| 1234567891011121314151617181920212223242526272829303132333435363738394041424344454647484950515253545556575859606162636465666768697071727374757677787980818283848586878889909192939495969798991001011021031041051061071081091101111121131141151161171181191201211221231241251261271281291301311321331341351361371381391401411421431441451461471481491501511521531541551561571581591601611621631641651661671681691701711721731741751761771781791801811821831841851861871881891901911921931941951961971981992002012022032042052062072082092102112122132142152162172182192202212222232242252262272282292302312322332342352362372382392402412422432442452462472482492502512522532542552562572582592602612622632642652662672682692702712722732742752762772782792802812822832842852862872882892902912922932942952962972982993003013023033043053063073083093103113123133143153163173183193203213223233243253263273283293303313323333343353363373383393403413423433443453463473483493503513523533543553563573583593603613623633643653663673683693703713723733743753763773783793803813823833843853863873883893903913923933943953963973983994004014024034044054064074084094104114124134144154164174184194204214224234244254264274284294304314324334344354364374384394404414424434444454464474484494504514524534544554564574584594604614624634644654664674684694704714724734744754764774784794804814824834844854864874884894904914924934944954964974984995005015025035045055065075085095105115125135145155165175185195205215225235245255265275285295305315325335345355365375385395405415425435445455465475485495505515525535545555565575585595605615625635645655665675685695705715725735745755765775785795805815825835845855865875885895905915925935945955965975985996006016026036046056066076086096106116126136146156166176186196206216226236246256266276286296306316326336346356366376386396406416426436446456466476486496506516526536546556566576586596606616626636646656666676686696706716726736746756766776786796806816826836846856866876886896906916926936946956966976986997007017027037047057067077087097107117127137147157167177187197207217227237247257267277287297307317327337347357367377387397407417427437447457467477487497507517527537547557567577587597607617627637647657667677687697707717727737747757767777787797807817827837847857867877887897907917927937947957967977987998008018028038048058068078088098108118128138148158168178188198208218228238248258268278288298308318328338348358368378388398408418428438448458468478488498508518528538548558568578588598608618628638648658668678688698708718728738748758768778788798808818828838848858868878888898908918928938948958968978988999009019029039049059069079089099109119129139149159169179189199209219229239249259269279289299309319329339349359369379389399409419429439449459469479489499509519529539549559569579589599609619629639649659669679689699709719729739749759769779789799809819829839849859869879889899909919929939949959969979989991000100110021003100410051006100710081009101010111012101310141015101610171018101910201021102210231024102510261027102810291030103110321033103410351036103710381039104010411042104310441045104610471048104910501051105210531054105510561057105810591060106110621063106410651066106710681069107010711072107310741075107610771078107910801081108210831084108510861087108810891090109110921093109410951096109710981099110011011102110311041105110611071108110911101111111211131114111511161117111811191120112111221123112411251126112711281129113011311132113311341135113611371138113911401141114211431144114511461147114811491150115111521153115411551156115711581159116011611162116311641165116611671168116911701171117211731174117511761177117811791180118111821183118411851186118711881189119011911192119311941195119611971198119912001201120212031204120512061207120812091210121112121213121412151216121712181219122012211222122312241225122612271228122912301231123212331234123512361237123812391240124112421243124412451246124712481249125012511252125312541255125612571258125912601261126212631264126512661267126812691270127112721273127412751276127712781279128012811282128312841285128612871288128912901291129212931294129512961297129812991300130113021303130413051306130713081309131013111312131313141315131613171318131913201321132213231324132513261327132813291330133113321333133413351336133713381339134013411342134313441345134613471348134913501351135213531354135513561357135813591360136113621363136413651366136713681369137013711372137313741375137613771378137913801381138213831384138513861387138813891390139113921393139413951396139713981399140014011402140314041405140614071408140914101411141214131414141514161417141814191420142114221423142414251426142714281429143014311432143314341435143614371438143914401441144214431444144514461447144814491450145114521453145414551456145714581459146014611462146314641465146614671468146914701471147214731474147514761477147814791480148114821483148414851486148714881489149014911492149314941495149614971498149915001501150215031504150515061507150815091510151115121513151415151516151715181519152015211522152315241525152615271528152915301531153215331534153515361537153815391540154115421543154415451546154715481549155015511552155315541555155615571558155915601561156215631564156515661567156815691570157115721573157415751576157715781579158015811582158315841585158615871588158915901591159215931594159515961597159815991600160116021603160416051606160716081609161016111612161316141615161616171618161916201621162216231624162516261627162816291630163116321633163416351636163716381639164016411642164316441645164616471648164916501651165216531654165516561657165816591660166116621663166416651666166716681669167016711672167316741675167616771678167916801681168216831684168516861687168816891690169116921693169416951696169716981699170017011702170317041705170617071708170917101711171217131714171517161717171817191720172117221723172417251726172717281729173017311732173317341735173617371738173917401741174217431744174517461747174817491750175117521753175417551756175717581759176017611762176317641765176617671768176917701771177217731774177517761777177817791780178117821783178417851786178717881789179017911792179317941795179617971798179918001801180218031804180518061807180818091810181118121813181418151816181718181819182018211822182318241825182618271828182918301831183218331834183518361837183818391840184118421843184418451846184718481849185018511852185318541855185618571858185918601861186218631864186518661867186818691870187118721873187418751876187718781879188018811882188318841885188618871888188918901891189218931894189518961897189818991900190119021903190419051906190719081909191019111912191319141915191619171918191919201921192219231924192519261927192819291930193119321933193419351936193719381939194019411942194319441945194619471948194919501951195219531954195519561957195819591960196119621963196419651966196719681969197019711972197319741975197619771978197919801981198219831984198519861987198819891990199119921993199419951996199719981999200020012002200320042005200620072008200920102011201220132014201520162017201820192020202120222023202420252026202720282029203020312032203320342035203620372038203920402041204220432044204520462047204820492050205120522053205420552056205720582059206020612062206320642065206620672068206920702071207220732074207520762077207820792080208120822083208420852086208720882089209020912092209320942095209620972098209921002101210221032104210521062107210821092110211121122113211421152116211721182119212021212122212321242125212621272128212921302131213221332134213521362137213821392140214121422143214421452146214721482149215021512152215321542155215621572158215921602161216221632164216521662167216821692170217121722173217421752176217721782179218021812182218321842185218621872188218921902191219221932194219521962197219821992200220122022203220422052206220722082209221022112212221322142215221622172218221922202221222222232224222522262227222822292230223122322233223422352236223722382239224022412242224322442245224622472248224922502251225222532254225522562257225822592260226122622263226422652266226722682269227022712272227322742275227622772278227922802281228222832284228522862287228822892290229122922293229422952296229722982299230023012302230323042305230623072308230923102311231223132314231523162317231823192320232123222323232423252326232723282329233023312332233323342335233623372338233923402341234223432344234523462347234823492350235123522353235423552356235723582359236023612362236323642365236623672368236923702371237223732374237523762377237823792380238123822383238423852386238723882389239023912392239323942395239623972398239924002401240224032404240524062407240824092410241124122413241424152416241724182419242024212422242324242425242624272428242924302431243224332434243524362437243824392440244124422443244424452446244724482449245024512452245324542455245624572458245924602461246224632464246524662467246824692470247124722473247424752476247724782479248024812482248324842485248624872488248924902491249224932494249524962497249824992500250125022503250425052506250725082509251025112512251325142515251625172518251925202521252225232524252525262527252825292530253125322533253425352536253725382539254025412542254325442545254625472548254925502551255225532554255525562557255825592560256125622563256425652566256725682569257025712572257325742575257625772578257925802581258225832584258525862587258825892590259125922593259425952596259725982599260026012602260326042605260626072608260926102611261226132614261526162617261826192620262126222623262426252626262726282629263026312632263326342635263626372638263926402641264226432644264526462647264826492650265126522653265426552656265726582659266026612662266326642665266626672668266926702671267226732674267526762677267826792680268126822683268426852686268726882689269026912692269326942695269626972698269927002701270227032704270527062707270827092710271127122713271427152716271727182719272027212722272327242725272627272728272927302731273227332734273527362737273827392740274127422743274427452746274727482749275027512752275327542755275627572758275927602761276227632764276527662767276827692770277127722773277427752776277727782779278027812782278327842785278627872788278927902791279227932794279527962797279827992800280128022803280428052806280728082809281028112812281328142815281628172818281928202821282228232824282528262827282828292830283128322833283428352836283728382839284028412842284328442845284628472848284928502851285228532854285528562857285828592860286128622863286428652866286728682869287028712872287328742875287628772878287928802881288228832884288528862887288828892890289128922893289428952896289728982899290029012902290329042905290629072908290929102911291229132914291529162917291829192920292129222923292429252926292729282929293029312932293329342935293629372938293929402941294229432944294529462947294829492950295129522953295429552956295729582959296029612962296329642965296629672968296929702971297229732974297529762977297829792980298129822983298429852986298729882989299029912992299329942995299629972998299930003001300230033004300530063007300830093010301130123013301430153016301730183019302030213022302330243025302630273028302930303031303230333034303530363037303830393040304130423043304430453046304730483049305030513052305330543055305630573058305930603061306230633064306530663067306830693070307130723073307430753076307730783079308030813082308330843085308630873088308930903091309230933094309530963097309830993100310131023103310431053106310731083109311031113112311331143115311631173118311931203121312231233124312531263127312831293130313131323133313431353136313731383139314031413142314331443145314631473148314931503151315231533154315531563157315831593160316131623163316431653166316731683169317031713172317331743175317631773178317931803181318231833184318531863187318831893190319131923193319431953196319731983199320032013202320332043205320632073208320932103211321232133214321532163217321832193220322132223223322432253226322732283229323032313232323332343235323632373238323932403241324232433244324532463247324832493250325132523253325432553256325732583259326032613262326332643265326632673268326932703271327232733274327532763277327832793280328132823283328432853286328732883289329032913292329332943295329632973298329933003301330233033304330533063307330833093310331133123313331433153316331733183319332033213322332333243325332633273328332933303331333233333334333533363337333833393340334133423343334433453346334733483349335033513352335333543355335633573358335933603361336233633364336533663367336833693370337133723373337433753376337733783379338033813382338333843385338633873388338933903391339233933394339533963397339833993400340134023403340434053406340734083409341034113412341334143415341634173418341934203421342234233424342534263427342834293430343134323433343434353436343734383439344034413442344334443445344634473448344934503451345234533454345534563457345834593460346134623463346434653466346734683469347034713472347334743475347634773478347934803481348234833484348534863487348834893490349134923493349434953496349734983499350035013502350335043505350635073508350935103511351235133514351535163517351835193520352135223523352435253526352735283529353035313532353335343535353635373538353935403541354235433544354535463547354835493550355135523553355435553556355735583559356035613562356335643565356635673568356935703571357235733574357535763577357835793580358135823583358435853586358735883589359035913592359335943595359635973598359936003601360236033604360536063607360836093610361136123613361436153616361736183619362036213622362336243625362636273628362936303631363236333634363536363637363836393640364136423643364436453646364736483649365036513652365336543655365636573658365936603661366236633664366536663667366836693670367136723673367436753676367736783679368036813682368336843685368636873688368936903691369236933694369536963697369836993700370137023703370437053706370737083709371037113712371337143715371637173718371937203721372237233724372537263727372837293730373137323733373437353736373737383739374037413742374337443745374637473748374937503751375237533754375537563757375837593760376137623763376437653766376737683769377037713772377337743775377637773778377937803781378237833784378537863787378837893790379137923793379437953796379737983799380038013802380338043805380638073808380938103811381238133814381538163817381838193820382138223823382438253826382738283829383038313832383338343835383638373838383938403841384238433844384538463847384838493850385138523853385438553856385738583859386038613862386338643865386638673868386938703871387238733874387538763877387838793880388138823883388438853886388738883889389038913892389338943895389638973898389939003901390239033904390539063907390839093910391139123913391439153916391739183919392039213922392339243925392639273928392939303931393239333934393539363937393839393940394139423943394439453946394739483949395039513952395339543955395639573958395939603961396239633964396539663967396839693970397139723973397439753976397739783979398039813982398339843985398639873988398939903991399239933994399539963997399839994000400140024003400440054006400740084009401040114012401340144015401640174018401940204021402240234024402540264027402840294030403140324033403440354036403740384039404040414042404340444045404640474048404940504051405240534054405540564057405840594060406140624063406440654066406740684069407040714072407340744075407640774078407940804081408240834084408540864087408840894090409140924093409440954096409740984099410041014102410341044105410641074108410941104111411241134114411541164117411841194120412141224123412441254126412741284129413041314132413341344135413641374138413941404141414241434144414541464147414841494150415141524153415441554156415741584159416041614162416341644165416641674168416941704171417241734174417541764177417841794180418141824183418441854186418741884189419041914192419341944195419641974198419942004201420242034204420542064207420842094210421142124213421442154216421742184219422042214222422342244225422642274228422942304231423242334234423542364237423842394240424142424243424442454246424742484249425042514252425342544255425642574258425942604261426242634264426542664267426842694270427142724273427442754276427742784279428042814282428342844285428642874288428942904291429242934294429542964297429842994300430143024303430443054306430743084309431043114312431343144315431643174318431943204321432243234324432543264327432843294330433143324333433443354336433743384339434043414342434343444345434643474348434943504351435243534354435543564357435843594360436143624363436443654366436743684369437043714372437343744375437643774378437943804381438243834384438543864387438843894390439143924393439443954396439743984399440044014402440344044405440644074408440944104411441244134414441544164417441844194420442144224423442444254426442744284429443044314432443344344435443644374438443944404441444244434444444544464447444844494450445144524453445444554456445744584459446044614462446344644465446644674468446944704471447244734474447544764477447844794480448144824483448444854486448744884489449044914492449344944495449644974498449945004501450245034504450545064507450845094510451145124513451445154516451745184519452045214522452345244525452645274528452945304531453245334534453545364537453845394540454145424543454445454546454745484549455045514552455345544555455645574558455945604561456245634564456545664567456845694570457145724573457445754576457745784579458045814582458345844585458645874588458945904591459245934594459545964597459845994600460146024603460446054606460746084609461046114612461346144615461646174618461946204621462246234624462546264627462846294630463146324633463446354636463746384639464046414642464346444645464646474648464946504651465246534654465546564657465846594660466146624663466446654666466746684669467046714672467346744675467646774678467946804681468246834684468546864687468846894690469146924693469446954696469746984699470047014702470347044705470647074708470947104711471247134714471547164717471847194720472147224723472447254726472747284729473047314732473347344735473647374738473947404741474247434744474547464747474847494750475147524753475447554756475747584759476047614762476347644765476647674768476947704771477247734774477547764777477847794780478147824783478447854786478747884789479047914792479347944795479647974798479948004801480248034804480548064807480848094810481148124813481448154816481748184819482048214822482348244825482648274828482948304831483248334834483548364837483848394840484148424843484448454846484748484849485048514852485348544855485648574858485948604861486248634864486548664867486848694870487148724873487448754876487748784879488048814882488348844885488648874888488948904891489248934894489548964897489848994900490149024903490449054906490749084909491049114912491349144915491649174918491949204921492249234924492549264927492849294930493149324933493449354936493749384939494049414942494349444945494649474948494949504951495249534954495549564957495849594960496149624963496449654966496749684969497049714972497349744975497649774978497949804981498249834984498549864987498849894990499149924993499449954996499749984999500050015002500350045005500650075008500950105011501250135014501550165017501850195020502150225023502450255026502750285029503050315032503350345035503650375038503950405041504250435044504550465047504850495050505150525053505450555056505750585059506050615062506350645065506650675068506950705071507250735074507550765077507850795080508150825083508450855086508750885089509050915092509350945095509650975098509951005101510251035104510551065107510851095110511151125113511451155116511751185119512051215122512351245125512651275128512951305131513251335134513551365137513851395140514151425143514451455146514751485149515051515152515351545155515651575158515951605161516251635164516551665167516851695170517151725173517451755176517751785179518051815182518351845185518651875188518951905191519251935194519551965197519851995200520152025203520452055206520752085209521052115212521352145215521652175218521952205221522252235224522552265227522852295230523152325233523452355236523752385239524052415242524352445245524652475248524952505251525252535254525552565257525852595260526152625263526452655266526752685269527052715272527352745275527652775278527952805281528252835284528552865287528852895290529152925293529452955296529752985299530053015302530353045305530653075308530953105311531253135314531553165317531853195320532153225323532453255326532753285329533053315332533353345335533653375338533953405341534253435344534553465347534853495350535153525353535453555356535753585359536053615362536353645365536653675368536953705371537253735374537553765377537853795380538153825383538453855386538753885389539053915392539353945395539653975398539954005401540254035404540554065407540854095410541154125413541454155416541754185419542054215422542354245425542654275428542954305431543254335434543554365437543854395440544154425443544454455446544754485449545054515452545354545455545654575458545954605461546254635464546554665467546854695470547154725473547454755476547754785479548054815482548354845485548654875488548954905491549254935494549554965497549854995500550155025503550455055506550755085509551055115512551355145515551655175518551955205521552255235524552555265527552855295530553155325533553455355536553755385539554055415542554355445545554655475548554955505551555255535554555555565557555855595560556155625563556455655566556755685569557055715572557355745575557655775578557955805581558255835584558555865587558855895590559155925593559455955596559755985599560056015602560356045605560656075608560956105611561256135614561556165617561856195620562156225623562456255626562756285629563056315632563356345635563656375638563956405641564256435644564556465647564856495650565156525653565456555656565756585659566056615662566356645665566656675668566956705671567256735674567556765677567856795680568156825683568456855686568756885689569056915692569356945695569656975698569957005701570257035704570557065707570857095710571157125713571457155716571757185719572057215722572357245725572657275728572957305731573257335734573557365737573857395740574157425743574457455746574757485749575057515752575357545755575657575758575957605761576257635764576557665767576857695770577157725773577457755776577757785779578057815782578357845785578657875788578957905791579257935794579557965797579857995800580158025803580458055806580758085809581058115812581358145815581658175818581958205821582258235824582558265827582858295830583158325833583458355836583758385839584058415842584358445845584658475848584958505851585258535854585558565857585858595860586158625863586458655866586758685869587058715872587358745875587658775878587958805881588258835884588558865887588858895890589158925893589458955896589758985899590059015902590359045905590659075908590959105911591259135914591559165917591859195920592159225923592459255926592759285929593059315932593359345935593659375938593959405941594259435944594559465947594859495950595159525953595459555956595759585959596059615962596359645965596659675968596959705971597259735974597559765977597859795980598159825983598459855986598759885989599059915992599359945995599659975998599960006001600260036004600560066007600860096010601160126013601460156016601760186019602060216022602360246025602660276028602960306031603260336034603560366037603860396040604160426043604460456046604760486049605060516052605360546055605660576058605960606061606260636064606560666067606860696070607160726073607460756076607760786079608060816082608360846085608660876088608960906091609260936094609560966097609860996100610161026103610461056106610761086109611061116112611361146115611661176118611961206121612261236124612561266127612861296130613161326133613461356136613761386139614061416142614361446145614661476148614961506151615261536154615561566157615861596160616161626163616461656166616761686169617061716172617361746175617661776178617961806181618261836184618561866187618861896190619161926193619461956196619761986199620062016202620362046205620662076208620962106211621262136214621562166217621862196220622162226223622462256226622762286229623062316232623362346235623662376238623962406241624262436244624562466247624862496250625162526253625462556256625762586259626062616262626362646265626662676268626962706271627262736274627562766277627862796280628162826283628462856286628762886289629062916292629362946295629662976298629963006301630263036304630563066307630863096310631163126313631463156316631763186319632063216322632363246325632663276328632963306331633263336334633563366337633863396340634163426343634463456346634763486349635063516352635363546355635663576358635963606361636263636364636563666367636863696370637163726373637463756376637763786379638063816382638363846385638663876388638963906391639263936394639563966397639863996400640164026403640464056406640764086409641064116412641364146415641664176418641964206421642264236424642564266427642864296430643164326433643464356436643764386439644064416442644364446445644664476448644964506451645264536454645564566457645864596460646164626463646464656466646764686469647064716472647364746475647664776478647964806481648264836484648564866487648864896490649164926493649464956496649764986499650065016502650365046505650665076508650965106511651265136514651565166517651865196520652165226523652465256526652765286529653065316532653365346535653665376538653965406541654265436544654565466547654865496550655165526553655465556556655765586559656065616562656365646565656665676568656965706571657265736574657565766577657865796580658165826583658465856586658765886589659065916592659365946595659665976598659966006601660266036604660566066607660866096610661166126613661466156616661766186619662066216622662366246625662666276628662966306631663266336634663566366637663866396640664166426643664466456646664766486649665066516652665366546655665666576658665966606661666266636664666566666667666866696670667166726673667466756676667766786679668066816682668366846685668666876688668966906691669266936694669566966697669866996700670167026703670467056706670767086709671067116712671367146715671667176718671967206721672267236724672567266727672867296730673167326733673467356736673767386739674067416742674367446745674667476748674967506751675267536754675567566757675867596760676167626763676467656766676767686769677067716772677367746775677667776778677967806781678267836784678567866787678867896790679167926793679467956796679767986799680068016802680368046805680668076808680968106811681268136814681568166817681868196820682168226823682468256826682768286829683068316832683368346835683668376838683968406841684268436844684568466847684868496850685168526853685468556856685768586859686068616862686368646865686668676868686968706871687268736874687568766877687868796880688168826883688468856886688768886889689068916892689368946895689668976898689969006901690269036904690569066907690869096910691169126913691469156916691769186919692069216922692369246925692669276928692969306931693269336934693569366937693869396940694169426943694469456946694769486949695069516952695369546955695669576958695969606961696269636964696569666967696869696970697169726973697469756976697769786979698069816982698369846985698669876988698969906991699269936994699569966997699869997000700170027003700470057006700770087009701070117012701370147015701670177018701970207021702270237024702570267027702870297030703170327033703470357036703770387039704070417042704370447045704670477048704970507051705270537054705570567057705870597060706170627063706470657066706770687069707070717072707370747075707670777078707970807081708270837084708570867087708870897090709170927093709470957096709770987099710071017102710371047105710671077108710971107111711271137114711571167117711871197120712171227123712471257126712771287129713071317132713371347135713671377138713971407141714271437144714571467147714871497150715171527153715471557156715771587159716071617162716371647165716671677168716971707171717271737174717571767177717871797180718171827183718471857186718771887189719071917192719371947195719671977198719972007201720272037204720572067207720872097210721172127213721472157216721772187219722072217222722372247225722672277228722972307231723272337234723572367237723872397240724172427243724472457246724772487249725072517252725372547255725672577258725972607261726272637264726572667267726872697270727172727273727472757276727772787279728072817282728372847285728672877288728972907291729272937294729572967297729872997300730173027303730473057306730773087309731073117312731373147315731673177318731973207321732273237324732573267327732873297330733173327333733473357336733773387339734073417342734373447345734673477348734973507351735273537354735573567357735873597360736173627363736473657366736773687369737073717372737373747375737673777378737973807381738273837384738573867387738873897390739173927393739473957396739773987399740074017402740374047405740674077408740974107411741274137414741574167417741874197420742174227423742474257426742774287429743074317432743374347435743674377438743974407441744274437444744574467447744874497450745174527453745474557456745774587459746074617462746374647465746674677468746974707471747274737474747574767477747874797480748174827483748474857486748774887489749074917492749374947495749674977498749975007501750275037504750575067507750875097510751175127513751475157516751775187519752075217522752375247525752675277528752975307531753275337534753575367537753875397540754175427543754475457546754775487549755075517552755375547555755675577558755975607561756275637564756575667567756875697570757175727573757475757576757775787579758075817582758375847585758675877588758975907591759275937594759575967597759875997600760176027603760476057606760776087609761076117612761376147615761676177618761976207621762276237624762576267627762876297630763176327633763476357636763776387639764076417642764376447645764676477648764976507651765276537654765576567657765876597660766176627663766476657666766776687669767076717672767376747675767676777678767976807681768276837684768576867687768876897690769176927693769476957696769776987699770077017702770377047705770677077708770977107711771277137714771577167717771877197720772177227723772477257726772777287729773077317732773377347735773677377738773977407741774277437744774577467747774877497750775177527753775477557756775777587759776077617762776377647765776677677768776977707771777277737774777577767777777877797780778177827783778477857786778777887789779077917792779377947795779677977798779978007801780278037804780578067807780878097810781178127813781478157816781778187819782078217822782378247825782678277828782978307831783278337834783578367837783878397840784178427843784478457846784778487849785078517852785378547855785678577858785978607861786278637864786578667867786878697870787178727873787478757876787778787879788078817882788378847885788678877888788978907891789278937894789578967897789878997900790179027903790479057906790779087909791079117912791379147915791679177918791979207921792279237924792579267927792879297930793179327933793479357936793779387939794079417942794379447945794679477948794979507951795279537954795579567957795879597960796179627963796479657966796779687969797079717972797379747975797679777978797979807981798279837984798579867987798879897990799179927993799479957996799779987999800080018002800380048005800680078008800980108011801280138014801580168017801880198020802180228023802480258026802780288029803080318032803380348035803680378038803980408041804280438044804580468047804880498050805180528053805480558056805780588059806080618062806380648065806680678068806980708071807280738074807580768077807880798080808180828083808480858086808780888089809080918092809380948095809680978098809981008101810281038104810581068107810881098110811181128113811481158116811781188119812081218122812381248125812681278128812981308131813281338134813581368137813881398140814181428143814481458146814781488149815081518152815381548155815681578158815981608161816281638164816581668167816881698170817181728173817481758176817781788179818081818182818381848185818681878188818981908191819281938194819581968197819881998200820182028203820482058206820782088209821082118212821382148215821682178218821982208221822282238224822582268227822882298230823182328233823482358236823782388239824082418242824382448245824682478248824982508251825282538254825582568257825882598260826182628263826482658266826782688269827082718272827382748275827682778278827982808281828282838284828582868287828882898290829182928293829482958296829782988299830083018302830383048305830683078308830983108311831283138314831583168317831883198320832183228323832483258326832783288329833083318332833383348335833683378338833983408341834283438344834583468347834883498350835183528353835483558356835783588359836083618362836383648365836683678368836983708371837283738374837583768377837883798380838183828383838483858386838783888389839083918392839383948395839683978398839984008401840284038404840584068407840884098410841184128413841484158416841784188419842084218422842384248425842684278428842984308431843284338434843584368437843884398440844184428443844484458446844784488449845084518452845384548455845684578458845984608461846284638464846584668467846884698470847184728473847484758476847784788479848084818482848384848485848684878488848984908491849284938494849584968497849884998500850185028503850485058506850785088509851085118512851385148515851685178518851985208521852285238524852585268527852885298530853185328533853485358536853785388539854085418542854385448545854685478548854985508551855285538554855585568557855885598560856185628563856485658566856785688569857085718572857385748575857685778578857985808581858285838584858585868587858885898590859185928593859485958596859785988599860086018602860386048605860686078608860986108611861286138614861586168617861886198620862186228623862486258626862786288629863086318632863386348635863686378638863986408641864286438644864586468647864886498650865186528653865486558656865786588659866086618662866386648665866686678668866986708671867286738674867586768677867886798680868186828683868486858686868786888689869086918692869386948695869686978698869987008701870287038704870587068707870887098710871187128713871487158716871787188719872087218722872387248725872687278728872987308731873287338734873587368737873887398740874187428743874487458746874787488749875087518752875387548755875687578758875987608761876287638764876587668767876887698770877187728773877487758776877787788779878087818782878387848785878687878788878987908791879287938794879587968797879887998800880188028803880488058806880788088809881088118812881388148815881688178818881988208821882288238824882588268827882888298830883188328833883488358836883788388839884088418842884388448845884688478848884988508851885288538854885588568857885888598860886188628863886488658866886788688869887088718872887388748875887688778878887988808881888288838884888588868887888888898890889188928893889488958896889788988899890089018902890389048905890689078908890989108911891289138914891589168917891889198920892189228923892489258926892789288929893089318932893389348935893689378938893989408941894289438944894589468947894889498950895189528953895489558956895789588959896089618962896389648965896689678968896989708971897289738974897589768977897889798980898189828983898489858986898789888989899089918992899389948995899689978998899990009001900290039004900590069007900890099010901190129013901490159016901790189019902090219022902390249025902690279028902990309031903290339034903590369037903890399040904190429043904490459046904790489049905090519052905390549055905690579058905990609061906290639064906590669067906890699070907190729073907490759076907790789079908090819082908390849085908690879088908990909091909290939094909590969097909890999100910191029103910491059106910791089109911091119112911391149115911691179118911991209121912291239124912591269127912891299130913191329133913491359136913791389139914091419142914391449145914691479148914991509151915291539154915591569157915891599160916191629163916491659166916791689169917091719172917391749175917691779178917991809181918291839184918591869187918891899190919191929193919491959196919791989199920092019202920392049205920692079208920992109211921292139214921592169217921892199220922192229223922492259226922792289229923092319232923392349235923692379238923992409241924292439244924592469247924892499250925192529253925492559256925792589259926092619262926392649265926692679268926992709271927292739274927592769277927892799280928192829283928492859286928792889289929092919292929392949295929692979298929993009301930293039304930593069307930893099310931193129313931493159316931793189319932093219322932393249325932693279328932993309331933293339334933593369337933893399340934193429343934493459346934793489349935093519352935393549355935693579358935993609361936293639364936593669367936893699370937193729373937493759376937793789379938093819382938393849385938693879388938993909391939293939394939593969397939893999400940194029403940494059406940794089409941094119412941394149415941694179418941994209421942294239424942594269427942894299430943194329433943494359436943794389439944094419442944394449445944694479448944994509451945294539454945594569457945894599460946194629463946494659466946794689469947094719472947394749475947694779478947994809481948294839484948594869487948894899490949194929493949494959496949794989499950095019502950395049505950695079508950995109511951295139514951595169517951895199520952195229523952495259526952795289529953095319532953395349535953695379538953995409541954295439544954595469547954895499550955195529553955495559556955795589559956095619562956395649565956695679568956995709571957295739574957595769577957895799580958195829583958495859586958795889589959095919592959395949595959695979598959996009601960296039604960596069607960896099610961196129613961496159616961796189619962096219622962396249625962696279628962996309631963296339634963596369637963896399640964196429643964496459646964796489649965096519652965396549655965696579658965996609661966296639664966596669667966896699670967196729673967496759676967796789679968096819682968396849685968696879688968996909691969296939694969596969697969896999700970197029703970497059706970797089709971097119712971397149715971697179718971997209721972297239724972597269727972897299730973197329733973497359736973797389739974097419742974397449745974697479748974997509751975297539754975597569757975897599760976197629763976497659766976797689769977097719772977397749775977697779778977997809781978297839784978597869787978897899790979197929793979497959796979797989799980098019802980398049805980698079808980998109811981298139814981598169817981898199820982198229823982498259826982798289829983098319832983398349835983698379838983998409841984298439844984598469847984898499850985198529853985498559856985798589859986098619862986398649865986698679868986998709871987298739874987598769877987898799880988198829883988498859886988798889889989098919892989398949895989698979898989999009901990299039904990599069907990899099910991199129913991499159916991799189919992099219922992399249925992699279928992999309931993299339934993599369937993899399940994199429943994499459946994799489949995099519952995399549955995699579958995999609961996299639964996599669967996899699970997199729973997499759976997799789979998099819982998399849985998699879988998999909991999299939994999599969997999899991000010001100021000310004100051000610007100081000910010100111001210013100141001510016100171001810019100201002110022100231002410025100261002710028100291003010031100321003310034100351003610037100381003910040100411004210043100441004510046100471004810049100501005110052100531005410055100561005710058100591006010061100621006310064100651006610067100681006910070100711007210073100741007510076100771007810079100801008110082100831008410085100861008710088100891009010091100921009310094100951009610097100981009910100101011010210103101041010510106101071010810109101101011110112101131011410115101161011710118101191012010121101221012310124101251012610127101281012910130101311013210133101341013510136101371013810139101401014110142101431014410145101461014710148101491015010151101521015310154101551015610157101581015910160101611016210163101641016510166101671016810169101701017110172101731017410175101761017710178101791018010181101821018310184101851018610187101881018910190101911019210193101941019510196101971019810199102001020110202102031020410205102061020710208102091021010211102121021310214102151021610217102181021910220102211022210223102241022510226102271022810229102301023110232102331023410235102361023710238102391024010241102421024310244102451024610247102481024910250102511025210253102541025510256102571025810259102601026110262102631026410265102661026710268102691027010271102721027310274102751027610277102781027910280102811028210283102841028510286102871028810289102901029110292102931029410295102961029710298102991030010301103021030310304103051030610307103081030910310103111031210313103141031510316103171031810319103201032110322103231032410325103261032710328103291033010331103321033310334103351033610337103381033910340103411034210343103441034510346103471034810349103501035110352103531035410355103561035710358103591036010361103621036310364103651036610367103681036910370103711037210373103741037510376103771037810379103801038110382103831038410385103861038710388103891039010391103921039310394103951039610397103981039910