class="bld">attho,</span> kiñci vattabbaṃ atthīti adhippāyo<a name="M1.0107"></a>. Sabbaso vimuttattāva devamanussā namassanti, ye taṃ paṭipajjanti. Tesaṃ kiṃ hoti? Kiñcipi na siyāti ayamettha atthaviseso? <span class="bld">Dasabalaṃ sandhāyevamāha</span> ukkaṭṭhaniddesena. <span class="bld">Anupaṭipattiyāti</span> paṭipattiṃ anugantvā paṭipajjanena. <span class="bld">Namassanti</span> taṃ pūjenti.</p>
  424. <p class="bodytext"><span class="bld">Catusaccadhammaṃ jānitvā</span>ti tena paṭividdhaṃ catusaccadhammaṃ paṭivijjhitvā. Tathā ca buddhasubuddhatāya nibbematikā hontīti āha <span class="bld">‘‘vicikicchaṃ pahāyā’’</span>ti. Tato paraṃ pana anukkamena aggamaggādhigamena <span class="bld">saṅgātigāpi</span> honti. Asekkhadhammapāripūriyā <span class="bld">pasaṃsiyā</span> viññūnaṃ pasaṃsāpi hontīti.</p>
  425. <p class="centered">Nasantisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  426. <p class="subhead">5. Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā</p>
  427. <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_sn1"></a><span class="paranum">35</span>. Ujjhānavasena <a name="V1.0095"></a> pavattā saññā etesaṃ atthi, ujjhānavasena vā sañjānantīti <span class="bld">ujjhānasaññī. Kāraye</span>ti katānaṃ pariyantaṃ kārayeti attho. <span class="bld">Pariyantakārita</span>nti paricchinnakāritaṃ parimitavacananti attho. Paṃsukūlādipaṭipakkhanayena <span class="bld">pattuṇṇadukulādi</span> vuttaṃ. <span class="bld">Nāmaṃ gahita</span>nti etena ‘‘ujjhānasaññikā’’ti ettha ka-saddo saññāyanti dasseti.</p>
  428. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññenākārena bhūta</span>nti attanā pavediyamānākārato aññena asuddhena ākārena vijjamānaṃ upalabbhamānaṃ attānaṃ. <span class="bld">Vañcetvā</span>ti palambhetvā. <span class="bld">Tassa</span> kuhakassa. <span class="bld">Taṃ</span> catunnaṃ paccayānaṃ paribhuñjanaṃ. <span class="bld">Parijānantī</span>ti tassa paṭipattiṃ paricchijja jānanti. <span class="bld">Kārako</span>ti sammāpaṭipattiyā kattā, sammāpaṭipajjitāti attho.</p>
  429. <p class="bodytext"><span class="bld">Ida</span>nti liṅgavipallāsena vuttaṃ, ayanti attho. <span class="bld">Dhammānudhammapaṭipadā</span>ti nibbānadhammassa anucchavikatāya anudhammabhūtā paṭipadā. Paṭipakkhavidhamane asithilatāya <span class="bld">daḷhā. Bhāsitamattena ca savanamattena cā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo visesanivattiattho. Tena bhāsitassa sutassa ca sammāpaṭipattivisesaṃ nivatteti. <span class="bld">Lokapariyāya</span>nti lokassa parividhamanaṃ uppādanirodhavasena saṅkhārānaṃ parāvuttiṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘saṅkhāralokassa udayabbaya’’</span>nti. Svāyamattho saccapaṭivedheneva hotīti āha <span class="bld">‘‘catusaccadhammañca aññāyā’’</span>ti<a name="M1.0108"></a>. <span class="bld">Evaṃ na kubbantī</span>ti attani vijjamānampi guṇaṃ anāvīkaronto ‘‘yathā tumhe vadatha, evaṃ na kubbantī’’ti avijjamānataṃ byākarotīti attho.</p>
  430. <p class="bodytext"><span class="bld">Akārakamevā</span>ti dosaṃ akārakameva. Accayassa paṭiggaṇhanaṃ nāma adhivāsanaṃ, evaṃ so desakena desiyamāno tato vigato nāma hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘paṭiggaṇhātūti khamatū’’</span>ti.</p>
  431. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabhāvenā</span>ti sabhāvato. <span class="bld">Ekasadisa</span>nti paresaṃ cittācāraṃ jānantampi ajānantehi saha ekasadisaṃ karontā. <span class="bld">Parato</span>ti pacchā. <span class="bld">Kathāya uppannāyā</span>ti ‘‘kassaccayā na vijjantī’’tiādikathāya pavattamānāya ‘‘tathāgatassa buddhassā’’tiādinā <span class="bld">buddhabalaṃ</span> buddhānubhāvaṃ dīpetvā. <span class="bld">Khamissāmī</span>ti accayadesanaṃ paṭiggaṇhissāmi. Tappaṭiggaho hi idha khamananti adhippetaṃ, satthā pana sabbakālaṃ khamo eva.</p>
  432. <p class="bodytext">Kopo <a name="V1.0096"></a> antare citte etassāti <span class="bld">kopantaro</span>. Doso garu garukātabbo assāti <span class="bld">dosagaru</span>. ‘‘Paṭimuccatī’’ti vā pāṭho, ayameva attho. <span class="bld">Accāyikakamma</span>nti sahasā anupadhāretvā kiriyā. <span class="bld">No cidhā</span>ti no ce idha. <span class="bld">Idhā</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Apagataṃ</span> apanītaṃ. Doso no ce siyā, tena pariyāyena yadi aparādho nāma na bhaveyyāti. <span class="bld">Na sammeyyuṃ</span> na vūpasameyyuṃ. <span class="bld">Kusalo</span>ti anavajjo.</p>
  433. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhīro sato</span>ti padadvayena vaṭṭachindaṃ āha. <span class="bld">Ko niccameva paṇḍito nāmāti attho</span>ti ‘‘kassaccayā’’tiādikāya pucchāgāthāya attho. Dīghamajjhimasaṃvaṇṇanāsu tathāgata-saddo vitthārato saṃvaṇṇitoti āha <span class="bld">‘‘evamādīhi kāraṇehi tathāgatassā’’</span>ti. <span class="bld">Buddhattādīhī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena ‘‘bodhetā pajāyā’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 97) niddese āgatakāraṇāni saṅgayhanti. <span class="bld">Vimokkhaṃ</span> vuccati ariyamaggo, tassa <span class="bld">anto</span> aggaphalaṃ, tattha bhavā <span class="bld">paṇṇatti,</span> tassā vasena. Evaṃ buddhabalaṃ dīpeti. Idāni khittaṃ saṅkhepena saṃharāpitaṃ hotīti dasseti.</p>
  434. <p class="centered">Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  435. <p class="subhead">6. Saddhāsuttavaṇṇanā</p>
  436. <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_sn1"></a><span class="paranum">36</span>. <span class="bld">Tatvassā</span>ti <a name="M1.0109"></a> o-kārassa va-kārādesaṃ a-kārassa ca lopaṃ katvā niddesoti āha <span class="bld">‘‘tato assā’’</span>ti. ‘‘Tatassā’’ti vā pāṭho, <span class="bld">tato</span>ti ca saddhāhetūti attho. <span class="bld">Nānupatantī</span>ti na vattanti. <span class="bld">Pamādaṃ karontī</span>ti pamajjanti, micchā paṭipajjantīti attho. <span class="bld">Lakkhaṇānī</span>ti aniccādilakkhaṇāni. <span class="bld">Upanijjhāyatī</span>ti upecca ñāṇacakkhunā pekkhati, anupassatīti attho. <span class="bld">Āgatakicca</span>nti āhatakiccaṃ, ayameva vā pāṭho. <span class="bld">Sādhetī</span>ti asammohapaṭivedhavasena nipphādeti, tathalakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ upanijjhāyatīti ayamattho maggepi vattabbo tena vinā asammohapaṭivedhassa asambhavato. <span class="bld">Kasiṇārammaṇassā</span>ti idaṃ lakkhaṇavacanaṃ. Akasiṇārammaṇasamāpattiyopi hi santīti. Yathā ca kasiṇārammaṇāni aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ avasesānañca tadārammaṇānaṃ paccavekkhaṇavasena cittānaṃ, evaṃ tena tāni ārammaṇāni gahitānīti ‘‘kasiṇārammaṇassa’’icceva vuttaṃ. Paramaṃ uttamaṃ sukhanti vattabbato <span class="bld">paramasukhaṃ arahattaṃ</span>.</p>
  437. <p class="centered">Saddhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  438. <p class="subhead">7. Samayasuttavaṇṇanā</p>
  439. <p class="bodytext"><a name="para37"></a><a name="para37_sn1"></a><span class="paranum">37</span>. <span class="bld">Udānaṃ</span> <a name="V1.0097"></a> <span class="bld">paṭiccā</span>ti ukkākaraññā jātisambhedaparihāranimittaṃ attano vaṃsaparisuddhaṃ nissāya vuttaṃ pītiudāhāraṃ paṭicca gottavasena <span class="bld">‘‘sakkā’’ti laddhanāmānaṃ</span>. Yadi ekopi janapado, kathaṃ bahuvacananti āha <span class="bld">‘‘ruḷhīsaddenā’’</span>ti. Akkharacintikā hi īdisesu ṭhānesu yutte viya saliṅgavacanāni icchanti, ayamettha ruḷhī yathā ‘‘avantī kurū’’ti, tabbisesane pana janapadasadde jātisaddatāya ekavacanameva. <span class="bld">Aropime</span>ti kenaci na ropime.</p>
  440. <p class="bodytext"><span class="bld">Āvaraṇenā</span>ti setunā. <span class="bld">Bandhāpetvā</span>ti paṇḍupalāsapāsāṇamattikakhaṇḍādīhi āliṃ thiraṃ kārāpetvā. <span class="bld">Sassāni kārentī</span>ti jeṭṭhamāse kira ghammassa balavabhāvena himavante himaṃ vilīyitvā sanditvā anukkamena rohiṇiṃ nadiṃ pavisati, taṃ bandhitvā sassāni kārenti. <span class="bld">‘‘Jātiṃ</span> <a name="M1.0110"></a> <span class="bld">ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsū’’</span>ti saṅkhepena vuttamatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ <span class="bld">‘‘koliyakammakarā vadantī’’</span>ti āha. <span class="bld">Niyuttaamaccāna</span>nti tasmiṃ sassaparipālanakamme niyojitamahāmattānaṃ.</p>
  441. <p class="bodytext"><span class="bld">Tīṇi jātakānī</span>ti ‘‘kuṭhārihattho puriso’’tiādinā <span class="bld">phandanajātakaṃ</span> (jā. 1.13.14 ādayo) ‘‘duddubhāyati bhaddante’’tiādinā <span class="bld">duddubhajātakaṃ,</span> (jā. 1.4.85 ādayo) ‘‘vandāmi taṃ kuñjarā’’tiādinā <span class="bld">laṭukikajātaka</span>nti (jā. 1.5.39 ādayo) imāni tīṇi jātakāni. <span class="bld">Dve jātakānī</span>ti –</p>
  442. <p class="gatha1">‘‘Sādhu sambahulā ñātī, api rukkhā araññajā;</p>
  443. <p class="gathalast">Vāto vahati ekaṭṭhaṃ, brahantampi vanappati’’nti. –</p>
  444. <p class="unindented">Ādinā <span class="bld">rukkhadhammajātakaṃ</span> (jā. 1.1.74).</p>
  445. <p class="gatha1">‘‘Sammodamānā gacchanti, jālamādāya pakkhino;</p>
  446. <p class="gathalast">Yadā te vivadissanti, tadā ehinti me vasa’’nti. (jā. 1.1.33) –</p>
  447. <p class="unindented">Ādinā <span class="bld">sammodamānajātaka</span>nti imāni dve jātakāni.</p>
  448. <p class="gatha1">‘‘Attadaṇḍā <a name="V1.0098"></a> bhayaṃ jātaṃ, janaṃ passatha medhagaṃ;</p>
  449. <p class="gathalast">Saṃvegaṃ kittayissāmi, yathā saṃvijitaṃ mayā’’ti. (su. ni. 941) –</p>
  450. <p class="unindented">Ādinā <span class="bld">attadaṇḍasuttaṃ</span>.</p>
  451. <p class="bodytext"><span class="bld">Tenā</span>ti bhagavatā. <span class="bld">Kalahakaraṇabhāvo</span>ti kalahakaraṇassa atthibhāvo. Mahāpathaviyā mahagghe khattiye kasmā nāsethāti dassetvā kalahaṃ vūpasametukāmo bhagavā pathaviṃ nidassanabhāvena gaṇhīti dassento <span class="bld">‘‘pathavī nāma kiṃ agghatī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Aṭṭhāne</span>ti akāraṇe. <span class="bld">Veraṃ katvā</span>ti virodhaṃ uppādetvā. Taṃtaṃpalobhanakiriyāya parakkamantiyo <span class="bld">‘‘ukkaṇṭhantū’’ti sāsanaṃ pesenti</span>. <span class="bld">Kuṇāladahe</span>ti kuṇāladahatīre patiṭṭhāya. <span class="bld">Pucchitaṃ kathesi</span> anukkamena kuṇālasakuṇarājassa pucchāpasaṅgena <span class="bld">kuṇālajātakaṃ</span> (jā. 2.21.kuṇālajātaka) kathessāmīti. <span class="bld">Anabhiratiṃ vinodesi</span> itthīnaṃ dosadassanamukhena kāmānaṃ ādīnavokārasaṃkilesavibhāvanavasena. <span class="bld">Purisapurisehī</span>ti kosajjaṃ viddhaṃsetvā purisathāmabrūhanena uttamapurisehi no bhavituṃ vaṭṭatīti uppannacittā<a name="M1.0111"></a>. <span class="bld">Avissaṭṭhasamaṇakammantā</span> apariccattakammaṭṭhānābhiyogāti attho. <span class="bld">Nisīdituṃ vaṭṭatī</span>ti bhagavā cintesīti yojanā.</p>
  452. <p class="bodytext"><span class="bld">Paduminiya</span>nti padumavane. <span class="bld">Vikasiṃsu</span> guṇagaṇavibodhena. <span class="bld">Ayaṃ</span> <span class="bld">imassa…pe… na kathesī</span>ti iminā sabbepi te bhikkhū tāvadeva paṭipāṭiyā āgatattā aññamaññassa lajjamānā attanā paṭiladdhavisesaṃ bhagavato nārocesunti dasseti. <span class="bld">Khīṇāsavāna</span>ntiādinā tattha kāraṇamāha.</p>
  453. <p class="bodytext"><span class="bld">Osaṭamatte</span>ti bhagavato santikaṃ upagatamatte. <span class="bld">Ariyamaṇḍale</span>ti ariyapuggalasamūhe. <span class="bld">Pācīnayugandharaparikkhepato</span>ti yugandharapabbatassa pācīnaparikkhepato, na bāhirakehi vuccamānaudayapabbatato. <span class="bld">Rāmaṇeyyakadassanattha</span>nti buddhuppādapaṭimaṇḍitattā visesato ramaṇīyassa lokassa ramaṇīyabhāvadassanatthaṃ. <span class="bld">Ullaṅghitvā</span>ti uṭṭhahitvā. <span class="bld">Evarūpe khaṇe laye muhutte</span>ti yathāvutte candamaṇḍalassa uṭṭhitakkhaṇe uṭṭhitavelāyaṃ uṭṭhitamuhutteti uparūparikālassa vaḍḍhitabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ.</p>
  454. <p class="bodytext">Tesaṃ bhikkhūnaṃ jātiādivasena bhagavato anurūpaparivārabhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Mahāsammatassa vaṃse uppanno</span>tiādi kulavaṃsasuddhidassanaṃ. <span class="bld">Khattiyagabbhe jāto</span>ti idaṃ satipi jātivisuddhiyaṃ mātāpitūnaṃ vasena avisuddhatā siyāti tesampi ‘‘avisuddhatā natthi imesa’’nti <a name="V1.0099"></a> visuddhidassanatthaṃ vuttaṃ. Satipi ca gabbhavisuddhiyaṃ katadosena missakattā arajjārahatāpi siyāti ‘‘tampi natthi imesa’’nti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘rājapabbajitā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  455. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāmantā</span>ti samīpe. <span class="bld">Caliṃsū</span>ti uṭṭhahiṃsu. Kosamattaṃ ṭhānaṃ <span class="bld">saddantaraṃ,</span> ‘‘saddasavanaṭṭhānameva saddantara’’nti apare. <span class="bld">Tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesū</span>ti jambudīpe kira ādito mahantāni tesaṭṭhi nagarasahassāni uppannāni, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ. Taṃ sandhāyāha ‘‘tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesū’’ti. Tāni pana sampiṇḍetvā satasahassato paraṃ navasahassādhikāni asītisahassāni. <span class="bld">Navanavutiyā doṇamukhasatasahassesū</span>ti navasatasahassādhikesu <a name="M1.0112"></a> navutisatasahassesu doṇamukhesu. <span class="bld">Doṇamukha</span>nti ca mahānagarassa āyuppattiṭṭhānabhūtaṃ pādanagaraṃ vuccati. <span class="bld">Chanavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesū</span>ti chakoṭisatasahassaadhikesu navutikoṭisatasahassapaṭṭanesu. Tambapaṇṇidīpādi<span class="bld">chapaṇṇāsāya ratanākaresu</span>. Evaṃ pana nagara-doṇamukhapaṭṭana-ratanākarādibhāvena kathanaṃ taṃtaṃadhivatthāya vasantīnaṃ tāsaṃ devatānaṃ bahubhāvadassanatthaṃ. Yadi dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitā. Atha kasmā pāḷiyaṃ ‘‘dasahi ca lokadhātūhī’’ti? Vuttanti āha <span class="bld">‘‘dasasahassa…pe… adhippeta’’</span>nti. Tena sahassilokadhātu idha ‘‘ekā lokadhātū’’ti veditabbā.</p>
  456. <p class="bodytext"><span class="bld">Lohapāsāde</span>ti sabbapaṭhamakate lohapāsāde. <span class="bld">Brahmaloke</span>ti heṭṭhime brahmaloke. Yadi tā devatā evaṃ nirantarā hutvā sannipatitā, pacchā āgatānaṃ okāso eva na bhaveyyāti codanaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘yathā kho panā’’</span>tiādi.</p>
  457. <p class="bodytext">Suddhāvāsakāye uppannā <span class="bld">suddhāvāsakāyikā</span>. Tāsaṃ pana yasmā suddhāvāsabhūmi nivāsaṭṭhānaṃ, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘suddhāvāsavāsīna’’</span>nti. <span class="bld">Āvāsā</span>ti āvāsaṭṭhānabhūtā. Devatā pana orambhāgiyānaṃ itaresañca saṃyojanānaṃ samucchinnaṭṭhena suddho āvāso vihāro etesanti <span class="bld">suddhāvāsā</span>. <span class="bld">Mahāsamāgamaṃ ñatvā</span>ti mahāsamāgamaṃ gatāti ñatvā.</p>
  458. <p class="bodytext"><span class="bld">Puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari</span> aññattha okāsaṃ alabhamāno. Evaṃ sesāpi. <span class="bld">Maṇivamma</span>nti indanīlamaṇimayaṃ kavacaṃ. Buddhānaṃ abhimukhabhāgo <span class="bld">buddhavīthi,</span> sā yāva cakkavāḷā <span class="bld">uttarituṃ na sakkā. Mahatiyā buddhavīthiyāvā</span>ti buddhānaṃ santikaṃ upasaṅkamantehi tehi devabrahmehi valañjitabuddhavīthiyāva.</p>
  459. <p class="bodytext">Samiti <a name="V1.0100"></a> saṅgati sannipāto samayo, mahanto samayo <span class="bld">mahāsamayo</span>ti āha <span class="bld">‘‘mahāsamūho’’</span>ti. Pavaddhaṃ vanaṃ <span class="bld">pavana</span>nti āha <span class="bld">‘‘vanasaṇḍo’’</span>ti. <span class="bld">Devaghaṭā</span>ti devasamūhā. <span class="bld">Samādahaṃsū</span>ti samāhitaṃ lokuttarasamādhiṃ suṭṭhu appitaṃ akaṃsu. Tathā samāhitaṃ pana samādhinā niyojitaṃ nāma hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘samādhinā yojesu’’</span>nti. Sabbesaṃ gomuttavaṅkādīnaṃ dūrasamussāritattā <span class="bld">attano…pe… akariṃsu</span>. Vinayati asse etehīti <span class="bld">nettāni,</span> yottāni. Avīthipaṭipannānaṃ assānaṃ vīthipaṭipādanaṃ rasmiggahaṇena hotīti <span class="bld">‘‘yottāni gahetvā acodento’’</span>ti vatvā taṃ pana acodanaṃ avāraṇamevāti āha <span class="bld">‘‘acodento avārento’’</span>ti.</p>
  460. <p class="bodytext">Yathā <a name="M1.0113"></a> khīlaṃ bhittiyaṃ, bhūmiyaṃ vā ākoṭitaṃ dunnīharaṇaṃ, yathā ca palighaṃ nagarappavesanivāraṇaṃ, yathā ca indakhīlaṃ gambhīranemi sunikhātaṃ dunnīharaṇaṃ, evaṃ rāgādayo sattasantānato dunnīharaṇā nibbānanagarappavesanivāraṇā cāti te <span class="bld">‘‘khīlaṃ palighaṃ indakhīla’’</span>nti ca vuttā. <span class="bld">Ūhaccā</span>ti uddharitvā. Taṇhāejāya abhāvena <span class="bld">anejā</span>. Paramasantuṭṭhabhāvena cātuddisattā <span class="bld">appaṭihatacārikaṃ caranti</span>. Buddhacakkhu-dhammacakkhu-dibbacakkhu-samantacakkhu-pakaticakkhūnaṃ vasena <span class="bld">pañcahi cakkhūhi</span>. Sudantā kutoti āha <span class="bld">‘‘cakkhutopī’’</span>ti. <span class="bld">Chandādīhī</span>ti chandādīnaṃ vasena <span class="bld">na gacchanti</span> na vattanti. <span class="bld">Na āgacchanti</span> anuppādanato. <span class="bld">Āgu</span>nti aparādhaṃ.</p>
  461. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbasaṃyogā</span>ti vibhattilopena niddeso, sabbe saṃyogeti attho. <span class="bld">Visajjāti</span> visajjitvā. <span class="bld">Evampī</span>ti imāyapi gāthāya vasena ‘‘āguṃ na karotī’’ti pade.</p>
  462. <p class="bodytext"><span class="bld">Gatāse</span>ti gatā eva. <span class="bld">Na gamissanti</span> pariniṭṭhitasaraṇagamanattā. Lokuttarasaraṇagamanañhettha adhippetaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘nibbematikasaraṇagamanena gatā’’</span>ti. Te hi niyamena apāyaṃ na gamissanti, devakāyañca paripūressanti. Ye pana lokiyena saraṇagamanena buddhaṃ saraṇaṃ gatā, na te gamissanti apāyaṃ, sati ca paccayantarasamavāye pahāya mānusaṃ dehaṃ devakāyaṃ paripūressantīti. Tenāha so brahmā <span class="bld">‘‘ye keci buddhaṃ…pe… paripūressantī’’</span>ti.</p>
  463. <p class="centered">Samayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  464. <p class="subhead">8. Sakalikasuttavaṇṇanā</p>
  465. <p class="bodytext"><a name="para38"></a><a name="para38_sn1"></a><span class="paranum">38</span>. <span class="bld">Ta</span>nti uyyānaṃ saṅkhaṃ gatanti sambandho. Dhanunā sarena gahanti pothayanti bādhentīti <span class="bld">dhanuggahā. Taṃ sampaṭicchī</span>ti tassā silāya heṭṭhābhāgena uggantvā sampaṭicchi. Satthu puññānubhāvena <a name="V1.0101"></a> upahatattā sayampi paripatantī vātaṃ upatthambheti. <span class="bld">Abhihani</span> satthārā anāvajjitattā. Tañca kho kammaphalavasenāti daṭṭhabbaṃ. Tato eva <span class="bld">tato paṭṭhāya bhagavato aphāsu jāta</span>nti etenapi upādiṇṇakasarīre nāma aniṭṭhāpi samphassakā patanti eva tathārūpena kammunā katokāseti dasseti. <span class="bld">Ayaṃ</span> <a name="M1.0114"></a> <span class="bld">vihāro</span>ti gijjhakūṭavihāro. <span class="bld">Ujjaṅgalo</span> na kattabbaparo. <span class="bld">Visamo</span>ti bhūmibhāgavasena visamo. Sivikākārena sajjito mañco eva <span class="bld">mañcasivikā</span>.</p>
  466. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhusā</span>ti daḷhā. <span class="bld">Dukkhā</span>ti dukkhamā duttitikkhā. <span class="bld">Kharā</span>ti kakkasā. <span class="bld">Kaṭukā</span>ti aniṭṭhā. <span class="bld">Asātā</span>ti na sātā appiyā. <span class="bld">Na appetī</span>ti na upeti. <span class="bld">Na appāyantī</span>ti na khamanti. Vedanādhivāsanakhantiyā satisampajaññayuttattā sabbasattaṭṭhitāhārasamudayavatthujātassa ādīnavanissaraṇānaṃ pageva suppaṭividitattā yathā samudācāro cittaṃ nābhibhavati, evaṃ sammadeva upaṭṭhāpitasatisampajaññattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘vedanādhivāsana…pe… hutvā’’</span>ti. <span class="bld">Apīḷiyamāno</span>ti abādhiyamāno. Kāmaṃ aniṭṭhāya vedanāya phuṭṭho tāya apīḷiyamāno nāma natthi, pariññātavatthukattā pana tassā vase avattamāno ‘‘avihaññamāno’’ti vutto. Tenāha <span class="bld">‘‘samparivattasāyitāya vedanānaṃ vasaṃ agacchanto’’</span>ti.</p>
  467. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīhaseyya</span>nti ettha sayanaṃ seyyā, sīhassa viya seyyā sīhaseyyā, taṃ sīhaseyyaṃ. Atha vā <span class="bld">sīhaseyya</span>nti seṭṭhaseyyaṃ uttamaseyyaṃ. Svāyamattho aṭṭhakathāyameva āgamissati. ‘‘Vāmena passena sentī’’ti evaṃ vuttā <span class="bld">kāmabhogiseyyā</span>. <span class="bld">Dakkhiṇapassena sayāno nāma natthi</span> dakkhiṇahatthassa sarīraggahaṇādiyogakkhamato. Purisavasena cetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Ekena passena sayituṃ na sakkonti</span> dukkhuppattito. <span class="bld">Ayaṃ sīhaseyyā</span>ti ayaṃ yathāvuttā sīhaseyyā. <span class="bld">Tejussadattā</span>ti iminā sīhassa abhītabhāvaṃ dasseti. Bhīrukajātikā hi sesamigā attano āsayaṃ pavisitvā utrāsabahulā santāsapubbakaṃ yathā tathā sayanti, sīho pana abhirukabhāvato satokārī bhikkhu viya satiṃ upaṭṭhapetvāva sayati. Tenāha <span class="bld">‘‘dve purimapāde’’</span>tiādi. <span class="bld">Purimapāde</span>ti dakkhiṇapurimapāde vāmassa purimapādassa ṭhapanavasena dve purimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā. <span class="bld">Pacchimapāde</span>ti dve pacchimapāde. Vuttanayeneva idhāpi ekasmiṃ ṭhāne ṭhapanaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">Ṭhitokāsasallakkhaṇaṃ</span> abhīrukabhāveneva. <span class="bld">Sīsaṃ pana ukkhipitvā</span>tiādinā vuttasīhakiriyā anutrāsapabujjhanaṃ viya abhīrukabhāvasiddhā dhammatāvasenevāti veditabbā. <span class="bld">Sīhavijambhitavijambhanaṃ</span> ativelaṃ ekākārena ṭhapitānaṃ sarīrāvayavānaṃ <a name="M1.0115"></a> gamanādikiriyāsu yoggabhāvāpādanatthaṃ. <span class="bld">Tikkhattuṃ sīhanādanadanaṃ</span> appesakkhamigajātapariharaṇatthaṃ.</p>
  468. <p class="bodytext">Seti <a name="V1.0102"></a> abyāvaṭabhāvena pavattati etthāti seyyā, catutthajjhānameva seyyā <span class="bld">catutthajjhānaseyyā</span>. Kiṃ panettha taṃ catutthajjhānanti? Ānāpānacatutthajjhānaṃ. Tato hi vuṭṭhahitvā vipassanaṃ vaḍḍhetvā anukkamena aggamaggaṃ adhigantvā tathāgato jātoti. ‘‘Tayidaṃ padaṭṭhānaṃ nāma, na seyyā, tathāpi yasmā ‘catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantaraṃ bhagavā parinibbāyī’ti <span class="bld">mahāparinibbāne</span> (dī. ni. 2.219) āgataṃ. Tasmā lokiyacatutthajjhānasamāpatti eva <span class="bld">tathāgataseyyā’’</span>ti keci. Evaṃ sati parinibbānakālikāva tathāgataseyyāti āpajjati; na ca tathāgato lokiyacatutthajjhānasamāpajjanabahulo vihāsi. Aggaphalavasena pavattaṃ panettha catutthajjhānaṃ veditabbaṃ. Tattha yathā sattānaṃ niddupagamalakkhaṇā seyyā bhavaṅgacittavasena hoti, sā ca nesaṃ paṭhamaṃ jātisamanvayā yebhuyyavuttikā, evaṃ bhagavato ariyajātisamanvayaṃ yebhuyyavuttikaṃ aggaphalabhūtaṃ catutthajjhānaṃ <span class="bld">tathāgataseyyā</span>ti veditabbā. <span class="bld">Sīhaseyyā</span> nāma seṭṭhaseyyāti āha <span class="bld">‘‘uttamaseyyā’’</span>ti.</p>
  469. <p class="bodytext">‘‘Kālaparicchedaṃ katvā yathāparicchedaṃ uṭṭhahissāmī’’ti evaṃ tadā manasikārassa akatattā pāḷiyaṃ ‘‘uṭṭhānasaññaṃ manasikaritvā’’ti na vuttanti āha <span class="bld">‘‘uṭṭhānasaññanti panettha na vutta’’</span>nti. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘gilānaseyyā hesā’’</span>ti. Sā hi cirakālappavattikā hoti.</p>
  470. <p class="bodytext">Visuṃ visuṃ rāsivasena anāgantvā ekajjhaṃ puñjavasena āgatattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sabbāpi tā’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘sattasatā’’</span>ti. <span class="bld">Vikāramattampī</span>ti vedanāya asahanavasena pavattanākāramattampi. <span class="bld">Susammaṭṭhakañcanaṃ viyā</span>ti sammaṭṭhasusajjitasuvaṇṇaṃ viya.</p>
  471. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammālapana</span>nti asaṅkhārikasamuppannasabhāvālapanaṃ. Samullapitañhi ākārasamānavacanametaṃ. Nāgo viya vāti pavattatīti nāgavo. Tassa bhāvo <span class="bld">nāgavatā</span>. Vibhattilopena hesa niddeso, mahānāgahatthisadisatāyāti attho. <span class="bld">Byattuparicaraṇaṭṭhenā</span>ti byattaṃ uparūpari attano kiriyācaraṇena. <span class="bld">Ājānīyo</span>ti sammāpatitaṃ <span class="bld">dukkhaṃ</span> sahanto <a name="M1.0116"></a> attanā kātabbakiriyaṃ dhīro hutvā nitthārako. Kāraṇākāraṇajānanenāti niyyānikāniyyānikakaraṇañātatāya. <span class="bld">Tenevaṭṭhenā</span>ti appaṭisamaṭṭheneva. ‘‘Mutto moceyya’’ntiādi <span class="bld">dhuravāhaṭṭhena. Nibbisevanaṭṭhenā</span>ti rāgādivisavigatabhāvena.</p>
  472. <p class="bodytext"><span class="bld">Aniyamitāṇattī</span>ti anuddesikaṃ āṇāpanaṃ. Sāmaññakatopi samādhisaddo pakaraṇato idha visesatthoti āha <span class="bld">‘‘samādhinti arahattaphalasamādhi’’</span>nti. Paṭippassaddhivasena sabbakilesehi suṭṭhu <a name="V1.0103"></a> vimuttanti <span class="bld">suvimuttaṃ. Abhinataṃ nāma</span> ārammaṇe abhimukhabhāvena pavattiyā. <span class="bld">Apanataṃ</span> apagamanavasena pavattiyā, vimukhatāyāti attho. Lokiyajjhānacittaṃ viya vipassanā viya ca sasaṅkhārena sappayogena tadaṅgappahānavikkhambhanapahānavasena ca vikkhambhetvā na adhigataṃ na ṭhapitaṃ, kiñcarahi kilesānaṃ sabbaso chinnatāyāti āha <span class="bld">‘‘chinnattā vataṃ phalasamādhinā samāhita’’</span>nti. <span class="bld">Atikkamitabba</span>nti ācārātikkamavasena laṅghitabbaṃ. Sā pana laṅghanā āsādanā ghaṭṭanāti āha <span class="bld">‘‘ghaṭṭetabba’’</span>nti.</p>
  473. <p class="bodytext">Pañcavedā nāma – iruvedo, yajuvedo, sāmavedo, āthabbaṇavedo, itihāso cāti evaṃ itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ. ‘‘Cara’’nti vacanavipallāsena vuttanti āha <span class="bld">‘‘carantā’’</span>ti, tapantāti attho. <span class="bld">Hīnattarūpā</span>ti hīnādhimuttikatāya nihīnacittasabhāvā. Vimuttikatāya abhāvato <span class="bld">nibbānaṅgamā na honti</span>. Arahattādhigamakammassa abhabbatāya <span class="bld">parihīnatthā</span>. <span class="bld">Ajjhotthaṭā</span>ti abhibhūtā. <span class="bld">Tādiseheva sīlehī</span>ti gosīlādīhi. <span class="bld">Baddhā</span>ti samādapetvā pavattanavasena anubaddhā. <span class="bld">Lūkhaṃ tapa</span>nti attakilamathānuyogaṃ. Taṃ pana ekadesena dassento <span class="bld">‘‘pañcātapatāpana’’</span>ntiādimāha. ‘‘Evaṃ paṭipannassa mokkho natthi, evaṃ paṭipannassa vaṭṭato mutti atthī’’ti vadantī sā attato sāsanassa niyyānabhāvo kathito nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘sāsanassa niyyānikabhāvaṃ kathentī’’</span>ti. <span class="bld">Ādi</span>nti gāthādvayaṃ.</p>
  474. <p class="centered">Sakalikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  475. <p class="subhead">9. Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā</p>
  476. <p class="bodytext"><a name="para39"></a><a name="para39_sn1"></a><span class="paranum">39</span>. <span class="bld">Cātumahārājikassā</span>ti <a name="M1.0117"></a> cātumahārājikakāyikassa. <span class="bld">Dhammo anubuddho</span>ti catusaccadhammo pariññeyyādibhāvassa anurūpato buddho. <span class="bld">Paccakkhamevā</span>ti parapattiyā ahutvā attapaccakkhameva katvā jānāmi. Dhammaṃ garahantā nāma saddadosavasena vā atthadosavasena vā garaheyyunti taṃ dassento <span class="bld">‘‘hīnakkhara…pe… kotivā’’</span>ti āha. Sā pana ‘‘tesaṃ vigarahā dummedhatāya mahānatthāvahāvā’’ti dassentī devatā āha <span class="bld">‘‘dummedhā upenti roruva’’</span>nti. <span class="bld">Visuṃ hotī</span>ti avīcimahānirayato visuṃ eva hoti. <span class="bld">Khantiyā</span>ti ñāṇakhantiyā. <span class="bld">Upasamenā</span>ti rāgādīnaṃ sabbaso vūpasamena. Tenāha <span class="bld">‘‘ruccitvā’’</span>tiādi.</p>
  477. <p class="centered">Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  478. <p class="subhead">10. Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā</p>
  479. <p class="bodytext"><a name="para40"></a><a name="para40_sn1"></a><span class="paranum">40</span>. <span class="bld">Buddhañca</span> <a name="V1.0104"></a> <span class="bld">dhammañca namassamānā</span>ti buddhasubuddhataṃ dhammasudhammatañca ñatvā tadubhayaṃ namassamānā. Yasmā buddhe ca dhamme ca pasanno saṅghe ca pasanno eva hoti tassa suppaṭipattiyā vijānanato, tasmā so attho gāthāya ca-saddasaṅgahitoti dassento <span class="bld">‘‘ca-saddena saṅghañcā’’</span>ti āha <span class="bld">atthavatiyo</span>ti lokiyalokuttaraatthasaṅgahitā lokiyakusalalokuttaramaggasaṅgaṇhanato. <span class="bld">Yaṃ dhammaṃ sā abhāsī</span>ti yaṃ tumhākaṃ dhammaṃ paṭivijjhitvā ṭhitā, sā mahākokanadā attano balānurūpaṃ abhāsi. <span class="bld">Bahunā</span>ti nānappakārena. <span class="bld">Pariyāyenā</span>ti kāraṇena. <span class="bld">Tādiso</span>ti tathārūpo tathāpaṭividdhasacco atthadhammādīsu kusalo ekekaṃ padampi udāharaṇahetunigamanāni nīharanto ācikkhati deseti paññapeti paṭhapeti vivarati vibhajati uttānīkaroti. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ bhagavā’’</span>tiādi. Etena ativiya vitthārakkhamo sugatadhammoti dasseti. <span class="bld">Pariyāpuṭa</span>nti parivattitaṃ. Evaṃ vitthārakkhamaṃ <a name="M1.0118"></a> dhammaṃ yasmā devadhītā ‘‘saṃkhittamatthaṃ lapayissāmī’’ti avoca, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘tassattha’’</span>ntiādi.</p>
  480. <p class="centered">Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  481. <p class="centered">Satullapakāyikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  482. <p class="title">5. Ādittavaggo</p>
  483. <p class="subhead">1. Ādittasuttavaṇṇanā</p>
  484. <p class="bodytext"><a name="para41"></a><a name="para41_sn1"></a><span class="paranum">41</span>. <span class="bld">Sīsa</span>nti desanāpadeso, desanāya aññesupi vattabbesu kassacideva sīsabhāgena apadisanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘rāgādīhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Dānenā</span>ti attano santakassa paresaṃ pariccajanena. Taṃ pana pariccajanaṃ cetanāya hotīti āha <span class="bld">‘‘dānacetanāyā’’</span>ti <span class="bld">dānapuññacetanā</span>ti dānamayā puññacetanā <span class="bld">dāyakasseva hoti</span> taṃsantatipariyāpannattā. <span class="bld">Nīhatabhaṇḍaka</span>nti ādittagehato bahi nikkhāmitaṃ bhaṇḍakaṃ. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘dinnaṃ hotī’’tiādivacanaṃ. <span class="bld">Adinne</span>ti dānamukhe aniyuñjite bhoge. ‘‘Antenā’’ti jīvitassa anto adhippetoti āha <span class="bld">‘‘maraṇenā’’</span>ti. Mamāti pariggahitattā <span class="bld">pariggahā,</span> bhogā. Tepi kenaci ākārena vināsaṃ anupagatā maraṇena pahīyanti <a name="V1.0105"></a> nāmāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘corādīnaṃ vasena avinaṭṭhabhoge’’</span>ti. Sobhanā aggabhūtā rūpādayo etthāti saggo, taṃ <span class="bld">saggaṃ</span>.</p>
  485. <p class="centered">Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  486. <p class="subhead">2. Kiṃdadasuttavaṇṇanā</p>
  487. <p class="bodytext"><a name="para42"></a><a name="para42_sn1"></a><span class="paranum">42</span>. <span class="bld">Dve tīṇi bhattāni abhutvā</span>ti dve tayo vāre bhattāni abhuñjitvā. <span class="bld">Uṭṭhātuṃ na sakkotī</span>ti uṭṭhātumpi na sakkotī, pageva aññaṃ sarīrena kātabbakiccaṃ dubbalabhāvato. <span class="bld">Dubbalopi hutvā</span>ti bhuñjanato pubbe dubbalo hutvā balasampanno hoti. Evaṃ byatirekato anvayato ca āhārassa sarīre balavataṃ āha. Yasmā annado <a name="M1.0119"></a> dāyako paṭiggāhakassa balado hoti, tasmā so āyatiṃ attano sarīre balado avināsavasena balassa rakkhako ca hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘balaṃ kho pana datvā balassa bhāgī hotī’’ti (a. ni. 5.37) sesapadesupi eseva nayo. <span class="bld">Surūpopī</span>ti abhirūpopi. <span class="bld">Virūpo hotī</span>ti bībhaccharūpo kopīnassa acchannattā. <span class="bld">Idañca yāna</span>nti sāmaññato vuttaṃ. <span class="bld">Upāhanā</span>ti sarūpato dasseti. Adukkhappatto hutvā yāti vattati etenāti <span class="bld">yāna</span>nti chattādīnampi yānabhāvo vutto. Tenāha <span class="bld">‘‘yānado sukhado hotī’’</span>ti. <span class="bld">Cakkhudo nāma</span> hoti cakkhunā kātabbakicce sahakārīkāraṇabhāvato dīpassa.</p>
  488. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Sabbesaṃyeva balādīnaṃ dāyako hotī’’</span>ti saṅkhepato vuttaṃ atthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘dve tayo gāme’’</span>tiādi vuttaṃ. Nisajjādivasena patissayitabbato <span class="bld">patissayo,</span> vihāro. <span class="bld">Pakkhittaṃ viya hoti</span> parissamassa vinoditattā. <span class="bld">Bahi vicarantassā</span>ti patissayaṃ alabhitvā bahi vivaṭaṅgaṇe vicarantassa. <span class="bld">Jhāyatī</span>ti jhāyantaṃ hoti, kilamatīti attho. Sītuṇhādivirodhipaccayavasena sasantāne <span class="bld">visabhāgasantati,</span> tabbipariyāyato <span class="bld">sabhāgasantati</span> veditabbā. Sukhaṃ nāma dukkhapaccayaparihārato sukhapaccayuppannato ca hoti, tadubhayaṃ patissayavasena labhatīti dassento <span class="bld">‘‘bahi vicarantassa pāde’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Dhammapītisukha</span>nti dhammapaccavekkhaṇena uppannapītisukhaṃ. <span class="bld">Upasamasukha</span>nti kilesānaṃ vūpasamena pavattasukhaṃ. Nivātaṃ pihitavātapānaṃ patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya ṭhitassa andhakāro hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kūpe otiṇṇo viya hotī’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘mañcapīṭhādīni na paññāyantī’’</span>ti. Tayidaṃ bahisamāpannaparissamadosena, na ca patissayadosena. Tenāha <span class="bld">‘‘muhutta’’</span>ntiādi.</p>
  489. <p class="bodytext">Na <a name="V1.0106"></a> marati etenāti <span class="bld">amaraṇaṃ,</span> nibbānādhigamādayo. Tassa dānaṃ dhammūpadeso, taṃ deti. Tenāha <span class="bld">‘‘yo dhammaṃ anusāsatī’’</span>ti. Tayidaṃ dhammānusāsanaṃ kathaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘aṭṭhakatha’’</span>ntiādi. <span class="bld">Aṭṭhakathaṃ kathetī</span>ti avivaṭapāṭhassa pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanaṃ karotīti attho. Anadhītino pana <span class="bld">pāḷiṃ vāceti</span>. Tattha tattha gataṭṭhāne <span class="bld">pucchitapañhaṃ vissajjeti,</span> ayaṃ tāva ganthadhuro, paṭipattivāsadhure pana <span class="bld">kammaṭṭhānaṃ ācikkhati,</span> ubhayesampi <a name="M1.0120"></a> <span class="bld">dhammassavanaṃ karoti. Sabbadāna</span>nti yathāvuttaāmisadānaṃ abhayadānaṃ. <span class="bld">Dhammadāna</span>nti dhammadesanā. <span class="bld">Dhammaratī</span>ti samathavipassanādhamme abhirati. <span class="bld">Dhammaraso</span>ti saddhammasannissayaṃ pītipāmojjaṃ.</p>
  490. <p class="centered">Kiṃdadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  491. <p class="subhead">3. Annasuttavaṇṇanā</p>
  492. <p class="bodytext"><a name="para43"></a><a name="para43_sn1"></a><span class="paranum">43</span>. <span class="bld">Patthentī</span>ti pihenti. Yatthassa upagamanaṃ loke pākaṭataraṃ ahosi, te udāharaṇavasena dassento <span class="bld">‘‘cittagahapatisīvalittherādike viyā’’</span>ti āha. <span class="bld">Anna</span>nti annasaññito catubbidhopi paccayo. Sabbepi dāyake ekajjhaṃ gahetvā sāmaññato ekavasena <span class="bld">‘‘dāyakamevā’’</span>ti vuttaṃ, yathā cāha <span class="bld">‘‘ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’</span>ti? Tattha <span class="bld">yakkho</span>ti satto. Sāmaññajotanā ca nāma yasmā puthuatthavisayā, tasmā <span class="bld">‘‘ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā. Tameva annaṃ bhajatī’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ma</span>-kāro padasandhikaro, te evāti attho. <span class="bld">Dāyakaṃ</span> apariccajanameva <span class="bld">anugacchati</span> cakkaṃ viya kubbaraṃ.</p>
  493. <p class="centered">Annasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  494. <p class="subhead">4. Ekamūlasuttavaṇṇanā</p>
  495. <p class="bodytext"><a name="para44"></a><a name="para44_sn1"></a><span class="paranum">44</span>. Patiṭṭhaṭṭhena avijjāsaṅkhātaṃ ekaṃ mūlaṃ etissāti ekamūlā. Taṃ <span class="bld">ekamūlaṃ</span>. Yathā saṃyojanīyesu assādānupassanāvasena taṇhāsamuppādo, evaṃ taṇhābhibhavavasena anavabodhoti <span class="bld">avijjā taṇhāya mūlaṃ, taṇhā ca avijjāya mūlaṃ</span>. Ayañhi nayo upanissayatāvasena vutto, sahajātavasena cāyaṃ aññamaññaṃ mūlabhāvo pākaṭoyeva. <span class="bld">Idha pana</span> imissaṃ gāthāyaṃ <span class="bld">adhippetā</span> ‘‘ekamūla’’nti sā taṇhā. Tattha yā bhavataṇhā, sā sassatadiṭṭhivasena āvaṭṭati parivattati, vibhavataṇhā <a name="M1.0121"></a> ucchedadiṭṭhivasena, evaṃ <span class="bld">dvirāvaṭṭaṃ. Sahajātakoṭiyā</span>ti sahajātakoṭiyāpi, pageva sammuyhaṃ āpannassa pana vattamānāya taṇhāya balavabhāvena malīnatā siyā. <span class="bld">Upanissayakoṭiyā</span>ti upanissayakoṭiyāva sahajātakoṭiyā asambhavato. <span class="bld">Pattharaṇaṭṭhānā</span>ti vitthatā hutvā pavattiṭṭhānabhūmi<a name="V1.0107"></a>. Tenāha <span class="bld">‘‘tesu sā pattharatī’’</span>ti. Samuddanaṭṭhena <span class="bld">samuddo</span>. Uttarituṃ asakkuṇeyyatāya patāya alaṃ pariyattoti pātālo, ayaṃ pana pātālo viyāti <span class="bld">pātālo</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘appatiṭṭhaṭṭhenā’’</span>ti. Agādhagambhīratāyāti attho.</p>
  496. <p class="centered">Ekamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  497. <p class="subhead">5. Anomasuttavaṇṇanā</p>
  498. <p class="bodytext"><a name="para45"></a><a name="para45_sn1"></a><span class="paranum">45</span>. <span class="bld">Anomanāma</span>nti anūnanāmaṃ. Guṇanemittikāni eva hi bhagavato nāmāni. Guṇānañcassa paripuṇṇatāya anūnanāmanti āha <span class="bld">‘‘sabbaguṇasamannāgatattā’’</span>tiādi. Apica tathā tevijjo, chaḷabhiññotiādīni nāmāni anomanāmāni na honti paricchinnavisayattā, bhagavato pana satthā, sabbaññū, sammāsambuddhotiādīni nāmāni anomanāmāni nāma mahāvisayattā anūnabhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘avekallanāma’’</span>nti. <span class="bld">Khandhantarādayo</span>ti khandhavisesādike. Ñāṇena yāthāvato araṇīyaṭṭhena <span class="bld">atthe. Anvayapaññādhigamāyā</span>ti lokuttarapaññāpaṭilābhāya. <span class="bld">Paṭipada</span>nti samathavipassanāpaṭipadaṃ. Kilesakāmānaṃ vasena allīyitabbaṭṭhena kāmā eva <span class="bld">ālayo</span>. Atītakāleyeva kamanataṃ gahetvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘kamamāna’’</span>nti. Na etarahi tadabhāvatoti āha <span class="bld">‘‘atītaṃ pana upādāya idaṃ vutta’’</span>nti. Mahānubhāvatādinā <span class="bld">mahantānaṃ</span>.</p>
  499. <p class="centered">Anomasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  500. <p class="subhead">6. Accharāsuttavaṇṇanā</p>
  501. <p class="bodytext"><a name="para46"></a><a name="para46_sn1"></a><span class="paranum">46</span>. ‘‘Accharāgaṇasaṅghuṭṭha’’nti gāthā devaputtena yenādhippāyena gāyitā, so anupubbikathāya vinā na paññāyatīti taṃ āgamanato paṭṭhāya <a name="M1.0122"></a> kathento <span class="bld">‘‘ayaṃ kira devaputto’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sāsane</span>ti imasseva satthusāsane. <span class="bld">Kammākamma</span>nti kammavinicchayaṃ. Atthapurekkhāratāya appakiccatāya ca <span class="bld">sallahukavuttiko. Sayanassa koṭṭhāso</span>ti divasaṃ purimayāmañca bhāvanānuyogavasena kilantakāyassa samassāsanatthaṃ seyyāya upagamanabhāgo anuññāto.</p>
  502. <p class="bodytext"><span class="bld">Abbhantare</span>ti kucchiyaṃ bhattassa parittatāya <span class="bld">satthakavātā</span>ti tikkhabhāvena satthakā viya kantanakā vātā. <span class="bld">Dhurasmiṃyevā</span>ti kilesamārena yuddhe eva. Vimuttāyatanasīse ṭhatvā <span class="bld">dhammaṃ desento vā. Upanissayamandatāya</span> aparipakkañāṇatāya āsavakkhayaṃ appatto kālaṃ katvāti yojanā. <span class="bld">Upari ṭhita</span>nti parikkhārabhāvena dibbadussūpari ṭhitaṃ. <span class="bld">Tatheva aṭṭhāsī</span>ti tāhi tathā vuttepi <a name="V1.0108"></a> yathā tato pubbe, tatheva aṭṭhāsi. <span class="bld">Suvaṇṇapaṭṭa</span>nti nibbuddhe paṭijinitvā laddhabbasuvaṇṇapaṭṭaṃ. Vītikkamassa akatattā <span class="bld">asambhinneneva sīlena</span>. Yasmā tasmiṃ satthu santikaṃ āgacchante tāpi tena saddhiṃ āgamaṃsu tasmā <span class="bld">‘‘accharāsaṅghaparivuto’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  503. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅghosita</span>nti saṅgamma ghositaṃ, tattha tattha accharānaṃ gītasaddavasena ghositaṃ. <span class="bld">Pisācagaṇaṃ katvā vadati</span> acchandarāgatāya. <span class="bld">Niyāmacittatāyā</span>ti sammattaniyāme ninnacittatāya. <span class="bld">Garubhāvenā</span>ti tāsaṃ vase avattanato garuṭṭhānabhāvena. <span class="bld">Yātrā</span>ti nibbānaṃ pati yātrā. Taṃ pana vaṭṭato niggamanaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘kathaṃ niggamanaṃ bhavissatī’’</span>ti.</p>
  504. <p class="bodytext"><span class="bld">Atisallekhatevā</span>ti ativiya kilesānaṃ sallekhitavuttiko. <span class="bld">Akatābhinivesassā</span>ti bhāvanamananuyuttassa anāraddhavipassakassa. <span class="bld">Kārakassā</span>ti sugatovādakārakassa sammāpaṭipajjato. <span class="bld">Suññatāvipassana</span>nti suññatādīpanaṃ vipassanaṃ duccaritataṇhāya dūrīkaraṇena ekavihāritāya. <span class="bld">Eko maggo assā</span>ti lokuttaramaggo eva assa anāgato, pubbabhāgamaggo pana kataparicayoti attho.</p>
  505. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyavaṅkādīna</span>nti kāyaduccaritādīnaṃ abhāvato samucchindanena anupalabbhanato. Natthi ettha bhayaṃ, asmiṃ vā adhigate puggalassa natthi bhayanti <a name="M1.0123"></a> <span class="bld">abhayaṃ nāma</span>. Saṃsārakantāraṃ atikkamitvā nibbānasaṅkhātaṃ khemaṃ amataṭṭhānaṃ gamane sugatasārathinā susajjitayānabhāvato <span class="bld">ratho akūjanoti aṭṭhaṅgiko maggova adhippeto</span>. Dhammato anapetatāya aparāparuppattiyā ca <span class="bld">dhammacakkehi</span>.</p>
  506. <p class="bodytext"><span class="bld">Ottappampi gahitameva</span> avinābhāvā. <span class="bld">Apālambo</span>ti avassayo. <span class="bld">Parivāro</span>ti parikkhāro abhisaṅkharaṇato. Maggassa karaṇaṭṭhāne dhammo tappariyāpannā <span class="bld">sammādiṭṭhi. Aniccādivasenā</span>ti aniccānupassanādivasena. <span class="bld">Sodhitesu</span> vajjhamānesu. <span class="bld">Bhūmiladdhavaṭṭa</span>nti bhūmiladdhasaṅkhātaṃ vaṭṭaṃ. Tattha vipassanāya pavattiṭṭhānabhāvato pañcakkhandhā bhūmi nāma, vaṭṭamayakammabhāvato tattha uppajjanārahaṃ kilesajātaṃ bhūmiladdhavaṭṭaṃ. <span class="bld">Parijānamānā</span>ti paricchindanavasena samatikkamavasena jānamānā paṭivijjhantī.</p>
  507. <p class="bodytext">Kasmā devaputto sotāpattiphaleyeva patiṭṭhāsi, nanu ca sā desanā bhagavatā catumaggappadhānabhāvena pavattitāti āha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi.</p>
  508. <p class="centered">Accharāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  509. <p class="subhead">7. Vanaropasuttavaṇṇanā</p>
  510. <p class="bodytext"><a name="para47"></a><a name="para47_sn1"></a><span class="paranum">47</span>. <span class="bld">Kesa</span>nti <a name="V1.0109"></a> sāmivasena vuttakasaddo ‘‘dhammaṭṭhā sīlasampannā’’ti ettha paccattabahuvacanavasena pariṇāmetabbo. Atthavasena hi vibhattivipariṇāmo. <span class="bld">Ke janā</span>ti ettha vā vuttakesaddo sīhavilokananayena ānetvā yojetabboti āha <span class="bld">‘‘ke dhammaṭṭhā, ke sīlasampannā’’</span>ti? <span class="bld">Pucchatī</span>ti iminā tattha kāraṇamāha. Phalādisampattiyā āramanti ettha sattāti ārāmo. Ārāme ropenti nipphādentīti <span class="bld">ārāmaropā</span>. Vanīyati chāyāsampattiyā bhajīyatīti <span class="bld">vanaṃ</span>. Tattha yaṃ upavanalakkhaṇaṃ vanaṃ, taṃ ārāmaggahaṇeneva gahitanti tapovanalakkhaṇaṃ, taṃ dassento <span class="bld">‘‘sīmaṃ parikkhipitvā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Visame</span>ti udakacikkhallena visame padese. Pānīyaṃ pivanti etthāti papā, taṃ <span class="bld">papaṃ</span>. Udakaṃ pīyati etthāti vā papā. <span class="bld">Taḷākādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena mātikaṃ saṅgaṇhāti.</p>
  511. <p class="bodytext"><span class="bld">Imamatthaṃ</span> <a name="M1.0124"></a> <span class="bld">sandhāyā</span>ti iminā kammappathappattaṃ paṭikkhipati. Attanā katañhi puññaṃ anussarato taṃ ārabbha bahuṃ puññaṃ pasavati, na pana yathā kataṃ puññaṃ sayameva pavaḍḍhati. <span class="bld">Tasmiṃ dhamme ṭhitattā</span>ti tasmiṃ ārāmaropanādidhamme patiṭṭhitattā. <span class="bld">Tenapi sīlena sampannattā</span>ti tena yathāvuttadhamme katasīle ṭhatvā ciṇṇena tadaññenapi kāyavācasikasaṃvaralakkhaṇena sīlena samannāgatattā. <span class="bld">Dasa kusalā dhammā pūrenti</span> duccaritaparivajjanato. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  512. <p class="centered">Vanaropasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  513. <p class="subhead">8. Jetavanasuttavaṇṇanā</p>
  514. <p class="bodytext"><a name="para48"></a><a name="para48_sn1"></a><span class="paranum">48</span>. Esitaguṇattā esiyamānaguṇattā ca isī, asekkhā sekkhakalyāṇaputhujjanā ca. Isīnaṃ saṅgho <span class="bld">isisaṅgho</span>. Isisaṅghena nisevitaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘bhikkhusaṅghanisevita’’</span>nti.</p>
  515. <p class="bodytext">Taṃ kārentassa gandhakuṭipāsādakūṭāgārādivasena siniddhasandacchāyarukkhalatāvasena bhūmibhāgasampattiyā ca anaññasādhāraṇaṃ atiramaṇīyaṃ taṃ jetavanaṃ cittaṃ toseti, tathā ariyānaṃ nivāsabhāvenapīti āha <span class="bld">‘‘evaṃ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā’’</span>ti. Tenāha bhagavā – ‘‘yattha arahanto viharanti, taṃ bhūmirāmaṇeyyaka’’nti (dha. pa. 98; theragā. 991). Apacayagāmicetanā sattānaṃ visuddhiṃ āvahati kammakkhayāya saṃvattanatoti āha <span class="bld">‘‘kammanti maggacetanā’’</span>ti. Catunnaṃ ariyasaccānaṃ viditakaraṇaṭṭhena kilesānaṃ vijjhanaṭṭhena ca <span class="bld">vijjā</span><a name="V1.0110"></a>. Maggapaññā sammādiṭṭhīti āha <span class="bld">‘‘vijjāti maggapaññā’’</span>ti. <span class="bld">Samādhipakkhikā dhammā</span> sammāvāyāmasatisamādhayo. Yathā hi vijjāpi vijjābhāgiyā, evaṃ samādhipi samādhipakkhiko. Sīlaṃ etassa atthīti <span class="bld">sīla</span>nti āha <span class="bld">‘‘sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttama’’</span>nti. <span class="bld">Diṭṭhisaṅkappā</span>ti sammādiṭṭhisaṅkappā. Tattha sammāsaṅkappassa sammādiṭṭhiyā upakārabhāvena vijjābhāvo vutto. Tathā hi so paññākkhandhasaṅgahitoti vuccati. Yathā ca sammāsaṅkappādayo paññākkhandhasaṅgahitā, evaṃ vāyāmasatiyo <a name="M1.0125"></a> samādhikkhandhasaṅgahitāti āha <span class="bld">‘‘vāyāmasatisamādhayo’’</span>ti. Dhammoti hi idha samādhi adhippeto ‘‘evaṃdhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3.197; saṃ. ni. 5.378) viya. <span class="bld">Vācākammantājīvā</span>ti sammāvācākammantājīvā. Maggapariyāpannā eva hete saṅgahitā. Tenāha <span class="bld">‘‘etena aṭṭhaṅgikamaggenā’’</span>ti.</p>
  516. <p class="bodytext">Upāyena vidhinā ariyamaggo bhāvetabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘samādhipakkhiyadhamma’’</span>nti. Sammāsamādhipakkhiyaṃ vipassanādhammañceva maggadhammañca. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāra’’nti (ma. ni. 3.136) hi vacanato sammādiṭṭhiādayo maggadhammā sammāsamādhiparikkhārā. <span class="bld">Vicineyyā</span>ti vīmaṃseyya, bhāveyyāti attho. <span class="bld">Tatthā</span>ti hetumhi bhummavacanaṃ. Ariyamaggahetukā hi sattānaṃ visuddhi. Tenāha <span class="bld">‘‘tasmiṃ ariyamagge visujjhatī’’</span>ti. <span class="bld">Pañcakkhandhadhammaṃ vicineyyā</span>ti paccuppanne pañcakkhandhe vipasseyya. Tesu vipassiyamānesu vipassanāya ukkaṃsagatāya yadaggena dukkhasaccaṃ pariññāpaṭivedhena paṭivijjhīyati, tadaggena samudayasaccaṃ pahānapaṭivedhena paṭivijjhīyati, nirodhasaccaṃ sacchikiriyāpaṭivedhena, maggasaccaṃ bhāvanāpaṭivedhena paṭivijjhīyatīti evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhatīti imasmiṃ pakkhe nimittatthe eva bhummaṃ, tesu saccesu paṭivijjhiyamānesūti attho.</p>
  517. <p class="bodytext"><span class="bld">Avadhāraṇavacana</span>nti vavatthāpanavacanaṃ, avadhāraṇanti attho. ‘‘Sāriputtovā’’ti ca avadhāraṇaṃ sāvakesu <span class="bld">sāriputtova seyyo</span>ti imamatthaṃ dīpeti tassevukkaṃsabhāvato. <span class="bld">Kilesaupasamenā</span>ti iminā mahātherassa tādiso kilesavūpasamoti dasseti. Tassa sāvakavisaye paññāya pāramippatti ahosi. Yadi evaṃ ‘‘yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti idaṃ tesaṃ buddhānaṃ ñāṇavisaye paññāpāramippattānaṃ vaseneva vuttanti daṭṭhabbaṃ. Avadhāraṇampi vimuttiyā nānattā tīhi vimuttīhi pāraṅgate sandhāyetaṃ vuttaṃ. Tenāha – <span class="bld">‘‘pāraṃ gatoti nibbānaṃ</span> <a name="V1.0111"></a> <span class="bld">gato’’</span>tiādi. <span class="bld">Na therena uttaritaro nāma atthi</span> labbhati, labbhati ce, evameva labbheyyāti adhippāyo.</p>
  518. <p class="centered">Jetavanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  519. <p class="subhead">9. Maccharisuttavaṇṇanā</p>
  520. <p class="bodytext"><a name="para49"></a><a name="para49_sn1"></a><span class="paranum">49</span>. <span class="bld">Maccharino</span>ti <a name="M1.0126"></a> maccheravanto maccherasamaṅginoti āha <span class="bld">‘‘maccherena samannāgatā’’</span>ti. Maccheraṃ macchariyanti atthato ekaṃ. <span class="bld">Na vandatī</span>ti vandanamattampi na karoti, kuto dānanti adhippāyo. <span class="bld">Upaṭṭhānaṃ kātu</span>nti madhurapaṭisanthāraṃ karotīti yojanā. <span class="bld">Idaṃ tāva mudumacchariyaṃ</span> na hadayaṃ viya attānaṃ dassentassa macchariyanti katvā. <span class="bld">Kiṃ tuyhaṃ pādā rujjanti</span> nanu tuyhaṃyeva āgatagamanesu pādā rujjanti, kinte ime chindantīti adhippāyo. <span class="bld">Sāmīcimpi na karoti</span> kuto dānanti adhippāyo. Yathākammaṃ taṃtaṃgatiyo aranti upagacchantīti ariyā, sattā. Ime pana kucchitā ariyāti <span class="bld">kadariyā,</span> thaddhamaccharino. Macchariyasadisañhi kucchitaṃ sabbahīnaṃ natthi sabbaguṇābhibhūtattā bhogasampattiādisabbasampattīnaṃ mūlabhūtassa dānassa nisedhato. <span class="bld">Itiādīhi</span> vacanehi. <span class="bld">Attano upaghātako</span>ti macchariyānuyogena kusaladhammānaṃ gatisampattiyā ca vināsako.</p>
  521. <p class="bodytext">Puññapāpavasena samparetabbato upagantabbato <span class="bld">samparāyo,</span> paraloko. <span class="bld">Kāmaguṇaratī</span>ti kāmaguṇasannissayo assādo. <span class="bld">Khiḍḍā</span>ti kāyikakhiḍḍā vācasikakhiḍḍā cetasikakhiḍḍāti evaṃ tividhā. <span class="bld">Esa vipāko</span>ti coḷādīnaṃ kicchalābhoti esa evarūpo vipāko. <span class="bld">Yamaloka</span>nti paralokaṃ. <span class="bld">Upapajjare</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>-saddo pakārattho. Tena pāḷiyaṃ vuttaṃ nirayaṃ tiracchānayoniñca saṅgaṇhāti.</p>
  522. <p class="bodytext"><span class="bld">Yācanti</span> nāma ariyayācanāya. Vuttañhetaṃ ‘‘uddissa ariyā tiṭṭhanti, esā ariyāna yācanā’’ti (jā. 1.7.59). Ye saṃvibhajanti, te <span class="bld">vadaññū</span> nāma ñatvā kattabbakaraṇato. <span class="bld">Vimānappabhāyā</span>ti nidassanamattaṃ, uyyānakapparukkhappabhāhi devatānaṃ vatthābharaṇasarīrappabhāhipi sagge pakāsentiyeva. <span class="bld">Pakāsantī</span>ti vā pākaṭā honti, na apāyaloke viya apākaṭāti attho. <span class="bld">Parasambhatesū</span>ti sayaṃ sambhataṃ anāpajjitvā pareheva sambharitesu sukhūpakaraṇesu. Tenāha pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘vasavattīva modare’’</span>ti, paranimmitabhogesu vasavattī devaputtā viya sukhasamaṅgitāya modantīti attho. <span class="bld">Evaṃ vuttasamparāyo</span>ti ete saggāti evaṃ heṭṭhā <a name="M1.0127"></a> vuttasamparāyo. <span class="bld">Ubhinna</span>nti etesaṃ yathāvuttānaṃ ubhinnaṃ dukkaṭasukaṭakammakārīnaṃ. <span class="bld">Tato cavitvā</span> tato nirayasaggādito cavitvā <a name="V1.0112"></a> manussesu nibbattati. Tesu yo maccharī manussesu nibbatto, so daliddo hutvā pubbacariyavasena maccharīyeva honto dārādibharaṇatthaṃ macchakacchapādīni hantvā punapi niraye nibbatto. Itaro suddhāsayo samiddho hutvā pubbacariyāvasena punapi puññāni katvā sagge nibbatteyya. Tenāha <span class="bld">‘‘puna samparāyepi duggatisugatiyeva hotī’’</span>ti.</p>
  523. <p class="centered">Maccharisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  524. <p class="subhead">10. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā</p>
  525. <p class="bodytext"><a name="para50"></a><a name="para50_sn1"></a><span class="paranum">50</span>. ‘‘Upapannāse’’ti se-kārāgamaṃ katvā niddeso, ‘‘upapannā’’icceva atthoti āha <span class="bld">‘‘nibbattivasena upagatā’’</span>ti. Attano sampattito avihānato avihā, tesaṃ brahmaloko <span class="bld">avihābrahmaloko,</span> tasmiṃ. <span class="bld">Upapattisamanantaramevā</span>ti paṭhamakoṭṭhāse eva. <span class="bld">Arahattaphalavimuttiyā</span>ti asekkhavimuttiyā. Sekkhavimuttiyā pana avihūpapattito pageva vimuttā. Mānusaṃ dehaṃ samatikkamanti cittupakkilesapahānavasenāti phalena hetudassanamidanti āha <span class="bld">‘‘mānusaṃ dehanti idha…pe… vuttānī’’</span>ti. Divi bhavaṃ dibbaṃ, brahmattabhāvasaññitaṃ khandhapañcakaṃ. Tattha saṃyojanakoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘dibbaṃ yoganti pañca uddhambhāgiyasaṃyojanānī’’</span>ti. <span class="bld">Imassā</span>ti devaputtassa. <span class="bld">‘‘Hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’</span>nti tesaṃ tvaṃ kusalaṃ sabbāvajjappahānena anavajjataṃ bhāsatīti kusalī vadesi. Atthena saddassa abhedopacāraṃ katvā gambhīravacanaṃ vuttanti āha <span class="bld">‘‘gambhīrattha’’</span>nti atthasseva gambhīrato, na saddassa. Samucchinnakāmarāgatāya sabbaso kāmavisayappahānena <span class="bld">nirāmisabrahmacārī nāma anāgāmī</span>. Nivāsanaṭṭhānabhūto samāno eko gāmo etassāti āha <span class="bld">‘‘ekagāmavāsī’’</span>ti.</p>
  526. <p class="centered">Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  527. <p class="centered">Ādittavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  528. <p class="title">6. Jarāvaggo</p>
  529. <p class="subhead">1. Jarāsuttavaṇṇanā</p>
  530. <p class="bodytext"><a name="para51"></a><a name="para51_sn1"></a><span class="paranum">51</span>. Hitassa <a name="M1.0128"></a> sādhanato <span class="bld">sādhu,</span> yaṃ kiñci atthajātaṃ. Taṃ pana atthakāmena labhitabbato upasevitabbato <a name="V1.0113"></a> laddhakaṃ, kalyāṇaṭṭhena bhaddakanti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘sādhūti laddhakaṃ bhaddaka’’</span>nti. <span class="bld">‘‘Sīlaṃ yāva jarā sādhū’’</span>ti vuttamatthaṃ byatirekato vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘iminā idaṃ dassetī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Ida</span>nti idaṃ atthajātaṃ.</p>
  531. <p class="bodytext"><span class="bld">Patiṭṭhitā</span>ti cittasantāne laddhapatiṭṭhā, kenaci asaṃhāriyā. Tenāha <span class="bld">‘‘maggena āgatā’’</span>ti. <span class="bld">Cittīkataṭṭhādīhī</span>ti pūjanīyabhāvādīhi. <span class="bld">Vuttaṃ hetaṃ</span> porāṇaṭṭhakathāyaṃ. <span class="bld">Cittīkatanti ratana</span>nti idaṃ ratanaṃ nāma loke cittīkataṃ vatthūnaṃ sahassagghanatādivasena. <span class="bld">Yepi loke cittīkatā</span> khattiyapaṇḍita-catumahārāja-sakka-suyāma-mahābrahmādayo, <span class="bld">tesaṃ cittīkato</span> tehi saraṇanti upagantabbatādivasena. <span class="bld">Ratikara</span>nti pītisukhāvahaṃ. <span class="bld">Jhānaratisukhenā</span>ti duvidhenapi jhānaratisukhena. <span class="bld">Tuletu</span>nti paricchindituṃ. <span class="bld">Guṇapārami</span>nti guṇānaṃ ukkaṃsapāramiṃ. <span class="bld">Dullabho</span> anekāni asaṅkhyeyyāni atidhāvitvāpi laddhuṃ asakkuṇeyyattā. <span class="bld">Anomo</span>ti anūno paripuṇṇo. Tattha visesato anomasattaparibhogato tehi ‘‘sammāsambuddho bhagavā’’ti anussaritabbatoti āha <span class="bld">‘‘bhagavā anomo sīlenā’’</span>tiādi.</p>
  532. <p class="bodytext">Ariyamaggapaññāyeva idha adhippetāti <span class="bld">‘‘idha pana dullabhapātubhāvaṭṭhena paññā ‘ratana’nti vutta’’</span>nti āha. Pujjaphalanibbattanato, attano santānaṃ punātīti ca puññacetanā <span class="bld">puññaṃ,</span> sā pana yassa uppannā, tasseva āveṇikatāya anaññasādhāraṇattā kenacipi anāhaṭā, aṭṭhakathāyaṃ pana <span class="bld">‘‘arūpattā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  533. <p class="centered">Jarāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  534. <p class="subhead">2. Ajarasāsuttavaṇṇanā</p>
  535. <p class="bodytext"><a name="para52"></a><a name="para52_sn1"></a><span class="paranum">52</span>. <span class="bld">Ajīraṇenā</span>ti <a name="M1.0129"></a> jiṇṇabhāvānāpajjanena. Lakkhaṇavacanañcetaṃ avināsappattiyā. Tenāha <span class="bld">‘‘avipattiyāti attho’’</span>ti. <span class="bld">Niddhamitabbo</span>ti nīharitabbo.</p>
  536. <p class="centered">Ajarasāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  537. <p class="subhead">3. Mittasuttavaṇṇanā</p>
  538. <p class="bodytext"><a name="para53"></a><a name="para53_sn1"></a><span class="paranum">53</span>. Saha atthena vattatīti <span class="bld">sattho,</span> bhaṇḍamūlaṃ gahetvā vāṇijjavasena desantarādīsu vicaraṇakajanasamūho. Tenāha <span class="bld">‘‘saddhiṃcaro’’</span>ti, sahacaraṇakoti attho. <span class="bld">Mitta</span>nti sinehayogena mittakiccayuttaṃ<a name="V1.0114"></a>. Idhādhippetappakāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘roge uppanne’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Tathārūpe</span>ti jigucchanīye, duttikicche vā. Yathā asaṇṭhitānaṃ saṇṭhāpanavasena pavasato purisassa bhogabyasane nāthatā, evaṃ puttasinehavasena puttassa mātuyā antogehe nāthatāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘mātā mittaṃ sake ghare’’</span>ti. <span class="bld">Atthajātassā</span>ti upaṭṭhitapayojanassāti atthoti āha <span class="bld">‘‘uppannakiccassā’’</span>ti. <span class="bld">Samparāyahita</span>nti samparāye hitāvahaṃ.</p>
  539. <p class="centered">Mittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  540. <p class="subhead">4. Vatthusuttavaṇṇanā</p>
  541. <p class="bodytext"><a name="para54"></a><a name="para54_sn1"></a><span class="paranum">54</span>. <span class="bld">Patiṭṭhā</span>ti avassayo. <span class="bld">Guyhassā</span>ti guhitabbassa rahassassa. <span class="bld">Paramo sakhā nāma</span> atipiyaṭṭhānatāya.</p>
  542. <p class="centered">Vatthusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  543. <p class="subhead">5. Paṭhamajanasuttavaṇṇanā</p>
  544. <p class="bodytext"><a name="para55"></a><a name="para55_sn1"></a><span class="paranum">55</span>. <span class="bld">Vidhāvatī</span>ti vividhaṃ rūpaṃ padhāvati, yathākāmaṃ pavattatīti attho.</p>
  545. <p class="centered">Paṭhamajanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  546. <p class="subhead">6. Dutiyajanasuttavaṇṇanā</p>
  547. <p class="bodytext"><a name="para56"></a><a name="para56_sn1"></a><span class="paranum">56</span>. <span class="bld">Vaṭṭadukkhato</span>ti <a name="M1.0130"></a> saṃsāradukkhato. Saṃsāro hi kilesakammavipākānaṃ aparāparuppattitāya vidhāvati. Tañca dukkhaṃ dukkhamattāya nānāvidhadukkharāsibhāvato.</p>
  548. <p class="centered">Dutiyajanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  549. <p class="subhead">7. Tatiyajanasuttavaṇṇanā</p>
  550. <p class="bodytext"><a name="para57"></a><a name="para57_sn1"></a><span class="paranum">57</span>. <span class="bld">Nipphattī</span>ti iṭṭhāniṭṭhavipākānaṃ nipphajjanato nipphatti. Tato eva <span class="bld">avassayo,</span> nipphattitavipākassa avassayo adhiṭṭhānaṃ kāraṇanti attho.</p>
  551. <p class="centered">Tatiyajanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  552. <p class="subhead">8. Uppathasuttavaṇṇanā</p>
  553. <p class="bodytext"><a name="para58"></a><a name="para58_sn1"></a><span class="paranum">58</span>. <span class="bld">Amaggo</span>ti <a name="V1.0115"></a> na maggo anupāyo. <span class="bld">Rattindivakkhayo</span>ti tattha vayakkhaṇassa pākaṭabhāvato. Vuttakkhaṇopi hi sayaṃ khīyateva. <span class="bld">Sesaṃ bāhiramalaṃ</span> vatthasarīrādibhūtaṃ. Tathā hi <span class="bld">‘‘bhasmakhārādīhi dhovitvā sakkā sodhetu’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Duṭṭho</span>ti dūsito sattasantāno <span class="bld">na sakkā suddho nāma kātuṃ</span> abbhantaramalīnabhāvāpādanato. <span class="bld">Itthiya</span>nti brahmacariyassa antarāyakarāyapi. <span class="bld">Pajā</span>ti sattakāyo <span class="bld">sajjati</span> saṅgaṃ karoti yāthāvato ādīnavaṃ apassanto. Indriyasaṃvarādi kilesānaṃ tāpanato <span class="bld">tapo,</span> tenāha <span class="bld">‘‘sabbāpī’’</span>tiādi.</p>
  554. <p class="centered">Uppathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  555. <p class="subhead">9. Dutiyasuttavaṇṇanā</p>
  556. <p class="bodytext"><a name="para59"></a><a name="para59_sn1"></a><span class="paranum">59</span>. <span class="bld">Kissā</span>ti <a name="M1.0131"></a> bhummatthe sāmivacananti āha <span class="bld">‘‘kismiṃ abhirato’’</span>ti. Saddhā nāma anavajjasabhāvā, tasmā lokiyalokuttarahitasukhāvahāti āha <span class="bld">‘‘sugatiñceva nibbānañca gacchantassa dutiyikā’’</span>ti. <span class="bld">Anusāsati</span> hitacariyāya pariṇāyikabhāvato.</p>
  557. <p class="centered">Dutiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  558. <p class="subhead">10. Kavisuttavaṇṇanā</p>
  559. <p class="bodytext"><a name="para60"></a><a name="para60_sn1"></a><span class="paranum">60</span>. <span class="bld">Gāyattiādiko</span>ti chabbīsatiyā chandesu gāyattiādiko ukkatipariyosāno <span class="bld">chando gāthānaṃ nidānaṃ</span> samuṭṭhānaṃ ‘‘samuṭṭhahati etenā’’ti katvā. Tehi pana anuṭṭhubhādiko hotīti āha <span class="bld">‘‘chando gāthānaṃ nidāna’’</span>nti. <span class="bld">Pubbapaṭṭhāpanagāthā</span>ti dhammakathāya ādito ārocanabhāvajānanatthaṃ satijananaṃ viya pavattitagāthā. <span class="bld">Akkharañhi padaṃ janetī</span>ti yasmā akkharasamudāyo padaṃ, padasamudāyo gāthā, samudāyo ca samudāyīhi byañjīyati taṃpavattanato, tasmā byañjanabhāve ṭhitaṃ akkharaṃ, taṃsamudāyo padaṃ, padaṃ taṃ viyañjetā janetā viya hotīti ‘‘akkharañhi padaṃ janetī’’ti vuttaṃ. Akkharaṃ hi uccāritaviddhaṃsitāya taṃtaṃkhaṇamattāvaṭṭhāyīpi parato pavattiyā manoviññāṇavīthiyā saṅkalanavasena ekajjhaṃ katvā padabhāvena gayhamānaṃ yathāsaṅketamatthaṃ byañjeti. <span class="bld">Padaṃ gāthaṃ janetī</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Gāthā atthaṃ pakāsetī</span>ti gāthāsaññito padasamudāyo kiriyākārakasambandhavasena sambandhito kattuadhippāyānurūpaṃ ālocitavilocitaṃ saṃhitaṃ atthaṃ vibhāveti. <span class="bld">Samuddādipaṇṇattinissitā</span> vohārasannissayeneva <a name="V1.0116"></a> pavattatīti katvā. Tenāha <span class="bld">‘‘gāthā ārabhanto’’</span>tiādi. <span class="bld">Āsayo</span>ti avassayoti āha <span class="bld">‘‘patiṭṭhā’’</span>ti <span class="bld">kavito</span>ti vicittakathīādito.</p>
  560. <p class="centered">Kavisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  561. <p class="centered">Jarāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  562. <p class="title">7. Addhavaggo</p>
  563. <p class="subhead">1. Nāmasuttavaṇṇanā</p>
  564. <p class="bodytext"><a name="para61"></a><a name="para61_sn1"></a><span class="paranum">61</span>. <span class="bld">Nāma</span>nti <a name="M1.0132"></a> sāmaññanāmādibhedaṃ nāmaṃ. <span class="bld">Sabba</span>nti sabbaṃ paññattipathaṃ sabbaṃ ñeyyapavattipathaṃ. <span class="bld">Addhabhavī</span>ti kāmaṃ pāḷiyaṃ atītakālaniddeso kato, taṃ pana lakkhaṇamattaṃ. <span class="bld">Abhibhavati anupatatī</span>ti etena abhibhavo anupatanaṃ pavatti evāti dasseti. Taṃ panassa abhibhavanaṃ appavisaye anāmasitvā mahāvisayānaṃ vasena dassento <span class="bld">‘‘opapātikena vā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Tassa nāmaṃ hotī</span>ti tassa rukkhapāsāṇādikassa anāmakoicceva samaññā hoti, tathā naṃ sañjānantīti attho.</p>
  565. <p class="centered">Nāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  566. <p class="subhead">2. Cittasuttavaṇṇanā</p>
  567. <p class="bodytext"><a name="para62"></a><a name="para62_sn1"></a><span class="paranum">62</span>. <span class="bld">Ye cittassa vasaṃ gacchantī</span>ti ye apariññātavatthukā, tesaṃyeva. <span class="bld">Anavasesapariyādāna</span>nti anavasesaggahaṇaṃ. Na hi pariññātakkhandhā pahīnakilesā cittassa vasaṃ gacchanti, taṃ attano vase vattenti.</p>
  568. <p class="centered">Cittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  569. <p class="subhead">3. Taṇhāsuttavaṇṇanā</p>
  570. <p class="bodytext"><a name="para63"></a><a name="para63_sn1"></a><span class="paranum">63</span>. Tatiye <a name="V1.0117"></a> <span class="bld">‘‘sabbeva vasamanvagū’’</span>ti ye taṇhāya vasaṃ gacchanti, tesaṃ eva anavasesapariyādānanti imamatthaṃ <span class="bld">‘‘eseva nayo’’</span>ti iminā atidissati.</p>
  571. <p class="centered">Taṇhāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  572. <p class="subhead">4. Saṃyojanasuttavaṇṇanā</p>
  573. <p class="bodytext"><a name="para64"></a><a name="para64_sn1"></a><span class="paranum">64</span>. <span class="bld">Kiṃ</span> <a name="M1.0133"></a> <span class="bld">su saṃyojano</span>ti <span class="bld">sū</span>ti nipātamattanti āha <span class="bld">‘‘kiṃ-saṃyojano’’</span>ti? Vicaranti etehīti <span class="bld">vicāraṇā,</span> pādā. Bahuvacane hi vattabbe ekavacanaṃ kataṃ. <span class="bld">Tassā</span>ti lokassa.</p>
  574. <p class="centered">Saṃyojanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  575. <p class="subhead">5. Bandhanasuttavaṇṇanā</p>
  576. <p class="bodytext"><a name="para65"></a><a name="para65_sn1"></a><span class="paranum">65</span>. Catutthe āgataattho eva anantarepi vutto, byañjanameva nānanti āha <span class="bld">‘‘pañcamepi eseva nayo’’</span>ti.</p>
  577. <p class="centered">Bandhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  578. <p class="subhead">6. Attahatasuttavaṇṇanā</p>
  579. <p class="bodytext"><a name="para66"></a><a name="para66_sn1"></a><span class="paranum">66</span>. ‘‘Kenassubbhāhato’’ti pāṭhoti adhippāyena <span class="bld">‘‘su-kāro nipātamatta’’</span>nti āha, ‘‘kenassabbhāhato’’ti pana pāṭhe u-kāralopena padasandhi. <span class="bld">Icchādhūpāyito</span>ti asampattavisayicchālakkhaṇāya taṇhāya santāpito daḍḍho. Tenāha <span class="bld">‘‘icchāya āditto’’</span>ti.</p>
  580. <p class="centered">Attahatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  581. <p class="subhead">7. Uḍḍitasuttavaṇṇanā</p>
  582. <p class="bodytext"><a name="para67"></a><a name="para67_sn1"></a><span class="paranum">67</span>. <span class="bld">Ullaṅghito</span>ti ubbandhitvā laṅghito. <span class="bld">Saddādīsū</span>ti saddādināgadantesu <span class="bld">sotādīni</span> uḍḍitāni <span class="bld">taṇhārajjunā</span> daḷhabandhanena baddhattā tadanativattanato. <span class="bld">Loko</span>ti āyatanaloko. Tathā atthayojanāya katattā khandhādilokavasenapi yojanā kātabbā. Na <span class="bld">dūraṃ</span> <a name="M1.0134"></a> anantarabhavakattā. Cuticittaantaritattā <a name="V1.0118"></a> ekacittantarabhavassa kammassa abujjhanaṃ, evaṃ sante kasmā sattā na bujjhantīti āha <span class="bld">‘‘balavatiyā’’</span>tiādi.</p>
  583. <p class="centered">Uḍḍitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  584. <p class="subhead">8. Pihitasuttavaṇṇanā</p>
  585. <p class="bodytext"><a name="para68"></a><a name="para68_sn1"></a><span class="paranum">68</span>. <span class="bld">Pañho</span>ti ñātuṃ icchito attho. <span class="bld">Pucchito</span>ti sattamasutte gāthāya purimaddhaṃ pacchimaddhaṃ, pacchimaṃ purimaṃ katvā aṭṭhamasutte devatāya pucchitattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘heṭṭhupariyāyavasena pucchito’’</span>ti. Pucchānurūpaṃ vissajjananti avuttampi siddhametanti anāhaṭaṃ.</p>
  586. <p class="centered">Pihitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  587. <p class="subhead">9. Icchāsuttavaṇṇanā</p>
  588. <p class="bodytext"><a name="para69"></a><a name="para69_sn1"></a><span class="paranum">69</span>. Navame <span class="bld">vinayāyā</span>ti vinayena. Karaṇatthe hi idaṃ sampadānavacanaṃ. <span class="bld">Kissassū</span>ti kissa, <span class="bld">su</span>-kāro nipātamattaṃ. <span class="bld">Sabbaṃ chindati bandhana</span>nti sabbaṃ dasavidhampi saṃyojanaṃ samucchindati. Na hi taṃ kiñci kilesabandhanaṃ atthi, yaṃ asamucchinnaṃ hutvā ṭhitaṃ assā taṇhāya samucchinnāya. Svāyamattho suviññeyyoti āha <span class="bld">‘‘sabbaṃ uttānamevā’’</span>ti.</p>
  589. <p class="centered">Icchāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  590. <p class="subhead">10. Lokasuttavaṇṇanā</p>
  591. <p class="bodytext"><a name="para70"></a><a name="para70_sn1"></a><span class="paranum">70</span>. <span class="bld">Kismi</span>nti kismiṃ sati? Tassa pana santabhāvo uppattivasenevāti āha <span class="bld">‘‘kismiṃ uppanne’’</span>ti? <span class="bld">Loko uppannoti vuccati</span> anupādānattā lokasamaññāya. <span class="bld">Chasū</span>ti etthāpi eseva nayo <span class="bld">santhava</span>nti adhikasinehaṃ <a name="M1.0135"></a> <span class="bld">karoti</span> adhikasinehavatthubhāvato ajjhattikāyatanānaṃ. <span class="bld">Upādāyā</span>ti pubbakālakiriyā aparakālakiriyaṃ apekkhatīti vacanasesavasena kiriyāpadaṃ gahitaṃ <span class="bld">‘‘pavattatī’’</span>ti. Kiṃ pana pavattati? Loko, lokasamaññāti attho. <span class="bld">Chasū</span>ti idaṃ nimittatthe bhummaṃ. Chaḷāyatananimittañhi sabbadukkhaṃ. <span class="bld">Aya</span>nti sattaloko. <span class="bld">Uppanno nāma hoti</span> chaḷāyatanaṃ nāma mūlaṃ sabbadukkhānanti katvā. <span class="bld">Bāhiresu</span> āyatanesu <span class="bld">santhavaṃ karoti</span> visesato rūpādīnaṃ taṇhāvatthukattā. Yasmā cakkhādīnaṃ santappanavasena <a name="V1.0119"></a> rūpādīnaṃ pariggahitattā lokassa nisevitāya saṃvattati, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘channaṃ…pe… vihaññatī’’</span>ti.</p>
  592. <p class="centered">Lokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  593. <p class="centered">Addhavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  594. <p class="title">8. Chetvāvaggo</p>
  595. <p class="subhead">1. Chetvāsuttavaṇṇanā</p>
  596. <p class="bodytext"><a name="para71"></a><a name="para71_sn1"></a><span class="paranum">71</span>. <span class="bld">Vadhitvā</span>ti hantvā vināsetvā. <span class="bld">Aparidayhamānattā</span>ti apīḷiyamānattā. <span class="bld">Vinaṭṭhadomanassattā na socati</span> cetodukkhadukkhābhāvato. Visaṃ nāma dukkhaṃ aniṭṭhabhāvato, tassa mūlakāraṇaṃ kodho aniṭṭhaphalattāti āha <span class="bld">‘‘visamūlassāti dukkhavipākassā’’</span>ti. <span class="bld">Akkuṭṭhassā</span>ti akkosāparādhassa. Akkosapahāratthasambandhena hi ‘‘kuddhassā’’ti upayogatthe sampadānavacanaṃ. <span class="bld">Sukhaṃ uppajjati</span> kodhaṃ nassati. Sukhuppattiṃ sandhāya esa kodho <span class="bld">‘‘madhuraggo’’ti vutto,</span> sukhāvasānoti attho.</p>
  597. <p class="centered">Chetvāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  598. <p class="subhead">2. Rathasuttavaṇṇanā</p>
  599. <p class="bodytext"><a name="para72"></a><a name="para72_sn1"></a><span class="paranum">72</span>. <span class="bld">Paññāṇa</span>nti lakkhaṇaṃ sallakkhaṇūpāyo. <span class="bld">Disvā</span>ti dassanahetu. ‘‘Coḷarañño raṭṭhaṃ coḷaraṭṭha’’nti evaṃ <span class="bld">raṭṭhaṃ raññā paññāyati</span>.</p>
  600. <p class="centered">Rathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  601. <p class="subhead">3. Vittasuttavaṇṇanā</p>
  602. <p class="bodytext"><a name="para73"></a><a name="para73_sn1"></a><span class="paranum">73</span>. <span class="bld">Saddhāyā</span>ti <a name="M1.0136"></a> saddhāhetu. <span class="bld">Kulasampadā</span>ti khattiyādisampattiyo. Sabbalokiyalokuttaravittapaṭilābhahetuto <span class="bld">saddhāvittameva</span>. Heṭṭhā tiṇṇaṃ dvārānaṃ vasena uppannakassa sabbassapi anavajjadhammassa saṅgaṇhanato <span class="bld">‘‘dhammoti dasakusalakammapatho’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Asaṃkiliṭṭhasukha</span>nti. Nirāmisaṃ <a name="V1.0120"></a> sukhaṃ. Tameva sāmisaṃ upanidhāya sambhāvento āha <span class="bld">‘‘asaṃkiliṭṭha’’</span>nti. Asecanakabhāvena abhirucijananato piyākicchakaraṇato bahuṃ sucirampi kālaṃ āsevantassa adosāvahato <span class="bld">saccameva madhurataraṃ</span>. Na hi taṃ pivitabbato sāditabbato anubhavitabbato rasoti vattabbataṃ arahati. Idāni tassa kiccasampattiatthehipi mahārahataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘saccasmiṃ hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha nadīnivattanaṃ <span class="bld">mahākappinavatthuādīhi</span> (dha. pa. aṭṭha. 1.mahākappinattheravatthu; a. ni. aṭṭha. 1.1.231; theragā. aṭṭha. 2.mahākappinattheragāthāvaṇṇanā) dīpetabbaṃ, itarāni <span class="bld">kaṇhadīpāyanajātaka-</span> (jā. 1.10.62 ādayo) <span class="bld">sutasoma-</span> (jā. 2.21.371 ādayo) <span class="bld">macchajātakehi</span> (jā. 1.1.34, 75; 1.2.131 ādayo) dīpetabbāni. <span class="bld">Nimmaddenti</span> abhibhavanti. <span class="bld">Madhuratara</span>nti sundarataraṃ seṭṭhesūti attho. <span class="bld">Paññājīvī</span>ti paññāya jīvanasīloti paññājīvī, paññāpubbaṅgamacariyoti attho. <span class="bld">Paññājīvī</span>ti ca paññāvasena iriyati vattati jīvitaṃ pavattetīti atthoti dassento <span class="bld">‘‘yo paññājīvī’’</span>tiādimāha. ‘‘Jīvata’’nti keci paṭhanti, jīvantānaṃ paññājīviṃ seṭṭhamāhūti attho.</p>
  603. <p class="centered">Vittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  604. <p class="subhead">4. Vuṭṭhisuttavaṇṇanā</p>
