s0301a.att.htm 792 KB

12345678910111213141516171819202122232425262728293031323334353637383940414243444546474849505152535455565758596061626364656667686970717273747576777879808182838485868788899091929394959697989910010110210310410510610710810911011111211311411511611711811912012112212312412512612712812913013113213313413513613713813914014114214314414514614714814915015115215315415515615715815916016116216316416516616716816917017117217317417517617717817918018118218318418518618718818919019119219319419519619719819920020120220320420520620720820921021121221321421521621721821922022122222322422522622722822923023123223323423523623723823924024124224324424524624724824925025125225325425525625725825926026126226326426526626726826927027127227327427527627727827928028128228328428528628728828929029129229329429529629729829930030130230330430530630730830931031131231331431531631731831932032132232332432532632732832933033133233333433533633733833934034134234334434534634734834935035135235335435535635735835936036136236336436536636736836937037137237337437537637737837938038138238338438538638738838939039139239339439539639739839940040140240340440540640740840941041141241341441541641741841942042142242342442542642742842943043143243343443543643743843944044144244344444544644744844945045145245345445545645745845946046146246346446546646746846947047147247347447547647747847948048148248348448548648748848949049149249349449549649749849950050150250350450550650750850951051151251351451551651751851952052152252352452552652752852953053153253353453553653753853954054154254354454554654754854955055155255355455555655755855956056156256356456556656756856957057157257357457557657757857958058158258358458558658758858959059159259359459559659759859960060160260360460560660760860961061161261361461561661761861962062162262362462562662762862963063163263363463563663763863964064164264364464564664764864965065165265365465565665765865966066166266366466566666766866967067167267367467567667767867968068168268368468568668768868969069169269369469569669769869970070170270370470570670770870971071171271371471571671771871972072172272372472572672772872973073173273373473573673773873974074174274374474574674774874975075175275375475575675775875976076176276376476576676776876977077177277377477577677777877978078178278378478578678778878979079179279379479579679779879980080180280380480580680780880981081181281381481581681781881982082182282382482582682782882983083183283383483583683783883984084184284384484584684784884985085185285385485585685785885986086186286386486586686786886987087187287387487587687787887988088188288388488588688788888989089189289389489589689789889990090190290390490590690790890991091191291391491591691791891992092192292392492592692792892993093193293393493593693793893994094194294394494594694794894995095195295395495595695795895996096196296396496596696796896997097197297397497597697797897998098198298398498598698798898999099199299399499599699799899910001001100210031004100510061007100810091010101110121013101410151016101710181019102010211022102310241025102610271028102910301031103210331034103510361037103810391040104110421043104410451046104710481049105010511052105310541055105610571058105910601061106210631064106510661067106810691070107110721073107410751076107710781079108010811082108310841085108610871088108910901091109210931094109510961097109810991100110111021103110411051106110711081109111011111112111311141115111611171118111911201121112211231124112511261127112811291130113111321133113411351136113711381139114011411142114311441145114611471148114911501151115211531154115511561157115811591160116111621163116411651166116711681169117011711172117311741175117611771178117911801181118211831184118511861187118811891190119111921193119411951196119711981199120012011202120312041205120612071208120912101211121212131214121512161217121812191220122112221223122412251226122712281229123012311232123312341235123612371238123912401241124212431244124512461247124812491250125112521253125412551256125712581259126012611262126312641265126612671268126912701271127212731274127512761277127812791280128112821283128412851286128712881289129012911292129312941295129612971298129913001301130213031304130513061307130813091310131113121313131413151316131713181319132013211322132313241325132613271328132913301331133213331334133513361337133813391340134113421343134413451346134713481349135013511352135313541355135613571358135913601361136213631364136513661367136813691370137113721373137413751376137713781379138013811382138313841385138613871388138913901391139213931394139513961397139813991400140114021403140414051406140714081409141014111412141314141415141614171418141914201421142214231424142514261427142814291430143114321433143414351436143714381439144014411442144314441445144614471448144914501451145214531454145514561457145814591460146114621463146414651466146714681469147014711472147314741475147614771478147914801481148214831484148514861487148814891490149114921493
  1. <body>
  2. <p class="centered"> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  3. <p class="nikaya">Saṃyuttanikāye</p>
  4. <a name="sn1"></a>
  5. <p class="book">Sagāthāvagga-aṭṭhakathā</p>
  6. <a name="sn1_0"></a>
  7. <p class="chapter">Ganthārambhakathā</p>
  8. <p class="subsubhead">Ganthārambhakathā</p>
  9. <p class="gatha1">Karuṇāsītalahadayaṃ<a name="V1.0001"></a><a name="P1.0001"></a><a name="M1.0001"></a>, paññāpajjotavihatamohatamaṃ;</p>
  10. <p class="gathalast">Sanarāmaralokagaruṃ, vande <span class="bld">sugataṃ</span> gativimuttaṃ.</p>
  11. <p class="gatha1">Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca;</p>
  12. <p class="gathalast">Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ <span class="bld">dhammaṃ</span>.</p>
  13. <p class="gatha1">Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ;</p>
  14. <p class="gathalast">Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande <span class="bld">ariyasaṅghaṃ</span>.</p>
  15. <p class="gatha1">Iti <a name="V1.0002"></a> me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ;</p>
  16. <p class="gathalast">Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena.</p>
  17. <p class="gatha1">Saṃyuttavaggapaṭimaṇḍitassa, <span class="bld">saṃyuttaāgamavarassa</span>;</p>
  18. <p class="gathalast">Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa, ñāṇappabhedajananassa.</p>
  19. <p class="gatha1">Atthappakāsanatthaṃ, <span class="bld">aṭṭhakathā</span> ādito vasisatehi;</p>
  20. <p class="gathalast">Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi.</p>
  21. <p class="gatha1">Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha, vasinā mahāmahindena;</p>
  22. <p class="gathalast">Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.</p>
  23. <p class="gatha1">Apanetvāna <a name="M1.0002"></a> tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;</p>
  24. <p class="gathalast">Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.</p>
  25. <p class="gatha1">Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ;</p>
  26. <p class="gathalast">Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ.</p>
  27. <p class="gatha1">Hitvā <a name="P1.0002"></a> punappunāgata-matthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi;</p>
  28. <p class="gathalast">Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa.</p>
  29. <p class="gatha1">Sāvatthipabhūtīnaṃ, nagarānaṃ vaṇṇanā katā heṭṭhā;</p>
  30. <p class="gathalast">Saṅgītīnaṃ dvinnaṃ, yā me atthaṃ vadantena.</p>
  31. <p class="gatha1">Vitthāravasena sudaṃ, vatthūni ca yāni tattha vuttāni;</p>
  32. <p class="gathalast">Tesampi na idha bhiyyo, vitthārakathaṃ karissāmi.</p>
  33. <p class="gatha1">Suttānaṃ <a name="V1.0003"></a> pana atthā, na vinā vatthūhi ye pakāsanti;</p>
  34. <p class="gathalast">Tesaṃ pakāsanatthaṃ, vatthūnipi dassayissāmi.</p>
  35. <p class="gatha1">Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;</p>
  36. <p class="gathalast">Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.</p>
  37. <p class="gatha1">Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;</p>
  38. <p class="gathalast">Khandhādhātāyatanindriyāni, ariyāni ceva cattāri.</p>
  39. <p class="gatha1">Saccāni paccayākāradesanā, suparisuddhanipuṇanayā;</p>
  40. <p class="gathalast">Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva.</p>
  41. <p class="gatha1">Iti pana sabbaṃ yasmā, <span class="bld">visuddhimagge</span> mayā suparisuddhaṃ;</p>
  42. <p class="gathalast">Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi.</p>
  43. <p class="gatha1">‘‘Majjhe <span class="bld">visuddhimaggo,</span> esa catunnampi āgamānañhi;</p>
  44. <p class="gathalast">Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ’’.</p>
  45. <p class="gatha1">Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;</p>
  46. <p class="gathalast">Aṭṭhakathāya vijānatha, saṃyuttavinissitaṃ atthanti.</p>
  47. <a name="sn1_1"></a>
  48. <p class="chapter">1. Devatāsaṃyuttaṃ</p>
  49. <p class="title">1. Naḷavaggo</p>
  50. <p class="subhead">1. Oghataraṇasuttavaṇṇanā</p>
  51. <p class="bodytext">Tattha <a name="V1.0004"></a><a name="M1.0003"></a> <span class="bld">saṃyuttāgamo</span> nāma sagāthāvaggo, nidānavaggo, khandhakavaggo, saḷāyatanavaggo, mahāvaggoti pañcavaggo hoti. Suttato –</p>
  52. <p class="gatha1">‘‘Satta suttasahassāni, satta suttasatāni ca;</p>
  53. <p class="gathalast">Dvāsaṭṭhi ceva suttāni, eso saṃyuttasaṅgaho’’.</p>
  54. <p class="bodytext">Bhāṇavārato <a name="P1.0003"></a> bhāṇavārasataṃ hoti. Tassa vaggesu <span class="bld">sagāthāvaggo</span> ādi, suttesu <span class="bld">oghataraṇasuttaṃ</span>. Tassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panesā paṭhamamahāsaṅgīti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ādimhi vitthāritā, tasmā sā tattha vitthāritanayeneva veditabbā.</p>
  55. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><a name="para1_sn1"></a><span class="paranum">1</span>. Yaṃ <a name="P1.0004"></a> panetaṃ ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ nidānaṃ, tattha <span class="bld">eva</span>nti nipātapadaṃ. <span class="bld">Me</span>tiādīni nāmapadāni. <span class="bld">Sāvatthiyaṃ viharatī</span>ti ettha <span class="bld">vī</span>ti upasaggapadaṃ, <span class="bld">haratī</span>ti ākhyātapadanti iminā tāva nayena padavibhāgo veditabbo.</p>
  56. <p class="bodytext">Atthato pana <span class="bld">evaṃ</span>saddo tāva upamūpadesa-sampahaṃsana-garahaṇa-vacanasampaṭiggahākāranidassanāvadhāraṇādi-anekatthappabhedo. Tathā hesa – ‘‘evaṃ jātena maccena, kattabbaṃ kusalaṃ bahu’’nti (dha. pa. 53) evamādīsu upamāyaṃ āgato. ‘‘Evaṃ te abhikkamitabbaṃ<a name="V1.0005"></a>, evaṃ te paṭikkamitabba’’ntiādīsu (a. ni. 4.122) upadese. ‘‘Evametaṃ bhagavā, evametaṃ sugatā’’tiādīsu (a. ni. 3.66) sampahaṃsane. ‘‘Evamevaṃ panāyaṃ vasalī yasmiṃ vā tasmiṃ vā tassa muṇḍakassa samaṇakassa vaṇṇaṃ bhāsatī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.187) garahaṇe. ‘‘Evaṃ, bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosu’’ntiādīsu (ma. ni. 1.1) vacanasampaṭiggahe. ‘‘Evaṃ byā kho ahaṃ, bhante, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmī’’tiādīsu (ma. ni. 1.398) ākāre<a name="M1.0004"></a>. ‘‘Ehi tvaṃ māṇavaka, yena samaṇo ānando tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘subho māṇavo todeyyaputto bhavantaṃ ānandaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira bhavaṃ ānando yena subhassa māṇavassa <a name="P1.0005"></a> todeyyaputtassa nivesanaṃ, tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’ti’’ādīsu (dī. ni. 1.445) nidassane. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha kālāmā, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? Akusalā, bhante. Sāvajjā vā anavajjā vāti? Sāvajjā, bhante. Viññugarahitā vā viññuppasatthā vāti? Viññugarahitā, bhante. Samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti vā no vā, kathaṃ vo ettha hotīti? Samattā, bhante, samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti, evaṃ no ettha hotī’’tiādīsu (a. ni. 3.66) avadhāraṇe. Svāyamidha ākāranidassanāvadhāraṇesu daṭṭhabbo.</p>
  57. <p class="bodytext">Tattha ākāratthena <span class="bld">evaṃ</span>saddena etamatthaṃ dīpeti – nānānayanipuṇaṃ anekajjhāsayasamuṭṭhānaṃ atthabyañjanasampannaṃ vividhapāṭihāriyaṃ dhammatthadesanā paṭivedhagambhīraṃ sabbasattānaṃ sakasakabhāsānurūpato sotapathamāgacchantaṃ tassa bhagavato vacanaṃ sabbappakārena ko samattho viññātuṃ? Sabbathāmena pana sotukāmataṃ janetvāpi evaṃ me sutaṃ, mayāpi ekenākārena sutanti.</p>
  58. <p class="bodytext">Nidassanatthena – ‘‘nāhaṃ sayambhū, na mayā idaṃ sacchikata’’nti attānaṃ parimocento – ‘‘evaṃ me sutaṃ, mayāpi evaṃ suta’’nti idāni vattabbaṃ sakalasuttaṃ nidasseti.</p>
  59. <p class="bodytext">Avadhāraṇatthena – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ bhikkhūnaṃ bahussutānaṃ yadidaṃ ānando, gatimantānaṃ, satimantānaṃ, dhitimantānaṃ, upaṭṭhākānaṃ yadidaṃ ānando’’ti (a. ni. 1.220-223) evaṃ <a name="V1.0006"></a> bhagavatā – ‘‘āyasmā ānando atthakusalo dhammakusalo byañjanakusalo niruttikusalo pubbāparakusalo’’ti (a. ni. 5.169) evaṃ dhammasenāpatinā ca pasatthabhāvānurūpaṃ attano dhāraṇabalaṃ dassento sattānaṃ sotukāmataṃ janeti – ‘‘evaṃ me sutaṃ, tañca kho atthato vā byañjanato vā anūnamanadhikaṃ, evameva na aññathā daṭṭhabba’’nti.</p>
  60. <p class="bodytext"><span class="bld">Me</span>saddo <a name="M1.0005"></a> tīsu atthesu dissati. Tathā hissa – ‘‘gāthābhigītaṃ me abhojaneyya’’ntiādīsu (su. ni. 81) mayāti attho. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetū <a name="P1.0006"></a>’’ tiādīsu (saṃ. ni. 4.88) mayhanti attho. ‘‘Dhammadāyādā me, bhikkhave, bhavathā’’tiādīsu (ma. ni. 1.29) mamāti attho. Idha pana ‘‘mayā suta’’nti ca ‘‘mama suta’’nti ca atthadvaye yujjati.</p>
  61. <p class="bodytext"><span class="bld">Suta</span>nti ayaṃ <span class="bld">suta</span>saddo saupasaggo anupasaggo ca gamana-vissuta-kilinnaupacitānuyoga-sotaviññeyya-sotadvārānusāraviññātādianekatthappabhedo. Tathā hissa – ‘‘senāya pasuto’’tiādīsu gacchantoti attho. ‘‘Sutadhammassa passato’’tiādīsu (udā. 11) vissutadhammassāti attho. ‘‘Avassutā avassutassā’’tiādīsu (pāci. 657) kilinnākilinnassāti attho. ‘‘Tumhehi puññaṃ pasutaṃ anappaka’’ntiādīsu (khu. pā. 7.12) upacitanti attho. ‘‘Ye jhānapasutā dhīrā’’tiādīsu (dha. pa. 181) jhānānuyuttāti attho. ‘‘Diṭṭhaṃ sutaṃ muta’’ntiādīsu (ma. ni. 1.241) sotaviññeyyanti attho. ‘‘Sutadharo sutasannicayo’’tiādīsu (ma. ni. 1.339) sotadvārānusāraviññātadharoti attho. Idha panassa sotadvārānusārena upadhāritanti vā upadhāraṇanti vā attho. Me-saddassa hi mayāti atthe sati – ‘‘evaṃ mayā sutaṃ, sotadvārānusārena upadhārita’’nti yujjati. Mamāti atthe sati – ‘‘evaṃ mama sutaṃ, sotadvārānusārena upadhāraṇa’’nti yujjati.</p>
  62. <p class="bodytext">Evametesu tīsu padesu <span class="bld">eva</span>nti sotaviññāṇādiviññāṇakiccanidassanaṃ. <span class="bld">Me</span>ti vuttaviññāṇasamaṅgipuggalanidassanaṃ. <span class="bld">Suta</span>nti assavanabhāvapaṭikkhepato anūnānadhikāviparītaggahaṇanidassanaṃ. Tathā <span class="bld">eva</span>nti tassa sotadvārānusārena pavattāya viññāṇavīthiyā nānappakārena ārammaṇe <a name="V1.0007"></a> pavattibhāvappakāsanaṃ. <span class="bld">Me</span>ti attappakāsanaṃ. <span class="bld">Suta</span>nti dhammappakāsanaṃ. Ayañhettha saṅkhepo – ‘‘nānappakārena ārammaṇe pavattāya viññāṇavīthiyā mayā na aññaṃ kataṃ, idaṃ pana kataṃ, ayaṃ dhammo suto’’ti.</p>
  63. <p class="bodytext">Tathā <a name="M1.0006"></a> <span class="bld">eva</span>nti niddisitabbappakāsanaṃ. <span class="bld">Me</span>ti puggalappakāsanaṃ. <span class="bld">Suta</span>nti puggalakiccappakāsanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yaṃ suttaṃ niddisissāmi, taṃ mayā evaṃ suta’’nti.</p>
  64. <p class="bodytext">Tathā <span class="bld">eva</span>nti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanagahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso<a name="P1.0007"></a>. <span class="bld">Eva</span>nti hi ayaṃ ākārapaññatti. <span class="bld">Me</span>ti kattuniddeso. <span class="bld">Suta</span>nti visayaniddeso. Ettāvatā nānākārappavattena cittasantānena taṃsamaṅgino kattuvisaye gahaṇasanniṭṭhānaṃ kataṃ hoti.</p>
  65. <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">eva</span>nti puggalakiccaniddeso. <span class="bld">Suta</span>nti viññāṇakiccaniddeso. <span class="bld">Me</span>ti ubhayakiccayuttapuggalaniddeso. Ayaṃ panettha saṅkhepo – ‘‘mayā savanakiccaviññāṇasamaṅginā puggalena viññāṇavasena laddhasavanakiccavohārena suta’’nti.</p>
  66. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">eva</span>nti ca <span class="bld">me</span>ti ca saccikaṭṭhaparamatthavasena avijjamānapaññatti. Kiñhettha taṃ paramatthato atthi, yaṃ evanti vā meti vā niddesaṃ labhetha. <span class="bld">Suta</span>nti vijjamānapaññatti. Yañhi taṃ ettha sotena upaladdhaṃ, taṃ paramatthato vijjamānanti. Tathā <span class="bld">eva</span>nti ca <span class="bld">me</span>ti ca taṃ taṃ upādāya vattabbato upādāpaññatti. <span class="bld">Suta</span>nti diṭṭhādīni upanidhāya vattabbato upanidhāpaññatti.</p>
  67. <p class="bodytext">Ettha ca <span class="bld">eva</span>nti vacanena asammohaṃ dīpeti. Na hi sammūḷho nānappakārapaṭivedhasamattho hoti. <span class="bld">Suta</span>nti vacanena sutassa asammosaṃ dīpeti. Yassa hi sutaṃ sammuṭṭhaṃ hoti, na so kālantarena mayā sutanti paṭijānāti. Iccassa asammohena paññāsiddhi, asammosena pana satisiddhi. Tattha paññāpubbaṅgamāya satiyā byañjanāvadhāraṇasamatthatā, satipubbaṅgamāya paññāya atthapaṭivedhasamatthatā<a name="V1.0008"></a>. Tadubhayasamatthatāyogena atthabyañjanasampannassa dhammakosassa anupālanasamatthato dhammabhaṇḍāgārikattasiddhi.</p>
  68. <p class="bodytext">Aparo nayo – <span class="bld">eva</span>nti vacanena yoniso manasikāraṃ dīpeti, ayoniso manasikaroto hi nānappakārapaṭivedhābhāvato. <span class="bld">Suta</span>nti vacanena avikkhepaṃ dīpeti vikkhittacittassa savanābhāvato. Tathā hi vikkhittacitto puggalo sabbasampattiyā vuccamānopi ‘‘na mayā sutaṃ, puna <a name="M1.0007"></a> bhaṇathā’’ti bhaṇati. Yoniso manasikārena cettha attasammāpaṇidhiṃ pubbe ca katapuññataṃ sādheti, sammā appaṇihitattassa pubbe akatapuññassa vā tadabhāvato. Avikkhepena <a name="P1.0008"></a> saddhammassavanaṃ sappurisūpanissayañca sādheti. Na hi vikkhittacitto sotuṃ sakkoti, na ca sappurise anupanissayamānassa savanaṃ atthīti.</p>
  69. <p class="bodytext">Aparo nayo – yasmā <span class="bld">‘‘eva</span>nti yassa cittasantānassa nānākārappavattiyā nānatthabyañjanaggahaṇaṃ hoti, tassa nānākāraniddeso’’ti vuttaṃ, so ca evaṃ bhaddako ākāro na sammā appaṇihitattano pubbe akatapuññassa vā hoti, tasmā <span class="bld">eva</span>nti iminā bhaddakena ākārena pacchimacakkadvayasampattimattano dīpeti. <span class="bld">Suta</span>nti savanayogena purimacakkadvayasampattiṃ. Na hi appatirūpadese vasato sappurisūpanissayavirahitassa vā savanaṃ atthi. Iccassa pacchimacakkadvayasiddhiyā āsayasuddhi siddhā hoti, purimacakkadvayasiddhiyā payogasuddhi, tāya ca āsayasuddhiyā adhigamabyattisiddhi, payogasuddhiyā āgamabyattisiddhi. Iti payogāsayasuddhassa āgamādhigamasampannassa vacanaṃ aruṇuggaṃ viya sūriyassa udayato, yoniso manasikāro viya ca kusalakammassa, arahati bhagavato vacanassa pubbaṅgamaṃ bhavitunti ṭhāne nidānaṃ ṭhapento <span class="bld">evaṃ me suta</span>ntiādimāha.</p>
  70. <p class="bodytext">Aparo nayo – <span class="bld">eva</span>nti iminā nānappakārapaṭivedhadīpakena vacanena attano atthapaṭibhānapaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ dīpeti. <span class="bld">Suta</span>nti iminā sotabbabhedapaṭivedhadīpakena dhammaniruttipaṭisambhidāsampattisabbhāvaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti ca idaṃ yoniso manasikāradīpakavacanaṃ bhāsamāno – ‘‘ete mayā dhammā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā’’ti dīpeti. <span class="bld">Suta</span>nti idaṃ savanayogadīpakavacanaṃ bhāsamāno – ‘‘bahū mayā dhammā sutā dhātā vacasā paricitā’’ti dīpeti. Tadubhayenapi atthabyañjanapāripūriṃ dīpento savane ādaraṃ janeti. Atthabyañjanaparipuṇṇañhi <a name="V1.0009"></a> dhammaṃ ādarena assuṇanto mahatā <a name="P1.0009"></a> hitā paribāhiro hotīti ādaraṃ janetvā sakkaccaṃ dhammo sotabboti.</p>
  71. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ</span> <a name="M1.0008"></a> <span class="bld">me suta</span>nti iminā pana sakalena vacanena āyasmā ānando tathāgatappaveditaṃ dhammaṃ attano adahanto asappurisabhūmiṃ atikkamati, sāvakattaṃ paṭijānanto sappurisabhūmiṃ okkamati. Tathā asaddhammā cittaṃ vuṭṭhāpeti, saddhamme cittaṃ patiṭṭhāpeti. ‘‘Kevalaṃ sutamevetaṃ mayā, tasseva pana bhagavato vacana’’nti dīpento attānaṃ parimoceti, satthāraṃ apadisati, jinavacanaṃ appeti, dhammanettiṃ patiṭṭhāpeti.</p>
  72. <p class="bodytext">Apica ‘‘evaṃ me suta’’nti attanā uppāditabhāvaṃ appaṭijānanto purimavacanaṃ vivaranto – ‘‘sammukhā paṭiggahitamidaṃ mayā tassa bhagavato catuvesārajjavisāradassa dasabaladharassa āsabhaṭṭhānaṭṭhāyino sīhanādanādino sabbasattuttamassa dhammissarassa dhammarājassa dhammādhipatino dhammadīpassa dhammasaraṇassa saddhammavaracakkavattino sammāsambuddhassa vacanaṃ, na ettha atthe vā dhamme vā pade vā byañjane vā kaṅkhā vā vimati vā kattabbā’’ti sabbadevamanussānaṃ imasmiṃ dhamme assaddhiyaṃ vināseti, saddhāsampadaṃ uppādetīti. Tenetaṃ vuccati –</p>
  73. <p class="gatha1">‘‘Vināsayati assaddhaṃ, saddhaṃ vaḍḍheti sāsane;</p>
  74. <p class="gathalast">Evaṃ me sutamiccevaṃ, vadaṃ gotamasāvako’’ti.</p>
  75. <p class="bodytext"><span class="bld">Eka</span>nti gaṇanaparicchedaniddeso. <span class="bld">Samaya</span>nti paricchinnaniddeso. <span class="bld">Ekaṃ samaya</span>nti aniyamitaparidīpanaṃ. Tattha <span class="bld">samaya</span>saddo –</p>
  76. <p class="gatha1">‘‘Samavāye khaṇe kāle, samūhe hetudiṭṭhisu;</p>
  77. <p class="gathalast">Paṭilābhe pahāne ca, paṭivedhe ca dissati’’.</p>
  78. <p class="bodytext">Tathā hissa ‘‘appeva nāma svepi upasaṅkameyyāma kālañca samayañca upādāyā’’ti evamādīsu (dī. ni. 1.447) samavāyo attho. ‘‘Ekova kho, bhikkhave, khaṇo ca samayo <a name="V1.0010"></a> ca brahmacariyavāsāyā’’tiādīsu (a. ni. 8.29) khaṇo. ‘‘Uṇhasamayo pariḷāhasamayo’’tiādīsu (pāci. 358) kālo. ‘‘Mahāsamayo <a name="P1.0010"></a> pavanasmi’’ntiādīsu (dī. ni. 2.332) samūho. ‘‘Samayopi kho te, bhaddāli, appaṭividdho ahosi, bhagavā kho sāvatthiyaṃ viharati, bhagavāpi maṃ jānissati – ‘bhaddāli, nāma bhikkhu satthusāsane sikkhāya aparipūrakārī’ti. Ayampi kho te<a name="M1.0009"></a>, bhaddāli, samayo appaṭividdho ahosī’’tiādīsu (ma. ni. 2.135) hetu. ‘‘Tena kho pana samayena uggāhamāno paribbājako samaṇamuṇḍikāputto samayappavādake tindukācīre ekasālake mallikāya ārāme paṭivasatī’’tiādīsu (ma. ni. 2.260) diṭṭhi.</p>
  79. <p class="gatha1">‘‘Diṭṭhe dhamme ca yo attho, yo cattho samparāyiko;</p>
  80. <p class="gathalast">Atthābhisamayā dhīro, paṇḍitoti pavuccatī’’ti. –</p>
  81. <p class="unindented">Ādīsu (saṃ. ni. 1.129) paṭilābho. ‘‘Sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’tiādīsu (ma. ni. 1.28) pahānaṃ. ‘‘Dukkhassa pīḷanaṭṭho saṅkhataṭṭho santāpaṭṭho vipariṇāmaṭṭho abhisamayaṭṭho’’tiādīsu (paṭi. ma. 2.8) paṭivedho. Idha panassa kālo attho. Tena saṃvacchara-utu-māsaḍḍhamāsa-ratti-diva-pubbaṇha-majjhanhika-sāyanha-paṭhamamajjhimapacchimayāma-muhuttādīsu kālappabhedabhūtesu samayesu ekaṃ samayanti dīpeti.</p>
  82. <p class="bodytext">Tattha kiñcāpi etesu saṃvaccharādīsu samayesu yaṃ yaṃ suttaṃ yasmiṃ yasmiṃ saṃvacchare utumhi māse pakkhe rattibhāge divasabhāge vā vuttaṃ, sabbaṃ taṃ therassa suviditaṃ suvavatthāpitaṃ paññāya. Yasmā pana ‘‘evaṃ me sutaṃ asukasaṃvacchare asukautumhi asukamāse asukapakkhe asukarattibhāge asukadivasabhāge vā’’ti evaṃ vutte na sakkā sukhena dhāretuṃ vā uddisituṃ vā uddisāpetuṃ vā, bahu ca vattabbaṃ hoti, tasmā ekeneva padena tamatthaṃ samodhānetvā ‘‘ekaṃ samaya’’nti āha.</p>
  83. <p class="bodytext">Ye vā ime gabbhokkantisamayo jātisamayo saṃvegasamayo abhinikkhamanasamayo dukkarakārikasamayo māravijayasamayo abhisambodhisamayo diṭṭhadhammasukhavihārasamayo desanāsamayo parinibbānasamayoti evamādayo bhagavato devamanussesu ativiya suppakāsā <a name="P1.0011"></a> anekakālappabhedā <a name="V1.0011"></a> eva samayā. Tesu samayesu desanāsamayasaṅkhātaṃ ekaṃ samayanti dīpeti. Yo cāyaṃ ñāṇakaruṇākiccasamayesu karuṇākiccasamayo, attahitaparahitapaṭipattisamayesu parahitapaṭipattisamayo<a name="M1.0010"></a>, sannipatitānaṃ karaṇīyadvayasamayesu dhammikathāsamayo, desanāpaṭipattisamayesu desanāsamayo, tesupi samayesu aññataraṃ sandhāya ‘‘ekaṃ samaya’’nti āha.</p>
  84. <p class="bodytext">Kasmā panettha yathā abhidhamme ‘‘yasmiṃ samaye kāmāvacara’’nti ca ito aññesu suttapadesu ‘‘yasmiṃ samaye, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehī’’ti ca bhummavacanena niddeso kato, vinaye ca ‘‘tena samayena buddho bhagavā’’ti karaṇavacanena, tathā akatvā ‘‘ekaṃ samaya’’nti upayogavacanena niddeso katoti. Tattha tathā, idha ca aññathā atthasambhavato. Tattha hi abhidhamme ito aññesu suttapadesu ca adhikaraṇattho bhāvenabhāvalakkhaṇattho ca sambhavati. Adhikaraṇañhi kālattho samūhattho ca samayo, tattha vuttānaṃ phassādidhammānaṃ khaṇasamavāyahetusaṅkhātassa ca samayassa bhāvena tesaṃ bhāvo lakkhīyati. Tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha bhummavacananiddeso kato.</p>
  85. <p class="bodytext">Vinaye ca hetuattho karaṇattho ca sambhavati. Yo hi so sikkhāpadapaññattisamayo sāriputtādīhipi dubbiññeyyo, tena samayena hetubhūtena karaṇabhūtena ca sikkhāpadāni paññāpayanto sikkhāpadapaññattihetuñca apekkhamāno bhagavā tattha tattha vihāsi. Tasmā tadatthajotanatthaṃ tattha karaṇavacanena niddeso kato.</p>
  86. <p class="bodytext">Idha pana aññasmiṃ ca evaṃjātike accantasaṃyogattho sambhavati. Yañhi samayaṃ bhagavā imaṃ aññaṃ vā suttantaṃ desesi, accantameva taṃ samayaṃ karuṇāvihārena vihāsi. Tasmā tadatthajotanatthaṃ idha upayogavacananiddeso katoti.</p>
  87. <p class="bodytext">Tenetaṃ vuccati –</p>
  88. <p class="gatha1">‘‘Taṃ taṃ atthamapekkhitvā, bhummena karaṇena ca;</p>
  89. <p class="gathalast">Aññatra samayo vutto, upayogena so idhā’’ti.</p>
  90. <p class="bodytext">Porāṇā <a name="V1.0012"></a><a name="P1.0012"></a> pana vaṇṇayanti – ‘‘tasmiṃ samaye’’ti vā ‘‘tena samayenā’’ti vā ‘‘ekaṃ samaya’’nti vā abhilāpamattabhedo esa, sabbattha bhummameva <a name="M1.0011"></a> atthoti. Tasmā ‘‘ekaṃ samaya’’nti vuttepi ‘‘ekasmiṃ samaye’’ti attho veditabbo.</p>
  91. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhagavā</span>ti garu. Garuṃ hi loke ‘‘bhagavā’’ti vadanti. Ayañca sabbaguṇavisiṭṭhatāya sabbasattānaṃ garu, tasmā ‘‘bhagavā’’ti veditabbo. Porāṇehipi vuttaṃ –</p>
  92. <p class="gatha1">‘‘Bhagavāti vacanaṃ seṭṭhaṃ, bhagavāti vacanamuttamaṃ;</p>
  93. <p class="gathalast">Garu gāravayutto so, bhagavā tena vuccatī’’ti. (visuddhi. 1.142);</p>
  94. <p class="bodytext">Apica –</p>
  95. <p class="gatha1">‘‘Bhagyavā bhaggavā yutto, bhagehi ca vibhattavā;</p>
  96. <p class="gathalast">Bhattavā vantagamano, bhavesu bhagavā tato’’ti. –</p>
  97. <p class="unindented">Imissā gāthāya vasenassa padassa vitthārato attho veditabbo. So ca <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.144) buddhānussatiniddese vuttoyeva.</p>
  98. <p class="bodytext">Ettāvatā cettha <span class="bld">evaṃ me suta</span>nti vacanena yathāsutaṃ dhammaṃ dassento bhagavato dhammasarīraṃ paccakkhaṃ karoti. Tena ‘‘nayidaṃ atikkantasatthukaṃ pāvacanaṃ, ayaṃ vo satthā’’ti satthu adassanena ukkaṇṭhitaṃ janaṃ samassāseti. <span class="bld">Ekaṃ samayaṃ bhagavā</span>ti vacanena tasmiṃ samaye bhagavato avijjamānabhāvaṃ dassento rūpakāyaparinibbānaṃ sādheti. Tena ‘‘evaṃvidhassa nāma ariyadhammassa desako dasabaladharo vajirasaṅghātasamānakāyo sopi bhagavā parinibbuto, kena aññena jīvite āsā janetabbā’’ti jīvitamadamattaṃ janaṃ saṃvejeti, saddhamme cassa ussāhaṃ janeti. <span class="bld">Eva</span>nti ca bhaṇanto desanāsampattiṃ niddisati. <span class="bld">Me suta</span>nti sāvakasampattiṃ. <span class="bld">Ekaṃ samaya</span>nti kālasampattiṃ. <span class="bld">Bhagavā</span>ti desakasampattiṃ.</p>
  99. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāvatthiya</span>nti evaṃnāmake nagare. Samīpatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. <span class="bld">Viharatī</span>ti <a name="P1.0013"></a> avisesena iriyāpathadibbabrahmaariyavihāresu <a name="V1.0013"></a> aññataravihārasamaṅgīparidīpanametaṃ. Idha pana ṭhānagamananisajjāsayanappabhedesu iriyāpathesu aññatarairiyāpathasamāyogaparidīpanaṃ<a name="M1.0012"></a>, tena ṭhitopi gacchantopi nisinnopi sayānopi bhagavā viharaticceva veditabbo. So hi ekaṃ iriyāpathabādhanaṃ aññena iriyāpathena vicchinditvā aparipatantaṃ attabhāvaṃ harati pavatteti, tasmā ‘‘viharatī’’ti vuccati.</p>
  100. <p class="bodytext"><span class="bld">Jetavane</span>ti jetassa rājakumārassa vane. Tañhi tena ropitaṃ saṃvaḍḍhitaṃ paripālitaṃ ahosi, tasmā ‘‘jetavana’’nti saṅkhaṃ gataṃ. Tasmiṃ jetavane. <span class="bld">Anāthapiṇḍikassa ārāme</span>ti anāthapiṇḍikena gahapatinā catupaññāsahiraññakoṭipariccāgena buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyātitattā ‘‘anāthapiṇḍikassa ārāmo’’ti saṅkhaṃ gate ārāme. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana papañcasūdaniyā majjhimaṭṭhakathāya sabbāsavasuttavaṇṇanāyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.14) vutto.</p>
  101. <p class="bodytext">Tattha siyā – yadi tāva bhagavā sāvatthiyaṃ viharati, ‘‘jetavane’’ti na vattabbaṃ. Atha tattha viharati, ‘‘sāvatthiya’’nti na vattabbaṃ. Na hi sakkā ubhayattha ekaṃ samayaṃ viharitunti. Na kho panetaṃ evaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
  102. <p class="bodytext">Nanu avocumha ‘‘samīpatthe bhummavacana’’nti. Tasmā yathā gaṅgāyamunādīnaṃ samīpe goyūthāni carantāni ‘‘gaṅgāyaṃ caranti, yamunāyaṃ carantī’’ti vuccati, evamidhāpi yadidaṃ sāvatthiyā samīpe jetavanaṃ, tattha viharanto vuccati ‘‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane’’ti. Gocaragāmanidassanatthaṃ hissa sāvatthivacanaṃ, pabbajitānurūpanivāsaṭṭhānanidassanatthaṃ sesavacanaṃ.</p>
  103. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññatarā devatā</span>ti nāmagottavasena apākaṭā ekā devatāti attho. ‘‘Abhijānāti no, bhante, bhagavā ahu ñātaññatarassa mahesakkhassa yakkhassa saṃkhittena taṇhāsaṅkhayavimuttiṃ bhāsitā’’ti ettha pana abhiññāto sakkopi devarājā ‘‘aññataro’’ti vutto. ‘‘Devatā’’ti <a name="P1.0014"></a> ca idaṃ devānampi devadhītānampi sādhāraṇavacanaṃ. Imasmiṃ panatthe devo adhippeto, so ca kho rūpāvacarānaṃ devānaṃ aññataro.</p>
  104. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhikkantāya rattiyā</span>ti ettha abhikkanta-saddo khayasundarābhirūpaabbhānumodanādīsu dissati<a name="V1.0014"></a>. Tattha ‘‘abhikkantā, bhante, ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo<a name="M1.0013"></a>, ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkha’’nti evamādīsu (a. ni. 8.20; cūḷava. 383) khaye dissati. ‘‘Ayaṃ imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ abhikkantataro ca paṇītataro cā’’ti evamādīsu (a. ni. 4.100) sundare.</p>
  105. <p class="gatha1">‘‘Ko me vandati pādāni, iddhiyā yasasā jalaṃ;</p>
  106. <p class="gathalast">Abhikkantena vaṇṇena, sabbā obhāsayaṃ disā’’ti. –</p>
  107. <p class="unindented">Evamādīsu (vi. va. 857) abhirūpe. ‘‘Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotamā’’ti evamādīsu (pārā. 15) abbhānumodane. Idha pana khaye. Tena abhikkantāya rattiyā, parikkhīṇāya rattiyāti vuttaṃ hoti. Tatthāyaṃ devaputto majjhimayāmasamanantare āgatoti veditabbo. Niyāmo hi kiresa devatānaṃ yadidaṃ buddhānaṃ vā buddhasāvakānaṃ vā upaṭṭhānaṃ āgacchantā majjhimayāmasamanantareyeva āgacchanti.</p>
  108. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhikkantavaṇṇā</span>ti idha <span class="bld">abhikkanta</span>-saddo abhirūpe, <span class="bld">vaṇṇa</span>-saddo pana chavithuti-kulavagga-kāraṇa-saṇṭhānappamāṇa-rūpāyatanādīsu dissati. Tattha ‘‘suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā’’ti evamādīsu (su. ni. 553) chaviyā. ‘‘Kadā saññūḷhā pana te, gahapati, ime samaṇassa vaṇṇā’’ti evamādīsu (ma. ni. 2.77) thutiyaṃ. ‘‘Cattārome, bho gotama, vaṇṇā’’ti evamādīsu (dī. ni. 3.115) kulavagge. ‘‘Atha kena nu vaṇṇena, gandhathenoti vuccatī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.234) kāraṇe. ‘‘Mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.138) saṇṭhāne. ‘‘Tayo pattassa vaṇṇā’’ti evamādīsu (pārā. 602) pamāṇe. ‘‘Vaṇṇo gandho raso ojā’’ti evamādīsu rūpāyatane. So idha chaviyā daṭṭhabbo. Tena abhikkantavaṇṇā abhirūpacchavi, iṭṭhavaṇṇā manāpavaṇṇāti vuttaṃ hoti. Devatā hi manussalokaṃ āgacchamānā pakativaṇṇaṃ pakatiiddhiṃ jahitvā oḷārikaṃ attabhāvaṃ katvā <a name="P1.0015"></a> atirekavaṇṇaṃ atirekaiddhiṃ māpetvā naṭasamajjādīni gacchantā manussā viya abhisaṅkhatena kāyena āgacchanti. Tattha kāmāvacarā anabhisaṅkhatenapi āgantuṃ sakkonti, rūpāvacarā pana na <a name="M1.0014"></a> sakkonti. Tesañhi atisukhumo attabhāvo, na tena <a name="V1.0015"></a> iriyāpathakappanaṃ hoti. Tasmā ayaṃ devaputto abhisaṅkhateneva āgato. Tena vuttaṃ ‘‘abhikkantavaṇṇā’’ti.</p>
  109. <p class="bodytext"><span class="bld">Kevalakappa</span>nti ettha <span class="bld">kevala</span>-saddo anavasesa-yebhuyyābyāmissānatirekadaḷhatthavisaṃyogādianekattho. Tathā hissa ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariya’’nti evamādīsu (pārā. 1) anavasesatthamattho. ‘‘Kevalakappā ca aṅgamagadhā pahūtaṃ khādanīyabhojanīyaṃ ādāya upasaṅkamissantī’’ti evamādīsu (mahāva. 43) yebhuyyatā. ‘‘Kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti evamādīsu (vibha. 225) abyāmissatā. ‘‘Kevalaṃ saddhāmattakaṃ nūna ayamāyasmā’’ti evamādīsu (mahāva. 244) anatirekatā. ‘‘Āyasmato, bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṅghabhedāya ṭhito’’ti evamādīsu (a. ni. 4.243) daḷhatthatā. ‘‘Kevalī vusitavā uttamapurisoti vuccatī’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 3.57) visaṃyogo attho. Idha panassa anavasesattho adhippeto.</p>
  110. <p class="bodytext"><span class="bld">Kappa</span>-saddo panāyaṃ abhisaddahana-vohāra-kāla-paññatti-chedana-vikappa-lesasamantabhāvādianekattho. Tathā hissa ‘‘okappaniyametaṃ bhoto gotamassa, yathā taṃ arahato sammāsambuddhassā’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) abhisaddahanamattho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, pañcahi samaṇakappehi phalaṃ paribhuñjitu’’nti evamādīsu (cūḷava. 250) vohāro. ‘‘Yena sudaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti evamādīsu (ma. ni. 1.387) kālo. ‘‘Iccāyasmā kappo’’ti evamādīsu paññatti. ‘‘Alaṅkato kappitakesamassū’’ti evamādīsu (vi. va. 1094, 1101) chedanaṃ. ‘‘Kappati dvaṅgulakappo’’ti evamādīsu (cūḷava. 446) vikappo. ‘‘Ātthi kappo nipajjitu’’nti <a name="P1.0016"></a> evamādīsu (a. ni. 8.80) leso. ‘‘Kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā’’ti evamādīsu (saṃ. ni. 1.94) samantabhāvo. Idha panassa samantabhāvattho adhippeto. Tasmā <span class="bld">kevalakappaṃ jetavana</span>nti ettha ‘‘anavasesaṃ samantato jetavana’’nti evamattho daṭṭhabbo.</p>
  111. <p class="bodytext"><span class="bld">Obhāsetvā</span>ti <a name="M1.0015"></a> vatthālaṅkārasarīrasamuṭṭhitāya ābhāya pharitvā, candimā viya sūriyo viya ca ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho.</p>
  112. <p class="bodytext"><span class="bld">Yenā</span>ti <a name="V1.0016"></a> bhummatthe karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Yena bhagavā tenupasaṅkamī</span>ti tasmā ‘‘yattha bhagavā, tattha upasaṅkamī’’ti evamettha attho daṭṭhabbo. Yena vā kāraṇena bhagavā devamanussehi upasaṅkamitabbo, tena kāraṇena upasaṅkamīti evamettha attho daṭṭhabbo. Kena ca kāraṇena bhagavā upasaṅkamitabbo? Nānappakāraguṇavisesādhigamādhippāyena, sāduphalūpabhogādhippāyena dijagaṇehi niccaphalitamahārukkho viya. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti ca gatāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Upasaṅkamitvā</span>ti upasaṅkamanapariyosānadīpanaṃ. Atha vā evaṃ gatā tato āsannataraṃ ṭhānaṃ bhagavato samīpasaṅkhātaṃ gantvātipi vuttaṃ hoti.</p>
  113. <p class="bodytext">Idāni yenatthena loke aggapuggalassa upaṭṭhānaṃ āgatā, taṃ pucchitukāmā dasanakhasamodhānasamujjalaṃ añjuliṃ sirasi patiṭṭhapetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. <span class="bld">Ekamanta</span>nti bhāvanapuṃsakaniddeso – ‘‘visamaṃ candimasūriyā parivattantī’’tiādīsu (a. ni. 4.70) viya. Tasmā yathā ṭhitā ekamantaṃ ṭhitā hoti, tathā aṭṭhāsīti evamettha attho daṭṭhabbo. Bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ. <span class="bld">Aṭṭhāsī</span>ti ṭhānaṃ kappesi. Paṇḍitā hi devamanussā garuṭṭhāniyaṃ upasaṅkamitvā āsanakusalatāya ekamantaṃ tiṭṭhanti, ayañca devo tesaṃ aññataro, tasmā ekamantaṃ aṭṭhāsi.</p>
  114. <p class="bodytext">Kathaṃ ṭhito pana ekamantaṃ ṭhito hotīti? Cha ṭhānadose vajjetvā. Seyyathidaṃ – atidūraṃ, accāsannaṃ, uparivātaṃ<a name="P1.0017"></a>, unnatappadesaṃ, atisammukhaṃ, atipacchāti. Atidūre ṭhito hi sace kathetukāmo hoti, uccāsaddena kathetabbaṃ hoti. Accāsanne ṭhito saṅghaṭṭanaṃ karoti. Uparivāte ṭhito sarīragandhena bādhati. Unnatappadese ṭhito agāravaṃ pakāseti. Atisammukhā ṭhito sace daṭṭhukāmo hoti, cakkhunā cakkhuṃ āhacca daṭṭhabbaṃ hoti. Atipacchā ṭhito sace daṭṭhukāmo hoti, gīvaṃ pasāretvā daṭṭhabbaṃ hoti. Tasmā ayampi ete cha ṭhānadose vajjetvā aṭṭhāsi. Tena vuttaṃ ‘‘ekamantaṃ aṭṭhāsī’’ti.</p>
  115. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadavocā</span>ti <a name="M1.0016"></a> etaṃ avoca. <span class="bld">Kathaṃ nū</span>ti kāraṇapucchā. Bhagavato hi tiṇṇoghabhāvo dasasahassilokadhātuyā pākaṭo, tenimissā devatāya tattha kaṅkhā natthi, iminā pana kāraṇena ‘‘tiṇṇo’’ti na jānāti, tena sā taṃ kāraṇaṃ pucchamānā evamāha.</p>
  116. <p class="bodytext"><span class="bld">Mārisā</span>ti <a name="V1.0017"></a> devatānaṃ piyasamudācāravacanametaṃ. Niddukkhāti vuttaṃ hoti. Yadi evaṃ ‘‘yadā kho te, mārisa, saṅkunā saṅku hadaye samāgaccheyya, atha naṃ tvaṃ jāneyyāsi ‘vassasahassaṃ me niraye paccamānassā’’’ti (ma. ni. 1.512) idaṃ virujjhati. Na hi nerayikasatto niddukkho nāma hoti. Kiñcāpi na niddukkho, ruḷhīsaddena pana evaṃ vuccati. Pubbe kira paṭhamakappikānaṃ niddukkhānaṃ sukhasamappitānaṃ esa vohāro, aparabhāge dukkhaṃ hotu vā mā vā, ruḷhīsaddena ayaṃ vohāro vuccateva nippadumāpi nirudakāpi vā pokkharaṇī pokkharaṇī viya.</p>
  117. <p class="bodytext"><span class="bld">Oghamatarī</span>ti ettha cattāro oghā, kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjoghoti. Tattha pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo kāmogho nāma. Rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti ca bhavogho nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhogho nāma. Catūsu saccesu aññāṇaṃ avijjogho nāma. Tattha kāmogho aṭṭhasu lobhasahagatesu cittuppādesu uppajjati, bhavogho catūsu diṭṭhigatavippayuttalobhasahagatesu cittuppādesu uppajjati, diṭṭhogho catūsu diṭṭhigatasampayuttesu cittuppādesu uppajjati, avijjogho sabbākusalesu uppajjati.</p>
  118. <p class="bodytext">Sabbopi cesa avahananaṭṭhena rāsaṭṭhena ca oghoti veditabbo. <span class="bld">Avahananaṭṭhenā</span>ti <a name="P1.0018"></a> adhogamanaṭṭhena. Ayañhi attano vasaṃ gate satte adho gameti, nirayādibhedāya duggatiyaṃyeva nibbatteti, uparibhāvaṃ vā nibbānaṃ gantuṃ adento adho tīsu bhavesu catūsu yonīsu pañcasu gatīsu sattasu viññāṇaṭṭhitīsu navasu sattāvāsesu ca gametītipi attho. <span class="bld">Rāsaṭṭhenā</span>ti mahantaṭṭhena. Mahā heso kilesarāsi avīcito paṭṭhāya yāva bhavaggā patthaṭo, yadidaṃ pañcasu kāmaguṇesu chandarāgo nāma. Sesesupi eseva nayo. Evamayaṃ rāsaṭṭhenāpi oghoti <a name="M1.0017"></a> veditabbo. <span class="bld">Atarī</span>ti imaṃ catubbidhampi oghaṃ kena nu tvaṃ, mārisa, kāraṇena tiṇṇoti pucchati.</p>
  119. <p class="bodytext">Athassā bhagavā pañhaṃ vissajjento <span class="bld">appatiṭṭhaṃ khvāha</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">appatiṭṭha</span>nti appatiṭṭhahanto. <span class="bld">Anāyūha</span>nti anāyūhanto, avāyamantoti attho. Iti bhagavā gūḷhaṃ paṭicchannaṃ katvā pañhaṃ kathesi. Devatāpi naṃ sutvā ‘‘bāhirakaṃ tāva oghaṃ tarantā nāma ṭhātabbaṭṭhāne tiṭṭhantā taritabbaṭṭhāne āyūhantā taranti, ayaṃ pana avīcito yāva bhavaggā patthaṭaṃ <a name="V1.0018"></a> kilesoghaṃ kilesarāsiṃ appatiṭṭhahanto anāyūhanto atarinti āha. Kiṃ nu kho etaṃ? Kathaṃ nu kho eta’’nti? Vimatiṃ pakkhantā pañhassa atthaṃ na aññāsi.</p>
  120. <p class="bodytext">Kiṃ pana bhagavatā yathā sattā na jānanti, evaṃ kathanatthāya pāramiyo pūretvā sabbaññutā paṭividdhāti? Na etadatthāya paṭividdhā. Dve pana bhagavato desanā niggahamukhena ca anuggahamukhena ca. Tattha ye paṇḍitamānino honti aññātepi ñātasaññino pañcasatā brāhmaṇapabbajitā viya, tesaṃ mānaniggahatthaṃ yathā na jānanti, evaṃ mūlapariyāyādisadisaṃ dhammaṃ deseti. Ayaṃ niggahamukhena desanā. Vuttampi cetaṃ ‘‘niggayha niggayhāhaṃ, ānanda, vakkhāmi, pavayha pavayha, ānanda, vakkhāmi, yo sāro, so ṭhassatī’’ti (ma. ni. 3.196). Ye <a name="P1.0019"></a> pana ujukā sikkhākāmā, tesaṃ suviññeyyaṃ katvā ākaṅkheyyasuttādisadisaṃ dhammaṃ deseti, ‘‘abhirama, tissa, abhirama, tissa, ahamovādena ahamanuggahena ahamanusāsaniyā’’ti (saṃ. ni. 3.84) ca ne samassāseti. Ayaṃ anuggahamukhena desanā.</p>
  121. <p class="bodytext">Ayaṃ pana devaputto mānatthaddho paṇḍitamānī, evaṃ kirassa ahosi – ahaṃ oghaṃ jānāmi, tathāgatassa oghatiṇṇabhāvaṃ jānāmi, ‘‘iminā pana kāraṇena tiṇṇo’’ti ettakamattaṃ na jānāmi. Iti mayhaṃ ñātameva bahu, appaṃ aññātaṃ, tamahaṃ kathitamattameva jānissāmi. Kiñhi nāma taṃ bhagavā vadeyya, yassāhaṃ atthaṃ na jāneyyanti. Atha satthā ‘‘ayaṃ kiliṭṭhavatthaṃ viya <a name="M1.0018"></a> raṅgajātaṃ abhabbo imaṃ mānaṃ appahāya desanaṃ sampaṭicchituṃ, mānaniggahaṃ tāvassa katvā puna nīcacittena pucchantassa pakāsessāmī’’ti paṭicchannaṃ katvā pañhaṃ kathesi. Sopi nihatamāno ahosi, sā cassa nihatamānatā uttaripañhapucchaneneva veditabbā. Tassa pana pañhapucchanassa ayamattho – kathaṃ pana tvaṃ, mārisa, appatiṭṭhaṃ anāyūhaṃ oghamatari, yathāhaṃ jānāmi, evaṃ me kathehīti.</p>
  122. <p class="bodytext">Athassa bhagavā kathento <span class="bld">yadāsvāha</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">yadā svāha</span>nti yasmiṃ kāle ahaṃ. Sukāro nipātamattaṃ. Yathā ca ettha, evaṃ sabbapadesu. <span class="bld">Saṃsīdāmī</span>ti paṭicchannaṃ katvā ataranto tattheva osīdāmi. <span class="bld">Nibbuyhāmī</span>ti ṭhātuṃ asakkonto ativattāmi. Iti ṭhāne ca vāyāme ca dosaṃ disvā atiṭṭhanto avāyamanto oghamatarinti evaṃ bhagavatā pañho kathito. Devatāyapi paṭividdho, na pana pākaṭo, tassa pākaṭīkaraṇatthaṃ satta dukā dassitā. Kilesavasena <a name="V1.0019"></a> hi santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, abhisaṅkhāravasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Taṇhādiṭṭhīhi vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, avasesakilesānañceva abhisaṅkhārānañca vasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Taṇhāvasena vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, diṭṭhivasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Sassatadiṭṭhiyā vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, ucchedadiṭṭhiyā āyūhanto nibbuyhati nāma. Olīyanābhinivesā hi bhavadiṭṭhi, atidhāvanābhinivesā vibhavadiṭṭhi<a name="P1.0020"></a>. Līnavasena vā santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, uddhaccavasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Tathā kāmasukhallikānuyogavasena santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, attakilamathānuyogavasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Sabbākusalābhisaṅkhāravasena santiṭṭhanto saṃsīdati nāma, sabbalokiyakusalābhisaṅkhāravasena āyūhanto nibbuyhati nāma. Vuttampi cetaṃ – ‘‘seyyathāpi, cunda, ye keci akusalā dhammā, sabbe te adhobhāgaṅgamanīyā, ye keci kusalā dhammā, sabbe te uparibhāgaṅgamanīyā’’ti (ma. ni. 1.86).</p>
  123. <p class="bodytext">Imaṃ pañhavissajjanaṃ sutvāva devatā sotāpattiphale patiṭṭhāya tuṭṭhā pasannā attano tuṭṭhiñca pasādañca pakāsayantī <span class="bld">cirassaṃ vatā</span>ti gāthamāha. Tattha <span class="bld">cirassa</span>nti cirassa kālassa accayenāti attho. Ayaṃ <a name="M1.0019"></a> kira devatā kassapasammāsambuddhaṃ disvā tassa parinibbānato paṭṭhāya antarā aññaṃ buddhaṃ na diṭṭhapubbā, tasmā ajja bhagavantaṃ disvā evamāha. Kiṃ panimāya devatāya ito pubbe satthā na diṭṭhapubboti. Diṭṭhapubbo vā hotu adiṭṭhapubbo vā, dassanaṃ upādāya evaṃ vattuṃ vaṭṭati. <span class="bld">Brāhmaṇa</span>nti bāhitapāpaṃ khīṇāsavabrāhmaṇaṃ. <span class="bld">Parinibbuta</span>nti kilesanibbānena nibbutaṃ. <span class="bld">Loke</span>ti sattaloke. <span class="bld">Visattika</span>nti rūpādīsu ārammaṇesu āsattavisattatādīhi kāraṇehi visattikā vuccati taṇhā, taṃ visattikaṃ appatiṭṭhamānaṃ anāyūhamānaṃ tiṇṇaṃ nittiṇṇaṃ uttiṇṇaṃ cirassaṃ vata khīṇāsavabrāhmaṇaṃ passāmīti attho.</p>
  124. <p class="bodytext"><span class="bld">Samanuñño satthā ahosī</span>ti tassā devatāya vacanaṃ citteneva samanumodi, ekajjhāsayo ahosi. <span class="bld">Antaradhāyī</span>ti abhisaṅkhatakāyaṃ jahitvā attano pakatiupādiṇṇakakāyasmiṃyeva ṭhatvā laddhāsā laddhapatiṭṭhā hutvā dasabalaṃ gandhehi ca mālehi ca pūjetvā attano bhavanaṃyeva agamāsīti.</p>
  125. <p class="centered">Oghataraṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  126. <p class="subhead">2. Nimokkhasuttavaṇṇanā</p>
  127. <p class="bodytext"><a name="para2"></a><a name="para2_sn1"></a><span class="paranum">2</span>. Idāni <a name="V1.0020"></a> dutiyasuttato paṭṭhāya paṭhamamāgatañca uttānatthañca pahāya yaṃ yaṃ anuttānaṃ, taṃ tadeva vaṇṇayissāma. <span class="bld">Jānāsi no</span>ti jānāsi nu. <span class="bld">Nimokkha</span>ntiādīni maggādīnaṃ nāmāni<a name="P1.0021"></a>. Maggena hi sattā kilesabandhanato nimuccanti, tasmā maggo sattānaṃ <span class="bld">nimokkho</span>ti vutto. Phalakkhaṇe pana te kilesabandhanato pamuttā, tasmā phalaṃ sattānaṃ <span class="bld">pamokkho</span>ti vuttaṃ. Nibbānaṃ patvā sattānaṃ sabbadukkhaṃ viviccati, tasmā nibbānaṃ <span class="bld">viveko</span>ti vuttaṃ. Sabbāni vā etāni nibbānasseva nāmāni. Nibbānañhi patvā sattā sabbadukkhato nimuccanti pamuccanti viviccanti, tasmā tadeva ‘‘nimokkho pamokkho viveko’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Jānāmi khvāha</span>nti jānāmi kho ahaṃ. Avadhāraṇattho khokāro<a name="M1.0020"></a>. Ahaṃ jānāmiyeva. Sattānaṃ nimokkhādijānanatthameva hi mayā samatiṃsa pāramiyo pūretvā sabbaññutaññāṇaṃ paṭividdhanti sīhanādaṃ nadati. Buddhasīhanādaṃ nāma kira etaṃ suttaṃ.</p>
  128. <p class="bodytext"><span class="bld">Nandībhavaparikkhayā</span>ti nandīmūlakassa kammabhavassa parikkhayena. Nandiyā ca bhavassa cātipi vaṭṭati. Tattha hi purimanaye nandībhavena tividhakammābhisaṅkhāravasena saṅkhārakkhandho gahito, saññāviññāṇehi taṃsampayuttā ca dve khandhā. Tehi pana tīhi khandhehi sampayuttā vedanā tesaṃ gahaṇena gahitāvāti anupādiṇṇakānaṃ catunnaṃ arūpakkhandhānaṃ appavattivasena saupādisesaṃ nibbānaṃ kathitaṃ hoti. <span class="bld">Vedanānaṃ nirodhā upasamā</span>ti upādiṇṇakavedanānaṃ nirodhena ca upasamena ca. Tattha vedanāgahaṇena taṃsampayuttā tayo khandhā gahitāva honti, tesaṃ vatthārammaṇavasena rūpakkhandhopi. Evaṃ imesaṃ upādiṇṇakānaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ appavattivasena anupādisesaṃ nibbānaṃ kathitaṃ hoti. Dutiyanaye pana nandiggahaṇena saṅkhārakkhandho gahito, bhavaggahaṇena upapattibhavasaṅkhāto rūpakkhandho, saññādīhi sarūpeneva tayo khandhā. Evaṃ imesaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ appavattivasena nibbānaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Imameva ca nayaṃ catunikāyikabhaṇḍikatthero roceti. Iti nibbānavaseneva bhagavā desanaṃ niṭṭhāpesīti.</p>
  129. <p class="centered">Nimokkhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  130. <p class="subhead">3. Upanīyasuttavaṇṇanā</p>
  131. <p class="bodytext"><a name="para3"></a><a name="para3_sn1"></a><span class="paranum">3</span>. Tatiye <a name="V1.0021"></a><a name="P1.0022"></a> <span class="bld">upanīyatī</span>ti parikkhīyati nirujjhati, upagacchati vā, anupubbena maraṇaṃ upetīti attho. Yathā vā gopālena gogaṇo nīyati, evaṃ jarāya maraṇasantikaṃ upanīyatīti attho. <span class="bld">Jīvita</span>nti jīvitindriyaṃ. <span class="bld">Appa</span>nti parittaṃ thokaṃ. Tassa dvīhākārehi parittatā veditabbā sarasaparittatāya ca khaṇaparittatāya ca. Sarasaparittatāyapi hi ‘‘yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti (dī. ni. 2.7; saṃ. ni. 2.143) vacanato parittaṃ. Khaṇaparittatāyapi. Paramatthato hi atiparitto sattānaṃ jīvitakkhaṇo ekacittappavattimattoyeva<a name="M1.0021"></a>. Yathā nāma rathacakkaṃ pavattamānampi ekeneva nemippadesena pavattati, tiṭṭhamānampi ekeneva tiṭṭhati, evamevaṃ ekacittakkhaṇikaṃ sattānaṃ jīvitaṃ, tasmiṃ citte niruddhamatte satto niruddhoti vuccati. Yathāha – atīte cittakkhaṇe jīvittha na jīvati na jīvissati, anāgate cittakkhaṇe jīvissati na jīvati na jīvittha, paccuppanne cittakkhaṇe jīvati na jīvittha na jīvissati.</p>
  132. <p class="gatha1">‘‘Jīvitaṃ attabhāvo ca, sukhadukkhā ca kevalā;</p>
  133. <p class="gathalast">Ekacittasamāyuttā, lahuso vattate khaṇo.</p>
  134. <p class="gatha1">‘‘Ye niruddhā marantassa, tiṭṭhamānassa vā idha;</p>
  135. <p class="gathalast">Sabbepi sadisā khandhā, gatā appaṭisandhikā.</p>
  136. <p class="gatha1">‘‘Anibbattena na jāto, paccuppannena jīvati;</p>
  137. <p class="gathalast">Cittabhaṅgā mato loko, paññatti paramatthiyā’’ti. (mahāni. 10);</p>
  138. <p class="bodytext"><span class="bld">Jarūpanītassā</span>ti jaraṃ upagatassa, jarāya vā maraṇasantikaṃ upanītassa. <span class="bld">Na santi tāṇā</span>ti tāṇaṃ leṇaṃ saraṇaṃ bhavituṃ samatthā nāma keci natthi. <span class="bld">Etaṃ bhaya</span>nti etaṃ jīvitindriyassa maraṇūpagamanaṃ, āyuparittatā, jarūpanītassa tāṇābhāvoti tividhaṃ bhayaṃ bhayavatthu bhayakāraṇanti <a name="P1.0023"></a> attho. <span class="bld">Puññāni kayirātha sukhāvahānī</span>ti viññū puriso sukhāvahāni sukhadāyakāni puññāni kareyya. Iti devatā rūpāvacarajjhānaṃ sandhāya pubbacetanaṃ aparacetanaṃ muñcacetanañca gahetvā bahuvacanavasena <a name="V1.0022"></a> ‘‘puññānī’’ti āha. Jhānassādaṃ jhānanikantiṃ jhānasukhañca gahetvā ‘‘sukhāvahānī’’ti āha. Tassā kira devatāya sayaṃ dīghāyukaṭṭhāne brahmaloke nibbattattā heṭṭhā kāmāvacaradevesu parittāyukaṭṭhāne cavamāne upapajjamāne ca thullaphusitake vuṭṭhipātasadise satte disvā etadahosi ‘‘ahovatime sattā jhānaṃ bhāvetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā brahmaloke ekakappa-dvekappa-catukappa-aṭṭhakappa-soḷasakappa-dvattiṃsakappa-catusaṭṭhikappappamāṇaṃ addhānaṃ tiṭṭheyyu’’nti. Tasmā evamāha.</p>
  139. <p class="bodytext">Atha bhagavā – ‘‘ayaṃ devatā aniyyānikaṃ vaṭṭakathaṃ kathetī’’ti vivaṭṭamassā dassento dutiyaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">lokāmisa</span>nti dve lokāmisā <a name="M1.0022"></a> pariyāyena ca nippariyāyena ca. Pariyāyena tebhūmakavaṭṭaṃ lokāmisaṃ, nippariyāyena cattāro paccayā. Idha pariyāyalokāmisaṃ adhippetaṃ. Nippariyāyalokāmisampi vaṭṭatiyeva. <span class="bld">Santipekkho</span>ti nibbānasaṅkhātaṃ accantasantiṃ pekkhanto icchanto patthayantoti.</p>
  140. <p class="centered">Upanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  141. <p class="subhead">4. Accentisuttavaṇṇanā</p>
  142. <p class="bodytext"><a name="para4"></a><a name="para4_sn1"></a><span class="paranum">4</span>. Catutthe <span class="bld">accentī</span>ti atikkamanti. <span class="bld">Kālā</span>ti purebhattādayo kālā. <span class="bld">Tarayanti rattiyo</span>ti rattiyo atikkamamānā puggalaṃ maraṇūpagamanāya tarayanti sīghaṃ sīghaṃ gamayanti. <span class="bld">Vayoguṇā</span>ti paṭhamamajjhimapacchimavayānaṃ guṇā, rāsayoti attho. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ vatthānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭi’’nti (mahāva. 348) ettha hi paṭalaṭṭho guṇaṭṭho. ‘‘Sataguṇā dakkhiṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379) ettha ānisaṃsaṭṭho. ‘‘Antaṃ antaguṇa’’nti ettha koṭṭhāsaṭṭho. ‘‘Kayirā mālāguṇe bahū’’ti (dha. pa. 53) ettha rāsaṭṭho. ‘‘Pañca kāmaguṇā’’ti ettha bandhanaṭṭho. Idha pana rāsaṭṭho guṇaṭṭho. Tasmā <span class="bld">vayoguṇā</span>ti vayorāsayo veditabbā. <span class="bld">Anupubbaṃ</span> <a name="P1.0024"></a> <span class="bld">jahantī</span>ti anupaṭipāṭiyā puggalaṃ jahanti. Majjhimavaye ṭhitaṃ hi paṭhamavayo jahati, pacchimavaye ṭhitaṃ dve paṭhamamajjhimā jahanti, maraṇakkhaṇe pana tayopi vayā jahanteva. <span class="bld">Etaṃ bhaya</span>nti etaṃ kālānaṃ atikkamanaṃ, rattidivānaṃ taritabhāvo, vayoguṇānaṃ jahanabhāvoti tividhaṃ bhayaṃ. Sesaṃ purimasadisamevāti.</p>
  143. <p class="bodytext">Accentisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  144. <p class="subhead">5. Katichindasuttavaṇṇanā</p>
  145. <p class="bodytext"><a name="para5"></a><a name="para5_sn1"></a><span class="paranum">5</span>. Pañcame <a name="V1.0023"></a><a name="M1.0023"></a> <span class="bld">kati chinde</span>ti chindanto kati chindeyya. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca ‘‘chinde jahe’’ti atthato ekaṃ. Gāthābandhassa pana maṭṭhabhāvatthaṃ ayaṃ devatā saddapunaruttiṃ vajjayantī evamāha. <span class="bld">Kati saṅgātigo</span>ti kati saṅge atigato, atikkantoti attho. Saṅgātikotipi pāṭho, ayameva attho. <span class="bld">Pañca chinde</span>ti chindanto pañca orambhāgiyasaṃyojanāni chindeyya. <span class="bld">Pañca jahe</span>ti jahanto pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni jaheyya. Idhāpi chindanañca jahanañca atthato ekameva, bhagavā pana devatāya āropitavacanānurūpeneva evamāha. Atha vā pādesu baddhapāsasakuṇo viya pañcorambhāgiyasaṃyojanāni heṭṭhā ākaḍḍhamānākārāni honti, tāni anāgāmimaggena chindeyyāti vadati. Hatthehi gahitarukkhasākhā viya pañcuddhambhāgiyasaṃyojanāni upari ākaḍḍhamānākārāni honti, tāni arahattamaggena jaheyyāti vadati. <span class="bld">Pañca cuttari bhāvaye</span>ti etesaṃ saṃyojanānaṃ chindanatthāya ceva pahānatthāya ca uttari atirekaṃ visesaṃ bhāvento saddhāpañcamāni indriyāni bhāveyyāti attho. <span class="bld">Pañca saṅgātigo</span>ti rāgasaṅgo dosasaṅgo mohasaṅgo mānasaṅgo diṭṭhisaṅgoti ime pañca saṅge atikkanto. <span class="bld">Oghatiṇṇoti vuccatī</span>ti caturoghatiṇṇoti kathīyati. Imāya pana gāthāya pañcindriyāni lokiyalokuttarāni kathitānīti.</p>
  146. <p class="centered">Katichindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  147. <p class="subhead">6. Jāgarasuttavaṇṇanā</p>
  148. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><a name="para6_sn1"></a><span class="paranum">6</span>. Chaṭṭhe <a name="P1.0025"></a> <span class="bld">jāgarata</span>nti jāgarantānaṃ. <span class="bld">Pañca jāgarata</span>nti vissajjanagāthāyaṃ pana saddhādīsu pañcasu indriyesu jāgarantesu pañca nīvaraṇā suttā nāma. Kasmā? Yasmā taṃsamaṅgīpuggalo yattha katthaci nisinno vā ṭhito vā aruṇaṃ uṭṭhapentopi pamādatāya akusalasamaṅgitāya sutto nāma hoti. Evaṃ suttesu pañcasu nīvaraṇesu pañcindriyāni jāgarāni nāma. Kasmā<a name="M1.0024"></a>? Yasmā taṃsamaṅgīpuggalo yattha katthaci nipajjitvā niddāyantopi appamādatāya kusalasamaṅgitāya jāgaro nāma hoti. Pañcahi pana nīvaraṇeheva kilesarajaṃ ādiyati gaṇhāti parāmasati. Purimā <a name="V1.0024"></a> hi kāmacchandādayo pacchimānaṃ paccayā hontīti pañcahi indriyehi parisujjhatīti ayamattho veditabbo. Idhāpi pañcindriyāni lokiyalokuttarāneva kathitānīti.</p>
  149. <p class="centered">Jāgarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  150. <p class="subhead">7. Appaṭividitasuttavaṇṇanā</p>
  151. <p class="bodytext"><a name="para7"></a><a name="para7_sn1"></a><span class="paranum">7</span>. Sattame <span class="bld">dhammā</span>ti catusaccadhammā. <span class="bld">Appaṭividitā</span>ti ñāṇena appaṭividdhā. <span class="bld">Paravādesū</span>ti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatavādesu. Te hi ito paresaṃ titthiyānaṃ vādattā paravādā nāma. <span class="bld">Nīyare</span>ti attano dhammatāyapi gacchanti, parenapi nīyanti. Tattha sayameva sassatādīni gaṇhantā gacchanti nāma, parassa vacanena tāni gaṇhantā nīyanti nāma. <span class="bld">Kālo tesaṃ pabujjhitu</span>nti tesaṃ puggalānaṃ pabujjhituṃ ayaṃ kālo. Lokasmiñhi buddho uppanno, dhammo desiyati, saṅgho suppaṭipanno, paṭipadā bhaddikā, ime ca pana mahājanā vaṭṭe suttā nappabujjhantīti devatā āha. <span class="bld">Sambuddhā</span>ti sammā hetunā kāraṇena buddhā. Cattāro hi buddhā – sabbaññubuddho, paccekabuddho, catusaccabuddho, sutabuddhoti. Tattha samatiṃsapāramiyo pūretvā sammāsambodhiṃ patto sabbaññubuddho nāma. Kappasatasahassādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pāramiyo pūretvā sayambhutaṃ patto paccekabuddho nāma. Avasesā khīṇāsavā catusaccabuddhā nāma. Bahussuto sutabuddho nāma. Imasmiṃ atthe tayopi purimā vaṭṭanti. <span class="bld">Sammadaññā</span>ti sammā hetunā <a name="P1.0026"></a> kāraṇena jānitvā. <span class="bld">Caranti visame sama</span>nti visame vā lokasannivāse visame vā sattanikāye visame vā kilesajāte samaṃ carantīti.</p>
  152. <p class="centered">Appaṭividitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  153. <p class="subhead">8. Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā</p>
  154. <p class="bodytext"><a name="para8"></a><a name="para8_sn1"></a><span class="paranum">8</span>. Aṭṭhame <a name="M1.0025"></a> <span class="bld">susammuṭṭhā</span>ti paññāya appaṭividdhabhāveneva sunaṭṭhā. Yathā hi dve khettāni kasitvā, ekaṃ vapitvā, bahudhaññaṃ adhigatassa avāpitakhettato aladdhaṃ sandhāya ‘‘bahuṃ me dhaññaṃ naṭṭha’’nti vadanto aladdhameva ‘‘naṭṭha’’nti vadati, evamidhāpi appaṭividitāva susammuṭṭhā nāma. <span class="bld">Asammuṭṭhā</span>ti paññāya paṭividdhabhāveneva anaṭṭhā. Sesaṃ purimasadisamevāti.</p>
  155. <p class="centered">Susammuṭṭhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  156. <p class="subhead">9. Mānakāmasuttavaṇṇanā</p>
  157. <p class="bodytext"><a name="para9"></a><a name="para9_sn1"></a><span class="paranum">9</span>. Navame <a name="V1.0025"></a> <span class="bld">mānakāmassā</span>ti mānaṃ kāmentassa icchantassa. <span class="bld">Damo</span>ti evarūpassa puggalassa samādhipakkhiko damo natthīti vadati. ‘‘Saccena danto damasā upeto, vedantagū vusitabrahmacariyo’’ti (saṃ. ni. 1.195) ettha hi indriyasaṃvaro damoti vutto. ‘‘Yadi saccā damā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 191) ettha paññā. ‘‘Dānena damena saṃyamena saccavajjena atthi puññaṃ, atthi puññassa āgamo’’ti (saṃ. ni. 4.365) ettha uposathakammaṃ. ‘‘Sakkhissasi kho tvaṃ, puṇṇa, iminā damūpasamena samannāgato sunāparantasmiṃ janapade viharitu’’nti (saṃ. ni. 4.88; ma. ni. 3.396) ettha adhivāsanakhanti. Imasmiṃ pana sutte damoti samādhipakkhikadhammānaṃ etaṃ nāmaṃ. Tenevāha – ‘‘na monamatthi asamāhitassā’’ti. Tattha <span class="bld">mona</span>nti catumaggañāṇaṃ, tañhi munātīti monaṃ, catusaccadhamme jānātīti attho. <span class="bld">Maccudheyyassā</span>ti tebhūmakavaṭṭassa. Tañhi maccuno patiṭṭhānaṭṭhena maccudheyyanti vuccati. <span class="bld">Pāra</span>nti <a name="P1.0027"></a> tasseva pāraṃ nibbānaṃ. <span class="bld">Tareyyā</span>ti paṭivijjheyya pāpuṇeyya vā. Idaṃ vuttaṃ hoti – eko araññe viharanto pamatto puggalo maccudheyyassa pāraṃ na tareyya na paṭivijjheyya na pāpuṇeyyāti.</p>
  158. <p class="bodytext"><span class="bld">Mānaṃ pahāyā</span>ti arahattamaggena navavidhamānaṃ pajahitvā. <span class="bld">Susamāhitatto</span>ti upacārappanāsamādhīhi suṭṭhu samāhitatto. <span class="bld">Sucetaso</span>ti ñāṇasampayuttatāya <a name="M1.0026"></a> sundaracitto. Ñāṇavippayuttacittena hi sucetasoti na vuccati, tasmā ñāṇasampayuttena sucetaso hutvāti attho. <span class="bld">Sabbadhi vippamutto</span>ti sabbesu khandhāyatanādīsu vippamutto hutvā. <span class="bld">Tareyyā</span>ti ettha tebhūmakavaṭṭaṃ samatikkamanto nibbānaṃ paṭivijjhanto taratīti paṭivedhataraṇaṃ nāma vuttaṃ. Iti imāya gāthāya tisso sikkhā kathitā honti. Kathaṃ – māno nāmāyaṃ sīlabhedano, tasmā ‘‘mānaṃ pahāyā’’ti iminā adhisīlasikkhā kathitā hoti. ‘‘Susamāhitatto’’ti iminā adhicittasikkhā. ‘‘Sucetaso’’ti ettha cittena paññā dassitā, tasmā iminā adhipaññāsikkhā kathitā. Adhisīlañca nāma sīle sati hoti, adhicittaṃ citte sati, adhipaññā paññāya sati. Tasmā sīlaṃ nāma pañcapi dasapi sīlāni, pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ nāmāti veditabbaṃ. Aṭṭha samāpattiyo cittaṃ, vipassanāpādakajjhānaṃ adhicittaṃ. Kammassakatañāṇaṃ paññā, vipassanā adhipaññā. Anuppannepi hi buddhuppāde pavattatīti pañcasīlaṃ <a name="V1.0026"></a> dasasīlaṃ sīlameva, pātimokkhasaṃvarasīlaṃ buddhuppādeyeva pavattatīti adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayo. Apica nibbānaṃ patthayantena samādinnaṃ pañcasīlampi dasasīlampi adhisīlameva. Samāpannā aṭṭha samāpattiyopi adhicittameva. Sabbampi vā lokiyasīlaṃ sīlameva, lokuttaraṃ adhisīlaṃ. Cittapaññāsupi eseva nayoti. Iti imāya gāthāya samodhānetvā tisso sikkhā sakalasāsanaṃ kathitaṃ hotīti.</p>
  159. <p class="centered">Mānakāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  160. <p class="subhead">10. Araññasuttavaṇṇanā</p>
  161. <p class="bodytext"><a name="para10"></a><a name="para10_sn1"></a><span class="paranum">10</span>. Dasame <span class="bld">santāna</span>nti santakilesānaṃ, paṇḍitānaṃ vā. ‘‘Santo have sabbhi pavedayanti (jā. 2.21.413), dūre santo pakāsantī’’tiādīsu (dha. pa. 304) hi paṇḍitāpi <a name="P1.0028"></a> santoti vuttā. <span class="bld">Brahmacārina</span>nti seṭṭhacārīnaṃ maggabrahmacariyavāsaṃ vasantānaṃ. <span class="bld">Kena vaṇṇo pasīdatī</span>ti kena kāraṇena chavivaṇṇo pasīdatīti pucchati. Kasmā panesā evaṃ pucchati? Esā kira vanasaṇḍavāsikā bhummadevatā āraññake bhikkhū pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkante araññaṃ pavisitvā <a name="M1.0027"></a> rattiṭṭhānadivāṭṭhānesu mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinne passati. Tesañca evaṃ nisinnānaṃ balavacittekaggatā uppajjati. Tato visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati okkamati, cittaṃ pasīdati. Citte pasanne lohitaṃ pasīdati, cittasamuṭṭhānāni upādārūpāni parisuddhāni honti, vaṇṭā pamuttatālaphalassa viya mukhassa vaṇṇo hoti. Taṃ disvā devatā cintesi – ‘‘sarīravaṇṇo nāmāyaṃ paṇītāni rasasampannāni bhojanāni sukhasamphassāni nivāsanapāpuraṇasayanāni utusukhe tebhūmikādibhede ca pāsāde mālāgandhavilepanādīni ca labhantānaṃ pasīdati, ime pana bhikkhū piṇḍāya caritvā missakabhattaṃ bhuñjanti, viraḷamañcake vā phalake vā silāya vā sayanāni kappenti, rukkhamūlādīsu vā abbhokāse vā vasanti, kena nu kho kāraṇena etesaṃ vaṇṇo pasīdatī’’ti. Tasmā pucchi.</p>
  162. <p class="bodytext">Athassā bhagavā kāraṇaṃ kathento dutiyaṃ gāthaṃ āha. Tattha <span class="bld">atīta</span>nti atīte asuko nāma rājā dhammiko ahosi, so amhākaṃ paṇīte paccaye adāsi. Ācariyupajjhāyā lābhino ahesuṃ. Atha mayaṃ evarūpāni bhojanāni bhuñjimhā, cīvarāni pārupimhāti evaṃ ekacce <a name="V1.0027"></a> paccayabāhullikā viya ime bhikkhū atītaṃ nānusocanti. <span class="bld">Nappajappanti nāgata</span>nti anāgate dhammiko rājā bhavissati, phītā janapadā bhavissanti, bahūni sappinavanītādīni uppajjissanti, ‘‘khādatha bhuñjathā’’ti tattha tattha vattāro bhavissanti, tadā mayaṃ evarūpāni bhojanāni bhuñjissāma, cīvarāni pārupissāmāti evaṃ anāgataṃ na patthenti. <span class="bld">Paccuppannenā</span>ti yena kenaci taṅkhaṇe laddhena yāpenti. <span class="bld">Tenā</span>ti tena tividhenāpi kāraṇena.</p>
  163. <p class="bodytext">Evaṃ vaṇṇasampattiṃ dassetvā idāni tasseva vaṇṇassa vināsaṃ dassento anantaraṃ gāthamāha. Tattha <a name="P1.0029"></a> <span class="bld">anāgatappajappāyā</span>ti anāgatassa patthanāya. <span class="bld">Etenā</span>ti etena kāraṇadvayena. <span class="bld">Naḷova harito luto</span>ti yathā harito naḷo lāyitvā uṇhapāsāṇe pakkhitto sussati, evaṃ sussantīti.</p>
  164. <p class="centered">Araññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā. Naḷavaggo paṭhamo.</p>
  165. <p class="title">2. Nandanavaggo</p>
  166. <p class="subhead">1. Nandanasuttavaṇṇanā</p>
  167. <p class="bodytext"><a name="para11"></a><a name="para11_sn1"></a><span class="paranum">11</span>. Nandanavaggassa <a name="M1.0028"></a> paṭhame <span class="bld">tatrā</span>ti tasmiṃ ārāme. <span class="bld">Kho</span>ti byañjanasiliṭṭhatāvasena nipātamattaṃ. <span class="bld">Bhikkhū āmantesī</span>ti parisajeṭṭhake bhikkhū jānāpesi. <span class="bld">Bhikkhavo</span>ti tesaṃ āmantanākāradīpanaṃ. <span class="bld">Bhadante</span>ti pativacanadānaṃ. <span class="bld">Te bhikkhū</span>ti ye tattha sammukhībhūtā dhammapaṭiggāhakā bhikkhū. <span class="bld">Bhagavato paccassosu</span>nti bhagavato vacanaṃ patiassosuṃ, abhimukhā hutvā suṇiṃsu sampaṭicchiṃsūti attho. <span class="bld">Etadavocā</span>ti etaṃ idāni vattabbaṃ ‘‘bhūtapubba’’ntiādivacanaṃ avoca. Tattha <span class="bld">tāvatiṃsakāyikā</span>ti tāvatiṃsakāye nibbattā. Tāvatiṃsakāyo nāma dutiyadevaloko vuccati. Maghena māṇavena saddhiṃ macalagāme kālaṃ katvā tattha uppanne tettiṃsa devaputte upādāya kira tassa devalokassa ayaṃ paṇṇatti jātāti vadanti. Yasmā pana sesacakkavāḷesupi cha kāmāvacaradevalokā atthi. Vuttampi cetaṃ ‘‘sahassaṃ <a name="V1.0028"></a> cātumahārājikānaṃ sahassaṃ tāvatiṃsāna’’nti (a. ni. 10.29), tasmā nāmapaṇṇattiyevesā tassa devalokassāti veditabbā. Evañhi niddosaṃ padaṃ hoti.</p>
  168. <p class="bodytext"><span class="bld">Nandane vane</span>ti ettha taṃ vanaṃ paviṭṭhe paviṭṭhe nandayati tosetīti nandanaṃ. Pañcasu hi maraṇanimittesu uppannesu ‘‘sampattiṃ pahāya cavissāmā’’ti paridevamānā devatā sakko devānamindo ‘‘mā paridevittha, abhijjanadhammā nāma saṅkhārā natthī’’ti ovaditvā tattha pavesāpeti. Tāsaṃ aññāhi devatāhi bāhāsu gahetvā pavesitānampi <a name="P1.0030"></a> tassa sampattiṃ disvāva maraṇasoko vūpasammati, pītipāmojjameva uppajjati. Atha tasmiṃ kīḷamānā eva uṇhasantatto himapiṇḍo viya vilīyanti, vātāpahatadīpasikhā viya vijjhāyantīti evaṃ yaṃkiñci anto paviṭṭhaṃ nandayati tosetiyevāti nandanaṃ, tasmiṃ nandane. <span class="bld">Accharāsaṅghaparivutā</span>ti <span class="bld">accharā</span>ti devadhītānaṃ nāmaṃ, tāsaṃ samūhena parivutā.</p>
  169. <p class="bodytext"><span class="bld">Dibbehī</span>ti devaloke nibbattehi. <span class="bld">Pañcahi kāmaguṇehī</span>ti manāpiyarūpasaddagandharasaphoṭṭhabbasaṅkhātehi pañcahi kāmabandhanehi kāmakoṭṭhāsehi vā<a name="M1.0029"></a>. <span class="bld">Samappitā</span>ti upetā. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Paricārayamānā</span>ti ramamānā, tesu tesu vā rūpādīsu indriyāni sañcārayamānā. <span class="bld">Tāyaṃ velāya</span>nti tasmiṃ paricāraṇakāle. So panassa devaputtassa adhunā abhinibbattakālo veditabbo. Tassa hi paṭisandhikkhaṇeyeva rattasuvaṇṇakkhandho viya virocayamāno tigāvutappamāṇo attabhāvo nibbatti. So dibbavatthanivattho dibbālaṅkārapaṭimaṇḍito dibbamālāvilepanadharo dibbehi candanacuṇṇehi samaṃ vikiriyamāno dibbehi pañcahi kāmaguṇehi ovuto nivuto pariyonaddho lobhābhibhūto hutvā lobhanissaraṇaṃ nibbānaṃ apassanto āsabhiṃ vācaṃ bhāsanto viya mahāsaddena ‘‘na te sukhaṃ pajānantī’’ti imaṃ gāthaṃ gāyamāno nandanavane vicari. Tena vuttaṃ – ‘‘tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsī’’ti.</p>
  170. <p class="bodytext"><span class="bld">Ye na passanti nandana</span>nti ye tatra pañcakāmaguṇānubhavanavasena nandanavanaṃ na passanti. <span class="bld">Naradevāna</span>nti devanarānaṃ, devapurisānanti attho. <span class="bld">Tidasāna</span>nti tikkhattuṃ dasannaṃ. <span class="bld">Yasassina</span>nti parivārasaṅkhātena yasena sampannānaṃ.</p>
  171. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññatarā devatā</span>ti ekā ariyasāvikā devatā. <span class="bld">Paccabhāsī</span>ti ‘‘ayaṃ bāladevatā imaṃ sampattiṃ <a name="V1.0029"></a> niccaṃ acalaṃ maññati, nāssā chedanabhedanaviddhaṃsanadhammataṃ jānātī’’ti adhippāyaṃ vivaṭṭetvā dassentī ‘‘na tvaṃ bāle’’ti imāya gāthāya patiabhāsi. <span class="bld">Yathā arahataṃ vaco</span>ti yathā arahantānaṃ vacanaṃ, tathā tvaṃ na jānāsīti. Evaṃ tassā adhippāyaṃ paṭikkhipitvā <a name="P1.0031"></a> idāni arahantānaṃ vacanaṃ dassentī <span class="bld">aniccā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">aniccā vata saṅkhārā</span>ti sabbe tebhūmakasaṅkhārā hutvā abhāvatthena aniccā. <span class="bld">Uppādavayadhammino</span>ti uppādavayasabhāvā. <span class="bld">Uppajjitvā nirujjhantī</span>ti idaṃ purimasseva vevacanaṃ. Yasmā vā uppajjitvā nirujjhanti, tasmā uppādavayadhamminoti. Uppādavayaggahaṇena cettha tadanantarā vemajjhaṭṭhānaṃ gahitameva hoti. <span class="bld">Tesaṃ vūpasamo sukho</span>ti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamasaṅkhātaṃ nibbānameva sukhaṃ. Idaṃ arahataṃ vacoti.</p>
  172. <p class="centered">Nandanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  173. <p class="subhead">2. Nandatisuttavaṇṇanā</p>
  174. <p class="bodytext"><a name="para12"></a><a name="para12_sn1"></a><span class="paranum">12</span>. Dutiye <a name="M1.0030"></a> <span class="bld">nandatī</span>ti tussati attamano hoti. <span class="bld">Puttimā</span>ti bahuputto. Tassa hi ekacce puttā kasikammaṃ katvā dhaññassa koṭṭhe pūrenti, ekacce vaṇijjaṃ katvā hiraññasuvaṇṇaṃ āharanti, ekacce rājānaṃ upaṭṭhahitvā yānavāhanagāmanigamādīni labhanti. Atha tesaṃ ānubhāvasaṅkhātaṃ siriṃ anubhavamānā mātā vā pitā vā nandati. Chaṇadivasādīsu vā maṇḍitapasādhite putte sampattiṃ anubhavamāne disvā nandatīti, ‘‘nandati puttehi puttimā’’ti āha. <span class="bld">Gohi tathevā</span>ti yathā puttimā puttehi, tathā gosāmikopi sampannaṃ gomaṇḍalaṃ disvā gāvo nissāya gorasasampattiṃ anubhavamāno gohi nandati. <span class="bld">Upadhī hi narassa nandanā</span>ti, ettha <span class="bld">upadhī</span>ti cattāro upadhī – kāmūpadhi, khandhūpadhi, kilesūpadhi, abhisaṅkhārūpadhīti. Kāmāpi hi ‘‘yaṃ pañca kāmaguṇe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ kāmānaṃ assādo’’ti (ma. ni. 1.166) evaṃ vuttassa sukhassa adhiṭṭhānabhāvato ‘‘upadhiyati ettha sukha’’nti iminā vacanatthena upadhīti vuccati. Khandhāpi khandhamūlakassa dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, kilesāpi apāyadukkhassa adhiṭṭhānabhāvato, abhisaṅkhārāpi bhavadukkhassa adhiṭṭhānabhāvatoti. Idha pana kāmūpadhi adhippeto. Pañca hi kāmaguṇā tebhūmikādipāsāda-uḷārasayana-vatthālaṅkāra-nāṭakaparivārādivasena <a name="P1.0032"></a> paccupaṭṭhitā pītisomanassaṃ upasaṃharamānā naraṃ nandayanti. Tasmā yathā puttā ca gāvo ca, evaṃ imepi upadhī hi narassa nandanāti veditabbā. <span class="bld">Na hi so nandati yo nirūpadhī</span>ti yo kāmaguṇasampattirahito daliddo dullabhaghāsacchādano<a name="V1.0030"></a>, na hi so nandati. Evarūpo manussapeto ca manussanerayiko ca kiṃ nandissati bhagavāti āha.</p>
  175. <p class="bodytext">Idaṃ sutvā satthā cintesi – ‘‘ayaṃ devatā sokavatthumeva nandavatthuṃ karoti, sokavatthubhāvamassā dīpessāmī’’ti phalena phalaṃ pātento viya tāyeva upamāya tassā vādaṃ bhindanto tameva gāthaṃ parivattetvā <span class="bld">socatī</span>ti āha. Tattha <span class="bld">socati puttehī</span>ti videsagamanādivasena puttesu naṭṭhesupi nassantesupi idāni nassissantīti nāsasaṅkīpi <a name="M1.0031"></a> socati, tathā matesupi marantesupi corehi rājapurisehi gahitesu vā paccatthikānaṃ hatthaṃ upagatesu vā maraṇasaṅkīpi hutvā socati. Rukkhapabbatādīhi patitvā hatthapādādīnaṃ bhedavasena bhinnesupi bhijjantesupi bhedasaṅkīpi hutvā socati. Yathā ca puttehi puttimā, gosāmikopi tatheva navahākārehi gohi socati. <span class="bld">Upadhī hi narassa socanā</span>ti yathā ca puttagāvo, evaṃ pañca kāmaguṇopadhīpi –</p>
  176. <p class="gatha1">‘‘Tassa ce kāmayānassa, chandajātassa jantuno;</p>
  177. <p class="gathalast">Te kāmā parihāyanti, sallaviddhova ruppatī’’ti. (su. ni. 773) –</p>
  178. <p class="unindented">Vuttanayena naraṃ socanti. Tasmā narassa socanā sokavatthukamevāti veditabbā. <span class="bld">Na hi so socati, yo nirūpadhī</span>ti yassa pana catubbidhāpete upadhiyo natthi, so nirupadhi mahākhīṇāsavo kiṃ socissati, na socati devateti.</p>
  179. <p class="centered">Nandatisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  180. <p class="subhead">3. Natthiputtasamasuttavaṇṇanā</p>
  181. <p class="bodytext"><a name="para13"></a><a name="para13_sn1"></a><span class="paranum">13</span>. Tatiye <span class="bld">natthi puttasamaṃ pema</span>nti virūpepi hi attano puttake suvaṇṇabimbakaṃ viya maññanti, mālāguḷe viya sīsādīsu katvā pariharamānā tehi ohaditāpi omuttikāpi gandhavilepanapatitā viya somanassaṃ āpajjanti. Tenāha – ‘‘natthi puttasamaṃ pema’’nti<a name="P1.0033"></a>. Puttapemasamaṃ pemaṃ nāma natthīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Gosamitaṃ dhana</span>nti gohi samaṃ godhanasamaṃ godhanasadisaṃ <a name="V1.0031"></a> aññaṃ dhanaṃ nāma natthi bhagavāti āha. <span class="bld">Sūriyasamā ābhā</span>ti sūriyābhāya samā aññā ābhā nāma natthīti dasseti. <span class="bld">Samuddaparamā</span>ti ye keci aññe sarā nāma, sabbe te samuddaparamā, samuddo tesaṃ uttamo, samuddasadisaṃ aññaṃ udakanidhānaṃ nāma natthi, bhagavāti.</p>
  182. <p class="bodytext">Yasmā pana attapemena samaṃ pemaṃ nāma natthi. Mātāpitādayo hi chaḍḍetvāpi puttadhītādayo ca aposetvāpi sattā attānameva <a name="M1.0032"></a> posenti. Dhaññena ca samaṃ dhanaṃ nāma natthi. (Yadā hi sattā dubbhikkhā honti), tathārūpe hi kāle hiraññasuvaṇṇādīni gomahiṃsādīnipi dhaññaggahaṇatthaṃ dhaññasāmikānameva santikaṃ gahetvā gacchanti. Paññāya ca samā ābhā nāma natthi. Sūriyādayo hi ekadesaṃyeva obhāsanti, paccuppannameva ca tamaṃ vinodenti. Paññā pana dasasahassimpi lokadhātuṃ ekappajjotaṃ kātuṃ sakkoti, atītaṃsādipaṭicchādakañca tamaṃ vidhamati. Meghavuṭṭhiyā ca samo saro nāma natthi. Nadīvāpi hotu talākādīni vā, vuṭṭhisamo saro nāma natthi. Meghavuṭṭhiyā hi pacchinnāya mahāsamuddo aṅgulipabbatemanamattampi udakaṃ na hoti, vuṭṭhiyā pana pavattamānāya yāva ābhassarabhavanāpi ekodakaṃ hoti. Tasmā bhagavā devatāya paṭigāthaṃ vadanto <span class="bld">natthi attasamaṃ pema</span>ntiādimāhāti.</p>
  183. <p class="centered">Natthiputtasamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  184. <p class="subhead">4. Khattiyasuttavaṇṇanā</p>
  185. <p class="bodytext"><a name="para14"></a><a name="para14_sn1"></a><span class="paranum">14</span>. Catutthe <span class="bld">khattiyo dvipada</span>nti dvipadānaṃ rājā seṭṭho. <span class="bld">Komārī</span>ti kumārikāle gahitā. Ayaṃ sesabhariyānaṃ seṭṭhāti vadati. <span class="bld">Pubbajo</span>ti paṭhamaṃ jāto kāṇo vāpi hotu kuṇiādīnaṃ vā aññataro, yo paṭhamaṃ jāto, ayameva putto imissā devatāya vāde seṭṭho nāma hoti. Yasmā pana dvipadādīnaṃ buddhādayo seṭṭhā, tasmā bhagavā paṭigāthaṃ āha. Tattha kiñcāpi bhagavā sabbesaṃyeva apadādibhedānaṃ sattānaṃ seṭṭho, uppajjamāno panesa sabbasattaseṭṭho dvipadesuyeva uppajjati, tasmā <span class="bld">sambuddho dvipadaṃ seṭṭho</span>ti āha. Dvipadesu uppannassa cassa sabbasattaseṭṭhabhāvo <a name="P1.0034"></a> appaṭihatova hoti. <span class="bld">Ājānīyo</span>ti hatthī vā hotu assādīsu aññataro vā, yo kāraṇaṃ jānāti, ayaṃ ājānīyova catuppadānaṃ seṭṭhoti attho. Kūṭakaṇṇarañño guḷavaṇṇaasso viya. Rājā kira pācīnadvārena nikkhamitvā cetiyapabbataṃ gamissāmīti kalambanadītīraṃ sampatto, asso tīre ṭhatvā udakaṃ otarituṃ na icchati<a name="V1.0032"></a>, rājā assācariyaṃ āmantetvā, ‘‘aho <a name="M1.0033"></a> vata tayā asso sikkhāpito udakaṃ otarituṃ na icchatī’’ti āha. Ācariyo ‘‘susikkhāpito deva asso, etassa hi cittaṃ – ‘sacāhaṃ udakaṃ otarissāmi, vālaṃ temissati, vāle tinte rañño aṅge udakaṃ pāteyyā’ti, evaṃ tumhākaṃ sarīre udakapātanabhayena na otarati, vālaṃ gaṇhāpethā’’ti āha. Rājā tathā kāresi. Asso vegena otaritvā pāraṃ gato. <span class="bld">Sussūsā</span>ti sussūsamānā. Kumārikāle vā gahitā hotu pacchā vā, surūpā vā virūpā vā, yā sāmikaṃ sussūsati paricarati toseti, sā bhariyānaṃ seṭṭhā. <span class="bld">Assavo</span>ti āsuṇamāno. Jeṭṭho vā hi hotu kaniṭṭho vā, yo mātāpitūnaṃ vacanaṃ suṇāti, sampaṭicchati, ovādapaṭikaro hoti, ayaṃ puttānaṃ seṭṭho, aññehi sandhicchedakādicorehi puttehi ko attho devateti.</p>
  186. <p class="centered">Khattiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  187. <p class="subhead">5. Saṇamānasuttavaṇṇanā</p>
  188. <p class="bodytext"><a name="para15"></a><a name="para15_sn1"></a><span class="paranum">15</span>. Pañcame <span class="bld">ṭhite majjhanhike</span>ti ṭhitamajjhanhike. <span class="bld">Sannisīvesū</span>ti yathā phāsukaṭṭhānaṃ upagantvā sannisinnesu vissamamānesu. Ṭhitamajjhanhikakālo nāmesa sabbasattānaṃ iriyāpathadubbalyakālo. Idha pana pakkhīnaṃyeva vasena dassito. <span class="bld">Saṇatevā</span>ti saṇati viya mahāviravaṃ viya muccati. Saṇamānameva cettha ‘‘saṇatevā’’ti vuttaṃ. Tappaṭibhāgaṃ nāmetaṃ. Nidāghasamayasmiñhi ṭhitamajjhanhikakāle catuppadagaṇesu ceva pakkhīgaṇesu ca sannisinnesu vātapūritānaṃ susirarukkhānañceva chiddaveṇupabbānañca khandhena khandhaṃ sākhāya sākhaṃ saṅghaṭṭayantānaṃ pādapānañca araññamajjhe mahāsaddo uppajjati<a name="P1.0035"></a>. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Taṃ bhayaṃ paṭibhāti ma</span>nti taṃ evarūpe kāle mahāaraññassa saṇamānaṃ mayhaṃ bhayaṃ hutvā upaṭṭhāti. Dandhapaññā kiresā devatā tasmiṃ khaṇe attano nisajjaphāsukaṃ kathāphāsukaṃ dutiyakaṃ alabhantī evamāha. Yasmā pana tādise kāle piṇḍapātapaṭikkantassa vivitte araññāyatane kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnassa bhikkhuno anappakaṃ sukhaṃ uppajjati, yaṃ sandhāya vuttaṃ –</p>
  189. <p class="gatha1">‘‘Suññāgāraṃ <a name="M1.0034"></a> paviṭṭhassa, santacittassa bhikkhuno;</p>
  190. <p class="gathalast">Amānusī ratī hoti, sammā dhammaṃ vipassato’’ti. (dha. pa. 373) ca,</p>
  191. <p class="gatha1">‘‘Purato <a name="V1.0033"></a> pacchato vāpi, aparo ce na vijjati;</p>
  192. <p class="gathalast">Atīva phāsu bhavati, ekassa vasato vane’’ti. (theragā. 537) ca;</p>
  193. <p class="bodytext">Tasmā bhagavā dutiyaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">sā rati paṭibhāti ma</span>nti yā evarūpe kāle ekakassa nisajjā nāma, sā rati mayhaṃ upaṭṭhātīti attho. Sesaṃ tādisamevāti.</p>
  194. <p class="centered">Saṇamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  195. <p class="subhead">6. Niddātandīsuttavaṇṇanā</p>
  196. <p class="bodytext"><a name="para16"></a><a name="para16_sn1"></a><span class="paranum">16</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">niddā</span>ti, ‘‘abhijānāmahaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387) evarūpāya abyākataniddāya pubbabhāgāparabhāgesu sekhaputhujjanānaṃ sasaṅkhārikaakusale citte uppannaṃ thinamiddhaṃ. <span class="bld">Tandī</span>ti aticchātātisītādikālesu uppannaṃ āgantukaṃ ālasiyaṃ. Vuttampi cetaṃ – ‘‘tattha katamā tandī? Yā tandī tandiyanā tandimanatā ālasyaṃ ālasyāyanā ālasyāyitattaṃ, ayaṃ vuccati tandī’’ti (vibha. 857). <span class="bld">Vijambhitā</span>ti kāyavijambhanā. <span class="bld">Aratī</span>ti akusalapakkhā ukkaṇṭhitatā. <span class="bld">Bhattasammado</span>ti bhattamucchā bhattakilamatho. Vitthāro pana tesaṃ – ‘‘tattha katamā <a name="P1.0036"></a> vijambhitā? Yā kāyassa jambhanā vijambhanā’’tiādinā nayena abhidhamme āgatova. <span class="bld">Etenā</span>ti etena niddādinā upakkilesena upakkiliṭṭho nivāritapātubhāvo. <span class="bld">Nappakāsatī</span>ti na jotati, na pātubhavatīti attho. <span class="bld">Ariyamaggo</span>ti lokuttaramaggo. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ loke. <span class="bld">Pāṇina</span>nti sattānaṃ. <span class="bld">Vīriyenā</span>ti maggasahajātavīriyena. <span class="bld">Naṃ paṇāmetvā</span>ti etaṃ kilesajātaṃ nīharitvā. <span class="bld">Ariyamaggo</span>ti lokiyalokuttaramaggo. Iti maggeneva upakkilese nīharitvā maggassa visuddhi vuttāti.</p>
  197. <p class="centered">Niddātandīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  198. <p class="subhead">7. Dukkarasuttavaṇṇanā</p>
  199. <p class="bodytext"><a name="para17"></a><a name="para17_sn1"></a><span class="paranum">17</span>. Sattame <a name="M1.0035"></a> <span class="bld">duttitikkha</span>nti dukkhamaṃ duadhivāsiyaṃ. <span class="bld">Abyattenā</span>ti bālena. <span class="bld">Sāmañña</span>nti samaṇadhammo. Iminā devatā idaṃ dasseti – yaṃ paṇḍitā kulaputtā dasapi vassāni vīsatipi saṭṭhipi <a name="V1.0034"></a> vassāni dante abhidantamādhāya jivhāya tāluṃ āhaccapi cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitvāpi ekāsanaṃ ekabhattaṃ paṭisevamānā āpāṇakoṭikaṃ brahmacariyaṃ carantā sāmaññaṃ karonti. Taṃ bhagavā bālo abyatto kātuṃ na sakkotīti. <span class="bld">Bahū hi tattha sambādhā</span>ti tasmiṃ sāmaññasaṅkhāte ariyamagge bahū sambādhā maggādhigamāya paṭipannassa pubbabhāge bahū parissayāti dasseti.</p>
  200. <p class="bodytext"><span class="bld">Cittañce na nivāraye</span>ti yadi ayoniso uppannaṃ cittaṃ na nivāreyya, kati ahāni sāmaññaṃ careyya? Ekadivasampi na careyya. Cittavasiko hi samaṇadhammaṃ kātuṃ na sakkoti. <span class="bld">Pade pade</span>ti ārammaṇe ārammaṇe. Ārammaṇañhi idha padanti adhippetaṃ. Yasmiṃ yasmiṃ hi ārammaṇe kileso uppajjati, tattha tattha bālo visīdati nāma. Iriyāpathapadampi vaṭṭati. Gamanādīsu hi yattha yattha kileso uppajjati, tattha tattheva visīdati nāma. <span class="bld">Saṅkappāna</span>nti kāmasaṅkappādīnaṃ.</p>
  201. <p class="bodytext"><span class="bld">Kummo vā</span>ti kacchapo viya. <span class="bld">Aṅgānī</span>ti gīvapañcamāni aṅgāni. <span class="bld">Samodaha</span>nti samodahanto, samodahitvā vā. <span class="bld">Manovitakke</span>ti manamhi uppannavitakke. Ettāvatā idaṃ dasseti – yathā kummo soṇḍipañcamāni aṅgāni sake kapāle samodahanto siṅgālassa otāraṃ na deti, samodahitvā cassa <a name="P1.0037"></a> appasayhataṃ āpajjati, evamevaṃ bhikkhu manamhi uppannavitakke sake ārammaṇakapāle samodahaṃ mārassa otāraṃ na deti, samodahitvā cassa appasayhataṃ āpajjatīti. <span class="bld">Anissito</span>ti taṇhādiṭṭhinissayehi anissito hutvā. <span class="bld">Aheṭhayāno</span>ti avihiṃsamāno. <span class="bld">Parinibbuto</span>ti kilesanibbānena parinibbuto. <span class="bld">Nūpavadeyya kañcī</span>ti yaṃkiñci puggalaṃ ācāravipattiādīsu yāya kāyaci maṅkuṃ kātukāmo hutvā na vadeyya, ‘‘kālena vakkhāmi no akālenā’’tiādayo pana pañca dhamme ajjhattaṃ upaṭṭhapetvā ullumpanasabhāvasaṇṭhitena cittena kāruññataṃ paṭicca vadeyyāti.</p>
  202. <p class="centered">Dukkarasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  203. <p class="subhead">8. Hirīsuttavaṇṇanā</p>
  204. <p class="bodytext"><a name="para18"></a><a name="para18_sn1"></a><span class="paranum">18</span>. Aṭṭhame <a name="M1.0036"></a> <span class="bld">hirīnisedho</span>ti hiriyā akusale dhamme nisedhetīti hirīnisedho. <span class="bld">Koci lokasmiṃ</span> <a name="V1.0035"></a> <span class="bld">vijjatī</span>ti koci evarūpo vijjatīti pucchati. <span class="bld">Yo nindaṃ apabodhatī</span>ti yo garahaṃ apaharanto bujjhati. <span class="bld">Asso bhadro kasāmivā</span>ti yathā bhadro assājānīyo kasaṃ apaharanto bujjhati, patodacchāyaṃ disvā saṃvijjhanto viya kasāya attani nipātaṃ na deti, evameva yo bhikkhu bhūtassa dasaakkosavatthuno attani nipātaṃ adadanto nindaṃ apabodhati apaharanto bujjhati, evarūpo koci khīṇāsavo vijjatīti pucchati. Abhūtakkosena pana parimutto nāma natthi. <span class="bld">Tanuyā</span>ti tanukā, hiriyā akusale dhamme nisedhetvā carantā khīṇāsavā nāma appakāti attho. <span class="bld">Sadā satā</span>ti niccakālaṃ sativepullena samannāgatā. <span class="bld">Antaṃ dukkhassa pappuyyā</span>ti vaṭṭadukkhassa koṭiṃ antabhūtaṃ nibbānaṃ pāpuṇitvā. Sesaṃ vuttanayamevāti.</p>
  205. <p class="centered">Hirīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  206. <p class="subhead">9. Kuṭikāsuttavaṇṇanā</p>
  207. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><a name="para19_sn1"></a><span class="paranum">19</span>. Navame <span class="bld">kacci te kuṭikā</span>ti ayaṃ devatā dasa māse antovasanaṭṭhānaṭṭhena mātaraṃ kuṭikaṃ katvā, yathā sakuṇā divasaṃ gocarapasutā rattiṃ kulāvakaṃ allīyanti, evamevaṃ sattā <a name="P1.0038"></a> tattha tattha gantvāpi mātugāmassa santikaṃ āgacchanti, ālayavasena bhariyaṃ kulāvakaṃ katvā. Kulapaveṇiṃ santānakaṭṭhena putte santānake katvā, taṇhaṃ bandhanaṃ katvā, gāthābandhanena ime pañhe samodhānetvā bhagavantaṃ pucchi, bhagavāpissā vissajjento <span class="bld">tagghā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tagghā</span>ti ekaṃsavacane nipāto. <span class="bld">Natthī</span>ti pahāya pabbajitattā vaṭṭasmiṃ vā puna mātukucchivāsassa dārabharaṇassa puttanibbattiyā vā abhāvato natthi.</p>
  208. <p class="bodytext">Devatā ‘‘mayā sannāhaṃ bandhitvā guḷhā pañhā pucchitā, ayañca samaṇo pucchitamatteyeva vissajjesi, jānaṃ nu kho me ajjhāsayaṃ kathesi, udāhu <a name="M1.0037"></a> ajānaṃ yaṃ vā taṃ vā mukhāruḷhaṃ kathesī’’ti cintetvā puna <span class="bld">kintāha</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">kintāha</span>nti kiṃ te ahaṃ. Athassā bhagavā ācikkhanto <span class="bld">mātara</span>ntiādimāha. <span class="bld">Sāhu te</span>ti gāthāya anumoditvā sampahaṃsitvā bhagavantaṃ vanditvā gandhamālādīhi pūjetvā attano devaṭṭhānameva gatāti.</p>
  209. <p class="centered">Kuṭikāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  210. <p class="subhead">10. Samiddhisuttavaṇṇanā</p>
  211. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><a name="para20_sn1"></a><span class="paranum">20</span>. Dasame <a name="V1.0036"></a> <span class="bld">tapodārāme</span>ti tapodassa tattodakassa rahadassa vasena evaṃ laddhanāme ārāme. Vebhārapabbatassa kira heṭṭhā bhummaṭṭhakanāgānaṃ pañcayojanasatikaṃ nāgabhavanaṃ devalokasadisaṃ maṇimayena talena ārāmuyyānehi ca samannāgataṃ. Tattha nāgānaṃ kīḷanaṭṭhāne mahāudakarahado, tato tapodā nāma nadī sandati kuthitā uṇhodakā. Kasmā panesā edisā? Rājagahaṃ kira parivāretvā mahāpetaloko tiṭṭhati, tattha dvinnaṃ mahālohakumbhinirayānaṃ antarena ayaṃ tapodā āgacchati, tasmā kuthitā sandati. Vuttampi cetaṃ –</p>
  212. <p class="indent">‘‘Yatāyaṃ, bhikkhave, tapodā sandati, so daho acchodako sītodako sātodako setodako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo, cakkamattāni ca padumāni pupphanti. Apicāyaṃ, bhikkhave, tapodā dvinnaṃ mahānirayānaṃ antarikāya āgacchati, tenāyaṃ tapodā kuthitā sandatī’’ti (pārā. 231).</p>
  213. <p class="bodytext">Imassa pana ārāmassa <a name="P1.0039"></a> abhimukhaṭṭhāne tato mahāudakarahado jāto, tassa vasenāyaṃ vihāro ‘‘tapodārāmo’’ti vuccati.</p>
  214. <p class="bodytext"><span class="bld">Samiddhī</span>ti tassa kira therassa attabhāvo samiddho abhirūpo pāsādiko, tasmā ‘‘samiddhī’’tveva saṅkhaṃ gato. <span class="bld">Gattāni parisiñcitu</span>nti padhānikatthero esa, balavapaccūse uṭṭhāyāsanā sarīraṃ utuṃ gāhāpetvā bahi <a name="M1.0038"></a> saṭṭhihatthamatte mahācaṅkame aparāparaṃ caṅkamitvā ‘‘sedagahitehi gattehi paribhuñjamānaṃ senāsanaṃ kilissatī’’ti maññamāno gattāni parisiñcanatthaṃ sarīradhovanatthaṃ upasaṅkami. <span class="bld">Ekacīvaro aṭṭhāsī</span>ti nivāsanaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ hatthena gahetvā aṭṭhāsi.</p>
  215. <p class="bodytext"><span class="bld">Gattāni pubbāpayamāno</span>ti gattāni pubbasadisāni vodakāni kurumāno. Allasarīre pārutaṃ hi cīvaraṃ kilissati duggandhaṃ hoti, na cetaṃ vattaṃ. Thero pana vattasampanno, tasmā vatte ṭhitova nhāyitvā paccuttaritvā aṭṭhāsi. Tattha idaṃ nhānavattaṃ – udakatitthaṃ gantvā yattha katthaci cīvarāni nikkhipitvā vegena ṭhitakeneva na otaritabbaṃ, sabbadisā pana oloketvā <a name="V1.0037"></a> vivittabhāvaṃ ñatvā khāṇugumbalatādīni vavatthapetvā tikkhattuṃ ukkāsitvā avakujja ṭhitena uttarāsaṅgacīvaraṃ apanetvā pasāretabbaṃ, kāyabandhanaṃ mocetvā cīvarapiṭṭheyeva ṭhapetabbaṃ. Sace udakasāṭikā natthi, udakante ukkuṭikaṃ nisīditvā nivāsanaṃ mocetvā sace sinnaṭṭhānaṃ atthi, pasāretabbaṃ. No ce atthi, saṃharitvā ṭhapetabbaṃ. Udakaṃ otarantena saṇikaṃ nābhippamāṇamattaṃ otaritvā vīciṃ anuṭṭhāpentena saddaṃ akarontena nivattitvā āgatadisābhimukhena nimujjitabbaṃ, evaṃ cīvaraṃ rakkhitaṃ hoti. Ummujjantenapi saddaṃ akarontena saṇikaṃ ummujjitvā nhānapariyosāne udakante ukkuṭikena nisīditvā nivāsanaṃ parikkhipitvā uṭṭhāya suparimaṇḍalaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ apārupitvāva ṭhātabbanti.</p>
  216. <p class="bodytext">Theropi tathā nhāyitvā paccuttaritvā vigacchamānaudakaṃ kāyaṃ olokayamāno aṭṭhāsi. Tassa pakatiyāpi pāsādikassa <a name="P1.0040"></a> paccūsasamaye sammā pariṇatāhārassa uṇhodakena nhātassa ativiya mukhavaṇṇo viroci, bandhanā pavuttatālaphalaṃ viya pabhāsampanno puṇṇacando viya taṅkhaṇavikasitapadumaṃ viya mukhaṃ sassirikaṃ ahosi, sarīravaṇṇopi vippasīdi. Tasmiṃ samaye vanasaṇḍe adhivatthā bhummadevatā pāsādikaṃ bhikkhuṃ olokayamānā samanaṃ niggahetuṃ asakkontī kāmapariḷāhābhibhūtā hutvā, ‘‘theraṃ palobhessāmī’’ti attabhāvaṃ uḷārena <a name="M1.0039"></a> alaṅkārena alaṅkaritvā sahassavaṭṭipadīpaṃ pajjalamānā viya candaṃ uṭṭhāpayamānā viya sakalārāmaṃ ekobhāsaṃ katvā theraṃ upasaṅkamitvā avanditvāva vehāse ṭhitā gāthaṃ abhāsi. Tena vuttaṃ – ‘‘atha kho aññatarā devatā…pe… ajjhabhāsī’’ti.</p>
  217. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhutvā</span>ti pañca kāmaguṇe aparibhuñjitvā. <span class="bld">Bhikkhasī</span>ti piṇḍāya carasi. <span class="bld">Mā taṃ kālo upaccagā</span>ti ettha kālo nāma pañcakāmaguṇapaṭisevanakkhamo daharayobbanakālo. Jarājiṇṇena hi obhaggena daṇḍaparāyaṇena pavedhamānena kāsasāsābhibhūtena na sakkā kāme paribhuñjituṃ. Iti imaṃ kālaṃ sandhāya devatā ‘‘mā taṃ kālo upaccagā’’ti āha. Tattha <span class="bld">mā upaccagā</span>ti mā atikkami.</p>
  218. <p class="bodytext"><span class="bld">Kālaṃ vohaṃ na jānāmī</span>ti ettha <span class="bld">vo</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Kālaṃ na jānāmī</span>ti maraṇakālaṃ sandhāya vadati. Sattānañhi –</p>
  219. <p class="gatha1">‘‘Jīvitaṃ <a name="V1.0038"></a> byādhi kālo ca, dehanikkhepanaṃ gati;</p>
  220. <p class="gathalast">Pañcete jīvalokasmiṃ, animittā na nāyare’’.</p>
  221. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">jīvitaṃ</span> tāva ‘‘ettakameva, na ito para’’nti vavatthānābhāvato animittaṃ. Kalalakālepi hi sattā maranti, abbuda-pesi-ghana-aḍḍhamāsa-ekamāsa-dvemāsa-temāsa-catumāsapañcamāsa…pe… dasamāsakālepi, kucchito nikkhantasamayepi, tato paraṃ vassasatassa antopi bahipi marantiyeva. <span class="bld">Byādhi</span>pi ‘‘imināva byādhinā sattā maranti, na aññenā’’ti vavatthānābhāvato animitto. Cakkhurogenapi hi sattā maranti sotarogādīnaṃ aññatarenapi. <span class="bld">Kālo</span>pi, ‘‘imasmiṃ yeva kāle maritabbaṃ, na aññasmi’’nti evaṃ <a name="P1.0041"></a> vavatthānābhāvato animitto. Pubbaṇhepi hi sattā maranti majjhanhikādīnaṃ aññatarasmimpi. <span class="bld">Dehanikkhepana</span>mpi, ‘‘idheva mīyamānānaṃ dehena patitabbaṃ, na aññatthā’’ti evaṃ vavatthānābhāvato animittaṃ. Antogāme jātānañhi bahigāmepi attabhāvo patati, bahigāmepi jātānaṃ antogāmepi. Tathā thalajānaṃ jale, jalajānaṃ thaleti anekappakārato vitthāretabbaṃ. <span class="bld">Gati</span>pi, ‘‘ito cutena idha nibbattitabba’’nti evaṃ vavatthānābhāvato animittā. Devalokato hi cutā manussesupi nibbattanti<a name="M1.0040"></a>, manussalokato cutā devalokādīnaṃ yattha katthaci nibbattantīti evaṃ yante yuttagoṇo viya gatipañcake loko samparivattati. Tassevaṃ samparivattato ‘‘imasmiṃ nāma kāle maraṇaṃ bhavissatī’’ti imaṃ maraṇassa kālaṃ vohaṃ na jānāmi.</p>
  222. <p class="bodytext"><span class="bld">Channo kālo na dissatī</span>ti ayaṃ kālo mayhaṃ paṭicchanno avibhūto na paññāyati. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā ayaṃ kālo paṭicchanno na paññāyati, tasmā pañca kāmaguṇe abhutvāva bhikkhāmi. <span class="bld">Mā maṃ kālo upaccagā</span>ti ettha samaṇadhammakaraṇakālaṃ sandhāya ‘‘kālo’’ti āha. Ayañhi samaṇadhammo nāma pacchime kāle tisso vayosīmā atikkantena obhaggena daṇḍaparāyaṇena pavedhamānena kāsasāsābhibhūtena na sakkā kātuṃ. Tadā hi na sakkā hoti icchiticchitaṃ buddhavacanaṃ vā gaṇhituṃ, dhutaṅgaṃ vā paribhuñjituṃ, araññavāsaṃ vā vasituṃ, icchiticchitakkhaṇe samāpattiṃ vā samāpajjituṃ, padabhāṇa-sarabhaññadhammakathā-anumodanādīni vā kātuṃ, taruṇayobbanakāle panetaṃ sabbaṃ sakkā kātunti ayaṃ samaṇadhammakaraṇassa kālo mā maṃ upaccagā, yāva maṃ nātikkamati, tāva kāme abhutvāva samaṇadhammaṃ karomīti āha.</p>
  223. <p class="bodytext"><span class="bld">Pathaviyaṃ</span> <a name="V1.0039"></a> <span class="bld">patiṭṭhahitvā</span>ti sā kira devatā – ‘‘ayaṃ bhikkhu samaṇadhammakaraṇassa kālaṃ nāma katheti, akālaṃ nāma katheti, sahetukaṃ katheti sānisaṃsa’’nti ettāvatāva there lajjaṃ paccupaṭṭhāpetvā mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya <a name="P1.0042"></a> ca naṃ maññamānā gāravajātā ākāsā oruyha pathaviyaṃ aṭṭhāsi, taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Kiñcāpi pathaviyaṃ ṭhitā, yena panatthena āgatā, punapi tameva gahetvā <span class="bld">daharo tva</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">susū</span>ti taruṇo. <span class="bld">Kāḷakeso</span>ti suṭṭhu kāḷakeso. <span class="bld">Bhadrenā</span>ti bhaddakena. Ekacco hi daharopi samāno kāṇo vā hoti kuṇiādīnaṃ vā aññataro, so bhadrena yobbanena samannāgato nāma na hoti. Yo pana abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko sabbasampattisampanno, yaṃ yadeva alaṅkāraparihāraṃ icchati, tena tena alaṅkato devaputto viya carati, ayaṃ bhadrena yobbanena samannāgato nāma hoti. Thero ca uttamarūpasampanno, tena naṃ evamāha.</p>
