2
0

s0519a.att.htm 723 KB

123456789101112131415161718192021222324252627282930313233343536373839404142434445464748495051525354555657585960616263646566676869707172737475767778798081828384858687888990919293949596979899100101102103104105106107108109110111112113114115116117118119120121122123124125126127128129130131132133134135136137138139140141142143144145146147148149150151152153154155156157158159160161162163164165166167168169170171172173174175176177178179180181182183184185186187188189190191192193194195196197198199200201202203204205206207208209210211212213214215216217218219220221222223224225226227228229230231232233234235236237238239240241242243244245246247248249250251252253254255256257258259260261262263264265266267268269270271272273274275276277278279280281282283284285286287288289290291292293294295296297298299300301302303304305306307308309310311312313314315316317318319320321322323324325326327328329330331332333334335336337338339340341342343344345346347348349350351352353354355356357358359360361362363364365366367368369370371372373374375376377378379380381382383384385386387388389390391392393394395396397398399400401402403404405406407408409410411412413414415416417418419420421422423424425426427428429430431432433434435436437438439440441442443444445446447448449450451452453454455456457458459460461462463464465466467468469470471472473474475476477478479480481482483484485486487488489490491492493494495496497498499500501502503504505506507508509510511512513514515516517518519520521522523524525526527528529530531532533534535536537538539540541542543544545546547548549550551552553554555556557558559560561562563564565566567568569570571572573574575576577578579580581582583584585586587588589590591592593594595596597598599600601602603604605606607608609610611612613614615616617618619620621622623624625626627628629630631632633634635636637638639640641642643644645646647648649650651652653654655656657658659660661662663664665666667668669670671672673674675676677678679680681682683684685686687688689690691692693694695696697698699700701702703704705706707708709710711712713714715716717718719720721722723724725726727728729730731732733734735736737738739740741742743744745746747748749750751752753754755756757758759760761762763764765766767768769770771772773774775776777778779780781782783784785786787788789790791792793794795796797798799800801802803804805806807808809810811812813814815816817818819820821822823824825826827828829830831832833834835836837838839840841842843844845846847848849850851852853854855856857858859860861862863864865866867868869870871872873874875876877878879880881882883884885886887888889890891892893894895896897898899900901902903904905906907908909910911912913914915916917918919920921922923924925926927928929930931932933934935936937938939940941942943944945946947948949950951952953954955956957958959960961962963964965966967968969970971972973974975976977978979980981982983984985986987988989990991992993994995996997998999100010011002100310041005100610071008100910101011101210131014101510161017101810191020102110221023102410251026102710281029103010311032103310341035103610371038103910401041104210431044104510461047104810491050105110521053105410551056105710581059106010611062106310641065106610671068106910701071107210731074107510761077107810791080108110821083108410851086108710881089109010911092109310941095109610971098
  1. <body>
  2. <p class="centered"> Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa</p>
  3. <p class="nikaya">Khuddakanikāye</p>
  4. <p class="book">Nettippakaraṇa-aṭṭhakathā</p>
  5. <p class="subsubhead">Ganthārambhakathā</p>
  6. <p class="gatha1">Mahākāruṇikaṃ <a name="V0.0133"></a><a name="M0.0001"></a> <span class="bld">nāthaṃ,</span> ñeyyasāgarapāraguṃ;</p>
  7. <p class="gathalast">Vande nipuṇagambhīra-vicitranayadesanaṃ.</p>
  8. <p class="gatha1">Vijjācaraṇasampannā, yena niyyanti lokato;</p>
  9. <p class="gathalast">Vande tamuttamaṃ <span class="bld">dhammaṃ,</span> sammāsambuddhapūjitaṃ.</p>
  10. <p class="gatha1">Sīlādiguṇasampanno, ṭhito maggaphalesu yo;</p>
  11. <p class="gathalast">Vande <span class="bld">ariyasaṅghaṃ</span> taṃ, puññakkhettaṃ anuttaraṃ.</p>
  12. <p class="gatha1">Vandanājanitaṃ puññaṃ, iti yaṃ ratanattaye;</p>
  13. <p class="gathalast">Hatantarāyo sabbattha, hutvāhaṃ tassa tejasā.</p>
  14. <p class="gatha1">Ṭhitiṃ <a name="V0.0134"></a> ākaṅkhamānena, ciraṃ saddhammanettiyā;</p>
  15. <p class="gathalast"><span class="bld">Dhammarakkhita</span>nāmena, therena abhiyācito.</p>
  16. <p class="gatha1">Padumuttaranāthassa, pādamūle pavattitaṃ;</p>
  17. <p class="gathalast">Passatā abhinīhāraṃ, sampattaṃ yassa matthakaṃ.</p>
  18. <p class="gatha1">Saṃkhittaṃ vibhajantānaṃ, eso aggoti tādinā;</p>
  19. <p class="gathalast">Ṭhapito etadaggasmiṃ, yo mahāsāvakuttamo.</p>
  20. <p class="gatha1">Chaḷabhiñño vasippatto, pabhinnapaṭisambhido;</p>
  21. <p class="gathalast"><span class="bld">Mahākaccāyano</span> thero, sambuddhena pasaṃsito.</p>
  22. <p class="gatha1">Tena <a name="M0.0002"></a> yā bhāsitā netti, satthārā anumoditā;</p>
  23. <p class="gathalast">Sāsanassa sadāyattā, navaṅgassatthavaṇṇanā.</p>
  24. <p class="gatha1">Tassā gambhīrañāṇehi, ogāhetabbabhāvato;</p>
  25. <p class="gathalast">Kiñcāpi dukkarā kātuṃ, atthasaṃvaṇṇanā mayā.</p>
  26. <p class="gatha1">Saha saṃvaṇṇanaṃ yasmā, dharate satthusāsanaṃ;</p>
  27. <p class="gathalast">Pubbācariyasīhānaṃ, tiṭṭhateva vinicchayo.</p>
  28. <p class="gatha1">Tasmā tamupanissāya, ogāhetvāna pañcapi;</p>
  29. <p class="gathalast">Nikāye peṭakenāpi, saṃsanditvā yathābalaṃ.</p>
  30. <p class="gatha1">Suvisuddhamasaṃkiṇṇaṃ, nipuṇatthavinicchayaṃ;</p>
  31. <p class="gathalast">Mahāvihāravāsīnaṃ, samayaṃ avilomayaṃ.</p>
  32. <p class="gatha1">Pamādalekhaṃ vajjetvā, pāḷiṃ sammā niyojayaṃ;</p>
  33. <p class="gathalast">Upadesaṃ vibhāvento, karissāmatthavaṇṇanaṃ.</p>
  34. <p class="gatha1">Iti <a name="V0.0135"></a> atthaṃ asaṅkiṇṇaṃ, <span class="bld">nettippakaraṇassa</span> me;</p>
  35. <p class="gathalast">Vibhajantassa sakkaccaṃ, nisāmayatha sādhavoti.</p>
  36. <p class="bodytext">Tattha kenaṭṭhena netti? Saddhammanayanaṭṭhena <span class="bld">netti</span>. Yathā hi taṇhā satte kāmādibhavaṃ nayatīti ‘‘bhavanettī’’ti vuccati, evamayampi veneyyasatte ariyadhammaṃ nayatīti saddhammanayanaṭṭhena ‘‘nettī’’ti vuccati. Atha vā nayanti tāyāti <span class="bld">netti</span>. Nettippakaraṇena hi karaṇabhūtena dhammakathikā veneyyasatte dassanamaggaṃ nayanti sampāpentīti, nīyanti vā ettha etasmiṃ pakaraṇe adhiṭṭhānabhūte patiṭṭhāpetvā veneyyā nibbānaṃ sampāpiyantīti <span class="bld">netti</span>. Na hi nettiupadesasannissayena vinā aviparītasuttatthāvabodho sambhavati. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘tasmā nibbāyitukāmenā’’tiādi. Sabbāpi hi suttassa atthasaṃvaṇṇanā nettiupadesāyattā, netti ca suttappabhavā, suttaṃ sammāsambuddhappabhavanti.</p>
  37. <p class="bodytext">Sā panāyaṃ netti pakaraṇaparicchedato tippabhedā hāranayapaṭṭhānānaṃ vasena. Paṭhamañhi hāravicāro, tato nayavicāro, pacchā paṭṭhānavicāroti. Pāḷivavatthānato pana saṅgahavāravibhāgavāravasena duvidhā. Sabbāpi hi netti saṅgahavāro vibhāgavāroti vāradvayameva hoti.</p>
  38. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0003"></a> <span class="bld">saṅgahavāro</span> ādito pañcahi gāthāhi paricchinno. Sabbo hi pakaraṇattho ‘‘yaṃ loko pūjayate’’tiādīhi pañcahi gāthāhi apariggahito nāma natthi. Nanu cettha paṭṭhānaṃ asaṅgahitanti? Nayidamevaṃ daṭṭhabbaṃ, mūlapadaggahaṇena paṭṭhānassa saṅgahitattā. Tathā hi vakkhati – ‘‘aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā sāsanapaṭṭhāne’’ti. Mūlapadapaṭṭhānāni hi atthanayasaṅkhārattikā viya aññamaññaṃ saṅgahitāni.</p>
  39. <p class="bodytext"><span class="bld">Vibhāgavāro</span> pana uddesaniddesapaṭiniddesavasena tividho. Tesu ‘‘tattha katame soḷasa hārā’’ti ārabhitvā yāva ‘‘bhavanti aṭṭhārasa padānī’’ti ayaṃ uddesavāro. ‘‘Assādādīnavatā’’ti ārabhitvā yāva ‘‘tettiṃsā ettikā nettī’’ti ayaṃ niddesavāro. Paṭiniddesavāro pana hāravibhaṅgavāro hārasampātavāro nayasamuṭṭhānavāro sāsanapaṭṭhānavāroti catubbidho. Tesu ‘‘tattha katamo desanāhāro’’ti ārabhitvā yāva ‘‘ayaṃ pahānena samāropanā’’ti ayaṃ hāravibhaṅgavāro. Tattha ‘‘katamo desanāhārasampāto’’ti ārabhitvā yāva ‘‘anupādisesā ca nibbānadhātū’’ti ayaṃ hārasampātavāro. Etthāha – hāravibhaṅgahārasampātavārānaṃ kiṃ nānākaraṇanti? Vuccate – yattha anekehipi udāharaṇasuttehi eko <a name="V0.0136"></a> hāro niddisīyati, ayaṃ hāravibhaṅgavāro. Yattha pana ekasmiṃ sutte aneke hārā sampatanti, ayaṃ hārasampātavāro. Vuttañhetaṃ <span class="bld">peṭake</span> –</p>
  40. <p class="gatha1">‘‘Yattha ca sabbe hārā, sampatamānā nayanti suttatthaṃ;</p>
  41. <p class="gathalast">Byañjanavidhiputhuttā, sā bhūmī hārasampāto’’ti.</p>
  42. <p class="bodytext">Nayasamuṭṭhānasāsanapaṭṭhānavāravibhāgo pākaṭo eva. Sāsanapaṭṭhānavāro pana saṅgahavāre viya uddesaniddesavāresupi na sarūpato uddhaṭoti. Etthāha – ‘‘idaṃ nettippakaraṇaṃ mahāsāvakabhāsitaṃ, bhagavatā anumodita’’nti ca kathametaṃ viññāyatīti? Pāḷito eva. Na hi pāḷito aññaṃ pamāṇataraṃ atthi. Yā hi catūhi mahāpadesehi aviruddhā pāḷi, sā pamāṇaṃ. Tathā hi agarahitāya ācariyaparamparāya peṭakopadeso viya idaṃ nettippakaraṇaṃ ābhataṃ. Yadi evaṃ kasmāssa nidānaṃ na vuttaṃ. Sāvakabhāsitānampi hi <span class="bld">subhasutta-</span> (dī. ni. 1.444 ādayo) <span class="bld">anaṅgaṇasutta-</span> (ma. ni. 1.57 ādayo) <span class="bld">kaccāyanasaṃyuttā</span>dīnaṃ <a name="M0.0004"></a> nidānaṃ bhāsitanti? Nayidaṃ ekantikaṃ. Sāvakabhāsitānaṃ buddhabhāsitānampi hi ekaccānaṃ paṭisambhidāmagganiddesādīnaṃ dhammapadabuddhavaṃsādīnañca nidānaṃ na bhāsitaṃ, na ca tāvatā tāni appamāṇaṃ, evamidhāpi daṭṭhabbaṃ.</p>
  43. <p class="bodytext">Nidānañca nāma suttavinayānaṃ dhammabhaṇḍāgārikaupālittherādīhi mahāsāvakeheva bhāsitaṃ, idañca mahāsāvakabhāsitaṃ, theraṃ muñcitvā anaññavisayattā imissā vicāraṇāyāti kimetena nidānagavesanena, atthoyevettha gavesitabbo, yo pāḷiyā aviruddhoti. Atha vā pāḷiyā atthasaṃvaṇṇanābhāvato na imassa pakaraṇassa visuṃ nidānavacanakiccaṃ atthi, paṭisambhidāmagganiddesādīnaṃ viyāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  44. <p class="bodytext">Idāni etasmiṃ pakaraṇe nānappakārakosallatthaṃ ayaṃ vibhāgo veditabbo – sabbameva cetaṃ pakaraṇaṃ sāsanapariyeṭṭhibhāvato ekavidhaṃ, tathā ariyamaggasampādanato vimuttirasato ca. Byañjanatthavicārabhāvato duvidhaṃ, tathā saṅgahavibhāgabhāvato dhammavinayatthasaṃvaṇṇanato lokiyalokuttaratthasaṅgahaṇato rūpārūpadhammapariggāhakato lakkhaṇalakkhiyabhāvato pavattinivattivacanato sabhāgavisabhāganiddesato sādhāraṇāsādhāraṇadhammavibhāgato ca.</p>
  45. <p class="bodytext">Tividhaṃ puggalattayaniddesato tividhakalyāṇavibhāgato pariññattayakathanato pahānattayūpadesato <a name="V0.0137"></a> sikkhattayasaṅgahaṇato tividhasaṃkilesavisodhanato mūlagītianugītisaṅgītibhedato piṭakattayatthasaṃvaṇṇanato hāranayapaṭṭhānappabhedato ca.</p>
  46. <p class="bodytext">Catubbidhaṃ catuppaṭisambhidāvisayato catunayadesanato dhammatthadesanāpaṭivedhagambhīrabhāvato ca. Pañcavidhaṃ abhiññeyyādidhammavibhāgato pañcakkhandhaniddesato pañcagatiparicchedato pañcanikāyatthavivaraṇato ca. Chabbidhaṃ chaḷārammaṇavibhāgato chaajjhattikabāhirāyatanavibhāgato ca. Sattavidhaṃ sattaviññāṇaṭṭhitiparicchedato. Navavidhaṃ suttādinavaṅganiddesato. Cuddasavidhaṃ suttādhiṭṭhānavibhāgato. Soḷasavidhaṃ aṭṭhavīsatividhañca sāsanapaṭṭhānappabhedato. Caturāsītisahassavidhaṃ caturāsītisahassadhammakkhandhavicārabhāvatotiādinā nayena pakaraṇavibhāgo veditabbo.</p>
  47. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">sāsanapariyeṭṭhibhāvato</span>ti sakalaṃ nettippakaraṇaṃ sikkhattayasaṅgahassa navaṅgassa satthusāsanassa atthasaṃvaṇṇanābhāvato. <span class="bld">Ariyamaggasampādanato</span>ti <a name="M0.0005"></a> dassanabhūmibhāvanābhūmisampādanato. <span class="bld">Vimuttirasato</span>ti sāsanassa amatapariyosānattā vuttaṃ. <span class="bld">Byañjanatthavicārabhāvato</span>ti hārabyañjanapadakammanayānaṃ byañjanavicārattā atthapadaatthanayānaṃ atthavicārattā vuttaṃ. <span class="bld">Saṅgahavibhāgabhāvo</span> parato āvi bhavissati. <span class="bld">Dhammavinayatthasaṃvaṇṇanato</span>ti sakalassāpi pariyattisāsanassa dhammavinayabhāvato vuttaṃ. <span class="bld">Lakkhaṇalakkhiyabhāvato</span>ti nettivacanassa lakkhaṇattā udāharaṇasuttānañca lakkhiyattā vuttaṃ. <span class="bld">Sabhāgavisabhāganiddesato</span>ti samānajātiyā dhammā sabhāgā, paṭipakkhā visabhāgā, taṃvicārabhāvatoti attho. <span class="bld">Sādhāraṇāsādhāraṇadhammavibhāgato</span>ti pahānekaṭṭhasahajekaṭṭhatādisāmaññena ye dhammā yesaṃ dhammānaṃ nāmavatthādinā sādhāraṇā tabbidhuratāya asādhāraṇā ca, taṃvibhāgato duvidhanti attho.</p>
  48. <p class="bodytext"><span class="bld">Puggalattayaniddesato</span>ti ugghaṭitaññuādi puggalattayaniddesato. <span class="bld">Tividhakalyāṇavibhāgato</span>ti ādikalyāṇādivibhāgato. <span class="bld">Mūlagītianugītisaṅgītibhedato</span>ti paṭhamaṃ vacanaṃ mūlagīti, vuttasseva atthassa saṅgahagāthā anugīti, taṃtaṃsuttatthayojanavasena vippakiṇṇassa pakaraṇassa saṅgāyanaṃ saṅgīti, sā therassa parato pavattitāti veditabbā, etāsaṃ tissannaṃ bhedato tividhanti attho. <span class="bld">Pañcakkhandhaniddesato</span>ti rūpādipañcakkhandhasīlādipañcadhammakkhandhaniddesato pañcavidhanti attho. <span class="bld">Suttādhiṭṭhānavibhāgato</span>ti lobhadosamohānaṃ alobhādosāmohānaṃ kāyavacīmanokammānaṃ saddhādipañcindriyānañca vasena cuddasavidhassa suttādhiṭṭhānassa vibhāgavacanato cuddasavidhanti attho. Sesaṃ suviññeyyanti na papañcitaṃ.</p>
  49. <p class="chapter">1. Saṅgahavāravaṇṇanā</p>
  50. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V0.0138"></a> anekabhedavibhatte nettippakaraṇe yadidaṃ vuttaṃ ‘‘saṅgahavibhāgavāravasena duvidha’’nti, tattha saṅgahavāro ādi. Tassāpi <span class="bld">‘‘yaṃ loko pūjayate’’</span>ti ayaṃ gāthā ādi. Tattha <span class="bld">ya</span>nti aniyamato upayoganiddeso, tassa ‘‘tassā’’ti iminā niyamanaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">Loko</span>ti kattuniddeso. <span class="bld">Pūjayate</span>ti kiriyāniddeso. <span class="bld">Salokapālo</span>ti kattuvisesanaṃ. <span class="bld">Sadā</span>ti kālaniddeso. <span class="bld">Namassati cā</span>ti upacayena kiriyāniddeso<a name="M0.0006"></a>. <span class="bld">Tassā</span>ti sāminiddeso. <span class="bld">Eta</span>nti paccattaniddeso. <span class="bld">Sāsanavara</span>nti paccattaniddesena niddiṭṭhadhammanidassanaṃ. <span class="bld">Vidūhī</span>ti karaṇavacanena kattuniddeso. <span class="bld">Ñeyya</span>nti kammavācakakiriyāniddeso. <span class="bld">Naravarassā</span>ti ‘‘tassā’’ti niyametvā dassitassa sarūpato dassanaṃ.</p>
  51. <p class="bodytext">Tattha lokiyanti ettha puññāpuññāni tabbipāko cāti <span class="bld">loko,</span> pajā, sattanikāyoti attho. Loka-saddo hi jātisaddatāya sāmaññavasena niravasesato satte saṅgaṇhāti. Kiñcāpi hi lokasaddo saṅkhārabhājanesupi diṭṭhappayogo, pūjanakiriyāyogyabhūtatāvasena pana sattalokavacano eva idha gahitoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Pūjayate</span>ti mānayati, apacāyatīti attho.</p>
  52. <p class="bodytext">Lokaṃ pālentīti lokapālā, cattāro mahārājāno. Lokiyā pana indayamavaruṇakuverā lokapālāti vadanti. Saha lokapālehīti <span class="bld">salokapālo,</span> ‘‘loko’’ti iminā tulyādhikaraṇaṃ. Atha vā issariyādhipaccena taṃtaṃsattalokassa pālanato rakkhaṇato khattiyacatumahārājasakkasuyāmasantusitasunimmitaparanimmitavasavattimahābrahmādayo lokapālā. Tehi saha taṃtaṃsattanikāyo salokapālo lokoti vutto. Atha vā ‘‘dveme, bhikkhave, sukkā dhammā lokaṃ pālentī’’ti (a. ni. 2.9; itivu. 42) vacanato hirottappadhammā lokapālā. Tehi samannāgato loko <span class="bld">salokapālo</span>. Hirottappasampannā hi pāpagarahino sappurisā dhammacchandavantatāya bhagavati pūjānamakkāraparā hontīti.</p>
  53. <p class="bodytext"><span class="bld">Sadā</span>ti <a name="V0.0139"></a> sabbakālaṃ rattiñceva divā ca, <span class="bld">sadā</span>ti vā bhagavato dharamānakāle tato parañca. Atha vā <span class="bld">sadā</span>ti abhinīhārato paṭṭhāya yāva sāsanantaradhānā, tato parampi vā. Mahābhinīhārato paṭṭhāya hi mahābodhisattā bodhiyā niyatatāya buddhaṅkurabhūtā sadevakassa lokassa pūjanīyā ceva vandanīyā ca honti. Yathāha bhagavā sumedhabhūto –</p>
  54. <p class="gatha1">‘‘Dīpaṅkaro lokavidū, āhutīnaṃ paṭiggaho;</p>
  55. <p class="gathalast">Mama kammaṃ pakittetvā, dakkhiṇaṃ pādamuddhari.</p>
  56. <p class="gatha1">‘‘Ye <a name="M0.0007"></a> tatthāsuṃ jinaputtā, padakkhiṇamakaṃsu maṃ;</p>
  57. <p class="gathalast">Devā manussā asurā ca, abhivādetvāna pakkamu’’nti. (bu. vaṃ. 2.75-76);</p>
  58. <p class="bodytext"><span class="bld">Namassati cā</span>ti keci kesañci pūjāsakkārādīni karontāpi tesaṃ apākaṭaguṇatāya namakkāraṃ na karonti, na evaṃ bhagavato, yathābhūtaabbhuggatakittisaddatāya pana bhagavantaṃ sadevako loko pūjayati ceva namassati cāti attho. ‘‘Sadā naramanusso’’ti keci paṭhanti, taṃ na sundaraṃ. <span class="bld">Tassā</span>ti yaṃ sadevako loko pūjayati ceva namassati ca, tassa. <span class="bld">Eta</span>nti idāni vattabbaṃ buddhiyaṃ viparivattamānaṃ sāmaññena dasseti. <span class="bld">Sāsanavara</span>nti taṃ sarūpato dasseti. Tattha diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ satte sāsati vineti etenāti sāsanaṃ, tadeva ekantaniyyānaṭṭhena anaññasādhāraṇaguṇatāya ca uttamaṭṭhena taṃtaṃabhipatthitasamiddhihetutāya paṇḍitehi varitabbato vā varaṃ, sāsanameva varanti <span class="bld">sāsanavaraṃ. Vidūhī</span>ti yathāsabhāvato kammakammaphalāni kusalādibhede ca dhamme vidantīti vidū, paṇḍitamanussā, tehi. Ñātabbaṃ, ñāṇamarahatīti vā <span class="bld">ñeyyaṃ. Naravarassā</span>ti purisavarassa, aggapuggalassāti attho.</p>
  59. <p class="bodytext">Idaṃ vuttaṃ hoti – yo anaññasādhāraṇamahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiguṇavisesayogena sadevakena lokena pūjanīyo namassanīyo ca bhagavā arahaṃ sammāsambuddho, tassa loke uttamapuggalassa etaṃ idāni amhehi vibhajitabbahāranayapaṭṭhānavicāraṇavisayabhūtaṃ sāsanaṃ ādikalyāṇatādiguṇasampattiyā varaṃ aggaṃ uttamaṃ nipuṇañāṇagocaratāya paṇḍitavedanīyamevāti. Bhagavato hi vacanaṃ ekagāthāmattampi saccapaṭiccasamuppādakhandhāyatanadhātindriyasatipaṭṭhānādisabhāvadhammaniddhāraṇakkhamatāya <a name="V0.0140"></a> soḷasahārapañcanayasoḷasaaṭṭhavīsatividhapaṭṭhānavicārayogyabhāvena ca paramagambhīraṃ atthato agādhapāraṃ saṇhasukhumañāṇavisayamevāti. Tenevāha – ‘‘paññavantassāyaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo duppaññassā’’ti (dī. ni. 3.358; a. ni. 8.30). Atha vā bhagavato sāsanaṃ pariññākkamena lakkhaṇāvabodhappaṭipattiyā suññatamukhādīhi ogāhitabbattā aviññūnaṃ supinantenapi na visayo hotīti āha – <span class="bld">‘‘vidūhi ñeyya’’</span>nti. Tathā ca vuttaṃ – ‘‘etu viññū puriso’’tiādi.</p>
  60. <p class="bodytext">Apare <a name="M0.0008"></a> pana ‘‘taṃ tassa sāsanavara’’nti paṭhanti, tesaṃ matena yaṃ-saddo sāsana-saddena samānādhikaraṇoti daṭṭhabbo. Idaṃ vuttaṃ hoti yaṃ sāsanavaraṃ salokapālo loko pūjayati namassati ca, taṃ sāsanavaraṃ vidūhi ñātabbanti. Imasmiñca naye lokapāla-saddena bhagavāpi vuccati. Bhagavā hi lokaggatāyakattā nippariyāyena lokapālo, tasmā ‘‘tassā’’ti lokapālassa satthunoti attho. Salokapāloti cettha lokapāla-saddo guṇībhūtopi satthuvisayattā sāsana-saddāpekkhatāya sāmibhāvena sambandhīvisesabhūto padhānabhūto viya paṭiniddesaṃ arahatīti.</p>
  61. <p class="bodytext">Kathaṃ pana sayaṃ dhammassāmī bhagavā dhammaṃ pūjayatīti? Nāyaṃ virodho. Dhammagaruno hi buddhā bhagavanto, te sabbakālaṃ dhammaṃ apacāyamānāva viharantīti. Vuttañhetaṃ – ‘‘yaṃnūnāhaṃ yvāyaṃ dhammo mayā abhisambuddho, tameva dhammaṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyya’’nti (saṃ. ni. 1.173; a. ni. 4.21).</p>
  62. <p class="bodytext">Api ca bhagavato dhammapūjanā sattasattāhappaṭipattiādīhi dīpetabbā. Dhammassāmīti ca dhammena sadevakassa lokassa sāmīti attho, na dhammassa sāmīti. Evampi namassatīti vacanaṃ na yujjati. Na hi bhagavā kañci namassatīti, esopi niddoso. Na hi namassatīti padassa namakkāraṃ karotīti ayameva attho, atha kho garukaraṇena tanninno tappoṇo tappabbhāroti ayampi attho labbhati. Bhagavā ca dhammagarutāya sabbakālaṃ dhammaninnapoṇapabbhārabhāvena viharatīti. Ayañca attho ‘‘yena sudaṃ svāhaṃ niccakappaṃ viharāmī’’ti (ma. ni. 1.387) evamādīhi suttapadehi dīpetabbo. ‘‘Vidūhi neyya’’ntipi <a name="V0.0141"></a> pāṭho, tassa paṇḍitehi saparasantānesu netabbaṃ pāpetabbanti attho. Tattha attasantāne pāpanaṃ bujjhanaṃ, parasantāne bodhananti daṭṭhabbaṃ.</p>
  63. <p class="bodytext">Evaṃ bhagavato sadevakassa lokassa pūjanīyavandanīyabhāvo aggapuggalabhāvo ca vuccamāno guṇavisiṭṭhataṃ dīpeti, sā ca guṇavisiṭṭhatā mahābodhiyā veditabbā. Āsavakkhayañāṇapadaṭṭhānañhi sabbaññutaññāṇaṃ sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānañca āsavakkhayañāṇaṃ ‘‘mahābodhī’’ti vuccati. Sā aviparītadhammadesanato tathāgate suppatiṭṭhitāti viññāyati<a name="M0.0009"></a>. Na hi savāsananiravasesakilesappahānaṃ anāvaraṇañāṇañca vinā tādisī dhammadesanā sambhavati. Iccassa catuvesārajjayogo. Tena dasabalachaasādhāraṇañāṇaaṭṭhārasāveṇikabuddhadhammādisakalasabbaññuguṇapāripūrī pakāsitā hoti. Etādisī ca guṇavibhūti mahākaruṇāpubbaṅgamaṃ abhinīhārasampattiṃ purassaraṃ katvā sampāditaṃ samattiṃsapāramisaṅkhātaṃ puññañāṇasambhāramantarena na upalabbhatīti hetusampadāpi atthato vibhāvitā hotīti evaṃ bhagavato tīsupi avatthāsu sabbasattānaṃ ekantahitappaṭilābhahetubhūtā ādimajjhapariyosānakalyāṇā niravasesā buddhaguṇā imāya gāthāya pakāsitāti veditabbaṃ.</p>
  64. <p class="bodytext">Dutiyanaye pana yasmā sikkhattayasaṅgahaṃ saphalaṃ ariyamaggasāsanaṃ tassa ārammaṇabhūtañca amatadhātuṃ tadadhigamūpāyañca pubbabhāgapaṭipattisāsanaṃ tadatthaparidīpanañca pariyattisāsanaṃ yathārahaṃ saccābhisamayavasena abhisamento svākkhātatādiguṇavisesayuttataṃ manasikaronto sakkaccaṃ savanadhāraṇaparipucchādīhi paricayaṃ karonto ca sadevako loko pūjayati nāma. Lokanātho ca sammāsambodhippattiyā veneyyānaṃ sakkaccaṃ dhammadesanena ‘‘ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi’’ (ma. ni. 3.136; saṃ. ni. 5.28; peṭako. 24), ‘‘maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho’’ (dha. pa. 273; kathā. 872; netti. 125; peṭako. 30), ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati’’ (itivu. 90; a. ni. 4.34), ‘‘khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ’’ (khu. pā. 6.4; su. ni. 227), ‘‘ekāyano ayaṃ, bhikkhave, maggo sattānaṃ visuddhiyā’’ (dī. ni. 2.373; ma. ni. 1.106; saṃ. ni. 5.367), ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmi ādikalyāṇa’’ntiādīhi (ma. ni. 3.420; netti. 5) vacanehi thomanena ca pūjayati nāma. Tasmā sāsanavarassa pūjanīyabhāvo idha vuccamāno anavasesato dhammaguṇe dīpetīti ye ariyabhāvādayo niyyānādayo khayavirāgādayo madanimmadanādayo asaṅkhatādayo svākkhātatādayo <a name="V0.0142"></a> ādikalyāṇatādayo ca anekehi suttapadehi paveditā aneke dhammaguṇā, te niravasesato imāya gāthāya pakāsitāti veditabbā.</p>
  65. <p class="bodytext">Yasmā <a name="M0.0010"></a> pana ariyasaccappaṭivedhena samugghāṭitasammohāyeva paramatthato paṇḍitā bālyādisamatikkamanato, tasmā bhāvitalokuttaramaggā sacchikatasāmaññaphalā ca ariyapuggalā visesato vidūti vuccanti. Te hi yathāvuttasāsanavaraṃ aviparītato ñātuṃ netuñca saparasantāne sakkuṇantīti aṭṭhaariyapuggalasamūhassa paramatthasaṅghassāpi idha gahitattā ye suppaṭipannatādayo anekehi suttapadehi saṃvaṇṇitā ariyasaṅghaguṇā, tepi niravasesato idha pakāsitāti veditabbā.</p>
  66. <p class="bodytext">Evaṃ paṭhamagāthāya sātisayaṃ ratanattayaguṇaparidīpanaṃ katvā idāni –</p>
  67. <p class="gatha1">‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;</p>
  68. <p class="gathalast">Sacittapariyodapanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti. (dī. ni. 2.90; dha. pa. 183; netti. 30, 50, 116, 124) –</p>
  69. <p class="unindented">Vacanato saṅkhepato sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanaṃ, taṃ pana sikkhattayaṃ ñāṇavisesavisayabhāvabhedato avatthābhedato ca tividhaṃ hoti. Kathaṃ? Sutamayañāṇagocaro ca yo ‘‘pariyattisaddhammo’’ti vuccati. Cintāmayañāṇagocaro ca yo ākāraparivitakkadiṭṭhinijjhānakkhantīhi gahetabbākāro vimuttāyatanaviseso ‘‘paṭipattisaddhammo’’ti vuccati. Vipassanāñāṇādisahagato bhāvanāmayañāṇagocaro ca yo ‘‘paṭivedhasaddhammo’’ti vuccati. Evaṃ tividhampi sāsanaṃ sāsanavaranti padena saṅgaṇhitvā tattha yaṃ paṭhamaṃ, taṃ itaresaṃ adhigamūpāyoti sabbasāsanamūlabhūtaṃ attano pakaraṇassa ca visayabhūtaṃ pariyattisāsanameva tāva saṅkhepato vibhajanto <span class="bld">‘‘dvādasa padānī’’</span>ti gāthamāha.</p>
  70. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">dvādasā</span>ti gaṇanaparicchedo. <span class="bld">Padānī</span>ti paricchinnadhammanidassanaṃ. Tesu byañjanapadāni pajjati attho etehīti padāni. Atthapadāni pana pajjanti ñāyantīti padāni. Ubhayampi vā ubhayathā yojetabbaṃ byañjanapadānampi aviparītaṃ paṭipajjitabbattā, atthapadānaṃ uttarivisesādhigamassa <a name="V0.0143"></a> kāraṇabhāvato, tāni padāni parato pāḷiyaññeva āvi bhavissantīti tattheva vaṇṇayissāma. Atthasūcanādiatthato <span class="bld">suttaṃ</span>. Vuttañhetaṃ saṅgahesu –</p>
  71. <p class="gatha1">‘‘Atthānaṃ sūcanato, suvuttato savanatotha sūdanato;</p>
  72. <p class="gathalast">Suttāṇā suttasabhāgato ca, ‘sutta’nti akkhāta’’nti. (pārā. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; dī. ni. aṭṭha. 1.paṭhamamahāsaṅgītikathā; dha. sa. aṭṭha. nidānakathā);</p>
  73. <p class="bodytext">Tadetaṃ <a name="M0.0011"></a> tattha suttapiṭakavasena āgataṃ, idha pana piṭakattayavasena yojetabbaṃ. ‘‘Dvādasa padāni sutta’’nti vuttaṃ, yaṃ pariyattisāsananti attho. <span class="bld">Taṃ sabba</span>nti taṃ ‘‘sutta’’nti vuttaṃ sakalaṃ buddhavacanaṃ. <span class="bld">Byañjanañca attho cā</span>ti byañjanañceva tadattho ca. Yato ‘‘dvādasa padāni sutta’’nti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – atthasūcanādito suttaṃ pariyattidhammo, tañca sabbaṃ atthato dvādasa padāni cha byañjanapadāni ceva cha atthapadāni cāti. Atha vā yadetaṃ ‘‘sāsanavara’’nti vuttaṃ, taṃ sabbaṃ suttaṃ, pariyattisāsanassa adhippetattā. Atthato pana dvādasa padāni, byañjanatthapadasamudāyabhāvato. Yathāha – ‘‘byañjanañca attho cā’’ti. <span class="bld">Taṃ viññeyyaṃ ubhaya</span>nti yasmiṃ byañjane atthe ca vacanavacanīyabhāvena sambandhe suttavohāro, tadubhayaṃ sarūpato viññātabbaṃ tattha katamaṃ byañjanaṃ katamo atthoti? Tenevāha – <span class="bld">‘‘ko attho byañjanaṃ katama’’</span>nti.</p>
  74. <p class="bodytext">Evaṃ ‘‘sāsanavara’’nti vuttassa suttassa pariyattibhāvaṃ tassa ca atthabyañjanapadabhāvena veditabbataṃ dassetvā idāni tassa pavicayupāyaṃ nettippakaraṇaṃ padatthavibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘soḷasahārā’’</span>ti gāthamāha.</p>
  75. <p class="bodytext">Tattha soḷasa hārā etissāti <span class="bld">soḷasahārā. Pañcanayā aṭṭhārasamūlapadā</span>ti etthāpi eseva nayo. Atha vā soḷasa hārā soḷasahārā. Evaṃ itaratthāpi. Hāranayamūlapadāni eva hi saṅkhepato vitthārato ca bhāsitāni nettīti. <span class="bld">Sāsanassa pariyeṭṭhī</span>ti sāsanassa atthapariyesanā, pariyattisāsanassa atthasaṃvaṇṇanāti attho, sakalasseva vā sāsanassa atthavicāraṇāti attho. Paṭipattipaṭivedhepi hi nettinayānusārena adhigacchantīti. <span class="bld">Mahakaccānenā</span>ti kaccoti purātano isi, tassa vaṃsālaṅkārabhūtoyaṃ mahāthero ‘‘kaccāno’’ti vuccati. Mahakaccānoti pana <a name="V0.0144"></a> pūjāvacanaṃ, yathā mahāmoggallānoti, ‘‘kaccāyanagottaniddiṭṭhā’’tipi pāṭho. Ayañca gāthā nettiṃ saṅgāyantehi pakaraṇatthasaṅgaṇhanavasena ṭhapitāti daṭṭhabbā. Yathā cāyaṃ, evaṃ <span class="bld">hāravibhaṅgavāre</span> taṃtaṃhāraniddesanigamane ‘‘tenāha āyasmā’’tiādivacanaṃ, hārādisamudāyabhūtāyaṃ nettiyaṃ byañjanatthasamudāye ca sutte kiṃ kena viciyatīti vicāraṇāyaṃ āha – <span class="bld">‘‘hārā byañjanavicayo’’</span>tiādi.</p>
  76. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0012"></a> soḷasapi hārā mūlapadaniddhāraṇamantarena byañjanamukheneva suttassa saṃvaṇṇanā honti, na nayā viya mūlapadasaṅkhātasabhāvadhammaniddhāraṇamukhenāti te ‘‘byañjanavicayo suttassā’’ti vuttā. Atthanayā pana yathāvuttaatthamukheneva suttassa atthasampaṭipattiyā hontīti āha – <span class="bld">‘‘nayā tayo ca suttattho’’</span>ti. Ayañca vicāraṇā paratopi āgamissati. Keci ‘‘nayo cā’’ti paṭhanti, taṃ na sundaraṃ. <span class="bld">Ubhayaṃ pariggahīta</span>nti hārā nayā cāti etaṃ ubhayaṃ suttassa atthaniddhāraṇavasena parisamantato gahitaṃ sabbathā sutte yojitaṃ. <span class="bld">Vuccati suttaṃ</span> vadati saṃvaṇṇeti. Kathaṃ? <span class="bld">Yathāsuttaṃ</span> suttānurūpaṃ, yaṃ suttaṃ yathā saṃvaṇṇetabbaṃ, tathā saṃvaṇṇetīti attho. Yaṃ yaṃ suttanti vā <span class="bld">yathāsuttaṃ,</span> sabbaṃ suttanti attho. Nettinayena hi saṃvaṇṇetuṃ asakkuṇeyyaṃ nāma suttaṃ natthīti.</p>
  77. <p class="bodytext">Idāni yaṃ vuttaṃ – ‘‘sāsanavaraṃ vidūhi ñeyya’’nti, tattha nettisaṃvaṇṇanāya visayabhūtaṃ pariyattidhammameva pakārantarena niyametvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yā cevā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  78. <p class="bodytext">Tattha atthesu kataparicchedo byañjanappabandho desanā, yo pāṭhoti vuccati. Tadattho desitaṃ tāya desanāya pabodhitattā. Tadubhayañca vimuttāyatanasīsena paricayaṃ karontānaṃ anupādāparinibbānapariyosānānaṃ sampattīnaṃ hetubhāvato ekantena viññeyyaṃ, tadubhayavinimuttassa vā ñeyyassa abhāvato tadeva dvayaṃ viññeyyanti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">yā ceva…pe… viññeyya</span>nti. <span class="bld">Tatrā</span>ti tasmiṃ vijānane sādhetabbe, nipphādetabbe cetaṃ bhummaṃ. <span class="bld">Ayamānupubbī</span>ti ayaṃ vakkhamānā anupubbi hāranayānaṃ anukkamo, anukkamena vakkhamānā hāranayāti attho. <span class="bld">Navavidhasuttantapariyeṭṭhī</span>ti suttādivasena navaṅgassa sāsanassa pariyesanā, atthavicāraṇāti attho. Sāmiatthe vā etaṃ paccattaṃ navavidhasuttantapariyeṭṭhiyā anupubbīti. Atha vā <span class="bld">anupubbī</span>ti karaṇatthe paccattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathāvuttavijānane sādhetabbe vakkhamānāya hāranayānupubbiyā ayaṃ navavidhasuttantassa atthapariyesanāti.</p>
  79. <p class="bodytext">Etthāha <a name="V0.0145"></a> – kathaṃ panettha geyyaṅgādīnaṃ suttabhāvo, suttabhāve ca tesaṃ kathaṃ sāsanassa navaṅgabhāvo. Yañca saṅgahesu vuccati ‘‘sagāthakaṃ suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ veyyākaraṇa’’nti, tathā ca sati suttaṅgameva na <a name="M0.0013"></a> siyā. Athāpi visuṃ suttaṅgaṃ siyā, maṅgalasuttādīnaṃ (khu. pā. 5.1 ādayo; su. ni. 261 ādayo) suttaṅgasaṅgaho na siyā, gāthābhāvato dhammapadādīnaṃ viya, geyyaṅgasaṅgaho vā siyā, sagāthakattā sagāthāvaggassa viya, tathā ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānanti. Vuccate –</p>
  80. <p class="gatha1">Suttanti sāmaññavidhi, visesavidhayo pare;</p>
  81. <p class="gathalast">Sanimittā niruḷhattā, sahatāññena nāññato.</p>
  82. <p class="bodytext">Sabbassāpi hi buddhavacanassa suttanti ayaṃ <span class="bld">sāmaññavidhi</span>. Tathā hi ‘‘ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ (pāci. 1242), sāvatthiyā suttavibhaṅge, sakavāde pañca suttasatānī’’tiādivacanato vinayābhidhammapariyattivisesepi suttavohāro dissati. Tadekadesesu pana geyyādayo <span class="bld">visesavidhayo</span> tena tena nimittena patiṭṭhitā. Tathā hi geyyassa sagāthakattaṃ tabbhāvanimittaṃ. Lokepi hi sasilokaṃ sagāthakaṃ cuṇṇiyaganthaṃ geyya’’nti vadanti. Gāthāvirahe pana sati pucchitvā vissajjanabhāvo veyyākaraṇassa. Pucchāvissajjanañhi ‘‘byākaraṇa’’nti vuccati. Byākaraṇameva veyyākaraṇanti. Evaṃ sante sagāthakādīnampi pañhāvissajjanavasena pavattānaṃ veyyākaraṇabhāvo āpajjatīti? Nāpajjati, geyyādisaññānaṃ anokāsabhāvato ‘‘gāthāvirahe satī’’ti visesitattā ca. Tathā hi dhammapadādīsu kevalaṃ gāthābandhesu sagāthakattepi somanassañāṇamayikagāthāyuttesu ‘‘vuttañheta’’ntiādivacanasambandhesu abbhutadhammapaṭisaṃyuttesu ca suttavisesesu yathākkamaṃ gāthāudānaitivuttakaabbhutadhammasaññā patiṭṭhitā, tathā satipi gāthābandhabhāve bhagavato atītāsu jātīsu cariyānubhāvappakāsakesu jātakasaññā. Satipi pañhāvissajjanabhāve sagāthakatte ca kesuci suttantesu vedassa labhāpanato vedallasaññā patiṭṭhitāti evaṃ tena tena sagāthakattādinā nimittena tesu tesu suttavisesesu geyyaṅgādisaññā patiṭṭhitāti visesavidhayo suttaṅgato pare geyyādayo.</p>
  83. <p class="bodytext">Yaṃ panettha geyyaṅgādinimittarahitaṃ suttaṃ, taṃ suttaṅgaṃ visesasaññāparihārena sāmaññasaññāya pavattanatoti. Nanu ca sagāthakaṃ <a name="M0.0014"></a> suttaṃ geyyaṃ, niggāthakaṃ suttaṃ veyyākaraṇanti suttaṅgaṃ na sambhavatīti codanā tadavatthā evāti? Na tadavatthā, sodhitattā. Sodhitañhi <a name="V0.0146"></a> pubbe gāthāvirahe sati pucchāvissajjanabhāvo veyyākaraṇassa tabbhāvanimittanti. Yañca vuttaṃ – ‘‘gāthābhāvato maṅgalasuttādīnaṃ suttaṅgasaṅgaho na siyā’’ti, tampi na, niruḷhattā. Niruḷho hi maṅgalasuttādīsu suttabhāvo, na hi tāni dhammapadabuddhavaṃsādayo viya gāthābhāvena paññātāni, kintu suttabhāveneva. Teneva hi <span class="bld">aṭṭhakathāyaṃ</span> ‘‘suttanāmaka’’nti nāmaggahaṇaṃ kataṃ.</p>
  84. <p class="bodytext">Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘sagāthakattā geyyaṅgasaṅgaho vā siyā’’ti, tadapi natthi, yasmā sahatāññena. Saha gāthāhīti hi sagāthakaṃ. Sahabhāvo ca nāma atthato aññena hoti, na ca maṅgalasuttādīsu gāthāvinimutto koci suttappadeso atthi. Yo saha gāthāhīti vucceyya, na ca samudāyo nāma koci atthi. Yadapi vuttaṃ – ‘‘ubhatovibhaṅgādīsu sagāthakappadesānaṃ geyyaṅgasaṅgaho siyā’’ti, tadapi na aññato. Aññā eva hi tā gāthā, jātakādipariyāpannattā. Ato na tāhi ubhatovibhaṅgādīnaṃ geyyaṅgabhāvoti evaṃ suttādīnaṃ aṅgānaṃ aññamaññasaṅkarābhāvo veditabbo. Yasmā pana sabbampi buddhavacanaṃ yathāvuttanayena atthānaṃ sūcanādiatthena suttantveva vuccati, tasmā vuttaṃ – ‘‘navavidhasuttantapariyeṭṭhī’’ti.</p>
  85. <p class="centered">Saṅgahavāravaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  86. <p class="chapter">2. Uddesavāravaṇṇanā</p>
  87. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><span class="paranum">1</span>. Evaṃ <a name="V0.0147"></a> saṅgahavārena saṅkhepato dassite hārādayo idāni vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha katame soḷasa hārā’’</span>tiādidesanā āraddhā. Tattha <span class="bld">tatthā</span>ti yaṃ vuttaṃ – ‘‘soḷasahārā nettī’’ti, tasmiṃ vacane, tissaṃ vā gāthāyaṃ, yāni hāranayamūlapadāni uddhaṭāni, tesūti attho. <span class="bld">Katame</span>ti pucchāvacanaṃ. Pucchā ca nāmesā pañcavidhā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti. Tāsu ayaṃ kathetukamyatāpucchā. <span class="bld">Soḷasā</span>ti gaṇanavasena paricchedo. Tena nesaṃ na tato uddhaṃ adho cāti etaparamataṃ <a name="M0.0015"></a> dasseti. Sā cetaparamatā parato āvi bhavissati. <span class="bld">Hārā</span>ti gaṇanavasena paricchinnānaṃ sāmaññato dassanaṃ. <span class="bld">Desanā vicayo</span>tiādi sarūpadassanaṃ.</p>
  88. <p class="bodytext">Tattha kenaṭṭhena hārā? Harīyanti etehi, ettha vā suttageyyādivisayā aññāṇasaṃsayavipallāsāti <span class="bld">hārā,</span> haranti vā sayaṃ tāni, haraṇamattameva vāti <span class="bld">hārā</span> phalūpacārena. Atha vā harīyanti voharīyanti dhammasaṃvaṇṇakadhammapaṭiggāhakehi dhammassa dānaggahaṇavasenāti <span class="bld">hārā</span>. Atha vā hārā viyāti <span class="bld">hārā</span>. Yathā hi anekaratanāvalisamūho hārasaṅkhāto attano avayavabhūtaratanasamphassehi samuppajjanīyamānahilādasukho hutvā tadupabhogījanasarīrasantāpaṃ nidāghapariḷāhupajanitaṃ vūpasameti, evametepi nānāvidhaparamattharatanappabandhā saṃvaṇṇanāvisesā attano avayavabhūtaparamattharatanādhigamena samuppādiyamānanibbutisukhā dhammapaṭiggāhakajanahadayaparitāpaṃ kāmarāgādikilesahetukaṃ vūpasamentīti. Atha vā hārayanti aññāṇādīnaṃ hāraṃ apagamaṃ karonti ācikkhantīti vā <span class="bld">hārā</span>. Atha vā sotujanacittassa haraṇato ramaṇato ca <span class="bld">hārā</span> niruttinayena, yathā – ‘‘bhavesu vantagamano bhagavā’’ti (visuddhi. 1.144; pārā. aṭṭha. 1.1 verañjakaṇḍavaṇṇanā). Ayaṃ tāva hārānaṃ sādhāraṇato attho.</p>
  89. <p class="bodytext">Asādhāraṇato pana desīyati saṃvaṇṇīyati etāya suttatthoti <span class="bld">desanā,</span> desanāsahacaraṇato vā <a name="V0.0148"></a> <span class="bld">desanā</span>. Nanu ca aññepi hārā desanāsaṅkhātassa suttassa atthasaṃvaṇṇanato desanāsahacārinovāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana hāro yebhuyyena yathārutavaseneva viññāyamāno desanāya saha caratīti vattabbataṃ arahati, na tathā pare. Na hi assādādīnavanissaraṇādisandassanarahitā suttadesanā atthi. Assādādisandassanavibhāvanalakkhaṇo cāyaṃ hāroti.</p>
  90. <p class="bodytext">Viciyanti etena, ettha vā padapañhādayo, viciti eva vā tesanti <span class="bld">vicayo</span>. Pāḷiyaṃ pana vicinatīti vicayoti ayamattho dassito.</p>
  91. <p class="bodytext"><span class="bld">Yuttī</span>ti upapattisādhanayutti, idha pana yuttivicāraṇā yutti uttarapadalopena ‘‘rūpabhavo rūpa’’nti yathā, yuttisahacaraṇato vā. Idhāpi desanāhāre vuttanayena attho vitthāretabbo.</p>
  92. <p class="bodytext"><span class="bld">Padaṭṭhāna</span>nti <a name="M0.0016"></a> āsannakāraṇaṃ, idhāpi padaṭṭhānavicāraṇātiādi vuttanayeneva veditabbaṃ.</p>
  93. <p class="bodytext">Lakkhīyanti etena, ettha vā ekalakkhaṇā dhammā avuttāpi ekavacanenāti <span class="bld">lakkhaṇaṃ</span>.</p>
  94. <p class="bodytext">Viyūhīyanti vibhāgena piṇḍīyanti etena, ettha vāti byūho. Nibbacanādīnaṃ sutte dassiyamānānaṃ catunnaṃ byūhoti <span class="bld">catubyūho,</span> catunnaṃ vā byūho etthāti <span class="bld">catubyūho</span>.</p>
  95. <p class="bodytext">Āvaṭṭīyanti etena, ettha vā sabhāgā visabhāgā ca dhammā, tesaṃ vā āvaṭṭananti <span class="bld">āvaṭṭo</span>.</p>
  96. <p class="bodytext">Vibhajīyanti etena, ettha vā sādhāraṇāsādhāraṇānaṃ saṃkilesavodānadhammānaṃ bhūmiyoti <span class="bld">vibhatti,</span> vibhajanaṃ vā etesaṃ bhūmiyāti <span class="bld">vibhatti</span>.</p>
  97. <p class="bodytext">Paṭipakkhavasena parivattīyanti iminā, ettha vā sutte vuttadhammā, parivattanaṃ vā tesanti <span class="bld">parivattano</span>.</p>
  98. <p class="bodytext">Vividhaṃ <a name="V0.0149"></a> vacanaṃ ekassevatthassa vācakametthāti vivacanaṃ, vivacanameva <span class="bld">vevacanaṃ,</span> vividhaṃ vuccati etena atthoti vā vivacanaṃ. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  99. <p class="bodytext">Pakārehi pabhedato vā ñāpīyanti iminā, ettha vā atthāti <span class="bld">paññatti</span>.</p>
  100. <p class="bodytext">Otārīyanti anuppavesīyanti etena, ettha vā suttāgatā dhammā paṭiccasamuppādādīsūti <span class="bld">otaraṇo</span>.</p>
  101. <p class="bodytext">Sodhīyanti samādhīyanti etena, ettha vā sutte padapadatthapañhārambhāti <span class="bld">sodhano</span>.</p>
  102. <p class="bodytext">Adhiṭṭhīyanti anupavattīyanti etena, ettha vā sāmaññavisesabhūtā dhammā vinā vikappenāti <span class="bld">adhiṭṭhāno</span>.</p>
  103. <p class="bodytext">Parikaroti abhisaṅkharoti phalanti parikkhāro, hetu paccayo ca, parikkhāraṃ ācikkhatīti <span class="bld">parikkhāro,</span> hāro, parikkhāravisayattā parikkhārasahacaraṇato vā <span class="bld">parikkhāro</span>.</p>
  104. <p class="bodytext">Samāropīyanti etena, ettha vā padaṭṭhānādimukhena dhammāti <span class="bld">samāropano</span>. Sabbattha ca bhāvasādhanavasenāpi attho sambhavatīti tassāpi vasena yojetabbaṃ.</p>
  105. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti <a name="M0.0017"></a> yathāvuttassa hāruddesassa. <span class="bld">Anugītī</span>ti vuttassevatthassa sukhaggahaṇatthaṃ anupacchā gāyanagāthā, tāsu osānagāthāya <span class="bld">atthato asaṃkiṇṇā</span>ti padatthena saṅkararahitā, tena yadipi keci hārā aññamaññaṃ avisiṭṭhā viya dissanti, tathāpi tesaṃ atthato saṅkaro natthīti dasseti. So ca nesaṃ asaṅkaro lakkhaṇaniddese supākaṭo hoti. <span class="bld">Etesañcevā</span>ti etesaṃ soḷasannaṃ hārānaṃ. Yathā asaṅkaro, tathā ceva bhavati. Kiṃ bhavati? <span class="bld">Vitthāratayā</span> vitthārena. <span class="bld">Nayavibhatti</span> nayena upāyena ñāyena vibhāgo. Etena taṃ eva asaṅkiṇṇataṃ vibhāveti. Keci ‘‘vitthāranayā’’ti paṭhanti, taṃ na sundaraṃ, ayañca gāthā kesuci potthakesu natthi.</p>
  106. <p class="bodytext"><a name="para2"></a><span class="paranum">2</span>. Evaṃ hāre uddisitvā idāni naye uddisituṃ <span class="bld">‘‘tattha katame’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha nayanti saṃkilese vodānāni ca vibhāgato ñāpentīti <span class="bld">nayā,</span> nīyanti vā tāni etehi<a name="V0.0150"></a>, ettha vāti <span class="bld">nayā,</span> nayanamattameva vāti <span class="bld">nayā,</span> nīyanti vā sayaṃ dhammakathikehi upanīyanti suttassa atthapavicayatthanti <span class="bld">nayā</span>. Atha vā nayā viyāti <span class="bld">nayā</span>. Yathā hi ekattādayo nayā sammā paṭivijjhiyamānā paccayapaccayuppannadhammānaṃ yathākkamaṃ sambandhavibhāgabyāpāravirahānurūpaphalabhāvadassanena asaṅkarato sammutisaccaparamatthasaccānaṃ sabhāvaṃ pavedayantā paramatthasaccappaṭivedhāya saṃvattanti, evametepi kaṇhasukkasappaṭibhāgadhammavibhāgadassanena aviparītasuttatthāvabodhāya abhisambhuṇantā veneyyānaṃ catusaccappaṭivedhāya saṃvattanti. Atha vā pariyattiatthassa nayanato saṃkilesato yamanato ca <span class="bld">nayā</span> niruttinayena.</p>
  107. <p class="bodytext"><span class="bld">Nandiyāvaṭṭo</span>tiādīsu nandiyāvaṭṭassa viya āvaṭṭo etassāti <span class="bld">nandiyāvaṭṭo,</span> yathā hi nandiyāvaṭṭo antoṭhitena padhānāvayavena bahiddhā āvaṭṭati, evamayampi nayoti attho. Atha vā nandiyā taṇhāya pamodassa vā āvaṭṭo etthāti <span class="bld">nandiyāvaṭṭo</span>. Tīhi avayavehi lobhādīhi saṃkilesapakkhe alobhādīhi ca vodānapakkhe pukkhalo sobhanoti <span class="bld">tipukkhalo</span>. Asantāsanajavaparakkamādivisesayogena sīho bhagavā, tassa vikkīḷitaṃ desanāvacīkammabhūto vihāroti katvā vipallāsatappaṭipakkhaparidīpanato sīhassa vikkīḷitaṃ etthāti <span class="bld">sīhavikkīḷito,</span> <a name="M0.0018"></a> nayo. Balavisesayogadīpanato vā sīhavikkīḷitasadisattā nayo <span class="bld">sīhavikkīḷito</span>. Balaviseso cettha saddhādibalaṃ, dasabalāni eva vā. Atthanayattayadisābhāvena kusalādidhammānaṃ ālocanaṃ <span class="bld">disālocanaṃ</span>. Tathā ālocitānaṃ tesaṃ dhammānaṃ atthanayattayayojane samānayanato aṅkuso viya <span class="bld">aṅkuso</span>. Gāthāsu lañjeti pakāseti suttatthanti lañjako, nayo ca so lañjako cāti <span class="bld">nayalañjako. Gatā</span>ti ñātā, matāti attho. So eva vā pāṭho. Sesaṃ vuttanayena veditabbaṃ.</p>
  108. <p class="bodytext"><a name="para3"></a><span class="paranum">3</span>. Evaṃ nayepi uddisitvā idāni mūlapadāni uddisituṃ <span class="bld">‘‘tattha katamānī’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha mūlāni ca tāni nayānaṃ paṭṭhānabhāgānañca patiṭṭhābhāvato padāni ca adhigamūpāyabhāvato koṭṭhāsabhāvato cāti <span class="bld">mūlapadāni</span>. Kosallasambhūtaṭṭhena, kucchitānaṃ vā pāpadhammānaṃ salanato viddhaṃsanato, kusānaṃ vā rāgādīnaṃ lavanato, kusā viya vā lavanato, kusena vā ñāṇena lātabbato pavattetabbato <span class="bld">kusalāni,</span> tappaṭipakkhato <span class="bld">akusalānī</span>ti padattho veditabbo.</p>
  109. <p class="bodytext">Evaṃ gaṇanaparicchedato jātibhedato ca mūlapadāni dassetvā idāni sarūpato dassento saṃkilesapakkhaṃyeva <a name="V0.0151"></a> paṭhamaṃ uddisati <span class="bld">‘‘taṇhā’’</span>tiādinā. Tattha tasati paritasatīti <span class="bld">taṇhā</span>. Avindiyaṃ vindati, vindiyaṃ na vindatīti <span class="bld">avijjā,</span> vijjāpaṭipakkhāti vā <span class="bld">avijjā</span>. Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā soti <span class="bld">lobho. Dosamohesu</span>pi eseva nayo. Asubhe ‘‘subha’’nti pavattā saññā <span class="bld">subhasaññā. Sukhasaññā</span>dīsupi imināva nayena attho veditabbo. <span class="bld">Saṅgaha</span>nti gaṇanaṃ. <span class="bld">Samosaraṇa</span>nti samoropanaṃ.</p>
  110. <p class="bodytext">Paccanīkadhamme sametīti <span class="bld">samatho</span>. Aniccādīhi vividhehi ākārehi passatīti <span class="bld">vipassanā. Alobhā</span>dayo lobhādipaṭipakkhato veditabbā. Asubhe ‘‘asubha’’nti pavattā saññā <span class="bld">asubhasaññā,</span> kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ. Saññāsīsena hi desanā. <span class="bld">Dukkhasaññā</span>dīsupi eseva nayo.</p>
  111. <p class="bodytext"><span class="bld">Idaṃ uddāna</span>nti idaṃ vuttasseva atthassa vippakiṇṇabhāvena nassituṃ adatvā uddhaṃ dānaṃ rakkhaṇaṃ uddānaṃ, saṅgahavacananti attho. ‘‘Cattāro vipallāsā’’tipi <a name="M0.0019"></a> pāṭho. <span class="bld">Kilesabhūmī</span>ti saṃkilesabhūmi sabbesaṃ akusaladhammānaṃ samosaraṇaṭṭhānattā. Kusalānaṃ yāni tīṇi mūlāni. ‘‘Kusalānī’’tipi paṭhanti. <span class="bld">Satipaṭṭhānā</span>ti asubhasaññādayo sandhāyāha. <span class="bld">Indriyabhūmī</span>ti saddhādīnaṃ vimuttiparipācanindriyānaṃ samosaraṇaṭṭhānattā vuttaṃ. <span class="bld">Yujjantī</span>ti yojīyanti. <span class="bld">Kho</span>ti padapūraṇe, avadhāraṇatthe vā nipāto. Tena ete evāti dasseti. Aṭṭhārasevāti vā. <span class="bld">Mūlapadā</span>ti mūlapadāni, liṅgavipallāso vā.</p>
  112. <p class="centered">Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  113. <p class="chapter">3. Niddesavāravaṇṇanā</p>
  114. <p class="bodytext"><a name="para4"></a><span class="paranum">4</span>. Evaṃ <a name="V0.0152"></a> uddiṭṭhe hārādayo niddisituṃ <span class="bld">‘‘tattha saṅkhepato’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">tatthā</span>ti tasmiṃ uddesapāṭhe. <span class="bld">Saṅkhepato netti kittitā</span>ti samāsato nettippakaraṇaṃ kathitaṃ. Hāranayamūlapadānañhi sarūpadassanaṃ uddesapāṭhena katanti. Ettha ca hāranayānaṃ –</p>
  115. <p class="gatha1">Sāmaññato visesena, padattho lakkhaṇaṃ kamo;</p>
  116. <p class="gathalast">Ettāvatā ca hetvādī, veditabbā hi viññunā.</p>
  117. <p class="bodytext">Tesu avisesato visesato ca hāranayānaṃ attho dassito. Lakkhaṇādīsu pana avisesato sabbepi hārā nayā ca yathākkamaṃ byañjanatthamukhena navaṅgassa sāsanassa atthasaṃvaṇṇanalakkhaṇā. Visesato pana tassa tassa hārassa nayassa ca lakkhaṇaṃ niddese eva kathayissāma. Kamādīni ca yasmā nesaṃ lakkhaṇesu ñātesu viññeyyāni honti, tasmā tānipi niddesato parato pakāsayissāma.</p>
  118. <p class="subhead">Hārasaṅkhepo</p>
  119. <p class="bodytext"><a name="para1"></a><span class="paranum">1</span>. Yā pana <span class="bld">assādādīnavatā</span>tiādikā niddesagāthā, tāsu <span class="bld">assādādīnavatā</span>ti assādo ādīnavatāti padavibhāgo. Ādīnavatāti ca ādīnavo eva. Keci ‘‘assādādīnavato’’ti paṭhanti, taṃ na sundaraṃ. Tattha assādīyatīti assādo, sukhaṃ somanassañca. Vuttañhetaṃ – ‘‘yaṃ, bhikkhave, pañcupādānakkhandhe paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ pañcasu upādānakkhandhesu <a name="M0.0020"></a> assādo’’ti (ma. ni. 1.166; saṃ. ni. 3.26). Yathā cetaṃ sukhaṃ somanassaṃ, evaṃ iṭṭhārammaṇampi. Vuttampi cetaṃ – ‘‘so tadassādeti taṃ nikāmetī’’ti ‘‘rūpaṃ assādeti abhinandati, taṃ ārabbha rāgo uppajjatī’’ti (paṭṭhā. 1.1.424), ‘‘saṃyojanīyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino’’ti (saṃ. ni. 2.53) ca<a name="V0.0153"></a>. Assādeti etāyāti vā assādo, taṇhā. Taṇhāya hi kāraṇabhūtāya puggalo sukhampi sukhārammaṇampi assādeti. Yathā ca taṇhā, evaṃ vipallāsāpi. Vipallāsavasena hi sattā aniṭṭhampi ārammaṇaṃ iṭṭhākārena assādenti, evaṃ vedanāya sabbesaṃ tebhūmakasaṅkhārānaṃ taṇhāya vipallāsānañca assādavicāro veditabbo.</p>
  120. <p class="bodytext">Kathaṃ pana dukkhādukkhamasukhavedanānaṃ assādanīyatāti? Vipallāsato sukhapariyāyasabbhāvato ca. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā. Dukkhā vedanā ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā, adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā’’ti (ma. ni. 1.465). Tattha vedanāya aṭṭhasatapariyāyavasena, tebhūmakasaṅkhārānaṃ nikkhepakaṇḍarūpakaṇḍavasena, taṇhāya saṃkilesavatthuvibhaṅge <span class="bld">nikkhepakaṇḍe</span> ca taṇhāniddesavasena, vipallāsānaṃ sukhasaññādivasena dvāsaṭṭhidiṭṭhigatavasena ca vibhāgo veditabbo.</p>
  121. <p class="bodytext">Ādīnavo dukkhā vedanā tissopi vā dukkhatā. Atha vā sabbepi tebhūmakā saṅkhārā ādīnavo. Ādīnaṃ ativiya kapaṇaṃ vāti pavattatīti hi ādīnavo, kapaṇamanusso, evaṃsabhāvā ca tebhūmakā dhammā aniccatādiyogena. Yato tattha ādīnavānupassanā āraddhavipassakānaṃ yathābhūtanayoti vuccati. Tathā ca vuttaṃ – ‘‘yaṃ, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā, ayaṃ pañcasu upādānakkhandhesu ādīnavo’’ti. Tasmā ādīnavo dukkhasaccaniddesabhūtānaṃ jātiyādīnaṃ aniccatādīnaṃ dvācattālīsāya ākārānañca vasena vibhajitvā niddisitabbo.</p>
  122. <p class="bodytext">Nissarati etenāti <span class="bld">nissaraṇaṃ,</span> ariyamaggo. Nissaratīti vā <span class="bld">nissaraṇaṃ</span> nibbānaṃ. Ubhayampi sāmaññaniddesena ekasesena vā ‘‘nissaraṇa’’nti <a name="M0.0021"></a> vuttaṃ. <span class="bld">Pi</span>-saddo purimānaṃ pacchimānañca sampiṇḍanattho. Tattha ariyamaggapakkhe satipaṭṭhānādīnaṃ sattattiṃsabodhipakkhiyadhammānaṃ kāyānupassanādīnañca tadantogadhabhedānaṃ vasena nissaraṇaṃ vibhajitvā niddisitabbaṃ.</p>
  123. <p class="bodytext">Nibbānapakkhe pana kiñcāpi asaṅkhatāya dhātuyā nippariyāyena vibhāgo natthi. Pariyāyena pana sopādisesanirupādisesabhedena. Yato vā taṃ nissaṭaṃ, tesaṃ <span class="bld">paṭisambhidāmagge</span> (paṭi. ma. 1.3) dassitappabhedānaṃ cakkhādīnaṃ channaṃ dvārānaṃ rūpādīnaṃ channaṃ ārammaṇānaṃ taṃtaṃdvārappavattānaṃ <a name="V0.0154"></a> channaṃ channaṃ viññāṇaphassavedanāsaññācetanātaṇhāvitakkavicārānaṃ pathavīdhātuādīnaṃ channaṃ dhātūnaṃ dasannaṃ kasiṇāyatanānaṃ asubhānaṃ kesādīnaṃ dvattiṃsāya ākārānaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ dvādasannaṃ āyatanānaṃ aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ lokiyānaṃ indriyānaṃ kāmadhātuādīnaṃ tissannaṃ dhātūnaṃ kāmabhavādīnaṃ tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ bhavānaṃ catunnaṃ jhānānaṃ appamaññānaṃ āruppānaṃ dvādasannaṃ paṭiccasamuppādaṅgānañcāti evamādīnaṃ saṅkhatadhammānaṃ nissaraṇabhāvena ca vibhajitvā niddisitabbaṃ.</p>
  124. <p class="bodytext"><span class="bld">Phala</span>nti desanāphalaṃ. Kiṃ pana tanti? Yaṃ desanāya nipphādīyati. Nanu ca nibbānādhigamo bhagavato desanāya nipphādīyati. Nibbānañca ‘‘nissaraṇa’’nti iminā vuttamevāti? Saccametaṃ, tañca kho paramparāya. Idha pana paccakkhato desanāphalaṃ adhippetaṃ. Taṃ pana sutamayañāṇaṃ. Atthadhammavedādiariyamaggassa pubbabhāgappaṭipattibhūtā chabbisuddhiyo. Yañca tasmiṃ khaṇe maggaṃ anabhisambhuṇantassa kālantare tadadhigamakāraṇabhūtaṃ sampattibhavahetu ca siyā. Tathā hi vakkhati – ‘‘attānudiṭṭhiṃ ūhacca, evaṃ maccutaro siyāti (su. ni. 1125; kathā. 226; cūḷani. mogharājamāṇavapucchā 144, mogharājamāṇavapucchāniddesa 88; netti. 5; peṭako. 22) idaṃ phala’’nti, ‘‘dhammo have rakkhati dhammacārinti idaṃ phala’’nti (jā. 1.10.102-103; 1.15.385) ca. Etena nayena devesu ca mānusesu ca āyuvaṇṇabalasukhayasaparivāraādhipateyyasampattiyo upadhisampattiyo cakkavattisirī devarajjasirī cattāri sampatticakkāni sīlasampadā samādhisampadā tisso vijjā cha abhiññā catasso paṭisambhidā sāvakabodhi paccekabodhi sammāsambodhīti sabbāpi sampattiyo puññasambhārahetukā bhagavato desanāya sādhetabbatāya phalanti veditabbā.</p>
  125. <p class="bodytext"><span class="bld">Upāyo</span>ti <a name="M0.0022"></a> ariyamaggapadaṭṭhānabhūtā pubbabhāgappaṭipadā. Sā hi purimā purimā pacchimāya pacchimāya adhigamūpāyabhāvato paramparāya magganibbānādhigamassa ca hetubhāvato upāyo. Yā ca pubbe vuttaphalādhigamassa upāyapaṭipatti. Keci pana ‘‘saha vipassanāya maggo upāyo’’ti vadanti, tesaṃ matena nissaraṇanti nibbānameva vuttaṃ siyā. Phalaṃ viya upāyopi pubbabhāgoti vuttaṃ siyā, yaṃ pana vakkhati ‘‘sabbe dhammā…pe… visuddhiyāti (dha. pa. 279; theragā. 678) ayaṃ upāyo’’ti. Etthāpi pubbabhāgappaṭipadā eva udāhaṭāti sakkā viññātuṃ. Yasmā pana ‘‘te pahāya tare oghanti idaṃ nissaraṇa’’nti ariyamaggassa nissaraṇabhāvaṃ vakkhati. Ariyamaggo hi oghataraṇanti.</p>
  126. <p class="bodytext"><span class="bld">Āṇattī</span>ti <a name="V0.0155"></a> āṇārahassa bhagavato veneyyajanassa hitasiddhiyā ‘‘evaṃ paṭipajjāhī’’ti vidhānaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājāti (su. ni. 1125; kathā. 226; netti. 5; peṭako. 22; cūḷani. mogharājamāṇavapucchā 144, mogharājamāṇavapucchāniddesa 88) āṇattī’’ti.</p>
  127. <p class="bodytext"><span class="bld">Yogīna</span>nti catusaccakammaṭṭhānabhāvanāya yuttappayuttānaṃ veneyyānaṃ, atthāyāti vacanaseso. <span class="bld">Desanāhāro</span>ti etesaṃ yathāvuttānaṃ assādādīnaṃ vibhajanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso desanāhāro nāmāti attho. Etthāha – kiṃ panetesaṃ assādādīnaṃ anavasesānaṃ vacanaṃ desanāhāro, udāhu ekaccānanti? Niravasesānaṃyeva. Yasmiñhi sutte assādādīnavanissaraṇāni sarūpato āgatāni, tattha vattabbameva natthi. Yattha pana ekadesena āgatāni, na vā sarūpena. Tattha anāgataṃ atthavasena niddhāretvā hāro yojetabbo. Ayañca attho desanāhāravibhaṅge āgamissatīti idha na papañcito.</p>
  128. <p class="bodytext"><a name="para2"></a><span class="paranum">2</span>. <span class="bld">Yaṃ pucchita</span>nti yā pucchā, viciyamānāti vacanaseso. <span class="bld">Vissajjitaṃ anugītī</span>ti etthāpi eseva nayo. Tattha <span class="bld">vissajjita</span>nti vissajjanā, sā ekaṃsabyākaraṇādivasena catubbidhaṃ byākaraṇaṃ. <span class="bld">Ca</span>-saddo sampiṇḍanattho, tena gāthāyaṃ avuttaṃ padādiṃ saṅgaṇhāti. Tā pana pucchāvissajjanā kassāti āha <span class="bld">‘‘suttassā’’</span>ti. Etena sutte āgataṃ pucchāvissajjanaṃ vicetabbanti dasseti. <span class="bld">Yā ca anugīti</span>ti vuttasseva atthassa yā anu pacchā gīti anugīti, saṅgahagāthā, pucchāya vā anurūpā gīti. Etena pubbāparaṃ <a name="M0.0023"></a> gahitaṃ. Byākaraṇassa hi pucchānurūpatā idha pubbāparaṃ adhippetaṃ. Yā ‘‘pucchānusandhī’’ti vuccati. Purimaṃ ‘‘suttassā’’ti padaṃ pubbāpekkhanti puna <span class="bld">‘‘suttassā’’</span>ti vuttaṃ. Tena suttassa nissayabhūte assādādike pariggaṇhāti. Ettāvatā vicayahārassa visayo niravasesena dassito hoti. Tathā ca vakkhati vicayahāravibhaṅge ‘‘padaṃ vicinati…pe… anugītiṃ vicinatī’’ti.</p>
  129. <p class="bodytext">Tattha sutte sabbesaṃ padānaṃ anupubbena atthaso byañjanaso ca vicayo <span class="bld">padavicayo</span>. ‘‘Ayaṃ pucchā adiṭṭhajotanā diṭṭhasaṃsandanā vimaticchedanā anumatipucchā kathetukamyatāpucchā sattādhiṭṭhānā dhammādhiṭṭhānā ekādhiṭṭhānā anekādhiṭṭhānā sammutivisayā paramatthavisayā atītavisayā anāgatavisayā paccuppannavisayā’’tiādinā <span class="bld">pucchāvicayo</span> veditabbo. ‘‘Idaṃ vissajjanaṃ <a name="V0.0156"></a> ekaṃsabyākaraṇaṃ vibhajjabyākaraṇaṃ paṭipucchābyākaraṇaṃ ṭhapanaṃ sāvasesaṃ niravasesaṃ sauttaraṃ anuttaraṃ lokiyaṃ lokuttara’’ntiādinā <span class="bld">vissajjanavicayo</span>.</p>
  130. <p class="bodytext">‘‘Ayaṃ pucchā iminā sameti, etena na sametī’’ti pucchitatthaṃ ānetvā vicayo pubbenāparaṃ saṃsanditvā ca vicayo <span class="bld">pubbāparavicayo</span>. ‘‘Ayaṃ anugīti vuttatthasaṅgahā avuttatthasaṅgahā tadubhayatthasaṅgahā kusalatthasaṅgahā akusalatthasaṅgahā’’tiādinā <span class="bld">anugītivicayo</span>. Assādādīsu sukhavedanāya ‘‘iṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇā’’tiādinā, taṇhāya ‘‘ārammaṇaggahaṇalakkhaṇā’’tiādinā, vipallāsānaṃ ‘‘viparītaggahaṇalakkhaṇā’’tiādinā, avasiṭṭhānaṃ tebhūmakadhammānaṃ ‘‘yathāsakalakkhaṇā’’tiādinā sabbesañca dvāvīsatiyā tikesu dvācattālīsādhike ca dukasate labbhamānapadavasena taṃtaṃassādatthavisesaniddhāraṇaṃ <span class="bld">assādavicayo</span>.</p>
  131. <p class="bodytext">Dukkhavedanāya ‘‘aniṭṭhānubhavanalakkhaṇā’’tiādinā, dukkhasaccānaṃ ‘‘paṭisandhilakkhaṇā’’tiādinā, aniccatādīnaṃ ādiantavantatāya aniccantikatāya ca ‘‘aniccā’’tiādinā sabbesañca lokiyadhammānaṃ saṃkilesabhāgiyahānabhāgiyatādivasena ādīnavavuttiyā okāraniddhāraṇena <span class="bld">ādīnavavicayo</span>. Nissaraṇapade ariyamaggassa āgamanato <a name="M0.0024"></a> kāyānupassanādipubbabhāgappaṭipadāvibhāgavisesaniddhāraṇavasena nibbānassa yathāvuttapariyāyavibhāgavisesaniddhāraṇavasenāti evaṃ <span class="bld">nissaraṇavicayo. Phalā</span>dīnaṃ taṃtaṃsuttadesanāya sādhetabbaphalassa tadupāyassa tattha tattha suttavidhivacanassa ca vibhāganiddhāraṇavasena <span class="bld">vicayo</span> veditabbo. Evaṃ padapucchāvissajjanapubbāparānugītīnaṃ assādādīnañca visesaniddhāraṇavaseneva vicayalakkhaṇo ‘‘vicayo hāro’’ti veditabbo.</p>
  132. <p class="bodytext"><a name="para3"></a><span class="paranum">3</span>. <span class="bld">Sabbesa</span>nti soḷasannaṃ. <span class="bld">Bhūmī</span>ti byañjanaṃ sandhāyāha. Byañjanañhi mūlapadāni viya nayānaṃ hārānaṃ bhūmi pavattiṭṭhānaṃ, tesaṃ byañjanavicārabhāvato. Vuttañhi – ‘‘hārā byañjanavicayo’’ti, peṭakepi hi vuttaṃ – ‘‘yattha ca sabbe hārā, sampatamānā nayanti suttatthaṃ. Byañjanavidhiputhuttā’’ti. <span class="bld">Gocaro</span>ti suttattho. Suttassa hi padatthuddhāraṇamukhena hārayojanā. Tesaṃ byañjanatthānaṃ. <span class="bld">Yuttāyuttaparikkhā</span>ti yuttassa ca ayuttassa ca upaparikkhā. ‘‘Yuttāyuttiparikkhā’’tipi pāṭho, yuttiayuttīnaṃ vicāraṇāti attho. Kathaṃ pana tesaṃ yuttāyuttajānanā? Catūhi mahāpadesehi avirujjhanena. Tattha byañjanassa tāva sabhāvaniruttibhāvo adhippetatthavācakabhāvo ca yuttabhāvo. Atthassa pana suttavinayadhammatāhi avilomanaṃ<a name="V0.0157"></a>. Ayamettha saṅkhepo. Vitthāro pana parato āvi bhavissati. <span class="bld">Hāro yuttīti niddiṭṭho</span>ti evaṃ sutte byañjanatthānaṃ yuttāyuttabhāvavibhāvanalakkhaṇo yuttihāroti veditabbo.</p>
  133. <p class="bodytext"><a name="para4"></a><span class="paranum">4</span>. <span class="bld">Dhamma</span>nti yaṃ kiñci suttāgataṃ kusalādidhammamāha. <span class="bld">Tassa dhammassā</span>ti tassa yathāvuttassa kusalādidhammassa. <span class="bld">Yaṃ padaṭṭhāna</span>nti yaṃ kāraṇaṃ, yonisomanasikārādi sutte āgataṃ vā anāgataṃ vā sambhavato niddhāretvā kathetabbanti adhippāyo. <span class="bld">Itī</span>ti evaṃ, vuttanayenāti attho. <span class="bld">Yāva sabbadhammā</span>ti yattakā tasmiṃ sutte āgatā dhammā, tesaṃ sabbesampi yathānurūpaṃ padaṭṭhānaṃ niddhāretvā kathetabbanti adhippāyo. Atha vā <span class="bld">yāva sabbadhammā</span>ti suttāgatassa dhammassa yaṃ padaṭṭhānaṃ, tassapi yaṃ padaṭṭhānanti sambhavato yāva sabbadhammā padaṭṭhānavicāraṇā kātabbāti attho. <span class="bld">Eso hāro padaṭṭhāno</span>ti evaṃ sutte āgatadhammānaṃ padaṭṭhānabhūtā dhammā tesañca padaṭṭhānabhūtāti sambhavato padaṭṭhānabhūtadhammaniddhāraṇalakkhaṇo padaṭṭhāno nāma hāroti attho.</p>
  134. <p class="bodytext"><a name="para5"></a><span class="paranum">5</span>. <span class="bld">Vuttamhi</span> <a name="M0.0025"></a> <span class="bld">ekadhamme</span>ti kusalādīsu khandhādīsu vā yasmiṃ kismiñci ekadhamme, sutte sarūpato niddhāraṇavasena vā kathite. <span class="bld">Ye dhammā ekalakkhaṇā kecī</span>ti ye keci dhammā kusalādibhāvena rūpakkhandhādibhāvena vā tena dhammena samānalakkhaṇā. <span class="bld">Vuttā bhavanti sabbe</span>ti te sabbepi kusalādisabhāvā, khandhādisabhāvā vā dhammā sutte avuttāpi tāya samānalakkhaṇatāya vuttā bhavanti ānetvā saṃvaṇṇanāvasenāti adhippāyo. Ettha ca <span class="bld">ekalakkhaṇā</span>ti samānalakkhaṇā vuttā. Tena sahacāritā samānakiccatā samānahetutā samānaphalatā samānārammaṇatāti evamādīhi avuttānampi vuttānaṃ viya niddhāraṇaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">So hāro lakkhaṇo nāmā</span>ti evaṃ sutte anāgatepi dhamme vuttappakārena āgate viya niddhāretvā yā saṃvaṇṇanā, so lakkhaṇo nāma hāroti attho.</p>
  135. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><span class="paranum">6</span>. <span class="bld">Nerutta</span>nti niruttaṃ, padanibbacananti attho. <span class="bld">Adhippāyo</span>ti buddhānaṃ sāvakānaṃ vā tassa suttassa desakānaṃ adhippāyo. <span class="bld">Byañjana</span>nti byañjanena, karaṇe hi etaṃ paccattaṃ. Kāmañca sabbe hārā byañjanavicayā, ayaṃ pana visesato byañjanadvāreneva atthapariyesanāti katvā ‘‘byañjana’’nti vuttaṃ. Tathā hi vakkhati – ‘‘byañjanena suttassa neruttañca adhippāyo ca nidānañca pubbāparānusandhi ca gavesitabbā’’ti. <span class="bld">Athā</span>ti padapūraṇamattaṃ. <span class="bld">Desanānidāna</span>nti nidadāti phalanti nidānaṃ, kāraṇaṃ, yena kāraṇena desanā pavattā, taṃ desanāya pavattinimittanti attho. <span class="bld">Pubbāparānusandhī</span>ti pubbena ca aparena ca anusandhi. ‘‘Pubbāparena sandhī’’tipi <a name="V0.0158"></a> pāṭho, suttassa pubbabhāgena aparabhāgaṃ saṃsanditvā kathananti attho. Saṅgītivasena vā pubbāparabhūtehi suttantarehi saṃvaṇṇiyamānassa suttassa saṃsandanaṃ pubbāparānusandhi. Yañca pubbapadena parapadassa sambandhanaṃ, ayampi pubbāparānusandhi. <span class="bld">Eso hāro catubyūho</span>ti evaṃ nibbacanādhippāyādīnaṃ catunnaṃ vibhāvanalakkhaṇo catubyūho hāro nāmāti attho.</p>
  136. <p class="bodytext"><a name="para7"></a><span class="paranum">7</span>. <span class="bld">Ekamhi padaṭṭhāne</span>ti ekasmiṃ ārambhadhātuādike parakkamadhātuādīnaṃ padaṭṭhānabhūte dhamme desanāruḷhe sati. <span class="bld">Pariyesati sesakaṃ padaṭṭhāna</span>nti tassa visabhāgatāya aggahaṇena vā sesakaṃ pamādādīnaṃ āsannakāraṇattā padaṭṭhānabhūtaṃ kosajjādikaṃ dhammantaraṃ pariyesati paññāya gavesati, pariyesitvā ca saṃvaṇṇanāya yojento desanaṃ <a name="M0.0026"></a> <span class="bld">āvaṭṭati paṭipakkhe</span>ti vīriyārambhādimukhena āraddhasuttaṃ vuttanayena pamādādivasena niddisanto desanaṃ paṭipakkhato āvaṭṭeti nāma. <span class="bld">Āvaṭṭo nāma so hāro</span>ti desanāya gahitadhammānaṃ sabhāgavisabhāgadhammavasena āvaṭṭanalakkhaṇo āvaṭṭo hāro nāmāti attho.</p>
  137. <p class="bodytext"><a name="para8"></a><span class="paranum">8</span>. <span class="bld">Dhamma</span>nti sabhāvadhammaṃ, taṃ kusalādivasena anekavidhaṃ. <span class="bld">Padaṭṭhāna</span>nti yasmiṃ patiṭṭhite uttari guṇavisese adhigacchati, taṃ visesādhigamanakāraṇaṃ. <span class="bld">Bhūmi</span>nti puthujjanabhūmi dassanabhūmīti evamādikaṃ bhūmiṃ. <span class="bld">Vibhajjate</span>ti vibhāgena katheti. <span class="bld">Sādhāraṇe</span>ti dassanapahātabbādināmavasena vā puthujjanasotāpannādivatthuvasena vā sādhāraṇe avisiṭṭhe samāneti attho. Vuttavipariyāyena <span class="bld">asādhāraṇā</span> veditabbā. <span class="bld">Neyyo vibhattī</span>ti yathāvuttadhammādīnaṃ vibhajano ayaṃ hāro vibhattīti ñātabboti attho. Tasmā saṃkilesadhamme vodānadhamme ca sādhāraṇāsādhāraṇato padaṭṭhānato bhūmito ca vibhajanalakkhaṇo ‘‘vibhattihāro’’ti daṭṭhabbaṃ.</p>
  138. <p class="bodytext"><a name="para9"></a><span class="paranum">9</span>. <span class="bld">Niddiṭṭhe</span>ti kathite sutte āgate, saṃvaṇṇite vā. <span class="bld">Bhāvite</span>ti yathā uppannasadisā uppannāti vuccanti, evaṃ bhāvitasadise bhāvetabbeti attho. <span class="bld">Pahīne</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Parivattati paṭipakkhe</span>ti vuttānaṃ dhammānaṃ ye paṭipakkhā, tesaṃ vasena parivattetīti attho. Evaṃ niddiṭṭhānaṃ dhammānaṃ paṭipakkhato parivattanalakkhaṇo ‘‘parivattano hāro’’ti veditabbo.</p>
  139. <p class="bodytext"><a name="para10"></a><span class="paranum">10</span>. Vividhāni ekasmiṃyeva atthe vacanāni vivacanāni, vivacanāni eva <span class="bld">vevacanāni,</span> pariyāyasaddāti attho. Tāni vevacanāni. <span class="bld">Bahūnī</span>ti anekāni. <span class="bld">Tu</span>-saddo avadhāraṇe. Tena bahū eva pariyāyasaddā vevacanahārayojanāyaṃ kathetabbā, na katipayāti dasseti<a name="V0.0159"></a>. <span class="bld">Sutte vuttānī</span>ti navavidhasuttantasaṅkhāte tepiṭake buddhavacane bhāsitāni. Etthāpi tu-saddassa attho ānetvā yojetabbo, tena pāḷiyaṃ āgatāniyeva vevacanāni gahetabbānīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Ekadhammassā</span>ti ekassa padatthassa. <span class="bld">Yo jānāti suttavidū</span>ti yathā ‘‘sappissa jānāhī’’ti vutte ‘‘sappinā vicārehi, sappiṃ dehi, dethā’’ti vā āṇāpetīti attho, evaṃ yo suttakovido dhammakathiko ekassa <a name="M0.0027"></a> atthassa bahūpi pariyāyasadde vicāreti vibhāveti yojetīti attho. <span class="bld">Vevacano nāma so hāro</span>ti tassa atthassa vuttappakārapariyāyasaddayojanālakkhaṇo vevacanahāro nāma. Tasmā ekasmiṃ atthe anekapariyāyasaddayojanālakkhaṇo ‘‘vevacanahāro’’ti veditabbaṃ.</p>
  140. <p class="bodytext"><a name="para11"></a><span class="paranum">11</span>. <span class="bld">Dhamma</span>nti khandhādidhammaṃ. <span class="bld">Paññattīhī</span>ti paññāpanehi pakārehi ñāpanehi, asaṅkarato vā ṭhapanehi. <span class="bld">Vividhāhī</span>ti nikkhepappabhavādivasena anekavidhāhi. <span class="bld">So ākāro</span>ti yo ekassevatthassa nikkhepappabhavapaññattiādivasena anekāhi paññattīhi paññāpanākāro. <span class="bld">Ñeyyo paññatti nāma hāro</span>ti paññattihāro nāmāti ñātabbo. Tasmā ekekassa dhammassa anekāhi paññattīhi paññāpetabbākāravibhāvanalakkhaṇo ‘‘paññattihāro’’ti veditabbaṃ.</p>
  141. <p class="bodytext"><a name="para12"></a><span class="paranum">12</span>.<span class="bld"> Paṭiccuppādo</span>ti paṭiccasamuppādo. <span class="bld">Indriyakhandhā</span>ti indriyāni ca khandhā ca. <span class="bld">Dhātuāyatanā</span>ti dhātuyo ca āyatanāni ca. <span class="bld">Etehī</span>ti yo dvādasapadiko paccayākāro yāni ca dvāvīsatindriyāni ye ca pañcakkhandhā yā ca aṭṭhārasa dhātuyo yāni ca dvādasāyatanāni, etehi sutte āgatapadatthamukhena niddhāriyamānehi. <span class="bld">Otarati yo</span>ti yo saṃvaṇṇanānayo ogāhati, paṭiccasamuppādādike anupavisatīti attho. <span class="bld">Otaraṇo nāma so hāro</span>ti yo yathāvutto saṃvaṇṇanāviseso, so otaraṇahāro nāma. <span class="bld">Ca</span>-saddena cettha suññatamukhādīnaṃ gāthāyaṃ avuttānampi saṅgaho daṭṭhabbo. Evaṃ paṭiccasamuppādādimukhehi suttatthassa otaraṇalakkhaṇo otaraṇo hāro nāmāti veditabbaṃ.</p>
  142. <p class="bodytext"><a name="para13"></a><span class="paranum">13</span>. <span class="bld">Vissajjitamhī</span>ti buddhādīhi byākate. <span class="bld">Pañhe</span>ti ñātuṃ icchite atthe. <span class="bld">Gāthāya</span>nti gāthāruḷhe. <span class="bld">Idañca pucchantā yebhuyyena gāthābandhavasena pucchantīti katvā vuttaṃ. Yamārabbhā</span>ti sā pana gāthā yaṃ atthaṃ ārabbha adhikicca pucchitā, tassa atthassa. <span class="bld">Suddhāsuddhaparikkhā</span>ti padaṃ sodhitaṃ, ārambho na sodhito, padañca sodhitaṃ ārambho ca sodhitoti evaṃ padādīnaṃ sodhitāsodhitabhāvavicāro<a name="V0.0160"></a>. <span class="bld">Hāro so sodhano</span> <span class="bld">nāmā</span>ti yathāvuttavicāro sodhano hāro nāma. Evaṃ sutte padapadatthapañhārambhānaṃ sodhanalakkhaṇo ‘‘sodhano hāro’’ti veditabbaṃ.</p>
  143. <p class="bodytext"><a name="para14"></a><span class="paranum">14</span>. <span class="bld">Ekattatāyā</span>ti <a name="M0.0028"></a> ekassa bhāvo ekattaṃ, ekattameva ekattatā, tāya ekattatāya. <span class="bld">Eka</span>-saddo cettha samānasaddapariyāyo, tasmā sāmaññenāti attho. Visiṭṭhā mattā vimattā, vimattāva vemattaṃ, tassa bhāvo vemattatā, tāya <span class="bld">vemattatāya,</span> visesenāti attho. <span class="bld">Te na vikappayitabbā</span>ti ye dhammā ‘‘dukkhaṃ samudayo’’tiādinā sāmaññena, ‘‘jāti jarā kāmataṇhā bhavataṇhā’’tiādinā visesena ca sutte desitā, te ‘‘kimettha sāmaññaṃ, ko vā viseso’’ti evaṃ sāmaññavisesavikappanavasena na vikappayitabbā. Kasmā? Sāmaññavisesakappanāya vohārabhāvena anavaṭṭhānato kāladisāvisesādīnaṃ viya apekkhāsiddhito ca. Yathā hi ‘‘ajja hiyyo sve’’ti vuccamānā kālavisesā anavaṭṭhitasabhāvā ‘‘purimā disā pacchimā disā’’ti vuccamānā disāvisesā ca, evaṃ sāmaññavisesāpi. Tathā hi ‘‘idaṃ dukkha’’nti vuccamānaṃ jātiādiapekkhāya sāmaññampi samānaṃ saccāpekkhāya viseso hoti. Esa nayo samudayādīsupi. <span class="bld">Eso hāro adhiṭṭhāno</span>ti evaṃ suttāgatānaṃ dhammānaṃ avikappanavasena sāmaññavisesaniddhāraṇalakkhaṇo adhiṭṭhāno hāro nāmāti attho.</p>
  144. <p class="bodytext"><a name="para15"></a><span class="paranum">15</span>. <span class="bld">Ye dhammā</span>ti ye avijjādikā paccayadhammā. <span class="bld">Yaṃ dhamma</span>nti yaṃ saṅkhārādikaṃ paccayuppannadhammaṃ. <span class="bld">Janayantī</span>ti nibbattenti. <span class="bld">Paccayā</span>ti sahajātapaccayabhāvena. <span class="bld">Paramparato</span>ti paramparapaccayabhāvena, anurūpasantānaghaṭanavasena paccayo hutvāti attho. Upanissayakoṭi hi idhādhippetā. Purimasmiṃ avasiṭṭho paccayabhāvo. <span class="bld">Hetumavakaḍḍhayitvā</span>ti taṃ yathāvuttapaccayasaṅkhātaṃ janakādibhedabhinnaṃ hetuṃ ākaḍḍhitvā suttato niddhāretvā yo saṃvaṇṇanāsaṅkhāto, <span class="bld">eso hāro parikkhāro</span>ti evaṃ sutte āgatadhammānaṃ parikkhārasaṅkhāte hetupaccaye niddhāretvā saṃvaṇṇanalakkhaṇo parikkhāro hāroti attho.</p>
  145. <p class="bodytext"><a name="para16"></a><span class="paranum">16</span>. <span class="bld">Ye dhammā</span>ti ye sīlādidhammā. <span class="bld">Yaṃmūlā</span>ti yesaṃ samādhiādīnaṃ mūlabhūtā, te tesaṃ samādhiādīnaṃ padaṭṭhānabhāvena samāropayitabbāti sambandho. <span class="bld">Ye cekatthā pakāsitā muninā</span>ti ye ca rāgavirāgācetovimuttisekkhaphalakāmadhātusamatikkamanādisaddā anāgāmiphalatthatāya ekatthā buddhamuninā paridīpitā, te aññamaññavevacanabhāvena samāropayitabbāti sambandho. Samāropanañcettha sutte yathārutavasena <a name="M0.0029"></a> niddhāraṇavasena vā gayhamānassa sikkhattayasaṅkhātassa <a name="V0.0161"></a> sīlādikkhandhattayassa pariyāyantaravibhāvanamukhena bhāvanāpāripūrikathanaṃ, bhāvanāpāripūrī ca pahātabbassa pahānenāti pahānasamāropanāpi atthato dassitā eva hoti. <span class="bld">Esa samāropano hāro</span>ti esa sutte āgatadhammānaṃ padaṭṭhānavevacanabhāvanāpahānasamāropanavicāraṇalakkhaṇo samāropano nāma hāroti attho.</p>
  146. <p class="subhead">Nayasaṅkhepo</p>
  147. <p class="bodytext"><a name="para17"></a><span class="paranum">17</span>. Evaṃ gāthābandhavasena soḷasapi hāre niddisitvā idāni naye niddisituṃ <span class="bld">‘‘taṇhañcā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">taṇhañca avijjampi cā</span>ti sutte āgataṃ atthato niddhāraṇavasena vā gahitaṃ taṇhaṃ avijjañca yo netīti sambandho. Yo saṃvaṇṇanāviseso taṃ neti saṃkilesapakkhaṃ pāpeti saṃkilesavasena suttatthaṃ yojetīti adhippāyo. <span class="bld">Samathenā</span>ti samādhinā. <span class="bld">Vipassanāyā</span>ti paññāya, yo neti vodānapakkhaṃ pāpeti, tathā suttatthaṃ yojetīti adhippāyo. <span class="bld">Saccehi yojayitvā</span>ti nayanto ca taṇhā ca avijjā ca bhavamūlakattā samudayasaccaṃ, avasesā tebhūmakadhammā dukkhasaccaṃ, samathavipassanā maggasaccaṃ, tena pattabbā asaṅkhatadhātu nirodhasaccanti evaṃ imehi catūhi saccehi yojetvā. <span class="bld">Ayaṃ nayo nandiyāvaṭṭo</span>ti yo taṇhāvijjāhi saṃkilesapakkhassa suttatthassa samathavipassanāhi vodānapakkhassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso, ayaṃ nandiyāvaṭṭo nayo nāmāti attho. Ettha ca nayassa bhūmi gāthāyaṃ ‘‘nayo’’ti vuttā, tasmā saṃvaṇṇanāvisesoti vuttaṃ. Na hi atthanayo saṃvaṇṇanā, catusaccapaṭivedhassa anurūpo pubbabhāge anugāhaṇanayo atthanayo. Tassa pana yā ugghaṭitaññuādīnaṃ vasena taṇhādimukhena nayabhūmiracanā, tattha nayavohāro.</p>
  148. <p class="bodytext"><a name="para18"></a><span class="paranum">18</span>. <span class="bld">Akusale</span>ti dvādasacittuppādasaṅgahite sabbepi akusale dhamme. <span class="bld">Samūlehī</span>ti attano mūlehi, lobhadosamohehīti attho. <span class="bld">Kusale</span>ti sabbepi catubhūmake kusale dhamme. <span class="bld">Kusalamūlehī</span>ti kusalehi alobhādimūlehi <span class="bld">yo neti</span>. Nayanto ca kusalākusalaṃ māyāmarīciādayo viya abhūtaṃ na hotīti <span class="bld">bhūtaṃ</span>. Paṭaghaṭādayo <a name="M0.0030"></a> viya na sammutisaccamattanti <span class="bld">tathaṃ</span>. Akusalassa iṭṭhavipākatābhāvato kusalassa ca aniṭṭhavipākatābhāvato vipāke sati avisaṃvādakattā <span class="bld">avitathaṃ</span> neti. Evametesaṃ tiṇṇampi padānaṃ kusalākusalavisesanatā daṭṭhabbā. Atha vā akusalamūlehi akusalāni kusalamūlehi ca kusalāni nayanto ayaṃ nayo <span class="bld">bhūtaṃ tathaṃ avitathaṃ</span> neti, cattāri saccāni niddhāretvā yojetīti attho. Dukkhādīni hi bādhakādibhāvato <a name="V0.0162"></a> aññathābhāvābhāvena bhūtāni, saccasabhāvattā tathāni, avisaṃvādanato avitathāni. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘cattārimāni, bhikkhave, tathāni avitathāni anaññathānī’’ti (saṃ. ni. 5.1090). <span class="bld">Tipukkhalaṃ taṃ nayaṃ āhū</span>ti yo akusalamūlehi saṃkilesapakkhassa kusalamūlehi vodānapakkhassa suttatthassa catusaccayojanamukhena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso, taṃ tipukkhalaṃ nayanti vadantīti attho.</p>
  149. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><span class="paranum">19</span>. <span class="bld">Vipallāsehī</span>ti asubhe subhantiādinayappavattehi catūhi vipallāsehi. <span class="bld">Kilese</span>ti kilissanti vibādhiyantīti kilesā, saṃkiliṭṭhadhammā, saṃkilesapakkhanti attho. Keci ‘‘saṃkilese’’tipi paṭhanti, kilesasahiteti attho. <span class="bld">Indriyehī</span>ti saddhādīhi indriyehi. <span class="bld">Saddhamme</span>ti paṭipattipaṭivedhasaddhamme, vodānapakkhanti attho. <span class="bld">Etaṃ naya</span>nti yo subhasaññādīhi vipallāsehi sakalassa saṃkilesapakkhassa saddhindriyādīhi vodānapakkhassa catusaccayojanavasena nayanalakkhaṇo saṃvaṇṇanāviseso, etaṃ nayaṃ <span class="bld">nayavidū</span> saddhammanayakovidā, atthanayakusalā eva vā sīhavikkīḷitaṃ nayanti vadantīti attho.</p>
  150. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><span class="paranum">20</span>. <span class="bld">Veyyākaraṇesū</span>ti tassa tassa atthanayassa yojanatthaṃ katesu suttassa atthavissajjanesūti attho. Tenevāha ‘‘tahiṃ tahi’’nti. <span class="bld">Kusalākusalā</span>ti vodāniyā saṃkilesikā ca tassa tassa nayassa disābhūtadhammā. <span class="bld">Vuttā</span>ti suttato niddhāretvā kathitā. <span class="bld">Manasā volokayate</span>ti te yathāvuttadhamme citteneva ‘‘ayaṃ paṭhamā disā ayaṃ dutiyā disā’’tiādinā tassa tassa nayassa disābhāvena upaparikkhati, vicāretīti attho. ‘‘Olokayate te abahī’’tipi <a name="M0.0031"></a> pāṭho. Tattha <span class="bld">te</span>ti te yathāvuttadhamme. <span class="bld">Abahī</span>ti abbhantaraṃ, citte evāti attho. <span class="bld">Taṃ khu disālocanaṃ āhū</span>ti olokayateti ettha yadetaṃ olokanaṃ, taṃ disālocanaṃ nāma nayaṃ vadanti. <span class="bld">Khu</span>-ti ca nipāto avadhāraṇe. Tena olokanameva ayaṃ nayo, na koci atthavisesoti dasseti.</p>
  151. <p class="bodytext"><a name="para21"></a><span class="paranum">21</span>. <span class="bld">Oloketvā</span>ti paṭhamādidisābhāvena upaparikkhitvā. <span class="bld">Disālocanenā</span>ti disālocananayena karaṇabhūtena. Yena hi vidhinā tassa tassa atthanayassa yojanāya disā olokīyanti, so vidhi disālocananti evaṃ vā ettha attho daṭṭhabbo. <span class="bld">Ukkhipiyā</span>ti uddharitvā, disābhūtadhamme suttato niddhāretvāti attho. ‘‘Ukkhipiya yo samānetī’’tipi paṭhanti, tassattho – ‘‘yo tesaṃ disābhūtadhammānaṃ samānayanaṃ karotī’’ti. <span class="bld">Ya</span>nti vā kiriyāparāmasanaṃ<a name="V0.0163"></a>. <span class="bld">Samānetī</span>ti samaṃ, sammā vā āneti tassa tassa nayassa yojanāvasena. Ke pana āneti? Sabbe kusalākusale taṃtaṃnayadisābhūte. <span class="bld">Ayaṃ nayo</span>ti samānetīti ettha yadetaṃ taṃtaṃnayadisābhūtadhammānaṃ samānayanaṃ, ayaṃ <span class="bld">aṅkuso</span> nāma nayoti attho. Etañca dvayaṃ ‘‘vohāranayo, kammanayo’’ti ca vuccati.</p>
  152. <p class="bodytext"><a name="para22"></a><span class="paranum">22</span>. Evaṃ hāre naye ca niddisitvā idāni nesaṃ yojanakkamaṃ dassento <span class="bld">‘‘soḷasa hārā paṭhama’’</span>ntiādimāha. Tattha paṭhamaṃ soḷasa hārā ‘‘yojetabbā’’ti vacanaseso. Hārasaṃvaṇṇanā paṭhamaṃ kātabbā byañjanapariyeṭṭhibhāvatoti adhippāyo. <span class="bld">Disalocanato</span>ti disālocanena, ayameva vā pāṭho. <span class="bld">Aṅkusena hī</span>ti <span class="bld">hi</span>-saddo nipātamattaṃ. Sesaṃ uttānameva.</p>
  153. <p class="subhead">Dvādasapadaṃ</p>
  154. <p class="bodytext"><a name="para23"></a><span class="paranum">23</span>. Idāni yesaṃ byañjanapadānaṃ atthapadānañca vasena dvādasa padāni suttanti vuttaṃ, tāni padāni niddisituṃ <span class="bld">‘‘akkharaṃ pada’’</span>ntiādimāha. Tattha apariyosite pade vaṇṇo <span class="bld">akkharaṃ</span> pariyāyavasena akkharaṇato asañcaraṇato. Na hi vaṇṇassa pariyāyo vijjati, atha vaṇṇoti kenaṭṭhena vaṇṇo? Atthasaṃvaṇṇanaṭṭhena. Vaṇṇo eva hi ittarakhaṇatāya aparāparabhāvena pavatto padādibhāvena gayhamāno yathāsambandhaṃ taṃ taṃ atthaṃ vadati<a name="M0.0032"></a>. Ekakkharaṃ vā padaṃ <span class="bld">akkharaṃ,</span> keci pana ‘‘manasā desanāvācāya akkharaṇato akkhara’’nti vadanti.</p>
  155. <p class="bodytext"><span class="bld">Pada</span>nti pajjati attho etenāti padaṃ, taṃ nāmapadaṃ ākhyātapadaṃ upasaggapadaṃ nipātapadanti catubbidhaṃ. Tattha ‘‘phasso vedanā citta’’nti evamādikaṃ satvappadhānaṃ nāmapadaṃ. ‘‘Phusati vedayati vijānātī’’ti evamādikaṃ kiriyāpadhānaṃ ākhyātapadaṃ. Kiriyāvisesaggahaṇanimittaṃ ‘‘pa’’ iti evamādikaṃ upasaggapadaṃ. Kiriyāya satvassa ca sarūpavisesappakāsanahetubhūtaṃ ‘‘eva’’nti evamādikaṃ nipātapadaṃ.</p>
  156. <p class="bodytext"><span class="bld">Byañjana</span>nti saṅkhepato vuttaṃ padābhihitaṃ atthaṃ byañjayatīti byañjanaṃ, vākyaṃ. Taṃ pana atthato padasamudāyoti daṭṭhabbaṃ. Padamattasavanepi hi adhikārādivasena labbhamānehi padantarehi anusandhānaṃ katvāva atthasampaṭipatti hotīti vākyameva atthaṃ byañjayati. <span class="bld">Niruttī</span>ti ākārābhihitaṃ nibbacanaṃ nirutti.</p>
  157. <p class="bodytext"><span class="bld">Niddeso</span>ti <a name="V0.0164"></a> nibbacanavitthāro niravasesadesanattā niddeso. Padehi vākyassa vibhāgo ākāro. Yadi evaṃ padato ākārassa ko visesoti? Apariyosite vākye avibhajjamāne vā tadavayavo padaṃ. Uccāraṇavasena pariyosite vākye vibhajjamāne vā tadavayavo ākāroti ayametesaṃ viseso. Chaṭṭhaṃ vacanaṃ chaṭṭhavacanaṃ. Ākāro chaṭṭhavacanaṃ etassāti <span class="bld">ākārachaṭṭhavacanaṃ,</span> byañjanapadaṃ. Ettha ca byañjananti imassa padassa anantaraṃ vattabbaṃ ākārapadaṃ niddesapadānantaraṃ vadantena ‘‘ākārachaṭṭhavacana’’nti vuttaṃ, padānupubbikaṃ pana icchantehi taṃ byañjanapadānantarameva kātabbaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘aparimāṇā byañjanā aparimāṇā ākārāti, byañjanehi vivarati ākārehi vibhajatī’’ti ca. Keci pana ‘‘ākārapadabyañjananiruttiyo ca niddeso’’ti paṭhanti. <span class="bld">Ettāva byañjanaṃ sabba</span>nti yānimāni akkharādīni niddiṭṭhāni, ettakameva sabbaṃ byañjanaṃ, etehi asaṅgahitaṃ byañjanaṃ nāma natthīti attho.</p>
  158. <p class="bodytext"><a name="para24"></a><span class="paranum">24</span>. <span class="bld">Saṅkāsanā</span>ti saṃkhittena kāsanā. <span class="bld">Pakāsanā</span>ti paṭhamaṃ kāsanā, kāsīyati dīpīyatīti attho. Iminā hi atthapadadvayena akkharapadehi vibhāviyamāno atthākāro gahito. Yasmā akkharehi suyyamānehi suṇantānaṃ visesavidhānassa katattā padapariyosāne <a name="M0.0033"></a> padatthasampaṭipatti hoti. Tathā hi vakkhati ‘‘tattha bhagavā akkharehi saṅkāseti padehi pakāsetīti, akkharehi padehi ca ugghāṭetī’’ti ca.</p>
  159. <p class="bodytext"><span class="bld">Vivaraṇā</span>ti vitthāraṇā. Vibhajanā ca uttānīkammañca paññatti ca <span class="bld">vibhajanuttānīkammapaññatti</span>. Tattha <span class="bld">vibhajanā</span>ti vibhāgakaraṇaṃ, ubhayenāpi niddisanamāha. Idha purimanayeneva byañjanākārehi niddisiyamāno atthākāro dassitoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Uttānīkammaṃ</span> pākaṭakaraṇaṃ. Pakārehi ñāpanaṃ <span class="bld">paññatti</span>. Dvayenāpi paṭiniddisanaṃ katheti. Etthāpi niruttiniddesasaṅkhātehi byañjanapadehi niddisiyamāno atthākāro vutto, yo paṭiniddisīyatīti vuccati. <span class="bld">Etehī</span>ti etehi eva saṅkāsanādivinimuttassa desanātthassa abhāvato. <span class="bld">Attho</span>ti suttattho. <span class="bld">Kamma</span>nti ugghaṭanādikammaṃ. Suttatthena hi desanāya pavattiyamānena ugghaṭitaññuādiveneyyānaṃ cittasantānassa pabodhanakiriyānibbatti. So ca suttattho saṅkāsanādiākāroti. Tena vuttaṃ – ‘‘attho kammañca niddiṭṭha’’nti.</p>
  160. <p class="bodytext"><a name="para25"></a><span class="paranum">25</span>. <span class="bld">Tīṇī</span>ti liṅgavipallāsena vuttaṃ, tayoti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Navahi padehī</span>ti navahi koṭṭhāsehi<a name="V0.0165"></a>. <span class="bld">Attho samāyutto</span>ti attho sammā yutto na vinā vattati. Sabbassa hi buddhavacanassa catusaccappakāsanato atthanayānañca catusaccayojanavasena pavattanato sabbo pāḷiattho atthanayattayasaṅgahito saṅkāsanādiākāravisesavutti cāti.</p>
  161. <p class="bodytext"><a name="para26"></a><span class="paranum">26</span>. Idāni yathāniddiṭṭhe desanāhārādike nettippakaraṇassa padatthe sukhaggahaṇatthaṃ gaṇanavasena paricchinditvā dassento <span class="bld">‘‘atthassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">catubbīsā</span>ti soḷasa hārā cha byañjanapadāni dve kammanayāti evaṃ catubbīsa. <span class="bld">Ubhaya</span>nti cha atthapadāni tayo atthanayāti idaṃ navavidhaṃ yathāvuttaṃ catubbīsavidhañcāti etaṃ ubhayaṃ. <span class="bld">Saṅkalayitvā</span>ti sampiṇḍetvā. ‘‘Saṅkhepayato’’tipi pāṭho, ekato karontassāti attho. <span class="bld">Ettikā</span>ti etappamāṇā, ito vinimutto koci nettipadatthā natthīti attho.</p>
  162. <p class="bodytext">Evaṃ tettiṃsapadatthāya nettiyā suttassa atthapariyesanāya yo ‘‘soḷasa hārā paṭhama’’nti nayehi paṭhamaṃ hārā saṃvaṇṇetabbāti hāranayānaṃ saṃvaṇṇanākkamo dassito, svāyaṃ hāranayānaṃ desanākkameneva <a name="M0.0034"></a> siddho. Evaṃ siddhe sati ayaṃ ārambho imamatthaṃ dīpeti – sabbepime hārā nayā ca iminā dassitakkameneva suttesu saṃvaṇṇanāvasena yojetabbā, na uppaṭipāṭiyāti.</p>
  163. <p class="bodytext">Kiṃ panettha kāraṇaṃ, yadete hārā nayā ca imināva kamena desitāti? Yadipi nāyamanuyogo katthaci anukkame nivisati, api ca dhammadesanāya nissayaphalatadupāyasarīrabhūtānaṃ assādādīnaṃ vibhāvanasabhāvattā pakatiyā sabbasuttānurūpāti suviññeyyabhāvato paresañca saṃvaṇṇanāvisesānaṃ vicayahārādīnaṃ patiṭṭhābhāvato paṭhamaṃ desanāhāro dassito.</p>
  164. <p class="bodytext">Padapucchāvissajjanapubbāparānugītīhi saddhiṃ desanāhārapadatthānaṃ pavicayasabhāvatāya tassa anantaraṃ vicayo. Tathā hi vakkhati ‘‘padaṃ vicinati…pe… āṇattiṃ vicinati anugītiṃ vicinatī’’ti.</p>
  165. <p class="bodytext">Vicayena hārena pavicitānaṃ atthānaṃ yuttāyuttivicāraṇā yuttāti yuttivicāraṇabhāvato vicayānantaraṃ yuttihāro vutto. Tathā hi vakkhati – ‘‘vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabba’’nti.</p>
  166. <p class="bodytext">Yuttāyuttānaṃyeva <a name="V0.0166"></a> atthānaṃ upapattianurūpaṃ kāraṇaparamparāya niddhāraṇalakkhaṇaṃ padaṭṭhānacintanaṃ kattabbanti yuttihārānantaraṃ padaṭṭhānahāro dassito. Tathā hi vakkhati – ‘‘yo koci upanissayo yo koci paccayo ca, sabbo so padaṭṭhāna’’nti.</p>
  167. <p class="bodytext">Yuttāyuttānaṃ kāraṇaparamparāya pariggahitasabhāvānaṃyeva ca dhammānaṃ avuttānampi ekalakkhaṇatāya gahaṇaṃ kātabbanti dassanatthaṃ padaṭṭhānānantaraṃ lakkhaṇo hāro vutto. Tathā hi lakkhaṇahāravibhaṅge ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’tiādinā paṭiccasamuppādaṃ dassetvā ‘‘evaṃ ye dhammā ekalakkhaṇā’’tiādi vuttaṃ.</p>
  168. <p class="bodytext">Atthato niddhāritānampi dhammānaṃ nibbacanādīni vattabbāni, na sutte sarūpato āgatānamevāti dassanatthaṃ lakkhaṇānantaraṃ catubyūho vutto. Evañhi niravasesato atthāvabodho hoti, evañca katvā ‘‘yadā hi bhikkhu atthassa ca nāmaṃ jānāti dhammassa ca nāmaṃ jānāti tathā tathā naṃ abhiniropetī’’ti anavasesapariyādānaṃ vakkhati. Tathā ‘‘punappunaṃ gabbhamupetī’’ti ettha ‘‘ye jarāmaraṇena aṭṭiyitukāmā bhavissanti<a name="M0.0035"></a>, te bhavissanti bhojane mattaññuno indriyesu guttadvārā’’tiādinā sammāpaṭipattiṃ adhippāyabhāvena vakkhati.</p>
  169. <p class="bodytext">Nibbacanādhippāyanidānavacanehi saddhiṃ sutte padatthānaṃ suttantarasaṃsandanasaṅkhāte pubbāparavicāre dassite tesaṃ sabhāgavisabhāgadhammantarāvaṭṭanaṃ sukhena sakkā dassetunti catubyūhānantaraṃ āvaṭṭo vutto. Teneva hi ‘‘ārambhatha nikkamathā’’ti gāthāyaṃ ārambhanikkamanabuddhasāsanayogadhunanehi vīriyasamādhipaññindriyāni niddhāretvā tadanuyogassa mūlaṃ ‘‘pamādo’’ti suttantare dassito pamādo āvaṭṭito.</p>
  170. <p class="bodytext">Sabhāgavisabhāgadhammāvaṭṭane niyojite sādhāraṇāsādhāraṇavasena saṃkilesavodānadhammānaṃ padaṭṭhānato bhūmito ca vibhāgo sakkā sukhena yojitunti āvaṭṭānantaraṃ vibhattihāro vutto. Yato vibhattihāravibhaṅge ‘‘katame dhammā sādhāraṇā? Dve dhammā sādhāraṇā, nāmasādhāraṇā vatthusādhāraṇā cā’’ti ārabhitvā ‘‘micchattaniyatānaṃ sattānaṃ aniyatānañca sattānaṃ dassanappahātabbā kilesā sādhāraṇā, puthujjanassa sotāpannassa ca kāmarāgabyāpādā sādhāraṇā’’tiādinā sabhāgavisabhāgapariyāyavanteyeva dhamme vibhajissati.</p>
  171. <p class="bodytext">Sāvajjānavajjadhammānaṃ <a name="V0.0167"></a> sappaṭibhāgābhāvato tesaṃ vibhāge kate suttāgate dhamme akasirena paṭipakkhato parivattetuṃ sakkāti vibhattianantaraṃ parivattanahāro vutto. Tathā hi ‘‘sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavatī’’ti paṭivibhattasabhāve eva dhamme parivattanahāravibhaṅge udāharissati.</p>
  172. <p class="bodytext">Paṭipakkhato parivattitāpi dhammā pariyāyavacanehi bodhetabbā, na sutte āgatāyevāti dassanatthaṃ parivattanānantaraṃ vevacanahāro vutto.</p>