  605. <p class="bodytext"><a name="para74"></a><a name="para74_sn1"></a><span class="paranum">74</span>. <span class="bld">Uppatantāna</span>nti pathaviṃ bhinditvā uṭṭhahantānaṃ. ‘‘Seṭṭha’’nti vuccamānattā <span class="bld">‘‘sattavidha’’</span>nti vuttaṃ, itaresaṃ vā tadanulomato. <span class="bld">Khemo hoti</span> dubbhikkhupaddavābhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘subhikkho’’</span>ti. <span class="bld">Nipatantāna</span>nti adhomukhaṃ pavattantānaṃ. <span class="bld">Pavajamānāna</span>nti vajanasīlānaṃ. Te pana yasmā jaṅgamā nāma honti, na rukkhādayo viya thāvarā, tasmā āha <span class="bld">‘‘jaṅgamāna’’</span>nti. <span class="bld">Gāvo</span>ti dhenuyo. Tena mahiṃsādikānampi saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Vadantāna</span>nti uppannaṃ atthaṃ vadantānaṃ.</p>
  606. <p class="bodytext"><span class="bld">Attano</span> <a name="M1.0137"></a> <span class="bld">khantiyā</span>ti attano khantiyā ruciyā gahitabhāvena. <span class="bld">Itarā devatā</span> tassā vissajjane aparitussamānā <span class="bld">āha. Yāva padhaṃsī</span>ti guṇadhaṃsī satthudesanāya laddhabbaguṇanāsanato. <span class="bld">Pagabbā</span>ti pāgabbiyena samannāgatā, yathā vacīpāgabbiyena akharā, tathā vācāya bhavitabbaṃ. <span class="bld">Mukharā</span>ti mukhakharā. <span class="bld">Dasabalaṃ pucchi</span> saṇhaṃ sukhumaṃ ratanattayasaṃhitaṃ atthaṃ sotukāmā. <span class="bld">Assā</span> devatāya <span class="bld">vissajjento</span> ajjhāsayānurūpaṃ. <span class="bld">Uppatamānā</span>ti uppatantī <span class="bld">samugghāṭeti</span> odhiso. <span class="bld">Vaṭṭamūlakamahāavijjā</span>ti tassā ādīnavadassanatthaṃ bhūtakathanavisesanaṃ. <span class="bld">Osīdantāna</span>nti paṭipakkhavasena adho sīdantānaṃ, ussādayamānānanti attho. <span class="bld">Puññakkhettabhūto</span>ti idaṃ ‘‘padasā caramānāna’’nti <a name="V1.0121"></a> padassa atthavivaraṇavasena bhūtakathanavisesanaṃ. <span class="bld">Yādiso putto vā hotū</span>ti idaṃ purimapade devatāya puttagahaṇassa katattā vuttaṃ.</p>
  607. <p class="centered">Vuṭṭhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  608. <p class="subhead">5. Bhītāsuttavaṇṇanā</p>
  609. <p class="bodytext"><a name="para75"></a><a name="para75_sn1"></a><span class="paranum">75</span>. <span class="bld">Kiṃ sūdha bhītā</span>ti ettha <span class="bld">su-idhā</span>ti nipātamattanti āha <span class="bld">‘‘kiṃ bhītā’’</span>ti? <span class="bld">Maggo ca nekāyatanappavutto</span>ti anekakāraṇaṃ nānāvidhādhigamokāsaṃ katvā pavutto kathito. Tenāha <span class="bld">‘‘aṭṭhatiṃsārammaṇavasenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evaṃ sante</span>ti evaṃ sabbasādhāraṇānekāyatanehi nibbānagāmimaggassa tumhehi paveditattā labbhamāne kheme magge kiṃ bhītāyaṃ janatā uppathabhūtā viparītadiṭṭhito gaṇhīti attho? Evaṃ devatā yathicchāya purimaddhena attanā yathācintitamatthaṃ satthu paveditā, pacchimaddhena attano saṃsayaṃ pucchati. <span class="bld">Bahupaññā</span>ti puthupañña. <span class="bld">Ussannapaññā</span>ti adhikapaññā. <span class="bld">Ṭhapetvā</span>ti saṃyametvā. <span class="bld">Saṃvibhāgī</span>ti āhāraparibhoge sammadeva vibhajanasīlo. Tenāha <span class="bld">‘‘accharāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vuttatthameva</span> heṭṭhā.</p>
  610. <p class="bodytext"><span class="bld">Manenā</span>ti manogahaṇena. <span class="bld">Pubbasuddhiaṅga</span>nti pubbabhāgasuddhibhūtaṃ aṅgaṃ. <span class="bld">Catūsū</span>ti vuttaaṅgapariyāpannaṃ. <span class="bld">Yaññaupakkharo</span>ti dānassa sādhanaṃ. <span class="bld">Etesu dhammesū</span>ti <a name="M1.0138"></a> etesu saddhādiguṇesu. Yathā hi saddho paccayaṃ paccupaṭṭhapetvā vatthupariccāgassa visesapaccayo kammaphalassa paralokassa ca paccakkhato viya pattiyāyanato, evaṃ muduhadayo. Muduhadayo hi anudayaṃ patvā yaṃ kiñci attano santakaṃ paresaṃ deti. Yo ca saṃvibhāgasīlo, so appakasmimpi attano santake parehi sādhāraṇabhogī hoti. Vadaññū vadāniyatāya yāginova yuttaṃ yuttakālaṃ ñatvā atthikānaṃ manorathaṃ pūretīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘iti…pe… catūsūti āhā’’</span>ti.</p>
  611. <p class="bodytext"><span class="bld">Vācantiādīni tīṇi aṅgāni</span> tividhasīlasampattidīpanato. Sampannasīlo hi paralokaṃ na bhāseyya. <span class="bld">Saddho ekaṃ aṅgaṃ</span> payogāsayasuddhidīpanato. Suddhāsayassa sammāpayoge ṭhitassa kathaṃ paralokato bhayanti. Dukavasena caturaṅgayojanā <span class="bld">dukanayo. Etesu catūsu dhammesu ṭhito</span>ti etesu yathāvuttadukasaṅgahesu catūsu guṇesu patiṭṭhito.</p>
  612. <p class="centered">Bhītāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  613. <p class="subhead">6. Najīratisuttavaṇṇanā</p>
  614. <p class="bodytext"><a name="para76"></a><a name="para76_sn1"></a><span class="paranum">76</span>. <span class="bld">Nāmagotta</span>nti <a name="V1.0122"></a> tisso kassapo gotamoti evarūpaṃ nāmañca gottañca. Nidassanamattametaṃ, tasmā sabbassa paññattiyā lakkhaṇavacananti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Na jīratī</span>ti asabhāvadhammattā uppādavayābhāvato jaraṃ na pāpuṇāti. Tenāha <span class="bld">‘‘jīraṇasabhāvo na hotī’’</span>ti. Yasmā samaññābhāvato kālantarepi taṃ samaññāyateva, tasmā <span class="bld">‘‘atītabuddhānaṃ…pe… na jīratīti vuccatī’’</span>ti āha.</p>
  615. <p class="bodytext"><span class="bld">Ālasiya</span>nti alasabhāvo daḷhakosajjaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ṭhiti</span>nti byāpāraṃ. <span class="bld">Niddāvasena pamajjanaṃ</span> kattabbassa akaraṇaṃ. <span class="bld">Kilesavasena pamajjanaṃ</span> akattabbassa karaṇampi. <span class="bld">Kammasamaye</span>ti kammaṃ kātuṃ yuttakāle. <span class="bld">Kammakaraṇavīriyābhāvo</span>ti taṃkammakiriyasamuṭṭhāpakavīriyābhāvo. So pana atthato vīriyapaṭipakkho akusalacittuppādo, na vīriyassa abhāvamattaṃ. <span class="bld">Sīlasaññamābhāvo</span> dussīlyaṃ. <span class="bld">Vissaṭṭhācāratā</span> nāma anācāro. <span class="bld">Soppabahulatā</span>ti niddālutā<a name="M1.0139"></a>. Yato gahaṇahatthopi na kilāsupi puriso niddāya abhibhuyyati. Tenāha <span class="bld">‘‘tāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Aticchātādīnī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena abhibhuyyatādiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Āgantukālasiyaṃ</span> na pubbe vuttaālasyaṃ viya pakatisiddhaṃ. ‘‘Te chidde’’ti pāḷiyaṃ liṅgavipallāsena vuttanti āha <span class="bld">‘‘tāni cha chiddānī’’</span>ti. Kusalacittappavattiyā anokāsabhāvato <span class="bld">chiddāni</span>. Tenāha bhagavā – <span class="bld">‘‘yattha vittaṃ na tiṭṭhatī’’</span>ti. <span class="bld">Sabbākārena</span> lesamattaṃ asesetvāti adhippāyo.</p>
  616. <p class="centered">Najīratisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  617. <p class="subhead">7. Issariyasuttavaṇṇanā</p>
  618. <p class="bodytext"><a name="para77"></a><a name="para77_sn1"></a><span class="paranum">77</span>. Satthassa malanti <span class="bld">satthamalaṃ,</span> yena satthaṃ malīnaṃ hoti, satthamalaggahaṇena cettha malīnaṃ satthameva gahitanti āha <span class="bld">‘‘malaggahitasattha’’</span>nti. <span class="bld">Āṇāpavattana</span>nti appake vā mahante vā yattha katthaci attano āṇāya pavattanavasena vasanaṃ issariyattamicchanti. Maṇiratanampi vissajjanīyapakkhikattā uttamaṃ bhaṇḍaṃ nāma na hoti, itthī pana pariccattakulācāritthikāyapi anissajjanīyatāya uttamabhaṇḍaṃ nāma. Tenāha <span class="bld">‘‘itthī bhaṇḍānamuttama’’</span>nti. Tesaṃ tesañhi purisājānīyānaṃ uppattiṭṭhānatāya uttamaratanākarattā itthī bhaṇḍānamuttamaṃ. <span class="bld">Malaggahitasatthasadiso</span> avabodhakiccavibandhanato. Satthamalaṃ viya satthassa paññāsatthassa guṇābhāvakaraṇato <span class="bld">paññāsatthamalaṃ</span><a name="V1.0123"></a>. Abbu vuccati upaddavaṃ, taṃ detīti <span class="bld">abbudaṃ,</span> vināsakāraṇaṃ. Nanu haraṇaṃ samaṇassa ayuttanti? Yuttaṃ. Tassa anvayato byatirekato ca yuttataṃ dassento <span class="bld">‘‘salākabhattādīnī’’</span>tiādimāha.</p>
  619. <p class="centered">Issariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  620. <p class="subhead">8. Kāmasuttavaṇṇanā</p>
  621. <p class="bodytext"><a name="para78"></a><a name="para78_sn1"></a><span class="paranum">78</span>. ‘‘Attakāmo’’ti <a name="M1.0140"></a> pāḷiyaṃ vuttattā āha <span class="bld">‘‘ṭhapetvā sabbabodhisatte’’</span>ti. Te hi sabbaso paratthāya eva paṭipajjamānā mahākāruṇikā paratthakāmā, atthakāmā nāma na honti, yā ca tesaṃ attatthāvahā paṭipatti, sāpi yāvadeva paratthā evāti. <span class="bld">Vuttaṃ</span> porāṇaṭṭhakathāyaṃ. Yasmā bodhisattā parahitapaṭipattiyā pāramiyo pūrentā tathārūpaṃ kāraṇaṃ patvā attānaṃ paresaṃ pariccajanti paññāpāramiyā paripūraṇato, tasmā idhāpi <span class="bld">‘‘sabbabodhisatte ṭhapetvāyevāti vutta’’</span>nti āha. <span class="bld">Kalyāṇa</span>nti bhaddakaṃ. Vācāya adhippetattā āha <span class="bld">‘‘saṇhaṃ muduka’’</span>nti. <span class="bld">Pāpika</span>nti lāmakaṃ nihīnaṃ. Taṃ pana <span class="bld">pharusaṃ vāca</span>nti sarūpato dasseti.</p>
  622. <p class="centered">Kāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  623. <p class="subhead">9. Pātheyyasuttavaṇṇanā</p>
  624. <p class="bodytext"><a name="para79"></a><a name="para79_sn1"></a><span class="paranum">79</span>. <span class="bld">Saddhā bandhati pātheyya</span>nti saddhā nāma sattassa maraṇavasena mahāpathaṃ saṃvajato mahākantāraṃ paṭipajjato mahāviduggaṃ pakkhandato pātheyyapuṭaṃ bandhati sambalaṃ sajjeti. Kathanti āha <span class="bld">‘‘saddhaṃ uppādetvā’’</span>tiādi. <span class="bld">Etaṃ vutta</span>nti ‘‘saddhā bandhati pātheyya’’nti etaṃ gāthāpadaṃ vuttaṃ bhagavatā. <span class="bld">Sirī</span>ti katapuññehi sevīyati tehi paṭilabhīyatīti sirī. <span class="bld">Issariyaṃ</span> vibhavo. Āsayitabbato <span class="bld">āsayo, vasanaṭṭhānaṃ</span> niketanti attho. <span class="bld">Parikaḍḍhatī</span>ti icchāvasikaṃ puggalaṃ tattha tattha upakaḍḍhati.</p>
  625. <p class="centered">Pātheyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  626. <p class="subhead">10. Pajjotasuttavaṇṇanā</p>
  627. <p class="bodytext"><a name="para80"></a><a name="para80_sn1"></a><span class="paranum">80</span>. Taṃ taṃ samavisamaṃ pajjotatīti <span class="bld">pajjoto</span>. Padīpo andhakāraṃ vidhamitvā paccakkhato rūpagataṃ dasseti, evaṃ paññāpajjoto avijjandhakāraṃ vidhamitvā dhammānaṃ paramatthabhūtaṃ <a name="V1.0124"></a> rūpaṃ dasseti. <span class="bld">Jāgarabrāhmaṇo viyā</span>ti jāgarakhīṇāsavabrāhmaṇo viya. So hi satipaññāvepullappattiyā sabbadāpi jāgaro hoti. <span class="bld">Gāvo</span>ti gojātiyo. Idaṃ <a name="M1.0141"></a> gunnaṃ goṇānañca sāmaññato gahaṇaṃ. <span class="bld">Kamme</span>ti karaṇatthe bhummavacanaṃ. Jīvanaṃ jīvo, saha jīvenāti <span class="bld">sajīvino</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘kammena saha jīvantāna’’</span>nti, kasivāṇijjādikammaṃ katvā jīvantānanti attho. <span class="bld">Gomaṇḍalehi saddhi</span>nti gogaṇena saha. Na tena vinā kasikammādīni uppajjanti, gorasasiddhiyā ceva kasanabhāravahanasiddhiyā ca kasikammaekaccavāṇijjakammādīni ijjhanti. <span class="bld">Sattakāyassā</span>ti āhārupajīvino sattakāyassa kasito aññathā jīvikaṃ kappentassapi kasijīvitavuttiyā mūlakāraṇaṃ phalanipphattinimittattā tassa. <span class="bld">Iriyāpatho</span> ca iriyanakiriyānaṃ pavattanupāyo. <span class="bld">‘‘Sīta</span>nti naṅgalasītakamma’’nti vadanti.</p>
  628. <p class="centered">Pajjotasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  629. <p class="subhead">11. Araṇasuttavaṇṇanā</p>
  630. <p class="bodytext"><a name="para81"></a><a name="para81_sn1"></a><span class="paranum">81</span>. Raṇanti kandanti etehīti raṇā, rāgādayo. Tehi abhibhūtatāya hi sattā nānappakāraṃ kandanti paridevanti. Te pana sabbaso natthi etesaṃ raṇāti <span class="bld">araṇā. Nikkilesā</span> khīṇāsavā. <span class="bld">Vusitavāso</span>ti vusitabrahmacariyavāso. <span class="bld">Bhojissiya</span>nti bhujissabhāvo. Tenāha <span class="bld">‘‘adāsabhāvo’’</span>ti. <span class="bld">Samaṇā</span>ti samitapāpasamaṇāti āha <span class="bld">‘‘khīṇāsavasamaṇā’’</span>ti. Puthujjanakalyāṇakāle lokiyapariññāya, <span class="bld">sekkhā</span> pubbabhāge lokiyapariññāya, paccavekkhaṇe <span class="bld">lokiyalokuttarāya pariññāya</span> pariññeyyaṃ tebhūmakaṃ khandhapañcakaṃ <span class="bld">parijānanti</span> paricchijjanti. Khīṇāsavā pana pariññātapariññeyyā honti. Tathā hi te sāmī hutvā paribhuñjanti. <span class="bld">Vandanti naṃ patiṭṭhita</span>nti vuttaṃ, vandanīyabhāvo ca sīlasampannatāyāti āha <span class="bld">‘‘patiṭṭhitanti sīle patiṭṭhita’’</span>nti. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ loke. <span class="bld">Khattiyā</span>ti lakkhaṇavacananti āha <span class="bld">‘‘na kevalaṃ khattiyāvā’’</span>tiādi.</p>
  631. <p class="centered">Araṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  632. <p class="centered">Chetvāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  633. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  634. <p class="centered">Devatāsaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  635. <a name="sn1_2"></a>
  636. <p class="chapter">2. Devaputtasaṃyuttaṃ</p>
  637. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  638. <p class="subhead">1. Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā</p>
  639. <p class="bodytext"><a name="para82"></a><a name="para82_sn1"></a><span class="paranum">82</span>. Devassa <a name="V1.0125"></a><a name="M1.0142"></a> putto <span class="bld">devaputto</span>. Devānaṃ janakajanetabbasambandhābhāvato kathamayaṃ devaputtoti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘devānaṃ hī’’</span>tiādi. ‘‘Apākaṭo aññataroti vuccatī’’ti idaṃ yebhuyyavasena vuttaṃ. Pākaṭopi hi katthaci ‘‘aññataro’’ti vuccati. Heṭṭhā devatāsaṃyutte ‘‘apākaṭā aññatarā devatā’’ti vatvā idha ‘‘pākaṭo devaputto’’ti vuttaṃ. Tathā hissa <span class="bld">kassapo</span>ti gottanāmaṃ gahitaṃ, tañca kho purimajātisiddhasamaññāvasena. Anusāsanaṃ anusāso, taṃ <span class="bld">anusāsaṃ. Bhikkhuniddesa</span>nti bhikkhusaddassa niddesaṃ. <span class="bld">Bhikkhuovāda</span>nti bhikkhubhāvāvahaṃ ovādaṃ. Yadi pana na assosi, kathamayaṃ pañhaṃ kathesīti? Aññato sutaṃ nissāya pañhaṃ kathesi, na pana bhagavato sammukhā sutabhāvena.</p>
  640. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesa</span>nti yathāvuttānaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ. <span class="bld">‘‘Kathetukāmo cevā’’</span>tiādinā hi catutthaṃ idha uddhaṭaṃ. Tattha ādito tiṇṇaṃ bhagavā pañhaṃ bhāraṃ na karoti ekekaṅgavekallato ceva aṅgadvayavekallato ca, catutthassa pana ubhayaṅgapāripūrattā bhāraṃ karotīti āha <span class="bld">‘‘ayaṃ panā’’</span>tiādi.</p>
  641. <p class="bodytext">Gāthāyaṃ <span class="bld">‘‘subhāsitassā’’</span>ti upayogatthe sāmivacananti āha <span class="bld">‘‘subhāsitaṃ sikkheyyā’’</span>ti. Catusaccādinissitaṃ buddhavacanaṃ sikkhanto catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ sikkhati nāmāti āha <span class="bld">‘‘catusaccanissitaṃ…pe… sikkheyyā’’</span>ti. Avadhāraṇena tappaṭipakkhaṃ paṭinivatteti. <span class="bld">Upāsitabba</span>nti āsevitabbaṃ bhāvetabbaṃ bahulīkātabbaṃ. <span class="bld">Aṭṭhatiṃsabhedaṃ kammaṭṭhāna</span>nti idaṃ tassa vipassanāpadaṭṭhānataṃ hadaye ṭhapetvā vuttaṃ. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘dutiyapadena adhipaññāsikkhā kathitā’’</span>ti. Ye pana ‘‘dutiyapadena adhicittasikkhā cittavūpasamena adhipaññāsikkhā’’ti <a name="V1.0126"></a> paṭhanti, tesaṃ padena aṭṭhatiṃsappabhedakammaṭṭhānaṃ suddhasamathakammaṭṭhānasseva gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Yadi evaṃ ‘‘aṭṭhasamāpattivasenā’’ti idaṃ kathanti? ‘‘Taṃ vipassanādhiṭṭhānānaṃ samāpattīnaṃ vasena <a name="M1.0143"></a> kathita’’nti vadanti. Evañca katvā ‘‘dutiyapadena adhipaññāsikkhā’’ti idaṃ vacanaṃ samatthitaṃ hoti. Sikkhanaṃ nāma āsevananti āha <span class="bld">‘‘bhāveyyāti attho’’</span>ti. <span class="bld">Upāsana</span>nti payirupāsanaṃ. Tañca kho assutapariyāpuṇanakammaṭṭhānuggahādivasena dassento <span class="bld">‘‘tampī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Adhisīlasikkhā kathitā</span> lakkhaṇahāranayena. Vacīsucaritassa hi sīlasabhāvattā taggahaṇeneva tadekalakkhaṇaṃ kāyasucaritampi itarampi gahitamevāti. Ettha ca adhisīlasikkhāya cittaviveko, adhipaññāsikkhāya upadhiviveko, adhicittasikkhāya kāyaviveko kathito, kāyaviveko pana sarūpeneva pāḷiyaṃ gahitoti tividhassapi vivekassa pakāsitattaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  642. <p class="centered">Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  643. <p class="subhead">2. Dutiyakassapasuttavaṇṇanā</p>
  644. <p class="bodytext"><a name="para83"></a><a name="para83_sn1"></a><span class="paranum">83</span>. <span class="bld">Dvīhi jhānehī</span>ti ārammaṇalakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇehi dvīhi jhānehi. <span class="bld">Kammaṭṭhānavimuttiyā</span>ti kammaṭṭhānānuyogaladdhāya vimuttiyā. Tena tadaṅgavikkhambhanavimuttiyo vadati. Satthusāsanassa hadayattā abbhantarattā <span class="bld">hadayassa</span> mānasassa, <span class="bld">anupattiṃ</span> paṭilābhamānasaṃ. Taṃ pana atthato aññā evāti āha <span class="bld">‘‘arahatta’’</span>nti. Taṃ pattukāmena ekantato vajjetabbataṇhādiṭṭhīnaṃ bhāve tassa anijjhanato, tadabhāve ijjhanato ca te uppādanavasena yadaggena nissito, tadaggena panāyampi tehi nissito nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘anissito’’</span>tiādi. Arahattaṃ ānisaṃsitabbaṭṭhena ānisaṃsaṃ etassāti <span class="bld">arahattānisaṃso</span>. Arahattaṃ pattukāmassa pubbabhāgapaṭipadā icchitabbā. Tattha ca sabbapaṭhamo kammaṭṭhānaattānuyogo, so idha na gahitoti āha <span class="bld">‘‘tantidhammo pubbabhāgo’’</span>ti. Tattha <span class="bld">tantidhammo</span>ti pariyattidhammo.</p>
  645. <p class="centered">Dutiyakassapasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  646. <p class="subhead">3. Maghasuttavaṇṇanā</p>
  647. <p class="bodytext"><a name="para84"></a><a name="para84_sn1"></a><span class="paranum">84</span>. <span class="bld">Magho</span>ti <a name="M1.0144"></a> sakkassetaṃ nāmaṃ purimajātianugataṃ. <span class="bld">Svevā</span>ti sakko eva. <span class="bld">Vatenā</span>ti mātāpituupaṭṭhānādicārittadhammena<a name="V1.0127"></a>. <span class="bld">Aññe</span>ti upadhivepakkapāpadhamme abhibhavitvā. <span class="bld">Asura</span>nti indasattubhūtaṃ asuraṃ.</p>
  648. <p class="centered">Maghasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  649. <p class="subhead">4. Māgadhasuttavaṇṇanā</p>
  650. <p class="bodytext"><a name="para85"></a><a name="para85_sn1"></a><span class="paranum">85</span>. <span class="bld">Catutthasuttaṃ vuttatthamevā</span>ti devatāsaṃyutte saṃvaṇṇitatthameva, tasmā idha na vattabbo atthoti adhippāyo.</p>
  651. <p class="centered">Māgadhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā</p>
  652. <p class="subhead">5. Dāmalisuttavaṇṇanā</p>
  653. <p class="bodytext"><a name="para86"></a><a name="para86_sn1"></a><span class="paranum">86</span>. <span class="bld">Tena kāraṇenā</span>ti tena padhānena kāraṇabhūtena, padhānakaraṇanimittanti attho. <span class="bld">Yaṃ kiñci</span> khuddakampi mahantampi hīnampi paṇītampi <span class="bld">bhavaṃ. Āyatapaggaho</span>ti dīgharattassa vīriyārambho. <span class="bld">Kiccavosāna</span>nti kiccaniṭṭhānaṃ. <span class="bld">Tathevā</span>ti yathā arahattuppattito pubbe, tato pacchāpi tatheva ‘‘buddhipaggaho’’ti vīriyaṃ daḷhaṃ karotūti kuppadhammaṃ viya maññamāno vadati. Diṭṭhadhammasukhavihārādiatthaṃ pana vīriyakaraṇaṃ icchitabbameva.</p>
  654. <p class="bodytext"><span class="bld">Asaṃkiṇṇā</span>ti avomissā evaṃ aññattha anāgatattā. Tenāha <span class="bld">‘‘bhagavatā hī’’</span>tiādi. Yadi evaṃ idheva kasmā etaṃ vuttanti āha <span class="bld">‘‘idha panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Patiṭṭha</span>nti nadī nāma anavaṭṭhitatīrā, tattha patiṭṭhātabbaṭṭhānaṃ.</p>
  655. <p class="centered">Dāmalisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  656. <p class="subhead">6. Kāmadasuttavaṇṇanā</p>
  657. <p class="bodytext"><a name="para87"></a><a name="para87_sn1"></a><span class="paranum">87</span>. <span class="bld">Pubbayogāvacaro</span>ti <a name="M1.0145"></a> pubbe yogāvacaro purimattabhāve bhāvanamanuyutto. Ayaṃ kira kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvāva bahūni vassasahassāni samaṇadhammaṃ akāsi, na pana visesaṃ nibbattesi. Tamatthaṃ kāraṇena saddhiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘bahalakilesatāyā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ekantaparisuddhassā</span>ti yathā visesāvaho hoti<a name="V1.0128"></a>, evaṃ ekantena parisuddhassa sabbaso anupakkiliṭṭhassa. <span class="bld">Sīlena samāhitā</span>ti yathā sīlaṃ uparūpari visesāvahaṃ nibbedhabhāgiyañca hoti, evaṃ sammadeva āhitacittā suṭṭhu sampannacittā. Tathābhūtā tena samannāgatā hontīti āha <span class="bld">‘‘samupetā’’</span>ti. <span class="bld">Patiṭṭhitasabhāvā</span>ti sekkhattā eva yathādhigatadhammena niccalabhāvena adhiṭṭhitasabhāvā. Mayā tuṭṭhiyā gahitāya devaputto ‘‘dullabhā tuṭṭhī’’ti vakkhatīti bhagavā ‘‘tuṭṭhi hoti sukhāvahā’’ti avocāti āha <span class="bld">‘‘upari pañhasamuṭṭhāpanattha’’</span>nti. Pabbajito rukkhamūliko abbhokāsiko vā anagāriyupeto nāma hoti, senāsane pana vasanto kathanti āha <span class="bld">‘‘sattabhūmike’’</span>tiādi. <span class="bld">Catupaccayasantoso</span>ti bhāvanābhiyogasiddho catūsu paccayesu santoso. Tena cittavūpasamena tuṭṭhi laddhāti dasseti. <span class="bld">Cittavūpasamabhāvanāyā</span>ti cittakilesānaṃ vūpasamakarabhāvanāya, manacchaṭṭhānaṃ indriyānaṃ nibbisevanabhāvakaraṇena savisesaṃ cittassa vūpasamakarabhāvanāya rato manoti yojanā.</p>
  658. <p class="bodytext">Ettha ca indriyūpasamena cittasamādhānaṃ paripuṇṇaṃ hoti indriyabhāvanāya cittasamādhānassa akārakānaṃ dūrīkaraṇato. Adhicittasamādhānena catupaccayasantoso savisesaṃ parisuddho paripuṇṇo ca hoti paccayānaṃ alābhalābhesu pariccāgasabhāvato. Vuttanayena pana santuṭṭhassa yathāsamādinnaṃ sīlaṃ visujjhati pāripūriñca upagacchati, tathābhūto catusaccakammaṭṭhāne yutto maggapaṭipāṭiyā sabbaso kilese samucchindanto nibbānadiṭṭho hotīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘ye rattindiva’’</span>ntiādinā. <span class="bld">Kiṃ na gacchissanti</span>? Gamissantevāti ariyamaggabhāvanaṃ pahāya sammāpaṭipattiyā dukkarabhāvaṃ sandhāya sāsaṅkaṃ vadati. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ pana duggamo bhagavā visamo maggo’’</span>ti.</p>
  659. <p class="bodytext">Tattha <a name="M1.0146"></a> keci ‘‘ayaṃ panāti devaputto. So hi bhagavato ‘ariyā gacchantī’ti vacanaṃ sutvā ‘duggamo bhagavā’tiādimāhā’’ti vadanti, taṃ na yujjati. Yasmā ‘‘saccameta’’nti evamādipi tasseva vevacanaṃ katvā dassitaṃ, tasmā ‘‘yena maggena ariyā gacchantī’’ti tumhehi vuttaṃ, ayaṃ pana ‘‘duggamo bhagavā visamo maggo’’ti āha devaputto. Ariyamaggo kāmaṃ kadāci atidukkhā paṭipadātipi vuccati, tañca kho pubbabhāgapaṭipadāvasena, ayaṃ pana atīva sugamo sabbakilesaduggavivajjanato kāyaduccaritādivisamassa rāgādivisamassa ca dūrīkaraṇato na visamo. Tenāha <span class="bld">‘‘pubbabhāgapaṭipadāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Assā</span>ti ariyamaggassa. Ariyamaggassa hi adhisīlasikkhādīnaṃ paribundhitabbabhāgena bahū parissayā hontīti. <span class="bld">Evaṃ vutto</span>ti ‘‘duggamo visamo’’ti ca evaṃ vutto.</p>
  660. <p class="bodytext"><span class="bld">Avaṃsirā</span>ti anuṭṭhahanena adhobhūtauttamaṅgā. Kusalaṅgesu hi sammādiṭṭhi uttamaṅgā sabbaseṭṭhattā<a name="V1.0129"></a>, tañca anariyā patanti na uṭṭhahanti micchāpaṭipajjanato. Tenāha <span class="bld">‘‘ñāṇasirenā’’</span>tiādi. <span class="bld">Anariyamagge</span>ti micchāmagge. Tenāha <span class="bld">‘‘visame magge’’</span>ti. Taṃ magganato anariyā ariyānaṃ maggato apāpuṇanena pariccattā hutvā apāye sakalavaṭṭadukkhe ca patanti. <span class="bld">Svevā</span>ti svāyaṃ anariyehi kadācipi gantuṃ asakkuṇeyyo maggo ariyānaṃ visuddhasattānaṃ sabbaso samadhigamena <span class="bld">samo hoti</span>. Kāyavisamādīhi samannāgatattā <span class="bld">visame sattakāye</span> tesaṃ sabbasova pahānena sabbattha <span class="bld">samāyeva</span>.</p>
  661. <p class="centered">Kāmadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  662. <p class="subhead">7. Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā</p>
  663. <p class="bodytext"><a name="para88"></a><a name="para88_sn1"></a><span class="paranum">88</span>. <span class="bld">Sambādhe</span>ti sampīḷitataṇhākilesādinā sauppīḷatāya paramasambādhe. Ativiya saṅkāraṭṭhānabhūto hi nīvaraṇasambādho adhippeto. So hi duggahano tasmiṃ asati kāmaguṇasambādho anavasaro eva seyyathāpi mahākassapādīnaṃ. <span class="bld">Okāsanti jhānassetaṃ nāmaṃ</span> nīvaraṇasambādhābhāvato. Asambādhabhāvena hi jhānaṃ idha ‘‘okāso’’ti vuttaṃ, tañca kho accantāsambādhaṭṭhānatāya vipassanāpādakatāya<a name="M1.0147"></a>. Tathā hi pāḷiyaṃ ‘‘avindī’’tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">avindī</span>ti vindi paṭilabhi. <span class="bld">Bhūrimedhaso</span>ti mahāpañño, sapaññoti attho. <span class="bld">Abujjhī</span>ti bujjhi paṭivijjhi. Paṭilīno hutvā seṭṭho, paṭilīnānaṃ vā seṭṭhoti <span class="bld">paṭilīnaseṭṭho</span>. Mānussayavasena unnatabhāvato <span class="bld">paṭilīno nāma pahīnamāno</span>. <span class="bld">Paṭilabhiṃsū</span>ti kāmaguṇasambādhepi ‘‘ime kāmaguṇā mādisānaṃ kiṃ karissantī’’ti? Te abhibhuyya nibbānappattiyā sammāsatiṃ paṭilabhiṃsu. Tena sampayuttena lokuttarasamādhināpi suṭṭhu samāhitā.</p>
  664. <p class="bodytext">Ayaṃ kira devaputto ito purimavāre attabhāve paṭhamajjhānalābhī hutvā tato cavitvā brahmakāyikāsu nibbattitvā tattha jhānasukhaṃ anubhavitvā tato cuto idāni kāmabhave nibbatto, tasmā taṃ jhānaṃ sambhāvento ‘‘tādisassa nāma jhānasukhassa lābhī bhagavā’’ti tena guṇena bhagavantaṃ abhitthavanto <span class="bld">‘‘sambādhe vatā’’</span>ti gāthaṃ abhāsi. Athassa bhagavā yathā nāma aṭṭhasaṭṭhiyojanasatasahassubbedhasinerupabbatarājaṃ upādāya sāsapo na kiñci hoti, evaṃ anantāparimeyyabuddhaguṇe upādāya rūpāvacarapaṭhamajjhānaṃ na kiñci hotīti dassento <span class="bld">‘‘ye sati’’</span>ntiādinā anuttaraguṇādhigamaṃ pavedesi. Tattha <span class="bld">sati</span>nti vipassanāsatiyā saddhiṃ ariyamaggasatiṃ. <span class="bld">Susamāhitā</span>ti lokiyasamādhinā ceva lokuttarasamādhinā ca suṭṭhu samāhitā. Te <a name="V1.0130"></a> hi accantaṃ susamāhitā, na jhānamattalābhino akuppadhammattā. Keci ‘‘kammante susamāhitā’’ti pāṭhaṃ vatvā ‘‘maggasamāhitā’’ti atthaṃ vadanti.</p>
  665. <p class="centered">Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  666. <p class="subhead">8. Tāyanasuttavaṇṇanā</p>
  667. <p class="bodytext"><a name="para89"></a><a name="para89_sn1"></a><span class="paranum">89</span>. Atītajātiyaṃ sayaṃkāravasena tāya diṭṭhiyā uppāditattā <span class="bld">pubbe titthakaro</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘diṭṭhi uppādetvā’’</span>ti. Apare āhu ‘‘ayaṃ me satthāti gahaṇavasena titthakaro assa atthīti <span class="bld">pubbe titthakaro,</span> atītattabhāve titthakarasāvako’’ti. Te <span class="bld">‘‘diṭṭhiṃ uppādetvā</span>ti <a name="M1.0148"></a> tassa satthuno diṭṭhiṃ ādāya gahetvāti attho’’ti vadanti. <span class="bld">Titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo</span> tabbinimuttassa micchāvādassa abhāvato. Titthe niyuttāti titthikā, te eva <span class="bld">titthiyā</span>ti vuttā ka-kārassa ya-kāraṃ katvā. <span class="bld">Tassā</span>ti yathāvuttassa kalyāṇakammassa. <span class="bld">Nissandenā</span>ti phalabhāvena. <span class="bld">Vīriyappaṭisaṃyuttā</span>ti vīriyadīpanāti attho.</p>
  668. <p class="bodytext"><span class="bld">Aniyamitaāṇattī</span>ti aniyamavidhānaṃ aniyamavasena vidhivacanaṃ. <span class="bld">Taṇhāsota</span>nti taṇhāppabandhanaṃ. <span class="bld">Nīharā</span>ti samehi pajaha. <span class="bld">Ekatta</span>nti ekaggaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘jhāna’’</span>nti. <span class="bld">Upapajjatī</span>ti na uppajjati na pāpuṇātīti āha <span class="bld">‘‘na paṭilabhatī’’</span>ti. <span class="bld">Na osakkeyyā</span>ti na saṅkocaṃ āpajjeyya. Gharāvāsato paribbajanaṃ parito apagamoti <span class="bld">paribbajo</span>. Pabbajitavatasamādānassa adaḷhatāya ca tattha ca asakkaccakiriyāya <span class="bld">sithilagahitā. Atireka</span>nti pabbajjāya purimakālatopi adhikaṃ. <span class="bld">Uparī</span>ti uparūpari. <span class="bld">Dukkaṭaṃ akatameva seyyo</span>ti duccaritaṃ nāma sabbena sabbaṃ akatameva hitāvahaṃ.</p>
  669. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ kiñcī</span>ti yaṃ kiñci kammaṃ. <span class="bld">Sithilaṃ kata</span>nti asakkaccakāritāya sithilaṃ katvā pavattitaṃ. <span class="bld">Evarūpamevā</span>ti evarūpaṃ parāmaṭṭhasāmaññasadisameva pacchānutāpacariyādipaṭibhāgato. <span class="bld">Saṃkiliṭṭhameva</span> taṇhāsaṃkilesaupakkiliṭṭhattā. <span class="bld">Āsaṅkitaparisaṅkita</span>ntiādito samantatopi parehi saṅkitaṃ. Brahmacariyassa ādi ādibrahmacariyaṃ, tattha niyuttāti <span class="bld">ādibrahmacariyikā,</span> maggabrahmacariyassa pubbabhāgapaṭipadāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘maggabrahmacariyassa ādibhūtā’’</span>ti. <span class="bld">Pubbapadhānabhūtā</span>ti paṭhamārambhabhūtā.</p>
  670. <p class="centered">Tāyanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  671. <p class="subhead">9. Candimasuttavaṇṇanā</p>
  672. <p class="bodytext"><a name="para90"></a><a name="para90_sn1"></a><span class="paranum">90</span>. Vimāne <a name="V1.0131"></a> gahite taṃnivāsīpi gahito hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘candavimānavāsī devaputto’’</span>ti. <span class="bld">Sabbadhī</span>ti sabbasmā duggaṭṭhānā <span class="bld">vippamuttosi</span> bhagavā tvaṃ, tasmā mayhampi ito sambādhaṭṭhānato vippamokkhaṃ karohīti adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘tassa me saraṇaṃ bhavā’’</span>ti. <span class="bld">Lokānukampakā</span>ti sabbassa <a name="M1.0149"></a> lokassa anuggahā, tasmā tuyhampi etassapi candassa. <span class="bld">Tādisā evā</span>ti samānā eva. Pamuñcasīti pamuñcittha. Tenāha <span class="bld">‘‘atītatthe vattamānavacana’’</span>nti.</p>
  673. <p class="centered">Candimasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  674. <p class="subhead">10. Sūriyasuttavaṇṇanā</p>
  675. <p class="bodytext"><a name="para91"></a><a name="para91_sn1"></a><span class="paranum">91</span>. <span class="bld">Andhabhāvakaraṇe</span>ti lokassa andhakaraṇetipi apare. Tenāha <span class="bld">‘‘tamasī’’</span>ti. <span class="bld">Virocatī</span>ti vijjotati. Kāmaṃ devaputtavasena paṭhamaṃ devatā uddhaṭā, rāhuno pana payogo tassa vimāneti āha <span class="bld">‘‘maṇḍalīti maṇḍalasaṇṭhāno’’</span>ti. <span class="bld">Vadati</span> tadā mukhena gahitattā. Mukhena gahaṇañcettha ‘‘gilī’’ti adhippetaṃ, na ca ajjhoharaṇanti āha <span class="bld">‘‘gilīti vadatī’’</span>ti. Idāni tassa mukhena gahaṇasamatthataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘rāhussa hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">So</span>tiādi tassa candimasūriyānaṃ gahaṇakāraṇadassanaṃ. <span class="bld">Adhivatthā devatā</span>ti candimasūriyānaṃ paricārakadevatā. <span class="bld">Vega</span>nti javaṃ. So hi kenaci abhimukhaṃ atidunnivāro kammaniyāmasiddho. <span class="bld">Matthaka</span>nti kaṇṭhassa uparimadesaṃ. Keci ‘‘sīsamatthakamevā’’ti vadanti. <span class="bld">Nikkhameyya</span> vegassa tikkhasīghathāmabhāvato. <span class="bld">Ākaḍḍhitvā</span>ti attano gamanadisābhimukhaṃ ākaḍḍhitvā. <span class="bld">Na</span>nti rāhuṃ. Uddhaṃ ullaṅghetukāmampi <span class="bld">onameyya</span>. Padadvayenapi so mahāsarīro mahābalo, candimasūriyānaṃ pana gamanavego tena sabbathāpi dunnivāriyovāti dasseti. <span class="bld">Vimānenā</span>ti candaggahe candavimānena, sūriyaggahe sūriyavimānena ubhinnampi vimānena saheva. Amāvāsiyañhi dve vimānāni yojanamattantaritāni hutvā saheva pavattanti. Yadi dvepi devaputtā sotāpattiphalaṃ pattā, atha kasmā sūriyasutte eva ‘‘pajaṃ mama’’nti vuttaṃ, na candasutteti? ‘‘So ca kira na cirasseva tato cavitvā aññattha nibbatto, aññā eva ca devatā tattha vasi, yasmiṃ candaggahe bhagavā taṃ gāthaṃ abhāsi, na tathā sūriyo, aparabhāge pana tatthapi kālena kālaṃ rāhuggaho hotī’’ti vadanti.</p>
  676. <p class="centered">Sūriyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  677. <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  678. <p class="title">2. Anāthapiṇḍikavaggo</p>
  679. <p class="subhead">1. Candimasasuttavaṇṇanā</p>
  680. <p class="bodytext"><a name="para92"></a><a name="para92_sn1"></a><span class="paranum">92</span>. Pabbatataṭā <a name="V1.0132"></a><a name="M1.0150"></a> sandamāno tathārūpo nadīnivattanapadesopi sambādhaṭṭhānatāya kaccho viyāti āha <span class="bld">‘‘pabbatakacchepī’’</span>ti. Paṭipakkhadūrībhāvena seṭṭhaṭṭhena ca eko udetīti ekodi, ekaggatā. Tasmiṃ yogato ekaggacittā idha <span class="bld">ekodī</span>. Paṭipakkhato attānaṃ nipayanti visodhentīti <span class="bld">nipakā,</span> paññavanto. Tenāha <span class="bld">‘‘ekaggacittā cevā’’</span>tiādi. Kāyādibhedaṃ ārammaṇaṃ sātisayāya satiyā sarantīti <span class="bld">satā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘satimanto’’</span>ti. <span class="bld">Sotthiṃ gamissantī</span>ti yathāvuttapadese magā sotthimanupaddavena vattissanti, evaṃ jhānalābhino sotthiṃ kilesehi anupaddutā vattissanti. Ayaṃ kira devaputto brahmaloke nibbānasaññī, tasmā evamāha. Bhagavā ‘‘ayaṃ devaputto anibbānagāmī samāno nibbānagāmisaññī, handassa nibbānagāmino dassemī’’ti dutiyaṃ gāthamāha. Catunnaṃ oghānaṃ, saṃsāramahoghasseva vā paratīrabhāvato paratīranti <span class="bld">nibbānaṃ</span>. Ambuni jāto <span class="bld">ambujo,</span> maccho. Suttajālaṃ chinditvā macchā viya kilesajālaṃ bhinditvā gamissantīti.</p>
  681. <p class="centered">Candimasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  682. <p class="subhead">2. Veṇḍusuttavaṇṇanā</p>
  683. <p class="bodytext"><a name="para93"></a><a name="para93_sn1"></a><span class="paranum">93</span>. <span class="bld">Payirupāsiyā</span>ti payirupāsahetu. <span class="bld">Sikkhantī</span>ti tissopi sikkhā sikkhanti. <span class="bld">Siṭṭhipade</span>ti kilesānaṃ sāsanato vaṭṭadukkhaparittāsanato ca siṭṭhisaññite yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjitabbato pade, saddhammeti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘anusiṭṭhipade’’</span>ti. Tattha <span class="bld">anusiṭṭhī</span>ti saddhammo. <span class="bld">Kāle</span>ti yuttapattakāle. <span class="bld">Appamādo</span>nāma samathavipassanābhāvanā.</p>
  684. <p class="centered">Veṇḍusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  685. <p class="subhead">3. Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā</p>
  686. <p class="bodytext"><a name="para94"></a><a name="para94_sn1"></a><span class="paranum">94</span>. <span class="bld">Tatheva</span> <a name="M1.0151"></a> <span class="bld">paññāyī</span>ti dīghalaṭṭhitveva paññāyi, tathāsamaññā eva ahosi.</p>
  687. <p class="centered">Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  688. <p class="subhead">4. Nandanasuttavaṇṇanā</p>
  689. <p class="bodytext"><a name="para95"></a><a name="para95_sn1"></a><span class="paranum">95</span>. Natthi <a name="V1.0133"></a> etassa āvaṭṭaṃ āvaraṇanti <span class="bld">anāvaṭaṃ</span>. <span class="bld">Rukkho vā pabbato vā</span>ti sattānaṃ pakaticakkhussa āvaraṇabhūto rukkho viya pabbato viya ca abhibhavituṃ samattho ñeyyāvaraṇo natthi. <span class="bld">Kathaṃvidha</span>nti kathaṃsaṇṭhitaṃ, kathaṃpakāraṃ vā. <span class="bld">Dukkha</span>nti vaṭṭadukkhaṃ.</p>
  690. <p class="centered">Nandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  691. <p class="subhead">5. Candanasuttavaṇṇanā</p>
  692. <p class="bodytext"><a name="para96"></a><a name="para96_sn1"></a><span class="paranum">96</span>. <span class="bld">Heṭṭhā</span>ti kāmabhave. Tattha hi paribbhamantassa patiṭṭhā dullabhā yebhuyyena tattha sattā nimuggā eva honti, tasmā heṭṭhā appatiṭṭho saṃsāro. <span class="bld">Uparī</span>ti mahaggatabhave. Tattha hi nibbattassa nibbānaṃ āruhituṃ ālambanā dullabhā, jhānābhiratiyā tattheva nikanti tesaṃ balavatī hoti, tasmā upari anālambano saṃsāro. <span class="bld">Pesitatto</span>ti nibbānaṃ pati pesitacitto. <span class="bld">Tayo kammābhisaṅkhārā</span>ti puññābhisaṅkhārādayo tayo abhisaṅkhārā. Tena ‘‘nandīpubbako kammabhavo’’ti vatvā ‘‘nandiṃ janetvā’’ti vutto. Kāmasaññāsīsena kāmacchandassa gahaṇaṃ, kāmacchandapamukhāni ca orambhāgiyasaṃyojanāni gahitānīti āha <span class="bld">‘‘kāmasaññāgahaṇena pañcorambhāgiyasaṃyojanānī’’</span>ti. Rūpabhavo rūpaṃ bhavapadalopena. Rūpabhavaggahaṇena cettha sesabhavassapi gahaṇaṃ. Tassa saṃyojanaggahaṇena pañca uddhambhāgiyasaṃyojanāni gahitāni. <span class="bld">Mahoghe</span>ti <a name="M1.0152"></a> saṃsāramahoghe. <span class="bld">Tesa</span>nti kāmabhavādīnaṃ <span class="bld">gahaṇena</span> bhavabhāvena tadekalakkhaṇatāya. <span class="bld">Arūpabhavo gahito</span> lakkhaṇahāranayena. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  693. <p class="centered">Candanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  694. <p class="subhead">6. Vāsudattasuttavaṇṇanā</p>
  695. <p class="bodytext"><a name="para97"></a><a name="para97_sn1"></a><span class="paranum">97</span>. <span class="bld">Chaṭṭhaṃ</span> heṭṭhā devatāsaṃyuttavaṇṇanāyaṃ <span class="bld">vuttatthameva</span>.</p>
  696. <p class="centered">Vāsudattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  697. <p class="subhead">7. Subrahmasuttavaṇṇanā</p>
  698. <p class="bodytext"><a name="para98"></a><a name="para98_sn1"></a><span class="paranum">98</span>. <span class="bld">Subrahmā</span>ti tassa devaputtassa nāmaṃ. Tassa satthu santikūpasaṅkamanassa kāraṇaṃ dassento <a name="V1.0134"></a> <span class="bld">‘‘so kirā’’</span>tiādimāha. Tadeva sokaṃ tassa devaputtassa aṭṭhuppatti. <span class="bld">Accharāsaṅghaparivuto</span>ti sahassamattena accharāsaṅghena parivuto. <span class="bld">Nandanakīḷika</span>nti nandanavanakīḷikaṃ. <span class="bld">Hatthaṃ āgacchatī</span>ti hatthagayhupago hoti. <span class="bld">Ganthentī</span>ti ettha mālāveṭhanampi khiḍḍāpasutatāyāti daṭṭhabbaṃ. Aññathā pupphāniyeva tāya tāya cittassa vasena mālābhāvena hatthaṃ upagacchantīti. <span class="bld">Upacchedakakammavasenā</span>ti tasmiṃ devaloke āyusese sati eva tassa pana upaghātakassa laddhokāsassa pāpakammassa vasena. ‘‘Pahāro’’ti divasassa tatiyo bhāgo vuccati, tasmā <span class="bld">ekappahārenevā</span>ti ekavelāyamevāti attho.</p>
  699. <p class="bodytext"><span class="bld">Piyavatthukasokenā</span>ti piyavatthunimittakena sokena. <span class="bld">Ruppamāno</span>ti pīḷiyamāno. <span class="bld">Sattame divase</span>ti manussagaṇanāya sattame divase. <span class="bld">Tatthevā</span>ti tasmiṃyeva niraye <span class="bld">nibbattitabbaṃ</span> iminā tāhi ca saheva pubbe tassa pāpakammassa katattā. <span class="bld">Ruppī</span>ti cittasantāsaṃ āpajji. <span class="bld">Niddhamitu</span>nti nīharituṃ apanetuṃ. <span class="bld">Satthu santikaṃ gantvā</span>ti tāhi pañcasatāhi accharāhi saddhiṃ bhagavato santikaṃ gantvā.</p>
  700. <p class="bodytext"><span class="bld">Idanti</span> <a name="M1.0153"></a> <span class="bld">attano cittaṃ dasseti</span> āsannapaccakkhabhāvato. <span class="bld">Nicca</span>nti sadā. Svāyaṃ niccattho adhippāyavasena gahetabboti tattha pahātabbaṃ gahetabbañca dassento <span class="bld">‘‘devaloke’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Na gahetabbo</span> hetupavattito pubbe tassa utrāsassa abhāvato. <span class="bld">Tesū</span>ti dukkhesu. Tāni hi hetupaccayehi kattabbato gāthāyaṃ <span class="bld">‘‘kicchesū’’</span>ti vuttāni. <span class="bld">Kicchesū</span>ti vā kicchanimittaṃ. Yāsañhi payogavipattīnaṃ vasenassa tāni dukkhāni uppajjeyyuṃ, taṃnimittanti attho. Tā hi assa payogavipattiyo gativipattiyo satthu santikaṃ upagamanena hāyeyyuṃ. <span class="bld">Nibbattānaṃ diṭṭhānī</span>ti nibbattānaṃ vasena diṭṭhāni dukkhāni. <span class="bld">Tesu</span> ca dukkhesu. Sabbattha nimittatthe bhummaṃ. <span class="bld">Ḍayhamāno viya</span> cittasantāpena.</p>
  701. <p class="bodytext">Cattāripi saccāni bujjhati paṭivijjhatīti bodhi, satiādidhammasāmaggī, tasmā <span class="bld">bojjhā</span> bodhito. Sā pana bodhi bhāvanākāreneva pavattati, aññatrasaddayogena ca ‘‘bojjhā’’ti nissakkavacananti tadatthaṃ dassento muñcitvāpadaṃ apekkhitvā <span class="bld">‘‘bojjhaṅgabhāvana’’</span>nti āha. <span class="bld">Tapoguṇa</span>nti dhutadhammamāha. So hi taṇhāloluppassa tapanato <span class="bld">tapo,</span> sayaṃ guṇasabhāvattā guṇasannissayato ca <span class="bld">guṇa</span>nti. Tenāha <span class="bld">‘‘dhutaṅgasaṅkhātaṃ tapoguṇa’’</span>nti. Sabbe saṅkhāragatā nissajjīyanti etthāti <span class="bld">sabbanissaggo,</span> asaṅkhatadhātūti āha <span class="bld">‘‘sabbanissaggāti nibbānato’’</span>ti.</p>
  702. <p class="bodytext"><span class="bld">Indriyasaṃvarova</span> <a name="V1.0135"></a> <span class="bld">paṭhamaṃ veditabbo</span> paṭipattikkamavasena tasseva paṭhamattā. Taṃ pana paṭipattikkamaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘indriyasaṃvare hī’’</span>tiādimāha. Nippariyāyato maggapariyāpannā eva bojjhaṅgāti āha <span class="bld">‘‘sahavipassanāya bojjhaṅge’’</span>ti. <span class="bld">Tassā</span>ti tathābhāvena tassa yogino. Yasmā devaputtassa satthā taṃ gāthaṃ vatvā upari ca saccāni pakāsesi, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhagavā catusaccavasena desanaṃ vinivattesī’’</span>ti. <span class="bld">Devaputto sotāpattiphale patiṭṭhahī</span>ti kāmaṃ tasseva visesādhigamo idhāgato, pañcasatamattāhi pana accharāhi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhahīti veditabbaṃ. Tenāha <span class="bld">mahāsatipaṭṭhānasuttavaṇṇanāyaṃ</span> (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106) ‘‘so desanāpariyosāne pañcahi accharāsatehi saddhiṃ sotāpattiphale patiṭṭhāya taṃ sampattiṃ thāvaraṃ katvā devalokameva agamāsī’’ti.</p>
  703. <p class="centered">Subrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  704. <p class="subhead">8. Kakudhasuttavaṇṇanā</p>
  705. <p class="bodytext"><a name="para99"></a><a name="para99_sn1"></a><span class="paranum">99</span>. ‘‘Nandāmī’’ti <a name="M1.0154"></a> vutte nandī nāma pabbajitassa malanti codetukāmo devaputto <span class="bld">‘‘nandasī’’</span>ti pucchi. Athassa bhagavā taṃ paṭikkhipanto <span class="bld">‘‘kiṃ laddhā’’</span>ti? Āha. Tena ‘‘tayā mama adhippetanandiyā idha paccayo eva natthi, kuto sā nandī’’ti dasseti. Tenāha <span class="bld">‘‘tuṭṭhi nāmā’’</span>tiādi. Atha devaputto nandiyā asati sokena bhavitabbaṃ, soko ca pabbajitassa malanti codento āha <span class="bld">‘‘tena hi, samaṇa, socasī’’</span>ti. Bhagavā tampi paṭikkhipanto <span class="bld">‘‘kiṃ jīyitthā’’</span>tiādimāha. Kiṃ maṃ jinātīti attho?</p>
  706. <p class="bodytext">Yadi te nandisokā na santi hāsavatthuno lābhassa jāniyā ca abhāvato, ekavihārino pana aratiyā bhavitabbanti āha – <span class="bld">‘‘kacci taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’</span>ti. Tasmimpi bhagavatā paṭikkhitte atha nesampi nandisokāratīnaṃ abhāve kāraṇaṃ pucchanto <span class="bld">‘‘kathaṃ tva’’</span>nti gāthamāha? Athassa bhagavā taṃ kāraṇaṃ pavedento <span class="bld">‘‘aghajātassā’’</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">aghajātassā</span>ti aghe jātassa. Tenāha <span class="bld">‘‘vaṭṭadukkhe ṭhitassā’’</span>ti. <span class="bld">Jātataṇhassa</span> appahīnataṇhassa <span class="bld">vaṭṭadukkhaṃ āgatameva</span> kāraṇassa appahīnattā. Tasseva hi kāraṇassa appahīnataṃ dassento <span class="bld">‘‘dukkhī sukhaṃ patthayatīti hi vutta’’</span>nti āha. Dukkhappavattiyā sāpi taṇhāppavatti tena dassitā. <span class="bld">Itī</span>tiādinā vuttamevatthaṃ nigamanavasena dasseti.</p>
  707. <p class="centered">Kakudhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  708. <p class="subhead">9. Uttarasuttavaṇṇanā</p>
  709. <p class="bodytext"><a name="para100"></a><a name="para100_sn1"></a><span class="paranum">100</span>. <span class="bld">Navama</span>nti <a name="V1.0136"></a> uttarasuttaṃ heṭṭhā devatāsaṃyuttavaṇṇanāyaṃ vuttatthameva.</p>
  710. <p class="centered">Uttarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  711. <p class="subhead">10. Anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā</p>
  712. <p class="bodytext"><a name="para101"></a><a name="para101_sn1"></a><span class="paranum">101</span>. Dasame <a name="M1.0155"></a> kāmaṃ devatāsaṃyuttepi ‘‘idaṃ hi taṃ jetavana’’ntiādinā imā eva gāthā āgatā. Tattha ‘‘aññatarā devatā’’ti nidānaṃ āropitaṃ. Heṭṭhā āgatanayattā eva hi potthakesu na likhitaṃ, idha pana devaputtasaṃyutte <span class="bld">‘‘anāthapiṇḍiko devaputto’’</span>ti nidāne nigame ca āgataṃ, tattha devaputtena satthu vuttappakāraguṇapavedanavasena vuttaṃ. Satthā pana bhikkhūnaṃ tamatthaṃ pavedento <span class="bld">‘‘aññataro devaputto’’</span>ti āha. Tathā pavedane pana kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘ānandattherassā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Anumānabuddhiyā</span>ti anumānañāṇassa. <span class="bld">Ānubhāvappakāsanattha</span>nti baladīpanatthaṃ.</p>
  713. <p class="centered">Anāthapiṇḍikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  714. <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  715. <p class="title">3. Nānātitthiyavaggo</p>
  716. <p class="subhead">1. Sivasuttavaṇṇanā</p>
  717. <p class="bodytext"><a name="para102"></a><a name="para102_sn1"></a><span class="paranum">102</span>. <span class="bld">Tatiyavaggassa paṭhama</span>nti tatiyavagge paṭhamasuttaṃ. <span class="bld">Vuttatthameva</span> heṭṭhā satullapakāyikavagge paṭhamasutte.</p>
  718. <p class="centered">Sivasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  719. <p class="subhead">2. Khemasuttavaṇṇanā</p>
  720. <p class="bodytext"><a name="para103"></a><a name="para103_sn1"></a><span class="paranum">103</span>. <span class="bld">Paṭhamaṃyevā</span>ti jarāmaraṇādibhāvato pageva. <span class="bld">Balavacintanaṃ cintetī</span>ti yathā sākaṭiko ajānitvā visame magge sakaṭaṃ pājento akkhe chinne patikātuṃ avisahanto dukkhī <a name="V1.0137"></a> dummano balavacintanaṃ cinteti, mahantaṃ cittasantāpaṃ pāpuṇāti, evaṃ adhammavādī maccumukhaṃ patto balavacittasantāpaṃ pāpuṇāti, tasmā dhammacariyāya nappamajjitabbanti.</p>
  721. <p class="centered">Khemasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  722. <p class="subhead">3. Serīsuttavaṇṇanā</p>
  723. <p class="bodytext"><a name="para104"></a><a name="para104_sn1"></a><span class="paranum">104</span>. <span class="bld">Yaṃ</span> <a name="M1.0156"></a> <span class="bld">dānaṃ demī</span>ti yaṃ deyyadhammaṃ parassa demi. <span class="bld">Tassa pati hutvā</span>ti tabbisayaṃ lobhaṃ suṭṭhu abhibhavanto tassa adhipati hutvā demi tena anākaḍḍhanīyattā. <span class="bld">‘‘Na dāso na sahāyo’’</span>ti vatvā tadubhayaṃ anvayato byatirekato dassetuṃ <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Dāso hutvā deti</span> taṇhāya dāsabyassa upagatattā. <span class="bld">Sahāyo hutvā deti</span> tassa piyabhāvāvissajjanato. <span class="bld">Sāmī hutvā deti</span> taṇhādāsabyato attānaṃ mocetvā abhibhuyya pavattanato. Sāmiparibhogasadisā hetassāyaṃ pavattatīti.</p>
  724. <p class="bodytext">Atha vā yo dānasīlatāya dāyako puggalo, so dāne pavattibhedena dānadāso dānasahāyo dānapatīti tippakāro hotīti dasseti. Tadassa tippakārataṃ vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yo hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Dātabbaṭṭhena <span class="bld">dānaṃ,</span> annapānādi. Tattha yaṃ attanā paribhuñjati taṇhādhipannatāya, tassa vase vattanato dāso viya hoti. Yaṃ paresaṃ dīyati, tatthapi annapānasāmaññena idaṃ vuttaṃ <span class="bld">‘‘dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā detī’’</span>ti. <span class="bld">Sahāyo hutvā deti</span> attanā paribhuñjitabbassa paresaṃ dātabbassa ca samasamaṭṭhapanena. <span class="bld">Pati hutvā deti</span> sayaṃ deyyadhammassa vase avattitvā tassa attano vase vattāpanato.</p>
  725. <p class="bodytext">Aparo nayo – yo attanā paṇītaṃ paribhuñjitvā paresaṃ nihīnaṃ deti, so <span class="bld">dānadāso</span> nāma tannimittanihīnabhāvāpattito. Yo yādisaṃ attanā paribhuñjati, tādisameva paresaṃ deti, so <span class="bld">dānasahāyo</span> nāma tannimittanihīnādhikabhāvavissajjanena sadisabhāvāpattito. Yo attanā nihīnaṃ paribhuñjitvā paresaṃ paṇītaṃ deti, so <span class="bld">dānapati</span> nāma tannimittaseṭṭhabhāvappattito. Kammasarikkhako hi vipāko, tasmā devaputto <span class="bld">‘‘dānapatī’’</span>ti vadanto <span class="bld">‘‘ahaṃ tādiso ahosi’’</span>nti dasseti.</p>
  726. <p class="bodytext">‘‘Catūsu dvāresu dānaṃ dīyitthā’’ti pāḷiyaṃ saṅkhepato vuttamatthaṃ vitthāretvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘tassa kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Dāna</span>nti yiṭṭhaṃ, tañca kho sabbasādhāraṇavasena katanti āha <span class="bld">‘‘samaṇa</span> <a name="V1.0138"></a> <span class="bld">…pe… yācakāna’’</span>nti. <span class="bld">Pabbajjūpagatā</span>ti <a name="M1.0157"></a> yaṃ kiñci pabbajjaṃ upagatā. <span class="bld">Bhovādino</span>ti jātimattabrāhmaṇe vadati. <span class="bld">Nālattha</span> buddhasuññattā tadā lokassa. <span class="bld">Duggatā</span>ti dukkhajīvikakappakā kasiravuttikā. Tenāha <span class="bld">‘‘daliddamanussā’’</span>ti. Kasivāṇijjādijīvikaṃ anuṭṭhātuṃ asamatthā idha ‘‘kapaṇā’’ti adhippetāti āha <span class="bld">‘‘kāṇakuṇiādayo’’</span>ti. <span class="bld">Pathāvino</span>ti addhikā. <span class="bld">Vanibbakā</span>ti dāyakānaṃ guṇakittanakammaphalakittanavasena yācakā seyyathāpi naggādayo. Tenāha <span class="bld">‘‘iṭṭhaṃ dinna’’</span>ntiādi. <span class="bld">Pasatamattanti</span> vīhitaṇḍulādivasena vuttaṃ. <span class="bld">Sarāvamatta</span>nti yāgubhattādivasena. Yathā gāmalābho gāme uppajjanako āyalābho, evaṃ tattha dvāralābhoti āha <span class="bld">‘‘tattha uppajjanakasatasahasse’’</span>ti. <span class="bld">Mahantataraṃ dānaṃ adaṃsu</span> aññassapi dhanassa viniyogaṃ gatattā. <span class="bld">Taṃ sandhāyā</span>ti taṃ mahantataraṃ dānaṃ kataṃ sandhāya. Rañño hi tattha dānaṃ itthāgārassa dānena mahatā abhibhūtaṃ viya paṭinivattaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘paṭinivattī’’</span>ti. <span class="bld">Kocī</span>ti bhummatthe paccattavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘katthacī’’</span>ti. Anekavassasahassāyukakāle tassa uppannattā <span class="bld">asītivassasahassāni</span> so rājā dānamadāsīti.</p>
  727. <p class="centered">Serīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  728. <p class="subhead">4. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā</p>
  729. <p class="bodytext"><a name="para105"></a><a name="para105_sn1"></a><span class="paranum">105</span>. <span class="bld">Catutthaṃ</span> heṭṭhā devatāsaṃyuttavaṇṇanāyaṃ <span class="bld">vuttatthameva</span>.</p>
  730. <p class="centered">Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  731. <p class="subhead">5. Jantusuttavaṇṇanā</p>
  732. <p class="bodytext"><a name="para106"></a><a name="para106_sn1"></a><span class="paranum">106</span>. Ye vinaye apakataññuno saṃkilesikesu vodāniyesu dhammesu na kusalā yaṃ kiñci na kārino vippaṭisārabahulā. Tesaṃ anuppannañca uddhaccaṃ uppajjati, uppannañca bhiyyobhāvaṃ vepullaṃ āpajjatīti āha <span class="bld">‘‘akappiye kappiyasaññitāya…pe… uddhaccapakatikā’’</span>ti. Sārābhāvena tucchattā ca naḷo viyāti naḷo, mānoti āha <span class="bld">‘‘unnaḷāti uggatanaḷā’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘uṭṭhitatucchamānā’’</span>ti. Māno hi seyyassa seyyoti <a name="M1.0158"></a> sadisoti ca pavattiyā visesato <span class="bld">tuccho. Cāpallenā</span>ti capalabhāvena, taṇhāloluppenāti attho. <span class="bld">Mukhakharā</span>ti mukhena pharusā, pharusavādinoti attho. <span class="bld">Vikiṇṇavācā</span>ti visaṭavacanā, samphappalāpatāya apariyantavacanā. Tenāha <span class="bld">‘‘asaṃyatavacanā’’</span>tiādi. <span class="bld">Caṇḍasote baddhanāvāsadisā</span>ti etena anavaṭṭhitakiriyataṃ dasseti. Yena samannāgatā sattā ekasmiṃ ṭhāne ṭhātuṃ vā nisīdituṃ vā na <a name="V1.0139"></a> sakkonti, ito cito ca vicaranti. <span class="bld">Anavaṭṭhitacittā</span>ti ekasmiṃ ārammaṇe na avaṭṭhitacittā. <span class="bld">Vivaṭaindriyā</span>ti asaṃvutacakkhādiindriyā.</p>
  733. <p class="bodytext">Guṇakathāya saddhiṃ kathiyamāno nigguṇassa aguṇo pākaṭo hoti jātimaṇisamīpe ṭhitassa viya kācamaṇino doso. <span class="bld">Sukhajīvino</span>ti sukhe ṭhitā. Yathā dāyakānaṃ subharaṃ hoti, evaṃ sukhena akicchena pavattajīvikā. Tenāha <span class="bld">‘‘pubbe bhikkhū’’</span>tiādi.</p>
  734. <p class="bodytext">Attano rucivasena gāmakiccaṃ netīti gāmaṇi, te pana hīḷento vadati <span class="bld">‘‘gāmaṇikā’’</span>ti. <span class="bld">Vissajjetvā</span>ti sativossaggavasena vissajjetvā <span class="bld">kilesamucchāyā</span>ti mahicchāsaṅkhātāya taṇhāmucchāya. Sīlavantānaṃyeva hi duppaṭipattiṃ sandhāya devaputto vadati. <span class="bld">Vattabbayuttakeyevā</span>ti ovādena mayā anuggahetabbameva. <span class="bld">Chaḍḍitakā</span>ti pariccattā ācariyupajjhāyādīhi. Tato eva <span class="bld">anāthā appatiṭṭhā. Petā</span>ti vigatajīvitā matā. Yathā petā, <span class="bld">tatheva honti</span> attahitāsamatthatāya viññūnaṃ jigucchitabbatāya ca.</p>
  735. <p class="centered">Jantusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  736. <p class="subhead">6. Rohitassasuttavaṇṇanā</p>
  737. <p class="bodytext"><a name="para107"></a><a name="para107_sn1"></a><span class="paranum">107</span>. <span class="bld">Ekokāse</span>ti cakkavāḷassa pariyantasaññite ekasmiṃ okāse. <span class="bld">Bhumma</span>nti ‘‘yatthā’’ti idaṃ bhummavacanaṃ, sāmaññato vuttampi ‘‘so lokassa anto’’ti vacanato visiṭṭhavisayameva hoti. ‘‘Na jāyati na mīyatī’’ti vatvā puna ‘‘na cavati na upapajjatī’’ti kasmā vuttanti āha <span class="bld">‘‘idaṃ aparāparaṃ…pe… gahita’’</span>nti. <span class="bld">Padagamanenā</span>ti padasā gamanena. <span class="bld">Saṅkhāralokassa antaṃ sandhāya vadati</span> upari saccāni pakāsetukāmo. Saṅkhāralokassa hi anto nibbānaṃ.</p>
  738. <p class="bodytext">Daḷhaṃ <a name="M1.0159"></a> thiraṃ dhanu etassāti daḷhadhanvā. So eva <span class="bld">daḷhadhammo</span>ti vutto. Tenāha <span class="bld">‘‘daḷhadhanū’’</span>ti. <span class="bld">Uttamappamāṇenā</span>ti sahassathāmappamāṇena. Dhanusippasikkhitatāya dhanuggaho, na dhanuggahamattenāti āha <span class="bld">‘‘dhanuggahoti dhanuācariyo’’</span>ti. ‘‘Dhanuggaho’’ti vatvā ‘‘sikkhito’’ti vutte dhanusikkhāya sikkhitoti viññāyati, sikkhā ca ettake kāle samatthassa ukkaṃsagato hotīti āha <span class="bld">‘‘dasa dvādasa vassāni dhanusippaṃ sikkhito’’</span>ti. <span class="bld">Usabhappamāṇepī</span>ti vīsatiyaṭṭhiyo usabhaṃ, tasmiṃ usabhappamāṇe padese. <span class="bld">Vālagga</span>nti vāḷakoṭiṃ. <span class="bld">Katahattho</span>ti <a name="V1.0140"></a> paricitahattho. <span class="bld">Katasarakkhepo</span>ti vivaṭasarakkhepapadesadassanavasena sarakkhepakatāvī. Tenāha <span class="bld">‘‘dassitasippo’’</span>ti. ‘‘Katasippo’’ti keci. Asanti etenāti <span class="bld">asanaṃ,</span> kaṇḍo. <span class="bld">Tālacchāya</span>nti tālacchādiṃ, sā pana ratanamattā, vidatthicaturaṅgulā vā.</p>
  739. <p class="bodytext"><span class="bld">Puratthimasamuddā</span>ti ekasmiṃ cakkavāḷe puratthimasamuddā. Samuddasīsena puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiṃ vadati. <span class="bld">Pacchimasamuddo</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Nippapañcata</span>nti adandhakāritaṃ. <span class="bld">Sampatte</span>ti tādisena javena gacchantena sampatte. <span class="bld">Anotatte</span>ti etthāpi ‘‘sampatte’’ti padaṃ ānetvā sambandho, tathā ‘‘nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā’’ti etthāpi. <span class="bld">Tadā</span>ti yadā so lokantagavesako ahosi, tadā. <span class="bld">Dīghāyukakālo</span>ti anekavassasahassāyukakālo. <span class="bld">Cakkavāḷalokassā</span>ti sāmaññavasena ekavacanaṃ, cakkavāḷalokanti attho. <span class="bld">Imasmiṃyeva cakkavāḷe nibbatti</span> pubbaparicariyasiddhāya nikantiyā. <span class="bld">Sasaññimhi samanake</span>ti na rūpadhammamattake, atha kho pañcakkhandhasamudāyeti dasseti. <span class="bld">Samitapāpo</span>ti samucchinnasaṃkilesadhammo.</p>
  740. <p class="centered">Rohitassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  741. <p class="subhead">7-8. Nandasuttanandivisālasuttavaṇṇanā</p>
  742. <p class="bodytext"><a name="para108-109"></a><a name="para108-109_sn1"></a><span class="paranum">108-109</span>. Nandasuttavisālasuttāni <span class="bld">sattamaaṭṭhamāni</span> heṭṭhā saṃvaṇṇitarūpattā <span class="bld">vuttatthāneva</span>.</p>
  743. <p class="centered">Nandasuttanandivisālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  744. <p class="subhead">9. Susimasuttavaṇṇanā</p>
  745. <p class="bodytext"><a name="para110"></a><a name="para110_sn1"></a><span class="paranum">110</span>. <span class="bld">Tuyhampi</span> <a name="M1.0160"></a> <span class="bld">no</span>ti tuyhampi nu, nu-saddo pucchāyaṃ, tasmā vaṇṇaṃ kathetukāmo pucchatīti adhippāyo. <span class="bld">Na vaṭṭatī</span>ti na yujjati, <span class="bld">kathito</span>ti kathetuṃ āraddho, tenāha <span class="bld">‘‘matthakaṃ na pāpuṇātī’’</span>ti. Tameva matthakāpāpuṇanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘so hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Satisampajaññāyogato gorūpasīlo, mūḷho khalitapañño, gorūpassa viya sīlaṃ etassāti hi <span class="bld">gorūpasīlo. Sabhāgo</span> ekarūpacittatāya. Ariyānaṃ sabhāgatā nāma guṇavantavasenāti āha <span class="bld">‘‘aññamaññassa guṇesu pasīditvā’’</span>ti. <span class="bld">Soḷasavidhaṃ pañña</span>nti mahāpaññādikā cha, nava anupubbavihārasamāpattipaññā, āsavakkhayapaññāti imaṃ soḷasavidhaṃ paññaṃ. Tesaṭṭhi sāvakasādhāraṇañāṇānipi ettheva saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchanti.</p>
  746. <p class="bodytext"><span class="bld">Ānandā</span>ti <a name="V1.0141"></a> theraṃ āha. <span class="bld">Ācāro</span>ti cārittasīlamāha. <span class="bld">Gocaro</span>ti gocarasampatti. <span class="bld">Vihāro</span>ti samāpattivihāro. <span class="bld">Abhikkamo</span>tiādinā iriyāpathavihāraṃ. <span class="bld">Tuyhampī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddena bhagavatā attānaṃ ādiṃ katvā tadaññesaṃ viññūnaṃ sabbesaṃ therassa ruccanasabhāvo dīpitoti dassento <span class="bld">‘‘mayhaṃ ruccatī’’</span>tiādimāha. Tattha satipi ānandattherassapi asītiyā mahātherānaṃ antogadhabhāve ‘‘asītiyā mahātherānaṃ ruccatī’’ti vatvā ‘‘tuyhampi ruccatī’’ti vacanaṃ tena dhammasenāpatino vaṇṇaṃ kathāpetukāmatāyāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  747. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāṭakantare</span>ti nivatthavatthantare. <span class="bld">Laddhokāso</span>ti nibbuddhaṃ karonto sāṭakantare laddhaṃ gahetuṃ laddhāvasaro. <span class="bld">Labhissāmino</span>ti labhissāmi vata. <span class="bld">Dīpadhajabhūta</span>nti satayojanavitthiṇṇaṃ jambudīpassa dhajabhūtaṃ. <span class="bld">Puggalapalāpe</span>ti antosārābhāvato palāpabhūte puggale haranto. <span class="bld">Bālatāyā</span>ti rucikhantiādiabhāvatāya. <span class="bld">Dosatāyā</span>ti dussakabhāvena. <span class="bld">Mohenā</span>ti mahāmūḷhatāya. Keci pana <span class="bld">‘‘bālo bālatāyā</span>ti mūḷhatāya pakatibālabhāvena na jānāti. <span class="bld">Mūḷho mohenā</span>ti sayaṃ abālo samānopi yadā mohena pariyuṭṭhito hoti, tadā mohena na jānāti, ayaṃ padadvayassa viseso’’ti vadanti. <span class="bld">Vipallatthacitto</span>ti yakkhummādena pittummādena vā viparītacitto.</p>
  748. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Catūsu</span> <a name="M1.0161"></a> <span class="bld">kosallesū’’</span>ti vuttaṃ catubbidhaṃ kosallaṃ pāḷiyā eva dassetuṃ <span class="bld">‘‘vuttaṃ heta’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha yo aṭṭhārasa dhātuyo samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato ca yathābhūtaṃ pajānāti, ayaṃ <span class="bld">dhātukusalo</span>. Vuttanayena āyatanesu kusalo <span class="bld">āyatanakusalo</span>. Avijjādīsu dvādasapaṭiccasamuppādaṅgesu kusalo <span class="bld">paṭiccasamuppādakusalo</span>. ‘‘Idaṃ imassa phalassa ṭhānaṃ kāraṇaṃ, idaṃ aṭṭhānaṃ akāraṇa’’nti evaṃ ṭhānañca ṭhānato, aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānato <span class="bld">ṭhānāṭṭhānakusalo</span>. Yo pana imesu dhātuādīsu pariññābhisamayādivasena nissaṅgagatiyā paṇḍāti laddhanāmena ñāṇena ito gato pavatto, ayaṃ <span class="bld">paṇḍito</span> nāma.</p>
  749. <p class="bodytext">Mahantānaṃ atthānaṃ pariggaṇhanato mahatī paññā etassāti <span class="bld">mahāpañño</span>. Sesapadesupi eseva nayoti āha <span class="bld">‘‘mahāpaññādīhi samannāgatoti attho’’</span>ti. <span class="bld">Nānatta</span>nti yāhi mahāpaññādīhi samannāgatattā thero ‘‘mahāpañño’’tiādinā kittito, tāsaṃ mahāpaññādīnaṃ idaṃ nānattaṃ ayaṃ vemattatā. Yassa kassaci visesato arūpadhammassa mahattaṃ nāma kiccasiddhiyā veditabbanti tadassa kiccasiddhiyā dassento <span class="bld">‘‘mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātī’’</span>tiādimāha. Tattha hetumahantatāya paccayamahantatāya nissayamahantatāya pabhedamahantatāya kiccamahantatāya phalamahantatāya ānisaṃsamahantatāya ca sīlakkhandhassa mahantabhāvo <a name="V1.0142"></a> veditabbo. Tattha <span class="bld">hetū</span> alobhādayo. <span class="bld">Paccayā</span> hirottappasaddhāsativīriyādayo. <span class="bld">Nissayā</span> sāvakabodhipaccekabodhisammāsambodhiniyatatā, taṃsamaṅgino ca purisavisesā. <span class="bld">Pabhedo</span> cārittādivibhāgo. <span class="bld">Kiccaṃ</span> tadaṅgādivasena paṭipakkhassa vidhamanaṃ. <span class="bld">Phalaṃ</span> saggasampadā nibbānasampadā ca. <span class="bld">Ānisaṃso</span> piyamanāpatādi. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.8-9) <span class="bld">ākaṅkheyyasuttā</span>dīsu (ma. ni. 1.64 ādayo) ca āgatanayena veditabbo. Iminā nayena <span class="bld">samādhikkhandhā</span>dīnampi mahantatā yathārahaṃ niddhāretvā veditabbā. <span class="bld">Ṭhānāṭṭhānā</span>dīnaṃ pana mahantabhāvo mahāvisayatāya veditabbo. Tattha ṭhānāṭṭhānānaṃ mahāvisayatā bahudhātukasuttādīsu āgatanayena, <span class="bld">vihārasamāpattīnaṃ</span> samādhikkhandhe niddhāritanayena veditabbā. <span class="bld">Ariyasaccānaṃ</span> sakalasāsanasaṅgaṇhanato saccavibhaṅge <a name="M1.0162"></a> (vibha. 189 ādayo) taṃsaṃvaṇṇanāsu (vibha. aṭṭha. 189 ādayo) āgatanayena; <span class="bld">satipaṭṭhānā</span>dīnaṃ satipaṭṭhānavibhaṅgādīsu (vibha. 355 ādayo) taṃsaṃvaṇṇanādīsu (vibha. aṭṭha. 355 ādayo) ca āgatanayena; <span class="bld">sāmaññaphalānaṃ</span> mahato hitassa mahato sukhassa mahato atthassa mahato yogakkhemassa nipphattibhāvato santapaṇītanipuṇaatakkāvacarapaṇḍitavedanīyabhāvato ca; <span class="bld">abhiññānaṃ</span> mahāsambhārato mahāvisayato mahākiccato mahānubhāvato mahānipphattito ca; <span class="bld">nibbānassa</span> madanimmadanādimahatthasiddhito mahantatā veditabbā. <span class="bld">Pariggaṇhātī</span>ti sabhāvādito paricchijja gaṇhāti jānāti paṭivijjhatīti attho. <span class="bld">Sā panā</span>ti mahāpaññatā.</p>
  750. <p class="bodytext"><span class="bld">Puthupaññā</span>ti ettha <span class="bld">nānākhandhesu ñāṇaṃ pavattatī</span>ti ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmāti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tesu ekavidhena rūpakkhandho, ekādasavidhena rūpakkhandho, ekavidhena vedanākkhandho, bahuvidhena vedanākkhandho, ekavidhena saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandhoti evaṃ ekekassa khandhassa ekavidhādivasena atītādivasenapi nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tathā idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāmaṃ. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakāti evaṃ āyatanānaṃ nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. <span class="bld">Nānādhātūsū</span>ti ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakāti evaṃ dhātunānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati, taṃ upādiṇṇadhātuvasena vuttanti veditabbaṃ paccekabuddhānañhi dvinnaṃ aggasāvakānañca upādiṇṇadhātūsu eva nānākaraṇaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati. Tañca kho ekadesamattato, na nippadesato, anupādiṇṇakadhātūnaṃ pana nānākaraṇaṃ na jānanti eva. Itarasāvakesu vattabbameva natthi, sabbaññubuddhānaṃyeva pana imāya nāma dhātuyā ussannattāva imassa rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa <a name="V1.0143"></a> bahalattaco, imassa tanuttaco, imassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ; imassa pupphaṃ nīlaṃ pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ, sugandhaṃ duggandhaṃ; phalaṃ khuddakaṃ mahantaṃ dīghaṃ vaṭṭaṃ susaṇṭhānaṃ maṭṭhaṃ <a name="M1.0163"></a> pharusaṃ sugandhaṃ madhuraṃ tittakaṃ ambilaṃ kaṭukaṃ kasāvaṃ; kaṇṭako tikhiṇo atikhiṇo ujuko kuṭilo tambo lohito odāto hotīti dhātunānattaṃ paṭicca ñāṇaṃ pavattati.</p>
  751. <p class="bodytext"><span class="bld">Atthesū</span>ti rūpādīsu ārammaṇesu. <span class="bld">Nānāpaṭiccasamuppādesū</span>ti ajjhattabahiddhābhedato ca saṇṭhānabhedato ca nānappabhedesu paṭiccasamuppādaṅgesu. Avijjādiaṅgānañhi paccekaṃ paṭiccasamuppādasaññitāti. Tenāha saṅkhārapiṭake ‘‘dvādasa paccayā dvādasa paṭiccasamuppādā’’ti. <span class="bld">Nānāsuññatamanupalabbhesū</span>ti nānāsabhāvesu niccasārādivirahato suññasabhāvesu, tato eva itthipurisaattaattaniyādivasena anupalabbhesu sabhāvesu. Ma-kāro hettha padasandhikaro. <span class="bld">Nānāatthesū</span>ti atthapaṭisambhidāvisayesu paccayuppannādibhedesu nānāvidhesu atthesu. <span class="bld">Dhammesū</span>ti dhammapaṭisambhidāvisayesu paccayādinānādhammesu. <span class="bld">Niruttīsū</span>ti tesaṃyeva atthadhammānaṃ niddhāraṇavacanasaṅkhātāsu niruttīsu. <span class="bld">Paṭibhānesū</span>ti atthapaṭisambhidādīsu visayabhūtesu ‘‘imāni idamatthajotakānī’’ti tathā tathā paṭibhānato patiṭṭhānato paṭibhānānīti laddhanāmesu ñāṇesu. <span class="bld">Puthu nānāsīlakkhandhesū</span>tiādīsu sīlassa puthuttaṃ nānattañca vuttameva. Itaresaṃ pana vuttanayānusārena suviññeyyattā pākaṭameva. Yaṃ pana abhinnaṃ ekameva nibbānaṃ, tattha upacāravasena puthuttaṃ gahetabbanti āha <span class="bld">‘‘puthu janasādhāraṇe dhamme samatikkammā’’</span>ti. Tenassa idha madanimmadanādipariyāyena puthuttaṃ dīpitaṃ hoti.</p>
  752. <p class="bodytext">Evaṃ visayavasena paññāya mahattaṃ puthuttañca dassetvā idāni sampayuttadhammavasena hāsabhāvaṃ, pavattiākāravasena javanabhāvaṃ, kiccavasena tikkhādibhāvañca dassetuṃ <span class="bld">‘‘katamā hāsapaññā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">hāsabahulo</span>ti pītibahulo. Sesapadāni tassa vevacanāni. <span class="bld">Sīlaṃ paripūretī</span>ti haṭṭhapahaṭṭho udaggudaggo hutvā pītisahagatāya paññāya pātimokkhasīlaṃ ṭhapetvā hāsanīyatarasseva visuṃ gahitattā itaraṃ tividhaṃ sīlaṃ paripūreti. Pītisomanassasahagatā hi paññā abhirativasena tadārammaṇe phullitā vikasitā viya vattati, na upekkhāsahagatā. <span class="bld">Sīlakkhandhaṃ samādhikkhandha</span>ntiādīsupi eseva nayo. <span class="bld">Thero</span>tiādinā abhinīhārasiddhā therassa hāsapaññatāti dasseti.</p>
  753. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbaṃ</span> <a name="M1.0164"></a> <span class="bld">rūpaṃ aniccalakkhaṇato khippaṃ javatī</span>ti rūpakkhandhaṃ aniccanti sīghavegena pavattiyā paṭipakkhadūrībhāvena pubbābhisaṅkhārassa sātisayattā indena visaṭṭhavajiraṃ viya lakkhaṇaṃ <a name="V1.0144"></a> paṭivijjhantī adandhāyantī rūpakkhandhe aniccalakkhaṇaṃ vegena paṭivijjhati, tasmā sā <span class="bld">javanapaññā</span> nāmāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Evaṃ lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena javanapaññaṃ dassetvā balavavipassanāvasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘rūpa’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">khayaṭṭhenā</span>ti yattha yattha uppajjati, tattha tattheva khaṇeneva bhijjanato khayasabhāvato. <span class="bld">Bhayaṭṭhenā</span>ti bhayānakato. <span class="bld">Asārakaṭṭhenā</span>ti attasāravirahato niccasārādivirahato ca. <span class="bld">Tulayitvā</span>ti tulābhūtāya vipassanāya tulayitvā. <span class="bld">Tīrayitvā</span>ti tāya eva tīraṇabhūtāya tīretvā. <span class="bld">Vibhāvayitvā</span>ti yāthāvato pakāsetvā pañcakkhandhaṃ <span class="bld">vibhūtaṃ katvā</span> pākaṭaṃ katvā. <span class="bld">Rūpanirodhe</span>ti rūpakkhandhassa nirodhabhūte nibbāne ninnapoṇapabbhārabhāvena. Idāni sikhāppattavipassanāvasena javanapaññaṃ dassetuṃ puna <span class="bld">‘‘rūpa’’</span>ntiādi vuttaṃ. ‘‘Vuṭṭhānagāminivipassanāvasenā’’ti keci.</p>
  754. <p class="bodytext">Ñāṇatikkhabhāvo nāma savisesaṃ paṭipakkhasamucchindane veditabboti <span class="bld">‘‘khippaṃ kilese chindatīti tikkhapañño’’</span>ti vatvā te pana kilese vibhāgena dassento <span class="bld">‘‘uppannaṃ kāmavitakka’’</span>ntiādimāha. Tikkhapañño khippābhiñño hoti, paṭipadā cassa na calatīti āha <span class="bld">‘‘ekasmiṃ āsane cattāro ca ariyamaggā adhigatā hontī’’</span>tiādi. <span class="bld">Thero cā</span>tiādinā dhammasenāpatino tikkhapaññatā sikhāppattāti dasseti.</p>
  755. <p class="bodytext">‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā saṅkhatā paṭiccasamuppannā khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā’’ti yāthāvato dassanena saccasampaṭivedho ijjhati, na aññathāti kāraṇamukhena nibbedhikapaññaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hotī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ubbegabahulo</span>ti vuttanayena sabbasaṅkhāresu abhiṇhappavattasaṃvego. <span class="bld">Uttāsabahulo</span>ti ñāṇuttāsavasena sabbasaṅkhāresu bahuso utrastamānaso. Tena ādīnavānupassanamāha. <span class="bld">Ukkaṇṭhanabahulo</span>ti iminā pana nibbidānupassanamāha, <span class="bld">aratibahulo</span>tiādinā tassā eva aparāparuppattiṃ. <span class="bld">Bahimukho</span> sabbasaṅkhārato bahibhūtaṃ nibbānaṃ uddissa pavattañāṇamukho, tathā <a name="M1.0165"></a> vā pavattitavimokkhamukho. Nibbijjhanaṃ nibbedho, so etissā atthi, nibbijjhatīti vā nibbedhā, sā eva paññā <span class="bld">nibbedhikā</span>. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ heṭṭhā vuttanayattā suviññeyyameva.</p>
  756. <p class="bodytext"><span class="bld">Appicchoti santaguṇaniguhanatā</span>ti attani vijjamānānaṃ bāhusaccadhutadhammasīlādiguṇānañceva paṭivedhaguṇassa ca niguhanaṃ, <span class="bld">paṭiggahaṇe ca mattaññutā</span>ti eteneva pariyesanaparibhogamattaññutāpi vuttā hoti. Tīhi <span class="bld">santosehī</span>ti catūsu paccayesu paccekaṃ tīhi santosehi<a name="V1.0145"></a>, sabbe pana dvādasa. Paṭisallīnena <span class="bld">vivekaṭṭhakāyānaṃ</span> na saṅgaṇikārāmānaṃ. <span class="bld">Nekkhammābhiratāna</span>nti pabbajjaṃ upagatānaṃ. <span class="bld">Parisuddhacittānaṃ</span> vigatacittasaṃkilesānaṃ. <span class="bld">Paramavodānappattānaṃ</span> aṭṭhasamāpattisamadhigamena ativiya vodānaṃ visuddhiṃ pattānaṃ. Kilesupadhiādīnaṃ abhāvato <span class="bld">nirupadhīnaṃ</span>. Phalasamāpattivasena sabbasaṅkhāravinissaṭattā <span class="bld">visaṅkhāraṃ</span> nibbānaṃ. <span class="bld">Upagatānaṃ, imesaṃ tiṇṇaṃ vivekānaṃ lābhī</span> pavivitto ‘‘pakārehi vivitto’’ti katvā. Samāsajjanaṃ parisinehuppādo saṃsaggo, savanavasena uppajjanakasaṃsaggo <span class="bld">savanasaṃsaggo</span>. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Samullapanaṃ</span> ālāpasallapanaṃ. Saṃsaggavatthunā iminā tassa paribhogo <span class="bld">paribhogasaṃsaggo</span>.</p>
  757. <p class="bodytext"><span class="bld">Āraddhavīriyo</span>ti ettha vīriyārambho nāma vīriyassa paggaṇhanaṃ paripuṇṇakaraṇaṃ. Taṃ pana sabbaso kilesānaṃ niggaṇhananti dassento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Odhunanavattā</span>ti kilesānaṃ yassa kassaci sāvajjassa odhunanavasena vattā. Tenāha <span class="bld">‘‘bhikkhūna’’</span>ntiādi. <span class="bld">Otiṇṇaṃ</span> nāma vajjaṃ ajjhācaritanti ārocitaṃ. <span class="bld">Anotiṇṇaṃ</span> anārocitaṃ. <span class="bld">Tantivasenā</span>ti pāḷidhammavasena, yuttasaddassa vasenāti attho. Pāpe lāmake puggale dhamme ca garahati jigucchatīti <span class="bld">pāpagarahī</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘pāpapuggale’’</span>tiādi. <span class="bld">Ekadassī</span>ti ekabhavadassī, idhalokamattadassī diṭṭhadhammikasukhamattāpekkhī. <span class="bld">Samantā</span>ti samantato, parito me katthaci mā ahūti yojanā.</p>