  224. <p class="bodytext"><span class="bld">Anikkīḷitāvī</span> <a name="M1.0041"></a> <span class="bld">kāmesū</span>ti kāmesu akīḷitakīḷo abhuttāvī, akatakāmakīḷoti attho. <span class="bld">Mā sandiṭṭhikaṃ hitvā</span>ti yebhuyyena hi tā adiṭṭhasaccā avītarāgā aparacittavidūniyo devatā bhikkhū dasapi vassāni vīsatimpi…pe… saṭṭhimpi vassāni parisuddhaṃ akhaṇḍaṃ brahmacariyaṃ caramāne disvā – ‘‘ime bhikkhū mānusake pañca kāmaguṇe pahāya dibbe kāme patthayantā samaṇadhammaṃ karontī’’ti saññaṃ uppādenti, ayampi tattheva uppādesi. Tasmā mānusake kāme sandiṭṭhike, dibbe ca kālike katvā evamāha.</p>
  225. <p class="bodytext"><span class="bld">Na kho ahaṃ, āvuso</span>ti, āvuso, ahaṃ sandiṭṭhike kāme hitvā kālike kāme na anudhāvāmi na patthemi na pihemi. <span class="bld">Kalikañca kho ahaṃ, āvuso</span>ti ahaṃ kho, āvuso, kālikaṃ kāmaṃ hitvā sandiṭṭhikaṃ lokuttaradhammaṃ anudhāvāmi. Iti thero cittānantaraṃ aladdhabbatāya dibbepi mānusakepi pañca kāmaguṇe <span class="bld">kālikā</span>ti akāsi, cittānantaraṃ laddhabbatāya lokuttaradhammaṃ <span class="bld">sandiṭṭhika</span>nti. Pañcakāmaguṇesu samohitesupi sampannakāmassāpi kāmino cittānantaraṃ icchiticchitārammaṇānubhavanaṃ na sampajjati. Cakkhudvāre iṭṭhārammaṇaṃ anubhavitukāmena hi cittakārapotthakārarūpakārādayo pakkosāpetvā, ‘‘idaṃ nāma sajjethā’’ti vattabbaṃ hoti. Etthantare anekakoṭisatasahassāni cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Atha pacchā taṃ ārammaṇaṃ sampāpuṇāti<a name="P1.0043"></a>. Sesadvāresupi eseva nayo. Sotāpattimaggānantaraṃ pana sotāpattiphalameva <a name="V1.0040"></a> uppajjati, antarā aññassa cittassa vāro natthi. Sesaphalesupi eseva nayoti.</p>
  226. <p class="bodytext">So tamevatthaṃ gahetvā <span class="bld">kālikā hi, āvuso</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kālikā</span>ti vuttanayena samohitasampattināpi kālantare pattabbā. <span class="bld">Bahudukkhā</span>ti pañca kāmaguṇe nissāya pattabbadukkhassa bahutāya bahudukkhā. Taṃvatthukasseva upāyāsassa bahutāya <span class="bld">bahupāyāsā. Ādīnavo ettha bhiyyo</span>ti pañca kāmaguṇe nissāya laddhabbasukhato ādīnavo bhiyyo, dukkhameva bahutaranti attho. <span class="bld">Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo</span>ti ayaṃ lokuttaradhammo yena yena adhigato hoti, tena tena parasaddhāya gantabbataṃ hitvā paccavekkhaṇañāṇena sayaṃ daṭṭhabboti <a name="M1.0042"></a> <span class="bld">sandiṭṭhiko</span>. Attano phaladānaṃ sandhāya nāssa kāloti akālo, akāloyeva <span class="bld">akāliko</span>. Yo ettha ariyamaggadhammo, so attano pavattisamanantarameva phalaṃ detīti attho. ‘‘Ehi passa imaṃ dhamma’’nti evaṃ pavattaṃ ehipassavidhiṃ arahatīti <span class="bld">ehipassiko</span>. Ādittaṃ celaṃ vā sīsaṃ vā ajjhupekkhitvāpi bhāvanāvasena attano citte upanayaṃ arahatīti <span class="bld">opaneyyiko</span>. Sabbehi ugghaṭitaññūādīhi viññūhi ‘‘bhāvito me maggo, adhigataṃ phalaṃ, sacchikato nirodho’’ti attani attani veditabboti <span class="bld">paccattaṃ veditabbo viññūhī</span>ti. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">visuddhimagge</span> (visuddhi. 1.146 ādayo) dhammānussativaṇṇanāyaṃ vutto.</p>
  227. <p class="bodytext">Idāni sā devatā andho viya rūpavisesaṃ therena kathitassa atthe ajānantī <span class="bld">kathañca bhikkhū</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kathañcā</span>tipadassa ‘‘kathañca bhikkhu kālikā kāmā vuttā bhagavatā, kathaṃ bahudukkhā, kathaṃ bahupāyāsā’’ti? Evaṃ sabbapadehi sambandho veditabbo.</p>
  228. <p class="bodytext"><span class="bld">Navo</span>ti aparipuṇṇapañcavasso hi bhikkhu navo nāma hoti, pañcavassato paṭṭhāya majjhimo, dasavassato paṭṭhāya thero. Aparo nayo – aparipuṇṇadasavasso navo, dasavassato paṭṭhāya majjhimo, vīsativassato paṭṭhāya thero. Tesaṃ ahaṃ navoti vadati.</p>
  229. <p class="bodytext">Navopi ekacco sattaṭṭhavassakāle pabbajitvā dvādasaterasavassāni <a name="P1.0044"></a> sāmaṇerabhāveneva atikkanto cirapabbajito hoti, ahaṃ pana acirapabbajitoti vadati. <span class="bld">Imaṃ dhammavinaya</span>nti imaṃ dhammañca vinayañca. Ubhayampetaṃ sāsanasseva nāmaṃ. Dhammena hettha dve piṭakāni vuttāni, vinayena <a name="V1.0041"></a> vinayapiṭakaṃ, iti tīhi piṭakehi pakāsitaṃ paṭipattiṃ adhunā āgatomhīti vadati.</p>
  230. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahesakkhāhī</span>ti mahāparivārāhi. Ekekassa hi devarañño koṭisatampi koṭisahassampi parivāro hoti, te attānaṃ mahante ṭhāne ṭhapetvā tathāgataṃ passanti. Tattha amhādisānaṃ appesakkhānaṃ mātugāmajātikānaṃ kuto okāsoti dasseti.</p>
  231. <p class="bodytext"><span class="bld">Mayampi</span> <a name="M1.0043"></a> <span class="bld">āgaccheyyāmā</span>ti idaṃ sā devatā ‘‘sacepi cakkavāḷaṃ pūretvā parisā nisinnā hoti, mahatiyā buddhavīthiyā satthu santikaṃ gantuṃ labhatī’’ti ñatvā āha. <span class="bld">Puccha bhikkhu, puccha bhikkhū</span>ti thirakaraṇavasena āmeḍitaṃ kataṃ.</p>
  232. <p class="bodytext"><span class="bld">Akkheyyasaññino</span>ti ettha ‘‘devo, manusso, gahaṭṭho, pabbajito, satto, puggalo, tisso, phusso’’tiādinā nayena akkheyyato sabbesaṃ akkhānānaṃ sabbāsaṃ kathānaṃ vatthubhūtato pañcakkhandhā ‘‘akkheyyā’’ti vuccanti. ‘‘Satto naro poso puggalo itthī puriso’’ti evaṃ saññā etesaṃ atthīti saññino, akkheyyesveva saññinoti <span class="bld">akkheyyasaññino,</span> pañcasu khandhesu sattapuggalādisaññinoti attho. <span class="bld">Akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā</span>ti pañcasu khandhesu aṭṭhahākārehi patiṭṭhitā. Ratto hi rāgavasena patiṭṭhito hoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, parāmaṭṭho diṭṭhivasena, thāmagato anusayavasena, vinibaddho mānavasena, aniṭṭhaṅgato vicikicchāvasena, vikkhepagato uddhaccavasena patiṭṭhito hoti. <span class="bld">Akkheyyaṃ apariññāyā</span>ti pañcakkhandhe tīhi pariññāhi aparijānitvā. <span class="bld">Yogamāyanti maccuno</span>ti maccuno yogaṃ payogaṃ pakkhepaṃ upakkhepaṃ upakkamaṃ abbhantaraṃ āgacchanti, maraṇavasaṃ gacchantīti attho. Evamimāya gāthāya kālikā kāmā kathitā.</p>
  233. <p class="bodytext"><span class="bld">Pariññāyā</span>ti ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti imāhi tīhi pariññāhi parijānitvā. Tattha katamā <span class="bld">ñātapariññā?</span> Pañcakkhandhe <a name="P1.0045"></a> parijānāti – ‘‘ayaṃ rūpakkhandho, ayaṃ vedanākkhandho, ayaṃ saññākkhandho, ayaṃ saṅkhārakkhandho, ayaṃ viññāṇakkhandho, imāni tesaṃ lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānapadaṭṭhānānī’’ti, ayaṃ ñātapariññā. Katamā <span class="bld">tīraṇapariññā?</span> Evaṃ ñātaṃ katvā pañcakkhandhe tīreti aniccato dukkhato rogatoti dvācattālīsāya ākārehi. Ayaṃ <a name="V1.0042"></a> tīraṇapariññā. Katamā <span class="bld">pahānapariññā?</span> Evaṃ tīrayitvā aggamaggena pañcasu khandhesu chandarāgaṃ pajahati. Ayaṃ pahānapariññā.</p>
  234. <p class="bodytext"><span class="bld">Akkhātāraṃ na maññatī</span>ti evaṃ tīhi pariññāhi pañcakkhandhe parijānitvā khīṇāsavo bhikkhu akkhātāraṃ puggalaṃ na maññati. <span class="bld">Akkhātāra</span>nti kammavasena kāraṇaṃ veditabbaṃ, akkhātabbaṃ kathetabbaṃ puggalaṃ na maññati, na passatīti attho<a name="M1.0044"></a>. Kinti akkhātabbanti? ‘‘Tisso’’ti vā ‘‘phusso’’ti vā evaṃ yena kenaci nāmena vā gottena vā pakāsetabbaṃ. <span class="bld">Tañhi tassa na hotī</span>ti taṃ tassa khīṇāsavassa na hoti. <span class="bld">Yena naṃ vajjā</span>ti yena naṃ ‘‘rāgena ratto’’ti vā ‘‘dosena duṭṭho’’ti vā ‘‘mohena mūḷho’’ti vāti koci vadeyya, taṃ kāraṇaṃ tassa khīṇāsavassa natthi.</p>
  235. <p class="bodytext"><span class="bld">Sace vijānāsi vadehī</span>ti sace evarūpaṃ khīṇāsavaṃ jānāsi, ‘‘jānāmī’’ti vadehi. No ce jānāsi, atha ‘‘na jānāmī’’ti vadehi. <span class="bld">Yakkhā</span>ti devataṃ ālapanto āha. Iti imāya gāthāya sandiṭṭhiko navavidho lokuttaradhammo kathito. <span class="bld">Sādhū</span>ti āyācanatthe nipāto.</p>
  236. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo maññatī</span>ti yo attānaṃ ‘‘ahaṃ samo’’ti vā ‘‘visesī’’ti vā ‘‘nihīno’’ti vā maññati. Etena ‘‘seyyohamasmī’’tiādayo tayo mānā gahitāva. Tesu gahitesu nava mānā gahitāva honti. <span class="bld">So vivadetha tenā</span>ti so puggalo teneva mānena yena kenaci puggalena saddhiṃ – ‘‘kena maṃ tvaṃ pāpuṇāsi, kiṃ jātiyā pāpuṇāsi, udāhu gottena, kulapadesena, vaṇṇapokkharatāya, bāhusaccena, dhutaguṇenā’’ti evaṃ vivadeyya. Iti imāyapi upaḍḍhagāthāya kālikā kāmā kathitā.</p>
  237. <p class="bodytext"><span class="bld">Tīsu vidhāsū</span>ti tīsu mānesu. ‘‘Ekavidhena rūpasaṅgaho’’tiādīsu (dha. sa. 584) hi koṭṭhāso ‘‘vidho’’ti vutto. ‘‘Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākāro. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso<a name="P1.0046"></a>? Seyyohamasmīti vidhā, sadisohamasmīti vidhā, hīnohamasmīti vidhā’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.162) māno ‘‘vidhā’’ti vutto. Idhāpi mānova. Tena vuttaṃ ‘‘tīsu vidhāsūti tīsu mānesū’’ti. <span class="bld">Avikampamāno</span>ti so puggalo etesu saṅkhepato tīsu<a name="V1.0043"></a>, vitthārato navasu mānesu na kampati, na calati. <span class="bld">Samo visesīti na tassa hotī</span>ti tassa pahīnamānassa khīṇāsavassa ‘‘ahaṃ sadiso’’ti vā ‘‘seyyo’’ti vā ‘‘hīno’’ti vā na hotīti dasseti. Pacchimapadaṃ vuttanayameva. Iti imāyapi upaḍḍhagāthāya navavidho sandiṭṭhiko lokuttaradhammo kathito.</p>
  238. <p class="bodytext"><span class="bld">Pahāsi</span> <a name="M1.0045"></a> <span class="bld">saṅkha</span>nti, ‘‘paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāretī’’tiādīsu (saṃ. ni. 4.120, 239) paññā ‘‘saṅkhā’’ti āgatā. ‘‘Atthi te koci gaṇako vā muddiko vā saṅkhāyako vā, yo pahoti gaṅgāya vālukaṃ gaṇetu’’nti (saṃ. ni. 4.410) ettha gaṇanā. ‘‘Saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’tiādīsu (su. ni. 880) koṭṭhāso. ‘‘Yā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ saṅkhā samaññā’’ti (dha. sa. 1313-1315) ettha paṇṇatti ‘‘saṅkhā’’ti āgatā. Idhāpi ayameva adhippetā. <span class="bld">Pahāsi saṅkha</span>nti padassa hi ayamevattho – ratto duṭṭho mūḷho iti imaṃ paṇṇattiṃ khīṇāsavo pahāsi jahi pajahīti.</p>
  239. <p class="bodytext"><span class="bld">Na vimānamajjhagā</span>ti navabhedaṃ tividhamānaṃ na upagato. Nivāsaṭṭhena vā mātukucchi ‘‘vimāna’’nti vuccati, taṃ āyatiṃ paṭisandhivasena na upagacchītipi attho. Anāgatatthe atītavacanaṃ. <span class="bld">Acchecchī</span>ti chindi. <span class="bld">Chinnagantha</span>nti cattāro ganthe chinditvā ṭhitaṃ. <span class="bld">Anīgha</span>nti niddukkhaṃ. <span class="bld">Nirāsa</span>nti nittaṇhaṃ. <span class="bld">Pariyesamānā</span>ti olokayamānā. <span class="bld">Nājjhagamu</span>nti na adhigacchanti na vindanti na passanti. Vattamānatthe atītavacanaṃ. <span class="bld">Idha vā huraṃ vā</span>ti idhaloke vā paraloke vā. <span class="bld">Sabbanivesanesū</span>ti tayo bhavā, catasso yoniyo, pañca gatiyo, satta viññāṇaṭṭhitiyo, nava sattāvāsā, iti imesupi sabbesu sattanivesanesu evarūpaṃ khīṇāsavaṃ kāyassa bhedā uppajjamānaṃ vā uppannaṃ <a name="P1.0047"></a> vā na passantīti attho. Imāya gāthāya sandiṭṭhikaṃ lokuttaradhammameva kathesi.</p>
  240. <p class="bodytext">Imañca gāthaṃ sutvā sāpi devatā atthaṃ sallakkhesi, teneva kāraṇena <span class="bld">imassa khvāhaṃ, bhante</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">pāpaṃ na kayirā</span>ti gāthāya dasakusalakammapathavasenapi kathetuṃ vaṭṭati aṭṭhaṅgikamaggavasenapi. Dasakusalakammapathavasena tāva <span class="bld">vacasā</span>ti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Manasā</span>ti tividhaṃ manosucaritaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Kāyena vā kiñcana sabbaloke</span>ti tividhaṃ kāyasucaritaṃ gahitaṃ. Ime tāva dasakusalakammapathadhammā honti. <span class="bld">Kāme pahāyā</span>ti iminā pana kāmasukhallikānuyogo <a name="V1.0044"></a> paṭikkhitto. <span class="bld">Satimā sampajāno</span>ti iminā dasakusalakammapathakāraṇaṃ satisampajaññaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Dukkhaṃ na sevetha anatthasaṃhita</span>nti iminā attakilamathānuyogo paṭisiddho. Iti devatā ‘‘ubho ante vivajjetvā <a name="M1.0046"></a> kāraṇehi satisampajaññehi saddhiṃ dasakusalakammapathadhamme tumhehi kathite ājānāmi bhagavā’’ti vadati.</p>
  241. <p class="bodytext">Aṭṭhaṅgikamaggavasena pana ayaṃ nayo – tasmiṃ kira ṭhāne mahatī dhammadesanā ahosi. Desanāpariyosāne devatā yathāṭhāne ṭhitāva desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhāya attanā adhigataṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dassentī evamāha. Tattha <span class="bld">vacasā</span>ti sammāvācā gahitā, mano pana aṅgaṃ na hotīti <span class="bld">manasā</span>ti maggasampayuttakaṃ cittaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Kāyena vā kiñcana sabbaloke</span>ti sammākammanto gahito, ājīvo pana vācākammantapakkhikattā gahitova hoti. <span class="bld">Satimā</span>ti iminā vāyāmasatisamādhayo gahitā. <span class="bld">Sampajāno</span>tipadena sammādiṭṭhisammāsaṅkappā. <span class="bld">Kāme pahāya, dukkhaṃ na sevethā</span>tipadadvayena antadvayavajjanaṃ. Iti ime dve ante anupagamma majjhimaṃ paṭipadaṃ tumhehi kathitaṃ, ājānāmi bhagavāti vatvā tathāgataṃ gandhamālādīhi pūjetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmīti.</p>
  242. <p class="centered">Samiddhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  243. <p class="centered">Nandanavaggo dutiyo.</p>
  244. <p class="title">3. Sattivaggo</p>
  245. <p class="subhead">1. Sattisuttavaṇṇanā</p>
  246. <p class="bodytext"><a name="para21"></a><a name="para21_sn1"></a><span class="paranum">21</span>. Sattivaggassa paṭhame <a name="P1.0048"></a> <span class="bld">sattiyā</span>ti desanāsīsametaṃ. Ekatokhārādinā satthenāti attho. <span class="bld">Omaṭṭho</span>ti pahato. Cattāro hi pahārā omaṭṭho ummaṭṭho maṭṭho vimaṭṭhoti. Tattha upari ṭhatvā adhomukhaṃ dinnapahāro omaṭṭho nāma; heṭṭhā ṭhatvā uddhaṃmukhaṃ dinno ummaṭṭho nāma; aggaḷasūci viya vinivijjhitvā gato maṭṭho nāma; seso sabbopi vimaṭṭho nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne omaṭṭho gahito. So hi sabbadāruṇo duruddharasallo duttikiccho antodoso antopubbalohitova hoti<a name="V1.0045"></a>, pubbalohitaṃ anikkhamitvā vaṇamukhaṃ pariyonandhitvā tiṭṭhati. Pubbalohitaṃ <a name="M1.0047"></a> niharitukāmehi mañcena saddhiṃ bandhitvā adhosiro kātabbo hoti, maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ pāpuṇāti. <span class="bld">Paribbaje</span>ti vihareyya.</p>
  247. <p class="bodytext">Imāya gāthāya kiṃ katheti? Yathā sattiyā omaṭṭho puriso sallubbahana-vaṇatikicchanānaṃ atthāya vīriyaṃ ārabhati, payogaṃ karoti parakkamati. Yathā ca ḍayhamāno matthake ādittasīso tassa nibbāpanatthāya vīriyaṃ ārabhati, payogaṃ karoti parakkamati, evameva bhikkhu kāmarāgaṃ pahānāya sato appamatto hutvā vihareyya bhagavāti kathesi.</p>
  248. <p class="bodytext">Atha bhagavā cintesi – imāya devatāya upamā tāva daḷhaṃ katvā ānītā, atthaṃ pana parittakaṃ gahetvā ṭhitā, punappunaṃ kathentīpi hesā kāmarāgassa vikkhambhanapahānameva katheyya. Yāva ca kāmarāgo maggena na samugghāṭiyati, tāva anubaddhova hoti. Iti tameva opammaṃ gahetvā paṭhamamaggavasena desanaṃ vinivaṭṭetvā desento dutiyaṃ gāthamāha. Tassattho purimānusāreneva veditabboti. Paṭhamaṃ.</p>
  249. <p class="subhead">2. Phusatisuttavaṇṇanā</p>
  250. <p class="bodytext"><a name="para22"></a><a name="para22_sn1"></a><span class="paranum">22</span>. Dutiye <span class="bld">nāphusantaṃ phusatī</span>ti kammaṃ aphusantaṃ vipāko na phusati, kammameva vā aphusantaṃ kammaṃ na phusati. Kammañhi nākaroto kariyati. <span class="bld">Phusantañca tato</span> <a name="P1.0049"></a> <span class="bld">phuse</span>ti kammaṃ phusantaṃ vipāko phusati, kammameva vā phusati. Kammañhi karoto kariyati. <span class="bld">Tasmā phusantaṃ phusati, appaduṭṭhapadosina</span>nti yasmā na aphusantaṃ phusati, phusantañca phusati, ayaṃ kammavipākānaṃ dhammatā, tasmā yo ‘‘appaduṭṭhassa narassa dussati, suddhassa posassa anaṅgaṇassā’’ti evaṃ vutto appaduṭṭhapadosī puggalo, taṃ puggalaṃ kammaṃ phusantameva kammaṃ phusati, vipāko vā phusati. So hi parassa upaghātaṃ kātuṃ sakkoti vā mā vā, attā panānena catūsu apāyesu ṭhapito nāma hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘tameva bālaṃ pacceti pāpaṃ, sukhumo rajo paṭivātaṃva khitto’’ti. Dutiyaṃ.</p>
  251. <p class="subhead">3. Jaṭāsuttavaṇṇanā</p>
  252. <p class="bodytext"><a name="para23"></a><a name="para23_sn1"></a><span class="paranum">23</span>. Tatiye <a name="V1.0046"></a><a name="M1.0048"></a> <span class="bld">antojaṭā</span>ti gāthāyaṃ <span class="bld">jaṭā</span>ti taṇhāya jāliniyā adhivacanaṃ. Sā hi rūpādīsu ārammaṇesu heṭṭhupariyavasena punappunaṃ uppajjanato saṃsibbanaṭṭhena veḷugumbādīnaṃ sākhājālasaṅkhātā jaṭā viyāti jaṭā. Sā panesā sakaparikkhāraparaparikkhāresu sakaattabhāva-paraattabhāvesu ajjhattikāyatana-bāhirāyatanesu ca uppajjanato <span class="bld">antojaṭā bahijaṭā</span>ti vuccati. Tāya evaṃ uppajjamānāya <span class="bld">jaṭāya jaṭitā pajā</span>. Yathā nāma veḷujaṭādīhi veḷuādayo, evaṃ tāya taṇhājaṭāya sabbāpi ayaṃ sattanikāyasaṅkhātā pajā jaṭitā vinaddhā, saṃsibbitāti attho. Yasmā ca evaṃ jaṭitā, <span class="bld">taṃ taṃ gotama pucchāmī</span>ti tasmā taṃ pucchāmi. <span class="bld">Gotamā</span>ti bhagavantaṃ gottena ālapati. <span class="bld">Ko imaṃ vijaṭaye jaṭa</span>nti imaṃ evaṃ tedhātukaṃ jaṭetvā ṭhitaṃ jaṭaṃ ko vijaṭeyya, vijaṭetuṃ ko samatthoti pucchati.</p>
  253. <p class="bodytext">Athassa bhagavā tamatthaṃ vissajjento <span class="bld">sīle patiṭṭhāyā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sīle patiṭṭhāyā</span>ti catupārisuddhisīle ṭhatvā. Ettha ca bhagavā jaṭāvijaṭanaṃ pucchito sīlaṃ ārabhanto na ‘‘aññaṃ puṭṭho aññaṃ kathetī’’ti veditabbo. Jaṭāvijaṭakassa hi patiṭṭhādassanatthamettha sīlaṃ kathitaṃ.</p>
  254. <p class="bodytext"><span class="bld">Naro</span>ti <a name="P1.0050"></a> satto. <span class="bld">Sapañño</span>ti kammajatihetukapaṭisandhipaññāya paññavā. <span class="bld">Cittaṃ paññañca bhāvaya</span>nti samādhiñceva vipassanañca bhāvayamāno. Cittasīsena hettha aṭṭha samāpattiyo kathitā, paññānāmena vipassanā. <span class="bld">Ātāpī</span>ti vīriyavā. Vīriyañhi kilesānaṃ ātāpanaparitāpanaṭṭhena ‘‘ātāpo’’ti vuccati, tadassa atthīti ātāpī. <span class="bld">Nipako</span>ti nepakkaṃ vuccati paññā, tāya samannāgatoti attho. Iminā padena pārihāriyapaññaṃ dasseti. <span class="bld">Pārihāriyapaññā</span> nāma ‘‘ayaṃ kālo uddesassa, ayaṃ kālo paripucchāyā’’tiādinā nayena sabbattha kārāpitā pariharitabbapaññā. Imasmiñhi pañhābyākaraṇe tikkhattuṃ paññā āgatā. Tattha paṭhamā jātipaññā, dutiyā vipassanāpaññā, tatiyā sabbakiccapariṇāyikā pārihāriyapaññā.</p>
  255. <p class="bodytext"><span class="bld">So</span> <a name="M1.0049"></a> <span class="bld">imaṃ vijaṭaye jaṭa</span>nti so imehi sīlādīhi samannāgato bhikkhu. Yathā nāma puriso pathaviyaṃ patiṭṭhāya sunisitaṃ satthaṃ ukkhipitvā mahantaṃ veḷugumbaṃ vijaṭeyya, evamevaṃ sīle <a name="V1.0047"></a> patiṭṭhāya samādhisilāyaṃ sunisitaṃ vipassanāpaññāsatthaṃ vīriyabalapaggahitena pārihāriyapaññāhatthena ukkhipitvā sabbampi taṃ attano santāne patitaṃ taṇhājaṭaṃ vijaṭeyya sañchindeyya sampadāleyyāti.</p>
  256. <p class="bodytext">Ettāvatā sekhabhūmiṃ kathetvā idāni jaṭaṃ vijaṭetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ dassento <span class="bld">yesa</span>ntiādimāha. Evaṃ jaṭaṃ vijaṭetvā ṭhitaṃ khīṇāsavaṃ dassetvā puna jaṭāya vijaṭanokāsaṃ dassento <span class="bld">yattha nāmañcā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">nāma</span>nti cattāro arūpino khandhā. <span class="bld">Paṭighaṃ rūpasaññā cā</span>ti ettha paṭighasaññāvasena kāmabhavo gahito, rūpasaññāvasena rūpabhavo. Tesu dvīsu gahitesu arūpabhavo gahitova hoti bhavasaṅkhepenāti. <span class="bld">Etthesā chijjate jaṭā</span>ti ettha tebhūmakavaṭṭassa pariyādiyanaṭṭhāne esā jaṭā chijjati, nibbānaṃ āgamma chijjati nirujjhatīti ayaṃ attho dassito hoti. Tatiyaṃ.</p>
  257. <p class="subhead">4. Manonivāraṇasuttavaṇṇanā</p>
  258. <p class="bodytext"><a name="para24"></a><a name="para24_sn1"></a><span class="paranum">24</span>. Catutthe <span class="bld">yato yato</span>ti pāpato vā kalyāṇato vā. Ayaṃ kira devatā ‘‘yaṃkiñci kusalādibhedaṃ lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā mano, taṃ nivāretabbameva, na uppādetabba’’nti evaṃladdhikā<a name="P1.0051"></a>. <span class="bld">Sa sabbato</span>ti so sabbato. Atha bhagavā – ‘‘ayaṃ devatā aniyyānikakathaṃ katheti, mano nāma nivāretabbampi atthi bhāvetabbampi, vibhajitvā namassā dassessāmī’’ti cintetvā dutiyagāthaṃ āha. Tattha <span class="bld">na mano saṃyatattamāgata</span>nti, yaṃ vuttaṃ ‘‘na sabbato mano nivāraye’’ti, kataraṃ taṃ mano, yaṃ taṃ sabbato na nivāretabbanti ce. Mano saṃyatattaṃ āgataṃ, yaṃ mano yattha saṃyatabhāvaṃ āgataṃ, ‘‘dānaṃ dassāmi, sīlaṃ rakkhissāmī’’tiādinā nayena uppannaṃ, etaṃ mano na nivāretabbaṃ, aññadatthu brūhetabbaṃ vaḍḍhetabbaṃ. <span class="bld">Yato yato ca pāpaka</span>nti yato yato akusalaṃ uppajjati, tato tato ca taṃ nivāretabbanti. Catutthaṃ.</p>
  259. <p class="subhead">5. Arahantasuttavaṇṇanā</p>
  260. <p class="bodytext"><a name="para25"></a><a name="para25_sn1"></a><span class="paranum">25</span>. Pañcame <a name="M1.0050"></a> <span class="bld">katāvī</span>ti catūhi maggehi katakicco. <span class="bld">Ahaṃ vadāmī</span>ti ayaṃ devatā vanasaṇḍavāsinī, sā āraññakānaṃ bhikkhūnaṃ ‘‘ahaṃ bhuñjāmi, ahaṃ nisīdāmi, mama patto, mama <a name="V1.0048"></a> cīvara’’ntiādikathāvohāraṃ sutvā cintesi – ‘‘ahaṃ ime bhikkhū ‘khīṇāsavā’ti maññāmi, khīṇāsavānañca nāma evarūpā attupaladdhinissitakathā hoti, na hoti nu kho’’ti jānanatthaṃ evaṃ pucchati.</p>
  261. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāmañña</span>nti lokaniruttiṃ lokavohāraṃ. <span class="bld">Kusalo</span>ti khandhādīsu kusalo. <span class="bld">Vohāramattenā</span>ti upaladdhinissitakathaṃ hitvā vohārabhedaṃ akaronto ‘‘ahaṃ, mamā’’ti vadeyya. ‘‘Khandhā bhuñjanti, khandhā nisīdanti, khandhānaṃ patto, khandhānaṃ cīvara’’nti hi vutte vohārabhedo hoti, na koci jānāti. Tasmā evaṃ avatvā lokavohārena voharatīti.</p>
  262. <p class="bodytext">Atha devatā – ‘‘yadi diṭṭhiyā vasena na vadati, mānavasena nu kho vadatī’’ti cintetvā puna <span class="bld">yo hotī</span>ti pucchi. Tattha <span class="bld">mānaṃ nu kho</span>ti so bhikkhu mānaṃ upagantvā mānavasena vadeyya nu khoti. Atha bhagavā – ‘‘ayaṃ devatā khīṇāsavaṃ samānaṃ viya karotī’’ti cintetvā, ‘‘khīṇāsavassa navavidhopi māno pahīno’’ti dassento paṭigāthaṃ āha. Tattha <span class="bld">vidhūpitā</span>ti vidhamitā. <span class="bld">Mānaganthassā</span>ti mānā ca <a name="P1.0052"></a> ganthā ca assa. <span class="bld">Maññata</span>nti maññanaṃ. Tividhampi taṇhā-diṭṭhi-māna-maññanaṃ so vītivatto, atikkantoti attho. Sesaṃ uttānatthamevāti. Pañcamaṃ.</p>
  263. <p class="subhead">6. Pajjotasuttavaṇṇanā</p>
  264. <p class="bodytext"><a name="para26"></a><a name="para26_sn1"></a><span class="paranum">26</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">puṭṭhu</span>nti pucchituṃ. <span class="bld">Kathaṃ jānemū</span>ti kathaṃ jāneyyāma. <span class="bld">Divāratti</span>nti divā ca rattiñca. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti yattha yattheva pajjalito hoti, tattha tattha. <span class="bld">Esā ābhā</span>ti esā buddhābhā. Katamā pana sāti? Ñāṇāloko vā hotu pītiāloko vā pasādāloko vā dhammakathāāloko vā, sabbopi buddhānaṃ pātubhāvā uppanno āloko <span class="bld">buddhābhā</span> nāma. Ayaṃ anuttarā sabbaseṭṭhā asadisāti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  265. <p class="subhead">7. Sarasuttavaṇṇanā</p>
  266. <p class="bodytext"><a name="para27"></a><a name="para27_sn1"></a><span class="paranum">27</span>. Sattame <a name="M1.0051"></a> <span class="bld">kuto sarā nivattantī</span>ti ime saṃsārasarā kuto nivattanti, kiṃ āgamma nappavattantīti <a name="V1.0049"></a> attho. <span class="bld">Na gādhatī</span>ti na patiṭṭhāti. <span class="bld">Ato</span>ti ato nibbānato. Sesaṃ uttānatthamevāti. Sattamaṃ.</p>
  267. <p class="subhead">8. Mahaddhanasuttavaṇṇanā</p>
  268. <p class="bodytext"><a name="para28"></a><a name="para28_sn1"></a><span class="paranum">28</span>. Aṭṭhame nidhānagataṃ muttasārādi mahantaṃ dhanametesanti <span class="bld">mahaddhanā</span>. Suvaṇṇarajatabhājanādi mahābhogo etesanti <span class="bld">mahābhogā. Aññamaññābhigijjhantī</span>ti aññamaññaṃ abhigijjhanti patthenti pihenti. <span class="bld">Analaṅkatā</span>ti atittā apariyattajātā. <span class="bld">Ussukkajātesū</span>ti nānākiccajātesu anuppannānaṃ rūpādīnaṃ uppādanatthāya uppannānaṃ anubhavanatthāya ussukkesu. <span class="bld">Bhavasotānusārīsū</span>ti vaṭṭasotaṃ anusarantesu. <span class="bld">Anussukā</span>ti avāvaṭā. <span class="bld">Agāra</span>nti mātugāmena saddhiṃ gehaṃ. <span class="bld">Virājiyā</span>ti virājetvā. Sesaṃ uttānamevāti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  269. <p class="subhead">9. Catucakkasuttavaṇṇanā</p>
  270. <p class="bodytext"><a name="para29"></a><a name="para29_sn1"></a><span class="paranum">29</span>. Navame <a name="P1.0053"></a> <span class="bld">catucakka</span>nti catuiriyāpathaṃ. Iriyāpatho hi idha cakkanti adhippeto. <span class="bld">Navadvāra</span>nti navahi vaṇamukhehi navadvāraṃ. <span class="bld">Puṇṇa</span>nti asucipūraṃ. <span class="bld">Lobhena saṃyuta</span>nti taṇhāya saṃyuttaṃ. <span class="bld">Kathaṃ yātrā bhavissatī</span>ti etassa evarūpassa sarīrassa kathaṃ niggamanaṃ bhavissati, kathaṃ mutti parimutti samatikkamo bhavissatīti pucchati. <span class="bld">Naddhi</span>nti upanāhaṃ, pubbakāle kodho, aparakāle upanāhoti evaṃ pavattaṃ balavakodhanti attho. <span class="bld">Varatta</span>nti ‘‘chetvā naddhi varattañca, sandānaṃ sahanukkama’’nti gāthāya (dha. pa. 398; su. ni. 627) taṇhā <span class="bld">varattā,</span> diṭṭhi <span class="bld">sandānaṃ</span> nāma jātaṃ. Idha pana pāḷiniddiṭṭhe kilese ṭhapetvā avasesā ‘‘varattā’’ti veditabbā, iti kilesavarattañca chetvāti attho. <span class="bld">Icchā lobha</span>nti ekoyeva dhammo icchanaṭṭhena icchā, lubbhanaṭṭhena lobhoti vutto. Paṭhamuppattikā vā dubbalā icchā, aparāparuppattiko balavā lobho. Aladdhapatthanā vā icchā, paṭiladdhavatthumhi lobho. <span class="bld">Samūlaṃ taṇha</span>nti avijjāmūlena samūlakaṃ taṇhaṃ. <span class="bld">Abbuyhā</span>ti aggamaggena uppāṭetvā. Sesaṃ uttānamevāti. Navamaṃ.</p>
  271. <p class="subhead">10. Eṇijaṅghasuttavaṇṇanā</p>
  272. <p class="bodytext"><a name="para30"></a><a name="para30_sn1"></a><span class="paranum">30</span>. Dasame <a name="V1.0050"></a><a name="M1.0052"></a> <span class="bld">eṇijaṅgha</span>nti eṇimigassa viya suvaṭṭitajaṅghaṃ. <span class="bld">Kisa</span>nti athūlaṃ samasarīraṃ. Atha vā ātapena milātaṃ mālāgandhavilepanehi anupabrūhitasarīrantipi attho. <span class="bld">Vīra</span>nti vīriyavantaṃ. <span class="bld">Appāhāra</span>nti bhojane mattaññutāya mitāhāraṃ, vikālabhojanapaṭikkhepavasena vā parittāhāraṃ. <span class="bld">Alolupa</span>nti <a name="P1.0054"></a> catūsu paccayesu loluppavirahitaṃ. Rasataṇhāpaṭikkhepo vā esa. <span class="bld">Sīhaṃvekacaraṃ nāga</span>nti ekacaraṃ sīhaṃ viya, ekacaraṃ nāgaṃ viya. Gaṇavāsino hi pamattā honti, ekacarā appamattā, tasmā ekacarāva gahitāti. <span class="bld">Paveditā</span>ti pakāsitā kathitā. <span class="bld">Etthā</span>ti etasmiṃ nāmarūpe. Pañcakāmaguṇavasena hi rūpaṃ gahitaṃ, manena nāmaṃ, ubhayehi pana avinibhuttadhamme gahetvā pañcakkhandhādivasenapettha bhummaṃ yojetabbanti. Dasamaṃ.</p>
  273. <p class="centered">Sattivaggo tatiyo.</p>
  274. <p class="title">4. Satullapakāyikavaggo</p>
  275. <p class="subhead">1. Sabbhisuttavaṇṇanā</p>
  276. <p class="bodytext"><a name="para31"></a><a name="para31_sn1"></a><span class="paranum">31</span>. Satullapakāyikavaggassa paṭhame <span class="bld">satullapakāyikā</span>ti sataṃ dhammaṃ samādānavasena ullapetvā sagge nibbattāti satullapakāyikā. Tatridaṃ vatthu – sambahulā kira samuddavāṇijā nāvāya samuddaṃ pakkhandiṃsu. Tesaṃ khittasaravegena gacchantiyā nāvāya sattame divase samuddamajjhe mahantaṃ uppātikaṃ pātubhūtaṃ, mahāūmiyo uṭṭhahitvā nāvaṃ udakassa pūrenti. Nāvāya nimujjamānāya mahājano attano attano devatānaṃ nāmāni gahetvā āyācanādīni karonto paridevi. Tesaṃ majjhe eko puriso – ‘‘atthi nu kho me evarūpe bhaye patiṭṭhā’’ti āvajjento attano parisuddhāni saraṇāni ceva sīlāni ca disvā yogī viya pallaṅkaṃ ābhujitvā nisīdi. Tamenaṃ itare sabhayakāraṇaṃ pucchiṃsu. So tesaṃ <a name="M1.0053"></a> kathesi – ‘‘ambho ahaṃ nāvaṃ abhirūhanadivase bhikkhusaṅghassa dānaṃ datvā saraṇāni ceva sīlāni ca aggahesiṃ, tena me bhayaṃ natthī’’ti. Kiṃ pana sāmi etāni aññesampi vattantīti? Āma vattantīti <a name="P1.0055"></a> tena hi <a name="V1.0051"></a> amhākampi dethāti. So te manusse sataṃ sataṃ katvā satta koṭṭhāse akāsi, tato pañcasīlāni adāsi. Tesu paṭhamaṃ jaṅghasataṃ gopphakamatte udake ṭhitaṃ aggahesi, dutiyaṃ jāṇumatte, tatiyaṃ kaṭimatte, catutthaṃ nābhimatte, pañcamaṃ thanamatte, chaṭṭhaṃ galappamāṇe, sattamaṃ mukhena loṇodake pavisante aggahesi. So tesaṃ sīlāni datvā – ‘‘aññaṃ tumhākaṃ paṭisaraṇaṃ natthi, sīlameva āvajjethā’’ti ugghosesi. Tāni sattapi jaṅghasatāni tattha kālaṃ katvā āsannakāle gahitasīlaṃ nissāya tāvatiṃsabhavane nibbattiṃsu, tesaṃ ghaṭāvaseneva vimānāni nibbattiṃsu. Sabbesaṃ majjhe ācariyassa yojanasatikaṃ suvaṇṇavimānaṃ nibbatti, avasenāni tassa parivārāni hutvā sabbaheṭṭhimaṃ dvādasayojanikaṃ ahosi. Te nibbattakkhaṇeyeva kammaṃ āvajjentā ācariyaṃ nissāya sampattilābhaṃ ñatvā, ‘‘gacchāma tāva, dasabalassa santike amhākaṃ ācariyassa vaṇṇaṃ katheyyāmā’’ti majjhimayāmasamanantare bhagavantaṃ upasaṅkamiṃsu, tā devatā ācariyassa vaṇṇabhaṇanatthaṃ ekekaṃ gāthaṃ abhāsiṃsu.</p>
  277. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">sabbhirevā</span>ti paṇḍitehi, sappurisehi eva. Ra-kāro padasandhikaro. <span class="bld">Samāsethā</span>ti saha nisīdeyya. Desanāsīsameva cetaṃ, sabbairiyāpathe sabbhireva saha kubbeyyāti attho. <span class="bld">Kubbethā</span>ti kareyya. <span class="bld">Santhava</span>nti mittasanthavaṃ. Taṇhāsanthavo pana na kenaci saddhiṃ kātabbo, mittasanthavo buddha-paccekabuddha-buddhasāvakehi saha kātabbo. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Sata</span>nti buddhādīnaṃ sappurisānaṃ. <span class="bld">Saddhamma</span>nti pañcasīladasasīlacatusatipaṭṭhānādibhedaṃ saddhammaṃ, idha pana pañcasīlaṃ adhippetaṃ. <span class="bld">Seyyo hotī</span>ti vaḍḍhi hoti. <span class="bld">Na pāpiyo</span>ti lāmakaṃ kiñci na hoti. <span class="bld">Nāññato</span>ti vālikādīhi telādīni viya aññato andhabālato paññā nāma na labbhati, tilādīhi pana telādīni viya sataṃ dhammaṃ ñatvā paṇḍitameva sevanto bhajanto labhatīti. <span class="bld">Sokamajjhe</span>ti <a name="P1.0056"></a> sokavatthūnaṃ sokānugatānaṃ vā sattānaṃ majjhagato na socati bandhulamallasenāpatissa <a name="M1.0054"></a> upāsikā viya, pañcannaṃ corasatānaṃ majjhe dhammasenāpatissa saddhivihāriko saṃkiccasāmaṇero viya ca.</p>
  278. <p class="bodytext"><span class="bld">Ñātimajjhe virocatī</span>ti ñātigaṇamajjhe saṃkiccatherassa saddhivihāriko adhimuttakasāmaṇero viya sobhati. So kira therassa bhāgineyyo hoti, atha naṃ thero āha – ‘‘sāmaṇera, mahallakosi jāto, gaccha, vassāni pucchitvā ehi, upasampādessāmi ta’’nti. So ‘‘sādhū’’ti theraṃ vanditvā pattacīvaramādāya coraaṭaviyā orabhāge bhaginigāmaṃ gantvā piṇḍāya <a name="V1.0052"></a> cari, taṃ bhaginī disvā vanditvā gehe nisīdāpetvā bhojesi. So katabhattakicco vassāni pucchi. Sā ‘‘ahaṃ na jānāmi, mātā me jānātī’’ti āha. Atha so ‘‘tiṭṭhatha tumhe, ahaṃ mātusantikaṃ gamissāmī’’ti aṭaviṃ otiṇṇo. Tamenaṃ dūratova corapuriso disvā corānaṃ ārocesi. Corā ‘‘sāmaṇero kireko aṭaviṃ otiṇṇo, gacchatha naṃ ānethā’’ti āṇāpetvā ekacce ‘‘mārema na’’nti āhaṃsu, ekacce vissajjemāti. Sāmaṇero cintesi – ‘‘ahaṃ sekho sakaraṇīyo, imehi saddhiṃ mantetvā sotthimattānaṃ karissāmī’’ti corajeṭṭhakaṃ āmantetvā, ‘‘upamaṃ te, āvuso, karissāmī’’ti imā gāthā abhāsi –</p>
  279. <p class="gatha1">‘‘Ahu atītamaddhānaṃ, araññasmiṃ brahāvane;</p>
  280. <p class="gathalast">Ceto kūṭāni oḍḍetvā, sasakaṃ avadhī tadā.</p>
  281. <p class="gatha1">‘‘Sasakañca mataṃ disvā, ubbiggā migapakkhino;</p>
  282. <p class="gathalast">Ekarattiṃ apakkāmuṃ, ‘akiccaṃ vattate idha’.</p>
  283. <p class="gatha1">‘‘Tatheva samaṇaṃ hantvā, adhimuttaṃ akiñcanaṃ;</p>
  284. <p class="gathalast">Addhikā nāgamissanti, dhanajāni bhavissatī’’ti.</p>
  285. <p class="gatha1">‘‘Saccaṃ kho samaṇo āha, adhimutto akiñcano;</p>
  286. <p class="gathalast">Addhikā nāgamissanti, dhanajāni bhavissati.</p>
  287. <p class="gatha1">‘‘Sace paṭipathe disvā, nārocessasi kassaci;</p>
  288. <p class="gathalast">Tava saccamanurakkhanto, gaccha bhante yathāsukha’’nti.</p>
  289. <p class="bodytext">So <a name="V1.0053"></a><a name="P1.0057"></a><a name="M1.0055"></a> tehi corehi vissajjito gacchanto ñātayopi disvā tesampi na ārocesi. Atha te anuppatte corā gahetvā viheṭhayiṃsu, uraṃ paharitvā paridevamānañcassa mātaraṃ corā etadavocuṃ –</p>
  290. <p class="gatha1">‘‘Kiṃ te hoti adhimutto, udare vasiko asi;</p>
  291. <p class="gathalast">Puṭṭhā me amma akkhāhi, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.</p>
  292. <p class="gatha1">‘‘Adhimuttassa ahaṃ mātā, ayañca janako pitā;</p>
  293. <p class="gathalast">Bhaginī bhātaro cāpi, sabbeva idha ñātayo.</p>
  294. <p class="gatha1">‘‘Akiccakārī adhimutto, yaṃ disvā na nivāraye;</p>
  295. <p class="gathalast">Etaṃ kho vattaṃ samaṇānaṃ, ariyānaṃ dhammajīvinaṃ.</p>
  296. <p class="gatha1">‘‘Saccavādī adhimutto, yaṃ disvā na nivāraye;</p>
  297. <p class="gatha2">Adhimuttassa suciṇṇena, saccavādissa bhikkhuno;</p>
  298. <p class="gathalast">Sabbeva abhayaṃ pattā, sotthiṃ gacchantu ñātayo’’ti.</p>
  299. <p class="bodytext">Evaṃ te corehi vissajjitā gantvā adhimuttaṃ āhaṃsu –</p>
  300. <p class="gatha1">‘‘Tava tāta suciṇṇena, saccavādissa bhikkhuno;</p>
  301. <p class="gathalast">Sabbeva abhayaṃ pattā, sotthiṃ paccāgamamhase’’ti.</p>
  302. <p class="bodytext">Tepi pañcasatā corā pasādaṃ āpajjitvā adhimuttassa sāmaṇerassa santike pabbajiṃsu. So te ādāya upajjhāyassa santikaṃ gantvā paṭhamaṃ attanā upasampanno pacchā te pañcasate attano antevāsike katvā upasampādesi. Te adhimuttatherassa ovāde ṭhitā sabbe aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Imamatthaṃ gahetvā devatā ‘‘sataṃ saddhammamaññāya ñātimajjhe virocatī’’ti āha.</p>
  303. <p class="bodytext"><span class="bld">Sātata</span>nti satataṃ sukhaṃ vā ciraṃ tiṭṭhantīti vadati. <span class="bld">Sabbāsaṃ vo</span>ti sabbāsaṃ tumhākaṃ. <span class="bld">Pariyāyenā</span>ti kāraṇena. <span class="bld">Sabbadukkhā pamuccatī</span>ti, na kevalaṃ seyyova hoti, na ca kevalaṃ paññaṃ labhati, sokamajjhe na socati, ñātimajjhe virocati, sugatiyaṃ nibbattati, ciraṃ sukhaṃ tiṭṭhati, sakalasmā pana vaṭṭadukkhāpi muccatīti. Paṭhamaṃ.</p>
  304. <p class="subhead">2. Maccharisuttavaṇṇanā</p>
  305. <p class="bodytext"><a name="para32"></a><a name="para32_sn1"></a><span class="paranum">32</span>. Dutiye <a name="V1.0054"></a><a name="P1.0058"></a><a name="M1.0056"></a> <span class="bld">maccherā ca pamādā cā</span>ti attasampattinigūhanalakkhaṇena maccherena ceva sativippavāsalakkhaṇena pamādena ca. Ekacco hi ‘idaṃ me dentassa parikkhayaṃ gamissati, mayhaṃ vā gharamānusakānaṃ vā na bhavissatī’’ti macchariyena dānaṃ na deti. Ekacco khiḍḍādipasutattā ‘dānaṃ dātabba’’nti cittampi na uppādeti. <span class="bld">Evaṃ dānaṃ na dīyatī</span>ti evametaṃ yasadāyakaṃ sirīdāyakaṃ sampattidāyakaṃ sukhadāyakaṃ dānaṃ nāma na dīyatītiādinā kāraṇaṃ kathesi. <span class="bld">Puññaṃ ākaṅkhamānenā</span>ti pubbacetanādibhedaṃ puññaṃ icchamānena. <span class="bld">Deyyaṃ hoti vijānatā</span>ti atthi dānassa phalanti jānantena dātabbamevāti vadati.</p>
  306. <p class="bodytext"><span class="bld">Tameva bālaṃ phusatī</span>ti taṃyeva bālaṃ idhalokaparalokesu jighacchā ca pipāsā ca phusati anubandhati na vijahati. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā tameva phusati, tasmā. <span class="bld">Vineyya macchera</span>nti maccheramalaṃ vinetvā. <span class="bld">Dajjā dānaṃ malābhibhū</span>ti malābhibhū hutvā taṃ maccheramalaṃ abhibhavitvā dānaṃ dadeyya.</p>
  307. <p class="bodytext"><span class="bld">Te matesu na mīyantī</span>ti adānasīlatāya maraṇena matesu na mīyanti. Yathā hi mato samparivāretvā ṭhapite bahumhipi annapānādimhi ‘‘idaṃ imassa hotu, idaṃ imassā’’ti uṭṭhahitvā saṃvibhāgaṃ na karoti, evaṃ adānasīlopīti matakassa ca adānasīlassa ca bhogā samasamā nāma honti. Tena dānasīlā evarūpesu matesu na mīyantīti attho. <span class="bld">Panthānaṃva saha vajaṃ, appasmiṃ ye pavecchantī</span>ti yathā addhānaṃ kantāramaggaṃ saha vajantā pathikā saha vajantānaṃ pathikānaṃ appasmiṃ pātheyye saṃvibhāgaṃ katvā pavecchanti dadantiyeva, evamevaṃ ye pana anamataggaṃ saṃsārakantāraṃ saha vajantā saha vajantānaṃ appasmimpi deyyadhamme saṃvibhāgaṃ katvā dadantiyeva, te matesu na mīyanti.</p>
  308. <p class="bodytext"><span class="bld">Esa dhammo sanantano</span>ti esa porāṇako dhammo, sanantanānaṃ <a name="P1.0059"></a> vā paṇḍitānaṃ esa dhammoti. <span class="bld">Appasmeke</span>ti appasmiṃ deyyadhamme eke. <span class="bld">Pavecchantī</span>ti <a name="M1.0057"></a> dadanti. <span class="bld">Bahuneke na dicchare</span>ti bahunāpi bhogena samannāgatā ekacce na dadanti. <span class="bld">Sahassena samaṃ mitā</span>ti sahassena saddhiṃ mitā, sahassa dānasadisā hoti.</p>
  309. <p class="bodytext"><span class="bld">Duranvayo</span>ti <a name="V1.0055"></a> duranugamano, duppūroti attho. <span class="bld">Dhammaṃ care</span>ti dasakusalakammapathadhammaṃ carati. <span class="bld">Yopi samuñjakañcare</span>ti yo api khalamaṇḍalādisodhanapalālapoṭhanādivasena samuñjakañcarati. <span class="bld">Dārañca posa</span>nti dārañca posanto. <span class="bld">Dadaṃ appakasmi</span>nti appakasmiṃ paṇṇasākamattasmimpi saṃvibhāgaṃ katvā dadantova so dhammaṃ carati. <span class="bld">Sataṃ sahassāna</span>nti sahassaṃ sahassaṃ katvā gaṇitānaṃ purisānaṃ sataṃ, satasahassanti attho. <span class="bld">Sahassayāgina</span>nti bhikkhusahassassa vā yāgo kahāpaṇasahassena vā nibbattito yāgopi sahassayāgo. So etesaṃ atthīti sahassayāgino, tesaṃ sahassayāginaṃ. Etena dasannaṃ vā bhikkhukoṭīnaṃ dasannaṃ vā kahāpaṇakoṭīnaṃ piṇḍapāto dassito hoti. Ye ettakaṃ dadanti, te kalampi nagghanti tathāvidhassāti āha. Yvāyaṃ samuñjakaṃ carantopi dhammaṃ carati, dāraṃ posentopi, appakasmiṃ dadantopi, tathāvidhassa ete sahassayāgino kalampi nagghanti. Yaṃ tena daliddena ekapaṭivīsakamattampi salākabhattamattampi vā dinnaṃ, tassa dānassa sabbesampi tesaṃ dānaṃ kalaṃ nagghatīti. <span class="bld">Kalaṃ</span> nāma soḷasabhāgopi satabhāgopi sahassabhāgopi. Idha satabhāgo gahito. Yaṃ tena dānaṃ dinnaṃ, tasmiṃ satadhā vibhatte itaresaṃ dasakoṭisahassadānaṃ tato ekakoṭṭhāsampi nagghatīti āha.</p>
  310. <p class="bodytext">Evaṃ tathāgate dānassa agghaṃ karonte samīpe ṭhitā devatā cintesi – ‘‘evaṃ bhagavā mahantaṃ dānaṃ pādena pavaṭṭetvā ratanasatike viya narake pakkhipanto idaṃ evaṃ parittakaṃ <a name="P1.0060"></a> dānaṃ candamaṇḍale paharanto viya ukkhipati, kathaṃ nu kho etaṃ mahapphalatara’’nti jānanatthaṃ gāthāya ajjhabhāsi. Tattha <span class="bld">kenā</span>ti kena kāraṇena. <span class="bld">Mahaggato</span>ti mahattaṃ gato, vipulassetaṃ vevacanaṃ. <span class="bld">Samena dinnassā</span>ti samena dinnassa dānassa. Athassā bhagavā dānaṃ vibhajitvā dassento <span class="bld">dadanti heke</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">visame niviṭṭhā</span>ti visame kāyavacīmanokamme patiṭṭhitā hutvā. <span class="bld">Chetvā</span>ti pothetvā. <span class="bld">Vadhitvā</span>ti māretvā. <span class="bld">Socayitvā</span>ti paraṃ <a name="M1.0058"></a> sokasamappitaṃ katvā. <span class="bld">Assumukhā</span>ti assumukhasammissā. Paraṃ rodāpetvā dinnadānañhi assumukhadānanti vuccati. <span class="bld">Sadaṇḍā</span>ti daṇḍena tajjetvā paharitvā dinnadakkhiṇā sadaṇḍāti vuccati. <span class="bld">Eva</span>nti nāhaṃ sammāsambuddhatāya mahādānaṃ gahetvā appaphalaṃ nāma kātuṃ sakkomi parittakadānaṃ vā mahapphalaṃ nāma. Idaṃ pana mahādānaṃ attano uppattiyā aparisuddhatāya evaṃ appaphalaṃ nāma hoti, itaraṃ parittadānaṃ attano uppattiyā parisuddhatāya evaṃ mahapphalaṃ nāmāti imamatthaṃ dassento <span class="bld">eva</span>ntiādimāhāti. Dutiyaṃ.</p>
  311. <p class="subhead">3. Sādhusuttavaṇṇanā</p>
  312. <p class="bodytext"><a name="para33"></a><a name="para33_sn1"></a><span class="paranum">33</span>. Tatiye <a name="V1.0056"></a> <span class="bld">udānaṃ udānesī</span>ti udāhāraṃ udāhari. Yathā hi yaṃ telaṃ mānaṃ gahetuṃ na sakkoti vissanditvā gacchati, taṃ avasesakoti vuccati. Yañca jalaṃ taḷākaṃ gahetuṃ na sakkoti, ajjhottharitvā gacchati, taṃ oghoti vuccati, evamevaṃ yaṃ pītivacanaṃ hadayaṃ gahetuṃ na sakkoti, adhikaṃ hutvā anto asaṇṭhahitvā bahi nikkhamati, taṃ <span class="bld">udāna</span>nti vuccati. Evarūpaṃ pītimayaṃ vacanaṃ nicchāresīti attho. <span class="bld">Saddhāyapi sāhu dāna</span>nti kammañca kammaphalañca saddahitvāpi dinnadānaṃ sāhu laddhakaṃ bhaddakameva. <span class="bld">Āhū</span>ti <a name="P1.0061"></a> kathenti. Kathaṃ panetaṃ ubhayaṃ samaṃ nāma hotīti? Jīvitabhīruko hi yujjhituṃ na sakkoti, khayabhīruko dātuṃ na sakkoti. ‘‘Jīvitañca rakkhissāmi yujjhissāmi cā’’ti hi vadanto na yujjhati. Jīvite pana ālayaṃ vissajjetvā, ‘‘chejjaṃ vā hotu maraṇaṃ vā, gaṇhissāmetaṃ issariya’’nti ussahantova yujjhati. ‘‘Bhoge ca rakkhissāmi, dānañca dassāmī’’ti vadanto na dadāti. Bhogesu pana ālayaṃ vissajjetvā mahādānaṃ dassāmīti ussahantova deti. Evaṃ dānañca yuddhañca samaṃ hoti. Kiñca bhiyyo? <span class="bld">Appāpi santā bahuke jinantī</span>ti yathā ca yuddhe appakāpi vīrapurisā bahuke bhīrupurise jinanti, evaṃ saddhādisampanno appakampi dānaṃ dadanto bahumaccheraṃ maddati, bahuñca dānavipākaṃ adhigacchati. Evampi dānañca yuddhañca samānaṃ. Tenevāha –</p>
  313. <p class="gatha1">‘‘Appampi ce saddahāno dadāti,</p>
  314. <p class="gathalast">Teneva so hoti sukhī paratthā’’ti.</p>
  315. <p class="bodytext">Imassa <a name="M1.0059"></a> ca panatthassa pakāsanatthaṃ ekasāṭakabrāhmaṇavatthu ca aṅkuravatthu ca vitthāretabbaṃ.</p>
  316. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammaladdhassā</span>ti dhammena samena laddhassa bhogassa dhammaladdhassa ca puggalassa. Ettha puggalo laddhadhammo nāma adhigatadhammo ariyapuggalo. Iti yaṃ dhammaladdhassa bhogassa dānaṃ dhammaladdhassa ariyapuggalassa dīyati, tampi sādhūti attho. <span class="bld">Yo dhammaladdhassā</span>ti imasmimpi gāthāpade ayameva attho. <span class="bld">Uṭṭhānavīriyādhigatassā</span>ti uṭṭhānena ca vīriyena ca adhigatassa bhogassa. <span class="bld">Vetaraṇi</span>nti <a name="V1.0057"></a> desanāsīsamattametaṃ. Yamassa pana vetaraṇimpi sañjīvakāḷasuttādayopi ekatiṃsamahānirayepi sabbasova atikkamitvāti attho.</p>
  317. <p class="bodytext"><span class="bld">Viceyya dāna</span>nti vicinitvā dinnadānaṃ. Tattha dve vicinanā dakkhiṇāvicinanaṃ dakkhiṇeyyavicinanañca. Tesu lāmakalāmake paccaye apanetvā paṇītapaṇīte vicinitvā tesaṃ dānaṃ dakkhiṇāvicinanaṃ nāma. Vipannasīle <a name="P1.0062"></a> ito bahiddhā pañcanavutipāsaṇḍabhede vā dakkhiṇeyye pahāya sīlādiguṇasampannānaṃ sāsane pabbajitānaṃ dānaṃ dakkhiṇeyyavicinanaṃ nāma. Evaṃ dvīhākārehi viceyya dānaṃ. <span class="bld">Sugatappasattha</span>nti sugatena vaṇṇitaṃ. Tattha dakkhiṇeyyavicinanaṃ dassento <span class="bld">ye dakkhiṇeyyā</span>tiādimāha. <span class="bld">Bījāni vuttāni yathā</span>ti iminā pana dakkhiṇāvicinanaṃ āha. Avipannabījasadisā hi vicinitvā gahitā paṇītapaṇītā deyyadhammāti.</p>
  318. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṇesupi sādhu saṃyamo</span>ti pāṇesu saṃyatabhāvopi bhaddako. Ayaṃ devatā itarāhi kathitaṃ dānānisaṃsaṃ atikkamitvā sīlānisaṃsaṃ kathetumāraddhā. <span class="bld">Aheṭhayaṃ cara</span>nti avihiṃsanto caramāno. <span class="bld">Parūpavādā</span>ti parassa upavādabhayena. <span class="bld">Bhayā</span>ti upavādabhayā. <span class="bld">Dānā ca kho dhammapadaṃva seyyo</span>ti dānato nibbānasaṅkhātaṃ dhammapadameva seyyo. <span class="bld">Pubbe ca hi pubbatare ca santo</span>ti pubbe ca kassapabuddhādikāle pubbatare ca koṇāgamanabuddhādikāle, sabbepi vā ete pubbe ca pubbatare ca santo nāmāti. Tatiyaṃ.</p>
  319. <p class="subhead">4. Nasantisuttavaṇṇanā</p>
  320. <p class="bodytext"><a name="para34"></a><a name="para34_sn1"></a><span class="paranum">34</span>. Catutthe <a name="M1.0060"></a> <span class="bld">kamanīyānī</span>ti rūpādīni iṭṭhārammaṇāni. <span class="bld">Apunāgamanaṃ anāgantā puriso maccudheyyā</span>ti tebhūmakavaṭṭasaṅkhātā maccudheyyā apunāgamanasaṅkhātaṃ nibbānaṃ anāgantā. Nibbānañhi sattā na punāgacchanti, tasmā taṃ apunāgamananti vuccati. Taṃ kāmesu baddho ca pamatto ca anāgantā nāma hoti, so taṃ pāpuṇituṃ na sakkoti, tasmā evamāha. <span class="bld">Chandaja</span>nti taṇhāchandato jātaṃ. <span class="bld">Agha</span>nti pañcakkhandhadukkhaṃ. Dutiyapadaṃ tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Chandavinayā aghavinayo</span>ti taṇhāvinayena pañcakkhandhavinayo<a name="P1.0063"></a>. <span class="bld">Aghavinayā dukkhavinayo</span>ti pañcakkhandhavinayena vaṭṭadukkhaṃ vinītameva hoti. <span class="bld">Citrānī</span>ti ārammaṇacittāni. <span class="bld">Saṅkapparāgo</span>ti saṅkappitarāgo. Evamettha vatthukāmaṃ paṭikkhipitvā kilesakāmo kāmoti vutto. Ayaṃ panattho <span class="bld">pasūrasuttena</span> <a name="V1.0058"></a> (su. ni. 830 ādayo) vibhāvetabbo. Pasūraparibbājako hi therena ‘‘saṅkapparāgo purisassa kāmo’’ti vutte –</p>
  321. <p class="gatha1">‘‘Na te kāmā yāni citrāni loke,</p>
  322. <p class="gatha2">Saṅkapparāgañca vadesi kāmaṃ;</p>
  323. <p class="gatha3">Saṅkappayaṃ akusale vitakke,</p>
  324. <p class="gathalast">Bhikkhūpi te hehinti kāmabhogī’’ti. –</p>
  325. <p class="unindented">Āha. Atha naṃ thero avoca –</p>
  326. <p class="gatha1">‘‘Te ce kāmā yāni citrāni loke,</p>
  327. <p class="gatha2">Saṅkapparāgaṃ na vadesi kāmaṃ;</p>
  328. <p class="gatha3">Passanto rūpāni manoramāni,</p>
  329. <p class="gathalast">Satthāpi te hehiti kāmabhogī.</p>
  330. <p class="gatha1">Suṇanto saddāni, ghāyanto gandhāni;</p>
  331. <p class="gatha2">Sāyanto rasāni, phusanto phassāni manoramāni;</p>
  332. <p class="gathalast">Satthāpi te hehiti kāmabhogī’’ti.</p>
  333. <p class="bodytext"><span class="bld">Athettha dhīrā</span>ti atha etesu ārammaṇesu paṇḍitā chandarāgaṃ vinayanti. <span class="bld">Saṃyojanaṃ sabba</span>nti dasavidhampi saṃyojanaṃ. <span class="bld">Akiñcana</span>nti rāgakiñcanādivirahitaṃ. <span class="bld">Nānupatanti dukkhā</span>ti vaṭṭadukkhā pana tassa upari na patanti. <span class="bld">Iccāyasmā</span> <a name="M1.0061"></a> <span class="bld">mogharājā</span>ti, ‘‘pahāsi saṅkha’’nti gāthaṃ sutvā tassaṃ <a name="P1.0064"></a> parisati anusandhikusalo mogharājā nāma thero ‘‘imissā gāthāya attho na yathānusandhiṃ gato’’ti cintetvā yathānusandhiṃ ghaṭento evamāha. Tattha <span class="bld">idha vā huraṃ vā</span>ti idhaloke vā paraloke vā. <span class="bld">Naruttamaṃ atthacaraṃ narāna</span>nti kiñcāpi sabbe khīṇāsavā naruttamā ceva atthacarā ca narānaṃ, thero pana dasabalaṃ sandhāyevamāha. <span class="bld">Ye taṃ namassanti pasaṃsiyā te</span>ti yadi tathāvimuttaṃ devamanussā namassanti, atha ye taṃ bhagavantaṃ kāyena vā vācāya vā anupaṭipattiyā vā namassanti, te kiṃ pasaṃsiyā, udāhu apasaṃsiyāti. <span class="bld">Bhikkhūti</span> mogharājattheraṃ <a name="V1.0059"></a> ālapati. <span class="bld">Aññāya dhamma</span>nti catusaccadhammaṃ jānitvā. <span class="bld">Saṅgātigā tepi bhavantī</span>ti ye taṃ kāyena vā vācāya vā anupaṭipattiyā vā namassanti. Te catusaccadhammaṃ aññāya vicikicchaṃ pahāya saṅgātigāpi honti, pasaṃsiyāpi hontīti. Catutthaṃ.</p>
  334. <p class="subhead">5. Ujjhānasaññisuttavaṇṇanā</p>
  335. <p class="bodytext"><a name="para35"></a><a name="para35_sn1"></a><span class="paranum">35</span>. Pañcame <span class="bld">ujjhānasaññikā</span>ti ujjhānasaññī devaloko nāma pāṭiyekko natthi, imā pana devatā tathāgatassa catupaccayaparibhogaṃ nissāya ujjhāyamānā āgatā. Tāsaṃ kira evaṃ ahosi – ‘‘samaṇo gotamo bhikkhūnaṃ paṃsukūlacīvara-piṇḍiyālopa-rukkhamūlasenāsanapūtimuttabhesajjehi santosasseva pariyantakāritaṃ vaṇṇeti, sayaṃ pana pattuṇṇadukūla khomādīni paṇītacīvarāni dhāreti, rājārahaṃ uttamaṃ bhojanaṃ bhuñjati, devavimānakappāya gandhakuṭiyā varasayane sayati, sappinavanītādīni bhesajjāni paṭisevati, divasaṃ mahājanassa dhammaṃ deseti, vacanamassa aññato gacchati, kiriyā aññato’’ti ujjhāyamānā āgamiṃsu. Tena tāsaṃ dhammasaṅgāhakattherehi ‘‘ujjhānasaññikā’’ti nāmaṃ gahitaṃ.</p>
  336. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññathā santa</span>nti aññenākārena bhūtaṃ. <span class="bld">Nikaccā</span>ti nikatiyā vañcanāya, vañcetvāti attho. <span class="bld">Kitavassevā</span>ti kitavo vuccati sākuṇiko. So <a name="M1.0062"></a> hi agumbova samāno sākhapaṇṇādipaṭicchādanena gumbavaṇṇaṃ dassetvā upagate moratittirādayo <a name="P1.0065"></a> sakuṇe māretvā dārabharaṇaṃ karoti. Iti tassa kitavassa imāya vañcanāya evaṃ vañcetvā sakuṇamaṃsabhojanaṃ viya kuhakassāpi paṃsukūlena attānaṃ paṭicchādetvā kathāchekatāya mahājanaṃ vañcetvā khādamānassa vicarato. <span class="bld">Bhuttaṃ theyyena tassa ta</span>nti sabbopi tassa catupaccayaparibhogo theyyena paribhutto nāma hotīti devatā bhagavantaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Parijānanti paṇḍitā</span>ti ayaṃ kārako vā akārako vāti paṇḍitā jānanti. Iti tā devatā ‘‘tathāgatāpi mayameva paṇḍitā’’ti maññamānā evamāhaṃsu.</p>
  337. <p class="bodytext">Atha bhagavā <span class="bld">nayida</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">yāyaṃ paṭipadā daḷhā</span>ti ayaṃ dhammānudhammapaṭipadā daḷhā thirā. Yāya paṭipadāya dhīrā paṇḍitā ārammaṇūpanijjhānena lakkhaṇūpanijjhānena cāti dvīhi jhānehi jhāyino mārabandhanā pamuccanti, taṃ paṭipadaṃ bhāsitamattena vā savanamattena vā okkamituṃ <a name="V1.0060"></a> paṭipajjituṃ na sakkāti attho. <span class="bld">Na ve dhīrā pakubbantī</span>ti dhīrā paṇḍitā viditvā lokapariyāyaṃ saṅkhāralokassa udayabbayaṃ ñatvā catusaccadhammañca aññāya kilesanibbānena nibbutā loke visattikaṃ tiṇṇā evaṃ na kubbanti, mayaṃ evarūpāni na kathemāti attho.</p>
  338. <p class="bodytext"><span class="bld">Pathaviyaṃ patiṭṭhahitvā</span>ti ‘‘ayuttaṃ amhehi kataṃ, akārakameva mayaṃ kārakavādena samudācarimhā’’ti lajjamānā mahābrahmani viya bhagavati gāravaṃ paccupaṭṭhapetvā aggikkhandhaṃ viya bhagavantaṃ durāsadaṃ katvā passamānā ākāsato otaritvā bhūmiyaṃ ṭhatvāti attho. <span class="bld">Accayo</span>ti aparādho. <span class="bld">No, bhante, accāgamā</span>ti amhe atikkamma abhibhavitvā pavatto. <span class="bld">Āsādetabba</span>nti ghaṭṭayitabbaṃ. Tā kira devatā bhagavantaṃ kāyena vācāyāti dvīhipi ghaṭṭayiṃsu. Tathāgataṃ avanditvā ākāse patiṭṭhamānā kāyena ghaṭṭayiṃsu, kitavopamaṃ āharitvā nānappakārakaṃ asabbhivādaṃ vadamānā vācāya ghaṭṭayiṃsu. Tasmā āsādetabbaṃ amaññimhāti āhaṃsu. <span class="bld">Paṭiggaṇhātū</span>ti khamatu. <span class="bld">Āyatiṃ saṃvarāyā</span>ti <a name="M1.0063"></a> anāgate saṃvaraṇatthāya, puna evarūpassa aparādhassa dosassa akaraṇatthāya.</p>
  339. <p class="bodytext"><span class="bld">Sitaṃ</span> <a name="P1.0066"></a> <span class="bld">pātvākāsī</span>ti aggadante dassento pahaṭṭhākāraṃ dassesi. Kasmā? Tā kira devatā na sabhāvena khamāpenti, lokiyamahājanañca sadevake loke aggapuggalaṃ tathāgatañca ekasadisaṃ karonti. Atha bhagavā ‘‘parato kathāya uppannāya buddhabalaṃ dīpetvā pacchā khamissāmī’’ti sitaṃ pātvākāsi. <span class="bld">Bhiyyoso mattāyā</span>ti atirekappamāṇena. <span class="bld">Imaṃ gāthaṃ abhāsī</span>ti kupito esa amhākanti maññamānā abhāsi.</p>
  340. <p class="bodytext"><span class="bld">Na paṭigaṇhatī</span>ti na khamati nādhivāseti. <span class="bld">Kopantaro</span>ti abbhantare uppannakopo. <span class="bld">Dosagarū</span>ti dosaṃ garuṃ katvā ādāya viharanto. <span class="bld">Sa veraṃ paṭimuñcatī</span>ti so evarūpo gaṇṭhikaṃ paṭimuñcanto viya taṃ veraṃ attani paṭimuñcati ṭhapeti, na paṭinissajjatīti attho. <span class="bld">Accayo ce na vijjethā</span>ti sace accāyikakammaṃ na bhaveyya. <span class="bld">No cidhāpagataṃ siyā</span>ti yadi aparādho nāma na bhāveyya. <span class="bld">Kenīdha kusalo siyā</span>ti yadi verāni na sammeyyuṃ, kena kāraṇena kusalo bhaveyya.</p>
  341. <p class="bodytext"><span class="bld">Kassaccayā</span>ti <a name="V1.0061"></a> gāthāya kassa atikkamo natthi? Kassa aparādho natthi? Ko sammohaṃ nāpajjati? Ko niccameva paṇḍito nāmāti attho? Imaṃ kira gāthaṃ bhaṇāpanatthaṃ bhagavato sitapātukammaṃ. Tasmā idāni devatānaṃ buddhabalaṃ dīpetvā khamissāmīti <span class="bld">tathāgatassa buddhassā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tathāgatassā</span>ti tathā āgatoti evamādīhi kāraṇehi tathāgatassa. <span class="bld">Buddhassā</span>ti catunnaṃ saccānaṃ buddhattādīhi kāraṇehi vimokkhantikapaṇṇattivasena evaṃ laddhanāmassa. <span class="bld">Accayaṃ desayantīna</span>nti yaṃ vuttaṃ tumhehi ‘‘accayaṃ desayantīnaṃ…pe… sa veraṃ paṭimuñcatī’’ti, taṃ sādhu vuttaṃ, ahaṃ pana taṃ veraṃ nābhinandāmi na patthayāmīti attho. <span class="bld">Paṭiggaṇhāmi voccaya</span>nti tumhākaṃ aparādhaṃ khamāmīti. Pañcamaṃ.</p>
  342. <p class="subhead">6. Saddhāsuttavaṇṇanā</p>
  343. <p class="bodytext"><a name="para36"></a><a name="para36_sn1"></a><span class="paranum">36</span>. Chaṭṭhe <a name="M1.0064"></a> <span class="bld">saddhā dutiyā purisassa hotī</span>ti purisassa devaloke manussaloke ceva nibbānañca gacchantassa saddhā dutiyā hoti, sahāyakiccaṃ sādheti. <span class="bld">No ce assaddhiyaṃ avatiṭṭhatī</span>ti yadi <a name="P1.0067"></a> assaddhiyaṃ na tiṭṭhati. <span class="bld">Yaso</span>ti parivāro. <span class="bld">Kittī</span>ti vaṇṇabhaṇanaṃ. <span class="bld">Tatvassa hotī</span>ti tato assa hoti. <span class="bld">Nānupatanti saṅgā</span>ti rāgasaṅgādayo pañca saṅgā na anupatanti. <span class="bld">Pamādamanuyuñjantī</span>ti ye pamādaṃ karonti nibbattenti, te taṃ anuyuñjanti nāma. <span class="bld">Dhanaṃ seṭṭhaṃva rakkhatī</span>ti muttāmaṇisārādiuttamadhanaṃ viya rakkhati. <span class="bld">Jhāyanto</span>ti lakkhaṇūpanijjhānena ca ārammaṇūpanijjhānena ca jhāyanto. Tattha <span class="bld">lakkhaṇūpanijjhānaṃ</span> nāma vipassanāmaggaphalāni. Vipassanā hi tīṇi lakkhaṇāni upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Maggo vipassanāya āgatakiccaṃ sādhetīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Phalaṃ tathalakkhaṇaṃ nirodhasaccaṃ upanijjhāyatīti lakkhaṇūpanijjhānaṃ. Aṭṭha samāpattiyo pana kasiṇārammaṇassa upanijjhāyanato <span class="bld">ārammaṇūpanijjhāna</span>nti veditabbā. <span class="bld">Paramaṃ</span> nāma arahattasukhaṃ adhippetanti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  344. <p class="subhead">7. Samayasuttavaṇṇanā</p>
  345. <p class="bodytext"><a name="para37"></a><a name="para37_sn1"></a><span class="paranum">37</span>. Sattame <span class="bld">sakkesū</span>ti ‘‘sakyā vata, bho kumārā’’ti (dī. ni. 1.267) udānaṃ paṭicca sakkāti laddhanāmānaṃ rājakumārānaṃ nivāso ekopi janapado rūḷhīsaddena sakkāti vuccati<a name="V1.0062"></a>. Tasmiṃ sakkesu janapade. <span class="bld">Mahāvane</span>ti sayaṃjāte aropime himavantena saddhiṃ ekābaddhe mahati vane. <span class="bld">Sabbeheva arahantehī</span>ti imaṃ suttaṃ kathitadivaseyeva pattaarahantehi.</p>
  346. <p class="bodytext">Tatrāyaṃ anupubbikathā – sākiyakoliyā hi kira kapilavatthunagarassa ca koliyanagarassa ca antare rohiṇiṃ nāma nadiṃ ekeneva āvaraṇena bandhāpetvā sassāni kārenti. Atha jeṭṭhamūlamāse sassesu milāyantesu ubhayanagaravāsīnampi kammakārā sannipatiṃsu. Tattha koliyanagaravāsino āhaṃsu – ‘‘idaṃ udakaṃ ubhayato āhariyamānaṃ na tumhākaṃ, na amhākaṃ pahossati<a name="P1.0068"></a>, amhākaṃ pana sassaṃ ekena udakeneva nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. Kapilavatthuvāsino āhaṃsu – ‘‘tumhesu koṭṭhe pūretvā ṭhitesu mayaṃ rattasuvaṇṇanīlamaṇikāḷakahāpaṇe <a name="M1.0065"></a> ca gahetvā pacchipasibbakādihatthā na sakkhissāma tumhākaṃ gharadvāre vicarituṃ, amhākampi sassaṃ ekeneva udakena nipphajjissati, idaṃ udakaṃ amhākaṃ dethā’’ti. ‘‘Na mayaṃ dassāmā’’ti. ‘‘Mayampi na dassāmā’’ti. Evaṃ kathaṃ vaḍḍhetvā eko uṭṭhāya ekassa pahāraṃ adāsi, sopi aññassāti evaṃ aññamaññaṃ paharitvā rājakulānaṃ jātiṃ ghaṭṭetvā kalahaṃ vaḍḍhayiṃsu.</p>
  347. <p class="bodytext">Koliyakammakārā vadanti – ‘‘tumhe kapilavatthuvāsike gahetvā gajjatha, ye soṇasiṅgālādayo viya attano bhaginīhi saddhiṃ saṃvasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Sākiyakammakārā vadanti – ‘‘tumhe dāni kuṭṭhino dārake gahetvā gajjatha, ye anāthā niggatikā tiracchānā viya kolarukkhe vasiṃsu, etesaṃ hatthino ca assā ca phalakāvudhāni ca amhākaṃ kiṃ karissantī’’ti? Te gantvā tasmiṃ kamme niyuttaamaccānaṃ kathesuṃ, amaccā rājakulānaṃ kathesuṃ. Tato sākiyā – ‘‘bhaginīhi saddhiṃ saṃvasitakānaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu. Koliyāpi – ‘‘kolarukkhavāsīnaṃ thāmañca balañca dassessāmā’’ti yuddhasajjā nikkhamiṃsu.</p>
  348. <p class="bodytext">Bhagavāpi rattiyā paccūsasamayeva mahākaruṇāsamāpattito uṭṭhāya lokaṃ volokento ime evaṃ yuddhasajje nikkhamante addasa. Disvā – ‘‘mayi gate ayaṃ kalaho vūpasammissati nu kho udāhu no’’ti upadhārento – ‘‘ahamettha gantvā kalahavūpasamanatthaṃ tīṇi jātakāni kathessāmi, tato kalaho vūpasammissati. Atha sāmaggidīpanatthāya dve jātakāni kathetvā <span class="bld">attadaṇḍasuttaṃ</span> <a name="V1.0063"></a> desessāmi. Desanaṃ sutvā <a name="P1.0069"></a> ubhayanagaravāsinopi aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni dassanti, ahaṃ te pabbājessāmi, tadā mahāsamāgamo bhavissatī’’ti sanniṭṭhānaṃ akāsi. Tasmā imesu yuddhasajjesu nikkhamantesu kassaci anārocetvā sayameva pattacīvaramādāya gantvā dvinnaṃ senānaṃ antare ākāse pallaṅkaṃ ābhujitvā chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisīdi.</p>
  349. <p class="bodytext">Kapilavatthuvāsino bhagavantaṃ disvāva, ‘‘amhākaṃ ñātiseṭṭho satthā āgato. Diṭṭho nu kho tena amhākaṃ kalahakaraṇabhāvo’’ti cintetvā, ‘‘na kho pana sakkā bhagavati āgate amhehi parassa sarīre satthaṃ <a name="M1.0066"></a> pātetuṃ. Koliyanagaravāsino amhe hanantu vā bajjhantu vā’’ti. Āvudhāni chaḍḍetvā, bhagavantaṃ vanditvā, nisīdiṃsu. Koliyanagaravāsinopi tatheva cintetvā āvudhāni chaḍḍetvā, bhagavantaṃ vanditvā, nisīdiṃsu.</p>
  350. <p class="bodytext">Bhagavā jānantova, ‘‘kasmā āgatattha, mahārājā’’ti pucchi? ‘‘Na, bhagavā, titthakīḷāya na pabbatakīḷāya, na nadīkīḷāya, na giridassanatthaṃ, imasmiṃ pana ṭhāne saṅgāmaṃ paccupaṭṭhapetvā āgatamhā’’ti. ‘‘Kiṃ nissāya vo kalaho, mahārājāti? Udakaṃ, bhanteti. Udakaṃ kiṃ agghati, mahārājāti? Appaṃ, bhanteti. Pathavī nāma kiṃ agghati, mahārājāti? Anagghā, bhanteti. Khattiyā kiṃ agghantīti? Khattiyā nāma anagghā, bhanteti. Appamūlaṃ udakaṃ nissāya kimatthaṃ anagghe khattiye nāsetha, mahārāja, kalahe assādo nāma natthi, kalahavasena, mahārāja, aṭṭhāne veraṃ katvā ekāya rukkhadevatāya kāḷasīhena saddhiṃ baddhāghāto sakalampi imaṃ kappaṃ anuppattoyevāti vatvā <span class="bld">phandanajātakaṃ</span> (jā. 1.13.14 ādayo) kathesi’’. Tato ‘‘parapattiyena nāma, mahārāja, na bhavitabbaṃ. Parapattiyā hutvā hi ekassa sasakassa kathāya tiyojanasahassavitthate himavante catuppadagaṇā mahāsamuddaṃ pakkhandino <a name="P1.0070"></a> ahesuṃ. Tasmā parapattiyena na bhavitabba’’nti vatvā, <span class="bld">pathavīundriyajātakaṃ</span> kathesi. Tato ‘‘kadāci, mahārāja, dubbalopi mahābalassa randhaṃ vivaraṃ passati, kadāci mahābalo dubbalassa. Laṭukikāpi hi sakuṇikā hatthināgaṃ ghātesī’’ti <span class="bld">laṭukikajātakaṃ</span> (jā. 1.5.39 ādayo) kathesi. Evaṃ kalahavūpasamanatthāya tīṇi jātakāni kathetvā sāmaggiparidīpanatthāya dve jātakāni kathesi. Kathaṃ? ‘‘Samaggānañhi, mahārāja, koci otāraṃ nāma passituṃ na sakkotīti vatvā, <span class="bld">rukkhadhammajātakaṃ</span> (jā. 1.1.74) kathesi<a name="V1.0064"></a>. Tato ‘‘samaggānaṃ, mahārāja, koci vivaraṃ dassituṃ na sakkhi. Yadā pana aññamaññaṃ vivādamakaṃsu, atha te nesādaputto jīvitā voropetvā ādāya gatoti vivāde assādo nāma natthī’’ti vatvā, <span class="bld">vaṭṭakajātakaṃ</span> (jā. 1.1.118) kathesi. Evaṃ imāni pañca jātakāni kathetvā avasāne <span class="bld">attadaṇḍasuttaṃ</span> (su. ni. 941 ādayo) kathesi.</p>
  351. <p class="bodytext">Rājāno pasannā – ‘‘sace satthā nāgamissa, mayaṃ sahatthā aññamaññaṃ vadhitvā lohitanadiṃ pavattayissāma. Amhākaṃ puttabhātaro ca gehadvāre <a name="M1.0067"></a> na passeyyāma, sāsanapaṭisāsanampi no āharaṇako nābhavissa. Satthāraṃ nissāya no jīvitaṃ laddhaṃ. Sace pana satthā āgāraṃ ajjhāvasissa dīpasahassadvayaparivāraṃ catumahādīparajjamassa hatthagataṃ abhavissa, atirekasahassaṃ kho panassa puttā abhavissaṃsu, tato khattiyaparivāro avicarissa. Taṃ kho panesa sampattiṃ pahāya nikkhamitvā sambodhiṃ patto. Idānipi khattiyaparivāroyeva vicaratū’’ti ubhayanagaravāsino aḍḍhatiyāni aḍḍhatiyāni kumārasatāni adaṃsu. Bhagavāpi te pabbājetvā mahāvanaṃ agamāsi. Tesaṃ garugāravena na attano ruciyā pabbajitānaṃ anabhirati uppajji. Purāṇadutiyikāyopi tesaṃ – ‘‘ayyaputtā ukkaṇṭhantu, gharāvāso na saṇṭhātī’’tiādīni vatvā sāsanaṃ pesenti. Te ca atirekataraṃ ukkaṇṭhiṃsu.</p>
  352. <p class="bodytext">Bhagavā āvajjento tesaṃ anabhiratibhāvaṃ ñatvā – ‘‘ime bhikkhū mādisena buddhena saddhiṃ ekato vasantā ukkaṇṭhanti, handa nesaṃ <a name="P1.0071"></a> kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathetvā tattha netvā anabhiratiṃ vinodemī’’ti kuṇāladahassa vaṇṇaṃ kathesi. Te taṃ daṭṭhukāmā ahesuṃ. Daṭṭhukāmattha, bhikkhave, kuṇāladahanti? Āma bhagavāti. Yadi evaṃ etha gacchāmāti. Iddhimantānaṃ bhagavā gamanaṭṭhānaṃ mayaṃ kathaṃ gamissāmāti. Tumhe gantukāmā hotha, ahaṃ mamānubhāvena gahetvā gamissāmīti. Sādhu, bhanteti. Bhagavā pañca bhikkhusatāni gahetvā ākāse uppatitvā kuṇāladahe patiṭṭhāya te bhikkhū āha – ‘‘bhikkhave, imasmiṃ kuṇāladahe yesaṃ macchānaṃ nāmaṃ na jānātha mamaṃ pucchathā’’ti.</p>
  353. <p class="bodytext">Te pucchiṃsu. Bhagavā pucchitaṃ pucchitaṃ kathesi. Na kevalañca, macchānaṃyeva, tasmiṃ vanasaṇḍe rukkhānampi pabbatapāde dvipadacatuppadasakuṇānampi nāmāni pucchāpetvā kathesi. Atha dvīhi <a name="V1.0065"></a> sakuṇehi mukhatuṇḍakena ḍaṃsitvā gahitadaṇḍake nisinno kuṇālasakuṇarājā purato pacchato ubhosu ca passesu sakuṇasaṅghaparivuto āgacchati. Bhikkhū taṃ disvā – ‘‘esa, bhante, imesaṃ sakuṇānaṃ rājā bhavissati, parivārā ete etassā’’ti maññāmāti. Evametaṃ, bhikkhave, ayampi mameva vaṃso mama paveṇīti. Idāni tāva mayaṃ, bhante, ete sakuṇe passāma. Yaṃ pana bhagavā <a name="M1.0068"></a> ‘‘ayampi mameva vaṃso mama paveṇī’’ti āha, taṃ sotukāmamhāti. Sotukāmattha, bhikkhaveti? Āma bhagavāti. Tena hi suṇāthāti tīhi gāthāsatehi maṇḍetvā <span class="bld">kuṇālajātakaṃ</span> (jā. 2.21.kuṇālajātaka) kathento anabhiratiṃ vinodesi. Desanāpariyosāne sabbepi sotāpattiphale patiṭṭhahiṃsu, maggeneva ca nesaṃ iddhipi āgatā. Bhagavā ‘‘hotu tāva ettakaṃ tesaṃ bhikkhūna’’nti ākāse uppatitvā mahāvanameva agamāsi. Tepi bhikkhū gamanakāle dasabalassa ānubhāvena gantvā āgamanakāle attano ānubhāvena bhagavantaṃ parivāretvā mahāvane otariṃsu.</p>
  354. <p class="bodytext">Bhagavā paññattāsane nisīditvā te bhikkhū āmantetvā – ‘‘etha, bhikkhave, nisīdatha. Uparimaggattayavajjhānaṃ vo kilesānaṃ kammaṭṭhānaṃ kathessāmī’’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Bhikkhū cintayiṃsu – ‘‘bhagavā amhākaṃ anabhiratabhāvaṃ ñatvā kuṇāladahaṃ netvā anabhiratiṃ <a name="P1.0072"></a> vinodesi, tattha sotāpattiphalaṃ pattānaṃ no idāni idha tiṇṇaṃ maggānaṃ kammaṭṭhānaṃ adāsi, na kho pana amhehi ‘sotāpannā maya’nti vītināmetuṃ vaṭṭati, purisapurisehi no bhavituṃ vaṭṭatī’’ti te dasabalassa pāde vanditvā uṭṭhāya nisīdanaṃ papphoṭetvā visuṃ visuṃ pabbhārarukkhamūlesu nisīdiṃsu.</p>
  355. <p class="bodytext">Bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū pakatiyāpi avissaṭṭhakammaṭṭhānā, laddhupāyassa pana bhikkhuno kilamanakāraṇaṃ nāma natthi. Gacchantā gacchantā ca vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ patvā ‘attanā paṭividdhaguṇaṃ ārocessāmā’ti mama santikaṃ āgamissanti. Etesu āgatesu dasasahassacakkavāḷadevatā ekacakkavāḷe sannipatissanti, mahāsamayo bhavissati, vivitte okāse mayā nisīdituṃ vaṭṭatī’’ti tato vivitte okāse buddhāsanaṃ paññāpetvā nisīdi.</p>
  356. <p class="bodytext">Sabbapaṭhamaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā gatatthero saha paṭisambhidāhi arahattaṃ pāpuṇi. <span class="bld">Tato aparo tato aparo</span>ti pañcasatāpi paduminiyaṃ padumāni viya vikasiṃsu. Sabbapaṭhamaṃ arahattaṃ pattabhikkhu <a name="V1.0066"></a> ‘‘bhagavato ārocessāmī’’ti pallaṅkaṃ vinibbhujitvā nisīdanaṃ papphoṭetvā uṭṭhāya dasabalābhimukho ahosi. <span class="bld">Evaṃ aparopi aparopī</span>ti pañcasatā bhattasālaṃ pavisantā <a name="M1.0069"></a> viya paṭipāṭiyāva āgamiṃsu. Paṭhamaṃ āgato vanditvā nisīdanaṃ paññāpetvā, ekamantaṃ nisīditvā, paṭividdhaguṇaṃ ārocetukāmo ‘‘atthi nu kho añño koci? Natthī’’ti nivattitvā āgatamaggaṃ olokento aparampi addasa aparampi addasayevāti sabbepi te āgantvā ekamantaṃ nisīditvā, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi, ayaṃ imassa harāyamāno na kathesi. Khīṇāsavānaṃ kira dve ākārā honti – ‘‘aho vata mayā paṭividdhaguṇaṃ sadevako loko khippameva paṭivijjheyyā’’ti cittaṃ uppajjati. Paṭividdhabhāvaṃ pana nidhiladdhapuriso viya na aññassa ārocetukāmā honti.</p>
  357. <p class="bodytext">Evaṃ osaṭamatte pana tasmiṃ ariyamaṇḍale pācīnayugandharaparikkhepato abbhā <a name="P1.0073"></a> mahikā dhūmo rajo rāhūti, imehi upakkilesehi vippamuttaṃ buddhuppādapaṭimaṇḍitassa lokassa rāmaṇeyyakadassanatthaṃ pācīnadisāya ukkhittarajatamayamahāādāsamaṇḍalaṃ viya, nemivaṭṭiyaṃ gahetvā, parivattiyamānarajatacakkasassirikaṃ puṇṇacandamaṇḍalaṃ ullaṅghitvā, anilapathaṃ paṭipajjittha. Iti evarūpe khaṇe laye muhutte bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ mahāvane mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehi.</p>
  358. <p class="bodytext">Tattha bhagavāpi mahāsammatassa vaṃse uppanno, tepi pañcasatā bhikkhū mahāsammatassa kule uppannā. Bhagavāpi khattiyagabbhe jāto, tepi khattiyagabbhe jātā. Bhagavāpi rājapabbajito, tepi rājapabbajitā. Bhagavāpi setacchattaṃ pahāya hatthagataṃ cakkavattirajjaṃ nissajjitvā pabbajito, tepi setacchattaṃ pahāya hatthagatāni rajjāni vissajjitvā pabbajitā. Iti bhagavā parisuddhe okāse, parisuddhe rattibhāge, sayaṃ parisuddho parisuddhaparivāro, vītarāgo vītarāgaparivāro, vītadoso vītadosaparivāro, vītamoho vītamohaparivāro, nittaṇho nittaṇhaparivāro, nikkileso nikkilesaparivāro, santo santaparivāro, danto dantaparivāro, mutto muttaparivāro, ativiya virocatīti. Vaṇṇabhūmi nāmesā, yattakaṃ sakkoti, tattakaṃ vattabbaṃ. Iti ime bhikkhū sandhāya vuttaṃ, ‘‘pañcamattehi bhikkhusatehi sabbeheva arahantehī’’ti.</p>
  359. <p class="bodytext"><span class="bld">Yebhuyyenā</span>ti <a name="V1.0067"></a><a name="M1.0070"></a> bahutarā sannipatitā, mandā na sannipatitā asaññī arūpāvacaradevatā samāpannadevatāyo ca. Tatrāyaṃ sannipātakkamo – mahāvanassa kira sāmantā devatā caliṃsu, ‘‘āyāma bho! Buddhadassanaṃ nāma bahūpakāraṃ, dhammassavanaṃ bahūpakāraṃ, bhikkhusaṅghadassanaṃ bahūpakāraṃ. Āyāma āyāmā’’ti! Mahāsaddaṃ <a name="P1.0074"></a> kurumānā āgantvā bhagavantañca taṃmuhuttaṃ arahattappattakhīṇāsave ca vanditvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Eteneva upāyena tāsaṃ tāsaṃ saddaṃ sutvā saddantaraaḍḍhagāvutagāvutaaḍḍhayojanayojanādivasena tiyojanasahassavitthate himavante, tikkhattuṃ tesaṭṭhiyā nagarasahassesu, navanavutiyā doṇamukhasatasahassesu, chanavutiyā paṭṭanakoṭisatasahassesu, chapaṇṇāsāya ratanākaresūti sakalajambudīpe, pubbavidehe, aparagoyāne, uttarakurumhi, dvīsu parittadīpasahassesūti sakalacakkavāḷe, tato dutiyatatiyacakkavāḷeti evaṃ dasasahassacakkavāḷesu devatā sannipatitāti veditabbā. Dasasahassacakkavāḷañhi idha dasalokadhātuyoti adhippetaṃ. Tena vuttaṃ – ‘‘dasahi ca lokadhātūhi devatā yebhuyyena sannipatitā hontī’’ti.</p>
  360. <p class="bodytext">Evaṃ sannipatitāhi devatāhi sakalacakkavāḷagabbhaṃ yāva brahmalokā sūcighare nirantaraṃ pakkhittasūcīhi viya paripuṇṇaṃ hoti. Tattha brahmalokassa evaṃ uccattanaṃ veditabbaṃ – lohapāsāde kira sattakūṭāgārasamo pāsāṇo brahmaloke ṭhatvā adho khitto catūhi māsehi pathaviṃ pāpuṇāti. Evaṃ mahante okāse yathā heṭṭhā ṭhatvā khittāni pupphāni vā dhūmo vā upari gantuṃ, upari vā ṭhatvā khittasāsapā heṭṭhā otarituṃ antaraṃ na labhanti, evaṃ nirantarā devatā ahesuṃ. Yathā kho pana cakkavattirañño nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ hoti, āgatāgatā mahesakkhā khattiyā okāsaṃ labhantiyeva, parato parato pana atisambādhaṃ hoti. Evameva bhagavato nisinnaṭṭhānaṃ asambādhaṃ, āgatāgatā mahesakkhā devā ca brahmāno ca okāsaṃ labhantiyeva. Api sudaṃ bhagavato āsannāsannaṭṭhāne vālagganittudanamatte padese dasapi vīsatipi devā sukhume attabhāve māpetvā aṭṭhaṃsu. Sabbaparato saṭṭhi saṭṭhi devatā aṭṭhaṃsu.</p>
  361. <p class="bodytext"><span class="bld">Suddhāvāsakāyikāna</span>nti <a name="M1.0071"></a><a name="P1.0075"></a> suddhāvāsavāsīnaṃ. Suddhāvāsā nāma suddhānaṃ anāgāmikhīṇāsavānaṃ āvāsā pañca brahmalokā. <span class="bld">Etadahosī</span>ti kasmā ahosi? Te kira brahmāno samāpattiṃ samāpajjitvā yathā paricchedena vuṭṭhitā brahmabhavanaṃ olokentā pacchābhatte bhattagehaṃ viya suññataṃ addasaṃsu. Tato ‘‘kuhiṃ brahmāno gatā’’ti āvajjantā mahāsamāgamaṃ ñatvā <a name="V1.0068"></a> – ‘‘ayaṃ samāgamo mahā, mayaṃ ohīnā, ohīnakānaṃ pana okāso dullabho hoti, tasmā gacchantā atucchahatthā hutvā ekekaṃ gāthaṃ abhisaṅkharitvā gacchāma. Tāya mahāsamāgame ca attano āgatabhāvaṃ jānāpessāma, dasabalassa ca vaṇṇaṃ bhāsissāmā’’ti. Iti tesaṃ samāpattito uṭṭhāya āvajjitattā etadahosi.</p>
  362. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhagavato purato pāturahesu</span>nti pāḷiyaṃ bhagavato santike abhimukhaṭṭhāneyeva otiṇṇā viya katvā vuttā, na kho panettha evaṃ attho veditabbo. Te pana brahmaloke ṭhitāyeva gāthā abhisaṅkharitvā eko puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari, eko dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ, eko uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otari. Tato puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā nīlakasiṇaṃ samāpajjitvā nīlarasmiyo vissajjetvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ maṇivammaṃ paṭimuñcanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā buddhavīthi nāma kenaci uttarituṃ na sakkā, tasmā mahatiyā buddhavīthiyāva āgantvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho attanā abhisaṅkhataṃ gāthaṃ abhāsi.</p>
  363. <p class="bodytext">Dakkhiṇacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā pītakasiṇaṃ samāpajjitvā suvaṇṇapabhaṃ muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ suvaṇṇapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva akāsi. Pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā lohitakasiṇaṃ samāpajjitvā lohitakarasmiyo muñcitvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ rattavarakambalena parikkhipanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva akāsi. Uttaracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ otiṇṇabrahmā odātakasiṇaṃ <a name="P1.0076"></a> samāpajjitvā <a name="M1.0072"></a> odātarasmiyo vissajjetvā dasasahassacakkavāḷadevatānaṃ sumanakusumapaṭaṃ pārupanto viya attano āgatabhāvaṃ jānāpetvā tatheva akāsi.</p>
  364. <p class="bodytext">Pāḷiyaṃ pana <span class="bld">bhagavato purato pāturahesuṃ. Atha kho tā devatā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsū</span>ti evaṃ ekakkhaṇe viya purato pātubhāvo ca abhivādetvā ekamantaṃ ṭhitabhāvo ca vutto, so iminā anukkamena ahosi, ekato katvā pana dassito. Gāthābhāsanaṃ pana pāḷiyampi visuṃ visuṃyeva vuttaṃ.</p>
  365. <p class="bodytext">Tattha <a name="V1.0069"></a> <span class="bld">mahāsamayo</span>ti mahāsamūho. <span class="bld">Pavanaṃ</span> vuccati vanasaṇḍo. Ubhayenapi bhagavā ‘‘imasmiṃ pana vanasaṇḍe ajja mahāsamūho sannipāto’’ti āha. Tato yesaṃ so sannipāto, te dassetuṃ <span class="bld">devakāyā samāgatā</span>ti āha. Tattha <span class="bld">devakāyā</span>ti devaghaṭā. <span class="bld">Āgatamha imaṃ dhammasamaya</span>nti evaṃ samāgate devakāye disvā mayampi imaṃ dhammasamūhaṃ āgatā. Kiṃ kāraṇā? <span class="bld">Dakkhitāye aparājitasaṅgha</span>nti kenaci aparājitaṃ ajjeva tayo māre madditvā vijitasaṅgāmaṃ imaṃ aparājitasaṅghaṃ dassanatthāya āgatamhāti attho. So pana, brahmā, imaṃ gāthaṃ bhāsitvā, bhagavantaṃ abhivādetvā, puratthimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃyeva aṭṭhāsi.</p>
  366. <p class="bodytext">Atha dutiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha <span class="bld">tatra bhikkhavo</span>ti tasmiṃ sannipātaṭṭhāne bhikkhū. <span class="bld">Samādahaṃsū</span>ti samādhinā yojesuṃ. <span class="bld">Cittamattano ujukaṃ akaṃsū</span>ti attano citte sabbe vaṅkakuṭilajimhabhāve haritvā ujukaṃ akariṃsu. <span class="bld">Sārathīva nettāni gahetvā</span>ti yathā samappavattesu sindhavesu odhastapatodo sārathī sabbayottāni gahetvā acodento avārento tiṭṭhati, evaṃ chaḷaṅgupekkhāya samannāgatā guttadvārā sabbepete pañcasatā bhikkhū indriyāni rakkhanti paṇḍitā, ete daṭṭhuṃ idhāgatamhā bhagavāti, sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.</p>
  367. <p class="bodytext">Atha tatiyo vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha <span class="bld">chetvā khīla</span>nti rāgadosamohakhīlaṃ chinditvā. <span class="bld">Paligha</span>nti rāgadosamohapalighameva. <span class="bld">Indakhīla</span>nti rāgadosamohaindakhīlameva<a name="P1.0077"></a>. <span class="bld">Ūhacca manejā</span>ti ete taṇhāejāya anejā bhikkhū indakhīlaṃ ūhacca samūhanitvā catūsu disāsu appaṭihatacārikaṃ <a name="M1.0073"></a> caranti. <span class="bld">Suddhā</span>ti nirupakkilesā. <span class="bld">Vimalā</span>ti nimmalā. Idaṃ tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Cakkhumatā</span>ti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena. <span class="bld">Sudantā</span>ti cakkhutopi dantā sotatopi ghānatopi jivhātopi kāyatopi manatopi dantā. <span class="bld">Susunāgā</span>ti taruṇanāgā. Tatrāyaṃ vacanattho – chandādīhi na gacchantīti <span class="bld">nāgā,</span> tena tena maggena pahīne kilese na āgacchantīti nāgā, nānappakāraṃ āguṃ na karontīti nāgā. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana mahāniddese (mahāni. 80) vuttanayeneva veditabbo.</p>
  368. <p class="bodytext">Apica –</p>
  369. <p class="gatha1">‘‘Āguṃ na karoti kiñci loke,</p>
  370. <p class="gatha2">Sabbasaṃyoga visajja bandhanāni;</p>
  371. <p class="gatha3">Sabbattha <a name="V1.0070"></a> na sajjatī vimutto,</p>
  372. <p class="gathalast">Nāgo tādi pavuccate tathattā’’ti. –</p>
  373. <p class="unindented">Evamettha attho veditabbo. <span class="bld">Susunāgā</span>ti susū nāgā, susunāgabhāvasampattiṃ pattāti attho. Te evarūpe anuttarena yoggācariyena damite taruṇanāge dassanāya āgatamha bhagavāti. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsi.</p>
  374. <p class="bodytext">Atha catuttho vuttanayeneva āgantvā abhāsi. Tattha <span class="bld">gatāse</span>ti nibbematikasaraṇagamanena gatā. Sopi gantvā yathāṭhāneyeva aṭṭhāsīti. Sattamaṃ.</p>
  375. <p class="subhead">8. Sakalikasuttavaṇṇanā</p>
  376. <p class="bodytext"><a name="para38"></a><a name="para38_sn1"></a><span class="paranum">38</span>. Aṭṭhame <span class="bld">maddakucchismi</span>nti evaṃnāmake uyyāne. Tañhi ajātasattumhi kucchigate tassa mātarā – ‘‘ayaṃ mayhaṃ kucchigato gabbho rañño sattu bhavissati. Kiṃ me iminā’’ti? Gabbhapātanatthaṃ kucchi maddāpitā. Tasmā ‘‘maddakucchī’’ti saṅkhaṃ gataṃ. Migānaṃ pana abhayavāsatthāya dinnattā <span class="bld">migadāyo</span>ti vuccati.</p>
  377. <p class="bodytext"><span class="bld">Tena kho pana samayenā</span>ti ettha ayaṃ anupubbikathā – devadatto hi ajātasattuṃ nissāya dhanuggahe ca dhanapālakañca <a name="P1.0078"></a> payojetvāpi tathāgatassa <a name="M1.0074"></a> jīvitantarāyaṃ kātuṃ asakkonto ‘‘sahattheneva māressāmī’’ti gijjhakūṭapabbataṃ abhiruhitvā mahantaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ silaṃ ukkhipitvā, ‘‘samaṇo gotamo cuṇṇavicuṇṇo hotū’’ti pavijjhi. Mahāthāmavā kiresa pañcannaṃ hatthīnaṃ balaṃ dhāreti. Aṭṭhānaṃ kho panetaṃ, yaṃ buddhānaṃ parūpakkamena jīvitantarāyo bhaveyyāti taṃ tathāgatassa sarīrābhimukhaṃ āgacchantaṃ ākāse aññā silā uṭṭhahitvā sampaṭicchi. Dvinnaṃ silānaṃ sampahārena mahanto pāsāṇassa sakalikā uṭṭhahitvā bhagavato piṭṭhipādapariyantaṃ abhihani, pādo mahāpharasunā pahato viya samuggatalohitena lākhārasamakkhito viya ahosi. Bhagavā uddhaṃ ulloketvā devadattaṃ etadavoca – ‘‘bahu tayā moghapurisa, apuññaṃ pasutaṃ, yo tvaṃ paduṭṭhacitto vadhakacitto tathāgatassa lohitaṃ uppādesī’’ti. Tato paṭṭhāya bhagavato aphāsu jātaṃ. Bhikkhū cintayiṃsu – ‘‘ayaṃ vihāro ujjaṅgalo <a name="V1.0071"></a> visamo, bahūnaṃ khattiyādīnañceva pabbajitānañca anokāso’’ti. Te tathāgataṃ mañcasivikāya ādāya maddakucchiṃ nayiṃsu. Tena vuttaṃ – ‘‘tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hotī’’ti.</p>
  378. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhusā</span>ti balavatiyo. <span class="bld">Suda</span>nti nipātamattaṃ. <span class="bld">Dukkha</span>nti sukhapaṭikkhepo. <span class="bld">Tibbā</span>ti bahalā. <span class="bld">Kharā</span>ti pharusā. <span class="bld">Kaṭukā</span>ti tikhiṇā. <span class="bld">Asātā</span>ti amadhurā. Na tāsu mano appeti, na tā manaṃ appāyanti vaḍḍhentīti <span class="bld">amanāpā. Sato sampajāno</span>ti vedanādhivāsanasatisampajaññena samannāgato hutvā. <span class="bld">Avihaññamāno</span>ti apīḷiyamāno, samparivattasāyitāya vedanānaṃ vasaṃ agacchanto.</p>
  379. <p class="bodytext"><span class="bld">Sīhaseyya</span>nti ettha kāmabhogiseyyā, petaseyyā, sīhaseyyā, tathāgataseyyāti catasso seyyā. Tattha ‘‘yebhuyyena, bhikkhave, kāmabhogī sattā vāmena passena sentī’’ti ayaṃ kāmabhogiseyyā. Tesu hi yebhuyyena dakkhiṇapassena <a name="P1.0079"></a> sayāno nāma natthi. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, petā uttānā sentī’’ti ayaṃ petaseyyā. Appamaṃsalohitattā hi aṭṭhisaṅghāṭajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. ‘‘Yebhuyyena, bhikkhave, sīho migarājā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi anupakkhipitvā dakkhiṇena passena setī’’ti ayaṃ sīhaseyyā. Tejussadattā <a name="M1.0075"></a> hi sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ, ‘pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati, divasampi sayitvā pabujjhamāno na utrasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkheti’. Sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, ‘‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā, na sūrabhāvassa anurūpa’’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Avijahitvā ṭhite pana ‘‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhitaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Catutthajjhānaseyyā pana ‘‘tathāgataseyyā’’ti vuccati. Tāsu idha sīhaseyyā āgatā. Ayañhi tejussadairiyāpathattā uttamaseyyā nāma.</p>
  380. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāde pāda</span>nti dakkhiṇapāde vāmapādaṃ. <span class="bld">Accādhāyā</span>ti atiādhāya, īsakaṃ atikkamma ṭhapetvā<a name="V1.0072"></a>. Gopphakena hi gopphake jāṇunā vā jāṇumhi saṅghaṭṭiyamāne abhiṇhaṃ vedanā uppajjati, cittaṃ ekaggaṃ na hoti, seyyā aphāsukā hoti. Yathā na saṅghaṭṭeti, evaṃ atikkamma ṭhapite vedanā nuppajjati, cittaṃ ekaggaṃ hoti, seyyā phāsu hoti. Tasmā evaṃ nipajji. <span class="bld">Sato sampajāno</span>ti sayanapariggāhakasatisampajaññena samannāgato. ‘‘Uṭṭhānasañña’’nti panettha na vuttaṃ, gilānaseyyā hesā tathāgatassa.</p>
  381. <p class="bodytext"><span class="bld">Sattasatā</span>ti <a name="P1.0080"></a> imasmiṃ sutte sabbāpi tā devatā gilānaseyyaṭṭhānaṃ āgatā. <span class="bld">Udānaṃ udānesī</span>ti gilānaseyyaṃ āgatānaṃ domanassena bhavitabbaṃ siyā. Imāsaṃ pana tathāgatassa vedanādhivāsanaṃ disvā, ‘‘aho buddhānaṃ mahānubhāvatā! Evarūpāsu nāma vedanāsu vattamānāsu vikāramattampi natthi, sirīsayane alaṅkaritvā ṭhapitasuvaṇṇarūpakaṃ viya aniñjamānena kāyena nipanno, idānissa adhikataraṃ mukhavaṇṇo virocati, ābhāsampanno puṇṇacando viya sampati vikasitaṃ viya ca aravindaṃ assa mukhaṃ sobhati, kāyepi vaṇṇāyatanaṃ idāni susammaṭṭhakañcanaṃ viya vippasīdatī’’ti udānaṃ udapādi.</p>
  382. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāgo</span> <a name="M1.0076"></a> <span class="bld">vata bho</span>ti, ettha <span class="bld">bho</span>ti dhammālapanaṃ. Balavantaṭṭhena <span class="bld">nāgo. Nāgavatā</span>ti nāgabhāvena. <span class="bld">Sīho vatā</span>tiādīsu asantāsanaṭṭhena <span class="bld">sīho</span>. Byattaparicayaṭṭhena kāraṇākāraṇajānanena vā <span class="bld">ājānīyo</span>. Appaṭisamaṭṭhena <span class="bld">nisabho</span>. Gavasatajeṭṭhako hi usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho, gavasatasahassajeṭṭhako nisabhoti vuccati. Bhagavā pana appaṭisamaṭṭhena āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti. Tenevatthena idha ‘‘nisabho’’ti vutto. Dhuravāhaṭṭhena <span class="bld">dhorayho</span>. Nibbisevanaṭṭhena <span class="bld">danto</span>.</p>
  383. <p class="bodytext"><span class="bld">Passā</span>ti aniyamitāṇatti. <span class="bld">Samādhi</span>nti arahattaphalasamādhiṃ. <span class="bld">Suvimutta</span>nti phalavimuttiyā suvimuttaṃ. Rāgānugataṃ pana cittaṃ abhinataṃ nāma hoti, dosānugataṃ apanataṃ. Tadubhayapaṭikkhepena <span class="bld">na cābhinataṃ na cāpanata</span>nti āha. <span class="bld">Na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagata</span>nti na sasaṅkhārena sappayogena kilese niggahetvā vāritavataṃ, kilesānaṃ pana chinnattā vataṃ phalasamādhinā samāhitanti attho. <span class="bld">Atikkamitabba</span>nti viheṭhetabbaṃ ghaṭṭetabbaṃ. <span class="bld">Adassanā</span>ti aññāṇā. Aññāṇī hi andhabālova evarūpe satthari aparajjheyyāti devadattaṃ ghaṭṭayamānā vadanti.</p>
  384. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcavedā</span>ti <a name="P1.0081"></a> itihāsapañcamānaṃ vedānaṃ dhārakā. <span class="bld">Sataṃ sama</span>nti vassasataṃ. <span class="bld">Tapassī</span>ti tapanissitakā <a name="V1.0073"></a> hutvā. <span class="bld">Cara</span>nti carantā. <span class="bld">Na sammāvimutta</span>nti sacepi evarūpā brāhmaṇā vassasataṃ caranti, cittañca nesaṃ sammā vimuttaṃ na hoti. <span class="bld">Hīnattarūpā na pāraṃ gamā te</span>ti hīnattasabhāvā te nibbānaṅgamā na honti. ‘‘Hīnattharūpā’’tipi pāṭho, hīnatthajātikā parihīnatthāti attho. <span class="bld">Taṇhādhipannā</span>ti taṇhāya ajjhotthaṭā. <span class="bld">Vatasīlabaddhā</span>ti ajavatakukkuravatādīhi ca vatehi tādiseheva ca sīlehi baddhā. <span class="bld">Lūkhaṃ tapa</span>nti pañcātapatāpanaṃ kaṇṭakaseyyādikaṃ tapaṃ. Idāni sā devatā sāsanassa niyyānikabhāvaṃ kathentī <span class="bld">na mānakāmassā</span>tiādimāha. Taṃ vuttatthamevāti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  385. <p class="subhead">9. Paṭhamapajjunnadhītusuttavaṇṇanā</p>
  386. <p class="bodytext"><a name="para39"></a><a name="para39_sn1"></a><span class="paranum">39</span>. Navame <span class="bld">pajjunnassa dhītā</span>ti pajjunnassa nāma vassavalāhakadevarañño cātumahārājikassa dhītā. <span class="bld">Abhivande</span>ti bhagavā tumhākaṃ pāde <a name="M1.0077"></a> vandāmi. <span class="bld">Cakkhumatā</span>ti pañcahi cakkhūhi cakkhumantena tathāgatena. <span class="bld">Dhammo anubuddho</span>ti, ‘‘idaṃ mayā pubbe paresaṃ santike kevalaṃ sutaṃyeva āsī’’ti vadati. <span class="bld">Sāhaṃ dānī</span>ti, sā ahaṃ idāni. <span class="bld">Sakkhi jānāmī</span>ti, paṭivedhavasena paccakkhameva jānāmi. <span class="bld">Vigarahantā</span>ti, ‘‘hīnakkharapadabyañjano’’ti vā ‘‘aniyyāniko’’ti vā evaṃ garahantā. <span class="bld">Roruva</span>nti, dve roruvā – dhūmaroruvo ca jālaroruvo ca. Tattha dhūmaroruvo visuṃ hoti, jālaroruvoti pana avīcimahānirayassevetaṃ nāmaṃ. Tattha hi sattā aggimhi jalante jalante punappunaṃ ravaṃ ravanti, tasmā so ‘‘roruvo’’ti vuccati. <span class="bld">Ghora</span>nti dāruṇaṃ. <span class="bld">Khantiyā upasamena upetā</span>ti ruccitvā khamāpetvā gahaṇakhantiyā ca rāgādiupasamena ca upetāti. Navamaṃ.</p>
  387. <p class="subhead">10. Dutiyapajjunnadhītusuttavaṇṇanā</p>
  388. <p class="bodytext"><a name="para40"></a><a name="para40_sn1"></a><span class="paranum">40</span>. Dasame <span class="bld">dhammañcā</span>ti ca saddena saṅghañca, iti tīṇi ratanāni namassamānā idhāgatāti vadati. <span class="bld">Atthavatī</span>ti, atthavatiyo. <span class="bld">Bahunāpi kho ta</span>nti yaṃ dhammaṃ sā abhāsi, taṃ <a name="P1.0082"></a> dhammaṃ bahunāpi pariyāyena ahaṃ vibhajeyyaṃ. <span class="bld">Tādiso dhammo</span>ti, tādiso hi ayaṃ bhagavā dhammo, taṃsaṇṭhito tappaṭibhāgo bahūhi pariyāyehi vibhajitabbayuttakoti dasseti. <span class="bld">Lapayissāmī</span>ti, kathayissāmi. <span class="bld">Yāvatā me manasā pariyatta</span>nti yattakaṃ mayā manasā pariyāpuṭaṃ, tassatthaṃ <a name="V1.0074"></a> divasaṃ avatvā madhupaṭalaṃ pīḷentī viya muhutteneva saṃkhittena kathessāmi. Sesaṃ uttānamevāti. Dasamaṃ.</p>
  389. <p class="centered">Satullapakāyikavaggo catuttho.</p>
  390. <p class="title">5. Ādittavaggo</p>
  391. <p class="subhead">1. Ādittasuttavaṇṇanā</p>
  392. <p class="bodytext"><a name="para41"></a><a name="para41_sn1"></a><span class="paranum">41</span>. Ādittavaggassa paṭhame <span class="bld">jarāya maraṇena cā</span>ti desanāsīsametaṃ, rāgādīhi pana ekādasahi aggīhi loko ādittova. <span class="bld">Dānenā</span>ti dānacetanāya. <span class="bld">Dinnaṃ hoti sunīhata</span>nti dānapuññacetanāhi dāyakasseva hoti gharasāmikassa viya nīhatabhaṇḍakaṃ, tenetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Corā harantī</span>ti <a name="M1.0078"></a> adinne bhoge corāpi haranti rājānopi, aggipi ḍahati, ṭhapitaṭṭhānepi nassanti. <span class="bld">Antenā</span>ti maraṇena. <span class="bld">Sarīraṃ sapariggaha</span>nti sarīrañceva corādīnaṃ vasena avinaṭṭhabhoge ca. <span class="bld">Saggamupetī</span>ti vessantaramahārājādayo viya sagge nibbattatīti. Paṭhamaṃ.</p>
  393. <p class="subhead">2. Kiṃdadasuttavaṇṇanā</p>
  394. <p class="bodytext"><a name="para42"></a><a name="para42_sn1"></a><span class="paranum">42</span>. Dutiye <span class="bld">annado</span>ti yasmā atibalavāpi dve tīṇi bhattāni abhutvā uṭṭhātuṃ na sakkoti, bhutvā pana dubbalopi hutvā balasampanno hoti, tasmā ‘‘annado balado’’ti āha. <span class="bld">Vatthado</span>ti yasmā surūpopi duccoḷo vā acoḷo vā virūpo hoti ohīḷito duddasiko, vatthacchanno devaputto viya sobhati<a name="P1.0083"></a>, tasmā ‘‘vatthado hoti vaṇṇado’’ti āha. <span class="bld">Yānado</span>ti hatthiyānādīnaṃ dāyako. Tesu pana –</p>
  395. <p class="gatha1">‘‘Na hatthiyānaṃ samaṇassa kappati,</p>
  396. <p class="gatha2">Na assayānaṃ, na rathena yātuṃ;</p>
  397. <p class="gatha3">Idañca yānaṃ samaṇassa kappati,</p>
  398. <p class="gathalast">Upāhanā rakkhato sīlakhandha’’nti.</p>
  399. <p class="bodytext">Tasmā <a name="V1.0075"></a> chattupāhanakattarayaṭṭhimañcapīṭhānaṃ dāyako, yo ca maggaṃ sodheti, nisseṇiṃ karoti, setuṃ karoti, nāvaṃ paṭiyādeti, sabbopi yānadova hoti. <span class="bld">Sukhado hotī</span>ti yānassa sukhāvahanato sukhado nāma hoti. <span class="bld">Cakkhudo</span>ti andhakāre cakkhumantānampi rūpadassanābhāvato dīpado cakkhudo nāma hoti, anuruddhatthero viya dibbacakkhu sampadampi labhati.</p>
  400. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbadado hotīti</span> sabbesaṃyeva balādīnaṃ dāyako hoti. Dve tayo gāme piṇḍāya caritvā kiñci aladdhā āgatassāpi sītalāya pokkharaṇiyā nhāyitvā patissayaṃ pavisitvā muhuttaṃ mañce nipajjitvā uṭṭhāya nisinnassa hi kāye balaṃ āharitvā pakkhittaṃ viya hoti. Bahi vicarantassa ca kāye vaṇṇāyatanaṃ vātātapehi jhāyati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya muhuttaṃ nipannassa ca visabhāgasantati vūpasammati, sabhāgasantati okkamati, vaṇṇāyatanaṃ āharitvā pakkhittaṃ <a name="M1.0079"></a> viya hoti. Bahi vicarantassa pāde kaṇṭako vijjhati, khāṇu paharati, sarīsapādiparissayo ceva corabhayañca uppajjati, patissayaṃ pavisitvā dvāraṃ pidhāya nipannassa sabbete parissayā na honti, dhammaṃ sajjhāyantassa dhammapītisukhaṃ, kammaṭṭhānaṃ manasikarontassa upasamasukhaṃ uppajjati. Tathā bahi vicarantassa ca sedā muccanti, akkhīni phandanti, senāsanaṃ pavisanakkhaṇe kūpe otiṇṇo viya hoti, mañcapīṭhādīni na paññāyanti. Muhuttaṃ nisinnassa pana akkhipasādo āharitvā pakkhitto viya hoti, dvārakavāṭavātapānamañcapīṭhādīni <a name="P1.0084"></a> paññāyanti. Tena vuttaṃ – ‘‘so ca sabbadado hoti, yo dadāti upassaya’’nti.</p>
  401. <p class="bodytext"><span class="bld">Amataṃdado ca so hotī</span>ti paṇītabhojanassa pattaṃ pūrento viya amaraṇadānaṃ nāma deti. <span class="bld">Yo dhammamanusāsatī</span>ti yo dhammaṃ anusāsati, aṭṭhakathaṃ katheti, pāḷiṃ vāceti, pucchitapañhaṃ vissajjeti, kammaṭṭhānaṃ ācikkhati, dhammassavanaṃ karoti, sabbopesa dhammaṃ anusāsati nāma. Sabbadānānañca idaṃ dhammadānameva agganti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ –</p>
  402. <p class="gatha1">‘‘Sabbadānaṃ dhammadānaṃ jināti,</p>
  403. <p class="gatha2">Sabbarasaṃ dhammaraso jināti;</p>
  404. <p class="gatha3">Sabbaratiṃ <a name="V1.0076"></a> dhammarati jināti,</p>
  405. <p class="gathalast">Taṇhakkhayo sabbadukkhaṃ jinātī’’ti. (dha. pa. 354); Dutiyaṃ;</p>
  406. <p class="subhead">3. Annasuttavaṇṇanā</p>
  407. <p class="bodytext"><a name="para43"></a><a name="para43_sn1"></a><span class="paranum">43</span>. Tatiye <span class="bld">abhinandantī</span>ti patthenti. <span class="bld">Bhajatī</span>ti upagacchati, cittagahapatisīvalittherādike viya pacchato anubandhati. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā idhaloke paraloke ca annadāyakameva anugacchati, tasmā. Sesaṃ uttānamevāti. Tatiyaṃ.</p>
  408. <p class="subhead">4. Ekamūlasuttavaṇṇanā</p>
  409. <p class="bodytext"><a name="para44"></a><a name="para44_sn1"></a><span class="paranum">44</span>. Catutthe <span class="bld">ekamūla</span>nti avijjā taṇhāya mūlaṃ, taṇhā avijjāya. Idha pana taṇhā adhippetā. Dvīhi sassatucchedadiṭṭhīhi āvaṭṭatīti <span class="bld">dvirāvaṭṭā</span>. Sā ca rāgādīhi tīhi malehi <span class="bld">timalā</span>. Tatrāssā moho sahajātakoṭiyā <a name="M1.0080"></a> malaṃ hoti, rāgadosā upanissayakoṭiyā. Pañca pana kāmaguṇā assā pattharaṇaṭṭhānā, tesu sā pattharatīti <span class="bld">pañcapattharā</span>. Sā ca apūraṇīyaṭṭhena <span class="bld">samuddo</span>. Ajjhattikabāhiresu panesā dvādasāyatanesu <a name="P1.0085"></a> āvaṭṭati parivaṭṭatīti <span class="bld">dvādasāvaṭṭā</span>. Apatiṭṭhaṭṭhena pana <span class="bld">pātālo</span>ti vuccatīti. Ekamūlaṃ…pe… pātālaṃ, atari isi, uttari samatikkamīti attho. Catutthaṃ.</p>
  410. <p class="subhead">5. Anomasuttavaṇṇanā</p>
  411. <p class="bodytext"><a name="para45"></a><a name="para45_sn1"></a><span class="paranum">45</span>. Pañcame <span class="bld">anomanāma</span>nti sabbaguṇasamannāgatattā avekallanāmaṃ, paripūranāmanti attho. <span class="bld">Nipuṇatthadassi</span>nti bhagavā saṇhasukhume khandhantarādayo atthe passatīti nipuṇatthadassī. <span class="bld">Paññādada</span>nti anvayapaññādhigamāya paṭipadaṃ kathanavasena paññāya dāyakaṃ. <span class="bld">Kāmālaye asatta</span>nti pañcakāmaguṇālaye alaggaṃ. <span class="bld">Kamamāna</span>nti bhagavā mahābodhimaṇḍeyeva ariyamaggena gato, na idāni gacchati, atītaṃ pana upādāya idaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Mahesi</span>nti mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ esitāraṃ pariyesitāranti. Pañcamaṃ.</p>
  412. <p class="subhead">6. Accharāsuttavaṇṇanā</p>
  413. <p class="bodytext"><a name="para46"></a><a name="para46_sn1"></a><span class="paranum">46</span>. Chaṭṭhe <a name="V1.0077"></a> <span class="bld">accharāgaṇasaṅghuṭṭha</span>nti ayaṃ kira devaputto satthusāsane pabbajitvā vattapaṭipattiṃ pūrayamāno pañcavassakāle pavāretvā dvemātikaṃ paguṇaṃ katvā kammākammaṃ uggahetvā cittarucitaṃ kammaṭṭhānaṃ uggaṇhitvā sallahukavuttiko araññaṃ pavisitvā yo bhagavatā majjhimayāmo sayanassa koṭṭhāsoti anuññāto. Tasmimpi sampatte ‘‘pamādassa bhāyāmī’’ti mañcakaṃ ukkhipitvā rattiñca divā ca nirāhāro kammaṭṭhānameva manasākāsi.</p>
  414. <p class="bodytext">Athassa abbhantare satthakavātā uppajjitvā jīvitaṃ pariyādiyiṃsu. So dhurasmiṃyeva kālamakāsi. Yo hi koci bhikkhu caṅkame caṅkamamāno vā ālambanatthambhaṃ nissāya ṭhito vā caṅkamakoṭiyaṃ cīvaraṃ <a name="P1.0086"></a> sīse ṭhapetvā nisinno vā nipanno vā parisamajjhe alaṅkatadhammāsane dhammaṃ desento vā kālaṃ karoti, sabbo so dhurasmiṃ kālaṃ <a name="M1.0081"></a> karoti nāma. Iti ayaṃ caṅkamane kālaṃ katvā upanissayamandatāya āsavakkhayaṃ appatto tāvatiṃsabhavane mahāvimānadvāre niddāyitvā pabujjhanto viya paṭisandhiṃ aggahesi. Tāvadevassa suvaṇṇatoraṇaṃ viya tigāvuto attabhāvo nibbatti.</p>