400104011040210403104041040510406104071040810409104101041110412104131041410415104161041710418104191042010421104221042310424104251042610427104281042910430104311043210433104341043510436104371043810439104401044110442104431044410445104461044710448104491045010451104521045310454104551045610457104581045910460104611046210463104641046510466104671046810469104701047110472104731047410475104761047710478104791048010481104821048310484104851048610487104881048910490104911049210493104941049510496104971049810499105001050110502105031050410505105061050710508105091051010511105121051310514105151051610517105181051910520105211052210523105241052510526105271052810529105301053110532105331053410535105361053710538105391054010541105421054310544105451054610547105481054910550105511055210553105541055510556105571055810559105601056110562105631056410565105661056710568105691057010571105721057310574105751057610577105781057910580105811058210583105841058510586105871058810589105901059110592105931059410595105961059710598105991060010601106021060310604106051060610607106081060910610106111061210613106141061510616106171061810619106201062110622106231062410625106261062710628106291063010631106321063310634106351063610637106381063910640106411064210643106441064510646106471064810649106501065110652106531065410655106561065710658106591066010661106621066310664106651066610667106681066910670106711067210673106741067510676106771067810679106801068110682106831068410685106861068710688106891069010691106921069310694106951069610697106981069910700107011070210703107041070510706107071070810709107101071110712107131071410715107161071710718107191072010721107221072310724107251072610727107281072910730107311073210733107341073510736107371073810739107401074110742107431074410745107461074710748107491075010751107521075310754107551075610757107581075910760107611076210763107641076510766107671076810769107701077110772107731077410775107761077710778107791078010781107821078310784107851078610787107881078910790107911079210793107941079510796107971079810799108001080110802108031080410805108061080710808108091081010811108121081310814108151081610817108181081910820108211082210823108241082510826108271082810829108301083110832108331083410835108361083710838108391084010841108421084310844108451084610847108481084910850108511085210853108541085510856108571085810859108601086110862108631086410865108661086710868108691087010871108721087310874108751087610877108781087910880108811088210883108841088510886108871088810889108901089110892108931089410895108961089710898108991090010901109021090310904109051090610907109081090910910109111091210913109141091510916109171091810919109201092110922109231092410925109261092710928109291093010931109321093310934109351093610937109381093910940109411094210943109441094510946109471094810949109501095110952109531095410955109561095710958109591096010961109621096310964109651096610967109681096910970109711097210973109741097510976109771097810979109801098110982109831098410985109861098710988109891099010991109921099310994109951099610997109981099911000110011100211003110041100511006110071100811009110101101111012110131101411015110161101711018110191102011021110221102311024110251102611027110281102911030110311103211033110341103511036110371103811039110401104111042110431104411045110461104711048110491105011051110521105311054110551105611057110581105911060110611106211063110641106511066110671106811069110701107111072110731107411075110761107711078110791108011081110821108311084110851108611087110881108911090110911109211093110941109511096110971109811099111001110111102111031110411105111061110711108111091111011111111121111311114111151111611117111181111911120111211112211123111241112511126111271112811129111301113111132111331113411135111361113711138111391114011141111421114311144111451114611147111481114911150111511115211153111541115511156111571115811159111601116111162111631116411165111661116711168111691117011171111721117311174111751117611177111781117911180111811118211183111841118511186111871118811189111901119111192111931119411195111961119711198111991120011201112021120311204112051120611207112081120911210112111121211213112141121511216112171121811219112201122111222112231122411225112261122711228112291123011231112321123311234112351123611237112381123911240112411124211243112441124511246112471124811249112501125111252112531125411255112561125711258112591126011261112621126311264112651126611267112681126911270112711127211273112741127511276112771127811279112801128111282112831128411285112861128711288112891129011291112921129311294112951129611297112981129911300113011130211303113041130511306113071130811309113101131111312113131131411315113161131711318113191132011321113221132311324113251132611327113281132911330113311133211333113341133511336113371133811339113401134111342113431134411345113461134711348113491135011351113521135311354113551135611357113581135911360113611136211363113641136511366113671136811369113701137111372113731137411375113761137711378113791138011381113821138311384113851138611387113881138911390113911139211393113941139511396113971139811399114001140111402114031140411405114061140711408114091141011411114121141311414114151141611417114181141911420114211142211423114241142511426114271142811429114301143111432114331143411435114361143711438114391144011441114421144311444114451144611447114481144911450114511145211453114541145511456114571145811459114601146111462114631146411465114661146711468114691147011471114721147311474114751147611477114781147911480114811148211483114841148511486114871148811489114901149111492114931149411495114961149711498114991150011501115021150311504115051150611507115081150911510115111151211513115141151511516115171151811519115201152111522115231152411525115261152711528115291153011531115321153311534115351153611537115381153911540115411154211543115441154511546115471154811549115501155111552115531155411555115561155711558115591156011561115621156311564115651156611567115681156911570115711157211573115741157511576115771157811579115801158111582115831158411585115861158711588115891159011591115921159311594115951159611597115981159911600116011160211603116041160511606116071160811609116101161111612116131161411615116161161711618116191162011621116221162311624116251162611627116281162911630116311163211633116341163511636116371163811639116401164111642116431164411645116461164711648116491165011651116521165311654116551165611657116581165911660116611166211663116641166511666116671166811669116701167111672116731167411675116761167711678116791168011681116821168311684116851168611687116881168911690116911169211693116941169511696116971169811699117001170111702117031170411705117061170711708117091171011711117121171311714117151171611717117181171911720117211172211723117241172511726117271172811729117301173111732117331173411735117361173711738117391174011741117421174311744117451174611747117481174911750117511175211753117541175511756117571175811759117601176111762117631176411765117661176711768117691177011771117721177311774117751177611777117781177911780117811178211783117841178511786117871178811789117901179111792117931179411795117961179711798117991180011801118021180311804118051180611807118081180911810118111181211813118141181511816118171181811819118201182111822118231182411825118261182711828118291183011831118321183311834118351183611837118381183911840118411184211843118441184511846118471184811849118501185111852118531185411855118561185711858118591186011861118621186311864118651186611867118681186911870118711187211873118741187511876118771187811879118801188111882118831188411885118861188711888118891189011891118921189311894118951189611897118981189911900119011190211903119041190511906119071190811909119101191111912119131191411915119161191711918119191192011921119221192311924119251192611927119281192911930119311193211933119341193511936119371193811939119401194111942119431194411945119461194711948119491195011951119521195311954119551195611957119581195911960119611196211963119641196511966119671196811969119701197111972119731197411975119761197711978119791198011981119821198311984119851198611987119881198911990119911199211993119941199511996119971199811999120001200112002120031200412005120061200712008120091201012011120121201312014120151201612017120181201912020120211202212023120241202512026120271202812029120301203112032120331203412035120361203712038120391204012041120421204312044120451204612047120481204912050120511205212053120541205512056120571205812059120601206112062120631206412065120661206712068120691207012071120721207312074120751207612077120781207912080120811208212083120841208512086120871208812089120901209112092120931209412095120961209712098120991210012101121021210312104121051210612107121081210912110121111211212113121141211512116121171211812119121201212112122121231212412125121261212712128121291213012131121321213312134121351213612137121381213912140121411214212143121441214512146121471214812149121501215112152121531215412155121561215712158121591216012161121621216312164121651216612167121681216912170121711217212173121741217512176121771217812179121801218112182121831218412185121861218712188121891219012191121921219312194121951219612197121981219912200122011220212203122041220512206122071220812209122101221112212122131221412215122161221712218122191222012221122221222312224122251222612227122281222912230122311223212233122341223512236122371223812239122401224112242122431224412245122461224712248122491225012251122521225312254122551225612257122581225912260122611226212263122641226512266122671226812269122701227112272122731227412275122761227712278122791228012281122821228312284122851228612287122881228912290122911229212293122941229512296122971229812299123001230112302123031230412305123061230712308123091231012311123121231312314123151231612317123181231912320123211232212323123241232512326123271232812329123301233112332123331233412335123361233712338123391234012341123421234312344123451234612347123481234912350123511235212353123541235512356123571235812359123601236112362123631236412365123661236712368123691237012371123721237312374123751237612377123781237912380123811238212383123841238512386123871238812389123901239112392123931239412395123961239712398123991240012401124021240312404124051240612407124081240912410124111241212413124141241512416124171241812419124201242112422124231242412425124261242712428124291243012431124321243312434124351243612437124381243912440124411244212443124441244512446124471244812449124501245112452124531245412455124561245712458124591246012461124621246312464124651246612467124681246912470124711247212473124741247512476124771247812479124801248112482124831248412485124861248712488124891249012491124921249312494124951249612497124981249912500125011250212503125041250512506125071250812509125101251112512125131251412515125161251712518125191252012521125221252312524125251252612527125281252912530125311253212533125341253512536125371253812539125401254112542125431254412545125461254712548125491255012551125521255312554125551255612557125581255912560125611256212563125641256512566125671256812569125701257112572125731257412575125761257712578125791258012581125821258312584125851258612587125881258912590125911259212593125941259512596125971259812599126001260112602126031260412605126061260712608126091261012611126121261312614126151261612617126181261912620126211262212623126241262512626126271262812629126301263112632126331263412635126361263712638126391264012641126421264312644126451264612647126481264912650126511265212653126541265512656126571265812659126601266112662126631266412665126661266712668126691267012671126721267312674126751267612677126781267912680126811268212683126841268512686126871268812689126901269112692126931269412695126961269712698126991270012701127021270312704127051270612707127081270912710127111271212713127141271512716127171271812719127201272112722127231272412725127261272712728127291273012731127321273312734127351273612737127381273912740127411274212743127441274512746127471274812749127501275112752127531275412755127561275712758127591276012761127621276312764127651276612767127681276912770127711277212773127741277512776127771277812779127801278112782127831278412785127861278712788127891279012791127921279312794127951279612797127981279912800128011280212803128041280512806128071280812809128101281112812128131281412815128161281712818128191282012821128221282312824128251282612827128281282912830128311283212833128341283512836128371283812839128401284112842128431284412845128461284712848128491285012851128521285312854128551285612857128581285912860128611286212863128641286512866128671286812869128701287112872128731287412875128761287712878128791288012881128821288312884128851288612887128881288912890128911289212893128941289512896128971289812899129001290112902129031290412905129061290712908129091291012911129121291312914129151291612917129181291912920129211292212923129241292512926129271292812929129301293112932129331293412935129361293712938129391294012941129421294312944129451294612947129481294912950129511295212953129541295512956129571295812959129601296112962129631296412965129661296712968129691297012971129721297312974129751297612977129781297912980129811298212983129841298512986129871298812989129901299112992129931299412995129961299712998129991300013001130021300313004130051300613007130081300913010130111301213013130141301513016130171301813019130201302113022130231302413025130261302713028130291303013031130321303313034130351303613037130381303913040130411304213043130441304513046130471304813049130501305113052130531305413055130561305713058130591306013061130621306313064130651306613067130681306913070130711307213073130741307513076130771307813079130801308113082130831308413085130861308713088130891309013091130921309313094130951309613097130981309913100131011310213103131041310513106131071310813109131101311113112131131311413115131161311713118131191312013121131221312313124131251312613127131281312913130131311313213133131341313513136131371313813139131401314113142131431314413145131461314713148131491315013151131521315313154131551315613157131581315913160131611316213163131641316513166131671316813169131701317113172131731317413175131761317713178131791318013181131821318313184131851318613187131881318913190131911319213193131941319513196131971319813199132001320113202132031320413205132061320713208132091321013211132121321313214132151321613217132181321913220132211322213223132241322513226132271322813229132301323113232132331323413235132361323713238132391324013241132421324313244132451324613247132481324913250132511325213253132541325513256132571325813259132601326113262132631326413265132661326713268132691327013271132721327313274132751327613277132781327913280132811328213283132841328513286132871328813289132901329113292132931329413295132961329713298132991330013301133021330313304133051330613307133081330913310133111331213313133141331513316133171331813319133201332113322133231332413325133261332713328133291333013331133321333313334133351333613337133381333913340133411334213343133441334513346133471334813349133501335113352133531335413355133561335713358133591336013361133621336313364133651336613367133681336913370133711337213373133741337513376133771337813379133801338113382133831338413385133861338713388133891339013391133921339313394133951339613397133981339913400134011340213403134041340513406134071340813409134101341113412134131341413415134161341713418134191342013421134221342313424134251342613427134281342913430134311343213433134341343513436134371343813439134401344113442134431344413445134461344713448134491345013451134521345313454134551345613457134581345913460134611346213463134641346513466134671346813469134701347113472134731347413475134761347713478134791348013481134821348313484134851348613487134881348913490134911349213493134941349513496134971349813499135001350113502135031350413505135061350713508135091351013511135121351313514135151351613517135181351913520135211352213523135241352513526135271352813529135301353113532135331353413535135361353713538135391354013541135421354313544135451354613547135481354913550135511355213553135541355513556135571355813559135601356113562135631356413565135661356713568135691357013571135721357313574135751357613577135781357913580135811358213583135841358513586135871358813589135901359113592135931359413595135961359713598135991360013601136021360313604136051360613607136081360913610136111361213613136141361513616136171361813619136201362113622136231362413625136261362713628136291363013631136321363313634136351363613637136381363913640136411364213643136441364513646136471364813649136501365113652136531365413655136561365713658136591366013661136621366313664136651366613667136681366913670136711367213673136741367513676136771367813679136801368113682136831368413685136861368713688136891369013691136921369313694136951369613697136981369913700137011370213703137041370513706137071370813709137101371113712137131371413715137161371713718137191372013721137221372313724137251372613727137281372913730137311373213733137341373513736137371373813739137401374113742137431374413745137461374713748137491375013751137521375313754137551375613757137581375913760137611376213763137641376513766137671376813769137701377113772 |
- 29,jp,18,-carin,-cārin,-cārin,-cārin:a. m. [cāra -in] 行ずる,実践する,行者. pl. nom. cārino,cārayo. asaṅga~,ambu~,brahma~.,6,1
- 35,jp,18,-da,-da,-da,-da:a. [dā の suffix. cf. dadāti] abhayaṃda,vara-da.,3,1
- 56,jp,18,-ga,-ga,-ga,-ga:[<gam] 語尾に付して「行く」の意味. atiga,anuga,uraga,dugga等.,3,1
- 59,jp,18,-gama,-gama,-gama,-gama:a. 行く. vihaṅgama,vehāsaṅgama,dūraṅgama,atthaṅgama.,5,1
- 61,jp,18,-gamin,-gāmin,-gāmin,-gāmin:a. m.,-gāminī f. [<gam] 行く,行かしめる,導く者.,6,1
- 65,jp,18,-gatika,-gatika,-gatika,-gatika:-gatin a. 趣の,至る,交友の.,7,1
- 71,jp,18,-gu,-gū,-gū,-gū:[= -ga<gam] 行ける,達せる,通暁せる. addha-gū,anta-gū,pāra-gū,veda-gū.,3,1
- 94,jp,18,-ja,-ja,-ja,-ja:a. suffix [<jan. cf. janati] 生ぜる.,3,1
- 97,jp,18,-jatika,-jātika,-jātika,-jātika:-jātiya a. 生の,種類の,類の.,7,1
- 100,jp,18,-ji,-ji,-ji,-ji:suffix. 勝てる. saṅgāma-ji 戦勝者. sabba-ji 一切勝者. Assa-ji 馬勝,阿説示.,3,1
- 106,jp,18,-khattum,-khattuṃ,-khattuṃ,-khattuṃ:[Sk. -kṛtvaḥ,BSk. -kuttaṃ,-kṛtvo,-kṛtyo,-khutto,-khuttaṃ,-kṛtvaṃ,-kṣutto] 回,度. dvikkhattuṃ 二度. tikkhattuṃ 三度.,8,1
- 111,jp,18,-ma,-mā,-mā,-mā:① m. [māsa の略] puṇṇa-mā 満月② a. [mant の nom.] cakkhumā 有眼者. āyasmā 尊者. satimā 有念者.,3,1
- 116,jp,18,-maya,-maya,-maya,-maya:a. [〃] 所成の,所生の,製の,作の. ayo~,dāna~,dāru~,sīla~.,5,1
- 135,jp,18,-nu,-ñū,-ñū,-ñū:-ññū m. suffix [Sk. -jñā<jñā] 知れる,知者. kataññū,mattaññū,rattaññū,vedaññū,sabbaññū.,3,1
- 139,jp,18,-nuda,-nuda,-nuda,-nuda:a. [Sk. -nud,-nuda<nudati] 除去する. tamo-nuda 暗を除く.,5,1
- 140,jp,18,-nudaka,-nūdaka,-nūdaka,-nūdaka:-nudaka a. =-nuda.,7,1
- 145,jp,18,-pa,-pa,-pa,-pa:[〃<pā] a. 飲むもの. dhenupa 犢,こうし. majjapa 飲酒者.,3,1
- 187,jp,18,-tha,-ṭha,-ṭha,-ṭha:-ṭṭha a. [<tiṭṭhati sthā] 立てる,在る,存続する. kappaṭṭha. kūṭaṭṭha,gahaṭṭha,dhammaṭṭha.,4,1
- 220,jp,18,a-,a-,A-,a-:pref. ① 否定を示す. 無,非,不. akusala [a-kusala] 母音の前では anとなる. anattan [an-attan] ② ā- が重子音の前で a- となる. akkosati [ā-kosati] ③ aor. や cond. では動詞の前に a を置く. akāsi,abhavissa.,2,1
- 248,jp,18,a-,ā-,Ā-,ā-:① pref. prep. [〃] まで,から,此方へ. ② [a が形容詞,抽象名詞のために,ā となることがある:arūpa → āruppa,aroga → ārogya,alasa → ālasiya].,2,1
- 270,jp,18,ababa,ababa,Ababa,ababa:m. アババ [八寒地獄の一].,5,1
- 285,jp,18,abaddha,abaddha,Abaddha,abaddha:a. [a-baddha] 結ばれざる,流動の.,7,1
- 362,jp,18,abadha,ābādha,Ābādha,ābādha:m. [〃<ā-bādh] 病,病気,疾.,6,1
- 419,jp,18,abadheti,ābādheti,Ābādheti,ābādheti:[ā-bādh の caus.] 悩ます,苦しめる,病ます. pp. ābādhita 苦悩せる.,8,1
- 431,jp,18,abadhika,ābādhika,Ābādhika,ābādhika:a. [ābādha-ika] ,f. ābādhikinī 病気の,病める.,8,1
- 535,jp,18,abajjhare,abajjhare,Abajjhare,abajjhare:bajjhati [結ぼれる] の aor. 3pl.,9,1
- 547,jp,18,abala,abala,Abala,abala:a. [a-bala] 無力の,弱き. -assa 弱き馬,駑馬.,5,1
- 596,jp,18,abandhaka,ābandhaka,Ābandhaka,ābandhaka:a. しぼりつける.,9,1
- 608,jp,18,abandhana,abandhana,Abandhana,abandhana:a. [a-bandana] 結縛なき.,9,1
- 615,jp,18,abandhana,ābandhana,Ābandhana,ābandhana:n. 結縛,結び付け,たづな,つな.,9,1
- 645,jp,18,abandhati,ābandhati,Ābandhati,ābandhati:[ā-bandh] 結ぶ,しぼる,結び付く. pp. ābaddha.,9,1
- 683,jp,18,abbahati,abbahati,Abbahati,abbahati:abbuhati [Sk. ābṛhati] 引き抜く,抜き出す. imper. abbaha; opt. abbahe; aor. abbahī,abbahi,abbuhi; ger. abbuyha,avyuyha; pp. abbūḷha; caus. abbāheti; ger. abbāhitvā; pp. abbūḷhita.,8,1
- 721,jp,18,abbata,abbata,Abbata,abbata:a. [a-vata,Sk. avrata] 禁戒なき,不戒の.,6,1
- 734,jp,18,abbatna,abbatṇa,Abbatṇa,abbatṇa:a. [a-vaṇa] 傷なき.,7,1
- 740,jp,18,abbha,abbha,Abbha,abbha:n.,abbhā f. [Sk. abhra] 雲,黑雲. -ghana 層雲. -mutta 雲を離れたる. -saṃvilāpa 雷鳴.,5,1
- 775,jp,18,abbhacikkhati,abbhācikkhati,Abbhācikkhati,abbhācikkhati:[abbhakkhāti の強意] 非難す,誹謗す.,13,1
- 809,jp,18,abbhagamana,abbhāgamana,Abbhāgamana,abbhāgamana:n. [abhi-ā-gamana] 到着,接近.,11,1
- 820,jp,18,abbhagata,abbhāgata,Abbhāgata,abbhāgata:a. n. [abhi-ā-gata] 到来した,来客.,9,1
- 838,jp,18,abbhaghata,abbhāghāta,Abbhāghāta,abbhāghāta:m. [abhi-āghāta] 屠殺場.,10,1
- 847,jp,18,abbhahata,abbhāhata,Abbhāhata,abbhāhata:a. [abhi-ā-hata] 打撃を受けたる,害されたる,悩まされたる.,9,1
- 878,jp,18,abbhakkhana,abbhakkhāna,Abbhakkhāna,abbhakkhāna:n. [<abbhakkhāti] 誹謗,毀呰.,11,1
- 892,jp,18,abbhakkhati,abbhakkhāti,Abbhakkhāti,abbhakkhāti:[abhi-ā-khyā] 誹謗す,そしる.,11,1
- 913,jp,18,abbhakutika,abbhākuṭika,Abbhākuṭika,abbhākuṭika:a. [a-bhākuṭi-ka] 顔をしかめざる,渋面なき.,11,1
- 936,jp,18,abbhamatta,abbhāmatta,Abbhāmatta,abbhāmatta:a. [abbhā-matta] 莫大なる,壮大なる.,10,1
- 945,jp,18,abbhana,abbhāna,Abbhāna,abbhāna:n. [abhi-āyāna] 出罪,許容,復帰.,7,1
- 975,jp,18,abbhanga,abbhaṅga,Abbhaṅga,abbhaṅga:= abbhañjana.,8,1
- 980,jp,18,abbhanjana,abbhañjana,Abbhañjana,abbhañjana:n. [<abbhañjati] 塗油,注油,塗薬.,10,1
- 998,jp,18,abbhanjati,abbhañjati,Abbhañjati,abbhañjati:[abhi-añjati] 塗油す,油をさす,薬を塗る. caus. abbhañjeti,abbhañjāpeti.,10,1
- 1020,jp,18,abbhannasi,abbhaññāsi,Abbhaññāsi,abbhaññāsi:abhijānāti の aor.,10,1
- 1036,jp,18,abbhantara,abbhantara,Abbhantara,abbhantara:a. n. [abhi-antara] ① = antara 内の,真中の; 内部. ② [長さの量] 14肘(腕尺).,10,1
- 1209,jp,18,abbhanumodati,abbhanumodati,Abbhanumodati,abbhanumodati:[abhi-anu-modati] 大いに随喜す.,13,1
- 1252,jp,18,abbhatika,abbhatika,Abbhatika,abbhatika:a. [ā-bhata-ika] 導かれた,得られた.,9,1
- 1258,jp,18,abbhatikkanta,abbhatikkanta,Abbhatikkanta,abbhatikkanta:a. [abhi-ati-kram の pp.] 過ぎ去れる.,13,1
- 1267,jp,18,abbhatita,abbhatīta,Abbhatīta,abbhatīta:a. [abhi-ati-i の pp.] 過ぎ去れる,死去せる,超越せる.,9,1
- 1287,jp,18,abbhattha,abbhattha,Abbhattha,abbhattha:n. [abhi-attha ②] = attha ② abbhatthaṃ gacchati 滅没す.,9,1
- 1317,jp,18,abbheti,abbheti,Abbheti,abbheti:[abhi-ā-i] 復権せしむ,出罪さす. ppr. abbhenta; grd. abbheyya,abbhetabba; pp. abbhita. cf. abbhāna.,7,1
- 1329,jp,18,abbhida,abbhidā,Abbhidā,abbhidā:bhindati の aor.,7,1
- 1337,jp,18,abbhita,abbhita,Abbhita,abbhita:a. [abbheti の pp.] 出罪せる,復帰せる.,7,1
- 1343,jp,18,abbhocchinna,abbhocchiṇṇa,Abbhocchiṇṇa,abbhocchiṇṇa:a. [a-vi-ava-chinna] 断絶なき.,12,1
- 1345,jp,18,abbhocchinna,abbhocchinna,Abbhocchinna,abbhocchinna:a. [a-vi-ava-chinna] 切断されざる,連続的な. cf. abbokiṇṇa.,12,1
- 1348,jp,18,abbhoharika,abbhohārika,Abbhohārika,abbhohārika:= abbohārika 異常なる.,11,1
- 1352,jp,18,abbhokasa,abbhokāsa,Abbhokāsa,abbhokāsa:m. [abhi-avakāsa. cf. ajjhokāsa] 露地,野天,屋外,野外.,9,1
- 1396,jp,18,abbhokasika,abbhokāsika,Abbhokāsika,abbhokāsika:m. [<abbhokāsa] 露地住者. -aṅga 露地住支.,11,1
- 1412,jp,18,abbhokinna,abbhokiṇṇa,Abbhokiṇṇa,abbhokiṇṇa:a. [abbhokirati の pp.] = abbokiṇṇa.,10,1
- 1425,jp,18,abbhokirati,abbhokirati,Abbhokirati,abbhokirati:[abhi-ava-kirati] 撒布す,敷く,覆う. pp. abbhokiṇṇa,abbokiṇṇa. cf. abbhukkirati,abbhokiraṇa.,11,1
- 1443,jp,18,abbhudaharati,abbhudāharati,Abbhudāharati,abbhudāharati:[abhi-ud-ā-harati] [話を] もって行く,会話を始める.,13,1
- 1469,jp,18,abbhudeti,abbhudeti,Abbhudeti,abbhudeti:[abhi-ud-eti] 昇る,出る. ppr. abbhudayaṃ.,9,1
- 1479,jp,18,abbhudireti,abbhudīreti,Abbhudīreti,abbhudīreti:[abhi-ud-īreti] 声をたてる,発言す.,11,1
- 1489,jp,18,abbhuggacchati,abbhuggacchati,Abbhuggacchati,abbhuggacchati:[abhi-ud-gacchati] 昇る,あがる. ger. abbhuggantvā; aor. abbhuggañchi; pp. abbhuggata.,14,1
- 1551,jp,18,abbhujjalana,abbhujjalana,Abbhujjalana,abbhujjalana:n. [abhi-ud-jalana] 火を出すこと,火を吹くこと.,12,1
- 1569,jp,18,abbhukkirati,abbhukkirati,Abbhukkirati,abbhukkirati:[abhi-ud-kirati] 撒布す,注ぐ. cf. abbhokkirati.,12,1
- 1585,jp,18,abbhum,abbhuṃ,Abbhuṃ,abbhuṃ:interj. [Sk. abhvaṃ] ああ,恐ろしい.,6,1
- 1605,jp,18,abbhunnadita,abbhunnadita,Abbhunnadita,abbhunnadita:a. [abhi-ud-nadati の pp.] 鳴りひびいた,声をはりあげた.,12,1
- 1611,jp,18,abbhunnamati,abbhunnamati,Abbhunnamati,abbhunnamati:[abhi-ud-namati] とび上る,立ち上る,現われる,(芽が)出る. pp. abbhuṇṇata,abbhunnata; caus. abbhunnāmeti.,12,1
- 1672,jp,18,abbhussakkati,abbhussakkati,Abbhussakkati,abbhussakkati:abbhussukkati [abhi-ud-ṣvaṣk] 超えて進む,高く上る. ppr. abbhumāna.,13,1
- 1690,jp,18,abbhuta,abbhuta,Abbhuta,abbhuta:① a. n. [a-bhūta,Sk. adbhuta] 未曾有の,希有の. abbhutaṃ 希有なり,不思議なり. -dhamma 未曾有法,希法 [九分教の一] ② n. 賭(かけ).,7,1
- 1755,jp,18,abbhutthati,abbhuṭṭhāti,Abbhuṭṭhāti,abbhuṭṭhāti:[abhi-ud-sthā] 立ちあがる,取りかかる.,11,1
- 1768,jp,18,abbhuyyata,abbhuyyāta,Abbhuyyāta,abbhuyyāta:a. [abbhuyyāti の pp.] 進行せる,進撃せる.,10,1
- 1774,jp,18,abbhuyyati,abbhuyyāti,Abbhuyyāti,abbhuyyāti:[abhi-ud-yāti] 進行す,進撃す. aor. abbhuyyāsi.,10,1
- 1817,jp,18,abboharika,abbohārika,Abbohārika,abbohārika:a. [a-vohārika] 不決定の,異常なる.,10,1
- 1841,jp,18,abbokinna,abbokiṇṇa,Abbokiṇṇa,abbokiṇṇa:abbhokiṇṇa a. [abhi-avakiṇṇa. cf. abbhocchinna] 充満せる,破壊されたる.,9,1
- 1855,jp,18,abbuda,abbuda,Abbuda,abbuda:a. [Sk. arbuda] ① 阿部曇,胞 [胎內五位の一] . ② 垢濁. ③ [数] 垓. ④ [地獄] 阿浮陀 [八寒地獄の一].,6,1
- 1928,jp,18,abbulha,abbūḷha,Abbūḷha,abbūḷha:a. [abbahati の pp. Sk. ābṛḍha] 抜きたる,抜き出せる.,7,1
- 1951,jp,18,abbulhesika,abbūḷhesika,Abbūḷhesika,abbūḷhesika:a. [abbūḷha-esika] 抜出を欲する,抜箭せる.,11,1
- 1959,jp,18,abbulhita,abbūḷhita,Abbūḷhita,abbūḷhita:abbūhita a. [abbāheti の pp.] 抜き出せる,破壊せる.,9,1
- 1973,jp,18,abbyahati,abbyahati,Abbyahati,abbyahati:abbyahana = abbahati,abbāhana.,9,1
- 1977,jp,18,abha,ābhā,Ābhā,ābhā:f. [〃<ābhāti] 光,光明.,4,1
- 1991,jp,18,abhabba,abhabba,Abhabba,abhabba:a. [a-bhabba] 不可能なる,不能の.,7,1
- 2026,jp,18,abhabbata,abhabbatā,Abhabbatā,abhabbatā:f. 不可能,不能.,9,1
- 2155,jp,18,abhanim,abhāṇiṃ,Abhāṇiṃ,abhāṇiṃ:bhaṇati の aor.,7,1
- 2173,jp,18,abharana,ābharaṇa,Ābharaṇa,ābharaṇa:n. [〃] 荘身具,瓔珞.,8,1
- 2206,jp,18,abharati,ābharati,Ābharati,ābharati:[ā-bhṛ] 運ぶ. pp. ābhata; ger. ābhatvā.,8,1
- 2224,jp,18,abhasa,ābhāsa,Ābhāsa,ābhāsa:m. [〃] 光輝,光曜,光照.,6,1
- 2250,jp,18,abhasatha,abhāsatha,Abhāsatha,abhāsatha:abhāsittha,abhāsiṃ,abhāsissaṃ,bhāsati の aor.,9,1
- 2262,jp,18,abhasita,abhāsita,Abhāsita,abhāsita:a. [a-bhāsita] 説かざる,所説なき.,8,1
- 2276,jp,18,abhasiya,abhāsiya,Abhāsiya,abhāsiya:adv. [a-bhāsiya<bhāsati の ger.] 語らずして.,8,1
- 2278,jp,18,abhassara,ābhassara,Ābhassara,ābhassara:Ābhassara m. [BSk. Ābhāsvara] 光音[天],極光[天],[第二禅天の最上位].,9,1
- 2314,jp,18,abhassatha,abhassatha,Abhassatha,abhassatha:bhassati の aor. 3sg.,10,1
- 2328,jp,18,abhata,ābhata,Ābhata,ābhata:a. [ā-bharati の pp.] 運ばれたる,持ち来たれる.,6,1
- 2374,jp,18,abhati,ābhāti,Ābhāti,ābhāti:[ā-bhā] 光る,輝やく. cf. ābheti.,6,1
- 2390,jp,18,abhava,abhavā,Abhavā,abhavā:bhavati の aor.,6,1
- 2468,jp,18,abhavaniya,abhāvanīya,Abhāvanīya,abhāvanīya:a. [a-bhāvanīya] 崇敬すベからざる.,10,1
- 2563,jp,18,abhavissa,abhavissa,Abhavissa,abhavissa:abhavissaṃ,abhavissaṃsu,bhavati の cond.,9,1
- 2575,jp,18,abhavita,abhāvita,Abhāvita,abhāvita:a. [a-bhāvita] 修習せざる. -citta不修習心.,8,1
- 2627,jp,18,abhaya,abhaya,Abhaya,abhaya:a. n. [a-bhaya] 無畏,無怖. -da 施無畏. -dāna無畏施.,6,1
- 2696,jp,18,abhayagiri,abhayagiri,Abhayagiri,Abhayagiri:m. アバヤギリ,無畏山 [寺].,10,1
- 2838,jp,18,abhedi,abhedi,Abhedi,abhedi:bhijjati の aor.,6,1
- 2852,jp,18,abhejja,abhejja,Abhejja,abhejja:a. [a-bhejja,Sk. abhedya] 破壊されざる,不壞の.,7,1
- 2925,jp,18,abhi-,abhi-,Abhi-,abhi-:prep. 対して,向って,勝れて,過ぎて.,5,1
- 2951,jp,18,abhibhasana,abhibhāsana,Abhibhāsana,abhibhāsana:n. [abhi-bhāsana<bhās] 歓喜,光照.,11,1
- 2967,jp,18,abhibhavana,abhibhavana,Abhibhavana,abhibhavana:n. [cf. abhibhavati] 征服,勝利.,11,1
- 3022,jp,18,abhibhavati,abhibhavati,Abhibhavati,abhibhavati:[abhi-bhavati] 打ち勝つ,征服す. fut. abhihessati; ger. abhibhuyya,abhibhavitvā,abhibhotvāna; grd. abhibhavanīya; pp. abhibhūta; pass. abhibhūyati,abhibhuyyati.,11,1
- 3056,jp,18,abhibhayatana,abhibhāyatana,Abhibhāyatana,abhibhāyatana:n. [abhibhū-āyatana] 勝処.,13,1
- 3091,jp,18,abhibhu,abhibhū,Abhibhū,abhibhū:n. a. [cf. abhibhavati] 勝利,征服せる.,7,1
- 3109,jp,18,abhibhuta,abhibhūta,Abhibhūta,abhibhūta:a. [abhibhavati の pp.] 征服せる,打ち勝てる,勝利の.,9,1
- 3144,jp,18,abhibhuyati,abhibhūyati,Abhibhūyati,abhibhūyati:[abhibhavati の pass.] 征服される. ppr. abhibhūyamāna.,11,1
- 3159,jp,18,abhibhuyyati,abhibhuyyati,Abhibhuyyati,abhibhuyyati:= abhibhūyati.,12,1
- 3206,jp,18,abhicchanna,abhicchanna,Abhicchanna,abhicchanna:a. [abhi-channa] よく覆われたる,飾られたる.,11,1
- 3218,jp,18,abhicetasika,abhicetasika,Abhicetasika,abhicetasika:a. [abhi-cetas-ika] = ābhicetasika 増上心の.,12,1
- 3223,jp,18,abhicetasika,ābhicetasika,Ābhicetasika,ābhicetasika:=abhicetasika.,12,1
- 3229,jp,18,abhiceteti,abhiceteti,Abhiceteti,abhiceteti:[abhi-ceteti] 思念す.,10,1
- 3240,jp,18,abhida,abhida,Abhida,abhida:① a. 強力なる. ② bhindati の aor. 3sg.,6,1
- 3272,jp,18,abhidhamati,abhidhamati,Abhidhamati,abhidhamati:[abhi-dhamati] 大いに吹く.,11,1
- 3285,jp,18,abhidhamma,abhidhamma,Abhidhamma,abhidhamma:m. [abhi-dhamma,Sk. abhidharma] 阿毘達磨,阿毘曇,論,対法,勝法 [三藏の一].,10,1
- 3413,jp,18,abhidhammavatara,abhidhammāvatāra,Abhidhammāvatāra,Abhidhammāvatāra:m. 入阿毘達磨論 [Buddhadatta作の哲学書].,16,1
- 3423,jp,18,abhidhammika,abhidhammika,Abhidhammika,abhidhammika:= ābhidhammika.,12,1
- 3428,jp,18,abhidhammika,ābhidhammika,Ābhidhammika,ābhidhammika:a. [abhidhamma-ika,BSk. ābhidharmika] 阿毘達磨師,論師.,12,1
- 3479,jp,18,abhidhara,abhidhara,Abhidhara,abhidhara:a. [abhi-dhara] 堅固の,確固の.,9,1
- 3486,jp,18,abhidhareti,abhidhāreti,Abhidhāreti,abhidhāreti:[abhi-dhāreti] 掲げる,高く上げる.,11,1
- 3500,jp,18,abhidhavati,abhidhāvati,Abhidhāvati,abhidhāvati:[abhi-dhāvati] 走る,急ぐ.,11,1
- 3576,jp,18,abhidosa,abhidosa,Abhidosa,abhidosa:a. [abhi-dosā] 前夜,昨晚.,8,1
- 3595,jp,18,abhidosika,abhidosika,Abhidosika,abhidosika:a. [abhidosa-ika] 昨晚の. cf. ābhidosika.,10,1
- 3600,jp,18,abhidosika,ābhidosika,Ābhidosika,ābhidosika:a. [abhi-dosa-ika] 昨夜の,昨晩の. -kālakata 昨夜命終せる.,10,1
- 3625,jp,18,abhigajjati,abhigajjati,Abhigajjati,abhigajjati:[abhi-gajjati<garj] 叫ぶ,雷鳴す,さえずる,鳴く. ger. abhigajjiya.,11,1
- 3640,jp,18,abhigajjin,abhigajjin,Abhigajjin,abhigajjin:a. [<abhigajjati] 歌える,さえずる.,10,1
- 3716,jp,18,abhigijjhati,abhigijjhati,Abhigijjhati,abhigijjhati:[abhi-gijjhati] ① loc. 貪求する,熱望する. ② acc. 羨やむ.,12,1
- 3731,jp,18,abhigita,abhigīta,Abhigīta,abhigīta:a. [abhigāyati の pp.] ① 歌唱せる,諷誦せる. ② 歌で充てる,さえずり多き.,8,1
- 3744,jp,18,abhihamsati,abhihaṃsati,Abhihaṃsati,abhihaṃsati:[abhi-haṃsati<hṛṣ] 喜ばす,満足さす,喜ぶ.,11,1
- 3757,jp,18,abhihanati,abhihanati,Abhihanati,abhihanati:abhihanti [abhi-han] 打つ,殺す,破壊す,征服す. pp. abhihata.,10,1
- 3788,jp,18,abhihara,abhihāra,Abhihāra,abhihāra:m. [<abhiharati] 持参,提供,贈与.,8,1
- 3828,jp,18,abhiharati,abhiharati,Abhiharati,abhiharati:[abhi-harati<hṛ] ① 持ち来る,運ぶ. inf. abhihaṭṭhuṃ; pp. abhihaṭa; pass. abhihariyati; caus. abhihāreti. ② 呪う,悪口する.,10,1
- 3858,jp,18,abhihareti,abhihāreti,Abhihāreti,abhihāreti:[abhiharati の caus.] 運ばせる,得る,従事する,至る,着ける. aor. abhihāresi,abhihārayiṃ,abhihārayi; fut. abhihessati.,10,1
- 3914,jp,18,abhihata,abhihaṭa,Abhihaṭa,abhihaṭa:a. [abhiharati の pp.] 持ち来れる,運ベる.,8,1
- 3976,jp,18,abhihatthum,abhihaṭṭhuṃ,Abhihaṭṭhuṃ,abhihaṭṭhuṃ:[abhiharati の ger.] 持ち来りて.,11,1
- 3992,jp,18,abhihessati,abhihessati,Abhihessati,abhihessati:abhihāreti または abhibhavati の fut.,11,1
- 4001,jp,18,abhihimsati,abhihiṃsati,Abhihiṃsati,abhihiṃsati:= abhihaṃsati.,11,1
- 4023,jp,18,abhijacca,abhijacca,Abhijacca,abhijacca:n. [abhijāti-ya] 生まれ,家柄.,9,1
- 4040,jp,18,abhijana,abhijāna,Abhijāna,abhijāna:n. [Sk. abhijñāna] 自証.,8,1
- 4064,jp,18,abhijanati,abhijānāti,Abhijānāti,abhijānāti:[abhi-jānāti] 証知する,自証する. opt. abhijāneyya,abhijaññā; aor. abhiññāsi,abhijānissaṃ; ger. abhijānitvā,abhiññāya,abhiññā; grd. abhiññeyya; ppr. nom. sg. abhijānaṃ; pp. abhiññāta.,10,1
- 4091,jp,18,abhijappa,abhijappā,Abhijappā,abhijappā:f. [cf. abhijappati] 欲求,希求.,9,1
- 4113,jp,18,abhijappati,abhijappati,Abhijappati,abhijappati:[abhi-jappati] 欲求する,希求する.,11,1
- 4132,jp,18,abhijappin,abhijappin,Abhijappin,abhijappin:a. [cf. abhijappati] 欲せる,希求せる.,10,1
- 4148,jp,18,abhijati,abhijāti,Abhijāti,abhijāti:f. [abhi-jāti] 生まれ,階級,種類. cf. ābhijāti,abhijacca.,8,1
- 4157,jp,18,abhijati,ābhijāti,Ābhijāti,ābhijāti:=abhijāti.,8,1
- 4161,jp,18,abhijatika,abhijātika,Abhijātika,abhijātika:a. [<abhijāti] 生まれに属する,階級の.,10,1
- 4181,jp,18,abhijavati,abhijavati,Abhijavati,abhijavati:[abhi-javati<ju] 熱心である,積極的である.,10,1
- 4190,jp,18,abhijayati,abhijāyati,Abhijāyati,abhijāyati:[abhi-jāyati] 生ずる,結果する,得る,ある,振舞う.,10,1
- 4200,jp,18,abhijeti,abhijeti,Abhijeti,abhijeti:[abhi-jayati] 征服す,打勝つ.,8,1
- 4209,jp,18,abhijigimsati,abhijigiṃsati,Abhijigiṃsati,abhijigiṃsati:abhijigisati [abhi-jigiṃsati] 征服せんと欲す,貪求す.,13,1
- 4223,jp,18,abhijihana,abhijihanā,Abhijihanā,abhijihanā:f. [abhi-jihanā<jeh] 熱勤,精勤.,10,1
- 4230,jp,18,abhijivanika,abhijīvanika,Abhijīvanika,abhijīvanika:a. [abhijīvana-ika] 活動する,生活する.,12,1
- 4241,jp,18,abhijjamana,abhijjamāna,Abhijjamāna,abhijjamāna:a. [a-bhijjati の ppr.] 破壊されざる,沈まざる. udake pi abhijjamāno gacchati 水上をも没せずして行く.,11,1
- 4250,jp,18,abhijjanaka,abhijjanaka,Abhijjanaka,abhijjanaka:a. [a-bhijjana-ka] 不壞の,影響なき.,11,1
- 4274,jp,18,abhijjha,abhijjhā,Abhijjhā,abhijjhā:f. [cf. abhi-jhāyati,Sk. abhidhyāna] 貪,貪欲,貪求,貪愛.,8,1
- 4307,jp,18,abhijjhalu,abhijjhālū,Abhijjhālū,abhijjhālū:abhijjhālu a. [cf. abhijjhā,BSk. abhidyālu] 貪ある,貪欲の,貪求の,貪愛の.,10,1
- 4339,jp,18,abhijjhati,abhijjhāti,Abhijjhāti,abhijjhāti:abhijjhāyati [abhi-jhāyati] ① 欲する,貪る. ② 嫉妬する. ger. abhijjhāya; aor. abhijjhāyiṃsu; pp. abhijjhita.,10,1
- 4382,jp,18,abhijjhita,abhijjhita,Abhijjhita,abhijjhita:a. [abhijjhāti の pp.] 貪求せる.,10,1
- 4389,jp,18,abhijjhitar,abhijjhitar,Abhijjhitar,abhijjhitar:m. 貪求者.,11,1
- 4398,jp,18,abhijoteti,abhijoteti,Abhijoteti,abhijoteti:[abhi-joteti] 明らかにす,説明す.,10,1
- 4423,jp,18,abhikankhati,abhikaṅkhati,Abhikaṅkhati,abhikaṅkhati:[BSk. abhikāṅkṣati] 期待する,希望する,欲求する. ppr. abhikaṅkhita.,12,1
- 4443,jp,18,abhikankhin,abhikaṅkhin,Abhikaṅkhin,abhikaṅkhin:a. [abhikaṅkha -in] 希望する,期待する.,11,1
- 4466,jp,18,abhikinna,abhikiṇṇa,Abhikiṇṇa,abhikiṇṇa:a. [abhikirati の pp.] ① 撒布された,覆われた. ② 征服された,破壊された.,9,1
- 4481,jp,18,abhikirati,abhikirati,Abhikirati,abhikirati:[abhi-kirati] ① [Sk. abhikirati] 撒布す. ② [Sk. avakirati] 圧倒する,破壊する,投げ棄てる. pp. abhikiṇṇa.,10,1
- 4497,jp,18,abhikkama,abhikkama,Abhikkama,abhikkama:m. [Sk. abhikrama] 進展,増進.,9,1
- 4527,jp,18,abhikkamati,abhikkamati,Abhikkamati,abhikkamati:[Sk. abhikramati] 前進する,進行する,近づく. aor. abhikkāmuṃ; ger. abhikkamma; pp. abhikkanta.,11,1
- 4555,jp,18,abhikkanta,abhikkanta,Abhikkanta,abhikkanta:a. [abhikkamati の pp.] ① 過ぎたる,去れる,出発せる,進める,増進せる. ② 勝れたる,超えたる,すばらしき. -tara a. [比較級] よりすぐれたる.,10,1
- 4571,jp,18,abhikkantam,abhikkantaṃ,Abhikkantaṃ,abhikkantaṃ:n. acc. 偉なる哉,奇なる哉,希有なり,すばらしぃ.,11,1
- 4590,jp,18,abhikkhana,abhikkhaṇa,Abhikkhaṇa,abhikkhaṇa:n. ① [<abhikkhaṇati] 掘り起こすこと. ② [Sk. abhīkṣṇa] acc. abhikkhaṇaṃ = abhiṇhaṃ しばしば,常に.,10,1
- 4675,jp,18,abhilakkhati,abhilakkhati,Abhilakkhati,abhilakkhati:定める,決める. pp. abhilakkhita.,12,1
- 4705,jp,18,abhilambati,abhilambati,Abhilambati,abhilambati:[abhi-lambati] 垂れる,懸る. pp. abhilambita.,11,1
- 4719,jp,18,abhilanghati,abhilaṅghati,Abhilaṅghati,abhilaṅghati:[abhi-laṅghati] 昇る,上る.,12,1
- 4727,jp,18,abhilapa,abhilāpa,Abhilāpa,abhilāpa:m. [<abhi-lap] 談話,表現,称呼,戯語.,8,1
- 4776,jp,18,abhilepana,abhilepana,Abhilepana,abhilepana:n. [abhi-lepana] 染着.,10,1
- 4806,jp,18,abhimaddati,abhimaddati,Abhimaddati,abhimaddati:[Sk. abhimardati] 打ち砕く.,11,1
- 4827,jp,18,abhimana,abhimana,Abhimana,abhimana:a. [abhi-mana] 意に対せる,思念せる.,8,1
- 4848,jp,18,abhimangala,abhimaṅgala,Abhimaṅgala,abhimaṅgala:a. [abhi-maṅgala] 吉祥の,吉瑞.,11,1
- 4887,jp,18,abhimara,abhimāra,Abhimāra,abhimāra:m. 悪漢,盗賊.,8,1
- 4898,jp,18,abhimata,abhimata,Abhimata,abhimata:a. [abhi-man の pp.] 思念 せる,喜ベる.,8,1
- 4918,jp,18,abhimatthati,abhimatthati,Abhimatthati,abhimatthati:abhimantheti [abhimath,abhi-manth] ① 破砕する. ② 摩擦で火をおこす.,12,1
- 4936,jp,18,abhimukha,abhimukha,Abhimukha,abhimukha:a. [abhi-mukha] 対面せる,向った. acc. ~ṃ. adv. 向って,対して.,9,1
- 5009,jp,18,abhinadati,abhinadati,Abhinadati,abhinadati:[abhi-nadati] 鳴り響く. caus. abhinādeti さわぐ,さえずる. pp. abhinādita.,10,1
- 5073,jp,18,abhinandana,abhinandanā,Abhinandanā,abhinandanā:abhinandana n. f. [<abhinandati] 歓喜,愛楽.,11,1
- 5110,jp,18,abhinandati,abhinandati,Abhinandati,abhinandati:[abhi-nandati] 大いに喜ぶ,歓喜す. pr. 1pl. abhinandāmase; aor. abhinandi,abhinanduṃ; pp. abhinandita.,11,1
- 5135,jp,18,abhinandin,abhinandin,Abhinandin,abhinandin:a.,abhinandinī f. 歓喜ある,喜ベる.,10,1
- 5160,jp,18,abhinata,abhiṇata,Abhiṇata,abhiṇata:= abhinata.,8,1
- 5162,jp,18,abhinata,abhinata,Abhinata,abhinata:a. [abhi-namati の pp.] 曲れる,上向の.,8,1
- 5174,jp,18,abhinava,abhinava,Abhinava,abhinava:a. [abhi-nava] 新鮮なる,大いに若い.,8,1
- 5264,jp,18,abhindati,ābhindati,Ābhindati,ābhindati:[ā-bhid] 破壊す,切断す.,9,1
- 5308,jp,18,abhinham,abhiṇhaṃ,Abhiṇhaṃ,abhiṇhaṃ:adv. [abhikkhaṇaṃ の略形. BSk. abhīkṣṇaṃ] しばしば,引続いて.,8,1
- 5366,jp,18,abhinhaso,abhiṇhaso,Abhiṇhaso,abhiṇhaso:adv. [abhiṇha の abl.,BSk. abhīkṣṇaso] 常に,しばしば.,9,1
- 5394,jp,18,abhinibbatta,abhinibbatta,Abhinibbatta,abhinibbatta:a. [abhinibbattati の pp.] 生起せる,生ぜる.,12,1
- 5421,jp,18,abhinibbattati,abhinibbattati,Abhinibbattati,abhinibbattati:[abhi-nibbattati,BSk. abhinirvartate] 生起す,転生す,再生す.,14,1
- 5438,jp,18,abhinibbatteti,abhinibbatteti,Abhinibbatteti,abhinibbatteti:[abhinibbattati の caus.,BSk. abhinirvartayati] 生起せしむ,再生さす.,14,1
- 5449,jp,18,abhinibbatti,abhinibbatti,Abhinibbatti,abhinibbatti:f. [cf. abhinibbattati] 生起,再生,転生.,12,1
- 5483,jp,18,abhinibbhida,abhinibbhidā,Abhinibbhidā,abhinibbhidā:f. [cf. abhinibbijjhati,BSk. abhinirbheda m.] 貫通,破殻,卵殻より出ること.,12,1
- 5508,jp,18,abhinibbijjati,abhinibbijjati,Abhinibbijjati,abhinibbijjati:[cf. abhi-nibbindati] 大いに厭う,回避する. ger. abhinibbijja.,14,1
- 5516,jp,18,abhinibbijjhati,abhinibbijjhati,Abhinibbijjhati,abhinibbijjhati:[abhi-nibbijjhati] 貫通する,破壊する,卵殻を破る. opt. abhinibbijjheyyuṃ.,15,1
- 5521,jp,18,abhinibbuta,abhinibbuta,Abhinibbuta,abhinibbuta:a. [abhi-nibbuta] 寂滅せる.,11,1
- 5544,jp,18,abhinigganhana,abhiniggaṇhanā,Abhiniggaṇhanā,abhiniggaṇhanā:f. 抑止.,14,1
- 5552,jp,18,abhinigganhati,abhiniggaṇhāti,Abhiniggaṇhāti,abhiniggaṇhāti:[abhi-niggaṇhāti] 抑える,禁止す.,14,1
- 5571,jp,18,abhinihanati,abhinīhanati,Abhinīhanati,abhinīhanati:[abhi-nis-han] 撃破す,除く. pp. abhinīhata 砕破せる,圧迫せる.,12,1
- 5576,jp,18,abhinihara,abhinīhāra,Abhinīhāra,abhinīhāra:m. [cf. abhinīharati,BSk. abhinirhāra] 引発,志向,決意.,10,1
- 5647,jp,18,abhiniharati,abhinīharati,Abhinīharati,abhinīharati:[abhi-nīharati] 取り出す,引発す,向ける.,12,1
- 5686,jp,18,abhinikkhamana,abhinikkhamana,Abhinikkhamana,abhinikkhamana:n. [abhi-nikkhamana,BSk. abhiniṣkramaṇa] 出家,踰城.,14,1
- 5709,jp,18,abhinikkhamati,abhinikkhamati,Abhinikkhamati,abhinikkhamati:[abhi-nikkhamati] 出る,出家する,出発す.,14,1
- 5755,jp,18,abhinikujita,abhinikūjita,Abhinikūjita,abhinikūjita:a. [abhi-nikūjita] 喧騒の,さわがしき. cf. abhikūjita.,12,1
- 5765,jp,18,abhinila,abhinīla,Abhinīla,abhinīla:a. [abhi-nīla] 紺青の,紺碧の. -netta 眼の紺碧 [三十二相の一].,8,1
- 5781,jp,18,abhinimantanata,abhinimantanatā,Abhinimantanatā,abhinimantanatā:f. [cf. abhinimanteti] 招待,話しかけること.,15,1
- 5787,jp,18,abhinimanteti,abhinimanteti,Abhinimanteti,abhinimanteti:[abhi-nimanteti] 招待す,申出る.,13,1
- 5795,jp,18,abhinimmadana,abhinimmadana,Abhinimmadana,abhinimmadana:n. [abhi-nimmadana] 砕破,征服.,13,1
- 5813,jp,18,abhinimminati,abhinimmināti,Abhinimmināti,abhinimmināti:[abhi-nimmināti,BSk. abhinirmāti] 化作す,創造する. pp. abhinimmita.,13,1
- 5827,jp,18,abhinimmita,abhinimmita,Abhinimmita,abhinimmita:a. [abhinimmināti の pp.,BSk. abhinirmita] 化作‧創造された. -vasavattin 他化自在 [天].,11,1
- 5840,jp,18,abhinindriya,abhinindriya,Abhinindriya,abhinindriya:[abhiññā-indrya or a-bhinna-].,12,1
- 5849,jp,18,abhininnameti,abhininnāmeti,Abhininnāmeti,abhininnāmeti:[abhi-ninnāmeti,BSk. abhinirṇāmayati] 向ける,転ぜしめる.,13,1
- 5864,jp,18,abhinipajjati,abhinipajjati,Abhinipajjati,abhinipajjati:[abhi-nipajjati] 横臥す.,13,1
- 5919,jp,18,abhinipatati,abhinipatati,Abhinipatati,abhinipatati:[abhi-nipatati] 突進す.,12,1
- 5936,jp,18,abhinipatin,abhinipātin,Abhinipātin,abhinipātin:a. [abhi-nipātin] 攻撃する,害する.,11,1
- 5942,jp,18,abhinippajjati,abhinippajjati,Abhinippajjati,abhinippajjati:[abhi-nippajjati] 得る,至る. pp. abhinippanna,abhinipphanna; caus. abhinipphādeti.,14,1
- 5946,jp,18,abhinippanna,abhinippanna,Abhinippanna,abhinippanna:abhinipphanna a. [abhinippajjati の pp.] 得られたる,完成せる.,12,1
- 5959,jp,18,abhinipphadeti,abhinipphādeti,Abhinipphādeti,abhinipphādeti:[abhi-nippajjati の caus.] 得せしめる,結果する,作用する,完成さす.,14,1
- 5994,jp,18,abhinipphatti,abhinipphatti,Abhinipphatti,abhinipphatti:f. 得達,完成.,13,1
- 6006,jp,18,abhinippilana,abhinippīḷanā,Abhinippīḷanā,abhinippīḷanā:f. 圧迫,把捉.,13,1
- 6014,jp,18,abhinippileti,abhinippīḷeti,Abhinippīḷeti,abhinippīḷeti:[abhi-nippīḷeti] 抑止す,おしつぶす,しぼる. cf. abhinippīḷanā.,13,1
- 6025,jp,18,abhinipuna,abhinipuṇa,Abhinipuṇa,abhinipuṇa:a. [abhi-nipuṇa] 極めて賢き,怜利なる.,10,1
- 6029,jp,18,abhiniropana,abhiniropana,Abhiniropana,abhiniropana:n. [<abhiniropeti] 攀着,心に上せること.,12,1
- 6095,jp,18,abhinisidati,abhinisīdati,Abhinisīdati,abhinisīdati:[abhi-nisīdati] 坐す.,12,1
- 6125,jp,18,abhinissata,abhinissaṭa,Abhinissaṭa,abhinissaṭa:a. [abhi-nissaṭa] 逃亡せる.,11,1
- 6138,jp,18,abhinita,abhinīta,Abhinīta,abhinīta:a. [abhineti の pp.] 導かれた る,もたらされたる.,8,1
- 6155,jp,18,abhinivajjeti,abhinivajjeti,Abhinivajjeti,abhinivajjeti:[abhi-nivajjeti] 回避する,除く.,13,1