  758. <p class="bodytext"><span class="bld">Soḷasahi padehī</span>ti soḷasahi koṭṭhāsehi. <span class="bld">Akuppa</span>nti kenaci akopanīyaṃ. Ayaṃ dhammasenāpatino guṇakathā satthu vacanānusārena dasasahassacakkavāḷabyāpinī <a name="M1.0166"></a> ahosi, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Catubbidhā vaṇṇanibhā pātubhavi</span> uḷārapītisomanassasamuṭṭhānattā. Suṭṭhu obhāsatīti <span class="bld">subho</span>. Obhāsasampattiyā maṇino bhaddakatāti āha <span class="bld">‘‘subhoti sundaro’’</span>ti. <span class="bld">Jātimā</span> parisuddhaākarasamuṭṭhitattā. Kuruvindajātiādijātivisesopi maṇi ākaraparisuddhamūlako evāti āha <span class="bld">‘‘jātisampanno’’</span>ti. <span class="bld">Dhovanādiparikammenā</span>ti catūsu pāsāṇesu dhovanadosanīharaṇatāpanasaṇhakaraṇādiparikammena. Rattakambalassa vasena sabhāvavaṇṇasiddhiyā veḷuriyamaṇi ativiya sobhatīti āha <span class="bld">‘‘paṇḍukambale nikkhitto’’</span>ti. <span class="bld">Nikkha</span>nti bhaṇḍamāha. Tañca appakena suvaṇṇena kataṃ bhaṇḍaṃ na sobhati sobhāvipulenāti āha <span class="bld">‘‘atirekapañcasuvaṇṇena katapiḷandhana’’</span>nti. <span class="bld">Suvaṇṇa</span>nti pañcadharaṇassa samaññā, tasmā pañcavīsatisuvaṇṇasāriyā vicittaābharaṇaṃ idha <span class="bld">‘‘nikkha’’</span>nti adhippetaṃ. Tañhi vipulaṃ na parittakaṃ. <span class="bld">Mahājambusākhāya pavattanadiya</span>nti mahājambusākhāya heṭṭhā sañjātanadiyaṃ. Taṃ kira ratanaṃ rattaṃ. <span class="bld">Sukusalena…pe… sampahaṭṭha</span>nti suṭṭhu kusalena suvaṇṇakārena ukkāya tāpetvā sammā <a name="V1.0146"></a> pahaṭṭhaṃ majjanādivasena sukataparikammaṃ. <span class="bld">Dhātuvibhaṅge</span>ti dhātuvibhaṅgasutte. <span class="bld">Katabhaṇḍa</span>nti ābharaṇabhāvena kataṃ bhaṇḍaṃ.</p>
  759. <p class="bodytext">Nātiucco nātinīco <span class="bld">taruṇasūriyo</span> nāma. <span class="bld">Satthārā ābhatavaṇṇo</span> ubbhataguṇoti attho. Neva <span class="bld">maraṇaṃ abhinandatī</span>ti attanopi maraṇaṃ neva abhinandati attavinipātassa sāvajjabhāvato. Bodhisatto pana paresaṃ atthāya attano attabhāvaṃ pariccajati karuṇāvasena, evaṃ vosajjanaṃ paramatthapāramīpāripūriṃ gacchatīti sāvakā na tathā kātuṃ sakkā sikkhāpadato. <span class="bld">Na jīvitaṃ pattheti</span> jīvitāsāya samucchinnattā. <span class="bld">Divasasaṅkhepa</span>nti ajja tvaṃ idaṃ nāma kammaṃ karohi, idaṃ te vetananti divasabhāgena paricchinnaṃ vetanaṃ. Tādiso hi bhatako divasakkhayameva udikkhati, na kammaniṭṭhānaṃ. Nibbisaṃ <span class="bld">bhatako yathā</span>ti vetanaṃ bhatiṃ icchanto kālakkhayaṃ udikkhanto bhatakapuriso viya.</p>
  760. <p class="centered">Susimasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  761. <p class="subhead">10. Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā</p>
  762. <p class="bodytext"><a name="para111"></a><a name="para111_sn1"></a><span class="paranum">111</span>. <span class="bld">Nānātitthiyasāvakā</span>ti <a name="M1.0167"></a> puthutitthiyānaṃ sāvakā. <span class="bld">Chindite</span>ti hatthacchedādivasena chede. <span class="bld">Mārite</span>ti māraṇe. <span class="bld">Na pāpaṃ samanupassatī</span>ti kiñci pāpaṃ atthīti na passati, paresañca tathā pavedeti. <span class="bld">Vissāsa</span>nti vissatthabhāvaṃ. ‘‘Katakammānampi vipāko natthī’’ti vadanto katapāpānaṃ akatapuññānañca vissatthataṃ nirāsaṅkataṃ janeti.</p>
  763. <p class="bodytext"><span class="bld">Tapojigucchāyā</span>ti tapasā acelavatādinā pāpato jigucchanena, ‘‘pāpaṃ virājayāmā’’ti acelavatādisamādānenāti attho. Tasmiñhi samādāne ṭhitena saṃvarena saṃvutacitto samannāgato pihito ca nāma hotīti <span class="bld">‘‘susaṃvutatto’’</span>tiādi vuttaṃ. Cattāro yāmā bhāgā catuyāmā, catuyāmā eva <span class="bld">cātuyāmā</span>. Bhāgattho hi idha yāma-saddo yathā ‘‘rattiyaṃ paṭhamo yāmo’’ti. So panettha bhāgo saṃvaralakkhaṇoti āha <span class="bld">‘‘cātuyāmena susaṃvuto’’</span>ti, catukoṭṭhāsena saṃvarena suṭṭhu saṃvutoti attho. <span class="bld">Paṭikkhittasabbasītodako</span>ti paṭikkhittasabbasītudakaparibhogo. <span class="bld">Sabbena pāpavāraṇena yutto</span>ti sabbappakārena saṃvaralakkhaṇena pāpavāraṇena samannāgato. <span class="bld">Dhutapāpo</span>ti sabbena nijjaralakkhaṇena pāpavāraṇenapi dhutapāpo. <span class="bld">Phuṭṭho</span>ti aṭṭhannampi kammānaṃ khepanena vikkhepappattiyā kammakkhayalakkhaṇena sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho, taṃ phusitvā ṭhito. <span class="bld">Na niguhanto</span>ti na niguhanahetu diṭṭhasute tatheva kathento.</p>
  764. <p class="bodytext"><span class="bld">Nānātitthiyānaṃyeva</span> <a name="V1.0147"></a> <span class="bld">upaṭṭhāko</span>ti paravādīnaṃ sabbesaṃyeva titthiyānaṃ upaṭṭhāko, tesu sādhāraṇavasena abhippasanno. <span class="bld">Koṭippattā</span>ti mokkhādhigamena samaṇadhamme pattabbamariyādappattā.</p>
  765. <p class="bodytext"><span class="bld">Sahacaritamattenā</span>ti sīhanādena saha vassakaraṇamattena. Sīhena sīhanādaṃ nadantena saheva siṅgālena attano siṅgālaravakaraṇamattena. <span class="bld">Kotthuko</span>ti khuddakakotthu. <span class="bld">Āsaṅkitasamācāro</span>ti attanā ca parehi ca āsaṅkitabbasamācāro. <span class="bld">Sappurisāna</span>nti buddhādīnaṃ.</p>
  766. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti vegabbharissa devaputtassa. <span class="bld">Sarīre anuāvisī</span>ti sarīre anupavisitvā viya āvisi. <span class="bld">Adhimuccī</span>ti yathā gahitassa vasena cittaṃ na vattati, attano eva vase vattati, evaṃ adhiṭṭhahi. <span class="bld">Āyuttā</span>ti dassanena saṃyuttā<a name="M1.0168"></a>. <span class="bld">Pavivekiya</span>nti kappakavatthabhuñjanasenāsanehi pavivittabhāvaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘te kirā’’</span>tiādi. <span class="bld">Rūpe niviṭṭhā</span>ti cakkhurūpadhamme abhiniviṭṭhā. Tenāha <span class="bld">‘‘taṇhādiṭṭhīhi patiṭṭhitā’’</span>ti. <span class="bld">Devalokapatthanakāmā</span>ti devalokasseva abhipatthanakāmā. Maraṇadhammatāya <span class="bld">mātiyā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘mātiyāti maccā’’</span>ti. <span class="bld">Paralokatthāyā</span>ti parasampattibhāvāya lokassa atthāya.</p>
  767. <p class="bodytext"><span class="bld">Pabhāsavaṇṇā</span>ti pabhāya samānavaṇṇā. Kesaṃ pabhāyāti āha <span class="bld">‘‘candobhāsā’’</span>tiādi. Sajjhārāgapabhāsavaṇṇā indadhanupabhāsavaṇṇāti paccekaṃ yojanā. Āmo āmagandho etassa atthīti <span class="bld">āmisaṃ. Vadhāyā</span>ti viddhaṃsituṃ. <span class="bld">Rūpā</span>ti rūpāyatanādirūpidhammā.</p>
  768. <p class="bodytext">Rājagahasamīpappavattīnaṃ <span class="bld">rājagahiyānaṃ</span>. ‘‘Seto’’ti kelāsakūṭo adhippetoti āha <span class="bld">‘‘setoti kelāso’’</span>ti. Kenaci na ghaṭṭetīti <span class="bld">aghaṃ,</span> antalikkhanti āha <span class="bld">‘‘aghagāmīnanti ākāsagāmīna’’</span>nti. Udakaṃ dhīyati etthāti <span class="bld">udadhi,</span> mahodadhi. <span class="bld">Vipulo</span>ti vepullapabbato. <span class="bld">Himavantapabbatāna</span>nti himavantapabbatabhāgānaṃ. <span class="bld">Buddho seṭṭho</span> sīlasamādhipaññāvimuttivimuttiñāṇadassanādīhi sabbaguṇehi.</p>
  769. <p class="centered">Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  770. <p class="centered">Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  771. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  772. <p class="centered">Devaputtasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  773. <a name="sn1_3"></a>
  774. <p class="chapter">3. Kosalasaṃyuttaṃ</p>
  775. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  776. <p class="subhead">1. Daharasuttavaṇṇanā</p>
  777. <p class="bodytext"><a name="para112"></a><a name="para112_sn1"></a><span class="paranum">112</span>. <span class="bld">Bhagavatā</span> <a name="V1.0148"></a><a name="M1.0169"></a> <span class="bld">saddhiṃ sammodī</span>ti bhagavato guṇe ajānanto kosalarājā attano khattiyamānena kevalaṃ bhagavatā saddhiṃ sammodi. Paṭhamāgate hi satthari tassa sammoditākāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Yathā khamanīyādīni pucchanto</span>ti yathā bhagavā ‘‘kacci te, mahārāja, khamanīyaṃ, kacci yāpanīya’’ntiādinā tena raññā saddhiṃ paṭhamaṃ pavattamodo ahosi pubbabhāsitāya, tadanukaraṇena evaṃ sopi rājā bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosīti yojanā. Taṃ pana samappavattamodanaṃ upamāya dassetuṃ <span class="bld">‘‘sītodakaṃ viyā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sammodita</span>nti saṃsanditaṃ <span class="bld">ekībhāva</span>nti sammodanakiriyāya samānataṃ ekarūpataṃ, <span class="bld">khamanīya</span>nti ‘‘idaṃ catucakkaṃ navadvāraṃ sarīrayantaṃ dukkhabahulatāya sabhāvato dussahaṃ, kacci khamituṃ sakkuṇeyya’’nti pucchati. <span class="bld">Yāpanīya</span>nti paccayāyattavuttikaṃ cirapabandhasaṅkhātāya yāpanāya kacci yāpetuṃ sakkuṇeyyaṃ. Sīsarogādiābādhābhāvena <span class="bld">kacci appābādhaṃ</span>. Dukkhajīvikābhāvena <span class="bld">kacci appātaṅkaṃ</span>. Taṃtaṃkiccakaraṇe uṭṭhānasukhatāya <span class="bld">kacci lahuṭṭhānaṃ</span>. Tadanurūpabalayogato <span class="bld">kacci balaṃ</span>. Sukhavihārasambhavena <span class="bld">kacci phāsuvihāro atthī</span>ti tattha tattha kacci-saddaṃ yojetvā attho veditabbo. Balavappattā pīti <span class="bld">pīti</span>yeva. Taruṇapīti <span class="bld">pāmojjaṃ</span>. Sammodanaṃ janeti karotīti <span class="bld">sammodanīyaṃ</span>. Sammoditabbato <span class="bld">sammodanīya</span>nti imaṃ pana atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘sammodituṃ yuttabhāvato’’</span>ti āha. <span class="bld">Saritabbabhāvato</span>ti anussaritabbabhāvato. ‘‘Saraṇīya’’nti vattabbe dīghaṃ katvā <span class="bld">‘‘sāraṇīya’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  778. <p class="bodytext"><span class="bld">Suyyamānasukhato</span>ti āpāthamadhurataṃ āha, <span class="bld">anussariyamānasukhato</span>ti vimaddaramaṇīyataṃ. <span class="bld">Byañjanaparisuddhatāyā</span>ti sabhāvaniruttibhāvena tassā kathāya vacanacāturiyamāha, <span class="bld">atthaparisuddhatāyā</span>ti atthassa nirupakkilesataṃ. <span class="bld">Anekehi pariyāyehī</span>ti anekehi kāraṇehi. <span class="bld">Adiṭṭhattā</span>ti <a name="V1.0149"></a><a name="M1.0170"></a> upasaṅkamanavasena adiṭṭhattā. <span class="bld">Guṇāguṇavasenā</span>ti guṇavasena gambhīrabhāvaṃ vā aguṇavasena uttānabhāvaṃ vā. <span class="bld">Ovaṭṭikasāraṃ katvā</span>ti ovaṭṭikāya gahetabbasāravatthuṃ katvā. <span class="bld">Lokanissaraṇabhavokkantipañha</span>nti lokato nissaṭabhāvapañhañceva ādito bhavokkamanapañhañca. Satthu sammāsambuddhataṃ pucchanto hi ‘‘kiṃ bhavaṃ gotamo sabbalokato nissaṭo, sabbasattehi ca jeṭṭho’’ti? Pucchati nāma. Yathā hi satthu sammāsambuddhatāya lokato nissaṭatā viññāyati, evaṃ sabbasattehi jeṭṭhabhāvato seṭṭhabhāvato. Svāyamattho <span class="bld">aggapasādasuttā</span>dīhi (itivu. 90; a. ni. 4.34) vibhāvetabbo. Kathaṃ pana sambuddhatā viññāyatīti? Aviparītadhammadesanato. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanādīsu</span> (visuddhi. mahāṭī. 1.124) vuttanayena veditabbo.</p>
  779. <p class="bodytext">Rājā satthu aviparītadhammadesanaṃ ajānanto tato evassa sammāsambodhiṃ asaddahanto ‘‘vuḍḍhataresupi cirapabbajitesu sammāsambuddhabhāve alabbhamāne tabbiparīte kathaṃ labbheyyā’’ti maññamāno ‘‘kiṃ pana bhavaṃ gotamo’’tiādiṃ vakkhati. <span class="bld">Rājā attano laddhiyā na pucchati</span> attano sammukhā tehi asammāsambuddhabhāvasseva paṭiññātattā. Yasmā te musāvāditāya attano upaṭṭhākādīnaṃ ‘‘buddhā maya’’nti paṭijāniṃsu, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘loke mahājanena gahitapaṭiññāvasena pucchatī’’</span>ti. Svāyamattho āgamissati. <span class="bld">Buddhasīhanāda</span>nti buddhānaṃ eva āveṇikaṃ sīhanādaṃ. Kāmaṃ maggañāṇapadaṭṭhānaṃ sabbaññutaññāṇaṃ, sambodhiñāṇe pana gahite taṃ atthato gahitameva hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ sammāsambodhi’’</span>nti.</p>
  780. <p class="bodytext"><span class="bld">Pabbajjūpagamanenā</span>ti yāya kāyaci pabbajjāya upagamanamattena samaṇā, na samitapāpatāya. <span class="bld">Jātivasenā</span>ti jātimattena brāhmaṇā, na bāhitapāpatāya. <span class="bld">Pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho</span>ti pabbajitasamūhatāmattena saṅgho, na niyyānikadiṭṭhivisuddhasīlasāmaññavasena saṃhatattāti adhippāyo. <span class="bld">Etesaṃ atthī</span>ti etesaṃ sabbaññupaṭiññātānaṃ parivārabhūto atthi. <span class="bld">Svevā</span>ti pabbajitasamūhasaṅkhāto eva. Keci pana ‘‘pabbajitasamūhavasena. Saṅghino, gahaṭṭhasamūhavasena gaṇino’’ti vadanti, taṃ tesaṃ matimattaṃ gaṇe eva loke saṅghasaddassa niruḷhattā. <span class="bld">Ācārasikkhāpanavasenā</span>ti acelakavatacariyādi-ācārasikkhāpanavasena. <span class="bld">Pākaṭā</span>ti saṅghīādibhāvena <a name="M1.0171"></a> pakāsitā. <span class="bld">‘‘Appicchā’’</span>ti vatvā tattha labbhamānaṃ appicchataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicchatāya vatthampi na nivāsentī’’</span>ti vuttaṃ. Na hi tesu sāsanikesu viya santaguṇaniguhanā appicchā labbhatīti. <span class="bld">Yaso</span>ti kittisaddo. Taranti etena saṃsāroghanti evaṃ sammatattā titthaṃ vuccati laddhīti <a name="V1.0150"></a> āha <span class="bld">‘‘titthakarāti laddhikarā’’</span>ti. <span class="bld">Sādhusammatā</span>ti ‘‘sādhū’’ti sammatā, na sādhūhi sammatāti āha <span class="bld">‘‘santo…pe… puthujjanassā’’</span>ti.</p>
  781. <p class="bodytext"><span class="bld">Kappakolāhala</span>nti kappato kolāhalaṃ, ‘‘kappuṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti devaputtehi ugghositamahāsaddo. <span class="bld">Ime</span>ti pūraṇādayo. <span class="bld">Buddhakolāhala</span>nti devatāhi ghositaṃ buddhakolāhalaṃ. <span class="bld">Payirupāsitvā</span>ti purisasutiparamparāya sutvā. <span class="bld">Cintāmaṇivijjā</span> nāma paracittajānāpanavijjā. Sā <span class="bld">kevaṭṭasutte</span> ‘‘maṇikā’’ti āgatā, <span class="bld">ādi</span>-saddena gandhārisambhavavijjādiṃ saṅgaṇhāti. Tattha gandhāriyā vikubbanaṃ dasseti. <span class="bld">Attabhāve</span>ti sarīre. <span class="bld">Rājusmā</span>ti rājatejo.</p>
  782. <p class="bodytext"><span class="bld">Sukkadhammo</span>ti anavajjadhammo nikkilesatā. <span class="bld">Idaṃ gahetvā</span>ti idaṃ parammukhā ‘‘mayaṃ buddhā’’ti vatvā attano sammukhā ‘‘na mayaṃ buddhā’’ti tehi vuttavacanaṃ gahetvā. <span class="bld">Evamāhā</span>ti ‘‘yepi te, bho gotama…pe… navo ca pabbajjāyā’’ti evaṃ avoca. <span class="bld">Attano paṭiññaṃ gahetvā</span>ti ‘‘na mayaṃ buddhā’’ti tesaṃ attano purato pavattitaṃ paṭiññaṃ gahetvā. Īdise ṭhāne kiṃ-saddo paṭisedhavācako hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘kinti paṭikkhepavacana’’</span>nti, kasmā paṭijānātīti attho?</p>
  783. <p class="bodytext"><span class="bld">Na uññātabbā</span>ti na garahitabbā. Garahattho hi ayaṃ u-saddo. ‘‘Daharo’’ti adhikatattā vakkhamānattā ca <span class="bld">‘‘khattiyoti rājakumāro’’</span>ti vuttaṃ. Urasā gacchatīti <span class="bld">urago,</span> yo koci sappo, idha pana adhippetaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘āsīviso’’</span>ti āha. <span class="bld">Sīlavantaṃ pabbajitaṃ dasseti</span> sāmaññato ‘‘bhikkhū’’ti vadanto. Idha pana yasmā ‘‘bhavampi no gotamo’’tiādinā bhagavantaṃ uddissa kathaṃ samuṭṭhāpesi, tasmā bhagavā attānaṃ abbhantaraṃ akāsi. Yadipi viseso sāmaññajotanāya vibhāvito hoti, saṃsayuppattidīpakaṃ noti vuttaggahaṇaṃ pana taṃ paricchijjatīti. Tenāha <span class="bld">‘‘desanākusalatāyā’’</span>tiādi. Idāni avaññāparibhave payogato vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘ettha cā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha acittīkatākāravasena avaññāya pākaṭabhāvo, vambhanavasena paribhavassāti adhippāyena <a name="M1.0172"></a> kāyapayogavasena avaññā dassitā, vacīpayogavasena paribhavo, ubhayaṃ pana ubhayatthāpi pabhedato gahitaṃ, avaññaparibhavānaṃ dvinnampi ubhayattha pariggaho. <span class="bld">Taṃ sabbampī</span>ti taṃ avaññādi sabbampi. Catūsupi taṃ <span class="bld">na kātabbameva</span> sampati āyatiñca anatthāvahattā.</p>
  784. <p class="bodytext"><span class="bld">Tadatthadīpanā</span>ti tassa ādito vuttassa atthassa dīpanā. <span class="bld">Visesatthadīpanā</span>ti tato visiṭṭhatthadīpanā<a name="V1.0151"></a>. Khettānaṃ adhipatīti <span class="bld">khattiyo</span>ti niruttinayena saddasiddhi veditabbā. Khettato vivādā satte tāyatīti <span class="bld">khattiyo</span>ti lokiyā kathayanti. ‘‘Mahāsammato, khattiyo, rājā’’ti evamāgatesu imesu <span class="bld">dutiyaṃ. Akkhara</span>nti samaññā. Sā hi udayabbayābhāvato ‘‘na kadāci kharatīti akkhara’’nti vuttā. Tenāha <span class="bld">‘‘nāmagottaṃ na jīratī’’</span>ti. <span class="bld">Jātisampanna</span>nti sampannajātiṃ ativisuddhajātiṃ. <span class="bld">Tīṇi kulānī</span>ti brāhmaṇavessasuddakulāni. <span class="bld">Atikkamitvā</span>ti attano jātisampattiyā abhibhavitvā.</p>
  785. <p class="bodytext">Kevalaṃ nāmapadaṃ vuttaṃ ākhyātapadaṃ apekkhatevāti āha <span class="bld">‘‘ṭhānaṃ hīti kāraṇaṃ vijjatī’’</span>ti. <span class="bld">Uddhaṭadaṇḍenā</span>ti samantato ubbhatena daṇḍena sāsanena, <span class="bld">balavaṃ upakkamaṃ</span> garukaṃ rājānampi. <span class="bld">Taṃ khattiyaṃ parivajjeyyā</span>ti khattiyaṃ avaññāparibhavakaraṇato vajjeyya. Tenāha <span class="bld">‘‘na ghaṭṭeyyā’’</span>ti.</p>
  786. <p class="bodytext">Uragassa ca nānāvidhavaṇṇaggahaṇe kāraṇaṃ vadati <span class="bld">‘‘yena yena hī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Bahubhakkha</span>nti mahābhakkhaṃ sabbabhakkhakhādakaṃ. <span class="bld">Pāvakaṃ</span> sodhanatthena asuddhassapi dahanena. <span class="bld">So</span>ti maggo. Kaṇho vattanī imassāti <span class="bld">kaṇhavattanī. Mahanto</span> aggikkhandho hutvā. <span class="bld">Yāvabrahmalokappamāṇo</span>ti kappavuṭṭhānakāle araññe agginā gahite kālantare eva kaṭṭhatiṇarukkhādisambhavoti dassetuṃ ‘‘jāyanti tattha pārohā’’ti pāḷiyaṃ vuttanti dassento <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha.</p>
  787. <p class="bodytext"><span class="bld">Ḍahituṃ na sakkoti</span> paccakkosanādinā. <span class="bld">Vinassanti</span> samaṇatejasā vināsitattā. ‘‘Na tassā’’ti ettha na-kāraṃ ‘‘vindare’’ti ettha ānetvā sambandhitabbanti <a name="M1.0173"></a> āha <span class="bld">‘‘na vindantī’’</span>ti. <span class="bld">Vatthumattāvasiṭṭho</span>ti ṭhānameva nesaṃ avasissati, sayaṃ pana sabbaso saha dhanena vinassantīti attho.</p>
  788. <p class="bodytext">‘‘Sammadeva samācare’’ti ettha yathā rājādīsu sammā samācareyya, taṃ vibhāgena dassento <span class="bld">‘‘khattiyaṃ tāvā’’</span>tiādimāha. Taṃ suviññeyyameva. <span class="bld">Tisso kulasampattiyo</span>ti khattiya-brāhmaṇagahapati-mahāsālakulāni vadati. Pañca rūpibrahmaloke, cattāro arūpībrahmaloketi evaṃ <span class="bld">nava brahmaloke</span> kammabhavavibhāgena, sesānaṃ gaṇanānaṃ upapattibhavavibhāgena.</p>
  789. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhikkanta</span>nti ativiya kamanīyaṃ. Sā panassā kantatā ativiya iṭṭhatāya manavaḍḍhanatāya <a name="V1.0152"></a> sobhanatāyāti āha <span class="bld">‘‘atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ atisundaranti attho’’</span>ti. ‘‘Abhikkanta’’nti vacanaṃ apekkhitvā napuṃsakaniddeso, vacanaṃ pana bhagavato dhammadesanāti tathā vuttaṃ. Atthamattadassanaṃ vā etaṃ, tasmā atthavasena liṅgavibhattivipariṇāmo veditabbo. Dutiyapadepi eseva nayo.</p>
  790. <p class="bodytext"><span class="bld">Adhomukhaṭhapita</span>nti kenaci adhomukhaṃ ṭhapitaṃ. <span class="bld">Heṭṭhāmukhajāta</span>nti sabhāveneva heṭṭhāmukhaṃ jātaṃ. <span class="bld">Ugghāṭeyyā</span>ti vivaṭaṃ kareyya. <span class="bld">Hatthe gahetvā</span>ti ‘‘puratthābhimukho uttarābhimukho vā gacchā’’tiādīni avatvā hatthe gahetvā nissandehaṃ katvā ‘‘esa maggo’’ti evaṃ vatvā ‘‘gacchā’’ti vadeyya. <span class="bld">Kāḷapakkhacātuddasī</span>ti kāḷapakkhe cātuddasī. <span class="bld">Nikkujjitaṃ ukkujjeyyā</span>ti ādheyyassa anādhārabhūtaṃ bhājanaṃ tassa ādhārabhāvāpādanavasena ukkujjeyya. Aññāṇassa abhimukhattā heṭṭhāmukhajātatāya <span class="bld">saddhammavimukhaṃ,</span> tato eva adhomukhabhāvena <span class="bld">asaddhamme patita</span>nti evaṃ padadvayaṃ yathārahaṃ yojetabbaṃ, na yathāsaṅkhayaṃ. Kāmaṃ kāmacchandādayopi paṭicchādakā, micchādiṭṭhi pana savisesaṃ paṭicchādikāti āha <span class="bld">‘‘micchādiṭṭhigahanapaṭicchanna’’</span>nti. Tenāha bhagavā – ‘‘micchādiṭṭhiparamāhaṃ, bhikkhave, vajjaṃ vadāmī’’ti (a. ni. 1.310). Sabbāpāyagāmimaggo <span class="bld">kummaggo</span> ‘‘kucchito maggo’’ti katvā. Sammādiṭṭhiādīnaṃ ujupaṭipakkhatāya micchādiṭṭhiādayo aṭṭha micchattadhammā <span class="bld">micchāmaggo</span>. Teneva hi tadubhayapaṭipakkhataṃ sandhāya <span class="bld">‘‘saggamokkhamaggaṃ āvikarontenā’’</span>ti vuttaṃ. Sappiādisannissayo padīpo na tathā ujjalo, yathā telasannissayoti <a name="M1.0174"></a> <span class="bld">telapajjota</span>ggahaṇaṃ. <span class="bld">Etehi pariyāyehī</span>ti etehi nikkujjitukkujjanapaṭicchannavivaraṇādiupamopamitabbappakārehi.</p>
  791. <p class="bodytext"><span class="bld">Pasannākāra</span>nti pasannehi kātabbaṃ sakkāraṃ. <span class="bld">Saraṇa</span>nti paṭisaraṇaṃ parāyaṇaṃ. <span class="bld">Ajjatā</span>ti <span class="bld">ajjā</span>ti padassa vaḍḍhanamattaṃ hettha <span class="bld">tā</span>-saddo yathā ‘‘devatā’’ti. <span class="bld">Pāṇehi upeta</span>nti pāṇehi saha saraṇaṃ upetaṃ. ‘‘Yāva me pāṇā dharanti, tāva saraṇaṃ gatameva maṃ dhāretū’’ti āpāṇakoṭikaṃ attano saraṇagamanaṃ pavedeti. Tenāha <span class="bld">‘‘yāva me’’</span>tiādi. Yaṃ panettha atthato avibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.</p>
  792. <p class="centered">Daharasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  793. <p class="subhead">2. Purisasuttavaṇṇanā</p>
  794. <p class="bodytext"><a name="para113"></a><a name="para113_sn1"></a><span class="paranum">113</span>. <span class="bld">Purimasutte</span>ti purimasuttadesanāyaṃ. Tattha hi upasaṅkamantavelāya satthu guṇe ajānanto <a name="V1.0153"></a> kevalaṃ sammodanaṃ karoti. Desanaṃ sutvā pana satthu guṇe ñatvā saraṇaṅgatattā <span class="bld">idha</span> imasmiṃ samāgame <span class="bld">abhivādesi</span> pañcapatiṭṭhitena vandi. Attānaṃ adhi <span class="bld">ajjhattaṃ,</span> avijahena attānaṃ adhikicca uddissa pavattadhammā ajjhattaṃ ekajjhaṃ gahaṇavasena, bhummatthe cetaṃ paccattavacanaṃ. Kāmañcāyaṃ ajjhattasaddo gocarajjhattavisayajjhattaajjhattajjhattesu pavattati. Te panettha na yujjantīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘niyakajjhatta’’</span>nti, niyakasaṅkhātaajjhattadhammesūti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘attano santāne’’</span>ti. <span class="bld">Lubbhanalakkhaṇo</span>ti gijjhanalakkhaṇo, ārammaṇe daḷhaggahaṇasabhāvoti attho. <span class="bld">Dussanalakkhaṇo</span>ti kujjhanalakkhaṇo, byāpajjanasabhāvoti attho. <span class="bld">Muyhanalakkhaṇo</span>ti aññāṇalakkhaṇo, ārammaṇe sabhāvasammohabhāvoti attho. <span class="bld">Viheṭhentī</span>ti atthanāsanaanatthuppādanehi vibādhenti. Tato eva yathā saggamaggesu na dissati, evaṃ karontīti āha <span class="bld">‘‘nāsenti vināsentī’’</span>ti. <span class="bld">Attani sambhūtā</span>ti santāne nibbattā.</p>
  795. <p class="centered">Purisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  796. <p class="subhead">3. Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā</p>
  797. <p class="bodytext"><a name="para114"></a><a name="para114_sn1"></a><span class="paranum">114</span>. <span class="bld">Aññatra</span> <a name="M1.0175"></a> <span class="bld">jarāmaraṇā</span>ti jarāmaraṇena vinā. Jarāmaraṇavirahito jāto nāma atthi nu khoti pucchati. Pāḷiyaṃ <span class="bld">jātassā</span>ti paccatte sāmivacanaṃ. <span class="bld">Mahāsālā</span>ti iminā <span class="bld">ra</span>-kārassa <span class="bld">la</span>-kāraṃ katvā ‘‘mahāsālā’’ti vuttanti dasseti yathā ‘‘puratthiyoti pulatthiyo’’ti. <span class="bld">Mahāsārappattā</span>ti mahantaṃ vibhavasāraṃ pattā. <span class="bld">Koṭisataṃ</span> dhanaṃ, ayameva vā pāṭho. ‘‘Kumbhaṃ nāma dasa ambaṇānī’’ti vadanti. <span class="bld">Issarā</span>ti vibhavissariyena issarā. <span class="bld">Suvaṇṇarajatabhājanādīna</span>nti <span class="bld">ādi</span>-saddena vatthaseyyāvasathādiṃ saṅgaṇhāti. Asādhāraṇadhanānaṃ nidhānagatattā <span class="bld">‘‘anidhānagatassā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tuṭṭhikaraṇassā</span>ti pāsādasivikādisukhasādhanassa.</p>
  798. <p class="bodytext"><span class="bld">Ārakā kilesehī</span>ti niruttinayena saddasiddhimāha. <span class="bld">Ārakā</span>ti ca sabbaso samucchinnattā tehi dūreti attho. Rāgādīnaṃ hatattā, pāpakaraṇe rahābhāvato, anuttaradakkhiṇeyyatādipaccayā ca <span class="bld">arahaṃ</span>. Kāmañcāyaṃ saṃyuttavaṇṇanā, abhidhammanayo eva pana nippariyāyoti āha <span class="bld">‘‘cattāro āsavā’’</span>ti <span class="bld">brahmacariyavāsa</span>nti maggabrahmacariyavāsaṃ. <span class="bld">Vuṭṭhā</span>ti vuṭṭhavanto. <span class="bld">Catūhi maggehi karaṇīya</span>nti paccekaṃ catūhi maggehi kattabbaṃ pariññāpahānasacchikiriyabhāvanābhisamayaṃ. Evaṃ gataṃ soḷasavidhaṃ hoti. Osīdāpanaṭṭhena bhārā viyāti <span class="bld">bhārā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘bhārā have pañcakkhandhā’’</span>tiādi (saṃ. ni. 3.22). Attapaṭibaddhatāya attano avijahanato paramatthadesanāya ca paramattho arahattaṃ. Kāmañcāyamattho sabbasamiddhisasantatipariyāpanno anavajjadhammo <a name="V1.0154"></a> sambhavati akuppasabhāvā, aparihānadhammesu pana aggabhūte arahatte sātisayo, na itaresūti <span class="bld">‘‘arahattasaṅkhāto’’</span>tiādi vuttaṃ. Orambhāgiyuddhambhāgiyavibhāgaṃ <span class="bld">dasavidhampi</span> bhavesu saṃyojanaṃ kilesakammavipākavaṭṭapaccayo hutvā nissarituṃ appadānavasena bandhatīti <span class="bld">bhavasaṃyojanaṃ</span>. Satipi hi aññesaṃ tappakkhiyabhāvena vinā saṃyojanāni tesaṃ tappaccayabhāvo atthi, bhavaniyāmo orambhāgiyuddhambhāgiyasaṅgahitoti taṃtaṃbhavanibbattakakammaniyāmo ca hoti, na ca upacchinnasaṃyojanassa katānipi kammāni bhavaṃ nibbattentīti tesaṃyeva saṃyojanaṭṭho daṭṭhabbo. <span class="bld">Sammā</span> <a name="M1.0176"></a> <span class="bld">kāraṇehi jānitvā</span>ti ñāyena dukkhādīsu so yathā jānitabbo; tathā jānitvā, pubbakālakiriyāvimuttā hi aparakālakiriyā ca yathā sambhavati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘maggapaññāyā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  799. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhijjanasabhāvo</span> khaṇāyattattā. <span class="bld">Nikkhipitabbasabhāvo</span> maraṇadhammattā. Ayaṃ kāyo usmāyuviññāṇāpagamo chaḍḍanīyadhammo, yasmiṃ yaṃ patiṭṭhitaṃ, taṃ tassa santānagatavippayuttanti katvā vattabbataṃ arahatīti āha <span class="bld">‘‘khīṇāsavassa hi ajīraṇadhammopi atthī’’</span>tiādi. Tenāha bhagavā ‘‘imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañcā’’tiādi (saṃ. ni. 1.107; a. ni. 4.45). <span class="bld">Assa</span> khīṇāsavassa, ‘‘jīraṇadhamma’’nti yathāvuttaṃ ajīraṇadhammaṃ ṭhapetvā jīraṇadhammaṃ dassento <span class="bld">‘‘tesaṃpāyaṃ kāyo bhedanadhammo’’</span>ti evamāha. Jaraṃ pattasseva hissa bhedananikkhipitabbatāniyate atthe suttadesanā pavattā. Atthassa uppatti aṭṭhuppatti, sā etassa atthīti <span class="bld">aṭṭhuppattiko. Kira</span>-saddo anussavattho, tena anussavāgatoyamattho, na aṭṭhakathāgatoti dīpeti. Tenāha <span class="bld">‘‘vadantī’’</span>ti. Yenāyaṃ attho hetunā aṭṭhuppattiko, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sivikasālāyaṃ nisīditvā kathita’’</span>nti vuttaṃ. ‘‘Viharati jetavane’’ti nidānavacanena yathā na virujjhati, tathā veditabbaṃ. Nanu imassa suttassa pucchāvasiko nikkhepoti? Saccametaṃ, suttekadesaṃ pana sandhāya aṭṭhuppattikatāvacanaṃ. Keci pana ‘‘yānaṃ āruhitvā rājā āgato, rañño ārohanīyarathaṃ dassetvā vutta’’ntipi vadanti.</p>
  800. <p class="bodytext"><span class="bld">Sarīre</span> pheṇapiṇḍasame <span class="bld">kiṃ vattabbaṃ? Sabbhi saddhi</span>nti sādhūhi saha pavedayanti. Na hi kadāci sādhūnaṃ sādhūhi saha kattabbā honti, tasmā sīdanasabhāvānaṃ kilesānaṃ bhijjanappattattā nibbānaṃ sabbhīti vuccati. <span class="bld">Purimapadassā</span>ti ‘‘satañca dhammo na jaraṃ upetī’’ti padassa. <span class="bld">Kāraṇaṃ dassento</span> byatirekavasena. <span class="bld">Sataṃ dhammo</span> nibbānaṃ kilesehi saṃsīdanabhijjanasabhāvo na hoti, tasmā taṃ āgamma <span class="bld">jaraṃ na upeti</span>. Kilesā pana tannimittakā, <a name="V1.0155"></a> evamayaṃ vuttakāraṇato jaraṃ na upetīti. Tenāha <span class="bld">‘‘ida’’</span>ntiādi. <span class="bld">Sundarādhivacanaṃ vā etaṃ ‘‘sabbhī’’</span>ti padaṃ apāpatādīpanato, sabbhidhammabhūtanti <a name="M1.0177"></a> attho. Tenāha ‘‘virāgo tesaṃ aggamakkhāyati (itivu. 90; a. ni. 4.34), na tena dhammena samatthi kiñcī’’ti (khu. pā. 6.4; su. ni. 227) ca.</p>
  801. <p class="centered">Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  802. <p class="subhead">4. Piyasuttavaṇṇanā</p>
  803. <p class="bodytext"><a name="para115"></a><a name="para115_sn1"></a><span class="paranum">115</span>. <span class="bld">Rahasi gatassā</span>ti janasambādhato apakkantassa. <span class="bld">Nilīnassa</span> teneva janavivekena ekamantaṃ nisajjāya ekībhāvena paṭisallīnassa viya. Tenāha <span class="bld">‘‘ekībhūtassā’’</span>ti. <span class="bld">Sabbaññubhāsitaṃ karonto āha</span> tassa vacanaṃ ‘‘evameta’’nti sampaṭicchitvā tassa vacanaṃ tathāpaccanubhāsanto. Antakenādhipannattā eva khettavatthuhiraññasuvaṇṇādi <span class="bld">mānusaṃ bhavaṃ jahato. Anuga</span>nti anugataṃ, tameva anugāmīti attho. <span class="bld">Nicaya</span>nti uparūpari vaḍḍhiyā nicitabhūtaṃ. <span class="bld">Samparāyika</span>nti samparāya hitaṃ.</p>
  804. <p class="centered">Piyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  805. <p class="subhead">5. Attarakkhitasuttavaṇṇanā</p>
  806. <p class="bodytext"><a name="para116"></a><a name="para116_sn1"></a><span class="paranum">116</span>. <span class="bld">Pīdahana</span>nti saṃyamanaṃ. <span class="bld">Kammapathabhedaṃ appattassā</span>ti supinakālo viya pavattimattatāya kammapathavisesaṃ agatassa. <span class="bld">Kammassā</span>ti akusalakammassa. <span class="bld">Saṃvara</span>nti saṃvarabhāvaṃ dasseti, itarassa pana saṃvarabhāvo purimehi tīhi padehi dassitovāti. <span class="bld">Ottappampi gahitameva</span> tadavinābhāvato. Na hi pāpajigucchanaṃ pāpautrāsarahitaṃ, utrāso vā pāpajigucchanarahito atthīti.</p>
  807. <p class="centered">Attarakkhitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  808. <p class="subhead">6. Appakasuttavaṇṇanā</p>
  809. <p class="bodytext"><a name="para117"></a><a name="para117_sn1"></a><span class="paranum">117</span>. Uḷārasaddo <a name="M1.0178"></a> seṭṭhe bahuke ca dissatīti āha <span class="bld">‘‘paṇīte ca bahuke cā’’</span>ti. <span class="bld">Mānamajjanenā</span>ti mānavasena madappattiyā. <span class="bld">Atikkama</span>nti sādhumariyādavītikkamalakkhaṇaṃ dosaṃ. <span class="bld">Kūṭo</span> pāso.</p>
  810. <p class="centered">Appakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  811. <p class="subhead">7. Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā</p>
  812. <p class="bodytext"><a name="para118"></a><a name="para118_sn1"></a><span class="paranum">118</span>. Yasmā <a name="V1.0156"></a> kāmanimittaṃ satto sampajānamusā bhāsati, tasmā kāmā tassa patiṭṭhā paccayo kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘kāmahetū’’</span>tiādi. <span class="bld">Bhadramukha</span>sīsena <span class="bld">viṭaṭubhaṃ</span> bhadropacārena upacaratīti attho, vinicchayo karīyati etthāti <span class="bld">aḍḍakaraṇaṃ,</span> vinicchayaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Khippa</span>nti kūṭaṃ, macchakhippantipi vaṭṭati. <span class="bld">Oḍḍita</span>nti oḍḍanavasena phalaṃ pāpitaṃ.</p>
  813. <p class="centered">Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  814. <p class="subhead">8. Mallikāsuttavaṇṇanā</p>
  815. <p class="bodytext"><a name="para119"></a><a name="para119_sn1"></a><span class="paranum">119</span>. <span class="bld">‘‘Kasmā pucchatī’’</span>ti? Pucchākāraṇaṃ codetvā samudayato paṭṭhāya dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ kira mallikā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Mālārāmaṃ gantvāti</span> attano pitu mālārāmaṃ rakkhaṇatthañceva avasesapupphaggahaṇatthañca gantvā. <span class="bld">Kāsigāme</span>ti kāsiraṭṭhassa gāme. So kira gāmo mahākosalarājena attano dhītuyā patigharaṃ gacchantiyā pupphamūlatthāya dinno, taṃnimittaṃ. <span class="bld">Bhāgineyyena</span> ajātasattunā. <span class="bld">Tassā</span>ti rañño pasenadissa. <span class="bld">Sāti</span> mallikā. <span class="bld">Nivattitu</span>nti tassā dhammatāya nivattituṃ tassā vacanaṃ paṭikkhipituṃ. <span class="bld">Nevajjhagā</span>ti vattamānatthe atītavacananti āha <span class="bld">‘‘nādhigacchatī’’</span>ti. <span class="bld">Puthu attā</span>ti tesaṃ sattānaṃ attā.</p>
  816. <p class="centered">Mallikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  817. <p class="subhead">9. Yaññasuttavaṇṇanā</p>
  818. <p class="bodytext"><a name="para120"></a><a name="para120_sn1"></a><span class="paranum">120</span>. <span class="bld">Thūṇa</span>nti <a name="M1.0179"></a> yaññūpatthambhaṃ. <span class="bld">Upanītāni</span> yaññaṃ yajituṃ ārambhāya. <span class="bld">Ettāvatā</span>ti ‘‘idha, bhante…pe… rudamānā parikammāni karontī’’ti ettakena pāṭhena. <span class="bld">Sanniṭṭhāna</span>nti ‘‘naṃ itthiṃ labhissāmi nu kho, na nu kho labhissāmī’’ti nicchayaṃ avindanto na ñāyanto. <span class="bld">Pheṇuddehaka</span>nti yathā yattha kuthite pheṇaṃ uddehati na upadhīyati, evaṃ anekavāraṃ pheṇaṃ uṭṭhāpetvā. <span class="bld">Taṃ divasa</span>nti tasmiṃ raññā niddaṃ alabhitvā dukkhaseyyadivase. <span class="bld">Ālokaṃ oloketvā</span>ti lohakumbhimukhavaṭṭisīse patte tattha mahantaṃ ālokaṃ oloketvā. Attāno vacanaṃ rañño pavattiñāpanatthaṃ. <span class="bld">Mahāsaddo udapādi</span> ‘‘evarūpaṃ yaññaṃ rājā kārāpetī’’ti. <span class="bld">Vattukāmo ahosi,</span> vattuñca pana avisahanto ‘‘sa’’ iti vatvā lohakumbhiyaṃ nimuggo. Imaṃ gāthaṃ vattukāmo ahosīti ayaṃ panettha sambandho. Esa nayo sesapadadvayepi. <span class="bld">Dhammabheriṃ carāpesuṃ</span> ‘‘koci <a name="V1.0157"></a> kañci pāṇaṃ mā hanatū’’ti. <span class="bld">So itthisāmiko puriso sotāpattiphale patiṭṭhahi</span> attano upanissayasampattiyā sattu ca desanāvilāsasampattiyā, rājā pana mahābodhinirujjhanasabhāvattā kiñci visesaṃ nādhigacchi.</p>
  819. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅgahavatthūnī</span>ti lokassa saṅgahakāraṇāni. Nipphannasassato navabhāge kassakassa datvā raññaṃ ekabhāgaggahaṇaṃ <span class="bld">dasamabhāgaggahaṇaṃ</span>. Evaṃ kassakā haṭṭhatuṭṭhā sassāni sampādentīti āha <span class="bld">‘‘sassasampādane medhāvitāti attho’’</span>ti. Tato orabhāge kira chabhāgaggahaṇaṃ jātaṃ. <span class="bld">Chamāsika</span>nti channaṃ channaṃ māsānaṃ pahonakaṃ. <span class="bld">Pāsetī</span>ti pāsagate viya karoti. Vācāya piyassa piyakarassa kammaṃ <span class="bld">vācāpeyyaṃ</span>. Sabbaso raṭṭhassa iddhādibhāvato <span class="bld">khemaṃ. Nirabbudaṃ</span> coriyābhāvato. Idañhi raṭṭhaṃ acoriyaṃ <span class="bld">niraggaḷanti vuccati</span> apārutagharabhāvato.</p>
  820. <p class="bodytext"><span class="bld">Uddhaṃmūlakaṃ katvā</span>ti ummūlaṃ katvā. <span class="bld">Dvīhi pariyaññehī</span>ti mahāyaññassa pubbabhāge pacchā ca pavattetabbehi dvīhi parivārayaññehi. <span class="bld">Sattavīsati…pe… nassā</span>ti sattavīsādhikānaṃ tiṇṇaṃ pasusatānaṃ dvāvīsatiyā assādīhi ca saṭṭhiadhikadvisataāraññakapasūhi ca saddhiṃ sampiṇḍitānaṃ pana <a name="M1.0180"></a> navādhikachasatapasūnaṃ māraṇena bheravassa pāpabhīrukānaṃ bhayāvahassa. Tathā hi vadanti –</p>
  821. <p class="gatha1">‘‘Chasatāni niyujjanti, pasūnaṃ majjhime hani,</p>
  822. <p class="gathalast">Assamedhassa yaññassa, adhikāni navāpi cā’’ti.</p>
  823. <p class="bodytext"><span class="bld">Samma</span>nti yugacchidde pakkhipitabbadaṇḍakaṃ. <span class="bld">Pāsentī</span>ti khipanti. <span class="bld">Saṃhārimehī</span>ti sakaṭehi vahitabbehi yūpehi. Pubbe kira eko rājā sammāpāsaṃ yajanto sarassatinadītīre pathaviyā vivare dinne nimuggoyeva ahosi. Andhabālabrāhmaṇā gatānugatigatā ‘‘ayaṃ tassa saggagamanamaggo’’ti saññāya tattha sammāpāsayaññaṃ paṭṭhapenti. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘nimuggokāsato pabhutī’’</span>ti. Ayūpo appakadivaso <span class="bld">yāgo,</span> sayūpo bahudivasaṃ sādheyyo <span class="bld">satrayāgo</span>. Mantapadābhisaṅkhatānaṃ sappimadhūnaṃ <span class="bld">vāja</span>miti samaññā, hiraññasuvaṇṇagomahiṃ sādi<span class="bld">sattarasakadakkhiṇassa</span>. Sāragabbhakoṭṭhāgārādīsu natthettha aggaḷanti <span class="bld">niraggaḷo</span>. Tattha kira yaññe attano sāpateyyaṃ anavasesato anigūhitvā niyyātīyati. <span class="bld">Mahārambhā</span>ti bahupasughātakammā. Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘vividhā yattha haññare’’ti vakkhamānattā ‘‘mahākiccā’’ti attho vutto, idha ‘‘mahārambhāti papañcavasena ajeḷakā’’tiādi vuttanti ‘‘bahupasughātakammā’’ti attho vutto. <span class="bld">Nirārambhā</span>ti <a name="V1.0158"></a> etthāpi vuttanayena attho veditabbo. Anugataṃ kulanti <span class="bld">anukulaṃ,</span> kulānugatanti attho veditabbo. Tenāha <span class="bld">‘‘yaṃ niccabhattādi…pe… attho’’</span>ti.</p>
  824. <p class="centered">Yaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  825. <p class="subhead">10. Bandhanasuttavaṇṇanā</p>
  826. <p class="bodytext"><a name="para121"></a><a name="para121_sn1"></a><span class="paranum">121</span>. <span class="bld">Ida</span>nti ‘‘idha, bhante’’tiādikaṃ vacanaṃ. Te bhikkhū ārocesunti sambandho. <span class="bld">Tesū</span>ti tesu raññā bandhāpitamanussesu. <span class="bld">Sukatakāraṇa</span>nti sukāraṇakiriyaṃ ārocesuṃ, na kevalaṃ tesaṃ manussānaṃ bandhāpitabhāvaṃ<a name="M1.0181"></a>. Idāni tamatthaṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘rañño kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Aṭṭhavaṅko</span>ti aṭṭhaṃso. <span class="bld">Antogharacārino</span>ti antepuravāsino.</p>
  827. <p class="bodytext"><span class="bld">Ukkaṭṭhe</span>ti yuddhe. <span class="bld">Mantīsū</span>ti guttamantīsu. <span class="bld">Akutūhala</span>nti saññataṃ. <span class="bld">Piya</span>nti piyāyitabbaṃ. <span class="bld">Annapānamhi</span> madhure abhutte uppanne. <span class="bld">Atthe</span>ti atthe kicce jāte <span class="bld">thiranti na kathenti</span> kāyabalamattena apanetuṃ sakkuṇeyyattā. <span class="bld">Suṭṭhu rattarattā</span>ti ativiya rattā eva hutvā rattā. <span class="bld">Sārattenā</span>ti sārabhāvena sārabhāvasaññāya. <span class="bld">Ohārina</span>nti heṭṭhā haraṇasīlanti āha <span class="bld">‘‘catūsu apāyesu ākaḍḍhanaka’’</span>nti. <span class="bld">Sithila</span>nti sithilākāraṃ, na pana sithilaṃ. Tenāha bhagavā <span class="bld">‘‘duppamuñca’’</span>nti.</p>
  828. <p class="centered">Bandhanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  829. <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  830. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  831. <p class="subhead">1. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā</p>
  832. <p class="bodytext"><a name="para122"></a><a name="para122_sn1"></a><span class="paranum">122</span>. <span class="bld">Pubbārāmasaṅkhāte</span>ti sāvatthinagarassa pubbadisāya katattā pubbārāmeti saṅkhaṃ gate. <span class="bld">Tatrā</span>ti ‘‘migāramātuyā pāsāde’’ti tasmiṃ saṃkhittavacane. <span class="bld">Ayaṃ</span> idāni vuccamānā <span class="bld">anupubbikathā</span> ādito paṭṭhāya anukkamakathā. <span class="bld">Patthanaṃ akāsi</span> tassa bhagavato aggupaṭṭhāyikaṃ ekaṃ upāsikaṃ disvā taṃ ṭhānantaraṃ ākaṅkhantī. <span class="bld">Meṇḍakaputtassā</span>ti meṇḍakaseṭṭhiputtassa. <span class="bld">Mātiṭṭhāne</span> <a name="V1.0159"></a> <span class="bld">ṭhapesi</span> tassā upakāraṃ garubhāvañca disvā. <span class="bld">Tāya kārite pāsāde</span>ti tāya mahāupāsikāya mahālatāpasādhanaṃ vissajjetvā navahi koṭīhi karīsamatte bhūmibhāge kārite sahassagabbhapaṭimaṇḍite pāsāde.</p>
  833. <p class="bodytext"><span class="bld">Parūḷhakacchā</span>ti parūḷhakacchalomā. Kamaṇḍalughaṭikādiṃ <span class="bld">pabbajitaparikkhāraṃ. Naggabhogganissirikāna</span>nti naggānañceva bhoggānañca nissirikānañca. Te hi anivatthavatthatāya naggā ceva, acelakavatādinā bhoggasarīratāya bhoggā, sobhārahitatāya nissirikā ca. <span class="bld">Attanā diṭṭhasutaṃ</span> <a name="M1.0182"></a> <span class="bld">paṭicchādetvā na katheyyu</span>nti akāraṇametaṃ tesaṃ raññā payuttacarapurisabhāvato. <span class="bld">Evaṃ kate pana</span> te ‘‘aññepi pabbajitā atthīti ayaṃ jānātī’’ti maññeyyunti kohaññacitto evaṃ akāsīti sakkā viññātuṃ. Tathā hi tenatthena aparitosamāno <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādimāha.</p>
  834. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāsikacandana</span>nti ujjalacandanaṃ. Taṃ kira vaṇṇavasena samujjalaṃ hoti pabhassaraṃ, tadatthameva naṃ saṇhataraṃ karonti. Tenāha <span class="bld">‘‘kāsikacandananti saṇhacandana’’</span>nti. <span class="bld">Vaṇṇagandhatthāyā</span>ti vaṇṇasobhatthañceva sugandhabhāvatthañca. <span class="bld">Vaṇṇagandhatthāyā</span>ti chavirāgakaraṇatthañceva sugandhatthāya ca. ‘‘Gihinā’’tiādīhi padehi evaṃ pamādavihārinā tayā arahanto duviññeyyāti dasseti.</p>
  835. <p class="bodytext">Saṃvāso nāma idha kālena upasaṅkamananti dassento <span class="bld">‘‘upasaṅkamantenā’’</span>ti āha. Kāyavācāhi asaṃyatenapi <span class="bld">saṃyatākāro, asaṃvutindriyenapi saṃvutindriyākāro. Pariggahessāmī</span>ti vīmaṃsissāmi ‘‘parisuddhaṃ nu kho, no’’ti. <span class="bld">Sappaññenā</span>ti sīlapariggaṇhanapaññāya sappaññena. <span class="bld">Jānituṃ na sakkoti</span> sabhāvassa sato sīlassa anupadhāraṇato.</p>
  836. <p class="bodytext"><span class="bld">Kathanenā</span>ti aparāparaṃ kathanena. Tathā hi vakkhati <span class="bld">‘‘ekaccassa hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Ariyavohāro</span>ti diṭṭhādilakkhaṇena voharito ‘‘diṭṭhaṃ adiṭṭha’’ntiādinā pavuttasaddavohāro. Tassa pana kāraṇameva gaṇhanto <span class="bld">‘‘ettha cetanā’’</span>ti āha. Esa nayo <span class="bld">anariyavohārepi</span>. Paramatthato hi saccavācādayo musāvādādayo cetanālakkhaṇāti. <span class="bld">Paññattivohāro</span> tathā tathā voharitabbato <span class="bld">evamāha</span> ‘‘saṃvohārena kho, mahārāja, soceyyaṃ veditabba’’nti.</p>
  837. <p class="bodytext"><span class="bld">Ñāṇathāmo</span>ti ñāṇaguṇabalaṃ, yena ṭhānuppattikapaṭibhānādinā accāyikakiccakaraṇīyāni niṭṭhāpeti. <span class="bld">Saṃkathāyā</span>ti atthavīmaṃsanavasena pavattāya sammākathāya. <span class="bld">Uppilavati</span> lahukabhāvato. <span class="bld">Heṭṭhācarakā</span>ti <a name="V1.0160"></a> avacarakā. Ye anupavisitvā paresaṃ rahassavīmaṃsanavasena pavattā, tesu ocarakavohāroti vuttaṃ <span class="bld">‘‘carā hī’’</span>tiādi.</p>
  838. <p class="bodytext"><span class="bld">Vaṇṇasaṇṭhānenā</span>ti vaṇṇena vā saṇṭhānena vā vaṇṇapokkharatāya vā saṇṭhānasampattiyā vā. Sujāno pesalo vissaseti yojanā. <span class="bld">Lahukadassanenā</span>ti <a name="M1.0183"></a> parittadassanena vijjukena viya. <span class="bld">Parikkhārabhaṇḍakenā</span>ti pabbajitaparikkhārabhūtena bhaṇḍakena. <span class="bld">Lohaḍḍhamāso</span>ti lohamayo upaḍḍhagghanakamāso.</p>
  839. <p class="centered">Sattajaṭilasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  840. <p class="subhead">2. Pañcarājasuttavaṇṇanā</p>
  841. <p class="bodytext"><a name="para123"></a><a name="para123_sn1"></a><span class="paranum">123</span>. <span class="bld">Rūpā</span>ti rūpasaṅkhātā kāmaguṇā. Te pana nīlādivasena anekabhedabhinnāpi rūpāyatanattā cakkhuviññeyyataṃ nātivattantīti āha <span class="bld">‘‘nīlapītādibhedaṃ rūpārammaṇa’’</span>nti. To-saddopi dā-saddo viya kālattho hotīti āha <span class="bld">‘‘yatoti yadā’’</span>ti. Manaṃ āpayati vaḍḍhetīti <span class="bld">manāpaṃ,</span> manoramaṃ. <span class="bld">Manāpanipphattita</span>nti tassa puggalassa manasā piyāyitaṃ, tassa aggabhāvena pariyantaṃ paramaṃ koṭiṃ katvā pavattitanti attho. <span class="bld">Puggalamanāpa</span>nti ārammaṇasabhāvaṃ acintetvā puggalassa vasena manāpabhāveneva iṭṭhatāya iṭṭhanti. <span class="bld">Sammutī</span>ti samaññā. <span class="bld">Puggalamanāpaṃ nāma</span> saññāvipallāsavasena viparītampi gaṇhāti itarasabhāvatoti āha <span class="bld">‘‘yaṃ ekassa…pe… iṭṭhaṃ kanta’’</span>nti. Idāni taṃ jivhāviññeyyavasena yojetvā dassento <span class="bld">‘‘paccantavāsīna’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Idaṃ puggalamanāpa</span>nti idaṃ yathāvuttaṃ jivhāviññeyyaṃ viya aññampi evaṃjātikaṃ tena tena puggalena manāpanti gahetabbārammaṇaṃ puggalamanāpaṃ nāma.</p>
  842. <p class="bodytext"><span class="bld">Loke paṭivibhattaṃ natthi,</span> vibhajitvā dassanena lokena madhurajātenapi paṭivibhattaṃ katvā gahetuṃ na sakkuṇeyyāti adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘vibhajitvā pana dassetabba’’</span>nti. <span class="bld">Dibbakappampī</span>ti devalokapariyāpannasadisampi <span class="bld">amanāpaṃ upaṭṭhāti</span> uḷārapaṇītārammaṇaparicayato. <span class="bld">Majjhimānaṃ pana…pe… vibhajitabbaṃ</span> tesaṃ manāpassa manāpato, amanāpassa amanāpato upaṭṭhānato. Tatthapi iṭṭhāniṭṭhaparicchedo nippariyāyato evaṃ veditabboti dassento āha <span class="bld">‘‘tañca paneta’’</span>ntiādi. <span class="bld">Tañca panetaṃ</span> iṭṭhāniṭṭhabhūtaṃ <span class="bld">ārammaṇaṃ</span> kāmāvacarajavanesu akusalassa vasena yebhuyyena <a name="M1.0184"></a> pavattatīti katvā tattha ‘‘rajjati dussatī’’ti akusalasseva pavatti dassitā. Sesakāmāvacarassapi vasena pavatti labbhateva. Tathā hi taṃ appaṭikūlepi paṭikūlākārato, paṭikūlepi <a name="V1.0161"></a> appaṭikūlākārato pavattatīti. <span class="bld">Vipākacittaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindati,</span> na sakkā vipākaṃ vañcetunti. Kusalakammaṃ hi ekantato iṭṭhameva, akusalakammañca aniṭṭhameva, tasmā tattha uppajjamānaṃ vipākacittaṃ yathāsabhāvato pavattatīti.</p>
  843. <p class="bodytext">Yaṃ pana <span class="bld">sammohavinodaniyaṃ</span> ‘‘kusalakammajaṃ aniṭṭhaṃ nāma natthī’’ti ettakameva vuttaṃ, taṃ pana nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. Tena sobhanaṃ akusalakammajampi ekaccānaṃ sattānaṃ iṭṭhanti anuññātaṃ siyā. Kusalakammajaṃ pana sabbesaṃ iṭṭhamevāti vadanti. Tiracchānagatānaṃ kesañci manussarūpaṃ amanāpaṃ, yato te disvāva palāyanti. Manussā ca devatānaṃ rūpaṃ disvā bhāyanti, tesampi vipākaviññāṇaṃ taṃ rūpaṃ ārabbha kusalavipākameva uppajjati, tādisassa pana puññassa abhāvā na tesaṃ tattha abhirati hotīti daṭṭhabbaṃ. Kusalakammajassa pana aniṭṭhassa abhāvo viya akusalakammajassa sobhanassa iṭṭhassa abhāvo vattabbo. Hatthiādīnampi hi akusalakammajaṃ manussānaṃ akusalavipākasseva ārammaṇaṃ, kusalakammajaṃ pana pavatte samuṭṭhitaṃ kusalavipākassa, iṭṭhārammaṇena vomissakattā appakaṃ akusalakammajaṃ bahulaṃ akusalavipākuppattiyā kāraṇaṃ na bhavissatīti sakkā vattuṃ. Idāni tameva vipākavasena iṭṭhāniṭṭhārammaṇavavatthānaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘kiñcāpi hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tayidaṃ sammutimanāpasaṃvibhāgatthaṃ vuttaṃ, idha pana na tathā vibhattanti āha <span class="bld">‘‘bhagavā panā’’</span>tiādi.</p>
  844. <p class="bodytext">So upāsako candanaṅgalagāme jātattā <span class="bld">‘‘candanaṅgaliko’’</span>ti paññāyati, ‘‘candanavilāso’’ti keci. Tassa upāsakassa paṭibhānaṃ udapādīti yojanā. Te rājāno hatappabhe hatasobhe disvāti sambandho. <span class="bld">Udakābhisitte</span>ti udakena abhisiñcite. <span class="bld">Aṅgāre viyā</span>ti aṅgārakkhaṇe viya.</p>
  845. <p class="bodytext"><span class="bld">Kālassevā</span>ti pageva. <span class="bld">Avigatagandhaṃ</span> taṅkhaṇavikasitatāya. <span class="bld">Īdisaṃ vacana</span>nti ‘‘acchādesī’’ti evarūpaṃ vacananti.</p>
  846. <p class="centered">Pañcarājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  847. <p class="subhead">3. Doṇapākasuttavaṇṇanā</p>
  848. <p class="bodytext"><a name="para124"></a><a name="para124_sn1"></a><span class="paranum">124</span>. ‘‘Doṇapākakura’’nti <a name="M1.0185"></a> ettha vibhattilopaṃ katvā niddesoti āha <span class="bld">‘‘doṇapākaṃ kura’’</span>nti. <span class="bld">Doṇassā</span>ti catunnaṃ āḷhakānaṃ, soḷasanāḷīnanti attho. <span class="bld">Tadupiya</span>nti tadanurūpaṃ, tassa <a name="V1.0162"></a> vuttaparimāṇassa anucchavikanti attho. <span class="bld">Pubbe</span>ti taṃdivasato purimataradivasesu. <span class="bld">Balavā</span>ti mahā. <span class="bld">Bhattapariḷāho</span>ti bhattasammadahetuko. <span class="bld">Assa</span> rañño <span class="bld">ubhosu passesu</span> gahitatālavaṇṭā <span class="bld">bījanti yamakatālavaṇṭehi</span>. <span class="bld">Phāsuvihāra</span>nti bhojane mattaññutāya laddhabbasukhavihāraṃ. Bhojanamattaññū hi sukhavihāro hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘tanukassa bhavanti vedanā, saṇikaṃ jīrati āyu pālaya’’</span>nti.</p>
  849. <p class="bodytext"><span class="bld">Tanukassā</span>ti tanukā assa puggalassa, bhuttapaccayā visabhāgavedanā na hontīti attho. <span class="bld">Saṇika</span>nti mandaṃ mudukaṃ, aparissayamevāti attho. <span class="bld">Jīratī</span>ti paribhuttāhāro paccati. <span class="bld">Āyupālaya</span>nti nirodho avedano jīvitaṃ rakkhanto. Atha vā <span class="bld">saṇikaṃ jīratī</span>ti so bhojane mattaññū puggalo parimitāhāratāya saṇikaṃ cirena jīrati jaraṃ pāpuṇāti jīvitaṃ pālento.</p>
  850. <p class="bodytext"><span class="bld">Pariyāpuṇitvā</span>ti ettha yathā sabbaṃ so pariyāpuṇi, tato parañca yathā paṭipajji, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘raññā saddhi’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Tāvatake taṇḍule hāreyyāsi</span> tadupiyañca byañjananti ānetvā sambandho.</p>
  851. <p class="bodytext"><span class="bld">Purisabhāgo esā</span>ti majjhimena purisena bhuñjitabbabhāgo eso, yadidaṃ nāḷikodanamattaṃ. <span class="bld">Sallikhitasarīratā</span>ti bhamaṃ āropetvā ullikhitassa viya sabbapariḷāhavūpasamassa puthulatāpagatasarīrassa. <span class="bld">Sīlaṃ samparāyikattho</span>ti vuttaṃ, kuto panettha sīlanti āha <span class="bld">‘‘bhojane’’</span>tiādi. <span class="bld">Sīlaṅgaṃ nāma hotī</span>ti catupārisuddhisīlassa avayavo eko bhāgo hoti.</p>
  852. <p class="centered">Doṇapākasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  853. <p class="subhead">4. Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā</p>
  854. <p class="bodytext"><a name="para125"></a><a name="para125_sn1"></a><span class="paranum">125</span>. Vedena <a name="M1.0186"></a> ñāṇena īhati iriyatīti <span class="bld">vedehī,</span> kosalarājabhaginī ajātasattuno mātā, sā kira sampajaññajātikā. Tenāha <span class="bld">‘‘paṇḍitādhivacana’’</span>nti, cattāri aṅgāni etissanti <span class="bld">caturaṅginī</span>. <span class="bld">Dvinnaṃ rajjāna</span>nti kāsikarajjamagadharajjānaṃ antare, so pana gāmo kāsikarajjo.</p>
  855. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāpā</span>ti lāmakā nihīnācārā. Mejjati siniyhatīti metti, sā etesu atthīti <span class="bld">mittā</span>. Saha ayanti pavattantīti <span class="bld">sahāyā</span>. <span class="bld">Sampavaṅka</span>nti suṭṭhu onataṃ. <span class="bld">Jayakāraṇaṃ disvā āha,</span> tathā <a name="V1.0163"></a> hi ‘‘ajja imaṃ rattiṃ dukkhaṃ setī’’ti kālaparicchedavasena vuttaṃ. Verighāto nāma veripuggale satīti āha <span class="bld">‘‘veripuggalaṃ labhatī’’</span>ti.</p>
  856. <p class="centered">Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  857. <p class="subhead">5. Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā</p>
  858. <p class="bodytext"><a name="para126"></a><a name="para126_sn1"></a><span class="paranum">126</span>. <span class="bld">Suṇāthā</span>ti ‘‘vatvā’’ti vacanaseso. <span class="bld">Upakappatī</span>ti sambhavati. <span class="bld">Sayhaṃ hotī</span>ti kātuṃ sakkā hoti. ‘‘Yadā caññe’’ti ca-kāro nipātamattanti āha <span class="bld">‘‘yadā aññe’’</span>ti. <span class="bld">Vilumpantī</span>ti vināsaṃ acchindanaṃ karonti. <span class="bld">Vilumpīyatī</span>ti viluttaparasantakassa asakattā puggalo diṭṭhadhammikaṃ kammaphalaṃ paṭisaṃvedento viya sayampi parena vilumpīyati, dhanajāniṃ pāpuṇāti. <span class="bld">‘‘Kāraṇa’’nti hi maññatī</span>ti pāpakiriyaṃ attano hitāvahaṃ kāraṇaṃ katvā maññati. <span class="bld">Jayanto puggalo</span> ‘‘idaṃ nāma jināmī’’ti maññamāno sayampi tato parājayaṃ pāpuṇāti. <span class="bld">Ghaṭṭetāra</span>nti pāpakammavipākaṃ. <span class="bld">Kammavivaṭṭenā</span>ti kammassa vivaṭṭanena, paccayalābhena laddhāvasarena vivaṭṭetvā vigamitena kammenāti attho.</p>
  859. <p class="centered">Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  860. <p class="subhead">6. Mallikāsuttavaṇṇanā</p>
  861. <p class="bodytext"><a name="para127"></a><a name="para127_sn1"></a><span class="paranum">127</span>. <span class="bld">Ekaccā</span>ti <a name="M1.0187"></a> paṇḍitā sapaññā. <span class="bld">Seyyā</span>ti varā. Gāthāsukhatthaṃ sasurasaddalopaṃ katvā ‘‘sassudevā’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘sassusasuradevatā’’</span>ti. <span class="bld">Disājeṭṭhakā</span>ti catūsupi disāsu jeṭṭhakasīsena hi lokaṃ vadati. <span class="bld">Tādisāyā</span>ti tathārūpāya medhāvitādiguṇavuttiyā. <span class="bld">Subhariyāyā</span>ti sukhettabhūtāya sundaritthiyāti attho.</p>
  862. <p class="centered">Mallikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  863. <p class="subhead">7. Appamādasuttavaṇṇanā</p>
  864. <p class="bodytext"><a name="para128"></a><a name="para128_sn1"></a><span class="paranum">128</span>. <span class="bld">Samadhiggayhā</span>ti sammā ativiya gahetvā, ñāyena visesato gaṇhitvā. <span class="bld">Kārāpakaappamādo</span>ti tiṇṇaṃ puññakiriyavatthūnaṃ pavattakaappamādo. <span class="bld">Samavadhāna</span>nti samavarodhaṃ antogadhaṃ. <span class="bld">Upakkhepa</span>nti bahi ahutvā pakkhipitabbataṃ. <span class="bld">Sesapadajātāni viya ava…pe… dhammā</span> sappadesattā. <span class="bld">Appamāde samodhānaṃ gacchanti</span> tassa nippadesattā. <span class="bld">Aggaṃ seṭṭhaṃ</span> mahantaṃ <span class="bld">sesadhammānaṃ</span> <a name="V1.0164"></a> <span class="bld">appamādo. Paṭilābhakaṭṭhenā</span>ti adhigamahetutāya. <span class="bld">Lokiyopi samāno</span>ti kāmāvacaropi samāno. Mahaggatānuttarānaṃ pubbabhāge pavattaappamādo hi idhādhippeto.</p>
  865. <p class="bodytext">Pasaṃsanti paṇḍitāti yojanā. Appamādassa pāsaṃsabhāve ekantato kattabbatāya pana <span class="bld">‘‘etānī’’</span>tiādinā kāraṇaṃ āha. Imissā yojanāya ‘‘puññakiriyāsū’’ti padassa ‘‘appamatto’’ti iminā sambandho. Yasmā paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, yasmā ca puññakiriyāsu appamatto ubho atthe adhiggaṇhāti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti. Dutiyayojanāya pana paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti. Kattha? Puññakiriyāsu. Kasmāti ce? Appamattotiādi. Tenāha <span class="bld">‘‘yasmā…pe… attho’’</span>ti. <span class="bld">Atthapaṭilābhā</span>ti diṭṭhadhammikādihitapaṭilābhā.</p>
  866. <p class="centered">Appamādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  867. <p class="subhead">8. Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā</p>
  868. <p class="bodytext"><a name="para129"></a><a name="para129_sn1"></a><span class="paranum">129</span>. Sīlādiguṇasamannāgato <a name="M1.0188"></a> kalyāṇo bhaddako mitto etassāti kalyāṇamitto, tassa dhammo <span class="bld">kalyāṇamittasseva svākhāto nāma hoti</span> sutvā kattabbakiccassa sādhanato. Tenāha <span class="bld">‘‘atthaṃ pūretī’’</span>ti. <span class="bld">Itarassā</span>ti pāpamittassa. <span class="bld">Tenā</span>ti atthapūraṇena. <span class="bld">Eta</span>nti ‘‘so ca kho kalyāṇamittassā’’ti etaṃ vacanaṃ. <span class="bld">Desanādhammo</span>ti pariyattidhammo. So hi kalyāṇamittato paccakkhato laddhabbo, itare tadupanissayā paccattapurisakārehi, tena laddhabbo kalyāṇamittoti evamattho gahetabbo. Sāvakabodhisattavasena hesā desanā āgatā. Na hi sesabodhisattānaṃ paropadesena payojanaṃ atthi.</p>
  869. <p class="bodytext"><span class="bld">Upaḍḍhaṃ kalyāṇamittato</span>ti brahmacariyaṃ carantassa upaḍḍhaguṇo kalyāṇamittato laddhabbo. <span class="bld">Upaḍḍhaṃ paccattapurisakārato</span>ti itaraṃ upaḍḍhaṃ ñāṇaṃ paṭipajjantassa attano purisakārato. Lokepi pākaṭoyamattho ‘‘ācariyato upaḍḍhaṃ, paccattapurisakārato upaḍḍhaṃ laddhabbā tevijjatā’’ti, tasmā thero tathā cintesi. <span class="bld">Nippadesa</span>nti anavasesato. <span class="bld">Tato</span>ti kalyāṇamittato. <span class="bld">Upaḍḍhaṃ āgacchatī</span>ti upaḍḍhaguṇo paṭipajjantaṃ upagacchati. <span class="bld">Bahūhi</span> purisehi. <span class="bld">Vinibbhogo</span> vivecanaṃ <span class="bld">natthi</span> ekajjhaṃ atthassa vivecetuṃ asakkuṇeyyattā. <span class="bld">Esā</span>ti paratoghosapaccattapurisakārato ca sijjhamāno attho. <span class="bld">Ettaka</span>nti ettako bhāgo. Yadi na sakkā laddhuṃ, atha kasmā upaḍḍhanti vuttanti āha <span class="bld">‘‘kalyāṇamittatāyā’’</span>tiādi. Sammādiṭṭhiādīsu <span class="bld">na sakkā laddhuṃ</span>. Asakkuṇeyye <a name="V1.0165"></a> sakalampi na sambhavati paratoghosamattena tesaṃ asijjhanato, padhānahetubhāvadīpanatthaṃ pana <span class="bld">‘‘sakalamevā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Pubbabhāgapaṭilābhaṅga</span>nti pubbabhāge paṭiladdhabbakāraṇaṃ kalyāṇamittassa upadesena vinā tena uttari visesato aladdhabbato. <span class="bld">Atthato</span>ti paramatthato. <span class="bld">‘‘Kalyāṇamittaṃ…pe… cattāro khandhā’’</span>ti vatvā sutvāti attho. Te pana sīlādayo saṅkhārakkhandhapariyāpannāti āha <span class="bld">‘‘saṅkhārakkhandhotipi vadantiyevā’’</span>ti.</p>
  870. <p class="bodytext"><span class="bld">Māheva</span>nti mā aha evanti chedo, <span class="bld">ahā</span>ti nipātamattaṃ, māti paṭisedhe nipāto. Tenāha <span class="bld">‘‘mā evaṃ abhaṇī’’</span>ti. ‘‘Māhevaṃ ānandā’’ti <a name="M1.0189"></a> vadato bhagavato imasmiṃ ṭhāne tādisassa nāma te, ānanda, kalyāṇamittaguṇe sevato vattuṃ yuttaṃ ayāthāvatoti dhammabhaṇḍāgārikassa yathābhūtaguṇakittanamukhena paṭikkhepo yuttoti dassento <span class="bld">‘‘bahussuto’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ida</span>nti idaṃ vacanaṃ bhagavā āhāti sambandho. <span class="bld">Sakalameva hī</span>ti ettha <span class="bld">hi</span>-saddo hetuattho. Tena ‘‘māheva’’nti tassa paṭikkhepassa kāraṇaṃ jotitaṃ, na sarūpato vuttaṃ. ‘‘Kalyāṇamittasseta’’ntiādinā pana taṃ sarūpato dassitanti āha <span class="bld">‘‘idāni…pe… ādimāhā’’</span>ti. <span class="bld">Pāṭikaṅkhitabba</span>nti icchanaṭṭhena pāṭikaṅkhitabbaṃ, na paṭikaṅkhānimittenāti āha <span class="bld">‘‘avassaṃbhāvīti attho’’</span>ti.</p>
  871. <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti antogadhāvadhāraṇapadaṃ, idhevāti attho. Imasmiṃyeva hi sāsane ariyamaggabhāvanā, na aññattha. <span class="bld">Ādipadānaṃyevā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ vākye ādito eva vuttasammādiṭṭhiādipadānaṃyeva. <span class="bld">Sammādassanalakkhaṇā</span>ti catunnaṃ ariyasaccānaṃ pariññābhisamayādivasena sammadeva dassanasabhāvā. <span class="bld">Sammāabhiropanalakkhaṇo</span>ti nibbānasaṅkhāte ārammaṇe sampayuttadhamme sammadeva āropanasabhāvo. <span class="bld">Sammāpariggahaṇalakkhaṇā</span>ti musāvādādīnaṃ visaṃvādanādikiccatāya lūkhānaṃ apariggāhakānaṃ paṭipakkhabhāvato pariggāhakasabhāvā sammāvācā siniddhabhāvena sampayuttadhamme sammāvācāpaccayaṃ subhāsitasotārañca puggalaṃ pariggaṇhātīti <span class="bld">sammāpariggahaṇalakkhaṇā</span>. Yathā kāyikakiriyā kiñci kattabbaṃ samuṭṭhāpeti, sayañca samuṭṭhahanaṃ ghaṭanaṃ hoti, tathā <span class="bld">sammākammanta</span> saṅkhātā viratipīti <span class="bld">samuṭṭhāpanalakkhaṇā</span> daṭṭhabbā, sampayuttadhammānaṃ vā ukkhipanaṃ <span class="bld">samuṭṭhāpanaṃ</span> kāyikakiriyāya bhārukkhipanaṃ viya. Jīvamānassa sattassa, sampayuttadhammānaṃ vā, jīvitappavattiyā ājīvasseva vā suddhi vodānaṃ. Yathā uppannuppannānaṃ vajjānaṃ dhammena pahānānuppādaatthalābhādiparivuḍḍhi hoti, evaṃ sampayuttānaṃ paggahaṇasabhāvoti <span class="bld">sammāpaggahalakkhaṇo sammāvāyāmo</span>. Kāyavedanācittadhammesu subhasukhaniccaattagāhānañca vidhamanavasena sammāpatiṭṭhānasabhāvāti <span class="bld">sammāupaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati</span>. Sampayuttadhammānaṃ sammā samādahanaṃ <a name="V1.0166"></a> ekaggatākaraṇaṃ sabhāvo etassāti <span class="bld">sammāsamādhānalakkhaṇo sammāsamādhi. Tīṇi kiccāni honti</span> paṭipakkhadhammesu<a name="M1.0190"></a>, ārammaṇadhammesu, sampayuttadhammesu ca ekasmiṃyeva khaṇe pavattivisesabhūtāni. Idāni tāni sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘seyyathida’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Saddhi</span>nti iminā ‘‘aññehī’’ti vuttakilesā micchādiṭṭhiyā saha ekaṭṭhā vā anekaṭṭhā vāti dasseti. <span class="bld">Pajahati</span> pahāya naṃ paṭivijjhati. <span class="bld">Nirodha</span>nti nibbānaṃ <span class="bld">ārammaṇaṃ karoti</span> sacchikiriyāpaṭivedhena paṭivijjhati.</p>
  872. <p class="bodytext">Na kevalaṃ maggadhammā vuttanayeneva, atha kho aparenapi nayena veditabbāti dassento <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Nānākhaṇā</span> punappunaṃ uppajjanato. <span class="bld">Nānārammaṇā</span> aniccānupassanādibhāvato. <span class="bld">Ekakkhaṇā</span> sakideva uppajjanato. <span class="bld">Ekārammaṇā</span> nibbānavisayattā. <span class="bld">Cattāri nāmāni labhati</span> pariññābhisamayādivasena pavattiyā. <span class="bld">Tīṇi nāmāni labhati</span> kāmasaṅkappādīnaṃ pahānavasena pavattiyā. Paṭipakkhapahānavasena hissa nāmattayalābho. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Viratiyopi honti cetanāyopi</span> pubbabhāgepi vikkhambhanavasena pavattanato. <span class="bld">Maggakkhaṇe pana viratiyova</span> paṭipakkhasamucchindanassa maggakiccattā. Na hi cetanā maggasabhāvā. <span class="bld">Sammappadhānasatipaṭṭhānavasenā</span>ti catubbidhasammappadhānacatubbidhasatipaṭṭhānavasena <span class="bld">cattāri nāmāni labhati</span> anuppannākusalānuppādanādīnaṃ kusalānañca vaḍḍhanato. <span class="bld">Pubbabhāgepi maggakkhaṇepī</span>ti yathā pubbabhāge paṭhamajjhānādivasena nānā. Evaṃ maggakkhaṇepi. Na hi ekopi ca maggasamādhi paṭhamajjhānasamādhiādināmāni labhati sammādiṭṭhiādīnaṃ viya kiccavasena bhedābhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘maggakkhaṇepi sammāsamādhiyevā’’</span>ti.</p>
  873. <p class="bodytext">Ñatvā ñātabbāti sambandho. Vuddhi nāma vepullaṃ bhiyyobhāvo punappunaṃ uppādo evāti āha <span class="bld">‘‘punappunaṃ janetī’’</span>ti. <span class="bld">Abhinibbattetī</span>ti abhivaḍḍhaṃ pāpento nibbatteti. <span class="bld">Vivittatā</span>ti vivittabhāvo. So hi vivecanīyato viviccati, yaṃ viviccitvā ṭhitaṃ, tadubhayampi idha vivittabhāvasāmaññena ‘‘vivittatā’’ti vuttaṃ. Tesu purimo vivecanīyato viviccamānatāya viviccanakiriyāya samaṅgī dhammasamūho tāya eva viviccanakiriyāya vasena vivekoti gahito. Itaro sabbaso tato vivittasabhāvatāya. Tattha yasmiṃ dhammapuñje sammādiṭṭhi pavattati, taṃ yathāvuttāya viviccamānatāya vivekasaṅkhātaṃ nissāyeva pavattati, itaraṃ pana taṃninnatātaṃārammaṇatāhīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vivekaṃ nissitaṃ, viveke vā nissita’’</span>nti.</p>
  874. <p class="bodytext">Yathā <a name="M1.0191"></a> vā vivekavasena pavattaṃ jhānaṃ ‘‘vivekaja’’nti vuttaṃ, evaṃ vivekavasena pavattā sammādiṭṭhi <a name="V1.0167"></a> ‘‘vivekanissitā’’ti daṭṭhabbā. Nissayo ca vipassanāmaggānaṃ vasena maggaphalānaṃ veditabbo. Asatipi tāsaṃ pubbāparabhāve ‘‘paṭiccasamuppādo’’ti ettha paccayānaṃ samuppādanaṃ viya abhinnadhammādhārā nissayabhāvanā sambhavanti. Tassa tadaṅga-samucchedanissaraṇavivekanissitataṃ vatvā paṭippassaddhivivekanissitatāya avacanaṃ ariyamaggabhāvanāya vuccamānattā. Bhāvitamaggassa hi ye sacchikātabbā dhammā. Tesaṃ kiccaṃ paṭippassaddhiviveko. <span class="bld">Ajjhāsayato</span>ti ‘‘nibbānaṃ sacchikarissāmī’’ti mahantaajjhāsayato. Yadipi hi vipassanākkhaṇe saṅkhārārammaṇaṃ cittaṃ, saṅkhāresu pana ādīnavaṃ suṭṭhu, disvā tappaṭipakkhe nibbāne ninnatāya ajjhāsayato nissaraṇavivekanissito hoti, uṇhābhibhūtassa puggalassa sītaninnacittatā viya. Keci pana ‘‘yathā sabhāvato, yathā ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitatā, evaṃ paṭippassaddhivivekanissitatāpi siyā’’ti vadanti. Yadaggena hi nibbānaninnatā siyā, tadaggena phalaninnatāpi siyā ‘‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja vihareyya’’nti ajjhāsayasampattiyā bhāvato. Yasmā pahānavinayo viya rāganirodhopi idhādhippetavivekena atthato nibbisiṭṭho, tasmā vuttaṃ <span class="bld">esa nayo virāganissitādīsū</span>ti. Tenāha ‘‘vivekatthā eva hi virāgādayo’’ti.</p>
  875. <p class="bodytext">Vossaggasaddo pariccāgattho pakkhandanattho cāti vossaggassa duvidhatā vuttā. Vossajjanañhi pahānaṃ, vissaṭṭhabhāvena nirāsaṅkapavatti ca, tasmā vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena, maggakkhaṇe samucchedavasena paṭipakkhassa pahānaṃ vossaggo, tathā vipassanākkhaṇe taṃninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇena vissaṭṭhasabhāvatā vossaggoti veditabbaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘tattha pariccāgavossaggo’’</span>tiādi. <span class="bld">Ayaṃ sammādiṭṭhī</span>ti ayaṃ missakavasena vuttā sammādiṭṭhi. <span class="bld">Yathāvuttena pakārenā</span>ti tadaṅgappahānasamucchedappahānapakārena taṃninnatadārammaṇakaraṇappakārena ca.</p>
  876. <p class="bodytext">Pubbe vossaggavacanasseva atthassa vuttattā āha <span class="bld">‘‘sakalena vacanenā’’</span>ti. <span class="bld">Pariṇamantaṃ</span> vipassanākkhaṇe, <span class="bld">pariṇataṃ</span> maggakkhaṇe. Pariṇāmo nāma idha paripākoti āha <span class="bld">‘‘paripaccantaṃ paripakkañcā’’</span>ti. Paripāko ca āsevanalābhena laddhasāmatthiyassa kilese pariccajituṃ <a name="M1.0192"></a> nibbānaṃ pakkhandituṃ tikkhavisadabhāvo. Tenāha <span class="bld">‘‘aya’’</span>ntiādi. <span class="bld">Esa nayo</span>ti yvāyaṃ nayo ‘‘vivekanissita’’ntiādinā sammādiṭṭhiyaṃ vutto, sesesu sammāsaṅkappādīsupi eseva nayo, evaṃ tattha netabbanti attho. <span class="bld">Paṭiccāti</span> nissāya. <span class="bld">Jātisabhāvā</span>ti jāyanasabhāvā. <span class="bld">Sakalo</span>ti anavaseso, sabboti attho. Na koci maggo sāvaseso hutvā sambhavati. Heṭṭhime magge uppanne <a name="V1.0168"></a> uparimo uppanno eva nāma anantarāyena uppajjanato. <span class="bld">Vavassaggatthe</span>ti vacasāyatthe. <span class="bld">Vaṇṇayantī</span>ti guṇavaṇṇanavasena vitthārenti.</p>
  877. <p class="centered">Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  878. <p class="subhead">9. Paṭhamaaputtakasuttavaṇṇanā</p>
  879. <p class="bodytext"><a name="para130"></a><a name="para130_sn1"></a><span class="paranum">130</span>. Diva-saddo divā-saddo viya divasapariyāyo, tasmā visesanabhāvena vuccamāno divasaddo atthavisesaṃ dīpetīti āha <span class="bld">‘‘divasassa divā’’</span>tiādi. Saṃ vuccati dhanaṃ, tassa patīti sampati, dhanasāmiko, tassa hitāvahattā <span class="bld">sāpateyya</span>nti āha <span class="bld">‘‘sāpateyyanti dhana’’</span>nti. Tassa gehe katākatabhaṇḍassa atibahubhāvato vimhayappatto rājā <span class="bld">‘‘ko pana vādo’’</span>ti āha. <span class="bld">Kāḷalohaṃ</span> nāma ayophalaṃ. Kacchapādirūpehipi sovaṇṇādīni ṭhapenti. <span class="bld">Sakuṇḍakabhatta</span>nti sakuṇḍehi vā sathusehi vā pakkabhattaṃ. Bilaṅgaṃ vuccati dhaññabilaṅgaṃ, āranālantipi vuccati, taṃ dutiyaṃ assāti <span class="bld">bilaṅgadutiyaṃ</span>. Tañhi kañjito nibbattattā <span class="bld">kañjikaṃ</span> nāma. Tīhi pakkhehi vatthakhaṇḍehi katanivāsanaṃ <span class="bld">tipakkhavasanaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘tīṇi…pe… nivāsana’’</span>nti.</p>
  880. <p class="bodytext">Asanto nīco purisoti <span class="bld">asappuriso</span>ti āha <span class="bld">‘‘lāmakapuriso’’</span>ti. Kammassa nibbattabhāvena otaraṇatāya phalaṃ aggaṃ nāma, uparibhūmigatattā uddhaṃ aggaṃ assāti <span class="bld">uddhaggikaṃ. Dakkhiṇa</span>nti dānamāha. Saggo nāma kāmabhavūpapattibhavo, tassa nibbattanato <span class="bld">‘‘saggassa hitā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tatrupapattijananato</span>ti tatra upapattiyā jananato, uppādanatoti attho.</p>
  881. <p class="bodytext">Setaṃ <a name="M1.0193"></a> udakaṃ etissāti <span class="bld">setodakā</span>. So yena bhāvena yattha pākaṭataro hutvā dissati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vīcīnaṃ bhinnaṭṭhāne’’</span>ti āha. Sukhotaraṇaṭṭhānatāya kaddamādidosavirahato ca <span class="bld">sundaratitthā. Taṃ apeyyamāna</span>nti taṃ udakaṃ kenaci aparibhuñjiyamānaṃ. <span class="bld">Attanā kattabbakiccakaro</span>ti attanā kātabbakammasaṅkhātakiccakaro, paribhogavasena ceva saṅgahetabbasaṅgaṇhanavasena ca niyojakoti attho. <span class="bld">Kusalakiccakaro</span>ti attanā kātabbapuññakaro.</p>
  882. <p class="centered">Paṭhamaaputtakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  883. <p class="subhead">10. Dutiyaaputtakasuttavaṇṇanā</p>
  884. <p class="bodytext"><a name="para131"></a><a name="para131_sn1"></a><span class="paranum">131</span>. <span class="bld">Piṇḍapātenā</span>ti <a name="V1.0169"></a> sahayoge karaṇavacanaṃ. Paṭipādanaṃ tena saha yojananti āha <span class="bld">‘‘piṇḍapātena saddhiṃ saṃyojesi, piṇḍapātaṃ adāsīti attho’’</span>ti. ‘‘Paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā’’ti vuttaṃ, pāḷiyaṃ pana ‘‘kaṇājakaṃ bhuñjati bilaṅgadutiya’’nti. Taṃ taṃ pavattitaṃ yebhuyyavasena vuttanti daṭṭhabbaṃ. Idāni ‘‘imassa seṭṭhissa kassaci samaṇassa vā brāhmaṇassa vā dethā’’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, yasmā paccekabuddhā nāma attano guṇānubhāvehi loke pākaṭā sañjātā eva honti, tasmā seṭṭhibhariyāya ‘‘na yassa vā tassa vā’’tiādi cintitaṃ. Tathā hi tesaṃ dentāpi sakkaccaṃ yebhuyyena paṇītameva denti. <span class="bld">Nāsāpuṭaṃ pahari</span> attano ānubhāvena. <span class="bld">So</span> luddhatāya ‘‘bahu vata dhaññaṃ mamassā’’ti <span class="bld">cittaṃ saṃyametuṃ</span> sandhāretuṃ <span class="bld">asakkonto</span>.</p>
  885. <p class="bodytext">Vippaṭisāruppannākāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘varameta’’</span>ntiādi vuttaṃ. ‘‘Imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vadato na ekāya eva javanavīthiyā vasena atthasiddhi. Atha kho tattha ādito pavattajavanavāropi atthi majjhe pavattajavanavāropi, taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘pubbapacchimacetanāvasenā’’</span>ti. <span class="bld">Ekā cetanā dve paṭisandhiyo na detī</span>ti ettha sāketapañhavasena nicchayo veditabbo. Cuddasannaṃ cetanānaṃ pubbe puretaraṃ katattā <span class="bld">purāṇaṃ</span>.</p>
  886. <p class="bodytext">Parigayhatīti <a name="M1.0194"></a> <span class="bld">pariggaho</span>ti āha <span class="bld">‘‘pariggahitaṃ vatthu’’</span>nti. Anvāya upanissāya jīvantīti <span class="bld">anujīvino. Sabbameta</span>nti dhanadhaññādisabbaṃ etaṃ yathāvuttapariggahavatthuṃ. <span class="bld">Nikkhippagāmina</span>nti nikkhipitabbatāgāminaṃ. Nikkhipitabbasabhāvaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘nikkhippasabhāva’’</span>nti. Pahāya gamanīyanti ayamettha atthoti āha <span class="bld">‘‘pariccajitabbasabhāvamevā’’</span>ti.</p>
  887. <p class="centered">Dutiyaaputtakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  888. <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  889. <p class="title">3. Tatiyavaggo</p>
  890. <p class="subhead">1. Puggalasuttavaṇṇanā</p>
  891. <p class="bodytext"><a name="para132"></a><a name="para132_sn1"></a><span class="paranum">132</span>. ‘‘Nīce <a name="V1.0170"></a> kule paccājāto’’tiādi appakāsanabhāvena tamatīti <span class="bld">tamo,</span> tena tamena yuttoti <span class="bld">tamo</span> puggalo vuccati, taṃyogato puggalassa tabbohāro yathā ‘‘maccherayogato macchero’’ti. Tasmā <span class="bld">tamo</span>ti appakāsanabhāvena tamo tamabhūto andhakāro viya jāto, andhakārattaṃ vā pattoti attho. Vuttalakkhaṇaṃ tamameva paramparato ayanaṃ gati niṭṭhā etassāti <span class="bld">tamaparāyaṇo,</span> tamaparāyaṇataṃ vā pattoti attho. Ñāyenapi tamaggahaṇena khandhatamova kathito, na andhakāratamo. Khandhatamoti ca sampattirahitā khandhapavattiyeva daṭṭhabbā. ‘‘Ucce kule paccājāto’’tiādi pakāsanabhāvena jotetīti <span class="bld">joti,</span> tena jotinā yuttotiādi sabbaṃ tame vuttanayeneva veditabbaṃ. <span class="bld">Itare dve</span>ti jotitamaparāyaṇo jotijotiparāyaṇoti itare dve puggale.</p>
  892. <p class="bodytext">Veṇuvettādikehi peḷādikārakā <span class="bld">vilīvakārakā</span>. Migamacchādīnaṃ nisādanato <span class="bld">nesādā,</span> māgavikamacchabandhādayo. Rathesu cammena hananakaraṇato <span class="bld">rathakārā</span> cammakārā vuttā. ‘‘Pu’’ iti karīsassa nāmaṃ, taṃ kusenti apanentīti <span class="bld">pukkusā,</span> pupphachaḍḍakā. <span class="bld">Dubbaṇṇo</span>ti virūpo. <span class="bld">Okoṭimako</span>ti <a name="M1.0195"></a> ārohābhāvena heṭṭhimakoṭiko, rassakāyoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘lakuṇḍako’’</span>ti. Laku viya ghaṭikā viya ḍeti pavattatīti hi <span class="bld">lakuṇḍako,</span> rasso. Kaṇati nimīlatīti <span class="bld">kāṇo</span>. Taṃ panassa nimīlanaṃ ekena akkhinā dvīhipi vāti āha <span class="bld">‘‘ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā’’</span>ti. Kuṇanaṃ kuṇo, hatthavekallaṃ, so etassa atthīti <span class="bld">kuṇī. Khañjo</span> vuccati pādavikalo. Heṭṭhimakāyasaṅkhāto sarīrassa pakkho padeso hato assāti <span class="bld">pakkhahato</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘pīṭhasampī’’</span>ti. Padīpe padīpane etabbaṃ netabbanti <span class="bld">padīpeyyaṃ,</span> telakapallādiupakaraṇaṃ. <span class="bld">Vutta</span>nti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ.</p>