  415. <p class="bodytext">Antovimāne sahassamattā accharā taṃ disvā, ‘‘vimānasāmiko devaputto āgato, ramayissāma na’’nti tūriyāni gahetvā parivārayiṃsu. Devaputto na tāva cutabhāvaṃ jānāti, pabbajitasaññīyeva accharā oloketvā vihāracārikaṃ āgataṃ mātugāmaṃ disvā lajjī. Paṃsukūliko viya upari ṭhitaṃ ghanadukūlaṃ ekaṃsaṃ karonto aṃsakūṭaṃ paṭicchādetvā indriyāni okkhipitvā adhomukho aṭṭhāsi. Tassa kāyavikāreneva tā devatā ‘‘samaṇadevaputto aya’’nti ñatvā evamāhaṃsu – ‘‘ayya, devaputta, devaloko nāmāyaṃ, na samaṇadhammassa karaṇokāso, sampattiṃ anubhavanokāso’’ti. So tatheva aṭṭhāsi. Devatā ‘‘na tāvāyaṃ sallakkhetī’’ti tūriyāni paggaṇhiṃsu. So tathāpi anolokentova aṭṭhāsi.</p>
  416. <p class="bodytext">Athassa sabbakāyikaṃ ādāsaṃ purato ṭhapayiṃsu. So chāyaṃ disvā cutabhāvaṃ ñatvā, ‘‘na mayā imaṃ ṭhānaṃ patthetvā samaṇadhammo kato, uttamatthaṃ arahattaṃ patthetvā kato’’ti sampattiyā vippaṭisārī ahosi, ‘‘suvaṇṇapaṭaṃ paṭilabhissāmī’’ti takkayitvā yuddhaṭṭhānaṃ otiṇṇamallo <a name="V1.0078"></a> mūlakamuṭṭhiṃ labhitvā viya. So – ‘‘ayaṃ saggasampatti nāma sulabhā, buddhānaṃ pātubhāvo dullabho’’ti cintetvā vimānaṃ apavisitvāva asambhinneneva sīlena accharāsaṅghaparivuto dasabalassa santikaṃ āgamma abhivādetvā ekamantaṃ ṭhito imaṃ gāthaṃ abhāsi.</p>
  417. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">accharāgaṇasaṅghuṭṭha</span>nti accharāgaṇena gītavāditasaddehi saṅghositaṃ. <span class="bld">Pisācagaṇasevita</span>nti tameva accharāgaṇaṃ pisācagaṇaṃ katvā vadati. <span class="bld">Vana</span>nti nandanavanaṃ sandhāya vadati. Ayañhi niyāmacittatāya attano garubhāvena devagaṇaṃ ‘‘devagaṇo’’ti vattuṃ na roceti. ‘‘Pisācagaṇo’’ti vadati. Nandanavanañca ‘‘nandana’’nti avatvā ‘‘mohana’’nti vadati<a name="M1.0082"></a>. <span class="bld">Kathaṃ yātrā bhavissatī</span>ti <a name="P1.0087"></a> kathaṃ niggamanaṃ bhavissati, kathaṃ atikkamo bhavissati, arahattassa me padaṭṭhānabhūtaṃ vipassanaṃ ācikkhatha bhagavāti vadati.</p>
  418. <p class="bodytext">Atha bhagavā ‘‘atisallikhateva ayaṃ devaputto, kiṃ nu kho ida’’nti? Āvajjento attano sāsane pabbajitabhāvaṃ ñatvā – ‘‘ayaṃ accāraddhavīriyatāya kālaṃ katvā devaloke nibbatto, ajjāpissa caṅkamanasmiṃyeva attabhāvo asambhinnena sīlena āgato’’ti cintesi. Buddhā ca akatābhinivesassa ādikammikassa akataparikammassa antevāsino cittakāro bhittiparikammaṃ viya – ‘‘sīlaṃ tāva sodhehi, samādhiṃ bhāvehi, kammassakatapaññaṃ ujuṃ karohī’’ti paṭhamaṃ pubbabhāgappaṭipadaṃ ācikkhanti, kārakassa pana yuttapayuttassa arahattamaggapadaṭṭhānabhūtaṃ saṇhasukhumaṃ suññatāvipassanaṃyeva ācikkhanti, ayañca devaputto kārako abhinnasīlo, eko maggo assa anāgatoti suññatāvipassanaṃ ācikkhanto <span class="bld">ujuko nāmā</span>tiādimāha.</p>
  419. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">ujuko</span>ti kāyavaṅkādīnaṃ abhāvato aṭṭhaṅgiko maggo ujuko nāma. <span class="bld">Abhayā nāma sā disā</span>ti nibbānaṃ sandhāyāha. Tasmiṃ hi kiñci bhayaṃ natthi, taṃ vā pattassa bhayaṃ natthīti ‘‘abhayā nāma sā disā’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Ratho akūjano</span>ti aṭṭhaṅgiko maggova adhippeto. Yathā hi pākatikaratho akkhe vā anabbhañjite atirekesu vā manussesu abhiruḷhesu kūjati viravati, na evaṃ ariyamaggo. So hi ekappahārena caturāsītiyāpi pāṇasahassesu abhiruhantesu <a name="V1.0079"></a> na kūjati na viravati. Tasmā ‘‘akūjano’’ti vutto. <span class="bld">Dhammacakkehi saṃyuto</span>ti kāyikacetasikavīriyasaṅkhātehi dhammacakkehi saṃyutto.</p>
  420. <p class="bodytext"><span class="bld">Hirī</span>ti ettha hiriggahaṇena ottappampi gahitameva hoti. <span class="bld">Tassa apālambo</span>ti yathā bāhirakarathassa rathe ṭhitānaṃ yodhānaṃ apatanatthāya dārumayaṃ apālambanaṃ hoti, evaṃ imassa maggarathassa ajjhattabahiddhāsamuṭṭhānaṃ hirottappaṃ apālambanaṃ. <span class="bld">Satyassa</span> <a name="P1.0088"></a> <span class="bld">parivāraṇa</span>nti rathassa sīhacammādiparivāro viya imassāpi maggarathassa sampayuttā sati parivāraṇaṃ. <span class="bld">Dhamma</span>nti lokuttaramaggaṃ<a name="M1.0083"></a>. <span class="bld">Sammādiṭṭhipurejava</span>nti vipassanāsammādiṭṭhipurejavā assa pubbayāyikāti sammādiṭṭhipurejavo, taṃ sammādiṭṭhipurejavaṃ. Yathā hi paṭhamataraṃ rājapurisehi kāṇakuṇiādīnaṃ<span class="bld"></span>nīharaṇena magge sodhite pacchā rājā nikkhamati, evamevaṃ vipassanā sammādiṭṭhiyā aniccādivasena khandhādīsu sodhitesu pacchā bhūmiladdhavaṭṭaṃ parijānamānā maggasammādiṭṭhi uppajjati. Tena vuttaṃ ‘‘dhammāhaṃ sārathiṃ brūmi, sammādiṭṭhipurejava’’nti.</p>
  421. <p class="bodytext">Iti bhagavā desanaṃ niṭṭhāpetvā avasāne cattāri saccāni dīpesi. Desanāpariyosāne devaputto sotāpattiphale patiṭṭhāsi. Yathā hi rañño bhojanakāle attano mukhappamāṇe kabaḷe ukkhitte aṅke nisinno putto attano mukhappamāṇeneva tato kabaḷaṃ karoti, evamevaṃ bhagavati arahattanikūṭena desanaṃ desentepi sattā attano upanissayānurūpena sotāpattiphalādīni pāpuṇanti. Ayampi devaputto sotāpattiphalaṃ patvā bhagavantaṃ gandhādīhi pūjetvā pakkāmīti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  422. <p class="subhead">7. Vanaropasuttavaṇṇanā</p>
  423. <p class="bodytext"><a name="para47"></a><a name="para47_sn1"></a><span class="paranum">47</span>. Sattame <span class="bld">dhammaṭṭhā sīlasampannā</span>ti ke dhammaṭṭhā, ke sīlasampannāti pucchati. Bhagavā imaṃ pañhaṃ thāvaravatthunā dīpento <span class="bld">ārāmaropā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">ārāmaropā</span>ti pupphārāmaphalārāmaropakā. <span class="bld">Vanaropā</span>ti sayaṃjāte aropimavane sīmaṃ parikkhipitvā cetiyabodhicaṅkamanamaṇḍapakuṭileṇarattiṭṭhānadivāṭṭhānānaṃ kārakā chāyūpage rukkhe ropetvā dadamānāpi vanaropāyeva nāma. <span class="bld">Setukārakā</span>ti visame setuṃ karonti, udake nāvaṃ paṭiyādenti<a name="V1.0080"></a>. <span class="bld">Papa</span>nti pānīyadānasālaṃ. <span class="bld">Udapāna</span>nti yaṃkiñci pokkharaṇītaḷākādiṃ. <span class="bld">Upassaya</span>nti vāsāgāraṃ. ‘‘Upāsaya’’ntipi pāṭho.</p>
  424. <p class="bodytext"><span class="bld">Sadā puññaṃ pavaḍḍhatī</span>ti na akusalavitakkaṃ <a name="P1.0089"></a> vā vitakkentassa niddāyantassa vā pavaḍḍhati. Yadā yadā pana anussarati, tadā tadā tassa vaḍḍhati. Imamatthaṃ sandhāya ‘‘sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Dhammaṭṭhā sīlasampannā</span>ti tasmiṃ dhamme ṭhitattā tenapi sīlena sampannattā dhammaṭṭhā sīlasampannā. Atha vā <a name="M1.0084"></a> evarūpāni puññāni karontānaṃ dasa kusalā dhammā pūrenti, tesu ṭhitattā dhammaṭṭhā. Teneva ca sīlena sampannattā sīlasampannāti. Sattamaṃ.</p>
  425. <p class="subhead">8. Jetavanasuttavaṇṇanā</p>
  426. <p class="bodytext"><a name="para48"></a><a name="para48_sn1"></a><span class="paranum">48</span>. Aṭṭhame <span class="bld">idaṃ hi taṃ jetavana</span>nti anāthapiṇḍiko devaputto jetavanassa ceva buddhādīnañca vaṇṇabhaṇanatthaṃ āgato evamāha. <span class="bld">Isisaṅghanisevita</span>nti bhikkhusaṅghanisevitaṃ.</p>
  427. <p class="bodytext">Evaṃ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā idāni ariyamaggassa kathento <span class="bld">kammaṃ vijjā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kamma</span>nti maggacetanā. <span class="bld">Vijjā</span>ti maggapaññā. <span class="bld">Dhammo</span>ti samādhipakkhikā dhammā. <span class="bld">Sīlaṃ jīvitamuttama</span>nti sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ uttamanti dasseti. Atha vā <span class="bld">vijjā</span>ti diṭṭhisaṅkappā. <span class="bld">Dhammo</span>ti vāyāmasatisamādhayo. <span class="bld">Sīla</span>nti vācākammantājīvā. <span class="bld">Jīvitamuttama</span>nti etasmiṃ sīle ṭhitassa jīvitaṃ nāma uttamaṃ. <span class="bld">Etena maccā sujjhantī</span>ti etena aṭṭhaṅgikamaggena sattā visujjhanti.</p>
  428. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā maggena sujjhanti, na gottadhanehi, tasmā. <span class="bld">Yoniso vicine dhamma</span>nti upāyena samādhipakkhiyadhammaṃ vicineyya. <span class="bld">Evaṃ tattha visujjhatī</span>ti evaṃ tasmiṃ ariyamagge visujjhati. Atha vā <span class="bld">yoniso vicine dhamma</span>nti upāyena pañcakkhandhadhammaṃ vicineyya. <span class="bld">Evaṃ tattha visujjhatī</span>ti evaṃ tesu catūsu saccesu visujjhati.</p>
  429. <p class="bodytext">Idāni sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathento <span class="bld">sāriputtovā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sāriputtovā</span>ti avadhāraṇavacanaṃ, etehi paññādīhi sāriputtova seyyoti vadati. <span class="bld">Upasamenā</span>ti kilesaupasamena<a name="V1.0081"></a>. <span class="bld">Pāraṃ gato</span>ti nibbānaṃ gato. Yo koci nibbānaṃ patto bhikkhu, so <span class="bld">etāvaparamo siyā,</span> na therena uttaritaro nāma atthīti vadati. Sesaṃ uttānamevāti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  430. <p class="subhead">9. Maccharisuttavaṇṇanā</p>
  431. <p class="bodytext"><a name="para49"></a><a name="para49_sn1"></a><span class="paranum">49</span>. Navame <a name="P1.0090"></a> <span class="bld">maccharino</span>ti maccherena samannāgatā. Ekacco hi attano vasanaṭṭhāne bhikkhuṃ hatthaṃ pasāretvāpi na vandati, aññattha gato vihāraṃ <a name="M1.0085"></a> pavisitvā sakkaccaṃ vanditvā madhurapaṭisanthāraṃ karoti – ‘‘bhante, amhākaṃ vasanaṭṭhānaṃ nāgacchatha, sampanno padeso, paṭibalā mayaṃ ayyānaṃ yāgubhattādīhi upaṭṭhānaṃ kātu’’nti. Bhikkhū ‘‘saddho ayaṃ upāsako’’ti yāgubhattādīhi saṅgaṇhanti. Atheko thero tassa gāmaṃ gantvā piṇḍāya carati. So taṃ disvā aññena vā gacchati, gharaṃ vā pavisati. Sacepi sammukhībhāvaṃ āgacchati, hatthena vanditvā – ‘‘ayyassa bhikkhaṃ detha, ahaṃ ekena kammena gacchāmī’’ti pakkamati. Thero sakalagāmaṃ caritvā tucchapattova nikkhamati. Idaṃ tāva mudumacchariyaṃ nāma, yena samannāgato adāyakopi dāyako viya paññāyati. Idha pana thaddhamacchariyaṃ adhippetaṃ, yena samannāgato bhikkhūsu piṇḍāya paviṭṭhesu, ‘‘therā ṭhitā’’ti vutte, ‘‘kiṃ mayhaṃ pādā rujjantī’’tiādīni vatvā silāthambho viya khāṇuko viya ca thaddho hutvā tiṭṭhati, sāmīcimpi na karoti. <span class="bld">Kadariyā</span>ti idaṃ maccharinoti padasseva vevacanaṃ. Mudukampi hi macchariyaṃ ‘‘macchariya’’nteva vuccati, thaddhaṃ pana kadariyaṃ nāma. <span class="bld">Paribhāsakā</span>ti bhikkhū gharadvāre ṭhite disvā, ‘‘kiṃ tumhe kasitvā āgatā, vapitvā, lāyitvā? Mayaṃ attanopi na labhāma, kuto tumhākaṃ, sīghaṃ nikkhamathā’’tiādīhi saṃtajjakā. <span class="bld">Antarāyakarā</span>ti <a name="P1.0091"></a> dāyakassa saggantarāyo, paṭiggāhakānaṃ lābhantarāyo, attano upaghātoti imesaṃ antarāyānaṃ kārakā.</p>
  432. <p class="bodytext"><span class="bld">Samparāyo</span>ti paraloko. <span class="bld">Ratī</span>ti pañcakāmaguṇarati. <span class="bld">Khiḍḍā</span>ti kāyikakhiḍḍādikā tividhā khiḍḍā. <span class="bld">Diṭṭhe dhammesa vipāko</span>ti tasmiṃ nibbattabhavane diṭṭhe dhamme esa vipāko. <span class="bld">Samparāye ca duggatī</span>ti ‘‘yamalokaṃ upapajjare’’ti vutte samparāye ca duggati.</p>
  433. <p class="bodytext"><span class="bld">Vadaññū</span>ti bhikkhū gharadvāre ṭhitā kiñcāpi tuṇhīva honti, atthato pana – ‘‘bhikkhaṃ dethā’’ti vadanti nāma. Tatra ye ‘‘mayaṃ pacāma, ime pana na pacanti, pacamāne patvā alabhantā <a name="V1.0082"></a> kuhiṃ labhissantī’’ti? Deyyadhammaṃ saṃvibhajanti, te vadaññū nāma. <span class="bld">Pakāsantī</span>ti vimānappabhāya jotanti. <span class="bld">Parasambhatesū</span>ti parehi sampiṇḍitesu. <span class="bld">Samparāye ca suggatī</span>ti, ‘‘ete saggā’’ti <a name="M1.0086"></a> evaṃ vuttasamparāye sugati. Ubhinnampi vā etesaṃ tato cavitvā puna samparāyepi duggatisugatiyeva hotīti. Navamaṃ.</p>
  434. <p class="subhead">10. Ghaṭīkārasuttavaṇṇanā</p>
  435. <p class="bodytext"><a name="para50"></a><a name="para50_sn1"></a><span class="paranum">50</span>. Dasame <span class="bld">upapannāse</span>ti nibbattivasena upagatā. <span class="bld">Vimuttā</span>ti avihābrahmalokasmiṃ upapattisamanantarameva arahattaphalavimuttiyā vimuttā. <span class="bld">Mānusaṃ deha</span>nti idha pañcorambhāgiyasaṃyojanāni eva vuttāni. <span class="bld">Dibbayoga</span>nti pañca uddhambhāgiyasaṃyojanāni. <span class="bld">Upaccagu</span>nti atikkamiṃsu. <span class="bld">Upako</span>tiādīni tesaṃ therānaṃ nāmāni. <span class="bld">Kusalī bhāsasī tesa</span>nti, ‘‘kusala’’nti idaṃ vacanaṃ imassa atthīti <span class="bld">kusalī,</span> tesaṃ therānaṃ tvaṃ kusalaṃ anavajjaṃ bhāsasi, thomesi pasaṃsasi<a name="P1.0092"></a>, paṇḍitosi devaputtāti vadati. <span class="bld">Taṃ te dhammaṃ idhaññāyā</span>ti te therā taṃ dhammaṃ idha tumhākaṃ sāsane jānitvā. <span class="bld">Gambhīra</span>nti gambhīratthaṃ. <span class="bld">Brahmacārī nirāmiso</span>ti nirāmisabrahmacārī nāma anāgāmī, anāgāmī ahosinti attho. <span class="bld">Ahuvā</span>ti ahosi. <span class="bld">Sagāmeyyo</span>ti ekagāmavāsī. Pariyosānagāthā saṅgītikārehi ṭhapitāti. Dasamaṃ.</p>
  436. <p class="centered">Ādittavaggo pañcamo.</p>
  437. <p class="title">6. Jarāvaggo</p>
  438. <p class="subhead">1. Jarāsuttavaṇṇanā</p>
  439. <p class="bodytext"><a name="para51"></a><a name="para51_sn1"></a><span class="paranum">51</span>. Jarāvaggassa paṭhame <span class="bld">sādhū</span>ti laddhakaṃ bhaddakaṃ. <span class="bld">Sīlaṃ yāva jarā</span>ti iminā idaṃ dasseti – yathā muttāmaṇirattavatthādīni ābharaṇāni taruṇakāleyeva sobhanti, jarājiṇṇakāle tāni dhārento ‘‘ayaṃ ajjāpi bālabhāvaṃ pattheti, ummattako maññe’’ti vattabbataṃ āpajjati<a name="V1.0083"></a>, na evaṃ sīlaṃ. Sīlañhi niccakālaṃ sobhati. Bālakālepi hi sīlaṃ rakkhantaṃ ‘‘kiṃ imassa sīlenā’’ti? Vattāro natthi. Majjhimakālepi mahallakakālepīti.</p>
  440. <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhā</span> <a name="M1.0087"></a> <span class="bld">sādhu patiṭṭhitā</span>ti hatthāḷavakacittagahapatiādīnaṃ viya maggena āgatā patiṭṭhitasaddhā nāma sādhu. <span class="bld">Paññā narānaṃ ratana</span>nti ettha cittīkataṭṭhādīhi ratanaṃ veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ –</p>
  441. <p class="indent">‘‘Yadi cittīkatanti ratanaṃ, nanu bhagavā cittīkato purisasīho, ye ca loke cittīkatā, tesaṃ cittīkato bhagavā. Yadi ratikaranti ratanaṃ, nanu bhagavā ratikaro purisasīho, tassa vacanena carantā jhānaratisukhena abhiramanti. Yadi atulyanti ratanaṃ, nanu bhagavā atulo purisasīho. Na hi <a name="P1.0093"></a> sakkā tuletuṃ guṇehi guṇapāramiṃ gato. Yadi dullabhanti ratanaṃ, nanu bhagavā dullabho purisasīho. Yadi anomasattaparibhoganti ratanaṃ, nanu bhagavā anomo sīlena samādhinā paññāya vimuttiyā vimuttiñāṇadassanenā’’ti.</p>
  442. <p class="bodytext">Idha pana dullabhapātubhāvaṭṭhena paññā ‘‘ratana’’nti vuttaṃ. <span class="bld">Puñña</span>nti puññacetanā, sā hi arūpattā pariharituṃ na sakkāti. Paṭhamaṃ.</p>
  443. <p class="subhead">2. Ajarasāsuttavaṇṇanā</p>
  444. <p class="bodytext"><a name="para52"></a><a name="para52_sn1"></a><span class="paranum">52</span>. Dutiye <span class="bld">ajarasā</span>ti ajīraṇena, avipattiyāti attho. Sīlañhi avipannameva sādhu hoti, vipannasīlaṃ ācariyupajjhāyādayopi na saṅgaṇhanti, gatagataṭṭhāne niddhamitabbova hotīti. Dutiyaṃ.</p>
  445. <p class="subhead">3. Mittasuttavaṇṇanā</p>
  446. <p class="bodytext"><a name="para53"></a><a name="para53_sn1"></a><span class="paranum">53</span>. Tatiye <span class="bld">sattho</span>ti saddhiṃcaro, jaṅghasattho vā sakaṭasattho vā. <span class="bld">Mitta</span>nti roge uppanne pāṭaṅkiyā vā aññena vā yānena haritvā khemantasampāpanena mittaṃ. <span class="bld">Sake ghare</span>ti attano gehe<a name="V1.0084"></a>. Tathārūpe roge jāte puttabhariyādayo jigucchanti, mātā pana asucimpi candanaṃ viya maññati. Tasmā sā sake ghare mittaṃ. <span class="bld">Sahāyo atthajātassā</span>ti uppannakiccassa yo taṃ kiccaṃ vahati nittharati, so kiccesu saha ayanabhāvena sahāyo mittaṃ, surāpānādisahāyā pana na mittā. <span class="bld">Samparāyika</span>nti samparāyahitaṃ. Tatiyaṃ.</p>
  447. <p class="subhead">4. Vatthusuttavaṇṇanā</p>
  448. <p class="bodytext"><a name="para54"></a><a name="para54_sn1"></a><span class="paranum">54</span>. Catutthe <a name="M1.0088"></a> <span class="bld">puttā vatthū</span>ti mahallakakāle paṭijagganaṭṭhena puttā patiṭṭhā. <span class="bld">Paramo</span>ti aññesaṃ akathetabbassapi guyhassa kathetabbayuttatāya bhariyā paramo sakhā nāma. Catutthaṃ.</p>
  449. <p class="subhead">5-7. Paṭhamajanasuttādivaṇṇanā</p>
  450. <p class="bodytext"><a name="para55"></a><a name="para55_sn1"></a><span class="paranum">55</span>. Pañcame <span class="bld">vidhāvatī</span>ti parasamuddādigamanavasena ito cito ca vidhāvati. Pañcamaṃ.</p>
  451. <p class="bodytext"><a name="para56"></a><a name="para56_sn1"></a><span class="paranum">56</span>. Chaṭṭhe <a name="P1.0094"></a> <span class="bld">dukkhā</span>ti vaṭṭadukkhato. Chaṭṭhaṃ.</p>
  452. <p class="bodytext"><a name="para57"></a><a name="para57_sn1"></a><span class="paranum">57</span>. Sattame <span class="bld">parāyaṇa</span>nti nipphatti avassayo. Sattamaṃ.</p>
  453. <p class="subhead">8. Uppathasuttavaṇṇanā</p>
  454. <p class="bodytext"><a name="para58"></a><a name="para58_sn1"></a><span class="paranum">58</span>. Aṭṭhame <span class="bld">rāgo uppatho</span>ti sugatiñca nibbānañca gacchantassa amaggo. <span class="bld">Rattindivakkhayo</span>ti rattidivehi, rattidivesu vā khīyati. <span class="bld">Itthī mala</span>nti sesaṃ bāhiramalaṃ bhasmakhārādīhi dhovitvā sakkā sodhetuṃ, mātugāmamalena duṭṭho pana na sakkā suddho nāma kātunti itthī ‘‘mala’’nti vuttā. <span class="bld">Etthā</span>ti ettha itthiyaṃ pajā sajjati. <span class="bld">Tapo</span>ti indriyasaṃvaradhutaṅgaguṇavīriyadukkarakārikānaṃ nāmaṃ, idha pana ṭhapetvā dukkarakārikaṃ sabbāpi kilesasantāpikā paṭipadā vaṭṭati. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti methunavirati. Aṭṭhamaṃ.</p>
  455. <p class="subhead">9. Dutiyasuttavaṇṇanā</p>
  456. <p class="bodytext"><a name="para59"></a><a name="para59_sn1"></a><span class="paranum">59</span>. Navame <a name="V1.0085"></a> <span class="bld">kissa cābhirato</span>ti kismiṃ abhirato. <span class="bld">Dutiyā</span>ti sugatiñceva nibbānañca gacchantassa dutiyikā. <span class="bld">Paññā cenaṃ pasāsatī</span>ti paññā etaṃ purisaṃ ‘‘idaṃ karohi, idaṃ mākarī’’ti anusāsati. Navamaṃ.</p>
  457. <p class="subhead">10. Kavisuttavaṇṇanā</p>
  458. <p class="bodytext"><a name="para60"></a><a name="para60_sn1"></a><span class="paranum">60</span>. Dasame <span class="bld">chando nidāna</span>nti gāyattiādiko chando gāthānaṃ nidānaṃ. Pubbapaṭṭhāpanagāthā ārabhanto hi ‘‘kataracchandena hotū’’ti ārabhati<a name="M1.0089"></a>. <span class="bld">Viyañjana</span>nti jananaṃ. Akkharaṃ hi padaṃ janeti, padaṃ gāthaṃ janeti, gāthā atthaṃ pakāsetīti. <span class="bld">Nāmasannissitā</span>ti samuddādipaṇṇattinissitā. Gāthā <a name="P1.0095"></a> ārabhanto hi samuddaṃ vā pathaviṃ vā yaṃ kiñci nāmaṃ nissayitvāva ārabhati. <span class="bld">Āsayo</span>ti patiṭṭhā. Kavito hi gāthā pavattanti. So tāsaṃ patiṭṭhā hotīti. Dasamaṃ.</p>
  459. <p class="centered">Jarāvaggo chaṭṭho.</p>
  460. <p class="title">7. Addhavaggo</p>
  461. <p class="subhead">1. Nāmasuttavaṇṇanā</p>
  462. <p class="bodytext"><a name="para61"></a><a name="para61_sn1"></a><span class="paranum">61</span>. Addhavaggassa paṭhame <span class="bld">nāmaṃ sabbaṃ addhabhavī</span>ti nāmaṃ sabbaṃ abhibhavati anupatati. Opapātikena vā hi kittimena vā nāmena mutto satto vā saṅkhāro vā natthi. Yassapi hi rukkhassa vā pāsāṇassa vā ‘‘idaṃ nāma nāma’’nti na jānanti, anāmakotveva tassa nāmaṃ hoti. Paṭhamaṃ.</p>
  463. <p class="subhead">2-3. Cittasuttādivaṇṇanā</p>
  464. <p class="bodytext"><a name="para62"></a><a name="para62_sn1"></a><span class="paranum">62</span>. Dutiye <a name="V1.0086"></a> <span class="bld">sabbeva vasamanvagū</span>ti ye cittassa vasaṃ gacchanti, tesaṃyeva anavasesapariyādānametaṃ. Dutiyaṃ.</p>
  465. <p class="bodytext"><a name="para63"></a><a name="para63_sn1"></a><span class="paranum">63</span>. Tatiyepi eseva nayo. Tatiyaṃ.</p>
  466. <p class="subhead">4-5. Saṃyojanasuttādivaṇṇanā</p>
  467. <p class="bodytext"><a name="para64"></a><a name="para64_sn1"></a><span class="paranum">64</span>. Catutthe <span class="bld">kiṃ su saṃyojano</span>ti kiṃ saṃyojano kiṃ bandhano? <span class="bld">Vicāraṇa</span>nti vicaraṇā pādāni. Bahuvacane ekavacanaṃ kataṃ. <span class="bld">Vitakkassa vicāraṇa</span>nti vitakko tassa pādā. Catutthaṃ.</p>
  468. <p class="bodytext"><a name="para65"></a><a name="para65_sn1"></a><span class="paranum">65</span>. Pañcamepi eseva nayo. Pañcamaṃ.</p>
  469. <p class="subhead">6. Attahatasuttavaṇṇanā</p>
  470. <p class="bodytext"><a name="para66"></a><a name="para66_sn1"></a><span class="paranum">66</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">kenassubbhāhato</span>ti kena abbhāhato. Su-kāro nipātamattaṃ. <span class="bld">Icchādhūpāyito</span>ti icchāya āditto. Chaṭṭhaṃ.</p>
  471. <p class="subhead">7-9. Uḍḍitasuttādivaṇṇanā</p>
  472. <p class="bodytext"><a name="para67"></a><a name="para67_sn1"></a><span class="paranum">67</span>. Sattame <a name="M1.0090"></a><a name="P1.0096"></a> <span class="bld">taṇhāya uḍḍito</span>ti taṇhāya ullaṅghito. Cakkhuñhi taṇhārajjunā āvunitvā rūpanāgadante uḍḍitaṃ, sotādīni saddādīsūti taṇhāya uḍḍito loko. <span class="bld">Maccunā pihito</span>ti anantare attabhāve kataṃ kammaṃ na dūraṃ ekacittantaraṃ, balavatiyā pana māraṇantikavedanāya pabbatena viya otthaṭattā sattā taṃ na bujjhantīti ‘‘maccunā pihito loko’’ti vuttaṃ. Sattamaṃ.</p>
  473. <p class="bodytext"><a name="para68"></a><a name="para68_sn1"></a><span class="paranum">68</span>. Aṭṭhame sveva pañho devatāya heṭṭhupariyāyavasena pucchito. Aṭṭhamaṃ.</p>
  474. <p class="bodytext"><a name="para69"></a><a name="para69_sn1"></a><span class="paranum">69</span>. Navame <a name="V1.0087"></a> sabbaṃ uttānameva. Navamaṃ.</p>
  475. <p class="subhead">10. Lokasuttavaṇṇanā</p>
  476. <p class="bodytext"><a name="para70"></a><a name="para70_sn1"></a><span class="paranum">70</span>. Dasame <span class="bld">kismiṃ loko samuppanno</span>ti kismiṃ uppanne loko uppannoti pucchati. <span class="bld">Chasū</span>ti chasu ajjhattikesu āyatanesu uppannesu uppannoti vuccati. <span class="bld">Chasu kubbatī</span>ti tesuyeva chasu santhavaṃ karoti. <span class="bld">Upādāyā</span>ti tāniyeva ca upādāya āgamma paṭicca pavattati. <span class="bld">Vihaññatī</span>ti tesuyeva chasu vihaññati pīḷiyati. Iti ajjhattikāyatanavasena ayaṃ pañho āgato, ajjhattikabāhirānaṃ pana vasena āharituṃ vaṭṭati. Chasu hi ajjhattikāyatanesu uppannesu ayaṃ uppanno nāma hoti, chasu bāhiresu santhavaṃ karoti, channaṃ ajjhattikānaṃ upādāya chasu bāhiresu vihaññatīti. Dasamaṃ.</p>
  477. <p class="centered">Addhavaggo sattamo.</p>
  478. <p class="title">8. Chetvāvaggo</p>
  479. <p class="subhead">1. Chetvāsuttavaṇṇanā</p>
  480. <p class="bodytext"><a name="para71"></a><a name="para71_sn1"></a><span class="paranum">71</span>. Chetvāvaggassa <a name="P1.0097"></a> paṭhame <span class="bld">chetvā</span>ti vadhitvā. <span class="bld">Sukhaṃ setī</span>ti kodhapariḷāhena aparidayhamānattā sukhaṃ sayati. <span class="bld">Na socatī</span>ti kodhavināsena vinaṭṭhadomanassattā na socati. <span class="bld">Visamūlassā</span>ti dukkhavipākassa<a name="M1.0091"></a>. <span class="bld">Madhuraggassā</span>ti kuddhassa paṭikujjhitvā, akkuṭṭhassa paccakkositvā, pahaṭassa ca paṭipaharitvā sukhaṃ uppajjati, taṃ sandhāya madhuraggoti vutto. Imasmiṃ hi ṭhāne pariyosānaṃ agganti vuttaṃ. <span class="bld">Ariyā</span>ti buddhādayo. Paṭhamaṃ.</p>
  481. <p class="subhead">2. Rathasuttavaṇṇanā</p>
  482. <p class="bodytext"><a name="para72"></a><a name="para72_sn1"></a><span class="paranum">72</span>. Dutiye paññāyati etenāti <span class="bld">paññāṇaṃ. Dhajo rathassā</span>ti mahantasmiṃ hi saṅgāmasīse dūratova <a name="V1.0088"></a> dhajaṃ disvā ‘‘asukarañño nāma ayaṃ ratho’’ti ratho pākaṭo hoti. Tena vuttaṃ ‘‘dhajo rathassa paññāṇa’’nti. <span class="bld">Aggi</span>pi dūratova dhūmena paññāyati. Coḷaraṭṭhaṃ paṇḍuraṭṭhanti evaṃ <span class="bld">raṭṭha</span>mpi raññā paññāyati. Cakkavattirañño dhītāpi pana <span class="bld">itthī</span> ‘‘asukassa nāma bhariyā’’ti bhattāraṃ patvāva paññāyati. Tasmā <span class="bld">dhūmo paññāṇamaggino</span>tiādi vuttaṃ. Dutiyaṃ.</p>
  483. <p class="subhead">3. Vittasuttavaṇṇanā</p>
  484. <p class="bodytext"><a name="para73"></a><a name="para73_sn1"></a><span class="paranum">73</span>. Tatiye <span class="bld">saddhīdha vitta</span>nti yasmā saddho saddhāya muttamaṇiādīnipi vittāni labhati, tissopi kulasampadā, cha kāmasaggāni, nava brahmaloke patvā pariyosāne amatamahānibbānadassanampi labhati, tasmā maṇimuttādīhi vittehi saddhāvittameva seṭṭhaṃ. <span class="bld">Dhammo</span>ti dasakusalakammapatho. <span class="bld">Sukhamāvahatī</span>ti sabbampi sāsavānāsavaṃ asaṃkiliṭṭhasukhaṃ āvahati. <span class="bld">Sādutara</span>nti <a name="P1.0098"></a> lokasmiṃ loṇambilādīnaṃ sabbarasānaṃ saccameva madhurataraṃ. Saccasmiṃ hi ṭhitā sīghavegaṃ nadimpi nivattenti, visampi nimmaddenti, aggimpi paṭibāhanti, devampi vassāpenti, tasmā taṃ sabbarasānaṃ madhurataranti vuttaṃ. <span class="bld">Paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha</span>nti yo paññājīvī gahaṭṭho samāno pañcasu sīlesu patiṭṭhāya salākabhattādīni paṭṭhapetvā paññāya jīvati, pabbajito vā pana dhammena uppanne paccaye ‘‘idamattha’’nti paccavekkhitvā paribhuñjanto kammaṭṭhānaṃ ādāya vipassanaṃ paṭṭhapetvā ariyaphalādhigamavasena paññāya jīvati, taṃ paññājīviṃ puggalaṃ seṭṭhaṃ jīvitaṃ jīvatīti āhu. Tatiyaṃ.</p>
  485. <p class="subhead">4. Vuṭṭhisuttavaṇṇanā</p>
  486. <p class="bodytext"><a name="para74"></a><a name="para74_sn1"></a><span class="paranum">74</span>. Catutthe <a name="M1.0092"></a> <span class="bld">bīja</span>nti uppatantānaṃ sattavidhaṃ dhaññabījaṃ seṭṭhaṃ. Tasmiñhi uggate janapado khemo hoti subhikkho. <span class="bld">Nipatata</span>nti nipatantānaṃ meghavuṭṭhi seṭṭhā. Meghavuṭṭhiyañhi sati vividhāni sassāni uppajjanti, janapadā phītā honti khemā subhikkhā. <span class="bld">Pavajamānāna</span>nti jaṅgamānaṃ padasā caramānānaṃ gāvo seṭṭhā. Tā nissāya hi sattā pañca gorase paribhuñjamānā sukhaṃ viharanti. <span class="bld">Pavadata</span>nti rājakulamajjhādīsu vadantānaṃ putto varo. So hi mātāpitūnaṃ anatthāvahaṃ na vadati.</p>
  487. <p class="bodytext"><span class="bld">Vijjā</span> <a name="V1.0089"></a> <span class="bld">uppatataṃ seṭṭhā</span>ti purimapañhe kira sutvā samīpe ṭhitā ekā devatā ‘‘devate, kasmā tvaṃ etaṃ pañhaṃ dasabalaṃ pucchasi? Ahaṃ te kathessāmī’’ti attano khantiyā laddhiyā pañhaṃ kathesi. Atha naṃ itarā devatā āha – ‘‘yāva padhaṃsī vadesi devate yāva pagabbhā mukharā, ahaṃ buddhaṃ bhagavantaṃ pucchāmi. Tvaṃ mayhaṃ kasmā kathesī’’ti? Nivattetvā tadeva pañhaṃ dasabalaṃ pucchi. Athassā satthā vissajjento <span class="bld">vijjā uppatata</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">vijjā</span>ti catumaggavijjā. Sā hi uppatamānā sabbākusaladhamme samugghāteti. Tasmā ‘‘uppatataṃ seṭṭhā’’ti vuttā. <span class="bld">Avijjā</span>ti vaṭṭamūlakamahāavijjā. Sā hi nipatantānaṃ osīdantānaṃ varā. <span class="bld">Pavajamānāna</span>nti padasā caramānānaṃ jaṅgamānaṃ <a name="P1.0099"></a> anomapuññakkhettabhūto saṅgho varo. Tañhi tattha tattha disvā pasannacittā sattā sotthiṃ pāpuṇanti. <span class="bld">Buddho</span>ti yādiso putto vā hotu añño vā, yesaṃ kesañci vadamānānaṃ buddho varo. Tassa hi dhammadesanaṃ āgamma anekasatasahassānaṃ pāṇānaṃ bandhanamokkho hotīti. Catutthaṃ.</p>
  488. <p class="subhead">5. Bhītāsuttavaṇṇanā</p>
  489. <p class="bodytext"><a name="para75"></a><a name="para75_sn1"></a><span class="paranum">75</span>. Pañcame <span class="bld">kiṃsūdha bhītā</span>ti kiṃ bhītā? <span class="bld">Maggo canekāyatanappavutto</span>ti aṭṭhatiṃsārammaṇavasena anekehi kāraṇehi kathito. Evaṃ sante kissa bhītā hutvā ayaṃ janatā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo aggahesīti vadati. <span class="bld">Bhūripaññā</span>ti bahupañña ussannapañña. <span class="bld">Paralokaṃ na bhāye</span>ti imasmā lokā paraṃ lokaṃ gacchanto na bhāyeyya. <span class="bld">Paṇidhāyā</span>ti ṭhapetvā. <span class="bld">Bahvannapānaṃ <a name="M1.0093"></a> gharamāvasanto</span>ti anāthapiṇḍikādayo viya bahvannapāne ghare vasanto. <span class="bld">Saṃvibhāgī</span>ti accharāya gahitampi nakhena phāletvā parassa datvāva bhuñjanasīlo. <span class="bld">Vadaññū</span>ti vuttatthameva.</p>
  490. <p class="bodytext">Idāni gāthāya aṅgāni uddharitvā dassetabbāni – ‘‘vāca’’nti hi iminā cattāri vacīsucaritāni gahitāni, ‘‘manenā’’tipadena tīṇi manosucaritāni, ‘‘kāyenā’’ti padena tīṇi kāyasucaritāni. Iti ime dasa kusalakammapathā pubbasuddhiaṅgaṃ nāma. <span class="bld">Bahvannapānaṃ gharamāvasanto</span>ti iminā yaññaupakkharo gahito. <span class="bld">Saddho</span>ti ekamaṅgaṃ, <span class="bld">mudū</span>ti ekaṃ, <span class="bld">saṃvibhāgī</span>ti ekaṃ, <span class="bld">vadaññū</span>ti ekaṃ. Iti imāni cattāri aṅgāni sandhāya ‘‘etesu dhammesu ṭhito catūsū’’ti āha.</p>
  491. <p class="bodytext">Aparopi <a name="V1.0090"></a> pariyāyo – vācantiādīni tīṇi aṅgāni, bahvannapānanti iminā yaññaupakkharova gahito, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññūti ekaṃ aṅgaṃ. Aparo dukanayo nāma hoti. ‘‘Vācaṃ manañcā’’ti idamekaṃ aṅgaṃ, ‘‘kāyena pāpāni akubbamāno, bahvannapānaṃ gharamāvasanto’’ti ekaṃ, ‘‘saddho mudū’’ti ekaṃ, ‘‘saṃvibhāgī vadaññū’’ti ekaṃ. Etesu catūsu dhammesu ṭhito dhamme ṭhito nāma hoti. So ito paralokaṃ gacchanto na bhāyati. Pañcamaṃ.</p>
  492. <p class="subhead">6. Najīratisuttavaṇṇanā</p>
  493. <p class="bodytext"><a name="para76"></a><a name="para76_sn1"></a><span class="paranum">76</span>. Chaṭṭhe <a name="P1.0100"></a> <span class="bld">nāmagottaṃ na jīratī</span>ti atītabuddhānaṃ yāvajjadivasā nāmagottaṃ kathiyati, tasmā na jīratīti vuccati. Porāṇā pana ‘‘addhāne gacchante na paññāyissati, jīraṇasabhāvo pana na hotiyevā’’ti vadanti. <span class="bld">Ālasya</span>nti ālasiyaṃ, yena ṭhitaṭṭhāne ṭhitova, nisinnaṭṭhāne nisinnova hoti, telepi uttarante ṭhitiṃ na karoti. <span class="bld">Pamādo</span>ti niddāya vā kilesavasena vā pamādo. <span class="bld">Anuṭṭhāna</span>nti kammasamaye kammakaraṇavīriyābhāvo. <span class="bld">Asaṃyamo</span>ti sīlasaññamābhāvo vissaṭṭhācāratā. <span class="bld">Niddā</span>ti soppabahulatā. Tāya gacchantopi ṭhitopi nisinnopi niddāyati, pageva nipanno. <span class="bld">Tandī</span>ti aticchātādivasena āgantukālasiyaṃ. <span class="bld">Te chidde</span>ti tāni cha chiddāni vivarāni. <span class="bld">Sabbaso</span>ti <a name="M1.0094"></a> sabbākārena. <span class="bld">Ta</span>nti nipātamattaṃ. <span class="bld">Vivajjaye</span>ti vajjeyya jaheyya. Chaṭṭhaṃ.</p>
  494. <p class="subhead">7. Issariyasuttavaṇṇanā</p>
  495. <p class="bodytext"><a name="para77"></a><a name="para77_sn1"></a><span class="paranum">77</span>. Sattame <span class="bld">satthamala</span>nti malaggahitasatthaṃ. <span class="bld">Kiṃ su harantaṃ vārentī</span>ti kaṃ harantaṃ nisedhenti. <span class="bld">Vaso</span>ti āṇāpavattanaṃ. <span class="bld">Itthī</span>ti avissajjanīyabhaṇḍattā ‘‘itthī bhaṇḍānamuttamaṃ, varabhaṇḍa’’nti āha. Atha vā sabbepi bodhisattā ca cakkavattino ca mātukucchiyaṃyeva nibbattantīti ‘‘itthī bhaṇḍānamuttama’’nti āha. <span class="bld">Kodho satthamala</span>nti kodho malaggahitasatthasadiso, paññāsatthassa vā malanti satthamalaṃ. <span class="bld">Abbuda</span>nti vināsakāraṇaṃ, corā lokasmiṃ vināsakāti attho. <span class="bld">Haranto</span>ti salākabhattādīni gahetvā gacchanto. Salākabhattādīni hi paṭṭhapitakāleyeva manussehi pariccattāni. Tesaṃ tāni haranto samaṇo piyo hoti, anāharante puññahāniṃ nissāya vippaṭisārino honti. Sattamaṃ.</p>
  496. <p class="subhead">8. Kāmasuttavaṇṇanā</p>
  497. <p class="bodytext"><a name="para78"></a><a name="para78_sn1"></a><span class="paranum">78</span>. Aṭṭhame <a name="V1.0091"></a><a name="P1.0101"></a> <span class="bld">attānaṃ na dade</span>ti parassa dāsaṃ katvā attānaṃ na dadeyya ṭhapetvā sabbabodhisatteti vuttaṃ. <span class="bld">Na pariccaje</span>ti sīhabyagghādīnaṃ na pariccajeyya sabbabodhisatte ṭhapetvāyevāti vuttaṃ. <span class="bld">Kalyāṇa</span>nti saṇhaṃ mudukaṃ. <span class="bld">Pāpika</span>nti pharusaṃ vācaṃ. Aṭṭhamaṃ.</p>
  498. <p class="subhead">9. Pātheyyasuttavaṇṇanā</p>
  499. <p class="bodytext"><a name="para79"></a><a name="para79_sn1"></a><span class="paranum">79</span>. Navame <span class="bld">saddhā bandhati pātheyya</span>nti saddhaṃ uppādetvā dānaṃ deti, sīlaṃ rakkhati, uposathakammaṃ karoti, tenetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Sirī</span>ti issariyaṃ. <span class="bld">Āsayo</span>ti vasanaṭṭhānaṃ. Issariye hi abhimukhībhūte thalatopi jalatopi bhogā āgacchantiyeva. Tenetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Parikassatī</span>ti parikaḍḍhati. Navamaṃ.</p>
  500. <p class="subhead">10. Pajjotasuttavaṇṇanā</p>
  501. <p class="bodytext"><a name="para80"></a><a name="para80_sn1"></a><span class="paranum">80</span>. Dasame <span class="bld">pajjoto</span>ti padīpo viya hoti. <span class="bld">Jāgaro</span>ti jāgarabrāhmaṇo viya hoti. <span class="bld">Gāvo kamme sajīvāna</span>nti kammena saha jīvantānaṃ <a name="M1.0095"></a> gāvova kamme kammasahāyā kammadutiyakā nāma honti. Gomaṇḍalehi saddhiṃ kasikammādīni nipphajjanti. <span class="bld">Sītassa iriyāpatho</span>ti sītaṃ assa sattakāyassa iriyāpatho jīvitavutti. <span class="bld">Sīta</span>nti naṅgalaṃ. Yassa hi naṅgalehi khettaṃ appamattakampi kaṭṭhaṃ na hoti, so kathaṃ jīvissatīti vadati. Dasamaṃ.</p>
  502. <p class="subhead">11. Araṇasuttavaṇṇanā</p>
  503. <p class="bodytext"><a name="para81"></a><a name="para81_sn1"></a><span class="paranum">81</span>. Ekādasame <span class="bld">araṇā</span>ti nikkilesā. <span class="bld">Vusita</span>nti vusitavāso. <span class="bld">Bhojissiya</span>nti adāsabhāvo. <span class="bld">Samaṇā</span>ti khīṇāsavasamaṇā. Te hi ekantena araṇā nāma. <span class="bld">Vusitaṃ na nassatī</span>ti tesaṃ ariyamaggavāso <a name="P1.0102"></a> na nassati. <span class="bld">Parijānantī</span>ti puthujjanakalyāṇakato paṭṭhāya sekhā lokiyalokuttarāya pariññāya parijānanti. <span class="bld">Bhojissiya</span>nti khīṇāsavasamaṇānaṃyeva niccaṃ bhujissabhāvo nāma. <span class="bld">Vandantī</span>ti pabbajitadivasato paṭṭhāya vandanti. <span class="bld">Patiṭṭhita</span>nti sīle patiṭṭhitaṃ<a name="V1.0092"></a>. <span class="bld">Samaṇīdhā</span>ti samaṇaṃ idha. <span class="bld">Jātihīna</span>nti api caṇḍālakulā pabbajitaṃ. <span class="bld">Khattiyā</span>ti na kevalaṃ khattiyāva, devāpi sīlasampannaṃ samaṇaṃ vandantiyevāti. Ekādasamaṃ.</p>
  504. <p class="centered">Chetvāvaggo aṭṭhamo.</p>
  505. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  506. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  507. <p class="centered">Devatāsaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  508. <a name="sn1_2"></a>
  509. <p class="chapter">2. Devaputtasaṃyuttaṃ</p>
  510. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  511. <p class="subhead">1. Paṭhamakassapasuttavaṇṇanā</p>
  512. <p class="bodytext"><a name="para82"></a><a name="para82_sn1"></a><span class="paranum">82</span>. Devaputtasaṃyuttassa <a name="V1.0093"></a><a name="P1.0103"></a><a name="M1.0096"></a> paṭhame <span class="bld">devaputto</span>ti devānañhi aṅke nibbattā purisā devaputtā nāma, itthiyo devadhītaro nāma honti. Nāmavasena apākaṭāva ‘‘aññatarā devatā’’ti vuccati, pākaṭo ‘‘itthannāmo devaputto’’ti. Tasmā heṭṭhā ‘‘aññatarā devatā’’ti vatvā idha ‘‘devaputto’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Anusāsa</span>nti anusiṭṭhiṃ. Ayaṃ kira devaputto bhagavatā sambodhito sattame vasse yamakapāṭihāriyaṃ katvā tidasapure vassaṃ upagamma abhidhammaṃ desentena jhānavibhaṅge – ‘‘bhikkhūti samaññāya bhikkhu, paṭiññāya bhikkhū’’ti (vibha. 510). Evaṃ bhikkhuniddesaṃ kathiyamānaṃ assosi. ‘‘Evaṃ vitakketha, mā evaṃ vitakkayittha, evaṃ manasikarotha, mā evaṃ manasākattha. Idaṃ pajahatha, idaṃ upasampajja viharathā’’ti (pārā. 19). Evarūpaṃ pana bhikkhuovādaṃ bhikkhuanusāsanaṃ na assosi. So taṃ sandhāya – ‘‘bhikkhuṃ bhagavā pakāsesi, no ca bhikkhuno anusāsa’’nti āha.</p>
  513. <p class="bodytext"><span class="bld">Tena hī</span>ti yasmā mayā bhikkhuno anusiṭṭhi na pakāsitāti vadasi, tasmā. <span class="bld">Taññevettha paṭibhātū</span>ti tuyhevesā anusiṭṭhipakāsanā upaṭṭhātūti. Yo hi pañhaṃ kathetukāmo hoti, na ca sakkoti sabbaññutaññāṇena saddhiṃ saṃsanditvā kathetuṃ. Yo vā na kathetukāmo hoti, sakkoti pana kathetuṃ. Yo vā <a name="P1.0104"></a> neva kathetukāmo hoti, kathetuṃ na ca sakkoti. Sabbesampi tesaṃ bhagavā pañhaṃ bhāraṃ na karoti. Ayaṃ pana devaputto kathetukāmo ceva, sakkoti ca kathetuṃ. Tasmā tasseva bhāraṃ karonto bhagavā evamāha. Sopi pañhaṃ kathesi.</p>
  514. <p class="bodytext">Tattha <a name="V1.0094"></a> <span class="bld">subhāsitassa sikkhethā</span>ti subhāsitaṃ sikkheyya, catusaccanissitaṃ dasakathāvatthunissitaṃ sattatiṃsabodhipakkhiyanissitaṃ catubbidhaṃ vacīsucaritameva sikkheyya. <span class="bld">Samaṇūpāsanassa cā</span>ti samaṇehi upāsitabbaṃ samaṇūpāsanaṃ <a name="M1.0097"></a> nāma aṭṭhatiṃsabhedaṃ kammaṭṭhānaṃ, tampi sikkheyya bhāveyyāti attho. Bahussutānaṃ vā bhikkhūnaṃ upāsanampi samaṇūpāsanaṃ. Tampi ‘kiṃ, bhante, kusala’’ntiādinā pañhapucchanena paññāvuddhatthaṃ sikkheyya. <span class="bld">Cittavūpasamassa cā</span>ti aṭṭhasamāpattivasena cittavūpasamaṃ sikkheyya. Iti devaputtena tisso sikkhā kathitā honti. Purimapadena hi adhisīlasikkhā kathitā, dutiyapadena adhipaññāsikkhā, cittavūpasamena adhicittasikkhāti evaṃ imāya gāthāya sakalampi sāsanaṃ pakāsitameva hoti. Paṭhamaṃ.</p>
  515. <p class="subhead">2. Dutiyakassapasuttavaṇṇanā</p>
  516. <p class="bodytext"><a name="para83"></a><a name="para83_sn1"></a><span class="paranum">83</span>. Dutiye <span class="bld">jhāyī</span>ti dvīhi jhānehi jhāyī. <span class="bld">Vimuttacitto</span>ti kammaṭṭhānavimuttiyā vimuttacitto. <span class="bld">Hadayassānupatti</span>nti arahattaṃ. <span class="bld">Lokassā</span>ti saṅkhāralokassa. <span class="bld">Anissito</span>ti taṇhādiṭṭhīhi anissito, taṇhādiṭṭhiyo vā anissito. <span class="bld">Tadānisaṃso</span>ti arahattānisaṃso. Idaṃ vuttaṃ hoti – arahattānisaṃso bhikkhu arahattaṃ patthento jhāyī bhaveyya, suvimuttacitto bhaveyya, lokassa udayabbayaṃ ñatvā anissito bhaveyya. Tantidhammo pana imasmiṃ sāsane pubbabhāgoti. Dutiyaṃ.</p>
  517. <p class="subhead">3-4. Māghasuttādivaṇṇanā</p>
  518. <p class="bodytext"><a name="para84"></a><a name="para84_sn1"></a><span class="paranum">84</span>. Tatiye <span class="bld">māgho</span>ti sakkassetaṃ nāmaṃ. Sveva vattena aññe abhibhavitvā devissariyaṃ pattoti <span class="bld">vatrabhū,</span> vatranāmakaṃ vā asuraṃ abhibhavatīti vatrabhū. Tatiyaṃ.</p>
  519. <p class="bodytext"><a name="para85"></a><a name="para85_sn1"></a><span class="paranum">85</span>. Catutthaṃ <a name="P1.0105"></a> vuttatthameva. Catutthaṃ.</p>
  520. <p class="subhead">5. Dāmalisuttavaṇṇanā</p>
  521. <p class="bodytext"><a name="para86"></a><a name="para86_sn1"></a><span class="paranum">86</span>. Pañcame <span class="bld">na tenāsīsate bhava</span>nti tena kāraṇena yaṃ kiñci bhavaṃ na pattheti. Āyatapaggaho nāmesa devaputto, khīṇāsavassa kiccavosānaṃ natthi. Khīṇāsavena hi ādito arahattappattiyā <a name="V1.0095"></a> vīriyaṃ kataṃ<a name="M1.0098"></a>, aparabhāge mayā arahattaṃ pattanti mā tuṇhī bhavatu, tatheva vīriyaṃ daḷhaṃ karotu parakkamatūti cintetvā evamāha.</p>
  522. <p class="bodytext">Atha bhagavā ‘‘ayaṃ devaputto khīṇāsavassa kiccavosānaṃ akathento mama sāsanaṃ aniyyānikaṃ katheti, kiccavosānamassa kathessāmī’’ti cintetvā <span class="bld">natthi kicca</span>ntiādimāha. Tīsu kira piṭakesu ayaṃ gāthā asaṃkiṇṇā. Bhagavatā hi aññattha vīriyassa doso nāma dassito natthi. Idha pana imaṃ devaputtaṃ paṭibāhitvā ‘‘khīṇāsavena pubbabhāge āsavakkhayatthāya araññe vasantena kammaṭṭhānaṃ ādāya vīriyaṃ kataṃ, aparabhāge sace icchati, karotu, no ce icchati, yathāsukhaṃ viharatū’’ti khīṇāsavassa kiccavosānadassanatthaṃ evamāha. Tattha <span class="bld">gādha</span>nti patiṭṭhaṃ. Pañcamaṃ.</p>
  523. <p class="subhead">6. Kāmadasuttavaṇṇanā</p>
  524. <p class="bodytext"><a name="para87"></a><a name="para87_sn1"></a><span class="paranum">87</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">dukkara</span>nti ayaṃ kira devaputto pubbayogāvacaro bahalakilesatāya sappayogena kilese vikkhambhento samaṇadhammaṃ katvā pubbūpanissayamandatāya ariyabhūmiṃ appatvāva kālaṃ katvā devaloke nibbatto. So ‘‘tathāgatassa santikaṃ gantvā dukkarabhāvaṃ ārocessāmī’’ti āgantvā evamāha. Tattha <span class="bld">dukkara</span>nti dasapi vassāni…pe… saṭṭhipi yadetaṃ ekantaparisuddhassa samaṇadhammassa karaṇaṃ nāma, taṃ dukkaraṃ. <span class="bld">Sekhā</span>ti satta sekhā. <span class="bld">Sīlasamāhitā</span>ti sīlena samāhitā samupetā. <span class="bld">Ṭhitattā</span>ti patiṭṭhitasabhāvā. Evaṃ pucchitapañhaṃ vissajjetvā idāni uparipañhasamuṭṭhāpanatthaṃ <span class="bld">anagāriyupetassā</span>tiādimāha. Tattha <a name="P1.0106"></a> <span class="bld">anagāriyupetassā</span>ti anagāriyaṃ niggehabhāvaṃ upetassa. Sattabhūmikepi hi pāsāde vasanto bhikkhu vuḍḍhatarena āgantvā ‘‘mayhaṃ idaṃ pāpuṇātī’’ti vutte pattacīvaraṃ ādāya nikkhamateva. Tasmā ‘‘anagāriyupeto’’ti vuccati. <span class="bld">Tuṭṭhī</span>ti catupaccayasantoso. <span class="bld">Bhāvanāyā</span>ti cittavūpasamabhāvanāya.</p>
  525. <p class="bodytext"><span class="bld">Te chetvā maccuno jāla</span>nti ye rattindivaṃ indriyūpasame ratā, te dussamādahaṃ cittaṃ samādahanti. Ye ca samāhitacittā, te catupaccayasantosaṃ pūrentā na kilamanti. Ye santuṭṭhā, te sīlaṃ pūrentā na kilamanti<a name="M1.0099"></a>. Ye sīle patiṭṭhitā satta sekhā, te ariyā maccuno jālasaṅkhātaṃ kilesajālaṃ chinditvā gacchanti. <span class="bld">Duggamo</span>ti ‘‘saccametaṃ, bhante, ye indriyūpasame <a name="V1.0096"></a> ratā, te dussamādahaṃ samādahanti…pe… ye sīle patiṭṭhitā, te maccuno jālaṃ chinditvā gacchanti’’. Kiṃ na gacchissanti? Ayaṃ pana duggamo bhagavā visamo maggoti āha. Tattha kiñcāpi ariyamaggo neva duggamo na visamo, pubbabhāgapaṭipadāya panassa bahū parissayā honti. Tasmā evaṃ vutto. <span class="bld">Avaṃsirā</span>ti ñāṇasirena adhosirā hutvā papatanti. Ariyamaggaṃ ārohituṃ asamatthatāyeva ca te anariyamagge papatantīti ca vuccanti. <span class="bld">Ariyānaṃ samo maggo</span>ti sveva maggo ariyānaṃ samo hoti. <span class="bld">Visame samā</span>ti visamepi sattakāye samāyeva. Chaṭṭhaṃ.</p>
  526. <p class="subhead">7. Pañcālacaṇḍasuttavaṇṇanā</p>
  527. <p class="bodytext"><a name="para88"></a><a name="para88_sn1"></a><span class="paranum">88</span>. Sattame <span class="bld">sambādhe</span>ti nīvaraṇasambādhaṃ kāmaguṇasambādhanti dve sambādhā. Tesu idha nīvaraṇasambādhaṃ adhippetaṃ. <span class="bld">Okāsa</span>nti jhānassetaṃ nāmaṃ. <span class="bld">Paṭilīnanisabho</span>ti paṭilīnaseṭṭho. Paṭilīno nāma pahīnamāno vuccati. Yathāha – ‘‘kathañca, bhikkhave, bhikkhu paṭilīno hoti<a name="P1.0107"></a>. Idha, bhikkhave, bhikkhuno asmimāno pahīno hoti ucchinnamūlo tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo’’ti (a. ni. 4.38; mahāni. 87). <span class="bld">Paccalatthaṃsū</span>ti paṭilabhiṃsu. <span class="bld">Sammā te</span>ti ye nibbānapattiyā satiṃ paṭilabhiṃsu, te lokuttarasamādhināpi susamāhitāti missakajjhānaṃ kathitaṃ. Sattamaṃ.</p>
  528. <p class="subhead">8. Tāyanasuttavaṇṇanā</p>
  529. <p class="bodytext"><a name="para89"></a><a name="para89_sn1"></a><span class="paranum">89</span>. Aṭṭhame <span class="bld">purāṇatitthakaro</span>ti pubbe titthakaro. Ettha ca titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo, titthakaro nāma tāsaṃ uppādako satthā. Seyyathidaṃ nando, vaccho, kiso, saṃkicco. Purāṇādayo pana titthiyā nāma. Ayaṃ pana diṭṭhiṃ uppādetvā kathaṃ sagge nibbattoti? Kammavāditāya. Esa kira uposathabhattādīni adāsi, anāthānaṃ vattaṃ paṭṭhapesi, patissaye akāsi, pokkharaṇiyo khaṇāpesi, aññampi bahuṃ kalyāṇaṃ akāsi. So tassa nissandena sagge nibbatto, sāsanassa <a name="M1.0100"></a> pana niyyānikabhāvaṃ jānāti. So tathāgatassa santikaṃ gantvā sāsanānucchavikā vīriyappaṭisaṃyuttā gāthā vakkhāmīti āgantvā <span class="bld">chinda sota</span>ntiādimāha.</p>
  530. <p class="bodytext">Tattha <a name="V1.0097"></a> <span class="bld">chindā</span>ti aniyamitaāṇatti. <span class="bld">Sota</span>nti taṇhāsotaṃ. <span class="bld">Parakkammā</span>ti parakkamitvā vīriyaṃ katvā. <span class="bld">Kāme</span>ti kilesakāmepi vatthukāmepi. <span class="bld">Panudā</span>ti nīhara. <span class="bld">Ekatta</span>nti jhānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kāme ajahitvā muni jhānaṃ na upapajjati, na paṭilabhatīti attho. <span class="bld">Kayirā ce kayirāthena</span>nti yadi vīriyaṃ kareyya, kareyyātha, taṃ vīriyaṃ na osakkeyya. <span class="bld">Daḷhamenaṃ parakkame</span>ti daḷhaṃ enaṃ kareyya. <span class="bld">Sithilo hi paribbājo</span>ti sithilagahitā pabbajjā. <span class="bld">Bhiyyo ākirate raja</span>nti atirekaṃ <a name="P1.0108"></a> upari kilesarajaṃ ākirati. <span class="bld">Akataṃ dukkaṭaṃ seyyo</span>ti dukkaṭaṃ akatameva seyyo. <span class="bld">Yaṃ kiñcī</span>ti na kevalaṃ dukkaṭaṃ katvā katasāmaññameva, aññampi yaṃ kiñci sithilaṃ kataṃ evarūpameva hoti. <span class="bld">Saṃkiliṭṭha</span>nti dukkarakārikavataṃ. Imasmiṃ hi sāsane paccayahetu samādinnadhutaṅgavataṃ saṃkiliṭṭhameva. <span class="bld">Saṅkassara</span>nti saṅkāya saritaṃ, ‘‘idampi iminā kataṃ bhavissati, idampi iminā’’ti evaṃ āsaṅkitaparisaṅkitaṃ. <span class="bld">Ādibrahmacariyikā</span>ti maggabrahmacariyassa ādibhūtā pubbapadhānabhūtā. Aṭṭhamaṃ.</p>
  531. <p class="subhead">9. Candimasuttavaṇṇanā</p>
  532. <p class="bodytext"><a name="para90"></a><a name="para90_sn1"></a><span class="paranum">90</span>. Navame <span class="bld">candimā</span>ti candavimānavāsī devaputto. <span class="bld">Sabbadhī</span>ti sabbesu khandhaāyatanādīsu. <span class="bld">Lokānukampakā</span>ti tuyhampi etassapi tādisā eva. <span class="bld">Santaramānovā</span>ti turito viya. <span class="bld">Pamuñcasī</span>ti atītatthe vattamānavacanaṃ. Navamaṃ.</p>
  533. <p class="subhead">10. Sūriyasuttavaṇṇanā</p>
  534. <p class="bodytext"><a name="para91"></a><a name="para91_sn1"></a><span class="paranum">91</span>. Dasame <span class="bld">sūriyo</span>ti sūriyavimānavāsī devaputto. <span class="bld">Andhakāre</span>ti cakkhuviññāṇuppattinivāraṇena andhabhāvakaraṇe. Virocatīti <span class="bld">verocano. Maṇḍalī</span>ti maṇḍalasaṇṭhāno. <span class="bld">Mā, rāhu, gilī caramantalikkhe</span>ti antalikkhe caraṃ sūriyaṃ, rāhu, mā gilīti vadati. Kiṃ panesa taṃ gilatīti<a name="M1.0101"></a>? Āma, gilati. Rāhussa hi attabhāvo mahā, uccattanena aṭṭhayojanasatādhikāni cattāri yojanasahassāni, bāhantaramassa dvādasayojanasatāni, bahalattena cha yojanasatāni, sīsaṃ nava yojanasataṃ, nalāṭaṃ tiyojanasataṃ, bhamukantaraṃ paṇṇāsayojanaṃ, mukhaṃ dviyojanasataṃ, ghānaṃ tiyojanasataṃ, mukhādhānaṃ tiyojanasatagambhīraṃ hatthatalapādatalāni puthulato dviyojanasatāni<a name="P1.0109"></a>. Aṅgulipabbāni paṇṇāsa yojanāni. So candimasūriye virocamāne disvā issāpakato <a name="V1.0098"></a> tesaṃ gamanavīthiṃ otaritvā mukhaṃ vivaritvā tiṭṭhati. Candavimānaṃ sūriyavimānaṃ vā tiyojanasatike mahānarake pakkhittaṃ viya hoti. Vimāne adhivatthā devatā maraṇabhayatajjitā ekappahāreneva viravanti. So pana vimānaṃ kadāci hatthena chādeti, kadāci hanukassa heṭṭhā pakkhipati, kadāci jivhāya parimajjati, kadāci avagaṇḍakārakaṃ bhuñjanto viya kapolantare ṭhapeti. Vegaṃ pana vāretuṃ na sakkoti. Sace vāressāmīti gaṇḍakaṃ katvā tiṭṭheyya, matthakaṃ tassa bhinditvā nikkhameyya, ākaḍḍhitvā vā naṃ onameyya. Tasmā vimānena saheva gacchati. <span class="bld">Pajaṃ mama</span>nti candimasūriyā kira dvepi devaputtā mahāsamayasuttakathanadivase sotāpattiphalaṃ pattā. Tena bhagavā ‘‘pajaṃ mama’’nti āha, putto mama esoti attho. Dasamaṃ.</p>
  535. <p class="centered">Paṭhamo vaggo.</p>
  536. <p class="title">2. Anāthapiṇḍikavaggo</p>
  537. <p class="subhead">1. Candimasasuttavaṇṇanā</p>
  538. <p class="bodytext"><a name="para92"></a><a name="para92_sn1"></a><span class="paranum">92</span>. Dutiyavaggassa paṭhame <span class="bld">kacchevā</span>ti kacche viya. <span class="bld">Kacche</span>ti pabbatakacchepi nadīkacchepi. <span class="bld">Ekodi nipakā</span>ti ekaggacittā ceva paññānepakkena ca samannāgatā. <span class="bld">Satā</span>ti satimanto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye jhānāni labhitvā <a name="M1.0102"></a> ekodī nipakā satā viharanti, te amakase pabbatakacche vā nadīkacche vā magā viya sotthiṃ gamissantīti. <span class="bld">Pāra</span>nti nibbānaṃ. <span class="bld">Ambujo</span>ti maccho. <span class="bld">Raṇañjahā</span>ti kilesañjahā. Yepi jhānāni labhitvā appamattā kilese jahanti, te suttajālaṃ bhinditvā macchā viya nibbānaṃ gamissantīti vuttaṃ hoti. Paṭhamaṃ.</p>
  539. <p class="subhead">2. Veṇḍusuttavaṇṇanā</p>
  540. <p class="bodytext"><a name="para93"></a><a name="para93_sn1"></a><span class="paranum">93</span>. Dutiye <a name="P1.0110"></a> <span class="bld">veṇḍū</span>ti tassa devaputtassa nāmaṃ. <span class="bld">Payirupāsiyā</span>ti parirupāsitvā. <span class="bld">Anusikkhare</span>ti <a name="V1.0099"></a> sikkhanti. <span class="bld">Siṭṭhipade</span>ti anusiṭṭhipade. <span class="bld">Kāle te appamajjantā</span>ti kāle te appamādaṃ karontā. Dutiyaṃ.</p>
  541. <p class="subhead">3. Dīghalaṭṭhisuttavaṇṇanā</p>
  542. <p class="bodytext"><a name="para94"></a><a name="para94_sn1"></a><span class="paranum">94</span>. Tatiye <span class="bld">dīghalaṭṭhī</span>ti devaloke sabbe samappamāṇā tigāvutikāva honti, manussaloke panassa dīghattabhāvatāya evaṃnāmaṃ ahosi. So puññāni katvā devaloke nibbattopi tatheva paññāyi. Tatiyaṃ.</p>
  543. <p class="subhead">4. Nandanasuttavaṇṇanā</p>
  544. <p class="bodytext"><a name="para95"></a><a name="para95_sn1"></a><span class="paranum">95</span>. Catutthe <span class="bld">gotamā</span>ti bhagavantaṃ gottena ālapati. <span class="bld">Anāvaṭa</span>nti tathāgatassa hi sabbaññutaññāṇaṃ pesentassa rukkho vā pabbato vā āvarituṃ samattho nāma natthi. Tenāha ‘‘anāvaṭa’’nti. Iti tathāgataṃ thometvā devaloke abhisaṅkhatapañhaṃ pucchanto <span class="bld">kathaṃvidha</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">dukkhamaticca iriyatī</span>ti dukkhaṃ atikkamitvā viharati. <span class="bld">Sīlavā</span>ti lokiyalokuttarena sīlena samannāgato khīṇāsavo. <span class="bld">Paññā</span>dayopi missakāyeva veditabbā. <span class="bld">Pūjayantī</span>ti gandhapupphādīhi pūjenti. Catutthaṃ.</p>
  545. <p class="subhead">5-6. Candanasuttādivaṇṇanā</p>
  546. <p class="bodytext"><a name="para96"></a><a name="para96_sn1"></a><span class="paranum">96</span>. Pañcame <span class="bld">appatiṭṭhe anālambe</span>ti heṭṭhā apatiṭṭhe upari anālambane. <span class="bld">Susamāhito</span>ti appanāyapi upacārenapi suṭṭhu samāhito<a name="M1.0103"></a>. <span class="bld">Pahitatto</span>ti pesitatto. <span class="bld">Nandīrāgaparikkhīṇo</span>ti parikkhīṇanandīrāgo. Nandīrāgo nāma tayo kammābhisaṅkhārā. Iti imāya gāthāya kāmasaññāgahaṇena pañcorambhāgiyasaṃyojanāni, rūpasaṃyojanagahaṇena pañca uddhambhāgiyasaṃyojanāni, nandīrāgena tayo kammābhisaṅkhārā <a name="P1.0111"></a> gahitā. Evaṃ yassa dasa saṃyojanāni tayo ca kammābhisaṅkhārā pahīnā, so gambhīre mahoghe na sīdatīti. Kāmasaññāya vā kāmabhavo, rūpasaṃyojanena rūpabhavo gahito, tesaṃ gahaṇena arūpabhavo gahitova<a name="V1.0100"></a>, nandīrāgena tayo kammābhisaṅkhārā gahitāti evaṃ yassa tīsu bhavesu tayo saṅkhārā natthi, so gambhīre na sīdatītipi dasseti. Pañcamaṃ.</p>
  547. <p class="bodytext"><a name="para97"></a><a name="para97_sn1"></a><span class="paranum">97</span>. Chaṭṭhaṃ vuttatthameva. Chaṭṭhaṃ.</p>
  548. <p class="subhead">7. Subrahmasuttavaṇṇanā</p>
  549. <p class="bodytext"><a name="para98"></a><a name="para98_sn1"></a><span class="paranum">98</span>. Sattame <span class="bld">subrahmā</span>ti so kira devaputto accharāsaṅghaparivuto nandanakīḷikaṃ gantvā pāricchattakamūle paññattāsane nisīdi. Taṃ pañcasatā devadhītaro parivāretvā nisinnā, pañcasatā rukkhaṃ abhiruḷhā. Nanu ca devatānaṃ cittavasena yojanasatikopi rukkho onamitvā hatthaṃ āgacchati, kasmā tā abhiruḷhāti. Khiḍḍāpasutatāya. Abhiruyha pana madhurassarena gāyitvā gāyitvā pupphāni pātenti, tāni gahetvā itarā ekatovaṇṭikamālādivasena ganthenti. Atha rukkhaṃ abhiruḷhā upacchedakakammavasena ekappahāreneva kālaṃ katvā avīcimhi nibbattā mahādukkhaṃ anubhavanti.</p>
  550. <p class="bodytext">Atha kāle gacchante devaputto ‘‘imāsaṃ neva saddo suyyati, na pupphāni pātenti. Kahaṃ nu kho gatā’’ti? Āvajjento niraye nibbattabhāvaṃ disvā piyavatthukasokena ruppamāno cintesi – ‘‘etā tāva yathākammena gatā, mayhaṃ āyusaṅkhāro kittako’’ti. So – ‘‘sattame divase mayāpi avasesāhi pañcasatāhi saddhiṃ kālaṃ katvā tattheva nibbattitabba’’nti disvā balavatarena sokena ruppi. So – ‘‘imaṃ mayhaṃ sokaṃ sadevake loke aññatra tathāgatā niddhamituṃ samattho nāma natthī’’ti cintetvā satthu santikaṃ gantvā <span class="bld">niccaṃ utrasta</span>nti gāthamāha.</p>
  551. <p class="bodytext">Tattha <a name="M1.0104"></a> <span class="bld">ida</span>nti attano cittaṃ dasseti. Dutiyapadaṃ purimasseva <a name="P1.0112"></a> vevacanaṃ. <span class="bld">Nicca</span>nti ca padassa devaloke nibbattakālato paṭṭhāyāti attho na gahetabbo, sokuppattikālato pana paṭṭhāya niccanti veditabbaṃ. <span class="bld">Anuppannesu kicchesū</span>ti ito sattāhaccayena yāni dukkhāni uppajjissanti, tesu. <span class="bld">Atho uppatitesu cā</span>ti yāni pañcasatānaṃ accharānaṃ niraye nibbattānaṃ diṭṭhāni, tesu cāti evaṃ imesu uppannānuppannesu dukkhesu niccaṃ mama utrastaṃ cittaṃ, abbhantare ḍayhamāno viya homi bhagavāti dasseti.</p>
  552. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāññatra</span> <a name="V1.0101"></a> <span class="bld">bojjhā tapasā</span>ti bojjhaṅgabhāvanañca tapoguṇañca aññatra muñcitvā sotthiṃ na passāmīti attho. <span class="bld">Sabbanissaggā</span>ti nibbānato. Ettha kiñcāpi bojjhaṅgabhāvanā paṭhamaṃ gahitā, indriyasaṃvaro pacchā, atthato pana indriyasaṃvarova paṭhamaṃ veditabbo. Indiyasaṃvare hi gahite catupārisuddhisīlaṃ gahitaṃ hoti. Tasmiṃ patiṭṭhito bhikkhu nissayamuttako dhutaṅgasaṅkhātaṃ tapoguṇaṃ samādāya araññaṃ pavisitvā kammaṭṭhānaṃ bhāvento saha vipassanāya bojjhaṅge bhāveti. Tassa ariyamaggo yaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjati, so ‘‘sabbanissaggo’’ti bhagavā catusaccavasena desanaṃ vinivattesi. Devaputto desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahīti. Sattamaṃ.</p>
  553. <p class="subhead">8-10. Kakudhasuttādivaṇṇanā</p>
  554. <p class="bodytext"><a name="para99"></a><a name="para99_sn1"></a><span class="paranum">99</span>. Aṭṭhame <span class="bld">kakudho devaputto</span>ti ayaṃ kira kolanagare mahāmoggallānattherassa upaṭṭhākaputto daharakāleyeva therassa santike vasanto jhānaṃ nibbattetvā kālaṅkato, brahmaloke uppajji. Tatrāpi naṃ kakudho brahmātveva sañjānanti. <span class="bld">Nandasī</span>ti tussasi. <span class="bld">Kiṃ laddhā</span>ti tuṭṭhi nāma kiñci manāpaṃ labhitvā hoti, tasmā evamāha. <span class="bld">Kiṃ jīyitthā</span>ti yassa hi kiñci manāpaṃ cīvarādivatthu jiṇṇaṃ hoti, so socati, tasmā evamāha. <span class="bld">Aratī nābhikīratī</span>ti ukkaṇṭhitā nābhibhavati. <span class="bld">Aghajātassā</span>ti dukkhajātassa, vaṭṭadukkhe ṭhitassāti attho. <span class="bld">Nandījātassā</span>ti jātataṇhassa. <span class="bld">Agha</span>nti evarūpassa <a name="P1.0113"></a> hi vaṭṭadukkhaṃ āgatameva hoti<a name="M1.0105"></a>. ‘‘Dukkhī sukhaṃ patthayatī’’ti hi vuttaṃ. Iti aghajātassa nandī hoti, sukhavipariṇāmena dukkhaṃ āgatamevāti nandījātassa aghaṃ hoti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  555. <p class="bodytext"><a name="para100"></a><a name="para100_sn1"></a><span class="paranum">100</span>. Navamaṃ vuttatthameva. Navamaṃ.</p>
  556. <p class="bodytext"><a name="para101"></a><a name="para101_sn1"></a><span class="paranum">101</span>. Dasame ānandattherassa anumānabuddhiyā ānubhāvappakāsanatthaṃ <span class="bld">aññataro</span>ti āha. Dasamaṃ.</p>
  557. <p class="centered">Dutiyo vaggo.</p>
  558. <p class="title">3. Nānātitthiyavaggo</p>
  559. <p class="subhead">1-2. Sivasuttādivaṇṇanā</p>
  560. <p class="bodytext"><a name="para102"></a><a name="para102_sn1"></a><span class="paranum">102</span>. Tatiyavaggassa <a name="V1.0102"></a> paṭhamaṃ vuttatthameva. Paṭhamaṃ.</p>
  561. <p class="bodytext"><a name="para103"></a><a name="para103_sn1"></a><span class="paranum">103</span>. Dutiye <span class="bld">paṭikaccevā</span>ti paṭhamaṃyeva. <span class="bld">Akkhacchinnovajhāyatī</span>ti akkhacchinno avajhāyati, balavacintanaṃ cinteti. Dutiyagāthāya <span class="bld">akkhacchinnovā</span>ti akkhacchinno viya. Dutiyaṃ.</p>
  562. <p class="subhead">3-4. Serīsuttādivaṇṇanā</p>
  563. <p class="bodytext"><a name="para104"></a><a name="para104_sn1"></a><span class="paranum">104</span>. Tatiye <span class="bld">dāyako</span>ti dānasīlo. <span class="bld">Dānapatī</span>ti yaṃ dānaṃ demi, tassa pati hutvā demi, na dāso na sahāyo. Yo hi attanā madhuraṃ bhuñjati, paresaṃ amadhuraṃ deti, so dānasaṅkhātassa deyyadhammassa dāso hutvā deti. Yo yaṃ attanā bhuñjati, tadeva deti, so sahāyo hutvā deti. Yo pana attanā yena tena yāpeti, paresaṃ madhuraṃ deti, so pati jeṭṭhako sāmi hutvā deti. Ahaṃ ‘‘tādiso ahosi’’nti <a name="P1.0114"></a> vadati.</p>
  564. <p class="bodytext"><span class="bld">Catūsu dvāresu</span>ti tassa kira rañño sindhavaraṭṭhaṃ sodhivākaraṭṭhanti dve raṭṭhāni ahesuṃ, nagaraṃ roruvaṃ nāma. Tassa ekekasmiṃ dvāre devasikaṃ satasahassaṃ uppajjati, antonagare vinicchayaṭṭhāne satasahassaṃ. So bahuhiraññasuvaṇṇaṃ rāsibhūtaṃ disvā kammassakatañāṇaṃ uppādetvā catūsu dvāresu <a name="M1.0106"></a> dānasālāyo kāretvā tasmiṃ tasmiṃ dvāre uṭṭhitaāyena dānaṃ dethāti amacce ṭhapesi. Tenāha – ‘‘catūsu dvāresu dānaṃ dīyitthā’’ti.</p>
  565. <p class="bodytext"><span class="bld">Samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakāna</span>nti ettha <span class="bld">samaṇā</span>ti pabbajjūpagatā. <span class="bld">Brāhmaṇā</span>ti bhovādino. Samitapāpabāhitapāpe pana samaṇabrāhmaṇe esa nālattha. <span class="bld">Kapaṇā</span>ti duggatā daliddamanussā kāṇakuṇiādayo. <span class="bld">Addhikā</span>ti pathāvino. <span class="bld">Vanibbakā</span>ti ye ‘‘iṭṭhaṃ, dinnaṃ, kantaṃ, manāpaṃ, kālena, anavajjaṃ dinnaṃ, dadaṃ cittaṃ pasādeyya, gacchatu bhavaṃ brahmaloka’’ntiādinā nayena <a name="V1.0103"></a> dānassa vaṇṇaṃ thomayamānā vicaranti. <span class="bld">Yācakā</span>ti ye ‘‘pasatamattaṃ detha, sarāvamattaṃ dethā’’tiādīni ca vatvā yācamānā vicaranti. <span class="bld">Itthāgārassa dānaṃ dīyitthā</span>ti paṭhamadvārassa laddhattā tattha uppajjanakasatasahasse aññampi dhanaṃ pakkhipitvā rañño amacce hāretvā attano amacce ṭhapetvā raññā dinnadānato rājitthiyo mahantataraṃ dānaṃ adaṃsu. Taṃ sandhāyevamāha. <span class="bld">Mama dānaṃ paṭikkamī</span>ti yaṃ mama dānaṃ tattha dīyittha, taṃ paṭinivatti. Sesadvāresupi eseva nayo. <span class="bld">Kocī</span>ti katthaci. <span class="bld">Dīgharatta</span>nti asītivassasahassāni. Ettakaṃ kira kālaṃ tassa rañño dānaṃ dīyittha. Tatiyaṃ.</p>
  566. <p class="bodytext"><a name="para105"></a><a name="para105_sn1"></a><span class="paranum">105</span>. Catutthaṃ vuttatthameva. Catutthaṃ.</p>
  567. <p class="subhead">5. Jantusuttavaṇṇanā</p>
  568. <p class="bodytext"><a name="para106"></a><a name="para106_sn1"></a><span class="paranum">106</span>. Pañcame <a name="P1.0115"></a> <span class="bld">kosalesu viharantī</span>ti bhagavato santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā tattha gantvā viharanti. <span class="bld">Uddhatā</span>ti akappiye kappiyasaññitāya ca kappiye akappiyasaññitāya ca anavajje sāvajjasaññitāya ca sāvajje anavajjasaññitāya ca uddhaccapakatikā hutvā. <span class="bld">Unnaḷā</span>ti uggatanaḷā, uṭṭhitatucchamānāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Capalā</span>ti pattacīvaramaṇḍanādinā cāpallena yuttā. <span class="bld">Mukharā</span>ti mukhakharā, kharavacanāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Vikiṇṇavācā</span>ti asaṃyatavacanā, divasampi niratthakavacanapalāpino. <span class="bld">Muṭṭhassatino</span>ti naṭṭhassatino sativirahitā, idha kataṃ ettha pamussanti. <span class="bld">Asampajānā</span>ti nippaññā. <span class="bld">Asamāhitā</span>ti appanāupacārasamādhirahitā, caṇḍasote <a name="M1.0107"></a> baddhanāvāsadisā. <span class="bld">Vibbhantacittā</span>ti anavaṭṭhitacittā, panthāruḷhabālamigasadisā. <span class="bld">Pākatindriyā</span>ti saṃvarābhāvena gihikāle viya vivaṭaindriyā.</p>
  569. <p class="bodytext"><span class="bld">Jantū</span>ti evaṃnāmako devaputto. <span class="bld">Tadahuposathe</span>ti tasmiṃ ahu uposathe, uposathadivaseti attho. <span class="bld">Pannarase</span>ti cātuddasikādipaṭikkhepo. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti codanatthāya upagato. So kira cintesi – ‘‘ime bhikkhū satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā nikkhantā, idāni pamattā viharanti, na kho panete pāṭiyekkaṃ nisinnaṭṭhāne codiyamānā kathaṃ gaṇhissanti, samāgamanakāle codissāmī’’ti uposathadivase tesaṃ sannipatitabhāvaṃ ñatvā upasaṅkami. <span class="bld">Gāthāhi ajjhabhāsī</span>ti sabbesaṃ majjhe ṭhatvā gāthā abhāsi.</p>
  570. <p class="bodytext">Tattha <a name="V1.0104"></a> yasmā guṇakathāya saddhiṃ nigguṇassa aguṇo pākaṭo hoti, tasmā guṇaṃ tāva kathento <span class="bld">sukhajīvino pure āsu</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">sukhajīvino pure āsu</span>nti pubbe bhikkhū supposā subharā <a name="P1.0116"></a> ahesuṃ, uccanīcakulesu sapadānaṃ caritvā laddhena missakapiṇḍena yāpesunti adhippāyena evamāha. <span class="bld">Anicchā</span>ti nittaṇhā hutvā.</p>
  571. <p class="bodytext">Evaṃ porāṇakabhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ kathetvā idāni tesaṃ avaṇṇaṃ kathento <span class="bld">dupposa</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">gāme gāmaṇikā viyā</span>ti yathā gāme gāmakuṭā nānappakārena janaṃ pīḷetvā khīradadhitaṇḍulādīni āharāpetvā bhuñjanti, evaṃ tumhepi anesanāya ṭhitā tumhākaṃ jīvikaṃ kappethāti adhippāyena vadati. <span class="bld">Nipajjantī</span>ti uddesaparipucchāmanasikārehi anatthikā hutvā sayanamhi hatthapāde vissajjetvā nipajjanti. <span class="bld">Parāgāresū</span>ti paragehesu, kulasuṇhādīsūti attho. <span class="bld">Mucchitā</span>ti kilesamucchāya mucchitā.</p>
  572. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekacce</span>ti vattabbayuttakeyeva. <span class="bld">Apaviddhā</span>ti chaḍḍitakā. <span class="bld">Anāthā</span>ti apatiṭṭhā. <span class="bld">Petā</span>ti susāne chaḍḍitā kālaṅkatamanussā. Yathā hi susāne chaḍḍitā nānāsakuṇādīhi khajjanti, ñātakāpi nesaṃ nāthakiccaṃ na <a name="M1.0108"></a> karonti, na rakkhanti, na gopayanti, evamevaṃ evarūpāpi ācariyupajjhāyādīnaṃ santikā ovādānusāsaniṃ na labhantīti apaviddhā anāthā, yathā petā, tatheva honti. Pañcamaṃ.</p>
  573. <p class="subhead">6. Rohitassasuttavaṇṇanā</p>
  574. <p class="bodytext"><a name="para107"></a><a name="para107_sn1"></a><span class="paranum">107</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">yatthā</span>ti cakkavāḷalokassa ekokāse bhummaṃ. <span class="bld">Na cavati na upapajjatī</span>ti idaṃ aparāparaṃ cutipaṭisandhivasena gahitaṃ. <span class="bld">Gamanenā</span>ti padagamanena. <span class="bld">Nāhaṃ taṃ lokassa anta</span>nti satthā saṅkhāralokassa antaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Ñāteyya</span>ntiādīsu ñātabbaṃ, daṭṭhabbaṃ, pattabbanti attho.</p>
  575. <p class="bodytext">Iti devaputtena cakkavāḷalokassa anto pucchito, satthārā saṅkhāralokassa kathito. So pana attano pañhena saddhiṃ satthu byākaraṇaṃ sametīti saññāya pasaṃsanto <span class="bld">acchariya</span>ntiādimāha.</p>
  576. <p class="bodytext"><span class="bld">Daḷhadhammo</span>ti <a name="V1.0105"></a> daḷhadhanu, uttamappamāṇena dhanunā samannāgato. <span class="bld">Dhanuggaho</span>ti dhanuācariyo. <span class="bld">Susikkhito</span>ti <a name="P1.0117"></a> dasa dvādasa vassāni dhanusippaṃ sikkhito. <span class="bld">Katahattho</span>ti usabhappamāṇepi vālaggaṃ vijjhituṃ samatthabhāvena katahattho. <span class="bld">Katūpāsano</span>ti katasarakkhepo dassitasippo. <span class="bld">Asanenā</span>ti kaṇḍena. <span class="bld">Atipāteyyā</span>ti atikkameyya. Yāvatā so tālacchāyaṃ atikkameyya, tāvatā kālena ekacakkavāḷaṃ atikkamāmīti attano javasampattiṃ dasseti.</p>
  577. <p class="bodytext"><span class="bld">Puratthimā samuddā pacchimo</span>ti yathā puratthimasamuddā pacchimasamuddo dūre, evaṃ me dūre padavītihāro ahosīti vadati. So kira pācīnacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ ṭhito pādaṃ pasāretvā pacchimacakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ akkamati, puna dutiyaṃ pādaṃ pasāretvā paracakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ akkamati. <span class="bld">Icchāgata</span>nti icchā eva. <span class="bld">Aññatrevā</span>ti nippapañcataṃ dasseti. Bhikkhācārakāle kiresa nāgalatādantakaṭṭhaṃ khāditvā anotatte mukhaṃ dhovitvā kāle sampatte uttarakurumhi piṇḍāya caritvā cakkavāḷamukhavaṭṭiyaṃ nisinno bhattakiccaṃ karoti, tattha muhuttaṃ vissamitvā puna javati. <span class="bld">Vassasatāyuko</span>ti tadā dīghāyukakālo hoti, ayaṃ pana vassasatāvasiṭṭhe <a name="M1.0109"></a> āyumhi gamanaṃ ārabhi. <span class="bld">Vassasatajīvī</span>ti taṃ vassasataṃ anantarāyena jīvanto. <span class="bld">Antarāva kālaṅkato</span>ti cakkavāḷalokassa antaṃ appatvā antarāva mato. So pana tattha kālaṃ katvāpi āgantvā imasmiṃyeva cakkavāḷe nibbatti. <span class="bld">Appatvā</span>ti saṅkhāralokassa antaṃ appatvā. <span class="bld">Dukkhassā</span>ti vaṭṭadukkhassa. <span class="bld">Antakiriya</span>nti pariyantakaraṇaṃ. <span class="bld">Kaḷevare</span>ti attabhāve. <span class="bld">Sasaññimhi samanake</span>ti sasaññe sacitte. <span class="bld">Loka</span>nti dukkhasaccaṃ. <span class="bld">Lokasamudaya</span>nti samudayasaccaṃ. <span class="bld">Lokanirodha</span>nti nirodhasaccaṃ. <span class="bld">Paṭipada</span>nti maggasaccaṃ. Iti – ‘‘nāhaṃ, āvuso, imāni cattāri saccāni tiṇakaṭṭhādīsu paññapemi<a name="P1.0118"></a>, imasmiṃ pana cātumahābhūtike kāyasmiṃ yeva paññapemī’’ti dasseti. <span class="bld">Samitāvī</span>ti samitapāpo. <span class="bld">Nāsīsatī</span>ti na pattheti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  578. <p class="bodytext"><a name="para108-109"></a><a name="para108-109_sn1"></a><span class="paranum">108-109</span>. Sattamaṭṭhamāni vuttatthāneva. Sattamaṃ, aṭṭhamaṃ.</p>
  579. <p class="subhead">9. Susimasuttavaṇṇanā</p>
  580. <p class="bodytext"><a name="para110"></a><a name="para110_sn1"></a><span class="paranum">110</span>. Navame <span class="bld">tuyhampi no, ānanda, sāriputto ruccatī</span>ti satthā therassa vaṇṇaṃ kathetukāmo, vaṇṇo ca nāmesa visabhāgapuggalassa santike kathetuṃ na vaṭṭati. Tassa santike kathito <a name="V1.0106"></a> hi matthakaṃ na pāpuṇāti. So hi ‘‘asuko nāma bhikkhu sīlavā’’ti vutte. ‘‘Kiṃ tassa sīlaṃ? Gorūpasīlo so. Kiṃ tayā añño sīlavā na diṭṭhapubbo’’ti vā? ‘‘Paññavā’’ti vutte, ‘‘kiṃ pañño so? Kiṃ tayā añño paññavā na diṭṭhapubbo’’ti? Vā, ādīni vatvā vaṇṇakathāya antarāyaṃ karoti. Ānandatthero pana sāriputtattherassa sabhāgo, paṇītāni labhitvā therassa deti, attano upaṭṭhākadārake pabbājetvā therassa santike upajjhaṃ gaṇhāpeti, upasampādeti. Sāriputtattheropi ānandattherassa tatheva karoti. Kiṃ kāraṇā? Aññamaññassa guṇesu pasīditvā. Ānandatthero hi – ‘‘amhākaṃ jeṭṭhabhātiko ekaṃ asaṅkhyeyyaṃ satasahassañca kappe pāramiyo pūretvā soḷasavidhaṃ paññaṃ paṭivijjhitvā dhammasenāpatiṭṭhāne ṭhito’’ti therassa guṇesu pasīditvāva theraṃ mamāyati. Sāriputtattheropi – ‘‘sammāsambuddhassa mayā kattabbaṃ mukhodakadānādikiccaṃ sabbaṃ ānando karoti. Ānandaṃ nissāya ahaṃ icchiticchitaṃ samāpattiṃ samāpajjituṃ labhāmī’’ti āyasmato ānandassa guṇesu <a name="M1.0110"></a> pasīditvāva taṃ mamāyati. Tasmā bhagavā sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathetukāmo ānandattherassa santike kathetuṃ āraddho.</p>
  581. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">tuyhampī</span>ti sampiṇḍanattho pi-kāro. Idaṃ vuttaṃ hoti – ‘‘ānanda, sāriputtassa ācāro gocaro vihāro abhikkamo <a name="P1.0119"></a> paṭikkamo ālokitavilokitaṃ samiñjitapasāraṇaṃ mayhaṃ ruccati, asītimahātherānaṃ ruccati, sadevakassa lokassa ruccati. Tuyhampi ruccatī’’ti?</p>
  582. <p class="bodytext">Tato thero sāṭakantare laddhokāso balavamallo viya tuṭṭhamānaso hutvā – ‘‘satthā mayhaṃ piyasahāyassa vaṇṇaṃ kathāpetukāmo. Labhissāmi no ajja, dīpadhajabhūtaṃ mahājambuṃ vidhunanto viya valāhakantarato candaṃ nīharitvā dassento viya sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathetu’’nti cintetvā paṭhamataraṃ tāva catūhi padehi puggalapalāpe haranto <span class="bld">kassa hi nāma, bhante, abālassā</span>tiādimāha. Bālo hi bālatāya, duṭṭho dosatāya, mūḷho mohena, vipallatthacitto ummattako cittavipallāsena vaṇṇaṃ ‘‘vaṇṇo’’ti vā avaṇṇaṃ ‘‘avaṇṇe’’ti vā, ‘‘ayaṃ buddho, ayaṃ sāvako’’ti vā na jānāti. Abālādayo pana jānanti, tasmā <span class="bld">abālassā</span>tiādimāha. <span class="bld">Na rucceyyā</span>ti bālādīnaṃyeva hi so na rucceyya, na aññassa kassaci na rucceyya.</p>
  583. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V1.0107"></a> puggalapalāpe haritvā idāni soḷasahi padehi yathābhūtaṃ vaṇṇaṃ kathento <span class="bld">paṇḍito, bhante</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">paṇḍito</span>ti paṇḍiccena samannāgato, catūsu kosallesu ṭhitassetaṃ nāmaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘yato kho, ānanda, bhikkhu dhātukusalo ca hoti āyatanakusalo ca paṭiccasamuppādakusalo ca ṭhānāṭṭhānakusalo ca, ettāvatā kho, ānanda, ‘paṇḍito bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti (ma. ni. 3.124). <span class="bld">Mahāpañño</span>tiādīsu mahāpaññādīhi samannāgatoti attho. Tatridaṃ mahāpaññādīnaṃ nānattaṃ (paṭi. ma. 3.4) – katamā <span class="bld">mahāpaññā</span>? Mahante sīlakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā, mahante samādhikkhandhe, paññākkhandhe, vimuttikkhandhe, vimuttiñāṇadassanakkhandhe pariggaṇhātīti mahāpaññā. Mahantāni ṭhānāṭṭhānāni, mahāvihārasamāpattiyo, mahantāni ariyasaccāni, mahante satipaṭṭhāne, sammappadhāne, iddhipāde, mahantāni indriyāni, balāni, bojjhaṅgāni, mahante <a name="M1.0111"></a> ariyamagge<a name="P1.0120"></a>, mahantāni sāmaññaphalāni, mahāabhiññāyo, mahantaṃ paramatthaṃ nibbānaṃ pariggaṇhātīti mahāpaññā.</p>
  584. <p class="bodytext">Sā pana therassa devorohanaṃ katvā saṅkassanagaradvāre ṭhitena satthārā puthujjanapañcake pañhe pucchite taṃ vissajjentassa pākaṭā jātā.</p>
  585. <p class="bodytext">Katamā <span class="bld">puthupaññā</span>? Puthu nānākhandhesu, (ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.) Puthu nānādhātūsu, puthu nānāāyatanesu, puthu nānāpaṭiccasamuppādesu, puthu nānāsuññatamanupalabbhesu, puthu nānāatthesu, dhammesu niruttīsu paṭibhānesu, puthu nānāsīlakkhandhesu, puthu nānāsamādhi-paññāvimutti-vimuttiñāṇadassanakkhandhesu, puthu nānāṭhānāṭṭhānesu, puthu nānāvihārasamāpattīsu, puthu nānāariyasaccesu, puthu nānāsatipaṭṭhānesu, sammappadhānesu, iddhipādesu, indriyesu, balesu, bojjhaṅgesu, puthu nānāariyamaggesu, sāmaññaphalesu, abhiññāsu, puthu nānājanasādhāraṇe dhamme samatikkamma paramatthe nibbāne ñāṇaṃ pavattatīti puthupaññā.</p>
  586. <p class="bodytext">Katamā <span class="bld">hāsapaññā</span>? Idhekacco hāsabahulo vedabahulo tuṭṭhibahulo pāmojjabahulo sīlaṃ paripūreti, indriyasaṃvaraṃ paripūreti, bhojane mattaññutaṃ, jāgariyānuyogaṃ, sīlakkhandhaṃ, samādhikkhandhaṃ, paññākkhandhaṃ, vimuttikkhandhaṃ, vimuttiñāṇadassanakkhandhaṃ paripūretīti, hāsapaññā. Hāsabahulo pāmojjabahulo ṭhānāṭṭhānaṃ paṭivijjhatīti hāsapaññā. Hāsabahulo vihārasamāpattiyo paripūretīti hāsapaññā. Hāsabahulo ariyasaccāni paṭivijjhati. Satipaṭṭhāne<a name="V1.0108"></a>, sammappadhāne, iddhipāde, indriyāni, balāni<a name="P1.0121"></a>, bojjhaṅgāni, ariyamaggaṃ bhāvetīti hāsapaññā. Hāsabahulo sāmaññaphalāni sacchikaroti, abhiññāyo paṭivijjhatīti hāsapaññā, hāsabahulo vedatuṭṭhipāmojjabahulo paramatthaṃ nibbānaṃ sacchikarotīti hāsapaññā.</p>
  587. <p class="bodytext">Thero ca sarado nāma tāpaso hutvā anomadassissa bhagavato pādamūle aggasāvakapatthanaṃ paṭṭhapesi. Taṃkālato paṭṭhāya hāsabahulo sīlaparipūraṇādīni akāsīti hāsapañño.</p>
  588. <p class="bodytext">Katamā <a name="M1.0112"></a> <span class="bld">javanapaññā</span>? Yaṃkiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ aniccato khippaṃ javatīti javanapaññā. Dukkhato khippaṃ, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃkiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… sabbaṃ viññāṇaṃ aniccato, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccato, dukkhato, anattato khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena, dukkhaṃ bhayaṭṭhena, anattā asārakaṭṭhenāti tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā rūpanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ aniccaṃ khayaṭṭhena…pe… vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā. Rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ…pe… viññāṇaṃ. Cakkhu…pe… jarāmaraṇaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammanti <a name="P1.0122"></a> tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā jarāmaraṇanirodhe nibbāne khippaṃ javatīti javanapaññā.</p>
  589. <p class="bodytext">Katamā <span class="bld">tikkhapaññā</span>? Khippaṃ kilese chindatīti tikkhapaññā. Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, uppannaṃ byāpādavitakkaṃ… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ… uppannuppanne pāpake akusale dhamme… uppannaṃ rāgaṃ… dosaṃ… mohaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ… makkhaṃ… paḷāsaṃ… issaṃ… macchariyaṃ… māyaṃ… sāṭheyyaṃ… thambhaṃ… sārambhaṃ… mānaṃ… atimānaṃ… madaṃ… pamādaṃ… sabbe kilese… sabbe duccarite… sabbe abhisaṅkhāre… sabbe bhavagāmikamme nādhivāseti pajahati vinodeti, byantīkaroti, anabhāvaṃ gametīti tikkhapaññā. Ekasmiṃ āsane <a name="V1.0109"></a> cattāro ca ariyamaggā, cattāri ca sāmaññaphalāni, catasso ca paṭisambhidāyo, cha ca abhiññāyo adhigatā honti sacchikatā phassitā paññāyāti tikkhapaññā.</p>
  590. <p class="bodytext">Thero ca bhāgineyyassa dīghanakhaparibbājakassa vedanāpariggahasutte desiyamāne ṭhitakova sabbakilese chinditvā sāvakapāramiñāṇaṃ paṭividdhakālato paṭṭhāya tikkhapañño nāma jāto. Tenāha – ‘‘tikkhapañño, bhante, āyasmā sāriputto’’ti.</p>
  591. <p class="bodytext">Katamā <a name="M1.0113"></a> <span class="bld">nibbedhikapaññā</span>? Idhekacco sabbasaṅkhāresu ubbegabahulo hoti uttāsabahulo ukkaṇṭhanabahulo aratibahulo anabhiratibahulo bahimukho na ramati sabbasaṅkhāresu, anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā. Anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ dosakkhandhaṃ… mohakkhandhaṃ… kodhaṃ… upanāhaṃ…pe… sabbe bhavagāmikamme nibbijjhati padāletīti nibbedhikapaññā.</p>
  592. <p class="bodytext"><span class="bld">Appiccho</span>ti santaguṇaniguhanatā, paccayapaṭiggahaṇe ca mattaññutā, etaṃ appicchalakkhaṇanti iminā lakkhaṇena samannāgato. <span class="bld">Santuṭṭho</span>ti catūsu paccayesu yathālābhasantoso yathābalasantoso yathāsāruppasantosoti, imehi tīhi santosehi samannāgato. <span class="bld">Pavivitto</span>ti kāyaviveko ca <a name="P1.0123"></a> vivekaṭṭhakāyānaṃ nekkhammābhiratānaṃ, cittaviveko ca parisuddhacittānaṃ paramavodānappattānaṃ, upadhiviveko ca nirupadhīnaṃ puggalānaṃ visaṅkhāragatānanti, imesaṃ tiṇṇaṃ vivekānaṃ lābhī. <span class="bld">Asaṃsaṭṭho</span>ti dassanasaṃsaggo savanasaṃsaggo samullapanasaṃsaggo paribhogasaṃsaggo kāyasaṃsaggoti, imehi pañcahi saṃsaggehi virahito. Ayañca pañcavidho saṃsaggo rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi upāsakehi upasikāhi bhikkhūhi bhikkhunīhīti aṭṭhahi puggalehi saddhiṃ jāyati, so sabbopi therassa natthīti asaṃsaṭṭho.</p>
  593. <p class="bodytext"><span class="bld">Āraddhavīriyo</span>ti paggahitavīriyo paripuṇṇavīriyo. Tattha āraddhavīriyo bhikkhu gamane uppannakilesassa ṭhānaṃ pāpuṇituṃ na deti, ṭhāne uppannassa nisajjaṃ, nisajjāya uppannassa seyyaṃ pāpuṇituṃ na deti, tasmiṃ tasmiṃ iriyāpathe uppannaṃ tattha tattheva niggaṇhāti. Thero pana catucattālīsa vassāni mañce piṭṭhiṃ na pasāreti. Taṃ sandhāya ‘‘āraddhavīriyo’’ti āha. <span class="bld">Vattā</span>ti <a name="V1.0110"></a> odhunanavattā. Bhikkhūnaṃ ajjhācāraṃ disvā ‘‘ajja kathessāmi, sve kathessāmī’’ti kathāvavatthānaṃ na karoti, tasmiṃ tasmiṃ yeva ṭhāne ovadati anusāsatīti attho.</p>
  594. <p class="bodytext"><span class="bld">Vacanakkhamo</span>ti vacanaṃ khamati. Eko hi parassa ovādaṃ deti, sayaṃ pana aññena ovadiyamāno kujjhati. Thero pana parassapi ovādaṃ deti, sayaṃ <a name="M1.0114"></a> ovadiyamānopi sirasā sampaṭicchati. Ekadivasaṃ kira sāriputtattheraṃ sattavassiko sāmaṇero – ‘‘bhante, sāriputta, tumhākaṃ nivāsanakaṇṇo olambatī’’ti āha. Thero kiñci avatvāva ekamantaṃ gantvā parimaṇḍalaṃ nivāsetvā āgamma ‘‘ettakaṃ vaṭṭati ācariyā’’ti añjaliṃ paggayha aṭṭhāsi.</p>
  595. <p class="gatha1">‘‘Tadahu pabbajito santo, jātiyā sattavassiko;</p>
  596. <p class="gathalast">Sopi maṃ anusāseyya, sampaṭicchāmi matthake’’ti. (mi. pa. 6.4.8) –</p>
  597. <p class="unindented">Āha.</p>
  598. <p class="bodytext"><span class="bld">Codako</span>ti <a name="P1.0124"></a> vatthusmiṃ otiṇṇe vā anotiṇṇe vā vītikkamaṃ disvā – ‘‘āvuso, bhikkhunā nāma evaṃ nivāsetabbaṃ, evaṃ pārupitabbaṃ, evaṃ gantabbaṃ, evaṃ ṭhātabbaṃ, evaṃ nisīditabbaṃ, evaṃ khāditabbaṃ, evaṃ bhuñjitabba’’nti tantivasena anusiṭṭhiṃ deti.</p>
  599. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāpagarahī</span>ti pāpapuggale na passe, na tesaṃ vacanaṃ suṇe, tehi saddhiṃ ekacakkavāḷepi na vaseyyaṃ.</p>
  600. <p class="gatha1">‘‘Mā me kadāci pāpiccho, kusīto hīnavīriyo;</p>
  601. <p class="gathalast">Appassuto anādaro, sameto ahu katthacī’’ti. –</p>
  602. <p class="unindented">Evaṃ pāpapuggalepi garahati, ‘‘samaṇena nāma rāgavasikena dosamohavasikena na hotabbaṃ, uppanno rāgo doso moho pahātabbo’’ti evaṃ pāpadhammepi garahatīti dvīhi kāraṇehi ‘‘pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto’’ti vadati.</p>
  603. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V1.0111"></a> āyasmatā ānandena soḷasahi padehi therassa yathābhūtavaṇṇappakāsane kate – ‘‘kiṃ ānando attano piyasahāyassa vaṇṇaṃ kathetuṃ na labhati, kathetu kiṃ pana tena kathitaṃ tatheva hoti, kiṃ so sabbaññū’’ti? Koci pāpapuggalo vattuṃ mā labhatūti satthā taṃ vaṇṇabhaṇanaṃ akuppaṃ sabbaññubhāsitaṃ karonto jinamuddikāya lañchanto <span class="bld">evameta</span>ntiādimāha.</p>
  604. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M1.0115"></a> tathāgatena ca ānandattherena ca mahātherassa vaṇṇe kathiyamāne bhumaṭṭhakā devatā uṭṭhahitvā eteheva soḷasahi padehi vaṇṇaṃ kathayiṃsu. Tato ākāsaṭṭhakadevatā sītavalāhakā uṇhavalāhakā cātumahārājikāti yāva akaniṭṭhabrahmalokā devatā uṭṭhahitvā eteheva soḷasahi padehi vaṇṇaṃ kathayiṃsu. Etenupāyena ekacakkavāḷaṃ ādiṃ katvā dasasu cakkavāḷasahassesu devatā uṭṭhahitvā kathayiṃsu. Athāyasmato sāriputtassa saddhivihāriko susīmo devaputto cintesi – ‘‘imā devatā attano attano nakkhattakīḷaṃ pahāya <a name="P1.0125"></a> tattha tattha gantvā mayhaṃ upajjhāyasseva vaṇṇaṃ kathenti, gacchāmi tathāgatassa santikaṃ, gantvā etadeva vaṇṇabhaṇanaṃ devatābhāsitaṃ karomī’’ti, so tathā akāsi. Taṃ dassetuṃ <span class="bld">atha kho susīmo</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  605. <p class="bodytext"><span class="bld">Uccāvacā</span>ti aññesu ṭhānesu paṇītaṃ uccaṃ vuccati, hīnaṃ avacaṃ. Idha pana uccāvacāti nānāvidhā vaṇṇanibhā. Tassā kira devaparisāya nīlaṭṭhānaṃ atinīlaṃ, pītakaṭṭhānaṃ atipītakaṃ, lohitaṭṭhānaṃ atilohitaṃ, odātaṭṭhānaṃ accodātanti, catubbidhā vaṇṇanibhā pātubhavi. Teneva <span class="bld">seyyathāpi nāmā</span>ti catasso upamā āgatā. Tattha <span class="bld">subho</span>ti sundaro. <span class="bld">Jātimā</span>ti jātisampanno. <span class="bld">Suparikammakato</span>ti dhovanādiparikammena suṭṭhu parikammakato. <span class="bld">Paṇḍukambale nikkhitto</span>ti rattakambale ṭhapito. <span class="bld">Evameva</span>nti rattakambale nikkhittamaṇi viya sabbā ekappahāreneva virocituṃ āraddhā. <span class="bld">Nikkha</span>nti atirekapañcasuvaṇṇena katapiḷandhanaṃ. Tañhi ghaṭṭanamajjanakkhamaṃ hoti. <span class="bld">Jambonada</span>nti mahājambusākhāya pavattanadiyaṃ nibbattaṃ, mahājambuphalarase vā pathaviyaṃ paviṭṭhe suvaṇṇaṅkurā uṭṭhahanti, tena suvaṇṇena katapiḷandhanantipi attho. <span class="bld">Dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭha</span>nti sukusalena kammāraputtena ukkāmukhe pacitvā sampahaṭṭhaṃ. Dhātuvibhaṅge (ma. ni. 3.357 ādayo) akatabhaṇḍaṃ gahitaṃ, idha pana katabhaṇḍaṃ.</p>
  606. <p class="bodytext"><span class="bld">Viddhe</span>ti dūrībhūte. <span class="bld">Deve</span>ti ākāse. <span class="bld">Nabhaṃ abbhussakkamāno</span>ti ākāsaṃ abhilaṅghanto. Iminā <a name="V1.0112"></a> taruṇasūriyabhāvo dassito. <span class="bld">Sorato</span>ti <a name="M1.0116"></a> soraccena samannāgato. <span class="bld">Danto</span>ti nibbisevano. <span class="bld">Satthuvaṇṇābhato</span>ti <a name="P1.0126"></a> satthārā ābhatavaṇṇo. Satthā hi aṭṭhaparisamajjhe nisīditvā ‘‘sevatha, bhikkhave, sāriputtamoggallāne’’tiādinā (ma. ni. 3.371) nayena therassa vaṇṇaṃ āharīti thero ābhatavaṇṇo nāma hoti. <span class="bld">Kālaṃ kaṅkhatī</span>ti parinibbānakālaṃ pattheti. Khīṇāsavo hi neva maraṇaṃ abhinandati, na jīvitaṃ pattheti, divasasaṅkhepaṃ vetanaṃ gahetvā ṭhitapuriso viya kālaṃ pana pattheti, olokento tiṭṭhatīti attho. Tenevāha –</p>
  607. <p class="gatha1">‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhinandāmi jīvitaṃ;</p>
  608. <p class="gathalast">Kālañca paṭikaṅkhāmi, nibbisaṃ bhatako yathā’’ti. (theragā. 1001-1002); Navamaṃ;</p>
  609. <p class="subhead">10. Nānātitthiyasāvakasuttavaṇṇanā</p>
  610. <p class="bodytext"><a name="para111"></a><a name="para111_sn1"></a><span class="paranum">111</span>. Dasame <span class="bld">nānātitthiyasāvakā</span>ti te kira kammavādino ahesuṃ, tasmā dānādīni puññāni katvā sagge nibbattā, te ‘‘attano attano satthari pasādena nibbattamhā’’ti saññino hutvā ‘‘gacchāma dasabalassa santike ṭhatvā amhākaṃ satthārānaṃ vaṇṇaṃ kathessāmā’’ti āgantvā paccekagāthāhi kathayiṃsu. Tattha <span class="bld">chinditamārite</span>ti chindite ca mārite ca. <span class="bld">Hatajānīsū</span>ti pothane ca dhanajānīsu ca. <span class="bld">Puññaṃ vā panā</span>ti attano puññampi na samanupassati, saṅkhepato puññāpuññānaṃ vipāko natthīti vadati. <span class="bld">Sa ve vissāsamācikkhī</span>ti so – ‘‘evaṃ katapāpānampi katapuññānampi vipāko natthī’’ti vadanto sattānaṃ vissāsaṃ avassayaṃ patiṭṭhaṃ ācikkhati, tasmā mānanaṃ vandanaṃ pūjanaṃ arahatīti vadati.</p>
  611. <p class="bodytext"><span class="bld">Tapojigucchāyā</span>ti kāyakilamathatapena pāpajigucchanena. <span class="bld">Susaṃvutatto</span>ti samannāgato pihito vā. <span class="bld">Jegucchī</span>ti tapena pāpajigucchako. <span class="bld">Nipako</span>ti paṇḍito. <span class="bld">Cātuyāmasusaṃvuto</span>ti cātuyāmena susaṃvuto. Cātuyāmo <a name="P1.0127"></a> nāma sabbavārivārito ca hoti sabbavāriyutto ca sabbavāridhuto ca sabbavāriphuṭo cāti ime cattāro koṭṭhāsā. Tattha <span class="bld">sabbavārivārito</span>ti vāritasabbaudako, paṭikkhittasabbasītodakoti attho. So kira sītodake sattasaññī hoti<a name="M1.0117"></a>, tasmā taṃ na valañjeti. <span class="bld">Sabbavāriyutto</span>ti sabbena pāpavāraṇena yuto. <span class="bld">Sabbavāridhuto</span>ti sabbena pāpavāraṇena dhutapāpo<a name="V1.0113"></a>. <span class="bld">Sabbavāriphuṭo</span>ti sabbena pāpavāraṇena phuṭṭho. <span class="bld">Diṭṭhaṃ sutañca ācikkha</span>nti diṭṭhaṃ ‘‘diṭṭhaṃ me’’ti sutaṃ ‘‘sutaṃ me’’ti ācikkhanto, na niguhanto. <span class="bld">Na hi nūna kibbisī</span>ti evarūpo satthā kibbisakārako nāma na hoti.</p>
  612. <p class="bodytext"><span class="bld">Nānātitthiye</span>ti so kira nānātitthiyānaṃyeva upaṭṭhāko, tasmā te ārabbha vadati. <span class="bld">Pakudhako kātiyāno</span>ti pakudho kaccāyano. <span class="bld">Nigaṇṭho</span>ti nāṭaputto. <span class="bld">Makkhalipūraṇāse</span>ti makkhali ca pūraṇo ca. <span class="bld">Sāmaññappattā</span>ti samaṇadhamme koṭippattā. <span class="bld">Na hi nūna te</span>ti sappurisehi na dūre, teyeva loke sappurisāti vadati. <span class="bld">Paccabhāsī</span>ti ‘‘ayaṃ ākoṭako imesaṃ nagganissirikānaṃ dasabalassa santike ṭhatvā vaṇṇaṃ kathetīti tesaṃ avaṇṇaṃ kathessāmī’’ti patiabhāsīti.</p>
  613. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">sahācaritenā</span>ti saha caritamattena. <span class="bld">Chavo sigālo</span>ti lāmako kālasigālo. <span class="bld">Kotthuko</span>ti tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Saṅkassarācāro</span>ti āsaṅkitasamācāro. <span class="bld">Na sataṃ sarikkho</span>ti paṇḍitānaṃ sappurisānaṃ sadiso na hoti, kiṃ tvaṃ kālasigālasadise titthiye sīhe karosīti?</p>
  614. <p class="bodytext"><span class="bld">Anvāvisitvā</span>ti ‘‘ayaṃ evarūpānaṃ satthārānaṃ avaṇṇaṃ katheti, teneva naṃ mukhena vaṇṇaṃ kathāpessāmī’’ti cintetvā tassa sarīre anuāvisi adhimucci, evaṃ anvāvisitvā. <span class="bld">Āyuttā</span>ti tapojigucchane yuttapayuttā. <span class="bld">Pālayaṃ pavivekiya</span>nti pavivekaṃ pālayantā. Te kira ‘‘nhāpitapavivekaṃ pālessāmā’’ti <a name="P1.0128"></a> sayaṃ kese luñcanti. ‘‘Cīvarapavivekaṃ pātessāmā’’ti naggā vicaranti. ‘‘Piṇḍapātapavivekaṃ pālessāmā’’ti sunakhā viya bhūmiyaṃ vā bhuñjanti hatthesu vā. ‘‘Senāsanapavivekaṃ pālessāmā’’ti kaṇṭakaseyyādīni kappenti. <span class="bld">Rūpe niviṭṭhā</span>ti taṇhādiṭṭhīhi rūpe patiṭṭhitā. <span class="bld">Devalokābhinandino</span>ti devalokapatthanakāmā. <span class="bld">Mātiyā</span>ti maccā, te ve maccā paralokatthāya sammā anusāsantīti vadati.</p>
  615. <p class="bodytext"><span class="bld">Iti</span> <a name="M1.0118"></a> <span class="bld">viditvā</span>ti ‘‘ayaṃ paṭhamaṃ etesaṃ avaṇṇaṃ kathetvā idāni vaṇṇaṃ katheti, ko nu kho eso’’ti āvajjento jānitvāva. <span class="bld">Ye cantalikkhasmiṃ pabhāsavaṇṇā</span>ti ye antalikkhe candobhāsasūriyobhāsasañjhārāgaindadhanutārakarūpānaṃ pabhāsavaṇṇā. <span class="bld">Sabbeva te te</span>ti sabbeva te tayā. <span class="bld">Namucī</span>ti māraṃ ālapati. <span class="bld">Āmisaṃva macchānaṃ vadhāya khittā</span>ti yathā macchānaṃ vadhatthāya baḷisalaggaṃ <a name="V1.0114"></a> āmisaṃ khipati, evaṃ tayā pasaṃsamānena ete rūpā sattānaṃ vadhāya khittāti vadati.</p>
  616. <p class="bodytext"><span class="bld">Māṇavagāmiyo</span>ti ayaṃ kira devaputto buddhupaṭṭhāko. <span class="bld">Rājagahīyāna</span>nti rājagahapabbatānaṃ. <span class="bld">Seto</span>ti kelāso. <span class="bld">Aghagāmina</span>nti ākāsagāmīnaṃ. <span class="bld">Udadhina</span>nti udakanidhānānaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā rājagahīyānaṃ pabbatānaṃ vipulo seṭṭho, himavantapabbatānaṃ kelāso, ākāsagāmīnaṃ ādicco, udakanidhānānaṃ samuddo, nakkhattānaṃ cando, evaṃ sadevakassa lokassa buddho seṭṭhoti. Dasamaṃ.</p>
  617. <p class="centered">Nānātitthiyavaggo tatiyo.</p>
  618. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  619. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  620. <p class="centered">Devaputtasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  621. <a name="sn1_3"></a>
  622. <p class="chapter">3. Kosalasaṃyuttaṃ</p>
  623. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  624. <p class="subhead">1. Daharasuttavaṇṇanā</p>
  625. <p class="bodytext"><a name="para112"></a><a name="para112_sn1"></a><span class="paranum">112</span>. Kosalasaṃyuttassa <a name="V1.0115"></a><a name="M1.0119"></a> paṭhame <a name="P1.0129"></a> <span class="bld">bhagavatā saddhiṃ sammodī</span>ti yathā khamanīyādīni pucchanto bhagavā tena, evaṃ sopi bhagavatā saddhiṃ samappavattamodo ahosi. Sītodakaṃ viya uṇhodakena sammoditaṃ ekībhāvaṃ agamāsi. Yāya ca – ‘‘kacci, bho gotama, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci bhoto ca gotamassa sāvakānañca appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāro’’tiādikāya kathāya sammodi, taṃ pītipāmojjasaṅkhātasammodajananato sammodituṃ yuttabhāvato ca <span class="bld">sammodanīyaṃ,</span> atthabyañjanamadhuratāya cirampi kālaṃ sāretuṃ nirantaraṃ pavattetuṃ araharūpato saritabbabhāvato ca <span class="bld">sāraṇīyaṃ</span>. Suyyamānasukhato ca sammodanīyaṃ, anussariyamānasukhato sāraṇīyaṃ. Tathā byañjanaparisuddhatāya sammodanīyaṃ, atthaparisuddhatāya sāraṇīyanti evaṃ anekehi pariyāyehi sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā pariyosāpetvā niṭṭhapetvā ito pubbe tathāgatassa adiṭṭhattā guṇāguṇavasena gambhīrabhāvaṃ vā uttānabhāvaṃ vā ajānanto ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho yaṃ ovaṭṭikasāraṃ katvā āgato lokanissaraṇabhavokkantipañhaṃ satthu sammāsambuddhataṃ pucchituṃ <span class="bld">bhavampi no</span>tiādimāha.</p>
  626. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">bhavampī</span>ti pi-kāro sampiṇḍanatthe nipāto, tena ca cha satthāre sampiṇḍeti. Yathā pūraṇādayo ‘‘sammāsambuddhamhā’’ti paṭijānanti, evaṃ bhavampi nu paṭijānātīti attho. Idaṃ pana rājā na attano laddhiyā, loke mahājanena <a name="P1.0130"></a> gahitapaṭiññāvasena pucchati. Atha bhagavā buddhasīhanādaṃ nadanto <span class="bld">yaṃ hi taṃ mahārājā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">ahaṃ hi mahārājā</span>ti anuttaraṃ sabbaseṭṭhaṃ sabbaññutaññāṇasaṅkhātaṃ sammāsambodhiṃ ahaṃ abhisambuddhoti attho. <span class="bld">Samaṇabrāhmaṇā</span>ti <a name="V1.0116"></a> pabbajjūpagamanena <a name="M1.0120"></a> samaṇā, jātivasena brāhmaṇā. <span class="bld">Saṅghino</span>tiādīsu pabbajitasamūhasaṅkhāto saṅgho etesaṃ atthīti <span class="bld">saṅghino</span>. Sveva gaṇo etesaṃ atthīti <span class="bld">gaṇino</span>. Ācārasikkhāpanavasena tassa gaṇassa ācariyāti <span class="bld">gaṇācariyā. Ñātā</span>ti paññātā pākaṭā. ‘‘Appicchā santuṭṭhā appicchatāya vatthampi na nivāsentī’’ti evaṃ samuggato yaso etesaṃ atthīti <span class="bld">yasassino. Titthakarā</span>ti laddhikarā. <span class="bld">Sādhusammatā</span>ti ‘‘santo sappurisā’’ti evaṃ sammatā. <span class="bld">Bahujanassā</span>ti assutavato andhabālaputhujjanassa. <span class="bld">Pūraṇo</span>tiādīni tesaṃ nāmagottāni. <span class="bld">Pūraṇo</span>ti hi nāmameva. Tathā, <span class="bld">makkhalī</span>ti. So pana gosālāya jātattā <span class="bld">gosālo</span>ti vutto. <span class="bld">Nāṭaputto</span>ti nāṭassa putto. <span class="bld">Belaṭṭhaputto</span>ti belaṭṭhassa putto. <span class="bld">Kaccāyano</span>ti pakudhassa gottaṃ. Kesakambalassa dhāraṇato <span class="bld">ajito kesakambalo</span>ti vutto.</p>
  627. <p class="bodytext"><span class="bld">Tepi mayā</span>ti kappakolāhalaṃ buddhakolāhalaṃ cakkavattikolāhalanti tīṇi kolāhalāni. Tattha ‘‘vassasatasahassamatthake kappuṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti kappakolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasatasahassamatthake loko vinassissati, mettaṃ mārisā, bhāvetha, karuṇaṃ muditaṃ upekkha’’nti manussappathe devatā ghosentiyo vicaranti. ‘‘Vassasahassamatthake pana buddho uppajjissatī’’ti buddhakolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasahassamatthake buddho uppajjitvā dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipannena saṅgharatanena parivārito dhammaṃ desento vicarissatī’’ti devatā ugghosenti. ‘‘Vassasatamatthake pana cakkavattī uppajjissatī’’ti cakkavattikolāhalaṃ nāma hoti – ‘‘ito vassasatamatthake sattaratanasampanno catuddīpissaro <a name="P1.0131"></a> sahassa puttaparivāro vehāsaṅgamo cakkavattirājā uppajjissatī’’ti devatā ugghosenti.</p>
  628. <p class="bodytext">Imesu tīsu kolāhalesu ime cha satthāro buddhakolāhalaṃ sutvā ācariye payirupāsitvā cintāmāṇivijjādīni uggaṇhitvā – ‘‘mayaṃ buddhamhā’’ti paṭiññaṃ katvā mahājanaparivutā janapadaṃ vicarantā anupubbena sāvatthiyaṃ pattā. Tesaṃ upaṭṭhākā rājānaṃ upasaṅkamitvā, ‘‘mahārāja, pūraṇo kassapo…pe… ajito kesakambalo buddho kira sabbaññū kirā’’ti ārocesuṃ. Rājā ‘‘tumheva ne nimantetvā ānethā’’ti āha<a name="M1.0121"></a>. Te gantvā tehi, ‘‘rājā vo nimanteti. Rañño gehe bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti vuttā gantuṃ na ussahanti, punappunaṃ vuccamānā upaṭṭhākānaṃ cittānurakkhaṇatthāya adhivāsetvā sabbe ekatova agamaṃsu. Rājā āsanāni paññāpetvā <a name="V1.0117"></a> ‘‘nisīdantū’’ti āha. Nigguṇānaṃ attabhāve rājusmā nāma pharati, te mahārahesu āsanesu nisīdituṃ asakkontā phalakesu ceva bhūmiyaṃ ca nisīdiṃsu.</p>