  173. <p class="bodytext">Evaṃ te dhammā pariyāyasaddatopi vibhāvitā hontīti pariyāyato pakāsitānaṃ dhammānaṃ pabhedato paññattivasena vibhajanaṃ sukhena sakkā ñātunti vevacanahārānantaraṃ paññattihāro vutto. Tathā hi sutte āgatadhammānaṃ pariyāyapaññattivibhāgaṃ subodhanañca paññattihāravibhaṅge vakkhati.</p>
  174. <p class="bodytext">Pabhāvapariññādipaññattivibhāgamukhena <a name="M0.0036"></a> paṭiccasamuppādasaccādidhammavibhāge kate sutte āgatadhammānaṃ paṭiccasamuppādādimukhena avadhāraṇaṃ sakkā dassetunti paññattianantaraṃ otaraṇo hāro vutto. Tathā hi ‘‘uddhaṃ adho’’ti gāthaṃ uddisitvā ‘‘vippamutto’’ti padena asekkhaṃ vijjaṃ niddhāretvā ‘‘vijjuppādā avijjānirodho’’tiādinā paṭiccasamuppādaṃ udāharissati.</p>
  175. <p class="bodytext">Dhātāyatanādīsu otāritānaṃ sutte padatthānaṃ pucchārambhavisodhanaṃ sakkā sukhena sampādetunti otaraṇānantaraṃ sodhano hāro vutto. Tathā hi vakkhati – ‘‘yattha evaṃ suddho ārambho, so pañho vissajjito bhavatī’’tiādi.</p>
  176. <p class="bodytext">Visodhitesu sutte padapadatthesu tattha labbhamānasāmaññavisesabhāvo sukaro hotīti dassetuṃ sodhanānantaraṃ adhiṭṭhāno hāro dassito. Sodhano hi adhiṭṭhānassa bahūpakāro, tato eva hi ‘‘yathā yathā vā pana pucchitaṃ, tathā tathā vissajjayitabba’’nti vakkhati.</p>
  177. <p class="bodytext">Sāmaññavisesabhūtesu sādhāraṇāsādhāraṇesu dhammesu paveditesu parikkhārasaṅkhātassa sādhāraṇāsādhāraṇarūpassa paccayaheturāsissa pabhedo suviññeyyoti adhiṭṭhānānantaraṃ parikkhāro vutto<a name="V0.0168"></a>. Tathā hi vakkhati ‘‘asādhāraṇalakkhaṇo hetu, sādhāraṇalakkhaṇo paccayo. Yathā kiṃ bhave, yathā aṅkurassa nibbattiyā bījaṃ asādhāraṇaṃ, pathavī āpo ca sādhāraṇā’’tiādi.</p>
  178. <p class="bodytext">Asādhāraṇe sādhāraṇe ca kāraṇe dassite tassa attano phalesu kāraṇākāro tesaṃ hetuphalānaṃ pabhedato desanākāro bhāvetabbapahātabbadhammānaṃ bhāvanāpahānāni ca niddhāretvā vuccamānāni sammā suttassa atthaṃ tathattāvabodhāya saṃvattantīti parikkhārānantaraṃ samāropano hāro dassitoti. Idaṃ hārānaṃ anukkamakāraṇaṃ.</p>
  179. <p class="bodytext">Nayānaṃ pana veneyyattayappayojitattā atthanayattayūpadesassa tadanukkameneva nandiyāvaṭṭādīnaṃ tiṇṇaṃ atthanayānaṃ kamo veditabbo. Ugghaṭitaññuādayo hi tayo veneyyā nandiyāvaṭṭādayo payojenti. Tasmā te uddesaniddesapaṭiniddesā viya yathākkamaṃ tesaṃ upakārāya <a name="M0.0037"></a> savaṃttantīti. Tathā hi nesaṃ cattāro cha aṭṭha ca mūlapadā niddiṭṭhā. Itarassa pana nayadvayassa atthanayattayassa bhūmiyā ālocanaṃ tassa tattha samānayanañcāti iminā kāraṇena uddesakkamo veditabbo. Na hi sakkā anoloketvā samānetunti.</p>
  180. <p class="bodytext">Etaparamatā ca hārānaṃ ettakehi pakāravisesehi atthanayattayasahitehi suttassa attho niddhāriyamāno veneyyānaṃ alamanuttarāya paṭhamāya bhūmiyā samadhigamāyāti veditabbo. Dassanabhūmisamanuppattiatthā hi nettippakaraṇadesanāti. Atha vā etadantogadhattā sabbesaṃ suttassa saṃvaṇṇanāvisesānaṃ ettāvatā hārānaṃ daṭṭhabbā. Yattakā hi suttassa saṃvaṇṇanāvisesā, sabbe te nettiupadesāyattāti vuttovāyamattho.</p>
  181. <p class="bodytext">Tathā hi ye keci suttassa saṃvaṇṇanāpakārā niddisīyanti. Seyyathidaṃ – suttassa samuṭṭhānaṃ vattabbaṃ, adhippāyo vibhāvetabbo, anekadhā padattho saṃvaṇṇetabbo, vidhi anuvādo ca veditabbo, virodho samādhātabbo, anusandhiyā anurūpaṃ nigametabbanti. Tathā suttassa payojanaṃ piṇḍattho padattho anusandhi codanā parihāro ca atthaṃ vadantena vattabbāti. Tathā upogghāṭapadaviggahapadatthacālanāpaccupaṭṭhānāni vattabbānīti.</p>
  182. <p class="bodytext">Tathā tisso kathā ekanāḷikā caturassā nisinnavattikā. Tattha pāḷiṃ vatvā ekekapadassa atthakathanaṃ <span class="bld">ekanāḷikā</span> nāma.</p>
  183. <p class="bodytext">Paṭipakkhaṃ <a name="V0.0169"></a> dassetvā paṭipakkhassa upamaṃ dassetvā sapakkhaṃ dassetvā sapakkhassa upamaṃ dassetvā kathanaṃ <span class="bld">caturassā</span> nāma.</p>
  184. <p class="bodytext">Visabhāgadhammavaseneva pariyosānaṃ gantvā puna sabhāgadhammavaseneva pariyosānagamanaṃ <span class="bld">nisinnavattikā</span> nāma.</p>
  185. <p class="bodytext">Bhedakathāya tatvakathāya pariyāyavacanehi ca suttaṃ saṃvaṇṇetabbanti ca evamādayo. Tesampi ettheva avarodho, yasmā te idha katipayahārasaṅgahitāti.</p>
  186. <p class="bodytext">Nayānaṃ pana yasmā ugghaṭitaññuādayo tayo eva veneyyā saccābhisamayabhāgino tadatthāya ca atthanayadesanā, tasmā satipi saṃkilesavodānadhammānaṃ <a name="M0.0038"></a> yathāvuttamūlapadabhedato vaḍḍhetvā vibhajitabbappakāre tathā mūlapadāni avaḍḍhetvā veneyyattayavaseneva etaparamatā vuttā. Navasu navasu eva hi mūlapadesu sabbesaṃ saṃkilesavodānadhammānaṃ antogadhabhāvato na tāni vaḍḍhetabbāni veneyyattayādhikārato na hāpetabbānīti nayānaṃ etaparamatā daṭṭhabbā.</p>
  187. <p class="bodytext">Kammanayānaṃ pana ālocanasamānayanato aññassa pakārantarassa asambhavato etaparamatā. <span class="bld">Hetvādī</span>ti ettha ādisaddena phalabhūmiupanisāsabhāgavisabhāgalakkhaṇanayādayo pariggahitā. Tesu <span class="bld">hetū</span>ti kāraṇaṃ, yo dhammotipi vuccati, so pana paccayabhāvena ekavidho. Kārako sampāpakoti duvidho. Puna kārako ñāpako sampāpakoti tividho. Hetuhetu paccayahetu uttamahetu sādhāraṇahetūti catubbidho. Paccayadhammo kusalo akusalo saddo ariyamaggoti pañcavidho. Tathā sabhāgahetu asabhāgahetu ajjhattikahetu bāhirahetu janakahetu pariggāhakahetu sādhāraṇahetu asādhāraṇahetu samanantarahetu paramparahetu sahajātahetu asahajātahetu sāsavahetu anāsavahetūtiādinā anekavidho cāti veditabbo.</p>
  188. <p class="bodytext"><span class="bld">Phala</span>mpi paccayuppannabhāvena ekavidhaṃ. Adhigantabbatopi sampāpakahetuvasena phalapariyāyo labbhatīti nibbattetabbaadhigantabbabhāvato duvidhaṃ. Ñāpetabbanibbattetabbapattabbato tividhaṃ. Paccayuppannavipākakiriyāvacanatthanibbānavasena pañcavidhaṃ. Sabhāgahetunibbattaṃ asabhāgahetunibbattanti evamādivasena anekavidhañcāti veditabbaṃ. Tathā lokiyaṃ lokuttaranti. Tattha lokuttaraṃ cattāri sāmaññaphalāni. Lokiyaphalaṃ duvidhaṃ kāyikaṃ mānasañca<a name="V0.0170"></a>. Tattha kāyikaṃ pañcadvārikaṃ, avasiṭṭhaṃ mānasaṃ. Yañca tāya tāya suttadesanāya sādhetabbaṃ, tadapi phalanti.</p>
  189. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhūmī</span>ti sāsavabhūmi anāsavabhūmi saṅkhatabhūmi asaṅkhatabhūmi dassanabhūmi bhāvanābhūmi puthujjanabhūmi sekkhabhūmi asekkhabhūmi sāvakabhūmi paccekabuddhabhūmi sammāsambuddhabhūmi jhānabhūmi asamāhitabhūmi paṭipajjamānabhūmi paṭipannabhūmi paṭhamābhūmi yāva catutthībhūmi kāmāvacarabhūmi yāva lokuttarabhūmīti bahuvidhā. Tattha sāsavabhūmi parittamahaggatā dhammā. Anāsavabhūmi appamāṇā dhammā. Saṅkhatabhūmi nibbānavajjā sabbe sabhāvadhammā. Asaṅkhatabhūmi appaccayā <a name="M0.0039"></a> dhammā. Dassanabhūmi paṭhamamaggaphaladhammā. Bhāvanābhūmi avasiṭṭhamaggaphaladhammā. Puthujjanabhūmi hīnamajjhimā dhammā. Sekkhabhūmi cattāro ariyamaggadhammā heṭṭhimā ca tayo phaladhammā. Asekkhabhūmi aggaphaladhammā. Sāvakapaccekabuddhabuddhadhammā sāvakādibhūmiyo. Jhānabhūmi jhānadhammā. Asamāhitabhūmi jhānavajjitā dhammā. Paṭipajjamānabhūmi maggadhammā. Paṭipannabhūmi phaladhammā. Paṭhamādibhūmiyo saha phalena cattāro maggā apariyāpannā dhammā ‘‘paṭhamāya bhūmiyā pattiyā’’tiādivacanato. Kāmāvacarādibhūmiyo kāmāvacarādidhammā. Ye ca dhammā tesaṃ tesaṃ hāranayānaṃ patiṭṭhānabhāvena suttesu niddhārīyanti, tepi bhūmiyoti viññātabbā.</p>
  190. <p class="bodytext"><span class="bld">Upanisā</span>ti balavakāraṇaṃ, yo upanissayapaccayoti vuccati. Yañca sandhāya sutte ‘‘dukkhūpanisā saddhā saddhūpanisaṃ ‘sīla’nti yāva vimuttūpanisaṃ vimuttiñāṇadassana’’nti vuttaṃ. Api ca upanisāti tasmiṃ tasmiṃ samaye siddhante hadayabhūtaṃ abbhantaraṃ vuccati. Idhāpi nettihadayaṃ, yaṃ sammā pariggaṇhantā dhammakathikā tasmiṃ tasmiṃ sutte āgatadhammamukhena sabbahāranayayojanāya samatthā honti. Kiṃ panetaṃ nettihadayaṃ? Yadidaṃ etasseva tettiṃsavidhassa pakaraṇapadatthasoḷasassa aṭṭhavīsatividhapaṭṭhānavibhaṅgasahitassa visayo saha nimittavibhāgena asaṅkarato vavatthito.</p>
  191. <p class="bodytext">Seyyathidaṃ – desanāhārassa assādādayo visayo, tassa assādādivibhāvanalakkhaṇattā. Tassa assādo sukhaṃ somanassanti evamādivibhāgo, tassa nimittaṃ iṭṭhārammaṇādi, ayañca attho desanāhāravicayahāraniddesavaṇṇanāyaṃ vitthārato pakāsito eva. Sutte āgatadhammassa sabhāgavisabhāgadhammāvaṭṭanavisayo āvaṭṭahāro, tadubhayaāvaṭṭanalakkhaṇattā. Sutte āgatadhammānaṃ paccanīkadhammavisayo <a name="V0.0171"></a> parivattanahāro, paṭipakkhadhammaparivattanalakkhaṇattā. Padaṭṭhānaparikkhāresu āsannakāraṇaṃ upanissayakāraṇañca padaṭṭhānaṃ, hetu parikkhāroti ayametesaṃ viseso.</p>
  192. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabhāgavisabhāgadhammā</span> ca tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ anukūlapaṭikūladhammā yathākkamaṃ veditabbā. Yathā – sammādiṭṭhiyā sammāsaṅkappo sabhāgo, micchāsaṅkappo visabhāgoti iminā nayena sabbaṃ sabhāgavisabhāgato veditabbaṃ.</p>
  193. <p class="bodytext"><span class="bld">Lakkhaṇa</span>nti <a name="M0.0040"></a> sabhāvo. So hāranayānaṃ niddese vibhāvito eva.</p>
  194. <p class="bodytext">Yaṃ panetaṃ hetuādivisesavinimuttaṃ hāranayānaṃ yojanānibandhanaṃ, so nayo. Yathāha – <span class="bld">lakkhaṇahāre</span> ‘‘evaṃ ye dhammā ekalakkhaṇā kiccato ca lakkhaṇato ca sāmaññato cā’’tiādi. Tathā vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabbāti. Tathā sodhanahārādīsu suddho ārambho hoti, so pañho vissajjito bhavatīti evamādi. Ekattādayopi nayā idha nayoti gahetabbā.</p>
  195. <p class="bodytext">Evaṃ hetuphalādīni upadhāretvā nesaṃ vasena tattha tattha sutte labbhamānapadatthaniddhāraṇamukhena yathālakkhaṇaṃ ete hārā nayā ca yojetabbā. Visesato pana padaṭṭhānaparikkhārā hetuvasena. Desanāvicayacatubyūhasamāropanā hetuphalavasena. Tathā vevacanapaññattiotaraṇasodhanā phalavasenevāti keci. Vibhatti hetubhūmivasena. Parivatto visabhāgavasena. Āvaṭṭo sabhāgavisabhāgavasena. Lakkhaṇayuttiadhiṭṭhānā nayavasena yojetabbāti. Ettāvatā ca yaṃ vuttaṃ –</p>
  196. <p class="gatha1">‘‘Sāmaññato visesena, padattho lakkhaṇaṃ kamo;</p>
  197. <p class="gathalast">Ettāvatā ca hetvādī, veditabbā hi viññunā’’ti.</p>
  198. <p class="unindented">Ayaṃ gāthā vuttatthā hoti.</p>
  199. <p class="centered">Niddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  200. <p class="chapter">4. Paṭiniddesavāravaṇṇanā</p>
  201. <p class="subhead">1. Desanāhāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  202. <p class="bodytext"><a name="para5"></a><span class="paranum">5</span>. Evaṃ <a name="V0.0172"></a> hārādayo sukhaggahaṇatthaṃ gāthābandhavasena sarūpato niddisitvā idāni tesu hāre tāva paṭiniddesavasena vibhajituṃ <span class="bld">‘‘tattha katamo desanāhāro’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">katamo</span>ti kathetukamyatāpucchā. <span class="bld">Desanāhāro</span>ti pucchitabbadhammanidassanaṃ. Kiñcāpi desanāhāro niddesavāre sarūpato dassito, paṭiniddesassa pana visayaṃ <a name="M0.0041"></a> dassento <span class="bld">‘‘assādādīnavatā’’</span>ti gāthaṃ ekadesena paccāmasati. Ayaṃ desanāhāro pubbāparāpekkho. Tattha pubbāpekkhatte ‘‘katamo desanāhāro’’ti pucchitvā ‘‘assādādīnavatā’’ti sarūpato dassitassa nigamanaṃ hoti. Parāpekkhatte pana ‘‘ayaṃ desanāhāro kiṃ desayatī’’ti desanākiriyāya kattuniddeso hoti. Tena desanāhārassa anvatthasaññataṃ dasseti. <span class="bld">Desayatī</span>ti saṃvaṇṇeti, vitthāretīti attho.</p>
  203. <p class="bodytext">Idāni anena desetabbadhamme sarūpato dassento <span class="bld">‘‘assāda’’</span>ntiādimāha, taṃ pubbe vuttanayattā uttānameva. Tasmā ito parampi avuttameva vaṇṇayissāma. ‘‘Kattha pana āgate assādādike ayaṃ hāro saṃvaṇṇetī’’ti anuyogaṃ manasikatvā desanāhārena saṃvaṇṇetabbadhammaṃ dassento <span class="bld">‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’</span>tiādikaṃ sabbapariyattidhammasaṅgāhakaṃ bhagavato chachakkadesanaṃ ekadesena dasseti.</p>
  204. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">dhamma</span>nti ayaṃ <span class="bld">dhamma</span>-saddo pariyattisaccasamādhipaññāpakatipuññāpattiñeyyādīsu bahūsu atthesu diṭṭhappayogo. Tathā hi ‘‘idha, bhikkhu, dhammaṃ pariyāpuṇātī’’tiādīsu (a. ni. 5.73) pariyattidhamme dissati. ‘‘Diṭṭhadhammo pattadhammo’’tiādīsu (dī. ni. 1.299; mahāva. 18) sacce. ‘‘Evaṃdhammā te bhagavanto ahesu’’ntiādīsu (dī. ni. 2.13, 145) samādhimhi. ‘‘Saccaṃ dhammo dhiti cāgo’’ti evamādīsu (jā. 1.1.57; 1.2.147-148) paññāyaṃ. ‘‘Jātidhammānaṃ, bhikkhave, sattāna’’nti evamādīsu (dī. ni. 2.398; ma. ni. 1.131) pakatiyaṃ<a name="V0.0173"></a>. ‘‘Dhammo have rakkhati dhammacāri’’ntiādīsu (jā. 1.10.102; 1.15.385) puññe. ‘‘Cattāro pārājikā dhammā’’ti evamādīsu (pārā. 233) āpattiyaṃ. ‘‘Kusalā dhammā akusalādhammā’’tiādīsu (dha. sa. tikamātikā 1) ñeyye. Idha pana pariyattiyaṃ daṭṭhabboti (ma. ni. aṭṭha. 1.mūlapariyāyasuttavaṇṇanā; dha. sa. aṭṭha. cittuppādakaṇḍa 1; bu. vaṃ. aṭṭha. 1.1).</p>
  205. <p class="bodytext"><span class="bld">Vo</span>ti pana ayaṃ <span class="bld">vo</span>-saddo ‘‘handa dāni, bhikkhave, pavāremi vo’’ti (saṃ. ni. 1.215) ettha upayogatthe āgato. ‘‘Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīya’’ntiādīsu (ma. ni. 1.273) karaṇatthe. ‘‘Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu padapūraṇe. ‘‘Ārocayāmi vo, bhikkhave’’tiādīsu (a. ni. 7.72) sampadānatthe. Idhāpi sampadānatthe evāti daṭṭhabbo.</p>
  206. <p class="bodytext">Bhikkhanasīlatādiguṇayogena <a name="M0.0042"></a> bhikkhū, bhinnakilesatādiguṇayogena vā. Atha vā saṃsāre bhayaṃ ikkhantīti bhikkhū. <span class="bld">Bhikkhave</span>ti tesaṃ ālapanaṃ. Tena te dhammassavane niyojento attano mukhābhimukhaṃ karoti. <span class="bld">Desessāmī</span>ti kathessāmi. Tena nāhaṃ dhammissaratāya tumhe aññaṃ kiñci kāreyyāmi, anāvaraṇañāṇena sabbaṃ ñeyyadhammaṃ paccakkhakāritāya pana dhammaṃ desessāmīti idāni pavattiyamānaṃ dhammadesanaṃ paṭijānāti. <span class="bld">Ādikalyāṇa</span>ntiādīsu ādimhi kalyāṇaṃ <span class="bld">ādikalyāṇaṃ,</span> ādikalyāṇametassāti vā <span class="bld">ādikalyāṇaṃ</span>. Sesapadadvayepi eseva nayo. Tattha sīlena ādikalyāṇaṃ. Samādhinā majjhekalyāṇaṃ. Paññāya pariyosānakalyāṇaṃ. Buddhasubuddhatāya vā ādikalyāṇaṃ. Dhammasudhammatāya majjhekalyāṇaṃ. Saṅghasuppaṭipattiyā pariyosānakalyāṇaṃ. Atha vā ugghaṭitaññuvinayanena ādikalyāṇaṃ. Vipañcitaññuvinayanena majjhekalyāṇaṃ neyyapuggalavinayanena pariyosānakalyāṇaṃ. Ayamevattho idhādhippeto.</p>
  207. <p class="bodytext">Atthasampattiyā <span class="bld">sātthaṃ</span>. Byañjanasampattiyā <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Saṅkāsanādichaatthapadasamāyogato vā <span class="bld">sātthaṃ</span>. Akkharādichabyañjanapadasamāyogato <span class="bld">sabyañjanaṃ</span>. Ayamevattho idhādhippeto. Upanetabbābhāvato ekantena paripuṇṇanti <span class="bld">kevalaparipuṇṇaṃ</span>. Apanetabbābhāvato <span class="bld">parisuddhaṃ</span>. Sīlādipañcadhammakkhandhapāripūriyā vā <span class="bld">paripuṇṇaṃ</span>. Caturoghanittharaṇāya pavattiyā lokāmisanirapekkhatāya ca <span class="bld">parisuddhaṃ</span>. Brahmaṃ seṭṭhaṃ uttamaṃ brahmūnaṃ vā seṭṭhānaṃ ariyānaṃ cariyaṃ sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanaṃ <span class="bld">brahmacariyaṃ pakāsayissāmi</span> paridīpayissāmīti attho.</p>
  208. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V0.0174"></a> bhagavatā desito pakāsito ca sāsanadhammo yesaṃ assādādīnaṃ dassanavasena pavatto, te assādādayo desanāhārassa visayabhūtā yattha yattha pāṭhe savisesaṃ vuttā, tato tato niddhāretvā udāharaṇavasena idhānetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha katamo assādo’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">kāma</span>nti manāpiyarūpādiṃ tebhūmakadhammasaṅkhātaṃ vatthukāmaṃ. <span class="bld">Kāmayamānassā</span>ti icchantassa. <span class="bld">Tassa cetaṃ samijjhatī</span>ti tassa kāmayamānassa sattassa taṃ kāmasaṅkhātaṃ vatthu samijjhati ce, sace so taṃ labhatīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Addhā</span> <span class="bld">pītimano</span> <a name="M0.0043"></a> <span class="bld">hotī</span>ti ekaṃsena tuṭṭhacitto hoti. <span class="bld">Laddhā</span>ti labhitvā. <span class="bld">Macco</span>ti satto. <span class="bld">Yadicchatī</span>ti yaṃ icchati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana <span class="bld">niddese</span> (mahāni. 1) vuttanayena veditabbo. <span class="bld">Ayaṃ assādo</span>ti yāyaṃ adhippāyasamijjhanā icchitalābhe pītimanatā somanassaṃ, ayaṃ assādetabbato assādo.</p>
  209. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassa ce kāmayānassā</span>ti tassa puggalassa kāme icchamānassa, kāmena vā yāyamānassa. <span class="bld">Chandajātassā</span>ti jātataṇhassa. <span class="bld">Jantuno</span>ti sattassa. <span class="bld">Te kāmā parihāyantī</span>ti te vatthukāmā kenaci antarāyena vinassanti ce. <span class="bld">Sallaviddhova ruppatī</span>ti atha ayomayādinā sallena viddho viya pīḷiyatīti attho. <span class="bld">Ayaṃ ādīnavo</span>ti yāyaṃ kāmānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā kāmayānassa sattassa ruppanā domanassuppatti, ayaṃ ādīnavo.</p>
  210. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo kāme parivajjetī</span>ti yo bhikkhu yathāvutte kāme tattha chandarāgassa vikkhambhanena vā samucchindanena vā sabbabhāgena vajjeti. Yathā kiṃ? <span class="bld">Sappasseva padā siro</span>ti, yathā koci puriso jīvitukāmo kaṇhasappaṃ paṭipathe passitvā attano pādena tassa siraṃ parivajjeti, <span class="bld">somaṃ…pe… samativattatī</span>ti so bhikkhu sabbaṃ lokaṃ visaritvā ṭhitattā loke visattikāsaṅkhātaṃ imaṃ taṇhaṃ satimā hutvā samatikkamatīti. <span class="bld">Idaṃ nissaraṇa</span>nti yadidaṃ visattikāsaṅkhātāya taṇhāya nibbānārammaṇena ariyamaggena samativattanaṃ, idaṃ nissaraṇaṃ.</p>
  211. <p class="bodytext"><span class="bld">Khetta</span>nti kedārādikhettaṃ. <span class="bld">Vatthu</span>nti gharavatthuādivatthuṃ. <span class="bld">Hiraññaṃ vā</span>ti kahāpaṇasaṅkhātaṃ suvaṇṇasaṅkhātañca hiraññaṃ. <span class="bld">Vā</span>-saddo vikappanattho, so sabbapadesu yojetabbo. <span class="bld">Gavāssa</span>nti gāvo ca asse cāti gavāssaṃ. <span class="bld">Dāsaporisa</span>nti dāse ca porise cāti dāsaporisaṃ. <span class="bld">Thiyo</span>ti itthiyo. <span class="bld">Bandhū</span>ti ñātibandhavo. <span class="bld">Puthū kāme</span>ti aññepi vā manāpiyarūpādike bahū kāmaguṇe. <span class="bld">Yo naro anugijjhatī</span>ti yo satto anu anu abhikaṅkhati patthetīti attho. <span class="bld">Ayaṃ assādo</span>ti yadidaṃ khettādīnaṃ anugijjhanaṃ, ayaṃ assādeti vatthukāme etenāti assādo.</p>
  212. <p class="bodytext"><span class="bld">Abalā</span> <a name="V0.0175"></a><a name="M0.0044"></a> <span class="bld">naṃ balīyantī</span>ti khettādibhede kāme anugijjhantaṃ taṃ puggalaṃ kusalehi pahātabbattā abalasaṅkhātā kilesā balīyanti abhibhavanti, saddhābalādivirahena vā abalaṃ taṃ puggalaṃ abalā kilesā balīyanti, abalattā abhibhavantīti attho. <span class="bld">Maddantenaṃ parissayā</span>ti enaṃ kāmagiddhaṃ kāme pariyesantaṃ rakkhantañca sīhādayo ca pākaṭaparissayā kāyaduccaritādayo ca apākaṭaparissayā maddanti. <span class="bld">Tato naṃ…pe… daka</span>nti tato tehi pākaṭāpākaṭaparissayehi abhibhūtaṃ taṃ puggalaṃ jātiādidukkhaṃ samudde bhinnanāvaṃ udakaṃ viya anveti anugacchatīti attho. <span class="bld">Ayaṃ ādīnavo</span>ti yvāyaṃ taṇhāduccaritasaṃkilesahetuko jātiādidukkhānubandho, ayaṃ ādīnavo.</p>
  213. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā kāmagiddhassa vuttanayena dukkhānubandho vijjati, tasmā. <span class="bld">Jantū</span>ti satto. <span class="bld">Sadā sato</span>ti pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogena sato hutvā. <span class="bld">Kāmāni parivajjaye</span>ti vikkhambhanavasena samucchedavasena ca rūpādīsu vatthukāmesu sabbappakāraṃ kilesakāmaṃ anuppādento kāmāni parivajjaye pajaheyya. <span class="bld">Te pahāya tare ogha</span>nti evaṃ te kāme pahāya tappahānakaraariyamaggeneva catubbidhampi oghaṃ tareyya, tarituṃ sakkuṇeyyāti attho. <span class="bld">Nāvaṃ sitvāva pāragū</span>ti yathā puriso udakaggahaṇena garubhāraṃ nāvaṃ udakaṃ bahi siñcitvā lahukāya nāvāya appakasireneva pāragū bhaveyya, pāraṃ gaccheyya, evameva attabhāvanāvaṃ kilesūdakagarukaṃ siñcitvā lahukena attabhāvena pāragū bhaveyya, pāraṃ nibbānaṃ arahattappattiyā gaccheyya anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbānenāti attho. <span class="bld">Idaṃ nissaraṇa</span>nti yaṃ kāmappahānamukhena caturoghaṃ taritvā anupādisesāya nibbānadhātuyā nibbānaṃ, idaṃ sabbasaṅkhatanissaraṇato nissaraṇanti.</p>
  214. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammo</span>ti dānādipuññadhammo. <span class="bld">Have</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Rakkhati dhammacāri</span>nti yo taṃ dhammaṃ appamatto carati, taṃ dhammacāriṃ diṭṭhadhammikasamparāyikabhedena duvidhatopi anatthato rakkhati pāleti. <span class="bld">Chattaṃ mahantaṃ yatha vassakāle</span>ti vassakāle deve vassante yathā mahantaṃ chattaṃ kusalena purisena dhāritaṃ taṃ vassatemanato rakkhati. Tattha yathā taṃ chattaṃ appamatto hutvā attānaṃ rakkhantaṃ chādentañca vassādito rakkhati, evaṃ dhammopi attasammāpaṇidhānena appamatto hutvā dhammacariyāya attānaṃ rakkhantaṃyeva <a name="M0.0045"></a> rakkhatīti adhippāyo. <span class="bld">Esā…pe… cārī</span>ti etena vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ karoti, taṃ suviññeyyameva. <span class="bld">Idaṃ phala</span>nti diṭṭhadhammikehi samparāyikehi ca <a name="V0.0176"></a> anatthehi yadidaṃ dhammassa rakkhaṇaṃ vuttaṃ rakkhāvasānassa ca abbhudayassa nipphādanaṃ, idaṃ nissaraṇaṃ anāmasitvā desanāya nibbattetabbatāya phalanti.</p>
  215. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbe dhammā</span>ti sabbe saṅkhatā dhammā. <span class="bld">Anattā</span>ti natthi etesaṃ attā kārakavedakasabhāvo, sayaṃ vā na attāti anattāti. <span class="bld">Itī</span>ti evaṃ. <span class="bld">Yadā paññāya passatī</span>ti yasmiṃ kāle vipassanaṃ ussukkāpento anattānupassanāsaṅkhātāya paññāya passati. <span class="bld">Atha nibbindati dukkhe</span>ti atha anattānupassanāya pubbe eva aniccatādukkhatānaṃ suparidiṭṭhattā nibbidānupassanāvasena vipassanāgocarabhūte pañcakkhandhadukkhe nibbindati nibbedaṃ āpajjati. <span class="bld">Esa maggo visuddhiyā</span>ti yā vuttalakkhaṇā nibbidānupassanā sabbakilesavisujjhanato visuddhisaṅkhātassa ariyamaggassa accantavisuddhiyā vā amatadhātuyā maggo upāyo. <span class="bld">Ayaṃ upāyo</span>ti yadidaṃ anattānupassanāmukhena sabbasmiṃ vaṭṭasmiṃ nibbindanaṃ vuttaṃ, taṃ visuddhiyā adhigamahetubhāvato upāyo.</p>
  216. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Cakkhumā…pe… parivajjaye’’</span>ti imissā gāthāya ayaṃ saṅkhepattho – yathā cakkhumā puriso sarīre vahante visamāni bhūmippadesāni caṇḍatāya vā visame hatthiādayo parivajjeti, evaṃ loke sappañño puriso sappaññatāya hitāhitaṃ jānanto pāpāni lāmakāni duccaritāni parivajjeyyāti. <span class="bld">Ayaṃ āṇattī</span>ti yā ayaṃ ‘‘pāpāni parivajjetabbānī’’ti dhammarājassa bhagavato āṇā, ayaṃ āṇattīti.</p>
  217. <p class="bodytext">Evaṃ visuṃ visuṃ suttesu āgatā phalūpāyāṇattiyo udāharaṇabhāvena dassetvā idāni tā ekato āgatā dassetuṃ <span class="bld">‘‘suññato’’</span>ti gāthamāha.</p>
  218. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">suññato lokaṃ avekkhassu, mogharājāti āṇattī</span>ti ‘‘mogharāja, sabbampi saṅkhāralokaṃ avasavattitāsallakkhaṇavasena vā tucchabhāvasamanupassanavasena vā suññoti passā’’ti idaṃ dhammarājassa vacanaṃ vidhānabhāvato āṇatti. Sabbadā satikiriyāya taṃsuññatādassanaṃ sampajjatīti <span class="bld">‘‘sadā satoti upāyo’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Attānudiṭṭhiṃ ūhaccā</span>ti vīsativatthukaṃ <a name="M0.0046"></a> sakkāyadassanaṃ uddharitvā samucchinditvā. <span class="bld">Evaṃ maccutaro siyāti. Idaṃ phala</span>nti yaṃ evaṃ vuttena vidhinā maccutaraṇaṃ maccuno visayātikkamanaṃ tassa yaṃ pubbabhāgapaṭipadāpaṭipajjanaṃ, idaṃ desanāya phalanti attho. Yathā pana assādādayo sutte katthaci <a name="V0.0177"></a> sarūpato katthaci niddhāretabbatāya katthaci visuṃ visuṃ katthaci ekato dassitā, na evaṃ phalādayo. Phalādayo pana sabbattha sutte gāthāsu vā ekato dassetabbāti imassa nayassa dassanatthaṃ visuṃ visuṃ udāharitvāpi puna ‘‘suññato loka’’ntiādinā ekato udāharaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  219. <p class="bodytext"><a name="para6"></a><span class="paranum">6</span>. Evaṃ assādādayo udāharaṇavasena sarūpato dassetvā idāni tattha puggalavibhāgena desanāvibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha bhagavā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  220. <p class="bodytext">Tattha ugghaṭitaṃ ghaṭitamattaṃ uddiṭṭhamattaṃ yassa niddesapaṭiniddesā na katā, taṃ jānātīti ugghaṭitaññū. Uddesamattena sappabhedaṃ savitthāramatthaṃ paṭivijjhatīti attho, ugghaṭitaṃ vā uccalitaṃ uṭṭhapitanti attho, taṃ jānātīti ugghaṭitaññū. Dhammo hi desiyamāno desakato desanābhājanaṃ saṅkamanto viya hoti, tamesa uccalitameva jānātīti attho, calitameva vā ugghaṭitaṃ. Sassatādiākārassa hi veneyyānaṃ āsayassa buddhāveṇikā dhammadesanā taṅkhaṇapatitā eva calanāya hoti, tato paramparānuvattiyā, tatthāyaṃ ugghaṭite calitamatteyeva āsaye dhammaṃ jānāti avabujjhatīti ugghaṭitaññū, tassa <span class="bld">ugghaṭitaññussa nissaraṇaṃ desayati,</span> tattakeneva tassa atthasiddhito. Vipañcitaṃ vitthāritaṃ niddiṭṭhaṃ jānātīti vipañcitaññū, vipañcitaṃ vā mandaṃ saṇikaṃ dhammaṃ jānātīti vipañcitaññū, tassa <span class="bld">vipañcitaññussa ādīnavañca nissaraṇañca desayati,</span> nātisaṅkhepavitthārāya desanāya tassa atthasiddhito. Netabbo dhammassa paṭiniddisena atthaṃ pāpetabboti neyyo, mudindriyatāya vā paṭilomaggahaṇato netabbo anunetabboti neyyo, tassa <span class="bld">neyyassa assādaṃ ādīnavaṃ nissaraṇañca desayati,</span> anavasesetvāva desanena tassa atthasiddhito. Tatthāyaṃ pāḷi –</p>
  221. <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo ugghaṭitaññū? Yassa puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti. Ayaṃ vuccati puggalo ugghaṭitaññū.</p>
  222. <p class="indent">‘‘Katamo <a name="M0.0047"></a> ca puggalo vipañcitaññū? Yassa puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti. Ayaṃ vuccati puggalo vipañcitaññū.</p>
  223. <p class="indent">‘‘Katamo <a name="V0.0178"></a> ca puggalo neyyo? Yassa puggalassa uddesato paripucchato yonisomanasikaroto kalyāṇamitte sevato bhajato payirupāsato evaṃ anupubbena dhammābhisamayo hoti. Ayaṃ vuccati puggalo neyyo’’ti (pu. pa. 148-150).</p>
  224. <p class="bodytext">Padaparamo panettha nettiyaṃ paṭivedhassa abhājananti na gahitoti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca assādo, ādīnavo, nissaraṇaṃ, assādo ca ādīnavo ca, assādo ca nissaraṇañca, ādīnavo ca nissaraṇañca, assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañcāti ete satta paṭṭhānanayā.</p>
  225. <p class="bodytext">Tesu tatiyachaṭṭhasattamā veneyyattayavinayane samatthatāya gahitā, itare cattāro na gahitā. Na hi kevalena assādena ādīnavena tadubhayena vā kathitena veneyyavinayanaṃ sambhavati, kilesānaṃ pahānāvacanato. Pañcamopi ādīnavāvacanato nissaraṇassa anupāyo eva. Na hi vimuttirasā bhagavato desanā vimuttiṃ tadupāyañca anāmasantī pavattati. Tasmā ete cattāro nayā anuddhaṭā. Sace pana padaparamassa puggalassa vasena pavattaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ tadubhayabhāge ṭhitaṃ desanaṃ suttekadesaṃ gāthaṃ vā tādisaṃ etesaṃ nayānaṃ udāharaṇabhāvena uddharati, evaṃ sati sattannampi nayānaṃ gahaṇaṃ bhaveyya. Veneyyavinayanaṃ pana tesaṃ santāne ariyamaggassa uppādanaṃ. Taṃ yathāvuttehi eva nayeti, nāvasesehīti itare idha na vuttā. Yasmā pana <span class="bld">peṭake</span> (peṭako. 23) –</p>
  226. <p class="bodytext">‘‘Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca?</p>
  227. <p class="gatha1">Yāni karoti puriso, tāni attani passati;</p>
  228. <p class="gathalast">Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpaka’’nti.</p>
  229. <p class="bodytext">Tattha yaṃ kalyāṇakārī kalyāṇaṃ paccanubhoti, ayaṃ assādo. Yaṃ pāpakārī pāpaṃ paccanubhoti, ayaṃ ādīnavo.</p>
  230. <p class="bodytext">Aṭṭhime<a name="M0.0048"></a>, bhikkhave, lokadhammā. Katame aṭṭha? Lābhotiādi (a. ni. 8.6). Tattha <a name="V0.0179"></a> lābho yaso sukhaṃ pasaṃsā, ayaṃ assādo. Alābho ayaso dukkhaṃ nindā, ayaṃ ādīnavo.</p>
  231. <p class="bodytext">Tattha katamo assādo ca nissaraṇañca?</p>
  232. <p class="gatha1">‘‘Sukho vipāko puññānaṃ, adhippāyo ca ijjhati;</p>
  233. <p class="gathalast">Khippañca paramaṃ santiṃ, nibbānamadhigacchatī’’ti. (peṭako. 23);</p>
  234. <p class="bodytext">Ayaṃ assādo ca nissaraṇañca.</p>
  235. <p class="bodytext">Dvattiṃsimāni, bhikkhave, mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveva gatiyo bhavanti anaññā…pe… vivaṭacchadoti sabbaṃ <span class="bld">lakkhaṇasuttaṃ,</span> (dī. ni. 3.199) ayaṃ assādo ca nissaraṇañca.</p>
  236. <p class="bodytext">Tattha katamo ādīnavo ca nissaraṇañca?</p>
  237. <p class="gatha1">‘‘Bhārā have pañcakkhandhā, bhārahāro ca puggalo;</p>
  238. <p class="gathalast">Bhārādānaṃ dukhaṃ loke, bhāranikkhepanaṃ sukhaṃ.</p>
  239. <p class="gatha1">‘‘Nikkhipitvā garuṃ bhāraṃ, aññaṃ bhāraṃ anādiya;</p>
  240. <p class="gathalast">Samūlaṃ taṇhamabbuyha, nicchāto parinibbuto’’ti. (saṃ. ni. 3.22);</p>
  241. <p class="bodytext">Ayaṃ ādīnavo ca nissaraṇañca.</p>
  242. <p class="bodytext">Tattha katamo assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañca?</p>
  243. <p class="gatha1">‘‘Kāmā hi citrā madhurā manoramā, virūparūpena mathenti cittaṃ;</p>
  244. <p class="gathalast">Tasmā ahaṃ pabbajitomhi rāja, apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyoti. (ma. ni. 2.307; theragā. 787-788; peṭako. 23);</p>
  245. <p class="bodytext">Ayaṃ assādo ca ādīnavo ca nissaraṇañcā’’ti vuttaṃ. Tasmā tepi nayā idha niddhāretvā veditabbā. Phalādīsupi ayaṃ nayo labbhati eva. Yasmā <span class="bld">peṭake</span> (peṭako. 22) ‘‘tattha <a name="V0.0180"></a> katamaṃ phalañca upāyo ca? Sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti gāthā (saṃ. ni. 1.23), idaṃ phalañca upāyo ca.</p>
  246. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0049"></a> katamaṃ phalañca āṇatti ca?</p>
  247. <p class="gatha1">‘‘Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;</p>
  248. <p class="gathalast">Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā rahoti. (udā. 44);</p>
  249. <p class="bodytext">Idaṃ phalañca āṇatti ca.</p>
  250. <p class="bodytext">Tattha katamo upāyo ca āṇatti ca?</p>
  251. <p class="gatha1">‘‘Kumbhūpamaṃ kāyamimaṃ viditvā, nagarūpamaṃ cittamidaṃ ṭhapetvā;</p>
  252. <p class="gathalast">Yodhetha māraṃ paññāvudhena, jitañca rakkhe anivesano siyā’’ti. (dha. pa. 40);</p>
  253. <p class="bodytext">Ayaṃ upāyo ca āṇatti ca. Evaṃ phalādīnaṃ dukavasenapi udāharaṇaṃ veditabbaṃ. Ettha ca yo nissaraṇadesanāya vinetabbo, so ugghaṭitaññūtiādinā yathā desanāvibhāgena puggalavibhāgasiddhi hoti, evaṃ ugghaṭitaññussa bhagavā nissaraṇaṃ desetītiādinā puggalavibhāgena desanāvibhāgo sambhavatīti so tathā dassito.</p>
  254. <p class="bodytext">Evaṃ yesaṃ puggalānaṃ vasena desanāvibhāgo dassito, te puggale paṭipadāvibhāgena vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘catasso paṭipadā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha paṭipadābhiññākato vibhāgo paṭipadākato hotīti āha – ‘‘catasso paṭipadā’’ti. Tā panetā ca samathavipassanāpaṭipattivasena duvidhā honti. Kathaṃ? Samathapakkhe tāva paṭhamasamannāhārato paṭṭhāya yāva tassa tassa jhānassa upacāraṃ uppajjati, tāva pavattā samathabhāvanā ‘‘paṭipadā’’ti vuccati. Upacārato pana paṭṭhāya yāva appanā tāva pavattā paññā ‘‘abhiññā’’ti vuccati.</p>
  255. <p class="bodytext">Sā <a name="V0.0181"></a> panāyaṃ paṭipadā ekaccassa dukkhā hoti nīvaraṇādipaccanīkadhammasamudācāragahaṇatāya kicchā asukhasevanāti attho, ekaccassa tadabhāvena sukhā. Abhiññāpi ekaccassa dandhā hoti mandā asīghappavatti, ekaccassa khippā amandā sīghappavatti. Tasmā yo ādito kilese vikkhambhento dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamanto vikkhambheti, tassa dukkhā paṭipadā hoti. Yo pana vikkhambhitakileso appanāparivāsaṃ <a name="M0.0050"></a> vasanto cirena aṅgapātubhāvaṃ pāpuṇāti, tassa dandhābhiññā nāma hoti. Yo khippaṃ aṅgapātubhāvaṃ pāpuṇāti, tassa khippābhiññā nāma hoti. Yo kilese vikkhambhento sukhena akilamanto vikkhambheti, tassa sukhā paṭipadā nāma hoti.</p>
  256. <p class="bodytext">Vipassanāpakkhe pana yo rūpārūpamukhena vipassanaṃ abhinivisanto cattāri mahābhūtāni pariggahetvā upādārūpaṃ pariggaṇhāti arūpaṃ pariggaṇhāti, rūpārūpaṃ pana pariggaṇhanto dukkhena kasirena kilamanto pariggahetuṃ sakkoti, tassa dukkhā paṭipadā nāma hoti. Pariggahitarūpārūpassa pana vipassanāparivāse maggapātubhāvadandhatāya dandhābhiññā nāma hoti. Yopi rūpārūpaṃ pariggahetvā nāmarūpaṃ vavatthapento dukkhena kasirena kilamanto vavatthapeti, vavatthapite ca nāmarūpe vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādetuṃ sakkoti. Tassāpi dukkhā paṭipadā dandhābhiññā nāma hoti.</p>
  257. <p class="bodytext">Aparo nāmarūpampi vavatthapetvā paccaye pariggaṇhanto dukkhena kasirena kilamanto pariggaṇhāti, paccaye ca pariggahetvā vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti. Evampi <span class="bld">dukkhā</span> <a name="V0.0182"></a> <span class="bld">paṭipadā dandhābhiññā</span> nāma hoti.</p>
  258. <p class="bodytext">Aparo paccayepi pariggahetvā lakkhaṇāni paṭivijjhanto dukkhena kasirena kilamanto paṭivijjhati, paṭividdhalakkhaṇo ca vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti. Evampi <span class="bld">dukkhā paṭipadā dandhābhiññā</span> nāma hoti.</p>
  259. <p class="bodytext">Aparo lakkhaṇānipi paṭivijjhitvā vipassanāñāṇe tikkhe sūre suppasanne vahante uppannaṃ vipassanānikantiṃ pariyādiyamāno dukkhena kasirena kilamanto pariyādiyati, nikantiñca pariyādiyitvā vipassanāparivāsaṃ vasanto cirena maggaṃ uppādeti. Evampi <span class="bld">dukkhā paṭipadā dandhābhiññā</span> nāma hoti. Imināvupāyena itarāpi tisso paṭipadā veditabbā. Vipassanāpakkhikā eva panettha catasso paṭipadā daṭṭhabbā.</p>
  260. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāro puggalā</span>ti yathāvuttapaṭipadāvibhāgena cattāro paṭipannakapuggalā. Taṃ pana paṭipadāvibhāgaṃ saddhiṃ hetupāyaphalehi dassetuṃ <span class="bld">‘‘taṇhācarito’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  261. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">carita</span>nti cariyā, vuttīti attho. Taṇhāya nibbattitaṃ caritaṃ etassāti <span class="bld">taṇhācarito,</span> taṇhāya vā pavattito carito <span class="bld">taṇhācarito,</span> <a name="M0.0051"></a> lobhajjhāsayoti attho. <span class="bld">Diṭṭhicarito</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Mando</span>ti mandiyaṃ vuccati avijjā, tāya samannāgato mando, mohādhikoti attho.</p>
  262. <p class="bodytext"><span class="bld">Satindriyenā</span>ti satiyā ādhipaccaṃ kurumānāya. Satindriyameva hissa visadaṃ hoti. Yasmā taṇhācaritatāya pubbabhāge kosajjābhibhavena na vīriyaṃ balavaṃ hoti, mohādhikatāya na paññā balavatī. Tadubhayenāpi na samādhi balavā hoti, tasmā ‘‘satindriyameva hissa visadaṃ hotī’’ti vuttaṃ. Tenevāha – ‘‘satipaṭṭhānehi nissayehī’’ti. Taṇhācaritatāya cassa kilesavikkhambhanaṃ na sukaranti dukkhā paṭipadā, avisadañāṇatāya dandhābhiññāti pubbe vuttanayaṃ ānetvā yojetabbaṃ. <span class="bld">Niyyātī</span>ti ariyamaggena vaṭṭadukkhato niggacchati.</p>
  263. <p class="bodytext"><span class="bld">Udattho</span>ti udaattho, uḷārapaññoti attho. Paññāsahāyapaṭilābhena cassa samādhi tikkho hoti sampayuttesu ādhipaccaṃ pavatteti. Tenevāha – ‘‘samādhindriyenā’’ti. Visadañāṇattā <span class="bld">‘‘khippābhiññāyā’’</span>ti vuttaṃ. Samādhipadhānattā jhānānaṃ jhānehi nissayehīti ayaṃ viseso. Sesaṃ purimasadisameva. Diṭṭhicarito aniyyānikamaggampi niyyānikanti maññamāno tattha ussāhabahulattā vīriyādhiko hoti. Vīriyādhikatāyeva cassa kilesavikkhambhanaṃ sukaranti sukhā paṭipadā, avisadañāṇatāya pana dandhābhiññāti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘diṭṭhicarito mando’’</span>tiādinā. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  264. <p class="bodytext"><span class="bld">Saccehī</span>ti ariyasaccehi. Ariyasaccāni hi lokiyāni pubbabhāgañāṇassa sammasanaṭṭhānatāya lokuttarāni adhimuccanatāya maggañāṇassa abhisamayaṭṭhānatāya ca nissayāni hontīti. Sesaṃ vuttanayameva. Ettha ca diṭṭhicarito udattho ugghaṭitaññū. Taṇhācarito mando <a name="V0.0183"></a> neyyo. Itare dvepi vipañcitaññūti evaṃ yena veneyyattayena pubbe desanāvibhāgo dassito, tadeva veneyyattayaṃ iminā paṭipadāvibhāgena dassitanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  265. <p class="bodytext">Idāni taṃ veneyyupuggalavibhāgaṃ atthanayayojanāya visayaṃ katvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘ubho taṇhācaritā’’</span>tiādi vuttaṃ. Taṇhāya samādhipaṭipakkhattā taṇhācarito visujjhamāno samādhimukhena visujjhatīti āha <a name="M0.0052"></a> – <span class="bld">‘‘samathapubbaṅgamāyā’’</span>ti. ‘‘Samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (a. ni. 4.170; paṭi. ma. 2.1, 3) vacanato pana sammādiṭṭhisahiteneva sammāsamādhinā niyyānaṃ, na sammāsamādhinā evāti āha – ‘‘samathapubbaṅgamāya vipassanāyā’’ti. ‘‘Rāgavirāgā cetovimuttīti arahattaphalasamādhī’’ti saṅgahesu vuttaṃ. Idha pana anāgāmiphalasamādhīti vakkhati. So hi samādhismiṃ paripūrakārīti. Tattha rañjanaṭṭhena rāgo. So virajjati etāyāti rāgavirāgā, tāya <span class="bld">rāgavirāgāya,</span> rāgappahāyikāyāti attho.</p>
  266. <p class="bodytext"><span class="bld">Cetovimuttiyā</span>ti <span class="bld">ceto</span>ti cittaṃ, tadapadesena cettha samādhi vuccati ‘‘yathā cittaṃ paññañca bhāvaya’’nti (saṃ. ni. 1.23). Paṭippassaddhivasena paṭipakkhato vimuccatīti vimutti, tena vā vimutto, tato vimuccananti vā vimutti, samādhiyeva. Yathā hi lokiyakathāyaṃ saññā cittañca desanāsīsaṃ. Yathāha – ‘‘nānattakāyā nānattasaññino’’ti (dī. ni. 3.332, 341, 357; a. ni. 7.44; 9.24) ‘‘kiṃ citto tvaṃ, bhikkhū’’ti (pārā. 135) ca, evaṃ lokuttarakathāyaṃ paññā samādhi ca. Yathāha – ‘‘pañcañāṇiko sammāsamādhī’’ti (vibha. 804) ca ‘‘samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti ca. Tesu idha rāgassa ujuvipaccanīkato samathapubbaṅgamatāvacanato ca cetoggahaṇena samādhi vutto. Tathā vimuttivacanena. Tena vuttaṃ ‘‘samādhiyevā’’ti. Ceto ca taṃ vimutti cāti cetovimutti. Atha vā vuttappakārasseva cetaso paṭipakkhato vimutti vimokkhoti cetovimutti, cetasi vā phalaviññāṇe vuttappakārāva vimuttīti cetovimutti, cetaso vā phalaviññāṇassa paṭipakkhato vimutti vimokkho etasminti cetovimutti, samādhiyeva. <span class="bld">Paññāvimuttiyā</span>ti etthāpi ayaṃ nayo yathāsambhavaṃ yojetabbo.</p>
  267. <p class="bodytext">Diṭṭhiyā savisaye paññāsadisī pavattīti diṭṭhicarito visujjhamāno paññāmukhena visujjhatīti āha – <span class="bld">‘‘ubho diṭṭhicaritā vipassanā’’</span>tiādi. <span class="bld">Avijjāvirāgā paññāvimuttī</span>ti arahattaphalapaññā<a name="V0.0184"></a>. Samathaggahaṇena tappaṭipakkhato taṇhaṃ vipassanāggahaṇena avijjañca niddhāretvā paṭhamanayassa bhūmiṃ sakkā sukhena dassetunti āha – <span class="bld">‘‘ye samatha…pe… hātabbā’’</span>ti.</p>
  268. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0053"></a> <span class="bld">samathapubbaṅgamā paṭipadā</span>ti purimā dve paṭipadā, itarā <span class="bld">vipassanāpubbaṅgamā</span>ti daṭṭhabbā. <span class="bld">Hātabbā</span>ti gametabbā, netabbāti attho. Vipassanāya aniccadukkhaanattasaññābhāvato dukkhasaññāparivārattā ca asubhasaññāya imā catasso saññā dassitā honti. Tappaṭipakkhena ca cattāro vipallāsāti sakalassa sīhavikkīḷitanayassa bhūmiṃ sukhena sakkā dassetunti āha – <span class="bld">‘‘ye vipassanā…pe… hātabbā’’</span>ti.</p>
  269. <p class="bodytext"><a name="para7"></a><span class="paranum">7</span>. Evaṃ paṭipadāvibhāgena veneyyapuggalavibhāgaṃ dassetvā idāni taṃ ñāṇavibhāgena dassento yasmā bhagavato desanā yāvadeva veneyyavinayanatthā, vinayanañca nesaṃ sutamayādīnaṃ tissannaṃ paññānaṃ anukkamena nibbattanaṃ, yathā bhagavato desanāya pavattibhāvavibhāvanañca hāranayabyāpāro, tasmā imassa hārassa samuṭṭhitappakāraṃ tāva pucchitvā yena puggalavibhāgadassanena desanābhājanaṃ vibhajitvā tattha desanāyaṃ desanāhāraṃ niyojetukāmo taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘svāyaṃ hāro kattha sambhavatī’’</span>tiādimāha.</p>
  270. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">yassā</span>ti yo so aṭṭhahi akkhaṇehi vimutto sotāvadhānapariyosānāhi ca sampattīti samannāgato yassa. <span class="bld">Satthā</span>ti diṭṭhadhammikasamparāyikaparamatthehi yathārahaṃ anusāsanato satthā. <span class="bld">Dhamma</span>nti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyesu apatamāne dhāretīti dhammo, taṃ dhammaṃ. <span class="bld">Desayatī</span>ti saṅkhepavitthāranayehi bhāsati katheti. <span class="bld">Aññataro</span>ti bhagavato sāvakesu aññataro. <span class="bld">Garuṭṭhānīyo</span>ti sīlasutādiguṇavisesayogena garukaraṇīyo. <span class="bld">Sabrahmacārī</span>ti brahmaṃ vuccati seṭṭhaṭṭhena sakalaṃ satthusāsanaṃ. Samaṃ saha vā brahmaṃ carati paṭipajjatīti sabrahmacārī. <span class="bld">Saddhaṃ paṭilabhatī</span>ti ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā yo evarūpassa dhammassa desetā’’ti tathāgate, ‘‘svākkhāto vatāyaṃ dhammo yo evaṃ ekantaparipuṇṇo ekantaparisuddho’’tiādinā dhamme ca saddhaṃ labhati uppādetīti attho.</p>
  271. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ yathāsute yathāpariyatte dhamme. <span class="bld">Vīmaṃsā</span>ti pāḷiyā pāḷiatthassa ca vīmaṃsanapaññā<a name="V0.0185"></a>. Sesaṃ tassā eva vevacanaṃ. Sā hi yathāvuttavīmaṃsane saṅkocaṃ anāpajjitvā ussahanavasena <span class="bld">ussāhanā,</span> tulanavasena <span class="bld">tulanā,</span> upaparikkhaṇavasena <span class="bld">upaparikkhā</span>ti ca vuttā. Atha vā <a name="M0.0054"></a> vīmaṃsatīti <span class="bld">vīmaṃsā,</span> sā padapadatthavicāraṇā paññā. <span class="bld">Ussāhanā</span>ti vīriyena upatthambhitā dhammassa dhāraṇaparicayasādhikā paññā. <span class="bld">Tulanā</span>ti padena padantaraṃ, desanāya vā desanantaraṃ tulayitvā saṃsanditvā gahaṇapaññā. <span class="bld">Upaparikkhā</span>ti mahāpadese otāretvā pāḷiyā pāḷiatthassa ca upaparikkhaṇapaññā. Attahitaṃ parahitañca ākaṅkhantehi suyyatīti sutaṃ, kālavacanicchāya abhāvato, yathā duddhanti. Kiṃ pana tanti? Adhikārato sāmatthiyato vā pariyattidhammoti viññāyati. Atha vā savanaṃ sutaṃ, sotadvārānusārena pariyattidhammassa upadhāraṇanti attho. Sutena hetunā nibbattā <span class="bld">sutamayī</span>. Pakārena jānātīti <span class="bld">paññā</span>. Yā vīmaṃsā, ayaṃ sutamayī paññāti paccekampi yojetabbaṃ. <span class="bld">Tathā</span>ti yathā sutamayī paññā vīmaṃsādipariyāyavatī vīmaṃsādivibhāgavatī ca, tathā <span class="bld">cintāmayī</span> cāti attho. Yathā vā sutamayī oramattikā anavaṭṭhitā ca, evaṃ cintāmayī cāti dasseti.</p>
  272. <p class="bodytext"><span class="bld">Sutena nissayenā</span>ti sutena pariyattidhammena pariyattidhammassavanena vā upanissayena itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, yathāvuttaṃ sutaṃ upanissāyāti attho. <span class="bld">Vīmaṃsā</span>tiādīsu ‘‘idaṃ sīlaṃ, ayaṃ samādhi, ime rūpārūpadhammā, ime pañcakkhandhā’’ti tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvavīmaṃsanabhūtā paññā <span class="bld">vīmaṃsā</span>. Tesaṃyeva dhammānaṃ vacanatthaṃ muñcitvā sabhāvasarasalakkhaṇassa tulayitvā viya gahaṇapaññā <span class="bld">tulanā</span>. Tesaṃyeva dhammānaṃ salakkhaṇaṃ avijahitvā aniccatādiruppanasappaccayādiākāre ca takketvā vitakketvā ca upaparikkhaṇapaññā <span class="bld">upaparikkhā,</span> tathā upaparikkhite dhamme saviggahe viya upaṭṭhahante evametehi nijjhānakkhame katvā cittena anu anu pekkhaṇā <span class="bld">manasānupekkhaṇā</span>. Ettha ca yathā sutamayī paññā yathāsutassa dhammassa dhāraṇaparicayavasena pavattanato ussāhajātā ‘‘ussāhanā’’ti vattabbataṃ arahati, na evaṃ cintāmayīti idha ‘‘ussāhanā’’ti padaṃ na vuttaṃ. Cintanaṃ cintā, nijjhānanti attho. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  273. <p class="bodytext"><span class="bld">Imāhi dvīhi paññāhī</span>ti yathāvuttāhi dvīhi paññāhi kāraṇabhūtāhi. Sutacintāmayañāṇesu hi patiṭṭhito vipassanaṃ ārabhatīti. ‘‘Imāsu dvīsu paññāsū’’tipi paṭhanti. ‘‘Tehi jātāsu uppannāsū’’ti vā vacanaseso <a name="M0.0055"></a> yojetabbo. <span class="bld">Manasikārasampayuttassā</span>ti rūpārūpapariggahādimanasikāre yuttappayuttassa. <span class="bld">Yaṃ ñāṇaṃ uppajjatī</span>ti vuttanayena manasikārappayogena diṭṭhivisuddhikaṅkhāvitaraṇavisuddhimaggāmaggañāṇadassanavisuddhipaṭipadāñāṇadassanavisuddhīnaṃ <a name="V0.0186"></a> sampa ādanena vipassanaṃ ussukkantassa yaṃ ñāṇadassanavisuddhisaṅkhātaṃ ariyamaggañāṇaṃ uppajjati, ayaṃ <span class="bld">bhāvanāmayī paññā</span>ti sambandho. Taṃ pana dassanaṃ bhāvanāti duvidhanti āha – <span class="bld">‘‘dassanabhūmiyaṃ vā bhāvanābhūmiyaṃ vā’’</span>ti. Yadi dassananti vuccati, kathaṃ tattha paññā bhāvanāmayīti? Bhāvanāmayameva hi taṃ ñāṇaṃ, paṭhamaṃ nibbānadassanato pana ‘‘dassana’’nti vuttanti saphalo paṭhamamaggo dassanabhūmi. Sesā sekkhāsekkhadhammā bhāvanābhūmi.</p>
  274. <p class="bodytext"><a name="para8"></a><span class="paranum">8</span>. Idāni imā tisso paññā pariyāyantarena dassetuṃ <span class="bld">‘‘paratoghosā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">parato</span>ti na attato, aññato satthuto sāvakato vāti attho. <span class="bld">Ghosā</span>ti tesaṃ desanāghosato, desanāpaccayāti attho. Atha vā parato ghoso etissāti <span class="bld">paratoghosā,</span> yā paññā, sā sutamayīti yojetabbaṃ. <span class="bld">Paccattasamuṭṭhitā</span>ti paccattaṃ tassa tassa attani sambhūtā. <span class="bld">Yonisomanasikārā</span>ti tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ sabhāvapariggaṇhanādinā yathāvuttena upāyena pavattamanasikārā. <span class="bld">Parato ca ghosenā</span>ti paratoghosena hetubhūtena. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  275. <p class="bodytext">Idāni yadatthaṃ imā paññā uddhaṭā, tameva veneyyapuggalavibhāgaṃ yojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yassā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">imā dve</span>ti gaṇanavasena vatvā puna tā <span class="bld">sutamayī cintāmayī cā</span>ti sarūpato dasseti. <span class="bld">Ayaṃ ugghaṭitaññū</span>ti ayaṃ sutamayacintāmayañāṇehi āsayapayogapabodhassa nipphāditattā uddesamatteneva jānanato ‘‘ugghaṭitaññū’’ti vuccati. <span class="bld">Ayaṃ vipañcitaññū</span>ti cintāmayañāṇena āsayassa aparikkhatattā uddesaniddesehi jānanato vipañcitaññū. <span class="bld">Ayaṃ neyyo</span>ti sutamayañāṇassāpi abhāvato niravasesaṃ vitthāradesanāya netabbato neyyo.</p>
  276. <p class="bodytext"><a name="para9"></a><span class="paranum">9</span>. Evaṃ desanāpaṭipadāñāṇavibhāgehi desanābhājanaṃ veneyyattayaṃ vibhajitvā idāni tattha pavattitāya bhagavato dhammadesanāya desanāhāraṃ niddhāretvā yojetuṃ <span class="bld">‘‘sāyaṃ dhammadesanā’’</span>tiādi āraddhaṃ.</p>
  277. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0056"></a> <span class="bld">sāya</span>nti sā ayaṃ. Yā pubbe ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’tiādinā (netti. 5) paṭiniddesavārassa ādito desanāhārassa visayabhāvena nikkhittā pāḷi, tamevettha desanāhāraṃ niyojetuṃ ‘‘sāyaṃ dhammadesanā’’ti paccāmasati. <span class="bld">Kiṃ desayatī</span>ti kathetukamyatāvasena <a name="V0.0187"></a> desanāya piṇḍatthaṃ pucchitvā taṃ gaṇanāya paricchinditvā sāmaññato dasseti <span class="bld">‘‘cattāri saccānī’’</span>ti. Saccavinimuttā hi bhagavato desanā natthīti. Tassā ca cattāri saccāni piṇḍattho. Pavattipavattakanivattitadupāyavimuttassa neyyassa abhāvato cattāri aviparītabhāvena saccānīti daṭṭhabbaṃ. Tāni <span class="bld">‘‘dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ magga’’</span>nti sarūpato dasseti.</p>
  278. <p class="bodytext">Tattha anekupaddavādhiṭṭhānabhāvena kucchitattā bālajanaparikappitadhuvasubhasukhattabhāvavirahena tucchattā ca <span class="bld">dukkhaṃ</span>. Avasesapaccayasamavāye dukkhassa uppattikāraṇattā <span class="bld">samudayo</span>. Sabbagatisuññattā natthi ettha saṃsāracārakasaṅkhāto dukkharodho, etasmiṃ vā adhigate saṃsāracārakasaṅkhātassa dukkharodhassa abhāvotipi <span class="bld">nirodho,</span> anuppādanirodhapaccayattā vā. Mārento gacchati, nibbānatthikehi maggiyatīti vā <span class="bld">maggo</span>. Tattha samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṃ. Evaṃ yasmiṃ sutte cattāri saccāni sarūpato āgatāni, tattha yathārutavasena. Yattha pana sutte cattāri saccāni sarūpato na āgatāni, tattha atthato cattāri saccāni uddharitvā tesaṃ vasena assādādayo niddhāretabbā. Yattha ca assādādayo sarūpato āgatā, tattha vattabbameva natthi. Yattha pana na āgatā, tattha atthato uddharitvā tesaṃ vasena cattāri saccāni niddhāretabbāni. Idha pana assādādayo udāharaṇavasena sarūpato dassitāti tehi saccāni niddhāretuṃ <span class="bld">‘‘ādīnavo cā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  279. <p class="bodytext">Tattha ‘‘saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā’’ti (dī. ni. 2.387; ma. ni. 1.120; 3.373; vibha. 202) vacanato taṇhāvajjā tebhūmakadhammā dukkhasaccaṃ, te ca aniccādisabhāvattā ādīnavo, phalañca desanāya sādhetabbaṃ. Tattha yaṃ lokiyaṃ, taṃ sandhāya vuttaṃ <span class="bld">‘‘phalañca dukkha’’</span>nti. Assādoti taṇhāvipallāsānampi icchitattā te sandhāya <span class="bld">‘‘assādo samudayo’’</span>ti vuttaṃ. Saha vipassanāya ariyamaggo desanā ca <a name="M0.0057"></a> desanāphalādhigamassa upāyoti katvā <span class="bld">‘‘upāyo āṇatti ca maggo’’</span>ti vuttaṃ. Nissaraṇapade cāpi ariyamaggo niddhāretabbo, na cāyaṃ saccavibhāgo ākuloti daṭṭhabbo. Yathā hi <span class="bld">saccavibhaṅge</span> (vibha. 208) ‘‘taṇhā avasiṭṭhā kilesā avasiṭṭhā akusalā dhammā sāsavāni kusalamūlāni sāsavā ca kusalā dhammā samudayasaccabhāvena vibhattā’’ti tasmiṃ tasmiṃ naye taṃtaṃavasiṭṭhā tebhūmakadhammā dukkhasaccabhāvena vibhattā, evamidhāpi daṭṭhabbanti. <span class="bld">Imāni cattāri saccānī</span>ti nigamanaṃ<a name="V0.0188"></a>. <span class="bld">Idaṃ dhammacakka</span>nti yāyaṃ bhagavato catusaccavasena sāmukkaṃsikā dhammadesanā, idaṃ dhammacakkaṃ.</p>
  280. <p class="bodytext">Idāni tassā dhammadesanāya dhammacakkabhāvaṃ <span class="bld">saccavibhaṅgasuttavasena</span> (ma. ni. 3.371 ādayo) dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathāha bhagavā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">idaṃ dukkha</span>nti idaṃ jātiādivibhāgaṃ saṅkhepato pañcupādānakkhandhasaṅgahaṃ taṇhāvajjaṃ tebhūmakadhammajātaṃ dukkhassa adhiṭṭhānabhāvena dukkhadukkhādibhāvena ca dukkhaṃ ariyasaccanti attho. <span class="bld">Me</span>ti bhagavā attānaṃ niddisati. <span class="bld">Bārāṇasiya</span>nti bārāṇasīnāmakassa nagarassa avidūre. Paccekabuddhaisīnaṃ ākāsato otaraṇaṭṭhānatāya <span class="bld">isipatanaṃ</span>. Migānaṃ tattha abhayassa dinnattā <span class="bld">migadāya</span>nti ca laddhanāme assame. Uttarati atikkamati, abhibhavatīti vā uttaraṃ, natthi etassa uttaranti <span class="bld">anuttaraṃ</span>. Anatisayaṃ appaṭibhāgaṃ vā. Kiñcāpi bhagavato dhammadesanā anekāsu devamanussaparisāsu anekasatakkhattuṃ tesaṃ ariyasaccappaṭivedhasampādanavasena pavattitā, tathāpi sabbapaṭhamaṃ aññāsikoṇḍaññappamukhāya aṭṭhārasaparimāṇāya brahmakoṭiyā catusaccappaṭivedhavibhāvanīyā dhammadesanā, tassā sātisayā dhammacakkasamaññāti <span class="bld">‘‘dhammacakkaṃ pavattita’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  281. <p class="bodytext">Tattha satipaṭṭhānādidhammo eva pavattanaṭṭhena cakkanti <span class="bld">dhammacakkaṃ,</span> cakkanti vā āṇā. Dhammato anapetattā dhammañca taṃ cakkañcāti <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Dhammena ñāyena cakkantipi <span class="bld">dhammacakkaṃ</span>. Yathāha – ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.41-42). <span class="bld">Appaṭivattiya</span>nti dhammissarassa bhagavato sammāsambuddhabhāvato dhammacakkassa ca anuttarabhāvato appaṭisedhanīyaṃ. Kena pana appaṭivattiyanti āha <span class="bld">‘‘samaṇena vā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">samaṇenā</span>ti pabbajjaṃ upagatena. <span class="bld">Brāhmaṇenā</span>ti <a name="M0.0058"></a> jātibrāhmaṇena. Paramatthasamaṇabrāhmaṇānañhi paṭilomanacittaṃyeva natthi. <span class="bld">Devenā</span>ti kāmāvacaradevena. <span class="bld">Kenacī</span>ti yena kenaci avasiṭṭhapārisajjena. Ettāvatā aṭṭhannampi parisānaṃ anavasesapariyādānaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Lokasmi</span>nti sattaloke.</p>
  282. <p class="bodytext"><span class="bld">Tatthā</span>ti tissaṃ catusaccadhammadesanāyaṃ. <span class="bld">Aparimāṇā padā, aparimāṇā akkharā</span>ti uppaṭipāṭivacanaṃ yebhuyyena padasaṅgahitāni akkharānīti dassanatthaṃ. Padā akkharā byañjanāti liṅgavipallāso katoti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Atthassā</span>ti catusaccasaṅkhātassa atthassa. <span class="bld">Saṅkāsanā</span>ti saṅkāsitabbākāro. Esa nayo sesesupi. Atthassāti ca sambandhe sāmivacanaṃ. <span class="bld">Itipida</span>nti <a name="V0.0189"></a> <span class="bld">itī</span>ti pakārattho, <span class="bld">pi</span>-saddo sampiṇḍanattho, imināpi imināpi pakārena idaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ veditabbanti attho. Tena jātiādibhedena yathāvuttassa dukkhasaccassa anekabhedataṃ taṃdīpakānaṃ akkharapadādīnaṃ vuttappakāraṃ aparimāṇatañca samattheti.</p>
  283. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ dukkhasamudayo</span>ti ayaṃ kāmataṇhādibhedā taṇhāvaṭṭassa mūlabhūtā yathāvuttassa dukkhassa nibbattihetubhāvato dukkhasamudayo. <span class="bld">Ayaṃ dukkhanirodho</span>ti ayaṃ sabbasaṅkhatanissaṭā asaṅkhatadhātu yathāvuttassa dukkhassa anuppādanirodhapaccayattā dukkhanirodho. <span class="bld">Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā</span>ti ayaṃ sammādiṭṭhiādiaṭṭhaṅgasamūho dukkhanirodhasaṅkhātaṃ nibbānaṃ gacchati ārammaṇavasena tadabhimukhībhūtattā paṭipadā ca hoti dukkhanirodhappattiyāti dukkhanirodhagāminī paṭipadā. <span class="bld">Itipida</span>nti padassa pana samudayasacce aṭṭhasatataṇhāvicaritehi, nirodhasacce madanimmadanādipariyāyehi, maggasacce sattattiṃsabodhipakkhiyadhammehi attho vibhajitvā veditabbo. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  284. <p class="bodytext">Evaṃ ‘‘dvādasa padāni sutta’’nti gāthāya sakalassa sāsanassa channaṃ atthapadānaṃ channañca byañjanapadānaṃ vasena yā dvādasapadatā vuttā, tameva ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’tiādinā desanāhārassa visayadassanavasena <span class="bld">chachakkapariyāyaṃ</span> (ma. ni. 3.420 ādayo) ekadesena uddisitvā <span class="bld">dhammacakkappavattanasuttena</span> (saṃ. ni. 5.1081; mahāva. 13; paṭi. ma. 2.30) tadatthassa saṅgahitabhāvadassanamukhena sabbassāpi bhagavato vacanassa catusaccadesanābhāvaṃ tadatthassa ca catusaccabhāvaṃ vibhāvento ‘‘idaṃ dukkhanti <a name="M0.0059"></a> me, bhikkhave, bārāṇasiya’’ntiādinā <span class="bld">saccavibhaṅgasuttaṃ</span> (ma. ni. 3.371 ādayo) uddesato dassetvā ‘‘tattha aparimāṇā padā’’tiādinā byañjanatthapadāni vibhajanto dvādasapadabhāvaṃ dīpetvā idāni tesaṃ aññamaññavisayivisayabhāvena sambandhabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha bhagavā akkharehi saṅkāsetī’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  285. <p class="bodytext">Tattha padāvayavaggahaṇamukhena padaggahaṇaṃ, gahite ca pade padatthāvabodho gahitapubbasaṅketassa hoti. Tattha ca padāvayavaggahaṇena viya padaggahaṇassa, padatthāvayavaggahaṇenāpi padatthaggahaṇassa visesādhānaṃ jāyatīti āha – <span class="bld">‘‘akkharehi saṅkāsetī’’</span>ti. Yasmā pana akkharehi saṃkhittena dīpiyamāno attho padapariyosāne vākyassa apariyositattā padeneva pakāsito dīpito hoti, tasmā <span class="bld">‘‘padehi pakāsetī’’</span>ti vuttaṃ. Vākyapariyosāne pana so attho vivarito vivaṭo <a name="V0.0190"></a> kato hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘byañjanehi vivaratī’’</span>ti. Yasmā ca pakārehi vākyabhede kate tadattho vibhatto nāma hoti, tasmā <span class="bld">‘‘ākārehi vibhajatī’’</span>ti vuttaṃ. Tathā vākyāvayavānaṃ paccekaṃ nibbacanavibhāge kate so attho pākaṭo hotīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘niruttīhi uttānīkarotī’’</span>ti. Katanibbacanehi vākyāvayavehi vitthāravasena niravasesato desitehi veneyyānaṃ cittaparitosanaṃ buddhinisānañca kataṃ hotīti āha – <span class="bld">‘‘niddesehi paññapetī’’</span>ti. Ettha ca akkharehi eva saṅkāsetīti avadhāraṇaṃ akatvā akkharehi saṅkāsetiyevāti evaṃ avadhāraṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Evañhi sati atthapadānaṃ nānāvākyavisayatāpi siddhā hoti. Tena ekānusandhike sutte chaḷeva atthapadāni, nānānusandhike pana anusandhimhi anusandhimhi cha cha atthapadāni niddhāretabbāni.</p>
  286. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Akkharehi ca padehi ca ugghaṭetī’’</span>tiādinā byañjanapadānaṃ kiccasādhanaṃ dasseti. Veneyyattayavinayameva hi tesaṃ byāpāro. Aṭṭhānabhāvato pana saccappaṭivedhassa padaparamo na idha vutto. Neyyaggahaṇeneva vā tassāpi idha gahaṇaṃ sekkhaggahaṇena viya kalyāṇaputhujjanassāti daṭṭhabbaṃ. Akkharehītiādīsu karaṇasādhane karaṇavacanaṃ, na hetumhi. Akkharādīni hi ugghaṭanādiatthāni, na ugghaṭanādiakkharādiatthaṃ. Yadatthā ca kiriyā <a name="M0.0060"></a> so hetu, yathā ‘‘annenavasatī’’ti. Ugghaṭetīti sotāvadhānaṃ katvā samāhitacittānaṃ veneyyānaṃ saṅkāsanavasena akkharehi visesaṃ ādahanto yathā padapariyosāne āsayappaṭibodho hoti, tathā yathādhippetaṃ atthaṃ saṅkhepena katheti uddisatīti attho. <span class="bld">Vipañcayatī</span>ti yathāuddiṭṭhaṃ atthaṃ niddisati. <span class="bld">Vitthāretī</span>ti vitthāraṃ karoti, vitthāraṃ katvā ācikkhati vā, paṭiniddisatīti attho. Yasmā cettha ugghaṭetīti uddisanaṃ adhippetaṃ. Uddeso ca desanāya ādi, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘ugghaṭanā ādī’’</span>ti. Tathā vipañcanaṃ niddisanaṃ, vittharaṇaṃ paṭiniddisanaṃ, niddesapaṭiniddesā ca desanāya majjhapariyosānāti. Tena vuttaṃ – <span class="bld">‘‘vipañcanā majjhe, vitthāraṇā pariyosāna’’</span>nti.</p>
  287. <p class="bodytext">Evaṃ ‘‘akkharehi saṅkāsetī’’tiādinā channaṃ byañjanapadānaṃ byāpāraṃ dassetvā idāni atthapadānaṃ byāpāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘soyaṃ dhammavinayo’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha sīlādidhammo eva pariyattiatthabhūto veneyyavinayanato <span class="bld">dhammavinayo</span>. <span class="bld">Ugghaṭīyanto</span>ti uddisiyamāno. <span class="bld">Tenā</span>ti ugghaṭitaññūvinayanena. <span class="bld">Vipañcīyanto</span>ti niddisiyamāno. <span class="bld">Vitthārīyanto</span>ti paṭiniddisiyamāno.</p>
  288. <p class="bodytext"><a name="para10"></a><span class="paranum">10</span>. Ettāvatā <a name="V0.0191"></a> ‘‘dhammaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’ti uddiṭṭhāya pāḷiyā tividhakalyāṇataṃ dassetvā idāni atthabyañjanasampattiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘cha padāni attho’’</span>tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyaṃ. <span class="bld">‘‘Tenāha bhagavā’’</span>tiādinā desanāhārassa visayabhāvena uddiṭṭhaṃ pāḷiṃ nigamanavasena dasseti. <span class="bld">Lokuttara</span>ntiādi ‘‘kevalaparipuṇṇaṃ parisuddha’’nti padānaṃ atthavivaraṇaṃ. Tattha <span class="bld">upaṭṭhitaṃ sabbavisesāna</span>nti sabbesaṃ uttarimanussadhammasaṅkhātānaṃ visesānaṃ adhisīlasikkhādivisesānaṃ vā upatiṭṭhanaṭṭhānaṃ. ‘‘Idaṃ nesaṃ padakkanta’’ntiādīnaṃ viya etassa saddasiddhi veditabbā. <span class="bld">‘‘Idaṃ vuccati tathāgatapadaṃ itipī’’</span>tiādīsu idaṃ sikkhattayasaṅgahaṃ sāsanabrahmacariyaṃ tathāgatagandhahatthino paṭipattidesanāgamanehi kilesagahanaṃ ottharitvā gatamaggotipi. Tena gocarabhāvanāsevanāhi <span class="bld">nisevitaṃ</span> bhajitantipi. Tassa mahāvajirañāṇasabbaññutaññāṇadantehi <span class="bld">ārañjitaṃ</span> tebhūmakadhammānaṃ ārañjanaṭṭhānantipi vuccatīti attho. <span class="bld">Ato ceta</span>nti yato tathāgatapadādibhāvena vuccati, ato aneneva kāraṇena brahmuno sabbasattuttamassa bhagavato, brahmaṃ vā sabbaseṭṭhaṃ cariyanti <span class="bld">paññāyati</span> yāvadeva <a name="M0.0061"></a> manussehi suppakāsitattā yathāvuttappakārehi ñāyati. <span class="bld">Tenāha bhagavā</span>ti yathāvuttatthaṃ pāḷiṃ nigamanavasena dasseti.</p>
  289. <p class="bodytext">Anupādāparinibbānatthatāya bhagavato desanāya yāvadeva ariyamaggasampāpanattho desanāhāroti dassetuṃ <span class="bld">‘‘kesaṃ ayaṃ dhammadesanā’’</span>ti pucchitvā <span class="bld">‘‘yogīna’’</span>nti āha. Catusaccakammaṭṭhānabhāvanāya yuttappayuttāti yogino. Te hi imaṃ desanāhāraṃ payojentīti. Idaṃ vacanaṃ desanāhāravibhaṅgassa yathānusandhinā sammā ṭhapitabhāvaṃ dassetuṃ pakaraṇaṃ saṅgāyantehi ṭhapitanti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘tenāha āyasmā mahākaccāyano’’</span>ti. <span class="bld">Niyutto</span>ti pāḷito assādādipadatthe niddhāretvā yojitoti attho.</p>
  290. <p class="centered">Desanāhāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  291. <p class="subhead">2. Vicayahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  292. <p class="bodytext"><a name="para11"></a><span class="paranum">11</span>. <span class="bld">Tattha katamo vicayo hāro</span>tiādi vicayahāravibhaṅgo. Tatthāyaṃ apubbapadavaṇṇanā – <span class="bld">kiṃ vicinatī</span>ti ettha ‘‘vicinatī’’ti etena vicayasaddassa kattuniddesataṃ dasseti. <span class="bld">Ki</span>nti panatthassa hārassa visayo pucchitoti taṃ tassa visayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘padaṃ vicinatī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">padaṃ vicinatī</span>ti ādito paṭṭhāya yāva nigamanā suttassa sabbaṃ <a name="V0.0192"></a> padaṃ vicinati. Ayañca vicayo duvidho saddato atthato ca. Tesu ‘‘idaṃ nāmapadaṃ, idaṃ ākhyātapadaṃ, idaṃ upasaggapadaṃ, idaṃ nipātapadaṃ, idaṃ itthiliṅgaṃ, idaṃ purisaliṅgaṃ, idaṃ napuṃsakaliṅgaṃ, idaṃ atītakālaṃ, idaṃ anāgatakālaṃ, idaṃ vattamānakālaṃ, idaṃ kattusādhanaṃ, idaṃ karaṇasādhanaṃ, idaṃ kammasādhanaṃ, idaṃ adhikaraṇasādhanaṃ, idaṃ paccattavacanaṃ, idaṃ upayogavacanaṃ, yāva idaṃ bhummavacanaṃ, idaṃ ekavacanaṃ, idaṃ anekavacana’’nti evamādivibhāgavacanaṃ, ayaṃ saddato padavicayo. So panāyaṃ padavicayo aviparītasabhāvaniruttisallakkhaṇeneva sampajjatīti daṭṭhabbaṃ. Atthato pana vicayo tena tena padena vattabbaatthasaṃvaṇṇanā. Sace pana padaṃ pucchādivasena pavattaṃ, tassa tadatthassa ca pucchādibhāvo vicetabboti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘pañhaṃ vicinatī’’</span>tiādimāha.</p>
  293. <p class="bodytext">Yasmā <a name="M0.0062"></a> ca sabbo desanāhāro vicayahārassa visayo suttassa vicayoti katvā, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘assādaṃ vicinatī’’</span>tiādi. Yasmā pana <span class="bld">anugītī</span>ti ettha anurūpā gīti anugītīti ayampi attho icchito, tasmā viciyamānassa suttapadassa anurūpato suttantarapadānipi atthuddhāravasena vā paduddhāravasena vā ānetvā vicetabbānīti dassento <span class="bld">‘‘sabbe nava suttante vicinatī’’</span>ti āha. <span class="bld">Nava suttante</span>ti suttageyyādike nava sutte, yathāsambhavatoti adhippāyo. Ayaṃ vicayahārassa padatthaniddeso.</p>
  294. <p class="bodytext">Evaṃ niddesavāre vicayahāro saṅkhepato niddiṭṭhoti taṃ vibhāgena niddisitvā paṭiniddesavasena vibhajanto yasmā padavicayo suttassa anupadaṃ pavattetabbatāya atibhāriko na sukaro cāti taṃ anāmasitvā pañhavissajjanavicaye tāva dassento <span class="bld">‘‘yathā kiṃ bhave’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">yathā kiṃ bhave</span>ti yena pakārena so vicayo pavattetabbo, taṃ pakārajātaṃ kiṃ bhave, kīdisaṃ bhaveyyāti attho. ‘‘Yathā kiṃ bhaveyyā’’tipi pāṭho. Puna <span class="bld">yathā</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Āyasmā</span>ti piyavacanaṃ <span class="bld">ajito</span>ti bāvarībrāhmaṇassa paricārakabhūtānaṃ soḷasannaṃ aññataro. <span class="bld">Pārāyane</span>ti pāraṃ vuccati nibbānaṃ, tassa adhigamūpāyadesanattā kiñcāpi sabbaṃ bhagavato vacanaṃ ‘‘pārāyana’’nti vattabbataṃ arahati, saṅgītikārehi pana vatthugāthānugītigāthādīhi saddhiṃ <span class="bld">ajitasuttādīnaṃ</span> (su. ni. 1038 ādayo; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 57 ādayo, ajitamāṇavapucchāniddesa 1 ādayo) soḷasannaṃ suttānaṃ idaṃ nāmaṃ katanti tesaññeva pārāyanasamaññāti āha ‘‘pārāyane’’ti. Keci ‘‘pārāyaniko’’ti paṭhanti. Te kira tāpasapabbajjūpagamanato pubbe pārāyanaṃ adhīyantā vicariṃsu. Tasmā ayampi <a name="V0.0193"></a> pārāyanaṃ vattetīti pārāyanikoti vutto. <span class="bld">Pucchatī</span>ti kasmā vuttaṃ, nanu pucchānibbattattā atītāti? Saccametaṃ, pucchanākāraṃ pana buddhiyaṃ viparivattamānaṃ katvā evamāha.</p>
  295. <p class="bodytext">Pucchā ca nāmesā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanā vimaticchedanā anumatipucchā kathetukamyatāpucchā ekaṃsabyākaraṇīyā vibhajjabyākaraṇīyā paṭipucchābyākaraṇīyā ṭhapanīyā dhammādhiṭṭhānā sattādhiṭṭhānāti anekavidhā. Tasmā ‘‘kimayaṃ pucchā adiṭṭhajotanā’’tiādinā yathāsambhavaṃ pucchā vicetabbā. Yathā cettha pucchāvibhāgo, evaṃ vissajjanavibhāgopi <a name="M0.0063"></a> vissajjanavicaye yathāsambhavaṃ vattabbo. Pucchāsabhāgena hi vissajjananti. Idha pana vimaticchedanaṃ sattādhiṭṭhānaṃ pucchaṃ udāharitvā tattha vicayanākāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kenassu nivuto loko’’</span>tiādimāha.</p>
  296. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kenā</span>ti kattari karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Sū</span>ti nipātamattaṃ, <span class="bld">sū</span>ti vā saṃsaye nipāto, tenassa pañhassa vimaticchedanapucchābhāvaṃ dasseti. <span class="bld">Nivuto</span>ti paṭicchādito. <span class="bld">Loko</span>ti sattaloko. <span class="bld">Iccāyasmā ajito</span>ti saṅgītikārakavacanaṃ. <span class="bld">Nappakāsatī</span>ti na paññāyati. <span class="bld">Kissābhilepanaṃ brūsī</span>ti kiṃ assa lokassa abhilepanaṃ vadasi. ‘‘Kiṃ svābhilepana’’ntipi pāṭho, tassa kiṃ su abhilepananti padavibhāgo.</p>
  297. <p class="bodytext"><span class="bld">Padānī</span>ti pajjati etehi atthoti padāni, vākyāni. <span class="bld">Pucchitānī</span>ti pucchābhāvena vuttānīti attho. <span class="bld">Eko pañho</span>ti yadipi cattāri padāni pucchanavasena vuttāni, ñātuṃ icchito pana attho eko evāti ‘‘eko pañho’’ti vuttaṃ. Tattha kāraṇamāha <span class="bld">‘‘ekavatthupariggahā’’</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – kiñcāpi nivāraṇaappakāsanaabhilepanamahābhayasaṅkhātā pucchāya gahitā cattāro ete atthā, te panekaṃ lokaṃ patiguṇabhūtā, loko padhānabhāvena gahitoti tabbasena ekovāyaṃ pañhoti. Tenevāha <span class="bld">‘‘lokādhiṭṭhāna’’</span>ntiādi. Ko pana so lokoti? Āha <span class="bld">‘‘loko tividho’’</span>tiādi.</p>
  298. <p class="bodytext">Tattha rāgādikilesabahulatāya kāmāvacarasattā <span class="bld">kilesaloko</span>. Jhānābhiññāparibuddhiyā rūpāvacarasattā <span class="bld">bhavaloko</span>. Āneñjasamādhibahulatāya visadindriyattā arūpāvacarasattā <span class="bld">indriyaloko</span>. Atha vā kilissanaṃ kileso, vipākadukkhanti attho. Tasmā dukkhabahulatāya apāyesu sattā <span class="bld">kilesaloko</span>. Tadaññe sattā sampattibhavabhāvato <span class="bld">bhavaloko</span>. Tattha ye vimuttiparipācakehi <a name="V0.0194"></a> indriyehi samannāgatā sattā, so <span class="bld">indriyaloko</span>ti veditabbaṃ. Pariyāpannadhammavasena lokasamaññāti ariyapuggalā idha na saṅgayhanti.</p>
  299. <p class="bodytext"><span class="bld">Avijjāya nivuto loko</span>ti caturaṅgasamannāgatena andhakārena viya rathaghaṭādidhammasabhāvappaṭicchādanalakkhaṇāya avijjāya nivuto paṭicchādito <a name="M0.0064"></a> loko. <span class="bld">Vivicchā</span>ti vicikicchāhetu. ‘‘Vivicchā macchariya’’nti saṅgahe vuttaṃ. <span class="bld">Pamādā</span>ti pamādahetu. <span class="bld">Jappābhilepana</span>nti jappā taṇhā assa lokassa makkaṭālepo viya makkaṭassa abhilepanaṃ silesoti brūmi. <span class="bld">Dukkha</span>nti jātiādikaṃ vaṭṭadukkhanti ayaṃ padattho. Sesaṃ pāḷiyā eva viññāyati. <span class="bld">Imāni cattāri padāni</span> pucchāgāthāyaṃ vuttāni <span class="bld">‘‘imehī’’</span>ti vissajjanagāthāyaṃ vuttehi imehi catūhi padehi vissajjitāni. Kathanti āha <span class="bld">‘‘paṭhama’’</span>ntiādiṃ. Tena yathākkamaṃ pucchāvissajjanāni veditabbānīti dasseti.</p>
  300. <p class="bodytext">Idāni taṃ yathākkamaṃ pucchaṃ vissajjanañca sarūpato dassetuṃ gāthāya ca atthaṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘kenassū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘nīvaraṇehī’’ti padena vuttamevatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘avijjānīvaraṇā hi sabbe sattā’’</span>tiādi vuttaṃ. Ettha ca <span class="bld">‘‘yathāhā’’</span>tiādinā suttantaradassanena imasmiṃ pañhavissajjanavicaye anugītivicayaṃ dassetīti daṭṭhabbaṃ. Tattha <span class="bld">pariyāyato</span>ti kāraṇato. Nīvaraṇasaṅkhātānaṃ kāmacchandādīnampi kāraṇabhāvato paṭicchādanabhāvato ca ekaṃyeva nīvaraṇaṃ vadāmi, na pana aññesaṃ nīvaraṇasabhāvānaṃ abhāvāti attho. Yathā ca avijjāya sati nīvaraṇānaṃ bhāvo, evaṃ avijjāya asati na santi nīvaraṇānīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbaso’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  301. <p class="bodytext"><span class="bld">Tenā</span>ti ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti padena. <span class="bld">Paṭhamassa padassā</span>ti ‘‘kenassu nivuto loko’’ti padassa. <span class="bld">Yuttā</span>ti yojitā, anurūpāti vā attho. Etena pucchānurūpatā vissajjanassa dassitāti pubbāparavicayo vuttoti veditabbaṃ. ‘‘Yo puggalo nīvaraṇehi nivuto’’tiādinā vivicchāpamādānaṃ avijjāya paccayabhāvaṃ dasseti. Nivuto eva hi nappakāsati. <span class="bld">Vivicchā</span>ti vicikicchā. Tenevāha – <span class="bld">‘‘vivicchā nāma vuccati vicikicchā’’</span>ti. Tatrāyaṃ padasiddhi – yathā micchādiṭṭhisammādiṭṭhiyo ‘‘niccaṃ anicca’’ntiādinā ekaṃsaggāhabhāvena pavattanti, na evamayaṃ. Ayaṃ pana anekaṃsaggāhabhāvato ‘‘niccaṃ nu kho aniccaṃ nu kho’’tiādinā vividhaṃ viruddhaṃ vā icchati esatīti vivicchāti<a name="V0.0195"></a>. <span class="bld">‘‘So vicikicchanto’’</span>tiādinā appakāsanassa vivicchāpamādānaṃ kāraṇabhāvaṃ vivarati. <span class="bld">Sukke dhamme na uppādiyatī</span>ti na samādāya vattati. <span class="bld">Nappakāsantī</span>ti te attano santāne anuppādiyamānā kusalā dhammā taṃ puggalaṃ pakāsaṃ <a name="M0.0065"></a> loke abhiññātaṃ na karontīti attho. <span class="bld">Abhilimpatī</span>ti makkaṭālepo viya makkaṭaṃ dārusilādīsu purisaṃ rūpādivisaye allīyāpetīti attho. <span class="bld">Āsattibahulassā</span>ti āsaṅgabahulassa. <span class="bld">Evaṃ abhijappāti karitvā</span>ti evaṃ pariyuṭṭhānaṭṭhāyinīti iminā kāraṇena. <span class="bld">Tatthā</span>ti tāya taṇhāya. <span class="bld">Loko abhilitto</span> silesena makkhito viya hotīti attho.</p>
  302. <p class="bodytext">Bhāyati etasmāti bhayaṃ. Mahantaṃ bhayaṃ <span class="bld">mahabbhayaṃ</span>. Tenevāha – <span class="bld">‘‘dukkhamassa mahabbhaya’’</span>nti. Dukkhaṃ domanassanti dukkhameva vibhattanti sabbaṃ dukkhaṃ vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘tisso dukkhatā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Odhaso</span>ti kadāci attūpakkamamūlāya kadāci parūpakkamamūlāyātiādinā vibhāgena dukkhadukkhatāya muccanakā visesena rūpāvacarā. <span class="bld">Tathā</span>ti odhaso kadāci karahacīti evaṃ ākaḍḍhati. <span class="bld">Vipariṇāmadukkhatāya</span> muccanakā upekkhāsamāpattibahulā visesena arūpāvacarasattā. <span class="bld">Appābādhā</span>ti padaṃ dukkhadukkhatāya muccanassa kāraṇavacanaṃ. <span class="bld">Dīghāyukā</span>ti vipariṇāmadukkhatāya. Arūpadevā hi loke visesato dīghāyukāti. Idañca muccanamaccantikaṃ. Yasmā ca dukkhā vedanāpi saṅkhatattā aniccatādisaṅkhāradukkhasabhāvā eva, tasmā yato muccanamaccantikaṃ, taṃ anavasesapariyādānavasena saṅgaṇhitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘saṅkhāradukkhatāya panā’’</span>tiādimāha.</p>
  303. <p class="bodytext">Tattha upādiyatīti upādi, vipākakkhandhā kaṭattā ca rūpaṃ. Upādissa sesaṃ upādisesaṃ, taṃ natthi etissāti anupādisesā, nibbānadhātu, tāya <span class="bld">anupādisesāya nibbānadhātuyā,</span> itthambhūtalakkhaṇe cāyaṃ karaṇaniddeso. Nibbānadhātūti ca nibbāyanamattaṃ. <span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā sakalalokabyāpinī sabbasaṅgāhinī ca saṅkhāradukkhatā, tasmā. <span class="bld">Lokassā</span>ti sambandhe sāmivacanaṃ. Tena ‘‘dukkhamassā’’ti padassa atthaṃ dasseti. Evamettha lokassa nīvaraṇādīni ajānantena, samayantaraparicayena vā tattha saṃsayapakkhandena ekaṃseneva byākātabbattā sattādhiṭṭhānā pucchā katā, sā ca ajānanassa, saṃsayassa vā nīvaraṇādivisayatāya catubbidhā. Pāḷiyaṃ pana nīvaraṇādīnaṃ loko ādhārabhāvena gāthāyaṃ vuttoti eko pañhoti dassitanti. Ayamettha pucchāvicayo. Vissajjanavicayopi adiṭṭhajotinī vissajjanā vimaticchedinī cātiādinā pucchāvicaye vuttanayānusārena veditabbo.</p>
  304. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V0.0196"></a><a name="M0.0066"></a> ekādhāraṃ pucchaṃ dassetvā idāni anekādhāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘savanti sabbadhī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">savantī</span>ti sandanti. <span class="bld">Sabbadhī</span>ti sabbesu rūpādīsu āyatanesu. <span class="bld">Sotā</span>ti taṇhādisotā. <span class="bld">Kiṃ nivāraṇa</span>nti tesaṃ kiṃ āvaraṇaṃ kā rakkhā. <span class="bld">Saṃvaraṃ brūhī</span>ti taṃ nesaṃ nīvaraṇasaṅkhātaṃ saṃvaraṃ kathehi. <span class="bld">Kena sotā pidhīyare</span>ti kena dhammena taṇhādisotā pidhiyyanti pacchijjantīti ayamettha padattho. Sesaṃ pāḷivaseneva āvi bhavissati.</p>
  305. <p class="bodytext"><span class="bld">Te dve pañhā</span>ti yadipi imissā gāthāya pucchāvasena pavattāya cattāri padāni cattāri vākyāni. Ñātuṃ icchitassa pana atthassa duvidhattā te dve pañhā. Kasmāti ce? <span class="bld">‘‘Imehi bahvādhivacanena pucchitā’’</span>ti āha. Tatthāyaṃ saṅkhepattho – ime etāya gāthāya gahitā atthā yasmā bahūni adhikicca pavattavacanena pucchitā, tasmā te dve pañhāti. Ekato upari bahūti hi sāsanavohāro, tameva pucchāya duvidhatthavisayataṃ vivarituṃ <span class="bld">‘‘eva’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tassattho – yāhi ñātibyasanādisaṅkhātāhi pāṇavadhādīhi eva vā duggatihetubhūtāhi āpadāhi <span class="bld">samaṃ</span> saha, sabbathā vā ayaṃ loko āpanno ajjhotthaṭo. Taṃnimittehi dasahi kilesavatthūhi saṃkiliṭṭho ca, tassa taṃ āpannākāraṃ saṃkiliṭṭhākārañca buddhiyaṃ katvā āha – <span class="bld">‘‘evaṃ samāpannassa evaṃ saṃkiliṭṭhassā’’</span>ti. Vodāyati sujjhati etenāti <span class="bld">vodānaṃ,</span> samathavipassanā. Vuṭṭhāti etena nimittato pavattato cāti <span class="bld">vuṭṭhānaṃ,</span> ariyamaggo.</p>
  306. <p class="bodytext"><span class="bld">Asamāhitassā</span>ti nānārammaṇesu vikkhittacittassa. <span class="bld">Savantī</span>ti pavattanti. <span class="bld">Abhijjhā</span>tiādi asamādhānahetudassanaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘evaṃ asamāhitassā’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Yathāha bhagavā’’</span>tiādinā idhāpi anugītivicayaṃ dasseti. Sotānaṃ savanaṃ yebhuyyena anurodhavasenevāti āha – <span class="bld">‘‘savati manāpikesu rūpesū’’</span>ti. Ettha ca cakkhādayo sotānaṃ dvārabhāvena pavattamānā upacāravasena sayaṃ savantā viya vuttā. <span class="bld">Itī</span>ti evaṃ. <span class="bld">Sabbā</span>ti sabbasmā. <span class="bld">Sabbathā</span>ti sabbappakārena. <span class="bld">Idaṃ vodāna</span>nti idaṃ ‘‘pariyuṭṭhānavighāta’’nti vuttaṃ pariyuṭṭhānappahānaṃ vodānaṃ.</p>
  307. <p class="bodytext">Vissajjanagāthāya <a name="M0.0067"></a> <span class="bld">sati tesaṃ nivāraṇa</span>nti vipassanāsampayuttā sati kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo samanvesamānā tesaṃ sotānaṃ nivāraṇanti. <span class="bld">Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmī</span>ti tameva satiṃ sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi. <span class="bld">Paññāyete pidhīyare</span>ti rūpādīsu aniccatādipaṭivedhasādhikāya maggapaññāya <a name="V0.0197"></a> ete sotā sabbaso pidhiyyanti, uppajjituṃ appadānavasena samucchijjantīti attho.</p>
  308. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāviñchatī</span>ti abhijjhādippavattidvārabhāvena cittasantānaṃ, puggalaṃ vā nākaḍḍhati. Anusayappahānaṃ idha pidhānaṃ adhippetanti āha – <span class="bld">‘‘paññāya anusayā pahīyantī’’</span>ti. Yasmā anusayanimittaṃ pariyuṭṭhānaṃ anusayābhāve na hotīti āha <span class="bld">‘‘anusayesū’’</span>tiādi. Idāni tamevatthaṃ upamāya vibhāvento <span class="bld">‘‘taṃ yathā khandhavantassā’’</span>tiādimāha. Etthāpi sotānaṃ nivāraṇasaṅkhātaṃ saṃvaraṃ pidhānañca ajānantena tattha vā saṃsayitena ekaṃsikattā dhammādhiṭṭhānā pucchā katāti idha pucchāvicayo vuttanayeneva vissajjanavicayo ca veditabbo.</p>
  309. <p class="bodytext">Ettha ca yena adhippāyena ‘‘kenassu nivuto loko’’ti gāthāya (su. ni. 1038; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 57, ajitamāṇavapucchāniddesa 1; netti. 45) satipi nivāraṇādīnaṃ catunnaṃ pucchitabbabhāve eko pañhoti vuttaṃ. Tena tāva sotānaṃyeva saṃvaro pidhānañca pucchitanti sote ekatthavasena gahetvā pucchāya ekādhiṭṭhānabhāvato eko pañhoti vattabbaṃ siyā. Sotānaṃ vā bahubhāvato bahūti yattakā sotā, tattakā pañhāti. Yena pana adhippāyena ‘‘savanti sabbadhi sotā’’ti gāthāyaṃ (su. ni. 1040; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 59, ajitamāṇavapucchāniddesa 3; netti. 45) sote anāmasitvā saṃvarapidhānānaṃ vasena ‘‘dve pañhā’’ti vuttaṃ. Tena paṭhamagāthāyaṃ satipi nivāraṇādīnaṃ lokādhārabhāve lokaṃ anāmasitvā nivāraṇādīnaṃ vibhāgena cattāro pañhātipi vattabbanti ayaṃ nayo dassitoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  310. <p class="bodytext">Idāni yasmā pucchanto na kevalaṃ pubbe attanā racitaniyāmeneva pucchati, atha kho desanākāle vuttadhammassa anusandhiṃ gahetvāpi pucchati, tasmā tassa anusandhiṃ pucchāya vicetabbākāraṃ dassento ‘‘yāni sotānī’’ti gāthāya anantaraṃ <span class="bld">‘‘paññā ceva sati cā’’</span>ti gāthamāha. Tassāyaṃ saṅkhepattho – yāyaṃ bhagavatā vuttā paññā, yā ca <a name="M0.0068"></a> sati yañca tadavasesaṃ nāmarūpaṃ, etaṃ sabbampi kattha nirujjhati, etaṃ me puṭṭho pabrūhīti.</p>
  311. <p class="bodytext">Vissajjanagāthāyaṃ panassa yasmā paññāsatiyo nāmeneva saṅgahaṃ gacchanti, tasmā tā visuṃ na vuttā. Ayañcettha saṅkhepattho – yaṃ maṃ tvaṃ, ajita, etaṃ pañhaṃ apucchi – ‘‘katthetaṃ uparujjhatī’’ti <a name="V0.0198"></a> anantaragāthāyaṃ (su. ni. 1042; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 61, ajitamāṇavapucchāniddesa 5; netti. 11, 45), yattha taṃ asesaṃ uparujjhati, taṃ te vadāmi. Tassa tassa hi viññāṇassa nirodhena saheva apubbaṃ acarimaṃ etthetaṃ uparujjhati, ettheva viññāṇassa nirodhena nirujjhati, etaṃ viññāṇanirodhaṃ tassa nirodho nātivattatīti vuttaṃ hotīti. <span class="bld">Ayaṃ pañhe anusandhiṃ pucchatī</span>ti anantaragāthāyaṃ sotānaṃ pariyuṭṭhānānusayappahānakiccena saddhiṃ sati paññā ca vuttā, taṃ sutvā tappahāne paññāsatīsu tiṭṭhantīsu tāsaṃ sannissayena nāmarūpena bhavitabbaṃ, tathā ca sati vaṭṭati eva. Kattha nu kho imāsaṃ sanissayānaṃ paññāsatīnaṃ asesanirodhoti iminā adhippāyena ayaṃ pucchā katāti āha – <span class="bld">‘‘ayaṃ pañhe…pe… dhātu’’</span>nti. Tattha anusandhīyati desanā etāyāti anusandhi.</p>
  312. <p class="bodytext">Yāya paṭipadāya anupādisesaṃ nibbānadhātuṃ adhigacchanti, taṃ catusaccakammaṭṭhānabhāvanāsaṅkhātaṃ paṭipadaṃ saha visayena dassetuṃ <span class="bld">‘‘tīṇi ca saccānī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">saṅkhatānī</span>ti samecca sambhūya paccayehi katānīti saṅkhatāni. <span class="bld">Nirodhadhammānī</span>ti nirujjhanasabhāvāni. <span class="bld">Dukkhaṃ samudayo maggo</span>ti tesaṃ sarūpadassanaṃ. Nirodho pana kathanti āha <span class="bld">‘‘nirodho asaṅkhato’’</span>ti. So hi kenaci paccayena na saṅkhatoti <span class="bld">asaṅkhato</span>. Saha visayena pahātabbapahāyakasabhāvesu ariyasaccesu pahāyakavibhāgamukhena pahātabbavibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha samudayo’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  313. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">avijjāvasesā</span>ti dassanamaggena pahīnāvasesā avijjāti attho. Ayañca sesa-saddo kāmacchando byāpādo māno uddhaccanti etthāpi yojetabbo. Yathā hi avijjā, evaṃ etepi dhammā apāyagamanīyasabhāvā paṭhamamaggena pahīyanti evāti. ‘‘Avijjāniravasesā’’tipi pāṭho, etthāpi yathāvuttesu kāmacchandādipadesupi niravasesa-saddo yojetabbo<a name="M0.0069"></a>. Sāvasesañhi purimamaggadvayena kāmacchandādayo pahīyanti, itarehi pana niravasesanti. <span class="bld">Tedhātuke imāni dasa saṃyojanānī</span>ti ettha <span class="bld">tedhātuke</span>ti saṃyojanānaṃ visayadassanaṃ. Tattha hi tāni saṃyojanavasena pavattanti.</p>
  314. <p class="bodytext"><a name="para12"></a><span class="paranum">12</span>. <span class="bld">Anaññātaññassāmītindriyaṃ adhiṭṭhāyā</span>ti taṃ pahāyakaṃ patvā. <span class="bld">Yaṃ panā</span>ti ettha <span class="bld">ya</span>nti hetuatthe nipāto. <span class="bld">Idaṃ khaye ñāṇa</span>nti yena ñāṇena hetubhūtena ‘‘khīṇā me jātī’’ti attano jātiyā khīṇabhāvaṃ jānāti, idaṃ evaṃ paccavekkhaṇassa nimittabhūtaṃ arahattaphalañāṇaṃ khaye <a name="V0.0199"></a> ñāṇaṃ nāma. <span class="bld">Nāparaṃ itthattāyāti pajānātī</span>ti etthāpi <span class="bld">ya</span>nti ānetabbaṃ ‘‘yaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānātī’’ti. <span class="bld">Idaṃ anuppāde ñāṇa</span>nti idhāpi pubbe vuttanayeneva arahattaphalañāṇavasena attho yojetabbo. <span class="bld">Aṭṭhasāliniyaṃ</span> (dha. sa. aṭṭha. cittuppādakkaṇḍa 135-142) pana ‘‘khaye ñāṇaṃ kilesakkhayakare ariyamagge ñāṇanti vuttaṃ. Anuppāde ñāṇaṃ paṭisandhivasena anuppādabhūte taṃtaṃmaggavajjhakilesānaṃ anuppādapariyosāne uppanne ariyaphale ñāṇa’’nti vuttaṃ. Idha pana ubhayampi arahattaphalañāṇavaseneva vibhattaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘imāni dve ñāṇāni aññātāvindriya’’</span>nti, <span class="bld">‘‘ārammaṇasaṅketena dve nāmāni labbhantī’’</span>ti ca.</p>
  315. <p class="bodytext">Aññindriyaṃ heṭṭhimesu tīsu phalesu, uparimesu ca tīsu maggesu uppattiyā punappunaṃ uppajjamānampi anaññātaññassāmītindriyaṃ viya paṭhamaphaluppattiyā aggaphaluppattiyā anuppādanirodhena nirujjhatīti āha – <span class="bld">‘‘yañca anaññātaññassāmītindriya’’</span>ntiādi. Etena pahātabbadhammā viya dassanabhāvanāhi aggaphaluppattiyā tadavasesaphaladhammāpi anuppādanirodhena nirujjhanti. Ko pana vādo tebhūmakadhammānanti dasseti, ekā paññā aññātāvindriyattā. Yadi ekā, kathaṃ dvidhā vuttāti āha <span class="bld">‘‘api cā’’</span>tiādi. <span class="bld">Ārammaṇasaṅketenā</span>ti khaye anuppādeti imāya ārammaṇasamaññāya. <span class="bld">Sā pajānanaṭṭhena paññā</span>ti yā pubbe sotānaṃ pidhānakiccā vuttā paññā, sā pajānanasabhāvena paññā. Itarā pana <span class="bld">yathādiṭṭhaṃ</span> yathāgahitaṃ ārammaṇaṃ <span class="bld">apilāpanaṭṭhena</span> ogāhanaṭṭhena <span class="bld">satī</span>ti.</p>
  316. <p class="bodytext"><a name="para13"></a><span class="paranum">13</span>. Evaṃ <a name="M0.0070"></a> ‘‘paññā ceva sati cā’’ti padassa atthaṃ vivaritvā idāni ‘‘nāmarūpa’’nti padassa atthaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘tattha ye pañcupādānakkhandhā, idaṃ nāmarūpa’’</span>nti āha. Nāmarūpañca vibhāgena dassento sukhaggahaṇatthaṃ pākaṭanāmarūpameva vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘tattha ye’’</span>tiādimāha. Taggahaṇeneva hi sahacaraṇādinā tadaññe cittacetasikā rūpadhammā ca gahitā hontīti. Nāmaggahaṇena cettha khandhattayameva gahitanti <span class="bld">‘‘nāmarūpaṃ viññāṇasampayutta’’</span>nti vuttaṃ. Taṃ pana rūpaṃ sampayuttanti? Nayidaṃ sampayuttapaccayavasena vuttaṃ. Pacurajanassa pana avibhāgena gahaṇīyasabhāvaṃ sandhāya vuttanti daṭṭhabbaṃ.</p>
  317. <p class="bodytext">Gāthāya anupādisesā nibbānadhātu pucchitāti taṃ caturiddhipādamukhena ariyamaggādhigamena pattabbanti dassento iddhipādabhāvanāmūlabhūtāni indriyāni satipaññāhi niddhāretuṃ <span class="bld">‘‘tattha sati ca paññā ca cattāri indriyānī’’</span>ti āha. Kusalākusalānaṃ dhammānaṃ gatiyo <a name="V0.0200"></a> samanvesamānā sati sijjhantī ekantena samādhiṃ nipphādeti. Satiggahaṇena cettha pariyuṭṭhānappahānaṃ idhādhippetanti āha – <span class="bld">‘‘sati dve indriyāni, satindriyañca samādhindriyañcā’’</span>ti. Tathā anusayasamugghātavidhāyinī paññā sijjhamānā na vinā catubbidhasammappadhānavīriyaṃ sijjhatīti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘paññā dve indriyāni paññindriyañca vīriyindriyañcā’’</span>ti.</p>
  318. <p class="bodytext"><span class="bld">Yā imesu catūsu indriyesū</span>ti imesu satiādīsu catūsu indriyesu nissayapaccayatāya adhiṭṭhānabhūtesu taṃsahajātā eva yā saddahanā. ‘‘Imehi catūhi indriyehī’’tipi pāḷi, tassā imehi catūhi indriyehi sampayuttāti vacanaseso, ārammaṇe abhippasādalakkhaṇā saddhā kattukāmatāsabhāvassa chandassa visesapaccayo hotīti āha – <span class="bld">‘‘yā saddhādhipateyyā cittekaggatā, ayaṃ chandasamādhī’’ti. Samāhite citte</span>ti vipassanāsamādhinā samāhite citte. <span class="bld">Idaṃ pahāna</span>nti vikkhambhanappahānasādhako samādhi pahānanti vutto pajahati etenāti katvā. ‘‘Padhāna’’ntipi pāṭho, aggoti attho. Tathā hi ‘‘samādhi ekodī’’ti vuccati.</p>