  893. <p class="bodytext"><span class="bld">Āgamanavipattī</span>ti āgamanaṭṭhānavasena vipatti āgamo etthāti katvā. <span class="bld">Pubbuppannapaccayavipattī</span>ti paṭhamuppannapaccayavasena vipatti. Caṇḍālādisabhāvā hissa mātāpitaro paṭhamuppannapaccayā, paṭhamuppattiyā vā paccayā, tehevassa vipatti eva, na sampatti. <span class="bld">Pavattapaccayavipattī</span>ti pavatte sukhapaccayavipatti. Tādise nihīnakule uppannopi koci vibhavasampanno <a name="V1.0171"></a> siyā, ayaṃ pana duggato durūpo hoti. <span class="bld">Ājīvupāyavipattī</span>ti ājīvanupāyavasena vipatti. Sukhena hi jīvikaṃ pavattetuṃ upāyabhūtā hatthisippādayo imassa natthi, pupphachaḍḍakasilākoṭṭanādikammaṃ pana katvā jīvikaṃ pavatteti. Tenāha <span class="bld">‘‘kasiravuttike’’</span>ti. <span class="bld">Attabhāvavipattī</span>ti upadhivipatti. <span class="bld">Dukkhakāraṇasamāyogo</span>ti kāyikacetasikadukkhuppattiyā paccayasamodhānaṃ. <span class="bld">Sukhakāraṇavipattī</span>ti sukhapaccayaparihāni. <span class="bld">Upabhogavipattī</span>ti upabhogasukhassa vināso anupaladdhi. Joti ceva jotiparāyaṇabhāvo ca <span class="bld">sukkapakkho</span>.</p>
  894. <p class="bodytext"><span class="bld">Dasahi akkosavatthūhī</span>ti lakkhaṇavacanaṃ etaṃ yathā ‘‘yadi me byādhitā honti, dātabbamidamosadha’’nti, tasmā dasahi akkosavatthūhi, tattha vā yena kenaci paribhāsatīti attho. <span class="bld">Ekaggacitto</span>ti dānaṃ dātuṃ apekkhitatāya samāhitacitto.</p>
  895. <p class="centered">Puggalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  896. <p class="subhead">2. Ayyikāsuttavaṇṇanā</p>
  897. <p class="bodytext"><a name="para133"></a><a name="para133_sn1"></a><span class="paranum">133</span>. <span class="bld">Jarājiṇṇā</span>ti <a name="M1.0196"></a> jarāya jiṇṇā. Tena pākaṭajarāya matthakappattimāha. <span class="bld">Vayovuḍḍhā</span>ti vayasā vuḍḍhā. Tena pacchimavayassa osakkasampavattiṃ vadati. <span class="bld">Jātimahallikā</span>ti jātimahattagatā. <span class="bld">Cirakālaṃ atikkantā</span>ti dve tayo rājaparivaṭṭe vītivattā. Vayo-saddo sādhāraṇavacanopi jiṇṇasaddasannidhānato osānavayaṃ eva vadatīti āha <span class="bld">‘‘pacchimavayaṃ sampattā’’</span>ti. <span class="bld">Ayyikā</span>ti mātāmahiṃ sandhāya vadati. Hatthī eva ratanabhūto <span class="bld">hatthiratana</span>nti āha ‘‘satasahassagghanakenā’’tiādi. <span class="bld">Sabbāni tānī</span>ti kumbhakārabhājanāni, tehi saddhiṃ sattasantānassa pamāṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘tesu hī’’</span>tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.</p>
  898. <p class="centered">Ayyikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  899. <p class="subhead">4. Issattasuttavaṇṇanā</p>
  900. <p class="bodytext"><a name="para135"></a><a name="para135_sn1"></a><span class="paranum">135</span>. <span class="bld">Aṭṭhuppattiko</span>ti ettha kā assa aṭṭhuppatti? Titthiyānaṃ bhagavato bhikkhusaṅghassa ca alābhāya ayasāya parisakkanaṃ. Taṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavato kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. Yathā taṃ sabbadisāsu yamakamahāmegho uṭṭhahitvā mahāoghaṃ viya sabbā pāramiyo ‘‘imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ dassāmā’’ti sampiṇḍitā viya lābhasakkāramahoghaṃ nibbattayiṃsu. Tato tato annapānayānavatthamālāgandhavilepanādihatthā khattiyabrāhmaṇādayo āgantvā – ‘‘kahaṃ bhagavā, kahaṃ <a name="V1.0172"></a> devadevo narāsabho lokanātho’’ti bhagavantaṃ pariyesanti, sakaṭasatehipi paccaye āharitvā okāsaṃ alabhamānā samantā gāvutappamāṇampi sakaṭadhurena sakaṭadhuraṃ āhacca tiṭṭhanti ceva anuvattanti ca andhakavindabrāhmaṇādayo viya. Sabbaṃ <span class="bld">khandhake</span> (mahāva. 282) tesu tesu suttesu ca āgatanayena veditabbaṃ. Yathā ca bhagavato, evaṃ bhikkhusaṅghassapi. Vuttampi – ‘‘tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito lābhī cīvara…pe… parikkhārānaṃ, bhikkhusaṅghopi kho’’tiādi (udā. 38), tathā ‘‘yāvatā kho, cunda, etarahi <a name="M1.0197"></a> saṅgho vā gaṇo vā loke uppanno, nāhaṃ, cunda, aññaṃ ekaṃ saṅghampi ekaṃ gaṇampi samanupassāmi evaṃ lābhaggayasaggappattaṃ, yatharivāyaṃ, cunda, bhikkhusaṅgho’’ti (dī. ni. 3.176). <span class="bld">Eva</span>nti idāni vuccamānākārena. <span class="bld">Nijjhatti</span>nti saññattiṃ. <span class="bld">Na</span>nti kathaṃ.</p>
  901. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ pucchituṃ ayuttaṃ</span> titthiyānaṃ kathā mahājanasannipāte niyyātitā hotīti. <span class="bld">Tasmiṃ dātabbaṃ,</span> cittappasādamattena dentepi hi puññaṃ pavaḍḍhati. <span class="bld">Ārocitaṃ</span> attanoti adhippāyo. <span class="bld">Bhagavā</span>ti satthu āmantanaṃ. <span class="bld">Cittaṃ nāma</span> yathāpaccayaṃ pavattamānaṃ <span class="bld">nigaṇṭhā…pe… pasīdati</span> pasannassāti adhippāyo. Pubbe avisesato deyyadhammassa dātabbaṭṭhānaṃ nāma pucchitaṃ, idāni tassa mahapphalabhāvakaro dakkhiṇeyyavisesoti āha <span class="bld">‘‘aññaṃ tayā paṭhamaṃ pucchitaṃ, aññaṃ pacchā’’</span>ti. <span class="bld">Sallakkhehi etaṃ</span>. Pacchimaṃ purimena saddhiṃ ānehīti adhippāyo. Pucchitassa nāma pañhassa kathanaṃ mayhameva bhāro. <span class="bld">Samupabyūḷho</span>ti ekato senāya rāsivasena sampiṇḍitoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘rāsibhūto’’</span>ti. <span class="bld">Asikkhito</span>ti sattaṭṭhasaṃvaccharāni dhanusippena sikkhito. Dhanusippaṃ sikkhitvāpi koci katahattho na hoti, ayaṃ pana asikkhito na katahattho, poṅkhānupoṅkhabhāvoyeva byāmamuṭṭhibandho. <span class="bld">Tiṇapuñjamattikāpuñjādīsū</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena <span class="bld">paṃsupuñjavālukapuñjasāraphalakaayoghanādike</span> saṅgaṇhāti. <span class="bld">Akataparicayo</span>ti tesaṃ santikā vijjhanaṭṭhena akataparicayo. Rājarājamahāmattādike upecca asanaṃ upāsanaṃ, na kataṃ upāsanaṃ etenāti <span class="bld">akatūpāsano</span>. Asikkhitatādinā bhīrubhāvena vā kāyassa chambhanaṃ saṅkampanaṃ uttāso etassa atthīti chambhīti āha <span class="bld">‘‘pavedhitakāyo’’</span>ti.</p>
  902. <p class="bodytext">Dakkhiṇeyyatāya adhippetattā <span class="bld">‘‘arahattamaggena kāmacchando pahīno hotī’’</span>ti āha. Accantappahānassa icchitattā <span class="bld">tatiyeneva kukkuccaṃ pahīnaṃ hoti</span> paṭighasampayogaṃ. Asekkhassa ayanti <span class="bld">asekkhaṃ,</span> sīlakkhandho. Tayidaṃ na aggaphalaṃ sīlameva adhippetaṃ, atha kho yaṃ kiñci asekkhasantāne pavattaṃ sīlaṃ, lokuttaro eva na adhippeto sikkhāya jātattā, evaṃ vimuttikkhandhopīti<a name="V1.0173"></a>. Sekkhassa esoti vā, apariyositasikkhattā sayameva sikkhatīti vā sekkho, catūsu maggesu <a name="M1.0198"></a> heṭṭhimesu ca tīsu phalesu sīlakkhandho. Upari sikkhitabbābhāvato <span class="bld">asekkho</span>. Vuḍḍhippatto sekkhoti <span class="bld">asekkho</span>. Aggaphalabhūto sīlakkhandho vucceyya, aṭṭhakathāyaṃ pana vipassakassa sīlassa adhippetattā tathā attho vutto. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti <span class="bld">‘‘asekkhenā’’</span>tiādīsu. Ettha ca yathā sīlasamādhipaññākkhandhā missakā adhippetā, evaṃ vimuttikkhandhāpīti tadaṅgavimuttiādayopi veditabbā, na paṭippassaddhivimutti eva.</p>
  903. <p class="bodytext">Yena sippena issāso hoti, taṃ <span class="bld">issatta</span>nti āha <span class="bld">‘‘ususippa’’</span>nti. Yassā vāyodhātuyā vasena sarīraṃ sañjātathāmaṃ hoti, taṃ balapaccayaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘balaṃ nāma vāyodhātū’’</span>ti. Samappavattito hi visamappavattinivārakadhātu balaṃ nāma, tena tato aññaṃ balarūpaṃ nāma natthi.</p>
  904. <p class="bodytext">Yasmā arahā eva ekantato sorato, tassa bhāvo <span class="bld">soracca</span>nti āha <span class="bld">‘‘soraccanti arahatta’’</span>nti. <span class="bld">Ete dve</span>ti khanti soraccanti ete dve dhammā. Pānīyaṃ pivanti etthāti <span class="bld">papā,</span> yo koci jalāsayo yaṃ kiñci pānīyaṭṭhānanti āha <span class="bld">‘‘caturassapokkharaṇīādīnī’’</span>ti. Udakavikūlādīsu kamanti atikkamanti etehīti <span class="bld">saṅkamanāni,</span> setuādīni. Setukaraṇayuttaṭṭhāne setuṃ, caṅkamanakaraṇayuttaṭṭhāne caṅkamanaṃ, maggakaraṇayuttaṭṭhāne maggaṃ kareyyāti ayamettha adhippāyo. Tenāha <span class="bld">‘‘paṇṇāsā’’</span>tiādi.</p>
  905. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhikkhācāravatta</span>nti ariyānaṃ hitaṃ vattapaṭipattiṃ. <span class="bld">Dentopī</span>ti <span class="bld">pi</span>-saddena akhīṇāsavassa dentopīti imamatthaṃ dasseti yassa kassacipi dentenapi kammaphalaṃ saddahitvā vippasannacitteneva dātabbattā. <span class="bld">Thanaya</span>nti idaṃ tassa mahāmeghabhāvadassanaṃ, yo hi mahāvassaṃ vassati, so gajjanto vijjummālaṃ vissajjento pavassati. <span class="bld">Abhisaṅkharitvā samodhānetvā</span>ti khādanīyassa vividhajātiyāni sampiṇḍetvā. Tenāha <span class="bld">‘‘rāsiṃ katvā’’</span>ti.</p>
  906. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakiraṇaṃ</span> nāma vikiraṇampi hoti anekatthattā dhātūnanti āha <span class="bld">‘‘vikiratī’’</span>ti. <span class="bld">Pakiranto viya vā dānaṃ detī</span>ti iminā guṇakhettameva apariyesitvā karuṇākhettepi mahādānaṃ pavattetīti dasseti. Tena ‘‘pakiretī’’ti <a name="M1.0199"></a> vadantena bhagavatā aṭṭhuppattiyaṃ āgatatitthiyavādena appaṭisedhitatāpi dīpitā hoti. <span class="bld">Puññadhārā</span>ti puññamayadhārā puññābhisandā. <span class="bld">Sinehayantī</span>ti thūladhārenapi sinehena siniddhaṃ karontī. <span class="bld">Kiledayantī</span>ti allabhāvaṃ pāpayantī. Yathāyaṃ puññadhārā <a name="V1.0174"></a> dātāraṃ anto sineheti pūreti abhisandeti, evaṃ paṭiggāhakānampi anto sineheti pūreti abhisandeti. Tenevāha ‘‘dadaṃ piyo hoti bhajanti naṃ bahū’’tiādi (a. ni. 5.34) evaṃ santepi ‘‘dātāraṃ abhivassatī’’ti vuttattā aṭṭhakathāyaṃ dāyakavaseneva <span class="bld">‘‘sinehetī’’</span>ti vuttaṃ, yasmā vā paṭiggāhakassa sinehuppatti āmisanissitāti dāyakavaseneva vuttaṃ.</p>
  907. <p class="centered">Issattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  908. <p class="subhead">5. Pabbatūpamasuttavaṇṇanā</p>
  909. <p class="bodytext"><a name="para136"></a><a name="para136_sn1"></a><span class="paranum">136</span>. <span class="bld">Khattiyā</span>ti abhisekappattā. Issariyamado <span class="bld">kāmagedho</span>. Pathavimaṇḍalassa mahantatā taṃnivāsinaṃ anuyantatāti sabbamidaṃ yathicchitassa rājakiccassa sukhena samijjhanassa kāraṇakittanaṃ. Yādise rājakicce ussukkaṃ āpanno, taṃ vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘esa kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Antaragamanānī</span>ti tiṇṇaṃ nirantaragamanānaṃ antarantarā gamanāni. <span class="bld">Corā cintayiṃsū</span>ti eko antarabhogiko rājāparādhiko pañcasatamanussaparivāro coriyaṃ karonto vicarati, te sandhāya vuttaṃ.</p>
  910. <p class="bodytext">‘‘Ayuttaṃ te kata’’nti sacāhaṃ vakkhāmīti yojanā. <span class="bld">Dhuravihāre</span>ti rathassa dhuraṃ viya nagarassa dhurabhūte vihāre. <span class="bld">Santhambhitu</span>nti vissāsabhāvena upaṭṭhātuṃ. <span class="bld">Saddhāyiko</span>ti saddhāya ayitabbo, saddheyyoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘saddhātabbo’’</span>ti. <span class="bld">Paccayiko</span>ti pattiyāyitabbo. <span class="bld">Abbhasamaṃ</span> puthulabhāvena. <span class="bld">Nippothento</span>ti nimmaddento. <span class="bld">Saṇhakaraṇīyaṃ</span> atisaṇhaṃ <span class="bld">pisanto</span> nisadapoto viya pisanto.</p>
  911. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammacariyā</span>tiādittampi sīsaṃ celañca ajjhupekkhitvā sammāpaṭipatti eva kātabbā tassā eva paraloke patiṭṭhābhāvato. <span class="bld">Ācikkhāmī</span>ti kathemi, kathento ca yathā tamatthaṃ sammadeva rājā jānāti, evaṃ jānāpemīti<a name="M1.0200"></a>. <span class="bld">Nipphatti</span> yuddhena kātabbaatthasiddhi. Visinoti bandhati yathādhippetaṃ cittaṃ etenāti <span class="bld">visayo,</span> samatthabhāvo. <span class="bld">Mantasampannā</span>ti sampannarājamantā. <span class="bld">Mahāamaccā</span>ti mahosadhādisadisā nītisatthachekā amaccapurisā. <span class="bld">Upalāpetu</span>nti paresaṃ antare virodhatthaṃ saṅgaṇhituṃ.</p>
  912. <p class="bodytext"><span class="bld">Dveyeva pabbatā</span>ti pabbatasadisā dveyeva gahitā. <span class="bld">Rājovāde</span>ti rājovādasutte. <span class="bld">Āgatāva</span> tattantiyā <a name="V1.0175"></a> anurūpatthaṃ. <span class="bld">Vilumpamānā</span>ti <span class="bld">iti</span>-saddo ādiattho. <span class="bld">Vipattī</span>ti bhogaparihānādivināso. <span class="bld">Hatthiyuddhādīhi jarāmaraṇaṃ jinituṃ na sakkā</span> sattassa avisayabhāvato. Yena pana jinituṃ sakkā, taṃ dassento bhagavā <span class="bld">‘‘buddhe…pe… nivesaye’’</span>ti āha. Ratanattaye hi saddhā niviṭṭhā mūlajātā patiṭṭhitā ekantato jarāmaraṇavijayāya hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘tasmā saddha’’</span>nti.</p>
  913. <p class="centered">Pabbatūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  914. <p class="centered">Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  915. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  916. <p class="centered">Kosalasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  917. <a name="sn1_4"></a>
  918. <p class="chapter">4. Mārasaṃyuttaṃ</p>
  919. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  920. <p class="subhead">1. Tapokammasuttavaṇṇanā</p>
  921. <p class="bodytext"><a name="para137"></a><a name="para137_sn1"></a><span class="paranum">137</span>. Uruvelāya <a name="V1.0176"></a><a name="M1.0201"></a> samīpe gāmo uruvelagāmo, taṃ <span class="bld">uruvelagāmaṃ</span> abhimukhabhāvena sammadeva sabbadhamme bujjhatīti abhisambodhi, sabbaññutaññāṇaṃ, tena samannāgatattā ca bhagavā <span class="bld">abhisambuddho</span>ti vuccati. Tassa pañcacattālīsāya vassesu ādito pannarasa vassāni paṭhamabodhi, idha pana sattāhabbhantarameva adhippetanti āha <span class="bld">‘‘abhisambuddho hutvā antosattāhasmiṃ yevā’’</span>ti. Asukhabhāvena aññehi kātuṃ asakkuṇeyyattā dukkaraṃ karotīti dukkarakāro, so eva itthiliṅgavasena <span class="bld">dukkarakārikā</span>. Tāya mutto vatamhīti cintesi. Yadi evaṃ kasmā taṃ lokanātho chabbassāni samanuyuñjati? Kammapīḷitavasena. Vuttañhetaṃ <span class="bld">apadāne</span> (apa. thera 1.39.92-94) –</p>
  922. <p class="gatha1">‘‘Avacāhaṃ jotipālo, sugataṃ kassapaṃ tadā;</p>
  923. <p class="gathalast">Kuto nu bodhi muṇḍassa, bodhi paramadullabhā.</p>
  924. <p class="gatha1">‘‘Tena kammavipākena, acariṃ dukkaraṃ bahuṃ;</p>
  925. <p class="gathalast">Chabbassānuruvelāyaṃ, tato bodhimapāpuṇiṃ.</p>
  926. <p class="gatha1">‘‘Nāhaṃ etena maggena, pāpuṇiṃ bodhimuttamaṃ;</p>
  927. <p class="gathalast">Kummaggena gavesissaṃ, pubbakammena vārito’’ti.</p>
  928. <p class="bodytext"><span class="bld">Māretī</span>ti vibādheti. Vipattiādisaṃyojanañhi sādhūnaṃ paramatthato maraṇaṃ saccapaṭivedhamāraṇattā, pāpatarattā pāpatamoti <span class="bld">pāpimā</span>. Sā cassa pāpatamatā pāpavuttitāyāti āha <span class="bld">‘‘pāpe</span> <a name="V1.0177"></a> <span class="bld">niyutto’’</span>ti. <span class="bld">Adhipatī</span>ti kāmādhipati. Appahīnakāmarāge attano vase vattetīti <span class="bld">vasavattī</span>. Tesaṃyeva kusalakammānaṃ antaṃ karotīti <span class="bld">antako</span>. Vaṭṭadukkhato aparimuttapaccayattā <span class="bld">namuci</span>. Mattānaṃ pamattānaṃ bandhūti <span class="bld">pamattabandhu</span>.</p>
  929. <p class="bodytext"><span class="bld">Tapokammā</span>ti <a name="M1.0202"></a> attakilamathānuyogato. <span class="bld">Aparaddho</span>ti virajjhasi. ‘‘Aparādho’’tipi atthi, soyeva attho. Kāyakilamathaṃ anuyuñjanto yebhuyyena amaratthāya anuyuñjati, so ca kammavādīhi anuyuñjiyamāno devatthāya siyāti āha <span class="bld">‘‘amarabhāvatthāyā’’</span>ti. <span class="bld">Sabbaṃ tapa</span>nti sabbaṃ attaparitāpanaṃ. <span class="bld">Atthāvahaṃ na bhavati</span> bodhiyā anupāyattā. <span class="bld">Kiñcassā</span>ti kiñci siyāti attho. <span class="bld">Phiyārittaṃva dhammanī</span>ti dhammaṃ vuccati vaṇṇu, so idha ‘‘dhamma’’nti vutto, dhammani vaṇṇupadeseti attho. Tenāha ‘‘araññe’’ti. Ubhosu passesu phiyāhi <span class="bld">ākaḍḍheyya ceva</span> arittehi <span class="bld">uppīḷeyya ca</span>.</p>
  930. <p class="bodytext"><span class="bld">Sammāvācākammantājīvā gahitā</span> maggasīlassa adhippetattā. Samādhino hi gahaṇena <span class="bld">sammāvāyāmasatisamādhayo gahitā</span> upakārabhāvato. <span class="bld">Paññāyā</span>ti etthāpi eseva nayo. Bujjhati etenāti <span class="bld">bodho</span>. Maggoti āha <span class="bld">‘‘bodhāyāti maggatthāyā’’</span>ti. Kathaṃ pana maggaṃ maggatthāya bhāvetīti āha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. Tena yathā yāgupacanārambho yāvadeva yāguattho, evaṃ maggabhāvanārambho maggādhigamatthāyāti dasseti. Ārambhoti ca ariyamaggabhāvanāya bandhāpanaṃ daṭṭhabbaṃ. Keci pana ‘‘magganti ariyamaggaṃ, bodhāyāti arahattasambodhāya, evañca katvā ‘pattosmi paramasuddhi’nti idampi vacanaṃ samatthita’’nti vadanti, apare pana ‘‘sabbaññutaññāṇasambodhāyāti. So hi sabbasmāpi bodhito uttaritaro’’ti. <span class="bld">Nihato</span> nibbisevanabhāvaṃ pāpito. Tenāha <span class="bld">‘‘parājito’’</span>ti.</p>
  931. <p class="centered">Tapokammasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  932. <p class="subhead">2. Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā</p>
  933. <p class="bodytext"><a name="para138"></a><a name="para138_sn1"></a><span class="paranum">138</span>. <span class="bld">Andhabhāvakārake</span>ti pacurajanassa cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakārake. <span class="bld">Mahātame</span>ti mahati tamasi. <span class="bld">Pāsāṇaphalake mahācīvaraṃ sīse ṭhapetvā</span>ti etena taṃ phalakaṃ apassāya nisinnoti dasseti<a name="M1.0203"></a>. <span class="bld">Padhāna</span>nti bhāvanaṃ. <span class="bld">Pariggaṇhamāno</span>ti sabbaso gaṇhanto avissajjento, bhāvanaṃ anuyuñjanto anupubbasamāpattiyo phalasamāpattiñca manasikarontoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘nanu cā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ariṭṭhako</span>ti ariṭṭhakavaṇṇo. Tenāha <span class="bld">‘‘kāḷako’’</span>ti.</p>
  934. <p class="bodytext"><span class="bld">Dīghamaddhāna</span>nti <a name="V1.0178"></a> cirataraṃ kālaṃ. <span class="bld">Saṃsara</span>nti āsādanādhippāyena sañcaranto, alaṃ tuyhaṃ etena nippayojananti adhippāyo. Na hi tena mārassa kāci atthasiddhīti.</p>
  935. <p class="centered">Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  936. <p class="subhead">3. Subhasuttavaṇṇanā</p>
  937. <p class="bodytext"><a name="para139"></a><a name="para139_sn1"></a><span class="paranum">139</span>. <span class="bld">Susaṃvutā</span>ti maggasaṃvarena suṭṭhu saṃvutā. <span class="bld">Supihitā</span>ti suṭṭhu pihitā. <span class="bld">Vasānugā</span>ti kāyādidvāravasānugā vasavattino na honti. <span class="bld">Baddhacarā</span>ti paṭibaddhacariyāti.</p>
  938. <p class="centered">Subhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  939. <p class="subhead">4. Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā</p>
  940. <p class="bodytext"><a name="para140"></a><a name="para140_sn1"></a><span class="paranum">140</span>. <span class="bld">Upāyamanasikārenā</span>ti aniccādīsu aniccādito manasikaraṇena. <span class="bld">Upāyavīriyenā</span>ti anuppannākusalānaṃ anuppādanāya vidhinā pavattavīriyena. <span class="bld">Kāraṇavīriyenā</span>ti anuppannānuppādanādiatthassa kāraṇabhūtena vīriyena. Anuppannapāpakānuppādanādiatthāni hi vīriyāni yadatthaṃ honti, taṃ atthaṃ sādhentiyevāti etassa atthassa dīpako <span class="bld">sammā-saddo</span>. Yonisosammāsaddena hi upāyakāraṇatthadīpakataṃ sandhāya <span class="bld">‘‘upāyavīriyena kāraṇavīriyenā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Arahattaphalavimutti</span> ukkaṭṭhaniddesena. Mārena ‘‘mayhaṃ kho, bhikkhave’’tiādikaṃ bhagavato vacanaṃ sutvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘arahattaṃ patvāpi na tussatī’’</span>tiādi.</p>
  941. <p class="bodytext"><span class="bld">Kilesapāsenā</span>ti <a name="M1.0204"></a> kilesamārassa upāyabhūtena. Kilesamāro hi satte kāmaguṇapāsehi nibandhati, na pana sayameva. Tenāha <span class="bld">‘‘ye dibbā kāmaguṇasaṅkhātā’’</span>tiādi. <span class="bld">Mārabandhane</span>ti kilesamārassa bandhanaṭṭhāne, bhavacāraketi attho. <span class="bld">Na me samaṇa mokkhasī</span>ti idaṃ māro ‘‘anuttarā vimutti anuppattā, vimuttā sabbapāsehī’’ti ca bhagavato vacanaṃ asaddahanto vadati saddahantopi vā ‘‘evamayaṃ paresaṃ sattānaṃ mokkhāya ussāhaṃ na kareyyā’’ti attano kohaññe ṭhatvā vadati.</p>
  942. <p class="centered">Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  943. <p class="subhead">5. Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā</p>
  944. <p class="bodytext"><a name="para141"></a><a name="para141_sn1"></a><span class="paranum">141</span>. <span class="bld">Anupubbagamanacārika</span>nti <a name="V1.0179"></a> gāmanigamarājadhānīsu anukkamena gamanasaṅkhātaṃ cārikaṃ. <span class="bld">Evaṃ hi gatesū</span>ti evaṃ tumhesu bahūsu ekajjhaṃ gatesu.</p>
  945. <p class="bodytext">Ādimhi kalyāṇaṃ etassāti <span class="bld">ādikalyāṇaṃ,</span> tathā sesesu. <span class="bld">Sāsanassa ādi sīlaṃ</span> mūlakattā. Tassa <span class="bld">samathādayo majjhaṃ</span> sāsanasampattiyā vemajjhabhāvato. <span class="bld">Phalanibbānāni pariyosānaṃ</span> tadadhigamato uttari karaṇīyābhāvato. Sāsane sammāpaṭipatti nāma paññāya hoti, tassā ca sīlaṃ samādhi ca mūlanti āha <span class="bld">‘‘sīlasamādhayo vā ādī’’</span>ti. Yasmā paññā anubodhapaṭivedhavasena duvidhā, tasmā tadubhayaṃ gaṇhanto <span class="bld">‘‘vipassanāmaggā majjha’’</span>nti āha. Paññānipphatti phalakiccaṃ, nibbānasacchikiriyā pana sammāpaṭipattiyā pariyosānaṃ tato paraṃ kattabbābhāvatoti āha <span class="bld">‘‘phalanibbānāni pariyosāna’’</span>nti. Phalaggahaṇena hi saupādisesanibbānaṃ gayhati, itarena itaraṃ, tadubhayavasena paṭipattiyā osānanti āha <span class="bld">‘‘phalanibbānāni pariyosāna’’</span>nti. ‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā’’ti (saṃ. ni. 5.369) vacanato sīladiṭṭhujukatāya matthakabhūtā vipassanā, tadadhiṭṭhānā sīlasamādhīti ime <a name="M1.0205"></a> tassa sāsanassa mūlanti āha <span class="bld">‘‘sīlasamādhivipassanā vā ādī’’</span>ti. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  946. <p class="bodytext">Kiñcāpi avayavavinimutto samudāyo natthi, yesu pana avayavesu samudāyarūpena apekkhitesu gāthāti samaññā, taṃ tato bhinnaṃ viya katvā dassento <span class="bld">‘‘catuppadikagāthāya tāva paṭhamapādo’’</span>tiādimāha. Pañcapadachappadānaṃ gāthānaṃ ādipariyosānaggahaṇena itare dutiyādayo tayo cattāro vā majjhanti avuttasiddhamevāti na vuttaṃ. <span class="bld">Ekānusandhikasuttassā</span>ti idaṃ bahuvibhāgaṃ yathānusandhinā ekānusandhikaṃ suttaṃ sandhāya vuttaṃ, itarassa pana teyeva desetabbadhammavibhāgena ādimajjhapariyosānabhāgā labbhanti. <span class="bld">Nidāna</span>nti kāladesakaparisādi-apadisanalakkhaṇādiko attho. <span class="bld">Idamavocā</span>ti <span class="bld">iti</span>-saddo ādiattho. Tena tadavasesanigamanapāḷiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Anekānusandhīkassa</span> saha nidānena paṭhamo anusandhi ādi. Saha nigamanena pacchimo pariyosānaṃ, itarena majjhimantiādimajjhapariyosānāni veditabbāni.</p>
  947. <p class="bodytext"><span class="bld">Sātthaka</span>nti atthasampattiyā sātthakaṃ katvā. <span class="bld">Sabyañjana</span>nti byañjanasampattiyā sabyañjanaṃ. Sampatti ca nāma paripuṇṇabyañjanatāti āha <span class="bld">‘‘byañjanehi…pe… desetā’’</span>ti. <span class="bld">Sakalaparipuṇṇa</span>nti <a name="V1.0180"></a> sabbaso paripuṇṇaṃ sīlādipañcadhammakkhandhapāripūriyā. <span class="bld">Nirupakkilesaṃ</span> diṭṭhimānādiupakkilesābhāvato. Avisesato tisso sikkhā sakale sāsane bhavanti. <span class="bld">Dhammo</span>ti pana brahmacariyaṃ vā sandhāya vuttaṃ ‘‘katamesānaṃ kho, bhante, buddhānaṃ bhagavantānaṃ brahmacariyaṃ ciraṭṭhitikaṃ ahosī’’tiādīsu (pārā. 18) viya. <span class="bld">Dukūlasāṇiyā paṭicchannā viya,</span> na tu pākāraselādipaṭicchannā viya. Tena dhammaniruttiyā sakalakilesānaṃ pahānānubhāvaṃ vadati. <span class="bld">Alābhaparihāniyā,</span> na laddhaparihāniyā. <span class="bld">Aḍḍhuḍḍhānī</span>ti pañcasatādhikāni tīṇi pāṭihāriyasahassāni. <span class="bld">Sāta</span>nti sukhaṃ.</p>
  948. <p class="centered">Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  949. <p class="subhead">6. Sappasuttavaṇṇanā</p>
  950. <p class="bodytext"><a name="para142"></a><a name="para142_sn1"></a><span class="paranum">142</span>. <span class="bld">Surākārakāna</span>nti <a name="M1.0206"></a> piṭṭhasurāyojanakānaṃ. Kosalānaṃ issaroti kosalo, kosalarājassa ayanti <span class="bld">kosalikā. Paribhogapātī</span>ti bhattaparibhojanatthāya pāti paribhogapāti. <span class="bld">Kammāruddhanapaṇāḷiyā</span>ti kammāruddhanapaṇāḷimukhe. <span class="bld">Dhamamānāyā</span>ti dhamiyamānāya. Taṃ pana yasmā bhastavātehi pūritaṃ nāma hoti, tasmā <span class="bld">‘‘bhastavātena pūriyamānāyā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Niyāmabhūmiya</span>nti bhagavato paṭisallānaṭṭhāne <span class="bld">sañcarantaṃ</span> māraṃ maṃsacakkhunāva <span class="bld">disvā</span>. Tenāha ‘‘vijjulatālokenā’’ti.</p>
  951. <p class="bodytext"><span class="bld">Seyyatthāyā</span>ti seyyānisaṃsāya. Tenāha <span class="bld">‘‘ṭhassāmī’’</span>tiādi. <span class="bld">Attasaññato</span>ti attabhāvena saṃyato. Tenāha <span class="bld">‘‘saṃyatattabhāvo’’</span>ti. <span class="bld">Taṃsaṇṭhitassā</span>ti tasmiṃ hatthapādakukkuccarahite buddhamunismiṃ avaṭṭhitassa. <span class="bld">Vossajja careyya tattha so</span>ti iminā bhagavā taṃ byākaramāno vibhiṃsitā buddhānaṃ kiṃ karissati bhayābhāvato? Kevalaṃ pana anaṭṭhavalikaṃ uppīḷento viya tvameva āyāsaṃ āpajjissasīti māraṃ santajjeti.</p>
  952. <p class="bodytext"><span class="bld">Bheravā</span>ti avītarāgānaṃ bhayajanakā. <span class="bld">Tatthā</span>ti taṃnimittaṃ. <span class="bld">Phaleyyā</span>ti bhijjeyya. <span class="bld">Sattisalla</span>nti sattisaṅkhātaṃ puthusallaṃ. <span class="bld">Urasmiṃ cārayeyyu</span>nti phāsuṃ vijjhituṃ ṭhapeyyuṃ uggireyyuṃ. <span class="bld">Khandhupadhīsū</span>ti khandhasaṅkhātesu upadhīsu. <span class="bld">Tāṇaṃ karonti nāmā</span>ti tato bhayanimittato attano tāṇaṃ karonti nāma.</p>
  953. <p class="centered">Sappasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  954. <p class="subhead">7. Supatisuttavaṇṇanā</p>
  955. <p class="bodytext"><a name="para143"></a><a name="para143_sn1"></a><span class="paranum">143</span>. <span class="bld">Utugāhāpanatthaṃ</span> <a name="V1.0181"></a> <span class="bld">dhovitvā,</span> na rajojallavikkhālanatthaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘buddhānaṃ panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dhotapādake gehe</span>ti dhotapādehi akkamitabbake. <span class="bld">Vattabhedo nāma natthi</span> dhammassāmibhāvato. <span class="bld">Vattasīse</span> <a name="M1.0207"></a> <span class="bld">ṭhatvā dhovanti</span> aññesaṃ diṭṭhānugatiāpajjanatthaṃ. <span class="bld">Soppapariggāhakenā</span>ti ettha <span class="bld">soppaṃ</span> nāma niddāya antarantarā pavattakiriyamayacittappavattirahitā nirantarabhavaṅgasantatīti taṃ sabhāvato payojanato kālaparicchedato pariggāhakaṃ upariniddesasatisampajaññaṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘soppapariggāhakena satisampajaññenā’’</span>ti. Keci pana ‘‘niddāsoppanā’’ti vadanti, taṃ bhagavato soppaṃ hīḷento vadati.</p>
  956. <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ nū</span>ti etthaṃ <span class="bld">ki</span>nti hetunissakke paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘kasmā nu supasī’’</span>ti? <span class="bld">Dubbhago</span> vuccati nissiriko bhinnabhago, so pana matasadiso visaññisadiso ca hotīti āha <span class="bld">‘‘mato viya visaññī viya cā’’</span>ti.</p>
  957. <p class="bodytext"><span class="bld">Ādinā</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena ‘‘bāhirassa upādāya aṭṭhārasā’’tiādinā (vibha. 842) āgataṃ taṇhākoṭṭhāsaṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Tattha tattha visattatāyā</span>ti tammiṃ tasmiṃ ārammaṇe visesato āsattabhāvena. Visassa dukkhanibbattakakammassa hetubhāvato <span class="bld">visamūlatā</span> visaṃ vā dukkhadukkhādibhūtavedanā mūlaṃ etassāti <span class="bld">visamūlā,</span> taṇhā. Tassa rūpādikassa dukkhassa paribhogo, na amatassāti <span class="bld">visaparibhogatā. Katthaci netu</span>nti katthaci bhave sabbathā netuṃ? <span class="bld">Parikkhayā</span>ti sabbaso khīṇattā. <span class="bld">Tuyhaṃ kiṃ etthā</span>ti sabbupadhiparikkhayā suddhassa mama paṭipattiyaṃ tuyhaṃ kiṃ ujjhāyanaṃ? Kevalaṃ vighātoyeva teti dasseti.</p>
  958. <p class="centered">Supatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  959. <p class="subhead">8. Nandatisuttavaṇṇanā</p>
  960. <p class="bodytext"><a name="para144"></a><a name="para144_sn1"></a><span class="paranum">144</span>. Aṭṭhamaṃ uttānatthameva.</p>
  961. <p class="centered">Nandatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  962. <p class="subhead">9. Paṭhamaāyusuttavaṇṇanā</p>
  963. <p class="bodytext"><a name="para145"></a><a name="para145_sn1"></a><span class="paranum">145</span>. <span class="bld">Paṇṇāsaṃ</span> <a name="V1.0182"></a><a name="M1.0208"></a> <span class="bld">vā vassāni jīvati</span> vassasatato upari seyyathāpi thero anuruddho. <span class="bld">Saṭṭhi vā vassāni</span> seyyathāpi thero bākulo. Paṭiharitvā paccanīkabhāve sātaṃ sukhaṃ etassāti paccanīkasāto, tabbhāvo <span class="bld">paccanīkasātatā,</span> tāya. <span class="bld">Abhibhavitvā abhāsi</span> paṭivacanaṃ jānamānova.</p>
  964. <p class="bodytext"><span class="bld">Na hīḷeyya</span> na jiguccheyya. <span class="bld">Eva</span>nti so dārako viya kiñci acintento sappuriso careyya, evaṃ hissa cittadukkhaṃ na hotīti adhippāyo. <span class="bld">Pajjalitasīso viya careyyā</span>ti yathā pajjalitasīso puriso aññaṃ kiñci akatvā tasseva vūpasamāya vāyameyya, evaṃ sappuriso āyuṃ parittanti ñatvā teneva nayena sabbasaṅkhāragataṃ aniccaṃ, aniccattā eva dukkhaṃ, anattāti vipassanampi otaritvā taṃ ussukkāpentopi saṅkhāravigamāya careyya paṭipajjeyya.</p>
  965. <p class="centered">Paṭhamaāyusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  966. <p class="subhead">10. Dutiyaāyusuttavaṇṇanā</p>
  967. <p class="bodytext"><a name="para146"></a><a name="para146_sn1"></a><span class="paranum">146</span>. <span class="bld">Nemīvā</span>ti nemisīsena cakkaṃ vadati. <span class="bld">Kubbaraṃ anupariyāyatī</span>ti kubbaraṃ anuparivattati. Tathābhūto pana so taṃ ajahantovāti āha <span class="bld">‘‘na vijahatī’’</span>ti. <span class="bld">Āyu anupariyāyatī</span>ti maccānaṃ āyu gatampi paccāgacchatīti bhagavato paṭāṇi hutvā vadati, bhagavā pana taṃ abhibhavitvā ‘‘accayanti ahorattā’’tiādinā āyuno accayagamanamaraṇataṃyeva pavedesi.</p>
  968. <p class="centered">Dutiyaāyusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  969. <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  970. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  971. <p class="subhead">1. Pāsāṇasuttavaṇṇanā</p>
  972. <p class="bodytext"><a name="para147"></a><a name="para147_sn1"></a><span class="paranum">147</span>. <span class="bld">Pavijjhī</span>ti <a name="V1.0183"></a><a name="M1.0209"></a> pabbataṃ sabbato pavattento tato tato nissajji. <span class="bld">Sakala</span>nti sabbabhāgavantaṃ, nissesanti attho.</p>
  973. <p class="centered">Pāsāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  974. <p class="subhead">2. Kiṃnusīhasuttavaṇṇanā</p>
  975. <p class="bodytext"><a name="para148"></a><a name="para148_sn1"></a><span class="paranum">148</span>. <span class="bld">Vicakkhukammāyā</span>ti vicakkhubhāvakāmatāya. Yathā sā bhagavato desiyamānaṃ dhammaṃ attano paññācakkhunā na passituṃ sakkoti, evaṃ kātuṃ kāmatāya. Tenāha <span class="bld">‘‘parisāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vināsetuṃ na sakkoti</span> bheravārammaṇe bhāyanasseva abhāvato. <span class="bld">Dasabalappattā</span>ti dasahi balehi samannāgatā.</p>
  976. <p class="centered">Kiṃnusīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  977. <p class="subhead">3. Sakalikasuttavaṇṇanā</p>
  978. <p class="bodytext"><a name="para149"></a><a name="para149_sn1"></a><span class="paranum">149</span>. <span class="bld">Mandabhāvenā</span>ti jaḷabhāvena <span class="bld">momūhabhāvenā</span>ti mahāmūḷhatāya. <span class="bld">Kabbakaraṇena matto</span>ti kabbakiriyāpasutatādivasena matto kabbaṃ katvā. <span class="bld">Kimidaṃ soppasevā</span>ti idaṃ tava soppaṃ kimatthaṃ, purisena nāma purisattakarena bhavitabbaṃ, na soppatiyeva. <span class="bld">Atthaṃ samāgantvā</span>ti paramatthaṃ nibbānaṃ sammā āgantvā adhigantvā. <span class="bld">Asaṅga…pe… natthi</span> sabbaso siddhatthabhāvato. <span class="bld">Jagganto</span>ti jāgaranto puriso viya, <span class="bld">na bhāyāmi</span> bhayahetūnaṃ abhāvā. <span class="bld">Nānutapanti</span> sabbattha sabbadāpi vissaṭṭhabhāvato, <span class="bld">māma</span>nti mamaṃ. Gāthāsukhatthañhi dīghaṃ katvā vuttaṃ. <span class="bld">Ṭhitattā</span>ti uddesaparipucchāya paricchijjattā. <span class="bld">Hāni</span>nti kassaci jāniṃ.</p>
  979. <p class="centered">Sakalikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  980. <p class="subhead">4. Patirūpasuttavaṇṇanā</p>
  981. <p class="bodytext"><a name="para150"></a><a name="para150_sn1"></a><span class="paranum">150</span>. Anurujjhati <a name="V1.0184"></a><a name="M1.0210"></a> etenāti anurodho, rāgo. Virujjhati etenāti virodho, paṭigho. Tesu <span class="bld">anurodhavirodhesu</span> tannimittaṃ <span class="bld">sajjati nāma</span> saṅgaṃ karoti nāma, anurodhavirodhuppādanameva cettha sajjanaṃ. <span class="bld">Yadaññamanusāsatī</span>ti yaṃ aññesaṃ anusāsanaṃ, taṃ tesaṃ hitesanaṃ anukampanaṃ, tasmā anukampake hitesake sammāsambuddhe anurodhavirodhe āropetvā vikampanatthaṃ micchā vadasīti.</p>
  982. <p class="centered">Patirūpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  983. <p class="subhead">5. Mānasasuttavaṇṇanā</p>
  984. <p class="bodytext"><a name="para151"></a><a name="para151_sn1"></a><span class="paranum">151</span>. <span class="bld">Ākāse carante</span>ti pañcābhiññe sandhāya vadati. Antalikkhe carantepi kiccasādhanato <span class="bld">antalikkhacaro</span>. Manasi jātoti <span class="bld">mānaso</span>. Taṃ pana manasantānasampayuttatāyāti āha <span class="bld">‘‘manasampayutto’’</span>ti.</p>
  985. <p class="centered">Mānasasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  986. <p class="subhead">6. Pattasuttavaṇṇanā</p>
  987. <p class="bodytext"><a name="para152"></a><a name="para152_sn1"></a><span class="paranum">152</span>. Pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ lakkhaṇādīni ceva samudayañca assādādīnavanissaraṇāni ca gahetvā sammā tesaṃ lakkhaṇādīnaṃ gahaṇaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘pañca upādānakkhandhe ādiyitvā’’</span>ti. Ruppanavediyanasañjānanaabhisaṅkharaṇavijānanāni <span class="bld">khandhānaṃ sabhāvalakkhaṇāni. Ādi</span>-saddena rasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānāni ceva samudayādīni ca saṅgaṇhāti. <span class="bld">Dassetī</span>ti paccakkhato dasseti, hatthāmalakaṃ viya pākaṭe vibhūte katvā vibhāveti. <span class="bld">Gaṇhāpetī</span>ti te dhamme manasā anupekkhite diṭṭhiyā suppaṭividdhe karonto uggaṇhāpeti. <span class="bld">Samādānamhī</span>ti tattha atthassa sammadeva ādiyane khandhānañca sammasanavasena aññadhammavasena samādiyane. <span class="bld">Paṭividdhaguṇenā</span>ti tāya desanāya, taṃ nissāya paccattapurisakārena ca tesaṃ paṭividdhaguṇena<a name="M1.0211"></a>. <span class="bld">Jotāpetī</span>ti tesaṃ cittasantānaṃ assaddhiyādikilesamalavidhamanena pabhassaraṃ karoti. <span class="bld">Aṭṭhiṃ katvā</span>ti tāya desanāya pāpetabbaṃ atthaṃ payojanaṃ daḷhaṃ katvā. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ no’’</span>tiādi. <span class="bld">Kammakārakacittaṃ</span> nāma otaraṇacittaṃ. ‘‘Yonisomanasikārapubbakaṃ vipassanācitta’’nti <a name="V1.0185"></a> keci. <span class="bld">Ohitasotā</span>ti anaññavihitatāya dhammassavanāya appitasotā, tato eva tadatthaṃ <span class="bld">ṭhapitasotā</span>.</p>
  988. <p class="bodytext"><span class="bld">Ete rūpādayo khandhe yañca saṅkhataṃ</span> samiddhapaccayehi kataṃ, tañca ‘‘eso ahaṃ na homi, etaṃ mayhaṃ na hotī’’ti passantoti yojanā. Khemo attāti khemattā, taṃ <span class="bld">khemattaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘khemibhūtaṃ attabhāva’’</span>nti. <span class="bld">Pariyesamānā</span> mārasenā.</p>
  989. <p class="centered">Pattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  990. <p class="subhead">7. Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā</p>
  991. <p class="bodytext"><a name="para153"></a><a name="para153_sn1"></a><span class="paranum">153</span>. Sañjāyati etasmāti sañjāti, so eva sampayuttadhammo samosarati etthāti samosaraṇaṃ, so eva attho, tena <span class="bld">sañjātisamosaraṇaṭṭhena. Bhayabheravaṃ sadda</span>nti bhāyati etasmāti <span class="bld">bhayaṃ,</span> tadeva yassa kassaci bheravāvahattā <span class="bld">bheravaṃ,</span> devādisaddanti attho. Vigatavalāhake deve uppātavasena uppajjanakasaddo <span class="bld">devadundubhi</span>. Asanipātādisaddo <span class="bld">asanipātasaddo. Undrīyatī</span>ti viparivattati. <span class="bld">Loko adhimucchito</span>ti atithaddhakāyo viya mucchaṃ āpanno. <span class="bld">Mārassā</span>ti kilesamārassa. <span class="bld">Ṭhānabhūta</span>nti pavattiṭṭhānabhūtaṃ.</p>
  992. <p class="centered">Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  993. <p class="subhead">8. Piṇḍasuttavaṇṇanā</p>
  994. <p class="bodytext"><a name="para154"></a><a name="para154_sn1"></a><span class="paranum">154</span>. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti tasmiṃ tasmiṃ ñātimittakule. <span class="bld">Pāhunakānī</span>ti pahitabbapaṇṇākārāni. <span class="bld">Āgantukapaṇṇākārānī</span>ti āgantukānaṃ upagatānaṃ <a name="M1.0212"></a> dātabbapaṇṇākārāni. <span class="bld">Sayaṃcaradivase</span>ti kumārakānañca kumārikānañca sayaṃ attanā caritabbachaṇadivase. Idāni tamatthaṃ vitthārato dassento <span class="bld">‘‘samavayajātigottā’’</span>tiādimāha. Samavayasamajātikasamagottāti paccekaṃ sama-saddo yojetabbo. Gottasamatā ca āvāhavivāhayogyatāvasena daṭṭhabbā, na ekagottatāvasena. <span class="bld">Tato tato</span> gāmato. <span class="bld">Aññasmiṃ</span> dātabbe asati. Chaṇavasena pahiṇituṃ sampāditaṃ pūvaṃ <span class="bld">chaṇapūvaṃ. Tāsaṃ sampattiyā</span>ti tāsaṃ dānaṃ dhammassavanañcāti tassā duvidhāyapi sampattiyā.</p>
  995. <p class="bodytext">Ñāṇaṃ nāma āvajjanapubbakaṃ, tasmā ajānanassa ‘‘anāvajjanatāyā’’ti kāraṇaṃ vatvā <a name="V1.0186"></a> sesakāraṇaṃ vadanto <span class="bld">‘‘buddhāna’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Upacārabheda</span>nti buddhaṃ disvā manussehi kātabbaupacārassa bhindanaṃ. <span class="bld">Bhinditu</span>nti vidhamituṃ.</p>
  996. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhagavā panā</span>ti <span class="bld">pana</span>saddo visesatthajotako. Tena na kevalaṃ bhagavā uppaṇḍanaṃ pariharanto taṃ gāmaṃ na puna pāvisi, atha kho māraṃ anukampantoti idaṃ visesaṃ joteti.</p>
  997. <p class="bodytext"><span class="bld">Janesī</span>ti apuññaṃ janesi, janento ca yathā tato āyatiṃ thirataraṃ mahantaṃ dukkhaṃ nipphajjissati, evaṃ nipphādesi. <span class="bld">Āsajjana</span>nti ettha <span class="bld">na</span>nti nipātamattaṃ. Kiñcati maddati abhibhavatīti kiñcananti āha <span class="bld">‘‘maddituṃ samattha’’</span>nti.</p>
  998. <p class="centered">Piṇḍasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  999. <p class="subhead">9. Kassakasuttavaṇṇanā</p>
  1000. <p class="bodytext"><a name="para155"></a><a name="para155_sn1"></a><span class="paranum">155</span>. <span class="bld">Nibbānaṃ apadisitvā</span>ti nibbānaṃ nissāya nibbānaguṇe ārabbhāti attho. <span class="bld">Haṭahaṭakeso</span>ti ito cito ca vikiṇṇattā ākulākulakeso. <span class="bld">Cakkhusamphassaviññāṇāyatana</span>nti ettha yathā cakkhuggahaṇena phasso visesito, tena eva viññāṇāyatanaṃ. Tathā sati cakkhuviññāṇassa ca gahaṇaṃ āpajjeyyāti. Nanu cettha cakkhuggahaṇena visesitattā cakkhudvārikānaṃ sabbesaṃ viññāṇānaṃ gahaṇanti? Saccametaṃ, tañca kho paṭhamena cakkhuggahaṇenāti nāyaṃ doso. <span class="bld">Bhavaṅgacitta</span>nti āvajjanāya anantarapaccayabhūtameva <a name="M1.0213"></a> adhippetanti niyametvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘sāvajjanaka’’</span>nti vuttaṃ, tasmā <span class="bld">tadārammaṇampī</span>ti javanacittena saha tadārammaṇacittampi. ‘‘Viññāṇāyatana’’nti ca vutte nimmalameva.</p>
  1001. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Cakkhū’’</span>ti avisesato vuttattā pana mārassa ayampi attho āpannoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yaṃ loke’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Upakkavipakka</span>nti cakkhupākarogena upari heṭṭhā ca sabbaso pakkaṃ kuthitaṃ. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti iminā yaṃ loke kuṭṭhakilāsagaṇḍakacchuādīhi upaddutaṃ vaṇapīḷakādivasena paggharantaṃ asuciṃ antamaso paramajeguccharūpampi, sabbaṃ taṃ taveva hotūti evamādiṃ apadisati.</p>
  1002. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ bhaṇḍaka</span>nti hiraññasuvaṇṇādikhettavatthādiupakaraṇaṃ gahaṭṭhā, pabbajitā ca yaṃ pattacīvarādiṃ ‘‘mama ida’’nti abhinivisantāva vadanti, <span class="bld">etesu</span> pariggahatthesu ca tesaṃ pariggāhakapuggalesu <a name="V1.0187"></a> ca te <span class="bld">cittaṃ yadi atthi,</span> tāni ārabbha tava cittaṃ yadi bhavati, evaṃ tvaṃ tattha baddho eva hosīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘na me samaṇa mokkhasī’’</span>ti.</p>
  1003. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ bhaṇḍakaṃ vadantī</span>ti yathāvuttaṃ upakaraṇaṃ loke bahujanā ‘‘mama ida’’nti vadanti. <span class="bld">Na taṃ mayha</span>nti taṃ mayhaṃ na hoti, na tattha mama taṇhāvasena mamanti natthi. <span class="bld">Na te aha</span>nti ye puggalā ettha baddhā, tepi ahaṃ na homi, tattha me diṭṭhibaddho natthi. <span class="bld">Na me maggampi dakkhasī</span>ti evaṃ sabbaso baddhābhāvena muttassa me gatamaggampi māra tvaṃ na dakkhasi na passissasi, ye bhavādayo tuyhaṃ visayā, tesu bhavayonigatiādīsu mayhaṃ gatamaggaṃ na passissasi bhavanissaṭṭhattāti.</p>
  1004. <p class="centered">Kassakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1005. <p class="subhead">10. Rajjasuttavaṇṇanā</p>
  1006. <p class="bodytext"><a name="para156"></a><a name="para156_sn1"></a><span class="paranum">156</span>. <span class="bld">Ahana</span>nti karaṇe paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘ahanantenā’’</span>ti, paccatte eva vā paccattavacanaṃ, ‘‘ahananto hutvā’’ti vacanasesena bhavitabbanti adhippāyo. Sesapadesupi eseva nayo. <span class="bld">Ajina</span>nti antogadhahetuatthaṃ <a name="M1.0214"></a> vadatīti āha <span class="bld">‘‘parassa dhanajāniṃ akarontenā’’</span>ti. <span class="bld">Akārāpentenā</span>ti parassa dhanajāniṃ akārentena. <span class="bld">Asocantenā</span>ti bhogabyasanādivasena paraṃ asocantena. Kasmā bhagavā evaṃ cintesīti tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘itī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Rajje vijite daṇḍakarapīḷite</span>ti dhanadaṇḍādidaṇḍena ceva balinā ca bādhite.</p>
  1007. <p class="bodytext"><span class="bld">Ijjhanakakoṭṭhāsā</span>ti cetovasibhāvādikassa sādhanakakoṭṭhāsā. <span class="bld">Vaḍḍhitā</span>ti bhāvanāpāripūrivasena anubrūhitā. <span class="bld">Punappunaṃ katā</span>ti bhāvanāya bahulīkaraṇena aparāparaṃ pavattitā. <span class="bld">Yuttayāna</span>nti yathā yuttānaṃ ājaññarathānaṃ sārathinā adhiṭṭhitaṃ yathāruci pavattati, evaṃ yathārucipavattitaṃ gamitā. <span class="bld">Patiṭṭhaṭṭhenā</span>ti adhiṭṭhānaṭṭhena. <span class="bld">Vatthukatā</span>ti sabbaso upakkilesasodhanena iddhivisayatāya patiṭṭhānabhāvato suvisodhitaparissayavatthu viya katā. <span class="bld">Avijahitā</span>ti paṭipakkhadūrībhāvato subhāvitabhāvena taṃtaṃadhiṭṭhānayogyatāya na jahāpitā. <span class="bld">Niccānubaddhā</span>ti tato eva niccaṃ anubaddhā viya katā. <span class="bld">Suparicitā</span>ti suṭṭhu sabbabhāgena bhāvanānupacayaṃ gamitā. <span class="bld">Avirādhitavedhihattho viyā</span>ti avirajjhanabhāvena virajjhanahattho viya. <span class="bld">Suṭṭhu samāraddhā</span>ti bhāvanāuppattiyā sammadeva sampāditā. <span class="bld">Cinteyyā</span>ti atthuddhāravasena cinteyya.</p>
  1008. <p class="bodytext"><span class="bld">Pabbatassā</span>ti <a name="V1.0188"></a> pabbato assa. Pabbato assāti <span class="bld">pabbato bhaveyya</span> kīdisassāti āha <span class="bld">‘‘suvaṇṇassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Jātarūpassā</span>ti ātaparūpasampannassa. <span class="bld">Dvikkhattumpi tāva mahanto</span>ti yattako so pabbato hoti, dvikkhattuṃ tattako. <span class="bld">Ekassā</span>ti ekassapi puggalassa <span class="bld">nālaṃ na pariyatto</span> taṇhāya duppūraṇabhāvā. <span class="bld">Evaṃ jānanto</span>ti evaṃ taṇhāya duppūraṇabhāvādīnavataṃ jānanto. <span class="bld">Samaṃ careyyā</span>ti paravatthuparāmāsādiṃ vihāya kāyādīhi samameva paṭipajjeyya.</p>
  1009. <p class="bodytext">Dukkhaṃ taṇhānidānaṃ, taṇhā kāmaguṇanidānā, tasmā dukkhassa taṇhāpaccayakāmaguṇanidānattaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti dukkhaṃ. <span class="bld">Yatonidānaṃ hotī</span>ti yaṃnidānaṃ yaṃkāraṇaṃ taṃ pavattati. <span class="bld">Evaṃ yo adakkhī</span>ti yo pariññātavatthuko evaṃ dukkhaṃ tassa nidānabhūte kāmaguṇe ca tathato paññācakkhunā passi. <span class="bld">Kena kāraṇena nameyya</span>? Taṃ kāraṇaṃ natthīti attho. <span class="bld">Kāmaguṇaupadhi</span>nti kāmaguṇasaṅkhātaṃ upadhiṃ. Sajjati etthāti <span class="bld">saṅgo eso, lagganametanti evaṃ</span> <a name="M1.0215"></a> <span class="bld">viditvā</span>. Tameva kāmābhibhūto nappaṭiseveyya na laggeyyāti evaṃ vinayāya vūpasamāya sikkheyyāti.</p>
  1010. <p class="centered">Rajjasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1011. <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1012. <p class="title">3. Tatiyavaggo</p>
  1013. <p class="subhead">1. Sambahulasuttavaṇṇanā</p>
  1014. <p class="bodytext"><a name="para157"></a><a name="para157_sn1"></a><span class="paranum">157</span>. <span class="bld">Jaṭācumbaṭakenā</span>ti sīse paṭimukkena jaṭākalāpena. Apariggahabrāhmaṇapabbajitā hi jaṭāya uñchācariyaṃ caranti. <span class="bld">Udumbaradaṇḍa</span>ñhi attaguttatthāya gahitaṃ tesaṃ appicchabhāvappakāsanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘appicchabhāvappakāsanattha’’</span>nti. <span class="bld">Sīsaṃ okampetvā</span>ti ettha ativiya sīsassa okampitabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘hanukena uraṃ paharanto adhonataṃ katvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Jivhaṃ nīharitvā</span>ti lambanacālanavasena mukhato nikkhāmetvā. Tenāha <span class="bld">‘‘uddha’’</span>ntiādi. <span class="bld">Tisākha</span>nti tibhaṅgabhakuṭi viya nalāṭe jātattā <span class="bld">nalāṭikaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘nalāṭe uṭṭhitaṃ valittaya’’</span>nti, tibhaṅgavalikaṃ nalāṭe katvāti attho. <span class="bld">Attanova tele</span>ti attanova pāpakammanibbattake tele, pacitabbaṭṭhānageheti adhippāyo.</p>
  1015. <p class="centered">Sambahulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1016. <p class="subhead">2. Samiddhisuttavaṇṇanā</p>
  1017. <p class="bodytext"><a name="para158"></a><a name="para158_sn1"></a><span class="paranum">158</span>. <span class="bld">Mayhaṃ</span> <a name="V1.0189"></a> <span class="bld">lābhā</span>ti evarūpassa nāma sammāsambuddhassa satthussa paṭilābho, evarūpassa ca nāma niyyānikassa saddhammassa paṭilābho, evarūpānañca suppaṭipannānaṃ sabrahmacārīnaṃ paṭilābho, ete mayhaṃ suladdhalābhā. <span class="bld">Mayhaṃ suladdha</span>nti yañcetaṃ mama niyyānikasāsane pabbajjā upasampadā, tasmiñca abhiratīti sabbañcetaṃ mayā suladdhaṃ. Yathā panassa evaṃ cetaso parivitakko uppanno, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘so kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. Caritānurūpavasena <a name="M1.0216"></a> gahitaṃ <span class="bld">mūlakammaṭṭhānaṃ. Pāsādika</span>nti pasādāvahaṃ. <span class="bld">Evamahosī</span>ti <span class="bld">‘‘lābhā vata me’’</span>tiādinā evaṃ parivitakko ahosi. <span class="bld">Nisinnasadiso</span>ti nisinno viya. <span class="bld">Tasmiṃyeva ṭhāne</span>ti yasmiṃ ṭhāne nisinnaṃ māro upasaṅkami, tasmiṃyeva ṭhāne. <span class="bld">Tassā</span>ti samiddhittherassa. <span class="bld">Kammaṭṭhānaṃ sappāya</span>nti kammaṭṭhānabhāvanāya anuyuñjanaṃ sappāyaṃ upakārāvahaṃ bhavissati.</p>
  1018. <p class="bodytext"><span class="bld">Mayha</span>nti mayā. Sati ca paññā ca <span class="bld">satipaññā,</span> tā ariyamaggena jānanasamatthanabhāvena avabuddhā. Thero kira tadā vipassanaṃ ussukkāpesi. <span class="bld">Kāma</span>nti yathāruci. Keci ‘‘kāmaṃ karassūti āyasmato ‘kāmā’ti mārassa ālapana’’nti vadanti. <span class="bld">Vibhiṃsakārahānī</span>ti bhayānakārahāni. <span class="bld">Rūpānī</span>ti vippakārāni. Vippakāratthopi hi rūpasaddo <span class="bld">‘‘rūpaṃ dasseti anappaka’’</span>ntiādīsu viya. <span class="bld">Na kampessasī</span>ti samaṇadhammakaraṇato na calissasi.</p>
  1019. <p class="centered">Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1020. <p class="subhead">3. Godhikasuttavaṇṇanā</p>
  1021. <p class="bodytext"><a name="para159"></a><a name="para159_sn1"></a><span class="paranum">159</span>. <span class="bld">Pabbatassa passe</span>ti pabbatapāde upaccakāyaṃ. Samaye samaye laddhattā <span class="bld">sāmayikaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccatī’’</span>ti. Lokiyavimutti hi anaccantapahāyitāya samayavimutti nāma, lokuttaravimutti accantapahāyitāya asamayavimutti. Tāhi samannāgatā ‘‘samayavimuttā, asamayavimuttā’’ti ca vuccanti. <span class="bld">Yāva</span> paṭhamajjhānanibbattanaṃ, tāva <span class="bld">kasmā parihāyīti</span> attho? <span class="bld">Sābādhattā</span>ti sarogattā. <span class="bld">Vātapittasemhavasenā</span>ti kadāci vātapittavasena, kadāci vātasemhavasena, ubhinnampi sannipātavasena. <span class="bld">Anusāyiko</span>ti kāyaṃ anugantvā sayito, yāpyāmayabhāvena ṭhitoti attho. <span class="bld">Samādhissā</span>ti samādhibhāvanāya. <span class="bld">Upakārakadhamme</span> utubhojanādike. <span class="bld">Pūretu</span>nti samodhānetuṃ. <span class="bld">Parihāyī</span>ti sarīrassa akallabhāvato.</p>
  1022. <p class="bodytext"><span class="bld">Āhareyya</span>nti <a name="V1.0190"></a><a name="M1.0217"></a> jīvitaharaṇatthāya upaneyyaṃ. <span class="bld">Nibaddhā gati hoti</span> kevalaṃ brahmalokūpapattito, na sotāpannādīnaṃ viya paricchinnabhāvena. Tenāha <span class="bld">‘‘brahmaloke nibbattatī’’</span>ti.</p>
  1023. <p class="bodytext"><span class="bld">Jalamānā</span>ti samuṭṭhitaniyataiddhiyā anaññasādhāraṇaparivārasampattiyā ca sadevake loke jalamānā. Maṃsacakkhu dibbacakkhu dhammacakkhu paññācakkhu samantacakkhūti pañcahi cakkhūhi <span class="bld">cakkhumā. Ānubhāvadharā</span>ti acinteyyāparimeyyabuddhānubhāvasampannā. Ānubhāvapariyāyopi hi juti-saddo hoti ‘‘iddhijutibalavīriyūpapattī’’tiādīsu (jā. 2.22.1589, 1595) viya. Anavasesato mānaṃ siyati samucchindatīti aggamaggo <span class="bld">mānasaṃ</span>. Tannibbattanā pana arahattassa mānasatā daṭṭhabbā. <span class="bld">Sīlādīnī</span>ti anuttarasīlādīni. <span class="bld">Sikkhamāno</span>ti sikkhāni bhāvento attano santāne uppādento. Na cittabhāvanā. Tenāha <span class="bld">‘‘sakaraṇīyo’’</span>ti. <span class="bld">Jane</span>ti sattassa kāye, sadevake loketi attho. <span class="bld">Vissutā</span>ti anaññasādhāraṇehi sīlādiguṇehi vissutā.</p>
  1024. <p class="bodytext"><span class="bld">Vedanaṃ vikkhambhetvā</span>ti uppannaṃ dukkhavedanaṃ paṭicca uppannaattakilamathaṃ anuppādanavasena vikkhambhetvā <span class="bld">taṃyeva vedanaṃ pariggahetvā</span> pavattavipassanā vīthimeva otaratīti katvā <span class="bld">mūlakammaṭṭhāna</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Samasīsī hutvā parinibbāyī’’</span>ti vatvā tassa pabhedaṃ vibhajitvā idhādhippetaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘samasīsī nāma tividho hotī’’</span>tiādimāha. Iriyāpathavasena samasīsī <span class="bld">iriyāpathasamasīsī</span>. Esa nayo sesadvayepi.</p>
  1025. <p class="bodytext"><span class="bld">Iriyāpathakopanañcā</span>ti iriyāpathehi asamāyogo. <span class="bld">Ekappahārenevā</span>ti ekavelāyameva. <span class="bld">Parinibbānavasenā</span>ti anupādisesaparinibbānavasena, na kilesakkhayamattena. <span class="bld">Etthā</span>ti etesu dvīsu nayesu. Evaṃ sati teneva iriyāpathena vipassanaṃ paṭṭhapetvā teneva iriyāpathena, ekasmiṃ antorogeyeva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāyantā khīṇāsavā bahavopi samasīsino eva sambhaveyyuṃ. Tasmā vuttanayeneva attho veditabbo.</p>
  1026. <p class="bodytext">Sīsañcettha <a name="M1.0218"></a> terasa – palibodhasīsaṃ taṇhā, bandhanasīsaṃ māno, parāmāsasīsaṃ diṭṭhi, vikkhepasīsaṃ uddhaccaṃ, kilesasīsaṃ avijjā, adhimokkhasīsaṃ saddhā, paggahasīsaṃ vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsaṃ sati, avikkhepasīsaṃ samādhi, dassanasīsaṃ paññā, pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ, gocarasīsaṃ vimokkho, saṅkhārasīsaṃ nirodhoti. Imesu terasasu sīsesu palibodhasīsādīni pavattisīsañca pariyādiyitabbāni, adhimokkhasīsādīni pariyādāyakāni, pariyādāyakaphalaṃ gocarasīsaṃ. Tañhi visayajjhattaṃ phalaṃ vimokkho, pariyādāyakassa maggassa phalassa ca ārammaṇaṃ <a name="V1.0191"></a> saṅkhārasīsaṃ saṅkhāravivekabhūto nirodhoti pariyādiyitabbānaṃ pariyādāyakaphalārammaṇānaṃ saha viya saṃsiddhaṃ dassanena samasīsibhāvaṃ dassetuṃ paṭisambhidāyaṃ terasa sīsāni vuttāni. Idha pana ‘‘apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañcā’’ti (pu. pa. 16) vacanato tesu kilesapavattasīsānameva vasena yojanaṃ karonto <span class="bld">‘‘ettha ca pavattisīsa’’</span>ntiādimāha.</p>
  1027. <p class="bodytext">Tattha pavattisīsaṃ pavattato vuṭṭhahanto maggo cutito uddhaṃ appavattikaraṇavasena yadipi pariyādīyati, yāva pana cuti, tāva pavattisabbhāvato <span class="bld">‘‘pavattisīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ khepetī’’</span>ti āha. Kilesapariyādānena pana maggacittena attano anantaraṃ viya nipphādetabbā paccavekkhaṇavārā ca kilesapariyādānasseva vārāti vattabbataṃ arahanti. ‘‘Vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hotī’’ti (ma. ni. 1.78; saṃ. ni. 3.12) vacanato paccavekkhaṇaparisamāpanena kilesapariyādānaṃ samāpitaṃ nāma hoti, taṃ pana parisamāpanaṃ yadi cuticittena hoti, teneva jīvitaparisamāpanañca hotīti imāya vāracutisamatāya kilesapariyādānajīvitapariyādānānaṃ apubbācarimatā veditabbāti dassento <span class="bld">‘‘dvinnaṃ cittānaṃ ekato uppādo natthī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Dvinnaṃ cittāna</span>nti cuticittamaggacittānaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti paccavekkhaṇaṃ paripuṇṇajavanacittānaṃ sattakkhattuṃ pavattiyā, aparipuṇṇānaṃ vā pañcakkhattuṃ pavattiyā. Kiñcāpi <span class="bld">‘‘eko vā dve vā’’</span>ti vuttaṃ yathā ‘‘ekaṃ vā dve vā tadārammaṇacittānī’’ti, heṭṭhimantena pana dve pavattanti.</p>
  1028. <p class="bodytext"><span class="bld">Uppāṭetvā</span>ti <a name="M1.0219"></a> uddharitvāti attho. <span class="bld">Anupādisesenā</span>ti anupādisesanibbānena.</p>
  1029. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhūmāyitatta</span>nti dhūmassa viya ayitabhāvaṃ pavattiākāraṃ. Dhūmasadisā valāhakā <span class="bld">dhūmavalāhakā,</span> timiravalāhakā, ye mahikā ‘‘timira’’nti vuccanti. <span class="bld">Appatiṭṭhitenā</span>ti patiṭṭhaṃ alabhantena. Itthambhūtalakkhaṇe etaṃ karaṇavacanaṃ, anuppattidhammenāti attho. Sati hi uppāde patiṭṭhitaṃ nāma siyā, aṭṭhakathāyaṃ pana yadeva tassa viññāṇassa appatiṭṭhānakāraṇaṃ, tadeva parinibbānakāraṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘appatiṭṭhitakāraṇā’’</span>ti.</p>
  1030. <p class="bodytext"><span class="bld">Sokena phuṭṭhassā</span>ti ‘‘aphalo vata me vāyāmo jāto’’ti sokena abhibhūtassa. <span class="bld">Abhassathā</span>ti balavasokābhitunnassa satisammosā sithilaṃ gahitā bhassi patitā sā kacchā.</p>
  1031. <p class="centered">Godhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1032. <p class="subhead">4. Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā</p>
  1033. <p class="bodytext"><a name="para160"></a><a name="para160_sn1"></a><span class="paranum">160</span>. Yasmā <a name="V1.0192"></a> kapilavatthuto nikkhantakālato paṭṭhāya māro otārāpekkho lokanāthaṃ anubandhituṃ āraddho, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘pure bodhiyā chabbassānī’’</span>ti. <span class="bld">Atigahetvā</span>ti anugantvā tassa yathāruci paṭipattiṃ anuvatto viya hutvā.</p>
  1034. <p class="bodytext"><span class="bld">Avajjhāyanto</span>ti pajjhāyanto. <span class="bld">Jito</span> vittaparājito asi nu. <span class="bld">Pamāṇātikkanta</span>nti garutaraṃ.</p>
  1035. <p class="bodytext"><span class="bld">Khanitvā</span> ummūletvā. Kāmāsavādīni pajahanto <span class="bld">anāsavo</span>.</p>
  1036. <p class="bodytext"><span class="bld">Pehī</span>ti apehi. <span class="bld">Pāragāmino</span>ti pāraṅgamanasīlā. Tekāliko ayaṃ gāmi-saddoti āha <span class="bld">‘‘yepī’’</span>tiādi.</p>
  1037. <p class="bodytext"><span class="bld">Māravisūkānī</span>ti mārakaṇṭakāni kaṇṭakasadisāni mārassa durācārāni. <span class="bld">Viruddhasevitāni</span> virodhavasena tāsaṃyeva vevacanāni. Tāni sarūpato dassetuṃ <span class="bld">‘‘appamāyū’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Nibbejanīyā</span>ti nibbedadāyikā. <span class="bld">Ukkaṇṭhanīyā</span>ti ukkaṇṭhavahā.</p>
  1038. <p class="bodytext"><span class="bld">Vikappavasena</span> <a name="M1.0220"></a> <span class="bld">veditabbo</span> opammaparikappavisayattā tassa kiriyāpadassa. Tenāha <span class="bld">‘‘anuparigaccheyyā’’</span>ti. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ medavaṇṇavatthusmiṃ. <span class="bld">Mudu</span>nti mudumadhurasaṃ <span class="bld">vindeyyāma</span> paṭilabheyyāma. <span class="bld">Assādo</span>ti assādetabbo.</p>
  1039. <p class="centered">Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1040. <p class="subhead">5. Māradhītusuttavaṇṇanā</p>
  1041. <p class="bodytext"><a name="para161"></a><a name="para161_sn1"></a><span class="paranum">161</span>. <span class="bld">Cintesī</span>ti sokavasiko hutvā cintayi. <span class="bld">Gaṇikārahatthiniyo</span>ti dīpakakareṇuyo. <span class="bld">Ekasataṃ ekasata</span>nti ekasataṃ ekasataṃ paccekaṃ sataṃ satanti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘ekekaṃ sataṃ sataṃ katvā’’</span>ti. <span class="bld">Kumārivaṇṇasata</span>nti kumāritthīnaṃ attabhāvānaṃ sataṃ. Tā kira paṭhamaṃ kaññārūpena attānaṃ dassesuṃ. Anupagatapupphānañhi samaññā kaññāti. Puna yathāvuttakumārirūpena upagatapupphā hi kumārī. Puna vadhukārūpena. Taṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘avijātavaṇṇasata’’</span>nti<a name="V1.0193"></a>. Tatiyavāre yuvatirūpena. Vijātā hi itthī anatikkantamajjhimavayā yuvatī. Ettāvatā bālā taruṇī porīti tividhāsu itthīsu purimā dve dassitā, pariyosānavāresu manussajātikānaṃ manussitthiyova ruccantīti tena manussarūpena tā attānaṃ dassesuṃ.</p>
  1042. <p class="bodytext"><span class="bld">Atthassa patti</span>nti ekantato hitānuppattiṃ. <span class="bld">Hadayassa santi</span>nti paramacittupasamaṃ. <span class="bld">Kilesasena</span>nti kāmaguṇasaṅkhātaṃ paṭhamaṃ kilesasenaṃ. Sā hi kilesasenā accharāsaṅghātasabhāvāpi paṭipatthayamānā piyāyitabbaicchitabbarūpabhāvato piyarūpasātarūpā nāma attano kiccavasena. <span class="bld">Eko ahaṃ jhāyanto</span>ti gaṇasaṅgaṇikāya kilesasaṅgaṇikāya ca abhāvato eko asahāyo ahaṃ lakkhaṇūpanijjhānena nijjhāyanto. <span class="bld">Anubujjhi</span>nti anukkamena maggapaṭipāṭiyā bujjhiṃ paṭibujjhiṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti yathāvuttavivekasukhasamadhigamanimittaṃ. <span class="bld">Akaraṇenā</span>ti mittasanthavassa akaraṇena. <span class="bld">Sakkhī</span>ti sakkhibhāvo.</p>
  1043. <p class="bodytext"><span class="bld">Katamena</span> <a name="M1.0221"></a> <span class="bld">vihārenā</span>ti jhānasamāpattīnaṃ katamena vihārena. Idha dutiyapadassa attho vissajjanagāthāvaṇṇanāyameva āvi bhavissati. Anāmantena <span class="bld">‘‘taṃ puggala’’</span>nti sammukhā ṭhitampi bhagavantaṃ asammukhā viya katvā vadati, kathaṃ tvanti attho.</p>
  1044. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Avitakkajhāyī’’</span>ti vakkhamānattā ayamevettha kāyapassaddhi veditabbāti āha <span class="bld">‘‘catutthajjhānena assāsapassāsakāyassa passaddhattā passaddhakāyo’’</span>ti. Puññābhisaṅkhārādike <span class="bld">kammābhisaṅkhāre</span>. Kāmālayādīnaṃ abhāvato <span class="bld">anālayo. Na saratī</span>ti na savati. Rāgavasena hi sattā saṃsāramanusavanti. <span class="bld">Na thino</span>ti na thinamiddhacitto. Mohavasena hi sattā thinamiddhaṃ āpajjantīti. <span class="bld">Diyaḍḍhakilesasahassa</span>nti <span class="bld">khuddakavatthuvibhaṅge</span> (vibha. 842, 976) āgatesu aṭṭhasu kilesasatesu aṭṭhasataṃ taṇhāvicaritāni apanetvā sesā paññāsādhikaṃ sataṃ kilesā, te <span class="bld">brahmajāle</span> (dī. ni. 1.31) āgatāhi dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīhi saha pañcapaññāsādhikaṃ sattasataṃ hoti; tā ca uppannānuppannabhāvena diguṇitā diyaḍḍhakilesasahassaṃ dasādhikaṃ hoti; taṃ appakaṃ pana ūnamadhikaṃ vā gaṇanupagaṃ na hotīti ‘‘diyaḍḍhakilesasahassa’’nti vuttaṃ. Itaresaṃ atītādibhāvāmasanato aggahaṇaṃ pahānassa adhippetattā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">abhidhammaṭīkāyaṃ</span> (dha. sa. anuṭī. nidānakathāvaṇṇanā) vuttanayena veditabbo. <span class="bld">Paṭhamapadenā</span>ti ‘‘na kuppatī’’ti iminā padena. <span class="bld">Dutiyenā</span>ti ‘‘na saratī’’ti padena. <span class="bld">Tatiyenā</span>ti <a name="V1.0194"></a> ‘‘na thino’’ti padena. <span class="bld">Nīvaraṇappahānena khīṇāsavataṃ dasseti,</span> anavasesato nīvaraṇānaṃ accantappahānaṃ adhippetaṃ.</p>
  1045. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcadvārikakilesoghaṃ tiṇṇo</span>ti channaṃ dvārānaṃ vasena pavattanakilesoghaṃ taritvā ṭhito. Kāmoghadiṭṭhoghabhavoghaṭṭhakilesabhāvato <span class="bld">‘‘pañcoghaggahaṇena vā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni veditabbānī’’</span>ti āha. Rūparāgādayo visesato na pañcadvārikāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘chaṭṭhaggahaṇena pañcuddhambhāgiyāni veditabbānī’’</span>ti.</p>
  1046. <p class="bodytext"><span class="bld">Maccurājassā</span>ti sambandhe sāmivacananti dassento <span class="bld">‘‘maccurājassa hatthato’’</span>ti āha. <span class="bld">Nayamānāna</span>nti anādare sāmivacananti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘nayamānesū’’</span>ti.</p>
  1047. <p class="bodytext"><span class="bld">Ūhaccā</span>ti <a name="M1.0222"></a> buddhaṃ nissāya. <span class="bld">‘‘Idamavocā’’ti desanaṃ niṭṭhāpetvā</span>ti etena saṃyuttesu ayaṃ nigamanapāḷi, heṭṭhā anāgatanayattā pana kesuci potthakesu na likhīyatīti dasseti. <span class="bld">Daddallamānā</span>ti jajjakārassa hi daddakāraṃ katvā niddeso. Tenāha <span class="bld">‘‘ativiya jalamānā’’</span>ti. <span class="bld">Nīharī</span>ti tāsaṃ kāyavacīvikāraṃ na manasikaronto tiṇāyapi amaññamānova anapekkheneva nīhari. <span class="bld">Phalato bhaṭṭha</span>nti phalasipāṭikato bhaṭṭhaṃ. Kuṇḍatiṇādigacchatūlaṃ <span class="bld">poṭakitūlaṃ</span>.</p>
  1048. <p class="centered">Māradhītusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1049. <p class="centered">Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1050. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1051. <p class="centered">Mārasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1052. <a name="sn1_5"></a>
  1053. <p class="chapter">5. Bhikkhunīsaṃyuttaṃ</p>
  1054. <p class="subhead">1. Āḷavikāsuttavaṇṇanā</p>
  1055. <p class="bodytext"><a name="para162"></a><a name="para162_sn1"></a><span class="paranum">162</span>. <span class="bld">Āḷaviyaṃ</span> <a name="V1.0195"></a><a name="M1.0223"></a> <span class="bld">jātā</span>ti āḷaviyaṃ vijāyitvā saṃvaḍḍhamānā. Tenāha <span class="bld">‘‘āḷavinagaratoyeva ca nikkhamma pabbajitā’’</span>ti. <span class="bld">Dhanaṃ samādapetvā</span>ti cetiyassa rājā ekaṃ mukhaṃ, rājaputto ekaṃ, amaccānaṃ jeṭṭhako hutvā senāpati ekaṃ, janapadānaṃ jeṭṭhako hutvā seṭṭhi ekanti evaṃ catūsu mukhesu navakamme kayiramāne seṭṭhinā gahitamukhe kamme olīyamāne eko upāsako ariyasāvako pañca sakaṭasatāni yojāpetvā janapadaṃ gantvā ‘‘yo yaṃ dātuṃ ussahati hiraññaṃ vā suvaṇṇaṃ vā sattavidharatanaṃ vā haritālaṃ vā manosilaṃ vā, so dhanaṃ detū’’ti samādapetvā yathāladdhaṃ paṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ pesetvā ‘‘navakammaṃ niṭṭhita’’nti sutvā ekakaṃ āgacchantaṃ antarāmagge corā palibundhitvā tato kiñcipi dhanaṃ alabhantā ‘‘sace naṃ muñcissāma, anatthaṃ no kareyyā’’ti jīvitā voropesuṃ. Anaparādhe ariyasāvake aparādhakā te corā andhā jātā, tasmā taṃ ṭhānaṃ <span class="bld">‘‘andhavana’’</span>nti paññāyitthāti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ. Khīṇāsavānaṃ yasmā yattha katthaci cittaviveko hotiyeva upadhivivekassa siddhattā. Tasmā <span class="bld">‘‘kāyavivekatthinī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1056. <p class="bodytext"><span class="bld">Nissaraṇa</span>nti nibbānaṃ sabbasaṅkhatassa nissaṭattā. <span class="bld">Paccavekkhaṇañāṇenā</span>ti paccavekkhaṇañāṇena, pageva maggaphalañāṇehīti adhippāyo. <span class="bld">Nibbānapada</span>nti nibbānasaṅkhātaṃ dhammakoṭṭhāsaṃ. <span class="bld">Vinivijjhanaṭṭhenā</span>ti hadayaṃ vinividdhena hadayamhi vijjhitvā dukkhuppādanena khandhānaṃ ete pañca kāmā sattisūlasadisā. <span class="bld">Adhikuṭṭanabhaṇḍikā</span>ti āghātanaghaṭikā.</p>
  1057. <p class="centered">Āḷavikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1058. <p class="subhead">2. Somāsuttavaṇṇanā</p>
  1059. <p class="bodytext"><a name="para163"></a><a name="para163_sn1"></a><span class="paranum">163</span>. <span class="bld">Ṭhāna</span>nti <a name="V1.0196"></a> issariyaṭṭhānaṃ visayajjhattaṃ. <span class="bld">Duppasahaṃ</span> akampiyabhāvattā. <span class="bld">Dvaṅgulapaññāyā</span>ti ettha itthiyo hi daharakumārikākālato paṭṭhāya <a name="M1.0224"></a> odanapacanavidhiṃ anutiṭṭhantiyo ukkhaliyaṃ udakaṃ tāpetvā taṇḍule pakkhipitvā attano buddhiyā tesaṃ pākakālappamāṇaṃ paricchindituṃ tāni dabbiyā uddharitvāpi vaṇṇasaṇṭhānaggahaṇamattena pakkāpakkabhāvaṃ jānituṃ na sakkonti, kevalaṃ pana dvīhi aṅgulīhi uppīḷitakāle eva jānanti, tasmā dvīhaṅgulikehi dubbalapaññattā <span class="bld">‘‘dvaṅgulapaññā’’</span>ti vuccanti. Phalasamāpattiñāṇappavattikittanena catūsu saccesu asammohavihāro dīpito hotīti āha <span class="bld">‘‘ñāṇamhi vattamānamhīti phalasamāpattiñāṇe pavattamāne’’</span>ti. <span class="bld">Vipassantassā</span>ti asammohapaṭivedhato visesena passantassa khandhapañcakameva saccābhisamayato pubbabhāge vipassantassa. <span class="bld">Aññaṃ vā</span>ti itthipurisato aññaṃ vā kiñci vatthuṃ. ‘‘Ahaṃ asmī’’ti mānadiṭṭhigāhataṇhāgāhavasena gahitavatthusmiṃ yevāti āha <span class="bld">‘‘ahaṃ asmīti taṇhāmānadiṭṭhivasenā’’</span>ti.</p>
  1060. <p class="centered">Somāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1061. <p class="subhead">3. Kisāgotamīsuttavaṇṇanā</p>
  1062. <p class="bodytext"><a name="para164"></a><a name="para164_sn1"></a><span class="paranum">164</span>. ‘‘Kisāgotamī’’ti ettha kā panāyaṃ kisāgotamī, kissa ayaṃ bhikkhunī hutvā samaṇadhammaṃ matthakaṃ pāpesīti tamatthaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘pubbe kirā’’</span>tiādimāraddhaṃ. <span class="bld">Aṅgārāvā</span>ti addāriṭṭhakavaṇṇaaṅgārā eva jātā. <span class="bld">Dārusāka</span>nti addhamāsakena dāruṃ sākañca āharissāmīti antarāpaṇe antaravīthiṃ gatā.</p>
  1063. <p class="bodytext"><span class="bld">Siddhatthaka</span>nti sāsapaṃ. <span class="bld">Sālāya</span>nti anāthasālāyaṃ. <span class="bld">Khuraggeyevā</span>ti khurasikhe eva, kesorohanakkhaṇe evāti attho.</p>
  1064. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekamāsī</span>ti ettha <span class="bld">ma</span>-kāro padasandhikaro. Saṃhitāvasena ca purimapade vā rassattaṃ. Parapade vā dīghattanti āha <span class="bld">‘‘ekā āsī’’</span>ti. <span class="bld">Bhāvanapuṃsakametaṃ</span> ‘‘ekamantaṃ nisīdī’’tiādīsu viya. <span class="bld">Puttamaraṇaṃ antaṃ atītaṃ</span> idāni puttamaraṇassa abhāvato. Tenevāha <span class="bld">‘‘puttamaraṇaṃ nāma natthī’’</span>ti. <span class="bld">Purisaṃ gavesitu</span>nti yathā mayhaṃ purisagavesanā nāma sabbaso natthi, tathā eva puttagavesanāpi natthi, tasmā me puttamaraṇaṃ etadantaṃ, sabbesu khandhādīsu bhavādīsu ca taṇhānandiyā <a name="V1.0197"></a> abhāvakathanena sabbasattesu taṇhā sabbaso <a name="M1.0225"></a> visositā, tassāyeva kārakaavijjākkhandho padālitoti attano nikkilesataṃ pavedentī therī sīhanādaṃ nadīti.</p>
  1065. <p class="centered">Kisāgotamīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1066. <p class="subhead">4. Vijayāsuttavaṇṇanā</p>
  1067. <p class="bodytext"><a name="para165"></a><a name="para165_sn1"></a><span class="paranum">165</span>. Pañca aṅgāni etassāti pañcaṅgaṃ, pañcaṅgameva pañcaṅgikaṃ, tena <span class="bld">pañcaṅgikena. Ātata</span>ntiādīsu <span class="bld">ātataṃ</span> nāma cammapariyonaddhesu bheriādīsu ekatalaṃ tūriyaṃ. <span class="bld">Vitataṃ</span> nāma ubhayatalaṃ. <span class="bld">Ātatavitataṃ</span> nāma tantibaddhavīṇādi. <span class="bld">Susiraṃ</span> vaṃsādi. <span class="bld">Ghanaṃ</span> sammādi. Tataādivisesopi ātatamevāti ‘‘cammapariyonaddhesū’’ti visesanaṃ. Ekatalaṃ kumbhathūṇadaddarādi. Ubhayatalaṃ bherimudiṅgādi. Cammapariyonaddhaṃ sesaṃ tantibaddhaṃ sabbaṃ ātatavitataṃ nāma, gomukhīādīnampi ettheva saṅgaho daṭṭhabbo. <span class="bld">Vaṃsādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>saddena saṅkhasiṅgānampi saṅgaho. Sammatāḷa-kaṃsatāḷa-silātāḷa-salākatāḷādi sammādi nāma. Tattha <span class="bld">sammatāḷaṃ</span> nāma daṇḍamayatāḷaṃ, kaṃsamayatāḷaṃ <span class="bld">kaṃsatāḷaṃ,</span> silāyaṃ ayopattena ca tāḷanatāḷaṃ. <span class="bld">Sabbe</span> kāmaguṇe. <span class="bld">Uggharitapaggharitaṭṭhenā</span>ti upari gharaṇena ca vissandanena ca. <span class="bld">Eva</span>nti ‘‘iminā pūtikāyenā’’ti. <span class="bld">Arūpaṭṭhāyino</span>ti sattādhiṭṭhānenāyaṃ dhammadesanāti āha <span class="bld">‘‘sabbatthāti sabbesu rūpārūpabhavesū’’</span>ti. <span class="bld">Tesaṃ dvinnaṃ</span> rūpārūpabhavānaṃ gahitattā. Bhavabhāvasāmaññato, tadadhiṭṭhānato <span class="bld">gahite kāmabhave</span>. <span class="bld">Avijjātamo vihato</span> aggamaggena samugghātitattā.</p>
  1068. <p class="centered">Vijayāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1069. <p class="subhead">5. Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā</p>
  1070. <p class="bodytext"><a name="para166"></a><a name="para166_sn1"></a><span class="paranum">166</span>. <span class="bld">Aggato</span> <a name="M1.0226"></a> <span class="bld">paṭṭhāyā</span>ti sabbaaggato pabhuti yāva mūlā antarāyuttaṃ sammadeva pupphitaṃ sālarukkhaṃ. Vaṇṇadhātusīsena vaṇṇadhātusampannaṃ dutiyaṃ bhikkhuniṃ vadatīti āha <span class="bld">‘‘tayā sadisā aññā bhikkhunī natthī’’</span>ti. Pakhumasīsena akkhibhaṇḍaṃ vuccatīti āha <span class="bld">‘‘pakhumantarikāyanti dvinnaṃ akkhīnaṃ majjhe’’</span>ti. <span class="bld">Nāsavaṃse</span>ti nāsavaṃsamūle. <span class="bld">‘‘Na passasī’’</span>ti vatvā adassane kāraṇaṃ āha <span class="bld">‘‘vasībhūtamhī’’</span>ti.</p>
  1071. <p class="centered">Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1072. <p class="subhead">6. Cālāsuttavaṇṇanā</p>
  1073. <p class="bodytext"><a name="para167"></a><a name="para167_sn1"></a><span class="paranum">167</span>. <span class="bld">Ida</span>nti <a name="V1.0198"></a> idaṃ dassanaṃ. <span class="bld">Gāhāpesī</span>ti samādāpesi <span class="bld">‘‘jātiṃ mā rocā’’</span>ti. <span class="bld">Añña</span>nti bandhavadhato aññaṃ chedanādiṃ. <span class="bld">Nivesesī</span>ti pavisāpesi.</p>
  1074. <p class="centered">Cālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1075. <p class="subhead">7. Upacālāsuttavaṇṇanā</p>
  1076. <p class="bodytext"><a name="para168"></a><a name="para168_sn1"></a><span class="paranum">168</span>. <span class="bld">Punappunaṃ…pe… āgacchanti</span> kāraṇassa asamūhatattā. <span class="bld">Santāpito</span> kilesasantāpehi. <span class="bld">Agatī</span>ti avisayo.</p>
  1077. <p class="centered">Upacālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1078. <p class="subhead">8. Sīsupacālāsuttavaṇṇanā</p>