  629. <p class="bodytext">Rājā ‘‘ettakeneva natthi tesaṃ anto sukkadhammo’’ti vatvā āhāraṃ adatvāva tālato patitaṃ muggarena pothento viya ‘‘tumhe buddhā, na buddhā’’ti pañhaṃ pucchi. Te cintayiṃsu – ‘‘sace ‘buddhamhā’ti vakkhāma, rājā buddhavisaye pañhaṃ pucchitvā kathetuṃ asakkonte ‘tumhe mayaṃ buddhāti mahājanaṃ vañcetvā āhiṇḍathā’ti jivhampi chindāpeyya, aññampi anatthaṃ kareyyā’’ti sakapaṭiññāya eva ‘na mayaṃ buddhā’ti vadiṃsu. Atha ne rājā gehato nikaḍḍhāpesi. Te rājagharato nikkhante upaṭṭhākā pucchiṃsu – ‘‘kiṃ ācariyā rājā tumhe pañhaṃ pucchitvā sakkārasammānaṃ akāsī’’ti? Rājā ‘‘buddhā tumhe’’ti pucchi, tato mayaṃ – ‘‘sace ayaṃ rājā buddhavisaye pañhaṃ kathiyamānaṃ ajānanto amhesu manaṃ padosessati, bahuṃ apuññaṃ pasavissatī’’ti rañño anukampāya ‘na mayaṃ buddhā’ti vadimhā, mayaṃ pana buddhā eva, amhākaṃ buddhabhāvo, udakena dhovitvāpi harituṃ na sakkāti. Iti bahiddhā ‘buddhamhā’ti <a name="P1.0132"></a> āhaṃsu – rañño santike ‘na mayaṃ buddhā’ti vadiṃsūti, idaṃ gahetvā rājā evamāha. Tattha <span class="bld">kiṃ pana bhavaṃ gotamo daharo ceva jātiyā, navo ca pabbajjāyā</span>ti idaṃ attano paṭiññaṃ gahetvā vadati. Tattha <span class="bld">ki</span>nti paṭikkhepavacanaṃ. Ete jātimahallakā ca cirapabbajitā ca ‘‘buddhamhā’’ti na paṭijānanti, bhavaṃ gotamo jātiyā ca daharo pabbajjāya ca navo kiṃ paṭijānāti? Mā paṭijānāhīti attho.</p>
  630. <p class="bodytext"><span class="bld">Na uññātabbā</span>ti na avajānitabbā. <span class="bld">Na paribhotabbā</span>ti na paribhavitabbā. <span class="bld">Katame cattāro</span>ti kathetukamyatāpucchā. <span class="bld">Khattiyo</span>ti rājakumāro. <span class="bld">Urago</span>ti āsīviso. <span class="bld">Aggī</span>ti aggiyeva. <span class="bld">Bhikkhū</span>ti imasmiṃ pana pade desanākusalatāya attānaṃ abbhantaraṃ katvā sīlavantaṃ pabbajitaṃ dasseti. Ettha <a name="M1.0122"></a> ca daharaṃ rājakumāraṃ disvā, ukkamitvā maggaṃ adento, pārupanaṃ anapanento, nisinnāsanato anuṭṭhahanto, hatthipiṭṭhādīhi anotaranto, heṭṭhā katvā maññanavasena aññampi evarūpaṃ anācāraṃ karonto khattiyaṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ rājakumāro, mahākaṇḍo mahodaro – kiṃ nāma yaṃkiñci corūpaddavaṃ vūpasametuṃ yattha katthaci ṭhāne rajjaṃ anusāsituṃ sakkhissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Añjanisalākamattampi āsīvisapotakaṃ kaṇṇādīsu piḷandhanto aṅgulimpi jivhampi ḍaṃsāpento uragaṃ avajānāti nāma<a name="V1.0118"></a>. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ āsīviso udakadeḍḍubho viya kiṃ nāma kiñcideva ḍaṃsituṃ kassacideva kāye visaṃ pharituṃ sakkhissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Khajjopanakamattampi aggiṃ gahetvā hatthena kīḷanto bhaṇḍukkhalikāya khipanto cūḷāya vā sayanapiṭṭhasāṭakapasibbakādīsu vā ṭhapento aggiṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ aggi kataraṃ nu kho yāgubhattaṃ pacissati, kataraṃ macchamaṃsaṃ, kassa sītaṃ vinodessatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Daharasāmaṇerampi pana disvā ukkamitvā maggaṃ adentoti <a name="P1.0133"></a> rājakumāre vuttaṃ anācāraṃ karonto bhikkhuṃ avajānāti nāma. ‘‘Bhaddako vatāyaṃ sāmaṇero mahākaṇṭho mahodaro yaṃkiñci buddhavacanaṃ uggahetuṃ yaṃkiñci araññaṃ ajjhogāhetvā vasituṃ sakkhissati, saṅghattherakāle manāpo bhavissatī’’tiādīni vadanto paribhoti nāma. Taṃ sabbampi na kātabbanti dassento <span class="bld">na uññātabbo na paribhotabbo</span>ti āha.</p>
  631. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadavocā</span>ti etaṃ gāthābandhaṃ avoca. Gāthā ca nāmetā tadatthadīpanāpi honti visesatthadīpanāpi, tatrimā tadatthampi visesatthampi dīpentiyeva. Tattha <span class="bld">khattiya</span>nti khettānaṃ adhipatiṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘khettānaṃ adhipatīti kho, vāseṭṭha, ‘khattiyo khattiyo’tveva dutiyaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti (dī. ni. 3.131). <span class="bld">Jātisampanna</span>nti tāyeva khattiyajātiyā jātisampannaṃ. <span class="bld">Abhijāta</span>nti tīṇi kulāni atikkamitvā jātaṃ.</p>
  632. <p class="bodytext"><span class="bld">Ṭhānaṃ hī</span>ti kāraṇaṃ vijjati. <span class="bld">Manujindo</span>ti manussajeṭṭhako. <span class="bld">Rājadaṇḍenā</span>ti rañño uddhaṭadaṇḍena, so appako nāma na hoti, dasasahassavīsatisahassappamāṇo hotiyeva. <span class="bld">Tasmiṃ pakkamate bhusa</span>nti <a name="M1.0123"></a> tasmiṃ puggale balavaupakkamaṃ upakkamati. <span class="bld">Rakkhaṃ jīvitamattano</span>ti attano jīvitaṃ rakkhamāno taṃ khattiyaṃ parivajjeyya na ghaṭṭeyya.</p>
  633. <p class="bodytext"><span class="bld">Uccāvacehī</span>ti nānāvidhehi. <span class="bld">Vaṇṇehī</span>ti saṇṭhānehi. Yena yena hi vaṇṇena caranto gocaraṃ labhati, yadi sappavaṇṇena, yadi deḍḍubhavaṇṇena, yadi dhamanivaṇṇena, antamaso kalandakavaṇṇenapi caratiyeva. <span class="bld">Āsajjā</span>ti patvā. <span class="bld">Bāla</span>nti yena bālena ghaṭṭito, taṃ bālaṃ naraṃ vā nāriṃ vā ḍaṃseyya.</p>
  634. <p class="bodytext"><span class="bld">Pahūtabhakkha</span>nti bahubhakkhaṃ. Aggissa hi abhakkhaṃ nāma natthi. <span class="bld">Jālina</span>nti jālavantaṃ. <span class="bld">Pāvaka</span>nti <a name="V1.0119"></a> aggiṃ. Pāvagantipi pāṭho. <span class="bld">Kaṇhavattani</span>nti vattanīti maggo, agginā gatamaggo kaṇho hoti kāḷako, tasmā ‘‘kaṇhavattanī’’ti vuccati.</p>
  635. <p class="bodytext"><span class="bld">Mahā hutvānā</span>ti mahanto hutvā. Aggi hi ekadā yāvabrahmalokappamāṇopi hoti. <span class="bld">Jāyanti</span> <a name="P1.0134"></a> <span class="bld">tattha pārohā</span>ti tattha agginā daḍḍhavane pārohā jāyanti. <span class="bld">Pārohā</span>ti tiṇarukkhādayo vuccanti. Te hi agginā daḍḍhaṭṭhāne mūlamattepi avasiṭṭhe pādato rohanti jāyanti vaḍḍhanti, tasmā ‘‘pārohā’’ti vuccanti. Puna rohanatthena vā <span class="bld">pārohā. Ahorattānamaccaye</span>ti rattindivānaṃ atikkame. Nidāghepi deve vuṭṭhamatte jāyanti.</p>
  636. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhikkhu ḍahati tejasā</span>ti ettha akkosantaṃ paccakkosanto bhaṇḍantaṃ paṭibhaṇḍanto paharantaṃ paṭipaharanto bhikkhu nāma kiñci bhikkhutejasā ḍahituṃ na sakkoti. Yo pana akkosantaṃ na paccakkosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Paharantaṃ na paṭipaharati, tasmiṃ vippaṭipanno tassa sīlatejena ḍayhati. Tenevetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Na tassa puttā pasavo</span>ti tassa puttadhītaropi gomahiṃsakukkuṭasūkarādayo pasavopi na bhavanti, vinassantīti attho. <span class="bld">Dāyādā vindare dhana</span>nti tassa dāyādāpi dhanaṃ na vindanti. <span class="bld">Tālāvatthū bhavanti te</span>ti te bhikkhutejasā daḍḍhā vatthumattāvasiṭṭho matthakacchinnatālo viya bhavanti, puttadhītādivasena na vaḍḍhantīti attho.</p>
  637. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmā</span>ti <a name="M1.0124"></a> yasmā samaṇatejena daḍḍhā matthakacchinnatālo viya aviruḷhidhammā bhavanti, tasmā. <span class="bld">Sammadeva samācare</span>ti sammā samācareyya. Sammā samācarantena pana kiṃ kātabbanti? Khattiyaṃ tāva nissāya laddhabbaṃ gāmanigamayānavāhanādiānisaṃsaṃ, uragaṃ nissāya tassa kīḷāpanena laddhabbaṃ vatthahiraññasuvaṇṇādiānisaṃsaṃ aggiṃ nissāya tassānubhāvena pattabbaṃ yāgubhattapacanasītavinodanādiānisaṃsaṃ, bhikkhuṃ nissāya tassa vasena pattabbaṃ asutasavanasutapariyodapana-saggamaggādhigamādiānisaṃsaṃ sampassamānena ‘‘ete nissāya pubbe vuttappakāro ādīnavo atthi. Kiṃ imehī’’ti? Na sabbaso pahātabbā. Issariyatthikena pana vuttappakāraṃ avajānanañca paribhavanañca akatvā pubbuṭṭhāyipacchānipātitādīhi <a name="P1.0135"></a> upāyehi khattiyakumāro tosetabbo, evaṃ tato issariyaṃ adhigamissati. Ahituṇḍikena urage vissāsaṃ akatvā nāgavijjaṃ parivattetvā ajapadena daṇḍena gīvāya gahetvā visaharena mūlena dāṭhā dhovitvā peḷāyaṃ pakkhipitvā kīḷāpentena caritabbaṃ. Evaṃ taṃ nissāya ghāsacchādanādīni labhissati. Yāgupacanādīni <a name="V1.0120"></a> kattukāmena aggiṃ vissāsena bhaṇḍukkhalikādīsu apakkhipitvā hatthehi anāmasantena gomayacuṇṇādīhi jāletvā yāgupacanādīni kattabbāni, evaṃ taṃ nissāya ānisaṃsaṃ labhissati. Asutasavanādīni patthayantenapi bhikkhuṃ ativissāsena vejjakammanavakammādīsu ayojetvā catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhātabbo, evaṃ taṃ nissāya asutapubbaṃ buddhavacanaṃ asutapubbaṃ pañhāvinicchayaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ tisso kulasampattiyo cha kāmasaggāni nava ca brahmaloke patvā amatamahānibbānadassanampi labhissatīti imamatthaṃ sandhāya <span class="bld">sammadeva samācare</span>ti āha.</p>
  638. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadavocā</span>ti dhammadesanaṃ sutvā pasanno pasādaṃ āvikaronto etaṃ ‘‘abhikkanta’’ntiādivacanaṃ avoca. Tattha <span class="bld">abhikkanta</span>nti abhikantaṃ atiiṭṭhaṃ atimanāpaṃ, atisundaranti attho. Ettha ekena abhikkantasaddena desanaṃ thometi ‘‘abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanā’’ti. Ekena attano <a name="M1.0125"></a> pasādaṃ ‘‘abhikkantaṃ, bhante, yadidaṃ bhagavato dhammadesanaṃ āgamma mama pasādo’’ti.</p>
  639. <p class="bodytext">Tato paraṃ catūhi upamāhi desanaṃyeva thometi. Tattha <span class="bld">nikkujjita</span>nti adhomukhaṭhapitaṃ, heṭṭhāmukhajātaṃ vā. <span class="bld">Ukkujjeyyā</span>ti uparimukhaṃ kareyya. <span class="bld">Paṭicchanna</span>nti tiṇapaṇṇādichāditaṃ. <span class="bld">Vivareyyā</span>ti ugghāṭeyya. <span class="bld">Mūḷhassā</span>ti disāmūḷhassa. <span class="bld">Maggaṃ ācikkheyyā</span>ti <a name="P1.0136"></a> hatthe gahetvā ‘‘esa maggo’’ti vadeyya. <span class="bld">Andhakāre</span>ti kāḷapakkhacātuddasī aḍḍharattaghanavanasaṇḍa meghapaṭalehi caturaṅge tame. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā koci nikkujjitaṃ ukkujjeyya, evaṃ saddhammavimukhaṃ asaddhamme patitaṃ maṃ asaddhammā vuṭṭhāpentena, yathā paṭicchannaṃ vivareyya, evaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānā pabhuti micchādiṭṭhigahanapaṭicchannaṃ sāsanaṃ vivarantena, yathā mūḷhassa maggaṃ ācikkheyya, evaṃ kummaggamicchāmaggapaṭipannassa me saggamokkhamaggaṃ āvikarontena, yathā andhakāre telapajjotaṃ dhāreyya, evaṃ mohandhakāre nimuggassa me buddhādiratanarūpāni apassato tappaṭicchādakamohandhakāraviddhaṃsakadesanāpajjotaṃ dhārentena mayhaṃ bhagavatā etehi pariyāyehi pakāsitattā anekapariyāyena dhammo pakāsitoti.</p>
  640. <p class="bodytext">Evaṃ desanaṃ thometvā imāya desanāya ratanattaye pasannacitto pasannākāraṃ karonto <span class="bld">esāha</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">esāha</span>nti eso ahaṃ. <span class="bld">Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañcā</span>ti <a name="V1.0121"></a> bhagavantañca dhammañca bhikkhusaṅghañcāti imaṃ ratanattayaṃ saraṇaṃ gacchāmi. <span class="bld">Upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretū</span>ti maṃ bhagavā ‘upāsako aya’nti evaṃ dhāretu, jānātūti attho. <span class="bld">Ajjatagge</span>ti ajjataṃ ādiṃ katvā. Ajjadaggeti vā pāṭho, da-kāro padasandhikaro, ajja aggaṃ katvāti attho. <span class="bld">Pāṇupeta</span>nti pāṇehi upetaṃ yāva me jīvitaṃ pavattati, tāva upetaṃ anaññasatthukaṃ tīhi saraṇagamanehi saraṇaṃ gataṃ upāsakaṃ kappiyakārakaṃ maṃ bhagavā dhāretūti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya sāmaññaphalasutte sabbākārena vuttoti. Paṭhamaṃ.</p>
  641. <p class="subhead">2. Purisasuttavaṇṇanā</p>
  642. <p class="bodytext"><a name="para113"></a><a name="para113_sn1"></a><span class="paranum">113</span>. Dutiye <a name="M1.0126"></a><a name="P1.0137"></a> <span class="bld">abhivādetvā</span>ti purimasutte saraṇagatattā idha abhivādesi. <span class="bld">Ajjhatta</span>nti niyakajjhattaṃ, attano santāne uppajjantīti attho. <span class="bld">Lobhā</span>dīsu lubbhanalakkhaṇo lobho, dussanalakkhaṇo doso, muyhanalakkhaṇo mohoti. <span class="bld">Hiṃsantī</span>ti viheṭhenti nāsenti vināsenti. <span class="bld">Attasambhūtā</span>ti attani sambhūtā. <span class="bld">Tacasāraṃva samphala</span>nti yathā tacasāraṃ veḷuṃ vā naḷaṃ vā attano phalaṃ hiṃsati vināseti, evaṃ hiṃsanti vināsentīti. Dutiyaṃ.</p>
  643. <p class="subhead">3. Jarāmaraṇasuttavaṇṇanā</p>
  644. <p class="bodytext"><a name="para114"></a><a name="para114_sn1"></a><span class="paranum">114</span>. Tatiye <span class="bld">aññatra jarāmaraṇā</span>ti jarāmaraṇato mutto nāma atthīti vuccati. <span class="bld">Khattiyamahāsālā</span>ti khattiyamahāsālā nāma mahāsārappattā khattiyā. Yesaṃ hi khattiyānaṃ heṭṭhimantena koṭisataṃ nidhānagataṃ hoti, tayo kahāpaṇakumbhā valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapitā honti, te <span class="bld">khattiyamahāsālā</span> nāma. Yesaṃ brāhmaṇānaṃ asītikoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, diyaḍḍho kahāpaṇakumbho valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te <span class="bld">brāhmaṇamahāsālā</span> nāma. Yesaṃ gahapatīnaṃ cattālīsakoṭidhanaṃ nihitaṃ hoti, kahāpaṇakumbho valañjanatthāya gehamajjhe rāsiṃ katvā ṭhapito hoti, te <span class="bld">gahapatimahāsālā</span> nāma.</p>
  645. <p class="bodytext"><span class="bld">Aḍḍhā</span>ti issarā. Nidhānagatadhanassa mahantatāya <span class="bld">mahaddhanā</span>. Suvaṇṇarajatabhājanādīnaṃ upabhogabhaṇḍānaṃ mahantatāya <span class="bld">mahābhogā</span>. Anidhānagatassa jātarūparajatassa pahūtatāya, <span class="bld">pahūtajātarūparajatā</span><a name="V1.0122"></a>. Vittūpakaraṇassa tuṭṭhikaraṇassa pahūtatāya <span class="bld">pahūtavittūpakaraṇā</span>. Godhanādīnañca sattavidhadhaññānañca pahūtatāya <span class="bld">pahūtadhanadhaññā. Tesampi jātānaṃ natthi aññatra jarāmaraṇā</span>ti tesampi evaṃ issarānaṃ jātānaṃ nibbattānaṃ natthi aññatra jarāmaraṇā, jātattāyeva jarāmaraṇato mokkho nāma natthi, antojarāmaraṇeyeva hoti.</p>
  646. <p class="bodytext"><span class="bld">Arahanto</span>tiādīsu <a name="M1.0127"></a><a name="P1.0138"></a> ārakā kilesehīti arahanto. Khīṇā etesaṃ cattāro āsavāti <span class="bld">khīṇāsavā</span>. Brahmacariyavāsaṃ vuṭṭhā pariniṭṭhitavāsāti <span class="bld">vusitavanto</span>. Catūhi maggehi karaṇīyaṃ etesaṃ katanti <span class="bld">katakaraṇīyā</span>. Khandhabhāro kilesabhāro abhisaṅkhārabhāro kāmaguṇabhāroti, ime ohitā bhārā etesanti <span class="bld">ohitabhārā</span>. Anuppatto arahattasaṅkhāto sako attho etesanti <span class="bld">anuppattasadatthā</span>. Dasavidhampi parikkhīṇaṃ bhavasaṃyojanaṃ etesanti <span class="bld">parikkhīṇabhavasaṃyojanā</span>. Sammā kāraṇehi jānitvā vimuttāti <span class="bld">sammadaññāvimuttā</span>. Maggapaññāya catusaccadhammaṃ ñatvā phalavimuttiyā vimuttāti attho. <span class="bld">Bhedanadhammo</span>ti bhijjanasabhāvo. <span class="bld">Nikkhepanadhammo</span>ti nikkhipitabbasabhāvo. Khīṇāsavassa hi ajīraṇadhammopi atthi, ārammaṇato paṭividdhaṃ nibbānaṃ, taṃ hi na jīrati. Idha panassa jīraṇadhammaṃ dassento evamāha. Atthuppattiko kirassa suttassa nikkhepo. Sivikasālāya nisīditvā kathitanti vadanti. Tattha bhagavā citrāni rathayānādīni disvā diṭṭhameva upamaṃ katvā, ‘‘jīranti ve rājarathā’’ti gāthamāha.</p>
  647. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">jīrantī</span>ti jaraṃ pāpuṇanti. <span class="bld">Rājarathā</span>ti rañño abhirūhanarathā. <span class="bld">Sucittā</span>ti suvaṇṇarajatādīhi suṭṭhu cittitā. <span class="bld">Atho sarīrampi jaraṃ upetī</span>ti evarūpesu anupādiṇṇakesu sāradārumayesu rathesu jīrantesu imasmiṃ ajjhattike upādiṇṇake maṃsalohitādimaye sarīre kiṃ vattabbaṃ? Sarīrampi jaraṃ upetiyevāti attho. <span class="bld">Santo have sabbhi pavedayantī</span>ti santo sabbhīhi saddhiṃ sataṃ dhammo na jaraṃ upetīti evaṃ pavedayanti. ‘‘Sataṃ dhammo nāma nibbānaṃ, taṃ na jīrati, ajaraṃ amatanti evaṃ kathentī’’ti attho. Yasmā vā nibbānaṃ āgamma sīdanasabhāvā kilesā bhijjanti, tasmā taṃ sabbhīti vuccati. Iti purimapadassa kāraṇaṃ dassento ‘‘santo have sabbhi pavedayantī’’ti āha. Idaṃ hi vuttaṃ hoti – sataṃ dhammo na jaraṃ upeti, tasmā santo sabbhi pavedayanti. Ajaraṃ nibbānaṃ sataṃ dhammoti <a name="P1.0139"></a> ācikkhantīti attho. Sundarādhivacanaṃ vā etaṃ sabbhīti. Yaṃ sabbhidhammabhūtaṃ nibbānaṃ santo pavedayanti kathayanti, so sataṃ dhammo na jaraṃ upetītipi attho. Tatiyaṃ.</p>
  648. <p class="subhead">4. Piyasuttavaṇṇanā</p>
  649. <p class="bodytext"><a name="para115"></a><a name="para115_sn1"></a><span class="paranum">115</span>. Catutthe <a name="V1.0123"></a><a name="M1.0128"></a> <span class="bld">rahogatassā</span>ti rahasi gatassa. <span class="bld">Paṭisallīnassā</span>ti nilīnassa ekībhūtassa. <span class="bld">Evametaṃ, mahārājā</span>ti idha bhagavā imaṃ suttaṃ sabbaññubhāsitaṃ karonto āha. <span class="bld">Antakenādhipannassā</span>ti maraṇena ajjhotthaṭassa. Catutthaṃ.</p>
  650. <p class="subhead">5. Attarakkhitasuttavaṇṇanā</p>
  651. <p class="bodytext"><a name="para116"></a><a name="para116_sn1"></a><span class="paranum">116</span>. Pañcame <span class="bld">hatthikāyo</span>ti hatthighaṭā. Sesesupi eseva nayo. <span class="bld">Saṃvaro</span>ti pidahanaṃ. <span class="bld">Sādhu sabbattha saṃvaro</span>ti iminā kammapathabhedaṃ apattassa kammassa saṃvaraṃ dasseti. <span class="bld">Lajjī</span>ti hirimā. Lajjīgahaṇena cettha ottappampi gahitameva hoti. Pañcamaṃ.</p>
  652. <p class="subhead">6. Appakasuttavaṇṇanā</p>
  653. <p class="bodytext"><a name="para117"></a><a name="para117_sn1"></a><span class="paranum">117</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">uḷāre uḷāre</span>ti paṇīte ca bahuke ca. <span class="bld">Majjantī</span>ti mānamajjanena majjanti. <span class="bld">Atisāra</span>nti atikkamaṃ. <span class="bld">Kūṭa</span>nti pāsaṃ. <span class="bld">Pacchāsa</span>nti pacchā tesaṃ. Chaṭṭhaṃ.</p>
  654. <p class="subhead">7. Aḍḍakaraṇasuttavaṇṇanā</p>
  655. <p class="bodytext"><a name="para118"></a><a name="para118_sn1"></a><span class="paranum">118</span>. Sattame <span class="bld">kāmahetū</span>ti kāmamūlakaṃ. <span class="bld">Kāmanidāna</span>nti kāmapaccayā. <span class="bld">Kāmādhikaraṇa</span>nti kāmakāraṇā. Sabbāni hetāni aññamaññavevacanāneva. <span class="bld">Bhadramukho</span>ti sundaramukho. Ekadivasaṃ kira rājā aḍḍakaraṇe nisīdi. Tattha paṭhamataraṃ lañjaṃ gahetvā nisinnā amaccā assāmikepi sāmike kariṃsu. Rājā taṃ ñatvā – ‘‘mayhaṃ tāva pathavissarassa sammukhāpete evaṃ karonti, parammukhā kiṃ nāma na karissanti? Paññāyissati dāni viṭaṭūbho senāpati sakena <a name="P1.0140"></a> rajjena, kiṃ mayhaṃ evarūpehi lañjakhādakehi musāvādīhi saddhiṃ ekaṭṭhāne nisajjāyā’’ti cintesi. Tasmā evamāha. <span class="bld">Khippaṃva oḍḍita</span>nti kuminaṃ viya oḍḍitaṃ. Yathā macchā oḍḍitaṃ kuminaṃ pavisantā na jānanti, evaṃ sattā kilesakāmena vatthukāmaṃ vītikkamantā na jānantīti attho. Sattamaṃ.</p>
  656. <p class="subhead">8. Mallikāsuttavaṇṇanā</p>
  657. <p class="bodytext"><a name="para119"></a><a name="para119_sn1"></a><span class="paranum">119</span>. Aṭṭhame <a name="V1.0124"></a><a name="M1.0129"></a> <span class="bld">atthi nu kho te mallike</span>ti kasmā pucchati? Ayaṃ kira mallikā duggatamālākārassa dhītā, ekadivasaṃ āpaṇato pūvaṃ gahetvā ‘‘mālārāmaṃ gantvāva khādissāmī’’ti gacchantī paṭipathe bhikkhusaṅghaparivāraṃ bhagavantaṃ bhikkhācāraṃ pavisantaṃ disvā pasannacittā taṃ bhagavato adāsi. Satthā nisīdanākāraṃ dassesi. Ānandatthero cīvaraṃ paññāpetvā adāsi. Bhagavā tattha nisīditvā taṃ pūvaṃ paribhuñjitvā mukhaṃ vikkhāletvā sitaṃ pātvākāsi. Thero ‘‘imissā, bhante, ko vipāko bhavissatī’’ti pucchi. Ānanda, ajjesā tathāgatassa paṭhamabhojanaṃ adāsi, ajjeva kosalarañño aggamahesī bhavissatīti. Taṃdivasameva ca rājā kāsigāme bhāgineyyena yuddhena parājito palāyitvā nagaraṃ āgacchanto mālārāmaṃ pavisitvā balakāyassa āgamanaṃ āgamesi. Tassa sā vattaṃ akāsi. So tāya vatte pasīditvā taṃ antepūraṃ atihārāpetvā taṃ aggamahesiṭṭhāne ṭhapesi.</p>
  658. <p class="bodytext">Athekadivasaṃ cintesi – ‘‘mayā imissā duggatakulassa dhītuyā mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, yaṃnūnāhaṃ imaṃ puccheyyaṃ ‘ko te piyo’ti? Sā ‘tvaṃ me, mahārāja, piyo’ti vatvā puna maṃ pucchissati. Athassāhaṃ ‘mayhampi tvaṃyeva piyā’ti vakkhāmī’’ti. Iti so aññamaññaṃ vissāsajananatthaṃ sammodanīyaṃ kathaṃ kathento pucchati. Sā pana devī paṇḍitā buddhupaṭṭhāyikā dhammupaṭṭhāyikā saṅghupaṭṭhāyikā mahāpaññā<a name="P1.0141"></a>, tasmā evaṃ cintesi – ‘‘nāyaṃ pañho rañño mukhaṃ oloketvā kathetabbo’’ti. Sā saraseneva kathetvā rājānaṃ pucchi. Rājā tāya sarasena kathitattā nivattituṃ alabhanto sayampi saraseneva kathetvā ‘‘sakāraṇaṃ idaṃ, tathāgatassa naṃ ārocessāmī’’ti gantvā bhagavato ārocesi. <span class="bld">Nevajjhagā</span>ti nādhigacchati. <span class="bld">Evaṃ piyo puthu attā paresa</span>nti yathā ekassa attā piyo, evaṃ paresaṃ puthusattānampi attā piyoti attho. Aṭṭhamaṃ.</p>
  659. <p class="subhead">9. Yaññasuttavaṇṇanā</p>
  660. <p class="bodytext"><a name="para120"></a><a name="para120_sn1"></a><span class="paranum">120</span>. Navame <a name="M1.0130"></a> <span class="bld">thūṇūpanītānī</span>ti thūṇaṃ upanītāni, thūṇāya baddhāni honti. <span class="bld">Parikammāni karontī</span>ti ettāvatā tehi bhikkhūhi rañño āraddhayañño tathāgatassa ārocito. Kasmā pana raññā ayaṃ yañño āraddho? Dussupinapaṭighātāya. Ekadivasaṃ kira rājā sabbālaṅkārappaṭimaṇḍito <a name="V1.0125"></a> hatthikkhandhavaragato nagaraṃ anusañcaranto vātapānaṃ vivaritvā olokayamānaṃ ekaṃ itthiṃ disvā tassā paṭibaddhacitto tatova paṭinivattitvā antepuraṃ pavisitvā ekassa purisassa tamatthaṃ ārocetvā ‘‘gaccha tassā sassāmikabhāvaṃ vā assāmikabhāvaṃ vā jānāhī’’ti pesesi. So gantvā pucchi. Sā ‘‘eso me sāmiko āpaṇe nisinno’’ti dassesi. Rājapuriso rañño tamatthaṃ ācikkhi. Rājā taṃ purisaṃ pakkosāpetvā ‘‘maṃ upaṭṭhahā’’ti āha. ‘‘Nāhaṃ, deva, upaṭṭhahituṃ jānāmī’’ti ca vutte ‘‘upaṭṭhānaṃ nāma na ācariyassa santike uggahetabba’’nti balakkārena āvudhaphalakaṃ gāhāpetvā upaṭṭhākaṃ akāsi. Upaṭṭhahitvā gehaṃ gatamattameva ca naṃ puna pakkosāpetvā ‘‘upaṭṭhākena nāma rañño vacanaṃ kattabbaṃ, gaccha ito yojanamatte amhākaṃ sīsadhovanapokkharaṇī atthi, tato aruṇamattikañca lohituppalamālañca gaṇhitvā ehi. Sace ajjeva nāgacchasi, rājadaṇḍaṃ karissāmī’’ti vatvā pesesi. So rājabhayena nikkhamitvā <a name="P1.0142"></a> gato.</p>
  661. <p class="bodytext">Rājāpi tasmiṃ gate dovārikaṃ pakkosāpetvā, ‘‘ajja sāyanheyeva dvāraṃ pidahitvā ‘ahaṃ rājadūto’ti vā ‘uparājadūto’ti vā bhaṇantānampi mā vivarī’’ti āha. So puriso mattikañca uppalāni ca gahetvā dvāre pihitamatte āgantvā bahuṃ vadantopi dvāraṃ alabhitvā parissayabhayena jetavanaṃ gato. Rājāpi rāgapariḷāhena abhibhūto kāle nisīdati, kāle tiṭṭhati, kāle nipajjati, sanniṭṭhānaṃ alabhanto yattha katthaci nisinnakova makkaṭaniddāya niddāyati.</p>
  662. <p class="bodytext">Pubbe <a name="M1.0131"></a> ca tasmiṃyeva nagare cattāro seṭṭhiputtā paradārikakammaṃ katvā nandopanandāya nāma lohakumbhiyā nibbattiṃsu. Te pheṇuddehakaṃ paccamānā tiṃsavassasahassāni heṭṭhā gacchantā kumbhiyā talaṃ pāpuṇanti, tiṃsavassasahassāni upari gacchantā matthakaṃ pāpuṇanti. Te taṃ divasaṃ ālokaṃ oloketvā attano dukkaṭabhayena ekekaṃ gāthaṃ vattukāmā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharameva āhaṃsu. Eko sa-kāraṃ, eko so-kāraṃ, eko na-kāraṃ, eko du-kāraṃ āha. Rājā tesaṃ nerayikasattānaṃ saddaṃ sutakālato paṭṭhāya sukhaṃ avindamānova taṃrattāvasesaṃ vītināmesi.</p>
  663. <p class="bodytext">Aruṇe uṭṭhite purohito āgantvā taṃ sukhaseyyaṃ pucchi. So ‘‘kuto me, ācariya, sukha’’nti<a name="V1.0126"></a>? Vatvā, ‘‘supine evarūpe sadde assosi’’nti ācikkhi. Brāhmaṇo – ‘‘imassa rañño iminā supinena vuḍḍhi vā hāni vā natthi, apica kho pana yaṃ imassa gehe atthi, taṃ samaṇassa gotamassa hoti, gotamasāvakānaṃ hoti, brāhmaṇā kiñci na labhanti, brāhmaṇānaṃ bhikkhaṃ uppādessāmī’’ti, ‘‘bhāriyo ayaṃ, mahārāja, supino tīsu jānīsu ekā paññāyati, rajjantarāyo vā bhavissati jīvitantarāyo vā, devo vā na vassissatī’’ti āha. Kathaṃ sotthi bhaveyya ācariyāti? ‘‘Mantetvā ñātuṃ sakkā, mahārājāti. Gacchatha ācariyehi saddhiṃ mantetvā amhākaṃ sotthiṃ karothā’’ti.</p>
  664. <p class="bodytext">So sivikasālāyaṃ brāhmaṇe sannipātetvā tamatthaṃ ārocetvā, ‘‘visuṃ visuṃ gantvā evaṃ vadathā’’ti tayo vagge akāsi<a name="P1.0143"></a>. Brāhmaṇā pavisitvā rājānaṃ sukhaseyyaṃ pucchiṃsu. Rājā purohitassa kathitaniyāmeneva kathetvā ‘‘kathaṃ sotthi bhaveyyā’’ti pucchi. Mahābrāhmaṇā – ‘‘sabbapañcasataṃ yaññaṃ yajitvā etassa kammassa sotthi bhaveyya, evaṃ, mahārāja, ācariyā kathentī’’ti āhaṃsu. Rājā tesaṃ sutvā anabhinanditvā appaṭikkositvā tuṇhī ahosi. Atha dutiyavaggabrāhmaṇāpi āgantvā tattheva kathesuṃ. Tathā tatiyavaggabrāhmaṇāpi. Atha rājā ‘‘yaññaṃ karontū’’ti āṇāpesi. Tato paṭṭhāya brāhmaṇā usabhādayo pāṇe āharāpesuṃ. Nagare mahāsaddo udapādi<a name="M1.0132"></a>. Taṃ pavattiṃ ñatvā mallikā rājānaṃ tathāgatassa santikaṃ pesesi. So gantvā bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘handa kuto nu tvaṃ, mahārāja, āgacchasi divādivassā’’ti āha. Rājā – ‘‘ajja me, bhante, supinake cattāro saddā sutā, sohaṃ brāhmaṇe pucchiṃ. Brāhmaṇā ‘bhāriyo, mahārāja, supino, sabbapañcasataṃ yaññaṃ yajitvā paṭikammaṃ karomāti āraddhā’’’ti āha. Kinti te, mahārāja, saddā sutāti. So yathāsutaṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā āha – pubbe, mahārāja, imasmiṃyeva nagare cattāro seṭṭhiputtā paradārikā hutvā nandopanandāya lohakumbhiyā nibbattā saṭṭhivassasahassamatthake uggacchiṃsu.</p>
  665. <p class="bodytext">Tattha eko –</p>
  666. <p class="gatha1">‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;</p>
  667. <p class="gathalast">Niraye paccamānānaṃ, kadā anto bhavissatī’’ti.(pe. va. 802; jā. 1.4.54) –</p>
  668. <p class="unindented">Imaṃ <a name="V1.0127"></a> gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Dutiyo –</p>
  669. <p class="gatha1">‘‘Sohaṃ nūna ito gantvā, yoniṃ laddhāna mānusiṃ;</p>
  670. <p class="gathalast">Vadaññū sīlasampanno, kāhāmi kusalaṃ bahu’’nti. (pe. va. 805; jā. 1.4.56) –</p>
  671. <p class="unindented">Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Tatiyo –</p>
  672. <p class="gatha1">‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati;</p>
  673. <p class="gathalast">Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, mama tuyhañca mārisā’’ti. (pe. va. 803; jā. 1.4.55) –</p>
  674. <p class="unindented">Imaṃ gāthaṃ vatthukāmo ahosi. Catuttho –</p>
  675. <p class="gatha1">‘‘Dujjīvitamajīvimhā, ye sante na dadamhase;</p>
  676. <p class="gathalast">Vijjamānesu bhogesu, dīpaṃ nākamha attano’’ti. (pe. va. 804; jā. 1.4.53) –</p>
  677. <p class="unindented">Imaṃ<a name="P1.0144"></a>. Te imā gāthā vattuṃ asakkontā ekekaṃ akkharaṃ vatvā tattheva nimuggā. Iti, mahārāja, te nerayikasattā yathākammena viraviṃsu. Tassa saddassa sutapaccayā tuyhaṃ hāni vā vuḍḍhi vā natthi. Ettakānaṃ pana pasūnaṃ ghātanakammaṃ nāma bhāriyanti nirayabhayena tajjetvā dhammakathaṃ <a name="M1.0133"></a> kathesi. Rājā dasabale pasīditvā, ‘‘muñcāmi, nesaṃ jīvitaṃ dadāmi, haritāni ceva tiṇāni khādantu, sītalāni ca pānīyāni pivantu, sīto ca nesaṃ vāto upavāyatū’’ti vatvā, ‘‘gacchatha hārethā’’ti manusse āṇāpesi. Te gantvā brāhmaṇe palāpetvā taṃ pāṇasaṅghaṃ bandhanato mocetvā nagare dhammabheriṃ carāpesuṃ.</p>
  678. <p class="bodytext">Atha rājā dasabalassa santike nisinno āha – ‘‘bhante, ekaratti nāma tiyāmā hoti, mayhaṃ pana ajja dve rattiyo ekato ghaṭitā viya ahesu’’nti. Sopi puriso tattheva nisinno <a name="V1.0128"></a> āha – ‘‘bhante, yojanaṃ nāma catugāvutaṃ hoti, mayhaṃ pana ajja dve yojanāni ekato katāni viya ahesu’’nti. Atha bhagavā – ‘‘jāgarassa tāva rattiyā dīghabhāvo pākaṭo, santassa yojanassa dīghabhāvo pākaṭo, vaṭṭapatitassa pana bālaputhujjanassa anamataggasaṃsāravaṭṭaṃ ekantadīghamevā’’ti rājānañca tañca purisaṃ nerayikasatte ca ārabbha dhammapade imaṃ gāthaṃ abhāsi –</p>
  679. <p class="gatha1">‘‘Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;</p>
  680. <p class="gathalast">Dīgho bālānaṃ saṃsāro, saddhammaṃ avijānata’’nti. (dha. pa. 60);</p>
  681. <p class="bodytext">Gāthāpariyosāne so itthisāmiko puriso sotāpattiphale patiṭṭhahi. <span class="bld">Etamatthaṃ viditvā</span>ti etaṃ kāraṇaṃ jānitvā.</p>
  682. <p class="bodytext"><span class="bld">Assamedha</span>ntiādīsu – porāṇarājakāle kira sassamedhaṃ purisamedhaṃ sammāpāsaṃ vācāpeyyanti cattāri saṅgahavatthūni ahesuṃ, yehi rājāno lokaṃ saṅgaṇhiṃsu. Tattha nipphannasassato <a name="P1.0145"></a> dasamabhāgaggahaṇaṃ <span class="bld">sassamedhaṃ</span> nāma, sassasampādane medhāvitāti attho. Mahāyodhānaṃ chamāsikaṃ bhatta-vetanānuppadānaṃ <span class="bld">purisamedhaṃ</span> nāma, purisasaṅgaṇhane medhāvitāti attho. Daliddamanussānaṃ hatthato lekhaṃ gahetvā tīṇi vassāni vināva vaḍḍhiyā sahassadvisahassamattadhanānuppadānaṃ <span class="bld">sammāpāsaṃ</span> nāma. Tañhi sammā manusse pāseti, hadaye bandhitvā viya ṭhapeti, tasmā sammāpāsanti vuccati. ‘‘Tāta mātulā’’tiādinā nayena saṇhavācābhaṇanaṃ vācāpeyyaṃ nāma, piyavācāti attho. Evaṃ catūhi saṅgahavatthūhi saṅgahitaṃ raṭṭhaṃ iddhañceva <a name="M1.0134"></a> hoti phītañca pahūtaannapānaṃ khemaṃ nirabbudaṃ. Manussā mudā modamānā ure putte naccentā apārutagharadvārā viharanti. Idaṃ gharadvāresu aggaḷānaṃ abhāvato <span class="bld">niraggaḷa</span>nti vuccati. Ayaṃ porāṇikā paveṇī.</p>
  683. <p class="bodytext">Aparabhāge pana okkākarājakāle brāhmaṇā imāni cattāri saṅgahavatthūni imañca raṭṭhasampattiṃ parivattetvā uddhaṃmūlakaṃ katvā assamedhaṃ purisamedhanti ādike pañca yaññe nāma akaṃsu. Tesu assamettha medhanti vadhantīti <span class="bld">assamedho</span>. Dvīhi pariyaññehi yajitabbassa ekavīsatiyūpassa ekasmiṃ majjhimadivaseyeva sattanavutipañcapasusataghātabhiṃsanassa ṭhapetvā bhūmiñca <a name="V1.0129"></a> purise ca avasesasabbavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Purisamettha medhantīti <span class="bld">purisamedho</span>. Catūhi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Sammamettha pāsentīti <span class="bld">sammāpāso</span>. Divase divase sammaṃ khipitvā tassa <a name="P1.0146"></a> patitokāse vediṃ katvā saṃhārimehi yūpādīhi sarassatinadiyā nimuggokāsato pabhuti paṭilomaṃ gacchantena yajitabbassa satrayāgassetaṃ adhivacanaṃ. Vājamettha pivantīti <span class="bld">vājapeyyo</span>. Ekena pariyaññena sattarasahi pasūhi yajitabbassa beluvayūpassa sattarasakadakkhiṇassa yaññassetaṃ adhivacanaṃ. Natthi ettha aggaḷāti <span class="bld">niraggaḷo</span>. Navahi pariyaññehi yajitabbassa saddhiṃ bhūmiyā ca purisehi ca assamedhe vuttavibhavadakkhiṇassa sabbamedhapariyāyanāmassa assamedhavikappassevetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Mahārambhā</span>ti mahākiccā mahākaraṇīyā. <span class="bld">Sammaggatā</span>ti sammā paṭipannā buddhādayo. <span class="bld">Nirārambhā</span>ti appatthā appakiccā. <span class="bld">Yajanti anukula</span>nti anukulesu yajanti, yaṃ niccabhattādi pubbapurisehi paṭṭhapitaṃ, taṃ aparāparaṃ anupacchinnattā manussā dadantīti attho. Navamaṃ.</p>
  684. <p class="subhead">10. Bandhanasuttavaṇṇanā</p>
  685. <p class="bodytext"><a name="para121"></a><a name="para121_sn1"></a><span class="paranum">121</span>. Dasame <span class="bld">idha, bhante, raññā</span>ti idaṃ te bhikkhū tesu manussesu ānandattherassa sukatakāraṇaṃ ārocentā ārocesuṃ. Rañño kira sakkena kusarājassa dinno aṭṭhavaṅko maṇi paveṇiyā āgato. Rājā alaṅkaraṇakāle taṃ maṇiṃ āharathāti āha. Manussā ‘‘ṭhapitaṭṭhāne <a name="M1.0135"></a> na passāmā’’ti ārocesuṃ. Rājā antogharacārino ‘‘maṇiṃ pariyesitvā dethā’’ti bandhāpesi. Ānandatthero te disvā maṇipaṭisāmakānaṃ ekaṃ upāyaṃ ācikkhi<a name="P1.0147"></a>. Te rañño ārocesuṃ. Rājā ‘‘paṇḍito thero, therassa vacanaṃ karothā’’ti. Paṭisāmakamanussā rājaṅgaṇe udakacāṭiṃ ṭhapetvā sāṇiyā parikkhipāpetvā te manusse āhaṃsu – ‘‘sāṭakaṃ pārupitvā ettha gantvā hatthaṃ otārethā’’ti. Maṇicoro cintesi – ‘‘rājabhaṇḍaṃ vissajjetuṃ vā valañjetuṃ vā na sakkā’’ti. So gehaṃ gantvā maṇiṃ upakacchake ṭhapetvā sāṭakaṃ pārupitvā āgamma udakacāṭiyaṃ pakkhipitvā pakkāmi. Mahājane paṭikkante rājamanussā cāṭiyaṃ hatthaṃ otāretvā maṇiṃ disvā āharitvā rañño adaṃsu. ‘‘Ānandattherena kira dassitanayena maṇi diṭṭho’’ti mahājano kolāhalaṃ akāsi. Te bhikkhū taṃ kāraṇaṃ tathāgatassa ārocentā imaṃ pavattiṃ ārocesuṃ. Satthā – ‘‘anacchariyaṃ, bhikkhave, yaṃ ānando manussānaṃ hatthāruḷhamaṇiṃ āharāpeyya<a name="V1.0130"></a>, yattha pubbe paṇḍitā attano ñāṇe ṭhatvā ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattānaṃ tiracchānagatānampi hatthāruḷhaṃ bhaṇḍaṃ āharāpetvā rañño adaṃsū’’ti vatvā –</p>
  686. <p class="gatha1">‘‘Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;</p>
  687. <p class="gathalast">Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍita’’nti. (jā. 1.1.92) –</p>
  688. <p class="unindented">Mahāsārajātakaṃ kathesi.</p>
  689. <p class="bodytext"><span class="bld">Na taṃ daḷha</span>nti taṃ bandhanaṃ thiranti na kathenti. <span class="bld">Yadāyasa</span>nti yaṃ āyasā kataṃ. <span class="bld">Sārattarattā</span>ti suṭṭhu rattarattā, sārattena vā rattā sārattarattā, sāraṃ idanti maññanāya rattāti attho. <span class="bld">Apekkhā</span>ti ālayo nikanti. <span class="bld">Āhū</span>ti kathenti. <span class="bld">Ohārina</span>nti catūsu apāyesu ākaḍḍhanakaṃ. <span class="bld">Sithila</span>nti na āyasādibandhanaṃ viya iriyāpathaṃ nivāretvā ṭhitaṃ. Tena hi bandhanena baddhā paradesampi gacchantiyeva. <span class="bld">Duppamuñca</span>nti aññatra lokuttarañāṇena muñcituṃ asakkuṇeyyanti. Dasamaṃ.</p>
  690. <p class="centered">Paṭhamo vaggo.</p>
  691. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  692. <p class="subhead">1. Sattajaṭilasuttavaṇṇanā</p>
  693. <p class="bodytext"><a name="para122"></a><a name="para122_sn1"></a><span class="paranum">122</span>. Dutiyavaggassa <a name="M1.0136"></a> paṭhame <a name="P1.0148"></a> <span class="bld">pubbārāme migāramātupāsāde</span>ti pubbārāmasaṅkhāte vihāre migāramātuyā pāsāde. Tatrāyaṃ anupubbikathā – atīte satasahassakappamatthake ekā upāsikā padumuttaraṃ bhagavantaṃ nimantetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa satasahassadānaṃ datvā bhagavato pādamūle nipajjitvā – ‘‘anāgate tumhādisassa buddhassa aggupaṭṭhāyikā homī’’ti patthanaṃ akāsi. Sā kappasatasahassaṃ devesu ca manussesu ca saṃsaritvā amhākaṃ bhagavato kāle bhaddiyanagare meṇḍakaputtassa dhanañcayaseṭṭhino gehe sumanadeviyā kucchismiṃ paṭisandhiṃ gaṇhi<a name="V1.0131"></a>. Jātakāle cassā visākhāti nāmaṃ akaṃsu. Sā yadā bhagavā bhaddiyanagaraṃ agamāsi, tadā pañcahi dārikāsatehi saddhiṃ bhagavato paccuggamanaṃ gatā paṭhamadassanamhiyeva sotāpannā ahosi. Aparabhāge sāvatthiyaṃ migāraseṭṭhiputtassa puṇṇavaḍḍhanakumārassa gehaṃ gatā. Tattha naṃ migāraseṭṭhi mātiṭṭhāne ṭhapesi, tasmā migāramātāti vuccati. Tāya kārite pāsāde.</p>
  694. <p class="bodytext"><span class="bld">Bahi dvārakoṭṭhake</span>ti pāsādadvārakoṭṭhakassa bahi, na vihāradvārakoṭṭhakassa. So kira pāsādo lohapāsādo viya samantā catudvārakoṭṭhakayuttena pākārena parikkhitto. Tesu pācīnadvārakoṭṭhakassa bahi pāsādacchāyāyaṃ pācīnalokadhātuṃ olokento paññatte varabuddhāsane nisinno hoti.</p>
  695. <p class="bodytext"><span class="bld">Parūḷhakacchanakhalomā</span>ti parūḷhakacchā parūḷhanakhā parūḷhalomā, kacchādīsu dīghalomā dīghanakhā cāti attho. <span class="bld">Khārivividha</span>nti vividhakhāriṃ nānappakārakaṃ pabbajitaparikkhārabhaṇḍakaṃ. <span class="bld">Avidūre atikkamantī</span>ti avidūramaggena nagaraṃ pavisanti. <span class="bld">Rājāhaṃ</span><a name="P1.0149"></a>, <span class="bld">bhante</span>ti ahaṃ, bhante, rājā pasenadi kosalo, mayhaṃ nāmaṃ tumhe jānāthāti. Kasmā pana rājā loke aggapuggalassa santike nisinno evarūpānaṃ naggabhogganissirikānaṃ añjaliṃ paggaṇhātīti. Saṅgaṇhanatthāya. Evaṃ hissa ahosi – ‘‘sacāhaṃ ettakampi etesaṃ na karissāmi<a name="M1.0137"></a>, ‘mayaṃ puttadāraṃ pahāya etassatthāya dubbhojanadukkhaseyyādīni anubhoma, ayaṃ amhākaṃ añjalimattampi na karotī’ti attanā diṭṭhaṃ sutaṃ paṭicchādetvā na katheyyuṃ. Evaṃ kate pana anigūhitvā kathessantī’’ti. Tasmā evamakāsi. Apica satthu ajjhāsayajānanatthaṃ evamakāsi.</p>
  696. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāsikacandana</span>nti saṇhacandanaṃ. <span class="bld">Mālāgandhavilepana</span>nti vaṇṇagandhatthāya mālaṃ, sugandhabhāvatthāya gandhaṃ, vaṇṇagandhatthāya vilepanañca dhārentena.</p>
  697. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvāsenā</span>ti sahavāsena. <span class="bld">Sīlaṃ veditabba</span>nti ayaṃ susīlo vā dussīlo vāti saṃvasantena upasaṅkamantena jānitabbo. <span class="bld">Tañca kho dīghena addhunā na ittara</span>nti tañca sīlaṃ dīghena kālena veditabbaṃ, na ittarena. Dvīhatīhañhi saṃyatākāro ca saṃvutindriyākāro ca na sakkā dassetuṃ. <span class="bld">Manasikarotā</span>ti sīlamassa pariggahessāmīti manasikarontena paccavekkhanteneva sakkā <a name="V1.0132"></a> jānituṃ, na itarena. <span class="bld">Paññavatā</span>ti tampi sappaññeneva paṇḍitena. Bālo hi manasikarontopi jānituṃ na sakkoti.</p>
  698. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃvohārenā</span>ti kathanena.</p>
  699. <p class="gatha1">‘‘Yo hi koci manussesu, vohāraṃ upajīvati;</p>
  700. <p class="gathalast">Evaṃ vāseṭṭha jānāhi, vāṇijo so na brāhmaṇo’’ti. (ma. ni. 2.457) –</p>
  701. <p class="unindented">Ettha hi byavahāro vohāro nāma. ‘‘Cattāro ariyavohārā cattāro anariyavohārā’’ti (dī. ni. 3.313) ettha cetanā. ‘‘Saṅkhā samaññā paññatti vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1315) ettha paññatti. ‘‘Vohāramattena so vohareyyā’’ti (saṃ. ni. 1.25) ettha kathā vohāro. Idhāpi esova adhippeto. Ekaccassa hi sammukhā kathā parammukhāya kathāya na sameti, parammukhā <a name="P1.0150"></a> kathā ca sammukhāya kathāya, tathā purimakathā ca pacchimakathāya, pacchimakathā ca purimakathāya. So kathenteneva sakkā jānituṃ ‘‘asuci eso puggalo’’ti. Sucisīlassa pana purimaṃ pacchimena, pacchimañca purimena sameti, sammukhākathitaṃ parammukhākathitena, parammukhākathitañca sammukhākathitena, tasmā kathentena sakkā sucibhāvo jānitunti pakāsento evamāha.</p>
  702. <p class="bodytext"><span class="bld">Thāmo</span>ti <a name="M1.0138"></a> ñāṇathāmo. Yassa hi ñāṇathāmo natthi, so uppannesu upaddavesu gahetabbaggahaṇaṃ katabbakiccaṃ apassanto advāragharaṃ paviṭṭho viya carati. Tenāha <span class="bld">āpadāsu kho, mahārāja, thāmo veditabbo</span>ti. <span class="bld">Sākacchāyā</span>ti saṃkathāya. Duppaññassa hi kathā udake geṇḍu viya uppalavati, paññavato kathentassa paṭibhānaṃ anantaraṃ hoti. Udakavipphanditeneva hi maccho khuddako vā mahanto vāti ñāyati. <span class="bld">Ocarakā</span>ti heṭṭhācarakā. <span class="bld">Carā</span> hi pabbatamatthakena carantāpi heṭṭhā – carakāva honti. <span class="bld">Ocaritvā</span>ti avacaritvā vīmaṃsitvā, taṃ taṃ pavattiṃ ñatvāti attho. <span class="bld">Rajojalla</span>nti rajañca jallañca. <span class="bld">Vaṇṇarūpenā</span>ti vaṇṇasaṇṭhānena. <span class="bld">Ittaradassanenā</span>ti lahukadassanena. <span class="bld">Viyañjanenā</span>ti parikkhārabhaṇḍakena. <span class="bld">Patirūpako mattikākuṇḍalovā</span>ti suvaṇṇakuṇḍalapatirūpako mattikākuṇḍalova. <span class="bld">Lohaḍḍhamāso</span>ti lohaḍḍhamāsako. Paṭhamaṃ.</p>
  703. <p class="subhead">2. Pañcarājasuttavaṇṇanā</p>
  704. <p class="bodytext"><a name="para123"></a><a name="para123_sn1"></a><span class="paranum">123</span>. Dutiye <a name="V1.0133"></a> <span class="bld">rūpā</span>ti nīlapītādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ. <span class="bld">Kāmānaṃ agga</span>nti etaṃ kāmānaṃ uttamaṃ seṭṭhanti rūpagaruko āha. Sesesupi eseva nayo. <span class="bld">Yato</span>ti yadā. <span class="bld">Manāpapariyanta</span>nti <a name="P1.0151"></a> manāpanipphattikaṃ manāpakoṭikaṃ. Tattha dve manāpāni puggalamanāpaṃ sammutimanāpañca. Puggalamanāpaṃ nāma yaṃ ekassa puggalassa iṭṭhaṃ kantaṃ hoti, tadeva aññassa aniṭṭhaṃ akantaṃ. Paccantavāsīnañhi gaṇḍuppādāpi iṭṭhā honti kantā manāpā, majjhimadesavāsīnaṃ atijegucchā. Tesañca moramaṃsādīni iṭṭhāni honti, itaresaṃ tāni atijegucchāni. Idaṃ puggalamanāpaṃ. Itaraṃ sammutimanāpaṃ.</p>
  705. <p class="bodytext">Iṭṭhāniṭṭhārammaṇaṃ nāma loke paṭivibhattaṃ natthi, vibhajitvā pana dassetabbaṃ. Vibhajantena ca na atiissarānaṃ mahāsammatamahāsudassanadhammāsokādīnaṃ vasena vibhajitabbaṃ. Tesañhi dippakappampi ārammaṇaṃ amanāpaṃ upaṭṭhāti. Atiduggatānaṃ dullabhannapānānaṃ vasenapi na vibhajitabbaṃ. Tesañhi kaṇājakabhattasitthānipi pūtimaṃsassa rasopi atimadhuro amatasadiso hoti. Majjhimānaṃ pana gaṇakamahāmattaseṭṭhi kuṭumbikavāṇijādīnaṃ kālena <a name="M1.0139"></a> iṭṭhaṃ kālena aniṭṭhaṃ labhamānānaṃ vasena vibhajitabbaṃ. Tañca panetaṃ ārammaṇaṃ javanaṃ paricchindituṃ na sakkoti. Javanañhi iṭṭhepi rajjati aniṭṭhepi, iṭṭhepi dussati aniṭṭhepi. Ekantato pana vipākacittaṃ iṭṭhāniṭṭhaṃ paricchindati. Kiñcāpi hi micchādiṭṭhikā buddhaṃ vā saṅghaṃ vā mahācetiyādīni vā uḷārāni ārammaṇāni disvā akkhīni pidahanti domanassaṃ āpajjanti, dhammasaddaṃ sutvā kaṇṇe thakenti, cakkhuviññāṇasotaviññāṇāni pana tesaṃ kusalavipākāneva honti. Kiñcāpi gūthasūkarādayo gūthagandhaṃ ghāyitvā khādituṃ labhissāmāti somanassajātā honti, gūthadassane pana nesaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tassa gandhaghāyane ghānaviññāṇaṃ, rasasāyane jivhāviññāṇañca akusalavipākameva hoti. Bhagavā pana puggalamanāpataṃ sandhāya <span class="bld">te ca, mahārāja, rūpā</span>tiādimāha.</p>
  706. <p class="bodytext"><span class="bld">Candanaṅgaliko</span>ti idaṃ tassa upāsakassa nāmaṃ. <span class="bld">Paṭibhāti maṃ bhagavā</span>ti bhagavā mayhaṃ ekaṃ kāraṇaṃ upaṭṭhāti paññāyati. Tassa te pañca rājāno āmuttamaṇikuṇḍale sajjitāya <a name="P1.0152"></a> āpānabhūmiyā nisinnavaseneva mahatā rājānubhāvena paramena issariyavibhavena āgantvāpi dasabalassa <a name="V1.0134"></a> santike ṭhitakālato paṭṭhāya divā padīpe viya udakābhisitte aṅgāre viya sūriyuṭṭhāne khajjopanake viya ca hatappabhe hatasobhe taṃ tathāgatañca tehi sataguṇena sahassaguṇena virocamānaṃ disvā, ‘‘mahantā vata bho buddhā nāmā’’ti paṭibhānaṃ udapādi. Tasmā evamāha.</p>
  707. <p class="bodytext"><span class="bld">Kokanada</span>nti padumassevetaṃ vevacanaṃ. <span class="bld">Pāto</span>ti kālasseva. <span class="bld">Siyā</span>ti bhaveyya. <span class="bld">Avītagandha</span>nti avigatagandhaṃ. <span class="bld">Aṅgīrasa</span>nti sammāsambuddhaṃ. Bhagavato hi aṅgato rasmiyo nikkhamanti, tasmā aṅgīrasoti vuccati. Yathā kokanadasaṅkhātaṃ padumaṃ pātova phullaṃ avītagandhaṃ siyā, evameva bhagavantaṃ aṅgīrasaṃ tapantaṃ ādiccamiva antalikkhe virocamānaṃ passāti ayamettha saṅkhepattho. <span class="bld">Bhagavantaṃ acchādesī</span>ti bhagavato adāsīti attho. Lokavohārato panettha īdisaṃ vacanaṃ hoti. So kira upāsako – ‘‘ete tathāgatassa guṇesu pasīditvā mayhaṃ pañca uttarāsaṅge <a name="M1.0140"></a> denti, ahampi te bhagavatova dassāmī’’ti cintetvā adāsi. Dutiyaṃ.</p>
  708. <p class="subhead">3. Doṇapākasuttavaṇṇanā</p>
  709. <p class="bodytext"><a name="para124"></a><a name="para124_sn1"></a><span class="paranum">124</span>. Tatiye <span class="bld">doṇapākakura</span>nti doṇapākaṃ kuraṃ, doṇassa taṇḍulānaṃ pakkabhattaṃ tadūpiyañca sūpabyañjanaṃ bhuñjatīti attho. <span class="bld">Bhuttāvī</span>ti pubbe bhattasammadaṃ vinodetvā muhuttaṃ vissamitvā buddhupaṭṭhānaṃ gacchati, taṃdivasaṃ pana bhuñjantova dasabalaṃ saritvā hatthe dhovitvā agamāsi. <span class="bld">Mahassāsī</span>ti tassa gacchato balavā bhattaparīḷāho udapādi, tasmā mahantehi assāsehi assasati, gattatopissa sedabindūni muccanti, tamenaṃ ubhosu passesu ṭhatvā yamakatālavaṇṭehi bījanti, buddhagāravena pana nipajjituṃ na ussahatīti idaṃ sandhāya ‘‘mahassāsī’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Imaṃ gāthaṃ abhāsī</span>ti, rājā bhojane <a name="P1.0153"></a> amattaññutāya kilamati, phāsu vihāraṃ dānissa karissāmīti cintetvā abhāsi. <span class="bld">Manujassā</span>ti sattassa. <span class="bld">Kahāpaṇasata</span>nti pātarāse paṇṇāsaṃ sāyamāse paṇṇāsanti evaṃ kahāpaṇasataṃ. <span class="bld">Pariyāpuṇitvā</span>ti raññā saddhiṃ thokaṃ gantvā ‘‘imaṃ maṅgalaasiṃ kassa dammi, mahārājā’’ti? Asukassa nāma dehīti so taṃ asiṃ datvā dasabalassa santikaṃ āgamma vanditvā ṭhitakova ‘‘gāthaṃ vadatha, bho gotamā’’ti vatvā bhagavatā vuttaṃ pariyāpuṇitvāti attho.</p>
  710. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhattābhihāre</span> <a name="V1.0135"></a> <span class="bld">sudaṃ bhāsatī</span>ti kathaṃ bhāsati? Bhagavatā anusiṭṭhiniyāmena. Bhagavā hi naṃ evaṃ anusāsi – ‘‘māṇava, imaṃ gāthaṃ naṭo viya pattapattaṭṭhāne mā avaca, rañño bhuñjanaṭṭhāne ṭhatvā paṭhamapiṇḍādīsupi avatvā vosānapiṇḍe gahite vadeyyāsi, rājā sutvāva bhattapiṇḍaṃ chaḍḍessati. Atha rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tāvatake taṇḍule hāreyyāsi, pātarāse ca vatvā sāyamāse mā vadeyyāsī’’ti. So sādhūti paṭissuṇitvā taṃdivasaṃ rañño pātarāsaṃ bhutvā gatattā sāyamāse bhagavato anusiṭṭhiniyāmena gāthaṃ abhāsi<a name="M1.0141"></a>. Rājā dasabalassa vacanaṃ saritvā bhattapiṇḍaṃ pātiyaṃyeva chaḍḍesi. Rañño hatthesu dhotesu pātiṃ apanetvā sitthāni gaṇetvā tadupiyaṃ byañjanaṃ ñatvā punadivase tattake taṇḍule hariṃsu.</p>
  711. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāḷikodanaparamatāya saṇṭhāsī</span>ti so kira māṇavo divase divase tathāgatassa santikaṃ gacchati, dasabalassa vissāsiko ahosi. Atha naṃ ekadivasaṃ pucchi ‘‘rājā kittakaṃ bhuñjatī’’ti? So ‘‘nāḷikodana’’nti āha. Vaṭṭissati ettāvatā purisabhāgo esa, ito paṭṭhāya gāthaṃ mā vadīti. Iti rājā tattheva saṇṭhāsi. <span class="bld">Diṭṭhadhammikena ceva atthena samparāyikena cā</span>ti ettha sallikhitasarīratā diṭṭhadhammikattho nāma, sīlaṃ samparāyikattho. Bhojane mattaññutā hi sīlaṅgaṃ nāma hotīti. Tatiyaṃ.</p>
  712. <p class="subhead">4. Paṭhamasaṅgāmasuttavaṇṇanā</p>
  713. <p class="bodytext"><a name="para125"></a><a name="para125_sn1"></a><span class="paranum">125</span>. Catutthe <a name="P1.0154"></a> <span class="bld">vedehiputto</span>ti <span class="bld">vedehī</span>ti paṇḍitādhivacanametaṃ, paṇḍititthiyā puttoti attho. <span class="bld">Caturaṅgini</span>nti hatthiassarathapattisaṅkhātehi catūhi aṅgehi samannāgataṃ. <span class="bld">Sannayhitvā</span>ti cammapaṭimuñcanādīhi sannāhaṃ kāretvā. <span class="bld">Saṅgāmesu</span>nti yujjhiṃsu. Kena kāraṇena? Mahākosalaraññā kira bimbisārassa dhītaraṃ dentena dvinnaṃ rajjānaṃ antare satasahassuṭṭhāno kāsigāmo nāma dhītu dinno. Ajātasattunā ca pitari mārite mātāpissa rañño viyogasokena nacirasseva matā. Tato rājā pasenadi kosalo – ‘‘ajātasattunā mātāpitaro māritā, mayhaṃ pitu santako gāmo’’ti tassatthāya aḍḍaṃ karoti. Ajātasattupi ‘‘mayhaṃ mātu santako’’ti tassa gāmassatthāya dvepi mātulabhāgineyyā yujjhiṃsu.</p>
  714. <p class="bodytext">Pāpā <a name="V1.0136"></a> devadattādayo mittā assāti <span class="bld">pāpamitto</span>. Teyevassa sahāyāti <span class="bld">pāpasahāyo</span>. Tesvevassa cittaṃ ninnaṃ sampavaṅkanti <span class="bld">pāpasampavaṅko</span>. Pasenadissa sāriputtattherādīnaṃ vasena kalyāṇamittāditā veditabbā. <span class="bld">Dukkhaṃ setī</span>ti jitāni hatthiādīni anusocanto dukkhaṃ sayissati. Idaṃ bhagavā puna tassa jayakāraṇaṃ disvā āha. <span class="bld">Jayaṃ veraṃ pasavatī</span>ti jinanto veraṃ pasavati, veripuggalaṃ labhati. Catutthaṃ.</p>
  715. <p class="subhead">5. Dutiyasaṅgāmasuttavaṇṇanā</p>
  716. <p class="bodytext"><a name="para126"></a><a name="para126_sn1"></a><span class="paranum">126</span>. Pañcame <a name="M1.0142"></a> <span class="bld">abbhuyyāsī</span>ti parājaye garahappatto ‘‘ārāmaṃ gantvā bhikkhūnaṃ kathāsallāpaṃ suṇāthā’’ti rattibhāge buddharakkhitena nāma vuḍḍhapabbajitena dhammarakkhitassa vuḍḍhapabbajitassa ‘‘sace rājā imañca upāyaṃ katvā gaccheyya, puna jineyyā’’ti vuttajayakāraṇaṃ sutvā abhiuyyāsi.</p>
  717. <p class="bodytext"><span class="bld">Yāvassa upakappatī</span>ti yāva tassa upakappati sayhaṃ hoti. <span class="bld">Yadā caññe</span>ti yadā aññe. <span class="bld">Vilumpantī</span>ti taṃ vilumpitvā <a name="P1.0155"></a> ṭhitapuggalaṃ vilumpanti. <span class="bld">Vilumpatī</span>ti vilumpiyati. <span class="bld">Ṭhānaṃ hi maññatī</span>ti ‘‘kāraṇa’’nti hi maññati. <span class="bld">Yadā</span>ti yasmiṃ kāle. <span class="bld">Jetāraṃ labhate jaya</span>nti jayanto puggalo pacchā jetārampi labhati. <span class="bld">Rosetāra</span>nti ghaṭṭetāraṃ. <span class="bld">Rosako</span>ti ghaṭṭako. <span class="bld">Kammavivaṭṭenā</span>ti kammapariṇāmena, tassa vilumpanakammassa vipākadānena. <span class="bld">So vilutto viluppatī</span>ti so vilumpako vilumpiyati. Pañcamaṃ.</p>
  718. <p class="subhead">6. Mallikāsuttavaṇṇanā</p>
  719. <p class="bodytext"><a name="para127"></a><a name="para127_sn1"></a><span class="paranum">127</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">upasaṅkamī</span>ti mallikāya deviyā gabbhavuṭṭhānakāle sūtigharaṃ paṭijaggāpetvā ārakkhaṃ datvā upasaṅkami. <span class="bld">Anattamano ahosī</span>ti, ‘‘duggatakulassa me dhītu mahantaṃ issariyaṃ dinnaṃ, sace puttaṃ alabhissa, mahantaṃ sakkāraṃ adhigamissa, tato dāni parihīnā’’ti anattamano ahosi. <span class="bld">Seyyā</span>ti dandhapaññasmā elamūgaputtato ekaccā itthīyeva seyyā. <span class="bld">Posā</span>ti posehi. <span class="bld">Janādhipā</span>ti janādhibhuṃ rājānaṃ ālapati. <span class="bld">Sassudevā</span>ti sassusasuradevatā. <span class="bld">Disampatī</span>ti disājeṭṭhakā. <span class="bld">Tādisā subhagiyā</span>ti tādisāya subhariyāya. Chaṭṭhaṃ.</p>
  720. <p class="subhead">7. Appamādasuttavaṇṇanā</p>
  721. <p class="bodytext"><a name="para128"></a><a name="para128_sn1"></a><span class="paranum">128</span>. Sattame <a name="V1.0137"></a> <span class="bld">samadhiggayhā</span>ti samadhiggaṇhitvā, ādiyitvāti attho. <span class="bld">Appamādo</span>ti kārāpakaappamādo. <span class="bld">Samodhāna</span>nti samavadhānaṃ upakkhepaṃ. <span class="bld">Evameva kho</span>ti hatthipadaṃ viya hi kārāpakaappamādo, sesapadajātāni viya avasesā catubhūmakā kusaladhammā. Te hatthipade sesapadāni viya <a name="M1.0143"></a><a name="P1.0156"></a> appamāde samodhānaṃ gacchanti, appamādassa anto parivattanti. Yathā ca hatthipadaṃ sesapadānaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ, evaṃ appamādo sesadhammānanti dasseti. Mahaggatalokuttaradhammānampi hesa paṭilābhakaṭṭhena lokiyopi samāno aggova hoti.</p>
  722. <p class="bodytext"><span class="bld">Appamādaṃ pasaṃsantī</span>ti ‘‘etāni āyuādīni patthayantena appamādova kātabbo’’ti appamādameva pasaṃsanti. Yasmā vā puññakiriyāsu paṇḍitā appamādaṃ pasaṃsanti, tasmā āyuādīni patthayantena appamādova kātabboti attho. <span class="bld">Atthābhisamayā</span>ti atthapaṭilābhā. Sattamaṃ.</p>
  723. <p class="subhead">8. Kalyāṇamittasuttavaṇṇanā</p>
  724. <p class="bodytext"><a name="para129"></a><a name="para129_sn1"></a><span class="paranum">129</span>. Aṭṭhame <span class="bld">so ca kho kalyāṇamittassā</span>ti so cāyaṃ dhammo kalyāṇamittasseva svākkhāto nāma hoti, na pāpamittassāti. Kiñcāpi hi dhammo sabbesampi svākkhātova, kalyāṇamittassa pana sussūsantassa saddahantassa atthaṃ pūreti bhesajjaṃ viya vaḷañjantassa na itarassāti. Tenetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Dhammo</span>ti cettha desanādhammo veditabbo.</p>
  725. <p class="bodytext"><span class="bld">Upaḍḍhamida</span>nti thero kira rahogato cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇadhammo nāma ovādake anusāsake kalyāṇamitte sati paccattapurisakāre ṭhitassa sampajjati, upaḍḍhaṃ kalyāṇamittato hoti, upaḍḍhaṃ paccattapurisakārato’’ti. Athassa etadahosi – ‘‘ahaṃ padesañāṇe ṭhito nippadesaṃ cintetuṃ na sakkomi, satthāraṃ pucchitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti. Tasmā satthāraṃ upasaṅkamitvā evamāha. <span class="bld">Brahmacariyassā</span>ti ariyamaggassa. <span class="bld">Yadidaṃ kalyāṇamittatā</span>ti yā esā kalyāṇamittatā nāma, sā upaḍḍhaṃ, tato upaḍḍhaṃ āgacchatīti attho. Iti therena ‘‘upaḍḍhupaḍḍhā sammādiṭṭhiādayo kalyāṇamittato āgacchanti, upaḍḍhupaḍḍhā paccattapurisakārato’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi <a name="V1.0138"></a> therassa ayaṃ manoratho, yathā pana bahūhi silāthambhe ussāpite, ‘‘ettakaṃ ṭhānaṃ asukena ussāpitaṃ, ettakaṃ asukenā’’ti vinibbhogo natthi, yathā ca mātāpitaro nissāya uppannesu puttesu ‘‘ettakaṃ mātito <a name="P1.0157"></a> nibbattaṃ, ettakaṃ pitito’’ti vinibbhogo natthi, evaṃ idhāpi avinibbhogadhammo hesa, ‘‘ettakaṃ sammādiṭṭhiādīnaṃ <a name="M1.0144"></a> kalyāṇamittato nibbattaṃ, ettakaṃ paccattapurisakārato’’ti na sakkā laddhuṃ, kalyāṇamittatāya pana upaḍḍhaguṇo labbhatīti therassa ajjhāsayena <span class="bld">upaḍḍhaṃ</span> nāma jātaṃ, sakalaguṇo paṭilabbhatīti bhagavato ajjhāsayena <span class="bld">sakalaṃ</span> nāma jātaṃ. <span class="bld">Kalyāṇamittatā</span>ti cetaṃ pubbabhāgapaṭilābhaṅgaṃ nāmāti gahitaṃ. Atthato kalyāṇamittaṃ nissāya laddhā sīlasamādhivipassanāvasena cattāro khandhā. Saṅkhārakkhandhotipi vadantiyeva.</p>
  726. <p class="bodytext"><span class="bld">Mā hevaṃ, ānandā</span>ti, ānanda, mā evaṃ abhaṇi, bahussuto tvaṃ sekhapaṭisambhidappatto aṭṭha vare gahetvā maṃ upaṭṭhahasi, catūhi acchariyabbhutadhammehi samannāgato, tādisassa evaṃ kathetuṃ na vaṭṭati. <span class="bld">Sakalameva hidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ kalyāṇamittatā</span>ti idaṃ bhagavā – ‘‘cattāro maggā cattāri phalāni tisso vijjā cha abhiññā sabbaṃ kalyāṇamittamūlakameva hotī’’ti sandhāyāha. Idāni vacībhedeneva kāraṇaṃ dassento <span class="bld">kalyāṇamittasseta</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">pāṭikaṅkha</span>nti pāṭikaṅkhitabbaṃ icchitabbaṃ, avassaṃbhāvīti attho.</p>
  727. <p class="bodytext"><span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sāsane. <span class="bld">Sammādiṭṭhiṃ bhāvetī</span>tiādīsu aṭṭhannaṃ ādipadānaṃyeva tāva ayaṃ saṅkhepavaṇṇanā – sammā dassanalakkhaṇā sammādiṭṭhi. Sammā abhiniropanalakkhaṇo sammāsaṅkappo. Sammā pariggahaṇalakkhaṇā sammāvācā. Sammā samuṭṭhāpanalakkhaṇo sammākammanto. Sammā vodāpanalakkhaṇā sammāājīvo. Sammā paggahalakkhaṇo sammāvāyāmo. Sammā upaṭṭhānalakkhaṇā sammāsati. Sammā samādhānalakkhaṇo sammāsamādhi.</p>
  728. <p class="bodytext">Tesu ekekassa tīṇi kiccāni honti. Seyyāthidaṃ – sammādiṭṭhi tāva aññehipi attano paccanīkakilesehi saddhiṃ micchādiṭṭhiṃ pajahati, nirodhaṃ ārammaṇaṃ karoti, sampayuttadhamme ca passati tappaṭicchādakamohavidhamanavasena asammohato. Sammāsaṅkappādayopi tatheva micchāsaṅkappādīni ca pajahanti, nirodhañca ārammaṇaṃ karonti. Visesato panettha sammādiṭṭhi sahajātadhamme sammā dasseti<a name="P1.0158"></a>. Sammāsaṅkappo sahajātadhamme abhiniropeti, sammāvācā sammā pariggaṇhāti, sammākammanto sammā <a name="M1.0145"></a> samuṭṭhāpeti, sammāājīvo sammā vodāpeti<a name="V1.0139"></a>, sammāvāyāmo sammā paggaṇhāti, sammāsati sammā upaṭṭhāpeti, sammāsamādhi sammā dahati.</p>
  729. <p class="bodytext">Apicesā sammādiṭṭhi nāma pubbabhāge nānākhaṇā nānārammaṇā hoti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Kiccato pana sammādiṭṭhi dukkhe ñāṇantiādīni cattāri nāmāni labhati. Sammāsaṅkappādayopi pubbabhāge nānākhaṇā nānārammaṇā honti, maggakāle ekakkhaṇā ekārammaṇā. Tesu sammāsaṅkappo kiccato nekkhammasaṅkappotiādīni tīṇi nāmāni labhati. Sammāvācādayo tayo viratiyopi honti cetanāyopi, maggakkhaṇe pana viratiyova. Sammāvāyāmo sammāsatīti idampi dvayaṃ kiccato sammappadhānasatipaṭṭhānavasena cattāri nāmāni labhati. Sammāsamādhi pana pubbabhāgepi maggakkhaṇepi sammāsamādhiyeva.</p>
  730. <p class="bodytext">Evaṃ tāva ‘‘sammādiṭṭhi’’ntiādinā nayena vuttānaṃ aṭṭhannaṃ ādipadānaṃyeva atthavaṇṇanaṃ ñatvā idāni <span class="bld">bhāveti vivekanissita</span>ntiādīsu evaṃ ñātabbo. <span class="bld">Bhāvetī</span>ti vaḍḍheti, attano cittasantāne punappunaṃ janeti, abhinibbattetīti attho. <span class="bld">Vivekanissita</span>nti vivekaṃ nissitaṃ, viveke vā nissitanti vivekanissitaṃ. <span class="bld">Viveko</span>ti vivittatā. Vivittatā cāyaṃ tadaṅgaviveko, vikkhambhana-samuccheda-paṭippassaddhi-nissaraṇavivekoti pañcavidho. Evametasmiṃ pañcavidhe viveke. <span class="bld">Vivekanissita</span>nti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca sammādiṭṭhiṃ bhāvetīti ayamattho veditabbo. Tathā hi ayaṃ ariyamaggabhāvanānuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ, ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ, maggakāle pana kiccato samucchedavivekanissitaṃ, ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ sammādiṭṭhiṃ bhāveti. Esa nayo <span class="bld">virāganissitā</span>dīsu. Vivekatthā eva hi virāgādayo<a name="P1.0159"></a>.</p>
  731. <p class="bodytext">Kevalañcettha vossaggo duvidho pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha <span class="bld">pariccāgavossaggo</span>ti vipassanākkhaṇe ca tadaṅgavasena, maggakkhaṇe ca samucchedavasena kilesappahānaṃ. <span class="bld">Pakkhandanavossaggo</span>ti vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe pana ārammaṇakaraṇena nibbānapakkhandanaṃ, tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake <a name="V1.0140"></a> atthavaṇṇanānaye <a name="M1.0146"></a> vaṭṭati. Tathā hi ayaṃ sammādiṭṭhi yathāvuttena pakārena kilese ca pariccajati, nibbānañca pakkhandati.</p>
  732. <p class="bodytext"><span class="bld">Vossaggapariṇāmi</span>nti iminā pana sakalena vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca, paripaccantaṃ paripakkañcāti idaṃ vuttaṃ hoti. Ayañhi ariyamaggabhāvanānuyutto bhikkhu yathā sammādiṭṭhi kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakkā hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Esa nayo sesamaggaṅgesu.</p>
  733. <p class="bodytext"><span class="bld">Āgammā</span>ti ārabbha sandhāya paṭicca. <span class="bld">Jātidhammā</span>ti jātisabhāvā jātipakatikā. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā sakalo ariyamaggopi kalyāṇamittaṃ nissāya labbhati, tasmā. <span class="bld">Handā</span>ti vavassaggatthe nipāto. <span class="bld">Appamādaṃ pasaṃsantī</span>ti appamādaṃ vaṇṇayanti, tasmā appamādo kātabbo. <span class="bld">Atthābhisamayā</span>ti atthapaṭilābhā. Aṭṭhamaṃ.</p>
  734. <p class="subhead">9. Paṭhamaaputtakasuttavaṇṇanā</p>
  735. <p class="bodytext"><a name="para130"></a><a name="para130_sn1"></a><span class="paranum">130</span>. Navame <span class="bld">divā divassā</span>ti divasassa divā, majjhanhikasamayeti attho. <span class="bld">Sāpateyya</span>nti dhanaṃ. <span class="bld">Ko pana vādo rūpiyassā</span>ti suvaṇṇarajatatambalohakāḷalohaphālakacchapakādibhedassa ghanakatassa ceva paribhogabhājanādibhedassa ca rūpiyabhaṇḍassa pana ko vādo? ‘‘Ettakaṃ nāmā’’ti kā paricchedakathāti attho. <span class="bld">Kaṇājaka</span>nti sakuṇḍakabhattaṃ. <span class="bld">Bilaṅgadutiya</span>nti kañjikadutiyaṃ. <span class="bld">Sāṇa</span>nti sāṇavākamayaṃ<a name="P1.0160"></a>. <span class="bld">Tipakkhavasana</span>nti tīṇi khaṇḍāni dvīsu ṭhānesu sibbitvā katanivāsanaṃ.</p>
  736. <p class="bodytext"><span class="bld">Asappuriso</span>ti lāmakapuriso. <span class="bld">Uddhaggika</span>ntiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhaṃ aggamassāti <span class="bld">uddhaggikā</span>. Saggassa hitā tatrupapattijananatoti <span class="bld">sovaggikā</span>. Nibbattaṭṭhānesu sukho vipāko assāti <span class="bld">sukhavipākā</span>. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ visesānaṃ nibbattanato <span class="bld">saggasaṃvattanikā</span>. Evarūpaṃ dakkhiṇadānaṃ na patiṭṭhāpetīti.</p>
  737. <p class="bodytext"><span class="bld">Sātodakā</span>ti madhurodakā. <span class="bld">Settodakā</span>ti vīcīnaṃ bhinnaṭṭhāne udakassa setatāya setodakā. <span class="bld">Supatitthā</span>ti <a name="V1.0141"></a> sundaratitthā. <span class="bld">Taṃ jano</span>ti <a name="M1.0147"></a> yena udakena sātodakā, taṃ udakaṃ jano bhājanāni pūretvā neva hareyya. <span class="bld">Na yathāpaccayaṃ vā kareyyā</span>ti, yaṃ yaṃ udakena udakakiccaṃ kātabbaṃ, taṃ taṃ na kareyya. <span class="bld">Tadapeyyamāna</span>nti taṃ apeyyamānaṃ. <span class="bld">Kiccakaro ca hotī</span>ti attanā kattabbakiccakaro ceva kusalakiccakaro ca, bhuñjati ca, kammante ca payojeti, dānañca detīti attho. Navamaṃ.</p>
  738. <p class="subhead">10. Dutiyaaputtakasuttavaṇṇanā</p>
  739. <p class="bodytext"><a name="para131"></a><a name="para131_sn1"></a><span class="paranum">131</span>. Dasame <span class="bld">piṇḍapātena paṭipādesī</span>ti piṇḍapātena saddhiṃ saṃyojesi, piṇḍapātaṃ adāsīti attho. <span class="bld">Pakkāmī</span>ti kenacideva rājupaṭṭhānādinā kiccena gato. <span class="bld">Pacchā vippaṭisārī ahosī</span>ti so kira aññesupi divasesu taṃ paccekasambuddhaṃ passati, dātuṃ panassa cittaṃ na uppajjati. Tasmiṃ pana divase ayaṃ padumavatideviyā tatiyaputto taggarasikhī paccekabuddho gandhamādanapabbate phalasamāpattisukhena vītināmetvā pubbaṇhasamaye vuṭṭhāya anotattadahe mukhaṃ dhovitvā manosilātale nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā pattacīvaramādāya abhiññāpādakaṃ catutthajjhānaṃ samāpajjitvā iddhiyā vehāsaṃ abbhuggantvā nagaradvāre oruyha cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya nagaravāsīnaṃ gharadvāresu sahassabhaṇḍikaṃ ṭhapento viya pāsādikehi abhikkantādīhi anupubbena seṭṭhino gharadvāraṃ sampatto. Taṃdivasañca <a name="P1.0161"></a> seṭṭhi pātova uṭṭhāya paṇītabhojanaṃ bhuñjitvā, gharadvārakoṭṭhake āsanaṃ paññāpetvā, dantantarāni sodhento nisinno hoti. So paccekabuddhaṃ disvā, taṃdivasaṃ pāto bhutvā nisinnattā dānacittaṃ uppādetvā, bhariyaṃ pakkosāpetvā, ‘‘imassa samaṇassa piṇḍapātaṃ dehī’’ti vatvā pakkāmi.</p>
  740. <p class="bodytext">Seṭṭhibhariyā cintesi – ‘‘mayā ettakena kālena imassa ‘dethā’ti vacanaṃ na sutapubbaṃ, dāpentopi ca ajja na yassa vā tassa vā dāpeti, vītarāgadosamohassa vantakilesassa ohitabhārassa paccekabuddhassa dāpeti, yaṃ vā taṃ vā adatvā paṇītaṃ piṇḍapātaṃ dassāmī’’ti, gharā nikkhamma paccekabuddhaṃ pañcapatiṭṭhitena vanditvā pattaṃ ādāya antonivesane paññattāsane nisīdāpetvā suparisuddhehi sālitaṇḍulehi bhattaṃ sampādetvā tadanurūpaṃ khādanīyaṃ byañjanaṃ supeyyañca sallakkhetvā pattaṃ pūretvā bahi gandhehi samalaṅkaritvā paccekabuddhassa hatthesu <a name="M1.0148"></a> patiṭṭhapetvā vandi. Paccekabuddho – ‘‘aññesampi paccekabuddhānaṃ saṅgahaṃ karissāmī’’ti <a name="V1.0142"></a> aparibhuñjitvāva anumodanaṃ katvā pakkāmi. Sopi kho seṭṭhi bāhirato āgacchanto paccekabuddhaṃ disvā mayaṃ ‘‘tumhākaṃ piṇḍapātaṃ dethā’’ti vatvā pakkantā, api vo laddhoti? Āma, seṭṭhi laddhoti. ‘‘Passāmī’’ti gīvaṃ ukkhipitvā olokesi. Athassa piṇḍapātagandho uṭṭhahitvā nāsāpuṭaṃ pahari. So cittaṃ saṃyametuṃ asakkonto pacchā vippaṭisārī āhosīti.</p>
  741. <p class="bodytext"><span class="bld">Varameta</span>ntiādi vippaṭisārassa uppannākāradassanaṃ. <span class="bld">Bhātu ca pana ekaputtakaṃ sāpateyyassa kāraṇā jīvitā voropesī</span>ti tadā kirassa avibhatteyeva kuṭumbe mātāpitaro ca jeṭṭhabhātā ca kālamakaṃsu. So bhātujāyāya saddhiṃyeva saṃvāsaṃ kappesi. Bhātu panassa eko putto hoti, taṃ vīthiyā kīḷantaṃ manussā vadanti – ‘‘ayaṃ dāso ayaṃ dāsī idaṃ yānaṃ idaṃ dhanaṃ tava santaka’’nti. So tesaṃ kathaṃ gahetvā – ‘‘ayaṃ dāso mayhaṃ santaka’’ntiādīni katheti.</p>
  742. <p class="bodytext">Athassa cūḷapitā cintesi – ‘‘ayaṃ dārako idāneva evaṃ kathesi, mahallakakāle kuṭumbaṃ majjhe bhindāpeyya, idānevassa kattabbaṃ karissāmī’’ti ekadivasaṃ vāsiṃ ādāya – ‘‘ehi putta, araññaṃ gacchāmā’’ti taṃ araññaṃ netvā viravantaṃ viravantaṃ māretvā āvāṭe <a name="P1.0162"></a> pakkhipitvā paṃsunā paṭicchādesi. Idaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Sattakkhattu</span>nti sattavāre. Pubbapacchimacetanāvasena cettha attho veditabbo. Ekapiṇḍapātadānasmiñhi ekāva cetanā dve paṭisandhiyo na deti, pubbapacchimacetanāhi panesa sattakkhattuṃ sagge, sattakkhattuṃ seṭṭhikule nibbatto. <span class="bld">Purāṇa</span>nti paccekasambuddhassa dinnapiṇḍapātacetanākammaṃ.</p>
  743. <p class="bodytext"><span class="bld">Pariggaha</span>nti pariggahitavatthu. <span class="bld">Anujīvino</span>ti ekaṃ mahākulaṃ nissāya paṇṇāsampi saṭṭhipi kulāni jīvanti, te manusse sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Sabbaṃ nādāya gantabba</span>nti sabbametaṃ na ādiyitvā gantabbaṃ. <span class="bld">Sabbaṃ nikkhippagāmina</span>nti sabbametaṃ nikkhippasabhāvaṃ, pariccajitabbasabhāvamevāti attho. Dasamaṃ.</p>
  744. <p class="centered">Dutiyo vaggo.</p>
  745. <p class="title">3. Tatiyavaggo</p>
  746. <p class="subhead">1. Puggalasuttavaṇṇanā</p>
  747. <p class="bodytext"><a name="para132"></a><a name="para132_sn1"></a><span class="paranum">132</span>. Tatiyavaggassa <a name="V1.0143"></a><a name="M1.0149"></a> paṭhame ‘‘nīce kule paccājāto’’tiādikena tamena yuttoti <span class="bld">tamo</span>. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamūpagamanato <span class="bld">tamaparāyaṇo</span>. Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti. ‘‘Ucce kule paccājāto’’tiādikena jotinā yuttato <span class="bld">joti,</span> ālokībhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi puna saggūpapattijotibhāvūpagamanato <span class="bld">jotiparāyaṇo</span>. Iminā nayena itarepi dve veditabbā.</p>
  748. <p class="bodytext"><span class="bld">Venakule</span>ti vilīvakārakule. <span class="bld">Nesādakule</span>ti migaluddakādīnaṃ kule. <span class="bld">Rathakārakule</span>ti cammakārakule. <span class="bld">Pukkusakule</span>ti pupphachaḍḍakakule. <span class="bld">Kasiravuttike</span>ti dukkhavuttike. <span class="bld">Dubbaṇṇo</span>ti paṃsupisācako viya jhāmakhāṇuvaṇṇo. <span class="bld">Duddasiko</span>ti vijātamātuyāpi amanāpadassano<a name="P1.0163"></a>. <span class="bld">Okoṭimako</span>ti lakuṇḍako. <span class="bld">Kāṇo</span>ti ekakkhikāṇo vā ubhayakkhikāṇo vā. <span class="bld">Kuṇī</span>ti ekahatthakuṇī vā ubhayahatthakuṇī vā. <span class="bld">Khañjo</span>ti ekapādakhañjo vā ubhayapādakhañjo vā. <span class="bld">Pakkhahato</span>ti hatapakkho pīṭhasappī. <span class="bld">Padīpeyyassā</span>ti telakapallakādino padīpaupakaraṇassa. <span class="bld">Evaṃ kho, mahārājā</span>ti ettha eko puggalo bahiddhā ālokaṃ adisvā mātukucchismiṃyeva kālaṃ katvā apāyesu nibbattanto sakalaṃ kappampi saṃsarati, sopi tamotamaparāyaṇova. So pana kuhakapuggalo bhaveyya. Kuhakassa hi evarūpā nibbatti hotīti vuttaṃ.</p>
  749. <p class="bodytext">Ettha ca ‘‘nīce kule paccājāto hoti caṇḍālakule vā’’tiādīhi āgamanavipatti ceva pubbuppannapaccayavipatti ca dassitā. <span class="bld">Dalidde</span>tiādīhi pavattapaccayavipatti. <span class="bld">Kasiravuttike</span>tiādīhi ājīvupāyavipatti. <span class="bld">Dubbaṇṇo</span>tiādīhi <a name="M1.0150"></a> attabhāvavipatti. <span class="bld">Bavhābādho</span>tiādīhi dukkhakāraṇasamāyogo. <span class="bld">Na lābhī</span>tiādīhi sukhakāraṇavipatti ceva upabhogavipatti ca. <span class="bld">Kāyena duccarita</span>ntiādīhi tamaparāyaṇabhāvassa kāraṇasamāyogo. <span class="bld">Kāyassa bhedā</span>tiādīhi samparāyikatamūpagamo. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.</p>
  750. <p class="bodytext"><span class="bld">Akkosatī</span>ti <a name="V1.0144"></a> dasahi akkosavatthūhi akkosati. <span class="bld">Paribhāsatī</span>ti, ‘‘kasmā tiṭṭhatha? Kiṃ tumhehi amhākaṃ kasikammādīni katānī’’tiādīhi? Paribhavavacanehi paribhāsati. <span class="bld">Rosako</span>ti ghaṭṭako. <span class="bld">Abyaggamanaso</span>ti ekaggacitto. Paṭhamaṃ.</p>
  751. <p class="subhead">2. Ayyikāsuttavaṇṇanā</p>
  752. <p class="bodytext"><a name="para133"></a><a name="para133_sn1"></a><span class="paranum">133</span>. Dutiye <span class="bld">jiṇṇā</span>ti jarājiṇṇā. <span class="bld">Vuḍḍhā</span>ti vayovuḍḍhā. <span class="bld">Mahallikā</span>ti jātimahallikā. <span class="bld">Addhagatā</span>ti addhaṃ cirakālaṃ atikkantā. <span class="bld">Vayoanuppattā</span>ti pacchimavayaṃ sampattā. <span class="bld">Piyā manāpā</span>ti rañño kira mātari matāya ayyikā mātuṭṭhāne ṭhatvā paṭijaggi, tenassa ayyikāya balavapemaṃ uppajji. Tasmā evamāha. <span class="bld">Hatthiratanenā</span>ti <a name="P1.0164"></a> satasahassagghanako hatthī satasahassagghanakena alaṅkārena alaṅkato hatthiratanaṃ nāma. <span class="bld">Assaratanepi</span> eseva nayo. <span class="bld">Gāmavaro</span>pi satasahassuṭṭhānakagāmova. <span class="bld">Sabbāni tāni bhedanadhammānī</span>ti tesu hi kiñci kariyamānameva bhijjati, kiñci katapariyositaṃ cakkato anapanītameva, kiñci apanetvā bhūmiyaṃ ṭhapitamattaṃ, kiñci tato paraṃ, evameva sattesupi koci paṭisandhiṃ gahetvā marati, koci mūḷhagabbhāya mātari mātukucchito anikkhantova, koci nikkhantamatto, koci tato paranti. Tasmā evamāha. Dutiyaṃ.</p>
  753. <p class="bodytext"><a name="para134"></a><a name="para134_sn1"></a><span class="paranum">134</span>. Tatiye sabbaṃ uttānameva. Tatiyaṃ.</p>
  754. <p class="subhead">4. Issattasuttavaṇṇanā</p>
  755. <p class="bodytext"><a name="para135"></a><a name="para135_sn1"></a><span class="paranum">135</span>. Catutthassa aṭṭhuppattiko nikkhepo. Bhagavato kira paṭhamabodhiyaṃ mahālābhasakkāro udapādi bhikkhusaṅghassa ca. Titthiyā hatalābhasakkārā hutvā kulesu evaṃ kanthentā vicaranti – ‘‘samaṇo gotamo <a name="M1.0151"></a> evamāha, ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ. Mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ. Mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti. Yuttaṃ nu kho sayampi bhikkhācāranissitena paresaṃ bhikkhācāranissitānaṃ catunnaṃ paccayānaṃ antarāyaṃ kātuṃ, ayuttaṃ karoti ananucchavika’’nti. Sā <a name="V1.0145"></a> kathā pattharamānā rājakulaṃ sampattā. Rājā sutvā cintesi – ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ tathāgato paresaṃ lābhantarāyaṃ kareyya. Ete tathāgatassa alābhāya ayasāya parisakkanti. Sacāhaṃ idheva ṭhatvā ‘mā evaṃ avocuttha, na satthā evaṃ kathetī’ti vadeyyaṃ, evaṃ sā kathā nijjhattiṃ na gaccheyya, imassa mahājanassa sannipatitakāleyeva naṃ nijjhāpessāmī’’ti ekaṃ chaṇadivasaṃ āgamento tuṇhī ahosi.</p>
  756. <p class="bodytext">Aparena <a name="P1.0165"></a> samayena mahāchaṇe sampatte ‘‘ayaṃ imassa kālo’’ti nagare bheriṃ carāpesi – ‘‘saddhā vā assaddhā vā sammādiṭṭhikā vā micchādiṭṭhikā vā geharakkhake dārake vā mātugāme vā ṭhapetvā avasesā ye vihāraṃ nāgacchanti, paññāsaṃ daṇḍo’’ti. Sayampi pātova nhatvā katapātarāso sabbābharaṇapaṭimaṇḍito mahatā balakāyena saddhiṃ vihāraṃ agamāsi. Gacchanto ca cintesi – ‘‘bhagavā tumhe kira evaṃ vadatha ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ…pe… na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti evaṃ pucchituṃ ayuttaṃ, pañhameva pucchissāmi, pañhaṃ kathento ca me bhagavā avasāne titthiyānaṃ vādaṃ bhañjissatī’’ti. So pañhaṃ pucchanto <span class="bld">kattha nu kho, bhante, dānaṃ dātabba</span>nti āha. <span class="bld">Yatthā</span>ti yasmiṃ puggale cittaṃ pasīdati, tasmiṃ dātabbaṃ, tassa vā dātabbanti attho.</p>
  757. <p class="bodytext">Evaṃ vutte rājā yehi manussehi titthiyānaṃ vacanaṃ ārocitaṃ, te olokesi. Te raññā olokitamattāva maṅkubhūtā adhomukhā pādaṅguṭṭhakena bhūmiṃ lekhamānā aṭṭhaṃsu. Rājā – ‘‘ekapadeneva, bhante, hatā titthiyā’’ti mahājanaṃ sāvento mahāsaddena abhāsi. Evañca pana bhāsitvā – ‘‘bhagavā cittaṃ nāma nigaṇṭhācelakaparibbājakādīsu yattha katthaci pasīdati<a name="M1.0152"></a>, kattha pana, bhante, dinnaṃ mahapphala’’nti pucchi. <span class="bld">Aññaṃ kho eta</span>nti, ‘‘mahārāja, aññaṃ tayā paṭhamaṃ pucchitaṃ, aññaṃ pacchā, sallakkhehi etaṃ, pañhākathanaṃ pana mayhaṃ bhāro’’ti vatvā <span class="bld">sīlavato kho</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">idha tyassā</span>ti idha te assa. <span class="bld">Samupabyūḷho</span>ti rāsibhūto. <span class="bld">Asikkhito</span>ti dhanusippe asikkhito. <span class="bld">Akatahattho</span>ti muṭṭhibandhādivasena asampāditahattho. <span class="bld">Akatayoggo</span>ti tiṇapuñjamattikāpuñjādīsu akataparicayo. <span class="bld">Akatūpāsano</span>ti rājarājamahāmattānaṃ adassitasarakkhepo. <span class="bld">Chambhī</span>ti pavedhitakāyo.</p>
  758. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāmacchando pahīno</span>tiādīsu arahattamaggena kāmacchando pahīno hoti, anāgāmimaggena byāpādo<a name="V1.0146"></a>, arahattamaggeneva thinamiddhaṃ, tathā uddhaccaṃ, tatiyeneva kukkuccaṃ, paṭhamamaggena vicikicchā pahīnā hoti. <span class="bld">Asekkhena</span> <a name="P1.0166"></a> <span class="bld">sīlakkhandhenā</span>ti asekkhassa sīlakkhandho asekkho sīlakkhandho nāma. Esa nayo sabbattha. Ettha ca purimehi catūhi padehi lokiyalokuttarasīlasamādhipaññāvimuttiyo kathitā. Vimuttiñāṇadassanaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti, taṃ lokiyameva.</p>
  759. <p class="bodytext"><span class="bld">Issatta</span>nti ususippaṃ. <span class="bld">Balavīriya</span>nti ettha balaṃ nāma vāyodhātu, <span class="bld">vīriyaṃ</span> kāyikacetasikavīriyameva. <span class="bld">Bhare</span>ti bhareyya. <span class="bld">Nāsūraṃ jātipaccayā</span>ti, ‘‘ayaṃ jātisampanno’’ti evaṃ jātikāraṇā asūraṃ na bhareyya.</p>
  760. <p class="bodytext"><span class="bld">Khantisoracca</span>nti ettha <span class="bld">khantī</span>ti adhivāsanakhanti, <span class="bld">soracca</span>nti arahattaṃ. <span class="bld">Dhammā</span>ti ete dve dhammā. <span class="bld">Assame</span>ti āvasathe. <span class="bld">Vivane</span>ti araññaṭṭhāne, nirudake araññe caturassapokkharaṇiādīni kārayeti attho. <span class="bld">Dugge</span>ti visamaṭṭhāne. <span class="bld">Saṅkamanānī</span>ti paṇṇāsahatthasaṭṭhihatthāni samokiṇṇaparisuddhavālikāni saṅkamanāni kareyya.</p>
  761. <p class="bodytext">Idāni etesu araññasenāsanesu vasantānaṃ bhikkhūnaṃ bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto <span class="bld">annaṃ pāna</span>ntiādimāha. Tattha<span class="bld"> senāsanānī</span>ti mañcapīṭhādīni. <span class="bld">Vippasannenā</span>ti khīṇāsavassa dentopi sakaṅkhena kilesamalinena cittena adatvā vippasanneneva cittena dadeyya. <span class="bld">Thanaya</span>nti gajjanto. <span class="bld">Satakkakū</span>ti satasikharo, anekakūṭoti attho. <span class="bld">Abhisaṅkhaccā</span>ti abhisaṅkharitvā samodhānetvā rāsiṃ katvā.</p>
  762. <p class="bodytext"><span class="bld">Āmodamāno</span>ti <a name="M1.0153"></a> tuṭṭhamānaso hutvā. <span class="bld">Pakiretī</span>ti dānagge vicirati, pakiranto viya vā dānaṃ deti. <span class="bld">Puññadhārā</span>ti anekadānacetanāmayā puññadhārā. <span class="bld">Dātāraṃ abhivassatī</span>ti yathā ākāse samuṭṭhitameghato nikkhantā udakadhārā pathaviṃ sinehayantī tementī kiledayantī abhivassati, evameva ayampi dāyakassa abbhantare uppannā puññadhārā tameva dātāraṃ anto sineheti pūreti abhisandeti. Tena vuttaṃ ‘‘dātāraṃ abhivassatī’’ti. Catutthaṃ.</p>
  763. <p class="subhead">5. Pabbatūpamasuttavaṇṇanā</p>
  764. <p class="bodytext"><a name="para136"></a><a name="para136_sn1"></a><span class="paranum">136</span>. Pañcame <a name="V1.0147"></a> <span class="bld">muddhāvasittāna</span>nti khattiyābhisekena muddhani avasittānaṃ katābhisekānaṃ. <span class="bld">Kāmagedhapariyuṭṭhitāna</span>nti kāmesu gedhena pariyuṭṭhitānaṃ abhibhūtānaṃ. <span class="bld">Janapadatthāvariyappattāna</span>nti <a name="P1.0167"></a> janapade thirabhāvappattānaṃ. <span class="bld">Rājakaraṇīyānī</span>ti rājakammāni rājūhi kattabbakiccāni. <span class="bld">Tesu khvāha</span>nti tesu ahaṃ. <span class="bld">Usukkamāpanno</span>ti byāpāraṃ āpanno. Esa kira rājā divasassa tikkhattuṃ bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchati, antarāgamanāni bahūnipi honti. Tassa nibaddhaṃ gacchato balakāyo mahāpi hoti appopi. Athekadivasaṃ pañcasatā corā cintayiṃsu – ‘‘ayaṃ rājā avelāya appena balena samaṇassa gotamassa upaṭṭhānaṃ gacchati, antarāmagge naṃ gahetvā rajjaṃ gaṇhissāmā’’ti. Te andhavane nilīyiṃsu. Rājāno ca nāma mahāpuññā honti. Atha tesaṃyeva abbhantarato eko puriso nikkhamitvā rañño ārocesi. Rājā mahantaṃ balakāyaṃ ādāya andhavanaṃ parivāretvā te sabbe gahetvā andhavanato yāva nagaradvārā maggassa ubhosu passesu yathā aññamaññaṃ cakkhunā cakkhuṃ upanibandhitvā olokenti, evaṃ āsannāni sūlāni ropāpetvā sūlesu uttāsesi. Idaṃ sandhāya evamāha.</p>
  765. <p class="bodytext">Atha satthā cintesi – ‘‘sacāhaṃ vakkhāmi, ‘mahārāja, mādise nāma sammāsambuddhe dhuravihāre vasante tayā evarūpaṃ dāruṇaṃ kammaṃ kataṃ, ayuttaṃ te kata’nti, athāyaṃ rājā maṅku hutvā santhambhituṃ na sakkuṇeyya, pariyāyena dhammaṃ kathentasseva me sallakkhessatī’’ti dhammadesanaṃ ārabhanto <a name="M1.0154"></a> <span class="bld">taṃ kiṃ maññasī</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">saddhāyiko</span>ti saddhātabbo, yassa tvaṃ vacanaṃ saddahasīti attho. <span class="bld">Paccayiko</span>ti tasseva vevacanaṃ, yassa vacanaṃ pattiyāyasīti attho. <span class="bld">Abbhasama</span>nti ākāsasamaṃ. <span class="bld">Nippothento āgacchatī</span>ti pathavitalato yāva akaniṭṭhabrahmalokā sabbe satte saṇhakaraṇīyaṃ tiṇacuṇṇaṃ viya karonto pisanto āgacchati.</p>
  766. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññatra dhammacariyāyā</span>ti ṭhapetvā dhammacariyaṃ aññaṃ kātabbaṃ natthi, dasakusalakammapathasaṅkhātā dhammacariyāva kattabbā, bhanteti – <span class="bld">samacariyā</span>dīni tasseva vevacanāni. <span class="bld">Ārocemī</span>ti ācikkhāmi. <span class="bld">Paṭivedayāmī</span>ti jānāpemi. <span class="bld">Adhivattatī</span>ti <a name="P1.0168"></a> ajjhottharati. <span class="bld">Hatthiyuddhānī</span>ti nāḷāgirisadise hemakappane nāge abhiruyha yujjhitabbayuddhāni. <span class="bld">Gatī</span>ti nipphatti. <span class="bld">Visayo</span>ti okāso, samatthabhāvo vā. Na hi sakkā tehi jarāmaraṇaṃ paṭibāhituṃ<a name="V1.0148"></a>. <span class="bld">Mantino mahāmattā</span>ti mantasampannā mahosadhavidhurapaṇḍitādisadisā mahāamaccā. <span class="bld">Bhūmigata</span>nti mahālohakumbhiyo pūretvā bhūmiyaṃ ṭhapitaṃ. <span class="bld">Vehāsaṭṭha</span>nti cammapasibbake pūretvā tulāsaṅghāṭādīsu laggetvā ceva niyyuhādīsu ca pūretvā ṭhapitaṃ. <span class="bld">Upalāpetu</span>nti aññamaññaṃ bhindituṃ. Yathā dve janā ekena maggena na gacchanti evaṃ kātuṃ.</p>
  767. <p class="bodytext"><span class="bld">Nabhaṃ āhaccā</span>ti ākāsaṃ pūretvā. <span class="bld">Evaṃ jarā ca maccu cā</span>ti idha dveyeva pabbatā gahitā, rājovāde pana ‘‘jarā āgacchati sabbayobbanaṃ vilumpamānā’’ti evaṃ jarā maraṇaṃ byādhi vipattīti cattāropete āgatāva. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā hatthiyuddhādīhi jarāmaraṇaṃ jinituṃ na sakkā, tasmā. <span class="bld">Saddhaṃ nivesaye</span>ti saddhaṃ niveseyya, patiṭṭhāpeyyāti. Pañcamaṃ.</p>
  768. <p class="centered">Tatiyo vaggo.</p>
  769. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  770. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  771. <p class="centered">Kosalasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  772. <a name="sn1_4"></a>
  773. <p class="chapter">4. Mārasaṃyuttaṃ</p>
  774. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  775. <p class="subhead">1. Tapokammasuttavaṇṇanā</p>
  776. <p class="bodytext"><a name="para137"></a><a name="para137_sn1"></a><span class="paranum">137</span>. Mārasaṃyuttassa <a name="V1.0149"></a><a name="P1.0169"></a><a name="M1.0155"></a> paṭhame <span class="bld">uruvelāyaṃ viharatī</span>ti paṭividdhasabbaññutaññāṇo uruvelagāmaṃ upanissāya viharati. <span class="bld">Paṭhamābhisambuddho</span>ti abhisambuddho hutvā paṭhamaṃ antosattāhasmiṃyeva. <span class="bld">Dukkarakārikāyā</span>ti chabbassāni katāya dukkarakārikāya. <span class="bld">Māro pāpimā</span>ti attano visayaṃ atikkamituṃ paṭipanne satte māretīti <span class="bld">māro</span>. Pāpe niyojeti, sayaṃ vā pāpe niyuttoti <span class="bld">pāpimā</span>. Aññānipissa kaṇho, adhipati, vasavattī, antako, namuci, pamattabandhūtiādīni bahūni nāmāni, idha pana nāmadvayameva gahitaṃ. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti – ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo ‘muttosmī’ti maññati, amuttabhāvamassa kathessāmī’’ti cintetvā upasaṅkami.</p>
  777. <p class="bodytext"><span class="bld">Tapokammā apakkammā</span>ti tapokammato apakkamitvā. <span class="bld">Aparaddho</span>ti ‘‘dūre tvaṃ suddhimaggā’’ti vadati. <span class="bld">Amaraṃ tapa</span>nti amaratapaṃ amarabhāvatthāya kataṃ lūkhatapaṃ, attakilamathānuyogo. <span class="bld">Sabbānatthāvahaṃ hotī</span>ti, ‘‘sabbaṃ tapaṃ mayhaṃ atthāvahaṃ na bhavatī’’ti ñatvā. <span class="bld">Phiyārittaṃva dhammanī</span>ti araññe thale phiyārittaṃ viya. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā araññe thale nāvaṃ ṭhapetvā bhaṇḍassa pūretvā mahājanā abhirūhitvā phiyārittaṃ gahetvā saṃkaḍḍheyyuṃ ceva uppīleyyuṃ ca, so mahājanassa vāyāmo ekaṅguladvaṅgulamattampi nāvāya gamanaṃ asādhento niratthako bhaveyya <a name="P1.0170"></a> na anatthāvaho, evameva ahaṃ ‘sabbaṃ amaraṃ tapaṃ anatthāvahaṃ hotī’ti ñatvā vissajjesinti.</p>
  778. <p class="bodytext">Idāni <a name="M1.0156"></a> taṃ amaraṃ tapaṃ pahāya yena maggena buddho jāto, taṃ dassento <span class="bld">sīla</span>ntiādimāha<a name="V1.0150"></a>. Tattha <span class="bld">sīla</span>nti vacanena sammāvācākammantājīvā gahitā, <span class="bld">samādhinā</span> sammāvāyāmasatisamādhayo, <span class="bld">paññāya</span> sammādiṭṭhisaṅkappā. <span class="bld">Maggaṃ bodhāya bhāvaya</span>nti imaṃ aṭṭhaṅgikameva ariyamaggaṃ bodhatthāya bhāvayanto. Ettha ca <span class="bld">bodhāyā</span>ti maggatthāya. Yathā hi yāgutthāya yāgumeva pacanti, pūvatthāya pūvameva pacanti, na aññaṃ kiñci karonti, evaṃ maggameva maggatthāya bhāveti. Tenāha ‘‘maggaṃ bodhāya bhāvaya’’nti. <span class="bld">Paramaṃ suddhi</span>nti arahattaṃ. <span class="bld">Nihato</span>ti tvaṃ mayā nihato parājito. Paṭhamaṃ.</p>
  779. <p class="subhead">2. Hatthirājavaṇṇasuttavaṇṇanā</p>
  780. <p class="bodytext"><a name="para138"></a><a name="para138_sn1"></a><span class="paranum">138</span>. Dutiye <span class="bld">rattandhakāratimisāya</span>nti rattiṃ andhabhāvakārake mahātame caturaṅge tamasi. <span class="bld">Abbhokāse nisinno hotī</span>ti gandhakuṭito nikkhamitvā caṅkamanakoṭiyaṃ pāsāṇaphalake mahācīvaraṃ sīse ṭhapetvā padhānaṃ pariggaṇhamāno nisinno hoti.</p>
  781. <p class="bodytext">Nanu ca tathāgatassa abhāvito vā maggo, appahīnā vā kilesā, appaṭividdhaṃ vā akuppaṃ, asacchikato vā nirodho natthi, kasmā evamakāsīti? Anāgate kulaputtānaṃ aṅkusatthaṃ. ‘‘Anāgate hi kulaputtā mayā gatamaggaṃ āvajjitvā abbhokāsavāsaṃ vasitabbaṃ maññamānā padhānakammaṃ karissantī’’ti sampassamāno satthā evamakāsi. <span class="bld">Mahā</span>ti mahanto. <span class="bld">Ariṭṭhako</span>ti kāḷako. <span class="bld">Maṇī</span>ti pāsāṇo. <span class="bld">Evamassa sīsaṃ hotī</span>ti evarūpaṃ tassa kāḷavaṇṇaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ mahāpāsāṇasadisaṃ sīsaṃ hoti.</p>
  782. <p class="bodytext"><span class="bld">Subhāsubha</span>nti dīghamaddhānaṃ saṃsaranto sundarāsundaraṃ vaṇṇaṃ katvā āgatosīti vadati. Atha vā <span class="bld">saṃsara</span>nti saṃsaranto āgacchanto. <span class="bld">Dīghamaddhāna</span>nti vasavattiṭṭhānato yāva uruvelāya dīghamaggaṃ, pure bodhāya vā chabbassāni <a name="P1.0171"></a> dukkarakārikasamayasaṅkhātaṃ dīghakālaṃ. <span class="bld">Vaṇṇaṃ katvā subhāsubha</span>nti sundarañca asundarañca nānappakāraṃ vaṇṇaṃ katvā anekavāraṃ mama santikaṃ āgatosīti attho. So kira vaṇṇo nāma natthi, yena <a name="M1.0157"></a> vaṇṇena māro vibhiṃsakatthāya bhagavato santikaṃ na āgatapubbo. Tena taṃ bhagavā evamāha. <span class="bld">Alaṃ te tenā</span>ti alaṃ tuyhaṃ etena māravibhiṃsākāradassanabyāpārena. Dutiyaṃ.</p>
  783. <p class="subhead">3. Subhasuttavaṇṇanā</p>
  784. <p class="bodytext"><a name="para139"></a><a name="para139_sn1"></a><span class="paranum">139</span>. Tatiye <a name="V1.0151"></a> <span class="bld">susaṃvutā</span>ti supihitā. <span class="bld">Na te māravasānugā</span>ti, māra, te tuyhaṃ vasānugā na honti. <span class="bld">Na te mārassa baddhagū</span>ti te tuyhaṃ mārassa baddhacarā sissā antevāsikā na honti. Tatiyaṃ.</p>
  785. <p class="subhead">4. Paṭhamamārapāsasuttavaṇṇanā</p>
  786. <p class="bodytext"><a name="para140"></a><a name="para140_sn1"></a><span class="paranum">140</span>. Catutthe <span class="bld">yoniso manasikārā</span>ti upāyamanasikārena. <span class="bld">Yoniso sammappadhānā</span>ti upāyavīriyena kāraṇavīriyena. <span class="bld">Vimuttī</span>ti arahattaphalavimutti. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti ‘‘ayaṃ attanā vīriyaṃ katvā arahattaṃ patvāpi na tussati, idāni aññesampi ‘pāpuṇāthā’ti ussāhaṃ karoti, paṭibāhessāmi na’’nti cintetvā abhāsi.</p>
  787. <p class="bodytext"><span class="bld">Mārapāsenā</span>ti kilesapāsena. <span class="bld">Ye dibbā ye ca mānusā</span>ti ye dibbā kāmaguṇasaṅkhātā mānusā kāmaguṇasaṅkhātā ca mārapāsā nāma atthi, sabbehi tehi tvaṃ baddhoti vadati. <span class="bld">Mārabandhanabaddho</span>ti mārabandhanena baddho, mārabandhane vā baddho. <span class="bld">Na me samaṇa mokkhasī</span>ti samaṇa tvaṃ mama visayato na muccissasi. Catutthaṃ.</p>
  788. <p class="subhead">5. Dutiyamārapāsasuttavaṇṇanā</p>
  789. <p class="bodytext"><a name="para141"></a><a name="para141_sn1"></a><span class="paranum">141</span>. Pañcame <span class="bld">muttāha</span>nti mutto ahaṃ. Purimaṃ suttaṃ antovasse vuttaṃ, idaṃ pana pavāretvā vuṭṭhavassakāle. <span class="bld">Cārika</span>nti anupubbagamanacārikaṃ. (Pavāretvā) divase divase yojanaparamaṃ <a name="P1.0172"></a> gacchantā carathāti vadati. <span class="bld">Mā ekena dve</span>ti ekamaggena dve janā mā agamittha. Evañhi gatesu ekasmiṃ dhammaṃ desente, ekena tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ hoti. Tasmā evamāha.</p>
  790. <p class="bodytext"><span class="bld">Ādikalyāṇa</span>nti ādimhi kalyāṇaṃ sundaraṃ bhaddakaṃ. Tathā majjhapariyosānesu. Ādimajjhapariyosānañca nāmetaṃ sāsanassa ca desanāya ca <a name="M1.0158"></a> vasena duvidhaṃ. Tattha sāsanassa sīlaṃ ādi, samathavipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sīlasamādhayo vā ādi<a name="V1.0152"></a>, vipassanāmaggā majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Sīlasamādhivipassanā vā ādi, maggo majjhaṃ, phalanibbānāni pariyosānaṃ. Desanāya pana catuppadikāya gāthāya tāva paṭhamapādo ādi, dutiyatatiyā majjhaṃ, catuttho pariyosānaṃ. Pañcapadachappadānaṃ paṭhamapādo ādi, avasānapādo pariyosānaṃ, avasesā majjhaṃ. Ekānusandhikasuttassa nidānaṃ ādi, ‘‘idamavocā’’ti pariyosānaṃ, sesaṃ majjhaṃ. Anekānusandhikassa majjhe bahūpi anusandhi majjhameva, nidānaṃ ādi, ‘‘idamavocā’’ti pariyosānaṃ.</p>
  791. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāttha</span>nti sātthakaṃ katvā desetha. <span class="bld">Sabyañjana</span>nti byañjanehi ceva padehi ca paripūraṃ katvā desetha. <span class="bld">Kevalaparipuṇṇa</span>nti sakalaparipuṇṇaṃ. <span class="bld">Parisuddha</span>nti nirupakkilesaṃ. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ. <span class="bld">Pakāsethā</span>ti āvikarotha.</p>
  792. <p class="bodytext"><span class="bld">Apparajakkhajātikā</span>ti paññācakkhumhi appakilesarajasabhāvā, dukūlasāṇiyā paṭicchannā viya catuppadikagāthāpariyosāne arahattaṃ pattuṃ samatthā santīti attho. <span class="bld">Assavanatā</span>ti assavanatāya. <span class="bld">Parihāyantī</span>ti alābhaparihāniyā dhammato parihāyanti. <span class="bld">Senānigamo</span>ti paṭhamakappikānaṃ senāya niviṭṭhokāse patiṭṭhitagāmo, sujātāya vā pitu senānī nāma nigamo. <span class="bld">Tenupasaṅkamissāmī</span>ti nāhaṃ tumhe uyyojetvā pariveṇādīni kāretvā upaṭṭhākādīhi paricariyamāno <a name="P1.0173"></a> viharissāmi, tiṇṇaṃ pana jaṭilānaṃ aḍḍhuḍḍhāni pāṭihāriyasahassāni dassetvā dhammameva desetuṃ upasaṅkamissāmīti. <span class="bld">Tenupasaṅkamī</span>ti, ‘‘ayaṃ samaṇo gotamo mahāyuddhaṃ vicārento viya, ‘mā ekena dve agamittha, dhammaṃ desethā’ti saṭṭhi jane uyyojeti, imasmiṃ pana ekasmimpi dhammaṃ desente mayhaṃ cittassādaṃ natthi, evaṃ bahūsu desentesu kuto bhavissati, paṭibāhāmi na’’nti cintetvā upasaṅkami. Pañcamaṃ.</p>
  793. <p class="subhead">6. Sappasuttavaṇṇanā</p>
  794. <p class="bodytext"><a name="para142"></a><a name="para142_sn1"></a><span class="paranum">142</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">soṇḍikākilañja</span>nti surākārakānaṃ piṭṭhapattharaṇakakilañjaṃ. <span class="bld">Kosalikā kaṃsapātī</span>ti kosalarañño rathacakkappamāṇā paribhogapāti<a name="M1.0159"></a>. <span class="bld">Gaḷagaḷāyante</span>ti gajjante. <span class="bld">Kammāragaggariyā</span>ti kammāruddhanapaṇāḷiyā. <span class="bld">Dhamamānāyā</span>ti bhastavātena pūriyamānāya. <span class="bld">Iti viditvā</span>ti – ‘‘samaṇo gotamo padhānamanuyutto sukhena nisinno, ghaṭṭayissāmi na’’nti vuttappakāraṃ <a name="V1.0153"></a> attabhāvaṃ māpetvā niyāmabhūmiyaṃ ito cito ca sañcarantaṃ vijjulatālokena disvā, ‘‘ko nu kho eso satto’’ti? Āvajjento, ‘‘māro aya’’nti evaṃ viditvā.</p>
  795. <p class="bodytext"><span class="bld">Suññagehānī</span>ti suññāgārāni. <span class="bld">Seyyā</span>ti seyyatthāya. Ṭhassāmi caṅkamissāmi nisīdissāmi nipajjissāmīti etadatthāya yo suññāgārāni sevatīti attho. <span class="bld">So muni attasaññato</span>ti so buddhamuni hatthapādakukkuccābhāvena saṃyatattabhāvo. <span class="bld">Vossajja careyya tattha so</span>ti so tasmiṃ attabhāve ālayaṃ nikantiṃ vossajjitvā pahāya careyya. <span class="bld">Patirūpaṃ hi tathāvidhassa ta</span>nti tādisassa taṃsaṇṭhitassa buddhamunino taṃ attabhāve nikantiṃ vossajjitvā caraṇaṃ nāma patirūpaṃ yuttaṃ anucchavikaṃ.</p>
  796. <p class="bodytext"><span class="bld">Carakā</span>ti sīhabyagghādikā sañcaraṇasattā. <span class="bld">Bheravā</span>ti saviññāṇakaaviññāṇakabheravā. Tattha saviññāṇakā sīhabyagghādayo, aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvammikādayo. Tepi hi tasmiṃ kāle yakkhā viya upaṭṭhahanti, rajjuvalliyādīni sabbāni sappā viya upaṭṭhahanti. <span class="bld">Tatthā</span>ti tesu bheravesu suññāgāragato <a name="P1.0174"></a> buddhamuni lomacalanamattakampi na karoti.</p>
  797. <p class="bodytext">Idāni aṭṭhānaparikappaṃ dassento <span class="bld">nabhaṃ phaleyyā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">phaleyyā</span>ti kākapadaṃ viya hīrahīraso phaleyya. <span class="bld">Caleyyā</span>ti pokkharapatte vātāhato udakabindu viya caleyya. <span class="bld">Sallampi ce urasi pakappayeyyu</span>nti tikhiṇasattisallaṃ cepi urasmiṃ cāreyeyyuṃ. <span class="bld">Upadhīsū</span>ti khandhūpadhīsu. <span class="bld">Tāṇaṃ na karontī</span>ti tikhiṇe salle urasmiṃ cāriyamāne bhayena gumbantarakandarādīni pavisantā tāṇaṃ karonti nāma. Buddhā pana samucchinnasabbabhayā evarūpaṃ tāṇaṃ nāma na karonti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  798. <p class="subhead">7. Supatisuttavaṇṇanā</p>
  799. <p class="bodytext"><a name="para143"></a><a name="para143_sn1"></a><span class="paranum">143</span>. Sattame <a name="M1.0160"></a> <span class="bld">pāde pakkhāletvā</span>ti utugāhāpanatthaṃ dhovitvā. Buddhānaṃ pana sarīre rajojallaṃ na upalimpati, udakampi pokkharapatte pakkhittaṃ viya vivaṭṭitvā gacchati. Apica kho dhotapādake gehe pāde dhovitvā pavisanaṃ pabbajitānaṃ vattaṃ. Tattha buddhānaṃ vattabhedo nāma natthi, vattasīse pana ṭhatvā dhovanti. Sace hi tathāgato neva nhāyeyya, na pāde dhoveyya, ‘‘nāyaṃ <a name="V1.0154"></a> manusso’’ti vadeyyuṃ. Tasmā manussakiriyaṃ amuñcanto dhovati. <span class="bld">Sato sampajāno</span>ti soppapariggāhakena satisampajaññena samannāgato. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti samaṇo gotamo sabbarattiṃ abbhokāse caṅkamitvā gandhakuṭiṃ pavisitvā niddāyati, ativiya sukhasayito bhavissati, ghaṭṭayissāmi nanti cintetvā upasaṅkami.</p>
  800. <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ soppasī</span>ti kiṃ supasi, kiṃ soppaṃ nāmidaṃ tavāti vadati. <span class="bld">Kiṃ nu soppasī</span>ti kasmā nu supasi? <span class="bld">Dubbhago viyā</span>ti mato viya, visaññī viya ca. <span class="bld">Suññamagāra</span>nti suññaṃ me gharaṃ laddhanti soppasīti vadati. <span class="bld">Sūriye uggate</span>ti sūriyamhi uṭṭhite. Idāni hi aññe bhikkhū sammajjanti<a name="P1.0175"></a>, pānīyaṃ upaṭṭhapenti, bhikkhācāragamanasajjā bhavanti, tvaṃ kasmā soppasiyeva.</p>
  801. <p class="bodytext"><span class="bld">Jālinī</span>ti tayo bhave ajjhottharitvā ṭhitena ‘‘ajjhattikassupādāya aṭṭhārasataṇhāvicaritānī’’tiādinā (vibha. 842) tena tena attano koṭṭhāsabhūtena jālena jālinī. <span class="bld">Visattikā</span>ti rūpādīsu tattha tattha visattatāya visamūlatāya visaparibhogatāya ca visattikā. <span class="bld">Kuhiñci netave</span>ti katthaci netuṃ. <span class="bld">Sabbūpadhi parikkhayā</span>ti sabbesaṃ khandhakilesābhisaṅkhārakāmaguṇabhedānaṃ upadhīnaṃ parikkhayā. <span class="bld">Kiṃ tavettha, mārā</span>ti, māra, tuyhaṃ kiṃ ettha? Kasmā tvaṃ uṇhayāguyaṃ nilīyituṃ asakkontī khuddakamakkhikā viya antanteneva ujjhāyanto āhiṇḍasīti. Sattamaṃ.</p>
  802. <p class="subhead">8. Nandatisuttavaṇṇanā</p>
  803. <p class="bodytext"><a name="para144"></a><a name="para144_sn1"></a><span class="paranum">144</span>. Aṭṭhamaṃ devatāsaṃyutte vuttatthameva. Aṭṭhamaṃ.</p>
  804. <p class="subhead">9. Paṭhamaāyusuttavaṇṇanā</p>
  805. <p class="bodytext"><a name="para145"></a><a name="para145_sn1"></a><span class="paranum">145</span>. Navame <a name="M1.0161"></a> <span class="bld">appaṃ vā bhiyyo</span>ti bhiyyo jīvanto aparaṃ vassasataṃ jīvituṃ na sakkoti, paṇṇāsaṃ vā saṭṭhi vā vassāni jīvati. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti samaṇo gotamo ‘‘manussānaṃ appamāyū’’ti katheti, dīghabhāvamassa kathessāmīti paccanīkasātatāya abhibhavitvā abhāsi.</p>
  806. <p class="bodytext"><span class="bld">Na</span> <a name="V1.0155"></a> <span class="bld">naṃ hīḷe</span>ti taṃ āyuṃ ‘‘appakamida’’nti na hīḷeyya. <span class="bld">Khīramatto vā</span>ti yathā daharo kumāro uttānaseyyako khīraṃ pivitvā dukūlacumbaṭake nipanno asaññī viya niddāyati, kassaci āyuṃ appaṃ vā dīghaṃ vāti na cinteti, evaṃ sappuriso. <span class="bld">Careyyādittasīso vā</span>ti āyuṃ parittanti ñatvā pajjalitasīso viya careyya. Navamaṃ.</p>
  807. <p class="subhead">10. Dutiyaāyusuttavaṇṇanā</p>