  319. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Assāsapassāsā’’</span>tiādinā kāyavacīcittasaṅkhārasīsena taṃsamuṭṭhāpakā vīriyasaṅkhārāva gahitā. Te hi yāva bhāvanānipphatti tāva ekarasena saraṇato saṅkappetabbato ca <span class="bld">sarasaṅkappā’’</span>ti vuttā ‘‘evaṃ <a name="M0.0071"></a> me bhāvanā hotū’’ti yathā icchitā, tathā pavattiyā hetubhāvato. <span class="bld">Tadubhaya</span>nti chandasamādhisaṅkhātañca padhānasaṅkhārasaṅkhātañca vīriyanti taṃ ubhayaṃ. Ubhayameva hi upacāravasena aññaṃ viya katvā <span class="bld">‘‘chandasamādhippadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipāda’’</span>nti vuttaṃ. Abhinnampi hi upacāravasena bhinnaṃ viya katvā voharanti, yathā ‘‘silāputtakassa sarīra’’nti.</p>
  320. <p class="bodytext">Tattha ijjhatīti iddhi, samijjhati nipphajjatīti attho. Ijjhanti vā tāya sattā iddhā vuddhā ukkaṃsagatā hontīti iddhi, pajjati etenāti pādo, paṭhamena atthena iddhi eva pādo <span class="bld">iddhipādo,</span> iddhikoṭṭhāsoti attho. Dutiyena atthena iddhiyā pādo patiṭṭhā adhigamūpāyoti <span class="bld">iddhipādo</span>. Tena hi uparūparivisesasaṅkhātaṃ iddhiṃ pajjanti pāpuṇanti. <span class="bld">Vivekanissita</span>nti tadaṅgavivekanissitaṃ samucchedavivekanissitaṃ nissaraṇavivekanissitañca iddhipādaṃ bhāvetīti attho. Tathā hi ayaṃ iddhipādabhāvanānuyutto yogī vipassanākkhaṇe kiccato tadaṅgavivekanissitaṃ ajjhāsayato nissaraṇavivekanissitaṃ. Maggakkhaṇe pana kiccato <a name="V0.0201"></a> samucchedavivekanissitaṃ ārammaṇato nissaraṇavivekanissitaṃ iddhipādaṃ bhāvetīti. Esa nayo <span class="bld">virāganissita</span>ntiādīsu.</p>
  321. <p class="bodytext">Vivekattā eva hi virāgādayo, kevalañcettha vossaggo duvidho pariccāgavossaggo ca pakkhandanavossaggo cāti. Tattha pariccāgavossaggo vipassanākkhaṇe tadaṅgavasena, maggakkhaṇe samucchedavasena kilesappahānaṃ. Pakkhandanavossaggo vipassanākkhaṇe tanninnabhāvena, maggakkhaṇe ārammaṇakaraṇavasena nibbānapakkhandanaṃ. Tadubhayampi imasmiṃ lokiyalokuttaramissake atthasaṃvaṇṇanānaye yujjati. Tathā hi ayaṃ paṭhamiddhipādo yathāvuttena pakārena kilese pariccajati nibbānañca pakkhandati. <span class="bld">Vossaggapariṇāmi</span>nti iminā pana vacanena vossaggatthaṃ pariṇamantaṃ pariṇatañca paripaccantaṃ paripakkañcāti attho. Ayañhi iddhipādabhāvanānuyutto yogī yathā paṭhamo iddhipādo kilesapariccāgavossaggatthaṃ nibbānapakkhandanavossaggatthañca paripaccati, yathā ca paripakko hoti, tathā naṃ bhāvetīti. Sesiddhipādesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – yathā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā pavattito samādhi <span class="bld">chandasamādhi</span>. Evaṃ vīriyaṃ cittaṃ vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā pavattito samādhi <span class="bld">vīmaṃsāsamādhī</span>ti.</p>
  322. <p class="bodytext"><a name="para14"></a><span class="paranum">14</span>. Na <a name="M0.0072"></a> kevalaṃ catutthaiddhipādo eva samādhiñāṇamūlako, atha kho sabbopīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbo samādhi ñāṇamūlako ñāṇapubbaṅgamo ñāṇānuparivattī’’</span>ti vuttaṃ. Yadi evaṃ kasmā so eva vīmaṃsāsamādhīti vuttoti? Vīmaṃsaṃ jeṭṭhakaṃ katvā pavattitattāti vuttovāyamattho. Tattha pubbabhāgapaññāya <span class="bld">ñāṇamūlako</span>. Adhigamapaññāya <span class="bld">ñāṇapubbaṅgamo</span>. Paccavekkhaṇapaññāya <span class="bld">ñāṇānuparivatti</span>. Atha vā pubbabhāgapaññāya <span class="bld">ñāṇamūlako</span>. Upacārapaññāya <span class="bld">ñāṇapubbaṅgamo</span>. Appanāpaññāya <span class="bld">ñāṇānuparivatti</span>. Upacārapaññāya vā <span class="bld">ñāṇamūlako</span>. Appanāpaññāya <span class="bld">ñāṇapubbaṅgamo</span>. Abhiññāpaññāya <span class="bld">ñāṇānuparivattī</span>ti veditabbaṃ.</p>
  323. <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā</span> <a name="V0.0202"></a> <span class="bld">pure</span>ti yathā samādhissa pubbenivāsānussatiñāṇānuparivattibhāvena pure pubbe atītāsu jātīsu asaṅkhyeyyesupi saṃvaṭṭavivaṭṭesu attano paresañca khandhaṃ khandhūpanibaddhañca duppaṭivijjhaṃ nāma natthi, tathā pacchā samādhissa anāgataṃsañāṇānuparivattibhāvena anāgatāsu jātīsu asaṅkhyeyyesupi saṃvaṭṭavivaṭṭesu attano paresañca khandhaṃ khandhūpanibaddhañca duppaṭivijjhaṃ nāma natthīti attho.</p>
  324. <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā pacchā</span>ti yathā samādhissa cetopariyañāṇānuparivattibhāvena anāgatesu sattasu divasesu parasattānaṃ cittaṃ duppaṭivijjhaṃ nāma natthi, tathā pure atītesu sattasu divasesu parasattānaṃ cittaṃ duppaṭivijjhaṃ nāma natthīti attho. <span class="bld">Yathā divā</span>ti yathā divasabhāge sūriyālokena andhakārassa vidhamitattā cakkhumantānaṃ sattānaṃ āpāthagataṃ cakkhuviññeyyaṃ rūpaṃ suviññeyyaṃ. <span class="bld">Tathā ratti</span>nti tathā rattibhāge caturaṅgasamannāgatepi andhakāre vattamāne samādhissa dibbacakkhuñāṇānuparivattitāya duppaṭivijjhaṃ rūpāyatanaṃ natthi.</p>
  325. <p class="bodytext"><span class="bld">Yathā rattiṃ tathā divā</span>ti yathā ca rattiyaṃ tathā divāpi atisukhumaṃ kenaci tirohitaṃ yañca atidūre, taṃ sabbarūpaṃ duppaṭivijjhaṃ nāma natthi. Yathā ca rūpāyatane vuttaṃ, tathā samādhissa dibbasotañāṇānuparivattitāya saddāyatane ca netabbaṃ. Tenevāha <span class="bld">‘‘iti vivaṭena cetasā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">apariyonaddhenā</span>ti abhiññāñāṇassa pāribandhakakilesehi anajjhotthaṭena, apariyonaddhattā eva sappabhāsaṃ cittaṃ. Eteneva samādhissa iddhividhañāṇānuparivattitāpi vuttā evāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Pañcindriyānī</span>ti iddhipādasampayuttāni sekkhassa pañcindriyāni adhippetānīti āha <a name="M0.0073"></a> <span class="bld">‘‘kusalānī’’</span>ti. <span class="bld">Cittasahabhūnī</span>tiādi tesaṃ viññāṇanirodhena nirodhadassanatthaṃ āraddhaṃ. Tathā <span class="bld">‘‘nāmarūpañcā’’</span>tiādi. Tenetaṃ dasseti ‘‘na kevalaṃ pañcindriyāni eva, atha kho nāmarūpañca viññāṇahetukaṃ viññāṇassa nirodhā nirujjhatī’’ti.</p>
  326. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti viññāṇassa. <span class="bld">Hetū</span>ti taṇhāavijjādiko. <span class="bld">Anāhāra</span>nti padassa atthavivaraṇaṃ. <span class="bld">Anabhinandita</span>nti abhinandanabhūtāya taṇhāya pahīnattā eva apatthitaṃ. Tato eva <span class="bld">appaṭisandhikaṃ</span> viññāṇaṃ taṃ nirujjhati. Yathā ca viññāṇaṃ, evaṃ nāmarūpampi viññāṇasaṅkhātassa hetuno paccayassa ca abhāvā tappaccayānaṃ saṅkhārādīnaṃ abhāvā <span class="bld">ahetu appaccayaṃ</span>. Sesaṃ pākaṭameva. Pucchāvissajjanavicayopi vuttanayānusārena veditabbo.</p>
  327. <p class="bodytext">Evaṃ anusandhipucchampi dassetvā heṭṭhā sattādhiṭṭhānā dhammādhiṭṭhānā ca pucchā visuṃ visuṃ dassitāti idāni tā saha dassetuṃ <span class="bld">‘‘ye ca saṅkhātadhammāse’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tatthāyaṃ padattho – <span class="bld">saṅkhātadhammā</span>ti aniccādivasena parivīmaṃsitadhammā, arahataṃ etaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Sekkhā</span>ti sīlādīni sikkhamānā avasesā ariyapuggalā. <span class="bld">Puthū</span>ti bahū sattajanā. <span class="bld">Tesaṃ me nipako iriyaṃ, puṭṭho pabrūhī</span>ti tesaṃ sekhāsekhānaṃ nipako paṇḍito tvaṃ bhagavā paṭipattiṃ puṭṭho me brūhīti. Sesaṃ pāḷivaseneva viññāyati.</p>
  328. <p class="bodytext"><a name="para15"></a><span class="paranum">15</span>. <span class="bld">Kissā</span>ti <a name="V0.0203"></a> kissa hetu, kena kāraṇenāti attho. <span class="bld">Sekhāsekhavipassanā pubbaṅgamappahānayogenā</span>ti sekhe asekhe vipassanāpubbaṅgamappahāne ca pucchanayogena, pucchāvidhināti attho.</p>
  329. <p class="bodytext">Vissajjanagāthāyaṃ <span class="bld">kāmesu nābhigijjheyyā</span>ti vatthukāmesu kilesakāmena na abhigijjheyya. <span class="bld">Manasānāvilo siyā</span>ti byāpādavitakkādayo kāyaduccaritādayo ca manaso āvilabhāvakare dhamme pajahanto cittena anāvilo bhaveyya. Yasmā pana asekkho aniccatādivasena sabbadhammānaṃ paritulitattā kusalo sabbadhammesu kāyānupassanāsatiādīhi ca sato sabbakilesānaṃ bhinnattā uttamabhikkhubhāvaṃ patto ca hutvā sabbairiyāpathesu pavattati, tasmā <span class="bld">‘‘kusalo…pe… paribbaje’’</span>ti āhāti ayaṃ saṅkhepattho.</p>
  330. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0074"></a> yaṃ pucchāgāthāyaṃ ‘‘nipako’’ti padaṃ vuttaṃ, taṃ bhagavantaṃ sandhāya vuttaṃ, bhagavato ca nepakkaṃ ukkaṃsapāramippattaṃ anāvaraṇañāṇadassanena dīpetabbanti anāvaraṇañāṇaṃ tāva kammadvārabhedehi vibhajitvā sekhāsekhapaṭipadaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhagavato sabbaṃ kāyakamma’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tena sabbattha appaṭihatañāṇadassanena tathāgatassa sekhāsekhapaṭipattidesanākosallameva vibhāveti. Tattha <span class="bld">ko cā</span>ti kva ca, kasmiṃ visayeti attho. Taṃ visayaṃ dasseti <span class="bld">‘‘yaṃ anicce dukkhe anattani cā’’</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – ñāṇadassanaṃ nāma uppajjamānaṃ ‘‘sabbaṃ saṅkhataṃ aniccaṃ dukkhaṃ sabbe dhammā anattā’’ti uppajjati, tassa pana tasmiṃ visaye yena appavatti, so paṭighātoti, etena lakkhaṇattayappaṭivedhassa durabhisambhavataṃ anaññasādhāraṇatañca dasseti. Lakkhaṇattayavibhāvanena hi bhagavato catusaccappaṭivedhaṃ sammāsambodhiñca paṇḍitā paṭijānanti.</p>
  331. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññāṇaṃ adassana</span>nti taṃ paṭighātaṃ sarūpato dasseti. Chaḷārammaṇasabhāvappaṭicchādako hi sammoho ñāṇadassanassa paṭighātoti. Yasmiṃ visaye ñāṇadassanaṃ uppattirahaṃ, tattheva tassa paṭighātena bhavitabbanti āha – ‘‘yaṃ anicce dukkhe anattani cā’’ti. <span class="bld">Yathā idha puriso</span>tiādi upamādassanaṃ. Tatridaṃ opammasaṃsandanaṃ – puriso viya sabbo loko, tārakarūpāni viya cha ārammaṇāni, tassa purisassa tārakarūpānaṃ dassanaṃ viya lokassa cakkhuviññāṇādīhi yathārahaṃ chaḷārammaṇajānanaṃ, tassa purisassa tārakarūpāni passantassāpi ‘‘ettakāni <a name="V0.0204"></a> satāni, ettakāni sahassānī’’tiādinā gaṇanasaṅketena ajānanaṃ viya lokassa rūpādiārammaṇaṃ kathañci jānantassāpi aniccādilakkhaṇattayānavabodhoti. Sesaṃ pākaṭameva.</p>
  332. <p class="bodytext">Idāni yehi padehi bhagavatā āyasmato ajitassa sekhāsekhapaṭipadā vuttā, tesaṃ padānaṃ atthaṃ vibhajituṃ <span class="bld">‘‘tattha sekhenā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tatthā</span>ti nipātamattaṃ, tasmiṃ vā vissajjane. <span class="bld">Sekhenā</span>ti sikkhā etassa sīlanti sekho, tena sekhena. <span class="bld">Dvīsu dhammesū</span>ti duvidhesu dhammesūti adhippāyo. <span class="bld">Pariyuṭṭhānīyesū</span>ti dosena pariyuṭṭhitena yattha parivattitabbaṃ, tesu āghātavatthūsūti attho. ‘‘Paṭighaṭṭhānīyesū’’tipi pāṭho, soyevattho.</p>
  333. <p class="bodytext">Ettha <a name="M0.0075"></a> ca gedhapaṭisedhacodanāyaṃ gedhanimitto doso gedhe sati hotīti tatopi cittassa rakkhitabbatā niddhāretvā vuttā. Yasmā pana bhagavatā ‘‘kāmesu nābhigijjheyyā’’ti (su. ni. 1045; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 64, ajitamāṇavapucchāniddesa 8; netti. 15-17) vuttaṃ, tasmā ‘‘tattha yā icchā’’tiādinā gedhavasena niddeso kato. Atha vā dosato cittassa rakkhitabbatā gāthāya dutiyapādena vuttāyevāti daṭṭhabbā. Dutiyapādena hi sesakilesavodānadhammā dassitā. Tathā hi uppannānuppannabhedato sammāvāyāmassa visayabhāvena sabbe saṃkilesavodānadhamme catudhā vibhajitvā sammappadhānamukhena sekhapaṭipadaṃ matthakaṃ pāpetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘sekho abhigijjhanto’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">anāvilasaṅkappo</span>ti āvilānaṃ kāmasaṅkappādīnaṃ abhāvena anāvilasaṅkappo. Tato eva ca <span class="bld">anabhigijjhanto vāyamati,</span> vīriyaṃ pavatteti. Kathaṃ vāyamatīti āha – <span class="bld">‘‘so anuppannāna’’</span>ntiādi.</p>
  334. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">so</span>ti uttarivisesatthāya paṭipajjamāno sekkho. <span class="bld">Anuppannāna</span>nti anibbattānaṃ. <span class="bld">Pāpakāna</span>nti lāmakānaṃ. <span class="bld">Akusalānaṃ dhammāna</span>nti akosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. <span class="bld">Anuppādāyā</span>ti na uppādanatthāya. <span class="bld">Chandaṃ janetī</span>ti kattukamyatāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ uppādeti. <span class="bld">Vāyamatī</span>ti payogaparakkamaṃ karoti. <span class="bld">Vīriyaṃ ārabhatī</span>ti kāyikacetasikavīriyaṃ karoti. <span class="bld">Cittaṃ paggaṇhātī</span>ti teneva sahajātavīriyena cittaṃ ukkhipati. <span class="bld">Padahatī</span>ti padhānavīriyaṃ karoti. Vāyamatītiādīni pana cattāri padāni āsevanābhāvanābahulīkammasātaccakiriyāhi yojetabbāni. <span class="bld">Uppannānaṃ pāpakāna</span>nti anuppannāti avattabbataṃ āpannānaṃ pāpadhammānaṃ. <span class="bld">Pahānāyā</span>ti pajahanatthāya. <span class="bld">Anuppannānaṃ kusalāna</span>nti anibbattānaṃ kosallasambhūtānaṃ dhammānaṃ. <span class="bld">Uppādāyā</span>ti uppādanatthāya. <span class="bld">Uppannāna</span>nti nibbattānaṃ. <span class="bld">Ṭhitiyā</span>ti ṭhitatthaṃ. <span class="bld">Asammosāyā</span>ti anassanatthaṃ<a name="V0.0205"></a>. <span class="bld">Bhiyyobhāvāyā</span>ti punappunaṃ bhāvāya. <span class="bld">Vepullāyā</span>ti vipulabhāvāya. <span class="bld">Bhāvanāyā</span>ti vaḍḍhiyā. <span class="bld">Pāripūriyā</span>ti paripūraṇatthāyāti ayaṃ tāva padattho.</p>
  335. <p class="bodytext"><a name="para16"></a><span class="paranum">16</span>. <span class="bld">‘‘Katame anuppannā’’</span>tiādi akusaladhammā kusaladhammā ca yādisā anuppannā yādisā ca uppannā, te dassetuṃ āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">ime anuppannā</span>ti ime kāmavitakkādayo asamudācāravasena vā ananubhūtārammaṇavasena <a name="M0.0076"></a> vā anuppannā nāma. Aññathā hi anamatagge saṃsāre anuppannā nāma akusalā dhammā natthi. Vitakkattayaggahaṇañcettha nidassanamattaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Akusalamūlānī</span>ti anusayā eva sabbesaṃ akusalānaṃ mūlabhāvato evaṃ vuttā, na lobhādayo eva. Ime uppannā anusayā bhūmiladdhuppannā asamugghāṭituppannātiādiuppannapariyāyasabbhāvato nāmavasena uppannā nāma, na vattamānabhāvenāti attho. <span class="bld">Ime anuppannā kusalā dhammā</span>ti ime sotāpannassa saddhādayo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa anuppannā kusalā dhammā nāma, ko pana vādo puthujjanānanti dasseti. <span class="bld">Kusala</span>saddo cettha <span class="bld">bāhitikasutte</span> (ma. ni. 2.358 ādayo) viya anavajjapariyāyo daṭṭhabbo. <span class="bld">Ime uppannā kusalā dhammā</span>ti ime paṭhamamagge saddhādayo sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa uppannā kusalā dhammā nāma.</p>
  336. <p class="bodytext">Satipaṭṭhānabhāvanāya suniggahito kāmavitakkoti āha – <span class="bld">‘‘yena kāmavitakkaṃ vāreti, idaṃ satindriya’’</span>nti. Anavajjasukhapadaṭṭhānena avikkhepena cetodukkhasannissayo vikkhepapaccayo byāpādavitakko suniggahitoti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘yena byāpādavitakkaṃ vāreti, idaṃ samādhindriya’’</span>nti. Kusalesu dhammesu āraddhavīriyo parāparādhaṃ sukhena sahatīti vīriyena vihiṃsāvitakko suniggahitoti āha – <span class="bld">‘‘yena vihiṃsāvitakkaṃ vāreti, idaṃ vīriyindriya’’</span>nti. Samādhiādīnampi yathāsakaṃpaṭipakkhappahānaṃ paññavantasseva ijjhatīti imamatthaṃ dassento āha – <span class="bld">‘‘yena uppannuppanne’’</span>tiādi.</p>
  337. <p class="bodytext">Etesaṃ yathāniddhāritānaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ savisaye jeṭṭhakabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘saddhindriyaṃ kattha daṭṭhabba’’</span>ntiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva. Imesañca saddhādīnaṃ sekhānaṃ indriyānaṃ nibbattiyā sabbepi sekhā dhammā matthakappattā hontīti dassento <span class="bld">‘‘evaṃ sekho’’</span>tiādinā sekhapaṭipadaṃ nigameti.</p>
  338. <p class="bodytext"><a name="para17"></a><span class="paranum">17</span>. Evaṃ sekhapaṭipadaṃ vibhajitvā idāni asekhapaṭipadaṃ vibhajituṃ <span class="bld">‘‘kusalo sabbadhammāna’’</span>ntiādimāha<a name="V0.0206"></a>. Tattha <span class="bld">sabbadhammāna</span>nti iminā padena vuttadhamme tāva vibhajitvā tattha asekkhassa kosallaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘loko nāmā’’</span>tiādi <a name="M0.0077"></a> vuttaṃ. Taṃ vuttatthameva. <span class="bld">Kilesalokena bhavaloko samudāgacchatī</span>ti kāmāvacaradhammaṃ nissāya rūpārūpāvacaradhamme samudāgametīti attho. <span class="bld">So</span>ti so mahaggatadhammesu, parittamahaggatadhammesu vā ṭhito. <span class="bld">Indriyāni nibbattetī</span>ti sīlasamādhayo nibbedhabhāgiye katvā vimuttiparipācanīyāni saddhādīni indriyāni uppādeti. <span class="bld">Indriyesu bhāviyamānesū</span>ti yathāvuttaindriyesu vaḍḍhiyamānesu rūpārūpapariggahādivasena neyyassa pariññā bhavati.</p>
  339. <p class="bodytext"><span class="bld">Dassanapariññā</span>ti ñātapariññā. <span class="bld">Bhāvanāpariññā</span>ti tīraṇapariññā pahānapariññā ca. <span class="bld">‘‘Sā duvidhenā’’</span>tiādinā saṅkhepato vuttamatthaṃ <span class="bld">‘‘yadā hi sekho’’</span>tiādinā vivarati. Tattha <span class="bld">‘‘nibbidāsahagatehi saññāmanasikārehī’’</span>ti iminā balavavipassanaṃ dasseti. Yadā hi sekhoti cettha sikkhanasīlatāya kalyāṇaputhujjanopi sekhapadena saṅgahitoti katvā <span class="bld">‘‘dve dhammā kosallaṃ gacchanti dassanakosallañcā’’</span>tiādi vuttaṃ. Ayamettha adhippāyo – yadā kalyāṇaputhujjano pubbabhāgasikkhaṃ sikkhanto nibbidāsahagatehi saññāmanasikārehi ñeyyaṃ parijānāti, tadā tassa te vipassanādhammā dassanakosallaṃ paṭhamamaggañāṇaṃ gacchanti sampāpuṇanti tena saddhiṃ ghaṭenti. Yadā pana sotāpannādisekho vuttanayena neyyaṃ parijānāti, tadā tassa te vipassanādhammā bhāvanākosallaṃ gacchantīti.</p>
  340. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ ñāṇa</span>nti yā pubbe neyyassa pariññā vuttā, taṃ neyyaparijānanañāṇaṃ. <span class="bld">Pañcavidhena veditabba</span>nti visayabhedena tassa bhedaṃ dasseti. <span class="bld">Dhammānaṃ salakkhaṇe ñāṇa</span>nti rūpārūpadhammānaṃ kakkhaḷaphusanādisalakkhaṇe ñāṇaṃ. Taṃ pana yasmā sabbaṃ neyyaṃ hetuhetuphalabhedato duvidhameva hoti, tasmā <span class="bld">‘‘dhammapaṭisambhidā ca atthapaṭisambhidā cā’’</span>ti niddiṭṭhaṃ.</p>
  341. <p class="bodytext"><span class="bld">Pariññā</span>ti tīraṇapariññā adhippetā. Yasmā panassa rūpārūpadhamme salakkhaṇato paccayato ca abhijānitvā kusalādivibhāgehi te pariggahetvā aniccādivasena jānanā hoti, tasmā <span class="bld">‘‘evaṃ abhijānitvā yā parijānanā, idaṃ kusala’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">evaṃgahitā</span>ti evaṃ aniccādito kalāpasammasanādivasena gahitā sammasitā. <span class="bld">Idaṃ phalaṃ nibbattentī</span>ti idaṃ udayabbayañāṇādikaṃ phalaṃ paṭipāṭiyā uppādenti<a name="M0.0078"></a>, nimittassa kattubhāvena upacaraṇato yathā ariyabhāvakarāni saccāni ariyasaccānīti. <span class="bld">Tesa</span>nti udayabbayañāṇādīnaṃ<a name="V0.0207"></a>. <span class="bld">Evaṃgahitāna</span>nti evaṃpavattitānaṃ. <span class="bld">Ayaṃ attho</span>ti ayaṃ saccānaṃ anubodhapaṭivedho attho. Yathā hi pariññāpaññā sammasitabbadhamme sammasanadhamme tattha sammasanākāraṃ parijānāti, evaṃ sammasanaphalampi parijānātīti katvā ayaṃ nayo dassito.</p>
  342. <p class="bodytext"><span class="bld">Ye akusalā</span>ti samudayasaccamāha. Sabbe hi akusalā samudayapakkhiyāti. <span class="bld">Ye kusalā</span>ti maggadhammā sammādiṭṭhiādayo. Yadipi phaladhammāpi sacchikātabbā, catusaccappaṭivedhassa pana adhippetattā <span class="bld">‘‘katame dhammā sacchikātabbā, yaṃ asaṅkhata’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Atthakusalo</span>ti paccayuppannesu atthesu kusalo. <span class="bld">Dhammakusalo</span>ti paccayadhammesu kusalo. Pāḷiatthapāḷidhammā vā atthadhammā. <span class="bld">Kalyāṇatākusalo</span>ti yuttatākusalo, catunayakovidoti attho, desanāyuttikusalo vā. <span class="bld">Phalatākusalo</span>ti khīṇāsavaphalakusalo. <span class="bld">‘‘Āyakusalo’’</span>tiādīsu <span class="bld">āyo</span>ti vaḍḍhi. Sā anatthahānito aṭṭhuppattito ca duvidhā. <span class="bld">Apāyā</span>ti avaḍḍhi. Sāpi atthahānito anaṭṭhuppattito ca duvidhā. <span class="bld">Upāyo</span>ti sattānaṃ accāyike kicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanasamatthaṃ ṭhānuppattikāraṇaṃ, tattha kusaloti attho. <span class="bld">Khīṇāsavo hi sabbaso avijjāya pahīnattā paññāvepullappatto etesu āyādīsu kusaloti. Evaṃ asekhassa kosallaṃ ekadesena vibhāvetvā puna anavasesato dassento ‘‘mahatā kosallena samannāgato’’</span>ti āha.</p>
  343. <p class="bodytext">Pariniṭṭhitasikkhassa asekhassa satokāritāya aññaṃ payojanaṃ natthīti vuttaṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammasukhavihārattha’’</span>nti. Idāni yathāniddiṭṭhaṃ sekhāsekhapaṭipadaṃ nigamento <span class="bld">‘‘imā dve cariyā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">bojjha</span>nti bujjhitabbaṃ. <span class="bld">Taṃ catubbidha</span>nti taṃ bojjhaṃ catubbidhaṃ, catusaccabhāvato. <span class="bld">Evaṃ jānātī</span>ti evaṃ pariññābhisamayādivasena yo jānāti. <span class="bld">Ayaṃ vuccatī</span>ti ayaṃ asekho sativepullappatto nippariyāyena <span class="bld">‘‘sato abhikkamatī’’</span>tiādinā vuccatīti. Sesaṃ uttānatthameva. Idhāpi pucchāvissajjanavicayā pubbe vuttanayānusārena veditabbā.</p>
  344. <p class="bodytext">Ettāvatā <a name="M0.0079"></a> ca mahāthero vicayahāraṃ vibhajanto <span class="bld">ajitasuttavasena</span> (su. ni. 103 ādayo; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 57 ādayo, ajitamāṇavapucchāniddesa 1 ādayo) pucchāvicayaṃ vissajjanavicayañca dassetvā idāni suttantaresupi pucchāvissajjanavicayānaṃ nayaṃ dassento <span class="bld">‘‘evaṃ pucchitabbaṃ, evaṃ vissajjitabba’’</span>nti āha. Tattha <span class="bld">eva</span>nti iminā nayena. <span class="bld">Pucchitabba</span>nti pucchā kātabbā, ācikkhitabbā vā, vivecetabbāti attho. <span class="bld">Evaṃ vissajjita</span>nti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">Suttassa cā</span>tiādi anugītivicayanidassanaṃ. <span class="bld">Anugīti atthato <a name="V0.0208"></a> ca byañjanato ca samānetabbā</span>ti suttantaradesanāsaṅkhātā anugīti atthato byañjanato ca saṃvaṇṇiyamānena suttena samānā sadisī kātabbā, tasmiṃ vā sutte sammā ānetabbā. <span class="bld">Atthāpagata</span>nti atthato apetaṃ, asambandhatthaṃ vā dasadāḷimādivacanaṃ viya. Tenevāha <span class="bld">‘‘samphappalāpaṃ bhavatī’’</span>ti. Etena atthassa samānetabbatāya kāraṇamāha. <span class="bld">Dunnikkhittassā</span>ti asammāvuttassa. <span class="bld">Dunnayo</span>ti dukkhena netabbo, netuṃ vā asakkuṇeyyo. <span class="bld">Byañjanupeta</span>nti sabhāvaniruttisamupetaṃ.</p>
  345. <p class="bodytext">Evaṃ anugītivicayaṃ dassetvā niddesavāre ‘‘suttassa yo pavicayo’’ti saṃkhittena vuttamatthaṃ vibhajituṃ <span class="bld">‘‘suttañca pavicinitabba’’</span>nti vatvā tassa vicinanākāraṃ dassento <span class="bld">‘‘kiṃ idaṃ suttaṃ āhaccavacana’’</span>ntiādimāha. Tattha <span class="bld">āhaccavacana</span>nti bhagavato ṭhānakaraṇāni āhacca abhihantvā pavattavacanaṃ, sammāsambuddhena sāmaṃ desitasuttanti attho. <span class="bld">Anusandhivacana</span>nti sāvakabhāsitaṃ. Tañhi bhagavato vacanaṃ anusandhetvā pavattanato ‘‘anusandhivacana’’nti vuttanti. <span class="bld">Nītattha</span>nti yathārutavasena ñātabbatthaṃ. <span class="bld">Neyyattha</span>nti niddhāretvā gahetabbatthaṃ. <span class="bld">Saṃkilesabhāgiya</span>ntiādīnaṃ padānaṃ attho paṭṭhānavāravaṇṇanāyaṃ āvi bhavissati. Yasmā pana bhagavato desanā soḷasavidhe sāsanapaṭṭhāne ekaṃ bhāgaṃ abhajantī nāma natthi, tasmā sopi nayo vicetabbabhāvena idha nikkhitto.</p>
  346. <p class="bodytext"><span class="bld">Kuhiṃ imassa suttassā</span>ti imassa suttassa kasmiṃ padese ādimajjhapariyosānesu. <span class="bld">Sabbāni saccāni passitabbānī</span>ti dukkhasaccaṃ suttassa ‘‘kuhiṃ kasmiṃ padese kasmiṃ vā pade passitabbaṃ niddhāretvā vicetuṃ, samudayasaccaṃ nirodhasaccaṃ maggasaccaṃ kuhiṃ passitabbaṃ daṭṭhabbaṃ niddhāretvā vicetu’’nti evaṃ sabbāni saccāni uddharitvā vicetabbānīti adhippāyo. <span class="bld">Ādimajjhapariyosāne</span>ti evaṃ suttaṃ pavicetabbanti ādito majjhato pariyosānato <a name="M0.0080"></a> ca evaṃ iminā pucchāvicayādinayena suttaṃ pavicitabbanti attho. Ettha ca pucchāvissajjanapubbāparānugītivicayā pāḷiyaṃ sarūpeneva dassitā. Assādādivicayo pana saccaniddhāraṇamukhena nayato dassito, so niddesavāre vuttanayeneva veditabbo. Tabbicayeneva ca padavicayo siddhoti.</p>
  347. <p class="centered">Vicayahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  348. <p class="subhead">3. Yuttihāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  349. <p class="bodytext"><a name="para18"></a><span class="paranum">18</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0209"></a> <span class="bld">katamo yuttihāro</span>tiādi yuttihāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">kiṃ yojayatī</span>ti yuttihārassa visayaṃ pucchati. Ko panetassa visayo? Atathākārena gayhamānā suttatthā visayo, te hi tena sātisayaṃ yāthāvato yuttiniddhāraṇena yojetabbā. Itaresupi ayaṃ hāro icchito eva. Taṃ pana bhūtakathanamattaṃ hoti. Yasmā panāyaṃ yuttigavesanā nāma na mahāpadesena vinā, tasmā yuttihāraṃ vibhajanto tassa lakkhaṇaṃ tāva upadisituṃ <span class="bld">‘‘cattāro mahāpadesā’’</span>tiādimāha.</p>
  350. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">mahāpadesā</span>ti mahāapadesā, buddhādayo mahante apadisitvā vuttāni mahākāraṇānīti attho. Atha vā <span class="bld">mahāpadesā</span>ti mahāokāsā, mahantāni dhammassa patiṭṭhānānīti vuttaṃ hoti. Tatrāyaṃ vacanattho – apadissatīti apadeso, buddho apadeso etassāti <span class="bld">buddhāpadeso</span>. Esa nayo sesesupi. ‘‘Sammukhā metaṃ bhagavato suta’’ntiādinā kenaci ābhatassa ganthassa dhammoti vā adhammoti vā vinicchayane kāraṇaṃ. Kiṃ pana tanti? Tassa tathā ābhatassa suttotaraṇādi eva. Yadi evaṃ kathaṃ cattāroti? Apadisitappabhedato. Dhammassa hi dve sampadāyo bhagavā sāvakā ca. Tesu sāvakā saṅghagaṇapuggalavasena tividhā. ‘‘Evamamumhā mayāyaṃ dhammo paṭiggahito’’ti apadisitabbānaṃ bhedena cattāro. Tenāha – ‘‘buddhāpadeso…pe… ekattherāpadeso’’ti. <span class="bld">Tāni padabyañjanānī</span>ti kenaci ābhatasuttassa padāni byañjanāni ca, atthapadāni ceva byañjanapadāni cāti attho. Saṃvaṇṇakena vā saṃvaṇṇanāvasena āhariyamānāni <a name="M0.0081"></a> padabyañjanāni. <span class="bld">Sutte otārayitabbānī</span>ti sutte anuppavesitabbāni. <span class="bld">Sandassayitabbānī</span>ti saṃsandetabbāni. <span class="bld">Upanikkhipitabbānī</span>ti pakkhipitabbāni.</p>
  351. <p class="bodytext">Suttādīni dassetuṃ <span class="bld">‘‘katamasmi’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha yasmā bhagavato vacanaṃ ekagāthāmattampi saccavinimuttaṃ natthi, tasmā sutteti padassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘catūsu ariyasaccesū’’</span>ti vuttaṃ. Aṭṭhakathāyaṃ pana tīṇi piṭakāni suttanti vuttaṃ, taṃ iminā nettivacanena aññadatthu saṃsandati ceva sameti cāti daṭṭhabbaṃ. Yāvadeva anupādāparinibbānatthā bhagavato <a name="V0.0210"></a> desanā, sā ekantena rāgādikilesavūpasamaṃ vadatīti <span class="bld">vinaye</span>tipadassa atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘rāgavinaye’’</span>tiādimāha. Vinayoti hi kāraṇaṃ rāgādivūpasamanimittaṃ idhādhippetaṃ. Yathāha –</p>
  352. <p class="indent">‘‘Ye kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi, ime dhammā sarāgāya saṃvattanti no virāgāya, saññogāya saṃvattanti no visaññogāya, ācayāya saṃvattanti no apacayāya, mahicchatāya saṃvattanti no appicchatāya, asantuṭṭhiyā saṃvattanti no santuṭṭhiyā, saṅgaṇikāya saṃvattanti no pavivekāya, kosajjāya saṃvattanti no vīriyārambhāya, dubbharatāya saṃvattanti no subharatāya, ekaṃsena gotami dhāreyyāsi ‘neso dhammo, neso vinayo, netaṃ satthusāsana’nti. Ye ca kho tvaṃ, gotami, dhamme jāneyyāsi ime dhammā virāgāya saṃvattanti no sarāgāya, visaññogāya saṃvattanti no saññogāya, apacayāya saṃvattanti no ācayāya, appicchatāya saṃvattanti no mahicchatāya, santuṭṭhiyā saṃvattanti no asantuṭṭhiyā pavivekāya saṃvattanti no saṅgaṇikāya, vīriyārambhāya saṃvattanti no kosajjāya, subharatāya saṃvattanti no dubbharatāya, ekaṃsena gotami dhāreyyāsi ‘eso dhammo, eso vinayo, etaṃ satthusāsana’’’nti (cūḷava. 406).</p>
  353. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammatāya</span>ntipadassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘paṭiccasamuppāde’’</span>ti vuttaṃ. Paṭiccasamuppādo hi ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatāti (a. ni. 3.137) vutto. ‘‘Dhammatāyaṃ <a name="M0.0082"></a> upanikkhipitabbānī’’ti idaṃ <span class="bld">pāḷiyaṃ</span> natthi, atthadassanavasena pana idha vuttanti daṭṭhabbaṃ. Ettha ca pavattiṃ nivattiṃ tadupāyañca bādhakādibhāve niyataṃ paridīpento sutte otarati nāma. Ekantena rāgādikilesavinayaṃ vadanto vinaye sandissati nāma. Tathā sassataṃ ucchedañca vajjetvā ekattanayādiparidīpanena sabhāvadhammānaṃ paccayapaccayuppannabhāvaṃ vibhāvento dhammataṃ na vilometi nāma.</p>
  354. <p class="bodytext">Evaṃvidho ca kāmāsavādikaṃ āsavaṃ na uppādetīti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘yadi catūsu ariyasaccesū’’</span>tiādimāha. Nanu ca anulomato paṭiccasamuppādo pavatti, paṭilomato nivattīti so cattāri ariyasaccāni anupaviṭṭho kasmā idha visuṃ gahitoti? Saccametaṃ. Idha pana visuṃ gahaṇaṃ dhammānaṃ paccayāyattavuttidassanena aniccapaccayalakkhaṇaṃ asamatthapaccayalakkhaṇaṃ nirīhapaccayalakkhaṇañca vibhāvetvā tesaṃ udayavantatā tato eva vayavantatā tadubhayena <a name="V0.0211"></a> aniccatā udayabbayapaṭipīḷanena dukkhatā anattatāti tilakkhaṇasamāyogaparidīpanī sabbadiṭṭhigatakumatividdhaṃsanī anaññasādhāraṇā sāsanasampatti pakāsitā hotīti dassanatthaṃ.</p>
  355. <p class="bodytext">Ettha ca suttaṃ suttānulomaṃ ācariyavādo attanomatīti idaṃ catukkaṃ veditabbaṃ – tattha <span class="bld">suttaṃ</span> nāma tisso saṅgītiyo āruḷhāni tīṇi piṭakāni. <span class="bld">Suttānulomaṃ</span> nāma mahāpadesā, yaṃ ‘‘anulomakappiya’’nti vuccati. <span class="bld">Ācariyavādo</span> nāma aṭṭhakathā. <span class="bld">Attanomati</span> nāma nayaggāhena anubuddhiyā attano paṭibhānaṃ. Tattha suttaṃ appaṭibāhiyaṃ, taṃ paṭibāhantena satthāva paṭibāhito hoti. Anulomakappiyaṃ pana suttena samentameva gahetabbaṃ, na itaraṃ. Ācariyavādopi suttena samento eva gahetabbo, na itaro. Tathā attanomati, sā pana sabbadubbalāti.</p>
  356. <p class="bodytext">Idāni yadatthaṃ idha cattāro mahāpadesā ābhatā, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘catūhi mahāpadesehī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">yaṃ ya</span>nti yaṃ yaṃ atthajātañca dhammajātañca. <span class="bld">Yujjatī</span>ti yathāvuttehi catūhi mahāpadesehi yujjati. <span class="bld">Yena yenā</span>ti yena yena kāraṇena. <span class="bld">Yathā yathā</span>ti yena yena pakārena. <span class="bld">Taṃ taṃ gahetabba</span>nti saṃvaṇṇiyamāne sutte ābhatena kāraṇena pasaṅgena pakārena ca suttato uddharitvā saṃvaṇṇanāvasena gahetabbanti <a name="M0.0083"></a> attho. Tena catumahāpadesāviruddhāya yuttiyā suttato atthe niddhāretvā yuttihārayojanā kātabbāti dasseti.</p>
  357. <p class="bodytext"><a name="para19"></a><span class="paranum">19</span>. Idāni taṃ yuttiniddhāraṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pañhaṃ pucchitenā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">kati padānī</span>ti kittakāni padāni. <span class="bld">Pariyogāhitabba</span>nti padassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vicetabba’’</span>nti vuttaṃ. Yattakāni padāni yathādhippetaṃ atthaṃ abhivadanti, tattakāni padāni tadatthassekassa ñātuṃ icchitattā ‘‘eko pañho’’ti vuccati, tāni pana ekagāthāyaṃ yadi vā sabbāni padāni yāva yadi vā ekaṃ padaṃ ekaṃ atthaṃ abhivadati, ekoyeva so pañhoti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘yadi sabbānī’’</span>tiādinā. <span class="bld">Ta</span>nti taṃ pañhaṃ. <span class="bld">Aññātabba</span>nti ājānitabbaṃ. <span class="bld">Kiṃ ime dhammā</span>tiādi ājānanākāradassanaṃ. Tattha <span class="bld">dhammā</span>ti pariyattidhammā. <span class="bld">Nānatthā</span>ti nānā atthā.</p>
  358. <p class="bodytext">Pucchāgāthāyaṃ ayaṃ padattho – <span class="bld">kenassubbhāhato loko</span>ti ayaṃ sattaloko coro viya coraghātakena <a name="V0.0212"></a> kena abhihato vadhīyatīti attho. <span class="bld">Kenassu parivārito</span>ti māluvalatāya viya nissitarukkho kena loko ajjhotthaṭo. <span class="bld">Kena sallena otiṇṇo</span>ti kena visapītakhurappena viya sarīrabbhantaranimuggena sallena anupaviṭṭho. <span class="bld">Kissa dhūpāyito</span>ti kissa kena kāraṇena dhūpāyito santāpito loko. <span class="bld">Sadā</span>ti padaṃ sabbattha yojetabbaṃ. <span class="bld">Te</span>ti cattāri padāni. Pañhasaddāpekkhāya pulliṅganiddeso. ‘‘Vissajjetī’’ti etena vissajjanato tayo pañhāti ñāyatīti dasseti.</p>
  359. <p class="bodytext"><a name="para20"></a><span class="paranum">20</span>. <span class="bld">Tatthā</span>ti vissajjanagāthāyaṃ dutiyapāde vuttā <span class="bld">jarā ca</span> paṭhamapāde vuttaṃ <span class="bld">maraṇañcā</span>ti <span class="bld">imāni dve saṅkhatassa</span> pañcakkhandhassa ‘‘saṅkhato’’ti lakkhīyati etehīti <span class="bld">saṅkhatalakkhaṇāni</span>. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, saṅkhatassa saṅkhatalakkhaṇāni. Katamāni tīṇi? Uppādo paññāyati, vayo paññāyati, ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’’ti (a. ni. 3.47; kathā. 214). Tena vuttaṃ – <span class="bld">‘‘jarāyaṃ ṭhitassa aññathattaṃ, maraṇaṃ vayo’’</span>ti. Ettha ca ‘‘ṭhitassa aññathatta’’nti etena khandhappabandhassa pubbāparaviseso idha jarā, na khaṇaṭṭhitīti dasseti. ‘‘Maraṇaṃ vayo’’ti iminā ca ‘‘tisso mato, phusso <a name="M0.0084"></a> mato’’ti evaṃ loke vuttaṃ sammutimaraṇaṃ dasseti, na khaṇikamaraṇaṃ, samucchedamaraṇaṃ vā.</p>
  360. <p class="bodytext">Idāni ‘‘te tayo pañhā’’ti vuttamatthaṃ yuttivasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘jarāya cā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha yebhuyyena jiṇṇassa maraṇadassanato jarāmaraṇānaṃ nānattaṃ asampaṭicchamānaṃ pati tesaṃ nānattadassanatthaṃ <span class="bld">‘‘gabbhagatāpi hi mīyantī’’</span>ti vuttaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathādhippetajarāvirahitassa maraṇassa dassanato aññā jarā aññaṃ maraṇanti. Tenevāha – <span class="bld">‘‘na ca te jiṇṇā bhavantī’’</span>ti. Kiñca bhiyyo? Kevalassa maraṇassa diṭṭhattā aññāva jarā aññaṃ maraṇaṃ, yathā taṃ devānanti imamatthaṃ dasseti ‘‘atthi ca devāna’’ntiādinā. Anuttarimanussadhammena ca tikicchanena sakkā jarāya paṭikāraṃ kātuṃ, na tathā maraṇassāti evampi jarāmaraṇānaṃ atthato nānattaṃ sampaṭicchitabbanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘sakkatevā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sakkate</span>ti sakyate, sakkāti attho. <span class="bld">Paṭikamma</span>nti paṭikaraṇaṃ. Nanu ca maraṇassāpi paṭikāraṃ kātuṃ sakkā iddhipādabhāvanāya vasibhāve satīti codanaṃ manasi katvā āha – <span class="bld">‘‘aññatreva iddhimantānaṃ iddhivisayā’’</span>ti. Vuttañhetaṃ bhagavatā –</p>
  361. <p class="indent">‘‘Yassa kassaci, ānanda, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā <a name="V0.0213"></a> anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā, so ākaṅkhamāno kappaṃ vā tiṭṭheyya kappāvasesaṃ vā’’ti (dī. ni. 2.166, 182; saṃ. ni. 5.822; kathā. 623; udā. 51).</p>
  362. <p class="bodytext">Ko panettha kappo, ko vā kappāvasesoti? Kappoti āyukappo, yasmiṃ tasmiñhi kāle yaṃ manussānaṃ āyuppamāṇaṃ, taṃ paripuṇṇaṃ karonto kappaṃ tiṭṭhati nāma. ‘‘Appaṃ vā bhiyyo’’ti (dī. ni. 2.7; a. ni. 7.74) vuttaṃ pana vassasatādito atirekaṃ tiṭṭhanto kappāvasesaṃ tiṭṭhati nāma. Yadi evaṃ kasmā iddhimanto cetovasippattā khīṇāsavā lokahitatthaṃ tathā na tiṭṭhantīti? Khandhasaṅkhātassa dukkhabhārassa pariññātattā anussukkatāya ca. Paṭippassaddhasabbussukkā hi te uttamapurisāti. Vuttañhetaṃ dhammasenāpatinā –</p>
  363. <p class="gatha1">‘‘Nābhinandāmi maraṇaṃ, nābhikaṅkhāmi jīvitaṃ;</p>
  364. <p class="gathalast">Kālañca paṭikaṅkhāmi, vetanaṃ bhatako yathā’’ti. (theragā. 654; mi. pa. 2.2.4);</p>
  365. <p class="bodytext">Yathā <a name="M0.0085"></a> jarāmaraṇānaṃ aññamaññaṃ atthato nānattaṃ, evaṃ tehi taṇhāya ca nānatte dassite ‘‘tayo pañhā’’ti idaṃ sijjhatīti taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yaṃ panā’’</span>tiādimāha.</p>
  366. <p class="bodytext">Tattha yasmā taṇhāya abhāvepi sati jarāmaraṇaṃ labbhati khīṇāsavasantāne, tasmā aññaṃ jarāmaraṇaṃ aññā taṇhāti imamatthamāha <span class="bld">‘‘dissanti vītarāgā jīrantāpi mīyantāpī’’</span>ti. Nanu ca taṇhāpi jīraṇabhijjanasabhāvāti? Saccaṃ, na idaṃ jarāmaraṇaṃ idhādhippetanti vuttovāyamattho. ‘‘Yadi cā’’tiādinā jarāmaraṇato taṇhāya anaññatte dosaṃ dasseti. Yobbanaṭṭhāpi vigatataṇhā siyuṃ, na idaṃ yuttanti adhippāyo. Jarāmaraṇampi siyā dukkhassa samudayo taṇhāya anaññatte satīti adhippāyo. Na ca siyā taṇhā dukkhassa samudayo jarāmaraṇato anaññatte satīti bhāvo. Na hi jarāmaraṇaṃ dukkhassa samudayo, taṇhā dukkhassa samudayo, tasmā veditabbaṃ etesamatthato nānattanti adhippāyo. Yathā ca taṇhā maggavajjhā, evaṃ jarāmaraṇampi siyā maggavajjhaṃ taṇhāya anaññatte sati. Yathā ca jarāmaraṇaṃ na maggavajjhaṃ, tathā taṇhāpi siyāti ayampi nayo vutto evāti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Imāya yuttiyā</span>ti <a name="V0.0214"></a> imāya yathāvuttāya upapattiyā. <span class="bld">Aññamaññehī</span>ti aññāhi aññāhi kāraṇūpapattīhi atthato ce aññattaṃ, tadaññampi byañjanato gavesitabbanti attho.</p>
  367. <p class="bodytext"><span class="bld">Imesaṃ dhammānaṃ atthato ekatta</span>nti imamevatthaṃ <span class="bld">‘‘na hi yujjatī’’</span>tiādinā vivarati. <span class="bld">Taṇhāya adhippāye aparipūramāne</span>ti icchitālābhamāha. Tena icchātaṇhānaṃ atthato ekattaṃ vuttaṃ hotīti. Etena na hi yujjati icchāya ca taṇhāya ca atthato aññattanti. Yathā idaṃ vacanaṃ samatthanaṃ hoti, evaṃ icchāvipariyāye āghātavatthūsu kodho ca upanāho ca uppajjatīti idampi samatthanaṃ hoti, na tathā jarāmaraṇavipariyāyeti jarāmaraṇataṇhānaṃ atthato aññattampi samatthitaṃ hotīti etamatthaṃ dasseti ‘‘imāya yuttiyā’’tiādinā.</p>
  368. <p class="bodytext">Yadi icchātaṇhānaṃ atthato anaññattaṃ, atha kasmā bhagavatā imissā gāthāya dvidhā vuttāti? Tattha parihāramāha <span class="bld">‘‘yaṃ panida’’</span>ntiādinā. Tattha <span class="bld">ya</span>nti kiriyāparāmasanaṃ. <span class="bld">Abhilapita</span>nti vuttaṃ yaṃ idaṃ abhilapanaṃ<a name="M0.0086"></a>, idaṃ bāhirānaṃ rūpādīnaṃ vatthūnaṃ ārammaṇavasena, ārammaṇakaraṇavasena vā yojetabbaṃ. <span class="bld">Dvīhi dhammehī</span>ti dvīhi pakatīhi. Kā pana tā pakatiyoti? Appattassa visayassa esanavasena icchā, pattassa appattassa vā pātukāmatāvasena taṇhā, ayametāsaṃ viseso. Yadipi evaṃ, tathāpi sabbā taṇhā rūpādivisayaṃ gilitvā pariniṭṭhapetvā gahaṇena ekasabhāvā evāti dassento <span class="bld">‘‘sabbā hi taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇā’’</span>ti āha. Idāni tamatthaṃ upamāya pakāsento <span class="bld">‘‘sabbo aggī’’</span>tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.</p>
  369. <p class="bodytext">Ayaṃ pana na kevalaṃ taṇhā ārammaṇe pavattivisesena dvīhi eva nāmehi vuttā, atha kho anekehipi pariyāyehīti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘icchāitipī’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  370. <p class="bodytext">Tattha icchanti tāya ārammaṇānīti <span class="bld">icchā</span>. Taṇhāyanaṭṭhena <span class="bld">taṇhā</span>. Pīḷājananato duruddhāraṇato ca visapītaṃ sallaṃ viyāti <span class="bld">sallaṃ</span>. Santāpanaṭṭhena <span class="bld">dhūpāyanā</span>. Ākaḍḍhanaṭṭhena sīghasotā saritā viyāti <span class="bld">saritā,</span> allaṭṭhena vā <span class="bld">saritā,</span> ‘‘saritāni sinehitāni ca, somanassāni bhavanti jantuno’’ti (dha. pa. 341) hi vuttaṃ. Allāni ceva siniddhāni cāti ayamettha attho. <span class="bld">Visattikā</span>ti visatāti visattikā. Visaṭāti visattikā. Visamāti visattikā. Visālāti visattikā. Visakkatīti visattikā. Visaṃvādikāti visattikā<a name="V0.0215"></a>. Visaṃharatīti visattikā. Visamūlāti visattikā. Visaphalāti visattikā. Visaparibhogāti visattikā. Visatā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe visatā vitthatāti visattikā.</p>
  371. <p class="bodytext">Sinehanavasena <span class="bld">sineho</span>. Nānāgatīsu kilamathuppādanena <span class="bld">kilamatho</span>. Paliveṭhanaṭṭhena latā viyāti <span class="bld">latā</span>. ‘‘Latā uppajja tiṭṭhatī’’ti (dha. pa. 340) hi vuttaṃ. Mamanti maññanavasena <span class="bld">maññanā</span>. Dūragatampi ākaḍḍhitvā bandhanaṭṭhena <span class="bld">bandho</span>. Āsīsanaṭṭhena <span class="bld">āsā</span>. Ārammaṇarasaṃ pātukāmatāvasena <span class="bld">pipāsā</span>. Abhinandanaṭṭhena <span class="bld">abhinandanā. Itī</span>ti evaṃ ārammaṇe pavattivisesena anekehi nāmehi gayhamānāpi sabbā taṇhā ajjhosānalakkhaṇena ekalakkhaṇāti yathāvuttamatthaṃ nigameti.</p>
  372. <p class="bodytext">Puna <a name="M0.0087"></a> taṇhāya anekehi nāmehi gahitabhāvameva <span class="bld">‘‘yathā cā’’</span>tiādinā upacayena dasseti. Tattha <span class="bld">vevacane</span>ti vevacanahāravibhaṅge. ‘‘Āsā ca pihā’’ti gāthāya (netti. 37; peṭako. 11) atthaṃ tattheva vaṇṇayissāma. <span class="bld">Avigatarāgassā</span>tiādīsu rañjanaṭṭhena <span class="bld">rāgo,</span> chandanaṭṭhena <span class="bld">chando,</span> piyāyanaṭṭhena <span class="bld">pemaṃ,</span> paridahanaṭṭhena <span class="bld">paridāho</span>ti taṇhāva vuttā. Tenevāha – <span class="bld">‘‘taṇhāyetaṃ vevacana’’</span>nti. <span class="bld">Evaṃ yujjatī</span>ti evaṃ icchātaṇhānaṃ atthato anaññattā ‘‘tayo pañhā’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ yujjati yuttiyā saṅgacchatīti attho.</p>
  373. <p class="bodytext"><a name="para21"></a><span class="paranum">21</span>. Evaṃ ‘‘kenassubbhāhato loko’’ti (saṃ. ni. 1.66) gāthāya ‘‘tayo pañhā’’ti pañhattayabhāve yuttiṃ dassetvā idāni aññehi pakārehi yuttigavesanaṃ dassento <span class="bld">‘‘sabbo dukkhūpacāro’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">dukkhūpacāro</span>ti dukkhappavatti. <span class="bld">Kāmataṇhāsaṅkhāramūlako</span>ti kāmataṇhāpaccayasaṅkhārahetukoti yujjatīti adhippāyo. <span class="bld">Nibbidūpacāro</span>ti nibbidāpavatti kāmānaṃ vipariṇāmaññathābhāvā uppajjamānā anabhirati ñāṇanibbidā ca. <span class="bld">Kāmataṇhāparikkhāramūlako</span>ti kāmataṇhāya parikkhārabhūtavatthukāmahetuko. Tattha anabhiratisaṅkhātā nibbidā kāmataṇhāparikkhāramūlikā, na ñāṇanibbidāti sabbo nibbidūpacāro kāmataṇhāparikkhāramūlakoti na pana yujjatīti vuttaṃ. <span class="bld">Imāya yuttiyā</span>ti nayaṃ dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā pañhattayabhāve yutti vuttā, yathā ca dukkhūpacāranibbidūpacāresu, evaṃ imāya yuttiyā iminā yogena nayena aññamaññehi kāraṇehi taṃtaṃpāḷippadese anurūpehi aññathā aññehi hetūhi yutti gavesitabbāti.</p>
  374. <p class="bodytext">Idāni <a name="V0.0216"></a> taṃ nayadassanaṃ saṃkhittanti vitthārato vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā hi bhagavā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tatthāyaṃ saṅkhepattho – rāgadosamohacaritānaṃ yathākkamaṃ asubhamettāpaccayākārakathā rāgādivinayanato sappāyāti ayaṃ sāsanayutti. Evamavaṭṭhite yadi rāgacaritassa mettācetovimuttiṃ deseyya, sā desanā na yujjati asappāyabhāvato. Tathā sukhāpaṭipadādayoti. Nanu ca sukhāpaṭipadādayo paṭipattiyā sambhavanti, na desanāyāti? Saccametaṃ, idha pana rāgacaritoti tibbakileso rāgacaritoti adhippeto. Tassa dukkhāya paṭipadāya bhāvanā <a name="M0.0088"></a> samijjhati. Yassa ca dukkhāya paṭipadāya bhāvanā samijjhati, tassa garutarā asubhadesanā sappāyā, yassa garutarā asubhadesanā sappāyā, na tassa mandakilesassa viya lahukatarāti imamatthaṃ dassento āha – <span class="bld">‘‘sukhaṃ vā paṭipadaṃ…pe… deseyya na yujjati desanā’’</span>ti. Iminā nayena sesapadesupi yathāsambhavaṃ attho vattabbo. Ettha ca ayuttaparihārena yuttisamadhigamoti yuttivicāraṇāya ayuttipi gavesitabbāti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘yadi hi…pe… na yujjati desanā’’</span>ti. Sesesupi eseva nayo. <span class="bld">Evaṃ yaṃ kiñcī</span>tiādi yuttihārayojanāya nayadassanameva.</p>
  375. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">eva</span>nti iminā nayena. <span class="bld">Yaṃ kiñcī</span>ti aññampi yaṃ kiñci. <span class="bld">Anulomappahāna</span>nti pahānassa anurūpaṃ, pahānasamatthanti attho. Sutte anavasesānaṃ padatthānaṃ anupadavicāraṇā vicayo hāro, vicayahārasaṃvaṇṇanāya niddhāritesu atthesu yuttigavesanaṃ sukaranti āha – <span class="bld">‘‘sabbaṃ taṃ vicayena hārena vicinitvā yuttihārena yojetabba’’</span>nti. <span class="bld">Yāvatikā ñāṇassa bhūmī</span>ti saṃvaṇṇentassa ācariyassa yaṃ ñāṇaṃ yaṃ paṭibhānaṃ, tassa yattako visayo, tattako yuttihāravicāroti attho. Taṃ kissa hetu? Anantanayo samantabhaddako vimaddakkhamo vicittadesano ca saddhammoti.</p>
  376. <p class="bodytext">Evaṃ nayadassanavaseneva yuttihārayojanā dassitāti taṃ brahmavihāraphalasamāpattinavānupubbasamāpattivasibhāvehi vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘mettāvihārissa sato’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">mettāvihārissā</span>ti mettāvihāralābhino. <span class="bld">Sato</span>ti samānassa, tathābhūtassāti attho. <span class="bld">Byāpādo</span>ti padoso. <span class="bld">Cittaṃ pariyādāya ṭhassatī</span>ti cittaṃ abhibhavissati. Yasmā pana kusalākusalānaṃ dhammānaṃ apubbaṃ acarimaṃ pavatti nāma natthi, tasmā samāpattito vuṭṭhānassa aparabhāgeti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘ṭhassatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Na yujjati desanā</span>ti byāpādapaṭipakkhattā mettāya tādisī kathā na yuttāti attho. <span class="bld">Byāpādo pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatīti yujjati desanā</span>ti yathāvuttakāraṇato <a name="V0.0217"></a> eva ayaṃ kathā yuttāti. Sesavāresupi imināva nayena attho veditabbo. Anuttānaṃ eva vaṇṇayissāma.</p>
  377. <p class="bodytext"><span class="bld">Animittavihārissā</span>ti aniccānupassanāmukhena paṭiladdhaphalasamāpattivihārassa. <span class="bld">Nimittānusārī</span>ti saṅkhāranimittānusārī. <span class="bld">Tena tenevā</span>ti niccādīsu <a name="M0.0089"></a> yaṃ yaṃ pahīnaṃ, tena teneva nimittena. <span class="bld">Asmīti vigata</span>nti pañcasu upādānakkhandhesu diṭṭhimānavasena yaṃ asmīti maññitaṃ, taṃ vigataṃ. Tamevatthaṃ vivarati <span class="bld">‘‘ayamahamasmīti na samanupassāmī’’</span>ti. <span class="bld">Vicikicchākathaṃkathāsalla</span>nti vinayakukkuccassāpi kathaṃ kathanti pavattisabbhāvato vicikicchāpadena visesitaṃ. <span class="bld">Na yujjati desanā</span>ti vicikicchāya pahānekaṭṭhabhāvato na yuttāyaṃ kathā.</p>
  378. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassā</span>ti paṭhamajjhānasamaṅgino. <span class="bld">Kāmarāgabyāpādā visesāya saṃvattantīti na yujjatī</span>ti yasmā nīvaraṇesu appahīnesu paṭhamajjhānassa upacārampi na sampajjati, pageva jhānaṃ, tasmā kāmarāgabyāpādā visesāya dutiyajjhānāya saṃvattantīti na yuttāyaṃ kathā. Yathāladdhassa pana paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā pariyuṭṭhānappattā hānāya saṃvattantīti yujjati desanā yuttā kathāti, evaṃ sabbattha yojetabbaṃ. Avitakkasahagatā saññāmanasikārā nāma saha upacārena dutiyajjhānadhammā, ārammaṇakaraṇattho hettha sahagata-saddo. <span class="bld">Hānāyā</span>ti paṭhamajjhānato parihānāya. <span class="bld">Visesāyā</span>ti dutiyajjhānāya. Iminā nayena tattha tattha hānanti, visesoti ca vuttadhammā veditabbā. <span class="bld">Vitakkavicārasahagatā</span>ti paṭhamajjhānadhammā, kāmāvacaradhammā eva vā. <span class="bld">Upekkhāsukhasahagatā</span>ti upacārena saddhiṃ dutiyajjhānadhammā, tatramajjhattupekkhā hi idha upekkhāti adhippetā. <span class="bld">Pītisukhasahagatā</span>ti saha upacārena tatiyajjhānadhammā. <span class="bld">Upekkhāsatipārisuddhisahagatā</span>ti catutthajjhānadhammā.</p>
  379. <p class="bodytext"><span class="bld">Saññūpacārā</span>ti paṭusaññākiccaṃ karontā eva ye keci cittuppādā, ‘‘ākiñcaññāyatanadhammā’’tipi vadanti. <span class="bld">Saññāvedayitanirodhasahagatā</span>ti ‘‘saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharissāmī’’ti tassa parikammavasena pavattadhammā. Te pana yasmā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyaṃ ṭhiteneva sakkā saññāvedayitanirodhaṃ upasampajja viharituṃ, na tato parihīnena, tasmā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā hānāya saṃvattantīti na yuttā kathā. Visesāya saṃvattantīti pana yuttā kathāti āha – <span class="bld">‘‘hānāya…pe… desanā’’</span>ti. <span class="bld">Kallatāparicita</span>nti <a name="V0.0218"></a> samatthabhāvena paricitaṃ, yathāvuttasamāpattīsu vasibhāvena paricitanti attho. Tenevāha – <span class="bld">‘‘abhinīhāraṃ khamatī’’</span>ti. Sesaṃ sabbaṃ uttānameva.</p>
  380. <p class="bodytext">Api <a name="M0.0090"></a> cettha appaṭikkūlasaññāmukhena kāmacchando vañcetīti yujjati. Paṭikkūlasaññāpatirūpatāya byāpādo vañcetīti yujjati. Samādhimukhena thinamiddhaṃ vañcetīti yujjati. Vīriyārambhamukhena uddhaccaṃ vañcetīti yujjati. Sikkhākāmatāmukhena kukkuccaṃ vañcetīti yujjati. Ubhayapakkhasantīraṇamukhena vicikicchā vañcetīti yujjati. Iṭṭhāniṭṭhasamupekkhanamukhena sammoho vañcetīti yujjati. Attaññutāmukhena attani aparibhavane māno vañcetīti yujjati. Vīmaṃsāmukhena hetupatirūpakapariggahena micchādiṭṭhi vañcetīti yujjati. Virattatāpatirūpakena sattesu adayāpannatā vañcetīti yujjati. Anuññātapaṭisevanapatirūpatāya kāmasukhallikānuyogo vañcetīti yujjati. Ājīvapārisuddhipatirūpatāya asaṃvibhāgasīlatā vañcetīti yujjati. Saṃvibhāgasīlatāpatirūpatāya micchājīvo vañcetīti yujjati. Asaṃsaggavihāritāpatirūpatāya asaṅgahasīlatā vañcetīti yujjati. Saṅgahasīlatāpatirūpatāya ananulomikasaṃsaggo vañcetīti yujjati. Saccavāditāpatirūpatāya pisuṇavācā vañcetīti yujjati. Apisuṇavāditāpatirūpatāya anatthakāmatā vañcetīti yujjati. Piyavāditāpatirūpatāya cāṭukamyatā vañcetīti yujjati. Mitabhāṇitāpatirūpatāya asammodanasīlatā vañcetīti yujjati. Sammodanasīlatāpatirūpatāya māyā sāṭheyyañca vañcetīti yujjati. Niggayhavāditāpatirūpatāya pharusavācatā vañcetīti yujjati. Pāpagarahitāpatirūpatāya paravajjānupassitā vañcetīti yujjati. Kulānuddhayatāpatirūpatāya kulamacchariyaṃ vañcetīti yujjati. Āvāsaciraṭṭhitikāmatāmukhena āvāsamacchariyaṃ vañcetīti yujjati. Dhammaparibandhapariharaṇamukhena dhammamacchariyaṃ vañcetīti yujjati. Dhammadesanābhiratimukhena bhassārāmatā vañcetīti yujjati. Apharusavācatāgaṇānuggahakaraṇamukhena saṅgaṇikārāmatā vañcetīti yujjati. Puññakāmatāpatirūpatāya kammārāmatā vañcetīti yujjati. Saṃvegapatirūpena cittasantāpo vañcetīti yujjati. Saddhālutāpatirūpatāya aparikkhatā vañcetīti yujjati. Vīmaṃsanāpatirūpena assaddhiyaṃ vañcetīti yujjati. Attādhipateyyapatirūpena garūnaṃ anusāsaniyā appadakkhiṇaggāhitā vañcetīti yujjati. Dhammādhipateyyapatirūpena sabrahmacārīsu agāravaṃ vañcetīti yujjati. Lokādhipateyyapatirūpena attani dhamme ca paribhavo vañcetīti yujjati. Mettāyanāmukhena rāgo vañcetīti yujjati. Karuṇāyanāpatirūpena soko vañcetīti yujjati. Muditāvihārapatirūpena <a name="V0.0219"></a> pahāso <a name="M0.0091"></a> vañcetīti yujjati. Upekkhāvihārapatirūpena kusalesu dhammesu nikkhittachandatā vañcetīti yujjati. Evaṃ āgamapatirūpakaadhigamapatirūpakādīnampi tathā tathā vañcanasabhāvo yuttito veditabbo. Evaṃ āgamānusārena yuttigavesanā kātabbāti.</p>
  381. <p class="centered">Yuttihāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  382. <p class="subhead">4. Padaṭṭhānahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  383. <p class="bodytext"><a name="para22"></a><span class="paranum">22</span>. <span class="bld">Tattha katamo padaṭṭhāno hāro</span>tiādi padaṭṭhānahāravibhaṅgo. Tattha yasmā ‘‘idaṃ imassa padaṭṭhānaṃ, idaṃ imassa padaṭṭhāna’’nti tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ padaṭṭhānabhūtadhammavibhāvanalakkhaṇo padaṭṭhāno hāro, tasmā pavattiyā mūlabhūtaṃ avijjaṃ ādiṃ katvā sabhāvadhammānaṃ padaṭṭhānaṃ āsannakāraṇaṃ niddhārento avijjāya sabhāvaṃ niddisati <span class="bld">‘‘sabbadhammayāthāvaasampaṭivedhalakkhaṇā avijjā’’</span>ti. Tassattho – sabbesaṃ dhammānaṃ aviparītasabhāvo na sampaṭivijjhīyati etenāti sabbadhammayāthāvaasampaṭivedho. So lakkhaṇaṃ etissāti sā tathā vuttā. Etena dhammasabhāvappaṭicchādanalakkhaṇā avijjāti vuttaṃ hoti. Atha vā sammā paṭivedho sampaṭivedho. Tassa paṭipakkho asampaṭivedho. Kattha pana so sampaṭivedhassa paṭipakkhoti āha – ‘‘sabba…pe… lakkhaṇā’’ti. Yasmā pana asubhe subhantiādivipallāse sati tattha sammoho uparūpari jāyatiyeva na hāyati, tasmā <span class="bld">‘‘tassā vipallāsā padaṭṭhāna’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  384. <p class="bodytext"><span class="bld">Piyarūpaṃ sātarūpa</span>nti piyāyitabbajātiyaṃ iṭṭhajātiyañca padaṭṭhānaṃ. ‘‘Yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ etthesā taṇhā uppajjamānā uppajjatī’’ti (dī. ni. 2.400; ma. ni. 1.133; vibha. 203) hi vuttaṃ. <span class="bld">Adinnādāna</span>nti adinnādānacetanā. Sā hi ekavāraṃ uppannāpi anādīnavadassitāya lobhassa uppattikāraṇaṃ hotīti tassa padaṭṭhānaṃ vuttaṃ. Dosassa pāṇātipāto padaṭṭhānaṃ, mohassa micchāpaṭipadā padaṭṭhānanti etthāpi imināva nayena attho veditabbo. <span class="bld">Vaṇṇasaṇṭhānabyañjanaggahaṇalakkhaṇā</span>ti nimittānubyañjanaggahaṇalakkhaṇā. Sukhasaññāya phassassa upagamanalakkhaṇatā phassapaccayatāva vuttā. ‘‘Phuṭṭho sañjānātī’’ti (saṃ. ni. 4.93) hi vuttaṃ<a name="M0.0092"></a>. <span class="bld">Assādo</span>ti taṇhā. Saṅkhatalakkhaṇāni uppādavayaññathattāni. Yebhuyyena niccaggahaṇaṃ viññāṇādhīnanti niccasaññāya viññāṇapadaṭṭhānatā vuttā. Tathā hi so bhikkhu taṃyeva viññāṇaṃ sandhāvati saṃsaratīti viññāṇavisayameva attano niccaggāhaṃ pavedesi. Pañcannaṃ <a name="V0.0220"></a> khandhānaṃ yadi aniccatā dukkhatā ca sudiṭṭhā, attasaññā sukhasaññā anavakāsāti āha – <span class="bld">‘‘aniccasaññādukkhasaññāasamanupassanalakkhaṇā attasaññā’’</span>ti. ‘‘Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattā’’ti (saṃ. ni. 3.15) hi vuttaṃ.</p>
  385. <p class="bodytext">Yebhuyyena attābhiniveso arūpadhammesūti āha – <span class="bld">‘‘tassā nāmakāyo padaṭṭhāna’’</span>nti. <span class="bld">Sabbaṃ neyya</span>nti cattāri saccāni catusaccavinimuttassa ñeyyassa abhāvato. <span class="bld">Cittavikkhepapaṭisaṃharaṇaṃ</span> uddhaccavikkhambhanaṃ. <span class="bld">Asubhā</span>ti asubhānupassanā, paṭibhāganimittabhūtā asubhā eva vā, taṇhāpaṭipakkhattā samathassa asubhā padaṭṭhānanti vuttaṃ. Abhijjhāya tanukaraṇato adinnādānāveramaṇī alobhassa padaṭṭhānanti vuttā. Tathā byāpādassa tanukaraṇato pāṇātipātāveramaṇī adosassa padaṭṭhānanti vuttā. <span class="bld">Vatthuavippaṭipatti</span> visayasabhāvapaṭivedho, <span class="bld">sammāpaṭipatti</span> sīlasamādhisampadānaṃ nibbidāñāṇena anabhiratiñāṇameva vā tathā pavattaṃ. Sabbāpi vedanā dukkhadukkhatādibhāvato dukkhanti katvā vuttaṃ – ‘‘dukkhasaññāya vedanā padaṭṭhāna’’nti. <span class="bld">Dhammasaññā</span>ti dhammamattanti saññā.</p>
  386. <p class="bodytext">Sattānaṃ kāye avītarāgatā pañcannaṃ ajjhattikāyatanānaṃ vasena hotīti āha – <span class="bld">‘‘pañcindriyāni rūpīni rūparāgassa padaṭṭhāna’’</span>nti. Kāyo hi idha rūpanti adhippeto. Visesato jhānanissayabhūte manāyatane ca nikanti hotīti āha – <span class="bld">‘‘chaṭṭhāyatanaṃ bhavarāgassa padaṭṭhāna’’</span>nti. Edisaṃ mā rūpaṃ nibbattatu, mā edisī vedanāti evaṃ pavattā rūpādiabhinandanā <span class="bld">nibbattabhavānupassitā. Ñāṇadassanassā</span>ti kammassakataññāṇadassanassa. Yonisomanasikāravato hi pubbenivāsānussati kammassakataññāṇassa kāraṇaṃ hoti, na ayoniso ummujjantassa. Imassa ca atthassa vibhāvanatthaṃ <span class="bld">mahānāradakassapajātakaṃ</span> (jā. 2.22.1153 ādayo), <span class="bld">brahmajāle</span> (dī. ni. 1.38 ādayo) ekaccasassatavādo ca udāharitabbo. <span class="bld">‘‘Okappanalakkhaṇā’’</span>tiādinā saddhāpasādānaṃ visesaṃ dasseti. So pana saddhāyayeva avatthāviseso daṭṭhabbo. Tattha <span class="bld">okappanaṃ</span> saddahanavasena ārammaṇassa ogāhaṇaṃ nicchayo. <span class="bld">Anāvilatā</span> <a name="M0.0093"></a> assaddhiyāpagamena cittassa akālussiyatā. <span class="bld">Abhipatthiyanā</span> saddahanameva. <span class="bld">Aveccapasādo</span> paññāsahito āyatanagato abhippasādo. <span class="bld">Apilāpanaṃ</span> asammoso nimujjitvā viya ārammaṇassa ogāhaṇaṃ vā, ettha ca saddhādīnaṃ pasādasaddhāsammappadhānasatipaṭṭhānajhānaṅgāni yathākkamaṃ padaṭṭhānanti vadantena avatthāvisesavasena padaṭṭhānabhāvo vuttoti daṭṭhabbaṃ. Satisamādhīnaṃ vā kāyādayo satipaṭṭhānāti. Vitakkādayo ca jhānānīti padaṭṭhānabhāvena vuttā.</p>
  387. <p class="bodytext"><span class="bld">Assādamanasikāro</span> <a name="V0.0221"></a> saṃyojanīyesu dhammesu assādānupassitā. <span class="bld">Punabbhavavirohaṇā</span>ti punabbhavāya virohaṇā, punabbhavanibbattanārahatā vipākadhammatāti attho. <span class="bld">Opapaccayikanibbattilakkhaṇa</span>nti upapattibhavabhāvena nibbattanasabhāvaṃ. <span class="bld">Nāmakāyarūpakāyasaṅghātalakkhaṇa</span>nti arūparūpakāyānaṃ samūhiyabhāvaṃ. <span class="bld">Indriyavavatthāna</span>nti cakkhādīnaṃ channaṃ indriyānaṃ vavatthitabhāvo. <span class="bld">Opapaccayika</span>nti upapattikkhandhanibbattakaṃ. <span class="bld">Upadhī</span>ti attabhāvo. Attano piyassa maraṇaṃ cintentassa bālassa yebhuyyena soko uppajjatīti maraṇaṃ sokassa padaṭṭhānanti vuttaṃ. <span class="bld">Ussukkaṃ</span> cetaso santāpo. <span class="bld">Odahana</span>nti avadahanaṃ. Attano nissayassa santapanameva bhavassāti vuttaṃ bhavaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘imānī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha bhavassa aṅgāni bhavasaṅkhātāni ca aṅgāni bhavaṅgāni. Tesu kilesā bhavassa aṅgāni. Kammavipākavaṭṭaṃ bhavasaṅkhātāni aṅgāni. <span class="bld">Samaggānī</span>ti sabbāni. Khandhāyatanādīnaṃ aparāparuppattisaṃsaraṇaṃ saṃsāro. Tassa purimapurimajātinipphannaṃ kilesādivaṭṭaṃ kāraṇanti āha – <span class="bld">‘‘bhavo saṃsārassa padaṭṭhāna’’</span>nti. Sampāpakahetubhāvaṃ sandhāya ‘‘maggo nirodhassa padaṭṭhāna’’nti vuttaṃ.</p>
  388. <p class="bodytext">Kammaṭṭhānogāhakassa otaraṇaṭṭhānatāya bahussuto titthaṃ nāma, tassa sammāpayirupāsanā <span class="bld">titthaññutā</span>. Dhammūpasañhitaṃ pāmojjaṃ pītaṃ nāma, sappāyadhammassavanena taṃ uppādetvā kammaṭṭhānassa brūhanā <span class="bld">pītaññutā,</span> bhāvanāya thokampi layāpattiyā uddhaṃpattiyā ca jānanā <span class="bld">pattaññutā</span>. Attano pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatassa jānanā <span class="bld">attaññutā,</span> tesu purimānaṃ purimānaṃ pacchimassa pacchimassa padaṭṭhānabhāvo suviññeyyo eva. Katapuññasseva patirūpadesavāso sambhavati<a name="M0.0094"></a>, na itarassāti <span class="bld">‘‘pubbekatapuññatā patirūpadesavāsassa padaṭṭhāna’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Yathābhūtañāṇadassanaṃ</span> saha adhiṭṭhānena taruṇavipassanā. <span class="bld">Nibbidā</span>ti balavavipassanā. <span class="bld">Virāgo</span>ti maggo. <span class="bld">Vimuttī</span>ti phalaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti yadidaṃ ‘‘tassā vipallāsā padaṭṭhāna’’ntiādinā avijjādīnaṃ padaṭṭhānaṃ dassitaṃ, iminā nayena athāpi yo koci upanissayo balavapaccayoti yo koci avasesapaccayo, <span class="bld">sabbo so padaṭṭhānaṃ</span> kāraṇanti veditabbaṃ. ‘‘Evaṃ yā kāci upanisā yogato ca paccayato cā’’tipi paṭhanti. Tattha <span class="bld">upanisā</span>ti kāraṇaṃ, <span class="bld">yogato</span>ti yuttito, <span class="bld">paccayato</span>ti paccayabhāvamattatoti attho veditabbo. Yaṃ panettha atthato na vibhattaṃ, taṃ suviññeyyameva.</p>
  389. <p class="centered">Padaṭṭhānahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  390. <p class="nikaya">5. Lakkhaṇahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  391. <p class="bodytext"><a name="para23"></a><span class="paranum">23</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0222"></a> <span class="bld">katamo lakkhaṇo hāro</span>tiādi lakkhaṇahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">kiṃ lakkhayatī</span>ti lakkhaṇahārassa visayaṃ pucchati. <span class="bld">‘‘Ye dhammā’’</span>tiādinā lakkhaṇahāraṃ saṅkhepato dassetvā taṃ udāharaṇehi vibhajituṃ <span class="bld">‘‘cakkhu’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">‘‘vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇānī’’</span>ti iminā anavaṭṭhitabhāvādināpi ekalakkhaṇatā vuttā evāti daṭṭhabbaṃ.</p>
  392. <p class="bodytext">Evaṃ āyatanavasena ekalakkhaṇataṃ dassetvā idāni khandhādivasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘atīte, rādha, rūpe anapekkho hotī’’</span>tiādi suttaṃ ābhataṃ. <span class="bld">Yamakovādasutte</span> (saṃ. ni. 3.85) <span class="bld">vadhakaṭṭhena ekalakkhaṇā vuttā</span>ti tasmiṃ sutte ‘‘vadhakaṃ rūpaṃ vadhakaṃ rūpanti yathābhūtaṃ nappajānātī’’tiādinā āgatattā vuttaṃ. <span class="bld">Itī</span>ti evaṃ, imissaṃ gāthāyaṃ kāyagatāya satiyā vuttāya sati vedanāgatā sati cittagatā sati dhammagatā ca sati vuttā bhavati satipaṭṭhānabhāvena ekalakkhaṇattāti adhippāyo. <span class="bld">Diṭṭha</span>ntiādīnaṃ atthaṃ parato vaṇṇayissāma.</p>
  393. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāye</span> <a name="M0.0095"></a> <span class="bld">kāyānupassī viharāhī</span>ti ettha <span class="bld">kāye</span>ti rūpakāye. Rūpakāyo hi idha aṅgapaccaṅgānaṃ kesādīnañca samūhaṭṭhena kāyoti adhippeto. Yathā ca samūhaṭṭhena, evaṃ kucchitānaṃ āyaṭṭhena. Kucchitānañhi paramajegucchānaṃ so āyotipi <span class="bld">kāyo, āyo</span>ti uppattideso. Tatrāyaṃ vacanattho – āyanti tatoti āyo. Ke āyanti? Kucchitā kesādayo, iti kucchitānaṃ āyoti kāyo.</p>
  394. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyānupassī</span>ti kāyaṃ anupassanasīlo, kāyaṃ vā anupassamāno. ‘‘Kāye’’ti ca vatvā puna ‘‘kāyānupassī’’ti dutiyaṃ kāyaggahaṇaṃ asammissato vavatthānaghanavinibbhogādidassanatthaṃ. Tena na kāye vedanānupassī cittadhammānupassī vā, atha kho kāyānupassī evāti kāyasaṅkhāte vatthusmiṃ kāyānupassanākārasseva dassanena asammissato vavatthānaṃ dassitaṃ hoti. Tathā na kāye aṅgapaccaṅgavinimuttaekadhammānupassī, nāpi kesalomādivinimuttaitthipurisānupassī.</p>
  395. <p class="bodytext">Yopi cettha kesalomādiko bhūtupādāyasamūhasaṅkhāto kāyo, tatthapi na bhūtupādāyavinimuttaekadhammānupassī<a name="V0.0223"></a>, atha kho rathasambhārānupassako viya aṅgapaccaṅgasamūhānupassī, nagarāvayavānupassako viya kesalomādisamūhānupassī, kadalikkhandhapattavaṭṭivinibbhujjako viya rittamuṭṭhiviniveṭhako viya ca bhūtupādāyasamūhānupassī evāti nānappakārato samūhavaseneva kāyasaṅkhātassa vatthuno dassanena ghanavinibbhogo dassito hoti. Na hettha yathāvuttasamūhavinimutto kāyo vā añño vā koci dhammo dissati, yathāvuttadhammasamūhamatte eva pana tathā tathā sattā micchābhinivesaṃ karonti. Tenāhu porāṇā –</p>
  396. <p class="gatha1">‘‘Yaṃ passati na taṃ diṭṭhaṃ, yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passati;</p>
  397. <p class="gathalast">Apassaṃ bajjhate mūḷho, bajjhamāno na muccatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 2.373; ma. ni. aṭṭha. 1.106; paṭi. ma. aṭṭha. 1.1.36; mahāni. aṭṭha. 3);</p>
  398. <p class="bodytext">Ghanavinibbhogādidassanatthanti ādisaddena ayamattho veditabbo. Ayañhi etasmiṃ kāye kāyānupassīyeva, na aññadhammānupassī.</p>
  399. <p class="bodytext">Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā anudakabhūtāyapi marīciyā udakānupassino honti, na evaṃ aniccadukkhānattaasubhabhūte eva imasmiṃ kāye niccasukhaattasubhabhāvānupassī<a name="M0.0096"></a>, atha kho kāyānupassī aniccadukkhaanattaasubhākārasamūhānupassīti attho. Atha vā yvāyaṃ <span class="bld">mahāsatipaṭṭhāne</span> (dī. ni. 2.374 ādayo) assāsapassāsādicuṇṇikajātaaṭṭhikapariyosāno kāyo vutto, yo ca ‘‘idhekacco pathavīkāyaṃ aniccato anupassati, āpokāyaṃ tejokāyaṃ vāyokāyaṃ kesakāyaṃ…pe… aṭṭhimiñjakāya’’nti <span class="bld">paṭisambhidāyaṃ</span> (paṭi. ma. 3.34 ādayo) kāyo vutto, tassa sabbassa imasmiṃyeva kāye anupassanato kāye kāyānupassīti evampettha attho daṭṭhabbo.</p>
  400. <p class="bodytext">Atha vā kāye ahanti vā mamanti vā gahetabbassa kassaci ananupassanato, tassa pana kesalomādikassa nānādhammasamūhassa anupassanato kāye kesādidhammasamūhasaṅkhāte kāyānupassīti attho daṭṭhabbo. Api ca ‘‘imasmiṃ kāye aniccato anupassati no niccato’’tiādinā anukkamena <span class="bld">paṭisambhidāyaṃ</span> (paṭi. ma. 3.34 ādayo) āgatanayassa sabbasseva <a name="V0.0224"></a> aniccalakkhaṇādikassa ākārasamūhasaṅkhātassa kāyassa anupassanato kāye kāyānupassīti attho.</p>
  401. <p class="bodytext"><span class="bld">Viharāhī</span>ti vattāhi. <span class="bld">Ātāpī</span>ti tīsu bhavesu kilese ātāpetīti ātāpo, so assa atthīti ātāpī. <span class="bld">Sampajāno</span>ti sampajaññasaṅkhātena ñāṇena samannāgato. <span class="bld">Satimā</span>ti kāyapariggāhikāya satiyā samannāgato. Ayaṃ pana yasmā satiyā ārammaṇaṃ pariggahetvā paññāya anupassati, na hi sativirahitā anupassanā atthi, tenevāha – ‘‘satiñca khvāhaṃ, bhikkhave, sabbatthikaṃ vadāmī’’ti (saṃ. ni. 5.234). Anātāpino ca anto saṅkoco antarāyakaro hoti, kammaṭṭhānaṃ na sampajjati. Tasmā yesaṃ dhammānaṃ ānubhāvena taṃ sampajjati, taṃ dassanatthaṃ ‘‘ātāpī’’tiādi vuttaṃ.</p>
  402. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">vineyyā</span>ti tadaṅgavinayena vā vikkhambhanavinayena vā vinayitvā. <span class="bld">Loke</span>ti tasmiṃyeva kāye. Kāyo hi idha lujjanapalujjanaṭṭhena lokoti adhippeto. Abhijjhāggahaṇena cettha kāmacchando, domanassaggahaṇena byāpādo gahitoti nīvaraṇesu balavadhammadvayappahānadassanena nīvaraṇappahānaṃ vuttanti kāyānupassanāsatipaṭṭhānassa pahānaṅgaṃ <a name="M0.0097"></a> dassitaṃ. ‘‘Ātāpī’’tiādinā pana sampayogaṅgaṃ dassitanti imamatthaṃ dassetuṃ ‘‘ātāpī’’tiādi vuttaṃ. Tattha abhijjhādomanassānaṃ samatho ujupaṭipakkhoti abhijjhādomanassavinayo vuccamāno samādhindriyaṃ dīpetīti āha – <span class="bld">‘‘vineyya loke abhijjhādomanassanti samādhindriya’’</span>nti (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.367). <span class="bld">Ekalakkhaṇattā catunnaṃ indriyāna</span>nti yathā vīriyapaññāsamādhindriyehi kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ ijjhati, evaṃ vedanācittadhammānupassanāsatipaṭṭhānānipi tehi ijjhantīti catusatipaṭṭhānasādhane imesaṃ indriyānaṃ sabhāvabhedābhāvato samānalakkhaṇattā itarāni satipaṭṭhānānipi vuttāni eva hontīti attho.</p>
  403. <p class="bodytext"><a name="para24"></a><span class="paranum">24</span>. Idāni satipaṭṭhānesu gahitesu sabbesaṃ bodhipakkhiyadhammānaṃ gahitabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘catūsu satipaṭṭhānesū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">bodhaṅgamā</span>ti bodhaṃ ariyamaggañāṇaṃ gacchantīti bodhaṅgamā. Yathāvuttassa bodhassa pakkhe bhavāti <span class="bld">bodhipakkhiyā. Neyyānikalakkhaṇenā</span>ti ettha nimittato pavattato ca vuṭṭhānaṃ niyyānaṃ, niyyāne niyuttāti neyyānikā, yathā dovārikoti. Niyyānasaṅkhātaṃ vā phalaṃ arahantīti neyyānikā. Niyyānaṃ payojanaṃ etesanti vā neyyānikā. ‘‘Niyyānikā’’tipi pāṭho, tattha niyyānaṃ etesaṃ atthīti niyyānikāti <a name="V0.0225"></a> attho. ‘‘Niyyāniyā’’tipi pāṭho, tassa niyyantīti niyyāniyāti attho daṭṭhabbo. Niyyānikalakkhaṇenāti niyyānikasabhāvena.</p>
  404. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ akusalāpi dhammā</span>ti yathā kusalā dhammā ekalakkhaṇabhāvena niddhāritā, evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇaṭṭhena niddhāretabbā. Kathaṃ? Pahānekaṭṭhatāvasenāti dassento <span class="bld">‘‘pahānaṃ abbhatthaṃ gacchantī’’</span>ti āha. Idāni taṃ pahānaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘catūsu satipaṭṭhānesū’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha kāyānupassanādīsu catūsu satipaṭṭhānesu bhāviyamānesu asubhe subhantiādayo cattāro vipallāsā pahīyanti, kabaḷīkārāhārādayo cattāro āhārā cassa pariññaṃ gacchanti, tesaṃ parijānanassa paribandhino kāmarāgādayo byantīkatā hontīti attho, kasmā? Tehi pahātabbabhāvena ekalakkhaṇattāti. Evaṃ sabbattha attho yojetabbo. Tenevāha – ‘‘evaṃ akusalāpi dhammā ekalakkhaṇattā pahānaṃ abbhatthaṃ gacchantī’’ti.</p>
  405. <p class="bodytext">Idāni <a name="M0.0098"></a> aññenapi pariyāyena lakkhaṇahārassa udāharaṇāni dassetuṃ <span class="bld">‘‘yattha vā panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">yatthā</span>ti yassaṃ desanāyaṃ. <span class="bld">Vā</span>-saddo vikappattho. <span class="bld">Panā</span>ti padapūraṇo. <span class="bld">Rūpindriya</span>nti ruppanasabhāvaṃ aṭṭhavidhaṃ indriyaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti tassaṃ desanāyaṃ. <span class="bld">Rūpadhātū</span>ti ruppanasabhāvā dasa dhātuyo. <span class="bld">Rūpāyatana</span>nti ruppanasabhāvaṃ dasāyatanaṃ, rūpīni dasāyatanānīti attho. Ruppanalakkhaṇena ekalakkhaṇattā imāni desitānīti adhippāyo. Desitaṃ tattha sukhindriyaṃ somanassindriyaṃ sukhavedanābhāvena ekalakkhaṇattāti adhippāyo.</p>
  406. <p class="bodytext"><span class="bld">Dukkhasamudayo ca ariyasacca</span>nti idaṃ akusalassa somanassassa vasena vuttaṃ, sāsavakusalassāpi vasena yujjati eva. Sabbo ca paṭiccasamuppādo desitoti sambandho. Avijjānusayitattā adukkhamasukhāya vedanāya. Vuttañhetaṃ – ‘‘adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī’’ti (ma. ni. 1.465). Tathā ca vuttaṃ <span class="bld">‘‘adukkhamasukhāya hi vedanāya avijjā anusetī’’</span>ti. Etena adukkhamasukhāvedanāggahaṇena avijjā gahitāti dasseti. Sati ca avijjāggahaṇe sabbo paṭiccasamuppādo desitoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">So cā</span>ti ettha <span class="bld">ca</span>-saddo byatirekattho, tena so paṭiccasamuppādo anulomapaṭilomavasena duvidhoti imaṃ vakkhamānavisesaṃ joteti. Tesu anulomato paṭiccasamuppādo yathādassito sarāgasadosasamohasaṃkilesapakkhena hātabboti vutto, paṭilomato pana paṭiccasamuppādo yo ‘‘avijjāyatveva asesavirāganirodhā’’tiādinā <span class="bld">pāḷiyaṃ</span> <a name="V0.0226"></a> (ma. ni. 3.126; mahāva. 1) vutto, taṃ sandhāya <span class="bld">‘‘vītarāgavītadosavītamohaariyadhammehi hātabbo’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  407. <p class="bodytext">Idāni ekalakkhaṇatāvibhāvanena lakkhaṇahārayojanāya nayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘evaṃ ye dhammā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">kiccato</span>ti pathavīādīnaṃ phassādīnañca rūpārūpadhammānaṃ sandhāraṇasaṅghaṭṭanādikiccato, tesaṃ tesaṃ vā paccayadhammānaṃ taṃtaṃpaccayuppannadhammassa paccayabhāvasaṅkhātakiccato. <span class="bld">Lakkhaṇato</span>ti kakkhaḷaphusanādisabhāvato. <span class="bld">Sāmaññato</span>ti ruppananamanādito aniccatādito khandhāyatanādito ca. <span class="bld">Cutūpapātato</span>ti saṅkhatadhammānaṃ bhaṅgato uppādato ca, samānanirodhato samānuppādato cāti <a name="M0.0099"></a> attho. Ettha ca sahacaraṇaṃ samānahetutā samānaphalatā samānabhūmitā samānavisayatā samānārammaṇatāti evamādayopi <span class="bld">ca</span>-saddena saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ. Sesaṃ uttānatthameva.</p>
  408. <p class="centered">Lakkhaṇahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  409. <p class="subhead">6. Catubyūhahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  410. <p class="bodytext"><a name="para25"></a><span class="paranum">25</span>. <span class="bld">Tattha katamo catubyūho hāro</span>ti catubyūhahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">byañjanena suttassa neruttañca adhippāyo ca nidānañca pubbāparasandhi ca gavesitabbo</span>ti saṅkhepena tāva catubyūhaṃ dasseti. <span class="bld">‘‘Byañjanenā’’</span>ti iminā hārānaṃ suttassa byañjanavicayabhāvato byañjanamukheneva ete catubyūhahārapadatthā niddhāretabbāti dasseti. <span class="bld">Nerutta</span>nti niruttaṃ nibbacananti attho. Niruttameva neruttaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘yā niruttipadasaṃhitā’’</span>ti. Tassattho – yā nirutti, idaṃ neruttaṃ. Kā pana sā nirutti? Padasaṃhitāti padesu saṃhitā yuttā, liṅgavacanakālasādhanapurisādivisesayogena yo yo attho yathā yathā vattabbo, tathā tathā pavattasabhāvaniruttīti attho. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">‘‘yaṃ dhammānaṃ nāmaso ñāṇa’’</span>nti.</p>
  411. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">ya</span>nti hetuatthe nipāto, yāya kāraṇabhūtāyāti attho. <span class="bld">Dhammāna</span>nti ñeyyadhammānaṃ. <span class="bld">Nāmaso</span>ti pathavī phasso khandhā dhātu tisso phussoti evamādināmavisesena ñāṇaṃ pavattati, ayaṃ sabhāvanirutti nāma. Pathavīti hi evamādikaṃ saddaṃ gahetvā tato paraṃ saṅketadvārena tadatthapaṭipatti taṃtaṃaniyatanāmapaññattiggahaṇavaseneva hotīti. Atha vā padasaṃhitāti padena saṃhitā<a name="V0.0227"></a>. Padato hi padatthāvabodho. So panassa atthe pavattinimittabhūtāya paññattiyā gahitāya eva hotīti sā pana paññatti niruttisaṅkhātapadena saṃhitā padatthaṃ bodhetīti padasaṃhitāti vuttā. <span class="bld">‘‘Yadā hi bhikkhū’’</span>tiādinā ‘‘dhammānaṃ nāmaso ñāṇa’’nti padassa atthaṃ vivarati.</p>
  412. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">atthassā</span>ti saddābhidheyyassa atthassa. <span class="bld">Nāmaṃ jānātī</span>ti nāmapaññattivasena ayaṃ nāmāti nāmaṃ jānāti. <span class="bld">Dhammassā</span>ti sabhāvadhammassa. <span class="bld">Tathā</span> <a name="M0.0100"></a> <span class="bld">tathā naṃ abhiniropetī</span>ti yo yo attho dhammo ca yathā yathā ca voharitabbo, tathā tathā naṃ nāmaṃ vohāraṃ abhiniropeti desetīti attho. Ettāvatā ca ayaṃ bhikkhu atthakusalo yāva anekādhivacanakusaloti vuccatīti sambandhitabbaṃ.</p>
  413. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">atthakusalo</span>ti pāḷiatthe kusalo. <span class="bld">Dhammakusalo</span>ti pāḷiyaṃ kusalo. <span class="bld">Byañjanakusalo</span>ti akkharesu ca vākyesu ca kusalo. <span class="bld">Niruttikusalo</span>ti nibbacane kusalo. <span class="bld">Pubbāparakusalo</span>ti desanāya pubbāparakusalo. <span class="bld">Desanākusalo</span>ti dhammassa desanāya kusalo. <span class="bld">Atītādhivacanakusalo</span>ti atītapaññattikusalo. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Evaṃ sabbāni kātabbāni, janapadaniruttānī</span>ti yattakāni sattavohārapadāni, tāni sabbāni yathāsambhavaṃ sutte nibbacanavasena kātabbāni vattabbānīti attho. <span class="bld">Sabbā ca janapadaniruttiyo</span>ti sabbā ca lokasamaññāyo yathārahaṃ kātabbā. ‘‘Samaññaṃ nātidhāveyyā’’ti hi vuttaṃ. Tathā hi sammutisaccamukheneva paramatthasaccādhigamo hotīti.</p>
  414. <p class="bodytext"><a name="para26"></a><span class="paranum">26</span>. Adhippāyakaṇḍe anuttānaṃ nāma natthi.</p>
  415. <p class="bodytext"><a name="para27"></a><span class="paranum">27</span>. Nidānakaṇḍe <span class="bld">iminā vatthunā</span>ti iminā puttagavādikittanasaṅkhātena kāraṇena. Kāraṇañhettha vatthu nidānanti ca vuttaṃ. Iminā nayena sabbattha nidānaniddhāraṇaṃ veditabbaṃ.</p>
  416. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāmandhā</span>ti kilesakāmena andhā. <span class="bld">Jālasañchannā</span>ti taṇhājālapaliguṇṭhitā. <span class="bld">Taṇhāchadanachāditā</span>ti taṇhāsaṅkhātena andhakārena pihitā. <span class="bld">Bandhanābaddhā</span>ti kāmaguṇasaṅkhātena bandhanena baddhā. ‘‘Pamattabandhanā’’tipi pāṭho, pamādenāti attho. <span class="bld">Pubbāparenā</span>ti pubbena vā aparena vā desanantarenāti adhippāyo. <span class="bld">Yujjatī</span>ti yogaṃ upeti, sametīti attho. <span class="bld">Imehi padehi</span> <a name="V0.0228"></a> <span class="bld">pariyuṭṭhānehī</span>ti imehi yathāvuttehi gāthāpadehi taṇhāpariyuṭṭhānadīpakehi. <span class="bld">Sāyeva taṇhā</span>ti yā purimagāthāya vuttā, sāyeva taṇhā. <span class="bld">‘‘Yañcāhā’’</span>tiādinā dvinnampi gāthānaṃ atthasaṃsandanena pubbāparaṃ vibhāveti. <span class="bld">Payogenā</span>ti samudācārena. <span class="bld">Tasmā</span>ti yattha sayaṃ uppannā, taṃ santānaṃ nissarituṃ adentī nānārammaṇehi <a name="M0.0101"></a> palobhayamānā kilesehi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhati. Tasmā kilesavasena ca pariyuṭṭhānavasena ca taṇhābandhanaṃ vuttā.</p>
  417. <p class="bodytext">Papañcenti saṃsāre ciraṃ ṭhapentīti <span class="bld">papañcā</span>. Tiṭṭhanti etāhīti <span class="bld">ṭhitī</span>. Bandhanaṭṭhena sandānaṃ viyāti <span class="bld">sandānaṃ</span>. Nibbānanagarappavesassa paṭisedhanato palighaṃ viyāti <span class="bld">palighaṃ</span>. Anavasesataṇhāpahānena <span class="bld">nittaṇho</span>. Attahitaparahitānaṃ idhalokaparalokānañca munanato <span class="bld">munī</span>ti evaṃ gāthāya padattho veditabbo. Papañcādiatthā pana <span class="bld">pāḷiyaṃ</span> vibhattā evāti. Tattha yassete papañcādayo abbhatthaṃ gatā, tassa taṇhāya lesopi na bhavati. Tena vuttaṃ – <span class="bld">‘‘yo etaṃ sabbaṃ samatikkanto, ayaṃ vuccati nittaṇho’’</span>ti.</p>
  418. <p class="bodytext"><a name="para28"></a><span class="paranum">28</span>. <span class="bld">Pariyuṭṭhāna</span>nti ‘‘taṇhāya pariyuṭṭhāna’’nti vuttāni taṇhāvicaritāni. <span class="bld">Saṅkhārā</span>ti ‘‘tadabhisaṅkhatā saṅkhārā’’ti vuttā taṇhādiṭṭhimānahetukā saṅkhārā. Te pana yasmā sattasu javanacetanāsu paṭhamacetanā sati paccayasamavāye imasmiṃyeva attabhāve phalaṃ deti. Pacchimacetanā anantare attabhāve. Ubhinnaṃ vemajjhacetanā yattha katthaci phalaṃ deti, tasmā vipaccanokāsavasena vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhadhammavedanīyā vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Yasmā pana taṃtaṃcetanāsampayuttā taṇhāpi cetanā viya diṭṭhadhammavedanīyādivasena tidhā hoti, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘evaṃ taṇhā tividhaṃ phalaṃ detī’’</span>ti. <span class="bld">Pubbāparena yujjatī</span>ti yaṃ pubbaṃ purimaṃ saṅkhārānaṃ diṭṭhadhammavedanīyatādivacanaṃ vuttaṃ, taṃ iminā aparena kammassa diṭṭhadhammavedanīyatādivacanena yujjati gaṅgodakaṃ viya yamunodakena saṃsandati sametīti attho.</p>
  419. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅkhārā dassanabalenā</span>ti catūsu diṭṭhigatasampayuttesu vicikicchāsampayutte cāti pañcasu cittuppādesu saṅkhārā paṭhamamaggapaññābalena. <span class="bld">Chattiṃsa taṇhāvicaritāni bhāvanābalenā</span>ti paṭhamamaggena pahīnāvasesavasena vuttaṃ, na sabbesaṃ vasena.</p>
  420. <p class="bodytext"><span class="bld">Anubandho</span>ti taṇhādīnaṃ anuppabandhena pavatti. <span class="bld">Yo cāpi papañco</span>tiādinā ‘‘papañcetī’’tiādinā vuttaṃ <span class="bld">rādhasuttañca</span>saṃsandati. Tenevāha –<span class="bld"> ‘‘idaṃ ekattha’’</span>nti. Yadipi atthato <a name="V0.0229"></a> ekaṃ, desanāya pana viseso <a name="M0.0102"></a> vijjatīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘api cā’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Eva</span>nti iminā vuttappakārena. <span class="bld">Suttenā</span>ti saṃvaṇṇiyamānena suttena. <span class="bld">Sutta</span>nti suttantaraṃ. <span class="bld">Saṃsandayitvā</span>ti vimissitvā atthato abhinnaṃ katvā. <span class="bld">Pubbāparena saddhiṃ yojayitvā</span>ti pubbena vā aparena vā suttena saddhiṃ atthato sambandhaṃ yojetvā. Vuttamevatthaṃ pākaṭaṃ karoti tena suttassa attho niddiṭṭho hoti vitthārito suttantaradassanena.</p>
  421. <p class="bodytext">Na kevalaṃ suttantarasaṃsandanameva pubbāparasandhi, atha kho aññopi atthīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘so cāya’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">atthasandhī</span>ti kiriyākārakādivasena atthassa sambandho. So pana yasmā saṅkāsanādīnaṃ channaṃ atthapadānaṃyeva hoti, sabbassāpi padatthassa tadavarodhato.</p>
  422. <p class="bodytext">Sambandho ca nāma na koci attho. Tasmā <span class="bld">‘‘atthasandhi chappadānī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Byañjanasandhī</span>ti padassa padantarena sambandho. Yasmā pana sabbampi nāmādipadaṃ chahi byañjanapadehi asaṅgahitaṃ nāma natthi, tasmā <span class="bld">‘‘byañjanasandhi chappadānī’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  423. <p class="bodytext"><span class="bld">Desanāsandhī</span>ti yathāvuttadesanantarena desanāya saṃsandanaṃ. <span class="bld">Na ca pathaviṃ nissāyā</span>ti pathaviṃ visayasaṅkhātaṃ nissayaṃ katvā, pathaviṃ ālambitvāti attho. <span class="bld">Jhāyī</span>ti phalasamāpattijhānena jhāyī. So hi sabbasaṅkhāranissaṭaṃ nibbānaṃ ālambitvā samāpajjanavasena jhāyati, na pathaviṃ nissāya jhāyatīti vutto. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca catūhi mahābhūtehi rūpappaṭibaddhavuttitāya sabbo kāmabhavo rūpabhavo ca gahitā. Arūpabhavo pana sarūpeneva gahitoti sabbaṃ lokaṃ pariyādiyitvā puna aññenapi pariyāyena taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘na ca imaṃ loka’’</span>ntiādimāha. Sabbo hi loko idhaloko paraloko cāti dveva koṭṭhāsā honti. Yasmā pana <span class="bld">‘‘idhaloko’’</span>ti visesato diṭṭhadhammabhūto sattasantāno vuccati. ‘‘Paraloko’’ti bhavantarasaṅkhepagato sattasantāno tadubhayavinimutto anindriyabaddho rūpasantāno. Tasmā taṃ sandhāya <span class="bld">‘‘yamidaṃ ubhayamantarenā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  424. <p class="bodytext">Ye pana ‘‘ubhayamantarenā’’ti vacanaṃ gahetvā antarābhavaṃ icchanti, tesaṃ taṃ micchā. Antarābhavo hi abhidhamme paṭikkhittoti. <span class="bld">Diṭṭha</span>nti rūpāyatanaṃ<a name="M0.0103"></a>. <span class="bld">Suta</span>nti saddāyatanaṃ. <span class="bld">Muta</span>nti patvā gahetabbato gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanañca. <span class="bld">Viññāta</span>nti avasiṭṭhaṃ dhammārammaṇapariyāpannarūpaṃ. <span class="bld">Patta</span>nti pariyesitvā vā apariyesitvā vā pattaṃ. <span class="bld">Pariyesita</span>nti pattaṃ <a name="V0.0230"></a> vā appattaṃ vā pariyesitaṃ. <span class="bld">Vitakkitaṃ vicārita</span>nti vitakkanavasena anumajjanavasena ca ālambitaṃ. <span class="bld">Manasānucintita</span>nti cittena anu anu cintitaṃ. <span class="bld">Ayaṃ sadevake…pe… anissitena cittena na ñāyati jhāyanto</span>ti ayaṃ khīṇāsavo phalasamāpattijhānena jhāyanto pubbeva taṇhādiṭṭhinissayānaṃ suṭṭhu pahīnattā sadevake loke…pe… manussāya yattha katthacipi anissitena cittena jhāyati nāma. Tato eva loke kenacipi na ñāyati ‘‘ayaṃ idaṃ nāma nissāya jhāyatī’’ti. Vuttañhetaṃ –</p>
  425. <p class="gatha1">‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;</p>
  426. <p class="gathalast">Yassa te nābhijānāma, kiṃ tvaṃ nissāya jhāyasī’’ti. (netti. 104);</p>
  427. <p class="bodytext">Idāni khīṇāsavacittassa katthacipi anissitabhāvaṃ <span class="bld">godhikasuttena</span> (saṃ. ni. 1.159) <span class="bld">vakkalisuttena</span> (saṃ. ni. 3.87) ca vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘yathā māro’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Viññāṇaṃ samanvesanto</span>ti parinibbānato uddhaṃ viññāṇaṃ pariyesanto. <span class="bld">‘‘Papañcātīto’’</span>tiādinā adassanassa kāraṇamāha. <span class="bld">Anissitacittā na ñāyanti jhāyamānā</span>ti na kevalaṃ anupādisesāya nibbānadhātuyā khīṇāsavassa cittagatiṃ mārādayo na jānanti, api ca kho saupādisesāyapi nibbānadhātuyā tassa taṃ na jānantīti attho. <span class="bld">Ayaṃ desanāsandhī</span>ti <span class="bld">godhikasuttavakkalisuttānaṃ</span> viya suttantānaṃ aññamaññaatthasaṃsandanā desanāsandhi nāma.</p>
  428. <p class="bodytext"><span class="bld">Niddesasandhī</span>ti niddesassa sandhi niddesasandhi, niddesena vā sandhi niddesasandhi. Purimena suttassa niddesena tasseva pacchimassa niddesassa, pacchimena vā purimassa sambandhananti attho. Taṃ dassetuṃ yasmā bhagavā yebhuyyena paṭhamaṃ vaṭṭaṃ dassetvā pacchā vivaṭṭaṃ dasseti, tasmā <span class="bld">‘‘nissitacittā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha nissitaṃ cittaṃ etesanti <span class="bld">nissitacittā,</span> puggalā, niddisitabbā puggalādhiṭṭhānāya desanāyāti adhippāyo. Dhammādhiṭṭhānāya pana nissitaṃ cittaṃ etthāti <span class="bld">nissitacittā,</span> nissitacittavanto taṇhādiṭṭhinissayavasena pavattā suttapadesā. Sesamettha sabbaṃ pākaṭameva.</p>
  429. <p class="centered">Catubyūhahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  430. <p class="nikaya">7. Āvaṭṭahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  431. <p class="bodytext"><a name="para29"></a><span class="paranum">29</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0231"></a><a name="M0.0104"></a> <span class="bld">katamo āvaṭṭo hāro</span>ti āvaṭṭahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">ārambhathā</span>ti ārambhadhātusaṅkhātaṃ vīriyaṃ karotha. <span class="bld">Nikkamathā</span>ti kosajjapakkhato nikkhantattā nikkamadhātusaṅkhātaṃ taduttarivīriyaṃ karotha. <span class="bld">Yuñjatha buddhasāsane</span>ti yasmā sīlasaṃvaro indriyesu guttadvāratā bhojane mattaññutā satisampajaññanti imesu dhammesu patiṭṭhitānaṃ jāgariyānuyogavasena ārambhanikkamadhātuyo sampajjanti, tasmā tathābhūtasamathavipassanāsaṅkhāte bhagavato sāsane yuttappayuttā hotha. <span class="bld">Dhunātha maccuno senaṃ, naḷāgāraṃva kuñjaro</span>ti evaṃ paṭipajjantā ca tedhātuissarassa maccurājassa vasaṃ satte netīti tassa senāsaṅkhātaṃ abalaṃ dubbalaṃ yathā nāma balūpapanno kuñjaro naḷehi kataṃ agāraṃ khaṇeneva viddhaṃseti, evameva kilesagaṇaṃ dhunātha vidhamatha viddhaṃsethāti attho (saṃ. ni. aṭṭha. 1.1.185).</p>