- 6171,jp,18,abhinivesa,abhinivesa,Abhinivesa,abhinivesa:m. [abhi-nivesa,BSk. abhiniveśa] 執持,現貪,執著.,10,1
- 6268,jp,18,abhinivisati,abhinivisati,Abhinivisati,abhinivisati:[abhi-nivisati] 執着する. pp. abhinivittha. cf. abhinivesa.,12,1
- 6324,jp,18,abhinna,abhiñña,Abhiñña,abhiñña:a. [<abhiññā] 通智ある,証智の.,7,1
- 6333,jp,18,abhinna,abhiññā,Abhiññā,abhiññā:① f. [<abhijānāti,Sk. abhijñā] 神通,通,通智,証智. ② abhiññā [abhijānāti の ger.] 証知して.,7,1
- 6577,jp,18,abhinnata,abhiññatā,Abhiññatā,abhiññatā:f. [abhiñña-tā] 神通性,証智性.,9,1
- 6581,jp,18,abhinnata,abhiññāta,Abhiññāta,abhiññāta:a. [abhijānāti の pp.] 証知せる,知解せる; 有名なる.,9,1
- 6678,jp,18,abhinneyya,abhiññeyya,Abhiññeyya,abhiññeyya:a. [abhijānāti の grd.] 証知されるべき,了解さるべき.,10,1
- 6753,jp,18,abhipassati,abhipassati,Abhipassati,abhipassati:[abhi-passati] 観見する,翼求する.,11,1
- 6785,jp,18,abhipattheti,abhipattheti,Abhipattheti,abhipattheti:[abhi-pattheti] 希求する,欲求する. pp. abhipatthita; ppr. m. sg. nom. abhipatthayaṃ.,12,1
- 6807,jp,18,abhipattika,abhipattika,Abhipattika,abhipattika:a. [<abhipatti] 得達する,求得する.,11,1
- 6821,jp,18,abhipileti,abhipīḷeti,Abhipīḷeti,abhipīḷeti:[abhi-pīḷeti] 圧迫す,くだく. pp. abhipīḷita.,10,1
- 6835,jp,18,abhippaharana,abhippaharaṇa,Abhippaharaṇa,abhippaharaṇa:n.,abhippaharaṇī f. [abhi-paharaṇa] 攻撃,鬪争.,13,1
- 6853,jp,18,abhippakirati,abhippakirati,Abhippakirati,abhippakirati:[abhi-pakirati] 散布す,よく蔽う. pp. abhippakiṇṇa.,13,1
- 6861,jp,18,abhippalambati,abhippalambati,Abhippalambati,abhippalambati:[abhi-palambati] 懸る,下垂す.,14,1
- 6877,jp,18,abhippamodati,abhippamodati,Abhippamodati,abhippamodati:[abhi-pamodati] 大い に喜ぶ,悦喜す,満足する.,13,1
- 6912,jp,18,abhippasanna,abhippasanna,Abhippasanna,abhippasanna:a. [abhippasīdati の pp.] 大いに喜べる,信楽せる,浄信ある.,12,1
- 6939,jp,18,abhippasidati,abhippasīdati,Abhippasīdati,abhippasīdati:[abhi-pasīdati] よく信ず る,仰信する. pp. abhippasanna; caus. abhippasādeti.,13,1
- 6957,jp,18,abhippavassati,abhippavassati,Abhippavassati,abhippavassati:[abhi-pa-vassati] 大いに雨ふる,そそぐ,落ちる. pp. abhippavuṭṭha.,14,1
- 6963,jp,18,abhippavuttha,abhippavuṭṭha,Abhippavuṭṭha,abhippavuṭṭha:a. [abhippavassati の pp.] 大いに雨ふれる.,13,1
- 7005,jp,18,abhiraddha,abhiraddha,Abhiraddha,abhiraddha:a. [abhi-rādh の pp.] 満足せる,適意なる.,10,1
- 7029,jp,18,abhiradheti,abhirādheti,Abhirādheti,abhirādheti:[abhi-rādheti] 満足せしむ,喜ばす. aor. abhirādhayi; pp. abhirādhita 得たる,成功した cf. abhirādhin.,11,1
- 7113,jp,18,abhiramapeti,abhiramāpeti,Abhiramāpeti,abhiramāpeti:[abhiramati の caus.] 大いに喜ばせる,歓喜さす. cf. abhiramāpana n. 令喜.,12,1
- 7127,jp,18,abhiramati,abhiramati,Abhiramati,abhiramati:[abhi-ram] 大いに喜ぶ,歓楽す. ppr. abhiranta,abhiramamāna; pp. abhirata; caus. abhiramāpeti.,10,1
- 7170,jp,18,abhirata,abhirata,Abhirata,abhirata:a. [abhiramati の pp.] 大いに喜ベる.,8,1
- 7194,jp,18,abhirati,abhirati,Abhirati,abhirati:f. [cf. abhiramati] 歓喜,喜び.,8,1
- 7237,jp,18,abhiratta,abhiratta,Abhiratta,abhiratta:a. [abhi-ratta] 大いに染着せる,真赤の.,9,1
- 7255,jp,18,abhiroceti,abhiroceti,Abhiroceti,abhiroceti:[abhi-ruc の caus.] 喜ぶ,翼求す;喜ばせる,歓待する. aor. abhirocayi.,10,1
- 7271,jp,18,abhiropeti,abhiropeti,Abhiropeti,abhiropeti:[abhi-ruh の caus.] 注意す,敬意を払う,装う. aor. abhiropayi.,10,1
- 7309,jp,18,abhirucita,abhirucita,Abhirucita,abhirucita:a. [abhi-ruc の pp.] 大いに喜べる.,10,1
- 7326,jp,18,abhiruda,abhiruda,Abhiruda,abhiruda:abhiruta a. [Sk. abhiruta] 鳴声の,叫聲の.,8,1
- 7375,jp,18,abhiruhati,abhirūhati,Abhirūhati,abhirūhati:[abhi-ruh] 上る,登る. ger. abhiruyha,abhirūhitvā; pp. abhirūḷha.,10,1
- 7416,jp,18,abhirupa,abhirūpa,Abhirūpa,abhirūpa:a. [abhi-rūpa] 殊妙なる,端正なる,麗わしき. ~tara a. 〔比較級〕.,8,1
- 7452,jp,18,abhiruyha,abhiruyha,Abhiruyha,abhiruyha:abhirūhati の ger.,9,1
- 7470,jp,18,abhisaddahati,abhisaddahati,Abhisaddahati,abhisaddahati:[abhi-saddahati,Sk. abhiśraddadhāti] 信ずる,信頼する.,13,1
- 7491,jp,18,abhisaje,abhisaje,Abhisaje,abhisaje:abhisajjati の opt.,8,1
- 7503,jp,18,abhisajjana,abhisajjanā,Abhisajjanā,abhisajjanā:f. [cf. abhisajjati] 不機嫌,執念. abhisajjanī f. 叱責.,11,1
- 7509,jp,18,abhisajjati,abhisajjati,Abhisajjati,abhisajjati:[abhi-sañj] 不機嫌となる,怒る. opt. abhisaje; aor. abhisajji.,11,1
- 7520,jp,18,abhisajji,abhisajji,Abhisajji,abhisajji:abhisajjati の aor.,9,1
- 7536,jp,18,abhisallekhika,abhisallekhika,Abhisallekhika,abhisallekhika:a. [abhi-sallekha-ika] 損減の,削減の,厳粛の.,14,1
- 7554,jp,18,abhisamacarika,abhisamācārika,Abhisamācārika,abhisamācārika:a. [abhi-samācārika] 增上行儀,增上行の.,14,1
- 7598,jp,18,abhisamaya,abhisamaya,Abhisamaya,abhisamaya:m. ① [abhi-samaya] 現観,領解,理論的理解. ② [<abhi-śam =abhisama-ya] 止滅,止息. māna~ 慢の止滅,phassa~ 触の止滅.,10,1
- 7687,jp,18,abhisambhava,abhisambhava,Abhisambhava,abhisambhava:m. [cf. abhisambhavati] 得達,征服.,12,1
- 7698,jp,18,abhisambhavati,abhisambhavati,Abhisambhavati,abhisambhavati:abhisambhoti [abhi-saṃ-bhū] できる,得る,到達す. fut. abhisambhossaṃ; ger. abhisambhutvā,abhisambhavitvā; aor. abhisambhosi; grd. abhisambhavanīya.,14,1
- 7737,jp,18,abhisambhu,abhisambhū,Abhisambhū,abhisambhū:a. [cf. abhisambhavati] 得達せる.,10,1
- 7749,jp,18,abhisambhunati,abhisambhuṇāti,Abhisambhuṇāti,abhisambhuṇāti:[cf. abhisambhavati] (得ることが)可能である,できる. ppr. abhisambhuṇanta.,14,1
- 7815,jp,18,abhisambuddha,abhisambuddha,Abhisambuddha,abhisambuddha:a. [abhisambujjhati の pp.] 現等覚せる,現覚ある.,13,1
- 7853,jp,18,abhisambujjhana,abhisambujjhana,Abhisambujjhana,abhisambujjhana:n. 成道,成正覚.,15,1
- 7876,jp,18,abhisambujjhati,abhisambujjhati,Abhisambujjhati,abhisambujjhati:[abhi-sambujjhati] 現等覚す,よく悟る. aor. abhisambujjhi; ppr. abhisambudhāna; pp. abhisambuddha; caus. abhisambodheti; pp. abhisambodhita.,15,1
- 7923,jp,18,abhisameta,abhisameta,Abhisameta,abhisameta:a. [abhisameti の pp.,BSk. abhisamita] 現観せる,領解せる.,10,1
- 7944,jp,18,abhisametavin,abhisametāvin,Abhisametāvin,abhisametāvin:a. [<abhisameta] よく現観せる,現観し已れる.,13,1
- 7947,jp,18,abhisameti,abhisameti,Abhisameti,abhisameti:[abhi-sam-i] 現観す,領解す. fut. abhisamessati; aor. abhisamiṃsu,abhisamesuṃ; ger. abhisamecca,abhisametvā; pp. abhisameta.,10,1
- 7977,jp,18,abhisamikkhati,abhisamikkhati,Abhisamikkhati,abhisamikkhati:abhisamekkhati [abhi-samīkṣ] 見る,観見す,眺める,注意す. ger. abhisamikkha,abhisamekkha.,14,1
- 8026,jp,18,abhisamparaya,abhisamparāya,Abhisamparāya,abhisamparāya:m. [abhi-samparāya] 未来の運命. acc. abhisamparāyaṃ adv. 来世に,未来に,死後に.,13,1
- 8046,jp,18,abhisamsati,abhisaṃsati,Abhisaṃsati,abhisaṃsati:[abhi-śaṃs] 呪(のろ)う,悪罵す. aor. abhisaṃsi,abhisaṃsittha; pp. abhisattha.,11,1
- 8056,jp,18,abhisamviseyya-gatta,abhisaṃviseyya-gatta,Abhisaṃviseyya-Gatta,abhisaṃviseyya-gatta:n. 臭穢革袋の身体.,20,1
- 8082,jp,18,abhisanceteti,abhisañceteti,Abhisañceteti,abhisañceteti:[abhisan-cinteti] 思念す,思惟す. pp. abhisañcetayita.,13,1
- 8101,jp,18,abhisanda,abhisanda,Abhisanda,abhisanda:m. [abhi-sanda,BSk. abhisyanda] 等流,潤沢.,9,1
- 8118,jp,18,abhisandahati,abhisandahati,Abhisandahati,abhisandahati:[abhi-sandahati] 共に置く 準備す. ger. abhisandhāya よりて,理由で.,13,1
- 8159,jp,18,abhisandeti,abhisandeti,Abhisandeti,abhisandeti:[abhisandati の caus.] 等流せしむ,充たす.,11,1
- 8221,jp,18,abhisankhara,abhisaṅkhāra,Abhisaṅkhāra,abhisaṅkhāra:m. [cf. abhisaṅkharoti] 行作,為作; 準備,備蓄.,12,1
- 8338,jp,18,abhisankharoti,abhisaṅkharoti,Abhisaṅkharoti,abhisaṅkharoti:[abhi-saṅkharoti] 為作す,行作す,調合す,現行す. ger. abhisaṅkharitvā; pp. abhisaṅkhata; caus. abhisaṅkhāreti 為作せしむる. opt. abhisaṅkhāreyya.,14,1
- 8355,jp,18,abhisankhata,abhisaṅkhata,Abhisaṅkhata,abhisaṅkhata:a. [abhisaṅkharoti の pp.] 為作せる,造作の.,12,1
- 8386,jp,18,abhisankhipati,abhisaṅkhipati,Abhisaṅkhipati,abhisaṅkhipati:[abhi-saṃ-khipati] 投合す,集む,集中す.,14,1
- 8394,jp,18,abhisanna,abhisaññā,Abhisaññā,abhisaññā:f. [abhi-saññā] 増上想.,9,1
- 8398,jp,18,abhisanna,abhisanna,Abhisanna,abhisanna:a. [abhisandati の pp.] 流出せる,充満せる,一杯の.,9,1
- 8416,jp,18,abhisannuhati,abhisaññūhati,Abhisaññūhati,abhisaññūhati:[abhi-saṃ-ni-ūhati] 積む,集中す.,13,1
- 8433,jp,18,abhisantapeti,abhisantāpeti,Abhisantāpeti,abhisantāpeti:[abhisantapati の caus.] 焼く,破壊す.,13,1
- 8442,jp,18,abhisapa,abhisāpa,Abhisāpa,abhisāpa:m. [cf. abhisapati] 呪詛.,8,1
- 8466,jp,18,abhisapati,abhisapati,Abhisapati,abhisapati:[abhi-sapati<śap] 呪う. pp. abhisatta.,10,1
- 8520,jp,18,abhisata,abhisaṭa,Abhisaṭa,abhisaṭa:a. [abhi-sṛ の pp.] 流出せる,合流せる; 近づける,訪問せる.,8,1
- 8530,jp,18,abhisatta,abhisatta,Abhisatta,abhisatta:a. [abhisapati の pp.] 呪(のろ)われたる,悪罵の.,9,1
- 8544,jp,18,abhisattha,abhisattha,Abhisattha,abhisattha:a. [abhisaṃsati の pp.] 呪詛されたる.,10,1
- 8558,jp,18,abhisecana,abhisecana,Abhisecana,abhisecana:[cf. abhisiñcati] 注流,灌頂.,10,1
- 8592,jp,18,abhiseka,abhiseka,Abhiseka,abhiseka:m. [<abhi-sic,Sk. abhiṣeka] 灌頂.,8,1
- 8690,jp,18,abhisekika,ābhisekika,Ābhisekika,ābhisekika:a. [abhiseka-ika] 灌頂の.,10,1
- 8733,jp,18,abhisincati,abhisiñcati,Abhisiñcati,abhisiñcati:[abhi-siñcati<sic] 注ぐ,灌頂する,灌頂式をする. ger. abhisiñcitvā; aor. abhisiñci; pp. abhisitta; caus. abhiseceti.,11,1
- 8777,jp,18,abhisitta,abhisitta,Abhisitta,abhisitta:[abhisiñcati の pp.,Sk. abhisikta] 注げる,灌頂せる.,9,1
- 8867,jp,18,abhitalita,abhitāḷita,Abhitāḷita,abhitāḷita:a. [abhi-tāḷeti の pp.] 粉々にされたる,粉砕せる.,10,1
- 8880,jp,18,abhitapa,abhitāpa,Abhitāpa,abhitāpa:m. [abhi-tāpa] 極熱,真熱.,8,1
- 8913,jp,18,abhitatta,abhitatta,Abhitatta,abhitatta:a. [abhi-tapati の pp.] こげたる,干上った,消尽した.,9,1
- 8925,jp,18,abhithana,abhiṭhāna,Abhiṭhāna,abhiṭhāna:n. [abhi-ṭhāna] 極罪,過罪.,9,1
- 8932,jp,18,abhititthati,abhitiṭṭhati,Abhitiṭṭhati,abhitiṭṭhati:[abhi-tiṭṭhati] 特立す,すぐれたる. ger. abhiṭṭhāya.,12,1
- 8938,jp,18,abhito,abhito,Abhito,abhito:adv. [abhi の abl.] ① 周囲に,両側 に. ② 近くに. ~ sabhaṃ 衆の面前にて.,6,1
- 8954,jp,18,abhitoseti,abhitoseti,Abhitoseti,abhitoseti:[abhi-toseti] 大いに満足さす,喜ばす.,10,1
- 8975,jp,18,abhitthaneti,abhitthaneti,Abhitthaneti,abhitthaneti:[abhi-thaneti] 雷鳴す.,12,1
- 8985,jp,18,abhittharati,abhittharati,Abhittharati,abhittharati:[abhi-tarati ②] 急がす.,12,1
- 9014,jp,18,abhitthavati,abhitthavati,Abhitthavati,abhitthavati:abhitthunati 大いに賞める. aor. 3sg. abhitthavi; pp. abhitthuta.,12,1
- 9092,jp,18,abhitunna,abhitunna,Abhitunna,abhitunna:abhituṇṇa a. [Sk. abhitūrṇa] 制圧されたる,征服されたる.,9,1
- 9118,jp,18,abhivadana,abhivādana,Abhivādana,abhivādana:n. [cf. abhivādeti] 丁寧な 挨拶,敬礼,問訊.,10,1
- 9163,jp,18,abhivadati,abhivadati,Abhivadati,abhivadati:[abhi-vadati] よく話す,挨拶する,迎える. caus. abhivādeti.,10,1
- 9203,jp,18,abhivaddhati,abhivaḍḍhati,Abhivaḍḍhati,abhivaḍḍhati:[abhi-vṛdh,Sk. abhivardhati] 増大する,生育する. pp. abhivuḍḍha,abhivuddha.,12,1
- 9242,jp,18,abhivadeti,abhivādeti,Abhivādeti,abhivādeti:[abhivadati の caus.] 敬礼す,礼拝す,問訊す. aor. 1sg. abhivādesiṃ,abhivādayiṃ; caus. abhivādāpeti 敬礼せしむ.,10,1
- 9270,jp,18,abhivagga,abhivagga,Abhivagga,abhivagga:m. [abhi-vagga] 大群.,9,1
- 9340,jp,18,abhivassati,abhivassati,Abhivassati,abhivassati:[abhi-vassati] 雨降る,注ぐ. ppr. sg. nom. abhivassaṃ [ābhivassaṃ] ; pp. abhivaṭṭa,abhivuṭṭha; caus. abhivassāpeti.,11,1
- 9359,jp,18,abhivassin,abhivassin,Abhivassin,abhivassin:a. [<abhi-vṛṣ] 雨ふる,注ぐ.,10,1
- 9362,jp,18,abhivatta,abhivaṭṭa,Abhivaṭṭa,abhivaṭṭa:a. [abhivassati の pp.] 雨降れる. = abhivuṭṭha.,9,1
- 9397,jp,18,abhivihacca,abhivihacca,Abhivihacca,abhivihacca:[abhi-vihanati の ger.] 撃破して.,11,1
- 9407,jp,18,abhivijayati,abhivijayati,Abhivijayati,abhivijayati:abhivijināti [abhi-vijayati] 征服する. ger. abhivijiya,abhivijinitvā.,12,1
- 9440,jp,18,abhivinaya,abhivinaya,Abhivinaya,abhivinaya:m. [abhi-vinaya] 阿毘毘奈耶,対律,勝律.,10,1
- 9451,jp,18,abhivindati,abhivindati,Abhivindati,abhivindati:[abhi-vindati] 見いだす,得る. opt. abhivinde.,11,1
- 9459,jp,18,abhivinnapeti,abhiviññāpeti,Abhiviññāpeti,abhiviññāpeti:[abhi-viññāpeti] そそのかす,気持にさせる. aor. abhiviññāpesi.,13,1
- 9486,jp,18,abhivissajjati,abhivissajjati,Abhivissajjati,abhivissajjati:[abhi-vissajjati] 送り出す,つかわす,与える.,14,1
- 9492,jp,18,abhivissattha,abhivissattha,Abhivissattha,abhivissattha:[abhivissasati<śvas の pp.] 信賴せる.,13,1
- 9503,jp,18,abhivitarati,abhivitarati,Abhivitarati,abhivitarati:[abhi-vitarati] 注意する,観察する.,12,1
- 9538,jp,18,abhivuttha,abhivuṭṭha,Abhivuṭṭha,abhivuṭṭha:a. [abhivassati の pp.] 雨降れる,注げる.,10,1
- 9566,jp,18,abhiyacati,abhiyācati,Abhiyācati,abhiyācati:[abhi-yācati] 懇願する.,10,1
- 9591,jp,18,abhiyati,abhiyāti,Abhiyāti,abhiyāti:[abhi-yā] 立ち向う,攻める,aor. abhiyāasi.,8,1
- 9628,jp,18,abhiyogin,abhiyogin,Abhiyogin,abhiyogin:a. [<abhiyoga] 從事せる,巧なる.,9,1
- 9648,jp,18,abhiyunjati,abhiyuñjati,Abhiyuñjati,abhiyuñjati:[abhi-yuj] 分担す,責任を負う.,11,1
- 9664,jp,18,abhoga,abhoga,Abhoga,abhoga:m. [a-bhoga] 非食,無財.,6,1
- 9669,jp,18,abhoga,ābhoga,Ābhoga,ābhoga:m. [<ābhuñjati] 観念,思惟,功用; 食物.,6,1
- 9734,jp,18,abhujana,ābhujana,Ābhujana,ābhujana:n. 結跏.,8,1
- 9751,jp,18,abhujati,ābhujati,Ābhujati,ābhujati:[ā-bhuj ①] 組む,結ぶ,曲げる. ger. ābhuñjitvā. pallaṅkaṃ ābhujati 結跏す,跏趺を組む.,8,1
- 9804,jp,18,abhunjati,ābhuñjati,Ābhuñjati,ābhuñjati:[ā-bhuj ②] 受用す,経験す.,9,1
- 9813,jp,18,abhunjimsu,abhuñjiṃsu,Abhuñjiṃsu,abhuñjiṃsu:abhuñjisuṃ,bhuñjati の aor. 3pl.,10,1
- 9835,jp,18,abhuta,abhūta,Abhūta,abhūta:a. n. [a-bhūta] 不実の,不真の; 虚偽. instr. abhūtena 偽りて. -vādin a. m. 虛言する,不実語者.,6,1
- 10016,jp,18,abhuvam,abhūvaṃ,Abhūvaṃ,abhūvaṃ:bhavati の aor. 1sg.,7,1
- 10057,jp,18,abila,ābila,Ābila,ābila:a. [Sk. āvila] 混濁した,汚れた.,5,1
- 10090,jp,18,abrahmacarin,abrahmacārin,Abrahmacārin,abrahmacārin:a. m. 非梵行者,不梵行者,不浄行者.,12,1
- 10093,jp,18,abrahmacariya,abrahmacariya,Abrahmacariya,abrahmacariya:n. [a-brahmacariya] 非梵行,不梵行,不浄行.,13,1
- 10129,jp,18,abravim,abraviṃ,Abraviṃ,abraviṃ:abravi,abravuṃ,brūti の aor.,7,1
- 10186,jp,18,abujjhi,abujjhi,Abujjhi,abujjhi:abujjhatha,bujjhati の aor.,7,1
- 10198,jp,18,abyabajjha,abyābajjha,Abyābajjha,abyābajjha:= avyābajjha.,10,1
- 10300,jp,18,abyakata,abyākata,Abyākata,abyākata:= avyākata.,8,1
- 10445,jp,18,abyapada,abyāpāda,Abyāpāda,abyāpāda:= avyāpāda.,8,1
- 10540,jp,18,abyapajjha,abyāpajjha,Abyāpajjha,abyāpajjha:= avyāpajjha.,10,1
- 10555,jp,18,abyapanna,abyāpanna,Abyāpanna,abyāpanna:= avyāpanna.,9,1
- 10646,jp,18,abyatta,abyatta,Abyatta,abyatta:= avyatta.,7,1
- 10731,jp,18,acakkhu,acakkhu,Acakkhu,acakkhu:acakkhuka a. [a-cakkhu,acakkhuka] 無眼,眼なき.,7,1
- 10744,jp,18,acala,acala,Acala,acala:a. [a-cala] 不動の.,5,1
- 10793,jp,18,acama,ācamā,Ācamā,ācamā:f. 吸引.,5,1
- 10796,jp,18,acama,ācāma,Ācāma,ācāma:m. [〃] 飯汁,飯の泡.,5,1
- 10819,jp,18,acamana,ācamana,Ācamana,ācamana:n. [ā-camana] 洗濯,洗浄.,7,1
- 10854,jp,18,acamati,ācamati,Ācamati,ācamati:[ā-cam] 洗う,そそぐ. caus. ācameti,acamāpeti.,7,1
- 10872,jp,18,acameti,ācameti,Ācameti,ācameti:[ācamati の caus.] 洗う,ロをそそぐ. ger. ācamayitvā; ppr. ācamayamāna.,7,1
- 10896,jp,18,acankama,acaṅkama,Acaṅkama,acaṅkama:a. [a-caṅkama] 経行(遊歩)に適さない.,8,1
- 10908,jp,18,acara,ācāra,Ācāra,ācāra:m. [<ā-car] 行,正行,浄行. -kusala 浄行に巧みな. -gocara 正行と行処.,5,1
- 11007,jp,18,acarati,ācarati,Ācarati,ācarati:[ā-carati] 行なう,実践す. opt. ācare; ppr. sg. nom. ācaraṃ; pp. āciṇṇa.,7,1
- 11045,jp,18,acari,acari,Acari,acari:acariṃsu,acarisaṃ,acaruṃ,carati の aor.,5,1
- 11051,jp,18,acari,acāri,Acāri,acāri:acārisaṃ,acārisuṃ,acāruṃ,carati の aor.,5,1
- 11069,jp,18,acarin,ācarin,Ācarin,ācarin:a. ācarinī f. [<ā-car] 教える,教師.,6,1
- 11072,jp,18,acarin,ācārin,Ācārin,ācārin:a. [ācāra-in] 正行ある,正行者.,6,1
- 11096,jp,18,acariya,ācariya,Ācariya,ācariya:m. [<ā-car,Sk. ācārya] ① 阿闍梨,師. ② 現行者,煩悩. -pācariya 師と師の師. -matta 阿闍梨程度の. -muṭṭhi 師拳,師の握拳 [教えおしむこと].,7,1
- 11144,jp,18,acariyaka,ācariyaka,Ācariyaka,ācariyaka:m. a. [ācariya-ka] 師,師範,師の (古伝).,9,1
- 11292,jp,18,acavana,acavana,Acavana,acavana:a. [a-cavana] 不衰変の. -dhamma 不変の法.,7,1
- 11303,jp,18,acavayi,acāvayi,Acāvayi,acāvayi:cāveti の aor.,7,1
- 11307,jp,18,acaya,ācaya,Ācaya,ācaya:m. [ā-caya<ci] 積集,増殖(流転). -gāmin 積集行,流転.,5,1
- 11353,jp,18,accadahati,accādahati,Accādahati,accādahati:[ati-ā-dhā] 上に置く,ger. accādhāya.,10,1
- 11376,jp,18,accaga,accagā,Accagā,accagā:accagū,atigacchati の aor.,6,1
- 11386,jp,18,accagama,accagamā,Accagamā,accagamā:atigacchati の aor.,8,1
- 11398,jp,18,accahasi,accahasi,Accahasi,accahasi:atiharati の aor.,8,1
- 11403,jp,18,accahita,accāhita,Accāhita,accāhita:a. [ati-ahita] 余りに不利益な,無残な,残酷な.,8,1
- 11433,jp,18,accanta,accanta,Accanta,accanta:a. [ati-anta] 究竟の,最終の,畢竟,極辺の. -niṭṭha 畢竟究竟者,究竟趣. -niyāma 畢竟決定. -virāga 究竟離貪. -sukhumāra 極めて華奢な.,7,1
- 11653,jp,18,accaraddha,accāraddha,Accāraddha,accāraddha:a. [ati-āraddha] 精勤すぎる,極精勤.,10,1
- 11677,jp,18,accasanna,accāsanna,Accāsanna,accāsanna:a. [ati-āsanna] 余りに近き,近すぎる.,9,1
- 11691,jp,18,accasara,accasara,Accasara,accasara:a. [<ati-sṛ] 範囲を超えたる,尊大なる,超越せる.,8,1
- 11696,jp,18,accasara,accasarā,Accasarā,accasarā:accasāri,accasari [atisarati<sṛ の aor. 3sg.] 超えすぎた,行きすぎた,罪を犯した.,8,1
- 11729,jp,18,accavadati,accāvadati,Accāvadati,accāvadati:[ati-ā-vadati] 説得する,そそのかす.,10,1
- 11739,jp,18,accaya,accaya,Accaya,accaya:m. [Sk. atyaya<ati-i] ① 死去,経過. accayena adv. すぎてから,死後. ② 超越,征服. duraccaya 打ち勝ち難き. ③ 罪,過失,罪過.,6,1
- 11757,jp,18,accayata,accāyata,Accāyata,accāyata:a. [ati-āyata] 余りに長き.,8,1
- 11769,jp,18,accayika,accāyika,Accāyika,accāyika:a. [accaya-ika] ① 非常の,不規則の. ② 熱心なる,性急なる.,8,1
- 11791,jp,18,acceka,acceka,Acceka,acceka:=accāyika -cīvara 特施衣.,6,1
- 11810,jp,18,accela,accela,Accela,accela:accelaka =acela,acelaka.,6,1
- 11817,jp,18,acceti,acceti,Acceti,acceti:=accayati [ati-eti] ① すぎる,経過す. ②征服す,打ち勝つ.,6,1
- 11834,jp,18,accha,accha,Accha,accha:① a. [〃] 澄める,輝やける -odaka 清水の. ② m. [Sk. ṛkṣa] 熊.,5,1
- 11876,jp,18,acchadana,acchādanā,Acchādanā,acchādanā:f. [cf. acchādeti] 覆蔽.,9,1
- 11894,jp,18,acchadeti,acchādeti,Acchādeti,acchādeti:[ā-chādeti,chad の caus.,BSk. ācchādayati] 覆う,まとう,包む. pp. acchanna.,9,1
- 11954,jp,18,acchambhin,acchambhin,Acchambhin,acchambhin:a. [a-chambhin] 恐れざる,恐怖なき.,10,1
- 11970,jp,18,acchanna,acchanna,Acchanna,acchanna:a. [acchādeti の pp.] 覆われたる,まといたる.,8,1
- 11991,jp,18,acchara,accharā,Accharā,accharā:f. ① [Sk. apsaras] 仙女,水精. ② 弾指. -saṅghāṭa 弾指の頃. -sadda 弾指の音.,7,1
- 12075,jp,18,accharika,accharika,Accharika,accharika:a. [<accharā] 天女の,天的の.,9,1
- 12083,jp,18,acchariya,acchariya,Acchariya,acchariya:a. [Sk. āścarya] 希有の,不思議の.,9,1
- 12158,jp,18,acchasi,acchasi,Acchasi,acchasi:atiharati の aor. 3sg.,7,1
- 12166,jp,18,acchati,acchati,Acchati,acchati:[Sk. āsyate,āste] 坐る,とどまる,止住す. pr. 3pl. acchare; opt. acche; aor. acchi,acchisaṃ; ppr. acchat.,7,1
- 12183,jp,18,acchecchi,acchecchi,Acchecchi,acchecchi:acchejji [Sk. acchaitsīt] chindati の aor.,9,1
- 12195,jp,18,acchedana,acchedana,Acchedana,acchedana:n. [cf. acchindati] 掠奪,強奪.,9,1
- 12228,jp,18,acchera,acchera,Acchera,acchera:accheraka = acchariya.,7,1
- 12261,jp,18,acchida,acchidā,Acchidā,acchidā:acchida,acchidda,acchindi,acchecchi,acchejji,chindati の aor.,7,1
- 12265,jp,18,acchidda,acchidda,Acchidda,acchidda:a. [a-chidda] 切断されざる,無瑕の.,8,1
- 12312,jp,18,acchindati,acchindati,Acchindati,acchindati:[ā-chindati] 奪う,掠む,もぎとる. ger. acchinditvā,acchetvā; pp. acchinna; caus. acchindāpeti.,10,1
- 12335,jp,18,acchinna,acchinna,Acchinna,acchinna:a. ① [ā-chinna] 奪った. -cīvara 奪衣. ② [a-chinna] 分断されざる.,8,1
- 12411,jp,18,acchisam,acchisaṃ,Acchisaṃ,acchisaṃ:acchati の aor. 1sg.,8,1
- 12446,jp,18,acci,acci,Acci,acci:f. [Sk. arci,arcis] 焰,火焰,光焰,光線. -khandha 火焰聚. -mant 光焰 ある.,4,1
- 12462,jp,18,accika,accikā,Accikā,accikā:f. 焰,火焰.,6,1
- 12490,jp,18,accita,accita,Accita,accita:[accati の pp.] 尊敬されたる,賞められたる.,6,1
- 12510,jp,18,accodaka,accodaka,Accodaka,accodaka:a. [ati-udaka] 水が多すぎる.,8,1
- 12529,jp,18,accogalha,accogāḷha,Accogāḷha,accogāḷha:a. [ati-ogāḷha] 極めて豊富な,奢侈.,9,1
- 12548,jp,18,accuggacchati,accuggacchati,Accuggacchati,accuggacchati:[ati-ud-gacchati] 上にあがる,上昇す. ger. accuggamma.,13,1
- 12555,jp,18,accuggata,accuggata,Accuggata,accuggata:a. [ati-uggata] 極めて高き,高すぎる.,9,1
- 12582,jp,18,accunha,accuṇha,Accuṇha,accuṇha:a. [ati-uṇha] 暑すぎる,酷暑の.,7,1
- 12617,jp,18,accuta,accuta,Accuta,accuta:a. [a-cuta] 不死の,不滅の,涅槃. -ṭhāna 不死の境. -pada不滅の道.,6,1
- 12661,jp,18,acela,acela,Acela,acela:a. [a-cela] 衣なき,裸の.,5,1
- 12675,jp,18,acelaka,acelaka,Acelaka,acelaka:a. [a-celaka] = acela m. 裸行者,裸形外道.,7,1
- 12709,jp,18,acera,ācera,Ācera,ācera:=ācariya.,5,1
- 12725,jp,18,acetana,acetana,Acetana,acetana:a. [a-cetana] 無思の.,7,1
- 12745,jp,18,acetasika,acetasika,Acetasika,acetasika:a. [a-cetasika] 非心所の.,9,1
- 12756,jp,18,acetayi,acetayi,Acetayi,acetayi:ceteti (cinteti) の aor.,7,1
- 12783,jp,18,acikkhana,ācikkhana,Ācikkhana,ācikkhana:n. [<ācikkhati] 告知,宣説.,9,1
- 12799,jp,18,acikkhati,ācikkhati,Ācikkhati,ācikkhati:[akkhāti の intens.] 告げる,のベる,説く,宣説す. imper. ācikkha,ācikkhāhi; opt. ācikkheyya; aor. ācikkhi; pp. ācikkhita; caus. ācikkhāpeti.,9,1
- 12841,jp,18,acina,āciṇa,Āciṇa,āciṇa:a. [ācināti の pp.] 積める,行ぜる.,5,1
- 12856,jp,18,acinati,ācināti,Ācināti,ācināti:[ā-cināti] 集む,積む. ppr. dat. gen. ācinato; pp. ācita,āciṇa; pass. āciyati 積まれる,増大す,成長す.,7,1
- 12866,jp,18,acinna,āciṇṇa,Āciṇṇa,āciṇṇa:a. [ācarati の pp.] 実行せる,已作の,宿習せる. -kappa 常法浄,慣習認容.,6,1
- 12911,jp,18,acintayum,acintayuṃ,Acintayuṃ,acintayuṃ:cinteti の aor.,9,1
- 12940,jp,18,acintiya,acintiya,Acintiya,acintiya:acinteyya a. [a-cintiya,acinteyya] 不可思議の,不思議の.,8,1
- 12945,jp,18,acira,acira,Acira,acira:a. [a-cira] 久しからざる,暫時の. adv. aciraṃ,acirena 久しからずして,やがて. acirūpasampanna 具足戒を受けて間もない. -pakkanta 去りて間もなき.,5,1
- 12998,jp,18,aciravati,aciravatī,Aciravatī,Aciravatī:f. アチラヴァティー,阿致羅筏底〔インドの五大河の一〕.,9,1
- 13038,jp,18,acittaka,acittaka,Acittaka,acittaka:a. [a-cittaka] 心なき,無意識の.,8,1
- 13078,jp,18,acitti-katva,acitti-katvā,Acitti-Katvā,acitti-katvā:adv. [a-citti-kṛ の ger.] 尊敬せずして.,12,1
- 13113,jp,18,acodayi,acodayi,Acodayi,acodayi:codeti の aor. 3sg.,7,1
- 13147,jp,18,ada,ada,Ada,ada:adaka a. [cf. adeti<ad] 食する.,3,1
- 13156,jp,18,ada,adā,Adā,adā:adāsi,adāsimha,dadāti の aor.,3,1
- 13205,jp,18,adahati,ādahati,Ādahati,ādahati:① [ā-dhā] 置く. ② [ā-dah] 燒く,点火す.,7,1
- 13225,jp,18,adaka,ādaka,Ādaka,ādaka:a. m. [<ā-dā] 取る者. bhattādaka 取食者.,5,1
- 13226,jp,18,adakkhi,adakkhi,Adakkhi,adakkhi:adakkhuṃ,dassati の aor.,7,1
- 13242,jp,18,adalidda,adalidda,Adalidda,adalidda:a. [a-dalidda] 貧ならざる,困窮なき.,8,1
- 13247,jp,18,adam,adaṃ,Adaṃ,adaṃ:adaṃsu,adattha,adadaṃ,adamha,dadāti の aor.,4,1
- 13268,jp,18,adana,adana,Adana,adana:n. [cf. adeti] 食事,食物.,5,1
- 13283,jp,18,adana,ādāna,Ādāna,ādāna:n. [ā-dā-ana] 取,執取,取著.,5,1
- 13293,jp,18,adana-sila,adāna-sīla,Adāna-Sīla,adāna-sīla:a. [a-dāna-sīla] 不施の性質の,物おしみする.,10,1
- 13378,jp,18,adanta,adanta,Adanta,adanta:a. [a-danta] 調御なき,訓練せざる.,6,1
- 13402,jp,18,adapayati,ādapayati,Ādapayati,ādapayati:ādapeti [ādāti の caus.] 取らせる,一致する. aor. ādapayi.,9,1
- 13418,jp,18,adara,ādara,Ādara,ādara:m. [〃] 考慮,尊敬.,5,1
- 13473,jp,18,adasa,ādāsa,Ādāsa,ādāsa:m. [Sk. ādarśa] 鏡. -tala 鏡面.,5,1
- 13488,jp,18,adasaka,adasaka,Adasaka,adasaka:a. [a-dasa-ka] 無縁の,へりのない. -nisīdana 無縁坐具.,7,1
- 13494,jp,18,adasaka,ādāsaka,Ādāsaka,ādāsaka:m. =ādāsa 鏡.,7,1
- 13540,jp,18,adassa,adassa,Adassa,adassa:dadāti の cond.,6,1
- 13542,jp,18,adassana,adassana,Adassana,adassana:a. n. [a-dassana] 無見の,無見.,8,1
- 13572,jp,18,adassatha,adassatha,Adassatha,adassatha:adassiṃ,dassati の aor.,9,1
- 13579,jp,18,adassavin,adassāvin,Adassāvin,adassāvin:a. [a-dassāvin] 見ざる,認めざる.,9,1
- 13607,jp,18,adatar,adātar,Adātar,adātar:m. [a-dātar] 不施者,吝惜者.,6,1
- 13616,jp,18,adati,ādāti,Ādāti,ādāti:ādadāti [=ādiyati<ā-dā] 取る. grd. ādātabba,ādeyya; inif. ādātuṃ; ger. ādā,ādāya; caus. ādapeti.,5,1
- 13651,jp,18,adatva,adatvā,Adatvā,adatvā:[a-datvā] → dadāti.,6,1
- 13663,jp,18,adaya,ādāya,Ādāya,ādāya:① [ādāti の ger.] 取って. ② n. 所取の説.,5,1
- 13698,jp,18,adayin,ādāyin,Ādāyin,ādāyin:a. [ādāya-in] 取れる,取る.,6,1
- 13707,jp,18,adda,adda,Adda,adda:addakkhi,addakkhiṃ,addasa,addasaṃ,addasā,addasāsi,addasāsiṃ,addasāmi,addasāsuṃ,addasuṃ,addā,dassati の aor.,4,1
- 13826,jp,18,addha,aḍḍha,Aḍḍha,aḍḍha:① a. [Sk. ardha] 半,半分. -uḍḍha = aḍḍhacatuttha 第四は半,三ヶ半. -tiya,-teyya 第三は半,二ヶ半. -telasa 十二ヶ半. -māsa 半月. -yoga 片屋根家. ② a. [Sk. āḍhya] 富める,豊かなる.,5,1
- 13843,jp,18,addha,addha,Addha,addha:① =aḍḍha num. 半,半分. -māsa半月. -yojana 半由旬. ② =adda a. [Sk. ārdra] ぬれた,執着せる. ③ =addhan.,5,1
- 13856,jp,18,addha,addhā,Addhā,addhā:adv. [〃] 確かに,真に.,5,1
- 13892,jp,18,addhabhavi,addhabhavi,Addhabhavi,addhabhavi:=ajjhabhavi,adhibhavi.,10,1
- 13988,jp,18,addhaka,aḍḍhaka,Aḍḍhaka,aḍḍhaka:a. 富める.,7,1
- 14115,jp,18,addhan,addhan,Addhan,addhan:m. [Sk. adhvan] cf. addhāna ① 路,旅路. ② 時,時間,経過. nom. addhā; gen. dat. addhuno; instr. addhunā; acc. addhānaṃ; loc. addhaṃ; pl. addhā. tayo addhā 三時(過去∙現在∙未来). dīghaṃ addhānaṃ acc. の adv. 長時に,長い間. addha-gata 晩年. -gū 遊行者,徧歷者.,6,1
- 14119,jp,18,addhana,addhāna,Addhāna,addhāna:n. [<addhan] ① 時間,世. ② 行路,旅行. dīghaṃ addhānaṃ 長時に. -pariccheda 時限. -magga 道路,旅路.,7,1
- 14201,jp,18,addhaniya,addhaniya,Addhaniya,addhaniya:a. [<addhan] ① 旅行に適せる. ② 長時の,長い経過の.,9,1
- 14260,jp,18,addhariya,addhariya,Addhariya,addhariya:m. [Sk. adhvaryu] 供犠僧.,9,1
- 14386,jp,18,addhika,addhika,Addhika,addhika:addhin a. [addha-in] 旅行せる,路上にある.,7,1
- 14438,jp,18,addhuva,addhuva,Addhuva,addhuva:adhuva a. [a-dhuva] 堅固ならざる,不安定の.,7,1
- 14464,jp,18,addita,addita,Addita,addita:=aṭṭita a. [Sk. ardita] 悩める,圧迫された.,6,1
- 14482,jp,18,adduva,adduva,Adduva,adduva:m. すね,はぎ.,6,1
- 14492,jp,18,adesa,adesa,Adesa,adesa:m. [a-desa] 非処.,5,1
- 14512,jp,18,adesana,ādesanā,Ādesanā,ādesanā:f. [ā-desanā] 説示. -pāṭihāriya 記説神変,記心示導.,7,1
- 14524,jp,18,adesanagamin,adesanagāmin,Adesanagāmin,adesanagāmin:a. [a-desana-gāmin] 教示に従わざる,教誨すべからざる.,12,1
- 14540,jp,18,adesayi,adesayi,Adesayi,adesayi:adesesi,deseti の aor.,7,1
- 14574,jp,18,adeti,adeti,Adeti,adeti:[Sk. ādayati,ad の caus.] 食べる. 1sg. ademi; opt. adeyya.,5,1
- 14581,jp,18,adeti,ādeti,Ādeti,ādeti:= ādiyati.,5,1
- 14627,jp,18,adeyya,ādeyya,Ādeyya,ādeyya:a. ādāti の grd. 取らるべき,歓迎すべき. -vacana 歓迎すべき言葉.,6,1
- 14664,jp,18,adhama,adhama,Adhama,adhama:a. [adho の最上級] 最下の,最劣の.,6,1
- 14686,jp,18,adhamma,adhamma,Adhamma,adhamma:m. [a-dhamma] 非法,邪法. -kamma 非法羯磨. -cariyā 非法行. -cārin 非法行者. -codaka 非法呵責者. -ṭṭha 非法住者. -vādin 非法説者.,7,1
- 14817,jp,18,adhammika,adhammika,Adhammika,adhammika:a. [a-dhammika] 非法の,不如法の. -vāda 非法説.,9,1
- 14863,jp,18,adhana,adhana,Adhana,adhana:n. [a-dhana] 無財,貧困.,6,1
- 14870,jp,18,adhana,ādhāna,Ādhāna,ādhāna:n. [ā-dhāna] 布置,容器,牆,かきね.,6,1
- 14892,jp,18,adhara,adhara,Adhara,adhara:a. [adho の比較級] より下の,より劣れる.,6,1
- 14903,jp,18,adhara,ādhāra,Ādhāra,ādhāra:m. [ā-dhāra] 受器,容器,支持,支持台.,6,1
- 14923,jp,18,adharaka,ādhāraka,Ādhāraka,ādhāraka:m. n. [ādhāra-ka] 台,机,説教台.,8,1
- 14978,jp,18,adharayim,adhārayiṃ,Adhārayiṃ,adhārayiṃ:dhāreti の aor. 1sg.,9,1
- 14982,jp,18,adhareti,ādhāreti,Ādhāreti,ādhāreti:[ā-dhṛ の caus.] 支持す,保持す. pp. ādhārita.,8,1
- 15018,jp,18,adhavati,ādhāvati,Ādhāvati,ādhāvati:[ā-dhāvati] 走る,走り来る. n. ādhāvana 突進,激動.,8,1
- 15035,jp,18,adheyya,ādheyya,Ādheyya,ādheyya:a. [ā-dadhāti の grd.] 置かるべき,貯蔵さるべき. -mukha 軽信の.,7,1
- 15052,jp,18,adhi-,adhi-,Adhi-,adhi-:pref. [〃] 上に,ついて,増上.,5,1
- 15067,jp,18,adhibadheti,adhibādheti,Adhibādheti,adhibādheti:[adhi-bādheti,Sk. abhi-bādhayati] 悩ます,圧迫する.,11,1
- 15075,jp,18,adhibhasati,adhibhāsati,Adhibhāsati,adhibhāsati:[adhi-bhāsati] 話しかける,語る. aor. ajjhabhāsi.,11,1
- 15087,jp,18,adhibhavati,adhibhavati,Adhibhavati,adhibhavati:[adhi-bhavati,Sk. abhi-bhavati] 征服する,超克する. aor. 3sg. adhibhavi,ajjhabhavi,addhabhavi,3pl. adhibhaṃsu; pp. adhibhūta.,11,1
- 15103,jp,18,adhibhu,adhibhū,Adhibhū,adhibhū:adhibhūta a. [cf. adhibhavati,Sk. adhibhū] 打ち勝てる,征服の,君主.,7,1
- 15122,jp,18,adhibrahma,adhibrahmā,Adhibrahmā,Adhibrahmā:[adhi-brahmā cf. ati-brahmā] すぐれたる梵,上梵.,10,1
- 15126,jp,18,adhicca,adhicca,Adhicca,adhicca:① a. [adhīyati の ger.] 学びて,学習して. ② a. [a-dhicca] 無因の,無因無縁の,偶然の. -samuppanna 無因生,自然生. -āpattika 偶然の犯罪.,7,1
- 15194,jp,18,adhiceto,adhiceto,Adhiceto,adhiceto:a. [adhi-ceto] 高心の,歓喜せる.,8,1
- 15204,jp,18,adhicitta,adhicitta,Adhicitta,adhicitta:n. [adhi-citta] 増上心,禅定.,9,1
- 15239,jp,18,adhideva,adhideva,Adhideva,adhideva:m. [adhi-deva] ① 依天. ② 至高天,上天. cf. atideva.,8,1
- 15256,jp,18,adhigacchati,adhigacchati,Adhigacchati,adhigacchati:[adhi-gam] 到達す,証得す. opt. adhigaccheyya,adhigacche; ger. adhigamma,adhigantvā; grd. adhigantabba; cond. adhigacchissaṃ; aor. 3sg. ajjhagā,adhigacchi,3pl. ajjhagū,ajjhāgamuṃ; pp. adhigata.,12,1
- 15277,jp,18,adhigama,adhigama,Adhigama,adhigama:m. [cf. adhigacchati] 到達,得達,証得,知識.,8,1
- 15370,jp,18,adhiganhati,adhigaṇhāti,Adhigaṇhāti,adhigaṇhāti:[adhi-gaṇhāti] 超える,超克す. ger. adhigayha,adhiggahetvā; pp. adhiggahīta.,11,1
- 15447,jp,18,adhiggahita,adhiggahīta,Adhiggahīta,adhiggahīta:[adhigaṇhāti の pp.] 打ち勝たれたる,超克されたる,捕えられたる.,11,1
- 15460,jp,18,adhijeguccha,adhijeguccha,Adhijeguccha,adhijeguccha:n. [adhi-jeguccha] 増上遁世.,12,1
- 15466,jp,18,adhika,adhika,Adhika,adhika:a. [〃] すぐれたる,超えたる. paññāsādhikāni pañca vassa-satāni 五十を加えたる五百年,五百五十年. adhikatara (比較級)よりすぐれたる.,6,1
- 15510,jp,18,adhikara,adhikāra,Adhikāra,adhikāra:m. [〃] 職掌,管理,管理者.,8,1
- 15527,jp,18,adhikarana,adhikaraṇa,Adhikaraṇa,adhikaraṇa:n. [adhi-karaṇa,〃] ① 問題,事,事件,作務. ② 諍,諍論,諍事. acc. adhikaraṇaṃ adv. …のために,…の故に,…の結果として. -kāraka 諍論者. -samatha 滅諍,止諍.,10,1
- 15618,jp,18,adhikaranika,adhikaraṇika,Adhikaraṇika,adhikaraṇika:m. 諍論者,裁判官.,12,1
- 15640,jp,18,adhikarika,adhikārika,Adhikārika,adhikārika:a. 関係せる,管掌せる.,10,1
- 15657,jp,18,adhikata,adhikata,Adhikata,adhikata:a. [Sk. adhikṛta] ① 関連せる,関係せる,因れる,影響ある. ② 困惑せる.,8,1
- 15725,jp,18,adhikuttana,adhikuṭṭanā,Adhikuṭṭanā,adhikuṭṭanā:f. 断頭台.,11,1
- 15734,jp,18,adhimana,adhimana,Adhimana,adhimana:n. a. [adhi-mano] 注意,集中,熱心なる.,8,1
- 15740,jp,18,adhimana,adhimāna,Adhimāna,adhimāna:m. [Sk. abhimāna,BSk. adhimāna] 増上慢.,8,1
- 15759,jp,18,adhimanika,adhimānika,Adhimānika,adhimānika:a. 増上慢ある.,10,1
- 15770,jp,18,adhimatta,adhimatta,Adhimatta,adhimatta:a. [adhi-matta] 增上,極度の. acc. adhimattaṃ adv. 極めて,極端に.,9,1
- 15843,jp,18,adhimokkha,adhimokkha,Adhimokkha,adhimokkha:m. [BSk. adhimokṣa] 信解,勝解.,10,1
- 15908,jp,18,adhimucca,adhimucca,Adhimucca,adhimucca:n. 信解,勝解.,9,1
- 15930,jp,18,adhimuccati,adhimuccati,Adhimuccati,adhimuccati:[adhi-muccati,Sk. adhi-mucyate] 勝解する,信解する,心を向ける,志向する. pp. adhimutta; adhimuccita; caus. adhimoceti.,11,1
- 15950,jp,18,adhimuccita,adhimuccita,Adhimuccita,adhimuccita:a. [adhimuccati の pp.] 信解せる,志向せる.,11,1
- 15956,jp,18,adhimuccitar,adhimuccitar,Adhimuccitar,adhimuccitar:m. 信解者,信頼者.,12,1
- 15968,jp,18,adhimutta,adhimutta,Adhimutta,adhimutta:a. [adhimuccati の pp.,BSk. adhimukta] 信解せる,勝解せる,志向せる. -citta 勝解心.,9,1
- 15995,jp,18,adhimutti,adhimutti,Adhimutti,adhimutti:f. [adhi-mutti,BSk. adhi-mukti] 信解,勝解,願楽.,9,1
- 16008,jp,18,adhimuttika,adhimuttika,Adhimuttika,adhimuttika:a. 信解ある,勝解せる.,11,1
- 16020,jp,18,adhina,adhīna,Adhīna,adhīna:a. [〃] 依存せる,依止せる,属せる.,6,1
- 16040,jp,18,adhipa,adhipa,Adhipa,adhipa:m. [〃adhipati の略] 主,君主,支配者.,6,1
- 16050,jp,18,adhipacca,adhipacca,Adhipacca,adhipacca:n. [adhipati-ya] 支配,増上.,9,1
- 16058,jp,18,adhipacca,ādhipacca,Ādhipacca,ādhipacca:ādhipateyya n. [adhipatiya] 主権,王権.,9,1
- 16104,jp,18,adhipajjati,adhipajjati,Adhipajjati,adhipajjati:[adhi-pajjati] 到達す,到る,達す. pp. adhipanna.,11,1
- 16111,jp,18,adhipaka,adhipaka,Adhipaka,adhipaka:a. [adhipa-ka] 支配する,君主の.,8,1
- 16115,jp,18,adhipanna,adhipaññā,Adhipaññā,adhipaññā:f. [adhi-paññā,BSk. adhiprajñā] 増上慧.,9,1
- 16153,jp,18,adhipata,adhipāta,Adhipāta,adhipāta:m.,adhipātikā f. 蛾.,8,1
- 16183,jp,18,adhipateti,adhipāteti,Adhipāteti,adhipāteti:[adhipatati の caus.,Sk. abhipātayati] 破る,切断する.,10,1
- 16193,jp,18,adhipateyya,adhipateyya,Adhipateyya,adhipateyya:n. 増上,卓越性,威力. cf. ādhipateyya.,11,1
- 16218,jp,18,adhipati,adhipati,Adhipati,adhipati:n. a. [adhi-pati] ① 主,君主. ② 統治,増上,主権ある. -paccaya 増上縁.,8,1
- 16236,jp,18,adhipatimokkha,adhipāṭimokkha,Adhipāṭimokkha,adhipāṭimokkha:n. [adhi-pāṭimokkha] 増上波羅提木叉.,14,1
- 16263,jp,18,adhippagacchati,adhippagacchati,Adhippagacchati,adhippagacchati:[adhi-pa-gam] 向って行く,進む. aor. adhippāgā.,15,1
- 16270,jp,18,adhippaya,adhippāya,Adhippāya,adhippāya:m. [Sk. abhiprāya] 意趣,欲求,興趣,意味.,9,1
- 16315,jp,18,adhippayosa,adhippāyosa,Adhippāyosa,adhippāyosa:m. [adhi-pāyosa] 特相.,11,1
- 16319,jp,18,adhippeta,adhippeta,Adhippeta,adhippeta:a. [Sk. abhipreta] 意趣せる,意味せる,欲求せる.,9,1
- 16381,jp,18,adhisayita,adhisayita,Adhisayita,adhisayita:a. [adhiseti の pp.] 上に坐せる.,10,1
- 16394,jp,18,adhiseti,adhiseti,Adhiseti,adhiseti:[adhi-seti] 上に坐る,遂行する. pp. adhisayita.,8,1
- 16405,jp,18,adhisila,adhisīla,Adhisīla,adhisīla:n. [adhi-sīla] 増上戒. -sikkha 増上戒学.,8,1
- 16449,jp,18,adhitthahati,adhiṭṭhahati,Adhiṭṭhahati,adhiṭṭhahati:adhiṭṭhāti [Sk. adhitiṣṭhati] 確立する,決意する,執持する. inf. adhiṭṭhātuṃ; ger. adhiṭṭhahitvā,adhiṭṭhāya; grd. adhiṭṭhātabba; aor. adhiṭṭhahi,adhiṭṭhāsi; pp. adhiṭṭhita.,12,1
- 16467,jp,18,adhitthana,adhiṭṭhāna,Adhiṭṭhāna,adhiṭṭhāna:n. [Sk. adhiṣṭhāna<adhi-sthā] 確立,決意,受持,加持,摂持,依処,住著,偏見. -citta 決意心. -pāramī 決定波羅蜜,受持波羅蜜. -bala 摂持カ. -vasin 摂持自在,在定自在. -uposatha 受持布薩.,10,1
- 16589,jp,18,adhitthaya,adhiṭṭhāya,Adhiṭṭhāya,adhiṭṭhāya:[adhiṭṭhāti の ger.] 決意して.,10,1
- 16617,jp,18,adhitthita,adhiṭṭhita,Adhiṭṭhita,adhiṭṭhita:a. [adhiṭṭhāti の pp.] 決意せる,受持せる,摂持せる,住著せる.,10,1
- 16650,jp,18,adhivacana,adhivacana,Adhivacana,adhivacana:n. [〃 adhi-vacana] 増語,同義語,名辞. -patha 増語道,名目道. -samphassa 増語触.,10,1
- 16678,jp,18,adhivaha,adhivāha,Adhivāha,adhivāha:m. [adhi-vah. cf. adhivahati] 運搬者,もたらす者.,8,1
- 16687,jp,18,adhivahana,adhivāhana,Adhivāhana,adhivāhana:n. 運搬,将来.,10,1
- 16694,jp,18,adhivahani,adhivāhanī,Adhivāhanī,adhivāhanī:f. もたらす者.,10,1
- 16704,jp,18,adhivasa,adhivāsa,Adhivāsa,adhivāsa:m. 忍住.,8,1
- 16711,jp,18,adhivasaka,adhivāsaka,Adhivāsaka,adhivāsaka:adhivāsika a. 忍住する,忍耐する.,10,1
- 16724,jp,18,adhivasana,adhivāsana,Adhivāsana,adhivāsana:n. [cf. adhivāseti] 忍,忍受,承認.,10,1
- 16751,jp,18,adhivasanata,adhivāsanatā,Adhivāsanatā,adhivāsanatā:f. 忍受すること.,12,1
- 16766,jp,18,adhivasati,adhivasati,Adhivasati,adhivasati:[adhi-vas] 住む,居住す. pp. adhivattha,adhivuttha.,10,1
- 16785,jp,18,adhivaseti,adhivāseti,Adhivāseti,adhivāseti:[adhivasati の caus. BSk. adhivāsayati] 同意す,承認す,忍受す,忍住す,待つ. caus. adhivāsāpeti.,10,1
- 16810,jp,18,adhivattati,adhivattati,Adhivattati,adhivattati:[adhi-vattati] 転起す,結果す.,11,1
- 16820,jp,18,adhivattha,adhivattha,Adhivattha,adhivattha:adhivuttha a. [adhivasati の pp.] 住せる,居住せる.,10,1
- 16853,jp,18,adhivutti,adhivutti,Adhivutti,adhivutti:f. [adhi-vutti<vac] 所説,言説. -pada 浮説.,9,1
- 16872,jp,18,adhiyati,adhīyati,Adhīyati,adhīyati:adhiyati [adhi-i] 学ぶ,習得す. ger. adhīyitvā,adhiyāna,adhicca; pp. adhiyita.,8,1
- 16889,jp,18,adhiyita,adhiyita,Adhiyita,adhiyita:a. [adhīyati の pp.] 学べる,学得した.,8,1
- 16901,jp,18,adho,adho,Adho,adho:adhas adv. [Sk. adhaḥ] 下に. -mukha 下向,下口. -bhāga 下方. -siraṃ 頭を下にして.,4,1
- 17005,jp,18,adhosi,adhosi,Adhosi,adhosi:dhunāti の aor.,6,1
- 17044,jp,18,adhuna,adhunā,Adhunā,adhunā:adv. [〃] 今,只今,最近,新しく. -āgata 今来れる. -abhisitta 新たに灌頂せる.,6,1
- 17114,jp,18,adhuva,adhuva,Adhuva,adhuva:addhuva a. [a-dhuva] 不恒の,不堅固の.,6,1
- 17129,jp,18,adi,ādi,Ādi,ādi:m. n. [〃] 最初,初,等. (sg.) acc. ādiṃ; instr. ādinā; abl. ādito; loc. ādimhi,(pl.) nom. ādayo,ādīni,ādinī. -kammika 初学者,初犯者. -kalyāṇa 初善. -brahmacariyaka 初梵行的.,3,1
- 17188,jp,18,adicca,ādicca,Ādicca,ādicca:m. [Sk. āditya] 太陽,日. -patha 太陽路,虚空. -bandhu 日種,日種族.,6,1
- 17266,jp,18,adika,ādika,Ādika,ādika:a. [ādi-ka] 最初の. instr. ādikena 最初から,直ちに.,5,1
- 17340,jp,18,adina,adīna,Adīna,adīna:a. [a-dīna] 賤しからず,あわれならず.,5,1
- 17346,jp,18,adina,ādīna,Ādīna,ādīna:ādina a. 始源の,根源の.,5,1
- 17357,jp,18,adinava,ādīnava,Ādīnava,ādīnava:m. [BSk. 〃] 過患,患難,過失,危難.,7,1
- 17487,jp,18,adinna,adinna,Adinna,adinna:a. [a-dinna] 与えられざる,不与の. -ādāna 不与取,偷盗. -ādāyin 与えられざるを取る者,盗者.,6,1
- 17500,jp,18,adinna,ādiṇṇa,Ādiṇṇa,ādiṇṇa:a. [Sk. ādīrṇa] 破壊せる.,6,1
- 17609,jp,18,adipita,ādīpita,Ādīpita,ādīpita:a. [ādīpeti の pp. =āditta] 燃燒せる.,7,1
- 17662,jp,18,adisati,ādisati,Ādisati,ādisati:[ā-disati] 告げる,指摘す,関係す,献上す,捧げる. opt. ādiseyya,ādiseyyāsi,ādise; imper. ādisa,ādissa; fut. ādissati,ādisissāmi; aor. ādisi,ādisiṃsu,ādisuṃ; ger. ādissa,ādisitvāna; grd. ādissa.,7,1
- 17680,jp,18,adiso,ādiso,Ādiso,ādiso:adv. [ādi の abl.] 最初より,完全に,徹底的に.,5,1
- 17684,jp,18,adissa,ādissa,Ādissa,ādissa:① ādisati の imper.,ger.,grd. ② =ādiya,ādiyati の imper. ③ 関して [ādissati の ger.].,6,1
- 17711,jp,18,adissatha,adissatha,Adissatha,adissatha:adissittha,dissati の aor.,9,1
- 17744,jp,18,aditta,āditta,Āditta,āditta:a. [ā-ditta=ādīpita,Sk. ādīpta,ā-dīp の pp.] 点火せる,燃えたる,熾然の. -pariyāya 燃火の教え.,6,1
- 17889,jp,18,adiya,ādiya,Ādiya,ādiya:① a. [Sk. ādya,admi<ad の grd.] 食べらるべき,可食の. ② =ādika 最初の,初めの. ③ ādiyati の ger. 及び imper.,5,1
- 17928,jp,18,adiyati,ādiyati,Ādiyati,ādiyati:① [ā-diyati=ādāti,ādeti] 取る. opt. ādiye; imper. ādiya; aor. ādiyi,ādiyāsi; ger. ādiyivā,ādīya,ādiya,ādāya,ādā,āditvā. ② [ā-dṛ の pass.] 破れる,裂ける.,7,1
- 17964,jp,18,adosa,adosa,Adosa,adosa:m. [a-dosa] 無瞋.,5,1
- 18008,jp,18,adttha,adṭṭhā,Adṭṭhā,adṭṭhā:[= adisvā,a-diṭṭhā,dissati の ger.] 見ずして.,6,1
- 18018,jp,18,adu,ādu,Ādu,ādu:indecl. 実に,或は [udāhu の代用].,3,1
- 18044,jp,18,adubhaka,adūbhaka,Adūbhaka,adūbhaka:a. [a-dūbhaka] 裏切らない,叛意なき,忠実の.,8,1
- 18072,jp,18,adukkhamasukha,adukkhamasukha,Adukkhamasukha,adukkhamasukha:a. [a-dukkha-a-sukha] 不苦不楽.,14,1
- 18102,jp,18,adum,aduṃ,Aduṃ,aduṃ:n. pron. → asu.,4,1
- 18116,jp,18,aduragata,adurāgata,Adurāgata,adurāgata:a. [a-dur-āgata] 悪く来れるに非ざる. =svāgata.,9,1
- 18126,jp,18,adusaka,adūsaka,Adūsaka,adūsaka:adūsiya a. [a-dūsaka,a-dūsiya] 汚さざる,不染汚の. adūsikā f.,7,1
- 18173,jp,18,aduttha,aduṭṭha,Aduṭṭha,aduṭṭha:a. [a-duṭṭha] 無瞋,無邪瞋.,7,1
- 18183,jp,18,adutthulla,aduṭṭhulla,Aduṭṭhulla,aduṭṭhulla:a. [a-duṭṭhulla] 非麁悪,不麁.,10,1
- 18206,jp,18,advejjha,advejjha,Advejjha,advejjha:a. [a-dvejjha] 二つなき,真なる,確かな.,8,1
- 18245,jp,18,aga,agā,Agā,agā:aguṃ,agū,gacchati の aor.,3,1
- 18288,jp,18,agacchati,āgacchati,Āgacchati,āgacchati:[ā-gacchati] 来る,近づく,帰る. ger. āgamma,āgantvā; aor. āgacchi,āgamāsi,āgama,āgamaṃ,āgamiṃsu,āgā; fut. āgamissati,āgacchissati; pp. āgata; caus. āgameti 来らしむ,待つ.,9,1
- 18333,jp,18,agada,agada,Agada,agada:m. [〃] 阿伽陀薬,解毒剤.,5,1
- 18429,jp,18,agalha,āgāḷha,Āgāḷha,āgāḷha:a. [ā-gāḷha] 強き,はげしき,深固の,強固の. instr. āgāḷhena. はげしく,荒く. f. instr. āgāḷhāya.,6,1
- 18445,jp,18,agalu,agalu,Agalu,agalu:m. [Sk. aguru] 沈香.,5,1
- 18460,jp,18,agam,agaṃ,Agaṃ,agaṃ:agacchisaṃ,gacchati の aor. 1sg.,4,1
- 18468,jp,18,agama,āgama,Āgama,āgama:m. [〃] 伝承,阿含,聖教.,5,1
- 18512,jp,18,agamamsu,agamaṃsu,Agamaṃsu,agamaṃsu:agamamha,agamā,agamāsi,agami,agamiṃ,agamuṃ,agamha,gacchati の aor.,8,1
- 18520,jp,18,agamana,āgamana,Āgamana,āgamana:n. [ā-gam-ana] 到来,帰来.,7,1
- 18751,jp,18,agameti,āgameti,Āgameti,āgameti:[āgacchati の caus.] 来らしむ,待つ,期待す,歓迎す. ppr. āgamayamāna.,7,1
- 18765,jp,18,agamha,āgamhā,Āgamhā,āgamhā:āgacchati の aor. 1pl.,6,1
- 18796,jp,18,agamin,āgāmin,Āgāmin,āgāmin:a. [ā-gāma-in] 来者,還来者.,6,1
- 18815,jp,18,agamma,āgamma,Āgamma,āgamma:adv. [āgacchati の ger.] よりて,由りて.,6,1
- 18877,jp,18,aganhi,agaṇhi,Agaṇhi,agaṇhi:agaṇhiṃ,gaṇhāti の aor.,6,1
- 18895,jp,18,agantar,āgantar,Āgantar,āgantar:m. 来者,帰来者.,7,1
- 18898,jp,18,aganthaniya,aganthaniya,Aganthaniya,aganthaniya:a. [a-ganthaniya] 不順繋の.,11,1
- 18905,jp,18,agantu,āgantu,Āgantu,āgantu:a. 客来の,来客,突発の.,6,1
- 18916,jp,18,agantuka,āgantuka,Āgantuka,āgantuka:a. [〃ā-gantu-ka] 外来の,客の,客来の. -bhatta 来客食.,8,1
- 19008,jp,18,agara,agāra,Agāra,agāra:n. [〃] 家,舎,家屋,俗家. -muni 在家牟尼.,5,1
- 19033,jp,18,agarahiya,agarahiya,Agarahiya,agarahiya:a. [a-garahiya] 呵責すベからざる.,9,1
- 19037,jp,18,agaraka,agāraka,Agāraka,agāraka:n. 小屋,弊屋.,7,1
- 19044,jp,18,agaraka,āgāraka,Āgāraka,āgāraka:āgārika,āgāriya a. [āgāraka,BSk. āgārika,agārika] 家の,在家の. =agārika.,7,1
- 19053,jp,18,agarava,agārava,Agārava,agārava:a. [a-gārava] 尊重なき,不敬の.,7,1
- 19078,jp,18,agarika,agārika,Agārika,agārika:agāriya [agāra-ika,agāra-iya] a. 家ある,在家の,世俗人.,7,1
- 19117,jp,18,agarin,agārin,Agārin,agārin:[agāra-in] a. 在家の,家長. agārinī f. 家庭の妻.,6,1
- 19154,jp,18,agaru,agaru,Agaru,agaru:a. [a-garu,Sk. aguru] 重からざる,重要ならざる. sace te ~ もし汝に差支えなくば.,5,1
- 19183,jp,18,agata,agata,Agata,agata:a. [a-gata] 未到の.,5,1
- 19188,jp,18,agata,āgata,Āgata,āgata:a. [āgacchati の pp.] 来れる. -āgama 阿含に通ぜる.,5,1
- 19369,jp,18,agathita,agathita,Agathita,agathita:a. [a-gathita] 無縛の,無執着の.,8,1
- 19373,jp,18,agati,agati,Agati,agati:f. 非道,不応行. -gamana非道を行くこと.,5,1
- 19387,jp,18,agati,āgati,Āgati,āgati:f. [ā-gati] 来,帰来.,5,1
- 19441,jp,18,agga,agga,Agga,agga:① a. [Sk. agra] 第一,最高,最上,首位,頂点. abl. aggato kata 前面におく,現わされたる. -ñña 世界の起原・第一と認められたる. -dhamma 第一法. -pada最勝句. -pasāda 第一信. -piṇḍa 第一の供養. -phala 最上果,阿羅漢果. -bīja 枝種,枝より生ずる種子. -magga 最上道,阿羅漢道. -mahesī 最上の王妃. -sāvaka 第一弟子. ② n. agāra の略. dānagga 布施堂. salākagga 籌食舎.,4,1
- 19593,jp,18,aggahi,aggahi,Aggahi,aggahi:aggahiṃ,aggahuṃ,aggahesi,aggahesuṃ,gaṇhāti の aor.,6,1
- 19661,jp,18,aggala,aggaḷā,Aggaḷā,aggaḷā:aggaḷa f. ① 閂,横木. ② 補綴布. -phalaka,-vatti かんぬき,閂.,6,1
- 19969,jp,18,aggata,aggatā,Aggatā,aggatā:f. [agga-tā] ,aggatta n. [aggatta] 最上性,最高たること.,6,1
- 20005,jp,18,aggavant,aggavant,Aggavant,aggavant:a.,aggavatī f. [agga-vant] 最上なる,最高の. aggavatī parisā 第一衆.,8,1
- 20036,jp,18,aggha,aggha,Aggha,aggha:m. [Sk. argha] 価,価値,評価,供物. -kāraka 評価官.,5,1
- 20053,jp,18,agghaka,agghaka,Agghaka,agghaka:agghanaka a. 価値ある.,7,1
- 20079,jp,18,agghaniya,agghaniya,Agghaniya,agghaniya:a. 評価できない,高価の.,9,1
- 20087,jp,18,agghapanaka,agghāpanaka,Agghāpanaka,agghāpanaka:m. 評価者.,11,1
- 20102,jp,18,agghapaniya,agghāpaniya,Agghāpaniya,agghāpaniya:a. 評価さるべき,評価鑑定.,11,1
- 20132,jp,18,agghati,agghati,Agghati,agghati:[Sk. arghati<arh] 評価させる,価値ある,值する. caus. agghāpeti.,7,1
- 20155,jp,18,agghika,agghika,Agghika,agghika:agghiya a. 評価さるべき. n. 恭しき供物.,7,1
- 20180,jp,18,aggi,aggi,Aggi,aggi:m. [Sk. agni] 火,火神,火天. -agāra (agyāgāra) 聖火堂. -khandha 火蘊,火聚. -ṭṭha 浴場. -ṭṭhāna 竈,火爐. -paricariyā 火祀. -bhaya 火怖. -sāla 火室,火堂. -sikha 火焰. -hutta 火祀,事火法,祭火. -homa 火の 献供.,4,1
- 20311,jp,18,aggika,aggika,Aggika,aggika:a. 事火の,拝火の.,6,1
- 20557,jp,18,agha,agha,Agha,agha:n. ① 罪,痛,禍. ② 無蓋,空. -gāmin 空中を行くもの,星.,4,1
- 20623,jp,18,aghata,āghāta,Āghāta,āghāta:m. [〃] 瞋害,瞋怒,害心,嫌恨. -vatthu 瞋怒事,嫌恨事.,6,1
- 20650,jp,18,aghatana,āghātana,Āghātana,āghātana:n. [ā-ghāta-na] ① 殺戮. ② 刑場,斬首台.,8,1
- 20720,jp,18,aghatayi,aghātayi,Aghātayi,aghātayi:ghāteti の aor.,8,1