  1079. <p class="bodytext"><a name="para169"></a><a name="para169_sn1"></a><span class="paranum">169</span>. <span class="bld">Samaṇisadisā</span>ti samaṇaliṅgassa dhāraṇena samaṇisadisā, kassacipi pāsaṇḍassa aruccanato monamaggassa appaṭipajjanato tava samaṇibhāvaṃ nānupassāmīti adhippāyo. <span class="bld">Pāsaṃ ḍentī</span>ti pāsaṃ sajjenti, yathā <a name="M1.0227"></a> tattha diṭṭhipāse sattānaṃ cittaṃ paṭimukkaṃ hoti, evaṃ sajjentīti attho. Tathābhūtā ca te sattānaṃ citte khittā viya hontīti āha <span class="bld">‘‘cittesu diṭṭhipāsaṃ khipantīti attho’’</span>ti. <span class="bld">Pāse mocetī</span>ti diṭṭhipāse sattānaṃ cittasantānato nīharati dhammasudhammatāya. <span class="bld">Tasmā</span>ti pāsamocanato pāsaṇḍoti na vuccati. <span class="bld">‘‘Ito bahiddhāyeva pāsaṇḍā hontī’’</span>ti vuttassa atthassa nigamanaṃ. Evañca katvā sabbepi bāhirakasamaye sandhāya <span class="bld">cūḷasīhanādasutte</span> ‘‘channavuti pāsaṇḍā’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Pasīdantī</span>ti diṭṭhipaṅke saṃsārapaṅke ca pakārehi agādhā osīdanti.</p>
  1080. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhibhavitvā</span>ti sabbasaṃkilesappahānena abhibhuyya atikkamitvā. <span class="bld">Ajito</span>ti ajini avijayattā. Sabbāni akusalakammāni kusalakammāni ca khīṇāni etthāti <span class="bld">sabbakammakkhayo,</span> arahattaṃ. Upadhayo sammadeva khīyanti etthāti <span class="bld">upadhisaṅkhayo,</span> nibbānaṃ.</p>
  1081. <p class="centered">Sīsupacālāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1082. <p class="subhead">9. Selāsuttavaṇṇanā</p>
  1083. <p class="bodytext"><a name="para170"></a><a name="para170_sn1"></a><span class="paranum">170</span>. <span class="bld">Kenidaṃ</span> <a name="V1.0199"></a> <span class="bld">pakataṃ bimba</span>nti idaṃ attabhāvasaññitaṃ bimbaṃ brahmā-visaṇupurisa-pajāpatiādīsu kena kataṃ nimmitaṃ nibbattitanti kattabbamohaṃ nāma kātukāmo pucchati. <span class="bld">Agha</span>nti aghavatthu. Tenāha <span class="bld">‘‘dukkhapatiṭṭhānattā’’</span>ti. <span class="bld">Hetunirodhenā</span>ti taṇhāsaṅkhatassa hetuno anuppādanirodhena. <span class="bld">Paccayavekallenā</span>ti tadavasiṭṭhakilesābhisaṅkhārādipaccayassa vekallabhāvena, apaccayabhāvūpagamanenāti attho.</p>
  1084. <p class="centered">Selāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1085. <p class="subhead">10. Vajirāsuttavaṇṇanā</p>
  1086. <p class="bodytext"><a name="para171"></a><a name="para171_sn1"></a><span class="paranum">171</span>. <span class="bld">Suddhasaṅkhārapuñje</span>ti rūpārūpavibhāge kilesasaṅkhārasamūhe. <span class="bld">Paramatthato</span>ti sabhāvena. Yathā na hi sattasaññitasaṅkhārapuñjo nāma paramatthato <a name="M1.0228"></a> upalabbhati, evaṃ tabbinimutto nāma koci na upalabbhati avijjamānattā. <span class="bld">Vijjamānesū</span>ti yathāpaccayasampattiyā labbhamānesu. <span class="bld">Tenākārenā</span>ti itthipurisādiākārena. <span class="bld">Vavatthitesū</span>ti paccekaṃ paccayavisesasamuṭṭhitaṃ saṇṭhānavisesaṃ upādāya ‘‘puriso hatthī asso’’tiādinā abhisaṅgato pavattesu. <span class="bld">Sammutī</span>ti sattoti vohāro. Tenāha <span class="bld">‘‘samaññāmattamevā’’</span>ti. <span class="bld">Pañcakkhandhadukkha</span>nti pañcakkhandhasaññitaṃ dukkhaṃ. Vuttaṃ hetaṃ bhagavatā ‘‘saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti (dī. ni. 2.387; ma. ni. 1.120; 3.373; vibha. 202) <span class="bld">añño neva sambhoti</span> yathāvuttadukkhato aññassa saṅkhatadhammassa abhāvato. <span class="bld">Na nirujjhatī</span>ti tato aññaṃ na nirujjhati, uppādato hoti nirodhoti.</p>
  1087. <p class="centered">Vajirāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1088. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1089. <p class="centered">Bhikkhunīsaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1090. <a name="sn1_6"></a>
  1091. <p class="chapter">6. Brahmasaṃyuttaṃ</p>
  1092. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  1093. <p class="subhead">1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā</p>
  1094. <p class="bodytext"><a name="para172"></a><a name="para172_sn1"></a><span class="paranum">172</span>. <span class="bld">Parivitakko</span> <a name="V1.0200"></a><a name="M1.0229"></a> <span class="bld">udapādī</span>ti dhammagambhīratāpaccavekkhaṇahetuko dhammadesanāya appossukko uppajji. Ayaṃ parivitakko kasmā udapādi? Kattha ca udapādīti taṃ sabbaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘sabbabuddhāna’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">āciṇṇasamāciṇṇo</span>ti ācarito ceva ācarantehi ca sammadeva ācaritoti attho. Etena ayaṃ parivitakko sabbabuddhānaṃ paṭhamābhisambodhiyaṃ uppajjatevāti ayamettha dhammatāti dasseti. Tattha <span class="bld">aṭṭhame sattāhe</span>ti idaṃ sattamasattāhato paraṃ sattāhabbhantare uppannattā vuttaṃ, na pana itaresaṃ viya aṭṭhamassa nāma sattāhassa pavattitassa sabbhāvā. <span class="bld">Sapaccagghe</span>ti mahagghe. ‘‘Paccagghe’’ti vā pāṭho, abhinaveti attho. <span class="bld">Selamaye</span>ti muggavaṇṇasilāmaye.</p>
  1095. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭividdho</span>ti sayambhuñāṇena ‘‘idaṃ dukkha’’ntiādinā paṭimukhaṃ nibbijjhanavasena patto, yāthāvato avabuddhoti attho. <span class="bld">Dhammoti catusaccadhammo</span> tabbinimuttassa paṭivijjhitabbadhammassa abhāvato. <span class="bld">Gambhīro</span>ti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra samupacitaparipakkañāṇasambhārehi aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭho. Tenāha <span class="bld">‘‘uttānapaṭikkhepavacanameta’’</span>nti. Yo alabbhaneyyapatiṭṭho, so ogāhituṃ asakkuṇeyyatāya sarūpato visesato ca passituṃ na sakkāti āha <span class="bld">‘‘gambhīrattāva duddaso’’</span>ti. <span class="bld">Dukkhena daṭṭhabbo</span>ti kicchena kenaci kadācideva daṭṭhabbo. Yaṃ pana daṭṭhumeva na sakkā, tassa ogāhetvā anu anu bujjhanako kadāci natthīti āha <span class="bld">‘‘duddasattāva duranubodho’’</span>ti. <span class="bld">Dukkhena avabujjhitabbo</span> avabodhassa dukkarabhāvato. Imasmiṃ ṭhāne ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā’’ti (saṃ. ni. 5.1115) suttapadaṃ vattabbaṃ. Santārammaṇatāya vā <span class="bld">santo</span>. Nibbutasabbapariḷāhatāya <span class="bld">nibbuto</span>. Attano paccayehi padhānabhāvaṃ nītoti <a name="M1.0230"></a> vā <span class="bld">paṇīto</span><a name="V1.0201"></a>. Atittikaraṇaṭṭhena <span class="bld">atappako</span> sādurasabhojanaṃ viya. Tattha ca nirodhasaccaṃ santaṃ ārammaṇanti santārammaṇaṃ, maggasaccaṃ santaṃ santārammaṇañcāti santārammaṇaṃ, anupasantasabhāvānaṃ kilesānaṃ saṅkhārānañca abhāvato santo. Nibbutasabbapariḷāhattā nibbuto. Santapaṇītabhāveneva tadatthāya asecanakatāya atappakatā daṭṭhabbā. Tenāha <span class="bld">‘‘idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vutta’’</span>nti. Uttamañāṇassa visayattā <span class="bld">na takkena avacaritabbo</span>. Tato eva nipuṇañāṇagocaratāya saṇhasukhumasabhāvattā ca <span class="bld">nipuṇo</span>. Bālānaṃ avisayattā yathāvuttehi paṇḍitehi eva veditabboti <span class="bld">paṇḍitavedanīyo</span>. Ālīyanti abhiramitabbaṭṭhena sevīyantīti <span class="bld">ālayā,</span> pañca kāmaguṇā. Ālayanti allīyanti abhiramaṇavasena sevantīti <span class="bld">ālayā,</span> taṇhāvicaritāni. <span class="bld">Ramantī</span>ti ratiṃ vindanti kīḷanti laḷanti. <span class="bld">Ālayaratāti</span> ālayaniratā.</p>
  1096. <p class="bodytext">Ṭhānaṃ sandhāyāti ṭhānasaddaṃ sandhāya, atthako pana ṭhānanti ca paṭiccasamuppādo eva adhippeto. Tiṭṭhati phalaṃ tadāyattavuttitāyāti hi <span class="bld">ṭhānaṃ,</span> saṅkhārādīnaṃ paccayabhūtā avijjādayo. Imesaṃ saṅkhārādīnaṃ paccayā idappaccayā, avijjādayo. <span class="bld">Idappaccayā eva idappaccayatā</span> yathā ‘‘devo eva devatā’’. Idappaccayānaṃ vā avijjādīnaṃ attano phalaṃ pati paccayabhāvo uppādanasamatthatā <span class="bld">idappaccayatā</span>. Tena paramatthapaccayalakkhaṇo paṭiccasamuppādo dassito hoti. Paṭicca samuppajjati phalaṃ etasmāti <span class="bld">paṭiccasamuppādo</span>. Padadvayenapi dhammānaṃ paccayaṭṭho eva vibhāvito. Tenāha <span class="bld">‘‘saṅkhārādipaccayānaṃ etaṃ adhivacana’’</span>nti. Saṅkhārādīnaṃ paccayā saṅkhārādipaccayā, avijjādayo. Tesaṃ <span class="bld">saṅkhārādipaccayānaṃ</span>. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ</span> (visuddhi. mahāṭī. 2.572-573) vuttanayena veditabbo. <span class="bld">Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabba</span>nti sabbasaṅkhārasamathādiabhidheyyaṃ sabbaṃ atthato nibbānameva. Idāni assa nibbānabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yasmā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti nibbānaṃ. <span class="bld">Āgammā</span>ti paṭicca ariyamaggassa ārammaṇapaccayahetu. <span class="bld">Sammantī</span>ti paṭippassaddhivūpasamavasena sammanti. Tathā santā ca savisesaṃ upasantā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘vūpasammantī’’</span>ti. Etena <a name="M1.0231"></a> sabbe saṅkhārā sammanti etthāti <span class="bld">sabbasaṅkhārasamatho,</span> nibbānanti dasseti. Sabbasaṅkhāravisaṃyutte hi nibbāne sabbasaṅkhāravūpasamapariyāyo aṭṭhakathāyaṃ vutto eva. Sesapadesupi eseva nayo.</p>
  1097. <p class="bodytext">Upadhīyati ettha dukkhanti <span class="bld">upadhi,</span> khandhādayo. <span class="bld">Paṭinissaṭṭhā</span>ti samucchedavasena pariccattā honti. <span class="bld">Sabbā taṇhā</span>ti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi taṇhā. <span class="bld">Sabbe kilesarāgā</span>ti kāmarāgarūparāgādibhedā sabbepi kilesabhūtā rāgā, sabbepi vā kilesā idha <span class="bld">‘‘kilesarāgā’’</span>ti adhippetā, na lobhavisesā eva cittassa pariḷāhabhāvāpādanato. Yathāha ‘‘rattampi cittaṃ vipariṇataṃ<a name="V1.0202"></a>, duṭṭhampi cittaṃ vipariṇataṃ, mūḷhampi cittaṃ vipariṇata’’nti (pārā. 271). <span class="bld">Virajjantī</span>ti palujjanti vikkhambhanato sabbaso tena visaṃyuttabhāvato. <span class="bld">Sabbaṃ dukkha</span>nti jarāmaraṇādibhedaṃ sabbaṃ vaṭṭadukkhaṃ. <span class="bld">Bhavena bhava</span>nti tena tena bhavena bhavantaraṃ bhavanikantibhāvena saṃsibbati. <span class="bld">Phalena vā saddhiṃ kammaṃ</span> sataṇhasseva āyatiṃ punabbhavabhāvato. <span class="bld">Tato vānato nikkhantaṃ</span> tattha tassa sabbaso abhāvato. Ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhiāgilāyanatālugalasosādivasena <span class="bld">kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca</span> veditabbā. Sā ca kho desanāya atthamajānantānaṃ apaṭipajjantānañca vasena, jānantānaṃ pana paṭipajjantānañca desanāya kāyaparissamopi satthu aparissamoyeva. Tenāha bhagavā – ‘‘na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesī’’ti (udā. 10). Tenevāha – <span class="bld">‘‘yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assā’’</span>ti. <span class="bld">Ubhaya</span>nti cittakilamatho cittavihesā cāti ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi bodhimūle eva samucchinnattā. <span class="bld">Anubrūhanaṃ</span> sampiṇḍanaṃ. <span class="bld">So</span>ti apissūti nipāto. Vuddhippattā vā acchariyā <span class="bld">anacchariyā,</span> vuddhiatthopi hi -kāro hoti yathā ‘‘asekkhā dhammā’’ti. Kappānaṃ satasahassaṃ cattāri ca asaṅkhyeyyāni sadevakassa lokassa dhammasaṃvibhāgakaraṇatthameva pāramiyo pūretvā idāni samadhigatadhammarajjassa tattha appossukkatāpattidīpanatā gāthatthassa ca acchariyatā tassa vuddhippattīti veditabbaṃ. Atthadvārena hi gāthānaṃ anacchariyatā. <span class="bld">Gocarā ahesu</span>nti upaṭṭhahiṃsu. Upaṭṭhānañca vitakketabbatāvāti āha <span class="bld">‘‘parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsū’’</span>ti.</p>
  1098. <p class="bodytext">Yadi <a name="M1.0232"></a> sukhāpaṭipadāva, kathaṃ kicchatāti āha <span class="bld">‘‘pāramīpūraṇakāle panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evamādīni</span> duppariccajāni dentassa. <span class="bld">Ha</span>-iti vā byattanti etasmiṃ atthe nipāto. ‘‘Ekaṃsatthe’’ti keci. Ha byattaṃ, ekaṃsena vā alaṃ nippayojanaṃ evaṃ kicchena adhigatassa pakāsituṃ desitunti yojanā. <span class="bld">Hala</span>nti vā alanti iminā samānatthapadaṃ ‘‘halanti vadāmī’’tiādīsu viya. <span class="bld">Rāgadosaphuṭṭhehī</span>ti phuṭṭhavisena viya sappena rāgena dosena ca phuṭṭhehi abhibhūtehi. <span class="bld">Rāgadosānugatehī</span>ti rāgadosehi anubandhehi.</p>
  1099. <p class="bodytext"><span class="bld">Niccādīna</span>nti niccādīnaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ. <span class="bld">Evaṃgata</span>nti evaṃ aniccantiādinā ākārena pavattaṃ bujjhitabbaṃ. Kāmarāgarattā ca bhavarāgarattā ca nīvaraṇehi nivutacittatāya diṭṭhirāgarattā viparītābhinivesena <span class="bld">na dakkhanti</span> yāthāvato dhammaṃ na paṭivijjhissanti. <span class="bld">Sabhāvenā</span>ti aviparītasabhāvena. <span class="bld">Evaṃ gāhāpetu</span>nti aniccantiādinā sabhāvena yāthāvato dhammaṃ jānāpetuṃ. Rāgadosaparetatāpi nesaṃ sammūḷhabhāvenevāti āha <span class="bld">‘‘tamokhandhena āvuṭā’’</span>ti.</p>
  1100. <p class="bodytext">Dhammadesanāya <a name="V1.0203"></a> appossukkatāpattiyā kāraṇaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘kasmā panā’’</span>tiādinā sayameva codanaṃ samuṭṭhāpeti. <span class="bld">Aññātavesenā</span>ti imassa bhagavato sāvakabhāvūpagamanena aññātavesena. ‘‘Aññataratāpasavesenā’’ti keci, so panassa arahattādhigamaneneva vigaccheyya. Tividhaṃ kāraṇaṃ appossukkatāpattiyā paṭipakkhassa balavabhāvo, dhammassa gambhīratā, tattha ca bhagavato sātisayaṃ gāravanti taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tassa hī’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">paṭipakkhā</span> nāma rāgādayo kilesā sammāpaṭipattiyā antarāyakarattā. Tesaṃ balavabhāvato ciraparibhāvanāya sattasantānato dubbisodhiyatāya te satte mattahatthino viya dubbalapurisaṃ adhibhavitvā ajjhottharitvā anayabyasanaṃ āpādentā anekasatayojanāyāmavitthāraṃ sunicitaṃ ghanasannivesaṃ kaṇṭakaduggampi adhisenti. Dūrapabhedaducchejjatāhi dubbisodhiyataṃ pana dassetuṃ <span class="bld">‘‘athassā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha ca anto amaṭṭhatāya <span class="bld">kañjiyapuṇṇā lābu,</span> cirapārivāsikatāya <span class="bld">takkabharitā cāṭi,</span> snehatintadubbalabhāvena <span class="bld">vasāpītapilotikā,</span> telamissitatāya <span class="bld">añjanamakkhitahattho</span> dubbisodhanīyā vuttā. Hīnūpamā cetā rūpapabandhabhāvato acirakālikattā ca malīnatāya, kilesasaṃkileso eva pana dubbisodhanīyataro <a name="M1.0233"></a> anādikālikattā arūpanissitattā ca. Tenāha ‘‘atisaṃkiliṭṭhā’’ti.</p>
  1101. <p class="bodytext">Yathā ca dubbisodhanīyataratāya, evaṃ gambhīraduddasaduranubodhānampi vuttaupamā hīnūpamāva. Gambhīropi dhammo paṭipakkhavidhamanena ñāṇena visadabhāvaṃ āpannena supākaṭo bhaveyya, paṭipakkhavidhamanaṃ pana sammāpaṭipattipaṭibaddhaṃ, sā saddhammassavanādhīnā, taṃ satthari dhamme ca pasādāyattaṃ. So garuṭṭhāniyānaṃ ajjhesanahetukoti paṇālikāya sattānaṃ dhammasampaṭipattiyā brahmāyācanānimittanti taṃ dassento <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādimāha.</p>
  1102. <p class="bodytext">Upakkilesabhūtaṃ appaṃ rāgādirajaṃ etassāti apparajaṃ, apparajaṃ akkhi paññācakkhu yesaṃ te taṃsabhāvāti katvā <span class="bld">apparajakkhajātikā</span>ti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘paññāmaye’’</span>tiādimāha. Appaṃ rāgādirajaṃ yesaṃ taṃsabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho veditabbo. <span class="bld">Assavanatāti</span> ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu viya karaṇe paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘assavanatāyā’’</span>ti. <span class="bld">Dasapuññakiriyavasenā</span>ti dānādidasavidhapuññakiriyavatthūnaṃ vasena. Tenāha <span class="bld">‘‘katādhikārā’’</span>tiādi. <span class="bld">Papañcasūdaniyaṃ</span> (ma. ni. aṭṭha. 1.282) pana ‘‘dvādasapuññakiriyavasenā’’ti vuttaṃ, taṃ dānādīsu saraṇagamana-parahitapariṇāmanādipakkhipanavasena vuttaṃ.</p>
  1103. <p class="bodytext">Rāgādimalena <span class="bld">samalehi</span> pūraṇādīhi <span class="bld">chahi satthārehi</span> satthupaṭiññehi kabbaracanāvasena cintākaviādibhāve ṭhatvā takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ cintito. Te kira buddhakolāhalānussavena <a name="V1.0204"></a> sañjātakutūhalaṃ lokaṃ vañcentā kohaññe ṭhatvā sabbaññutaṃ paṭijānantā yaṃ kañci adhammameva ‘‘dhammo’’ti dīpesuṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘te hi puretaraṃ uppajjitvā’’</span>tiādi. <span class="bld">Apāpureta</span>nti etaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānato pabhuti pihitaṃ nibbānamahādvāraṃ ariyamaggaṃ saddhammadesanāhatthena apāpura vivara.</p>
  1104. <p class="bodytext">Selo pabbato ucco hoti thiro ca, na paṃsupabbato missakapabbato cāti āha <span class="bld">‘‘sele yathā pabbatamuddhanī’’</span>ti. <span class="bld">Dhammamayaṃ pāsāda</span>nti lokuttaradhammamāha. So hi sabbaso pasādāvaho, sabbadhamme <a name="M1.0234"></a> atikkamma abbhuggataṭṭhena pāsādasadiso ca. Paññāpariyāyo vā idha dhamma-saddoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paññāmaya’’</span>nti. Sā hi abbhuggataṭṭhena pāsādoti abhidhamme āgatā. Tathā cāha –</p>
  1105. <p class="gatha1">‘‘Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṃ pajaṃ;</p>
  1106. <p class="gathalast">Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhatī’’ti. (dha. pa. 28);</p>
  1107. <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā hī</span>tiādīsu yathā ca pabbate ṭhatvā andhakāre heṭṭhā olokentassa purisassa khettakedārapāḷikuṭikāyo tattha sayitamanussā ca na paññāyanti anujjalabhāvato, kuṭikāsu pana aggijālā paññāyati samujjalabhāvato, evaṃ dhammapāsādamāruyha sattalokaṃ olokayato bhagavato ñāṇassa āpāthaṃ nāgacchanti akatakalyāṇā sattā, ñāṇagginā anujjalabhāvato anuḷārabhāvato ca rattiṃ khittā sarā viya honti, katakalyāṇā pana bhabbapuggalā dūre ṭhitāpi bhagavato āpāthaṃ āgacchanti paripakkañāṇaggitāya samujjalabhāvato uḷārasantānatāya himavantapabbato viya cāti evaṃ yojanā veditabbā.</p>
  1108. <p class="bodytext">Garuṭṭhānīyaṃ payirupāsitvā garutaraṃ payojanaṃ uddissa abhipatthanā ajjhesanā, sāpi atthato yācanāva hotīti āha <span class="bld">‘‘ajjhesananti yācana’’</span>nti. Padesavisayaṃ ñāṇadassanaṃ ahutvā buddhānaṃyeva āveṇikabhāvato idaṃ ñāṇadvayaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘buddhacakkhū’ti nāma’’</span>nti. <span class="bld">Tiṇṇaṃ magggañāṇāna</span>nti heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti nāmaṃ catusaccadhammadassanamattabhāvato. Yato tāni ñāṇāni vijjūpamabhāvena vuttāni, aggamaggañāṇaṃ pana ñāṇakiccassa sikhāppattiyā dassanamattaṃ na hotīti ‘‘dhammacakkhū’’ti na vuccati, yato taṃ vajirūpamabhāvena vuttaṃ. <span class="bld">Vuttanayenā</span>ti ‘‘apparajakkhajātikā’’ti ettha vuttanayena. Yasmā mandakilesā <span class="bld">‘‘apparajakkhā’’</span>ti vuttā, tasmā <a name="V1.0205"></a> bahalakilesā <span class="bld">‘‘mahārajakkhā’’</span>ti veditabbā. Paṭipakkhavidhamanasamatthatāya <span class="bld">tikkhāni</span> sūrāni visadāni, vuttavipariyāyena <span class="bld">mudūni. Saddhādayo ākārā</span>ti saddahanādippakāre vadati. <span class="bld">Sundarā</span>ti kalyāṇā. <span class="bld">Sammohavinodaniyaṃ</span> pana ‘‘yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā <a name="M1.0235"></a> sundarā, te svākārā’’ti vuttaṃ, taṃ imāya atthavaṇṇanāya aññadatthu saṃsandatīti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Kāraṇaṃ</span> nāma paccayākāro, saccāni vā. <span class="bld">Paraloka</span>nti samparāyaṃ. Taṃ dukkhāvahaṃ vajjaṃ viya bhayato passitabbanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘paralokañceva vajjañca bhayato passantī’’</span>ti. Sampattibhavato vā aññattā vipattibhavo paralokoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘para…pe… passantī’’</span>ti.</p>
  1109. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ panettha pāḷī</span>ti ettha ‘‘apparajakkhā’’ti padānaṃ atthavibhāvane ayaṃ tassa tathābhāvasādhanapāḷi. Saddhādīnañhi vimuttaparipācakadhammānaṃ balavabhāvo tappaṭipakkhānaṃ pāpadhammānaṃ dubbalabhāve sati hoti. Tesañca balavabhāvo saddhādīnaṃ dubbalabhāveti vimuttiparipācakadhammānaṃ savisesaṃ atthitānatthitāvasena apparajakkhā mahārajakkhātiādayo pāḷiyaṃ (paṭi. ma. 1.111) vibhajitvā dassitā ‘‘saddho puggalo apparajakkho’’tiādinā. Khandhādayo eva lujjanapalujjanaṭṭhena <span class="bld">loko</span> sampattibhavabhūto loko <span class="bld">sampattibhavaloko,</span> sugatisaṅkhāto upapattibhavo. Sampatti bhavati etenāti <span class="bld">sampattisambhavaloko,</span> sugatisaṃvattaniyo kammabhavo. Duggatisaṅkhātaupapattibhava-duggatisaṃvattaniyakammabhavā <span class="bld">vipattibhavaloka-vipattisambhavalokā</span>. Puna ekakadukādivasena lokaṃ vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘eko loko’’</span>tiādi vuttaṃ. Āhārādayo viya hi āhāraṭṭhitikā saṅkhārā sabbe lujjanaṭṭhena lokoti. Tattha <span class="bld">eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā</span>ti yāyaṃ puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesaṃ saṅkhārānaṃ paccayāyattavuttitā vuttā, tāya sabbo saṅkhāraloko eko ekavidho pakārantarassa abhāvato. <span class="bld">Dve lokā</span>tiādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Nāmaggahaṇena cettha nibbānassa aggahaṇaṃ tassa alokasabhāvattā.</p>
  1110. <p class="bodytext">Nanu ca ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphalānampi lokatā āpajjatīti? Nāpajjati, pariññeyyānaṃ dukkhasaccadhammānaṃ idha ‘‘loko’’ti adhippetattā. Atha vā na lujjati na palujjatīti yo gahito tathā na hoti, so lokoti taṃgahaṇarahitānaṃ lokuttarānaṃ natthi lokatā. Upādānānaṃ ārammaṇabhūtā khandhā <span class="bld">upādānakkhandhā</span>. Anurodhādivatthubhūtā lābhādayo <span class="bld">aṭṭha</span> <a name="M1.0236"></a> <span class="bld">lokadhammā. Dasāyatanānī</span>ti dasa rūpāyatanāni. Sesaṃ suviññeyyameva. Vivaṭṭajjhāsayassa adhippetattā tassa ca sabbaṃ tebhūmakakammaṃ garahitabbaṃ vajjitabbañca hutvā upaṭṭhātīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā’’</span>ti<a name="V1.0206"></a>. Apparajakkhatādīsu pañcasu dukesu ekekasmiṃ dasa dasa katvā <span class="bld">‘‘paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānātī’’</span>ti vuttaṃ. Atha vā anvayato byatirekato ca saddhādīnaṃ indriyānaṃ paropariyattaṃ jānātīti katvā tathā vuttaṃ. Ettha ca apparajakkhādibhabbādivasena āvajjentassa bhagavato te sattā puñjapuñjāva hutvā upaṭṭhahanti, na ekekā.</p>
  1111. <p class="bodytext">Uppalāni ettha santīti <span class="bld">uppalinī</span>. Uppalagacchopi jalāsayopi ca. Idha pana jalāsayo adhippetoti āha <span class="bld">‘‘uppalavane’’</span>ti. Yāni hi udakassa anto nimuggāneva hutvā pusanti vaḍḍhanti, tāni antonimuggaposīni. <span class="bld">Dīpitānī</span>ti aṭṭhakathāyaṃ pakāsitāni, idheva vā <span class="bld">‘‘aññānipī’’</span>tiādinā dassitāni. <span class="bld">Ugghaṭitaññū</span>ti ugghaṭanaṃ nāma ñāṇugghaṭanaṃ, ñāṇena ugghaṭitamatteneva jānātīti attho. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti <span class="bld">vipañcitaññū</span>. Niddesādīhi dhammābhisamayāya netabboti <span class="bld">neyyo</span>. Pajjati attho etenāti padaṃ, pajjate ñāyateti vā padaṃ, tadattho. Padaṃ paramaṃ etassa, na saccābhisambodhoti <span class="bld">padaparamo</span>.</p>
  1112. <p class="bodytext"><span class="bld">Udāhaṭavelāyā</span>ti udāhāre dhammassa uddese udāhaṭamatteyeva. <span class="bld">Dhammābhisamayo</span>ti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ‘‘ugghaṭitaññū’’ti vuccati. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti saṃkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe vibhajiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo ‘‘vipañcitaññū’’ti vuccati. <span class="bld">Uddesato</span>ti uddesahetu. Uddisantassa uddisāpentassa vāti attho. <span class="bld">Paripucchato</span>ti atthaṃ paripucchantassa. <span class="bld">Anupubbena dhammābhisamayo hotī</span>ti anukkamena arahattappatti hoti. <span class="bld">Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotī</span>ti tena attabhāvena maggaṃ vā phalaṃ vā antamaso jhānaṃ vā vipassanaṃ vā nibbattetuṃ na sakkoti. <span class="bld">Ayaṃ vuccati padaparamo</span>ti ayaṃ puggalo chabbidhaṃ byañjanapadaṃ chabbidhaṃ atthapadanti idaṃ padameva paramaṃ assāti padaparamoti vuccatīti attho.</p>
  1113. <p class="bodytext"><span class="bld">Vāsanā</span> <a name="M1.0237"></a> <span class="bld">hotī</span>ti desanā phalavohārena vāsanā hotīti vuttā. Na hi kāci buddhānaṃ desanā niratthakā. <span class="bld">Ye</span>ti ye duvidhe puggale. Vibhaṅge <span class="bld">kammāvaraṇenā</span>ti pañcavidhena ānantariyakammena. <span class="bld">Vipākāvaraṇenā</span>ti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukā paṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. <span class="bld">Kilesāvaraṇenā</span>ti niyatamicchādiṭṭhiyā. <span class="bld">Assaddhā</span>ti buddhādīsu saddhārahitā. <span class="bld">Acchandikā</span>ti kattukamyatāchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. <span class="bld">Duppaññā</span>ti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya <a name="V1.0207"></a> pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgacalanaṃ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. <span class="bld">Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammatta</span>nti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ adhigantuṃ abhabbā. <span class="bld">Na kammāvaraṇenā</span>tiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. <span class="bld">Rāgacaritā</span>diādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ <span class="bld">paramatthadīpaniyaṃ visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ</span> (visuddhi. mahāṭī. 1.43) vuttanayena veditabbaṃ.</p>
  1114. <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbānassa dvāraṃ</span> pavisanamaggo <span class="bld">vivaritvā ṭhapito</span> mahākaruṇūpanissayena sayambhuñāṇena adhigatattā. <span class="bld">Saddhaṃ pamuñcantū</span>ti attano saddhaṃ dhammasampaṭicchanayogyaṃ katvā vissajjentu, saddahanākārena naṃ upaṭṭhapentūti attho. Sukhena akicchena pavattanīyatāya <span class="bld">suppavattitaṃ. Na bhāsiṃ</span> na bhāsissāmīti cintesiṃ.</p>
  1115. <p class="bodytext">Satthu santikaṃ upagatānaṃ devānaṃ brahmānañca tassa purato antaradhānaṃ nāma atiṭṭhananti āha <span class="bld">‘‘sakaṭṭhānameva gato’’</span>ti. Saddhindriyādi sammādiṭṭhiādiko dhammo eva vineyyasantāne pavattanaṭṭhena cakkanti <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Atha vā <span class="bld">cakka</span>nti āṇā. <span class="bld">Dhamma</span>nti desanā. Atha vā atthadhammato anapetattā dhammañca taṃ pavattanaṭṭhena cakkañcāti <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Dhammena ñāyena cakkantipi <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Yathāha ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakkaṃ, dhammacariyāya pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.40-41). <span class="bld">Pavattesī</span>ti paṭṭhapesi.</p>
  1116. <p class="centered">Brahmāyācanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1117. <p class="subhead">2. Gāravasuttavaṇṇanā</p>
  1118. <p class="bodytext"><a name="para173"></a><a name="para173_sn1"></a><span class="paranum">173</span>. <span class="bld">Ayaṃ</span> <a name="M1.0238"></a> <span class="bld">vitakko</span>ti ayaṃ ‘‘kintāhaṃ vihareyya’’nti evaṃ pavattitavitakko. <span class="bld">Aññasmi</span>nti parasmiṃ. Attā na hotīti hi añño, paro. So panettha na yo koci adhippeto, atha kho garuṭṭhānīyo. Tenāha <span class="bld">‘‘kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvā’’</span>ti. Patissavati garuno ‘‘āmā’’ti sampaṭicchatīti patisso, na patissoti <span class="bld">appatisso. Patissayarahito</span> garupassayarahitoti attho.</p>
  1119. <p class="bodytext"><span class="bld">Sadevake</span>ti avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Sadevakaggahaṇena pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ pārisesañāyena itaresaṃ padantarehi saṅgahitattā, samārakaggahaṇena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ <a name="V1.0208"></a> paccāsattiñāyena. Tattha hi māro jāto tannivāsī ca hoti. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ paccāsattiñāyeneva. ‘‘Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyā’’ti sāsanassa paccatthikasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ. Nidassanamattañcetaṃ apaccatthikānaṃ asamitapāpānaṃ abāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṃ teneva vacanena gahitattā. Kāmaṃ ‘‘sadevake’’tiādivisesanānaṃ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṃ. ‘‘Salomako sapakkhako’’tiādīsu pana atulyayogepi ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ. Devabhāvasāmaññena mārabrahmesu gahitesupi itarehi tesaṃ labbhamānavisesadassanatthaṃ visuṃ gahaṇanti dassento <span class="bld">‘‘māro nāmā’’</span>tiādimāha. Māro brahmānampi vicakkhukammāya pahotīti āha <span class="bld">‘‘sabbesa’’</span>nti. <span class="bld">Uparī</span>ti uparibhāve. <span class="bld">Brahmā</span>ti dasasahassibrahmānaṃ sandhāyāha. Tathā cāha <span class="bld">‘‘dasahi aṅgulīhī’’</span>tiādi. Idha dīghanikāyādayo viya bāhirakānampi ganthanikāyo labbhatīti āha <span class="bld">‘‘ekanikāyādivasenā’’</span>ti.</p>
  1120. <p class="bodytext"><span class="bld">Vatthuvijjādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena vijjāṭṭhānāni saṅgahitāni. Yathāsakaṃ kammakilesehi pajātattā nibbattattā pajā, sattanikāyo. Tassā <span class="bld">pajāya. Sadevamanussāyā</span>ti vā iminā sammutidevaggahaṇaṃ tadavasiṭṭhamanussalokaggahaṇañca daṭṭhabbaṃ. Evaṃ bhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetvā idāni abhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicetthā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Lokavasena vuttāni</span> ‘‘lokīyanti ettha kammakammaphalānī’’ti <a name="M1.0239"></a> katvā, <span class="bld">pajāvasena</span> ‘‘hetupaccayehi pajāyatī’’ti katvā. <span class="bld">Sīlasampannatara</span>nti ettha paripuṇṇasampannatā adhippetā ‘‘sampannaṃ sālikedāra’’ntiādīsu (jā. 1.14.1) viya. Tenāha <span class="bld">‘‘adhikataranti attho’’</span>ti. Paripuṇṇampi ‘‘adhikatara’’nti vattabbatamarahati. <span class="bld">Sesesū</span>ti ‘‘samādhisampannatara’’ntiādīsu.</p>
  1121. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāraṇa</span>ntiādīsu <span class="bld">kāraṇa</span>nti yuttiṃ. <span class="bld">Attha</span>nti aviparītatthaṃ. <span class="bld">Vuḍḍhi</span>nti abhivuḍḍhinimittaṃ.</p>
  1122. <p class="bodytext"><span class="bld">Iminā vacanenā</span>ti imasmiṃ sutte anantaraṃ vuttavacanena. Na kevalaṃ imināva, suttantarampi ānetvā paṭibāhitabboti dassento <span class="bld">‘‘na me ācariyo atthī’’</span>tiādimāha. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ <span class="bld">sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya</span> (dī. ni. aṭṭha. 3.162) vuttameva. <span class="bld">Sara</span>nti karaṇe etaṃ paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘sarantenā’’</span>ti, <span class="bld">sara</span>nti vā saraṇahetūti attho.</p>
  1123. <p class="centered">Gāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1124. <p class="subhead">3. Brahmadevasuttavaṇṇanā</p>
  1125. <p class="bodytext"><a name="para174"></a><a name="para174_sn1"></a><span class="paranum">174</span>. <span class="bld">Ekako</span>ti <a name="V1.0209"></a> vivekaṭṭhitatāya nissaṭo. Gaṇasaṅgaṇikābhāvo tassānena dīpito, kilesasaṅgaṇikābhāvo pana <span class="bld">‘‘appamatto’’</span>tiādīhi pakāsito. <span class="bld">Pesitatto</span>ti nibbānaṃ pati pesitacitto. <span class="bld">Sammadevā</span>ti ñāyeneva. So pana yadi āgamanato paṭṭhāya labbhati, vattabbameva natthi, atha paṭipadārambhato paṭṭhāya labbhati, evampi vaṭṭatevāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā vā tathā vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Aggamaggādhigamena asammohapaṭivedhassa sikhāppattattā maggadhammesu viya phaladhammesupi sātisayo asammohoti ‘‘sayaṃ abhiññā’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘sāmaṃ jānitvā’’</span>ti. Yathā jānanā panassa sacchikaraṇaṃ attapaccakkhakiriyāti ‘‘sacchikatvā’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘paccakkhaṃ katvā’’</span>ti. Tathā sacchikiriyā cassa vipassanāpaṭilābhoti ‘‘upasampajjā’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘paṭilabhitvā’’</span>ti. <span class="bld">Etenā</span>ti ‘‘khīṇā jātī’’tiādivacanena.</p>
  1126. <p class="bodytext"><span class="bld">Jāti</span> <a name="M1.0240"></a> <span class="bld">khīṇā</span>ti ettha jātisīsena tabbikāravanto khandhā vuttā. <span class="bld">Pubbeva khīṇattā</span>ti maggādhigamanato pageva atītabhāveneva khīṇattā. <span class="bld">Tattha</span> anāgatesu. <span class="bld">Vāyāmābhāvato</span>ti avijjamānattā. Anāgatabhāvasāmaññaṃ gahetvā lesena vuttaṃ. <span class="bld">Na paccuppannā vijjamānattā</span>ti saṃkiliṭṭhā ca maggabhāvanāti siyāti vacanaseso. Yathā ajātaphalataruṇarukkhamūle chinne āyatiuppajjanārahāni phalāni chedanapaccayā anuppajjamānāni naṭṭhāni nāma honti, evameva bhāvanāya asati uppajjanārahā kilesā tappaccayā jāti ca maggabhāvanāya sati na uppajjamānā pahīnāti vuccantīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘maggassa panā’’</span>tiādinā. <span class="bld">Anuppādadhammataṃ āpajjanena</span> ñāṇena khīṇarāgavasena.</p>
  1127. <p class="bodytext"><span class="bld">Soḷasakiccabhāvāyā</span>ti soḷasakiccatāya, soḷasavidhassa vā kiccassa bhāvāya uppādanāya. Pāḷiyaṃ <span class="bld">sapadāna</span>nti sapadānacāro vutto bhāvanapuṃsakaniddesenāti āha <span class="bld">‘‘sapadānacāra’’</span>nti. <span class="bld">Anukkammā</span>ti anatikkamitvā. <span class="bld">Āhutipiṇḍa</span>nti juhitabbapiṇḍaṃ, juhanavasena aggimhi pakkhipitabbapāyāsapiṇḍanti adhippāyo. <span class="bld">Bhūtabalikamma</span>nti tathā pakkhipitvā balikammakaraṇaṃ. <span class="bld">Haritupalitta</span>nti allagomayena kataparibhaṇḍaṃ. <span class="bld">Vanamālaparikkhitta</span>nti manoharāhi vanapupphamālāhi parikkhittaṃ. <span class="bld">Dhūmakaṭacchū</span>ti dhūmapānaṃ. <span class="bld">Sīlagandha</span>nti sīlaṃ paṭicca uppannakittigandhaṃ. <span class="bld">Ghāyamānassā</span>ti upagataṃ gaṇhantassa.</p>
  1128. <p class="bodytext"><span class="bld">Imamhā</span> <a name="V1.0210"></a> <span class="bld">ṭhānā</span>ti imasmā manussānaṃ vasanaṭṭhānā, mahāpathavitalatoti adhippāyo. <span class="bld">Sabbaheṭṭhimo</span>ti brahmapārisajjānaṃ vāsabrahmalokamāha. <span class="bld">Brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni</span> brahmalokamaggabhāvato. <span class="bld">Jīvitapatho nāma</span> jīvitapavattiupāyabhāvato. ‘‘Bhuñjatu bhavaṃ mahābrahmā’’ti vacanaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘kiṃ jappasī’’</span>tiādi. <span class="bld">Tiṇabījānī</span>ti sālitaṇḍulādīni. <span class="bld">Goyūsa</span>nti khīraṃ jigucchanto vadati. Ayampi attho ‘‘netādiso brahmabhakkho’’ti vadantena dīpitoti.</p>
  1129. <p class="bodytext">Atidevapattopi pañcakhandhūpadhīnaṃ atthitāya kilesūpadhiādīnaṃyeva virahitabhāvo gahito. Aññatra hi bhāvapaccayaṃ tadattho viññāyatīti āha <span class="bld">‘‘atidevabhāvaṃ patto’’</span>ti. Yasmā brahmānopi devagatipariyāpannattā devā eva, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘atibrahmabhāvaṃ patto’’</span>ti.</p>
  1130. <p class="bodytext"><span class="bld">Attānaṃ</span> <a name="M1.0241"></a> <span class="bld">bhāvetvā</span>ti sīlādīhi guṇehi attānaṃ vaḍḍhetvā paribrūhitvā ṭhito.</p>
  1131. <p class="bodytext"><span class="bld">Puthujjanā tasā</span> taṇhāmānadiṭṭhiparittāsavasena tāsanato. <span class="bld">Khīṇāsavā thāvarā nāma</span> sabbaso gatīsu sañcaraṇābhāvato. Tathā hi catunnaṃ saccānaṃ sabbaso adiṭṭhattā bhavadāyajjassa taṇhādāsabyassa bhāvato ekaccāsu gatīsu sañcaraṇasabhāvato sekkhā thāvarā na honti. <span class="bld">Bhajamānā</span>ti bhajāpiyamānā. <span class="bld">Thāvarapakkhameva bhajanti</span> sabbaseṭṭhapakkhaṃ ekantapasaṭṭhaṃ bhajamānabhāvaṃ upādāya.</p>
  1132. <p class="bodytext">Pahīnakileso khīṇāsavo <span class="bld">viseno</span>. Sukhaṃ āyati sukhāyati, tassa kārakaṃ <span class="bld">sukhāyatikaṃ</span>.</p>
  1133. <p class="centered">Brahmadevasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1134. <p class="subhead">4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā</p>
  1135. <p class="bodytext"><a name="para175"></a><a name="para175_sn1"></a><span class="paranum">175</span>. ‘‘Sassato attā ca loko cā’’ti evaṃ pavattā diṭṭhi <span class="bld">sassatadiṭṭhi. Saha kāyenā</span>ti saha tena brahmattabhāvena. <span class="bld">Brahmaṭṭhāna</span>nti attano brahmavatthuṃ. <span class="bld">Aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati</span> aniccatāya attano apaññāyamānattā. <span class="bld">Thira</span>nti daḷhaṃ, vināsābhāvato sārabhūtanti attho. Uppādavipariṇāmābhāvato <span class="bld">sadā vijjamānaṃ. Kevala</span>nti paripuṇṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘akhaṇḍa’’</span>nti. <span class="bld">Kevala</span>nti vā jātiādīhi asammissaṃ, virahitanti adhippāyo. Uppādādīnaṃ abhāvato eva <span class="bld">acavanadhammaṃ. Koci jāyanako…pe… upapajjanako vā natthi</span> niccabhāvato <a name="V1.0211"></a> ṭhānena saddhiṃ tannivāsīnaṃ. Niccabhāvañhi so paṭijānāti. <span class="bld">Tisso jhānabhūmiyo</span>ti dutiyatatiyacatutthajjhānabhūmiyo. Catutthajjhānabhūmivisesā hi asaññasuddhāvāsāruppabhavā. <span class="bld">Nibbāna</span>nti vā ettha <span class="bld">iti</span>-saddo ādiattho, na parisamāpanattho, tasmā ‘‘sabba’’nti iminā ‘‘asañña…pe… bhavā’’ti vuttaṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Paṭibāhatī</span>ti santaṃyeva samānaṃ ajānantova ‘‘natthī’’ti paṭikkhipati. <span class="bld">Eke</span> uttaravihāravāsino.</p>
  1136. <p class="bodytext"><span class="bld">Heṭṭhūpapattikoti</span> <a name="M1.0242"></a> heṭṭhā bhūmīsu uppannaupapattiko. Idāni tamatthaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘anuppanne’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Heṭṭhupapattikaṃ katvā</span>ti yathāṭhitabhūmito heṭṭhā tatiyajjhānabhūmiyaṃ upapattijhānaṃ katvā, na uparijhānassa viya patthanāmattanti adhippāyo. <span class="bld">Paṭhamakāle</span>ti tasmiṃ bhave paṭhamakāle. <span class="bld">Aññāsi</span> āsannabhāvato. <span class="bld">Ubhaya</span>nti taṃ taṃ attanā katakammañceva nibbattaṭṭhānañcāti ubhayaṃ. <span class="bld">Pamussitvā</span> nibbattiṃ anupadhārento.</p>
  1137. <p class="bodytext"><span class="bld">Avijjāya gato</span>ti avijjāya saha pavatto. Sahayoge hi idaṃ karaṇavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘samannāgato’’</span>ti. <span class="bld">Aññāṇī</span>ti avidvā. Paññācakkhuvirahato <span class="bld">andhībhūto,</span> andhabhāvaṃ āpannoti attho. Anāgate saddo hotāyaṃ ‘‘vakkhatī’’ti yatrasaddapayogena, attho pana vattamānakāliko. Tenāha <span class="bld">‘‘bhaṇatī’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘yatrā’’</span>tiādi.</p>
  1138. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggacoro</span>ti maggaparibundhakacoro. <span class="bld">Santajjiyamāno</span>ti ‘‘avijjāgato vata, bho, bako brahmā’’tiādinā santajjiyamāno. <span class="bld">Satiṃ labhitvā</span>ti teneva santajjanena yoniso ummujjitvā purimajātivisayaṃ satiṃ labhitvā. <span class="bld">Nippīḷitukāmo</span>ti ghaṃsetukāmo dosaṃ dassetukāmo ‘‘idaṃ passa yāvañca te aparaddha’’nti. <span class="bld">Puññakammā</span>ti puññakārino. <span class="bld">Vedehi</span> ñāṇehi <span class="bld">gatattā</span> pavattattā. <span class="bld">Antimā brahmupapattī</span>ti sabbapacchimā brahmabhāvappatti. <span class="bld">Asmābhijappantī</span>ti asme abhijappanti. Āyuvaṇṇādivasena brūhitaguṇattā <span class="bld">brahmā</span>. Aññehi mahantā brahmā <span class="bld">mahābrahmā. Abhibhū</span>ti taṃ brahmalokaṃ jeṭṭhakabhāvena abhibhavitvā ṭhito. <span class="bld">Anabhibhūto</span>ti aññehi na abhibhūto. <span class="bld">Aññadatthū</span>ti ekaṃsavacanametaṃ. Dassanavasena <span class="bld">daso,</span> sabbaṃ passatīti adhippāyo. <span class="bld">Vasavattī</span>ti sabbajanaṃ vase vatteti. <span class="bld">Issaro</span>ti loke issaro. <span class="bld">Kattā nimmātā</span>ti lokassa kattā nimmātā. <span class="bld">Seṭṭho sajitā</span>ti ayaṃ lokassa uttamo saṃvibhajitā ca. <span class="bld">Vasī pitā bhūtabhabyāna</span>nti āciṇṇavasittā vasī, ayaṃ pitā bhūtānaṃ nibbattānaṃ bhabyānaṃ sambhavesīnanti <span class="bld">patthenti</span> vikatthenti <span class="bld">pihenti</span> mānenti.</p>
  1139. <p class="bodytext"><span class="bld">Eta</span>nti <a name="V1.0212"></a><a name="M1.0243"></a> viparītasaññāvasena ‘‘idaṃ niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassata’’ntiādinā vuttaṃ etaṃ appaṃ parittakanti taṃ bhagavā paricchinditvā dasseti. Taṃ pana ‘‘ekasmiṃ kosalake tilavāhe vassasate vassasate ekekatiluddhāre kayiramāne tilāni parikkhayaṃ gacchanti, na tveva abbude āyū’’ti evaṃ vutto abbudo, taṃvasena vīsatiguṇaṃ nirabbudo, tesaṃ nirabbudānaṃ vasena nirabbudasatasahassaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana padume āyuno vassagaṇanā imasmiṃyeva saṃyutte parato āgamissati. <span class="bld">Anantadassī</span>ti anantassa ñeyyassa anavasesato dassī. <span class="bld">Vatasīlavatta</span>nti samādānavasena vatabhūtaṃ cārittasīlavasena samāciṇṇattā sīlavattaṃ. Taṃ pana ekamevāti āha <span class="bld">‘‘sīlamevā’’</span>ti.</p>
  1140. <p class="bodytext"><span class="bld">Apāyesī</span>ti ettha yadā so pipāsite manusse pānīyaṃ pāyesi, taṃ samudāgamato paṭṭhāya dassetuṃ <span class="bld">‘‘tatrā’’</span>tiādi āraddhaṃ. <span class="bld">Pubbe</span>ti purimajātiyaṃ. Esa brahmā ‘‘jarāmaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti ajjhāsayavasena jhānaṃ nibbattetvā brahmaloke nibbatti, so tattha nibbānasaññī ahosi. <span class="bld">Jhānaratiyā vītināmetī</span>ti tadā tassā kiriyāya avicchedato pavattiṃ upādāya vattamānapayogo. Rattandhakāre purato purato gacchantassa sakaṭassa anussaraṇavasena gacchantānaṃ sakaṭānaṃ nivattanaṃ hotīti <span class="bld">‘‘sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1141. <p class="bodytext"><span class="bld">Kammasajjā</span>ti yuddhasajjā. <span class="bld">Vilopa</span>nti viluttabhaṇḍaṃ. <span class="bld">Eṇikūlasmi</span>nti ettha ‘‘panihatāya niccagaṅgāya nāma’’nti keci. ‘‘Eṇimigabahulatāya so gaṅgāya tīrappadeso eṇikūlanti vutta’’nti apare. <span class="bld">Gaṅgeyyako</span>ti gaṅgāsannivāsī.</p>
  1142. <p class="bodytext"><span class="bld">Baddhacaro</span>ti paṭibaddhacariyo. Tenāha <span class="bld">‘‘antevāsiko’’</span>ti. <span class="bld">Yasmā buddho</span> sabbaññū, tasmā aññāsi, idha mayhaṃ pamuṭṭhañca sabbaṃ jānāsīti adhippāyo. <span class="bld">Sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto</span> sabbampimaṃ brahmalokaṃ bhagavā obhāsaṃ abhibhavitvā anaññasādhāraṇaṃ attano obhāsaṃ obhāsento tiṭṭhati.</p>
  1143. <p class="centered">Bakabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1144. <p class="subhead">5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā</p>
  1145. <p class="bodytext"><a name="para176"></a><a name="para176_sn1"></a><span class="paranum">176</span>. <span class="bld">Tejokasiṇaparikammaṃ</span> <a name="M1.0244"></a> <span class="bld">katvā</span>ti ‘‘tejokasiṇaparikammajjhānaṃ samāpajjissāmī’’ti cittuppādo evettha tejokasiṇaparikammaṃ. Na hi buddhānaṃ aññesaṃ viya tattha jhānasamāpajjanena <a name="V1.0213"></a> parikammapapañco atthi sabbattheva ciṇṇavasībhāvassa paramukkaṃsabhāvappattattā. Tassa kira brahmuno ‘‘yathāhaṃ evaṃ mahānubhāvo añño natthī’’ti laddhi, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā’’ti. Bhagavā tassa taṃ laddhiṃ vissajjetuṃ tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa upari ākāse nisīdi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘tejodhātuṃ…pe… tathāgataṃ disvā’’</span>ti. Aṭṭhivedhaṃ viyaṃ vijjhitabbo <span class="bld">aṭṭhivedhī,</span> yathā aṭṭhiṃ vijjhitvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati, evaṃ vijjhitabboti attho. Ayaṃ pana aṭṭhivedhī viya <span class="bld">aṭṭhivedhī,</span> yathā so laddhiṃ vissajjeti, evaṃ paṭipajjitabboti attho. <span class="bld">Sesāna</span>nti mahākassapamahākappinaanuruddhattherānaṃ.</p>
  1146. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhā</span>ti brahmānaṃ sarīrappabhā vimānappabhā alaṅkāravatthādīnaṃ pabhāti imasmiṃ brahmaloke imā sabbā pabhā attano pabhassarabhāvena abhibhavantaṃ. <span class="bld">Natthi me sā</span>ti idāni me sā diṭṭhi natthi, ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā’’ti ayaṃ laddhi natthi. Tenāha <span class="bld">‘‘tatrāssa…pe… pahīnā’’</span>ti. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ samāgame. Yathā tassa brahmuno sabbaso diṭṭhigataṃ vimuccati dhammacakkhu uppajjati, evaṃ <span class="bld">mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi</span>.</p>
  1147. <p class="bodytext">‘‘Ajjāpi te, āvuso’’tiādinā vuttena <span class="bld">tattakeneva. Sarūpena vuttā</span>ti paṭhamena pādena catasso, dutiyena ekanti evaṃ pañca abhiññā sarūpena vuttā. Kasmā ettha dibbasotaṃ nāgatanti? Āha <span class="bld">‘‘tāsaṃ vasena āgatamevā’’</span>ti. Yena imā lokuttarā abhiññā adhigatā, na tassa dibbasotasampādanaṃ bhāriyaṃ paṭipakkhavigamena sukheneva ijjhanato.</p>
  1148. <p class="centered">Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1149. <p class="subhead">6. Brahmalokasuttavaṇṇanā</p>
  1150. <p class="bodytext"><a name="para177"></a><a name="para177_sn1"></a><span class="paranum">177</span>. <span class="bld">Paccekaṃ</span> <a name="M1.0245"></a> <span class="bld">dvārabāha</span>nti paccekaṃ dvārabāhaṃ. Pacceka-saddo cettha āvuttivasena veditabbo; ‘‘paccekaṃ pacceka’’nti āha <span class="bld">‘‘ekeko ekeka’’</span>nti. Tesu hi eko paccekabrahmā gandhakuṭiyā ekadvārabāhaṃ nissāya ṭhito, aparo aññaṃ. <span class="bld">Paccekabrahmā</span>ti ca ekacārī brahmā, na parisacārī brahmāti attho. Samiddhi nāma sagge sukhupakaraṇehi, brahmānañca jhānaṃ sukhupakaraṇanti <span class="bld">jhānasukhena samiddho</span>ti. Sampattiyā vepullappattatā brahmānañca abhiññāguṇehi vepullappattīti <a name="V1.0214"></a> āha <span class="bld">‘‘phītoti abhiññāpupphehi supupphito’’</span>ti. <span class="bld">Asahanto</span>ti nasahanto narocento.</p>
  1151. <p class="bodytext"><span class="bld">Satapada</span>nti satasaddo. <span class="bld">Rūpavasenā</span>ti rūpasaddavasena, rūpasaddena saddhinti attho. Tathā <span class="bld">pantivasenā</span>ti etthāpi. <span class="bld">Ekacce</span>ti eke migārī, tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatānīti attho. <span class="bld">‘‘Kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmī’’</span>ti vimānasampattiyaṃ vimhayakkhiko ahaṅkāravasena vadati. Raṇanti nindanti etehīti <span class="bld">raṇā,</span> dosā. Virodhipaccayasannipāte vikāruppatti ruppanaṃ rūpassa pavedhananti āha <span class="bld">‘‘sītādīhi ca niccaṃ pavedhita’’</span>nti. <span class="bld">Sumedho</span> sundarapañño <span class="bld">so satthā rūpe na ramati,</span> kiṃ pana mandapañño rūpe saraṇañca pavedhitañca apassanto ramasīti adhippāyo.</p>
  1152. <p class="centered">Brahmalokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1153. <p class="subhead">7. Kokālikasuttavaṇṇanā</p>
  1154. <p class="bodytext"><a name="para178"></a><a name="para178_sn1"></a><span class="paranum">178</span>. Pamāṇakarānaṃ rāgādīnaṃ abhāvato khīṇāsavo rāgādivasena na sakkā imaṃ pamātunti <span class="bld">appameyyo,</span> appameyyāni vā cattāri ariyasaccāni vijjhitvā ṭhitattā pamitaṃ pameyyaṃ tassa kato parimeyyo natthi. Tenāha <span class="bld">‘‘khīṇāsavo…pe… dīpetī’’</span>ti. <span class="bld">Ta</span>nti khīṇāsavaṃ. <span class="bld">Pametuṃ</span> randhagavesī hutvā vajjato paricchindituṃ. Yathāsabhāvato tassa minane nihīnapaññatāya <span class="bld">avakujjapaññaṃ</span>.</p>
  1155. <p class="centered">Kokālikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1156. <p class="subhead">8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā</p>
  1157. <p class="bodytext"><a name="para179"></a><a name="para179_sn1"></a><span class="paranum">179</span>. Kiṃ <a name="M1.0246"></a> kusalagavesitāya ‘‘kiṃ kusalaṃ akusala’’ntiādinā kinti suṇāti etāyāti <span class="bld">kissa vā vuccati paññā</span>.</p>
  1158. <p class="centered">Katamodakatissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1159. <p class="subhead">9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā</p>
  1160. <p class="bodytext"><a name="para180"></a><a name="para180_sn1"></a><span class="paranum">180</span>. Ābādho etassa atthīti <span class="bld">ābādhiko. Anantarasutte</span>ti anāgatānantare sutte. <span class="bld">Varāko</span>ti <a name="V1.0215"></a> anuggahavacanameva, na nippariyāyena vuttavacanaṃ. <span class="bld">Piyasīlā</span>ti iminā etasmiṃ atthe niruttinayena ‘‘pesalā’’ti padasiddhīti dasseti. <span class="bld">Kabarakkhīnī</span>ti byādhibalena paribhinnavaṇṇatāya kabarabhūtāni akkhīni. <span class="bld">Yattaka</span>nti yaṃ tvaṃ bhagavato vacanaṃ aññathā karosi, tattakaṃ <span class="bld">tayā aparaddhaṃ,</span> tassa pamāṇaṃ natthīti attho. Yasmā anāgāmino nāma kāmacchandabyāpādā pahīnā honti, tvañca diṭṭho kāmacchandabyāpādavasena idhāgato, tasmā yāva te idaṃ aparaddhanti ayamevettha attho daṭṭhabbo.</p>
  1161. <p class="bodytext"><span class="bld">Adiṭṭhippatto</span>ti appattadiṭṭhinimitto. <span class="bld">Gilaviso viya</span> visaṃ gilitvā ṭhito viya. <span class="bld">Kuṭhārisadisā</span> mūlapacchindanaṭṭhena. <span class="bld">Uttamatthe</span>ti arahatte. <span class="bld">Khīṇāsavoti vadati</span> sunakkhatto viya acelaṃ korakkhattiyaṃ. <span class="bld">Yo</span> aggasāvako viya <span class="bld">pasaṃsitabbo khīṇāsavo,</span> taṃ ‘‘dussīlo aya’’nti yo vā vadati. <span class="bld">Samakova vipāko</span>ti pasaṃsiyanindā vijjamānaguṇaparidhaṃsanavasena pavattā yāva mahāsāvajjatāya kaṭukataravipākā, tāva nindiyapasaṃsāpi mahāsāvajjatāya samavipākā tattha avijjamānaguṇasamāropanena attano paresaṃ micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṃsiyena tassa samabhāvakaraṇato ca. Lokepi hi ayaṃ pure samaṇagārayho hoti, pageva duppaṭipannaduppaṭipannoti samaṃ karontīti.</p>
  1162. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakenā</span>ti attano sāpateyyena. <span class="bld">Ayaṃ appamattako aparādho</span> diṭṭhadhammikattā sappatikārattā ca tassa. <span class="bld">Ayaṃ mahantataro kali</span> katūpacitassa samparāyikattā appatikārattā ca.</p>
  1163. <p class="bodytext">‘‘Nirabbudo’’ti <a name="M1.0247"></a> gaṇanāviseso ekoti āha <span class="bld">‘‘nirabbudagaṇanāyā’’</span>ti, satasahassaṃ nirabbudānanti attho. Nirabbudaparigaṇanaṃ pana heṭṭhā vuttameva. <span class="bld">Yamariyagarahī nirayaṃ upetī</span>ti ettha yathāvuttaṃ āyuppamāṇaṃ pākatikena ariyūpavādinā vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Aggasāvakānaṃ pana guṇamahantatāya tatopi ativiya mahantatarā evā’’ti vadanti.</p>
  1164. <p class="centered">Turūbrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1165. <p class="subhead">10. Kokālikasuttavaṇṇanā</p>
  1166. <p class="bodytext"><a name="para181"></a><a name="para181_sn1"></a><span class="paranum">181</span>. Dve kokālikanāmakā bhikkhū, tato idha adhippetaṃ niddhāretvā dassetuṃ – <span class="bld">‘‘ko ayaṃ kokāliko’’</span>ti? Pucchā. Suttassa aṭṭhuppattiṃ dassetuṃ – <span class="bld">‘‘kasmā ca upasaṅkamī’’</span>ti? Pucchā<a name="V1.0216"></a>. <span class="bld">Ayaṃ kirā</span>tiādi yathākkamaṃ tāsaṃ vissajjanaṃ. Vivekavāsaṃ vasitukāmattā appicchatāya ca <span class="bld">mā kassaci…pe… vasiṃsu</span>.</p>
  1167. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakkamissantīti āghātaṃ uppādesi</span> attano icchāvighātanato. <span class="bld">Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu</span> payuttavācāya akatattā therehi ca adīpitattā. <span class="bld">Pubbepi…pe… maññe</span>ti iminā therānaṃ kohaññe ṭhitabhāvaṃ āsaṅkati avaṇe vaṇaṃ passanto viya, suddhe ādāsatale lekhaṃ uṭṭhāpento viya ca.</p>
  1168. <p class="bodytext"><span class="bld">Aparajjhitvā</span>ti bhagavato sammukhā ‘‘pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā. Āha <span class="bld">‘‘saddhāya ākaro pasādāvaho’’</span>ti. Pavattasaddhāyiko vāti atthoti āha <span class="bld">‘‘saddhātabbavacano’’</span>ti.</p>
  1169. <p class="bodytext"><span class="bld">Pīḷakā</span> nāma bāhirato paṭṭhāya aṭṭhiṃ bhindati, imā pana paṭhamaṃyeva aṭṭhiṃ bhinditvā uggatā. <span class="bld">Taruṇabeluvamattiyo</span>ti taruṇabillaphalamattiyo. <span class="bld">Visagilito</span>ti khittapaharaṇo. Tañca baḷisaṃ visasamaññā loke. ‘‘Ārakkhadevatānaṃ sutvā’’ti padaṃ ānetvā sambandho.</p>
  1170. <p class="bodytext">Magadharaṭṭhe <a name="M1.0248"></a> saṃvohārato <span class="bld">māgadhako patto,</span> tena. Tilasakaṭaṃ <span class="bld">tilavāhā</span>eti vutto. <span class="bld">Paccitabbaṭṭhānassā</span>ti nirayadukkhena paccitabbapadesassa. <span class="bld">Etaṃ</span> ‘‘abbudo’’ti nāmaṃ.</p>
  1171. <p class="bodytext"><span class="bld">Vassagaṇanā</span>ti ekato paṭṭhāya dasaguṇitaṃ abbudaāyumhi, tato paraṃ vīsatiguṇaṃ nirabbudādīsu vassagaṇanā veditabbā. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti ababādīsu padumapariyosānesu sabbesu nirayesu. <span class="bld">Eseva nayo</span>ti heṭṭhimato uparimassa uparimassa vīsatiguṇataṃ atidisati.</p>
  1172. <p class="centered">Kokālikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1173. <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1174. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  1175. <p class="subhead">1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā</p>
  1176. <p class="bodytext"><a name="para182"></a><a name="para182_sn1"></a><span class="paranum">182</span>. <span class="bld">Porāṇakattā</span>ti <a name="V1.0217"></a> nibbattitvā cirakālattā. Jātattā jano, taṃ ito <span class="bld">janeto,</span> tasmiṃ. <span class="bld">Khattiyo seṭṭho</span> lokamariyādaparipālanādinā sammāpaṭipattiyaṃ sattānaṃ niyojanena bahukārattā. So hi pare tathā paṭipādento sayampi tattha patiṭṭhitoyeva hotīti seṭṭho vutto. Paṭipakkhavijjhanaṭṭhena pubbenivāsādīnaṃ viditakaraṇaṭṭhena <span class="bld">vijjā</span>ti. Saddhāhirottappabāhusaccavīriyasatipaññāti ime <span class="bld">satta saddhammā</span>. Caranti agatapubbaṃ disaṃ etehīti <span class="bld">caraṇāni,</span> sīlādayo pannarasa dhammā.</p>
  1177. <p class="centered">Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1178. <p class="subhead">2. Devadattasuttavaṇṇanā</p>
  1179. <p class="bodytext"><a name="para183"></a><a name="para183_sn1"></a><span class="paranum">183</span>. Appaññatte eva sikkhāpade chejjagāmikammassa katattā saliṅgeneva ca ṭhitattā ‘‘devadatto sāsanato pakkanto’’ti na vattabboti <span class="bld">acirapakkante</span>ti ettha ‘‘sāsanato pakkante’’ti avatvā <span class="bld">‘‘veḷuvanato</span> <a name="M1.0249"></a> <span class="bld">gayāsīsaṃ gate’’</span>ti vuttaṃ. Pakatatto hi bhikkhusaṅghaṃ bhindeyya, na apakatattoti. <span class="bld">Vaḷavāyā</span>ti vaḷavāya kucchiyaṃ jātaṃ.</p>
  1180. <p class="centered">Devadattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1181. <p class="subhead">3. Andhakavindasuttavaṇṇanā</p>
  1182. <p class="bodytext"><a name="para184"></a><a name="para184_sn1"></a><span class="paranum">184</span>. <span class="bld">Janata</span>nti janānaṃ samūhaṃ, janasañcaraṇaṭṭhānanti attho. <span class="bld">Manussānaṃ anupacāre</span>ti yattake kasanādikiccaṃ karontānaṃ sañcāro hoti, ettakaṃ atikkamitvā anupacāre. <span class="bld">Saṃyojanavippamokkhā</span>ti saṃyojanavimokkhahetu. Vivekaratiṃ pavivekasukhajjhānaṃ alabhanto. <span class="bld">Cittānurakkhaṇattha</span>nti pubbe maṃ manussā ‘‘araññavāsena pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo’’ti maññiṃsu, idāni gāmante vasantaṃ disvā gaṇasaṅgaṇikāya nivuṭṭhoti appasādaṃ āpajjissanti. Yadipi me idha abhirati natthi, evaṃ santepi idheva vasissāmīti vikkhittacittena hutvā na vasitabbaṃ, ko attho cittavasaṃ gantvāti adhippāyo. <span class="bld">Satipaṭṭhānaparāyaṇo</span>ti <a name="V1.0218"></a> satipaṭṭhānabhāvanārato. Evaṃ hissa gaṇavāsopi pāsaṃso vivekavāsena vinā samaṇakiccassa asijjhanato.</p>
  1183. <p class="bodytext"><span class="bld">Vaṭṭabhayato</span> pamutto ajjhāsayavasenāti adhippāyo.</p>
  1184. <p class="bodytext"><span class="bld">Nisīdi tattha bhikkhū</span>ti iminā sattūpaladdhiyā anissitattā yathāruciyā tesaṃ nisajjaṃ dasseti. Tenāha <span class="bld">‘‘iminā’’</span>tiādi.</p>
  1185. <p class="bodytext">Iminā ca iminā ca ākārena jātanti na anussavadassanametaṃ, na anussavaggahaṇaṃ. Takkahetu nayahetu vā na vadāmīti yojanā. Piṭakaṃ gantho sampadīyati etassāti <span class="bld">piṭakasampadānaṃ,</span> ganthassa uggaṇhanato tena piṭakassa uggaṇhanakabhāvena, kenaci ganthānusārena evaṃ na vadāmīti attho. Brahmassa seṭṭhassa dhammassa cariyaṃ vācasikaṃ pavattatīti <span class="bld">brahmacariyaṃ,</span> dhammadesanā. Bhāvitena maraṇassa sabbaso bhāgena vippahānena <span class="bld">maraṇapariccāgīnaṃ</span>. Te ca khīṇajātikāti āha <span class="bld">‘‘khīṇāsavāna’’</span>nti.</p>
  1186. <p class="bodytext"><span class="bld">Dasadhā</span> <a name="M1.0250"></a> <span class="bld">dasā</span>ti dasakkhattuṃ dasa. <span class="bld">Añña</span>nti pañcasatādhikasahassato aññaṃ. <span class="bld">Puññabhāgino</span>ti vivaṭṭanissitapuññassa bhāgino tassā desanāya ettakā sattā jātāti gaṇetuṃ ahaṃ na sakkomīti dasseti. <span class="bld">Brahmadhammadesana</span>nti brahmunā vuttaṃ āha.</p>
  1187. <p class="centered">Andhakavindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1188. <p class="subhead">4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā</p>
  1189. <p class="bodytext"><a name="para185"></a><a name="para185_sn1"></a><span class="paranum">185</span>. <span class="bld">Abhibhū sambhavo</span>ti tesaṃ dvinnaṃ mahātherānaṃ nāmāni. Tesaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tesū’’</span>tiādi vuttaṃ. Ete dve tassa bhagavato aggasāvakāti dasseti. <span class="bld">Avajjhāyantī</span>ti heṭṭhā katvā cintenti. <span class="bld">Khiyyanti</span> taṃ lāmakato cintetabbataṃ pāpenti pāpakataṃ karonti. <span class="bld">Vitthārayantā</span>ti tameva lāmakato cintetabbataṃ vepullaṃ pāpentā. Sabbe pāsaṇḍā attano attano samaye siddhante sabbe devamanussā attano attano samaye paṭilābhe paṭiladdhaatthe purisakāraṃ vaṇṇayantīti yojanā.</p>
  1190. <p class="bodytext"><span class="bld">Ārambhavīriya</span>nti maccusenāsaṅkhātakilesadhunane ārambhavīriyaṃ, yā ‘‘ārambhadhātū’’ti vuccati<a name="V1.0219"></a>. <span class="bld">Nikkamavīriya</span>nti kosajjapaṭipakkhabhūtaṃ vīriyaṃ, yā ‘‘nikkamadhātū’’ti vuccati. <span class="bld">Payogaṃ karothā</span>ti paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ bhāvanābhiyogaṃ pavattethāti attho. Tenāha ‘‘parakkamathā’’ti. <span class="bld">Kilesasenā</span> nāma rāgādikilesasamūho, so maraṇapaccayabhāvato ‘‘maccuno senā’’ti vuccati. Tañhi sandhāya vuttaṃ ‘‘mahāsenena maccunā’’ti (ma. ni. 3.272, 275, 276). Khandhānaṃ paṭhamābhinibbatti <span class="bld">jāti,</span> tadaññaṃ pana tesaṃ paṭipāṭi pavattaṃ <span class="bld">saṃsāro</span>ti adhippāyenāha <span class="bld">‘‘jātiñca saṃsārañcā’’</span>ti. Yasmā ‘‘ekampi jātiṃ dvepi jātiyo’’tiādīsu tasmiṃ tasmiṃ bhave ādānanikkhepaparicchinnakhandhappavatti ‘‘jātī’’ti vuccati, sā eva yāva parinibbānā aparāparaṃ pavattamāno saṃsāro ‘‘ito cito saṃsaraṇa’’nti katvā, tasmā āha <span class="bld">‘‘jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāra’’</span>nti. <span class="bld">Pariccheda</span>nti pariyosānaṃ. Obhāsaṃ pharīti sambandho. <span class="bld">Ālokaṭṭhāne</span>ti attanā <a name="M1.0251"></a> kataālokaṭṭhāne. <span class="bld">Ālokakiccaṃ natthī</span>ti andhakāraṭṭhāne ālokadassanaṃ viya ālokaṭṭhāne ālokadassanakiccaṃ natthi. Tasmā tesaṃ sattānaṃ ‘‘kiṃ āloko ayaṃ, kassa nu kho ayaṃ āloko’’ti? <span class="bld">Vicinantānaṃ</span> cintentānaṃ. <span class="bld">Sabbe</span>ti sahassilokadhātuyaṃ sabbe devamanussā. <span class="bld">Osaṭāya parisāyā</span>ti dhammassavanatthaṃ sabbosaṭāya paricitaparicchinnāya parisāya. <span class="bld">Saddaṃ suṇiṃsū</span>ti na kevalaṃ saddameva suṇiṃsu, atha kho atthopīti yathādhippeto tesaṃ pakatisavanupacāre viya pākaṭo ahosi, tisahassilokadhātuṃ viññāpesīti.</p>
  1191. <p class="centered">Aruṇavatīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1192. <p class="subhead">5. Parinibbānasuttavaṇṇanā</p>
  1193. <p class="bodytext"><a name="para186"></a><a name="para186_sn1"></a><span class="paranum">186</span>. <span class="bld">Evaṃ taṃ kusinārāya hotī</span>ti yathā anurodhapurassa thūpārāmo dakkhiṇapacchimadisāyaṃ, evaṃ taṃ uyyānaṃ kusinārāya dakkhiṇapacchimadisāyaṃ hoti. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā nagaraṃ pavisitukāmā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti <span class="bld">upavattana</span>nti vuccati, tasmā. <span class="bld">Ta</span>nti sālapantibhāvena ṭhitaṃ sālavanaṃ. <span class="bld">Antarenā</span>ti vemajjhe. Appamajjanaṃ <span class="bld">appamādo,</span> so pana atthato ñāṇūpasaṃhitā sati. Yasmā tattha satiyā byāpāro sātisayo, tasmā <span class="bld">‘‘satiavippavāsenā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi</span> atthato tassa sakalassa buddhavacanassa saṅgaṇhanato.</p>
  1194. <p class="bodytext">Jhānādīsu citte ca paramukkaṃsagatavasībhāvatāya ‘‘ettake kāle ettakā samāpattiyo samāpajjitvā <a name="V1.0220"></a> parinibbāyissāmī’’ti kālaparicchedaṃ katvā samāpattisamāpajjanaṃ <span class="bld">parinibbānaparikamma</span>nti adhippetaṃ. <span class="bld">Thero</span>ti anuruddhatthero.</p>
  1195. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayampi cā</span>ti yathāvuttapañcasaṭṭhiyā jhānānaṃ samāpannakathāpi saṅkhepakathā eva. Kasmā? Yasmā bhagavā tadā devasikaṃ vaḷañjanasamāpattiyo sabbāpi aparihāpetvā samāpajji evāti dassento ‘‘<span class="bld">nibbānapuraṃ pavisanto’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Catuvīsati…pe… pavisitvā</span>ti ettha keci tāva āhu <a name="M1.0252"></a> ‘‘bhagavā devasikaṃ dvādasakoṭisatasahassakkhattuṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjati, dvādasakoṭisatasahassakkhattumeva phalasamāpattiṃ samāpajjati, tasmā tadāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajjati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘tathāgataṃ, bhikkhave, arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudācaranti khemo ca vitakko paviveko ca vitakko’ti (itivu. 38). Khemo hi vitakko bhagavato mahākaruṇāsamāpattiṃ pūretvā ṭhito, pavivekavitakko arahattaphalasamāpattiṃ. Buddhānaṃ hi bhavaṅgaparivāso lahuko matthakappatto samāpattīsu vasībhāvo, tasmā samāpajjanavuṭṭhānāni katipayacittakkhaṇeheva ijjhanti. Pañca rūpāvacarasamāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo appamaññāsamāpattiyā saddhiṃ nirodhasamāpatti arahattaphalasamāpatti cāti dvādasetā samāpattiyo bhagavā paccekaṃ divase divase koṭisatasahassakkhattuṃ purebhattaṃ samāpajjati, tathā pacchābhattanti evaṃ catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ vaḷañjanakakasiṇasamāpattiyo’’ti.</p>
  1196. <p class="bodytext">Apare panāhu ‘‘yaṃ taṃ bhagavatā abhisambodhidivase pacchimayāme paṭiccasamuppādaṅgamukhena paṭilomanayena jarāmaraṇato paṭṭhāya ñāṇaṃ otāretvā anupadadhammavipassanaṃ ārabhantena yathā nāma puriso suviduggaṃ mahāgahanaṃ mahāvanaṃ chindanto antarantarā nisānasilāyaṃ pharasuṃ nisitaṃ karoti, evamevaṃ nisānasilāsadisiyo samāpattiyo antarantarā samāpajjitvā ñāṇassa tikkhavisadabhāvaṃ sampādetuṃ anulomapaṭilomato paccekaṃ paṭiccasamuppādaṅgesu lakkhakoṭisamāpattisamāpajjanavasena sammasanañāṇaṃ pavatteti, tadanusārena bhagavā buddhabhūtopi anulomapaṭilomato paṭiccasamuppādaṅgamukhena vipassanāvasena divase divase lakkhakoṭiphalasamāpattiyo samāpajjati, taṃ sandhāya vuttaṃ, ‘catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā’’’ti.</p>
  1197. <p class="bodytext"><span class="bld">Imāni dvepi samanantarāneva</span> paccavekkhaṇāyapi yebhuyyena nānantariyakatāya jhānapakkhikabhāvato. Yasmā sabbapacchimaṃ bhavaṅgacittaṃ tato tato <a name="M1.0253"></a> cavanato ‘‘cutī’’ti vuccati<a name="V1.0221"></a>, tasmā na kevalaṃ ayameva bhagavā, atha kho sabbepi sattā bhavaṅgacitteneva cavantīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘ye hi kecī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Dukkhasaccenā</span>ti dukkhasaccapariyāpannena cuticittena <span class="bld">kālaṃ</span> kālakiriyaṃ <span class="bld">karonti</span> pāpuṇanti, kālagamanato vā karonti peccāti.</p>
  1198. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭibhāgapuggalavirahito</span> sīlādiguṇehi asadisatāya sadisapuggalarahito. Saṅkhārā vūpasammanti etthāti <span class="bld">vūpasamo</span>ti evaṃ saṅkhātaṃ ñātaṃ kathitaṃ nibbānameva sukhanti. <span class="bld">Lomahaṃsanako</span>ti lomānaṃ haṭṭhabhāvāpādano. <span class="bld">Bhiṃsanako</span>ti avītarāgānaṃ bhayajanako <span class="bld">āsi</span> ahosi. <span class="bld">Sabbākāravaraguṇūpete</span>ti sabbehi ākāravarehi uttamakāraṇehi sīlādiguṇehi samannāgate. <span class="bld">Asaṅkuṭitenā</span>ti akuṭitena vipphārikābhāvato. <span class="bld">Suvikasitenevā</span>ti pītisomanassayogato suṭṭhu vikasitena. <span class="bld">Vedanaṃ adhivāsesi</span> sabhāvasamudayādito suṭṭhu paññātattā. <span class="bld">Anāvaraṇavimokkho sabbaso</span> nibbidabhāvo. Tenāha <span class="bld">‘‘apaññattibhāvūpagamo’’</span>ti. <span class="bld">Pajjotanibbānasadiso</span>ti padīpassa nibbānasadiso tattha vilīyitvā avaṭṭhānābhāvato.</p>
  1199. <p class="centered">Parinibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1200. <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1201. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1202. <p class="centered">Brahmasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1203. <a name="sn1_7"></a>
  1204. <p class="chapter">7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ</p>
  1205. <p class="title">1. Arahantavaggo</p>
  1206. <p class="subhead">1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā</p>
  1207. <p class="bodytext"><a name="para187"></a><a name="para187_sn1"></a><span class="paranum">187</span>. <span class="bld">Dhanañjānigottā</span>ti <a name="V1.0222"></a><a name="M1.0254"></a> ettha pubbapurisato āgatassa kulavaṃsassa nāmābhidhānasaṅkhātaṃ gaṃ tāyatīti gottaṃ. (Kiṃ pana tanti? Aññakulaparamparāsādhāraṇaṃ tassa kulassa ādipurisasamudāgataṃ taṃkulapariyāpannasādhāraṇaṃ sāmaññarūpanti daṭṭhabbaṃ.) Dhanañjānigottaṃ etissanti <span class="bld">dhanañjānigottā</span>. Tassā udānassa kāraṇaṃ pucchitvā ādito paṭṭhāya vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘so kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. Nānārasabhojanaṃ detīti yojanā. Pañcagorasasampāditaṃ sālibhattaṃ sūpasākabyañjanaṃ nānārasaṃ brāhmaṇabhojanaṃ. <span class="bld">Maṇḍalaggakhagga</span>nti maṇḍalaggasaṅkhātaṃ khaggaṃ. Duvidho hi khaggo maṇḍalaggo dīghaggoti. Tattha yassa aggo maṇḍalākārena ṭhito, so maṇḍalaggo. Yassa pana asiputtikā viya dīgho, so dīghaggo.</p>
  1208. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāsanā</span>ti anusāsanā. ‘‘Namo…pe… sambuddhassā’’ti evaṃ vuttā <span class="bld">pañcapadikagāthā</span>. Satthusāsane hi lokiyacchandaṃ anapekkhitvā esā pañcapadikagāthāti daṭṭhabbā. <span class="bld">Okkāvaradharā</span>ti pubbapurisasaṅkhātaukkākavaṃsavaradhārikā. <span class="bld">Sakkā</span>ti sakkuṇeyyaṃ.</p>
  1209. <p class="bodytext"><span class="bld">Eva</span>nti ‘‘sace me aṅgamaṅgānī’’tiādinā iminā pakārena. ‘‘Pañca gāthāsatāni pana aṭṭhakathaṃ āruḷhāni, idha pana dve eva uddhaṭā’’ti vadanti. <span class="bld">Paharituṃ vā</span>ti ekavārampi hatthena vā pādena vā paharitumpi parāmasitumpi asakkontoti attho. So hi tassā ariyasāvikāya ānubhāvena attano sāmatthiyena vase vattāpanatthaṃ santajjitvāpi tadanuvattanto nibbiso ahosi. Tenāha <span class="bld">‘‘bhotī’’</span>tiādi.</p>
  1210. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassa brāhmaṇassā</span>ti attano sāmikabrāhmaṇassa. <span class="bld">Upasaṃharantī</span>ti upanentī. <span class="bld">Tasmiṃ samaye</span>ti <a name="V1.0223"></a> tasmiṃ dukkhuppattikāle ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti bhagavato <a name="M1.0255"></a> vacanaṃ anussaritvā ‘‘dasabalassa bhagavato’’tiādīsu yathāparicitaṃ guṇapadaṃ anussari. Tenāha <span class="bld">‘‘dasabalaṃ sarī’’</span>ti.</p>
  1211. <p class="bodytext">Khantisoraccarahitatāya <span class="bld">kujjhitvā. Bhijjitvā</span>ti saṃyatābhāvato tassa brāhmaṇassa antare mettibhedena bhijjitvā. <span class="bld">Evamevā</span>ti yathā etarahi akāraṇena, evameva aññadāpi akāraṇenāti attho. Nikkāraṇatādīpane <span class="bld">evaṃ</span>-saddo, <span class="bld">eva</span>-saddo pana avadhāraṇattho. Nikkāraṇatā ca nāma niratthakatā, niratthakavippalāpabhāvenettha <span class="bld">evaṃ</span>-saddassa gahaṇe pavatti gavesitabbā. Garahattho vāyaṃ <span class="bld">evaṃ</span>-saddo anekatthattā nipātānaṃ. Garahatthatā cassa vasalisaddasannidhānato pākaṭā eva.</p>
  1212. <p class="bodytext"><span class="bld">Gāmanigamaraṭṭhapūjito</span>ti iminā gāmanigamaraṭṭhasāmikehi pūjitabhāvo dīpito gāmādīnaṃ tesaṃ vase vattanato. <span class="bld">Asukassa nāma</span> puggalassa. <span class="bld">Sesa</span>nti abhikkantantiādi, yampi caññaṃ idhāgataṃ heṭṭhā vaṇṇitañca.</p>
  1213. <p class="centered">Dhanañjānīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1214. <p class="subhead">2. Akkosasuttavaṇṇanā</p>
  1215. <p class="bodytext"><a name="para188"></a><a name="para188_sn1"></a><span class="paranum">188</span>. <span class="bld">Bhāradvājova so</span>ti bhāradvājo nāma eva so brāhmaṇo. Gottavasena hi tayidaṃ nāmaṃ, visesena panetaṃ jātanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘pañcamattehī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Jānikatā</span>ti ñātivaggahānikatā. <span class="bld">Pakkho bhinno</span>ti tato eva ñātipakkho naṭṭho. Yathā domanassito anattamanoti vattabbaṃ labhati, evaṃ kupitoti āha <span class="bld">‘‘domanassena cā’’</span>ti. <span class="bld">Dasahī</span>ti anavasesapariyādānavasena vuttaṃ pañcahi gāthāsatehi akkosanto tathā akkoseyyāti katvā. Tattha pana yena kenaci akkosantopi akkosatiyeva nāma. <span class="bld">Karosi</span> mama bhātikassa pabbajjaṃ.</p>
  1216. <p class="bodytext"><span class="bld">Sambhuñjatī</span>ti sambhogaṃ karoti. Akkosādīhi <span class="bld">ekato bhuñjati</span>. <span class="bld">Vītiharatī</span>ti byatihāraṃ karoti, akkosato paccakkosanādinā vinimayaṃ <a name="M1.0256"></a> karotīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘katassa paṭikāraṃ karotī’’</span>ti. Assa anussavavasena sutvā ‘‘sapati ma’’nti saññino bhayaṃ uppajjīti yojanā. <span class="bld">Assā</span>ti brāhmaṇassa. <span class="bld">Sutvā</span>ti padaṃ ubhayatthāpi yojetabbaṃ ‘‘tavevetaṃ brāhmaṇāti <a name="V1.0224"></a> sutvā, anussavavasena sutvā’’ti ca. Kāmaṃ kisavacchādayo sapanaṃ nādaṃsu, devatānaṃyeva hi so attho, sattānaṃ pana tathā saññā uppannā, sopi tathāsaññī ahosi. Tenāha <span class="bld">‘‘anussavavasenā’’</span>ti.</p>
  1217. <p class="bodytext"><span class="bld">Dantassa</span> sabbaso damathaṃ upagatattā. <span class="bld">Nibbisevanassā</span>ti rāgadosādihetukavipphandanarahitassa. <span class="bld">Tassevā</span>ti paṭikujjhantasseva puggalassa <span class="bld">tena kodhena pāpaṃ hoti</span> pāpassa santānantarasaṅkantiyā abhāvato. Keci pana <span class="bld">‘‘tassevā</span>ti tasseva paṭikujjhantapurisassa tena paṭikujjhanena. <span class="bld">Pāpiyo</span>ti paṭikujjhantapuggalassa lāmakataro’’ti evamettha atthaṃ vadanti. <span class="bld">Satiyā samannāgato hutvā</span> paṭisaṅkhāne ṭhito <span class="bld">adhivāseti,</span> na saho mūḷho hutvāti adhippāyo. <span class="bld">Ubhinnaṃ tikicchanta</span>nti ubhinnaṃ uppannakodhasaṅkhātaṃ kilesabyādhiṃ tikicchantaṃ vūpasamentaṃ taṃ puggalaṃ. <span class="bld">Yo puggalo</span>tiādinā purimāsu gāthāsu pavattitāni padāni sambandhitvā dasseti. Pañcasu khandhesu yāthāvato vinītā ariyadhammassa kovidā nāma hontīti āha <span class="bld">‘‘dhammassāti pañcakkhandhadhammassā’’</span>ti. Idāni tamatthaṃ paripuṇṇaṃ katvā dassento āha <span class="bld">‘‘catusaccadhammassa vā’’</span>ti.</p>
  1218. <p class="centered">Akkosasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1219. <p class="subhead">3. Asurindakasuttavaṇṇanā</p>
  1220. <p class="bodytext"><a name="para189"></a><a name="para189_sn1"></a><span class="paranum">189</span>. <span class="bld">Tenevā</span>ti bhātupabbajiteneva. <span class="bld">Assevā</span>ti titikkhassa. <span class="bld">‘‘Taṃ jayaṃ hotī’’</span>ti liṅgavipallāsavasena vuttanti āha <span class="bld">‘‘so jayo hotī’’</span>ti, dujjayaṃ kodhaṃ titikkhāya jinantassāti adhippāyo. Yasmā titikkhādayo na kodhavasikaṃ dhuraṃ, taṃ pana bālānaṃ maññanāmattanti <a name="M1.0257"></a> idha imamatthaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘katamassā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Vijānatova jayo</span> na avijānato titikkhāya abhāvato. Na hi avijānanto andhabālo kodhaṃ vijetuṃ sakkoti. <span class="bld">Kevalaṃ jayaṃ maññati</span> kilesehi parājito samānopīti adhippāyo.</p>