  432. <p class="bodytext">Idāni yadatthaṃ ayaṃ gāthā nikkhittā, taṃ yojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘ārambhatha nikkamathāti vīriyassa padaṭṭhāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ārambhatha nikkamathā</span>ti idaṃ vacanaṃ <span class="bld">vīriyassa padaṭṭhānaṃ</span> vīriyapayogassa kāraṇaṃ vīriyārambhe niyojanato, ‘‘yogā ve jāyatī bhūrī’’ti (dha. pa. 282) vacanato yogo bhāvanā. Tattha vipassanābhāvanāya vakkhamānattā samādhibhāvanā idhādhippetāti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘yuñjatha buddhasāsaneti samādhissa padaṭṭhāna’’</span>nti. ‘‘Maccuno sena’’nti vuttāya kilesasenāya sammā dhunanaṃ ñāṇeneva hotīti āha – <span class="bld">‘‘dhunātha…pe… padaṭṭhāna’’</span>nti. Puna yathāvuttavīriyasamādhipaññāsampayuttesu ādhipaccakiccatāya papañcappahānasamatthā vaṭṭamūlaṃ chinditvā vivaṭṭaṃ pāpenti cāti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘ārambhatha nikkamathāti vīriyindriyassa padaṭṭhāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Imāni padaṭṭhānāni desanā</span>ti ‘‘yānimāni vīriyassa padaṭṭhāna’’ntiādinā vīriyādīnaṃ padaṭṭhānāni vuttāni, sā ārambhatha nikkamathāti ādidesanā, na vīriyārambhavatthuādīnīti attho. Tathā ceva saṃvaṇṇitaṃ.</p>
  433. <p class="bodytext">Evaṃ yathānikkhittāya desanāya padaṭṭhānavasena atthaṃ niddhāretvā idāni taṃ sabhāgavisabhāgadhammavasena āvaṭṭetukāmo tassa bhūmiṃ dassetuṃ <a name="M0.0105"></a> <span class="bld">‘‘ayuñjantānaṃ vā sattānaṃ yoge yuñjantānaṃ vā ārambho’’</span>tiādimāha. Tassattho – yoge bhāvanāyaṃ taṃ ayuñjantānaṃ vā sattānaṃ <a name="V0.0232"></a> aparipakkañāṇānaṃ vāsanābhāgena āyatiṃ vijānanatthaṃ ayaṃ desanārambho yuñjantānaṃ vā paripakkañāṇānanti.</p>
  434. <p class="bodytext"><span class="bld">So pamādo duvidho</span>ti yena pamādena bhāvanaṃ nānuyuñjanti, so pamādo attano kāraṇabhedena duvidho. <span class="bld">Aññāṇenā</span>ti pañcannaṃ khandhānaṃ salakkhaṇasāmaññalakkhaṇapaṭicchādakena sammohena. <span class="bld">Nivuto</span>ti chādito. <span class="bld">Ñeyyaṭṭhāna</span>nti ñeyyañca taṃ ‘‘iti rūpaṃ, iti rūpassa samudayo’’tiādinā ñāṇassa pavattanaṭṭhānañcāti ñeyyaṭṭhānaṃ. Anekabhedattā pāpadhammānaṃ tabbasena anekabhedopi pamādo mūlabhūtāya avijjāya vasena eko evāti āha – <span class="bld">‘‘ekavidho avijjāyā’’</span>ti. Lābhavinicchayapariggahamacchariyāni pariyesanāārakkhāparibhogesu antogadhāni. Chandarāgajjhosānā taṇhā evāti taṇhāmūlakepi dhamme ettheva pakkhipitvā <span class="bld">‘‘tividho taṇhāyā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  435. <p class="bodytext"><span class="bld">Rūpīsu bhavesū</span>ti rūpadhammesu. <span class="bld">Ajjhosāna</span>nti taṇhābhiniveso. Etena <span class="bld">‘‘taṇhāya rūpakāyo padaṭṭhāna’’</span>nti padassa atthaṃ vivarati. Anādimati hi saṃsāre itthipurisā aññamaññarūpābhirāmā, ayañcattho <span class="bld">cittapariyādānasuttena</span> (a. ni. 1.1-10) dīpetabbo. <span class="bld">Arūpīsu sammoho</span>ti phassādīnaṃ atisukhumasabhāvattā santatisamūhakiccārammaṇaghanavinibbhogassa dukkarattā ca arūpadhammesu sammoho, sattānaṃ patiṭṭhitoti vacanaseso. Evaṃ niddhārite rūpakāyanāmakāyasaṅkhāte upādānakkhandhapañcake ārammaṇakaraṇavasena pavattaṃ taṇhañca avijjañca avisesena vuttaṃ catupādānānaṃ vasena vibhajitvā tesaṃ khandhānaṃ upādānānañca dukkhasamudayabhāvena sahapariññeyyapahātabbabhāvaṃ dasseti <span class="bld">‘‘tattha rūpakāyo’’</span>tiādinā.</p>
  436. <p class="bodytext"><a name="para30"></a><span class="paranum">30</span>. Evaṃ pamādamukhena purimasaccadvayaṃ niddhāretvā pamādamukheneva aparampi saccadvayaṃ niddhāretuṃ <span class="bld">‘‘tattha yo’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">tassā</span>ti tassa pamādassa. <span class="bld">Sampaṭivedhenā</span>ti sammā parijānanena assādādīnaṃ jānanena. <span class="bld">Rakkhaṇā paṭisaṃharaṇā</span>ti attano cittassa rakkhaṇasaṅkhātā pamādassa paṭisaṃharaṇā, tappaṭipakkhena saṅkocanā appamādānuyogena yā <a name="M0.0106"></a> khepanā. <span class="bld">Ayaṃ samatho</span>ti kiccena samādhiṃ dasseti. Ayaṃ vodānapakkhavisabhāgadhammavasena āvaṭṭanā. <span class="bld">‘‘Yadā jānāti kāmānaṃ…pe… ānisaṃsa’’</span>nti iminā samathādhigamassa upāyaṃ dasseti.</p>
  437. <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0233"></a> <span class="bld">kāmāna</span>nti vatthukāmānañca kilesakāmānañca. <span class="bld">Assādañca assādato</span>ti kāme paṭicca uppajjamānaṃ sukhasomanassasaṅkhātaṃ assādaṃ assādatāya assādamattato. <span class="bld">Ādīnava</span>nti ‘‘appassādā kāmā bahudukkhā’’tiādinā (ma. ni. 1.236) vuttaṃ ādīnavaṃ dosaṃ. <span class="bld">Nissaraṇa</span>nti paṭhamajjhānaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhamma’’nti (itivu. 72). <span class="bld">Okāra</span>nti lāmakabhāvaṃ. <span class="bld">Saṃkilesa</span>nti saṃkilissanaṃ. Kāmahetu hi sattā saṃkilissanti. <span class="bld">Vodāna</span>nti visujjhanaṃ. <span class="bld">Nekkhamme ca ānisaṃsa</span>nti nīvaraṇappahānādiguṇavisesayogaṃ. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ yathāvutte samathe sati. <span class="bld">Yā vīmaṃsā</span>ti yā paññā. ‘‘Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (saṃ. ni. 5.1071) hi vuttaṃ. Yathā taṇhāsahitāva avijjā saṅkhārānaṃ paccayo, evaṃ avijjāsahitāva taṇhā upādānānaṃ paccayo. Tāsu niruddhāsu upādānādīnaṃ abhāvo evāti taṇhāavijjāpahānena sakalavaṭṭadukkhanirodhaṃ dassento <span class="bld">‘‘imesu dvīsu dhammesu pahīnesū’’</span>tiādimāha. Imāni cattāri saccāni visabhāgasabhāgadhammāvaṭṭanavasena niddhāritānīti adhippāyo.</p>
  438. <p class="bodytext">Evaṃ vodānapakkhaṃ nikkhipitvā tassa visabhāgadhammavasena sabhāgadhammavasena ca āvaṭṭanaṃ dassetvā idāni saṃkilesapakkhaṃ nikkhipitvā tassa visabhāgadhammavasena sabhāgadhammavasena ca āvaṭṭanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathāpi mūle’’</span>ti gāthamāha. Tassattho – yathā nāma patiṭṭhāhetubhāvena mūlanti laddhavohāre bhūmigate rukkhassa avayave pharasuchedādiantarāyābhāvena anupaddave tato eva daḷhe thire sati khandhe chinnepi assatthādirukkho ruhati, evameva taṇhānusayasaṅkhāte attabhāvarukkhassa mūle maggañāṇapharasunā anupacchinne tayidaṃ dukkhaṃ punappunaṃ aparāparabhāvena nibbattati na nirujjhatīti. Kāmataṇhādinivattanatthaṃ <span class="bld">‘‘bhavataṇhāyā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Etassa dhammassa paccayo</span>ti etassa bhavataṇhāsaṅkhātassa dhammassa bhavesu ādīnavappaṭicchādanādivasena assādaggahaṇassa paccayo. Vuttañhetaṃ – ‘‘saṃyojanīyesu, bhikkhave, dhammesu assādānupassino <a name="M0.0107"></a> taṇhā pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 2.57). Tenevāha – <span class="bld">‘‘avijjāpaccayā hi bhavataṇhā’’</span>ti. Idha samatho vipassanā ca maggasamādhi maggapaññā ca adhippetāti āha – <span class="bld">‘‘yena taṇhānusayaṃ samūhanatī’’</span>tiādi. <span class="bld">Imāni cattāri saccānī</span>ti visabhāgasabhāgadhammāvaṭṭanavasena niddhāritānīti. Sesaṃ vuttanayameva.</p>
  439. <p class="bodytext">Idāni na kevalaṃ niddhāriteheva visabhāgasabhāgadhammehi āvaṭṭanaṃ, atha kho pāḷiāgatehipi tehi āvaṭṭanaṃ āvaṭṭahāroti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’</span>nti gāthamāha<a name="V0.0234"></a>. Tattha <span class="bld">sabbapāpassā</span>ti sabbākusalassa. <span class="bld">Akaraṇa</span>nti anuppādanaṃ. <span class="bld">Kusalassā</span>ti catubhūmakakusalassa. <span class="bld">Upasampadā</span>ti paṭilābho. <span class="bld">Sacittapariyodāpana</span>nti attano cittavodānaṃ, taṃ pana arahattena hoti. Iti sīlasaṃvarena sabbapāpaṃ pahāya samathavipassanāhi kusalaṃ sampādetvā arahattaphalena cittaṃ pariyodapetabbanti <span class="bld">etaṃ buddhāna sāsanaṃ</span> ovādo anusiṭṭhīti ayaṃ saṅkhepattho, vitthārato pana attho pāḷito eva viññāyati.</p>
  440. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">‘‘sabbapāpaṃ nāmā’’</span>tiādīsu <span class="bld">dosasamuṭṭhāna</span>nti doso samuṭṭhānameva etassāti dosasamuṭṭhānaṃ, na doso eva samuṭṭhānanti. Lobhasamuṭṭhānāyapi pisuṇavācāya sambhavato. Kāyaduccaritanti padaṃ apekkhitvā ‘‘dosasamuṭṭhāna’’nti napuṃsakaniddeso. <span class="bld">Lobhasamuṭṭhānaṃ mohasamuṭṭhāna</span>nti etthāpi eseva nayo. Samphappalāpo uddhaccacittena pavattayatīti adhippāyena tassa mohasamuṭṭhānatā vuttā.</p>
  441. <p class="bodytext">Evaṃ duccaritaakusalakammapathakammavibhāgena ‘‘sabbapāpa’’nti ettha vuttapāpaṃ vibhajitvā idānissa akusalamūlavasena agatigamanavibhāgampi dassetuṃ <span class="bld">‘‘akusalamūla’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">akusalamūlaṃ payogaṃ gacchanta</span>nti lobhādiakusalāni kāyavacīpayogaṃ gacchantāni, kāyavacīpayogaṃ samuṭṭhāpentānīti attho. <span class="bld">Chandā</span>ti chandahetu. <span class="bld">Yaṃ chandā agatiṃ gacchati, idaṃ lobhasamuṭṭhāna</span>nti chandā agatiṃ gacchatīti yadetaṃ agatigamanaṃ, idaṃ lobhasamuṭṭhānanti. Evaṃ sesesupi attho daṭṭhabbo. Ettāvatā ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti ettha pāpaṃ dassetvā idāni tassa akaraṇaṃ dassento <span class="bld">‘‘lobho…pe… paññāyā’’</span>ti tīhi kusalamūlehi <a name="M0.0108"></a> tiṇṇaṃ akusalamūlānaṃ pahānavasena sabbapāpassa akaraṇaṃ anuppādanamāha. Tathā <span class="bld">lobho upekkhāyā</span>tiādinā brahmavihārehi. Tattha aratiṃ vūpasamentī muditā tassā mūlabhūtaṃ mohaṃ pajahatīti katvā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘moho muditāya pahānaṃ abbhatthaṃ gacchatī’’</span>ti.</p>
  442. <p class="bodytext"><a name="para31"></a><span class="paranum">31</span>. Idāni aññenapi pariyāyena pāpaṃ tassa akaraṇañca dassetvā sesapadānañca atthavibhāvanamukhena sabhāgavisabhāgadhammāvaṭṭanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbapāpaṃ nāma aṭṭha micchattānī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Akiriyā akaraṇaṃ anajjhācāro</span>ti tīhipi padehi micchattānaṃ anuppādanameva vadati. Tathā <span class="bld">kiriyā karaṇaṃ ajjhācāro</span>ti tīhipi padehi uppādanameva vadati. <span class="bld">Ajjhācāro</span>ti adhiṭṭhahitvā ācaraṇaṃ. <span class="bld">Atītassā</span>ti cirakālappavattivasena purāṇassa. <span class="bld">Maggassā</span>ti ariyamaggassa. Vuttañhetaṃ – ‘‘purāṇamaggaṃ purāṇaṃ añjasanti kho ariyassetaṃ aṭṭhaṅgikassa <a name="V0.0235"></a> maggassa adhivacana’’nti (saṃ. ni. 2.65 atthato samānaṃ). Atītena vā vipassinā bhagavatā yathādhigataṃ desitabhāvaṃ sandhāya ‘‘atītassa maggassā’’ti vuttaṃ. Vipassino hi ayaṃ bhagavato sammāsambuddhassa pātimokkhuddesagāthāti.</p>
  443. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ paṭivedhenā</span>ti yassa pariññābhisamayena. <span class="bld">Yaṃ pariyodāpitaṃ, ayaṃ nirodho</span>ti yadipi asaṅkhatā dhātu kenaci saṃkilesena na saṃkilissati, adhigacchantassa pana puggalassa vasena evaṃ vuttaṃ. Tassa hi yāva saṃkilesā na vigacchanti, tāva asaṅkhatā dhātu apariyodapitāti vuccati. Yathā nibbānādhigamena ye khandhā vūpasametabbā, tesaṃ sesabhāvena asesabhāvena ca ‘‘saupādisesā’’ti ca, ‘‘anupādisesā’’ti ca vuccati, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
  444. <p class="bodytext">Imāni pāḷiāgatadhammānaṃ sabhāgavisabhāgadhammāvaṭṭanavasena niddhāritāni cattāri saccāni punapi pāḷiāgatadhammānaṃ sabhāgavisabhāgadhammāvaṭṭanena āvaṭṭahāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘dhammo have rakkhatī’’</span>ti gāthamāha. Tassā padattho pubbe vutto eva. <span class="bld">Dhammo</span>ti puññadhammo idhādhippeto. Taṃ vibhajitvā dassento <span class="bld">‘‘dhammo nāma duvidho indriyasaṃvaro maggo cā’’</span>ti āha. Indriyasaṃvarasīsena cettha sabbampi sīlaṃ gahitanti daṭṭhabbaṃ<a name="M0.0109"></a>. Sabbā upapattiyo <span class="bld">duggati</span> dukkhadukkhatādiyogena dukkhā gatiyoti katvā. Yathāvutte duvidhe dhamme paṭhamo dhammo yathā suciṇṇo hoti, yato ca so rakkhati, yattha ca patiṭṭhāpeti, taṃ sabbaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha yā saṃvarasīle akhaṇḍakāritā’’</span>tiādi vuttaṃ. Idāni tassa dhammassa apāyato rakkhaṇe ekantikabhāvaṃ vibhāvetuṃ gāmaṇisaṃyutte (saṃ. ni. 4.358) <span class="bld">asibandhakaputtasuttaṃ</span> ābhataṃ.</p>
  445. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">eva</span>nti pakārena. <span class="bld">Ca</span>-saddo sampiṇḍane, imināpi pakārena ayamattho veditabboti adhippāyo. <span class="bld">Asibandhakaputto</span>ti asibandhakassa nāma putto. Gāme jeṭṭhakatāya <span class="bld">gāmaṇī. Pacchābhūmakā</span>ti pacchābhūmivāsino. <span class="bld">Kāmaṇḍalukā</span>ti sakamaṇḍaluno. <span class="bld">Sevālamālikā</span>ti pātova udakato sevālañceva uppalādīni ca gahetvā udakasuddhibhāvajānanatthaṃ mālaṃ katvā piḷandhanakā. <span class="bld">Udakorohakā</span>ti sāyaṃ pātaṃ udakaṃ orohaṇakā. <span class="bld">Uyyāpentī</span>ti upariyāpenti. <span class="bld">Saññāpentī</span>ti sammā yāpenti. <span class="bld">Saggaṃ nāma okkāmentī</span>ti parivāretvā ṭhitāva ‘‘gaccha, bho, brahmalokaṃ, gaccha, bho, brahmaloka’’nti vadantā saggaṃ pavesenti.</p>
  446. <p class="bodytext"><span class="bld">Anuparisakkeyyā</span>ti <a name="V0.0236"></a> anuparigaccheyya. <span class="bld">Ummujjā</span>ti uṭṭhaha. <span class="bld">Uplavā</span>ti jalassa upariplava. <span class="bld">Thalamuplavā</span>ti thalaṃ abhiruha. <span class="bld">Tatra yāssā</span>ti tatra yaṃ assa, yaṃ bhaveyya. <span class="bld">Sakkharakaṭhala</span>nti sakkharā vā kaṭhalā vā. <span class="bld">Sā adhogāmī assā</span>ti sā adho gaccheyya, heṭṭhāgāmī bhaveyya. <span class="bld">Adho gaccheyyā</span>ti heṭṭhā gaccheyya. <span class="bld">Maggassā</span>ti ariyamaggassa. <span class="bld">Tikkhatā</span>ti tikhiṇatā. Sā ca kho na satthakassa viya nisitakaraṇatā, atha kho indriyānaṃ paṭubhāvoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘adhimattatā’’</span>ti āha. Nanu ca ariyamaggo attanā pahātabbakilese anavasesaṃ samucchindatīti atikhiṇo nāma natthīti? Saccametaṃ, tathāpi no ca kho ‘‘yathā diṭṭhippattassā’’ti vacanato saddhāvimuttadiṭṭhippattānaṃ kilesappahānaṃ pati atthi kāci visesamattāti sakkā vattuṃ. Ayaṃ pana viseso na idhādhippeto, sabbupapattisamatikkamanassa adhippetattā. Yasmā pana ariyamaggena odhiso kilesā pahīyanti, tañca nesaṃ tathāpahānaṃ maggadhammesu indriyānaṃ <a name="M0.0110"></a> apāṭavapāṭavatarapāṭavatamabhāvena hotīti yo vajirūpamadhammesu matthakappattānaṃ aggamaggadhammānaṃ paṭutamabhāvo. Ayaṃ idha maggassa tikkhatāti adhippetā. Tenevāha – <span class="bld">‘‘ayaṃ dhammo suciṇṇo sabbāhi upapattīhi rakkhatī’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Tasmā rakkhitacittassā’’</span>tiādinā <span class="bld">suttantarena</span> (udā. 32) sugatisaññitānampi upapattīnaṃ duggatibhāvaṃ sādheti.</p>
  447. <p class="bodytext"><a name="para32"></a><span class="paranum">32</span>. Idāni yathāvuttassa dhammassa visabhāgadhammānaṃ taṇhāvijjādīnaṃ sabhāgadhammānañca samathavipassanādīnaṃ niddhāraṇavasena āvaṭṭahāraṃ yojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha duggatīnaṃ hetu taṇhā ca avijjā cā’’</span>tiādimāha. Taṃ pubbe vuttanayattā suviññeyyameva. <span class="bld">Idaṃ vuccati brahmacariya</span>nti idaṃ ariyaṃ samathavipassanāsaṅkhātaṃ maggabrahmacariyanti vuccati. <span class="bld">Yaṃ rakkhatī</span>ti sabbāhi duggatīhi rakkhantassa ariyamaggassa ārammaṇabhūto nirodho rakkhanto viya vutto, nimittassa kattubhāvena upacaritattā. Imāni cattāri saccāni visabhāgasabhāgadhammāvaṭṭanavasena niddhāritānīti adhippāyo.</p>
  448. <p class="centered">Āvaṭṭahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  449. <p class="nikaya">8. Vibhattihāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  450. <p class="bodytext"><a name="para33"></a><span class="paranum">33</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0237"></a> <span class="bld">katamo vibhattihāro</span>ti vibhattihāravibhaṅgo. Tattha dhammavibhattibhūmivibhattipadaṭṭhānavibhattīti tividhā vibhatti. Tāsu yasmā dhammesu vibhāgato niddiṭṭhesu tattha labbhamāno bhūmivibhāgo padaṭṭhānavibhāgo ca niddisiyamāno suviññeyyo hoti, tasmā dhammavibhattiṃ tāva niddisanto soḷasavidhe paṭṭhāne yesaṃ suttānaṃ vasena visesato vibhajitabbā, tāni suttāni dassetuṃ <span class="bld">‘‘dve suttāni vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañcā’’</span>ti vuttaṃ. Tattha vāsanā puññabhāvanā, tassā bhāgo koṭṭhāso vāsanābhāgo, tassa hitanti <span class="bld">vāsanābhāgiyaṃ,</span> suttaṃ. Nibbijjhanaṃ lobhakkhandhādīnaṃ padālanaṃ nibbedho, tassa bhāgoti sesaṃ purimasadisameva. Yasmiṃ sutte tīṇi puññakiriyavatthūni desitāni, taṃ suttaṃ vāsanābhāgiyaṃ. Yasmiṃ pana sekkhāsekkhā desitā, taṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Ayañca attho <span class="bld">pāḷiyaṃ</span>yeva āgamissati.</p>
  451. <p class="bodytext"><span class="bld">Puññabhāgiyā</span>ti <a name="M0.0111"></a> puññabhāge bhavā. Tathā <span class="bld">phalabhāgiyā</span> veditabbā. <span class="bld">Phala</span>nti pana sāmaññaphalaṃ. <span class="bld">Saṃvarasīla</span>nti pātimokkhasaṃvaro, satisaṃvaro, ñāṇasaṃvaro, khantisaṃvaro, vīriyasaṃvaroti pañca saṃvarā saṃvarasīlaṃ. <span class="bld">Pahānasīla</span>nti tadaṅgappahānaṃ, vikkhambhanappahānaṃ, samucchedappahānaṃ, paṭippassaddhippahānaṃ, nissaraṇappahānanti pañcappahānāni. Tesu nissaraṇappahānavajjānaṃ pahānānaṃ vasena pahānasīlaṃ veditabbaṃ. <span class="bld">So</span>ti yo vāsanābhāgiyasuttasampaṭiggāhako, so. <span class="bld">Tena brahmacariyenā</span>ti tena saṃvarasīlasaṅkhātena seṭṭhacariyena kāraṇabhūtena brahmacārī bhavati. Ettha ca aṭṭhasamāpattibrahmacariyassa na paṭikkhepo, keci pana ‘‘teneva brahmacariyenā’’ti paṭhanti, tesaṃ matena siyā tassa paṭikkhepo.</p>
  452. <p class="bodytext"><span class="bld">Pahānasīle ṭhito</span>ti samucchedapaṭippassaddhippahānānaṃ vasena pahānasīle ṭhito. <span class="bld">Tena brahmacariyenā</span>ti tena pahānasīlena visesabhūtena maggabrahmacariyena. Ye pana ‘‘teneva brahmacariyenā’’ti paṭhanti, tesaṃ ayaṃ pāṭho ‘‘vāsanābhāgiyaṃ nāma suttaṃ dānakathā, sīlakathā, saggakathā, puññavipākakathā’’ti. Ye pana ‘‘tena brahmacariyenā’’ti paṭhanti, tesaṃ ayaṃ pāṭho – ‘‘vāsanābhāgiyaṃ nāma suttaṃ dānakathā, sīlakathā, saggakathā kāmānaṃ ādīnavo nekkhamme <a name="V0.0238"></a> ānisaṃso’’ti. Tattha katamo pāṭho yuttataroti? Pacchimo pāṭhoti niṭṭhaṃ gantabbaṃ. Yasmā ‘‘nibbedhabhāgiyaṃ nāma suttaṃ yā catusaccappakāsanā’’ti vakkhati, na hi mahāthero sāvasesaṃ katvā dhammaṃ desesīti.</p>
  453. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Natthi pajānanā’’</span>tiādinā ubhinnaṃ suttānaṃ sātisayaṃ asaṅkarakāraṇaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">pajānanā</span>ti ariyamaggassa padaṭṭhānabhūtā vuṭṭhānagāminī vipassanāpaññā. <span class="bld">Imāni cattāri suttānī</span>ti imesaṃ suttānaṃ vāsanābhāgiyanibbedhabhāgiyānaṃ vakkhamānānañca saṃkilesabhāgiyaasekkhabhāgiyānaṃ vasena cattāri suttāni. <span class="bld">Desanāyā</span>ti desanānayena. <span class="bld">Sabbato vicayena hārena vicinitvā</span>ti sabbatobhāgena ekādasasu ṭhānesu pakkhipitvā vicayena hārena vicinitvā. <span class="bld">‘‘Yuttihārena yojetabbānī’’</span>ti etena vicayahārayuttihārā vibhattihārassa parikammaṭṭhānanti dasseti. <span class="bld">‘‘Yāvatikā ñāṇassa bhūmī’’</span>ti iminā vibhattihārassa mahāvisayataṃ dasseti.</p>
  454. <p class="bodytext"><a name="para34"></a><span class="paranum">34</span>. Evaṃ <a name="M0.0112"></a> vāsanābhāgiyanibbedhabhāgiyabhāvehi dhamme ekadesena vibhajitvā idāni tesaṃ kilesabhāgiyaasekkhabhāgiyabhāvehi sādhāraṇāsādhāraṇabhāvehi vibhajituṃ <span class="bld">‘‘tattha katame dhammā sādhāraṇā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">katame dhammā</span>ti katame sabhāvadhammā. <span class="bld">Sādhāraṇā</span>ti avisiṭṭhā, samānāti attho. <span class="bld">Dve dhammā</span>ti duve pakatiyo. Pakatiattho hi ayaṃ dhamma-saddo ‘‘jātidhammānaṃ sattāna’’ntiādīsu (paṭi. ma. 1.33) viya. <span class="bld">Nāmasādhāraṇā</span>ti nāmena sādhāraṇā, kusalākusalāti samānanāmāti attho. <span class="bld">Vatthusādhāraṇā</span>ti vatthunā nissayena sādhāraṇā, ekasantatipatitatāya samānavatthukāti attho. Visesato saṃkilesapakkhe pahānekaṭṭhā nāmasādhāraṇā, sahajekaṭṭhā vatthusādhāraṇā. <span class="bld">Aññampi evaṃ jātiya</span>nti kiccapaccayapaṭipakkhādīhi samānaṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Micchattaniyatānaṃ aniyatāna</span>nti idaṃ puthujjanānaṃ upalakkhaṇaṃ. Tasmā sassatavādā ucchedavādāti ādiko sabbo puthujjanabhedo āharitvā vattabbo. Dasanappahātabbā kilesā sādhāraṇā micchattaniyatānaṃ aniyatānaṃ eva ca sambhavato sammattaniyatānaṃ asambhavato ca. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo.</p>
  455. <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyasāvako</span>ti sekkhaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Sabbā sā avītarāgehi sādhāraṇā</span>ti lokiyasamāpatti rūpāvacarā arūpāvacarā dibbavihāro brahmavihāro paṭhamajjhānasamāpattīti evamādīhi pariyāyehi sādhāraṇā. Kusalasamāpatti pana iminā pariyāyena siyā asādhāraṇā<a name="V0.0239"></a>, imaṃ pana dosaṃ passantā keci ‘‘yaṃ kiñci…pe… sabbā sā avītarāgehi sādhāraṇā’’ti paṭhanti. Kathaṃ te odhiso gahitā, atha odhiso gahetabbā, kathaṃ sādhāraṇāti? Anuyogaṃ manasikatvā taṃ visodhento āha – <span class="bld">‘‘sādhāraṇā hi dhammā evaṃ aññamañña’’</span>ntiādi. Tassattho – yathā micchattaniyatānaṃ aniyatānañca sādhāraṇāti vuttaṃ, evaṃ sādhāraṇā dhammā na sabbasattānaṃ sādhāraṇatāya sādhāraṇā, kasmā? Yasmā <span class="bld">aññamaññaṃ paraṃ paraṃ sakaṃ sakaṃ visayaṃ nātivattanti</span>. Paṭiniyatañhi tesaṃ pavattiṭṭhānaṃ, itarathā tathā vohāro eva na siyāti adhippāyo. Yasmā ca ete eva dhammā evaṃ <a name="M0.0113"></a> niyatā visayā, tasmā <span class="bld">‘‘yopi imehi dhammehi samannāgato na so taṃ dhammaṃ upātivattatī’’</span>ti āha. Na hi micchattaniyatānaṃ aniyatānañca dassanena pahātabbā kilesā na santi, aññesaṃ vā santīti evaṃ sesepi vattabbaṃ.</p>
  456. <p class="bodytext">Asādhāraṇo nāma dhammo tassa tassa puggalassa paccattaniyato ariyesu sekkhāsekkhadhammavasena anariyesu sabbābhabbapahātabbavasena gavesitabbo, itarassa tathā niddisitabbabhāvābhāvato. So ca kho sādhāraṇāvidhuratāya taṃ taṃ upādāya tathāvuttadesanānusārenāti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘katame dhammā asādhāraṇā yāva desanaṃ upādāya gavesitabbā sekkhāsekkhā bhabbābhabbā’’</span>ti iminā. <span class="bld">Aṭṭhamakassā</span>ti sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipannassa. <span class="bld">Dhammatā</span>ti dhammasabhāvo paṭhamassa maggaṭṭhatā dutiyassa phalaṭṭhatā. Paṭhamassa vā pahīyamānakilesatā. Dutiyassa pahīnakilesatā. Puna <span class="bld">aṭṭhamakassā</span>ti anāgāmimaggaṭṭhassa. <span class="bld">Nāma</span>nti sekkhāti nāmaṃ. <span class="bld">Dhammatā</span>ti taṃtaṃmaggaṭṭhatā heṭṭhimaphalaṭṭhatā ca. <span class="bld">Paṭipannakāna</span>nti maggasamaṅgīnaṃ. <span class="bld">Nāma</span>nti paṭipannakāti nāmaṃ. Evaṃ ‘‘aṭṭhamakassā’’tiādinā ariyapuggalesu asādhāraṇadhammaṃ dassetvā itaresu nayadassanatthaṃ <span class="bld">‘‘evaṃ visesānupassinā’’</span>tiādi vuttaṃ. Lokiyadhammesu eva hi hīnādibhāvo. Tattha <span class="bld">visesānupassinā</span>ti asādhāraṇadhammānupassinā. Micchattaniyatānaṃ aniyatā dhammā sādhāraṇā micchattaniyatā dhammā asādhāraṇā. Micchattaniyatesupi niyatamicchādiṭṭhikānaṃ aniyatā dhammā sādhāraṇā. Niyatamicchādiṭṭhi asādhāraṇāti iminā nayena visesānupassinā veditabbā.</p>
  457. <p class="bodytext">Evaṃ nānānayehi dhammavibhattiṃ dassetvā idāni bhūmivibhattiṃ padaṭṭhānavibhattiñca vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘dassanabhūmī’’</span>tiādimāha. Tattha<span class="bld"> dassanabhūmī</span>ti paṭhamamaggo. Yasmā pana paṭhamamaggakkhaṇe ariyasāvako sammattaniyāmaṃ okkamanto nāma hoti, tato paraṃ okkanto<a name="V0.0240"></a>, tasmā ‘‘dassanabhūmi niyāmāvakkantiyā padaṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Kiñcāpi heṭṭhimo heṭṭhimo maggo upariuparimaggādhigamassa kāraṇaṃ hoti, sakkāyadiṭṭhiādīni appahāya kāmarāgabyāpādādippahānassa asakkuṇeyyattā. Tathāpi ariyamaggo attano phalassa visesakāraṇaṃ āsannakāraṇañcāti dassetuṃ <span class="bld">‘‘bhāvanābhūmi</span> <a name="M0.0114"></a> <span class="bld">uttarikānaṃ phalānaṃ pattiyā padaṭṭhāna’’</span>nti vuttaṃ. Sukhā paṭipadā khippābhiññā ñāṇuttarassa tathāvidhapaccayasamāyoge ca hotīti sā vipassanāya padaṭṭhānanti vuttā. Itarā pana tissopi paṭipadā samathaṃ āvahanti eva. Tāsu sabbamudutāya dassitāya sesāpi dassitā evāti āha – <span class="bld">‘‘dukkhā paṭipadā dandhābhiññā samathassa padaṭṭhāna’’</span>nti.</p>
  458. <p class="bodytext"><span class="bld">Dānamayaṃ puññakiriyavatthū</span>ti dānameva dānamayaṃ, pujjaphalanibbattanaṭṭhena puññaṃ, tadeva kattabbato kiriyā, payogasampattiyādīnaṃ adhiṭṭhānabhāvato vatthu cāti dānamayapuññakiriyavatthu. <span class="bld">Paratoghosassā</span>ti dhammassavanassa. <span class="bld">Sādhāraṇa</span>nti na bījaṃ viya aṅkurassa, dassanabhūmiādayo viya vā niyāmāvakkantiādīnaṃ āveṇikaṃ, atha kho sādhāraṇaṃ, tadaññakāraṇehipi paratoghosassa pavattanatoti adhippāyo. Tattha keci dāyakassa dānānumodanaṃ āciṇṇanti dānaṃ paratoghosassa kāraṇanti vadanti. Dāyako pana dakkhiṇāvisuddhiṃ ākaṅkhanto dānasīlādiguṇavisesānaṃ savane yuttappayutto hotīti dānaṃ dhammassavanassa kāraṇaṃ vuttaṃ.</p>
  459. <p class="bodytext">Sīlasampanno vippaṭisārābhāvena samāhito dhammacintāsamattho hotīti sīlaṃ cintāmayañāṇassa kāraṇanti āha <span class="bld">‘‘sīlamaya’’</span>ntiādi. <span class="bld">Bhāvanāmaya</span>nti samathasaṅkhātaṃ bhāvanāmayaṃ. <span class="bld">Bhāvanāmayiyā</span>ti uparijhānasaṅkhātāya vipassanāsaṅkhātāya ca bhāvanāmayiyā. Purimaṃ purimañhi pacchimassa pacchimassa padaṭṭhānaṃ. Idāni yasmā dānaṃ sīlaṃ lokiyabhāvanā ca na kevalaṃ yathāvuttaparatoghosādīnaṃyeva, atha kho yathākkamaṃ pariyattibāhusaccakammaṭṭhānānuyogamaggasammādiṭṭhīnampi paccayā honti, tasmā tampi nayaṃ dassetuṃ puna <span class="bld">‘‘dānamaya’’</span>ntiādinā desanaṃ vaḍḍhesi. Tathā patirūpadesavāsādayo kāyavivekacittavivekādīnaṃ kāraṇaṃ hotīti imaṃ nayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘patirūpadesavāso’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kusalavīmaṃsāyā</span>ti paṭisaṅkhānupassanāya. <span class="bld">Akusalapariccāgo</span>ti iminā pahānapariññā vuttāti. <span class="bld">Samādhindriyassā</span>ti maggasamādhindriyassa. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  460. <p class="centered">Vibhattihāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  461. <p class="subhead">9. Parivattanahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  462. <p class="bodytext"><a name="para35"></a><span class="paranum">35</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0241"></a><a name="M0.0115"></a> <span class="bld">katamo parivattano hāro</span>ti parivattanahāravibhaṅgo. Tattha yasmā saṃvaṇṇiyamāne sutte yathāniddiṭṭhānaṃ kusalākusaladhammānaṃ paṭipakkhabhūte akusalakusaladhamme pahātabbabhāvādivasena niddhāraṇaṃ paṭipakkhato parivattanaṃ, tasmā <span class="bld">‘‘sammādiṭṭhissa purisapuggalassa micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavatī’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha sammā pasatthā, sundarā diṭṭhi etassāti sammādiṭṭhi, tassa. Sā panassa sammādiṭṭhitā pubbabhāgasammādiṭṭhiyā vā lokuttarasammādiṭṭhiyā vā veditabbā. <span class="bld">Micchādiṭṭhi nijjiṇṇā bhavatī</span>ti purimanaye vipassanāsammādiṭṭhiyā pahīnā hoti, vikkhambhitāti attho. Pacchimanaye paṭhamamaggasammādiṭṭhiyā pahīnā samucchinnāti attho.</p>
  463. <p class="bodytext"><span class="bld">Ye cassa micchādiṭṭhipaccayā</span>ti micchābhinivesahetu ye ariyānaṃ adassanakāmatādayo lobhādayo pāṇātipātādayo ca <span class="bld">aneke</span> lāmakaṭṭhena <span class="bld">pāpakā</span> akosallasambhūtaṭṭhena <span class="bld">akusalā</span> dhammā uppajjeyyuṃ. Imassa āraddhavipassakassa ariyassa ca. <span class="bld">Dhammā</span>ti samathavipassanādhammā, sattattiṃsabodhipakkhiyadhammā vā anuppannā vā sambhavanti uppannā, bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. <span class="bld">Sammāsaṅkappassā</span>tiādīnampi imināva nayena attho veditabbo. Ayaṃ pana viseso – sammāvimuttiādīnaṃ micchāvimutti avimuttāva samānā ‘‘vimuttā maya’’nti evaṃsaññino avimuttiyaṃ vā vimuttisaññino. Tatrāyaṃ vacanattho – micchā pāpikā vimutti vimokkho etassāti <span class="bld">micchāvimutti</span>. Aṭṭhaṅgā ca micchāvimutti yathāvuttenākārena micchābhinivesavasena ca pavattā antadvayalakkhaṇā. <span class="bld">Sammāvimutti</span> pana phaladhammā, micchādiṭṭhike samāsevato micchāvimokkho vā micchāvimutti. <span class="bld">Micchāvimuttiñāṇadassanaṃ</span> pana micchāvimokkhe micchādiṭṭhiyā ca sāranti gahaṇavasena pavatto akusalacittuppādo antamaso pāpaṃ katvā ‘‘sukataṃ mayā’’ti paccavekkhato uppannamoho ca. <span class="bld">Sammāvimuttiñāṇadassanassā</span>ti ettha sekkhānaṃ paccavekkhaṇañāṇaṃ sammāvimuttiñāṇadassananti adhippetaṃ. Tañhi uttaribhāvanāpāripūriyā saṃvattati.</p>
  464. <p class="bodytext"><a name="para36"></a><span class="paranum">36</span>. Evaṃ <a name="V0.0242"></a> sammādiṭṭhiādimukhena micchādiṭṭhiādiṃ dassetvā puna pāṇātipātaadinnādānakāmesumicchācārādito veramaṇiyādīhi pāṇātipātādīnaṃ parivattanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yassā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">kālavādissā</span>ti <a name="M0.0116"></a> lakkhaṇavacanaṃ. Kālena sāpadesaṃ pariyantavatiṃ atthasañhitanti so samphappalāpassa pahānāya paṭipanno hotīti vuttaṃ.</p>
  465. <p class="bodytext">Puna <span class="bld">‘‘ye ca kho kecī’’</span>tiādinā sammādiṭṭhiādimukheneva micchādiṭṭhiādīhi eva parivattanaṃ pakārantarena dasseti. Tattha <span class="bld">sandiṭṭhikā</span>ti paccakkhā. <span class="bld">Sahadhammikā</span>ti sakāraṇā. <span class="bld">Gārayhā</span>ti garahitabbayuttā. <span class="bld">Vādānuvādā</span>ti vādā ceva anuvādā ca. ‘‘Vādānupātā’’tipi pāṭho, vādānupavattiyoti attho. <span class="bld">Pujjā</span>ti pūjanīyā. <span class="bld">Pāsaṃsā</span>ti pasaṃsitabbā.</p>
  466. <p class="bodytext">Puna <span class="bld">‘‘ye ca kho kecī’’</span>tiādinā majjhimāya paṭipattiyā antadvayaparivattanaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">bhuñjitabbā</span>tiādīni cattāri padāni vatthukāmavasena yojetabbāni. <span class="bld">Bhāvayitabbā bahulīkātabbā</span>ti padadvayaṃ kilesakāmavasena. <span class="bld">Tesaṃ adhammo</span>ti bhāvetabbo nāma dhammo siyā, kāmā ca tesaṃ bhāvetabbā icchitā, kāmehi ca veramaṇī kāmānaṃ paṭipakkho, iti sā tesaṃ adhammo āpajjatīti adhippāyo.</p>
  467. <p class="bodytext"><span class="bld">Niyyāniko dhammo</span>ti saha vipassanāya ariyamaggo. <span class="bld">Dukkho</span>ti pāpaṃ nijjarāpessāmāti pavattitaṃ sarīratāpanaṃ vadati. <span class="bld">Sukho</span>ti anavajjapaccayaparibhogasukhaṃ. Etesupi vāresu vuttanayeneva adhammabhāvāpatti vattabbā. Idāni asubhasaññādimukhena subhasaññādiparivattanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā vā panā’’</span>tiādi vuttaṃ. Āraddhavipassakassa kilesāsucipaggharaṇavasena tebhūmakasaṅkhārā asubhato upaṭṭhahantīti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘sabbasaṅkhāresu asubhānupassino viharato’’</span>ti. <span class="bld">‘‘Yaṃ yaṃ vā panā’’</span>tiādinā paṭipakkhassa lakkhaṇaṃ vibhāveti. Tattha <span class="bld">ajjhāpanno</span>ti adhiāpanno, abhiupagato pariññātoti attho.</p>
  468. <p class="centered">Parivattanahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  469. <p class="subhead">10. Vevacanahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  470. <p class="bodytext"><a name="para37"></a><span class="paranum">37</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0243"></a><a name="M0.0117"></a> <span class="bld">katamo vevacano hāro</span>ti vevacanahāravibhaṅgo. Tattha yathā vevacananiddeso hoti, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ekaṃ bhagavā dhammaṃ aññamaññehi vevacanehi niddisatī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Vevacanehī</span>ti pariyāyasaddehīti attho. Padattho pubbe vutto eva. Kasmā pana bhagavā ekaṃ dhammaṃ anekapariyāyehi niddisatīti? Vuccate – desanākāle āyatiñca kassaci kathañci tadatthapaṭibodho siyāti pariyāyavacanaṃ, tasmiṃ khaṇe vikkhittacittānaṃ aññavihitānaṃ aññena pariyāyena tadatthāvabodhanatthaṃ pariyāyavacanaṃ. Teneva padena puna vacane tadaññesaṃ tattha adhigatatā siyāti mandabuddhīnaṃ punappunaṃ tadatthasallakkhaṇe asammosanatthaṃ pariyāyavacanaṃ. Anekepi atthā samānabyañjanā hontīti yā atthantaraparikappanā siyā, tassā parivajjanatthampi pariyāyavacanaṃ anaññassa vacane anekāhi tāhi tāhi saññāhi tesaṃ tesaṃ atthānaṃ ñāpanatthampi pariyāyavacanaṃ seyyathāpi nighaṇṭusatthe. Dhammakathikānaṃ tantiatthupanibandhanaparāvabodhanānaṃ sukhasiddhiyāpi pariyāyavacanaṃ. Attano dhammaniruttipaṭisambhidāppattiyā vibhāvanatthaṃ, veneyyānaṃ tattha bījāvāpanatthaṃ vā pariyāyavacanaṃ bhagavā niddisati.</p>
  471. <p class="bodytext">Kiṃ bahunā yassā dhammadhātuyā suppaṭividdhattā sammāsambuddhā yathā sabbasmiṃ atthe appaṭihatañāṇācārā, tathā sabbasmiṃ saddavohāreti ekampi atthaṃ anekehi pariyāyehi bodheti, na tattha dandhāyitattaṃ vitthāyitattaṃ atthassa. Nāpi dhammadesanāhāni, āveṇikovāyaṃ buddhadhammoti pariyāyadesanaṃ dassento <span class="bld">‘‘āsā’’</span>tiādimāha. Tattha atthaṃ dassento <span class="bld">‘‘āsā nāma vuccati yā bhavissassa atthassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">bhavissassa atthassā</span>ti anāgatassa icchitabbassa atthassa. <span class="bld">‘‘Avassaṃ āgamissatī’’</span>tiādinā tassā pavattiyākāraṃ dasseti. Anāgatatthavisayā taṇhā <span class="bld">āsā</span>. Anāgatapaccuppannatthavisayā taṇhā <span class="bld">pihā</span>ti ayametāsaṃ viseso.</p>
  472. <p class="bodytext"><span class="bld">Atthanipphattipaṭipālanā</span>ti yāya icchitassa atthassa nipphattiṃ paṭipāleti āgameti, yāya vā nipphannaṃ atthaṃ paṭipāleti rakkhati. Ayaṃ <span class="bld">abhinandanā</span> <a name="M0.0118"></a> nāma, yathāladdhassa atthassa kelāyanā nāmāti attho. Taṃ atthanipphattiṃ sattasaṅkhāravasena vibhajitvā dassento <span class="bld">‘‘piyaṃ vā ñāti’’</span>ntiādimāha<a name="V0.0244"></a>. Tattha <span class="bld">dhamma</span>nti rūpādiārammaṇadhammaṃ, atiiṭṭhārammaṇaṃ abhinandati, aniṭṭhārammaṇehipi taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘appaṭikkūlato vā abhinandatī’’</span>ti vuttaṃ. Paṭikkūlepi hi vipallāsavasena sattaṃ, saṅkhāraṃ vā appaṭikkūlato abhinandati.</p>
  473. <p class="bodytext">Yāsu anekadhātūsu pavattiyā taṇhā ‘‘anekadhātūsu sarā’’ti vuttā, tā dhātuyo vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘cakkhudhātū’’</span>tiādi vuttaṃ. Kiñcāpi <span class="bld">dhātuvibhaṅgā</span>dīsu (vibha. 172 ādayo) kāmadhātuādayo aññāpi anekadhātuyo āgatā, tāsampi ettheva samavarodhoti dassanatthaṃ aṭṭhārasevettha dassitā. <span class="bld">Keci rūpādhimuttā</span>tiādi tāsu dhātūsu taṇhāya pavattidassanaṃ. Tattha yasmā pañca ajjhattikā dhātuyo satta ca viññāṇadhātuyo dhammadhātu ca dhammārammaṇeneva saṅgahitā, tasmā aṭṭhārasa dhātuyo uddisitvā chaḷeva taṇhāya pavattiṭṭhānāni vibhattānīti daṭṭhabbaṃ. Taṇhāpakkhā nekkhammassitāpi domanassupavicārā tassa anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati ‘‘pihapaccayā domanassa’’nti vacanato, ko pana vādo gehassitesu domanassupavicāresūti imāni catuvīsati padāni <span class="bld">‘‘taṇhāpakkho’’</span>ti vuttaṃ. Gehassitā pana upekkhā aññāṇupekkhatāya yathābhinivesassa paccayo hotīti <span class="bld">‘‘yā cha upekkhā gehassitā, ayaṃ diṭṭhipakkho’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  474. <p class="bodytext"><a name="para38"></a><span class="paranum">38</span>. Idāni tesaṃ upavicārānaṃ taṇhāpariyāyaṃ dassento <span class="bld">‘‘sāyeva patthanākārena dhammanandī’’</span>tiādimāha. Puna cittaṃ paññā bhagavā dhammo saṅgho sīlaṃ cāgoti imesaṃ pariyāyavacananiddhāraṇena vevacanahāraṃ vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘cittaṃ mano viññāṇa’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">‘‘aññampi evaṃ jātiya’’</span>nti iminā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amohoti (mahāni. 149) evamādīnampi paññāya pariyāyasaddānaṃ saṅgaho daṭṭhabbo.</p>
  475. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcindriyāni</span> <a name="M0.0119"></a> <span class="bld">lokuttarānī</span>ti khaye ñāṇantiādīni pañcindriyāni lokuttarāni, lokuttarapaññāya vevacanānīti attho. <span class="bld">Sabbā paññā</span>ti itarehi vevacanehi vuttā sabbā paññā lokiyalokuttaramissikāti attho. <span class="bld">‘‘Api cā’’</span>tiādinā imināpi pariyāyena vevacanaṃ vattabbanti dasseti. <span class="bld">Ādhipateyyaṭṭhenā</span>ti adhimokkhalakkhaṇe ādhipateyyaṭṭhena. <span class="bld">Yathā ca buddhānussatiyaṃ</span> <a name="V0.0245"></a> <span class="bld">vutta</span>nti yathā <span class="bld">buddhānussatiniddese</span> (visuddhi. 1.123) ‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā pāḷiyā so bhagavā itipi arahaṃ…pe… itipi bhagavāti anekehi vevacanehi bhagavā anussaritabboti vuttaṃ. Imināva nayena balanipphattigato vesārajjappatto yāva dhammobhāsapajjotakaroti, etehi pariyāyehi buddhassa bhagavato vevacanaṃ buddhānussatiyaṃ vattabbanti padaṃ āharitvā sambandho veditabbo. Etānipi katipayāni eva bhagavato vevacanāni. Asaṅkhyeyyā hi buddhaguṇā guṇanemittakāni ca bhagavato nāmāni. Vuttañhetaṃ dhammasenāpatinā –</p>
  476. <p class="gatha1">‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;</p>
  477. <p class="gathalast">Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāma sahassato’’ti. (udā. aṭṭha. 53);</p>
  478. <p class="bodytext">Dhammānussatiyaṃ <span class="bld">‘‘asaṅkhata’’</span>ntiādīsu na kenaci paccayena saṅkhatanti <span class="bld">asaṅkhataṃ</span>. Natthi etassa anto vināsoti <span class="bld">anantaṃ</span>. Āsavānaṃ anārammaṇato <span class="bld">anāsavaṃ</span>. Aviparītasabhāvattā <span class="bld">saccaṃ</span>. Saṃsārassa paratīrabhāvato <span class="bld">pāraṃ</span>. Nipuṇañāṇavisayattā <span class="bld">sukhumasabhāvattā ca nipuṇa.</span> Anupacitañāṇasambhārehi daṭṭhuṃ na sakkāti <span class="bld">sududdasaṃ</span>. Uppādajarāhi anabbhāhatattā <span class="bld">ajajjaraṃ</span>. Thirabhāvena <span class="bld">dhuvaṃ</span>. Jarāmaraṇehi apalujjanato <span class="bld">apalokitaṃ</span>. Maṃsacakkhunā dibbacakkhunā ca apassitabbattā <span class="bld">anidassanaṃ</span>. Rāgādipapañcābhāvena <span class="bld">nippapañcaṃ</span>. Kilesābhisaṅkhārānaṃ vūpasamahetutāya <span class="bld">santaṃ</span>.</p>
  479. <p class="bodytext">Amatahetutāya bhaṅgābhāvato ca <span class="bld">amataṃ</span>. Uttamaṭṭhena atappakaṭṭhena ca <span class="bld">paṇītaṃ</span>. Asivānaṃ kammakilesavipākavaṭṭānaṃ abhāvena <span class="bld">sivaṃ</span>. Catūhi yogehi anupaddavabhāvena <span class="bld">khemaṃ</span>. Taṇhā khīyati etthāti <span class="bld">taṇhakkhayo</span>. Katapuññehipi kadācideva passitabbattā <span class="bld">acchariyaṃ</span>. Abhūtapubbattā <span class="bld">abbhutaṃ</span><a name="M0.0120"></a>. Anantarāyattā <span class="bld">anītikaṃ</span>. Anantarāyabhāvahetuto <span class="bld">anītikadhammaṃ</span> (saṃ. ni. aṭṭha. 3.5.377-409).</p>
  480. <p class="bodytext">Anibbattisabhāvattā <span class="bld">ajātaṃ</span>. Tato eva <span class="bld">abhūtaṃ</span>. Ubhayenāpi uppādarahitanti vuttaṃ hoti. Kenaci anupaddutattā <span class="bld">anupaddavaṃ</span>. Na kenaci paccayena katanti <span class="bld">akataṃ</span>. Natthi ettha sokoti <span class="bld">asokaṃ</span>. Sokahetuvigamena <span class="bld">visokaṃ</span>. Kenaci anupasajjitabbattā <span class="bld">anupasaggaṃ</span>. Anupasaggabhāvahetuto <span class="bld">anupasaggadhammaṃ</span>.</p>
  481. <p class="bodytext">Gambhīrañāṇagocarato <a name="V0.0246"></a> <span class="bld">gambhīraṃ</span>. Sammāpaṭipattiṃ vinā passituṃ pattuṃ asakkuṇeyyattā <span class="bld">duppassaṃ</span>. Sabbalokaṃ uttaritvā ṭhitanti <span class="bld">uttaraṃ</span>. Natthi etassa uttaranti <span class="bld">anuttaraṃ</span>. Samassa sadisassa abhāvena <span class="bld">asamaṃ</span>. Paṭibhāgābhāvena <span class="bld">appaṭisamaṃ</span>. Uttamaṭṭhena <span class="bld">jeṭṭhaṃ,</span> pāsaṃsatamattā vā <span class="bld">jeṭṭhaṃ</span>. Saṃsāradukkhaṭṭitehi letabbato <span class="bld">leṇaṃ</span>. Tato rakkhaṇato <span class="bld">tāṇaṃ</span>. Raṇābhāvena <span class="bld">araṇaṃ</span>. Aṅgaṇābhāvena <span class="bld">anaṅgaṇaṃ</span>. Niddosatāya <span class="bld">akācaṃ</span>. Rāgādimalāpagamena <span class="bld">vimalaṃ</span>. Catūhi oghehi anajjhottharaṇīyato <span class="bld">dīpo</span>. Saṃsāravūpasamasukhatāya <span class="bld">sukhaṃ</span>. Pamāṇakaradhammābhāvato <span class="bld">appamāṇaṃ,</span> gaṇetuṃ etassa na sakkāti ca <span class="bld">appamāṇaṃ</span>. Saṃsārasamudde anosīdanaṭṭhānatāya <span class="bld">patiṭṭhā</span>. Rāgādikiñcanābhāvena pariggahābhāvena ca <span class="bld">akiñcana</span>nti evamattho daṭṭhabbo.</p>
  482. <p class="bodytext">Saṅghānussatiyaṃ <span class="bld">sattānaṃ sāro</span>ti sīlasārādisāraguṇayogato sattesu sārabhūto. <span class="bld">Sattānaṃ maṇḍo</span>ti gorasesu sappimaṇḍo viya sattesu maṇḍabhūto. Sāraguṇavaseneva sattesu uddharitabbato <span class="bld">sattānaṃ uddhāro</span>. Niccalaguṇatāya <span class="bld">sattānaṃ esikā</span>. Guṇasobhāsurabhibhāvena <span class="bld">sattānaṃ pasūnaṃ surabhi</span> kusumanti attho.</p>
  483. <p class="bodytext">Guṇesu uttamaṅgaṃ paññā tassā upasobhāhetutāya sīlaṃ <span class="bld">uttamaṅgopasobhanaṃ</span> vuttaṃ. Sīlesu paripūrakārino anijjhantā nāma guṇā natthīti <span class="bld">‘‘nidhānañca sīlaṃ sabbadobhaggasamatikkamanaṭṭhenā’’</span>ti vuttaṃ. Ayañca attho <span class="bld">ākaṅkheyyasuttena</span> (ma. ni. 1.64 ādayo) dīpetabbo. Aparampi vuttaṃ – ‘‘ijjhati, bhikkhave, sīlavato cetopaṇidhi visuddhattā’’ti (dī. ni. 3.337; saṃ. ni. 4.352; a. ni. 8.35). <span class="bld">Sippa</span>nti dhanusippaṃ. <span class="bld">Dhañña</span>nti dhanāyitabbaṃ. <span class="bld">Dhammavolokanatāyā</span>ti samathavipassanādidhammassa volokanabhāvena<a name="M0.0121"></a>. <span class="bld">Volokanaṭṭhenā</span>ti sattabhūmakādipāsāde viya sīle ṭhatvā abhiññācakkhunā lokassa voloketuṃ sakkāti vuttaṃ. <span class="bld">Sabbabhūmānuparivatti</span> ca sīlaṃ catubhūmakakusalassāpi tadanuvattanato. Sesaṃ uttānamevāti.</p>
  484. <p class="centered">Vevacanahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  485. <p class="subhead">11. Paññattihāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  486. <p class="bodytext"><a name="para39"></a><span class="paranum">39</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0247"></a> <span class="bld">katamo paññattihāro</span>ti paññattihāravibhaṅgo. Tattha kā panāyaṃ paññattīti? Āha <span class="bld">‘‘yā pakatikathāya desanā’’</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā desanāhārādayo viya assādādipadatthavisesaniddhāraṇaṃ akatvā bhagavato sābhāvikadhammakathāya desanā. Yā tassā paññāpanā, ayaṃ paññattihāro. Yasmā pana sā bhagavato tathā tathā veneyyasantāne yathādhippetamatthaṃ nikkhipatīti nikkhepo. Tassa cāyaṃ hāro dukkhādisaṅkhāte bhāge pakārehi ñāpeti, asaṅkarato vā ṭhapeti, tasmā <span class="bld">‘‘nikkhepapaññattī’’</span>ti vutto. Iti pakatikathāya desanāti saṅkhepena vuttamatthaṃ vitthārena vibhajituṃ <span class="bld">‘‘kā ca pakatikathāya desanā’’</span>ti pucchitvā <span class="bld">‘‘cattāri saccānī’’</span>tiādimāha.</p>
  487. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">idaṃ dukkhanti ayaṃ paññattī</span>ti kakkhaḷaphusanādisabhāve rūpārūpadhamme atītādivasena anekabhedabhinne abhinditvā pīḷanasaṅkhatasantāpavipariṇāmaṭṭhatāsāmaññena yā kucchitabhāvādimukhena ekajjhaṃ gahaṇassa kāraṇabhūtā paññatti, kā pana sāti? Nāmapaññattinibandhanā tajjāpaññatti. ‘‘Viññattivikārasahito saddo evā’’ti apare. Iminā nayena tattha tattha paññattiattho veditabbo. <span class="bld">‘‘Pañcannaṃ khandhāna’’</span>ntiādinā tassā paññattiyā upādānaṃ dasseti. <span class="bld">Dasannaṃ indriyāna</span>nti aṭṭha rūpindriyāni manindriyaṃ vedanindriyanti evaṃ dasannaṃ. Anubhavanasāmaññena hi vedanā ekamindriyaṃ katā, tathā saddhādayo ca maggapakkhiyāti.</p>
  488. <p class="bodytext">Kabaḷaṃ karīyatīti <span class="bld">kabaḷīkāro</span>ti vatthuvasena ayaṃ niddeso. Yāya ojāya sattā yāpenti, tassāyetaṃ adhivacanaṃ. Sā hi ojaṭṭhamakassa <a name="M0.0122"></a> rūpassa āharaṇato <span class="bld">āhāro. Atthī</span>ti maggena asamucchinnatāya vijjati. <span class="bld">Rāgo</span>ti rañjanaṭṭhena rāgo. Nandanaṭṭhena <span class="bld">nandī</span>. Taṇhāyanaṭṭhena <span class="bld">taṇhā</span>. Sabbānetāni lobhasseva nāmāni. <span class="bld">Patiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ viruḷha</span>nti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāya patiṭṭhitañceva viññāṇaṃ viruḷhañca. <span class="bld">Yatthā</span>ti tebhūmakavaṭṭe bhummaṃ, sabbattha vā purimapurimapade etaṃ bhummaṃ. <span class="bld">Atthi tattha saṅkhārānaṃ vuddhī</span>ti ye imasmiṃ vipākavaṭṭe ṭhitassa āyatiṃ vaḍḍhanahetukā saṅkhārā, te sandhāya vuttaṃ – <span class="bld">‘‘yattha atthi āyatiṃ punabbhavābhinibbattī’’</span>ti yasmiṃ ṭhāne āyatiṃ punabbhavābhinibbatti atthi. <span class="bld">Atthi tattha āyatiṃ</span> <a name="V0.0248"></a> <span class="bld">jātijarāmaraṇa</span>nti yattha paṭisandhiggahaṇaṃ, tattha khandhānaṃ abhinibbattilakkhaṇā jāti, paripākalakkhaṇā jarā, bhedanalakkhaṇaṃ maraṇañca atthi. <span class="bld">Ayaṃ pabhāvapaññatti dukkhassa ca samudayassa cā</span>ti ayaṃ yathāvuttā desanā dukkhasaccassa samudayasaccassa ca samuṭṭhānapaññatti, vipākavaṭṭassa saṅkhārānañca taṇhāpaccayaniddesatoti adhippāyo.</p>
  489. <p class="bodytext"><span class="bld">Natthi rāgo</span>ti aggamaggabhāvanāya samucchinnattā natthi ce rāgo. <span class="bld">Appatiṭṭhitaṃ tattha viññāṇaṃ aviruḷha</span>nti kammaṃ javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāyābhāvena appatiṭṭhitañceva aviruḷhañcāti vuttapaṭipakkhanayena attho veditabbo.</p>
  490. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ayaṃ pariññāpaññattī’’</span>tiādinā ekābhisamayavaseneva maggasammādiṭṭhi catūsu ariyasaccesu pavattatīti dasseti. <span class="bld">Ayaṃ bhāvanāpaññattī</span>ti ayaṃ dvārārammaṇehi chadvārappavattanadhammānaṃ aniccānupassanā maggassa bhāvanāpaññatti. <span class="bld">Nirodhapaññatti nirodhassā</span>ti rodhasaṅkhātāya taṇhāya maggena anavasesanirodhapaññatti. <span class="bld">Uppādapaññattī</span>ti uppannassa paññāpanā. <span class="bld">Okāsapaññattī</span>ti ṭhānassa paññāpanā. <span class="bld">Āhaṭanāpaññattī</span>ti nīharaṇapaññatti. <span class="bld">Āsāṭikāna</span>nti gunnaṃ vaṇesu nīlamakkhikāhi ṭhapitaaṇḍakā āsāṭikā nāma. Ettha yassa uppannā, tassa sattassa anayabyasanahetutāya āsāṭikā viyāti āsāṭikā, kilesā, tesaṃ āsāṭikānaṃ. <span class="bld">Abhinighātapaññattī</span>ti samugghātapaññatti.</p>
  491. <p class="bodytext"><a name="para41"></a><span class="paranum">41</span>. Evaṃ vaṭṭavivaṭṭamukhena sammasanaupādānakkhandhamukheneva saccesu paññattivibhāgaṃ dassetvā idāni teparivaṭṭavasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘idaṃ ‘dukkha’nti me, bhikkhave’’</span>tiādi <a name="M0.0123"></a> āraddhaṃ. Tattha dassanaṭṭhena <span class="bld">cakkhu</span>. Yathāsabhāvato jānanaṭṭhena <span class="bld">ñāṇaṃ</span>. Paṭivijjhanaṭṭhena <span class="bld">paññā</span>. Viditakaraṇaṭṭhena <span class="bld">vijjā</span>. Obhāsanaṭṭhena <span class="bld">āloko</span>. Sabbaṃ paññāvevacanameva. Ayaṃ vevacanapaññatti. <span class="bld">Sacchikiriyāpaññattī</span>ti paccakkhakaraṇapaññatti.</p>
  492. <p class="bodytext"><span class="bld">Tulamatulañcā</span>ti gāthāya pacurajanānaṃ paccakkhabhāvato tulitaṃ paricchinnanti <span class="bld">tulaṃ,</span> kāmāvacaraṃ. Na tulanti <span class="bld">atulaṃ,</span> tulaṃ vā sadisamassa aññaṃ lokiyakammaṃ natthīti <span class="bld">atulaṃ,</span> mahaggatakammaṃ. Kāmāvacararūpāvacarakammaṃ vā <span class="bld">tulaṃ,</span> arūpāvacaraṃ <span class="bld">atulaṃ,</span> appavipākaṃ vā <span class="bld">tulaṃ</span>. Bahuvipākaṃ <span class="bld">atulaṃ</span>. Sambhavati etenāti <span class="bld">sambhavaṃ,</span> sambhavahetubhūtaṃ. <span class="bld">Bhavasaṅkhāraṃ</span> punabbhavasaṅkharaṇakaṃ. <span class="bld">Avassajī</span>ti vissajjesi. <span class="bld">Munī</span>ti buddhamuni. <span class="bld">Ajjhattarato</span>ti niyakajjhattarato<a name="V0.0249"></a>. <span class="bld">Samāhito</span>ti upacārappanāsamādhivasena samāhito. <span class="bld">Abhindi kavacamivā</span>ti kavacaṃ viya bhindi. <span class="bld">Attasambhava</span>nti attani sañjātaṃ kilesaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – savipākaṭṭhena sambhavaṃ bhavābhisaṅkharaṇaṭṭhena bhavasaṅkhāranti ca laddhanāmaṃ tulātulasaṅkhātaṃ lokiyakammañca ossaji, saṅgāmasīse mahāyodho kavacaṃ viya attasambhavaṃ kilesañca ajjhattarato samāhito hutvā abhindīti.</p>
  493. <p class="bodytext">Atha vā <span class="bld">tula</span>nti tulayanto tīrento. <span class="bld">Atulañca sambhava</span>nti nibbānañceva sambhavañca. <span class="bld">Bhavasaṅkhāra</span>nti bhavagāmikammaṃ. <span class="bld">Avassaji munī</span>ti ‘‘pañcakkhandhā aniccā, tesaṃ nirodho nibbānaṃ nicca’’ntiādinā (paṭi. ma. 3.38 atthato samānaṃ) nayena tulayanto buddhamuni bhave ādīnavaṃ nibbāne ānisaṃsañca disvā taṃ khandhānaṃ mūlabhūtaṃ bhavasaṅkhāraṃ kammakkhayakarena ariyamaggena avassaji. Kathaṃ? Ajjhattarato. So hi vipassanāvasena <span class="bld">ajjhattarato</span> samathavasena <span class="bld">samāhito kavacamiva</span> attabhāvaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ attani sambhavattā <span class="bld">‘‘attasambhava’’</span>nti laddhanāmaṃ sabbaṃ kilesajātaṃ <span class="bld">abhindi,</span> kilesābhāve kammaṃ appaṭisandhikattā avassaṭṭhaṃ nāma hoti, kilesābhāvena kammaṃ jahīti attho (dī. ni. aṭṭha. 2.169; udā. aṭṭha. 51).</p>
  494. <p class="bodytext">Saṅkhatāsaṅkhatadhātuvinimuttassa abhiññeyyassa abhāvato vuttaṃ <span class="bld">‘‘tula…pe… dhammāna’’</span>nti. Tena dhammapaṭisambhidā vuttā hotīti āha – <span class="bld">‘‘nikkhepapaññatti dhammapaṭisambhidāyā’’</span>ti. Bhavasaṅkhāre samudayapakkhiyaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘pariccāgapaññattī’’</span>ti. Dukkhasaccapakkhiyavasena <span class="bld">‘‘pariññāpaññattī’’</span>ti. Samādhānavisiṭṭhassa <a name="M0.0124"></a> ajjhattaratabhāvassa vasena <span class="bld">‘‘bhāvanāpaññatti kāyagatāya satiyā’’</span>ti vuttaṃ. Ajjhattaratatāvisiṭṭhassa pana samādhānassa vasena <span class="bld">‘‘ṭhitipaññatti cittekaggatāyā’’</span>ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Abhinibbidāpaññatti cittassā</span>ti āyusaṅkhārossajjanavasena cittassa abhinīharaṇapaññatti. <span class="bld">Upādānapaññattī</span>ti gahaṇapaññatti. <span class="bld">Sabbaññutāyā</span>ti sammāsambuddhabhāvassa. Etena asammāsambuddhassa āyusaṅkhārossajjanaṃ natthīti dasseti. Kilesābhāvena bhagavā kammaṃ jahatīti dassento <span class="bld">‘‘padālanāpaññatti avijjaṇḍakosāna’’</span>nti āha.</p>
  495. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo dukkhamaddakkhi yatonidāna</span>nti yo āraddhavipassako sabbaṃ tebhūmakaṃ dukkhaṃ adakkhi passi, tañca <span class="bld">yatonidānaṃ</span> yaṃ hetukaṃ, tampissa kāraṇabhāvena taṇhaṃ passi. <span class="bld">Kāmesu so jantu kathaṃ</span> <a name="V0.0250"></a> <span class="bld">nameyyā</span>ti so evaṃ paṭipanno puriso savatthukāmesu kilesakāmesu yena pakārena nameyya abhinameyya, so pakāro natthi. Kasmā? <span class="bld">Kāmā hi loke saṅgoti ñatvā</span>. Yasmā imasmiṃ loke kāmasadisaṃ bandhanaṃ natthi. Vuttañcetaṃ bhagavatā ‘‘na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā’’tiādi (dha. pa. 345; saṃ. ni. 1.121; netti. 106; peṭako 15), tasmā saṅkhāre āsajjanaṭṭhena saṅgoti viditvā. <span class="bld">Tesaṃ satīmā vinayāya sikkhe</span>ti kāyagatāsatiyogena satimā tesaṃ kāmānaṃ vūpasamāya tīsupi sikkhāsu appamatto sikkheyyāti attho.</p>
  496. <p class="bodytext"><span class="bld">Vevacanapaññattī</span>ti khandhādīnaṃ vevacanapaññatti. Adakkhīti pana padena sambandhattā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘dukkhassa pariññāpaññatti cā’’</span>ti. <span class="bld">Paccatthikato dassanapaññattī</span>ti anatthajananato paccatthikato dassanapaññatti. <span class="bld">Pāvakakappā</span>ti jalitaaggikkhandhasadisā. <span class="bld">Papātauragopamā</span>ti papātūpamāuragopamā ca.</p>
  497. <p class="bodytext"><span class="bld">Mohasambandhano loko</span>ti ayaṃ loko avijjāhetukehi saṃyojanehi bandho. <span class="bld">Bhabbarūpova dissatī</span>ti vipannajjhāsayopi māyāya sāṭheyyena ca paṭicchāditasabhāvo bhabbajātikaṃ viya attānaṃ dasseti. <span class="bld">Upadhibandhano bālo, tamasā parivārito</span>ti tassa pana bālassa tathā dassane sammohatamasā parivāritattā kāmaguṇesu anādīnavadassitāya kilesābhisaṅkhārehi bandhattā. Tathā bhūto cāyaṃ <a name="M0.0125"></a> bālo paṇḍitānaṃ <span class="bld">assirī viya khāyati</span> alakkhiko eva hutvā upaṭṭhāti. Tayidaṃ sabbaṃ bālassa sato rāgādikiñcanato. Paṇḍitassa pana paññācakkhunā passato natthi kiñcananti ayaṃ saṅkhepattho. Mohasīsena vipallāsā gahitāti āha – <span class="bld">‘‘desanāpaññatti vipallāsāna’’</span>nti. <span class="bld">Viparītapaññattī</span>ti viparītākārena upaṭṭhahamānassa paññāpanā.</p>
  498. <p class="bodytext">Atthi nibbānanti samaṇabrāhmaṇānaṃ vācāvatthumattameva. Natthi nibbānanti paramatthato alabbhamānasabhāvattāti vippaṭipannānaṃ micchāvādaṃ bhañjituṃ bhagavatā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’</span>nti. Tattha hetuṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘no cetaṃ, bhikkhave’’</span>tiādi vuttaṃ. Tassattho – bhikkhave, yadi asaṅkhatā dhātu na abhavissa, na idha sabbassa saṅkhatassa nissaraṇaṃ siyā. Nibbānañhi ārammaṇaṃ katvā pavattamānā sammādiṭṭhiādayo maggadhammā anavasesakilese samucchindanti, tato tividhassapi vaṭṭassa appavattīti.</p>
  499. <p class="bodytext">Tatthāyamadhippāyo <a name="V0.0251"></a> – yathā pariññeyyatāya sauttarānaṃ kāmānaṃ rūpānañca paṭipakkhabhūtaṃ tabbidhurasabhāvaṃ nissaraṇaṃ paññāyati, evaṃ taṃsabhāvānaṃ saṅkhabhadhammānaṃ paṭipakkhabhūtena tabbidhuratāsabhāvena nissaraṇena bhavitabbaṃ, yañca taṃ nissaraṇaṃ. Sā asaṅkhatā dhātu. Kiñca bhiyyo? Saṅkhatadhammārammaṇaṃ vipassanāñāṇaṃ. Api ca anulomañāṇaṃ kilese na samucchedavasena pajahituṃ sakkoti. Sammutisaccārammaṇampi paṭhamajjhānādīsu ñāṇaṃ vikkhambhanamattameva karoti, kilesānaṃ na samucchedaṃ, samucchedappahānakarañca ariyamaggañāṇaṃ, tassa saṅkhatadhammasammutisaccaviparītena ārammaṇena bhavitabbaṃ, sā asaṅkhatā dhātu. Tathā nibbāna-saddo katthaci visaye aviparītattho veditabbo, upacāravuttisabbhāvato, yathā taṃ ‘‘sīhasaddo’’ti.</p>
  500. <p class="bodytext">Atha vā ‘‘atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhata’’nti (udā. 73) vacanaṃ aviparītatthaṃ, bhagavatā bhāsitattā. Yañhi bhagavatā bhāsitaṃ, taṃ aviparītatthaṃ. Yathā taṃ ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā, sabbe saṅkhārā dukkhā, sabbe dhammā anattā’’ti (ma. ni. 1.353, 356; kathā. 753; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 4; paṭi. ma. 1.31; netti. 5; dha. pa. 277-279), evampi yuttivasena asaṅkhatāya dhātuyā paramatthato sabbhāvo veditabbo. Kiṃ vā etāya yutticintāya? Yasmā bhagavatā <a name="M0.0126"></a> ‘‘atthi, bhikkhave, ajātaṃ abhūtaṃ akataṃ asaṅkhatanti (udā. 73), appaccayā dhammā asaṅkhatā dhammāti (dha. sa. dukamātikā 7-8) ca, asaṅkhatañca vo, bhikkhave, dhammaṃ desessāmi asaṅkhatagāminiñca paṭipada’’ntiādinā (saṃ. ni. 4.366-367, 377) ca anekehi <span class="bld">suttapadehi</span> nibbānadhātuyā paramatthato sabbhāvo desitoti. Tattha <span class="bld">upanayanapaññattī</span>ti paṭipakkhato hetuupanayanassa paññāpanā. <span class="bld">Jotanāpaññattī</span>ti paṭiññātassa atthassa siddhiyā pakāsanāpaññatti. Sesaṃ sabbaṃ suviññeyyameva.</p>
  501. <p class="centered">Paññattihāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  502. <p class="subhead">12. Otaraṇahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  503. <p class="bodytext"><a name="para42"></a><span class="paranum">42</span>. <span class="bld">Tattha katamo otaraṇo hāro</span>ti otaraṇahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">asekkhā vimuttī</span>ti ayaṃ tedhātuke vītarāgatā asekkhā phalavimutti. <span class="bld">Tāniyevā</span>ti tāni asekkhāyaṃ vimuttiyaṃ saddhādīni<a name="V0.0252"></a>. <span class="bld">Ayaṃ indriyehi otaraṇā</span>ti asekkhāya vimuttiyā niddhāritehi saddhādīhi indriyehi saṃvaṇṇanāya otaraṇā.</p>
  504. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcindriyāni vijjā</span>ti sammāsaṅkappo viya sammādiṭṭhiyā upakārakattā paññākkhandhe saddhādīni cattāri indriyāni vijjāya upakārakattā saṅgaṇhanavasena vuttāni. <span class="bld">Saṅkhārapariyāpannānī</span>ti pañcasu khandhesu saṅkhārakkhandhe antogadhāni. <span class="bld">Ye saṅkhārā anāsavā</span>ti taṃ saṅkhārakkhandhaṃ viseseti, aggaphalassa adhippetattā. Tato eva ca <span class="bld">no bhavaṅgā. Dhammadhātusaṅgahitā</span>ti aṭṭhārasadhātūsu dhammadhātusaṅgahitā. Yadipi pubbe vītarāgatā asekkhā vimutti dassitā, tassā pana paṭipattidassanatthaṃ ‘‘ayaṃ ahamasmīti anānupassī’’ti dassanamaggo idha vuttoti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ ahamasmīti anānupassī’’</span>tiādi vuttaṃ. Sabbaṃ vuttanayameva.</p>
  505. <p class="bodytext"><a name="para43"></a><span class="paranum">43</span>. <span class="bld">Nissitassa calita</span>nti taṇhādiṭṭhivasena kammaṃ anavaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Cutūpapāto</span>ti aparāparaṃ cavanaṃ upapatanañca. Nissitapade labbhamānaṃ nissayanaṃ uddharanto āha – <span class="bld">‘‘nissayo nāmā’’</span>ti. <span class="bld">Taṇhānissayo</span>ti taṇhābhiniveso. So hi taṇhācaritassa patiṭṭhābhāvena tathā vutto. Evaṃ <a name="M0.0127"></a> <span class="bld">diṭṭhinissayo</span>pi daṭṭhabbo. <span class="bld">Rattassa cetanā</span>ti cetanāpadhānattā saṅkhārakkhandhadhammānaṃ cetanāsīsena taṇhaṃ eva vadati. Tenevāha – <span class="bld">‘‘ayaṃ taṇhānissayo’’</span>ti. Yasmā pana viparītābhiniveso mohassa balavabhāve eva hoti, tasmā <span class="bld">‘‘yā mūḷhassa cetanā, ayaṃ diṭṭhinissayo’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  506. <p class="bodytext">Evaṃ cetanāsīsena taṇhādiṭṭhiyo vatvā idāni tattha nippariyāyena cetanaṃyeva gaṇhanto <span class="bld">‘‘cetanā pana saṅkhārā’’</span>ti āha. <span class="bld">Yā rattassa vedanā, ayaṃ sukhā vedanā</span>ti sukhāya vedanāya rāgo anusetīti katvā vuttaṃ. Tathā adukkhamasukhāya vedanāya avijjā anusetīti āha – <span class="bld">‘‘yā sammūḷhassa vedanā, ayaṃ adukkhamasukhā vedanā’’</span>ti. Idha vedanāsīsena cetanā vuttā. <span class="bld">Taṇhāyā</span>ti taṇhaṃ. <span class="bld">Diṭṭhiyā</span>ti diṭṭhiṃ. Yathā vā sesadhammānaṃ taṇhāya nissayabhāve puggalo taṇhāya nissitoti vuccati. Evaṃ taṇhāya sesadhammānaṃ paccayabhāve puggalo taṇhāya nissitoti vuccatīti āha – <span class="bld">‘‘taṇhāya anissito’’</span>ti.</p>
  507. <p class="bodytext"><span class="bld">Passaddhī</span>ti darathapaṭippassambhanā. <span class="bld">Kāyikā</span>ti karajakāyasannissitā. <span class="bld">Cetasikā</span>ti cittasannissitā. Yasmā pana sā darathapaṭippassaddhi kāyacittānaṃ sukhe sati pākaṭā hoti, tasmā <a name="V0.0253"></a> <span class="bld">‘‘yaṃ kāyikaṃ sukha’’</span>ntiādinā phalūpacārena vuttāya passaddhiyā natiabhāvassa kāraṇabhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘passaddhakāyo’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">So</span>ti evaṃ vimuttacitto khīṇāsavo. <span class="bld">Rūpasaṅkhaye vimutto</span>ti rūpānaṃ saṅkhayasaṅkhāte nibbāne vimutto. <span class="bld">Atthītipi na upetī</span>ti sassato attā ca loko cātipi taṇhādiṭṭhiupayena na upeti na gaṇhāti. <span class="bld">Natthī</span>ti asassatoti. <span class="bld">Atthi natthī</span>ti ekaccaṃ sassataṃ ekaccaṃ asassatanti. <span class="bld">Nevatthi no natthī</span>ti amarāvikkhepavasena. <span class="bld">Gambhīro</span>ti uttānabhāvahetūnaṃ kilesānaṃ abhāvena gambhīro. <span class="bld">Nibbuto</span>ti atthītiādinā upagamanakilesānaṃ vūpasamena parinibbuto sītibhūto.</p>
  508. <p class="bodytext"><span class="bld">Idhāgatī</span>ti paralokato idha āgati. <span class="bld">Gatī</span>ti idhalokato paralokagamanaṃ. Taṃ pana punabbhavoti āha <span class="bld">‘‘peccabhavo’’</span>ti. Idha <span class="bld">hura</span>nti dvārārammaṇadhammā dassitāti <span class="bld">‘‘ubhayamantarenā’’</span>ti padena dvārappavattadhamme dassento <span class="bld">‘‘phassasamuditesu dhammesū’’</span>ti āha. Tassattho – phassena <a name="M0.0128"></a> saddhiṃ phassena kāraṇabhūtena ca samuditesu sambhūtesu viññāṇavedanāsaññācetanāvitakkavicārādidhammesu. <span class="bld">Attānaṃ na passatī</span>ti tesaṃ dhammānaṃ anattabhāveneva tattha attānaṃ na passati. Virajjati virāgā vimuccatīti padehi lokuttaradhammānaṃ paṭiccasamuppādabhāvaṃ dassento tadatthatāya sīlādīnampi pariyāyena tabbhāvamāha <span class="bld">‘‘lokuttaro’’</span>tiādinā.</p>
  509. <p class="bodytext"><a name="para44"></a><span class="paranum">44</span>. <span class="bld">Nāmasampayutto</span>ti nāmena missito. <span class="bld">Saupādisesā nibbānadhātū</span>ti arahattaphalaṃ adhippetaṃ. Tañca paññāpadhānanti āha – <span class="bld">‘‘saupādisesā nibbānadhātu vijjā</span>ti. Sesaṃ sabbaṃ uttānameva.</p>
  510. <p class="centered">Otaraṇahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  511. <p class="subhead">13. Sodhanahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  512. <p class="bodytext"><a name="para45"></a><span class="paranum">45</span>. <span class="bld">Tattha katamo sodhano hāro</span>ti sodhanahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">bhagavā padaṃ sodhetī</span>ti ‘‘avijjāya nivuto loko’’ti (su. ni. 1039; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 58, ajitamāṇavapucchāniddesa 2) vadanto bhagavā – ‘‘kenassu nivuto loko’’ti (su. ni. 1038; cūḷani. ajitamāṇavapucchā 57, ajitamāṇavapucchāniddesa 1) āyasmatā ajitena <a name="V0.0254"></a> pucchāvasena vuttaṃ padaṃ sodheti nāma, tadatthassa vissajjanato. <span class="bld">No ca ārambha</span>nti na tāva ārambhaṃ sodheti, ñātuṃ icchitassa atthassa apariyositattā. <span class="bld">Suddho ārambho</span>ti ñātuṃ icchitassa atthassa pabodhitattā sodhito ārambhoti attho. Aññāṇapakkhandānaṃ dveḷhakajātānaṃ vā pucchanakāle pucchitānaṃ pucchāvisayo avijaṭaṃ mahāgahanaṃ viya mahāduggaṃ viya ca andhakāraṃ avibhūtaṃ hoti. Yadā ca bhagavatā paṇḍitehi vā bhagavato sāvakehi apade padaṃ dassentehi nijjaṭaṃ nigumbaṃ katvā pañhe vissajjite mahatā gandhahatthinā abhibhavitvā obhaggapadālito gahanappadeso viya vigatandhakāro vibhūto upaṭṭhahamāno visodhito nāma hoti.</p>
  513. <p class="centered">Sodhanahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  514. <p class="subhead">14. Adhiṭṭhānahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  515. <p class="bodytext"><a name="para46"></a><span class="paranum">46</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="M0.0129"></a> <span class="bld">katamo adhiṭṭhāno hāro</span>ti adhiṭṭhānahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">tathā dhārayitabbā</span>ti ekattavemattatāsaṅkhātasāmaññavisesamattato dhārayitabbā, na pana tattha kiñci vikappetabbāti adhippāyo. Avikappetabbatāya kāraṇaṃ <span class="bld">niddesavāravaṇṇanāyaṃ</span> vuttameva. Taṃ taṃ phalaṃ maggati gavesatīti <span class="bld">maggo,</span> tadatthikehi maggīyati gavesīyatīti vā <span class="bld">maggo</span>. Niratiyaṭṭhena nirassādaṭṭhena ca <span class="bld">nirayo</span>. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā. Tiracchānāva <span class="bld">tiracchānayoni</span>. Petatāya petti, ito pecca gatabhāvoti attho. Petti eva <span class="bld">pettivisayo</span>. Na suranti na bhāsanti na dibbantīti asurā. Asurā eva <span class="bld">asurayoni</span>. Dibbehi rūpādīhi suṭṭhu aggāti <span class="bld">saggā</span>. Manassa ussannatāya <span class="bld">manussā</span>. Vānaṃ vuccati taṇhā, taṃ tattha natthīti <span class="bld">nibbānaṃ</span>. Nirayaṃ gacchatīti <span class="bld">nirayagāmī</span>. Sesapadesupi eseva nayo. <span class="bld">Asurayoniyo</span>ti asurayoniyā hito, asurajātinibbattanakoti attho. Saggaṃ gametīti <span class="bld">saggagāmiyo. Manussagāmī</span>ti manussalokagāmī. <span class="bld">Paṭisaṅkhānirodho</span>ti paṭisaṅkhāya paṭipakkhabhāvanāya nirodho, paṭipakkhe vā tathā appavatte uppajjanārahassa paṭipakkhavuttiyā anuppādo. <span class="bld">Appaṭisaṅkhānirodho</span>ti saṅkhatadhammānaṃ sarasanirodho, khaṇikanirodhoti attho.</p>
  516. <p class="bodytext"><a name="para47"></a><span class="paranum">47</span>. Rūpanti ekattatā. Bhūtānaṃ upādāyāti vemattatā. Upādārūpanti ekattatā. Cakkhāyatanaṃ…pe… kabaḷīkāro āhāroti vemattatā. Tathā bhūtarūpanti ekattatā. Pathavīdhātu <a name="V0.0255"></a> …pe… vāyodhātūti vemattatā. Pathavīdhātūti ekattatā. Vīsati ākārā vemattatā. Āpodhātūti ekattatā. Dvādasa ākārā vemattatā. Tejodhātūti ekattatā. Cattāro ākārā vemattatā. Vāyodhātūti ekattatā. Cha ākārā vemattatāti imamatthaṃ dassento <span class="bld">‘‘dvīhi ākārehi dhātuyo pariggaṇhātī’’</span>tiādimāha.</p>
  517. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kesā</span>ti kesā nāma upādinnakasarīraṭṭhakā kakkhaḷalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko pathavīdhātukoṭṭhāso. <span class="bld">Lomā</span> nāma…pe… <span class="bld">matthaluṅgaṃ</span> nāma sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāsoti ayaṃ vemattatā. <span class="bld">Āpodhātū</span>tiādikoṭṭhāsesu pittādīsu <a name="M0.0130"></a> eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – <span class="bld">yena cā</span>ti yena tejodhātunā kupitena. <span class="bld">Santappatī</span>ti ayaṃ kāyo santappati ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. <span class="bld">Yena ca jīrīyatī</span>ti yena ayaṃ kāyo jarīyati. Indriyavekallataṃ balakkhayaṃ valittacapalitādiñca pāpuṇāti. <span class="bld">Yena ca pariḍayhatī</span>ti yena kupitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo ‘‘ḍayhāmi ḍayhāmī’’ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanaṃ tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. <span class="bld">Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatī</span>ti asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā. Pacchimo kammasamuṭṭhānova.</p>
  518. <p class="bodytext"><span class="bld">Uddhaṅgamā vātā</span>ti uggārahikkārādipavattakā uddhaṃ ārohanavātā. <span class="bld">Adhogamā vātā</span>ti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. <span class="bld">Kucchisayā vātā</span>ti antānaṃ bahivātā. <span class="bld">Koṭṭhāsayā vātā</span>ti antānaṃ antovātā. <span class="bld">Aṅgamaṅgānusārino vātā</span>ti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. <span class="bld">Assāso</span>ti antopavisananāsikavāto. <span class="bld">Passāso</span>ti bahinikkhamananāsikavāto. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā. Assāsapassāsā cittasamuṭṭhānā eva. Evaṃ vemattatādassanavasena vibhāgena udāhaṭā catasso dhātuyo paṭikkūlamanasikāravasena upasaṃharanto <span class="bld">‘‘imehi dvācattālīsāya ākārehī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">na gayhūpaga</span>nti na gahaṇayoggaṃ. <span class="bld">Sabhāvabhāvato</span>ti sabhāvalakkhaṇato.</p>
  519. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V0.0256"></a> paṭikkūlamanasikāraṃ dassetvā puna tattha sammasanacāraṃ pāḷivaseneva dassetuṃ <span class="bld">‘‘tenāha bhagavā yā ceva kho panā’’</span>tiādimāha. Taṃ sabbaṃ suviññeyyaṃ.</p>
  520. <p class="bodytext"><a name="para48"></a><span class="paranum">48</span>. Evaṃ saccamaggarūpadhammavasena adhiṭṭhānahāraṃ dassetvā idāni avijjāvijjādīnampi vasena taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘avijjāti ekattatā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">‘‘dukkhe aññāṇa’’</span>ntiādīsu yasmā avijjā dukkhasaccassa yāthāvasarasalakkhaṇaṃ <a name="M0.0131"></a> jānituṃ paṭivijjhituṃ na deti chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘dukkhe aññāṇa’’nti vuccati. Tathā yasmā dukkhasamudayassa dukkhanirodhassa dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ paṭivijjhituṃ na deti chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhati, tasmā <span class="bld">‘‘dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya aññāṇa’’</span>nti vuccati. <span class="bld">Pubbanto</span> atītaddhabhūtā khandhāyatanadhātuyo. <span class="bld">Aparanto</span> anāgataddhabhūtā. <span class="bld">Pubbantāparanto</span> tadubhayaṃ. <span class="bld">Idappaccayatā</span> saṅkhārādīnaṃ kāraṇāni avijjādīni. <span class="bld">Paṭiccasamuppannā dhammā</span> avijjādīhi nibbattā saṅkhārādidhammā.</p>
  521. <p class="bodytext">Tatthāyaṃ avijjā yasmā atītānaṃ khandhādīnaṃ yāva paṭiccasamuppannānaṃ dhammānaṃ yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānituṃ paṭivijjhituṃ na deti chādetvā pariyonandhitvā tiṭṭhati, tasmā ‘‘pubbante aññāṇaṃ yāva paṭiccasamuppannesu dhammesu aññāṇa’’nti vuccati, evāyaṃ avijjā kiccato jātitopi kathitā. Ayañhi imāni aṭṭha ṭhānāni jānituṃ paṭivijjhituṃ na detīti kiccato kathitā. Uppajjamānāpi imesu aṭṭhasu ṭhānesu uppajjatīti jātito kathitā. Evaṃ kiccato jātito ca kathitāpi lakkhaṇato kathite eva sukathitā hotīti lakkhaṇato dassetuṃ <span class="bld">‘‘aññāṇa’’</span>ntiādi vuttaṃ.</p>
  522. <p class="bodytext">Tattha ñāṇaṃ atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ catusaccadhammaṃ viditaṃ pākaṭaṃ karoti. Ayaṃ pana avijjā uppajjitvā taṃ viditaṃ pākaṭaṃ kātuṃ na detīti ñāṇapaccanīkato aññāṇaṃ. Dassanantipi paññā, sā hi taṃ ākāraṃ passati. Avijjā pana uppajjitvā passituṃ na detīti <span class="bld">adassanaṃ</span>. Abhisamayotipi paññā, sā taṃ ākāraṃ abhisameti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ abhisametuṃ na detīti <span class="bld">anabhisamayo</span>. Anubodho sambodho paṭivedhotipi paññā, sā taṃ ākāraṃ anubujjhati sambujjhati paṭivijjhati. Avijjā pana uppajjitvā taṃ anubujjhituṃ sambujjhituṃ paṭivijjhituṃ na detīti <span class="bld">ananubodho asambodho appaṭivedho</span>. Tathā sallakkhaṇaṃ upalakkhaṇaṃ paccupalakkhaṇaṃ samapekkhaṇantipi paññā, sā taṃ ākāraṃ sallakkhati <a name="V0.0257"></a> upalakkhati paccupalakkhati samaṃ sammā ca apekkhati. Avijjā pana uppajjitvā tassa tathā kātuṃ na detīti <span class="bld">asallakkhaṇaṃ anupalakkhaṇaṃ apaccupalakkhaṇaṃ asamapekkhaṇa</span>nti ca vuccati.</p>
  523. <p class="bodytext">Nāssa <a name="M0.0132"></a> kiñci paccakkhakammaṃ atthi, sayañca appaccavekkhitvā katakammanti <span class="bld">appaccakkhakammaṃ</span>. Dummedhānaṃ bhāvo <span class="bld">dummejjhaṃ</span>. Bālānaṃ bhāvo <span class="bld">bālyaṃ</span>. Sampajaññanti paññā, sā atthānatthaṃ kāraṇākāraṇaṃ catusaccadhammaṃ sampajānāti. Avijjā pana uppajjitvā taṃ kāraṇaṃ pajānituṃ na detīti <span class="bld">asampajaññaṃ</span>. Mohanavasena <span class="bld">moho</span>. Pamohanavasena <span class="bld">pamoho</span>. Sammohanavasena <span class="bld">sammoho</span>. Avindiyaṃ vindati, vindiyaṃ na vindatīti <span class="bld">avijjā</span>. Vaṭṭasmiṃ ohanati otaratīti <span class="bld">avijjogho</span>. Vaṭṭasmiṃ yojetīti <span class="bld">avijjāyogo</span>. Appahīnaṭṭhena ceva punappunaṃ uppajjanato ca <span class="bld">avijjānusayo</span>. Magge pariyuṭṭhitacorā viya addhike kusalacittaṃ pariyuṭṭhāti viluppatīti <span class="bld">avijjāpariyuṭṭhānaṃ</span>. Yathā nagaradvāre palighasaṅkhātāya laṅgiyā patitāya manussānaṃ nagarappaveso pacchijjati, evameva yassa sakkāyanagare ayaṃ patitā, tassa nibbānasampāpakaṃ ñāṇagamanaṃ pacchijjatīti <span class="bld">avijjālaṅgī</span> nāma hoti. Akusalañca taṃ mūlañca, akusalānaṃ vā mūlanti akusalamūlaṃ. Taṃ pana na aññaṃ, idhādhippeto mohoti <span class="bld">moho akusalamūla</span>nti ayaṃ ekapadiko avijjāya atthuddhāro. <span class="bld">Ayaṃ vemattatā</span>ti ayaṃ avijjāya vemattatā.</p>
  524. <p class="bodytext"><span class="bld">Vijjā</span>ti vindiyaṃ vindatīti vijjā, vijjhanaṭṭhena vijjā, viditakaraṇaṭṭhena vijjā. <span class="bld">‘‘Dukkhe ñāṇa’’</span>ntiādīsu dukkhasaccassa yāthāvasarasalakkhaṇaṃ jānāti passati paṭivijjhatīti dukkhe ariyasacce visayabhūte ñāṇaṃ ‘‘dukkhe ñāṇa’’nti vuttaṃ. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Paññā</span>ti tassa tassa atthassa pākaṭakaraṇasaṅkhātena paññāpanaṭṭhena paññā, tena tena vā aniccādinā pakārena dhamme jānātīti paññā. Pajānanākāro <span class="bld">pajānanā</span>. Aniccādīni vicinatīti <span class="bld">vicayo</span>. Pakārehi vicinatīti <span class="bld">pavicayo</span>. Catusaccadhamme vicinatīti <span class="bld">dhammavicayo</span>. Aniccādīnaṃ sallakkhaṇavasena <span class="bld">sallakkhaṇā</span>. Tesaṃyeva pati pati upalakkhaṇavasena <span class="bld">paccupalakkhaṇā</span>. Paṇḍitabhāvo <span class="bld">paṇḍiccaṃ</span>. Kusalabhāvo <span class="bld">kosallaṃ</span>. Nipuṇabhāvo <span class="bld">nepuññaṃ</span>. Aniccādīnaṃ vibhāvanavasena <span class="bld">vebhabyā</span>. Tesaṃyeva cintanavasena <span class="bld">cintā</span>. Aniccādīni upaparikkhatīti <span class="bld">upaparikkhā. Bhūrī</span>ti pathaviyā nāmaṃ, ayampi saṇhaṭṭhena vitthataṭṭhena ca bhūrī viyāti bhūrī. Tena vuttaṃ – ‘‘bhūrī vuccati pathavī, tāya pathavisamāya vitthatāya paññāya samannāgatoti <a name="V0.0258"></a> bhūripañño’’ti <a name="M0.0133"></a> (mahāni. 27). Api ca bhūrīti paññāyevetaṃ adhivacanaṃ. Bhūte atthe ramatīti <span class="bld">bhūrī</span>.</p>
  525. <p class="bodytext">Kilese medhati hiṃsatīti <span class="bld">medhā,</span> khippaṃ gahaṇadhāraṇaṭṭhena vā <span class="bld">medhā</span>. Yassuppajjati, taṃ sattaṃ hitapaṭipattiyaṃ sampayuttaṃ vā yāthāvalakkhaṇapaṭivedhe pariṇetīti <span class="bld">pariṇāyikā</span>. Aniccādivasena dhamme vipassatīti <span class="bld">vipassanā</span>. Sammā pakārehi aniccādīni jānātīti <span class="bld">sampajaññaṃ</span>. Uppathapaṭipanne sindhave vīthiāropanatthaṃ patodo viya uppathe dhāvanakūṭacittaṃ vīthiāropanatthaṃ vijjhatīti patodo viyāti <span class="bld">patodo</span>. Dassanalakkhaṇe indaṭṭhaṃ kāretīti indriyaṃ, paññāsaṅkhātaṃ indriyaṃ <span class="bld">paññindriyaṃ</span>. Avijjāya na kampatīti <span class="bld">paññābalaṃ</span>. Kilesacchedanaṭṭhena paññāva satthaṃ <span class="bld">paññāsatthaṃ</span>. Accuggataṭṭhena paññāva pāsādo <span class="bld">paññāpāsādo</span>. Ālokanaṭṭhena paññāva āloko <span class="bld">paññāāloko</span>.</p>
  526. <p class="bodytext">Obhāsanaṭṭhena paññāva obhāso <span class="bld">paññāobhāso</span>. Pajjotanaṭṭhena paññāva pajjoto <span class="bld">paññāpajjoto</span>. Ratikaraṇaṭṭhena ratidāyakaṭṭhena ratijanakaṭṭhena cittīkataṭṭhena dullabhapātubhāvaṭṭhena atulaṭṭhena anomasattaparibhogaṭṭhena ca paññāva ratanaṃ <span class="bld">paññāratanaṃ</span>. Na tena sattā muyhanti, sayaṃ vā ārammaṇe na muyhatīti <span class="bld">amoho</span>. Dhammavicayapadaṃ vuttatthameva. Kasmā panetaṃ puna vuttanti? Amohassa mohapaṭipakkhabhāvadīpanatthaṃ. Tenetaṃ dīpeti – yvāyaṃ amoho, so na kevalaṃ mohato añño dhammo, mohassa paṭipakkho dhammavicayasaṅkhāto amohova idhādhippetoti. <span class="bld">Sammādiṭṭhī</span>ti yāthāvaniyyānikakusaladiṭṭhi. Dhammavicayasaṅkhāto pasattho sundaro vā bojjhaṅgoti <span class="bld">dhammavicayasambojjhaṅgo. Maggaṅga</span>nti ariyamaggassa aṅgaṃ kāraṇanti maggaṅgaṃ. Ariyamaggassa antogadhattā <span class="bld">maggapariyāpanna</span>nti.</p>
  527. <p class="bodytext"><span class="bld">Asaññāsamāpattī</span>ti saññāvirāgabhāvanāvasena pavattitā asaññabhavūpapattinibbattanasamāpatti. Anuppanne hi buddhe ekacce titthāyatane pabbajitvā vāyokasiṇe parikammaṃ katvā catutthajjhānaṃ nibbattetvā jhānā vuṭṭhāya saññāya dosaṃ passanti, saññāya sati hatthacchedādidukkhañceva sabbabhayāni <a name="M0.0134"></a> ca honti, ‘‘alaṃ imāya saññāya, saññābhāvo santo’’ti evaṃ saññāya dosaṃ passitvā saññāvirāgavasena catutthajjhānaṃ nibbattetvā aparihīnajjhānā kālaṃ katvā asaññīsu nibbattanti. Cittaṃ nesaṃ cuticittanirodheneva idha nivattati, rūpakkhandhamattameva tattha nibbattati.</p>
  528. <p class="bodytext">Te <a name="V0.0259"></a> yathā nāma jiyāvegukkhitto saro yattako jiyāvego, tattakameva ākāse gacchati, evamevaṃ jhānavegukkhittā upapajjitvā yattako jhānavego, tattakameva kālaṃ tiṭṭhanti. Jhānavege pana parikkhīṇe tattha rūpakkhandho antaradhāyati, idha paṭisandhisaññā uppajjati, taṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘asaññabhavūpapattinibbattanasamāpattī’’ti. <span class="bld">Vibhūtasaññāsamāpattī</span>ti viññāṇañcāyatanasamāpatti. Sā hi paṭhamāruppaviññāṇassa paṭhamāruppasaññāyapi vibhāvanato ‘‘vibhūtasaññā’’ti vuccati. Keci ‘‘vibhūtarūpasaññā’’ti paṭhanti, tesaṃ matena vibhūtarūpasamāpatti nāma sesāruppasamāpattiyo. Sesā samāpattiyo suviññeyyāva.</p>
  529. <p class="bodytext"><span class="bld">Nevasekkhanāsekkho jhāyī</span>ti jhānalābhī puthujjano. <span class="bld">Ājāniyo jhāyī</span>ti arahā, sabbepi vā ariyapuggalā. <span class="bld">Assakhaluṅko jhāyī</span>ti khaluṅkassasadiso jhāyī. Tathā hi khaluṅko asso damathaṃ na upeti ito cito ca yathāruci dhāvati, evamevaṃ yo puthujjano abhiññālābhī, so abhiññā assādetvā ‘‘alamettāvatā, katamettāvatā’’ti uttaridamathāya aparisakkanto abhiññācittavasena ito cito ca dhāvati pavattati, so ‘‘assakhaluṅko jhāyī’’ti vutto. <span class="bld">Diṭṭhuttaro jhāyī</span>ti jhānalābhī diṭṭhigatiko. <span class="bld">Paññuttaro jhāyī</span>ti lakkhaṇūpanijjhānena jhāyī, sabbo eva vā paññādhiko jhāyī.</p>
  530. <p class="bodytext"><span class="bld">Saraṇo samādhī</span>ti akusalacittekaggatā, sabbopi vā sāsavo samādhi. <span class="bld">Araṇo samādhī</span>ti sabbo kusalābyākato samādhi, lokuttaro eva vā. <span class="bld">Savero samādhī</span>ti paṭighacittesu ekaggatā. <span class="bld">Avero samādhī</span>ti mettācetovimutti. Anantaradukepi eseva nayo. <span class="bld">Sāmiso samādhī</span>ti lokiyasamādhi. So hi anatikkantavaṭṭāmisalokāmisatāya sāmiso. <span class="bld">Nirāmiso samādhī</span>ti lokuttaro samādhi. <span class="bld">Sasaṅkhāro samādhī</span>ti dukkhāpaṭipado dandhābhiñño sukhāpaṭipado ca dandhābhiñño. So hi sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme kicchena <a name="M0.0135"></a> kasirena niggahetvā adhigantabbo. Itaro <span class="bld">asaṅkhāro samādhi. Ekaṃsabhāvito samādhī</span>ti sukkhavipassakassa samādhi. <span class="bld">Ubhayaṃsabhāvito samādhī</span>ti samathayānikassa samādhi. <span class="bld">Ubhayato bhāvitabhāvano samādhī</span>ti kāyasakkhino ubhatobhāgavimuttassa ca samādhi. So hi ubhayato bhāgehi ubhayato bhāvitabhāvano.</p>
  531. <p class="bodytext"><span class="bld">Āgāḷhapaṭipadā</span>ti kāmānaṃ orohanapaṭipatti, kāmasukhānuyogoti attho. <span class="bld">Nijjhāmapaṭipadā</span>ti kāmassa nijjhāpanavasena khedanavasena pavattā paṭipatti, attakilamathānuyogoti <a name="V0.0260"></a> attho. <span class="bld">Akkhamā paṭipadā</span>tiādīsu padhānakaraṇakāle sītādīni asahantassa paṭipadā, tāni nakkhamatīti akkhamā. Sahantassa pana tāni khamatīti <span class="bld">khamā</span>. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’tiādinā (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.14; 6.58) nayena micchāvitakke sametīti <span class="bld">samā</span>. Manacchaṭṭhāni indriyāni dametīti <span class="bld">damā paṭipadā</span>.</p>
  532. <p class="bodytext"><span class="bld">Eva</span>nti iminā vuttanayena. <span class="bld">Yo dhammo</span>ti yo koci jātiādidhammo. <span class="bld">Yassa dhammassā</span>ti tato aññassa jarādidhammassa. <span class="bld">Samānabhāvo</span>ti dukkhādibhāvena samānabhāvo. <span class="bld">Ekattatāyā</span>ti samānatāya dukkhādibhāvānaṃ ekībhāvena. <span class="bld">Ekī bhavatī</span>ti anekopi ‘‘dukkha’’ntiādinā ekasaddābhidheyyatāya ekī bhavati. Etena ekattatāya lakkhaṇamāha. <span class="bld">Yena yena vā pana vilakkhaṇo</span>ti yo dhammo yassa dhammassa yena yena bhāvena visadiso. <span class="bld">Tena tena vemattaṃ gacchatī</span>ti tena tena bhāvena so dhammo tassa dhammassa vemattataṃ visadisattaṃ gacchati, dukkhabhāvena samānopi jātiādiko abhinibbattiādibhāvena jarādikassa visiṭṭhataṃ gacchatīti attho. Iminā vemattatāya lakkhaṇamāha.</p>
  533. <p class="bodytext">Idāni tāva ekattavemattatāvisaye niyojetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘sutte vā veyyākaraṇe vā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">pucchita</span>nti pucchāvasena desitasuttavasena vuttaṃ, na pana adhiṭṭhānahārassa pucchāvisayatāya. Sesaṃ uttānameva.</p>
  534. <p class="centered">Adhiṭṭhānahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  535. <p class="subhead">15. Parikkhārahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  536. <p class="bodytext"><a name="para49"></a><span class="paranum">49</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="M0.0136"></a> <span class="bld">katamo parikkhāro hāro</span>ti parikkhārahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">yo dhammo yaṃ dhammaṃ janayati, tassa so parikkhāro</span>ti saṅkhepato parikkhāralakkhaṇaṃ vatvā taṃ vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘kiṃlakkhaṇo’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha hinoti attano phalaṃ paṭikāraṇabhāvaṃ gacchatīti <span class="bld">hetu</span>. Paṭicca etasmā phalaṃ etīti <span class="bld">paccayo</span>. Kiñcāpi hetupaccayasaddehi kāraṇameva vuccati, tathāpi tattha visesaṃ vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘asādhāraṇalakkhaṇo’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Sabhāvo hetū</span>ti samānabhāvo <a name="V0.0261"></a> bījaṃ hetu. Nanu ca bījaṃ aṅkurādisadisaṃ na hotīti? No na hoti, aññato hi tādisassa anuppajjanato.</p>
  537. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Yathā vā panā’’</span>tiādināpi udāharaṇantaradassanena hetupaccayānaṃ visesameva vibhāveti. Tattha <span class="bld">duddha</span>nti khīraṃ. <span class="bld">Dadhi bhavatī</span>ti ekattanayena abhedopacārena vā vuttaṃ, na aññathā. Na hi khīraṃ dadhi hoti. Tenevāha – <span class="bld">‘‘na catthi ekakālasamavadhānaṃ duddhassa ca dadhissa cā’’</span>ti. Atha vā ghaṭe duddhaṃ pakkhittaṃ dadhi bhavati, dadhi tattha kālantare jāyati paccayantarasamāyogena, tasmā na catthi ekakālasamavadhānaṃ duddhassa ca dadhissa ca rasakhīravipākādīhi bhinnasabhāvattā. <span class="bld">Evameva</span>nti yathā hetubhūtassa khīrassa phalabhūtena dadhinā na ekakālasamavadhānaṃ, evamaññassāpi hetussa phalena na ekakālasamavadhānaṃ, na tathā paccayassa, na hi paccayo ekantena phalena bhinnakālo evāti. Evampi hetupaccayānaṃ viseso veditabboti adhippāyo.</p>
  538. <p class="bodytext">Evaṃ bāhiraṃ hetupaccayavibhāgaṃ dassetvā idāni ajjhattikaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayañhi saṃsāro’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha ‘‘avijjā avijjāya hetū’’ti vutte kiṃ ekasmiṃ cittuppāde anekā avijjā vijjantīti? Āha <span class="bld">‘‘purimikā avijjā pacchimikāya avijjāya hetū’’</span>ti. Tena ekasmiṃ kāle hetuphalānaṃ samavadhānaṃ natthīti etamevatthaṃ samattheti. Tattha <span class="bld">‘‘purimikā avijjā’’</span>tiādinā hetuphalabhūtānaṃ avijjānaṃ vibhāgaṃ dasseti. <span class="bld">‘‘Bījaṅkuro viyā’’</span>tiādinā imamatthaṃ dasseti – yathā bījaṃ aṅkurassa hetu hontaṃ samanantarahetutāya hetu hoti. Yaṃ pana bījato phalaṃ nibbattati, tassa bījaṃ paramparahetutāya hetu hoti. Evaṃ avijjāyapi hetubhāve daṭṭhabbanti.</p>
  539. <p class="bodytext">Puna <a name="M0.0137"></a> <span class="bld">‘‘yathā vā panā’’</span>tiādināpi hetupaccayavibhāgameva dasseti. Tattha <span class="bld">thālaka</span>nti dīpakapallikā. <span class="bld">Anaggika</span>nti aggiṃ vinā. <span class="bld">Dīpetu</span>nti jāletuṃ. <span class="bld">Iti sabhāvo hetū</span>ti evaṃ padīpujjālanādīsu aggiādipadīpasadisaṃ kāraṇaṃ sabhāvo hetu. <span class="bld">Parabhāvo paccayo</span>ti tattheva kapallikāvaṭṭitelādisadiso aggito añño sabhāvo paccayo. <span class="bld">Ajjhattiko</span>ti niyakajjhattiko niyakajjhatte bhavo. <span class="bld">Bāhiro</span>ti tato bahibhūto. <span class="bld">Janako</span>ti nibbattako. <span class="bld">Pariggāhako</span>ti upatthambhako. <span class="bld">Asādhāraṇo</span>ti āveṇiko. <span class="bld">Sādhāraṇo</span>ti aññesampi paccayuppannānaṃ samāno.</p>
  540. <p class="bodytext">Idāni <a name="V0.0262"></a> yasmā kāraṇaṃ ‘‘parikkhāro’’ti vuttaṃ, kāraṇabhāvo ca phalāpekkhāya, tasmā kāraṇassa yo kāraṇabhāvo yathā ca so hoti, yañca phalaṃ yo ca tassa viseso, yo ca kāraṇaphalānaṃ sambandho, taṃ sabbaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘avupacchedattho’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha kāraṇaphalabhāvena sambandhatā <span class="bld">santati</span>. Ko ca tattha sambandho, ko kāraṇaphalabhāvo ca? So eva avupacchedattho. Yo phalabhūto aññassa akāraṇaṃ hutvā nirujjhati, so vupacchinno nāma hoti, yathā taṃ arahato cuticittaṃ. Yo pana attano anurūpassa phalassa hetu hutvā nirujjhati, so anupacchinno eva nāma hoti, hetuphalasambandhassa vijjamānattāti āha – ‘‘avupacchedattho santatiattho’’ti.</p>