- 20734,jp,18,aghateti,āghāteti,Āghāteti,āghāteti:[āghāta の denom.] 瞋怒さす.,8,1
- 20792,jp,18,agiddha,agiddha,Agiddha,agiddha:a. [a-giddha] 貪求なき.,7,1
- 20811,jp,18,agiha,agiha,Agiha,agiha:agaha,ageha a. [Sk. a-gṛha] ═ anagāra 非家の,出家の.,5,1
- 20813,jp,18,agilana,agilāna,Agilāna,agilāna:a. [a-gilāna] 無病の.,7,1
- 20823,jp,18,agilayati,āgilāyati,Āgilāyati,āgilāyati:[ā-gilāyati] 疲労す,病む,弱る.,9,1
- 20836,jp,18,agocara,agocara,Agocara,agocara:m. [a-gocara] 不行境,非行処.,7,1
- 20857,jp,18,agu,āgu,Āgu,āgu:n. [Sk. āgas] 罪悪. -cārin 犯罪者,悪漢.,3,1
- 20877,jp,18,aguna,aguṇa,Aguṇa,aguṇa:a. [a-guṇa] 非德の,徳なき.,5,1
- 20906,jp,18,agutta,agutta,Agutta,agutta:a. [a-gutta] 護られざる. -dvāratā (根)門を護らざること.,6,1
- 20930,jp,18,agyagara,agyāgāra,Agyāgāra,agyāgāra:= aggāgāra n. 火屋,火堂,聖火堂.,8,1
- 20938,jp,18,agyantaraya,agyantarāya,Agyantarāya,agyantarāya:= aggāntāraya 火の 障碍.,11,1
- 20947,jp,18,aha,aha,Aha,aha:aho n. [Sk. ahan,ahas. cf. anha] 日. -ratta,-ratti 昼夜. acc. -rattaṃ,-rattiṃ adv. 昼夜に.,3,1
- 20962,jp,18,aha,āha,Āha,āha:[〃] 言う,言った. 2sg.,3sg. āha; 3pl. āhu,āhaṃsu.,3,1
- 20976,jp,18,ahacca,āhacca,Āhacca,āhacca:①adv. [āhanati の ger.] 打ちて,破りて. ②a. [āharati の grd.] 取り去らるべき,引用さる,引誦の.,6,1
- 21009,jp,18,ahaha,ahaha,Ahaha,ahaha:m. 叫声,阿訶訶 [八寒地獄の一].,5,1
- 21033,jp,18,aham,ahaṃ,Ahaṃ,ahaṃ:pron. [〃] (sg.) acc. maṃ,mamaṃ; gen. mama,mayhaṃ,mamaṃ,me; instr. mayā,me; loc. mayi,(pl.) nom. mayaṃ,amhe,vayaṃ; acc. amhe,asme,no; gen. amhākaṃ,asmākaṃ,no; instr. amhehi,amābhi; loc. amhesu. -kāra 我慢,我見.,4,1
- 21077,jp,18,ahamsu,ahaṃsu,Ahaṃsu,ahaṃsu:ahāsi,harati の aor.,6,1
- 21101,jp,18,ahanati,āhanati,Āhanati,āhanati:[ā-han] 打つ,触れる. fut. āhañhati,āhañchati ; ppr. āhananta; ger. āhacca; pp. āhata.,7,1
- 21114,jp,18,ahanchati,āhañchati,Āhañchati,āhañchati:āhañhati,āhanati の fut.,9,1
- 21117,jp,18,ahanhi,āhañhi,Āhañhi,āhañhi:āhanati の aor.,6,1
- 21151,jp,18,ahapayam,ahāpayaṃ,Ahāpayaṃ,ahāpayaṃ:[a-hāpayaṃ,hāpeti<hā の ppr. sg. nom.] 省略せず,無視せざる.,8,1
- 21157,jp,18,ahapetva,ahāpetvā,Ahāpetvā,ahāpetvā:[a-hāpetvā<hāpeti の ger.] もらさず,全部.,8,1
- 21166,jp,18,ahara,āhāra,Āhāra,āhāra:m. [〃] 食,食物. -ṭṭhitika 食によって住す. -samudaya 食の集(起原).,5,1
- 21295,jp,18,aharati,āharati,Āharati,āharati:[ā-hṛ] 取り出す,取り去る,運ぶ,つかむ,誦す,繰返す. ger. āharitvā; pp. āhaṭa; grd. āhariya,āhacca; pass. āhariyati; caus. āharāpeti.,7,1
- 21306,jp,18,aharatta,āhāratta,Āhāratta,āhāratta:n. [āhāra-tta] 食物たること,食性.,8,1
- 21331,jp,18,ahareti,āhāreti,Āhāreti,āhāreti:āhārayati [āhāra の denom.] 食ベる. ppr. sg. dat. gen. āhārayato.,7,1
- 21347,jp,18,aharima,āharima,Āharima,āharima:a. [<āharati] 魅惑する,魅力ある.,7,1
- 21368,jp,18,aharitar,āharitar,Āharitar,āharitar:m. [<āharati] 食者,食べる者.,8,1
- 21421,jp,18,ahasa,ahāsa,Ahāsa,ahāsa:m. [a-hāsa] 謙遜,不高挙.,5,1
- 21432,jp,18,ahasi,ahāsi,Ahāsi,ahāsi:harati の aor. 3sg.,5,1
- 21442,jp,18,ahata,ahata,Ahata,ahata:a. [a-hata] 害されざる,清き,新しき.,5,1
- 21451,jp,18,ahata,āhaṭa,Āhaṭa,āhaṭa:a. [āharati の pp.] もたらされた,持ち来れる,得られた.,5,1
- 21460,jp,18,ahata,āhata,Āhata,āhata:①a. [āhanati の pp.] 打たれたる,打撃を受けたる. ②=āhaṭa.,5,1
- 21486,jp,18,ahataka,āhataka,Āhataka,āhataka:m. 奴隷,職人,打たれたる人.,7,1
- 21559,jp,18,ahavaniya,āhavanīya,Āhavanīya,āhavanīya:a. [ā-hu の grd.] 奉献されるベき.,9,1
- 21568,jp,18,ahayatha,ahāyatha,Ahāyatha,ahāyatha:hāyati の aor. 3sg.,8,1
- 21577,jp,18,ahesum,ahesuṃ,Ahesuṃ,ahesuṃ:ahesumha:hoti の aor.,6,1
- 21586,jp,18,ahethayam,aheṭhayaṃ,Aheṭhayaṃ,aheṭhayaṃ:aheṭhayāma a. [a-heṭhayat<heṭheti の ppr.] 悩害せざる.,9,1
- 21611,jp,18,ahetuka,ahetuka,Ahetuka,ahetuka:a. [a-hetu-ka] 無因の.,7,1
- 21713,jp,18,ahi,ahi,Ahi,ahi:m. [〃] 蛇,毒蛇. -kuṇapa 死蛇. -guṇṭhika,-tuṇḍika 蛇使. -chattaka 茸,きのこ. -vātaka 蛇風病,ペストの類. -vijjā 蛇明,蛇占い.,3,1
- 21768,jp,18,ahika,ahika,Ahika,ahika:a. [aha-ika] 日の.,5,1
- 21799,jp,18,ahimsa,ahiṃsā,Ahiṃsā,ahiṃsā:f. [a-hiṃā] 不害,無害.,6,1
- 21812,jp,18,ahimsaka,ahiṃsaka,Ahiṃsaka,ahiṃsaka:a. [a-hiṃsaka] 不害の.,8,1
- 21827,jp,18,ahimsam,ahiṃsaṃ,Ahiṃsaṃ,ahiṃsaṃ:a. [a-hiṃsati の ppr. sg. nom.] 害せざる.,7,1
- 21865,jp,18,ahindati,āhiṇḍati,Āhiṇḍati,āhiṇḍati:[BSk. āhiṇḍate] 徘徊する,彷徨す.,8,1
- 21907,jp,18,ahiratha,ahīratha,Ahīratha,ahīratha:hīrati「運ばれる」の aor. 3sg.,8,1
- 21925,jp,18,ahirika,ahirīka,Ahirīka,ahirīka:ahirika a. [a-hiri-ika] 無慚の,無恥の.,7,1
- 21946,jp,18,ahita,ahita,Ahita,ahita:a. [a-hita] 不利の,不利益の. dat. ahitāya 不利益のために.,5,1
- 21959,jp,18,ahita,āhita,Āhita,āhita:a. [ā-dhā の pp.] 置かれたる,さしくベたる,燃えている.,5,1
- 22051,jp,18,aho,aho,Aho,aho:indecl. [〃] ああ [驚きを示す] . ~ vata ああ実に.,3,1
- 22090,jp,18,ahosi,ahosi,Ahosi,ahosi:ahosim,ahosittha,hoti の aor. ahosi-kamma 既有業.,5,1
- 22119,jp,18,ahu,āhu,Āhu,āhu:āha の 3pl.,3,1
- 22140,jp,18,ahum,ahuṃ,Ahuṃ,ahuṃ:ahū,ahu,ahuvā,ahuvāma,ahuvāsiṃ,ahuvamha,ahumhā,ahumha,ahuvattha hoti の aor.,4,1
- 22160,jp,18,ahundarika,āhundarika,Āhundarika,āhundarika:a. 群生する,通れない.,10,1
- 22172,jp,18,ahuneyya,āhuneyya,Āhuneyya,āhuneyya:a. [ā-hu の grd.] 供食されるべき,応請. cf. āhavanīya.,8,1
- 22187,jp,18,ahuti,āhuti,Āhuti,āhuti:f. [〃] 供犠,供祭,祭祀.,5,1
- 22228,jp,18,aja,aja,Aja,aja:m. [〃] やぎ,牡山羊. -eḷaka 山羊と羊. -gara山羊を呑むもの,大蛇. -pāla 山羊飼. -yūtha 山羊群.,3,1
- 22241,jp,18,aja,ajā,Ajā,ajā:f. めすやぎ,牝山羊.,3,1
- 22337,jp,18,ajaka,ajaka,Ajaka,ajaka:m. =aja.,5,1
- 22404,jp,18,ajanana,ajānana,Ajānana,ajānana:a. [a-jānana] 不知,無知の. -bhāva 無知性.,7,1
- 22414,jp,18,ajanana,ājānana,Ājānana,ājānana:n. [ā-jānana] 了知.,7,1
- 22457,jp,18,ajanant,ajānant,Ajānant,ajānant:a. [a-jānant] 無知なる,不識の. dat. gen. sg. ajānato; pl. ajānataṃ.,7,1
- 22486,jp,18,ajanati,ājānāti,Ājānāti,ājānāti:[ā-jānāti] 了知する,よく知る. =āññati. opt. ājāneyyuṃ; pp. aññāta.,7,1
- 22509,jp,18,ajani,ajāni,Ajāni,ajāni:jānāti の aor.,5,1
- 22543,jp,18,ajaniya,ājānīya,Ājānīya,ājānīya:ājāniya a. m. [BSk. ājāneya] よき生れの,善種の,高貴の,駿馬,良馬.,7,1
- 22587,jp,18,ajanna,ājañña,Ājañña,ājañña:=ājānīya,ājāniya.,6,1
- 22713,jp,18,ajata,ajāta,Ajāta,ajāta:a. [a-jāta] 不生の.,5,1
- 22752,jp,18,ajati,ajāti,Ajāti,ajāti:f. [a-jāti] 不生.,5,1
- 22787,jp,18,ajayatha,ajāyatha,Ajāyatha,ajāyatha:ajāyi,ajāyisaṃ,ajāyisuṃ,jāyati の aor.,8,1
- 22802,jp,18,ajeguccha,ajeguccha,Ajeguccha,ajeguccha:a. [a-jeguccha] 嫌悪せざる,軽蔑せざる.,9,1
- 22834,jp,18,ajesi,ajesi,Ajesi,ajesi:jeti,jayati の aor.,5,1
- 22844,jp,18,ajeyya,ajeyya,Ajeyya,ajeyya:① [a-jeyya<jayati] 打ち勝たれざる,不能勝の. ② [a-jeyya<jīyati] 破壊すべからざる,永遠の.,6,1
- 22873,jp,18,ajika,ajikā,Ajikā,ajikā:ajiyā f. [aja の f. = ajā] めすやぎ,牝山羊. -khīra 山羊乳. -sappi 山羊酥.,5,1
- 22910,jp,18,ajina,ajina,Ajina,ajina:n. [〃] 羊皮,羚羊(かもしか)皮,皮衣. -khipa 羊皮衣. -camma 羚羊皮. -paveṇi 羚羊皮の覆,シーツ.,5,1
- 22993,jp,18,ajini,ajini,Ajini,ajini:ajesi,jināti の aor.,5,1
- 23025,jp,18,ajiraka,ajīraka,Ajīraka,ajīraka:n. [a-jīraka] 消化不良.,7,1
- 23043,jp,18,ajita,ajita,Ajita,ajita:a. [a-jita] 打ち勝たれざる,無降伏の,無能勝.,5,1
- 23077,jp,18,ajiva,ājīva,Ājīva,ājīva:m. [〃ā-jīva] 活命,命,生活. -pārisuddhi 活命遍浄. -vipatti 活命喪失. -sampadā 活命具足.,5,1
- 23104,jp,18,ajivaka,ājīvaka,Ājīvaka,ājīvaka:ājīvika [ājīva-ika] ① m. 活命者,邪命者. 邪命外道. ② n. 生活.,7,1
- 23267,jp,18,ajivin,ājīvin,Ājīvin,ājīvin:a. [ājīva-in] 生活せる.,6,1
- 23293,jp,18,ajja,ajja,Ajja,ajja:adv. [Sk. adya] 今日,今. -kālaṃ 今朝,今時. -tagge 今日以後,今後.,4,1
- 23343,jp,18,ajjata,ajjatā,Ajjatā,ajjatā:f. 現時 acc. ajjataṃ adv. 今日.,6,1
- 23352,jp,18,ajjatana,ajjatana,Ajjatana,ajjatana:a. [Sk. adyatana] 今日の,現在の.,8,1
- 23365,jp,18,ajjava,ajjava,Ajjava,ajjava:a. [Sk. ārjava cf. uju] 真直なる,正直の.,6,1
- 23382,jp,18,ajjavata,ajjavatā,Ajjavatā,ajjavatā:f. [ajjava-tā] 正直,方正.,8,1
- 23403,jp,18,ajjhabhasi,ajjhabhāsi,Ajjhabhāsi,ajjhabhāsi:adhibhāsati の aor.,10,1
- 23421,jp,18,ajjhabhavati,ajjhābhavati,Ajjhābhavati,ajjhābhavati:[adhi-ā-bhavati] 超勝す,すぐれる.,12,1
- 23426,jp,18,ajjhabhavi,ajjhabhavi,Ajjhabhavi,ajjhabhavi:ajjhabhu,adhibhavati の aor.,10,1
- 23439,jp,18,ajjhacara,ajjhācāra,Ajjhācāra,ajjhācāra:m. [BSk. adhyācāra] 増上行,小罪,不浄行,違犯,破戒.,9,1
- 23458,jp,18,ajjhacarati,ajjhācarati,Ajjhācarati,ajjhācarati:[adhi-ā-carati] 実践する,遵守する.,11,1
- 23480,jp,18,ajjhacinna,ajjhāciṇṇa,Ajjhāciṇṇa,ajjhāciṇṇa:a. [ajjhācarati の pp.] 慣行せる.,10,1
- 23492,jp,18,ajjhaga,ajjhagā,Ajjhagā,ajjhagā:ajjhagū,adhigacchati の aor.,7,1
- 23524,jp,18,ajjhagare,ajjhāgāre,Ajjhāgāre,ajjhāgāre:adv. [adhi-agāre] 家において,自宅において.,9,1
- 23535,jp,18,ajjhajiva,ajjhājīva,Ajjhājīva,ajjhājīva:m. 極めて厳格なる生活法.,9,1
- 23548,jp,18,ajjhapajjati,ajjhāpajjati,Ajjhāpajjati,ajjhāpajjati:[adhi-ā-pajjati] 罪を犯す.,12,1
- 23556,jp,18,ajjhapana,ajjhāpana,Ajjhāpana,ajjhāpana:n. ① [cf. ajjheti] 教訓,教誡. ② [ā-jhāpana<kṣā] 焼失,大火.,9,1
- 23571,jp,18,ajjhapanna,ajjhāpanna,Ajjhāpanna,ajjhāpanna:a. [ajjhāpajjati の pp.] 罪を犯せる,罪過ある.,10,1
- 23596,jp,18,ajjhapatti,ajjhāpatti,Ajjhāpatti,ajjhāpatti:f. 犯罪,罪過.,10,1
- 23615,jp,18,ajjhappatta,ajjhappatta,Ajjhappatta,ajjhappatta:a. [adhi-ā-patta] 到達せる,獲得せる.,11,1
- 23643,jp,18,ajjharuha,ajjhārūha,Ajjhārūha,ajjhārūha:ajjhāruha a. [<adhi-ā-ruh] 生長せる,制圧せる.,9,1
- 23653,jp,18,ajjharuhati,ajjhārūhati,Ajjhārūhati,ajjhārūhati:[adhi-ārohati] 上昇す,生長す,栄える.,11,1
- 23662,jp,18,ajjharulha,ajjhārūḷha,Ajjhārūḷha,ajjhārūḷha:a. [ajjhārūhati の pp.] 生長せる,栄えた.,10,1
- 23668,jp,18,ajjhasaya,ajjhāsaya,Ajjhāsaya,ajjhāsaya:m. [adhi-āsaya,BSk. adhyāśaya] 意向,意楽,志向. -tā f. 志向性.,9,1
- 23725,jp,18,ajjhasita,ajjhāsita,Ajjhāsita,ajjhāsita:a. [ajjhāsayati の pp.] 志向せる,意楽せる.,9,1
- 23733,jp,18,ajjhatta,ajjhatta,Ajjhatta,ajjhatta:a. [adhi-atta,Sk. adhyātman] 自の,内の,個人的な. acc. ajjhattaṃ adv. 内に,自己に. -ārammaṇa 内所縁. -dhamma 内法. -rūpa 内色. -suñña 内空.,8,1
- 23860,jp,18,ajjhattika,ajjhattika,Ajjhattika,ajjhattika:a. [Sk. adhyātmika] 内の. -khandha 内蘊. -rūpa内色.,10,1
- 23940,jp,18,ajjhavasati,ajjhāvasati,Ajjhāvasati,ajjhāvasati:[adhi-ā-vasati] 住す,忍住す. pp. ajjhāvuttha; caus. ajjhāvāseti.,11,1
- 23951,jp,18,ajjhavasayi,ajjhavasāyi,Ajjhavasāyi,ajjhavasāyi:adhivāseti の aor.,11,1
- 23985,jp,18,ajjhaya,ajjhāya,Ajjhāya,ajjhāya:m. 読誦,章.,7,1
- 23994,jp,18,ajjhayaka,ajjhāyaka,Ajjhāyaka,ajjhāyaka:m. [Sk. adhyāyaka] 学習者,読誦者,諷誦者.,9,1
- 24011,jp,18,ajjhayana,ajjhayana,Ajjhayana,ajjhayana:= ajjhena n. 研究,学習,習得.,9,1
- 24031,jp,18,ajjhena,ajjhena,Ajjhena,ajjhena:= ajjhayana n. [Sk. adhyayana] 研究,学習,習得.,7,1
- 24048,jp,18,ajjhesana,ajjhesanā,Ajjhesanā,ajjhesanā:f. 希求,勧請,懇願.,9,1
- 24059,jp,18,ajjhesati,ajjhesati,Ajjhesati,ajjhesati:[adhi-esati<iṣ,BSk. adhyeṣate] 希求する,請求する. aor. ajjhesi; pp. ajjhiṭṭha,ajjhesita.,9,1
- 24073,jp,18,ajjhesita,ajjhesita,Ajjhesita,ajjhesita:a. [ajjhesati の pp.] 希求せる,願求せる.,9,1
- 24095,jp,18,ajjheti,ajjheti,Ajjheti,ajjheti:[adhyāya の denom. Sk. ādhyāyati] 心配する,悩む.,7,1
- 24107,jp,18,ajjhittha,ajjhiṭṭha,Ajjhiṭṭha,ajjhiṭṭha:= ajjhesita a. [ajjhesati の pp.] 希求せる.,9,1
- 24119,jp,18,ajjhobhavati,ajjhobhavati,Ajjhobhavati,ajjhobhavati:[adhi-ava-bhū] 征服す,破る aor. ajjhobhavi.,12,1
- 24126,jp,18,ajjhogahati,ajjhogāhati,Ajjhogāhati,ajjhogāhati:[Sk. abhyavagāhate] 潜入す,入る,深く入る.,11,1
- 24142,jp,18,ajjhogalha,ajjhogāḷha,Ajjhogāḷha,ajjhogāḷha:a. [ajjhogāhati の pp.] 潜入せる,深く入れる.,10,1
- 24156,jp,18,ajjhohara,ajjhohāra,Ajjhohāra,ajjhohāra:m. [Sk. abhyavahāra] = ajjhoharaṇa のみくだすこと,食事すること.,9,1
- 24166,jp,18,ajjhoharana,ajjhoharaṇa,Ajjhoharaṇa,ajjhoharaṇa:n. =ajjhohāra.,11,1
- 24187,jp,18,ajjhoharati,ajjhoharati,Ajjhoharati,ajjhoharati:[Sk. abhyavaharati] のみくだす,食べる. pp. ajjhohaṭa; grd. ajjhoharaṇīya.,11,1
- 24229,jp,18,ajjhokasa,ajjhokāsa,Ajjhokāsa,ajjhokāsa:m. [adhi-okāsa cf. abbhokāsa] 露地,野天.,9,1
- 24243,jp,18,ajjhokirati,ajjhokirati,Ajjhokirati,ajjhokirati:[adhi-ava-kṝ] 散布す.,11,1
- 24253,jp,18,ajjholambati,ajjholambati,Ajjholambati,ajjholambati:[adhi-ava-lamb] 懸る,執着する.,12,1
- 24259,jp,18,ajjhomaddati,ajjhomaddati,Ajjhomaddati,ajjhomaddati:[adhi-ava-maddati<mṛd] うちくだく,砕破する.,12,1
- 24265,jp,18,ajjhomucchita,ajjhomucchita,Ajjhomucchita,ajjhomucchita:[adhi-ava-mūch の pp. cf. adhimucchita] 気を失った.,13,1
- 24275,jp,18,ajjhosa,ajjhosa,Ajjhosa,ajjhosa:=ajjhosāya.,7,1
- 24281,jp,18,ajjhosana,ajjhosāna,Ajjhosāna,ajjhosāna:n. [BSk. adhyavasāna] 取著,固執,耽著.,9,1
- 24300,jp,18,ajjhosati,ajjhosati,Ajjhosati,ajjhosati:[adhi-ava-sayati<sā] 取著する,固執する,染着する. fut. ajjhosissati; grd. ajjhositabba; ger. ajjhosāya; pp. ajjhosita.,9,1
- 24308,jp,18,ajjhosaya,ajjhosāya,Ajjhosāya,ajjhosāya:[ajjhosati の ger.,BSk. adhyavasāya] 執著して,固執して.,9,1
- 24316,jp,18,ajjhosita,ajjhosita,Ajjhosita,ajjhosita:a. [ajjhosati の pp.] 固執せる,執著せる.,9,1
- 24343,jp,18,ajjhottharati,ajjhottharati,Ajjhottharati,ajjhottharati:[adhi-ava-tharati<stṛ] 敷く,散布す,覆う,みなぎる. aor. ajjhotthari; pp. ajjhotthata; pass. ajjhotthariyati.,13,1
- 24387,jp,18,ajjhupagacchati,ajjhupagacchati,Ajjhupagacchati,ajjhupagacchati:[adhi-upa-gacchati] 到達する,得る,同意す,従う.,15,1
- 24397,jp,18,ajjhupagamana,ajjhupagamana,Ajjhupagamana,ajjhupagamana:n. 到達,同意,進行.,13,1
- 24411,jp,18,ajjhupagata,ajjhupagata,Ajjhupagata,ajjhupagata:a. [ajjhupagachati の pp.] 到達せる.,11,1
- 24452,jp,18,ajjhupekkhana,ajjhupekkhanā,Ajjhupekkhanā,ajjhupekkhanā:ajjhupekkhana n. f. 注意,観察,無関心.,13,1
- 24470,jp,18,ajjhupekkhati,ajjhupekkhati,Ajjhupekkhati,ajjhupekkhati:[adhi-upekkhati] ① 眺める,観察す,注意する. ② 等閑にする,無視する.,13,1
- 24505,jp,18,ajjhupekkhitar,ajjhupekkhitar,Ajjhupekkhitar,ajjhupekkhitar:m. 観察者,注意者,番人.,14,1
- 24561,jp,18,ajjuna,ajjuna,Ajjuna,ajjuna:m. [Sk. arjuna] アッジュナ樹.,6,1
- 24593,jp,18,ajjunho,ajjuṇho,Ajjuṇho,ajjuṇho:adv. [ajja-juṇho] この月明の夜に.,7,1
- 24618,jp,18,akaca,akāca,Akāca,akāca:a. [a-kāca] 汚れなき,清き.,5,1
- 24643,jp,18,akaddhana,ākaḍḍhana,Ākaḍḍhana,ākaḍḍhana:n. [<ākaḍḍhati] 牽引.,9,1
- 24669,jp,18,akaddhati,ākaḍḍhati,Ākaḍḍhati,ākaḍḍhati:[ā-kaḍḍhati] 引く,牽引す. pp. ākaḍḍita; pass. ākaḍḍhiyati.,9,1
- 24727,jp,18,akakkasa,akakkasa,Akakkasa,akakkasa:a. [a-kakkasa] 粗暴ならざる,優雅な,柔和な.,8,1
- 24746,jp,18,akala,akāla,Akāla,akāla:a. [a-kāla] 非時の,適時ならざる. -cariyā 非時行. -cīvara 非時衣. -puppha 非時の花.,5,1
- 24818,jp,18,akalika,akālika,Akālika,akālika:a. [a-kālika] 非時的の,即時の.,7,1
- 24854,jp,18,akalya,akalya,Akalya,akalya:akalla a. [a-kalya,a-kalla] 不適当の,不善の,不快の,不健全の,病弱の.,6,1
- 24881,jp,18,akam,akaṃ,Akaṃ,akaṃ:karoti の aor. 1sg.,4,1
- 24893,jp,18,akamaka,akāmaka,Akāmaka,akāmaka:a. [a-kāmaka] 欲せざる.,7,1
- 24917,jp,18,akamha,akamha,Akamha,akamha:akaraṃ,akarā,akara,karoti の aor.,6,1
- 24992,jp,18,akampati,ākampati,Ākampati,ākampati:[ā-kamp] ふるえる. pp. ākampita.,8,1
- 25016,jp,18,akampiya,akampiya,Akampiya,akampiya:a. [a-kampiya] 不動なる,確固たる.,8,1
- 25043,jp,18,akamsu,akaṃsu,Akaṃsu,akaṃsu:karoti の aor. 3pl.,6,1
- 25048,jp,18,akana,akaṇa,Akaṇa,akaṇa:a. [a-kaṇa] 籾皮のない,精米したる.,5,1
- 25065,jp,18,akanika,akaṇika,Akaṇika,akaṇika:a. [a-kaṇa-ika] あざ・ほくろのない.,7,1
- 25071,jp,18,akanittha,akaniṭṭha,Akaniṭṭha,Akaniṭṭha:a. [BSk. Akaniṣṭha] 阿迦膩吒(天),色究竟(天),有頂(天).,9,1
- 25100,jp,18,akankha,ākaṅkhā,Ākaṅkhā,ākaṅkhā:f. [<ākaṅkhati] 意欲,願望.,7,1
- 25137,jp,18,akankhati,ākaṅkhati,Ākaṅkhati,ākaṅkhati:[ā-kaṅkhati<kāṅkṣ] 希望す,意欲す,願う.,9,1
- 25162,jp,18,akankhin,akaṅkhin,Akaṅkhin,akaṅkhin:a. [a-kaṅkhin] 疑惑なき,信頼せる.,8,1
- 25177,jp,18,akanta,akanta,Akanta,akanta:a. [a-kanta] 欲せざる,不快な.,6,1
- 25201,jp,18,akappa,ākappa,Ākappa,ākappa:m. [Sk. ākalpa] 行儀,威儀. -sampanna 威儀を具せる,行儀のよい.,6,1
- 25231,jp,18,akappayum,akappayuṃ,Akappayuṃ,akappayuṃ:[kappati の aor. 3pl.] 営んだ,行なった.,9,1
- 25241,jp,18,akappiya,akappiya,Akappiya,akappiya:a. [a-kappiya] 不適当の,不浄の,不時の,分別なき.,8,1
- 25390,jp,18,akara,ākara,Ākara,ākara:m. [〃] 鉱山,蔵所.,5,1
- 25400,jp,18,akara,ākāra,Ākāra,ākāra:m. [〃] 行相,相,相貌,様相.,5,1
- 25449,jp,18,akaram,akaraṃ,Akaraṃ,akaraṃ:[a-karoti の ppr. m. sg. nom.] なさずして,不作の人.,6,1
- 25453,jp,18,akaramha,akaramha,Akaramha,akaramha:akarāma,akari,akariṃsu,akaruṃ,karoti の aor.,8,1
- 25460,jp,18,akarana,akaraṇa,Akaraṇa,akaraṇa:n. [a-karaṇa] 不作,なさざること.,7,1
- 25470,jp,18,akarana,akāraṇa,Akāraṇa,akāraṇa:a. [a-kāraṇa] 原因なき.,7,1
- 25508,jp,18,akaraniya,akaraṇīya,Akaraṇīya,akaraṇīya:a. [a-karaṇīya] 作すベからざる,不応作の.,9,1
- 25562,jp,18,akaravant,ākāravant,Ākāravant,ākāravant:a. [ākāra-vant] 行相ある,理由ある,基づける.,9,1
- 25584,jp,18,akarayi,akārayi,Akārayi,akārayi:kāreti の aor.,7,1
- 25615,jp,18,akariya,akāriya,Akāriya,akāriya:a. [a-kāriya] = akaraṇīya 作すべからざる,不応作の.,7,1
- 25627,jp,18,akaronta,akaronta,Akaronta,akaronta:a. [a-karonta] なさざる,不作の. cf. karonta (karoti).,8,1
- 25651,jp,18,akasa,ākāsa,Ākāsa,ākāsa:m. [Sk. ākāśa] ① 虛空,空. ② 無盤碁. ③ 鉤引者. -ṭṭha 虛空住の. -dhātu 虚空界. ākāsānañcāyatana 空無辺処.,5,1
- 25733,jp,18,akasaka,ākāsaka,Ākāsaka,ākāsaka:a. [ākāsa-ka] 空の,虚空の.,7,1
- 25883,jp,18,akasati,ākāsati,Ākāsati,ākāsati:[ā-kāś] かがやく.,7,1
- 25922,jp,18,akasi,akāsi,Akāsi,akāsi:akāsiṃ,akāsittha,akāsuṃ,karoti の aor.,5,1
- 25936,jp,18,akasira,akasira,Akasira,akasira:a. [a-kasira] 困難ならざる,容易の. -lābhin 容易に得る.,7,1
- 25952,jp,18,akassati,ākassati,Ākassati,ākassati:[ā-kassati<kṛṣ] 引く,牽く,耕 (たが) やす.,8,1
- 25967,jp,18,akata,akaṭa,Akaṭa,akaṭa:akata a. [a-kata] なされざる,作られざる,不作の,自然の.,5,1
- 26042,jp,18,akatannu,akataññū,Akataññū,akataññū:a. [a-kataññū,BSk. akṛtajña] 不知恩の,忘恩の.,8,1
- 26149,jp,18,akathamkatha,akathaṅkathā,Akathaṅkathā,akathaṅkathā:f. [a-kathaṅkathā] 疑いなきこと,無疑.,12,1
- 26164,jp,18,akathetva,akathetvā,Akathetvā,akathetvā:→ katheti.,9,1
- 26203,jp,18,akattha,akaṭṭha,Akaṭṭha,akaṭṭha:a. [a-kaṭṭha] 耕やされざる.,7,1
- 26234,jp,18,akatva,akatvā,Akatvā,akatvā:ger. [a-katvā] なさずして.,6,1
- 26244,jp,18,akavataka,akavāṭaka,Akavāṭaka,akavāṭaka:a. [a-kavāṭa-ka] 窓のない,無窓の.,9,1
- 26262,jp,18,akevalin,akevalin,Akevalin,akevalin:a. [a-kevalin] 不完全なる.,8,1
- 26288,jp,18,akhanda,akhaṇḍa,Akhaṇḍa,akhaṇḍa:a. [a-khaṇḍa] 壊れざる,欠けざる.,7,1
- 26376,jp,18,akhila,akhila,Akhila,akhila:a. [a-khila] 固陋ならず,強情でない.,6,1
- 26474,jp,18,akiccakara,akiccakāra,Akiccakāra,akiccakāra:a. [a-kicca-kāra] 所作をなさざる,務めを果たさざる.,10,1
- 26484,jp,18,akiccha,akiccha,Akiccha,akiccha:a. [a-kiccha] 困難ならざる,容易の. -lābhin 容易に得る.,7,1
- 26523,jp,18,akilasu,akilāsu,Akilāsu,akilāsu:a. [a-kilāsu] 疲れることのない,勤勉なる.,7,1
- 26565,jp,18,akincana,akiñcana,Akiñcana,akiñcana:a. [a-kiñcana] 無所有の,何物もなき. cf. ākiñcañña.,8,1
- 26584,jp,18,akincanna,ākiñcañña,Ākiñcañña,ākiñcañña:n. [a-kiñcana-ya] 無所有. -āyatana 無所有処.,9,1
- 26668,jp,18,akinna,ākiṇṇa,Ākiṇṇa,ākiṇṇa:a.,[ākirati の pp.,Sk. ākīrṇa] 散乱せる,雑乱せる,混乱せる,棄てられ た,卑しい,きたない,残酷な.,6,1
- 26722,jp,18,akirati,ākirati,Ākirati,ākirati:[ā-kirati] 撤(撒?)布す,散す. pp. ākiṇṇa; imper. ākirāhi; aor. ākiri.,7,1
- 26747,jp,18,akiriya,akiriya,Akiriya,akiriya:a. [a-kiriya] 作業なき,無作用の,愚かなる. -vāda 非作業論.,7,1
- 26808,jp,18,akittayi,akittayi,Akittayi,akittayi:kitteti の aor. 3sg.,8,1
- 26869,jp,18,akkamana,akkamana,Akkamana,akkamana:n. [<akkamati,BSk. ākramaṇa] ① 接近,遊行. ②攻撃,征服.,8,1
- 26896,jp,18,akkamati,akkamati,Akkamati,akkamati:[ā-kamati<kram] ① 近づく. ② 攻撃する. aor. 3sg. akkami; ger. akkamma; pp. akkanta.,8,1
- 26949,jp,18,akkandati,akkandati,Akkandati,akkandati:[ā-kandati<krand] 嘆く,泣く. aor. akkandi; n. akkandana.,9,1
- 26960,jp,18,akkanta,akkanta,Akkanta,akkanta:a. akkamati の pp.,7,1
- 26997,jp,18,akkha,akkha,Akkha,akkha:m. [Sk. akṣa] ① 車軸. ② 眼. ③ さいころ. -dassa 賭博の審判者,法官. -dhutta 博徒.,5,1
- 27083,jp,18,akkhaka,akkhaka,Akkhaka,akkhaka:m. 頸骨.,7,1
- 27108,jp,18,akkhama,akkhama,Akkhama,akkhama:a. [a-khama] 耐えられない,我慢できない.,7,1
- 27139,jp,18,akkhana,akkhaṇa,Akkhaṇa,akkhaṇa:m. [a-khaṇa] 非時節,不時,不運,難. akkhaṇa asamaya 不時不節.,7,1
- 27150,jp,18,akkhana,akkhaṇā,Akkhaṇā,akkhaṇā:f. 電光.,7,1
- 27157,jp,18,akkhana,akkhāna,Akkhāna,akkhāna:n. [Sk. ākhyāna] 物語,語り物,古譚.,7,1
- 27183,jp,18,akkhanti,akkhanti,Akkhanti,akkhanti:f. [a-khanti] 不堪忍,不忍.,8,1
- 27202,jp,18,akkhara,akkhara,Akkhara,akkhara:[Sk. akṣara] a. 不滅の,永遠の. n. 字,文字,字母. -cintaka 文典家. -pabheda 語源論.,7,1
- 27314,jp,18,akkharika,akkharikā,Akkharikā,akkharikā:f. 文字判じ.,9,1
- 27337,jp,18,akkhata,akkhata,Akkhata,akkhata:a. [a-khata] 害を受けざる,無傷の.,7,1
- 27347,jp,18,akkhata,akkhāta,Akkhāta,akkhāta:a. akkhāti の pp.,7,1
- 27365,jp,18,akkhatar,akkhātar,Akkhātar,akkhātar:m. 語る人,告げる人.,8,1
- 27373,jp,18,akkhati,akkhāti,Akkhāti,akkhāti:[ā-khyā] 告げる,話す pp. akkhāta; m. akkhātar; aor. akkhāsi; imper. akkhāhi; fut. akkhissati; cond. akkhissaṃ; pass. akkhāyati 話される.,7,1
- 27433,jp,18,akkhayika,akkhāyika,Akkhāyika,akkhāyika:a. 説話の. f. 物語.,9,1
- 27439,jp,18,akkhayin,akkhāyin,Akkhāyin,akkhāyin:a. m. 説く人,論者.,8,1
- 27485,jp,18,akkhi,akkhi,Akkhi,akkhi:n. [Sk. akṣi] 眼. -kūpa 眼窩. -tārā,-tārakā ひとみ,眼瞳,眼睛. -dala まぶた,眼瞼. -mala めやに,眼脂.,5,1
- 27536,jp,18,akkhika,akkhika,Akkhika,akkhika:akkhin ① a. 眼ある,眼の. ② m. 賭博者.,7,1
- 27627,jp,18,akkhitta,akkhitta,Akkhitta,akkhitta:a. [a-khitta] 捨てられざる,混乱なき.,8,1
- 27652,jp,18,akkhobbha,akkhobbha,Akkhobbha,akkhobbha:a. [a-khobbha,Sk. akṣobhya] 不動の,堅固の.,9,1
- 27686,jp,18,akkhohini,akkhohinī,Akkhohinī,akkhohinī:f. アッコーヒニー,大数.,9,1
- 27697,jp,18,akkhyata,ākkhyāta,Ākkhyāta,ākkhyāta:n. 動詞.,8,1
- 27699,jp,18,akkocchi,akkocchi,Akkocchi,akkocchi:akkochi,akkosi,akkosati の aor. 3sg.,8,1
- 27712,jp,18,akkodhana,akkodhana,Akkodhana,akkodhana:a. [a-kodhana] 忿なき,親愛なる.,9,1
- 27739,jp,18,akkosa,akkosa,Akkosa,akkosa:m. [Sk. ākrośa] 悪罵,怒罵,そしり.,6,1
- 27801,jp,18,akkosati,akkosati,Akkosati,akkosati:[ā-kruś] 罵る,そしる. aor. 3sg. akkocchi,akkochi,akkosi; n. akkosana,m. akkosaka 悪罵者.,8,1
- 27848,jp,18,akkuddha,akkuddha,Akkuddha,akkuddha:a. [a-kuddha] 怒らざる.,8,1
- 27859,jp,18,akkula,akkula,Akkula,akkula:= ākula.,6,1
- 27871,jp,18,akkuttha,akkuṭṭha,Akkuṭṭha,akkuṭṭha:a. akkosati の pp.,8,1
- 27889,jp,18,akodha,akodha,Akodha,akodha:akodhana a. [a-kodha,a-kodhana] 怒らざる,無忿の.,6,1
- 27892,jp,18,akopa,akopa,Akopa,akopa:a. [a-kopa] 怒りなき,親しき.,5,1
- 27900,jp,18,akoppa,akoppa,Akoppa,akoppa:= akuppa.,6,1
- 27915,jp,18,akotana,ākoṭana,Ākoṭana,ākoṭana:n. [<ākoṭeti] 打つこと,激励.,7,1
- 27968,jp,18,akoteti,ākoṭeti,Ākoṭeti,ākoṭeti:[ā-koṭṭeti,BSk. ākoṭayati] 打つ,たたく. pp. ākoṭita; caus. ākoṭapeti.,7,1
- 27988,jp,18,akotita,ākoṭita,Ākoṭita,ākoṭita:a. [ākoṭeti の pp.] 打たれたる,ノックせる,圧せる.,7,1
- 28022,jp,18,akovida,akovida,Akovida,akovida:a. [a-kovida] 熟知せざる,賢明ならざる.,7,1
- 28042,jp,18,akucca,ākucca,Ākucca,ākucca:m. 蜥蝪,とかげ.,6,1
- 28047,jp,18,akuddha,akuddha,Akuddha,akuddha:a. [a-kuddha] 怒りなき.,7,1
- 28050,jp,18,akuha,akuha,Akuha,akuha:a. [a-kuha] 詐りなき,不欺の.,5,1
- 28089,jp,18,akukkuka,akukkuka,Akukkuka,akukkuka:a. [a-kukku-ka] 極めて高き,短かくない.,8,1
- 28097,jp,18,akula,ākula,Ākula,ākula:ākulaka a. [ākula-ka] 混乱せる.,5,1
- 28165,jp,18,akuppa,akuppa,Akuppa,akuppa:a. [a-kuppa,BSk. akopya] 不動の,堅固なる.,6,1
- 28221,jp,18,akusala,akusala,Akusala,akusala:a. [a-kusala] 不善の. -kamma 不善業. -citta 不善心. -mūla 不善根.,7,1
- 28464,jp,18,akusita,akusīta,Akusīta,akusīta:a. [a-kusīta] 怠惰なき,懈怠せざる.,7,1
- 28477,jp,18,akutila,akuṭila,Akuṭila,akuṭila:a. [a-kuṭila] 曲らない,正直の.,7,1
- 28489,jp,18,akutobhaya,akutobhaya,Akutobhaya,akutobhaya:a. [a-kuto-bhaya] 無畏の,安全の.,10,1
- 28516,jp,18,ala,aḷa,Aḷa,aḷa:m. ① 蟹のはさみ. ② 指の爪.,3,1
- 28592,jp,18,alabha,alābha,Alābha,alābha:m. [a-lābha] 不得,不利得,衰.,6,1
- 28629,jp,18,alabhantiyo,alabhantiyo,Alabhantiyo,alabhantiyo:[a-labhati の ppr. f. pl. nom.] 得ざる女達.,11,1
- 28654,jp,18,alabhim,alabhiṃ,Alabhiṃ,alabhiṃ:alabhittha,alabhitthaṃ,labhati の aor.,7,1
- 28662,jp,18,alabhissa,alabhissa,Alabhissa,alabhissa:alabhissāma,labhati の cond.,9,1
- 28732,jp,18,aladdha,aladdhā,Aladdhā,aladdhā:[a-laddhā<labhati の ger.] 得 ずして.,7,1
- 28830,jp,18,alagadda,alagadda,Alagadda,alagadda:m. [Sk. alagarda] 蛇,毒蛇.,8,1
- 28932,jp,18,alaggeti,ālaggeti,Ālaggeti,ālaggeti:[ā-lag の caus.] 懸ける,下げる,結ぶ.,8,1
- 28956,jp,18,alahana,āḷāhana,Āḷāhana,āḷāhana:n. [<ā-ḍah] 火葬場,墓地. -kicca 葬儀. -ṭṭhāna 墓場.,7,1
- 29023,jp,18,alajjin,alajjin,Alajjin,alajjin:a. [a-lajja-in] 無恥の,恥じざる.,7,1
- 29164,jp,18,alakkhi,alakkhī,Alakkhī,alakkhī:f. [a-lakkhī] 不幸,不運.,7,1
- 29176,jp,18,alakkhika,alakkhika,Alakkhika,alakkhika:alakkh(i)ya a. [a-lakkhika,a-lakkhiya] 不運なる,不幸の.,9,1
- 29197,jp,18,alam,alaṃ,Alaṃ,alaṃ:indecl. [〃] 適当なる,当然の,十分に,満足して,沢山だ. [inf. または dat. をとる] alaṃ eva kātuṃ 確かになさるべきだ. alaṃ te vippaṭisārāya 汝の後悔は当然だ. alaṃ vacanāya 言説は適当だ. alaṃ puññāni kātave 善福を行なうはよい. nālaṃ thutuṃ 賞めるのは十分でない. alaṃ ettakena これだけで十分だ,もう沢山だ. h'alaṃ dāni pakāsituṃ 今や説くべき要なし. -attha 極めて有益な,適当なる. -ariya-ñāṇa-dassana 最勝智見. -karoti 荘厳する,飾る. -kata 飾れる,荘厳せる. -kāra荘厳,装身具. -patteyya,-vacanīya 離婚されたる女. samakkhātar 明説者. -sājīva 共住に適せる者.,4,1
- 29249,jp,18,alamba,ālamba,Ālamba,ālamba:m. [〃<ā-lamb] 支持,鐃鼓.,6,1
- 29324,jp,18,alambara,ālambara,Ālambara,ālambara:āḷambara n. [Sk. āḍambara] 大鼓,鼓.,8,1
- 29347,jp,18,alambati,ālambati,Ālambati,ālambati:[ā-lamb] 懸る,さがる,つかまえる. n. ālambana,caus. ālambeti.,8,1
- 29414,jp,18,alamkata,alaṅkata,Alaṅkata,alaṅkata:alaṅkaroti,alaṅkāra → alaṃ.,8,1
- 29466,jp,18,alana,ālāna,Ālāna,ālāna:āḷāna n. 棒,くい.,5,1
- 29848,jp,18,alapana,ālapanā,Ālapanā,ālapanā:ālapana n. f. [<ālapati] 話しかけ,談話,無問虚談.,7,1
- 29859,jp,18,alapanata,ālapanatā,Ālapanatā,ālapanatā:f. [ālapana-tā] 話しかけ,会話.,9,1
- 29872,jp,18,alapati,ālapati,Ālapati,ālapati:[ā-lapati] 語る,話しかける.,7,1
- 29902,jp,18,alapu,alāpu,Alāpu,alāpu:alabū,alabu = lābu n. m. f. 葫蘆,南瓜.,5,1
- 29939,jp,18,alarika,āḷārika,Āḷārika,āḷārika:āḷāriya m. [Sk. ārālika] 料理人,厨人.,7,1
- 29951,jp,18,alasa,alasa,Alasa,alasa:a. [a-lasa] 懶惰なる,怠惰の.,5,1
- 29976,jp,18,alasaka,alasaka,Alasaka,alasaka:a. n. [alasa-ka] 満腹,けだるき.,7,1
- 30055,jp,18,alassa,alassa,Alassa,alassa:n. [alasa-ya = ālassa,ālasiya,ālasya] 懶惰,怠惰.,6,1
- 30059,jp,18,alassa,ālassa,Ālassa,ālassa:n. [alasa-ya] =ālasiya,ālasya,alassa 懶惰,懈怠.,6,1
- 30091,jp,18,alata,alāta,Alāta,alāta:n. [〃] 火焼,燃え木.,5,1
- 30124,jp,18,alattaka,alattaka,Alattaka,alattaka:a. [Sk. alaktaka] ラック,赤色 染料〔貝殻虫による樹脂〕.,8,1
- 30156,jp,18,alattha,alattha,Alattha,alattha:a. [a-lattha] 得ざる,不可能なる.,7,1
- 30179,jp,18,alavaka,āḷavaka,Āḷavaka,āḷavaka:āḷavika a. [=āṭavika,aṭavika] 林住の,曠野に住む,阿羅婆迦,曠野の.,7,1
- 30220,jp,18,alaya,ālaya,Ālaya,ālaya:m. n. [〃<ā-lī] 阿頼耶,執著,愛著,所執処.,5,1
- 30280,jp,18,alena,aleṇa,Aleṇa,aleṇa:n. [a-leṇa] 無安処,無避難所.,5,1
- 30288,jp,18,alepa,ālepa,Ālepa,ālepa:m. [〃<ā-lip] 塗薬,軟膏.,5,1
- 30298,jp,18,alepana,ālepana,Ālepana,ālepana:n. [<ālimpeti] 塗油,薬の塗布.,7,1
- 30328,jp,18,alhaka,āḷhaka,Āḷhaka,āḷhaka:m. n. [Sk. āḍhaka] 阿羅迦,升[桝目の単位]. -thālikā ー升瓶.,6,1
- 30341,jp,18,alhiya,āḷhiya,Āḷhiya,āḷhiya:āḷhika a. [Sk. āḍhya] 富める,幸運な.,6,1
- 30356,jp,18,ali,āli,Āli,āli:āḷi f. [Sk. āli] 堤防,土手. -pabheda 堤防の破壊.,3,1
- 30394,jp,18,alika,alika,Alika,alika:a. n. [Sk. alīka] 虚偽の,妄誕の; 妄言,妄話. -vādin妄語者.,5,1
- 30417,jp,18,alikhati,ālikhati,Ālikhati,ālikhati:[ā-likhati] 書く,えがく.,8,1
- 30460,jp,18,alimpeti,ālimpeti,Ālimpeti,ālimpeti:① [Sk. ālimpayati] 塗る,塗油す. pp. ālitta; caus. ālimpāpeti; pass. ālimpīyati,ālippati. ② [Sk. ādīpayati] 点火す. pp. ālimpita.,8,1
- 30494,jp,18,alina,alīna,Alīna,alīna:a. [a-līna] 沈滞なき,明快の.,5,1
- 30563,jp,18,alinata,alīnatā,Alīnatā,alīnatā:f. [alīna-tā] 不没性,快活.,7,1
- 30579,jp,18,alinda,ālinda,Ālinda,ālinda:āḷinda,ālindaka m. [Sk. alinda] 玄関,外椽.,6,1
- 30614,jp,18,alinga,āliṅga,Āliṅga,āliṅga:m. 一種の鼓.,6,1
- 30636,jp,18,alingati,āliṅgati,Āliṅgati,āliṅgati:[ā-liṅg] 抱擁す,包む.,8,1
- 30686,jp,18,alitta,ālitta,Ālitta,ālitta:a. [Sk. ālipta,ā-limpati の pp.] 塗れる,汚点の.,6,1
- 30707,jp,18,alla,alla,Alla,alla:a. [Sk. ārdra] 濡れた,新鮮の,なまの.,4,1
- 30809,jp,18,allapa,allāpa,Allāpa,allāpa:m. [ā-lāpa] 談話.,6,1
- 30921,jp,18,allina,allīna,Allīna,allīna:a. [allīyati の pp.,Sk. ālīna] 執着せる,汚されたる.,6,1
- 30996,jp,18,alliyati,allīyati,Allīyati,allīyati:[ā-līyati,Sk. ālīyate] 付着す,執著する,貪る. pp. allīna; caus. allīyāpeti 付着せしむ. ger. allīyāpetvā; pp. allīpita.,8,1
- 31027,jp,18,alobha,alobha,Alobha,alobha:m. [a-lobha] 無貪,無貪欲.,6,1
- 31099,jp,18,alocayim,alocayiṃ,Alocayiṃ,alocayiṃ:[loceti の aor. 1sg.] 抜かせた.,8,1
- 31112,jp,18,alohita,alohitā,Alohitā,alohitā:f. [<a-lohita] 無血者,月経なき女.,7,1
- 31117,jp,18,aloka,āloka,Āloka,āloka:m. [〃] 光明,光,明. -kara 放光者. -kasiṇa 光明遍. -saññā 光明想. -saññin 光明想ある. -sandhiすき間.,5,1
- 31296,jp,18,alokita,ālokita,Ālokita,ālokita:n. [āloketi の pp.] 眺めること,前視. -vilokita 前視後視.,7,1
- 31315,jp,18,alola,alola,Alola,alola:a. [a-lola] 動貪なき,不動の.,5,1
- 31368,jp,18,aloli,āloḷī,Āloḷī,āloḷī:f. [<ā-luḷ] 泥.,5,1
- 31379,jp,18,alolupa,alolupa,Alolupa,alolupa:a. [a-lolupa] 動貪なき.,7,1
- 31431,jp,18,alonika,aloṇika,Aloṇika,aloṇika:a. [a-loṇa-ika] 塩味なき,不鹹の.,7,1
- 31439,jp,18,alopa,ālopa,Ālopa,ālopa:m. ① [BSk.〃<ā-lup] 団食,一口の食. ② [<ālopati] 奪取,掠奪.,5,1
- 31463,jp,18,alopati,ālopati,Ālopati,ālopati:[alumpati の caus.] 破り入る,掠奪す.,7,1
- 31475,jp,18,alopika,ālopika,Ālopika,ālopika:a. [ālopa-ika] 一口の,団食の.,7,1
- 31484,jp,18,alu,ālu,Ālu,ālu:n. [〃] 食用の塊茎植物.,3,1
- 31510,jp,18,aluddha,aluddha,Aluddha,aluddha:a. [a-luddha] 無貪欲の.,7,1
- 31521,jp,18,aluka,āluka,Āluka,āluka:①n. =ālu. ②a. 本性の,性質の.,5,1
- 31545,jp,18,alulati,āluḷati,Āluḷati,āluḷati:[ā-lul] 動転す,回転す,混乱す. ppr. āloḷamāna; caus. āloḷeti; pp. āluḷita.,7,1
- 31593,jp,18,alumpati,ālumpati,Ālumpati,ālumpati:[ā-lup,lump] 引き抜く,破壊す.,8,1
- 31627,jp,18,ama,āma,Āma,āma:①indecl. [Sk. BSk.〃] 然り,唯然. -jāta 奴隷女の子. ②a. [〃] なまの,加工しない. -gandha なまぐさ,臭穢. -giddha 餌を貪る. -āsaya 生臓,胃.,3,1
- 31654,jp,18,amacca,amacca,Amacca,amacca:m. [Sk. amātya] ① 同僚,知己. ② 大臣,朝臣.,6,1
- 31744,jp,18,amaccharin,amaccharin,Amaccharin,amaccharin:a. [a-maccharin] 慳なき,不慳惜の.,10,1
- 31750,jp,18,amacchariya,amacchariya,Amacchariya,amacchariya:n. [a-macchariya] 不慳,不慳惜.,11,1
- 31781,jp,18,amaddava,amaddava,Amaddava,amaddava:a. [a-maddava] 不柔和の.,8,1
- 31835,jp,18,amagga,amagga,Amagga,amagga:m. [a-magga] 邪道,非道.,6,1
- 31887,jp,18,amahaggata,amahaggata,Amahaggata,amahaggata:a. [a-mahaggata] 大ならざる,狭小の.,10,1
- 31922,jp,18,amajata,amājāta,Amājāta,amājāta:a. [amā-jāta] 家で生れたる,奴隷の(子).,7,1
- 31963,jp,18,amaka,āmaka,Āmaka,āmaka:=āma ② 生の,なまの,新しい. -dhañña 生穀. -sāka 生野菜. -susāna 新墓.,5,1
- 32018,jp,18,amakkha,amakkha,Amakkha,amakkha:m. [a-makkha] 無覆,不偽善.,7,1
- 32031,jp,18,amakkhin,amakkhin,Amakkhin,amakkhin:a. [a-makkhin] 覆なき,不偽善の.,8,1
- 32052,jp,18,amalaka,āmalaka,Āmalaka,āmalaka:m. [〃] 阿摩勒,餘甘子,山査. emblic myrobalan [樹,葉果].,7,1
- 32113,jp,18,amalaki,āmalakī,Āmalakī,āmalakī:f. =āmalaka.,7,1
- 32146,jp,18,amama,amama,Amama,amama:a. [a-mama<aham] 無我所の,我執なき.,5,1
- 32189,jp,18,amanapa,amanāpa,Amanāpa,amanāpa:amanāpika a. [a-manāpa,a-manāpika] 不可意の,不適意の.,7,1
- 32244,jp,18,amanasikara,amanasikāra,Amanasikāra,amanasikāra:m. [a-manasikāra] 不作意.,11,1
- 32283,jp,18,amanda,āmaṇḍa,Āmaṇḍa,āmaṇḍa:m. [〃] 蓖麻,ひま.,6,1
- 32292,jp,18,amandaliya,āmaṇḍaliya,Āmaṇḍaliya,āmaṇḍaliya:a. [ā-maṇḍala-iya] 円周の. ~ṃ karoti 人垣をつくる,まわりいっぱい集まる.,10,1
- 32315,jp,18,amangala,amaṅgala,Amaṅgala,amaṅgala:n. [a-maṅgala] 不吉祥,不吉,凶兆.,8,1
- 32335,jp,18,amankubhuta,amaṅkubhūta,Amaṅkubhūta,amaṅkubhūta:a. [a-maṅkubhūta] 顔を赤らめざる,大胆なる,当惑せざる,堂々たる.,11,1
- 32352,jp,18,amannatha,amaññatha,Amaññatha,amaññatha:amaññittho,amaññissaṃ,maññati の aor. 3sg.,2sg.,1sg.,9,1
- 32411,jp,18,amantana,āmantanā,Āmantanā,āmantanā:āmantana n. f. [<āmanteti] 呼びかけ,相談,招待.,8,1
- 32455,jp,18,amanteti,āmanteti,Āmanteti,āmanteti:[ā-manta の denom.] 呼びかける,話す,相談す. aor. āmantesi,āmantayi; ger. āmanta =āmantayitvā; pp. āmantita; caus. āmantāpeti 招待す,迎えにやる.,8,1
- 32500,jp,18,amanusa,amānusa,Amānusa,amānusa:a.,amānusī f. [a-mānusa,Sk. amānuṣa] 非人の,鬼神の.,7,1
- 32525,jp,18,amanussa,amanussa,Amanussa,amanussa:m. [a-manussa] 非人,人間 ならざる者. cf. amanussika,amānusa.,8,1
- 32672,jp,18,amara,amara,Amara,amara:a. [a-mara] 不死の,死せざる.,5,1
- 32689,jp,18,amara,amarā,Amarā,amarā:f. うなぎ. -vikkhepa 不死憍乱論,詭弁.,5,1
- 32923,jp,18,amasana,āmasana,Āmasana,āmasana:n. [<āmasati] 捉摩,摩捉.,7,1
- 32941,jp,18,amasati,āmasati,Āmasati,āmasati:[ā-masati<mṛś] 摩す,なでる,こする. aor. āmasi; ger. āmasitvā; grd. āmassa,āmasitabba; pp. amaṭṭha,āmasita.,7,1
- 32951,jp,18,amasaya,āmāsaya,Āmāsaya,āmāsaya:m. [āma-āsaya] 生臓,胃.,7,1
- 32979,jp,18,amassuka,amassuka,Amassuka,amassuka:a. [a-massu-ka] 無髭髯の,ひげなき.,8,1
- 32987,jp,18,amata,amata,Amata,amata:a. n. [a-mata,Sk. amṛta] 不死の,不死,甘露,涅槃. -gāmin 不死に導く. -dundubhi 不死の鼓,甘露の鼓. -dasa 不死を見る者. -dvāra 不死への門. -patta 不死に達せる. -pada 不死句,涅槃の境. -phala 不死涅槃の果.,5,1
- 33293,jp,18,amataputtaka,amātāputtaka,Amātāputtaka,amātāputtaka:a. [a-mātā-putta-ka] 母と子となき.,12,1
- 33351,jp,18,amathita,amathita,Amathita,amathita:a. [a-mathita] 不凝乳の,不攪乳の,乳の凝固せざる.,8,1
- 33396,jp,18,amattannu,amattaññu,Amattaññu,amattaññu:a. [a-matta-ñu] 不知量の,適量を知らざる.,9,1
- 33408,jp,18,amattannuta,amattaññutā,Amattaññutā,amattaññutā:f. [amattaññu-tā] 不知量.,11,1
- 33429,jp,18,amatteyyata,amatteyyatā,Amatteyyatā,amatteyyatā:f. [a-matteyya-tā] 母に尽くさざること,母への不幸.,11,1
- 33437,jp,18,amattha,āmaṭṭha,Āmaṭṭha,āmaṭṭha:a. [Sk. āmṛṣṭa,āmasati の pp.] 捉摩せる.,7,1
- 33477,jp,18,amattika,āmattikā,Āmattikā,āmattikā:f. [ā-mattikā] 陶器,土器.,8,1
- 33501,jp,18,amavasesa,āmāvasesa,Āmāvasesa,āmāvasesa:m. [āma-avasesa] 消化.,9,1
- 33525,jp,18,amaya,amāya,Amāya,amāya:a. [a-māyā] 無誑,不誑の.,5,1
- 33557,jp,18,amayavin,amāyāvin,Amāyāvin,amāyāvin:a. [a-māyā-vin] 無誑の,誑なき.,8,1
- 33563,jp,18,amba,amba,Amba,amba:m. [Sk. āmra] 蓭羅,蓭婆,マンゴ ー,檬果. -pāna マンゴーの飲物. -vana マンゴーの林.,4,1
- 33653,jp,18,ambaka,ambakā,Ambakā,ambakā:f. [Sk. ambikā cf. amma] 母,妻; 婦人への親愛語.,6,1
- 33766,jp,18,ambapali,ambapālī,Ambapālī,Ambapālī:f. アンバパーリー,蓭婆波利 [遊女,比丘尼].,8,1
- 34122,jp,18,ambho,ambho,Ambho,ambho:interj. おい,こら,ばかな.,5,1
- 34147,jp,18,ambila,ambila,Ambila,ambila:a. [Sk. ambla] 酸き,酸の.,6,1
- 34248,jp,18,ambu,ambu,Ambu,ambu:n. [Sk. ambu,ambhas] 水. -cārin 魚. -sevāla 水草.,4,1
- 34280,jp,18,ambuja,ambuja,Ambuja,ambuja:[ambu-ja] m. 魚. n. 蓮.,6,1
- 34360,jp,18,amha,amha,Amha,amha:amhan n. [Sk. aśman] 石. -maya 石製の,堅き.,4,1
- 34399,jp,18,amhakam,amhākaṃ,Amhākaṃ,amhākaṃ:amhāse,amhe → ahaṃ.,7,1
- 34492,jp,18,amisa,āmisa,Āmisa,āmisa:n. [<āma,Sk. āmiṣa ] 財,食,味,利益. -khāra 灰汁. -dāna 財施.,5,1
- 34748,jp,18,amissikata,amissikata,Amissikata,amissikata:a. [a-missa-kata] 不雑の,純粋の.,10,1
- 34764,jp,18,amita,amita,Amita,amita:a. [a-mita] 無量の,無限の.,5,1
- 34833,jp,18,amitta,amitta,Amitta,amitta:m. [a-mitta,Sk. amitra] 非友,敵.,6,1
- 34931,jp,18,amma,amma,Amma,amma:interj. [ammā の voc.] ① 母さん,尼僧さん. ② 一般の婦人への呼びかけ.,4,1
- 34936,jp,18,amma,ammā,Ammā,ammā:f. [Sk. ambā] 母. gen. ammāya; voc. amma.,4,1
- 34953,jp,18,ammana,ammaṇa,Ammaṇa,ammaṇa:n. 木箱; 桝目の単位(約4ブッシェル).,6,1
- 34972,jp,18,amo,āmo,Āmo,āmo:=āma ①.,3,1
- 35013,jp,18,amodamana,āmodamāna,Āmodamāna,āmodamāna:a. [āmodeti の ppr.] 悦喜する,喜びつつある.,9,1
- 35057,jp,18,amodeti,āmodeti,Āmodeti,āmodeti:[ā-mud の caus.] 喜ばす,満足さす. pp. āmodita. f. āmodanā 喜悅.,7,1
- 35078,jp,18,amogha,amogha,Amogha,amogha:a. [a-mogha] 不空の,空しからざる.,6,1
- 35109,jp,18,amoha,amoha,Amoha,amoha:a. [a-moha] 無癡の.,5,1
- 35169,jp,18,amohayittha,amohayittha,Amohayittha,amohayittha:moheti の aor. 3sg.,11,1
- 35188,jp,18,amosa,amosa,Amosa,amosa:a. [a-mosa] 不妄の,不虚妄の.,5,1
- 35200,jp,18,amsa,aṃsa,Aṃsa,aṃsa:① m. [Sk. aṃśa] 分,部分,方隅,時期. aṃsin a. 分配を受ける. ② m. [〃] 肩.,4,1
- 35269,jp,18,amsuka,aṃsuka,Aṃsuka,aṃsuka:n. [Sk. aṃśuka] 衣服.,6,1
- 35283,jp,18,amu,amu,Amu,amu:→ asu.,3,1
- 35316,jp,18,amucchita,amucchita,Amucchita,amucchita:a. [a-mucchita] 悶絶なき,ぼんやりしない.,9,1
- 35352,jp,18,amuka,amuka,Amuka,amuka:a. [amu-ka] それの,そのような.,5,1
- 35361,jp,18,amukhara,amukhara,Amukhara,amukhara:a. [a- mukhara] 多言ならざ る,饒舌なき.,8,1
- 35379,jp,18,amula,amūla,Amūla,amūla:n. a. [a-mūla] 無根,無根拠の.,5,1
- 35387,jp,18,amulaka,amūlaka,Amūlaka,amūlaka:a. [amūla-ka] 無根の,根拠なき.,7,1
- 35431,jp,18,amulha,amūḷha,Amūḷha,amūḷha:a. [a-mūḷha] 不癡の,無癡の. -vinaya不癡毘尼.,6,1
- 35555,jp,18,amutra,amutra,Amutra,amutra:adv. [amu-tra] そこに.,6,1
- 35578,jp,18,amutta,āmutta,Āmutta,āmutta:a. [Sk. BSk. āmukta] 装身せる,身に着けたる,飾れる.,6,1
- 35645,jp,18,ana,aṇa,Aṇa,aṇa:=iṇa m. [Sk. ṛṇa] 負債,借金.,3,1
- 35660,jp,18,ana,āṇā,Āṇā,āṇā:f. [Sk. ājñā] 命令,威力. -desanā 威力説法 [律蔵].,3,1
- 35693,jp,18,anabbhita,anabbhita,Anabbhita,anabbhita:a. [an-abbhita] 復権せざる,出罪なき.,9,1
- 35712,jp,18,anabhava,anabhāva,Anabhāva,anabhāva:m. [ana-bhāva] 非有,虚無.,8,1
- 35735,jp,18,anabhibhuta,anabhibhūta,Anabhibhūta,anabhibhūta:a. [an-abhibhūta] 征服されざる,不敗の,無能勝者,不可征者.,11,1
- 35753,jp,18,anabhijjha,anabhijjhā,Anabhijjhā,anabhijjhā:f. [an-abhijjhā] 無貪,不貪欲.,10,1
- 35762,jp,18,anabhijjhalu,anabhijjhālu,Anabhijjhālu,anabhijjhālu:a. m. [an-abhijjhālu] 無貪者,不貪欲者.,12,1
- 35775,jp,18,anabhijjhita,anabhijjhita,Anabhijjhita,anabhijjhita:a. [an-abhijjhita] 欲求なき,貪求なき.,12,1
- 35783,jp,18,anabhinandana,anabhinandana,Anabhinandana,anabhinandana:n. [an-abhinandana] 不喜楽,無愛楽.,13,1
- 35807,jp,18,anabhinibbatti,anabhinibbatti,Anabhinibbatti,anabhinibbatti:f. [an-abhinibbatti] 不転生,不再生.,14,1
- 35836,jp,18,anabhiraddha,anabhiraddha,Anabhiraddha,anabhiraddha:a. [an-abhiraddha] 不満足の,怒れる.,12,1
- 35843,jp,18,anabhiraddhi,anabhiraddhi,Anabhiraddhi,anabhiraddhi:f. [an-abhiraddhi] 不満足,忿怒.,12,1
- 35860,jp,18,anabhirata,anabhirata,Anabhirata,anabhirata:a. [an-abhirata] 楽しまざる,喜ばざる.,10,1
- 35883,jp,18,anabhirati,anabhirati,Anabhirati,anabhirati:f. [an-abhirati] 不喜,不快,不満.,10,1
- 35915,jp,18,anabhisamaya,anabhisamaya,Anabhisamaya,anabhisamaya:m. [an-abhisamaya] 不現観.,12,1
- 35944,jp,18,anabhisametavin,anabhisametāvin,Anabhisametāvin,anabhisametāvin:m. [an-abhisametāvin] 未現観者.,15,1
- 35961,jp,18,anabhissara,anabhissara,Anabhissara,anabhissara:m. [an-abhissara] 無主.,11,1
- 35972,jp,18,anabhoga,anābhoga,Anābhoga,anābhoga:m. [an-ābhoga] 無功用,不思惟.,8,1
- 35990,jp,18,anacara,anācāra,Anācāra,anācāra:m. [an-ācāra] 非行,非法行,不浄行.,7,1
- 36010,jp,18,anacarin,anācārin,Anācārin,anācārin:a. m. 不浄行者.,8,1
- 36012,jp,18,anacariyaka,anācariyaka,Anācariyaka,anācariyaka:a. [an-ācariyaka] 無師範の.,11,1
- 36047,jp,18,anaccum,anaccuṃ,Anaccuṃ,anaccuṃ:naccati の aor. 3pl.,7,1
- 36054,jp,18,anacinna,anāciṇṇa,Anāciṇṇa,anāciṇṇa:a. [an-āciṇṇa] 宿習なき,不慣行の.,8,1
- 36059,jp,18,anada,anādā,Anādā,anādā:=anādāya [an-ādāya<ādiyati の ger.] 取なく,取著なく.,5,1
- 36071,jp,18,anadana,anādāna,Anādāna,anādāna:n. [an-ādāna] 無取,無取著.,7,1
- 36083,jp,18,anadara,anādara,Anādara,anādara:a. [an-ādara] 敬意なき.,7,1
- 36106,jp,18,anadariya,anādariya,Anādariya,anādariya:n. [an-ādariya] 軽侮,不尊敬.,9,1
- 36195,jp,18,anadhika,anadhika,Anadhika,anadhika:a. [an-adhika] 過ぎることなき,多くなき.,8,1
- 36302,jp,18,anaditva,anāditvā,Anāditvā,anāditvā:anādiyitvā=anādā [anādāya,-ādiyitvā<ādiyati の ger.] 取なく,取著なくして.,8,1
- 36314,jp,18,anadiyana,anādiyāna,Anādiyāna,anādiyāna:[an-ādiyāna<ādiyati の ppr.].,9,1
- 36342,jp,18,anagamana,anāgamana,Anāgamana,anāgamana:n. [an-āgamana] 未来.,9,1
- 36361,jp,18,anagamaniya,anāgamaniya,Anāgamaniya,anāgamaniya:a. [an-āgamaniya] 不応近の,来るべからざる.,11,1
- 36395,jp,18,anagamin,anāgāmin,Anāgāmin,anāgāmin:m. [an-āgāmin] 阿那含,不還,不還来者. -phala 不還果. -magga 不還道.,8,1
- 36427,jp,18,anagamita,anāgāmitā,Anāgāmitā,anāgāmitā:f. [an-āgāmi-tā] 不還性,不還位,不還果.,9,1
- 36448,jp,18,anagara,anagāra,Anagāra,anagāra:n. [an-agāra] 非家.,7,1
- 36470,jp,18,anagarika,anāgārika,Anāgārika,anāgārika:=anagārika 非家の.,9,1
- 36490,jp,18,anagariya,anagāriya,Anagāriya,anagāriya:a. 非家の. anagāriyaṃ pabbajati 非家に出家す,出家者となる.,9,1
- 36529,jp,18,anagata,anāgata,Anāgata,anāgata:a. [an-āgata] 未来の. -ṃsañāṇa 未来分智. -bhaya 当来怖畏. -ārammaṇa 未来所縁. -bhāva 未来性.,7,1
- 36677,jp,18,anaghata,anāghāta,Anāghāta,anāghāta:a. [an-āghāta] 悪意なき,害心なき.,8,1
- 36687,jp,18,anahara,anāhāra,Anāhāra,anāhāra:a. [an-āhāra] 食なき,食因なき. 原因なき.,7,1
- 36726,jp,18,anajaniya,anājānīya,Anājānīya,anājānīya:anājāniya a. [an-ājānīya,an-ājāniya] 凡庸なる,卑賤の.,9,1
- 36734,jp,18,anajjava,anajjava,Anajjava,anajjava:a. [an-ajjava] 非直の,不質直の.,8,1
- 36745,jp,18,anajjhagam,anajjhagaṃ,Anajjhagaṃ,anajjhagaṃ:[an-adhigacchati の aor. 1sg. 得なかった].,10,1
- 36775,jp,18,anajjhittha,anajjhiṭṭha,Anajjhiṭṭha,anajjhiṭṭha:a. [an-ajjhiṭṭha] 求められざる,尋ねられざる.,11,1
- 36786,jp,18,anajjhosana,anajjhosāna,Anajjhosāna,anajjhosāna:n. [an-ajjhosāna] 無執着.,11,1
- 36798,jp,18,anaka,ānaka,Ānaka,ānaka:m. [〃] ケトルドラムの一種.,5,1
- 36842,jp,18,anakkhata,anakkhāta,Anakkhāta,anakkhāta:a. n. [an-akkhāta] 不説の,涅槃.,9,1
- 36868,jp,18,anakula,anākula,Anākula,anākula:a. [an-ākula] 混乱なき,悩乱なき.,7,1
- 36880,jp,18,anala,anala,Anala,anala:a. [an-ala] 不十分の,不可能の,不満足の.,5,1
- 36895,jp,18,analamba,anālamba,Anālamba,anālamba:a. [an-ālamba] 支持なき,依止なき.,8,1
- 36936,jp,18,analaya,anālaya,Anālaya,anālaya:m. [an-ālaya] 無執着,非住.,7,1
- 36966,jp,18,analhiya,anāḷhiya,Anāḷhiya,anāḷhiya:anāḷhika a. [an-āḷhiya,Sk. anāḍhya] 富なき,窮乏せる,貧困の.,8,1
- 37019,jp,18,anamanta,anāmanta,Anāmanta,anāmanta:a. [an-āmanta] 尋ねられざる. -kata 許されざる,招請なき. -cāra 招請されざる行為.,8,1
- 37067,jp,18,anamatagga,anamatagga,Anamatagga,anamatagga:a. [an-amata-agga. Sk. anapavarga. BSk. anavarāgra<AMg. aṇavayagga,aṇavadagga] その始めが量られざる,無始の,無窮の. -pariyāya 無始流転の教.,10,1
- 37094,jp,18,anamataggiya,anamataggiya,Anamataggiya,anamataggiya:n. 無窮の輪廻.,12,1
- 37112,jp,18,anamaya,anāmaya,Anāmaya,anāmaya:a. [an-āmaya] 悩まされない,健康な.,7,1
- 37140,jp,18,anana,anaṇa,Anaṇa,anaṇa:a. [an-aṇa] 無債の,負債なき.,5,1
- 37180,jp,18,ananda,ānanda,Ānanda,ānanda:m. [ā-nanda] 歓喜,喜び.,6,1
- 37257,jp,18,anandati,ānandati,Ānandati,ānandati:[ā-nand] 喜ぶ. grd. ānandiya.,8,1
- 37292,jp,18,anandin,ānandin,Ānandin,ānandin:a. [ānanda-in] ,ānandinī f. 喜ベる,喜びを求める.,7,1
- 37307,jp,18,anangana,anaṅgaṇa,Anaṅgaṇa,anaṅgaṇa:a. [an-aṅgaṇa] 無穢の.,8,1
- 37328,jp,18,ananja,āṇañja,Āṇañja,āṇañja:=ānejja,āneñja 不動の.,6,1
- 37330,jp,18,ananja,ānañja,Ānañja,ānañja:=ānejja.,6,1
- 37394,jp,18,anannata,anaññāta,Anaññāta,anaññāta:a. [an-aññāta] 未了知の. anaññātaññāssāmītindriya 未知当知根.,8,1
- 37408,jp,18,anannatha,anaññathā,Anaññathā,anaññathā:adv. 不異如に,不異に,真実に. anaññatha-vādin 確定論者.,9,1
- 37439,jp,18,ananta,ananta,Ananta,ananta:a. [an-anta] 無辺の,無限の,無量の. -ñāṇa 無辺智.,6,1
- 37529,jp,18,anantara,anantara,Anantara,anantara:a. [an-antara] 無間の,直接 の. acc. anantaraṃ adv. 直接に,無間に. -paccaya 無間縁.,8,1
- 37632,jp,18,anantarayika,anantarāyika,Anantarāyika,anantarāyika:a. [an-antarāyika] 障碍なき,不障の.,12,1
- 37643,jp,18,anantarika,ānantarika,Ānantarika,ānantarika:ānantariya a. [an-anta-ra-ika] 無間の,直接の. -kamma 無間業.,10,1
- 37749,jp,18,anantavat,anantavat,Anantavat,anantavat:a. [an-antavat] 無辺の,無限の.,9,1
- 37758,jp,18,anantevasika,anantevāsika,Anantevāsika,anantevāsika:a. [an-antevāsika] 無内住の,弟子なき.,12,1
- 37772,jp,18,ananubodha,ananubodha,Ananubodha,ananubodha:m. [an-anubodha] 不了悟,不随覚.,10,1
- 37784,jp,18,ananucchavika,ananucchavika,Ananucchavika,ananucchavika:a. [an-anucchavika] 不相応の,不適当の.,13,1
- 37796,jp,18,ananucchaviya,ananucchaviya,Ananucchaviya,ananucchaviya:a. [an-anucchaviya] 不順当な,不当な.,13,1
- 37803,jp,18,ananugiddha,ananugiddha,Ananugiddha,ananugiddha:a. [an-anugiddha] 貪欲なき,随貪なき.,11,1
- 37852,jp,18,ananunnata,ananuññāta,Ananuññāta,ananuññāta:a. [an-anuññāta] 聴許なき,許可されざる.,10,1