  808. <p class="bodytext"><a name="para146"></a><a name="para146_sn1"></a><span class="paranum">146</span>. Dasame <span class="bld">nemīva rathakubbara</span>nti yathā divasaṃ gacchantassa rathassa cakkanemi kubbaraṃ anupariyāyati na vijahati, evaṃ āyu anupariyāyatīti. Dasamaṃ.</p>
  809. <p class="centered">Paṭhamo vaggo.</p>
  810. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  811. <p class="subhead">1. Pāsāṇasuttavaṇṇanā</p>
  812. <p class="bodytext"><a name="para147"></a><a name="para147_sn1"></a><span class="paranum">147</span>. Dutiyavaggassa <a name="P1.0176"></a> paṭhame <span class="bld">nisinno</span>ti pubbe vuttanayeneva padhānaṃ pariggaṇhanto nisinno. Māropissa sukhanisinnabhāvaṃ ñatvā ghaṭṭayissāmīti upasaṅkamanto. <span class="bld">Padālesī</span>ti pabbatapiṭṭhe ṭhatvā pavijjhi. Pāsāṇā nirantarā aññamaññaṃ abhihanantā patanti. <span class="bld">Kevala</span>nti sakalaṃ. <span class="bld">Sabba</span>nti tasseva vevacanaṃ. Paṭhamaṃ.</p>
  813. <p class="subhead">2. Kinnusīhasuttavaṇṇanā</p>
  814. <p class="bodytext"><a name="para148"></a><a name="para148_sn1"></a><span class="paranum">148</span>. Dutiye <span class="bld">vicakkhukammāyā</span>ti parisāya paññācakkhuṃ vināsetukamyatāya. Buddhānaṃ panesa paññācakkhuṃ vināsetuṃ na sakkoti, parisāya bheravārammaṇaṃ <a name="M1.0162"></a> sāvento vā dassento vā sakkoti. <span class="bld">Vijitāvī nu maññasī</span>ti kiṃ nu tvaṃ ‘‘vijitavijayo aha’’nti maññasi? Mā evaṃ maññi, natthi te jayo. <span class="bld">Parisāsū</span>ti, aṭṭhasu parisāsu. <span class="bld">Balappattā</span>ti dasabalappattā. Dutiyaṃ.</p>
  815. <p class="subhead">3. Sakalikasuttavaṇṇanā</p>
  816. <p class="bodytext"><a name="para149"></a><a name="para149_sn1"></a><span class="paranum">149</span>. Tatiye <a name="V1.0156"></a> <span class="bld">mandiyā nū</span>ti mandabhāvena momūhabhāvena. <span class="bld">Udāhu kāveyyamatto</span>ti udāhu yathā kavi kabbaṃ cintento tena kabbakaraṇena matto sayati, evaṃ sayasi. <span class="bld">Sampacurā</span>ti bahavo. <span class="bld">Kimidaṃ soppase vā</span>ti kasmā idaṃ soppaṃ soppasiyeva? <span class="bld">Atthaṃ sameccā</span>ti atthaṃ samāgantvā pāpuṇitvā. Mayhaṃ hi asaṅgaho nāma saṅgahavipanno vā attho natthi. <span class="bld">Salla</span>nti tikhiṇaṃ sattisallaṃ. <span class="bld">Jaggaṃ na saṅke</span>ti yathā ekacco sīhapathādīsu jagganto saṅkati, tathā ahaṃ jaggantopi na saṅkāmi. <span class="bld">Napi bhemi sottu</span>nti yathā ekacco sīhapathādīsuyeva supituṃ bhāyati, evaṃ ahaṃ supitumpi na bhāyāmi. <span class="bld">Nānutapanti māma</span>nti yathā ācariyassa vā antevāsikassa vā aphāsuke jāte uddesaparipucchāya <a name="P1.0177"></a> ṭhitattā antevāsiṃ rattindivā atikkamantā anutapanti, evaṃ maṃ nānutapanti. Na hi mayhaṃ kiñci apariniṭṭhitakammaṃ nāma atthi. Tenevāha <span class="bld">hāniṃ na passāmi kuhiñci loke</span>ti. Tatiyaṃ.</p>
  817. <p class="subhead">4. Patirūpasuttavaṇṇanā</p>
  818. <p class="bodytext"><a name="para150"></a><a name="para150_sn1"></a><span class="paranum">150</span>. Catutthe <span class="bld">anurodhavirodhesū</span>ti rāgapaṭighesu. <span class="bld">Mā sajjittho tadācara</span>nti evaṃ dhammakathaṃ ācaranto mā laggi. Dhammakathaṃ kathentassa hi ekacce sādhukāraṃ dadanti, tesu rāgo uppajjati. Ekacce asakkaccaṃ suṇanti, tesu paṭigho uppajjati. Iti dhammakathiko anurodhavirodhesu sajjati nāma. Tvaṃ evaṃ mā sajjitthoti vadati. <span class="bld">Yadaññamanusāsatī</span>ti yaṃ aññaṃ anusāsati, taṃ. Sambuddho hitānukampī hitena anupakampati. Yasmā ca hitānukampī<a name="M1.0163"></a>, tasmā anurodhavirodhehi vippamutto tathāgatoti. Catutthaṃ.</p>
  819. <p class="subhead">5. Mānasasuttavaṇṇanā</p>
  820. <p class="bodytext"><a name="para151"></a><a name="para151_sn1"></a><span class="paranum">151</span>. Pañcame ākāse carantepi bandhatīti <span class="bld">antalikkhacaro. Pāso</span>ti rāgapāso. <span class="bld">Mānaso</span>ti manasampayutto. Pañcamaṃ.</p>
  821. <p class="subhead">6. Pattasuttavaṇṇanā</p>
  822. <p class="bodytext"><a name="para152"></a><a name="para152_sn1"></a><span class="paranum">152</span>. Chaṭṭhe <a name="V1.0157"></a> <span class="bld">pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ upādāyā</span>ti pañca upādānakkhandhe ādiyitvā, sabhāvasāmaññalakkhaṇavasena nānappakārato vibhajitvā dassento. <span class="bld">Sandassetī</span>ti khandhānaṃ sabhāvalakkhaṇādīni dasseti. <span class="bld">Samādapetī</span>ti gaṇhāpeti. <span class="bld">Samuttejetī</span>ti samādānamhi ussāhaṃ janeti. <span class="bld">Sampahaṃsetī</span>ti paṭividdhaguṇena vodāpeti jotāpeti. <span class="bld">Aṭṭhiṃ katvā</span>ti atthikaṃ katvā, ‘‘ayaṃ no adhigantabbo attho’’ti evaṃ sallakkhetvā tāya desanāya atthikā hutvā. <span class="bld">Manasi katvā</span>ti citte ṭhapetvā. <span class="bld">Sabbacetaso samannāharitvā</span>ti sabbena <a name="P1.0178"></a> tena kammakārakacittena samannāharitvā. <span class="bld">Ohitasotā</span>ti ṭhapitāsotā. <span class="bld">Abbhokāse nikkhittā</span>ti otāpanatthāya ṭhapitā.</p>
  823. <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpaṃ vedayitaṃ saññā</span>nti, ete rūpādayo tayo khandhā. <span class="bld">Yañca saṅkhata</span>nti iminā saṅkhārakkhandho gahito. <span class="bld">Evaṃ tattha virajjatī</span>ti ‘‘eso ahaṃ na homi, etaṃ mayhaṃ na hotī’’ti passanto evaṃ tesu khandhesu virajjati. <span class="bld">Khematta</span>nti khemībhūtaṃ attabhāvaṃ. Iminā phalakkhaṇaṃ dasseti. <span class="bld">Anvesa</span>nti bhavayonigatiṭhitisattāvāsasaṅkhātesu sabbaṭṭhānesu pariyesamānā. <span class="bld">Nājjhagā</span>ti na passīti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  824. <p class="subhead">7. Chaphassāyatanasuttavaṇṇanā</p>
  825. <p class="bodytext"><a name="para153"></a><a name="para153_sn1"></a><span class="paranum">153</span>. Sattame <span class="bld">phassāyatanāna</span>nti sañjātisamosaraṇaṭṭhena chadvārikassa phassassa āyatanānaṃ. <span class="bld">Bhayabheravaṃ sadda</span>nti meghadundubhiasanipātasaddasadisaṃ bhayajanakaṃ saddaṃ. <span class="bld">Pathavī maññe undrīyatī</span>ti ayaṃ mahāpathavī paṭapaṭasaddaṃ <a name="M1.0164"></a> kurumānā viya ahosi. <span class="bld">Ettha loko vimucchito</span>ti etesu chasu ārammaṇesu loko adhimucchito. <span class="bld">Māradheyya</span>nti mārassa ṭhānabhūtaṃ tebhūmakavaṭṭaṃ. Sattamaṃ.</p>
  826. <p class="subhead">8. Piṇḍasuttavaṇṇanā</p>
  827. <p class="bodytext"><a name="para154"></a><a name="para154_sn1"></a><span class="paranum">154</span>. Aṭṭhame <span class="bld">pāhunakāni bhavantī</span>ti tathārūpe nakkhatte tattha tattha pesetabbāni pāhunakāni bhavanti, āgantukapaṇṇākāradānāni vā. Sayaṃcaraṇadivase samavayajātigottā kumārakā <a name="V1.0158"></a> tato tato sannipatanti. Kumārikāyopi attano attano vibhavānurūpena alaṅkatā tahaṃ tahaṃ vicaranti. Tatra kumārikāyopi yathārucikānaṃ kumārakānaṃ paṇṇākāraṃ pesenti, kumārakāpi kumārikānaṃ aññasmiṃ asati antamaso mālāguḷenapi parikkhipanti. <span class="bld">Anvāviṭṭhā</span>ti anu āviṭṭhā. Taṃdivasaṃ kira pañcasatā <a name="P1.0179"></a> kumārikāyo uyyānakīḷaṃ gacchantiyo paṭipathe satthāraṃ disvā chaṇapūvaṃ dadeyyuṃ. Satthā tāsaṃ dānānumodanatthaṃ pakiṇṇakadhammadesanaṃ deseyya, desanāpariyosāne sabbāpi sotāpattiphale patiṭṭhaheyyuṃ. Māro tāsaṃ sampattiyā antarāyaṃ karissāmīti anvāvisi. Pāḷiyaṃ pana <span class="bld">mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthā</span>ti ettakaṃyeva vuttanti.</p>
  828. <p class="bodytext">Kiṃ pana satthā mārāvaṭṭanaṃ ajānitvā paviṭṭhoti? Āma ajānitvā. Kasmā? Anāvajjanatāya. Buddhānañhi – ‘‘asukaṭṭhāne bhattaṃ labhissāma, na labhissāmā’’ti āvajjanaṃ na ananucchavikaṃ. Paviṭṭho pana manussānaṃ upacārabhedaṃ disvā, ‘‘kiṃ ida’’nti? Āvajjento ñatvā, ‘‘āmisatthaṃ mārāvaṭṭanaṃ bhindituṃ ananucchavika’’nti abhinditvāva nikkhanto.</p>
  829. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti amittavijayena viya tuṭṭho sakalagāme kaṭacchumattampi bhattaṃ alabhitvā gāmato nikkhamantaṃ bhagavantaṃ gāmiyamanussavesena upasaṅkami. <span class="bld">Tathāhaṃ karissāmī</span>ti idaṃ so musā bhāsati. Evaṃ kirassa ahosi – ‘‘mayā evaṃ vutte puna pavisissati, atha naṃ gāmadārakā ‘sakalagāme caritvā kaṭacchubhikkhampi alabhitvā gāmato nikkhamma puna paviṭṭhosī’tiādīni <a name="M1.0165"></a> vatvā uppaṇḍessantī’’ti. Bhagavā pana – ‘‘sacāyaṃ maṃ evaṃ viheṭhessati muddhamasseva sattadhā phalissatī’’ti tasmiṃ anukampāya apavisitvā gāthādvayamāha.</p>
  830. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">pasavī</span>ti janesi nipphādesi. <span class="bld">Āsajjā</span>ti āsādetvā ghaṭṭetvā. <span class="bld">Na me pāpaṃ vipaccatī</span>ti mama pāpaṃ na paccati. <span class="bld">Nipphalaṃ eta</span>nti kiṃ nu tvaṃ evaṃ maññasi? Mā evaṃ maññi, atthi tayā katassa pāpassa phalanti dīpeti. <span class="bld">Kiñcana</span>nti maddituṃ samatthaṃ rāgakiñcanādi kilesajātaṃ. <span class="bld">Ābhassarā yathā</span>ti yathā ābhassarā devā sappītikajjhānena yāpentā pītibhakkhā nāma honti, evaṃ bhavissāmāti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  831. <p class="subhead">9. Kassakasuttavaṇṇanā</p>
  832. <p class="bodytext"><a name="para155"></a><a name="para155_sn1"></a><span class="paranum">155</span>. Navame <a name="V1.0159"></a><a name="P1.0180"></a> <span class="bld">nibbānapaṭisaṃyuttāyā</span>ti nibbānaṃ apadisitvā pavattāya. <span class="bld">Haṭahaṭakeso</span>ti purimakese pacchato, pacchimakese purato vāmapassakese dakkhiṇato, dakkhiṇapassakese vāmato pharitvā pharitvā vippakiṇṇakeso. <span class="bld">Mama cakkhusamphassaviññāṇāyatana</span>nti cakkhuviññāṇena sampayutto cakkhusamphassopi viññāṇāyatanampi mamevāti. Ettha ca cakkhusamphassena viññāṇasampayuttakā dhammā gahitā, viññāṇāyatanena sabbānipi cakkhudvāre uppannāni āvajjanādiviññāṇāni. Sotadvārādīsupi eseva nayo. Manodvāre pana <span class="bld">mano</span>ti sāvajjanakaṃ bhavaṅgacittaṃ. <span class="bld">Dhammā</span>ti ārammaṇadhammā. <span class="bld">Manosamphasso</span>ti sāvajjanena bhavaṅgena sampayuttaphasso. <span class="bld">Viññāṇāyatana</span>nti javanacittaṃ tadārammaṇampi vaṭṭati.</p>
  833. <p class="bodytext"><span class="bld">Taveva pāpima, cakkhū</span>ti yaṃ loke timirakācādīhi upaddutaṃ anekarogāyatanaṃ upakkavipakkaṃ antamaso kāṇacakkhupi, sabbaṃ taṃ taveva bhavatu. Rūpādīsupi eseva nayo.</p>
  834. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ vadantī</span>ti yaṃ bhaṇḍakaṃ ‘‘mama ida’’nti vadanti. <span class="bld">Ye vadanti mamanti cā</span>ti ye ca puggalā ‘‘mama’’nti vadanti. <span class="bld">Ettha ce te mano atthī</span>ti etesu ca ṭhānesu yadi cittaṃ atthi. <span class="bld">Na me samaṇa mokkhasī</span>ti samaṇa mayhaṃ visayato na muccissasi. <span class="bld">Yaṃ vadantī</span>ti yaṃ bhaṇḍakaṃ vadanti, na taṃ mayhaṃ. <span class="bld">Ye vadantī</span>ti yepi puggalā evaṃ vadanti, na te ahaṃ. <span class="bld">Na me maggampi dakkhasī</span>ti bhavayonigatiādīsu mayhaṃ gatamaggampi na passasi. Navamaṃ.</p>
  835. <p class="subhead">10. Rajjasuttavaṇṇanā</p>
  836. <p class="bodytext"><a name="para156"></a><a name="para156_sn1"></a><span class="paranum">156</span>. Dasame <a name="M1.0166"></a> <span class="bld">ahanaṃ aghātaya</span>nti ahanantena aghātayantena. <span class="bld">Ajinaṃ ajāpaya</span>nti parassa dhanajāniṃ akarontena akārāpentena. <span class="bld">Asocaṃ asocāpaya</span>nti asocantena asocāpayantena. Iti bhagavā adhammikarājūnaṃ rajje vijite daṇḍakarapīḷite manusse disvā kāruññavasena evaṃ cintesi. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti <a name="P1.0181"></a> ‘‘samaṇo gotamo ‘sakkā nu kho rajjaṃ kāretu’nti cintesi, rajjaṃ kāretukāmo bhavissati, rajjañca nāmetaṃ pamādaṭṭhānaṃ, rajjaṃ kārente sakkā otāraṃ labhituṃ, gacchāmi ussāhamassa janessāmī’’ti cintetvā upasaṅkami. <span class="bld">Iddhipādā</span>ti ijjhanakakoṭṭhāsā<a name="V1.0160"></a>. <span class="bld">Bhāvitā</span>ti vaḍḍhitā. <span class="bld">Bahulīkatā</span>ti punappunaṃ katā. <span class="bld">Yānīkatā</span>ti yuttayānaṃ viya katā. <span class="bld">Vatthukatā</span>ti patiṭṭhaṭṭhenavatthukatā. <span class="bld">Anuṭṭhitā</span>ti avijahitā niccānubaddhā. <span class="bld">Paricitā</span>ti sātaccakiriyāya suparicitā katā issāsassa avirādhitavedhihattho viya. <span class="bld">Susamāraddhā</span>ti suṭṭhu samāraddhā paripuṇṇabhāvanā. <span class="bld">Adhimucceyyā</span>ti cinteyya.</p>
  837. <p class="bodytext"><span class="bld">Pabbatassā</span>ti pabbato bhaveyya. <span class="bld">Dvittāvā</span>ti tiṭṭhatu eko pabbato, dvikkhattumpi tāva mahanto suvaṇṇapabbato ekassa nālaṃ, na pariyattoti attho. <span class="bld">Iti vidvā samañcare</span>ti evaṃ jānanto samaṃ careyya. <span class="bld">Yatonidāna</span>nti dukkhaṃ nāma pañcakāmaguṇanidānaṃ, taṃ yatonidānaṃ hoti, evaṃ yo adakkhi. <span class="bld">Kathaṃ nameyyā</span>ti so jantu tesu dukkhassa nidānabhūtesu kāmesu kena kāraṇena nameyya. <span class="bld">Upadhiṃ viditvā</span>ti kāmaguṇaupadhiṃ ‘‘saṅgo eso, lagganameta’’nti evaṃ viditvā. <span class="bld">Tasseva jantu vinayāya sikkhe</span>ti tasseva upadhissa vinayāya sikkheyya. Dasamaṃ.</p>
  838. <p class="centered">Dutiyo vaggo.</p>
  839. <p class="title">3. Tatiyavaggo</p>
  840. <p class="subhead">1. Sambahulasuttavaṇṇanā</p>
  841. <p class="bodytext"><a name="para157"></a><a name="para157_sn1"></a><span class="paranum">157</span>. Tatiyavaggassa paṭhame <span class="bld">jaṭaṇḍuvenā</span>ti jaṭācumbaṭakena. <span class="bld">Ajinakkhipanivattho</span>ti sakhuraṃ ajinacammaṃ ekaṃ nivattho ekaṃ pāruto. <span class="bld">Udumbaradaṇḍa</span>nti <a name="M1.0167"></a> appicchabhāvappakāsanatthaṃ īsakaṃ vaṅkaṃ udumbaradaṇḍaṃ gahetvā. <span class="bld">Etadavocā</span>ti loke brāhmaṇassa vacanaṃ nāma sussūsanti, brāhmaṇesupi pabbajitassa, pabbajitesupi mahallakassāti mahallakabrāhmaṇassa pabbajitavesaṃ gahetvā padhānabhūmiyaṃ kammaṃ karonte te bhikkhū upasaṅkamitvā hatthaṃ ukkhipitvā etaṃ ‘‘daharā bhavanto’’tiādivacanaṃ <a name="P1.0182"></a> avoca. <span class="bld">Okampetvā</span>ti hanukena uraṃ paharanto adhonataṃ katvā. <span class="bld">Jivhaṃ nillāletvā</span>ti kabaramahājivhaṃ nīharitvā uddhamadho ubhayapassesu ca lāletvā. <span class="bld">Tivisākha</span>nti tisākhaṃ. <span class="bld">Nalāṭika</span>nti bhakuṭiṃ, nalāṭe uṭṭhitaṃ valittayanti attho. <span class="bld">Pakkāmī</span>ti tumhe jānantānaṃ <a name="V1.0161"></a> vacanaṃ akatvā attanova tele paccissathāti vatvā ekaṃ maggaṃ gahetvā gato. Paṭhamaṃ.</p>
  842. <p class="subhead">2. Samiddhisuttavaṇṇanā</p>
  843. <p class="bodytext"><a name="para158"></a><a name="para158_sn1"></a><span class="paranum">158</span>. Dutiye <span class="bld">lābhā vata me, suladdhaṃ vata me</span>ti evarūpassa satthu ceva dhammassa ca sabrahmacārīnañca laddhattā mayhaṃ lābhā mayhaṃ suladdhanti. So kirāyasmā pacchā mūlakammaṭṭhānaṃ sammasitvā ‘‘arahattaṃ gahessāmī’’ti pāsādikaṃ tāva kammaṭṭhānaṃ gahetvā buddhadhammasaṅghaguṇe āvajjetvā cittakallataṃ uppādetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā nisinno. Tenassa evamahosi. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti ‘‘ayaṃ samiddhi bhikkhu pāsādikaṃ kammaṭṭhānaṃ gahetvā nisinnasadiso, yāva mūlakammaṭṭhānaṃ gahetvā arahattaṃ na gaṇhāti, tāvassa antarāyaṃ karissāmī’’ti upasaṅkami. <span class="bld">Gaccha tva</span>nti satthā sakalajambudīpaṃ olokento ‘‘tasmiṃyeva ṭhāne tassa kammaṭṭhānaṃ sappāyaṃ bhavissatī’’ti addasa, tasmā evamāha. <span class="bld">Satipaññā ca me buddhā</span>ti mayā sati ca paññā ca ñātā. <span class="bld">Karassu rūpānī</span>ti bahūnipi vibhiṃsakārahāni rūpāni karassu. <span class="bld">Neva maṃ byādhayissasī</span>ti maṃ neva vedhayissasi na kampassesi. Dutiyaṃ.</p>
  844. <p class="subhead">3. Godhikasuttavaṇṇanā</p>
  845. <p class="bodytext"><a name="para159"></a><a name="para159_sn1"></a><span class="paranum">159</span>. Tatiye <a name="M1.0168"></a> <span class="bld">isigilipasse</span>ti isigilissa nāma pabbatassa passe. <span class="bld">Kāḷasilāya</span>nti kāḷavaṇṇāya silāyaṃ. <span class="bld">Sāmayikaṃ cetovimutti</span>nti <a name="P1.0183"></a> appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccati, ārammaṇe ca adhimuccatīti lokiyasamāpatti sāmayikā cetovimutti nāma. <span class="bld">Phusī</span>ti paṭilabhi. <span class="bld">Parihāyī</span>ti kasmā yāva chaṭṭhaṃ parihāyi? Sābādhattā. Therassa kira vātapittasemhavasena anusāyiko ābādho atthi, tena samādhissa sappāye upakārakadhamme pūretuṃ na sakkoti, appitappitāya samāpattiyā parihāyati.</p>
  846. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃnūnāhaṃ satthaṃ āhareyya</span>nti so kira cintesi, yasmā parihīnajjhānassa kālaṅkaroto anibaddhā gati hoti, aparihīnajjhānassa nibaddhā gati hoti, brahmaloke nibbattati, tasmā satthaṃ āharitukāmo ahosi. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti – ‘‘ayaṃ samaṇo satthaṃ āharitukāmo, satthāharaṇañca <a name="V1.0162"></a> nāmetaṃ kāye ca jīvite ca anapekkhassa hoti. Yo evaṃ kāye ca jīvite ca anapekkho hoti, so mūlakammaṭṭhānaṃ sammasitvā arahattampi gahetuṃ samattho hoti, mayā pana paṭibāhitopi esa na oramissati, satthārā paṭibāhito oramissatī’’ti therassa atthakāmo viya hutvā yena bhagavā tenupasaṅkami.</p>
  847. <p class="bodytext"><span class="bld">Jalā</span>ti jalamānā. <span class="bld">Pāde vandāmi cakkhumā</span>ti pañcahi cakkhūhi cakkhumā tava pāde vandāmi. <span class="bld">Jutindharā</span>ti ānubhāvadharā. <span class="bld">Appattamānaso</span>ti appattaarahatto. <span class="bld">Sekho</span>ti sīlādīni sikkhamāno sakaraṇīyo. <span class="bld">Jane sutā</span>ti jane vissutā. <span class="bld">Satthaṃ āharitaṃ hotī</span>ti thero kira ‘‘kiṃ mayhaṃ iminā jīvitenā’’ti? Uttāno nipajjitvā satthena galanāḷiṃ chindi, dukkhā vedanā uppajjiṃsu. Thero vedanaṃ vikkhambhetvā taṃyeva vedanaṃ pariggahetvā satiṃ upaṭṭhapetvā mūlakammaṭṭhānaṃ sammasanto arahattaṃ patvā samasīsī hutvā parinibbāyi. <span class="bld">Samasīsī</span> nāma tividho hoti iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti.</p>
  848. <p class="bodytext">Tattha <a name="M1.0169"></a> yo ṭhānādīsu iriyāpathesu aññataraṃ adhiṭṭhāya – ‘‘imaṃ akopetvāva arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti vipassanaṃ paṭṭhapeti, athassa arahattappatti ca iriyāpathakopanañca ekappahāreneva hoti. Ayaṃ <span class="bld">iriyāpathasamasīsī</span> nāma. Yo pana cakkhurogādīsu aññatarasmiṃ <a name="P1.0184"></a> sati – ‘‘ito anuṭṭhitova arahattaṃ pāpuṇissāmī’’ti vipassanaṃ paṭṭhapeti, athassa arahattappatti ca rogato vuṭṭhānañca ekappahāreneva hoti. Ayaṃ <span class="bld">rogasamasīsī</span> nāma. Keci pana tasmiṃyeva iriyāpathe tasmiñca roge parinibbānavasenettha samasīsitaṃ paññāpenti. Yassa pana āsavakkhayo ca jīvitakkhayo ca ekappahāreneva hoti. Ayaṃ <span class="bld">jīvitasamasīsī</span> nāma. Vuttampi cetaṃ – ‘‘yassa puggalassa apubbaṃ acarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca, ayaṃ vuccati puggalo samasīsī’’ti (pu. pa. 16).</p>
  849. <p class="bodytext">Ettha ca pavattisīsaṃ kilesasīsanti dve sīsāni. Tattha <span class="bld">pavattisīsaṃ</span> nāma jīvitindriyaṃ, <span class="bld">kilesasīsaṃ</span> nāma avijjā. Tesu jīvitindriyaṃ cuticittaṃ khepeti, avijjā maggacittaṃ. Dvinnaṃ cittānaṃ ekato uppādo natthi. Maggānantaraṃ pana phalaṃ, phalānantaraṃ bhavaṅgaṃ, bhavaṅgato vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ vā hoti aparipuṇṇaṃ vā. Tikhiṇena asinā sīse chijjantepi <a name="V1.0163"></a> hi eko vā dve vā paccavekkhaṇavārā avassaṃ uppajjantiyeva, cittānaṃ pana lahuparivattitāya āsavakkhayo ca jīvitapariyādānañca ekakkhaṇe viya paññāyati.</p>
  850. <p class="bodytext"><span class="bld">Samūlaṃ taṇhamabbuyhā</span>ti avijjāmūlena samūlakaṃ taṇhaṃ arahattamaggena uppāṭetvā. <span class="bld">Parinibbuto</span>ti anupādisesanibbānena parinibbuto.</p>
  851. <p class="bodytext"><span class="bld">Vivattakkhandha</span>nti parivattakkhandhaṃ. <span class="bld">Semāna</span>nti uttānaṃ hutvā sayitaṃ hoti. Thero pana kiñcāpi uttānako sayito, tathāpissa dakkhiṇena passena paricitasayanattā sīsaṃ dakkhiṇatova parivattitvā ṭhitaṃ. <span class="bld">Dhūmāyitatta</span>nti dhūmāyitabhāvaṃ. Tasmiṃ hi khaṇe dhūmavalāhakā viya timiravalāhakā viya ca uṭṭhahiṃsu. <span class="bld">Viññāṇaṃ samanvesatī</span>ti paṭisandhicittaṃ pariyesati. <span class="bld">Appatiṭṭhitenā</span>ti paṭisandhiviññāṇena appatiṭṭhitena, appatiṭṭhitakāraṇāti attho. <span class="bld">Beluvapaṇḍuvīṇa</span>nti beluvapakkaṃ viya paṇḍuvaṇṇaṃ suvaṇṇamahāvīṇaṃ. <span class="bld">Ādāyā</span>ti kacche ṭhapetvā. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti <a name="P1.0185"></a> ‘‘godhikattherassa nibbattaṭṭhānaṃ na <a name="M1.0170"></a> jānāmi, samaṇaṃ gotamaṃ pucchitvā nikkaṅkho bhavissāmī’’ti khuddakadārakavaṇṇī hutvā upasaṅkami. <span class="bld">Nādhigacchāmī</span>ti na passāmi. <span class="bld">Sokaparetassā</span>ti sokena phuṭṭhassa. <span class="bld">Abhassathā</span>ti pādapiṭṭhiyaṃ patitā. Tatiyaṃ.</p>
  852. <p class="subhead">4. Sattavassānubandhasuttavaṇṇanā</p>
  853. <p class="bodytext"><a name="para160"></a><a name="para160_sn1"></a><span class="paranum">160</span>. Catutthe <span class="bld">satta vassānī</span>ti pure bodhiyā chabbassāni, bodhito pacchā ekaṃ vassaṃ. <span class="bld">Otārāpekkho</span>ti ‘‘sace samaṇassa gotamassa kāyadvārādīsu kiñcideva ananucchavikaṃ passāmi, codessāmi na’’nti evaṃ vivaraṃ apekkhamāno. <span class="bld">Alabhamāno</span>ti rathareṇumattampi avakkhalitaṃ apassanto. Tenāha –</p>
  854. <p class="gatha1">‘‘Satta vassāni bhagavantaṃ, anubandhiṃ padāpadaṃ;</p>
  855. <p class="gathalast">Otāraṃ nādhigacchissaṃ, sambuddhassa satīmato’’ti. (su. ni. 448);</p>
  856. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti ‘‘ajja samaṇaṃ gotamaṃ atigahetvā gamissāmī’’ti upasaṅkami.</p>
  857. <p class="bodytext"><span class="bld">Jhāyasī</span>ti <a name="V1.0164"></a> jhāyanto avajjhāyanto nisinnosīti vadati. <span class="bld">Vittaṃ nu jīno</span>ti sataṃ vā sahassaṃ vā jitosi nu. <span class="bld">Āguṃ nu gāmasmi</span>nti, kiṃ nu antogāme pamāṇātikkantaṃ pāpakammaṃ akāsi, yena aññesaṃ mukhaṃ oloketuṃ avisahanto araññe vicarasi? <span class="bld">Sakkhi</span>nti mittabhāvaṃ.</p>
  858. <p class="bodytext"><span class="bld">Palikhāyā</span>ti khaṇitvā. <span class="bld">Bhavalobhajappa</span>nti bhavalobhasaṅkhātaṃ taṇhaṃ. <span class="bld">Anāsavo jhāyāmī</span>ti nittaṇho hutvā dvīhi jhānehi jhāyāmi. <span class="bld">Pamattabandhū</span>ti māraṃ ālapati. So hi yekeci loke pamattā, tesaṃ bandhu.</p>
  859. <p class="bodytext"><span class="bld">Sace maggaṃ anubuddha</span>nti yadi tayā maggo anubuddho. <span class="bld">Apehī</span>ti apayāhi. <span class="bld">Amaccudheyya</span>nti <a name="P1.0186"></a> maccuno anokāsabhūtaṃ nibbānaṃ. <span class="bld">Pāragāmino</span>ti yepi pāraṃ gatā, tepi pāragāmino. Yepi pāraṃ gacchissanti, yepi pāraṃ gantukāmā, tepi pāragāmino.</p>
  860. <p class="bodytext"><span class="bld">Visūkāyikānī</span>ti <a name="M1.0171"></a> māravisūkāni. <span class="bld">Visevitānī</span>ti viruddhasevitāni, ‘‘appamāyu manussānaṃ, accayanti ahorattā’’ti vutte. ‘‘Dīghamāyu manussānaṃ, nāccayanti ahorattā’’tiādīni paṭilomakāraṇāni. <span class="bld">Vipphanditānī</span>ti, tamhi tamhi kāle hatthirājavaṇṇasappavaṇṇādidassanāni. <span class="bld">Nibbejanīyā</span>ti ukkaṇṭhanīyā.</p>
  861. <p class="bodytext"><span class="bld">Anupariyagā</span>tiādīsu kiñcāpi atītavacanaṃ kataṃ, attho pana vikappavasena veditabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā medavaṇṇaṃ pāsāṇaṃ vāyaso disvā – ‘‘api nāmettha muduṃ vindeyyāma, api assādo siyā’’ti anuparigaccheyya, atha so tattha assādaṃ alabhitvāva vāyaso etto apakkameyya, tato pāsāṇā apagaccheyya, evaṃ mayampi so kāko viya selaṃ gotamaṃ āsajja assādaṃ vā santhavaṃ vā alabhantā gotamā nibbinditvā apagacchāma. Catutthaṃ.</p>
  862. <p class="subhead">5. Māradhītusuttavaṇṇanā</p>
  863. <p class="bodytext"><a name="para161"></a><a name="para161_sn1"></a><span class="paranum">161</span>. Pañcame <span class="bld">abhāsitvā</span>ti ettha a-kāro nipātamattaṃ, bhāsitvāti attho. Abhāsayitvātipi <a name="V1.0165"></a> pāṭho. <span class="bld">Upasaṅkamiṃsū</span>ti ‘‘gopālakadārakaṃ viya daṇḍakena bhūmiṃ lekhaṃ datvā ativiya dummano hutvā nisinno. ‘Kinnu kho kāraṇa’nti? Pucchitvā, jānissāmā’’ti upasaṅkamiṃsu.</p>
  864. <p class="bodytext"><span class="bld">Socasī</span>ti cintesi. <span class="bld">Āraññamiva kuñjara</span>nti yathā araññato pesitagaṇikārahatthiniyo āraññakaṃ kuñjaraṃ itthikuttadassanena palobhetvā bandhitvā ānayanti, evaṃ ānayissāma. <span class="bld">Māradheyya</span>nti tebhūmakavaṭṭaṃ.</p>
  865. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasaṅkamiṃsū</span>ti – ‘‘tumhe thokaṃ adhivāsetha, mayaṃ taṃ <a name="P1.0187"></a> ānessāmā’’ti pitaraṃ samassāsetvā upasaṅkamiṃsu. <span class="bld">Uccāvacā</span>ti nānāvidhā. <span class="bld">Ekasataṃ ekasata</span>nti ekekaṃ sataṃ sataṃ katvā. <span class="bld">Kumārivaṇṇasata</span>nti iminā nayena kumāriattabhāvānaṃ sataṃ.</p>
  866. <p class="bodytext"><span class="bld">Atthassa</span> <a name="M1.0172"></a> <span class="bld">pattiṃ hadayassa santi</span>nti, dvīhipi padehi arahattameva kathesi. <span class="bld">Sena</span>nti kilesasenaṃ. Sā hi piyarūpasātarūpā nāma. <span class="bld">Ekāhaṃ jhāya</span>nti eko ahaṃ jhāyanto. <span class="bld">Sukhamanubodhi</span>nti arahattasukhaṃ anubujjhiṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – piyarūpaṃ sātarūpaṃ senaṃ jinitvā ahaṃ eko jhāyanto ‘‘atthassa pattiṃ hadayassa santi’’nti saṅkhaṃ gataṃ arahattasukhaṃ anubujjhiṃ. Tasmā janena mittasanthavaṃ na karomi, teneva ca me kāraṇena kenaci saddhiṃ sakkhī na sampajjatīti.</p>
  867. <p class="bodytext"><span class="bld">Kathaṃvihārībahulo</span>ti katamena vihārena bahulaṃ viharanto. <span class="bld">Aladdhā</span>ti alabhitvā. <span class="bld">Yo</span>ti nipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – katamena jhānena bahulaṃ jhāyantaṃ taṃ puggalaṃ kāmasaññā alabhitvāva paribāhirā hontīti.</p>
  868. <p class="bodytext"><span class="bld">Passaddhakāyo</span>ti catutthajjhānena assāsapassāsakāyassa passaddhattā passaddhakāyo. <span class="bld">Suvimuttacitto</span>ti arahattaphalavimuttiyā suṭṭhu vimuttacitto. <span class="bld">Asaṅkharāno</span>ti tayo kammābhisaṅkhāre anabhisaṅkharonto. <span class="bld">Anoko</span>ti anālayo. <span class="bld">Aññāya dhamma</span>nti catusaccadhammaṃ jānitvā. <span class="bld">Avitakkajhāyī</span>ti avitakkena catutthajjhānena jhāyanto. <span class="bld">Na kuppatī</span>tiādīsu dosena na kuppati, rāgena na sarati, mohena na thīno. Imesu tīsu mūlakilesesu gahitesu diyaḍḍhakilesasahassaṃ <a name="V1.0166"></a> gahitameva hoti. Paṭhamapadena vā byāpādanīvaraṇaṃ gahitaṃ, dutiyena kāmacchandanīvaraṇaṃ, tatiyena thinaṃ ādiṃ katvā sesanīvaraṇāni. Iti iminā nīvaraṇappahānena khīṇāsavaṃ dasseti.</p>
  869. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcoghatiṇṇo</span>ti pañcadvārikaṃ kilesoghaṃ tiṇṇo. <span class="bld">Chaṭṭha</span>nti manodvārikampi chaṭṭhaṃ kilesoghaṃ atari. Pañcoghaggahaṇena vā pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni<a name="P1.0188"></a>, chaṭṭhaggahaṇena pañcuddhambhāgiyāni veditabbāni. <span class="bld">Gaṇasaṅghacārī</span>ti gaṇe ca saṅghe ca caratīti satthā gaṇasaṅghacārī nāma. <span class="bld">Addhā carissantī</span>ti aññepi saddhā bahujanā ekaṃsena carissanti. <span class="bld">Aya</span>nti ayaṃ satthā. <span class="bld">Anoko</span>ti anālayo.</p>
  870. <p class="bodytext"><span class="bld">Acchejja</span> <a name="M1.0173"></a> <span class="bld">nessatī</span>ti acchinditvā nayissati, maccurājassa hatthato acchinditvā nibbānapāraṃ nayissatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Nayamānāna</span>nti nayamānesu.</p>
  871. <p class="bodytext"><span class="bld">Selaṃva sirasūhacca, pātāle gādhamesathā</span>ti mahantaṃ kūṭāgārappamāṇaṃ silaṃ sīse ṭhapetvā pātāle patiṭṭhagavesanaṃ viya. <span class="bld">Khāṇuṃva urasāsajjā</span>ti urasi khāṇuṃ paharitvā viya. <span class="bld">Apethā</span>ti apagacchatha. Imasmiṃ ṭhāne saṅgītikārā ‘‘idamavocā’’ti desanaṃ niṭṭhapetvā <span class="bld">daddallamānā</span>ti gāthaṃ āhaṃsu. Tattha <span class="bld">daddallamānā</span>ti ativiya jalamānā sobhamānā. <span class="bld">Āgañchu</span>nti āgatā. <span class="bld">Panudī</span>ti nīhari. <span class="bld">Tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto</span>ti yathā phalato bhaṭṭhaṃ simbalitūlaṃ vā poṭakitūlaṃ vā vāto panudati nīharati, evaṃ panudīti. Pañcamaṃ.</p>
  872. <p class="centered">Tatiyo vaggo.</p>
  873. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  874. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  875. <p class="centered">Mārasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  876. <a name="sn1_5"></a>
  877. <p class="chapter">5. Bhikkhunīsaṃyuttaṃ</p>
  878. <p class="subhead">1. Āḷavikāsuttavaṇṇanā</p>
  879. <p class="bodytext"><a name="para162"></a><a name="para162_sn1"></a><span class="paranum">162</span>. Bhikkhunīsaṃyuttassa <a name="V1.0167"></a><a name="P1.0189"></a><a name="M1.0174"></a> paṭhame <span class="bld">āḷavikā</span>ti āḷaviyaṃ jātā āḷavinagaratoyeva ca nikkhamma pabbajitā. <span class="bld">Andhavana</span>nti kassapasammāsambuddhassa cetiye navakammatthāya dhanaṃ samādapetvā āgacchantassa yasodharassa nāma dhammabhāṇakassa ariyapuggalassa akkhīni uppāṭetvā tattheva akkhibhedappattehi pañcahi corasatehi nivutthattā tato paṭṭhāya ‘‘andhavana’’nti saṅkhaṃ gataṃ vanaṃ. Taṃ kira sāvatthito dakkhiṇapasse gāvutamatte hoti rājārakkhāya guttaṃ. Tattha pavivekakāmā bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gacchanti. Tasmā ayampi kāyavivekatthinī yena taṃ vanaṃ, tenupasaṅkami. <span class="bld">Nissaraṇa</span>nti nibbānaṃ. <span class="bld">Paññāyā</span>ti paccavekkhaṇañāṇena. <span class="bld">Na tvaṃ jānāsi taṃ pada</span>nti tvaṃ etaṃ nibbānapadaṃ vā nibbānagāmimaggapadaṃ vā na jānāsi. <span class="bld">Sattisūlūpamā</span>ti vinivijjhanatthena sattisūlasadisā. <span class="bld">Khandhāsaṃ adhikuṭṭanā</span>ti khandhā tesaṃ adhikuṭṭanabhaṇḍikā. Paṭhamaṃ.</p>
  880. <p class="subhead">2. Somāsuttavaṇṇanā</p>
  881. <p class="bodytext"><a name="para163"></a><a name="para163_sn1"></a><span class="paranum">163</span>. Dutiye <span class="bld">ṭhāna</span>nti arahattaṃ. <span class="bld">Durabhisambhava</span>nti duppasahaṃ. <span class="bld">Dvaṅgulapaññāyā</span>ti parittapaññāya. Yasmā vā dvīhi aṅgulehi kappāsavaṭṭiṃ gahetvā suttaṃ kantanti, tasmā <a name="P1.0190"></a> itthī ‘‘dvaṅgulapaññā’’ti vuccati. <span class="bld">Ñāṇamhi vattamānamhī</span>ti phalasamāpattiñāṇe pavattamāne. <span class="bld">Dhammaṃ vipassato</span>ti catusaccadhammaṃ vipassantassa, pubbabhāge vā vipassanāya ārammaṇabhūtaṃ khandhapañcakameva. <span class="bld">Kiñci vā pana aññasmī</span>ti aññaṃ vā kiñci ‘‘ahaṃ asmī’’ti taṇhāmānadiṭṭhivasena yassa siyā. Dutiyaṃ.</p>
  882. <p class="subhead">3. Kisāgotamīsuttavaṇṇanā</p>
  883. <p class="bodytext"><a name="para164"></a><a name="para164_sn1"></a><span class="paranum">164</span>. Tatiye <a name="V1.0168"></a> <span class="bld">kisāgotamī</span>ti appamaṃsalohitatāya kisā, gotamīti panassā nāmaṃ. Pubbe kira sāvatthiyaṃ ekasmiṃ kule asītikoṭidhanaṃ sabbaṃ aṅgārāva jātaṃ. Kuṭumbiko aṅgārajātāni anīharitvā <a name="M1.0175"></a> – ‘‘avassaṃ koci puññavā bhavissati, tassa puññena puna pākatikaṃ bhavissatī’’ti suvaṇṇahiraññassa cāṭiyo pūretvā āpaṇe ṭhapetvā samīpe nisīdi. Athekā duggatakulassa dhītā – ‘‘aḍḍhamāsakaṃ gahetvā dārusākaṃ āharissāmī’’ti vīthiṃ gatā taṃ disvā kuṭumbikaṃ āha – ‘‘āpaṇe tāva dhanaṃ ettakaṃ, gehe kittakaṃ bhavissatī’’ti. Kiṃ disvā amma evaṃ kathesīti? Imaṃ hiraññasuvaṇṇanti. So ‘‘puññavatī esā bhavissatī’’ti tassā vasanaṭṭhānaṃ pucchitvā āpaṇe bhaṇḍaṃ paṭisāmetvā tassā mātāpitaro upasaṅkamitvā evamāha – ‘‘amhākaṃ gehe vayappatto dārako atthi, tassetaṃ dārikaṃ dethā’’ti. Kiṃ sāmi duggatehi saddhiṃ keḷiṃ karosīti? Mittasanthavo nāma duggatehipi saddhiṃ hoti, detha naṃ, kuṭumbasāminī bhavissatīti naṃ gahetvā gharaṃ ānesi. Sā saṃvāsamanvāya puttaṃ vijātā. Putto padasā āhiṇḍanakāle kālamakāsi. Sā duggatakule uppajjitvā mahākulaṃ gantvāpi ‘‘puttavināsaṃ pattāmhī’’ti uppannabalavasokā puttassa sarīrakiccaṃ vāretvā taṃ matakaḷevaraṃ ādāya nagare vippalapantī carati.</p>
  884. <p class="bodytext">Ekadivasaṃ mahatiyā buddhavīthiyā dasabalassa <a name="P1.0191"></a> santikaṃ gantvā – ‘‘puttassa me arogabhāvatthāya bhesajjaṃ detha bhagavā’’ti āha. Gaccha sāvatthiṃ āhiṇḍitvā yasmiṃ gehe matapubbo natthi, tato siddhatthakaṃ āhara, puttassa te bhesajjaṃ bhavissatīti. Sā nagaraṃ pavisitvā dhuragehato paṭṭhāya bhagavatā vuttanayena gantvā siddhatthakaṃ yācantī ghare ghare, ‘‘kuto tvaṃ evarūpaṃ gharaṃ passissasī’’ti vuttā katipayāni gehāni āhiṇḍitvā – ‘‘sabbesampi kirāyaṃ dhammatā, na mayhaṃ puttassevā’’ti sālāyaṃ chavaṃ chaḍḍetvā pabbajjaṃ yāci. Satthā ‘‘imaṃ pabbājetū’’ti bhikkhuniupassayaṃ pesesi. Sā khuraggeyeva arahattaṃ pāpuṇi. Imaṃ theriṃ sandhāya ‘‘atha kho kisāgotamī’’ti vuttaṃ.</p>
  885. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekamāsī</span>ti ekā āsi. <span class="bld">Rudammukhī</span>ti rudamānamukhī viya. <span class="bld">Accantaṃ mataputtāmhī</span>ti ettha <a name="V1.0169"></a> antaṃ atītaṃ accantaṃ, bhāvanapuṃsakametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā puttamaraṇaṃ antaṃ atītaṃ hoti, evaṃ mataputtā ahaṃ, idāni mama puna puttamaraṇaṃ nāma natthi. <span class="bld">Purisā etadantikā</span>ti purisāpi me etadantikāva<a name="M1.0176"></a>. Yo me puttamaraṇassa anto, purisānampi me esevanto, abhabbā ahaṃ idāni purisaṃ gavesitunti. <span class="bld">Sabbattha vihatā nandī</span>ti sabbesu khandhāyatanadhātubhavayonigatiṭhitinivāsesu mama taṇhānandī vihatā. <span class="bld">Tamokkhandho</span>ti avijjākkhandho. <span class="bld">Padālito</span>ti ñāṇena bhinno. Tatiyaṃ.</p>
  886. <p class="subhead">4. Vijayāsuttavaṇṇanā</p>
  887. <p class="bodytext"><a name="para165"></a><a name="para165_sn1"></a><span class="paranum">165</span>. Catutthe <span class="bld">pañcaṅgikenā</span>ti ātataṃ vitataṃ ātatavitataṃ ghanaṃ susiranti evaṃ pañcaṅgasamannāgatena. <span class="bld">Niyyātayāmi tuyhevā</span>ti sabbe tuyhaṃyeva demi. <span class="bld">Nāhaṃ tenatthikā</span>ti nāhaṃ tena atthikā. <span class="bld">Pūtikāyenā</span>ti suvaṇṇavaṇṇopi kāyo niccaṃ uggharitapaggharitaṭṭhena pūtikāyova, tasmā evamāha. <span class="bld">Bhindanenā</span>ti bhijjanasabhāvena. <span class="bld">Pabhaṅgunā</span>ti cuṇṇavicuṇṇaṃ āpajjanadhammena. <span class="bld">Aṭṭīyāmī</span>ti aṭṭā pīḷitā homi. <span class="bld">Harāyāmī</span>ti lajjāmi. <span class="bld">Santā samāpattī</span>ti <a name="P1.0192"></a> aṭṭhavidhā lokiyasamāpatti ārammaṇasantatāya aṅgasantatāya ca santāti vuttā. <span class="bld">Sabbatthā</span>ti sabbesu rūpārūpabhavesu, tesaṃ dvinnaṃ bhavānaṃ gahitattā gahite kāmabhave aṭṭhasu ca samāpattīsūti etesu sabbesu ṭhānesu mayhaṃ avijjātamo vihatoti vadati. Catutthaṃ.</p>
  888. <p class="subhead">5. Uppalavaṇṇāsuttavaṇṇanā</p>
  889. <p class="bodytext"><a name="para166"></a><a name="para166_sn1"></a><span class="paranum">166</span>. Pañcame <span class="bld">supupphitagga</span>nti aggato paṭṭhāya suṭṭhu pupphitaṃ sālarukkhaṃ. <span class="bld">Na catthi te dutiyā vaṇṇadhātū</span>ti tava vaṇṇadhātusadisā dutiyā vaṇṇadhātu natthi, tayā sadisā aññā bhikkhunī natthīti vadati. <span class="bld">Idhāgatā tādisikā bhaveyyu</span>nti yathā tvaṃ idhāgatā kiñci santhavaṃ vā sinehaṃ vā na labhasi, evamevaṃ tepi tayāva sadisā bhaveyyuṃ. <span class="bld">Pakhumantarikāya</span>nti dvinnaṃ akkhīnaṃ majjhe nāsavaṃsepi tiṭṭhantiṃ maṃ na passasi. <span class="bld">Vasībhūtamhī</span>ti vasībhūtā asmi. Pañcamaṃ.</p>
  890. <p class="subhead">6. Cālāsuttavaṇṇanā</p>
  891. <p class="bodytext"><a name="para167"></a><a name="para167_sn1"></a><span class="paranum">167</span>. Chaṭṭhe <a name="V1.0170"></a> <span class="bld">ko nu taṃ idamādapayī</span>ti ko nu mandabuddhi bālo taṃ evaṃ gāhāpesi? <span class="bld">Pariklesa</span>nti aññampi nānappakāraṃ upaddavaṃ. Idāni yaṃ māro āha <a name="M1.0177"></a> – ‘‘ko nu taṃ idamādapayī’’ti, taṃ maddantī – ‘‘na maṃ andhabālo ādapesi, loke pana aggapuggalo satthā dhammaṃ desesī’’ti dassetuṃ, <span class="bld">buddho</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sacce nivesayī</span>ti paramatthasacce nibbāne nivesesi. <span class="bld">Nirodhaṃ appajānantā</span>ti nirodhasaccaṃ ajānantā. Chaṭṭhaṃ.</p>
  892. <p class="subhead">7. Upacālāsuttavaṇṇanā</p>
  893. <p class="bodytext"><a name="para168"></a><a name="para168_sn1"></a><span class="paranum">168</span>. Sattame <a name="P1.0193"></a> <span class="bld">enti māravasaṃ punā</span>ti punappunaṃ maraṇamārakilesamāradevaputtamārānaṃ vasaṃ āgacchanti. <span class="bld">Padhūpito</span>ti santāpito. <span class="bld">Agati yattha mārassā</span>ti yattha tuyhaṃ mārassa agati. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ nibbāne. Sattamaṃ.</p>
  894. <p class="subhead">8. Sīsupacālāsuttavaṇṇanā</p>
  895. <p class="bodytext"><a name="para169"></a><a name="para169_sn1"></a><span class="paranum">169</span>. Aṭṭhame <span class="bld">samaṇī viya dissasī</span>ti samaṇisadisā dissasi. <span class="bld">Kimiva carasi momūhā</span>ti kiṃ kāraṇā momūhā viya carasi? <span class="bld">Ito bahiddhā</span>ti imamhā sāsanā bahi. Pāsaṃ ḍentīti <span class="bld">pāsaṇḍā,</span> sattānaṃ cittesu diṭṭhipāsaṃ khipantīti attho. Sāsanaṃ pana pāse moceti, tasmā pāsaṇḍoti na vuccati, ito bahiddhāyeva pāsaṇḍā honti. <span class="bld">Pasīdantī</span>ti saṃsīdanti lagganti.</p>
  896. <p class="bodytext">Idāni ‘‘kaṃ nu uddissa muṇḍāsī’’ti pañhaṃ kathentī <span class="bld">atthi sakyakule jāto</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sabbābhibhū</span>ti sabbāni khandhāyatanadhātubhavayonigatiādīni abhibhavitvā ṭhito. Maraṇamārādayo nudi nīharīti <span class="bld">māranudo. Sabbatthamaparājito</span>ti sabbesu rāgādīsu vā mārayuddhe vā ajito. <span class="bld">Sabbattha mutto</span>ti sabbesu khandhādīsu mutto. <span class="bld">Asito</span>ti taṇhādiṭṭhinissayena <a name="V1.0171"></a> anissito. <span class="bld">Sabbakammakkhayaṃ patto</span>ti sabbakammakkhayasaṅkhātaṃ arahattaṃ patto. <span class="bld">Upadhisaṅkhaye</span>ti upadhisaṅkhayasaṅkhāte nibbāne ārammaṇato vimutto. Aṭṭhamaṃ.</p>
  897. <p class="subhead">9. Selāsuttavaṇṇanā</p>
  898. <p class="bodytext"><a name="para170"></a><a name="para170_sn1"></a><span class="paranum">170</span>. Navame <span class="bld">kenidaṃ pakata</span>nti kena idaṃ kataṃ. <span class="bld">Bimba</span>nti attabhāvaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Agha</span>nti dukkhapatiṭṭhānattā attabhāvameva vadati. <span class="bld">Hetubhaṅgā</span>ti hetunirodhena paccayavekallena. Navamaṃ.</p>
  899. <p class="subhead">10. Vajirāsuttavaṇṇanā</p>
  900. <p class="bodytext"><a name="para171"></a><a name="para171_sn1"></a><span class="paranum">171</span>. Dasame <a name="M1.0178"></a><a name="P1.0194"></a> <span class="bld">nayidha sattupalabbhatī</span>ti imasmiṃ suddhasaṅkhārapuñje paramatthato satto nāma na upalabbhati. <span class="bld">Khandhesu santesū</span>ti pañcasu khandhesu vijjamānesu tena tenākārena vavatthitesu. <span class="bld">Sammutī</span>ti sattoti samaññāmattameva hoti. <span class="bld">Dukkha</span>nti pañcakkhandhadukkhaṃ. <span class="bld">Nāññatra dukkhā</span>ti ṭhapetvā dukkhaṃ añño neva sambhoti na nirujjhatīti. Dasamaṃ.</p>
  901. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  902. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  903. <p class="centered">Bhikkhunīsaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  904. <a name="sn1_6"></a>
  905. <p class="chapter">6. Brahmasaṃyuttaṃ</p>
  906. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  907. <p class="subhead">1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā</p>
  908. <p class="bodytext"><a name="para172"></a><a name="para172_sn1"></a><span class="paranum">172</span>. Brahmasaṃyuttassa <a name="V1.0172"></a><a name="P1.0195"></a><a name="M1.0179"></a> paṭhame <span class="bld">parivitakko udapādī</span>ti sabbabuddhānaṃ āciṇṇasamāciṇṇo ayaṃ cetaso vitakko udapādi. Kadā udapādīti? Buddhabhūtassa aṭṭhame sattāhe rājāyatanamūle sakkena devānamindena ābhataṃ dantakaṭṭhañca osadhaharītakañca khāditvā mukhaṃ dhovitvā catūhi lokapālehi upanīte paccagghe selamayapatte tapussabhallikānaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā puna paccāgantvā ajapālanigrodhe nisinnamattassa.</p>
  909. <p class="bodytext"><span class="bld">Adhigato</span>ti paṭividdho. <span class="bld">Dhammo</span>ti catusaccadhammo. <span class="bld">Gambhīro</span>ti uttānapaṭikkhepavacanametaṃ. <span class="bld">Duddaso</span>ti gambhīrattāva duddaso dukkhena daṭṭhabbo, na sakkā sukhena daṭṭhuṃ. Duddasattāva <span class="bld">duranubodho</span> dukkhena avabujjhitabbo, na sakkā sukhena avabujjhituṃ. <span class="bld">Santo</span>ti nibbuto. <span class="bld">Paṇīto</span>ti atappako. Idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. <span class="bld">Atakkāvacaro</span>ti takkena avacaritabbo ogāhitabbo na hoti, ñāṇeneva avacaritabbo. <span class="bld">Nipuṇo</span>ti saṇho. <span class="bld">Paṇḍitavedanīyo</span>ti sammāpaṭipadaṃ paṭipannehi paṇḍitehi veditabbo. <span class="bld">Ālayarāmā</span>ti sattā pañcasu kāmaguṇesu allīyanti, tasmā te <span class="bld">ālayā</span>ti vuccanti. Aṭṭhasatataṇhāvicaritāni vā allīyanti, tasmāpi ālayāti vuccanti. Tehi ālayehi ramantīti <span class="bld">ālayarāmā</span>. Ālayesu ratāti <span class="bld">ālayaratā</span>. Ālayesu <a name="P1.0196"></a> suṭṭhu muditāti <span class="bld">ālayasammuditā</span>. Yatheva hi susajjitaṃ pupphaphalabharitarukkhādisampannaṃ uyyānaṃ paviṭṭho rājā tāya tāya sampattiyā ramati, sammudito āmoditapamodito hoti, na ukkaṇṭhati, sāyampi nikkhamituṃ na icchati, evamimehipi kāmālayataṇhālayehi <a name="V1.0173"></a> sattā ramanti, saṃsāravaṭṭe sammuditā anukkaṇṭhitā vasanti. Tena tesaṃ bhagavā duvidhaṃ ālayaṃ uyyānabhūmiṃ viya dassento ‘‘ālayarāmā’’tiādimāha.</p>
  910. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">yadida</span>nti nipāto, tassa ṭhānaṃ sandhāya ‘‘yaṃ ida’’nti, paṭiccasamuppādaṃ sandhāya ‘‘yo aya’’nti evamattho daṭṭhabbo. <span class="bld">Idappaccayatāpaṭiccasamuppādo</span>ti imesaṃ <a name="M1.0180"></a> paccayā idappaccayā, idappaccayā eva idappaccayatā, idappaccayatā ca sā paṭiccasamuppādo cāti <span class="bld">idappaccayatāpaṭiccasamuppādo</span>. Saṅkhārādipaccayānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Sabbasaṅkhārasamatho</span>tiādi sabbaṃ nibbānameva. Yasmā hi taṃ āgamma sabbasaṅkhāravipphanditāni samanti, vūpasammanti, tasmā <span class="bld">sabbasaṅkhārasamatho</span>ti vuccati. Yasmā ca taṃ āgamma sabbe upadhayo paṭinissaṭṭhā honti, sabbā taṇhā khīyanti, sabbe kilesarāgā virajjanti, sabbaṃ dukkhaṃ nirujjhati, tasmā <span class="bld">sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho</span>ti vuccati. Yā panesā taṇhā bhavena bhavaṃ, phalena vā saddhiṃ kammaṃ vinati saṃsibbatīti katvā <span class="bld">vāna</span>nti vuccati, tato nikkhantaṃ vānatoti <span class="bld">nibbānaṃ. So mamassa kilamatho</span>ti yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assa, sā mama vihesā assāti attho. Kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca assāti vuttaṃ hoti. Citte pana ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi. <span class="bld">Apissū</span>ti anubrūhanatthe nipāto. So ‘‘na kevalaṃ ayaṃ parivitakko udapādi, imāpi gāthā paṭibhaṃsū’’ti dīpeti. <span class="bld">Anacchariyā</span>ti anuacchariyā. <span class="bld">Paṭibhaṃsū</span>ti <a name="P1.0197"></a> paṭibhānasaṅkhātassa ñāṇassa gocarā ahesuṃ, parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsu.</p>
  911. <p class="bodytext"><span class="bld">Kicchenā</span>ti dukkhena, na dukkhāya paṭipadāya. Buddhānaṃ hi cattāropi maggā sukhapaṭipadāva honti. Pāramīpūraṇakāle pana sarāgasadosasamohasseva sato āgatāgatānaṃ yācakānaṃ alaṅkatapaṭiyattaṃ sīsaṃ kantitvā galalohitaṃ nīharitvā suañjitāni akkhīni uppāṭetvā kulavaṃsappadīpaṃ puttaṃ manāpacāriniṃ bhariyanti evamādīni dentassa aññāni ca khantivādisadisesu attabhāvesu chejjabhejjādīni pāpuṇantassa āgamanīyapaṭipadaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Hala</span>nti ettha <span class="bld">ha</span>-kāro nipātamatto, alanti attho. <span class="bld">Pakāsitu</span>nti desituṃ, evaṃ kicchena adhigatassa alaṃ desituṃ pariyattaṃ desituṃ. Ko attho desitenāti vuttaṃ hoti? <span class="bld">Rāgadosaparetehī</span>ti rāgadosaphuṭṭhehi rāgadosānugatehi vā.</p>
  912. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭisotagāmi</span>nti <a name="V1.0174"></a> niccādīnaṃ paṭisotaṃ, ‘‘aniccaṃ dukkhamanattā asubha’’nti evaṃ gataṃ catusaccadhammaṃ. <span class="bld">Rāgarattā</span>ti kāmarāgena bhavarāgena diṭṭhirāgena ca rattā. <span class="bld">Na dakkhantī</span>ti aniccaṃ dukkhamanattā asubhanti iminā sabhāvena na passissanti<a name="M1.0181"></a>, te apassante ko sakkhissati evaṃ gāhāpetuṃ. <span class="bld">Tamokhandhena āvuṭā</span>ti avijjārāsinā ajjhotthaṭā.</p>
  913. <p class="bodytext"><span class="bld">Appossukkatāyā</span>ti nirussukkabhāvena, adesetukāmatāyāti attho. Kasmā panassa evaṃ cittaṃ nami? Nanu esa mutto mocessāmi, tiṇṇo tāressāmi –</p>
  914. <p class="gatha1">‘‘Kiṃ me aññātavesena, dhammaṃ sacchikatenidha;</p>
  915. <p class="gathalast">Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, tārayissaṃ sadevaka’’nti. (bu. vaṃ. 2.56) –</p>
  916. <p class="unindented">Patthanaṃ katvā pāramiyo pūretvā sabbaññutaṃ pattoti? Saccametaṃ, tadevaṃ paccavekkhaṇānubhāvena panassa <a name="P1.0198"></a> evaṃ cittaṃ nami. Tassa hi sabbaññutaṃ patvā sattānaṃ kilesagahanataṃ, dhammassa ca gambhīrataṃ paccavekkhantassa sattānaṃ kilesagahanatā ca dhammagambhīratā ca sabbākārena pākaṭā jātā. Athassa – ‘‘ime sattā kañjiyapuṇṇā lābu viya, takkabharitā cāṭi viya, vasātelapītapilotikā viya, añjanamakkhitahattho viya ca kilesabharitā atisaṃkiliṭṭhā rāgarattā dosaduṭṭhā mohamūḷhā, te kiṃ nāma paṭivijjhissantī’’ti? Cintayato kilesagahanapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ nami.</p>
  917. <p class="bodytext">‘‘Ayañca dhammo pathavīsandhārakaudakakkhandho viya gambhīro, pabbatena paṭicchādetvā ṭhapito sāsapo viya duddaso, satadhā bhinnassa vālassa koṭiyā koṭipaṭipādanaṃ viya duranubodho. Nanu mayā hi imaṃ dhammaṃ paṭivijjhituṃ vāyamantena adinnaṃ dānaṃ nāma natthi, arakkhitaṃ sīlaṃ nāma natthi, aparipūritā kāci pāramī nāma natthi, tassa me nirussāhaṃ viya mārabalaṃ vidhamantassāpi pathavī na kampittha, paṭhamayāme pubbenivāsaṃ anussarantassāpi na kampittha, majjhimayāme dibbacakkhuṃ visodhentassāpi na kampittha, pacchimayāme pana paṭiccasamuppādaṃ paṭivijjhantasseva me dasasahassilokadhātu kampittha. Iti mādisenāpi tikkhañāṇena kicchenevāyaṃ dhammo paṭividdho. Taṃ lokiyamahājanā kathaṃ paṭivijjhissantī’’ti? Dhammagambhīrapaccavekkhaṇānubhāvenāpi evaṃ cittaṃ namīti veditabbaṃ.</p>
  918. <p class="bodytext">Apica <a name="V1.0175"></a> brahmunā yācite desetukāmatāyapissa evaṃ cittaṃ nami. Jānāti hi bhagavā – ‘‘mama appossukkatāya citte namamāne maṃ mahābrahmā dhammadesanaṃ <a name="M1.0182"></a> yācissati, ime ca sattā brahmagarukā. Te ‘satthā kira dhammaṃ na desetukāmo ahosi. Atha naṃ mahābrahmā yācitvā desāpesi. Santo vata bho dhammo, paṇīto vata bho dhammo’ti maññamānā sussūsissantī’’ti. Idampissa kāraṇaṃ paṭicca appossukkatāya cittaṃ nami, no dhammadesanāyāti veditabbaṃ.</p>
  919. <p class="bodytext"><span class="bld">Sahampatissā</span>ti <a name="P1.0199"></a> so kira kassapassa bhagavato sāsane sahako nāma thero paṭhamajjhānaṃ nibbattetvā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyukabrahmā hutvā nibbatto. Tatra naṃ ‘‘sahampatibrahmā’’ti paṭisañjānanti. Taṃ sandhāyāha ‘‘brahmuno sahampatissā’’ti. <span class="bld">Nassati vata bho</span>ti so kira imaṃ saddaṃ tathā nicchāresi, yathā dasasahassilokadhātubrahmāno sutvā sabbe sannipatiṃsu. <span class="bld">Yatra hi nāmā</span>ti yasmiṃ nāma loke. <span class="bld">Purato pāturahosī</span>ti tehi dasahi brahmasahassehi saddhiṃ pāturahosi. <span class="bld">Apparajakkhajātikā</span>ti paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesaṃ evaṃsabhāvāti <span class="bld">apparajakkhajātikā. Assavanatā</span>ti assavanatāya. <span class="bld">Bhavissantī</span>ti purimabuddhesu dasapuññakiriyavasena katādhikārā paripākagatā padumāni viya sūriyarasmisamphassaṃ, dhammadesanaṃyeva ākaṅkhamānā catuppadikagāthāvasāne ariyabhūmiṃ okkamanārahā na eko, na dve, anekasatasahassā dhammassa aññātāro bhavissantīti dasseti.</p>
  920. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāturahosī</span>ti pātubhavi. <span class="bld">Samalehi cintito</span>ti samalehi chahi satthārehi cintito. Te hi puretaraṃ uppajjitvā sakalajambudīpe kaṇṭake pattharamānā viya, visaṃ siñcamānā viya ca samalaṃ micchādiṭṭhidhammaṃ desayiṃsu. <span class="bld">Apāpureta</span>nti vivaraṃ etaṃ. <span class="bld">Amatassa dvāra</span>nti amatassa nibbānassa dvārabhūtaṃ ariyamaggaṃ. <span class="bld">Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddha</span>nti ime sattā rāgādimalānaṃ abhāvato vimalena sammāsambuddhena anubuddhaṃ catusaccadhammaṃ suṇantu tāva bhagavāti yācati.</p>
  921. <p class="bodytext"><span class="bld">Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito</span>ti selamaye ekagghane pabbatamuddhani yathāṭhitova. Na hi tassa ṭhitassa dassanatthaṃ gīvukkhipanapasāraṇādikiccaṃ atthi. <span class="bld">Tathūpama</span>nti tappaṭibhāgaṃ selapabbatūpamaṃ. Ayaṃ panettha saṅkhepattho – yathā selapabbatamuddhani ṭhitova cakkhumā puriso samantato janataṃ passeyya<a name="M1.0183"></a>, tathā tvampi sumedha sundarapañña sabbaññutañāṇena samantacakkhu bhagavā dhammamayaṃ pāsādamāruyha sayaṃ apetasoko sokāvatiṇṇaṃ <a name="P1.0200"></a> jātijarābhibhūtaṃ janataṃ avekkhassu <a name="V1.0176"></a> upadhāraya upaparikkha. Ayaṃ panettha adhippāyo – yathā hi pabbatapāde samantā mahantaṃ khettaṃ katvā, tattha kedārapāḷīsu kuṭikāyo katvā rattiṃ aggiṃ jāleyyuṃ, caturaṅgasamannāgatañca andhakāraṃ assa, atha tassa pabbatassa matthake ṭhatvā cakkhumato purisassa bhūmiṃ olokayato neva khettaṃ na kedārapāḷiyo na kuṭiyo na tattha sayitamanussā paññāyeyyuṃ. Kuṭikāsu pana aggijālāmattakameva paññāyeyya, evaṃ dhammapāsādaṃ āruyha sattanikāyaṃ olokayato tathāgatassa ye te akatakalyāṇā sattā, te ekavihāre dakkhiṇajāṇupasse nisinnāpi buddhacakkhussa āpāthaṃ nāgacchanti, rattiṃ khittā sarā viya honti. Ye pana katakalyāṇā veneyyapuggalā, te evassa dūrepi ṭhitā āpāthaṃ āgacchanti so aggi viya himavantapabbato viya ca. Vuttampi cetaṃ –</p>
  922. <p class="gatha1">‘‘Dūre santo pakāsenti, himavantova pabbato;</p>
  923. <p class="gathalast">Asantettha na dissanti, rattiṃ khittā yathā sarā’’ti. (dha. pa. 304);</p>
  924. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjhesana</span>nti yācanaṃ. <span class="bld">Buddhacakkhunā</span>ti indriyaparopariyattañāṇena ca āsayānusayañāṇena ca. Imesaṃ hi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti nāmaṃ, sabbaññutaññāṇassa ‘‘samantacakkhū’’ti, tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti. <span class="bld">Apparajakkhe</span>tiādīsu yesaṃ vuttanayeneva paññācakkhumhi rāgādirajaṃ appaṃ, te <span class="bld">apparajakkhā</span>. Yesaṃ taṃ mahantaṃ, te <span class="bld">mahārajakkhā</span>. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te <span class="bld">tikkhindriyā</span>. Yesaṃ tāni mudūni, te <span class="bld">mudindriyā</span>. Yesaṃ teyeva saddhādayo ākārā sundarā, te <span class="bld">svākārā</span>. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te <span class="bld">suviññāpayā</span>. Ye paralokañceva vajjañca bhayato passanti, te <span class="bld">paralokavajjabhayadassāvino</span> nāma.</p>
  925. <p class="bodytext">Ayaṃ panettha pāḷi – ‘‘saddho puggalo apparajakkho, assaddho <a name="P1.0201"></a> puggalo mahārajakkho. Āraddhavīriyo, kusīto. Upaṭṭhitassati, muṭṭhassati. Samāhito<a name="M1.0184"></a>, asamāhito. Paññavā, duppañño puggalo mahārajakkho. Tathā saddho puggalo tikkhindriyo…pe… paññavā puggalo paralokavajjabhayadassāvī, duppañño puggalo na paralokavajjabhayadassāvī. Lokoti khandhaloko, āyatanaloko, dhātuloko, sampattibhavaloko, sampattisambhavaloko, vipattibhavaloko, vipattisambhavaloko. Eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikā. Dve lokā nāmañca rūpañca. Tayo <a name="V1.0177"></a> lokā tisso vedanā. Cattāro lokā cattāro āhārā. Pañca lokā pañcupādānakkhandhā. Cha lokā cha ajjhattikāni āyatanāni. Satta lokā satta viññāṇaṭṭhitiyo. Aṭṭha lokā aṭṭha lokadhammā. Nava lokā nava sattāvāsā. Dasa lokā dasāyatanāni. Dvādasa lokā dvādasāyatanāni. Aṭṭhārasa lokā aṭṭhārasa dhātuyo. Vajjanti sabbe kilesā vajjā, sabbe duccaritā vajjā, sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā, iti imasmiñca loke imasmiñca vajje tibbā bhayasaññā paccupaṭṭhitā hoti, seyyathāpi ukkhittāsike vadhake. Imehi paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānāti passati aññāsi paṭivijjhi. Idaṃ tathāgatassa indriyaparopariyatte ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.112).</p>
  926. <p class="bodytext"><span class="bld">Uppaliniya</span>nti uppalavane. Itaresupi eseva nayo. <span class="bld">Antonimuggaposīnī</span>ti yāni anto nimuggāneva posiyanti. <span class="bld">Udakaṃ accuggamma ṭhitānī</span> ti udakaṃ atikkamitvā ṭhitāni. Tattha yāni accuggamma ṭhitāni, tāni sūriyarasmisamphassaṃ āgamayamānāni ṭhitāni ajja pupphanakāni. Yāni pana samodakaṃ ṭhitāni, tāni sve pupphanakāni. Yāni udakānuggatāni antonimuggaposīni, tāni tatiyadivase pupphanakāni. Udakā pana anuggatāni aññānipi sarogauppalādīni nāma atthi, yāni neva pupphissanti, macchakacchapabhakkhāneva bhavissanti, tāni pāḷiṃ nāruḷhāni. Āharitvā pana dīpetabbānīti dīpitāni. Yatheva hi tāni catubbidhāni pupphāni, evamevaṃ ugghaṭitaññū <a name="P1.0202"></a> vipañcitaññū neyyo padaparamoti cattāro puggalā.</p>
  927. <p class="bodytext">Tattha ‘‘yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo <span class="bld">ugghaṭitaññū</span>. Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa <a name="M1.0185"></a> vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo <span class="bld">vipañcitaññū</span>. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo <span class="bld">neyyo</span>. Yassa puggalassa bahumpi suṇato bahumpi bhaṇato bahumpi dhārayato bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo <span class="bld">padaparamo</span> (pu. pa. 148-151). Tattha bhagavā uppalavanādisadisaṃ dasasahassilokadhātuṃ olokento – ‘‘ajja pupphanakāni viya ugghaṭitaññū, sve pupphanakāni viya <a name="V1.0178"></a> vipañcitaññū, tatiyadivase pupphanakāni viya neyyo, macchakacchapabhakkhāni pupphāni viya padaparamo’’ti addassa. Passanto ca ‘‘ettakā apparajakkhā, ettakā mahārajakkhā, tatrāpi ettakā ugghaṭitaññū’’ti evaṃ sabbākāratova addasa.</p>
  928. <p class="bodytext">Tattha tiṇṇaṃ puggalānaṃ imasmiṃyeva attabhāve bhagavato dhammadesanā atthaṃ sādheti. Padaparamānaṃ anāgatatthāya vāsanā hoti. Atha bhagavā imesaṃ catunnaṃ puggalānaṃ atthāvahaṃ dhammadesanaṃ viditvā desetukamyataṃ uppādetvā puna sabbepi tīsu bhavesu satte bhabbābhabbavasena dve koṭṭhāse akāsi. Ye sandhāya vuttaṃ – ‘‘katame sattā abhabbā? Ye te sattā kammāvaraṇena samannāgatā kilesāvaraṇena samannāgatā vipākāvaraṇena samannāgatā assaddhā acchandikā duppaññā abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattaṃ, ime te sattā abhabbā. Katame sattā bhabbā? Ye te sattā na kammāvaraṇena…pe… ime te sattā bhabbā’’ti (vibha. 827; paṭi. ma. 1.115). Tattha sabbepi abhabbapuggale pahāya bhabbapuggaleyeva ñāṇena pariggahetvā, ‘‘ettakā rāgacaritā ettakā dosa-mohacaritā <a name="P1.0203"></a> vitakka-saddhā-buddhicaritā’’ti cha koṭṭhāse akāsi. Evaṃ katvā dhammaṃ desessāmīti cintesi.</p>
  929. <p class="bodytext"><span class="bld">Paccabhāsī</span>ti patiabhāsi. <span class="bld">Apārutā</span>ti vivaṭā. <span class="bld">Amatassa dvārā</span>ti ariyamaggo. So hi amatasaṅkhātassa nibbānassa dvāraṃ, so mayā vivaritvā ṭhapitoti dasseti. <span class="bld">Pamuñcantu saddha</span>nti sabbe attano saddhaṃ pamuñcantu <a name="M1.0186"></a> vissajjentu. Pacchimapadadvaye ayamattho – ahañhi attano paguṇaṃ suppavattitampi imaṃ paṇītaṃ uttamaṃ dhammaṃ kāyavācākilamathasaññī hutvā na bhāsiṃ. Idāni pana sabbo jano saddhābhājanaṃ upanetu, pūressāmi tesaṃ saṅkappanti.</p>
  930. <p class="bodytext"><span class="bld">Antaradhāyī</span>ti satthāraṃ gandhamālādīhi pūjetvā antarahito, sakaṭṭhānameva gatoti attho. Gate ca pana tasmiṃ bhagavā ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyya’’nti? Āḷārudakānaṃ kālaṅkatabhāvaṃ, pañcavaggiyānañca bahūpakārabhāvaṃ ñatvā tesaṃ dhammaṃ desetukāmo bārāṇasiyaṃ isipatanaṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattesīti. Paṭhamaṃ.</p>
  931. <p class="subhead">2. Gāravasuttavaṇṇanā</p>
  932. <p class="bodytext"><a name="para173"></a><a name="para173_sn1"></a><span class="paranum">173</span>. Dutiye <a name="V1.0179"></a> <span class="bld">udapādī</span>ti ayaṃ vitakko pañcame sattāhe udapādi. <span class="bld">Agāravo</span>ti aññasmiṃ gāravarahito, kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho. <span class="bld">Appatisso</span>ti patissayarahito, kañci jeṭṭhakaṭṭhāne aṭṭhapetvāti attho.</p>
  933. <p class="bodytext"><span class="bld">Sadevake</span>tiādīsu saddhiṃ devehi <span class="bld">sadevake</span>. Devaggahaṇena cettha mārabrahmesu gahitesupi māro nāma vasavattī sabbesaṃ upari vasaṃ vatteti, brahmā nāma mahānubhāvo ekaṅguliyā ekasmiṃ cakkavāḷasahasse ālokaṃ pharati. Dvīhi dvīsu…pe… dasahi aṅgulīhi dasasupi cakkavāḷasahassesu ālokaṃ pharati, so iminā sīlasampannataroti vattuṃ mā labhatūti <span class="bld">samārake sabrahmake</span>ti visuṃ vuttaṃ. Tathā samaṇā nāma ekanikāyādivasena bahussutā sīlavanto paṇḍitā, brāhmaṇāpi vatthuvijjādivasena bahussutā paṇḍitā, te iminā sīlasampannatarāti vattuṃ mā labhantūti <span class="bld">sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyā</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Sadevamanussāyā</span>ti <a name="P1.0204"></a> idaṃ pana nippadesato dassanatthaṃ gahitameva gahetvā vuttaṃ. Apicettha purimāni tīṇi padāni lokavasena vuttāni, pacchimāni dve pajāvasena. <span class="bld">Sīlasampannatara</span>nti sīlena sampannataraṃ, adhikataranti attho. Sesesupi eseva nayo. Ettha ca sīlādayo cattāro dhammā lokiyalokuttarā kathitā, vimuttiñāṇadassanaṃ lokiyameva. Paccavekkhaṇañāṇaṃ hetaṃ.</p>
  934. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāturahosī</span>ti <a name="M1.0187"></a> – ‘‘ayaṃ satthā avīcito yāva bhavaggā sīlādīhi attanā adhikataraṃ apassanto ‘mayā paṭividdhaṃ navalokuttaradhammameva sakkatvā garuṃ katvā upanissāya viharissāmī’ti cinteti, kāraṇaṃ bhagavā cinteti, atthaṃ vuḍḍhivisesaṃ cinteti, gacchāmissa ussāhaṃ janessāmī’’ti cintetvā purato pākaṭo ahosi, abhimukhe aṭṭhāsīti attho.</p>
  935. <p class="bodytext"><span class="bld">Viharanti cā</span>ti ettha yo vadeyya ‘‘viharantīti vacanato paccuppannepi bahū buddhā’’ti, so ‘‘bhagavāpi, bhante, etarahi arahaṃ sammāsambuddho’’ti iminā vacanena paṭibāhitabbo.</p>
  936. <p class="gatha1">‘‘Na <a name="V1.0180"></a> me ācariyo atthi, sadiso me na vijjati;</p>
  937. <p class="gathalast">Sadevakasmiṃ lokasmiṃ, natthi me paṭipuggalo’’ti. (mahāva. 11; ma. ni. 1.285) –</p>
  938. <p class="unindented">Ādīhi cassa suttehi aññesaṃ buddhānaṃ abhāvo dīpetabbo. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā sabbepi buddhā saddhammagaruno, tasmā. <span class="bld">Mahattamabhikaṅkhatā</span>ti mahantabhāvaṃ patthayamānena. <span class="bld">Saraṃ buddhāna-sāsana</span>nti buddhānaṃ sāsanaṃ sarantena. Dutiyaṃ.</p>
  939. <p class="subhead">3. Brahmadevasuttavaṇṇanā</p>
  940. <p class="bodytext"><a name="para174"></a><a name="para174_sn1"></a><span class="paranum">174</span>. Tatiye <span class="bld">eko</span>ti ṭhānādīsu iriyāpathesu ekako, ekavihārīti attho. <span class="bld">Vūpakaṭṭho</span>ti kāyena vūpakaṭṭho nissaṭo. <span class="bld">Appamatto</span>ti satiyā avippavāse ṭhito. <span class="bld">Ātāpī</span>ti vīriyātāpena samannāgato. <span class="bld">Pahitatto</span>ti pesitatto. <span class="bld">Kulaputtā</span>ti ācārakulaputtā. <span class="bld">Sammadevā</span>ti na iṇaṭṭā na bhayaṭṭā na jīvitapakatā hutvā, yathā vā tathā vā pabbajitāpi ye anulomapaṭipadaṃ pūrenti, te sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti nāma. <span class="bld">Brahmacariyapariyosāna</span>nti maggabrahmacariyassa <a name="P1.0205"></a> pariyosānabhūtaṃ ariyaphalaṃ. <span class="bld">Diṭṭheva dhamme</span>ti imasmiṃyeva attabhāve. <span class="bld">Sayaṃ abhiññā sacchikatvā</span>ti sāmaṃ jānitvā paccakkhaṃ katvā. <span class="bld">Upasampajjā</span>ti paṭilabhitvā sampādetvā vihāsi. Evaṃ viharanto ca <span class="bld">khīṇā jāti…pe… abbhaññāsī</span>ti. Etenassa paccavekkhaṇabhūmi dassitā.</p>
  941. <p class="bodytext">Katamā <a name="M1.0188"></a> panassa jāti khīṇā, kathañca naṃ abbhaññāsīti? Vuccate, na tāvassa atītā jāti khīṇā pubbeva khīṇattā, na anāgatā tattha vāyāmābhāvato, na paccuppannā vijjamānattā. Maggassa pana abhāvitattā yā uppajjeyya ekacatupañcavokārabhavesu ekacatupañcakkhandhappabhedā jāti. Sā maggassa bhāvitattā anuppādadhammataṃ āpajjanena khīṇā. Taṃ so maggabhāvanāya pahīnakilese paccavekkhitvā – ‘‘kilesābhāve vijjamānampi kammaṃ āyatiṃ appaṭisandhikaṃ hotī’’ti jānanto jānāti.</p>
  942. <p class="bodytext"><span class="bld">Vusita</span>nti vutthaṃ parivutthaṃ, kataṃ caritaṃ niṭṭhāpitanti attho. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti maggabrahmacariyaṃ<a name="V1.0181"></a>. <span class="bld">Kataṃ karaṇīya</span>nti catūsu saccesu catūhi maggehi pariññāpahānasacchikiriyabhāvanāvasena soḷasavidhampi kiccaṃ niṭṭhāpitanti attho. <span class="bld">Nāparaṃ itthattāyā</span>ti idāni puna itthabhāvāya, evaṃ soḷasakiccabhāvāya, kilesakkhayāya vā katamaggabhāvanā natthīti. Atha vā <span class="bld">itthattāyā</span>ti itthattabhāvato, imasmā evaṃpakārā idāni vattamānakkhandhasantānā aparaṃ khandhasantānaṃ natthi, ime pana pañcakkhandhā pariññātā tiṭṭhanti chinnamūlako rukkho viyāti abbhaññāsi. <span class="bld">Aññataro</span>ti eko. <span class="bld">Arahata</span>nti arahantānaṃ, bhagavato sāvakānaṃ arahataṃ abbhantaro ahosi.</p>
  943. <p class="bodytext"><span class="bld">Sapadāna</span>nti sapadānacāraṃ, sampattagharaṃ anukkamma paṭipāṭiyā caranto. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti upasaṅkamanto. Mātā panassa puttaṃ disvāva gharā nikkhamma pattaṃ gahetvā antonivesanaṃ pavesetvā paññattāsane nisīdāpesi.</p>
  944. <p class="bodytext"><span class="bld">Āhutiṃ niccaṃ paggaṇhātī</span>ti niccakāle āhutipiṇḍaṃ paggaṇhāti. Taṃ divasaṃ pana tasmiṃ ghare bhūtabalikammaṃ hoti. Sabbagehaṃ haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ <a name="P1.0206"></a> vanamālaparikkhittaṃ ussitaddhajapaṭākaṃ tattha tattha puṇṇaghare ṭhapetvā daṇḍadīpikā jāletvā gandhacuṇṇamālādīhi alaṅkataṃ, samantato sañchādiyamānā dhūmakaṭacchu ahosi. Sāpi brāhmaṇī kālasseva vuṭṭhāya soḷasahi gandhodakaghaṭehi nhāyitvā sabbālaṅkārena attabhāvaṃ alaṅkari. Sā tasmiṃ samaye mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā, yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti suvaṇṇapātiyaṃ pāyāsaṃ <a name="M1.0189"></a> pūretvā sappimadhusakkharādīhi yojetvā nivesanassa pacchābhāge haritupalittabhāvādīhi alaṅkatā bhūtapīṭhikā atthi. Sā taṃ pātiṃ ādāya, tattha gantvā, catūsu koṇesu majjhe ca ekekaṃ pāyāsapiṇḍaṃ ṭhapetvā, ekaṃ piṇḍaṃ hatthena gahetvā, yāva kapparā sappinā paggharantena pathaviyaṃ jāṇumaṇḍalaṃ patiṭṭhāpetvā ‘‘bhuñjatu bhavaṃ mahābrahmā, sāyatu bhavaṃ mahābrahmā, tappetu bhavaṃ mahābrahmā’’ti vadamānā brahmānaṃ bhojeti.</p>
  945. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadahosī</span>ti mahākhīṇāsavassa sīlagandhaṃ chadevaloke ajjhottharitvā brahmalokaṃ upagataṃ ghāyamānassa etaṃ ahosi. <span class="bld">Saṃvejeyya</span>nti codeyyaṃ, sammāpaṭipattiyaṃ yojeyyaṃ. ‘Ayaṃ hi evarūpaṃ aggadakkhiṇeyyaṃ mahākhīṇāsavaṃ nisīdāpetvā yāguuḷuṅkamattampi adatvā, ‘‘mahābrahmaṃ bhojessāmī’’ti tulaṃ pahāya hatthena tulayantī viya, bheriṃ pahāya kucchiṃ vādentī viya, aggiṃ <a name="V1.0182"></a> pahāya khajjopanakaṃ dhamamānā viya bhūtabaliṃ kurumānā āhiṇḍati. Gacchāmissā micchādassanaṃ bhinditvā apāyamaggato uddharitvā yathā asītikoṭidhanaṃ buddhasāsane vippakiritvā saggamaggaṃ ārohati, tathā karomīti vuttaṃ hoti.</p>
  946. <p class="bodytext"><span class="bld">Dūre ito</span>ti imamhā ṭhānā dūre brahmaloko. Tato hi kūṭāgāramattā silā pātitā ekena ahorattena aṭṭhacattālīsayojanasahassāni khepayamānā catūhi māsehi pathaviyaṃ patiṭṭhaheyya, sabbaheṭṭhimopi brahmaloko evaṃ dūre. <span class="bld">Yassāhuti</span>nti yassa brahmuno āhutiṃ paggaṇhāsi, tassa brahmaloko <a name="P1.0207"></a> dūreti attho. <span class="bld">Brahmapatha</span>nti ettha brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni, vipākajjhānāni pana nesaṃ jīvitapatho nāma, taṃ brahmapathaṃ ajānantī tvaṃ kiṃ jappasi vippalapasi? Brahmāno hi sappītikajjhānena yāpenti, na etaṃ tiṇabījāni pakkhipitvā randhaṃ goyūsaṃ khādanti, mā akāraṇā kilamasīti.</p>
  947. <p class="bodytext">Evaṃ vatvā puna so mahābrahmā añjaliṃ paggayha avakujjo hutvā theraṃ upadisanto <span class="bld">eso hi te brāhmaṇi brahmadevo</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">nirūpadhiko</span>ti kilesābhisaṅkhārakāmaguṇopadhīhi virahito. <span class="bld">Atidevapatto</span>ti devānaṃ atidevabhāvaṃ brahmānaṃ atibrahmabhāvaṃ patto. <span class="bld">Anaññaposī</span>ti <a name="M1.0190"></a> ṭhapetvā imaṃ attabhāvaṃ aññassa attabhāvassa vā puttadārassa vā aposanatāya anaññaposī.</p>
  948. <p class="bodytext"><span class="bld">Āhuneyyo</span>ti āhunapiṇḍaṃ paṭiggahetuṃ yutto. <span class="bld">Vedagū</span>ti catumaggasaṅkhātehi vedehi dukkhassantaṃ gato. <span class="bld">Bhāvitatto</span>ti attānaṃ bhāvetvā vaḍḍhetvā ṭhito. <span class="bld">Anūpalitto</span>ti taṇhādīhi lepehi ālitto. <span class="bld">Ghāsesanaṃ iriyatī</span>ti āhārapariyesanaṃ carati.</p>
  949. <p class="bodytext"><span class="bld">Na tassa pacchā na puratthamatthī</span>ti pacchā vuccati atītaṃ, puratthaṃ vuccati anāgataṃ, atītānāgatesu khandhesu chandarāgavirahitassa pacchā vā puratthaṃ vā natthīti vadati. <span class="bld">Santo</span>tiādīsu rāgādisantatāya santo. Kodhadhūmavigamā <span class="bld">vidhūmo,</span> dukkhābhāvā <span class="bld">anīgho,</span> kattaradaṇḍādīni gahetvā vicarantopi vadhakacetanāya abhāvā <span class="bld">nikkhittadaṇḍo. Tasathāvaresū</span>ti ettha pana puthujjanā tasā nāma, khīṇāsavā thāvarā nāma. Satta pana sekhā tasāti vattuṃ na <a name="V1.0183"></a> sakkā, thāvarā na honti, bhajamānā pana thāvarapakkhameva bhajanti. <span class="bld">So tyāhuti</span>nti so te āhutiṃ.</p>
  950. <p class="bodytext"><span class="bld">Visenibhūto</span>ti kilesasenāya viseno jāto. <span class="bld">Anejo</span>ti nittaṇho. <span class="bld">Susīlo</span>ti khīṇāsavasīlena susīlo. <span class="bld">Suvimuttacitto</span>ti phalavimuttiyā suṭṭhu vimuttacitto. <span class="bld">Oghatiṇṇa</span>nti cattāro <a name="P1.0208"></a> oghe tiṇṇaṃ. Ettakena kathāmaggena brahmā therassa vaṇṇaṃ kathento āyatane brāhmaṇiṃ niyojesi. Avasānagāthā pana saṅgītikārehi ṭhapitā. <span class="bld">Patiṭṭhapesi dakkhiṇa</span>nti catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapesi. <span class="bld">Sukhamāyatika</span>nti sukhāyatikaṃ āyatiṃ sukhavipākaṃ, sukhāvahanti attho. Tatiyaṃ.</p>
  951. <p class="subhead">4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā</p>
  952. <p class="bodytext"><a name="para175"></a><a name="para175_sn1"></a><span class="paranum">175</span>. Catutthe <span class="bld">pāpakaṃ diṭṭhigata</span>nti lāmikā sassatadiṭṭhi. <span class="bld">Idaṃ nicca</span>nti idaṃ saha kāyena brahmaṭṭhānaṃ aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati. Dhuvādīni tasseva vevacanāni. Tattha <span class="bld">dhuva</span>nti thiraṃ. <span class="bld">Sassata</span>nti sadā vijjamānaṃ. <span class="bld">Kevala</span>nti akhaṇḍaṃ sakalaṃ. <span class="bld">Acavanadhamma</span>nti acavanasabhāvaṃ. <span class="bld">Idaṃ hi na jāyatī</span>tiādīsu imasmiṃ ṭhāne koci jāyanako vā jīyanako vā mīyanako vā cavanako <a name="M1.0191"></a> vā upapajjanako vā natthi, taṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Ito ca panañña</span>nti ito sahakāyā brahmaṭṭhānā uttari aññaṃ nissaraṇaṃ nāma natthīti. Evamassa thāmagatā sassatadiṭṭhi uppannā hoti. Evaṃvādī ca pana so upari tisso jhānabhūmiyo cattāro magge cattāri phalāni nibbānanti sabbaṃ paṭibāhati. Kadā panassa sā diṭṭhi uppannāti? Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbattakāle. Dutiyajjhānabhūmiyanti eke.</p>
  953. <p class="bodytext">Tatrāyaṃ anupubbikathā – heṭṭhupapattiko kiresa brahmā anuppanne buddhuppāde isipabbajjaṃ pabbajitvā kasiṇaparikammaṃ katvā samāpattiyo nibbattetvā aparihīnajjhāno kālaṃ katvā catutthajjhānabhūmiyaṃ vehapphalabrahmaloke pañcakappasatikaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā heṭṭhupapattikaṃ katvā tatiyajjhānaṃ paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhabrahmaloke catusaṭṭhikappaṃ āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha dutiyajjhānaṃ bhāvetvā ābhassare aṭṭha kappe āyuṃ gahetvā nibbatti. Tattha paṭhamajjhānaṃ bhāvetvā, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ kappāyuko hutvā nibbatti<a name="V1.0184"></a>. So paṭhamakāle attanā katakammañca nibbattaṭṭhānañca <a name="P1.0209"></a> aññāsi, kāle pana gacchante gacchante ubhayaṃ pamussitvā sassatadiṭṭhiṃ uppādesi.</p>
  954. <p class="bodytext"><span class="bld">Avijjāgato</span>ti avijjāya gato samannāgato aññāṇī andhībhūto. <span class="bld">Yatra hi nāmā</span>ti yo nāma. <span class="bld">Vakkhatī</span>ti bhaṇati. ‘‘Yatrā’’ti nipātayogena pana anāgatavacanaṃ kataṃ.</p>
  955. <p class="bodytext">Evaṃ vutte so brahmā yathā nāma maggacoro dve tayo pahāre adhivāsento sahāye anācikkhitvāpi uttariṃ pahāraṃ pahariyamāno ‘‘asuko ca asuko ca mayhaṃ sahāyo’’ti ācikkhati, evameva bhagavatā santajjiyamāno satiṃ labhitvā, ‘‘bhagavā mayhaṃ padānupadaṃ pekkhanto maṃ nippīḷitukāmo’’ti bhīto attano sahāye ācikkhanto <span class="bld">dvāsattatī</span>tiādimāha. Tassattho – bho gotama, mayaṃ dvāsattati janā <span class="bld">puññakammā</span> tena puññakammena idha nibbattā. <span class="bld">Vasavattino</span> sayaṃ aññesaṃ vase avattitvā pare attano vase vattema, jātiñca jarañca atītā, ayaṃ no vedehi gatattā ‘‘vedagū’’ti saṅkhaṃ gatā bhagavā antimā brahmupapatti. <span class="bld">Asmābhijappanti janā anekā</span>ti anekajanā amhe <a name="M1.0192"></a> abhijappanti. ‘‘Ayaṃ kho bhavaṃ brahmā, mahābrahmā, abhibhū, anabhibhūto, aññadatthudaso, vasavattī, issaro, kattā, nimmātā, seṭṭho, sajitā, vasī, pitā bhūtabhabyāna’’nti evaṃ patthenti pihentīti.</p>
  956. <p class="bodytext">Atha naṃ bhagavā <span class="bld">appaṃ hi eta</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">eta</span>nti yaṃ tvaṃ idha tava āyuṃ ‘‘dīgha’’nti maññasi, etaṃ appaṃ parittakaṃ. <span class="bld">Sataṃ sahassānaṃ nirabbudāna</span>nti nirabbudagaṇanāya satasahassanirabbudānaṃ. <span class="bld">Āyuṃ pajānāmī</span>ti, ‘‘idāni tava avasiṭṭhaṃ ettakaṃ āyū’’ti ahaṃ jānāmi. <span class="bld">Anantadassī bhagavā hamasmī</span>ti, bhagavā, tumhe ‘‘ahaṃ anantadassī jātiādīni upātivatto’’ti vadatha. <span class="bld">Kiṃ me purāṇa</span>nti, yadi tvaṃ anantadassī, evaṃ sante idaṃ me ācikkha, kiṃ mayhaṃ purāṇaṃ? <span class="bld">Vatasīlavatta</span>nti sīlameva vuccati. <span class="bld">Yamahaṃ vijaññā</span>ti yaṃ ahaṃ <a name="P1.0210"></a> tayā kathitaṃ jāneyyaṃ, taṃ me ācikkhāti vadati.</p>
  957. <p class="bodytext">Idānissa ācikkhanto bhagavā <span class="bld">yaṃ tvaṃ apāyesī</span>tiādimāha. Tatrāyaṃ adhippāyo – pubbe kiresa kulaghare nibbattitvā kāmesu ādīnavaṃ disvā – ‘‘jātijarāmaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti nikkhamma isipabbajjaṃ pabbajitvā samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakajjhānassa <a name="V1.0185"></a> lābhī hutvā gaṅgātīre paṇṇasālaṃ kāretvā jhānaratiyā vītināmeti. Tadā ca kālenakālaṃ satthavāhā pañcahi sakaṭasatehi marukantāraṃ paṭipajjanti. Marukantāre pana divā na sakkā gantuṃ, rattiṃ gamanaṃ hoti. Atha purimasakaṭassa aggayuge yuttabalibaddā gacchantā gacchantā nivattitvā āgatamaggābhimukhā ahesuṃ, sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā aruṇe uggate nivattitabhāvaṃ jāniṃsu. Tesañca tadā kantāraṃ atikkamanadivaso ahosi. Sabbaṃ dārudakaṃ parikkhīṇaṃ – tasmā ‘‘natthi dāni amhākaṃ jīvita’’nti cintetvā, goṇe cakkesu bandhitvā, manussā sakaṭacchāyaṃ pavisitvā nipajjiṃsu.</p>
  958. <p class="bodytext">Tāpasopi kālasseva paṇṇasālato nikkhamitvā paṇṇasāladvāre nisinno gaṅgaṃ olokayamāno addasa gaṅgaṃ mahatā udakoghena pūriyamānaṃ pavattitamaṇikkhandhaṃ viya āgacchantaṃ, disvā cintesi – ‘‘atthi nu kho imasmiṃ loke evarūpassa madhurodakassa alābhena kilissamānā sattā’’ti? So evaṃ āvajjento marukantāre taṃ satthaṃ disvā ‘ime sattā mā nassantū’ti ‘‘ito cito ca mahāudakakkhandho chijjitvā marukantāre <a name="M1.0193"></a> satthābhimukho gacchatū’’ti abhiññācittena adhiṭṭhāsi. Saha cittuppādena mātikāruḷhaṃ viya udakaṃ tattha agamāsi. Manussā udakasaddena vuṭṭhāya udakaṃ disvā haṭṭhatuṭṭhā nhāyitvā pivitvā goṇepi pāyetvā sotthinā icchitaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Satthā taṃ brahmuno pubbakammaṃ dassento paṭhamaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">apāyesī</span>ti pāyesi. A-kāro nipātamattaṃ. <span class="bld">Gammanī</span>ti gimhe. <span class="bld">Samparete</span>ti gimhātapena phuṭṭhe anugate.</p>
  959. <p class="bodytext">Aparasmimpi samaye tāpaso gaṅgātīre paṇṇasālaṃ māpetvā araññagāmakaṃ nissāya vasati. Tena ca samayena corā taṃ gāmaṃ paharitvā hatthasāraṃ gahetvā gāviyo ca karamare <a name="P1.0211"></a> ca gahetvā gacchanti. Gāvopi sunakhāpi manussāpi mahāviravaṃ viravanti. Tāpaso taṃ saddaṃ sutvā ‘‘kinnu kho eta’’nti? Āvajjento ‘‘manussānaṃ bhayaṃ uppanna’’nti ñatvā ‘‘mayi passante ime sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya abhiññācittena corānaṃ paṭipathe caturaṅginiṃ senaṃ māpesi. Kammasajjā āgacchantā corā disvā, ‘‘rājā maññe āgato’’ti vilopaṃ chaḍḍetvā pakkamiṃsu. Tāpaso ‘‘yaṃ yassa santakaṃ, taṃ tasseva hotū’’ti adhiṭṭhāsi, taṃ tatheva ahosi. Mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi <a name="V1.0186"></a> tassa pubbakammaṃ dassento dutiyaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">eṇikūlasmi</span>nti gaṅgātīre. <span class="bld">Gayhakaṃ nīyamāna</span>nti gahetvā nīyamānaṃ, karamaraṃ nīyamānantipi attho.</p>
  960. <p class="bodytext">Puna ekasmiṃ samaye uparigaṅgāvāsikaṃ ekaṃ kulaṃ heṭṭhāgaṅgāvāsikena kulena saddhiṃ mittasanthavaṃ katvā, nāvāsaṅghāṭaṃ bandhitvā, bahuṃ khādanīyañceva bhojanīyañca gandhamālādīni ca āropetvā gaṅgāsotena āgacchati. Manussā khādamānā bhuñjamānā naccantā gāyantā devavimānena gacchantā viya balavasomanassā ahesuṃ. Gaṅgeyyako nāgo disvā kupito ‘‘ime mayi saññampi na karonti. Idāni ne samuddameva pāpessāmī’’ti mahantaṃ attabhāvaṃ māpetvā udakaṃ dvidhā bhinditvā uṭṭhāya phaṇaṃ katvā, susukāraṃ karonto aṭṭhāsi. Mahājano disvā bhīto vissaramakāsi. Tāpaso paṇṇasālāyaṃ nisinno sutvā, ‘‘ime gāyantā naccantā somanassajātā āgacchanti. Idāni pana bhayaravaṃ raviṃsu, kinnu kho’’ti? Āvajjento <a name="M1.0194"></a> nāgarājaṃ disvā, ‘‘mayi passante sattā mā nassantū’’ti abhiññāpādakajjhānaṃ samāpajjitvā attabhāvaṃ pajahitvā supaṇṇavaṇṇaṃ māpetvā nāgarājassa dassesi. Nāgarājā bhīto phaṇaṃ saṃharitvā udakaṃ paviṭṭho, mahājano sotthibhāvaṃ pāpuṇi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento tatiyaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">luddenā</span>ti dāruṇena. <span class="bld">Manussakamyā</span>ti manussakāmatāya, manusse viheṭhetukāmatāyāti attho.</p>
  961. <p class="bodytext">Aparasmimpi <a name="P1.0212"></a> samaye esa isipabbajjaṃ pabbajitvā kesavo nāma tāpaso ahosi. Tena samayena amhākaṃ bodhisatto kappo nāma māṇavo kesavassa baddhacaro antevāsiko hutvā ācariyassa kiṃkārapaṭissāvī manāpacārī buddhisampanno atthacaro ahosi. Kesavo tena vinā vasituṃ na sakkoti, taṃ nissāyeva jīvikaṃ kappesi. Satthā idampi tassa pubbakammaṃ dassento catutthaṃ gāthamāha.</p>
  962. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">baddhacaro</span>ti antevāsiko, so pana jeṭṭhantevāsiko ahosi. <span class="bld">Sambuddhimantaṃ vatinaṃ amaññī</span>ti, ‘‘sammā buddhimā vatasampanno aya’’nti evaṃ maññamāno kappo tava antevāsiko ahosiṃ ahaṃ so tena samayenāti dasseti. <span class="bld">Aññepi jānāsī</span>ti na kevalaṃ mayhaṃ āyumeva, aññepi tvaṃ jānāsiyeva. <span class="bld">Tathā hi buddho</span>ti tathā hi tvaṃ buddho, yasmā buddho, tasmā jānāsīti attho. <span class="bld">Tathā hi tyāyaṃ jalitānubhāvo</span>ti yasmā ca tvaṃ buddho, tasmā <a name="V1.0187"></a> te ayaṃ jalito ānubhāvo. <span class="bld">Obhāsayaṃ tiṭṭhatī</span>ti sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto tiṭṭhati. Catutthaṃ.</p>
  963. <p class="subhead">5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā</p>
  964. <p class="bodytext"><a name="para176"></a><a name="para176_sn1"></a><span class="paranum">176</span>. Pañcame <span class="bld">tejodhātuṃ samāpajjitvā</span>ti tejokasiṇaparikammaṃ katvā pādakajjhānato vuṭṭhāya, <span class="bld">‘‘sarīrato jālā nikkhamantū’’ti</span> adhiṭṭhahanto adhiṭṭhānacittānubhāvena sakalasarīrato jālā nikkhamanti, evaṃ tejodhātuṃ samāpanno nāma hoti, tathā samāpajjitvā. <span class="bld">Tasmiṃ brahmaloke</span>ti kasmā thero tattha agamāsi? Therassa kira tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa brahmuno upari nisinnaṃ tathāgataṃ disvā ‘‘aṭṭhivedhī <a name="M1.0195"></a> ayaṃ puggalo, mayāpettha gantabba’’nti ahosi, tasmā agamāsi. Sesānaṃ gamanepi <a name="P1.0213"></a> eseva nayo. So hi brahmā tathāgatassa ceva tathāgatasāvakānañca ānubhāvaṃ adisvā abhabbo vinayaṃ upagantuṃ, tena so sannipāto ahosi. Tattha tathāgatassa sarīrato uggatajālā sakalabrahmalokaṃ atikkamitvā ajaṭākāse pakkhandā, tā ca pana chabbaṇṇā ahesuṃ, tathāgatassa sāvakānaṃ ābhā pakativaṇṇāva.</p>
  965. <p class="bodytext"><span class="bld">Passasi vītivattanta</span>nti imasmiṃ brahmaloke aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhā atikkamamānaṃ buddhassa bhagavato pabhassaraṃ pabhaṃ passasīti pucchati. <span class="bld">Na me, mārisa, sā diṭṭhī</span>ti yā mesā, ‘‘idhāgantuṃ samattho añño samaṇo vā brāhmaṇo vā natthī’’ti pure diṭṭhi, natthi me sā. <span class="bld">Kathaṃ vajja</span>nti kena kāraṇena vadeyyaṃ. <span class="bld">Niccomhi sassato</span>ti imassa kira brahmuno laddhidiṭṭhi sassatadiṭṭhi cāti dve diṭṭhiyo. Tatrāssa tathāgatañceva tathāgatasāvake ca passato laddhidiṭṭhi pahīnā. Bhagavā panettha mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi. Brahmā desanāpariyosāne sotāpattiphale patiṭṭhahi. Itissa maggena sassatadiṭṭhi pahīnā, tasmā evamāha.</p>
  966. <p class="bodytext"><span class="bld">Brahmapārisajja</span>nti brahmapāricārikaṃ. Therānañhi bhaṇḍagāhakadaharā viya brahmānampi pārisajjā brahmāno nāma honti. <span class="bld">Tenupasaṅkamā</span>ti kasmā therasseva santikaṃ pesesi? There kirassa tattakeneva kathāsallāpena vissāso udapādi, tasmā tasseva santikaṃ pesesi <span class="bld">aññepī</span>ti yathā tumhe cattāro janā, kinnu kho evarūpā aññepi atthi, udāhu tumhe cattāro eva mahiddhikāti? <span class="bld">Tevijjā</span>ti pubbenivāsadibbacakkhuāsavakkhayasaṅkhātāhi tīhi vijjāhi <a name="V1.0188"></a> samannāgatā. <span class="bld">Iddhipattā</span>ti iddhividhañāṇaṃ pattā. <span class="bld">Cetopariyāyakovidā</span>ti paresaṃ cittācāre kusalā. Evamettha pañca abhiññāpi sarūpena vuttā. Dibbasotaṃ pana tāsaṃ vasena āgatameva hoti. <span class="bld">Bahū</span>ti evarūpā chaḷabhiññā buddhasāvakā bahū gaṇanapathaṃ atikkantā, sakalaṃ jambudīpaṃ kāsāvapajjotaṃ katvā vicarantīti. Pañcamaṃ.</p>
  967. <p class="subhead">6. Brahmalokasuttavaṇṇanā</p>
  968. <p class="bodytext"><a name="para177"></a><a name="para177_sn1"></a><span class="paranum">177</span>. Chaṭṭhe <a name="M1.0196"></a><a name="P1.0214"></a> <span class="bld">paccekaṃ dvārabāha</span>nti ekeko ekekaṃ dvārabāhaṃ nissāya dvārapālā viya aṭṭhaṃsu. <span class="bld">Iddho</span>ti jhānasukhena samiddho. <span class="bld">Phīto</span>ti abhiññāpupphehi supupphito. <span class="bld">Anadhivāsento</span>ti asahanto. <span class="bld">Etadavocā</span>ti etesaṃ nimmitabrahmānaṃ majjhe nisinno etaṃ ‘‘passasi me’’tiādivacanaṃ avoca.</p>
  969. <p class="bodytext"><span class="bld">Tayo supaṇṇā</span>ti gāthāya pañcasatāti satapadaṃ rūpavasena vā pantivasena vā yojetabbaṃ. Rūpavasena tāva <span class="bld">tayo supaṇṇā</span>ti tīṇi supaṇṇarūpasatāni. <span class="bld">Caturo ca haṃsā</span>ti cattārihaṃsarūpasatāni. <span class="bld">Bugghīnisā pañcasatā</span>ti byagghasadisā ekacce migā byagghīnisā nāma, tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatāni, pantivasena <span class="bld">tayo supaṇṇā</span>ti tīṇi supaṇṇapantisatāni, <span class="bld">caturo haṃsā</span>ti cattāri haṃsapantisatāni. <span class="bld">Byagghīnisā pañcasatā</span>ti pañca byagghīnisā pantisatāni. <span class="bld">Jhāyino</span>ti jhāyissa mayhaṃ vimāne ayaṃ vibhūtīti dasseti. <span class="bld">Obhāsaya</span>nti obhāsayamānaṃ. <span class="bld">Uttarassaṃ disāya</span>nti taṃ kira kanakavimānaṃ tesaṃ mahābrahmānaṃ ṭhitaṭṭhānato uttaradisāyaṃ hoti. Tasmā evamāha. Ayaṃ panassa adhippāyo – evarūpe kanakavimāne vasanto ahaṃ kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmīti. <span class="bld">Rūpe raṇaṃ disvā</span>ti rūpamhi jātijarābhaṅgasaṅkhātaṃ dosaṃ disvā. <span class="bld">Sadā pavedhita</span>nti sītādīhi ca niccaṃ pavedhitaṃ calitaṃ ghaṭṭitaṃ rūpaṃ disvā. <span class="bld">Tasmā na rūpe ramati sumedho</span>ti yasmā rūpe raṇaṃ passati, sadā pavedhitañca rūpaṃ passati, tasmā sumedho sundarapañño so satthā rūpe na ramatīti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  970. <p class="subhead">7. Kokālikasuttavaṇṇanā</p>
  971. <p class="bodytext"><a name="para178"></a><a name="para178_sn1"></a><span class="paranum">178</span>. Sattame <span class="bld">appameyyaṃ paminanto</span>ti appameyyaṃ khīṇāsavapuggalaṃ ‘‘ettakaṃ sīlaṃ, ettako <a name="V1.0189"></a> samādhi, ettakā paññā’’ti evaṃ minanto. <span class="bld">Kodhavidvā vikappaye</span>ti ko idha vidvā <a name="P1.0215"></a> medhāvī vikappeyya, khīṇāsavova khīṇāsavaṃ minanto kappeyyāti dīpeti. <span class="bld">Nivutaṃ taṃ maññe</span>ti yo pana puthujjano taṃ pametuṃ ārabhati, taṃ nivutaṃ avakujjapaññaṃ maññāmīti. Sattamaṃ.</p>
  972. <p class="subhead">8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā</p>
  973. <p class="bodytext"><a name="para179"></a><a name="para179_sn1"></a><span class="paranum">179</span>. Aṭṭhame <a name="M1.0197"></a> <span class="bld">akissava</span>nti kissavā vuccati paññā, nippaññoti attho. Aṭṭhamaṃ.</p>
  974. <p class="subhead">9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā</p>
  975. <p class="bodytext"><a name="para180"></a><a name="para180_sn1"></a><span class="paranum">180</span>. Navame <span class="bld">ābādhiko</span>ti ‘‘sāsapamattīhi pīḷakāhī’’tiādinā nayena anantarasutte āgatena ābādhena ābādhiko. <span class="bld">Bāḷhagilāno</span>ti adhimattagilāno. <span class="bld">Turū</span>ti kokālikassa upajjhāyo turutthero nāma anāgāmiphalaṃ patvā brahmaloke nibbatto. So bhūmaṭṭhakadevatā ādiṃ katvā, ‘‘ayuttaṃ kokālikena kataṃ aggasāvake antimavatthunā abbhācikkhantenā’’ti paramparāya brahmalokasampattaṃ kokālikassa pāpakammaṃ sutvā – ‘‘mā mayhaṃ passantasseva varāko nassi, ovadissāmi naṃ theresu cittapasādatthāyā’’ti āgantvā tassa purato aṭṭhāsi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘turū paccekabrahmā’’ti. <span class="bld">Pesalā</span>ti piyasīlā. <span class="bld">Kosi tvaṃ, āvuso</span>ti nipannakova kabarakkhīni ummīletvā evamāha. <span class="bld">Passa yāvañca te</span>ti passa yattakaṃ tayā aparaddhaṃ, attano nalāṭe mahāgaṇḍaṃ apassanto sāsapamattāya pīḷakāya maṃ codetabbaṃ maññasīti āha.</p>
  976. <p class="bodytext">Atha naṃ ‘‘adiṭṭhippatto ayaṃ varāko, gilaviso viya kassaci vacanaṃ na karissatī’’ti ñatvā <span class="bld">purisassa hī</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kuṭhārī</span>ti kuṭhārisadisā pharusā vācā. <span class="bld">Chindatī</span>ti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati. <span class="bld">Nindiya</span>nti ninditabbaṃ dussīlapuggalaṃ. <span class="bld">Pasaṃsatī</span>ti uttamatthe sambhāvetvā khīṇāsavoti vadati. <span class="bld">Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo</span>ti<a name="P1.0216"></a>, yo vā pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ antimavatthunā codento ‘‘dussīlo aya’’nti vadati. <span class="bld">Vacināti mukhena so kali</span>nti, so taṃ aparādhaṃ mukhena vicināti nāma. <span class="bld">Kalinā tenā</span>ti tena aparādhena sukhaṃ na vindati. Nindiyapasaṃsāya hi pasaṃsiyanindāya ca samakova vipāko.</p>
  977. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbassāpi</span> <a name="V1.0190"></a> <span class="bld">sahāpi attanā</span>ti sabbena sakenapi attanāpi saddhiṃ yo akkhesu dhanaparājayo nāma, ayaṃ appamattako aparādho. <span class="bld">Yo</span> <a name="M1.0198"></a> <span class="bld">sugatesū</span>ti yo pana sammaggatesu puggalesu cittaṃ padusseyya, ayaṃ cittapadosova tato kalito mahantataro kali.</p>
  978. <p class="bodytext">Idāni tassa mahantatarabhāvaṃ dassento <span class="bld">sataṃ sahassāna</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">sataṃ sahassāna</span>nti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. <span class="bld">Chattiṃsatī</span>ti aparāni chattiṃsati nirabbudāni. <span class="bld">Pañca cā</span>ti abbudagaṇanāya pañca abbudāni. <span class="bld">Yamariyagarahī</span>ti yaṃ ariye garahanto nirayaṃ upapajjati, tattha ettakaṃ āyuppamāṇanti. Navamaṃ.</p>
  979. <p class="subhead">10. Kokālikasuttavaṇṇanā</p>
  980. <p class="bodytext"><a name="para181"></a><a name="para181_sn1"></a><span class="paranum">181</span>. Dasame <span class="bld">kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkamī</span>ti, ko ayaṃ kokāliko, kasmā ca upasaṅkami? Ayaṃ kira kokālikaraṭṭhe kokālikanagare kokālikaseṭṭhissa putto pabbajitvā pitarā kārāpite vihāre paṭivasati cūḷakokālikoti nāmena, na devadattassa sisso. So hi brāhmaṇaputto mahākokāliko nāma. Bhagavati pana sāvatthiyaṃ viharante dve aggasāvakā pañcamattehi bhikkhusatehi saddhiṃ janapadacārikaṃ caramānā upakaṭṭhāya vassūpanāyikāya vivekāvāsaṃ vasitukāmā te bhikkhū uyyojetvā attano pattacīvaramādāya tasmiṃ janapade taṃ nagaraṃ patvā taṃ vihāraṃ agamaṃsu. Tattha nesaṃ kokāliko vattaṃ dassesi. Te tena saddhiṃ sammoditvā, ‘‘āvuso, mayaṃ idha temāsaṃ vasissāma, mā kassaci ārocehī’’ti paṭiññaṃ gahetvā vasiṃsu. Vasitvā pavāraṇādivase pavāretvā, ‘‘gacchāma mayaṃ, āvuso’’ti kokālikaṃ āpucchiṃsu. Kokāliko ‘‘ajjekadivasaṃ, āvuso, vasitvā sve gamissathā’’ti vatvā dutiyadivase nagaraṃ pavisitvā manusse āmantesi – ‘‘āvuso, tumhe aggasāvake idhāgantvā <a name="P1.0217"></a> vasamānepi na jānātha, na ne koci paccayenāpi nimantetī’’ti. Nagaravāsino, ‘‘kahaṃ, bhante, therā, kasmā no na ārocayitthā’’ti? Kiṃ āvuso ārocitena, kiṃ na passatha dve bhikkhū therāsane nisīdante, ete aggasāvakāti. Te khippaṃ sannipatitvā sappiphāṇitādīni ceva cīvaradussāni ca saṃhariṃsu.</p>
  981. <p class="bodytext">Kokāliko <a name="M1.0199"></a> cintesi – ‘‘paramappicchā aggasāvakā payuttavācāya uppannaṃ lābhaṃ na sādiyissanti<a name="V1.0191"></a>, asādiyantā ‘āvāsikassa dethā’ti vakkhantī’’ti. Taṃ taṃ lābhaṃ gāhāpetvā therānaṃ santikaṃ agamāsi. Therā disvāva ‘‘ime paccayā neva amhākaṃ, na kokālikassa kappantī’’ti paṭikkhipitvā pakkamiṃsu. Kokāliko ‘‘kathaṃ hi nāma attanā agaṇhantā mayhampi adāpetvā pakkamissantī’’ti? Āghātaṃ uppādesi. Tepi bhagavato santikaṃ gantvā bhagavantaṃ vanditvā puna attano parisaṃ ādāya janapadacārikaṃ carantā anupubbena tasmiṃ raṭṭhe tameva nagaraṃ paccāgamiṃsu. Nāgarā there sañjānitvā saha parikkhārehi dānaṃ sajjitvā nagaramajjhe maṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu, therānañca parikkhāre upanāmesuṃ. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu. Taṃ disvā kokāliko cintesi – ‘‘ime pubbe appicchā ahesuṃ, idāni pāpicchā jātā, pubbepi appicchasantuṭṭhapavivittasadisā maññe’’ti there upasaṅkamitvā, ‘‘āvuso, tumhe pubbe appicchā viya, idāni pana pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā ‘‘mūlaṭṭhāneyeva nesaṃ patiṭṭhaṃ bhindissāmī’’ti taramānarūpo nikkhamitvā sāvatthiṃ gantvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Ayameva kokāliko iminā ca kāraṇena upasaṅkamīti veditabbo.</p>
  982. <p class="bodytext">Bhagavā taṃ turitaturitaṃ āgacchantaṃ disvāva āvajjento aññāsi – ‘‘ayaṃ aggasāvake akkositukāmo āgato’’ti. ‘‘Sakkā nu kho paṭisedhetu’’nti ca āvajjento, ‘‘na sakkā paṭisedhetuṃ, theresu aparajjhitvā kālaṅkato ekaṃsena padumaniraye nibbattissatī’’ti disvā, ‘‘sāriputtamoggallānepi nāma garahantaṃ sutvā na nisedhetī’’ti vādamocanatthaṃ ariyūpavādassa ca mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ <span class="bld">mā heva</span>nti tikkhattuṃ paṭisedhesi. Tattha <span class="bld">mā heva</span>nti mā evaṃ abhaṇi. <span class="bld">Saddhāyiko</span>ti saddhāya ākaro pasādāvaho saddhātabbavacano vā. <span class="bld">Paccayiko</span>ti pattiyāyitabbavacano.</p>
  983. <p class="bodytext"><span class="bld">Pakkāmī</span>ti kammānubhāvena codiyamāno pakkāmi. Okāsakataṃ hi kammaṃ na sakkā paṭibāhituṃ, taṃ tassa tattha ṭhātuṃ na adāsi. <span class="bld">Acirapakkantassā</span>ti pakkantassa <a name="P1.0218"></a> sato na cireneva. <span class="bld">Sabbo kāyo phuṭo</span> <a name="M1.0200"></a> <span class="bld">ahosī</span>ti kesaggamattampi okāsaṃ āvajjetvā sakalasarīraṃ aṭṭhīni bhinditvā uggatāhi pīḷakāhi ajjhotthaṭaṃ ahosi. Yasmā pana buddhānubhāvena tathārūpaṃ kammaṃ buddhānaṃ sammukhībhāve vipākaṃ na deti, dassanūpacāre vijahitamatte deti, tasmā tassa acirapakkantassa pīḷakā uṭṭhahiṃsu. <span class="bld">Kalāyamattiyo</span>ti caṇakamattiyo. <span class="bld">Beluvasalāṭukamattiyo</span>ti <a name="V1.0192"></a> taruṇabeluvamattiyo. (<span class="bld">Billamattiyo</span>ti mahābeluvamattiyo.) <span class="bld">Pabhijjiṃsū</span>ti bhijjiṃsu. Tāsu bhinnāsu sakalasarīraṃ panasapakkaṃ viya ahosi. So pakkena gattena jetavanadvārakoṭṭhake visagilito maccho viya kadalipattesu sayi. Atha dhammasavanatthaṃ āgatāgatā manussā – ‘‘dhi kokālika, dhi kokālika, ayuttamakāsi, attanoyeva mukhaṃ nissāya anayabyasanaṃ patto’’ti āhaṃsu. Tesaṃ sutvā ārakkhadevatā dhi-kāraṃ akaṃsu. Ārakkhakadevatānaṃ ākāsadevatāti iminā upāyena yāva akaniṭṭhabhavanā ekadhikāro udapādi. Athassa upajjhāyo āgantvā ovādaṃ agaṇhantaṃ ñatvā garahitvā pakkāmi.</p>
  984. <p class="bodytext"><span class="bld">Kālamakāsī</span>ti upajjhāye pakkante kālamakāsi. <span class="bld">Padumaṃ niraya</span>nti pāṭiyekko padumanirayo nāma natthi, avīcimahānirayamhiyeva pana padumagaṇanāya paccitabbe ekasmiṃ ṭhāne nibbatti.</p>
  985. <p class="bodytext"><span class="bld">Vīsatikhāriko</span>ti māgadhakena patthena cattāro patthā kosalaraṭṭhe ekapattho hoti, tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ, cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārī, tāya khāriyā vīsatikhāriko. <span class="bld">Tilavāho</span>ti māgadhakānaṃ sukhumatilānaṃ tilasakaṭaṃ. <span class="bld">Abbudo nirayo</span>ti abbudo nāma pāṭiyekko nirayo natthi. Avīcimhiyeva pana abbudagaṇanāya paccitabbaṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. <span class="bld">Nirabbudā</span>dīsupi <a name="P1.0219"></a> eseva nayo.</p>
  986. <p class="bodytext">Vassagaṇanāpi panettha evaṃ veditabbā – yatheva hi sataṃ satasahassāni koṭi hoti, evaṃ sataṃ satasahassakoṭiyo pakoṭi nāma hoti, sataṃ satasahassapakoṭiyo koṭipakoṭi nāma, sataṃ satasahassakoṭipakoṭiyo <a name="M1.0201"></a> nahutaṃ, sataṃ satasahassanahutāni ninnahutaṃ, sataṃ satasahassaninnahutāni ekaṃ abbudaṃ, tato vīsatiguṇaṃ nirabbudaṃ. Eseva nayo sabbatthāti. Dasamaṃ.</p>
  987. <p class="centered">Paṭhamo vaggo.</p>
  988. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  989. <p class="subhead">1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā</p>