  1221. <p class="centered">Asurindakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1222. <p class="subhead">4. Bilaṅgikasuttavaṇṇanā</p>
  1223. <p class="bodytext"><a name="para190"></a><a name="para190_sn1"></a><span class="paranum">190</span>. <span class="bld">Suddha</span>nti kevalaṃ sambhāravirahitaṃ. <span class="bld">Sambhārayutta</span>nti kaṭukabhaṇḍādisambhārasahitaṃ. Kañjito nibbattattā <span class="bld">kañjikaṃ,</span> āranālaṃ, bilaṅganti attho. <span class="bld">Nāmaṃ gahitaṃ</span> saṅgītikāle ‘‘bilaṅgikabhāradvājo’’ti <a name="V1.0225"></a> visesanavasena. <span class="bld">Tayo</span>ti dhanañjāniyā sāmiko bhāradvājo, akkosakabhāradvājo, asundarikabhāradvājoti ādito tīsu suttesu āgatā tayo. <span class="bld">Me</span>ti mayhaṃ.</p>
  1224. <p class="centered">Bilaṅgikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1225. <p class="subhead">5. Ahiṃsakasuttavaṇṇanā</p>
  1226. <p class="bodytext"><a name="para191"></a><a name="para191_sn1"></a><span class="paranum">191</span>. <span class="bld">Esā</span>ti brāhmaṇo. <span class="bld">‘‘Ahiṃsako aha’’</span>nti tadatthaṃ sādhetuṃ icchāya kathesīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘ahiṃsakapañhaṃ pucchī’’</span>ti. <span class="bld">Tathā ce assā</span>ti yathā te nāmassa attho, tathā cetaṃ bhaveyyāsi anvatthanāmako bhaveyyāsi ahiṃsako eva siyāti. <span class="bld">Na dukkhāpeti</span> dukkhamattampi na uppādeti, dukkhato apanetīti attho.</p>
  1227. <p class="centered">Ahiṃsakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1228. <p class="subhead">6. Jaṭāsuttavaṇṇanā</p>
  1229. <p class="bodytext"><a name="para192"></a><a name="para192_sn1"></a><span class="paranum">192</span>. <span class="bld">Jaṭāpañhassā</span>ti ‘‘antojaṭā bahijaṭā’’ti evaṃ jaṭāpariyāyassa pañhassa.</p>
  1230. <p class="centered">Jaṭāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1231. <p class="subhead">7. Suddhikasuttavaṇṇanā</p>
  1232. <p class="bodytext"><a name="para193"></a><a name="para193_sn1"></a><span class="paranum">193</span>. <span class="bld">Suddhikapañhassā</span>ti <a name="M1.0258"></a> ‘‘nābrāhmaṇo sujjhatī’’ti evaṃ suddhasannissitassa pañhassa. <span class="bld">Sīlasampanno</span>ti pañcavidhaniyamalakkhaṇena sīlena samannāgato. <span class="bld">Tapokamma</span>nti anasanapañcātapatappanādiparibhedanatapokammaṃ karontopi. <span class="bld">Vijjāti tayo vedā</span>ti vadanti ‘‘tāya idhalokatthaṃ paralokatthaṃ ñāyantī’’ti katvā. <span class="bld">Gottacaraṇa</span>nti gottasaṅkhātaṃ caraṇaṃ. <span class="bld">Brāhmaṇo sujjhati</span> jeṭṭhajātikattā. Tathā hi so eva tapaṃ ācarituṃ labhati, na itaro. <span class="bld">Aññā lāmikā pajā</span>ti itaravaṇṇaṃ vadati. <span class="bld">Vacanasahassampī</span>ti gāthānekasahassampi. Anto kilesehi pūtiko sabhāvena pūtiko. <span class="bld">Kiliṭṭhehi kāyakammādīhi</span> kāyaduccaritādīhi.</p>
  1233. <p class="centered">Suddhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1234. <p class="subhead">8. Aggikasuttavaṇṇanā</p>
  1235. <p class="bodytext"><a name="para194"></a><a name="para194_sn1"></a><span class="paranum">194</span>. <span class="bld">Aggiparicaraṇavasenā</span>ti <a name="V1.0226"></a> aggihuttajuhanavasena. <span class="bld">Sannihito</span>ti missībhāvaṃ sampāpito. Tathābhūto ca so sappinā saddhiṃ yojito nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘saṃyojito’’</span>ti. <span class="bld">Apāyamaggaṃ okkamati</span> micchādiṭṭhimicchāsaṅkappādīnaṃ attano santāne samuppādanato. Tenāha <span class="bld">‘‘imaṃ laddhi’’</span>ntiādi.</p>
  1236. <p class="bodytext"><span class="bld">Jātiyā</span>ti sadosakiriyāparādhassa asambhavena parisuddhāya jātiyā. <span class="bld">Nānappakāre</span> aṭṭhārasavijjāṭṭhānasaññite <span class="bld">ganthe. Sutavā</span>ti sutvā niṭṭhaṃ patto aggadakkhiṇeyyattāti adhippāyo.</p>
  1237. <p class="bodytext"><span class="bld">Pubbenivāsañāṇenā</span>ti idaṃ loke sāsane ca niruḷhatāvasena vuttaṃ. Aññe hi pubbenivāsaṃ jānantā pubbenivāsañāṇeneva jānanti, bhagavā pana sabbaññutaññāṇenapi jānāti. <span class="bld">Dibbena cakkhunā</span>ti etthāpi eseva nayo. Sabbaso jāti khīyati etenāti <span class="bld">jātikkhayo,</span> aggamaggo<a name="M1.0259"></a>, tena pattabbattā āpannattā ca jātikkhayo arahattaṃ. <span class="bld">Jānitvā vositavosāno</span>ti vijānitabbaṃ catusaccadhammaṃ maggañāṇena jānitvā soḷasannampi kiccānaṃ vositavosāno.</p>
  1238. <p class="bodytext"><span class="bld">Uppattiṃ dīpetvā</span>ti pāyasadānassa āgamanaṃ pakāsetvā. <span class="bld">Gāthāhi abhigīta</span>nti dvīhi gāthāhi mayā abhigītaṃ. <span class="bld">Abhuñjitabba</span>nti bhuñjituṃ na yuttaṃ. ‘‘Abhojaneyya’’nti kasmā vuttaṃ, nanu bhagavato ajjhāsayo accantameva suddhoti? Saccametaṃ, brāhmaṇo pana pubbe adātukāmo pacchā gāthā sutvā dhammadesanāya muduhadayo hutvā dātukāmo ahosi, tasmā taṃ bhikkhūnaṃ anāgate diṭṭhānugatiāpajjanatthaṃ paṭikkhipi. Tathā hi anantarasutte kasibhāradvājasutte ca evameva paṭipajji. Tenāha <span class="bld">‘‘tvaṃ brāhmaṇā’’</span>tiādi. <span class="bld">Kilañjamhi…pe… pakāsitā</span>ti etena gāthaṃ uddesaṭṭhāneva ṭhapetvā bhagavā brāhmaṇassa vitthārena dhammaṃ desesīti dasseti. <span class="bld">Gāyanenā</span>ti gāyanakena, gānena vā. <span class="bld">Atthañca dhammañcā</span>ti sadevakassa lokassa hitañceva tassa kāraṇañca. <span class="bld">Sampassantāna</span>nti sammadeva passantānaṃ. <span class="bld">Dhammo</span>ti paveṇiāgato cārittadhammo na hoti. Bhojanesu ukkaṃsagataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sudhābhojana’’</span>nti āha. <span class="bld">Dhamme satī</span>ti ariyānaṃ ācāradhamme sati taṃ ālambitvā jīvantānaṃ etadeva seṭṭhanti ‘‘somaṃ bhuñjeyya pāyasa’’nti taṃ ārabbha kathāya uppannattā.</p>
  1239. <p class="bodytext"><span class="bld">Sallakkheti</span> ayaṃ brāhmaṇo. <span class="bld">Sesā</span> paccayā <span class="bld">niddosā</span> te ārabbha kathāya appavattitattā. <span class="bld">Kukkuccavūpasanta</span>nti <a name="V1.0227"></a> aggiāhitapadassa viya saddasiddhi veditabbā. <span class="bld">Annena pānenā</span>ti lakkhaṇavacanametaṃ yathā ‘‘kākehi sappi rakkhitabba’’nti. Tenāha <span class="bld">‘‘desanāmattameta’’</span>nti. <span class="bld">Bahusassaphaladāyakaṃ sukhettaṃ viya paṭiyatta</span>nti sammā kasanabījanaudakānayanāpanayanādinā susajjitaṃ khettaṃ viya sīlādiguṇavisesasampādanena paṭiyattaṃ puññakkhettaṃ etaṃ.</p>
  1240. <p class="centered">Aggikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1241. <p class="subhead">9. Sundarikasuttavaṇṇanā</p>
  1242. <p class="bodytext"><a name="para195"></a><a name="para195_sn1"></a><span class="paranum">195</span>. Ānetvā <a name="M1.0260"></a> hunitabbato <span class="bld">āhuti</span>. Sappimadhupāyasādīhi aggiṃ juhoti etthāti <span class="bld">aggihuttaṃ,</span> sādhiṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘agyāyatana’’</span>ntiādi. <span class="bld">Suvisodhito cassā</span>ti nihīnajātikānaṃ anena suṭṭhu visodhito ca bhaveyya. ‘‘Me’’ti padaṃ ānetvā sambandho.</p>
  1243. <p class="bodytext"><span class="bld">Aphalaṃ karotī</span>ti ito paṭṭhāya yāva <span class="bld">demī</span>ti padaṃ. Tāva anantarasuttavaṇṇanāya āgatasadisamevāti peyyālavasena ṭhapesi, na sappisaṅkhāraṭṭhapanaṃ. <span class="bld">Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhanattha</span>nti akāraṇametanti taṃ anādiyitvā aññameva sukāraṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘paṭibalovā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sañjānitvā</span>ti ‘‘nāyaṃ brāhmaṇo’’ti sañjānitvā.</p>
  1244. <p class="bodytext"><span class="bld">Nīcakesanta</span>nti rassakesantaṃ. Brāhmaṇānaṃ suddhiatthā sikhāti āha <span class="bld">‘‘pavattamattampi, sikhaṃ adisvā’’</span>ti, ‘‘paramahaṃsaparikkhādinā’’ti keci.</p>
  1245. <p class="bodytext"><span class="bld">Akāraṇaṃ dakkhiṇeyyabhāvassa jāti</span> adakkhiṇeyyabhāvahetūnaṃ pāpadhammānaṃ apaṭikkhepabhāvato. <span class="bld">Eta</span>nti sīlādibhedaṃ caraṇaṃ. <span class="bld">Dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṃ</span> adakkhiṇeyyabhāvakārakapāpadhammānaṃ tadaṅgādivasena pajahanato. <span class="bld">Assā</span>ti brāhmaṇassa. <span class="bld">Tamattha</span>nti taṃ dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇatāsaṅkhātamatthaṃ upamāya vibhāvento. <span class="bld">Sālādikaṭṭhā jātovā</span>ti sālādivisuddhakaṭṭhāva jāto. Sāpānadoṇiādiavisuddhakaṭṭhā jāto aggikiccaṃ na ca na karoti. <span class="bld">Eva</span>nti yathā aggi yato kutoci jātopi aggikiccaṃ karotiyeva, evaṃ caṇḍālakulādīsu jātopi dakkhiṇeyyo na na hoti guṇasampadāvasena ariyānaṃ vaṃse pajātattāti āha <span class="bld">‘‘guṇasampattiyā jātimā’’</span>ti. Dhitiyā guṇasampattiyā pamukhabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘so hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">dhitiyā</span>ti vīriyena. Tañhi anuppannānaṃ kusaladhammānaṃ uppādanaparibrūhanehi te dhāreti. <span class="bld">Hiriyā dose nisedheti,</span> sammadeva pāpānaṃ jigucchane sati tesaṃ pavattiyā avasaro eva <a name="V1.0228"></a> natthi. <span class="bld">Monadhammena</span> ñāṇasaṅkhātena ottappadhammena. <span class="bld">Kāraṇākāraṇajānanako</span>ti tesaṃ tesaṃ <a name="M1.0261"></a> dhammānaṃ yathābhūtaṃ ṭhānaṃ, pāpadhammānaṃ vā vippakārasabhāvaṭṭhānaṃ jānanako.</p>
  1246. <p class="bodytext"><span class="bld">Paramatthasaccena</span> nibbānena ārammaṇapaccayabhūtena ariyamaggena <span class="bld">danto. Indriyadamenā</span>ti tato eva ariyena indriyasaṃvarena upagato. Vidanti tehi saccānīti <span class="bld">vedā. Maggavedānaṃ anta</span>nti ariyaphalaṃ. <span class="bld">Kilesānaṃ anta</span>nti tesaṃ anuppādanirodhaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Yañño</span>ti aggaphalaṃ. <span class="bld">Niratthaka</span>nti aphalaṃ tesaṃ anāgamanato, āgatānampi aggadakkhiṇeyyābhāvato. <span class="bld">Juhati</span> deti.</p>
  1247. <p class="bodytext"><span class="bld">Suyiṭṭha</span>nti sudānaṃ aggadakkhiṇeyyalābhena. <span class="bld">Suhuta</span>nti tasseva vevacanaṃ. Atha vā <span class="bld">suyiṭṭha</span>nti suṭṭhu sammadeva yiṭṭhaṃ sāre upanītaṃ mama idaṃ deyyavatthu. <span class="bld">Suhuta</span>nti etthāpi eseva nayo.</p>
  1248. <p class="bodytext"><span class="bld">Upahaṭamatte</span>ti brāhmaṇena ‘‘bhuñjatu bhava’’nti upanītamatte. <span class="bld">Nibbattitojamevā</span>ti savatthukaṃ aggahetvā vatthuto vivecitaojameva. <span class="bld">Tena taṃ sukhumattaṃ gata</span>nti taṃ habyasesaṃ sabbaso sukhumabhāvaṃ gatanti ojāya anoḷārikatāya purimākāreneva paññāyamānataṃ sandhāya vuttaṃ, na pana ojāya eva kevalāya gahaṇaṃ sandhāya. Sā hi avinibbhogavuttitāya visuṃ gaṇhituṃ na sakkā, tasmā devatāhipi savatthukā gayhati. <span class="bld">Manussānaṃ vatthū</span>ti karajakāyamāha. Oḷārikavatthutāya devānaṃ viya gahaṇī na tikkhāti dibbojasammissatāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Sukhumāpi samānā dibbojā tena pāyasena missitā oḷārikasammissatāya sukhumavatthukānaṃ devānaṃ sukhadā na hotīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘goyūse panā’’</span>tiādinā. Paribhogavatthuno oḷārikatāya vā devānaṃ dukkaraṃ sammā pariṇāmetuṃ, dibbojāya garutarabhāvena manussānaṃ. Tenāha bhagavā <span class="bld">‘‘na khvāha’’</span>ntiādi. Samāpatticittasamuṭṭhitā tejodhātu jhānānubhāvasantejitā tikkhatarā hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘aṭṭha…pe… pariṇāmeyyā’’</span>ti. Bhagavato pana suddheneva pariṇamatīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pākatikenevā’’</span>ti, jhānānubhāvappattena jhānena vinā sabhāvasiddheneva.</p>
  1249. <p class="bodytext">‘‘Appaharite’’ti ettha appa-saddo ‘‘appiccho’’tiādīsu viya abhāvatthoti āha <span class="bld">‘‘appahariteti aharite’’</span>ti. <span class="bld">Pātisatepi</span> pāyase. <span class="bld">Na āluḷatī</span>ti na āvilaṃ hoti. <span class="bld">Anāgantāva gaccheyya</span> ‘‘attanāpi <a name="M1.0262"></a> na paribhuñji, aññesaṃ na dāpesi, kevalaṃ pāyasaṃ nāsesī’’ti domanassappatto.</p>
  1250. <p class="bodytext"><span class="bld">Dāru</span> <a name="V1.0229"></a> <span class="bld">samādahāno</span>ti dāruhariddi dārusmiṃ tassa dahanto. <span class="bld">Yadī</span>tiādi dārujhāpanassa bahiddhabhāvasādhanaṃ asuddhahetūnaṃ paṭipakkhābhāvato tassa. <span class="bld">Khandhādīsu kusalā</span>ti tesu sabhāvato samudayato atthaṅgamato assādato ādīnavato nissaraṇato jānanato chekā paṇḍitā. <span class="bld">Ñāṇajoti</span>nti ñāṇamayaṃ jotiṃ. <span class="bld">Jālemī</span>ti pajjalitaṃ karomi. <span class="bld">Niccaṃ pajjalitaggi</span> sabbatthakameva vigatasammohandhakāratāya ekobhāsabhāvato. Sabbaso vikkhepābhāvato <span class="bld">niccasamāhitatto. Evaṃ vadatī</span>ti caritaṃ brahmacariyaṃ gahetvā carāmīti evaṃ vattamānaṃ viya vadati āsannataṃ hadaye ṭhapetvā.</p>
  1251. <p class="bodytext"><span class="bld">Khāribhāro</span>ti khāribhārasadiso. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi. <span class="bld">Khandhena vayhamāno</span>ti kāje pakkhipitvā khandhena vayhamāno. <span class="bld">Pathaviyā saddhiṃ phuseti</span> bhārassa garukabhāvena kājassa pariṇamanena. Mānena attano jātiādīni paggaṇhato aññassa tāni na sahatīti āha – <span class="bld">‘‘tattha tattha issaṃ uppādento’’</span>ti, tattha tattha jātiādimānavatthusmiṃ garutaraggahaṇena saṃsīdeyyāti adhippāyo. <span class="bld">Kodho dhūmo</span>ti yathāpi bhāsuro aggi dhūmena upakkiliṭṭho, evaṃ kodhena upakkiliṭṭho. <span class="bld">Ñāṇaggīti</span> tassa kodho dhūmo. Musāvādova <span class="bld">mosavajjaṃ</span>. Yathā ñāṇe sati musāvādo natthi, evaṃ musāvāde sati ñāṇampīti tena taṃ nirodhitaṃ viya hotīti āha – <span class="bld">‘‘musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇa’’</span>nti. Yathā sujāya vinā brāhmaṇānaṃ yāgo na ijjhati, evaṃ pahūtajivhāya vinā satthu dhammayāgo na ijjhatīti jivhā sujāpariyāyā vuttā. Joti ṭhiyati etthāti <span class="bld">jotiṭṭhānaṃ</span> vedi, yaṃ aggikuṇḍaṃ. <span class="bld">Sattānaṃ hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ</span> ñāṇaggino tattha samujjalanato. <span class="bld">Attāti cittaṃ</span> ‘‘āhito ahaṃ māno etthā’’ti katvā.</p>
  1252. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammo rahado</span>ti assaddhiyādiālasiyābhāvato kilesamalapakkhālanato paramagginibbutāvahanato ariyamaggadhammo anāvilo rahado. <span class="bld">Heṭṭhupariyavālukā</span>ti viparivattitavālukā hutvā. <span class="bld">Āluḷā</span>ti <a name="M1.0263"></a> ākulajātā. <span class="bld">Paṇḍitānaṃ pasattho</span>ti paṇḍitānaṃ purato seṭṭho. Seṭṭhabhāvena santo pāsaṃso hutvā kilese bhindati samucchindatīti sabbhīti vuccati. Tenāha <span class="bld">‘‘uttamaṭṭhenā’’</span>ti. Tathā cāha bhagavā <span class="bld">‘‘maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho’’</span>ti (dha. pa. 273).</p>
  1253. <p class="bodytext"><span class="bld">Vacīsacca</span>nti iminā ‘‘caturaṅgasamannāgatā vācā suparisuddhā hotī’’ti sammāvācaṃ dasseti. Saccasaṃyamapadehi dassitā maggadhammā idha ‘‘dhammo’’ti adhippetāti āha – <span class="bld">‘‘dhammoti iminā…pe… dassetī’’</span>ti. <span class="bld">Maggasaccaṃ gahitaṃ</span> anantaragāthāya anekehi visesetvā vuttattā. <span class="bld">Atthato</span>ti pubbaṅgamattādiatthato. Tāya hi sakiccaṃ karontiyā itare sabbepi tadanuvattikā <a name="V1.0230"></a> honti. <span class="bld">Taggatikattā</span>ti sammādiṭṭhiyā upakārakabhāvena tāya samānagatikattā. Ārammaṇañhi vitakkenāhaṭaṃ paññā vicinituṃ sakkoti. Tathā hi so paññākkhandhena saṅgahaṃ gato. <span class="bld">Dhammo</span>ti sabhāvato samādhi gahito, itare dve tadupakārattā. Tathā hi ‘‘evaṃdhammā te bhagavanto’’tiādīsu (dī. ni. 2.13; ma. ni. 3.197; saṃ. ni. 5.378) samādhi ‘‘dhammo’’ti vutto. <span class="bld">Paramatthasaccaṃ gahitaṃ</span> sabbesaṃ seṭṭhabhāvato. Yathāha – ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyatī’’ti (itivu. 90; a. ni. 4.34). <span class="bld">Atthato</span>ti tato eva paramatthato, anantaraṃ vuccamānānaṃ vā maggadhammānaṃ ārammaṇabhāvato. <span class="bld">Pañcaṅgāni gahitāni</span> tāsaṃ maggabhāvato. <span class="bld">Tīṇi</span> aṅgāni. <span class="bld">Brahmacariyaṃ nāmāti</span> etaṃ nibbānagāmi uttamaṭṭhena maggabrahmacariyaṃ nāma. <span class="bld">Majjhe sitā</span>ti līnuddhaccādiantadvayavivajjanena majjhe majjhimapaṭipadābhāvanaṃ nissitā. Sassatucchedaggahaṇaṃ hettha padhānatāya nidassanamattaṃ. <span class="bld">Seṭṭhappattī</span>ti seṭṭhabhāvappatti. <span class="bld">Ta-kāro padasandhikaro</span>ti ‘‘sa ujubhūtesū’’ti vattabbe majjhe ta-kāro padasandhikaro, <span class="bld">‘‘sa dujjubhūtesū</span>ti keci paṭhanti, tesaṃ da-kāro padasandhikaro. Sa-iti sundariko brāhmaṇo vuttoti katvā āha <span class="bld">‘‘sa tva’’</span>nti, so tvanti attho. Dhammo sāriyo paridhānabhūtā alaṅkārā etassāti <span class="bld">dhammasārī</span>. Atha vā dhammehi sāritavāti <span class="bld">dhammasārī,</span> tehi sāretvā ṭhitavāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘kusaladhammehī’’</span>tiādi.</p>
  1254. <p class="centered">Sundarikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1255. <p class="subhead">10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā</p>
  1256. <p class="bodytext"><a name="para196"></a><a name="para196_sn1"></a><span class="paranum">196</span>. <span class="bld">Samantato</span>ti <a name="M1.0264"></a> dakkhiṇavāmānaṃ vasena samantato. <span class="bld">Ūrubaddhāsana</span>nti ūrūnaṃ bandhanavasena nisajjanaṃ. Dvinnaṃ ūrūnaṃ aññamaññabandhanavasena ābhujitākāraṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘ābhujitvāti bandhitvā’’</span>ti. Heṭṭhimakāyassa anujukaṃ ṭhapanaṃ nisajjāvacaneneva bodhitanti ‘‘ujuṃ kāya’’nti ettha kāya-saddo uparimakāyavisayoti āha <span class="bld">‘‘uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā’’</span>ti. Taṃ pana ujukaṭṭhapanaṃ sarūpato payojanato ca dassetuṃ <span class="bld">‘‘aṭṭhārasā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Parimukha</span>nti ettha <span class="bld">pari</span>-saddo abhisaddena samānatthoti āha <span class="bld">‘‘kammaṭṭhānābhimukha’’</span>nti, bahiddhā puthuttārammaṇato nivāretvā kammaṭṭhānaṃyeva purekkhatoti attho. <span class="bld">Pariggahaṭṭho</span> ‘‘pariṇāyikā’’tiādīsu viya. <span class="bld">Mukhanti niyyānaṭṭho</span> ‘‘suññatavimokkhamukha’’ntiādīsu viya. Paṭipakkhato niggamanaṭṭho hi niyyānaṭṭho, tasmā <span class="bld">pariggahitaniyyāna</span>nti sabbathā gahitasammosaṃ pariccattasammosaṃ <span class="bld">satiṃ katvā</span> paramaṃ satinepakkaṃ upaṭṭhapetvāti attho. <span class="bld">Chabbaṇṇā…pe… nisīdi</span> brāhmaṇassa pasādasañjānanatthaṃ. <span class="bld">Aṭavimukhā caramānā</span>ti gocaraṃ gaṇhantā.</p>
  1257. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjasaṭṭhi</span>nti <a name="V1.0231"></a> ajja channaṃ pūraṇī saṭṭhī divasavutti, ajja ādiṃ katvā cha divaseti attho. Accantasaṃyoge cetaṃ upayogavacanaṃ. <span class="bld">Ajja chadivasamattakā</span>ti ajjato chaṭṭhadivasamattakā. <span class="bld">Lāmakā</span>ti nihīnā nipphalā. Tenāha <span class="bld">‘‘tilakhāṇukā’’</span>tiādi.</p>
  1258. <p class="bodytext"><span class="bld">Ussāhenā</span>ti uddhaṃ uddhaṃ pasārena abhibhavanena. Taṃ pana nesaṃ abhibhavanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kaṇṇanaṅguṭṭhādīnī’’</span>tiādimāha.</p>
  1259. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Uppāṭakapāṇakā’’</span>ti tacaṃ uppāṭetvā viya khādakapāṇakā ūkāmaṅgulādayo.</p>
  1260. <p class="bodytext"><span class="bld">Kaḷārapiṅgalā</span>ti nikkhantapiṅgalakkhikā, <span class="bld">kaḷārapiṅgalā</span>ti vā rattagattā ca piṅgalacakkhukā ca. <span class="bld">Tilakāhatā</span>ti āhatatilakā, tilappamāṇehi bindūhi samantato santhatasarīrā.</p>
  1261. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesī</span>ti pakatiyā tassa attanā kathetabbaṃ dhammadesanaṃ pabbajjāguṇakittanavasena sattahi vaḍḍhesi. <span class="bld">Pabbajitvā</span>ti <a name="M1.0265"></a> iṇāyikānaṃ attano palibodhaṃ tathā tathā jānāpetvā pabbajitvā.</p>
  1262. <p class="bodytext">Yathā ca tattha bhagavā paṭipajji, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘puna divase’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  1263. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā</span>ti taṃ taṃ tassa brāhmaṇassa dhītaraṃ tassa tassānucchavikassa brāhmaṇassa dento taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā brāhmaṇadhamme garukaraṇābhāvato.</p>
  1264. <p class="gatha1">‘‘Naṭṭhe mate pabbajite, napuṃsakepi bhattari;</p>
  1265. <p class="gathalast">Itthiyā patiseṭṭhāya, na añño pati icchiyo’’ti. –</p>
  1266. <p class="unindented">Ayañhi brāhmaṇadhammo. <span class="bld">Ayyikaṭṭhāne</span>ti mātāmahiṭṭhāne ṭhapesi satthu cittārādhanavasenāti.</p>
  1267. <p class="centered">Bahudhītarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1268. <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1269. <p class="title">2. Upāsakavaggo</p>
  1270. <p class="subhead">1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā</p>
  1271. <p class="bodytext"><a name="para197"></a><a name="para197_sn1"></a><span class="paranum">197</span>. <span class="bld">Dakkhiṇāgirismi</span>nti <a name="V1.0232"></a> dakkhiṇāgirijanapade, tasmiṃ dakkhiṇāgirijanapade dakkhiṇāgirivihāre. <span class="bld">Khandhesu ṭhapetvā yuge yottehī</span>ti yottarajjūhi yuttāni payojitāni icceva attho.</p>
  1272. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamadivase</span>ti vapanadivasesu paṭhamadivase āraddhadivase. Pañcaṅgānipi paripuṇṇāni, pageva itaraṅgānīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘paripuṇṇapañcaṅgā’’</span>icceva vuttaṃ. Haritālamanosilāañjanehi uratthanādīsu ṭhapitattā ābhāya ujjalagattā. <span class="bld">Avasesā</span> balībaddā. Kilantagoṇaṃ mocetvā akilantassa yojanaṃ <span class="bld">kilantaparivattanaṃ</span>.</p>
  1273. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīhakuṇḍalānī</span>ti sīhamukhakuṇḍalāni. <span class="bld">Brahmaveṭhana</span>nti brahmuno veṭhanasadisaṃ, assanakhaveṭhanasadisanti attho.</p>
  1274. <p class="bodytext">Buddhānaṃ <a name="M1.0266"></a> kiccāni kālavasena vibhattāni <span class="bld">pañca kiccāni bhavanti. Purebhattakicca</span>nti bhattato pubbe buddhena kātabbakiccaṃ. <span class="bld">Vītināmetvā</span>ti phalasamāpattiyā kālaṃ vītināmetvā. <span class="bld">Kadāci ekoti</span>ādi tesaṃ tesaṃ vineyyānaṃ vinayanānurūpapaṭipattidassanaṃ. <span class="bld">Pakatiyā</span>ti pakatibuddhavesena. Buddhānaṃ hi rūpakāyassa asītianubyañjanapaṭimaṇḍita-bāttiṃsamahāpurisa- lakkhaṇa-kāyappabhā-byāmappabhā-ketumālāvicittatā buddhaveso. <span class="bld">Kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehī</span>ti iminā pāramīnaṃ nissandabhūtāni pāṭihāriyāni rucivaseneva pakāsanakāni bhavanti, na sabbadāti dasseti. Evañca katvā <span class="bld">‘‘indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde’’</span>tiādivacanaṃ samatthitaṃ hoti. Bhagavato kāye pītarasmīnaṃ yebhuyyatāya <span class="bld">‘‘suvaṇṇarasasiñcanāni viyā’’</span>ti vatvā kāyamhi nīlādirasmīhi tahaṃ tahaṃ pītamissitaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘vicitrapaṭaparikkhittāni viya cā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Madhurenākārena saddaṃ karonti</span> tuṭṭharavaravanato.</p>
  1275. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti <a name="V1.0233"></a> vihāre. <span class="bld">Gandhamaṇḍalamāḷe</span>ti hatthena kataparibhaṇḍe samosaritagandhapupphadāme maṇḍalamāḷe.</p>
  1276. <p class="bodytext"><span class="bld">Upaṭṭhāne</span>ti pamukhe. <span class="bld">‘‘Ovadatī’’</span>ti vatvā tatthovādaṃ sāmaññato dassetuṃ, <span class="bld">‘‘bhikkhave’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sampattī</span>ti cakkhādiindriyapāripūri ceva hatthādisampadā ca. <span class="bld">Samassāsitakāyo</span> kilamathavinodanena. ‘‘Tañca kho samāpajjanenā’’ti vadanti. <span class="bld">Dutiyabhāge</span>ti iminā aparabhāgaṃ tayo bhāge katvā tattha purimabhāgaṃ seyyanisajjāvasena samāpattīhi vītināmetīti dasseti. <span class="bld">Loka</span>nti rājagahādīsu yaṃ tadā upanissāya viharati, tattha aññattha vā bujjhanakaṃ vineyyasattalokaṃ buddhacakkhunā voloketi. <span class="bld">Kālayutta</span>nti tesaṃ indriyaparipākakālānurūpaṃ. <span class="bld">Samayayutta</span>nti tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Samayayutta</span>nti vā tehi ājānitabbavisesapaṭilābhānurūpaṃ.</p>
  1277. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭisallīno</span>ti kālaparicchedaṃ katvā samāpattiṃ samāpanno. <span class="bld">Adhippāyaṃ sampādento</span> taṃ avirādhento, ajjhāsayānurūpanti attho.</p>
  1278. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakala…pe… devatāyo</span>ti ettha lokadhātusākalyaṃ daṭṭhabbaṃ, na devatāsākalyaṃ. Na hi mahāsamaye viya sabbadā majjhimayāme dasasahassacakkavāḷe <a name="M1.0267"></a> sabbattha sabbā devatā satthu samīpaṃ upagacchanti. <span class="bld">Kilāsubhāvo</span> kilamatho.</p>
  1279. <p class="bodytext"><span class="bld">Vihāracīvaraparivattanavasenā</span>ti vihāre nivatthanivāsanaparivattanavasena. <span class="bld">Ādiyitvā</span>ti pārupanavasena gahetvā. Tenāha <span class="bld">‘‘dhāretvā’’</span>ti. <span class="bld">Bhikkhācāra</span>nti bhikkhatthaṃ caritabbaṭṭhānaṃ.</p>
  1280. <p class="bodytext"><span class="bld">Atirocamāna</span>nti taṃ taṃ atikkamitvā samantato sabbadisāsu virocamānaṃ. <span class="bld">Sarīrappabha</span>nti attano sarīrappabhaṃ. <span class="bld">Jaṅgamaṃ viya padumasara</span>nti ratanamayakiñjakkhaṃ rajatamayakaṇṇikaṃ samantato samphullitakañcanapadumaṃ sañcārimasaraṃ viya. <span class="bld">Gaganatala</span>nti abbhamahikādiupakkilesavigamena suvisuddhaākāsatalaṃ viya. Tampi hi tārāgaṇakiraṇajālasamujjalatāya samantato virocati. <span class="bld">Kanakasikhara</span>nti kanakagirisikharaṃ. <span class="bld">Siriyā jalamāna</span>nti sabbaso anavajjāya sabbākārena paripuṇṇakāyatāya anaññasādhāraṇāya rūpakāyasiriyā samujjalaṃ, yassā rucirabhāvo viddhe vigatavalāhake puṇṇamāsiyaṃ paripuṇṇakalamanomamaṇḍalaṃ candamaṇḍalaṃ atirocati, pabhassarabhāvo sahassaraṃsikiraṇatejojālasamujjalaṃ sūriyamaṇḍalaṃ abhibhavati, hemasamujjalabhāvo <a name="V1.0234"></a> tadubhaye abhibhuyya pavattamānaṃ ekakkhaṇe dasasahassilokadhātuvijjotanasamattha-mahābrahmuno pabhāsamudayaṃ abhivihacca bhāsati tapati virocati.</p>
  1281. <p class="bodytext"><span class="bld">Samantapāsādike</span>ti samantato pasādāvahe. Tañca kho sabbaso saritabbatāyāti āha <span class="bld">‘‘pasādanīye’’</span>ti. <span class="bld">Uttamadamathasamathamanuppatte</span>ti kāyavācāhi anuttaraṃ dantabhāvañceva anuttaraṃ cittavūpasamañca sampatte. <span class="bld">Appasādenā</span>ti pasādābhāvena, pasādapaṭikkhepena vā assaddhiyena. <span class="bld">Ubhayathāpi no</span>ti appasādo macchariyanti ubhayathāpi no eva, atha kho anattamanatāya upārambhādhippāyena apasādento, bhagavato mukhato kiñci desetukāmo vā evamāha. Tattha kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘bhagavato panā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Atitta</span>nti tittiṃ agacchantaṃ. <span class="bld">Kammabhaṅga</span>nti kammahāniṃ.</p>
  1282. <p class="bodytext"><span class="bld">Tikkhapañño esa brāhmaṇo,</span> tathā hi na cirasseva arahattaṃ sacchikarissati. <span class="bld">Kathāpavattanatthampi evamāha</span> – ‘‘evaṃ ahaṃ imassa kañci dhammaṃ sotuṃ <a name="M1.0268"></a> labhissāmī’’ti. <span class="bld">Veneyyavasenā</span>ti attano kasanakāribhāvakittanamukhena vinetabbapuggalavasena.</p>
  1283. <p class="bodytext"><span class="bld">Oḷārikānī</span>ti pākatikāni. ‘‘Esa uttamadakkhiṇeyyo’’ti <span class="bld">sañjātabahumāno</span>. Pāḷiyaṃ <span class="bld">‘‘yugaṃ vā naṅgalaṃ vā’’</span>ti <span class="bld">vā</span>-saddo avuttavikappattho. Tena bījādiṃ saṅgaṇhāti, tasmā bījaṃ vā īsaṃ vā pariggahayottāni vāti ayamattho dassito hoti. Tathā hi bhagavā brāhmaṇassa paṭivacanaṃ dento <span class="bld">‘‘saddhā bīja’’</span>ntiādimāha. <span class="bld">Pubbadhammasabhāgatāyā</span>ti paṭhamaṃ gahitadhammasabhāgatāya. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ aṭṭhakathāruḷhameva gahetabbañca saddato atthāpattito vā idha daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Buddhānaṃ ānubhāvo</span> ayaṃ, yadidaṃ pasaṅgāgatadhammamukhena desanaṃ ārabhitvā veneyyavinayanaṃ.</p>
  1284. <p class="bodytext"><span class="bld">Ananusandhikā</span>ti pucchānusandhivasena ananusandhikā. <span class="bld">Eva</span>nti idāni vuccamānākārena. <span class="bld">Etthā</span>ti etissā desanāya. <span class="bld">So</span>ti bhagavā. <span class="bld">Tassā</span>ti brāhmaṇassa. <span class="bld">Anukampāyā</span>ti asabbaññū hi satipi anukampāya pucchitamatte tiṭṭheyya, tathā jānantopi ananukampako, bhagavā pana ubhayadhammapāripūriyā ‘‘idaṃ apucchita’’nti aparihāpetvā katheti. <span class="bld">Samūla</span>ntiādinā saṅkhepena vuttamatthaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘tatthā’’</span>tiādimāha. Tattha bījassa kasiyā mūlabhāvo nānantariyato tappamāṇavidhānato cāti āha <span class="bld">‘‘tasmiṃ…pe… kattabbato’’</span>ti. Tena anvayato byatirekato ca <a name="V1.0235"></a> bījassa kasiyā mūlabhāvaṃ vibhāveti. <span class="bld">Kusalā</span>ti iminā akusalā tato aññathāpi karonti, taṃ pana appamāṇanti dasseti.</p>
  1285. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti brāhmaṇassa bījaṭṭhāniyassa dhammassa ca <span class="bld">upakārabhāvato. Dhammasambandhasamatthabhāvato</span>ti tathā vuttadhammassa phalena sambandhituṃ yojetuṃ samatthabhāvato. <span class="bld">Tapo vuṭṭhī</span>ti vuttavacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Saṅkhepato vuttamatthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Kassakassa upakārassa bījassa anantaraṃ vuṭṭhi vuccamānā aṭṭhāne vuttā nāma na hoti. Kasmā? Bījassa vappakāle anurūpāya vuṭṭhiyā icchitabbato, tasmā avasāne majjhe vā vuccamānāya dhammasambandhasamatthatā tassā vibhāvitā na siyā. <span class="bld">Attano avisaye</span>ti jhānādiuttarimanussadhamme. <span class="bld">Pacchāpī</span>ti kasisambhārakathanato pacchāpi. <span class="bld">Vattabbo</span>ti ekantena vattabbo. <span class="bld">Tadanantaraṃyevā</span>ti bījānantaraṃyeva. <span class="bld">Vuccamānā</span> vuṭṭhi <span class="bld">samatthā hoti</span><a name="M1.0269"></a>, bījassa phalena sambandhane samatthāti dīpitā hoti anantaravacaneneva tassā āsannaupakārattadīpanato.</p>
  1286. <p class="bodytext"><span class="bld">Sampasādalakkhaṇā</span>ti pasīditabbe vatthusmiṃ sammadeva pasīdanalakkhaṇā. <span class="bld">Okappanalakkhaṇā</span>ti saddheyyavatthuno evametanti pakkhandanalakkhaṇā. <span class="bld">Mūlabīja</span>ntiādīsu mūlameva bījaṃ mūlabījaṃ. Esa nayo sesesupi bījagāmassa adhippetattā. Bhūtagāmo pana mūlaṃ bījaṃ etassāti mūlabījantiādinā veditabbo. <span class="bld">Bījabīja</span>nti pañcamaṃ pana paccayantarasamavāye sadisaphaluppattiyā visesakāraṇabhāvato virūhanasamatthe sāraphale niruḷho bījasaddo tadatthasiddhiyā mūlādīsupi kesuci pavattatīti tato nivattanatthaṃ ekena bīja-saddena visesetvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘bījabīja’’</span>nti ‘‘dukkhadukkhaṃ rūparūpa’’nti ca yathā. Evampi iminā atthena imassapi nippariyāyova bījabhāvoti dassento āha <span class="bld">‘‘taṃ sabbampi…pe… gacchatī’’</span>ti.</p>
  1287. <p class="bodytext">Idāni kathañci vattabbe saddhāya opammatte bīje saddhāya bījabhāvaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘tattha yathā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Kāmaṃ saddhūpanisaṃ sīlaṃ, tathāpi samādhissa viya sabbesampi anavajjadhammānaṃ ādimūlabhāvato saddhāyapi patiṭṭhā hotīti āha <span class="bld">‘‘heṭṭhā sīlamūlena patiṭṭhātī’’</span>ti. Yasmā sabbasseva puggalassa saddhāvasena samathavipassanārambho, tasmā sā <span class="bld">‘‘upari samathavipassanaṅkuraṃ uṭṭhāpetī’’</span>ti vuttā. <span class="bld">Ta</span>nti dhaññabījaṃ. <span class="bld">Pathavirasaṃ āporasa</span>nti sasambhārapathavīāpesu labbhamānaṃ rasaṃ. <span class="bld">Gahetvā</span>ti paccayaparamparāya gahetvā. <span class="bld">Dhaññaparipākagahaṇattha</span>nti dhaññaparipākanibbattiatthaṃ. <span class="bld">Rasa</span>nti saddhāsīlamūlahetusamathavipassanābhāvanārasaṃ ādiyitvā. <span class="bld">Ariyamagganāḷenā</span>ti ariyamaggasotena <span class="bld">ariyaphaladhaññaparipākagahaṇattha</span>nti ariyaphalameva <a name="V1.0236"></a> dhanāyitabbato dhaññaṃ tassa nibbattiatthaṃ. Dhaññanāḷaṃ nāma kaṇḍassa nissayabhūto pacchimadeso, <span class="bld">kaṇḍo</span> tabbhantaro taṃnissayoyeva daṇḍo. <span class="bld">Pasavo</span> nāma pupphaṃ. <span class="bld">Vuddhi</span>nti avayavapāripūrivasena vuddhiṃ. <span class="bld">Virūḷhi</span>nti mūlasantānadaḷhatāya viruḷhataṃ. <span class="bld">Vepulla</span>nti pattanāḷādīhi vipulabhāvaṃ. <span class="bld">Khīraṃ janetvā</span>ti taruṇasalāṭukabhāvappattiyā taṇḍulassa bījassa bījabhūtaṃ khīraṃ uppādetvā. <span class="bld">Esā</span>ti saddhā. <span class="bld">Patiṭṭhahitvā</span>ti kammapathākammapathasammādiṭṭhisahitena ādito pavattasīlamattena patiṭṭhahitvā. <span class="bld">Vuddhi</span>ntiādīsu suparisuddhāhi sīlacittavisuddhīhi vuddhiṃ, diṭṭhikaṅkhāvitaraṇavisuddhīhi <span class="bld">virūḷhiṃ</span>. Maggāmaggapaṭipadāñāṇadassanavisuddhīhi<span class="bld"> vepullaṃ</span> patvā. <span class="bld">Ñāṇadassanavisuddhikhīra</span>nti <a name="M1.0270"></a> sādurasasuvisuddhibhāvato ñāṇadassanavisuddhisaṅkhātaṃ khīraṃ janetvā. <span class="bld">Aneka…pe… phala</span>nti anekapaṭisambhidā-anekābhiññāṇaparipuṇṇaṃ arahattaphalasīsaṃ nipphādeti.</p>
  1288. <p class="bodytext"><span class="bld">Bījakiccakaraṇato</span>ti bījakiccassa karaṇato. Yañhi taṃsadisassa visadisassa ca attano phalassa patiṭṭhāpanasambandhananipphādanasaṅkhātaṃ bījassa kiccaṃ, tassa karaṇato nibbattanato <span class="bld">‘‘evaṃ saddhā bījakicca’’</span>nti vuttaṃ. Iminā anaññasādhāraṇaṃ saddhāya kusaladhammānaṃ bījabhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Sā cā</span>tiādinā tamevatthaṃ samattheti. Idāni tattha āgamaṃ dassento <span class="bld">‘‘saddhājāto’’</span>tiādimāha. Tena yathā sappurisūpanissayassa saddhammassavanassa ca, evaṃ anavasesāya sammāpaṭipattiyā saddhā mūlakāraṇanti dasseti.</p>
  1289. <p class="bodytext">Indriyasaṃvaro vīriyañca akusaladhamme, dukkarakārikā dhutaṅgañca akusaladhamme ceva kāyañca tapati vibādhatīti <span class="bld">tapo</span>ti vuccati. <span class="bld">Indriyasaṃvaro adhippeto</span> vīriyassa dhorayhabhāvena gayhamānattā, itaresaṃ vuṭṭhibhāvassa anuyuñjamānattā. Ādi-saddena kalalaṅgāravuṭṭhiādīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Samanuggahita</span>nti upagataṃ. Viruhanāmilāyananipphattivacanehi dhaññabījasantānassa viya tesaṃ vuddhiyā saddhābījasantānassa tapovuṭṭhiyā ādimajjhapariyosānesu upakārataṃ dasseti.</p>
  1290. <p class="bodytext"><span class="bld">Purimapadesupī</span>ti <span class="bld">api</span>-saddena parapadesupīti attho daṭṭhabbo ‘‘hirī me īsā, mano me yotta’’nti icchitattā, ‘‘sati me’’ti ettha me-saddo ānetvā yojetabbo. <span class="bld">Udakampi tāva dātabbaṃ hoti</span> nadītaḷākādito ānetvā. <span class="bld">Vīriyabalībadde</span> catubbidhe <span class="bld">yojetvā. Niccakālaṃ</span> atthīti vacanaseso.</p>
  1291. <p class="bodytext"><span class="bld">Saha vipassanāya maggapaññā adhippetā</span> amatapphalāya kasiyā adhippetattā. <span class="bld">Vipassanā paññā</span> <a name="V1.0237"></a> <span class="bld">cā</span>ti duvidhāpi paññā upanissayā hoti visiṭṭhabhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Paññā</span>ti pakārehi jānātīti paññā. Paññavataṃ paññā purato hoti yonisomanasikārassa visesapaccayabhāvato, sahajātādhipatīsu ca ukkaṭṭhabhāvato. <span class="bld">Sirī</span>ti sobhaggaṃ. <span class="bld">Sataṃ dhammā</span> saddhādayo, <span class="bld">anvāyikā</span>ti anugāmino. <span class="bld">Īsābaddhā hotī</span>ti hirisaṅkhātaīsāya baddhā hoti<a name="M1.0271"></a>, paññāya kadāci appayogato manosīsena samādhi idha vuttoti āha <span class="bld">‘‘manosaṅkhātassa samādhiyottassā’’</span>ti. <span class="bld">Samaṃ</span> upanetvā bandhitvā baddharajjukattā <span class="bld">samādhiyottaṃ. Ekato gamana</span>nti līnaccāraddhasaṅkhātaṃ ekapassato gamanaṃ vāreti. Majjhimāya vipassanāvīthiyā paṭipādanato kāyādīsu subhasukhaniccattabhāvavigamane paññāya visesapaccayā satīti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘satiyuttā paññā’’</span>ti tassā sativippayogāsabbhāvato. Santatighanādīnaṃ ayaṃ viseso – purimapacchimānaṃ dhammānaṃ nirantaratāya ekībhūtānaṃ viya pavatti <span class="bld">santatighanatā,</span> ekasamūhavasena ekībhūtānamiva pavatti <span class="bld">samūhaghanatā,</span> dubbiññeyyakiccabhedavasena ekībhūtānamiva pavatti. <span class="bld">Kiccaghanatā,</span> ekārammaṇavasena ekībhūtānamiva pavatti <span class="bld">ārammaṇaghanatā</span>. Sabbesaṃ, sabbāni vā kilesānaṃ mūlasantānakāni <span class="bld">sabba…pe… santānakāni</span>. Anuppayogo hi attho. <span class="bld">Padāletī</span>ti bhindati samucchindati. <span class="bld">Sā ca kho</span> ‘‘padāletī’’ti vuttā <span class="bld">lokuttarāva</span> paññā anusayappahānassa adhippetattā. Santatighanādibhedanā pana lokiyāpi hoti vipassanāvasena ghanavinibbhogassa nipphādanato. Tenāha <span class="bld">‘‘itarā pana lokikāpi siyā’’</span>ti.</p>
  1292. <p class="bodytext"><span class="bld">Hirīyatī</span>ti lajjati, jigucchatīti attho. Tasmā <span class="bld">‘‘pāpakehi dhammehī’’</span>ti nissakkavacanaṃ daṭṭhabbaṃ, hetumhi vā karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Ottappampi gahitameva,</span> na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ atthīti. <span class="bld">Rukkhalaṭṭhī</span>ti rukkhadaṇḍo. Tena padesena kasanato visesato naṅgalanti vuccatīti āha <span class="bld">‘‘īsā yuganaṅgalaṃ dhāretī’’</span>ti. Kāmaṃ paññārahitā hirī atthi, hirirahitā pana paññā natthevāti āha <span class="bld">‘‘hiri…pe… abhāvato’’</span>ti. Sandhiṭṭhāne kampanābhāvato <span class="bld">acalaṃ</span>. Thirabhāvena <span class="bld">asithilaṃ</span>. Hiripaṭibaddhapaññā paṭipakkhavasena ca asithilabhāvena ca <span class="bld">acalā asithilā</span>ti āha <span class="bld">‘‘abbokiṇṇā ahirikenā’’</span>ti. Nāḷiyā minamānapuriso viya ārammaṇaṃ munāti paricchedato jānātīti <span class="bld">mano. Manosīsenā</span>ti manaso apadesena. <span class="bld">Taṃsampayutto</span>ti iminā kuntasahacaraṇato puriso kunto viya manasahacaraṇasamādhi ‘‘mano’’ti vuttoti dasseti. <span class="bld">Sārathinā</span>ti kassakena. So hi idha balībaddānaṃ sāraṇato pācanato ‘‘sārathī’’ti adhippeto. <span class="bld">Ekābandhana</span>nti ekābaddhakaraṇaṃ. <span class="bld">Sakakicce</span>ti sakakiccena yutte. Tena hi īsādīsu <a name="M1.0272"></a> yathārahaṃ bandhitvā ekābaddhesu katesu naṅgalesu kiccaṃ ijjhati, no aññathāti taṃ <span class="bld">‘‘sakakicce paṭipādetī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Avikkhepasabhāvenā</span>ti attano avikkhepasabhāvena<a name="V1.0238"></a>. <span class="bld">Bandhitvā</span>ti sahajātādipaccayabhāvena attanā sambandhitvā. <span class="bld">Sakakicce</span>ti hirīādīhi yathāsakaṃ kattabbe kicce.</p>
  1293. <p class="bodytext"><span class="bld">Cirakatādimattha</span>nti cirabhāsitampi atthaṃ. <span class="bld">Sarati</span> anussarati kāyādiṃ asubhādito nijjhāyati. <span class="bld">Phāletī</span>ti padāleti. Pājenti gamentīti taṃ <span class="bld">pājanaṃ</span>. <span class="bld">Idha</span> imasmiṃ sutte <span class="bld">‘‘pācana’’nti vuttaṃ</span> ja-kārassa ca-kāraṃ katvā. <span class="bld">Phālapācana</span>nti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hi brāhmaṇa…pe… satī’’</span>ti vuttaṃ. Idāni tamatthaṃ vitthārato dassento <span class="bld">‘‘tattha yathā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Naṅgalaṃ anurakkhati</span> bhijjanaphālanato. <span class="bld">Purato cassa gacchatī</span>ti assa naṅgalassa kassane bhūmiyā vilikhane purato gacchati pubbaṅgamā hoti. <span class="bld">Gatiyo</span>ti pavattiyo. <span class="bld">Samanvesamānā</span>ti saraṇavasena gavesamānā. <span class="bld">Ārammaṇe vā</span> kāyādike <span class="bld">upaṭṭhāpayamānā</span> asubhādivasena <span class="bld">paññānaṅgalaṃ rakkhati</span>. Sabhāvāsabhāvūpagame phālo viya naṅgalassa <span class="bld">‘‘ārakkhā’’ti vuttā</span> ‘‘sabbānatthato sati rakkhatī’’ti katvā. Tathā hesā ārakkhapaccupaṭṭhānā. Cirakatacirabhāsitānaṃ asammussanavasena sati paññānaṅgalassa purato hotīti vatvā tassa puratobhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sati…pe… no pamuṭṭhe’’</span>ti āha. <span class="bld">Satiparicite</span>ti satiyā paṭṭhāpite. ‘‘Upaṭṭhāpite’’tipi pāṭho, ayamevattho. <span class="bld">Saṃsīdituṃ na detī</span>ti sakiccakiriyāya saṃsīdanaṃ kātuṃ na deti. Kosajjasaṅkhātaṃ saṃsīdanaṃ <span class="bld">kosajjasaṃsīdanaṃ</span>.</p>
  1294. <p class="bodytext"><span class="bld">Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ</span> kāyikavācasikasaṃyamassa kathitattā. <span class="bld">Āhāre udare yato</span>ti paribhuñjitabbaāhāre saṃyatabhāvadassanena paribhuñjitabbatāya catūsupi paccayesu saṃyatabhāvo dīpitoti āha <span class="bld">‘‘āhāramukhenā’’</span>tiādi. Saṃyatabhāvo cettha paccayahetu anesanābhāvoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘nirupakkilesoti attho’’</span>ti. Bhojanasaddo āhāraparibhoge niruḷhoti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘bhojane mattaññutāmukhenā’’</span>ti. Paribhuñjanaṭṭhena pana bhojanasaddamukhenāti vutte adhippetattho labbhateva. <span class="bld">Tenā</span>ti kāyaguttātiādivacanena. <span class="bld">Na vilumpantī</span>ti <span class="bld">‘‘dīpetī’’</span>ti padaṃ ānetvā sambandho.</p>
  1295. <p class="bodytext"><span class="bld">Dvīhākārehī</span>ti <a name="M1.0273"></a> adiṭṭhādīnaṃ adiṭṭhādivasena diṭṭhādīnañca diṭṭhādivasenāti evaṃ dvippakārehi. <span class="bld">Avisaṃvādanaṃ</span> avitathakathanaṃ. <span class="bld">Chedanaṃ</span> mūlappadese nikantanaṃ. <span class="bld">Lunanaṃ</span> yattha katthaci chedanaṃ. <span class="bld">Uppāṭanaṃ</span> ummūlanaṃ. <span class="bld">Asitenā</span>ti dattena, lāyitenāti attho. <span class="bld">Visaṃvādana</span>saṅkhātānaṃ <span class="bld">tiṇānaṃ,</span> aṭṭhannaṃ anariyavohārānanti attho. <span class="bld">Yathābhūtañāṇa</span>nti nāma rūpaparicchedakañāṇaṃ. <span class="bld">Saccanti veditabbaṃ</span> aviparītavuttikattā <span class="bld">‘‘chedakaṃ’’</span> chindanakaṃ. <span class="bld">Niddāna</span>nti niddāyakaṃ. Idameva saccaṃ <a name="V1.0239"></a> moghamaññanti diṭṭhi <span class="bld">‘‘diṭṭhisacca’’</span>nti vuccati. <span class="bld">Dvīsu vikappesū</span>ti bhāvakattusādhanavasena dvīsu vikappesu. ‘‘Niddāna’’nti upayogavaseneva attho.</p>
  1296. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīlameva ‘‘soracca’’nti vuttaṃ</span> ‘‘pāṇātipātādīhi suṭṭhu oratassa kamma’’nti katvā. Saṅkhāradukkhādīnaṃ abhāvato sundarabhāvato sundare nibbāne ārammaṇakaraṇavasena ratattā surato, arahā. Tassa bhāvo <span class="bld">soraccaṃ,</span> arahattaṃ. <span class="bld">Appamocanameva</span> accantāya pamocanaṃ na hoti.</p>
  1297. <p class="bodytext">Yadaggena vipassanāya paññāya taṃsahagatavīriyassa ca naṅgaladhorayhatā, tathāpavattakusalabhāvanāya ca kasibhāvo ca, tadaggena tato puretaraṃ pavattapaññāvīriyapāramīnaṃ naṅgaladhorayhatā, tathāpavattakusalabhāvanāya ca kasibhāvo veditabboti dassento <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādimāha. Dhuraṃ vahatīti <span class="bld">dhorayhaṃ. Yathāvuttaṃ ghana</span>nti asmimānādibhedaṃ ghanaṃ. Vahitabbā ādibhūtā dhurā etesaṃ atthīti dhurā, purimadhuravāhakā. Taṃmūlakā aparaṃ dhuraṃ vahantā dhorayhā. <span class="bld">Dhurā ca dhorayhā ca dhuradhorayhaṃ</span> ekattavasena. <span class="bld">Vahanta</span>nti kasanena pavattantaṃ.</p>
  1298. <p class="bodytext">Kāmayogādīhi <span class="bld">yogehi khemattā</span> anupaddavattā. <span class="bld">Taṃ</span> nibbānaṃ <span class="bld">adhikicca</span> uddissa. <span class="bld">Vāhīyati</span> vipassanāya sahagataṃ. <span class="bld">Abhimukhaṃ vāhīyati</span> maggapariyāpannaṃ. <span class="bld">Khettakoṭi</span>nti khettamariyādaṃ. <span class="bld">Diṭṭhekaṭṭhe</span>ti diṭṭhiyā sahajātekaṭṭhe pahānekaṭṭhe ca. <span class="bld">Oḷārike</span>ti uparimaggavajjhe upādāya vuttaṃ, aññathā dassanapahātabbāpi dutiyamaggavajjhehi oḷārikāti. <span class="bld">Aṇusahagate</span>ti aṇubhūte. Idaṃ heṭṭhimamaggavajjhe upādāya vuttaṃ. <span class="bld">Sabbakilese</span> avasiṭṭhasabbakilese <span class="bld">pajahantaṃ anivattantaṃ gacchati</span> puna pahātabbatāya abhāvato. <span class="bld">Anivattanta</span>nti na nivattantaṃ, yathā nivattanaṃ na <a name="M1.0274"></a> hoti, evaṃ gacchatīti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘nivattanarahita’’</span>ntiādi. <span class="bld">Etaṃ pana</span> tava dhuradhorayhaṃ.</p>
  1299. <p class="bodytext"><span class="bld">Evamesā kasī</span>ti yathāvuttassa paccāmasanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘nigamanaṃ karonto’’</span>ti. Vuttasseva hi atthassa puna vacanaṃ. <span class="bld">Paññānaṅgalena satiphālaṃ ākoṭetvā</span>ti paññāsaṅkhātena naṅgalena saddhiṃ satiphālassa ekābaddhabhāvakaraṇena ākoṭetvā. <span class="bld">Kaṭṭhā</span>ti ettha ‘‘kasī’’ti padaṃ ānetvā sambandhitabbaṃ ‘‘kaṭṭhā kasī’’ti. <span class="bld">Kammapariyosāna</span>nti yathāvuttakasikammassa pariyosānabhūtaṃ. Yadipi pubbe ‘‘paññā me yuganaṅgala’’ntiādinā attuddesikavasenāyaṃ amatapphalā kasi dassitā, mahākāruṇikassa pana bhagavato desanā sabbassapi sattanikāyassa sādhāraṇā evāti dassento <span class="bld">‘‘sā kho panesā’’</span>tiādimāha.</p>
  1300. <p class="bodytext"><span class="bld">Divaseyevā</span>ti <a name="V1.0240"></a> taṃdivase eva. <span class="bld">Ādimāhā</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>-saddena kathāpariyosāne pāṭhapadeso gahitoti tadaññaṃ ‘‘evaṃ vutte’’tiādipāṭhaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘tato parañcā’’</span>ti āha.</p>
  1301. <p class="centered">Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1302. <p class="subhead">2. Udayasuttavaṇṇanā</p>
  1303. <p class="bodytext"><a name="para198"></a><a name="para198_sn1"></a><span class="paranum">198</span>. <span class="bld">Etaṃ vutta</span>nti ‘‘odanena pūresī’’ti etaṃ vacanaṃ vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Gahetuṃ samattho nāma nāhosī</span>ti bhagavato adhiṭṭhānabalenā’’ti vadanti. <span class="bld">Taṃ</span> brāhmaṇaṃ vinetukāmatāya kira bhagavā tathā akāsi.</p>
  1304. <p class="bodytext"><span class="bld">Upārambhabhayenā</span>ti parūpavādabhayena. <span class="bld">Avatvāva nivatto</span> ‘‘abbhāgatopi pāsaṇḍo vācāmattenapi na pūjetabbo’’ti brāhmaṇadhamme vuttattā. <span class="bld">Pakkanto</span>ti brāhmaṇassa dhammaṃ avatvā pakkanto brāhmaṇassa na tāva ñāṇaṃ paripakkanti. <span class="bld">Etaṃ vacanaṃ…pe… magamāsi</span> ‘‘punappunañceva vapanti bīja’’ntiādinā <a name="M1.0275"></a> dhammaṃ kathetuṃ avassaṃ ākaṅkhanto. Pakārato kassatīti <span class="bld">pakaṭṭhako,</span> rasataṇhāya pakaṭṭhoti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘rasagiddho’’</span>ti.</p>
  1305. <p class="bodytext">‘‘Punappunañceva vapanti bīja’’nti imaṃ desanaṃ ārabhīti sambandho. <span class="bld">Bīja</span>nti ca iti-saddo nidassanattho vā. Tena avayavena samudāyaṃ nidasseti. <span class="bld">Osakkasī</span>ti saṅkocasi. <span class="bld">Vutta</span>nti vapanaṃ kataṃ. Tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘alamettāvatā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Vassitvā’’</span>ti vuṭṭhiṃ pavattetvā.</p>
  1306. <p class="bodytext"><span class="bld">Desanā…pe… dasseti</span> brāhmaṇena vuttaṃ ayuttavacanaṃ parivaṭṭentopi divase divase bhikkhācariyā nāma bhikkhūnaṃ kāyagatā vuttīti. Khīraṃ hatthena nayantīti vā <span class="bld">khīranikā. Kilamatī</span>ti taṃtaṃkiccakaraṇavasena khijjati. <span class="bld">Phandatī</span>ti anatthasamāyogavasena vipphandati. <span class="bld">Apunabbhavāyā</span>ti āyatiṃ anuppattiyā. <span class="bld">Maggo nāmā</span>ti upāyo nāma nibbānaṃ, tasmiṃ laddhe punabbhavābhāvato. ‘‘Punappuna’’nti vacanaṃ upādāya bījavapanādayo punappunadhammā nāma jātāti āha <span class="bld">‘‘soḷasa punappunadhamme desentenā’’</span>ti.</p>
  1307. <p class="centered">Udayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1308. <p class="subhead">3. Devahitasuttavaṇṇanā</p>
  1309. <p class="bodytext"><a name="para199"></a><a name="para199_sn1"></a><span class="paranum">199</span>. <span class="bld">Udaravātehī</span>ti <a name="V1.0241"></a> vātakatavijjhanatodanādivasena aparāparaṃ vattamānehi udaravātehi, tassa vā vikārehi. Nibaddhupaṭṭhākakāle pana dhammabhaṇḍāgārikova. <span class="bld">Arañña</span>nti bhagavato bhikkhūnañca vasanaṭṭhānabhūtaṃ tapovanaṃ. Taṃ <span class="bld">niddhūmaṃ hoti</span> udakatāpanassapi akaraṇato. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā tassa uṇhodakavikkiṇanacariyāya jīvikākappanaṃ hoti, tasmā.</p>
  1310. <p class="bodytext"><span class="bld">Vattametaṃ</span> tassa patikāratthaṃ parikathādīnampi kātuṃ labbhanato. Idāni tattha kāraṇampi savisayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vaṇṇaṃ hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Bhagavā hi āyasmato upavāṇassa devahitabrāhmaṇassa taṃ sambhāvitaṃ bhavissati <a name="M1.0276"></a> tikicchāpaṭiyattaṃ, tāya ca attano rogassa vūpasamanaṃ, tappasaṅgena ca devahitabrāhmaṇo mama santikaṃ āgantvā dhammassavanena saraṇesu sīlesu ca patiṭṭhahissatīti sabbamidaṃ ñatvā evaṃ <span class="bld">‘‘iṅgha me tvaṃ, upavāṇa, uṇhodakaṃ jānāhī’’</span>ti avoca. <span class="bld">Āgamanīyappaṭipadaṃ</span> pubbabhāgappaṭipadaṃ pubbabhāgappaṭipattiṃ <span class="bld">kathetuṃ vaṭṭati</span> anuttarimanussadhammattā. <span class="bld">Sadevakena lokenā</span>ti anavasesato lokassa gahaṇaṃ. Phalavisesākaṅkhāya pūjetabbāti pūjanīyā, te eva idha <span class="bld">‘‘pūjaneyyā’’</span>ti vuttā. Tathā ādarena pūjetabbatāya sakkāriyā, ā-kārassa rassattaṃ, ri-saddassa ca re-ādesaṃ katvā <span class="bld">‘‘sakkareyyā’’</span>ti vuttaṃ. ‘‘Apacayeyyā’’ti vattabbe ya-kāralopaṃ katvā <span class="bld">‘‘apaceyyā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tesa</span>nti sadevakena pūjaneyyādīnaṃ. <span class="bld">Haritu</span>nti netuṃ.</p>
  1311. <p class="bodytext"><span class="bld">Ettakenapī</span>ti upasaṅkamanādinā ettakena appamattakenapi katavattena <span class="bld">ayaṃ kitti…pe… somanassajāto</span>.</p>
  1312. <p class="bodytext"><span class="bld">Yajamānassā</span>ti deyyadhammaṃ dentassa. Dakkhiṇāya ijjhanaṃ nāma vipulaphalabhāvoti āha <span class="bld">‘‘mahapphalo hotī’’</span>ti. <span class="bld">Vidita</span>nti paṭividdhapaccakkhakataṃ. <span class="bld">Ājānātī</span>ti vutthabhavādiṃ pariyādāya jānāti paṭivijjhati. <span class="bld">Jānitvā</span>ti cattāri saccāni maggapaṭipāṭiyā paṭivijjhitvā. Aggappattatāya <span class="bld">katakiccataṃ patto</span>. Brāhmaṇena attanā kato kāro ca bhagavato eva paccupaṭṭhātīti taṃ dassento <span class="bld">‘‘iminā khīṇāsave yajanākārena yajantassā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1313. <p class="centered">Devahitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1314. <p class="subhead">4. Mahāsālasuttavaṇṇanā</p>
  1315. <p class="bodytext"><a name="para200"></a><a name="para200_sn1"></a><span class="paranum">200</span>. Yasmā <a name="V1.0242"></a> tassa brāhmaṇassa anissayassa jiṇṇabhāvena visesato kāyo lūkho jāto, jiṇṇapilotikakhaṇḍehi saṅghaṭitaṃ pāvuraṇaṃ, tasmā <span class="bld">‘‘lūkhapāvuraṇo’’</span>ti padassa <span class="bld">‘‘jiṇṇapāvuraṇo’’</span>ti attho vutto. <span class="bld">Pāṭiyekka</span>nti puttesu ekameko ekamekāya vācāya visuṃ visuṃ.</p>
  1316. <p class="bodytext">Sampucchanaṃ <a name="M1.0277"></a> nāma idha sammantananti āha <span class="bld">‘‘saddhiṃ mantayitvā’’</span>ti. <span class="bld">Nandissa</span>nti abhinandiṃ. Atītatthe hi idaṃ anāgatavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘nandijāto…pe… ahosi’’</span>nti. <span class="bld">Bhussantā</span>ti nibbhussanavasena ravantā.</p>
  1317. <p class="bodytext"><span class="bld">Vayogata</span>nti pacchimavayaṃ upagataṃ. So pana yasmā purime dve vaye atikkamavasena gato. Pacchimaṃ ekadesato atikkamanavasena, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘tayo vaye gataṃ atikkantaṃ pacchimavaye ṭhita’’</span>nti.</p>
  1318. <p class="bodytext"><span class="bld">Nipparibhogo</span>ti jiṇṇabhāvena javaparakkamahāniyā aparibhogo na bhuñjitabbo. <span class="bld">Khādanā apanīyatī</span>ti yavasaṃ adadantā tato nīharanti nāma. <span class="bld">Thero</span>ti vuḍḍho.</p>
  1319. <p class="bodytext"><span class="bld">Anassavā</span>ti na vacanakarā. <span class="bld">Appatissā</span>ti patissayarahitā. <span class="bld">Avasavattino</span>ti na mayhaṃ vasena vattanakā. <span class="bld">Sundarataro</span>ti upatthambhakāribhāvena sundarataro.</p>
  1320. <p class="bodytext"><span class="bld">Purato</span>ti upatthambhakabhāvena purato katvā. <span class="bld">Udake patiṭṭhaṃ labhati</span> tattha patiṭṭhato thirapatiṭṭhabhāvato. Addhapatiṭṭho hi daṇḍo daṇḍadharapurisassa patiṭṭhaṃ labhāpeti.</p>
  1321. <p class="bodytext"><span class="bld">Brāhmaṇiyo</span>ti attano brāhmaṇiyo. <span class="bld">Pāṭiyekka</span>nti ‘‘asukassa gehe asukassa gehe’’ti evaṃ uddesikaṃ katvā visuṃ visuṃ. <span class="bld">Mā niyyādehi, amhākaṃ ruccanaṭṭhānamevā</span>ti tava puttānaṃ gehesu yaṃ amhākaṃ ruccanaṭṭhānaṃ. Tatthameva gamissāmāti sabbesampi etesaṃ anuggahaṃ kātukāmo bhagavā evamāha.</p>
  1322. <p class="bodytext"><span class="bld">Tato paṭṭhāyā</span>ti sotāpattiphalapaṭilābhato paṭṭhāya. Yadatthaṃ mayaṃ imassa brāhmaṇassa mahāsampattidānādinā <a name="V1.0243"></a> anuggaho kato, so cassa puttaparijanassapi attho siddhoti satthā na sabbakālaṃ tassa brāhmaṇassa puttānaṃ gehaṃ agamāsi, te eva pana kālena kālaṃ satthu santikaṃ gantvā yathāvibhavaṃ sakkārasammānaṃ akaṃsūti adhippāyo.</p>
  1323. <p class="centered">Mahāsālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1324. <p class="subhead">5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā</p>
  1325. <p class="bodytext"><a name="para201"></a><a name="para201_sn1"></a><span class="paranum">201</span>. <span class="bld">Mānena</span> <a name="M1.0278"></a> <span class="bld">thaddho</span>ti ‘‘ayaṃ kho’’tiādinā paggahitena mānena thaddho bajjhitacitto thaddhaayosalāko viya kassacipi anonato. <span class="bld">Na kiñci jānāti</span> loke paṭisanthāramattassapi ajānanato.</p>
  1326. <p class="bodytext"><span class="bld">Abbhutavittajātā</span>ti sañjātaabbhutavittā. Vittaṃ vittīti ca tuṭṭhipariyāyā. <span class="bld">Abhūtapubbāyā</span>ti yā tassā parisāya vitti tadā bhūtā, sā ito pubbe abhūtā. Tenāha <span class="bld">‘‘abhūta…pe… samannāgatā’’</span>ti. <span class="bld">Assa puggalassā</span>ti anena puggalena. <span class="bld">Apacitā</span>ti paramanipaccena pūjanīyasāmaññato tattha attano pakkhipanaṃ idha desanākosallaṃ.</p>
  1327. <p class="centered">Mānatthaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1328. <p class="subhead">6. Paccanīkasuttavaṇṇanā</p>
  1329. <p class="bodytext"><a name="para202"></a><a name="para202_sn1"></a><span class="paranum">202</span>. <span class="bld">‘‘Sabbaṃ seta’’</span>nti kenaci <span class="bld">vutte</span> tassa <span class="bld">paccanīkaṃ karontasseva assa</span> brāhmaṇassa. <span class="bld">Vinetvā</span>ti vināsetvā. <span class="bld">Suṇātīti atthoti</span> ‘‘suṇātī’’ti kiriyāpadaṃ āharitvā gāthāya attho veditabbo ‘‘jaññā subhāsita’’nti vuttattā. Na hi asutvā desitaṃ jānituṃ sakkonti.</p>
  1330. <p class="bodytext">Paccanīkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1331. <p class="subhead">7. Vanakammikasuttavaṇṇanā</p>
  1332. <p class="bodytext"><a name="para203"></a><a name="para203_sn1"></a><span class="paranum">203</span>. Vanakamme niyutto, kiriyamānena vanakammaṃ etassa atthīti <span class="bld">vanakammiko</span>. <span class="bld">Imasmiṃ vanasaṇḍe</span>ti imasmiṃ evaṃmahante vanasaṇḍe. Na me vanasmiṃ karaṇīyamatthi yathā, ‘‘brāhmaṇa, tuyha’’nti adhippāyo. Itaraṃ pana yaṃ mahākilesavanaṃ, taṃ maggañāṇapharasunā samādhimayasilāyaṃ <a name="V1.0244"></a> sunisitena sabbaso <a name="M1.0279"></a> ucchinnamūlaṃ, tato eva <span class="bld">nibbanatho</span> nikkilesagahano. Vivekābhiratiyā ekako abhirato paṭipakkhavigamena. Tenāha <span class="bld">‘‘aratiṃ…pe… jahitvā’’</span>ti.</p>
  1333. <p class="centered">Vanakammikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1334. <p class="subhead">8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā</p>
  1335. <p class="bodytext"><a name="para204"></a><a name="para204_sn1"></a><span class="paranum">204</span>. <span class="bld">Dhammantevāsikā</span>ti kiñcipi dhanaṃ adatvā kevalaṃ antevāsikā. Tenāha <span class="bld">‘‘veyyāvaccaṃ katvā sippuggaṇhanakā’’</span>ti. <span class="bld">Gambhīrasabhāve</span>ti samantato dūrato gahanasacchannavipulatararukkhagacchalatāya ca, tadā himapiṇḍasinnabhāvena mayūrayānehi patiṭṭhātuṃ asakkuṇeyyatāya ca gambhīrabhāve.</p>
  1336. <p class="bodytext"><span class="bld">Bahubherave</span>ti bahubhayānake. <span class="bld">Aniñjamānenā</span>ti itthambhūtatthe karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Atisundaraṃ vatā</span>ti evaṃ sante nāma araññe evaṃ niccalakāyo nisinno jhāyanto ativiya sundarañca jhānaṃ jhāyasīti vadati.</p>
  1337. <p class="bodytext"><span class="bld">Accherarūpa</span>nti acchariyabhāvaṃ. <span class="bld">Seṭṭhappattiyā</span>ti seṭṭhabhāvappattiyā.</p>
  1338. <p class="bodytext">‘‘Lokādhipatisahabyataṃ ākaṅkhamāno’’ti iminā brāhmaṇo lokādhipatisahayogaṃ pucchati, ‘‘kasmā bhava’’ntiādinā pana tadaññavisesākaṅkhaṃ pucchatīti āha <span class="bld">‘‘aparenapi ākārena pucchatī’’</span>ti.</p>
  1339. <p class="bodytext"><span class="bld">Kaṅkhāti taṇhā</span> abhikkhaṇavasena pavattā. <span class="bld">Anekasabhāvesū</span>ti rūpādivasena ajjhattikādivasena evaṃ nānāsabhāvesu ārammaṇesu. Assādarāgo lobho abhijjhāti <span class="bld">nānappakārā. Sesakilesā vā</span> diṭṭhimānadosādayo. <span class="bld">Niccakālaṃ avassitā</span> sattānaṃ avassayabhāvattā. <span class="bld">Pajappāpanavasenā</span>ti pakārehi taṇhāyanavasena. <span class="bld">Nirantā</span>ti antarahitā niravasesā.</p>
  1340. <p class="bodytext"><span class="bld">Anupagamano</span>ti anupādāno. <span class="bld">Sabbaññutaññāṇaṃ dīpeti,</span> tassa hi vasena eva nānāsabhāvesu <a name="V1.0245"></a> bhagavā samantacakkhunā passatīti <span class="bld">‘‘sabbe…pe… dassano’’</span>ti <a name="M1.0280"></a> vuccati. <span class="bld">Arahattaṃ sandhāyāha,</span> tañhi nippariyāyato ‘‘anuttara’’nti vuccati.</p>
  1341. <p class="centered">Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1342. <p class="subhead">9. Mātuposakasuttavaṇṇanā</p>
  1343. <p class="bodytext"><a name="para205"></a><a name="para205_sn1"></a><span class="paranum">205</span>. <span class="bld">Ito</span>ti manussattabhāvato. <span class="bld">Paṭigantvā</span>ti abhigantvā. Sagge hi nibbattanto kammaphalena dhammatāvasena paṭisandhikālato paṭṭhāya abhirativasena abhiramati eva nāmāti.</p>
  1344. <p class="centered">Mātuposakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1345. <p class="subhead">10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā</p>
  1346. <p class="bodytext"><a name="para206"></a><a name="para206_sn1"></a><span class="paranum">206</span>. Virūpaṃ gandhaṃ pasavatīti <span class="bld">visso,</span> duggandho. <span class="bld">Bāhitvā</span>ti attano santānato bahikatvā nīharitvā. Taṃ pana anavasesato pajahananti āha <span class="bld">‘‘aggamaggena jahitvā’’</span>ti. Saṅkhāyati sammadeva paricchindati etāyāti <span class="bld">saṅkhā,</span> ñāṇanti āha <span class="bld">‘‘saṅkhāyāti ñāṇenā’’</span>ti. <span class="bld">Bhinnakilesattā</span>ti niruttinayena bhikkhusaddasiddhimāha.</p>
  1347. <p class="centered">Bhikkhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1348. <p class="subhead">11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā</p>
  1349. <p class="bodytext"><a name="para207"></a><a name="para207_sn1"></a><span class="paranum">207</span>. <span class="bld">Paccetī</span>ti pattiyāyati saddahati. Tathābhūto ca tamatthaṃ nikāmento nāma hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘icchati patthetī’’</span>ti. <span class="bld">Sādhu, bhante</span>ti ettha <span class="bld">sādhu</span>-saddo āyācanattho, na abhinandanatthoti <span class="bld">‘‘āyācamāno āhā’’</span>ti vatvā āyācane kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘therassa kirā’’</span>tiādimāha. Udakasuddhiko na ekaṃsena apāyūpago, laddhiyā pana <a name="M1.0281"></a> sāvajjakilesabhūtabhāvato āyācati. Aññaṃ kāraṇaṃ apadisanto <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādimāha. Phalabhūto attho etassāti <span class="bld">atthavasaṃ,</span> kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘atthānisaṃsaṃ atthakāraṇa’’</span>nti. <span class="bld">Papañcasūdaniyaṃ</span> pana phaleneva araṇīyato attho, kāraṇanti katvā ‘‘attho eva atthavaso, tasmā <span class="bld">dve atthavase</span>ti dve atthe dve kāraṇānī’’ti vuttaṃ.</p>
  1350. <p class="centered">Saṅgāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1351. <p class="subhead">12. Khomadussasuttavaṇṇanā</p>
  1352. <p class="bodytext"><a name="para208"></a><a name="para208_sn1"></a><span class="paranum">208</span>. Evaṃladdhanāmaṃ <a name="V1.0246"></a> piṇḍāya pāvisīti yojanā. <span class="bld">Evameva</span>nti kenaci animantitena sayameva upasaṅkamante. <span class="bld">Aphāsukadhātuka</span>nti ayuttarūpaṃ. <span class="bld">Sabhādhamma</span>nti sabhāya caritabbaṃ cārittadhammaṃ. <span class="bld">Asañcāletvā</span>ti āsanato avuṭṭhāpetvā. <span class="bld">Ujukameva āgacchati</span> lokagganāyako bhagavā sabbasattuttamo attano uttaritarassa abhāvato lokassa apacitiṃ na dasseti. Ye sabbaso saṃkilese pajahanti, teva paṇḍite ‘‘santo’’ti dasseti <span class="bld">‘‘ete’’</span>tiādinā.</p>
  1353. <p class="centered">Khomadussasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1354. <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1355. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1356. <p class="centered">Brāhmaṇasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1357. <a name="sn1_8"></a>
  1358. <p class="chapter">8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ</p>
  1359. <p class="subhead">1. Nikkhantasuttavaṇṇanā</p>
  1360. <p class="bodytext"><a name="para209"></a><a name="para209_sn1"></a><span class="paranum">209</span>. <span class="bld">Āḷaviya</span>nti <a name="V1.0247"></a><a name="M1.0282"></a> āḷavinagarasamīpe. <span class="bld">Aggacetiye</span>ti gotamakacetiyādīhi uttamacetiye. Taṃ kira bhūmirāmaṇeyyakabhāvena manuññatāya padhānayuttatādisampattiyā ca itaracetiyehi seṭṭhasammataṃ. <span class="bld">Kappattherenā</span>ti ‘‘kappo’’ti gottato āgatanāmo thero, sahassapurāṇajaṭilānaṃ abbhantare ayaṃ mahāthero. <span class="bld">Ohīnako</span>ti theresu gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭhesu vihāre eva avahīnako ṭhito. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘vihārapālo’’</span>tiādi. <span class="bld">Samalaṅkaritvāti</span> samaṃ alaṅkārena alaṅkaritvā. <span class="bld">Kusalacittaṃ viddhaṃseti</span> pavattituṃ appadānavasena. <span class="bld">Etasmi</span>nti etasmiṃ rāge uppanne. ‘‘Ekasmi’’nti vā pāṭho, ekasmiṃ visabhāgavatthuke rāge uppanne. <span class="bld">Dhammo vā</span>ti mama citte uppajjanakato añño dhammo vā. Yena kāraṇena paro anabhiratiṃ vinodetvā idāneva abhiratiṃ uppādeyya, taṃ kāraṇaṃ kuto labbhāti yojanā, taṃ kāraṇaṃ natthīti attho, tassa abhāvakāraṇavacanaṃ.</p>
  1361. <p class="bodytext"><span class="bld">Anagāriya</span>nti agāravirahato anagāraṃ pabbajjā. Tattha niyuttattā anagāriyaṃ ka-kārassa ya-kāraṃ katvā, pabbajitanti attho. <span class="bld">Ādhāvantī</span>ti hadayaṃ abhibhavitvā dhāvanti. <span class="bld">Uggatāna</span>nti uḷārānaṃ puttā. Tenāha <span class="bld">‘‘mahesakkhā rājaññabhūtā’’</span>ti. <span class="bld">Uttamappamāṇa</span>nti sahassapalaṃ <span class="bld">samantā</span>ti samantato. <span class="bld">Parikireyyu</span>nti vijjheyyuṃ. <span class="bld">Etasmā sahassā</span>ti yathāvuttā dhanuggahasahassato. <span class="bld">Atirekatarā</span> anekasahassā. <span class="bld">Itthiyo</span> olokanasitalapitaroditasare khipantiyo. <span class="bld">Neva maṃ byādhayissanti</span> neva maṃ nijjhāyissanti. ‘‘Byādhayissatī’’ti pāṭhoti vuttaṃ <span class="bld">‘‘cāletuṃ na sakkhissatīti attho’’</span>ti. <span class="bld">Dhamme samhī</span>ti sake santike patiṭṭhite sāsanadhamme. Tenāha <span class="bld">‘‘anabhiratiṃ</span> <span class="bld">vinodetvā’’</span>tiādi.</p>
  1362. <p class="bodytext"><span class="bld">Magga</span>nti ‘‘maggo’’ti vattabbe liṅgavipallāsena vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘so hi nibbānassa pubbabhāgamagggo’’</span>ti.</p>
  1363. <p class="centered">Nikkhantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1364. <p class="subhead">2. Aratisuttavaṇṇanā</p>
  1365. <p class="bodytext"><a name="para210"></a><a name="para210_sn1"></a><span class="paranum">210</span>. <span class="bld">Vihāragaruko</span> <a name="V1.0248"></a><a name="M1.0283"></a> <span class="bld">kiresa thero</span>ti etena thero attano saddhivihārikaṃ vaṅgīsaṃ ovadituṃ anavasaro. Tena antarantarā tassa cittaṃ rāgo anuddhaṃsetīti dasseti. <span class="bld">Sāsane arati</span>nti sīlaparipūraṇe samathavipassanābhāvanāya ca anabhiratiṃ. <span class="bld">Kāmaguṇesu ca rati</span>nti pañcasu kāmakoṭṭhāsesu assādaṃ. <span class="bld">Pāpavitakka</span>nti kāmasaṅkappaṃ. <span class="bld">Sabbākārenā</span>ti sabbe tadaṅgavikkhambhanasamucchindanākārena. Yathā mahantaṃ araññaṃ vanathanti, evaṃ mahantaṃ kilesavanaṃ <span class="bld">‘‘vanatha’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  1366. <p class="bodytext"><span class="bld">Pathaviñca vehāsa</span>nti bhummatthe paccattavacanaṃ, tasmā pathaviyaṃ ākāse cāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘pathaviṭṭhita’’</span>ntiādi. <span class="bld">Jagatī</span>ti ca pathaviyā vevacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘antopathaviya’’</span>nti. <span class="bld">Parijīratī</span>ti sabbbaso jaraṃ pāpuṇāti. <span class="bld">Samāgantvā</span>ti ñāṇena samāgantvāti attho. Tenāha <span class="bld">‘‘mutattāti viññātattabhāvā’’</span>ti.</p>
  1367. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭighapadena gandharasā gahitā</span> ghānajivhānaṃ paṭihananavasena pavattanato. <span class="bld">Mutapadena phoṭṭhabbārammaṇaṃ gahitaṃ</span> mutvā gahetabbato. <span class="bld">Na lippatī</span>ti na makkhīyati.</p>
  1368. <p class="bodytext">Saṭṭhi-saddo cha-saddena samānatthoti <span class="bld">‘‘saṭṭhinissitā’’</span>ti padassa <span class="bld">‘‘chaārammaṇanissitā’’</span>ti attho vutto. <span class="bld">Puthū adhammavitakkā</span>ti rūpavitakkādivasena bahū nānāvitakkā micchāsaṅkappā. <span class="bld">Janatāya niviṭṭhā</span>ti mahājane patiṭṭhitā. <span class="bld">Tesaṃ vasenā</span>ti tesampi micchāvitakkānaṃ vasena. <span class="bld">Na katthaci</span> ārammaṇe. <span class="bld">Kilesavaggagato</span>ti kilesasaṅgaṇikaṃ upagato na bhaveyya, kilesavitakkā na uppādetabbāti attho. <span class="bld">Duṭṭhullavacanaṃ</span> kāmapaṭisaṃyuttakathā.</p>
  1369. <p class="bodytext"><span class="bld">Dabbajātiko</span>ti dabbarūpo. <span class="bld">Nepakkenā</span>ti kosallena. <span class="bld">Nibbānaṃ paṭiccā</span>ti asaṅkhatadhātuṃ ārammaṇavasena paṭicca. <span class="bld">Parinibbānakāla</span>nti anupādisesanibbānakālaṃ.</p>
  1370. <p class="centered">Aratisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1371. <p class="subhead">3. Pesalasuttavaṇṇanā</p>
  1372. <p class="bodytext"><a name="para211"></a><a name="para211_sn1"></a><span class="paranum">211</span>. <span class="bld">Etesa</span>nti <a name="M1.0284"></a> etesaṃ mahallakānaṃ. <span class="bld">Na pāḷi</span> āgacchati appaguṇabhāvato. Na ca pāḷi <a name="V1.0249"></a> upaṭṭhāti, ekāya pāḷiyā sati pāḷigatiyā tathā tathā upaṭṭhānampi nesaṃ natthīti vadati. <span class="bld">Na aṭṭhakathā</span>ti etthāpi eseva nayo. Sithiladhanitāditaṃtaṃbyañjanabuddhiṃ ahāpetvā uccāraṇaṃ <span class="bld">padabyañjanamadhuratā. Atikkamitvā maññati</span> aññe bhikkhū. Hīḷanavasena abhibhavitvā paṭibhānasutena attānaṃ pasaṃsati sambhāveti. Mānassa pavattitāya sahajātanissayādipaccayadhammā taṃsahabhudhammā. Mānavasena <span class="bld">vippaṭisārī ahuvā</span>. Mā ahosīti yojanā. <span class="bld">Vaṇṇabhaṇana</span>nti parehi kiriyamānaṃ guṇābhitthavaṃ. <span class="bld">Akhilo</span>ti pañcacetokhilarahito. <span class="bld">Nissesaṃ navavidha</span>nti navavidhampi mānaṃ kassaci ekadesassapi asesato. <span class="bld">Vijjāyā</span>ti aggamaggavijjāya. Accantameva <span class="bld">samitatāya</span> vūpasamitatāya <span class="bld">samitāvī</span>.</p>
  1373. <p class="centered">Pesalasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1374. <p class="subhead">4. Ānandasuttavaṇṇanā</p>
  1375. <p class="bodytext"><a name="para212"></a><a name="para212_sn1"></a><span class="paranum">212</span>. <span class="bld">Rāgo</span>ti ettha āyasmato vaṅgīsassa rāgassa uppattiyā kāraṇaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘āyasmā ānando’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti ānandattheraṃ. <span class="bld">Ārammaṇaṃ pariggahetu</span>nti kāyavedanādibhedaṃ ārammaṇaṃ satigocaraṃ. Asubhadukkhādito, rūpādiekekameva vā chaḷārammaṇaṃ aniccadukkhādito pariggaṇhituṃ paricchijja jānituṃ. <span class="bld">Itthirūpārammaṇe</span>ti itthisantāne rūpasabhāve ārammaṇe.</p>
  1376. <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbāpana</span>nti nibbāpayati etenāti nibbāpanaṃ. <span class="bld">Vipallāsenā</span>ti asubhe ‘‘subha’’nti vipallāsabhāvahetu. <span class="bld">Rāgaṭṭhāniya</span>nti rāguppattihetu. <span class="bld">Iṭṭhārammaṇa</span>nti subhārammaṇaṃ. Ettha ca iṭṭhārammaṇasīsena tattha iṭṭhākāraggahaṇaṃ vadati. Tañhi vajjanīyaṃ. <span class="bld">Parato</span>ti avasavattanatthena aññato. Saṅkhārā hi ‘‘mā bhijjantū’’ti icchitāpi bhijjanteva, tasmā te avasavattittā paro nāma, sā ca nesaṃ paratā aniccadassanena pākaṭā hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘parato passāti aniccato passā’’</span>ti. Kāmaṃ vipassanā saṅkhāranimittaṃ na <a name="M1.0285"></a> pariccajati saṅkhāre ārabbha vattanato, yesaṃ pana nimittānaṃ aggahaṇena animittāti gahituṃ arahati, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘niccādīnaṃ nimittāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Salakkhaṇa-sāmaññalakkhaṇa-dassanavasena mānassa dassanābhisamayo, vipassanāya pahānābhisamayo. ‘‘Maggenā’’ti vadanti, maggeneva pana asammohato pariññāpaṭivedhavasena dassanābhisamayo, pahānapaṭivedhavasena pahānābhisamayo. <span class="bld">Rāgādisantatāyā</span>ti rāgādīnaṃ samucchedavasena paṭippassaddhivasena vūpasametabbato santabhāvena.</p>
  1377. <p class="centered">Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1378. <p class="subhead">5. Subhāsitasuttavaṇṇanā</p>
  1379. <p class="bodytext"><a name="para213"></a><a name="para213_sn1"></a><span class="paranum">213</span>. Aṅgīyanti <a name="V1.0250"></a> hetubhāvena āgamabhāvena avayavabhāvena vā ñāyantīti <span class="bld">aṅgāni,</span> kāraṇāni, avayavā vāti āha <span class="bld">‘‘aṅgehīti kāraṇehi, avayavehi vā’’</span>ti. Viratiyo subhāsitavācāya pubbaṃ patiṭṭhitā hontīti musāvādāveramaṇiādayo tassā visesahetūti āha <span class="bld">‘‘musāvādā…pe… kāraṇānī’’</span>ti. Yasmā ariyavohārā visesato cetanāsabhāvā, tasmā vacīsucaritasamudāyassa saccavācādayo aṅgabhūtāti āha <span class="bld">‘‘saccavacanādayo cattāro avayavā’’</span>ti. <span class="bld">Nissakkavacana</span>nti hetumhi nissakkavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘samanuāgatā pavattā’’</span>ti. Vācā hi tāya viratiyā sammā anurūpato āgatā pavattāti ‘‘samannāgatā’’ti vuccati. <span class="bld">Karaṇavacana</span>nti sahayoge karaṇavacanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yuttā’’</span>ti. Sahajātāpi hi cetanā yathāsamādinnāya viratiyā sammā anurūpato yuttāti vattuṃ arahati.</p>
  1380. <p class="bodytext"><span class="bld">Samullapanavācā</span>ti saddavācā, sā vuccatīti <span class="bld">vācā</span> nāma. Viññatti pana vuccati etāyāti <span class="bld">vācā</span> nāma, tathā virati cetanāvācā. <span class="bld">Na sā idha adhippetā</span>ti sā cetanāvācā viññattivācā viya idha imasmiṃ sutte na adhippetā ‘‘subhāsitā hotī’’ti vacanato. Tenāha <span class="bld">‘‘abhāsitabbato’’</span>ti. Suṭṭhu <span class="bld">bhāsitā</span>ti sammā ñāyena bhāsitā vacīsucaritabhāvato. <span class="bld">Atthāvahata</span>nti hitāvahakālaṃ pati āha. <span class="bld">Kāraṇasuddhi</span>nti <a name="M1.0286"></a> yonisomanasikārena kāraṇavisuddhiṃ. <span class="bld">Dosābhāva</span>nti agatigamanādidosābhāvaṃ. Rāgadosādivinimuttañhi taṃ bhāsato anurodhavirodhavivajjanato agatigamanaṃ dūrasamugghāṭitamevāti. <span class="bld">Anuvādavimuttā</span>ti apavādavirahitā. <span class="bld">Sabbākārasampattiṃ dīpeti,</span> asati hi sabbākārasampatiyaṃ anuvajjatāpi.</p>