- 37881,jp,18,ananuputtha,anānupuṭṭha,Anānupuṭṭha,anānupuṭṭha:a. [an-anupuṭṭha] 質問されざる.,11,1
- 37909,jp,18,ananusociya,ananusociya,Ananusociya,ananusociya:a. [an-anusociya] 悲しむべからざる,不随悲の.,11,1
- 37919,jp,18,ananussuta,ananussuta,Ananussuta,ananussuta:a. [an-anussuta] 未聞の,未曾聞の,不随聞の.,10,1
- 37949,jp,18,ananuvajja,ananuvajja,Ananuvajja,ananuvajja:a. [an-anuvajja] 非難すベからざる.,10,1
- 37959,jp,18,ananuvicca,ananuvicca,Ananuvicca,ananuvicca:adv. [an-anuvicca<vid の ger.] 了知せずして.,10,1
- 37973,jp,18,ananuyoga,ananuyoga,Ananuyoga,ananuyoga:m. [an-anuyoga] 不随勤,不勤行.,9,1
- 38002,jp,18,ananya,ānaṇya,Ānaṇya,ānaṇya:n. [anaṇa-ya,Sk.,BSk. ānṛṇya] 無負債,無債. cf. anaṇa.,6,1
- 38033,jp,18,anapadana,anapadāna,Anapadāna,anapadāna:a. [an-apadāna] 教誡を受けず.,9,1
- 38053,jp,18,anapaka,āṇāpaka,Āṇāpaka,āṇāpaka:a. m. 命令をなす,布告者.,7,1
- 38086,jp,18,anapana,ānāpāna,Ānāpāna,ānāpāna:n. [āna-apāna] 安般,安那般那,出入息. -sati 安般念,数息観.,7,1
- 38178,jp,18,anapanna,anāpanna,Anāpanna,anāpanna:a. [an-āpanna] 不犯の,犯さざる.,8,1
- 38194,jp,18,anapathagata,anāpāthagata,Anāpāthagata,anāpāthagata:a. [an-āpātha-gata] 道に至らざる,追跡されざる.,12,1
- 38208,jp,18,anapatti,anāpatti,Anāpatti,anāpatti:f. [an-āptti] 無罪,無犯. -kara-dhamma 生無罪法.,8,1
- 38224,jp,18,anapattika,anāpattika,Anāpattika,anāpattika:a. [an-āpattika] 無罪の.,10,1
- 38261,jp,18,anapayin,anapāyin,Anapāyin,anapāyin:a.,anapāyinī f. [an-apāyin] 去ることなき,離れざる.,8,1
- 38292,jp,18,anapekkhin,anapekkhin,Anapekkhin,anapekkhin:a. [an-apekkhin] 期待なき,希望せざる.,10,1
- 38305,jp,18,anapeti,āṇāpeti,Āṇāpeti,āṇāpeti:[ā-ñāpeti,ājānāti の caus.] 命令する. grd. āṇāpiya; pp. āṇatta.,7,1
- 38315,jp,18,anapeti,ānāpeti,Ānāpeti,ānāpeti:āneti の caus.,7,1
- 38329,jp,18,anappaka,anappaka,Anappaka,anappaka:a. [an-appaka] 少なからざる,多くの.,8,1
- 38365,jp,18,anapucchitva,anāpucchitvā,Anāpucchitvā,anāpucchitvā:anāpucchā adv. [an-āpucchitvā] 問わずに,許可なく,無断で.,12,1
- 38396,jp,18,anarambha,anārambha,Anārambha,anārambha:m. [an-ārambha] 無難処=涅槃.,9,1
- 38409,jp,18,anarammana,anārammaṇa,Anārammaṇa,anārammaṇa:n. a. [an-ārammaṇa] 無所縁,無対象の.,10,1
- 38427,jp,18,anariya,anariya,Anariya,anariya:a. [an-ariya] 非聖の,不聖の. -pariyesanā 非聖求. -vohāra 非聖語,非聖言.,7,1
- 38439,jp,18,anariya,anāriya,Anāriya,anāriya:a. [an-ariya] =anariya.,7,1
- 38496,jp,18,anarocana,anārocanā,Anārocanā,anārocanā:f. [an-ārocanā] 不告示.,9,1
- 38512,jp,18,anasa,anāsā,Anāsā,anāsā:f. [an-āsā] 非望,不望.,5,1
- 38518,jp,18,anasaka,anāsaka,Anāsaka,anāsaka:a. [an-āsaka] 断食の.,7,1
- 38528,jp,18,anasakatta,anāsakatta,Anāsakatta,anāsakatta:n. [an-āsaka-tta] 断食.,10,1
- 38542,jp,18,anasana,anasana,Anasana,anasana:n. [an-asana] 不食,断食,飢餓.,7,1
- 38557,jp,18,anasanna,anāsanna,Anāsanna,anāsanna:a. [an-āsanna] ∼vara 近づかざるがよし.,8,1
- 38568,jp,18,anasasana,anāsasāna,Anāsasāna,anāsasāna:a. [an-āsasāna<āsāsati,āsiṃsati の ppr.] 希求なき,欲求なき.,9,1
- 38576,jp,18,anasava,anāsava,Anāsava,anāsava:a. [an-āsava] 漏なき,無漏の. m. pl. nom. anāsavāse. cf. nirāsava.,7,1
- 38641,jp,18,anasitaka,anāsitaka,Anāsitaka,anāsitaka:m. [a-nāsitaka] 不擯滅人.,9,1
- 38649,jp,18,anasitvana,anasitvāna,Anasitvāna,anasitvāna:adv. [an-asati の ger.] 食べずに,食を断ちて.,10,1
- 38657,jp,18,anassama,anassāma,Anassāma,anassāma:nassati の aor. 1pl.,8,1
- 38672,jp,18,anassasika,anassāsika,Anassāsika,anassāsika:a. [an-assāsika,BSk. an-āśvāsika] 安息なき,不安の.,10,1
- 38689,jp,18,anassavin,anassāvin,Anassāvin,anassāvin:a. [an-assāvin] 流漏なき,欲愛なき.,9,1
- 38695,jp,18,anassum,anassuṃ,Anassuṃ,anassuṃ:[anvassuṃ の略,anussuṇāti の aor. 1sg.] 随聞せり.,7,1
- 38725,jp,18,anatapin,anātāpin,Anātāpin,anātāpin:a. [an-ātāpin] 不熱心の.,8,1
- 38729,jp,18,anatha,anātha,Anātha,anātha:a. [a-nātha] 無怙の,孤独の.,6,1
- 38739,jp,18,anatha-pindika,anātha-piṇḍika,Anātha-Piṇḍika,Anātha-piṇḍika:m. [BSk. Anāthapiṇḍada] 給孤独〔長者〕=Sudatta.,14,1
- 38806,jp,18,anaticarin,anaticārin,Anaticārin,anaticārin:a. [an-aticārin] 犯し行なわざる,無犯行の.,10,1
- 38849,jp,18,anatiritta,anatiritta,Anatiritta,anatiritta:a. [an-atiritta] 残余なき. -bhojana 非残食,残食にあらざる.,10,1
- 38866,jp,18,anatisara,anatisāra,Anatisāra,anatisāra:a. [an-atisāra] 違越なき,過誤なき.,9,1
- 38881,jp,18,anativattana,anativattana,Anativattana,anativattana:n. [an-ativattana] 不超越.,12,1
- 38902,jp,18,anatta,āṇatta,Āṇatta,āṇatta:a. [āṇāpeti の pp.] 命令されたる,勅令の.,6,1
- 38943,jp,18,anattamana,anattamana,Anattamana,anattamana:a. [an-attamana] 不適意,不悅意,不喜.,10,1
- 38956,jp,18,anattamanata,anattamanatā,Anattamanatā,anattamanatā:f. 不可意性,不快.,12,1
- 38968,jp,18,anattan,anattan,Anattan,anattan:m. [an-attan,Sk. anātman] 無我,非我. anatta-lakkhaṇa 無我相. anatta-saññā 無我想. anattākāra 無我相. anattānupassanā 無我観.,7,1
- 38976,jp,18,anattaniya,anattaniya,Anattaniya,anattaniya:a. [an-attaniya] 非我所の.,10,1
- 39024,jp,18,anattha,anattha,Anattha,anattha:m. [an-attha] 無義,無利,非義,非利,不饒益. -vādin 無益語者. -saṃhita 非利を伴える,利益なき.,7,1
- 39175,jp,18,anatti,āṇatti,Āṇatti,āṇatti:f. [<āṇāpeti] 命令.,6,1
- 39225,jp,18,anatura,anātura,Anātura,anātura:a. [an-ātura] 無病の.,7,1
- 39243,jp,18,anavajja,anavajja,Anavajja,anavajja:a. [an-avajja] 無罪の,無過の.,8,1
- 39348,jp,18,anavakasa,anavakāsa,Anavakāsa,anavakāsa:a. [an-avakāsa] 空間なき,余地なき,機会なき.,9,1
- 39393,jp,18,anavannatti,anavaññatti,Anavaññatti,anavaññatti:f. [an-avaññatti] 不軽賎不陵蔑,名誉. -mada 不呵毀憍.,11,1
- 39414,jp,18,anavarana,anāvaraṇa,Anāvaraṇa,anāvaraṇa:n. [an-āvaraṇa] 不障の,無碍の. -ñāṇa 無障智.,9,1
- 39448,jp,18,anavasa,anāvāsa,Anāvāsa,anāvāsa:a. [an-āvāsa] 無住の.,7,1
- 39457,jp,18,anavasesa,anavasesa,Anavasesa,anavasesa:a. [an-avasesa] 残りなき,全体の.,9,1
- 39509,jp,18,anavassava,anavassava,Anavassava,anavassava:m. [an-avassava] 無流漏,無影響.,10,1
- 39516,jp,18,anavassuta,anavassuta,Anavassuta,anavassuta:a. [an-avassuta] 無流漏の,(煩悩の)漏泄なき.,10,1
- 39538,jp,18,anavata,anāvaṭa,Anāvaṭa,anāvaṭa:a. [an-āvaṭa] 閉されざる,開かれたる.,7,1
- 39586,jp,18,anavatthita,anavaṭṭhita,Anavaṭṭhita,anavaṭṭhita:a. [an-avaṭṭhita] 住立せざる,確立なき.,11,1
- 39626,jp,18,anavattin,anavattin,Anavattin,anavattin:a. [an-āvattin] 不還の,不退転の cf. anāvattin.,9,1
- 39628,jp,18,anavattin,anāvaṭṭin,Anāvaṭṭin,anāvaṭṭin:a. [an-āvaṭṭin] 誘惑されざる,誘引なき.,9,1
- 39630,jp,18,anavattin,anāvattin,Anāvattin,anāvattin:a. [an-āvattin] 不還の,不退転の. -dhamma不還者,還らざるもの.,9,1
- 39637,jp,18,anavaya,anavaya,Anavaya,anavaya:a. 無欠の,完全なる.,7,1
- 39667,jp,18,anavikata,anāvikata,Anāvikata,anāvikata:a. [an-āvikata] 顕明されざる,不明の.,9,1
- 39674,jp,18,anavila,anāvila,Anāvila,anāvila:a. [an-āvila] 濁りなき,清き.,7,1
- 39704,jp,18,anavosita,anavosita,Anavosita,anavosita:a. [an-avosita] 終結せざる,未完の.,9,1
- 39713,jp,18,anavuttha,anāvuttha,Anāvuttha,anāvuttha:a. [an-āvuttha] 無住の.,9,1
- 39725,jp,18,anaya,anaya,Anaya,anaya:m. [a-naya] 不幸,不運,禍.,5,1
- 39779,jp,18,anayasa,anāyāsa,Anāyāsa,anāyāsa:a. [an-āyāsa] 憂悩なき,平安なる.,7,1
- 39791,jp,18,anayatana,anāyatana,Anāyatana,anāyatana:n. [an-āyatana] 非因,無努力.,9,1
- 39810,jp,18,anayati,ānayati,Ānayati,ānayati:= āneti.,7,1
- 39821,jp,18,anaye,ānaye,Ānaye,ānaye:āneti の opt.,5,1
- 39854,jp,18,anayuham,anāyūhaṃ,Anāyūhaṃ,anāyūhaṃ:[<āyūhati の ppr. sg. nom.] 努めずして.,8,1
- 39863,jp,18,anayuhana,anāyūhanā,Anāyūhanā,anāyūhanā:f. [an-āyūhanā] 存続なき,渇愛なき.,9,1
- 39872,jp,18,anayussa,anāyussa,Anāyussa,anāyussa:a. [an-āyussa] 寿を損する.,8,1
- 39927,jp,18,anda,aṇda,Aṇda,aṇda:n. [〃] 卵,睪丸. -kosa 卵殻. -ja 卵生,卵生者.,4,1
- 39974,jp,18,andaka,aṇḍaka,Aṇḍaka,aṇḍaka:a. 粗暴の,激しき,荒き.,6,1
- 40007,jp,18,andha,andha,Andha,andha:a. [〃] 盲目の,暗愚の. -kāra 暗黒. -tama 暗黒. -badhira 盲聾者,-bāla 暗愚の. -bhūta 盲目となれる,無知なる. -mūga 盲啞者.,5,1
- 40073,jp,18,andhaka,andhaka,Andhaka,Andhaka:m. 案達羅派 [南インド・アンドラ地方の大衆四派の総称].,7,1
- 40074,jp,18,andhaka,andhaka,Andhaka,andhaka:m. 黒蝿.,7,1
- 40273,jp,18,andu,andu,Andu,andu:m. [Sk. andu,andū,anduka] 鎖,拘鎖,綱. -ghara 獄舎. -bandhana 鎖縛.,4,1
- 40321,jp,18,aneja,aneja,Aneja,aneja:a. [an-ejā] 不動の,無動著の,無貪愛の.,5,1
- 40337,jp,18,anejja,ānejja,Ānejja,ānejja:ānañja,āneñja a. [a-iñjya,BSk. ānijya,āniñjya,aniñjya] 不動の. cf. āṇañja.,6,1
- 40343,jp,18,aneka,aneka,Aneka,aneka:a. [an-eka] 一つならざる,多くの,多数の. -dhā 多様に,種々に. -vihita 種々の.,5,1
- 40544,jp,18,anekamsika,anekaṃsika,Anekaṃsika,anekaṃsika:a. [an-eka-aṃsika] 一方ならざる,不決定の.,10,1
- 40782,jp,18,anelaka,aneḷaka,Aneḷaka,aneḷaka:a. [BSk. aneḍaka,anelaka] 清き,清浄の,完全な.,7,1
- 40795,jp,18,anelamuga,aneḷamūga,Aneḷamūga,aneḷamūga:a. [an-eḷa-mūga] 無羊唖の,賢善の.,9,1
- 40881,jp,18,anesana,anesanā,Anesanā,anesanā:f. [an-esanā] 邪求,不法,不適当.,7,1
- 40892,jp,18,anesi,anesi,Anesi,anesi:anesuṃ,nayati の aor.,5,1
- 40916,jp,18,aneti,āneti,Āneti,āneti:[ā-neti<nī] =ānayati 導く,導き来る. opt. ānema,ānaye; imper. ānetha; fut. ānayissati,ānessati; inf. ānayituṃ; ger. ānetvā; aor. ānesi,ānayi,ānayiṃsu; pp. ānīta; pass. ānīyati,āniyyati; imper. āniyyataṃ; caus. ānāpeti.,5,1
- 40942,jp,18,anga,aṅga,Aṅga,aṅga:n. [〃] ① 部分,支分,肢体,身分,関心,理由. kiṃ aṅga いかにいわんや…においておや. ② 手の占相,手足判断. -jāta 生支,男根. -paccaṅga 肢節. -vāta 肢痛. -vijjā 手足占い,人相術.,4,1
- 40977,jp,18,angada,aṅgada,Aṅgada,aṅgada:m. [〃] 腕環,うでわ.,6,1
- 41094,jp,18,angana,aṅgaṇa,Aṅgaṇa,aṅgaṇa:n. [〃] ① 空地,中庭. ② 穢,煩悩.,6,1
- 41217,jp,18,angara,aṅgāra,Aṅgāra,aṅgāra:m. n. [〃] 炭火. -kāsu 火坑. -kāsupamā 火坑の譬喻. -thūpa 炭灰塔. -pabbata 炭火の山. -masi 炭灰.,6,1
- 41253,jp,18,angaraka,aṅgāraka,Aṅgāraka,aṅgāraka:a. 炭火の,赤色の. m. 火星.,8,1
- 41505,jp,18,angin,aṅgin,Aṅgin,aṅgin:a. 部分を有せる,肢分ある.,5,1
- 41510,jp,18,angirasa,aṅgīrasa,Aṅgīrasa,aṅgīrasa:m. アンギーラサ,放光者.,8,1
- 41523,jp,18,angirasi,aṅgīrasī,Aṅgīrasī,aṅgīrasī:f. 天女.,8,1
- 41533,jp,18,angula,aṅgula,Aṅgula,aṅgula:n. 指尺,指の長さ. -pabba指節,指の一節の長さ.,6,1
- 41571,jp,18,anguli,aṅguli,Aṅguli,aṅguli:f. [〃] 指. -patodaka 指で突くこと. -poṭha 弾指. -muddikā 指印,印章のついた指輪.,6,1
- 41635,jp,18,angulimala,aṅgulimāla,Aṅgulimāla,Aṅgulimāla:m. アングリマーラ,央掘摩羅,指鬘〔兇賊から仏弟子となる〕.,10,1
- 41743,jp,18,anguttara-nikaya,aṅguttara-nikāya,Aṅguttara-Nikāya,Aṅguttara-nikāya:m. 増支部,增一阿含経〔五部,四阿含の一〕.,16,1
- 41764,jp,18,anguttaratthakatha,aṅguttaraṭṭhakathā,Aṅguttaraṭṭhakathā,Aṅguttaraṭṭhakathā:f. 増支部義疏 = Manorathapūraṇī (AA.).,18,1
- 41771,jp,18,anguttha,aṅguṭṭha,Aṅguṭṭha,aṅguṭṭha:n. [Sk. aṅguṣṭha] 拇指. -pada 拇指の跡.,8,1
- 41802,jp,18,anha,aṇha,Aṇha,aṇha:m. [=anha,Sk. ahna. cf. aha] 日. pubbaṇha,sāyaṇha.,4,1
- 41811,jp,18,anha,anha,Anha,anha:m. [= aṇha,Sk. ahan. cf. aha] 日,午. pubbanha 午前. majjhanha 日中. sāyanha 午後,夕方.,4,1
- 41814,jp,18,anhati,añhati,Añhati,añhati:(ppr. añhamāna) = asati.,6,1
- 41818,jp,18,ani,āṇi,Āṇi,āṇi:m. [〃] 橛,轄,くさび,鼓輻.,3,1
- 41873,jp,18,anibbatti,anibbatti,Anibbatti,anibbatti:f. [a-nibbatti] 不生成,不発生.,9,1
- 41896,jp,18,anibbisam,anibbisaṃ,Anibbisaṃ,anibbisaṃ:a. [a-nibbisaṃ<nibbisati の ppr. m. sg. nom.] 得ることなく,見出さずして.,9,1
- 41929,jp,18,anicca,anicca,Anicca,anicca:a. [a-nicca] 無常の. aniccā saṅkhārā 諸行は無常なり. anicce dukkha-saññā 無常における苦想,無常苦想. anicce niccan ti vipallāso 無常を常なりとする顛倒.,6,1
- 42023,jp,18,aniccata,aniccatā,Aniccatā,aniccatā:f. 無常性.,8,1
- 42053,jp,18,aniccha,anicchā,Anicchā,anicchā:f. [an-icchā] 無求,無欲.,7,1
- 42104,jp,18,anidassana,anidassana,Anidassana,anidassana:n. [a-nidassana] 不可見,無見. -appaṭigha 無見無対. -sappaṭigha 無見有対.,10,1
- 42192,jp,18,anigha,anīgha,Anīgha,anīgha:anigha a. [an-īgha cf. īgha,nigha] 動転なき,無苦の,安静の,悶なき.,6,1
- 42223,jp,18,anika,anīka,Anīka,anīka:n. [〃] 軍隊,軍勢,兵隊. –agga 軍隊. -ṭṭha 衛兵. -dassana 閱兵.,5,1
- 42263,jp,18,aniketa,aniketa,Aniketa,aniketa:a. [a-niketa] 家なき. -sārin居家なき者.,7,1
- 42283,jp,18,anikilitavin,anikiḷītāvin,Anikiḷītāvin,anikiḷītāvin:a. → nikiḷitāvin.,12,1
- 42290,jp,18,anikkasava,anikkasāva,Anikkasāva,anikkasāva:a. [a-ni-kasāva] 無濁ならざる,濁穢ある.,10,1
- 42345,jp,18,anila,anila,Anila,anila:m. [<an] 風.,5,1
- 42437,jp,18,animitta,animitta,Animitta,animitta:a. [a-nimitta] 無相の,無因相. -cetovimutti 無相心解脱. -samādhi 無相三昧.,8,1
- 42443,jp,18,animitta,animittā,Animittā,animittā:f. 無相女.,8,1
- 42534,jp,18,anindita,anindita,Anindita,anindita:a. [a-nindita] 過失なき,非難されざる.,8,1
- 42550,jp,18,anindiya,anindiya,Anindiya,anindiya:a. [a-nindiya] 非難すベからざる.,8,1
- 42564,jp,18,aninjana,aniñjana,Aniñjana,aniñjana:n. a. [an-iñjana] 不動,不動の.,8,1
- 42576,jp,18,aninjita,aniñjita,Aniñjita,aniñjita:a. [an-iñjita] 不動の.,8,1
- 42600,jp,18,anipphanna,anipphanna,Anipphanna,anipphanna:a. [a-nipphanna] 不完全の.,10,1
- 42612,jp,18,anirakata,anirākata,Anirākata,anirākata:a. [a-nirākata] 無視せず.,9,1
- 42636,jp,18,anisada,ānisada,Ānisada,ānisada:n. 臀部,しり. -aṭṭhi 尾閭骨.,7,1
- 42677,jp,18,anisamsa,ānisaṃsa,Ānisaṃsa,ānisaṃsa:m. [ā-ni-saṃsa,BSk. ānuśaṃsa,anuśaṃsa] 功徳,利益,勝利.,8,1
- 42759,jp,18,anissa,anissā,Anissā,anissā:f. [an-issā] 無嫉.,6,1
- 42780,jp,18,anissara,anissara,Anissara,anissara:a. [an-issara] 無自在の,主権なき.,8,1
- 42816,jp,18,anissayana,anissāyana,Anissāyana,anissāyana:n. [an-issāyana] 無嫉.,10,1
- 42822,jp,18,anissita,anissita,Anissita,anissita:a. [a-nissita] 無依の,不依止の.,8,1
- 42840,jp,18,anissukin,anissukin,Anissukin,anissukin:a. [an-issukin] 不嫉の.,9,1
- 42849,jp,18,anita,ānīta,Ānīta,ānīta:a. [āneti の pp.] 持ち来れる,将来せる.,5,1
- 42877,jp,18,aniti,anīti,Anīti,anīti:f. [an-īti] 息災,安全.,5,1
- 42885,jp,18,anitiha,anītiha,Anītiha,anītiha:a. [an-ītiha] 伝聞ならざる,噂話でない.,7,1
- 42894,jp,18,anitika,anītika,Anītika,anītika:a. 無災の,安全な,息災の.,7,1
- 42922,jp,18,anittha,aniṭṭha,Aniṭṭha,aniṭṭha:a. [an-iṭṭha,Sk. an-iṣṭa] 不好の. -rūpa 不好色.,7,1
- 42995,jp,18,anitthita,aniṭṭhita,Aniṭṭhita,aniṭṭhita:a. [a-niṭṭhita,Sk. a-niṣṭita] 不究竟の,不完結の.,9,1
- 43012,jp,18,anitthurin,aniṭṭhurin,Aniṭṭhurin,aniṭṭhurin:a. [a-niṭṭhurin] 冷酷ならざる,嫉視なき.,10,1
- 43019,jp,18,anivaraniya,anīvaraṇīya,Anīvaraṇīya,anīvaraṇīya:a. [a-nīvaraṇīya] 蓋障なき.,11,1
- 43073,jp,18,anivatti,anivatti,Anivatti,anivatti:f. [a-nivatti] 不退転.,8,1
- 43084,jp,18,anivattin,anivattin,Anivattin,anivattin:a. 不退転者.,9,1
- 43101,jp,18,anivesana,anivesana,Anivesana,anivesana:a. [a-nivesana] 住著なき,無執着の.,9,1
- 43165,jp,18,aniyanika,anīyānika,Anīyānika,anīyānika:a. [a-nīyānika] 不出離の,不出の.,9,1
- 43168,jp,18,aniyata,aniyata,Aniyata,aniyata:a. [a-niyata] 不決定の,不定の. -dhamma 不定法. -rāsi 不定聚.,7,1
- 43214,jp,18,aniyyanika,aniyyānika,Aniyyānika,aniyyānika:a. [a-niyyānika] 不出離の,不出の.,10,1
- 43247,jp,18,anjali,añjali,Añjali,añjali:m. [〃] 合掌. ~ṃ paṇāmeti 合掌を向ける. ~ṃ karoti,~ṃ paggaṇhāti 合掌をなす. -kamma 合掌業. -kata 合掌をなせる. -karaṇīya 合掌さるべき.,6,1
- 43286,jp,18,anjana,añjana,Añjana,añjana:n. [〃] ① 塗薬,点眼薬. ② 漆黒の,青黒色. ③ 漆黑樹.,6,1
- 43396,jp,18,anjani,añjanī,Añjanī,añjanī:f. 塗薬箱,膏薬壷.,6,1
- 43404,jp,18,anjani-salaka,añjani-salākā,Añjani-Salākā,añjani-salākā:f. 膏薬ベら.,13,1
- 43426,jp,18,anjasa,añjasa,Añjasa,añjasa:a. 真直なる,曲らない.,6,1
- 43450,jp,18,anjati,añjati,Añjati,añjati:[Sk. añjayati] 塗る,油を塗る. pp. añjita; caus. añjāpeti.,6,1
- 43469,jp,18,anjaya,añjaya,Añjaya,añjaya:a. 真直な cf. ajjava.,6,1
- 43484,jp,18,anjita,añjita,Añjita,añjita:a. [añjeti の pp.] 油を塗れる.,6,1
- 43503,jp,18,anka,aṅka,Aṅka,aṅka:m. [〃] 腰,胸,脇.,4,1
- 43563,jp,18,ankura,aṅkura,Aṅkura,aṅkura:m. 若芽,ひこばえ.,6,1
- 43596,jp,18,ankusa,aṅkusa,Aṅkusa,aṅkusa:m. [Sk. aṅkuśa] 鉤. -gayhasippa 鉤を使う術. -ggaha 象師.,6,1
- 43635,jp,18,anna,añña,Añña,añña:a. pron. [Sk. anya] 他の,異なる,余他の. aññe m. pl. nom. acc. 他の人々. aññena aññaṃ 相異なって,矛盾して. aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ 命と身は相異なる. anañña 余ならず,それ自身. -tiṭṭhiya 異学,外道. -diṭṭhika 異見者,他見者. -vādaka 異説者. -sita 他に依止せる.,4,1
- 43654,jp,18,anna,aññā,Aññā,aññā:f. [Sk. ājñā] 了知,完全智,開悟,已知. -citta 知解心,了知心. aññindriya已知根.,4,1
- 43679,jp,18,anna,anna,Anna,anna:n. [〃] 食,食物. -da 食を与える者. -pāna 食物飲物.,4,1
- 43695,jp,18,anna-kondanna,aññā-koṇḍañña,Aññā-Koṇḍañña,Aññā-Koṇḍañña:開悟の憍陳如,阿若憍陳如 [五比丘の一].,13,1
- 43755,jp,18,annada,aññadā,Aññadā,aññadā:adv. [añña-dā] 異時に,他時に.,6,1
- 43775,jp,18,annadatthu,aññadatthu,Aññadatthu,aññadatthu:adv. [aññad atthu 他があれ] 何はともあれ,さもあらばあれ,必ずや. -dasa 全見者,普見者. -hara 何物にでも取り行く人.,10,1
- 43874,jp,18,annamanna,aññamañña,Aññamañña,aññamañña:a. [añña-añña] 他と他,相互,展転. aññamaññaṃ adv. 相互に. -paccaya 相互縁.,9,1
- 44028,jp,18,annana,aññāṇa,Aññāṇa,aññāṇa:n. [a-ñāṇa] 無智.,6,1
- 44066,jp,18,annanaka,aññāṇaka,Aññāṇaka,aññāṇaka:a. 無智なる,無智.,8,1
- 44250,jp,18,annata,aññāta,Aññāta,aññāta:① a. [ājānāti の pp.] 了知せる,開悟せる. -mānin 開悟せりとの慢ある人,了知せると思える人. ② a. [a-ñāta] 無知なる.,6,1
- 44328,jp,18,annatar,aññātar,Aññātar,aññātar:m. 了知者,開悟者.,7,1
- 44331,jp,18,annatara,aññatara,Aññatara,aññatara:a. [añña の比較級] 隨一,二者の一,或る.,8,1
- 44410,jp,18,annatavin,aññātāvin,Aññātāvin,aññātāvin:a. 了知せる,開悟せる,具知の. -indriya 具知根.,9,1
- 44419,jp,18,annatha,aññathā,Aññathā,aññathā:adv. [añña-thā] 他の方法で,異なって. -cariya 異修行. -tta 変異,異心. -bhāva 異なった存在,他の状態,変化,変異.,7,1
- 44453,jp,18,annati,aññāti,Aññāti,aññāti:= ājānāti aor. aññāsi.,6,1
- 44462,jp,18,annatika,aññātika,Aññātika,aññātika:a. [a-ñātika] 非親里の,親戚ならざる.,8,1
- 44505,jp,18,annatra,aññatra,Aññatra,aññatra:① adv. [añña-tra] 他処で. ② prep. = ṭhapetvā (abl. instr. をとる) 除いては,以外では. kiṃ karaṇīyaṃ aññatra dhammacariyāya 法行を除いては何がなさるべきであるか.,7,1
- 44565,jp,18,annatukama,aññātukāma,Aññātukāma,aññātukāma:a. [ā-jānātu-kāma] 了知せんと欲する,開悟を欲する.,10,1
- 44583,jp,18,annava,aṇṇava,Aṇṇava,aṇṇava:n. [Sk. arṇa,arṇava] 海,海洋,河.,6,1
- 44639,jp,18,annaya,aññāya,Aññāya,aññāya:[ājānāti の ger.] 了知して,開悟して.,6,1
- 44649,jp,18,annaya,annaya,Annaya,annaya:= anvaya.,6,1
- 44702,jp,18,anodaka,anodaka,Anodaka,anodaka:a. [an-udaka] 無水の,乾いた.,7,1
- 44737,jp,18,anodhiso,anodhiso,Anodhiso,anodhiso:adv. [an-odhi の abl.] 制限なく.,8,1
- 44769,jp,18,anoggata,anoggata,Anoggata,anoggata:a. [an-oggata] 没せざる.,8,1
- 44793,jp,18,anoja,anojā,Anojā,anojā:anojakā f. 赤花の灌木.,5,1
- 44829,jp,18,anoka,anoka,Anoka,anoka:n. [an-oka] 無家,非家. -cārin 非家行者,無世欲者.,5,1
- 44914,jp,18,anoma,anoma,Anoma,anoma:a. [an-oma] 最下ならざる,すぐれたる,最高の. -pañña 高慧者. -vaṇṇa 妙色者.,5,1
- 44957,jp,18,anomajjati,anomajjati,Anomajjati,anomajjati:[anu-ava-majjati] 順次に摩擦す.,10,1
- 45020,jp,18,anonamati,anonamati,Anonamati,anonamati:[an-onamati] 下曲す,曲がる. ppr. anonamanta 曲らざる. anonami-daṇḍa 曲らざる杖.,9,1
- 45066,jp,18,anorapara,anorapāra,Anorapāra,anorapāra:a. [an-ora-pāra] 此岸・彼岸ならざる.,9,1
- 45099,jp,18,anosita,anosita,Anosita,anosita:a. [an-ava-sita] 近づかざる,住せざる.,7,1
- 45119,jp,18,anotatta,anotatta,Anotatta,Anotatta:m. 阿耨達,無熱悩 [雪山の池].,8,1
- 45163,jp,18,anottappa,anottappa,Anottappa,anottappa:n. [an-ottappa] 無愧.,9,1
- 45195,jp,18,anottappin,anottappin,Anottappin,anottappin:anottāpin a. [<anottappa] 無愧の,無恥の.,10,1
- 45204,jp,18,anovadaka,anovādaka,Anovādaka,anovādaka:a. [an-ovādaka] 訓誡に従わない.,9,1
- 45229,jp,18,anovassaka,anovassaka,Anovassaka,anovassaka:a. [an-ovassaka] 降雨のなき,乾燥せる.,10,1
- 45250,jp,18,anta,anta,Anta,anta:① m. [〃] 終極,目的,極限,辺,極端. -gāmin 終局に達する. -gū 極に達せる,達人. -ggāhika-diṭṭhi 辺見,辺執見. antaṃ karoti 終りを作る,終滅さす,滅す. ② n. [Sk. āntra<antra] 腸,小腸. -guṇa 腸間膜.,4,1
- 45344,jp,18,antaka,antaka,Antaka,antaka:m. [〃] 死神,死魔,悪魔.,6,1
- 45376,jp,18,antalikkha,antalikkha,Antalikkha,antalikkha:n. [Sk. antarikṣa] 空間,空中,虚空.,10,1
- 45413,jp,18,antamaso,antamaso,Antamaso,antamaso:adv. [antama の abl.,BSk. antaśaḥ] 乃至.,8,1
- 45469,jp,18,antara,antara,Antara,antara:a. n. prep. [Sk. antar,BSk. antara] 内の,中間の; 機会,中間,障碍. abl. antarā 途中で,中間で. antaraṃ karoti 距離をおく,離れる; 除く,滅ぼす. -aṭṭhaka 月の第八日の前後. -āpaṇa 売店,中店. -kappa 中劫. -ghara 家の中. -cara 闖入者. -bāhira 内外. -vāsaka 安陀衣,内衣. antarantare,antarantarena 両者の中間にて. antarantarā 時に,しばしば. antarena 中間に.,6,1
- 45490,jp,18,antara,antarā,Antarā,antarā:adv. [antara の abl.] その間に,時々に. -kathā 中間の話,暫時の談話. -kāja二人棒,天秤棒. -parinibbāyin 中般涅槃. -bhava 中有. -magge 中途にて. -maraṇa 中間死,中夭. antarā ca…antarā ca …と…との間で.,6,1
- 45535,jp,18,antaradhana,antaradhāna,Antaradhāna,antaradhāna:n. [cf. antaradhāyati] 滅没,隠没.,11,1
- 45572,jp,18,antaradhayati,antaradhāyati,Antaradhāyati,antaradhāyati:[antara-dhāyati<dhā] 滅没す,消失す. ppr. antaradhāyamāna; aor. antaradhāyi,antaradhāyisi,antaradhāyatha; pp. antarahita; caus. antaradhāpeti.,13,1
- 45624,jp,18,antarahita,antarahita,Antarahita,antarahita:a. [antaradhāyati の pp.] 消失せる,滅没せる.,10,1
- 45813,jp,18,antaraya,antarāya,Antarāya,antarāya:① m. [antara-aya] 障碍,障難,妨難. ② = antarā その中に.,8,1
- 45851,jp,18,antarayika,antarāyika,Antarāyika,antarāyika:a. [<antarāya] 障碍の.,10,1
- 45876,jp,18,antarika,antarika,Antarika,antarika:a. [<antara] 中間の,間接の.,8,1
- 45886,jp,18,antarika,antarikā,Antarikā,antarikā:f. [<antarika] 内部,内側,付近,範囲,中間,すき間.,8,1
- 45937,jp,18,antavant,antavant,Antavant,antavant:a. [anta-vant] 有限なる.,8,1
- 45968,jp,18,antepura,antepura,Antepura,antepura:n. [ante-pura] 内宮,後宮.,8,1
- 46025,jp,18,antevasikat,antevāsikat,Antevāsikat,antevāsikat:antevāsin m. 内住者,阿闍梨の弟子.,11,1
- 46062,jp,18,antima,antima,Antima,antima:a. [anta の最上級] 最終の,最後の. -jāti 最後生. -deha 最後身. -bhava 最後有. -sarīra 最後身.,6,1
- 46138,jp,18,anto,anto,Anto,anto:prep. [Sk. antaḥ] 内,内に. -jaṭā 内縛. -nagara 城内,市内. -nimugga 中に没せる. -mana 内気の. -vihāra 精舎内,寺内.,4,1
- 46725,jp,18,anu,aṇu,Aṇu,aṇu:a. [〃] 微少の,微細の,原子の. -thūla 細粗. -matta 微量の,少量の. -sahagata 微倶の.,3,1
- 46737,jp,18,anu-,anu-,Anu-,anu-:pref. [〃] 随いて,次に,順じて,従って,倶に.,4,1
- 46767,jp,18,anubaddha,anubaddha,Anubaddha,anubaddha:a. [anubandhati の pp.] 随結せる,従える.,9,1
- 46779,jp,18,anubala,anubala,Anubala,anubala:n. [anu-bala] 後続部隊,従軍.,7,1
- 46797,jp,18,anubandha,anubandha,Anubandha,anubandha:m. [anu-bandha] 随縛,束縛.,9,1
- 46834,jp,18,anubandhati,anubandhati,Anubandhati,anubandhati:[anu-bandhati] 随結す,従う,追跡す. aor. anubandhi,anubandhissaṃ,anubandhisuṃ; ger. anubandhitvā; grd. anubandhitabba; pp. anubaddha.,11,1
- 46870,jp,18,anubhaga,anubhāga,Anubhāga,anubhāga:m. [anu-bhāga] 残部,余分.,8,1
- 46878,jp,18,anubhanana,anubhaṇanā,Anubhaṇanā,anubhaṇanā:f. [anu-bhaṇana] 訓誡,叱責.,10,1
- 46883,jp,18,anubhasati,anubhāsati,Anubhāsati,anubhāsati:[anu-bhāsati] 随説す,くり返す.,10,1
- 46890,jp,18,anubhava,anubhāva,Anubhāva,anubhāva:=ānubhāva m. 威力,勢力,威神カ.,8,1
- 46895,jp,18,anubhava,ānubhāva,Ānubhāva,ānubhāva:m. =anubhāva 威力,威神力.,8,1
- 46927,jp,18,anubhavana,anubhavana,Anubhavana,anubhavana:n. [<anubhavati] 領納,経験.,10,1
- 46974,jp,18,anubhavata,anubhāvatā,Anubhāvatā,anubhāvatā:f. 威カ.,10,1
- 46979,jp,18,anubhavati,anubhavati,Anubhavati,anubhavati:anubhoti [anu-bhavati] 経験す,領納す,受ける. anubhomi,anubhoma,anubhoti,anubhonti; fut. anubhavissati; ppr. anubhavamāna; aor. anubhavi,anubhosi; ger. anubhavitvā,anubhaviyāna; pp. anubhūta; pass. anubhūyati.,10,1
- 47018,jp,18,anubhirati,anubhīrati,Anubhīrati,anubhīrati:[anu-bhṛ の pass.] 運ばれる. ppr. anubhīramāna. cf. anuhīrati.,10,1
- 47036,jp,18,anubhuta,anubhūta,Anubhūta,anubhūta:a. n. [anubhavati の pp.] 経験せる,苦しめる,経験,苦痛.,8,1
- 47067,jp,18,anubhuyati,anubhūyati,Anubhūyati,anubhūyati:[anubhavati の pass.] 経験される,受ける. ppr. anubhūyamāna.,10,1
- 47080,jp,18,anubodha,anubodha,Anubodha,anubodha:m. [<anu-budh] 随覚,了悟. -ñāṇa 随覚智.,8,1
- 47098,jp,18,anubodhati,anubodhati,Anubodhati,anubodhati:[anu-budh] 理解す,さとる. aor. anubodhiṃ; ppr. anubodhaṃ.,10,1
- 47123,jp,18,anubruheti,anubrūheti,Anubrūheti,anubrūheti:[anu-brūheti] 増大せしむ,増修す,修習す. opt. anubrūhaye; imper. anubrūhehi; aor. anubrūhayiṃ; inf. anubrūhetuṃ; pp. anubrūhita.,10,1
- 47142,jp,18,anubuddha,anubuddha,Anubuddha,anubuddha:a. [anu-bujjhati<budh の pp.] 随覚せる,悟覚された.,9,1
- 47167,jp,18,anubujjhati,anubujjhati,Anubujjhati,anubujjhati:[anu-budh] 随覚す,想い起こす. pp. anubuddha.,11,1
- 47184,jp,18,anubyanjana,anubyañjana,Anubyañjana,anubyañjana:=anuvyañjana.,11,1
- 47223,jp,18,anucankamana,anucaṅkamana,Anucaṅkamana,anucaṅkamana:n. 遊歩.,12,1
- 47233,jp,18,anucankamati,anucaṅkamati,Anucaṅkamati,anucaṅkamati:[anu-caṅkamati] 遊歩す,随歩す. aor. 1sg. anucaṅkamisaṃ; caus. anucaṅkamāpeti.,12,1
- 47245,jp,18,anucara,anucara,Anucara,anucara:m. [〃] 伴侶,従者.,7,1
- 47263,jp,18,anucarati,anucarati,Anucarati,anucarati:[anu-carati] 随行する,従う,実行する. pp. anuciṇṇa,anucarita.,9,1
- 47278,jp,18,anucarita,anucarita,Anucarita,anucarita:anuciṇṇa [anucarati の pp.] 随行せる,実行せる,従伴せる,関係せる.,9,1
- 47288,jp,18,anucariya,anucariyā,Anucariyā,anucariyā:f. 追随,随行.,9,1
- 47318,jp,18,anucchavika,anucchavika,Anucchavika,anucchavika:anucchaviya a. [anu-chavi-ka] 随皮の,適当なる,相応せる.,11,1
- 47396,jp,18,anucinteti,anucinteti,Anucinteti,anucinteti:[anu-cinteti] 沈思する,思索する.,10,1
- 47439,jp,18,anudahati,anuḍahati,Anuḍahati,anuḍahati:anudahati [anu-ḍahati] 焼け尽くす,破壊す,消尽す. pass. anuḍayhati.,9,1
- 47482,jp,18,anudaya,anudayā,Anudayā,anudayā:anuddayā f. [anu-dayā] 憐愍,哀愍,愛憐.,7,1
- 47498,jp,18,anudda,anuddā,Anuddā,anuddā:=anudayā,anuddayā.,6,1
- 47527,jp,18,anuddayata,anuddayatā,Anuddayatā,anuddayatā:f. [anuddaya-tā] 憐愍,哀愍.,10,1
- 47560,jp,18,anuddhamseti,anuddhaṃseti,Anuddhaṃseti,anuddhaṃseti:[anu-dhaṃseti<dh-vaṃs の caus.] 堕落さす,叱責す,誹謗す. pp. anuddhasta.,12,1
- 47579,jp,18,anuddharin,anuddharin,Anuddharin,anuddharin:a. [an-uddharin] 躁心なき,落着いた.,10,1
- 47584,jp,18,anuddhasta,anuddhasta,Anuddhasta,anuddhasta:a. [anuddhaṃseti の pp.] 堕落せる,悪化せる.,10,1
- 47596,jp,18,anuddhata,anuddhata,Anuddhata,anuddhata:a. [an-uddhata] 掉挙ならざる,躁心なき,落著きたる.,9,1
- 47633,jp,18,anudhamma,anudhamma,Anudhamma,anudhamma:n. [anu-dhamma] 随法,如法. -cārin 随法行者. -paṭipatti 随法行.,9,1
- 47665,jp,18,anudhammata,anudhammatā,Anudhammatā,anudhammatā:f. 随法性.,11,1
- 47683,jp,18,anudhavati,anudhāvati,Anudhāvati,anudhāvati:[anu-dhāvati<dhāv] 従い走る,従う,追跡す,遂行す.,10,1
- 47698,jp,18,anudhavin,anudhāvin,Anudhāvin,anudhāvin:n. [cf. anudhāvati] 随走者.,9,1
- 47705,jp,18,anudisa,anudisā,Anudisā,anudisā:f. [anu-disā] 四方の中間,四維.,7,1
- 47722,jp,18,anuditthi,anudiṭṭhi,Anudiṭṭhi,anudiṭṭhi:f. [anu-diṭṭhi] 随見,邪見,見.,9,1
- 47732,jp,18,anuduta,anudūta,Anudūta,anudūta:m. [anu-dūta] 随伴者,随行使者.,7,1
- 47745,jp,18,anuga,anuga,Anuga,anuga:a. [<anu-gam] 従う,随順する,従順なる.,5,1
- 47765,jp,18,anugacchati,anugacchati,Anugacchati,anugacchati:[anu-gacchati] 従う,随順す. aor. 3sg. anugamāsi,anvagā,3pl. anvagū; pass. anugammati; pp. anugata.,11,1
- 47808,jp,18,anugamanika,anugāmanika,Anugāmanika,anugāmanika:anugāmin a. 随従する,従える.,11,1
- 47835,jp,18,anuganhati,anugaṇhāti,Anugaṇhāti,anugaṇhāti:anuggaṇhāti [anu-gaṇhāti] 摂受す,摂益す,資助す,教護す. aor. anuggahi; imper. anuggaṇha; pp. anuggahīta; pass. anugayhati.,10,1
- 47855,jp,18,anugata,anugata,Anugata,anugata:a. [anugacchati の pp.] 随行せる,従える,犠牲となれる,苦しめる.,7,1
- 47877,jp,18,anugati,anugati,Anugati,anugati:f. [<anu-gam] 随従,従属,依止.,7,1
- 47896,jp,18,anugayati,anugāyati,Anugāyati,anugāyati:[anu-gāyati] 随い歌う,随唱す,讃唱す. fut. 1sg. anugāyissaṃ.,9,1
- 47903,jp,18,anugayhati,anugayhati,Anugayhati,anugayhati:[anugaṇhāti の pass.] 摂受される,助けられる ppr. anugayhamāna.,10,1
- 47906,jp,18,anuggaha,anuggaha,Anuggaha,anuggaha:① m. [<anu-grah] 摂受,摂益,資助. ② a. [an-uggaha] 不取の.,8,1
- 47923,jp,18,anuggahaka,anuggāhaka,Anuggāhaka,anuggāhaka:a. 摂受する,資助する,教護する.,10,1
- 47963,jp,18,anuggahi,anuggahi,Anuggahi,anuggahi:anugaṇhāti の aor.,8,1
- 47975,jp,18,anuggahita,anuggahīta,Anuggahīta,anuggahīta:anuggahita a. [anugaṇhāti の pp.] 摂受されたる,資助されたる,教護されたる.,10,1
- 48040,jp,18,anugghata,anugghāta,Anugghāta,anugghāta:a. [an-ugghāta] よろめかない,不動の.,9,1
- 48074,jp,18,anugiddha,anugiddha,Anugiddha,anugiddha:a. [anugijjhati の pp.] 随貪せる,貪求せる.,9,1
- 48086,jp,18,anugijjhati,anugijjhati,Anugijjhati,anugijjhati:[anu-gijjhati] 随貪す,貪求す. pp. anugiddha.,11,1
- 48108,jp,18,anugiyati,anugīyati,Anugīyati,anugīyati:[anu-gai の pass.] 唱えられる,学ばれる.,9,1
- 48127,jp,18,anuhata,anūhata,Anūhata,anūhata:a. [an-ūhaññati の pp.] 根絶されざる,破壊されざる.,7,1
- 48143,jp,18,anuhirati,anuhīrati,Anuhīrati,anuhīrati:[anu-hṛ の pass.] 掲げられる. ppr. anuhīramāna.,9,1
- 48162,jp,18,anujagghati,anujagghati,Anujagghati,anujagghati:[anu-jagghati] 嘲笑す.,11,1
- 48182,jp,18,anujanati,anujānāti,Anujānāti,anujānāti:[anu-jānāti] 許可す,承諾す,規定す. opt. 3sg. anujaññā; ger. anuññeyya; pp. anuññāta; caus. anujānāpeti.,9,1
- 48202,jp,18,anujanna,anujaññā,Anujaññā,anujaññā:anujānāti の opt. 3sg.,8,1
- 48204,jp,18,anujata,anujāta,Anujāta,anujāta:a. [anu-jāta] 随生の,…から生れた,ふさわしき.,7,1
- 48229,jp,18,anujivati,anujīvati,Anujīvati,anujīvati:[anu-jīvati] 似せて生活す,従って生活す,依存する.,9,1
- 48250,jp,18,anujivin,anujīvin,Anujīvin,anujīvin:a. [cf. anujīvati] 随って生活する,依存する.,8,1
- 48254,jp,18,anujivita,anujīvita,Anujīvita,anujīvita:n. [anujīvati の pp.] 生活,生存,生命.,9,1
- 48295,jp,18,anujuka,anujuka,Anujuka,anujuka:anujju a. [an-ujju] 不正直,曲れる. anujju-gāmin 曲行者,蛇.,7,1
- 48305,jp,18,anuka,aṇuka,Aṇuka,aṇuka:= aṇu.,5,1
- 48321,jp,18,anukama,anukāma,Anukāma,anukāma:a. [anu-kāma] 従い愛す,愛し返す.,7,1
- 48333,jp,18,anukampa,anukampā,Anukampā,anukampā:f. [〃] 同情,憐愍,慈悲. dat. anukampāya 憐れみて.,8,1
- 48347,jp,18,anukampaka,anukampaka,Anukampaka,anukampaka:a. [cf. anukampati] 同情ある,憐愍ある.,10,1
- 48385,jp,18,anukampati,anukampati,Anukampati,anukampati:[〃,anu-kampati] 同情する,憐れむ. imp. anukampa,anukampassu; ppr. anukampamāna; pp. anukampita.,10,1
- 48403,jp,18,anukampin,anukampin,Anukampin,anukampin:a. 同情ある,憐愍ある.,9,1
- 48434,jp,18,anukankhin,anukaṅkhin,Anukaṅkhin,anukaṅkhin:a. [anu-kaṅkha-in] 希求する,望む,願う.,10,1
- 48441,jp,18,anukantati,anukantati,Anukantati,anukantati:[anu-kantati ②] 切断す,破る.,10,1
- 48487,jp,18,anukaroti,anukaroti,Anukaroti,anukaroti:[anu-karoti] =anukubbati 従う,まねる. ppr. m. sg. nom. anukubbaṃ.,9,1
- 48502,jp,18,anukassati,anukassati,Anukassati,anukassati:① [Sk. anu-karṣati<kṛṣ] 牽引す,引用す,くり返す,通誦す. ② [Sk. ava-karṣati] 取出す,除く,捨てる. aor. anvakāsi.,10,1
- 48522,jp,18,anukhuddaka,anukhuddaka,Anukhuddaka,anukhuddaka:a. [anu-khuddaka] 小の,随小の,些細な.,11,1
- 48543,jp,18,anukkama,anukkama,Anukkama,anukkama:m. [cf. anukkamati,Sk. anukrama] ① 順次,次第. instr. anukkamena 順次に. ② 馬勒,手綱.,8,1
- 48570,jp,18,anukkamati,anukkamati,Anukkamati,anukkamati:[anu-kram] 従う,随順す,進む.,10,1
- 48600,jp,18,anukkanthati,anukkaṇṭhati,Anukkaṇṭhati,anukkaṇṭhati:[an-ukkaṇṭhati] 悲しまない,満足する. ppr. anukkaṇṭhanta; pp. anukkaṇṭhantita.,12,1
- 48627,jp,18,anukkhipati,anukkhipati,Anukkhipati,anukkhipati:[anu-khipati<kṣip] 投げ出す,償う.,11,1
- 48652,jp,18,anukubba,anukubba,Anukubba,anukubba:a. [anukaroti,anukubbati の ppr.] 仕返しつつ,応酬しつつ.,8,1
- 48660,jp,18,anukubbati,anukubbati,Anukubbati,anukubbati:=anukaroti.,10,1
- 48671,jp,18,anukula,anukūla,Anukūla,anukūla:a. [anu-kūla] 随順の. -yañña 随族祀.,7,1
- 48735,jp,18,anulepa,anulepa,Anulepa,anulepa:m. [cf. anulimpati] 塗薬,塗膏.,7,1
- 48762,jp,18,anulimpati,anulimpati,Anulimpati,anulimpati:[anu-limpati] 染まる,塗付す. pp. anulitta; caus. anulimpeti,anulepeti.,10,1
- 48828,jp,18,anuloma,anuloma,Anuloma,anuloma:a. [anu-loma] 順の,随順の. -paccanīya 順逆. -paṭiloma 順逆.,7,1
- 48940,jp,18,anulomika,anulomika,Anulomika,anulomika:anulomiya a. [<anuloma] 随順の,適当の,適応せる.,9,1
- 49018,jp,18,anumana,anumāna,Anumāna,anumāna:m. [<anu-man] 比量,推論.,7,1
- 49046,jp,18,anumannati,anumaññati,Anumaññati,anumaññati:[anu-maññati] 承認す,承諾す,同意す imper. anumañña.,10,1
- 49064,jp,18,anumasati,anumasati,Anumasati,anumasati:[anu-masati] 触れる.,9,1
- 49076,jp,18,anumata,anumata,Anumata,anumata:a. [anumaññati<man の pp.] 同意せる,承諾せる.,7,1
- 49086,jp,18,anumati,anumati,Anumati,anumati:f. [cf. anumaññati] 同意,承認.,7,1
- 49129,jp,18,anuminati,anumināti,Anumināti,anumināti:[anu-mināti,Sk. anumāti<mā] 推論する,考察する.,9,1
- 49138,jp,18,anumitta,anumitta,Anumitta,anumitta:m. [anu-mitta] 随伴,伴友.,8,1
- 49145,jp,18,anumiyati,anumīyati,Anumīyati,anumīyati:[anu-mā の pass.] 推量す.,9,1
- 49183,jp,18,anumodana,anumodana,Anumodana,anumodana:n. [<anumodati] 随喜,祝福の語.,9,1
- 49226,jp,18,anumodati,anumodati,Anumodati,anumodati:[anu-modati] 随喜す,喜ぶ,感謝す. grd. anumodanīya; ppr. anumodamāna; pr. 3pl. anumodare; imper. anumodahi; pp. anumodita.,9,1
- 49280,jp,18,anuna,anūna,Anūna,anūna:a. [an-ūna] 不欠,欠くるなき,全き.,5,1
- 49367,jp,18,anunaya,anunaya,Anunaya,anunaya:m. [cf. anuneti] 随従,親愛,随貪. -saṃyojana 愛結,随貪結.,7,1
- 49414,jp,18,anuneti,anuneti,Anuneti,anuneti:[anu-neti] 宥和する,親しくする. ppr. anunayamāna; pp. anunīta.,7,1
- 49433,jp,18,anunita,anunīta,Anunīta,anunīta:a. [anuneti の pp.] 導かれたる,誘引されたる,親しき.,7,1
- 49455,jp,18,anunnata,anuññāta,Anuññāta,anuññāta:a. [anujānāti の pp.] 許されたる,許容されたる,聴許されたる.,8,1
- 49465,jp,18,anunnata,anuṇṇata,Anuṇṇata,anuṇṇata:a. [an-uṇṇata] 高ぶらざる,高慢ならざる.,8,1
- 49519,jp,18,anupabbajja,anupabbajjā,Anupabbajjā,anupabbajjā:f. [anu-pabbajjā] 随出家.,11,1
- 49524,jp,18,anupabbajjati,anupabbajjati,Anupabbajjati,anupabbajjati:[anu-pabbajjati] 従い出家す. aor. anupabbajiṃsu.,13,1
- 49570,jp,18,anupada,anupada,Anupada,anupada:n. [anu-pada] 随句,随語. acc. anupadaṃ adv. 随結して,直後に.,7,1
- 49581,jp,18,anupada,anupādā,Anupādā,anupādā:anupādāya,anupādiyāna,anupādiyitvā adv. [an-upādiyati の ger.] 取著なく.,7,1
- 49615,jp,18,anupadam,anupādaṃ,Anupādaṃ,anupādaṃ:adv. [anu-pāda の acc.] 足より,足に従って.,8,1
- 49621,jp,18,anupadana,anupadāna,Anupadāna,anupadāna:n. [anu-pa-dāna] 施与,随施.,9,1
- 49625,jp,18,anupadana,anupādāna,Anupādāna,anupādāna:n. [an-upādāna] 無取,無取著.,9,1
- 49659,jp,18,anupadatar,anupadātar,Anupadātar,anupadātar:m. [<anupadeti] 施者,随施者.,10,1
- 49685,jp,18,anupaddava,anupaddava,Anupaddava,anupaddava:a. [an-upaddava] 危難なき,安全なる.,10,1
- 49705,jp,18,anupadeti,anupadeti,Anupadeti,anupadeti:[anu-pa-dadāti<dā] 施与す,施捨す,贈与す. opt. anupadajjuṃ,anupadajjeyya; fut. anupadassati; ger. anupadatvā; inf. anupadātuṃ; pp. anupadinna.,9,1
- 49720,jp,18,anupadhika,anupadhika,Anupadhika,anupadhika:a. [an-upadhi-ka] 依なき,ウパディなき,所依なき.,10,1
- 49732,jp,18,anupadinna,anupādiṇṇa,Anupādiṇṇa,anupādiṇṇa:anupādinna a. [an-upā-diṇṇa] 無執受の,非執受の.,10,1
- 49799,jp,18,anupadisesa,anupādisesa,Anupādisesa,anupādisesa:a. [an-upādisesa] 無余依の,無余の. -nibbāna 無余涅槃.,11,1
- 49816,jp,18,anupadiyana,anupādiyāna,Anupādiyāna,anupādiyāna:a. [an-upādiyāna] 取著なき.,11,1
- 49829,jp,18,anupagacchati,anupagacchati,Anupagacchati,anupagacchati:[anu-upa-gacchati] 随行す,近づく.,13,1
- 49841,jp,18,anupagamma,anupagamma,Anupagamma,anupagamma:adv. [an-upa-gacchati の ger.] 近づかずして.,10,1
- 49857,jp,18,anupaghata,anupaghāta,Anupaghāta,anupaghāta:a. [an-upaghāta] 加害せざる,悩害なき.,10,1
- 49866,jp,18,anupaghata,anūpaghāta,Anūpaghāta,anūpaghāta:= anupaghāta.,10,1
- 49908,jp,18,anupajagghati,anupajagghati,Anupajagghati,anupajagghati:[anu-pa-jagghati] 嘲笑す,笑う.,13,1
- 49918,jp,18,anupakampati,anupakampati,Anupakampati,anupakampati:[anu-pakampati] 震う,動搖す.,12,1
- 49952,jp,18,anupakkama,anupakkama,Anupakkama,anupakkama:m. [an-upakkama] 無攻撃. instr. anupakkamena 攻撃によらずに.,10,1
- 49963,jp,18,anupakkhandati,anupakkhandati,Anupakkhandati,anupakkhandati:[anu-pa-khandati] 跳入する,侵入する. ger. anupakhajja.,14,1
- 49973,jp,18,anupakkuttha,anupakkuṭṭha,Anupakkuṭṭha,anupakkuṭṭha:a. [an-upakkuṭṭha] 叱責なき,非難されざる.,12,1
- 50006,jp,18,anupalakkhana,anupalakkhaṇa,Anupalakkhaṇa,anupalakkhaṇa:n. [an-upalakkhaṇa] 不随観.,13,1
- 50043,jp,18,anupalitta,anupalitta,Anupalitta,anupalitta:a. [an-upalitta] 不染著の,取著なく.,10,1
- 50052,jp,18,anupalitta,anūpalitta,Anūpalitta,anūpalitta:= anupalitta.,10,1
- 50103,jp,18,anupanaha,anupanāha,Anupanāha,anupanāha:a. [an-upanāha] 無恨の,不恨の,うらみなき.,9,1
- 50110,jp,18,anupanahin,anupanāhin,Anupanāhin,anupanāhin:a. 恨なき,無恨者.,10,1
- 50133,jp,18,anupanna,anupanna,Anupanna,anupanna:a. [anu-pajjati の pp.] 到達せる,得たる.,8,1
- 50143,jp,18,anupannatti,anupaññatti,Anupaññatti,anupaññatti:f. [anu-paññatti] 随制,補制.,11,1
- 50167,jp,18,anupapatti,anupapatti,Anupapatti,anupapatti:f. [an-upapatti] 不生起,不再生.,10,1
- 50175,jp,18,anupapeti,anupāpeti,Anupāpeti,anupāpeti:[anupāpuṇāti の caus.] 得させる,達せしむ,与える. aor. anupāpayi; pp. anupāpita.,9,1
- 50190,jp,18,anupapunati,anupāpuṇāti,Anupāpuṇāti,anupāpuṇāti:[anu-pāpuṇāti] 到達す,得る,見出す. ger. anuppatvāna; pp. anupatta; caus. anupāpeti.,11,1
- 50237,jp,18,anuparidhavati,anuparidhāvati,Anuparidhāvati,anuparidhāvati:[anu-pari-dhāvati] 走り回る.,14,1
- 50251,jp,18,anuparigacchati,anuparigacchati,Anuparigacchati,anuparigacchati:[anu-pari-gacchati] 遊歴す,遍歴す. ger. anuparigamma; aor. 3sg. anupariyagā.,15,1
- 50270,jp,18,anupariharati,anupariharati,Anupariharati,anupariharati:[anu-pari-harati] 取り巻く,抱く.,13,1
- 50286,jp,18,anuparisakkana,anuparisakkana,Anuparisakkana,anuparisakkana:n. 関与,従事.,14,1
- 50294,jp,18,anuparisakkati,anuparisakkati,Anuparisakkati,anuparisakkati:[anu-pari-sakkati] 動き回る,従事す,取扱う.,14,1
- 50300,jp,18,anuparivareti,anuparivāreti,Anuparivāreti,anuparivāreti:[anu-pari-vāreti] 随従する,従う,囲繞す.,13,1
- 50323,jp,18,anuparivattati,anuparivattati,Anuparivattati,anuparivattati:[anu-pari-vattati] 随転する,行なう,従事する,遇う,展開す.,14,1
- 50336,jp,18,anuparivatti,anuparivatti,Anuparivatti,anuparivatti:f. [cf. anuparivattati] 従事,関係.,12,1
- 50360,jp,18,anupariyati,anupariyāti,Anupariyāti,anupariyāti:anupariyeti [anu-pari-yāti] 歩き回る,遊歴す. ger. anupariyāyitvā,anupariyāya.,11,1
- 50371,jp,18,anupariyaya,anupariyāya,Anupariyāya,anupariyāya:adv. [anupariyāti の ger.] 歩き回って,遍歷して.,11,1
- 50403,jp,18,anupasama,anupasama,Anupasama,anupasama:m. [an-upasama] 非寂静.,9,1
- 50418,jp,18,anupasampanna,anupasampanna,Anupasampanna,anupasampanna:a. [an-upasampanna] 未具足の,具足戒を受けていない.,13,1
- 50458,jp,18,anupassaka,anupassaka,Anupassaka,anupassaka:a. [cf. anupassati] 随観す,観察する.,10,1
- 50472,jp,18,anupassana,anupassanā,Anupassanā,anupassanā:f. [<anupassati] 随観.,10,1
- 50494,jp,18,anupassati,anupassati,Anupassati,anupassati:[anu-passati] 観る,随観す,観察す.,10,1
- 50520,jp,18,anupassin,anupassin,Anupassin,anupassin:a. [cf. anupassati] 随観する,観察する.,9,1
- 50528,jp,18,anupata,anupāta,Anupāta,anupāta:m. [cf. anupatati] 諍論,非難.,7,1
- 50544,jp,18,anupatati,anupatati,Anupatati,anupatati:[anu-patati] ① 従う. ② 落ちる,攻む. pp. anupatita.,9,1
- 50576,jp,18,anupatipati,anupaṭipāti,Anupaṭipāti,anupaṭipāti:f. [anu-paṭipāti] 随結,次第.,11,1
- 50584,jp,18,anupatita,anupatita,Anupatita,anupatita:a. [anupatati の pp.] 起れる,受けたる,陥れる.,9,1
- 50611,jp,18,anupatta,anupatta,Anupatta,anupatta:anuppatta a. [anupāpuṇāti の pp.] 到達せる,得たる.,8,1
- 50642,jp,18,anupatti,anupatti,Anupatti,anupatti:f. [anu-patti] 得達,到達,獲得.,8,1
- 50652,jp,18,anupavada,anupavāda,Anupavāda,anupavāda:m. [an-upavāda] 無非難,無罪過.,9,1
- 50657,jp,18,anupavada,anūpavāda,Anūpavāda,anūpavāda:= anupavāda.,9,1
- 50662,jp,18,anupavadaka,anupavādaka,Anupavādaka,anupavādaka:anupavādin a. 非難せざる,悪罵せざる.,11,1
- 50681,jp,18,anupavajja,anupavajja,Anupavajja,anupavajja:a. [an-upavadati の grd.] 無罪の.,10,1
- 50705,jp,18,anupavatteti,anupavatteti,Anupavatteti,anupavatteti:[anu-pavatteti] 随転せしむ.,12,1
- 50714,jp,18,anupavecchati,anupavecchati,Anupavecchati,anupavecchati:[anu-pavecchati] 与う,渡す,贈呈す.,13,1
- 50728,jp,18,anupavisati,anupavisati,Anupavisati,anupavisati:[anu-pa-visati] 随入す,入る. pp. anupaviṭṭha; caus. anupaveseti.,11,1
- 50758,jp,18,anupaya,anupaya,Anupaya,anupaya:a. [an-upaya] 無執着の.,7,1
- 50764,jp,18,anupaya,anupāya,Anupāya,anupāya:m. [an-upāya] 不方便,邪方便,悪い手段.,7,1
- 50778,jp,18,anupaya,anūpaya,Anūpaya,anūpaya:= anupaya m. [an-upaya] 無近著,無執着.,7,1
- 50804,jp,18,anupayasa,anupāyāsa,Anupāyāsa,anupāyāsa:m. [an-upāyāsa] 不悩,無悩.,9,1
- 50847,jp,18,anupekkhati,anupekkhati,Anupekkhati,anupekkhati:[anu-pekkhati] 観察す,考慮す,熟慮す caus. anupekkheti.,11,1
- 50869,jp,18,anupeseti,anupeseti,Anupeseti,anupeseti:[anu-pa-iṣ] 送りとどける.,9,1
- 50885,jp,18,anupeti,anupeti,Anupeti,anupeti:[anu-pa-i] 入って行く,近づく.,7,1
- 50908,jp,18,anuphusiyati,anuphusīyati,Anuphusīyati,anuphusīyati:[anu-phusīyati<pruṣ の caus.] 散布す,ぬらす.,12,1
- 50917,jp,18,anupiya,anupiya,Anupiya,anupiya:anuppiya n. [anu-piya] 甘言,阿諛,へつらい. -bhāṇin,-bhāṇitar 甘言者,阿諛者.,7,1
- 50960,jp,18,anuppa-,anuppa-,Anuppa-,anuppa-:=anupa-.,7,1
- 51011,jp,18,anuppada,anuppāda,Anuppāda,anuppāda:m. [an-uppāda] 不生,無生. anuppāde ñāṇaṃ 無生智.,8,1
- 51105,jp,18,anuppadeti,anuppādeti,Anuppādeti,anuppādeti:[anu-ud-pad の caus.] 従い生ぜしむ,与える,賞賜する. imper. anuppādetu.,10,1
- 51166,jp,18,anuppanna,anuppanna,Anuppanna,anuppanna:a. [an-uppanna] 未生の,未生起の.,9,1
- 51283,jp,18,anuppavecchati,anuppavecchati,Anuppavecchati,anuppavecchati:=anupavecchati.,14,1
- 51329,jp,18,anuppila,anuppīḷa,Anuppīḷa,anuppīḷa:a. [an-uppīḷa] 圧迫なき,無傷害の.,8,1
- 51354,jp,18,anupubba,anupubba,Anupubba,anupubba:a. [anu-pubba] 次第の,順序ある. anupubbena 順次に. anupubbaso 順序より. -abhisamaya 漸現観. -nirodha 次第滅.,8,1
- 51367,jp,18,anupubba,ānupubba,Ānupubba,ānupubba:n. [anupubba-ya] 順序,法則.,8,1
- 51485,jp,18,anupubbi-katha,anupubbi-kathā,Anupubbi-Kathā,anupubbi-kathā:f. [anupubba-kathā] 次第説法. ānupubbi-kathā とも書く.,14,1
- 51490,jp,18,anupubbi-katha,ānupubbi-kathā,Ānupubbi-Kathā,ānupubbi-kathā:f. [=anupubba-kathā] 次第説法.,14,1
- 51512,jp,18,anupucchati,anupucchati,Anupucchati,anupucchati:[anu-pucchati] 質問する. pp. anupuṭṭha 問われたる.,11,1
- 51545,jp,18,anuradhapura,anurādhapura,Anurādhapura,Anurādhapura:n. セイロンの古都.,12,1
- 51558,jp,18,anuraho,anuraho,Anuraho,anuraho:adv. [anu-raho] 秘かに,かくれて.,7,1
- 51596,jp,18,anurakkhana,anurakkhaṇā,Anurakkhaṇā,anurakkhaṇā:anurakkhaṇa n. f.,anurakkhā f. [cf. anurakkhati] 隨護,保護,守護.,11,1
- 51625,jp,18,anurakkhati,anurakkhati,Anurakkhati,anurakkhati:[anu-rakkhati] 守る,守護する,保護する.,11,1
- 51691,jp,18,anuratham,anurathaṃ,Anurathaṃ,anurathaṃ:adv. [anu-ratha の acc.] 車に従って.,9,1
- 51694,jp,18,anuratta,anuratta,Anuratta,anuratta:a. [anurañjati の pp.] 執着せる,喜べる.,8,1
- 51729,jp,18,anurodha,anurodha,Anurodha,anurodha:m. [<anu-rudh] 適順,満悅,満足.,8,1
- 51768,jp,18,anuruddha,anuruddha,Anuruddha,Anuruddha:m. アヌルッダ,阿那律[仏弟子中の天眼第一].,9,1
- 51800,jp,18,anurujjhati,anurujjhati,Anurujjhati,anurujjhati:[Sk. anurudhyate] 喜ぶ,是認する. pp. anuruddha.,11,1
- 51808,jp,18,anurupa,anurūpa,Anurūpa,anurūpa:a. [anu-rūpa] 適当なる,相应せる,順の.,7,1
- 51878,jp,18,anusahagata,anusahagata,Anusahagata,anusahagata:a. = aṇusahagata.,11,1
- 51924,jp,18,anusamvaccharam,anusaṃvaccharaṃ,Anusaṃvaccharaṃ,anusaṃvaccharaṃ:adv. [anu-saṃ-vacchara の acc.] 年毎に,毎年.,15,1
- 51939,jp,18,anusamyayati,anusaṃyāyati,Anusaṃyāyati,anusaṃyāyati:[anu-saṃ-yāyati] 従い行く,訪問する.,12,1
- 51960,jp,18,anusancarati,anusañcarati,Anusañcarati,anusañcarati:[anu-saṃ-carati] 従行す,しばしば行く,訪問す. pp. anusañcarita.,12,1
- 51982,jp,18,anusanceteti,anusañceteti,Anusañceteti,anusañceteti:[anu-saṃ-ceteti] 思いめぐらす,思念す.,12,1
- 51990,jp,18,anusandahati,anusandahati,Anusandahati,anusandahati:[anu-saṃ-dhā] 随結す,応用す.,12,1
- 52032,jp,18,anusandhi,anusandhi,Anusandhi,anusandhi:f. [cf. anu-saṃ-dhā] 随結,結論,適用.,9,1
- 52088,jp,18,anusannati,anusaññāti,Anusaññāti,anusaññāti:[anu-saṃ-yā] 従い行く,訪問す,調査す. inf. anusaññātuṃ.,10,1
- 52121,jp,18,anusarati,anusarati,Anusarati,anusarati:[anu-sarati] 従う. caus. anusāreti 従わせる,つかわす.,9,1
- 52146,jp,18,anusarin,anusārin,Anusārin,anusārin:a. [cf. anusarati] 随行する,随従する. dhammānusārin 随法行. saddhānusārin 随信行.,8,1
- 52156,jp,18,anusasaka,anusāsaka,Anusāsaka,anusāsaka:m. 教誡者,輔師.,9,1