  541. <p class="bodytext">Yasmā ca kāraṇato nibbattaṃ phalaṃ nāma, na anibbattaṃ, tasmā <span class="bld">‘‘nibbattiattho phalattho’’</span>ti vuttaṃ. Yasmā pana purimabhavena anantarabhavapaṭisandhānavasena pavattā upapattikkhandhā punabbhavo, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘paṭisandhiattho punabbhavattho’’</span>ti. Tathā yassa puggalassa kilesā uppajjanti, taṃ palibundhenti sammā paṭipajjituṃ na denti. Yāva ca maggena asamugghātitā, tāva anusenti nāma, tena vuttaṃ – <span class="bld">‘‘palibodhattho pariyuṭṭhānattho, asamugghātattho anusayattho’’</span>ti. Pariññābhisamayavasena pariññāte na kadāci taṃ nāmarūpaṅkurassa kāraṇaṃ hessatīti āha – <span class="bld">‘‘apariññātattho viññāṇassa bījattho’’</span>ti. <span class="bld">Yattha avupacchedo tattha santatī</span>ti yattha rūpārūpappavattiyaṃ yathāvutto avupacchedo, tattha santativohāro<a name="M0.0138"></a>. <span class="bld">Yattha santati tattha nibbattī</span>tiādi paccayaparamparadassanaṃ hetuphalasambandhavibhāvanameva.</p>
  542. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Yathā vā pana cakkhuñca paṭiccā’’</span>tiādinā ‘‘sabhāvo hetū’’ti vuttamevatthaṃ vibhāgena dasseti. Tattha <span class="bld">sannissayatāyā</span>ti upanissayapaccayatāya. <span class="bld">Manasikāro</span>ti kiriyāmanodhātu. Sā hi cakkhuviññāṇassa viññāṇabhāvena samānajātitāya sabhāvo hetu. <span class="bld">Saṅkhārā viññāṇassa paccayo sabhāvo hetū</span>ti puññādiabhisaṅkhārā paṭisandhiviññāṇassa paccayo, tattha yo sabhāvo, so hetūti. <span class="bld">Saṅkhārā</span>ti cettha sabbo lokiyo kusalākusalacittuppādo adhippeto. Iminā nayena sesapadesupi attho veditabbo. <span class="bld">Evaṃ yo koci upanissayo sabbo so parikkhāro</span>ti yathāvuttappabhedo yo koci paccayo, so sabbo attano phalassa parikkharaṇato abhisaṅkharaṇato parikkhāro. Tassa niddhāretvā kathanaṃ parikkhāro hāroti.</p>
  543. <p class="centered">Parikkhārahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  544. <p class="subhead">16. Samāropanahāravibhaṅgavaṇṇanā</p>
  545. <p class="bodytext"><a name="para50"></a><span class="paranum">50</span>. <span class="bld">Tattha</span> <a name="V0.0263"></a> <span class="bld">katamo samāropano hāro</span>ti samāropanahāravibhaṅgo. Tattha <span class="bld">ekasmiṃ padaṭṭhāne</span>ti yasmiṃ kismiñci ekasmiṃ kāraṇabhūte dhamme suttena gahite. <span class="bld">Yattakāni padaṭṭhānāni otarantī</span>ti yattakāni aññesaṃ kāraṇabhūtāni tasmiṃ dhamme samosaranti. <span class="bld">Sabbāni tāni samāropayitabbānī</span>ti sabbāni tāni padaṭṭhānāni padaṭṭhānabhūtā dhammā sammā niddhāraṇavasena ānetvā desanāya āropetabbā, desanāruḷhe viya katvā kathetabbāti attho. Yathā āvaṭṭe hāre ‘‘ekamhi padaṭṭhāne, pariyesati sesakaṃ padaṭṭhāna’’nti (netti. 4 niddesavāra) vacanato anekesaṃ padaṭṭhānānaṃ pariyesanā vuttā, evamidhāpi bahūnaṃ padaṭṭhānānaṃ samāropanā kātabbāti dassento <span class="bld">‘‘yathā āvaṭṭe hāre’’</span>ti āha. Na kevalaṃ padaṭṭhānavaseneva samāropanā, atha kho vevacanabhāvanāpahānavasenapi samāropanā kātabbāti dassento <span class="bld">‘‘tattha samāropanā catubbidhā’’</span>tiādimāha.</p>
  546. <p class="bodytext">Kasmā <a name="M0.0139"></a> panettha padaṭṭhānavevacanāni gahitāni, nanu padaṭṭhānavevacanahāre eva ayamattho vibhāvitoti? Saccametaṃ, idha pana padaṭṭhānavevacanaggahaṇaṃ bhāvanāpahānānaṃ adhiṭṭhānavisayadassanatthañceva tesaṃ adhivacanavibhāgadassanatthañca. Evañhi bhāvanāpahānāni suviññeyyāni honti sukarāni ca paññāpetuṃ. <span class="bld">Idaṃ padaṭṭhāna</span>nti idaṃ tividhaṃ sucaritaṃ buddhānaṃ sāsanassa ovādassa visayādhiṭṭhānabhāvato padaṭṭhānaṃ. Tattha <span class="bld">‘‘kāyika’’</span>ntiādinā tīhi sucaritehi sīlādayo tayo khandhe samathavipassanā tatiyacatutthaphalāni ca niddhāretvā dasseti, taṃ suviññeyyameva. Vanīyatīti <span class="bld">vanaṃ,</span> vanati, vanute iti vā <span class="bld">vanaṃ</span>. Tattha yasmā pañca kāmaguṇā kāmataṇhāya, nimittaggāho anubyañjanaggāhassa, ajjhattikabāhirāni āyatanāni tappaṭibandhachandarāgādīnaṃ, anusayā ca pariyuṭṭhānānaṃ kāraṇāni honti, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘pañca kāmaguṇā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  547. <p class="bodytext"><a name="para51"></a><span class="paranum">51</span>. <span class="bld">Ayaṃ vevacanena samāropanā</span>ti yo ‘‘rāgavirāgā cetovimutti sekkhaphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, kāmadhātusamatikkamana’’nti etehi pariyāyavacanehi tatiyaphalassa niddeso, tathā yo ‘‘avijjāvirāgā paññāvimutti asekkhaphalaṃ, aggaphalaṃ arahattaṃ, tedhātukasamatikkamana’’nti <a name="V0.0264"></a> etehi pariyāyavacanehi catutthaphalassa niddeso, yo ca ‘‘paññindriya’’ntiādīhi pariyāyavacanehi paññāya niddeso, ayaṃ vevacanehi ca samāropanā.</p>
  548. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, kāye kāyānupassī viharāhī</span>tiādi lakkhaṇahāravibhaṅgavaṇṇanāyaṃ vuttanayena veditabbaṃ. Kevalaṃ tattha ekalakkhaṇattā avuttānampi vuttabhāvadassanavaseneva āgataṃ, idha bhāvanāsamāropanavasenāti ayameva viseso. Kāyānupassanā visesato asubhānupassanā eva kāmarāgatadekaṭṭhakilesānaṃ ekantapaṭipakkhāti asubhasaññā kabaḷīkārāhārapariññāya paribandhakilesā kāmupādānaṃ kāmayogo abhijjhākāyagantho kāmāsavo kāmogho rāgasallaṃ rūpadhammapariññāya paṭipakkhakilesā rūpadhammesu rāgo chandāgatigamananti etesaṃ pāpadhammānaṃ pahānāya saṃvattatīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘kāye kāyānupassī viharanto’’</span>tiādinā.</p>
  549. <p class="bodytext">Tathā <a name="M0.0140"></a> vedanānupassanā visesato dukkhānupassanāti, sā –</p>
  550. <p class="gatha1">‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda, dukkhamaddakkhi sallato;</p>
  551. <p class="gathalast">Adukkhamasukhaṃ santaṃ, adakkhi naṃ aniccato’’ti. (saṃ. ni. 4.253; itivu. 53) –</p>
  552. <p class="bodytext">Ādivacanato sabbaṃ vedanaṃ ‘‘dukkha’’nti passantī sukhasaññāya vedanāhetupariññāya paribandhakilesānaṃ gosīlādīhi bhavasuddhi hotīti vedanāssādena pavattassa bhavupādānasaṅkhātassa sīlabbatupādānassa vedanāvasena ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādinayappavattassa (dī. ni. 3.340; a. ni. 9.29; 10.79; dha. sa. 1237; vibha. 909, 960) byāpādakāyaganthassa dosasallassa vedanāssādavaseneva pavattassa bhavayogabhavābhavabhavoghasaṅkhātassa bhavarāgassa bhavapariññāya paribandhakakilesānaṃ vedanāvisayassa rāgassa dosāgatigamanassa ca pahānāya saṃvattatīti etamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘vedanāsu vedanānupassī’’</span>tiādinā.</p>
  553. <p class="bodytext">Tathā cittānupassanā visesato aniccānupassanāti, sā cittaṃ ‘‘anicca’’nti passantī tattha yebhuyyena sattā niccasaññinoti niccasaññāya viññāṇāhārapariññāya paribandhakilesānaṃ niccābhinivesapaṭipakkhato eva diṭṭhupādānaṃ diṭṭhiyogasīlabbataparāmāsakāyaganthadiṭṭhāsavadiṭṭhoghasaṅkhātāya diṭṭhiyā niccasaññānimittassa ‘‘seyyohamasmī’’tiādinayappavattassa <a name="V0.0265"></a> (dha. sa. 1239; vibha. 832, 866, 962) mānasallassa saññāpariññāya paṭipakkhakilesānaṃ saññāya rāgassa diṭṭhābhinivesassa appahīnattā uppajjanakassa bhayāgatigamanassa ca pahānāya saṃvattatīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘citte cittānupassī’’</span>tiādinā.</p>
  554. <p class="bodytext">Tathā dhammānupassanā visesato anattasaññāti, sā saṅkhāresu attasaññāya manosañcetanāhārapariññāya paṭipakkhakilesānaṃ sakkāyadiṭṭhiyā ‘‘idameva sacca’’nti (ma. ni. 2.187, 202-203; 3.27) pavattassa micchābhinivesassa micchābhinivesahetukāya avijjāyogaavijjāsavaavijjoghamohasallasaṅkhātāya avijjāya saṅkhārapariññāya paribandhakilesānaṃ saṅkhāresu rāgassa mohāgatigamanassa <a name="M0.0141"></a> ca pahānāya saṃvattatīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘dhammesu dhammānupassī viharanto’’</span>tiādinā. Sesaṃ uttānameva.</p>
  555. <p class="centered">Samāropanahāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  556. <p class="centered">Niṭṭhitā ca hāravibhaṅgavaṇṇanā.</p>
  557. <p class="subhead">1. Desanāhārasampātavaṇṇanā</p>
  558. <p class="bodytext">Evaṃ suparikammakatāya bhūmiyā nānāvaṇṇāni muttapupphāni pakiranto viya susikkhitasippācariyavicāritesu surattasuvaṇṇālaṅkāresu nānāvidharaṃsijālasamujjalāni vividhāni maṇiratanāni bandhanto viya mahāpathaviṃ parivattetvā pappaṭakojaṃ khādāpento viya yojanikamadhugaṇḍaṃ pīḷetvā sumadhurasaṃ pāyento viya ca āyasmā mahākaccāno nānāsuttapadese udāharanto soḷasa hāre vibhajitvā idāni te ekasmiṃyeva sutte yojetvā dassento hārasampātavāraṃ ārabhi. Ārabhanto ca yāyaṃ niddesavāre –</p>
  559. <p class="hangnum"><a name="para52"></a><span class="paranum">52</span>.</p>
  560. <p class="gatha1">‘‘Soḷasa hārā paṭhamaṃ, disalocanato disā viloketvā;</p>
  561. <p class="gathalast">Saṅkhipiya aṅkusena hi, nayehi tīhi niddise sutta’’nti. –</p>
  562. <p class="unindented">Gāthā vuttā. Yasmā taṃ hāravibhaṅgavāro nappayojeti, vippakiṇṇavisayattā, nayavicārassa ca antaritattā<a name="V0.0266"></a>. Anekehi suttapadesehi hārānaṃ vibhāgadassanameva hi hāravibhaṅgavāro. Hārasampātavāro pana taṃ payojeti, ekasmiṃyeva suttapadese soḷasa hāre yojetvāva tadanantaraṃ nayasamuṭṭhānassa kathitattā. Tasmā ‘‘soḷasa hārā paṭhama’’nti gāthaṃ paccāmasitvā <span class="bld">‘‘tassā niddeso kuhiṃ daṭṭhabbo, hārasampāte’’</span>ti āha. Tassattho – ‘‘tassā gāthāya niddeso kattha daṭṭhabbo’’ti. Etena suttesu hārānaṃ yojanānayadassanaṃ hārasampātavāroti dasseti. Hārasampātapadassa attho vutto eva.</p>
  563. <p class="bodytext"><span class="bld">Arakkhitena</span> <a name="M0.0142"></a> <span class="bld">cittenā</span>ti cakkhudvārādīsu satiārakkhābhāvena aguttena cittena. <span class="bld">Micchādiṭṭhihatenā</span>ti sassatādimicchābhinivesadūsitena. <span class="bld">Thinamiddhābhibhūtenā</span>ti cittassa kāyassa ca akalyatālakkhaṇehi thinamiddhehi ajjhotthaṭena. <span class="bld">Vasaṃ mārassa gacchatī</span>ti kilesamārādīnaṃ yathākāmaṃ karaṇīyo hotīti ayaṃ tāva gāthāya padattho.</p>
  564. <p class="bodytext"><span class="bld">Pamāda</span>nti ‘‘arakkhitena cittenā’’ti idaṃ padaṃ chasu dvāresu sativosaggalakkhaṇaṃ pamādaṃ katheti. <span class="bld">Taṃ maccuno pada</span>nti taṃ pamajjanaṃ guṇamāraṇato maccusaṅkhātassa mārassa vasavattanaṭṭhānaṃ, tena ‘‘arakkhitena cittena, vasaṃ mārassa gacchatī’’ti paṭhamapādaṃ catutthapādena sambandhitvā dasseti. <span class="bld">So vipallāso</span>ti yaṃ aniccassa khandhapañcakassa ‘‘nicca’’nti dassanaṃ, so vipallāso vipariyesaggāho. Tenevāha – <span class="bld">‘‘viparītaggāhalakkhaṇo vipallāso’’</span>ti. Sabbaṃ vipallāsasāmaññena gahetvā tassa adhiṭṭhānaṃ pucchati <span class="bld">‘‘kiṃ vipallāsayatī’’</span>ti. Sāmaññassa ca viseso adhiṭṭhānabhāvena voharīyatīti āha – <span class="bld">‘‘saññaṃ cittaṃ diṭṭhimitī’’</span>ti. Taṃ ‘‘vipallāsayatī’’ti padena sambandhitabbaṃ. Tesu saññāvipallāso sabbamuduko, aniccādikassa visayassa micchāvasena upaṭṭhitākāraggahaṇamattaṃ migapotakānaṃ tiṇapurisakesu purisoti uppannasaññā viya. Cittavipallāso tato balavataro, amaṇiādike visaye maṇiādiākārena upaṭṭhahante tathā sanniṭṭhānaṃ viya niccādito sanniṭṭhānamattaṃ. Diṭṭhivipallāso pana sabbabalavataro yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yathā yathā upaṭṭhāti, tathā tathā naṃ sassatādivasena ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivisanto pavattati. Tattha saññāvipallāso cittavipallāsassa kāraṇaṃ, cittavipallāso diṭṭhivipallāsassa kāraṇaṃ hoti.</p>
  565. <p class="bodytext">Idāni vipallāsānaṃ pavattiṭṭhānaṃ visayaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘so kuhiṃ vipallāsayati, catūsu attabhāvavatthūsū’’</span>ti āha. Tattha <span class="bld">attabhāvavatthūsū</span>ti pañcasu upādānakkhandhesu. Te hi āhito ahaṃ <a name="V0.0267"></a> māno etthāti attā, ‘‘attā’’ti bhavati ettha buddhi vohāro cāti attabhāvo, so eva subhādīnaṃ vipallāsassa ca adhiṭṭhānabhāvato vatthu cāti ‘‘attabhāvavatthū’’ti vuccati. <span class="bld">‘‘Rūpaṃ attato samanupassatī’’</span>tiādinā tesaṃ sabbavipallāsamūlabhūtāya sakkāyadiṭṭhiyā pavattiṭṭhānabhāvena attabhāvavatthutaṃ dassetvā puna vipallāsānaṃ pavattiākārena saddhiṃ <a name="M0.0143"></a> visayaṃ vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘rūpaṃ paṭhamaṃ vipallāsavatthu asubhe subha’’</span>nti vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ suviññeyyaṃ. Puna mūlakāraṇavasena vipallāse vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘dve dhammā cittassa saṃkilesā’’</span>tiādimāha. Tattha kiñcāpi avijjārahitā taṇhā natthi, avijjā ca subhasukhasaññānampi paccayo eva, tathāpi taṇhā etāsaṃ sātisayaṃ paccayoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘taṇhānivutaṃ…pe… dukkhe sukha’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Diṭṭhinivuta</span>nti diṭṭhisīsena avijjā vuttāti avijjānivutanti attho. Kāmañcettha taṇhārahitā diṭṭhi natthi, taṇhāpi diṭṭhiyā paccayo eva. Taṇhāpi ‘‘niccaṃ attā’’ti ayoniso ummujjantānaṃ tathāpavattamicchābhinivesassa moho visesapaccayoti dassetuṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhinivutaṃ…pe… attā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  566. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo diṭṭhivipallāso</span>ti ‘‘anicce niccaṃ, anattani attā’’ti pavattampi vipallāsadvayaṃ sandhāyāha – <span class="bld">‘‘so atītaṃ rūpaṃ…pe… atītaṃ viññāṇaṃ attato samanupassatī’’</span>ti. Etena aṭṭhārasavidhopi pubbantānukappikavādo pacchimānaṃ dvinnaṃ vipallāsānaṃ vasena hotīti dasseti. <span class="bld">Taṇhāvipallāso</span>ti taṇhāmūlako vipallāso. ‘‘Asubhe subhaṃ, dukkhe sukha’’nti etaṃ vipallāsadvayaṃ sandhāya vadati. <span class="bld">Anāgataṃ rūpaṃ abhinandatī</span>ti anāgataṃ rūpaṃ diṭṭhābhinandanavasena abhinandati. <span class="bld">Anāgataṃ vedanaṃ, saññaṃ, saṅkhāre, viññāṇaṃ abhinandatī</span>ti etthāpi eseva nayo. Etena catucattālīsavidhopi aparantānukappikavādo yebhuyyena purimānaṃ dvinnaṃ vipallāsānaṃ vasena hotīti dasseti. <span class="bld">Dve dhammā cittassa upakkilesā</span>ti evaṃ paramasāvajjassa vipallāsassa mūlakāraṇanti visesato dve dhammā cittassa upakkilesā <span class="bld">taṇhā ca avijjā cā</span>ti te sarūpato dasseti. Tāhi visujjhantaṃ cittaṃ visujjhatīti paṭipakkhavasenapi tāsaṃ upakkilesabhāvaṃyeva vibhāveti, na hi taṇhāavijjāsu pahīnāsu koci saṃkilesadhammo na pahīyatīti. Yathā ca vipallāsānaṃ mūlakāraṇaṃ taṇhāvijjā, evaṃ sakalassāpi vaṭṭassa mūlakāraṇanti yathānusandhināva gāthaṃ niṭṭhapetuṃ <span class="bld">‘‘tesa’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">tesa</span>nti yesaṃ arakkhitaṃ cittaṃ micchādiṭṭhihatañca, tesaṃ. <span class="bld">‘‘Avijjānīvaraṇāna’’</span>ntiādinā mārassa vasagamanena anādimatisaṃsāre saṃsaraṇanti dasseti.</p>
  567. <p class="bodytext"><span class="bld">Thinamiddhābhibhūtenā</span>ti <a name="V0.0268"></a> ettha <span class="bld">‘‘thinaṃ nāmā’’</span>tiādinā thinamiddhānaṃ sarūpaṃ dasseti. Tehi cittassa abhibhūtatā suviññeyyāvāti taṃ anāmasitvā kilesamāraggahaṇeneva <a name="M0.0144"></a> taṃnimittā abhisaṅkhāramārakhandhamāramaccumārā gahitā evāti <span class="bld">‘‘kilesamārassa ca sattamārassa cā’’</span>ti <span class="bld">ca</span>-saddena vā tesampi gahaṇaṃ katanti daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">So hi nivuto saṃsārābhimukho</span>ti so māravasaṃ gato, tato eva nivuto kilesehi yāva na mārabandhanaṃ chijjati, tāva saṃsārābhimukhova hoti, na visaṅkhārābhimukhoti adhippāyo. Imāni bhagavatā dve saccāni desitāni. Kathaṃ desitāni?</p>
  568. <p class="bodytext">Tattha duvidhā kathā abhidhammanissitā ca suttantanissitā ca. Tāsu abhidhammanissitā nāma <span class="bld">arakkhitena cittenā</span>ti rattampi cittaṃ arakkhitaṃ, duṭṭhampi cittaṃ arakkhitaṃ, mūḷhampi cittaṃ arakkhitaṃ. Tattha rattaṃ cittaṃ aṭṭhannaṃ lobhasahagatacittuppādānaṃ vasena veditabbaṃ, duṭṭhaṃ cittaṃ dvinnaṃ paṭighacittuppādānaṃ vasena veditabbaṃ, mūḷhaṃ cittaṃ dvinnaṃ momūhacittuppādānaṃ vasena veditabbaṃ. Yāva imesaṃ cittuppādānaṃ vasena indriyānaṃ agutti agopāyanā apālanā anārakkhā sativosaggo pamādo cittassa asaṃvaro, evaṃ arakkhitaṃ cittaṃ hoti. Micchādiṭṭhihataṃ nāma cittaṃ catunnaṃ diṭṭhisampayuttacittuppādānaṃ vasena veditabbaṃ, thinamiddhābhibhūtaṃ nāma cittaṃ pañcannaṃ sasaṅkhārikākusalacittuppādānaṃ vasena veditabbaṃ. Evaṃ sabbepi aggahitaggahaṇena dvādasa akusalacittuppādā honti. Te ‘‘katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’tiādinā <span class="bld">cittuppādakaṇḍe</span> (dha. sa. 365) akusalacittuppādadesanāvasena vitthārato vattabbā. <span class="bld">Mārassā</span>ti ettha pañca mārā. Tesu kilesamārassa catunnaṃ āsavānaṃ catunnaṃ oghānaṃ catunnaṃ yogānaṃ catunnaṃ ganthānaṃ catunnaṃ upādānānaṃ aṭṭhannaṃ nīvaraṇānaṃ dasannaṃ kilesavatthūnaṃ vasena <span class="bld">āsavagocchakādīsu</span> (dha. sa. dukamātikā 14-19, 1102) vuttanayena, tathā ‘‘jātimado gottamado ārogyamado’’tiādinā <span class="bld">khuddakavatthuvibhaṅge</span> (vibha. 832) āgatānaṃ sattannaṃ kilesānañca vasena vibhāgo vattabbo. Ayaṃ tāvettha abhidhammanissitā kathā.</p>
  569. <p class="bodytext">Suttantanissitā (ma. ni. 1.347; a. ni. 11.17) pana <span class="bld">arakkhitena cittenā</span>ti cakkhunā rūpaṃ disvā nimittaggāhī hoti anubyañjanaggāhī, yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa <a name="M0.0145"></a> saṃvarāya na paṭipajjati, na rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye na saṃvaraṃ āpajjati. Sotena <a name="V0.0269"></a> …pe… ghānena… jivhāya… kāyena… manasā…pe… manindriyena saṃvaraṃ āpajjati (ma. ni. 1.347, 411, 421; 2.419; 3.15, 75). Evaṃ arakkhitaṃ cittaṃ hoti. <span class="bld">Micchādiṭṭhihatena cā</span>ti micchādiṭṭhihataṃ nāma cittaṃ pubbantakappanavasena vā aparantakappanavasena vā pubbantāparantakappanavasena vā micchābhinivisantassa ayoniso ummujjantassa ‘‘sassato lokoti vā…pe… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti (vibha. 937; paṭi. ma. 1.140) vā yā diṭṭhi, tāya hataṃ upahataṃ. Yā ca kho ‘‘imā cattāro sassatavādā…pe… pañca paramadiṭṭhadhammanibbānavādā’’ti brahmajāle (dī. ni. 1.30 ādayo) pañcattaye (ma. ni. 3.21 ādayo) ca āgatā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo, tāsaṃ vasena cittassa micchādiṭṭhihatabhāvo kathetabbo.</p>
  570. <p class="bodytext"><span class="bld">Thinamiddhābhibhūtenā</span>ti <span class="bld">thinaṃ</span> nāma cittassa akammaññatā. <span class="bld">Middhaṃ</span> nāma vedanādikkhandhattayassa akammaññatā. Tathā <span class="bld">thinaṃ</span> anussāhasaṃhananaṃ. <span class="bld">Middhaṃ</span> asattivighāto. Iti thinena middhena ca cittaṃ abhibhūtaṃ ajjhotthaṭaṃ upaddutaṃ saṅkocanappattaṃ layāpannaṃ. <span class="bld">Vasaṃ mārassa gacchatī</span>ti <span class="bld">vaso</span> nāma icchā lobho adhippāyo ruci ākaṅkhā āṇā āṇatti. <span class="bld">Māro</span>ti pañca mārā – khandhamāro abhisaṅkhāramāro maccumāro devaputtamāro kilesamāroti. <span class="bld">Gacchatī</span>ti tesaṃ vasaṃ icchaṃ…pe… āṇattiṃ gacchati upagacchati upeti vattati anuvattati nātikkamatīti. Tena vuccati – ‘‘vasaṃ mārassa gacchatī’’ti.</p>
  571. <p class="bodytext">Tattha yathāvuttā akusalā dhammā, taṇhāvijjā eva vā samudayasaccaṃ. Yo so ‘‘vasaṃ mārassa gacchatī’’ti vutto, so ye pañcupādānakkhandhe upādāya paññatto, te pañcakkhandhā dukkhasaccaṃ. Evaṃ bhagavatā idha dve saccāni desitāni. Tenevāha – <span class="bld">‘‘dukkhaṃ samudayo cā’’</span>ti. Tesaṃ bhagavā pariññāya ca pahānāya ca dhammaṃ desetīti vuttamevatthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ <span class="bld">‘‘dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāyā’’</span>ti vuttaṃ. Kathaṃ desetīti ce –</p>
  572. <p class="gatha1">‘‘Tasmā rakkhitacittassa, sammāsaṅkappagocaro;</p>
  573. <p class="gatha2">Sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā, ñatvāna udayabbayaṃ;</p>
  574. <p class="gathalast">Thinamiddhābhibhū bhikkhu, sabbā duggatiyo jahe’’ti. (udā. 32) –</p>
  575. <p class="unindented">Gāthāya<a name="M0.0146"></a>. Tassattho – yasmā arakkhitena cittena vasaṃ mārassa gacchati, tasmā satisaṃvarena manacchaṭṭhānaṃ <a name="V0.0270"></a> indriyānaṃ rakkhaṇena rakkhitacitto assa. <span class="bld">Sammāsaṅkappagocaro</span>ti yasmā kāmasaṅkappādimicchāsaṅkappagocaro tathā tathā ayoniso vikappetvā nānāvidhāni micchādassanāni gaṇhāti. Tato eva ca micchādiṭṭhihatena cittena vasaṃ mārassa gacchati, tasmā yonisomanasikārena kammaṃ karonto nekkhammasaṅkappādisammāsaṅkappagocaro assa. <span class="bld">Sammādiṭṭhiṃ purakkhatvā</span>ti sammāsaṅkappagocaratāya vidhutamicchādassano kammassakatālakkhaṇaṃ yathābhūtañāṇalakkhaṇañca sammādiṭṭhiṃ pubbaṅgamaṃ katvā sīlasamādhīsu yuttappayutto. Tato eva ca <span class="bld">ñatvāna udayabbayaṃ</span> pañcasu upādānakkhandhesu samapaññāsāya ākārehi uppādaṃ nirodhañca ñatvā vipassanaṃ ussukkāpetvā anukkamena ariyamagge gaṇhanto aggamaggena <span class="bld">thinamiddhābhibhū bhikkhu sabbā duggatiyo jahe</span>ti evaṃ sabbaso bhinnakilesattā bhikkhu khīṇāsavo yathāsambhavaṃ tividhadukkhatāyogena duggatisaṅkhātā sabbāpi gatiyo jaheyya, tāsaṃ parabhāge nibbāne tiṭṭheyyāti attho.</p>
  576. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ taṇhāya avijjāya ca pahānaṃ, ayaṃ nirodho</span>ti pahānassa nirodhassa paccayabhāvato asaṅkhatadhātu pahānaṃ nirodhoti ca vuttā. <span class="bld">Imāni cattāri saccānī</span>ti purimagāthāya purimāni dve, pacchimagāthāya pacchimāni dveti dvīhi gāthāhi bhāsitāni imāni cattāri ariyasaccāni. Tesu samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṃ, sabbagatijahanaṃ phalaṃ, rakkhitacittatādiko upāyo, arakkhitacittatādinisedhanamukhena rakkhitacittatādīsu niyojanaṃ bhagavato āṇattīti. Evaṃ desanāhārapadatthā assādādayo niddhāretabbā. Tenevāha – <span class="bld">‘‘niyutto desanāhārasampāto’’</span>ti.</p>
  577. <p class="centered">Desanāhārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  578. <p class="subhead">2. Vicayahārasampātavaṇṇanā</p>
  579. <p class="bodytext"><a name="para53"></a><span class="paranum">53</span>. Evaṃ <a name="M0.0147"></a> desanāhārasampātaṃ dassetvā idāni vicayahārasampātaṃ dassento yasmā desanāhārapadatthavicayo vicayahāro, tasmā desanāhāre vipallāsahetubhāvena niddhāritāya taṇhāya kusalādivibhāgapavicayamukhena vicayahārasampātaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha taṇhā duvidhā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">kusalā</span>ti kusaladhammārammaṇā. <span class="bld">Kusala</span>-saddo cettha <span class="bld">bāhitikasutte</span> (ma. ni. 2.358 ādayo) viya anavajjatthe daṭṭhabbo. Kasmā panettha taṇhā kusalapariyāyena uddhaṭā? Heṭṭhā desanāhāre vipallāsahetubhāvena taṇhaṃ uddharitvā tassā vasena saṃkilesapakkho <a name="V0.0271"></a> dassito. Vicittapaṭibhānatāya pana idhāpi taṇhāmukheneva vodānapakkhaṃ dassetuṃ kusalapariyāyena taṇhā uddhaṭā. Tattha saṃsāraṃ gametīti <span class="bld">saṃsāragāminī,</span> saṃsāranāyikāti attho. Apacayaṃ nibbānaṃ gametīti <span class="bld">apacayagāminī</span>. Kathaṃ pana taṇhā apacayagāminīti? Āha <span class="bld">‘‘pahānataṇhā’’</span>ti. Tadaṅgādippahānassa hetubhūtā taṇhā. Kathaṃ pana ekantasāvajjāya taṇhāya kusalabhāvoti? Sevitabbabhāvato. Yathā taṇhā, evaṃ <span class="bld">mānopi duvidho kusalopi akusalopi,</span> na taṇhā evāti taṇhāya nidassanabhāvena māno vutto.</p>
  580. <p class="bodytext">Tattha mānassa yathādhippetaṃ kusalādibhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yaṃ mānaṃ nissāyā’’</span>tiādimāha. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘mānamahaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’tiādi. <span class="bld">Yaṃ nekkhammassitaṃ domanassa</span>ntiādi ‘‘kusalā’’ti vuttataṇhāya sarūpadassanatthaṃ vuttaṃ. Tattha nekkhammassitaṃ domanassaṃ nāma –</p>
  581. <p class="indent">‘‘Tattha katamāni cha nekkhammassitāni domanassāni? Rūpānaṃtveva aniccataṃ viditvā vipariṇāmavirāganirodhaṃ ‘pubbe ceva rūpā etarahi ca, sabbete rūpā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpeti ‘kudāssu nāmāhaṃ tadāyatanaṃ upasampajja viharissāmi, yadariyā etarahi āyatanaṃ upasampajja viharantī’ti. Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato uppajjati <a name="M0.0148"></a> pihā, pihāpaccayā domanassaṃ. Yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ, idaṃ vuccati nekkhammassitaṃ domanassa’’nti (ma. ni. 3.307) –</p>
  582. <p class="unindented">Evaṃ chasu dvāresu iṭṭhārammaṇe āpāthagate anuttaravimokkhasaṅkhātaariyaphaladhammesu pihaṃ upaṭṭhāpetvā tadadhigamāya aniccādivasena vipassanaṃ upaṭṭhāpetvā ussukkāpetuṃ asakkontassa ‘‘imampi pakkhaṃ imampi māsaṃ, imampi saṃvaccharaṃ, vipassanaṃ ussukkāpetvā ariyabhūmiṃ sampāpuṇituṃ nāsakkhi’’nti anusocato uppannaṃ domanassaṃ nekkhammavasena vipassanāvasena anussativasena paṭhamajjhānādivasena paṭipattiyā hetubhāvena uppajjanato nekkhammassitaṃ domanassaṃ nāma. <span class="bld">Ayaṃ taṇhā kusalā</span>ti ayaṃ ‘‘pihā’’ti vuttā taṇhā kusalā. Kathaṃ? <span class="bld">Rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – rāgavirāgā cetovimutti, na sabhāvena kusalā, anavajjaṭṭhena kusalā. Taṃ uddissa pavattiyā tadārammaṇā pana taṇhā kusalārammaṇatāya kusalāti. <span class="bld">Avijjāvirāgā paññāvimutti</span> anavajjaṭṭhena kusalā. <span class="bld">Tassā</span>ti paññāvimuttiyā<a name="V0.0272"></a>. Yāya vasena ‘‘tasmā rakkhitacittassā’’ti gāthāyaṃ ‘‘sabbā duggatiyo jahe’’ti vuttaṃ.</p>
  583. <p class="bodytext">Iti cirataraṃ vipassanāparivāsaṃ parivasitvā dukkhāpaṭipadādandhābhiññāya adhigatāya paññāvimuttiyā vasena vicayahārasampātaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tassā ko pavicayo’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha yasmā paññāvimutti ariyamaggamūlikā, tasmā catutthajjhānapādake ariyamaggadhamme uddisitvā tesaṃ āgamanapaṭipadaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘kattha daṭṭhabbo, catutthe jhāne’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">pāramitāyā</span>ti ukkaṃsagatāya catutthajjhānabhāvanāya. Yehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgataṃ catutthajjhānacittaṃ vuttaṃ, tāni aṅgāni dassetuṃ <span class="bld">‘‘parisuddha’’</span>ntiādi vuttaṃ.</p>
  584. <p class="bodytext">Tattha upekkhāsatipārisuddhibhāvena <span class="bld">parisuddhaṃ</span>. Parisuddhattā eva <span class="bld">pariyodātaṃ,</span> pabhassaranti vuttaṃ hoti. Sukhādīnaṃ paccayaghātena vītarāgādiaṅgaṇattā <span class="bld">anaṅgaṇaṃ</span>. Anaṅgaṇattā eva <span class="bld">vigatūpakkilesaṃ,</span> aṅgaṇena hi cittaṃ upakkilissati, subhāvitattā mudubhūtaṃ vasibhāvappattanti attho. Vase vattamānañhi cittaṃ <span class="bld">‘‘mudū’’</span>ti vuccati. Muduttā eva ca <span class="bld">kammaniyaṃ,</span> kammakkhamaṃ kammayogganti attho. Muduñhi cittaṃ kammaniyaṃ hoti<a name="M0.0149"></a>, evaṃ bhāvitaṃ muduñca hoti kammaniyañca, yathayidaṃ, bhikkhave, citta’’nti (a. ni. 1.22). Etesu parisuddhabhāvādīsu ṭhitattā ṭhitaṃ. Ṭhitattāyeva āneñjappattaṃ, acalaṃ niriñjananti attho. Mudukammaññabhāvena vā attano vase ṭhitattā ṭhitaṃ. Saddhādīhi pariggahitattā āneñjappattaṃ. Saddhāpariggahitañhi cittaṃ assaddhiyena na iñjati, vīriyapariggahitaṃ kosajjena na iñjati, satipariggahitaṃ pamādena na iñjati, samādhipariggahitaṃ uddhaccena na iñjati, paññāpariggahitaṃ avijjāya na iñjati, obhāsagataṃ kilesandhakārena na iñjati. Imehi chahi dhammehi pariggahitaṃ āneñjappattaṃ hoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti. Abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya.</p>
  585. <p class="bodytext">Aparo nayo – catutthajjhānasamādhinā samāhitaṃ cittaṃ nīvaraṇadūrībhāvena <span class="bld">parisuddhaṃ</span>. Vitakkādisamatikkamena <span class="bld">pariyodātaṃ</span>. Jhānapaṭilābhapaccanīkānaṃ pāpakānaṃ icchāvacarānaṃ abhāvena <span class="bld">anaṅgaṇaṃ. Icchāvacarāna</span>nti icchāya avacarānaṃ icchāvasena otiṇṇānaṃ pavattānaṃ nānappakārānaṃ kopaapaccayānanti attho. Abhijjhādīnaṃ cittupakkilesānaṃ vigamena <span class="bld">vigatūpakkilesaṃ</span>. Ubhayampi cetaṃ <span class="bld">anaṅgaṇasuttavatthasuttānaṃ</span> (ma. ni. 1.57 ādayo; 70 ādayo) vasena <a name="V0.0273"></a> veditabbaṃ. Vasippattiyā <span class="bld">mudu</span>bhūtaṃ. Iddhipādabhāvūpagamena <span class="bld">kammaniyaṃ</span>. Bhāvanāpāripūriyā paṇītabhāvūpagamena <span class="bld">ṭhitaṃ āneñjappattaṃ</span>. Yathā āneñjabhāvappattaṃ āneñjappattaṃ hoti, evaṃ ṭhitanti attho. Evampi aṭṭhaṅgasamannāgataṃ cittaṃ abhinīhārakkhamaṃ hoti. Abhiññāsacchikaraṇīyānaṃ dhammānaṃ abhiññāsacchikiriyāya pādakaṃ padaṭṭhānabhūtaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘so tattha aṭṭhavidhaṃ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese’’</span>ti.</p>
  586. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">so</span>ti adhigatacatutthajjhāno yogī. <span class="bld">Tatthā</span>ti tasmiṃ catutthajjhāne adhiṭṭhānabhūte. <span class="bld">Aṭṭhavidhaṃ adhigacchatī</span>ti aṭṭhavidhaṃ guṇaṃ adhigacchati. Ko pana so aṭṭhavidho guṇoti? Āha <span class="bld">‘‘cha abhiññā dve ca visese’’</span>ti. Manomayiddhi vipassanāñāṇañca. <span class="bld">Taṃ citta</span>nti catutthajjhānacittaṃ. <span class="bld">‘‘Yato parisuddhaṃ, tato pariyodāta’’</span>ntiādinā purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa kāraṇavacananti dasseti. <span class="bld">Tadubhaya</span>nti yesaṃ rāgādiaṅgaṇānaṃ abhijjhādiupakkilesānañca abhāvena ‘‘anaṅgaṇaṃ vigatūpakkilesa’’nti <a name="M0.0150"></a> ca vuttaṃ. Tāni aṅgaṇāni upakkilesā cāti taṃ ubhayaṃ. Tadubhayaṃ taṇhāsabhāvattā taṇhāya anulomanato ca <span class="bld">taṇhāpakkho. Yā ca iñjanā</span>ti yā ca cittassa asamādānena phandanā. <span class="bld">Aṭṭhitī</span>ti anavaṭṭhānaṃ. <span class="bld">Ayaṃ diṭṭhipakkho</span>ti yā iñjanā aṭṭhiti ca, ayaṃ micchābhinivesahetutāya diṭṭhipakkho.</p>
  587. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Cattāri indriyānī’’</span>tiādinā vedanātopi catutthajjhānaṃ vibhāveti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ catutthajjhānacittaṃ upari abhiññādhigamāya abhinīhārakkhamaṃ hoti. Sā ca abhinīhārakkhamatā cuddasahi ākārehi ciṇṇavasibhāvasseva hoti. So ca vasibhāvo aṭṭhasamāpattilābhino, na rūpāvacarajjhānamattalābhinoti āruppasamāpattiyā manasikāravidhiṃ dassento <span class="bld">‘‘so uparimaṃ samāpattiṃ santato manasikarotī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">uparimaṃ samāpatti</span>nti ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ. <span class="bld">Santato manasikarotī</span>ti aṅgasantatāyapi ārammaṇasantatāyapi ‘‘santā’’ti manasikaroti. Yato yato hi āruppasamāpattiṃ santato manasikaroti, tato tato rūpāvacarajjhānaṃ avūpasantaṃ hutvā upaṭṭhāti. Tenevāha – <span class="bld">‘‘tassa uparimaṃ…pe… saṇṭhahatī’’</span>ti. <span class="bld">Ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā</span>ti paṭighasaññāsaṅkhātāsu pañcaviññāṇasaññāsu anabhirati saṇṭhahati. <span class="bld">‘‘So sabbaso’’</span>tiādinā ekadesena āruppasamāpattiṃ dasseti. <span class="bld">Abhiññābhinīhāro rūpasaññā</span>ti rūpāvacarasaññā nāmetā yāvadeva abhiññatthābhinīhāramattaṃ, na pana arūpāvacarasamāpattiyo viya santāti adhippāyo. <span class="bld">Vokāro nānattasaññā</span>ti <a name="V0.0274"></a> nānattasaññā nāmetā nānārammaṇesu vokāro, tattha cittassa ākulappavattīti attho. <span class="bld">Samatikkamatī</span>ti evaṃ tattha ādīnavadassī hutvā tā samatikkamati. <span class="bld">Paṭighasaññā cassa abbhatthaṃ gacchatī</span>ti assa ākāsānañcāyatanasamāpattiṃ adhigacchantassa yogino dasapi paṭighasaññā vigacchanti. Iminā paṭhamāruppasamāpattimāha.</p>
  588. <p class="bodytext"><span class="bld">Evaṃ samāhitassā</span>ti evaṃ iminā vuttanayena rūpāvacarajjhāne cittekaggatāyapi samatikkamena samāhitassa. <span class="bld">Samāhitassā</span>ti āruppasamādhinā santavuttinā samāhitassa. <span class="bld">Obhāso</span>ti yo pure rūpāvacarajjhānobhāso. <span class="bld">Antaradhāyatī</span>ti so rūpāvacarajjhānobhāso arūpāvacarajjhānasamāpajjanakāle vigacchati. <span class="bld">Dassanañcā</span>ti rūpāvacarajjhānacakkhunā <a name="M0.0151"></a> dassanañca antaradhāyati. <span class="bld">So samādhī</span>ti so yathāvutto rūpārūpasamādhi. <span class="bld">Chaḷaṅgasamannāgato</span>ti upakārakaparikkhārasabhāvabhūtehi chahi aṅgehi samannāgato. <span class="bld">Paccavekkhitabbo</span>ti pati avekkhitabbo, punappunaṃ cintetabboti attho. Paccavekkhaṇākāraṃ saha visayena dassetuṃ <span class="bld">‘‘anabhijjhāsahagata’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sabbaloke</span>ti sabbasmiṃ piyarūpe sātarūpe sattaloke saṅkhāraloke ca. Tena kāmacchandassa pahānamāha. Tathā <span class="bld">‘‘abyāpanna’’</span>ntiādinā byāpādakosajjasārambhasāṭheyyavikkhepasammosānaṃ pahānaṃ. Puna tāni cha aṅgāni samathavipassanāvasena vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘yañca anabhijjhāsahagata’’</span>ntiādi vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ suviññeyyaṃ.</p>
  589. <p class="bodytext"><a name="para54"></a><span class="paranum">54</span>. Ettāvatā ‘‘paññāvimuttī’’ti vuttassa arahattaphalassa samādhimukhena pubbabhāgapaṭipadaṃ dassetvā idāni arahattaphalasamādhiṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘so samādhī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">so samādhī</span>ti yo so sammāsamādhi. Pubbe vuttassa ariyamaggasamādhissa phalabhūto samādhi <span class="bld">pañcavidhena veditabbo</span> idāni vuccamānehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi attano paccavekkhitabbākārasaṅkhātena pañcavidhena veditabbo. <span class="bld">‘‘Ayaṃ samādhi paccuppannasukho’’</span>tiādīsu arahattaphalasamādhi appitappitakkhaṇe sukhattā <span class="bld">paccuppannasukho</span>. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā <span class="bld">āyatiṃ sukhavipāko</span>. Kilesehi ārakattā <span class="bld">ariyo</span>. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā <span class="bld">nirāmiso</span>. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā <span class="bld">akāpurisasevito</span>. Aṅgasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca <span class="bld">santo</span>. Atittikaraṭṭhena <span class="bld">paṇīto</span>. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā, kilesapaṭippassaddhibhāvena vā laddhattā <span class="bld">paṭippassaddhiladdho</span>. Passaddhaṃ passaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhikilesena vā arahatā laddhattāpi <span class="bld">paṭippassaddhiladdho</span><a name="V0.0275"></a>. Ekodibhāvena adhigatattā, ekodibhāvameva vā adhigatattā <span class="bld">ekodibhāvādhigato</span>. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā <span class="bld">nasasaṅkhāraniggayhavāritagato</span>ti.</p>
  590. <p class="bodytext">Yato yato bhāgato tañca samādhiṃ samāpajjanto, tato vā vuṭṭhahanto sativepullappatto satova samāpajjati satova vuṭṭhahati, yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā <a name="M0.0152"></a> yadettha ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’’ti evaṃ paccavekkhantassa paccattameva aparappaccayañāṇaṃ uppajjati, ayameko ākāro. Esa nayo sesesupi. Evametesaṃ pañcannaṃ paccavekkhitabbākārānaṃ vasena samādhi pañcavidhena veditabbo.</p>
  591. <p class="bodytext">Puna <span class="bld">‘‘yo ca samādhī’’</span>tiādinā arahattaphale samathavipassanāvibhāgaṃ dasseti. Tattha samādhisukhassa ‘‘sukha’’nti adhippetattā <span class="bld">‘‘yo ca samādhi paccuppannasukho, yo ca samādhi āyatiṃ sukhavipāko, ayaṃ samatho’’</span>ti vuttaṃ. Ariyanirāmisādibhāvo pana paññānubhāvena nipphajjatīti āha – <span class="bld">‘‘yo ca samādhi ariyo…pe… ayaṃ vipassanā’’</span>ti.</p>
  592. <p class="bodytext">Evaṃ arahattaphalasamādhiṃ vibhāgena dassetvā idāni tassa pubbabhāgapaṭipadaṃ samādhivibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘so samādhī’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">so samādhī</span>ti yo so arahattaphalasamādhissa pubbabhāgapaṭipadāyaṃ vutto rūpāvacaracatutthajjhānasamādhi, so samādhi. <span class="bld">Pañcavidhenā</span>ti vakkhamānena pañcappakārena veditabbo. <span class="bld">‘‘Pītipharaṇatā’’</span>tiādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā <span class="bld">pītipharaṇatā</span> nāma. Sukhaṃ pharamānā uppajjatīti tīsu jhānesu paññā <span class="bld">sukhapharaṇatā</span> nāma. Paresaṃ ceto pharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā <span class="bld">cetopharaṇatā</span> nāma. Ālokapharaṇe uppajjatīti dibbacakkhupaññā <span class="bld">ālokapharaṇatā</span> nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ <span class="bld">paccavekkhaṇānimittaṃ</span> nāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā, tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā, paracitte ñāṇaṃ cetopharaṇatā, dibbacakkhu ālokapharaṇatā, tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇanimitta’’nti (vibha. 804).</p>
  593. <p class="bodytext">Idha samathavipassanāvibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yo ca pītipharaṇo’’</span>tiādi vuttaṃ. Ettha ca paññāsīsena <a name="V0.0276"></a> desanā katāti paññāvasena saṃvaṇṇanā katā. Paññā pītipharaṇatātiādīsu samādhisahagatā evāti tattha samādhivasena samatho uddhaṭo. Tasmā pītisukhacetopharaṇatā visesato samādhivipphāravasena ijjhantīti tā <span class="bld">‘‘samatho’’</span>ti vuttā. Itarāni ñāṇavipphāravasenāti tāni <span class="bld">‘‘vipassanā’’</span>ti vuttāni.</p>
  594. <p class="bodytext"><a name="para55"></a><span class="paranum">55</span>. Idāni <a name="M0.0153"></a> taṃ samādhiṃ ārammaṇavasena vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘dasa kasiṇāyatanānī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha kasiṇajjhānasaṅkhātāni kasiṇāni ca tāni yogino sukhavisesānaṃ adhiṭṭhānabhāvato, manāyatanadhammāyatanabhāvato ca āyatanāni cāti <span class="bld">kasiṇāyatanāni. Pathavīkasiṇa</span>nti kataparikammaṃ pathavīmaṇḍalampi, tattha pavattaṃ uggahapaṭibhāganimittampi, tasmiṃ nimitte uppannajjhānampi vuccati. Tesu jhānaṃ idhādhippetaṃ. <span class="bld">Ākāsakasiṇa</span>nti kasiṇugghāṭimākāse pavattapaṭhamāruppajjhānaṃ. <span class="bld">Viññāṇakasiṇa</span>nti paṭhamāruppaviññāṇārammaṇaṃ dutiyāruppajjhānaṃ. Pathavīkasiṇādike suddhasamathabhāvanāvasena pavattite sandhāya <span class="bld">‘‘imāni aṭṭha kasiṇāni samatho’’</span>ti vuttaṃ. Sesakasiṇadvayaṃ vipassanādhiṭṭhānabhāvena pavattaṃ <span class="bld">‘‘vipassanā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  595. <p class="bodytext"><span class="bld">Eva</span>nti iminā nayena. <span class="bld">Sabbo ariyamaggo</span>ti sammādiṭṭhiādibhāvena abhinnopi ariyamaggo satipaṭṭhānādipubbabhāgapaṭipadābhedena anekabhedabhinno niravaseso ariyamaggo. <span class="bld">Yena yena ākārenā</span>ti anabhijjhādīsu, paccuppannasukhatādīsu ca ākāresu yena yena ākārena vutto. <span class="bld">Tena tenā</span>ti tesu tesu ākāresu ye ye samathavasena, ye ca ye ca vipassanāvasena yojetuṃ sambhavanti, tena tena ākārena samathavipassanāhi ariyamaggo vicinitvā yojetabbo. <span class="bld">Te</span>ti samathādhiṭṭhānavipassanādhammā. <span class="bld">Tīhi dhammehi saṅgahitā</span>ti tīhi anupassanādhammehi saṅgahitā, gaṇanaṃ gatāti attho. Katamehi tīhīti? Āha <span class="bld">‘‘aniccatāya dukkhatāya anattatāyā’’</span>ti. Aniccatāya sahacaraṇato vipassanā ‘‘aniccatā’’ti vuttā. Esa nayo sesesupi.</p>
  596. <p class="bodytext"><span class="bld">So samathavipassanaṃ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayatī</span>ti so ariyamaggādhigamāya yuttappayutto yogī kālena samathaṃ samāpajjanavasena kālena vipassanaṃ sammasanavasena vaḍḍhayamāno animittavimokkhamukhādisaṅkhātā tisso anupassanā brūheti. <span class="bld">Tayo khandhe bhāvayatī</span>ti tisso anupassanā uparūparivisesaṃ pāpento sīlakkhandho samādhikkhandho paññākkhandhoti <a name="V0.0277"></a> ete tayo khandhe vaḍḍheti. Yasmā pana tīhi khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito, tasmā <span class="bld">‘‘tayo khandhe bhāvayanto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayatī’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  597. <p class="bodytext">Idāni <a name="M0.0154"></a> yesaṃ puggalānaṃ yattha sikkhantānaṃ visesato niyyānamukhāni yesañca kilesānaṃ paṭipakkhabhūtāni tīṇi vimokkhamukhāni, tehi saddhiṃ tāni dassetuṃ <span class="bld">‘‘rāgacarito’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">animittena vimokkhamukhenā</span>ti aniccānupassanāya. Sā hi niccanimittādisamugghāṭanena animitto, rāgādīnaṃ samucchedavimuttiyā vimokkhoti laddhanāmassa ariyamaggassa mukhabhāvato dvārabhāvato ‘‘animittavimokkhamukha’’nti vuccati. <span class="bld">Adhicittasikkhāyā</span>ti samādhismiṃ. <span class="bld">Sukhavedanīyaṃ phassaṃ anupagacchanto</span>ti sukhavedanāya hitaṃ sukhavedanākāraṇato phassaṃ taṇhāya anupagacchanto. <span class="bld">Sukhaṃ vedanaṃ parijānanto</span>ti ‘‘ayaṃ sukhā vedanā vipariṇāmādinā dukkhā’’ti parijānanto, savisayaṃ rāgaṃ samatikkanto. <span class="bld">‘‘Rāgamalaṃ pavāhento’’</span>tiādinā tehi pariyāyehi rāgasseva pahānamāha. <span class="bld">‘‘Dosacarito puggalo’’</span>tiādīsupi vuttanayānusārena attho veditabbo.</p>
  598. <p class="bodytext">Paññādhikassa santatisamūhakiccārammaṇādighanavinibbhogena saṅkhāresu attasuññatā pākaṭā hotīti visesato anattānupassanā paññāpadhānāti āha – <span class="bld">‘‘suññatavimokkhamukhaṃ paññākkhandho’’</span>ti. Tathā saṅkhārānaṃ sarasapabhaṅgutāya ittarakhaṇattā uppannānaṃ tattha tattheva bhijjanaṃ sammā samāhitasseva pākaṭaṃ hotīti visesato aniccānupassanā samādhippadhānāti āha – <span class="bld">‘‘animittavimokkhamukhaṃ samādhikkhandho’’</span>ti. Tathā sīlesu paripūrakārino khantibahulassa uppannaṃ dukkhaṃ aratiñca abhibhuyya viharato saṅkhārānaṃ dukkhatā vibhūtā hotīti dukkhānupassanā sīlappadhānāti āha – <span class="bld">‘‘appaṇihitavimokkhamukhaṃ sīlakkhandho’’</span>ti. Iti tīhi vimokkhamukhehi tiṇṇaṃ khandhānaṃ saṅgahitattā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘so tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayatī’’</span>ti. Yasmā ca tīhi ca khandhehi ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa saṅgahitattā tayo khandhe bhāvayanto <span class="bld">‘‘ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayatī’’</span>ti vuttaṃ. Tasmā tehi tassa saṅgahaṃ dassento <span class="bld">‘‘yā ca sammāvācā’’</span>tiādimāha.</p>
  599. <p class="bodytext">Puna tiṇṇaṃ khandhānaṃ samathavipassanābhāvaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sīlakkhandho’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha sīlakkhandhassa khantipadhānattā, samādhissa bahūpakārattā ca samathapakkhabhajanaṃ daṭṭhabbaṃ. <span class="bld">Bhavaṅgānī</span>ti upapattibhavassa aṅgāni. <span class="bld">Dve padānī</span>ti dve pādā. Yebhuyyena hi pañcadasa caraṇadhammā <a name="V0.0278"></a> sīlasamādhisaṅgahitāti. <span class="bld">Bhāvitakāyo</span>ti <a name="M0.0155"></a> ābhisamācārikasīlassa pāripūriyā bhāvitakāyo. Ādibrahmacariyakasīlassa pāripūriyā <span class="bld">bhāvitasīlo</span>. Atha vā <span class="bld">bhāvitakāyo</span>ti indriyasaṃvarena bhāvitapañcadvārakāyo. <span class="bld">Bhāvitasīlo</span>ti avasiṭṭhasīlavasena bhāvitasīlo. Sammā kāyabhāvanāya sati accantaṃ kāyaduccaritappahānaṃ anavajjañca uṭṭhānaṃ sampajjati. Tathā anuttare sīle sijjhamāne anavasesato micchāvācāya micchājīvassa ca pahānaṃ sampajjati. Cittapaññāsu ca bhāvitāsu sammāsatisammāsamādhisammādiṭṭhisammāsaṅkappā bhāvanāpāripūriṃ gatā eva honti taṃsabhāvattā tadubhayakāraṇattā cāti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘kāye bhāviyamāne’’</span>tiādinā.</p>
  600. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañcavidhaṃ adhigamaṃ gacchatī</span>ti ariyamaggādhigamameva avatthāvisesavasena pañcadhā vibhajitvā dasseti. Ariyamaggo hi khippaṃ sakiṃ ekacittakkhaṇeneva catūsu saccesu attanā adhigantabbaṃ adhigacchatīti na tassa lokiyasamāpattiyā viya vasibhāvanākiccaṃ atthīti <span class="bld">khippādhigamo ca</span> hoti. Pajahitabbānaṃ accantavimuttivasena pajahanato <span class="bld">vimuttādhigamo ca</span>. Lokiyehi mahantānaṃ sīlakkhandhādīnaṃ adhigamanabhāvato <span class="bld">mahādhigamo ca</span>. Tesaṃyeva vipulaphalānaṃ adhigamanato <span class="bld">vipulādhigamo ca</span>. Attanā kattabbassa kassaci anavasesato <span class="bld">anavasesādhigamo ca hotī</span>ti. Ke panete adhigamā? Keci samathānubhāvena, keci vipassanānubhāvenāti imaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha samathenā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  601. <p class="bodytext"><a name="para56"></a><span class="paranum">56</span>. Iti mahāthero ‘‘tasmā rakkhitacittassā’’ti gāthāya vasena arahattaphalavimuttimukhena vicayahārasampātaṃ niddisanto desanākusalatāya anekehi suttappadesehi tassā pubbabhāgapaṭipadāya bhāvanāvisesānaṃ bhāvanānisaṃsānañca vibhajanavasena nānappakārato vicayahāraṃ dassetvā idāni dasannaṃ tathāgatabalānampi vasena taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha yo desayatī’’</span>tiādimāha. <span class="bld">Ovādena sāvake na visaṃvādayatī</span>ti attano anusiṭṭhiyā dhammassa savanato ‘‘sāvakā’’ti laddhanāme veneyye na vippalambheti na vañceti, visaṃvādanahetūnaṃ pāpadhammānaṃ ariyamaggena bodhimūle eva suppahīnattā. <span class="bld">Tividha</span>nti tippakāraṃ, tīhi ākārehīti attho. <span class="bld">Idaṃ karothā</span>ti imaṃ saraṇagamanaṃ sīlādiñca upasampajja <a name="M0.0156"></a> viharatha. <span class="bld">Iminā upāyena karothā</span>ti anenapi vidhinā saraṇāni sodhentā sīlādīni paripūrentā sampādetha. <span class="bld">Idaṃ vo kurumānāna</span>nti idaṃ saraṇagamanaṃ sīlādiñca tumhākaṃ anutiṭṭhantānaṃ diṭṭhadhammasamparāyanibbānānaṃ vasena hitāya sukhāya ca bhavissati, tāni sampādethāti attho.</p>
  602. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V0.0279"></a> ovadanākāraṃ dassetvā yaṃ vuttaṃ – ‘‘ovādena sāvake na visaṃvādayatī’’ti, taṃ tathāgatabalehi vibhajitvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘so tathā ovadito’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">tathā</span>ti tena pakārena ‘‘idaṃ karotha, iminā upāyena karothā’’tiādinā vuttappakārena. <span class="bld">Ovadito</span>ti dhammadesanāya sāsito. <span class="bld">Anusiṭṭho</span>ti tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Tathā karonto</span>ti yathānusiṭṭhaṃ tathā karonto. <span class="bld">Taṃ bhūmi</span>nti yassā bhūmiyā adhigamatthāya ovadito, taṃ dassanabhūmiñca bhāvanābhūmiñca. <span class="bld">Netaṃ ṭhānaṃ vijjatī</span>ti etaṃ kāraṇaṃ na vijjati. Kāraṇañhi tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ‘‘ṭhāna’’nti vuccati. Dutiyavāre <span class="bld">bhūmi</span>nti sīlakkhandhena pattabbaṃ sampattibhavasaṅkhātaṃ bhūmiṃ.</p>
  603. <p class="bodytext">Idāni yasmā bhagavato catuvesārajjānipi aviparītasabhāvatāya paṭhamaphalañāṇassa visayaviseso hoti, tasmā tānipi tassa visayabhāvena dassetuṃ <span class="bld">‘‘sammāsambuddhassa te sato’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">sammāsambuddhassa te sato</span>ti ahaṃ sammāsambuddho, mayā sabbe dhammā abhisambuddhāti paṭijānanena sammāsambuddhassa te sato. <span class="bld">Ime dhammā anabhisambuddhāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī</span>ti ‘‘ime nāma tayā dhammā anabhisambuddhā’’ti koci sahadhammena sahetunā sakāraṇena vacanena, <span class="bld">sunakkhatto</span> (dī. ni. 3.1 ādayo; ma. ni. 1.146 ādayo) viya vippalapantā pana appamāṇaṃ. Tasmā sahadhammena paṭicodessatīti etaṃ kāraṇaṃ na vijjati. Esa nayo sesapadesupi. <span class="bld">Yassa te atthāya dhammo desito</span>ti rāgādīsu yassa yassa pahānatthāya asubhabhāvanādidhammo kathito. <span class="bld">Takkarassā</span>ti tathā paṭipannassa. <span class="bld">Visesādhigama</span>nti abhiññāpaṭisambhidādivisesādhigamaṃ.</p>
  604. <p class="bodytext"><span class="bld">Antarāyikā</span>ti antarāyakaraṇaṃ antarāyo, so sīlaṃ etesanti antarāyikā. Antarāye niyuttā, antarāyaṃ vā phalaṃ arahanti, antarāyappayojanāti <a name="M0.0157"></a> vā antarāyikā. Te pana kammakilesādibhedena pañcavidhā. <span class="bld">Aniyyānikā</span>ti ariyamaggavajjā sabbe dhammā.</p>
  605. <p class="bodytext"><span class="bld">Diṭṭhisampanno</span>ti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. <span class="bld">Suhata</span>nti ativadhitaṃ. Idampi ekadesakathanameva. Matakapetādidānampi so na karoti eva. <span class="bld">Puthujjano</span>ti puthūnaṃ kilesābhisaṅkhārādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Vuttañhetaṃ –</p>
  606. <p class="gatha1">‘‘Puthūnaṃ <a name="V0.0280"></a> jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;</p>
  607. <p class="gathalast">Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano itī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; dha. sa. aṭṭha. 1007; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130);</p>
  608. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Mātara’’</span>ntiādīsu janikā <span class="bld">mātā</span>. Janako ca <span class="bld">pitā</span>. Manussabhūto khīṇāsavo <span class="bld">arahā</span>ti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññe jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī’’ti, neva so naṃ jīvitā voropeyya. Athāpi evaṃ vadeyyuṃ – ‘‘sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā’’ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyabhāvassa ca baladīpanatthaṃ evaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo vata puthujjanabhāvo. Yatra hi nāma mātughākādīnipi ānantariyāni karissati, mahābalova ca ariyabhāvo, yo etāni kammāni na karotīti.</p>
  609. <p class="bodytext"><span class="bld">Saṅghaṃ bhindeyyā</span>ti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya. Vuttañhetaṃ – ‘‘pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati kammena uddesena voharanto anussāvanena salākaggāhenā’’ti (pari. 458).</p>
  610. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kammenā</span>ti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarakammena. <span class="bld">Uddesenā</span>ti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. <span class="bld">Voharanto</span>ti <a name="M0.0158"></a> kathayanto, tāhi tāhi upapattīhi ‘‘adhammaṃ dhammo’’tiādīni aṭṭhārasabhedakaravatthūni dīpayanto. <span class="bld">Anussāvanenā</span>ti ‘‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccakulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca, mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti kiṃ tumhākaṃ cittampi uppādetuṃ yuttaṃ, kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena. <span class="bld">Salākaggāhenā</span>ti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattidhammaṃ katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena.</p>
  611. <p class="bodytext">Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ, vohārānussāvanasalākaggāhāpanaṃ pana pubbabhāgo<a name="V0.0281"></a>. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinno eva hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti. Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyya saṅgharājiṃ vā janeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti.</p>
  612. <p class="bodytext"><span class="bld">Duṭṭhacitto</span>ti vadhakacittena paduṭṭhacitto. <span class="bld">Lohitaṃ uppādeyyā</span>ti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Ettāvatā hi mātughātādīni pañcānantariyakammāni dassitāni honti. Yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. <span class="bld">Duṭṭhacitto</span>ti vināsacittena paduṭṭhacitto. <span class="bld">Thūpa</span>nti cetiyaṃ. <span class="bld">Bhindeyyā</span>ti nāseyya.</p>
  613. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññaṃ satthāra</span>nti ‘‘ayaṃ me satthā satthu kiccaṃ kātuṃ samattho’’ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ. <span class="bld">Apadiseyyā</span>ti ‘‘ayaṃ me satthā’’ti evaṃ gaṇheyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. <span class="bld">Ito bahiddhā aññaṃ dakkhiṇeyyaṃ pariyeseyyā</span>ti sāsanato bahiddhā aññaṃ bāhirakaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā ‘‘ayaṃ dakkhiṇāraho, imasmiṃ katā kārā mahapphalā bhavissantī’’ti adhippāyena tasmiṃ paṭipajjeyyāti attho. <span class="bld">Kutūhalamaṅgalena suddhiṃ pacceyyā</span>ti ‘‘iminā idaṃ bhavissatī’’ti evaṃ pavattattā kutūhalasaṅkhātena diṭṭhasutamutamaṅgalena attano suddhiṃ vodānaṃ saddaheyya.</p>
  614. <p class="bodytext"><a name="para57"></a><span class="paranum">57</span>. <span class="bld">Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī</span>ti yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūranti, itthiratanābhāvena <a name="M0.0159"></a> ca sattaratanasamaṅgitā na sampajjati. Sabbamanussānampi ca na adhiko attabhāvo hoti, tasmā ‘‘itthī…pe… vijjatī’’ti vuttaṃ. Yasmā sakkattādīni tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ, tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhānīti. Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ, evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā puriso mahābrahmā siyāti na vattabbanti? No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Itthiyo hi idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjanti, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana katthaci na uppajjatīti na vattabbo. Samānepi tattha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva tattha brahmāno, na itthisaṇṭhānā, tasmā suvuttametaṃ. <span class="bld">Itthī tathāgato</span>ti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokānaṃ tāraṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.</p>
  615. <p class="gatha1">‘‘Manussattaṃ <a name="V0.0282"></a> liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;</p>
  616. <p class="gatha2">Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;</p>
  617. <p class="gathalast">Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī’’ti. (bu. vaṃ. 2.59) –</p>
  618. <p class="unindented">Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānamattampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti <span class="bld">‘‘itthī tathāgato arahaṃ sammāsambuddho siyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’</span>ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho.</p>
  619. <p class="bodytext"><span class="bld">Ekissā lokadhātuyā</span>ti dasasahassilokadhātuyā, yā <span class="bld">jātikhetta</span>nti vuccati. Sā hi tathāgatassa gabbhokkantikālādīsu kampati. <span class="bld">Āṇākhettaṃ</span> pana koṭisatasahassacakkavāḷaṃ. Yā ekato saṃvaṭṭati ca vivaṭṭati ca, yattha ca <span class="bld">āṭānāṭiyaparittā</span>dīnaṃ (dī. ni. 3.277 ādayo) āṇā pavattati. <span class="bld">Visayakhettassa</span> parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi ‘‘yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ neyyaṃ, yāvatakaṃ neyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ, neyyapariyantikaṃ ñāṇaṃ, ñāṇapariyantikaṃ neyya’’nti (mahāni. 69; cūḷani. mogharājamāṇavapucchāniddesa 85; paṭi. ma. 3.5) vacanato avisayo nāma natthi. Iti imesu tīsu khettesu tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane ‘‘ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantī’’ti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi.</p>
  620. <p class="bodytext"><span class="bld">Apubbaṃ</span> <a name="M0.0160"></a> <span class="bld">acarima</span>nti apure apacchā ekato na uppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha gabbhokkantito pubbe pureti veditabbaṃ. Tato paṭṭhāya hi dasasahassicakkavāḷakampanena khettapariggaho kato nāma hoti, aññassa buddhassa uppatti natthi. Dhātuparinibbānato paraṃ pana pacchā, tato heṭṭhāpi aññassa buddhassa uppatti natthi, uddhaṃ na vāritā.</p>
  621. <p class="bodytext">Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Acchariyamanussā hi buddhā bhagavanto. Yathāha – ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke uppajjamāno uppajjati acchariyamanusso’’tiādi (a. ni. 1.171). Yadi ca aneke buddhā ekato uppajjeyyuṃ, anacchariyā bhaveyyuṃ. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko <a name="V0.0283"></a> deseti, aññenapi so eva desetabbo siyā, vivādabhāvato ca. Bahūsu hi buddhesu ekato uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya ‘‘amhākaṃ buddho pāsādiko’’tiādinā tesaṃ sāvakā vivadeyyuṃ. Kiṃ vā etena kāraṇagavesanena, dhammatāvesā yaṃ ekissā lokadhātuyā dve tathāgatā ekato na uppajjantīti (mi. pa. 5.1.1).</p>
  622. <p class="bodytext">Yathā nimbabījakosātakibījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva phalaṃ nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuravipākaṃ na nibbattenti amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādurasameva phalaṃ nibbattenti na asātaṃ kaṭukaṃ. Evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –</p>
  623. <p class="gatha1">‘‘Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;</p>
  624. <p class="gathalast">Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpaka’’nti. (saṃ. ni. 1.256; netti. 122);</p>
  625. <p class="bodytext">Tasmā <span class="bld">‘‘tiṇṇaṃ duccaritāna’’</span>ntiādi vuttaṃ.</p>
  626. <p class="bodytext"><span class="bld">Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā</span>ti yo koci pabbajjāmattena samaṇo vā jātimattena brāhmaṇo vā. Pāpiccho sambhāvanādhippāyena vimhāpanato <span class="bld">kuhako</span>. Paccayasannissitāya payuttavācāya vasena <span class="bld">lapako</span>. Paccayanibbattakanimittāvacarato <span class="bld">nemittako. Kuhanalapananemittakattaṃ pubbaṅgamaṃ katvā</span>ti kuhanādibhāvameva purakkhatvā santindriyo <a name="M0.0161"></a> santamānaso viya caranto. <span class="bld">Pañca nīvaraṇe</span>ti kāmacchandādike pañca nīvaraṇe. <span class="bld">Appahāya</span> asamucchinditvā, <span class="bld">cetaso upakkilese</span>ti nīvaraṇe. Nīvaraṇā hi cittaṃ upakkilesenti kiliṭṭhaṃ karonti vibādhenti upatāpenti ca. Tasmā ‘‘cetaso upakkilesā’’ti vuccanti. <span class="bld">Paññāya dubbalīkaraṇe</span>ti nīvaraṇe. Nīvaraṇā hi uppajjamānā anuppannāya paññāya uppajjituṃ na denti. Tasmā ‘‘paññāya dubbalīkaraṇā’’ti vuccanti. <span class="bld">Anupaṭṭhitassatī</span>ti catūsu satipaṭṭhānesu na upaṭṭhitassati. <span class="bld">Abhāvayitvā</span>ti avaḍḍhayitvā. <span class="bld">Anuttaraṃ sammāsambodhi</span>nti arahattapadaṭṭhānaṃ sabbaññutaññāṇaṃ.</p>
  627. <p class="bodytext">Pacchimavāre <span class="bld">aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā</span>ti sabbaññubodhisattaṃ sandhāya vadati. Tattha <span class="bld">sabbadosāpagato</span>ti sabbehi pāramitāpaṭipakkhabhūtehi dosehi apagato. Etena paripūritapāramibhāvaṃ <a name="V0.0284"></a> dasseti. Satipaṭṭhānāni vipassanā, bojjhaṅgo maggo, anuttarā sammāsambodhi arahattaṃ. Satipaṭṭhānāni vā vipassanā, bojjhaṅgā missakā, sammāsambodhi arahattameva. Sesaṃ anantaravāre vuttapaṭipakkhato veditabbaṃ. <span class="bld">Yaṃ ettha ñāṇa</span>nti yaṃ etasmiṃ yathāvutte ṭhāne ca ṭhānaṃ, aṭṭhāne ca aṭṭhānanti pavattaṃ ñāṇaṃ. <span class="bld">Hetuso</span>ti tassa ṭhānassa aṭṭhānassa ca hetuto. <span class="bld">Ṭhānaso</span>ti taṅkhaṇe eva āvajjanasamanantaraṃ. <span class="bld">Anodhiso</span>ti odhiabhāvena, kiñci anavasesetvāti attho.</p>
  628. <p class="bodytext"><span class="bld">Iti ṭhānāṭṭhānagatā</span>tiādīsu evaṃ ṭhānāṭṭhānabhāvaṃ gatā. <span class="bld">Sabbe</span>ti khayavayavirajjananirujjhanasabhāvā saṅkhatadhammā, te eva ca sattapaññattiyā upādānabhūtā <span class="bld">keci saggūpagā</span> ye dhammacārino, <span class="bld">keci apāyūpagā</span> ye adhammacārino, <span class="bld">keci nibbānūpagā</span> ye kammakkhayakaraṃ ariyamaggaṃ paṭipannā.</p>
  629. <p class="bodytext"><a name="para58"></a><span class="paranum">58</span>. Idāni yathāvuttamatthaṃ vivaranto <span class="bld">‘‘sabbe sattā marissantī’’</span>ti gāthādvayamāha. Tassa atthaṃ <span class="bld">‘‘sabbe sattāti ariyā ca anariyā cā’’</span>tiādinā sayameva niddisati. Tattha <span class="bld">jīvitapariyanto maraṇapariyanto</span>ti jīvitassa pariyanto nāma maraṇasaṅkhāto anto. <span class="bld">Yathākammaṃ gamissantī</span>ti ettha yadetaṃ sattānaṃ yathākammaṃ gamanaṃ, ayaṃ kammassakatāti attho<a name="M0.0162"></a>. <span class="bld">Kammānaṃ phaladassāvitā ca avippavāso cā</span>ti ‘‘puññapāpaphalūpagā’’ti iminā vacanena kammānaṃ phalassa paccakkhakāritā, katūpacitānaṃ kammānaṃ attano phalassa appadānābhāvo ca dassitoti attho.</p>
  630. <p class="bodytext">Kammameva kammantaṃ, pāpaṃ kammantaṃ etesanti <span class="bld">pāpakammantā,</span> tassa atthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘apuññasaṅkhārā’’</span>ti vuttaṃ. Apuñño saṅkhāro etesanti <span class="bld">apuññasaṅkhārā. Pāpakammantā</span>ti vā nissakkavacanaṃ, pāpakammantahetūti attho. Tathā <span class="bld">puññasaṅkhārā</span>tiādīsupi. Puna <span class="bld">‘‘nirayaṃ pāpakammantā’’</span>tiādinā antadvayena saddhiṃ majjhimapaṭipadaṃ dasseti. Tathā <span class="bld">‘‘ayaṃ saṃkileso’’</span>tiādinā vaṭṭavivaṭṭavasena ādīnavassādanissaraṇavasena hetuphalavasena ca gāthāyaṃ tayo atthavikappā dassitā. Puna <span class="bld">‘‘nirayaṃ pāpakammantāti ayaṃ saṃkileso’’</span>tiādinā vodānavasena gāthāya atthaṃ dasseti.</p>
  631. <p class="bodytext"><a name="para59"></a><span class="paranum">59</span>. <span class="bld">Tena</span> <a name="V0.0285"></a> <span class="bld">tenā</span>ti tena tena ajjhositavatthunā rūpabhavaarūpabhavādinā. <span class="bld">Chattiṃsā</span>ti kāmataṇhā tāva rūpādivisayabhedena cha, tathā bhavataṇhā vibhavataṇhā cāti aṭṭhārasa. Tā eva ajjhattikesu rūpādīsu aṭṭhārasa, bāhiresu rūpādīsu aṭṭhārasāti evaṃ chattiṃsa. <span class="bld">Yena yenā</span>ti ‘‘subhaṃ sukha’’ntiādinā.</p>
  632. <p class="bodytext">Vodānaṃ tividhaṃ khandhattayavasenāti taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘taṇhāsaṃkileso’’</span>tiādi vuttaṃ. Puna <span class="bld">‘‘sabbe sattā marissantī’’</span>tiādi paṭipadāvibhāgena gāthānamatthaṃ dassetuṃ vuttaṃ. <span class="bld">Tattha tattha gāminī</span>ti tattha tattheva nibbāne gāminī, nibbānassa gamanasīlāti attho.</p>
  633. <p class="bodytext">Puna tatthatatthagāminīsabbatthagāminīnaṃ paṭipadānaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tayo rāsī’’</span>tiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ya</span>nti yaṃ nirayādi. Taṃ taṃ ṭhānaṃ yathārahaṃ gametīti <span class="bld">sabbatthagāminī</span>. Paṭipadāsaṅkhāte apuññakamme puññakamme ca kammakkhayakaraṇakamme ca vibhāgaso bhagavato pavattanañāṇaṃ. Idaṃ sabbatthagāminī paṭipadāñāṇaṃ nāma tathāgatabalaṃ. Iminā hi ñāṇena bhagavā sabbampi paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti.</p>
  634. <p class="bodytext">Kathaṃ? Sakalagāmavāsikesupi ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā mārentesu sabbesaṃ cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti, taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena karoti, eko ‘‘tvampi karohī’’ti parehi nippīḷito karoti<a name="M0.0163"></a>, eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pettivisaye, taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇe eva ‘‘iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati, esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye’’ti jānāti. Niraye nibbattanakampi ‘‘esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadesū’’ti jānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattanakampi ‘‘esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako’’ti jānāti. Pettivisaye nibbattanakampi ‘‘esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī’’ti jānāti.</p>
  635. <p class="bodytext">‘‘Tesu ca kammesu idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhissati, idaṃ nākaḍḍhissati dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattaṃ bhavissatī’’ti jānāti. Tathā sakalagāmavāsikesu ekato <a name="V0.0286"></a> dānaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā deyyadhammārammaṇāva hoti, taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇe eva nānaṃ hoti. Tesu hi keci devaloke nibbattanti, keci manussaloke, taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇe eva ‘‘iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke’’ti jānāti. Tatthapi ‘‘esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa bhummadevesu nibbattissati, esa jeṭṭhakadevarājā hutvā, esa tassa dutiyaṃ tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī’’ti jānāti.</p>
  636. <p class="bodytext">‘‘Tesu ca kammesu idaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ sakkhissati, idaṃ na sakkhissati dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkamattaṃ bhavissatī’’ti jānāti. Tathā ‘‘vipassanaṃ paṭṭhapentesu ca esa iminā nīhārena vipassanāya āraddhattā arahā bhavissati, esa anāgāmī, esa sakadāgāmī, esa sotāpanno, ekabījī kolaṃkolo sattakkhattuparamo, esa maggaṃ pattuṃ na sakkhissati lakkhaṇārammaṇikavipassanāyameva ṭhassati, esa paccayapariggahe, esa nāmarūpapariggahe, arūpapariggahe ca ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthapessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī’’ti jānāti. ‘‘Kasiṇaparikammaṃ karontesupi esa parikammamatte eva ṭhassati, esa nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, na appanaṃ. Esa appanampi uppādessati, esa <a name="M0.0164"></a> jhānaṃ adhigamissati, na uparivisesaṃ. Esa uparivisesampi adhigamissatī’’ti jānāti.</p>
  637. <p class="bodytext"><span class="bld">Anekadhātū</span>ti anekā cakkhādayo pathavādayo ca dhātuyo etassāti anekadhātu, bahudhātūti attho. <span class="bld">Loko</span>ti khandhāyatanādiloko. <span class="bld">Cakkhudhātū</span>tiādi yāhi dhātūhi ‘‘anekadhātū’’ti loko vutto, tāsaṃ sarūpato dassanaṃ. Tattha sabhāvaṭṭhena nissattaṭṭhena ca dhātu. Cakkhu eva dhātu <span class="bld">cakkhudhātu</span>. Sesapadesupi eseva nayo. <span class="bld">Kāmadhātū</span>ti ettha dve kāmā kilesakāmo ca vatthukāmo ca. Kilesakāmapakkhe kāmapaṭisaṃyutto dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmapakkhe pana kāmāvacaradhammā kāmo uttarapadalopena, kāmo ca so dhātu cāti kāmadhātu. Byāpādapaṭisaṃyutto dhātu <span class="bld">byāpādadhātu,</span> byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthuvisayassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāpaṭisaṃyutto dhātu <span class="bld">vihiṃsādhātu,</span> vihiṃsāvitakko. Vihiṃsā eva vā dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. <span class="bld">Nekkhammaabyāpādaavihiṃsādhātuyo</span> nekkhammavitakkādayo sabbakusaladhammā mettākaruṇā cāti veditabbaṃ. <span class="bld">Rūpadhātū</span>ti rūpabhavo, sabbe vā rūpadhammā. <span class="bld">Arūpadhātū</span>ti <a name="V0.0287"></a> arūpabhavo, arūpadhammā vā. <span class="bld">Nirodhadhātū</span>ti nirodhataṇhā. <span class="bld">Saṅkhāradhātū</span>ti sabbe saṅkhatadhammā. Sesaṃ suviññeyyaṃ.</p>
  638. <p class="bodytext">Aññamaññavilakkhaṇattā nānappakārā dhātuyo etasminti <span class="bld">nānādhātu,</span> loko. Tenevāha – <span class="bld">‘‘aññā cakkhudhātu</span> yāva <span class="bld">aññā nibbānadhātū’’</span>ti, yathā ca idaṃ ñāṇaṃ cakkhudhātuādibhedena upādinnakasaṅkhāralokassa vasena anekadhātunānādhātulokaṃ pajānāti, evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassapi vasena taṃ pajānāti. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ jānanti, tampi ekadeseneva, na nippadesato. Anupādinnakasaṅkhāralokassa pana nānattaṃ na jānanti. Bhagavā pana ‘‘imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷo, imassa maṭṭho, imassa pharuso, imassa bahalo, imassa tanuttaco. Imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti, imāya nāma dhātuyā ussannattā imassa rukkhassa pupphaṃ nīlaṃ hoti pītakaṃ lohitakaṃ odātaṃ <a name="M0.0165"></a> sugandhaṃ duggandhaṃ, imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ mahantaṃ dīghaṃ vaṭṭaṃ susaṇṭhānaṃ dussaṇṭhānaṃ maṭṭhaṃ pharusaṃ sugandhaṃ duggandhaṃ tittaṃ madhuraṃ kaṭukaṃ ambilaṃ kasāvaṃ hoti, imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo ujuko kuṭilo kaṇho nīlo odāto hotī’’ti evaṃ anupādinnasaṅkhāralokassāpi vasena anekadhātunānādhātubhāvaṃ jānāti. Sabbaññubuddhānaṃ eva hi etaṃ balaṃ, na aññesaṃ.</p>
  639. <p class="bodytext"><a name="para60"></a><span class="paranum">60</span>. <span class="bld">Yaṃ yadeva dhātu</span>nti yaṃ kiñci hīnādisabhāvaṃ. Yasmā adhimutti nāma ajjhāsayadhātu, tasmā adhimuccanaṃ ajjhāsayassa hīnādisabhāvena pavattanaṃ. Taṃ pana tassa taṃ taṃ adhiṭṭhahanaṃ abhinivisanañca hotīti āha – <span class="bld">‘‘adhimuccanti, taṃ tadeva adhiṭṭhahanti abhinivisantī’’</span>ti. Adhimuccanassa visayaṃ vibhāgena dassetuṃ <span class="bld">‘‘keci rūpādhimuttā’’</span>tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva. <span class="bld">Nānādhimuttikatāñāṇa</span>nti hīnādivasena nānādhimuttikatāya ñāṇaṃ.</p>
  640. <p class="bodytext"><span class="bld">Te yathādhimuttā ca bhavantī</span>ti te hīnādhimuttikā paṇītādhimuttikā sattā yathā yathā adhimuttā honti. <span class="bld">Taṃ taṃ kammasamādānaṃ samādiyantī</span>ti adhimuttianurūpaṃ taṃ taṃ attanā samādiyitabbaṃ kattabbaṃ kammaṃ karonti, tāni kammasamādānāni samuṭṭhānavasena vibhajanto <span class="bld">‘‘te chabbidhaṃ kamma’’</span>ntiādimāha. Tattha keci lobhavasena kammaṃ samādiyantīti sambandhitabbaṃ. Esa nayo <a name="V0.0288"></a> sesesupi. <span class="bld">Taṃ vibhajjamāna</span>nti taṃ samuṭṭhānavasena chabbidhaṃ puna pavattinivattivasena vibhajjamānaṃ duvidhaṃ.</p>
  641. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ lobhavasena dosavasena mohavasena ca kammaṃ karotī</span>ti dasaakusalakammapathakammaṃ sandhāya vadati. Tañhi saṃkiliṭṭhatāya kāḷakanti <span class="bld">kaṇhaṃ</span>. Apāyesu nibbattāpanato kāḷakavipākanti <span class="bld">kaṇhavipākaṃ. Yaṃ saddhāvasena kammaṃ karotī</span>ti dasakusalakammapathakammaṃ. Tañhi asaṃkiliṭṭhattā paṇḍaranti <span class="bld">sukkaṃ</span>. Sagge nibbattāpanato paṇḍaravipākattā <span class="bld">sukkavipākaṃ. Yaṃ lobhavasena dosavasena mohavasena saddhāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kaṇhasukka</span>nti vomissakakammaṃ. <span class="bld">Kaṇhasukkavipāka</span>nti sukhadukkhavipākaṃ. Missakakammañhi katvā akusalavalena tiracchānayoniyaṃ maṅgalahatthibhāvaṃ upapanno kusalena pavatte sukhaṃ anubhavati, kusalena rājakule <a name="M0.0166"></a> nibbattopi akusalena dukkhaṃ vedayati. <span class="bld">Yaṃ vīriyavasena paññāvasena ca kammaṃ karoti, idaṃ kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipāka</span>nti kammakkhayakarā catumaggacetanā. Tañhi yadi kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Yadi sukkaṃ bhaveyya, sukkaupapattipariyāpannaṃ vipākaṃ dadeyya. Ubhayavipākassa pana appadānato akaṇhaasukkavipākanti ayamettha attho.</p>
  642. <p class="bodytext">Kammasamādāne paṭhamaṃ acelakapaṭipadā kāmesu pātabyatā, dutiyaṃ tibbakilesassa assumukhassāpi rudato parisuddhabrahmacariyacaraṇaṃ, tatiyaṃ kāmesu apātabyatā acelakapaṭipadā, catutthaṃ paccaye alabhamānassāpi jhānavipassanāsukhasamaṅgino sāsanabrahmacariyacaraṇaṃ. <span class="bld">Yaṃ evaṃ jātiyaṃ kammasamādāna</span>nti yaṃ aññampi evaṃpakāraṃ kammaṃ. <span class="bld">Iminā puggalenā</span>tiādi tasmiṃ kammavipāke bhagavato ñāṇassa pavattanākāradassanaṃ. Tattha <span class="bld">upacita</span>nti yathā kataṃ kammaṃ phaladānasamatthaṃ hoti, tathā kataṃ upacitaṃ. <span class="bld">Avipakka</span>nti na vipakkavipākaṃ. <span class="bld">Vipākāya paccupaṭṭhita</span>nti vipākadānāya katokāsaṃ. <span class="bld">Na ca bhabbo abhinibbidhā gantu</span>nti kilesābhisaṅkhārānaṃ abhinibbijjhanato abhinibbidhāsaṅkhātaṃ ariyamaggaṃ adhigantuṃ na ca bhabbo. <span class="bld">Taṃ bhagavā na ovadatī</span>ti taṃ vipākāvaraṇena nivutaṃ puggalaṃ bhagavā saccapaṭivedhaṃ purakkhatvā na ovadati, vāsanatthaṃ pana tādisānampi dhammaṃ deseti eva, ajātasattuādīnaṃ viya.</p>
  643. <p class="bodytext"><span class="bld">Upacita</span>nti kātuṃ āraddhaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘na ca tāva pāripūriṃ gata’’</span>nti. Tena micchattaniyāmassa asamatthataṃ dasseti. <span class="bld">Purā pāripūriṃ gacchatī</span>ti pāripūriṃ phalanipphādanasamatthataṃ gacchati purā adhigaccheyya. Micchattaniyatatāya sajjukaṃ phaladhammassa abhājanabhāvaṃ nibbattayati <a name="V0.0289"></a> purā. Tenevāha – <span class="bld">‘‘purā veneyyattaṃ samatikkamatī’’</span>ti. ‘‘Purā aniyataṃ samatikkamatī’’tipi pāṭho, so evattho. <span class="bld">Asamatte</span>ti kamme asampuṇṇe, te asampuṇṇe vā.</p>
  644. <p class="bodytext"><a name="para61"></a><span class="paranum">61</span>. Evaṃ kilesantarāyamissakaṃ kammantarāyaṃ dassetvā idāni amissakaṃ kammantarāyaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘imassa ca puggalassā’’</span>tiādi vuttaṃ. Taṃ vuttanayameva.</p>
  645. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbesa</span>nti imasmiṃ balaniddese vuttānaṃ sabbesaṃ kammānaṃ. <span class="bld">Mudumajjhādhimattatā</span>ti mudumajjhatibbabhāvo. Kammānañhi muduādibhāvena taṃvipākānaṃ mudumajjhatikkhabhāvo <a name="M0.0167"></a> viññāyatīti adhippāyo. <span class="bld">Diṭṭhadhammavedanīya</span>ntiādīsu diṭṭhadhamme imasmiṃ attabhāve veditabbaṃ phalaṃ <span class="bld">diṭṭhadhammavedanīyaṃ</span>. Upapajje anantare attabhāve veditabbaṃ phalaṃ <span class="bld">upapajjavedanīyaṃ</span>. Aparasmiṃ attabhāve ito aññasmiṃ yasmiṃ kasmiñci attabhāve veditabbaṃ phalaṃ <span class="bld">aparāpariyavedanīyaṃ</span>. Ekajavanavārasmiñhi sattasu cetanāsu paṭhamacetanā diṭṭhadhammavedanīyaṃ nāma. Pariyosānacetanā upapajjavedanīyaṃ nāma. Majjhe pañca cetanā aparāpariyavedanīyaṃ nāma. <span class="bld">Vipākavemattatāñāṇa</span>nti vipākavemattatāya vipākavisese ñāṇaṃ. Imassa pana kammavipākassa gatisampatti gativipatti, upadhisampatti upadhivipatti, kālasampatti kālavipatti, payogasampatti payogavipattiyo kāraṇaṃ. So ca nesaṃ kāraṇabhāvo ‘‘atthekaccāni pāpakāni kammasamādānāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantī’’tiādipāḷivasena (vibha. 810) veditabbo.</p>
  646. <p class="bodytext"><a name="para62"></a><span class="paranum">62</span>. Anantarabalaniddese vuttakammasamādānapadeneva jhānādīni saṅgahetvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘tathā samādinnānaṃ kammāna’’</span>ntiādi vuttaṃ. Sekkhaputhujjanasantānesu pavattāni jhānādīni kammaṃ honti. Tattha <span class="bld">tathā samādinnāna</span>nti ‘‘sukkaṃ sukkavipākaṃ paccuppannasukhaṃ, āyatiṃ sukhavipāka’’nti evamādippakārehi samādinnesu kammesu. <span class="bld">Saṃkileso</span>ti paṭipakkhadhammavasena kiliṭṭhabhāvo. <span class="bld">Vodānaṃ</span> paṭipakkhadhammehi visujjhanaṃ. <span class="bld">Vuṭṭhānaṃ</span> paguṇavodānaṃ bhavaṅgavuṭṭhānañca. <span class="bld">Evaṃ saṃkilissatī</span>tiādīsu ayamevattho – iminā ākārena jhānādi saṃkilissati vodāyati vuṭṭhahatīti jānanañāṇaṃ bhagavato anāvaraṇañāṇaṃ, na tassa āvaraṇaṃ atthīti.</p>
  647. <p class="bodytext"><span class="bld">Kati jhānānī</span>tiādi jhānādayo vibhāgena dassetuṃ āraddhaṃ. <span class="bld">Cattāri jhānānī</span>ti catukkanayavasena rūpāvacarajjhānāni sandhāyāha. <span class="bld">Ekādasā</span>ti ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādinā <a name="V0.0290"></a> (dī. ni. 2.129, 174; 3.339, 358; ma. ni. 2.248; 3.312) aṭṭhannaṃ tiṇṇañca suññatavimokkhādīnaṃ vasena vuttaṃ. <span class="bld">Aṭṭhā</span>ti tesu ṭhapetvā lokuttare vimokkhe aṭṭha. <span class="bld">Sattā</span>ti tesu eva nirodhasamāpattiṃ ṭhapetvā satta. <span class="bld">Tayo</span>ti suttantapariyāyena suññatavimokkhādayo tayo. <span class="bld">Dve</span>ti abhidhammapariyāyena animittavimokkhassāsambhavato avasesā dve. Ettha ca paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe vikkhambhanavasena paccanīkadhammehi vimuccanato<a name="M0.0168"></a>, ārammaṇe adhimuccanato ca vimokkhā. Nirodhasamāpatti pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagamavimokkho nāma. Lokuttarā ca taṃtaṃmaggavajjhakilesehi samucchedavasena vimuttattā vimokkhoti ayaṃ viseso veditabbo.</p>
  648. <p class="bodytext">Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi <span class="bld">savitakko savicāro samādhi</span> nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi <span class="bld">avitakko vicāramatto samādhi</span> nāma. Catukkanaye pañcakanayepi sesajhānesu samādhi <span class="bld">avitakko avicāro samādhi</span> nāma.</p>
  649. <p class="bodytext">Samāpattīsu paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ ‘‘samādhī’’tipi nāmaṃ ‘‘samāpattī’’tipi. Kasmā? Cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na ‘‘samādhī’’ti nāmaṃ. <span class="bld">Saññāsamāpatti</span>ādi heṭṭhā vuttameva.</p>
  650. <p class="bodytext"><span class="bld">Hānabhāgiyo samādhī</span>ti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ paṭhamajjhānādisamādhissa hānabhāgiyatā. ‘‘Paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā saṃkileso’’ti vuttattā dutiyajjhānādivasena yojetabbaṃ. Kukkuṭaṃ vuccati ajaññājigucchanamukhena tapparamatā. <span class="bld">Kukkuṭajhāyī</span>ti puggalādhiṭṭhānena jhānāni vuttāni, dve paṭhamadutiyajjhānānīti vuttaṃ hoti. Yo paṭhamaṃ dutiyaṃ vā jhānaṃ nibbattetvā ‘‘alamettāvatā’’ti saṅkocaṃ āpajjati, uttari na vāyamati, tassa tāni jhānāni cattāripi ‘‘kukkuṭajhānānī’’ti vuccanti, taṃsamaṅgino ca kukkuṭajhāyī. Tesu purimāni dve āsannabalavapaccatthikattā visesabhāgiyatābhāvato ca saṃkilesabhāvena vuttāni. Itarāni pana visesabhāgiyatābhāvepi mandapaccatthikattā vodānabhāvena vuttānīti daṭṭhabbaṃ.</p>
  651. <p class="bodytext"><span class="bld">Visesabhāgiyo samādhī</span>ti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādipakkhandanaṃ, paguṇavodānaṃ bhavaṅgavuṭṭhānañca ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ <a name="V0.0291"></a> uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā vodānampi ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Bhavaṅgavasena sabbajhānehi vuṭṭhānaṃ hotīti bhavaṅgañca vodānaṃ vuṭṭhānaṃ. Yasmā pana vuṭṭhānavasibhāvena yathāparicchinnakālaṃ samāpattito vuṭṭhānaṃ hoti, tasmā samāpattivuṭṭhānakosallaṃ idha ‘‘vuṭṭhāna’’nti vuttaṃ.</p>
  652. <p class="bodytext"><a name="para63"></a><span class="paranum">63</span>. <span class="bld">Tasseva</span> <a name="M0.0169"></a> <span class="bld">samādhissā</span>ti tassa anantarabalaniddese jhānādipariyāyehi vuttasamādhissa. <span class="bld">Parivārā</span>ti parikkhārā. <span class="bld">Indriyānī</span>ti saddhāsatipaññindriyāni. <span class="bld">Balānī</span>ti hirottappehi saddhiṃ tāniyeva. Vīriyassa visuṃ gahaṇaṃ balānaṃ bahūpakāradassanatthaṃ. Vīriyupatthambhena hi saddhādayo paṭipakkhena akampanīyā honti. Tenevāha – <span class="bld">‘‘vīriyavasena balāni bhavantī’’</span>ti. <span class="bld">Tesa</span>nti indriyānaṃ. <span class="bld">Mudumajjhādhimattatā</span>ti avisadaṃ <span class="bld">mudu</span>. Nātivisadaṃ <span class="bld">majjhaṃ</span>. Ativisadaṃ <span class="bld">adhimattaṃ</span> balavaṃ <span class="bld">‘‘tikkha’’</span>nti vuccati.</p>
  653. <p class="bodytext">Veneyyānaṃ indriyānurūpaṃ bhagavato desanāpavattīti dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha bhagavā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">saṃkhittavitthārenā</span>ti saṃkhittassa vitthārena. Atha vā <span class="bld">saṃkhittenā</span>ti uddiṭṭhamattena. <span class="bld">Saṃkhittavitthārenā</span>ti uddesena niddesena ca. <span class="bld">Vitthārenā</span>ti uddesaniddesapaṭiniddesehi. <span class="bld">Muduka</span>nti lahukaṃ apāyabhayavaṭṭabhayādīhi santajjanavasena bhāriyaṃ akatvā. <span class="bld">Mudutikkha</span>nti nātitikkhaṃ. Saṃvegavatthūhi saṃvegajananādivasena bhāriyaṃ katvā. <span class="bld">Samathaṃ upadisatī</span>ti samathaṃ adhikaṃ katvā upadisati, na tathā vipassananti adhippāyo. Na hi kevalena samathena saccappaṭivedho sambhavati. <span class="bld">Samathavipassana</span>nti samadhuraṃ samathavipassanaṃ. <span class="bld">Vipassana</span>nti sātisayaṃ vipassanaṃ upadisati. Yasmā cettha tikkhindriyādayo ugghaṭitaññuādayova, tasmā <span class="bld">‘‘tikkhindriyassa nissaraṇaṃ upadisatī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">adhipaññāsikkhāyā</span>ti adhipaññāsikkhaṃ.</p>
  654. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ ettha ñāṇa</span>nti ettha indriyānaṃ mudumajjhādhimattatāya yaṃ ñāṇaṃ, idaṃ vuccati parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattavemattatāñāṇanti sambandhitabbaṃ. Tassa ñāṇassa pavattanākāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘ayaṃ imaṃ bhūmi’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">ayaṃ imaṃ bhūmiṃ bhāvanañca gato</span>ti ayaṃ puggalo evamimaṃ saṃkilesavāsanaṃ vodānaṃ bhavaṅgañca gato gacchati gamissati ca, kālavacanicchāya abhāvato, yathā duddhanti. Imāya velāya imasmiṃ samaye imāya mudumajjhatikkhabhedāya anusāsaniyā. <span class="bld">Evaṃdhātuko</span>ti hīnādivasena evaṃajjhāsayo evaṃadhimuttiko. <span class="bld">Ayañcassa āsayo</span>ti imassa puggalassa ayaṃ sassatucchedappakāro, yathābhūtañāṇānulomakhantippakāro <a name="V0.0292"></a> vā āsayo. Idañhi catubbidhaṃ āsayanti ettha sattā vasantīti āsayoti vuccati. Imaṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ <a name="M0.0170"></a> jānanto tesaṃ diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇakammassakataññāṇānañca appavattikkhaṇepi jānāti eva. Vuttampi cetaṃ – ‘‘kāmaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto’ti. Kāmaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto’ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti… byāpādaṃ… abyāpādaṃ… thinamiddhaṃ… ālokasaññaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo thinamiddhagaruko thinamiddhāsayo thinamiddhādhimutto’’’ti (paṭi. ma. 1.113).</p>
  655. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ anusayo</span>ti ayaṃ imassa puggalassa kāmarāgādiko appahīnoyeva anusayitakileso. Appahīnoyeva hi thāmagato kileso anusayo. <span class="bld">Parasattāna</span>nti padhānasattānaṃ. <span class="bld">Parapuggalāna</span>nti tato paresaṃ sattānaṃ, hīnasattānanti attho. Ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ veneyyavasena dvidhā vuttaṃ. <span class="bld">Indriyaparopariyattavemattatāñāṇa</span>nti parabhāvo ca aparabhāvo ca paropariyattaṃ a-kārassa okāraṃ katvā, tassa vemattatā paropariyattavemattatā. Saddhādīnaṃ indriyānaṃ paropariyattavemattatāya ñāṇaṃ indriyaparopariyattavemattatāñāṇanti padavibhāgo veditabbo.</p>
  656. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">ya</span>nti yaṃ anekavihitassa pubbenivāsassa anussaraṇavasena bhagavato ñāṇaṃ, idaṃ aṭṭhamaṃ tathāgatabalanti sambandho. <span class="bld">Anekavihita</span>nti anekavidhaṃ, anekehi vā pakārehi pavattitaṃ. <span class="bld">Pubbenivāsa</span>nti anussarituṃ icchitaṃ attano paresañca samanantarātītaṃ bhavaṃ ādiṃ katvā tattha tattha nivutthasantānaṃ. <span class="bld">Anussaratī</span>ti ‘‘ekampi jātiṃ dvepi jātiyo’’ti evaṃ jātipaṭipāṭiyā anugantvā sarati, anudeva vā sarati, citte abhininnāmitamatte eva saratīti attho. Bhagavato hi parikammakiccaṃ natthi, āvajjanamatteneva sarati. <span class="bld">Seyyathida</span>nti āraddhappakāranidassanatthe nipāto. <span class="bld">Ekampi jāti</span>nti ekampi paṭisandhimūlaṃ cutipariyosānaṃ ekabhavapariyāpannaṃ khandhasantānaṃ. Esa nayo <span class="bld">dvepi jātiyo</span>tiādīsupi.</p>
  657. <p class="bodytext"><span class="bld">Anekepi saṃvaṭṭakappe</span>tiādīsu pana parihāyamāno kappo <span class="bld">saṃvaṭṭakappo,</span> vaḍḍhamāno <span class="bld">vivaṭṭakappo</span>ti veditabbo. Tattha saṃvaṭṭena saṃvaṭṭaṭṭhāyī <a name="M0.0171"></a> gahito taṃmūlattā, vivaṭṭena ca vivaṭṭaṭṭhāyī. Evañhi sati yāni ‘‘cattārimāni, bhikkhave, kappassa asaṅkhyeyyāni. Katamāni cattāri? Saṃvaṭṭo saṃvaṭṭaṭṭhāyī vivaṭṭo vivaṭṭaṭṭhāyī’’ti (a. ni. 4.156) vuttāni<a name="V0.0293"></a>, tāni sabbāni pariggahitāni honti. <span class="bld">Amutrāsi</span>ntiādi saraṇākāradassanaṃ. Tattha <span class="bld">amutrāsi</span>nti amumhi saṃvaṭṭakappe, amumhi bhave vā yoniyaṃ vā gatiyaṃ vā viññāṇaṭṭhitiyaṃ vā sattāvāse vā sattanikāye vā. <span class="bld">Evaṃnāmo</span>ti tisso vā phusso vā. <span class="bld">Evaṃgotto</span>ti bhaggavo vā gotamo vā. <span class="bld">Evaṃvaṇṇo</span>ti odāto vā sāmo vā. <span class="bld">Evamāhāro</span>ti sālimaṃsodanāhāro vā pavattaphalabhojano vā. <span class="bld">Evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī</span>ti anekappakārena kāyikacetasikānaṃ sāmisanirāmisappabhedānaṃ vā sukhadukkhānaṃ paṭisaṃvedī. <span class="bld">Evamāyupariyanto</span>ti evaṃ vassasataparamāyupariyanto vā caturāsītikappasahassaparamāyupariyanto vā.<span class="bld"> So tato cuto amutra udapādi</span>nti so tato bhavato, sattanikāyato vā cuto puna amukasmiṃ nāma sattanikāye udapādiṃ. Atha vā tatrāpi bhave vā sattanikāye vā ahosiṃ. <span class="bld">Evaṃnāmo</span>tiādi vuttatthameva.</p>