  990. <p class="bodytext"><a name="para182"></a><a name="para182_sn1"></a><span class="paranum">182</span>. Dutiyavaggassa <a name="V1.0193"></a> paṭhame <span class="bld">sappinītīre</span>ti sappinīnāmikāya nadiyā tīre. <span class="bld">Sanaṅkumāro</span>ti so kira pañcasikhakumārakakāle jhānaṃ bhāvetvā brahmaloke nibbatto kumārakavaṇṇeneva vicarati. Tena naṃ ‘‘kumāro’’ti sañjānanti, porāṇakattā pana ‘‘sanaṅkumāro’’ti vuccati. <span class="bld">Janetasmi</span>nti janitasmiṃ, pajāyāti attho. <span class="bld">Ye gottapaṭisārino</span>ti ye janetasmiṃ gottaṃ paṭisaranti tesu loke gottapaṭisārīsu khattiyo seṭṭho. <span class="bld">Vijjācaraṇasampanno</span>ti bhayabheravasuttapariyāyena (ma. ni. 1.34 ādayo) pubbenivāsādīhi vā tīhi, ambaṭṭhasuttapariyāyena (dī. ni. 1.278 ādayo) vipassanāñāṇaṃ manomayiddhi cha abhiññāyoti imāhi vā aṭṭhahi vijjāhi, sīlesu paripūrakāritā indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā jāgariyānuyogo satta saddhammā cattāri rūpāvacarajjhānānīti evaṃ pannarasadhammabhedena caraṇena ca samannāgato. <span class="bld">So seṭṭho devamānuse</span>ti so khīṇāsavabrāhmaṇo devesu ca manussesu ca seṭṭho uttamoti. Paṭhamaṃ.</p>
  991. <p class="subhead">2. Devadattasuttavaṇṇanā</p>
  992. <p class="bodytext"><a name="para183"></a><a name="para183_sn1"></a><span class="paranum">183</span>. Dutiye <a name="P1.0220"></a> <span class="bld">acirapakkante</span>ti saṅghaṃ bhinditvā nacirasseva veḷuvanato gayāsīsaṃ gate. <span class="bld">Assatari</span>nti gadrabhassa vaḷavāya jātaṃ. Dutiyaṃ.</p>
  993. <p class="subhead">3. Andhakavindasuttavaṇṇanā</p>
  994. <p class="bodytext"><a name="para184"></a><a name="para184_sn1"></a><span class="paranum">184</span>. Tatiye <a name="M1.0202"></a> <span class="bld">andhakavinda</span>nti evaṃnāmakaṃ gāmaṃ. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti ‘‘satthā idānipi vīriyaṃ karoti padhānamanuyuñjati, gacchāmissa santike ṭhatvā sāsanānucchavikaṃ vīriyapaṭisaṃyuttaṃ gāthaṃ vakkhāmī’’ti upasaṅkami.</p>
  995. <p class="bodytext"><span class="bld">Pantānī</span>ti <a name="V1.0194"></a> janataṃ atikkamitvā manussānaṃ anupacāre ṭhitāni. <span class="bld">Saṃyojanavippamokkhā</span>ti tāni ca senāsanāni sevamāno na cīvarādīnaṃ atthāya seveyya, atha kho dasasaṃyojanavippamokkhatthāya careyya. <span class="bld">Saṅghe vase</span>ti tesu senāsanesu ratiṃ alabhanto upaṭṭhākādīnaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ gadrabhapiṭṭhe rajaṃ viya uppatanto araññe acaritvā saṅghamajjhe vaseyya. <span class="bld">Rakkhitatto satīmā</span>ti tattha ca vasanto sagavacaṇḍo goṇo viya sabrahmacārino avijjhanto aghaṭṭento rakkhitatto satipaṭṭhānaparāyaṇo hutvā vaseyya.</p>
  996. <p class="bodytext">Idāni saṅghe vasamānassa bhikkhuno bhikkhācāravattaṃ ācikkhanto <span class="bld">kulākula</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">piṇḍikāya caranto</span>ti piṇḍatthāya caramāno. <span class="bld">Sevetha pantāni senāsanānī</span>ti saṅghamajjhaṃ otaritvā vasamānopi dhurapariveṇe tālanāḷikeraādīni ropetvā upaṭṭhākādisaṃsaṭṭho na vaseyya, cittakallataṃ pana janetvā cittaṃ hāsetvā tosetvā puna pantasenāsane vaseyyāti araññasseva vaṇṇaṃ katheti. <span class="bld">Bhayā</span>ti vaṭṭabhayato. <span class="bld">Abhaye</span>ti nibbāne. <span class="bld">Vimutto</span>ti adhimutto hutvā vaseyya.</p>
  997. <p class="bodytext"><span class="bld">Yattha bheravā</span>ti yasmiṃ ṭhāne bhayajanakā saviññāṇakā sīhabyagghādayo, aviññāṇakā rattibhāge khāṇuvalliādayo bahū atthi. <span class="bld">Sarīsapā</span>ti dīghajātikādisarīsapā. <span class="bld">Nisīdi tattha bhikkhū</span>ti <a name="P1.0221"></a> tādise ṭhāne bhikkhu nisinno. Iminā idaṃ dīpeti – bhagavā yathā tumhe etarahi tatraṭṭhakabheravārammaṇāni ceva sarīsape ca vijjunicchāraṇādīni ca amanasikatvā nisinnā, evamevaṃ padhānamanuyuttā bhikkhū nisīdantīti.</p>
  998. <p class="bodytext"><span class="bld">Jātu me diṭṭha</span>nti ekaṃsena mayā diṭṭhaṃ. <span class="bld">Na yidaṃ itihītiha</span>nti idaṃ itiha itihāti na takkahetu vā nayahetu vā piṭakasampadānena vā <a name="M1.0203"></a> ahaṃ vadāmi. <span class="bld">Ekasmiṃ brahmacariyasmi</span>nti ekāya dhammadesanāya. Dhammadesanā hi idha brahmacariyanti adhippetā. <span class="bld">Maccuhāyina</span>nti maraṇapariccāginaṃ khīṇāsavānaṃ.</p>
  999. <p class="bodytext"><span class="bld">Dasā ca dasadhā dasā</span>ti ettha <span class="bld">dasā</span>ti daseva, <span class="bld">dasadhā dasā</span>ti sataṃ, aññe ca dasuttaraṃ sekhasataṃ passāmīti vadati. <span class="bld">Sotasamāpannā</span>ti maggasotaṃ samāpannā. <span class="bld">Atiracchānagāmino</span>ti desanāmattametaṃ, avinipātadhammāti attho. <span class="bld">Saṅkhātuṃ nopi sakkomī</span>ti musāvādabhayena ettakā nāma <a name="V1.0195"></a> puññabhāgino sattāti gaṇetuṃ na sakkomīti bahuṃ brahmadhammadesanaṃ sandhāya evamāha. Tatiyaṃ.</p>
  1000. <p class="subhead">4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā</p>
  1001. <p class="bodytext"><a name="para185"></a><a name="para185_sn1"></a><span class="paranum">185</span>. Catutthe <span class="bld">abhibhūsambhava</span>nti abhibhū ca sambhavo ca. Tesu abhibhūthero sāriputtatthero viya paññāya aggo, sambhavatthero mahāmoggallāno viya samādhinā aggo. <span class="bld">Ujjhāyantī</span>ti avajjhāyanti, lāmakato vā cintenti. <span class="bld">Khiyyantī</span>ti, kinnāmetaṃ kinnāmetanti? Aññamaññaṃ kathenti. <span class="bld">Vipācentī</span>ti vitthārayantā punappunaṃ kathenti. <span class="bld">Heṭṭhimena upaḍḍhakāyenā</span>ti nābhito paṭṭhāya heṭṭhimakāyena. Pāḷiyaṃ ettakameva āgataṃ. Thero pana ‘‘pakativaṇṇaṃ vijahitvā nāgavaṇṇaṃ gahetvā dasseti, supaṇṇavaṇṇaṃ gahetvā vā dassetī’’tiādinā (paṭi. ma. 3.13) nayena āgataṃ anekappakāraṃ iddhivikubbanaṃ dassesi. <span class="bld">Imā gāthāyo abhāsī</span>ti thero kira cintesi – ‘‘kathaṃ desitā nu kho dhammadesanā sabbesaṃ piyā assa manāpā’’ti. Tato āvajjento – ‘‘sabbepi pāsaṇḍā sabbe devamanussā attano attano samaye purisakāraṃ <a name="P1.0222"></a> vaṇṇayanti, vīriyassa avaṇṇavādī nāma natthi, vīriyapaṭisaṃyuttaṃ katvā desessāmi, evaṃ ayaṃ dhammadesanā sabbesaṃ piyā bhavissati manāpā’’ti ñatvā tīsu piṭakesu vicinitvā imā gāthā abhāsi.</p>
  1002. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">ārambhathā</span>ti ārambhavīriyaṃ karotha. <span class="bld">Nikkamathā</span>ti nikkamavīriyaṃ karotha. <span class="bld">Yuñjathā</span>ti payogaṃ karotha parakkamatha. <span class="bld">Maccuno sena</span>nti maccuno senā nāma kilesasenā, taṃ dhunātha. <span class="bld">Jātisaṃsāra</span>nti jātiñca <a name="M1.0204"></a> saṃsārañca, jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāraṃ. <span class="bld">Dukkhassantaṃ karissatī</span>ti vaṭṭadukkhassa paricchedaṃ karissati. Kiṃ pana katvā thero sahassilokadhātuṃ viññāpesīti? Nīlakasiṇaṃ tāva samāpajjitvā sabbattha ālokaṭṭhāne andhakāraṃ phari, odātakasiṇaṃ samāpajjitvā andhakāraṭṭhāne obhāsaṃ. Tato ‘‘kimidaṃ andhakāra’’nti? Sattānaṃ ābhoge uppanne ālokaṃ dassesi. Ālokaṭṭhāne ālokakiccaṃ natthi, ‘‘kiṃ āloko aya’’nti? Vicinantānaṃ attānaṃ dassesi. Atha tesaṃ theroti vadantānaṃ imā gāthāyo abhāsi, sabbe osaṭāya parisāya majjhe nisīditvā dhammaṃ desentassa viya saddaṃ suṇiṃsu. Atthopi nesaṃ pākaṭo ahosi. Catutthaṃ.</p>
  1003. <p class="subhead">5. Parinibbānasuttavaṇṇanā</p>
  1004. <p class="bodytext"><a name="para186"></a><a name="para186_sn1"></a><span class="paranum">186</span>. Pañcame <a name="V1.0196"></a> <span class="bld">upavattane mallānaṃ sālavane</span>ti yatheva hi kadambanadītīrato rājamātuvihāradvārena thūpārāmaṃ gantabbaṃ hoti, evaṃ hiraññavatikāya nāma nadiyā pārimatīrato sālavanaṃ uyyānaṃ. Yathā anurādhapurassa thūpārāmo, evaṃ taṃ kusinārāya hoti. Yathā thūpārāmato dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisanamaggo pācīnamukho gantvā uttarena nivattati, evaṃ uyyānato sālapanti pācīnamukhā gantvā uttarena nivattā. Tasmā taṃ ‘‘upavattana’’nti vuccati. Tasmiṃ upavattane mallānaṃ sālavane. <span class="bld">Antarena</span> <a name="P1.0223"></a> <span class="bld">yamakasālāna</span>nti mūlakkhandhaviṭapapattehi aññamaññaṃ saṃsibbitvā ṭhitasālānaṃ antarikāya. <span class="bld">Appamādena sampādethā</span>ti satiavippavāsena kattabbakiccāni sampādayatha. Iti bhagavā yathā nāma maraṇamañce nipanno mahaddhano kuṭumbiko puttānaṃ dhanasāraṃ ācikkheyya, evamevaṃ parinibbānamañce nipanno pañcacattālīsa vassāni dinnaṃ ovādaṃ sabbaṃ ekasmiṃ appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi. <span class="bld">Ayaṃ tathāgatassa pacchimā vācā</span>ti idaṃ pana saṅgītikārānaṃ vacanaṃ.</p>
  1005. <p class="bodytext">Ito paraṃ yaṃ parinibbānaparikammaṃ katvā bhagavā parinibbuto, taṃ dassetuṃ, <span class="bld">atha kho bhagavā paṭhamaṃ jhāna</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha saññāvedayitanirodhaṃ samāpanne bhagavati assāsapassāsānaṃ appavattiṃ disvā, ‘‘parinibbuto satthā’’ti saññāya devamanussā ekappahārena viraviṃsu, ānandattheropi – ‘‘parinibbuto nu kho, bhante, anuruddha bhagavā’’ti theraṃ <a name="M1.0205"></a> pucchi. Thero ‘‘na kho, āvuso ānanda, tathāgato parinibbuto, apica saññāvedayitanirodhaṃ samāpanno’’ti āha. Kathaṃ pana so aññāsi? Thero kira satthārā saddhiṃyeva taṃ taṃ samāpattiṃ samāpajjanto yāva nevasaññānāsaññāyatanavuṭṭhānaṃ, tāva gantvā, ‘‘idāni bhagavā nirodhaṃ samāpanno, antonirodhe ca kālaṃkiriyā nāma natthī’’ti aññāsi.</p>
  1006. <p class="bodytext"><span class="bld">Atha kho bhagavā saññāvedayitanirodhasamāpattito vuṭṭhahitvā nevasaññānāsaññāyatanaṃ samāpajji…pe… tatiyajjhānā vuṭṭhahitvā catutthaṃ jhānaṃ samāpajjī</span>ti ettha pana bhagavā catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji, terasasu ṭhānesu dutiyaṃ jhānaṃ… tathā tatiyaṃ… pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Kathaṃ? Dasasu asubhesu dvattiṃsākāre aṭṭhasu <a name="V1.0197"></a> kasiṇesu mettākaruṇāmuditesu ānāpāne paricchedākāseti imesu tāva catuvīsatiyā ṭhānesu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji. Ṭhapetvā pana dvattiṃsākārañca dasa ca asubhāni sesesu terasasu dutiyaṃ jhānaṃ… tesuyeva tatiyaṃ jhānaṃ samāpajji. Aṭṭhasu pana kasiṇesu upekkhābrahmavihāre ānāpāne paricchedākāse catūsu arūpesūti imesu <a name="P1.0224"></a> pannarasasu ṭhānesu catutthaṃ jhānaṃ samāpajji. Ayampi ca saṅkhepakathāva. Nibbānapuraṃ pavisanto pana bhagavā dhammassāmi sabbāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā videsaṃ gacchanto ñātijanaṃ āliṅgetvā viya sabbasamāpattisukhaṃ anubhavitvā paviṭṭho.</p>
  1007. <p class="bodytext"><span class="bld">Catutthajjhānā vuṭṭhahitvā samanantarā bhagavā parinibbāyī</span>ti ettha ca jhānasamanantaraṃ paccavekkhaṇasamanantaranti, dve samanantarāni. Catutthajjhānā vuṭṭhāya bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ <span class="bld">jhānasamanantaraṃ</span> nāma, catutthajjhānā vuṭṭhahitvā puna jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgaṃ otiṇṇassa tattheva parinibbānaṃ <span class="bld">paccavekkhaṇasamanantaraṃ</span> nāma. Imāni dvepi samanantarāneva. Bhagavā pana jhānaṃ samāpajjitvā jhānā vuṭṭhāya jhānaṅgāni paccavekkhitvā bhavaṅgacittena abyākatena dukkhasaccena parinibbāyi. Ye hi keci buddhā vā paccekabuddhā vā ariyasāvakā vā antamaso kunthakipillikaṃ upādāya sabbe bhavaṅgacitteneva abyākatena dukkhasaccena kālaṃ karonti.</p>
  1008. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhūtā</span>ti <a name="M1.0206"></a> sattā. <span class="bld">Appaṭipuggalo</span>ti paṭibhāgapuggalavirahito. <span class="bld">Balappatto</span>ti dasavidhaṃ ñāṇabalaṃ patto. <span class="bld">Uppādavayadhammino</span>ti uppādavayasabhāvā. <span class="bld">Tesaṃ vūpasamo</span>ti tesaṃ saṅkhārānaṃ vūpasamo. <span class="bld">Sukho</span>ti asaṅkhataṃ nibbānameva sukhanti attho. <span class="bld">Tadāsī</span>ti ‘‘saha parinibbānā mahābhūmicālo ahosī’’ti evaṃ mahāparinibbāne (dī. ni. 2.220) vuttaṃ bhūmicālaṃ sandhāyāha. So hi lomahaṃsanako ca bhiṃsanako ca āsi. <span class="bld">Sabbākāravarūpete</span>ti sabbākāravaraguṇūpete. <span class="bld">Nāhu assāsapassāso</span>ti na jāto assāsapassāso. <span class="bld">Anejo</span>ti taṇhāsaṅkhātāya ejāya abhāvena anejo. <span class="bld">Santimārabbhā</span>ti anupādisesaṃ nibbānaṃ ārabbha paṭicca sandhāya. <span class="bld">Cakkhumā</span>ti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. <span class="bld">Parinibbuto</span>ti khandhaparinibbānena parinibbuto. <span class="bld">Asallīnenā</span>ti anallīnena asaṅkuṭitena suvikasiteneva cittena. <span class="bld">Vedanaṃ ajjhavāsayī</span>ti <a name="P1.0225"></a> vedanaṃ adhivāsesi, na vedanānuvattī hutvā ito cito samparivatti. <span class="bld">Vimokkho</span>ti <a name="V1.0198"></a> kenaci dhammena anāvaraṇavimokkho sabbaso apaññattibhāvūpagamo pajjotanibbānasadiso jātoti. Pañcamaṃ.</p>
  1009. <p class="centered">Dutiyo vaggo.</p>
  1010. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  1011. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1012. <p class="centered">Brahmasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1013. <a name="sn1_7"></a>
  1014. <p class="chapter">7. Brāhmaṇasaṃyuttaṃ</p>
  1015. <p class="title">1. Arahantavaggo</p>
  1016. <p class="subhead">1. Dhanañjānīsuttavaṇṇanā</p>
  1017. <p class="bodytext"><a name="para187"></a><a name="para187_sn1"></a><span class="paranum">187</span>. Brāhmaṇasaṃyuttassa <a name="V1.0199"></a><a name="P1.0226"></a><a name="M1.0207"></a> paṭhame <span class="bld">dhanañjānī</span>ti dhanañjānigottā. Ukkaṭṭhagottā kiresā. Sesabrāhmaṇā kira brahmuno mukhato jātā, dhanañjānigottā matthakaṃ bhinditvā nikkhantāti tesaṃ laddhi. <span class="bld">Udānaṃ udānesī</span>ti kasmā udānesi? So kira brāhmaṇo micchādiṭṭhiko ‘‘buddho dhammo saṅgho’’ti vutte kaṇṇe pidahati, thaddho khadirakhāṇusadiso. Brāhmaṇī pana sotāpannā ariyasāvikā. Brāhmaṇo dānaṃ dento pañcasatānaṃ brāhmaṇānaṃ appodakaṃ pāyāsaṃ deti, brāhmaṇī buddhappamukhassa saṅghassa nānārasabhojanaṃ. Brāhmaṇassa dānadivase brāhmaṇī tassa vasavattitāya pahīnamaccheratāya ca sahatthā parivisati. Brāhmaṇiyā pana dānadivase brāhmaṇo pātova gharā nikkhamitvā palāyati. Athekadivasaṃ brāhmaṇo brāhmaṇiyā saddhiṃ asammantetvā pañcasate brāhmaṇe nimantetvā brāhmaṇiṃ āha – ‘‘sve bhoti amhākaṃ ghare pañcasatā brāhmaṇā bhuñjissantī’’ti. Mayā kiṃ kātabbaṃ brāhmaṇāti? Tayā aññaṃ kiñci kātabbaṃ natthi, sabbaṃ pacanaparivesanaṃ aññe karissanti. Yaṃ pana tvaṃ ṭhitāpi nisinnāpi khipitvāpi ukkāsitvāpi ‘‘namo buddhassā’’ti tassa muṇḍakassa samaṇakassa namakkāraṃ karosi, taṃ sve ekadivasamattaṃ mā akāsi. Taṃ hi sutvā brāhmaṇā anattamanā honti, mā maṃ brāhmaṇehi bhindasīti. Tvaṃ brāhmaṇehi <a name="P1.0227"></a> vā bhijja devehi vā, ahaṃ pana satthāraṃ anussaritvā na sakkomi anamassamānā saṇṭhātunti. Bhoti kulasatike gāme gāmadvārampi tāva pidahituṃ vāyamanti, tvaṃ dvīhaṅgulehi pidahitabbaṃ mukhaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanakālamattaṃ pidahituṃ na sakkosīti. Evaṃ punappunaṃ kathetvāpi so nivāretuṃ asakkonto ussīsake ṭhapitaṃ maṇḍalaggakhaggaṃ <a name="V1.0200"></a> gahetvā – ‘‘bhoti sace sve brāhmaṇesu nisinnesu taṃ <a name="M1.0208"></a> muṇḍasamaṇakaṃ namassasi, iminā taṃ khaggena pādatalato paṭṭhāya yāva kesamatthakā kaḷīraṃ viya koṭṭetvā rāsiṃ karissāmī’’ti imaṃ gāthaṃ abhāsi –</p>
  1018. <p class="gatha1">‘‘Iminā maṇḍalaggena, pādato yāva matthakā;</p>
  1019. <p class="gathalast">Kaḷīramiva chejjāmi, yadi micchaṃ na kāhasi.</p>
  1020. <p class="gatha1">‘‘Sace buddhoti bhaṇasi, sace dhammoti bhāsasi;</p>
  1021. <p class="gathalast">Sace saṅghoti kittesi, jīvantī me nivesane’’ti.</p>
  1022. <p class="bodytext">Ariyasāvikā pana pathavī viya duppakampā, sineru viya dupparivattiyā. Sā tena naṃ evamāha –</p>
  1023. <p class="gatha1">‘‘Sace me aṅgamaṅgāni, kāmaṃ chejjasi brāhmaṇa;</p>
  1024. <p class="gathalast">Nevāhaṃ viramissāmi, buddhaseṭṭhassa sāsanā.</p>
  1025. <p class="gatha1">‘‘Nāhaṃ okkā varadharā, sakkā rodhayituṃ jinā;</p>
  1026. <p class="gathalast">Dhītāhaṃ buddhaseṭṭhassa, chinda vā maṃ vadhassu vā’’ti.</p>
  1027. <p class="bodytext">Evaṃ dhanañjānigajjitaṃ nāma gajjantī pañca gāthāsatāni abhāsi. Brāhmaṇo brāhmaṇiṃ parāmasituṃ vā paharituṃ vā asakkonto ‘‘bhoti yaṃ te ruccati, taṃ karohī’’ti vatvā khaggaṃ sayane khipi. Punadivase gehaṃ haritupalittaṃ kārāpetvā lājāpuṇṇaghaṭamālāgandhādīhi tattha tattha alaṅkārāpetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ navasappisakkharamadhuyuttaṃ appodakapāyāsaṃ paṭiyādāpetvā kālaṃ ārocāpesi.</p>
  1028. <p class="bodytext">Brāhmaṇīpi pātova gandhodakena sayaṃ nhāyitvā sahassagghanakaṃ ahatavatthaṃ nivāsetvā pañcasatagghanakaṃ ekaṃsaṃ katvā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā <a name="P1.0228"></a> suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā bhattagge brāhmaṇe <a name="V1.0201"></a> parivisamānā tehi saddhiṃ ekapantiyaṃ nisinnassa tassa brāhmaṇassa bhattaṃ upasaṃharantī dunnikkhitte dārubhaṇḍe pakkhali. Pakkhalanaghaṭṭanāya dukkhā vedanā uppajji. Tasmiṃ samaye dasabalaṃ sari. Satisampannatāya pana pāyāsapātiṃ achaḍḍetvā saṇikaṃ otāretvā bhūmiyaṃ saṇṭhapetvā pañcannaṃ brāhmaṇasatānaṃ majjhe sirasi añjaliṃ ṭhapetvā yena veḷuvanaṃ, tenañjaliṃ paṇāmetvā imaṃ udānaṃ udānesi.</p>
  1029. <p class="bodytext">Tasmiñca <a name="M1.0209"></a> samaye tesu brāhmaṇesu keci bhuttā honti, keci bhuñjamānā, keci hatthe otāritamattā, kesañci bhojanaṃ purato ṭhapitamattaṃ hoti. Te taṃ saddaṃ sutvāva sinerumattena muggarena sīse pahaṭā viya kaṇṇesu sūlena viddhā viya dukkhadomanassaṃ paṭisaṃvediyamānā ‘‘iminā aññaladdhikena mayaṃ gharaṃ pavesitā’’ti kujjhitvā hatthe piṇḍaṃ chaḍḍetvā mukhena gahitaṃ niṭṭhubhitvā dhanuṃ disvā kākā viya brāhmaṇaṃ akkosamānā disāvidisā pakkamiṃsu. Brāhmaṇo evaṃ bhijjitvā gacchante brāhmaṇe disvā brāhmaṇiṃ sīsato paṭṭhāya oloketvā, ‘‘idameva bhayaṃ sampassamānā mayaṃ hiyyo paṭṭhāya bhotiṃ yācantā na labhimhā’’ti nānappakārehi brāhmaṇiṃ akkositvā, etaṃ ‘‘evamevaṃ panā’’tiādivacanaṃ avoca.</p>
  1030. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti ‘‘samaṇo gotamo gāmanigamaraṭṭhapūjito, na sakkā gantvā yaṃ vā taṃ vā vatvā santajjetuṃ, ekameva naṃ pañhaṃ pucchissāmī’’ti gacchantova <span class="bld">‘‘kiṃsu chetvā’’</span>ti gāthaṃ abhisaṅkharitvā – ‘‘sace ‘asukassa nāma vadhaṃ rocemī’ti vakkhati, atha naṃ ‘ye tuyhaṃ na ruccanti, te māretukāmosi, lokavadhāya uppanno, kiṃ tuyhaṃ samaṇabhāvenā’ti? Niggahessāmi. Sace ‘na kassaci vadhaṃ rocemī’ti vakkhati, atha naṃ ‘tvaṃ rāgādīnampi vadhaṃ na icchasi. Kasmā samaṇo hutvā āhiṇḍasī’ti? Niggahessāmī. Iti imaṃ ubhatokoṭikaṃ pañhaṃ samaṇo gotamo neva gilituṃ na uggilituṃ sakkhissatī’’ti cintetvā upasaṅkami<a name="P1.0229"></a>. <span class="bld">Sammodī</span>ti attano paṇḍitatāya kuddhabhāvaṃ adassetvā madhurakathaṃ kathento sammodi. Pañho devatāsaṃyutte kathito. Sesampi heṭṭhā vitthāritamevāti. Paṭhamaṃ.</p>
  1031. <p class="subhead">2. Akkosasuttavaṇṇanā</p>
  1032. <p class="bodytext"><a name="para188"></a><a name="para188_sn1"></a><span class="paranum">188</span>. Dutiye <a name="V1.0202"></a> <span class="bld">akkosakabhāradvājo</span>ti bhāradvājova so, pañcamattehi pana gāthā satehi tathāgataṃ akkosanto āgatoti. ‘‘Akkosakabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Kupito anattamano</span>ti ‘‘samaṇena gotamena mayhaṃ jeṭṭhakabhātaraṃ pabbājentena <a name="M1.0210"></a> jāni katā, pakkho bhinno’’ti kodhena kupito domanassena ca anattamano hutvāti attho. <span class="bld">Akkosatī</span>ti ‘‘corosi, bālosi, mūḷhosi, thenosi, oṭṭhosi, meṇḍosi, goṇosi, gadrabhosi, tiracchānagatosi, nerayikosī’’ti dasahi akkosavatthūhi akkosati. <span class="bld">Paribhāsatī</span>ti ‘‘hotu muṇḍakasamaṇaka, ‘adaṇḍo aha’nti karosi, idāni te rājakulaṃ gantvā daṇḍaṃ āropessāmī’’tiādīni vadanto paribhāsati nāma.</p>
  1033. <p class="bodytext"><span class="bld">Sambhuñjatī</span>ti ekato bhuñjati. <span class="bld">Vītiharatī</span>ti katassa paṭikāraṃ karoti. <span class="bld">Bhagavantaṃ kho, gotama</span>nti kasmā evamāha? ‘‘Tavevetaṃ, brāhmaṇa, tavevetaṃ, brāhmaṇā’’ti kirassa sutvā. ‘‘Isayo nāma kupitā sapanaṃ denti kisavacchādayo viyā’’ti anussavavasena ‘‘sapati maṃ maññe samaṇo gotamo’’ti bhayaṃ uppajji. Tasmā evamāha.</p>
  1034. <p class="bodytext"><span class="bld">Dantassā</span>ti nibbisevanassa. <span class="bld">Tādino</span>ti tādilakkhaṇaṃ pattassa. <span class="bld">Tasseva tena pāpiyo</span>ti tasseva puggalassa tena kodhena pāpaṃ hoti. <span class="bld">Sato upasammatī</span>ti satiyā samannāgato hutvā adhivāseti. <span class="bld">Ubhinnaṃ tikicchantāna</span>nti ubhinnaṃ tikicchantaṃ. Ayameva vā pāṭho. Yo puggalo sato upasammati, ubhinnamatthaṃ carati tikicchati sādheti, taṃ puggalaṃ janā bāloti maññanti. Kīdisā janā? <span class="bld">Ye dhammassa akovidā. Dhammassā</span>ti pañcakkhandhadhammassa vā catusaccadhammassa vā. <span class="bld">Akovidā</span>ti tasmiṃ dhamme akusalā andhabālaputhujjanā. Dutiyaṃ.</p>
  1035. <p class="subhead">3. Asurindakasuttavaṇṇanā</p>
  1036. <p class="bodytext"><a name="para189"></a><a name="para189_sn1"></a><span class="paranum">189</span>. Tatiye <a name="P1.0230"></a> <span class="bld">asurindakabhāradvājo</span>ti akkosakabhāradvājassa kaniṭṭho. <span class="bld">Kupito</span>ti teneva kāraṇena kuddho. <span class="bld">Jayañcevassa taṃ hotī</span>ti asseva taṃ jayaṃ hoti, so jayo hotīti attho<a name="V1.0203"></a>. Katamassāti? Yā titikkhā vijānato adhivāsanāya guṇaṃ vijānantassa titikkhā adhivāsanā, ayaṃ tassa vijānatova jayo. Bālo <a name="M1.0211"></a> pana pharusaṃ bhaṇanto ‘‘mayhaṃ jayo’’ti kevalaṃ jayaṃ maññati. Tatiyaṃ.</p>
  1037. <p class="subhead">4. Bilaṅgīkasuttavaṇṇanā</p>
  1038. <p class="bodytext"><a name="para190"></a><a name="para190_sn1"></a><span class="paranum">190</span>. Catutthe <span class="bld">bilaṅgikabhāradvājo</span>ti bhāradvājova so, nānappakāraṃ pana suddhañca sambhārayuttañca kañjikaṃ kāretvā vikkiṇāpento bahudhanaṃ saṅkharīti ‘‘bilaṅgikabhāradvājo’’ti tassa saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Tuṇhībhūto</span>ti ‘‘tayo me jeṭṭhakabhātaro iminā pabbājitā’’ti ativiya kuddho kiñci vattuṃ asakkonto tuṇhībhūto aṭṭhāsi. Gāthā pana devatāsaṃyutte kathitāva. Catutthaṃ.</p>
  1039. <p class="subhead">5. Ahiṃsakasuttavaṇṇanā</p>
  1040. <p class="bodytext"><a name="para191"></a><a name="para191_sn1"></a><span class="paranum">191</span>. Pañcame <span class="bld">ahiṃsakabhāradvājo</span>ti bhāradvājovesa, ahiṃsakapañhaṃ pana pucchi, tenassetaṃ saṅgītikārehi nāmaṃ gahitaṃ. Nāmena vā esa ahiṃsako, gottena bhāradvājo. <span class="bld">Ahiṃsakāha</span>nti ahiṃsako ahaṃ, iti me bhavaṃ gotamo jānātūti āha. <span class="bld">Tathā cassā</span>ti tathā ce assa, bhaveyyāsīti attho. <span class="bld">Na hiṃsatī</span>ti na viheṭheti na dukkhāpeti. Pañcamaṃ.</p>
  1041. <p class="subhead">6. Jaṭāsuttavaṇṇanā</p>
  1042. <p class="bodytext"><a name="para192"></a><a name="para192_sn1"></a><span class="paranum">192</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">jaṭābhāradvājo</span>ti bhāradvājovesa, jaṭāpañhassa pana pucchitattā saṅgītikārehi evaṃ vutto. Sesaṃ devatāsaṃyutte kathitameva. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1043. <p class="subhead">7. Suddhikasuttavaṇṇanā</p>
  1044. <p class="bodytext"><a name="para193"></a><a name="para193_sn1"></a><span class="paranum">193</span>. Sattame <a name="P1.0231"></a> <span class="bld">suddhikabhāradvājo</span>ti ayampi bhāradvājova, suddhikapañhassa pana pucchitattā <a name="V1.0204"></a> saṅgītikārehi evaṃ vutto. <span class="bld">Sīlavāpi tapokara</span>nti sīlasampannopi tapokammaṃ karonto. <span class="bld">Vijjācaraṇasampanno</span>ti ettha <span class="bld">vijjā</span>ti tayo vedā. <span class="bld">Caraṇa</span>nti gottacaraṇaṃ. <span class="bld">So sujjhati na aññā itarā pajā</span>ti so tevijjo brāhmaṇo sujjhati, ayaṃ pana aññā nāmikā <a name="M1.0212"></a> pajā na sujjhatīti vadati. <span class="bld">Bahumpi palapaṃ jappa</span>nti bahumpi palapaṃ jappanto, ‘‘brāhmaṇova sujjhatī’’ti evaṃ vacanasahassampi bhaṇantoti attho. <span class="bld">Antokasambū</span>ti anto kilesapūtisabhāvena pūtiko. <span class="bld">Saṃkiliṭṭho</span>ti kiliṭṭhehi kāyakammādīhi samannāgato. Sattamaṃ.</p>
  1045. <p class="subhead">8. Aggikasuttavaṇṇanā</p>
  1046. <p class="bodytext"><a name="para194"></a><a name="para194_sn1"></a><span class="paranum">194</span>. Aṭṭhame <span class="bld">aggikabhāradvājo</span>ti ayampi bhāradvājova, aggi paricaraṇavasena panassa saṅgītikārehi etaṃ nāmaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Sannihito hotī</span>ti saṃyojito hoti. <span class="bld">Aṭṭhāsī</span>ti kasmā tattha aṭṭhāsi? Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ‘‘ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘mahābrahmānaṃ bhojemī’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti apāyamaggaṃ okkamati, imaṃ laddhiṃ avissajjanto apāyapūrakova bhavissati, gacchāmissa dhammadesanāya, micchādiṭṭhiṃ bhinditvā pabbājetvā cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demī’’ti, tasmā pubbaṇhasamaye rājagahaṃ pavisitvā tattha aṭṭhāsi.</p>
  1047. <p class="bodytext"><span class="bld">Tīhi vijjāhī</span>ti tīhi vedehi. <span class="bld">Jātimā</span>ti yāva sattamā pitāmahayugā parisuddhāya jātiyā samannāgato. <span class="bld">Sutavā bahū</span>ti bahu nānappakāre ganthe sutavā. <span class="bld">Somaṃ bhuñjeyyā</span>ti so tevijjo brāhmaṇo imaṃ pāyāsaṃ bhuñjituṃ yutto, tumhākaṃ panesa pāyāso ayuttoti vadati.</p>
  1048. <p class="bodytext"><span class="bld">Vedī</span>ti pubbenivāsañāṇena jāni paṭivijjhi. <span class="bld">Saggāpāya</span>nti dibbena cakkhunā saggampi apāyampi passati. <span class="bld">Jātikkhaya</span>nti arahattaṃ. <span class="bld">Abhiññāvosito</span>ti jānitvā vositavosāno. <span class="bld">Brāhmaṇo</span> <a name="P1.0232"></a> <span class="bld">bhava</span>nti avīcito yāva bhavaggā bhotā gotamena sadiso jātisampanno khīṇāsavabrāhmaṇo natthi, bhavaṃyeva brāhmaṇoti.</p>
  1049. <p class="bodytext">Evañca pana vatvā suvaṇṇapātiṃ pūretvā dasabalassa pāyāsaṃ upanāmesi. Satthā uppattiṃ dīpetvā <a name="V1.0205"></a> bhojanaṃ paṭikkhipanto <span class="bld">gāthābhigītaṃ me</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">gāthābhigīta</span>nti gāthāhi abhigītaṃ. <span class="bld">Abhojaneyya</span>nti abhuñjitabbaṃ<a name="M1.0213"></a>. Idaṃ vuttaṃ hoti – tvaṃ, brāhmaṇa, mayhaṃ ettakaṃ kālaṃ bhikkhācāravattena ṭhitassa kaṭacchumattampi dātuṃ nāsakkhi, idāni pana mayā tuyhaṃ kilañjamhi tile vitthārentena viya sabbe buddhaguṇā pakāsitā, iti gāyanena gāyitvā laddhaṃ viya idaṃ bhojanaṃ hoti, tasmā idaṃ gāthābhigītaṃ me abhojaneyyanti. <span class="bld">Sampassataṃ, brāhmaṇa, nesa dhammo</span>ti, brāhmaṇa, atthañca dhammañca sampassantānaṃ ‘‘evarūpaṃ bhojanaṃ bhuñjitabba’’nti esa dhammo na hoti. Sudhābhojanampi <span class="bld">gāthābhigītaṃ panudanti buddhā,</span> gāthāhi gāyitvā laddhaṃ buddhā nīharantiyeva. <span class="bld">Dhamme sati, brāhmaṇa, vuttiresā</span>ti, brāhmaṇa, dhamme sati dhammaṃ apekkhitvā dhamme patiṭṭhāya jīvitaṃ kappentānaṃ esā vutti ayaṃ ājīvo – evarūpaṃ nīharitvā dhammaladdhameva bhuñjitabbanti.</p>
  1050. <p class="bodytext">Atha brāhmaṇo cintesi – ahaṃ pubbe samaṇassa gotamassa guṇe vā aguṇe vā na jānāmi. Idāni panassāhaṃ guṇe ñatvā mama gehe asītikoṭimattaṃ dhanaṃ sāsane vippakiritukāmo jāto, ayañca ‘‘mayā dinnapaccayā akappiyā’’ti vadati. Appaṭiggayho ahaṃ samaṇena gotamenāti. Atha bhagavā sabbaññutaññāṇaṃ pesetvā tassa cittācāraṃ vīmaṃsanto, ‘‘ayaṃ sabbepi attanā dinnapaccaye ‘akappiyā’ti sallakkheti. Yaṃ hi bhojanaṃ ārabbha kathā uppannā, etadeva na vaṭṭati, sesā niddosā’’ti brāhmaṇassa catunnaṃ paccayānaṃ dānadvāraṃ dassento <span class="bld">aññena cā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kukkuccavūpasanta</span>nti hatthakukkuccādīnaṃ vasena vūpasantakukkuccaṃ. <span class="bld">Annena pānenā</span>ti desanāmattametaṃ<a name="P1.0233"></a>. Ayaṃ panattho – aññehi tayā ‘‘pariccajissāmī’’ti sallakkhitehi cīvarādīhi paccayehi upaṭṭhahassu. <span class="bld">Khettaṃ hi taṃ puññapekkhassa hotī</span>ti etaṃ tathāgatasāsanaṃ nāma puññapekkhassa puññatthikassa tuyhaṃ appepi bīje bahusassaphaladāyakaṃ sukhettaṃ viya paṭiyattaṃ hoti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1051. <p class="subhead">9. Sundarikasuttavaṇṇanā</p>
  1052. <p class="bodytext"><a name="para195"></a><a name="para195_sn1"></a><span class="paranum">195</span>. Navame <span class="bld">sundarikabhāradvājo</span>ti sundarikāya nadiyā tīre aggijuhaṇena evaṃladdhanāmo. <span class="bld">Sundarikāyā</span>ti evaṃnāmikāya nadiyā. <span class="bld">Aggiṃ</span> <a name="M1.0214"></a> <span class="bld">juhatī</span>ti āhutiṃ pakkhipanena jāleti<a name="V1.0206"></a>. <span class="bld">Aggihuttaṃ paricaratī</span>ti agyāyatanaṃ sammajjanupalepanabalikammādinā payirupāsati. <span class="bld">Ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā</span>ti so kira brāhmaṇo aggimhi hutāvasesaṃ pāyāsaṃ disvā cintesi – ‘‘aggimhi tāva pakkhittapāyāso mahābrahmunā bhutto, ayaṃ pana avaseso atthi, taṃ yadi brahmuno mukhato jātassa brāhmaṇassa dadeyyaṃ, evaṃ me pitarā saha puttopi santappito bhaveyya, suvisodhito cassa brahmalokagāmimaggo’’ti. So brāhmaṇassa dassanatthaṃ uṭṭhāyāsanā catuddisā anuvilokesi, ‘‘ko nu kho imaṃ habyasesaṃ bhuñjeyyā’’ti?</p>
  1053. <p class="bodytext"><span class="bld">Rukkhamūle</span>ti tasmiṃ vanasaṇḍe jeṭṭhakarukkhassa mūle. <span class="bld">Sasīsaṃ pārutaṃ nisinna</span>nti saha sīsena pārutakāyaṃ nisinnaṃ. Kasmā pana bhagavā tattha nisīdi? Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokento imaṃ brāhmaṇaṃ disvā cintesi – ayaṃ brāhmaṇo evarūpaṃ aggapāyāsaṃ gahetvā ‘‘mahābrahmānaṃ bhojemī’’ti aggimhi jhāpento aphalaṃ karoti…pe… cattāro magge ceva cattāri ca phalāni demīti. Tasmā kālasseva vuṭṭhāya sarīrapaṭijagganaṃ katvā pattacīvaraṃ ādāya gantvā vuttanayena tasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kasmā sasīsaṃ pārupīti? Himapātassa ca sītavātassa ca paṭibāhaṇatthaṃ, paṭibalova etaṃ tathāgato adhivāsetuṃ. Sace pana apārupitvā <a name="P1.0234"></a> nisīdeyya, brāhmaṇo dūratova sañjānitvā nivatteyya, evaṃ sati kathā nappavatteyya. Iti bhagavā – ‘‘brāhmaṇe āgate sīsaṃ vivarissāmi, atha maṃ so disvā kathaṃ pavattessati, tassāhaṃ kathānusārena dhammaṃ desessāmī’’ti kathāpavattanatthaṃ evamakāsi.</p>
  1054. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti brāhmaṇo – ‘‘ayaṃ sasīsaṃ pārupitvā sabbarattiṃ padhānamanuyutto. Imassa dakkhiṇodakaṃ datvā imaṃ habyasesaṃ dassāmī’’ti, brāhmaṇasaññī hutvā upasaṅkami. <span class="bld">Muṇḍo ayaṃ bhavaṃ, muṇḍako ayaṃ bhava</span>nti sīse vivaritamatte nīcakesantaṃ disvā ‘‘muṇḍo’’ti āha. Tato suṭṭhutaraṃ olokento pavattamattampi sikhaṃ adisvā hīḷento ‘‘muṇḍako’’ti āha. <span class="bld">Tatovā</span>ti yattha ṭhito addasa, tamhāva padesā. <span class="bld">Muṇḍāpi hī</span>ti kenaci kāraṇena muṇḍitasīsāpi honti.</p>
  1055. <p class="bodytext"><span class="bld">Mā</span> <a name="M1.0215"></a> <span class="bld">jātiṃ pucchā</span>ti yadi dānassa mahapphalataṃ paccāsīsasi, jātiṃ mā puccha. Akāraṇaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa jāti. <span class="bld">Caraṇañca pucchā</span>ti apica kho sīlādiguṇabhedaṃ caraṇaṃ puccha. Etaṃ hi dakkhiṇeyyabhāvassa kāraṇaṃ. Idānissa tamatthaṃ vibhāvento <span class="bld">kaṭṭhā have jāyati jātavedo</span>tiādimāha<a name="V1.0207"></a>. Tatrāyaṃ adhippāyo – idha kaṭṭhā aggi jāyati, na ca so sālādikaṭṭhā jātova aggikiccaṃ karoti, sāpāna-doṇiādikaṭṭhā jāto na karoti, attano pana acciyādiguṇasampattiyā yato vā tato vā jāto karotiyeva. Evaṃ na brāhmaṇakulādīsu jātova dakkhiṇeyyo hoti, caṇḍālakulādīsu jāto na hoti, apica kho nīcakulinopi uccakulinopi khīṇāsava-muni dhitimā hirīnisedho ājānīyo hoti. Imāya dhitihiripamokkhāya guṇasampattiyā jātimā uttamadakkhiṇeyyo hoti. So hi dhitiyā guṇe dhāreti, hiriyā dose nisedhetīti. Apicettha <span class="bld">munī</span>ti monadhammena samannāgato. <span class="bld">Dhitimā</span>ti vīriyavā. <span class="bld">Ājānīyo</span>ti kāraṇākāraṇajānanako. <span class="bld">Hirīnisedho</span>ti hiriyā pāpāni nisedhetvā ṭhito.</p>
  1056. <p class="bodytext"><span class="bld">Saccena danto</span>ti <a name="P1.0235"></a> paramatthasaccena danto. <span class="bld">Damasā upeto</span>ti indriyadamena upeto. <span class="bld">Vedantagū</span>ti catunnaṃ maggavedānaṃ antaṃ, catūhi vā maggavedehi kilesānaṃ antaṃ gato. <span class="bld">Vusitabrahmacariyo</span>ti maggabrahmacariyavāsaṃ vuttho. <span class="bld">Yaññopanīto</span>ti upanītayañño paṭiyāditayañño ca. <span class="bld">Tamupavhayethā</span>ti yena yañño paṭiyādito, so taṃ paramatthabrāhmaṇaṃ avhayeyya. ‘‘Indamavhayāma, somamavhayāma, varuṇamavhayāma, īsānamavhayāma, yāmamavhayāmā’’ti idaṃ pana avhānaṃ niratthakaṃ. <span class="bld">Kālenā</span>ti avhayanto ca ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti antomajjhanhikakāleyeva taṃ upavhayeyya. <span class="bld">So juhati dakkhiṇeyye</span>ti yo evaṃ kāle khīṇāsavaṃ āmantetvā tattha catupaccayadakkhiṇaṃ patiṭṭhapeti, so dakkhiṇeyye juhati nāma, na acetane aggimhi pakkhipanto.</p>
  1057. <p class="bodytext">Iti brāhmaṇo bhagavato kathaṃ suṇanto pasīditvā idāni attano pasādaṃ āvikaronto <span class="bld">addhā suyiṭṭha</span>ntiādimāha. Tassattho – addhā mama yidaṃ idāni suyiṭṭhañca suhutañca bhavissati, pubbe pana aggimhi jhāpitaṃ niratthakaṃ ahosīti. <span class="bld">Añño jano</span>ti ‘‘ahaṃ brāhmaṇo, ahaṃ brāhmaṇo’’ti vadanto <a name="M1.0216"></a> andhabālaputhujjano. <span class="bld">Habyasesa</span>nti hutasesaṃ. <span class="bld">Bhuñjatu bhava</span>ntiādi purimasutte vuttanayeneva veditabbaṃ.</p>
  1058. <p class="bodytext"><span class="bld">Na khvāha</span>nti na kho ahaṃ. Kasmā panevamāhāti? Tasmiṃ kira bhojane upahaṭamatteva ‘‘satthā <a name="V1.0208"></a> bhuñjissatī’’ti saññāya catūsu mahādīpesu dvīsu parittadīpasahassesu devatā pupphaphalādīni ceva sappinavanītatelamadhuphāṇitādīni ca ādāya madhupaṭalaṃ pīḷetvā madhuṃ gaṇhantiyo viya dibbānubhāvena nibbattitojameva gahetvā pakkhipiṃsu. Tena taṃ sukhumattaṃ gataṃ, manussānañca oḷārikaṃ vatthūti tesaṃ tāva oḷārikavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Goyūse pana tilabījāni pakkhipitvā pakkattā oḷārikamissakaṃ jātaṃ, devānañca sukhumaṃ vatthūti tesaṃ sukhumavatthutāya sammā pariṇāmaṃ na gacchati. Sukkhavipassakakhīṇāsavassāpi kucchiyaṃ na pariṇamati. Aṭṭhasamāpattilābhīkhīṇāsavassa pana samāpattibalena <a name="P1.0236"></a> pariṇāmeyya. Bhagavato pana pākatikeneva kammajatejena pariṇāmeyya.</p>
  1059. <p class="bodytext"><span class="bld">Appaharite</span>ti aharite. Sace hi haritesu tiṇesu pakkhipeyya, siniddhapāyāsena tiṇāni pūtīni bhaveyyuṃ. Buddhā ca bhūtagāmasikkhāpadaṃ na vītikkamanti, tasmā evamāha. Yattha pana galappamāṇāni mahātiṇāni, tādise ṭhāne pakkhipituṃ vaṭṭati. <span class="bld">Appāṇake</span>ti sappāṇakasmiṃ hi parittake udake pakkhitte pāṇakā maranti, tasmā evamāha. Yaṃ pana gambhīraṃ mahāudakaṃ hoti, pātisatepi pātisahassepi pakkhitte na āluḷati, tathārūpe udake vaṭṭati. <span class="bld">Opilāpesī</span>ti suvaṇṇapātiyā saddhiṃyeva nimujjāpesi. <span class="bld">Cicciṭāyati ciṭiciṭāyatī</span>ti evarūpaṃ saddaṃ karoti. Kiṃ panesa pāyāsassa ānubhāvo, udāhu tathāgatassāti? Tathāgatassa. Ayaṃ hi brāhmaṇo taṃ pāyāsaṃ opilāpetvā ummaggaṃ āruyha satthu santikaṃ anāgantvāva gaccheyya, atha bhagavā – ‘‘ettakaṃ acchariyaṃ disvā mama santikaṃ āgamissati. Athassāhaṃ dhammadesanāya micchādiṭṭhigahaṇaṃ bhinditvā sāsane otāretvā amatapānaṃ pāyessāmī’’ti adhiṭṭhānabalena evamakāsi.</p>
  1060. <p class="bodytext"><span class="bld">Dāru</span> <a name="M1.0217"></a> <span class="bld">samādahāno</span>ti dāruṃ jhāpayamāno. <span class="bld">Bahiddhā hi eta</span>nti etaṃ dārujjhāpanaṃ nāma ariyadhammato bahiddhā. Yadi etena suddhi bhaveyya, ye davaḍāhakādayo bahūni dārūni jhāpenti, te paṭhamataraṃ sujjheyyuṃ. <span class="bld">Kusalā</span>ti khandhādīsu kusalā. <span class="bld">Ajjhattamevujjalayāmi joti</span>nti niyakajjhatte attano santānasmiṃyeva ñāṇajotiṃ jālemi. <span class="bld">Niccagginī</span>ti āvajjanapaṭibaddhena sabbaññutaññāṇena niccaṃ pajjalitaggi. <span class="bld">Niccasamāhitatto</span>ti niccaṃ sammā ṭhapitacitto. <span class="bld">Brahmacariyaṃ carāmī</span>ti bodhimaṇḍe caritaṃ brahmacariyaṃ gahetvā evaṃ vadati.</p>
  1061. <p class="bodytext"><span class="bld">Māno</span> <a name="V1.0209"></a> <span class="bld">hi te, brāhmaṇa, khāribhāro</span>ti yathā khāribhāro khandhena vayhamāno upari ṭhitopi akkantakkantaṭṭhāne pathaviyā saddhiṃ phuseti, evameva jātigottakulādīni mānavatthūni nissāya ussāpito mānopi tattha tattha issaṃ uppādento catūsu apāyesu saṃsīdāpeti. Tenāha ‘‘māno hi te, brāhmaṇa, khāribhāro’’ti<a name="P1.0237"></a>. <span class="bld">Kodho dhūmo</span>ti tava ñāṇaggissa upakkilesaṭṭhena kodho dhumo. Tena hi te upakkiliṭṭho ñāṇaggi na virocati. <span class="bld">Bhasmani mosavajja</span>nti nirojaṭṭhena musāvādo chārikā nāma. Yathā hi chārikāya paṭicchanno aggi na joteti, evaṃ te musāvādena paṭicchannaṃ ñāṇanti dasseti. <span class="bld">Jivhā sujā</span>ti yathā tuyhaṃ suvaṇṇarajatalohakaṭṭhamattikāsu aññataramayā yāgayajanatthāya sujā hoti, evaṃ mayhaṃ dhammayāgaṃ yajanatthāya pahūtajivhā sujāti vadati. <span class="bld">Hadayaṃ jotiṭṭhāna</span>nti yathā tuyhaṃ nadītīre jotiṭṭhānaṃ, evaṃ mayhaṃ dhammayāgassa yajanaṭṭhānatthena sattānaṃ hadayaṃ jotiṭṭhānaṃ. <span class="bld">Attā</span>ti cittaṃ.</p>
  1062. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammo rahado</span>ti yathā tvaṃ aggiṃ paricaritvā dhūmachārikasedakiliṭṭhasarīro sundarikaṃ nadiṃ otaritvā nhāyasi, evaṃ mayhaṃ sundarikāsadisena bāhirena rahadena attho natthi, aṭṭhaṅgikamaggadhammo pana mayhaṃ rahado, tatrāhaṃ pāṇasatampi pāṇasahassampi caturāsītipāṇasahassānipi ekappahārena nhāpemi. <span class="bld">Sīlatittho</span>ti tassa pana me dhammarahadassa catupārisuddhisīlaṃ titthanti dasseti. <span class="bld">Anāvilo</span>ti yathā tuyhaṃ sundarikā nadī catūhi pañcahi ekato nhāyantehi heṭṭhupariyavālikā āluḷā hoti<a name="M1.0218"></a>, na evaṃ mayhaṃ rahado, anekasatasahassesupi pāṇesu otaritvā nhāyantesu so anāvilo vippasannova hoti. <span class="bld">Sabbhi sataṃ pasattho</span>ti paṇḍitehi paṇḍitānaṃ pasaṭṭho. Uttamatthena vā so sabbhīti vuccati, paṇḍitehi pasatthattā sataṃ pasattho. <span class="bld">Taranti pāra</span>nti nibbānapāraṃ gacchanti.</p>
  1063. <p class="bodytext">Idāni ariyamaggarahadassa aṅgāni uddharitvā dassento <span class="bld">saccaṃ dhammo</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sacca</span>nti vacīsaccaṃ. <span class="bld">Dhammo</span>ti iminā diṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhayo dasseti. <span class="bld">Saṃyamo</span>ti iminā kammantājīvā gahitā. <span class="bld">Sacca</span>nti vā iminā maggasaccaṃ gahitaṃ. Sā atthato sammādiṭṭhi. Vuttañhetaṃ – ‘‘sammādiṭṭhi maggo ceva hetu cā’’ti (dha. sa. 1039). Sammādiṭṭhiyā pana gahitāya taggatikattā sammāsaṅkappo gahitova hoti. <span class="bld">Dhammo</span>ti iminā vāyāmasatisamādhayo. <span class="bld">Saṃyamo</span>ti iminā vācākammantājīvā. Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito <a name="V1.0210"></a> hoti. Atha vā <span class="bld">sacca</span>nti paramatthasaccaṃ<a name="P1.0238"></a>, taṃ atthato nibbānaṃ. <span class="bld">Dhammo</span>tipadena diṭṭhi saṅkappo vāyāmo sati samādhīti pañcaṅgāni gahitāni. <span class="bld">Saṃyamo</span>ti vācā kammanto ājīvoti tīṇi. Evampi aṭṭhaṅgiko maggo dassito hoti. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti etaṃ brahmacariyaṃ nāma. <span class="bld">Majjhe sitā</span>ti sassatucchede vajjetvā majjhe nissitā. <span class="bld">Brahmapattī</span>ti seṭṭhapatti. <span class="bld">Sa tujjubhūtesu namo karohī</span>ti ettha ta-kāro padasandhikaro, sa tvaṃ ujubhūtesu khīṇāsavesu namo karohīti attho. <span class="bld">Tamahaṃ naraṃ dhammasārīti brūmī</span>ti yo evaṃ paṭipajjati, tamahaṃ puggalaṃ ‘‘dhammasārī eso dhammasāriyā paṭicchanno’’ti ca ‘‘kusaladhammehi akusaladhamme sāretvā ṭhito’’ti vāti vadāmīti. Navamaṃ.</p>
  1064. <p class="subhead">10. Bahudhītarasuttavaṇṇanā</p>
  1065. <p class="bodytext"><a name="para196"></a><a name="para196_sn1"></a><span class="paranum">196</span>. Dasame <span class="bld">aññatarasmiṃ vanasaṇḍe</span>ti paccūsasamaye lokaṃ olokento tassa brāhmaṇassa arahattassa upanissayaṃ disvā ‘‘gacchāmissa saṅgahaṃ karissāmī’’ti gantvā tasmiṃ vanasaṇḍe viharati. <span class="bld">Naṭṭhā hontī</span>ti kasitvā vissaṭṭhā aṭavimukhā caramānā brāhmaṇe bhuñjituṃ gate palātā honti. <span class="bld">Pallaṅka</span>nti samantato ūrubaddhāsanaṃ. <span class="bld">Ābhujitvā</span>ti bandhitvā<a name="M1.0219"></a>. <span class="bld">Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyā</span>ti uparimaṃ sarīraṃ ujukaṃ ṭhapetvā, aṭṭhārasa piṭṭhikaṇṭake koṭiyā koṭiṃ paṭipādetvā. <span class="bld">Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā</span>ti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ ṭhapayitvā, mukhasamīpe vā katvāti attho. Teneva vibhaṅge vuttaṃ – ‘‘ayaṃ sati upaṭṭhitā hoti sūpaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā, tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti (vibha. 537). Atha vā <span class="bld">‘‘parī</span>ti pariggahaṭṭho. <span class="bld">Mukha</span>nti niyyānaṭṭho. <span class="bld">Satī</span>ti upaṭṭhānaṭṭho. Tena vuccati parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā’’ti evaṃ paṭisambhidāyaṃ (paṭi. ma. 1.164) vuttanayenapettha attho daṭṭhabbo. Tatrāyaṃ saṅkhepo – ‘‘pariggahitaniyyānaṃ satiṃ katvā’’ti. Evaṃ nisīdanto ca pana chabbaṇṇā ghanabuddharasmiyo vissajjetvā nisīdi. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti domanassābhibhūto āhiṇḍanto, ‘‘sukhena vatāyaṃ samaṇo nisinno’’ti cintetvā upasaṅkami.</p>
  1066. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjasaṭṭhiṃ</span> <a name="P1.0239"></a> <span class="bld">na dissantī</span>ti ajja chadivasamattakā paṭṭhāya na dissanti. <span class="bld">Pāpakā</span>ti lāmakā tilakhāṇukā. Tena kira tilakhette vapite tadaheva devo vassitvā tile paṃsumhi osīdāpesi<a name="V1.0211"></a>, pupphaṃ vā phalaṃ vā gahetuṃ nāsakkhiṃsu. Yepi vaḍḍhiṃsu, tesaṃ upari pāṇakā patitvā paṇṇāni khādiṃsu, ekapaṇṇadupaṇṇā khāṇukā avasissiṃsu. Brāhmaṇo khettaṃ oloketuṃ gato te disvā – ‘‘vaḍḍhiyā me tilā gahitā, tepi naṭṭhā’’ti domanassajāto ahosi, taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.</p>
  1067. <p class="bodytext"><span class="bld">Ussoḷhikāyā</span>ti ussāhena kaṇṇanaṅguṭṭhādīni ukkhipitvā vicarantā uppatanti. Tassa kira anupubbena bhogesu parikkhīṇesu pakkhipitabbassa abhāvena tucchakoṭṭhā ahesuṃ. Tassa ito cito ca sattahi gharehi āgatā mūsikā te tucchakoṭṭhe pavisitvā uyyānakīḷaṃ kīḷantā viya naccanti, taṃ gahetvā evamāha.</p>
  1068. <p class="bodytext"><span class="bld">Uppāṭakehi sañchanno</span>ti uppāṭakapāṇakehi sañchanno. Tassa kira brāhmaṇassa sayanatthāya santhataṃ tiṇapaṇṇasanthāraṃ koci antarantarā paṭijagganto natthi. So divasaṃ araññe kammaṃ katvā sāyaṃ āgantvā tasmiṃ nipajjati. Athassa uppāṭakapāṇakā sarīraṃ ekacchannaṃ karontā khādanti, taṃ gahetvā evamāha.</p>
  1069. <p class="bodytext"><span class="bld">Vidhavā</span>ti <a name="M1.0220"></a> matapatikā. Yāva kira tassa brāhmaṇassa gehe vibhavamattā ahosi, tāva tā vidhavāpi hutvā patikulesu vasituṃ labhiṃsu. Yadā pana so niddhano jāto, tadā tā ‘‘pitugharaṃ gacchathā’’ti sassusasurādīhi nikkaḍḍhitā tato tasseva gharaṃ āgantvā vasantiyo brāhmaṇassa bhojanakāle ‘‘gacchatha ayyakena saddhiṃ bhuñjathā’’ti putte pesenti, tehi pātiyaṃ hatthesu otāritesu brāhmaṇo hatthassa okāsaṃ na labhati. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.</p>
  1070. <p class="bodytext"><span class="bld">Piṅgalā</span>ti kaḷārapiṅgalā. <span class="bld">Tilakāhatā</span>ti kāḷasetādivaṇṇehi tilakehi āhatagattā. <span class="bld">Sottaṃ pādena bodhetī</span>ti niddaṃ okkantaṃ pādena paharitvā pabodheti. Ayaṃ kira brāhmaṇo mūsikasaddena ubbāḷho uppāṭakehi ca khajjamāno sabbarattiṃ <a name="P1.0240"></a> niddaṃ alabhitvā paccūsakāle niddāyati. Atha naṃ akkhīsu nimmilitamattesveva – ‘‘kiṃ karosi, brāhmaṇa, pacchā ca pubbe ca gahitassa iṇassa? Vaḍḍhi matthakaṃ pattā, satta dhītaro posetabbā. Idāni iṇāyikā āgantvā <a name="V1.0212"></a> gehaṃ parivāressanti, gaccha kammaṃ karohī’’ti pādena paharitvā pabodheti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.</p>
  1071. <p class="bodytext"><span class="bld">Iṇāyikā</span>ti yesaṃ anena hatthato iṇaṃ gahitaṃ. So kira kassaci hatthato ekaṃ kahāpaṇaṃ kassaci dve kassaci dasa…pe… kassaci satanti evaṃ bahūnaṃ hatthato iṇaṃ aggahesi. Te divā brāhmaṇaṃ apassantā ‘‘gehato taṃ nikkhantameva gaṇhissāmā’’ti balavapaccūse gantvā codenti. Taṃ gahetvā imaṃ gāthamāha.</p>
  1072. <p class="bodytext">Bhagavā tena brāhmaṇena imāhi sattahi gāthāhi dukkhe kathite ‘‘yaṃ yaṃ, brāhmaṇa, tayā dukkhaṃ kathitaṃ, sabbametaṃ mayhaṃ natthī’’ti dassento paṭigāthāhi brāhmaṇassa dhammadesanaṃ vaḍḍhesi. Brāhmaṇo tā gāthā sutvā bhagavati pasanno saraṇesu patiṭṭhāya pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇi. Taṃ dassetuṃ <span class="bld">evaṃ vutte bhāradvājagotto</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">alatthā</span>ti labhi.</p>
  1073. <p class="bodytext">Tañca pana brāhmaṇaṃ bhagavā pabbājetvā ādāya jetavanaṃ gantvā punadivase tena therena pacchāsamaṇena kosalarañño gehadvāraṃ agamāsi<a name="M1.0221"></a>. Rājā ‘‘satthā āgato’’ti sutvā pāsādā oruyha vanditvā hatthato pattaṃ gahetvā tathāgataṃ uparipāsādaṃ āropetvā varāsane nisīdāpetvā gandhodakena pāde dhovitvā satapākatelena makkhetvā yāguṃ āharāpetvā rajatadaṇḍaṃ suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā satthu upanāmesi. Satthā pattaṃ pidahi. Rājā tathāgatassa pādesu patitvā, ‘‘sace me, bhante, doso atthi, khamathā’’ti āha. Natthi, mahārājāti. Atha kasmā yāguṃ na gaṇhathāti? Palibodho atthi, mahārājāti. Kiṃ pana, bhante, yāguṃ agaṇhanteheva labhitabbo esa palibodho, paṭibalo ahaṃ palibodhaṃ dātuṃ, gaṇhatha, bhanteti. Satthā aggahesi. Mahallakattheropi dīgharattaṃ chāto yāvadatthaṃ yāguṃ pivi. Rājā khādanīyabhojanīyaṃ datvā bhattakiccāvasāne bhagavantaṃ <a name="P1.0241"></a> vanditvā āha – ‘‘bhagavā tumhe paveṇiyā āgate okkākavaṃse uppajjitvā cakkavattisiriṃ pahāya pabbajitvā loke aggataṃ patto, ko nāma, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti? Mahārāja, etassa mahallakattherassa palibodho amhākaṃ palibodhasadisovāti.</p>
  1074. <p class="bodytext">Rājā <a name="V1.0213"></a> theraṃ vanditvā – ‘‘ko, bhante, tumhākaṃ palibodho’’ti pucchi? Iṇapalibodho, mahārājāti. Kittako, bhanteti? Gaṇehi, mahārājāti. Rañño ‘‘ekaṃ dve sataṃ sahassa’’nti gaṇentassa aṅguliyo nappahonti. Athekaṃ purisaṃ pakkositvā, ‘‘gaccha, bhaṇe, nagare bheriṃ carāpehi ‘sabbe bahudhītikabrāhmaṇassa iṇāyikā rājaṅgaṇe sannipatantū’’ti. Manussā bheriṃ sutvā sannipatiṃsu. Rājā tesaṃ hatthato paṇṇāni āharāpetvā sabbesaṃ anūnaṃ dhanamadāsi. Tattha suvaṇṇameva satasahassagghanakaṃ ahosi. Puna rājā pucchi – ‘‘aññopi atthi, bhante, palibodho’’ti. Iṇaṃ nāma, mahārāja, datvā muccituṃ sakkā, etā pana satta dārikā mahāpalibodhā mayhanti. Rājā yānāni pesetvā tassa dhītaro āharāpetvā attano dhītaro katvā taṃ taṃ kulagharaṃ pesetvā, ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti pucchi? Brāhmaṇī, mahārājāti. Rājā yānaṃ pesetvā, tassa brāhmaṇiṃ āharāpetvā, ayyikaṭṭhāne ṭhapetvā puna pucchi – ‘‘aññopi, bhante, atthi palibodho’’ti? Natthi<a name="M1.0222"></a>, mahārājāti vutte rājāpi cīvaradussāni dāpetvā, ‘‘bhante, mama santakaṃ tumhākaṃ bhikkhubhāvaṃ jānāthā’’ti āha. Āma, mahārājāti. Atha naṃ rājā āha – ‘‘bhante, cīvarapiṇḍapātādayopi sabbe paccayā amhākaṃ santakā bhavissanti. Tumhe tathāgatassa manaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ karothā’’ti. Thero tatheva appamatto samaṇadhammaṃ karonto nacirasseva āsavakkhayaṃ pattoti. Dasamaṃ.</p>
  1075. <p class="centered">Paṭhamo vaggo.</p>
  1076. <p class="title">2. Upāsakavaggo</p>
  1077. <p class="subhead">1. Kasibhāradvājasuttavaṇṇanā</p>
  1078. <p class="bodytext"><a name="para197"></a><a name="para197_sn1"></a><span class="paranum">197</span>. Dutiyavaggassa <a name="P1.0242"></a> paṭhame <span class="bld">magadhesū</span>ti evaṃnāmake janapade. <span class="bld">Dakkhiṇāgirismi</span>nti rājagahaṃ parivāretvā ṭhitassa girino dakkhiṇabhāge janapado atthi, tasmiṃ janapade, tattha vihārassāpi tadeva nāmaṃ. <span class="bld">Ekanāḷāyaṃ brāhmaṇagāme</span>ti ekanāḷāti tassa gāmassa nāmaṃ. Brāhmaṇā <a name="V1.0214"></a> panettha sambahulā paṭivasanti, brāhmaṇabhogo eva vā so. Tasmā ‘‘brāhmaṇagāmo’’ti vuccati.</p>
  1079. <p class="bodytext"><span class="bld">Tena kho pana samayenā</span>ti yaṃ samayaṃ bhagavā magadharaṭṭhe ekanāḷaṃ brāhmaṇagāmaṃ upanissāya dakkhiṇagirimahāvihāre brāhmaṇassa indriyaparipākaṃ āgamayamāno viharati, tena samayena. <span class="bld">Kasibhāradvājassā</span>ti so brāhmaṇo kasiṃ nissāya jīvati, bhāradvājoti cassa gottaṃ. <span class="bld">Pañcamattānī</span>ti pañca pamāṇāni, anūnāni anadhikāni pañcanaṅgalasatānīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Payuttānī</span>ti yojitāni, balībaddānaṃ khandhesu ṭhapetvā yuge yottehi yojitānīti attho.</p>
  1080. <p class="bodytext"><span class="bld">Vappakāle</span>ti vappanakāle bījanikkhepasamaye. Tattha dve vappāni kalalavappañca paṃsuvappañca. Paṃsuvappaṃ idha adhippetaṃ, tañca kho paṭhamadivase maṅgalavappaṃ. Tatthāyaṃ upakaraṇasampadā – tīṇi balibaddasahassāni upaṭṭhāpitāni honti, sabbesaṃ suvaṇṇamayāni siṅgāni paṭimukkāni, rajatamayā khurā, sabbe <a name="M1.0223"></a> setamālāhi ceva gandhapañcaṅgulīhi ca alaṅkatā paripuṇṇapañcaṅgā sabbalakkhaṇasampannā, ekacce kāḷā añjanavaṇṇā, ekacce setā phalikavaṇṇā, ekacce rattā pavāḷavaṇṇā, ekacce kammāsā masāragallavaṇṇā. Evaṃ pañcasatā kassakā sabbe ahatasetavatthā gandhamālālaṅkatā dakkhiṇaaṃsakūṭesu patiṭṭhitapupphacumbaṭakā haritālamanosilālañjanujjalagattā dasa dasa naṅgalā ekekagumbā hutvā gacchanti. Naṅgalānaṃ sīsañca yugañca patodā ca suvaṇṇakhacitā<a name="P1.0243"></a>. Paṭhamanaṅgale aṭṭha balībaddā yuttā, sesesu cattāro cattāro, avasesā kilantaparivattanatthaṃ ānītā. Ekekagumbe ekekabījasakaṭaṃ ekeko kasati, ekeko vappati.</p>
  1081. <p class="bodytext">Brāhmaṇo pana pageva massukammaṃ kārāpetvā nhāyitvā sugandhagandhehi vilitto pañcasatagghanakaṃ vatthaṃ nivāsetvā sahassagghanakaṃ ekaṃsaṃ karitvā ekekissā aṅguliyā dve dveti vīsati aṅgulimuddikāyo kaṇṇesu sīhakuṇḍalāni sīse brahmaveṭhanaṃ paṭimuñcitvā suvaṇṇamālaṃ kaṇṭhe katvā brāhmaṇagaṇaparivuto kammantaṃ vosāsati. Athassa brāhmaṇī anekasatabhājanesu pāyāsaṃ pacāpetvā mahāsakaṭesu āropetvā gandhodakena nhāyitvā sabbālaṅkāravibhūsitā brāhmaṇīgaṇaparivutā kammantaṃ agamāsi. Gehampissa haritupalittaṃ vippakiṇṇalājaṃ <a name="V1.0215"></a> puṇṇaghaṭakadalidhajapaṭākāhi alaṅkataṃ gandhapupphādīhi sukatabalikammaṃ, khettañca tesu tesu ṭhānesu samussitaddhajapaṭākaṃ ahosi. Parijanakammakārehi saddhiṃ osaṭaparisā aḍḍhateyyasahassā ahosi, sabbe ahatavatthā, sabbesaṃ pāyāsabhojanameva paṭiyattaṃ.</p>
  1082. <p class="bodytext">Atha brāhmaṇo suvaṇṇapātiṃ dhovāpetvā pāyāsassa pūretvā sappimadhuphāṇitehi abhisaṅkharitvā naṅgalabalikammaṃ kārāpesi. Brāhmaṇī pañcannaṃ kassakasatānaṃ suvaṇṇarajatakaṃsatambalohamayāni bhājanāni dāpetvā suvaṇṇakaṭacchuṃ gahetvā pāyāsena parivisantī gacchati. Brāhmaṇo pana balikammaṃ kāretvā rattabandhikāyo upāhanāyo ārohitvā rattasuvaṇṇadaṇḍakaṃ gahetvā, ‘‘idha pāyāsaṃ detha, idha sappiṃ <a name="M1.0224"></a> detha, idha sakkharaṃ dethā’’ti vosāsamāno vicarati. Ayaṃ tāva kammante pavatti.</p>
  1083. <p class="bodytext">Vihāre pana yattha yattha buddhā vasanti, tattha tattha nesaṃ devasikaṃ pañca kiccāni bhavanti, seyyathidaṃ – purebhattakiccaṃ pacchābhattakiccaṃ purimayāmakiccaṃ majjhimayāmakiccaṃ pacchimayāmakiccanti.</p>
  1084. <p class="bodytext">Tatridaṃ purebhattakiccaṃ <a name="P1.0244"></a> – bhagavā hi pātova uṭṭhāya upaṭṭhākānuggahatthaṃ sarīraphāsukatthañca mukhadhovanādiparikammaṃ katvā yāva bhikkhācāravelā, tāva vivittāsane vītināmetvā bhikkhācāravelāya nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā cīvaraṃ pārupitvā pattamādāya kadāci ekako kadāci bhikkhusaṅghaparivuto gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisati kadāci pakatiyā, kadāci anekehi pāṭihāriyehi vattamānehi. Seyyathidaṃ – piṇḍāya pavisato lokanāthassa purato purato gantvā mudugatiyo vātā pathaviṃ sodhenti, valāhakā udakaphusitāni muñcantā magge reṇuṃ vūpasametvā upari vitānaṃ hutvā tiṭṭhanti, apare vātā pupphāni upaharitvā magge okiranti. Unnatā bhūmippadesā onamanti, onatā unnamanti. Pādanikkhepasamaye samāva bhūmi hoti, sukhasamphassāni padumapupphāni vā pāde sampaṭicchanti. Indakhīlassa anto ṭhapitamatte dakkhiṇapāde sarīrā chabbaṇṇarasmiyo nikkhamitvā suvaṇṇarasasiñcanāni viya citrapaṭaparikkhittāni viya ca pāsādakūṭāgārādīni karontiyo ito cito ca vidhāvanti. Hatthiassavihaṅgādayo sakasakaṭṭhānesu ṭhitāyeva madhurenākārena saddaṃ karonti<a name="V1.0216"></a>, tathā bherivīṇādīni tūriyāni manussānañca kāyūpagāni ābharaṇāni. Tena saññāṇena manussā jānanti ‘‘ajja bhagavā idha piṇḍāya paviṭṭho’’ti. Te sunivatthā supārutā gandhapupphādīni ādāya gharā nikkhamitvā antaravīthiṃ paṭipajjitvā bhagavantaṃ gandhapupphādīhi sakkaccaṃ pūjetvā vanditvā – ‘‘amhākaṃ, bhante, dasa bhikkhū, amhākaṃ vīsati, amhākaṃ bhikkhusataṃ dethā’’ti yācitvā bhagavatopi pattaṃ gahetvā āsanaṃ paññāpetvā sakkaccaṃ piṇḍapātena paṭimānenti.</p>
  1085. <p class="bodytext">Bhagavā <a name="M1.0225"></a> katabhattakicco tesaṃ santānāni oloketvā tathā dhammaṃ deseti, yathā keci saraṇagamane patiṭṭhahanti, keci pañcasu sīlesu, keci sotāpattisakadāgāmianāgāmiphalānaṃ aññatarasmiṃ, keci pabbajitvā aggaphale arahatteti<a name="P1.0245"></a>. Evaṃ mahājanaṃ anuggahetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ gacchati. Tattha gandhamaṇḍalamāḷe paññattavarabuddhāsane nisīdati bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosānaṃ āgamayamāno. Tato bhikkhūnaṃ bhattakiccapariyosāne upaṭṭhāko bhagavato nivedeti. Atha bhagavā gandhakuṭiṃ pavisati. Idaṃ tāva <span class="bld">purebhattakiccaṃ</span>.</p>
  1086. <p class="bodytext">Atha bhagavā evaṃ katapurebhattakicco gandhakuṭiyā upaṭṭhāne nisīditvā pāde pakkhāletvā pādapīṭhe ṭhatvā bhikkhusaṅghaṃ ovadati – <span class="bld">‘‘bhikkhave, appamādena sampādetha, dullabho buddhuppādo lokasmiṃ, dullabho manussattapaṭilābho, dullabhā saddhāsampatti, dullabhā pabbajjā, dullabhaṃ saddhammassavana’’nti.</span> Tattha keci bhagavantaṃ kammaṭṭhānaṃ pucchanti. Bhagavā tesaṃ attano cariyānurūpaṃ kammaṭṭhānaṃ deti. Tato sabbepi bhagavantaṃ vanditvā attano attano rattiṭṭhānadivāṭṭhānāni gacchanti, keci araññaṃ, keci rukkhamūlaṃ, keci pabbatādīnaṃ aññataraṃ, keci cātumahārājikabhavanaṃ…pe… keci vasavattibhavananti. Tato bhagavā gandhakuṭiṃ pavisitvā sace ākaṅkhati, dakkhiṇena passena sato sampajāno muhuttaṃ sīhaseyyaṃ kappeti. Atha samassāsitakāyo uṭṭhahitvā dutiyabhāge lokaṃ voloketi. Tatiyabhāge yaṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati, tattha mahājano purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ sunivattho supāruto gandhapupphādīni ādāya vihāre sannipatati. Tato bhagavā sampattaparisāya anurūpena pāṭihāriyena gantvā dhammasabhāyaṃ paññattavarabuddhāsane <a name="V1.0217"></a> nisajja dhammaṃ deseti kālayuttaṃ samayayuttaṃ. Atha kālaṃ viditvā parisaṃ uyyojeti, manussā bhagavantaṃ vanditvā pakkamanti. Idaṃ <span class="bld">pacchābhattakiccaṃ</span>.</p>
  1087. <p class="bodytext">So evaṃ niṭṭhitapacchābhattakicco sace gattāni osiñcitukāmo hoti, buddhāsanā vuṭṭhāya nhānakoṭṭhakaṃ pavisitvā upaṭṭhākena paṭiyāditaudakena gattāni utuṃ gāhāpeti<a name="P1.0246"></a>. Upaṭṭhākopi buddhāsanaṃ ānetvā papphoṭetvā gandhakuṭipariveṇe paññāpeti. Bhagavā surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā kāyabandhanaṃ bandhitvā uttarāsaṅgaṃ katvā tattha āgantvā nisīdati <a name="M1.0226"></a> ekakova muhuttaṃ paṭisallīno. Atha bhikkhū tato tato āgamma bhagavato upaṭṭhānaṃ gacchanti. Tattha ekacce pañhaṃ pucchanti, ekacce kammaṭṭhānaṃ, ekacce dhammassavanaṃ yācanti. Bhagavā tesaṃ adhippāyaṃ sampādento purimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ <span class="bld">purimayāmakiccaṃ</span>.</p>
  1088. <p class="bodytext">Purimayāmakiccapariyosāne pana bhikkhūsu bhagavantaṃ vanditvā pakkamantesu sakaladasasahassilokadhātudevatāyo okāsaṃ labhamānā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchanti yathābhisaṅkhataṃ antamaso caturakkharampi. Bhagavā tāsaṃ tāsaṃ devatānaṃ pañhaṃ vissajjento majjhimayāmaṃ vītināmeti. Idaṃ <span class="bld">majjhimayāmakiccaṃ</span>.</p>
  1089. <p class="bodytext">Pacchimayāmaṃ pana tayo koṭṭhāse katvā purebhattato paṭṭhāya nisajjāpīḷitassa sarīrassa kilāsubhāvamocanatthaṃ ekaṃ koṭṭhāsaṃ caṅkamena vītināmeti. Dutiyakoṭṭhāse gandhakuṭiṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sato sampajāno sīhaseyyaṃ kappeti. Tatiyakoṭṭhāse paccuṭṭhāya nisīditvā purimabuddhānaṃ santike dānasīlādivasena katādhikārapuggaladassanatthaṃ buddhacakkhunā lokaṃ oloketi. Idaṃ <span class="bld">pacchimayāmakiccaṃ</span>.</p>
  1090. <p class="bodytext">Tadāpi evaṃ olokento kasibhāradvājaṃ brāhmaṇaṃ arahattassa upanissayasampannaṃ disvā – ‘‘tattha mayi gate kathā pavattissati, kathāvasāne dhammadesanaṃ sutvā eso brāhmaṇo saputtadāro tīsu saraṇesu patiṭṭhāya asītikoṭidhanaṃ mama sāsane vippakiritvā aparabhāge nikkhamma pabbajitvā arahattaṃ pāpuṇissatī’’ti ñatvā tattha gantvā kathaṃ samuṭṭhāpetvā dhammaṃ desesi. Etamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">atha kho bhagavā</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  1091. <p class="bodytext">Tattha <a name="V1.0218"></a> <span class="bld">pubbaṇhasamaya</span>nti bhummatthe upayogavacanaṃ, pubbaṇhasamayeti attho. <span class="bld">Nivāsetvā</span>ti paridahitvā. Vihāracīvaraparivattanavasenetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Pattacīvaramādāyā</span>ti pattaṃ hatthehi, cīvaraṃ kāyena ādiyitvā, sampaṭicchitvā <a name="P1.0247"></a> dhāretvāti attho. Bhagavato kira piṇḍāya pavisitukāmassa bhamaro viya vikasitapadumadvayamajjhaṃ, indanīlamaṇivaṇṇaselamayapatto hatthadvayamajjhaṃ āgacchati. Taṃ evamāgataṃ pattaṃ hatthehi sampaṭicchitvā cīvarañca parimaṇḍalaṃ pārutaṃ kāyena dhāretvāti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Tenupasaṅkamī</span>ti <a name="M1.0227"></a> yena maggena kammanto gantabbo, tena ekakova upasaṅkami. Kasmā pana naṃ bhikkhū nānubandhiṃsūti? Yadā hi bhagavā ekakova katthaci gantukāmo hoti, yāva bhikkhācāravelā dvāraṃ pidahitvā antogandhakuṭiyaṃ nisīdati. Bhikkhū tāya saññāya jānanti ‘‘ajja bhagavā ekakova piṇḍāya caritukāmo, addhā kañci eva vinetabbapuggalaṃ addasā’’ti. Te attano pattacīvaraṃ gahetvā gandhakuṭiṃ padakkhiṇaṃ katvā vanditvā bhikkhācāraṃ gacchanti. Tadā ca bhagavā evamakāsi, tasmā bhikkhū nānubandhiṃsūti.</p>
  1092. <p class="bodytext"><span class="bld">Parivesanā vattatī</span>ti tesaṃ suvaṇṇabhājanādīni gahetvā nisinnānaṃ pañcasatānaṃ kassakānaṃ parivisanā vippakatā hoti. <span class="bld">Ekamantaṃ aṭṭhāsī</span>ti yattha ṭhitaṃ brāhmaṇo passati, tathārūpe dassanūpacāre kathāsavanaphāsuke uccaṭṭhāne aṭṭhāsi. Ṭhatvā ca rajatasuvaṇṇarasapiñjaraṃ candimasūriyānaṃ pabhaṃ atirocamānaṃ samantato sarīrappabhaṃ muñci, yāya ajjhotthaṭattā brāhmaṇassa kammantasālābhittirukkhakasitamattikapiṇḍādayo suvaṇṇamayā viya ahesuṃ. Atha manussā bhuñjantā ca kasantā ca sabbakiccāni pahāya asītianubyañjanaparivāraṃ dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ sarīraṃ byāmappabhāparikkhepavibhūsitaṃ bāhuyugalaṃ jaṅgamaṃ viya padumasaraṃ, rasmijālasamujjalitatārāgaṇamiva gaganatalaṃ, vijjulatāvinaddhamiva ca kanakasikharaṃ siriyā jalamānaṃ sammāsambuddhaṃ ekamantaṃ ṭhitaṃ disvā hatthapāde dhovitvā añjaliṃ paggayha samparivāretvā aṭṭhaṃsu. Evaṃ tehi samparivāritaṃ addasā kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ piṇḍāya ṭhitaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – <span class="bld">ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi cā</span>ti.</p>
  1093. <p class="bodytext">Kasmā <a name="P1.0248"></a> panāyaṃ evamāha, kiṃ samantapāsādike pasādanīye uttamadamathasamathamanuppattepi tathāgate appasādena, udāhu aḍḍhatiyānaṃ janasahassānaṃ pāyāsaṃ paṭiyādetvāpi kaṭacchubhikkhāya maccherenāti? Ubhayathāpi no, bhagavato panassa dassanena atittaṃ nikkhittakammantaṃ janaṃ disvā ‘‘kammabhaṅgaṃ <a name="V1.0219"></a> me kātuṃ āgato’’ti anattamanatā ahosi, tasmā <a name="M1.0228"></a> evamāha. Bhagavato ca lakkhaṇasampattiṃ disvā – ‘‘sacāyaṃ kammante appayojayissa, sakalajambudīpe manussānaṃ sīse cūḷāmaṇi viya abhavissa, ko nāmassa attho na sampajjissati, evamevaṃ alasatāya kammante appayojetvā vappamaṅgalādīsu piṇḍāya caratī’’tipissa anattamanatā ahosi. Tenāha – ‘‘ahaṃ kho, samaṇa, kasāmi ca vapāmi ca, kasitvā ca vapitvā ca bhuñjāmī’’ti.</p>
  1094. <p class="bodytext">Ayaṃ kirassa adhippāyo – mayhampi tāva kammantā na byāpajjanti, na camhi yathā tvaṃ evaṃ lakkhaṇasampanno, tvampi kasitvā ca vapitvā ca bhuñjassu, ko te attho na sampajjeyya evaṃ lakkhaṇasampannassāti. Apicāyaṃ assosi – ‘‘sakyarājakule kira kumāro uppanno, so cakkavattirajjaṃ pahāya pabbajito’’ti. Tasmā idāni ‘‘ayaṃ so’’ti ñatvā ‘‘cakkavattirajjaṃ pahāya kilantosī’’ti upārambhaṃ āropento evamāha. Apica tikkhapañño esa brāhmaṇo, na bhagavantaṃ apasādento bhaṇati, bhagavato pana rūpasampattiṃ disvā puññasampattiṃ sambhāvayamāno kathāpavattanatthampi evamāha. Atha bhagavā veneyyavasena sadevake loke aggakassakavappakabhāvaṃ attano dassento <span class="bld">ahampi kho brāhmaṇo</span>tiādimāha.</p>
  1095. <p class="bodytext">Atha brāhmaṇo cintesi – ‘‘ayaṃ samaṇo’’ ‘ahampi kasāmi ca vapāmi cā’ti bhaṇati. Na cassa oḷārikāni yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni passāmi, kiṃ nu kho musā bhaṇatī’’ti? Bhagavantaṃ pādatalato paṭṭhāya yāva kesaggā olokayamāno, aṅgavijjāya katādhikārattā dvattiṃsavaralakkhaṇasampattimassa ñatvā, ‘‘aṭṭhānametaṃ yaṃ evarūpo musā bhaṇeyyā’’ti sañjātabahumāno <a name="P1.0249"></a> bhagavati samaṇavādaṃ pahāya gottena bhagavantaṃ samudācaramāno <span class="bld">na kho pana mayaṃ passāma bhoto gotamassā</span>tiādimāha. Bhagavā pana yasmā pubbadhammasabhāgatāya kathanaṃ nāma buddhānaṃ ānubhāvo, tasmā buddhānubhāvaṃ dīpento <span class="bld">saddhā bīja</span>ntiādimāha.</p>
  1096. <p class="bodytext">Kā panettha pubbadhammasabhāgatā? Nanu brāhmaṇena bhagavā naṅgalādikasisambhārasamāyogaṃ puṭṭho apucchitassa bījassa sabhāgatāya āha ‘‘saddhā bīja’’nti, evañca sati kathāpi ananusandhikā hoti? Na hi buddhānaṃ ananusandhikakathā <a name="M1.0229"></a> nāma atthi, napi pubbadhammassa asabhāgatāya <a name="V1.0220"></a> kathenti. Evaṃ panettha anusandhi veditabbā – brāhmaṇena hi bhagavā yuganaṅgalādikasisambhāravasena kasiṃ pucchito. So tassa anukampāya ‘‘idaṃ apucchita’’nti aparihāpetvā samūlaṃ saupakāraṃ sasambhāraṃ saphalaṃ kasiṃ paññāpetuṃ mūlato paṭṭhāya dassento ‘‘saddhā bīja’’ntiādimāha. Tattha bījaṃ kasiyā mūlaṃ, tasmiṃ sati kattabbato, asati akattabbato, tappamāṇena ca kattabbato. Bīje hi sati kasiṃ karonti, na asati. Bījappamāṇena ca kusalā kassakā khettaṃ kasanti, na ūnaṃ ‘‘mā no sassaṃ parihāyī’’ti, na adhikaṃ ‘‘mā no mogho vāyāmo ahosī’’ti. Yasmā ca bījameva mūlaṃ, tasmā bhagavā mūlato paṭṭhāya kasisambhāraṃ dassento tassa brāhmaṇassa kasiyā pubbadhammassa bījassa sabhāgatāya attano kasiyā pubbadhammaṃ dassento āha ‘‘saddhā bīja’’nti. Evamettha pubbadhammasabhāgatāpi veditabbā.</p>
  1097. <p class="bodytext">Pucchitaṃyeva vatvā apucchitaṃ pacchā kiṃ na vuttanti ce? Tassa upakārabhāvato ca dhammasambandhasamatthabhāvato ca. Ayaṃ hi brāhmaṇo paññavā, micchādiṭṭhikule pana jātattā saddhārahito, saddhārahito ca paññavā paresaṃ saddhāya attano avisaye apaṭipajjamāno visesaṃ nādhigacchati, kilesakālussiyaparāmaṭṭhāpi cassa dubbalā saddhā balavatiyā paññāya sahasā vattamānā atthasiddhiṃ na karoti hatthinā saddhiṃ ekadhure yutto goṇo <a name="P1.0250"></a> viya. Itissa saddhā upakārikāti taṃ brāhmaṇaṃ saddhāya patiṭṭhāpentena pacchāpi vattabbo ayamattho desanākusalatāya pubbe vutto. Bījassa ca upakārikā vuṭṭhi, sā tadanantaraṃyeva vuccamānā samatthā hoti. Evaṃ dhammasambandhasamatthabhāvato pacchāpi vattabbo ayamattho, añño ca evarūpo īsāyottādi pubbe vuttoti veditabbo.</p>
  1098. <p class="bodytext">Tattha sampasādalakkhaṇā saddhā, okappanalakkhaṇā vā. <span class="bld">Bīja</span>nti pañcavidhaṃ bījaṃ mūlabījaṃ khandhabījaṃ phalubījaṃ aggabījaṃ bījabījameva pañcamanti. Taṃ sabbampi viruhaṇaṭṭhena bījanteva saṅkhaṃ gacchati.</p>
  1099. <p class="bodytext">Tattha <a name="M1.0230"></a> yathā brāhmaṇassa kasiyā mūlabhūtaṃ bījaṃ dve kiccāni karoti, heṭṭhā mūlena patiṭṭhāti, upari aṅkuraṃ uṭṭhāpeti, evaṃ bhagavato kasiyā mūlabhūtā saddhā heṭṭhā sīlamūlena patiṭṭhāti<a name="V1.0221"></a>, upari samathavipassanaṅkuraṃ uṭṭhāpeti. Yathā ca taṃ mūlena pathavirasaṃ āporasaṃ gahetvā nāḷena dhaññaparipākagahaṇatthaṃ vaḍḍhati, evamayaṃ sīlamūlena samathavipassanārasaṃ gahetvā ariyamagganāḷena ariyaphaladhaññaparipākagahaṇatthaṃ vaḍḍhati. Yathā ca taṃ subhūmiyaṃ patiṭṭhahitvā mūlaṅkurapaṇṇanāḷakaṇḍapasavehi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ patvā khīraṃ janetvā anekasāliphalabharitaṃ sālisīsaṃ nipphādeti, evamesā cittasantāne patiṭṭhahitvā chahi visuddhīhi vuddhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ patvā ñāṇadassanavisuddhikhīraṃ janetvā anekapaṭisambhidābhiññābharitaṃ arahattaphalaṃ nipphādeti. Tena vuttaṃ ‘‘saddhā bīja’’nti.</p>
  1100. <p class="bodytext">Kasmā pana aññesu paropaññāsāya kusaladhammesu ekato uppajjamānesu saddhāva ‘‘bīja’’nti vuttāti ce? Bījakiccakaraṇato. Yathā hi tesu viññāṇaṃyeva vijānanakiccaṃ karoti, evaṃ saddhā bījakiccaṃ. Sā ca sabbakusalānaṃ mūlabhūtā. Yathāha – ‘‘saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati…pe… paññāya ca naṃ ativijjha passatī’’ti (ma. ni. 2.183).</p>
  1101. <p class="bodytext">Akusaladhamme <a name="P1.0251"></a> ceva kāyañca tapatīti <span class="bld">tapo</span>. Indriyasaṃvaravīriyadhutaṅgadukkarakārikānaṃ etaṃ adhivacanaṃ, idha pana indriyasaṃvaro adhippeto. <span class="bld">Vuṭṭhī</span>ti vassavuṭṭhi vātavuṭṭhītiādi anekavidhā, idha vassavuṭṭhi adhippetā. Yathā hi brāhmaṇassa vassavuṭṭhisamanuggahitaṃ bījaṃ bījamūlakañca sassaṃ viruhati na milāyati nipphattiṃ gacchati, evaṃ bhagavato indriyasaṃvarasamanuggahitā saddhā, saddhāmūlā ca sīlādayo dhammā viruhanti, na milāyanti nipphattiṃ gacchanti. Tenāha ‘‘tapo vuṭṭhī’’ti.</p>
  1102. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññā me</span>ti ettha vutto me-saddo purimapadesupi yojetabbo ‘‘saddhā me bījaṃ, tapo me vuṭṭhī’’ti tena kiṃ dīpeti? Yathā, brāhmaṇa, tayā vapite khette sace vuṭṭhi atthi, iccetaṃ kusalaṃ. No ce atthi, udakampi tāva dātabbaṃ hoti. Tathā mayā hiriīse paññāyuganaṅgale manoyottena ekābaddhe kate vīriyabalībadde yojetvā satipācanena vijjhitvā attano cittasantānakhettamhi saddhābīje vapite <a name="M1.0231"></a> vuṭṭhiyā abhāvo nāma natthi, ayaṃ pana me niccakālaṃ indriyasaṃvaratapo vuṭṭhīti.</p>
  1103. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññā</span>ti <a name="V1.0222"></a> kāmāvacarādibhedato anekavidhā. Idha pana saha vipassanāya maggapaññā adhippetā. <span class="bld">Yuganaṅgala</span>nti yugañca naṅgalañca yuganaṅgalaṃ. Yathā hi brāhmaṇassa yuganaṅgalaṃ, evaṃ bhagavato duvidhāpi vipassanā paññā ca. Tattha yathā yugaṃ īsāya upanissayaṃ hoti, purato ca īsābaddhaṃ hoti, yottānaṃ nissayaṃ hoti, balībaddānaṃ ekato gamanaṃ dhāreti, evaṃ paññā hirippamukhānaṃ dhammānaṃ upanissayā hoti. Yathāha – ‘‘paññuttarā sabbe kusalā dhammā’’ti (a. ni. 8.83; 10.58) ca, ‘‘paññā hi seṭṭhā kusalā vadanti, nakkhattarājāriva tārakāna’’nti (jā. 2.17.81) ca. Kusalānaṃ dhammānaṃ pubbaṅgamaṭṭhena purato ca hoti. Yathāha – ‘‘sīlaṃ sirī cāpi satañca dhammo, anvāyikā paññavato bhavantī’’ti hirivippayogena anuppattito pana īsābaddho hoti. Manosaṅkhātassa samādhiyottassa nissayapaccayato yottānaṃ <a name="P1.0252"></a> nissayo hoti. Accāraddhātilīnabhāvapaṭisedhanato vīriyabalībaddānaṃ ekato gamanaṃ dhāreti, yathā ca naṅgalaṃ phālayuttaṃ kasanakāle pathavighanaṃ bhindati, mūlasantānakāni padāleti, evaṃ satiyuttā paññā vipassanākāle dhammānaṃ santatisamūhakiccārammaṇaghanaṃ bhindati, sabbakilesamūlasantānakāni padāleti. Sā ca kho lokuttarāva, itarā pana lokikāpi siyā. Tenāha ‘‘paññā me yuganaṅgala’’nti.</p>
  1104. <p class="bodytext">Hirīyati pāpakehi dhammehīti <span class="bld">hirī</span>. Taggahaṇena tāya avippayuttaṃ ottappampi gahitameva hoti. <span class="bld">Īsā</span>ti yuganaṅgalasandhārikā rukkhalaṭṭhi. Yathā hi brāhmaṇassa īsā yuganaṅgalaṃ dhāreti, evaṃ bhagavatopi hirī lokiyalokuttarapaññāsaṅkhātaṃ yuganaṅgalaṃ dhāreti hiriabhāve paññāya abhāvato. Yathā ca īsāpaṭibaddhayuganaṅgalaṃ kiccakaraṃ hoti acalaṃ asithilaṃ, evaṃ hiripaṭibaddhā ca paññā kiccakārī hoti acalā asithilā abbokiṇṇā ahirikena. Tenāha ‘‘hirī īsā’’ti. Munātīti <span class="bld">mano,</span> cittassetaṃ nāmaṃ. Idha pana manosīsena taṃsampayutto samādhi adhippeto. <span class="bld">Yotta</span>nti rajjubandhanaṃ. Taṃ tividhaṃ īsāya saha yugassa <a name="M1.0232"></a> bandhanaṃ, yugena saha balībaddānaṃ bandhanaṃ, sārathinā saha balībaddānaṃ ekābandhananti. Tattha yathā brāhmaṇassa yottaṃ īsāyugabalībadde ekābaddhe katvā sakakicce paṭipādeti, evaṃ bhagavato samādhi sabbeva te hiripaññāvīriyadhamme ekārammaṇe avikkhepasabhāvena bandhitvā sakakicce paṭipādeti. Tenāha ‘‘mano yotta’’nti.</p>
  1105. <p class="bodytext">Cirakatādimatthaṃ <a name="V1.0223"></a> saratīti <span class="bld">sati</span>. Phāletīti <span class="bld">phālo</span>. Pājenti etenāti <span class="bld">pājanaṃ</span>. Taṃ idha ‘‘pācana’’nti vuttaṃ. Patodassetaṃ nāmaṃ. Phālo ca pācanañca phālapācanaṃ. Yathā hi brāhmaṇassa phālapācanaṃ, evaṃ bhagavato vipassanāsampayuttā maggasampayuttā ca sati. Tattha yathā phālo naṅgalaṃ <a name="P1.0253"></a> anurakkhati, purato cassa gacchati, evaṃ sati kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesamānā ārammaṇe vā upaṭṭhāpayamānā paññānaṅgalaṃ rakkhati. Tenevesā ‘‘satārakkhena cetasā viharatī’’tiādīsu (a. ni. 10.20) viya ārakkhāti vuttā. Appamussanavasena cassā purato hoti. Satiparicite hi dhamme paññā pajānāti, no pamuṭṭhe. Yathā ca pācanaṃ balībaddānaṃ vijjhanabhayaṃ dassentaṃ saṃsīdituṃ na deti, uppathagamanaṃ vāreti, evaṃ sati vīriyabalībaddānaṃ apāyabhayaṃ dassentī kosajjasaṃsīdanaṃ na deti, kāmaguṇasaṅkhāte agocare cāraṃ nivāretvā kammaṭṭhāne niyojentī uppathagamanaṃ vāreti. Tenāha ‘‘sati me phālapācana’’nti.</p>
  1106. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyagutto</span>ti tividhena kāyasucaritena gutto. <span class="bld">Vacīgutto</span>ti catubbidhena vacīsucaritena gutto. Ettāvatā pātimokkhasaṃvarasīlaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Āhāre udare yato</span>ti ettha āhāramukhena sabbapaccayānaṃ gahitattā catubbidhepi paccaye yato saṃyato nirupakkilesoti attho. Iminā ājīvapārisuddhisīlaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Udare yato</span>ti udare yato saṃyato mitabhojī, āhāre mattaññūti vuttaṃ hoti. Iminā bhojane mattaññutāmukhena paccayapaṭisevanasīlaṃ vuttaṃ. Tena kiṃ dīpeti? Yathā tvaṃ, brāhmaṇa, bījaṃ vapitvā sassaparipālanatthaṃ kaṇṭakavatiṃ vā rukkhavatiṃ vā pākāraparikkhepaṃ vā karosi, tena te gomahiṃsamigagaṇā pavesaṃ alabhantā sassaṃ na vilumpanti, evamahampi taṃ saddhābījaṃ vapitvā nānappakārakusalasassaparipālanatthaṃ kāyavacīāhāraguttimayaṃ tividhaṃ parikkhepaṃ karomi<a name="M1.0233"></a>, tena me rāgādiakusaladhammagomahiṃsamigagaṇā pavesaṃ alabhantā nānappakārakaṃ kusalasassaṃ na vilumpantīti.</p>
  1107. <p class="bodytext"><span class="bld">Saccaṃ karomi niddāna</span>nti ettha dvīhākārehi avisaṃvādanaṃ <span class="bld">saccaṃ. Niddāna</span>nti chedanaṃ lunanaṃ uppāṭanaṃ<a name="P1.0254"></a>. Karaṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ hettha attho ‘‘saccena karomi niddāna’’nti. Kiṃ vuttaṃ hoti – ‘‘yathā tvaṃ bāhiraṃ kasiṃ katvā sassadūsakānaṃ tiṇānaṃ hatthena vā asitena vā niddānaṃ karosi, evaṃ ahampi ajjhattikaṃ kasiṃ katvā kusalasassadūsakānaṃ <a name="V1.0224"></a> visaṃvādanatiṇānaṃ saccena niddānaṃ karomī’’ti. Yathābhūtañāṇaṃ vā ettha <span class="bld">sacca</span>nti veditabbaṃ. Tena attasaññādīnaṃ tiṇānaṃ niddānaṃ karomīti dasseti. Atha vā <span class="bld">niddāna</span>nti chedakaṃ lāvakaṃ uppāṭakanti attho. Yathā tvaṃ dāsaṃ vā kammakaraṃ vā niddānaṃ karosi, ‘‘niddehi tiṇānī’’ti tiṇānaṃ chedakaṃ lāvakaṃ uppāṭakaṃ karosi, evamahaṃ saccaṃ karomīti dasseti, atha vā <span class="bld">sacca</span>nti diṭṭhisaccaṃ. Tamahaṃ niddānaṃ karomi, chinditabbaṃ lunitabbaṃ uppāṭetabbaṃ karomīti. Iti imesu dvīsu vikappesu upayogenevattho yujjati.</p>
  1108. <p class="bodytext"><span class="bld">Soraccaṃ me pamocana</span>nti ettha yaṃ taṃ ‘‘kāyiko avītikkamo vācasiko avītikkamo’’ti sīlameva ‘‘soracca’’nti vuttaṃ, na taṃ adhippetaṃ. ‘‘Kāyagutto’’tiādinā hi taṃ vuttameva. Arahattaphalaṃ pana adhippetaṃ. Taṃ hi sundare nibbāne ratattā ‘‘soracca’’nti vuccati. <span class="bld">Pamocana</span>nti yogavissajjanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā tava pamocanaṃ punapi sāyanhe vā dutiyadivase vā anāgatasaṃvacchare vā yojetabbato appamocanameva hoti, na mama evaṃ. Na hi mama antarā mocanaṃ nāma atthi. Ahaṃ hi dīpaṅkaradasabalakālato paṭṭhāya paññānaṅgale vīriyabalībadde yojetvā kappasatasahassādhikāni cattāri asaṅkhyeyyāni mahākasiṃ kasanto tāva na muñciṃ, yāva na sammāsambodhiṃ abhisambujjhiṃ. Yadā ca me sabbaṃ taṃ kālaṃ khepetvā bodhimūle aparājitapallaṅke nisinnassa sabbaguṇaparivāraṃ arahattaphalaṃ udapādi, tadā mayā taṃ <a name="P1.0255"></a> sabbussukkapaṭippassaddhiyā pamuttaṃ, na dāni puna yojetabbaṃ bhavissatīti. Etamatthaṃ sandhāyāha ‘‘soraccaṃ me pamocana’’nti.</p>
  1109. <p class="bodytext"><span class="bld">Vīriyaṃ</span> <a name="M1.0234"></a> <span class="bld">me dhuradhorayha</span>nti ettha <span class="bld">vīriya</span>nti kāyikacetasiko vīriyārambho. <span class="bld">Dhuradhorayha</span>nti dhurāyaṃ dhorayhaṃ, dhurāvahanti attho. Yathā hi brāhmaṇassa dhurāyaṃ dhorayhākaḍḍhitaṃ naṅgalaṃ bhūmighanaṃ bhindati, mūlasantānakāni ca padāleti, evaṃ bhagavato vīriyākaḍḍhitaṃ paññānaṅgalaṃ yathā vuttaṃ ghanaṃ bhindati, kilesasantānakāni ca padāleti. Tenāha ‘‘vīriyaṃ me dhuradhorayha’’nti. Atha vā purimadhurāvahattā dhurā, mūladhurāvahattā dhorayhā, dhurā ca dhorayhā ca dhuradhorayhā. Iti yathā brāhmaṇassa ekekasmiṃ naṅgale catubalībaddapabhedaṃ dhuradhorayhaṃ vahantaṃ uppannuppannaṃ tiṇamūlaghātañceva sassasampattiñca sādheti, evaṃ bhagavato catusammappadhānavīriyabhedaṃ dhuradhorayhaṃ vahantaṃ uppannuppannaṃ akusalaghātañceva kusalasampattiñca sādheti. Tenāha ‘‘vīriyaṃ me dhuradhorayha’’nti.</p>
  1110. <p class="bodytext"><span class="bld">Yogakkhemādhivāhana</span>nti <a name="V1.0225"></a> ettha yogehi khemattā nibbānaṃ yogakkhemaṃ nāma, taṃ adhikicca vāhīyati, abhimukhaṃ vā vāhīyatīti adhivāhanaṃ, yogakkhemassa adhivāhanaṃ yogakkhemādhivāhananti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā tava dhuradhorayhaṃ puratthimādīsu aññataradisābhimukhaṃ vāhīyati, tathā mama dhuradhorayhaṃ nibbānābhimukhaṃ vāhīyatīti. Evaṃ vāhīyamānaṃva <span class="bld">gacchati anivattantaṃ</span>. Yathā tava naṅgalaṃ vahantaṃ dhuradhorayhaṃ khettakoṭiṃ patvā puna nivattati, evaṃ anivattantaṃ dīpaṅkarakālato paṭṭhāya gacchateva. Yasmā vā tena tena maggena pahīnā kilesā na punappunaṃ pahātabbā honti, yathā tava naṅgalena chinnāni tiṇāni puna aparasmiṃ samaye chinditabbāni honti, tasmāpi evaṃ paṭhamamaggavasena diṭṭhekaṭṭhe <a name="P1.0256"></a> kilese, dutiyavasena oḷārike, tatiyavasena aṇusahagate, catutthavasena sabbakilese pajahantaṃ gacchati anivattantaṃ. Atha vā <span class="bld">gacchati anivatta</span>nti nivattanarahitaṃ hutvā gacchatīti attho. <span class="bld">Ta</span>nti taṃ dhuradhorayhaṃ. Evamettha attho veditabbo. Evaṃ gacchantañca yathā tava dhuradhorayhaṃ na taṃ ṭhānaṃ gacchati, yattha gantvā kassako asoko virajo hutvā na socati. Etaṃ pana taṃ ṭhānaṃ gacchati <span class="bld">yattha gantvā na socati</span>. Yattha satipācanena etaṃ vīriyadhuradhorayhaṃ codento gantvā mādiso kassako asoko virajo hutvā na socati, taṃ sabbasokasallasamugghātabhūtaṃ nibbānaṃ nāma asaṅkhataṃ ṭhānaṃ gacchatīti.</p>
  1111. <p class="bodytext">Idāni <a name="M1.0235"></a> nigamanaṃ karonto <span class="bld">evamesā kasī</span>ti gāthamāha. Tassāyaṃ saṅkhepattho – yassa, brāhmaṇa, esā saddhābījā tapovuṭṭhiyā anuggahitā kasī paññāmayaṃ yuganaṅgalaṃ hirimayañca īsaṃ manomayena yottena ekābaddhaṃ katvā paññānaṅgalena satiphālaṃ ākoṭetvā satipācanaṃ gahetvā kāyavacīāhāraguttiyā gopetvā saccaṃ niddānaṃ katvā soraccapamocanaṃ vīriyadhuradhorayhaṃ yogakkhemābhimukhaṃ anivattantaṃ vāhantena kaṭṭhā kasī kammapariyosānaṃ catubbidhaṃ sāmaññaphalaṃ pāpitā, <span class="bld">sā hoti amatapphalā,</span> sā esā kasī amatapphalā hoti. Amataṃ vuccati nibbānaṃ, nibbānānisaṃsā hotīti attho. Sā kho panesā kasī na mamevekassa amatapphalā hoti, atha kho yo koci khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā etaṃ kasiṃ kasati, so sabbopi etaṃ kasitvāna sabbadukkhā pamuccatīti.</p>
  1112. <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā brāhmaṇassa arahattanikūṭena nibbānapariyosānaṃ katvā desanaṃ niṭṭhāpesi. Tato <a name="V1.0226"></a> brāhmaṇo gambhīratthaṃ desanaṃ sutvā – ‘‘mama kasiphalaṃ bhuñjitvā punapi divaseyeva chāto hoti, imassa pana kasī amatapphalā, tassa phalaṃ bhuñjitvā sabbadukkhā pamuccatī’’ti ñatvā pasanno pasannākāraṃ karonto <span class="bld">bhuñjatu bhavaṃ gotamo</span>tiādimāha. Taṃ sabbaṃ tato parañca vuttatthamevāti. Paṭhamaṃ.</p>
  1113. <p class="subhead">2. Udayasuttavaṇṇanā</p>
  1114. <p class="bodytext"><a name="para198"></a><a name="para198_sn1"></a><span class="paranum">198</span>. Dutiye <a name="P1.0257"></a> <span class="bld">odanena pūresī</span>ti attano atthāya sampāditena sūpabyañjanena odanena pūretvā adāsi. Bhagavā kira paccūsasamaye lokaṃ olokentova taṃ brāhmaṇaṃ disvā, pātova sarīrapaṭijagganaṃ katvā, gandhakuṭiṃ pavisitvā, dvāraṃ pidhāya, nisinno tassa bhojanaṃ upasaṃhariyamānaṃ disvā, ekakova pattaṃ aṃsakūṭe laggetvā, gandhakuṭito nikkhamma, nagaradvāre pattaṃ nīharitvā, antonagaraṃ pavisitvā, paṭipāṭiyā gacchanto brāhmaṇassa dvārakoṭṭhake aṭṭhāsi. Brāhmaṇo bhagavantaṃ disvā, attano sajjitaṃ bhojanaṃ adāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Dutiyampī</span>ti dutiyadivasepi. <span class="bld">Tatiyampī</span>ti tatiyadivasepi. Tāni kira tīṇi divasāni nirantaraṃ <a name="M1.0236"></a> brāhmaṇassa gharadvāraṃ gacchantassa bhagavato antarā añño koci uṭṭhāya pattaṃ gahetuṃ samattho nāma nāhosi, mahājano olokentova aṭṭhāsi.</p>
  1115. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadavocā</span>ti brāhmaṇo tīṇi divasāni pattaṃ pūretvā dentopi na saddhāya adāsi, ‘‘gharadvāraṃ āgantvā ṭhitassa pabbajitassa bhikkhāmattampi adatvā bhuñjatī’’ti upārambhabhayena adāsi. Dadanto ca dve divasāni datvā kiñci avatvāva nivatto. Bhagavāpi kiñci avatvāva pakkanto. Tatiyadivase pana adhivāsetuṃ asakkonto etaṃ ‘‘pakaṭṭhako’’tiādivacanaṃ avoca. Bhagavāpi etaṃ vacanaṃ nicchārāpanatthameva yāva tatiyamagamāsi. Tattha <span class="bld">pakaṭṭhako</span>ti rasagiddho.</p>
  1116. <p class="bodytext"><span class="bld">Punappunaṃ ceva vapanti bīja</span>nti satthā brāhmaṇassa vacanaṃ sutvā, ‘‘brāhmaṇa, tvaṃ tīṇi divasāni piṇḍapātaṃ datvā osakkasi, punappunaṃ kātabbā nāma lokasmiṃ soḷasa dhammā’’ti vatvā te dhamme dassetuṃ imaṃ desanaṃ ārabhi. Tattha <span class="bld">punappunaṃ ceva vapantī</span>ti ekasmiṃ sassavāre vuttaṃ <a name="V1.0227"></a> ‘‘alamettāvatā’’ti anosakkitvā aparāparesupi sassavāresu ca vapantiyeva. <span class="bld">Punappunaṃ vassatī</span>ti na ekadivasaṃ vassitvā tiṭṭhati, punappunadivasesupi punappunasaṃvaccharesupi vassatiyeva, evaṃ janapadā iddhā honti. Etenupāyena sabbattha nayo veditabbo.</p>
  1117. <p class="bodytext"><span class="bld">Yācakā</span>ti <a name="P1.0258"></a> imasmiṃ pade satthā desanākusalatāya attānampi pakkhipitvā dasseti. <span class="bld">Khīranikā</span>ti khīrakārakā godohakā. Na hi te ekavārameva thanaṃ añchanti, punappunaṃ añchantā dhenuṃ duhantīti attho. <span class="bld">Kilamati phandati cā</span>ti ayaṃ satto tena iriyāpathena kilamati ceva phandati ca. <span class="bld">Gabbha</span>nti soṇasiṅgālādīnampi tiracchānagatānaṃ kucchiṃ. <span class="bld">Sivathika</span>nti susānaṃ, mataṃ mataṃ sattaṃ tattha punappunaṃ harantīti attho. <span class="bld">Maggañca laddhā apunabbhavāyā</span>ti apunabbhavāya maggo nāma nibbānaṃ, taṃ labhitvāti attho.</p>
  1118. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ vutte</span>ti evaṃ bhagavatā antaravīthiyaṃ ṭhatvāva soḷasa punappunadhamme desentena vutte. <span class="bld">Etadavocā</span>ti desanāpariyosāne pasanno saddhiṃ <a name="M1.0237"></a> puttadāramittañātivaggena bhagavato pāde vanditvā etaṃ ‘‘abhikkantaṃ bho’’tiādivacanaṃ avoca. Dutiyaṃ.</p>
  1119. <p class="subhead">3. Devahitasuttavaṇṇanā</p>
  1120. <p class="bodytext"><a name="para199"></a><a name="para199_sn1"></a><span class="paranum">199</span>. Tatiye <span class="bld">vātehī</span>ti udaravātehi. Bhagavato kira chabbassāni dukkarakārikaṃ karontassa pasatamuggayūsādīni āhārayato dubbhojanena ceva dukkhaseyyāya ca udaravāto kuppi. Aparabhāge sambodhiṃ patvā paṇītabhojanaṃ bhuñjantassāpi antarantarā so ābādho attānaṃ dassetiyeva. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Upaṭṭhāko hotī</span>ti paṭhamabodhiyaṃ anibaddhupaṭṭhākakāle upaṭṭhāko hoti. Tasmiṃ kira kāle satthuasītimahātheresu upaṭṭhāko abhūtapubbo nāma natthi. Nāgasamālo upavāno sunakkhatto cundo samaṇuddeso sāgato bodhi meghiyoti ime pana pāḷiyaṃ āgatupaṭṭhākā. Imasmiṃ pana kāle upavānatthero pātova uṭṭhāya pariveṇasammajjanaṃ dantakaṭṭhadānaṃ nhānodakapariyādanaṃ pattacīvaraṃ gahetvā anugamananti sabbaṃ bhagavato upaṭṭhānamakāsi. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti paṭhamabodhiyaṃ kira vīsati vassāni niddhūmaṃ <a name="P1.0259"></a> araññameva hoti, bhikkhusaṅghassa udakatāpanampi na bhagavatā anuññātaṃ. So ca brāhmaṇo uddhanapāḷiṃ bandhāpetvā <a name="V1.0228"></a> mahācāṭiyo uddhanamāropetvā uṇhodakaṃ kāretvā, nhānīyacuṇṇādīhi saddhiṃ taṃ vikkiṇanto jīvikaṃ kappeti. Nhāyitukāmā tattha gantvā mūlaṃ datvā nhāyitvā gandhe vilimpitvā mālaṃ piḷandhitvā pakkamanti. Tasmā thero tattha upasaṅkami.</p>
  1121. <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ patthayāno</span>ti kiṃ icchanto. <span class="bld">Kiṃ esa</span>nti kiṃ gavesanto. <span class="bld">Pūjito pūjaneyyāna</span>nti idaṃ thero dasabalassa vaṇṇaṃ kathetumārabhi. Gilānabhesajjatthaṃ gatena kira gilānassa vaṇṇo kathetabboti vattametaṃ. Vaṇṇaṃ hi sutvā manussā sakkaccaṃ bhesajjaṃ dātabbaṃ maññanti. Sappāyabhesajjaṃ laddhā gilāno khippameva vuṭṭhāti. Kathentena ca jhānavimokkhasamāpattimaggaphalāni ārabbha kathetuṃ na vaṭṭati. ‘‘Sīlavā lajjī kukkuccako bahussuto āgamadharo vaṃsānurakkhako’’ti evaṃ pana āgamanīyapaṭipadaṃyeva kathetuṃ vaṭṭati. <span class="bld">Pūjaneyyāna</span>nti asītimahātherā sadevakena lokena <a name="M1.0238"></a> pūjetabbāti pūjaneyyā. Teyeva sakkātabbāti <span class="bld">sakkareyyā</span>. Tesaṃyeva apaciti kattabbāti <span class="bld">apaceyyā</span>. Bhagavā tesaṃ pūjito sakkato apacito ca, iccassa taṃ guṇaṃ pakāsento thero evamāha. <span class="bld">Hātave</span>ti harituṃ.</p>
  1122. <p class="bodytext"><span class="bld">Phāṇitassa ca puṭa</span>nti mahantaṃ nicchārikaṃ guḷapiṇḍaṃ. So kira ‘‘kiṃ samaṇassa gotamassa aphāsuka’’nti? Pucchitvā, ‘‘udaravāto’’ti sutvā, ‘‘tena hi mayamettha bhesajjaṃ jānāma, ito thokena udakena idaṃ phāṇitaṃ āloḷetvā nhānapariyosāne pātuṃ detha, iti uṇhodakena bahi parisedo bhavissati, iminā antoti evaṃ samaṇassa gotamassa phāsukaṃ bhavissatī’’ti vatvā therassa patte pakkhipitvā adāsi.</p>
  1123. <p class="bodytext"><span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti tasmiṃ kira ābādhe paṭippassaddhe ‘‘devahitena tathāgatassa bhesajjaṃ dinnaṃ, teneva rogo vūpasanto, aho dānaṃ paramadānaṃ brāhmaṇassā’’ti kathā vitthāritā jātā. Taṃ sutvā kittikāmo brāhmaṇo ‘‘ettakenapi <a name="P1.0260"></a> tāva me ayaṃ kittisaddo abbhuggato’’ti somanassajāto attanā katabhāvaṃ jānāpetukāmo tāvatakeneva dasabale vissāsaṃ āpajjitvā upasaṅkami.</p>
  1124. <p class="bodytext"><span class="bld">Dajjāti</span> dadeyya. <span class="bld">Kathaṃ hi yajamānassā</span>ti kena kāraṇena yajantassa. <span class="bld">Ijjhatī</span>ti samijjhati mahapphalo hoti. <span class="bld">Yovedī</span>ti yo avedi aññāsi, viditaṃ pākaṭamakāsi ‘‘yovetī’’tipi <a name="V1.0229"></a> pāṭho, yo aveti jānātīti attho. <span class="bld">Passatī</span>ti dibbacakkhunā passati. <span class="bld">Jātikkhaya</span>nti arahattaṃ. <span class="bld">Abhiññāvosito</span>ti jānitvā vosito vosānaṃ katakiccataṃ patto. <span class="bld">Evaṃ hi yajamānassā</span>ti iminā khīṇāsave yajanākārena yajantassa. Tatiyaṃ.</p>
  1125. <p class="subhead">4. Mahāsālasuttavaṇṇanā</p>
  1126. <p class="bodytext"><a name="para200"></a><a name="para200_sn1"></a><span class="paranum">200</span>. Catutthe <span class="bld">lūkho lūkhapāvuraṇo</span>ti jiṇṇo jiṇṇapāvuraṇo. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti kasmā upasaṅkami? Tassa kira ghare aṭṭhasatasahassadhanaṃ ahosi. So catunnaṃ puttānaṃ āvāhaṃ katvā cattāri satasahassāni adāsi<a name="M1.0239"></a>. Athassa brāhmaṇiyā kālaṅkatāya puttā sammantayiṃsu – ‘‘sace aññaṃ brāhmaṇiṃ ānessati, tassā kucchiyaṃ nibbattavasena kulaṃ bhijjissati. Handa naṃ mayaṃ saṅgaṇhāmā’’ti. Te cattāropi paṇītehi ghāsacchādanādīhi upaṭṭhahantā hatthapādasambāhanādīni karontā saṅgaṇhitvā ekadivasaṃ divā niddāyitvā vuṭṭhitassa hatthapāde sambāhamānā pāṭiyekkaṃ gharāvāse ādīnavaṃ vatvā – ‘‘mayaṃ tumhe iminā nīhārena yāvajīvaṃ upaṭṭhahissāma, sesadhanampi no dethā’’ti yāciṃsu. Brāhmaṇo puna ekekassa satasahassaṃ satasahassaṃ datvā attano nivatthapārupanamattaṃ ṭhapetvā sabbaṃ upabhogaparibhogaṃ cattāro koṭṭhāse katvā niyyādesi. Taṃ jeṭṭhaputto katipāhaṃ upaṭṭhahi.</p>
  1127. <p class="bodytext">Atha naṃ ekadivasaṃ nhatvā āgacchantaṃ dvārakoṭṭhake ṭhatvā suṇhā evamāha – ‘‘kiṃ tayā jeṭṭhaputtassa sataṃ vā sahassaṃ vā atirekaṃ dinnamatthi? Nanu sabbesaṃ dve dve satasahassāni dinnāni, kiṃ sesaputtānaṃ gharassa maggaṃ na jānāsī’’ti? So ‘‘nassa vasalī’’ti <a name="P1.0261"></a> kujjhitvā aññassa gharaṃ agamāsi, tatopi katipāhaccayena imināva upāyena palāpito aññassāti evaṃ ekagharepi pavesanaṃ alabhamāno paṇḍaraṅgapabbajjaṃ pabbajitvā bhikkhāya caranto kālānamaccayena jarājiṇṇo dubbhojanadukkhaseyyāhi milātasarīro bhikkhācārato āgamma, pīṭhakāya nipanno niddaṃ okkamitvā vuṭṭhāya nisinno attānaṃ oloketvā puttesu patiṭṭhaṃ apassanto cintesi – ‘‘samaṇo kira gotamo abbhākuṭiko uttānamukho sukhasambhāso paṭisanthārakusalo, sakkā samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā paṭisanthāraṃ labhitu’’nti nivāsanapāvuraṇaṃ saṇṭhapetvā bhikkhābhājanamādāya yena bhagavā tenupasaṅkami.</p>
  1128. <p class="bodytext"><span class="bld">Dārehi</span> <a name="V1.0230"></a> <span class="bld">saṃpuccha gharā nikkhāmentī</span>ti sabbaṃ mama santakaṃ gahetvā mayhaṃ niddhanabhāvaṃ ñatvā attano bhariyāhi saddhiṃ mantayitvā maṃ gharā nikkaḍḍhāpenti.</p>
  1129. <p class="bodytext"><span class="bld">Nandissa</span>nti nandijāto tuṭṭho pamudito ahosiṃ. <span class="bld">Bhavamicchisa</span>nti vuḍḍhiṃ patthayiṃ. <span class="bld">Sāva vārenti sūkara</span>nti yathā sunakhā vaggavaggā hutvā bhussantā <a name="M1.0240"></a> bhussantā sūkaraṃ vārenti, punappunaṃ mahāravaṃ ravāpenti, evaṃ dārehi saddhiṃ maṃ bahuṃ vatvā viravantaṃ palāpentīti attho.</p>
  1130. <p class="bodytext"><span class="bld">Asantā</span>ti asappurisā. <span class="bld">Jammā</span>ti lāmakā. <span class="bld">Bhāsare</span>ti bhāsanti. <span class="bld">Puttarūpenā</span>ti puttavesena. <span class="bld">Vayogata</span>nti tayo vaye gataṃ atikkantaṃ pacchimavaye ṭhitaṃ maṃ. <span class="bld">Jahantī</span>ti pariccajanti.</p>
  1131. <p class="bodytext"><span class="bld">Nibbhogo</span>ti nipparibhogo. <span class="bld">Khādanā apanīyatī</span>ti asso hi yāvadeva taruṇo hoti javasampanno, tāvassa nānārasaṃ khādanaṃ dadanti, jiṇṇaṃ nibbhogaṃ tato apanenti, antimavaye taṃ vattaṃ na labhati, gāvīhi saddhiṃ aṭaviyaṃ sukkhatiṇāni khādanto carati. Yathā so asso, evaṃ jiṇṇakāle viluttasabbadhanattā nibbhogo mādisopi bālakānaṃ pitā thero paragharesu bhikkhati.</p>
  1132. <p class="bodytext"><span class="bld">Yañce</span>ti nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ye mama puttā anassavā appatissā avasavattino, tehi daṇḍova kira seyyo sundarataroti. Idānissa seyyabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">caṇḍampi goṇa</span>ntiādi vuttaṃ.</p>
  1133. <p class="bodytext"><span class="bld">Pure hotī</span>ti aggato hoti, taṃ purato katvā gantuṃ sukhaṃ hotīti attho<a name="P1.0262"></a>. <span class="bld">Gādhamedhatī</span>ti udakaṃ otaraṇakāle gambhīre udake patiṭṭhaṃ labhati.</p>
  1134. <p class="bodytext"><span class="bld">Pariyāpuṇitvā</span>ti uggaṇhitvā vā vācuggatā katvā. <span class="bld">Sannisinnesū</span>ti tathārūpe brāhmaṇānaṃ samāgamadivase sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitesu puttesu taṃ sabhaṃ ogāhetvā brāhmaṇānaṃ majjhe mahārahe āsane nisinnesu. <span class="bld">Abhāsī</span>ti ‘ayaṃ me kālo’ti sabhāya majjhe pavisitvā hatthaṃ ukkhipitvā<a name="V1.0231"></a>, ‘‘bho ahaṃ tumhākaṃ gāthā bhāsitukāmo, bhāsite suṇissathā’’ti vatvā – ‘‘bhāsa, brāhmaṇa, suṇomā’’ti vutto ṭhitakova abhāsi. ‘‘Tena ca samayena manussānaṃ vattaṃ hoti yo mātāpitūnaṃ santakaṃ khādanto mātāpitaro na poseti, so māretabbo’’ti. Tasmā te brāhmaṇaputtā pitupādesu nipatitvā ‘‘jīvitaṃ no tāta, dehī’’ti yāciṃsu. So pituhadayassa puttānaṃ muduttā ‘‘mā me, bho, bālake vināsayittha, posissanti ma’’nti āha.</p>
  1135. <p class="bodytext">Athassa <a name="M1.0241"></a> putte manussā āhaṃsu – ‘‘sace, bho, ajja paṭṭhāya pitaraṃ na sammā paṭijaggissatha, ghātessāma vo’’ti. Te bhītā gharaṃ netvā paṭijaggiṃsu. Taṃ dassetuṃ <span class="bld">atha kho naṃ brāhmaṇamahāsāla</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">netvā</span>ti pīṭhe nisīdāpetvā sayaṃ ukkhipitvā nayiṃsu. <span class="bld">Nhāpetvā</span>ti sarīraṃ telena abbhañjitvā ubbaṭṭetvā gandhacuṇṇādīhi nhāpesuṃ. Brāhmaṇiyopi pakkosāpetvā, ‘‘ajja paṭṭhāya amhākaṃ pitaraṃ sammā paṭijaggatha. Sace pamādaṃ āpajjissatha, gharato vo nikkaḍḍhissāmā’’ti vatvā, paṇītabhojanaṃ bhojesuṃ.</p>
  1136. <p class="bodytext">Brāhmaṇo subhojanañca sukhaseyyañca āgamma katipāhaccayena sañjātabalo pīṇitindriyo attabhāvaṃ oloketvā, ‘‘ayaṃ me sampatti samaṇaṃ gotamaṃ nissāya laddhā’’ti paṇṇākāraṃ ādāya bhagavato santikaṃ agamāsi. Taṃ dassetuṃ <span class="bld">atha kho so</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">etadavocā</span>ti dussayugaṃ pādamūle ṭhapetvā etaṃ avoca. Saraṇagamanāvasāne cāpi bhagavantaṃ evamāha – ‘‘bho gotama, mayhaṃ puttehi cattāri dhurabhattāni dinnāni<a name="P1.0263"></a>, tato ahaṃ dve tumhākaṃ dammi, dve sayaṃ paribhuñjissāmī’’ti. Kalyāṇaṃ, brāhmaṇa, pāṭiyekkaṃ pana mā niyyādehi, amhākaṃ ruccanaṭṭhānameva gamissāmāti. ‘‘Evaṃ, bho’’ti kho brāhmaṇo bhagavantaṃ vanditvā gharaṃ gantvā putte āmantesi ‘‘tātā, samaṇo gotamo mayhaṃ sahāyo, tassa dve dhurabhattāni dinnāni, tumhe tasmiṃ sampatte mā pamajjathā’’ti. Sādhu, tātāti. Punadivase bhagavā pubbaṇhasamaye pattacīvaraṃ ādāya jeṭṭhaputtassa nivesanadvāraṃ gato. So satthāraṃ disvāva hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavesetvā mahārahe pallaṅke nisīdāpetvā paṇītabhojanamadāsi. Satthā punadivase itarassa, punadivase itarassāti paṭipāṭiyā sabbesaṃ gharāni agamāsi. Sabbe tatheva sakkāraṃ akaṃsu.</p>
  1137. <p class="bodytext">Athekadivasaṃ <a name="V1.0232"></a> jeṭṭhaputtassa ghare maṅgalaṃ paccupaṭṭhitaṃ. So pitaraṃ āha – ‘‘tāta, kassa maṅgalaṃ demā’’ti. Amhe aññaṃ na jānāma? Nanu samaṇo gotamo mayhaṃ sahāyoti? Tena hi tumhe pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ svātanāya samaṇaṃ gotamaṃ nimantethāti. Brāhmaṇo tathā akāsi<a name="M1.0242"></a>. Bhagavā adhivāsetvā punadivase bhikkhusaṅghaparivuto tassa gehadvāraṃ agamāsi. So haritupalittaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ gehaṃ satthāraṃ pavesetvā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paññattāsanesu nisīdāpetvā appodakapāyāsañceva khajjakavikatiñca adāsi. Antarabhattasmiṃyeva brāhmaṇassa cattāropi puttā satthu santike nisīditvā āhaṃsu – ‘‘bho gotama, mayaṃ amhākaṃ pitaraṃ paṭijaggāma nappamajjāma, passathassa attabhāva’’nti. Satthā ‘‘kalyāṇaṃ vo kataṃ, mātāpituposakaṃ nāma porāṇakapaṇḍitānaṃ āciṇṇamevā’’ti vatvā mahānāgajātakaṃ (jā. 1.11.1 ādayo; cariyā. 2.1 ādayo) nāma kathetvā, cattāri saccāni dīpetvā dhammaṃ desesi. Desanāpariyosāne brāhmaṇo saddhiṃ catūhi puttehi catūhi ca suṇhāhi desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Tato paṭṭhāya satthā na sabbakālaṃ tesaṃ gehaṃ agamāsīti. Catutthaṃ.</p>
  1138. <p class="subhead">5. Mānatthaddhasuttavaṇṇanā</p>
  1139. <p class="bodytext"><a name="para201"></a><a name="para201_sn1"></a><span class="paranum">201</span>. Pañcame <a name="P1.0264"></a> <span class="bld">mānatthaddho</span>ti vātabharitabhastā viya mānena thaddho. <span class="bld">Ācariya</span>nti sippuggahaṇakāle ācariyo anabhivādentassa sippaṃ na deti, aññasmiṃ pana kāle taṃ na abhivādeti, atthibhāvampissa na jānāti. <span class="bld">Nāyaṃ samaṇo</span>ti evaṃ kirassa ahosi – ‘‘yasmā ayaṃ samaṇo mādise jātisampannabrāhmaṇe sampatte paṭisanthāramattampi na karoti, tasmā na kiñci jānātī’’ti.</p>