- 52169,jp,18,anusasana,anusāsana,Anusāsana,anusāsana:n.,anusāsanī f. [cf. anusāsati,Sk. anuśāsana] 教誡,教訓,訓誡,教示.,9,1
- 52220,jp,18,anusasati,anusāsati,Anusāsati,anusāsati:[anu-sāsati,Sk. anuśāsati] 訓誡す,教訓す. aor. anusāsi; grd. anusāsiya,anusāsitabba; pp. anusiṭṭha; pass. anusāsiyati.,9,1
- 52281,jp,18,anusatthi,anusatthi,Anusatthi,anusatthi:f. [Sk. anuśāsti] 訓誡.,9,1
- 52333,jp,18,anusaya,anusaya,Anusaya,anusaya:m. [Sk. anuśaya<anuseti] 随眠,煩悩,使.,7,1
- 52409,jp,18,anusayati,anusayati,Anusayati,anusayati:= anuseti [anu-sayati] 随い眠る,潜在す.,9,1
- 52447,jp,18,anusayika,anusāyika,Anusāyika,anusāyika:a. [<anusaya] 随眠する,潜在する,慢性の.,9,1
- 52457,jp,18,anusayin,anusayin,Anusayin,anusayin:a. [<anusaya] 随眠せる.,8,1
- 52460,jp,18,anusayita,anusayita,Anusayita,anusayita:a. [anuseti の pp.] 随眠せる.,9,1
- 52479,jp,18,anuseti,anuseti,Anuseti,anuseti:[anu-seti,Sk. anuśayate] 随眠す,随増す,潜在す. pp. anusayita.,7,1
- 52490,jp,18,anusetthi,anuseṭṭhi,Anuseṭṭhi,anuseṭṭhi:m. [anu-seṭṭhi] 副長者,副財務官.,9,1
- 52513,jp,18,anusikkhati,anusikkhati,Anusikkhati,anusikkhati:[Sk. anuśikṣati] 随学す,模倣す. caus. anusikkhāpeti.,11,1
- 52527,jp,18,anusikkhin,anusikkhin,Anusikkhin,anusikkhin:a. [cf. anusikkhati] 随学する,学習する.,10,1
- 52547,jp,18,anusittha,anusiṭṭha,Anusiṭṭha,anusiṭṭha:a. [anusāsati の pp.,Sk. anuśiṣṭa] 教えられたる,教誡されたる.,9,1
- 52589,jp,18,anusocati,anusocati,Anusocati,anusocati:[anu-socati] 嘆く,憂悲す.,9,1
- 52624,jp,18,anusotam,anusotaṃ,Anusotaṃ,anusotaṃ:adv. [anusota の acc.] 順流して,流れに従って. anusota-gāmin 順流行者.,8,1
- 52631,jp,18,anussada,anussada,Anussada,anussada:a. [an-ussada] 増盛(渇愛煩悩)なき.,8,1
- 52672,jp,18,anussarana,anussaraṇa,Anussaraṇa,anussaraṇa:n. 随念,念.,10,1
- 52711,jp,18,anussarati,anussarati,Anussarati,anussarati:[anu-sarati,Sk. anusmarati] 随念す,憶念す. imper. anussara; grd. anussaritabba; ppr. anussaraṃ; pp. anussarita; caus. anussarāpeti.,10,1
- 52738,jp,18,anussaritar,anussaritar,Anussaritar,anussaritar:m. [<anussarati] 随念者.,11,1
- 52762,jp,18,anussati,anussati,Anussati,anussati:f. [anu-sati] 随念,念.,8,1
- 52787,jp,18,anussava,anussava,Anussava,anussava:m. [anu-sava,Sk. anuśrava] 随聞,伝説,伝聞,風説,報告.,8,1
- 52797,jp,18,anussavaka,anussāvaka,Anussāvaka,anussāvaka:m. [<anussāveti] 表白師.,10,1
- 52810,jp,18,anussavana,anussāvana,Anussāvana,anussāvana:n. 唱説,表白.,10,1
- 52870,jp,18,anussaveti,anussāveti,Anussāveti,anussāveti:[anu-sāveti,BSk. anuśrāvayati] 知らせる,報告する,表白す. pp. anussāvita; pass. ppr. anussāviyamāna.,10,1
- 52886,jp,18,anussavika,anussavika,Anussavika,anussavika:a. [anussava-ika] 伝聞の,伝統的な,風説で知る.,10,1
- 52915,jp,18,anussuka,anussuka,Anussuka,anussuka:a. [an-ussuka] 貪欲なき.,8,1
- 52931,jp,18,anussukka,anussukka,Anussukka,anussukka:= anussuyyaka a. [an-ussukka] 努力なき,不熱心の.,9,1
- 52939,jp,18,anussuta,anussuta,Anussuta,anussuta:① a. [an-ussuta] 貪欲なき. ② a. [anu-suta] 随聞の,曾って聞ける. cf. ananussuta 未聞の,未曾聞の.,8,1
- 52966,jp,18,anusunati,anusuṇāti,Anusuṇāti,anusuṇāti:[anu-suṇāti] 随聞す,聞く. aor. anassuṃ [Sk. anvaśruvaṃ].,9,1
- 52985,jp,18,anusuyyaka,anusuyyaka,Anusuyyaka,anusuyyaka:[an-usuyyaka] 嫉妬なき,妬心なき.,10,1
- 53020,jp,18,anutapin,anutāpin,Anutāpin,anutāpin:a. [<anu-tāpa] 悩める,後悔せる.,8,1
- 53038,jp,18,anutappati,anutappati,Anutappati,anutappati:[anu-tappati,Sk. anutapyate] 悩まされる,苦しみ悩む,後悔す. grd. anutappa,anutāpiya.,10,1
- 53055,jp,18,anuthera,anuthera,Anuthera,anuthera:m. [anu-thera] 次の長老,副長老.,8,1
- 53061,jp,18,anutika,anuṭīkā,Anuṭīkā,anuṭīkā:f. [anu-ṭīkā] 復々註.,7,1
- 53078,jp,18,anutire,anutīre,Anutīre,anutīre:adv. [anutīra の loc.] 岸に沿いて,岸辺に.,7,1
- 53105,jp,18,anutrasin,anutrāsin,Anutrāsin,anutrāsin:a. [an-utrāsin] 恐怖なき.,9,1
- 53115,jp,18,anuttana,anuttāna,Anuttāna,anuttāna:a. [an-uttāna] 不明瞭な,明瞭ならざる.,8,1
- 53142,jp,18,anuttara,anuttara,Anuttara,anuttara:a. [an-uttara] 無上の,より上がない,最高の,無上士 [如来十号の一] . -sammāsambodhi 無上正等覚,無上正等菩提,この上なき正しいさとり.,8,1
- 53168,jp,18,anuttariya,anuttariya,Anuttariya,anuttariya:n. [anuttara-iya] 無上〔三種又は六種〕 cf. ānuttariya.,10,1
- 53175,jp,18,anuttariya,ānuttariya,Ānuttariya,ānuttariya:n. [anuttara-ya] 無上,最高.,10,1
- 53187,jp,18,anutthahana,anuṭṭhahāna,Anuṭṭhahāna,anuṭṭhahāna:a. [an-uṭṭhahati の ppr.] 起ち上らざる,不活発の.,11,1
- 53202,jp,18,anutthahati,anuṭṭhahati,Anuṭṭhahati,anuṭṭhahati:[anu-ṭhahati] 実行す,遂行す. pp. anuṭṭhita.,11,1
- 53211,jp,18,anutthaka,anuṭṭhaka,Anuṭṭhaka,anuṭṭhaka:a. [cf. an-uṭṭhahati] 起ち上らざる,不活発の,怠惰の.,9,1
- 53215,jp,18,anutthana,anuṭṭhāna,Anuṭṭhāna,anuṭṭhāna:n. [an-uṭṭhāna] 不起立,無気力,不精進.,9,1
- 53247,jp,18,anutthatar,anuṭṭhātar,Anuṭṭhātar,anuṭṭhātar:m. [an-uṭṭhātar] 起ち上らざる人,無気カ者.,10,1
- 53257,jp,18,anutthita,anuṭṭhita,Anuṭṭhita,anuṭṭhita:a. [anuṭṭhahati の pp.] 実行せる,カを及ぼせる,経験せる.,9,1
- 53282,jp,18,anutthuna,anutthunā,Anutthunā,anutthunā:f. 悲泣.,9,1
- 53302,jp,18,anutthunati,anutthunāti,Anutthunāti,anutthunāti:[anu-thunāti<stan] 泣く,嘆く,悲しむ. aor. anutthuniṃsu.,11,1
- 53328,jp,18,anuvaceti,anuvāceti,Anuvāceti,anuvāceti:[anu-vac の caus.] 復唱す,くり返す.,9,1
- 53334,jp,18,anuvada,anuvāda,Anuvāda,anuvāda:m. [anu-vāda] 随説,細説,非難.,7,1
- 53361,jp,18,anuvadana,anuvadanā,Anuvadanā,anuvadanā:f. 非難,叱責.,9,1
- 53381,jp,18,anuvadati,anuvadati,Anuvadati,anuvadati:[anu-vadati] 叱責す,非難す. grd. anuvajja.,9,1
- 53417,jp,18,anuvajja,anuvajja,Anuvajja,anuvajja:a. [anuvadati の grd.] 非難さるべき,責めらるべき.,8,1
- 53437,jp,18,anuvasati,anuvasati,Anuvasati,anuvasati:[anu-vasati] 共に住む,暮らす. caus. anuvāseti 時をすごす.,9,1
- 53446,jp,18,anuvaseti,anuvāseti,Anuvāseti,anuvāseti:[anu-vāseti] 薫習さす,香をしみこませる. grd. anuvāsanīya; pp. anuvāsita.,9,1
- 53469,jp,18,anuvassam,anuvassaṃ,Anuvassaṃ,anuvassaṃ:adv. [anu-vassa の acc.] 年毎に,毎年.,9,1
- 53483,jp,18,anuvata,anuvāta,Anuvāta,anuvāta:m. ① ぬい目,結び目,へり. ② 順風.,7,1
- 53501,jp,18,anuvatam,anuvātaṃ,Anuvātaṃ,anuvātaṃ:adv. [anuvāta ② の acc.] 順風に,風に従って. anuvāte loc. 風に向って.,8,1
- 53555,jp,18,anuvattati,anuvattati,Anuvattati,anuvattati:[anu-vattati,Sk. anuvartati] 随起す,随転す,随順す,実行す. caus. Anuvatteti.,10,1
- 53589,jp,18,anuvattin,anuvattin,Anuvattin,anuvattin:a. [cf. anuvattati] 随起する,従順なる.,9,1
- 53614,jp,18,anuvicara,anuvicāra,Anuvicāra,anuvicāra:m. [cf. anuvicāreti] 思考,思惟.,9,1
- 53640,jp,18,anuvicarati,anuvicarati,Anuvicarati,anuvicarati:[anu-vi-carati] 従い歩く,徘徊す,探し求むる. caus. anuvicāreti 思考する,思惟する. pp. anuvicarita.,11,1
- 53660,jp,18,anuvicarita,anuvicarita,Anuvicarita,anuvicarita:a. [anuvicāreti の pp.] 思考せる,思惟せる.,11,1
- 53675,jp,18,anuvicca,anuvicca,Anuvicca,anuvicca:anuvijja adv. [anuvijjati の ger.] 隨知して,了知して.,8,1
- 53716,jp,18,anuvicinteti,anuvicinteti,Anuvicinteti,anuvicinteti:[anu-vi-cinteti] 思念す,思惟す.,12,1
- 53748,jp,18,anuvidhiyana,anuvidhīyanā,Anuvidhīyanā,anuvidhīyanā:f. 遵奉.,12,1
- 53760,jp,18,anuvidhiyati,anuvidhīyati,Anuvidhīyati,anuvidhīyati:[anu-vidahati<dhā の pass.] 従い守る,遵奉す.,12,1
- 53775,jp,18,anuvidita,anuvidita,Anuvidita,anuvidita:a. [anuvijjati の pp.] 随知せる,了知せる.,9,1
- 53789,jp,18,anuviganeti,anuvigaṇeti,Anuvigaṇeti,anuvigaṇeti:[anu-vi-gaṇeti] 注意する,考慮する.,11,1
- 53803,jp,18,anuvijjaka,anuvijjaka,Anuvijjaka,anuvijjaka:m. [cf. anuvijjati] 検問者.,10,1
- 53827,jp,18,anuvijjati,anuvijjati,Anuvijjati,anuvijjati:[anu-vid] 随知す,了知す. inf. anuvijituṃ; ger. anuviditvā,anuvicca,anuvijja,anuvejja; pp. anuvidita; caus. anuvijjāpeti.,10,1
- 53857,jp,18,anuvikkhitta,anuvikkhitta,Anuvikkhitta,anuvikkhitta:a. [anu-vi-khitta] 散布せる,散在せる.,12,1
- 53885,jp,18,anuviloketi,anuviloketi,Anuviloketi,anuviloketi:[anu-vi-loketi,BSk. anu-vilokayati] 観察す,見回わす.,11,1
- 53898,jp,18,anuvisata,anuvisaṭa,Anuvisaṭa,anuvisaṭa:a. [anu-vi-sṛ の pp.] 散布せる.,9,1
- 53912,jp,18,anuvitakketi,anuvitakketi,Anuvitakketi,anuvitakketi:[anu-vi-takketi] 随尋す,思惟す.,12,1
- 53945,jp,18,anuvyanjana,anuvyañjana,Anuvyañjana,anuvyañjana:anubyañjana n. [anuvyañjana] 随好,随相,細相.,11,1
- 53959,jp,18,anuyagin,anuyāgin,Anuyāgin,anuyāgin:a. [anu-yāga<yaj-in] 他に従って献供する.,8,1
- 53973,jp,18,anuyata,anuyāta,Anuyāta,anuyāta:a. [anuyāti の pp.] 随従せる,追求せる.,7,1
- 53983,jp,18,anuyati,anuyāti,Anuyāti,anuyāti:anuyāyati [anu-yā] 従う,随従す,訪問す. pp. anuyāta.,7,1
- 54006,jp,18,anuyayin,anuyāyin,Anuyāyin,anuyāyin:a. 随行せる,従事せる.,8,1
- 54011,jp,18,anuyoga,anuyoga,Anuyoga,anuyoga:m. [〃] 実践,実行,従事,専修,随勤.,7,1
- 54048,jp,18,anuyogin,anuyogin,Anuyogin,anuyogin:a. [<anuyoga] 專心する,実行する.,8,1
- 54072,jp,18,anuyunjati,anuyuñjati,Anuyuñjati,anuyuñjati:[anu-yuñjati] 実践する,従事する,実行する,専心する. opt. anuyuñjetha; aor. anuyuñjitha,anuyuñjisaṃ; pp. anuyutta; pass. anuyuñjiyati; caus. anuyojeti.,10,1
- 54098,jp,18,anuyutta,anuyutta,Anuyutta,anuyutta:a. [anuyuñjati の pp.] 実践せる,実行せる,専修せる,随侍せる.,8,1
- 54133,jp,18,anvaddhamasam,anvaḍḍhamāsaṃ,Anvaḍḍhamāsaṃ,anvaḍḍhamāsaṃ:adv. [anu-aḍḍha-māsa の acc.] 半月毎に.,13,1
- 54145,jp,18,anvadeva,anvadeva,Anvadeva,anvadeva:adv. [anva-d-eva,Sk. anva-geva] 従いて,後に.,8,1
- 54177,jp,18,anvaga,anvagā,Anvagā,anvagā:annagā,anvagū,anugacchati の aor.,6,1
- 54187,jp,18,anvagacchati,anvāgacchati,Anvāgacchati,anvāgacchati:[anu-ā-gacchati] 随行する,従う,戻る,還る. aor. anvāgacchi; pp. anvāgata 到達せる,具備せる.,12,1
- 54204,jp,18,anvagu,anvagū,Anvagū,anvagū:a. m. [<anu-ā-gam] 隨行者.,6,1
- 54217,jp,18,anvaham,anvahaṃ,Anvahaṃ,anvahaṃ:adv. [anu-aha の acc.] 毎日,日毎に.,7,1
- 54227,jp,18,anvahata,anvāhata,Anvāhata,anvāhata:a. [anu-ā-han の pp.] 打たれたる,混乱せる.,8,1
- 54238,jp,18,anvahindati,anvāhiṇḍati,Anvāhiṇḍati,anvāhiṇḍati:[anu-ā-hiṇḍati] 彷徨す.,11,1
- 54250,jp,18,anvakasi,anvakāsi,Anvakāsi,anvakāsi:[anukassati の aor.] 引き出した,除き捨てた.,8,1
- 54271,jp,18,anvasanna,anvāsanna,Anvāsanna,anvāsanna:a. [anu-ā-sad の pp.] 具備せる,所有せる,攻められた.,9,1
- 54275,jp,18,anvasatta,anvāsatta,Anvāsatta,anvāsatta:a. [anu-ā-sañj の pp.] 執着せる,染着せる.,9,1
- 54289,jp,18,anvassavati,anvāssavati,Anvāssavati,anvāssavati:[anu-ā-savati<sru] 流れ込む,落ちる.,11,1
- 54347,jp,18,anvavisati,anvāvisati,Anvāvisati,anvāvisati:[anu-ā-visati] 入る,魅入る,訪ねる. pp. anvāviṭṭha.,10,1
- 54363,jp,18,anvavittha,anvāviṭṭha,Anvāviṭṭha,anvāviṭṭha:a. [anvāvisati の pp.] 入れる,魅入られたる.,10,1
- 54370,jp,18,anvaya,anvaya,Anvaya,anvaya:n. [〃cf. anveti] 随行,類句,推比. anvaye ñāṇaṃ 類智.,6,1
- 54382,jp,18,anvaya,anvāya,Anvāya,anvāya:adv. [anveti の ger.] 従って,随従して.,6,1
- 54400,jp,18,anvayata,anvayatā,Anvayatā,anvayatā:f. [<anvaya] 類比性.,8,1
- 54404,jp,18,anvayika,anvāyika,Anvāyika,anvāyika:a. m. [anyāya-ika] 従える,随従の,友人.,8,1
- 54435,jp,18,anvesati,anvesati,Anvesati,anvesati:[anu-esati<iṣ] 探し求む,追求す. aor. anvesi; ppr. m. sg. nom. anvesaṃ.,8,1
- 54454,jp,18,anvesin,anvesin,Anvesin,anvesin:a. [anvesa-in] 探し求むる.,7,1
- 54466,jp,18,anveti,anveti,Anveti,anveti:[anu-eti<i] 従う,近づく,従い行く. ger. anvāya.,6,1
- 54493,jp,18,apa-,apa-,Apa-,apa-:pref. [〃] 離れて.,4,1
- 54502,jp,18,apa,āpa,Āpa,āpa:āpo n. [Sk. ap,āp,āpaḥ] 水. -kasiṇa 水遍 [十遍処の一] . -gata 水性,水態. -dhātu 水界. -sama 水に等しき.,3,1
- 54515,jp,18,apa,āpā,Āpā,āpā:f. =āpadā.,3,1
- 54564,jp,18,apabbuhati,apabbūhati,Apabbūhati,apabbūhati:apabyūhati [apa-vi-ūh] 除去す,排除す. caus. apabyūhāpeti 掃除させる.,10,1
- 54569,jp,18,apabhangu,apabhaṅgu,Apabhaṅgu,apabhaṅgu:a. [a-pabhaṅgu] 不壊,不破壊の.,9,1
- 54578,jp,18,apabhata,apābhata,Apābhata,apābhata:a. [apa-ā-bhṛ の pp.] 取り去れる,盗まれたる.,8,1
- 54618,jp,18,apacaya,apacaya,Apacaya,apacaya:m. [cf. apacināti<ci] 損減,無積集,還滅. -gāmin 損行,損減に至る.,7,1
- 54665,jp,18,apacayana,apacāyana,Apacāyana,apacāyana:n. [cf. apacāyati] 尊敬,崇拝,敬意.,9,1
- 54696,jp,18,apacayati,apacāyati,Apacāyati,apacāyati:[apa-ci] 尊敬す,敬う. opt. apace; pp. apacita.,9,1
- 54715,jp,18,apacayika,apacāyika,Apacāyika,apacāyika:apacāyin a. [cf. apacāyana] 尊敬する,崇拝する.,9,1
- 54739,jp,18,apacca,apacca,Apacca,apacca:m. [Sk. apatya] 子孫,子供.,6,1
- 54766,jp,18,apaccakkha,apaccakkha,Apaccakkha,apaccakkha:a. [a-paccakkha,Sk. apratyakṣa] 不現見の.,10,1
- 54837,jp,18,apaccatha,apaccatha,Apaccatha,apaccatha:apaccisaṃ,paccati の aor.,9,1
- 54947,jp,18,apaccupalakkhana,apaccupalakkhaṇā,Apaccupalakkhaṇā,apaccupalakkhaṇā:f. [a-paccupalakkhaṇā] 不近観.,16,1
- 54954,jp,18,apaccupekkhana,apaccupekkhaṇā,Apaccupekkhaṇā,apaccupekkhaṇā:f. [a-paccupekkhaṇā] 不近察.,14,1
- 54970,jp,18,apacina,apācīna,Apācīna,apācīna:a. [〃] 西方の,後方の,下の.,7,1
- 54992,jp,18,apacinati,apacināti,Apacināti,apacināti:[apa-cināti] ① 除く,取り去る,損減す. aor. apaciyiṃsu ② 尊敬す,敬意を払う. pp. apacita; grd. apacineyya.,9,1
- 55009,jp,18,apacita,apacita,Apacita,apacita:a. [apacāyati の pp.] 尊敬されたる,崇拝されたる.,7,1
- 55023,jp,18,apaciti,apaciti,Apaciti,apaciti:f. 尊敬,敬意.,7,1
- 55067,jp,18,apada,apada,Apada,apada:a. [a-pada] 無足の.,5,1
- 55082,jp,18,apada,āpadā,Āpadā,āpadā:f. [Sk.,BSk. āpad. cf. āpajjati] 災禍,災害,事故. loc. āpade,āpadāsu,āpāsu.,5,1
- 55104,jp,18,apadaka,apādaka,Apādaka,apādaka:a. [a-pāda-ka] 無足の,蛇や魚.,7,1
- 55111,jp,18,apadaka,āpādaka,Āpādaka,āpādaka:m. āpādikā f. [<ā-pad] m. 養育者,保護者; f. 養母,乳母.,7,1
- 55138,jp,18,apadana,apadāna,Apadāna,Apadāna:n. 譬喻経 [小部経の一].,7,1
- 55139,jp,18,apadana,apadāna,Apadāna,apadāna:n. ① [〃] 除去,撤去. ② [Sk. avadāna] 阿波陀那,譬喻,教訓物語.,7,1
- 55201,jp,18,apadesa,apadesa,Apadesa,apadesa:m. [Sk. apadeśa] 教法,理由,因由,叙述.,7,1
- 55225,jp,18,apadetar,āpādetar,Āpādetar,āpādetar:m. [<āpādeti] 養育者.,8,1
- 55227,jp,18,apadeti,āpādeti,Āpādeti,āpādeti:[āpajjati の caus.] 産出す,将来す,育成す. addhānaṃ ~ 時をすごす,日を送る.,7,1
- 55268,jp,18,apadi,āpādi,Āpādi,āpādi:āpādiṃ,āpajjati の aor. 3sg.,1sg.,5,1
- 55305,jp,18,apadisati,apadisati,Apadisati,apadisati:[apa-disati] 引用す,引例す語.,9,1
- 55369,jp,18,apagabbha,apagabbha,Apagabbha,apagabbha:a. [apa-gabbha] 離胎の,胎と関係なき.,9,1
- 55462,jp,18,apagata,apagata,Apagata,apagata:a. [apa-gacchati の pp.] 去れる,出発せる,死去せる,離れたる.,7,1
- 55633,jp,18,apahara,apahara,Apahara,apahara:m.,apaharaṇa n. [<apaharati] 除去,掠奪.,7,1
- 55654,jp,18,apaharati,apaharati,Apaharati,apaharati:[apa-hṛ] 除去す,奪う. aor. 1sg. apahārayiṃ.,9,1
- 55683,jp,18,apahata,apāhata,Apāhata,apāhata:a. [apā-hṛ の pp.] 排除された,破斥の.,7,1
- 55693,jp,18,apahattar,apahattar,Apahattar,apahattar:m. [<apaharati] 除去者,破壊者.,9,1
- 55708,jp,18,apajaha,apajaha,Apajaha,apajaha:a. [a-pajaha] 不捨の,貪惜の.,7,1
- 55725,jp,18,apajita,apajita,Apajita,apajita:a. [apa-ji の pp.] 敗北せる.,7,1
- 55753,jp,18,apajjati,āpajjati,Āpajjati,āpajjati:[ā-pad,Sk. āpadyate] 来る,会う,遭遇す,到達す. opt. āpajjeyya; aor. āpajji,āpadi; ger. āpajjitvā,āpajja; pp. āpanna; caus. āpādeti.,8,1
- 55765,jp,18,apajjhayati,apajjhāyati,Apajjhāyati,apajjhāyati:[apa-jhāyati ① Sk. abhi-dhyāyati] 思念す,沈思する.,11,1
- 55790,jp,18,apaka,āpakā,Āpakā,āpakā:āpayā f. [āpa-ga] 川,水流.,5,1
- 55809,jp,18,apakaddhati,apakaḍḍhati,Apakaḍḍhati,apakaḍḍhati:[apa-kaḍḍhati,Sk. apa-karṣati] 引き去る,取り去る. caus. apakaḍḍhāpeti.,11,1
- 55862,jp,18,apakaroti,apakaroti,Apakaroti,apakaroti:[apa-karoti] 投げ捨っ,離す. ger. apakaritūna,apakiritūna; pp. apakata = apagata.,9,1
- 55895,jp,18,apakassati,apakassati,Apakassati,apakassati:apakāsati [Sk. apakarṣati,cf. apakaḍḍhati] 除去す,捨てる ger. apakassa.,10,1
- 55965,jp,18,apakatata,apākaṭatā,Apākaṭatā,apākaṭatā:f. [a-pākaṭa-tā] 不適当.,9,1
- 56031,jp,18,apakkamati,apakkamati,Apakkamati,apakkamati:[apa-kram] 去り行く. aor. 3sg. apakkami.,10,1
- 56134,jp,18,apalaleti,apalāḷeti,Apalāḷeti,apalāḷeti:[apa-lāḷeti] 連れ去る.,9,1
- 56140,jp,18,apalamba,apālamba,Apālamba,apālamba:m. 車の制御具,安全具.,8,1
- 56157,jp,18,apalasa,apalāsa,Apalāsa,apalāsa:apaḷāsa,apaḷāsin a. [apaḷāsa] 不悩の.,7,1
- 56191,jp,18,apalayin,apalāyin,Apalāyin,apalāyin:a. [a-palāyin] 逃亡せざる,勇敢なる.,8,1
- 56195,jp,18,apalayum,apālayuṃ,Apālayuṃ,apālayuṃ:pāleti の aor. 3pl.,8,1
- 56197,jp,18,apalekhana,apalekhana,Apalekhana,apalekhana:n. [<apa-lih. cf. Sk. avalehana] なめ取ること.,10,1
- 56219,jp,18,apalibuddha,apalibuddha,Apalibuddha,apalibuddha:apalibodha a. [a-palibuddha,a-palibodha cf. palibujjhati] 無障碍の,非執受の,自由の.,11,1
- 56277,jp,18,apalokana,apalokana,Apalokana,apalokana:n. [cf. apaloketi] 許可,求聴. -kamma 求聴羯磨.,9,1
- 56314,jp,18,apaloketi,apaloketi,Apaloketi,apaloketi:[BSk. ava-lokayati] ① 視る,照顧す,回顧す,注意す. ② 許可を受ける,聴許される. pp. apalokita. cf. apalokana,apalokin.,9,1
- 56337,jp,18,apalokita,apalokita,Apalokita,apalokita:a. n. [apaloketi の pp.] 求聴の,聴許; 照見,顧視; 涅槃.,9,1
- 56369,jp,18,apamara,apamāra,Apamāra,apamāra:m. [Sk. apasmāra] 顛癇,顛狂.,7,1
- 56385,jp,18,apamarika,apamārika,Apamārika,apamārika:apamāriya m. 顛癇者.,9,1
- 56395,jp,18,apamsu,apaṃsu,Apaṃsu,apaṃsu:pivati の aor.,6,1
- 56411,jp,18,apana,apāna,Apāna,apāna:n. [apa-ana] 出息,入息.,5,1
- 56418,jp,18,apana,āpaṇa,Āpaṇa,āpaṇa:m. [〃] 店,市場.,5,1
- 56431,jp,18,apana,āpāṇa,Āpāṇa,āpāṇa:m. [ā-pāṇa] 生命. -koṭika 臨終の.,5,1
- 56438,jp,18,apana,āpāna,Āpāna,āpāna:n. [ā-pā-ana] 飲むこと,飲酒,酒場.,5,1
- 56468,jp,18,apanaka,apānaka,Apānaka,apānaka:a. [a-pāna-ka] 飲物なき,断飲の.,7,1
- 56473,jp,18,apanaka,āpānaka,Āpānaka,āpānaka:a. ① [āpāna-ka] 飲酒癖の. ② [a-pānaka] =apānaka 不飲の,不飲,水行者.,7,1
- 56506,jp,18,apanamati,apanamati,Apanamati,apanamati:[apa-nam] 離去す. pp. apanata; caus. apanāmeti.,9,1
- 56518,jp,18,apanameti,apanāmeti,Apanāmeti,apanāmeti:[apanamati の caus.] 除去す,下向せしむ,下げる.,9,1
- 56548,jp,18,apanata,apaṇata,Apaṇata,apaṇata:a. [apa-ṇata<nam の pp.] 下向の.,7,1
- 56551,jp,18,apanata,apanata,Apanata,apanata:a. [apanamati の pp.] 横に曲がった,離去の.,7,1
- 56581,jp,18,apanayi,apānayi,Apānayi,apānayi:apaneti の aor.,7,1
- 56598,jp,18,apandita,apaṇḍita,Apaṇḍita,apaṇḍita:a. [a-paṇḍita] 不賢の,愚なる.,8,1
- 56628,jp,18,apaneti,apaneti,Apaneti,apaneti:[apa-nī] 除く,取り去る aor. apānayi; pp. apanīta; pass. apanīyati.,7,1
- 56653,jp,18,apanga,apaṅga,Apaṅga,apaṅga:m. [Sk. apāṅga. cf. avaṅga] 眼の外角,まなじり.,6,1
- 56674,jp,18,apanidahati,apanidahati,Apanidahati,apanidahati:[apa-ni-dhā] 隱す,蔽う. caus. apanidhāpeti 隠させる.,11,1
- 56713,jp,18,apanika,āpaṇika,Āpaṇika,āpaṇika:a. m. [<āpaṇa] 店の人,商人.,7,1
- 56782,jp,18,apaniya,āpānīya,Āpānīya,āpānīya:a. [<āpāna] 飲まるべき,飲むに適した. -kaṃsa 飲器,酒盃.,7,1
- 56796,jp,18,apaniyati,apanīyati,Apanīyati,apanīyati:[apaneti の pass.] 除かれる.,9,1
- 56808,jp,18,apanna,āpanna,Āpanna,āpanna:a. [āpajjati の pp.] 犯戒の,犯せる.,6,1
- 56830,jp,18,apannaka,apaṇṇaka,Apaṇṇaka,apaṇṇaka:a. [a-paṇṇaka] 戯論なき,無戯論の,純真の.,8,1
- 56878,jp,18,apannakata,apaṇṇakatā,Apaṇṇakatā,apaṇṇakatā:f. 無戯論性,純真性.,10,1
- 56920,jp,18,apannata,apaññāta,Apaññāta,apaññāta:a. [a-paññāta] 知られざる,悪評の.,8,1
- 56932,jp,18,apannatta,apaññatta,Apaññatta,apaññatta:a. [a-paññatta] 非所制の,未施設の.,9,1
- 57019,jp,18,apanudana,apanūdana,Apanūdana,apanūdana:apanudana [cf. apanudati] 除去,排除.,9,1
- 57024,jp,18,apanudati,apanudati,Apanudati,apanudati:apanudeti [apa-nud] 除去す,排除す. aor. apānudi; ger. apanujja.,9,1
- 57045,jp,18,apanuditar,apanuditar,Apanuditar,apanuditar:m. 除去者.,10,1
- 57067,jp,18,apapaka,apāpaka,Apāpaka,apāpaka:a. [a-pāpa-ka] 罪悪なき,汚れなき. f. apāpikā.,7,1
- 57130,jp,18,apapurana,apāpuraṇa,Apāpuraṇa,apāpuraṇa:n. [cf. apāpurati] かぎ,鍵,戸鑰 = avāpuraṇa.,9,1
- 57142,jp,18,apapurati,apāpurati,Apāpurati,apāpurati:apāpuṇati [Sk. apāvṛṇoti,apa-ā-vṛ] 戸を開ける. pp. apāruta; pass. apāpurīyati. cf. avāpurati.,9,1
- 57160,jp,18,apara,apara,Apara,apara:a. 後の,次の,他の. aparaṃ adv. 更に. aparena adv. 後に. aparāparaṃ adv. ここかしこに,たびたび. -anta 後辺,未来. -āpariya vedaniya kamma 後々受業,順後受業. -bhāga 後分,後刻,未来.,5,1
- 57177,jp,18,apara,apāra,Apāra,apāra:n. [a-pāra] 此岸,この世.,5,1
- 57226,jp,18,aparaddha,aparaddha,Aparaddha,aparaddha:a. [aparajjhati の pp.] 違背せる,違反せる,罪過の.,9,1
- 57251,jp,18,aparadha,aparādha,Aparādha,aparādha:m. [apa-rādha] 違犯,罪過,犯罪.,8,1
- 57301,jp,18,aparadhika,aparādhika,Aparādhika,aparādhika:aparādhita a. [<aparādha] 罪過ある,違犯せる.,10,1
- 57363,jp,18,aparajita,aparājita,Aparājita,aparājita:a. [a-parājita] 無敗の.,9,1
- 57397,jp,18,aparajjhati,aparajjhati,Aparajjhati,aparajjhati:[Sk. aparādhyate<aparādh] 罪を犯す,怒らす. pp. aparaddha,aparādhita.,11,1
- 57417,jp,18,aparajju,aparajju,Aparajju,aparajju:adv. [Sk. apare-dyus] その翌日.,8,1
- 57499,jp,18,aparamattha,aparāmaṭṭha,Aparāmaṭṭha,aparāmaṭṭha:a. [a-parāmaṭṭha] 無執取の,不取著の.,11,1
- 57540,jp,18,aparaneyya,apāraṇeyya,Apāraṇeyya,apāraṇeyya:a. [cf. paraneti の grd.] 到達不能の.,10,1
- 57560,jp,18,aparanna,aparaṇṇa,Aparaṇṇa,aparaṇṇa:n. [apara-aṇṇa<anna] 後食,穀物.,8,1
- 57642,jp,18,aparapaccaya,aparapaccaya,Aparapaccaya,aparapaccaya:a. [a-para-paccaya] 他に縁らざる,他に依存せざる.,12,1
- 57773,jp,18,aparaselika,aparaselika,Aparaselika,Aparaselika:Aparaseliya m. 西山部,西山住部 [南方大衆部の一派].,11,1
- 57828,jp,18,aparayin,aparāyin,Aparāyin,aparāyin:a. [a-parāyin] 依拠なき.,8,1
- 58040,jp,18,aparideva,aparideva,Aparideva,aparideva:m. [a-parideva] 不悲泣.,9,1
- 58054,jp,18,apariggaha-bhava,apariggaha-bhāva,Apariggaha-Bhāva,apariggaha-bhāva:m. 無妻,独身.,16,1
- 58101,jp,18,aparighamsanta,aparighaṃsanta,Aparighaṃsanta,aparighaṃsanta:[a-parighaṃsanta] 掻(か)くことなき.,14,1
- 58134,jp,18,aparihaniya,aparihāniya,Aparihāniya,aparihāniya:a. [a-parihāniya] 不衰退,不減退の.,11,1
- 58306,jp,18,aparimana,aparimāṇa,Aparimāṇa,aparimāṇa:a. [a-parimāṇa] 無量の,無限の.,9,1
- 58365,jp,18,aparimeyya,aparimeyya,Aparimeyya,aparimeyya:a. [a-parimeyya] 不可量の,不可測の.,10,1
- 58464,jp,18,aparinata,apariṇata,Apariṇata,apariṇata:a. [a-pariṇata] 不消化の.,9,1
- 58484,jp,18,aparinipphanna,aparinipphanna,Aparinipphanna,aparinipphanna:a. [a-parinipphanna] 非円成の,不完全の.,14,1
- 58556,jp,18,aparipakka,aparipakka,Aparipakka,aparipakka:a. [a-paripakka] 不消化の,未熟の.,10,1
- 58733,jp,18,aparisa,aparisā,Aparisā,aparisā:f. [a-parisā] 非衆,独処.,7,1
- 58801,jp,18,aparisuddha,aparisuddha,Aparisuddha,aparisuddha:a. [a-parisuddha] 不遍浄,不清浄の.,11,1
- 58893,jp,18,aparitassam,aparitassaṃ,Aparitassaṃ,aparitassaṃ:[a-paritassati の ppr. m. sg. nom.] 恐れざる人.,11,1
- 58898,jp,18,aparitassana,aparitassana,Aparitassana,aparitassana:a. [a-paritassa-na] 戦慄せざる,恐れざる.,12,1
- 58902,jp,18,aparitassana,aparitassanā,Aparitassanā,aparitassanā:f. [a-paritassanā] 不恐懼.,12,1
- 58916,jp,18,aparitassin,aparitassin,Aparitassin,aparitassin:a. [a-paritassin] 戦慄せざる,恐れざる.,11,1
- 58994,jp,18,apariyanta,apariyanta,Apariyanta,apariyanta:a. [a-pariyanta] 無辺の,無制限の.,10,1
- 59042,jp,18,apariyapanna,apariyāpanna,Apariyāpanna,apariyāpanna:a. [a-pariyāpanna] 不繋の,非繋の=出世間の.,12,1
- 59163,jp,18,aparuta,apāruta,Apāruta,apāruta:a. [Sk. apāvṛta,apāpurati の pp.] 開きたる.,7,1
- 59192,jp,18,apasada,apasāda,Apasāda,apasāda:m.,apasādana n. [<apa-sad] 叱責,非難.,7,1
- 59240,jp,18,apasadetar,apasādetar,Apasādetar,apasādetar:a. m. 貶称者.,10,1
- 59242,jp,18,apasadeti,apasādeti,Apasādeti,apasādeti:[apa-sad の caus.] ① 貶下す,拒否す. ② 非難す,叱責す. pp. apasādita.,9,1
- 59262,jp,18,apasadika,apāsādika,Apāsādika,apāsādika:a. [a-pāsādika] 不善浄の,不端正の.,9,1
- 59277,jp,18,apasadita,apasādita,Apasādita,apasādita:a. [apasādeti の pp.] 叱責されたる,非難されたる.,9,1
- 59318,jp,18,apasanna,apasanna,Apasanna,apasanna:a. [a-pasanna] 不欣楽の,不信楽の.,8,1
- 59338,jp,18,apasmara,apasmāra,Apasmāra,apasmāra:= apamāra.,8,1
- 59351,jp,18,apassam,apassaṃ,Apassaṃ,apassaṃ:apassanto a. m. [a-passat<passati の ppr. sg. nom.] 見ないで.,7,1
- 59365,jp,18,apassaya,apassaya,Apassaya,apassaya:m. [Sk. apāśraya] 依倚物,マットレス,べッド. -pīṭhaka よりかかり椅子.,8,1
- 59401,jp,18,apassayi,apassayi,Apassayi,apassayi:apassi,passati の aor.,8,1
- 59406,jp,18,apassayika,apassayika,Apassayika,apassayika:a. [<apassaya] よりかかれる,臥せる.,10,1
- 59419,jp,18,apassena,apassena,Apassena,apassena:n.,apassenaka m. [cf. apasseti] よりかかる物. -phalaka 枕板.,8,1
- 59445,jp,18,apasseti,apasseti,Apasseti,apasseti:[Sk. apāśrayati. cf. avasseti] よりかかる,依止す. ger. apassāya; pp. apassita cf. avasseti.,8,1
- 59460,jp,18,apassita,apassita,Apassita,apassita:a. [apasseti の pp.] よりかかれる,依存せる,依止せる.,8,1
- 59533,jp,18,apatati,āpatati,Āpatati,āpatati:[ā-pat] 落ちる,突進する,来る.,7,1
- 59559,jp,18,apatha,āpātha,Āpātha,āpātha:m. [ā-pātha] 領域,視野,識域.,6,1
- 59590,jp,18,apathaka,āpāthaka,Āpāthaka,āpāthaka:① a. 視野の,見える. ② m. 四衢街,四辻.,8,1
- 59634,jp,18,apaticchanna,apaṭicchanna,Apaṭicchanna,apaṭicchanna:a. [a-paṭicchanna] 不覆藏の.,12,1
- 59665,jp,18,apatikula,apaṭikūla,Apaṭikūla,apaṭikūla:= appaṭikūla.,9,1
- 59688,jp,18,apatirupa,apaṭirūpa,Apaṭirūpa,apaṭirūpa:= appaṭirūpa.,9,1
- 59725,jp,18,apatittham,apatiṭṭhaṃ,Apatiṭṭhaṃ,apatiṭṭhaṃ:[a-patiṭṭhāti の ppr. m. sg. nom.] 停住せずして.,10,1
- 59741,jp,18,apatta,apatta,Apatta,apatta:a. ① [a-patta] 非器の. ② [a-patta<pa-āp] 未得の.,6,1
- 59786,jp,18,apattha,apattha,Apattha,apattha:a. [Sk. apāsta,apa-as ② の pp.] 投げ棄てたる.,7,1
- 59810,jp,18,apatthapeti,apaṭṭhapeti,Apaṭṭhapeti,apaṭṭhapeti:[apa-tiṭṭhati<sthā の caus.] 除外す,無視す.,11,1
- 59819,jp,18,apatthata,apatthaṭa,Apatthaṭa,apatthaṭa:= avatthaṭa a. 覆われたる.,9,1
- 59843,jp,18,apatthita,apatthita,Apatthita,apatthita:apatthiya a. [<a-pattheti] 欲求されざる,望まれざる.,9,1
- 59860,jp,18,apatti,āpatti,Āpatti,āpatti:f. [〃<āpajjati<ā-pad] 罪,罪過,犯戒. -kusalatā 入罪善巧. -uṭṭhāna-kusalatā 出罪善巧.,6,1
- 59951,jp,18,apattika,āpattika,Āpattika,āpattika:a. [BSk. 〃,āpatti-ka] 罪ある,有罪の.,8,1
- 60140,jp,18,apatuka,apāṭuka,Apāṭuka,apāṭuka:apāṭubha a. ずるい,陰険な.,7,1
- 60163,jp,18,apavadati,apavadati,Apavadati,apavadati:[apa-vadati] 叱責す,排除す.,9,1
- 60206,jp,18,apavahati,apavahati,Apavahati,apavahati:[apa-vahati] 運び去る. caus. apavāheti 除去する,棄てる.,9,1
- 60239,jp,18,apaviddha,apaviddha,Apaviddha,apaviddha:a. [apavijjhati の pp.] 捨てられたる.,9,1
- 60259,jp,18,apavinati,apavīṇati,Apavīṇati,apavīṇati:apaviṇati = apaciṇāti.,9,1
- 60279,jp,18,apavyama,apavyāma,Apavyāma,apavyāma:m. [apa-vyāma] 不尊敬,軽侮. ~to adv. 軽侮して.,8,1
- 60282,jp,18,apaya,apāya,Apāya,apāya:m. [〃] ① 苦界,苦処,無幸処,悪処. ② 離去,損減. -kusala 離去に巧み,損減善巧.,5,1
- 60422,jp,18,apayana,apayāna,Apayāna,apayāna:n. [apa-yāna] 離去,退却.,7,1
- 60497,jp,18,apayati,apayāti,Apayāti,apayāti:[apa-yā] 去る,離去す. caus. apayāpeti [Sk. apayāpayati] 去らせる,追放す.,7,1
- 60521,jp,18,apayesi,apāyesi,Apāyesi,apāyesi:[pāyeti の aor. 3sg.] 飲ませた.,7,1
- 60524,jp,18,apayi,apāyi,Apāyi,apāyi:apāyimha,pibati<pā の aor.,5,1
- 60530,jp,18,apayika,apāyika,Apāyika,apāyika:a. [apāya-ika] 悪処の,苦界に属する.,7,1
- 60536,jp,18,apayika,āpāyika,Āpāyika,āpāyika:a. [apāya-ika] 悪趣の,苦界の.,7,1
- 60561,jp,18,apayin,apāyin,Apāyin,apāyin:a. [apāya-in] 離去の.,6,1
- 60609,jp,18,apekkha,apekkhā,Apekkhā,apekkhā:apekhā f. [Sk. apekṣā] 期待,待望,欲求,希望; 愛情.,7,1
- 60661,jp,18,apekkhati,apekkhati,Apekkhati,apekkhati:① [Sk. apa-īkṣ,apekṣate] 期待す,希望す. ppr. apekkhaṃ,apekkhamāna,apekkhāna. ② [Sk. ava-īkṣ,avekṣate] 考慮す,眺める. pp. apekkhita.,9,1
- 60674,jp,18,apekkhavant,apekkhavant,Apekkhavant,apekkhavant:a. [<apekkhā] 期待ある,希望する.,11,1
- 60682,jp,18,apekkhi,apekkhi,Apekkhi,apekkhi:pekkhati の aor.,7,1
- 60688,jp,18,apekkhin,apekkhin,Apekkhin,apekkhin:a. [Sk. apekṣin] 期待する,希望する.,8,1
- 60691,jp,18,apekkhita,apekkhita,Apekkhita,apekkhita:a. [apekkhati ② の pp.] 考慮した,観察した.,9,1
- 60742,jp,18,apesiyamana,apesiyamāna,Apesiyamāna,apesiyamāna:a. [a-peseti の ppr.] 奉仕されざる.,11,1
- 60754,jp,18,apeta,apeta,Apeta,apeta:a. [apeti の pp.] 離去せる,離れたる.,5,1
- 60824,jp,18,apeti,apeti,Apeti,apeti:[apa-i] 離去す,消失す. pp. apeta.,5,1
- 60837,jp,18,apeti,āpeti,Āpeti,āpeti:[appoti<āp の caus.] 得させる.,5,1
- 60848,jp,18,apetteyyata,apetteyyatā,Apetteyyatā,apetteyyatā:f. [a-petteyya-tā] 父に孝順ならざること,親不孝.,11,1
- 60859,jp,18,apeyya,apeyya,Apeyya,apeyya:a. [a-peyya] 飲むべからざる.,6,1
- 60930,jp,18,aphassayi,aphassayi,Aphassayi,aphassayi:phusati の aor.,9,1
- 60943,jp,18,aphasu,aphāsu,Aphāsu,aphāsu:a. [a-phāsu] 不安なる,安穏ならざる,惑悩せる.,6,1
- 61021,jp,18,aphusa,aphusa,Aphusa,aphusa:a. [a-phusa<phusati の grd.] 不可触の.,6,1
- 61037,jp,18,aphusati,āphusati,Āphusati,āphusati:[ā-phusati] 感知す,到達す.,8,1
- 61048,jp,18,aphusim,aphusiṃ,Aphusiṃ,aphusiṃ:aphussayi,phusati の aor.,7,1
- 61071,jp,18,api,api,Api,api:indecl. [pi,app' とすることもある] 亦,も亦,恐らく,雖も. api ca 更にまた. api kho 然しながら. api nu kho 一体…かどうか. app' ekacce 或は一部の人々は. epp' eva nāma 恐らくは,実に,確かに.,3,1
- 61092,jp,18,apidahati,apidahati,Apidahati,apidahati:[api-dhā] 覆う,妨ぐ,上に置く. inf. apidhetuṃ;,pp. apihita; pass. apithīyati. cf. apidhāna.,9,1
- 61099,jp,18,apidhana,apidhāna,Apidhāna,apidhāna:n. [〃] 蓋,ふた,蔽い.,8,1
- 61122,jp,18,apiha,apiha,Apiha,apiha:a. [a-piha] 熱望せざる.,5,1
- 61136,jp,18,apihalu,apihālu,Apihālu,apihālu:a. [a-pihālu] 熱望なき,貪求なき.,7,1
- 61153,jp,18,apihita,apihita,Apihita,apihita:a. [apidahati の pp.] 覆われた.,7,1
- 61185,jp,18,apilandhana,apiḷandhana,Apiḷandhana,apiḷandhana:n. [<apiḷandhati. cf. piḷandhana] 装飾品,飾り.,11,1
- 61195,jp,18,apilandhati,apiḷandhati,Apiḷandhati,apiḷandhati:apiḷahati [Sk. apinayhati] 結ぶ,飾る. pp. apiladdha. cf. apiḷandhana.,11,1
- 61205,jp,18,apilapana,apilāpana,Apilāpana,apilāpana:n. [<api-lap] 枚挙,列挙.,9,1
- 61231,jp,18,apilapeti,apilāpeti,Apilāpeti,apilāpeti:[api-lap] 枚挙す,唱える,虚説す,誇る.,9,1
- 61278,jp,18,apisuna-vaca,apisuṇā-vācā,Apisuṇā-Vācā,apisuṇā-vācā:f. 不離間語,不両舌.,12,1
- 61303,jp,18,apithiyati,apithīyati,Apithīyati,apithīyati:= apidhīyati [apidahati の pass.] 覆われる,妨げられる. cf. pithīyati.,10,1
- 61313,jp,18,apitika,apitika,Apitika,apitika:a. [a-pitika] 父なき.,7,1
- 61335,jp,18,aplavim,aplaviṃ,Aplaviṃ,aplaviṃ:plavati の aor. 1sg.,7,1
- 61338,jp,18,apo,āpo,Āpo,āpo:=āpa.,3,1
- 61462,jp,18,app',app',App',app':= api. app'eva,app'ekadā,app'ekacce.,4,1
- 61465,jp,18,appa,appa,Appa,appa:a. n. [Sk. alpa] 少き,些細の; 少量,些細. pl. appāni 些事. -aggha 少価. -assāda 少味,少楽. ātaṅka 少悩. -ābādha 少病. -āyuka 少寿,短命の. -āhāra 少食,断食. -odaka 少水,乾燥の. -kasirena 困難なく,容易に. -kicca 少事,閑暇の. -ṭṭha 少悩,煩なき. -thāmaka 少カ,弱き. -dassa 少見,少智. -nigghosa 少音,静かな. -bhakka 食少き,飢饉の. -bhoga 少財,貧しき. -matta,-mattaka 少量,少しばかり. -rajakkha 少塵の. -ssaka 少所有. -sattha少伴の,淋しき. -sadda 少聲,静寂. -ssuta 少聞の,経験なき. -harita 少草の.,4,1
- 61480,jp,18,appabadha,appābādha,Appābādha,appābādha:m. [appa-ābādha] 少病,無病,息災.,9,1
- 61561,jp,18,appabhoti,appabhoti,Appabhoti,appabhoti:[a-pabhoti] 出来ない,不可能.,9,1
- 61564,jp,18,appabodhati,appabodhati,Appabodhati,appabodhati:[a-pabodhati] 覚らない.,11,1
- 61604,jp,18,appaccavekkhana,appaccavekkhaṇā,Appaccavekkhaṇā,appaccavekkhaṇā:f. [a-paccavekkhaṇā] 不観察.,15,1
- 61614,jp,18,appaccaya,appaccaya,Appaccaya,appaccaya:n. [a-paccaya] ① 不満,不機嫌,不興,憂悩. ② 不縁,無縁.,9,1
- 61692,jp,18,appadakkhinaggahin,appadakkhiṇaggāhin,Appadakkhiṇaggāhin,appadakkhiṇaggāhin:a. [a-padakkhiṇa-gāha-in] 取るに巧みならざる,熟練せざる.,18,1
- 61718,jp,18,appadhamsika,appadhaṃsika,Appadhaṃsika,appadhaṃsika:appadhaṃsiya a. [a-padhaṃseti の grd.] 破壊すべからざる,不壞の.,12,1
- 61728,jp,18,appadhamsita,appadhaṃsita,Appadhaṃsita,appadhaṃsita:a. [a-padhaṃseti の pp.] 違害なき.,12,1
- 61780,jp,18,appaduttha,appaduṭṭha,Appaduṭṭha,appaduṭṭha:a. [a-paduṭṭha] 過誤なき,無過悪の.,10,1
- 61803,jp,18,appagabbha,appagabbha,Appagabbha,appagabbha:a. [a-pagabbha] 無傲慢の,謙虚の.,10,1
- 61914,jp,18,appahina,appahīna,Appahīna,appahīna:a. [a-pahīna] 未断の,不捨断の.,8,1
- 62074,jp,18,appahoti,appahoti,Appahoti,appahoti:[a-pahoti = appabhoti] 出来ない,不可能である.,8,1
- 62102,jp,18,appaka,appaka,Appaka,appaka:a. [appa-ka] 少き,微細の. appakena adv. 容易に. f. appikā.,6,1
- 62194,jp,18,appakinna,appakiṇṇa,Appakiṇṇa,appakiṇṇa:a. [a-pakiṇṇa] 混雑混乱なき.,9,1
- 62238,jp,18,appamada,appamāda,Appamāda,appamāda:m. [a-pamāda] 不放逸. appamādena sampādetha [汝等は] 不放逸によって完成せしめよ.,8,1
- 62367,jp,18,appamajjato,appamajjato,Appamajjato,appamajjato:[a-pamajjati の ppr. sg. dat. gen.] 放逸ならざる者の,~に.,11,1
- 62383,jp,18,appamana,appamāṇa,Appamāṇa,appamāṇa:n. [a-pamāṇa] 無量. -samādhi 無量三昧.,8,1
- 62401,jp,18,appamanabha,appamāṇābha,Appamāṇābha,Appamāṇābha:m. [BSk. Apramāṇābha] 無量光 [天].,11,1
- 62489,jp,18,appamanasubha,appamāṇasubha,Appamāṇasubha,Appamāṇasubha:m. [BSk. Apramāṇaśubha] 無量浄 [天].,13,1
- 62509,jp,18,appamanna,appamaññā,Appamaññā,appamaññā:f. [a-pamaññā<pamāṇa] 無量.,9,1
- 62528,jp,18,appamannati,appamaññati,Appamaññati,appamaññati:[appa-maññati] 軽く見る,軽蔑す.,11,1
- 62547,jp,18,appamatta,appamatta,Appamatta,appamatta:a. ① [appa-matta] 少量の. ② [a-pamatta] 不放逸の.,9,1
- 62619,jp,18,appameyya,appameyya,Appameyya,appameyya:a. [a-pameyya,Sk. aprameya] 計るべからざる,不可量の,無限の.,9,1
- 62678,jp,18,appana,appanā,Appanā,appanā:f. [Sk. arpṇa. cf. appeti] 安止,根本定,専注. -samādhi 安止定,根本定.,6,1
- 62727,jp,18,appanaka,appāṇaka,Appāṇaka,appāṇaka:a. [a-pāṇa-ka] ① 無呼吸の,無息の. -jhāna 無息禅 ② 生物なき,虫なき. -udaka 無虫の水.,8,1
- 62891,jp,18,appanihita,appaṇihita,Appaṇihita,appaṇihita:a. [a-paṇihita] 無願の. -samādhi 無願三昧.,10,1
- 62976,jp,18,appannatta,appaññatta,Appaññatta,appaññatta:a. [a-paññatta] 未制定の.,10,1
- 63011,jp,18,appapanca,appapañca,Appapañca,appapañca:a. [a-papañca] 無戯論の.,9,1
- 63073,jp,18,apparamattha,apparāmaṭṭha,Apparāmaṭṭha,apparāmaṭṭha:a. [a-parāmaṭṭha] 執取なき.,12,1
- 63086,jp,18,appasada,appasāda,Appasāda,appasāda:m. [a-pasāda] 不信,無信楽,不喜.,8,1
- 63164,jp,18,appasanna,appasanna,Appasanna,appasanna:a. [a-passanna] 未信の.,9,1
- 63262,jp,18,appassuta,appassuta,Appassuta,appassuta:a. [appa-suta] 少聞の,未聞の.,9,1
- 63294,jp,18,appatanka,appātaṅka,Appātaṅka,appātaṅka:m. [appa-ātaṅka] 少悩,少疾,健康,息災.,9,1
- 63391,jp,18,appatibhaga,appaṭibhāga,Appaṭibhāga,appaṭibhāga:a. [a-paṭibhāga] 対比なき,比類なき.,11,1
- 63409,jp,18,appatibhana,appaṭibhāna,Appaṭibhāna,appaṭibhāna:a. [a-paṭibhāna] 応弁のできない,頓才なき,当惑せる.,11,1
- 63417,jp,18,appatibhaya,appaṭibhaya,Appaṭibhaya,appaṭibhaya:a. [a-paṭi-bhaya] 怖畏なき.,11,1
- 63475,jp,18,appatigandhika,appaṭigandhika,Appaṭigandhika,appaṭigandhika:appaṭigandhiya a. [a-paṭi-gandha-ika] 悪臭なき,芳香の.,14,1
- 63526,jp,18,appatigha,appaṭigha,Appaṭigha,appaṭigha:a. [a-paṭigha] 無対の,無障害の.,9,1
- 63567,jp,18,appatihariya,appāṭihāriya,Appāṭihāriya,appāṭihāriya:appāṭihīra a. [a-pāṭihāriya] 理解し難き,愚鈍の,平凡の. -kathā つまらぬ話.,12,1
- 63574,jp,18,appatihata,appaṭihata,Appaṭihata,appaṭihata:a. [a-paṭihata] 無碍の,無障害の.,10,1
- 63684,jp,18,appatikamma,appaṭikamma,Appaṭikamma,appaṭikamma:n. [a-paṭikamma] 無懺,無悔.,11,1
- 63717,jp,18,appatikarika,appaṭikārika,Appaṭikārika,appaṭikārika:a. [a-paṭikāra-ika] 対策なき,償わざる,懺悔せざる.,12,1
- 63767,jp,18,appatikopeti,appaṭikopeti,Appaṭikopeti,appaṭikopeti:[a-paṭikopeti] 乱さず,破らず.,12,1
- 63770,jp,18,appatikosana,appaṭikosanā,Appaṭikosanā,appaṭikosanā:f. [a-paṭikosanā] 許容.,12,1
- 63775,jp,18,appatikula,appaṭikūla,Appaṭikūla,appaṭikūla:a. [a-paṭikūla] 無厭の,無厭逆の.,10,1
- 63816,jp,18,appatikuttha,appaṭikuṭṭha,Appaṭikuṭṭha,appaṭikuṭṭha:a. [a-paṭikuṭṭha] 非難されない,欠点なき.,12,1
- 63854,jp,18,appatima,appaṭima,Appaṭima,appaṭima:a. [a-paṭima,BSk. apratima] 対比なき,比肩なき.,8,1
- 63864,jp,18,appatimamsa,appaṭimaṃsa,Appaṭimaṃsa,appaṭimaṃsa:a. [a-paṭi-massa<mṛś の ger.] 触れずに,過失なき.,11,1
- 63986,jp,18,appatipuccha,appaṭipucchā,Appaṭipucchā,appaṭipucchā:adv. [a-paṭipucchati の ger.] 反問することなく.,12,1
- 63992,jp,18,appatipuggala,appaṭipuggala,Appaṭipuggala,appaṭipuggala:a. [a-paṭipuggala] 比肩者なき,比類なき,敵なき.,13,1
- 64006,jp,18,appatirupa,appaṭirūpa,Appaṭirūpa,appaṭirūpa:a. [a-paṭirūpa] 不適当の,非威儀の.,10,1
- 64028,jp,18,appatisama,appaṭisama,Appaṭisama,appaṭisama:a. [a-paṭisama] 対比なき,等しき者なき.,10,1
- 64063,jp,18,appatisandhi,appaṭisandhi,Appaṭisandhi,appaṭisandhi:f. [a-paṭisandhi] 不結生.,12,1
- 64098,jp,18,appatisankha,appaṭisaṅkhā,Appaṭisaṅkhā,appaṭisaṅkhā:① f. [a-paṭisaṅkhā] 非簡択. ② adv. [= a-paṭisaṅkhāya<paṭisaṅkhāti の ger.] 省察せず,思慮なく.,12,1
- 64122,jp,18,appatisanthara,appaṭisanthāra,Appaṭisanthāra,appaṭisanthāra:m. [a-paṭisanthāra] 不款待.,14,1
- 64130,jp,18,appatisarana,appaṭisaraṇa,Appaṭisaraṇa,appaṭisaraṇa:a. [a-paṭisaraṇa] 帰趣なき,無所依.,12,1
- 64162,jp,18,appatissa,appaṭissa,Appaṭissa,appaṭissa:appatissa a. [a-pati-śru] 不従順の,崇信なき.,9,1
- 64191,jp,18,appatissavata,appaṭissavatā,Appaṭissavatā,appaṭissavatā:f. [a-paṭissava-tā] 不従順.,13,1
- 64217,jp,18,appatita,appatīta,Appatīta,appatīta:a. [a-patīta] 不満足の,喜ばざる.,8,1
- 64232,jp,18,appatittha,appatiṭṭha,Appatiṭṭha,appatiṭṭha:a. [a-patiṭṭha] ① 住立せざる. ② 足場なき,無底の,無拠の.,10,1
- 64248,jp,18,appatittham,appatiṭṭhaṃ,Appatiṭṭhaṃ,appatiṭṭhaṃ:[a-patiṭṭhāti の ppr. sg. nom.] 住立せざる.,11,1
- 64294,jp,18,appativana,appaṭivāṇa,Appaṭivāṇa,appaṭivāṇa:n. [a-paṭivāṇa,Sk. aprativāraṇa] 無障碍,反対なき.,10,1
- 64312,jp,18,appativani,appaṭivāṇī,Appaṭivāṇī,appaṭivāṇī:appaṭivāṇitā f. 不遮止,不退転.,10,1
- 64327,jp,18,appativaniya,appaṭivāṇīya,Appaṭivāṇīya,appaṭivāṇīya:a. [a-paṭi-vṛ の grd.] 遮止すべからざる,反対不能の.,12,1
- 64337,jp,18,appativattiya,appaṭivattiya,Appaṭivattiya,appaṭivattiya:a. [a-paṭi-vattiya<vṛt の grd.] 反転すべからざる,反抗できない.,13,1
- 64353,jp,18,appativedha,appaṭivedha,Appaṭivedha,appaṭivedha:a. [a-paṭivedha] 不通達の,理解なき.,11,1
- 64376,jp,18,appativibhatta,appaṭivibhatta,Appaṭivibhatta,appaṭivibhatta:a. [a-paṭi-vibhatta] 差別せず,平等の. -bhogin 差別なく食する.,14,1
- 64438,jp,18,appativirata,appaṭivirata,Appaṭivirata,appaṭivirata:a. [a-paṭivirata] 回避せざる,離れざる.,12,1
- 64486,jp,18,appattamanasa,appattamānasa,Appattamānasa,appattamānasa:a. [a-patta-mānasa] 心が未到達の.,13,1
- 64614,jp,18,appavatta,appavattā,Appavattā,appavattā:f. [a-pavattā] 不転起,無作用.,9,1
- 64845,jp,18,appekacce,appekacce,Appekacce,appekacce:= api ekacce また一類の人々は.,9,1
- 64848,jp,18,appekada,appekadā,Appekadā,appekadā:= api ekadā 時たま,時には.,8,1
- 64865,jp,18,appesakkha,appesakkha,Appesakkha,appesakkha:a. [BSk. alpeśākhya] 微カの,無能な. cf. mahesakkha.,10,1
- 64895,jp,18,appeti,appeti,Appeti,appeti:[Sk. arpayati<ṛ の caus.] 前進す,突進す; 付置す,適用す,插入す.,6,1
- 64911,jp,18,appeva,appeva,Appeva,appeva:= api eva 恐らく.,6,1
- 64921,jp,18,appeva nama,appeva nāma,Appeva Nāma,appeva nāma:多分,恐らく…せばよか ろう.,11,1
- 64928,jp,18,apphota,apphoṭā,Apphoṭā,apphoṭā:f. ジャスミンの一種 [植物].,7,1
- 64945,jp,18,apphoteti,apphoṭeti,Apphoṭeti,apphoṭeti:[ā-phoṭeti<sphuṭ. cf. Sk. āsphoṭayati] 弾指す,拍手す. aor. apphoṭesi,apphoṭesuṃ; fut. apphoṭessāmi; pp. apphoṭita.,9,1
- 64976,jp,18,apphuta,apphuta,Apphuta,apphuta:apphuṭa a. [a-phuta] 触れざる.,7,1
- 64984,jp,18,appiccha,appiccha,Appiccha,appiccha:a. [appa-iccha] 少欲の,欲なき.,8,1
- 65019,jp,18,appicchata,appicchatā,Appicchatā,appicchatā:f.[appiccha-tā] 少欲,無欲.,10,1
- 65065,jp,18,appika,appikā,Appikā,appikā:appaka の f.,6,1
- 65104,jp,18,appitika,appītika,Appītika,appītika:a.[a-pītika] 無喜の.,8,1
- 65118,jp,18,appiya,appiya,Appiya,appiya:a.[a-piya] 不愛の,不可愛の,愛せざる,怨憎の.appiyehi sampayogo 怨憎との合会.,6,1
- 65206,jp,18,appodaka,appodaka,Appodaka,appodaka:a.[appa-udaka] 少水の,乾いた.,8,1
- 65239,jp,18,appossukka,appossukka,Appossukka,appossukka:a.[appa-ussuka,Sk.alpotsuka] 無関心の,無為の,不活動の.,10,1
- 65255,jp,18,appossukkata,appossukkatā,Appossukkatā,appossukkatā:f.無活動,無関心,無為.,12,1
- 65279,jp,18,appoti,appoti,Appoti,appoti:= āpuṇoti [āp] 得る.ger.appuya.,6,1
- 65285,jp,18,appuyya,appuyya,Appuyya,appuyya:appoti の ger.,7,1
- 65351,jp,18,apuccandata,apuccaṇḍatā,Apuccaṇḍatā,apuccaṇḍatā:f.[a-pūti-aṇḍa-tā] 不腐卵,健全.,11,1
- 65357,jp,18,apuccha,apuccha,Apuccha,apuccha:a.[a-puccha<pucchati の grd.] 不可問の.,7,1
- 65397,jp,18,apucchatha,apucchatha,Apucchatha,apucchatha:,apucchi,apucchiṃ,apucchissaṃ,apucchiṃsu,apucchimhā,pucchati の aor.,10,1
- 65401,jp,18,apucchati,āpucchati,Āpucchati,āpucchati:[ā-pucchati] 許可を乞う,尋ねる.aor.āpucchi; ger.āpucchitvā,apucchitūna,āpucchā,āpuccha; grd.āpucchitabba; pp.āpucchita.,9,1
- 65493,jp,18,apujesum,apūjesuṃ,Apūjesuṃ,apūjesuṃ:pūjeti の aor.3pl.,8,1
- 65553,jp,18,apunna,apuñña,Apuñña,apuñña:a.[a-puñña] 非福の.,6,1
- 65646,jp,18,apurakkhata,apurakkhata,Apurakkhata,apurakkhata:a.[a-purakkhata] 伴われず,一人の.,11,1
- 65672,jp,18,apurati,āpūrati,Āpūrati,āpūrati:[a-pūrati] 充たされる,充満す.,7,1
- 65694,jp,18,apuresi,apūresi,Apūresi,apūresi:pūreti の aor.3sg.,7,1
- 65743,jp,18,aputika,apūtika,Apūtika,apūtika:a.[a-pūti-ka] 腐らない,新鮮な.,7,1
- 65758,jp,18,aputtaka,aputtaka,Aputtaka,aputtaka:a.[a-puraka] 無子の,子なき.,8,1
- 65786,jp,18,ara,ara,Ara,ara:m.[〃] 車の輻(や).,3,1
- 65797,jp,18,ara,arā,Arā,arā:prep.遠く離れて.,3,1
- 65810,jp,18,ara,ārā,Ārā,ārā:①f.[〃] 錐.cf.āragga.②adv.[āra の abl.] 離れて,遠く.-cārin 遠行の,遠く離れて住む.cf.ārakā,ārakatta.,3,1
- 65828,jp,18,arabbha,ārabbha,Ārabbha,ārabbha:adv.[ārabhati の ger.BSk.ārabhya] 関して.-vatthu 関心事,義務.,7,1
- 65870,jp,18,arabhati,ārabhati,Ārabhati,ārabhati:① [〃ā-rabh,rambh] 始む,出発す,励む.aor.ārabhi,ārabbhi; ger.ārabbha; pp.āraddha; pass.ārabbhati.② [Sk.ālabhate<labh] 殺す,破壊す.cf.nirārambha.,8,1
- 65917,jp,18,aracaya,āracaya,Āracaya,āracaya:m.引き裂き,切断.-āracayā abl.引き裂き引き裂いて.cf.ārañjita.,7,1
- 65925,jp,18,araddha,āraddha,Āraddha,āraddha:a.[arabhati<rabh の pp.] 開始せる,励める.-viriya 勤精進の,精進を起せる,発勤の.,7,1
- 66013,jp,18,aradhaka,ārādhaka,Ārādhaka,ārādhaka:a.[ā-rādha-ka] 成功する,熱心な,適意の,喜ばす.ārādhikā f.,8,1
- 66029,jp,18,aradhana,ārādhanā,Ārādhanā,ārādhanā:,ārādhana n.f.[cf.ārādhaka] 満足,適意,成功.,8,1
- 66063,jp,18,aradheti,ārādheti,Ārādheti,ārādheti:[ā-rādh の caus.] 喜ばす,適意ならしむ,到達する,成功する.aor.ārādhayi; pp.ārādhita.cf.ārādhaka.,8,1
- 66104,jp,18,aragga,āragga,Āragga,āragga:n.[ārā-agga] 錐尖,きりの先.,6,1
- 66126,jp,18,araha,araha,Araha,araha:a.[Sk.arha] 価値ある.,5,1
- 66140,jp,18,araha,āraha,Āraha,āraha:a.n.価値ある; 適当なこと.cf.araha.,5,1
- 66170,jp,18,arahant,arahant,Arahant,arahant:m.[Sk.arhant,arahati の ppr.] 阿羅漢,応供.(sg.) nom.arahaṃ,arahā; acc.arahantaṃ; dat.gen.arahato; instr.abl.arahatā; loc.arahantamhi,arahati,(pl.) nom.arahanto; gen.arahataṃ,arahantānaṃ.f.arahati,arahantī.,7,1
- 66271,jp,18,arahatam,arahataṃ,Arahataṃ,arahataṃ:arahant の pl.dat.gen.,8,1
- 66273,jp,18,arahati,arahati,Arahati,arahati:[Sk.arhati<arh,argh] 価値ある,値す.ppr.arahanta,arahant.,7,1
- 66285,jp,18,arahatta,arahatta,Arahatta,arahatta:n.[arahat-tta] 阿羅漢性,阿羅漢果.-phala 阿羅漢果.-magga 阿羅漢道.,8,1
- 66724,jp,18,araja,araja,Araja,araja:a.[a-raja] 塵なき,塵垢なき.,5,1
- 66776,jp,18,araka,ārakā,Ārakā,ārakā:adv.[Sk.ārāt,ārakāt.cf.ārā] 遠く離れて,遠隔に.,5,1
- 66801,jp,18,arakatta,ārakatta,Ārakatta,ārakatta:n.[āraka-tta] 遠隔性,遠きこと.,8,1
- 66812,jp,18,arakkha,ārakkha,Ārakkha,ārakkha:m.[ā-rakkha,Sk.ārakṣa] 守護,保護.,7,1
- 66929,jp,18,arakkheyya,arakkheyya,Arakkheyya,arakkheyya:,arakkhiya a.[a-rakkheyya<rakkhati の grd.] 不護,護るべからざる,不要護の.cf.ārakkheyya.,10,1
- 66936,jp,18,arakkheyya,ārakkheyya,Ārakkheyya,ārakkheyya:=arakkheyya 不護.,10,1
- 66941,jp,18,arakkhika,ārakkhika,Ārakkhika,ārakkhika:m.[ārakkha-ika] 保護者,看視人.,9,1
- 67021,jp,18,arama,ārāma,Ārāma,ārāma:m.[〃] 園,園林,遊園,公園,僧園.-pāla 守園者.-ropa,-ropana 造園者,造林.-vatthu 僧園の敷地.,5,1
- 67152,jp,18,aramata,ārāmatā,Ārāmatā,ārāmatā:f.[ārāma-tā] 喜び,満足.,7,1
- 67186,jp,18,arambha,ārambha,Ārambha,ārambha:m.[〃] 努力,発勤,あくせく,辛苦.,7,1
- 67265,jp,18,aramika,ārāmika,Ārāmika,ārāmika:a.m.[ārāma-ika] 喜べる,僧園の; 寺男.f.ārāmakiṇī 寺女,寺への女客.,7,1
- 67305,jp,18,arammana,ārammaṇa,Ārammaṇa,ārammaṇa:n.[Sk.ālambana] 所縁,縁境,対象.-paccaya 所縁縁.,8,1
- 67713,jp,18,arana,araṇa,Araṇa,araṇa:① a.[〃] 遠く離れたる,林住の.② n.[a-raṇa] 無諍.-vihārin 無諍住者.,5,1
- 67792,jp,18,arani,araṇī,Araṇī,araṇī:,araṇi f.[〃] 鑽木,火をおこす木.-sahita 鑽木.,5,1
- 67875,jp,18,aranji,arañji,Arañji,arañji:,arañjiṃ,rajjati の aor.,6,1
- 67881,jp,18,aranjita,ārañjita,Ārañjita,ārañjita:a.[ā-rañjayati の pp.] 引き裂かれた,切断された.,8,1
- 67894,jp,18,aranna,arañña,Arañña,arañña:n.[Sk.araṇya<araṇa] 阿蘭若,阿練若,林野,閑林,空関処,人里はなれた所.,6,1