  1381. <p class="bodytext">Kiñcāpi pubbe dhammādhiṭṭhānā desanā āraddhā, puggalajjhāsayato pana <span class="bld">puggalādhiṭṭhānāya…pe… vacanametaṃ</span>. Kāmañcettha <span class="bld">‘‘aññataraniddosavacana’’</span>nti avisesato vuttaṃ, ‘‘dhammaṃyeva bhāsatī’’tiādinā pana adhammadosādirahitāya vācāya vuccamānattā idhāpi subhāsitā vācā adhippetāti. ‘‘Subhāsitaṃyevā’’ti avadhāraṇena nivattitaṃ sarūpato dasseti <span class="bld">‘‘no dubbhāsita’’</span>nti iminā. Tenāha <span class="bld">‘‘tasseva vācaṅgassa paṭipakkhabhāsananivāraṇa’’</span>nti. Paṭiyogīnivattanattho hi eva-saddo, tena pisuṇavācāpaṭikkhepo dassito. ‘‘Subhāsita’’nti vā iminā catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ gahitanti <span class="bld">‘‘no dubbhāsitanti iminā micchāvācappahānaṃ dīpetī’’</span>ti vuttaṃ. Sabbavacīsucaritasādhāraṇavacanañhi subhāsitanti. Tena parabhedanādikaṃ asabbhādikañca bodhisattānaṃ vacanaṃ apisuṇādivisayanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Bhāsitabbavacanalakkhaṇa</span>nti bhāsitabbassa <a name="V1.0251"></a> vacanassa sabhāvalakkhaṇaṃ dīpetīti ānetvā sambandho. Yadi evaṃ nanu abhāsitabbaṃ paṭhamaṃ vatvā bhāsitabbaṃ pacchā vattabbaṃ yathā ‘‘vāmaṃ muñca, dakkhiṇaṃ gaṇhā’’ti āha <span class="bld">‘‘aṅgaparidīpanatthaṃ panā’’</span>tiādi.</p>
  1382. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamenā</span>ti ‘‘subhāsita’’nti padena. <span class="bld">Dhammato anapeta</span>nti attano paresañca hitasukhāvahadhammato anapetaṃ. <span class="bld">Mantāvacana</span>nti mantāya pavattetabbavacanaṃ. Paññavā avikiṇṇavāco hi na ca anatthāvahaṃ vācaṃ bhāsati. <span class="bld">Itarehi dvīhī</span>ti tatiyacatutthapadehi. <span class="bld">‘‘Imehi khotiādīnī</span>ti karaṇe etaṃ upayogavacana’’nti keci. <span class="bld">Taṃ vāca</span>nti yathāvuttaṃ caturaṅgikaṃ. Yañca vācaṃ maññantīti sambandho. <span class="bld">Aññe</span>ti ito bāhirakā ñāyavādino akkharacintakā ca. ‘‘Paṭiññāhetuudāharaṇūpanayanigamanāni avayavā vākyassā’’ti vadanti. <span class="bld">Nāmādīhī</span>ti nāmākhyātapadehi. <span class="bld">Liṅgaṃ</span> itthiliṅgādi <span class="bld">vacanaṃ</span> ekavacanādi. Paṭhamādi <span class="bld">vibhatti</span> atītādi <span class="bld">kālaṃ</span>. Kattā sampadānaṃ <a name="M1.0287"></a> apādānaṃ karaṇaṃ adhikaraṇaṃ kammañca <span class="bld">kārakaṃ</span>. <span class="bld">Sampattīhi samannāgata</span>nti ete avayavādike sampādetvā vuttaṃ. <span class="bld">Taṃ paṭisedhetī</span>ti taṃ yathāvuttavisesampi vācaṃ ‘‘imehi kho’’ti vadanto bhagavā paṭisedheti. <span class="bld">Kho</span>-saddo hettha avadhāraṇattho. Tenāha <span class="bld">‘‘avayavādī’’</span>tiādi. Yā kāci asabhāvaniruttilakkhaṇā. Sā milakkhubhāsā. <span class="bld">Sīhaḷakenevā</span>ti sīhaḷabhāsāya pariyāpannena vacanena. <span class="bld">Arahattaṃ pāpuṇiṃsū</span>ti saṃsāre ativiya sañjātasaṃvegā tannissaraṇe ninnapoṇamānasā hutvā vipassanaṃ ussukkāpetvā maggapaṭipāṭiyā arahattaṃ pāpuṇiṃsu.</p>
  1383. <p class="bodytext"><span class="bld">Pātova phullitakokanada</span>nti pātova saṃphullapadumaṃ. <span class="bld">Bhijjiyate</span>ti nibbhijjiyati nibbhiggo jāyati. <span class="bld">Manussattaṃ gatā</span>ti manussattabhāvaṃ upagatā.</p>
  1384. <p class="bodytext"><span class="bld">Buddhantare</span>ti buddhuppādantare dvinnaṃ buddhuppādānaṃ antarā. Tadā hi paccekabuddhānaṃ sāsane, na buddhasāsane dippamāne.</p>
  1385. <p class="bodytext"><span class="bld">Jarāya parimaddita</span>nti yathā hatthacaraṇādiaṅgāni sithilāni honti, cakkhādīni indriyāni savisayaggahaṇe asamatthāni honti, yobbanaṃ sabbaso vigataṃ, kāyabalaṃ apagataṃ, satimatidhitiādayo vippayuttā, pubbe attano ovādapaṭikarā puttadārādayopi apasādakā, parehi vuṭṭhāpanīyasaṃvesanīyatā punadeva bālabhāvappatti ca honti, evaṃ jarāya sabbaso vimadditaṃ. <span class="bld">Eta</span>nti sarīraṃ vadati. <span class="bld">Milātachavicammanissita</span>nti jiṇṇabhāvena appamaṃsalohitattā milātehi <a name="V1.0252"></a> gatayobbanehi dhammehi sannissitaṃ. <span class="bld">Ghāsamāmisa</span>nti ghāsabhūtaṃ āmisaṃ maccunā gilitvā viya patiṭṭhapetabbato. Kesalomādi<span class="bld">nānākuṇapapūritaṃ</span>. Tato eva <span class="bld">asucibhājanaṃ etaṃ</span>. Sabbathāpi nissāratāya <span class="bld">kadalikkhandhasamaṃ</span>.</p>
  1386. <p class="bodytext"><span class="bld">Anucchavikāhī</span>ti sammāsambuddhassa anurūpāhi. <span class="bld">Na tāpeyyā</span>ti cittañca kāyañca na tāpeyya. Tāpanā cettha sampati āyati ca visādanā. <span class="bld">Na bādheyyā</span>ti <span class="bld">‘‘nābhibhaveyyā’’</span>ti padassa atthadassanaṃ. <span class="bld">Apisuṇavācāvasenā</span>ti sabbaso pahīnapisuṇavācatāvasena. <span class="bld">Pāpānī</span>ti lāmakāni nikiṭṭhakāni. Tenāha <span class="bld">‘‘appiyānī’’</span>tiādi. <span class="bld">Anādāyā</span>ti aggahetvā.</p>
  1387. <p class="bodytext"><span class="bld">Sādhubhāvenā</span>ti <a name="M1.0288"></a> niddosamadhurabhāvena. <span class="bld">Amatasadisā</span>ti sadise tabbohāroti, kāraṇe vāyaṃ kāriyavohāroti āha <span class="bld">‘‘nibbānāmatapaccayattā vā’’</span>ti. Paccayavasena hi sā tadā dassanappavatti. <span class="bld">Cariyā</span>ti cārittaṃ. <span class="bld">Porāṇā</span> nāma paṭhamakappikā, buddhādayo vā ariyā.</p>
  1388. <p class="bodytext"><span class="bld">Patiṭṭhitā</span>ti niccalabhāvena aṭṭhiṃ katvā paccayāyattabhāvato avisaṃvādanakā. Ubhayathā paṭipattiṃ āha <span class="bld">‘‘attano ca paresañca atthe patiṭṭhitā’’</span>ti. <span class="bld">Atthe</span> diṭṭhadhammikasamparāyikādihite patiṭṭhitattā eva <span class="bld">dhamme</span> avihiṃsādidhamme patiṭṭhitā. <span class="bld">Anuparodhakara</span>nti etena hitapariyāyoyaṃ attha-saddoti dasseti. <span class="bld">Dhammika</span>nti dhammato anapetaṃ, atthadhammūpasaṃhitaṃ vā.</p>
  1389. <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbānappattiyā</span>ti nibbānappattiyatthaṃ. <span class="bld">Dukkhassa antakiriyāya</span> antakaraṇatthaṃ. Yasmā buddho khemāya bhāsati, tasmā khemuppattihetuyā <span class="bld">khemā,</span> tasmā sā sabbavācānaṃ uttamāti evampettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Mantāvacanavasenā</span>ti sabbadosarahitavasena.</p>
  1390. <p class="centered">Subhāsitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1391. <p class="subhead">6. Sāriputtasuttavaṇṇanā</p>
  1392. <p class="bodytext"><a name="para214"></a><a name="para214_sn1"></a><span class="paranum">214</span>. Vākkaraṇacāturiyato vacanaguṇahetūnaṃ pūriyā pūre bhavāti porī, tāya <span class="bld">poriyā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘akkharādiparipuṇṇāyā’’</span>ti. <span class="bld">Avibaddhāyā</span>ti pittādīhi na vibaddhāya anupaddutāya. Tenāha <span class="bld">‘‘apalibuddhāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Niddosāyā</span>ti atthato byañjanato vigatadosāya. <span class="bld">Akkhalitapadabyañjanāyā</span>ti <a name="V1.0253"></a> agalitapadabyañjanāya, <span class="bld">atthassa viññāpaniyā</span>ti diṭṭhadhammikādiatthassa bodhane pariyattāya. <span class="bld">Bhikkhuna</span>nti gāthāsukhatthaṃ rassaṃ katvā vuttaṃ.</p>
  1393. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Saṃkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsatī’’</span>ti nayidaṃ paṭhamaṃ uddisitvā tassa atthassa kittanavasena pavattitaṃ vacanaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hi vitthāradesanā eva hoti. Yā pana desanā kadāci dhammapaṭiggāhakānaṃ ajjhāsayavasena <a name="M1.0289"></a> saṃkhitteneva dassetvā nikkhipati, yā ca kadāci vitthārena, tadubhayaṃ sandhāya vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘cattārimānī’’</span>tiādi. Sabhāvamadhuro paccayavasena madhurataro hotīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā’’</span>tiādi vuttaṃ. Vividhākāraṃ katvā dhammaṃ kathetuṃ paṭibhātīti <span class="bld">paṭibhānaṃ,</span> desanāpakārañāṇaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘samuddato’’</span>tiādi. <span class="bld">Odahantī</span>ti avajānanavasena gamenti.</p>
  1394. <p class="centered">Sāriputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1395. <p class="subhead">7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā</p>
  1396. <p class="bodytext"><a name="para215"></a><a name="para215_sn1"></a><span class="paranum">215</span>. <span class="bld">Tasmiṃ ahū</span>ti tasmiṃ ahanīti āha <span class="bld">‘‘tasmiṃ divase’’</span>ti. <span class="bld">Anasanenā</span>ti sabbaso āhārassa abhuñjanena. Sāsanikasīlena bāhirakaanasanena vā upetā hutvāti yojanā. <span class="bld">Vā</span>-saddena khīrapānamadhusāyanādīnipi saṅgaṇhāti. Pakārehi diṭṭhādīhi vāreti kāyakammādike sarāpeti gārayhe karoti etāyāti <span class="bld">pavāraṇā,</span> paṭipattivisodhanāya attano attano vajjasodhanāya okāsadānaṃ. Yasmā yebhuyyena vassaṃvuṭṭhehi kātabbā esā visuddhidesanā, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘vassaṃvuṭṭhapavāraṇāya. Visuddhipavāraṇātipi etissāva nāma’’</span>nti. Tadā tassa bhikkhusaṅghassa tuṇhībhāvassa anavasesatāyapi vaṇṇaṃ dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘tuṇhībhūta’’nti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yato yato…pe…</span> <span class="bld">natthī’’</span>ti. Hatthassa kukkuccatā asaṃyamo asampajaññakiriyā <span class="bld">hatthakukkuccaṃ</span>. Tathā <span class="bld">pādakukkuccaṃ</span> veditabbaṃ, <span class="bld">vā</span>-saddo avuttavikappattho, tena tadaññesamabhāvo vibhāvitoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1397. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcapasādehī</span>ti pañcavaṇṇehi pasādehi. <span class="bld">Vossaggattho</span> yathāruci kiriyāya vossajjanaṃ. <span class="bld">Pucchanatthe</span>ti paṭikkhepamukheneva pucchanatthe <span class="bld">na</span>kāro, <span class="bld">me kiñci</span> kiriyaṃ vā vācasikaṃ vā na garahatha, kiṃ nu garahatha kāyavācāhīti attho. Keci ‘‘dvārānevā’’ti dvārasīsena dvārappavattacariyaṃ vadanti. Visuddhipavāraṇāya adhippetattā yena pavāritaṃ, teneva visuddhīti ñāyati, yena na pavāritaṃ. Kiṃ nu taṃ avisuddhanti siyā kassaci puthujjanassa āsaṅkā? Tannivāraṇatthamāha <a name="V1.0254"></a> <span class="bld">‘‘no aparisuddhattā’’</span>ti. <span class="bld">Manodvāraṃ</span> <a name="M1.0290"></a> <span class="bld">parisuddhaṃ</span> asucikārakaupakkilesānaṃ dūrīkatattā. <span class="bld">Idāni</span> etarahi buddhakāle. <span class="bld">Etthā</span>ti manodvāraparisuddhiyaṃ.</p>
  1398. <p class="bodytext">Kāyavacīsamācāraparisuddhiyā paveditāya manosamācāraparisuddhi atthato paveditāva hotīti <span class="bld">‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā’’</span>iccevāha. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘kāyikaṃ vā vācasikaṃ vāti idaṃ catunnaṃ arakkhiyataṃ sandhāya thero āhā’’</span>ti. ‘‘Bhikkhave, pavāremi vo’’ti bhikkhusaṅghavisayattā pavāraṇāya tattha bhikkhusaṅghena vattabbaṃ paṭivacanaṃ dento dhammasenāpati <span class="bld">‘‘bhikkhusaṅghassa bhāraṃ vahanto’’</span>ti vutto. Tenāha <span class="bld">‘‘na kho mayaṃ, bhante’’</span>tiādi. <span class="bld">Arakkhiyānī</span>ti parānuvādato na bhāyitabbāni suparisuddhabhāvato.</p>
  1399. <p class="bodytext">‘‘Anuppannassā’’ti idaṃ adhippāyikavacananti tadadhippāyaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘kassapasammāsambuddhato paṭṭhāyā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Kassapasammāsambuddhato</span>ti vibhatte nissakkaṃ, tasmā kassapasammāsambuddhato oranti atthoti. <span class="bld">Aññenā</span>ti ito bhagavato aññena. <span class="bld">Anuppāditapubbassā</span>ti parasantāne na uppāditapubbassa. Sasantāne pana paccekabuddhānaṃ vasena na uppāditoti na sakkā vattuṃ. <span class="bld">Samanuāgatā</span>ti sammā anu upagatā. <span class="bld">Bhagavato sīlādayo guṇā</span>ti buddhabhūtassa guṇā adhippetāti āha <span class="bld">‘‘arahattamaggameva nissāya āgatā’’</span>ti. <span class="bld">Sabbaguṇā</span>ti dasabalañāṇādayo sabbe buddhaguṇā. <span class="bld">Bhante</span>ti ettha <span class="bld">iti</span>saddo ādiattho. Tena ‘‘imesaṃ pana…pe… vācasikaṃ vā’’ti yāvāyaṃ pāḷipadeso, taṃ sabbaṃ gaṇhāti. Tenāha <span class="bld">‘‘idaṃ thero…pe… pavārento āhā’’</span>ti.</p>
  1400. <p class="bodytext">Yaṃ attano puññānubhāvasiddhaṃ cakkaratanaṃ nippariyāyato tena pavattitaṃ nāma, na itaranti paṭhamanayo vutto. Yasmā pavattitasseva anupavattanaṃ, paṭhamanayo ca taṃsadise tabbohāravasena vuttoti taṃ anādiyitvā dutiyanayo vutto. <span class="bld">Dasavidha</span>nti antojanasmiṃ, balakāye rakkhāvaraṇaguttiyā saṃvidhānaṃ, khattiyesu anuyuttesu, brāhmaṇagahapatikesu, negamajānapadesu, samaṇabrāhmaṇesu, migapakkhīsu adhammacārapaṭikkhepo, adhanānaṃ dhanānuppadānaṃ, samaṇabrāhmaṇe upasaṅkamitvā pañhapucchananti evaṃ dasavidhaṃ. Tattha gahapatike pakkhijāte ca visuṃ katvā gahaṇavasena <span class="bld">dvādasavidhaṃ. Cakkavattivatta</span>nti cakkavattibhāvāvahaṃ vattaṃ. Yasmā yāthāvato <a name="M1.0291"></a> pavattitaṃ, tadanurūpakaṃ pana ñāyena yuttakena pavattitaṃ nāma hotīti āha <span class="bld">‘‘sammā nayena hetunā kāraṇenā’’</span>ti. <span class="bld">Ubhatobhāgavimuttā</span>ti ubhayabhāgehi ubhayabhāgato vimuttāti ayamettha atthoti dasseti <span class="bld">‘‘dvīhi bhāgehi vimuttā, arūpā…pe… nāmakāyato’’</span>ti iminā. <span class="bld">Tevijjādibhāva</span>nti <a name="V1.0255"></a> tevijjachaḷabhiññacatuppaṭisambhidabhāvaṃ. Paññāvimuttā hi taṃ tividhaṃ appattā kevalaṃ paññāya eva vimuttā.</p>
  1401. <p class="bodytext"><span class="bld">Visuddhatthāyā</span>ti visuddhipavāraṇatthāya. Saṃyojanaṭṭhena <span class="bld">saṃyojanasaṅkhāte ceva</span> bandhanaṭṭhena <span class="bld">bandhanasaṅkhāte ca</span>. <span class="bld">Vijitasaṅgāma</span>nti yathā rāgādayo puna na sīsaṃ ukkhipanti, evaṃ ariyamaggasenāya vasena vijitasaṅgāmaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘vijitarāgadosamohasaṅgāma’’</span>nti. <span class="bld">Mārabalassā</span>ti mārasenāya, mārassa vā sāmatthiyassa. <span class="bld">Veneyyasattha</span>nti vinetabbajanasamūhaṃ. Sakaṭādisatthasabhāgato vineyyova satthoti taṃ veneyyasatthaṃ. Sīlasārādiabhāvato <span class="bld">antotuccho</span>.</p>
  1402. <p class="centered">Pavāraṇāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1403. <p class="subhead">8. Parosahassasuttavaṇṇanā</p>
  1404. <p class="bodytext"><a name="para216"></a><a name="para216_sn1"></a><span class="paranum">216</span>. Sahassato paraṃ aḍḍhateyyabhikkhusataṃ tadā bhagavantaṃ payirupāsatīti āha <span class="bld">‘‘parosahassanti atirekasahassa’’</span>nti. <span class="bld">Nibbāne kutoci bhayaṃ natthī</span>ti kutocipi kāraṇato nibbāne bhayaṃ natthi asaṅkhatabhāvena sabbaso khemattā. Tenāha bhagavā – ‘‘khemañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi khemagāminiñca paṭipada’’ntiādi (saṃ. ni. 4.379-408). Na kutoci bhayaṃ etasmiṃ adhigateti <span class="bld">akutobhayaṃ,</span> nibbānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘nibbānappattassā’’</span>tiādi. <span class="bld">Vipassito paṭṭhāyā</span>ti amhākaṃ bhagavato nāmavasena isīnaṃ sattamabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Te hi tattha tattha sutte bahuso kittitā. <span class="bld">Isīna</span>nti vā paccekabuddhasāvakabāhirakaisīnaṃ sattamo uttaro seṭṭhoti attho.</p>
  1405. <p class="bodytext"><span class="bld">Aṭṭhuppattivasenā</span>ti <a name="M1.0292"></a> kāraṇasamuṭṭhānavasena. Tadassa aṭṭhuppattiṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘saṅghamajjhe’’</span>tiādi vuttaṃ. Paṭibhānasampannavācāya aññe īsati abhibhavatīti <span class="bld">vaṅgīso</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘paṭibhānasampatti’’</span>ntiādi.</p>
  1406. <p class="bodytext"><span class="bld">Kilesummujjanasatānī</span>ti rāgādikilesānaṃ rajjanadussanādinayehi savisaye ayoniso uṭṭhānāni. Yadi anekāni satāni, atha kasmā ‘‘ummaggapatha’’nti? Vuttanti āha <span class="bld">‘‘vaṭṭapathattā pana patha’’</span>nti. Rāgadosamohamānadiṭṭhivasena <span class="bld">rāgakhilādīni pañca</span>khilāni. <span class="bld">Vibhajanta</span>nti vibhajanavasena kathentaṃ. <span class="bld">Vibhajitvā</span>ti ñāṇena vivecetvā.</p>
  1407. <p class="bodytext"><span class="bld">Amate</span> <a name="V1.0256"></a> <span class="bld">akkhāte</span>ti amatāvahe dhamme desite. <span class="bld">Dhammassa passitāro</span> saccasampaṭivedhena. <span class="bld">Asaṃhīrā</span> diṭṭhivātehi.</p>
  1408. <p class="bodytext"><span class="bld">Ativijjhitvā</span>ti paṭivijjhitvā. <span class="bld">Atikkamabhūta</span>nti atikkamanaṭṭhena bhūtaṃ. <span class="bld">Dasaddhāna</span>nti dasannaṃ upaḍḍhānaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘pañcanna’’</span>nti. <span class="bld">Jānantenā</span>ti dhammassa sudullabhataṃ jānantena.</p>
  1409. <p class="centered">Parosahassasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1410. <p class="subhead">9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā</p>
  1411. <p class="bodytext"><a name="para217"></a><a name="para217_sn1"></a><span class="paranum">217</span>. <span class="bld">Evaṃgahitanāmo</span>ti ‘‘aññāsi vata, bho, koṇḍañño’’ti satthu vacanaṃ nissāya bhikkhūhi aññehi koṇḍaññanāmakehi visesanatthaṃ evaṃgahitanāmo. Dvādasannaṃ saṃvaccharānaṃ vasena <span class="bld">cirassaṃ. Chaddantabhavane</span>ti chaddantanāgarājabhavanaṭṭhāne. <span class="bld">Paññavā mahāsāvako</span> rattaññutāya. <span class="bld">‘‘Dasasahassacakkavāḷe devamanussāna</span>nti dasasahassacakkavāḷe devānaṃ, imasmiṃ cakkavāḷe devamanussānañcāti evaṃ dasasahassacakkavāḷe devamanussāna’’nti vadanti. <span class="bld">Agga</span>ntiādito. <span class="bld">Tatthā</span>ti mandākinitīre.</p>
  1412. <p class="bodytext"><span class="bld">Vassaggenā</span>ti vassapaṭipāṭiyā. <span class="bld">Ta</span>nti aññāsikoṇḍaññattheraṃ. Mahābrahmānaṃ viya lokiyamanussā harāyanti. Pāmokkhabhūto āyasmā <a name="M1.0293"></a> thero antarantarā tattha tattha janapade vasitvā tadanukkamena mandākinitīraṃ upagato, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘icchāmahaṃ, bhante, janapade vasitu’’</span>nti.</p>
  1413. <p class="bodytext">Ānubhāvasampannā dibbāyukā te hatthināgāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘pubbe paccekabuddhānaṃ pāricariyāya kataparicayā’’</span>ti. Therassa sañcaraṇaṭṭhāne <span class="bld">āvaraṇasākhā haritvā</span> apanetvā. <span class="bld">Mukhodakañceva dantakaṭṭhañca ṭhapetī</span>ti saḷaladevadārukaṭṭhādīni aññamaññaṃ ghaṃsitvā aggiṃ nibbattetvā jāletvā tattha pāsāṇakhaṇḍāni tāpetvā tāni daṇḍakehi vaṭṭetvā taḷākāsu udakasoṇḍīsu khipitvā udakassa tattabhāvaṃ ñatvā nāgalatādantakaṭṭhaṃ upanento mukhodakañca ṭhapeti. <span class="bld">Vattaṃ karotī</span>ti antokuṭiyā bahi ca pamukhepi aṅgaṇepi sākhābhaṅgehi sammajjanto vakkhamānanayena āhāraṃ upanento vattaṃ karoti.</p>
  1414. <p class="bodytext"><span class="bld">Patiṭṭhappamāṇe</span>ti kaṭippamāṇe, ayameva vā pāṭho <span class="bld">tāva mahantamevā</span>ti yāva mahantaṃ setapadumavanaṃ<a name="V1.0257"></a>, tāva mahantameva. Eseva nayo <span class="bld">rattakumudavanā</span>dīsu. <span class="bld">Khādantā</span> manussā. <span class="bld">Pakkapayoghanikā viyā</span>ti supakkapayoghanaṃ viya. Ghanabhāvena pana pakkhittakhuddamadhu viya hoti. Tenāha <span class="bld">‘‘etaṃ pokkharamadhu nāmā’’</span>ti. <span class="bld">Muḷāla</span>nti setapadumānaṃ mūlaṃ. <span class="bld">Bhisa</span>nti tesaṃyeva kandaṃ. <span class="bld">Ekasmiṃ pabbe</span>ti ekekasmiṃ pabbantare. <span class="bld">Pādaghaṭaka</span>nti doṇassa catubhāgo saṇṭhānato khuddako, tasmā <span class="bld">pādaghaṭakappamāṇa</span>nti tumbamattaṃ. <span class="bld">Soṇḍiāvāṭe</span>ti khuddakasoṇḍiyo ceva khuddakaāvāṭe ca.</p>
  1415. <p class="bodytext"><span class="bld">Etaṃ bhojana</span>nti yathāvuttaṃ nirudakapāyasabhojanaṃ. <span class="bld">Keci sañjānanti</span> ye therā vuḍḍhatarā. <span class="bld">Keci na sañjānanti</span> ye navā acirapabbajitā.</p>
  1416. <p class="bodytext"><span class="bld">Buddhānubuddho</span>ti buddhassa anubuddho. <span class="bld">Bāḷhavīriyo</span>ti catunnaṃ sammappadhānānaṃ vasena ciranicitavīriyo. <span class="bld">Tiṇṇaṃ vivekāna</span>nti kāyacittaupadhivivekānaṃ lābhīti yojanā. <span class="bld">Catasso vadati</span> vaṅgīsatthero sayaṃpaṭibhānaṃ, na sesābhiññānaṃ abhāvatoti āha <span class="bld">‘‘itarā’’</span>tiādi. <span class="bld">Parisā sannisīdi</span> nissaddabhāvena tuṇhī ahosīti attho. <span class="bld">Anujānāpesī</span>ti paṭhamaṃ attanā ñātaṃ upaṭṭhitaṃ attano parinibbānakālaṃ anu pacchā satthāraṃ jānāpesīti evaṃ ettha attho daṭṭhabbo.</p>
  1417. <p class="bodytext"><span class="bld">Ta</span>nti <a name="M1.0294"></a> āsāḷhipuṇṇamāya isipatane yaṃ dassanaṃ, yaṃ vā dukkaracariyāyaṃ tumhākaṃ upaṭṭhānaṃ ādito dassanaṃ, taṃ, bhante, paṭhamadassanaṃ. <span class="bld">Onatavinatā</span>ti heṭṭhā upari ca onatā vinatā. <span class="bld">Kampetvā</span>ti thokaṃ cāletvā dassanatthaṃ <span class="bld">ekaninnādo</span> tesaṃ hatthināgānañceva nāgayakkhakumbhaṇḍānaṃ devatānañca saddena. Brahmāno devānaṃ adaṃsūti sambandho.</p>
  1418. <p class="bodytext"><span class="bld">Sajjhāyamakaṃsu</span> pasādanīyesu pasādavasena sannipatitaparisāya pasādajananatthaṃ <span class="bld">bhagavati nikkhamitvā</span>ti bhagavati gandhakuṭito nikkhamitvā. <span class="bld">Dharatiyevā</span>ti aduṭṭhataṃ patvā tiṭṭhateva.</p>
  1419. <p class="centered">Koṇḍaññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1420. <p class="subhead">10. Moggallānasuttavaṇṇanā</p>
  1421. <p class="bodytext"><a name="para218"></a><a name="para218_sn1"></a><span class="paranum">218</span>. <span class="bld">Paccavekkhatī</span>ti tesaṃ ariyānaṃ cittaṃ attano ñāṇacakkhunā pati avekkhati paccavekkhati. <span class="bld">Pabbatassā</span>ti isigilipabbatassa. <span class="bld">Dukkhapāraṃ gata</span>nti vaṭṭadukkhassa pāraṃ pariyantaṃ gataṃ<a name="V1.0258"></a>. <span class="bld">Sabbaguṇasampanna</span>nti sabbehi buddhaguṇehi ca sāvakaguṇehi ca paripuṇṇaṃ. <span class="bld">Anekākārasampanna</span>nti rūpaghosalūkhadhammappamāṇikānaṃ sattānaṃ tehi tehi ākārehi sabbesañca anekehi anantāparimeyyehi pasīditabbākārehi samannāgataṃ. Te pana ākārā yasmā anaññasādhāraṇā buddhaguṇā eva, tasmā āha <span class="bld">‘‘anekehi guṇehi samannāgata’’</span>nti.</p>
  1422. <p class="centered">Moggallānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1423. <p class="subhead">11. Gaggarāsuttavaṇṇanā</p>
  1424. <p class="bodytext"><a name="para219"></a><a name="para219_sn1"></a><span class="paranum">219</span>. <span class="bld">Te</span>ti te devamanusse. <span class="bld">‘‘Sarīravaṇṇenā</span>ti sarīre chavivaṇṇenā’’ti vadanti. <span class="bld">Sarīravaṇṇenā</span>ti vā dhammarūpakāyaguṇena. ‘‘Yasasā’’tipi pāṭho, so evattho. <span class="bld">Vigatamalo</span>ti abbhāmahikādīhi vigatūpakkileso<a name="M1.0295"></a>. Bhāṇu vuccati pabhā, sātisayo bhāṇu etassa atthīti <span class="bld">bhāṇumā</span>. Sūriyoti āha <span class="bld">‘‘ādicco viyā’’</span>ti.</p>
  1425. <p class="centered">Gaggarāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1426. <p class="subhead">12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā</p>
  1427. <p class="bodytext"><a name="para220"></a><a name="para220_sn1"></a><span class="paranum">220</span>. So kira vicaratīti sambandho. ‘‘Yathāyaṃ dīpo jambudīpoti jambunā paññāto, evāhampi tena jambunā paññāyissa’’nti <span class="bld">jambusākhaṃ pariharitvā. Vādaṃ katvā</span>ti ‘‘imasmiṃ vāde sace te parājayo hoti, tvaṃ me dāso hohi. Sace me parājayo, ahaṃ te bhariyā’’ti evaṃ katikaṃ katvā. <span class="bld">Vāde jayaparājayānubhāvenā</span>ti tathāpavattite vāde paribbājakassa jayānubhāvena ceva attano parājayena ca. <span class="bld">Vayaṃ āgammā</span>ti sippuggahaṇavayaṃ āgamma. <span class="bld">Vijja</span>nti mantaṃ.</p>
  1428. <p class="bodytext">Nibbattagativibhāvanavasena chavasīsabhāvaṃ dūseti vināsetīti <span class="bld">chavadūsakaṃ sippaṃ,</span> tathāpavattaṃ mantapadaṃ. <span class="bld">Attano ānubhāvenā</span>ti niraye nibbattasattassa sīsaṃ yattha katthaci ṭhitaṃ buddhānubhāvena ānetvā dassetvā. <span class="bld">Khīṇāsavassa sīsa</span>nti paramappicchatāya kañcipi ajānāpetvā araññaṃ pavisitvā parinibbutassa khīṇāsavassa chaḍḍitaṃ sīsakaṭāhaṃ. <span class="bld">Dassesī</span>ti attano ānubhāvena ānetvā dassesi.</p>
  1429. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tumhe, bho gotama, jānāthā’’</span>ti kāmaṃ vaṅgīso nibbattaṭṭhānaṃ sandhāya pucchati, bhagavā pana <a name="V1.0259"></a> anupādisesanibbānaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘āma, vaṅgīsa…pe… gatiṃ jānāmī’’</span>ti āha. Vuttañhetaṃ ‘‘nibbānaṃ arahato gatī’’ti. Vaṅgīso sayaṃ mantabalena gatipariyāpannassa gatiṃ jānanto bhagavantampi ‘‘ayampi tathā’’ti maññamāno <span class="bld">‘‘mantena jānāsi, bho gotamā’’</span>ti āha. Bhagavā attano buddhañāṇameva mantaṃ katvā dīpento <span class="bld">‘‘āma, vaṅgīsa, ekena manteneva jānāmī’’</span>ti āha. Mudhā eva dātabbanti <span class="bld">amūliko</span>. Anantarahitāya bhūmiyā sayanaṃ <span class="bld">thaṇḍilaseyyā</span>. <span class="bld">Ādi</span>-saddena sāyatatiyaṃ udakorohaṇabhūmiharaṇādiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">So taṃ…pe… arahattaṃ pāpuṇī</span>ti iminā vaṅgīsatthero pabbajitvā na cirasseva sukhāya paṭipadāya arahattaṃ patto viya dissati, na kho panetaṃ <a name="M1.0296"></a> evaṃ daṭṭhabbaṃ, āyatiṃ thero pabbajitvā samathavipassanāsu kammaṃ ārabhitvāpi dukkhāya paṭipadāya tādisaṃ kālaṃ vītināmetvā arahattaṃ pāpuṇi. Tenāha –</p>
  1430. <p class="gatha1">‘‘Nikkhantaṃ vata maṃ santaṃ, agārasmānagāriyaṃ;</p>
  1431. <p class="gathalast">Vitakkā upadhāvanti, pagabbhā kaṇhato ime’’. (saṃ. ni. 1.209; theragā. 1218);</p>
  1432. <p class="bodytext">Āyasmato vaṅgīsassa anabhirati uppannā hoti, rāgo cittaṃ anuddhaṃseti, ‘‘kāmarāgena ḍayhāmi, cittaṃ me pariḍayhatī’’tiādi (theragā. 1232).</p>
  1433. <p class="bodytext"><span class="bld">Vimuttisukha</span>nti sabbaso kilesavimuttiyaṃ nibbāne ca uppannaṃ sampatiarahattaphalasukhaṃ <span class="bld">paṭisaṃvedento</span>ti yathāparicchinnaṃ kālaṃ pati sammadeva vedento anubhavanto. Kavinā kataṃ, tato vā āgataṃ, tassa vā idanti kāveyaṃ, tadevettha <span class="bld">‘‘kāveyya’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Ye niyāmagataddasā</span>ti ye bhikkhū ariyā buddhānaṃ sāvakā phalaṭṭhabhāvena niyāmagatā ceva maggaṭṭhabhāvena niyāmadasā ca. <span class="bld">Niyāmo</span>ti hi sammattaniyāmo adhippeto. <span class="bld">Suāgamana</span>nti mama imassa satthuno santike āgamanaṃ upagamanaṃ, imasmiñca dhammavinaye āgamanaṃ pabbajanaṃ upasampadā sundaraṃ āgamanaṃ. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘tisso vijjā’’</span>tiādi. <span class="bld">Avutta</span>mpi gāthāya atthato gahitameva therassa chaḷabhiññabhāvato.</p>
  1434. <p class="centered">Vaṅgīsasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1435. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1436. <p class="centered">Vaṅgīsasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1437. <a name="sn1_9"></a>
  1438. <p class="chapter">9. Vanasaṃyuttaṃ</p>
  1439. <p class="subhead">1. Vivekasuttavaṇṇanā</p>
  1440. <p class="bodytext"><a name="para221"></a><a name="para221_sn1"></a><span class="paranum">221</span>. <span class="bld">Saṃvejetukāmā</span>ti <a name="V1.0260"></a><a name="M1.0297"></a> atthato saṃvegaṃ uppādetukāmā. Tathābhūtā naṃ kilesasaṅgaṇikādito vivecetukāmā nāma hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vivekaṃ paṭipajjāpetukāmā’’</span>ti. <span class="bld">Bāhiresū</span>ti gocarajjhattato bahibhūtesu. <span class="bld">Puthuttārammaṇesū</span>ti rūpādinānārammaṇesu. <span class="bld">Caratī</span>ti pavattati. <span class="bld">Tvaṃ jano</span>ti tvaṃ attano kilesehi jananato visuṃ jāto tādise eva aññasmiṃ jane imaṃ ayonisomanasikāravasena pavattamānaṃ chandarāgaṃ vinayassu vinodehi. <span class="bld">Sataṃ taṃ sārayāmase</span>ti niyyānikasāsane pabbajitvā satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā araññavāsena ca satimantaṃ paṇḍitaṃ taṃ mayampi yathāuppannaṃ vitakkaṃ vinodanāya sārayāma, sataṃ vā sappurisānaṃ kilesavigamanadhammaṃ paṭipajjitvā vasantaṃ taṃ sārayāma vaṭṭadukkhaṃ. <span class="bld">Pātāla</span>nti mohapātālaṃ kilesarajo, tadeva ‘‘pātāla’’nti vuttaṃ. <span class="bld">Mā avaharī</span>ti heṭṭhā duggatisotaṃ mā upanesi. <span class="bld">Sita</span>nti sambandhaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘sarīralagga’’</span>nti. <span class="bld">Vivekamāpanno</span>ti kilesavivekaṃ samathavipassanābhāvanamāpanno. <span class="bld">Uttamavīriya</span>nti ussoḷhilakkhaṇappattaṃ vīriyaṃ, catubbidhaṃ samappadhānavīriyaṃ vā sampattaṃ. <span class="bld">Paggayhā</span>ti āropetvā. <span class="bld">Paramaviveka</span>nti paramaṃ samucchedavivekaṃ.</p>
  1441. <p class="centered">Vivekasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1442. <p class="subhead">2. Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā</p>
  1443. <p class="bodytext"><a name="para222"></a><a name="para222_sn1"></a><span class="paranum">222</span>. <span class="bld">Kāyadaratho hotiyeva</span> niyamena, na cittadaratho tassa maggeneva samugghāṭitattā.</p>
  1444. <p class="bodytext"><span class="bld">Jarāturo</span>ti jarābhibhavanena āturoyeva. Padadvayepi eseva nayo. Upariṭṭhatāya parito dīghaputhulatāya ativiya vijjhatīti sattisallaggahaṇaṃ. Evaṃ hissa taṇhāsallassa sadisatā. Avijjāya pana sammohāpādanena <a name="M1.0298"></a> dukkhāpādanena ca visasadisatā. <span class="bld">Ruppato</span>ti vikāraṃ āpādiyamānassa pīḷiyamānassāti atthoti āha <span class="bld">‘‘ghaṭṭiyamānassā’’</span>ti.</p>
  1445. <p class="bodytext"><span class="bld">Pabbajita</span>nti <a name="V1.0261"></a> sasantānato pabbajitaṃ vā rāgādimalato pabbajitaṃ vā. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā therassevetaṃ vacanaṃ, tasmā <span class="bld">ayaṃ</span> idāni vuccamāno <span class="bld">ettha</span> gāthāya attho. <span class="bld">Devatāya hī</span>tiādi vuttasseva atthassa pākaṭakaraṇaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti sesagāthāsu. Atthassa vuttanayattā <span class="bld">‘‘anuttānapadavaṇṇanā’’</span>ti āha. <span class="bld">Vinayā</span>ti hetumhi nissakkavacananti tassa hetumhi karaṇavacanena atthamāha <span class="bld">‘‘vinayenā’’</span>ti. Tathā <span class="bld">‘‘samatikkamā’’</span>ti etthāpi. <span class="bld">Paramaparisuddhaṃ</span> saṃkilesasamucchindanato. <span class="bld">Āraddhavīriya</span>nti sambhāvitavīriyaṃ. Sambhāvanañcassa paggaṇhanaṃ paripūraṇañcāti āha <span class="bld">‘‘paggahitavīriyaṃ paripuṇṇavīriya’’</span>nti.</p>
  1446. <p class="centered">Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1447. <p class="subhead">3. Kassapagottasuttavaṇṇanā</p>
  1448. <p class="bodytext"><a name="para223"></a><a name="para223_sn1"></a><span class="paranum">223</span>. <span class="bld">Cheta</span>nti migānaṃ jīvitaṃ chetaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘migaluddaka’’</span>nti. <span class="bld">Rohitamiga</span>nti lohitavaṇṇaṃ khuddakamigaṃ, ‘‘mahārohitamiga’’nti keci. Satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā tassa janapadassa sulabhabhikkhatāya tattha gantvā viharatīti imamatthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘paṭhamasutte vuttanayenevā’’</span>ti vuttaṃ. Ayaṃ pana thero pañcābhiñño vipassanākammiko. <span class="bld">Ṭhatvā</span>ti padānubandhanavasena gamanaṃ upacchinditvā therassa āsannaṭṭhāne ṭhatvā. Tassa vacanaṃ <span class="bld">sotuṃ āraddho. Aṅguṭṭhakaṃ jālāpesī</span>ti adhiṭṭhānabalena daṇḍadīpikaṃ viya attano aṅguṭṭhakaṃ jālāpesi. <span class="bld">Akkhīhipi passati</span> aṅguṭṭhakaṃ jālamānaṃ. <span class="bld">Kaṇṇehipi</span> suṇāti tena vuccamānaṃ dhammaṃ ekadesena. Cittaṃ panassa dhāvatīti sambandho. <span class="bld">Etassapī</span>ti luddakassapi.</p>
  1449. <p class="bodytext"><span class="bld">Appapañña</span>nti ettha <span class="bld">appa</span>-saddo ‘‘appaharite’’tiādīsu viya abhāvatthoti āha <span class="bld">‘‘nippañña’’</span>nti. <span class="bld">Kāraṇajānanasamatthenā</span>ti iminā kāraṇena sattānaṃ sukhaṃ, iminā dukkhanti evaṃ samācaramānena kāraṇaṃ jānituṃ <a name="M1.0299"></a> samatthena kammassakatañāṇasampayuttacittenāti attho. <span class="bld">Suṇātī</span>ti kevalaṃ savanamattavasena suṇāti, na tadatthavasena. Tenāha <span class="bld">‘‘atthamassa na jānātī’’</span>ti. <span class="bld">Kāraṇarūpānī</span>ti sabhāvakāraṇāni. <span class="bld">Kiṃ me iminā</span>ti? ‘‘Idaṃ papañca’’nti pahāya. <span class="bld">Vīriyaṃ paggayhā</span>ti catubbidhaṃ sammappadhānaṃ vīriyaṃ paggaṇhitvā.</p>
  1450. <p class="centered">Kassapagottasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1451. <p class="subhead">4. Sambahulasuttavaṇṇanā</p>
  1452. <p class="bodytext"><a name="para224"></a><a name="para224_sn1"></a><span class="paranum">224</span>. <span class="bld">Sambahulā</span>ti <a name="V1.0262"></a> suttantanayena sambahulā. Suttante sajjhāyiṃsūti <span class="bld">suttantikā</span>. Vinayaṃ dhārentīti <span class="bld">vinayadharā. Yuñjantī</span>ti vāsadhure yogaṃ karonti. <span class="bld">Ghaṭentī</span>ti tattha vāyāmaṃ karonti. Karontānaṃyeva aruṇo uggacchatīti sambandho.</p>
  1453. <p class="bodytext"><span class="bld">Kome</span>ti kiṃ ime? Tenāha <span class="bld">‘‘kahaṃ ime’’</span>ti? Vajjibhūmiṃ vajjiraṭṭhaṃ gatāti <span class="bld">vajjibhūmiyā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘vajjiraṭṭhābhimukhā gatā’’</span>ti. Natthi etesaṃ nikebhaṃ nibaddhanivāsaṭṭhānanti <span class="bld">aniketā</span> tenāha <span class="bld">‘‘agehā’’</span>ti. Utu eva sappāyaṃ, utuvasena vā kāyacittānaṃ kallattā sappāyaṃ. Esa nayo sesesupi.</p>
  1454. <p class="centered">Sambahulasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1455. <p class="subhead">5. Ānandasuttavaṇṇanā</p>
  1456. <p class="bodytext"><a name="para225"></a><a name="para225_sn1"></a><span class="paranum">225</span>. <span class="bld">Ativela</span>nti atibahukālaṃ. Bhikkhunā nāma upagatānaṃ upanisinnakathāmattaṃ vatvā ganthadhurehi vāsadhurehi vā yuttapayuttacittena bhavitabbaṃ, nātivelaṃ tesaṃ saññattibahulena. Thero pana tadā kenaci kāraṇena bahuvelaṃ gihisaññattibahulo ahosi, taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ativela’’ntiādi. Idāni tamatthaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavatī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti taṃ tādisaṃ saññāpanaṃ sandhāya etaṃ ‘‘ativelaṃ gihisaññattibahulo’’ti vacanaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Bhikkhusaṅghassa kathaṃ sutvā</span>ti saṅghassa <a name="M1.0300"></a> majjhe nisīditvā therena kathitattā vuttaṃ. <span class="bld">Satthusāsana</span>nti piṭakattayaṃ vadati.</p>
  1457. <p class="bodytext"><span class="bld">Pasakkiyā</span>ti upasakkitvā gantvā. Taṃ pana tattha ajjhogāhanaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘pavisitvā’’</span>ti. Saṅkhāradukkhato nibbinnahadayassa sabbasaṅkhāravinissaṭaṃ nibbānaṃ yāthāvato paccavekkhantassa sammadeva samassāsakaraṃ hutvā upaṭṭhahantaṃ taṃ upari adhigamāya ussukkaṃ karonto nibbānaṃ hadaye nikkhipati nāmāti āha – <span class="bld">‘‘nibbānaṃ…pe… opeti nāmā’’</span>ti. Nibbānaṃ…pe… ārammaṇato opeti nāmāti ānetvā sambandho. Atthavirahitā ‘‘biḷibiḷī’’ti pavattakiriyā biḷikā, ayaṃ pana gihisaññattikathā therassa attano sāmaññatthaasādhanato devatāya biḷikā viyāti <span class="bld">biḷibiḷikā</span>ti vuttā.</p>
  1458. <p class="centered">Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1459. <p class="subhead">6. Anuruddhasuttavaṇṇanā</p>
  1460. <p class="bodytext"><a name="para226"></a><a name="para226_sn1"></a><span class="paranum">226</span>. <span class="bld">Anantare</span> <a name="V1.0263"></a> <span class="bld">attabhāve</span>ti atītānantare devattabhāve. Thero hi tāvatiṃsadevalokā cavitvā idhūpapanno. <span class="bld">Aggamahesī</span>ti kāci paricārikā devadhītā cittapaṇidhānamattena idānipi devakāye bhavissati upacitakusaladhammattāti maññamānā tasmiṃ vattamānaṃ viya kathentī <span class="bld">‘‘sobhasī’’</span>ti āha. Evaṃ atītampissa dibbasotaṃ paccuppannaṃ viya maññeyya nāticirakālattāti dassento <span class="bld">‘‘pubbepi sobhasī’’</span>ti āha. Sugatinirayādiduggatiyā vasena duggatā etarahīti adhippāyo. <span class="bld">Paṭipattiduggatiyā</span> kāmesu sammucchitabhāvato.</p>
  1461. <p class="bodytext"><span class="bld">Patiṭṭhahanto</span>ti nivisanto. <span class="bld">Aṭṭhahi kāraṇehī</span>ti cirakālaparibhāvanāya viruḷhamūlehi ayonisomanasikārādipaccayamūlakehi vuccamānehi aṭṭhahi kāraṇehi. <span class="bld">Ratto rāgavasenā</span>ti sabhāvato saṅkappato ca yathāsamīhite iṭṭhākāre sakkāye sañjātarāgavasā ratto giddho gadhito. <span class="bld">Patiṭṭhātī</span>ti oruyha tiṭṭhati. <span class="bld">Duṭṭho dosavasenā</span>ti <a name="M1.0301"></a> sabhāvato saṅkappato ca yathāsamīhite aniṭṭhākāre sakkāye sañjātadosavasena duṭṭho rupitacitto. <span class="bld">Mūḷho mohavasenā</span>ti asamapekkhanena mūḷho muyhanavasena. <span class="bld">Vinibaddho</span>ti ahaṃkārena visesato nibandhanato mānavatthusmiṃ bandhito. <span class="bld">Mānavasenā</span>ti tena tena maññanākārena. <span class="bld">Parāmaṭṭho</span>ti dhammasabhāvaṃ niccādivasena parato āmaṭṭho. <span class="bld">Diṭṭhivasenā</span>ti micchādassanavasena. <span class="bld">Thāmagato</span>ti rāgādikilesavasena thāmaṃ thirabhāvaṃ upagato. <span class="bld">Anusayavasenā</span>ti maggena appahīnatāya anu anu santāne sayanavasena. Appahīnaṭṭho hi tesaṃ anusayaṭṭho. <span class="bld">Aniṭṭhaṅgato</span>ti saṃsayito. <span class="bld">Vikkhepagato</span>ti vikkhittabhāvaṃ upagato. <span class="bld">Uddhaccavasenā</span>ti cittassa uddhatabhāvavasena. <span class="bld">Tāpī</span>ti tāpi devakaññāyo. <span class="bld">Evaṃ patiṭṭhitāvā</span>ti yathāvuttanayena rattabhāvādinā sakkāyasmiṃ patiṭṭhitā eva. <span class="bld">Naradevāna</span>nti purisabhūtadevānaṃ.</p>
  1462. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭigantu</span>nti apekkhāvasena tato apagantuṃ apekkhaṃ vissajjetuṃ. <span class="bld">Dussanta</span>nti dasantaṃ, ‘‘vattha’’nti keci. <span class="bld">Sūciṃ yojetvā</span>ti sibbanasuttena sūciṃ yojetvā pāse ca pavesetvā. Manāpakāye devanikāye jātā <span class="bld">manāpakāyikā</span>. Tesaṃ pabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘manasā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Samajja</span>nti saṃhitaṃ. <span class="bld">Gamanabhāva</span>nti gamanajjhāsayaṃ. <span class="bld">Vikkhīṇo</span>ti vicchindanavasena khīṇo. Devatānaṃ uttarimanussadhammārocane doso natthīti tāsaṃ puna anāgamanatthaṃ arahattaṃ byākāsi.</p>
  1463. <p class="centered">Anuruddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1464. <p class="subhead">7. Nāgadattasuttavaṇṇanā</p>
  1465. <p class="bodytext"><a name="para227"></a><a name="para227_sn1"></a><span class="paranum">227</span>. <span class="bld">Atikālenā</span>ti <a name="V1.0264"></a> ativiya pubbaṇhakālena, kālassevāti attho. <span class="bld">Koṭisammuñjaniyā</span>ti sammuñjanikoṭiyā, sammuñjaniyā ekadesenevāti attho. Iminā sammajjane amanāpakāritaṃ dasseti. <span class="bld">Majjhanhike vītivatte</span>ti gihisaṃsaggavasena kālaṃ vītināmento majjhanhe bahuvītivatte. <span class="bld">Aññehi bhikkhūhī</span>ti nātikālaṃ paviṭṭhehi. Nissakkavacanañcetaṃ. <span class="bld">Bhāyāmi nāgadatta</span>nti tassa paṭipattiṃ bhāyitabbaṃ katvā devatā vadantī <a name="M1.0302"></a> paṭipattiyaṃ niyojeti. <span class="bld">Suppagabbha</span>nti kāyapāgabbiyādīhi ativiya samannāgataṃ.</p>
  1466. <p class="centered">Nāgadattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1467. <p class="subhead">8. Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā</p>
  1468. <p class="bodytext"><a name="para228"></a><a name="para228_sn1"></a><span class="paranum">228</span>. <span class="bld">Ogāhappatto</span>ti vissāsavasena anuppavesaṃ patto. <span class="bld">Aññataraṃ kula</span>nti tasmiṃ kule jāyampatiṃ sandhāya vadati. <span class="bld">‘‘Bahūpakāraṃ me etaṃ kulaṃ</span> ciraṃ sappāyāhāradānādinā; tasmā idhāhaṃ aggadakkhiṇeyyo jāto; imesaṃyeva deyyadhammapaṭiggaṇhanena puññaṃ vaḍḍhessāmī’’ti cintesi. Tenāha <span class="bld">‘‘aññattha gantvā kiṃ karissāmī’’</span>tiādi. <span class="bld">Sā</span>ti devatā. <span class="bld">Ubhopete</span>ti taṃ bhikkhuñca gharaṇiñca sandhāya vadati. <span class="bld">Paṭigādhappattā</span>ti paṭigādhaṃ pattā aññamaññasmiṃ patiṭṭhitavissāsena.</p>
  1469. <p class="bodytext">Vissamappattivasena santiṭṭhanti etthāti <span class="bld">saṇṭhānaṃ,</span> vissamanaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Samāgantvā</span>ti sannipatitvā. Paṭiññūdāharaṇehi mantayatīti <span class="bld">mantanaṃ,</span> ñāpakaṃ kāraṇaṃ. <span class="bld">Paṭilomasaddā</span>ti paṭilomabhāvena patitattā asaccavibhāvanā paṭikūlasaddā. <span class="bld">Tena kāraṇenā</span>ti tena kāraṇapaṭirūpakena micchāvacanena. <span class="bld">Na maṅkuhotabbaṃ</span> akārakabhāvato. <span class="bld">Saddena paritassatī</span>ti parehi attani payuttamicchāsaddamattena paritassanasīlo. <span class="bld">Vataṃ na sampajjatī</span>ti yathāsamādinnavataṃ lahucittatāya na pāripūriṃ gacchati. <span class="bld">Sampannavato</span>ti paripuṇṇasīlādivataguṇo</p>
  1470. <p class="centered">Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1471. <p class="subhead">9. Vajjiputtasuttavaṇṇanā</p>
  1472. <p class="bodytext"><a name="para229"></a><a name="para229_sn1"></a><span class="paranum">229</span>. <span class="bld">Vajjiraṭṭhe rājaputto</span>ti vajjiraṭṭhe jātasaṃvaddho vajjirājaputto. <span class="bld">Sabbaratticāro</span>ti chaṇasampattiyā ito cito carantehi anubhavitabbanakkhattamaho. Tenāha <span class="bld">‘‘kattikanakkhattaṃ ghosetvā’’</span> <a name="V1.0265"></a> tiādi. <span class="bld">Ekābaddhaṃ hotī</span>ti yasmā cātumahārājikadevā tasmiṃ divase nakkhattaṃ <a name="M1.0303"></a> ghosetvā attano puññānubhāvasiddhāya dibbasampattiyā mahantaṃ nakkhattakīḷāsukhaṃ anubhavanti, tasmā taṃ tehi ekābaddhaṃ viya hoti. <span class="bld">Bheriāditūriyāna</span>nti bherimudiṅgasaṅkhapaṇavavīṇāditūriyānaṃ. <span class="bld">Tāḷitāna</span>nti āraddhalayānurūpaṃ pahaṭānaṃ. <span class="bld">Vīṇādīna</span>nti vīṇāveṇugomukhīādīnaṃ. <span class="bld">Vāditāna</span>nti yathāraddhamucchanānurūpaṃ saṅghaṭṭitānaṃ. <span class="bld">Abhāsī</span>ti tena saddena ākaḍḍhiyamānahadayo ayoniso ummujjitvā ‘‘mahatī vata me jānī’’ti anutthunanto abhāsi. <span class="bld">Chaḍḍitadārukaṃ viyā</span>ti vane chaḍḍitaniratthakakaḷiṅgaraṃ viya. <span class="bld">Lāmakataro</span>ti nihīnataro. Devatā paṭhamappitaṃ āṇiṃ paṭāṇiyā nīharantī viya tena bhikkhunā vuttamatthaṃ apanentī ‘‘tassa te bahukā pihayantī’’ti avocāti vuttanti dassento <span class="bld">‘‘thero’’</span>tiādimāha. Saggaṃ gacchantānaṃ yathā nerayikā pihayanti, evaṃ sammāpaṭipannassa tuyhaṃ bahū pihayanti, tasmā tvaṃ ‘‘pāpiyo’’ti attānaṃ mā maññitthāti adhippāyo.</p>
  1473. <p class="centered">Vajjiputtasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1474. <p class="subhead">10. Sajjhāyasuttavaṇṇanā</p>
  1475. <p class="bodytext"><a name="para230"></a><a name="para230_sn1"></a><span class="paranum">230</span>. <span class="bld">Nissaraṇapariyattivasenā</span>ti addhā imaṃ pariyattiṃ nissāya vaṭṭadukkhato nissarituṃ labbhāti evaṃ nissaraṇapariyattivasena. <span class="bld">Sajjhāyanato</span>ti vimuttāyatanasīse ṭhatvā sajjhāyanato. Idāni tassa nissaraṇapariyattivasena sajjhāyanakaraṇaṃ, paṭipattivasena vattapaṭivattakaraṇaṃ, vipassanābhāvanañca dassetuṃ <span class="bld">‘‘so kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. Arahattaṃ pattadivase paṭipattikittanāya purimadivasesupi tathā paṭipajji, vipassanaṃ pana ussukkāpetuṃ nāsakkhīti dasseti. <span class="bld">Kālaṃ ativattetī</span>ti idaṃ <span class="bld">‘‘saṅkasāyatī’’</span>ti padassa atthavacanaṃ. <span class="bld">Therassā</span>ti sajjhāyakattherassa.</p>
  1476. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammapadānī</span>ti sīlādidhammakkhandhadīpakāni padāni. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbampi buddhavacanaṃ adhippeta’’</span>nti. Na gaṇhāsi uddesanti adhippāyo. Pāḷiyaṃ ‘‘bhikkhūhi saṃvasanto’’ti iminā tesaṃ dhammassavanatthāyapi dhammo pariyāpuṇitabboti dasseti. Virajjati etenāti <span class="bld">virāgo,</span> ariyamaggo. <span class="bld">Jānitvā</span>ti pariññābhisamayavasena diṭṭhasutādiṃ yāthāvato jānitvā paṭivijjhitvā. <span class="bld">Vissajjana</span>nti <a name="M1.0304"></a> pahānaṃ. <span class="bld">Na buddhavacanassa</span> vissajjanaṃ. Bhaṇḍāgārikapariyattiyāpi anuññātattā pageva nissaraṇatthāya, tattha pana mattā jānitabbāti dassento <span class="bld">‘‘ettāvatā’’</span>tiādimāha.</p>
  1477. <p class="centered">Sajjhāyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1478. <p class="subhead">11. Akusalavitakkasuttavaṇṇanā</p>
  1479. <p class="bodytext"><a name="para231"></a><a name="para231_sn1"></a><span class="paranum">231</span>. <span class="bld">Akusale</span> <a name="V1.0266"></a> <span class="bld">vitakke</span>ti akosallasambhūtaṭṭhena akusale micchāvitakke. Yoni vuccati upāyo, tasmā asubhādike subhādivasena manasikāro ayonisomanasikāroti āha <span class="bld">‘‘anupāyamanasikārenā’’</span>ti. <span class="bld">Pāsādikakammaṭṭhāna</span>nti pasādāvahaṃ buddhānussatiādikammaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Balavapītiñca sukhañcā</span>ti nīvaraṇavikkhambhanato balavantaṃ upacārajjhānasahagataṃ pītiñca sukhañca.</p>
  1480. <p class="centered">Akusalavitakkasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1481. <p class="subhead">12. Majjhanhikasuttavaṇṇanā</p>
  1482. <p class="bodytext"><a name="para232"></a><a name="para232_sn1"></a><span class="paranum">232</span>. <span class="bld">Nandanavagge</span>ti nandanavaggavaṇṇanāyaṃ tattha idhāpi gāthāya visesābhāvato. Yadi evaṃ kasmā tattha saṅgītaṃ idha gahitanti? Devatāpaṭisaṃyuttataṃ upādāya devatāsaṃyutte saṅgahitampi aṭṭhuppattiyā paṭisaṃyuttattā idha gahitaṃ.</p>
  1483. <p class="centered">Majjhanhikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1484. <p class="subhead">13. Pākatindriyasuttavaṇṇanā</p>
  1485. <p class="bodytext"><a name="para233"></a><a name="para233_sn1"></a><span class="paranum">233</span>. Terasame yaṃ vattabbaṃ, taṃ vitthāritamevāti yojanā. <span class="bld">Jantudevaputtasutte</span>ti jantudevaputtasuttasaṃvaṇṇanāya. ‘‘Tattha saṅgītaṃ idhāpī’’tiādi anantarasuttavaṇṇanāyaṃ vuttanayameva.</p>
  1486. <p class="centered">Pākatindriyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1487. <p class="subhead">14. Gandhatthenasuttavaṇṇanā</p>
  1488. <p class="bodytext"><a name="para234"></a><a name="para234_sn1"></a><span class="paranum">234</span>. <span class="bld">Gandhārammaṇaṃ</span> <a name="M1.0305"></a> <span class="bld">upanijjhāyatī</span>ti gandhasaṅkhātaṃ ārammaṇaṃ upecca nijjhāyati, rūpārammaṇena viya viññāṇena rūpaṃ, gandhārammaṇena taṃ upecca nijjhāyati paccakkhato, yāthāvato sabhāvato paṭivijjhatīti attho. <span class="bld">Upasiṅghissatī</span>ti taṇhāvasena upagantvā siṅghissati.</p>
  1489. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekaṅgametaṃ</span> <a name="V1.0267"></a> <span class="bld">theyyāna</span>nti ārammaṇavasena theyyavatthūsu vibhajiyamānesu ekamaṅgametaṃ gandhārammaṇanti āha <span class="bld">‘‘thenitabbāna’’</span>ntiādi. Ojāpekkhāya theyyāya pavattamānāya dhammārammaṇatāpi tassā siyā, sā pana na madhurā theyyakatā cāti <span class="bld">‘‘pañcakoṭṭhāsāna’’</span>nti vuttaṃ. Kāmañca taṃ gandhārammaṇaṃ kenaci pariggahitaṃ na hotīti ādiyituṃ sakkā, satthārā pana ananuññātattā na yutto tassa paribhogo. Yaṃ pana tena bhikkhunā vuttaṃ <span class="bld">‘‘na harāmi na bhañjāmī’’</span>ti, tassapi ayameva parihāro. Vaṇṇīyati phalaṃ etenāti <span class="bld">vaṇṇaṃ,</span> kāraṇanti vuttaṃ <span class="bld">‘‘vaṇṇenāti kāraṇenā’’</span>ti.</p>
  1490. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmi</span>nti tasmiṃ bhikkhusmiṃ. <span class="bld">Ākiṇṇakammanto</span>ti taṇhādiṭṭhiādivasena akusalakammanto diṭṭhimohataṇhādivasena ādito paṭṭhāya kusalakammānaṃ paṭikkhepanato. Diṭṭhivasena ca kathinakakkhaḷakharigatattā <span class="bld">‘‘akhīṇakammanto kakkhaḷakammanto’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1491. <p class="bodytext"><span class="bld">Ākiṇṇaluddo</span>ti ākiṇṇo hutvā kakkhaḷo. Tenāha <span class="bld">‘‘bahupāpo’’</span>tiādi. <span class="bld">Makkhito</span>ti litto. <span class="bld">Ta</span>nti devatācodanaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti atikkamma ṭhitattā‘‘tvañcārahāmi vattave’’ti evamāha.</p>
  1492. <p class="bodytext"><span class="bld">Gavesantassa</span> attano santāne uppādanavasena pariyesantassa. Anekayojanāyāmavitthāraṃ gaganatalaṃ byāpetvā uppannavalāhakakūṭappamāṇaṃ viya. <span class="bld">Suddho</span>ti sīlena parisuddho ayanti jānāsi. <span class="bld">Sugati</span>nti sundaranibbattiṃ. Tena nibbānassapi saṅgaho siddho.</p>
  1493. <p class="centered">Gandhatthenasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1494. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1495. <p class="centered">Vanasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1496. <a name="sn1_10"></a>
  1497. <p class="chapter">10. Yakkhasaṃyuttaṃ</p>
  1498. <p class="subhead">1. Indakasuttavaṇṇanā</p>
  1499. <p class="bodytext"><a name="para235"></a><a name="para235_sn1"></a><span class="paranum">235</span>. Attano <a name="V1.0268"></a><a name="M1.0306"></a> pariṇāyakattena indo nāma mahesakkho, indoti samaññā assāti katvā ‘‘indako’’tipi vuccati, tassa <span class="bld">indakassa</span>. Indakūṭe pabbate nivasatīti indakūṭanivāsī, tassa <span class="bld">indakūṭanivāsino</span>. Balikammehi yajitabbato pūjitabbato yakkho, tassa <span class="bld">yakkhassa</span>. Indassa nivāsaṭṭhānabhūtaṃ kūṭaṃ indakūṭanti <span class="bld">yakkhato kūṭena nāmaṃ laddhaṃ</span>. Indakūṭo indo uttarapadalopena yathā ‘‘kelāsakūṭo kelāso’’ti. Indo yakkhoti <span class="bld">kūṭato yakkhena nāmaṃ laddhaṃ</span>. <span class="bld">Na</span> cettha itarītaranissayadoso aññamaññūpalakkhaṇabhāvato yathā taṃ ‘‘kāyakammaṭṭhāna’’nti. <span class="bld">Rūpa</span>nti sakalaṃ rūpakkhandhamāha, na rūpāyatananti. Imaṃ sarīraṃ pecca ayaṃ kinti paṭilabhatīti codeti.</p>
  1500. <p class="bodytext"><span class="bld">Kuto āgacchatī</span>ti parādhārarūpe jīve attani mātukucchimokkante rūpassa sambhavoti kuto nāma ṭhānato āgacchati. Tenāha <span class="bld">‘‘imāni ca aṭṭhīni imā ca maṃsapesiyo’’</span>tiādi. <span class="bld">Kathaṃ nvaya</span>nti ayaṃ kucchisaṅkhāte gabbhare kathaṃ sajjatīti pucchati. ‘‘Sīhānaṃva nadantānaṃ, dāṭhīnaṃ girigabbhare’’tiādinā (theragā. nidānagāthā) gabbharo ca kucchivācako āgato. Tenāha <span class="bld">‘‘gabbharasminti mātukucchismi’’</span>nti. <span class="bld">Puggalavādī</span>ti attavādupādāno. Yathā hi macchamaṃsaṃ bhuttaṃ pheṇaṃ viya hutvā vilīyati, na ca paññāyati sattabhāvena appavattanato, evamevaṃ yadi mātukucchismiṃ gabbhabhāvena uppannaṃ rūpaṃ satto na bhaveyya no vaḍḍheyya, vilīyitvā gaccheyya, paññāyati ca taṃ rūpaṃ, tasmā jīvoti imāya <span class="bld">laddhiyā. Evamāhā</span>ti ‘‘rūpaṃ…pe… gabbharasmi’’nti evamavoca. <span class="bld">Paṭhama</span>nti etesaṃ pañcannaṃ paṭhamaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘paṭhamena paṭisandhiviññāṇena saddhi’’</span>nti. <span class="bld">‘‘Jātiuṇṇaṃsūhī</span>ti jātieḷakāya uṇṇaṃsūhī’’ti vadanti. ‘‘Gabbhaṃ phāletvā gahitauṇṇā <span class="bld">jātiuṇṇā</span>. Tassā aṃsūhi <span class="bld">tīhi katasuttagge’’</span>ti saṃyuttabhāṇakānaṃ adhippāyo.</p>
  1501. <p class="bodytext"><span class="bld">Anāvilo</span>ti <a name="V1.0269"></a> accho, suppasannoti attho. <span class="bld">Evaṃvaṇṇappaṭibhāga</span>nti vuttappamāṇasaṇṭhānasamparicchinnaṃ. <span class="bld">Kalalaṃ sampavuccatī</span>ti attabhāvo bhūtupādārūpasaṅkhāto <a name="M1.0307"></a> santānavasena pavattamāno kalalaṃ nāmāti kathīyati.</p>
  1502. <p class="bodytext"><span class="bld">Kalalā</span>ti yathāvuttakalalarūpahetu taṃ nissāya paccayaṃ katvā. <span class="bld">Maṃsadhovanaudakavaṇṇa</span>nti vaṇṇato maṃsadhovanaudakavaṇṇaṃ, saṇṭhānato pana vilīnatipusadisaṃ.</p>
  1503. <p class="bodytext"><span class="bld">Paripakka</span>nti paripākakalalabhāvato paripākaṃ gataṃ suparipākaṃ gataṃ. <span class="bld">Samūhata</span>nti samūhabhūtaṃ saṅgataṃ. <span class="bld">Vivaṭṭamāna</span>nti pariṇamantaṃ. <span class="bld">Tabbhāva</span>nti karaṇe etaṃ upayogavacanaṃ, tabbhāvena pariṇamantanti attho. Nissakke vā upayogavacanaṃ, tabbhāvato kalalabhāvato kalalaṃ vipariṇamantaṃ. <span class="bld">Abbudaṃ nāma jāyati,</span> abbudaṃ nāma sampajjatīti attho.</p>
  1504. <p class="bodytext"><span class="bld">Vilīnatipusadisā</span> saṇṭhānavasena, vaṇṇavasena pana sitā arattāva hotīti vadanti. <span class="bld">Maṇḍa</span>nti dārikānaṃ tathā pīḷanato nibbattamaricapakkassa sārabhūtaṃ rasaṃ. <span class="bld">Sabbabhāgehi muccatī</span>ti so maṇḍo kapāle alaggo hutvā tassa sabbabhāgehi mucchitvā piṇḍito hutvā tiṭṭhati. <span class="bld">Evarūpā pesi hotī</span>ti sā pesi gabbhāsaye katthaci alaggā yathāvuttamaṇḍo viya piṇḍito hutvā tiṭṭhati. Tenāha <span class="bld">‘‘vilīnatipusadisā’’</span>ti.</p>
  1505. <p class="bodytext"><span class="bld">Pesi nibbattatī</span>ti ettha <span class="bld">pesī</span>ti nissakke paccattavacananti āha <span class="bld">‘‘tato pesito’’</span>ti.</p>
  1506. <p class="bodytext"><span class="bld">Ghanassa saṇṭhānaṃ. Nibbattaṃ kammapaccayā</span>ti taṃsaṇṭhānaṃ rūpadhammanibbattiyā jāyati. ‘‘Jarāmaraṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppanna’’nti (saṃ. ni. 2.20) hi vuttaṃ.</p>
  1507. <p class="bodytext"><span class="bld">Pīḷakā</span>ti pīḷakasadisā maṃsapiṇḍā jāyanti.</p>
  1508. <p class="bodytext"><span class="bld">Sattamādīnī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena aṭṭhamasattāhato paṭṭhāya yāva ekacattālīsā catuttiṃsa sattāhāni saṅgaṇhāti. <span class="bld">Pariṇatakāla</span>nti gabbhassa pariṇatakālaṃ. Navamāsato bahi paripakko nāma hoti kesalomādinibbattito. Tenāha <span class="bld">‘‘dvācattālīse sattāhe etāni jāyantī’’</span>ti.</p>
  1509. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti <a name="M1.0308"></a> gabbhaseyyakasattassa. <span class="bld">Mātuudarapaṭalena ekābaddho hoti</span> yato mātarā paribhuttaāhāro <a name="V1.0270"></a> āmāsaye patiṭṭhite gabbhassa nābhināḷānusārena gabbhagatassa sarīraṃ sampatvā āhārakiccaṃ karoti. <span class="bld">Āhārasamuṭṭhānarūpaṃ samuṭṭhāpetī</span>ti gabbhagatassa kāye ojāya paccayo hoti. Sā ca taṃ paccayaṃ labhitvā ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ mātarā paribhuttaāhārapaccayena gabbhagato dasa māse yāpeti attano nābhināḷānusāragateneva tena yāva āhārasamuṭṭhānasattāho, tato paṭṭhāya āharaṇato. Keci pana ‘‘mātarā paribhuttaāhāro bāhiravaggo viya tassa kāyaṃ abhisanneti parisanneti, tena so yāpetī’’ti vadanti. Kucchigataṃ udarapaṭalena tirohitattā bahi ṭhitanti vattabbataṃ na arahatīti <span class="bld">‘‘kucchiyā abbhantaragato’’</span>ti āha. <span class="bld">Mātukucchigato naro</span>ti mātu tirokucchigato. <span class="bld">Evaṃ kho</span>ti iminā yathāvuttākārena ayaṃ satto…pe… nibbattati, tasmā rūpaṃ na jīvo. Na hi diṭṭhigatassa sattāhakkamena vuḍḍhippatto icchito aniccatāpattito.</p>
  1510. <p class="centered">Indakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1511. <p class="subhead">2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā</p>
  1512. <p class="bodytext"><a name="para236"></a><a name="para236_sn1"></a><span class="paranum">236</span>. <span class="bld">Sakkanāmako</span>ti baliputto viya sakkassa vasena gahitanāmo. ‘‘Eso kirā’’ti pāṭho. ‘‘Eko kirā’’tipi likhanti. Mārassa pakkhe gato <span class="bld">mārapakkhiko. Yadañña</span>nti ettha <span class="bld">ya</span>nti kiriyāparāmasanaṃ, tasmā yaṃ aññassa anusāsanaṃ, taṃ samaṇassa na sādhūti yojanā. <span class="bld">Kāraṇenā</span>ti kāraṇamattena saṃvāso jāyati. <span class="bld">Yena kenaci</span> gahaṭṭhena vā pabbajitena vā. <span class="bld">Taṃ</span> kāraṇantaraṃ samāgataṃ purisaṃ <span class="bld">sappañño</span> sambuddho <span class="bld">anukampituṃ nārahati</span> visesādhigamābhāvā, sati pana tasmiṃ savisesaṃ pasādo hotīti. <span class="bld">Manasā ce…pe… na tena hoti saṃyutto</span> sinehavasena anukampā anuddayā tassā asaṃkiliṭṭhasabhāvattā.</p>
  1513. <p class="centered">Sakkanāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1514. <p class="subhead">3. Sūcilomasuttavaṇṇanā</p>
  1515. <p class="bodytext"><a name="para237"></a><a name="para237_sn1"></a><span class="paranum">237</span>. Gayāya <a name="M1.0309"></a> avidūre bhavo gāmo ‘‘gayā’’ti vuttoti āha <span class="bld">‘‘gayāya’’</span>nti, tenāha <span class="bld">‘‘gayāya avidūre niviṭṭhagāmaṃ upanisāyāti attho’’</span>ti. Gocaragāmanidassanaṃ hetaṃ. <span class="bld">Idaṃ upari idaṃ heṭṭhāti natthi</span> uppaṭipāṭiyo mañcapādānaṃ dvīsu passesu dīghabhāvena. Balikammatthāya kataṃ devatādhiṭṭhānanti adhippāyena <span class="bld">devaṭṭhāne ṭhapenti</span>. Aṭṭhapādamañcasadiso kira so heṭṭhupariparivattetabbato. Kathinasibbanasūci <span class="bld">kathinasūci. Apaccattharitvā</span>ti kiñci saṅghikasenāsanassa <a name="V1.0271"></a> upari paṭicchadanaṃ apaccattharitvā. <span class="bld">Gavacchivijjhitaṃ viyā</span>ti tehi sūcilomehi gavacchijālaṃ viya gataṃ sabbaso samohataṃ.</p>
  1516. <p class="bodytext">Idhāpi ‘‘kharasarīro’’ti vatvā kharasarīraṃ kathinasūcisadisatāya lomassāti tassa tathābhāvassa kāraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘so kirā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Attano hatthehī</span>ti saṅghikatelasammakkhitehi attano sarīraṃ makkhesi. <span class="bld">Itī</span>ti vuttākārena.</p>
  1517. <p class="bodytext"><span class="bld">Samāgamaṭṭhāna</span>nti yakkhasannipātaṭṭhānaṃ. <span class="bld">So</span>ti sūcilomo yakkho. <span class="bld">Ma</span>nti ca tameva vadati.</p>
  1518. <p class="bodytext"><span class="bld">Uṭṭhāpetvā</span>ti uddhaggā katvā. <span class="bld">Apanāmesī</span>ti yathā so attano kāyaṃ upanetuṃ na sakkoti, tathā karonto thokaṃ apanāmesi. <span class="bld">Amanuñño</span>ti pharusatikkhatāya na manuñño. <span class="bld">Cittaṃ vā te khipissāmī</span>ti mayhaṃ ānubhāvena tava cittavikkhepaṃ vā karissāmi. Yathā pana so cittavikkhepaṃ kareyya, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yesañhī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Bheravaṃ vā</span>ti vuttākārena aññathā vā bhayānakaṃ dassanamatteneva sattānaṃ bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetuṃ samatthaṃ. ‘‘Kathentānaṃyevā’’ti vā pāṭho. Taṃ dvīsu pādesu gahetvā pāraṃ gaṅgāya khipissāmīti yojanā.</p>
  1519. <p class="bodytext"><span class="bld">Kutonidānā</span>ti kasmā kāraṇā? Aṭṭhakathāyaṃ pana samāsapadametaṃ, vibhattialopena niddesoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘kiṃnidānā kiṃpaccayā’’</span>ti? Attho vutto. <span class="bld">Cittaṃ ossajantī</span>ti kusalacittaṃ pavattituṃ appadānavasena <a name="M1.0310"></a> purato khipanti. <span class="bld">Kuto samuṭṭhāyā</span>ti micchāvitakkānaṃ samuṭṭhānaṃ pucchati?</p>
  1520. <p class="bodytext">Kāmarāgādayo subhanimittādīsu ayonisomanasikārahetū. Kāmo pana ayonisomanasikāro ca niyakajjhattapariyāpannoti āha <span class="bld">‘‘ayaṃ attabhāvo nidānaṃ etesanti itonidānā’’</span>tiādi. <span class="bld">Evamevā</span>ti aṭṭhakathāyaṃ kīḷāpasutakumārakā viya micchāvitakkā daṭṭhabbā, tesaṃ uppattiṭṭhānabhūto loko viya ayaṃ attabhāvaloko. Tehi ossajiyamānaṃ dhaṅkaṃ viya cittaṃ, tassa pāde baddhadīghasuttakaṃ viya taṃ dūrānubandhaṃ saṃyojananti evaṃ upamāya saṃsandanaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
  1521. <p class="bodytext">Pāpavitakkānaṃ taṃsampayuttakilesānañca taṇhā visesapaccayo tadabhāvena tesaṃ abhāvatoti <a name="V1.0272"></a> āha <span class="bld">‘‘taṇhāsinehato jātā’’</span>ti. Attabhāvapariyāpannattā <span class="bld">‘‘attani sambhūtā’’</span>ti vuttaṃ. Tena nesaṃ anaññahetukataṃ dasseti, <span class="bld">nigrodhasseva khandhajātī</span>ti iminā pana puthubhāvañca, <span class="bld">visattā</span>tiādinā dubbinissaṭatañca. <span class="bld">Vatthukāmesu</span> rūpārammaṇādīsu puthūsu. <span class="bld">Puthū kilesakāmā</span> kāmarūpataṇhādayo. <span class="bld">Tehi</span> kilesakāmehi karaṇabhūtehi. <span class="bld">Attabhāvaṃ</span> khandhapañcakaṃ. <span class="bld">Ye</span> vipassanāya yuttapayuttā yāthāvato <span class="bld">jānanti</span>.</p>
  1522. <p class="bodytext"><span class="bld">Yato</span>ti paccatte nissakkavacananti āha <span class="bld">‘‘yaṃ nidānamassā’’</span>ti. ‘‘Vinodentī’’ti kattuniddesena yena na vinodenti, taṃ kāraṇaṃ bādhitamevāti āha <span class="bld">‘‘maggasaccena vinodentī’’</span>ti. Vinodanañcettha santānato nīharaṇaṃ bahikaraṇaṃ sabbaso pahānaṃ, pahīne ca tasmiṃ kilese oghaṃ tarantīti dassento <span class="bld">‘‘duttara’’</span>ntiādimāha. Etasmiṃ adhigate na puna bhavoti <span class="bld">apunabbhavo, nibbāna</span>nti āha <span class="bld">‘‘apunabbhavasaṅkhātassā’’</span>tiādi. Yasmā ettha ‘‘ye naṃ pajānanti, yatonidāna’’nti padadvayena dukkhasamudayasaccāni, vinodanaggahaṇena maggasaccaṃ, apunabbhavaggahaṇena nirodhasaccaṃ pakāsitaṃ, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘cattāri saccāni pakāsento’’</span>ti.</p>
  1523. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmiṃyevā</span>ti yattha ṭhito ‘‘rāgo ca doso cā’’tiādinā pañhaṃ pucchi, tasmiṃyeva padese ṭhito. <span class="bld">Desanānusārenā</span>ti satthu sāmukkaṃsikadhammadesanāya anussaraṇena. <span class="bld">Ñāṇaṃ pesetvā</span>ti vipassanāpaṭipāṭiyā <a name="M1.0311"></a> nibbānaṃ pati anubodhañāṇaṃ pesetvā pavattetvā. <span class="bld">Sotāpattiphale patiṭṭhito</span>ti sahassanayapaṭimaṇḍitassa paṭhamamaggassa adhigamena paṭhamaphale patiṭṭhito paṭilabhatīti yojanā. <span class="bld">Na kiliṭṭhattabhāve tiṭṭha</span>nti mahānubhāvattā ariyadhammassa. <span class="bld">Setakaṇḍupīḷakasūciyo</span>ti setabhāvaṃ patvā kaṇḍupīḷakā lomasūciyo <span class="bld">sabbā</span> anavasesā <span class="bld">patitā</span> paribhaṭṭhā apagatā. <span class="bld">Bhummadevatāparihāra</span>nti bhummadevattabhāvanti.</p>
  1524. <p class="centered">Sūcilomasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1525. <p class="subhead">4. Maṇibhaddasuttavaṇṇanā</p>
  1526. <p class="bodytext"><a name="para238"></a><a name="para238_sn1"></a><span class="paranum">238</span>. <span class="bld">Sukhaṃ paṭilabhatī</span>ti diṭṭhadhammikādibhedaṃ sukhaṃ adhigacchati. <span class="bld">Niccameva seyyo</span> satimato āyatiṃ hitacaraṇato. Maṇibhaddo ‘‘satimāpuggalo satokārī sampati veraṃ nappasavatī’’ti adhippāyena ‘‘verā ca parimuccatī’’ti āha. Bhagavā pana satimantatāsiddhiyā veraparimuccanaṃ na accantikaṃ, nāpi ekantikaṃ paṭipakkhena parato ca appahīnattāti taṃ nisedhento <span class="bld">‘‘verā ca na parimuccatī’’</span>ti vatvā, yaṃ accantikaṃ ekantikañca <a name="V1.0273"></a> parassa vasena veraparimuccanaṃ, taṃ dassento <span class="bld">‘‘yassā’’</span>ti gāthamāha. <span class="bld">Karuṇāyā</span>ti appanāppattāya karuṇāya. <span class="bld">Karuṇāpubbabhāge</span>ti karuṇābhāvanāya vasena uppāditapaṭhamajjhānūpacāre. <span class="bld">So</span>ti karuṇābhāvanaṃ bhāvento puggalo. <span class="bld">Mettaṃso</span>ti mettacittaṃ aṃso eko kusalakoṭṭhāso etassāti mettaṃso. <span class="bld">Tassa kenacī</span>ti tassa arahato karuṇāya mettābhāvanāya ca sātisayattā tadabhāvena kenaci puggalena saddhiṃ verappasaṅgo nāma natthi. Iminā khīṇāsavepi mettākaruṇābhāvanārahite koci attano cittadosena veraṃ kareyya, na pana tasmiṃ mettākaruṇācetovimuttisamannāgate koci veraṃ kareyya. Evaṃ mahiddhikā brahmavihārabhāvanāti dasseti.</p>
  1527. <p class="centered">Maṇibhaddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1528. <p class="subhead">5. Sānusuttavaṇṇanā</p>
  1529. <p class="bodytext"><a name="para239"></a><a name="para239_sn1"></a><span class="paranum">239</span>. <span class="bld">Yakkhena</span> <a name="M1.0312"></a> <span class="bld">gahito hotī</span>ti yakkhena anupaviṭṭho hoti. Tassa yakkhagahaṇassa kāraṇaṃ mūlato pabhuti vitthārato dassetuṃ <span class="bld">‘‘so’’</span>tiādimāha. Tassa antimabhavikattā ādito paṭṭhāya adhisīlasikkhāya sakkaccaṃ pūraṇanti dasseti <span class="bld">‘‘so pabbajitakālato’’</span>tiādinā. <span class="bld">Paccāhāra</span>nti paṭikkhepaṃ. <span class="bld">Imasmiṃ sarabhaññe</span>ti imasmiṃ mama dhammabhaṇane. <span class="bld">Patti</span>nti pattidānaṃ. <span class="bld">Piyā honti,</span> tenāha bhagavā ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṃ piyo ca assaṃ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65). Tathā cāha <span class="bld">‘‘tasmiṃ sāmaṇere’’</span>tiādi.</p>
  1530. <p class="bodytext"><span class="bld">Vuḍḍhimanvāyā</span>ti yobbanappattiyā aṅgapaccaṅgānaṃ parivuḍḍhimāgamma. Kāmasambhogasamatthatāvasena <span class="bld">paripakkindriyo</span>. <span class="bld">Anuyojetvāvā</span>ti vissajjetvāva, gihibhāve vā anuyojetvāva. ‘‘Pubbe tuyhaṃ putto sīlavā kalyāṇadhammo lajjī kukkuccako sikkhākāmoti sambhāvito, idāni tato aññathā jāto’’ti ghosanāvasena <span class="bld">devatānaṃ antare māheva me lajjaṃ uppādeyya</span>.</p>
  1531. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṭihāriyapakkhañcā</span>ti cātuddasīpañcadasīaṭṭhamīnaṃ yathākkamaṃ ādito antato ādiantato ca pavesananikkhamanavasena uposathasīlassa paṭi paṭi abhimukhaṃ paccāvahitabbapakkhañca. <span class="bld">Terasiyāpī</span>ti paraṃ sattamīnavamīsupīti attho. Pavesabhūtañhi uposathasīlassa sattamīsu samādinnaṃ sīlaṃ paṭipadaṃ, navamīsu nikkhamabhūtanti ācariyā. Porāṇaṭṭhakathāyaṃ pana paccuggamanānugamanapariyāyena vuttanti āha <span class="bld">‘‘manussā’’</span>tiādi. <span class="bld">Aḍḍhamāsa</span>nti sakalakālapakkhaṃ<a name="V1.0274"></a>. Evañhi vassavāsassa anugamanaṃ gataṃ hoti. <span class="bld">Suṭṭhu samāgata</span>nti suparisuddhaṃ sampannaṃ katvā attano santānaṃ āgataṃ. Taṃ pana attano cittena samaṃ pakārehi yuttaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘sampayutta’’</span>nti. Arahantānaṃ anukaraṇena <span class="bld">seṭṭhacariyaṃ. ‘‘Na te hi yakkhā kīḷantī’’</span>ti attano puttassa kāye adhimuccanaṃ attano kīḷanaṃ viya hotīti katvā āha.</p>
  1532. <p class="bodytext">Upāsikā <a name="M1.0313"></a> yathāvuttauposathasīlena sīlavatī, sāmaṇero pana attano sāmaṇerasīlena sīlavā. <span class="bld">Uppatitvā</span>ti ākāse uppatitvā. <span class="bld">Mokkho natthi</span> dukkhāvahassa kammassa katūpacitattā.</p>
  1533. <p class="bodytext"><span class="bld">Duvidhepi kāme</span>ti vatthukāmakilesakāme. Kilesakāmaṃ pariccajanto eva hi vatthukāme pariccajati nāma. <span class="bld">Vibbhamanavasena āgacchati</span> bhikkhāya āhiṇḍanādipabbajitakiccato. <span class="bld">Uppabbajitvā</span> vigatasīlassa jīvato ānāpānamattena <span class="bld">jīvantopi so matakova</span>. Vuttañhetaṃ ‘‘maraṇañhetaṃ, sunakkhatta, ariyassa vinaye, yo sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī’’ti (ma. ni. 3.45).</p>
  1534. <p class="bodytext"><span class="bld">Uṇhaṭṭhenā</span>ti sapariḷāhaṭṭhena. <span class="bld">Abhidhāvathā</span>ti abhidhāvatīti imasmiṃ abhidhāvanakicce bhaddaṃ te hotūti vatvā gihibhāvāya abhidhāvatha. <span class="bld">Nīharitvā</span>ti nikkhāmetvā. Ekādasahi aggīhi ādittattā <span class="bld">mahāḍāhasadise. Sallakkhetvā</span>ti gihibhāve ādīnavaṃ, pabbajjāya ānisaṃsañca sallakkhetvā. <span class="bld">Hirottappaṃ paṭilabhitvā</span> ‘‘mama uppabbajitukāmataṃ sabrahmacārino jānissantī’’ti. Catunnaṃ parisānaṃ cittasaṅkhobhavasena <span class="bld">sakalajambudīpaṃ khobhetvā</span>.</p>
  1535. <p class="centered">Sānusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1536. <p class="subhead">6. Piyaṅkarasuttavaṇṇanā</p>
  1537. <p class="bodytext"><a name="para240"></a><a name="para240_sn1"></a><span class="paranum">240</span>. <span class="bld">Paccante</span>ti pariyante. <span class="bld">Pāṭiyekka</span>nti saṅgītikāle visuṃ. Yamakavaggādikā brāhmaṇavaggapariyosānā chabbīsati vaggā etissāti <span class="bld">chabbīsativaggā, tantī</span>ti pāḷi. Uccārapassāvādi evarūpaṃ <span class="bld">dubbhojanaṃ,</span> ‘‘asucijegucchabhāvena duṭṭhu bhojana’’nti katvā, dubbhojanaggahaṇena vā vantagabbhamalādīni atidisati. <span class="bld">Chaviādīni chetvā</span>ti chaviādīni ativijjha ativiya pavisitvā. <span class="bld">Aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi</span> pītisamuṭṭhānauḷāroḷārarūpappavattiyā. Tenāha <span class="bld">‘‘hadayaṅgamanīyo hutvā’’</span>ti.</p>
  1538. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammatāya</span> <a name="V1.0275"></a><a name="M1.0314"></a> <span class="bld">samādiṇṇa</span>nti kassaci santike aggahetvā sayameva tasmiṃ khaṇe saṃyatā homāti yathāsaṃyatā. <span class="bld">Tatiyapadenā</span>ti ‘‘sikkhema susīlya’’nti iminā padena. <span class="bld">Sesā</span>ti vuttāvasesā. <span class="bld">Tisso</span> adinnādānamicchācārasurāpānaviratiyo. <span class="bld">Gahitā</span> gobalībaddañāyena. Chātakaṃ dubbhikkhañca etthāti <span class="bld">chātakadubbhikkhā,</span> jighacchādubbhikkhābahulāyāti attho. <span class="bld">Pisācayakkhayoniyā</span>ti pettivisayasadisayakkhayoniyā api nāma muccemāti yojanā.</p>
  1539. <p class="centered">Piyaṅkarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1540. <p class="subhead">7. Punabbasusuttavaṇṇanā</p>
  1541. <p class="bodytext"><a name="para241"></a><a name="para241_sn1"></a><span class="paranum">241</span>. Vasanaṭṭhānaggahaṇena rattiṭṭhānadivāṭṭhānādayo saṅgaṇhāti. <span class="bld">Dvādasahatthamattameva gaṇhāti</span> pakatisañcaraṇūpacāramattabyāpanato. <span class="bld">Yathāparisa</span>nti parisānurūpaṃ, yattha yattha parisā tiṭṭhati, taṃ taṃ ṭhānaṃ gacchati parisapariyantikattā. Satthu mukhavikārābhāvato pavesānuññaṃ sallakkhentī ‘‘nūna ayaṃ katādhikārā bhavissatī’’ti anumānasiddhaṃ <span class="bld">upanissayaṃ disvā. Ekībhāvagamanenā</span>ti hatthapāsūpagamanena parisāya missībhāvappattiyā. <span class="bld">Puttakā</span>ti puttaputtiyo. Anukampāyañhi <span class="bld">ka</span>-saddo.</p>
  1542. <p class="bodytext">Nibbānārammaṇena ariyamaggena muñciyamānā ganthā <span class="bld">‘‘nibbānaṃ āgamma pamuccantī’’</span>ti vuttā. <span class="bld">Velātikkantā</span>ti pamāṇato paricchindituṃ na sakkāti āha <span class="bld">‘‘pamāṇātikkantā’’</span>ti. <span class="bld">Piyāyanā</span>ti āsīsanā. Āsīsanaṃ pemavasena pemavatthuno esanā patthanāva hotīti āha <span class="bld">‘‘magganā patthanā’’</span>ti. <span class="bld">Tato</span>ti piyaputtādito. <span class="bld">Pāṇīna</span>nti sāmiatthe puthuvacanaṃ dukkhasaddāpekkhaṃ. <span class="bld">Ke mocetī</span>ti mocanakiriyāya kammaṃ pucchati? Ibharo pana atthavasena vibhattivipariṇāmoti <span class="bld">‘‘pāṇineti āharitvā vattabba’’</span>nti āha. <span class="bld">Abhisambudha</span>nti abhisambudhanto. Tenāha <span class="bld">‘‘abhisambuddho’’</span>ti. <span class="bld">Saddhammassā</span>ti upayogatthe sāmivacananti āha <span class="bld">‘‘saddhammameva ajānitvā’’</span>ti.</p>
  1543. <p class="bodytext"><span class="bld">Puttassa anumodanaṃ karontī</span>ti puttassa paṭipattianumodanaṃ karontī. <span class="bld">Uggatā</span>ti ettha kalale vaṭṭadukkhe nimujjamānā tato sīsaṃ ukkhipituṃ asakkonti <a name="M1.0315"></a> ajja buddhānubhāvena paññāsīsaṃ ukkhipitā uggatā. Puna vinipātābhāvato sammadeva uggatattā <span class="bld">samuggatā</span>. Tathābhūtā sāsanepi uggatā samuggatā jātā. <span class="bld">Catusaccapaṭivedhabhāva</span>nti catusaccapaṭivedhassa atthibhāvaṃ. <span class="bld">Kaṇḍukacchuādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena jegucchaasātādiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Dibbasampattiṃ paṭilabhati</span> <a name="V1.0276"></a> pavattiyaṃ sampattidāyino kammassa katokāsattā. <span class="bld">Tuṇhī uttarike hohī</span>ti mātu-vacanaṃ sampaṭicchitvā tassa visesādhigamassa avibandhakaraṇasammāpayogena yathāladdhavisesāya mātuyā vasena yasmā dhītā diṭṭhadhammikasampattilābhī, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘mātu ānubhāvenevā’’</span>ti.</p>
  1544. <p class="centered">Punabbasusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1545. <p class="subhead">8. Sudattasuttavaṇṇanā</p>
  1546. <p class="bodytext"><a name="para242"></a><a name="para242_sn1"></a><span class="paranum">242</span>. <span class="bld">Karaṇīyenā</span>ti ettha <span class="bld">karaṇīya</span>nti vāṇijjakammaṃ adhippetanti taṃ vivaranto <span class="bld">‘‘anāthapiṇḍiko cā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Vikkīyatī</span>ti vikkayaṃ gacchati. <span class="bld">Tatheva karotī</span>ti yathā rājagahaseṭṭhinā sāvatthiṃ gantvā kataṃ, tatheva rājagahaṃ gantvā karoti. <span class="bld">Svāya</span>nti anāthapiṇḍiko.</p>