  1140. <p class="bodytext"><span class="bld">Abbhutavittajātā</span>ti abhūtapubbāya tuṭṭhiyā samannāgatā. <span class="bld">Kesu cassā</span>ti kesu bhaveyya. <span class="bld">Kyassā</span>ti ke assa puggalassa. <span class="bld">Apacitā assū</span>ti apacitiṃ dassetuṃ yuttā bhaveyyuṃ. <span class="bld">Arahante</span>ti imāya gāthāya desanākusalattā attānaṃ antokatvā pūjaneyyaṃ dasseti. Pañcamaṃ.</p>
  1141. <p class="subhead">6. Paccanīkasuttavaṇṇanā</p>
  1142. <p class="bodytext"><a name="para202"></a><a name="para202_sn1"></a><span class="paranum">202</span>. Chaṭṭhe <a name="V1.0233"></a> ‘‘sabbaṃ seta’’nti vutte ‘‘sabbaṃ kaṇha’’ntiādinā nayena paccanīkaṃ karontassevassa sātaṃ sukhaṃ hotīti <span class="bld">paccanīkasāto</span>. <span class="bld">Yo</span> <a name="M1.0243"></a> <span class="bld">ca vineyya sārambha</span>nti yo karaṇuttariyalakkhaṇaṃ sārambhaṃ vinetvā suṇātīti attho. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1143. <p class="subhead">7. Navakammikasuttavaṇṇanā</p>
  1144. <p class="bodytext"><a name="para203"></a><a name="para203_sn1"></a><span class="paranum">203</span>. Sattame <span class="bld">navakammikabhāradvājo</span>ti so kira araññe rukkhaṃ chindāpetvā tattheva pāsādakūṭāgārādīni yojetvā nagaraṃ āharitvā vikkiṇāti, iti navakammaṃ nissāya jīvatīti navakammiko, gottena bhāradvājoti <span class="bld">navakammikabhāradvājo. Disvānassa etadahosī</span>ti chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisinnaṃ bhagavantaṃ disvāna assa etaṃ ahosi. <span class="bld">Vanasmi</span>nti imasmiṃ vanasaṇḍe. <span class="bld">Ucchinnamūlaṃ me vana</span>nti mayhaṃ kilesavanaṃ ucchinnamūlaṃ. <span class="bld">Nibbanatho</span>ti nikkilesavano. <span class="bld">Eko rame</span>ti ekako abhiramāmi. <span class="bld">Aratiṃ vippahāyā</span>ti pantasenāsanesu ceva bhāvanāya ca ukkaṇṭhitaṃ jahitvā. Sattamaṃ.</p>
  1145. <p class="subhead">8. Kaṭṭhahārasuttavaṇṇanā</p>
  1146. <p class="bodytext"><a name="para204"></a><a name="para204_sn1"></a><span class="paranum">204</span>. Aṭṭhame <a name="P1.0265"></a> <span class="bld">antevāsikā</span>ti veyyāvaccaṃ katvā sippuggaṇhanakā dhammantevāsikā. <span class="bld">Nisinna</span>nti chabbaṇṇarasmiyo vissajjetvā nisinnaṃ. <span class="bld">Gambhīrarūpe</span>ti gambhīrasabhāve.</p>
  1147. <p class="bodytext"><span class="bld">Bahubherave</span>ti tatraṭṭhakasaviññāṇakaaviññāṇakabheravehi bahubherave. <span class="bld">Vigāhiyā</span>ti anupavisitvā. <span class="bld">Aniñjamānenā</span>tiādīni kāyavisesanāni, evarūpena kāyenāti attho. <span class="bld">Sucārurūpaṃ vatā</span>ti atisundaraṃ vata jhānaṃ jhāyasīti vadati.</p>
  1148. <p class="bodytext"><span class="bld">Vanavassito munī</span>ti vanaṃ avassito buddhamuni. <span class="bld">Ida</span>nti idaṃ tumhākaṃ evaṃ vane nisinnakāraṇaṃ mayhaṃ accherarūpaṃ paṭibhāti. <span class="bld">Pītimano</span>ti tuṭṭhacitto. <span class="bld">Vane vase</span>ti vanamhi vasi.</p>
  1149. <p class="bodytext"><span class="bld">Maññāmaha</span>nti <a name="V1.0234"></a> maññāmi ahaṃ. <span class="bld">Lokādhipatisahabyata</span>nti lokādhipatimahābrahmunā sahabhāvaṃ. <span class="bld">Ākaṅkhamāno</span>ti icchamāno. <span class="bld">Tidivaṃ anuttara</span>nti idaṃ brahmalokameva sandhāyāha. <span class="bld">Kasmā bhavaṃ vijanamaraññamassito</span>ti ahaṃ tāva brahmalokaṃ ākaṅkhamānoti maññāmi. Yadi evaṃ na hoti, atha me ācikkha, kasmā bhavanti? Pucchati. <span class="bld">Brahmapattiyā</span>ti seṭṭhapattiyā<a name="M1.0244"></a>. Idha idaṃ tapo kasmā karosīti aparenapi ākārena pucchati.</p>
  1150. <p class="bodytext"><span class="bld">Kaṅkhā</span>ti taṇhā. <span class="bld">Abhinandanā</span>ti abhinandanavasena taṇhāva vuttā. <span class="bld">Anekadhātūsū</span>ti anekasabhāvesu ārammaṇesu. <span class="bld">Puthū</span>ti nānappakārā taṇhā sesakilesā vā. <span class="bld">Sadāsitā</span>ti niccakālaṃ avassitā. <span class="bld">Aññāṇamūlappabhavā</span>ti avijjāmūlā hutvā jātā. <span class="bld">Pajappitā</span>ti taṇhāva ‘‘idampi mayhaṃ, idampi mayha’’nti pajappāpanavasena pajappitā nāmāti vuttā. <span class="bld">Sabbā mayā byantikatā</span>ti sabbā taṇhā mayā aggamaggena vigatantā nirantā katā. <span class="bld">Samūlikā</span>ti saddhiṃ aññāṇamūlena.</p>
  1151. <p class="bodytext"><span class="bld">Anūpayo</span>ti anupagamano. <span class="bld">Sabbesu dhammesu visuddhadassano</span>ti iminā sabbaññutaññāṇaṃ dīpeti. <span class="bld">Sambodhimanuttara</span>nti arahattaṃ sandhāyāha. <span class="bld">Siva</span>nti seṭṭhaṃ<a name="P1.0266"></a>. <span class="bld">Jhāyāmī</span>ti dvīhi jhānehi jhāyāmi. <span class="bld">Visārado</span>ti vigatasārajjo. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1152. <p class="subhead">9. Mātuposakasuttavaṇṇanā</p>
  1153. <p class="bodytext"><a name="para205"></a><a name="para205_sn1"></a><span class="paranum">205</span>. Navame <span class="bld">peccā</span>ti ito paṭigantvā. Navamaṃ.</p>
  1154. <p class="subhead">10. Bhikkhakasuttavaṇṇanā</p>
  1155. <p class="bodytext"><a name="para206"></a><a name="para206_sn1"></a><span class="paranum">206</span>. Dasame <span class="bld">idhā</span>ti imasmiṃ bhikkhubhāve. <span class="bld">Vissaṃ dhamma</span>nti duggandhaṃ akusaladhammaṃ. <span class="bld">Bāhitvā</span>ti aggamaggena jahitvā. <span class="bld">Saṅkhāyā</span>ti ñāṇena. <span class="bld">Sa ve bhikkhūti vuccatī</span>ti so ve bhinnakilesattā bhikkhu nāma vuccati. Dasamaṃ.</p>
  1156. <p class="subhead">11. Saṅgāravasuttavaṇṇanā</p>
  1157. <p class="bodytext"><a name="para207"></a><a name="para207_sn1"></a><span class="paranum">207</span>. Ekādasame <a name="V1.0235"></a> <span class="bld">paccetī</span>ti icchati pattheti. <span class="bld">Sādhu, bhante</span>ti āyācamāno āha. Therassa kiresa gihisahāyo, tasmā thero ‘‘ayaṃ varāko maṃ sahāyaṃ labhitvāpi micchādiṭṭhiṃ gahetvā mā apāyapūrako ahosī’’ti āyācati. Apicesa mahāparivāro, tasmiṃ <a name="M1.0245"></a> pasanne pañcakulasatāni anuvattissantīti maññamānopi āyācati. <span class="bld">Atthavasa</span>nti atthānisaṃsaṃ atthakāraṇaṃ. <span class="bld">Pāpa</span>nti pāṇātipātādiakusalaṃ. <span class="bld">Pavāhemī</span>ti galappamāṇaṃ udakaṃ otaritvā pavāhemi palāpemi. <span class="bld">Dhammo</span>ti gāthā vuttatthāva. Ekādasamaṃ.</p>
  1158. <p class="subhead">12. Khomadussasuttavaṇṇanā</p>
  1159. <p class="bodytext"><a name="para208"></a><a name="para208_sn1"></a><span class="paranum">208</span>. Dvādasame <span class="bld">khomadussaṃ nāmā</span>ti khomadussānaṃ ussannattā evaṃladdhanāmaṃ. <span class="bld">Sabhāya</span>nti sālāyaṃ. <span class="bld">Phusāyatī</span>ti phusitāni muñcati vassati. Satthā kira taṃ sabhaṃ upasaṅkamitukāmo – ‘‘mayi evamevaṃ upasaṅkamante aphāsukadhātukaṃ hoti, ekaṃ kāraṇaṃ paṭicca upasaṅkamissāmī’’ti adhiṭṭhānavasena vuṭṭhiṃ uppādesi. <span class="bld">Sabhādhamma</span>nti sukhanisinne kira asañcāletvā ekapassena pavisanaṃ tesaṃ sabhādhammo <a name="P1.0267"></a> nāma, na mahājanaṃ cāletvā ujukameva pavisanaṃ. Bhagavā ca ujukameva āgacchati, tena te kupitā bhagavantaṃ hīḷentā ‘‘ke ca muṇḍakā samaṇakā, ke ca sabhādhammaṃ jānissantī’’ti āhaṃsu. <span class="bld">Santo</span>ti paṇḍitā sappurisā. <span class="bld">Pahāyā</span>ti ete rāgādayo jahitvā rāgādivinayāya dhammaṃ bhaṇanti, tasmā te santo nāmāti. Dvādasamaṃ.</p>
  1160. <p class="centered">Upāsakavaggo dutiyo.</p>
  1161. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  1162. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1163. <p class="centered">Brāhmaṇasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1164. <a name="sn1_8"></a>
  1165. <p class="chapter">8. Vaṅgīsasaṃyuttaṃ</p>
  1166. <p class="subhead">1. Nikkhantasuttavaṇṇanā</p>
  1167. <p class="bodytext"><a name="para209"></a><a name="para209_sn1"></a><span class="paranum">209</span>. Vaṅgīsasaṃyuttassa <a name="V1.0236"></a><a name="M1.0246"></a> paṭhame <a name="P1.0268"></a> <span class="bld">aggāḷave cetiye</span>ti āḷaviyaṃ aggacetiye. Anuppanne buddhe aggāḷavagotamakādīni yakkhanāgādīnaṃ bhavanāni, cetiyāni ahesuṃ. Uppanne buddhe tāni apanetvā manussā vihāre kariṃsu. Tesaṃ tāneva nāmāni jātāni. <span class="bld">Nigrodhakappenā</span>ti nigrodharukkhamūlavāsinā kappattherena. <span class="bld">Ohiyyako</span>ti ohīnako. <span class="bld">Vihārapālo</span>ti so kira tadā avassiko hoti pattacīvaraggahaṇe akovido. Atha naṃ therā bhikkhū – ‘‘āvuso, imāni chattupāhanakattarayaṭṭhiādīni olokento nisīdā’’ti vihārarakkhakaṃ katvā piṇḍāya pavisiṃsu. Tena vuttaṃ ‘‘vihārapālo’’ti. <span class="bld">Samalaṅkaritvā</span>ti attano vibhavānurūpena alaṅkārena alaṅkaritvā. <span class="bld">Cittaṃ anuddhaṃsetī</span>ti kusalacittaṃ viddhaṃseti vināseti. <span class="bld">Taṃ kutettha labbhā</span>ti etasmiṃ rāge uppanne taṃ kāraṇaṃ kuto labbhā. <span class="bld">Yaṃ me paro</span>ti yena me kāraṇena añño puggalo vā dhammo vā anabhiratiṃ vinodetvā idāneva abhiratiṃ uppādeyya ācariyupajjhāyāpi maṃ vihāre ohāya gatā.</p>
  1168. <p class="bodytext"><span class="bld">Agārasmā</span>ti agārato nikkhantaṃ. <span class="bld">Anagāriya</span>nti pabbajjaṃ upagatanti attho. <span class="bld">Kaṇhato</span>ti kaṇhapakkhato mārapakkhato ādhāvanti. <span class="bld">Uggaputtā</span>ti uggatānaṃ puttā mahesakkhā rājaññabhūtā. <span class="bld">Daḷhadhammino</span>ti daḷhadhanuno, uttamappamāṇaṃ ācariyadhanuṃ dhārayamānā. <span class="bld">Sahassaṃ apalāyina</span>nti ye te samantā sarehi parikireyyuṃ, tesaṃ apalāyīnaṃ saṅkhaṃ dassento ‘‘sahassa’’nti āha. <span class="bld">Etato</span> <a name="P1.0269"></a> <span class="bld">bhiyyo</span>ti etasmā sahassā atirekatarā. <span class="bld">Neva maṃ byādhayissantī</span>ti maṃ cāletuṃ na sakkhissanti. <span class="bld">Dhamme samhi patiṭṭhita</span>nti anabhiratiṃ vinodetvā abhiratiṃ uppādanasamatthe sake sāsanadhamme patiṭṭhitaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – issāsasahasse tāva samantā sarehi parikirante sikkhito <a name="V1.0237"></a> puriso daṇḍakaṃ gahetvā sabbe sare sarīre apatamāne antarāva paharitvā pādamūle pāteti. Tattha <a name="M1.0247"></a> ekopi issāso dve sare ekato na khipati, imā pana itthiyo rūpārammaṇādivasena pañca pañca sare ekato khipanti. Evaṃ khipantiyo etā sacepi atirekasahassā honti, neva maṃ cāletuṃ sakkhissantīti.</p>
  1169. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakkhī hi me sutaṃ eta</span>nti mayā hi sammukhā etaṃ sutaṃ. <span class="bld">Nibbānagamanaṃ magga</span>nti vipassanaṃ sandhāyāha. So hi nibbānassa pubbabhāgamaggo, liṅgavipallāsena pana ‘‘magga’’nti āha. <span class="bld">Tattha me</span>ti tasmiṃ me attano taruṇavipassanāsaṅkhāte nibbānagamanamagge mano nirato. <span class="bld">Pāpimā</span>ti kilesaṃ ālapati. <span class="bld">Maccū</span>tipi tameva ālapati. <span class="bld">Na me maggampi dakkhasī</span>ti yathā me bhavayoniādīsu gatamaggampi na passasi, tathā karissāmīti. Paṭhamaṃ.</p>
  1170. <p class="subhead">2. Aratīsuttavaṇṇanā</p>
  1171. <p class="bodytext"><a name="para210"></a><a name="para210_sn1"></a><span class="paranum">210</span>. Dutiye <span class="bld">nikkhamatī</span>ti vihārā nikkhamati. <span class="bld">Aparajju vā kāle</span>ti dutiyadivase vā bhikkhācārakāle. Vihāragaruko kiresa thero. <span class="bld">Aratiñca ratiñcā</span>ti sāsane aratiṃ kāmaguṇesu ca ratiṃ. <span class="bld">Sabbaso gehasitañca vitakka</span>nti pañcakāmaguṇagehanissitaṃ pāpavitakkañca sabbākārena pahāya. <span class="bld">Vanatha</span>nti kilesamahāvanaṃ. <span class="bld">Kuhiñcī</span>ti kismiñci ārammaṇe. <span class="bld">Nibbanatho</span>ti nikkilesavano. <span class="bld">Arato</span>ti taṇhāratirahito.</p>
  1172. <p class="bodytext"><span class="bld">Pathaviñca vehāsa</span>nti pathaviṭṭhitañca <a name="P1.0270"></a> itthipurisavatthālaṅkārādivaṇṇaṃ, vehāsaṭṭhakañca candasūriyobhāsādi. <span class="bld">Rūpagata</span>nti rūpameva. <span class="bld">Jagatogadha</span>nti jagatiyā ogadhaṃ, antopathaviyaṃ nāgabhavanagatanti attho. <span class="bld">Parijīyatī</span>ti parijīrati. <span class="bld">Sabbamanicca</span>nti sabbaṃ taṃ aniccaṃ. Ayaṃ therassa mahāvipassanāti vadanti. <span class="bld">Evaṃ samaccā</span>ti evaṃ samāgantvā. <span class="bld">Caranti mutattā</span>ti viññātattabhāvā viharanti.</p>
  1173. <p class="bodytext"><span class="bld">Upadhīsū</span>ti khandhakilesābhisaṅkhāresu. <span class="bld">Gadhitā</span>ti giddhā. <span class="bld">Diṭṭhasute</span>ti cakkhunā diṭṭhe rūpe, sotena sute sadde. <span class="bld">Paṭighe ca mute cā</span>ti ettha paṭighapadena gandharasā gahitā, mutapadena phoṭṭhabbārammaṇaṃ<a name="V1.0238"></a>. <span class="bld">Yo ettha na limpatī</span>ti yo etesu pañcakāmaguṇesu taṇhādiṭṭhilepehi na limpati.</p>
  1174. <p class="bodytext"><span class="bld">Atha saṭṭhinissitā savitakkā, puthū janatāya adhammā niviṭṭhā</span>ti atha cha ārammaṇanissitā puthū adhammavitakkā janatāya niviṭṭhāti attho. <span class="bld">Na</span> <a name="M1.0248"></a> <span class="bld">ca vaggagatassa kuhiñcī</span>ti tesaṃ vasena na katthaci kilesavaggagato bhaveyya. <span class="bld">No pana duṭṭhullabhāṇī</span>ti duṭṭhullavacanabhāṇīpi na siyā. <span class="bld">Sa bhikkhū</span>ti so evaṃvidho bhikkhu nāma hoti.</p>
  1175. <p class="bodytext"><span class="bld">Dabbo</span>ti dabbajātiko paṇḍito. <span class="bld">Cirarattasamāhito</span>ti dīgharattaṃ samāhitacitto. <span class="bld">Nipako</span>ti nepakkena samannāgato pariṇatapañño. <span class="bld">Apihālū</span>ti nittaṇho. <span class="bld">Santaṃ pada</span>nti nibbānaṃ. <span class="bld">Ajjhagamā munī</span>ti adhigato muni. <span class="bld">Paṭicca parinibbuto kaṅkhati kāla</span>nti nibbānaṃ paṭicca kilesaparinibbānena parinibbuto parinibbānakālaṃ āgameti. Dutiyaṃ.</p>
  1176. <p class="subhead">3. Pesalasuttavaṇṇanā</p>
  1177. <p class="bodytext"><a name="para211"></a><a name="para211_sn1"></a><span class="paranum">211</span>. Tatiye <a name="P1.0271"></a> <span class="bld">atimaññatī</span>ti ‘‘kiṃ ime mahallakā? Na etesaṃ pāḷi, na aṭṭhakathā, na padabyañjanamadhuratā, amhākaṃ pana pāḷipi aṭṭhakathāpi nayasatena nayasahassena upaṭṭhātī’’ti atikkamitvā maññati. <span class="bld">Gotamā</span>ti gotamabuddhasāvakattā attānaṃ ālapati. <span class="bld">Mānapatha</span>nti mānārammaṇañceva mānasahabhuno ca dhamme. <span class="bld">Vippaṭisārīhuvā</span>ti vippaṭisārī ahuvā, ahosīti attho. <span class="bld">Maggajino</span>ti maggena jitakileso. <span class="bld">Kittiñca sukhañcā</span>ti vaṇṇabhaṇanañca kāyikacetasikasukhañca. <span class="bld">Akhilodha padhānavā</span>ti akhilo idha padhānavā vīriyasampanno. <span class="bld">Visuddho</span>ti visuddho bhaveyya. <span class="bld">Asesa</span>nti nissesaṃ navavidhaṃ. <span class="bld">Vijjāyantakaro</span>ti vijjāya kilesānaṃ antakaro. <span class="bld">Samitāvī</span>ti rāgādīnaṃ samitatāya samitāvī. Tatiyaṃ.</p>
  1178. <p class="subhead">4. Ānandasuttavaṇṇanā</p>
  1179. <p class="bodytext"><a name="para212"></a><a name="para212_sn1"></a><span class="paranum">212</span>. Catutthe <span class="bld">rāgo</span>ti āyasmā ānando mahāpuñño sambhāvito, taṃ rājarājamahāmattādayo <a name="V1.0239"></a> nimantetvā antonivesane nisīdāpenti. Sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitāpi itthiyo theraṃ upasaṅkamitvā vanditvā tālavaṇṭena bījenti, upanisīditvā pañhaṃ pucchanti dhammaṃ suṇanti. Tattha āyasmato vaṅgīsassa navapabbajitassa ārammaṇaṃ pariggahetuṃ asakkontassa itthirūpārammaṇe rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So saddhāpabbajitattā ujujātiko kulaputto ‘‘ayaṃ me rāgo vaḍḍhitvā diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāseyyā’’ti <a name="M1.0249"></a> cintetvā anantaraṃ nisinnova therassa attānaṃ āvikaronto <span class="bld">kāmarāgenā</span>tiādimāha.</p>
  1180. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">nibbāpana</span>nti rāganibbānakāraṇaṃ. <span class="bld">Vipariyesā</span>ti vipallāsena. <span class="bld">Subhaṃ rāgūpasañhita</span>nti rāgaṭṭhāniyaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. <span class="bld">Parato passā</span>ti aniccato passa. <span class="bld">Mā ca attato</span>ti <a name="P1.0272"></a> attato mā passa. <span class="bld">Kāyagatā tyatthū</span>ti kāyagatā te atthu. <span class="bld">Animittañca bhāvehī</span>ti niccādīnaṃ nimittānaṃ ugghāṭitattā vipassanā animittā nāma, taṃ bhāvehīti vadati. <span class="bld">Mānābhisamayā</span>ti mānassa dassanābhisamayā ceva pahānābhisamayā ca. <span class="bld">Upasanto</span>ti rāgādisantatāya upasanto. Catutthaṃ.</p>
  1181. <p class="subhead">5. Subhāsitasuttavaṇṇanā</p>
  1182. <p class="bodytext"><a name="para213"></a><a name="para213_sn1"></a><span class="paranum">213</span>. Pañcame <span class="bld">aṅgehī</span>ti kāraṇehi, avayavehi vā. Musāvādāveramaṇiādīni hi cattāri subhāsitavācāya kāraṇāni, saccavacanādayo cattāro avayavā. Kāraṇatthe ca aṅgasadde ‘‘catūhī’’ti nissakkavacanaṃ hoti, avayavatthe karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Samannāgatā</span>ti samanuāgatā pavattā yuttā ca. <span class="bld">Vācā</span>ti samullapanavācā, yā ‘‘vācā girā byappatho’’ti (dha. sa. 636) ca, ‘‘nelā kaṇṇasukhā’’ti (dī. ni. 1.9) ca āgatā. ‘‘Yā pana vācāya ce kataṃ kamma’’nti evaṃ viññatti ca ‘‘yā catūhi vacīduccaritehi ārati…pe… ayaṃ vuccati sammāvācā’’ti (vibha. 206) evaṃ virati ca, ‘‘pharusavācā, bhikkhave, āsevitā bhāvitā bahulīkatā nirayasaṃvattanikā hotī’’ti (a. ni. 8.40) evaṃ cetanā ca vācāti āgatā, na sā idha adhippetā. Kasmā? Abhāsitabbato. <span class="bld">Subhāsitā</span>ti suṭṭhu bhāsitā. Tenassā atthāvahataṃ dīpeti. <span class="bld">No dubbhāsitā</span>ti na duṭṭhu bhāsitā. Tenassā anatthāvahanapahānataṃ dīpeti. <span class="bld">Anavajjā</span>ti rāgādivajjarahitā. Imināssā kāraṇasuddhiṃ catudosābhāvañca dīpeti. <span class="bld">Ananuvajjā</span>ti anuvādavimuttā<a name="V1.0240"></a>. Imināssā sabbākārasampattiṃ dīpeti. <span class="bld">Viññūna</span>nti paṇḍitānaṃ. Tena nindāpasaṃsāsu bālā appamāṇāti dīpeti.</p>
  1183. <p class="bodytext"><span class="bld">Subhāsitaṃyeva</span> <a name="M1.0250"></a><a name="P1.0273"></a> <span class="bld">bhāsatī</span>ti puggalādhiṭṭhānāya desanāya catūsu vācaṅgesu aññataraniddosavacanametaṃ. <span class="bld">No dubbhāsita</span>nti tasseva vācaṅgassa paṭipakkhabhāsananivāraṇaṃ. <span class="bld">No dubbhāsita</span>nti iminā micchāvācappahānaṃ dīpeti. <span class="bld">Subhāsita</span>nti iminā pahīnamicchāvācena bhāsitabbavacanalakkhaṇaṃ. Aṅgaparidīpanatthaṃ panettha abhāsitabbaṃ pubbe avatvā bhāsitabbamevāha. Esa nayo <span class="bld">dhammaṃyevā</span>tiādīsupi. Ettha ca paṭhamena pisuṇadosarahitaṃ samaggakaraṇaṃ vacanaṃ vuttaṃ, dutiyena samphappalāpadosarahitaṃ dhammato anapetaṃ mantāvacanaṃ, itarehi dvīhi pharusālikarahitāni piyasaccavacanāni. <span class="bld">Imehi kho</span>ti ādinā tāni aṅgāni paccakkhato dassento taṃ vācaṃ nigameti. Yañca aññe paṭiññādīhi avayavehi, nāmādīhi padehi, liṅgavacanavibhattikālakārakasampattīhi ca samannāgataṃ musāvādādivācampi subhāsitanti maññanti, taṃ paṭisedheti. Avayavādisamannāgatāpi hi tathārūpī vācā dubbhāsitāva hoti attano ca paresañca anatthāvahattā. Imehi pana catūhaṅgehi samannāgatā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāva lokiyalokuttarahitasukhāvahattā. Tathā hi maggapasse sassaṃ rakkhantiyā sīhaḷaceṭikāya sīhaḷakeneva jātijarāmaraṇayuttaṃ gītikaṃ gāyantiyā saddaṃ sutvā maggaṃ gacchantā saṭṭhimattā vipassakā bhikkhū arahattaṃ pāpuṇiṃsu. Tathā tisso nāma āraddhavipassako bhikkhu padumasarasamīpena gacchanto padumasare padumāni bhañjitvā –</p>
  1184. <p class="gatha1">‘‘Pātova <a name="P1.0274"></a> phullitakokanadaṃ, sūriyālokena bhijjiyate;</p>
  1185. <p class="gathalast">Evaṃ manussattaṃ gatā sattā, jarābhivegena maddiyantī’’ti. –</p>
  1186. <p class="unindented">Imaṃ gītikaṃ gāyantiyā ceṭikāya sutvā arahattaṃ patto.</p>
  1187. <p class="bodytext">Buddhantarepi aññataro puriso sattahi puttehi saddhiṃ aṭavito āgamma aññatarāya itthiyā musalena taṇḍule koṭṭentiyā –</p>
  1188. <p class="gatha1">‘‘Jarāya <a name="V1.0241"></a><a name="M1.0251"></a> parimadditaṃ etaṃ, milātachavicammanissitaṃ;</p>
  1189. <p class="gathalast">Maraṇena bhijjati etaṃ, maccussa ghāsamāmisaṃ.</p>
  1190. <p class="gatha1">‘‘Kimīnaṃ ālayaṃ etaṃ, nānākuṇapena pūritaṃ;</p>
  1191. <p class="gathalast">Asucissa bhājanaṃ etaṃ, kadalikkhandhasamaṃ ida’’nti. –</p>
  1192. <p class="unindented">Imaṃ gītikaṃ sutvā paccavekkhanto saha puttehi paccekabodhiṃ patto. Evaṃ imehi catūhi aṅgehi samannāgatā vācā sacepi milakkhubhāsāpariyāpannā ghaṭaceṭikāgītikapariyāpannāpi hoti, tathāpi subhāsitāti veditabbā. Subhāsitattā eva ca anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ atthatthikānaṃ atthapaṭisaraṇānaṃ, no byañjanapaṭisaraṇānanti.</p>
  1193. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāruppāhī</span>ti anucchavikāhi. <span class="bld">Abhitthavī</span>ti pasaṃsi. <span class="bld">Na tāpaye</span>ti vippaṭisārena na tāpeyya na vibādheyya. <span class="bld">Pare</span>ti parehi bhindanto nābhibhaveyya na bādheyya. Iti imāya gāthāya apisuṇavācāvasena bhagavantaṃ thometi. <span class="bld">Paṭinanditā</span>ti piyāyitā. <span class="bld">Yaṃ anādāyā</span>ti yaṃ vācaṃ bhāsanto paresaṃ pāpāni appiyāni pharusavacanāni anādāya atthabyañjanamadhuraṃ piyameva bhāsati, taṃ vācaṃ bhāseyyāti <a name="P1.0275"></a> piyavācāvasena abhitthavi.</p>
  1194. <p class="bodytext"><span class="bld">Amatā</span>ti sādhubhāvena amatasadisā. Vuttampi hetaṃ – ‘‘saccaṃ have sādutaraṃ rasāna’’nti (saṃ. ni. 1.246) nibbānāmatapaccayattā vā amatā. <span class="bld">Esa dhammo sanantano</span>ti yā ayaṃ saccavācā nāma, esa porāṇo dhammo cariyā paveṇī. Idameva hi porāṇānaṃ āciṇṇaṃ, na te alikaṃ bhāsiṃsu. Tenevāha – <span class="bld">sacce atthe ca dhamme ca, āhu santo patiṭṭhitā</span>ti.</p>
  1195. <p class="bodytext">Tattha sacce patiṭṭhitattāva attano ca paresañca atthe patiṭṭhitā, atthe patiṭṭhitattā eva dhamme patiṭṭhitā hontīti veditabbā. Saccavisesanameva vā etaṃ. Idaṃ hi vuttaṃ hoti – sacce patiṭṭhitā, kīdise? Atthe ca dhamme ca, yaṃ paresaṃ atthato anapetattā atthaṃ anuparodhakaraṃ<a name="V1.0242"></a>, dhammato anapetattā dhammaṃ dhammikameva atthaṃ sādhetīti. Iti imāya gāthāya saccavacanavasena abhitthavi.</p>
  1196. <p class="bodytext"><span class="bld">Khema</span>nti <a name="M1.0252"></a> abhayaṃ nirupaddavaṃ. Kena kāraṇenāti ce. <span class="bld">Nibbānapattiyā dukkhassantakiriyāya,</span> yasmā kilesanibbānaṃ pāpeti, vaṭṭadukkhassa ca antakiriyāya saṃvattatīti attho. Atha vā yaṃ buddho nibbānapattiyā dukkhassantakiriyāyāti dvinnaṃ nibbānadhātūnaṃ atthāya khemamaggappakāsanato khemaṃ vācaṃ bhāsati, <span class="bld">sā ve vācānamuttamā</span>ti sā vācā sabbavācānaṃ seṭṭhāti evamettha attho daṭṭhabbo. Iti imāya gāthāya mantāvacanavasena bhagavantaṃ abhitthavanto arahattanikūṭena desanaṃ niṭṭhapesīti. Pañcamaṃ.</p>
  1197. <p class="subhead">6. Sāriputtasuttavaṇṇanā</p>
  1198. <p class="bodytext"><a name="para214"></a><a name="para214_sn1"></a><span class="paranum">214</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">poriyā</span>ti akkharādiparipuṇṇāya. <span class="bld">Vissaṭṭhāyā</span>ti avibaddhāya apalibuddhāya. Dhammasenāpatissa hi kathentassa pittādīnaṃ vasena apalibuddhavacanaṃ hoti, ayadaṇḍena pahatakaṃsatālato saddo viya niccharati. <span class="bld">Anelagalāyā</span>ti anelāya agalāya niddosāya ceva akkhalitapadabyañjanāya ca. Therassa hi kathayato padaṃ vā byañjanaṃ vā na parihāyati. <span class="bld">Atthassa viññāpaniyā</span>ti atthassa viññāpanasamatthāya. <span class="bld">Bhikkhuna</span>nti <a name="P1.0276"></a> bhikkhūnaṃ.</p>
  1199. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṃkhittenapī</span>ti ‘‘cattārimāni, āvuso, ariyasaccāni. Katamāni cattāri? Dukkhaṃ ariyasaccaṃ…pe… imāni kho, āvuso, cattāri ariyasaccāni, tasmātiha, āvuso, idaṃ dukkhaṃ ariyasaccanti yogo karaṇīyo’’ti (saṃ. ni. 5.1096-1098) evaṃ saṃkhittenapi deseti. <span class="bld">Vitthārenapī</span>ti ‘‘katamaṃ, āvuso, dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādinā (ma. ni. 3.373) nayena tāneva vibhajanto vitthārenapi bhāsati. Khandhādidesanāsupi eseva nayo. <span class="bld">Sāḷikāyiva nigghoso</span>ti yathā madhuraṃ ambapakkaṃ sāyitvā pakkhehi vātaṃ datvā madhurassaraṃ nicchārentiyā sāḷikasakuṇiyā nigghoso, evaṃ therassa dhammaṃ kathentassa madhuro nigghoso hoti. <span class="bld">Paṭibhānaṃ udīrayī</span>ti samuddato ūmiyo viya anantaṃ paṭibhānaṃ uṭṭhahati. <span class="bld">Odhentī</span>ti odahanti. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1200. <p class="subhead">7. Pavāraṇāsuttavaṇṇanā</p>
  1201. <p class="bodytext"><a name="para215"></a><a name="para215_sn1"></a><span class="paranum">215</span>. Sattame <a name="V1.0243"></a><a name="M1.0253"></a> <span class="bld">tadahū</span>ti tasmiṃ ahu, tasmiṃ divaseti attho. Upavasanti etthāti <span class="bld">uposatho</span>. Upavasantīti ca sīlena vā anasanena vā upetā hutvā vasantīti attho. So panesa uposathadivaso aṭṭhamīcātuddasīpannarasībhedena tividho, tasmā sesadvayanivāraṇatthaṃ <span class="bld">pannaraseti</span> vuttaṃ. <span class="bld">Pavāraṇāyā</span>ti vassaṃ-vuṭṭha-pavāraṇāya. Visuddhipavāraṇātipi etissāva nāmaṃ. <span class="bld">Nisinno hotī</span>ti sāyanhasamaye sampattaparisāya kālayuttaṃ dhammaṃ desetvā udakakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā nivatthanivāsano ekaṃsaṃ sugatamahācīvaraṃ katvā majjhimatthambhaṃ nissāya paññatte varabuddhāsane puratthimadisāya uṭṭhahato candamaṇḍalassa siriṃ siriyā abhibhavamāno nisinno hoti. <span class="bld">Tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūta</span>nti yato yato anuviloketi, tato tato tuṇhībhūtameva. Tattha hi ekabhikkhussāpi hatthakukkuccaṃ vā pādakukkuccaṃ vā natthi, sabbe niravā santena iriyāpathena nisīdiṃsu. <span class="bld">Anuviloketvā</span>ti dissamānapañcapasādehi nettehi anuviloketvā. <span class="bld">Handā</span>ti vossaggatthe nipāto. <span class="bld">Na ca me kiñci garahathā</span>ti ettha <span class="bld">na ca kiñcī</span>ti pucchanatthe na-kāro. Kiṃ me kiñci <a name="P1.0277"></a> garahatha? Yadi garahatha, vadatha, icchāpemi vo vattunti attho. <span class="bld">Kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā</span>ti iminā kāyavacīdvārāneva pavāreti, na manodvāraṃ. Kasmā? Apākaṭattā. Kāyavacīdvāresu hi doso pākaṭo hoti, na manodvāre. ‘‘Ekamañce sayatopi hi kiṃ cintesī’’ti? Pucchitvā cittācāraṃ jānāti. Iti manodvāraṃ apākaṭattā na pavāreti, no aparisuddhattā. Bodhisattabhūtassāpi hi tassa bhūridattachaddantasaṅkhapāladhammapālādikāle manodvāraṃ parisuddhaṃ, idānettha vattabbameva natthi.</p>
  1202. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadavocā</span>ti dhammasenāpatiṭṭhāne ṭhitattā bhikkhusaṅghassa bhāraṃ vahanto etaṃ avoca. <span class="bld">Na kho mayaṃ, bhante</span>ti, bhante, mayaṃ bhagavato na kiñci garahāma. <span class="bld">Kāyikaṃ vā vācasikaṃ vā</span>ti idaṃ catunnaṃ arakkhiyataṃ sandhāya thero āha. Bhagavato hi cattāri arakkhiyāni. Yathāha –</p>
  1203. <p class="bodytext">‘‘Cattārimāni<a name="M1.0254"></a>, bhikkhave, tathāgatassa arakkhiyāni. Katamāni cattāri? Parisuddhakāyasamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa kāyaduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhavacīsamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa <a name="V1.0244"></a> vacīduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhamanosamācāro, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa manoduccaritaṃ, yaṃ tathāgato rakkheyya, ‘mā me idaṃ paro aññāsī’ti. Parisuddhājīvo, bhikkhave, tathāgato, natthi tathāgatassa micchāājīvo, yaṃ tathāgato rakkheyya ‘‘mā me idaṃ paro aññāsī’’ti (a. ni. 7.58).</p>
  1204. <p class="bodytext">Idāni bhagavato yathābhūtaguṇe kathento <span class="bld">bhagavā hi, bhante</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">anuppannassā</span>ti kassapasammāsambuddhato paṭṭhāya aññena samaṇena vā brāhmaṇena vā anuppāditapubbassa. <span class="bld">Asañjātassā</span>ti idaṃ anuppannavevacanameva. <span class="bld">Anakkhātassā</span>ti aññena adesitassa. <span class="bld">Pacchā samannāgatā</span>ti paṭhamagatassa bhagavato pacchā samanuāgatā. Iti thero yasmā sabbepi bhagavato sīlādayo guṇā arahattamaggameva nissāya āgatā, tasmā arahattamaggameva nissāya guṇaṃ kathesi. Tena sabbaguṇā kathitāva honti. <span class="bld">Ahañca kho, bhante</span>ti idaṃ thero sadevake loke aggapuggalassa attano ceva saṅghassa ca kāyikavācasikaṃ pavārento āha.</p>
  1205. <p class="bodytext"><span class="bld">Pitarā</span> <a name="P1.0278"></a> <span class="bld">pavattita</span>nti cakkavattimhi kālaṅkate vā pabbajite vā sattāhaccayena cakkaṃ antaradhāyati, tato dasavidhaṃ dvādasavidhaṃ cakkavattivattaṃ pūretvā nisinnassa puttassa aññaṃ pātubhavati, taṃ so pavatteti. Ratanamayattā pana sadisaṭṭhena tadeva vattaṃ katvā ‘‘pitarā pavattita’’nti vuttaṃ. Yasmā vā so ‘‘appossukko tvaṃ, deva, hohi, ahamanusāsissāmī’’ti āha, tasmā pitarā pavattitaṃ āṇācakkaṃ anuppavatteti nāma. <span class="bld">Sammadeva anuppavattesī</span>ti sammā nayena hetunā kāraṇeneva anuppavattesi. Bhagavā hi catusaccadhammaṃ katheti, thero tameva anukatheti, tasmā evamāha. <span class="bld">Ubhatobhāgavimuttā</span>ti dvīhi bhāgehi vimuttā<a name="M1.0255"></a>, arūpāvacarasamāpattiyā rūpakāyato vimuttā, aggamaggena nāmakāyatoti. <span class="bld">Paññāvimuttā</span>ti paññāya vimuttā tevijjādibhāvaṃ appattā khīṇāsavā.</p>
  1206. <p class="bodytext"><span class="bld">Visuddhiyā</span>ti visuddhatthāya. <span class="bld">Saṃyojanabandhanacchidā</span>ti saṃyojanasaṅkhāte ceva bandhanasaṅkhāte ca kilese chinditvā ṭhitā. <span class="bld">Vijitasaṅgāma</span>nti vijitarāgadosamohasaṅgāmaṃ, mārabalassa vijitattāpi <a name="V1.0245"></a> vijitasaṅgāmaṃ. <span class="bld">Satthavāha</span>nti aṭṭhaṅgikamaggarathe āropetvā veneyyasatthaṃ vāheti saṃsārakantāraṃ uttāretīti bhagavā satthavāho, taṃ satthavāhaṃ. <span class="bld">Palāpo</span>ti antotuccho dussīlo. <span class="bld">Ādiccabandhuna</span>nti ādiccabandhuṃ satthāraṃ dasabalaṃ vandāmīti vadati. Sattamaṃ.</p>
  1207. <p class="subhead">8. Parosahassasuttavaṇṇanā</p>
  1208. <p class="bodytext"><a name="para216"></a><a name="para216_sn1"></a><span class="paranum">216</span>. Aṭṭhame <span class="bld">parosahassa</span>nti atirekasahassaṃ. <span class="bld">Akutobhaya</span>nti nibbāne kutoci bhayaṃ natthi, nibbānappattassa vā kutoci bhayaṃ natthīti nibbānaṃ akutobhayaṃ nāma. <span class="bld">Isīnaṃ isisattamo</span>ti vipassito paṭṭhāya isīnaṃ sattamako isi.</p>
  1209. <p class="bodytext"><span class="bld">Kiṃ nu te vaṅgīsā</span>ti idaṃ bhagavā atthuppattivasena āha. Saṅghamajjhe kira kathā udapādi ‘‘vaṅgīsatthero vissaṭṭhavatto<a name="P1.0279"></a>, neva uddese, na paripucchāya, na yonisomanasikāre kammaṃ karoti, gāthā bandhanto cuṇṇiyapadāni karonto vicaratī’’ti. Atha bhagavā cintesi – ‘‘ime bhikkhū vaṅgīsassa paṭibhānasampattiṃ na jānanti, cintetvā cintetvā vadatīti maññanti, paṭibhānasampattimassa jānāpessāmī’’ti cintetvā, <span class="bld">‘‘kiṃ nu te vaṅgīsā’’</span>tiādimāha.</p>
  1210. <p class="bodytext"><span class="bld">Ummaggapatha</span>nti anekāni kilesummujjanasatāni, vaṭṭapathattā pana pathanti vuttaṃ. <span class="bld">Pabhijja khilānī</span>ti rāgakhilādīni pañca bhinditvā carasi. <span class="bld">Taṃ passathā</span>ti taṃ evaṃ abhibhuyya bhinditvā carantaṃ buddhaṃ passatha. <span class="bld">Bandhapamuñcakara</span>nti bandhanamocanakaraṃ. <span class="bld">Asita</span>nti anissitaṃ. <span class="bld">Bhāgaso pavibhaja</span>nti satipaṭṭhānādikoṭṭhāsavasena dhammaṃ vibhajantaṃ. Pavibhajjāti vā pāṭho, aṅgapaccaṅgakoṭṭhāsavasena vibhajitvā vibhajitvā passathāti attho.</p>
  1211. <p class="bodytext"><span class="bld">Oghassā</span>ti <a name="M1.0256"></a> caturoghassa. <span class="bld">Anekavihita</span>nti satipaṭṭhānādivasena anekavidhaṃ. <span class="bld">Tasmiṃ ca amate akkhāte</span>ti tasmiṃ tena akkhāte amate. <span class="bld">Dhammaddasā</span>ti dhammassa passitāro. <span class="bld">Ṭhitā asaṃhīrā</span>ti asaṃhāriyā hutvā patiṭṭhitā.</p>
  1212. <p class="bodytext"><span class="bld">Ativijjhā</span>ti ativijjhitvā. <span class="bld">Sabbaṭṭhitīna</span>nti sabbesaṃ diṭṭhiṭṭhānānaṃ viññāṇaṭṭhitīnaṃ vā<a name="V1.0246"></a>. <span class="bld">Atikkamamaddasā</span>ti atikkamabhūtaṃ nibbānamaddasa. <span class="bld">Agga</span>nti uttamadhammaṃ. Aggeti vā pāṭho, paṭhamataranti attho. <span class="bld">Dasaddhāna</span>nti pañcannaṃ, aggadhammaṃ pañcavaggiyānaṃ, agge vā pañcavaggiyānaṃ dhammaṃ desesīti attho. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā esa dhammo sudesitoti jānantena ca pamādo na kātabbo, tasmā. <span class="bld">Anusikkhe</span>ti tisso sikkhā sikkheyya. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1213. <p class="subhead">9. Koṇḍaññasuttavaṇṇanā</p>
  1214. <p class="bodytext"><a name="para217"></a><a name="para217_sn1"></a><span class="paranum">217</span>. Navame <a name="P1.0280"></a> <span class="bld">aññāsikoṇḍañño</span>ti paṭhamaṃ dhammassa aññātattā evaṃ gahitanāmo thero. <span class="bld">Sucirassevā</span>ti kīvacirassa? Dvādasannaṃ saṃvaccharānaṃ. Ettakaṃ kālaṃ kattha vihāsīti. Chaddantabhavane mandākinipokkharaṇiyā tīre paccekabuddhānaṃ vasanaṭṭhāne. Kasmā? Vihāragarutāya. So hi paññavā mahāsāvako. Yatheva bhagavato, evamassa dasasahassacakkavāḷe devamanussānaṃ abbhantare guṇā patthaṭāva. Devamanussā tathāgatassa santikaṃ gantvā gandhamālādīhi pūjaṃ katvā ‘‘aggadhammaṃ paṭividdhasāvako’’ti anantaraṃ theraṃ upasaṅkamitvā pūjenti. Santikaṃ āgatānañca nāma tathārūpā dhammakathā vā paṭisanthāro vā kātabbo hoti. Thero ca vihāragaruko, tenassa so papañco viya upaṭṭhāti. Iti vihāragarutāya tattha gantvā vihāsi.</p>
  1215. <p class="bodytext">Aparampi kāraṇaṃ – bhikkhācāravelāyaṃ tāva sabbasāvakā vassaggena gacchanti. Dhammadesanākāle pana majjhaṭṭhāne alaṅkatabuddhāsanamhi satthari nisinne dakkhiṇahatthapasse dhammasenāpati, vāmahatthapasse mahāmoggallānatthero nisīdati, tesaṃ piṭṭhibhāge aññāsikoṇḍaññattherassa āsanaṃ paññāpenti. Sesā bhikkhū taṃ parivāretvā nisīdanti. Dve aggasāvakā aggadhammapaṭividdhattā ca mahallakattā ca there sagāravā theraṃ mahābrahmaṃ <a name="M1.0257"></a> viya aggikkhandhaṃ viya āsīvisaṃ viya ca maññamānā dhurāsane nisīdantā ottappanti harāyanti. Thero cintesi – ‘‘imehi dhurāsanatthāya kappasatasahassādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūritā, te idāni dhurāsane nisīdantā mama ottappanti harāyanti, phāsuvihāraṃ nesaṃ karissāmī’’ti. So patirūpe kāle tathāgataṃ upasaṅkamitvā ‘‘icchāmahaṃ, bhante, janapade vasitu’’nti āha, satthā anujāni.</p>
  1216. <p class="bodytext">Thero <a name="V1.0247"></a> senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya chaddantabhavane mandākinitīraṃ gato. Pubbe paccekabuddhānaṃ pāricariyāya kataparicayā aṭṭhasahassā hatthināgā theraṃ disvāva ‘‘amhākaṃ puññakkhettaṃ āgata’’nti nakhehi <a name="P1.0281"></a> caṅkamanaṃ nittiṇaṃ katvā āvaraṇasākhā haritvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā vattaṃ katvā sabbe sannipatitvā mantayiṃsu – ‘‘sace hi mayaṃ ‘ayaṃ therassa kattabbaṃ karissati, ayaṃ karissatī’ti paṭipajjissāma, thero bahuñātikagāmaṃ gato viya yathādhoteneva pattena gamissati, vārena naṃ paṭijaggissāma, ekassa pana vāre patte sesehipi nappamajjitabba’’nti vāraṃ ṭhapayiṃsu. Vārikanāgo pātova therassa mukhodakañca dantakaṭṭhañca ṭhapeti, vattaṃ karoti.</p>
  1217. <p class="bodytext"><span class="bld">Mandākinipokkharaṇī</span> nāma cesā paṇṇāsayojanā hoti. Tassā pañcavīsatiyojanamatte ṭhāne sevālo vā paṇakaṃ vā natthi, phalikavaṇṇaṃ udakameva hoti. Tato paraṃ pana kaṭippamāṇe udake aḍḍhayojanavitthataṃ sesapadumavanaṃ paṇṇāsayojanaṃ saraṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tadanantaraṃ tāva mahantameva rattapadumavanaṃ, tadanantaraṃ rattakumudavanaṃ, tadanantaraṃ setakumudavanaṃ, tadanantaraṃ nīluppalavanaṃ, tadanantaraṃ rattuppalavanaṃ, tadanantaraṃ sugandharattasālivanaṃ, tadanantaraṃ eḷālukalābukumbhaṇḍādīni madhurarasāni valliphalāni, tadanantaraṃ aḍḍhayojanavitthārameva ucchuvanaṃ, tattha pūgarukkhakkhandhappamāṇā ucchū, tadanantaraṃ kadalivanaṃ, yato duve pakkāni khādantā kilamanti, tadanantaraṃ cāṭippamāṇaphalaṃ panasavanaṃ, tadanantaraṃ jambuvanaṃ, tadanantaraṃ ambavanaṃ, tadanantaraṃ kapitthavananti. Saṅkhepato tasmiṃ dahe khāditabbayuttakaṃ phalaṃ nāma natthīti na vattabbaṃ. Kusumānaṃ pupphanasamaye vāto reṇuvaṭṭiṃ uṭṭhāpetvā paduminipattesu ṭhapeti, tattha udakaphusitāni patanti. Tato ādiccapākena paccitvā pakkapayoghanikā viya tiṭṭhati, etaṃ pokkharamadhu nāma<a name="M1.0258"></a>, taṃ therassa āharitvā denti. Muḷālaṃ naṅgalasīsamattaṃ hoti, tampi āharitvā denti. Bhisaṃ mahābheripokkharappamāṇaṃ hoti, tassa ekasmiṃ pabbe pādaghaṭakappamāṇaṃ khīraṃ hoti, taṃ āharitvā denti. Pokkharaṭṭhīni madhusakkharāya yojetvā <a name="P1.0282"></a> denti. Ucchuṃ pāsāṇapiṭṭhe ṭhapetvā pādena akkamanti. Tato raso paggharitvā soṇḍiāvāṭe pūretvā, ādiccapākena paccitvā khīrapāsāṇapiṇḍo viya tiṭṭhati, taṃ āharitvā denti. Panasakadaliambapakkādīsu kathāva natthi.</p>
  1218. <p class="bodytext">Kelāsapabbate <a name="V1.0248"></a> nāgadatto nāma devaputto vasati. Thero kālena kālaṃ tassa vimānadvāraṃ gacchati. So navasappipokkharamadhucuṇṇayuttassa nirudakapāyāsassa pattaṃ pūretvā deti. So kira kassapabuddhakāle vīsativassasahassāni sugandhasappinā khīrasalākaṃ adāsi. Tenassetaṃ bhojanaṃ uppajjati. Evaṃ thero dvādasa vassāni vasitvā attano āyusaṅkhāraṃ olokento parikkhīṇabhāvaṃ ñatvā ‘‘kattha parinibbāyissāmī’’ti cintetvā – ‘‘hatthināgehi maṃ dvādasa vassāni upaṭṭhahantehi dukkaraṃ kataṃ, satthāraṃ anujānāpetvā etesaṃyeva santike parinibbāyissāmī’’ti ākāsena bhagavato santikaṃ agamāsi. Tena vuttaṃ ‘‘sucirasseva yena bhagavā tenupasaṅkamī’’ti.</p>
  1219. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāmañcā</span>ti kasmā nāmaṃ sāveti? Therañhi keci sañjānanti, keci na sañjānanti. Tattha thero cintesi – ‘‘ye maṃ ajānantā ‘ko esa paṇḍarasīso obhaggo gopānasivaṅko mahallako satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ karotī’ti cittaṃ padūsessanti, te apāyapūrakā bhavissanti. Ye pana maṃ jānantā – ‘dasasahassacakkavāḷe satthā viya paññāto pākaṭo mahāsāvako’ti cittaṃ pasādessanti, te saggūpagā bhavissantī’’ti, sattānaṃ apāyamaggaṃ pidahitvā saggamaggaṃ vivaranto nāmaṃ sāveti.</p>
  1220. <p class="bodytext"><span class="bld">Buddhānubuddho</span>ti paṭhamaṃ satthā cattāri saccāni bujjhi, pacchā thero, tasmā buddhānubuddhoti, vuccati. <span class="bld">Tibbanikkamo</span>ti bāḷhavīriyo. <span class="bld">Vivekāna</span>nti tiṇṇaṃ vivekānaṃ. <span class="bld">Tevijjo, cetopariyāyakovido</span>ti chasu abhiññāsu catasso vadati. Itarā dve kiñcāpi na vuttā, thero pana chaḷabhiññova. Imissā ca gāthāya pariyosāne parisā sannisīdi. Parisāya <a name="M1.0259"></a> sannisinnabhāvaṃ ñatvā thero satthārā saddhiṃ paṭisanthāraṃ katvā ‘‘parikkhīṇā me, bhante, āyusaṅkhārā, parinibbāyissāmī’’ti, parinibbānakālaṃ anujānāpesi<a name="P1.0283"></a>. Kattha parinibbāyissasi koṇḍaññāti? Upaṭṭhākehi me, bhante, hatthināgehi dukkaraṃ kataṃ, tesaṃ santiketi. Satthā anujāni.</p>
  1221. <p class="bodytext">Thero dasabalaṃ padakkhiṇaṃ katvā – ‘‘pubbaṃ taṃ me, bhante, paṭhamadassanaṃ, idaṃ pacchimadassana’’nti paridevante mahājane satthāraṃ vanditvā nikkhamitvā, dvārakoṭṭhake ṭhito – ‘‘mā <a name="V1.0249"></a> socittha, mā paridevittha, buddhā vā hontu buddhasāvakā vā, uppannā saṅkhārā abhijjanakā nāma natthī’’ti mahājanaṃ ovaditvā passantasseva mahājanassa vehāsaṃ abbhuggamma mandākinitīre otaritvā pokkharaṇiyaṃ nhatvā nivatthanivāsano katuttarāsaṅgo senāsanaṃ saṃsāmetvā phalasamāpattiyā tayo yāme vītināmetvā balavapaccūsasamaye parinibbāyi. Therassa sahaparinibbānā himavati sabbarukkhā pupphehi ca phalehi ca onatavinatā ahesuṃ. Vārikanāgo therassa parinibbutabhāvaṃ ajānanto pātova mukhodakadantakaṭṭhāni upaṭṭhapetvā vattaṃ katvā khādanīyaphalāni āharitvā caṅkamanakoṭiyaṃ aṭṭhāsi. So yāva sūriyuggamanā therassa nikkhamanaṃ apassanto ‘‘kiṃ nu kho etaṃ? Pubbe ayyo pātova caṅkamati, mukhaṃ dhovati. Ajja pana paṇṇasālatopi na nikkhamatī’’ti kuṭidvāraṃ kampetvā olokento theraṃ nisinnakameva disvā hatthaṃ pasāretvā parāmasitvā assāsapassāse pariyesanto tesaṃ appavattibhāvaṃ ñatvā – ‘‘parinibbuto thero’’ti soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā mahāravaṃ viravi. Sakalahimavanto ekaninnādo ahosi. Aṭṭhanāgasahassāni sannipatitvā theraṃ jeṭṭhakanāgassa kumbhe nisīdāpetvā supupphitarukkhasākhā gahetvā parivāretvā sakalahimavantaṃ anuvicaritvā sakaṭṭhānameva āgatā.</p>
  1222. <p class="bodytext">Sakko vissakammaṃ āmantesi – ‘‘tāta, amhākaṃ jeṭṭhabhātā parinibbuto, sakkāraṃ karissāma, navayojanikaṃ sabbaratanamayaṃ kūṭāgāraṃ māpehī’’ti. So tathā katvā theraṃ tattha nipajjāpetvā hatthināgānaṃ adāsi. Te kūṭāgāraṃ ukkhipitvā tiyojanasahassaṃ himavantaṃ punappunaṃ āvijjhiṃsu<a name="M1.0260"></a>. Tesaṃ hatthato ākāsaṭṭhakā devā gahetvā <a name="P1.0284"></a> sādhukīḷitaṃ kīḷiṃsu. Tato vassavalāhakā sītavalāhakā uṇhavalāhakā cātumahārājikā tāvatiṃsāti etenupāyena yāva brahmalokā kūṭāgāraṃ agamāsi, puna brahmāno devānanti anupubbena hatthināgānaṃyeva kūṭāgāraṃ adaṃsu. Ekekā devatā caturaṅgulamattaṃ candanaghaṭikaṃ āhari, citako navayojaniko ahosi. Kūṭāgāraṃ citakaṃ āropayiṃsu. Pañca bhikkhusatāni ākāsenāgantvā sabbarattiṃ sajjhāyamakaṃsu. Anuruddhatthero dhammaṃ kathesi, bahūnaṃ devatānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Punadivase aruṇuggamanavelāyameva citakaṃ nibbāpetvā sumanamakuḷavaṇṇānaṃ dhātūnaṃ parisāvanaṃ pūretvā bhagavati nikkhamitvā veḷuvanavihārakoṭṭhakaṃ sampatte āharitvā satthu hatthe ṭhapayiṃsu. Satthā dhātuparisāvanaṃ gahetvā pathaviyā hatthaṃ pasāresi, mahāpathaviṃ bhinditvā rajatabubbuḷasadisaṃ cetiyaṃ <a name="V1.0250"></a> nikkhami. Satthā sahatthena cetiye dhātuyo nidhesi. Ajjāpi kira taṃ cetiyaṃ dharatiyevāti. Navamaṃ.</p>
  1223. <p class="subhead">10. Moggallānasuttavaṇṇanā</p>
  1224. <p class="bodytext"><a name="para218"></a><a name="para218_sn1"></a><span class="paranum">218</span>. Dasame <span class="bld">samannesatī</span>ti pariyesati paccavekkhati. <span class="bld">Nagassā</span>ti pabbatassa. <span class="bld">Muni</span>nti buddhamuniṃ. <span class="bld">Dukkhassa pāragu</span>nti dukkhapāraṃ gataṃ. <span class="bld">Samannesa</span>nti samannesanto. <span class="bld">Evaṃ sabbaṅgasampanna</span>nti evaṃ sabbaguṇasampannaṃ. <span class="bld">Anekākārasampanna</span>nti anekehi guṇehi samannāgataṃ. Dasamaṃ.</p>
  1225. <p class="subhead">11. Gaggarāsuttavaṇṇanā</p>
  1226. <p class="bodytext"><a name="para219"></a><a name="para219_sn1"></a><span class="paranum">219</span>. Ekādasame <span class="bld">tyāssuda</span>nti te assudaṃ. Assudanti nipātamattaṃ. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti sarīravaṇṇena. <span class="bld">Yasasā</span>ti parivārena. <span class="bld">Vigatamalova bhāṇumā</span>ti vigatamalo ādicco viya. Ekādasamaṃ.</p>
  1227. <p class="subhead">12. Vaṅgīsasuttavaṇṇanā</p>
  1228. <p class="bodytext"><a name="para220"></a><a name="para220_sn1"></a><span class="paranum">220</span>. Dvādasame <a name="P1.0285"></a> <span class="bld">āyasmā</span>ti piyavacanaṃ. <span class="bld">Vaṅgīso</span>ti tassa therassa nāmaṃ. So kira pubbe padumuttarakāle paṭibhānasampannaṃ sāvakaṃ disvā dānaṃ <a name="M1.0261"></a> datvā patthanaṃ katvā kappasatasahassaṃ pāramiyo pūretvā amhākaṃ bhagavato kāle sakalajambudīpe vādakāmatāya jambusākhaṃ pariharitvā ekena paribbājakena saddhiṃ vādaṃ katvā vāde jayaparājayānubhāvena teneva paribbājakena saddhiṃ saṃvāsaṃ kappetvā vasamānāya ekissā paribbājikāya kucchimhi nibbatto vayaṃ āgamma mātito pañcavādasatāni, pitito pañcavādasatānīti vādasahassaṃ uggaṇhitvā vicarati. Ekañca vijjaṃ jānāti, yaṃ vijjaṃ parijappitvā matānaṃ sīsaṃ aṅguliyā paharitvā – ‘‘asukaṭṭhāne nibbatto’’ti jānāti. So anupubbena gāmanigamādīsu vicaranto pañcahi māṇavakasatehi saddhiṃ sāvatthiṃ anuppatto nagaradvāre sālāya nisīdati.</p>
  1229. <p class="bodytext">Tadā <a name="V1.0251"></a> ca nagaravāsino purebhattaṃ dānaṃ datvā pacchābhattaṃ suddhuttarāsaṅgā gandhamālādihatthā dhammassavanāya vihāraṃ gacchanti. Māṇavo disvā, ‘‘kahaṃ gacchathā’’ti? Pucchi. Te ‘‘dasabalassa santikaṃ dhammassavanāyā’’ti āhaṃsu. Sopi saparivāro tehi saddhiṃ gantvā paṭisanthāraṃ katvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Atha naṃ bhagavā āha – ‘‘vaṅgīsa, bhaddakaṃ kira sippaṃ jānāsī’’ti. ‘‘Bho gotama, ahaṃ bahusippaṃ jānāmi. Tumhe kataraṃ sandhāya vadathā’’ti? Chavadūsakasippanti. Āma, bho gotamāti. Athassa bhagavā attano ānubhāvena niraye nibbattassa sīsaṃ dassetvā, ‘‘vaṅgīsa, ayaṃ kahaṃ nibbatto’’ti pucchi. So mantaṃ jappitvā aṅguliyā paharitvā ‘‘niraye’’ti āha. ‘‘Sādhu, vaṅgīsa, sukathita’’nti devaloke nibbattassa sīsaṃ dassesi. Tampi so tatheva byākāsi. Athassa khīṇāsavassa sīsaṃ dassesi. So punappunaṃ mantaṃ parivattetvāpi aṅguliyā paharitvāpi nibbattaṭṭhānaṃ na <a name="P1.0286"></a> passati.</p>
  1230. <p class="bodytext">Atha naṃ bhagavā ‘‘kilamasi, vaṅgīsā’’ti āha? Āma bho, gotamāti. Punappunaṃ upadhārehīti. Tathā karontopi adisvā, ‘‘tumhe, bho gotama, jānāthā’’ti āha. Āma, vaṅgīsa, maṃ nissāya cesa gato, ahamassa gatiṃ jānāmīti. Mantena jānāsi, bho gotamāti? Āma, vaṅgīsa, ekena manteneva jānāmīti. Bho gotama, mayhaṃ mantena imaṃ mantaṃ dethāti. Amūliko, vaṅgīsa, mayhaṃ mantoti. Detha, bho gotamāti. Na <a name="M1.0262"></a> sakkā mayhaṃ santike apabbajitassa dātunti. So antevāsike āmantesi – ‘‘tātā samaṇo gotamo atirekasippaṃ jānāti, ahaṃ imassa santike pabbajitvā sippaṃ gaṇhāmi, tato sakalajambudīpe amhehi bahutaraṃ jānanto nāma na bhavissati. Tumhe yāva ahaṃ āgacchāmi, tāva anukkaṇṭhitvā vicarathā’’ti te uyyojetvā ‘‘pabbājetha ma’’nti āha. Satthā nigrodhakappassa paṭipādesi. Thero taṃ attano vasanaṭṭhānaṃ netvā pabbājesi. So pabbajitvā satthu santikaṃ āgamma vanditvā ṭhito ‘‘sippaṃ dethā’’ti yāci. Vaṅgīsa, tumhe sippaṃ gaṇhantā aloṇabhojanathaṇḍilaseyyādīhi parikammaṃ katvā gaṇhatha, imassāpi sippassa parikammaṃ atthi, taṃ tāva karohīti. Sādhu, bhanteti. Athassa satthā dvattiṃsākārakammaṭṭhānaṃ ācikkhi. So taṃ anulomapaṭilomaṃ manasikaronto vipassanaṃ vaḍḍhetvā anukkamena arahattaṃ pāpuṇi.</p>
  1231. <p class="bodytext"><span class="bld">Vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī</span>ti evaṃ arahattaṃ patvā vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedento. <span class="bld">Kāveyyamattā</span>ti kāveyyena <a name="V1.0252"></a> kabbakaraṇena mattā. <span class="bld">Khandhāyatanadhātuyo</span>ti <a name="P1.0287"></a> imāni khandhādīni pakāsento dhammaṃ desesi. <span class="bld">Ye niyāmagataddasā</span>ti ye niyāmagatā ceva niyāmadassāti ca. <span class="bld">Svāgata</span>nti suāgamanaṃ. <span class="bld">Iddhipattomhī</span>ti iminā iddhividhañāṇaṃ gahitaṃ. <span class="bld">Cetopariyāyakovido</span>ti iminā cetopariyañāṇaṃ. Dibbasotaṃ pana avuttampi gahitameva hoti. Evaṃ cha abhiññāpatto eso mahāsāvakoti veditabbo. Dvādasamaṃ.</p>
  1232. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  1233. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1234. <p class="centered">Vaṅgīsasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1235. <a name="sn1_9"></a>
  1236. <p class="chapter">9. Vanasaṃyuttaṃ</p>
  1237. <p class="subhead">1. Vivekasuttavaṇṇanā</p>
  1238. <p class="bodytext"><a name="para221"></a><a name="para221_sn1"></a><span class="paranum">221</span>. Vanasaṃyuttassa <a name="V1.0253"></a><a name="M1.0263"></a> paṭhame <a name="P1.0288"></a> <span class="bld">kosalesu viharatī</span>ti satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā tassa janapadassa sulabhabhikkhatāya tattha gantvā viharati. <span class="bld">Saṃvejetukāmā</span>ti vivekaṃ paṭipajjāpetukāmā. <span class="bld">Vivekakāmo</span>ti tayo viveke patthayanto. <span class="bld">Niccharatī bahiddhā</span>ti bāhiresu puthuttārammaṇesu carati. <span class="bld">Jano janasmi</span>nti tvaṃ jano aññasmiṃ jane chandarāgaṃ vinayassu. <span class="bld">Pajahāsī</span>ti pajaha. <span class="bld">Bhavāsī</span>ti bhava. <span class="bld">Sataṃ taṃ sārayāmase</span>ti satimantaṃ paṇḍitaṃ taṃ mayampi sārayāma, sataṃ vā dhammaṃ mayaṃ taṃ sārayāmāti attho. <span class="bld">Pātālarajo</span>ti appatiṭṭhaṭṭhena pātālasaṅkhāto kilesarajo. <span class="bld">Mā taṃ kāmarajo</span>ti ayaṃ kāmarāgarajo taṃ mā avahari, apāyameva mā netūti attho. <span class="bld">Paṃsukunthito</span>ti paṃsumakkhito. <span class="bld">Vidhuna</span>nti vidhunanto. <span class="bld">Sitaṃ raja</span>nti sarīralaggaṃ rajaṃ. <span class="bld">Saṃvegamāpādī</span>ti devatāpi nāma maṃ evaṃ sāretīti vivekamāpanno, uttamavīriyaṃ vā paggayha paramavivekaṃ maggameva paṭipannoti. Paṭhamaṃ.</p>
  1239. <p class="subhead">2. Upaṭṭhānasuttavaṇṇanā</p>
  1240. <p class="bodytext"><a name="para222"></a><a name="para222_sn1"></a><span class="paranum">222</span>. Dutiye <span class="bld">supatī</span>ti ayaṃ kira khīṇāsavo, so dūre bhikkhācāragāmaṃ gantvā āgato paṇṇasālāya pattacīvaraṃ paṭisāmetvā avidūre jātassaraṃ otaritvā gattāni utuṃ gāhāpetvā divāṭṭhānaṃ sammajjitvā tattha nīcamañcakaṃ paññāpetvā <a name="P1.0289"></a> niddaṃ anokkamantova nipanno. Khīṇāsavassāpi hi kāyadaratho hotiyevāti tassa vinodanatthaṃ, taṃ sandhāya supatīti vuttaṃ. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti ‘‘ayaṃ bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā divā supati, divāsoppañca nāmetaṃ vaḍḍhitaṃ diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāsetī’’ti maññamānā ‘‘codessāmi na’’nti cintetvā abhāsi.</p>
  1241. <p class="bodytext"><span class="bld">Āturassā</span>ti <a name="V1.0254"></a> jarāturo rogāturo kilesāturoti tayo āturā, tesu kilesāturaṃ sandhāyevamāha. <span class="bld">Sallaviddhassā</span>ti savisena <a name="M1.0264"></a> sattisallena viya avijjāvisaviṭṭhena taṇhāsallena hadaye viddhassa. <span class="bld">Ruppato</span>ti ghaṭṭiyamānassa.</p>
  1242. <p class="bodytext">Idānissa kāmesu ādīnavaṃ kathayantī <span class="bld">aniccā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">asita</span>nti taṇhādiṭṭhinissayena anissitaṃ. <span class="bld">Kasmā pabbajitaṃ tape</span>ti evarūpaṃ khīṇāsavaṃ divāsoppaṃ na tapati, tādisaṃ pana kasmā na tapessatīti? Vadati. Therasseva vā etaṃ vacanaṃ, tasmā ayamettha attho – baddhesu muttaṃ asitaṃ mādisaṃ khīṇāsavapabbajitaṃ kasmā divāsoppaṃ tape, na tapessatīti? Sesagāthāsupi eseva nayo. Devatāya hi vacanapakkhe – ‘‘evarūpaṃ khīṇāsavapabbajitaṃ divāsoppaṃ na tapati, tādisaṃ pana kasmā na tapessati? Tapessatiyevā’’ti attho. Therassa vacanapakkhe – ‘‘evarūpaṃ mādisaṃ khīṇāsavapabbajitaṃ kasmā divāsoppaṃ tape? Na tapatiyevā’’ti attho. Ayaṃ panettha anuttānapadavaṇṇanā. <span class="bld">Vinayā</span>ti vinayena. <span class="bld">Samatikkamā</span>ti vaṭṭamūlikāya avijjāya samatikkamena. <span class="bld">Taṃ ñāṇa</span>nti taṃ catusaccañāṇaṃ. <span class="bld">Paramodāna</span>nti paramaparisuddhaṃ. <span class="bld">Pabbajita</span>nti evarūpena ñāṇena samannāgataṃ pabbajitaṃ. <span class="bld">Vijjāyā</span>ti catutthamaggavijjāya. <span class="bld">Āraddhavīriya</span>nti paggahitavīriyaṃ paripuṇṇavīriyaṃ. Dutiyaṃ.</p>
  1243. <p class="subhead">3. Kassapagottasuttavaṇṇanā</p>
  1244. <p class="bodytext"><a name="para223"></a><a name="para223_sn1"></a><span class="paranum">223</span>. Tatiye <span class="bld">cheta</span>nti ekaṃ migaluddakaṃ. <span class="bld">Ovadatī</span>ti so kira migaluddako pātova bhuñjitvā ‘‘mige vadhissāmī’’ti araññaṃ paviṭṭho ekaṃ rohitamigaṃ disvā ‘‘sattiyā naṃ paharissāmī’’ti <a name="P1.0290"></a> anubandhamāno therassa paṭhamasutte vuttanayeneva divāvihāraṃ nisinnassa avidūrena pakkamati. Atha naṃ thero – ‘‘upāsaka, pāṇātipāto nāmesa apāyasaṃvattaniko appāyukasaṃvattaniko, sakkā aññenapi kasivaṇijjādikammena dārabharaṇaṃ kātuṃ, mā evarūpaṃ kakkhaḷakammaṃ karohī’’ti āha. Sopi ‘‘mahāpaṃsukūlikatthero kathetī’’ti gāravena ṭhatvā sotuṃ āraddho. Athassa sotukāmataṃ janessāmīti thero aṅguṭṭhakaṃ jālāpesi. So akkhīhipi passati, kaṇṇehipi suṇāti, cittaṃ panassa ‘‘asukaṭṭhānaṃ <a name="M1.0265"></a> migo gato bhavissati, asukatitthaṃ otiṇṇo, tattha naṃ gantvā ghātetvā yāvadicchakaṃ maṃsaṃ khāditvā sesaṃ kājenādāya <a name="V1.0255"></a> gantvā puttake tosessāmī’’ti evaṃ migasseva anupadaṃ dhāvati. Evaṃ vikkhittacittassa dhammaṃ desentaṃ theraṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘ovadatī’’ti. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti ‘‘ayaṃ thero adāruṃ tacchanto viya akhette vappanto viya attanopi kammaṃ nāseti, etassāpi codessāmi na’’nti abhāsi.</p>
  1245. <p class="bodytext"><span class="bld">Appapañña</span>nti nippaññaṃ. <span class="bld">Acetasa</span>nti kāraṇajānanasamatthena cittena rahitaṃ. <span class="bld">Mandovā</span>ti andhabālo viya. <span class="bld">Suṇātī</span>ti tava dhammakathaṃ suṇāti. <span class="bld">Na vijānātī</span>ti atthamassa na jānāti. <span class="bld">Āloketī</span>ti tava puthujjanikaiddhiyā jalantaṃ aṅguṭṭhakaṃ āloketi. <span class="bld">Na passatī</span>ti ettha ‘‘neva telaṃ na vaṭṭi na dīpakapallikā, therassa pana ānubhāvenāyaṃ jalatī’’ti imaṃ kāraṇaṃ na passati. <span class="bld">Dasa pajjote</span>ti dasasu aṅgulīsu dasa padīpe. <span class="bld">Rūpānī</span>ti kāraṇarūpāni. <span class="bld">Cakkhū</span>ti paññācakkhu. <span class="bld">Saṃvegamāpādī</span>ti kiṃ me imināti? Vīriyaṃ paggayha paramavivekaṃ arahattamaggaṃ paṭipajji. Tatiyaṃ.</p>
  1246. <p class="subhead">4. Sambahulasuttavaṇṇanā</p>
  1247. <p class="bodytext"><a name="para224"></a><a name="para224_sn1"></a><span class="paranum">224</span>. Catutthe <span class="bld">sambahulā</span>ti bahū suttantikā ābhidhammikā vinayadharā ca. <span class="bld">Viharantī</span>ti satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharanti. <span class="bld">Pakkamiṃsū</span>ti te kira tasmiṃ janapade aññataraṃ gāmaṃ upasaṅkamante disvā manussā pasannacittā <a name="P1.0291"></a> āsanasālāya kojavattharaṇādīni paññāpetvā yāgukhajjakāni datvā upanisīdiṃsu. Mahāthero ekaṃ dhammakathikaṃ ‘‘dhammaṃ kathehī’’ti āha. So cittaṃ dhammakathaṃ kathesi. Manussā pasīditvā bhojanavelāyaṃ paṇītabhojanaṃ adaṃsu. Mahāthero manuññaṃ bhattānumodanamakāsi. Manussā bhiyyosomattāya pasannā ‘‘idheva, bhante, temāsaṃ vasathā’’ti paṭiññaṃ kāretvā gamanāgamanasampanne ṭhāne senāsanāni kāretvā catūhi paccayehi upaṭṭhahiṃsu. Mahāthero vassūpanāyikadivase bhikkhū ovadi – ‘‘āvuso, tumhehi garukassa satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahitaṃ, buddhapātubhāvo nāma dullabho. Māsassa aṭṭha divase dhammassavanaṃ katvā gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya appamattā viharathā’’ti. Te tato paṭṭhāya yuñjanti ghaṭenti. Kadāci sabbarattikaṃ dhammassavanaṃ <a name="M1.0266"></a> karonti, kadāci pañhaṃ vissajjenti, kadāci padhānaṃ karonti. Tesaṃ dhammassavanadivase dhammaṃ kathentānaṃyeva aruṇo uggacchati. Pañhāvissajjanadivase <a name="V1.0256"></a> byatto bhikkhu pañhaṃ pucchati, paṇḍito vissajjetīti pucchanavissajjanaṃ karontānaṃyeva. Padhānadivase sūriyatthaṅgamane gaṇḍiṃ paharitvāva caṅkamaṃ otaritvā padhānaṃ karontānaṃyeva. Te evaṃ vassaṃ vassitvā pavāretvā pakkamiṃsu. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Paridevamānā</span>ti ‘‘idāni tathārūpaṃ madhuraṃ dhammassavanaṃ pañhākathanaṃ kuto labhissāmī’’tiādīni vatvā rodamānā.</p>
  1248. <p class="bodytext"><span class="bld">Khāyatī</span>ti paññāyati upaṭṭhāti. <span class="bld">Ko me</span>ti kahaṃ ime. <span class="bld">Vajjibhūmiyā</span>ti vajjiraṭṭhābhimukhā gatā. <span class="bld">Magā viyā</span>ti yathā magā tasmiṃ tasmiṃ pabbatapāde vā vanasaṇḍe vā vicarantā – ‘‘idaṃ amhākaṃ mātusantakaṃ pitusantakaṃ paveṇiāgata’’nti agahetvā, yattheva nesaṃ gocaraphāsutā ca hoti paripanthābhāvo ca, tattha vicaranti. Evaṃ aniketā agehā bhikkhavopi ‘‘ayaṃ, āvuso, amhākaṃ ācariyupajjhāyānaṃ santako paveṇiāgato’’ti agahetvā yattheva nesaṃ utusappāyaṃ bhojanasappāyaṃ puggalasappāyaṃ senāsanasappāyaṃ dhammassavanasappāyañca sulabhaṃ hoti, tattha viharanti. Catutthaṃ.</p>
  1249. <p class="subhead">5. Ānandasuttavaṇṇanā</p>
  1250. <p class="bodytext"><a name="para225"></a><a name="para225_sn1"></a><span class="paranum">225</span>. Pañcame <a name="P1.0292"></a> <span class="bld">ānando</span>ti dhammabhaṇḍāgārikatthero. <span class="bld">Ativela</span>nti atikkantaṃ velaṃ. <span class="bld">Gihisaññattibahulo</span>ti rattiñca divā ca bahukālaṃ gihī saññāpayanto. Bhagavati parinibbute mahākassapatthero theraṃ āha – ‘‘āvuso, mayaṃ rājagahe vassaṃ upagantvā dhammaṃ saṅgāyissāma, gaccha tvaṃ araññaṃ pavisitvā uparimaggattayatthāya vāyāmaṃ karohī’’ti. So bhagavato pattacīvaramādāya kosalaraṭṭhaṃ gantvā ekasmiṃ araññāvāse vasitvā punadivase ekaṃ gāmaṃ pāvisi. Manussā theraṃ disvā – ‘‘bhante ānanda, tumhe pubbe satthārā saddhiṃ āgacchatha. Ajja ekakāva āgatā. Kahaṃ satthāraṃ ṭhapetvā āgatattha? Idāni kassa pattacīvaraṃ gahetvā vicaratha? Kassa mukhodakaṃ dantakaṭṭhaṃ detha, pariveṇaṃ sammajjatha, vattapaṭivattaṃ karothā’’ti bahuṃ vatvā parideviṃsu. Thero – ‘‘mā, āvuso, socittha, mā <a name="M1.0267"></a> paridevittha, aniccā saṅkhārā’’tiādīni vatvā te saññāpetvā bhattakiccāvasāne vasanaṭṭhānameva gacchati. Manussā sāyampi tattha gantvā tatheva paridevanti. Theropi tatheva ovadati. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti <a name="V1.0257"></a> ‘‘ayaṃ thero bhikkhusaṅghassa kathaṃ sutvā ‘samaṇadhammaṃ karissāmī’ti araññaṃ pavisitvā idāni gihī saññāpento viharati, satthu sāsanaṃ asaṅgahitapuppharāsi viya ṭhitaṃ, dhammasaṅgahaṃ na karoti, codessāmi na’’nti cintetvā abhāsi.</p>
  1251. <p class="bodytext"><span class="bld">Pasakkiyā</span>ti pavisitvā. <span class="bld">Hadayasmiṃ opiyā</span>ti kiccato ca ārammaṇato ca hadayamhi pakkhipitvā. ‘‘Nibbānaṃ pāpuṇissāmī’’ti vīriyaṃ karonto nibbānaṃ kiccato hadayamhi opeti nāma, nibbānārammaṇaṃ pana samāpattiṃ appetvā nisīdanto ārammaṇato. Tadubhayampi sandhāyesā bhāsati. <span class="bld">Jhāyā</span>ti dvīhi jhānehi jhāyiko bhava. <span class="bld">Biḷibiḷikā</span>ti ayaṃ gihīhi saddhiṃ biḷibiḷikathā. Pañcamaṃ.</p>
  1252. <p class="subhead">6. Anuruddhasuttavaṇṇanā</p>
  1253. <p class="bodytext"><a name="para226"></a><a name="para226_sn1"></a><span class="paranum">226</span>. Chaṭṭhe <a name="P1.0293"></a> <span class="bld">purāṇadutiyikā</span>ti anantare attabhāve aggamahesī. <span class="bld">Sobhasī</span>ti pubbepi sobhasi, idānipi sobhasi. <span class="bld">Duggatā</span>ti na gatiduggatiyā duggatā. Tā hi sugatiyaṃ ṭhitā sampattiṃ anubhavanti, paṭipattiduggatiyā pana duggatā. Tato cutā hi tā nirayepi upapajjantīti duggatā. <span class="bld">Patiṭṭhitā</span>ti sakkāyasmiṃ hi patiṭṭhahanto aṭṭhahi kāraṇehi patiṭṭhāti – ratto rāgavasena patiṭṭhāti, duṭṭho dosavasena… mūḷho mohavasena… vinibaddho mānavasena… parāmaṭṭho diṭṭhivasena… thāmagato anusayavasena… aniṭṭhaṅgato vicikicchāvasena… vikkhepagato uddhaccavasena patiṭṭhāti. Tāpi evaṃ patiṭṭhitāva. <span class="bld">Naradevāna</span>nti devanarānaṃ.</p>
  1254. <p class="bodytext"><span class="bld">Natthi dānī</span>ti sā kira devadhītā there balavasinehā ahosi, paṭigantuṃ nāsakkhi. Kālena āgantvā pariveṇaṃ sammajjati, mukhodakaṃ dantakaṭṭhaṃ pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapeti. Thero anāvajjanena paribhuñjati. Ekasmiṃ divase therassa jiṇṇacīvarassa coḷakabhikkhaṃ carato saṅkārakūṭe dibbadussaṃ ṭhapetvā pakkami. Thero taṃ disvā ukkhipitvā, olokento dussantaṃ <a name="M1.0268"></a> disvā ‘‘dussameta’’nti ñatvā, ‘‘alaṃ ettāvatā’’ti aggahesi. Tenevassa cīvaraṃ niṭṭhāsi. Atha dve aggasāvakā anuruddhatthero cāti tayo janā cīvaraṃ kariṃsu. Satthā sūciṃ yojetvā <a name="V1.0258"></a> adāsi. Niṭṭhitacīvarassa piṇḍāya carato devatā piṇḍapātaṃ samādapeti. Sā kālena ekikā, kālena attadutiyā therassa santikaṃ āgacchati. Tadā pana attatatiyā āgantvā divāṭṭhāne theraṃ upasaṅkamitvā – ‘‘mayaṃ manāpakāyikā nāma manasā icchiticchitarūpaṃ māpemā’’ti āha. Thero – ‘‘etā evaṃ vadanti, vīmaṃsissāmi, sabbā nīlakā hontū’’ti cintesi. Tā therassa manaṃ ñatvā sabbāva nīlavaṇṇā ahesuṃ, evaṃ pītalohitaodātavaṇṇāti. Tato cintayiṃsu – ‘‘thero amhākaṃ dassanaṃ assādetī’’ti tā samajjaṃ kātuṃ āraddhā, ekāpi gāyi, ekāpi nacci, ekāpi accharaṃ pahari. Thero indriyāni okkhipi. Tato – ‘‘na amhākaṃ dassanaṃ thero assādetī’’ti ñatvā sinehaṃ vā santhavaṃ vā alabhamānā nibbinditvā gantumāraddhā. Thero tāsaṃ gamanabhāvaṃ ñatvā – ‘‘mā <a name="P1.0294"></a> punappunaṃ āgacchiṃsū’’ti arahattaṃ byākaronto imaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">vikkhīṇo</span>ti khīṇo. <span class="bld">Jātisaṃsāro</span>ti tattha tattha jātisaṅkhāto saṃsāro. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1255. <p class="subhead">7. Nāgadattasuttavaṇṇanā</p>
  1256. <p class="bodytext"><a name="para227"></a><a name="para227_sn1"></a><span class="paranum">227</span>. Sattame <span class="bld">atikālenā</span>ti sabbarattiṃ niddāyitvā balavapaccūse koṭisammuñjaniyā thokaṃ sammajjitvā mukhaṃ dhovitvā yāgubhikkhāya pātova pavisati. <span class="bld">Atidivā</span>ti yāguṃ ādāya āsanasālaṃ gantvā pivitvā ekasmiṃ ṭhāne nipanno niddāyitvā – ‘‘manussānaṃ bhojanavelāya paṇītaṃ bhikkhaṃ labhissāmī’’ti upakaṭṭhe majjhanhike uṭṭhāya dhammakaraṇena udakaṃ gahetvā akkhīni pamajjitvā piṇḍāya caritvā yāvadatthaṃ bhuñjitvā majjhanhike vītivatte paṭikkamati. <span class="bld">Divā ca āgantvā</span>ti atikāle paviṭṭhena nāma aññehi bhikkhūhi paṭhamataraṃ āgantabbaṃ hoti, tvaṃ pana ativiya divā āgantvā gatāsīti attho. <span class="bld">Bhāyāmi nāgadatta</span>nti taṃ nāgadattaṃ ahaṃ bhāyāmi. <span class="bld">Suppagabbha</span>nti suṭṭhu pagabbhaṃ. <span class="bld">Kulesū</span>ti khattiyakulādiupaṭṭhākakulesu. Sattamaṃ.</p>
  1257. <p class="subhead">8. Kulagharaṇīsuttavaṇṇanā</p>
  1258. <p class="bodytext"><a name="para228"></a><a name="para228_sn1"></a><span class="paranum">228</span>. Aṭṭhame <a name="M1.0269"></a> <span class="bld">ajjhogāḷhappatto</span>ti ogāhappatto. So kira satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā <a name="V1.0259"></a> taṃ vanasaṇḍaṃ pavisitvā dutiyadivase gāmaṃ piṇḍāya pāvisi pāsādikehi abhikkantādīhi. Aññataraṃ kulaṃ tassa iriyāpathe pasīditvā pañcapatiṭṭhitena vanditvā piṇḍapātaṃ adāsi. Bhattānumodanaṃ puna sutvā atirekataraṃ pasīditvā, ‘‘bhante, niccakālaṃ idheva bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti nimantesi. Thero adhivāsetvā tesaṃ āhāraṃ paribhuñjamāno vīriyaṃ paggayha ghaṭento arahattaṃ patvā cintesi – ‘‘bahūpakāraṃ me etaṃ kulaṃ, aññattha gantvā kiṃ karissāmī’’ti? Phalasamāpattisukhaṃ anubhavanto tattheva vasi. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti sā kira therassa khīṇāsavabhāvaṃ ajānantī <a name="P1.0295"></a> cintesi – ‘‘ayaṃ thero neva aññaṃ gāmaṃ gacchati, na aññaṃ gharaṃ, na rukkhamūlaāsanasālādīsu nisīdati, niccakālaṃ gharaṃ pavisitvāva nisīdati, ubhopete ogādhappattā paṭigādhappattā, kadāci esa imaṃ kulaṃ dūseyya, codessāmi na’’nti. Tasmā abhāsi.</p>
  1259. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṇṭhāne</span>ti nagaradvārassa āsanne manussānaṃ bhaṇḍakaṃ otāretvā vissamanaṭṭhāne. <span class="bld">Saṅgammā</span>ti samāgantvā. <span class="bld">Mantentī</span>ti kathenti. <span class="bld">Mañca tañcā</span>ti mañca kathenti tañca kathenti. <span class="bld">Kimantara</span>nti kiṃ kāraṇaṃ? <span class="bld">Bahū hi saddā paccūhā</span>ti bahukā ete lokasmiṃ paṭilomasaddā. <span class="bld">Na tenā</span>ti tena kāraṇena, tena vā tapassinā na maṅku hotabbaṃ. <span class="bld">Na hi tenā</span>ti na hi tena parehi vuttavacanena satto kilissati, attanā katena pana pāpakammeneva kilissatīti dasseti. <span class="bld">Vātamigo yathā</span>ti yathā vane vātamigo vāteritānaṃ paṇṇādīnaṃ saddena paritassati, evaṃ yo saddaparittāsī hotīti attho. <span class="bld">Nāssa sampajjate vata</span>nti tassa lahucittassa vataṃ na sampajjati. Thero pana khīṇāsavattā sampannavatoti veditabbo. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1260. <p class="subhead">9. Vajjiputtasuttavaṇṇanā</p>
  1261. <p class="bodytext"><a name="para229"></a><a name="para229_sn1"></a><span class="paranum">229</span>. Navame <span class="bld">vajjiputtako</span>ti vajjiraṭṭhe rājaputto chattaṃ pahāya pabbajito. <span class="bld">Sabbaratticāro</span>ti kattikanakkhattaṃ ghosetvā sakalanagaraṃ dhajapaṭākādīhi <a name="M1.0270"></a> paṭimaṇḍetvā pavattito sabbaratticāro. Idañhi nakkhattaṃ yāva cātumahārājikehi ekābaddhaṃ hoti. <span class="bld">Tūriyatāḷitavāditanigghosasadda</span>nti bheriāditūriyānaṃ tāḷitānaṃ vīṇādīnañca vāditānaṃ nigghosasaddaṃ. <span class="bld">Abhāsī</span>ti vesāliyaṃ kira satta rājasahassāni sattasatāni satta ca rājāno, tattakāva tesaṃ uparājasenāpatiādayo<a name="V1.0260"></a>. Tesu alaṅkatapaṭiyattesu nakkhattakīḷanatthāya vīthiṃ otiṇṇesu saṭṭhihatthe mahācaṅkame caṅkamamāno nabhassa majjhe ṭhitaṃ candaṃ disvā caṅkamanakoṭiyaṃ phalakaṃ nissāya ṭhito abhāsi. <span class="bld">Apaviddhaṃva</span> <a name="P1.0296"></a> <span class="bld">vanasmiṃ dāruka</span>nti vatthaveṭhanālaṅkārarahitattā vane chaḍḍitadārukaṃ viya jātaṃ. <span class="bld">Pāpiyo</span>ti lāmakataro amhehi añño koci atthi. <span class="bld">Pihayantī</span>ti thero āraññiko paṃsukūliko piṇḍapātiko sapadānacāriko appiccho santuṭṭhoti bahū tuyhaṃ patthayantīti attho. <span class="bld">Saggagāmina</span>nti saggaṃ gacchantānaṃ gatānampi. Navamaṃ.</p>
  1262. <p class="subhead">10. Sajjhāyasuttavaṇṇanā</p>
  1263. <p class="bodytext"><a name="para230"></a><a name="para230_sn1"></a><span class="paranum">230</span>. Dasame <span class="bld">yaṃ suda</span>nti nipātamattaṃ. <span class="bld">Sajjhāyabahulo</span>ti nissaraṇapariyattivasena sajjhāyanato bahutaraṃ kālaṃ sajjhāyanto. So kira ācariyassa divāṭṭhānaṃ sammajjitvā ācariyaṃ udikkhanto tiṭṭhati. Atha naṃ āgacchantaṃ disvāva paccuggantvā pattacīvaraṃ paṭiggahetvā paññattāsane nisinnassa tālavaṇṭavātaṃ datvā pānīyaṃ āpucchitvā pāde dhovitvā telaṃ makkhetvā vanditvā ṭhito uddesaṃ gahetvā yāva sūriyatthaṅgamā sajjhāyaṃ karoti. So nhānakoṭṭhake udakaṃ upaṭṭhapetvā aṅgārakapalle aggiṃ karoti. Ācariyassa nhatvā āgatassa pādesu udakaṃ puñchitvā piṭṭhiparikammaṃ katvā vanditvā uddesaṃ gahetvā paṭhamayāme sajjhāyaṃ katvā majjhimayāme sarīraṃ samassāsetvā pacchimayāme uddesaṃ gahetvā yāva aruṇuggamanā sajjhāyaṃ katvā niruddhasaddaṃ khayato sammasati. Tato sesaṃ upādāyarūpaṃ bhūtarūpaṃ nāmarūpanti pañcasu khandhesu vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ pāpuṇi. <span class="bld">Appossukko</span>ti uddesaggahaṇe ca sajjhāyakaraṇīye ca nirussukko. <span class="bld">Saṅkasāyatī</span>ti yassa dāni atthāya ahaṃ sajjhāyaṃ kareyyaṃ, so me attho matthakaṃ <a name="M1.0271"></a> patto. Kiṃ me idāni sajjhāyenāti phalasamāpattisukhena kālaṃ ativatteti. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti, ‘‘kiṃ nu kho assa therassa aphāsukaṃ jātaṃ, udāhussa ācariyassa? Kena nu kho kāraṇena pubbe viya madhurassarena na sajjhāyatī’’ti? Āgantvā santike ṭhitā abhāsi.</p>
  1264. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammapadānī</span>ti idha sabbampi buddhavacanaṃ adhippetaṃ<a name="P1.0297"></a>. <span class="bld">Nādhīyasī</span>ti na sajjhāyasi. Nādiyasīti vā pāṭho, na gaṇhāsīti attho. <span class="bld">Pasaṃsa</span>nti dhammabhāṇako pasaṃsaṃ labhati, ābhidhammiko <a name="V1.0261"></a> suttantiko vinayadharotissa pasaṃsitā bhavanti. <span class="bld">Virāgenā</span>ti ariyamaggena. <span class="bld">Aññāyā</span>ti jānitvā. <span class="bld">Nikkhepana</span>nti tassa diṭṭhasutādino vissajjanaṃ santo vadantīti dīpeti, na buddhavacanassa. Ettāvatā ‘‘thero buddhavacanaṃ na vissajjāpetī’’ti na niccakālaṃ sajjhāyanteneva bhavitabbaṃ, sajjhāyitvā pana – ‘‘ettakassāhaṃ atthassa vā dhammassa vā ādhāro bhavituṃ samattho’’ti ñatvā vaṭṭadukkhassa antakiriyāya paṭipajjitabbaṃ. Dasamaṃ.</p>
  1265. <p class="subhead">11. Akusalavitakkasuttavaṇṇanā</p>
  1266. <p class="bodytext"><a name="para231"></a><a name="para231_sn1"></a><span class="paranum">231</span>. Ekādasame <span class="bld">akusale vitakke</span>ti kāmavitakkādayo tayo mahāvitakke. <span class="bld">Ayoniso manasikārā</span>ti anupāyamanasikārena. <span class="bld">So</span>ti so tvaṃ. <span class="bld">Ayoniso paṭinissajjā</span>ti etaṃ anupāyamanasikāraṃ vajjehi. <span class="bld">Satthāra</span>nti imāya gāthāya pāsādikakammaṭṭhānaṃ katheti. <span class="bld">Pītisukhamasaṃsaya</span>nti ekaṃseneva balavapītiñca sukhañca adhigamissasi. Ekādasamaṃ.</p>
  1267. <p class="subhead">12. Majjhanhikasuttavaṇṇanā</p>
  1268. <p class="bodytext"><a name="para232"></a><a name="para232_sn1"></a><span class="paranum">232</span>. Dvādasame yaṃ vattabbaṃ, taṃ devatāsaṃyutte nandanavagge vuttameva. Dvādasamaṃ.</p>
  1269. <p class="subhead">13. Pākatindriyasuttavaṇṇanā</p>
  1270. <p class="bodytext"><a name="para233"></a><a name="para233_sn1"></a><span class="paranum">233</span>. Terasamaṃ devaputtasaṃyutte jantudevaputtasutte vitthāritameva. Terasamaṃ.</p>
  1271. <p class="subhead">14. Gandhatthenasuttavaṇṇanā</p>
  1272. <p class="bodytext"><a name="para234"></a><a name="para234_sn1"></a><span class="paranum">234</span>. Cuddasame <a name="M1.0272"></a> <span class="bld">ajjhabhāsī</span>ti taṃ bhikkhuṃ nāḷe gahetvā padumaṃ siṅghamānaṃ disvāva – ‘‘ayaṃ bhikkhu satthu santike kammaṭṭhānaṃ gahetvā samaṇadhammaṃ kātuṃ araññaṃ <a name="P1.0298"></a> paviṭṭho gandhārammaṇaṃ upanijjhāyati, svāyaṃ ajja upasiṅghaṃ svepi punadivasepi upasiṅghissati, evamassa sā gandhataṇhā vaḍḍhitvā diṭṭhadhammikasamparāyikaṃ atthaṃ nāsessati, mā mayi passantiyā nassatu, codessāmi na’’nti upasaṅkamitvā abhāsi.</p>
  1273. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekaṅgametaṃ</span> <a name="V1.0262"></a> <span class="bld">theyyāna</span>nti thenitabbānaṃ rūpārammaṇādīnaṃ pañcakoṭṭhāsānaṃ idaṃ ekaṅgaṃ, ekakoṭṭhāsoti attho. <span class="bld">Na harāmī</span>ti na gahetvā gacchāmi. <span class="bld">Ārā</span>ti dūre nāḷe gahetvā nāmetvā dūre ṭhito upasiṅghāmīti vadati. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti kāraṇena.</p>
  1274. <p class="bodytext"><span class="bld">Yvāya</span>nti yo ayaṃ. Tasmiṃ kira devatāya saddhiṃ kathenteyeva eko tāpaso otaritvā bhisakhananādīni kātuṃ āraddho, taṃ sandhāyevamāha. <span class="bld">Ākiṇṇakammanto</span>ti evaṃ aparisuddhakammanto. Akhīṇakammantotipi pāṭho, kakkhaḷakammantoti attho. <span class="bld">Na vuccatī</span>ti gandhacoroti vā pupphacoroti vā kasmā na vuccati.</p>
  1275. <p class="bodytext"><span class="bld">Ākiṇṇaluddo</span>ti bahupāpo gāḷhapāpo vā, tasmā na vuccati. <span class="bld">Dhāticelaṃva makkhito</span>ti yathā dhātiyā nivatthakiliṭṭhavatthaṃ uccārapassāvapaṃsumasikaddamādīhi makkhitaṃ, evamevaṃ rāgadosādīhi makkhito. <span class="bld">Arahāmi vattave</span>ti arahāmi vattuṃ. Devatāya codanā kira sugatānusiṭṭhisadisā, na taṃ lāmakā hīnādhimuttikā micchāpaṭipannakapuggalā labhanti. Tasmiṃ pana attabhāve maggaphalānaṃ bhabbarūpā puggalā taṃ labhanti, tasmā evamāha.</p>
  1276. <p class="bodytext"><span class="bld">Sucigavesino</span>ti sucīni sīlasamādhiñāṇāni gavesantassa. <span class="bld">Abbhāmattaṃ vā</span>ti valāhakakūṭamattaṃ viya. <span class="bld">Jānāsī</span>ti suddho ayanti jānāsi. <span class="bld">Vajjāsī</span>ti vadeyyāsi. <span class="bld">Neva taṃ upajīvāmā</span>ti devatā kira cintesi – ‘‘ayaṃ bhikkhu atthi me hitakāmā devatā, sā maṃ codessati sāressatīti <a name="M1.0273"></a> pamādampi anuyuñjeyya, nāssa <a name="P1.0299"></a> vacanaṃ sampaṭicchissāmī’’ti. Tasmā evamāha. <span class="bld">Tvamevā</span>ti tvaṃyeva. <span class="bld">Jāneyyā</span>ti jāneyyāsi. <span class="bld">Yenā</span>ti yena kammena sugatiṃ gaccheyyāsi, taṃ kammaṃ tvaṃyeva jāneyyāsīti. Cuddasamaṃ.</p>
  1277. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  1278. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1279. <p class="centered">Vanasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1280. <a name="sn1_10"></a>
  1281. <p class="chapter">10. Yakkhasaṃyuttaṃ</p>
  1282. <p class="subhead">1. Indakasuttavaṇṇanā</p>
  1283. <p class="bodytext"><a name="para235"></a><a name="para235_sn1"></a><span class="paranum">235</span>. Yakkhasaṃyuttassa <a name="V1.0263"></a><a name="M1.0274"></a> paṭhame <a name="P1.0300"></a> <span class="bld">indakassā</span>ti indakūṭanivāsino yakkhassa. Yakkhato hi kūṭena, kūṭato ca yakkhena nāmaṃ laddhaṃ. <span class="bld">Rūpaṃ na jīvanti vadantī</span>ti yadi buddhā rūpaṃ jīvanti na vadanti, yadi rūpaṃ satto puggaloti evaṃ na vadantīti attho. <span class="bld">Kathaṃ nvaya</span>nti kathaṃ nu ayaṃ? <span class="bld">Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍametī</span>ti assa sattassa aṭṭhiyakapiṇḍañca kuto āgacchati? Ettha ca aṭṭhiggahaṇena tīṇi aṭṭhisatāni, yakapiṇḍaggahaṇena nava maṃsapesisatāni gahitāni. Yadi rūpaṃ na jīvo, athassa imāni ca aṭṭhīni imā ca maṃsapesiyo kuto āgacchantīti pucchati. <span class="bld">Kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmi</span>nti kena nu kāraṇena ayaṃ satto mātukucchismiṃ sajjati laggati, tiṭṭhatīti? Puggalavādī kiresa yakkho, ‘‘ekappahāreneva satto mātukucchismiṃ nibbattatī’’ti gahetvā gabbhaseyyakasattassa mātā macchamaṃsādīni khādati, sabbāni ekarattivāsena pacitvā pheṇaṃ viya vilīyanti. Yadi rūpaṃ satto na bhaveyya, evameva vilīyeyyāti laddhiyā evamāha. Athassa bhagavā – ‘‘na mātukucchismiṃ ekappahāreneva nibbattati, anupubbena pana vaḍḍhatī’’ti dassento <span class="bld">paṭhamaṃ kalalaṃ hotī</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">paṭhama</span>nti paṭhamena paṭisandhiviññāṇena saddhiṃ tissoti vā phussoti vā nāmaṃ natthi, atha kho tīhi jātiuṇṇaṃsūhi katasuttagge saṇṭhitatelabinduppamāṇaṃ kalalaṃ hoti, yaṃ sandhāya vuttaṃ –</p>
  1284. <p class="gatha1">‘‘Tilatelassa yathā bindu, sappimaṇḍo anāvilo;</p>
  1285. <p class="gathalast">Evaṃ vaṇṇappaṭibhāgaṃ, kalalaṃ sampavuccatī’’ti.</p>
  1286. <p class="bodytext"><span class="bld">Kalalā</span> <a name="V1.0264"></a><a name="P1.0301"></a> <span class="bld">hoti abbuda</span>nti tasmā kalalā sattāhaccayena maṃsadhovanaudakavaṇṇaṃ abbudaṃ nāma hoti, kalalanti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –</p>
  1287. <p class="gatha1">‘‘Sattāhaṃ kalalaṃ hoti, paripakkaṃ samūhataṃ;</p>
  1288. <p class="gathalast">Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, abbudaṃ nāma jāyatī’’ti.</p>
  1289. <p class="bodytext"><span class="bld">Abbudā</span> <a name="M1.0275"></a> <span class="bld">jāyate pesī</span>ti tasmāpi abbudā sattāhaccayena vilīnatipusadisā pesi nāma sañjāyati. Sā maricaphāṇitena dīpetabbā. Gāmadārikā hi supakkāni maricāni gahetvā sāṭakante bhaṇḍikaṃ katvā pīḷetvā maṇḍaṃ ādāya kapāle pakkhipitvā ātape ṭhapenti, taṃ sukkhamānaṃ sabbabhāgehi muccati. Evarūpā pesi hoti, abbudanti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –</p>
  1290. <p class="gatha1">‘‘Sattāhaṃ abbudaṃ hoti, paripakkaṃ samūhataṃ;</p>
  1291. <p class="gathalast">Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, pesi nāma pajāyatī’’ti.</p>
  1292. <p class="bodytext"><span class="bld">Pesi nibbattatī ghano</span>ti tato pesito sattāhaccayena kukkuṭaṇḍasaṇṭhāno ghano nāma maṃsapiṇḍo nibbattati, pesīti nāmaṃ antaradhāyati. Vuttampi cetaṃ –</p>
  1293. <p class="gatha1">‘‘Sattāhaṃ pesi bhavati, paripakkaṃ samūhataṃ;</p>
  1294. <p class="gathalast">Vivaṭṭamānaṃ tabbhāvaṃ, ghanoti nāma jāyati.</p>
  1295. <p class="gatha1">‘‘Yathā kukkuṭiyā aṇḍaṃ, samantā parimaṇḍalaṃ;</p>
  1296. <p class="gathalast">Evaṃ ghanassa saṇṭhānaṃ, nibbattaṃ kammapaccayā’’ti.</p>
  1297. <p class="bodytext"><span class="bld">Ghanā pasākhā jāyantī</span>ti pañcame sattāhe dvinnaṃ hatthapādānaṃ sīsassa catthāya pañca pīḷakā jāyanti, yaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘pañcame, bhikkhave, sattāhe pañca pīḷakā saṇṭhahanti kammato’’ti.</p>
  1298. <p class="bodytext">Ito <a name="V1.0265"></a> paraṃ chaṭṭhasattamādīni sattāhāni atikkamma desanaṃ saṅkhipitvā dvācattālīse sattāhe pariṇatakālaṃ gahetvā dassento <span class="bld">kesā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kesā lomā nakhāpi cā</span>ti dvācattālīse sattāhe etāni jāyanti.</p>
  1299. <p class="bodytext"><span class="bld">Tena so tattha yāpetī</span>ti tassa hi nābhito uṭṭhito nāḷo mātu udarapaṭalena ekābaddho hoti, so uppaladaṇḍako viya chiddo, tena āhāraraso saṃsaritvā āhārasamuṭṭhānarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Evaṃ so dasa māse yāpeti. <span class="bld">Mātukucchigato naro</span>ti mātuyā tirokucchigato, kucchiyā abbhantaragatoti attho. Iti bhagavā <a name="M1.0276"></a> ‘‘evaṃ kho, yakkha, ayaṃ satto anupubbena mātukucchiyaṃ vaḍḍhati, na ekappahāreneva nibbattatī’’ti dasseti. Paṭhamaṃ.</p>
  1300. <p class="subhead">2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā</p>
  1301. <p class="bodytext"><a name="para236"></a><a name="para236_sn1"></a><span class="paranum">236</span>. Dutiye <a name="P1.0302"></a> <span class="bld">sakkanāmako</span>ti evaṃ nāmako eko yakkho, so kira mārapakkhikayakkho. <span class="bld">Vippamuttassā</span>ti tīhi bhavehi vippamuttassa. <span class="bld">Yadañña</span>nti yaṃ aññaṃ. <span class="bld">Vaṇṇenā</span>ti kāraṇena. <span class="bld">Saṃvāso</span>ti ekato vāso, sakkhidhammo mittadhammoti attho. <span class="bld">Sappañño</span>ti supañño sambuddho. Dutiyaṃ.</p>
  1302. <p class="subhead">3. Sūcilomasuttavaṇṇanā</p>
  1303. <p class="bodytext"><a name="para237"></a><a name="para237_sn1"></a><span class="paranum">237</span>. Tatiye <span class="bld">gayāya</span>nti gayāgāme, gayāya avidūre niviṭṭhagāmaṃ upanissāyāti attho. <span class="bld">Ṭaṅkitamañce</span>ti dīghamañce pādamajjhe vijjhitvā aṭaniyo pavesetvā katamañce. Tassa ‘‘idaṃ upari, idaṃ heṭṭhā’’ti natthi, parivattetvā atthatopi tādisova hoti, taṃ devaṭṭhāne ṭhapenti. Catunnaṃ pāsāṇānaṃ upari pāsāṇaṃ attharitvā katagehampi ‘‘ṭaṅkitamañco’’ti vuccati. <span class="bld">Sūcilomassā</span>ti kathinasūcisadisalomassa. So kira kassapassa bhagavato sāsane pabbajitvā dūraṭṭhānato āgato sedamalaggahitena gattena supaññattaṃ saṅghikamañcaṃ anādarena apaccattharitvā nipajji, tassa parisuddhasīlassa taṃ kammaṃ suddhavatthe kāḷakaṃ viya ahosi. So tasmiṃ attabhāve visesaṃ nibbattetuṃ asakkonto kālaṃkatvā gayāgāmadvāre saṅkāraṭṭhāne yakkho hutvā nibbatti. Nibbattamattasseva cassa sakalasarīraṃ kathinasūcīhi gavicchivijjhitaṃ viya jātaṃ.</p>
  1304. <p class="bodytext">Athekadivasaṃ <a name="V1.0266"></a> bhagavā paccūsasamaye lokaṃ olokento taṃ yakkhaṃ paṭhamāvajjanasseva āpāthaṃ āgataṃ disvā – ‘‘ayaṃ ekaṃ buddhantaraṃ mahādukkhaṃ anubhavi. Kiṃ nu khvāssa maṃ āgamma sotthikāraṇaṃ bhaveyyā’’ti? Āvajjento <a name="M1.0277"></a> paṭhamamaggassa upanissayaṃ addasa. Athassa saṅgahaṃ kātukāmo surattadupaṭṭaṃ nivāsetvā sugatamahācīvaraṃ pārupitvā devavimānakappaṃ gandhakuṭiṃ pahāya hatthigavāssamanussakukkurādikuṇapaduggandhaṃ saṅkāraṭṭhānaṃ gantvā tattha mahāgandhakuṭiyaṃ viya nisīdi. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sūcilomassa yakkhassa bhavane’’ti.</p>
  1305. <p class="bodytext"><span class="bld">Kharo</span>ti <a name="P1.0303"></a> suṃsumārapiṭṭhi viya chadaniṭṭhakāhi visamacchadanapiṭṭhi viya ca kharasarīro. So kira kassapasammāsambuddhakāle sīlasampanno upāsako ekadivase vihāre cittattharaṇādīhi atthatāya bhūmiyā saṅghike attharaṇe attano uttarāsaṅgaṃ apaccattharitvā nipajji. Saṅghikaṃ telaṃ abhājetvā attano uttarāsaṅgaṃ apaccattharitvā nipajji. Saṅghikaṃ telaṃ abhājetvā attano hatthehi sarīraṃ makkhesītipi vadanti. So tena kammena sagge nibbattituṃ asakkonto tasseva gāmassa dvāre saṅkāraṭṭhāne yakkho hutvā nibbatti. Nibbattamattassa cassa sakalasarīraṃ vuttappakāraṃ ahosi. Te ubhopi sahāyā jātā. Iti kharassa kharabhāvo veditabbo.</p>
  1306. <p class="bodytext"><span class="bld">Avidūre atikkamantī</span>ti gocaraṃ pariyesantā samāgamaṭṭhānaṃ vā gacchantā āsanne ṭhāne gacchanti. Tesu sūcilomo satthāraṃ na passati, kharalomo paṭhamataraṃ disvā sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – <span class="bld">‘‘eso samaṇo’’</span>ti, samma, esa tava bhavanaṃ pavisitvā nisinno eko samaṇoti. <span class="bld">Neso samaṇo, samaṇako eso</span>ti so kira yo maṃ passitvā bhīto palāyati, taṃ samaṇakoti vadati. Yo na bhāyati, taṃ samaṇoti. Tasmā ‘‘ayaṃ maṃ disvā bhīto palāyissatī’’ti maññamāno evamāha.</p>
  1307. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyaṃ upanāmesī</span>ti bheravarūpaṃ nimminitvā mahāmukhaṃ vivaritvā sakalasarīre lomāni uṭṭhāpetvā kāyaṃ upanāmesi. <span class="bld">Apanāmesī</span>ti ratanasatikaṃ suvaṇṇagghanikaṃ viya thokaṃ apanāmesi. <span class="bld">Pāpako</span>ti lāmako amanuñño. So gūthaṃ viya aggi viya kaṇhasappo viya ca parivajjetabbo, na iminā suvaṇṇavaṇṇena sarīrena sampaṭicchitabbo. Evaṃ vutte pana sūcilomo ‘‘pāpako kira me samphasso’’ti kuddho <span class="bld">pañhaṃ taṃ, samaṇā</span>tiādimāha. <span class="bld">Cittaṃ vā te khipissāmī</span>ti yesañhi amanussā cittaṃ <a name="M1.0278"></a> khipitukāmā honti, tesaṃ setamukhaṃ nīlodaraṃ surattahatthapādaṃ <a name="V1.0267"></a> mahāsīsaṃ pajjalitanettaṃ bheravaṃ vā attabhāvaṃ nimminitvā dassenti, bheravaṃ vā saddaṃ sāventi, kathentānaṃyeva vā mukhe hatthaṃ pakkhipitvā hadayaṃ maddanti, tena te sattā ummattakā honti khittacittā. Taṃ sandhāyevamāha. <span class="bld">Pāragaṅgāyā</span>ti dvīsu pādesu gahetvā <a name="P1.0304"></a> taṃ āviñchetvā yathā na punāgacchasi, evaṃ pāraṃ vā gaṅgāya khipissāmīti vadati. <span class="bld">Sadevake</span>tiādi vuttatthameva. <span class="bld">Puccha yadākaṅkhasī</span>ti yaṃkiñci ākaṅkhasi, taṃ sabbaṃ puccha, asesaṃ te byākarissāmīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāreti.</p>
  1308. <p class="bodytext"><span class="bld">Kutonidānā</span>ti kiṃnidānā, kiṃpaccayāti attho? <span class="bld">Kumārakā dhaṅkamivossajantī</span>ti yathā kumārakā kākaṃ gahetvā ossajanti khipanti, evaṃ pāpavitakkā kuto samuṭṭhāya cittaṃ ossajantīti pucchati?</p>
  1309. <p class="bodytext"><span class="bld">Itonidānā</span>ti ayaṃ attabhāvo nidānaṃ etesanti ito nidānā. <span class="bld">Itojā</span>ti ito attabhāvato jātā. <span class="bld">Ito samuṭṭhāya manovitakkā</span>ti yathā dīghasuttakena pāde baddhaṃ kākaṃ kumārakā tassa suttapariyantaṃ aṅguliyaṃ veṭhetvā ossajanti, so dūraṃ gantvāpi puna tesaṃ pādamūleyeva patati, evameva ito attabhāvato samuṭṭhāya pāpavitakkā cittaṃ ossajanti.</p>
  1310. <p class="bodytext"><span class="bld">Snehajā</span>ti taṇhāsinehato jātā. <span class="bld">Attasambhūtā</span>ti attani sambhūtā. <span class="bld">Nigrodhasseva khandhajā</span>ti nigrodhakhandhe jātā pārohā viya. <span class="bld">Puthū</span>ti bahū anekappakārā pāpavitakkā taṃsampayuttakilesā ca. <span class="bld">Visattā</span>ti laggā laggitā. <span class="bld">Kāmesū</span>ti vatthukāmesu. <span class="bld">Māluvāva vitatā vane</span>ti yathā vane māluvā latā yaṃ rukkhaṃ nissāya jāyati, taṃ mūlato yāva aggā, aggato yāva mūlā punappunaṃ saṃsibbitvā ajjhottharitvā otatavitatā tiṭṭhati. Evaṃ vatthukāmesu puthū kilesakāmā visattā, puthū vā sattā tehi kilesakāmehi vatthukāmesu visattā. <span class="bld">Ye naṃ pajānantī</span>ti ye ‘‘attasambhūtā’’ti ettha vuttaṃ attabhāvaṃ jānanti.</p>
  1311. <p class="bodytext"><span class="bld">Yatonidāna</span>nti <a name="M1.0279"></a> yaṃ nidānamassa attabhāvassa tañca jānanti. <span class="bld">Te naṃ vinodentī</span>ti te evaṃ attabhāvasaṅkhātassa dukkhasaccassa nidānabhūtaṃ samudayasaccaṃ maggasaccena vinodenti. <span class="bld">Te duttara</span>nti te samudayasaccaṃ nīharantā idaṃ duttaraṃ kilesoghaṃ taranti. <span class="bld">Atiṇṇapubba</span>nti anamatagge saṃsāre supinantepi na tiṇṇapubbaṃ. <span class="bld">Apunabbhavāyā</span>ti apunabbhavasaṅkhātassa nirodhasaccassatthāya. Iti <a name="V1.0268"></a> imāya gāthāya cattāri saccāni pakāsento arahattanikūṭena <a name="P1.0305"></a> desanaṃ niṭṭhapesi. Desanāvasāne sūcilomo tasmiṃyeva padese ṭhito desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Sotāpannā ca nāma na kiliṭṭhattabhāve tiṭṭhantīti saha phalapaṭilābhenassa sarīre setakaṇḍupīḷakasūciyo sabbā patitā. So dibbavatthanivattho dibbavaradukūluttarāsaṅgo dibbaveṭhanaveṭhito dibbābharaṇagandhamāladharo suvaṇṇavaṇṇo hutvā bhummadevatāparihāraṃ paṭilabhīti. Tatiyaṃ.</p>
  1312. <p class="subhead">4. Maṇibhaddasuttavaṇṇanā</p>
  1313. <p class="bodytext"><a name="para238"></a><a name="para238_sn1"></a><span class="paranum">238</span>. Catutthe <span class="bld">sukhamedhatī</span>ti, sukhaṃ paṭilabhati. <span class="bld">Suve seyyo</span>ti suve suve seyyo, niccameva seyyoti attho. <span class="bld">Verā na parimuccatī</span>ti ahaṃ satimāti ettakena verato na muccati. <span class="bld">Yassā</span>ti yassa arahato. <span class="bld">Ahiṃsāyā</span>ti karuṇāya ceva karuṇāpubbabhāge ca. <span class="bld">Mettaṃso</span>ti so mettañceva mettāpubbabhāgañca bhāveti. Atha vā <span class="bld">aṃso</span>ti koṭṭhāso vuccati. Mettā aṃso etassāti mettaṃso. Idaṃ vuttaṃ hoti – yassa arahato sabbakālaṃ ahiṃsāya rato mano, yassa ca sabbabhūtesu mettākoṭṭhāso atthi, tassa kenaci puggalena saddhiṃ veraṃ nāma natthi yakkhāti. Catutthaṃ.</p>
  1314. <p class="subhead">5. Sānusuttavaṇṇanā</p>
  1315. <p class="bodytext"><a name="para239"></a><a name="para239_sn1"></a><span class="paranum">239</span>. Pañcame <span class="bld">yakkhena gahito hotī</span>ti so kira tassā upāsikāya ekaputtako. Atha naṃ sā daharakāleyeva pabbājesi. So pabbajitakālato paṭṭhāya sīlavā ahosi vattasampanno, ācariyupajjhāyaāgantukādīnaṃ <a name="M1.0280"></a> vattaṃ katameva hoti, māsassa aṭṭhamīdivase pāto vuṭṭhāya udakamāḷake udakaṃ upaṭṭhāpetvā dhammassavanaggaṃ sammajjitvā dīpaṃ jāletvā madhurassarena dhammassavanaṃ ghoseti. Bhikkhū tassa thāmaṃ ñatvā ‘‘sarabhāṇaṃ bhaṇa, sāmaṇerā’’ti ajjhesanti. So ‘‘mayhaṃ hadayavāto rujati, kāso vā bādhatī’’ti kiñci paccāhāraṃ akatvā dhammāsanaṃ <a name="P1.0306"></a> abhiruhitvā ākāsagaṅgaṃ otārento viya sarabhāṇaṃ vatvā otaranto – ‘‘mayhaṃ mātāpitūnampi imasmiṃ sarabhaññe pattī’’ti vadati. Tassa manussā mātāpitaro pattiyā dinnabhāvaṃ na jānanti. Anantarattabhāve panassa mātā yakkhinī jātā. Sā devatāhi saddhiṃ āgatā<a name="V1.0269"></a>, dhammaṃ sutvā – ‘‘sāmaṇerena dinnapattiṃ anumodāmi, tātā’’ti vadati. Sīlasampannā ca nāma bhikkhū sadevakassa lokassa piyā hontīti tasmiṃ sāmaṇere devatā salajjā sagāravā mahābrahmaṃ viya aggikkhandhaṃ viya ca naṃ maññanti. Sāmaṇere gāravena taṃ yakkhiniṃ garuṃ katvā passanti. Dhammassavanayakkhasamāgamādīsu ‘‘sānumātā sānumātā’’ti yakkhiniyā aggāsanaṃ aggodakaṃ aggapiṇḍaṃ denti. Mahesakkhāpi yakkhā taṃ disvā maggā okkamanti, āsanā vuṭṭhahanti.</p>
  1316. <p class="bodytext">Atha kho sāmaṇero vuḍḍhimanvāya paripakkindriyo anabhiratipīḷito anabhiratiṃ vinodetuṃ asakkonto parūḷhakesanakho kiliṭṭhanivāsanapārupano kassaci anārocetvā pattacīvaramādāya ekakova mātu gharaṃ gato. Upāsikā puttaṃ disvā, vanditvā āha – ‘‘tāta, tvaṃ pubbe ācariyupajjhāyehi vā daharasāmaṇerehi vā saddhiṃ idhāgacchasi. Kasmā ekakova ajja āgato’’ti? So ukkaṇṭhitabhāvaṃ ārocesi. Saddhā upāsikā nānappakārena gharāvāse ādīnavaṃ dassetvā puttaṃ ovadamānāpi taṃ saññāpetuṃ asakkontī, ‘‘appeva nāma attano dhammatāyapi sallakkhessatī’’ti anuyojetvāva – ‘‘tiṭṭha, tāta, yāva te yāgubhattaṃ sampādemi, yāguṃ pivitvā katabhattakiccassa te manāpāni vatthāni nīharitvā dassāmī’’ti vatvā āsanaṃ paññāpetvā adāsi. Nisīdi sāmaṇero. Upāsikā muhutteneva yāgukhajjakaṃ sampādetvā adāsi. Tato ‘‘bhattaṃ sampādessāmī’’ti avidūre nisinnā taṇḍule dhovati. Tasmiṃ samaye sā yakkhinī ‘‘kahaṃ nu kho sāmaṇero? Kiñci bhikkhāhāraṃ labhati<a name="M1.0281"></a>, udāhu no’’ti? Āvajjamānā tassa vibbhamitukāmatāya nisinnabhāvaṃ ñatvā, ‘‘mā heva kho me devatānaṃ antare lajjaṃ uppādeyya, gacchāmissa <a name="P1.0307"></a> vibbhamane antarāyaṃ karomī’’ti āgantvā sarīre adhimuccitvā gīvaṃ parivattetvā bhūmiyaṃ pātesi. So akkhīhi viparivattehi kheḷena paggharantena bhūmiyaṃ vipphandati. Tena vuttaṃ ‘‘yakkhena gahito hotī’’ti.</p>
  1317. <p class="bodytext"><span class="bld">Abhāsī</span>ti upāsikā puttassa taṃ vippakāraṃ disvā vegena gantvā puttaṃ āliṅgetvā ūrūsu nipajjāpesi. Sakalagāmavāsino āgantvā balikammādīni karonti. Upāsikā paridevamānā imā gāthāyo abhāsi.</p>
  1318. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṭihāriyapakkhañcā</span>ti manussā ‘‘aṭṭhamīuposathassa paccuggamanañca anuggamanañca karissāmā’’ti <a name="V1.0270"></a> sattamiyāpi navamiyāpi uposathaṅgāni samādiyanti, cātuddasīpannarasīnaṃ paccuggamanānuggamanaṃ karontā terasiyāpi pāṭipadepi samādiyanti, ‘‘vassāvāsassa anuggamanaṃ karissāmā’’ti dvinnaṃ pavāraṇānaṃ antare aḍḍhamāsaṃ nibaddhuposathikā bhavanti. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pāṭihāriyapakkhañcā’’ti. <span class="bld">Aṭṭhaṅgasusamāgata</span>nti aṭṭhaṅgehi suṭṭhu samāgataṃ, sampayuttanti attho. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti seṭṭhacariyaṃ. <span class="bld">Na te hi yakkhā kīḷantī</span>ti na te gahetvā yakkhā kilamenti.</p>
  1319. <p class="bodytext">Puna <span class="bld">cātuddasi</span>nti imāya gāthāya sāmaṇerassa kāye adhimuttā yakkhinī āha. <span class="bld">Āvi vā yadi vā raho</span>ti kassaci sammukhe vā parammukhe vā. <span class="bld">Pamutyatthī</span>ti pamutti atthi. <span class="bld">Uppaccāpī</span>ti uppatitvāpi. Sacepi sakuṇo viya uppatitvā palāyasi, tathāpi te mokkho natthīti vadati. Evañca pana vatvā sāmaṇeraṃ muñci. Sāmaṇero akkhīni ummīlesi, mātā kese pakiriya assasantī passasantī rodati. So ‘‘amanussena gahitomhī’’ti na jānāti. Olokento pana ‘‘ahaṃ pubbe pīṭhe nisinno. Mātā me avidūre nisīditvā taṇḍule dhovati. Idāni panamhi bhūmiyaṃ <a name="P1.0308"></a> nisinno, mātāpi me assasantī passasantī rodati, sakalagāmavāsinopi sannipatitā. Kiṃ nu kho eta’’nti? Nipannakova <span class="bld">mataṃ vā ammā</span>ti gāthamāha.</p>
  1320. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāme</span> <a name="M1.0282"></a> <span class="bld">cajitvānā</span>ti duvidhepi kāme pahāya. <span class="bld">Punarāgacchate</span>ti vibbhamanavasena āgacchati. <span class="bld">Puna jīvaṃ mato hi so</span>ti uppabbajitvā puna jīvantopi so matakova, tasmā tampi rodantīti vadati.</p>
  1321. <p class="bodytext">Idānissa gharāvāse ādīnavaṃ dassentī <span class="bld">kukkuḷā</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kukkuḷā</span>ti gharāvāso kira uṇhaṭṭhena kukkuḷā nāma hoti. <span class="bld">Kassa ujjhāpayāmase</span>ti – ‘‘abhidhāvatha, bhaddaṃ te hotū’’ti evaṃ vatvā – ‘‘yaṃ tvaṃ vibbhamitukāmo yakkhena pāpito, imaṃ vippakāraṃ kassa mayaṃ ujjhāpayāma nijjhāpayāma ārocayāmā’’ti vadati. <span class="bld">Puna ḍayhitumicchasī</span>tiādittagharato nīhaṭabhaṇḍaṃ viya gharā nīharitvā buddhasāsane pabbajito puna mahāḍāhasadise gharāvāse ḍayhituṃ icchasīti attho. So mātari kathentiyā kathentiyā sallakkhetvā hirottappaṃ paṭilabhitvā, ‘‘natthi mayhaṃ gihibhāvena attho’’ti āha. Athassa mātā ‘‘sādhu, tātā’’ti tuṭṭhā <a name="V1.0271"></a> paṇītabhojanaṃ bhojetvā, ‘‘kati vassosi, tātā’’ti pucchi. Paripuṇṇavassomhi upāsiketi. ‘‘Tena hi, tāta, upasampadaṃ karohī’’ti cīvarasāṭake adāsi. So ticīvaraṃ kārāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggaṇhanto tepiṭako hutvā sīlādīnaṃ āgataṭṭhāne taṃ taṃ pūrento nacirasseva arahattaṃ patvā mahādhammakathiko hutvā vīsavassasataṃ ṭhatvā sakalajambudīpaṃ khobhetvā parinibbāyi. Pañcamaṃ.</p>
  1322. <p class="subhead">6. Piyaṅkarasuttavaṇṇanā</p>
  1323. <p class="bodytext"><a name="para240"></a><a name="para240_sn1"></a><span class="paranum">240</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">jetavane</span>ti jetavanassa paccante kosambakakuṭi nāma atthi, tattha viharati. <span class="bld">Dhammapadānī</span>ti idha pāṭiyekkaṃ saṅgahaṃ āruḷhā chabbīsativaggā tanti adhippetā<a name="P1.0309"></a>. Tatra thero tasmiṃ samaye antovihāre nisinno madhurassarena sarabhaññaṃ katvā appamādavaggaṃ bhāsati. <span class="bld">Evaṃ tosesī</span>ti sā kira puttaṃ piyaṅkaraṃ aṅkenādāya jetavanassa pacchimabhāgato paṭṭhāya gocaraṃ pariyesantī anupubbena nagarābhimukhī hutvā uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikadubbhojanāni pariyesamānā therassa vasanaṭṭhānaṃ patvā madhurassaraṃ assosi. Tassā so saddo chaviādīni chetvā <a name="M1.0283"></a> aṭṭhimiñjaṃ āhacca hadayaṅgamanīyo hutvā aṭṭhāsi. Athassā gocarapariyesane cittampi na uppajji, ohitasotā dhammameva suṇantī ṭhitā. Yakkhadārakassa pana daharatāya dhammassavane cittaṃ natthi. So jighacchāya pīḷitattā, ‘‘kasmā ammā gatagataṭṭhāne khāṇuko viya tiṭṭhasi? Na mayhaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā pariyesasī’’ti punappunaṃ mātaraṃ codeti. Sā ‘‘dhammassavanassa me antarāyaṃ karotī’’ti puttakaṃ ‘‘mā saddaṃ kari, piyaṅkarā’’ti evaṃ tosesi. Tattha <span class="bld">mā saddaṃ karī</span>ti saddaṃ mā kari.</p>
  1324. <p class="bodytext"><span class="bld">Pāṇesu cā</span>ti gāthāya sā attano dhammatāya samādiṇṇaṃ pañcasīlaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">saṃyamāmase</span>ti saṃyamāma saṃyatā homa. Iminā pāṇātipātā virati gahitā, dutiyapadena musāvādā virati, tatiyapadena sesā tisso viratiyo. <span class="bld">Api muccema pisācayoniyā</span>ti api nāma yakkhaloke uppannāni pañca verāni pahāya, yoniso paṭipajjitvā imāya chātakadubbhikkhāya pisācayakkhayoniyā muccema, tātāti vadati. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1325. <p class="subhead">7. Punabbasusuttavaṇṇanā</p>