  658. <p class="bodytext"><a name="para64"></a><span class="paranum">64</span>. <span class="bld">Dibbenā</span>tiādīsu dibbasadisattā <span class="bld">dibbaṃ</span>. Devatānañhi sucaritakammanibbattampi pittasemharuhirādīhi apalibuddhaṃ upakkilesavimuttattā dūrepi ārammaṇaggahaṇasamatthaṃ dibbaṃ pasādacakkhu hoti. Idampi vīriyabhāvanābalanibbattaṃ ñāṇacakkhu tādisamevāti dibbasadisattā dibbaṃ, dibbavihāravasena vā paṭiladdhattā, attanā ca dibbavihārasannissitattāpi dibbaṃ, ālokapariggahena mahājutikattāpi dibbaṃ, tirokuṭṭādigatarūpadassanena mahāgatikattāpi dibbaṃ. Taṃ sabbaṃ saddasatthānusārena veditabbaṃ. Dassanaṭṭhena <span class="bld">cakkhu</span>. Cakkhukiccakaraṇena cakkhumivātipi cakkhu. Cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā <span class="bld">visuddhaṃ</span>. Yo hi cutimattameva passati, na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo upapātamattameva passati na cutiṃ, so navasattapātubhāvadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Yo pana tadubhayaṃ passati, so yasmā duvidhampi taṃ diṭṭhigataṃ ativattati. Tasmāssa taṃ dassanaṃ diṭṭhivisuddhihetu hoti. Tadubhayañca bhagavā passati. Tena vuttaṃ – ‘‘cutūpapātadassanena diṭṭhivisuddhihetuttā visuddha’’nti.</p>
  659. <p class="bodytext">Ekādasaupakkilesavirahato <a name="M0.0172"></a> vā visuddhaṃ. Yathāha –</p>
  660. <p class="indent">‘‘So kho ahaṃ anuruddhā ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ. ‘Amanasikāro cittassa upakkileso… thinamiddhaṃ… chambhitattaṃ… uppilaṃ… duṭṭhullaṃ… accāraddhavīriyaṃ… atilīnavīriyaṃ… abhijappā… nānattasaññā… atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkileso’ti <a name="V0.0294"></a> iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahi’’nti (ma. ni. 3.242) evamādi.</p>
  661. <p class="bodytext">Tadevaṃ ekādasaupakkilesavirahato vā visuddhaṃ. Manussūpacāraṃ atikkamitvā rūpadassanena <span class="bld">atikkantamānusakaṃ,</span> maṃsacakkhuṃ atikkantattā vā atikkantamānusakaṃ. Tena dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena.</p>
  662. <p class="bodytext"><span class="bld">Satte passatī</span>ti manusso manussaṃ maṃsacakkhunā viya satte passati oloketi. <span class="bld">Cavamāne upapajjamāne</span>ti ettha cutikkhaṇe upapattikkhaṇe vā dibbacakkhunāpi daṭṭhuṃ na sakkā. Ye pana āsannacutikā idāni cavissanti, ye ca gahitapaṭisandhikā sampati nibbattā, te ‘‘cavamānā upapajjamānā’’ti adhippetā. Te evarūpe cavamāne upapajjamāne. <span class="bld">Hīne</span>ti mohanissandayuttattā hīnajātikulabhogādivasena hīḷite paribhūte. <span class="bld">Paṇīte</span>ti amohanissandayuttattā tabbiparīte. <span class="bld">Suvaṇṇe</span>ti adosanissandayuttattā iṭṭhakantamanāpavaṇṇayutte. <span class="bld">Dubbaṇṇe</span>ti dosanissandayuttattā aniṭṭhākantāmanāpavaṇṇayutte abhirūpe virūpe vāti attho. <span class="bld">Sugate</span>ti sugatigate, alobhanissandayuttattā vā aḍḍhe mahaddhane. <span class="bld">Duggate</span>ti duggatigate, lobhanissandayuttattā vā dalidde appannapānabhojane. <span class="bld">Yathākammūpage</span>ti yaṃ yaṃ kammaṃ upacitaṃ, tena tena upagate. Tattha purimehi ‘‘cavamāne’’tiādīhi dibbacakkhukiccaṃ vuttaṃ. Iminā pana padena yathākammūpagañāṇakiccaṃ. Yathākammūpagañāṇaanāgataṃsañāṇāni ca dibbacakkhupādakāneva dibbacakkhunā saheva ijjhanti.</p>
  663. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyaduccaritenā</span>tiādīsu duṭṭhu caritaṃ, duṭṭhaṃ vā caritaṃ kilesapūtikattā duccaritaṃ. Kāyena duccaritaṃ, kāyato vā pavattaṃ duccaritaṃ <span class="bld">kāyaduccaritaṃ</span>. Evaṃ <span class="bld">vacīmanoduccaritāni</span>pi daṭṭhabbāni. <span class="bld">Samannāgatā</span>ti samaṅgībhūtā. <span class="bld">Ariyānaṃ</span> <a name="M0.0173"></a> <span class="bld">upavādakā</span>ti buddhādīnaṃ ariyānaṃ, antamaso gihisotāpannānampi antimavatthunā vā guṇaparidhaṃsanena vā upavādakā akkosakā garahakā.<span class="bld"> Micchādiṭṭhikā</span>ti viparītadassanā.<span class="bld"> Micchādiṭṭhikammasamādānā</span>ti micchādiṭṭhihetubhūtasamādinnanānāvidhakammā. Ye ca micchādiṭṭhimūlakesu kāyakammādīsu aññepi samādapenti. Tattha vacīmanoduccaritaggahaṇena ariyūpavādamicchādiṭṭhīsu gahitāsupi tesaṃ puna vacanaṃ mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ. Mahāsāvajjo hi ariyūpavādo ānantariyasadiso. Yathāha –</p>
  664. <p class="indent">‘‘Seyyathāpi<a name="V0.0295"></a>, sāriputta, bhikkhu sīlasampanno samādhisampanno paññāsampanno diṭṭheva dhamme aññaṃ ārādheyya, evaṃsampadamidaṃ, sāriputta, vadāmi taṃ vācaṃ appahāya taṃ cittaṃ appahāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissajjitvā yathābhataṃ nikkhitto evaṃ niraye’’ti (ma. ni. 1.149).</p>
  665. <p class="bodytext">Micchādiṭṭhito ca mahāsāvajjataraṃ nāma aññaṃ natthi. Yathāha –</p>
  666. <p class="indent">‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi evaṃ mahāsāvajjataraṃ, yathayidaṃ, bhikkhave, micchādiṭṭhi. Micchādiṭṭhiparamāni, bhikkhave, vajjānī’’ti (a. ni. 1.310).</p>
  667. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyassa bhedā</span>ti upādinnakkhandhapariccāgā. <span class="bld">Paraṃ maraṇā</span>ti tadanantaraṃ abhinibbattakkhandhaggahaṇe. Atha vā <span class="bld">kāyassa bhedā</span>ti jīvitindriyassa upacchedā. <span class="bld">Paraṃ maraṇā</span>ti cutito uddhaṃ. <span class="bld">Apāya</span>ntiādi sabbaṃ nirayavevacanaṃ. Nirayo hi saggamokkhahetubhūtā puññasammatā ayā apetattā, sukhānaṃ vā āyassa abhāvā apāyo. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti <span class="bld">duggati,</span> dosabahulatāya vā duṭṭhena kammunā nibbattā gati duggati. Vivasā nipatanti tattha dukkaṭakārinoti <span class="bld">vinipāto</span>. Natthi ettha assādasaññito ayoti <span class="bld">nirayo</span>.</p>
  668. <p class="bodytext">Atha vā apāyaggahaṇena tiracchānayoniṃ dīpeti, tiracchānayoni hi apāyo, sugatito apetattā. Na duggati, mahesakkhānaṃ nāgarājādīnaṃ sambhavato. Duggatiggahaṇena pettivisayaṃ dīpeti, so hi apāyo ceva duggati ca sugatito apetattā, dukkhassa ca gatibhūtattā. Na tu vinipāto asurasadisaṃ avinipatitattā. Petamahiddhikānañhi <a name="M0.0174"></a> vimānānipi nibbattanti. Vinipātaggahaṇena asurakāyaṃ dīpeti, so hi yathāvuttenatthena apāyo ceva duggati ca sukhasamussayehi vinipātattā vinipātoti vuccati. Nirayaggahaṇena avīciādianekappakāraṃ nirayameva dīpeti. <span class="bld">Upapannā</span>ti upagatā, tattha abhinibbattāti adhippāyo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo.</p>
  669. <p class="bodytext">Ayaṃ pana viseso – ettha sugatiggahaṇena manussagatimpi saṅgaṇhāti. Saggaggahaṇena devagatiṃ eva. Tattha sundarā gatīti <span class="bld">sugati</span>. Rūpādīhi visayehi suṭṭhu aggoti <span class="bld">saggo</span>. So <a name="V0.0296"></a> sabbopi lujjanapalujjanaṭṭhena <span class="bld">loko</span>ti ayaṃ vacanattho. <span class="bld">Amukāya kappakoṭiyaṃ upacitaṃ</span> tenāyaṃ etarahi, anāgate vā saggūpago apāyūpago cāti aṭṭhamanavamabalañāṇakiccaṃ ekajjhaṃ katvā dassitaṃ. Tathā <span class="bld">kappasatasahassevā</span>tiādīsupi. Tenevāha – <span class="bld">‘‘imāni bhagavato dve ñāṇānī’’</span>ti.</p>
  670. <p class="bodytext"><span class="bld">Nihato māro bodhimūle</span>ti nihato samucchinno kilesamāro bodhirukkhamūle. <span class="bld">Idaṃ bhagavato dasamaṃ bala</span>nti idaṃ kilesamārassa hananaṃ samucchindanaṃ bhagavato dasamaṃ balaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘sabbāsavaparikkhayaṃ ñāṇa’’</span>nti. Yasmā pana yadā arahattamaggena savāsanā sabbe āsavā khepitā, tadā bhagavatā sabbaññutaññāṇaṃ adhigataṃ nāma, tasmā <span class="bld">‘‘yaṃ sabbaññutā pattā’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  671. <p class="bodytext">Ayaṃ tāvettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Paravādī panāha – ‘‘dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiekkaṃ natthi, yasmā ‘sabbaññutā pattā viditā sabbadhammā’ti vuttaṃ, tasmā sabbaññutaññāṇassevāyaṃ pabhedo’’ti, taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutaññāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti, sabbaññutaññāṇaṃ tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesu hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti. Dutiyaṃ kammaparicchedameva, tatiyaṃ dhātunānattakāraṇameva, catutthaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, pañcamaṃ kammavipākantarameva, chaṭṭhaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, sattamaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakkhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutūpapātameva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutaññāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttariñca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ sabbaṃ na karoti<a name="M0.0175"></a>. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.</p>
  672. <p class="bodytext">Apica paravādī evaṃ pucchitabbo ‘‘dasabalañāṇaṃ nāmetaṃ savitakkasavicāraṃ avitakkavicāramattaṃ avitakkaavicāraṃ kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokiyaṃ lokuttara’’nti. Jānanto ‘‘paṭipāṭiyā satta savitakkasavicārānī’’ti vakkhati, tato parāni dve avitakkaavicārānīti, āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkaavicāranti. Tathā paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato <a name="V0.0297"></a> dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttaranti vakkhati. Sabbaññutaññāṇaṃ pana savitakkasavicārameva kāmāvacarameva lokiyamevāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.</p>
  673. <p class="centered">Vicayahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  674. <p class="subhead">3. Yuttihārasampātavaṇṇanā</p>
  675. <p class="bodytext"><a name="para65"></a><span class="paranum">65</span>. Evaṃ nānānayehi vicayahārasampātaṃ vitthāretvā idāni yuttihārasampātādīni dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha katamo yuttihārasampāto’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha ‘‘tasmā rakkhitacittassā’’ti gāthāya padattho vitthāritoyeva. <span class="bld">Rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaro bhavissatīti yujjatī</span>ti manacchaṭṭhāni dvārāni satikavāṭena pidahitvā viharantassa kāmavitakkādīnaṃ micchāsaṅkappānaṃ avasaro eva natthīti nekkhammavitakkādiko sammāsaṅkappo eva tassa gocaro pavattiṭṭhānaṃ bhavissatīti ayamattho yujjati. Yuttiyā ghaṭeti saṃsandati sametīti attho. <span class="bld">Sammāsaṅkappagocaro sammādiṭṭhi bhavissatī</span>ti vuttanayena sammāsaṅkappagocaro puggalo aviparītameva vitakkato sammādiṭṭhi bhavissati. Sammādiṭṭhisaṅkhātaṃ vipassanāñāṇaṃ purakkhatvā viharanto maggañāṇena pañcannaṃ khandhānaṃ udayabbayaṃ asammohato paṭivijjhissati. Tathā paṭivijjhanto ca dukkhasabhāvattā duggatisaṅkhātā sabbā bhavagatiyo jahissati, tato eva sabbaṃ vinipātabhayaṃ saṃsārabhayañca samatikkamissatīti sabbopi cāyamattho yutto evāti.</p>
  676. <p class="centered">Yuttihārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  677. <p class="subhead">4. Padaṭṭhānahārasampātavaṇṇanā</p>
  678. <p class="bodytext"><a name="para66"></a><span class="paranum">66</span>. Sakasampattiyā <a name="M0.0176"></a> viya susaṃvihitasaṅkappo bhavati. Indriyesu guttadvāratā sucaritapāripūriyā āsannakāraṇanti āha – <span class="bld">‘‘rakkhitacittassāti tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhāna’’</span>nti. Tassattho – ‘‘rakkhitacittassā’’ti idaṃ tiṇṇaṃ sucaritānaṃ padaṭṭhānavacananti. Nekkhammasaṅkappādibahulassa kāmacchandādinīvaraṇappahānaṃ sukaranti nekkhammasaṅkappādayo samathassa āsannakāraṇanti āha – <span class="bld">‘‘sammāsaṅkappagocaroti samathassa padaṭṭhāna’’</span>nti. Kammassakatāsammādiṭṭhiyaṃ sappaccayanāmarūpadassanasammādiṭṭhiyañca ṭhito attādhīnaṃ saṃsāradukkhaṃ passanto tadatikkamanupāyaṃ vipassanaṃ ārabhatīti sammādiṭṭhivipassanāya visesakāraṇanti āha – <span class="bld">‘‘sammādiṭṭhipurekkhāroti vipassanāya padaṭṭhāna’’</span>nti. Udayabbayadassanaṃ ussukkāpento sammattaniyāmaṃ <a name="V0.0298"></a> okkamatīti taṃ paṭhamamaggādhigamassa kāraṇanti āha – <span class="bld">‘‘ñatvāna udayabbayanti dassanabhūmiyā padaṭṭhāna’’</span>nti. Ālokasaññāmanasikārādīhi thinamiddhassa abhibhavanaṃ vīriyassa āsannakāraṇanti āha – <span class="bld">‘‘thinamiddhābhibhū bhikkhūti vīriyassa padaṭṭhāna’’</span>nti. Yadipi ariyamaggakkhaṇe pahānabhāvanā samānakālā ekābhisamayassa icchitattā, tathāpi pahātabbassa pahānābhāve bhāvanāpāripūrī natthīti pahānanimittā viya katvā bhāvanā vuttā <span class="bld">‘‘sabbā duggatiyo jaheti bhāvanāya padaṭṭhāna’’</span>nti. Atha vā ‘‘sabbā duggatiyo jahe’’ti idaṃ bhagavato vacanaṃ yogīnaṃ ussāhajananatthaṃ ānisaṃsakittanaṃ hotīti bhāvanāya visesakāraṇanti vuttaṃ ‘‘sabbā…pe… padaṭṭhāna’’nti.</p>
  679. <p class="centered">Padaṭṭhānahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  680. <p class="subhead">5. Lakkhaṇahārasampātavaṇṇanā</p>
  681. <p class="bodytext"><a name="para67"></a><span class="paranum">67</span>. Indriyesu guttadvāratā satisaṃvaro, satibalena ca nekkhammavitakkādibahulo hotīti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘tasmā rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaroti idaṃ satindriya’’</span>nti. Tassattho – ‘‘tasmā rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaro’’ti ettha rakkhitacittatāya ca sammāsaṅkappagocaratā kāraṇūpacārena <a name="M0.0177"></a> idaṃ satindriyaṃ, <span class="bld">gahitāni bhavanti pañcindriyāni</span> indriyalakkhaṇena vimuttiparipācanabhāvena vā ekalakkhaṇattāti adhippāyo. <span class="bld">Gahito bhavatī</span>ti ettha maggalakkhaṇena gahaṇaṃ suviññeyyanti taṃ ṭhapetvā kāraṇato gahaṇaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sammādiṭṭhito hi sammāsaṅkappo pabhavatī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tato eva gahito bhavati ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti vatvā vimuttivimuttiñāṇadassanānipi vuttāni.</p>
  682. <p class="centered">Lakkhaṇahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  683. <p class="subhead">6. Catubyūhahārasampātavaṇṇanā</p>
  684. <p class="bodytext"><a name="para68"></a><span class="paranum">68</span>. Rakkhīyatīti <span class="bld">rakkhitaṃ</span>. Idaṃ padavasena nibbacanaṃ. Yasmā pana atthavasena nibbacane vutte padavasena nibbacanaṃ vuttameva hoti, tasmā <span class="bld">‘‘rakkhitaṃ paripālīyatīti esā niruttī’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">iti</span>-saddo ādyattho, pakāre vā. Tena evamādikā evaṃpakārā vā esā niruttīti vuttaṃ hoti. Tasmā cintetīti <span class="bld">cittaṃ</span>. Attano santānaṃ cinotīti cittaṃ, paccayehi <a name="V0.0299"></a> citanti cittaṃ, cittavicittaṭṭhena cittaṃ, cittakaraṇaṭṭhena cittaṃ. Sammā saṅkappetīti <span class="bld">sammāsaṅkappo</span>tiādinā nirutti veditabbā.</p>
  685. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ ettha bhagavato adhippāyo</span>ti ‘‘rakkhitacitto assā’’tiādinā indriyasaṃvarādayo duggatipahānañca vadato bhagavato ettha gāthāyaṃ adhippāyo. <span class="bld">Kokāliko hī</span>tiādi nidānaniddeso. Tattha <span class="bld">hi</span>-saddo kāraṇe. Idaṃ vuttaṃ hoti – yasmā <span class="bld">kokāliko</span> (saṃ. ni. 1.181; a. ni. 10.89; su. ni. kokālikasutta) arakkhitacittatāya aggasāvakesu cittaṃ padosetvā padumanirayaṃ upapanno, tasmā duggatiyo jahitukāmo rakkhitacitto assāti bhagavā satiārakkhena cetasā samannāgato sabbā duggatiyo jahatīti attho. <span class="bld">Suttamhi vuttaṃ ‘‘satiyā cittaṃ rakkhitabba’’</span>nti desanānusandhidassanaṃ.</p>
  686. <p class="centered">Catubyūhahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  687. <p class="subhead">7. Āvaṭṭahārasampātavaṇṇanā</p>
  688. <p class="bodytext"><a name="para69"></a><span class="paranum">69</span>. Nekkhammasaṅkappabahulo <a name="M0.0178"></a> kasiṇavasena mettādivasena vā laddhāya cittekaggatāsaṅkhātāya cittamañjūsāya cittaṃ ṭhapetvā samādhiṃyeva vā yathāladdhaṃ saṃkilesato rakkhitacitto nāma hotīti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘tasmā rakkhitacittassa sammāsaṅkappagocaroti ayaṃ samatho’’</span>ti. Paññāpadhānā vipassanāti āha – <span class="bld">‘‘sammādiṭṭhipurekkhāroti ayaṃ vipassanā’’</span>ti. Ariyamaggena dukkhasacce pariññāte udayabbayadassanaṃ matthakappattaṃ nāma hotīti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘ñatvāna udayabbayanti dukkhapariññā’’</span>ti. ‘‘Yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti hi maggañāṇassa pavattidassanāti. <span class="bld">Imāni cattāri saccānī</span>ti catusaccadhammavasena āvaṭṭanaṃ niṭṭhapeti. Tattha purimena saccadvayaṭṭhapanena visabhāgadhammavasena, pacchimena sabhāgadhammavasena āvaṭṭananti daṭṭhabbaṃ.</p>
  689. <p class="centered">Āvaṭṭahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  690. <p class="subhead">8. Vibhattihārasampātavaṇṇanā</p>
  691. <p class="bodytext"><a name="para70"></a><span class="paranum">70</span>. <span class="bld">Kusalapakkho</span> <a name="V0.0300"></a> <span class="bld">kusalapakkhena niddisitabbo</span>ti <span class="bld">rakkhitacittassā</span>ti satisaṃvaro, so chabbidho dvāravasena cakkhudvārasaṃvaro yāva manodvārasaṃvaroti. Sammāsaṅkappo tividho – nekkhammasaṅkappo, abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappoti. Sammādiṭṭhi aṭṭhavidhā dukkhe ñāṇaṃ…pe… idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇanti. Udayabbayañāṇaṃ paññāsavidhaṃ avijjāsamudayā rūpasamudayo…pe… vipariṇāmalakkhaṇaṃ passantopi viññāṇakkhandhassa vayaṃ passati. Thinamiddhābhibhavanaṃ catubbidhaṃ catumaggavasena. Tattha satisaṃvaro lokiyalokuttaravasena duvidho. Tesu lokiyo kāmāvacarova, lokuttaro dassanabhāvanābhedato duvidho. Ekameko cettha catusatipaṭṭhānabhedato catubbidho. Esa nayo sammāsaṅkappādīsupi.</p>
  692. <p class="bodytext">Ayaṃ pana viseso – sammāsaṅkappo paṭhamajjhānavasena rūpāvacarotipi nīharitabbo. Padaṭṭhānavibhāgo padaṭṭhānahārasampāte vuttanayena vattabbo<a name="M0.0179"></a>. Akusalapakkhe asaṃvaro cakkhuasaṃvaro…pe… kāyaasaṃvaro, copanakāyaasaṃvaro, vācāasaṃvaro, manoasaṃvaroti aṭṭhavidho. Micchāsaṅkappo kāmavitakkādivasena tividho. Aññāṇaṃ ‘‘dukkhe aññāṇa’’ntiādinā aṭṭhavidhā vibhattaṃ. Sammādiṭṭhipaṭipakkhato micchādiṭṭhi dvāsaṭṭhividhena veditabbā. Thinamiddhaṃ uppattibhūmito pañcavidhanti evaṃ akusalapakkhe vibhatti veditabbā.</p>
  693. <p class="centered">Vibhattihārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  694. <p class="subhead">9. Parivattanahārasampātavaṇṇanā</p>
  695. <p class="bodytext"><a name="para71"></a><span class="paranum">71</span>. Parivattanahāre āvaṭṭahāre vuttanayena samathavipassanāniddhāraṇaṃ akatvā <span class="bld">‘‘samathavipassanāya bhāvitāyā’’</span>ti āha. Lokiyā cettha samathavipassanā daṭṭhabbā. <span class="bld">Paṭipakkhenā</span>ti ‘‘arakkhitena cittenā’’ti gāthāya paṭipakkhenāti adhippāyo. Atha vā vibhattihāre niddiṭṭhassa akusalapakkhassa paṭipakkhenāti attho.</p>
  696. <p class="centered">Parivattanahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  697. <p class="subhead">10. Vevacanahārasampātavaṇṇanā</p>
  698. <p class="bodytext"><a name="para72"></a><span class="paranum">72</span>. ‘‘Mānasaṃ <a name="V0.0301"></a> hadayaṃ paṇḍaraṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho manoviññāṇadhātū’’ti (dha. sa. 6) ca cittassa vevacanaṃ. ‘‘Takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā’’ti ca sammāsaṅkappassa. ‘‘Paññā pajānanā vicayo pavicayo’’tiādinā (dha. sa. 16) sammādiṭṭhiyā. ‘‘Thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa akallatā akammaññatā onāho parināho antosaṅkoco’’ti thinassa. ‘‘Akallatā akammaññatā kāyālasiyaṃ supyaṃ supyanā supitatta’’nti (dha. sa. 1163) middhassa. ‘‘Bhikkhako bhikkhū’’tiādinā (pārā. 45) bhikkhupadassa. ‘‘Duggati apāyo vinipāto vaṭṭadukkhaṃ saṃsāro’’tiādinā duggatiyā vevacanaṃ veditabbaṃ.</p>
  699. <p class="centered">Vevacanahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  700. <p class="subhead">11. Paññattihārasampātavaṇṇanā</p>
  701. <p class="bodytext"><a name="para73"></a><span class="paranum">73</span>. Adhiṭṭhahitvā <a name="M0.0180"></a> rakkhantiyā satiyā rakkhiyamānaṃ cittaṃ tassā adhiṭṭhānaṃ viya hotīti katvā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘rakkhitacittassāti padaṭṭhānapaññatti satiyā’’</span>ti. Sesaṃ imasmiṃ paññattihārasampāte ito paresu otaraṇasodhanahārasampātesupi apubbaṃ natthi. Heṭṭhā vuttanayameva.</p>
  702. <p class="centered">Paññattihārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  703. <p class="subhead">14. Adhiṭṭhānahārasampātavaṇṇanā</p>
  704. <p class="bodytext"><a name="para76"></a><span class="paranum">76</span>. Adhiṭṭhānahārasampāte <span class="bld">sammādiṭṭhi nāma yaṃ dukkhe ñāṇa</span>ntiādinā catusaccahetuhetusamuppannapaccayapaccayuppannasaṅkhātassa visayassa vasena vemattataṃ dassetvā puna <span class="bld">yaṃ tattha tattha yathābhūtaṃ ñāṇadassana</span>nti pāḷipāḷiatthānaṃ avasiṭṭhavisayavaseneva vemattataṃ dīpeti. Tattha <span class="bld">yaṃ saccāgamana</span>nti yaṃ saccato aviparītato visayassa āgamanaṃ, adhigamoti attho. ‘‘Yaṃ paccāgamana’’ntipi pāṭho, tassa yaṃ paṭipāṭivisayassa āgamanaṃ, taṃtaṃvisayādhigamoti attho<a name="V0.0302"></a>. Sesamettha parikkhārasamāropanahārasampātesu yaṃ vattabbaṃ, taṃ pubbe vuttanayattā uttānameva.</p>
  705. <p class="centered">Adhiṭṭhānahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  706. <p class="subhead">Missakahārasampātavaṇṇanā</p>
  707. <p class="bodytext">Api cettha hārasampātaniddeso imināpi nayena veditabbo –</p>
  708. <p class="gatha1">‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;</p>
  709. <p class="gatha2">Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;</p>
  710. <p class="gathalast">Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī’’ti. (dha. pa. 2);</p>
  711. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">desanāhārasampāto? Manopubbaṅgamā dhammā</span>ti <span class="bld">mano</span>ti khandhavavatthānena viññāṇakkhandhaṃ deseti. Āyatanavavatthānena manāyatanaṃ<a name="M0.0181"></a>, dhātuvavatthānena viññāṇadhātuṃ, indriyavavatthānena manindriyaṃ. Katame dhammā pubbaṅgamā? Cha dhammā pubbaṅgamā, kusalānaṃ kusalamūlāni, akusalānaṃ akusalamūlāni, sādhipatikānaṃ adhipati, sabbacittuppādānaṃ indriyāni. Api ca imasmiṃ sutte mano adhippeto. Yathā balaggassa rājā pubbaṅgamo, evamevaṃ dhammānaṃ mano pubbaṅgamo. Tattha tividhena mano pubbaṅgamo nekkhammachandena abyāpādachandena avihiṃsāchandena. Tattha alobhassa nekkhammachandena manopubbaṅgamaṃ, adosassa abyāpādachandena manopubbaṅgamaṃ, amohassa avihiṃsāchandena manopubbaṅgamaṃ.</p>
  712. <p class="bodytext"><span class="bld">Manoseṭṭhā</span>ti mano tesaṃ dhammānaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ uttamaṃ pavaraṃ mūlaṃ pamukhaṃ pāmokkhaṃ, tena vuccati ‘‘manoseṭṭhā’’ti. <span class="bld">Manomayā</span>ti manena katā, manena nimmitā, manena nibbattā, mano tesaṃ paccayo, tena vuccati ‘‘manomayā’’ti. Te pana dhammā chandasamudānitā anāvilasaṅkappasamuṭṭhānā phassasamodhānā vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho. <span class="bld">Manasā ce pasannenā</span>ti yā saddhā saddahanā okappanā abhippasādo. Iti iminā pasādena upeto samupeto upagato samupagato sampanno samannāgato, tena vuccati ‘‘pasannenā’’ti idaṃ manokammaṃ<a name="V0.0303"></a>. <span class="bld">Bhāsati vā</span>ti vacīkammaṃ. <span class="bld">Karoti vā</span>ti kāyakammaṃ. Iti dasakusalakammapathā dassitā.</p>
  713. <p class="bodytext"><span class="bld">Tato</span>ti dasavidhassa kusalakammassa katattā upacitattā. <span class="bld">Na</span>nti yo so katapuñño katakusalo katabhīruttāṇo, taṃ puggalaṃ. <span class="bld">Sukha</span>nti duvidhaṃ sukhaṃ kāyikaṃ cetasikañca. <span class="bld">Anvetī</span>ti anugacchati.</p>
  714. <p class="bodytext">Idhassu puriso appahīnānusayo saṃyojaniyesu dhammesu assādaṃ anupassati, so saṃyojaniyesu dhammesu assādaṃ anupassanto yathādiṭṭhaṃ yathāsutaṃ sampattibhavaṃ pattheti. Iccassa avijjā ca bhavataṇhā ca anubaddhā honti, so yathādiṭṭhaṃ yathāsutaṃ sampattibhavaṃ patthento pasādanīyavatthusmiṃ cittaṃ pasādeti saddahati okappeti. So pasannacitto tividhaṃ puññakiriyavatthuṃ anutiṭṭhati dānamayaṃ sīlamayaṃ bhāvanāmayaṃ kāyena vācāya manasā. So tassa vipākaṃ paccanubhoti diṭṭheva dhamme upapajje vā aparāpare vā pariyāye. Iti kho panassa avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā sukhavedanīyo phasso, phassapaccayā <a name="M0.0182"></a> vedanāti evaṃ santaṃ taṃ sukhamanveti. Tassevaṃ vedanāya aparāparaṃ parivattamānāya uppajjati taṇhā. Taṇhāpaccayā upādānaṃ…pe… samudayo hotīti.</p>
  715. <p class="bodytext">Tattha yaṃ mano, ye ca manopubbaṅgamā dhammā, yañca sukhaṃ, ime vuccanti pañcakkhandhā, te <span class="bld">dukkhasaccaṃ</span>. Tesaṃ purimakāraṇabhūtā avijjā bhavataṇhā ca <span class="bld">samudayasaccaṃ</span>. Tesaṃ pariññāya pahānāya bhagavā dhammaṃ deseti, dukkhassa pariññāya samudayassa pahānāya. Yena parijānāti, yena pajahati, ayaṃ <span class="bld">maggo</span>. Yattha ca maggo pavattati, ayaṃ <span class="bld">nirodho</span>. Imāni cattāri saccāni evaṃ āyatanadhātuindriyamukhenāpi niddhāretabbāni. Tattha samudayena assādo, dukkhena ādīnavo, magganirodhehi nissaraṇaṃ, sukhassa anvayo phalaṃ, manasā pasannena kāyavacīsamīhā upāyo, manopubbaṅgamattā dhammānaṃ attano sukhakāmena pasannena manasā vacīkammaṃ kāyakammañca pavattetabbanti ayaṃ bhagavato āṇatti. Ayaṃ desanāhārasampāto.</p>
  716. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">vicayahārasampāto</span>? Mananato ārammaṇavijānanato <span class="bld">mano</span>. Mananalakkhaṇe sampayuttesu ādhipaccakaraṇato pubbaṅgamo īhābhāvato nissattanijjīvaṭṭhena <span class="bld">dhammā</span>. Gāmesu gāmaṇi <a name="V0.0304"></a> viya padhānaṭṭhena mano seṭṭho etesanti <span class="bld">manoseṭṭhā</span>. Sahajātādipaccayabhūtena manasā nibbattāti <span class="bld">manomayā</span>. Akālussiyato, ārammaṇassa okappanato ca pasannena vacīviññattivipphārato tathā sādiyanato ca <span class="bld">bhāsati</span>. Copanakāyavipphārato tathā sādiyanato ca <span class="bld">karoti</span>. Tathā pasutattā anaññattā ca ‘‘tato’’ti vuttaṃ. Sukhanato sātabhāvato iṭṭhabhāvato ca ‘‘sukha’’nti vuttaṃ. Katūpacitattā avipakkavipākattā ca ‘‘anvetī’’ti vuttaṃ. Kāraṇāyattavuttito asaṅkantito ca ‘‘chāyāva anapāyinī’’ti vuttaṃ. Ayaṃ anupadavicayato vicayahārasampāto.</p>
  717. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">yuttihārasampāto</span>? Manassa dhammānaṃ ādhipaccayogato pubbaṅgamatā yujjati. Tato eva tesaṃ manassa anuvattanato dhammānaṃ manoseṭṭhatā yujjati. Sahajātādipaccayavasena manasā nibbattattā dhammānaṃ manomayatā yujjati. Manasā pasannena samuṭṭhānānaṃ kāyavacīkammānaṃ kusalabhāvo yujjati. Yena kusalakammaṃ upacitaṃ, taṃ chāyā viya sukhaṃ anvetīti yujjati. Ayaṃ yuttihārasampāto.</p>
  718. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0183"></a> katamo <span class="bld">padaṭṭhāno hārasampāto</span>? Mano manopavicārānaṃ padaṭṭhānaṃ. Manopubbaṅgamā dhammā sabbassa kusalapakkhassa padaṭṭhānaṃ. <span class="bld">‘‘Bhāsatī’’</span>ti sammāvācā, ‘‘karotī’’ti sammākammanto, te sammāājīvassa padaṭṭhānaṃ. Sammāājīvo sammāvāyāmassa padaṭṭhānaṃ. Sammāvāyāmo sammāsatiyā padaṭṭhānaṃ. Sammāsati sammāsamādhissa padaṭṭhānaṃ. ‘‘Manasā pasannenā’’ti ettha pasādo saddhindriyaṃ, taṃ sīlassa padaṭṭhānaṃ. Sīlaṃ samādhissa padaṭṭhānaṃ. Samādhi paññāyāti yāva vimuttiñāṇadassanā yojetabbaṃ. Ayaṃ padaṭṭhānahārasampāto.</p>
  719. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">lakkhaṇo hārasampāto</span>? ‘‘Manopubbaṅgamā dhammā’’ti manopubbaṅgamatāvacanena dhammānaṃ chandapubbaṅgamatāpi vīriyapubbaṅgamatāpi vīmaṃsāpubbaṅgamatāpi vuttā hoti ādhipateyyalakkhaṇena chandādīnaṃ manasā ekalakkhaṇattā. Tathā nesaṃ saddhādipubbaṅgamatāpi vuttā hoti indriyalakkhaṇena saddhādīnaṃ manasā ekalakkhaṇattā. ‘‘Manasā ce pasannenā’’ti yathā manassa pasādasamannāgamo taṃsamuṭṭhānānaṃ kāyavacīkammānaṃ anavajjabhāvalakkhaṇaṃ. Evaṃ cittassa satiādisamannāgamopi nesaṃ anavajjabhāvalakkhaṇaṃ yonisomanasikārasamuṭṭhānabhāvena ekalakkhaṇattā. ‘‘Sukhamanvetī’’ti sukhānugamanavacanena sukhassa paccayabhūtānaṃ manāpiyarūpādīnaṃ <a name="V0.0305"></a> anugamo vutto hoti tesampi kammapaccayatāya ekalakkhaṇattāti. Ayaṃ lakkhaṇahārasampāto.</p>
  720. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">catubyūho hārasampāto</span>? ‘‘Manopubbaṅgamā’’tiādīsu ‘‘mano’’tiādīnaṃ padānaṃ nibbacanaṃ niruttaṃ, taṃ padatthaniddesavasena veditabbaṃ. Padattho ca vuttanayena suviññeyyova. Ye sukhena atthikā, tehi pasannena manasā kāyavacīmanokammāni pavattetabbānīti ayamettha bhagavato adhippāyo. Puññakiriyāya aññesampi pubbaṅgamā hutvā tattha tesaṃ sammā upanetāro imissā desanāya nidānaṃ. ‘‘Chadvārādhipatī rājā (dha. pa. aṭṭha. 2.181 erakapattanāgarājavatthu), cittānuparivattino dhammā (dha. sa. dukamātikā 62; 1205-1206), cittassa ekadhammassa, sabbeva vasamanvagū’’ti (saṃ. ni. 1.62) evamādisamānayanena imissā desanāya saṃsandanā desanānusandhi. Padānusandhiyo pana suviññeyyāvāti. Ayaṃ catubyūho hārasampāto.</p>
  721. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0184"></a> katamo <span class="bld">āvaṭṭo hārasampāto</span>? ‘‘Manopubbaṅgamā dhammā’’ti tattha yāni tīṇi kusalamūlāni, tāni aṭṭhannaṃ sammattānaṃ hetu. Ye sammattā, ayaṃ aṭṭhaṅgiko maggo. Yaṃ manosahajanāmarūpaṃ, idaṃ dukkhaṃ. Asamucchinnā purimanipphannā avijjā bhavataṇhā, ayaṃ samudayo. Yattha tesaṃ pahānaṃ, ayaṃ nirodhoti imāni cattāri saccāni. Ayaṃ āvaṭṭo hārasampāto.</p>
  722. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">vibhattihārasampāto</span>? ‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manasā ce pasannena, tato naṃ sukhamanvetī’’ti nayidaṃ yathārutavasena gahetabbaṃ. Yo hi samaṇo vā brāhmaṇo vā pāṇātipātimhi micchādiṭṭhike micchāpaṭipanne sakaṃ cittaṃ pasādeti, pasannena ca cittena abhūtaguṇābhitthavanavasena bhāsati vā nipaccakāraṃ vāssa yaṃ karoti, na tato naṃ sukhamanveti. Dukkhameva pana taṃ tato cakkaṃva vahato padamanveti. Iti hi idaṃ vibhajjabyākaraṇīyaṃ. Yaṃ manasā ce pasannena bhāsati vā karoti vā, tañce vacīkammaṃ kāyakammañca sukhavedanīyanti. Taṃ kissa hetu? Sammattagatehi sukhavedanīyaṃ micchāgatehi dukkhavedanīyanti. Kathaṃ panāyaṃ pasādo daṭṭhabbo? Nāyaṃ pasādo, pasādapatirūpako pana micchādhimokkhoti vadāmi. Ayaṃ vibhattihārasampāto.</p>
  723. <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0306"></a> katamo <span class="bld">parivattano hārasampāto</span>? Manopubbaṅgamātiādi. Yaṃ manasā paduṭṭhena bhāsati vā karoti vā dukkhassānugāmī. Idañhi suttaṃ etassa ujupaṭipakkho. Ayaṃ parivattano hārasampāto.</p>
  724. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">vevacano hārasampāto</span>? ‘‘Manopubbaṅgamā’’ti mano cittaṃ manāyatanaṃ manindriyaṃ manoviññāṇaṃ manoviññāṇadhātūti pariyāyavacanaṃ. Pubbaṅgamā purecārino puregāminoti pariyāyavacanaṃ. Dhammā attā sabhāvāti pariyāyavacanaṃ. Seṭṭhaṃ padhānaṃ pavaranti pariyāyavacanaṃ. Manomayā manonibbattā manosambhūtāti pariyāyavacanaṃ. Pasannena saddahantena okappentenāti pariyāyavacanaṃ. Sukhaṃ sātaṃ vedayitanti pariyāyavacanaṃ. Anveti anugacchati anubandhatīti pariyāyavacanaṃ. Ayaṃ vevacano hārasampāto.</p>
  725. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0185"></a> katamo <span class="bld">paññattihārasampāto</span>? Manopubbaṅgamāti ayaṃ manaso kiccapaññatti. Dhammāti sabhāvapaññatti, kusalakammapathapaññatti. Manoseṭṭhāti padhānapaññatti. Manomayāti sahajātapaññatti. Pasannenāti saddhindriyena samannāgatapaññatti, assaddhiyassa paṭikkhepapaññatti. Bhāsati vā karoti vāti sammāvācāsammākammantānaṃ nikkhepapaññatti. Tato naṃ sukhamanvetīti kammassa phalānubandhapaññatti, kammassa avināsapaññattīti. Ayaṃ paññattihārasampāto.</p>
  726. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">otaraṇo hārasampāto</span>? Manoti viññāṇakkhandho. Dhammāti vedanāsaññāsaṅkhārakkhandhā. Bhāsati vā karoti vāti kāyavacīviññattiyo. Tāsaṃ nissayā cattāro mahābhūtāti rūpakkhandhoti ayaṃ khandhehi otaraṇo. Manoti abhisaṅkhāraviññāṇanti manoggahaṇena avijjāpaccayā saṅkhārā gahitāti. Saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ…pe… samudayo hotīti ayaṃ paṭiccasamuppādena otaraṇoti. Ayaṃ otaraṇo hārasampāto.</p>
  727. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">sodhano hārasampāto</span>? Manoti ārambho neva padasuddhi, na ārambhasuddhi. Manopubbaṅgamāti padasuddhi, na ārambhasuddhi. Tathā dhammāti yāva sukhanti padasuddhi, na ārambhasuddhi. Sukhamanvetīti pana padasuddhi ceva ārambhasuddhi cāti. Ayaṃ sodhano hārasampāto.</p>
  728. <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0307"></a> katamo <span class="bld">adhiṭṭhāno hārasampāto</span>? Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayāti ekattatā. Manasā ce pasannenāti vemattatā, tathā manasā ce pasannenāti ekattatā. Bhāsati vā karoti vāti vemattatā, tathā manasā ce pasannenāti ekattatā. So pasādo duvidho ajjhattañca byāpādavikkhambhanato, bahiddhā ca okappanato. Tathā sampattibhavahetubhūtopi vaḍḍhihetubhūtovāti ayaṃ vemattatā. Tayidaṃ suttaṃ dvīhi ākārehi adhiṭṭhātabbaṃ hetunā ca yo pasannamānaso, vipākena ca yo sukhavedanīyoti. Ayaṃ adhiṭṭhāno hārasampāto.</p>
  729. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">parikkhāro hārasampāto</span>? Manopubbaṅgamāti ettha manoti kusalaviññāṇaṃ. Tassa ca ñāṇasampayuttassa alobho adoso amohoti tayo sampayuttā hetū, ñāṇavippayuttassa alobho <a name="M0.0186"></a> adosoti dve sampayuttā hetū. Sabbesaṃ avisesena yonisomanasikāro hetu, cattāri sampatticakkāni paccayo. Tathā saddhammassavanaṃ, tassa ca dānādivasena pavattamānassa deyyadhammādayo paccayo. Dhammāti cettha vedanādīnaṃ iṭṭhārammaṇādayo. Tathā tayo viññāṇassa, vedanādayo pasādassa, saddheyyavatthukusalābhisaṅkhāro vipākasukhassa paccayoti. Ayaṃ parikkhāro hārasampāto.</p>
  730. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">samāropano hārasampāto</span>? Manopubbaṅgamā dhammāti manoti puññacittaṃ, taṃ tividhaṃ – dānamayaṃ, sīlamayaṃ, bhāvanāmayanti. Tattha dānamayassa alobho padaṭṭhānaṃ, sīlamayassa adoso padaṭṭhānaṃ, bhāvanāmayassa amoho padaṭṭhānaṃ. Sabbesaṃ abhippasādo padaṭṭhānaṃ, ‘‘saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsatī’’ti (ma. ni. 2.183) <span class="bld">suttaṃ</span> vitthāretabbaṃ. Kusalacittaṃ sukhassa iṭṭhavipākassa padaṭṭhānaṃ. Yonisomanasikāro kusalacittassa padaṭṭhānaṃ. Yoniso hi manasi karonto kusalacittaṃ adhiṭṭhāti kusalacittaṃ bhāveti, so anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti, uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ…pe… padahati. Tassevaṃ catūsu sammappadhānesu bhāviyamānesu cattāro satipaṭṭhānā yāva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchatīti ayaṃ bhāvanāya samāropanā. Sati ca bhāvanāya pahānañca siddhamevāti. Ayaṃ samāropano hārasampāto.</p>
  731. <p class="bodytext">Tathā –</p>
  732. <p class="gatha1">‘‘Dadato <a name="V0.0308"></a> puññaṃ pavaḍḍhati, saṃyamato veraṃ na cīyati;</p>
  733. <p class="gathalast">Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, rāgadosamohakkhayā sa nibbuto’’ti. (dī. ni. 2.197; udā. 75; peṭako. 16);</p>
  734. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">dadato puññaṃ pavaḍḍhatī</span>ti dānamayaṃ puññakiriyavatthu vuttaṃ. <span class="bld">Saṃyamato veraṃ na cīyatī</span>ti sīlamayaṃ puññakiriyavatthu vuttaṃ. <span class="bld">Kusalo ca jahāti pāpaka</span>nti lobhassa ca dosassa ca mohassa ca pahānamāha. Tena bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu vuttaṃ. <span class="bld">Rāgadosamohakkhayā sa nibbuto</span>ti anupādāparinibbānamāha.</p>
  735. <p class="bodytext">Dadato <a name="M0.0187"></a> puññaṃ pavaḍḍhatīti alobho kusalamūlaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti adoso kusalamūlaṃ. Kusalo ca jahāti pāpakanti amoho kusalamūlaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti tesaṃ nissaraṇaṃ vuttaṃ.</p>
  736. <p class="bodytext">Dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti sīlakkhandhassa padaṭṭhānaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti samādhikkhandhassa padaṭṭhānaṃ. Kusalo ca jahāti pāpakanti paññākkhandhassa vimuttikkhandhassa padaṭṭhānaṃ. Dānena oḷārikānaṃ kilesānaṃ pahānaṃ, sīlena majjhimānaṃ, paññāya sukhumānaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti katāvībhūmiṃ dasseti.</p>
  737. <p class="bodytext">Dadato puññaṃ…pe… jahāti pāpakanti sekkhabhūmi dassitā. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti aggaphalaṃ vuttaṃ.</p>
  738. <p class="bodytext">Tathā dadato puññaṃ…pe… na cīyatīti lokiyakusalamūlaṃ vuttaṃ. Kusalo ca jahāti pāpakanti lokuttarakusalamūlaṃ vuttaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti lokuttarassa kusalamūlassa phalaṃ vuttaṃ.</p>
  739. <p class="bodytext">Dadato…pe… na cīyatīti puthujjanabhūmi dassitā. Kusalo ca jahāti pāpakanti sekkhabhūmi dassitā. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti asekkhabhūmi dassitā.</p>
  740. <p class="bodytext">Dadato <a name="V0.0309"></a> …pe… na cīyatīti saggagāminī paṭipadā vuttā. Kusalo ca jahāti pāpakanti sekkhavimutti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti asekkhavimutti vuttā.</p>
  741. <p class="bodytext">Dadato…pe… na cīyatīti dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ lokiyānaṃ dhammānaṃ desanamāha. Kusalo ca jahāti pāpakanti loke ādīnavānupassanāya saddhiṃ sāmukkaṃsikaṃ dhammadesanamāha. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti tassā desanāya phalamāha.</p>
  742. <p class="bodytext">Dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti dhammadānaṃ āmisadānañca vadati. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti pāṇātipātā veramaṇiyā sattānaṃ abhayadānaṃ vadati. Evaṃ sabbānipi sikkhāpadāni vitthāretabbāni. Tena ca sīlasaṃyamena sīle patiṭṭhito cittaṃ saṃyameti, tassa samatho pāripūriṃ gacchati. Evaṃ so samathe ṭhito vipassanākosallayogato kusalo ca jahāti <a name="M0.0188"></a> pāpakaṃ rāgaṃ jahāti, dosaṃ jahāti, mohaṃ jahāti, ariyamaggena sabbepi pāpake akusale dhamme jahāti. Evaṃ paṭipanno ca rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti rāgādīnaṃ parikkhayā dvepi vimuttiyo adhigacchatīti ayaṃ suttaniddeso.</p>
  743. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">desanāhārasampāto</span>? Imasmiṃ sutte kiṃ desitaṃ? Dve sugatiyo devā ca manussā ca, dibbā ca pañca kāmaguṇā, mānusakā ca pañca kāmaguṇā, dibbā ca pañcupādānakkhandhā, mānusakā ca pañcupādānakkhandhā. Idaṃ vuccati dukkhaṃ ariyasaccaṃ. Tassa kāraṇabhāvena purimapurimanipphannā taṇhā samudayo ariyasaccaṃ. Tayidaṃ vuccati assādo ca ādīnavo ca. Sabbassa purimehi dvīhi padehi niddeso ‘‘dadato…pe… na cīyatī’’ti. Kusalo ca jahāti pāpakanti maggo vutto. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti dve nibbānadhātuyo saupādisesā ca anupādisesā ca. Idaṃ nissaraṇaṃ. Phalādīni pana yathārahaṃ veditabbānīti. Ayaṃ desanāhārasampāto.</p>
  744. <p class="bodytext"><span class="bld">Vicayo</span>ti ‘‘dadato puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti iminā paṭhamena padena tividhampi dānamayaṃ sīlamayaṃ bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu vuttaṃ. Dasavidhassapi deyyadhammassa pariccāgo vutto. Tathā chabbidhassapi rūpādiārammaṇassa. ‘‘Saṃyamato veraṃ na cīyatī’’ti dutiyena padena averā asapattā abyāpādā ca paṭipadā vuttā. ‘‘Kusalo ca jahāti pāpaka’’nti tatiyena padena ñāṇuppādo aññāṇanirodho sabbopi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sabbepi bodhipakkhiyā dhammā vuttā<a name="V0.0310"></a>. ‘‘Rāgadosamohakkhayā sa nibbuto’’ti rāgakkhayena rāgavirāgā cetovimutti, mohakkhayena avijjāvirāgā paññāvimutti vuttāti. Ayaṃ vicayo hārasampāto.</p>
  745. <p class="bodytext"><span class="bld">Yuttī</span>ti dāne ṭhito ubhayaṃ paripūreti macchariyappahānañca puññābhisandañcāti atthesā yutti. Sīlasaṃyame ṭhito ubhayaṃ paripūreti upacārasamādhiṃ appanāsamādhiñcāti atthesā yutti. Pāpake dhamme pajahanto dukkhaṃ parijānāti, nirodhaṃ sacchikaroti, maggaṃ bhāvetīti atthesā yutti. Rāgadosamohesu sabbaso parikkhīṇesu anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyatīti atthesā yuttīti. Ayaṃ yuttihārasampāto.</p>
  746. <p class="bodytext"><span class="bld">Padaṭṭhāna</span>nti <a name="M0.0189"></a> dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti cāgādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti saccādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Kusalo ca jahāti pāpakanti paññādhiṭṭhānassa padaṭṭhānaṃ. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti upasamādhiṭṭhānassa padaṭṭhānanti. Ayaṃ padaṭṭhāno hārasampāto.</p>
  747. <p class="bodytext"><span class="bld">Lakkhaṇo</span>ti ‘‘dadato’’ti etena peyyavajjaṃ atthacariyaṃ samānattatā ca dassitāti veditabbā saṅgahavatthubhāvena ekalakkhaṇattā. ‘‘Saṃyamato’’ti etena khantimettāavihiṃsāanuddayādayo dassitāti veditabbā verānuppādanalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. ‘‘Veraṃ na cīyatī’’ti etena hirīottappaappicchatāsantuṭṭhitādayo dassitā verāvaḍḍhanena ekalakkhaṇattā. Tathā ahirīkānottappādayo acetabbabhāvena ekalakkhaṇattā. ‘‘Kusalo’’ti etena kosalladīpanena sammāsaṅkappādayo dassitā maggaṅgādibhāvena ekalakkhaṇattā. ‘‘Jahāti pāpaka’’nti etena pariññābhisamayādayopi dassitā abhisamayalakkhaṇena ekalakkhaṇattā. ‘‘Rāgadosamohakkhayā’’ti etena avasiṭṭhakilesādīnampi khayā dassitā khepetabbabhāvena ekalakkhaṇattāti ayaṃ lakkhaṇo.</p>
  748. <p class="bodytext"><span class="bld">Catubyūho</span>ti dadatoti gāthāyaṃ bhagavato ko adhippāyo? Ye mahābhogataṃ patthayissanti, te dānaṃ dassanti dāliddiyappahānāya. Ye averataṃ icchanti, te pañca verāni pajahissanti. Ye kusaladhammehi chandakāmā, te aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessanti. Ye nibbāyitukāmā, te rāgadosamohaṃ pajahissantīti ayamettha bhagavato adhippāyo. Evaṃ nibbacananidānasandhayo vattabbāti. Ayaṃ catubyūho.</p>
  749. <p class="bodytext"><span class="bld">Āvaṭṭo</span>ti <a name="V0.0311"></a> yañca adadato macchariyaṃ, yañca asaṃyamato veraṃ, yañca akusalassa pāpassa appahānaṃ, ayaṃ paṭipakkhaniddesena samudayo. Tassa alobhena ca adosena ca amohena ca dānādīhi pahānaṃ, imāni tīṇi kusalamūlāni. Tesaṃ paccayo aṭṭha sammattāni, ayaṃ maggo. Yo rāgadosamohānaṃ khayo, ayaṃ nirodhoti. Ayaṃ āvaṭṭo.</p>
  750. <p class="bodytext"><span class="bld">Vibhattī</span>ti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti ekaṃsena yo bhayahetu deti, rāgahetu deti, āmisakiñcikkhahetu deti, na tassa puññaṃ vaḍḍhati. Yañca daṇḍadānaṃ satthadānaṃ paraviheṭhanatthaṃ apuññaṃ assa pavaḍḍhati. Yaṃ pana kusalena cittena anukampanto vā apacāyamāno vā annaṃ deti, pānaṃ vatthaṃ yānaṃ <a name="M0.0190"></a> mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathaṃ padīpeyyaṃ deti, sabbasattānaṃ vā abhayadānaṃ deti, mettacitto hitajjhāsayo nissaraṇasaññī dhammaṃ deseti. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti ekaṃsena abhayūparatassa cīyati, kiṃkāraṇaṃ? Yaṃ asamattho, bhayūparato diṭṭhadhammikassa bhāyati ‘‘mā maṃ rājāno gahetvā hatthaṃ vā chindeyyuṃ…pe… jīvantampi sūle uttāseyyu’’nti, tena saṃyamena averaṃ cīyati. Yo pana evaṃ samāno veraṃ na cīyati. Yo pana evaṃ samādiyati, pāṇātipātassa pāpako vipāko diṭṭhe ceva dhamme abhisamparāye ca, evaṃ sabbassa akusalassa, so tato āramati, iminā saṃyamena veraṃ na cīyati. Saṃyamo nāma sīlaṃ. Taṃ catubbidhaṃ cetanā sīlaṃ, cetasikaṃ sīlaṃ, saṃvaro sīlaṃ, avītikkamo sīlanti. Kusalo ca jahāti pāpakanti pāpapahāyakā sattattiṃsa bodhipakkhiyā dhammā vattabbāti. Ayaṃ vibhatti.</p>
  751. <p class="bodytext"><span class="bld">Parivattano</span>ti dadato puññaṃ pavaḍḍhati, adadatopi puññaṃ pavaḍḍhati, na dānamayikaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyati asaṃyamatopi veraṃ na cīyati, yaṃ dānena paṭisaṅkhānabalena bhāvanābalena. Kusalo ca jahāti pāpakaṃ, akusalo pana na jahāti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbuto, tesaṃ aparikkhayā natthi nibbutīti. Ayaṃ parivattano.</p>
  752. <p class="bodytext"><span class="bld">Vevacano</span>ti dadato puññaṃ pavaḍḍhati. Pariccāgato kusalaṃ upacīyati. Anumodatopi puññaṃ pavaḍḍhati cittappasādatopi veyyāvaccakiriyāyapi. Saṃyamatoti sīlasaṃvarato soraccato. Veraṃ na cīyatīti pāpaṃ na vaḍḍhati, akusalaṃ na vaḍḍhati. Kusaloti paṇḍito nipuṇo medhāvī parikkhako. Jahātīti samucchindati samugghāṭeti. Ayaṃ vevacano.</p>
  753. <p class="bodytext"><span class="bld">Paññattī</span>ti <a name="V0.0312"></a> dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti lobhassa paṭinissaggapaññatti, alobhassa nikkhepapaññatti. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti dosassa vikkhambhanapaññatti, adosassa nikkhepapaññatti. Kusalo ca jahāti pāpakanti mohassa samugghātapaññatti, amohassa bhāvanāpaññatti. Rāgadosamohassa pahānapaññatti, alobhādosāmohassa bhāvanāpaññatti. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti kilesānaṃ paṭippassaddhipaññatti, nibbānassa sacchikiriyapaññattīti. Ayaṃ paññatti.</p>
  754. <p class="bodytext"><span class="bld">Otaraṇo</span>ti <a name="M0.0191"></a> dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti dānaṃ nāma saddhādīhi indriyehi hotīti ayaṃ indriyehi otaraṇo. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti saṃyamo nāma sīlakkhandhoti ayaṃ khandhehi otaraṇo. Kusalo ca jahāti pāpakanti pāpappahānaṃ nāma tīhi vimokkhehi hoti. Tesaṃ upāyabhūtāni tīṇi vimokkhamukhānīti ayaṃ vimokkhamukhehi otaraṇo. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti vimuttikkhandho. So ca dhammadhātu dhammāyatanañcāti ayaṃ dhātūhi ca āyatanehi ca otaraṇoti. Ayaṃ otaraṇo.</p>
  755. <p class="bodytext"><span class="bld">Sodhano</span>ti dadatotiādikā padasuddhi, no ārambhasuddhi. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti ayaṃ padasuddhi ca ārambhasuddhi cāti. Ayaṃ sodhano.</p>
  756. <p class="bodytext"><span class="bld">Adhiṭṭhāno</span>ti dadatoti ayaṃ ekattatā, cāgo pariccāgo dhammadānaṃ āmisadānaṃ abhayadānaṃ, aṭṭha dānāni vitthāretabbāni. Ayaṃ vemattatā. Saṃyamoti ayaṃ ekattatā. Pātimokkhasaṃvaro satisaṃvaroti ayaṃ vemattatā. Kusalo ca jahāti pāpakanti ayaṃ ekattatā. Sakkāyadiṭṭhiṃ pajahati vicikicchaṃ pajahatītiādikā ayaṃ vemattatā. Rāgadosamohakkhayā sa nibbutoti ayaṃ ekattatā. Saupādisesā nibbānadhātu anupādisesā nibbānadhātūti ayaṃ vemattatāti. Ayaṃ adhiṭṭhāno.</p>
  757. <p class="bodytext"><span class="bld">Parikkhāro</span>ti dānassa pāmojjaṃ paccayo. Alobho hetu, saṃyamassa hirottappādayo paccayo. Yonisomanasikāro adoso ca hetu, pāpappahānassa samādhi yathābhūtañāṇadassanañca paccayo. Tisso anupassanā hetu, nibbutiyā maggasammādiṭṭhi hetu, sammāsaṅkappādayo paccayoti. Ayaṃ parikkhāro.</p>
  758. <p class="bodytext"><span class="bld">Samāropano</span> <a name="V0.0313"></a> <span class="bld">hārasampāto</span>ti dadato puññaṃ pavaḍḍhatīti dānamayaṃ puññakiriyavatthu, taṃ sīlassa padaṭṭhānaṃ. Saṃyamato veraṃ na cīyatīti sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, taṃ samādhissa padaṭṭhānaṃ. Sīlena hi jhānenapi rāgādikilesā na cīyanti. Yepissa tappaccayā uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, tepissa na honti. Kusalo ca jahāti pāpakanti pahānapariññā, taṃ bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu. Rāgadosamohakkhayā sa <a name="M0.0192"></a> nibbutoti rāgassapi khayā dosassapi khayā mohassapi khayā. Tattha rāgoti yo rāgo sārāgo cetaso sārajjanā lobho lubbhanā lubbhitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ. Dosoti yo doso dussanā dussitattaṃ byāpādo cetaso byāpajjanā doso akusalamūlaṃ. Mohoti yaṃ aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo asambodho appaṭivedho dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho akusalamūlaṃ. Iti imesaṃ rāgādīnaṃ khayo nirodho paṭinissaggo nibbuti nibbāyanā parinibbānaṃ saupādisesā nibbānadhātu anupādisesā nibbānadhātūti. Ayaṃ samāropano hārasampāto.</p>
  759. <p class="centered">Missakahārasampātavaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  760. <p class="chapter">Nayasamuṭṭhānavāravaṇṇanā</p>
  761. <p class="bodytext"><a name="para79"></a><span class="paranum">79</span>. Evaṃ nānāsuttavasena ekasuttavasena ca hāravicāraṃ dassetvā idāni nayavicāraṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Kasmā panettha yathā ‘‘tattha katamo desanāhāro, assādādīnavatāti gāthā. Ayaṃ desanāhāro kiṃ desayatī’’tiādinā hāraniddeso āraddho, evaṃ ‘‘tattha katamo nandiyāvaṭṭo, taṇhañca avijjampi cāti gāthā, ayaṃ nandiyāvaṭṭo kiṃ nayatī’’tiādinā anārabhitvā samuṭṭhānamukhena āraddhanti? Vuccate – hāranayānaṃ visayabhedato. Yathā hi hārā byañjanamukhena suttassa atthasaṃvaṇṇanā, na evaṃ nayā. Nayā pana nānāsuttato niddhāritehi taṇhāvijjādīhi mūlapadehi catusaccayojanāya nayato anubujjhiyamāno dukkhādiattho. So hi maggañāṇaṃ nayati sampāpetīti <span class="bld">nayo</span>. Paṭivijjhantānaṃ pana ugghaṭitaññuādīnaṃ tiṇṇaṃ veneyyānaṃ vasena mūlapadavibhāgato tidhā vibhattā. Ekameko cettha yato neti, yañca neti, tesaṃ saṃkilesavodānānaṃ vibhāgato dvisaṅgaho catuchaaṭṭhadiso cāti bhinno hāranayānaṃ visayo. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘hārā byañjanavicayo, suttassa nayā tayo ca suttattho’’ti (netti. saṅgahavāra). Evaṃ visiṭṭhavisayattā hāranayānaṃ hārehi aññathā naye niddisanto ‘‘tattha katamaṃ nayasamuṭṭhāna’’ntiādimāha.</p>
  762. <p class="bodytext">Tatthāyaṃ <a name="V0.0314"></a><a name="M0.0193"></a> vacanattho – samuṭṭhahanti etenāti <span class="bld">samuṭṭhānaṃ</span>. Ke samuṭṭhahanti? Nayā. Nayānaṃ samuṭṭhānaṃ <span class="bld">nayasamuṭṭhānaṃ</span>. Kiṃ pana taṃ? Taṃtaṃmūlapadehi catusaccayojanā. Sā hi nandiyāvaṭṭādīnaṃ nayānaṃ uppattiṭṭhānatāya samuṭṭhānaṃ bhūmīti ca vuccati. Tathā ca vakkhati – ‘‘ayaṃ vuccati nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmī’’ti (netti. 81). <span class="bld">Pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya cā</span>tiādi nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmidassanaṃ. Tattha <span class="bld">pubbā koṭi na paññāyatī</span>ti asukassa nāma buddhassa bhagavato, asukassa vā cakkavattino kāle avijjā bhavataṇhā ca uppannā. Tato pubbe nāhosīti evaṃ avijjābhavataṇhānaṃ na kāci purimā mariyādā upalabbhati. Kasmā? Anamataggattā saṃsārassa. Vuttañhetaṃ – ‘‘anamataggoyaṃ, bhikkhave, saṃsāro, pubbā koṭi na paññāyatī’’ti (saṃ. ni. 2.124; kathā. 75) vitthāro. <span class="bld">Tatthā</span>ti avijjābhavataṇhāsu. Yadipi avijjāya saṃyojanabhāvo, taṇhāya ca nīvaraṇabhāvo <span class="bld">pāḷiyaṃ</span> vutto, tathāpi avijjāya paṭicchāditādīnavehi bhavehi taṇhā saṃyojetīti imassa atthassa dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘avijjānīvaraṇaṃ taṇhāsaṃyojana’’</span>nti vuttaṃ.</p>
  763. <p class="bodytext"><span class="bld">Avijjāsaṃyuttā</span>ti avijjāya missitā, avijjāya vā abhinivesavatthūsu baddhā. <span class="bld">Avijjāpakkhena vicarantī</span>ti avijjāpakkhena avijjāsahāyena dvādasavidhena vipallāsena abhinivesavatthubhūte ārammaṇe pavattanti. <span class="bld">Te vuccanti diṭṭhicaritā</span>ti te avijjābhibhūtā rūpādīni niccādito abhinivisantā diṭṭhicaritāti vuccanti, diṭṭhicaritā nāmāti attho. <span class="bld">Taṇhāpakkhenā</span>ti aṭṭhasatataṇhāvicaritena. Diṭṭhivicarite taṇhāvicarite ca paṭipattiyā vibhajitvā dassetuṃ ‘‘diṭṭhicaritā’’tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">attakilamathānuyoga</span>nti attano kāyassa kilissanapayogaṃ attaparitāpanapaṭipattiṃ. <span class="bld">Kāmasukhallikānuyoga</span>nti kāmasukhassa allīyanapayogaṃ kāmesu pātabyataṃ.</p>
  764. <p class="bodytext">Yadipi bāhirakā ‘‘dukkhaṃ taṇhā’’ti ca jānanti ‘‘idaṃ dukkhaṃ, ettakaṃ dukkha’’nti, ‘‘ayaṃ taṇhā, ayaṃ tassā virāgo’’ti pariññeyyapahātabbabhāvena pana na jānanti, iti pavattipavattihetumattampi na jānanti. Kā pana kathā nivattinivattihetūsūti āha – <span class="bld">‘‘ito bahiddhā natthi saccavavatthāna’’</span>ntiādi. Tattha <a name="M0.0194"></a> <span class="bld">saccappakāsanā</span>ti saccadesanā. <span class="bld">Samathavipassanākosalla</span>nti samathavipassanāsu bhāvanākosallaṃ, tāsu uggahaparipucchāsavanamanasikārakosallaṃ vā. Vipassanādhiṭṭhānañcettha samathaṃ adhippetaṃ. <span class="bld">Upasamasukhappattī</span>ti <a name="V0.0315"></a> kilesānaṃ vūpasamasukhādhigamo. <span class="bld">Viparītacetā</span>ti micchābhiniviṭṭhacetā. <span class="bld">Natthi sukhena sukha</span>nti yaṃ anavajjapaccayaparibhogasukhena kāyaṃ cittañca paṭippassaddhadarathaṃ katvā ariyehi pattabbaṃ upasamasukhaṃ, taṃ paṭikkhipati. <span class="bld">Dukkhenā</span>ti kāyakhedanadukkhena.</p>
  765. <p class="bodytext"><span class="bld">So lokaṃ vaḍḍhayatī</span>ti so kāme paṭisevento attabhāvasaṅkhātaṃ lokaṃ vaḍḍheti pīneti. Puttanattuparamparāya vā saṃsārassa anupacchedanato sattalokaṃ vaḍḍheti. <span class="bld">Bahuṃ puññaṃ pasavatī</span>ti attano pañcahi kāmaguṇehi santappanena puttamukhadassanena ca bahuṃ puññaṃ uppādeti. Abhinivesassa nātidaḷhatāya <span class="bld">evaṃsaññī</span>. Daḷhatāya <span class="bld">evaṃdiṭṭhī dukkhena sukhaṃ patthayamānā attakilamathānuyogamanuyuttā kāmesu puññasaññī kāmasukhallikānuyogamanuyuttā ca viharantī</span>ti yojetabbaṃ.</p>
  766. <p class="bodytext"><span class="bld">Tadabhiññā santā</span>ti tathāsaññino samānā. <span class="bld">Rogameva vaḍḍhayantī</span>ti attabhāvarogameva kilesarogameva vā aparāparaṃ vaḍḍhenti. <span class="bld">Gaṇḍasallesu</span>pi eseva nayo. <span class="bld">Rogābhitunnā</span>ti yathāvuttarogabyādhitā. <span class="bld">Gaṇḍapaṭipīḷitā</span>ti yathāvuttagaṇḍabādhitā. <span class="bld">Sallānuviddhā</span>ti yathāvuttasallena anupaviṭṭhā. <span class="bld">Ummujjanimujjānī</span>ti upapajjanacavanāni. <span class="bld">Ugghātanigghāta</span>nti uccāvacabhāvaṃ. <span class="bld">Rogagaṇḍasallabhesajja</span>nti yathāvuttarogāditikicchanaṃ, samathavipassanaṃ sandhāya vadati. Tenevāha – <span class="bld">‘‘samathavipassanā roganigghātakabhesajja’’</span>nti. Tattha <span class="bld">roganigghātaka</span>nti rogavūpasamanaṃ. <span class="bld">‘‘Saṃkileso dukkha’’</span>ntiādinā saccāni tesaṃ pariññeyyādibhāvena katheti.</p>
  767. <p class="bodytext"><span class="bld">Tattha saṃkileso dukkha</span>nti attakilamathānuyogakāmasukhallikānuyogasaṃkilesavanto, tehi vā saṃkilissamāno rūpārūpakāyo dukkhaṃ ariyasaccaṃ. <span class="bld">Tadabhisaṅgo taṇhā</span>ti tattha abhisaṅgo āsaṅgoti laddhanāmā taṇhā.</p>
  768. <p class="bodytext"><a name="para80"></a><span class="paranum">80</span>. Idāni diṭṭhicaritataṇhācaritānaṃ sakkāyadiṭṭhidassane pavattibhedaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘diṭṭhicaritā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha diṭṭhicaritā rūpaṃ attato upagacchantīti <a name="M0.0195"></a> <span class="bld">diṭṭhicaritā</span> diṭṭhābhinivesassa balavabhāvato rūpaṃ ‘‘attā’’ti gaṇhanti. Tesañhi attābhiniveso balavā, na tathā attaniyābhiniveso. Esa nayo <span class="bld">vedana</span>ntiādīsupi. <span class="bld">Taṇhācaritā rūpavantaṃ attāna</span>nti taṇhācaritā taṇhābhinivesassa balavabhāvato rūpaṃ attano kiñcanapalibodhabhāve ṭhapetvā avasesaṃ vedanādiṃ ‘‘attā’’ti gaṇhanti. <span class="bld">Attani vā rūpa</span>nti attādhāraṃ vā rūpaṃ. <span class="bld">Rūpasmiṃ vā</span> <a name="V0.0316"></a> <span class="bld">attāna</span>nti rūpādhāraṃ vā attānaṃ. <span class="bld">Vedanāvanta</span>ntiādīsupi eseva nayo. Etesañhi attaniyābhiniveso balavā, na tathā attābhiniveso. Tasmā yathāladdhaṃ attaniyanti kappetvā tadaññaṃ ‘‘attā’’ti gaṇhanti. <span class="bld">Ayaṃ vuccati vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhī</span>ti ayaṃ pañcasu upādānakkhandhesu ekekasmiṃ catunnaṃ catunnaṃ gāhānaṃ vasena vīsativatthukā sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, satī vā vijjamānā tattha diṭṭhīti sakkāyadiṭṭhi.</p>
  769. <p class="bodytext"><span class="bld">Lokuttarā sammādiṭṭhī</span>ti paṭhamamaggasammādiṭṭhi. <span class="bld">Anvāyikā</span>ti sammādiṭṭhiyā anugāmino. Yadā sammādiṭṭhi sakkāyadiṭṭhiyā pajahanavasena pavattā, tadā tassā anuguṇabhāvena pavattamānakāti attho. Ke pana teti? Āha <span class="bld">‘‘sammāsaṅkappo’’</span>tiādi. <span class="bld">‘‘Te tayo khandhā’’</span>tiādinā ariyamaggato khandhamukhena samathavipassanā niddhāreti. <span class="bld">‘‘Tattha sakkāyo’’</span>tiādi catusaccaniddhāraṇaṃ. Taṃ sabbaṃ suviññeyyameva.</p>
  770. <p class="bodytext">Puna <span class="bld">‘‘tattha ye rūpaṃ attato upagacchantī’’</span>tiādinā sakkāyadassanamukhena ucchedādiantadvayaṃ, majjhimañca paṭipadaṃ niddhāreti. Tattha <span class="bld">ime vuccanti ucchedavādino</span>ti ime rūpādike pañcakkhandhe attato upagacchantā rūpādīnaṃ aniccabhāvato ucchijjati attā vinassati na hoti paraṃ maraṇāti evaṃ abhinivisanato ‘‘ucchedavādino’’ti vuccanti. <span class="bld">Ime vuccanti sassatavādino</span>ti ime ‘‘rūpavantaṃ vā attāna’’ntiādinā rūpādivinimutto añño koci attāti upagacchantā ‘‘so nicco dhuvo sassato’’ti abhinivisanato ‘‘sassatavādino’’ti vuccanti. <span class="bld">‘‘Ucchedasassatavādā ubho antā, ayaṃ saṃsārapavattī’’</span>tiādi saccaniddhāraṇaṃ, taṃ suviññeyyaṃ.</p>
  771. <p class="bodytext"><span class="bld">Ucchedasassataṃ samāsato vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhī</span>ti attā ucchijjati attā niccoti ca ādippavattanato ucchedasassatadassanaṃ saṅkhepato <a name="M0.0196"></a> vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi eva hoti. Sabbopi hi attavādo sakkāyadiṭṭhiantogadho evāti. <span class="bld">Vitthārato dvāsaṭṭhi diṭṭhigatānī</span>ti ucchedasassatadassanaṃ vitthārena <span class="bld">brahmajāle</span> (dī. ni. 1.28 ādayo) āgatāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. <span class="bld">Tesa</span>nti evaṃ saṅkhepavitthāravantānaṃ ucchedasassatadassanānaṃ. <span class="bld">Paṭipakkho</span>ti pahāyakapaṭipakkho. <span class="bld">Tecattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā</span>ti aniccasaññā dukkhasaññā anattasaññā pahānasaññā virāgasaññā nirodhasaññā cattāro satipaṭṭhānā…pe… ariyo aṭṭhaṅgiko maggoti ete tecattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā.</p>
  772. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="V0.0317"></a> vipassanāvasena paṭipakkhaṃ dassetvā puna samathavasena dassetuṃ <span class="bld">‘‘aṭṭha vimokkhā dasa ca kasiṇāyatanānī’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni mohajāla</span>nti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni mohajālahetukattā mohajālañca. <span class="bld">Anādianidhanappavatta</span>nti purimāya koṭiyā abhāvato anādi. Asati paṭipakkhādhigame santānavasena anupacchedena pavattanato anidhanappavattaṃ. Yasmā pana mohajālahetukāni diṭṭhigatāni mohajāle padālite padālitāni honti, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘tecattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā ñāṇavajiraṃ mohajālappadālana’’</span>nti.</p>
  773. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">ñāṇavajira</span>nti vajirūpamañāṇaṃ. Aṭṭha samāpattiyo samāpajjitvā tejetvā tikkhasabhāvaṃ āpāditaṃ vipassanāñāṇaṃ maggañāṇañca ñāṇavajiraṃ. Idameva hi ñāṇaṃ bhagavato pavattaṃ ‘‘mahāvajirañāṇa’’nti vuccati. Taṃ pana sasambhāraṃ katvā dassento ‘‘tecattālīsaṃ bodhipakkhiyā dhammā’’ti āha. <span class="bld">Mohajālappadālana</span>nti pubbabhāge vikkhambhanavasena maggakkhaṇe samucchedavasena avijjābhavataṇhānaṃ padālanaṃ. Atītādibhedabhinnesu rūpādīsu sakaattabhāvādīsu ca saṃsibbanavasena pavattanato jālaṃ bhavataṇhā. Tassā hi taṇhā jālinī sibbinī jālanti ca adhivacananti. Evaṃ attakilamathānuyogakāmasukhallikānuyogadiṭṭhitaṇhābhinivesasassatucchedānaṃ niddhāraṇavasena mohajālapariyāyavisesato avijjātaṇhā vibhajitvā yathānusandhinā saṃkilesapakkhaṃ nigamento <span class="bld">‘‘tena vuccati pubbā koṭi na paññāyati avijjāya ca bhavataṇhāya cā’’</span>ti āha.</p>
  774. <p class="bodytext"><a name="para81"></a><span class="paranum">81</span>. <span class="bld">‘‘Tattha</span> <a name="M0.0197"></a> <span class="bld">diṭṭhicarito’’</span>tiādinā vodānapakkhaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">sallekhānusantatavuttī</span>ti anupaddutasallekhavutti. Kasmā? Yasmā <span class="bld">sallekhe tibbagāravo</span>. Diṭṭhicarito hi tapojigucchādinā anupāyenapi yebhuyyena kilesānaṃ sallekhanādhippāyena carati, tasmā so sāsane pabbajito dhutadhammavasena sallekhapaṭipadaṃ pūreti. <span class="bld">Sikkhānusantatavuttī</span>ti acchiddacatupārisuddhisīlavutti. Diṭṭhiyā savisaye paññāsadisī pavattīti so visujjhamāno paññādhiko hotīti āha – <span class="bld">‘‘diṭṭhicarito sammattaniyāmaṃ okkamanto dhammānusārī bhavatī’’</span>ti. Taṇhāvasena micchāvimokkho hotīti taṇhācarito visujjhamāno saddhādhikova hoti, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘taṇhācarito sammattaniyāmaṃ okkamanto saddhānusārī bhavatī’’</span>ti. <span class="bld">Diṭṭhicarito sukhāya paṭipadāyā</span>tiādi paṭipadāniddeso heṭṭhā <span class="bld">desanāhāravibhaṅge</span> (netti. 5 ādayo) āgato eva, atthopi tattha sabbappakārato vutto eva.</p>
  775. <p class="bodytext">Apubbapadesu <a name="V0.0318"></a> pana <span class="bld">viveciyamāno</span>ti vimociyamāno. <span class="bld">Paṭinissaratī</span>ti niyyāti vimuccatīti attho. <span class="bld">Dandhañca dhammaṃ ājānātī</span>ti taṇhācaritassa mandapaññassa vasena vuttaṃ. Tikkhapañño pana khippaṃ dhammaṃ ājānātīti. <span class="bld">‘‘Sattāpi duvidhā’’</span>tiādinā indriyavibhāgena puna paṭipadāvibhāgaṃ dasseti, taṃ suviññeyyaṃ.</p>
  776. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ye hi kecī’’</span>tiādinā tāsaṃ paṭipadānaṃ niyyāne tīsupi kālesu ekantikabhāvaṃ dasseti. Tattha <span class="bld">imāhi eva catūhi paṭipadāhī</span>ti imāhi eva catūhi paṭipadāhi, tabbinimuttāya aññāya paṭipadāya abhāvato. <span class="bld">Catukkamagga</span>nti paṭipadācatukkaṃ, paṭipadā hi maggoti. Atha vā <span class="bld">catukkamagga</span>nti nandiyāvaṭṭassa catuddisāsaṅkhātaṃ maggaṃ. Tā pana catasso disā disālocananaye āgamissanti. Kimatthaṃ pana catukkamaggaṃ paññapentīti āha <span class="bld">‘‘abudhajanasevitāyā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">abudhajanasevitāyā</span>ti apaṇḍitajanasevitāya. <span class="bld">Bālakantāyā</span>ti bālajanakāmitāya. <span class="bld">Rattavāsiniyā</span>ti rattesu rāgābhibhūtesu vasatīti rattavāsinī, tassā. <span class="bld">Nandiyā</span>ti tatra tatrābhinandanaṭṭhena nandīsaṅkhātāya. <span class="bld">Avaṭṭanattha</span>nti samucchindanatthaṃ. <span class="bld">Ayaṃ vuccati nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmī</span>ti ayaṃ taṇhāvijjānaṃ vasena saṃkilesapakkhe dve disā samathavipassanānaṃ vasena <a name="M0.0198"></a> vodānapakkhepi dve disā catusaccayojanā nandiyāvaṭṭassa nayassa samuṭṭhānatāya bhūmīti.</p>
  777. <p class="bodytext"><a name="para82"></a><span class="paranum">82</span>. Evaṃ nandiyāvaṭṭassa nayassa bhūmiṃ niddisitvā idāni tassa disābhūtadhamme niddisantena yasmā cassa disābhūtadhammesu vuttesu disālocananayo vuttoyeva hoti, tasmā <span class="bld">‘‘veyyākaraṇesu hi ye kusalākusalā’’</span>ti disālocanalakkhaṇaṃ ekadesena paccāmasitvā <span class="bld">‘‘te duvidhā upaparikkhitabbā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">te</span>ti disābhūtadhammā. <span class="bld">Duvidhā</span>ti ‘‘ime saṃkilesadhammā, ime vodānadhammā’’ti evaṃ duvidhena. <span class="bld">Upaparikkhitabbā</span>ti upapattito parito ikkhitabbā, dhammayuttito taṃtaṃdisābhāvena pekkhitabbā ālocitabbāti attho.</p>
  778. <p class="bodytext">Yaṃ pakāraṃ sandhāya ‘‘duvidhā upaparikkhitabbā’’ti vuttaṃ, taṃ dasseti <span class="bld">‘‘lokavaṭṭānusārī ca lokavivaṭṭānusārī cā’’</span>ti. Tassattho – loko eva vaṭṭaṃ lokavaṭṭaṃ. Lokavaṭṭabhāvena anusarati pavattatīti lokavaṭṭānusārī, saṃkilesadhammoti attho. Lokassa, lokato vā vivaṭṭaṃ lokavivaṭṭaṃ, nibbānaṃ. Taṃ anusarati anulomanavasena gacchatīti lokavivaṭṭānusārī, vodānadhammoti attho. Tenevāha – <span class="bld">‘‘vaṭṭaṃ nāma saṃsāro, vivaṭṭaṃ nibbāna’’</span>nti.</p>
  779. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṃ</span> <a name="V0.0319"></a> <span class="bld">kathaṃ daṭṭhabba</span>nti taṃ kathaṃ kena pakārena daṭṭhabbanti ce? <span class="bld">Upacayena</span>. Yathā kataṃ kammaṃ phaladānasamatthaṃ hoti, tathā kataṃ upacitanti vuccati. Evaṃ upacitabhāve kammaṃ nāma hoti, vipākavaṭṭassa kāraṇaṃ hotīti attho. Sabbepi kilesā catūhi vipallāsehi niddisitabbā, dasannampi kilesānaṃ vipallāsahetubhāvato. <span class="bld">Te kattha daṭṭhabbā</span>ti te pana vipallāsā kattha passitabbāti āha – <span class="bld">‘‘dasa vatthuke kilesapuñje’’</span>ti. Dasavidhakāraṇe kilesasamūheti attho. Tattha kilesāpi kilesavatthu, kilesānaṃ paccayadhammāpi kilesavatthu. Tesu kāraṇabhāvena purimasiddhā kilesā parato paresaṃ kilesānaṃ paccayabhāvato kilesāpi kilesavatthu. Ayonisomanasikāro, ayonisomanasikāraparikkhatā ca dhammā kilesuppattihetubhāvato kilesappaccayāpi kilesavatthūti daṭṭhabbaṃ.</p>
  780. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāro</span> <a name="M0.0199"></a> <span class="bld">āhārā</span>ti ettha āhārasīsena tabbisayā kilesāpi adhippetā. <span class="bld">Catasso viññāṇaṭṭhitiyo</span>ti etthāpi eseva nayo. <span class="bld">‘‘Paṭhame āhāre’’</span>tiādinā dasavatthuke kilesapuñje purimaṃ purimaṃ pacchimassa pacchimassa kāraṇanti dasseti. Tattha <span class="bld">paṭhame āhāre</span>ti visayabhūte paṭhame āhāre paṭhamo vipallāso pavattatīti attho. Sesāhāresupi eseva nayo. <span class="bld">Paṭhame vipallāse</span>ti paṭhame vipallāse appahīne sati <span class="bld">paṭhamaṃ upādānaṃ</span> pavattatīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ niddeseyeva kathayissāma.</p>
  781. <p class="bodytext"><a name="para83"></a><span class="paranum">83</span>. Idāni dasavatthukaṃ kilesapuñjaṃ taṇhāvijjāvasena dve koṭṭhāse karonto <span class="bld">‘‘yo ca kabaḷīkāro āhāro’’</span>tiādimāha. Tattha kabaḷīkārāhāraṃ phassāhārañca aparijānantassa taṇhācaritassa yathākkamaṃ kāyavedanāsu tibbo chandarāgo hoti, iti upakkilesassa chandarāgassa hetubhāvato yo ca kabaḷīkāro āhāro, yo ca phasso āhāro, <span class="bld">ime taṇhācaritassa puggalassa upakkilesā</span>ti vuttā. Tathā manosañcetanāhāraṃ viññāṇāhārañca aparijānanto diṭṭhicarito tesu attasaññī niccasaññī ca hotīti vuttanayeneva te diṭṭhicaritassa puggalassa upakkilesāti vuttā. Tathā purimakā dve vipallāsā purimakāni eva ca dve dveupādānayogaganthāsavaoghasallaviññāṇaṭṭhitiagatigamanāni taṇhāpadhānattā taṇhāsabhāvattā taṇhāvisayattā ca taṇhācaritassa upakkilesāti vuttā. Pacchimakāni pana tāni diṭṭhipadhānattā diṭṭhisabhāvattā diṭṭhivisayattā ca diṭṭhicaritassa upakkilesāti vuttāti daṭṭhabbā.</p>
  782. <p class="bodytext"><a name="para84"></a><span class="paranum">84</span>. <span class="bld">Kabaḷīkāre āhāre ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso</span>ti catūsu āhāresu kabaḷīkāre <a name="V0.0320"></a> āhāre catūsu ca vipallāsesu ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso daṭṭhabbo kabaḷīkārāhārassa asubhasabhāvattā asubhasamuṭṭhānattā ca. Tathā phassāhārassa dukkhasabhāvattā dukkhapaccayattā ca visesato tattha ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso. Tathā yebhuyyena sattā viññāṇe niccasaññino, saṅkhāresu ca attasaññino, cetanāpadhānā ca saṅkhārāti vuttaṃ – <span class="bld">‘‘viññāṇe āhāre…pe… attāti vipallāso’’</span>ti. <span class="bld">Paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyatī</span>ti ‘‘asubhe subha’’nti vipariyesaggāhī kilesakāmena vatthukāme daḷhaṃ gaṇhāti<a name="M0.0200"></a>. <span class="bld">Idaṃ vuccati kāmupādāna</span>nti yaṃ tathā kāmānaṃ gahaṇaṃ, idaṃ vuccati kāmupādānaṃ. ‘‘Dukkhe sukha’’nti vipariyesaggāhī ‘‘sīlabbatehi anāgate bhavavisuddhīti taṃ nibbutisukha’’nti daḷhaṃ gaṇhāti. ‘‘Anicce nicca’’nti vipariyesaggāhī ‘‘sabbe bhavā niccā dhuvā sassatā avipariṇāmadhammā’’ti saṃsārābhinandiniṃ bhavadiṭṭhiṃ daḷhaṃ gaṇhāti. ‘‘Anattani attā’’ti vipariyesaggāhī ‘‘asati attani kassidaṃ kammaphalaṃ, tasmā so karoti, so paṭisaṃvedetī’’ti attadiṭṭhiṃ daḷhaṃ gaṇhātīti imamatthaṃ dasseti <span class="bld">‘‘dutiye vipallāse ṭhito’’</span>tiādinā.</p>
  783. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ vuccati kāmayogo</span>ti yena kāmarāgasaṅkhātena kāmupādānena vatthukāmehi saha satto saṃyojīyati, ayaṃ kāmarāgo ‘‘kāmayogo’’ti vuccati. <span class="bld">Ayaṃ vuccati bhavayogo</span>ti yato sīlabbatupādānasaṅkhātena bhavupādānena bhavena saha satto saṃyojīyati, ayaṃ bhavarāgo ‘‘bhavayogo’’ti vuccati. <span class="bld">Ayaṃ vuccati diṭṭhiyogo</span>ti yāya ahetukadiṭṭhiādisaṅkhātāya pāpikāya diṭṭhiyā, sakkāyadiṭṭhiādiavasiṭṭhadiṭṭhiyā ca satto dukkhena saha saṃyojīyati, ayaṃ pāpikā diṭṭhi ‘‘diṭṭhiyogo’’ti vuccati. <span class="bld">Ayaṃ vuccati avijjāyogo</span>ti yāya attavādupādānena sakalavaṭṭadukkhena ca saha satto saṃyojīyati, ayaṃ avijjā ‘‘avijjāyogo’’ti vuccati.</p>
  784. <p class="bodytext">Yasmā pana kāmayogādayo abhijjhākāyaganthādīnaṃ paccayā honti, tasmā <span class="bld">‘‘paṭhame yoge ṭhito abhijjhāya kāyaṃ ganthatī’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">abhijjhāya kāyaṃ ganthatī</span>ti parābhijjhāyanalakkhaṇāya abhijjhāya nāmakāyaṃ ganthati ghaṭṭetīti attho. Tathā bhavapatthanāya appahīnattā bhavadiṭṭhibhavarāgavasena āghātavatthūsu sattā cittāni padūsentīti āha – <span class="bld">‘‘dutiye yoge ṭhito byāpādena kāyaṃ ganthatī’’</span>ti. Tathā diṭṭhivasena avijjāvasena ca sīlabbatehi sujjhati, idameva saccaṃ moghamaññanti ca abhinivisatīti āha – <span class="bld">‘‘tatiye…pe… idaṃsaccābhinivesena kāyaṃ ganthatī’’</span>ti.</p>
  785. <p class="bodytext"><span class="bld">Tassā</span>ti <a name="V0.0321"></a> tassa abhijjhādīhi samannāgatassa puggalassa. <span class="bld">Evaṃ ganthitā</span>ti evaṃ abhijjhāyanādivasena nāmakāyaṃ ganthitvā ṭhitā. <span class="bld">Āsavantī</span>ti <a name="M0.0201"></a> āsavabhāvena pavattanti. <span class="bld">Kuto ca vuccati āsavantī</span>ti kuto pana hetuto te kilesā āsavantīti āsavahetuṃ pucchati. Yasmā pana kilesā kusalappavattiṃ nivāretvā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantā, maggena asamucchinnā eva vā āsavānaṃ uppattihetu honti, tasmā <span class="bld">‘‘anusayato vā pariyuṭṭhānato vā’’</span>ti vuttaṃ. <span class="bld">Abhijjhākāyaganthena kāmāsavo</span>ti abhijjhākāyaganthena siddhena kāmarāgasabhāvattā kāmāsavo siddho hoti. Katthacideva visaye domanassito tappaṭipakkhe visaye tabbisayabahule ca bhave patthetīti āha – <span class="bld">‘‘byāpādakāyaganthena bhavāsavo’’</span>ti. <span class="bld">Parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo</span>ti sīlabbataparāmāsakāyaganthena siddhena taṃsabhāvattā aparāparaṃ vā diṭṭhiyo ganthentassa diṭṭhāsavo siddho hoti. <span class="bld">Idaṃsaccābhinivesakāyaganthena avijjāsavo</span>ti ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti abhinivisantassa ayonisomanasikārato anekehi akusalehi dhammehi saddhiṃ avijjāsavo uppajjati, sabbesaṃ vā akusaladhammānaṃ avijjāpubbaṅgamattā idaṃsaccābhinivesakāyaganthena siddhena tassa hetubhūto avijjāsavo siddho hoti.</p>
  786. <p class="bodytext">Yasmā pana āsavā eva paribuddhā vaṭṭasmiṃ ohananti osādentīti ‘‘oghā’’ti vuccanti, tasmā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘tassa ime cattāro āsavā’’</span>tiādi.</p>
  787. <p class="bodytext"><span class="bld">Anusayasahagatā</span>ti anusayabhāvaṃ appaṭikkhipitvā gatā pavattā, anusayabhūtā vā. <span class="bld">Ajjhāsaya</span>nti cittaṃ. <span class="bld">Anupaviṭṭhā</span>ti ogāḷhā. <span class="bld">Hadayaṃ āhacca tiṭṭhantī</span>ti cittassa abbhantarasaṅkhātaṃ hadayaṃ āhantvā tiṭṭhanti. Tathā hi vuttaṃ <span class="bld">aṭṭhasāliniyaṃ</span> (dha. sa. aṭṭha. 5) ‘‘abbhantaraṭṭhena hadaya’’nti. <span class="bld">Tena vuccanti sallā</span>ti yasmā ajjhāsayaṃ anupaviṭṭhā hadayaṃ āhacca tiṭṭhanti, tena vuccanti ‘‘sallā’’ti. Pīḷājananaṃ duruddharaṇatā ca sallaṭṭho. ‘‘Eso me attā’’ti gahaṇamukhena ‘‘esohamasmī’’ti gahaṇaṃ hotīti diṭṭhiṃ nissāyapi mānaṃ jappentīti āha <span class="bld">‘‘diṭṭhoghena mānasallo’’</span>ti.</p>
  788. <p class="bodytext"><span class="bld">Pariyādinna</span>nti aññassa okāsaṃ adatvā samantato gahitaṃ. <span class="bld">Catūsu dhammesu saṇṭhahatī</span>ti ārammaṇapaccayatāya ārammaṇabhūtesu catūsu <a name="M0.0202"></a> dhammesu patiṭṭhahati. Tāni sarūpato dasseti <span class="bld">‘‘rūpe vedanāya saññāya saṅkhāresū’’</span>ti. <span class="bld">Nandūpasecanenā</span>ti lobhasahagatassa sampayuttā nandī sahajātakoṭiyā<a name="V0.0322"></a>, itarassa upanissayakoṭiyā upasecananti nandūpasecanaṃ, tena nandūpasecanena. Kena pana taṃ nandūpasecananti āha – <span class="bld">‘‘rāgasallena nandūpasecanena viññāṇenā’’</span>ti.</p>
  789. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">rāgasallenā</span>ti rāgasallena hetubhūtena nandūpasecanena viññāṇenāti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. <span class="bld">Rūpūpagā viññāṇaṭṭhitī</span>ti rūpameva ārammaṇakaraṇavasena upagantabbato, viññāṇassa patiṭṭhābhāvato ca rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti. Tiṭṭhati etthāti ṭhiti. Pañcavokārabhavasmiñhi abhisaṅkhāraviññāṇaṃ rūpakkhandhaṃ nissāya tiṭṭhati. <span class="bld">Dosasallenā</span>ti sahajātena dosasallena. Yadā vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti vuccati, tadā upanissayakoṭiyāva nandiyā upasittaṃ viññāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Vedanāpi domanassavedanāva. Yadā ca upanissayapaccayabhūtena dosasallena vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti vuccati, tadā sahajātakoṭiyā, upanissayakoṭiyā vā nandiyā upasittaṃ viññāṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Vedanā pana tissopi tissannaṃ vedanānaṃ ārammaṇūpanissayabhāvato. Tattha paṭhamanayo domanassārammaṇassa abhisaṅkhāraviññāṇassa vasena vutto. Dutiyo sabbavedanārammaṇassa vasenāpi daṭṭhabbaṃ.</p>
  790. <p class="bodytext"><span class="bld">Mānasallenā</span>ti mānasallena sahajātena, upanissayabhūtena vā. <span class="bld">Mohasallenā</span>ti etthāpi eseva nayo. Ettha ca anādimatisaṃsāre itthipurisā rūpābhirāmāti rāgasallavasena paṭhamā viññāṇaṭṭhiti yojitā. Sabbāyapi vedanāya dukkhapariyāyasabbhāvato dukkhāya ca doso anusetīti dosasallavasena dutiyā, saññāvasena ‘‘seyyohamasmī’’ti maññanā hotīti mānasallavasena tatiyā, saṅkhāresu samūhaghanaṃ dubbinibbhoganti mohasallavasena catutthī viññāṇaṭṭhiti yojitāti daṭṭhabbā.</p>
  791. <p class="bodytext"><span class="bld">Upatthaddha</span>nti olubbhārammaṇabhūtāhi viññāṇaṭṭhitīhi upatthambhitaṃ. <span class="bld">Tañca kamma</span>nti yaṃ ‘‘cetanā cetasika’’nti pubbe (netti. 82) vuttaṃ. <span class="bld">Ime ca kilesā</span>ti ime ca dasavatthukā kilesā. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  792. <p class="bodytext"><a name="para85"></a><span class="paranum">85</span>. Idāni <a name="M0.0203"></a> āhārādayo nayānaṃ saṃkilesapakkhe disābhāvena vavatthapetuṃ <span class="bld">‘‘imā catasso disā’’</span>tiādi āraddhaṃ, taṃ uttānameva. Puna <span class="bld">kabaḷīkāro āhāro</span>tiādi āhārādīsuyeva yassa puggalassa upakkilesā, taṃ vibhajitvā dassetuṃ āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">dasannaṃ suttāna</span>nti ekadesesu samudāyavohārena vuttaṃ. Samudāyesu hi pavattā samaññā avayavesupi dissati<a name="V0.0323"></a>, ‘‘yathā paṭo daḍḍho, samuddo diṭṭho’’ti ca.<span class="bld"> Eko attho</span>ti ekassa atthassa nipphādanato vuttaṃ. <span class="bld">Byañjanameva nāna</span>nti ettha byañjanaggahaṇena byañjanatthopi gahitoti daṭṭhabbaṃ. Dasahipi suttapadehi savatthukā taṇhā vuttā. Taṇhā ca rāgacaritaṃ puggalaṃ khippaṃ dūsetīti āha – <span class="bld">‘‘ime rāgacaritassa puggalassa upakkilesā’’</span>ti. Yathā ca paṭhamadisābhāvena vuttadhammā rāgacaritassa upakkilesā, evaṃ dutiyadisābhāvena vuttadhammā dosacaritassa. Tatiyacatutthadisābhāvena vuttadhammā yathākkamaṃ diṭṭhicaritassa mandassa tikkhassa ca upakkilesā vuttā. Tesaṃ upakkilesabhāvo vuttanayānusārena veditabbo.</p>
  793. <p class="bodytext">Āhāravipallāsādayo yadipi sabbehi tīhi vimokkhamukhehi pubbabhāge yathārahaṃ pariññeyyā pahātabbā ca. Yassa pana dukkhānupassanā purime āhāradvaye dukkhākārena bahulaṃ pavattati, tassa vasena yo ca kabaḷīkāro āhāro, yo ca phasso āhāro, ime appaṇihitena vimokkhamukhena pariññaṃ gacchantīti vuttaṃ. Esa nayo sesesu. Evañcetaṃ, na aññathā. Na hi ariyamaggānaṃ viya pahātabbesu vimokkhamukhānaṃ pariññeyyapahātabbesu koci niyamo sambhavati. <span class="bld">Iti sabbe lokavaṭṭānusārino dhammā niyyanti, te lokā tīhi vimokkhamukhehī</span>ti nigamanaṃ. Tassattho – iti evaṃ vuttappakārā sabbe āhārādayo lokasaṅkhātavaṭṭānusārino dhammā te lokabhūtā vaṭṭato niyyanti aniccānupassanādīhi tīhi vimokkhamukhehīti.</p>
  794. <p class="bodytext"><a name="para86"></a><span class="paranum">86</span>. Evaṃ saṃkilesapakkhe disābhūtadhamme niddisitvā idāni vodānapakkhe disābhūtadhamme dassetuṃ <span class="bld">‘‘catasso paṭipadā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha dibbabrahmaariyaāneñjavihāroti <span class="bld">cattāro vihārā</span>. Mānappahānaālayasamugghātaavijjāpahānabhavūpasamā <span class="bld">cattāro acchariyā abbhutā dhammā</span>. Saccādhiṭṭhānādīni <span class="bld">cattāri adhiṭṭhānāni</span>. Chandasamādhibhāvanādayo <span class="bld">catasso samādhibhāvanā</span>. Indriyasaṃvaro tapasaṅkhāto puññadhammo <a name="M0.0204"></a> bojjhaṅgabhāvanā sabbūpadhipaṭinissaggasaṅkhātaṃ nibbānañcāti <span class="bld">cattāro sukhabhāgiyā dhammā</span> veditabbāti.</p>
  795. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamā paṭipadā</span>tiādi paṭipadāsatipaṭṭhānādīnaṃ abhedasandassanaṃ. Yadi evaṃ kasmā visuṃ gahaṇaṃ katanti? Dasavatthukassa kilesapuñjassa paṭipakkhabhāvadassanatthaṃ paṭipadādidasakaniddeso. Tathā hi vakkhati – ‘‘cattāro āhārā tesaṃ paṭipakkho catasso paṭipadā’’tiādi <a name="V0.0324"></a> (netti. 87). Kiñcāpi catūsu satipaṭṭhānesu ‘‘idaṃ nāma satipaṭṭhānaṃ imāya eva paṭipadāya ijjhatī’’ti niyamo natthi, tathāpi paṭhamāya paṭipadāya paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ sambhavatīti sambhavavasena evaṃ vuttaṃ – <span class="bld">‘‘paṭhamā paṭipadā, paṭhamaṃ satipaṭṭhāna’’</span>nti. Yasmā pana āhāravipallāsādīnaṃ viya paṭipadāsatipaṭṭhānādīnaṃ atthato nānattaṃ natthi. Satipaṭṭhānāniyeva hi tathā tathā paṭipajjamānāni dukkhāpaṭipadādandhābhiññādināmakāni honti, tasmā yathā saṃkilesapakkhe ‘‘paṭhame āhāre paṭhamo vipallāso’’tiādinā adhikaraṇabhedena vuttaṃ, evaṃ adhikaraṇabhedaṃ akatvā ‘‘paṭhamā paṭipadā, paṭhamaṃ satipaṭṭhāna’’ntiādi vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo.</p>
  796. <p class="bodytext">Andhassa pabbatārohanaṃ viya kadācideva uppajjanakaṃ <span class="bld">acchariyaṃ,</span> accharāyoggaṃ acchariyanti porāṇā. Abhūtapubbaṃ bhūtanti <span class="bld">abbhutaṃ</span>. Ubhayampetaṃ vimhayāvahassa adhivacanaṃ. Na hi mānappahānādito aññaṃ durabhisambhavataraṃ vimhanīyañca upalabbhatīti adhitiṭṭhati etena, ettha vā adhiṭṭhānamattameva vā tanti <span class="bld">adhiṭṭhānaṃ</span>. Saccañca taṃ adhiṭṭhānañca, saccassa vā adhiṭṭhānaṃ, saccaṃ adhiṭṭhānaṃ etassāti vā <span class="bld">saccādhiṭṭhānaṃ</span>. Sesesupi eseva nayo. Samādhi eva bhāvetabbatāya <span class="bld">samādhibhāvanā</span>. Sukhaṃ bhajatīti <span class="bld">sukhabhāgiyo,</span> sukhabhāgassa vā sukhakoṭṭhāsassa hitoti sukhabhāgiyo. Ekassapi sattassa asubhabhāvanādayo viya ekadese avattitvā anavasesapariyādānato natthi etissā pamāṇanti <span class="bld">appamaññā</span>.</p>
  797. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṭhamā paṭipadā bhāvitā bahulīkatā paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūretī</span>ti paṭhamāya paṭipadāya bhāvanābahulīkāro paṭhamassa satipaṭṭhānassa bhāvanāpāripūrīti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Yathā hi ariyamagge bhāvite satipaṭṭhānādayo bodhipakkhiyadhammā sabbepi bhāvitā eva honti, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.</p>
  798. <p class="bodytext">Kāyānupassanāya <a name="M0.0205"></a> kāmarāgassa ujuvipaccanīkabhāvato <span class="bld">‘‘paṭhamo satipaṭṭhāno bhāvito bahulīkato kāmapaṭipakkhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ paripūretī’’</span>ti vuttaṃ. Tathā pītipaṭisaṃvedanādivasena pavattamānaṃ dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, sappītikassa dutiyajjhānassa cittassa abhippamodanavasena pavattamānaṃ tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ ukkaṃsagatasukhassa tatiyajjhānassa aniccavirāgādivasena pavattiyā saṅkhāresu upekkhakaṃ catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ upekkhāsatipārisuddhibhāvato catutthajjhānassa pāripūriyā saṃvattati.</p>
  799. <p class="bodytext">Yasmā <a name="V0.0325"></a> pana rūpāvacarapaṭhamajjhānaṃ rūpāvacarasamāpattīnaṃ, dutiyajjhānaṃ byāpādavitakkādidūrībhāvena brahmavihārānaṃ, tatiyajjhānaṃ pītivirāgena sukhena vipassanāya adhiṭṭhānabhūtaṃ ariyavihārānaṃ, catutthajjhānaṃ upekkhāsatipārisuddhiāneñjappattaṃ āneñjavihārānaṃ visesato paccayo hoti, tasmā <span class="bld">‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ bhāvitaṃ bahulīkataṃ paṭhamaṃ vihāraṃ paripūretī’’</span>tiādi vuttaṃ. Iti yo yassa visesapaccayo, so taṃ paripūretīti vuttoti daṭṭhabbaṃ.</p>
  800. <p class="bodytext"><a name="para87"></a><span class="paranum">87</span>. Idāni paṭipadādayo vodānapakkhe disābhāvena vavatthapetuṃ <span class="bld">‘‘tattha imā catasso disā’’</span>tiādi vuttaṃ. Taṃ suviññeyyameva. Puna <span class="bld">‘‘paṭhamā paṭipadā’’</span>tiādi paṭipadācatukkādīsu yena yassa puggalassa vodānaṃ, taṃ vibhajitvā dassetuṃ āraddhaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttanayameva. Yadipi tīsu vimokkhamukhesu ‘‘idaṃ nāma vimokkhamukhaṃ imāya eva paṭipadāya ijjhatī’’ti niyamo natthi. Yesaṃ pana puggalānaṃ purimāhi dvīhi paṭipadāhi appaṇihitena vimokkhamukhena ariyamaggādhigamo. Tathā yassa tatiyāya paṭipadāya suññatavimokkhamukhena, yassa ca catutthāya paṭipadāya animittavimokkhamukhena ariyamaggādhigamo, tesaṃ puggalānaṃ vasena ayaṃ paṭipadāvimokkhamukhasaṃsandanā. Satipaṭṭhānādīhi vimokkhamukhasaṃsandanāyapi eseva nayo.</p>
  801. <p class="bodytext"><span class="bld">Tesaṃ vikkīḷita</span>nti tesaṃ asantāsanajavaparakkamādivisesayogena sīhānaṃ buddhānaṃ paccekabuddhānaṃ buddhasāvakānañca vikkīḷitaṃ viharaṇaṃ. Yadidaṃ āhārādikilesavatthusamatikkamanamukhena saparasantāne paṭipadādisampādanā. Idāni āhārādīnaṃ paṭipadādīhi yena samatikkamanaṃ, taṃ nesaṃ paṭipakkhabhāvaṃ dassento <span class="bld">‘‘cattāro āhārā tesaṃ paṭipakkho catasso</span> <a name="M0.0206"></a> <span class="bld">paṭipadā’’</span>tiādimāha. Tattha tesaṃ paṭipakkhabhāvo pahātabbabhāvo pahāyakabhāvo ca āhāraviññāṇaṭṭhitīnañcettha pahātabbabhāvo tappaṭibandhachandarāgavasena daṭṭhabbo. Tattha <span class="bld">‘‘vikkīḷitaṃ bhāvanā sacchikiriyā cā’’</span>tiādi tassāyaṃ saṅkhepattho – <span class="bld">tesaṃ vikkīḷita</span>nti ettha yadetaṃ vikkīḷitaṃ nāma bhāvetabbānaṃ bodhipakkhiyadhammānaṃ bhāvanā, sacchikātabbānaṃ phalanibbānānaṃ sacchikiriyā ca. Tathā pahātabbassa dasavatthukassa kilesapuñjassa tadaṅgādivasena pahānaṃ byantīkiriyā anavasesananti. Idāni taṃ saṅkhepena dassento <span class="bld">‘‘indriyādhiṭṭhānaṃ vikkīḷitaṃ vipariyāsānadhiṭṭhāna’’</span>nti āha.</p>
  802. <p class="bodytext"><span class="bld">Indriyādhiṭṭhāna</span>nti indriyānaṃ pavattanaṃ bhāvanā sacchikiriyā ca. <span class="bld">Vipariyāsānadhiṭṭhāna</span>nti vipallāsānaṃ apavattanaṃ pahānaṃ anuppādanaṃ. <span class="bld">Indriyāni saddhammagocaro</span>ti indriyāni cettha saddhammassa <a name="V0.0326"></a> gocarabhūtāni pavattihetūti adhippetāni saddhindriyādīnīti attho. <span class="bld">Vipariyāsā kilesagocaro</span>ti vipallāsā saṃkilesapakkhassa pavattiṭṭhānaṃ pavattihetūti. <span class="bld">Ayaṃ vuccati sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmī</span>ti yāyaṃ ‘‘cattāro āhārā’’tiādinā saṃkilesapakkhe dasannaṃ catukkānaṃ, ‘‘catasso paṭipadā’’tiādinā vodānapakkhepi dasannaṃ catukkānaṃ taṇhācaritādīnaṃ upakkilesavodānavibhāvanāmukhena niddhāraṇā, ayaṃ sīhavikkīḷitassa nayassa bhūmi nāma.</p>
  803. <p class="bodytext"><a name="para88"></a><span class="paranum">88</span>. Idāni ugghaṭitaññuādipuggalattayavasena tipukkhalanayassa bhūmiṃ vibhāvetukāmo yasmā pana nayānaṃ aññamaññānuppavesassa icchitattā sīhavikkīḷitanayato tipukkhalanayo niggacchati, tasmā paṭipadāvibhāgato cattāro puggale sīhavikkīḷitanayassa bhūmiṃ niddisitvā tato eva ugghaṭitaññuādipuggalattaye niddhāretuṃ <span class="bld">‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’</span>tiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">ime dve puggalā</span>ti ime purimānaṃ dvinnaṃ paṭipadānaṃ vasena dve puggalā. Esa nayo itaratthāpi. Puna <span class="bld">‘‘tattha ye dukkhāya paṭipadāyā’’</span>tiādi yathāvuttapuggalacatukkato ugghaṭitaññuādipuggalattayaṃ niddhāretuṃ vuttaṃ. Tattha <span class="bld">yo sādhāraṇāyā</span>ti dukkhāpaṭipadāya khippābhiññāya, sukhāpaṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyātīti sambandho. Kathaṃ pana paṭipadādvayaṃ ekassa sambhavatīti? Nayidamevaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekassa puggalassa ekasmiṃ dve paṭipadā sambhavantīti. Yathāvuttāsu pana dvīsu <a name="M0.0207"></a> paṭipadāsu yo yāya kāyaci niyyāti, ayaṃ vipañcitaññūti ayamettha adhippāyo. Yasmā pana <span class="bld">aṭṭhasāliniyaṃ</span> (dha. sa. aṭṭha. 350) paṭipadā calati na calatīti vicāraṇāyaṃ ‘‘calatī’’ti vuttaṃ, tasmā ekassapi puggalassa jhānantaramaggantaresu paṭipadābhedo icchitovāti.</p>
  804. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tattha bhagavā’’</span>tiādinā desanāvibhāgehipi tameva puggalavibhāgaṃ vibhāveti. Taṃ heṭṭhā vuttanayameva. Tattha <span class="bld">adhicitta</span>nti adhicittasikkhañcāti <span class="bld">ca</span>-saddo luttaniddiṭṭho. Tena adhicittasikkhañca adhipaññāsikkhañca vipañcitaññussa paññapetīti attho. <span class="bld">Adhisīla</span>nti etthāpi eseva nayo. Adhisīlasikkhaṃ adhicittasikkhaṃ adhipaññāsikkhañcāti yojetabbaṃ.</p>