  1547. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ divasa</span>nti yaṃ divasaṃ anāthapiṇḍiko, gahapati, rājagahasamīpaṃ upagato, taṃ divasaṃ. <span class="bld">Paṇṇa</span>nti sāsanaṃ. <span class="bld">Na suṇī</span>ti asuṇanto ‘‘paṇṇaṃ na suṇī’’ti vutto. Dhammagāravena hi so seṭṭhi aññaṃ kiccaṃ tiṇāyapi na maññi. Tenāha <span class="bld">‘‘dhammassavanatthāyā’’</span>tiādi. <span class="bld">Dārakarūpāna</span>nti dārakānaṃ. Anatthantarakaro hi <span class="bld">rūpa</span>-saddo yathā ‘‘gorūpāna’’nti. <span class="bld">Pañcavaṇṇa</span>nti khuddikādibhedaṃ pañcappakāraṃ pītiṃ paṭilabhi. Anukkamena hi tā etassa sambhavanti. <span class="bld">‘‘Sīsena uṭṭhāya…pe… gacchatī’’</span>ti padaṃ pītisamuṭṭhānarūpavasena lakkhetvā vuttaṃ.</p>
  1548. <p class="bodytext"><span class="bld">Sivathikāya vasatī</span>ti sivathikāya samīpe vasati. Susānassāsannaṭṭhāne hi so vihāro. <span class="bld">Athassā</span>ti athassa anāthapiṇḍikassa ‘‘akālo…pe… upasaṅkamissāmī’’ti etaṃ ahosi. <span class="bld">Buddhagatāya satiyā</span>ti <a name="M1.0316"></a> aññaṃ kiñci acintetvā buddhagatāya eva satiyā sayanavaragato nipajji. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘taṃ divasa’’</span>ntiādi.</p>
  1549. <p class="bodytext"><span class="bld">Balavappasādo</span>ti buddhārammaṇā balavatī saddhā. <span class="bld">Pītiāloko</span>ti purimabuddhesu cirakālaṃ paricayaṃ gatassa balavato pasādassa vasena ‘‘buddho’’ti nāmaṃ savanamattena uppannāya uḷārāya pītiyā samuṭṭhāpito vipassanobhāsasadiso sātisayo āloko hoti cittapaccayautusamuṭṭhāno. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbatamaṃ vigacchī’’</span>tiādi. ‘‘Devatā hi katā’’tipi vadanti, purimo evettha yutto.</p>
  1550. <p class="bodytext"><span class="bld">Amanussā</span>ti <a name="V1.0277"></a> adhigatavisesā devatā. Tā hi seṭṭhissa sampattiṃ paccakkhato passiṃsu. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ mahāseṭṭhī’’</span>tiādi. <span class="bld">Allasarīra</span>nti tāvadeva chaḍḍitaṃ acchinnaṃ vā kaḷevaraṃ. <span class="bld">Aparampī</span>ti mataṃ kuthitakuṇapaṃ. <span class="bld">Parikiriṃsū</span>ti samantato osaritā ahesuṃ. <span class="bld">Āloko antaradhāyi</span>pītivegassa mandabhāvena taṃsamuṭṭhānarūpānaṃ dubbalabhāvato.</p>
  1551. <p class="bodytext"><span class="bld">Imināvā</span>ti adhikārena sahassapadena eva sambandhitabbāni. Padaṃ vītiharati etthāti <span class="bld">padavītihāro,</span> padavītihāraṭṭhānaṃ. <span class="bld">Samagamane</span>ti dutavilambitaṃ akatvā samagamane. <span class="bld">Tato</span>ti tesu soḷasabhāgesu. <span class="bld">Eko koṭṭhāso</span>ti yathāvuttaṃ padavītihārapadesaṃ soḷasadhā bhinnassa eko bhāgo. <span class="bld">Pavattacetanā</span>ti yathāvuttakalāsaṅkhātassa padesassa laṅghanadhāvanapavattacetanā. Padaṃ vā vītiharati etenāti <span class="bld">padavītihāro,</span> tathāpavattā kusalacetanā. ‘‘Tassā phalaṃ soḷasadhā katvā’’ti vadanti. Patiṭṭhahantassa vasena gahitanti yojanā. Vivaṭṭanissitāya eva ratanattayapūjāya dhammassavanassa sikkhāpadasamādānassa saraṇagamanassa ca atthāya gacchatopi vasena vaṭṭati. Paṭhamaṃ vuttagamanaṃ lokuttaravisesādhigamassa ekantikaṃ, dutiyaṃ anekantikanti <span class="bld">‘‘vaṭṭatiyevā’’</span>ti sāsaṅkavacanaṃ.</p>
  1552. <p class="bodytext"><span class="bld">So</span>ti anāthapiṇḍiko seṭṭhi. <span class="bld">Anuyuttā</span>ti anugāmino sahāyā. Teva sandhāya vadati. ‘‘Sivako amanusso’’ti apare. Na kevalaṃ ‘‘anuyuttāpi me atthi, kasmā bhāyāmī’’ti evaṃ sūro ahosi? Atha kho buddhagatāya tikkhavisadasabhāvena sabbaṃ parissayaṃ madditvāpi <a name="M1.0317"></a> agamāsīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘apicā’’</span>tiādi vuttaṃ. Pakkhandanalakkhaṇā hi saddhā, tāya yuttako sappurisopi saddhammaguṇavasena sabbaṃ parissayaṃ madditvā pakkhandatīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  1553. <p class="bodytext">Sabbakāmasamiddhatā pariccāgasīlatā uḷārajjhāsayatā paradukkhāpanayakāmatā paresaṃ hitesitā parasampattipamodanāti evamādīnaṃ mahāguṇānaṃ vasena niccakālaṃ anāthānaṃ piṇḍadāyakattā ‘‘anāthapiṇḍiko’’ti evaṃ <span class="bld">uppannaṃ nāmaṃ. Evamāhā</span>ti ‘‘ehi sudattā’’ti evaṃ āha.</p>
  1554. <p class="bodytext"><span class="bld">Kilesaparinibbānenā</span>ti sabbaso rāgādikilesavūpasamena. <span class="bld">Kilesavūpasama</span>nti sabbaso sabbesaṃ kilesānaṃ vūpasamaṃ aggamaggena patvā. <span class="bld">Anupubbikatha</span>nti dānādikathaṃ. Sā hi anupubbena kathetabbattā ‘‘anupubbikathā’’ti vuccati. Taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘atha kho bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi. Seyyathidaṃ – dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesī’’ti (cūḷava. 305). <span class="bld">Matthake</span>ti anupubbikathāya upari parato. <span class="bld">Cattāri saccāni pakāsesī</span>ti yathā mahāseṭṭhi sahassanayapaṭimaṇḍite sotāpattiphale <a name="V1.0278"></a> patiṭṭhāti, evaṃ pavattinivattiyo saha hetunā vibhajanto cattāri ariyasaccāni pakāsesīti.</p>
  1555. <p class="centered">Sudattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1556. <p class="subhead">9. Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā</p>
  1557. <p class="bodytext"><a name="para243"></a><a name="para243_sn1"></a><span class="paranum">243</span>. <span class="bld">Rathika</span>nti racchaṃ. <span class="bld">Gahetvā</span>ti gantvā. <span class="bld">Siṅghāṭaka</span>nti aññattha tikoṇā racchā vuccati. Idha pana ‘‘catukka’’nti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Madhupīkā’’</span>ti ettha <span class="bld">madhu</span>-saddena madhuviseso vuccatīti āha <span class="bld">‘‘gandhamadhupānaṃ pītā viyā’’</span>ti. Sāmaññajotanā hi visese tiṭṭhatīti <span class="bld">gandhamadhū</span>ti ca ativiya madhuro madaniyo eko madhuviseso. Tenāha <span class="bld">‘‘asaññī hutvā sayatevā’’</span>ti.</p>
  1558. <p class="bodytext">Na paṭivānīyaṃ <a name="M1.0318"></a> na apanetabbanti <span class="bld">appaṭivānīyaṃ</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘bāhirakañhī’’</span>tiādi. Yaṃ kiñci santapaṇītabhāvāvahaṃ na secananti <span class="bld">asecanakaṃ</span>. Tato eva <span class="bld">anāsittakaṃ. Ojavanta</span>nti bahusammataojavantasadisatāya ojavantaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Dhammatāyā</span>ti attano sabhāveneva. <span class="bld">Madhuro</span> iṭṭho. <span class="bld">Pivantī viyā</span>ti sukkāya bhikkhuniyā upanīyamānaṃ saddhammāmatarasaṃ attano sotañjaliṃ pūretvā odahantīva. Valāhakato āgataṃ <span class="bld">valāhakaṃ</span>.</p>
  1559. <p class="centered">Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1560. <p class="subhead">10. Dutiyasukkāsuttavaṇṇanā</p>
  1561. <p class="bodytext"><a name="para244"></a><a name="para244_sn1"></a><span class="paranum">244</span>. <span class="bld">Bahuṃ vata puññaṃ pasavati</span> sabbaganthavimuttiyā sīlasamannāgatena aggadakkhiṇeyyāya sukkāya theriyā bhojanassa dinnattā.</p>
  1562. <p class="centered">Dutiyasukkāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1563. <p class="subhead">11. Cīrāsuttavaṇṇanā</p>
  1564. <p class="bodytext"><a name="para245"></a><a name="para245_sn1"></a><span class="paranum">245</span>. <span class="bld">Ekādasamaṃ uttānameva</span> dasamena sadisattā. Tattha hi bhojanaṃ upāsakassa ābhataṃ, idha cīvaradānanti ayameva viseso.</p>
  1565. <p class="centered">Cīrāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1566. <p class="subhead">12. Āḷavakasuttavaṇṇanā</p>
  1567. <p class="bodytext"><a name="para246"></a><a name="para246_sn1"></a><span class="paranum">246</span>. <span class="bld">Āḷaviya</span>nti <a name="V1.0279"></a> itthiliṅgavasena taṃ raṭṭhampi nagarampi vuccati. Raṭṭhe adhippetepi na ettha bahuvacanaṃ tathāruḷhiyā abhāvato. <span class="bld">Tañca bhavana</span>nti tañca āḷavakassa yakkhassa bhavanaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti āḷavakassa bhavane. ‘‘Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkamī’’ti <span class="bld">ettha</span> tasmiṃ pāṭhapadese. <span class="bld">Ayamanupubbikathā</span>ti ayaṃ idāni vuccamānā anupubbato āgatā kathā. Āḷaviyā issaroti āḷavo, <span class="bld">āḷavako</span>ti ca <a name="M1.0319"></a> rājā vutto. Kadāci corapaṭibāhanatthaṃ, kadāci ussāhasattivibhāvanavasena paṭirājanisedhanatthaṃ, kadāci lakkhayogyaviniyogavasena byāyāmakaraṇatthañca. Migānaṃ vananato vasanato vānato vā ‘‘migavā’’ti laddhasamaññaṃ <span class="bld">migavaṃ. Tassevā</span>ti rañño eva. <span class="bld">Migo</span>ti eko eṇimigo. <span class="bld">Tiyojana</span>nti accantasaṃyoge upayogavacanaṃ. <span class="bld">Udakaṃ viya pavisitvā ṭhita</span>nti yathā parissamappatto udakaṃ pavisitvā ṭhito nirassāso hoti, evaṃ viya ṭhitaṃ. <span class="bld">Mūla</span>nti samīpaṃ. Yakkhaṃ disvāva rañño bhayaṃ chambhitattaṃ ūrutthambhaṃ ahosi, tasmā rājā palāyituṃ nāsakkhi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘khādituṃ upagato’’</span>ti. Atha rājā dvidhā chinnaṃ migaṃ datvā attānaṃ mocetukāmo ahosi. Yakkho ‘‘nanu mama hatthagatakālato paṭṭhāya migopi mama santako, tattha kinnāma te kerāṭiyamidaṃ datvā attano mocana’’nti rājānaṃ na muñci. Atha rājā tassa tādisaṃ paṭiññātaṃ akāsi. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘rājā tena saddhi’’</span>ntiādi. <span class="bld">Bhavanaṃ anupagata</span>nti idaṃ mama bhavanaṃ anupagataṃ. <span class="bld">Ananuññāta</span>nti upagatena sāmibhūtena ananuññātañca. Etena upagataṃ taṃ, idāni tādisena anuññātañca khādituṃ labhāmīti dasseti.</p>
  1568. <p class="bodytext"><span class="bld">Maccupathe</span>ti maccugocare. Āsannamaraṇatāya evamāhaṃsu.</p>
  1569. <p class="bodytext">Taṃ āḷavakakumāraṃ ādāya pakkamiṃsūti yojanā. Tassa rañño mahesī āḷavakakumārassa mātāti vuttā. Devisahassānaṃ vippalapantīnanti vacanaṃ pariṇāmetabbaṃ.</p>
  1570. <p class="bodytext"><span class="bld">Desanāpariyosāne</span>ti yakkhaṃ dametvā paccāgantvā nagaradvārasamīpe rukkhamūle nisinnena bhagavatā sarājikāya mahatiyā parisāya desitadesanāya pariyosāne. <span class="bld">So</span>ti bhagavā. <span class="bld">Bhavane evā</span>ti vimāne eva. <span class="bld">Bhagavāpi passati</span> pakaticakkhunāva nigrodhassa upari nibbattattā.</p>
  1571. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatrā</span>ti tasmiṃ ‘‘rosetukāmatāyā’’ti vacane. <span class="bld">Tesa</span>nti sātāgirihemavatānaṃ. Kāladīpadesakulajanettiāyuppamāṇavisayaṃ <a name="V1.0280"></a> <span class="bld">pañcamahāvilokitaṃ</span>. <span class="bld">‘‘Sītaṃ byapagataṃ hoti, uṇhañca upasammatī’’</span>tiādinā (bu. vaṃ. 2.83) āgatāni <span class="bld">dvattiṃsa pubbanimittāni</span>. Kaṭippadesavatthikosakaṇṇato <span class="bld">tidhā. Saddo</span>ti āḷavakassa ugghositasaddo.</p>
  1572. <p class="bodytext">Iminā <a name="M1.0320"></a> pasaṅgena sakalajambudīpaṃ byāpetvā pavatte aparepi tayo sadde yathā ete, evaṃ āḷavakassa ugghositasaddopīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘cattāro’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Osakkante</span>ti parihāyamāne.</p>
  1573. <p class="bodytext"><span class="bld">Cuṇṇentā</span>ti cuṇṇetuṃ samatthataṃ sandhāya vuttaṃ, na pana cuṇṇanavasena vuttaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘mā kassacī’’</span>tiādi. <span class="bld">Ussāvabindumattampī</span>ti ussāvapatanamattampi. <span class="bld">Khurappaṃ</span> sallaṃ.</p>
  1574. <p class="bodytext"><span class="bld">Seṭṭhānī</span>ti ajeyyena appaṭihatabhāvena uttamāni. <span class="bld">Dussāvudha</span>nti āvudhakiccakaraṃ uttariyaṃ dussaṃ. Imāni kira sakkādīnaṃ puññānubhāvena nibbattāni appaṭihatappabhāvāni paṭipakkhavidhamanayuttāni avajjhāni āvudhāni. Tenāha <span class="bld">‘‘yadi hī’’</span>tiādi.</p>
  1575. <p class="bodytext"><span class="bld">Asanivicakkaṃ viyā</span>ti asanimaṇḍalaṃ viya.</p>
  1576. <p class="bodytext"><span class="bld">Pitta</span>nti alagaddapittaṃ. <span class="bld">Bhindeyyā</span>ti āsiñceyya. <span class="bld">Sukha</span>nti sukaraṃ. <span class="bld">Mudubhūtacittavavatthānakaraṇattha</span>nti mudubhūtaṃ attano citte vavatthānassa karaṇatthaṃ.</p>
  1577. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ vutte</span>ti ‘‘na khvāha’’nti evaṃ vutte. Bhagavato sāsane ṭhite payirupāsitvā uggahitaṃ bhagavantaṃ payirūpāsitvā uggahitameva nāmāti āha <span class="bld">‘‘kassapaṃ…pe... uggahesu’’</span>nti. <span class="bld">Puṭṭhapañhā</span>ti sammāsambuddhena puṭṭhapañhā. Yasmā buddhavisaye puṭṭhapañhā, tasmā buddhavisayāva honti.</p>
  1578. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭisedhetvā</span>ti vācāya asakkuṇeyyabhāveneva paṭisedhetvā. ‘‘Yadākaṅkhasī’’ti padasandhivasena niddesoti āha <span class="bld">‘‘yadi ākaṅkhasī’’</span>ti. Tena tuyhaṃ pucchaṃ tāva sutvā vissajjessanti dasseti. Tenāha <span class="bld">‘‘na me’’</span>tiādi. Dutiyavikappe <span class="bld">da</span>-kāro padasandhikaroti āha <span class="bld">‘‘yaṃ ākaṅkhasī’’</span>ti. ‘‘Puccha, āvuso, sutvā jānissāmī’’ti avatvā sabbaññubuddhassa aniyametvā vacanaṃ sabbavisayaṃ hotīti āha <span class="bld">‘‘sabbaṃ te’’</span>tiādi.</p>
  1579. <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ</span> <a name="V1.0281"></a> <span class="bld">sū</span>ti ettha <span class="bld">ki</span>nti pucchāyaṃ, <span class="bld">sū</span>ti saṃsaye, kiṃ nūti attho? <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ loke. <span class="bld">Tasmā vitta</span>nti yasmā vittikaraṇato vittaṃ. <span class="bld">Sukata</span>nti suṭṭhu sakkaccaṃ kataṃ. <span class="bld">Sukha</span>nti iṭṭhaphalaṃ. Tattha yaṃ padhānaṃ, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kāyikacetasikaṃ sāta’’</span>ntiādi vuttaṃ. Nissandaphalañhi taggahaṇena gahitameva <a name="M1.0321"></a> hoti. <span class="bld">Appetī</span>ti pāpeti. Atisayatthajotano tara-saddoti āha <span class="bld">‘‘atisayena sādū’’</span>ti. Rasasaññitāya iṭṭhānaṃ rāgādidhammānaṃ. <span class="bld">Kena pakārenā</span>ti <span class="bld">kathaṃ</span>-saddassa atthamāha. <span class="bld">Kathaṃjīvi</span>nti yadi samāsapadametaṃ, ‘‘katha’’nti sānunāsikā katāti āha <span class="bld">‘‘gāthābandhasukhattha’’</span>ntiādi.</p>
  1580. <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhīdha vitta</span>nti ekadesena samudāyadassanaṃ samuddapabbatanidassanaṃ viya. <span class="bld">Iti</span>-saddo ādiattho daṭṭhabbo. ‘‘Vittikaraṇato vitta’’nti vuttamatthaṃ sandhāya hetūpamāhi yojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tena sukhāvahanato, dukkhapaṭibāhanato, dāliddiyūpasamanato, ratanapaṭilābhahetuto, lokasantatiāvahanato ca saddhā vittaṃ yathā taṃ hiraññasuvaṇṇādīni. Tenāha <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādi. Nanu cetanā sammādiṭṭhiādayo ca sātisayaṃ vipākasukhaṃ āvahanti, taṃ kathaṃ saddhā āvahatīti? Saddhādhurabhāvasabhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘saddhādhurena paṭipannāna’’</span>nti. Tassa ca sesapadesupi yojetabbaṃ.</p>
  1581. <p class="bodytext">Idāni yaṃ hiraññasuvaṇṇādi saddhāvittassa opammaṃ, taṃ hīnaṃ, saddhāvittameva uttamanti pāḷiyaṃ seṭṭhaggahaṇaṃ katanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Paralokaṃ gataṃ anugacchatīti <span class="bld">anugāmikaṃ</span>. Aññehi na sādhāraṇanti <span class="bld">anaññasādhāraṇaṃ. Sabbasampattihetū</span>ti sabbāsaṃ sīlasampadādīnaṃ lokiyalokuttarānaṃ sampattīnaṃ hetu. <span class="bld">Anatthāya hoti</span> anupāyapaṭipattito. <span class="bld">Tasmā</span> anugāmikattā. Anaññasādhāraṇattā sabbasampattihetubhāvato hiraññādivittanidānattā ca <span class="bld">saddhāvittameva seṭṭhaṃ</span>. Ukkaṭṭhaparicchedadesanā yathā ‘‘satthā devamanussāna’’nti.</p>
  1582. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Dasakusaladhammo’’</span>ti iminā ekaccānaṃyeva dānādidhammānaṃ saṅgaho, na sabbesanti asaṅgahitasaṅgaṇhanatthaṃ <span class="bld">‘‘dānasīlabhāvanādhammo vā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">‘‘Sukha’’</span>nti tividhassapi sukhassa sādhāraṇaggahaṇametanti taṃ savisesaladdhaṃ puggalavasena dassento <span class="bld">‘‘soṇaseṭṭhi…pe… āvahatī’’</span>ti āha. Yo so padumavatiyā deviyā putto mahāpadumo nāma rājā dibbasukhasadisaṃ rajjasukhamanubhavitvā pacchā paccekabuddho hutvā nibbānasukhamanubhavi, taṃ nidassanabhāvena gahetvā āha <span class="bld">‘‘mahāpadumādīnaṃ viya nibbānasukhañca āvahatī’’</span>ti.</p>
  1583. <p class="bodytext">Atthuddhāranayena <a name="V1.0282"></a><a name="M1.0322"></a> saccasaddaṃ saṃvaṇṇento <span class="bld">‘‘anekesu atthesu dissatī’’</span>ti āha. <span class="bld">Vācāsacce</span> dissati saccasaddo ‘‘bhaṇe’’ti vuttattāti adhippāyo. <span class="bld">Viratisacce</span> dissati. Veramaṇīsu hi patiṭṭhitā samaṇabrāhmaṇā <span class="bld">‘‘sacce ṭhitā’’</span>ti vuccanti. Attākārampi vatthuṃ idameva saccaṃ moghamaññanti pavattiyākāraṃ upādāya diṭṭhi eva saccanti diṭṭhisaccaṃ, tasmiṃ <span class="bld">diṭṭhisacce</span> dissatīti yojanā. <span class="bld">Brāhmaṇasaccānī</span>ti paramatthabrahmānaṃ saccāni, yāni ‘‘sabbe pāṇā avajjhā, sabbe kāmā aniccā, sabbe bhavā aniccā, nāhaṃ kvacani kassaci kiñcanatasmi’’ntiādinā (a. ni. 4.185) catukkanipāte āgatāni. Paramatthabhūtaṃ saccaṃ nibbānaṃ. <span class="bld">Abbhantaraṃ katvā</span>ti antogadhameva katvā, tehi saddhinti attho paramatthasaccānampi sādutarattā. <span class="bld">Yassānubhāvenā</span>ti yassa vācāsaccassa ānubhāvena.</p>
  1584. <p class="bodytext"><span class="bld">Udakamhi dhāvatī</span>ti udakapiṭṭhiyaṃ abhijjamānāyaṃ pathaviyā viya dhāvati gacchati mahākappinarājā viya. <span class="bld">Visampi saccena hananti paṇḍitā</span>ti kaṇhadīpāyanādayo viya. <span class="bld">Saccenā</span>ti macchajātake bodhisattassa viya saccena <span class="bld">devo thanayaṃ pavassati. Sacce ṭhitā</span>ti viratisacce vācāsacce ca ṭhitā tayopi bodhisattā. <span class="bld">Nibbuti</span>nti nibbānaṃ patthayanti. <span class="bld">Sādutara</span>nti sātataraṃ iṭṭhataravipākadānato.</p>
  1585. <p class="bodytext"><span class="bld">Rasāna</span>nti niddhāraṇatthe sāmivacanaṃ. Niddhāraṇañca koci kutoci kenaci imanti kassaci vacanaṃ na sādhetīti dassento <span class="bld">‘‘ye ime’’</span>tiādimāha. Tena hi nibbānaṃ rasasamudāyato sādutaratāvisesena niddhārīyati. Tattha ye ime vuccantīti yojanā. <span class="bld">Sāyanīyadhammā</span>ti jivhāya sāyitabbā dhammā. Rasāyatanaṃ rasoti āha <span class="bld">‘‘mūlaraso khandharaso’’</span>tiādi. <span class="bld">Phalarasa</span>nti phalassa rasaṃ, phalaṃ pīḷetvā tāpetvā gahetabbarasanti attho. <span class="bld">Arasarūpo</span>ti ācārarahitasabhāvo. Rūpassa assādanavasena uppajjanakasukhadhammā <span class="bld">rūparasā</span>. Esa nayo <span class="bld">saddarasā</span>dīsu. <span class="bld">Saddaraso</span>ti byañjanasambhūto raso. <span class="bld">Vimuttiraso</span>ti vimuttisampattiko raso. <span class="bld">Attharaso</span>ti atthassa paṭivijjhanavasena uppajjanakasukhaṃ attharaso, tathā <span class="bld">dhammaraso veditabbo. Rūpācārā</span>tiādīsu rasaggahaṇena phalarasaṃ vadati. So hi phalassa rūpo ca, rasitabbato āsādetabbato raso cāti <span class="bld">‘‘rūparaso’’</span>ti vuccati. <span class="bld">Ācāro</span> <a name="M1.0323"></a> pana sāmaggīrasahetutāya <span class="bld">‘‘raso’’</span>ti vutto. <span class="bld">Saccaṃ have</span>ti ettha <span class="bld">have</span>ti ekaṃsatthe nipāto, ekaṃsattho ca avadhāraṇamevāti āha <span class="bld">‘‘saccameva sādutara’’</span>ntiādi. <span class="bld">Sarīramupabrūhenti,</span> na cittaṃ. Nanu ca sukhuppattipayojanattā cittampi upabrūhentīti? Na, sukhassa sarīrabrūhanaṃ paṭicca uppannattā. <span class="bld">Viratisaccavācā</span>ti saccavisesena sampajjanaṃ vadati. <span class="bld">Cittamupabrūheti</span> padālikāya virativācāya saccarase sati samathavipassanādīhi <a name="V1.0283"></a> cittaparibrūhanassa sambhavato maggaphalānisaṃsaṃ gaṇhāti. <span class="bld">Asaṃkilesikañca sukhamāvahati</span> vivaṭṭasannissitattā. <span class="bld">Vimuttiraso</span>ti phalasukhaṃ vadati nibbānasukhampi vā. <span class="bld">Paramatthasaccaraso</span> nāma nibbānaraso. Tathā hi taṃ ‘‘accutirasaṃ assāsakaraṇarasa’’ntipi vuccati. Tena <span class="bld">paribhāvitattā</span>ti vimuttirasassa sādutarabhāvadassanatthaṃ. Evaṃ santepi ‘‘vimuttirasaparibhāvitattā’’ti etena kāmaṃ vimuttiraso vā paramatthasaccaraso vā sādutararasāti dasseti. <span class="bld">Tadadhigamūpāyabhūta</span>nti tassa paramatthasaccassa adhigamūpāyabhūtaṃ. <span class="bld">Atthañca dhammañcā</span>ti phalañca kāraṇañca nissāya pavattito attharasā dhammarasā ca sādū, tatopi paramatthasaccameva sādurasanti adhippāyo.</p>
  1586. <p class="bodytext">Lokuttaraṃ lokiyañca atthaṃ ajānanto <span class="bld">andho,</span> lokiyatthameva jānanto <span class="bld">ekacakkhu,</span> ubhayaṃ jānanto <span class="bld">dvicakkhu</span>. Parahitaṃ attahitañca ajānanto <span class="bld">andho,</span> attahitameva jānanto <span class="bld">ekacakkhu,</span> ubhayatthaṃ jānanto <span class="bld">dvicakkhu</span>. So dvicakkhupuggalo <span class="bld">paññājīvī</span>. Taṃ pana gahaṭṭhapabbajitavasena vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘gahaṭṭho vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Gahaṭṭhapaṭipadaṃ ārādhetvā cāti yojanā. <span class="bld">Ārādhetvā</span>ti ca sādhetvāti attho.</p>
  1587. <p class="bodytext"><span class="bld">Purimanayenevā</span>ti kassapasammāsambuddhavissajjitanayeneva. <span class="bld">Kiñcāpī</span>ti anujānanasandassanatthe nipāto. Kiṃ anujānātīti? Gāthāya catūhi padehi vuttesu atthesu ekassa atthassa siddhiyaṃ itaresampi siddhiṃ anujānāti. Tenāha <span class="bld">‘‘yo catubbidhamoghaṃ…pe… parisujjhatī’’</span>ti. Kiṃ sandassetīti? Yesaṃ pāpadhammānaṃ balavabhāvena oghataraṇādi na sijjhati, tesaṃ paṭipakkhānaṃ nissandehavasena sandassanaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘evaṃ santepī’’</span>tiādi. <span class="bld">Oghataraṇa</span>nti oghataraṇapaṭipattiṃ. <span class="bld">Asaddahanto</span>ti evaṃ paṭipajjanto <a name="M1.0324"></a> imāya paṭipattiyā oghaṃ taratīti na saddahanto. <span class="bld">Na pakkhandatī</span>ti pakkhandanalakkhaṇāya saddhāya na ugghāṭīyatīti na otarati. <span class="bld">Cittavossaggenā</span>ti yathākāmācāravasena cittassa vossajjanena. <span class="bld">Pamatto</span> pamādaṃ āpanno. <span class="bld">Tatthevā</span>ti kāmesu eva. <span class="bld">Visattattā</span> laggattā. <span class="bld">Vokiṇṇo</span>ti visevito. <span class="bld">Tasmā</span>ti vuttassa catubbidhassapi atthassa hetubhāvena paccāmasanaṃ. <span class="bld">Tappaṭipakkha</span>nti assaddhiyādīnaṃ paṭipakkhaṃ saddhādīnaṃ okāsattā.</p>
  1588. <p class="bodytext"><span class="bld">Etāyā</span>ti gāthāyaṃ iminā padenāti sambandho. Sappurisasaṃsevo saddhammassavanaṃ yonisomanasikāro dhammānudhammapaṭipattīti imesaṃ sotāpattimaggādhigamassa aṅgānaṃ āsannakāraṇaṃ saddhindriyanti āha <span class="bld">‘‘sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānaṃ saddhindriya’’</span>nti. Vuttañhetaṃ – ‘‘saddhājāto upasaṅkamati<a name="V1.0284"></a>, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇātī’’tiādi (ma. ni. 2.183, 432). Diṭṭhoghaṃ tarati etenāti <span class="bld">diṭṭhoghataraṇaṃ,</span> diṭṭhoghassa taraṇaṃ. Kāmañcettha ‘‘tarati ogha’’nti vuttaṃ, vattamānasamīpepi pana vattamānaṃ viya voharaṇaṃ yuttaṃ diṭṭhoghassa tiṇṇabhāvassa ekantikattāti <span class="bld">‘‘sotāpannañca pakāsetī’’</span>ti vuttaṃ. Esa nayo sesesupi. Diṭṭhivicikicchādipaṭipattantarāyakarānaṃ pāpadhammānaṃ samucchinnattā <span class="bld">sotāpanno…pe… appamādena samannāgato. ‘‘Sotāpatti…pe… taratī’’</span>ti ettake vutte sakideva imassa lokassa āgamanampi gahitaṃ siyāti tannivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘ārādhetvā…pe… avasesa’’</span>nti vuttaṃ. Nanu ‘‘avasesa’’nti vuttattā sotāpattimaggena atiṇṇaṃ anavasesaṃ bhavoghavatthu gahitameva siyāti? Na, upari dvīhi maggehi taritabbānaṃ tesaṃ parato dvinnaṃ pahānavasena vuccamānattā. Apavādavisayampi pariharati – ‘‘evaṃ esā codanā attano visaye na patiṭṭhātī’’ti. Anādikālabhāvattā kāmasaññāya kāmoghataraṇaṃ mahatā eva vīriyena sādhetabbanti āha <span class="bld">‘‘vīriyenā’’</span>ti. <span class="bld">Tatiyaṃ maggaṃ ārādhetvā</span>. Kāmoghassa vatthu <span class="bld">kāmoghavatthu,</span> kāmaguṇehi saddhiṃ sabbo kāmabhavo. <span class="bld">Kāmoghasaññita</span>nti kāmoghasaṅkhātaṃ. Kāmanaṭṭhena kāmo ca so dukkho cāti <span class="bld">kāmadukkhaṃ</span>. Assādanaṭṭhena kāmo eva saññāti kāmasaññā, sabbaso samucchinnattā vigatā kāmasaññā etissāti <span class="bld">vigatakāmasaññā</span><a name="M1.0325"></a>. Sabbesaṃ rāgādimalānaṃ mūlabhūtattā sattasantānassa visesato malīnasabhāvāpādanato paramaṃ ukkaṃsagataṃ malanti <span class="bld">paramamalaṃ,</span> avijjā. Tenāha bhagavā – ‘‘avijjāparamaṃ mala’’nti (dha. pa. 243).</p>
  1589. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññāpadaṃ gahetvā</span>ti yathāvuttaṃ paññāpadaṃ hadaye ṭhapetvā. Tappasaṅgena attano paṭibhānena sabbehi viya uggahitaniyāmena. <span class="bld">Sabbatthevā</span>ti pañcasupi ṭhānesu. <span class="bld">Atthayuttipucchā</span>ti paññādiatthasamadhigamassa yuttiyā kāraṇassa pucchā. Tenāha <span class="bld">‘‘ayaṃ hī’’</span>tiādi. <span class="bld">Paññādiatthaṃ ñatvā</span>ti paññādhana-kitti-mitta-abhisamparāyasaṅkhātaṃ atthaṃ sarūpato saccapaṭivedhanipphādanena ñāṇena jānitvā. Nanu esa lokuttaraṃ sotāpattimaggaphalapaññaṃ tadadhigamūpāyaṃ lokiyapaññañca abhibhavitvā ṭhito, so kasmā tattha atthayuttiṃ pucchatīti? Saccametaṃ, upari pana samādhissa yuttiṃ pucchitukāmo paññāya seṭṭhabhāvato, tassa ca ekadeseneva adhigatattā tameva ādiṃ katvā pucchati. <span class="bld">‘‘Kāya yuttiyā’’</span>tiādi atthavaṇṇanaṃ atidissati <span class="bld">‘‘esa nayo dhanādīsū’’</span>ti. Tatthāpi atthayuttipucchābhāvo pana ‘‘sabbatthevā’’ti iminā vibhāvitoti.</p>
  1590. <p class="bodytext">Saddhāsussūsāappamādauṭṭhānasaṅkhātehi <span class="bld">catūhi kāraṇehi. Kāyasucaritādibhedena</span> ājīvaṭṭhamakasīlabhūtena. Samathavipassanābhūtena nippariyāyena bodhipakkhiye eva gaṇhanto <span class="bld">‘‘aparabhāge’’</span>ti <a name="V1.0285"></a> āha. Pariyāyabodhipakkhiyā pana visesato vuṭṭhānagāminivipassanākālepi labbhanti. <span class="bld">Pubbabhāge</span>ti vā taruṇavipassanākālaṃ. Tato pubbasādhanañca sandhāya <span class="bld">‘‘aparabhāge’’</span>ti punāha, tato paranti attho. <span class="bld">Dhamma</span>nti paṭipattidhammaṃ. Na saddhāmattakeneva paññaṃ labhatīti yojanā. Yadi evaṃ kasmā ‘‘saddahāno’’ti vuttanti āha <span class="bld">‘‘yasmā panā’’</span>tiādi. <span class="bld">Kiṃ vuttaṃ hotī</span>tiādinā vuttameva atthaṃ vivarati. Na kevalaṃ sussūsāmattena paññāpaṭilābho, atha kho appamādena paññaṃ labhatīti dassetuṃ pāḷiyaṃ ‘‘appamatto vicakkhaṇo’’ti vuttanti tadatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādimāha.</p>
  1591. <p class="bodytext">Idāni saddhādīnaṃ paññāpaṭilābhassa taṃtaṃvisesapaccayāni nīharitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘eva’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Sussūsāyā</span>ti sotukāmatāya. Sā atthato <a name="M1.0326"></a> upasaṅkamanādi. <span class="bld">Paññādhigamūpāya</span>nti pariyattidhammamāha. Tenāha <span class="bld">‘‘suṇātī’’</span>ti. <span class="bld">Gahitaṃ na pamussati,</span> satiavippavāsalakkhaṇo hi appamādoti. Na kevalaṃ yāthāvato gahaṇakosallameva vicakkhaṇatā, atha kho yāthāvato paññāsampavedhanañcāti āha <span class="bld">‘‘vitthārikaṃ karotī’’</span>ti. Idāni paññāpaṭilābhahetuṃ matthakaṃ pāpetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘sussūsāya vā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Atthamupaparikkhatī</span>ti sutakatānaṃ dhammānaṃ pāḷiatthūpaparikkhāpubbakaṃ rūpārūpavibhāgaṃ paramatthaṃ salakkhaṇato sāmaññalakkhaṇato ca upaparikkhati vīmaṃsati. <span class="bld">Anupubbenā</span>ti evaṃ ñātapariññaṃ patvā tīraṇapariññāya tato anukkamena tīraṇapariññaṃ pahānapariññañca matthakaṃ pāpento maggappaṭipāṭiyā paramatthasaccabhūtaṃ nibbānaṃ sacchikaroti.</p>
  1592. <p class="bodytext">Imāni saddhādīni cattāri kāraṇāni matthakaṃ pāpetvā dassento āha <span class="bld">‘‘desakālādīni ahāpetvā’’</span>ti. Yasmiṃ dese yasmiṃ kāle ye ca sahāyake nissāya yaṃ kiccaṃ tiretabbaṃ, tāni desakālādīni anatikkamitvā attano abhivuḍḍhiṃ icchantena ‘‘ayaṃ nāma deso, yatthāhaṃ etarahi vasāmi, ayaṃ kālo, ime mittā, ime amittā, ime āyavayā, ahañca ediso jāti-kula-padesa-balabhoga-parivārādīhi, taṃ kiccaṃ idāni āraddhabbaṃ, idāni nāraddhabba’’nti sabbaṃ upaparikkhitvā paṭipajjitabbaṃ. Evaṃ paṭipajjanto hi lokiyassa dhanassa paṭirūpādhigamūpāyaṃ karoti nāma. Lokuttarassa pana sīlavisodhanādivasena veditabbaṃ. Vahitabbabhāvena dhuro viyāti dhuro, bhāro. Idha pana dhurasampaggaho uttarapadalopena dhuro, vīriyaṃ. So sātisayo etassa atthīti <span class="bld">dhuravā</span>. ‘‘Uṭṭhātā’’ti padena kāyikavīriyassa vakkhamānattā <span class="bld">‘‘cetasikavīriyavasenā’’</span>ti visesitaṃ. <span class="bld">Anikkhittadhuro</span> dhorayhabhāvato. <span class="bld">Tiṇā bhiyyo <a name="V1.0286"></a> na maññatī</span>ti tiṇaṃ viya paribhavanto atibhuyya vattatīti attho. <span class="bld">Ādinā nayenā</span>ti ettha <span class="bld">ādi</span>-saddena –</p>
  1593. <p class="gatha1">‘‘Karaṃ purisakiccāni, so sukhā na vihāyati; (Dī. ni. 3.253);</p>
  1594. <p class="gatha2">‘‘Na divā soppasīlena, rattimuṭṭhānadessinā;</p>
  1595. <p class="gathalast">Niccaṃ mattena soṇḍena, sakkā āvasituṃ ghara’’nti ca. (dī. ni. 3.253); –</p>
  1596. <p class="unindented">Evamādīnaṃ <a name="M1.0327"></a> saṅgaho. <span class="bld">Asithilaparakkamo</span> analasabhāvato. <span class="bld">Ekamūsikāyā</span>ti ekāya matamūsikāya. <span class="bld">Nacirassevā</span>ti catumāsabbhantareyeva. <span class="bld">Catusatasahassasaṅkhaṃ cūḷantevāsī viyā</span>ti kākaṇikaḍḍhakahāpaṇa-soḷasa-kahāpaṇa-catuvīsati-kahāpaṇa-sataharaṇakkamena dve satasahassāni, cūḷakamahāseṭṭhino dhītulābhavasena dve satasahassānīti evaṃ catusatasahassasaṅkhaṃ dhanaṃ ekamūlena yathā cūḷantevāsī vindi, evaṃ aññopi patirūpakārī dhuravā uṭṭhātā vindate dhanaṃ. Ayañca attho cūḷakaseṭṭhijātakena dīpetabbo. Vuttañhetaṃ –</p>
  1597. <p class="gatha1">‘‘Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;</p>
  1598. <p class="gathalast">Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhama’’nti. (jā. 1.1.4);</p>
  1599. <p class="bodytext"><span class="bld">Vattaṃ katvā</span>ti adhiṭṭhānavattaṃ katvā. ‘‘Saccavādī bhūtavādī’’ti kittiṃ pappotīti yojanā. <span class="bld">Icchitapatthita</span>nti yehi mittaṃ icchati, tehi itaraṃ patthitaṃ. <span class="bld">Mittāni ganthatī</span>ti mittabhāvaṃ ghaṭeti. Dānassa piyabhāvakaraṇato <span class="bld">‘‘dadaṃ piyo hotī’’</span>ti vuttaṃ. Yaṃ dānaṃ ekantato mittabhāvāvahaṃ, taṃ dassento <span class="bld">‘‘duddadaṃ vā dadaṃ taṃ ganthatī’’</span>ti āha. <span class="bld">Dada</span>nti ca lakkhaṇavacanametanti āha <span class="bld">‘‘dānamukhena vā’’</span>tiādi.</p>
  1600. <p class="bodytext">Āḷavakassa ajjhāsayānurūpaṃ <span class="bld">gahaṭṭhavasena vissajjento</span>. Saddhā etassa atthīti saddho, tassa <span class="bld">saddhassa. Gharamesino</span>ti gharāvāsasaṅkhātaṃ gharaṃ esantassa. Gharāvāsasannissitattā ‘‘ghara’’nti kāmaguṇā vuccantīti āha <span class="bld">‘‘pañca kāmaguṇe’’</span>ti. ‘‘Ete caturo dhammā’’tiādinā gahitā anantaragāthāya vuttadhammā evāti dassento <span class="bld">‘‘vuttappakāraṃ sacca’’</span>ntiādimāha. Tattha ‘‘ime kusalā, ime akusalā’’tiādinā te atthe yāthāvato dhāraṇato upadhāraṇato <span class="bld">dhammo</span>. Saññā cittacetasikānaṃ <a name="V1.0287"></a> dhāraṇaṃ, avicchedato sandhāraṇato kusalasantānaṃ dhāretīti <span class="bld">dhiti,</span> vīriyaṃ. Cajati etenāti <span class="bld">cāgo,</span> dānaṃ. Paccayavekallato phaluppādanasamatthatāvasena <span class="bld">santi</span>.</p>
  1601. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññepī</span>ti ito yathāvuttadhammasamudāyato aññepi dhammā yadi santi, te dhamme pucchassūti. Kilese, kāyavācādike vā dametīti <span class="bld">damo</span><a name="M1.0328"></a>, paññā. Uṭṭhahati ussahati etenāti <span class="bld">uṭṭhānaṃ,</span> vīriyaṃ. <span class="bld">Etthā</span>ti etissā pucchāya. <span class="bld">Saddhi</span>nti saṅkhepato bhāvatthapadānaṃ bandhanena saha. <span class="bld">Ekamekaṃ pada</span>nti paññādikamekekaṃ padaṃ. ‘‘Paññā imasmiṃ ṭhāne paññāti dhammoti ca āgatā’’tiādinā paññādiatthassa uddharaṇaṃ <span class="bld">atthuddhāro</span>. Tassa tassa atthassa ‘‘paññā pajānanā’’tiādinā (dha. sa. 16) vevacanapadānaṃ uddharaṇaṃ <span class="bld">paduddhāro</span>. Pajānātīti paññā, dhāretīti dhammo, dametīti damoti evaṃ padassa kathanaṃ <span class="bld">padavaṇṇanā</span>.</p>
  1602. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjā</span>ti vā etarahi. <span class="bld">Yathāvuttena pakārenā</span>ti ‘‘saddahāno arahata’’ntiādinā vuttappakārena. Saccasampaṭivedhāvagahaṇaṃ vā yathāvuttena pakārena diṭṭhasaccatāya idhalokaparalokatthaṃ yāthāvato jānanto. Evañca yakkho satthu desanānubhāvasiddhaṃ pañhaṃ pucchanena attano paṭilābhasampattiṃ vibhāvento ‘‘kathaṃsu labhate pañña’’ntiādimāhāti ācariyā. <span class="bld">Samparāyiko</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo luttaniddiṭṭho, tena ‘‘diṭṭhadhammiko cā’’ti ayamattho vutto evāti dassento <span class="bld">‘‘yo attho…pe… dassetī’’</span>ti āha. Arīyati phalaṃ etasmāti <span class="bld">attho,</span> kāraṇaṃ. <span class="bld">Vicakkhaṇe</span> sapayojanatāya.</p>
  1603. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassa ñāṇassā</span>ti tassa atthassa āvibhāvanassa ñāṇassa. Guṇavisesehi ca sadisassapi aññassa abhāvato <span class="bld">aggadakkhiṇeyyo buddho</span> bhagavā. Tenāha –</p>
  1604. <p class="gatha1">‘‘Nayimasmiṃ loke parasmiṃ vā pana,</p>
  1605. <p class="gatha2">Buddhena seṭṭhova samova vijjati;</p>
  1606. <p class="gatha3">Āhuneyyānaṃ paramāhutiṃ gato,</p>
  1607. <p class="gathalast">Puññatthikānaṃ vipulaphalesina’’nti. (vi. va. 1047);</p>
  1608. <p class="bodytext"><span class="bld">Sahitapaṭipatti</span>nti paññāsaṅgāhikaṃ attano paṭipattiṃ. Sundarā bodhi subodhi, buddhassa subodhi buddhasubodhi, sā eva <span class="bld">buddhasubodhitā</span>. Dhammassavanatthaṃ sannipatitadevatāhi <span class="bld">saṅghuṭṭhasādhukārasadduṭṭhānañca</span>.</p>
  1609. <p class="bodytext"><span class="bld">Satapuññalakkhaṇa</span>nti <a name="V1.0288"></a> satasahassakappe puññasambhārassa katattā tesaṃ puññānaṃ vasena satapuññalakkhaṇaṃ anekapuññanibbattalakkhaṇaṃ. Abhinandiyatāya sabbehi aṅgehi samupetaṃ samannāgataṃ. Katapuññabhāvaṃ byañjentīti byañjanāni<a name="M1.0329"></a>, aṅgapaccaṅgāni. Tesaṃ paripuṇṇattā <span class="bld">paripuṇṇabyañjanaṃ. Taṃ yakkho…pe… pūresī</span>ti gāthāpūraṇatthameva hi bhagavā tathārūpāni akāsi. <span class="bld">Abyādhitā</span>ti arogā. ‘‘Abyathitā’’ti keci paṭhanti, sayasantāsarahitāti attho.</p>
  1610. <p class="bodytext">‘‘Hatthayo’’ti vattabbe <span class="bld">‘‘hatthako’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Āḷavinagara</span>nti āḷavinagaravāsino vadati. Bhavati hi tatraṭṭhatāya taṃ-saddo yathā ‘‘gāmo āgato, mañcā ukkuṭṭhiṃ karontī’’ti. <span class="bld">Ekakolāhalena</span> vattamānena.</p>
  1611. <p class="bodytext"><span class="bld">Sampiṇḍitvā</span>ti sannipatitvā. Kāmaṃ sambhāro tena katoti natthi, yuddhatthaṃ pana bahuso ussāhassa katattā <span class="bld">‘‘yuddhamādiṃ katvā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Tameva āḷavakasuttaṃ kathesi</span> tassā <span class="bld">eva</span> desanāya sannipatitaparisāya sappāyattā. Tenāha <span class="bld">‘‘kathāpari…pe… ahosī’’</span>ti. <span class="bld">Catūhi vatthūhī</span>ti catūhi saṅgahavatthūhi. <span class="bld">Parisa</span>nti attano parisaṃ. <span class="bld">‘‘Itarañcā’’</span>tipi vadanti.</p>
  1612. <p class="centered">Āḷavakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1613. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1614. <p class="centered">Yakkhasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1615. <a name="sn1_11"></a>
  1616. <p class="chapter">11. Sakkasaṃyuttaṃ</p>
  1617. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  1618. <p class="subhead">1. Suvīrasuttavaṇṇanā</p>
  1619. <p class="bodytext"><a name="para247"></a><a name="para247_sn1"></a><span class="paranum">247</span>. <span class="bld">Abhiyaṃsū</span>ti <a name="V1.0289"></a><a name="M1.0330"></a> yuddhasajjābhimukhā hutvā gacchiṃsu. <span class="bld">Tatrā</span>ti tasmiṃ asurānaṃ abhiyāne <span class="bld">ayaṃ</span> dāni vuccamānā anupubbato kathā. <span class="bld">Tettiṃsa purise gahetvā</span>ti tettiṃsa purise puññakiriyāya sahāyabhūte gahetvā. ‘‘Yāvajīvaṃ mātāpitubharo assa’’ntiādinā samādinnāni <span class="bld">satta vatapadāni pūretvā. Adhigaṇhantaṃ</span> abhibhavantaṃ. <span class="bld">Puttahatāyā</span>ti hataputtāya. Sā surā na hoti, na suraṃ pivimhāti adhippāyo. <span class="bld">Tato paṭṭhāyā</span>ti ‘‘na surā’’ti vuttakālato paṭṭhāya. ‘‘Na suranti na dibbantīti asurā’’ti keci. <span class="bld">Heṭṭhimatale</span> antobhūmiyaṃ āyāmato dasayojanasahassaṃ.</p>
  1620. <p class="bodytext">Uragādisahacaritāni ṭhānāni uragādīnīti āha <span class="bld">‘‘uragādīsu pañcasu ṭhānesū’’</span>ti. <span class="bld">Paṭhamālinde</span>ti paṭhame paribhaṇḍe. Pañcayojanasahassavitthāraputhubahalāhi sinerussa catūsupi passesu cattāro paribhaṇḍā. Sinerussa hi tasmiṃ tasmiṃ passe yugandharādīsu pañcasataparittadīpaparivāre mahādīpe ca labhitabbassa mahato atthassa vasena <span class="bld">mahatthā. Kupitāvilacittā</span>ti kupitena kopena ākulacittā. <span class="bld">Yuddhesī</span>ti yuddhesino. <span class="bld">Sesesū</span>ti sesesu paribhaṇḍesu. <span class="bld">Sesā</span>ti supaṇṇādayo.</p>
  1621. <p class="bodytext"><span class="bld">Vammikamakkhikā</span>ti sapakkhikaupacikā. <span class="bld">Osakkitvā</span>ti piṭṭhibhāgena nivattitvā.</p>
  1622. <p class="bodytext"><span class="bld">Pamādaṃ āpādesī</span>ti sakkassa āṇāya pamādaṃ āpajji. <span class="bld">Saṭṭhiyojanaṃ</span> vitthārena. <span class="bld">Suvaṇṇamahāvīthi</span>nti suvaṇṇamayabhūmijagativīthiṃ.</p>
  1623. <p class="bodytext"><span class="bld">Anuṭṭhahanto</span>ti <a name="V1.0290"></a> uṭṭhānaṃ kāyikavīriyaṃ akaronto. <span class="bld">Avāyamantoti</span> vāyāmaṃ cetasikavīriyaṃ akaronto. <span class="bld">Kiñci kicca</span>nti kasivāṇijjādibhedaṃ aññataraṃ kiccaṃ kattabbakammaṃ. <span class="bld">Vara</span>nti pavaraṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘uttama’’</span>nti. Tañca kho kasitabbaṭṭhānaṃ <a name="M1.0331"></a> adhippetanti āha <span class="bld">‘‘okāsa’’</span>nti. <span class="bld">Kammaṃ akatvā</span>ti kiñcipi jīvitahetubhūtaṃ kammaṃ akatvā. <span class="bld">Jīvitaṭṭhānaṃ nāmā</span>ti tassa jīvitassa hetu nāma. <span class="bld">Nibbānassa maggo</span>ti nibbānassa adhigamupāyabhūto maggo.</p>
  1624. <p class="centered">Suvīrasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1625. <p class="subhead">2. Susīmasuttavaṇṇanā</p>
  1626. <p class="bodytext"><a name="para248"></a><a name="para248_sn1"></a><span class="paranum">248</span>. <span class="bld">Antare</span>ti abbhantare. <span class="bld">Evaṃnāmaka</span>nti ‘‘susīmo’’ti evaṃnāmakaṃ. <span class="bld">Ekaṃ puttameva</span> aññataraṃ attano puttameva.</p>
  1627. <p class="centered">Susīmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1628. <p class="subhead">3. Dhajaggasuttavaṇṇanā</p>
  1629. <p class="bodytext"><a name="para249"></a><a name="para249_sn1"></a><span class="paranum">249</span>. <span class="bld">Samupabyūḷho</span>ti ubhinnaṃ saha eva samāgamo, bhusaṃ vā byūḷhoti attho. Bhusā panassa byūḷhatā dvinnaṃ senānaṃ samāgantvā sampiṇḍitabhāvenāti āha <span class="bld">‘‘sampiṇḍito rāsibhūto’’</span>ti. <span class="bld">Pacchimanto</span>ti rathapañjarassa paranto pacchimanto pacchimakoṭṭhāso. <span class="bld">Rathasandhito</span>ti rathapañjarassa kubbarena saddhiṃ sambandhanaṭṭhānato. <span class="bld">Tadeva pamāṇa</span>nti tadeva ‘‘diyaḍḍhayojanasatāyāmo’’ti vuttappamāṇameva. <span class="bld">Diguṇaṃ katvā</span>ti ‘‘pacchimanto satayojano’’tiādinā diguṇaṃ katvā. Candamaṇḍalasūriyamaṇḍalakiṅkiṇikajālādibhedassa <span class="bld">sesālaṅkārassa. Passantānaṃ</span> devānaṃ. <span class="bld">Rājā no</span>ti amhākaṃ rājā devaseṭṭho. <span class="bld">Dutiyaṃ āsanaṃ labhatī</span>ti sakke nisinne tassa anantaraṃ dutiyaṃ āsanaṃ labhati. Tasmā devaseṭṭhatāya sakko viya gāravaṭṭhāniyo, yato sakko ‘‘tassa dhajaggaṃ ullokeyyāthā’’ti āha. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Asurehi parājito</span>ti asurehi parājayaṃ āpādito. <span class="bld">Rajadhajaṃ disvā</span>ti parasenāya upagacchantiyā uṭṭhitarajamattampi disvā ṭhitopi taṃ rajadhajaṃ disvā bhīrubhāvena <span class="bld">palāyanadhammo</span>.</p>
  1630. <p class="bodytext"><span class="bld">Yassa</span> <a name="M1.0332"></a> dhajaggaparittassa. <span class="bld">Ānubhāvo vattati</span> asammukhībhūtāhipi devatāhi sirasā sampaṭicchitabbato. <span class="bld">Corabhayādīhī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena rogabhayādīnañceva vaṭṭadukkhassa ca saṅgaho daṭṭhabbo vidhinā bhāvite parittassa atthe upacārajjhānādīnampi ijjhanato.</p>
  1631. <p class="bodytext">Dīghavāpīnāmake <a name="V1.0291"></a> gāme cetiyaṃ <span class="bld">dīghavāpicetiyaṃ. Muddhavedikā</span> nāma hammiyaṃ parikkhipitvā katavedikā. Buddhagataṃ satiṃ upaṭṭhapetvā parittarakkhaguttiṃ āha. Parittassa ānubhāvena <span class="bld">dve iṭṭhakā…pe… aṭṭhaṃsu</span>. Tathā hi <span class="bld">tasmiṃ nisseṇiyaṃ ṭhite…pe… aṭṭhaṃsū</span>ti.</p>
  1632. <p class="centered">Dhajaggasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1633. <p class="subhead">4. Vepacittisuttavaṇṇanā</p>
  1634. <p class="bodytext"><a name="para250"></a><a name="para250_sn1"></a><span class="paranum">250</span>. ‘‘Mahānubhāvatāya asurānaṃ cittavepanena vepacittī’’ti vadanti. Isīhi pana abhayaṃ yācite ‘‘bhayameva dadāmī’’ti vatvā tehi ‘‘akkhayaṃ hotu te bhaya’’nti abhisapavasena vuttakālato paṭṭhāya vepanacittatāya <span class="bld">‘‘vepacittī’’</span>ti vuccati, yaṃ lokiyā ‘‘pulomo’’ti ca vadanti. Nipātapadānipi kānici atthavisesajotakāni hontīti āha <span class="bld">‘‘nipātamatta’’</span>nti hetuatthādīnamettha asambhavato. <span class="bld">Ta</span>nti sakkaṃ devānamindaṃ. <span class="bld">Kaṇṭhe pañcamehī</span>ti kaṇṭhabandhanapañcamehi, vibhattialopena niddeso. <span class="bld">Cittenevā</span>ti ‘‘imaṃ bandhāmi, ayaṃ bajjhatū’’ti uppannacitteneva. <span class="bld">Bajjhati</span> baddho hoti, ayaṃ devānubhāvo. <span class="bld">Muccatī</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Dasahī</span>ti ‘‘corosī’’tiādinā idha vuttehi dasahi. Tenāha <span class="bld">‘‘imehī’’</span>ti. Nibbattitvā cirakālataṃ upādāya khuṃsanavasena vadati <span class="bld">‘‘jarasakkā’’</span>ti. <span class="bld">Na taṃ</span> akkosaṃ <span class="bld">manasi karoti</span> dīgharattaṃ khantisoraccesu niruḷhaajjhāsayattā. <span class="bld">Mahāpaṭiggahaṇa</span>nti mahantaṃ upasamabyañjanaṃ. <span class="bld">Assā</span>ti vepacittassa.</p>
  1635. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭisaṃyuje</span>ti paṭisattu hutvā saṃyuddhaṃ kareyya. Tenāha <span class="bld">‘‘paṭipphareyyā’’</span>ti. <span class="bld">Upasamaṃ…pe… maññe</span> upasameneva paccatthikassa nāyakabhūtassa kodhassa <a name="M1.0333"></a> paṭisedhanato. Tādise hi kodho paṭikiriyaṃ alabhanto anupādāno viya jātavedo vūpasammati. <span class="bld">Yadā</span>-saddo hetuattho, na kālatthoti āha <span class="bld">‘‘yasmā taṃ maññatī’’</span>ti. <span class="bld">Tāvadeva dve gāvo yujjhante</span>ti tasmiṃyeva khaṇe dvīsu goṇesu yujjhantesu.</p>
  1636. <p class="bodytext"><span class="bld">Khantito uttaritaro añño attho na vijjati</span> anantareva assa virodhaṃ anatthaṃ paṭibāhitvā diṭṭhadhammikassa ceva samparāyikassa ca saṃvidhānato. <span class="bld">Taṃ khantiṃ paramaṃ āhu</span> seṭṭhabalaṃ virodhapaccayaṃ abhibhuyya pavattanato. Bālayogato bālo, tassa balaṃ <span class="bld">bālabalaṃ,</span> aññāṇanti āha <span class="bld">‘‘bālabalaṃ nāma aññāṇabala’’</span>nti. <span class="bld">Taṃ yassa bala</span>nti taṃ aññāṇabalaṃ yassa puggalassa balaṃ, <span class="bld">abalameva taṃ</span> paññābalena viddhaṃsetabbato. <span class="bld">Paṭivattā na vijjatī</span>ti dhammaṭṭhaṃ <a name="V1.0292"></a> paṭippharitvā abhibhavitvā pavattā natthi. Paṭivacanamattaṃ pana koci vadeyyāpi, taṃ akāraṇanti dassento <span class="bld">‘‘paṭippharitvā vā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Bālabala</span>nti ‘‘paṭippharitvā’’ti vacanassa kāraṇavacanaṃ. <span class="bld">Tasseva puggalassa</span> paṭikujjhanakassa. Nānattāvitakkanato <span class="bld">ubhinnaṃ atthaṃ. Tikicchanta</span>nti anatthapaṭibāhanamukhena paṇḍitakiccakaraṇena paṭisedhentaṃ. ‘‘Bālo aya’’nti evaṃ paññapetuṃ hetuphalānaṃ anavabodhato <span class="bld">catusaccadhamme achekā</span>ti.</p>
  1637. <p class="centered">Vepacittisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1638. <p class="subhead">5. Subhāsitajayasuttavaṇṇanā</p>
  1639. <p class="bodytext"><a name="para251"></a><a name="para251_sn1"></a><span class="paranum">251</span>. <span class="bld">‘‘Chekatāyā’’</span>ti vatvā tassa vattuṃ chekabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ kirassā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Gāha</span>nti laddhiṃ. <span class="bld">Mocetvā</span>ti yassa puna ‘‘coro’’ti uttari vattuṃ na sakkoti, evaṃ vimocetvāti paṭhamaṃ vattuṃ na sakkā. <span class="bld">Garū</span>ti bhāriyaṃ, dukkaranti attho. <span class="bld">Pacchā</span>ti ‘‘parassā’’ti vutto so kiñci paṭhamaṃ vadanto attano adhippāyaṃ pavedeti nāma, taṃ yathāsatti viditamano tassa uttari vattuṃ sakkoti. Tenāha <span class="bld">‘‘parassa vacanaṃ anugantvā pana pacchā sukhaṃ vattu’’</span>nti. Api ca asurindena ‘‘hotu, devānaminda, subhāsitena jayo’’ti paṭhamaṃ vuttaṃ, viseso ca pubbaṃ upanentaṃ anuvattati. Vacasi kusalo sakko devarājā taṃ visesaṃ teneva pubbaṃ upanayāpento upalāpanavasena ‘‘tumhe <a name="M1.0334"></a> khvetthā’’tiādimāha. <span class="bld">Pubbadevā</span>ti sakkapamukhāya devaparisāya loke pubbeva uppannattā ‘‘pubbadevā’’ti pasaṃsavacanaṃ. Vepacittiṃ sandhāya ‘‘tumhe’’ti ‘‘pubbadevā’’ti ca vuttattā <span class="bld">‘‘tumhākaṃ tāva paveṇiāgataṃ bhaṇathā’’</span>ti vuttaṃ. Gāravaṭṭhāniyattā vepacittino bahuvacanapayogo. Daṇḍena avacāro avacaraṇaṃ daṇḍāvacaro, natthi ettha vutto daṇḍāvacaroti <span class="bld">adaṇḍāvacarā,</span> sakkena vuttā gāthāyo.</p>
  1640. <p class="centered">Subhāsitajayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1641. <p class="subhead">6. Kulāvakasuttavaṇṇanā</p>
  1642. <p class="bodytext"><a name="para252"></a><a name="para252_sn1"></a><span class="paranum">252</span>. <span class="bld">Rathasaddo</span>ti rathālaṅkārabhūtānaṃ kiṅkiṇikajālādīnaṃ saddo. Tathā <span class="bld">dhajasaddo. Ājānīyasaddo</span>ti ājānīyānaṃ hasitasaddo ca. <span class="bld">Karuṇāsamāvajjitahadayo</span>ti pāṇānaṃ anuparodhena paṇāmitacitto. <span class="bld">Īsāmukhenā</span>ti rathakapparamukhena. <span class="bld">Puññapaccayanibbatto</span>ti uḷāraṃ suvipulaṃ puññaṃ paccayaṃ katvā nibbatto. <span class="bld">Na sajjati</span> katthaci appaṭighaṭṭanena gacchanto. <span class="bld">Simbalivanenā</span>ti simbalivanamajjhena<a name="V1.0293"></a>. <span class="bld">Vibhaggaṃ nimmathita</span>nti ito cito vibhaggañceva niravasesato mathitañca hoti.</p>
  1643. <p class="centered">Kulāvakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1644. <p class="subhead">7. Nadubbhiyasuttavaṇṇanā</p>
  1645. <p class="bodytext"><a name="para253"></a><a name="para253_sn1"></a><span class="paranum">253</span>. <span class="bld">Supaccatthiko</span>ti suṭṭhu ativiya paccatthiko paṭisattu. <span class="bld">Gahitosī</span>ti devapāsena bandhitvā gahito asi. <span class="bld">Baddhova ahosi</span> sakkassa puññānubhāvena. Cetiyarājā kira imasmiṃ kappe tato pubbe kenaci avuttapubbaṃ kharamusāvādaṃ abhāsi, tāvadeva virajjhitvā mahāpathaviyā vivare dine nipatitvā avīciaggijālānamindanamahosi. Taṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘cetiyarañño pāpaṃ sandhāyā’’</span>ti. <span class="bld">Mahāpāpānī</span>ti mahantāni garutarāni pāpāni. Tathā hi vepacittino sapathakaraṇe nidassanabhāvena etāni aṭṭhakathāyaṃ āgatānīti.</p>
  1646. <p class="centered">Nadubbhiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1647. <p class="subhead">8. Verocanaasurindasuttavaṇṇanā</p>
  1648. <p class="bodytext"><a name="para254"></a><a name="para254_sn1"></a><span class="paranum">254</span>. <span class="bld">Dvārapālarūpakāni</span> <a name="M1.0335"></a> <span class="bld">viyā</span>ti dvārapālākārena katapaṭimāyo viya. <span class="bld">Vāyametheva,</span> na antarā saṃkocaṃ āpajjeyyāti adhippāyo. <span class="bld">Nipphannasobhanesū</span>ti nipphannabhāvena sundaresu. Sabbe hi anipphannā atthā na sobhanti. <span class="bld">Kiccajātā</span>ti vippakatabhāvena sañjātakiccā. <span class="bld">Akiccajāto</span>ti asañjātakicco kiccarahito nāma natthi gamanaṭṭhitasayananisajjādivasena uppajjanakadukkhavinodanabhāvato. <span class="bld">Saṃyogaparamātveva sambhogā</span>ti imesaṃ sattānaṃ saṃbhuñjitabbavatthūni nāma pakatiyā virodhasīlānipi asaṃyogena vā asundarānipi, tāni abhisaṅkharaṇapacanasaṃyojanaparamāni veditabbāni tathā sati sambhogārahabhāvūpagamanato. Tenāha <span class="bld">‘‘pārivāsikaodanādīnī’’</span>tiādi. Uṇhāpetvā paribhuñjitabbayutte paribhajjitvāti adhippāyo.</p>
  1649. <p class="centered">Verocanaasurindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1650. <p class="subhead">9. Araññāyatanaisisuttavaṇṇanā</p>
  1651. <p class="bodytext"><a name="para255"></a><a name="para255_sn1"></a><span class="paranum">255</span>. Jāmātikā vuccati dhītupati, sasuro bhariyāya pitā, tasmā ime antaravattino <a name="V1.0294"></a> dve janā sakkavepacittino sujāya vasena <span class="bld">jāmātikasasurā. ‘‘Ciradikkhitāna’’</span>nti dikkhitvā pabbajitvā cirakālānaṃ vatasamādānavasena ito bāhirakānaṃ pabbajitānanti āha <span class="bld">‘‘cirasamādinnavatāna’’</span>nti. <span class="bld">Ito paṭikkamā</span>ti ito yathāṭhitaṭṭhānato apehi apakkama. <span class="bld">Na paṭikkūlasaññino</span> guṇe gāravayogato. Devā hi yebhuyyena ‘‘mayaṃ pubbe guṇavante payirupāsitvā tesaṃ ovāde ṭhatvā puññāni upacinitvā idhūpapannā’’ti guṇavantesu ādarabhāvaṃ upaṭṭhapenti.</p>
  1652. <p class="centered">Araññāyatanaisisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1653. <p class="subhead">10. Samuddakasuttavaṇṇanā</p>
  1654. <p class="bodytext"><a name="para256"></a><a name="para256_sn1"></a><span class="paranum">256</span>. <span class="bld">Cakkavāḷamahāsamuddapiṭṭhiya</span>nti <a name="M1.0336"></a> cakkavāḷapabbatapādasamantā mahāsamuddatīrapiṭṭhiyaṃ. Yatheva sinerusamīpe mahāsamuddo anupubbaninno anupubbapoṇo anupubbapabbhāro, evaṃ yebhuyyena cakkavāḷapādasamīpepi. Tenāha <span class="bld">‘‘rajatapaṭṭavaṇṇe vālukapuline’’</span>ti. <span class="bld">Vuttappakārāsū</span>ti anantarasutte vuttappakārāsu. <span class="bld">Assamapadenā</span>ti assamapadavemajjhena. <span class="bld">Evaṃ cintayiṃsū</span>ti ‘‘yaṃ nūna maya’’ntiādinā yathā pāḷiyaṃ āgataṃ, evaṃ mantayiṃsu.</p>
  1655. <p class="bodytext"><span class="bld">Icchitakaro</span>ti yadicchitakaraṇaṃ. <span class="bld">Duṭṭhāna</span>nti durāsayānaṃ. Te pana duṭṭhajjhāsayā viruddhā hontīti āha <span class="bld">‘‘duṭṭhānaṃ viruddhāna’’</span>nti. <span class="bld">Pavutta</span>nti bījaṃ sandhāya vapitaṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘khette patiṭṭhāpita’’</span>nti.</p>
  1656. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāyamāsabhatta</span>nti sāyaṃ asitabbabhojanaṃ. Yathāvāraṃ bhakkhitametaṃ devānaṃ viya sukhumaṃ guruvāsañca na hotīti <span class="bld">‘‘bhatta’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Gelaññajāta</span>nti sañjātagelaññaṃ. <span class="bld">Vepatī</span>ti kampati pavedhati.</p>
  1657. <p class="centered">Samuddakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1658. <p class="centered">Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1659. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  1660. <p class="subhead">1. Vatapadasuttavaṇṇanā</p>
  1661. <p class="bodytext"><a name="para257"></a><a name="para257_sn1"></a><span class="paranum">257</span>. Samādātabbato <a name="V1.0295"></a> <span class="bld">vatāni,</span> aññamaññaṃ asaṅkarasabhāvena pabbajitabbato <span class="bld">padāni,</span> tato eva asaṃkiṇṇabhāgāti katvā <span class="bld">‘‘vatakoṭṭhāsānī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Samattānī</span>ti puññavisesatāya pujjabhavaphalanibbattanena kittisaññānena ca samaṃ attāni samattāni. <span class="bld">Paripuṇṇānī</span>ti akhaṇḍādibhāvena sabbaso puṇṇāni. <span class="bld">Samādinnānī</span>ti tattha sakkaccakāritāya sammā ādinnāni. <span class="bld">Mātulānī</span>ti pitubhaginī, na yā kāci mātulassa bhariyā kulajeṭṭhakānaṃ adhippetattā, bhariyāpi vā mātulasambandhato gahetabbā, tathā sati mahāpitubhariyādīnampi saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
  1662. <p class="bodytext"><span class="bld">Ādi</span>-saddena <a name="M1.0337"></a> jeṭṭhabhaginīnaṃ saṅgaho. <span class="bld">Apacitikārako</span>ti tesaṃ paccuṭṭhānakaro. Yo koci dadantopi sāpekkho deti, so muttacāgo na hoti, ayaṃ pana na evanti <span class="bld">‘‘muttacāgo hotī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Vissaṭṭhacāgo</span>ti nirapekkhapariccāgoti attho. Yathā pāṇātipātabahulo ‘‘lohitapāṇī’’ti vuccati, tathā dānabahulo ‘‘payatapāṇī’’ti vuttoti āha <span class="bld">‘‘deyyadhammadānatthāya sadā dhotahattho’’</span>ti. <span class="bld">Vossaggarato</span>ti deyyadhammassa pariccajane abhirato. <span class="bld">Parehi yācitabbāraho</span>ti parehi yācituṃ yutto icchitassa atthassa tāvadeva vissajjanato. <span class="bld">Dāneneva yutto</span>ti sabbakālaṃ dāneneva yutto abhiṇhaṃ pavattamahādānattā. <span class="bld">Dāne ca saṃvibhāge cā</span>ti parassa sampuṇṇaṃ katvā pariccajanasaṅkhāte dāne ca attanā paribhuñjitabbato saṃvibhajanasaṅkhāte saṃvibhāge ca <span class="bld">rato</span> abhirato.</p>
  1663. <p class="centered">Vatapadasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1664. <p class="subhead">2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā</p>
  1665. <p class="bodytext"><a name="para258"></a><a name="para258_sn1"></a><span class="paranum">258</span>. <span class="bld">Manussabhūto</span>ti manussesu bhūto, manussattaṃ vā patto. <span class="bld">Āvasatha</span>nti nivāsaṭṭhānaṃ kāretvā adāsi, tasmā vāsaṃ adāsīti <span class="bld">vāsavo</span>. Attha-saddo idha kāraṇapariyāyoti āha <span class="bld">‘‘sahassampi kāraṇāna’’</span>nti. Svāyamattho heṭṭhā vibhāvitova. <span class="bld">Vinicchinati,</span> tasmā sahassaṃ paññāakkhīni etassāti <span class="bld">sahassakkho</span>. Maghaṃ vuccati dhanaṃ, taṃ pana saddhāsaṅkhātaṃ maghaṃ assa atthīti <a name="V1.0296"></a> <span class="bld">maghavā</span>. Pure dānaṃ dadātīti <span class="bld">purindado</span> anunāsikalopaṃ akatvā. Puññāni kātuṃ sakkotīti <span class="bld">sakko</span>.</p>
  1666. <p class="centered">Sakkanāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1667. <p class="subhead">3. Mahālisuttavaṇṇanā</p>
  1668. <p class="bodytext"><a name="para259"></a><a name="para259_sn1"></a><span class="paranum">259</span>. <span class="bld">So</span>ti sakko devarājā. Bahuvacane vattabbe ekavacanaṃ vuttaṃ. Vuccatīti vacanaṃ, attho. Tasmā <span class="bld">bahuvacane</span>ti bahumhi attheti attho<a name="M1.0338"></a>. Yathā paṭipajjanto anukkamena te dhamme samādiyitvā sakko sakkattaṃ ajjhagā, taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sakko kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Anantare</span>ti sakkabhāvassa atītānantare attabhāve. <span class="bld">Taṃ sabba</span>nti sakkassa maghamāṇavakāle sammāpaṭipattiṃ, tāya sakkabhāvūpagamanañcāti taṃ sabbaṃ. <span class="bld">Vutto,</span> tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo.</p>
  1669. <p class="centered">Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1670. <p class="subhead">4. Daliddasuttavaṇṇanā</p>
  1671. <p class="bodytext"><a name="para260"></a><a name="para260_sn1"></a><span class="paranum">260</span>. <span class="bld">Manussadaliddo</span>ti manussesu duggato. <span class="bld">Manussakāruññata</span>nti manussesu paramanihīnataṃ. <span class="bld">Manussakapaṇo</span>ti manussesu vā paramanihīno. <span class="bld">Tasmiṃ ṭhāne</span>ti tassa devaputtassa tasmiṃ uppajjanaṭṭhāne. <span class="bld">Lāmakato cintentī</span>ti tassa purimavatthuṃ nissāya hīnato cintenti. <span class="bld">Kathentī</span>ti tameva paresaṃ kathenti. <span class="bld">Vitthārentī</span>ti vuttamatthaṃ vitthārikaṃ karonti. Sabbadā paricchijja parivārasampanno hutvā aḍḍhaṭṭharatane hatthikkhandhe mahaccarājānubhāvena nisinnattā <span class="bld">janakāyena samullokiyamāno. Avalambantī</span>ti olambanti. <span class="bld">Vandanamattaṃ vā nāhosi,</span> aññadatthu paccekabuddhato attano samānādarakiriyaṃ paccāsīsati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘so’’</span>tiādi. <span class="bld">Kvāya</span>nti ko ayanti byāpannavasena vadati. Kāḷarattehi suttehi sibbitattā vaṇṇavikāraṃ disvā <span class="bld">‘‘kuṭṭhicīvarāni pāruto’’</span>ti āha. <span class="bld">Mahāniraye nibbattitvā</span> mahādukkhaṃ paccanubhoti. Tadanurūpapāpakammassa vipākāvasesena laddhokāsena <span class="bld">rājagahe…pe… paṭisandhiṃ gaṇhi</span>. Kāmañca ettha paṭisandhiggahaṇaṃ kusalakammeneva, tassa pana akusalakammassa vipākino balavabhāvato vuttaṃ <span class="bld">‘‘vipākāvasesenā’’</span>ti. Tenāha <span class="bld">‘‘gahitakālato…pe… nikkhanto’’</span>ti. Bhikkhāya carituṃ samatthakālato paṭṭhāya rogassa balavatāya <span class="bld">maṃsāni…pe… patanti. Ñāṇaṃ pesetvā</span>ti vipassanāpaṭipāṭiyā bhāvanāñāṇaṃ nibbānaṃ paṭipesetvā pavattetvā. Indriyānaṃ paripakkattā <a name="V1.0297"></a> satthu desanāvilāsena <span class="bld">sotāpattiphale patiṭṭhito. Cumbaṭa</span>nti pādacumbaṭaṃ. Kuṭṭhino hi sakalapādatalaṃ mā rujīti cumbaṭaṃ <a name="M1.0339"></a> katvā taṃ pādatale bandhitvā gacchanti, <span class="bld">mattikapātiṃ bhinditvā viya</span> tathā nihīnamanussattabhāvato cavitvā <span class="bld">suvaṇṇapātiṃ paṭilabhanto viya</span> devattabhāvaṃ gaṇhanto cuticittato dutiyacittavāre ādānacittakkhaṇe devaloke nibbatto.</p>
  1672. <p class="bodytext"><span class="bld">Maggenāgatā</span>ti maggādhigamanena āgatā uppannā. <span class="bld">Ariyakantasīla</span>nti ariyānaṃ kantaṃ manāpaṃ manoramaṃ sīladhammaṃ. Ariyānaṃ adhicittaadhipaññāsikkhā viya adhisīlasikkhāpi sabbā ativiya kantā evāti āha <span class="bld">‘‘kiñcāpī’’</span>tiādi. <span class="bld">Imasmiṃ panatthe</span>ti imasmiṃ sotāpannassa bhavasaṅkhāte atthe niddhāretvā vuccamāne. <span class="bld">Pañcasīla</span>mpi yasmā diṭṭhi viya bhavantarepi <span class="bld">appahīnaṃ</span>.</p>
  1673. <p class="centered">Daliddasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1674. <p class="subhead">5. Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā</p>
  1675. <p class="bodytext"><a name="para261"></a><a name="para261_sn1"></a><span class="paranum">261</span>. Āramanti ettha sattāti <span class="bld">ārāmā,</span> manoramā upavanādayo. Te eva cetenti ettha saddhāya attano pītisomanassaṃ sandhahantīti <span class="bld">cetiyā</span>ti ca vuccanti. <span class="bld">Manussaramaṇīyabhāvassā</span>ti manussānaṃ āramaṇīyabhāvassa. Tassa pana sīlādiguṇavasena acinteyyāparimeyyānubhāvatāpi hotīti bhagavā <span class="bld">‘‘nāgghanti soḷasi’’</span>nti avoca. Acetanāya bhūmiyā ramaṇīyatā nāma guṇavisiṭṭhānaṃ ariyānaṃ sevanavasena veditabbāti vuttaṃ <span class="bld">‘‘idāni…pe… gāme vātiādimāhā’’</span>ti.</p>
  1676. <p class="centered">Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1677. <p class="subhead">6. Yajamānasuttavaṇṇanā</p>
  1678. <p class="bodytext"><a name="para262"></a><a name="para262_sn1"></a><span class="paranum">262</span>. <span class="bld">Yajantāna</span>nti dakkhiṇeyyaṃ uddissa dentānaṃ. Aṭṭhuppattiko suttanikkhepoti dassetvā atthavaṇṇanaṃ kātuṃ <span class="bld">‘‘tadā kirā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Agga</span>nti seṭṭhaṃ. Tehi tehi vā yathāladdhasappiādayo mā nassantu, aggabhāvena gahitāni sappiādīni kevalaṃ aggimhi jhāpanena, devā <a name="M1.0340"></a> manussā micchāgāhena mā nassantu. <span class="bld">Takkenā</span>ti takkamattena. ‘‘Kathemā’’ti amhe maññatha, idāni passatha, paccakkhato ayaṃ vo…pe… āgacchatīti āhaṃsūti yojanā.</p>
  1679. <p class="bodytext"><span class="bld">Upadhivipāka</span>nti <a name="V1.0298"></a> upadhīsu vā vipaccati, upadhayo vā vipākā etassāti upadhivipākaṃ. <span class="bld">Vipphāravantaṃ hoti</span> vipulapakkhatāya. <span class="bld">Bhikkhusaṅghassa adaṃsu</span> ‘‘sammāsambuddhena mahābrahmunā ca evaṃ ovādo dinno’’ti.</p>
  1680. <p class="centered">Yajamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1681. <p class="subhead">7. Buddhavandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1682. <p class="bodytext"><a name="para263"></a><a name="para263_sn1"></a><span class="paranum">263</span>. <span class="bld">Uṭṭhahā</span>ti uṭṭhānaṃ kāyikavīriyaṃ karohi. Tenāha <span class="bld">‘‘vicara, loke’’</span>ti. Cetasikavīriyaṃ pana bhagavatā matthakaṃ pāpitameva. Tenāha <span class="bld">‘‘vijitasaṅgāmā’’</span>ti. <span class="bld">Dvādasayojanikassa</span> uccabhāvena. Vitthārato pana āyāmato ca anekayojanasatasahassaparimāṇacakkavāḷaṃ atibyāpetvā ṭhitassa. <span class="bld">Pannabhārā</span>ti pātitabhāra. Nikkhepitabbato bhārāti āha <span class="bld">‘‘oropitakhandhā’’</span>tiādi. Te hi taṃsamaṅgino puggalassa sampātanaṭṭhena <span class="bld">bhārā</span> nāma. Vuttañhetaṃ ‘‘bhārā have pañcakkhandhā’’ti (saṃ. ni. 3.22). Tadekadesā ca <span class="bld">kilesābhisaṅkhārā. Pannarasāya puṇṇamāya ratti</span>nti yathā pannarasapuṇṇamāya rattiyaṃ paripuṇṇakāle upakkilesavimutto cando sobhati, evaṃ tava cittaṃ sabbaso upakkilesavimuttaṃ sobhatīti adhippāyo.</p>
  1683. <p class="centered">Buddhavandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1684. <p class="subhead">8. Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1685. <p class="bodytext"><a name="para264"></a><a name="para264_sn1"></a><span class="paranum">264</span>. <span class="bld">Puthuddisā</span>ti bahudisā. Kā pana tāti āha <span class="bld">‘‘catasso disā catasso anudisā cā’’</span>ti. Anudisāgahaṇena cettha uddhaṃ adhopi gayhatīti ca dasseti. <span class="bld">Bhūmivāsino</span>ti bhūmipaṭibaddhavuttino. Etena rukkhapabbatanivāsinopi gahitā honti. <span class="bld">Cirarattasamāhitacitte</span>ti upacārappanājhānāni <a name="M1.0341"></a> uppādetvā aparihīnajjhānatāya cirakālaṃ samāhitacitte. <span class="bld">Āpāṇakoṭika</span>nti jīvitapariyantaṃ yāvajīvaṃ. <span class="bld">Evamādī</span>ti <span class="bld">ādi</span>-saddena avasesapuññakiriyavatthūni saṅgaṇhāti. Niccasīlavasena <span class="bld">pañcahi,</span> niyamasīlavasena <span class="bld">dasahi</span>. <span class="bld">Pi</span>-saddena tato katipayehi uposathasīlavasena aṭṭhahipīti dasseti. <span class="bld">Dhammikehī</span>ti dhammato anapetehi. <span class="bld">Pamukho</span>ti pamokkho.</p>
  1686. <p class="centered">Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1687. <p class="subhead">9. Satthāravandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1688. <p class="bodytext"><a name="para265"></a><a name="para265_sn1"></a><span class="paranum">265</span>. <span class="bld">Brahmajāṇuko</span>ti <a name="V1.0299"></a> dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ ṭhapetvā vandamāno brahmajāṇuko nāma tathābhūto hutvā. Yajitabbato <span class="bld">yakkho,</span> pūjanīyo. Evaṃ pūjāvisesayogato sakkoti āha <span class="bld">‘‘so yakkhoti so sakko’’</span>ti. Sakkassa namakkārabhājanabhūtañhi pucchanto mātali <span class="bld">‘‘ko nāma so yakkho’’</span>ti āha. <span class="bld">Guṇanemittakehī</span>ti guṇahetukehi anantāni hi buddhānaṃ nāmāni, tāni ca kho sabbānipi guṇanemittakāneva. Anantaguṇattā. Vuttañhetaṃ –</p>
  1689. <p class="gatha1">‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;</p>
  1690. <p class="gathalast">Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti. –</p>
  1691. <p class="unindented">Tasmā <span class="bld">anomanāma</span>nti paripuṇṇaguṇanāmanti attho. <span class="bld">Samatikkamenā</span>ti sammā samucchindanavasena atikkamanena. Kilesārīnaṃ apetacayoti <span class="bld">apacayo,</span> so āramitabbaṭṭhena ārāmo etesanti <span class="bld">apacayārāmā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘vaṭṭaviddhaṃsane ratā’’</span>ti.</p>
  1692. <p class="centered">Satthāravandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1693. <p class="subhead">10. Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1694. <p class="bodytext"><a name="para266"></a><a name="para266_sn1"></a><span class="paranum">266</span>. <span class="bld">Pūtimhi</span> dehe <span class="bld">mātu sarīre</span> sayanato, <span class="bld">attano eva vā</span> pūtidehaṃ <span class="bld">sarīraṃ</span> tasmiṃ ṭhitatāya <span class="bld">avattharitvā sayanato pūtidehasayā</span>ti <a name="M1.0342"></a> yojanā. <span class="bld">Kuṇapamhete</span>ti ete manussā asuciduggandhajegucchapaṭikkūle mātukucchisaṅkhāte kuṇapasmiṃ dasa māse nimuggā. Tesaṃ kinnāma tvaṃ pihayasīti yojanā. <span class="bld">Etesaṃ etaṃ vihayāmī</span>ti etesaṃ isīnaṃ etaṃ sammāpaṭipattiṃ vihayāmi. Idāni taṃ paṭipattiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘na te saṃ koṭṭhe opentī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Dhaññaṃ koṭṭhe na pakkhipanti</span> pakkhipitabbassa ca abhāvato. Tenāha <span class="bld">‘‘na hi etesaṃ dhañña’’</span>nti. <span class="bld">Paresaṃ niṭṭhita</span>nti paresaṃ gahitaṃ santakaṃ tesaṃ pākāya niṭṭhitaṃ. <span class="bld">Bhikkhācāravattenā</span>ti piṇḍācariyāya. <span class="bld">Esamānā</span> pariyesantā. <span class="bld">Evaṃ pariyiṭṭhena</span>. Yāpenti, na esanti anesanaṃ. <span class="bld">Susamādinnasundaravatā</span>ti suṭṭhu samādinnasobhanavatā.</p>
  1695. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ subhāsitabhāsino</span>ti ganthadhuravipassanādhurānaṃ vasena guṇaparimāṇasubhāsitasseva bhāsanasīlā<a name="V1.0300"></a>. Ariyena tuṇhībhūtena <span class="bld">tuṇhībhūtā</span>. Tato eva manassa sātisayaṃ <span class="bld">samañcarā</span>. Gahitadaṇḍesu parāmāsādipayuttesu daṇḍādānādihetu uppajjanakakilesapariḷāhābhāvato <span class="bld">nibbutā</span>. Tenāha <span class="bld">‘‘vissaṭṭhadaṇḍā’’</span>ti. <span class="bld">Sādānesū</span>ti sabhavādānesu. <span class="bld">Anādānā</span>ti tabbirahitā. Tenāha <span class="bld">‘‘bhavayonī’’</span>tiādi.</p>
  1696. <p class="centered">Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1697. <p class="centered">Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1698. <p class="title">3. Tatiyavaggo</p>
  1699. <p class="subhead">1. Chetvāsuttavaṇṇanā</p>
  1700. <p class="bodytext"><a name="para267"></a><a name="para267_sn1"></a><span class="paranum">267</span>. <span class="bld">Vuttatthameva</span> heṭṭhā devaputtasaṃyuttavaṇṇanāyaṃ.</p>
  1701. <p class="centered">Chetvāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1702. <p class="subhead">3. Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā</p>
  1703. <p class="bodytext"><a name="para268"></a><a name="para268_sn1"></a><span class="paranum">268</span>. <span class="bld">Dubbaṇṇo</span> <a name="M1.0343"></a> duddasiko virūpavaṇṇo. <span class="bld">Okoṭimako</span>ti rassabhāvena avarakoṭimako. <span class="bld">Sakkena gahitanāmamevetaṃ,</span> na pana so tathārūpo koci yakkho. Tenāha <span class="bld">‘‘eko rūpāvacarabrahmā’’</span>ti. Yadi evaṃ kasmā so tathārūpo hutvā āgatoti āha <span class="bld">‘‘sakko kirā’’</span>ti. Kathaṃ panettha ñāyati ‘‘so eko rūpāvacarabrahmā, na paneso avaruddhakayakkho’’ti yuttiṃ dassento <span class="bld">‘‘avaruddhakayakkhā panā’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Devānaṃ</span> vacanaṃ <span class="bld">sutvā. Pharusenā</span>ti pharusasamācārena. ‘‘Ko nāma mayhaṃ āsane sannisinno’’ti akkhantiṃ anuppādento <span class="bld">khantiyaṃ ṭhatvā. Balavacittīkāra</span>nti garutaraṃ sakkārabahumānaṃ. <span class="bld">Nīcavuttiyā</span>ti paramanipaccakāre suvūpasamane ca dassiyamāne. Sakkassa tāya eva ācārasampattiyā <span class="bld">sakkāsane ṭhātuṃ,</span> attano ca āvikātuṃ <span class="bld">asakkonto antaradhāyi. Upahatacittomhī</span>ti khantimettānuddayāsabbhāvato parasmiṃ upahatacittomhīti sakko attano sabhāvaṃ vadati. <span class="bld">Kodhavase vattetu</span>nti kodhena attano vase nibbattetuṃ na sukaromhi, atha kho kodhaṃ mayhaṃ vase na vattemīti adhippāyo. <span class="bld">Ciraṃ na kujjhāmī</span>ti yadi me kadāci kodho uppajjeyya, taṃ kodhaṃ anuvattento cirakālaṃ na kujjhāmi<a name="V1.0301"></a>. <span class="bld">Na upanayhāmī</span>ti anto sace me kodho uppajjeyya, khippameva ca naṃ paṭivineyyanti taṃ me pubbeva vataṃ paripūritaṃ.</p>
  1704. <p class="centered">Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1705. <p class="subhead">3. Sambarimāyāsuttavaṇṇanā</p>
  1706. <p class="bodytext"><a name="para269"></a><a name="para269_sn1"></a><span class="paranum">269</span>. <span class="bld">Ābādhiko</span>ti ābādho assa atthīti ābādhiko. <span class="bld">Vācesī</span>ti sikkhāpesi. Sambaro nāma asuramāyāya ādipuriso purātano asurindo. Taṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘yathā sambaro’’</span>tiādi. <span class="bld">Evaṃ paccati</span> aññopi māyāvī māyaṃ payojetvā. Upavādantarāyo nāma khamāpane sati vigacchati, pākatikameva hotīti āha <span class="bld">‘‘evamassa phāsu</span> <a name="M1.0344"></a> <span class="bld">bhaveyyā’’</span>ti. <span class="bld">Tenā</span>ti vepacittinā sambaravijjāya adānena vañcitattā. <span class="bld">Tathā akatvā</span>ti isīnaṃ santikaṃ netvā khamāpanavasena kātabbaṃ akatvā.</p>
  1707. <p class="centered">Sambarimāyāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1708. <p class="subhead">4. Accayasuttavaṇṇanā</p>
  1709. <p class="bodytext"><a name="para270"></a><a name="para270_sn1"></a><span class="paranum">270</span>. <span class="bld">Sampayojesu</span>nti aññamaññaṃ vācasikaṃ pharusaṃ payojesuṃ. Tenāha <span class="bld">‘‘kalahaṃ akaṃsū’’</span>ti, vivādaṃ akaṃsūti attho. <span class="bld">Atikkammavacana</span>nti vacīsaṃvaraṃ atikkamitvā vacanaṃ. Yasmā accaye desiyamāne taṃ khīṇayati aññamaññassa khamamānassa khamanaṃ paṭiggaṇhato, tasmā vuttaṃ <span class="bld">‘‘nappaṭigaṇhātīti na khamatī’’</span>ti. Tumhākaṃ vase vattatu, visevitaṃ akatvā yathākāmakaraṇīyo hotu. Mittadhammo idha uttarapadalopena ‘‘mitto’’ti vuttoti āha <span class="bld">‘‘mittadhamme’’</span>ti. <span class="bld">Karaṇavacana</span>nti ‘‘mittehī’’ti karaṇavacanaṃ bhummatthe. Tenāha <span class="bld">‘‘mittesū’’</span>ti. Yathā nibbattasabhāvassa bhāvato aññathattaṃ <span class="bld">jarā,</span> evaṃ mittabhāvato vuttavipariyāyo amittadhammo jarāpariyāyena vutto. <span class="bld">Agārayhaṃ anavajjaṃ sabbaso pahīnakilesaṃ. Tenāha ‘‘khīṇāsavapuggala’’</span>nti.</p>
  1710. <p class="centered">Accayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1711. <p class="subhead">5. Akkodhasuttavaṇṇanā</p>
  1712. <p class="bodytext"><a name="para271"></a><a name="para271_sn1"></a><span class="paranum">271</span>. <span class="bld">Kodho tumhe mā abhibhavī</span>ti ettha kodhena anabhibhavanīyattaṃ khantimettākaruṇāditappaṭipakkhadhammaparibrūhanena<a name="V1.0302"></a>. Tathā hi taṃsamaṅgino kodho abhibhuyyatīti āha <span class="bld">‘‘tumheva kodhaṃ abhibhavatha. Kujjhantānaṃ mā paṭikujjhitthā’’</span>ti. <span class="bld">Paṭipadā</span>ti esā paṭipatti. <span class="bld">Mettā</span>ti appanāppattā mettā. Tadupacāro <span class="bld">mettāpubbabhāgo</span>. Na vihiṃsati kiñci etāyāti <span class="bld">avihiṃsā. Karuṇā</span>ti appanāppattakaruṇā veditabbā. Tadupacāro <a name="M1.0345"></a> <span class="bld">karuṇāpubbabhāgo. Lāmakajana</span>nti khantiādīsu yonisomanasikārābhāvena gārayhasamācārasamāyogena ca nihīnaṃ janaṃ. Paccayaparisuddhiyā <span class="bld">kodho</span> abhimaddamāno puggalaṃ <span class="bld">abhimaddati,</span> tassa so paṭisaṅkhānabhāvanābalehi sammadeva pahātabboti.</p>
  1713. <p class="centered">Akkodhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1714. <p class="centered">Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1715. <p class="centered">Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1716. <p class="centered">Sakkasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.</p>
  1717. <p class="centered">Niṭṭhitā ca sāratthappakāsiniyā</p>
  1718. <p class="centered">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya sagāthāvaggavaṇṇanā.</p>
  1719. <p class="centered">Paṭhamo bhāgo niṭṭhito.</p>
  1720. </body>