- 67975,jp,18,arannaka,araññaka,Araññaka,araññaka:a.[arañña-ka=āraññaka] 空閑の,阿蘭若に住む,林住の.,8,1
- 67984,jp,18,arannaka,āraññaka,Āraññaka,āraññaka:a.[arañña-ka] =āranññika,araññaka 阿蘭若に住せる,林住の.-aṅga 阿練若住支.-miga 野鹿,林野の鹿.-sīla 野性.,8,1
- 68028,jp,18,arannakatta,āraññakatta,Āraññakatta,āraññakatta:n.[āraññaka-tta] 林住.,11,1
- 68211,jp,18,arannika,āraññika,Āraññika,āraññika:=āraññaka.,8,1
- 68252,jp,18,arasa,arasa,Arasa,arasa:a.m.[a-rasa] 無味,味なき.,5,1
- 68283,jp,18,arata,ārata,Ārata,ārata:a.[ā-ram の pp.] 離れたる,去れる.,5,1
- 68297,jp,18,arati,arati,Arati,arati:f.[a-rati] 不楽,不快.,5,1
- 68326,jp,18,arati,ārati,Ārati,ārati:f.[〃<ā-ram] 離,遠離.,5,1
- 68410,jp,18,aravi,aravi,Aravi,aravi:ravati の aor.,5,1
- 68431,jp,18,are,are,Are,are:interj.咄〔不幸‧災害を祈る呪詛の発言〕.,3,1
- 68444,jp,18,ari,ari,Ari,ari:m.[〃] 敵.,3,1
- 68482,jp,18,arincamana,ariñcamāna,Ariñcamāna,ariñcamāna:a.[a-riñcamāna<riñcati の ppr.] 捨てることなく.,10,1
- 68532,jp,18,aritta,aritta,Aritta,aritta:n.[Sk.aritra] 舵,かじ.,6,1
- 68559,jp,18,arittha,ariṭṭha,Ariṭṭha,ariṭṭha:m.[Sk.ariṣṭa] 酒精含有物.,7,1
- 68585,jp,18,aritthaka,ariṭṭhaka,Ariṭṭhaka,ariṭṭhaka:m.木槵子,むくろじ.,9,1
- 68656,jp,18,ariya,ariya,Ariya,ariya:a.m.[Sk.ārya = ayira,ayya] 聖なる,神聖なる,尊貴の,聖者.pl.nom.ariyāse.-aṭṭhaṅgika magga 聖八支道,八正道.-kanta 聖所愛の.-garahin 聖者を非難する.-dhamma 聖法.-pariyesanā 聖求.-vaṃsa 聖種.-vihāra 聖住.-vohāra 聖語,聖言.-sacca 聖諦.-sāvaka 聖弟子,聖声聞.,5,1
- 69688,jp,18,arocapeti,ārocāpeti,Ārocāpeti,ārocāpeti:[āroceti の caus.] 告げしめる.n.ārocāpana 布告.,9,1
- 69704,jp,18,arocayi,arocayi,Arocayi,arocayi:,arocayittha,rocati の aor.,7,1
- 69722,jp,18,aroceti,āroceti,Āroceti,āroceti:[ā-roceti<ruc の caus.BSk.ārocayati] 告げる,のベる,話す.aor.ārocayi,ārocesuṃ; pp.ārocita.f.ārocanā 告示.caus.ārocāpeti.,7,1
- 69768,jp,18,arodana,ārodana,Ārodana,ārodana:n.[<ā-rud] 悲泣,慟哭.cf.āruṇṇa.,7,1
- 69797,jp,18,aroga,aroga,Aroga,aroga:a.[a-roga] 無病の.,5,1
- 69804,jp,18,aroga,āroga,Āroga,āroga:,ārogatā =ārogya.,5,1
- 69848,jp,18,arogya,ārogya,Ārogya,ārogya:n.[aroga-ya] 無病,健康.-mada 無病憍.,6,1
- 69906,jp,18,aroha,āroha,Āroha,āroha:m.[<ā-ruh] 登攀 ,高さ,乗者.-pariṇāha 高さと幅.-mada 長高憍.,5,1
- 69934,jp,18,arohana,ārohaṇa,Ārohaṇa,ārohaṇa:n.[<ā-ruh] 登ること.,7,1
- 70010,jp,18,arohati,ārohati,Ārohati,ārohati:= ārūhati,āruhati.,7,1
- 70070,jp,18,aropeti,āropeti,Āropeti,āropeti:[āruhati の caus.] 上らしめる,上げる,与える,用意す,示す.vādaṃ~ 議論にのせる,論破す.pp.āropita.,7,1
- 70096,jp,18,aropita,āropita,Āropita,āropita:a.[āropeti の pp.] 上らされたる,着けられた,作られたる.,7,1
- 70136,jp,18,arosaneyya,arosaneyya,Arosaneyya,arosaneyya:a.[a-rosaneyya<rus の grd.] 怒らざる,癇癖ならざる.,10,1
- 70140,jp,18,aru,aru,Aru,aru:n.,aruka m.[Sk.aruḥ] 傷,瘡.-kāya 瘡身,穢身.,3,1
- 70232,jp,18,aruhati,ārūhati,Ārūhati,ārūhati:,āruhati [ā-run] 上る,登る.aor.āruhaṃ; ger.āruhitvā,āruyha; pp.ārūḷha; caus.āropeti.,7,1
- 70282,jp,18,arulha,ārūḷha,Ārūḷha,ārūḷha:a.[āruhati の pp.] 登れる,乗れる,到れる,着ける.,6,1
- 70316,jp,18,aruna,aruṇa,Aruṇa,aruṇa:m.[〃] 明相,曉明,あさあけ.aruṇugga,aruṇuggamana 日出.,5,1
- 70413,jp,18,arunna,āruṇṇa,Āruṇṇa,āruṇṇa:a.n.[ā-rud の pp.] 悲泣する; 悲嘆.,6,1
- 70464,jp,18,arupa,arūpa,Arūpa,arūpa:a.[a-rūpa] 非色の,無色の.-dhātu 無色界.-bhava 無色有.-rāga 無色貪.-āvacara 無色行,無色界.-saññin 無色想ある.,5,1
- 70914,jp,18,arupin,arūpin,Arūpin,arūpin:a.[arūpa-in] 無色の.,6,1
- 70942,jp,18,aruppa,āruppa,Āruppa,āruppa:a.n.[arūpa-ya] 無色の; 無色界.-ṭṭhāyin 無色住の,無色界に在る者.,6,1
- 71046,jp,18,asa,āsā,Āsā,āsā:f.[Sk.āśā] 希望,願望,意欲.,3,1
- 71062,jp,18,asabala,asabala,Asabala,asabala:a.[a-sabala] 不斑点の.,7,1
- 71088,jp,18,asabbaji,asabbaji,Asabbaji,asabbaji:a.[a-sabba-ji] 一切不勝の,非一切勝の.,8,1
- 71121,jp,18,asabbha,asabbha,Asabbha,asabbha:,asabbhi a.[a-sabbha<sabhā] 無作法の,卑しき.asabbhi-kāraṇa 不劣の行為.-rūpa 卑俗の.-jātika 不賎階級の.,7,1
- 71157,jp,18,asabha,āsabha,Āsabha,āsabha:m.[Sk.ārṣabha>ṛṣabha=usabha] 牛,牡牛,牛王.-ṭṭhāna 最上処,最上位.,6,1
- 71172,jp,18,asabhaga,asabhāga,Asabhāga,asabhāga:a.[a-sabhāga] 適宜ならざる.-vutti 無礼儀.,8,1
- 71245,jp,18,asabhin,āsabhin,Āsabhin,āsabhin:a.[āsabha-in] 牡牛の如き,偉大な.,7,1
- 71298,jp,18,asada,āsada,Āsada,āsada:m.[<ā-sad] 接近,交渉,近坐.,5,1
- 71347,jp,18,asaddha,asaddha,Asaddha,asaddha:① a.[a-saddha] 信なき,未信の.② =asaddhiya,assaddha n.[a-saddhā-ya] 不信.,7,1
- 71354,jp,18,asaddhamma,asaddhamma,Asaddhamma,asaddhamma:m.[a-sat-dhamma] 不正法,非正法,邪法,悪法.,10,1
- 71420,jp,18,asadeti,āsādeti,Āsādeti,āsādeti:[āsīdati の caus.] 打つ,攻撃す,出離す,近づく.aor.āsādesi,āsādā; ger.āsādetvā,āsādiya,āsajja; inf.āsāduṃ,āsādituṃ; grd.āsādanīya.,7,1
- 71440,jp,18,asadharana,asādhāraṇa,Asādhāraṇa,asādhāraṇa:a.[a-sādhāraṇa] 不共の,共通せざる.,10,1
- 71537,jp,18,asadhu,asādhu,Asādhu,asādhu:a.[a-sādhu] 不良の,善からざる.,6,1
- 71565,jp,18,asadisa,asadisa,Asadisa,asadisa:a.[a-sadisa] 無双の,無類の.,7,1
- 71723,jp,18,asahasa,asāhasa,Asāhasa,asāhasa:n.[a-sāhasa] 無強制,無性急.,7,1
- 71773,jp,18,asahita,asahita,Asahita,asahita:a.[a-sahita] 不称順の,伴わざる.,7,1
- 71783,jp,18,asajja,āsajja,Āsajja,āsajja:adv.[āsādeti<ā-sad の caus.の ger.] ①近くに.=āsanna.②近着して,接近して,常侍して,任意に,喜んで.③叱責して,攻撃して.,6,1
- 71794,jp,18,asajjamana,asajjamāna,Asajjamāna,asajjamāna:a.[a-sajjamāna,sajjati の ppr.] 取著なき.,10,1
- 71811,jp,18,asajjana,āsajjana,Āsajjana,āsajjana:n.[<āsajja] 叱責,攻撃,襲撃.,8,1
- 71835,jp,18,asajjhaya,asajjhāya,Asajjhāya,asajjhāya:m.[a-sajjhāya] 不読誦,不諷誦.,9,1
- 71852,jp,18,asajjittho,asajjittho,Asajjittho,asajjittho:sajjati の aor.2sg.,10,1
- 71882,jp,18,asakhalya,asākhalya,Asākhalya,asākhalya:n.[a-sākhalya] 不和順.,9,1
- 71907,jp,18,asakkacca,asakkacca,Asakkacca,asakkacca:a.[a-sakkacca] 不恭敬の.,9,1
- 71929,jp,18,asakkara,asakkāra,Asakkāra,asakkāra:m.[a-sakkāra] 不恭敬.,8,1
- 71955,jp,18,asakkhi,asakkhi,Asakkhi,asakkhi:,asakkhiṃ,asakkhimhā,sakkoti の aor.,7,1
- 71969,jp,18,asakkhissa,asakkhissa,Asakkhissa,asakkhissa:sakkoti の cond.,10,1
- 72020,jp,18,asakyadhitar,asakyadhītar,Asakyadhītar,asakyadhītar:f.[a-sakya-dhītar] 非釈女,仏弟子にあらざる比丘尼.,12,1
- 72024,jp,18,asakyaputtiya,asakyaputtiya,Asakyaputtiya,asakyaputtiya:a.[a-sakyaputta-iya] 非釈子の,仏弟子にあらざる.,13,1
- 72045,jp,18,asalha,āsāḷhā,Āsāḷhā,āsāḷhā:,āsāḷhī f.[Sk.āṣāḍha] 阿沙陀,頞沙荼[月],月名[六~七月].,6,1
- 72106,jp,18,asallakkhana,asallakkhaṇā,Asallakkhaṇā,asallakkhaṇā:f.[a-sallakkhaṇā] 不等観,不観察.,12,1
- 72142,jp,18,asallekhata,asallekhatā,Asallekhatā,asallekhatā:f.[a-sallekhatā] 不損減,損減なきこと.,11,1
- 72146,jp,18,asallina,asallīna,Asallīna,asallīna:a.[a-sallīna] 不退の,不動の.,8,1
- 72153,jp,18,asallinatta,asallīnatta,Asallīnatta,asallīnatta:n.[a-sallīna-tta] 不退,不動.,11,1
- 72166,jp,18,asam,āsaṃ,Āsaṃ,āsaṃ:ayaṃ の f.pl.dat.と gen.,4,1
- 72172,jp,18,asama,asama,Asama,asama:① a.[a-sama] 無等の,等しからざる.② n.石,岩.cf.asana,asani.,5,1
- 72216,jp,18,asamadhi,asamādhi,Asamādhi,asamādhi:m.[a-samādhi] 非定.,8,1
- 72270,jp,18,asamahita,asamāhita,Asamāhita,asamāhita:a.[a-samāhita] 無定の,不寂静の,不得定の.,9,1
- 72308,jp,18,asamana,asamāna,Asamāna,asamāna:a.[a-samāna] 不共の,不等の.,7,1
- 72386,jp,18,asamannahara,asamannāhāra,Asamannāhāra,asamannāhāra:m.[a-samannāhāra] 不存念.,12,1
- 72400,jp,18,asamanta,asāmanta,Asāmanta,asāmanta:a.[a-sāmanta] 不近の,隣接せざる.,8,1
- 72456,jp,18,asamapekkhana,asamapekkhanā,Asamapekkhanā,asamapekkhanā:,asamapekkhana n.f.[cf.a-sam-apekkhati] 不等察.,13,1
- 72496,jp,18,asamatta,asamatta,Asamatta,asamatta:n.[asama-tta] 無等.,8,1
- 72573,jp,18,asamaya,asamaya,Asamaya,asamaya:m.[a-samaya] 非時,不適時,不節.-vimokkha 不時解脱.cf.akkhaṇa.,7,1
- 72592,jp,18,asamayika,asāmāyika,Asāmāyika,asāmāyika:a.[a-sāmāyika] 非時の.,9,1
- 72605,jp,18,asambadha,asambādha,Asambādha,asambādha:[a-sambādha] 無障碍の,家縛なき.,9,1
- 72668,jp,18,asambhinna,asambhinna,Asambhinna,asambhinna:a.[a-sambhinna] 混ぜざる,純粋の,明瞭の; 軟膏の一種.,10,1
- 72732,jp,18,asambhoga,asambhoga,Asambhoga,asambhoga:m.[a-sambhoga] 不共受,不共住.,9,1
- 72739,jp,18,asambhunanta,asambhuṇanta,Asambhuṇanta,asambhuṇanta:a.[a-sambhavati の ppr.] 不可能の.,12,1
- 72772,jp,18,asamekkhakarin,asamekkhakārin,Asamekkhakārin,asamekkhakārin:a.[a-sama-ikkhakārin] 等しい冷静な観察なき,そそっかしき.,14,1
- 72810,jp,18,asamhariya,asaṃhāriya,Asaṃhāriya,asaṃhāriya:,asaṃhīra a.[a-saṃharati の grd.] 撤去すべからざる,除去すべからざる,不動の.,10,1
- 72981,jp,18,asammoha,asammoha,Asammoha,asammoha:n.[a-sammoha] 無癡,不愚癡.,8,1
- 73042,jp,18,asammosa,asammosa,Asammosa,asammosa:a.[a-sammosa] 不妄の,不惑乱の.,8,1
- 73079,jp,18,asammulha,asammūḷha,Asammūḷha,asammūḷha:a.[a-sammūḷha] 無癡,不昧の.,9,1
- 73138,jp,18,asampadana,asampadāna,Asampadāna,asampadāna:a.[a-sampadāna] 不頒与.,10,1
- 73165,jp,18,asampadosa,asampadosa,Asampadosa,asampadosa:a.[a-sampadosa] 邪悪なき.,10,1
- 73171,jp,18,asampajana,asampajāna,Asampajāna,asampajāna:a.[a-sampajāna] 不正知の.,10,1
- 73189,jp,18,asampajanna,asampajañña,Asampajañña,asampajañña:n.[a-sampajañña] 不正知.,11,1
- 73214,jp,18,asampakampiya,asampakampiya,Asampakampiya,asampakampiya:a.[a-sampakampeti の grd.] 動かすべからざる,不可揺の.,13,1
- 73315,jp,18,asampavedhin,asampavedhin,Asampavedhin,asampavedhin:a.[a-sampavedha-in] 動揺せざる.,12,1
- 73321,jp,18,asampayanta,asampāyanta,Asampāyanta,asampāyanta:a.[a-sampāyati の ppr.] 得達不能の,解釈不能の.,11,1
- 73374,jp,18,asamsa,āsaṃsa,Āsaṃsa,āsaṃsa:a.m.[<āsaṃsati] 希望する,希求する; 希求.,6,1
- 73383,jp,18,asamsagga,asaṃsagga,Asaṃsagga,asaṃsagga:m.[a-saṃsagga] 不合会,不衆会.,9,1
- 73404,jp,18,asamsati,āsaṃsati,Āsaṃsati,āsaṃsati:[ā-śaṃs] 期待す,望む,欲求す.cf.āsaṃsā f.欲求,希望.,8,1
- 73410,jp,18,asamsattha,asaṃsaṭṭha,Asaṃsaṭṭha,asaṃsaṭṭha:a.[a-saṃsaṭṭha] 合会せざる,雑処なき.,10,1
- 73429,jp,18,asamsi,asaṃsi,Asaṃsi,asaṃsi:saṃsati の aor.,6,1
- 73447,jp,18,asamsuka,āsaṃsuka,Āsaṃsuka,āsaṃsuka:a.[<āsaṃsa] 期待に充てる,希求する.,8,1
- 73500,jp,18,asamuddam,āsamuddaṃ,Āsamuddaṃ,āsamuddaṃ:adv.[ā-samuddaṃ<samudda] 海まで.,9,1
- 73530,jp,18,asamuhata,asamūhata,Asamūhata,asamūhata:a.[a-samūhata] 未根絶の.,9,1
- 73568,jp,18,asamvara,asaṃvara,Asaṃvara,asaṃvara:m.[a-saṃvara] 不律儀,非律儀,無防護.,8,1
- 73578,jp,18,asamvasa,asaṃvāsa,Asaṃvāsa,asaṃvāsa:m.[a-saṃvāsa] 不共住.,8,1
- 73606,jp,18,asamvindam,asaṃvindaṃ,Asaṃvindaṃ,asaṃvindaṃ:[a-saṃvindati の ppr.m.sg.nom.] 見出さず,知らずして.,10,1
- 73615,jp,18,asamvuta,asaṃvuta,Asaṃvuta,asaṃvuta:a.[a-saṃvuta] 不行儀の,不防護の.,8,1
- 73646,jp,18,asamyama,asaṃyama,Asaṃyama,asaṃyama:m.[a-saṃyama] 不抑制.,8,1
- 73651,jp,18,asamyoga,asaṃyoga,Asaṃyoga,asaṃyoga:m.[a-saṃyoga] 無縛.,8,1
- 73661,jp,18,asana,asana,Asana,asana:① n.[cf.asati ①,Sk.aśana] 食事,食物.② n.=asani.③ n.[〃] 樹名.④ n.[Sk.aśan] 石,岩.,5,1
- 73679,jp,18,asana,āsana,Āsana,āsana:n.[<āsati] 坐具,坐所,座.,5,1
- 73787,jp,18,asanati,asanāti,Asanāti,asanāti:=asati,asnāti.,7,1
- 73822,jp,18,asancicca,asañcicca,Asañcicca,asañcicca:a.[a-sañcicca] 無識の,故意なき,無意の.,9,1
- 73830,jp,18,asancicca,āsañcicca,Āsañcicca,āsañcicca:n.[a-sañcita-ya] 不知,無意,無識.,9,1
- 73860,jp,18,asandi,āsandi,Āsandi,āsandi:f.[<ā-sad] 高床,高椅,長椅.,6,1
- 73872,jp,18,asandiddha,asandiddha,Asandiddha,asandiddha:a.[a-saṃ-diddha<dih] 糊塗せず,明瞭の.,10,1
- 73879,jp,18,asandika,āsandikā,Āsandikā,āsandikā:f.[āsandi-ka] 小椅子,低い台.,8,1
- 73899,jp,18,asanga,asaṅga,Asaṅga,asaṅga:a.[a-saṅga] 無著の,執着なき.,6,1
- 73909,jp,18,asanga,āsaṅga,Āsaṅga,āsaṅga:m.[<ā-sañj] 固着,執着,着衣.,6,1
- 73956,jp,18,asangahita,asaṅgahīta,Asaṅgahīta,asaṅgahīta:,asaṅgahita a.[a-saṅgahīta,a-saṅgahita] 非摂の,摂持されざる.,10,1
- 74035,jp,18,asani,asani,Asani,asani:f.[Sk.aśani] 矢,雷光,帝釈天の雷電.-vicakka 雷鳴,落雷.,5,1
- 74132,jp,18,asanka,āsaṅkā,Āsaṅkā,āsaṅkā:f.[Sk.āśaṅkā] 危惧,憂慮,疑念.,6,1
- 74200,jp,18,asankati,āsaṅkati,Āsaṅkati,āsaṅkati:[ā-śaṅk] 危惧す,疑う.aor.āsaṅki; pp.āsaṅkita.,8,1
- 74222,jp,18,asankha,asaṅkha,Asaṅkha,asaṅkha:a.[a-saṅkha,Sk.asaṅkhya=asaṅkheyya] 数うべからざる,不可測の,無数の,阿僧祇.,7,1
- 74226,jp,18,asankhara,asaṅkhāra,Asaṅkhāra,asaṅkhāra:m.[a-saṅkhāra] 無作,無行.-parinibbāyin 無行般涅槃.,9,1
- 74241,jp,18,asankharika,asaṅkhārika,Asaṅkhārika,asaṅkhārika:a.[asaṅkhāra-ika] 無行の.,11,1
- 74265,jp,18,asankhata,asaṅkhata,Asaṅkhata,asaṅkhata:a.n.[a-saṅkhata,Sk.asaṃskṛta] 無為の,為作されざる; 無為.,9,1
- 74331,jp,18,asankheyya,asaṅkheyya,Asaṅkheyya,asaṅkheyya:a.[a-saṅkheyya,Sk.asaṅkhyeya] =asaṅkha.,10,1
- 74399,jp,18,asankilesika,asaṅkilesika,Asaṅkilesika,asaṅkilesika:a.[a-saṅkilesa-ika] 雑染せざる.,12,1
- 74403,jp,18,asankilittha,asaṅkiliṭṭha,Asaṅkiliṭṭha,asaṅkiliṭṭha:a.[a-saṅkiliṭṭha] 不雑染の.,12,1
- 74413,jp,18,asankin,āsaṅkin,Āsaṅkin,āsaṅkin:a.[āsaṅkā-in] 危惧ある,心配の.,7,1
- 74421,jp,18,asankita,asaṅkita,Asaṅkita,asaṅkita:,asaṅkiya a.[a-saṅkita<śaṅk] 心配なき,大胆な,ためらわざる.,8,1
- 74465,jp,18,asankuppa,asaṅkuppa,Asaṅkuppa,asaṅkuppa:a.[a-saṅkuppa<kup の grd.] 不動不揺の,堅固なる.,9,1
- 74479,jp,18,asanna,asañña,Asañña,asañña:a.[a-sañña] 無想の.-bhava 無想者.-satta 無想有情.,6,1
- 74492,jp,18,asanna,āsanna,Āsanna,āsanna:a.[āsīdati の pp.] 近き.,6,1
- 74639,jp,18,asannata,asaññata,Asaññata,asaññata:a.[a-saññata<sam-yam の pp.] 無制御の,無抑制の.,8,1
- 74748,jp,18,asannin,asaññin,Asaññin,asaññin:a.[a-saññin] 想なき,無意識の.asaññī-vāda 無想論.,7,1
- 74785,jp,18,asannojaniya,asaññojaniya,Asaññojaniya,asaññojaniya:a.[a-saññojaniya] 不順結の.,12,1
- 74805,jp,18,asanta,asanta,Asanta,asanta:=asat 不存の,不実の,不真の,不善の,愚悪の.,6,1
- 74893,jp,18,asantasam,asantasaṃ,Asantasaṃ,asantasaṃ:,asantasanto m.[a-santasati の ppr.] 震えおそれざる.,9,1
- 74933,jp,18,asantasin,asantāsin,Asantāsin,asantāsin:a.[a-santāsa-in] 恐れざる,怖畏なき.,9,1
- 74968,jp,18,asanthata,asanthata,Asanthata,asanthata:a.[a-santhata] 無隔の.,9,1
- 74977,jp,18,asanthava,asanthava,Asanthava,asanthava:m.[a-santhava] 不親交,絶交.,9,1
- 74987,jp,18,asanthita,asaṇṭhita,Asaṇṭhita,asaṇṭhita:a.[a-saṇṭhita] 住立せざる,不安定の,移り気の.,9,1
- 75017,jp,18,asantuttha,asantuṭṭha,Asantuṭṭha,asantuṭṭha:a.[a-santuṭṭha] 満足なき,不知足の.,10,1
- 75031,jp,18,asantutthi,asantuṭṭhi,Asantuṭṭhi,asantuṭṭhi:f.[a-santuṭṭhi] 不喜足,不知足,不満足.,10,1
- 75045,jp,18,asantutthita,asantuṭṭhitā,Asantuṭṭhitā,asantuṭṭhitā:f.不知足性,足るを知らざること.,12,1
- 75063,jp,18,asapatta,asapatta,Asapatta,asapatta:a.[a-sapatta,Sk.asapatna] 怨恨なき,敵意なき,親しき.,8,1
- 75075,jp,18,asapatti,asapattī,Asapattī,asapattī:f.[a-sapattī] 第二夫人なき,敵婦なき.,8,1
- 75106,jp,18,asappaya,asappāya,Asappāya,asappāya:a.[a-sappāya] 不適当の,不適宜の.-kiriyā 不摂生.,8,1
- 75166,jp,18,asappurisa,asappurisa,Asappurisa,asappurisa:m.[a-sappurisa] 不善士,非善士,不正の士.,10,1
- 75243,jp,18,asara,asāra,Asāra,asāra:n.a.,asāraka a.[a-sāra,a-sāraka] 不実,不堅実,非精髄; 価値なき,不実の.,5,1
- 75265,jp,18,asarada,asārada,Asārada,asārada:a.[a-sārada] 不熟の,発芽不能の.,7,1
- 75272,jp,18,asaraddha,asāraddha,Asāraddha,asāraddha:a.[a-sāraddha] 激情なき,冷静な.,9,1
- 75285,jp,18,asaraga,asārāga,Asārāga,asārāga:m.[a-sārāga] 無欲,無貪欲.,7,1
- 75321,jp,18,asarambha,asārambha,Asārambha,asārambha:m.[a-sārambha] 無憤激.,9,1
- 75327,jp,18,asarana,asaraṇa,Asaraṇa,asaraṇa:n.[a-sarṇa] 無帰依所,不帰依.,7,1
- 75343,jp,18,asarani-bhuta,asaraṇī-bhūta,Asaraṇī-Bhūta,asaraṇī-bhūta:m.[asaraṇa-bhūta] 無帰依者.,13,1
- 75413,jp,18,asasana,āsasāna,Āsasāna,āsasāna:a.[āsaṃsati の ppr.] 希望する,希求する.=āsiṃsanta,āsamāna,āsayāna.,7,1
- 75424,jp,18,asasi,asāsī,Asāsī,asāsī:[Sk.asaṃśīt] saṃsati の aor.,5,1
- 75426,jp,18,asassata,asassata,Asassata,asassata:a.[a-sassata] 無常の,常恒なき.,8,1
- 75442,jp,18,asat,asat,Asat,asat:,asant a.[a-sat<as の ppr.] 存在せざる,所有せざる,不実の,不善の,不真の.instr.abl.asatā; loc.asati; pl.gen.asataṃ.,4,1
- 75447,jp,18,asata,asāta,Asāta,asāta:a.[a-sāta,Sk.aśāta] 不可意なる,不快の.,5,1
- 75495,jp,18,asatha,asaṭha,Asaṭha,asaṭha:a.[a-saṭha] 不諂の,無諂の,諂諛なき.,6,1
- 75508,jp,18,asatheyya,asāṭheyya,Asāṭheyya,asāṭheyya:n.[a-sāṭheyya] 不諂,不諂曲.,9,1
- 75512,jp,18,asati,asati,Asati,asati:① [=asnāti,añhati,Sk.aśnāti<aś] 食べる.pr.1sg.asmiye; imp.asnātu; fut.asissāmi,asissaṃ; ppr.asamāna,añhamāna; ger.asitvā,asitvāna; pp.asita.② f.[a-sati] 無念.instr.asatiyā.③ [asat の sg.loc.] imasmiṃ asati idaṃ na hoti これなき時はかれなし.,5,1
- 75528,jp,18,asati,asatī,Asatī,asatī:f.[a-sat<as] 不善女,不貞女.,5,1
- 75535,jp,18,asati,āsati,Āsati,āsati:[ās] 坐す.2sg.āsi; pp.āsīna.,5,1
- 75550,jp,18,asatika,āsāṭikā,Āsāṭikā,āsāṭikā:f.虫卵,蝿の卵.,7,1
- 75579,jp,18,asatta,asatta,Asatta,asatta:a.[a-satta<sajjati の pp.] 執着なき.,6,1
- 75592,jp,18,asatta,āsatta,Āsatta,āsatta:a.①[ā-sañj の pp.] 懸けたる,下げたる,執着せる.②[ā-śap の pp.] のろえる.,6,1
- 75630,jp,18,asattha,asattha,Asattha,asattha:a.[a-sattha] 無刀の,武器なき.,7,1
- 75656,jp,18,asatti,āsatti,Āsatti,āsatti:f.[<ā-sañj] 執着,執持,依存.,6,1
- 75684,jp,18,asava,āsava,Āsava,āsava:m.[BSk.āsrava<ā-sru] 漏,流漏,煩悩,酒.-kkhaya 漏尽.,5,1
- 75908,jp,18,asaya,āsaya,Āsaya,āsaya:m.[Sk.āśraya,BSk.āśaya] ①所依,依所,棲処.②意志,意向,意楽.cf.ajjhāsaya.③ 分泌物.,5,1
- 75941,jp,18,asayamvasin,asayaṃvasin,Asayaṃvasin,asayaṃvasin:a.[a-sayaṃ-vasin] 自ら権力なき,独立せざる.,11,1
- 75972,jp,18,asayati,āsayati,Āsayati,āsayati:[ā-śī または āsā の denom.] 望む,希求す.grd.āsāyana.cf.āsaya ②.,7,1
- 75984,jp,18,asayha,asayha,Asayha,asayha:a.[a-sayha,Sk.asahya<sah] 不可能なる,不能の.,6,1
- 76024,jp,18,asayiyanta,asāyiyanta,Asāyiyanta,asāyiyanta:a.[a-sāyiyati の ppr.] 覚楽せざる,不受楽の.,10,1
- 76028,jp,18,asecanaka,asecanaka,Asecanaka,asecanaka:a.[a-secana-ka] 混濁なき,純粋の,美味の.,9,1
- 76047,jp,18,asekha,asekha,Asekha,asekha:,asekkha m.[a-sekha] 無学=阿羅漢.-bala 無学力.,6,1
- 76086,jp,18,asekhiya,asekhiya,Asekhiya,asekhiya:a.[asekha-iya] 無学の,阿羅漢の.,8,1
- 76252,jp,18,asesita,asesita,Asesita,asesita:a.[a-śiṣ の caus.の pp.] 残りなき,全て.,7,1
- 76281,jp,18,asevana,asevanā,Asevanā,asevanā:f.[a-sevanā] 不習行,不実践.,7,1
- 76295,jp,18,asevana,āsevanā,Āsevanā,āsevanā:,āsevana n.f.[<āsevati] 習行,習熟.,7,1
- 76356,jp,18,asevati,āsevati,Āsevati,āsevati:[ā-sev] 習行する,行なう,習熟す.pp.āsevita; grd.āsevitabba.,7,1
- 76369,jp,18,asevi,asevi,Asevi,asevi:,asevissaṃ,sevati の aor.,5,1
- 76391,jp,18,asevitabba,asevitabba,Asevitabba,asevitabba:a.[a-sevitabba] 親近すベからざる.,10,1
- 76395,jp,18,asevitabba,āsevitabba,Āsevitabba,āsevitabba:a.[āsevati の grd.] 習行されるべき.,10,1
- 76424,jp,18,asi,asi,Asi,asi:m.[〃] 剣,刀.-camma 刀と楯 (たて).-dhāra 刀の刃(は).-patta 剣葉 [地獄] .-lakkhaṇa 剣の占者.-loma 剣毛.-sūnā 屠殺場,屠舎.-sūla 剣尖.,3,1
- 76441,jp,18,asi,āsi,Āsi,āsi:①atthi の aor.2sg.,3sg.②āsati の pr.2sg.,3,1
- 76471,jp,18,asidati,āsīdati,Āsīdati,āsīdati:[ā-sad] 近坐す,近づく,得る,攻撃す,襲う.opt.āsīde; pp.āsanna; caus.āsādeti.,7,1
- 76591,jp,18,asiloka,asiloka,Asiloka,asiloka:a.[a-siloka] 不名誉の,汚名の.,7,1
- 76608,jp,18,asim,āsiṃ,Āsiṃ,āsiṃ:,āsiṃsu,atthi の aor.,4,1
- 76651,jp,18,asimsati,āsiṃsati,Āsiṃsati,āsiṃsati:[ā-śaṃs =āsaṃsati,Sk.āśaṃsati] 希望す,希求す.opt.āsiṃsare; ppr.āsiṃsamāna,āsamāna; grd.āsiṃsaniya.cf.āsiṃsanaka,āsiṃsanā.,8,1
- 76669,jp,18,asina,āsīna,Āsīna,āsīna:a.[āsati<ās の pp.] 坐せる.,5,1
- 76697,jp,18,asincati,āsiñcati,Āsiñcati,āsiñcati:[ā-sic ] そそぐ,散水す.pp.āsitta; ger.āsiñcitvā.,8,1
- 76766,jp,18,asisaka,asīsaka,Asīsaka,asīsaka:a.[a-sīsa-ka] 無頭の.,7,1
- 76817,jp,18,asissam,asissaṃ,Asissaṃ,asissaṃ:,asissāmi,asati の fut.,7,1
- 76838,jp,18,asita,asita,Asita,Asita:m.アシタ,阿私陀 [降誕直後の仏を占相した仙人].,5,1
- 76839,jp,18,asita,asita,Asita,asita:① a.n.[asati<aś の pp.,Sk.aśita] 食ベたる,食物.② a.[a-sita,Sk.aśrita] 依止せざる,独立の.③ a.[〃] 青黒の,黒き.④ n.鎌,かま.,5,1
- 76951,jp,18,asiti,asīti,Asīti,asīti:num.[Sk.aśīti] 八十.-sata 百八十.,5,1
- 77008,jp,18,asitika,āsītika,Āsītika,āsītika:a.[asīti-ka] 八十才の,八十の.,7,1
- 77019,jp,18,asitika,āsītikā,Āsītikā,āsītikā:f.草の名.,7,1
- 77139,jp,18,asitta,āsitta,Āsitta,āsitta:a.[āsiñcati の pp.,Sk.āsikta] 注げる,灌げる,散布せる.,6,1
- 77200,jp,18,asitva,asitvā,Asitvā,asitvā:,asitvāna,asati の ger.,6,1
- 77220,jp,18,asivisa,āsīvisa,Āsīvisa,āsīvisa:m.[BSk.āsīviṣa ] 蛇,毒蛇.,7,1
- 77265,jp,18,asma,asmā,Asmā,asmā:,asmākaṃ,asme → ahaṃ.,4,1
- 77311,jp,18,asmi,asmi,Asmi,asmi:,asmase,atthi の pres.1sg.,4,1
- 77330,jp,18,asmimana,asmimāna,Asmimāna,asmimāna:m.[asmi-māna] 我慢.,8,1
- 77345,jp,18,asnati,asnāti,Asnāti,asnāti:[Sk.aśnāti<aś cf.asati,asanāti] 食ベる.imper.asnātu.,6,1
- 77371,jp,18,asobhatha,asobhatha,Asobhatha,asobhatha:sobhati の aor.3sg.,9,1
- 77379,jp,18,asocam,asocaṃ,Asocaṃ,asocaṃ:[a-socaṃ<socati の ppr.sg.nom.] 愁い悲しむことなき.,6,1
- 77407,jp,18,asoka,asoka,Asoka,Asoka:m.[Sk.Aśoka] アソーカ,アショーカ,阿育,無憂 [王].,5,1
- 77408,jp,18,asoka,asoka,Asoka,asoka:a.m.[a-soka] 無憂の,不愁の; 無憂樹.,5,1
- 77487,jp,18,asondi,asoṇḍī,Asoṇḍī,asoṇḍī:f.[a-soṇḍa-ī] 酩酊せざる女.,6,1
- 77521,jp,18,assa,assa,Assa,assa:① m.[Sk.aśva] 馬.-ājāniya 良馬,駿馬.-āroha 乗馬師,騎手.-khaluṅka 駑馬,劣馬.-tthara 馬の覆布.-damma-sārathi 馬の調御者.-medha 馬祠.-yuddha 騎馬戦.-sadassa 良馬.-kāya,-senā 馬軍.,4,1
- 77522,jp,18,assa,assa,Assa,assa:① [Sk.asya] ayaṃ,tad の m.n.sg.dat.gen.これの,それの,彼の,彼に.② [Sk.syāt] atthi の opt.2,3sg.=siyā あるであろう.,4,1
- 77598,jp,18,assada,assāda,Assāda,assāda:m.[cf.ā-sādiyati<svad] 味,楽味,愛味,快味.- ānupassin 楽味随観者.,6,1
- 77653,jp,18,assadana,assādanā,Assādanā,assādanā:f.[<assāda] 楽味,快味.,8,1
- 77724,jp,18,assaddha,assaddha,Assaddha,assaddha:a.[a-saddha] 信なき.,8,1
- 77745,jp,18,assaddhiya,assaddhiya,Assaddhiya,assaddhiya:n.[a-saddhā-iya,Sk.āśraddhya] 不信.,10,1
- 77780,jp,18,assadeti,assādeti,Assādeti,assādeti:[assāda の denom.] 味わう,味楽せしむ.,8,1
- 77837,jp,18,assajaniya,assājānīya,Assājānīya,assājānīya:m.[assa-ājānīya] 良馬,駿馬.,10,1
- 77854,jp,18,assaji,assaji,Assaji,Assaji:m.[Sk.Aśvajit] 阿説示,馬勝 [五比丘の一].,6,1
- 77871,jp,18,assaka,assaka,Assaka,assaka:a.[a-saka] 所有なき,貧窮の.,6,1
- 77935,jp,18,assam,assaṃ,Assaṃ,assaṃ:① ayaṃ の f.sg.loc.② atthi の opt.1sg.=siyaṃ.,5,1
- 77941,jp,18,assama,assama,Assama,assama:m.[Sk.āśrama] 庵,草庵,仙処,四住期.,6,1
- 77963,jp,18,assamana,assamaṇa,Assamaṇa,assamaṇa:m.[a-samaṇa] 非沙門.,8,1
- 77997,jp,18,assamanta,assāmanta,Assāmanta,assāmanta:a.[a-sāmanta] 無等の.,9,1
- 78028,jp,18,assamika,assāmika,Assāmika,assāmika:a.[a-sāmika] 無主の.,8,1
- 78060,jp,18,assanika,assānīka,Assānīka,assānīka:n.[assa-anīka] 馬兵隊,馬軍.,8,1
- 78158,jp,18,assaruha,assārūha,Assārūha,assārūha:,assāroha m.[assa-āroha] 乘馬者.,8,1
- 78169,jp,18,assasa,assāsa,Assāsa,assāsa:m.[Sk.āśvāsa<ā-śvas] 呼吸,出息,蘇息,安息.-passāsa 出息入息.,6,1
- 78193,jp,18,assasaka,assāsaka,Assāsaka,assāsaka:,assāsika a.[assāsa-ka] 呼吸ある,蘇息ある,安心せる.,8,1
- 78322,jp,18,assasati,assasati,Assasati,assasati:[ā-śvas] 呼吸す,出息す,蘇息す.,pp.assattha ②; caus.assāseti.,8,1
- 78357,jp,18,assaseti,assāseti,Assāseti,assāseti:[ā-śvas の caus.] 蘇息さす,安 心させる,慰める.,8,1
- 78381,jp,18,assasin,assāsin,Assāsin,assāsin:a.[Sk.āśvāsin] 蘇息の,安息せる.,7,1
- 78405,jp,18,assatara,assatara,Assatara,assatara:m.,assatarī f.[Sk.aśvatara] 驢馬.,8,1
- 78432,jp,18,assattha,assattha,Assattha,assattha:① m.[Sk.aśvattha] アッサッタ,無花果の一種,菩提樹.② a.[assasati の pp.,BSk.āśvasta] 安息せる.③ m.[assa-tha] =assatthara 馬の覆布.,8,1
- 78476,jp,18,assava,assava,Assava,assava:a.[<ā-śru] 忠実の,従順なる.,6,1
- 78488,jp,18,assava,assāva,Assāva,assāva:m.[Sk.āsrāva] 湿瘡,膿,うみ.,6,1
- 78520,jp,18,assavanata,assavanatā,Assavanatā,assavanatā:f.[a-savana-tā] 不忠実,不従順.,10,1
- 78552,jp,18,assavati,assavati,Assavati,assavati:[ā-sru] 流れる,漏れる.cf.āsavati.,8,1
- 78588,jp,18,assayuja,assayuja,Assayuja,assayuja:m.[Sk.āśvayuja] 頞湿縛庾闍 [月の名,9 ~10月].,8,1
- 78619,jp,18,assita,assita,Assita,assita:a.[Sk.āśrita] 依止せる.,6,1
- 78628,jp,18,assosi,assosi,Assosi,assosi:,assosiṃ,assosuṃ,suṇāti の aor.,6,1
- 78640,jp,18,assu,assu,Assu,assu:① n.[Sk.aśru] 淚.sg.nom.acc.assuṃ.② indecl.[Sk.sma] 実に.,4,1
- 78698,jp,18,assum,assuṃ,Assuṃ,assuṃ:,assuttha,assumha,suṇāti の aor.,5,1
- 78771,jp,18,assutavat,assutavat,Assutavat,assutavat:a.[a-sutavat] 無聞の,無経験の.,9,1
- 78788,jp,18,asu,asu,Asu,asu:pron.[Sk.asau(m.),adas(n.) cf.amu] それ,その.nom.m.f.asu,n.aduṃ; instr.m.n.amunā.,3,1
- 78817,jp,18,asubha,asubha,Asubha,asubha:a.[a-subha] 不浄の.-kammaṭṭhāna 不浄業処,不浄観法.-bhāvanā 不浄観.-saññā 不浄想.-ānupassin 不浄観者.,6,1
- 78961,jp,18,asuci,asuci,Asuci,asuci:a.[a-suci] 不浄の.-sukka 不浄の精液.,5,1
- 79014,jp,18,asucika,asucīka,Asucīka,asucīka:,asucika a.[asuci-ka] 不浄なる.,7,1
- 79102,jp,18,asucita,asucitā,Asucitā,asucitā:f.[asuci-tā] 不浄性.,7,1
- 79118,jp,18,asuddha,asuddha,Asuddha,asuddha:a.[a-suddha] 不清浄の,不浄の.,7,1
- 79165,jp,18,asuddhi,asuddhi,Asuddhi,asuddhi:f.[a-suddhi] 不浄.,7,1
- 79182,jp,18,asuka,asuka,Asuka,asuka:a.[asu-ka] そのような,かかる.,5,1
- 79236,jp,18,asum,āsuṃ,Āsuṃ,āsuṃ:atthi の aor.3pl.,4,1
- 79249,jp,18,asumbhati,āsumbhati,Āsumbhati,āsumbhati:,āsumhati [ā-śumbh] 落とす,投げる.aor.āsumhi.,9,1
- 79295,jp,18,asunna,asuñña,Asuñña,asuñña:a.[a-suñña] 不空の.,6,1
- 79304,jp,18,asunnata,asuññatā,Asuññatā,asuññatā:f.[asuñña-tā] 不空性.,8,1
- 79322,jp,18,asura,asura,Asura,asura:m.[〃] 阿修羅,修羅.-inda 阿修羅王.-kāya 阿修羅身,阿修羅衆.,5,1
- 79341,jp,18,asura,asūra,Asūra,asūra:a.[a-sūra] 勇敢ならざる; 愚鈍の.,5,1
- 79444,jp,18,asurinda,asurinda,Asurinda,asurinda:m.[asura-inda] 阿修羅王.,8,1
- 79542,jp,18,ata,āṭa,Āṭa,āṭa:m.鳥の一種.,3,1
- 79550,jp,18,ataccha,ataccha,Ataccha,ataccha:n.[a-taccha] 不実,虚偽.,7,1
- 79567,jp,18,atajjesi,atajjesi,Atajjesi,atajjesi:tajjeti の aor.,8,1
- 79580,jp,18,atakkavacara,atakkāvacara,Atakkāvacara,atakkāvacara:a.[a-takka-avacara] 推論の範囲を超えたる,深奥の.,12,1
- 79601,jp,18,atammaya,atammaya,Atammaya,atammaya:a.[a-taṃ-aya] それに至らず,関与せず.,8,1
- 79607,jp,18,atammayata,atammayatā,Atammayatā,atammayatā:f.[a-tammaya-tā] 無関与性,無渴愛.,10,1
- 79639,jp,18,atanatiya,āṭānāṭiya,Āṭānāṭiya,Āṭānāṭiya:稲竿 [経].,9,1
- 79650,jp,18,atandin,atandin,Atandin,atandin:= atandita.,7,1
- 79652,jp,18,atandita,atandita,Atandita,atandita:a.[a-tandita] 倦怠なき,活動的な,努力する.,8,1
- 79675,jp,18,atanka,ātaṅka,Ātaṅka,ātaṅka:m.[〃] 病気,病悩.,6,1
- 79688,jp,18,atankin,ātaṅkin,Ātaṅkin,ātaṅkin:a.病める.,7,1
- 79695,jp,18,atapa,ātapa,Ātapa,ātapa:m.[ā-tapa] 陽光,熱,熱心.,5,1
- 79705,jp,18,atapa,ātāpa,Ātāpa,ātāpa:m.[ā-tāpa] 熱,熱心.,5,1
- 79720,jp,18,atapana,ātāpana,Ātāpana,ātāpana:n.[ā-tāpana] 苦行.,7,1
- 79741,jp,18,atapaniya,atapanīya,Atapanīya,atapanīya:a.[a-tapanīya] 苦行ならざる.,9,1
- 79765,jp,18,atapati,ātapati,Ātapati,ātapati:[ā-tap] 焼ける,燃える.,7,1
- 79797,jp,18,atapeti,ātāpeti,Ātāpeti,ātāpeti:[ā-tāpeti] 焼く,苦しめる,苦行す.,7,1
- 79825,jp,18,atapin,ātāpin,Ātāpin,ātāpin:a.[ātāpa-in,BSk.〃] 熱心の,熱意ある,正勤の.,6,1
- 79834,jp,18,atappa,atappa,Atappa,atappa:a.無熱の.-deva 無熱天.,6,1
- 79844,jp,18,atappa,ātappa,Ātappa,ātappa:n.[ātāpa-ya] 熱勤,熱心,勇猛.,6,1
- 79894,jp,18,ataramana,ataramāna,Ataramāna,ataramāna:a.[a-taramāna] 急がない,徐緩なる.,9,1
- 79905,jp,18,atari,atari,Atari,atari:,atariṃsu,atāri,atārayi,atāruṃ,tarati の aor.,5,1
- 79931,jp,18,atata,aṭaṭa,Aṭaṭa,aṭaṭa:m.アタタ地獄〔八寒地獄の一〕.,5,1
- 79984,jp,18,atavi,aṭavī,Aṭavī,aṭavī:f.[〃] ① 森,林 ② 林人,林住族.,5,1
- 80068,jp,18,atha,atha,Atha,atha:,atho ind.時に,また.athāparaṃ 更にまた.atha kho そこで,時に,さて.atha ca pana 然るに,それにも拘わらず.atha vā 或はまた.,4,1
- 80090,jp,18,athabbana,āthabbaṇa,Āthabbaṇa,āthabbaṇa:n.[=athabbaṇa] Atharvaveda,魔法,魔術.,9,1
- 80115,jp,18,athabbanika,āthabbaṇika,Āthabbaṇika,āthabbaṇika:a.m.[āthabbaṇa-ika] 魔術師.,11,1
- 80168,jp,18,atheni,athenī,Athenī,athenī:f.[a-thenī] 不盗取.,6,1
- 80199,jp,18,ati,ati,Ati,ati:① adv.極めて.② pref.過ぎて,極めて,大いに.音便の場合は acc- となる.,3,1
- 80275,jp,18,atibaheti,atibāheti,Atibāheti,atibāheti:[ati-bāheti] しりぞける,駆除す.,9,1
- 80297,jp,18,atibala,atibala,Atibala,atibala:a.大力の.,7,1
- 80320,jp,18,atibalham,atibāḷhaṃ,Atibāḷhaṃ,atibāḷhaṃ:adv.極めて強く,しっかりと.,9,1
- 80328,jp,18,atibandhati,atibandhati,Atibandhati,atibandhati:[ati-bandhati] しっかりと結ぶ.pp.atibaddha.,11,1
- 80350,jp,18,atibhara,atibhāra,Atibhāra,atibhāra:m.[ati-bhāra] 重担,過重の荷.,8,1
- 80400,jp,18,atibhunjati,atibhuñjati,Atibhuñjati,atibhuñjati:[ati-bhuñjati] 食ベすぎる,過食す.pp.atibhutta.,11,1
- 80420,jp,18,atibrahma,atibrahmā,Atibrahmā,atibrahmā:m.[ati-brahmā] 超梵,大梵.,9,1
- 80430,jp,18,atibruheti,atibrūheti,Atibrūheti,atibrūheti:[ati-brūheti cf.Sk.abhibṛṇhayati] 叫ぶ,大声す.,10,1
- 80453,jp,18,aticara,aticāra,Aticāra,aticāra:m.犯行.,7,1
- 80487,jp,18,aticarin,aticārin,Aticārin,aticārin:a.m.犯行者,姦通者.aticārinī f.姦婦.,8,1
- 80496,jp,18,aticaritar,aticaritar,Aticaritar,aticaritar:a.m.超え行く人,犯す者,姦通者.,10,1
- 80513,jp,18,aticca,aticca,Aticca,aticca:[ateti (ati-i) の ger.] ① 過ぎて,超えて,極めて.② m.犯行,姦通.,6,1
- 80533,jp,18,aticchata,aticchatā,Aticchatā,aticchatā:f.[ati-iccha-tā] 過欲性.,9,1
- 80541,jp,18,aticchati,aticchati,Aticchati,aticchati:[ati-icchati] すぎて求める.imper.aticchatha お通り下さい,他で求めよ〔施食をことわる言葉〕.,9,1
- 80581,jp,18,aticitra,aticitra,Aticitra,aticitra:a.[ati-citra] 多彩の,すばらしい.,8,1
- 80625,jp,18,atideva,atideva,Atideva,atideva:m.[ati-deva] すぐれた神,越天.devātideva 天中天.atidevadeva 天中天.,7,1
- 80671,jp,18,atidhavati,atidhāvati,Atidhāvati,atidhāvati:[ati-dhāvati ①] 走りすぎる,超越す.,10,1
- 80703,jp,18,atidisati,atidisati,Atidisati,atidisati:[ati-disati] 詳説す.,9,1
- 80714,jp,18,atiditthi,atidiṭṭhi,Atidiṭṭhi,atidiṭṭhi:f.[ati-diṭṭhi] 勝見,増上見.,9,1
- 80720,jp,18,atidiva,atidivā,Atidivā,atidivā:adv.[ati-divā] 日中もすぎて,午後に.,7,1
- 80750,jp,18,atidura,atidūra,Atidūra,atidūra:a.[ati-dūra] 甚だ遠き,遠すぎる.,7,1
- 80768,jp,18,atiga,atiga,Atiga,atiga:a.[ati-ga] 超えたる,打ち勝てる.ogha-atiga 暴流を超えたる.saṅga-atiga 著を超えたる.sīma-atiga 制限を超えたる.,5,1
- 80779,jp,18,atigacchati,atigacchati,Atigacchati,atigacchati:[ati-gacchati] すぎ行く,超える,まさる.aor.3sg.accagā,accagamā,pl.accaguṃ.,11,1
- 80860,jp,18,atiharati,atiharati,Atiharati,atiharati:[ati-hṛ] 運び行く,持ち来る.pp.atihita; caus.atiharāpeti 収穫す.,9,1
- 80890,jp,18,atihileti,atihīḷeti,Atihīḷeti,atihīḷeti:[ati-hīḍ] 軽蔑する.,9,1
- 80894,jp,18,atihina,atihīna,Atihīna,atihīna:a.[ati-hīna] 極めて劣れる.,7,1
- 80912,jp,18,atijata,atijāta,Atijāta,atijāta:a.[ati-jāta] よく生れたる,生れよき.,7,1
- 81009,jp,18,atikhina,atikhīṇa,Atikhīṇa,atikhīṇa:a.[ati-khīṇa] 遺棄された.,8,1
- 81041,jp,18,atikkama,atikkama,Atikkama,atikkama:m.[Sk.atikrama] 超過,征服,犯戒.,8,1
- 81070,jp,18,atikkamati,atikkamati,Atikkamati,atikkamati:[ati-kamati,Sk.atikramati] 超え過ぎる,征服す,打ち勝つ.ger.atikkamitvā,atikkamma; grd.atikkamanīya; pp.atikkanta.,10,1
- 81118,jp,18,atikkanta,atikkanta,Atikkanta,atikkanta:a.[atikkamati の pp.] 超えたる,過ぎたる,経過せる,勝れたる.-mānusaka 常人を超えたる,非凡の.,9,1
- 81189,jp,18,atikkhippam,atikkhippaṃ,Atikkhippaṃ,atikkhippaṃ:adv.[ati-khippa] 余りに早く.,11,1
- 81209,jp,18,atilina,atilīna,Atilīna,atilīna:a.[ati-līna] 極めて沈没せる.,7,1
- 81222,jp,18,atilobha,atilobha,Atilobha,atilobha:m.[ati-lobha] 過貪,過欲.,8,1
- 81253,jp,18,atimahanta,atimahanta,Atimahanta,atimahanta:a.[ati-mahanta] 極大の.,10,1
- 81270,jp,18,atimana,atimāna,Atimāna,atimāna:m.[〃] 過慢.,7,1
- 81306,jp,18,atimanin,atimānin,Atimānin,atimānin:a.過慢ある.,8,1
- 81313,jp,18,atimannana,atimaññanā,Atimaññanā,atimaññanā:f.尊大,軽蔑.,10,1
- 81325,jp,18,atimannati,atimaññati,Atimaññati,atimaññati:[Sk.atimanyate] 軽蔑す,無視す.,10,1
- 81352,jp,18,atimapeti,atimāpeti,Atimāpeti,atimāpeti:[ati-māpeti atipāteti の代りに使用される].,9,1
- 81356,jp,18,atimatahaka,atimaṭāhaka,Atimaṭāhaka,atimaṭāhaka:a.[=atikhuddaka] 小さすぎる.,11,1
- 81402,jp,18,atimutta,atimutta,Atimutta,atimutta:,atimuttaka m.[Sk.atimuktaka] 善思,アティムッタカ [樹,花].,8,1
- 81431,jp,18,atinameti,atināmeti,Atināmeti,atināmeti:[BSk.atināmayati] 時をすごす,過ごす.aor.atināmayi.,9,1
- 81449,jp,18,atineti,atineti,Atineti,atineti:[ati-neti] 持ち来る,供給する.,7,1
- 81470,jp,18,atinipata,atinipāta,Atinipāta,atinipāta:m.卑卑慢.,9,1
- 81564,jp,18,atiparitta,atiparitta,Atiparitta,atiparitta:a.極小の.,10,1
- 81570,jp,18,atipassati,atipassati,Atipassati,atipassati:[ati-passati] 眺める,見付ける.,10,1
- 81582,jp,18,atipata,atipāta,Atipāta,atipāta:[cf.atipāteti] たおすこと,伐つこと.paṇātipāta 生物をたおすこと,殺生.,7,1
- 81609,jp,18,atipateti,atipāteti,Atipāteti,atipāteti:[ati-pāteti,atipatati の caus.] たおす,伐つ,殺す.,9,1
- 81629,jp,18,atipatin,atipātin,Atipātin,atipātin:a.m.殺す人,たおす人.,8,1
- 81673,jp,18,atippage,atippage,Atippage,atippage:,atippago adv.[ati-paga] あまりに早く,早すぎて.,8,1
- 81733,jp,18,atiradassin,atīradassin,Atīradassin,atīradassin:a.[a-tīra-dassin] 岸を見ざる f.atīradassinī.,11,1
- 81775,jp,18,atireka,atireka,Atireka,atireka:a.[〃] 残余の,余分の,過多の.-cīvara 余分の衣,長衣.-lābha 余得.,7,1
- 81993,jp,18,atiritta,atiritta,Atiritta,atiritta:a.[ati-riccati の pp.] 残れる,残余の.-bhojana 残食.,8,1
- 82028,jp,18,atirocati,atirocati,Atirocati,atirocati:[at-ruc] 光りまさる,甚だ輝やく.,9,1
- 82112,jp,18,atisara,atisāra,Atisāra,atisāra:m.[〃cf.atisarati] 違越,過誤.-diṭṭhi 過誤の見.,7,1
- 82125,jp,18,atisarati,atisarati,Atisarati,atisarati:[ati-sṛ] 遠くへ行く,限界を超える,違犯す.aor.atisari,accasari,accasarā; ger.atisitvā.,9,1
- 82138,jp,18,atisaya,atisaya,Atisaya,atisaya:m.[cf.Sk.atiśaya] 殊勝,優秀.,7,1
- 82209,jp,18,atisithila,atisithila,Atisithila,atisithila:a.[ati-sithila] 徐緩にすぎる.,10,1
- 82251,jp,18,atita,atīta,Atīta,atīta:a.n.[〃ateti<ati-i の pp.] 過ぎ去れる,過去の,過去.-aṃsa 過去分.-addha 過去時.-ārammaṇa 過去所縁.,5,1
- 82374,jp,18,atitarati,atitarati,Atitarati,atitarati:[ati-tarati] すぎ渡る,超える.aor.accatari.,9,1
- 82427,jp,18,atitheyya,ātitheyya,Ātitheyya,ātitheyya:n.[ati-theyya] 大盗.,9,1
- 82433,jp,18,atithi,atithi,Atithi,atithi:m.[〃] 客,賓客,客人.,6,1
- 82472,jp,18,atitta,atitta,Atitta,atitta:a.[a-titta] 飽くなき,満足せざる.,6,1
- 82492,jp,18,atittha,atittha,Atittha,atittha:n.[a-tittha] 不渡処,不正路.,7,1
- 82541,jp,18,atitula,atitula,Atitula,atitula:a.[ati-tula] 比較を超えたる,等比なき.,7,1
- 82576,jp,18,ativa,atīva,Atīva,atīva:adv.=ativiya 極めて,極度に.,5,1
- 82589,jp,18,ativaha,ativāha,Ativāha,ativāha:m.[<ati-vah] 運搬,運搬者,案内者.,7,1
- 82602,jp,18,ativahika,ativāhika,Ativāhika,ativāhika:m.[<ativāha] 案内者,指導者.,9,1
- 82606,jp,18,ativakya,ativākya,Ativākya,ativākya:n.誹謗,叱責.,8,1
- 82623,jp,18,ativannati,ativaṇṇati,Ativaṇṇati,ativaṇṇati:[ati-vaṇṇati] すぐれる,まさる.,10,1
- 82627,jp,18,ativasa,ativasa,Ativasa,ativasa:a.[ati-vasa] 強権ある,大きな権力ある.,7,1
- 82651,jp,18,ativata,ativāta,Ativāta,ativāta:m.強風.,7,1
- 82661,jp,18,ativatta,ativatta,Ativatta,ativatta:a.[ativattati の pp.] 超えたる,超過せる,征服せる.,8,1
- 82685,jp,18,ativattar,ativattar,Ativattar,ativattar:m.征服者.,9,1
- 82689,jp,18,ativattati,ativattati,Ativattati,ativattati:[Sk.ativartate] 越える,超過する,征服す,打ち勝つ.pp.ativatta.,10,1
- 82716,jp,18,ativela,ativela,Ativela,ativela:a.[ati-vela] 過度の,長時の.acc.ativelaṃ adv.長時に,刻限を越えて.,7,1
- 82742,jp,18,ativetheti,ativeṭheti,Ativeṭheti,ativeṭheti:[ati-veṣṭ] よく包む,全包す,圧迫す.,10,1
- 82750,jp,18,ativijjhati,ativijjhati,Ativijjhati,ativijjhati:[Sk.atividhyati] 貫通す,通達す,洞察す.ger.ativijjha.,11,1
- 82766,jp,18,ativikala,ativikāla,Ativikāla,ativikāla:a.[ati-vikāla] 極めて非時の.,9,1
- 82781,jp,18,ativisa,ativisā,Ativisā,ativisā:f.[Sk.ativiṣā] 麦冬 [植物].,7,1
- 82818,jp,18,ativiya,ativiya,Ativiya,ativiya:adv.[Sk.atīva] 極めて,極度に.atiriva,atīva とも書く.,7,1
- 82842,jp,18,atiyacaka,atiyācaka,Atiyācaka,atiyācaka:a.[ati-yācaka] 多くを求める.,9,1
- 82848,jp,18,atiyacana,atiyācanā,Atiyācanā,atiyācanā:f.甚だしく求めること,過求.,9,1
- 82863,jp,18,atiyakkha,atiyakkhā,Atiyakkhā,atiyakkhā:f.[ati-yakkhā] 巫女,みこ.,9,1
- 82879,jp,18,ato,ato,Ato,ato:adv.[Sk.ataḥ] それより,それ故に.,3,1
- 82897,jp,18,atoleti,ātoḷeti,Ātoḷeti,ātoḷeti:[āluḷati の caus.] 混合する,動乱さす.,7,1
- 82915,jp,18,atraja,atraja,Atraja,atraja:a.m.[cf.attaja,Sk.ātmaja] 自己から生じた,子.,6,1
- 82963,jp,18,atta,aṭṭa,Aṭṭa,aṭṭa:① m.見張塔.② m.[Sk.artha] 裁判,訴訟.③ a.[Sk.ārta] 苦悩ある.,4,1
- 82984,jp,18,atta,atta,Atta,atta:① a.[Sk.ātta] 得たる,取れる.attadaṇḍa 棒を取れる.attañjaha 得たるを捨てる.attamana適意の.② = attan.,4,1
- 83258,jp,18,attaka,aṭṭaka,Aṭṭaka,aṭṭaka:m.[= aṭṭa ①] 見張台,見張塔,望楼.,6,1
- 83334,jp,18,attala,aṭṭāla,Aṭṭāla,aṭṭāla:,aṭṭālaka m.[cf.aṭṭa ①] 見張塔,塔室,望楼.,6,1
- 83355,jp,18,attamana,attamana,Attamana,attamana:a.[atta ① -mana] 心にかなえる,適意の,悅意の.,8,1
- 83368,jp,18,attamanata,attamanatā,Attamanatā,attamanatā:f.悅意,満足.,10,1
- 83399,jp,18,attan,attan,Attan,attan:m.[Sk.ātman] 我,自己,我体.nom.attā; acc.attānaṃ,attaṃ; gen.dat.attano; instr.abl.attanā; loc.attani; instr.attena; abl.attato.-kilamatha 苦行,自己の難苦.-ja 自己より生ぜる,子.-ññū 自己を知る.-ṭṭha 自己に立てる,自分本位の.-ttha己利,自己の利益.-diṭṭhi 我見.-dīpa 自洲,自燈明.-bhāva 自体.-saraṇa 自帰依.-sāra 我堅実.-hita 自利.,5,1
- 83414,jp,18,attana,attāṇa,Attāṇa,attāṇa:n.[a-tāṇa] 無救護,無護.,6,1
- 83439,jp,18,attaniya,attaniya,Attaniya,attaniya:a.[attan-iya] 我所,我に属する.-diṭṭhi 我所見.,8,1
- 83807,jp,18,attha,aṭṭha,Aṭṭha,aṭṭha:num.[Sk.aṣṭa] 八.aṭṭha sataṃ 八百.aṭṭha sahassaṃ 八千.aṭṭha-vīsati 二十八.aṭṭhatiṃsā 三十八.aṭṭhanavuti 九十八.aṭṭhasata 百八.aṭṭhārasa 十八.aṭṭhaṅgika 八支の.aṭṭhaḍḍha 八の半分,四.aṭṭhanipāta 八集.aṭṭhapada 八目碁.aṭṭhapāda 八足の昆虫,蜘蛛(くも)など.,5,1
- 83826,jp,18,attha,aṭṭhā,Aṭṭhā,aṭṭhā:,aṭṭhāsi,tiṭṭhati の aor.3sg.,5,1
- 83831,jp,18,attha,attha,Attha,attha:①m.n.[Sk.artha] 義,利益,道理,意味,必要,裁判.dat.atthāya のために,利益のために.-akkhāyin 義を告げる.-antara 内に義ある.-karaṇa 裁断,裁判をなすこと.-cara 利行人.-cariyā 利行.-ññū 義を知る.-paṭibhāna 義弁.-pada 義句,義と句.-rasa 義味.-vasa 道理,義理,義利,義趣,利益,因由.-vādin 義語者.-veda 義の信受.-saṃhita 利益を伴なえる.-sarikkhatā 義相似性.② n.[Sk.asta] atthaṃ gacchati [日が西に] 没す.-gata 没せる.-gama,-gamana 没,滅没.,5,1
- 83963,jp,18,atthadasa,aṭṭhādasa,Aṭṭhādasa,aṭṭhādasa:,aṭṭhārasa num.[aṭṭha-dasa] 十八.,9,1
- 84122,jp,18,atthaka,aṭṭhaka,Aṭṭhaka,aṭṭhaka:a.[Sk.aṣṭaka] 八つの,八法の.,7,1
- 84136,jp,18,atthaka,aṭṭhakā,Aṭṭhakā,aṭṭhakā:f.八日祭.,7,1
- 84216,jp,18,atthakatha,aṭṭhakathā,Aṭṭhakathā,aṭṭhakathā:= attha-kathā f.義疏,註釈書.,10,1
- 84343,jp,18,atthama,aṭṭhama,Aṭṭhama,aṭṭhama:a.[Sk.aṣṭama,aṭṭha の序数] 第八の.,7,1
- 84362,jp,18,atthamaka,aṭṭhamaka,Aṭṭhamaka,aṭṭhamaka:m.第八人〔須陀洹向〕.,9,1
- 84390,jp,18,atthami,aṭṭhamī,Aṭṭhamī,aṭṭhamī:f.第八日.,7,1
- 84413,jp,18,atthamsu,aṭṭhaṃsu,Aṭṭhaṃsu,aṭṭhaṃsu:tiṭṭhati の aor.3pl.,8,1
- 84828,jp,18,atthapesi,aṭṭhapesi,Aṭṭhapesi,aṭṭhapesi:[ṭhapeti の aor.] 止めた,おいた.,9,1
- 84883,jp,18,atthara,atthara,Atthara,atthara:m.敷物.,7,1
- 84893,jp,18,atthara,atthāra,Atthāra,atthāra:,atthāraka m.[cf.attharati] 敷くこと,敷く人.,7,1
- 84923,jp,18,attharana,attharaṇa,Attharaṇa,attharaṇa:n.敷くこと,敷物,カバー.,9,1
- 85021,jp,18,attharati,attharati,Attharati,attharati:[ā-stṛ] 敷く,布く,拡げる,覆う.pp.atthata; aor.atthari; caus.attharāpeti.,9,1
- 85076,jp,18,atthasalini,atthasālinī,Atthasālinī,Atthasālinī:f.勝義説,法集論註.DhsA.,11,1
- 85212,jp,18,atthata,atthata,Atthata,atthata:a.[attharati の pp.] 布ける,敷ける,覆える.,7,1
- 85307,jp,18,atthavant,atthavant,Atthavant,atthavant:a.[attha-vant,Sk.arthavant] 利を有する.,9,1
- 85451,jp,18,atthi,aṭṭhi,Aṭṭhi,aṭṭhi:n.[Sk.asthi] 骨,骸骨,種核(たね,さね).-kaṅkala 骨聚,骨鎖.-maya 骨製.-rāsi 骨聚.-saṅkhala 骨鎖.-saṅghāta 骨聚.-saññā 骨想.,5,1
- 85465,jp,18,atthi,atthi,Atthi,atthi:[Sk.asti] pres.1sg.asmi,amhi,2sg.asi,3sg.atthi; 1pl.asma,amha,amhāse,amhase,asmase,2pl.attha,3pl.santi,imp.atthu; opt.siyā,assa,assaṃ,assu; aor.āsiṃ,āsi,āsuṃ; ppr.santa,samāna,loc.sati.-bhāva 存在.,5,1
- 85522,jp,18,atthika,aṭṭhika,Aṭṭhika,aṭṭhika:= aṭṭhi.,7,1
- 85531,jp,18,atthika,atthika,Atthika,atthika:a.[Sk.arthika] ① 適当なる,意義ある.② 希求する,欲求する.-vant a.欲求のある,使命をおびた.,7,1
- 85668,jp,18,atthin,atthin,Atthin,atthin:a.[Sk.arthin] 欲求する,希求する.,6,1
- 85783,jp,18,atthita,atthitā,Atthitā,atthitā:f.存在性.,7,1
- 85838,jp,18,atthiya,atthiya,Atthiya,atthiya:a.=atthika ②.,7,1
- 85851,jp,18,atthu,atthu,Atthu,atthu:atthi の imp.,5,1
- 85945,jp,18,attita,aṭṭita,Aṭṭita,aṭṭita:a.[cf.aṭṭa ③] 悩める,悲痛の.,6,1
- 85972,jp,18,attiyati,aṭṭīyati,Aṭṭīyati,aṭṭīyati:,aṭṭiyati [aṭṭa ③ の denom.] 悩む,困惑す.harāyati と共に用う.ppr.としては aṭṭiyamāna harāyamāna 困惑し慚愧しつつ.,8,1
- 86072,jp,18,atu,ātu,Ātu,ātu:m.父.,3,1
- 86086,jp,18,atula,atula,Atula,atula:a.[a-tula] 無比の,無等の,不平等の.,5,1
- 86151,jp,18,atuman,ātuman,Ātuman,ātuman:m.[=attan,Sk.ātman] 我,自我.(sg.) nom.ātumo,ātumā,ātumāno; acc.ātumānaṃ; loc.ātume.,6,1
- 86160,jp,18,atura,ātura,Ātura,ātura:a.[〃] 苦悩せる,病める.-kāya 病身.,5,1
- 86235,jp,18,ava-,ava-,Ava-,ava-:pref.[〃= o-] 下に,卑しく.,4,1
- 86261,jp,18,avabhasa,avabhāsa,Avabhāsa,avabhāsa:m.=obhāsa.,8,1
- 86305,jp,18,avabhuta,avabhūta,Avabhūta,avabhūta:a.[ava-bhūta] 軽蔑されたる,卑しき,価値なき.,8,1
- 86355,jp,18,avabujjhati,avabujjhati,Avabujjhati,avabujjhati:[BSk.avabudhyati] 悟達す.,11,1
- 86372,jp,18,avaca,avaca,Avaca,avaca:,avacaṃ,avacāsi,avacuttha,vacati [<vac] の aor.,5,1
- 86415,jp,18,avacaniya,avacanīya,Avacanīya,avacanīya:a.[a-vacanīya] 共に語るベからざる.,9,1
- 86432,jp,18,avacara,avacara,Avacara,avacara:n.[BSk.〃<ava-car] 界,界地,行境.,7,1
- 86456,jp,18,avacarana,avacaraṇa,Avacaraṇa,avacaraṇa:n.親密,交渉,転業.,9,1
- 86501,jp,18,avacchedaka,avacchedaka,Avacchedaka,avacchedaka:a.[ava-cheda-ka] 切り取る,かじる.,11,1
- 86563,jp,18,avadaniya,avadāniya,Avadāniya,avadāniya:a.[avadāna-iya] 吝嗇の.,9,1
- 86571,jp,18,avadannuta,avadaññutā,Avadaññutā,avadaññutā:f.[a-vadaññu-tā] 不寛仁性,不親愛,狭量,小心.,10,1
- 86681,jp,18,avadesi,avādesi,Avādesi,avādesi:vādeti の aor.,7,1
- 86758,jp,18,avadhi,avadhi,Avadhi,avadhi:vadhati の aor.,6,1
- 86805,jp,18,avadiyati,avadīyati,Avadīyati,avadīyati:[Sk.avadīryati] 破る,引き裂く.,9,1
- 86829,jp,18,avagahati,avagāhati,Avagāhati,avagāhati:,ogāhati [ava-gāhati] 深く 入る,潜入す,熱中す.,9,1
- 86873,jp,18,avaganda,avagaṇḍa,Avagaṇḍa,avagaṇḍa:n.[ava-gaṇḍa] ほほばり,滿口.,8,1
- 86938,jp,18,avaha,āvāha,Āvāha,āvāha:m.,āvāhana n.[〃<ā-vah] 嫁取り,嫁娶.-vivāha 嫁取り嫁やり.,5,1
- 86964,jp,18,avahana,āvahana,Āvahana,āvahana:=āvaha a.もたらす,致す.,7,1
- 87047,jp,18,avaharati,avaharati,Avaharati,avaharati:,oharati [ava-hṛ] 盗む,奪う,取る.aor.avahari; pp.avahaṭa cf.avahāra 奪取,取得.,9,1
- 87121,jp,18,avahati,āvahati,Āvahati,āvahati:[ā-vah] もたらす,持ち来る,与える.pass.āvuyhati.,7,1
- 87203,jp,18,avajanati,avajānāti,Avajānāti,avajānāti:[ava-jānāti] ① 否定する.② 軽蔑する.grd.avaññeyya,oñātabba,avaññā; pp.avañāta,avaññāta.,9,1
- 87231,jp,18,avajata,avajāta,Avajāta,avajāta:a.[ava-jāta] 劣生の,劣れる家 柄の,賎種の.,7,1
- 87250,jp,18,avajati,āvajati,Āvajati,āvajati:[ā-vraj] 行く,もどる.,7,1
- 87276,jp,18,avajiyati,avajīyati,Avajīyati,avajīyati:[ava-jīyati,Sk.avajīryate] 失われる,なさずに放置す.,9,1
- 87288,jp,18,avajja,avajja,Avajja,avajja:a.n.① [Sk.avadya] 罪の,非難さるべき,罪,過失.② [a-vajja ①].,6,1
- 87312,jp,18,avajjana,āvajjana,Āvajjana,āvajjana:n.[<āvajjeti,BSk.āvarjana] 傾心,転向,向転,傾注.,8,1
- 87462,jp,18,avajjati,āvajjati,Āvajjati,āvajjati:[ā-vṛj] 向う,転向す,注ぐ,空ける,思惟す.imper.āvajja; caus.āvajjeti.,8,1
- 87499,jp,18,avajjeti,āvajjeti,Āvajjeti,āvajjeti:[āvajjati の caus.] 転向さす,向わせる,傾ける,考える.pp.āvajjita.,8,1
- 87514,jp,18,avajjha,avajjha,Avajjha,avajjha:a.[a-vadhati の grd.,Sk.avadhya] 不可侵の.,7,1
- 87594,jp,18,avakamsa,avakaṃsa,Avakaṃsa,avakaṃsa:m.[cf.avakassati] 下に引く.,8,1
- 87604,jp,18,avakankhati,avakaṅkhati,Avakaṅkhati,avakaṅkhati:[ava-kaṅkhati] 期待す,希求す.,11,1
- 87618,jp,18,avakantati,avakantati,Avakantati,avakantati:,okantati [ava-kṛt] 切断す,切り離す.pp.avakanta,avakantita.,10,1
- 87642,jp,18,avakaraka,avakāraka,Avakāraka,avakāraka:a.[avakāra-ka] 撒布するもの.,9,1
- 87661,jp,18,avakaroti,avākaroti,Avākaroti,avākaroti:[ava-ā-kṛ] 無効にす,取り消す,破る; 戻す,回復す,与う.,9,1
- 87667,jp,18,avakasa,avakāsa,Avakāsa,avakāsa:,okāsa m.[Sk.avakāśa] 空間,余地,機会.,7,1
- 87680,jp,18,avakassati,avakassati,Avakassati,avakassati:,okassati [ava-kassati,Sk.avakarṣati<kṛṣ] 引き下す,撤退す,除く.cf.apakassati.,10,1
- 87693,jp,18,avakata,avakata,Avakata,avakata:= apakata.,7,1
- 87752,jp,18,avakkamati,avakkamati,Avakkamati,avakkamati:= okkamati.,10,1
- 87772,jp,18,avakkanta,avakkanta,Avakkanta,avakkanta:a.[avakkamati の pp.] 入れる; 襲われた.,9,1
- 87783,jp,18,avakkanti,avakkanti,Avakkanti,avakkanti:,kkanti f.[cf.avakkamati] 来下,下生,顕現.,9,1
- 87798,jp,18,avakkara,avakkāra,Avakkāra,avakkāra:m.[cf.Sk.avaskara] 残食,屑物.-pāti 屑物器.,8,1
- 87848,jp,18,avakkhitta,avakkhitta,Avakkhitta,avakkhitta:,okkhitta a.① [avakkhipati の pp.] 投下せる,投げ出せる,投げ捨てたる.② [Sk.utkṣipta] 得られたる,生じたる.,10,1