  805. <p class="bodytext"><span class="bld">Cattāri hutvā tīṇi bhavantī</span>ti liṅgavipallāsena vuttaṃ, cattāro puggalā hutvā tayo puggalā hontīti attho.</p>
  806. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ</span> <a name="V0.0327"></a> <span class="bld">saṃkileso</span>ti ayaṃ akusalamūlādidvādasattikasaṅgaho saṃkilissati etenāti saṃkilesoti katvā. <span class="bld">Idaṃ vodāna</span>nti etthāpi eseva nayo.</p>
  807. <p class="bodytext"><span class="bld">Tīṇi hutvā dve bhavantī</span>ti nandiyāvaṭṭanayassa disābhūtadhammadassanatthaṃ vuttaṃ. Tenevāha – <span class="bld">‘‘taṇhā ca avijjā cā’’</span>tiādi, taṃ sabbaṃ suviññeyyameva.</p>
  808. <p class="bodytext">Kasmā panettha nayānaṃ uddesānukkamena niddeso na katoti? Nayānaṃ nayehi sambhavadassanatthaṃ. Paṭhamanayato hi puggalādhiṭṭhānavasena tatiyanayassa, tatiyanayato ca dutiyanayassa sambhavoti imassa visesassa dassanatthaṃ paṭhamanayānantaraṃ tatiyanayo, tatiyanayānantarañca dutiyanayo niddiṭṭho. Dhammādhiṭṭhānavasena pana tatiyanayato dutiyanayo, dutiyanayato paṭhamanayopi sambhavatīti imassa visesassa dassanatthaṃ ante ‘‘taṇhā ca avijjā cā’’tiādinā paṭhamanayassa bhūmi dassitā. Teneva hi ‘‘cattāri hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā dve bhavantī’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ ‘‘dve hutvā cattāri bhavanti, dve hutvā tīṇi bhavanti, tīṇi hutvā cattāri bhavantī’’ti ayampi nayo vattabbo siyāti? Saccametaṃ, ayaṃ pana nayo atthato dassito evāti <a name="M0.0208"></a> katvā na vutto. Yasmā tiṇṇaṃ atthanayānaṃ aññamaññaṃ anuppaveso icchito, sati ca anuppavese tato viniggamopi sambhavati evāti. Ayañca attho <span class="bld">peṭakopadesena</span> vibhāvetabbo.</p>
  809. <p class="bodytext">Tatthāyaṃ ādito paṭṭhāya vibhāvanā – cattāro puggalā taṇhācarito duvidho mudindriyo tikkhindriyo ca. Tathā diṭṭhicaritoti. Tattha taṇhācarito mudindriyo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, tikkhindriyo dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, diṭṭhicarito pana mudindriyo sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, tikkhindriyo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti. Iti imāsu paṭipadāsu yathārahaṃ ṭhitehi taṇhācaritadiṭṭhicaritehi cattāro āhārā tappaṭibandhachandarāgappahānena pahātabbā. Cattāro satipaṭṭhāne bhāvetvā cattāro vipallāsā daṭṭhabbāti sabbo yathāvuttanayo anugantabbo.</p>
  810. <p class="bodytext">Tatthāyaṃ pāḷi – tattha ye diṭṭhicaritā sattā, te kāmesu dosadiṭṭhī, na ca ye kāmesu anusayā samūhatā, te attakilamathānuyogamanuyuttā viharanti. Tesaṃ satthā vā dhammaṃ deseti aññataro vā garuṭṭhāniyo sabrahmacārī ‘‘kāmehi natthi attho’’ti, te ca pubbeyeva kāmehi anatthikā<a name="V0.0328"></a>, iti kāme appakasirena paṭinissajjanti, te cetasikena dukkhena anajjhositā. Tena vuccati ‘‘sukhā paṭipadā’’ti. Ye pana taṇhācaritā sattā, te kāmesu ajjhositā, tesaṃ satthā vā dhammaṃ deseti aññataro vā bhikkhu ‘‘kāmehi natthi attho’’ti, te piyarūpaṃ dukkhena paṭinissajjanti. Tena vuccati ‘‘dukkhā paṭipadā’’ti. Iti ime sabbe sattā dvīsu paṭipadāsu samosaraṇaṃ gacchanti dukkhāyañca sukhāyañca.</p>
  811. <p class="bodytext">Tattha ye diṭṭhicaritā sattā, te dvidhā tikkhindriyā ca mudindriyā ca. Tattha ye diṭṭhicaritā sattā tikkhindriyā, te sukhena paṭinissajjanti, khippañca abhisamenti. Tena vuccati – ‘‘sukhā paṭipadā khippābhiññā’’ti. Tattha ye diṭṭhicaritā sattā mudindriyā paṭhamaṃ tikkhindriyaṃ upādāya dandhataraṃ abhisamenti, te sukhena paṭinissajjanti, dandhañca abhisamenti. Tena vuccati – ‘‘sukhā paṭipadā dandhābhiññā’’ti. Tattha taṇhācaritā sattā duvidhā tikkhindriyā ca mudindriyā <a name="M0.0209"></a> ca. Tattha ye taṇhācaritā sattā tikkhindriyā, te dukkhena paṭinissajjanti, khippañca abhisamenti. Tena vuccati – ‘‘dukkhā paṭipadā khippābhiññā’’ti. Tattha ye taṇhācaritā sattā mudindriyā paṭhamaṃ tikkhindriyaṃ upādāya dandhataraṃ abhisamenti, te dukkhena paṭinissajjanti, dandhañca abhisamenti. Tena vuccati – ‘‘dukkhā paṭipadā dandhābhiññā’’ti. Imā catasso paṭipadāyo apañcamā achaṭṭhā. Ye hi keci nibbutā nibbāyanti nibbāyissanti vā imāhi catūhi paṭipadāhi anaññāhi, ayaṃ paṭipadā catukkamaggena kilese niddisati. Yā catukkamaggena ariyadhammesu niddisitabbā, ayaṃ vuccati sīhavikkīḷito nāma nayo.</p>
  812. <p class="bodytext">Tatrime cattāro āhārā, cattāro vipallāsā upādānā yogā ganthā āsavā oghā sallā viññāṇaṭṭhitiyo agatigamanānīti evaṃ imāni sabbāni dasa padāni. Ayaṃ suttassa saṃsandanā.</p>
  813. <p class="bodytext">Cattāro āhārā, tattha yo ca kabaḷīkāro āhāro, yo ca phasso āhāro, ime taṇhācaritena pahātabbā. Tattha yo ca manosañcetanāhāro, yo ca viññāṇāhāro, ime diṭṭhicaritena pahātabbā.</p>
  814. <p class="bodytext">Tattha paṭhamo āhāro paṭhamo vipallāso, dutiyo āhāro dutiyo vipallāso, tatiyo āhāro <a name="V0.0329"></a> tatiyo vipallāso, catuttho āhāro catuttho vipallāso, ime cattāro vipallāsā apañcamā achaṭṭhā. Idañca pamāṇā cattāro āhārā.</p>
  815. <p class="bodytext">Tattha paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ kāmupādānaṃ. Dutiye vipallāse ṭhito anāgataṃ bhavaṃ upādiyati, idaṃ sīlabbatupādānaṃ. Tatiye vipallāse ṭhito viparītadiṭṭhiṃ upādiyati, idaṃ diṭṭhupādānaṃ. Catutthe vipallāse ṭhito khandhe attato upādiyati, idaṃ attavādupādānaṃ.</p>
  816. <p class="bodytext">Tattha kāmupādāne ṭhito kāme abhijjhāya ganthati, ayaṃ abhijjhākāyagantho. Sīlabbatupādāne ṭhito byāpādaṃ ganthati, ayaṃ byāpādakāyagantho. Diṭṭhupādāne ṭhito parāmāsaṃ ganthati, ayaṃ parāmāsakāyagantho. Attavādupādāne ṭhito papañcento ganthati, ayaṃ idaṃsaccābhinivesakāyagantho.</p>
  817. <p class="bodytext">Tassa <a name="M0.0210"></a> ganthaganthitā kilesā āsavanti. Kiṃ pana vuccati āsavantīti? Vippaṭisārā. Ye vippaṭisārā, te anusayā. Tattha abhijjhākāyaganthena kāmāsavo, byāpādakāyaganthena bhavāsavo, parāmāsakāyaganthena diṭṭhāsavo, idaṃsaccābhinivesakāyaganthena avijjāsavo.</p>
  818. <p class="bodytext">Te cattāro āsavā vepullaṃ gatā oghā honti, tena vuccanti ‘‘oghā’’ti. Tattha kāmāsavo kāmogho, bhavāsavo bhavogho, avijjāsavo avijjogho, diṭṭhāsavo diṭṭhogho.</p>
  819. <p class="bodytext">Te cattāro oghā āsayamanupaviṭṭhā anusayasahagatā vuccanti sallāti hadayamāhacca tiṭṭhanti. Tattha kāmogho rāgasallaṃ, bhavogho dosasallaṃ, avijjogho mohasallaṃ, diṭṭhogho diṭṭhisallaṃ.</p>
  820. <p class="bodytext">Imehi catūhi sallehi pariyādinnaṃ viññāṇaṃ catūsu dhammesu tiṭṭhati rūpe vedanāya saññāya saṅkhāresu. Imā catasso viññāṇaṭṭhitiyo. Tattha rāgasallena nandūpasecanaṃ rūpūpagaṃ viññāṇaṃ tiṭṭhati. Dosasallena vedanūpagaṃ. Mohasallena saññūpagaṃ. Diṭṭhisallena nandūpasecanaṃ saṅkhārūpagaṃ viññāṇaṃ tiṭṭhati.</p>
  821. <p class="bodytext">Catūhi <a name="V0.0330"></a> viññāṇaṭṭhitīhi catubbidhaṃ agatiṃ gacchanti chandā dosā bhayā mohā. Rāgena chandā agatiṃ gacchati, dosena dosā agatiṃ gacchati, mohena mohā agatiṃ gacchati, diṭṭhiyā bhayā agatiṃ gacchati, iti imāni ca kammāni ime ca kilesā ayaṃ saṃsārahetu.</p>
  822. <p class="bodytext">Tatthimā catasso disā kabaḷīkāro āhāro ‘‘asubhe subha’’nti vipallāso kāmupādānaṃ kāmayogo abhijjhākāyagantho kāmāsavo kāmogho rāgasallaṃ rūpūpagā viññāṇaṭṭhiti chandā agatigamanaṃ, ayaṃ paṭhamā disā.</p>
  823. <p class="bodytext">Phasso āhāro ‘‘dukkhe sukha’’nti vipallāso sīlabbatupādānaṃ bhavayogo byāpādakāyagantho bhavāsavo bhavogho dosasallaṃ vedanūpagā viññāṇaṭṭhiti dosā agatigamanaṃ, ayaṃ dutiyā disā.</p>
  824. <p class="bodytext">Manosañcetanāhāro ‘‘anattani attā’’ti vipallāso diṭṭhupādānaṃ diṭṭhiyogo parāmāsakāyagantho diṭṭhāsavo diṭṭhogho diṭṭhisallaṃ saññūpagā viññāṇaṭṭhiti bhayā agatigamanaṃ, ayaṃ tatiyā disā.</p>
  825. <p class="bodytext">Viññāṇāhāro <a name="M0.0211"></a> ‘‘anicce nicca’’nti vipallāso attavādupādānaṃ avijjāyogo idaṃsaccābhinivesokāyagantho avijjāsavo avijjogho mohasallaṃ saṅkhārūpagā viññāṇaṭṭhiti mohā agatigamanaṃ, ayaṃ catutthī disā. Iti imesaṃ dasannaṃ suttānaṃ paṭhamena padena paṭhamāya disāya ālokanaṃ, dutiyena padena dutiyāya disāya, tatiyena padena tatiyāya disāya, catutthena padena catutthiyā disāya ālokanaṃ, ayaṃ vuccati disā ālokanā. Iminā nayena sabbe kilesā catūsu padesu pakkhipitabbā. Ayaṃ akusalapakkho.</p>
  826. <p class="bodytext">Catasso paṭipadā, cattāri jhānāni, cattāro satipaṭṭhānā, cattāro vihārā dibbo brahmā ariyo āneñjo, cattāro sammappadhānā, cattāro acchariyā abbhutā dhammā, cattāro adhiṭṭhānā, cattāro samādhayo chandasamādhi vīriyasamādhi cittasamādhi vīmaṃsāsamādhi, cattāro dhammā sukhabhāgiyā nāññatra bojjhaṅgā nāññatra tapasā nāññatra indriyasaṃvarā nāññatra sabbanissaggā, cattāri appamāṇāni.</p>
  827. <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0331"></a> dukkhā paṭipadā dandhābhiññā bhāviyamānā bahulīkariyamānā paṭhamaṃ jhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ jhānaṃ paripuṇṇaṃ paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ paṭhamaṃ vihāraṃ paripūreti, paṭhamo vihāro paripuṇṇo paṭhamaṃ sammappadhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ sammappadhānaṃ paripuṇṇaṃ paṭhamaṃ acchariyaṃ abbhutaṃ dhammaṃ paripūreti, paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo paripuṇṇo paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ paripūreti, paṭhamaṃ adhiṭṭhānaṃ paripuṇṇaṃ chandasamādhiṃ paripūreti, chandasamādhi paripuṇṇo indriyasaṃvaraṃ paripūreti, indriyasaṃvaro paripuṇṇo paṭhamaṃ appamāṇaṃ paripūreti. Evaṃ yāva sabbanissaggā catutthaṃ appamāṇaṃ paripūreti.</p>
  828. <p class="bodytext">Tattha paṭhamā ca paṭipadā paṭhamañca jhānaṃ paṭhamañca satipaṭṭhānaṃ dibbo ca vihāro paṭhamañca sammappadhānaṃ paṭhamo ca acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānañca chandasamādhi ca indriyasaṃvaro ca mettā ca appamāṇaṃ. Ayaṃ paṭhamā disā.</p>
  829. <p class="bodytext">Dutiyā ca paṭipadā khippābhiññā dutiyañca jhānaṃ dutiyañca satipaṭṭhānaṃ brahmā ca vihāro dutiyañca sammappadhānaṃ dutiyo ca acchariyo abbhuto dhammo cāgādhiṭṭhānañca <a name="M0.0212"></a> cittasamādhi ca tapo ca karuṇā ca appamāṇaṃ. Ayaṃ dutiyā disā.</p>
  830. <p class="bodytext">Tatiyā ca paṭipadā dandhābhiññā tatiyañca jhānaṃ tatiyañca satipaṭṭhānaṃ ariyo ca vihāro tatiyañca sammappadhānaṃ tatiyo ca acchariyo abbhuto dhammo saccādhiṭṭhānañca vīriyasamādhi ca bojjhaṅgā ca muditā ca appamāṇaṃ. Ayaṃ tatiyā disā.</p>
  831. <p class="bodytext">Catutthī ca paṭipadā khippābhiññā catutthañca jhānaṃ catutthañca satipaṭṭhānaṃ āneñjo ca vihāro catutthañca sammappadhānaṃ catuttho ca acchariyo abbhuto dhammo upasamādhiṭṭhānañca vīmaṃsāsamādhi ca sabbanissaggo ca upekkhā ca appamāṇaṃ. Ayaṃ catutthī disā. Imāsaṃ catunnaṃ disānaṃ yā ālokanā, ayaṃ vuccati disālocano nāma nayo.</p>
  832. <p class="bodytext">Tatthāyaṃ yojanā – cattāro ca āhārā, catasso ca paṭipadā, cattāro ca vipallāsā, cattāro ca satipaṭṭhānā, cattāri ca upādānāni, cattāri ca jhānāni, cattāro ca yogā, cattāro ca vihārā, cattāro ca ganthā, cattāro ca sammappadhānā, cattāro ca āsavā, cattāro ca acchariyā abbhutā dhammā, cattāro ca oghā, cattāri ca adhiṭṭhānāni, cattāri ca <a name="V0.0332"></a> sallāni, cattāro ca samādhayo, catasso ca viññāṇaṭṭhitiyo, cattāro ca sukhabhāgiyā dhammā, cattāri ca agatigamanāni cattāri ca appamāṇāni. Iti kusalākusalānaṃ pakkhapaṭipakkhavasena yojanā. Ayaṃ sīhavikkīḷite disālocano nayo.</p>
  833. <p class="bodytext">Tassa cattāri sāmaññaphalāni pariyosānaṃ, tattha paṭhamāya disāya sotāpattiphalaṃ pariyosānaṃ, dutiyāya sakadāgāmiphalaṃ, tatiyāya anāgāmiphalaṃ, catutthiyā arahattaphalaṃ pariyosānanti.</p>
  834. <p class="bodytext">Tattha katamo <span class="bld">tipukkhalanayo</span>? Paṭipadāvibhāgena catūsu puggalesu yo sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, ayaṃ <span class="bld">ugghaṭitaññū</span>. Yo sukhāya vā paṭipadāya, dandhābhiññāya, dukkhāya vā paṭipadāya khippābhiññāya niyyāti, ayaṃ <span class="bld">vipañcitaññū</span>. Yo dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya niyyāti, ayaṃ <span class="bld">neyyo</span>. Iti cattāro hutvā tayo honti. Tattha ugghaṭitaññussa samathapubbaṅgamā vipassanā sappāyā<a name="M0.0213"></a>. Neyyassa vipassanāpubbaṅgamo samatho, vipañcitaññussa samathavipassanā yuganaddhā. Ugghaṭitaññussa mudukā desanā, neyyassa tikkhā desanā, vipañcitaññussa tikkhamudukā desanā.</p>
  835. <p class="bodytext">Ugghaṭitaññussa adhipaññāsikkhā, vipañcitaññussa adhicittasikkhā ca adhipaññāsikkhā ca, neyyassa adhisīlasikkhā ca adhicittasikkhā ca adhipaññāsikkhā ca. Iti imesaṃ puggalānaṃ catūhi paṭipadāhi niyyānaṃ.</p>
  836. <p class="bodytext">Tatthāyaṃ saṃkilesapakkho, tīṇi akusalamūlāni, tayo phassā, tisso vedanā, tayo upavicārā, tayo kilesā, tayo vitakkā, tayo pariḷāhā, tīṇi saṅkhatalakkhaṇāni, tisso dukkhatā.</p>
  837. <p class="bodytext"><span class="bld">Tīṇi akusalamūlānī</span>ti lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. <span class="bld">Tayo phassā</span>ti sukhavedanīyo phasso, dukkhavedanīyo phasso, adukkhamasukhavedanīyo phasso. <span class="bld">Tisso vedanā</span>ti sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. <span class="bld">Tayo upavicārā</span>ti somanassūpavicāro, domanassūpavicāro, upekkhūpavicāro. <span class="bld">Tayo kilesā</span>ti lobho, doso, moho. <span class="bld">Tayo vitakkā</span>ti kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko. <span class="bld">Tayo pariḷāhā</span>ti <a name="V0.0333"></a> rāgajo, dosajo, mohajo. <span class="bld">Tīṇi saṅkhatalakkhaṇānī</span>ti uppādo, ṭhiti, vayo. <span class="bld">Tisso dukkhatā</span>ti dukkhadukkhatā, vipariṇāmadukkhatā, saṅkhāradukkhatā.</p>
  838. <p class="bodytext">Tattha lobho akusalamūlaṃ manāpikena ārammaṇena samuṭṭhahati. Tadeva manāpikārammaṇaṃ paṭicca uppajjati sukhavedanīyo phasso, sukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati sukhā vedanā, sukhaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati somanassūpavicāro, somanassūpavicāraṃ paṭicca uppajjati rāgo, rāgaṃ paṭicca uppajjati kāmavitakko, kāmavitakkaṃ paṭicca uppajjati rāgajo pariḷāho, rāgajaṃ pariḷāhaṃ paṭicca uppajjati uppādo saṅkhatalakkhaṇaṃ, uppādaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ paṭicca uppajjati vipariṇāmadukkhatā.</p>
  839. <p class="bodytext">Doso akusalamūlaṃ amanāpikena ārammaṇena samuṭṭhahati. Tadeva amanāpikārammaṇaṃ paṭicca uppajjati dukkhavedanīyo phasso, dukkhavedanīyaṃ <a name="M0.0214"></a> phassaṃ paṭicca uppajjati dukkhā vedanā, dukkhaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati domanassūpavicāro, domanassūpavicāraṃ paṭicca uppajjati doso, dosaṃ paṭicca uppajjati byāpādavitakko, byāpādavitakkaṃ paṭicca uppajjati dosajo pariḷāho, dosajaṃ pariḷāhaṃ paṭicca uppajjati ṭhitassa aññathattaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ, ṭhitassa aññathattaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ paṭicca uppajjati dukkhadukkhatā.</p>
  840. <p class="bodytext">Moho akusalamūlaṃ upekkhāṭhāniyaṃ ārammaṇena samuṭṭhahati. Tadeva upekkhāṭhāniyaṃ ārammaṇaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhavedanīyo phasso, adukkhamasukhavedanīyaṃ phassaṃ paṭicca uppajjati adukkhamasukhā vedanā, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ paṭicca uppajjati upekkhūpavicāro, upekkhūpavicāraṃ paṭicca uppajjati moho, mohaṃ paṭicca uppajjati vihiṃsāvitakko, vihiṃsāvitakkaṃ paṭicca uppajjati mohajo pariḷāho, mohajaṃ pariḷāhaṃ paṭicca uppajjati vayo saṅkhatalakkhaṇaṃ, vayaṃ saṅkhatalakkhaṇaṃ paṭicca uppajjati saṅkhāradukkhatā. Iti ayaṃ tīhi ākārehi kilesānaṃ niddeso. Yo koci akusalapakkho, sabbo so tīsu akusalamūlesu samosaratīti.</p>
  841. <p class="bodytext">Tattha katamo kusalapakkho? <span class="bld">Tīṇi kusalamūlāni</span> alobho, adoso, amoho. <span class="bld">Tisso paññā</span> sutamayī, cintāmayī, bhāvanāmayī. <span class="bld">Tayo samādhī</span> savitakkasavicāro, avitakkavicāramatto, avitakkaavicāro. <span class="bld">Tisso sikkhā</span> adhisīlasikkhā, adhicittasikkhā<a name="V0.0334"></a>, adhipaññāsikkhā. <span class="bld">Tīṇi nimittāni</span> samathanimittaṃ, paggahanimittaṃ, upekkhānimittaṃ. <span class="bld">Tayo vitakkā</span> nekkhammavitakko, abyāpādavitakko, avihiṃsāvitakko. <span class="bld">Tīṇi indriyāni</span> anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ. <span class="bld">Tayo upavicārā</span> nekkhammūpavicāro, abyāpādūpavicāro, avihiṃsūpavicāro <span class="bld">tisso esanā</span> kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā. <span class="bld">Tayo khandhā</span> sīlakkhandho, samādhikkhandho, paññākkhandho.</p>
  842. <p class="bodytext">Tattha alobho kusalamūlaṃ sutamayipaññaṃ paripūreti. Sutamayi paññā paripuṇṇā savitakkasavicāraṃ samādhiṃ paripūreti, savitakkasavicāro samādhi paripuṇṇo adhisīlasikkhaṃ paripūreti, adhisīlasikkhā paripuṇṇā <a name="M0.0215"></a> samathanimittaṃ paripūreti, samathanimittaṃ paripuṇṇaṃ nekkhammavitakkaṃ paripūreti, nekkhammavitakko paripuṇṇo anaññātaññassāmītindriyaṃ paripūreti, anaññātaññassāmītindriyaṃ paripuṇṇaṃ nekkhammasitūpavicāraṃ paripūreti, nekkhammūpavicāraṃ paripuṇṇo kāmesanaṃ pajahati. Kāmesanappahānaṃ sīlakkhandhaṃ paripūreti.</p>
  843. <p class="bodytext">Adoso kusalamūlaṃ cintāmayipaññaṃ paripūreti, cintāmayipaññā paripuṇṇā avitakkavicāramattaṃ samādhiṃ paripūreti, avitakkavicāramatto samādhi paripuṇṇo adhicittasikkhaṃ paripūreti, adhicittasikkhā paripuṇṇā upekkhānimittaṃ paripūreti, upekkhānimittaṃ paripuṇṇaṃ abyāpādavitakkaṃ paripūreti, abyāpādavitakko paripuṇṇo aññindriyaṃ paripūreti, aññindriyaṃ paripuṇṇaṃ abyāpādūpavicāraṃ paripūreti, abyāpādūpavicāro paripuṇṇo bhavesanaṃ pajahati, bhavesanappahānaṃ samādhikkhandhaṃ paripūreti.</p>
  844. <p class="bodytext">Amoho kusalamūlaṃ bhāvanāmayipaññaṃ paripūreti, bhāvanāmayipaññā paripuṇṇā avitakkaavicāraṃ samādhiṃ paripūreti, avitakkaavicāro samādhi paripuṇṇo adhipaññāsikkhaṃ paripūreti, adhipaññāsikkhā paripuṇṇā paggahanimittaṃ paripūreti, paggahanimittaṃ paripuṇṇaṃ avihiṃsāvitakkaṃ paripūreti, avihiṃsāvitakko paripuṇṇo aññātāvindriyaṃ paripūreti, aññātāvindriyaṃ paripuṇṇaṃ avihiṃsūpavicāraṃ paripūreti, avihiṃsūpavicāro paripuṇṇo brahmacariyesanaṃ paripūreti, brahmacariyesanā paripuṇṇā paññākkhandhaṃ paripūreti.</p>
  845. <p class="bodytext">Iti ime tayo dhammā akusalapakkhikā kusalapakkhikā ca tikaniddesehi niddiṭṭhā tipukkhalanayassa <a name="V0.0335"></a> disā nāma. Tassa pariyosānaṃ <span class="bld">tayo vimokkhā</span> appaṇihito suññato animitto, ayaṃ tipukkhalo nāma dutiyo nayo.</p>
  846. <p class="bodytext">Tattha ye ime tayo puggalā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyoti imesaṃ tiṇṇaṃ puggalānaṃ dve puggalā sukhāya paṭipadāya khippābhiññāya, sukhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyanti, dveyeva puggalā dukkhāya paṭipadāya khippābhiññāya, dukkhāya paṭipadāya dandhābhiññāya ca niyyanti, ime cattāro. Te visesena dve honti diṭṭhicarito ca taṇhācarito ca. Ime <a name="M0.0216"></a> cattāro hutvā tayo honti, tayo hutvā dve honti. Imesaṃ dvinnaṃ puggalānaṃ ayaṃ saṃkileso – avijjā ca taṇhā ca ahirīkañca anottappañca asati ca asampajaññañca nīvaraṇāni ca saṃyojanāni ca ajjhosānañca abhiniveso ca ahaṃkāro ca mamaṃkāro ca assaddhiyañca dovacassatā ca kosajjañca ayonisomanasikāro ca vicikicchā ca avijjā ca asaddhammassavanañca asamāpatti ca.</p>
  847. <p class="bodytext">Tattha avijjā ca ahirīkañca asati ca nīvaraṇāni ca ajjhosānañca ahaṃkāro ca assaddhiyañca kosajjañca vicikicchā ca asaddhammassavanañca, ayaṃ ekā disā.</p>
  848. <p class="bodytext">Taṇhā ca anottappañca asampajaññañca saṃyojanāni ca abhiniveso ca mamaṃkāro ca dovacassatā ca ayonisomanasikāro ca avijjā ca asamāpatti ca, ayaṃ dutiyā disā. Dasannaṃ dukānaṃ dasa padāni paṭhamā disāti kātabbāni. Saṃkhittena atthaṃ ñāpenti paṭipakkhe kaṇhapakkhassa dasannaṃ dukānaṃ dasa padāni dutiyakāni, ayaṃ dutiyā disā.</p>
  849. <p class="bodytext">Tattha katamo kusalapakkho? Samatho ca vipassanā ca vijjā ca caraṇañca sati ca sampajaññañca hirī ca ottappañca ahaṃkārappahānañca mamaṃkārappahānañca sammāvāyāmo ca yonisomanasikāro ca sammāsati ca sammāsamādhi ca paññā ca nibbidā ca samāpatti ca saddhammassavanañca somanassañca dhammānudhammapaṭipatti ca.</p>
  850. <p class="bodytext">Dasannaṃ dukānaṃ samathādīni somanassapariyosānāni paṭhamāni dasa padāni paṭhamā disā, vipassanādīni dhammānudhammapaṭipattipariyosānāni dutiyāni dasa padāni dutiyā disā. Iti akusalapakkhe kusalapakkhe ca nandiyāvaṭṭassa nayassa catasso disā.</p>
  851. <p class="bodytext">Tāsu <a name="V0.0336"></a> kusalapakkhe samathādīhi akusalapakkhe taṇhādayo pahānaṃ gacchanti, tesaṃ pahānā rāgavirāgā cetovimutti, kusalapakkhe vipassanādīhi akusalapakkhe avijjādayo pahānaṃ gacchanti, tesaṃ pahānā avijjāvirāgā paññāvimutti. Iti imā dve vimuttiyo nandiyāvaṭṭanaye pariyosānaṃ.</p>
  852. <p class="bodytext">Tattha <a name="M0.0217"></a> taṇhā avijjā samatho vipassanāti cattāri padāni, tesu aṭṭhārasa mūlapadāni samosaranti. Kathaṃ? Samatho ca alobho ca adoso ca asubhasaññā ca dukkhasaññā cāti imāni pañca padāni samathaṃ bhajanti, vipassanā ca amoho ca aniccasaññā ca anattasaññā cāti imāni cattāri padāni vipassanaṃ bhajanti. Evaṃ nava padāni kusalāni dvīsu padesu samosaranti. Taṇhā ca lobho ca doso ca subhasaññā ca sukhasaññā cāti imāni pañca padāni taṇhaṃ bhajanti, avijjā ca moho ca niccasaññā ca attasaññā cāti imāni cattāri padāni avijjaṃ bhajanti. Evaṃ nava padāni akusalāni dvīsu padesu samosaranti. Iti tipukkhalo ca sīhavikkīḷito ca nandiyāvaṭṭanayaṃ anuppavisanti.</p>
  853. <p class="bodytext">Kathaṃ tipukkhale naye itare dve nayā anuppavisanti? Vipassanā ca amoho ca aniccasaññā ca anattasaññā cāti imāni cattāri padāni amoho, samatho ca alobho ca asubhasaññā ca dukkhasaññā cāti imāni cattāri padāni alobho, adoso adoso eva. Evaṃ nava padāni kusalāni tīsu padesu samosaranti. Taṇhā ca lobho ca subhasaññā ca sukhasaññā cāti imāni cattāri padāni lobho, avijjā ca moho ca niccasaññā ca attasaññā cāti imāni cattāri padāni moho, doso doso eva. Evaṃ nava padāni akusalāni tīsu padesu samosaranti. Iti tipukkhale naye itare dve nayā anuppavisanti.</p>
  854. <p class="bodytext">Kathaṃ catūsu padesu aṭṭhārasa mūlapadāni samosaranti? Taṇhā ca subhasaññā ca, ayaṃ paṭhamo vipallāso. Lobho ca sukhasaññā ca, ayaṃ dutiyo vipallāso. Avijjā ca niccasaññā ca, ayaṃ tatiyo vipallāso. Moho ca attasaññā ca, ayaṃ catuttho vipallāso. Iti nava padāni akusalāni catūsu padesu samosaranti. Samatho ca asubhasaññā ca paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ, alobho ca dukkhasaññā ca dutiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, vipassanā ca aniccasaññā ca tatiyaṃ satipaṭṭhānaṃ, amoho ca anattasaññā ca catutthaṃ satipaṭṭhānaṃ. Iti nava padāni kusalāni catūsu padesu samosaranti. Evaṃ sīhavikkīḷitanaye <a name="V0.0337"></a> itare dve nayā anuppavisanti. Tiṇṇañhi nayānaṃ yā bhūmiyo gocaro, so ekekaṃ nayaṃ <a name="M0.0218"></a> anuppavisati. Tasmā ekekassa nayassa akusale vā dhamme viññāte kusale vā paṭipakkho anvesitabbo. Paṭipakkhaṃ anvesitvā so nayo niddisitabbo. Tamhi naye niddiṭṭhe yathā ekamhi naye itaresaṃ nayānaṃ mūlapadāni anuppaviṭṭhāni, tato tato nīharitvā niddisitabbāni. Ekekasmiñhi naye aṭṭhārasa mūlapadāni anuppaviṭṭhāni.</p>
  855. <p class="bodytext">Tattha ekekasmiṃ dhamme viññāte sabbe dhammā viññātā honti. Imesaṃ tiṇṇaṃ nayānaṃ sīhavikkīḷitassa nayassa cattāri phalāni pariyosānaṃ paṭhamāya disāya paṭhamaṃ phalaṃ, dutiyāya disāya dutiyaṃ phalaṃ, tatiyāya disāya tatiyaṃ phalaṃ, catutthāya disāya catutthaṃ phalaṃ pariyosānaṃ.</p>
  856. <p class="bodytext">Tipukkhalassa nayassa tayo vimokkhā pariyosānaṃ paṭhamāya disāya appaṇihito, dutiyāya suññato, tatiyāya animitto vimokkho pariyosānaṃ.</p>
  857. <p class="bodytext">Nandiyāvaṭṭassa nayassa dve vimuttiyo pariyosānaṃ paṭhamāya disāya taṇhāvirāgā cetovimutti, dutiyāya disāya avijjāvirāgā paññāvimutti pariyosānaṃ. Imesu tīsu nayesu yā aṭṭhārasannaṃ padānaṃ ālocanā, ayaṃ disālocano nayo. Yā āloketvā kusalapakkhe akusalapakkhe ca ‘‘ayaṃ dhammo imaṃ dhammaṃ bhajatī’’ti jānantena sammā yojanā, ayaṃ <span class="bld">aṅkuso nayo</span>ti ime pañca nayā.</p>
  858. <p class="centered">Nayasamuṭṭhānavāravaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  859. <p class="chapter">Sāsanapaṭṭhānavāravaṇṇanā</p>
  860. <p class="bodytext"><a name="para89"></a><span class="paranum">89</span>. Evaṃ sabbathā nayasamuṭṭhānaṃ vibhajitvā idāni sāsanapaṭṭhānaṃ vibhajanto yasmā saṅgahavārādīsu mūlapadeheva paṭṭhānaṃ saṅgahetvā sarūpato na dassitaṃ, tasmā yathā mūlapadehi paṭṭhānaṃ niddhāretabbaṃ, evaṃ paṭṭhānatopi mūlapadāni niddhāretabbānīti dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā? Sāsanapaṭṭhāne’’</span>ti āha. Mūlapadasāsanapaṭṭhānānañhi aññamaññasaṅgaho pubbe dassito evāti. Atha <span class="bld">sāsanapaṭṭhāna</span>nti ko vacanattho? Sāsanassa paṭṭhānanti sāsanapaṭṭhānaṃ<a name="V0.0338"></a>, sāsanaṃ <a name="M0.0219"></a> desanā, tassā veneyyajjhāsayānurūpaṃ tesaṃ hitasukhanipphādanatthaṃ pakārehi ṭhānaṃ pavatti sāsanapaṭṭhānaṃ. Idha pana tassa tathābhāvadīpanaṃ ‘‘sāsanapaṭṭhāna’’nti veditabbaṃ. Atha vā sāsanaṃ adhisīlasikkhādayo. Tesaṃ pavattanupāyabhāvato patiṭṭhahanti etehīti paṭṭhānāni, saṃkilesādidhammā. Tesaṃ pavedanato tadupacārena suttāni paṭṭhānāni. Tesaṃ pana samūhabhāvato ayaṃ pakaraṇappadeso paṭṭhānaṃ nāma.</p>
  861. <p class="bodytext">Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānaṃ? Paṭṭhitaṭṭhena gamanaṭṭhenāti attho. ‘‘Ye te goṭṭhā paṭṭhitagāvo’’ti (ma. ni. 1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena te ‘‘goṭṭhā paṭṭhitagāvo’’ti vuttā, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu hāranayesu anissaṅgagamanassa desanāñāṇassa saṃkilesabhāgiyādilokiyādibhedesu tadubhayavomissakabhedesu ca vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā te saṃkilesabhāgiyādayo lokiyādayo ca visuṃ visuṃ vomissā ca adhikaraṇavasena paṭṭhānaṃ nāma. Tesaṃ pakāsanato ayaṃ pakaraṇappadeso paṭṭhānanti veditabbaṃ.</p>
  862. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Saṃkilesabhāgiya’’</span>ntiādīsu saṃkilissati etenāti saṃkileso. Saṃkilesabhāge saṃkilesakoṭṭhāse pavattaṃ <span class="bld">saṃkilesabhāgiyaṃ</span>. Vāsanā puññabhāvanā, vāsanābhāge pavattaṃ <span class="bld">vāsanābhāgiyaṃ,</span> vāsanaṃ bhajāpetīti vā vāsanābhāgiyaṃ. Nibbijjhanaṃ lobhakkhandhādīnaṃ padālanaṃ nibbedho. Nibbedhabhāge pavattaṃ, nibbedhaṃ bhajāpetīti vā <span class="bld">nibbedhabhāgiyaṃ</span>. Pariniṭṭhitasikkhādhammā asekkhā, asekkhabhāve pavattaṃ, asekkhe bhajāpetīti vā <span class="bld">asekkhabhāgiyaṃ</span>. Tesu yattha taṇhādisaṃkileso vibhatto, idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ. Yattha dānādipuññakiriyavatthu vibhattaṃ, idaṃ vāsanābhāgiyaṃ. Yattha sekkhā sīlakkhandhādayo vibhattā, idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ. Yattha pana asekkhā sīlakkhandhādayo vibhattā, idaṃ asekkhabhāgiyaṃ. Itarāni tesaṃ vomissakanayavasena vuttāni.</p>
  863. <p class="bodytext">Tāni pana cha dukā cattāro tikā ekaṃ catukkaṃ aparampi ekaṃ catukkanti dvādasa honti. Tesu cattāro dukā dve ca tikā uddhaṭā, itare <a name="M0.0220"></a> na uddhaṭā, anuddharaṇe kāraṇaṃ natthi. Iminā nayena tepi gahetuṃ sakkāti pāḷiyaṃ saṃkhittāti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi vakkhati – ‘‘imāni cattāri suttāni, sādhāraṇāni katāni aṭṭha bhavantī’’tiādi. Tattha yasmā katthaci sutte taṇhāsaṃkilesova niddisīyati, katthaci diṭṭhisaṃkilesova, katthaci duccaritasaṃkilesova <a name="V0.0339"></a> niddisīyati, tasmā saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ tidhā vibhajitvā uddiṭṭhaṃ <span class="bld">‘‘taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ sutta’’</span>ntiādinā. Tathā vodānaṃ nāma saṃkilese sati hotīti vodānabhāgiyaṃ suttaṃ saṃkilesavibhāgena tidhāva uddiṭṭhaṃ <span class="bld">‘‘taṇhāvodānabhāgiyaṃ sutta’’</span>ntiādinā. Taṃ pana atthato vāsanābhāgiyādi eva hoti. Ayañca nayo kesuci potthakesu natthi.</p>
  864. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Tattha saṃkileso tividho’’</span>tiādi saṃkilesapaṭipakkhato samathādiniddhāraṇavasena vāsanābhāgiyādisuttānaṃ visayadassanatthaṃ āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">yadi āsatti uppajjati bhavesū</span>ti bhavesu chandarāgaṃ pajahituṃ asakkontassa yadi bhavapatthanā uppajjati. <span class="bld">Evaṃ sāya</span>nti evamassa puggalassa ayaṃ samathavipassanābhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu bhavati pujjabhavaphalanibbattanato. <span class="bld">Tatrūpapattiyā saṃvattatī</span>ti tatra tatra bhave upapattiyā saṃvattati. <span class="bld">Imāni cattāri suttānī</span>ti imāni saṃkilesabhāgiyādīni cattāri suttāni. <span class="bld">Sādhāraṇāni katānī</span>ti saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañcāti evaṃ padantarasaṃyojanavasena missitāni katāni. <span class="bld">Aṭṭha bhavantī</span>ti purimāni cattāri imāni cattārīti evaṃ aṭṭha bhavanti.</p>
  865. <p class="bodytext"><span class="bld">Tāniyeva aṭṭha suttāni sādhāraṇāni katāni soḷasa bhavantī</span>ti tāniyeva yathāvuttāni aṭṭha suttāni vāsanābhāgiyañca asekkhabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, asekkhabhāgiyañca saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, nibbedhabhāgiyañca saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, asekkhabhāgiyañca saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, asekkhabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca, asekkhabhāgiyañca saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca, nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca nevasaṃkilesabhāgiyañca, navāsanābhāgiyañca nanibbedhabhāgiyañca na <a name="M0.0221"></a> asekkhabhāgiyañcāti evaṃ sādhāraṇāni katāni purimāni aṭṭha imāni aṭṭhāti soḷasa bhavanti. Tesu cattāro ekakā, cha dukā, cattāro tikā, eko catukko, aparopi eko catukkoti ayampi vibhāgo veditabbo. Tatthāpi dve dukā, dve tikā, dve catukkā ca pāḷiyaṃ anāgatāti veditabbā.</p>
  866. <p class="bodytext">Idāni imassa paṭṭhānassa sakalasāsanasaṅgahitabhāvaṃ vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘imehi soḷasahi suttehi bhinnehi navavidhaṃ suttaṃ bhinnaṃ bhavatī’’</span>ti vuttaṃ. Tassattho – imehi saṃkilesabhāgiyādīhi soḷasahi suttehi paṭṭhānanayena vibhattehi suttageyyādinavavidhaṃ pariyattisāsanasaṅkhātaṃ suttaṃ bhinnaṃ soḷasadhā <a name="V0.0340"></a> vibhattaṃ hoti. Iminā soḷasavidhena paṭṭhānena asaṅgahito pariyattisāsanassa padeso natthīti adhippāyo. Kathaṃ pana saṃkilesabhāgiyādibhāvo gahetabboti? Āha <span class="bld">‘‘gāthāya gāthā anuminitabbā’’</span>tiādi. Tattha <span class="bld">gāthāya gāthā anuminitabbā</span>ti ayaṃ gāthā viya gāthā saṃkilesabhāgiyāti vā vāsanābhāgiyāti vā nibbedhabhāgiyāti vā asekkhabhāgiyāti vā anuminitabbā, anu anu minitvā takketvā jānitabbāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gāthāveyyākaraṇavinimuttā sabbā pariyatti ‘‘suttenā’’tipadena saṅgahitāti daṭṭhabbā.</p>
  867. <p class="bodytext"><a name="para90"></a><span class="paranum">90</span>. Idāni saṃkilesabhāgiyādīni suttāni yathāniddiṭṭhāni udāharaṇavasena vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ sutta’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">‘‘kāmandhā jālasañchannā’’</span>ti gāthāya attho heṭṭhā vuttoyeva. Yathā imassa, evaṃ ito parānampi heṭṭhā vuttatthānaṃ uttānapadānañca atthaṃ na vaṇṇayissāma.</p>
  868. <p class="bodytext"><span class="bld">Agatigamanānī</span>ti kāyādīhi ayuttagamanāni, akattabbakaraṇānīti attho. <span class="bld">Chandā</span>ti chandahetu icchāpaccayā. <span class="bld">Agatiṃ gacchatī</span>ti agantabbaṃ gatiṃ gacchati, akattabbaṃ karotīti attho. <span class="bld">Dhamma</span>nti sādhūnaṃ ariyānaṃ dhammaṃ. <span class="bld">Ativattatī</span>ti atimadditvā vītikkamati. <span class="bld">Nihīyatī</span>ti hāyati. <span class="bld">Yaso</span>ti kitti ca parivāro ca.</p>
  869. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Manopubbaṅgamā dhammā’’</span>ti gāthāyaṃ <span class="bld">mano</span>ti yadipi kāmāvacarakusalādibhedaṃ sabbampi catubhūmakacittaṃ mano, imasmiṃ pana ṭhāne <span class="bld">cakkhupālattherassa</span> <a name="M0.0222"></a> (dha. pa. 1-2; theragā. 95) purimajātiyaṃ vejjabhūtassa uppannavasena niyamiyamānaṃ paṭighasampayuttacittameva labbhati. So mano pubbaṅgamo etesanti <span class="bld">manopubbaṅgamā,</span> manasā paṭhamagāminā samannāgatāti attho. <span class="bld">Dhammā</span>ti nissattanijjīvaṭṭhena dhammā, te pana vedanādayo tayo arūpino khandhā. Ete hi manopubbaṅgamā. Kathaṃ panetehi saddhiṃ ekasmiṃ vatthusmiṃ ekasmiñca ārammaṇe ekakkhaṇe uppajjamāno mano pubbaṅgamo nāma hotīti? Uppādapaccayaṭṭhena. Yathā hi bahūsu ekato gāmaghātādikammāni karontesu ‘‘ko etesaṃ pubbaṅgamo’’ti vutte yo tesaṃ paccayo hoti, yaṃ yaṃ nissāya te taṃ kammaṃ karonti, so datto vā mitto vā tesaṃ pubbaṅgamoti vuccati, evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ. Iti uppādapaccayaṭṭhena mano pubbaṅgamo etesanti manopubbaṅgamā. Na hi <a name="V0.0341"></a> te mane anuppajjante uppajjituṃ sakkuṇanti, mano pana ekaccesu cetasikesu anuppajjantesupi uppajjati eva.</p>
  870. <p class="bodytext">Adhipativasena mano seṭṭho etesanti <span class="bld">manoseṭṭhā</span>. Yathā hi corādīnaṃ corajeṭṭhakādayo adhipatino seṭṭhā, tathā tesampi mano seṭṭho. Yathā pana dāruādīhi nipphannāni bhaṇḍāni dārumayādīni nāma honti, tathā etepi manato nipphannattā <span class="bld">manomayā</span> nāma. <span class="bld">Paduṭṭhenā</span>ti abhijjhādīhi dosehi paduṭṭhena dūsitena bhāsati vā karoti vā. So hi bhāsanto catubbidhaṃ vacīduccaritameva bhāsati, karontopi tividhaṃ kāyaduccaritameva karoti, abhāsanto akaronto tehi abhijjhādīhi paduṭṭhamanatāya tividhaṃ manoduccaritaṃ pūreti. Evamassa dasa akusalakammapathā pāripūriṃ gacchanti. <span class="bld">Tato naṃ dukkhamanvetī</span>ti tato tividhaduccaritato taṃ puggalaṃ dukkhaṃ anveti duccaritānubhāvena catūsu apāyesu dukkhaṃ anugacchati. Yathā kiṃ? <span class="bld">Cakkaṃva vahato pada</span>nti, yathā nāma sakaṭaṃ vahato balībaddassa padaṃ paharantaṃ cakkaṃ anugacchati, evaṃ naṃ puggalaṃ dukkhamanugacchatīti.</p>
  871. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Middhī yadā hotī’’</span>ti gāthāyaṃ <span class="bld">middhī</span>ti thinamiddhābhibhūto. <span class="bld">Mahagghaso</span>ti mahābhojano āharahatthakaalaṃsāṭakatatravaṭṭakakākamāsakabhuttavamitakānaṃ aññataro viya. <span class="bld">Niddāyitā</span>ti supanasīlo. <span class="bld">Samparivattasāyī</span>ti seyyasukhapassasukhānaṃ anuyuñjanavasena samparivattakasayanasīlo<a name="M0.0223"></a>. <span class="bld">Nivāpapuṭṭho</span>ti kuṇḍakādinā sūkarabhattena puṭṭho. Gharasūkaro hi bālakālato paṭṭhāya posiyamāno thūlasarīrakāle gehato bahi nikkhamituṃ alabhanto heṭṭhāmañcādīsu samparivattitvā samparivattitvā assasanto passasanto sayateva. Idaṃ vuttaṃ hoti – yadā puriso middhī ca hoti mahagghaso ca, nivāpapuṭṭho mahāvarāho viya aññena iriyāpathena yāpetuṃ asakkonto niddāsīlo saṃparivattasāyī, tadā so ‘‘aniccaṃ dukkhaṃ anattā’’ti tīṇi lakkhaṇāni manasi kātuṃ na sakkoti. Tesaṃ amanasikārā mandapañño punappunaṃ gabbhaṃ upeti, gabbhavāsato na parimuccatīti.</p>
  872. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ayasāva mala’’</span>nti gāthāyaṃ <span class="bld">ayasā</span>ti ayato. <span class="bld">Samuṭṭhita</span>nti jātaṃ. <span class="bld">Tatuṭṭhāyā</span>ti tato uṭṭhahitvā. <span class="bld">Atidhonacārina</span>nti dhonā vuccati cattāro paccaye idamatthitāya alametenāti paccavekkhitvā paribhuñjanapaññā, taṃ atikkamitvā caranto atidhonacārī nāma. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā ayato malaṃ samuṭṭhāya yato taṃ samuṭṭhitaṃ, tameva khādati vināseti, evamevaṃ cattāro <a name="V0.0342"></a> paccaye appaccavekkhitvā paribhuñjantaṃ atidhonacārinaṃ sāni kammāni attano santāne uṭṭhitattā attano santakāneva tāni kammāni duggatiṃ nayantīti.</p>
  873. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Coro yathā’’</span>ti gāthāyaṃ <span class="bld">coro yathā sandhimukhe gahīto</span>ti yathā coro gharasandhiṃ chinditvā gehaṃ pavisanto gharasandhimukhe eva rājapurisehi gahito. <span class="bld">Sakammunā haññati bajjhate cā</span>ti tena attanā katakammena kasābhitāḷanādinā haññati ceva addubandhanādinā bajjhati ca. <span class="bld">Evaṃ ayaṃ pecca pajā paratthā</span>ti evampi ayaṃ pāpakārinī pajā ito cavitvā paraloke. <span class="bld">Sakammunā haññati bajjhate cā</span>ti attanāva katena pāpakammena nirayādīsu nānappakārehi kammakāraṇādīhi haññati ceva paribajjhati cāti.</p>
  874. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Sukhakāmānī’’</span>ti gāthāyaṃ <span class="bld">yo daṇḍena vihiṃsatī</span>ti yo puggalo daṇḍena vā leḍḍuādīhi vā vibādhati. <span class="bld">Pecca so na labhe sukha</span>nti so puggalo paraloke manussasukhaṃ vā dibbasukhaṃ vā na labhati, nibbānasukhe pana vattabbameva natthi.</p>
  875. <p class="bodytext"><span class="bld">Gunnaṃ</span> <a name="M0.0224"></a> <span class="bld">ce taramānāna</span>nti gāvīsu mahoghaṃ tarantīsu. <span class="bld">Jimhaṃ gacchati puṅgavo</span>ti yadi yūthapati usabho kuṭilaṃ gacchati. <span class="bld">Sabbā tā jimhaṃ gacchantī</span>ti sabbāpi tā gāviyo kuṭilameva gacchanti. Kasmā? <span class="bld">Nette jimhaṃ gate satī</span>ti nettari kuṭilaṃ gate sati, nettassa kuṭilaṃ gatattāti attho. So hi tāsaṃ paccayiko upaddavaharo ca.</p>
  876. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Evameva’’</span>nti gāthāyaṃ yathā cetaṃ, evamevaṃ yo manussesu padhānasammato, yadi so adhammacārī siyā. Ye tassa anujīvino, sabbepi adhammikāva honti. Sāmisampadā hi pakatisampadaṃ sampādeti. Yasmā ca etadeva, tasmā <span class="bld">sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko. Sukiccharūpā vatā</span>ti suṭṭhu kicchāpannarūpā vata. <span class="bld">Upadhīsū</span>ti kāmaguṇūpadhīsu. <span class="bld">Rattā</span>ti rāgābhibhūtā. <span class="bld">Kaṭuka</span>nti dukkhaṃ.</p>
  877. <p class="bodytext">Kukkuccajanakeneva pattavaṭṭippabhavassa upacchinnattā phaluppatti kadaliyā parābhavāya hotīti āha – <span class="bld">‘‘phalaṃ ve kadaliṃ hantī’’</span>ti. Tathā phalapariyosānattā osadhīnaṃ ‘‘phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷa’’nti vuttaṃ. Vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā assatarī nāma, sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ na sakkoti. Pādehi bhūmiṃ paharantī tiṭṭhati, athassa cattāro <a name="V0.0343"></a> pāde catūsu khāṇukesu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potakaṃ nīharanti, sā tattheva marati. Tena vuttaṃ – <span class="bld">‘‘gabbho assatariṃ yathā’’</span>ti. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā attano phalaṃ kadaliveḷunaḷepi vināseti, gabbho ca assatariṃ, evaṃ attano kammaphalabhūto sakkāro asappurisaṃ vināsetīti.</p>
  878. <p class="bodytext"><span class="bld">Kodhamakkhagarū</span>ti kujjhanalakkhaṇaṃ kodhaṃ, paraguṇamakkhanalakkhaṇaṃ makkhañca garuṃ katvā uddhaṃ katvā ukkhipitvā caranto. <span class="bld">Sukhette</span>ti sukhettepi. <span class="bld">Pūtibījaṃvā</span>ti pūtibhāvaṃ gataṃ bījaṃ viya. Chakaṇarasādiparibhāvanasukkhāpanasukhasayādīni akaraṇena bījadosaduṭṭhanti attho.</p>
  879. <p class="bodytext"><a name="para91"></a><span class="paranum">91</span>. <span class="bld">Cetasā</span>ti attano cittena. <span class="bld">Ceto</span>ti tassa puggalassa cittaṃ. <span class="bld">Pariccā</span>ti paricchinditvā. <span class="bld">Iriyatī</span>ti pavattati. <span class="bld">Yathābhata</span>nti yathā kiñci āharitvā ṭhapitaṃ.</p>
  880. <p class="bodytext"><span class="bld">Mākatthā</span>ti mā akattha. <span class="bld">Na pamutyatthī</span>ti pamokkho natthi. <span class="bld">Upeccāpī</span>ti sañciccāpi, buddhipubbenāpīti attho.</p>
  881. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Adhammenā’’</span>ti <a name="M0.0225"></a> vatvāpi <span class="bld">‘‘musāvādenā’’</span>ti vacanaṃ musāvādassa mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ. Tenevāha – ‘‘ekaṃ dhammaṃ atītassā’’tiādi (dha. pa. 176), tathā ‘‘evaṃ parittaṃ kho, rāhula, tesaṃ sāmaññaṃ, yesaṃ natthi sampajānamusāvāde lajjā’’tiādi (ma. ni. 2.108). <span class="bld">Taṃ kathaṃ nu bhavissatī</span>ti taṃ dhanaṃ kena nu pakārena tesaṃ bhavissati. Adhammena tesaṃ sambhatattā tesu naciraṭṭhitikaṃ hotīti attho. <span class="bld">Antarāyā su bhavissantī</span>ti adhammiyavohārādito rājantarāyādayo bhavissanti. <span class="bld">Sū</span>ti nipātamattaṃ. <span class="bld">Sambhatassa vinassatī</span>ti imassa sambhataṃ sajjitaṃ vinassati. <span class="bld">Sagga</span>nti sugatiṃ. Sā hi rūpādīhi sobhanehi aggoti saggoti adhippetā. <span class="bld">Ettāvatā</span>ti diṭṭhadhammikasamparāyikānaṃ atthānaṃ hāniyā. <span class="bld">Hatā</span>ti vinaṭṭhā.</p>
  882. <p class="bodytext"><span class="bld">Vivaṭṭate</span>ti nivaṭṭati. <span class="bld">Lobhā khaṇati attāna</span>nti lobhahetu apuññāni karonto kāyavisamādiyogena attānaṃ khaṇati nāma. <span class="bld">Mittehi jīratī</span>ti mittabhāvehi hāyati.</p>
  883. <p class="bodytext"><span class="bld">Carantī</span>ti catūhi iriyāpathehi akusalameva karontā vicaranti. <span class="bld">Bālā</span>ti idhalokatthaṃ paralokatthañca <a name="V0.0344"></a> ajānantā idha bālā nāma. <span class="bld">Dummedhā</span>ti nippaññā. Na hi paññāya duṭṭhattaṃ nāma atthi. <span class="bld">Amittenevā</span>ti amittabhūtena viya verinā viya hutvā. <span class="bld">Kaṭukapphala</span>nti tikhiṇaphalaṃ, dukkhaphalanti attho. <span class="bld">Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappatī</span>ti yaṃ kammaṃ nirayādīsu nibbattanasamatthaṃ dukkhudayaṃ katvā anussaritānussaritakkhaṇe anutappati anusocati, taṃ kataṃ na sādhu na sundaraṃ na bhaddakaṃ. <span class="bld">Yassa assumukho</span>ti yassa assūhi tintamukho rodanto vipākaṃ paṭisevati anubhoti.</p>
  884. <p class="bodytext"><span class="bld">Dukkara</span>nti vattapaṭivattapūraṇādivasena ābhisamācārikasīlassa kātuṃ asakkuṇeyyatāya dukkaraṃ. Samādānato paṭṭhāya khaṇḍaṃ akatvā visesato ādibrahmacariyakassa carimakacittaṃ pāpetabbatāya <span class="bld">duttitikkhaṃ,</span> sīlasaṃvarādayo vā aparikkhate katvā sampādetuṃ asakkuṇeyyatāya dukkaraṃ. Adhivāsetabbānaṃ pana dussahanato khantisaṃvaraṃvasena duttitikkhaṃ. <span class="bld">Abyattenā</span>ti mandapaññena. <span class="bld">Sāmañña</span>nti samaṇabhāvo. <span class="bld">Tatthā</span>ti tassa sāmaññassa. <span class="bld">Sambādhā</span>ti dunnivatthaduppārutamātugāmādisammaddā. <span class="bld">Yatthā</span>ti sīlasaṃvarādīnaṃ paribandhabhūtesu sambādhasaṅkhātesu visabhāgārammaṇādīsu<a name="M0.0226"></a>. Atha vā dukkarantipadassa atthaṃ dassetuṃ duttitikkhanti vuttaṃ. <span class="bld">Duttitikkha</span>nti dukkhamaṃ duradhivāsiyaṃ. <span class="bld">Abyattenā</span>ti bālena. <span class="bld">Sāmañña</span>nti samaṇadhammo. Idaṃ vuttaṃ hoti – yaṃ paṇḍitā kulaputtā dasapi vassāni vīsatipi…pe… saṭṭhipi vassāni dantebhi dantamādhāya jivhāya tāluṃ āhacca cetasā cittaṃ abhiniggaṇhitvā ekāsanaṃ ekabhattaṃ paṭisevamānā āpāṇakoṭikaṃ brahmacariyaṃ carantā sāmaññaṃ karonti, taṃ bālā abyattā kātuṃ na sakkontīti. <span class="bld">Bahūhi tattha sambādhā</span>ti tasmiṃ sāmaññasaṅkhāte ariyamagge bahū sambādhā, maggādhigamāya paṭipannassa bahū parissayāti attho.</p>
  885. <p class="bodytext"><span class="bld">Appameyyaṃ paminanto</span>ti appameyyaṃ khīṇāsavapuggalaṃ ‘‘ettakasīlo ayaṃ ettakasamādhi ettakapañño’’ti evaṃ minanto. <span class="bld">Kodha vidvā vikappaye</span>ti ko idha vidvā medhāvī vikappeyya, khīṇāsavova khīṇāsavaṃ minanto vikappeyyāti dīpeti. <span class="bld">Nivutaṃ maññe</span>ti yo pana puthujjano minetuṃ ārabhati, taṃ nivutaṃ avakujjapaññaṃ maññāmi. <span class="bld">Akissava</span>nti kissavā vuccati paññā, nippaññanti attho.</p>
  886. <p class="bodytext"><span class="bld">Kuṭhārī</span>ti attacchedakaṭṭhena kuṭhārisadisī pharusavācā. <span class="bld">Chindatī</span>ti kusalamūlasaṅkhāte mūleyeva nikantati. <span class="bld">Visaṃ halāhalaṃ ivā</span>ti halāhalasaṅkhātaṃ visaṃ iva. <span class="bld">Evaṃ viraddhaṃ pātetī</span>ti viraddhaṃ <a name="V0.0345"></a> aparaddhaṃ khalitapuggalaṃ evaṃ apāyesu vinipāteti. <span class="bld">Vācā dubbhāsitā yathā</span>ti yathā vācā ariyūpavādanavasena dubbhāsitā.</p>
  887. <p class="bodytext"><a name="para92"></a><span class="paranum">92</span>. <span class="bld">Nindiya</span>nti nindanīyaṃ. <span class="bld">Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo</span>ti yo guṇavisiṭṭhatāya pasaṃsāraho puggalo, taṃ vā so pāpicchatādīni āropetvā garahati. <span class="bld">Vicinātī</span>ti upacināti. <span class="bld">Kali</span>nti aparādhaṃ. <span class="bld">Ayaṃ kalī</span>ti ayaṃ aparādho. <span class="bld">Akkhesū</span>ti jūtakīḷanakkhesu. <span class="bld">Sabbassāpi sahāpi attanā</span>ti sabbena attano dhanenāpi attanāpi saddhiṃ. <span class="bld">Sugatesū</span>ti sobhanagamanattā, sundaraṃ ṭhānaṃ gatattā, sammā gatattā, sammā ca gadattā sugatasaṅkhātesu buddhādīsu. <span class="bld">Manaṃ padosaye</span>ti yo manaṃ padoseyya, tassa ayaṃ manopadoso eva mahattaro kalīti vuttaṃ hoti. Kasmā? Yasmā <span class="bld">sataṃ sahassānaṃ…pe… pāpaka</span>nti. Tattha <span class="bld">sataṃ sahassāna</span>nti nirabbudagaṇanāya satasahassaṃ. <span class="bld">Chattiṃsatī</span>ti aparāni chattiṃsati <a name="M0.0227"></a> nirabbudāni. <span class="bld">Pañca cā</span>ti abbudagaṇanāya pañca ca abbudāni. Tasmā vassagaṇanāya ettako so kālo, yaṃ kālaṃ ariyagarahivācaṃ manañca paṇidhāya pāpakaṃ nirayaṃ upeti, tattha paccatīti vuttaṃ hoti. Idañca saṅkhepena padumaniraye āyuppamāṇaṃ, vitthārena pana parato āgamissati.</p>
  888. <p class="bodytext"><span class="bld">Lobhaguṇe</span>ti ‘‘guṇo’’ti bālehi diṭṭhattā, anekakkhattuṃ pavattitattā ca lobhoyeva lobhaguṇo, tasmiṃ lobhaguṇe, taṇhāyāti attho. <span class="bld">Anuyutto</span>ti anu anu yutto. <span class="bld">Avadaññū</span>ti avacanaññū, buddhānampi ovādassa aggahaṇato. <span class="bld">Maccharī</span>ti pañcavidhamacchariyena maccharī. <span class="bld">Pesuṇiyaṃ anuyutto</span>ti pesuṇiyasmiṃ anuyutto aggasāvakānaṃ bhedanena. Kokālikañhi mīyamānaṃ ovadantena āyasmatā mahāmoggallānena bhāsitā imā gāthāti. <span class="bld">Mukhaduggā</span>ti mukhavisama. <span class="bld">Vibhūtā</span>ti vigatabhūta alikavādi. <span class="bld">Anariyā</span>ti asappurisa. <span class="bld">Bhūnahū</span>ti bhūtihanaka attano buddhivināsaka. <span class="bld">Purisantā</span>ti purisādhama. <span class="bld">Kalī</span>ti alakkhipurisa. <span class="bld">Avajātakaputtā</span>ti buddhassa bhagavato avajātaputta. <span class="bld">Mā bahubhāṇidha nerayikosī</span>ti idāni bahubhāṇī mā hohi, nerayiko asi jāto. <span class="bld">Rajamākirasī</span>ti kilesarajaṃ attani pakkhipasi. <span class="bld">Sante</span>ti samitakilese khīṇāsave. <span class="bld">Kibbisakārī</span>ti pāpakāri. <span class="bld">Papata</span>nti narakaṃ.</p>
  889. <p class="bodytext"><span class="bld">Idaṃ saṃkilesabhāgiya</span>nti idaṃ taṇhādīnaṃ sabhāvabhedato avatthābhedato ca anekabhedakaṃ dassetuṃ anekehi suttapadehi udāharaṇavasena dassitaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttanti veditabbaṃ.</p>
  890. <p class="bodytext"><span class="bld">Pasannenā</span>ti <a name="V0.0346"></a> kammakammaphalādīni saddahantena.</p>
  891. <p class="bodytext"><a name="para93"></a><span class="paranum">93</span>. <span class="bld">Iddha</span>nti hatthūpagasīsūpagādialaṅkārehi maṇikanakādīhi ca samiddhaṃ. <span class="bld">Phīta</span>nti telamadhuphāṇitādīhi ca dhanadhaññādīhi ca vipulaṃ. <span class="bld">Ākiṇṇamanussa</span>nti nirantaramanussaṃ. <span class="bld">Sambādhabyūha</span>nti byūhā vuccanti anibbiddharacchāyo. Yesu paviṭṭhamaggeneva niggacchanti, te sambādhā byūhakā etthāti sambādhabyūhaṃ. Imināpi tassa nagarassa ghanavāsameva dīpeti. <span class="bld">Bhantenā</span>ti damathaṃ anupagatena, ito cito ca paribbhamantena vā. <span class="bld">Apāpaka</span>nti alāmakaṃ. <span class="bld">Aveccappasādenā</span>ti acalappasādena, saccappaṭivedhato āgatena pasādena.</p>
  892. <p class="bodytext"><span class="bld">Pecca</span> <a name="M0.0228"></a> <span class="bld">so labhate</span>ti yo bhūte daṇḍena na hiṃsati, so puggalo paraloke manussabhūto manussasukhaṃ devabhūto dibbasukhaṃ ubhayaṃ atikkanto nibbānasukhaṃ labhatīti attho.</p>
  893. <p class="bodytext"><a name="para94"></a><span class="paranum">94</span>. <span class="bld">Cārikaṃ pakkamissatī</span>ti janapadacārikaṃ gamissati. Kasmā pana bhagavā janapadacārikaṃ caratīti? Sattahi kāraṇehi buddhā bhagavanto janapadacārikaṃ caranti – desantaragatānaṃ veneyyānaṃ vinayanattaṃ, tatra ṭhitānaṃ ussukkasamuppādanaṃ, bhāvakānaṃ ekasmiṃ ṭhāne nibaddhavāsapariharaṇaṃ attano ca tattha anāsaṅgadassanaṃ, sambuddhavasitaṭṭhānatāya desānaṃ cetiyabhāvasampādanaṃ, bahūnaṃ sattānaṃ dassanūpasaṅkamanādīhi puññoghappasavanaṃ, avuṭṭhiādiupaddavūpasamanañcāti imehi sattahi kāraṇehi buddhā bhagavanto janapadacārikaṃ carantīti veditabbaṃ.</p>
  894. <p class="bodytext"><span class="bld">Isidattapurāṇā</span>ti isidatto ca purāṇo ca, tesu isidatto sakadāgāmī. <span class="bld">Purāṇo sotāpanno. Sākete</span>ti ‘‘sāketo’’ti laddhanāme attano bhogagāmake. <span class="bld">Magge purisaṃ ṭhapesu</span>nti tesaṃ kira gāmadvārena bhagavato gamanamaggo, tasmā ‘‘sace bhagavā amhākaṃ suttānaṃ vā pamattānaṃ vā gaccheyya, atha passituṃ na labheyyāmā’’ti maggamajjhe purisaṃ ṭhapesuṃ. <span class="bld">Anubandhiṃsū</span>ti na dūratova, piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu. Bhagavā hi sakaṭamaggassa majjhe jaṅghamaggena agamāsi, itare ubhosu passesu anugacchantā agamaṃsu. <span class="bld">Maggā okkammā</span>ti buddhā hi kenaci saddhiṃ gacchantāva paṭisanthāraṃ karonti kenaci saddhiṃ ṭhitā kenaci saddhiṃ divasabhāgampi nisinnā, tasmā bhagavā cintesi – ‘‘ime mayhaṃ sāsane vallabhā āgataphalā, imehi saddhiṃ nisīditvā divasabhāgaṃ paṭisanthāraṃ karissāmī’’ti. Maggato okkamitvā yenaññataraṃ <a name="V0.0347"></a> rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami. <span class="bld">Paññatte āsane nisīdī</span>ti te kira chattupāhanakattaradaṇḍapādabbhañjanatelāni ceva aṭṭhavidhañca pānakaṃ sarabhapādapallaṅkañca gāhāpetvā āgamaṃsu. Atha naṃ pallaṅkaṃ paññapetvā adaṃsu. Satthā tattha nisīdi. <span class="bld">Ekamantaṃ nisīdiṃsū</span>ti ‘‘chattupāhanādīni bhikkhusaṅghassa dethā’’ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā ekamantaṃ nisīdiṃsu.</p>
  895. <p class="bodytext"><span class="bld">Sāvatthiyā</span> <a name="M0.0229"></a> <span class="bld">kosalesu cārikaṃ pakkamissatī</span>tiādi sabbaṃ majjhimadesavaseneva vuttaṃ. Kasmā? Niyatāciṇṇattā. Bhagavato hi cārikacaraṇaṃ majjhimadeseyeva. Sacepi paccantadese gacchati, majjhimadeseyeva aruṇaṃ uṭṭhāpetīti niyatāciṇṇaṃ, tasmā majjhimadesavaseneva vuttaṃ. <span class="bld">Kāsīsū</span>ti kāsiraṭṭhato. Tathā <span class="bld">magadhesū</span>ti magadharaṭṭhato. <span class="bld">Āsanne no bhagavā bhavissatī</span>ti ettha na kevalaṃ āsannattā eva tesaṃ somanassaṃ hoti, atha kho ‘‘idāni dānaṃ dātuṃ gandhamālādipūjaṃ kātuṃ dhammaṃ sotuṃ pañhaṃ pucchituṃ labhissāmā’’ti nesaṃ somanassaṃ hoti.</p>
  896. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmātiha thapatayo sambādho gharāvāso</span>ti thapatayo yasmā tumhākaṃ mayi dūrībhūte anappakaṃ domanassaṃ āsanne anappakaṃ somanassaṃ hoti, tasmāpi veditabbametaṃ ‘‘sambādho gharāvāso’’ti. Gharāvāsassa hi dosena tumhākaṃ evaṃ hoti. Sace pana gharāvāsaṃ pahāya pabbajitā assatha, evaṃ vo mayā saddhiṃyeva gacchantānañca āgacchantānañca taṃ na bhaveyyāti imamatthaṃ dīpento evamāha. Tattha sakiñcanasapalibodhaṭṭhena sambādhatā veditabbā. Mahāghare vasantassāpi hi sakiñcanasapalibodhaṭṭhena gharāvāso sambādhova. <span class="bld">Rajopatho</span>ti rāgādirajānaṃ āgamanapatho, āgamanaṭṭhānanti attho. <span class="bld">Abbhokāso pabbajjā</span>ti pabbajjā pana akiñcanaapalibodhaṭṭhena abbhokāso. Caturatanikepi hi gabbhe dvinnaṃ bhikkhūnaṃ pallaṅkena pallaṅkaṃ ghaṭṭetvā nisinnānampi akiñcanāpalibodhaṭṭhena pabbajjā abbhokāso nāma hoti. <span class="bld">Alañca pana vo thapatayo appamādāyā</span>ti evaṃ sambādhagharāvāse vasantānaṃ tumhākaṃ appamādameva kātuṃ yuttanti attho.</p>
  897. <p class="bodytext"><span class="bld">Nāgā</span>ti hatthino. <span class="bld">Opavayhā</span>ti rañño ārohanayoggā. <span class="bld">Ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpemā</span>ti te kira dvepi janā sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitā dvīsu nāgesu tā itthiyo evaṃ nisīdāpetvā rañño nāgaṃ majjhe katvā ubhosu passesu gacchanti, tasmā evamāhaṃsu. <span class="bld">Nāgopi rakkhitabbo</span>ti yathā kiñci visesitaṃ na karoti, evaṃ rakkhitabbo hoti. <span class="bld">Tāpi bhaginiyo</span>ti yathā pamādaṃ nāpajjanti, evaṃ rakkhitabbā honti. <span class="bld">Attāpī</span>ti sitakathitavikkhepitādīni <a name="V0.0348"></a> akarontehi attāpi rakkhitabbo hoti<a name="M0.0230"></a>. Evaṃ karonto hi ‘‘sāmidubbhako eso’’ti niggahetabbo hoti.</p>
  898. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmātiha thapatayo</span>ti yasmā tumhe rājā niccaṃ rājabhaṇḍaṃ paṭicchāpeti, tasmāpi sambādho gharāvāso rajopatho. Yasmā pana paṃsukūlikaṃ bhikkhuṃ evaṃ paṭicchāpento natthi, tasmā abbhokāso pabbajjā, evaṃ sabbatthāpi. Alañca kho thapatayo appamādāya, appamādameva karothāti dasseti.</p>
  899. <p class="bodytext"><span class="bld">Muttacāgo</span>ti vissaṭṭhacāgo. <span class="bld">Payatapāṇī</span>ti āgatāgatānaṃ dānatthāya dhotahattho. <span class="bld">Vosaggarato</span>ti vosaggasaṅkhāte cāge rato. <span class="bld">Yācayogo</span>ti yācitabbayutto. ‘‘Yājayogo’’tipi pāṭho, dānayuttoti attho. <span class="bld">Dānasaṃvibhāgarato</span>ti etena appamattakampi kiñci labhitvā tatopi saṃvibhāge rato. <span class="bld">Appaṭivibhatta</span>nti ‘‘idaṃ amhākaṃ bhavissati, idaṃ ayyāna’’nti evaṃ akatavibhāgaṃ, sabbaṃ dātabbameva hutvā ṭhitanti attho. <span class="bld">Imehi kho thapatayo catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hotī</span>ti sotāpanno imehi dhammehi samannāgato hotīti attho. Etena sotāpannena imesaṃ catunnaṃ dhammānaṃ ekantato labbhamānataṃ dasseti.</p>
  900. <p class="bodytext">Evaṃ tesaṃ thapatīnaṃ imehi catūhi dhammehi samannāgataṃ pariyāyena dassetvā idāni nippariyāyena taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘tumhe kho thapatayo’’</span>tiādi vuttaṃ.</p>
  901. <p class="bodytext"><a name="para95"></a><span class="paranum">95</span>. <span class="bld">Sahassaṃ kappakoṭiyo</span>ti sahassaṃ attabhāvā ahesunti attho. ‘‘Asīti kappakoṭiyo’’tipi pāṭho, asītiāyukappakoṭiyo ahesunti attho. Kattha pana te ahesunti? Āha <span class="bld">‘‘deve ceva manusse cā’’</span>ti, devesu ceva manussesu cāti attho. <span class="bld">Saṃviruḷhamhī</span>ti samantato pallavaggahaṇena viruḷhe. <span class="bld">Alabhiṃha</span>nti alabhiṃ ahaṃ. <span class="bld">Ajja tiṃsaṃ tato kappā</span>ti tato kappato ajja sampati ayaṃ kappo tiṃsatimo. <span class="bld">Tassā saññāya vāsanā</span>ti tassa buddhagatāya saññāya vāsanato.</p>
  902. <p class="bodytext"><span class="bld">Taṇhānighātako</span>ti <a name="M0.0231"></a> taṇhāya samucchedako. <span class="bld">Vaṭaṃsako</span>ti pupphamayakaṇṇiko. <span class="bld">Sabbapupphehilaṅkato</span>ti nānāpupphehi alaṅkato. <span class="bld">Lapanantarā</span>ti uttarādharoṭṭhānaṃ antarato. <span class="bld">Okkā</span>ti pabhā. <span class="bld">Muddhanantaradhāyathā</span>ti muddhani antaradhāyatha. <span class="bld">Kaṅkhaṃ vitarā</span>ti vimatiṃ vinodehi. <span class="bld">Yassa taṃ sabbadhammesu</span><a name="V0.0349"></a>, <span class="bld">sadā ñāṇaṃ pavattatī</span>ti <span class="bld">ta</span>nti nipātamattaṃ. Yassa sabbadhammesu ākaṅkhappaṭibaddhattā sadā ñāṇaṃ pavattati. So sabbaññū bhagavā <span class="bld">theraṃ ānandaṃ etadabravī</span>ti sambandho. <span class="bld">Rājā raṭṭhe bhavissatī</span>ti sabbasmiṃ raṭṭhe rājā bhavissati. <span class="bld">Carima</span>nti carimabhavaṃ. <span class="bld">Sacchikatvā</span>ti paccakkhaṃ katvā. <span class="bld">Dhammata</span>nti catusaccadhammaṃ, paccekabodhiṃ vā.</p>
  903. <p class="bodytext"><a name="para96"></a><span class="paranum">96</span>. <span class="bld">Suvaṇṇacchadanaṃ nāva</span>nti ubhosu passesu suvaṇṇālaṅkārehi paṭimaṇḍitavasena chāditaṃ suvaṇṇanāvaṃ. <span class="bld">Pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, sakkassa iti me suta</span>nti yathā sā devatā pañhaṃ puṭṭhā sakkassa byākāsi, evaṃ mayāpi sutanti āyasmā mahāmoggallāno attanā yathāsutaṃ taṃ bhagavato vadati.</p>
  904. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṃsuthūpesū</span>ti sarīradhātuṃ abbhantare ṭhapetvā paṃsūhi katathūpesu. Evañhi te bhagavantaṃ uddissakatā nāma honti, tenevāha – <span class="bld">‘‘uddissakatesu dasabaladharāna’’</span>nti.</p>
  905. <p class="bodytext"><a name="para97"></a><span class="paranum">97</span>. <span class="bld">Devaputtasarīravaṇṇā</span>ti devaputtasarīrasadisavaṇṇā. <span class="bld">Subhagasaṇṭhitī</span>ti sobhaggayuttasaṇṭhānā. <span class="bld">Uḷāraṃ vata taṃ āsī</span>ti taṃ mayā kataṃ puññaṃ uḷāraṃ vata ahosi. <span class="bld">Yāha</span>nti yā ahaṃ. <span class="bld">Satasahassaṃ kappe, mudito thūpaṃ apūjesī</span>ti thūpaṃ pūjetvā satasahassaṃ āyukappe ahaṃ muditoti attho. <span class="bld">Anāgantuna vinipāta</span>nti apāyupapattiṃ anupagantvā. <span class="bld">Yaṃ cakkhu</span>nti yaṃ paññācakkhuṃ. <span class="bld">Paṇihita</span>nti ṭhapitaṃ. <span class="bld">Vimuttacittamhī</span>ti vimuttacitto amhi. <span class="bld">Vidhūtalato</span>ti vidhūtataṇhālato, samucchinnataṇhoti attho.</p>
  906. <p class="bodytext"><a name="para98"></a><span class="paranum">98</span>. <span class="bld">Sāmākapatthodanamatta</span>nti sāmākatiṇānaṃ nāḷikodanamattaṃ. <span class="bld">Akhile</span>ti pañcannaṃ cetokhilānaṃ abhāvena akhile. <span class="bld">Tasmiñca okappayi dhammamuttama</span>nti tasmiṃ paccekabuddhe uttamadhammaṃ paccekabodhiṃ ‘‘uttamadhammena nāma imasmiṃ <a name="M0.0232"></a> bhavitabba’’nti saddahiṃ. <span class="bld">‘‘Tasmiñca dhamme paṇidhesiṃ mānasa’’</span>nti iminā paṭiladdhadhammaṃ ahampi sacchikareyyanti cittaṃ paṇidahiṃ. <span class="bld">Bhave kudāsupi ca mā apekkhavā</span>ti katthaci bhave apekkhavā mā bhaveyyanti ca paṇidhesiṃ mānasanti sambandho.</p>
  907. <p class="bodytext"><span class="bld">Kurūsū</span>ti uttarakurūsu. <span class="bld">Dīghāyukesū</span>ti tesaṃ vassasahassāyukatāya vuttaṃ. <span class="bld">Amamesū</span>ti apariggahesu. <span class="bld">Pāṇīsū</span>ti sattesu. <span class="bld">Ahīnagāmīsū</span>ti yathāladdhasampattīhi yāvatāyukaṃ aparihīnasabhāvesu<a name="V0.0350"></a>. <span class="bld">Tidasopapajjathā</span>ti tāvatiṃso hutvā upapajjiṃ, tidase vā tāvatiṃsabhavane upapajjiṃ. <span class="bld">Visiṭṭhakāyūpagato</span>ti visiṭṭhakāyesu nānāvaṇṇakāyesu upagato. <span class="bld">Yasassisū</span>ti parivāravantesu. <span class="bld">Hitāhitāsihī</span>ti kusalākusale vītivattīhi. <span class="bld">Paccakkhaṃ khvima</span>nti paccakkhaṃ kho imaṃ vacananti adhippāyo.</p>
  908. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakāsī</span>ti so akāsi. <span class="bld">Balimābhihārī</span>ti pūjābaliṃ abhihari. <span class="bld">Patitassa eka</span>nti tassa hatthato ekapupphaṃ patitaṃ.</p>
  909. <p class="bodytext"><span class="bld">Upariṭṭha</span>nti upari vehāse ṭhitaṃ. <span class="bld">Ariṭṭha</span>nti ariṭṭhaṃ nāma paccekasambuddhaṃ. <span class="bld">Ajjhattañca bahiddhā cā</span>ti ajjhattavisayā ca bahiddhavisayā ca. <span class="bld">Ye me vijjiṃsū</span>ti ye me pubbe vijjamānā ahesuṃ. <span class="bld">Jātimaraṇasaṃsāro, natthi dāni punabbhavo</span>ti punappunaṃ jāyanamīyanabhūto saṃsāro punabbhavoti ca vuccati, so ca dāni natthīti attho.</p>
  910. <p class="bodytext"><span class="bld">Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ sutta</span>nti idaṃ vāsanābhāgapuññavibhāvanānaṃ nānāsuttapadānaṃ udāharaṇavasena dassitaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttanti veditabbaṃ.</p>
  911. <p class="bodytext"><a name="para99"></a><span class="paranum">99</span>. <span class="bld">‘‘Uddhaṃ adho…pe… apunabbhavāyā’’</span>ti idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttanti vuttaṃ oghataraṇassa ariyamaggakiccattā. <span class="bld">Na cetanā karaṇīyā</span>ti na cittaṃ uppādetabbaṃ. <span class="bld">Dhammatā</span>ti dhammasabhāvo.</p>
  912. <p class="bodytext"><a name="para100"></a><span class="paranum">100</span>. <span class="bld">Yadā have</span>ti yasmiṃ have kāle. <span class="bld">Pātubhavantī</span>ti uppajjanti. <span class="bld">Dhammā</span>ti anulomapaccayākārapaṭivedhasādhakā bodhipakkhiyadhammā. <span class="bld">Pātubhavantī</span>ti vā pakāsenti, abhisamayavasena pākaṭā honti. <span class="bld">Dhammā</span>ti catuariyasaccadhammā. Ātāpo vuccati kilesasantāpanaṭṭhena vīriyaṃ. <span class="bld">Ātāpino</span>ti <a name="M0.0233"></a> sammappadhānavīriyavato. <span class="bld">Jhāyato</span>ti ārammaṇūpanijjhānalakkhaṇena lakkhaṇūpanijjhānalakkhaṇena ca jhānena jhāyantassa. <span class="bld">Brāhmaṇassā</span>ti bāhitapāpassa khīṇāsavassa. <span class="bld">Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā</span>ti athassa evaṃ pātubhūtadhammassa yā tā ‘‘ko nu kho, bhante, phusatīti? No kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā (saṃ. ni. 2.12) nayena ‘‘katamaṃ nu kho, bhante, jarāmaraṇaṃ, kassa panidaṃ jarāmaraṇanti? No kallo pañhoti bhagavā avocā’’tiādinā (saṃ. ni. 2.35) ca nayena paccayākārakaṅkhā vuttā. Yā ca <a name="V0.0351"></a> paccayākārasseva appaṭividdhattā ‘‘ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhāna’’ntiādikā (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) soḷasakaṅkhā ‘‘buddhe kaṅkhati dhamme kaṅkhatī’’tiādikā (dha. sa. 1008) aṭṭha ca kaṅkhā āgatā, tā sabbā vapayanti apagacchanti nirujjhanti, kasmā? <span class="bld">Yato pajānāti sahetudhammaṃ,</span> yasmā avijjādikena hetunā sahetukaṃ imaṃ saṅkhārādiṃ kevalaṃ dukkhakkhandhadhammaṃ pajānāti aññāsi paṭivijjhati.</p>
  913. <p class="bodytext"><span class="bld">Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī</span>hi yasmā paccayānaṃ khayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ avedi aññāsi paṭivijjhi, tasmā yadāssa ātāpino jhāyato brāhmaṇassa vuttappakārā dhammā pātubhavanti. Athassa yā nibbānassa aviditattā kaṅkhā uppajjeyyuṃ, sabbāpi tā kaṅkhā vapayantīti.</p>
  914. <p class="bodytext"><span class="bld">Ārañña</span>nti āraññakaṃ. <span class="bld">Aññātuñchena yāpenta</span>nti kulesu aññāto niccanavoyeva hutvā uñchena piṇḍacariyāya yāpentaṃ. Atha vā abhilakkhitesu issarajanagehesu kaṭukabhaṇḍasambhāraṃ sugandhabhojanaṃ pariyesantassa uñchanaṃ ñātuñchanaṃ nāma, gharapaṭipāṭiyā pana dvāre ṭhitena laddhamissakabhojanaṃ aññātuñchanaṃ nāma. Idaṃ idha adhippetaṃ. Tena yāpentaṃ. <span class="bld">Kāmesu anapekkhina</span>nti vatthukāmakilesakāmesu nirapekkhaṃ.</p>
  915. <p class="bodytext"><span class="bld">Chetvā</span>ti vadhitvā. <span class="bld">Sukhaṃ setī</span>ti kodhapariḷāhena aparidayhamānattā sukhaṃ sayati. <span class="bld">Na socatī</span>ti kodhavināsena vinaṭṭhadomanassattā na socati. <span class="bld">Visamūlassā</span>ti dukkhavipākassa. <span class="bld">Madhuraggassā</span>ti yaṃ akkuṭṭhassa paccakkositvā pahaṭassa paṭippaharitvā sukhaṃ uppajjati, taṃ sandhāya so ‘‘madhuraggo’’ti vutto. Imasmiñhi ṭhāne pariyosānaṃ ‘‘agga’’nti vuttaṃ. <span class="bld">Ariyā</span>ti buddhādayo.</p>
  916. <p class="bodytext"><span class="bld">Hane</span>ti <a name="M0.0234"></a> haneyya. <span class="bld">Uppatita</span>nti asamugghāṭitaṃ avikkhambhituppannavasena samudācāruppannavasena samudācarantaṃ. <span class="bld">Vinodaye</span>ti attano santānato nīhareyya.</p>
  917. <p class="bodytext"><a name="para101"></a><span class="paranum">101</span>. <span class="bld">Sattiyā</span>ti desanāsīsametaṃ, ekatodhārādinā satthenāti attho. <span class="bld">Omaṭṭho</span>ti pahaṭo. Cattāro hi pahārā omaṭṭho ummaṭṭho maṭṭho vimaṭṭhoti. Tattha upari ṭhatvā adhomukhaṃ dinnappahāro <span class="bld">omaṭṭho</span> nāma, adho ṭhatvā uddhaṃ mukhaṃ dinnappahāro <span class="bld">ummaṭṭho</span> nāma, aggaḷasūci viya vinivijjhitvā kato <span class="bld">maṭṭho</span> nāma, seso sabbopi <span class="bld">vimaṭṭho</span> nāma. Imasmiṃ pana ṭhāne omaṭṭho <a name="V0.0352"></a> gahito. So hi sabbadāruṇo duruddharaṇasallo duttikiccho antodoso antopubbalohito ca hoti. Pubbalohitaṃ anikkhamitvā vaṇamukhaṃ pariyonandhitvā tiṭṭhati. Pubbalohitaṃ nīharitukāmehi mañcena saddhiṃ bandhitvā adhosiro kātabbo hoti, maraṇaṃ vā maraṇamattaṃ vā dukkhaṃ pāpuṇāti. <span class="bld">Paribbaje</span>ti vihareyya.</p>
  918. <p class="bodytext">Imāya gāthāya kiṃ kathitaṃ? Yathā sattiyā omaṭṭhapuriso sallubbāhanavaṇatikicchanānaṃ atthāya vīriyaṃ ārabhati payogaṃ karoti parakkamati. Yathā ca dayhamāne matthake ādittasiro tassa nibbāpanatthāya vīriyaṃ ārabhati payogaṃ karoti parakkamati, evamevaṃ bhikkhu kāmarāgappahānāya sato appamatto hutvā vihareyya bhagavāti kathesi.</p>
  919. <p class="bodytext">Evaṃ devatāya kathite atha bhagavā cintesi – ‘‘imāya devatāya upamā daḷhaṃ katvā ānītā, atthaṃ pana parittakaṃ gahetvā ṭhitā. Punappunaṃ kathentīpi hi esā kāmarāgassa vikkhambhanappahānameva katheyya, yāva ca kāmarāgo maggena na samugghāṭiyyati, tāva anubandhova hotī’’ti tameva upamaṃ gahetvā paṭhamamaggavasena devatāya vinivaṭṭetvā dassento <span class="bld">‘‘sattiyā viya omaṭṭho’’</span>ti dutiyagāthamāha. Tassattho purimanayānusārena veditabbo.</p>
  920. <p class="bodytext"><span class="bld">Lokāmisa</span>nti kāmaguṇo. <span class="bld">Santipekkho</span>ti sabbasaṅkhārūpasamaṃ nibbānaṃ apekkhamāno. <span class="bld">Paññavā</span>ti paññavanto. <span class="bld">Pahitatto</span>ti nibbānaṃ patipesitacitto. <span class="bld">Virato kāmasaññāyā</span>ti yāya kāyaci sabbato kāmasaññāya <a name="M0.0235"></a> catutthamaggasampayuttāya samucchedaviratiyā virato. ‘‘Viratto’’tipi pāṭho. Kāmasaññāyāti pana bhummavacanaṃ hoti. <span class="bld">Sagāthāvagge</span> (saṃ. ni. 1.96) ‘‘kāmasaññāsū’’ti pāṭho. Catūhi maggehi dasannampi saṃyojanānaṃ atītattā <span class="bld">sabbasaṃyojanātīto</span>. Catutthamaggeneva vā uddhambhāgiyasaṃyojanātīto tatra tatrābhinandanato nandisaṅkhātāya taṇhāya tiṇṇañca bhavānaṃ parikkhīṇattā <span class="bld">nandibhavaparikkhīṇo</span>. So tādiso khīṇāsavo bhikkhu <span class="bld">gambhīre</span> saṃsāraṇṇave <span class="bld">na sīdati</span>.</p>
  921. <p class="bodytext"><span class="bld">Saddahāno</span>ti yena pubbabhāge kāyasucaritādibhedena, aparabhāge ca sattattiṃsabodhipakkhiyabhedena dhammena arahanto buddhapaccekabuddhabuddhasāvakā nibbānaṃ pattā. Taṃ saddahāno arahataṃ dhammaṃ nibbānappattiyā lokiyalokuttarapaññaṃ labhati, tañca kho na saddhāmattakeneva. Yasmā pana saddhājāto upasaṅkamati, upasaṅkamanto payirupāsati, payirupāsanto <a name="V0.0353"></a> sotaṃ odahati, odahitasoto dhammaṃ suṇāti, tasmā upasaṅkamanato paṭṭhāya yāva dhammassavanena <span class="bld">sussūsaṃ labhate paññaṃ</span>.</p>
  922. <p class="bodytext">Kiṃ vuttaṃ hoti? Taṃ dhammaṃ saddahitvāpi ācariyupajjhāye kālena kālaṃ upasaṅkamitvāpi vattakaraṇena payirupāsitvā yadā payirupāsanāya ārādhitacittā kiñci vattukāmā honti. Atha adhigatāya sotukāmatāya sotaṃ odahitvā suṇanto labhatīti evaṃ sussūsampi ca satiavippavāsena appamatto subhāsitadubbhāsitaññutāya vicakkhaṇo eva labhati, na itaro. Tenāha – <span class="bld">‘‘appamatto vicakkhaṇo’’</span>ti.</p>
  923. <p class="bodytext"><span class="bld">Patirūpakārī</span>ti desakālādīni ahāpetvā lokiyassa lokuttarassa dhammassa patirūpaṃ adhigamūpāyaṃ karotīti patirūpakārī. <span class="bld">Dhuravā</span>ti cetasikavīriyavasena anikkhittadhuro. <span class="bld">Uṭṭhātā</span>ti kāyikavīriyavasena uṭṭhānasampanno asithilaparakkamo. <span class="bld">Vindate dhana</span>nti lokiyalokuttaradhanaṃ adhigacchati. <span class="bld">Saccenā</span>ti vacīsaccena paramatthasaccena ca. Buddhapaccekabuddhaariyasāvakā nibbutiṃ pāpuṇantā kittimpi pāpuṇantiyeva. <span class="bld">Dada</span>nti paresaṃ yaṃ kiñci icchitaṃ patthitaṃ dento <span class="bld">mittāni ganthati</span> sampādeti karotīti <a name="M0.0236"></a> attho. Duddadaṃ vā dadanto ganthati, dānamukhena cattāripi saṅgahavatthūni gahitānīti veditabbāni. Tehi mittāni karonti. <span class="bld">Asmā lokā paraṃ lokaṃ, sa ve pecca na socatī</span>ti yassa puggalassa ime saddhādayo dhammā vijjanti, so imasmā lokā paraṃ lokaṃ gantvā na socati, sokakāraṇaṃ tassa natthīti attho.</p>
  924. <p class="gatha1">‘‘Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;</p>
  925. <p class="gathalast">Saccaṃ dhammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socatī’’ti. (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 190) –</p>
  926. <p class="unindented">Gāthaṃ avasesaṃ katvā udāhaṭaṃ. <span class="bld">Āḷavakasutte</span> hi imā gāthā āḷavakena ‘‘kathaṃ su labhate pañña’’ntiādinā (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 187) puṭṭhena bhagavatā bhāsitāti.</p>
  927. <p class="bodytext"><span class="bld">Yena kenaci vaṇṇenā</span>ti yena kenaci kāraṇena, pakārena vā. <span class="bld">Saṃvāso</span>ti ekasmiṃ ṭhāne sahavāso samāgamo. <span class="bld">Ta</span>nti tathā samāgataṃ anukampitabbaṃ purisaṃ. <span class="bld">Manasā ce pasannenā</span>ti karuṇāsamussāhitena <a name="V0.0354"></a> pasādena pasannena manasā. <span class="bld">Na tena hoti saṃyutto</span>ti tena yathāvuttena anusāsanena kāmacchandādīnaṃ saṃyojanavasena saṃyutto nāma na hoti. <span class="bld">Yānukampā anuddayā</span>ti yā ariyamaggasampāpanavasena karuṇāyanā, mettāyanā cāti attho.</p>
  928. <p class="bodytext"><a name="para102"></a><span class="paranum">102</span>. <span class="bld">Rāgo ca doso cā</span>ti rāgadosā heṭṭhā vuttanayāva. <span class="bld">Kutonidānā</span>ti kiṃnidānā kiṃhetukā. Paccattavacanassa hi ayaṃ to-ādeso, samāse cassa lopābhāvo veditabbo. <span class="bld">Aratī ratī lomahaṃso kutojā</span>ti yāyaṃ pantesu senāsanesu, adhikusalesu ca dhammesu arati ukkaṇṭhitā, yā ca pañcasu kāmaguṇesu rati abhirati āsatti kīḷanādi, yo ca lomahaṃsasamuṭṭhānato lomahaṃsasaṅkhāto cittutrāso, ime tayo dhammā kuto jātā kuto nibbattāti pucchā. <span class="bld">Kuto samuṭṭhāyā</span>ti kuto uppajjitvā. <span class="bld">Mano</span>ti kusalacittaṃ. <span class="bld">Vitakkā</span>ti kāmavitakkādayo. <span class="bld">Kumārakā dhaṅkamivosajantī</span>ti yathā kumārakā kīḷantā kākaṃ suttena pāde bandhitvā osajanti khipanti, evaṃ kusalamanaṃ akusalavitakkā kuto samuṭṭhāya osajantīti pucchā.</p>
  929. <p class="bodytext"><span class="bld">Rāgo</span> <a name="M0.0237"></a> <span class="bld">cā</span>ti dutiyagāthā tassā vissajjanaṃ. Tattha <span class="bld">ito</span>ti attabhāvaṃ sandhāyāha. Attabhāvanidānā hi rāgadosā, arati rati lomahaṃsā ca attabhāvato jātā. Kāmavitakkādayo attabhāvato eva samuṭṭhāya kusalamanaṃ osajanti. Tena tadaññaṃ pakatiādikāraṇaṃ paṭikkhipanto āha – <span class="bld">‘‘itonidānā ito samuṭṭhāyā’’</span>ti. Purimagāthāya vuttanayenettha saddasiddhi veditabbā.</p>
  930. <p class="bodytext">Idāni yvāyaṃ ‘‘itonidānā’’tiādīsu attabhāvanidānā attabhāvato jātā attabhāvato samuṭṭhāyāti attho vutto, taṃ sādhento āha – <span class="bld">‘‘snehajā attasambhūtā’’</span>ti. Ete hi rāgādayo vitakkapariyosānā taṇhāsnehena jātā. Tathā jāyantā ca pañcupādānakkhandhabhede attabhāvasaṅkhāte attani sambhūtā. Tenāha – ‘‘snehajā attasambhūtā’’ti. Idāni tadatthajotikaṃ upamaṃ dasseti <span class="bld">‘‘nigrodhasseva khandhajā’’</span>ti. Tattha <span class="bld">khandhajā</span>ti khandhesu jātā pārohā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā nigrodhassa khandhajasaṅkhātā pārohā āporasasaṅkhāte snehe sati jāyanti, jāyantā ca tasmiṃyeva nigrodhe tesu tesu sākhappadesesu sambhavanti, evaṃ ete rāgādayo ajjhattaṃ taṇhāsnehe sati jāyanti, jāyantā ca tasmiṃyeva attabhāve tesu tesu cakkhādippadesesu iṭṭhārammaṇesu sambhavanti. Tena vuttaṃ – ‘‘snehajā attasambhūtā’’ti. <span class="bld">Puthu visattā kāmesū</span>ti yasmā <a name="V0.0355"></a> rāgopi pañcakāmaguṇikādivasena, dosopi āghātavatthuādivasena aratiādayopi tassa tassa bhedassa vasenāti sabbathā sabbepime kilesā puthu anekappakārā hutvā vatthudvārārammaṇādivasena tesu tesu kāmesu tathā tathā visattā laggā saṃsibbitvā ṭhitā. Kimiva? <span class="bld">Māluvāva vitatā vane</span> yathā vane vitatā māluvā tesu tesu rukkhasākhappasākhādibhedesu visattā hoti laggā saṃsibbitvā ṭhitā, evaṃ ete kilesā dhammā, tasmā ettha puthupabhedesu vatthukāmesu visattaṃ kilesagahanaṃ.</p>
  931. <p class="bodytext"><span class="bld">Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha</span>. Tassattho – ye sattā naṃ kilesagahanaṃ ‘‘itonidānaṃ esa uppajjatī’’ti jānanti, te naṃ taṇhāsinehasinehite attabhāve uppajjatīti <a name="M0.0238"></a> ñatvā taṃ taṇhāsinehaṃ ādīnavānupassanādibhāvanāñāṇagginā visosentā vinodenti pajahanti, evaṃ amhākaṃ bhāsitaṃ suṇohi yakkhāti. <span class="bld">Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā</span>ti ye hi saṃkilesagahanaṃ vinodenti, te ekantena maggaṃ bhāventi. Na hi maggabhāvanaṃ vinā kilesavinodanaṃ atthi. Evaṃ maggaṃ bhāventā te pakatiñāṇena duttaraṃ kāmoghādiṃ catubbidhaṃ oghaṃ iminā dīghena addhunā supinantenapi atiṇṇapubbaṃ anatikkantapubbaṃ apunabbhavāya nibbānāya taranti.</p>
  932. <p class="bodytext"><span class="bld">Dukkaraṃ bhagavā</span>ti eko kira devaputto pubbayogāvacaro bahalakilesatāya sappayogena kilese vikkhambhento samaṇadhammaṃ katvā pubbahetumandatāya ariyabhūmiṃ appatvāva kālaṃ katvā devaloke nibbatto, so tathāgataṃ upasaṅkamitvā dukkarabhāvaṃ ārocento evamāha. Tattha <span class="bld">dukkara</span>nti dasapi vassāni…pe… saṭṭhipi vassāni ekantaparisuddhassa samaṇadhammassa karaṇaṃ nāmetaṃ dukkaraṃ. <span class="bld">Sekkhā</span>ti satta sekkhā. <span class="bld">Sīlasamāhitā</span>ti sīlena samāhitā samupetā. <span class="bld">Ṭhitattā</span>ti patiṭṭhitasabhāvā. Evaṃ pucchitapañhaṃ vissajjitvā uparipañhaṃ samuṭṭhāpanatthaṃ <span class="bld">‘‘anagāriyupetassā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">anagāriyupetassā</span>ti anagāriyaṃ niggehabhāvaṃ upagatassa, pabbajitassāti attho. <span class="bld">Tuṭṭhī</span>ti catupaccayasantoso.</p>
  933. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhāvanāyā</span>ti cittavūpasamabhāvanāya. <span class="bld">Te chetvā maccuno jāla</span>nti ye rattindivaṃ indriyūpasame ratā, te dussamādahaṃ cittaṃ samādahanti. Ye samāhitacittā, te catupaccayasantosaṃ pūrentā na kilamanti. Ye santuṭṭhā, te sīlaṃ pūrentā na kilamanti. Ye sīle patiṭṭhitā satta sekkhā, te ariyā maccuno jālasaṅkhātaṃ kilesajālaṃ chinditvā gacchanti.</p>
  934. <p class="bodytext"><span class="bld">Duggamo</span>ti <a name="V0.0356"></a> saccametaṃ, bhante, ye indriyūpasame ratā, te dussamādahaṃ cittaṃ samādahanti. Ye samāhitacittā, te catupaccayasantosaṃ pūrentā na kilamanti. Ye santuṭṭhā, te sīlaṃ pūrentā na kilamanti. Ye sīle paramaggāhino satta sekkhā, te <span class="bld">ariyā</span> maccuno jālasaṅkhātaṃ kilesajālaṃ chinditvā <span class="bld">gacchanti</span>. Kiṃ na gamissanti, ayaṃ pana duggamo <span class="bld">‘‘bhagavā</span> <a name="M0.0239"></a> <span class="bld">visamo maggo’’</span>ti āha. Tattha kiñcāpi ariyamaggo neva duggamo na visamo, pubbabhāgapaṭipadāya panassa bahū parissayā honti, tasmā evaṃ vutto. <span class="bld">Avaṃsirā</span>ti ñāṇasirena adhosirā hutvā <span class="bld">papatanti</span>. Ariyamaggaṃ ārohituṃ asamatthatāya eva te <span class="bld">magge</span> papatantīti vuccanti. <span class="bld">Ariyānaṃ samo maggo</span>ti sveva maggo ariyānaṃ samo hoti. <span class="bld">Visame samā</span>ti visamepi sattakāye samā eva.</p>
  935. <p class="bodytext"><a name="para103"></a><span class="paranum">103</span>. <span class="bld">Idañhi taṃ jetavana</span>nti anāthapiṇḍiko devaputto jetavanassa ceva buddhādīnañca vaṇṇabhaṇanatthaṃ āgantvā evamāha. <span class="bld">Isisaṅghanisevita</span>nti bhikkhusaṅghanivesitaṃ. Evaṃ paṭhamagāthāya jetavanassa vaṇṇaṃ kathetvā idāni ariyamaggassa vaṇṇaṃ kathento <span class="bld">‘‘kammaṃ vijjā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">kamma</span>nti maggacetanā. <span class="bld">Vijjā</span>ti maggapaññā. <span class="bld">Dhammo</span>ti samādhi, samādhipakkhikā vā dhammā. <span class="bld">Sīlaṃ jīvitamuttama</span>nti sīle patiṭṭhitassa jīvitañca uttamanti dasseti. Atha vā <span class="bld">vijjā</span>ti diṭṭhisaṅkappā. <span class="bld">Dhammo</span>ti vāyāmasatisamādhayo. <span class="bld">Sīla</span>nti vācākammantājīvā. <span class="bld">Jīvitamuttama</span>nti etasmiṃ sīle patiṭṭhitassa jīvitaṃ nāma uttamanti. <span class="bld">‘‘Etena maccā sujjhantī’’</span>ti etena aṭṭhaṅgikena maggena sattā visujjhanti.</p>
  936. <p class="bodytext"><span class="bld">Tasmā</span>ti yasmā maggena sujjhanti, na gottadhanehi, tasmā. <span class="bld">Yoniso vicine dhamma</span>nti upāyena bodhipakkhiyadhammaṃ vicineyya. <span class="bld">Evaṃ tattha visujjhatī</span>ti evaṃ tasmiṃ ariyamagge visujjhati. Atha vā <span class="bld">yoniso vicine dhamma</span>nti upāyena ariyasaccadhammaṃ vicineyya. <span class="bld">Evaṃ tattha visujjhatī</span>ti evaṃ tesu catūsu ariyasaccesu visujjhati. Idāni sāriputtattherassa vaṇṇaṃ kathento <span class="bld">‘‘sāriputtovā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">sāriputtovā</span>ti avadhāraṇavacanaṃ, etehi paññādīhi sāriputtova seyyoti vadati. <span class="bld">Upasamenā</span>ti kilesavūpasamena. <span class="bld">Pāraṅgato</span>ti nibbānaṃ gato, yo koci nibbānapatto bhikkhu, na tādiso. <span class="bld">Etāvaparamo siyā,</span> na therā uttaritaro nāma sāvako atthīti vadati.</p>
  937. <p class="bodytext"><span class="bld">Atīta</span>nti atīte pañcakkhandhe. <span class="bld">Nānvāgameyyā</span>ti taṇhādiṭṭhīhi nānugaccheyya. <span class="bld">Nappaṭikaṅkhe</span>ti taṇhādiṭṭhīhi na pattheyya. <span class="bld">Yadatīta</span>nti idamettha kāraṇavacanaṃ. Yasmā yaṃ atītaṃ, <span class="bld">taṃ</span> <a name="V0.0357"></a> <span class="bld">pahīnaṃ</span> niruddhaṃ atthaṅgataṃ, tasmā <a name="M0.0240"></a> taṃ nānugaccheyya. Yasmā ca yaṃ tattha <span class="bld">anāgataṃ,</span> taṃ <span class="bld">appattaṃ</span> ajātaṃ anibbattaṃ, tasmā tampi na pattheyya. <span class="bld">Tattha tatthā</span>ti paccuppannampi dhammaṃ yattha yattheva so uppanno, tattha tattheva naṃ aniccānupassanādīhi sattahi anupassanāhi <span class="bld">vipassati,</span> araññādīsu vā tattha tattha vipassati. <span class="bld">Asaṃhīraṃ asaṃkuppa</span>nti idaṃ vipassanāpaṭivipassanādassanatthaṃ vuttaṃ. Vipassanā hi rāgādīhi na saṃhirati na kuppatīti asaṃhīrā asaṃkuppā, taṃ <span class="bld">anubrūhaye</span> vaḍḍheyya paṭivipasseyyāti vuttaṃ hoti. Atha vā nibbānaṃ rāgādīhi na saṃhirati na kuppatīti <span class="bld">asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ,</span> taṃ <span class="bld">vidvā</span> paṇḍito bhikkhu <span class="bld">anubrūhaye,</span> punappunaṃ tadārammaṇaṃ phalasamāpattiṃ appento vaḍḍheyyāti attho.</p>
  938. <p class="bodytext">Tassa pana anubrūhanassa atthāya <span class="bld">ajjeva kiccamātappa</span>nti kilesānaṃ ātāpanaparitāpanena ‘‘ātappa’’nti laddhanāmaṃ vīriyaṃ ajjeva kātabbaṃ. <span class="bld">Ko jaññā maraṇaṃ suve</span>ti sve jīvitaṃ vā maraṇaṃ vā ko jānāti. Ajjeva dānaṃ dassāmi, sīlaṃ vā rakkhissāmi, aññataraṃ vā pana kusalaṃ karissāmi, ‘‘ajja tāva papañco atthi, sve vā punadivase vā jānissāmī’’ti cittaṃ anuppādetvā ‘‘ajjeva karissāmī’’ti evaṃ vīriyaṃ kātabbanti dasseti. <span class="bld">Mahāsenenā</span>ti ahivicchikavisasatthādīni hi anekāni maraṇakāraṇāni tassa senāti tāya mahatiyā senāya vasena mahāsenena evarūpena maccunā saddhiṃ ‘‘katipāhaṃ tāva āgamehi, yāvāhaṃ buddhapūjādiṃ attano avassayaṃ kammaṃ karomī’’ti evaṃ mittasanthavākārasaṅkhāto vā ‘‘idaṃ sataṃ vā sahassaṃ vā gahetvā katipāhaṃ āgamehī’’ti evaṃ lañjānuppadānasaṅkhāto vā ‘‘iminā balarāsinā paṭibāhissāmī’’ti evaṃ balarāsisaṅkhāto vā <span class="bld">saṅgaro</span> natthi. Saṅgaroti hi mittakaraṇalañjadānabalarāsisaṅkaḍḍhanānaṃ nāmaṃ, tasmā ayamattho vutto. <span class="bld">Atandita</span>nti analasaṃ uṭṭhāhakaṃ. Evaṃ paṭipannattā bhaddo ekaratto assāti <span class="bld">bhaddekaratto. Itī</span>ti evaṃ paṭipannaṃ puggalaṃ ‘‘bhaddekaratto aya’’nti rāgādisantatāya <span class="bld">santo buddhamuni ācikkhati</span>.</p>
  939. <p class="bodytext"><span class="bld">Cakkhunā paññāya cā</span>ti cakkhunā ca paññāya ca. Cakkhubhūtāya vā paññāya. <span class="bld">Satiyā paññāya cā</span>ti satiyā ca paññāya ca, sativisiṭṭhāya vā paññāya. <span class="bld">Kāyenā</span>ti nāmakāyena.</p>
  940. <p class="bodytext"><span class="bld">Dibbacakkhu</span> <a name="M0.0241"></a> <span class="bld">suvisuddha</span>nti dibbaṃ cakkhu suvisuddhaṃ, yaṃ sacchikarotīti adhippāyo. <span class="bld">Pubbenivāsā</span>ti purimāsu jātīsu nivutthakkhandhā. <span class="bld">Iddhividhā</span>ti iddhikoṭṭhāsā. <span class="bld">Nirodho</span>ti nibbānaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  941. <p class="bodytext"><a name="para104"></a><span class="paranum">104</span>. <span class="bld">Yassa</span> <a name="V0.0358"></a> <span class="bld">selūpamaṃ citta</span>nti ekaghanaṃ selaṃ viya pakativātehi lokadhammavātehi akampanīyato yassa cittaṃ selūpamaṃ. Tenāha – <span class="bld">‘‘ṭhitaṃ nānupakampatī’’</span>ti. <span class="bld">Rajanīyesū</span>ti lābhādīsu. <span class="bld">Kopaneyye</span>ti alābhādike. <span class="bld">Kuto naṃ dukkhamessatī</span>ti taṃ evaṃ bhāvitacittaṃ vītikkantalokadhammaṃ uttamapurisaṃ lokadhammahetukaṃ dukkhaṃ nānugamissati.</p>
  942. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo brāhmaṇo</span>ti bāhitapāpadhammatāya brāhmaṇo, na diṭṭhamaṅgalikatāya huṃhuṅkārakasāvādipāpadhammayutto hutvā kevalaṃ jātimattena brāhmaṇoti paṭijānāti. So brāhmaṇo bāhitapāpadhammattā huṃhuṅkārappahānena <span class="bld">nihuṃhuṅko</span>. Rāgādikasāvābhāvena <span class="bld">nikkabhāvo</span>. Sīlasaṃvarena saṃyatacittatāya <span class="bld">yatatto</span>. Catumaggañāṇasaṅkhātehi vedehi antaṃ nibbānaṃ, vedānaṃ vā antaṃ gatattā <span class="bld">vedantagū</span>. Maggabrahmacariyassa vusitattā <span class="bld">vūsitabrahmacariyo. Dhammena so brahmavādaṃ vadeyyā</span>ti so ‘‘brāhmaṇo aha’’nti etaṃ vādaṃ vadeyya. <span class="bld">Yassa</span> sakalalokasannivāse <span class="bld">kuhiñci</span> ekārammaṇepi rāgussado dosussado mohussado mānussado diṭṭhussadoti ime <span class="bld">ussadā natthī</span>ti attho.</p>
  943. <p class="bodytext"><span class="bld">Na gādhatī</span>ti na patiṭṭhahati. <span class="bld">Sukkā</span>ti sukkasaṅkhātā gahā. Yadi candimasūriyādīnaṃ pabhā tattha natthi, tamo eva ca siyāti āsaṅkamāne sandhāyāha <span class="bld">‘‘tamo tattha na vijjatī’’</span>ti. <span class="bld">Yadā ca attanāvedī</span>tiādīsu evaṃvidhaṃ nibbānaṃ attapaccakkhena ñāṇena yadā vindati, <span class="bld">atha</span> rūpārūpadhammato sukhadukkhato ca vippamutto hotīti.</p>
  944. <p class="bodytext"><span class="bld">Sakesu dhammesū</span>ti sakaattabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Yebhuyyena hi ajjhattaṃ vipassanābhiniveso hotīti. <span class="bld">Etaṃ pisāca</span>nti ajakalāpaka, etaṃ tayā vuttaṃ pisācaṃ kilesapisācañca. <span class="bld">Pakkula</span>nti tayā kataṃ akkulaṃ pakkulakaraṇañca. <span class="bld">Ativattatī</span>ti atikkamati.</p>
  945. <p class="bodytext"><span class="bld">Nābhinandati</span> <a name="M0.0242"></a> <span class="bld">āyanti</span>nti purāṇadutiyikaṃ āgacchantiṃ aññaṃ vā na abhinandati cittena na sampaṭicchati. Tameva <span class="bld">pakkamantiṃ na socati. Saṅgā saṅgāmajiṃ mutta</span>nti pañcavidhāpi saṅgato muttaṃ saṅgāmajiṃ bhikkhuṃ.</p>
  946. <p class="bodytext"><span class="bld">Bahvetthā</span>ti bahu ettha <span class="bld">nhāyati jano,</span> na tena so suddho nāma hotīti adhippāyo.</p>
  947. <p class="bodytext"><span class="bld">Jātibalaṃ</span> <a name="V0.0359"></a> <span class="bld">nisedha</span>nti jātibalassa nisedhakaṃ. <span class="bld">Sahāyā vatā</span>ti samathavipassanābhāvanāya saha ayanavasena sahāyā vata. Kālena kālaṃ sappāyadhammassa savanavasena cirarattaṃ sameti samāgamo etesanti <span class="bld">cirarattasametikā. Sithilamārabbhā</span>ti sithilaṃ vīriyaṃ katvā.</p>
  948. <p class="bodytext"><a name="para105"></a><span class="paranum">105</span>. <span class="bld">Tatra kho, bhikkhave, ko viseso</span>ti satthu sāvakassa ca pañcasveva upādānakkhandhesu nibbidādayoti pubbabhāgapaṭipattiyaṃ anupādāvimuttiyañca heṭṭhā upari ca visesābhāvaṃ dasseti. Vuttañhetaṃ – ‘‘natthi vimuttiyā nānatta’’nti (a. ni. 5.31; kathā. 355 atthato samānaṃ). Tattha visesābhāvaṃ paccāmasati ‘‘tatra ko viseso’’ti. <span class="bld">Adhippayāso</span>ti adhikapayogo. <span class="bld">Nānākaraṇa</span>nti ca visesoyeva vutto.</p>