  1326. <p class="bodytext"><a name="para241"></a><a name="para241_sn1"></a><span class="paranum">241</span>. Sattame <a name="V1.0272"></a> <span class="bld">tena kho pana samayenā</span>ti katarasamayena? Sūriyassa atthaṅgamanasamayena. Tadā kira bhagavā pacchābhatte mahājanassa dhammaṃ desetvā mahājanaṃ uyyojetvā nhānakoṭṭhake nhatvā gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane puratthimalokadhātuṃ olokayamāno nisīdi. Athekacārikadvicārikādayo paṃsukūlikapiṇḍapātikabhikkhū attano <a name="P1.0310"></a> attano vasanaṭṭhānehi nikkhamitvā āgamma dasabalaṃ vanditvā rattasāṇiyā parikkhipamānā viya nisīdiṃsu. Atha nesaṃ ajjhāsayaṃ viditvā satthā nibbānapaṭisaṃyuttaṃ dhammakathaṃ kathesi.</p>
  1327. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ tosesī</span>ti sā kira dhītaraṃ aṅkenādāya puttaṃ aṅguliyā gahetvā jetavanapiṭṭhiyaṃ pākāraparikkhepasamīpe uccārapassāvakheḷasiṅghāṇikaṃ pariyesamānā anupubbena jetavanadvārakoṭṭhakaṃ sampattā. Bhagavato ca, ‘‘ānanda, pattaṃ āhara, cīvaraṃ āhara, vighāsādānaṃ dānaṃ dehī’’ti kathentassa saddo samantā dvādasahatthamattameva gaṇhāti. Dhammaṃ desentassa <a name="M1.0284"></a> sacepi cakkavāḷapariyantaṃ katvā parisā nisīdati, yathā parisaṃ gacchati, bahiparisāya ekaṅgulimattampi na niggacchati, ‘‘mā akāraṇā madhurasaddo nassī’’ti. Tatrāyaṃ yakkhinī bahiparisāya ṭhitā saddaṃ na suṇāti, dvārakoṭṭhake ṭhitāya panassā mahatiyā buddhavīthiyā abhimukhe ṭhitā gandhakuṭi paññāyi. Sā nivāte dīpasikhā viya buddhagāravena hatthakukkuccādirahitaṃ niccalaṃ parisaṃ disvā – ‘‘nūna mettha kiñci bhājanīyabhaṇḍaṃ bhavissati, yato ahaṃ sappitelamadhuphāṇitādīsu kiñcideva pattato vā hatthato vā paggharantaṃ bhūmiyaṃ vā pana patitaṃ labhissāmī’’ti antovihāraṃ pāvisi. Dvārakoṭṭhake avaruddhakānaṃ nivāraṇatthāya ṭhitā ārakkhadevatā yakkhiniyā upanissayaṃ disvā na nivāresi. Tassā saha parisāya ekībhāvagamanena madhurassaro chaviādīni chinditvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca aṭṭhāsi. Taṃ dhammassavanatthāya niccalaṃ ṭhitaṃ purimanayeneva puttakā codayiṃsu. Sā ‘‘dhammassavanassa me antarāyaṃ karontī’’ti puttake <span class="bld">tuṇhī uttarike hohī</span>ti evaṃ tosesi.</p>
  1328. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">yāvā</span>ti yāva dhammaṃ suṇāmi, tāva tuṇhī hohīti attho. <span class="bld">Sabbaganthappamocana</span>nti nibbānaṃ āgamma sabbe ganthā pamuccanti, tasmā taṃ sabbaganthappamocananti vuccati. <span class="bld">Ativelā</span>ti velātikkantā pamāṇātikkantā. <span class="bld">Piyāyanā</span>ti magganā patthanā. <span class="bld">Tato piyatara</span>nti yā <a name="V1.0273"></a> ayaṃ assa dhammassa magganā patthanā, idaṃ mayhaṃ tato piyataranti attho. Piyatarāti vā pāṭho. <span class="bld">Pāṇina</span>nti yathā <a name="P1.0311"></a> pāṇīnaṃ dukkhā moceti. Ke mocetīti? Pāṇineti āharitvā vattabbaṃ. <span class="bld">Yaṃ dhammaṃ abhisambuddha</span>nti, yaṃ dhammaṃ bhagavā abhisambuddho. <span class="bld">Tuṇhībhūtāyamuttarā</span>ti na kevalaṃ ahameva, ayaṃ me bhaginī uttarāpi tuṇhībhūtāti vadati. <span class="bld">Saddhammassa anaññāyā</span>ti, amma, mayaṃ pubbepi imaṃ saddhammameva ajānitvā idāni idaṃ khuppipāsādidukkhaṃ anubhavantā dukkhaṃ carāma viharāma.</p>
  1329. <p class="bodytext"><span class="bld">Cakkhumā</span>ti pañcahi cakkhūhi cakkhumā. Dhammaṃ desentoyeva bhagavā parisaṃ sallakkhayamāno tassā yakkhiniyā ceva yakkhadārakassa ca sotāpattiphalassa upanissayaṃ disvā desanaṃ vinivaṭṭetvā catusaccakathaṃ dīpeti, taṃ sutvā tasmiṃyeva dese ṭhitā yakkhinī saddhiṃ puttena <a name="M1.0285"></a> sotāpattiphale patiṭṭhitā. Dhītuyāpi panassā upanissayo atthi, atidaharattā pana desanaṃ sampaṭicchituṃ nāsakkhi.</p>
  1330. <p class="bodytext">Idāni sā yakkhinī puttassa anumodanaṃ karontī <span class="bld">sādhu kho paṇḍito nāmā</span>tiādimāha. <span class="bld">Ajjāhamhi samuggatā</span>ti ahamhi ajja vaṭṭato uggatā samuggatā sāsane vā uggatā samuggatā, tvampi sukhī hohīti. <span class="bld">Diṭṭhānī</span>ti mayā ca tayā ca diṭṭhāni. <span class="bld">Uttarāpi suṇātu me</span>ti, ‘‘amhākaṃ catusaccapaṭivedhabhāvaṃ, dhītā me uttarāpi, suṇātū’’ti vadati. Saha saccapaṭivedheneva sāpi sūcilomo viya sabbaṃ setakaṇḍukacchuādibhāvaṃ pahāya dibbasampattiṃ paṭilabhati saddhiṃ puttena. Dhītā panassā yathā nāma loke mātāpitūhi issariye laddhe puttānampi taṃ hoti, evaṃ mātu-ānubhāveneva sampattiṃ labhi. Tato paṭṭhāya ca sā saddhiṃ puttakehi gandhakuṭisamīparukkheyeva nivāsarukkhaṃ labhitvā sāyaṃ pātaṃ buddhadassanaṃ labhamānā dhammaṃ suṇamānā dīgharattaṃ tattheva vasi. Sattamaṃ.</p>
  1331. <p class="subhead">8. Sudattasuttavaṇṇanā</p>
  1332. <p class="bodytext"><a name="para242"></a><a name="para242_sn1"></a><span class="paranum">242</span>. Aṭṭhame <span class="bld">kenacideva karaṇīyenā</span>ti vāṇijjakammaṃ adhippetaṃ. Anāthapiṇḍiko ca rājagahaseṭṭhi ca aññamaññaṃ bhaginipatikā honti. Yadā rājagahe uṭṭhānakabhaṇḍakaṃ mahagghaṃ hoti, tadā rājagahaseṭṭhi taṃ gahetvā <a name="P1.0312"></a> pañcasakaṭasatehi sāvatthiṃ gantvā yojanamatte ṭhito attano <a name="V1.0274"></a> āgatabhāvaṃ jānāpeti. Anāthapiṇḍiko paccuggantvā tassa mahāsakkāraṃ katvā ekayānaṃ āropetvā sāvatthiṃ pavisati. So sace bhaṇḍaṃ lahukaṃ vikkīyati, vikkiṇāti. No ce, bhaginighare ṭhapetvā pakkamati. Anāthapiṇḍikopi tatheva karoti. Svāyaṃ tadāpi teneva karaṇīyena agamāsi. Taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ.</p>
  1333. <p class="bodytext">Taṃ divasaṃ pana rājagahaseṭṭhi yojanamatte ṭhitena anāthapiṇḍikena āgatabhāvajānanatthaṃ pesitaṃ paṇṇaṃ na suṇi, dhammassavanatthāya vihāraṃ agamāsi. So dhammakathaṃ sutvā svātanāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā attano ghare uddhanakhaṇāpanadāruphālanādīni kāresi. Anāthapiṇḍikopi ‘‘idāni mayhaṃ paccuggamanaṃ karissati, idāni karissatī’’ti gharadvārepi paccuggamanaṃ alabhitvā <a name="M1.0286"></a> antogharaṃ paviṭṭho paṭisanthārampi na bahuṃ alattha. ‘‘Kiṃ, mahāseṭṭhi, kusalaṃ dārakarūpānaṃ? Nasi magge kilanto’’ti? Ettakova paṭisanthāro ahosi. So tassa mahābyāpāraṃ disvā, ‘‘kiṃ nu te, gahapati, āvāho vā bhavissatī’’ti? Khandhake (cūḷava. 304) āgatanayeneva kathaṃ pavattetvā tassa mukhato buddhasaddaṃ sutvā pañcavaṇṇaṃ pītiṃ paṭilabhi. Sā tassa sīsena uṭṭhāya yāva pādapiṭṭhiyā, pādapiṭṭhiyā uṭṭhāya yāva sīsā gacchati, ubhato uṭṭhāya majjhe osarati, majjhe uṭṭhāya ubhato gacchati. So pītiyā nirantaraṃ phuṭṭho, ‘‘buddhoti tvaṃ, gahapati, vadesi? Buddho tāhaṃ, gahapati, vadāmī’’ti evaṃ tikkhattuṃ pucchitvā, ‘‘ghosopi kho eso dullabho lokasmiṃ yadidaṃ buddho’’ti āha. Idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘assosi kho anāthapiṇḍiko, gahapati, buddho kira loke uppanno’’ti.</p>
  1334. <p class="bodytext"><span class="bld">Etadahosi akālo kho ajjā</span>ti so kira taṃ seṭṭhiṃ pucchi, ‘‘kuhiṃ gahapati satthā viharatī’’ti? Athassa so – ‘‘buddhā <a name="P1.0313"></a> nāma durāsadā āsīvisasadisā honti, satthā sivathikāya vasati, na sakkā tattha tumhādisehi imāya velāya gantu’’nti ācikkhi. Athassa etadahosi. <span class="bld">Buddhagatāya satiyā nipajjī</span>ti taṃdivasaṃ kirassa bhaṇḍasakaṭesu vā upaṭṭhākesu vā cittampi na uppajji, sāyamāsampi na akāsi, sattabhūmikaṃ pana pāsādaṃ āruyha supaññattālaṅkatavarasayane ‘‘buddho buddho’’ti sajjhāyaṃ karontova nipajjitvā niddaṃ okkami. Tena vuttaṃ ‘‘buddhagatāya satiyā nipajjī’’ti.</p>
  1335. <p class="bodytext"><span class="bld">Rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ uṭṭhāsi pabhātanti maññamāno</span>ti paṭhamayāme tāva vītivatte uṭṭhāya buddhaṃ <a name="V1.0275"></a> anussari, athassa balavappasādo udapādi, pītiāloko ahosi, sabbatamaṃ vigacchi, dīpasahassujjalaṃ viya canduṭṭhānaṃ sūriyuṭṭhānaṃ viya ca jātaṃ. So ‘‘papādaṃ āpanno vatamhi, sūriyo uggato’’ti uṭṭhāya ākāsatale ṭhitaṃ candaṃ ulloketvā ‘‘ekova yāmo gato, aññe dve atthī’’ti puna pavisitvā nipajji. Etenupāyena majjhimayāmāvasānepi pacchimayāmāvasānepīti tikkhattuṃ uṭṭhāsi. Pacchimayāmāvasāne pana balavapaccūseyeva uṭṭhāya ākāsatalaṃ āgantvā <a name="M1.0287"></a> mahādvārābhimukhova ahosi, sattabhūmikadvāraṃ sayameva vivaṭaṃ ahosi. So pāsādā oruyha antaravīthiṃ paṭipajji.</p>
  1336. <p class="bodytext"><span class="bld">Vivariṃsū</span>ti ‘‘ayaṃ mahāseṭṭhi ‘buddhupaṭṭhānaṃ gamissāmī’ti nikkhanto, paṭhamadassaneneva sotāpattiphale patiṭṭhāya tiṇṇaṃ ratanānaṃ aggupaṭṭhāko hutvā asadisaṃ saṅghārāmaṃ katvā cātuddisassa ariyagaṇassa anāvaṭadvāro bhavissati, na yuttamassa dvāraṃ pidahitu’’nti cintetvā vivariṃsu. <span class="bld">Antaradhāyī</span>ti rājagahaṃ kira ākiṇṇamanussaṃ antonagare nava koṭiyo, bahinagare navāti taṃ upanissāya aṭṭhārasa manussakoṭiyo vasanti. Avelāya matamanusse bahi nīharituṃ asakkontā aṭṭālake ṭhatvā bahidvāre khipanti. Mahāseṭṭhi nagarato bahinikkhantamattova allasarīraṃ pādena akkami, aparampi piṭṭhipādena pahari. Makkhikā uppatitvā parikiriṃsu. Duggandho nāsapuṭaṃ abhihani. Buddhappasādo tanuttaṃ gato. Tenassa <a name="P1.0314"></a> āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi. <span class="bld">Saddamanussāvesī</span>ti ‘‘seṭṭhissa ussāhaṃ janessāmī’’ti suvaṇṇakiṅkiṇikaṃ ghaṭṭento viya madhurassarena saddaṃ anussāvesi.</p>
  1337. <p class="bodytext"><span class="bld">Sataṃ kaññāsahassānī</span>ti purimapadānipi imināva sahassapadena saddhiṃ sambandhanīyāni. Yatheva hi sataṃ kaññāsahassāni, sataṃ sahassāni hatthī, sataṃ sahassāni assā, sataṃ sahassāni rathāti ayamettha attho. Iti ekekasatasahassameva dīpitaṃ. <span class="bld">Padavītihārassā</span>ti padavītihāro nāma samagamane dvinnaṃ padānaṃ antare muṭṭhiratanamattaṃ. <span class="bld">Kalaṃ nāgghanti soḷasi</span>nti taṃ ekaṃ padavītihāraṃ soḷasabhāge katvā tato eko koṭṭhāso puna soḷasadhā, tato eko soḷasadhāti evaṃ soḷasa vāre soḷasadhā bhinnassa eko koṭṭhāso soḷasikalā nāma, taṃ soḷasikalaṃ etāni cattāri satasahassāni na agghanti. Idaṃ vuttaṃ hoti – sataṃ hatthisahassāni sataṃ assasahassāni sataṃ rathasahassāni sataṃ kaññāsahassāni, tā ca kho āmukkamaṇikuṇḍalā sakalajambudīparājadhītaro vāti imasmā ettakā lābhā vihāraṃ gacchantassa <a name="V1.0276"></a> tasmiṃ soḷasikalasaṅkhāte padese pavattacetanāva uttaritarāti. Idaṃ pana vihāragamanaṃ kassa vasena gahitanti? Vihāraṃ gantvā anantarāyena sotāpattiphale patiṭṭhahantassa. ‘‘Gandhamālādīhi pūjaṃ karissāmi<a name="M1.0288"></a>, cetiyaṃ vandissāmi, dhammaṃ sossāmi, dīpapūjaṃ karissāmi, saṅghaṃ nimantetvā dānaṃ dassāmi, sikkhāpadesu vā saraṇesu vā patiṭṭhahissāmī’’ti gacchatopi vasena vaṭṭatiyeva.</p>
  1338. <p class="bodytext"><span class="bld">Andhakāro antaradhāyī</span>ti so kira cintesi – ‘‘ahaṃ ekakoti saññaṃ karomi, anuyuttāpi me atthi, kasmā bhāyāmī’’ti sūro ahosi. Athassa balavā buddhappasādo udapādi. Tasmā andhakāro antaradhāyīti. Sesavāresupi eseva nayo. Apica purato purato gacchanto bhiṃsanake susānamagge aṭṭhikasaṅkhalikasamaṃsalohitantiādīni anekavidhāni kuṇapāni addasa<a name="P1.0315"></a>. Soṇasiṅgālādīnaṃ saddaṃ assosi. Taṃ sabbaṃ parissayaṃ punappunaṃ buddhagataṃ pasādaṃ vaḍḍhetvā maddanto agamāsiyeva.</p>
  1339. <p class="bodytext"><span class="bld">Ehi sudattā</span>ti so kira seṭṭhi gacchamānova cintesi – ‘‘imasmiṃ loke bahū pūraṇakassapādayo titthiyā ‘mayaṃ buddhā mayaṃ buddhā’ti vadanti, kathaṃ nu kho ahaṃ satthu buddhabhāvaṃ jāneyya’’nti? Athassa etadahosi – ‘‘mayhaṃ guṇavasena uppannaṃ nāmaṃ mahājano jānāti, kuladattiyaṃ pana me nāmaṃ aññatra mayā na koci jānāti. Sace buddho bhavissati, kuladattikanāmena maṃ ālapissatī’’ti. Satthā tassa cittaṃ ñatvā evamāha.</p>
  1340. <p class="bodytext"><span class="bld">Parinibbuto</span>ti kilesaparinibbānena parinibbuto. <span class="bld">Āsattiyo</span>ti taṇhāyo. <span class="bld">Santi</span>nti kilesavūpasamaṃ. <span class="bld">Pappuyyā</span>ti patvā. Idañca pana vatvā satthā tassa anupubbikathaṃ kathetvā matthake cattāri saccāni pakāsesi. Seṭṭhi dhammadesanaṃ sutvā sotāpattiphale patiṭṭhāya buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā punadivasato paṭṭhāya mahādānaṃ dātuṃ ārabhi. Bimbisārādayo seṭṭhissa sāsanaṃ pesenti – ‘‘tvaṃ āgantuko, yaṃ nappahoti, taṃ ito āharāpehī’’ti. So ‘‘alaṃ tumhe bahukiccā’’ti sabbe paṭikkhipitvā pañcahi sakaṭasatehi ānītavibhavena sattāhaṃ mahādānaṃ adāsi. Dānapariyosāne ca bhagavantaṃ sāvatthiyaṃ vassāvāsaṃ paṭijānāpetvā rājagahassa ca sāvatthiyā <a name="M1.0289"></a> ca antare yojane yojane satasahassaṃ datvā pañcacattālīsa <a name="V1.0277"></a> vihāre kārento sāvatthiṃ gantvā jetavanamahāvihāraṃ kāretvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa niyyādesīti. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1341. <p class="subhead">9. Paṭhamasukkāsuttavaṇṇanā</p>
  1342. <p class="bodytext"><a name="para243"></a><a name="para243_sn1"></a><span class="paranum">243</span>. Navame <span class="bld">rathikāya rathika</span>nti ekaṃ rathikaṃ gahetvā tato aparaṃ gacchanto rathikāya rathikaṃ upasaṅkamanto nāma hoti. Siṅghāṭakepi eseva nayo. Ettha ca <span class="bld">rathikā</span>ti racchā. <span class="bld">Siṅghāṭaka</span>nti catukkaṃ. <span class="bld">Kiṃ me katā</span>ti kiṃ ime katā? Kiṃ karontīti attho. <span class="bld">Madhupītāva</span> <a name="P1.0316"></a> <span class="bld">seyare</span>ti gandhamadhupānaṃ pītā viya sayanti. Gandhamadhupānaṃ pīto kira sīsaṃ ukkhipituṃ na sakkoti, asaññī hutvā sayateva. Tasmā evamāha.</p>
  1343. <p class="bodytext"><span class="bld">Tañca pana appaṭivānīya</span>nti tañca pana dhammaṃ appaṭivānīyaṃ deseti. Bāhirakañhi sumadhurampi bhojanaṃ punappunaṃ bhuñjantassa na ruccati, ‘‘apanetha, kiṃ iminā’’ti? Paṭivānetabbaṃ apanetabbaṃ hoti, na evamayaṃ dhammo. Imaṃ hi dhammaṃ paṇḍitā vassasatampi vassasahassampi suṇantā tittiṃ na gacchanti. Tenāha ‘‘appaṭivānīya’’nti. <span class="bld">Asecanakamojava</span>nti anāsittakaṃ ojavantaṃ. Yathā hi bāhirāni asambhinnapāyāsādīnipi sappimadhusakkharāhi āsittāni yojitāneva madhurāni ojavantāni honti, na evamayaṃ dhammo. Ayaṃ hi attano dhammatāya madhuro ceva ojavā ca, na aññena upasitto. Tenāha ‘‘asecanakamojava’’nti. <span class="bld">Pivanti maññe sappaññā</span>ti paṇḍitapurisā pivanti viya. <span class="bld">Valāhakameva panthagū</span>ti valāhakantarato nikkhantaudakaṃ ghammābhitattā pathikā viya. Navamaṃ.</p>
  1344. <p class="subhead">10-11. Dutiyasukkāsuttādivaṇṇanā</p>
  1345. <p class="bodytext"><a name="para244"></a><a name="para244_sn1"></a><span class="paranum">244</span>. Dasame <span class="bld">puññaṃ vata pasavi bahu</span>nti bahuṃ vata puññaṃ pasavatīti. Dasamaṃ.</p>
  1346. <p class="bodytext"><a name="para245"></a><a name="para245_sn1"></a><span class="paranum">245</span>. Ekādasamaṃ uttānameva. Ekādasamaṃ.</p>
  1347. <p class="subhead">12. Āḷavakasuttavaṇṇanā</p>
  1348. <p class="bodytext"><a name="para246"></a><a name="para246_sn1"></a><span class="paranum">246</span>. Dvādasame <a name="V1.0278"></a> <span class="bld">āḷaviya</span>nti āḷavīti taṃ raṭṭhampi nagarampi. Tañca bhavanaṃ nagarassa avidūre gāvutamatte ṭhitaṃ. Bhagavā tattha viharanto taṃ nagaraṃ upanissāya <a name="M1.0290"></a> āḷaviyaṃ viharatīti <a name="P1.0317"></a> vutto. <span class="bld">Āḷavakassa yakkhassa bhavane</span>ti ettha pana ayamanupubbikathā – āḷavako kira rājā vividhanāṭakūpabhogaṃ chaḍḍetvā corapaṭibāhanatthaṃ paṭirājanisedhanatthaṃ byāyāmakaraṇatthañca sattame sattame divase migavaṃ gacchanto ekadivasaṃ balakāyena saddhiṃ katikaṃ akāsi – ‘‘yassa passena migo palāyati, tasseva so bhāro’’ti. Atha tasseva passena migo palāyi, javasampanno rājā dhanuṃ gahetvā pattikova tiyojanaṃ taṃ migaṃ anubandhi. Eṇimigā ca tiyojanavegā eva honti. Atha parikkhīṇajavaṃ taṃ udakaṃ viya pavisitvā ṭhitaṃ vadhitvā dvidhā chetvā anatthikopi maṃsena ‘‘nāsakkhi migaṃ gahetu’’nti apavādamocanatthaṃ kājenādāya āgacchanto nagarassāvidūre bahalapattapalāsaṃ mahānigrodhaṃ disvā parissamavinodanatthaṃ tassa mūlamupagato. Tasmiñca nigrodhe āḷavako yakkho mahārājasantikā bhavanaṃ labhitvā majjhanhikasamaye tassa rukkhassa chāyāya phuṭṭhokāsaṃ paviṭṭhe pāṇino khādanto paṭivasati. So taṃ disvā khādituṃ upagato. Rājā tena saddhiṃ katikaṃ akāsi – ‘‘muñca maṃ, ahaṃ te divase divase manussañca thālipākañca pesessāmī’’ti. Yakkho – ‘‘tvaṃ rājūpabhogena pamatto na sarissasi, ahaṃ pana bhavanaṃ anupagatañca ananuññātañca khādituṃ na labhāmi, svāhaṃ bhavantampi jīyeyya’’nti na muñci. Rājā ‘‘yaṃ divasaṃ na pesemi, taṃ divasaṃ maṃ gahetvā khādā’’ti attānaṃ anujānitvā tena mutto nagarābhimukho agamāsi.</p>
  1349. <p class="bodytext">Balakāyo magge khandhāvāraṃ bandhitvā ṭhito rājānaṃ disvā, ‘‘kiṃ, mahārāja, ayasamattabhayā evaṃ kilantosī’’ti? Vadanto paccuggantvā paṭiggahesi. Rājā taṃ pavattiṃ anārocetvā nagaraṃ gantvā katapātarāso nagaraguttikaṃ āmantetvā etamatthaṃ ārocesi. Nagaraguttiko – ‘‘kiṃ, deva<a name="P1.0318"></a>, kālaparicchedo kato’’ti āha? Na kato bhaṇeti. Duṭṭhu kataṃ, deva, amanussā hi paricchinnamattameva labhanti, aparicchinne pana janapadassābādho bhavissati, hotu deva, kiñcāpi evamakāsi, appossukko tvaṃ rajjasukhamanubhohi, ahamettha kātabbaṃ karissāmīti. So kālasseva vuṭṭhāya bandhanāgāradvāre ṭhatvā ye ye vajjhā honti, te te sandhāya ‘‘yo jīvitatthiko, so nikkhamatū’’ti <a name="M1.0291"></a> bhaṇati. Yo paṭhamaṃ nikkhamati, taṃ gehaṃ <a name="V1.0279"></a> netvā nhāpetvā bhojetvā ca ‘‘imaṃ thālipākaṃ yakkhassa dehī’’ti peseti. Taṃ rukkhamūlaṃ paviṭṭhamattaṃyeva yakkho bheravaṃ attabhāvaṃ nimminitvā mūlakandaṃ viya khādi. Yakkhānubhāvena kira manussānaṃ kesādīni upādāya sakalasarīraṃ navanītapiṇḍaṃ viya hoti, yakkhassa bhattaṃ gāhāpetuṃ gatapurisā taṃ disvā bhītā yathāmittaṃ ārocesuṃ. Tato pabhuti ‘‘rājā core gahetvā yakkhassa detī’’ti manussā corakammato paṭiviratā. Tato aparena samayena navacorānaṃ abhāvena purāṇacorānañca parikkhayena bandhanāgārāni suññāni ahesuṃ.</p>
  1350. <p class="bodytext">Atha nagaraguttiko rañño ārocesi. Rājā attano dhanaṃ nagararacchāsu chaḍḍāpesi ‘‘appeva nāma koci lobhena gaṇheyyā’’ti. Taṃ pādenapi koci nacchupi. So core alabhanto amaccānaṃ ārocesi. Amaccā ‘‘kulapaṭipāṭiyā ekamekaṃ jiṇṇakaṃ pesema, so pakatiyāpi maccupathe vattatī’’ti āhaṃsu. Rājā ‘‘amhākaṃ pitaraṃ amhākaṃ pitāmahaṃ pesetīti manussā khobhaṃ karissanti, mā vo etaṃ ruccī’’ti vāresi. ‘‘Tena hi, deva, dārakaṃ pesema uttānaseyyakaṃ, tathāvidhassa hi ‘mātā me’ti ‘pitā me’ti sineho natthī’’ti āhaṃsu. Rājā anujāni. Te tathā akaṃsu. Nagare dārakamātaro ca dārake gahetvā gabbhiniyo ca palāyitvā parajanapade dārake saṃvaḍḍhetvā ānenti. Evaṃ dvādasa vassāni gatāni.</p>
  1351. <p class="bodytext">Tato ekadivasaṃ sakalanagaraṃ vicinitvā <a name="P1.0319"></a> ekampi dārakaṃ alabhitvā amaccā rañño ārocesuṃ – ‘‘natthi, deva, nagare dārako ṭhapetvā antepure tava puttaṃ āḷavakakumāra’’nti. Rājā ‘‘yathā mama putto piyo, evaṃ sabbalokassa, attanā pana piyataraṃ natthi, gacchatha tampi datvā mama jīvitaṃ rakkhathā’’ti. Tena ca samayena āḷavakassa mātā puttaṃ nhāpetvā maṇḍetvā dukūlacumbaṭake katvā aṅke sayāpetvā nisinnā hoti. Rājapurisā rañño āṇāya tattha gantvā vippalapantiyā tassā soḷasannañca devisahassānaṃ saddhiṃ dhātiyā taṃ ādāya pakkamiṃsu, ‘‘sve yakkhabhakkho bhavissatī’’ti. Taṃdivasañca bhagavā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya <a name="M1.0292"></a> jetavanavihāre gandhakuṭiyaṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjitvā buddhacakkhunā lokaṃ olokento addasa āḷavakassa kumārassa anāgāmiphaluppattiyā upanissayaṃ yakkhassa ca sotāpattiphaluppattiyā, desanāpariyosāne ca caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammacakkhupaṭilābhassāti. So vibhātāya rattiyā purimabhattakiccaṃ katvā suniṭṭhitapacchābhattakicco kāḷapakkhūposathadivase vattamāne oggate sūriye eko adutiyo pattacīvaramādāya pādamaggeneva sāvatthito tiṃsa yojanāni <a name="V1.0280"></a> gantvā tassa yakkhassa bhavanaṃ pāvisi. Tena vuttaṃ ‘‘āḷavakassa yakkhassa bhavane’’ti.</p>
  1352. <p class="bodytext">Kiṃ pana bhagavā yasmiṃ nigrodhe āḷavakassa bhavanaṃ, tassa mūle vihāsi, udāhu bhavaneyevāti? Bhavaneyeva. Yatheva hi yakkhā attano bhavanaṃ passanti, tathā bhagavāpi. So tattha gantvā bhavanadvāre aṭṭhāsi. Tadā āḷavako himavante yakkhasamāgamaṃ gato hoti. Tato āḷavakassa dvārapālo gadrabho nāma yakkho bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vanditvā, ‘‘kiṃ, bhante, bhagavā vikāle āgato’’ti āha. Āma, gadrabha, āgatomhi, sace te agaru, vihareyyāmekarattaṃ āḷavakassa bhavaneti<a name="P1.0320"></a>. Na me, bhante, garu, apica kho so yakkho kakkhaḷo pharuso, mātāpitūnampi abhivādanādīni na karoti, mā rucci bhagavato idha vāsoti. Jānāmi, gadrabha, tassa sabhāvaṃ, na koci mamantarāyo bhavissati. Sace te agaru, vihareyyāmekarattanti.</p>
  1353. <p class="bodytext">Dutiyampi gadrabho yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘aggitattakapālasadiso, bhante, āḷavako, mātāpitaroti vā samaṇabrāhmaṇāti vā dhammoti vā na jānāti, idhāgatānaṃ pana cittakkhepampi karoti, hadayampi phāleti, pādepi gahetvā parasamuddaṃ vā paracakkavāḷaṃ vā khipatī’’ti. Dutiyampi bhagavā āha – ‘‘jānāmi, gadrabha, sacepi te agaru, vihareyyāmekaratta’’nti. Na me, bhante, garu, apica kho so yakkho attano anārocetvā anujānantaṃ maṃ jīvitāpi voropeyya, ārocemi, bhante, tassāti. Yathāsukhaṃ<a name="M1.0293"></a>, gadrabha, ārocehīti. ‘‘Tena hi, bhante, tvameva jānāhī’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā himavantābhimukho pakkāmi. Bhavanadvārampi sayameva bhagavato vivaramadāsi. Bhagavā antobhavanaṃ pavisitvā yattha abhilakkhitesu maṅgaladivasādīsu nisīditvā āḷavako siriṃ anubhoti, tasmiṃyeva dibbaratanamaye pallaṅke nisīditvā suvaṇṇābhaṃ muñci. Taṃ disvā yakkhassa itthiyo āgantvā bhagavantaṃ vanditvā samparivāretvā nisīdiṃsu. Bhagavā ‘‘pubbe tumhe dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā pūjaneyyaṃ pūjetvā imaṃ sampattiṃ pattā, idānipi tatheva karotha, mā aññamaññaṃ issāmacchariyābhibhūtā viharathā’’tiādinā nayena tāsaṃ pakiṇṇakadhammakathaṃ kathesi. Tā bhagavato madhuranigghosaṃ sutvā sādhukārasahassāni datvā bhagavantaṃ samparivāretvā nisīdiṃsuyeva. Gadrabhopi himavantaṃ gantvā āḷavakassārocesi – ‘‘yagghe<a name="V1.0281"></a>, mārisa, jāneyyāsi vimāne te bhagavā nisinno’’ti. So gadrabhassa saññaṃ akāsi ‘‘tuṇhī hohi, gantvā kattabbaṃ karissāmī’’ti. Purisamānena kira lajjito ahosi, tasmā ‘‘mā koci parisamajjhe suṇeyyā’’ti evamakāsi.</p>
  1354. <p class="bodytext">Tadā sātāgirahemavatā bhagavantaṃ jetavaneyeva vanditvā ‘‘yakkhasamāgamaṃ gamissāmā’’ti saparivārā nānāyānehi <a name="P1.0321"></a> ākāsena gacchanti. Ākāse ca yakkhānaṃ sabbattha maggo natthi, ākāsaṭṭhāni vimānāni pariharitvā maggaṭṭhāneneva maggo hoti. Āḷavakassa pana vimānaṃ bhūmaṭṭhaṃ suguttaṃ pākāraparikkhittaṃ susaṃvihitadvāraaṭṭālakagopuraṃ upari kaṃsajālasañchannaṃ mañjūsasadisaṃ tiyojanaṃ ubbedhena, tassa upari maggo hoti. Te taṃ padesamāgamma gantuṃ nāsakkhiṃsu. Buddhānaṃ hi nisinnokāsassa uparibhāgena yāva bhavaggā koci gantuṃ na sakkoti. Te ‘‘kimida’’nti? Āvajjetvā bhagavantaṃ disvā ākāse khittaleḍḍu viya oruyha vanditvā dhammaṃ sutvā padakkhiṇaṃ katvā, ‘‘yakkhasamāgamaṃ gacchāma bhagavā’’ti tīṇi vatthūni pasaṃsantā yakkhasamāgamaṃ agamaṃsu. Āḷavako te disvā, ‘‘idha nisīdathā’’ti paṭikkamma okāsamadāsi. Te āḷavakassa nivedesuṃ – ‘‘lābhā te, āḷavaka, yassa te bhavane bhagavā viharati, gacchāvuso, bhagavantaṃ payirupāsassū’’ti. Evaṃ bhagavā bhavaneyeva vihāsi, na yasmiṃ nigrodhe <a name="M1.0294"></a> āḷavakassa bhavanaṃ, tassa mūleti. Tena vuttaṃ – ‘‘ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane’’ti.</p>
  1355. <p class="bodytext"><span class="bld">Atha kho āḷavako…pe… etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’</span>ti kasmā panāyaṃ etadavoca? Rosetukāmatāya. Tatrevaṃ ādito pabhuti sambandho veditabbo – ayaṃ hi yasmā assaddhassa saddhākathā dukkathā hoti dussīlādīnaṃ sīlādikathā viya, tasmā tesaṃ yakkhānaṃ santikā bhagavato pasaṃsaṃ sutvāyeva aggimhi pakkhittaloṇasakkharā viya abbhantare kopena taṭataṭāyamānahadayo hutvā ‘‘ko so bhagavā nāma, yo mama bhavanaṃ paviṭṭho’’ti āha. Te ahaṃsu – ‘‘na tvaṃ, āvuso, jānāsi bhagavantaṃ amhākaṃ satthāraṃ, yo tusitabhavane ṭhito pañcamahāvilokitaṃ viloketvā’’tiādinā nayena yāva dhammacakkapavattanā kathentā paṭisandhiādīsu dvattiṃsa pubbanimittāni vatvā, ‘‘imānipi tvaṃ, āvuso, acchariyāni nāddasā’’ti? Codesuṃ. So disvāpi kodhavasena ‘‘nāddasa’’nti āha. Āvuso āḷavaka, passeyyāsi vā tvaṃ, na vā, ko tayā attho passatā vā apassatā <a name="P1.0322"></a> vā? Kiṃ tvaṃ karissasi <a name="V1.0282"></a> amhākaṃ satthuno, yo tvaṃ taṃ upanidhāya calakkakudha-mahāusabhasamīpe tadahujātavacchako viya, tidhā pabhinnamattavāraṇasamīpe bhiṅkapotako viya, bhāsuravilambitakesarasobhitakkhandhassa migarañño samīpe jarasiṅgālo viya, diyaḍḍhayojanasatapavaḍḍhakāyasupaṇṇarājasamīpe chinnapakkhakākapotako viya khāyasi, gaccha yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohīti. Evaṃ vutte duṭṭho āḷavako uṭṭhahitvā manosilātale vāmapādena ṭhatvā – ‘‘passatha dāni tumhākaṃ vā satthā mahānubhāvo, ahaṃ vā’’ti dakkhiṇapādena saṭṭhiyojanamattaṃ kelāsapabbatakūṭaṃ akkami. Taṃ ayokūṭapahaṭo viya niddhantaayopiṇḍo papaṭikāyo muñci, so tatra ṭhatvā, ‘‘ahaṃ āḷavako’’ti ugghosesi. Sakalajambudīpaṃ saddo phari.</p>
  1356. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāro kira saddā</span> sakalajambudīpe sūyiṃsu – yañca puṇṇako yakkhasenāpati dhanañjayakorabyarājānaṃ jūtaṃ jinitvā apphoṭetvā ‘‘ahaṃ jini’’nti ugghosesi; yañca sakko devānamindo kassapabhagavato sāsane osakkante vissakammadevaputtaṃ sunakhaṃ karitvā – ‘‘ahaṃ pāpabhikkhū ca <a name="M1.0295"></a> pāpabhikkhuniyo ca upāsake ca upāsikāyo ca sabbeva ca adhammavādino khādāmī’’ti ugghosāpesi; yañca kusajātake pabhāvatihetu sattahi rājūhi nagare uparuddhe pabhāvatiṃ attanā saha hatthikkhandhe āropetvā nagarā nikkhamma – ‘‘ahaṃ sīhassaramahākusarājā’’ti mahāpuriso ugghosesi; yañca kelāsamuddhani ṭhatvā āḷavakoti. Tadā hi sakalajambudīpe dvāre ṭhatvā ugghositasadisaṃ ahosi. Tiyojanasahassavitthato ca himavāpi saṅkampi yakkhassānubhāvena.</p>
  1357. <p class="bodytext">So <span class="bld">vātamaṇḍalaṃ</span> samuṭṭhāpesi – ‘‘eteneva samaṇaṃ palāpessāmī’’ti<a name="P1.0323"></a>. Te puratthimādibhedā vātā samuṭṭhahitvā aḍḍhayojanayojanadviyojanatiyojanappamāṇāni pabbatakūṭāni padāletvā vanagaccharukkhādīni ummūlaṃ katvā, āḷavinagaraṃ pakkhantā jiṇṇahatthisālādīni cuṇṇentā chadaniṭṭhakā ākāse vidhamentā. Bhagavā ‘‘mā kassaci uparodho hotū’’ti adhiṭṭhāsi. Te vātā dasabalaṃ patvā cīvarakaṇṇamattampi cāletuṃ nāsakkhiṃsu. Tato <span class="bld">mahāvassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. ‘‘Udakena ajjhottharitvā samaṇaṃ māressāmī’’ti. Tassānubhāvena uparūpari satapaṭalasahassapaṭalādibhedā valāhakā uṭṭhahitvā pavassiṃsu. Vuṭṭhidhārāvegena pathavī chiddā ahosi. Vanarukkhādīnaṃ upari mahogho āgantvā dasabalassa cīvare ussāvabindumattampi temetuṃ nāsakkhi. Tato <span class="bld">pāsāṇavassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. Mahantāni mahantāni pabbatakūṭāni dhūmāyantāni <a name="V1.0283"></a> pajjalantāni ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbamālāguḷāni sampajjiṃsu. Tato <span class="bld">paharaṇavassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. Ekatodhārāubhatodhārāasisattikhurappādayo dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalaṃ patvā dibbapupphāni ahesuṃ. Tato <span class="bld">aṅgāravassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. Kiṃsuka vaṇṇā aṅgārā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā vikīrayiṃsu. Tato <span class="bld">kukkulavassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. Accuṇhā kukkulā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle candanacuṇṇaṃ hutvā nipatiṃsu. Tato <span class="bld">vālikavassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. Atisukhumavālikā dhūmāyantā pajjalantā ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbapupphāni hutvā nipatiṃsu. Tato <span class="bld">kalalavassaṃ</span> samuṭṭhāpesi. Taṃ kalalavassaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ ākāsenāgantvā dasabalassa pādamūle dibbagandhaṃ hutvā nipati. Tato <a name="M1.0296"></a> <span class="bld">andhakāraṃ</span> samuṭṭhāpesi ‘‘bhiṃsetvā samaṇaṃ palāpessāmī’’ti. Taṃ caturaṅgasamannāgataṃ andhakārasadisaṃ hutvā dasabalaṃ patvā sūriyappabhāvihatamiva andhakāraṃ antaradhāyi.</p>
  1358. <p class="bodytext">Evaṃ yakkho imāhi navahi vātavassapāsāṇapaharaṇaṅgārakukkulavālikakalalandhakāravuṭṭhīhi <a name="P1.0324"></a> bhagavantaṃ palāpetuṃ asakkonto nānāvidhapaharaṇahatthāya anekappakārarūpabhūtagaṇasamākulāya caturaṅginiyā senāya sayameva bhagavantaṃ abhigato. Te bhūtagaṇā anekappakāre vikāre katvā ‘‘gaṇhatha hanathā’’ti bhagavato upari āgacchantā viya honti. Apica kho niddhantalohapiṇḍaṃ viya makkhikā, bhagavantaṃ allīyituṃ asamatthāva ahesuṃ. Evaṃ santepi yathā bodhimaṇḍe māro āgatavelāyameva nivatto, tathā anivattetvā upaḍḍharattimattaṃ byākulamakaṃsu. Evaṃ upaḍḍharattimattaṃ anekappakāravibhiṃsanakadassanenapi bhagavantaṃ cāletuṃ asakkonto āḷavako cintesi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ kenaci ajeyyaṃ dussāvudhaṃ muñceyya’’nti.</p>
  1359. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāri kira āvudhāni</span> loke seṭṭhāni – sakkassa vajirāvudhaṃ, vessavaṇassa gadāvudhaṃ, yamassa nayanāvudhaṃ, āḷavakassa dussāvudhanti. Yadi hi sakko duṭṭho vajirāvudhaṃ sinerumatthake pahareyya, aṭṭhasaṭṭhisahassādhikayojanasatasahassaṃ vinivijjhitvā heṭṭhato gaccheyya. Vessavaṇena kujjhanakāle vissajjitaṃ gadāvudhaṃ bahūnaṃ yakkhasahassānaṃ sīsaṃ pātetvā puna hatthapāsaṃ āgantvā tiṭṭhati. Yamena duṭṭhena nayanāvudhena olokitamatte anekāni kumbhaṇḍasahassāni tattakapāle tilā viya pharantāni vinassanti. Āḷavako duṭṭho sace ākāse dussāvudhaṃ muñceyya, dvādasa vassāni devo na vasseyya. Sace pathaviyaṃ muñceyya. Sabbarukkhatiṇādīni sussitvā <a name="V1.0284"></a> dvādasavassantare na puna viruheyyuṃ. Sace samudde muñceyya, tattakapāle udakabindu viya sabbamudakaṃ susseyya. Sace sinerusadisepi pabbate muñceyya, khaṇḍākhaṇḍaṃ hutvā vikireyya. So evaṃ mahānubhāvaṃ dussāvudhaṃ uttarisāṭakaṃ muñcitvā aggahesi. Yebhuyyena dasasahassīlokadhātudevatā vegena sannipatiṃsu ‘‘ajja <a name="M1.0297"></a><a name="P1.0325"></a> bhagavā āḷavakaṃ damessati, tattha dhammaṃ sossāmā’’ti yuddhadassanakāmāpi devatā sannipatiṃsu. Evaṃ sakalampi ākāsaṃ devatāhi paripuṇṇamahosi.</p>
  1360. <p class="bodytext">Atha āḷavako bhagavato samīpe uparūpari vicaritvā vatthāvudhaṃ muñci. Taṃ asanivicakkaṃ viya ākāse bheravasaddaṃ karontaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ bhagavantaṃ patvā yakkhamānamaddanatthaṃ pādapuñchanacoḷaṃ hutvā pādamūle nipati. Āḷavako taṃ disvā chinnavisāṇo viya usabho uddhatadāṭho viya sappo nittejo nimmado nipatitamānaddhajo hutvā cintesi – ‘‘dussāvudhampi me samaṇaṃ nābhibhosi. Kiṃ nu kho kāraṇa’’nti? ‘‘Idaṃ kāraṇaṃ, mettāvihārayutto samaṇo, handa naṃ rosetvā mettāya viyojemī’’ti iminā sambandhenetaṃ vuttaṃ – atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā…pe… nikkhama samaṇāti. Tatthāyamadhippāyo – kasmā mayā ananuññāto mama bhavanaṃ pavisitvā gharasāmiko viya itthāgārassa majjhe nisinnosi? Ananuyuttametaṃ samaṇassa yadidaṃ adinnaparibhogo itthisaṃsaggo ca? Tasmā yadi tvaṃ samaṇadhamme ṭhito, nikkhama samaṇāti. Eke pana – ‘‘etāni aññāni ca pharusavacanāni vatvā evāyaṃ etadavocā’’ti bhaṇanti.</p>
  1361. <p class="bodytext">Atha bhagavā – ‘‘yasmā thaddho paṭithaddhabhāvena vinetuṃ na sakkā, so hi paṭithaddhabhāve kayiramāne, seyyathāpi caṇḍassa kukkurassa nāsāya pittaṃ bhindeyya, so bhiyyosomattāya caṇḍataro assa, evaṃ thaddhataro hoti, mudunā pana so sakkā vinetu’’nti ñatvā, <span class="bld">sādhāvuso</span>ti piyavacanena tassa vacanaṃ sampaṭicchitvā nikkhami. Tena vuttaṃ <span class="bld">sādhāvusoti bhagavā nikkhamī</span>ti.</p>
  1362. <p class="bodytext">Tato āḷavako – ‘‘subbaco vatāyaṃ samaṇo ekavacaneneva nikkhanto, evaṃ nāma nikkhametuṃ sukhaṃ samaṇaṃ akāraṇenevāhaṃ sakalarattiṃ yuddhena abbhuyyāsi’’nti muducitto hutvā puna cintesi – ‘‘idānipi na sakkā jānituṃ, kiṃ nu kho subbacatāya nikkhanto udāhu kodhano<a name="V1.0285"></a>. Handāhaṃ <a name="P1.0326"></a> vīmaṃsāmī’’ti. Tato <span class="bld">pavisa, samaṇā</span>ti āha. Atha subbacoti mudubhūtacittavavatthānakaraṇatthaṃ puna piyavacanaṃ vadanto <span class="bld">sādhāvuso</span>ti bhagavā <a name="M1.0298"></a> pāvisi. Āḷavako punappunaṃ tameva subbacabhāvaṃ vīmaṃsanto dutiyampi tatiyampi <span class="bld">nikkhama pavisā</span>ti āha. Bhagavāpi tathā akāsi. Yadi na kareyya, pakatiyāpi thaddhayakkhassa cittaṃ thaddhataraṃ hutvā dhammakathāya bhājanaṃ na bhaveyya. Tasmā yathā nāma mātā rodantaṃ puttakaṃ yaṃ so icchati, taṃ datvā vā katvā vā saññāpesi tathā bhagavā kilesarodanena rodantaṃ yakkhaṃ saññāpetuṃ yaṃ so bhaṇati, taṃ akāsi. Yathā ca dhātī thaññaṃ apivantaṃ dārakaṃ kiñci datvā upalāḷetvā pāyeti, tathā bhagavā yakkhaṃ lokuttaradhammakhīraṃ pāyetuṃ tassa patthitavacanakaraṇena upalāḷento evamakāsi. Yathā ca puriso lābumhi catumadhuraṃ pūretukāmo tassabbhantaraṃ sodheti, evaṃ bhagavā yakkhassa citte lokuttaracatumadhuraṃ pūretukāmo tassabbhantare kodhamalaṃ sodhetuṃ yāva tatiyaṃ nikkhamanapavisanaṃ akāsi.</p>
  1363. <p class="bodytext">Atha āḷavako ‘‘subbaco ayaṃ samaṇo ‘nikkhamā’ti vutto nikkhamati, ‘pavisā’ti vutto pavisati. Yaṃnūnāhaṃ imaṃ samaṇaṃ evameva sakalarattiṃ kilametvā pāde gahetvā pāragaṅgāya khipeyya’’nti? Pāpakaṃ cittaṃ uppādetvā catutthavāraṃ āha <span class="bld">nikkhama, samaṇā</span>ti. Taṃ ñatvā bhagavā <span class="bld">na khvāhaṃ ta</span>nti āha. Evaṃ vā vutte taduttarikaraṇīyaṃ pariyesamāno pañhaṃ pucchitabbaṃ maññissati. Taṃ dhammakathāya mukhaṃ bhavissatīti ñatvā, <span class="bld">na khvāhaṃ ta</span>nti āha. Tattha <span class="bld">na</span>-iti paṭikkhepe. <span class="bld">Kho</span>ti avadhāraṇe. <span class="bld">Aha</span>nti attanidassanaṃ. <span class="bld">Ta</span>nti hetuvacanaṃ. Tenevettha ‘‘yasmā tvaṃ evaṃ cintesi, tasmā ahaṃ, āvuso, neva nikkhamissāmi, yaṃ te karaṇīyaṃ, taṃ karohī’’ti evamattho daṭṭhabbo.</p>
  1364. <p class="bodytext">Tato āḷavako yasmā pubbepi ākāsena gamanavelāya – ‘‘kiṃ nu kho etaṃ suvaṇṇavimānaṃ, udāhu rajatamaṇivimānānaṃ aññataraṃ, handa naṃ passāmā’’ti evaṃ attano vimānaṃ āgate iddhimante tāpasaparibbājake pañhaṃ pucchitvā vissajjetuṃ <a name="P1.0327"></a> asakkonte cittakkhepādīhi viheṭheti, tasmā bhagavantampi tathā viheṭhessāmīti maññamāno <span class="bld">pañhaṃ ta</span>ntiādimāha.</p>
  1365. <p class="bodytext">Kuto panassa pañhāti<a name="M1.0299"></a>? Tassa kira mātāpitaro kassapaṃ bhagavantaṃ payirupāsitvā aṭṭha <a name="V1.0286"></a> pañhe saha vissajjanena uggahesuṃ. Te daharakāle āḷavakaṃ pariyāpuṇāpesuṃ; so kālaccayena vissajjanaṃ sammussi. Tato ‘‘ime pañhāpi mā vinassantū’’ti suvaṇṇapaṭṭhe jātihiṅgulakena lekhāpetvā vimāne nikkhipi. Evamete puṭṭhapañhā buddhavisayāva honti. Bhagavā taṃ sutvā yasmā buddhānaṃ pariccattalābhantarāyo vā jīvitantarāyo vā sabbaññutaññāṇabyāmappabhādipaṭighāto vā na sakkā kenaci kātuṃ, tasmā naṃ loke asādhāraṇaṃ buddhānubhāvaṃ dassento <span class="bld">na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke</span>tiādimāha.</p>
  1366. <p class="bodytext">Evaṃ bhagavā tassa bādhanacittaṃ paṭisedhetvā pañhāpucchane ussāhaṃ janento āha <span class="bld">apica tvaṃ, āvuso, puccha, yadākaṅkhasī</span>ti. Tassattho – puccha, yadi ākāṅkhasi, na me pañhāvissajjane bhāro atthi. Atha vā puccha, yaṃ ākaṅkhasi. Sabbaṃ te vissajjessāmīti sabbaññupavāraṇaṃ pavāresi asādhāraṇaṃ paccekabuddhaaggasāvakamahāsāvakehi. Evaṃ bhagavato sabbaññupavāraṇāya pavāritāya <span class="bld">atha kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi</span>.</p>
  1367. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kiṃ sūdha vitta</span>nti, kiṃ su idha vittaṃ. <span class="bld">Vitta</span>nti dhanaṃ. Taṃ hi pītisaṅkhātaṃ vittiṃ karoti, tasmā ‘‘vitta’’nti vuccati. <span class="bld">Suciṇṇa</span>nti sukataṃ. <span class="bld">Sukha</span>nti kāyikacetasikaṃ sātaṃ. <span class="bld">Āvahātī</span>ti āvahati āneti deti appeti. <span class="bld">Have</span>-iti daḷhatthe nipāto. <span class="bld">Sādutara</span>nti atisayena sādu. ‘‘Sādhutara’’ntipi pāṭho. <span class="bld">Rasāna</span>nti rasasaññitānaṃ dhammānaṃ. <span class="bld">Katha</span>nti kena pakārena. Kathaṃjīvino jīvitaṃ <span class="bld">kathaṃjīviṃjīvitaṃ</span>. Gāthābandhasukhatthaṃ pana sānunāsikaṃ <a name="P1.0328"></a> vuccati. Kathaṃjīviṃ jīvatanti vā pāṭho, tassa ‘‘jīvantānaṃ kathaṃjīvi’’nti attho. Evaṃ imāya gāthāya ‘‘kiṃ su idha loke purisassa vittaṃ seṭṭhaṃ? Kiṃ su suciṇṇaṃ sukhamāvahāti? Kiṃ rasānaṃ sādutaraṃ? Kathaṃjīviṃ jīvitaṃ seṭṭhamāhū’’ti? Ime cattāro pañhe pucchi.</p>
  1368. <p class="bodytext">Athassa bhagavā kassapadasabalena vissajjitanayeneva vissajjento imaṃ gāthamāha <span class="bld">saddhīdha vitta</span>nti. Tattha yathā hiraññasuvaṇṇādi vittaṃ upabhogasukhaṃ <a name="M1.0300"></a> āvahati, khuppipāsādidukkhaṃ paṭibāhati, dāliddiyaṃ vūpasameti, muttādiratanapaṭilābhahetu hoti, lokasantatiñca āvahati, evaṃ lokiyalokuttarā saddhāpi yathāsambhavaṃ lokiyalokuttaraṃ vipākaṃ sukhamāvahati, saddhādhurena paṭipannānaṃ jātijarādidukkhaṃ paṭibāhati, guṇadāliddiyaṃ vūpasameti, satisambojjhaṅgādiratanapaṭilābhahetu hoti.</p>
  1369. <p class="gatha1">‘‘Saddho <a name="V1.0287"></a> sīlena sampanno, yaso bhogasamappito;</p>
  1370. <p class="gathalast">Yaṃ yaṃ padesaṃ bhajati, tattha tattheva pūjito’’ti. (dha. pa. 303) –</p>
  1371. <p class="unindented">Vacanato lokasantatiñca āvahatīti katvā ‘‘vitta’’nti vuttaṃ. Yasmā pana tesaṃ saddhāvittaṃ anugāmikaṃ anaññasādhāraṇaṃ sabbasampattihetu, lokiyassa hiraññasuvaṇṇādivittassāpi nidānaṃ. Saddhoyeva hi dānādīni puññāni katvā vittaṃ adhigacchati, assaddhassa pana vittaṃ yāvadeva anatthāya hoti, tasmā seṭṭhanti vuttaṃ. <span class="bld">Purisassā</span>ti ukkaṭṭhaparicchedadesanā. Tasmā na kevalaṃ purisassa, itthiādīnampi saddhāvittameva seṭṭhanti veditabbaṃ.</p>
  1372. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammo</span>ti dasakusaladhammo, dānasīlabhāvanādhammo vā. <span class="bld">Suciṇṇo</span>ti sukato sucarito. <span class="bld">Sukhamāvahatī</span>ti soṇaseṭṭhiputtaraṭṭhapālādīnaṃ viya manussasukhaṃ, sakkādīnaṃ viya dibbasukhaṃ, pariyosāne mahāpadumādīnaṃ viya nibbānasukhañca āvahati.</p>
  1373. <p class="bodytext"><span class="bld">Sacca</span>nti ayaṃ saccasaddo anekesu atthesu dissati. Seyyathidaṃ – ‘‘saccaṃ bhaṇe na kujjheyyā <a name="P1.0329"></a>’’ tiādīsu (dha. pa. 224) vācāsacce. ‘‘Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā cā’’tiādīsu (jā. 2.21.433) viratisacce. ‘‘Kasmā nu saccāni vadanti nānā, pavādiyāse kusalā vadānā’’tiādīsu (su. ni. 891) diṭṭhisacce. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, brāhmaṇasaccānī’’tiādīsu (a. ni. 4.185) brāhmaṇasacce. ‘‘Ekaṃ hi saccaṃ na dutiyamatthī’’tiādīsu (su. ni. 890; mahāni. 119) paramatthasacce. ‘‘Catunnaṃ saccānaṃ kati kusalā’’tiādīsu (vibha. 216) ariyasacce. Idha pana paramatthasaccaṃ nibbānaṃ viratisaccañca abbhantaraṃ katvā <a name="M1.0301"></a> vācāsaccaṃ adhippetaṃ, yassānubhāvena udakādīni vase vattenti, jātijarāmaraṇapāraṃ taranti. Yathāha –</p>
  1374. <p class="gatha1">‘‘Saccena vācenudakamhi dhāvati,</p>
  1375. <p class="gatha2">Visampi saccena hananti paṇḍitā;</p>
  1376. <p class="gatha3">Saccena devo thanayaṃ pavassati,</p>
  1377. <p class="gathalast">Sace ṭhitā nibbutiṃ patthayanti.</p>
  1378. <p class="gatha1">‘‘Ye <a name="V1.0288"></a> kecime atthi rasā pathabyā,</p>
  1379. <p class="gatha2">Saccaṃ tesaṃ sādutaraṃ rasānaṃ;</p>
  1380. <p class="gatha3">Sacce ṭhitā samaṇabrāhmaṇā ca,</p>
  1381. <p class="gathalast">Taranti jātimaraṇassa pāra’’nti. (jā. 2.21.433);</p>
  1382. <p class="bodytext"><span class="bld">Sādutara</span>nti madhurataraṃ paṇītataraṃ. <span class="bld">Rasāna</span>nti ye ime ‘‘mūlaraso khandharaso’’tiādinā (dha. sa. 628-630) nayena sāyanīyadhammā, yecime ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ (mahāva. 300), arasarūpo bhavaṃ gotamo, ye te, brāhmaṇa, rūparasā saddarasā (pārā. 3; a. ni. 8.11), anāpatti rasarase (pāci. 605-611), ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso (cūḷava. 385; a. ni. 8.19), bhāgī vā bhagavā attharasassa dhammarasassā’’tiādinā (mahāni. 149) nayena rūpācārarasupavajjā avasesā byañjanādayo ‘‘dhammarasā’’ti vuccanti<a name="P1.0330"></a>. Tesaṃ rasānaṃ saccaṃ have sādutaraṃ saccameva sādutaraṃ. Sādhutaraṃ vā, seṭṭhataraṃ, uttamataraṃ. Mūlarasādayo hi sarīramupabrūhenti, saṃkilesikañca sukhamāvahanti. Saccarase viratisaccavācāsaccarasā samathavipassanādīhi cittaṃ upabrūheti, asaṃkilesikañca sukhamāvahati. Vimuttiraso paramatthasaccarasaparibhāvitattā sādu, attharasadhammarasā ca tadadhigamūpāyabhūtaṃ atthañca dhammañca nissāya pavattitoti.</p>
  1383. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññājīviṃjīvita</span>nti ettha pana yvāyaṃ andhekacakkhudvicakkhukesu dvicakkhupuggalo gahaṭṭho vā kammantānuṭṭhāna-saraṇagamanadāna-saṃvibhāga-sīlasamādānuposathakammādi gahaṭṭhapaṭipadaṃ, pabbajito vā avippaṭisārakarasīlasaṅkhātaṃ taduttaricittavisuddhiādibhedampi pabbajitapaṭipadaṃ paññāya ārādhetvā jīvati, tassa <a name="M1.0302"></a> paññāya jīvino jīvitaṃ, taṃ vā paññājīvitaṃ seṭṭhamāhūti evamattho daṭṭhabbo.</p>
  1384. <p class="bodytext">Evaṃ bhagavatā vissajjite cattāropi pañhe sutvā attamano yakkho avasesepi cattāro pañhe pucchanto <span class="bld">kathaṃsu tarati ogha</span>nti gāthamāha. Athassa bhagavā purimanayeneva vissajjento <span class="bld">saddhāya taratī</span>ti gāthamāha. Tattha kiñcāpi yo catubbidhamoghaṃ tarati, so saṃsāraṇṇavampi tarati, vaṭṭadukkhampi acceti, kilesamalāpi parisujjhati, evaṃ santepi pana yasmā assaddho oghataraṇaṃ asaddahanto na pakkhandati, pañcasu kāmaguṇesu cittavossaggena pamatto <a name="V1.0289"></a> tattheva visattattā saṃsāraṇṇavaṃ na tarati, kusīto dukkhaṃ viharati vokiṇṇo akusalehi dhammehi, appañño suddhimaggaṃ ajānanto na parisujjhati, tasmā tappaṭipakkhaṃ dassentena bhagavatā ayaṃ gāthā vuttā.</p>
  1385. <p class="bodytext">Evaṃ vuttāya cetāya yasmā sotāpattiyaṅgapadaṭṭhānaṃ saddhindriyaṃ, tasmā <span class="bld">saddhāya tarati ogha</span>nti iminā padena diṭṭhoghataraṇaṃ sotāpattimaggaṃ sotāpannañca pakāseti. Yasmā pana sotāpanno kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sātaccakiriyasaṅkhatena appamādena samannāgato dutiyamaggaṃ ārādhetvā ṭhapetvā sakidevimaṃ <a name="P1.0331"></a> lokaṃ āgamanamaggaṃ avasesaṃ sotāpattimaggena atiṇṇaṃ bhavoghavatthuṃ saṃsāraṇṇavaṃ tarati, tasmā <span class="bld">appamādena aṇṇava</span>nti iminā padena bhavoghataraṇaṃ sakadāgāmimaggaṃ sakadāgāmiñca pakāseti. Yasmā ca sakadāgāmī vīriyena tatiyamaggaṃ ārādhetvā sakadāgāmimaggena anatītaṃ kāmoghavatthuṃ kāmoghasaññitañca kāmadukkhamacceti, tasmā <span class="bld">vīriyena dukkhamaccetī</span>ti iminā padena kāmoghataraṇaṃ anāgāmimaggaṃ anāgāmiñca pakāseti. Yasmā pana anāgāmī vigatakāmasaññāya parisuddhāya paññāya ekantaparisuddhaṃ catutthamaggapaññaṃ ārādhetvā anāgāmimaggena appahīnaṃ avijjāsaṅkhātaṃ paramamalaṃ pajahati, tasmā <span class="bld">paññāya parisujjhatī</span>ti, iminā padena avijjoghataraṇaṃ arahattamaggañca arahattañca pakāseti. Imāya ca arahattanikūṭena kathitāya gāthāya pariyosāne yakkho sotāpattiphale patiṭṭhāsi.</p>
  1386. <p class="bodytext">Idāni <a name="M1.0303"></a> tameva ‘‘paññāya parisujjhatī’’ti ettha vuttaṃ paññāpadaṃ gahetvā attano paṭibhānena lokiyalokuttaramissakaṃ pañhaṃ pucchanto <span class="bld">kathaṃsu labhate pañña</span>nti imaṃ chappadaṃ gāthamāha. Tattha <span class="bld">kathaṃsū</span>ti sabbattheva atthayuttipucchā honti. Ayaṃ hi paññādiatthaṃ ñatvā tassa yuttiṃ pucchati – ‘‘kathaṃ, kāya yuttiyā, kena kāraṇena paññaṃ labhatī’’ti? Esa nayo dhanādīsu.</p>
  1387. <p class="bodytext">Athassa bhagavā catūhi kāraṇehi paññālābhaṃ dassento <span class="bld">saddahāno</span>tiādimāha. Tassattho – yena pubbabhāge kāyasucaritādibhedena aparabhāge ca sattatiṃsabodhipakkhiyabhedena dhammena arahanto buddhapaccekabuddhasāvakā nibbānaṃ pattā, taṃ saddahāno arahataṃ dhammaṃ nibbānapattiyā lokiyalokuttarapaññaṃ labhati, tañca kho na saddhāmattakeneva. Yasmā pana saddhājāto upasaṅkamati<a name="V1.0290"></a>, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto sotaṃ odahati, ohitasoto dhammaṃ suṇāti, tasmā upasaṅkamanato pabhuti yāva dhammassavanena sussūsaṃ labhati. Kiṃ vuttaṃ hoti – taṃ dhammaṃ saddahitvāpi ācariyupajjhāye kālena upasaṅkamitvā <a name="P1.0332"></a> vattakaraṇena payirupāsitvā yadā payirupāsanāya ārādhitacittā kiñci vattukāmā honti. Atha adhigatāya sotukāmatāya sotaṃ odahitvā suṇanto labhatīti. Evaṃ sussūsampi ca satiavippavāsena appamatto subhāsitadubbhāsitaññutāya vicakkhaṇo eva labhati, na itaro. Tenāha ‘‘appamatto vicakkhaṇo’’ti.</p>
  1388. <p class="bodytext">Evaṃ yasmā saddhāya paññalābhasaṃvattanikaṃ paṭipadaṃ paṭipajjati, sussūsāya sakkaccaṃ paññādhigamūpāyaṃ suṇāti, appamādena gahitaṃ na pamussati. Vicakkhaṇatāya anūnādhikaṃ aviparītañca gahetvā vitthārikaṃ karoti. Sussūsāya vā ohitasoto paññāpaṭilābhahetuṃ dhammaṃ suṇāti, appamādena sutadhammaṃ dhāreti, vicakkhaṇatāya dhatānaṃ dhammānaṃ atthamupaparikkhati, athānupubbena paramatthasaccaṃ sacchikaroti, tasmāssa bhagavā ‘‘kathaṃsu labhate pañña’’nti puṭṭho imāni cattāri kāraṇāni dassento imaṃ gāthamāha.</p>
  1389. <p class="bodytext">Idāni <a name="M1.0304"></a> tato pare tayo pañhe vissajjento <span class="bld">patirūpakārī</span>ti imaṃ gāthamāha. Tattha desakālādīni ahāpetvā lokiyassa lokuttarassa vā dhanassa patirūpaṃ adhigamūpāyaṃ karotīti <span class="bld">patirūpakārī. Dhuravā</span>ti cetasikavīriyavasena anikkhittadhuro. <span class="bld">Uṭṭhātā</span>ti, ‘‘yo ca sītañca uṇhañca, tiṇā bhiyyo na maññatī’’tiādinā (theragā. 232) nayena kāyikavīrīyavasena uṭṭhānasampanno asithilaparakkamo. <span class="bld">Vindate dhana</span>nti ekamūsikāya nacirasseva catusatasahassasaṅkhaṃ cūḷantevāsī viya lokiyadhanañca, mahallakamahātissatthero viya lokuttaradhanañca labhati. So ‘‘tīhiyeva iriyāpathehi viharissāmī’’ti vattaṃ katvā thinamiddhāgamanavelāya palālacumbaṭakaṃ temetvā sīse katvā galappamāṇaṃ udakaṃ pavisitvā thinamiddhaṃ paṭibāhanto dasahi vassehi arahattaṃ <a name="P1.0333"></a> pāpuṇi. <span class="bld">Saccenā</span>ti vacīsaccenāpi ‘‘saccavādī bhūtavādī’’ti, paramatthasaccenāpi ‘‘buddho paccekabuddho ariyasāvako’’ti evaṃ kittiṃ pappoti. <span class="bld">Dada</span>nti yaṃkiñci icchitapatthitaṃ dadanto mittāni ganthati, sampādeti karotīti attho. Duddadaṃ vā dadaṃ taṃ ganthati. Dānamukhena vā cattāripi saṅgahavatthūni gahitānīti veditabbāni, tehi mittāni karotīti vuttaṃ hoti.</p>
  1390. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V1.0291"></a> gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇena lokiyalokuttaramissakena nayena cattāro pañhe vissajjetvā idāni ‘‘kathaṃ pecca na socatī’’ti imaṃ pañcamaṃ pañhaṃ gahaṭṭhavasena vissajjento <span class="bld">yassete</span>tiādīmāha. Tassattho – yassa ‘‘saddahāno arahata’’nti ettha vuttāya sabbakalyāṇadhammuppādikāya saddhāya samannāgatattā <span class="bld">saddhassa, gharamesino</span>ti gharāvāsaṃ pañca vā kāmaguṇe esantassa gavesantassa kāmabhogino gahaṭṭhassa ‘‘saccena kittiṃ pappotī’’ti ettha vuttappakāraṃ <span class="bld">saccaṃ</span>. ‘‘Sussūsaṃ labhate pañña’’nti ettha sussūsapaññānāmena vuttova <span class="bld">damo</span>. ‘‘Dhuravā uṭṭhātā’’ti ettha dhuranāmena uṭṭhānanāmena ca vuttā <span class="bld">dhiti</span>. ‘‘Dadaṃ mittāni ganthatī’’ti ettha vuttappakāro <span class="bld">cāgo</span> cāti ete caturo dhammā santi. <span class="bld">Sa ve pecca na socatī</span>ti idhalokā paralokaṃ gantvā sa ve na socatīti.</p>
  1391. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M1.0305"></a> bhagavā pañcamampi pañhaṃ vissajjetvā taṃ yakkhaṃ codento <span class="bld">iṅgha aññepī</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">iṅghā</span>ti codanatthe nipāto. <span class="bld">Aññepī</span>ti aññepi dhamme puthū samaṇabrāhmaṇe pucchassu. Aññepi vā pūraṇādayo sabbaññupaṭiññe puthū samaṇabrāhmaṇe pucchassu. Yadi amhehi ‘‘saccena kittiṃ pappotī’’ti ettha vuttappakārā saccā bhiyyo kittippattikāraṇaṃ vā, ‘‘sussūsaṃ labhate pañña’’nti ettha sussūsāti paññāpadesena vuttā dammā bhiyyo <a name="P1.0334"></a> lokiyalokuttarapaññāpaṭilābhakāraṇaṃ vā, ‘‘dadaṃ mittāni ganthatī’’ti ettha vuttappakārā cāgā bhiyyo mittaganthanakāraṇaṃ vā, ‘‘dhuravā uṭṭhātā’’ti ettha taṃ taṃ atthavasaṃ paṭicca dhuranāmena uṭṭhānanāmena ca vuttāya mahābhārasahanatthena ussoḷhibhāvappattāya vīriyasaṅkhātāya khantyā bhiyyo lokiyalokuttaradhanavindanakāraṇaṃ vā, ‘‘saccaṃ dammo dhiti cāgo’’ti evaṃ vuttehi imeheva catūhi dhammehi bhiyyo asmā lokā paraṃ lokaṃ pecca asocanakāraṇaṃ vā idha vijjatīti ayamettha saddhiṃ saṅkhepayojanāya atthavaṇṇanā. Vitthārato pana ekamekaṃ padaṃ atthuddhārapaduddhārapadavaṇṇanānayehi vibhajitvā veditabbā.</p>
  1392. <p class="bodytext">Evaṃ vutte yakkho yena saṃsayena aññe puccheyya, tassa pahīnattā <span class="bld">kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe</span>ti vatvā yepissa apucchanakāraṇaṃ na jānanti, tepi jānāpento <span class="bld">yohaṃ ajjapajānāmi, yo attho samparāyiko</span>ti āha. Tattha <span class="bld">ajjā</span>ti ajjādiṃ katvāti adhippāyo. <span class="bld">Pajānāmī</span>ti yathāvuttena pakārena jānāmi. <span class="bld">Yo attho</span>ti ettāvatā ‘‘sussūsaṃ labhate pañña’’ntiādinā nayena vuttaṃ diṭṭhadhammikaṃ dasseti. <span class="bld">Samparāyiko</span>ti iminā ‘‘yassete caturo <a name="V1.0292"></a> dhammā’’ti vuttaṃ pecca sokābhāvakāraṇaṃ samparāyikaṃ. <span class="bld">Attho</span>ti ca kāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Ayaṃ hi atthasaddo ‘‘sātthaṃ sabyañjana’’nti evamādīsu (pārā. 1; dī. ni. 1.255) pāṭhatthe vattati. ‘‘Attho me, gahapati, hiraññasuvaṇṇenā’’tiādīsu (dī. ni. 2.250; ma. ni. 3.258) vicakkhaṇe. ‘‘Hoti sīlavataṃ attho’’tiādīsu (jā. 1.1.11) vuḍḍhimhi. ‘‘Bahujano bhajate atthahetū’’tiādīsu dhane. ‘‘Ubhinnamatthaṃ caratī’’tiādīsu (jā. 1.7.66; saṃ. ni. 1.250; theragā. 443) hite<a name="M1.0306"></a>. ‘‘Atthe jāte ca paṇḍita’’ntiādīsu (jā. 1.1.92) kāraṇe. Idha pana kāraṇe. Tasmā yaṃ paññādilābhādīnaṃ kāraṇaṃ diṭṭhadhammikaṃ, yañca pecca sokābhāvassa kāraṇaṃ samparāyikaṃ, taṃ yohaṃ ajja bhagavatā vuttanayena <a name="P1.0335"></a> sāmaṃyeva pajānāmi, so kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ puthū samaṇabrāhmaṇeti evamettha saṅkhepato attho veditabbo.</p>
  1393. <p class="bodytext">Evaṃ yakkho ‘‘pajānāmi yo attho samparāyiko’’ti vatvā tassa ñāṇassa bhagavaṃmūlakattaṃ dassento <span class="bld">atthāya vata me buddho</span>ti āha. Tattha <span class="bld">atthāyā</span>ti hitāya vuḍḍhiyā ca. <span class="bld">Yattha dinnaṃ mahapphala</span>nti ‘‘yassete caturo dhammā’’ti ettha vuttacāgena yattha dinnaṃ mahapphalaṃ, taṃ aggadakkhiṇeyyaṃ buddhaṃ pajānāmīti attho. Keci pana ‘‘saṅghaṃ sandhāya evamāhā’’ti bhaṇanti.</p>
  1394. <p class="bodytext">Evaṃ imāya gāthāya attano hitādhigamaṃ dassetvā idāni sahitapaṭipattiṃ dīpento <span class="bld">so ahaṃ vicarissāmī</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">gāmā gāma</span>nti devagāmā devagāmaṃ. <span class="bld">Purā pura</span>nti devanagarato devanagaraṃ. <span class="bld">Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata</span>nti ‘‘sammāsambuddho vata bhagavā, svākkhāto vata bhagavato dhammo’’tiādinā nayena buddhasubodhitañca dhammasudhammatañca ca-saddena ‘‘suppaṭipanno vata bhagavato sāvakasaṅgho’’tiādinā saṅghasuppaṭipattiñca abhitthavitvā namassamāno dhammaghosako hutvā vicarissāmīti vuttaṃ hoti.</p>
  1395. <p class="bodytext">Evamimāya gāthāya pariyosānañca rattivibhāvanañca sādhukārasadduṭṭhānañca āḷavakakumārassa yakkhabhavanaṃ ānayanañca ekakkhaṇeyeva ahosi. Rājapurisā sādhukārasaddaṃ sutvā – ‘‘evarūpo sādhukārasaddo ṭhapetvā buddhe na aññesaṃ abbhuggacchati, āgato nu kho bhagavā’’ti āvajjentā bhagavato sarīrappabhaṃ disvā pubbe viya bahi aṭṭhatvā nibbisaṅkā antoyeva pavisitvā addasaṃsu bhagavantaṃ yakkhassa bhavane nisinnaṃ, yakkhañca añjaliṃ paggahetvā <a name="V1.0293"></a> ṭhitaṃ. Disvāna yakkhaṃ āhaṃsu – ‘‘ayaṃ te, mahāyakkha, rājakumāro balikammāya ānīto, handa naṃ khāda vā bhuñja vā, yathāpaccayaṃ vā karohī’’ti. So sotāpannattā lajjito visesena <a name="M1.0307"></a> ca bhagavato purato evaṃ vuccamāno atha taṃ kumāraṃ ubhohi hatthehi paṭiggahetvā bhagavato <a name="P1.0336"></a> upanāmesi ‘‘ayaṃ, bhante, kumāro mayhaṃ pesito, imāhaṃ bhagavato dammi, hitānukampakā buddhā, paṭiggaṇhātu, bhante, bhagavā imaṃ dārakaṃ imassa hitatthāya sukhatthāyā’’ti imañca gāthamāha –</p>
  1396. <p class="gatha1">‘‘Imaṃ kumāraṃ satapuññalakkhaṇaṃ,</p>
  1397. <p class="gatha2">Sabbaṅgupetaṃ paripuṇṇabyañjanaṃ;</p>
  1398. <p class="gatha3">Udaggacitto sumano dadāmi te,</p>
  1399. <p class="gathalast">Paṭiggaha lokahitāya cakkhumā’’ti.</p>
  1400. <p class="bodytext">Paṭiggahesi bhagavā kumāraṃ. Paṭiggaṇhanto ca yakkhassa ca kumārassa ca maṅgalakaraṇatthaṃ pādūnagāthaṃ abhāsi. Taṃ yakkho kumāraṃ saraṇaṃ gamento tikkhattuṃ catutthapādena pūresi. Seyyathidaṃ –</p>
  1401. <p class="gatha1">‘‘Dīghāyuko hotu ayaṃ kumāro,</p>
  1402. <p class="gatha2">Tuvañca yakkha sukhito bhavāhi;</p>
  1403. <p class="gatha3">Abyādhitā lokahitāya tiṭṭhatha,</p>
  1404. <p class="gatha2">Ayaṃ kumāro saraṇamupeti buddhaṃ;</p>
  1405. <p class="gatha3">Ayaṃ kumāro saraṇamupeti dhammaṃ;</p>
  1406. <p class="gathalast">Ayaṃ kumāro saraṇamupeti saṅgha’’nti.</p>
  1407. <p class="bodytext">Atha bhagavā kumāraṃ rājapurisānaṃ adāsi – ‘‘imaṃ vaḍḍhetvā puna mameva dethā’’ti. Evaṃ so kumāro rājapurisānaṃ hatthato yakkhassa hatthaṃ, yakkhassa hatthato bhagavato hatthaṃ, bhagavato hatthato puna rājapurisānaṃ hatthaṃ gatattā nāmato ‘‘hatthako āḷavako’’ti jāto. Taṃ ādāya paṭinivatte rājapurise disvā kassakavanakammikādayo ‘‘kiṃ yakkho kumāraṃ atidaharattā na icchī’’ti? Bhītā pucchiṃsu. Rājapurisā ‘‘mā bhāyatha. Khemaṃ kataṃ bhagavatā’’ti sabbamārocesuṃ<a name="V1.0294"></a>. Tato ‘‘sādhu sādhū’’ti sakalaṃ āḷavinagaraṃ ekakolāhalena yakkhābhimukhaṃ ahosi. Yakkhopi bhagavato bhikkhācārakāle anuppatte pattacīvaraṃ gahetvā upaḍḍhamaggaṃ anugantvā nivatti.</p>
  1408. <p class="bodytext">Atha bhagavā nagare piṇḍāya caritvā katabhattakicco nagaradvāre aññatarasmiṃ vivitte rukkhamūle paññattabuddhāsane nisīdi. Tato mahājanakāyena saddhiṃ rājā ca nāgarā ca ekato sampiṇḍitvā bhagavantaṃ upasaṅkamma <a name="M1.0308"></a> vanditvā parivāretvā <a name="P1.0337"></a> nisinnā – ‘‘kathaṃ, bhante, evaṃ dāruṇaṃ yakkhaṃ damayitthā’’ti pucchiṃsu. Tesaṃ bhagavā yuddhamādiṃ katvā ‘‘evaṃ navavidhaṃ vassaṃ vassetvā evaṃ vibhiṃsanakaṃ akāsi, evaṃ pañhaṃ pucchi. Tassāhaṃ evaṃ vissajjesi’’nti tamevāḷavakasuttaṃ kathesi. Kathāpariyosāne caturāsītipāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahosi. Tato rājā ceva nāgarā ca vessavaṇamahārājassa bhavanasamīpe yakkhassa bhavanaṃ katvā pupphagandhādisakkārupetaṃ niccabaliṃ pavattesuṃ. Tañca kumāraṃ viññutaṃ pattaṃ ‘‘tvaṃ bhagavantaṃ nissāya jīvitaṃ labhi, gaccha bhagavantaṃyeva payirupāsassu bhikkhusaṅghañcā’’ti vissajjesuṃ. So bhagavantañca bhikkhusaṅghañca payirupāsamāno nacirasseva anāgāmiphale patiṭṭhāya sabbaṃ buddhavacanaṃ uggahetvā pañcasataupāsakaparivāro ahosi. Bhagavā ca naṃ etadagge niddisi – ‘‘etadaggaṃ, bhikkhave, mama sāvakānaṃ upāsakānaṃ catūhi saṅgahavatthūhi parisaṃ saṅgaṇhantānaṃ yadidaṃ hatthako āḷavako’’ti (a. ni. 1.251). Dvādasamaṃ.</p>
  1409. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā</p>
  1410. <p class="bodytext">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1411. <p class="centered">Yakkhasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1412. <a name="sn1_11"></a>
  1413. <p class="chapter">11. Sakkasaṃyuttaṃ</p>
  1414. <p class="title">1. Paṭhamavaggo</p>
  1415. <p class="subhead">1. Suvīrasuttavaṇṇanā</p>
  1416. <p class="bodytext"><a name="para247"></a><a name="para247_sn1"></a><span class="paranum">247</span>. Sakkasaṃyuttassa <a name="V1.0295"></a><a name="P1.0338"></a><a name="M1.0309"></a> paṭhame <span class="bld">abhiyaṃsū</span>ti kadā abhiyaṃsu? Yadā balavanto ahesuṃ, tadā. Tatrāyaṃ anupubbikathā – sakko kira magadharaṭṭhe macalagāmake magho nāma māṇavo hutvā tettiṃsa purise gahetvā kalyāṇakammaṃ karonto satta vatapadāni pūretvā tattha kālaṅkato devaloke nibbatti. Taṃ balavakammānubhāvena saparisaṃ sesadevatā dasahi ṭhānehi adhigaṇhantaṃ disvā ‘‘āgantukadevaputtā āgatā’’ti nevāsikā gandhapānaṃ sajjayiṃsu. Sakko sakaparisāya saññaṃ adāsi – ‘‘mārisā mā gandhapānaṃ pivittha, pivanākāramattameva dassethā’’ti. Te tattha akaṃsu. Nevāsikadevatā suvaṇṇasarakehi upanītaṃ gandhapānaṃ yāvadatthaṃ pivitvā mattā tattha tattha suvaṇṇapathaviyaṃ patitvā sayiṃsu. Sakko ‘‘gaṇhatha puttahatāya putte’’ti te pādesu gahetvā sinerupāde khipāpesi. Sakkassa puññatejena tadanuvattakāpi sabbe tattheva patiṃsu. Te sineruvemajjhakāle saññaṃ labhitvā, ‘‘tātā na suraṃ pivimha, na suraṃ pivimhā’’ti āhaṃsu. Tato paṭṭhāya asurā nāma jātā. Atha nesaṃ kammapaccayautusamuṭṭhānaṃ sinerussa heṭṭhimatale dasayojanasahassaṃ asurabhavanaṃ nibbatti. Sakko tesaṃ nivattetvā <a name="P1.0339"></a> anāgamanatthāya ārakkhaṃ ṭhapesi, yaṃ sandhāya vuttaṃ –</p>
  1417. <p class="gatha1">‘‘Antarā dvinnaṃ ayujjhapurānaṃ,</p>
  1418. <p class="gatha2">Pañcavidhā ṭhapitā abhirakkhā;</p>
  1419. <p class="gatha3">Udakaṃ karoṭi-payassa ca hārī,</p>
  1420. <p class="gathalast">Madanayutā caturo ca mahatthā’’ti.</p>
  1421. <p class="bodytext">Dve <a name="V1.0296"></a><a name="M1.0310"></a> nagarāni hi yuddhena gahetuṃ asakkuṇeyyatāya ayujjhapurāni nāma jātāni devanagarañca asuranagarañca. Yadā hi asurā balavanto honti, atha devehi palāyitvā devanagaraṃ pavisitvā dvāre pidahite asurānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Yadā devā balavanto honti, athāsurehi palāyitvā asuranagarassa dvāre pidahite sakkānaṃ satasahassampi kiñci kātuṃ na sakkoti. Iti imāni dve nagarāni ayujjhapurāni nāma. Nesaṃ antarā etesu udakādīsu pañcasu ṭhānesu sakkena ārakkhā ṭhapitā. Tattha <span class="bld">udaka</span>saddena nāgā gahitā. Te hi udake balavanto honti. Tasmā sinerussa paṭhamālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Karoṭi</span>saddena supaṇṇā gahitā. Tesaṃ kira karoṭi nāma pānabhojanaṃ, tena taṃ nāmaṃ labhiṃsu. Dutiyālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Payassahārī</span>saddena kumbhaṇḍā gahitā. Dānavarakkhasā kira te. Tatiyālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Madanayuta</span>saddena yakkhā gahitā. Visamacārino kirate yujjhasoṇḍā. Catutthālinde tesaṃ ārakkhā. <span class="bld">Caturo ca mahantā</span>ti cattāro mahārājāno vuttā. Pañcamālinde tesaṃ ārakkhā. Tasmā yadi asurā kupitāvilacittā devapuraṃ upayanti yuddhesū, yaṃ girino paṭhamaṃ paribhaṇḍaṃ, taṃ uragā paṭibāhanti evaṃ sesesu sesā.</p>
  1422. <p class="bodytext">Te pana asurā āyuvaṇṇarasaissariyasampattīhi tāvatiṃsasadisāva. Tasmā antarā attānaṃ ajānitvā pāṭaliyā pupphitāya, ‘‘na idaṃ devanagaraṃ, tattha pāricchattako pupphati, idha pana cittapāṭalī, jarasakkenāmhākaṃ <a name="P1.0340"></a> suraṃ pāyetvā vañcitā, devanagarañca no gahitaṃ, gacchāma tena saddhiṃ yujjhissāmā’’ti hatthiassarathe āruyha suvaṇṇarajatamaṇiphalakāni gahetvā, yuddhasajjā hutvā, asurabheriyo vādentā mahāsamudde udakaṃ dvidhā bhetvā uṭṭhahanti. Te deve vuṭṭhe vammikamakkhikā vammikaṃ viya sineruṃ abhiruhitu ārabhanti. Atha nesaṃ paṭhamaṃ nāgehi saddhiṃ yuddhaṃ hoti. Tasmiṃ kho pana yuddhe na kassaci chavi vā cammaṃ vā chijjati, na lohitaṃ uppajjati, kevalaṃ kumārakānaṃ dārumeṇḍakayuddhaṃ viya aññamaññaṃ santāsanamattameva <a name="M1.0311"></a> hoti. Koṭisatāpi koṭisahassāpi nāgā tehi saddhiṃ yujjhitvā te asurapuraṃyeva pavesetvā nivattanti.</p>
  1423. <p class="bodytext">Yadā pana asurā balavanto honti, atha nāgā osakkitvā dutiye ālinde supaṇṇehi saddhiṃ ekatova hutvā yujjhanti. Esa nayo supaṇṇādīsūpi. Yadā pana tāni pañcapi <a name="V1.0297"></a> ṭhānāni asurā maddanti, tadā ekato sampiṇḍitānipi pañca balāni osakkanti. Atha cattāro mahārājāno gantvā sakkassa taṃ pavattiṃ ārocenti. Sakko tesaṃ vacanaṃ sutvā diyaḍḍhayojanasatikaṃ vejayantarathaṃ āruyha sayaṃ vā nikkhamati, ekaṃ vā puttaṃ peseti. Imasmiṃ pana kāle puttaṃ pesetukāmo, <span class="bld">tāta suvīrā</span>tiādimāha.</p>
  1424. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ bhaddantavāti kho</span>ti evaṃ hotu bhaddaṃ tava iti kho. <span class="bld">Pamādaṃ āpādesī</span>ti pamādaṃ akāsi. Accharāsaṅghaparivuto saṭṭhiyojanaṃ vitthārena suvaṇṇamahāvīthiṃ otaritvā nakkhattaṃ kīḷanto nandanavanādīsu vicaratīti attho.</p>
  1425. <p class="bodytext"><span class="bld">Anuṭṭhaha</span>nti anuṭṭhahanto. <span class="bld">Avāyāma</span>nti avāyamanto. <span class="bld">Alasvassā</span>ti alaso assa. <span class="bld">Na ca kiccāni kāraye</span>ti kiñci kiccaṃ nāma na kareyya. <span class="bld">Sabbakāmasamiddhassā</span>ti sabbakāmehi samiddho assa. <span class="bld">Taṃ me, sakka, varaṃ disā</span>ti, sakka devaseṭṭha, taṃ me varaṃ uttamaṃ ṭhānaṃ okāsaṃ disaṃ ācikkha kathehīti vadati. <span class="bld">Nibbānassa hi so maggo</span>ti kammaṃ akatvā jīvitaṭṭhānaṃ nāma nibbānassa maggo. Paṭhamaṃ.</p>
  1426. <p class="subhead">2. Susīmasuttavaṇṇanā</p>
  1427. <p class="bodytext"><a name="para248"></a><a name="para248_sn1"></a><span class="paranum">248</span>. Dutiye <a name="P1.0341"></a> <span class="bld">susīma</span>nti attano puttasahassassa antare evaṃnāmakaṃ ekaṃ puttameva. Dutiyaṃ.</p>
  1428. <p class="subhead">3. Dhajaggasuttavaṇṇanā</p>
  1429. <p class="bodytext"><a name="para249"></a><a name="para249_sn1"></a><span class="paranum">249</span>. Tatiye <span class="bld">samupabyūḷho</span>ti sampiṇḍito rāsibhūto. <span class="bld">Dhajaggaṃ</span> <span class="bld">ullokeyyathā</span>ti sakkassa kira diyaḍḍhayojanasatāyāmo ratho<a name="M1.0312"></a>. Tassa hi pacchimanto paṇṇāsayojano, majjhe rathapañjaro paṇṇāsayojano, rathasandhito yāva rathasīsā paṇṇāsayojanāni. Tadeva pamāṇaṃ diguṇaṃ katvā tiyojanasatāyāmotipi vadantiyeva. Tasmiṃ yojanikapallaṅko atthato, tiyojanikaṃ setacchattaṃ matthake ṭhapitaṃ, ekasmiṃyeva yuge sahassaājaññā yuttā, sesālaṅkārassa pamāṇaṃ natthi. Dhajo panassa aḍḍhatiyāni yojanasatāni uggato, yassa vātāhatassa pañcaṅgikatūriyasseva <a name="V1.0298"></a> saddo niccharati, taṃ ullokeyyāthāti vadati. Kasmā? Taṃ passantānañhi rājā no āgantvā parisapariyante nikhātathambho viya ṭhito, kassa mayaṃ bhāyāmāti bhayaṃ na hoti. <span class="bld">Pajāpatissā</span>ti so kira sakkena samānavaṇṇo samānāyuko dutiyaṃ āsanaṃ labhati. Tathā <span class="bld">varuṇo īsāno</span> ca. Varuṇo pana tatiyaṃ āsanaṃ labhati, īsāno catutthaṃ. <span class="bld">Palāyī</span>ti asurehi parājito tasmiṃ rathe ṭhito appamattakampi rajadhajaṃ disvā palāyanadhammo.</p>
  1430. <p class="bodytext"><span class="bld">Itipi so bhagavā</span>tiādīni visuddhimagge vitthāritāneva. <span class="bld">Idamavocā</span>ti idaṃ dhajaggaparittaṃ nāma bhagavā avoca, yassa āṇākhette koṭisatasahassacakkavāḷe ānubhāvo vattati. Idaṃ āvajjetvā hi yakkhabhayacorabhayādīhi dukkhehi muttānaṃ anto natthi. Tiṭṭhatu aññadukkhavūpasamo, idaṃ āvajjamāno hi pasannacitto ākāsepi patiṭṭhaṃ labhati.</p>
  1431. <p class="bodytext">Tatridaṃ vatthu – dīghavāpicetiyamhi kira sudhākamme <a name="P1.0342"></a> kayiramāne eko daharo muddhavedikāpādato patitvā cetiyakucchiyā bhassati. Heṭṭhā ṭhito bhikkhusaṅgho ‘‘dhajaggaparittaṃ, āvuso, āvajjāhī’’ti āha. So maraṇabhayena tajjito ‘‘dhajaggaparittaṃ maṃ rakkhatū’’ti āha. Tāvadevassa cetiyakucchito dve iṭṭhakā nikkhamitvā sopānaṃ hutvā aṭṭhaṃsu, upariṭṭhito vallinisseṇiṃ otāresuṃ. Tasmiṃ nisseṇiyaṃ ṭhite iṭṭhakā yathāṭṭhāneyeva aṭṭhaṃsu. Tatiyaṃ.</p>
  1432. <p class="subhead">4. Vepacittisuttavaṇṇanā</p>
  1433. <p class="bodytext"><a name="para250"></a><a name="para250_sn1"></a><span class="paranum">250</span>. Catutthe <a name="M1.0313"></a> <span class="bld">vepacittī</span>ti so kira asurānaṃ sabbajeṭṭhako. <span class="bld">Yenā</span>ti nipātamattaṃ <span class="bld">na</span>nti ca. <span class="bld">Kaṇṭhapañcamehī</span>ti dvīsu hatthesu pādesu kaṇṭhe cāti evaṃ pañcahi bandhanehi. Tāni pana naḷinasuttaṃ viya makkaṭakasuttaṃ viya ca cakkhussāpāthaṃ āgacchanti, iriyāpathaṃ rujjhanti. Tehi pana citteneva bajjhati, citteneva muccati. <span class="bld">Akkosatī</span>ti corosi bālosi mūḷhosi thenosi oṭṭhosi goṇosi gadrabhosi nerayikosi tiracchānagatosi, natthi tuyhaṃ sugati, duggatiyeva tuyhaṃ pāṭikaṅkhāti imehi dasahi akkosavatthūhi akkosati. <span class="bld">Paribhāsatī</span>ti, jarasakka, na tvaṃ sabbakālaṃ jinissasi, yadā asurānaṃ jayo bhavissati, tadā tampi evaṃ bandhitvā asurabhavanassa dvāre nipajjāpetvā pothāpessāmīti ādīni vatvā tajjeti. Sakko vijitavijayo na taṃ manasi karoti, mahāpaṭiggahaṇaṃ panassa matthake vidhunanto sudhammadevasabhaṃ pavisati <a name="V1.0299"></a> ceva nikkhamati ca. <span class="bld">Ajjhabhāsī</span>ti ‘‘kiṃ nu kho esa sakko imāni pharusavacanāni bhayena titikkhati, udāhu adhivāsanakhantiyā samannāgatattā’’ti? Vīmaṃsanto abhāsi.</p>
  1434. <p class="bodytext"><span class="bld">Dubbalyā no</span>ti dubbalabhāvena nu. <span class="bld">Paṭisaṃyuje</span>ti paṭisaṃyujeyya paṭipphareyya. <span class="bld">Pabhijjeyyu</span>nti virajjeyyuṃ. Pakujjheyyuntipi pāṭho. <span class="bld">Para</span>nti paccatthikaṃ. <span class="bld">Yo sato upasammatī</span>ti yo satimā hutvā upasammati, tassa upasamaṃyevāhaṃ <a name="P1.0343"></a> bālassa paṭisedhanaṃ maññeti attho. <span class="bld">Yadā naṃ maññatī</span>ti yasmā taṃ maññati. <span class="bld">Ajjhāruhatī</span>ti ajjhottharati. <span class="bld">Gova bhiyyo palāyina</span>nti yathā goyuddhe tāvadeva dve gāvo yujjhante gogaṇo olokento tiṭṭhati, yadā pana eko palāyati, atha naṃ palāyantaṃ sabbo gogaṇo bhiyyo ajjhottharati. Evaṃ dummedho khamantaṃ bhiyyo ajjhottharatīti attho.</p>
  1435. <p class="bodytext"><span class="bld">Sadatthaparamā</span>ti sakatthaparamā. <span class="bld">Khantyā bhiyyo na vijjatī</span>ti tesu sakaatthaparamesu atthesu khantito uttaritaro añño attho na vijjati. <span class="bld">Tamāhu paramaṃ khanti</span>nti yo balavā titikkhati, tassa taṃ khantiṃ paramaṃ āhu. <span class="bld">Bālabalaṃ</span> nāma aññāṇabalaṃ. Taṃ yassa balaṃ, abalameva <a name="M1.0314"></a> taṃ balanti āhu kathentīti dīpeti. <span class="bld">Dhammaguttassā</span>ti dhammena rakkhitassa, dhammaṃ vā rakkhantassa. <span class="bld">Paṭivattā</span>ti paṭippharitvā vattā, paṭippharitvā vā bālabalanti vadeyyāpi, dhammaṭṭhaṃ pana cāletuṃ samattho nāma natthi. <span class="bld">Tasseva tena pāpiyo</span>ti tena kodhena tasseva puggalassa pāpaṃ. Katarassa? <span class="bld">Yo kuddhaṃ paṭikujjhati. Tikicchantāna</span>nti ekavacane bahuvacanaṃ, tikicchantanti attho. <span class="bld">Janā maññantī</span>ti evarūpaṃ attano ca parassa cāti ubhinnaṃ atthaṃ tikicchantaṃ nipphādentaṃ puggalaṃ ‘‘andhabālo aya’’nti andhabālaputhujjanāva evaṃ maññanti. <span class="bld">Dhammassa akovidā</span>ti catusaccadhamme achekā. <span class="bld">Idhā</span>ti imasmiṃ sāsane. <span class="bld">Kho</span>ti nipātamattaṃ. Catutthaṃ.</p>
  1436. <p class="subhead">5. Subhāsitajayasuttavaṇṇanā</p>
  1437. <p class="bodytext"><a name="para251"></a><a name="para251_sn1"></a><span class="paranum">251</span>. Pañcame <span class="bld">asurindaṃ etadavocā</span>ti chekatāya etaṃ avoca. Evaṃ kirassa ahosi ‘‘parassa nāma gāhaṃ mocetvā paṭhamaṃ vattuṃ garu. Parassa vacanaṃ anugantvā pana pacchā sukhaṃ <a name="P1.0344"></a> vattu’’nti. <span class="bld">Pubbadevā</span>ti devaloke ciranivāsino pubbasāmikā, tumhākaṃ tāva paveṇiāgataṃ bhaṇathāti<a name="V1.0300"></a>. <span class="bld">Adaṇḍāvacarā</span>ti daṇḍāvacaraṇarahitā, daṇḍaṃ vā satthaṃ vā gahetabbanti evamettha natthīti attho. Pañcamaṃ.</p>
  1438. <p class="subhead">6. Kulāvakasuttavaṇṇanā</p>
  1439. <p class="bodytext"><a name="para252"></a><a name="para252_sn1"></a><span class="paranum">252</span>. Chaṭṭhe <span class="bld">ajjhabhāsī</span>ti tassa kira simbalivanābhimukhassa jātassa rathasaddo ca ājānīyasaddo dhajasaddo ca samantā asanipātasaddo viya ahosi. Taṃ sutvā simbalivane balavasupaṇṇā palāyiṃsu, jarājiṇṇā ceva rogadubbalā ca asañjātapakkhapotakā ca palāyituṃ asakkontā, maraṇabhayena tajjitā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Sakko taṃ sutvā ‘‘kassa saddo, tātā’’ti? Mātaliṃ pucchi. Rathasaddaṃ, te deva, sutvā supaṇṇā palāyituṃ asakkontā viravantīti. Taṃ sutvā karuṇāsamāvajjitahadayo abhāsi. <span class="bld">Īsāmukhenā</span>ti rathassa īsāmukhena. Yathā kulāvake īsāmukhaṃ na sañcuṇṇeti, evaṃ iminā īsāmukhena te parivajjaya. So hi ratho puññapaccayanibbatto cakkavāḷapabbatepi <a name="M1.0315"></a> sinerumhipi sammukhībhūte vinivijjhitvāva gacchati na sajjati, ākāsagatasadiseneva gacchati. Sace tena simbalivanena gato bhaveyya, yathā mahāsakaṭe kadalivanamajjhena vā eraṇḍavanamajjhena vā gacchante sabbavanaṃ vibhaggaṃ nimmathitaṃ hoti, evaṃ tampi simbalivanaṃ bhaveyya. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1440. <p class="subhead">7. Nadubbhiyasuttavaṇṇanā</p>
  1441. <p class="bodytext"><a name="para253"></a><a name="para253_sn1"></a><span class="paranum">253</span>. Sattame <span class="bld">upasaṅkamī</span>ti ‘‘ayaṃ sakko ‘yopi me assa supaccatthiko, tassa pāhaṃ na dubbheyya’nti cinteti, mayā tassa paccatthikataro nāma natthi, vīmaṃsissāmi tāva naṃ, kiṃ nu kho maṃ passitvā dubbhati, na dubbhatī’’ti cintetvā upasaṅkami. <span class="bld">Tiṭṭha vepacitti gahitosī</span>ti vepacitti, ettheva tiṭṭha, gahito tvaṃ mayāti vadati. Saha vacanenevassa <a name="P1.0345"></a> so kaṇṭhapañcamehi bandhanehi baddhova ahosi. <span class="bld">Sapassu ca me</span>ti mayi adubbhatthāya sapathaṃ karohīti vadati. <span class="bld">Yaṃ musābhaṇato pāpa</span>nti imasmiṃ kappe paṭhamakappikesu cetiyarañño pāpaṃ sandhāyāha. <span class="bld">Ariyūpavādino</span>ti kokalikassa viya pāpaṃ. <span class="bld">Mittadduno ca yaṃ pāpanti mahākapijātake</span> mahāsatte duṭṭhacittassa <a name="V1.0301"></a> pāpaṃ. <span class="bld">Akataññuno</span>ti devadattasadisassa akataññuno pāpaṃ. Imāni kira imasmiṃ kappe cattāri mahāpāpāni. Sattamaṃ.</p>
  1442. <p class="subhead">8. Verocanaasurindasuttavaṇṇanā</p>
  1443. <p class="bodytext"><a name="para254"></a><a name="para254_sn1"></a><span class="paranum">254</span>. Aṭṭhame <span class="bld">aṭṭhaṃsū</span>ti dvārapālarūpakāni viya ṭhitā. <span class="bld">Nipphadā</span>ti nipphatti, yāva attho nipphajjati, tāva vāyamethevāti vadati. Dutiyagāthā sakkassa. Tattha <span class="bld">khantyā bhiyyo</span>ti nipphannasobhanesu atthesu khantito uttaritaro attho nāma natthi. <span class="bld">Atthajātā</span>ti kiccajātā. Soṇasiṅgālādayopi hi upādāya akiccajāto satto nāma natthi. Ito etto gamanamattampi kiccameva hoti. <span class="bld">Saṃyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇina</span>nti pārivāsikaodanādīni hi asambhogārahāni honti, tāni puna uṇhāpetvā bhajjitvā sappimadhuphāṇitādīhi saṃyojitāni sambhogārahāni honti. Tenāha ‘‘saṃyogaparamā tveva, sambhogā sabbapāṇina’’nti<a name="M1.0316"></a>. <span class="bld">Nipphannasobhano attho</span>ti ime atthā nāma nipphannāva sobhanti. Puna catutthagāthā sakkassa. Tatthāpi vuttanayeneva attho veditabbo. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1444. <p class="subhead">9. Araññāyatanaisisuttavaṇṇanā</p>
  1445. <p class="bodytext"><a name="para255"></a><a name="para255_sn1"></a><span class="paranum">255</span>. Navame <span class="bld">paṇṇakuṭīsu sammantī</span>ti himavantapadese ramaṇīye araññāyatane rattiṭṭhānadivāṭṭhānacaṅkamanādīhi sampannāsu paṇṇasālāsu vasanti. <span class="bld">Sakko ca devānamindo vepacitti cā</span>ti ime dve janā jāmātikasasurā kālena kalahaṃ karonti, kālena ekato caranti, imasmiṃ pana kāle ekato <a name="P1.0346"></a> caranti. <span class="bld">Paṭaliyo</span>ti gaṇaṅgaṇūpāhanā. <span class="bld">Khaggaṃ olaggetvā</span>ti khaggaṃ aṃse olaggetvā. <span class="bld">Chattenā</span>ti dibbasetacchattena matthake dhārayamānena. <span class="bld">Apabyāmato karitvā</span>ti byāmato akatvā. <span class="bld">Ciradikkhitāna</span>nti cirasamādiṇṇavatānaṃ. <span class="bld">Ito paṭikkammā</span>ti ‘‘ito pakkama parivajjaya, mā uparivāte tiṭṭhā’’ti vadanti. <span class="bld">Na hettha devā</span>ti etasmiṃ sīlavantānaṃ gandhe devā na paṭikkūlasaññino, iṭṭhakantamanāpasaññinoyevāti dīpeti. Navamaṃ.</p>
  1446. <p class="subhead">10. Samuddakasuttavaṇṇanā</p>
  1447. <p class="bodytext"><a name="para256"></a><a name="para256_sn1"></a><span class="paranum">256</span>. Dasame <a name="V1.0302"></a> <span class="bld">samuddatīre paṇṇakuṭīsū</span>ti cakkavāḷamahāsamuddapiṭṭhiyaṃ rajatapaṭṭavaṇṇe vālukapuḷine vuttappakārāsu paṇṇasālāsu vasanti. <span class="bld">Siyāpi no</span>ti siyāpi amhākaṃ. <span class="bld">Abhayadakkhiṇaṃ yāceyyāmā</span>ti abhayadānaṃ yāceyyāma. Yebhuyyena kira devāsurasaṅgāmo mahāsamuddapiṭṭhe hoti. Asurānaṃ na sabbakālaṃ jayo hoti, bahuvāre parājayova hoti. Te devehi parājitā palāyantā isīnaṃ assamapadena gacchantā ‘‘sakko imehi saddhiṃ mantetvā amhe nāseti, gaṇhatha puttahatāya putte’’ti kupitā assamapade pānīyaghaṭacaṅkamanasālādīni viddhaṃsenti. Isayo araññato phalāphalaṃ ādāya āgatā naṃ disvā puna dukkhena paṭipākatikaṃ <a name="M1.0317"></a> karonti. Tepi punappunaṃ tatheva vināsenti. Tasmā ‘‘idāni tesaṃ saṅgāmo paccupaṭṭhito’’ti sutvā evaṃ cintayiṃsu.</p>
  1448. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāmaṃkaro</span>ti <a name="P1.0347"></a> icchitakaro. <span class="bld">Bhayassa abhayassa vā</span>ti bhayaṃ vā abhayaṃ vā. Idaṃ vuttaṃ hoti – sace tvaṃ abhayaṃ dātukāmo, abhayaṃ dātuṃ pahosi. Sace bhayaṃ dātukāmo. Bhayaṃ dātuṃ pahosi. Amhākaṃ pana abhayadānaṃ dehīti. <span class="bld">Duṭṭhāna</span>nti viruddhānaṃ. <span class="bld">Pavutta</span>nti khette patiṭṭhāpitaṃ.</p>
  1449. <p class="bodytext"><span class="bld">Tikkhattuṃ ubbijjī</span>ti sāyamāsabhattaṃ bhuñjitvā sayanaṃ abhiruyha nipanno niddāya okkantamattāya samantā ṭhatvā sattisatena pahaṭo viya viravanto uṭṭhahati, dasayojanasahassaṃ asurabhavanaṃ ‘‘kimida’’nti saṅkhobhaṃ āpajjati. Atha naṃ āgantvā ‘‘kimida’’nti pucchanti. So ‘‘na kiñcī’’ti vadati. Dutiyayāmādīsupi eseva nayo. Iti asurānaṃ ‘‘mā bhāyi, mahārājā’’ti taṃ assāsentānaṃyeva aruṇaṃ uggacchati. Evamassa tato paṭṭhāya gelaññajātaṃ cittaṃ vepati. Teneva cassa ‘‘vepacittī’’ti aparaṃ nāmaṃ udapādīti. Dasamaṃ.</p>
  1450. <p class="centered">Paṭhamo vaggo.</p>
  1451. <p class="title">2. Dutiyavaggo</p>
  1452. <p class="subhead">1. Vatapadasuttavaṇṇanā</p>
  1453. <p class="bodytext"><a name="para257"></a><a name="para257_sn1"></a><span class="paranum">257</span>. Dutiyavaggassa <a name="V1.0303"></a> paṭhame <span class="bld">vatapadānī</span>ti vatakoṭṭhāsāni. <span class="bld">Samattānī</span>ti paripuṇṇāni. <span class="bld">Samādinnānī</span>ti gahitāni. <span class="bld">Kule jeṭṭhāpacāyī</span>ti kulajeṭṭhakānaṃ mahāpitā mahāmātā cūḷapitā cūḷamātā mātulo mātulānītiādīnaṃ apacitikārako. <span class="bld">Saṇhavāco</span>ti piyamudumadhuravāco. <span class="bld">Muttacāgo</span>ti vissaṭṭhacāgo. <span class="bld">Payatapāṇī</span>ti deyyadhammadānatthāya sadā dhotahattho. <span class="bld">Vossaggarato</span>ti vossajjane rato. <span class="bld">Yācayogo</span>ti parehi yācitabbāraho, <span class="bld">yācayogo</span>ti vā yācayogeneva yutto. <span class="bld">Dānasaṃvibhāgarato</span>ti dāne ca saṃvibhāge ca rato. Paṭhamaṃ.</p>
  1454. <p class="subhead">2. Sakkanāmasuttavaṇṇanā</p>
  1455. <p class="bodytext"><a name="para258"></a><a name="para258_sn1"></a><span class="paranum">258</span>. Dutiye <a name="M1.0318"></a><a name="P1.0348"></a> <span class="bld">manussabhūto</span>ti magadharaṭṭhe macalagāme manussabhūto. <span class="bld">Āvasathaṃ adāsī</span>ti catumahāpathe mahājanassa āvasathaṃ kāretvā adāsi. <span class="bld">Sahassampi atthāna</span>nti sahassampi kāraṇānaṃ, janasahassena vā vacanasahassena vā osārite ‘‘ayaṃ imassa attho, ayaṃ imassa attho’’ti ekapade ṭhitova vinicchinati. Dutiyaṃ.</p>
  1456. <p class="subhead">3. Mahālisuttavaṇṇanā</p>
  1457. <p class="bodytext"><a name="para259"></a><a name="para259_sn1"></a><span class="paranum">259</span>. Tatiye <span class="bld">upasaṅkamī</span>ti ‘‘sakko devarājāti kathenti, atthi nu kho so sakko, yena so diṭṭhapubboti imamatthaṃ dasabalaṃ pucchissāmī’’ti upasaṅkami. <span class="bld">Tañca pajānāmī</span>ti bahuvacane ekavacanaṃ, te ca dhamme pajānāmīti attho. Sakko kira anantare attabhāve magadharaṭṭhe macalagāme magho nāma māṇavo ahosi paṇḍito byatto, bodhisattacariyā viya ca tassa cariyā ahosi. So tettiṃsa purise gahetvā kalyāṇamakāsi. Ekadivasaṃ attanova paññāya upaparikkhitvā gāmamajjhe mahājanassa sannipatitaṭṭhāne kacavaraṃ ubhatopassesu apabyūhitvā taṃ ṭhānaṃ ramaṇīyaṃ akāsi. Puna tattheva maṇḍapaṃ kāresi. Puna gacchante kāle sālaṃ <a name="V1.0304"></a> kāresi. Gāmato ca nikkhamitvā gāvutampi aḍḍhayojanampi tigāvutampi yojanampi vicaritvā tehi sahāyehi saddhiṃ visamaṃ samaṃ akāsi. Te sabbeva ekacchandā tattha tattha setuyuttaṭṭhāne setuṃ, maṇḍapasālāpokkharaṇimālāvaccharopanapadīnaṃ yuttaṭṭhānesu maṇḍapasālāpokkharaṇimālāvaccharopanādīni karontā bahuṃ puññamakaṃsu. Magho satta vatapadāni pūretvā kāyassa bhedā saddhiṃ sahāyehi tāvatiṃsabhavane nibbatti. Taṃ sabbaṃ bhagavā jānāti. Tenāha – <span class="bld">yesaṃ dhammānaṃ samādinnattā sakko sakkattaṃ ajjhagā, tañca pajānāmī</span>ti. Ayaṃ sakkassa sakkattādhigame saṅkhepakathā, vitthāro pana sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya sakkapaṇhavaṇṇanāyaṃ vutto. Tatiyaṃ.</p>
  1458. <p class="subhead">4. Daliddasuttavaṇṇanā</p>
  1459. <p class="bodytext"><a name="para260"></a><a name="para260_sn1"></a><span class="paranum">260</span>. Catutthe <a name="M1.0319"></a><a name="P1.0349"></a> <span class="bld">manussadaliddo</span>ti manussaadhano. <span class="bld">Manussakapaṇo</span>ti manussakāruññataṃ patto. <span class="bld">Manussavarāko</span>ti manussalāmako. <span class="bld">Tatrā</span>ti tasmiṃ ṭhāne, tasmiṃ vā atirocane. <span class="bld">Ujjhāyantī</span>ti avajjhāyanti lāmakato cintenti. <span class="bld">Khiyantī</span>ti kathenti pakāsenti. <span class="bld">Vipācentī</span>ti tattha tattha kathenti vitthārenti. <span class="bld">Eso kho mārisā</span>ti ettha ayamanupubbikathā – so kira anuppanne buddhe kāsiraṭṭhe bārāṇasirājā hutvā samussitaddhajapaṭākanānālaṅkārena suṭṭhu alaṅkataṃ nagaraṃ padakkhiṇaṃ akāsi attano sirisampattiyā samākaḍḍhitanettena janakāyena samullokiyamāno. Tasmiñca samaye eko paccekabuddho gandhamādanapabbatā āgamma tasmiṃ nagare piṇḍāya carati, santindriyo santamānaso uttamadamathasamannāgato. Mahājanopi rājagataṃ cittīkāraṃ pahāya paccekabuddhameva olokesi. Rājā – ‘‘idāni imasmiṃ janakāye ekopi maṃ na oloketi. Kiṃ nu kho eta’’nti? Olokento paccekabuddhaṃ addasa. Sopi paccekabuddho mahallako hoti pacchimavaye ṭhito. Cīvarānipissa jiṇṇāni, tato tato suttāni gaḷanti. Rañño satasahassādhikāni dve asaṅkhyeyyāni pūritapāramiṃ paccekabuddhaṃ disvā cittapasādamattaṃ vā hatthaṃ pasāretvā vandanamattaṃ vā nāhosi. So rājā ‘‘pabbajito maññe esa usūyāya maṃ na oloketī’’ti kujjhitvā ‘‘kvāyaṃ kuṭṭhicīvarāni pāruto’’ti niṭṭhubhitvā pakkāmi. Tassa kammassa vipākena mahāniraye nibbattitvā vipākāvasesena manussalokaṃ āgacchanto rājagahe paramakapaṇāya itthiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhi. Gahitakālato paṭṭhāya sā itthī kañjikamattampi <a name="V1.0305"></a> udarapūraṃ nālattha. Tassa kucchigatasseva kaṇṇanāsā vilīnā, saṅkhapalitakuṭṭhī hutvā mātukucchito nikkhanto. Mātāpitaro <a name="P1.0350"></a> nāma dukkarakārikā honti, tenassa mātā yāva kapālaṃ gahetvā carituṃ na sakkoti, tāvassa kañjikampi udakampi āharitvā adāsi. Bhikkhāya carituṃ samatthakāle panassa kapālaṃ hatthe datvā ‘‘paññāyissasi sakena kammenā’’ti pakkāmi.</p>
  1460. <p class="bodytext">Athassa <a name="M1.0320"></a> tato paṭṭhāya sakalasarīrato maṃsāni chijjitvā chijjitvā patanti, yūsaṃ paggharati, mahāvedanā vattanti. Yaṃ yaṃ racchaṃ nissāya sayati, sabbarattiṃ mahāravena ravati. Tassa kāruññaparidevitasaddena sakalavīthiyaṃ manussā sabbarattiṃ niddaṃ na labhanti. Tassa tato paṭṭhāya sukhasayite pabodhetīti <span class="bld">suppabuddho</span>tveva nāmaṃ udapādi. Athāparena samayena bhagavati rājagahaṃ sampatte nāgarā satthāraṃ nimantetvā nagaramajjhe mahāmaṇḍapaṃ katvā dānaṃ adaṃsu. Suppabuddhopi kuṭṭhī gantvā dānaggamaṇḍapassa avidūre nisīdi. Nāgarā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena parivisantā tassāpi yāgubhattaṃ adaṃsu. Tassa paṇītabhojanaṃ bhuttassa cittaṃ ekaggaṃ ahosi. Satthā bhattakiccāvasāne anumodanaṃ katvā saccāni dīpesi, suppabuddho nisinnaṭṭhāne nisinnova desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā sotāpattiphale patiṭṭhito. Satthā uṭṭhāya vihāraṃ gato. Sopi cumbaṭaṃ āruyha kapālamādāya daṇḍamolubbha attano vasanaṭṭhānaṃ gacchanto vibbhantāya gāviyā jīvitā voropito mattikapātiṃ bhinditvā suvaṇṇapātiṃ paṭilabhanto viya dutiyacittavāre devaloke nibbatto attano puññaṃ nissāya aññe deve atikkamma virocittha. Taṃ kāraṇaṃ dassento sakko devānamindo <span class="bld">eso kho mārisā</span>tiādimāha.</p>
  1461. <p class="bodytext"><span class="bld">Saddhā</span>ti maggenāgatasaddhā. <span class="bld">Sīlañca yassa kalyāṇa</span>nti kalyāṇasīlaṃ nāma ariyasāvakassa ariyakantasīlaṃ vuccati. Tattha kiñcāpi ariyasāvakassa ekasīlampi akantaṃ nāma natthi, imasmiṃ panatthe bhavantarepi appahīnaṃ pañcasīlaṃ adhippetaṃ. Catutthaṃ.</p>
  1462. <p class="subhead">5. Rāmaṇeyyakasuttavaṇṇanā</p>
  1463. <p class="bodytext"><a name="para261"></a><a name="para261_sn1"></a><span class="paranum">261</span>. Pañcame <a name="P1.0351"></a> <span class="bld">ārāmacetyā</span>ti ārāmacetiyāni. <span class="bld">Vanacetyā</span>ti vanacetiyāni. Ubhayatthāpi <a name="V1.0306"></a> cittīkataṭṭhena cetyaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">Manussarāmaṇeyyassā</span>ti manussaramaṇīyabhāvassa. Idāni manussaramaṇīyakavasena bhūmiramaṇīyakaṃ dassento <span class="bld">gāme vā</span>tiādimāha. Pañcamaṃ.</p>
  1464. <p class="subhead">6. Yajamānasuttavaṇṇanā</p>
  1465. <p class="bodytext"><a name="para262"></a><a name="para262_sn1"></a><span class="paranum">262</span>. Chaṭṭhe <a name="M1.0321"></a> <span class="bld">yajamānāna</span>nti yajantānaṃ. Tadā kira aṅgamagadhavāsikā manussā anusaṃvaccharaṃ sappimadhuphāṇitādīsu aggaṃ gahetvā ekasmiṃ ṭhāne dārūnaṃ saṭṭhimatte sakaṭabhāre rāsiṃ katvā aggiṃ datvā pajjalitakāle ‘‘mahābrahmuno yajāmā’’ti taṃ sabbaṃ pakkhipanti. ‘‘Ekavāraṃ pakkhittaṃ sahassaguṇaphalaṃ detī’’ti nesaṃ laddhi. Sakko devarājā ‘‘sabbepime sabbaaggāni gahetvā ‘mahābrahmuno yajāmā’ti aggimhi jhāpenti. Aphalaṃ karonti, mayi passante mā nassantu, yathā buddhassa ceva saṅghassa ca datvā bahuṃ puññaṃ pasavanti, evaṃ karissāmī’’ti dārurāsiṃ jalāpetvā olokentesu manussesu puṇṇamadivase brahmattabhāvaṃ māpetvā mahājanassa passantasseva candamaṇḍalaṃ bhinditvā nikkhanto viya ahosi. Mahājano disvā ‘‘imaṃ yaññaṃ paṭiggahetuṃ mahābrahmā āgacchatī’’ti jaṇṇukehi bhūmiyaṃ patiṭṭhāya, añjaliṃ paggayha namassamāno aṭṭhāsi. Brāhmaṇā āhaṃsu ‘‘tumhe ‘mayaṃ takkena kathemā’ti maññatha, idāni passatha, ayaṃ vo brahmā sahatthā yaññaṃ paṭiggahetuṃ āgacchatī’’ti. Sakko āgantvā dārucitakamatthake ākāse ṭhatvā ‘‘kassāyaṃ sakkāro’’ti pucchi? Tumhākaṃ, bhante, paṭiggaṇhatha no yaññanti. Tena hi āgacchatha, mā tulaṃ chaḍḍetvā hatthena tulayittha, ayaṃ satthā dhuravihāre vasati, taṃ pucchissāma ‘‘kassa dinnaṃ mahapphalaṃ hotī’’ti<a name="P1.0352"></a>? Ubhayaraṭṭhavāsino gahetvā satthu santikaṃ gantvā pucchanto evamāha.</p>
  1466. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">puññapekkhāna</span>nti puññaṃ icchantānaṃ puññatthikānaṃ. <span class="bld">Opadhikaṃ puñña</span>nti upadhivipākaṃ puññaṃ. <span class="bld">Saṅghe dinnaṃ mahapphala</span>nti ariyasaṅghe dinnaṃ vipphāravantaṃ hoti. Desanāvasāne caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsu. Tato paṭṭhāya manussā sabbāni aggadānāni bhikkhusaṅghassa adaṃsu. Chaṭṭhaṃ.</p>
  1467. <p class="subhead">7. Buddhavandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1468. <p class="bodytext"><a name="para263"></a><a name="para263_sn1"></a><span class="paranum">263</span>. Sattame <a name="V1.0307"></a> <span class="bld">uṭṭhehī</span>ti uṭṭhaha, ghaṭa, vāyama. <span class="bld">Vijitasaṅgāmā</span>ti rāgādīnañceva dvādasayojanikassa ca mārabalassa jitattā bhagavantaṃ evaṃ ālapati<a name="M1.0322"></a>. <span class="bld">Pannabhārā</span>ti oropitakhandhakilesābhisaṅkhārabhāra. <span class="bld">Pannarasāya ratti</span>nti pannarasāya puṇṇamāya rattiṃ. Sattamaṃ.</p>
  1469. <p class="subhead">8. Gahaṭṭhavandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1470. <p class="bodytext"><a name="para264"></a><a name="para264_sn1"></a><span class="paranum">264</span>. Aṭṭhame <span class="bld">puthuddisā</span>ti catasso disā catasso anudisā ca. <span class="bld">Bhummā</span>ti bhūmivāsino. <span class="bld">Cirarattasamāhite</span>ti upacārappanāhi cirarattasamāhitacitte. <span class="bld">Vande</span>ti vandāmi. <span class="bld">Brahmacariyaparāyaṇe</span>ti dasapi vassāni vīsatipi vassāni…pe… saṭṭhipi vassāni āpāṇakoṭikaṃ ekaseyyaṃ ekabhattantiādikaṃ seṭṭhacariyaṃ brahmacariyaṃ caramāneti attho. <span class="bld">Puññakarā</span>ti catupaccayadānaṃ kusumbhasumanapūjā dīpasahassajālanti evamādipuññakārakā. <span class="bld">Sīlavanto</span>ti upāsakatte patiṭṭhāya pañcahipi dasahipi sīlehi samannāgatā. <span class="bld">Dhammena dāraṃ posentī</span>ti umaṅgabhindanādīni akatvā dhammikehi kasigorakkhavaṇijjādīhi puttadāraṃ posenti. <span class="bld">Pamukho rathamāruhī</span>ti devānaṃ pamukho seṭṭho rathaṃ āruhi. Aṭṭhamaṃ.</p>
  1471. <p class="subhead">9. Satthāravandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1472. <p class="bodytext"><a name="para265"></a><a name="para265_sn1"></a><span class="paranum">265</span>. Navame <a name="P1.0353"></a> <span class="bld">bhagavantaṃ namassatī</span>ti ekaṃsaṃ uttariyaṃ dukulaṃ katvā, brahmajāṇuko hutvā sirasi añjaliṃ ṭhapetvā namassati. <span class="bld">So yakkho</span>ti so sakko. <span class="bld">Anomanāma</span>nti sabbaguṇehi omakabhāvassa natthitāya sabbaguṇanemittakehi nāmehi anomanāmaṃ. <span class="bld">Avijjāsamatikkamā</span>ti catusaccapaṭicchādikāya vaṭṭamūlakaavijjāya samatikkamena. <span class="bld">Sekkhā</span>ti satta sekkhā. <span class="bld">Apacayārāmā</span>ti vaṭṭaviddhaṃsane ratā. <span class="bld">Sikkhare</span>ti sikkhanti. Navamaṃ.</p>
  1473. <p class="subhead">10. Saṅghavandanāsuttavaṇṇanā</p>
  1474. <p class="bodytext"><a name="para266"></a><a name="para266_sn1"></a><span class="paranum">266</span>. Dasame <span class="bld">ajjhabhāsī</span>ti kasmā esa punappunaṃ evaṃ bhāsatīti? Sakkassa kira devarañño <a name="V1.0308"></a> saddo madhuro, suphasitaṃ dantāvaraṇaṃ, kathanakāle suvaṇṇakiṅkiṇikasaddo viya niccharati. Taṃ punappunaṃ sotuṃ labhissāmīti bhāsati. <span class="bld">Pūtidehasayā</span>ti pūtimhi mātusarīre vā, attanoyeva vā sarīraṃ avattharitvā sayanato pūtidehasayā. <span class="bld">Nimuggā</span> <a name="M1.0323"></a> <span class="bld">kuṇapamhete</span>ti dasamāse mātukucchisaṅkhāte kuṇapasmiṃ ete nimuggā. <span class="bld">Etaṃ tesaṃ pihayāmī</span>ti etesaṃ etaṃ pihayāmi patthayāmi. <span class="bld">Na te saṃ koṭṭhe opentī</span>ti na te saṃ santakaṃ dhaññaṃ koṭṭhe pakkhipanti. Na hi etesaṃ dhaññaṃ atthi. <span class="bld">Na kumbhī</span>ti na kumbhiyaṃ. <span class="bld">Na kaḷopiya</span>nti na pacchiyaṃ. <span class="bld">Paraniṭṭhitamesānā</span>ti paresaṃ niṭṭhitaṃ paraghare pakkaṃ bhikkhācāravattena esamānā gavesamānā. <span class="bld">Tenā</span>ti evaṃ pariyiṭṭhena. <span class="bld">Subbatā</span>ti dasapi…pe… saṭṭhipi vassāni susamādinnasundaravatā.</p>
  1475. <p class="bodytext"><span class="bld">Sumantamantino</span>ti dhammaṃ sajjhāyissāma, dhutaṅgaṃ samādiyissāma, amataṃ paribhuñjissāma, samaṇadhammaṃ karissāmāti evaṃ subhāsitabhāsino. <span class="bld">Tuṇhībhūtā samañcarā</span>ti tiyāmarattiṃ asanighosena <a name="P1.0354"></a> ghositā viya dhammaṃ kathentāpi tuṇhībhūtā samaṃ carantiyeva nāma. Kasmā? Niratthakavacanassābhāvā. <span class="bld">Puthumaccā cā</span>ti bahusattā ca aññamaññaṃ viruddhā. <span class="bld">Attadaṇḍesu nibbutā</span>ti paraviheṭhanatthaṃ gahitadaṇḍesu sattesu nibbutā vissaṭṭhadaṇḍā. <span class="bld">Sādānesu anādānā</span>ti sagahaṇesu sattesu ca bhavayoniādīnaṃ ekakoṭṭhāsassāpi agahitattā agahaṇā. Dasamaṃ.</p>
  1476. <p class="centered">Dutiyo vaggo.</p>
  1477. <p class="title">3. Tatiyavaggo</p>
  1478. <p class="subhead">1. Chetvāsuttavaṇṇanā</p>
  1479. <p class="bodytext"><a name="para267"></a><a name="para267_sn1"></a><span class="paranum">267</span>. Tatiyavaggassa paṭhamaṃ vuttatthameva. Paṭhamaṃ.</p>
  1480. <p class="subhead">2. Dubbaṇṇiyasuttavaṇṇanā</p>
  1481. <p class="bodytext"><a name="para268"></a><a name="para268_sn1"></a><span class="paranum">268</span>. Dutiye <a name="V1.0309"></a> <span class="bld">dubbaṇṇo</span>ti jhāmakhāṇuvaṇṇo. <span class="bld">Okoṭimako</span>ti lakuṇḍako mahodaro. <span class="bld">Āsane</span>ti paṇḍukambalasilāyaṃ. <span class="bld">Kodhabhakkho</span>ti sakkena gahitanāmamevetaṃ. So pana eko rūpāvacarabrahmā, ‘‘sakko kira khantibalena samannāgato’’ti sutvā vīmaṃsanatthaṃ āgato<a name="M1.0324"></a>. Avaruddhakayakkhā pana evarūpaṃ saṃvihitārakkhaṃ ṭhānaṃ pavisituṃ na sakkonti. <span class="bld">Upasaṅkamī</span>ti devānaṃ sutvā ‘‘na sakkā esa pharusena cāletuṃ, nīcavuttinā pana khantiyaṃ ṭhitena sakkā palāpetu’’nti tathā palāpetukāmo upasaṅkami. <span class="bld">Antaradhāyī</span>ti khantiyaṃ ṭhatvā balavacittīkāraṃ paccupaṭṭhapetvā nīcavuttiyā dassiyamānāya sakkāsane ṭhātuṃ asakkonto antaradhāyi. <span class="bld">Na sūpahatacittomhī</span>ti ettha <span class="bld">sū</span>ti nipātamattaṃ, upahatacittomhīti āha. <span class="bld">Nāvattena suvānayo</span>ti na kodhāvattena suānayo, kodhavase vattetuṃ na sukaromhīti vadati. <span class="bld">Na vo cirāha</span>nti <span class="bld">vo</span>ti nipātamattaṃ, ahaṃ ciraṃ na kujjhāmīti vadati. Dutiyaṃ.</p>
  1482. <p class="subhead">3. Sambarimāyāsuttavaṇṇanā</p>
  1483. <p class="bodytext"><a name="para269"></a><a name="para269_sn1"></a><span class="paranum">269</span>. Tatiye <a name="P1.0355"></a> <span class="bld">ābādhiko</span>ti isigaṇena abhisapakāle uppannābādhena ābādhiko. <span class="bld">Vācehi ma</span>nti sace maṃ sambarimāyaṃ vācesi, evamahaṃ tampi tikicchissāmīti vadati. <span class="bld">Mā kho tvaṃ, mārisa, vācesī</span>ti vināpi tāva sambarimāyaṃ sakko amhe bādhati, yadi pana taṃ jānissati, naṭṭhā mayaṃ, mā attano ekassa atthāya amhe nāsehīti vatvā nivārayiṃsu. <span class="bld">Sambarova sataṃ sama</span>nti yathā sambaro asurindo māyāvī māyaṃ payojetvā vassasataṃ niraye pakko, evaṃ paccati. Tumhe dhammikāva, alaṃ vo māyāyāti vadati. Kiṃ pana sakko tassa kodhaṃ tikicchituṃ sakkuṇeyyāti? Āma sakkuṇeyya. Kathaṃ? Tadā kira so isigaṇo dharatiyeva, tasmā naṃ isīnaṃ santikaṃ netvā khamāpeyya, evamassa phāsu bhaveyya. Tena pana vañcitattā tathā akatvā pakkantova. Tatiyaṃ.</p>
  1484. <p class="subhead">4. Accayasuttavaṇṇanā</p>
  1485. <p class="bodytext"><a name="para270"></a><a name="para270_sn1"></a><span class="paranum">270</span>. Catutthe <span class="bld">sampayojesu</span>nti kalahaṃ akaṃsu. <span class="bld">Accasarā</span>ti atikkami, eko bhikkhu ekaṃ <a name="V1.0310"></a> bhikkhuṃ atikkamma vacanaṃ avocāti attho. <span class="bld">Yathādhammaṃ</span> <a name="M1.0325"></a> <span class="bld">nappaṭiggaṇhātī</span>ti na khamati. <span class="bld">Kodho vo vasamāyātū</span>ti kodho tumhākaṃ vasaṃ āgacchatu, mā tumhe kodhavasaṃ gamitthāti dīpeti. <span class="bld">Mā ca mitte hi vo jarā</span>ti ettha <span class="bld">hī</span>ti nipātamattaṃ, tumhākaṃ mittadhamme jarā nāma mā nibbatti. Bhummatthe vā karaṇavacanaṃ, mittesu vo jarā mā nibbatti, mittabhāvato aññathābhāvo mā hotūti attho. <span class="bld">Agarahiyaṃ mā garahitthā</span>ti agārayhaṃ khīṇāsavapuggalaṃ mā garahittha. Catutthaṃ.</p>
  1486. <p class="subhead">5. Akkodhasuttavaṇṇanā</p>
  1487. <p class="bodytext"><a name="para271"></a><a name="para271_sn1"></a><span class="paranum">271</span>. Pañcame <span class="bld">mā vo kodho ajjhabhavī</span>ti kodho tumhe mā abhibhavi, tumheva kodhaṃ abhibhavatha. <span class="bld">Mā ca kujjhittha kujjhita</span>nti kujjhantānaṃ mā paṭikujjhittha. <span class="bld">Akkodho</span>ti mettā <a name="P1.0356"></a> ca mettāpubbabhāgo ca. <span class="bld">Avihiṃsā</span>ti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca. <span class="bld">Atha pāpajanaṃ kodho, pabbatovābhimaddatī</span>ti lāmakajanaṃ pabbato viya kodho abhimaddatīti. Pañcamaṃ.</p>
  1488. <p class="centered">Tatiyo vaggo.</p>
  1489. <p class="centered">Sakkasaṃyuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1490. <p class="centered">Iti sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya</p>
  1491. <p class="centered">Sagāthāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1492. <p class="centered">Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya paṭhamo bhāgo.</p>
  1493. </body>