  949. <p class="bodytext"><span class="bld">Ayaṃ kho, bhikkhave, viseso</span>ti bhikkhave, yadipi sāvakassa satthu ca vimuttiyaṃ viseso natthi, sayambhuñāṇena pana savāsanasabbakilese khepetvā sammāsambodhiṃ abhisambujjhitvā anuppannassa ariyamaggassa parasantāne uppādanādisakalasabbaññuguṇasamāyogo. Ayaṃ sammāsambuddhassa paññāvimuttato visesoti. Tattha <span class="bld">anuppannassā</span>ti avattamānassa. Ariyamaggañhi kassapasammāsambuddho uppādesi. Antarā añño satthā uppādetā nāma nāhosi, tasmā ayaṃ bhagavā anuppannassa <span class="bld">maggassa uppādetā</span> nāma. <span class="bld">Asañjātassā</span>ti tasseva vevacanaṃ. <span class="bld">Anakkhātassā</span>ti akathitassa. Maggaṃ jānātīti <span class="bld">maggaññū</span>. Maggaṃ viditaṃ pākaṭaṃ akāsīti <span class="bld">maggavidū</span>. Magge ca amagge ca kovidoti <span class="bld">maggakovido. Maggānugā</span>ti maggaṃ anugacchantā. <span class="bld">Pacchāsamannāgatā</span>ti ahaṃ paṭhamaṃ samannāgato, sāvakā pacchā samannāgatā.</p>
  950. <p class="bodytext"><a name="para106"></a><span class="paranum">106</span>. ‘‘Nīce <a name="M0.0243"></a> kule paccājāto’’tiādinā (a. ni. 4.85; pu. pa. 168) tamena yuttoti <span class="bld">tamo</span>. Kāyaduccaritādīhi puna nirayatamupagamanato <span class="bld">tamaparāyaṇo</span>. Iti ubhayenapi khandhatamova kathito hoti. ‘‘Aḍḍhe kule paccājāto’’tiādinā (a. ni. 4.85; pu. pa. 168) jotinā yuttoti <span class="bld">joti,</span> ālokabhūtoti vuttaṃ hoti. Kāyasucaritādīhi puna saggūpapattibhavūpagamanato <span class="bld">jotiparāyaṇo</span>. Iminā nayena itarepi dve veditabbā.</p>
  951. <p class="bodytext"><span class="bld">Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā</span>ti ettha <span class="bld">dhīrā</span>ti buddhādayo paṇḍitapurisā. Yaṃ saṅkhalikasaṅkhātaṃ <a name="V0.0360"></a> ayena nibbattaṃ <span class="bld">āyasaṃ</span> addubandhanasaṅkhātaṃ dārumayañca pabbajatiṇehi rajjuṃ katvā katarajjubandhanañca, taṃ asiādīhi chindituṃ sakkuṇeyyatāya ‘‘thira’’nti na vadantīti attho. <span class="bld">Sārattarattā</span>ti rattā hutvā rattā. Balavarāgarattāti attho. <span class="bld">Maṇikuṇḍalesū</span>ti maṇīsu ca kuṇḍalesu ca, maṇicittesu vā kuṇḍalesu. <span class="bld">Etaṃ daḷha</span>nti ye maṇikuṇḍalesu sārattarattā, tesu yo rāgo, yā ca puttadāresu apekkhā taṇhā, etaṃ kilesamayaṃ bandhanaṃ paṇḍitapurisā ‘‘daḷha’’nti vadanti.</p>
  952. <p class="bodytext"><span class="bld">Ohārina</span>nti ākaḍḍhitvā catūsu apāyesu pātanato avaharati heṭṭhā haratīti ohārinaṃ. <span class="bld">Sithila</span>nti bandhanaṭṭhāne chaviādīni akopetvā bandhanabhāvampi ajānāpetvā jalapathathalapathādīsu kammaṃ kātuṃ detīti sithilaṃ. <span class="bld">Duppamuñca</span>nti lobhavasena hi ekavārampi uppannaṃ kilesabandhanaṃ daṭṭhaṭṭhānato kacchapo viya dummocayaṃ hotīti duppamuñcaṃ. <span class="bld">Etampi chetvānā</span>ti etaṃ daḷhampi kilesabandhanaṃ ñāṇakhaggena chinditvā <span class="bld">anapekkhino</span> hutvā <span class="bld">kāmasukhaṃ pahāya paribbajanti</span> pakkamanti pabbajanti cāti attho.</p>
  953. <p class="bodytext"><a name="para107"></a><span class="paranum">107</span>. <span class="bld">Cetetī</span>ti akusalacetanāvasena ceteti. <span class="bld">Pakappetī</span>ti tameva akusalacetanaṃ kāyavacīkammabhāvaṃ pāpanavasena kappeti. <span class="bld">Anusetī</span>ti rāgādianusayova santāne appahīnabhāvena anuseti. <span class="bld">Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā</span>ti yadetaṃ cetanaṃ pakappanaṃ anusayanañca, etaṃ abhisaṅkhāraviññāṇassa ṭhitiyā pavattiyā paccayo hotīti attho. <span class="bld">Ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hotī</span>ti yathāvuttapaccaye sati abhisaṅkhāraviññāṇassa kammaṃ <a name="M0.0244"></a> javāpetvā paṭisandhiākaḍḍhanasamatthatāsampādanato patiṭṭhā hoti. <span class="bld">Āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotī</span>ti āyatiṃ punabbhavasaṅkhātā viññāṇādīnaṃ abhinibbatti hoti.</p>
  954. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘No ce, bhikkhave, cetetī’’</span>tiādinā akusalakammameva paṭikkhipati. Ayañhettha saṅkhepattho, yadipi kadāci yonisomanasikārā akusalacetanā nappavattati, anusayā pana appahīnāti, te kusalassa abhisaṅkhāraviññāṇassa patiṭṭhā honti yevāti. Sati ca abhisaṅkhāraviññāṇe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hotīti vattuṃ vaṭṭatiyeva. Tatiyavāro vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.</p>
  955. <p class="bodytext"><a name="para108"></a><span class="paranum">108</span>. <span class="bld">‘‘Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo’’</span>tiādi yadi duppūraṇaṭṭhena saṃsīdanaṭṭhena <a name="V0.0361"></a> duratikkamanaṭṭhena sāgaro ‘‘samuddo’’ti vucceyya, tato satabhāgenapi sahassabhāgenapi cakkhuādīsveva ayaṃ nayo labbhatīti dassetuṃ vuttaṃ. Tenāha – <span class="bld">‘‘cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego’’</span>ti, rūpesu sattānaṃ āviñchanato rūpāyatanameva vego cakkhussa vegoti attho.</p>
  956. <p class="bodytext"><span class="bld">Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahatī</span>ti yo bhikkhu saha visayena cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato sammasanto tattha ca nibbindanto virajjanto tappaṭibaddhato kilesajālato vimuccanto abhibhavati. <span class="bld">Ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamudda</span>nti ayaṃ bhikkhu cakkhusaṅkhātaṃ samuddaṃ tiṇṇoti vuccati.</p>
  957. <p class="bodytext">Aparo nayo – cakkhu, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddoti yadipi duppūraṇaṭṭhena yadi vā samudanaṭṭhena samuddo, cakkhumeva samuddo. Tassa hi pathavito yāva akaniṭṭhabrahmalokā nīlādiārammaṇaṃ samosarantaṃ paripuṇṇabhāvaṃ kātuṃ na sakkoti. Evaṃ duppūraṇaṭṭhenapi samuddo. Cakkhu ca tesu tesu nīlādiārammaṇesu samudeti asaṃvutaṃ hutvā osaramānaṃ kilesuppattiyā kāraṇabhāvena sadosabhāvena gacchatīti samudanaṭṭhenapi samuddo. Tathā cakkhuṃ taṇhāsotādīnaṃ uppattidvāratāya tehi santānassa samudanaṭṭhena temanaṭṭhena samuddo. <span class="bld">Tassa rūpamayo vego</span>ti samuddassa appamāṇo ūmimayo vego viya <a name="M0.0245"></a> tassāpi cakkhusamuddassa samosarantassa nīlādibhedassa ārammaṇassa vasena appameyyo rūpamayo vego veditabbo. <span class="bld">Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahatī</span>ti yo taṃ cakkhusamudde samosarantaṃ rūpamayaṃ vegaṃ manāpe rūpe rāgaṃ, amanāpe dosaṃ, asamapekkhane mohanti evaṃ rāgādikilese anuppādento upekkhakabhāvena sahati.</p>
  958. <p class="bodytext"><span class="bld">Saūmi</span>ntiādīsu kilesaūmīhi saūmiṃ. Kilesavaṭṭehi <span class="bld">sāvaṭṭaṃ</span>. Kilesagahehi <span class="bld">sagahaṃ</span>. Kilesarakkhasehi <span class="bld">sarakkhasaṃ</span>. Kodhupāyāsassa vā vasena <span class="bld">saūmiṃ</span>. Kāmaguṇavasena <span class="bld">sāvaṭṭaṃ</span>. Mātugāmavasena <span class="bld">sagahaṃ sarakkhasaṃ</span>. Vuttañhetaṃ – ‘‘ūmibhayanti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṃ adhivacanaṃ (itivu. 109; ma. ni. 2.162; a. ni. 4.122). Tathā āvaṭṭanti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ (itivu. 109; ma. ni. 2.164; a. ni. 4.122). Gaharakkhasoti kho, bhikkhave, mātugāmassetaṃ adhivacana’’nti (itivu. 109). Sesadvāresupi eseva nayo.</p>
  959. <p class="bodytext"><span class="bld">Saūmibhayaṃ</span> <a name="V0.0362"></a> <span class="bld">duttaraṃ accatarī</span>ti aniccatādiūmibhayena sabhayaṃ duratikkamaṃ atikkami. <span class="bld">Lokantagū</span>ti saṃsāralokassa antaṃ gato. <span class="bld">Pāragatoti vuccatī</span>ti nibbānaṃ gatoti kathīyati.</p>
  960. <p class="bodytext"><span class="bld">Baḷisā</span>ti sattānaṃ anatthahetutāya baḷisā viya baḷisā. <span class="bld">Anayāyā</span>ti anatthāya. <span class="bld">Byābādhāyā</span>ti dukkhāya. <span class="bld">Iṭṭhā</span>ti pariyiṭṭhā vā apariyiṭṭhā vā sukhārammaṇatāya iṭṭhā. Kāmanīyaṭṭhena <span class="bld">kantā</span>. Manassa vaḍḍhanaṭṭhena <span class="bld">manāpā</span>. Piyasabhāvatāya <span class="bld">piyarūpā</span>. Kilesakāmasahitattā <span class="bld">kāmūpasaṃhitā</span>. Rāgajananaṭṭhena cittassa rañjanato <span class="bld">rajanīyā. Tañce</span>ti taṃ rūpārammaṇaṃ, nīlādivasena anekabhedabhinnampi hi rūpāyatanaṃ rūpārammaṇabhāvena cakkhuviññeyyabhāvena ca ekavidhataṃ nātivattatīti taṃsabhāvasāmaññaṃ gahetvā ‘‘tañce’’ti vuttaṃ. <span class="bld">Abhinandatī</span>ti abhinandanabhūtāya sappītikataṇhāya abhimukho nandati. <span class="bld">Abhivadatī</span>ti ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti vadāpentiyā taṇhāyanavasena abhivadati. <span class="bld">Ajjhosāya tiṭṭhatī</span>ti gilitvā pariniṭṭhapetvā tiṭṭhati. <span class="bld">Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassā</span>ti ayaṃ, bhikkhu, kilesamārassa baḷisabhūtaṃ rūpataṇhaṃ gilitvā ṭhitoti vuccati. Sesavāresupi iminā nayena <a name="M0.0246"></a> attho veditabbo. <span class="bld">Abhedī</span>ti bhindi. <span class="bld">Paribhedī</span>ti sabbabhāgena bhindi. Sesaṃ uttānameva.</p>
  961. <p class="bodytext"><a name="para109"></a><span class="paranum">109</span>. <span class="bld">Ayaṃ loko santāpajāto</span>ti ayaṃ sattaloko jātasantāpo ñātibyasanādivasena uppannasokasantāpo ca rāgādivasena uppannapariḷāhasantāpo cāti attho. <span class="bld">Phassapareto</span>ti anekehi dukkhaphassehi abhibhūto. <span class="bld">Rodaṃ vadati attato</span>ti taṃ taṃ attanā phuṭṭhaṃ dukkhaṃ abhāvitakāyatāya adhivāsetuṃ asakkonto ‘‘aho dukkhaṃ, īdisaṃ dukkhaṃ mayhaṃ sattunopi mā hotū’’tiādinā vilapanto vadati. Kasmā? <span class="bld">Yena yena hi maññanti, tato taṃ hoti aññathā,</span> yasmā ete sattā yena yena pakārena attano dukkhassa paṭikāraṃ maññanti āsīsanti, taṃ dukkhaṃ tato aññena pakārena tikicchitabbaṃ hoti. Yena vā pakārena attano vaḍḍhiṃ maññanti, tato aññathā avaḍḍhi eva pana hoti. Evaṃ aññathābhāvitaṃ icchāvighātaṃ eva pāpuṇāti. Ayaṃ <span class="bld">bhavasatto</span> kāmādibhavesu satto satta<span class="bld">loko,</span> tathāpi <span class="bld">bhavamevābhinandati,</span> na tattha nibbindati. <span class="bld">Yadabhinandati taṃ bhaya</span>nti yaṃ kāmādibhavaṃ abhinandati, taṃ jarāmaraṇādianekabyasanānubandhattā ativiya bhayānakaṭṭhena <span class="bld">bhayaṃ. Yassa bhāyatī</span>ti yato jarāmaraṇādito bhāyati, <span class="bld">taṃ</span> dukkhassa adhiṭṭhānabhāvato dukkhadukkhatāya ca <span class="bld">dukkha</span>nti.</p>
  962. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhavavippahānāyā</span>ti <a name="V0.0363"></a> bhavassa pajahanatthāya. <span class="bld">Kho</span>ti avadhāraṇatthe nipāto. Idaṃ vuttaṃ hoti – ekanteneva kāmādibhavassa samudayappahānena pahānatthaṃ idaṃ mayā adhigataṃ magga<span class="bld">brahmacariyaṃ vussatī</span>ti.</p>
  963. <p class="bodytext">Evaṃ ariyassa maggassa ekaṃseneva niyyānikabhāvaṃ dassetvā idāni aññamaggassa niyyānikabhāvaṃ paṭikkhipanto <span class="bld">‘‘ye hi kecī’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">bhavenā</span>ti rūpabhavena vā arūpabhavena vā. <span class="bld">Bhavassā</span>ti saṃsārassa. <span class="bld">Vippamokkha</span>nti bhavato vimuttiṃ, saṃsārasuddhinti attho. Kiñcāpi te samaṇabrāhmaṇā tattha nibbānasaññino, bhavagāmikammena pana rūpārūpajjhānena<a name="M0.0247"></a>, taṃnibbattena ca upapattibhavena bhavavisuddhiṃ vadantā bhavena bhavavippamokkhaṃ vadanti nāma. Tenāha – <span class="bld">‘‘sabbe te avippamuttā bhavasmāti vadāmī’’</span>ti. Atha vā <span class="bld">bhavenā</span>ti bhavadiṭṭhiyā, bhavati tiṭṭhati sassatanti hi pavattanato sassatadiṭṭhi ‘‘bhavadiṭṭhī’’ti vuccati. Bhavadiṭṭhi eva uttarapadalopena ‘‘bhavo’’ti vuttā bhavataṇhātiādīsu viya. Bhavadiṭṭhivasena hi idhekacce bhavavisesaṃyeva bhavavippamokkhaṃ maññanti. Yathā taṃ <span class="bld">bako brahmā</span> āha – ‘‘idaṃ niccaṃ, idaṃ dhuvaṃ, idaṃ sassataṃ, idaṃ avipariṇāmadhamma’’nti (ma. ni. 1.501; saṃ. ni. 1.175). <span class="bld">Vibhavenā</span>ti ucchedadiṭṭhiyā. Vibhavati vinassati ucchijjatīti hi pavattanato ucchedadiṭṭhi vuttanayena ‘‘vibhavo’’ti vuccati. <span class="bld">Bhavassa nissaraṇamāhaṃsū</span>ti saṃsārasuddhiṃ vadiṃsu. Ucchedadiṭṭhivasena hi idhekacce saṃsārasuddhiṃ vadanti. Tathā hi vuttaṃ –</p>
  964. <p class="indent">‘‘Yato kho, bho, ayaṃ attā rūpī cātumahābhūtiko…pe… nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Ettāvatā kho, bho, ayaṃ attā sammā samucchinno hotī’’ti (dī. ni. 1.91).</p>
  965. <p class="bodytext"><span class="bld">Anissaṭā</span>ti anikkhantā. Tattha kāraṇamāha – <span class="bld">‘‘upadhiñhi paṭicca dukkhamidaṃ sambhotī’’</span>ti. Tattha <span class="bld">upadhi</span>nti khandhādiupadhiṃ. Kiṃ vuttaṃ hoti? Yattha ime diṭṭhigatikā nibbānasaññino, tattha khandhūpadhikilesūpadhiabhisaṅkhārūpadhayo adhigatā ñātā. Kuto tassa dukkhanissaraṇatāti. Yaṃ pana paramatthato dukkhanissaraṇaṃ, taṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  966. <p class="bodytext"><span class="bld">Lokamimaṃ passā</span>ti bhagavā attano cittaṃ ālapati. <span class="bld">Puthū</span>ti visuṃ visuṃ. <span class="bld">Avijjāya pareta</span>nti <a name="V0.0364"></a> mohena abhibhūtaṃ. <span class="bld">Bhūta</span>nti khandhapañcakaṃ. <span class="bld">Bhūtarata</span>nti itthī purise, puriso itthiyāti evaṃ aññamaññaṃ sattesu rataṃ, tato eva <span class="bld">bhavā aparimuttā. Ye hi keci bhavā</span>ti ittarakhaṇā vā dīghāyukā vā sātavanto vā asātavanto vā bhavā. <span class="bld">Sabbadhī</span>ti uddhaṃ adho tiriyanti sabbattha. <span class="bld">Sabbatthatāyā</span>ti sabbabhāvena. <span class="bld">Sabbe te bhavā</span>tiādīsu ‘‘sabbepi bhavā aniccā’’tiādinā vipassanāsahitāya maggapaññāya aviparītaṃ <span class="bld">passato bhavataṇhāpi pahīyati</span> nirujjhati, <span class="bld">vibhavaṃ</span> ucchedampi <span class="bld">nābhinandati</span> na pattheti, tassa sabba <a name="M0.0248"></a> <span class="bld">taṇhānaṃ</span> anavasesato maggena nirujjhanato <span class="bld">nibbānaṃ</span> nibbuti hoti. <span class="bld">Tassa</span> evaṃ <span class="bld">nibbutassa bhikkhuno anupādā</span> kilesābhisaṅkhārānaṃ anupādānato aggahaṇato <span class="bld">punabbhavo na hoti</span>. Evaṃbhūtena ca <span class="bld">abhibhūto</span> pañcavidhopi <span class="bld">māro</span> vijito assa anena mārena saṅgāmo, sabbepi bhave samatikkanto iṭṭhāniṭṭhādīsu tādilakkhaṇappattoti.</p>
  967. <p class="bodytext"><span class="bld">Anusotagāmī</span> andhaputhujjano <span class="bld">paṭisotagāmī</span> kalyāṇaputhujjano. <span class="bld">Ṭhitatto</span> sekkho. Itaro asekkho.</p>
  968. <p class="bodytext"><a name="para110"></a><span class="paranum">110</span>. <span class="bld">Abhijātiko</span>ti jātiyo. <span class="bld">Kaṇhābhijātiko</span>ti kaṇhe nīce kule jāto. <span class="bld">Kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyatī</span>ti kāḷakaṃ dasavidhaṃ dussīladhammaṃ pasavati karoti, so taṃ abhijāyitvā niraye nibbattati. <span class="bld">Sukkaṃ dhamma</span>nti ‘‘ahaṃ pubbepi puññānaṃ akatattā nīce kule nibbatto, idāni puññaṃ karissāmī’’ti puññasaṅkhātaṃ sukkaṃ paṇḍaraṃ dhammaṃ abhijāyati, so tena sagge nibbattati. <span class="bld">Akaṇhaṃ asukkaṃ nibbāna</span>nti nibbānañhi sace kaṇhaṃ bhaveyya, kaṇhavipākaṃ dadeyya. Sukkaṃ, sukkavipākaṃ dadeyya. Dvinnampi appadānato pana ‘‘akaṇhaṃ asukka’’nti vuttaṃ. <span class="bld">Nibbāna</span>nti cettha arahattaṃ adhippetaṃ. Tañhi kilesanibbānante jātattā nibbānaṃ nāma. Taṃ esa abhijāyati pasavati karoti. <span class="bld">Sukkābhijātiko</span>ti sukke ucce kule jāto. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. <span class="bld">‘‘Kaṇhaṃ kaṇhavipāka’’</span>ntiādikassa kammacatukkassa attho heṭṭhā hārasampātavāre vibhatto eva.</p>
  969. <p class="bodytext"><a name="para111"></a><span class="paranum">111</span>. <span class="bld">Mānusatta</span>nti manussabhāvaṃ, manussayoninti attho. <span class="bld">Dve</span>ti kiccaṃ akiccameva cāti dve. Kiccāni tveva kattabbāni, na cākiccaṃ kiñci kattabbanti dasseti. <span class="bld">Sukicca</span>ntiādi ‘‘kicca’’nti vuttānaṃ tesaṃ sarūpadassanaṃ.</p>
  970. <p class="bodytext"><span class="bld">Padhānānī</span>ti <a name="V0.0365"></a> uttamāni visiṭṭhāni. Purimasmiṃ <span class="bld">pabbajitesū</span>ti visaye bhummaṃ. Dutiye adhikaraṇe. Tattha <span class="bld">nibbāna</span>nti arahattaṃ adhippetaṃ. Kasmā panettha āmisapariccāgo arahattena samadhuro niddiṭṭhoti? Dakkhiṇeyyesu dakkhiṇāya mahapphalabhāvadassanatthaṃ. <span class="bld">Yena yena vā pana vatthunā</span>ti ucchedādivatthunā. <span class="bld">Ajjhositā</span>ti bhavataṇhādivasena ajjhositā. Dutiye <span class="bld">yena yena vā pana vatthunā</span>ti amarāvikkhepavatthuādinā.</p>
  971. <p class="bodytext"><span class="bld">Iminā</span> <a name="M0.0249"></a> <span class="bld">asubhena kammavipākenā</span>ti asubhassa kāyaduccaritādikammassa vipākattā asubhena asivena kammavipākena. <span class="bld">Idaṃ bālalakkhaṇaṃ nibbattatī</span>ti purimasmiṃ bhave duccaritasamaṅgitāya bālo ayaṃ bhavatīti upalakkhaṇaṃ jāyati. <span class="bld">Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ sutta</span>nti idaṃ evaṃ pavattaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ nāma suttaṃ.</p>
  972. <p class="bodytext"><span class="bld">Iminā subhenā</span>ti ettha vuttanayānusārena attho veditabbo. Tattha <span class="bld">mahāpurisalakkhaṇa</span>nti paṇḍitalakkhaṇaṃ. <span class="bld">Kilesabhūmīhī</span>ti kilesaṭṭhānehi kilesāvatthāhi vā. <span class="bld">Sānusayassa pariyuṭṭhānaṃ jāyatī</span>ti appahīnānusayassa paccayasamāyoge rāgādayo pariyuṭṭhānavasena pavattanti. <span class="bld">Pariyuṭṭhito saṃyujjatī</span>ti yo rāgādīhi pariyuṭṭhitacitto, so kāmarāgādīhi saṃyujjati nāma. <span class="bld">Saṃyujjanto upādiyatī</span>ti yo kāmarāgasaṃyojanādīhi saṃyutto, so kāmupādānādīni akusalakammāni ca upādiyati. Sesaṃ sabbattha uttānameva.</p>
  973. <p class="bodytext"><a name="para112"></a><span class="paranum">112</span>. Evaṃ soḷasavidhena sāsanapaṭṭhānaṃ nānāsuttehi udāharaṇavasena vibhajitvā idāni aṭṭhavīsatividhena sāsanapaṭṭhānaṃ dassentena yasmā ayampi paṭṭhānavibhāgo mūlapadehi saṅgahito, na imassāpi tehi asaṅgahito padeso atthi, tasmā mūlapadaṃ vibhajitabbatañca dassetuṃ <span class="bld">‘‘tattha katame aṭṭhārasa mūlapadā’’</span>ti pucchāya vasena mūlapadāni uddharitvā <span class="bld">‘‘lokiyaṃ lokuttara’’</span>ntiādinā navatikā, thavo cāti aṭṭhavīsatividhaṃ sāsanapaṭṭhānaṃ uddiṭṭhaṃ. Tattha <span class="bld">lokiya</span>nti loke niyutto, loke vā vidito lokiyo. Idha pana lokiyo attho yasmiṃ sutte vutto, taṃ suttaṃ lokiyaṃ. Tathā <span class="bld">lokuttaraṃ</span>. Yasmiṃ pana sutte padesena lokiyo, padesena lokuttaro vutto, taṃ <span class="bld">lokiyañca lokuttarañca</span>. Yañca satte adhiṭṭhāya sattapaññattimukhena desitaṃ, taṃ <span class="bld">sattādhiṭṭhānaṃ</span>. Dhammavaseneva desitaṃ <span class="bld">dhammādhiṭṭhānaṃ</span>. Ubhayavasena desitaṃ <span class="bld">sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca</span>. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo. Buddhādīnaṃ pana guṇābhitthavanavasena pavattaṃ suttaṃ <span class="bld">thavo</span> nāma.</p>
  974. <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0366"></a> <span class="bld">sajjukhīra</span>nti taṅkhaṇaṃyeva dhenuyā thanehi nikkhantaṃ abbhuṇhakhīraṃ. <span class="bld">Muccatī</span>ti pariṇamati. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā dhenuyā thanato nikkhantaṃ khīraṃ <a name="M0.0250"></a> taṅkhaṇaṃyeva <span class="bld">na muccati</span> na pariṇamati na dadhibhāvaṃ gacchati, takkādiambilasamāyogato pana parato kālantarena pakatiṃ jahati dadhibhāvaṃ pāpuṇāti, evamevaṃ pāpakammampi kiriyakkhaṇeyeva na vipaccati. Yadi vipacceyya, nānāgatīnaṃ sabhāvaṭṭhānaṃ siyā, na koci pāpakammaṃ kātuṃ visaheyya. Yāva pana kusalābhinibbattakkhandhā caranti, tāva taṃ te rakkhanti, tesaṃ bhedā apāyesu nibbattāpanavasena vipaccati. Vipaccamānañca <span class="bld">ḍahantaṃ bālamanveti,</span> kiṃ viya? <span class="bld">Bhasmacchannova pāvako</span>. Yathā hi chārikāya paṭicchanno vītaccitaṅgāro akkantopi chārikāya paṭicchannattā na tāva ḍahati, chārikaṃ pana tāpetvā cammādīni ḍahanavasena yāva matthaluṅgā ḍahanto gacchati, evamevaṃ pāpakammampi yena kataṃ, taṃ bālaṃ dutiye vā tatiye vā attabhāve nirayādīsu nibbattaṃ ḍahantaṃ anugacchatīti.</p>
  975. <p class="bodytext"><span class="bld">Yassindriyānī</span>ti tatthāyaṃ saṅkhepattho – yassa bhikkhuno chekena sārathinā sudantā assā viya cha <span class="bld">indriyāni samathaṃ</span> dantabhāvaṃ nibbisevanabhāvaṃ <span class="bld">gatāni,</span> tassa navavidhaṃ mānaṃ pahāya ṭhitattā <span class="bld">pahīnamānassa</span> catunnaṃ āsavānaṃ abhāvena <span class="bld">anāsavassa</span> tādibhāve ṭhitassa tathārūpassa <span class="bld">devāpi pihayanti,</span> manussāpi dassanañca āgamanañca patthentiyevāti. <span class="bld">Āhāre satī</span>ti āhārapaṭibaddhe chandarāge appahīne sati.</p>
  976. <p class="bodytext"><a name="para113"></a><span class="paranum">113</span>. <span class="bld">Sabbā disā anuparigamma cetasā</span>ti parito dasapi disā cittena anugantvā. <span class="bld">Nevajjhagā</span>ti neva adhigaccheyya. <span class="bld">Piyatara</span>nti atisayena piyaṃ. <span class="bld">Attanā</span>ti attato. <span class="bld">Evaṃ piyo puthu attā paresa</span>nti evaṃ kassacipi attanā piyatarassa anupalabbhanavasena visuṃ visuṃ paresaṃ sattānaṃ attā piyo. Yasmā ca etadeva, tasmā <span class="bld">na hiṃse paraṃ attakāmo</span> attano sukhakāmoti.</p>
  977. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhūtā</span>ti jātā nibbattā. <span class="bld">Bhavissantī</span>ti nibbattissanti. <span class="bld">Bhūtā</span>ti vā khīṇāsavā. Te hi pahīnabhavattā bhūtā eva. <span class="bld">Gamissantī</span>ti paralokaṃ gamissanti. Khīṇāsavā pana anupādisesaṃ nibbānaṃ.</p>
  978. <p class="bodytext"><span class="bld">Piyo</span> <a name="V0.0367"></a> <span class="bld">ca hotī</span>ti suparisuddhāya sīlasampattiyā, suparisuddhāya ca diṭṭhisampattiyā samannāgato piyo piyāyitabbo hoti. Vuttañhetaṃ –</p>
  979. <p class="gatha1">‘‘Sīladassanasampannaṃ<a name="M0.0251"></a>, dhammaṭṭhaṃ saccavādinaṃ;</p>
  980. <p class="gathalast">Attano kammakubbānaṃ, taṃ jano kurute piya’’nti. (dha. pa. 217);</p>
  981. <p class="bodytext">Pāsāṇacchattaṃ viya garukātabbatāya <span class="bld">garu</span>. Uttarimanussadhammavasena sambhāvetabbatāya <span class="bld">bhāvanīyo</span>. Sīlaguṇena vā piyagaruādibhāvā veditabbā. Tathā hi vuttaṃ – ‘‘ākaṅkheyya ce, bhikkhave, bhikkhu ‘sabrahmacārīnaṃ piyo ca assaṃ manāpo ca garu ca bhāvanīyo cā’ti, sīlesvevassa paripūrakārī’’ti (ma. ni. 1.65).</p>
  982. <p class="bodytext"><span class="bld">Vattā</span>ti ‘‘kālena vakkhāmī’’tiādipañcadhamme attani upaṭṭhāpetvā sabrahmacārīnaṃ ullumpanabhāve ṭhatvā vattā. <span class="bld">Vacanakkhamo</span>ti sabrahmacārīhi yena kenaci vuccamāno subbaco hutvā padakkhiṇaggāhitāya tesaṃ vacanaṃ khamatīti vacanakkhamo. <span class="bld">Vattā</span>ti vā dhammakathāvasena vacanasīlo. <span class="bld">Vacanakkhamo</span>ti dhammaṃ saṃvaṇṇento parehi asaṃhīro hutvā tesaṃ pucchāvacanakkhamatāya vacanakkhamo. <span class="bld">Gambhīrañca kathaṃ kattā</span>ti saccapaṭiccasamuppādādiṃ, aññaṃ vā gambhīrakathaṃ kattā. <span class="bld">Na caṭṭhāne niyojako</span>ti dhammavinayādiṃ adhammāvinayādivasena avatvā dhammavinayādivaseneva dīpanato na ca aṭṭhāne niyojako.</p>
  983. <p class="bodytext"><span class="bld">Mātaraṃ pitaraṃ hantvā</span>ti ettha ‘‘taṇhā janeti purisa’’nti (saṃ. ni. 1.55-57) vacanato tīsu bhavesu sattānaṃ jananato taṇhā <span class="bld">mātā</span> nāma. ‘‘Ahaṃ asukassa nāma rañño, rājamahāmattassa vā putto’’ti pitaraṃ nissāya asmimānassa uppajjanato asmimāno <span class="bld">pitā</span> nāma. Loko viya rājānaṃ yasmā sabbadiṭṭhigatāni dve sassatucchedadiṭṭhiyo bhajanti, tasmā sassatucchedadiṭṭhiyo dve khattiyā <span class="bld">rājāno</span> nāma. Dvādasāyatanāni vitthataṭṭhena raṭṭhasadisattā <span class="bld">raṭṭhaṃ</span> nāma. Āyasādhako āyuttakapuriso viya taṃnissito nandirāgo <span class="bld">anucaro</span> nāma.</p>
  984. <p class="bodytext"><span class="bld">Anīgho</span>ti niddukkho. <span class="bld">Brāhmaṇo</span>ti khīṇāsavo. Etena hi taṇhādayo arahattamaggañāṇāsinā hatā bāhitā. <span class="bld">Yātī</span>ti so brāhmaṇo niddukkho hutvā yātīti.</p>
  985. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāye</span>ti <a name="V0.0368"></a> karajakāye. <span class="bld">Citta</span>nti pādakajjhānacittaṃ. <span class="bld">Samodahatī</span>ti pakkhipati. Yadā dissamānena kāyena gantukāmo hoti, tadā kāyagatikaṃ <a name="M0.0252"></a> pādakajjhānacittaṃ adhiṭṭhahatīti attho. <span class="bld">Cittepi kāyaṃ samodahatī</span>ti yadā sīghaṃ gantukāmo hoti, tadā pādakajjhānacitte kāyaṃ pakkhipati, cittagatikaṃ kāyaṃ adhiṭṭhahatīti attho. <span class="bld">Kāye sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā</span>ti ‘‘seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyyā’’ti vuttanayena (mahāva. 8, 137; dī. ni. 2.66; ma. ni. 1.282; 2.338; saṃ. ni. 1.172) iddhimā kāye sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā paresaṃ dissamānena kāyena ārāmarāmaṇeyyakādīni pekkhamāno cittakkhaṇeneva icchitaṭṭhānaṃ gacchati.</p>
  986. <p class="bodytext"><a name="para114"></a><span class="paranum">114</span>. <span class="bld">Yaṃ taṃ lokuttaraṃ ñāṇa</span>nti sabbaṃ lokaṃ uttaritvā abhibhavitvā ṭhitattā vuttaṃ, na pana lokuttarabhūmikattā. <span class="bld">Sabbakāle pavattatī</span>ti āvajjanapaṭibaddhavuttittā vuttaṃ, na satataṃ samitaṃ pavattatīti. Na hi sabbaññutaññāṇaṃ bhagavato sabbasmiṃyeva kāle uppajjatīti sakkā vattunti.</p>
  987. <p class="bodytext"><span class="bld">Kittayissāmi te santi</span>nti sabbakilesavūpasamahetutāya santiṃ nibbānaṃ dassessāmi. <span class="bld">Diṭṭhe dhamme</span>ti diṭṭhe dukkhādidhamme, imasmiṃ eva vā attabhāve. <span class="bld">Anītiha</span>nti itihāsāti evaṃ na itikirāya pavattaṃ, attapaccakkhanti attho. <span class="bld">Yaṃ viditvā sato cara</span>nti ‘‘sabbe saṅkhārā aniccā’’tiādinā (dha. pa. 277; theragā. 676; netti. 5) nayena sato hutvā caranto ariyamaggena yaṃ santiṃ viditvā. <span class="bld">Tare loke visattika</span>nti saṅkhāraloke visappanato visattikasaṅkhātaṃ taṇhaṃ tare tareyya samatikkameyyāti attho.</p>
  988. <p class="bodytext"><span class="bld">Tañcāhaṃ abhinandāmī</span>ti taṃ vuttappakāraṃ santijotakaṃ tumhākaṃ vacanaṃ ahaṃ patthayāmi, taṃ eva vā <span class="bld">santiṃ uttamaṃ</span> abhinandāmīti dhotako vadati. <span class="bld">Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe</span>ti ettha <span class="bld">uddha</span>nti anāgataṃ upari ca. <span class="bld">Adho</span>ti atītaṃ heṭṭhā ca. <span class="bld">Tiriyañcāpi majjhe</span>ti paccuppannaṃ parito ca. <span class="bld">Etaṃ viditvā saṅgotī</span>ti etaṃ anāgatādiṃ saṅgajananaṭṭhānanti ñatvā. <span class="bld">Bhavābhavāyā</span>ti khuddakānañceva mahantānañca bhavānaṃ atthāya, sassatucchedāya vā.</p>
  989. <p class="bodytext"><span class="bld">Ariyasaccāna</span>nti <a name="M0.0253"></a> ariyabhāvakarānaṃ saccānaṃ. <span class="bld">Ananubodhā</span>ti abujjhanena ajānanena. <span class="bld">Appaṭivedhā</span>ti <a name="V0.0369"></a> appaṭivijjhanena. <span class="bld">Sandhāvita</span>nti bhavato bhavassa gamanena sandhāvitaṃ. <span class="bld">Saṃsarita</span>nti punappunaṃ gamanavasena saṃsaritaṃ. <span class="bld">Mamañceva tumhākañcā</span>ti mayā ceva tumhehi ca. Atha vā <span class="bld">sandhāvitaṃ saṃsarita</span>nti sandhāvanaṃ saṃsaraṇaṃ mamañceva tumhākañca ahosīti attho. <span class="bld">Bhavanettī</span>ti bhavābhavaṃ nayanasamatthā taṇhārajju. <span class="bld">Saṃsita</span>nti saṃsaritaṃ. <span class="bld">Samūhatā</span>ti suṭṭhu hatā chinnā appavattikatā.</p>
  990. <p class="bodytext"><span class="bld">Sabbe saṅkhārā aniccā</span>ti paccayehi saṅkharīyantīti ‘‘saṅkhārā’’ti laddhanāmā pañcakkhandhā. Ādiantavantato aniccantikato tāvakālikato khaṇaparittato ca na niccāti <span class="bld">aniccā. Yadā paññāya passatī</span>ti yadā vipassanāpaññāya passati. <span class="bld">Atha</span> imasmiṃ vaṭṭa<span class="bld">dukkhe nibbindati,</span> nibbindanto dukkhaparijānanādivasena saccāni paṭivijjhati. <span class="bld">Esa maggo visuddhiyā</span>ti yvāyaṃ vuttanayena saccappaṭivedho, esa visuddhatthāya maggo. <span class="bld">Sabbe saṅkhārā dukkhā</span>ti sabbe saṅkhārā abhiṇhasampaṭipīḷanaṭṭhena khayaṭṭhena ca dukkhāti. Sesaṃ vuttanayameva. <span class="bld">Sabbe dhammā anattā</span>ti sabbepi tebhūmakadhammā parato tucchato suññato asārato avasavattanato ca anattāti. Sesaṃ purimasadisameva.</p>
  991. <p class="bodytext"><span class="bld">Seyyo</span>ti visiṭṭho uttamo. <span class="bld">Sadiso</span>ti samāno. <span class="bld">Hīno</span>ti lāmako. Omānopi hi attano avaṅkaraṇamukhenapi saṃpaggaṇhanavaseneva pavattati. Tena vuttaṃ <span class="bld">‘‘hīnohamasmī’’</span>ti. <span class="bld">Kimaññatra yathābhūtassa adassanā</span>ti sarasapabhaṅgutāya ekanteneva anavaṭṭhitasabhāvehi rūpadhammehi seyyādivasena attano ukkhipanassa tesaṃ yathābhūtaṃ adassanaṃ aññāṇaṃ vinā kiṃ aññaṃ kāraṇaṃ siyā, aññaṃ kiñci kāraṇaṃ tassa natthīti attho. <span class="bld">Vedanādī</span>supi eseva nayo. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo.</p>
  992. <p class="bodytext"><a name="para115"></a><span class="paranum">115</span>. <span class="bld">Ye ariyasaccāni vibhāvayantī</span>ti dukkhādīni ariyasaccāni paññāobhāsena saccappaṭicchādakakilesandhakāraṃ vidhametvā attano pakāsāni pākaṭāni karonti. <span class="bld">Gambhīrapaññenā</span>ti appameyyapaññatāya sadevakassapi lokassa ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭhapaññena sabbaññunāti vuttaṃ <a name="M0.0254"></a> hoti. <span class="bld">Sudesitānī</span>ti saṅkhepavitthārādīhi tehi tehi nayehi suṭṭhu desitāni. <span class="bld">Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā</span>ti te vibhāvitaariyasaccā puggalā kāmaṃ devarajjacakkavattirajjādipamādaṭṭhānaṃ āgamma bhusaṃ pamattā honti, tathāpi sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena ṭhapetvā satta bhave anamatagge saṃsāre ye <a name="V0.0370"></a> uppajjeyyuṃ nāmañca rūpañca, tesaṃ niruddhattā <span class="bld">na aṭṭhamaṃ bhavaṃ ādiyanti,</span> sattamabhaveyeva pana vipassanaṃ ārabhitvā arahattaṃ pāpuṇantīti attho.</p>
  993. <p class="bodytext"><span class="bld">Yathindakhīlo</span>ti ettha <span class="bld">yathā</span>ti upamāvacanaṃ. <span class="bld">Indakhīlo</span>ti nagaradvārathirakaraṇatthaṃ ummārabbhantare aṭṭha vā dasa vā hatthe pathaviṃ khaṇitvā ākoṭitassa sāradārumayassa thambhassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Pathavissito siyā</span>ti gambhīranemitāya anto pavisitvā bhūminissito siyā bhaveyya. <span class="bld">Catubbhi vātehī</span>ti catūhi disāhi āgatavātehi. <span class="bld">Asampakampiyo</span>ti kampetuṃ vā cāletuṃ vā asakkuṇeyyo. <span class="bld">Tathūpamaṃ…pe… passatī</span>ti yo cattāri ariyasaccāni paññāya ajjhogāhetvā passati, taṃ sappurisaṃ uttamapurisaṃ tathā dassanato sabbatitthiyavādavātehi asampakampiyatāya tathūpamaṃ yathāvuttaindakhīlūpamaṃ vadāmīti attho.</p>
  994. <p class="bodytext"><span class="bld">Sotāpattiyaṅgehī</span>ti ariyasotāpajjanassa aṅgabhūtehi. <span class="bld">Ariyasāvako</span>ti ariyassa buddhassa bhagavato saddhammassavanante jātattā ariyasāvako. <span class="bld">Khīṇanirayomhī</span>ti khīṇanirayo amhi. <span class="bld">Khīṇāpāyaduggativinipāto</span>ti idaṃ nirayādīnaṃyeva vevacanavasena vuttaṃ. Nirayādayo hi vaḍḍhisaṅkhātato ayato apetattā apāyā. Dukkhassa gati paṭisaraṇanti <span class="bld">duggatiyo</span>. Dukkaṭakārino vivasā ettha nipatantīti <span class="bld">vinipātā</span>. Sotaṃ ariyamaggaṃ ādito patto adhigatoti <span class="bld">sotāpanno</span>. Akuppadhammatāya maggaphalānaṃ puthujjanabhāvasaṅkhāte virūpe na nipatanasabhāvoti <span class="bld">avinipātadhammo</span>. Tato eva dhammaniyāmena niyatatāya <span class="bld">niyato</span>. Uparimaggattayasaṅkhātā sambodhi avassaṃ pattabbatāya assa paraṃ ayanaṃ gati paṭisaraṇanti <span class="bld">sambodhiparāyaṇo</span>.</p>
  995. <p class="bodytext"><span class="bld">Niviṭṭhā</span>tiādīni padāni aññamaññavevacanāneva. <span class="bld">Sahadhammiyā</span>ti sabrahmacārino. <span class="bld">Ariyakantehī</span>ti ariyānaṃ kantehi piyehi manāpehi. Pañca sīlāni <a name="M0.0255"></a> hi ariyasāvakānaṃ kantāni honti, bhavantarepi avijahanato. Tāni sandhāyetaṃ vuttaṃ. Sabbopi panettha saṃvaro labbhatiyeva. <span class="bld">Sotāpannohamasmī</span>ti idaṃ desanāsīsameva. Sakadāgāmiādayopi ‘‘sakadāgāmīhamasmī’’tiādinā nayena byākarontiyeva. Yato sabbesampi sikkhāpadāvirodhena yuttaṭṭhāne byākaraṇaṃ anuññātamevāti.</p>
  996. <p class="bodytext"><span class="bld">Yassindriyānī</span>ti yassa ariyapuggalassa saddhādīni indriyāni. <span class="bld">Subhāvitānī</span>ti ariyamaggabhāvanāvasena suṭṭhu bhāvitāni. <span class="bld">Ajjhattaṃ bahiddhā cā</span>ti orambhāgiyānaṃ uddhambhāgiyānañca <a name="V0.0371"></a> saṃyojanānaṃ pajahanavasena. Tenāha <span class="bld">‘‘sabbaloke’’</span>ti. <span class="bld">Nibbijjhā</span>ti nibbijjhitvā paṭivijjhitvā.</p>
  997. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammapadānī</span>ti dhammakoṭṭhāsāni. <span class="bld">Anabhijjhā dhammapadaṃ</span> nāma alobho vā alobhasīsena adhigatajhānavipassanāmaggaphalanibbānāni vā dasaasubhavasena vā adhigatajhānādīni <span class="bld">anabhijjhā dhammapadaṃ</span>. Catubrahmavihāravasena adhigatāni <span class="bld">abyāpādo dhammapadaṃ</span>. Dasānussatiāhārepaṭikkūlasaññāvasena adhigatāni <span class="bld">sammāsati dhammapadaṃ</span>. Dasakasiṇaānāpānavasena adhigatāni <span class="bld">sammāsamādhi dhammapadaṃ.</span></p>
  998. <p class="bodytext"><span class="bld">Pañca chinde</span>ti heṭṭhā apāyupapattisaṃvattanikāni pañca orambhāgiyasaṃyojanāni pāde baddharajjuṃ viya puriso satthena heṭṭhā maggattayena chindeyya. <span class="bld">Pañca jahe</span>ti uparidevalokasampāpakāni pañca uddhambhāgiyasaṃyojanāni puriso gīvāya baddharajjuṃ viya arahattamaggena jaheyya chindeyyevāti attho. <span class="bld">Pañca cuttari bhāvaye</span>ti uddhambhāgiyasaṃyojanānaṃ pahānatthāya saddhādīni pañcindriyāni uttari bhāveyya. Pañca saṅgātigoti evaṃ sante pañcannaṃ rāgadosamohamānadiṭṭhisaṅgānaṃ atikkamanena pañcasaṅgātigo hutvā <span class="bld">bhikkhu ‘‘oghatiṇṇo’’ti vuccati,</span> nittiṇṇacaturoghoti vuccatīti attho.</p>
  999. <p class="bodytext">Anaññātaṃ appaṭividdhaṃ catusaccadhammaṃ, amatapadaṃyeva vā ñassāmi jānissāmīti paṭipannassa paṭhamamaggaṭṭhassa indriyanti <span class="bld">anaññātaññassāmītindriyaṃ</span>. Paṭhamamaggañāṇañhi taṃpubbabhāgavasena evaṃ vuttaṃ. Ājānāti paṭhamamaggena ñātamariyādaṃ anatikkamitvā jānātīti añño, tassa indriyanti <span class="bld">aññindriyaṃ,</span> heṭṭhā tīsu phalesu, upari tīsu maggesu ca ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Aññātāvino catūsu saccesu niṭṭhitakiccassa arahato <a name="M0.0256"></a> indriyanti <span class="bld">aññātāvindriyaṃ,</span> aggaphalañāṇassetaṃ adhivacanaṃ. <span class="bld">Anabhisametassā</span>ti appaṭividdhassa. <span class="bld">Abhisamayāyā</span>ti paṭivedhāya.</p>
  1000. <p class="bodytext"><a name="para116"></a><span class="paranum">116</span>. <span class="bld">Bālalakkhaṇānī</span>ti bālassa upalakkhaṇakāraṇāni. <span class="bld">Bālanimittānī</span>ti ‘‘bālo aya’’nti gahetuṃ nimittāni kāraṇāni. <span class="bld">Bālāpadānānī</span>ti bālassa porāṇāni viruḷhāni kammāni. <span class="bld">‘‘Duccintitacintī’’</span>tiādīsu duccintitaṃ abhijjhaṃ byāpādaṃ micchādassanañca cintetīti <a name="V0.0372"></a> <span class="bld">duccintitacintī</span>. Dubbhāsitaṃ musāvādādiṃ bhāsatīti <span class="bld">dubbhāsitabhāsī</span>. Dukkaṭaṃ pāṇātipātādikammaṃ karotīti <span class="bld">dukkaṭakammakārī</span>. Vuttavipariyāyena sukkapakkho veditabbo.</p>
  1001. <p class="bodytext"><span class="bld">Bhiyyo</span>ti uparūpari. <span class="bld">Pakujjheyyu</span>nti virujjheyyuṃ. ‘‘Pakuppeyyu’’ntipi pāṭho. <span class="bld">Bhusenā</span>ti daḷhena. <span class="bld">Daṇḍenā</span>ti daṇḍadānena. <span class="bld">Dhīro</span>ti paṇḍito sappaññajātiko. <span class="bld">Nisedhaye</span>ti paṭibāheyya. Puna kiñci kātuṃ vattuṃ vā asamatthaṃ kareyyāti attho.</p>
  1002. <p class="bodytext"><span class="bld">Para</span>nti paccatthikaṃ. <span class="bld">Yo sato upasammatī</span>ti yo satimā hutvā upasammati, tassa upasamaṃyevāhaṃ bālassa paṭisedhanaṃ maññāmīti attho.</p>
  1003. <p class="bodytext"><span class="bld">Vajja</span>nti dosaṃ. <span class="bld">Yadā naṃ maññatī</span>ti yasmā naṃ maññati. <span class="bld">Ajjhāruhatī</span>ti ajjhottharati. <span class="bld">Gova bhiyyo palāyina</span>nti yathā goyūthe tāvadeva dve gāvo yujjhante gogaṇo olokento tiṭṭhati yāva na eko palāyati, yadā pana palāyati, atha taṃ palāyīnaṃ sabbo gogaṇo bhiyyo ajjhottharati, evaṃ <span class="bld">dummedho</span> khamantaṃ bhiyyo ajjhottharatīti attho.</p>
  1004. <p class="bodytext"><span class="bld">Sadatthaparamā</span>ti sakatthaparamā. <span class="bld">Khantyā bhiyyo na vijjatī</span>ti tesu sakatthaparamesu atthesu khantito uttaritaro añño attho na vijjati. <span class="bld">Tamāhu paramaṃ khanti</span>nti yo balavā titikkhati, tassa taṃ khantiṃ paramaṃ āhu. <span class="bld">Bālabalaṃ</span> nāma aññāṇabalaṃ. <span class="bld">Taṃ yassa balaṃ, abalameva</span> taṃ, na taṃ balanti <span class="bld">āhu</span> kathenti dīpenti. <span class="bld">Dhammaguttassā</span>ti dhammena rakkhitassa dhammaṃ vā rakkhantassa. <span class="bld">Paṭivattā</span>ti paṭippharitvā vattā, paṭipparitvā vā yaṃ vā taṃ vā vadeyyāsi. Dhammaṭṭhaṃ pana cāletuṃ samattho nāma natthi. <span class="bld">Tasseva tena pāpiyo</span>ti tena kodhena tasseva puggalassa pāpaṃ hoti. Katarassāti<a name="M0.0257"></a>? <span class="bld">Yo kuddhaṃ paṭikujjhati,</span> tassa. Tattha <span class="bld">kuddha</span>nti sampadāne upayogavacanaṃ, kuddhassāti attho. <span class="bld">Tikicchantāna</span>nti ekavacane bahuvacanaṃ, tikicchantanti attho. <span class="bld">Janā maññantī</span>ti evarūpaṃ <span class="bld">attano ca parassa cā</span>ti <span class="bld">ubhinnaṃ</span> atthaṃ tikicchantaṃ nipphādentaṃ puggalaṃ <span class="bld">‘‘bālo</span> aya’’nti andhabālaputhujjanā evaṃ maññanti. <span class="bld">Ye dhammassa akovidā</span>ti ye catusaccadhamme akovidā acchekā, te evaṃ maññantīti attho.</p>
  1005. <p class="bodytext"><a name="para117"></a><span class="paranum">117</span>. <span class="bld">Patta</span>nti adhigataṃ etarahi anubhuyyamānaṃ kāmūpakaraṇaṃ <span class="bld">pattabba</span>nti tadeva anāgate adhigantabbaṃ anubhavitabbaṃ, <span class="bld">ubhayametaṃ rajānukiṇṇa</span>nti tadubhayampi rāgarajādīhi avakiṇṇaṃ<a name="V0.0373"></a>. <span class="bld">Āturassā</span>ti rāgādikilesāturassa. <span class="bld">Anusikkhato</span>ti kilesabahulapuggale anusikkhato. <span class="bld">Ye ca sikkhāsārā</span>ti ye yathāsamādinnaṃ sīlavatādisaṅkhātaṃ sikkhaṃ sārato gahetvā ṭhitā. Tenāha – <span class="bld">‘‘sīlaṃ vataṃ jīvitaṃ brahmacariya’’</span>nti. Tattha yaṃ ‘‘na karomī’’ti oramati, taṃ <span class="bld">sīlaṃ</span>. Yaṃ vesabhojanakiccacaraṇādi, taṃ <span class="bld">vataṃ. Jīvita</span>nti ājīvo. <span class="bld">Brahmacariya</span>nti methunavirati. <span class="bld">Upaṭṭhānasārā</span>ti etesaṃ sīlādīnaṃ anuṭṭhānasārā. Etehi eva saṃsārasuddhīti tāni sārato gahetvā ṭhitāti attho.</p>
  1006. <p class="bodytext"><span class="bld">Iccete ubho antā</span>ti iti sīlabbataparāmāsamukhena attakilamathānuyogo, kāmesu anavajjasaññitāmukhena kāmasukhallikānuyogo cāti ete ubho antā. Te ca kho yathākkamaṃ āyatiṃ pattabbe, etarahi patte ca rāgarajādiokiṇṇe kāmaguṇe allīnehi kilesāturānaṃ anusikkhantehi, sayañca kilesātureheva paṭipajjitabbā, tato eva ca te <span class="bld">kaṭasivaḍḍhanā</span> aparāparaṃ jarāmaraṇehi sivathikāya vaḍḍhanasīlā ekanteneva kaṭasiṃ vaḍḍhenti, sayaṃ vaḍḍhantā pare ca antadvaye samādapentā vaḍḍhāpenti cāti attho.</p>
  1007. <p class="bodytext"><span class="bld">Ubho ante anabhiññāyā</span>ti yathāvutte ubho ante ajānitvā. <span class="bld">Olīyanti eke</span>ti ‘‘sassato attā ca loko cā’’ti olīyanataṇhābhinivesavasena avalīyanti ekacce. <span class="bld">Atidhāvanti eke</span>ti ekacce – ‘‘ucchijjati vinassati attā ca loko cā’’ti atidhāvanābhinivesavasena atikkamanti.</p>
  1008. <p class="bodytext"><span class="bld">Na</span> <a name="M0.0258"></a> <span class="bld">amaññiṃsu</span> tesañca taṇhādimaññanānaṃ pahīnattā. Tato eva anupādāparinibbānato tividhampi <span class="bld">vaṭṭaṃ tesaṃ paññāpanāya natthī</span>ti.</p>
  1009. <p class="bodytext"><span class="bld">Jaññā</span>ti jāneyya. <span class="bld">Saṃyuje</span>ti saṃyojeyya. <span class="bld">Mānusa</span>nti manussānaṃ idanti mānusaṃ, manussabhavapariyāpannaṃ. <span class="bld">Kiñhi tassa sakaṃ hotī</span>ti tassa maccumukhaṃ pavisantassa sattassa kiṃ aññaṃ sakaṃ nāma aññatra kalyāṇakammato. Kammassakā hi sattā. Tenāha – <span class="bld">‘‘tasmā kareyya kalyāṇa’’</span>ntiādi. Tattha <span class="bld">samparāyika</span>nti samparāyaphalanibbattakaṃ.</p>
  1010. <p class="bodytext"><a name="para118"></a><span class="paranum">118</span>. <span class="bld">Ime dhammā</span>ti ime kusalā vā akusalā vā dhammā. <span class="bld">Evaṃgahitā</span>ti evaṃ samādinnā <a name="V0.0374"></a> uppāditā. <span class="bld">Idaṃ phala</span>nti idaṃ iṭṭhavipākaṃ aniṭṭhavipākañca phalaṃ. <span class="bld">Ayamattho</span>ti ayaṃ vuḍḍhi, ayaṃ hānīti attho. <span class="bld">Aññampi evaṃjātiya</span>nti ekaṃsabyākaraṇīyaṃ vadati.</p>
  1011. <p class="bodytext"><span class="bld">Ākaṅkhato na jāneyyu</span>nti tattha yena hetunā bhagavato yā ākaṅkhā, sā aññesaṃ avisayoti āha – <span class="bld">‘‘kintaṃ bhagavā ākaṅkhatīti. Idaṃ avisajjanīya’’</span>nti.</p>
  1012. <p class="bodytext"><span class="bld">Ettako</span>ti etaparimāṇo. <span class="bld">Sīlakkhandhe</span>ti sīlakkhandhahetu. ‘‘Sīlakkhandhenā’’tipi pāṭho. Sesapadesupi eseva nayo. <span class="bld">Iriyāya</span>nti kāyavacīsamācāre. <span class="bld">Pabhāve</span>ti ānubhāve. <span class="bld">Hitesitāya</span>nti mettāya. <span class="bld">Iddhiya</span>nti iddhividhāya. Ettakā buddhaguṇā, te ca paccekaṃ evaṃpabhāvā. Tathā maggaphalanibbānāni evamānubhāvāni. Ariyasaṅgho evaṃvidhaguṇehi yuttoti.</p>
  1013. <p class="bodytext">Tiṇṇaṃ ratanānaṃ mahānubhāvatā na sabbathā aññesaṃ visayo, bhagavato eva visayoti āha – <span class="bld">‘‘buddhavisayo avisajjanīyo’’</span>ti. Tena yo aññopi attho buddhavisayo, so avisajjanīyoti dasseti. Vuttañhetaṃ bhagavatā – ‘‘buddhavisayo acinteyyo na cintetabbo, yaṃ cintento ummādassa vighātassa bhāgī assā’’ti (a. ni. 4.77). <span class="bld">Katamā pubbā koṭīti avisajjanīya</span>nti ‘‘katamā pubbā koṭī’’ti kenaci kataṃ pucchanaṃ avisajjanīyaṃ. Kasmā? Saṃsārassa purimāya koṭiyā abhāvato. Tenevāha – ‘‘purimā, bhikkhave, koṭi na paññāyatī’’ti (a. ni. 10.61). Tattha <span class="bld">na paññāyatī</span>ti <a name="M0.0259"></a> na dissati, na upalabbhatīti attho. Na paññāyatīti aññassa ñāṇavisayo na hotīti pana atthaṃ sandhāya <span class="bld">‘‘na paññāyatīti sāvakānaṃ ñāṇavekallenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tattha <span class="bld">attūpanāyikā</span>ti attā upanetabbo etissāti attūpanāyikā. <span class="bld">Natthi buddhānaṃ bhagavantānaṃ avijānanā</span>ti etena purimāya koṭiyā abhāvato eva na paññāyati, na tattha ñāṇassa paṭighātoti dasseti.</p>
  1014. <p class="bodytext">Yaṃ pana atthi, taṃ aññesaṃ appameyyampi bhagavato na appameyyanti bhagavato sabbattha appaṭihataññāṇataṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘yathā bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbhā’’</span>tiādimāha. Tattha <span class="bld">aññataraṃ bhikkhu</span>nti nāmagottena apākaṭaṃ. ‘‘Kīva dīghaṃ nu kho, bhante, padume niraye āyuppamāṇa’’nti pañhaṃ pucchitvā nisinnaṃ ekaṃ bhikkhuṃ evamāhāti. Etthāyaṃ pāṭhaseso – dīghaṃ kho, bhikkhu, padume niraye āyuppamāṇaṃ, taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ ‘‘ettakāni vassānī’’ti vā ‘‘ettakāni vassasatānī’’ti vā ‘‘ettakāni vassasahassānī’’ti vā ‘‘ettakāni <a name="V0.0375"></a> vassasatasahassānī’’ti vāti. Sakkā pana, bhante, upamā kātunti. ‘‘Sakkā bhikkhū’’ti bhagavā avoca. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho. Tato puriso vassasatassa vassasatassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyya. Khippataraṃ kho so, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayotiādi (saṃ. ni. 1.181; a. ni. 10.89; su. ni. kokālikasutta).</p>
  1015. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">vīsatikhāriko</span>ti māgadhakena patthena cattāro patthā kosalaraṭṭhe eko pattho hoti. Tena patthena cattāro patthā āḷhakaṃ, cattāri āḷhakāni doṇaṃ, catudoṇā mānikā, catumānikā khārī. Tāya khāriyā vīsatikhāriko tilavāho. <span class="bld">Tilavāho</span>ti tilasakaṭaṃ. <span class="bld">Abbudo nirayo</span>ti abbudo nāma eko paccekanirayo natthi, avīcimhi eva pana abbudagaṇanāya paccanokāso ‘‘abbudo nirayo’’ti vutto. Esa nayo <span class="bld">nirabbudā</span>dīsupi.</p>
  1016. <p class="bodytext">Tattha vassagaṇanāpi evaṃ veditabbā – yathā hi sataṃsatasahassāni <span class="bld">koṭi</span> hoti. Evaṃ sataṃsatasahassakoṭiyo <span class="bld">pakoṭi</span> nāma. Sataṃsatasahassapakoṭiyo <a name="M0.0260"></a> <span class="bld">koṭipakoṭi</span> nāma. Sataṃsatasahassakoṭipakoṭiyo <span class="bld">nahutaṃ</span>. Sataṃsatasahassanahutāni <span class="bld">ninnahutaṃ</span>. Sataṃsatasahassāni ninnahutāni eko <span class="bld">abbudo</span>. Tato vīsatiguṇo <span class="bld">nirabbudo</span>. Esa nayo sabbattha. Ayañca gaṇanā aparicitānaṃ dukkarāti vuttaṃ – ‘‘taṃ na sukaraṃ saṅkhātu’’nti. Keci pana ‘‘tattha tattha paridevanānattena kammakāraṇanānattenapi imāni nāmāni laddhānī’’ti vadanti. Apare ‘‘sītanarakā ete’’ti. <span class="bld">Cittaṃ āghātetvā</span>ti cittaṃ padūsetvā.</p>
  1017. <p class="bodytext"><a name="para119"></a><span class="paranum">119</span>. <span class="bld">Kathaṃ jino</span>ti pakārapucchā. <span class="bld">Kena jino</span>ti kāraṇapucchā. Kena kāraṇena kena hetunā kāya paṭipattiyā jinoti pucchati. <span class="bld">Katha</span>nti pana kena pakārena kiṃ atītānaṃ, udāhu anāgatānaṃ paccuppannānaṃ kilesānaṃ pahānena jinoti pucchati, tasmā taṃ <span class="bld">‘‘visajjanīya’’</span>nti vuttaṃ. <span class="bld">Katamo jino</span>ti kiṃ rūpaṃ jino, udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ jino. Rūpādivinimutto vā añño jino, yo ‘‘attā’’ti vuccatīti imamatthaṃ sandhāyāha <span class="bld">‘‘avisajjanīya’’</span>nti. <span class="bld">Kittako</span>ti pamāṇato kiṃparimāṇo.</p>
  1018. <p class="bodytext"><span class="bld">Atthi</span> <a name="V0.0376"></a> <span class="bld">tathāgato</span>ti atthi satto. Yvāyamāyasmā ‘‘evaṃnāmo evaṃgotto’’ti pañcakkhandhe upādāya paññapīyati, tassa puggalassa adhippetattā vuttaṃ <span class="bld">‘‘visajjanīya’’</span>nti. <span class="bld">Rūpaṃ tathāgato</span>ti rūpaṃ attāti sakkāyadiṭṭhivasena pucchatīti katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘avisajjanīya’’</span>nti. Iminā nayena sabbapadesu attho veditabbo.</p>
  1019. <p class="bodytext"><a name="para120"></a><span class="paranum">120</span>. <span class="bld">Bālaṃ pīṭhasamāruḷha</span>ntiādīni sāmiatthe upayogavacanāni. <span class="bld">Kāyena duccaritānī</span>ti kāyena duṭṭhu katāni. <span class="bld">Olabbhantī</span>ti avalambanti avatthariyanti. Sesapadadvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Olambanādiākārena hi tāni upaṭṭhahanti, tasmā evaṃ vuttaṃ. <span class="bld">Mahata</span>nti mahantānaṃ. <span class="bld">Pathaviyaṃ olambantī</span>ti pathavitale pattharanti. Sesapadadvayaṃ tasseva vevacanaṃ. Pattharaṇākāroyeva hesa. <span class="bld">Tatra, bhikkhave, bālassā</span>ti tasmiṃ upaṭṭhahanākāre bālassa evaṃ hoti.</p>
  1020. <p class="bodytext"><span class="bld">Lābhā</span> <a name="M0.0261"></a> <span class="bld">vo, bhikkhave</span>ti bhikkhave, ye ime tumhehi paṭiladdhā manussattasaddhāpaṭilābhādayo, lābhā vo tumhākaṃ lābhā eva. <span class="bld">Suladdha</span>nti yampidaṃ pabbajitvā catupārisuddhisīlādisampādanaṃ laddhaṃ, tampi suladdhaṃ. <span class="bld">Khaṇo vo paṭiladdho</span>ti aṭṭhaakkhaṇavajjito navamoyaṃ khaṇo paṭiladdho magga<span class="bld">brahmacariyavāsāya. ‘‘Diṭṭhā mayā’’</span>tiādinā ekadesanidassanena aṭṭha akkhaṇe vibhāveti.</p>
  1021. <p class="bodytext"><a name="para121"></a><span class="paranum">121</span>. <span class="bld">Yahiṃ yahi</span>nti yaṃ yaṃ duggatiṃ <span class="bld">yo gacchati. So naṃ adhammo</span>ti yo adhammo tena <span class="bld">carito,</span> so naṃ adhammacāriṃ puggalaṃ. <span class="bld">Hanātī</span>ti bādhati.</p>
  1022. <p class="bodytext"><span class="bld">Appesakkhatā</span>ti appānubhāvatā. <span class="bld">Dubbaṇṇatā</span>ti virūpatā bībhacchatā. <span class="bld">Duppaññatā</span>ti nippaññatā ahetukapaṭisandhivasena eḷamūgatā.</p>
  1023. <p class="bodytext"><a name="para122"></a><span class="paranum">122</span>. <span class="bld">Vācānurakkhī</span>ti catunnaṃ vacīduccaritānaṃ parivajjanena vācānurakkhī. Abhijjhādīnaṃ anuppādanena manasā suṭṭhu <span class="bld">saṃvuto</span>. Pāṇātipātādayo pajahanto <span class="bld">kāyena ca akusalaṃ na kayirā, ete tayo kammapathe visodhaye</span>. Evaṃ visodhento hi sīlakkhandhādīnaṃ esakehi buddhādīhi isīhi <span class="bld">paveditaṃ</span> ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ <span class="bld">maggaṃ</span> ārādheyyāti. <span class="bld">Dukkaṭa</span>nti <span class="bld">kāyena vācāya manasā</span> ca dukkaṭaṃ sāvajjaṃ dukkhudrayaṃ duggatisaṃvattaniyaṃ kammaṃ <span class="bld">yassa natthi. Saṃvutaṃ tīhi</span> <a name="V0.0377"></a> <span class="bld">ṭhānehī</span>ti etehi tīhi kāraṇehi kāyaduccaritādīnaṃ pavesanivāraṇato pihitaṃ, <span class="bld">taṃ ahaṃ ‘‘brāhmaṇa’’</span>nti vadāmīti.</p>
  1024. <p class="bodytext"><span class="bld">Accantadussīlya</span>nti ekantadussīlabhāvo. Gihī vāpi jātito paṭṭhāya dasa akusalakammapathe karonto, pabbajito vāpi upasampannadivasato paṭṭhāya garukāpattiṃ āpajjamāno accantadussīlo nāma. Idha pana yo dvīsu tīsu attabhāvesu dussīlo, tassa gatiyā āgataṃ dussīlabhāvaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Dussīlabhāvoti cettha dussīlassa cha dvārāni nissāya uppannā taṇhā veditabbā.<span class="bld"> Māluvā sālamivotthata</span>nti yassa puggalassa taṃ taṇhāsaṅkhātaṃ dussīlyaṃ. Yathā nāma māluvā sālaṃ otthataṃ deve vassante pattehi udakaṃ paṭicchitvā saṃbhañjanavasena sabbatthakameva pariyonandhati, evaṃ attabhāvaṃ otthataṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ <a name="M0.0262"></a> <span class="bld">so</span> māluvāya saṃbhañjitvā bhūmiyaṃ pātiyamāno rukkho viya tāya dussīlyasaṅkhātāya taṇhāya saṃbhañjitvā apāyesu pātiyamāno, <span class="bld">yathā naṃ</span> anatthakāmo <span class="bld">diso icchati, tathā attānaṃ karoti</span> nāmāti attho.</p>
  1025. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Attanā hi kata’’</span>nti gāthāya ayaṃ saṅkhepattho – yathā pāsāṇamayaṃ pāsāṇasambhavaṃ <span class="bld">vajiraṃ</span> tameva <span class="bld">asmamayaṃ maṇiṃ</span> attano uṭṭhānaṭṭhānasaṅkhātaṃ pāsāṇamaṇiṃ khāyitvā chiddāchiddaṃ khaṇḍākhaṇḍaṃ katvā aparibhogaṃ karoti, evamevaṃ <span class="bld">attanā kataṃ</span> attani jātaṃ <span class="bld">attasambhavaṃ pāpaṃ dummedhaṃ</span> nippaññaṃ puggalaṃ catūsu apāyesu <span class="bld">abhimatthati</span> kantati viddhaṃsetīti.</p>
  1026. <p class="bodytext"><span class="bld">Niseviyā</span>ti katvā. <span class="bld">Garahā</span>ti gārayhā. <span class="bld">Bālamatī</span>ti mandabuddhino. <span class="bld">Khayā ca kammassā</span>ti kammakkhayakarañāṇena kammassa khepanato. <span class="bld">Vimuttacetaso</span>ti samucchedavimuttiyā paṭippassaddhivimuttiyā ca vimuttacitto. <span class="bld">Nibbanti te jotirivindhanakkhayā</span>ti yathā nāma anupādāno jātavedo nibbāyati, evamevaṃ abhisaṅkhārassa viññāṇassa anavasesakkhayā nibbāyati.</p>
  1027. <p class="bodytext"><a name="para123"></a><span class="paranum">123</span>. <span class="bld">‘‘Yathāpi bhamaro’’</span>ti gāthāyaṃ <span class="bld">bhamaro</span>ti yā kāci madhukarajāti. <span class="bld">Puppha</span>nti pupphārāme caranto pupphañca tassa <span class="bld">vaṇṇañca gandhañca aheṭhayaṃ</span> aheṭhayanto avināsento caratīti attho. Evaṃ caritvā ca <span class="bld">paleti rasamādāyā</span>ti yāvadatthaṃ rasaṃ pivitvā aparampi madhukaraṇatthāya rasaṃ gahetvā ḍeti. So ekaṃ vanagahanaṃ ajjhogāhetvā rukkhasusirādīsu taṃ rajamissakaṃ rasaṃ ṭhapetvā anupubbena madhurarasaṃ madhuṃ karoti, na tassa pupphārāme caritapaccayā pupphaṃ vā tassa vaṇṇo vā gandho vā vinassati, atha kho pupphaṃ pākatikameva hoti. <span class="bld">Evaṃ gāme munī care</span>ti evaṃ <a name="V0.0378"></a> sekkho asekkho vā anagāriyamuni kulapaṭipāṭiyā gāme bhikkhaṃ gaṇhanto careyyāti attho. Na hi tassa gāme caraṇapaccayā saddhāhāni vā bhogahāni vā hoti, saddhāpi bhogāpi pākatikāva honti. Evaṃ caritvā ca pana gāmato nikkhamitvā bahigāme udakaphāsukaṭṭhāne saṅghāṭiṃ paññapetvā nisinno akkhabhañjana- (mi. pa. 6.1.2) vaṇalepanaputtamaṃsūpamavasena (mi. pa. 6.1.2; saṃ. ni. 2.63) paccavekkhanto <a name="M0.0263"></a> piṇḍapātaṃ paribhuñjitvā tathārūpaṃ vanasaṇḍaṃ anupavisitvā ajjhattikakammaṭṭhānaṃ sammasanto maggaphalāni hatthagatāneva karoti. Asekkhamuni pana diṭṭhadhammasukhavihāramanuyuñjati. Ayamassa bhamarena madhukarena sarikkhatā. Khīṇāsavo panettha adhippetoti.</p>
  1028. <p class="bodytext"><span class="bld">Pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī</span>ti yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti moceti āpāyikādīhi dukkhehīti pātimokkho. So eva kāyikavācasikassa vītikkamassa saṃvaraṇato pidahanato saṃvaro. Tena pātimokkhasaṃvarena saṃvuto samannāgato hutvā sabbiriyāpathesu carati. <span class="bld">Ācāragocarasampanno</span>ti ācārena ca gocarena ca sampanno. <span class="bld">Aṇumattesū</span>ti appamattakesu. <span class="bld">Vajjesū</span>ti akusaladhammesu. <span class="bld">Bhayadassāvī</span>ti bhayaṃ dassī. <span class="bld">Samādāya sikkhati sikkhāpadesū</span>ti sikkhāpadesu yaṃ kiñci sikkhitabbaṃ, taṃ sabbaṃ sammā ādiyitvā sikkhati.</p>
  1029. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyakammavacīkammena samannāgato, kusalena parisuddhājīvo</span>ti ettha ācāragocaraggahaṇeneva kusale kāyakamme vacīkamme ca gahitepi yasmā idaṃ ājīvapārisuddhisīlaṃ na ākāsādīsu uppajjati, kāyavacīdvāresu eva pana uppajjati, tasmā tassa uppattidvāradassanatthaṃ ‘‘kāyavacīkammena samannāgato, kusalenā’’ti vuttaṃ. Yasmā pana tena samannāgato, tasmā parisuddhājīvo, ājīvapārisuddhipi sīlamevāti dassanatthaṃ etaṃ vuttaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘katame ca thapati kusalā sīlā? Kusalaṃ kāyakammaṃ kusalaṃ vacīkammaṃ, parisuddhaṃ ājīvampi kho ahaṃ thapati sīlasmiṃ vadāmī’’ti (ma. ni. 2.265). <span class="bld">Āraddhavīriyo</span>ti yassa kāyikaṃ cetasikañca vīriyaṃ āraddhaṃ hoti, so ‘‘āraddhavīriyo’’ti vuccati. Tattha yo gaṇasaṅgaṇikaṃ vinodetvā catūsu iriyāpathesu aṭṭhaārambhavatthuvasena ekako hoti, tassa kāyikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Yo cittasaṅgaṇikaṃ vinodetvā aṭṭhasamāpattivasena ekako hoti, gamanādīsu uppannakilesaṃ uppannaṭṭhāneyeva niggaṇhitvā jhānaṃ nibbatteti, tassa cetasikaṃ vīriyaṃ āraddhaṃ nāma hoti. Evaṃ āraddhavīriyo. <span class="bld">Thāmavā</span>ti ṭhitimā. <span class="bld">Daḷhaparakkamo</span>ti <a name="V0.0379"></a> thiraparakkamo. <span class="bld">Anikkhittadhuro…pe… sacchikiriyāyā</span>ti saṃkilesadhammānaṃ pahānatthaṃ vodānadhammānaṃ sampādanatthaṃ<a name="M0.0264"></a>, paccakkhakaraṇatthañca dhuraṃ anikkhipitvā vīriyaṃ ussukkāpento viharati. <span class="bld">Paññavā</span>ti pañcannaṃ khandhānaṃ udayabbayapariggāhikāya paññāya samannāgato. Tenāha <span class="bld">‘‘udayatthagāminiyā’’</span>ti.</p>
  1030. <p class="bodytext"><span class="bld">Natthi puttasamaṃ pema</span>nti mātāpitaro virūpepi attano puttake suvaṇṇabimbakaṃ viya maññanti mālāguḷe viya sīsādīsu katvā pariharamānā. Tehi uhaditāpi omuttitāpi gandhavilepanaṃ paṭicchantā viya somanassaṃ āpajjanti. Tenāha – ‘‘natthi puttasamaṃ pema’’nti. Puttapemena samaṃ pemaṃ nāma natthīti vuttaṃ hoti. <span class="bld">Gosamita</span>nti gohi samaṃ godhanasadisaṃ aññaṃ <span class="bld">dhanaṃ</span> nāma <span class="bld">natthi. Sūriyasamā ābhā</span>ti sūriyābhāya samā aññā <span class="bld">ābhā</span> nāma <span class="bld">natthi. Samuddaparamā</span>ti ye keci aññe sarā nāma, sabbe te samuddaparamā. Samuddo tesaṃ uttamo, samuddasadisaṃ aññaṃ udakaṃ nidānaṃ nāma natthi bhagavāti vadati.</p>
  1031. <p class="bodytext">Yasmā pana attapemena samaṃ pemaṃ natthi. Mātāpitaro hi chaḍḍetvāpi puttadhītaro aposetvā attānameva posenti. Dhaññena ca <span class="bld">samaṃ dhanaṃ</span> nāma <span class="bld">natthi</span>. Tathārūpe hi kāle hiraññasuvaṇṇādīnipi gomahiṃsādīnipi dhaññaggahaṇatthaṃ dhaññasāmikānameva santikaṃ gahetvā gacchanti. Paññāya ca <span class="bld">samā ābhā</span> nāma <span class="bld">natthi</span>. Sūriyādayo hi ekadesaṃyeva obhāsenti, paccuppannameva ca tamaṃ vinodenti, paññā pana dasasahassimpi lokadhātuṃ ekapajjotaṃ kātuṃ sakkoti, atītaṃsādipaṭicchādakañca tamaṃ vidhamati. Meghavuṭṭhiyā ca samo saro nāma natthi. Nadī vā hi hotu taḷākādīni vā, vuṭṭhisamo saro nāma natthi. Meghavuṭṭhiyā hi pacchinnāya mahāsamudde aṅgulipabbatemanamattampi udakaṃ na hoti, vuṭṭhiyā pana pavattamānāya yāva ābhassarabhavanāpi ekodakaṃ hoti. Tasmā bhagavā devatāvacanaṃ paṭikkhipanavasena paṭigāthaṃ vadanto <span class="bld">‘‘natthi attasamaṃ pema’’</span>ntiādimāha.</p>
  1032. <p class="bodytext"><a name="para124"></a><span class="paranum">124</span>. <span class="bld">Kiṃsūdha bhītā</span>ti kiṃ nu bhītā. <span class="bld">Maggo canekāyatano pavutto</span>ti aṭṭhatiṃsārammaṇavasena anekehi kāraṇehi maggo kathito, evaṃ sante kissa bhītā hutvā ayaṃ janatā dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo aggahesīti vadati. <span class="bld">Bhūripaññā</span>ti bahupañña ussannapañña. <span class="bld">Paralokaṃ na bhāye</span>ti imasmā lokā paralokaṃ gacchanto na bhāyeyya.</p>
  1033. <p class="bodytext"><span class="bld">Paṇidhāyā</span>ti <a name="V0.0380"></a><a name="M0.0265"></a> ṭhapetvā. <span class="bld">Gharamāvasanto</span>ti anāthapiṇḍikādayo viya bahvannapāne ghare vasanto. <span class="bld">Saṃvibhāgī</span>ti accharāya gahitampi nakhena phāletvā parassa datvāva bhuñjanasīlo. <span class="bld">Vadaññū</span>ti yācakānaṃ yācanavasena vuttavacanaññū, vacanīyo vā. Ettha ca <span class="bld">vāca</span>nti cattāri vacīsucaritāni gahitāni. <span class="bld">Mana</span>nti tīṇi manosucaritāni. <span class="bld">Kāyenā</span>ti tīṇi kāyasucaritāni. Ime dasa kusalakammapathā pubbasuddhiaṅgaṃ nāma. <span class="bld">‘‘Bahvannapānaṃ gharamāvasanto’’</span>ti iminā yaññaupakkharo gahito. <span class="bld">Saddho</span>ti ekaṃ aṅgaṃ, <span class="bld">mudū</span>ti ekaṃ, <span class="bld">saṃvibhāgī</span>ti ekaṃ, <span class="bld">vadaññū</span>ti ekanti imāni cattāri aṅgāni sandhāya <span class="bld">‘‘etesu dhammesu ṭhito catūsū’’</span>ti āha.</p>
  1034. <p class="bodytext">Aparo nayo – ‘‘vāca’’ntiādīni tīṇi aṅgāni, ‘‘bahvannapāna’’nti iminā yaññaupakkharova gahito, ‘‘saddho mudu saṃvibhāgī vadaññū’’ti ekaṃ aṅgaṃ.</p>
  1035. <p class="bodytext">Aparo dukanayo nāma hoti – ‘‘vācaṃ manañcā’’ti ekaṃ aṅgaṃ, ‘‘kāyena pāpāni akubbamāno bahvannapānaṃ gharamāvasanto’’ti ekaṃ, ‘‘saddho mudū’’ti ekaṃ, ‘‘saṃvibhāgī vadaññū’’ti ekanti etesu catūsu dhammesu ṭhito dhamme ṭhito nāma hoti. So ito <span class="bld">paralokaṃ gacchanto</span>na bhāyati.</p>
  1036. <p class="bodytext"><span class="bld">Kāyasamācārampī</span>tiādi pātimokkhasaṃvaradassanaṃ. Tattha <span class="bld">duvidhenā</span>ti dvividhena, dvīhi koṭṭhāsehīti attho. <span class="bld">Jaññā</span>ti jāneyya. Sīlakathā ca nāmesā kammapathavasena vā paṇṇattivasena vā kathetabbā. Tattha kammapathavasena tāva kathentena asevitabbakāyasamācāro pāṇātipātādinnādānamicchācārehi kathetabbo. Paṇṇattivasena kāyadvāre paññattasikkhāpadavītikkamavasena. Sevitabbakāyasamācāro pāṇātipātādiveramaṇīhi ceva kāyadvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo.</p>
  1037. <p class="bodytext">Asevitabbavacīsamācāro musāvādādivacīduccaritena ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadavītikkamena ca kathetabbo. Sevitabbavacīsamācāro musāvādādiveramaṇīhi ceva vacīdvāre paññattasikkhāpadaavītikkamena ca kathetabbo.</p>
  1038. <p class="bodytext">Pariyesanā <a name="M0.0266"></a> pana kāyavācāhi pariyesanā eva, sā kāyavacīsamācāraggahaṇena gahitāpi yasmā ājīvaṭṭhamakasīlaṃ nāma etasmiṃyeva dvāradvaye uppajjati, na ākāse, tasmā <a name="V0.0381"></a> ājīvaṭṭhamakasīladassanatthaṃ visuṃ vuttā. Tattha nasevitabbapariyesanā anariyapariyesanāya kathetabbā, sevitabbapariyesanā ariyapariyesanāya. Vuttañhetaṃ – ‘‘katamā ca, bhikkhave, anariyapariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesatī’’tiādi (ma. ni. 1.274). Tathā ‘‘katamā ca, bhikkhave, ariyapariyesanā? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jātidhammo samāno jātidhamme ādīnavaṃ viditvā ajātaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesatī’’tiādi (ma. ni. 1.275).</p>
  1039. <p class="bodytext"><a name="para170"></a><span class="paranum">170</span>. <span class="bld">Maggānaṭṭhaṅgiko</span>ti jaṅghamaggādayo vā hontu dvāsaṭṭhidiṭṭhigatamaggā vā, sabbesampi maggānaṃ sammādiṭṭhiādīhi aṭṭhahi aṅgehi micchādiṭṭhiādīnaṃ aṭṭhannaṃ pāpadhammānaṃ pahānakaro nirodhaṃ ārammaṇaṃ katvā catūsupi saccesu dukkhaparijānanādikiccaṃ sādhayamāno aṭṭhaṅgiko maggo <span class="bld">seṭṭho</span> uttamo. <span class="bld">Saccānaṃ caturo padā</span>ti ‘‘saccaṃ bhaṇe na kujjheyyā’’ti (dha. pa. 224) āgataṃ vacīsaccaṃ vā hotu, ‘‘sacco brāhmaṇo, sacco khattiyo’’tiādibhedaṃ sammutisaccaṃ vā, ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti (ma. ni. 3.331; udā. 54; mahāni. 20) diṭṭhisaccaṃ vā, ‘‘ekañhi saccaṃ na dutiyamatthī’’ti (su. ni. 890; mahāni. 119) vuttaṃ paramatthasaccaṃ vā hotu. Sabbesampi imesaṃ saccānaṃ parijānitabbaṭṭhena pahātabbaṭṭhena sacchikātabbaṭṭhena bhāvetabbaṭṭhena ekapaṭivedhaṭṭhena tathapaṭivedhaṭṭhena ca ‘‘dukkhaṃ ariyasacca’’ntiādayo (mahāva. 14; dī. ni. 2.387; ma. ni. 1.120) caturo padā seṭṭhā nāma. <span class="bld">Virāgo seṭṭho dhammāna</span>nti ‘‘yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyatī’’ti (a. ni. 4.34; 5.32; itivu. 90) vacanato nibbānasaṅkhāto virāgo sabbadhammānaṃ seṭṭho. <span class="bld">Dvipadānañca cakkhumā</span>ti sabbesampi devamanussādibhedānaṃ dvipadānaṃ pañcahi cakkhūhi cakkhumā bhagavāva seṭṭhoti.</p>
  1040. <p class="bodytext"><span class="bld">Aggānī</span>ti uttamāni. <span class="bld">Yāvatā</span>ti yattakā. <span class="bld">Apadā</span>ti nippadā ahimacchādayo. <span class="bld">Dvipadā</span>ti manussapakkhijātādayo. <span class="bld">Catuppadā</span>ti hatthiassādayo<a name="M0.0267"></a>. <span class="bld">Bahuppadā</span>ti satapadiādayo. <span class="bld">Rūpino</span>ti kāmāvacararūpāvacarasattā. <span class="bld">Asaññino</span>ti asaññībhave nibbattasattā. <span class="bld">Nevasaññīnāsaññino</span>ti bhavagge nibbattasattā. <span class="bld">Aggamakkhāyatī</span>ti guṇehi aggo uttamo seṭṭho akkhāyati.</p>
  1041. <p class="bodytext"><span class="bld">Asaṅkhatāna</span>nti nibbānameva vuttaṃ. <span class="bld">Virāgo</span>tiādīni ca nibbānasseva nāmāni. Tañhi āgamma sabbe kilesā virajjanti, sabbe rāgamadādayo madā nimmadā honti abhāvaṃ gacchanti<a name="V0.0382"></a>, sabbā pipāsā vinayaṃ upenti, sabbe ālayā samugghātaṃ gacchanti, vaṭṭāni upacchijjanti, taṇhā khīyati, sabbapariḷāhā vūpasammanti, vaṭṭadukkhaṃ nirujjhati nibbāyati. Tasmā taṃ etāni nāmāni labhatīti.</p>
  1042. <p class="bodytext"><span class="bld">Dhammo ca kusalakkhato</span>ti tassa satthuno dhammo ca kusalo anavajjo, anavajjattā eva paṭipakkhehi rāgādīhi kilesehi sabbatitthiyavādehi ca aparikkhato. <span class="bld">Tāni tīṇi visissare</span>ti etāni tīṇi ratanāni loke sabbaratanehi visissanti guṇavasena sabbalokaṃ atisentīti attho.</p>
  1043. <p class="bodytext"><span class="bld">Samaṇapadumasañcayo gaṇo</span>ti padumasadisānaṃ ariyasamaṇānaṃ samūhasaṅkhāto gaṇo. Padumanti hi paripuṇṇasatapattassa saroruhassa nāmaṃ. Ariyapuggalā ca sabbathāpi paripuṇṇaguṇāti padumasadisā vuttā. <span class="bld">Vidūnaṃ sakkato</span>ti vidūhi paṇḍitehi sakkato. <span class="bld">Naravaradamako</span>ti naravaro ca purisānaṃ damako nāyako cāti attho. <span class="bld">Lokassa uttarī</span>ti lokassa upari ṭhitāni, sabbaloke uttamānīti attho.</p>
  1044. <p class="bodytext"><span class="bld">Nirupadāho</span>ti rāgapariḷāhādīhi anupadāho. <span class="bld">Saccanāmo</span>ti avitathanāmo yathābhuccaguṇehi āgatanāmo. <span class="bld">Sabbābhibhū</span>ti sabbalokaṃ attano guṇehi abhibhavitvā ṭhito. <span class="bld">Saccadhammo</span>ti vaṭṭato ekantanissaraṇabhāvena avitatho saha pariyattiyā navavidhopi lokuttaradhammo, tato eva <span class="bld">natthañño tassa uttarī</span>ti tassa uttari adhikaguṇo añño ca dhammo natthīti attho. <span class="bld">Ariyasaṅghova niccaṃ</span> sabbakālaṃ vidūhi sabbapaṇḍitehi <span class="bld">pūjito</span>.</p>
  1045. <p class="bodytext"><span class="bld">‘‘Ekāyana’’</span>nti <a name="M0.0268"></a> gāthāya <span class="bld">ekāyana</span>nti ekaṃ maggaṃ. Maggassa hi –</p>
  1046. <p class="gatha1">‘‘Maggo pantho patho pajjo, añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;</p>
  1047. <p class="gathalast">Nāvā uttarasetu ca, kullo ca bhisi saṅgamo’’ti. (cūḷani. pārāyanatthutigāthāniddesa 101) –</p>
  1048. <p class="unindented">Bahūni nāmāni, svāyaṃ idha ayananāmena vutto. Tasmā ekāyananti ekamaggaṃ, na dvedhāpathabhūtanti attho. Atha vā ekena ayitabbanti <span class="bld">ekāyanaṃ</span>. Gaṇasaṅgaṇikaṃ pahāya vivekaṭṭhena <a name="V0.0383"></a> pavivittena paṭipajjitabbanti attho. Ayanti vā etenāti ayano, saṃsārato nibbānaṃ gacchantīti attho. Ekassa vā sabbasattaseṭṭhassa bhagavato ayanoti ekāyano. Kiñcāpi hi tena aññepi ayanti, tathāpi bhagavatova so ayano, tena uppāditattā. Yathāha – ‘‘so hi, brāhmaṇa, bhagavā anuppannassa maggassa uppādetā’’tiādi (ma. ni. 3.79). Ayatīti vā ayano, gacchati pavattatīti attho. Ekasmiṃ imasmiṃyeva dhammavinaye ayano, na aññatthāti ekāyano. Yathāha – ‘‘imasmiṃ kho, subhadda, dhammavinaye ariyo aṭṭhaṅgiko maggo upalabbhatī’’ti (dī. ni. 2.214). Api ca pubbabhāge nānāmukhabhāvanāya pavattopi aparabhāge ekaṃ nibbānameva ayati gacchatīti ekāyano, taṃ ekāyanaṃ.</p>
  1049. <p class="bodytext"><span class="bld">Jātikhayantadassī</span>ti jātiyā khayasaṅkhāto anto jātikhayanto. Jātiyā accantakhayanto nibbānaṃ, taṃ passīti jātikhayantadassī. ‘‘Maggaṃ pajānāti hitānukampī’’tipi pāṭho. Tassattho – vuttappakāraṃ ekāyanasaṅkhātaṃ maggaṃ sayambhuñāṇena bhagavā pajānāti, jānanto ca tena tena hitena satte anukampatīti. Idāni tassa maggassa ekāyanabhāvaṃ, tīsupi kālesu ekantaniyyānatañca vibhāvetuṃ <span class="bld">‘‘etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca taranti ogha’’</span>nti āha. Tassattho – ye atītamaddhānaṃ kāmoghādicatubbidhaṃ oghaṃ tariṃsu, ye taṃ anāgatamaddhānaṃ tarissanti, etarahi ca taranti, te sabbe eteneva maggena, na aññenāti. <span class="bld">Visuddhipekkhā</span>ti caturoghanittharaṇena accantavisuddhiṃ nibbānaṃ apekkhantā, parinibbāyitukāmāti attho.</p>
  1050. <p class="bodytext">Evaṃ <a name="M0.0269"></a> duvidhampi sāsanapaṭṭhānaṃ nānāsuttapadāni udāharantena vibhajitvā idāni saṃkilesabhāgiyādīhi saṃsanditvā dassetuṃ puna <span class="bld">‘‘lokiyaṃ sutta’’</span>ntiādi āraddhaṃ. Tattha <span class="bld">dassanabhāgiyena ca bhāvanābhāgiyena cā</span>ti nibbedhabhāgiyena. Nibbedhabhāgiyameva hi dassanabhāgiyaṃ bhāvanābhāgiyanti dvidhā bhinditvā dassitaṃ. <span class="bld">Lokiyañca lokuttarañcā</span>ti lokiyaṃ lokuttarañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyādīhi dassanabhāgiyādīhi cāti ubhayehi niddisitabbanti adhippāyo. <span class="bld">Yasmiṃ sutte</span>tiādi niddisanākāradassanaṃ. Tattha <span class="bld">saṃkilesabhāgiya</span>nti saṃkilesakoṭṭhāsasahitaṃ, saṃkilesatthadīpananti attho. Esa nayo sesesupi.</p>
  1051. <p class="bodytext">Evaṃ lokiyattikassa saṃkilesabhāgiyādīhi catūhi padehi saṃsandanaṃ dassetvā iminā nayena sesatikānaṃ sesapadānañca saṃsandanaṃ suviññeyyanti taṃ anuddharitvā saṃkilesabhāgiyādīnaṃ <a name="V0.0384"></a> samatikkamanaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vāsanābhāgiyaṃ sutta’’</span>ntiādi vuttaṃ. Tattha yadipi saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanābhāgiyañca suttaṃ lokiyameva. Tathāpi lokuttarasuttāni viya lokiyasuttānaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyassa samatikkamāya hotīti imamatthaṃ dassetuṃ <span class="bld">‘‘vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyassa suttassa nigghātāyā’’</span>ti vuttaṃ. Tattha <span class="bld">nigghātāyā</span>ti pahānāya. Suttasīsena cettha suttattho gahitoti daṭṭhabbaṃ. Yasmā ca vodānadhammā viya saṃkilesadhammānaṃ dassanabhūmisamatikkamaneneva bhāvanābhūmi adhigantabbā, tasmā <span class="bld">‘‘bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dassanabhāgiyassa suttassa paṭinissaggāyā’’</span>ti vuttaṃ. Yasmā pana asekkhadhammesu uppannesu maggabhāvanākiccaṃ nāma natthi. Jhānabhāvanāpi diṭṭhadhammasukhavihāratthā eva hoti, tasmā <span class="bld">‘‘asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ bhāvanābhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhadhammasukhavihārattha’’</span>nti ca vuttaṃ.</p>
  1052. <p class="bodytext">Idāni tikapadeheva saṃsanditvā dassetuṃ <span class="bld">‘‘lokuttara’’</span>ntiādi vuttaṃ. <span class="bld">Ekabījinā</span>tiādīsu yo sotāpanno hutvā ekameva attabhāvaṃ janetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ <span class="bld">ekabījī</span> nāma. Yathāha –</p>
  1053. <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo ekabījī? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno hoti avinipātadhammo <a name="M0.0270"></a> niyato sambodhiparāyaṇo. So ekaṃyeva mānusakaṃ bhavaṃ nibbattetvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo ekabījī’’ti (pu. pa. 33).</p>
  1054. <p class="bodytext">Yo pana dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ <span class="bld">kolaṃkolo</span> nāma. Yathāha –</p>
  1055. <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo kolaṃkolo? Idhekacco puggalo tiṇṇaṃ…pe… parāyaṇo. So dve vā tīṇi vā kulāni sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo kolaṃkolo’’ti (pu. pa. 32).</p>
  1056. <p class="bodytext">Tattha <span class="bld">kulānī</span>ti bhave. <span class="bld">Dve vā tīṇi vā</span>ti idamettha desanāmattameva. Yāva chaṭṭhabhavā saṃsarantopi kolaṃkolo hoti eva.</p>
  1057. <p class="bodytext">Yo <a name="V0.0385"></a> pana satta bhave saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ <span class="bld">sattakkhattuparamo</span> nāma. Yathāha –</p>
  1058. <p class="indent">‘‘Katamo ca puggalo sattakkhattuparamo? Idhekacco…pe… parāyaṇo. So sattakkhattuṃ deve ceva mānuse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti. Ayaṃ vuccati puggalo sattakkhattuparamo’’ti (pu. pa. 31).</p>
  1059. <p class="bodytext">Ko pana tesaṃ etaṃ pabhedaṃ niyametīti? Keci tāva ‘‘pubbahetu niyametī’’ti vadanti. Keci ‘‘paṭhamamaggo’’, keci ‘‘upari tayo maggā’’. Keci ‘‘tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā’’ti. Tattha pubbahetu niyametīti vāde paṭhamamaggassa upanissayo kato nāma hoti. Upari tayo maggā nirupanissayā uppannāti āpajjati. Paṭhamamaggo niyametīti vāde upari tiṇṇaṃ maggānaṃ niratthakatā āpajjati. Upari tayo maggā niyamentīti vāde ‘‘paṭhamamagge anuppanne eva upari tayo maggā uppannā’’ti āpajjati. Vipassanā niyametīti vādo pana yujjati. Sace hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanā balavatī hoti, ekabījī nāma hoti. Tato mandatarā kolaṃkolo. Tato mandatarā sattakkhattuparamoti. Ettha ca yo manussesu eva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, yo ca <a name="M0.0271"></a> devesuyeva sattakkhattuṃ saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, ime na idhādhippetā. Yo pana kālena devesu, kālena manussesūti vomissakanayena saṃsaritvā arahattaṃ pāpuṇāti, so idhādhippeto. Tasmā ‘‘sattakkhattuparamo’’ti idaṃ idhaṭṭhakavokiṇṇavaṭṭajjhāsayassa vasena veditabbaṃ. Vaṭṭajjhāsayo hi ādito paṭṭhāya cha devaloke sodhetvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbāyissati.</p>
  1060. <p class="bodytext">Tattha yo saddhaṃ dhuraṃ katvā sotāpattimaggaṃ nibbatteti, so maggakkhaṇe <span class="bld">saddhānusārī</span> nāma hoti. Phalakkhaṇe pana saddhāvimutto nāma hutvā vuttanayena ekabījiādibhedo hoti. Yo pana paññaṃ dhuraṃ katvā sotāpattimaggaṃ nibbatteti, so maggakkhaṇe <span class="bld">dhammānusārī</span> nāma. Phalakkhaṇe pana diṭṭhippatto nāma hutvā ekabījiādibhedo hoti. Idañca aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ alābhino vasena vuttaṃ. Lābhī pana phalakkhaṇe kāyasakkhī nāma hoti. Tattha ye saddhāvimuttadiṭṭhippattakāyasakkhināmakā tayo sotāpannā, te ekabījiādīhi tīheva saṅgahetvā vuttaṃ – <span class="bld">‘‘pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ ekabījinā…pe… dhammānusārinā’’</span>ti, evaṃ pañcahi.</p>
  1061. <p class="bodytext"><span class="bld">Dvādasahi</span> <a name="V0.0386"></a> <span class="bld">puggalehī</span>ti sakadāgāmimaggaṭṭho, sakadāgāmī, anāgāmimaggaṭṭho, abhedena anāgāmī, antarāparinibbāyiādayo pañca, saddhāvimuttadiṭṭhippattakāyasakkhino tayoti bhedena aṭṭhāti, evaṃ dvādasahi. Tattha hi yo avihādīsu tattha tattha āyuvemajjhaṃ appatvā parinibbāyati, ayaṃ <span class="bld">antarāparinibbāyī</span>. Yo pana āyuvemajjhaṃ atikkamitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ <span class="bld">upahaccaparinibbāyī</span>. Tathā yo avihādīsu upapanno asaṅkhārena appayogena arahattaṃ adhigacchati, ayaṃ <span class="bld">asaṅkhāraparinibbāyī</span>. Yo pana sasaṅkhārena sappayogena arahattaṃ adhigacchati, ayaṃ <span class="bld">sasaṅkhāraparinibbāyī</span>. Uddhaṃ uparūpari brahmaloke upapattisoto etassāti <span class="bld">uddhaṃsoto</span>. Paṭisandhivasena akaniṭṭhe gacchatīti <span class="bld">akaniṭṭhagāmī</span>.</p>
  1062. <p class="bodytext">Tattha atthi uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī atthi uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī, atthi na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī atthi na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmīti. Tattha yo idha anāgāmiphalaṃ patvā avihādīsu nibbatto <a name="M0.0272"></a> tattha yāvatāyukaṃ ṭhatvā uparūpari nibbattitvā akaniṭṭhaṃ pāpuṇāti, ayaṃ <span class="bld">uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī</span> nāma. Yo pana avihādīsu nibbatto tattheva aparinibbāyitvā akaniṭṭhampi appatvā uparūpari brahmaloke parinibbāyati, ayaṃ <span class="bld">uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī</span> nāma. Yo ito cavitvā akaniṭṭheyeva nibbattati, ayaṃ <span class="bld">na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī</span> nāma. Yo pana avihādīsu catūsu aññatarasmiṃ nibbattitvā tattheva parinibbāyati, ayaṃ <span class="bld">na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī</span> nāma. Saddhāvimuttādayo vuttavibhāgāyeva.</p>
  1063. <p class="bodytext"><span class="bld">Navahi puggalehī</span>ti ettha aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ alābhī arahā <span class="bld">paññāvimutto</span> nāma. Tesaṃ pana lābhī vikkhambhanasamucchedavimokkhavasena ubhohi bhāgehi rūpakāyanāmakāyasaṅkhātato ubhato bhāgato vimuttattā <span class="bld">ubhatobhāgavimutto</span> nāma. <span class="bld">Samasīsinā</span>ti ettha tividho samasīsī – iriyāpathasamasīsī, rogasamasīsī, jīvitasamasīsīti.</p>
  1064. <p class="bodytext">Tatra yo ṭhānādīsu iriyāpathesu yeneva iriyāpathena samannāgato hutvā vipassanaṃ ārabhati, teneva iriyāpathena arahattaṃ patvā parinibbāyati, ayaṃ <span class="bld">iriyāpathasamasīsī</span> nāma. Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antoroge eva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāyati, ayaṃ <span class="bld">rogasamasīsī</span> nāma. Palibodhasīsaṃ taṇhā, bandhanasīsaṃ māno, parāmāsasīsaṃ diṭṭhi, vikkhepasīsaṃ uddhaccaṃ, kilesasīsaṃ avijjā, adhimokkhasīsaṃ saddhā, paggahasīsaṃ vīriyaṃ, upaṭṭhānasīsaṃ sati, avikkhepasīsaṃ samādhi, dassanasīsaṃ paññā, pavattasīsaṃ <a name="V0.0387"></a> jīvitindriyaṃ, gocarasīsaṃ vimokkho, saṅkhārasīsaṃ nirodhoti terasasu sīsesu kilesasīsaṃ avijjaṃ arahattamaggo pariyādiyati, pavattasīsaṃ jīvitindriyaṃ cuticittaṃ pariyādiyati. Tattha avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ jīvitindriyaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Jīvitindriyapariyādāyakaṃ avijjaṃ pariyādātuṃ na sakkoti. Aññaṃ avijjāpariyādāyakaṃ cittaṃ, aññaṃ jīvitindriyapariyādāyakaṃ. Yassa cetaṃ sīsadvayaṃ samaṃ pariyādānaṃ gacchati, so <span class="bld">jīvitasamasīsī</span> nāma.</p>
  1065. <p class="bodytext">Kathaṃ <a name="M0.0273"></a> panidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiñhi vāre maggavuṭṭhānaṃ hoti, sotāpattimagge pañca paccavekkhaṇāni, sakadāgāmimagge pañca, anāgāmimagge pañca, arahattamagge cattārīti ekūnavīsatime paccavekkhaṇañāṇe patiṭṭhāya bhavaṅgaṃ otaritvā parinibbāyato imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānampi samaṃ hoti nāma. Tenāyaṃ puggalo ‘‘jīvitasamasīsī’’ti vuccati, ayameva idhādhippeto. Evaṃ suññatavimuttādayo tayo saddhāvimutto paññāvimutto ubhatobhāgavimutto samasīsīti satta sāvakā arahanto, paccekabuddho, sammāsambuddhoti imehi navahi puggalehi asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ niddisitabbaṃ.</p>
  1066. <p class="bodytext"><span class="bld">Rāgacarito</span>ti rāgasahitaṃ caritaṃ etassāti rāgacarito. Rāgena vā carito pavattito rāgacarito, rāgajjhāsayo rāgādhikoti attho. Esa nayo sesesupi. <span class="bld">Rāgamukhe ṭhito</span>ti rāgapariyuṭṭhāne ṭhito, pariyuṭṭhitarāgoti attho. Sesapadesupi eseva nayo.</p>
  1067. <p class="bodytext"><span class="bld">Vāsanābhāgiyaṃ sutta</span>nti lokiyaṃ sattādhiṭṭhānaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ. Lokiyaṃ sattādhiṭṭhānaṃ saṃkilesabhāgiyañhi suttaṃ rāgacaritehi puggalehi niddiṭṭhaṃ. Tattha ‘‘lokiyaṃ, sattādhiṭṭhāna’’nti padadvayaṃ anuvattamānaṃ katvā vuttaṃ <span class="bld">‘‘vāsanābhāgiya’’</span>nti. <span class="bld">Sīlavantehī</span>ti sīlavantādīhi puggalehi. <span class="bld">Pakatisīla</span>ntiādi yehi samannāgatā, te puggalā. Tesaṃ dassanena puggalānaṃ upalakkhaṇaṃ. Atha vā dhammādhiṭṭhānaṃ pakatisīlādivasena, sattādhiṭṭhānaṃ pakatisīlavantādivasena veditabbanti imassa nayassa dassanatthaṃ ‘‘sīlavantehi niddisitabba’’nti vatvā ‘‘pakatisīla’’ntiādi vuttaṃ. Taṃ pakatisīlādīnaṃ pañcannaṃ eva gahaṇaṃ nidassanamattaṃ, pattidānaabbhanumodanadhammassavanadesanādiṭṭhijukammādīnampi cettha sambhavato. Tesampi vā ettheva saṅgahetvā dassanatthaṃ <span class="bld">‘‘pañcā’’</span>ti vuttaṃ.</p>
  1068. <p class="bodytext">Tattha <a name="V0.0388"></a> <span class="bld">pakatisīla</span>nti sampattaviratisīlaṃ. <span class="bld">Cittappasādo</span>ti kammaphalasaddhā ratanattayasaddhā ca. <span class="bld">Ñāṇaṃ paññāya niddisitabba</span>nti yasmiṃ sutte paññā āgatā, taṃ suttaṃ ñāṇanti niddisitabbaṃ. Na kevalaṃ paññāpariyāyeneva, atha kho paññindriyādipariyāyenapi yattha paññā āgatā, taṃ suttaṃ ñāṇanti niddisitabbanti dassetuṃ <span class="bld">‘‘paññindriyenā’’</span>tiādi vuttaṃ. Tassattho – heṭṭhā vutto eva. <span class="bld">Yaṃ vā panā</span>tiādīsu yaṃ vā aññaṃ kiñci paññāya adhivacanaṃ. Sabbaṃ taṃ yattha katthaci sutte āgataṃ, taṃ suttaṃ ñāṇanti niddisitabbanti attho.</p>
  1069. <p class="bodytext"><span class="bld">Ajjhattikabāhirehī</span>ti <a name="M0.0274"></a> yasmiṃ sutte ajjhattikāni āyatanāni, bāhirāni ca āyatanāni āgatāni, taṃ suttaṃ tehi āyatanehi ñāṇaṃ <span class="bld">ñeyya</span>nti <span class="bld">niddisitabbaṃ. Paññāpi ārammaṇabhūtā ñeyya</span>nti ñeyyato visuṃ katvā paññā vuttā. Tathā hi paññā ñāṇantarassa ārammaṇanti katthaci sutte ñeyyabhāvenapi vuccati. <span class="bld">Yaṃ kiñci ārammaṇabhūta</span>nti yaṃ kiñci ñāṇassa visayabhūtaṃ rūpādi. <span class="bld">Ajjhattikaṃ vā bāhiraṃ vā</span>ti <span class="bld">vā</span>-saddena oḷārikādiṃ saṅgaṇhāti. <span class="bld">Sabbaṃ taṃ saṅkhatena asaṅkhatena cā</span>ti sabbaṃ taṃ yathāsambhavaṃ saṅkhatabhāvena asaṅkhatabhāvena ca ñeyyanti niddisitabbaṃ. Ñeyyadhammavasena hi ñeyyasuttaṃ ñeyyanti vuccatīti.</p>
  1070. <p class="bodytext"><span class="bld">Yaṃ vā pana kiñci bhagavā aññataravacanaṃ bhāsatī</span>ti lokiyalokuttarādisuttesu ekasmiṃ sutte dve. Tesu yaṃ vā pana kiñci aññataravacanaṃ ekasseva kathanaṃ bhāsati niddisati. <span class="bld">Sabbaṃ taṃ yathāniddiṭṭhaṃ dhārayitabba</span>nti taṃ yathā sabbaṃ suttaṃ lokiyādīsu yadi aññataravasena, atha ubhayavasena yathā yathā niddiṭṭhaṃ, tathā tathā gahetabbaṃ, taṃ taṃ padhānabhāvena niddisitabbanti attho.</p>
  1071. <p class="bodytext">Kilesasahitaññeva kammaṃ vipākassa hetu, na itaranti vuttaṃ <span class="bld">‘‘duvidho hetu yañca kammaṃ ye ca kilesā’’</span>ti. <span class="bld">Samudayo kilesā</span>ti ettha ‘‘samudayo’’ti etena samudayapakkhiyā vuttā. ‘‘Kilesā’’ti ca kilesavanto, saṃkiliṭṭhāti attho. <span class="bld">Yaṃ dissatī</span>ti yaṃ yaṃ dissati. <span class="bld">Tāsu tāsu bhūmīsū</span>ti puthujjanabhūmiādīsu. <span class="bld">Kappiyānulomenā</span>ti kappiyena ca kappiyānulomena ca. Tattha kappiyaṃ pāḷiyaṃ sarūpato vuttaṃ, kappiyānulomaṃ mahāpadesavasena nayato dassitaṃ. <span class="bld">Paṭikkhittakāraṇenā</span>ti yena kāraṇena bhagavatā yaṃ paṭikkhittaṃ, tena kāraṇena taṃ niddisitabbaṃ. Ekantena sarāgādisaṃvattanameva hi bhagavatā paṭikkhittaṃ, taṃ sarāgāya saṃvattanādikāraṇena niddisitabbaṃ<a name="V0.0389"></a>. <span class="bld">Dhammassā</span>ti asaṅkhatadhammassa. <span class="bld">Ariyadhammāna</span>nti maggaphaladhammānaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva.</p>
  1072. <p class="bodytext">Ettha ca yathā saṃkilesabhāgiyādīnaṃ aññamaññaṃ saṃsaggato anekavidho paṭṭhānabhedo icchito, evaṃ lokiyasattādhiṭṭhānādisaṃsaggatopi anekavidho paṭṭhānabhedo sambhavati. Pāḷiyaṃ pana ubhayatthāpi ekadesadassanavasena āgatattā nayadassananti veditabbaṃ. Sakkā hi iminā <a name="M0.0275"></a> nayena viññunā te niddhāretunti. Yathā ca saṃkilesabhāgiyādīnaṃ lokiyādīnañca visuṃ visuṃ saṃsaggabhedavasena ayaṃ paṭṭhānabhedo anekavidho labbhati, evaṃ ubhayesampi saṃsaggavasena ayaṃ nayo yathārahaṃ labbhateva. Labbhati hi lokiyaṃ suttaṃ kiñci saṃkilesabhāgiyaṃ, kiñci vāsanābhāgiyaṃ. Tathā lokuttaraṃ suttaṃ kiñci nibbedhabhāgiyaṃ, kiñci asekkhabhāgiyanti. Sesesupi eseva nayo.</p>
  1073. <p class="bodytext">Evaṃ soḷasavidhe paṭṭhāne aṭṭhavīsatividhaṃ paṭṭhānaṃ pakkhipitvā, aṭṭhavīsatividhe ca paṭṭhāne soḷasavidhaṃ pakkhipitvā yathārahaṃ dukatikādibhedena sambhavato paṭṭhānavibhāgo veditabbo, so ca kho tīsu piṭakesu labbhamānassa suttapadassa vasena. Yasmā pana tāni tāni suttapadāni udāharaṇavasena niddhāretvā imasmiṃ atthe vitthāriyamāne atipapañco hoti, atibhāriyā ca nettisaṃvaṇṇanā, sakkā ca iminā nayena viññunā ayamattho viññātuṃ, tasmā na taṃ vitthārayimha. Teneva hi pāḷiyaṃ aññamaññasaṃsaggavasena paṭṭhānavibhāgo ekadeseneva dassito, na nippadesatoti.</p>
  1074. <p class="centered">Sāsanapaṭṭhānavāravaṇṇanā niṭṭhitā.</p>
  1075. <p class="subhead">Nigamanakathā</p>
  1076. <p class="bodytext">Ettāvatā <a name="V0.0390"></a> ca –</p>
  1077. <p class="gatha1">Hāre naye ca paṭṭhāne, suvisuddhavinicchayaṃ;</p>
  1078. <p class="gathalast">Vibhajanto navaṅgassa, sāsanassatthavaṇṇanaṃ.</p>
  1079. <p class="gatha1"><span class="bld">Nettippakaraṇaṃ</span> dhīro, gambhīraṃ nipuṇañca yaṃ;</p>
  1080. <p class="gathalast">Adesayi mahāthero, <span class="bld">mahākaccāyano</span> vasī.</p>
  1081. <p class="gatha1">Saddhammāvataraṭṭhāne, paṭṭane nāgasavhaye;</p>
  1082. <p class="gathalast">Dhammāsokamahārāja-vihāre vasatā mayā.</p>
  1083. <p class="gatha1">Ciraṭṭhitatthaṃ yā tassa, āraddhā <span class="bld">atthavaṇṇanā</span>;</p>
  1084. <p class="gathalast">Udāharaṇasuttānaṃ, lakkhaṇānañca sabbaso.</p>
  1085. <p class="gatha1">Atthaṃ <a name="M0.0276"></a> pakāsayantī sā, anākulavinicchayā;</p>
  1086. <p class="gathalast">Samattā sattavīsāya, pāḷiyā bhāṇavārato.</p>
  1087. <p class="gatha1">Iti taṃ saṅkharontena, yaṃ taṃ adhigataṃ mayā;</p>
  1088. <p class="gathalast">Puññaṃ tassānubhāvena, lokanāthassa sāsanaṃ.</p>
  1089. <p class="gatha1">Ogāhetvā visuddhāya, sīlādipaṭipattiyā;</p>
  1090. <p class="gathalast">Sabbepi dehino hontu, vimuttirasabhāgino.</p>
  1091. <p class="gatha1">Ciraṃ <a name="V0.0391"></a> tiṭṭhatu lokasmiṃ, sammāsambuddhasāsanaṃ;</p>
  1092. <p class="gathalast">Tasmiṃ sagāravā niccaṃ, hontu sabbepi pāṇino.</p>
  1093. <p class="gatha1">Sammā vassatu kālena, devopi jagatīpati;</p>
  1094. <p class="gathalast">Saddhammanirato lokaṃ, dhammeneva pasāsatūti.</p>
  1095. <p class="centered">Iti badaratitthavihāravāsinā ācariyadhammapālena katā</p>
  1096. <p class="centered">Nettippakaraṇassa atthasaṃvaṇṇanā samattāti.</p>
  1097. <p class="centered">Nettippakaraṇa-aṭṭhakathā niṭṭhitā.</p>
  1098. </body>