- 87869,jp,18,avakujja,avakujja,Avakujja,avakujja:a.[ava-kujja,BSk.avakubja] 下曲せる,顛倒せる.-pañña 倒慧の.,8,1
- 87898,jp,18,avalakkhana,avalakkhaṇa,Avalakkhaṇa,avalakkhaṇa:a.[ava-lakkhaṇa] 醜相の,醜き.,11,1
- 87936,jp,18,avalanja,avalañja,Avalañja,avalañja:a.[a-valañja] 無用の,無駄の,徒爾の.,8,1
- 87951,jp,18,avalekhana,avalekhana,Avalekhana,avalekhana:n.[cf.avalekhati] (糞を)搔き離すこと.-kaṭṭha,-pidhara 屎箆,糞かき箆(ベら).,10,1
- 87980,jp,18,avalekhati,avalekhati,Avalekhati,avalekhati:[ava-likh] 搔き離す.,10,1
- 87992,jp,18,avalepana,avalepana,Avalepana,avalepana:n.[ava-lip] 塗ること,塗布.,9,1
- 88060,jp,18,avam,avaṃ,Avaṃ,avaṃ:adv.下に.-sira 頭を下にせる.,4,1
- 88066,jp,18,avamana,avamāna,Avamāna,avamāna:,omāna m.[<ava-man] 軽蔑,軽侮.,7,1
- 88101,jp,18,avamangala,avamaṅgala,Avamaṅgala,avamaṅgala:a.n.[ava-maṅgala] 不吉の,不運,凶兆.,10,1
- 88218,jp,18,avancana,avañcana,Avañcana,avañcana:a.[a-vañcana] びっこの.,8,1
- 88243,jp,18,avandi,avandi,Avandi,avandi:vandati の aor.,6,1
- 88255,jp,18,avandiya,avandiya,Avandiya,avandiya:a.[a-vandiya] 礼を受くベからざる.,8,1
- 88273,jp,18,avanga,avaṅga,Avaṅga,avaṅga:m.[Sk.apāṅga] 點青,いれずみ.,6,1
- 88295,jp,18,avanjha,avañjha,Avañjha,avañjha:a.[a-vañjha,Sk.abandhya] 不唐捐の,徒爾ならざる,むだでない.,7,1
- 88335,jp,18,avanna,avaṇṇa,Avaṇṇa,avaṇṇa:n.[a-vaṇṇa] 不名誉,不称讃,誹謗.,6,1
- 88448,jp,18,avannayum,avaṇṇayuṃ,Avaṇṇayuṃ,avaṇṇayuṃ:vaṇṇeti の aor.3pl.,9,1
- 88476,jp,18,avanti,avanti,Avanti,Avanti:f.阿槃提 [西方インドの国(首都はUjjeni),十六大国の一].,6,1
- 88518,jp,18,avapakasati,avapakāsati,Avapakāsati,avapakāsati:[ava-pa-kāsati<kassati<kṛṣ] 捨て去る,投げ捨てる.inf.avapakāsituṃ.,11,1
- 88527,jp,18,avapana,āvapana,Āvapana,āvapana:n.[<āvapati<ā-vap] 播種,散布,頒布.,7,1
- 88555,jp,18,avapurana,avāpuraṇa,Avāpuraṇa,avāpuraṇa:=apāpuraṇa n.鍵,鑰,かぎ.,9,1
- 88568,jp,18,avapurati,avāpurati,Avāpurati,avāpurati:=apāpurati.,9,1
- 88598,jp,18,avara,āvāra,Āvāra,āvāra:m.[〃<ā-vṛ] 遮蔽,保護,防止.,5,1
- 88603,jp,18,avarajjhati,avarajjhati,Avarajjhati,avarajjhati:[ava-rādh] 無視する,怠る.fut.1sg.avarajjhissaṃ.,11,1
- 88613,jp,18,avarana,āvaraṇa,Āvaraṇa,āvaraṇa:n.[BSk.〃<ā-varati] 障,障碍.,7,1
- 88652,jp,18,avaranata,āvaraṇatā,Āvaraṇatā,āvaraṇatā:f.[āvaraṇa-tā] 障性,遮障.,9,1
- 88676,jp,18,avarati,āvarati,Āvarati,āvarati:[ā-vṛ] 障碍す,妨ぐ,閉め出す.opt.āvaraye; pp.āvaṭa,āvuta.,7,1
- 88695,jp,18,avareti,āvāreti,Āvāreti,āvāreti:[Sk.āvārayati<vṛ の caus.] 防止す,抑止す.m.āvāra.,7,1
- 88784,jp,18,avaruddhati,avaruddhati,Avaruddhati,avaruddhati:[ava-rudh] 追放す,排除す.,11,1
- 88808,jp,18,avasa,āvāsa,Āvāsa,āvāsa:m.[〃<āvasati] 住所,居住.-kappa 住処浄,住処認容.,5,1
- 88875,jp,18,avasana,avasāna,Avasāna,avasāna:=osāna.,7,1
- 88977,jp,18,avasarati,avasarati,Avasarati,avasarati:[ava-sṛ] 異教に移る,到る,入る.aor.avasari; pp.avasaṭa,osaṭa.,9,1
- 89013,jp,18,avasatha,āvasatha,Āvasatha,āvasatha:n.[〃<āvasati] 住処,居宅,房舎.,8,1
- 89051,jp,18,avasati,āvasati,Āvasati,āvasati:[ā-vas] 住す,居住す.pp.āvuttha.,7,1
- 89070,jp,18,avasavatta,avasavatta,Avasavatta,avasavatta:a.[a-vasavatta] 不自在の.,10,1
- 89088,jp,18,avasaya,avasāya,Avasāya,avasāya:m.[cf.avaseti] 終止,結末.,7,1
- 89101,jp,18,avasesa,avasesa,Avasesa,avasesa:m.n.a.[Sk.avaśeṣa] 残余,残れる.,7,1
- 89375,jp,18,avasi,avasī,Avasī,avasī:,avasi,vasati の aor.,5,1
- 89394,jp,18,avasika,āvāsika,Āvāsika,āvāsika:a.[āvāsa-ika] 居住の,旧住の.,7,1
- 89435,jp,18,avasin,avasin,Avasin,avasin:a.[a-vasin] 自在カなき.,6,1
- 89464,jp,18,avasissati,avasissati,Avasissati,avasissati:[Sk.avaśiṣyate<śiṣ] 余る,残る.pp.avasiṭṭha.cf.avasesa.,10,1
- 89497,jp,18,avasitta,avasitta,Avasitta,avasitta:a.[osiñcati の pp.] 灌頂せる.cf.abhisitta.,8,1
- 89509,jp,18,avasittha,avasiṭṭha,Avasiṭṭha,avasiṭṭha:a.[avasissati の pp.,Sk.avaśiṣṭa] 残れる,残余の.,9,1
- 89623,jp,18,avassajati,avassajati,Avassajati,avassajati:=ossajati.,10,1
- 89649,jp,18,avassam,avassaṃ,Avassaṃ,avassaṃ:adv.[BSk.avaśyaṃ] 必ず.,7,1
- 89659,jp,18,avassama,avassāma,Avassāma,avassāma:vassati の aor.1pl.,8,1
- 89737,jp,18,avassaya,avassaya,Avassaya,avassaya:m.[<apa-āsaya] 保護,依止,依所.,8,1
- 89781,jp,18,avasseti,avasseti,Avasseti,avasseti:[ava-ā-śri cf.apasseti] よりかかる,依止す,依存す.aor.avassayiṃ; pp.avassita.,8,1
- 89826,jp,18,avassuta,avassuta,Avassuta,avassuta:a.[Sk.avasruta cf.avassava] 漏泄せる.,8,1
- 89870,jp,18,avasussati,avasussati,Avasussati,avasussati:[ava-śuṣ] 乾く,しぼむ.fut.avasucchati.,10,1
- 89887,jp,18,avata,āvaṭa,Āvaṭa,āvaṭa:a.[Sk.āvṛta<vṛ の pp.] 覆われたる,閉じたる.cf.āvuta ②.,5,1
- 89897,jp,18,avata,āvāṭa,Āvāṭa,āvāṭa:m.坑,穴,井.,5,1
- 89967,jp,18,avatarati,avatarati,Avatarati,avatarati:,avatiṇṇa = otarati,otiṇṇa.,9,1
- 90021,jp,18,avatitthati,avatiṭṭhati,Avatiṭṭhati,avatiṭṭhati:[ava-tiṭṭhati<sthā] 住立す,定立す.aor.avaṭṭhāsi; pp.avaṭṭhita.,11,1
- 90030,jp,18,avatta,āvaṭṭa,Āvaṭṭa,āvaṭṭa:a.m.n.[Sk.āvarta<vṛt の pp.] 渦巻,旋流,回転; 引き迴された,誘惑された; 周辺.,6,1
- 90040,jp,18,avatta,āvatta,Āvatta,āvatta:①a.[ā-vattati の pp.] 転起せる,来れる,なれる.②n.[Sk.āvarta] 彎曲,曲った所.,6,1
- 90186,jp,18,avattanin,āvaṭṭanin,Āvaṭṭanin,āvaṭṭanin:a.[āvattana-in] 転向せしめる,変える,誘引する,誘惑ある.,9,1
- 90219,jp,18,avattati,āvattati,Āvattati,āvattati:[ā-vattati<vṛt] 転ずる,来る,なる.caus.āvatteti =āvaṭṭeti; pp.āvatta.,8,1
- 90239,jp,18,avatteti,āvaṭṭeti,Āvaṭṭeti,āvaṭṭeti:[ā-vatteti,BSk.āvartayati] 転ぜしむ,転向さす.aor.āvaṭṭayissaṃ.,8,1
- 90364,jp,18,avattharati,avattharati,Avattharati,avattharati:[ava-stṛ] 散布す,まく,敷く.ger.avattharitvā; pp.otthaṭa.,11,1
- 90428,jp,18,avatthita,avaṭṭhita,Avaṭṭhita,avaṭṭhita:a.[Sk.avasthita] 住立せる,確立せる,確定した.,9,1
- 90454,jp,18,avatthiti,avaṭṭhiti,Avaṭṭhiti,avaṭṭhiti:f.[Sk.avasthiti] 安定,確立.,9,1
- 90465,jp,18,avatthu,avatthu,Avatthu,avatthu:,avatthuka a.[a-vatthu-ka] 基礎なき,無事の.,7,1
- 90511,jp,18,avattimsu,avattiṃsu,Avattiṃsu,avattiṃsu:vattati の aor.3pl.,9,1
- 90728,jp,18,avayima,avāyima,Avāyima,avāyima:a.[a-vāyima<vā] 織られざる.,7,1
- 90742,jp,18,avebhangiya,avebhaṅgiya,Avebhaṅgiya,avebhaṅgiya:a.[a-vibhaṅga-iya] 分つべからざる.,11,1
- 90757,jp,18,avecca,avecca,Avecca,avecca:adv.[aveti の ger.Sk.avetya] 確かに,決定的に,絶対に.-pasāda 証浄,不壊浄,絶対の浄信.,6,1
- 90787,jp,18,avedagu,avedagū,Avedagū,avedagū:a.[a-vedagū] 不明智の.,7,1
- 90796,jp,18,avedaniya,avedaniya,Avedaniya,avedaniya:a.[a-vedaniya] 受くべからざる,不受の.,9,1
- 90807,jp,18,avedayum,avedayuṃ,Avedayuṃ,avedayuṃ:,avedi,vedeti の aor.,8,1
- 90810,jp,18,avedha,avedha,Avedha,avedha:a.[a-vedha,Sk.avedhya] 不貫穿の,不動の.,6,1
- 90814,jp,18,avedha,āvedha,Āvedha,āvedha:m.[<ā-vyadh] 貫通,孔,傷.,6,1
- 90884,jp,18,avekkhati,avekkhati,Avekkhati,avekkhati:[ava-ikkhati,BSk.avīkṣate] 観察する,見る.,9,1
- 90930,jp,18,avela,āveḷā,Āveḷā,āveḷā:,āveḷa a.f.回転する,光を放つ; 頭に巻く飾物.,5,1
- 90941,jp,18,avelin,āveḷin,Āveḷin,āveḷin:a.m.,āveḷinī f.飾物を着けた.,6,1
- 90944,jp,18,avelita,āvelita,Āvelita,āvelita:a.[ā-vell の pp.] 巻ける,ヵーブした,曲った.,7,1
- 90960,jp,18,aveni,āveṇi,Āveṇi,āveṇi:,āveṇika,āveṇiya a.[BSk.āveṇika] 不共の,共通せざる,独特の.,5,1
- 91019,jp,18,avera,avera,Avera,avera:a.[a-vera] 怨みなき,恚心なき.,5,1
- 91049,jp,18,averin,averin,Averin,averin:a.[avera-in] 無怨の.,6,1
- 91059,jp,18,avesana,āvesana,Āvesana,āvesana:n.[<āvisati] 住処,住居.,7,1
- 91102,jp,18,avethita,āveṭhita,Āveṭhita,āveṭhita:a.[āveṭheti<veṣṭ の pp.] 卷ける,纏った.,8,1
- 91120,jp,18,avhana,avhāna,Avhāna,avhāna:,avhāyana n.[cf.avhayati,Sk.āhvāna,āhvayana] 招請,懇願,呼びかけ.,6,1
- 91146,jp,18,avhaya,avhaya,Avhaya,avhaya:a.m.[cf.avhayati] 称せられる,名づけられる,名称.,6,1
- 91176,jp,18,avhayati,avhayati,Avhayati,avhayati:,avheti [ā-hū,-hvā,Sk.āhvayati] 呼ぶ,名づける,称する.pp.avhāta; ppr.avhayanta cf.avhaya.,8,1
- 91210,jp,18,avi,āvi,Āvi,āvi:adv.[Sk.āviḥ] 明瞭に,露わに,明顕に [raho の反対.] -karoti 明らかならしむ.-bhavati 明瞭となる.-bhāva 明瞭,明顕,明らかな状態.,3,1
- 91320,jp,18,avibhuta,avibhūta,Avibhūta,avibhūta:a.[a-vibhūta] 不明瞭の,曖昧なる,暗迷の.,8,1
- 91370,jp,18,avicara,avicāra,Avicāra,avicāra:m.[a-vicāra] 無伺,無伺察.,7,1
- 91467,jp,18,avici,avīci,Avīci,Avīci:f.[BSk.〃] 阿鼻,無間 [地獄].,5,1
- 91542,jp,18,aviddasu,aviddasu,Aviddasu,aviddasu:a.[a-viddasu=aviññū] 無智の,愚鈍の.,8,1
- 91644,jp,18,avidure,avidūre,Avidūre,avidūre:adv.[avidūra の loc.] 遠くない所に,近くに.,7,1
- 91654,jp,18,avidvant,avidvant,Avidvant,avidvant:a.[a-vidvant] 無智なる,無知の.,8,1
- 91670,jp,18,avigata,avigata,Avigata,avigata:a.[a-vigata] 不離の,不離去の.-paccaya 不離縁.,7,1
- 91768,jp,18,avighattita,avighaṭṭita,Avighaṭṭita,avighaṭṭita:a.[a-vi-ghaṭṭita] 打たれざる.,11,1
- 91770,jp,18,aviha,aviha,Aviha,Aviha:[BSk.avṛha,abṛha] 無煩 [天].,5,1
- 91830,jp,18,avihethaka,aviheṭhaka,Aviheṭhaka,aviheṭhaka:a.[a-viheṭhaka] 悩害なき.,10,1
- 91854,jp,18,avihethayam,aviheṭhayaṃ,Aviheṭhayaṃ,aviheṭhayaṃ:[a-viheṭheti<hīḍ の ppr.m.sg.nom.] 害せずして,悩害せざる人.,11,1
- 91873,jp,18,avihimsa,avihiṃsā,Avihiṃsā,avihiṃsā:,avihesā f.[a-vihiṃsā] 不害,無害,不殺生.,8,1
- 91987,jp,18,avijanam,avijānaṃ,Avijānaṃ,avijānaṃ:[a-vijānaṃ,jānāti の ppr.m.sg.nom.] 知らざる,無知なる.,8,1
- 92003,jp,18,avijata,avijātā,Avijātā,avijātā:f.[a-vijātā] 未産女,子を產まない女.,7,1
- 92015,jp,18,avijja,avijjā,Avijjā,avijjā:f.[a-vijjā,Sk.avidyā] 無明,無智.-ānusaya 無明随眠.-āsava 無明漏.-ogha 無明流.,6,1
- 92099,jp,18,avijjamana,avijjamāna,Avijjamāna,avijjamāna:a.[a-vijjamāna,vijjati の ppr.] 不存在の.,10,1
- 92447,jp,18,avijjhati,āvijjhati,Āvijjhati,āvijjhati:,āviñjati,āviñchati [āvyadh] 廻る,ふり廻わす; 行く,近づく,整える,引く.ger.āvijjhitvā; aor.āviñji; pp.āviddha ふり廻わした.,9,1
- 92511,jp,18,avikampamana,avikampamāna,Avikampamāna,avikampamāna:,avikampin a.[a-vikampa-māna,a-vikampa-in] 動揺なき,確固たる,確定した.,12,1
- 92610,jp,18,avikatthin,avikatthin,Avikatthin,avikatthin:a.[a-vikattha-in] 誇張せざる,謙譲の.,10,1
- 92656,jp,18,avikkhambhita,avikkhambhita,Avikkhambhita,avikkhambhita:a.[a-vikkhambhita] 不鎮伏の.,13,1
- 92675,jp,18,avikkhambhiya,avikkhambhiya,Avikkhambhiya,avikkhambhiya:a.[a-vikkhambhiya] 鎮伏すべからざる,不能勝の.,13,1
- 92681,jp,18,avikkhepa,avikkhepa,Avikkhepa,avikkhepa:m.[a-vikkhepa] 不散乱,不乱,専念.,9,1
- 92771,jp,18,avikkhitta,avikkhitta,Avikkhitta,avikkhitta:a.[a-vikkhitta] 混乱なき,落着いた.,10,1
- 92825,jp,18,avila,āvila,Āvila,āvila:a.混濁の,濁った,汚い.,5,1
- 92867,jp,18,avilatta,āvilatta,Āvilatta,āvilatta:n.[āvila-tta] 混乱.,8,1
- 92932,jp,18,avimutta,avimutta,Avimutta,avimutta:a.[a-vimutta] 不解脫の.,8,1
- 92980,jp,18,avinasaka,avināsaka,Avināsaka,avināsaka:,avināsika a.[a-vināsa-ika] 破滅なき.,9,1
- 93034,jp,18,avinaya,avinaya,Avinaya,avinaya:m.[a-vinaya] 非律.-kamma 非律羯磨.-vādin 非律論者.,7,1
- 93122,jp,18,avinibbhoga,avinibbhoga,Avinibbhoga,avinibbhoga:a.[a-vinibbhoga] 不簡別の,不思惟の.,11,1
- 93205,jp,18,avinipata,avinipāta,Avinipāta,avinipāta:a.[a-vinipāta] 不堕の,不退転の,不墮悪趣の.,9,1
- 93233,jp,18,avinita,avinīta,Avinīta,avinīta:a.[a-vinīta] 教導されざる,訓練なき.,7,1
- 93264,jp,18,avinji,aviñji,Aviñji,aviñji:vijjati の aor.,6,1
- 93336,jp,18,avinnatti,aviññatti,Aviññatti,aviññatti:f.[a-viññatti] 無表.,9,1
- 93362,jp,18,avinneyya,aviññeyya,Aviññeyya,aviññeyya:a.[a-viññeyya,vijānāti の grd.] 不可知の,不可解の.,9,1
- 93373,jp,18,avinnu,aviññū,Aviññū,aviññū:a.[a-viññū] 無智の,無知なる.,6,1
- 93403,jp,18,avipaka,avipāka,Avipāka,avipāka:a.[a-vipāka] 無異熟の.,7,1
- 93447,jp,18,avipakka,avipakka,Avipakka,avipakka:a.[a-vipakka] 不円熟の,不熟の.,8,1
- 93471,jp,18,aviparinama,avipariṇāma,Avipariṇāma,avipariṇāma:a.[a-vipariṇāma] 不変易の,不変異の.,11,1
- 93493,jp,18,aviparita,aviparīta,Aviparīta,aviparīta:a.[a-viparīta] 不顛倒の.,9,1
- 93708,jp,18,avippatisara,avippaṭisāra,Avippaṭisāra,avippaṭisāra:m.[a-vippaṭisāra] 不悔,無悔恨,無後悔.,12,1
- 93754,jp,18,avippavasa,avippavāsa,Avippavāsa,avippavāsa:a.[a-vippavāsa] 不失衣の,注意深き,不失慮の.,10,1
- 93950,jp,18,avirati,avirati,Avirati,avirati:f.[a-virati] 不離.,7,1
- 93964,jp,18,avirodha,avirodha,Avirodha,avirodha:m.[a-virodha] 不相違,無違背.,8,1
- 94008,jp,18,aviruddha,aviruddha,Aviruddha,aviruddha:a.[a-viruddha] 不相違の,不違背の,矛盾なき.,9,1
- 94085,jp,18,avirulhi,avirūḷhi,Avirūḷhi,avirūḷhi:f.a.[a-virūḷhi] 未成長,不繁栄の.,8,1
- 94144,jp,18,avisahara,avisāhāra,Avisāhāra,avisāhāra:a.[a-visa-āhāra<hṛ] 均衡,平均.,9,1
- 94154,jp,18,avisahata,avisāhaṭa,Avisāhaṭa,avisāhaṭa:a.[a-visa-āhaṭa<hṛ] 平均せる,安定の.,9,1
- 94194,jp,18,avisamvadaka,avisaṃvādaka,Avisaṃvādaka,avisaṃvādaka:a.[a-visaṃvāda-ka] 詐りなき,信頼ある.,12,1
- 94220,jp,18,avisamvadanata,avisaṃvādanatā,Avisaṃvādanatā,avisaṃvādanatā:f.[a-visaṃvādana-tā] 不欺誑,信義,正直.,14,1
- 94260,jp,18,avisara,avisāra,Avisāra,avisāra:a.[a-visāra] 無散逸の.,7,1
- 94264,jp,18,avisarada,avisārada,Avisārada,avisārada:a.[a-visārada] 畏懼ある.,9,1
- 94289,jp,18,avisarin,avisārin,Avisārin,avisārin:a.[a-visārin] 不乱,分了 [八音の一].,8,1
- 94301,jp,18,avisati,āvisati,Āvisati,āvisati:[ā-viś] 近づく,入る.aor.āvisi.,7,1
- 94314,jp,18,avisaya,avisaya,Avisaya,avisaya:a.[a-visaya] 邪境の,非境の.,7,1
- 94338,jp,18,avisayha,avisayha,Avisayha,avisayha:a.[a-vi-sah の ger.] 不可能な.,8,1
- 94456,jp,18,avissajjiya,avissajjiya,Avissajjiya,avissajjiya:a.[a-vissajjiya] 捨つべからざる.,11,1
- 94516,jp,18,avisuddha,avisuddha,Avisuddha,avisuddha:a.[a-visuddha] 不浄の.,9,1
- 94561,jp,18,avitakka,avitakka,Avitakka,avitakka:m.[a-vitakka] 無尋,無尋求.-avicāra-samādhi 無尋無伺定.-vicāra-matta-samadhi 無尋唯伺定.,8,1
- 94655,jp,18,avitaraga,avītarāga,Avītarāga,avītarāga:a.[a-vīta-rāga] 未離欲の.,9,1
- 94667,jp,18,avitatanha,avītataṇha,Avītataṇha,avītataṇha:a.未離愛の.pl.nom.avītataṇhāse.,10,1
- 94682,jp,18,avitatha,avitathā,Avitathā,avitathā:adv.[a-vitathā] 不違如に,不離如に,正しく,如実に.,8,1
- 94684,jp,18,avitatha-vadin,avitatha-vādin,Avitatha-Vādin,avitatha-vādin:a.m.真論者.,14,1
- 94718,jp,18,avitathata,avitathatā,Avitathatā,avitathatā:f.[avitathā-tā] 不異如性,真性.,10,1
- 94738,jp,18,avitikkama,avītikkama,Avītikkama,avītikkama:m.[a-vītikkama] 不犯,不違犯.,10,1
- 94796,jp,18,avitinna,avitiṇṇa,Avitiṇṇa,avitiṇṇa:a.[a-vitiṇṇa] 越えざる.,8,1
- 94838,jp,18,avivada,avivāda,Avivāda,avivāda:m.[a-vivāda] 無諍,無論争.,7,1
- 94852,jp,18,avivadamana,avivadamāna,Avivadamāna,avivadamāna:a.[a-vivadati の ppr.] 無諍の.,11,1
- 94874,jp,18,avivara,avivara,Avivara,avivara:a.[a-vivara] 間隙なき,すき間なき.,7,1
- 94914,jp,18,avivitta,avivitta,Avivitta,avivitta:a.[a-vivitta] 不遠離の.,8,1
- 94936,jp,18,avoca,avoca,Avoca,avoca:,avocaṃ,avocuṃ,avocuttha,avocumha vacati [<vac] の aor.,5,1
- 95017,jp,18,avudha,āvudha,Āvudha,āvudha:n.[Sk.āyudha] =āyudha 武器,武具,兇器.,6,1
- 95098,jp,18,avunati,āvuṇāti,Āvuṇāti,āvuṇāti:貫通す,突き刺す; 結び付ける,付ける.pp.āvuta; caus.āvuṇāpeti.,7,1
- 95195,jp,18,avuso,āvuso,Āvuso,āvuso:[BSk.āvuso,āyuṣaḥ,āvusāho,āvusāvo] =āyasmanto.pl.voc.尊者達よ,友よ [同輩,または下輩に対して用り].,5,1
- 95210,jp,18,avuta,āvuta,Āvuta,āvuta:a.① [āvuṇāti の pp.] 結ばれる,結び付けられる,突き刺された.②[āvṛ の pp.] 覆われた,妨げられたる.,5,1
- 95299,jp,18,avuttha,āvuttha,Āvuttha,āvuttha:a.[āvasati の pp.] 住せる.,7,1
- 95333,jp,18,avutthi,avuṭṭhi,Avuṭṭhi,avuṭṭhi:f.[a-vuṭṭhi] 不雨,旱魃.,7,1
- 95375,jp,18,avyadhi,avyādhi,Avyādhi,avyādhi:m.[a-vyādhi] 無病,不病.,7,1
- 95378,jp,18,avyagga,avyagga,Avyagga,avyagga:a.[a-vyagga,Sk.avyagra] 不混乱の,統一の.,7,1
- 95382,jp,18,avyakata,avyākata,Avyākata,avyākata:m.[a-vyākata,Sk.avyākṛta] 無記〔善悪に属しないもの,または十無記(十四無記)の一〕.,8,1
- 95394,jp,18,avyapada,avyāpāda,Avyāpāda,avyāpāda:m.[a-vyāpāda] 無瞋恚,無瞋,無恚.-dhātu 無瞋界.-vitakka 無恚尋.-saṅkappa 無恚思惟.,8,1
- 95402,jp,18,avyapadavant,avyāpādavant,Avyāpādavant,avyāpādavant:a.[avyāpāda-vat] 無瞋恚の.,12,1
- 95405,jp,18,avyapajjha,avyāpajjha,Avyāpajjha,avyāpajjha:a.n.[a-vyāpajjha,a-vyābajjha] 無悩害の,無瞋の,無恚の.,10,1
- 95417,jp,18,avyapanna,avyāpanna,Avyāpanna,avyāpanna:a.[a-vyāpanna] 不瞋恚の.,9,1
- 95421,jp,18,avyapara,avyāpāra,Avyāpāra,avyāpāra:m.[a-vyāpāra] 無営務,不作為.,8,1
- 95424,jp,18,avyaseka,avyāseka,Avyāseka,avyāseka:a.[a-vi-āseka] 触れざる,害されざる,優美なる.,8,1
- 95429,jp,18,avyatta,avyatta,Avyatta,avyatta:a.[a-vyatta] 不聡明の,無能の.,7,1
- 95436,jp,18,avyavata,avyāvaṭa,Avyāvaṭa,avyāvaṭa:a.[a-vyāvaṭa,Sk.avyāpṛta] 不営務の,不作為の.,8,1
- 95455,jp,18,avyosita,avyosita,Avyosita,avyosita:a.[a-vyosita,Sk.avyavasita] 終結せざる,不完全な.,8,1
- 95460,jp,18,aya,aya,Aya,aya:① = ayo ② m.[<i] 収入,入口,入江.-mukha 水門.,3,1
- 95476,jp,18,aya,āya,Āya,āya:m.[〃<ā-i] 入来,収益,増益,税金.-kosalla 入来善巧,増益善巧.,3,1
- 95516,jp,18,ayacana,āyācana,Āyācana,āyācana:n.[<āyācati] 懇願,祈願.,7,1
- 95554,jp,18,ayacati,āyācati,Āyācati,āyācati:[ā-yāc,BSk.āyācate] 請う,懇願する,誓う,約束す.pp.āyācita.,7,1
- 95568,jp,18,ayaci,ayāci,Ayāci,ayāci:,ayācisuṃ,yācati の aor.,5,1
- 95619,jp,18,ayaga,āyāga,Āyāga,āyāga:m.[ā-yāga<yaj] 供物,受献者.,5,1
- 95651,jp,18,ayaji,ayajī,Ayajī,ayajī:yajati の aor.,5,1
- 95704,jp,18,ayam,ayaṃ,Ayaṃ,ayaṃ:pron.[Sk.〃] これ,この.(sg.) nom.m.f.ayaṃ,n.idaṃ,imaṃ; acc.imaṃ; gen.dat.m.n.imassa,assa,f.imissā,assā; instr.m.n.iminā,aminā,f.imāya; abl.m.n.imasmā,asmā; loc.m.n.imasmiṃ,asmiṃ,f.imassā,imāyaṃ; (pl) nom.m.ime,f.imā,imāyo,n.imāni; acc.m.ime,f.imā,n.imāni; gen.m.n.imesaṃ,esaṃ,esānaṃ,f.āsaṃ,imāsaṃ; instr.m.n.imehi,f.imāhi; loc.m.n.imesu,f.imāsu.,4,1
- 95724,jp,18,ayama,āyāma,Āyāma,āyāma:①m.[<āyamati] 広がり,長さ.abl.āyāmato; instr.āyāmena 長さは.②āyāti の pr.1pl.,5,1
- 95742,jp,18,ayamati,āyamati,Āyamati,āyamati:[ā-yam] 抑制す,延ばす.,7,1
- 95783,jp,18,ayana,ayana,Ayana,ayana:n.[〃<i] 行路,行程,目的.,5,1
- 95794,jp,18,ayana,āyana,Āyana,āyana:n.[ā-i-ana] 至らしめる[道],行.,5,1
- 95886,jp,18,ayasa,ayasa,Ayasa,ayasa:n.[a-yasa,Sk.ayaśaḥ] 不名誉,不名称,悪名.,5,1
- 95899,jp,18,ayasa,āyasa,Āyasa,āyasa:a.[〃<ayas,ayo] 鉄の,鉄製の,金属の,黄金の.,5,1
- 95930,jp,18,ayasakya,āyasakya,Āyasakya,āyasakya:n.[a-yasaka-ya] 不名声,悪評.,8,1
- 95984,jp,18,ayasmant,āyasmant,Āyasmant,āyasmant:a.[Sk.āyuṣmant,āyuṣ-mant] 尊者,具壽.nom.āyasmā.cf.āvuso.,8,1
- 96009,jp,18,ayata,āyata,Āyata,āyata:a.[〃,āyamati<yam の pp.] 拡大されたる,広長の,長き,長さの.-agga 未来.-paṇhin 足跟広長[三十二相の一].,5,1
- 96040,jp,18,ayataka,āyataka,Āyataka,āyataka:a.=āyata 長き,延長せる,急速の.instr.āyatakena 突然に,急に.,7,1
- 96049,jp,18,ayatana,āyatana,Āyatana,āyatana:n.[〃] 処,入,入処.-kusala,-kusalatā 処善巧.,7,1
- 96304,jp,18,ayati,āyati,Āyati,āyati:f.[〃] 延長,長さ,未来,将来.acc.āyatiṃ adv.未来に.,5,1
- 96315,jp,18,ayati,āyāti,Āyāti,āyāti:[ā-yāti<yā] 来る,近づく.pr.1pl.āyāma =ehi yāma,gacchāma いざ行こう.pp.āyāta.,5,1
- 96332,jp,18,ayatika,āyatika,Āyatika,āyatika:a.[āyati-ka] 未来の.,7,1
- 96339,jp,18,ayatika,āyatikā,Āyatikā,āyatikā:f.[<āyataka] 管,水道管.,7,1
- 96360,jp,18,ayatta,āyatta,Āyatta,āyatta:a.[ā-yat の pp.] 努力せる,勤勉の,依存せる.,6,1
- 96383,jp,18,ayava,āyava,Āyava,āyava:cf.āyu 生命力,活力.,5,1
- 96405,jp,18,ayira,ayira,Ayira,ayira:a.n,ayirā f.[=ariya,Sk.ārya] 聖なる,高貴の.f.voc.ayire = ayye.,5,1
- 96417,jp,18,ayiraka,ayiraka,Ayiraka,ayiraka:= ariyaka,ayyaka.,7,1
- 96435,jp,18,ayo,ayo,Ayo,ayo:,aya n.[Sk.ayaḥ] 鉄.-kapāla 鉄鍋,鉄釜.-khīla 鉄柱,鉄串.-guḷa 鉄丸.-ghana 鉄棒,鉄斧.-ghara 鉄の家.-thāla,-paṭṭa,-phāla 鉄板.-patta 鉄鉢.- pākāra 鉄壁.-maya 鉄製の.-saṅku鉄釘.,3,1
- 96471,jp,18,ayoga,āyoga,Āyoga,āyoga:m.[〃cf.āyutta] 努力,精勤,研究; 軛,紐.,5,1
- 96599,jp,18,ayojjha,ayojjha,Ayojjha,ayojjha:a.[a-yojjha,Sk.ayodhya] 無能勝の,戰うべからざる.,7,1
- 96707,jp,18,ayoniso,ayoniso,Ayoniso,ayoniso:adv.[a-yoniso] 非如理.-brahmacariya 不正の梵行.-manasikāra 非理作意,不正思惟.,7,1
- 96757,jp,18,ayonisuddhi,ayonisuddhi,Ayonisuddhi,ayonisuddhi:f.[a-yoni-suddhi] 不正の清浄.,11,1
- 96812,jp,18,ayu,āyu,Āyu,āyu:n.[Sk.āyus] 寿,寿命.(sg.) instr.āyunā; gen.āyuno; (pl.) gen.āyusaṃ.-pamāṇa 寿量.-bbeda 医書,医学.-saṅkhāra 寿行.,3,1
- 96845,jp,18,ayudha,āyudha,Āyudha,āyudha:=āvudha.,6,1
- 96879,jp,18,ayuhana,āyūhana,Āyūhana,āyūhana:n.,āyūhanī f.努力,存続,遂行.,7,1
- 96945,jp,18,ayuhati,āyūhati,Āyūhati,āyūhati:[ā-y-ūhati<vah] 努力す,はげむ,遂行す.pp.āyūhita.cf.āyūhaka 熱心な.,7,1
- 96965,jp,18,ayuhita,āyūhita,Āyūhita,āyūhita:a.[āyūhati の pp.] 多忙の,熱心の.,7,1
- 97007,jp,18,ayuka,āyuka,Āyuka,āyuka:a.[āyu-ka] 寿命の.,5,1
- 97142,jp,18,ayussa,āyussa,Āyussa,āyussa:a.[āyus-ya] 寿命の,長命の.,6,1
- 97154,jp,18,ayuta,āyuta,Āyuta,āyuta:a.[〃ā-yu の pp.] 関係せる,具せる.,5,1
- 97161,jp,18,ayutta,ayutta,Ayutta,ayutta:a.[a-yutta] 不適当の,不当の.,6,1
- 97171,jp,18,ayutta,āyutta,Āyutta,āyutta:a.[Sk.āyukta,ā-yuj の pp.] 軛された,熱心なる.,6,1
- 97201,jp,18,ayuttaka,āyuttaka,Āyuttaka,āyuttaka:a.m.[āyutta-ka] 監督,監視の,委された.,8,1
- 97326,jp,18,ayuvant,āyuvant,Āyuvant,āyuvant:a.[<āyu] 長寿の,老年の.,7,1
- 97341,jp,18,ayya,ayya,Ayya,ayya:= ariya a.m.[Sk.ārya] 高貴の,聖の.m.pl.voc.ayya,ayyā,f.ayyā 聖尼,大姉,貴婦人.voc.ayye.-putta 貴族の子,旦那 [妻や僕婢が主人を呼ぶのに用う.,4,1
- 97359,jp,18,ayyaka,ayyaka,Ayyaka,ayyaka:m.祖父.f.ayyikā.,6,1
- 97443,jp,18,babbaja,babbaja,Babbaja,babbaja:m.[cf.Sk.balbaja] =pabbaja 燈心草.-lāyaka 燈心草を刈る人.,7,1
- 97458,jp,18,babbhara,babbhara,Babbhara,babbhara:m.バッバラ,バラバラという音 [擬声音] .cf.bhara-bhara.,8,1
- 97459,jp,18,babbu,babbu,Babbu,babbu:,bubbuka m.[cf.Sk.babhruka] 猫=biḷāra.,5,1
- 97484,jp,18,badalata,badālatā,Badālatā,badālatā:f.林藤,蔓草.,8,1
- 97490,jp,18,badara,badara,Badara,badara:m.n.[〃] 棗,なつめ.-aṭṭhi なつめの核.-paṇḍu 黄棗.-missa 棗汁を混じた.badarī f.なつめの木.,6,1
- 97582,jp,18,baddha,baddha,Baddha,baddha:①a.[bandhati の pp.] 縛されたる,束縛の,捕まった.-pitta 停滞胆汁.②n.[<bandhati] 革紐.,6,1
- 97614,jp,18,baddhacara,baddhacara,Baddhacara,baddhacara:→paddhacara.,10,1
- 97816,jp,18,badha,bādha,Bādha,bādha:m.[<bādh] 圧迫,悩害,障碍.,5,1
- 97830,jp,18,badhaka,bādhaka,Bādhaka,bādhaka:a.[bādha-ka] 悩害する,圧迫者.bādhakatta n.悩害,圧迫.,7,1
- 97859,jp,18,badhana,bādhana,Bādhana,bādhana:n.[<bādh] 捕縛,障碍,悩害.,7,1
- 97886,jp,18,badhati,bādhati,Bādhati,bādhati:[bādh] 悩害す,圧迫す.grd.bādhitabba; pp.bādhita; pass.bādhiyati 悩まされる,苦しむ.ppr.bādhiyamāna; caus.bādheti.,7,1
- 97931,jp,18,badheti,bādheti,Bādheti,bādheti:[bādhati の caus.] 迫害す,逼悩さす,捕う,わなにかける.opt.bādhaye; grd.bādhanīya,bādhetabba.,7,1
- 97958,jp,18,badhira,badhira,Badhira,badhira:a.[〃] つんぼの,聾者.,7,1
- 97984,jp,18,badhita,bādhita,Bādhita,bādhita:a.[bādhati の pp.] 圧迫された,悩まされた,捕縛された.,7,1
- 98010,jp,18,badhiyati,bādhiyati,Bādhiyati,bādhiyati:,bādhiyamāna→bādhati.,9,1
- 98018,jp,18,baha,bāhā,Bāhā,bāhā:f.[=bāhu] 腕,臂.-paramparā 展転の腕,腕と腕.-bala 腕の力.,4,1
- 98044,jp,18,bahala,bahala,Bahala,bahala:a.[〃] 厚き,濃き.,6,1
- 98285,jp,18,bahalatta,bahalatta,Bahalatta,bahalatta:n.[bahala-tta] 厚博,増広.,9,1
- 98315,jp,18,bahanta,bāhanta,Bāhanta,bāhanta:m.[bāhā-anta] 臂帖.,7,1
- 98348,jp,18,bahatthi,bāhaṭṭhi,Bāhaṭṭhi,bāhaṭṭhi:f.[bāhā-aṭṭhi] 腕骨,上膊骨.,8,1
- 98358,jp,18,bahavo,bahavo,Bahavo,bahavo:→bahu.,6,1
- 98361,jp,18,baheti,bāheti,Bāheti,bāheti:① [bahi の denom.] 拒斥す,拒外す.ger.bāhetvā; pp.bāhita ② [= vāheti<vahati の caus.] 運ぶ.,6,1
- 98374,jp,18,bahi,bahi,Bahi,bahi:adv.[Sk.bahis,bahir] 外に.-dvāra-koṭṭhake 門屋の外に,門外に.-nagare 城外に.-nikkhamana 外に出る.-sīmā 界外.cf.bāhira.,4,1
- 98473,jp,18,bahiddha,bahiddhā,Bahiddhā,bahiddhā:adv.prep.[Sk.bahirdhā] 外部に,外に.-ābhinivesā paññā 外住慧.-ārammaṇa 外所縁.-vavatthāna 外の決定.-vuṭṭhāna 外出離.-suñña 外空.,8,1
- 98742,jp,18,bahika,bāhika,Bāhika,bāhika:bāhiya a.[<bahi] 外の,外国の.-ratṭha-vāsin 外国住者.,6,1
- 98914,jp,18,bahira,bāhira,Bāhira,bāhira:a.[<bahi] 外の,外部の.-aṅga 外の縁,外の人の因.-assāda 外物の楽味.-manta 外道の経典.-mātikā 外的論母.-lepa 外用塗薬.,6,1
- 98984,jp,18,bahiraka,bāhiraka,Bāhiraka,bāhiraka:a.[=bāhira] 外の,外教の,外学.-diṭṭhigata異学の悪見.-pabbajjā 外教の出家生活.,8,1
- 99239,jp,18,bahirima,bāhirima,Bāhirima,bāhirima:a.[bāhira の最上級] 最外の,外の,外部の.,8,1
- 99300,jp,18,bahita,bāhita,Bāhita,bāhita:a.bāheti の pp.,6,1
- 99337,jp,18,bahitika,bāhitikā,Bāhitikā,bāhitikā:f.[<bāhita] 外套,外衣.,8,1
- 99442,jp,18,bahu,bahu,Bahu,bahu:a.[〃] 多くの,多の.(sg.) nom.bahu,bahuṃ,bahud; instr.bahunā; abl.bahumhā; (pl.) nom.bahavo,bahū,bahūni; dat.gen.bahunnaṃ,bahūnaṃ; instr.bahūhi; loc.bahūsu.bahvābādha 多病の.-tthika,-itthika 多婦ある.-ūpakāra 多饒益の,多益の.-karaṇīya,-kicca 多忙,繁忙.-kāra 多益,援助者.-jana,-jañña 多衆.-jāgara 多不寝.-tara[比較級] より多き.-pada 多足類.-bhāṇika,-bhāṇin 饒舌者.-bherava 極恐怖.-ssuta,-ssutaka 多聞の,博識の,経験ある.,4,1
- 99454,jp,18,bahu,bahū,Bahū,bahū:,bahūnaṃ.bahūni,bahūsu,bahūhi→bahu.,4,1
- 99455,jp,18,bahu,bāhu,Bāhu,bāhu:m.[〃= bāha] 腕,臂.-ppacālaka 腕を振る.,4,1
- 99638,jp,18,bahudha,bahudhā,Bahudhā,bahudhā:adv.[〃bahu-dhā] 種々に,多様に.,7,1
- 99805,jp,18,bahujanna,bāhujañña,Bāhujañña,bāhujañña:a.[bahu-jana-ya] 多衆の,多くの人々の.,9,1
- 99821,jp,18,bahuka,bahuka,Bahuka,bahuka:a.=bahu.[比較級] bahukatara.,6,1
- 99910,jp,18,bahula,bahula,Bahula,bahula:a.[bahu-la] 多く,多数,富める,熱心な,屢々の.-ājīva 贅沢な生活.,6,1
- 99974,jp,18,bahuli,bahulī,Bahulī,bahulī:= bahula.-karoti 多作する,多修す.grd.-kātabba; pp.-kata 多く作されたる.-katatta 多作性.-kamma,-kāra 多作,多修.,6,1
- 99977,jp,18,bahulika,bāhulika,Bāhulika,bāhulika:,bāhullika a.[bahula-ika] 贅沢な,贅沢者.,8,1
- 100078,jp,18,bahulya,bāhulya,Bāhulya,bāhulya:,bāhulla n.[bahula-ya] 奢侈,贅沢.āvatto bāhullāya 贅沢に陥った.,7,1
- 100369,jp,18,bahusacca,bāhusacca,Bāhusacca,bāhusacca:n.[bahu-suta-ya.cf.BSk.bāhuśrutya,bahuśrutya] 多聞,博識.,9,1
- 100521,jp,18,bahussutaka,bahussutaka,Bahussutaka,Bahussutaka:,Bahulika m.[BSk.Bahuśruta,Bāhuśrutīya] 多聞部 [部派名].,11,1
- 100552,jp,18,bahuta,bahūta,Bahūta,bahūta:a.[=pahūta] 多くの,多数の.abl.bahūtaso = pahūtaso 豊富に.,6,1
- 100759,jp,18,bajjha,bajjha,Bajjha,bajjha:bajjhati の ger.,6,1
- 100787,jp,18,bajjhare,bajjhare,Bajjhare,bajjhare:,bajjhi→bajjhati.,8,1
- 100796,jp,18,bajjhati,bajjhati,Bajjhati,bajjhati:[bandhati の pass.] 結ばれる,捕まる,捕縛される.pr.3pl.bajjhare; aor.bajjhi,abajjhare; imper.bajjhantu; opt.bajjheyya; ger.bajjhitvā,bajjha.,8,1
- 100832,jp,18,baka,baka,Baka,baka:m.[〃] 青鷺,鶴.,4,1
- 100867,jp,18,bakkula,bakkula,Bakkula,bakkula:m.恐ろしき声を立てる悪魔.,7,1
- 100896,jp,18,bala,bala,Bala,bala:①a.n.[〃] 強き; 力,威力,軍隊.instr.balasā,balena カによって,強いて.-agga 兵列,軍の先頭.-ānīka 強力の軍.-kkāra 強カ,暴威.-kāya 軍隊.-da,-dāyin カを与える.-dasaka カ十年.-rūpa カ色.②m.バラ鳥.,4,1
- 100913,jp,18,bala,bāla,Bāla,bāla:① [〃] a.愚なる,愚痴の,無知の; 若き,新しき.-codaka 無知呵責者.-puthujjana 愚凡夫.-bhūmi 愚者地.-lakkhaṇa 愚相.bālena paṇḍita 愚と賢.f.bālā voc.bāle 愚者よ.②=vāla 頭髪.,4,1
- 101096,jp,18,balaka,balaka,Balaka,balaka:a.[= bala①] 強き.,6,1
- 101099,jp,18,balaka,balākā,Balākā,balākā:f.[〃] 鶴.,6,1
- 101109,jp,18,balaka,bālaka,Bālaka,bālaka:a.m.,bālikā f.[bāla-ka] 青年,若者,愚者.,6,1
- 101174,jp,18,balakini,bālakinī,Bālakinī,bālakinī:f.[bālaka-in] 愚なる女.,8,1
- 101435,jp,18,balata,balatā,Balatā,balatā:f.[bala-tā] カ量,カ勢.,6,1
- 101702,jp,18,balavamukha,baḷavāmukha,Baḷavāmukha,baḷavāmukha:n.鯨海,地獄の入口.,11,1
- 101728,jp,18,balavant,balavant,Balavant,balavant:a.[bala-vant] カある,強き,カ士.balavaṃ adv.極めて,すぐれて.balavābalavaṃ 極めて強き.balava -paccūse,-paccūsa-samaye 極めて早く,早朝に.[比較級] balavatara,balavatarī (f.).,8,1
- 101891,jp,18,balavata,balavatā,Balavatā,balavatā:f.[balavat-tā] 強力,力勢,軍勢.,8,1
- 102064,jp,18,bale,bāle,Bāle,bāle:[bālā の voc.] →bāla.,4,1
- 102072,jp,18,balha,bāḷha,Bāḷha,bāḷha:a.[cf.Sk.bāḍha] 激しき,甚だしき.acc.bāḷhaṃ adv.烈しく,甚だしく.-gilāna 重患,重病人.,5,1
- 102106,jp,18,bali,bali,Bali,bali:m.[〃] 犠牲,供祭,供養,租税,供物.-kamma 犠牲祭.-ṅkatar 供祭者.-paṭiggāhikā 供物を受ける女(神).-sādhaka 収稅者.-haraṇa 供物を運ぶこと.,4,1
- 102200,jp,18,balika,balika,Balika,balika:,balin a.[<bala] 強き,力ある.,6,1
- 102335,jp,18,balisa,balisa,Balisa,balisa:,baḷisa m.n.[cf.Sk.baḍiśa] 釣針,鉤針.-maṃsikā 鉤肉刑.,6,1
- 102343,jp,18,balisa,baḷisa,Baḷisa,baḷisa:= balisa.,6,1
- 102366,jp,18,balisaka,bālisaka,Bālisaka,bālisaka:,bāḷisika m.[balisa-ka] 釣師,漁夫.,8,1
- 102402,jp,18,balivadda,balivadda,Balivadda,balivadda:,balibadda m.[cf.Sk.balivarda] 牛,牡牛,軛牛.-ūpama puggala 軛牛喻人.,9,1
- 102417,jp,18,baliyakkha,baḷīyakkha,Baḷīyakkha,baḷīyakkha:m.鳥の一種.,10,1
- 102427,jp,18,baliyati,balīyati,Balīyati,balīyati:[bala の denom.,BSk.〃] 強くなる,征服す.,8,1
- 102459,jp,18,balya,balya,Balya,balya:n.[=bālya,bāla-ya] 愚鈍.,5,1
- 102468,jp,18,balya,bālya,Bālya,bālya:n.[bāla-ya= balya] 青年,無知,愚鈍,弱点.[比較級] bālyatara= bālatara.,5,1
- 102505,jp,18,bandha,bandha,Bandha,bandha:m.[〃] 縛,束縛,捕縛,縛刑.,6,1
- 102546,jp,18,bandhaki,bandhakī,Bandhakī,bandhakī:f.[<bandhaka] 弊悪女.pl.bandhakiniyo.,8,1
- 102567,jp,18,bandhana,bandhana,Bandhana,bandhana:n.[〃] 縛,捕縛,結縛,拘束,接目,結節.-āgāra 牢獄,獄舎.-āgārika 獄卒,獄吏.-palibodha結髪障碍.-suttaka まとい糸.,8,1
- 102720,jp,18,bandhaniya,bandhanīya,Bandhanīya,bandhanīya:a.[bandhati の grd.] 所縛の,縛さるべき,可縛の,強制的の.,10,1
- 102802,jp,18,bandhati,bandhati,Bandhati,bandhati:[〃bandh] 縛る,結ぶ.imper.bandha,bandhantu; opt.bandheyya; fut.bandhayissati; aor.abandhi,bandhi; ger.bandhitvā,bandhiya; pp.baddha; grd.bandhanīya; caus.bandhāpeti; pass.bajjhati.,8,1
- 102818,jp,18,bandhava,bandhava,Bandhava,bandhava:m.[cf.Sk.bāndhava] 親族,親戚,親類; 関係者.,8,1
- 102884,jp,18,bandhu,bandhu,Bandhu,bandhu:m.[〃cf.bandhava] 親族,親戚,親類,縁者.pl.bandhū,bandhavo.f.bandhunī.,6,1
- 102911,jp,18,bandhuka,bandhuka,Bandhuka,bandhuka:,bandhujīva,bandhujīvaka m.植物の一種,般豆時婆迦.,8,1
- 102917,jp,18,bandhuka-roga,bandhuka-roga,Bandhuka-Roga,bandhuka-roga:=paṇḍu-roga.,13,1
- 102962,jp,18,bandhupada,bandhupāda,Bandhupāda,bandhupāda:m.[<bambha-pāda<brahma-pādaか] 梵天の足,卑賎者[バラモンがシャモンを呼ぶ称呼].,10,1
- 102971,jp,18,bandhuvant,bandhuvant,Bandhuvant,bandhuvant:a.[bandhu-vat] 親族ある.,10,1
- 102994,jp,18,baranaseyyaka,bārāṇaseyyaka,Bārāṇaseyyaka,Bārāṇaseyyaka:a.[cf.BSk.Vārāṇaseya,Vārāṇaseyaka] ベナレス産の(布,衣).,13,1
- 103000,jp,18,baranasi,bārāṇasī,Bārāṇasī,Bārāṇasī:f.波羅奈,ベナレス[カーシー国の首都].,8,1
- 103103,jp,18,barihin,barihin,Barihin,barihin:m.[cf.Sk.barhin] 孔雀.,7,1
- 103107,jp,18,barihisa,barihisa,Barihisa,barihisa:n.[Sk.barhis] 犠牲祭の草(座).,8,1
- 103118,jp,18,bata,bata,Bata,bata:=vata.,4,1
- 103121,jp,18,battimsa,battiṃsa,Battiṃsa,battiṃsa:a.num.[dva-tiṃsa] 三十ニ.,8,1
- 103218,jp,18,bavisati,bāvīsati,Bāvīsati,bāvīsati:num.[bā-vīsati =dvā-vīsati] 二十二.,8,1
- 103268,jp,18,beluva,beluva,Beluva,beluva:,beḷuva m.[<billa] 木瓜,橡,とち.-salāṭuka [同上].,6,1
- 103354,jp,18,bhabba,bhabba,Bhabba,bhabba:a.[bhū の grd.,Sk.bhavya] 可能の,出来る.-ābhabba 可能と不能,適不適.-āgamana 能行者.-āpattika 適能罪人,犯罪可能者.,6,1
- 103414,jp,18,bhacca,bhacca,Bhacca,bhacca:a.[bhṛ の grd.cf.Sk.bhṛtya] 支持さるべき,依存せる.,6,1
- 103427,jp,18,bhadanta,bhadanta,Bhadanta,bhadanta:,bhaddanta m.[cf.bhadda] 大徳,尊師.sg.voc.bhadanta; pl.voc.bhadantā.,8,1
- 103451,jp,18,bhadara,bhadara,Bhadara,bhadara:= badara.,7,1
- 103453,jp,18,bhadda,bhadda,Bhadda,bhadda:,bhadra a.n.m.[Sk.bhadra] 賢き,吉祥の,吉瑞; 牛; 矢の一種.bhaddaṃ te 女に幸福あれ.f.voc.bhadde= ayye 尊姉よ.-ekaratta 賢善一夜.-kappa 賢劫.-pīṭha 藤椅子.-mutta 蘇子香(樹).,6,1
- 103499,jp,18,bhaddaka,bhaddaka,Bhaddaka,bhaddaka:,bhadraka a.[bhadda-ka] 善き,高名の,具妙宝.-samādhi-nimitta 善の定相.-sīla 善戒.,8,1
- 103651,jp,18,bhaddayanika,bhaddayānika,Bhaddayānika,Bhaddayānika:,Bhadrayānika m.[BSk.Bhadrayānika] 賢乗部,賢冑部.,12,1
- 103772,jp,18,bhaga,bhaga,Bhaga,bhaga:m.[〃] 幸運,福運.,5,1
- 103784,jp,18,bhaga,bhāga,Bhāga,bhāga:m.[〃<bhaj] 部分,配分,領分,領域,時分,方分.abl.bhāgaso 部分的に,等分に.,5,1
- 103824,jp,18,bhagandala,bhagandalā,Bhagandalā,bhagandalā:,bhagandala m.f.[cf.Sk.bhagandara] 痔瘻,潰瘍.-ābādha 痔疾.,10,1
- 103882,jp,18,bhagavant,bhagavant,Bhagavant,bhagavant:m.[〃bhaga-vant] 世尊,薄伽梵,仏.(sg.) nom.bhagavā; voc.bhagava; acc.bhagavantaṃ,bhagavaṃ; instr.abl.bhagavatā; dat.gen.bhagavato; loc.bhagavati; (pl.) gen.bhagavataṃ.bhagavannettika 世尊を尊師とす.bhagavanpaṭisaraṇa 世尊を依処とす.bhagavanmūlaka 世尊を根本とす.,9,1
- 103886,jp,18,bhagavant,bhāgavant,Bhāgavant,bhāgavant:,bhāgimant a.[bhāgavant,bhāgimant] 分有する.nom.bhāgavā.,9,1
- 103899,jp,18,bhagga,bhagga,Bhagga,bhagga:①a.[bhañj の pp.cf.Sk.bhagna] 破壊せる.-rāga貪欲を破れる.②n.[bhaga-ya.cf.bhāgya] 幸運,福運.,6,1
- 103994,jp,18,bhagin,bhāgin,Bhāgin,bhāgin:a.[bhāga-in] 分有する.=bhāgavant.pl.nom.bhāgino.,6,1
- 103996,jp,18,bhagineyya,bhāgineyya,Bhāgineyya,bhāgineyya:m.[bhaginī-ya.cf.Sk.bhāgineya] 姉妹の子,甥,おい.,10,1
- 104020,jp,18,bhagini,bhaginī,Bhaginī,bhaginī:f.[〃] 姉妹.-citta 姉妹という考え.-bhariyā 姉妹の如き妻.-mattī 姉妹の程度の(年令の)女.-rakkhitā 姉妹に護られたる女.,7,1
- 104090,jp,18,bhagiya,bhāgiya,Bhāgiya,bhāgiya:a.[bhāga-iya.cf.BSk.bhāgīya] 分有する,部分の.,7,1
- 104108,jp,18,bhagya,bhāgya,Bhāgya,bhāgya:n.[〃<bhaga = bhagga②] 幸運,幸福.,6,1
- 104126,jp,18,bhagyavant,bhāgyavant,Bhāgyavant,bhāgyavant:a.[=bhaggavant] 瑞祥ある,幸運の.f.bhāgyavatā.,10,1
- 104143,jp,18,bhajaka,bhājaka,Bhājaka,bhājaka:a.m.[<bhājeti] 配分者,差配者.cīvara~,phala~.,7,1
- 104166,jp,18,bhajana,bhajanā,Bhajanā,bhajanā:f.[<bhajati] 親近.,7,1
- 104173,jp,18,bhajana,bhājana,Bhājana,bhājana:n.[〃<bhaj] ①器,容器,器具.-vikati容器.②分解.,7,1
- 104343,jp,18,bhajati,bhajati,Bhajati,bhajati:[bhaj] 親近す,奉仕す.opt,bhaje,bhajetha; imper.bhajehi,bhajassu; ppr.sg.gen.bhajato; grd.bhajitabba; pp.bhatta.,7,1
- 104405,jp,18,bhajeti,bhājeti,Bhājeti,bhājeti:[bhajati bhaj の caus.] 分つ,分配す.fut.bhājessati; grd.bhājetabba; pp.bhājita; pass.bhājiyati分けられる,ppr.bhājiyamāna.,7,1
- 104460,jp,18,bhajita,bhājita,Bhājita,bhājita:a.[bhājeti の PP.] 分たれたる,配分せる.-ābhājita 已配未配の.,7,1
- 104530,jp,18,bhajjati,bhajjati,Bhajjati,bhajjati:[cf.Sk.bhṛjjati] 焼く,炒る,いる.caus.bhajjāpeti 焼かせる.,8,1
- 104583,jp,18,bhakkbati,bhakkbati,Bhakkbati,bhakkbati:[bhakṣ cf.Sk.bhakṣati] 食ベる.caus.bhakkheti 食ベる.aor.bhakkhesiṃ,bhakkhesuṃ.,9,1
- 104586,jp,18,bhakkha,bhakkha,Bhakkha,bhakkha:a.m.[cf.bhakkhati bhakṣ] 食する,所食,食物.,7,1
- 104697,jp,18,bhakuti,bhakuṭi,Bhakuṭi,bhakuṭi:f.[Sk.bhrakuṭi,bhrukuṭi,bhṛkuti] 渋面.しかめつら.cf.bhākuṭika,bhūkuṭi.,7,1
- 104705,jp,18,bhakutika,bhākuṭika,Bhākuṭika,bhākuṭika:a.[<bhakuṭi] 渋面の,しかめつらの.f.bhākuṭikā,n.bhākuṭiya 渋面,ひんしゅく.,9,1
- 104745,jp,18,bhallataka,bhallāṭaka,Bhallāṭaka,bhallāṭaka:m.[〃] 胡桃,くるみ.,10,1
- 104787,jp,18,bhama,bhama,Bhama,bhama:m.[<bhamati] 轆轤,ろくろ.-kāra ろくろ工.,5,1
- 104822,jp,18,bhamara,bhamara,Bhamara,bhamara:m.[Sk.bhramara<bhram] 蜂,蜜蜂.,7,1
- 104874,jp,18,bhamati,bhamati,Bhamati,bhamati:[bhram] 迷走す,うろつく,彷徨する.imper.bhamassu; pp.bhanta; caus.bhameti回転さす.,7,1
- 104929,jp,18,bhamu,bhamu,Bhamu,bhamu:f.[cf.bhamuka] 眉毛,まゆげ.,5,1
- 104940,jp,18,bhamuka,bhamuka,Bhamuka,bhamuka:,bhamukha f.[cf.Sk.bhrū,BSk.Bhrūmukha,bhrumukha] 眉,まゆ,眉間.-loma 眉間の白毫.cf.pakhuma.,7,1
- 104970,jp,18,bhana,bhāṇa,Bhāṇa,bhāṇa:m.[<bhaṇati] 誦,習誦.-vāra誦分.,5,1
- 104977,jp,18,bhanaka,bhāṇaka,Bhāṇaka,bhāṇaka:① m.[bhāṇa-ka] 誦者,誦出者.bhāṇikā f.② m.[cf.Sk.bhāṇḍaka] 壺,つぼ.,7,1
- 105033,jp,18,bhanati,bhaṇati,Bhaṇati,bhaṇati:[〃bhaṇ] 話す,語る.opt.bhaṇe,bhaṇeyya,bhaṇāmase; aor.blāṇi,blaṇi; ppr.bhaṇaṃ (sg.nom),bhaṇataṃ (pl.dat.gen.); pp.bhaṭṭha②,bhaṇita 所説,言説.pass.bhaññati.,7,1
- 105067,jp,18,bhanda,bhaṇḍa,Bhaṇḍa,bhaṇḍa:n.[cf.Sk.bhāṇḍa] 品物,財貨.-āgāra 蔵庫,庫.-āgārika 守蔵官,守庫人,理財官.-rakkha 財官.,6,1
- 105189,jp,18,bhandaka,bhaṇḍaka,Bhaṇḍaka,bhaṇḍaka:a.n.[<bhaṇḍa] 道具,財産,馬具.,8,1
- 105226,jp,18,bhandana,bhaṇḍana,Bhaṇḍana,bhaṇḍana:n.[<bhaṇḍati,BSk.bhāṇḍana] 議論,口論,訴訟.-kāraka,-kārika 争論者,訴訟者.,8,1
- 105329,jp,18,bhandati,bhaṇḍati,Bhaṇḍati,bhaṇḍati:,bhaṇḍeti [bhaṇḍ] 議論す,訴訟す,争論す.pr.3pl.bhaṇḍare.,8,1
- 105369,jp,18,bhandi,bhaṇḍi,Bhaṇḍi,bhaṇḍi:,bhaṇḍika m.樹花の一種.,6,1
- 105379,jp,18,bhandika,bhaṇḍikā,Bhaṇḍikā,bhaṇḍikā:f.[<bhaṇḍaka] 集積,束.,8,1
- 105416,jp,18,bhandu,bhaṇḍu,Bhaṇḍu,bhaṇḍu:a.禿頭の.-kamma 剃髪.,6,1
- 105460,jp,18,bhane,bhaṇe,Bhaṇe,bhaṇe:adv.[bhaṇati の pres.1sg.] 私は言う,確かに.atthi bhaṇe añño koci paṇḍito 確かに誰か他に賢者があるであろう.,5,1
- 105476,jp,18,bhaneti,bhāṇeti,Bhāṇeti,bhāṇeti:[bhaṇati の caus.] 説く,説かせる.aor.bhāṇi; opt.bhāṇaye.,7,1
- 105485,jp,18,bhanga,bhaṅga,Bhaṅga,bhaṅga:①n.[〃] 大麻布,紵衣,粗麻.② n.[cf.bhañj] 破壊,壊.-ānupassana 壊隨観.-ôdaka 薬湯.-ñāṇa 壊智.,6,1
- 105621,jp,18,bhanin,bhāṇin,Bhāṇin,bhāṇin:a.[bhāṇa-in] 誦出者,誦説する.,6,1
- 105666,jp,18,bhanjaka,bhañjaka,Bhañjaka,bhañjaka:a.[<bhañjati] 破接する.,8,1
- 105701,jp,18,bhanjanin,bhañjanin,Bhañjanin,bhañjanin:a.[bhañjana-in] 破壊する.,9,1
- 105721,jp,18,bhanjati,bhañjati,Bhañjati,bhañjati:[〃bhañj] 破る,破壊す.aor bhañji; opt.bhañjeyya; fut.bhañjissaṃ; grd.bhañjitabba; pp.bhagga①.,8,1
- 105779,jp,18,bhannati,bhaññati,Bhaññati,bhaññati:[bhaṇati の pass.] 説かれる.ppr.bhaññamāna.imasmiṃ veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne この解説(説法)が説かれている時に(abs.loc.).,8,1
- 105782,jp,18,bhanta,bhanta,Bhanta,bhanta:a.[bhamati の pp.] 迷行せる,失走の,迷走の.,6,1
- 105810,jp,18,bhantatta,bhantatta,Bhantatta,bhantatta:n.[bhanta-tta] 混迷,混乱,迷走,失走.,9,1
- 105819,jp,18,bhante,bhante,Bhante,bhante:[bhanta<bhavant の voc.Mg.的] 尊者よ,尊師よ.cf.bhadante.,6,1
- 105843,jp,18,bhanu,bhānu,Bhānu,bhānu:a.m.[〃m.] 光,輝やかしい,深紅の.,5,1
- 105857,jp,18,bhanumant,bhānumant,Bhānumant,bhānumant:a.m.[bhānu-mant] 光明ある,輝やける; 太陽.nom.bhānumā; acc.bhānumaṃ.,9,1
- 105880,jp,18,bhara,bhāra,Bhāra,bhāra:m.[〃<bhṛ] ①荷,重担,荷物.-ādāna 荷を取ること,責任をとる.-oropana 荷をおろすこと.-nikkhepana荷の投棄.-vāhin,-hāra荷担者,荷運び人.② [重さの量] バーラ,一荷.,5,1
- 105901,jp,18,bharabhara,bharabhara,Bharabhara,bharabhara:m.バラバラという音.cf.babbhara.,10,1
- 105935,jp,18,bharaka,bhāraka,Bhāraka,bhāraka:m.荷; 運搬者.,7,1
- 105951,jp,18,bharana,bharaṇa,Bharaṇa,bharaṇa:n.[〃<bhṛ] 支持,保持,養うこと.bharatā f.扶養,持養.,7,1
- 106021,jp,18,bharataka,bhārataka,Bhārataka,bhārataka:m.[<bhāra] 担荷人,荷運び.,9,1
- 106043,jp,18,bharati,bharati,Bharati,bharati:[〃bhṛ] たもつ,支持す,養育す.grd.bhariya; pp.bhata,bharita.,7,1
- 106096,jp,18,bharika,bhārika,Bhārika,bhārika:a.[bhāra-ika] 荷ある,重き,重大な.cf.bhāriya.,7,1
- 106112,jp,18,bharin,bhārin,Bhārin,bhārin:a.[bhāra-in] 運ベる,着けている f.bhāri,bhārinī.,6,1
- 106124,jp,18,bharita,bharita,Bharita,bharita:a.[<bharati] 充満せる,一杯の.,7,1
- 106145,jp,18,bhariya,bhariyā,Bhariyā,bhariyā:f.[bharati の grd.cf.Sk.bhāryā] 妻,妻女,宮女.,7,1
- 106155,jp,18,bhariya,bhāriya,Bhāriya,bhāriya:a.n.[Sk.bhārya] 重き,重大な; 重罪; 運ベる = bhārika.,7,1
- 106265,jp,18,bhasa,bhāsa,Bhāsa,bhāsa:[bhāsati ① の imper.] 語れ.,5,1
- 106271,jp,18,bhasa,bhāsā,Bhāsā,bhāsā:f.[Sk.bhāṣā] 言語,語話,談,言説,論議.-magga 語法論.cf.bhassa.,5,1
- 106358,jp,18,bhasata,bhasata,Bhasata,bhasata:m.[cf.Sk.basta] 牡山羊.,7,1
- 106367,jp,18,bhasati,bhasati,Bhasati,bhasati:[<bhaṣ=bhusati] 吠える,ほえる.aor.bhasi; pp.bhasita 吠声.,7,1
- 106372,jp,18,bhasati,bhāsati,Bhāsati,bhāsati:① [Sk.bhāṣate bhāṣ] 話す,語る,言う.pres.bhāsate,bhāsase,bhāsare; opt.bhāseyya,bhāse,bhāsaye; imper.bhāsa,bhāsassu; aor.abhāsi,abhāsiṃ,abhāsissaṃ,abhāsatha,abhāsittha; ger.bhāsiya; ppr.bhāsamāna,bhāsanta; grd.bhāsitabba; pp.bhāsita.② [Sk.bhāsate bhās] 照る,輝ゃく.fut.bhāsihi.,7,1
- 106398,jp,18,bhase,bhāse,Bhāse,bhāse:,bhāseyya,bhāsati ① の opt.,5,1
- 106434,jp,18,bhasihi,bhāsihi,Bhāsihi,bhāsihi:bhāsati ② の fut.3sg.= bhāsissati.,7,1
- 106441,jp,18,bhasin,bhāsin,Bhāsin,bhāsin:a.[bhāsā-in] 言説する,説者.,6,1
- 106458,jp,18,bhasita,bhāsita,Bhāsita,bhāsita:a.n.[bhāsati ① の pp.] 語れる,言える,説ける; 言説,所説.,7,1
- 106510,jp,18,bhasitar,bhāsitar,Bhāsitar,bhāsitar:m.[<bhāsati ①] 説く人,話語者.= bhāsin.,8,1
- 106562,jp,18,bhasma,bhasma,Bhasma,bhasma:,bhasman n.[〃] 灰.-antāhuti 灰に終る犠牲祭.-ācchanna 灰に蓋われた.,6,1
- 106618,jp,18,bhassa,bhassa,Bhassa,bhassa:n.[cf.Sk.bhāṣya<bhāṣ] 言,談,談話,言説,論議.-ārāmatā 談論を愛楽すること.-kāraka,-kārika 談論者,論議者.-ppavādika,-ppavādin 議論を挑む者,論議者.-samācāra 言正行.-samussaya 大言壮語者.cf.bhāsā.,6,1
- 106665,jp,18,bhassara,bhassara,Bhassara,bhassara:a.m.[<bhās] 輝ゃく,光輝の; 鳥の一種.,8,1
- 106701,jp,18,bhassati,bhassati,Bhassati,bhassati:[cf.Sk.bhraśyate<bhraṃś] 落ちる,おち入る.aor.abhassatha,bhassittha,abhassittha; ppr.bhassamāna; pp.bhaṭṭha ①.,8,1
- 106738,jp,18,bhasta,bhastā,Bhastā,bhastā:,bhasta f.n.[cf Sk.bhastrā] 鞴,ふいご; 袋.,6,1
- 106772,jp,18,bhata,bhaṭa,Bhaṭa,bhaṭa:m.[〃<bhaṭ] 下僕,傭人.-patha 俸給.,5,1
- 106782,jp,18,bhata,bhata,Bhata,bhata:a.[bharati bhṛ の pp.] 支持されたる,養育されたる.cf.bharita.,5,1
- 106801,jp,18,bhataka,bhaṭaka,Bhaṭaka,bhaṭaka:,bhaṭika m.[= bhaṭa,bhataka] 傭人,奴僕.,7,1
- 106805,jp,18,bhataka,bhataka,Bhataka,bhataka:m.[=bhaṭaka.cf.Sk.bhṛtaka] 傭人,使用人.,7,1
- 106842,jp,18,bhatar,bhātar,Bhātar,bhātar:m.[Sk.bhrātṛ] 兄弟,同学.(sg.) nom.bhātā; acc.bhātaraṃ; instr.bhātarā; gen.bhātuno,bhātussa; loc.bhātari; (pl.) nom.bhātaro,bhātuno; acc.bhāte.,6,1
- 106862,jp,18,bhati,bhati,Bhati,bhati:,bhatikā f.[cf· Sk.bhṛti] 賃金.,5,1
- 106872,jp,18,bhati,bhāti,Bhāti,bhāti:[bhā] 輝ゃく,現われる.pp.bhāta.,5,1
- 106886,jp,18,bhatika,bhatika,Bhatika,bhatika:m.=bhataka,bhaṭaka.,7,1
- 106894,jp,18,bhatika,bhātika,Bhātika,bhātika:,bhātiya,bhātuka a.[<bhātar] 兄弟の.,7,1
- 106964,jp,18,bhatta,bhatta,Bhatta,bhatta:n.a.[bhajati の pp.cf.Sk.bhakta] 食,食事; 尊敬されたる,親近された,奉仕された.-agga 食堂· -antarāya 食障碍.-ābhihāra 食供養· -uddesaka 配食者,監食者,典座.-kāraka 料理人.-kāla 食時.-geha 廚屋.-vissagga 配食,給食.-sammada 食不調,飽食.,6,1
- 107266,jp,18,bhattar,bhattar,Bhattar,bhattar:m.[Sk.bhartṛ] 夫,主夫.nom.bhattā; gen.bhattu; acc.bhattāraṃ.,7,1
- 107329,jp,18,bhattavant,bhattavant,Bhattavant,bhattavant:a.[bhatta-vant] 受習せる,尊敬されたる.,10,1
- 107385,jp,18,bhattha,bhaṭṭha,Bhaṭṭha,bhaṭṭha:①a.[bhassati の pp.] 落ちたる.②a.[bhaṇati の pp.] 語れる,話した.③m.[cf.bhatta] 賃金,俸給.,7,1
- 107413,jp,18,bhatti,bhatti,Bhatti,bhatti:f.[<bhajati.Sk.bhakti] 尊信,信仰.-kata 尊信をなせる.,6,1
- 107424,jp,18,bhattika,bhattika,Bhattika,bhattika:a.[bhatta-ika] 食ある,受食の.,8,1
- 107438,jp,18,bhattimant,bhattimant,Bhattimant,bhattimant:a.[bhatti-mant] 信仰ある,仰言の.,10,1
- 107499,jp,18,bhatu-rakkhita,bhātu-rakkhitā,Bhātu-Rakkhitā,bhātu-rakkhitā:f.[bhātar-rakkhita] 兄弟に護られたる女.,14,1
- 107517,jp,18,bhatuno,bhātuno,Bhātuno,bhātuno:,bhātussa,bhāte → bhātar.,7,1
- 107534,jp,18,bhava,bhava,Bhava,bhava:m.[〃<bhū] 有,存在,生存,繁栄,幸福.-agga 有頂.-aṅga 有分(別出).-ajjhosana 有着.-ābhava 有と非有,種々の有.-āsava 有漏.-esanā 有求· -ogha 有流.-kantāra 有の沙漠.-cakka 有輪.-carimaka 有を最後とする.-taṇhā 有愛.-diṭṭhi 有見.-nandī 有喜.-nirodha 有の滅.-netti 有に導くもら.-pariḷāha 有悩.-pāra 有の彼岸.-pipāsa 有の渇.-bandhana 有の結縛.-māna 大言者,有慢者.-mucchā 有悶.-yoga 有軛.-rāga 有貪.-saṃyojana 有結.-saṅkhāra 有行,有の素因.-sampatti 有の成就.-salla 有箭.-sāta 有の楽.-sota 有流.-sneha 有親.② bhavati の imper.,5,1
- 107551,jp,18,bhava,bhāva,Bhāva,bhāva:m.[〃<bhū] 本性,性,状態,態.-dasaka性十法.-rūpa性色.,5,1
- 107866,jp,18,bhavam,bhavaṃ,Bhavaṃ,bhavaṃ:m.[cf.bhavant.bhavati の ppr.nom.] 現存者は,勝存者は; 尊師は.cf.bho.,6,1
- 107880,jp,18,bhavamase,bhavāmase,Bhavāmase,bhavāmase:,bhavāhi,bhavitabba,bhavitvā,bhavituṃ→bhavati.,9,1
- 107901,jp,18,bhavana,bhavana,Bhavana,bhavana:n.[<bhava] 住処,都城,領域,世界.,7,1
- 107912,jp,18,bhavana,bhāvanā,Bhāvanā,bhāvanā:f.[〃<bhāveti] 修習,修,修行.instr.gen.bhāvanāya.-ābhisamaya 修習現観.-ārāma 修習の楽.-duka 修ニ法.-paññā 修習の慧.-paṭivedha 修習通達.-padhāna 修勤.-bala 修習力.-bhūmi 修習地.-maya 修所成.-mayapuññakiriya-vatthu 修成福業事.-sacchikiriyā 修作証.,7,1
- 108372,jp,18,bhavanga,bhavaṅga,Bhavaṅga,bhavaṅga:n.[bhava-aṅga] 有支 [十二縁起の各支] ; 有分[潜在意識] .-cala有分の動搖.-citta 有分心.-jjhāna 有分禅.-mana 有分意.-viññāṇa 有分識.-vīthi 有分路.-santati 有分相続.,8,1
- 108602,jp,18,bhavaniya,bhāvanīya,Bhāvanīya,bhāvanīya:a.[bhāveti の grd.] = sambhāvanīya 尊敬さるべき,可崇敬.,9,1
- 108624,jp,18,bhavant,bhavant,Bhavant,bhavant:pron.[〃bhavati の ppr.] 尊,尊師,尊者,勝存者.(sg.) nom.bhavaṃ; acc.bhavantaṃ; instr.bhotā; gen.bhoto; voc.bhavaṃ,bho; (pl.) nom.voc.bhavanto,bhonto; acc.bhavante; instr.bhavantehi; gen.bhavataṃ; (f.sg.) nom.bhavatī,bhavantī,bhotī; acc.bhotiṃ; voc.bhoti; loc.bhotiyā; pl.bhotiyo.,7,1
- 109058,jp,18,bhavatam,bhavataṃ,Bhavataṃ,bhavataṃ:[bhavant の pl.gen.] 尊師等の.,8,1
- 109093,jp,18,bhavati,bhavati,Bhavati,bhavati:[〃bhū] ある,存在する.pres.bhavāmi,homi,bhavasi,hosi,bhavati,hoti,homa,bhavāmase,hotha,bhavanti,honti; imper.bhava,bhavāhi,hohi,hotu,bhavātha,bhavatha,hotha,bhavantu,hontu; opt.bhaveyyaṃ,bhaveyyāsi,bhave,bhaveyya,hupeyya,huveyya,bhaveyyāma,bhavetha,bhaveyyuṃ; fut.bhavissāmi,hessāmi,hessaṃ,bhavissasi,hohisi,bhavissati,hessati,hessate,hehitī,hossati,bhavissāma,hessatha,bhavissanti,bhavissare; cond.abhavissaṃ,abhavissa,abhavissaṃsu; aor.ahuvā,ahuvāsiṃ,ahuvāma,ahuvamha,ahuvattha,ahu,ahuṃ,ahū,ahumhā,ahumha,ahosiṃ,ahosi,ahesumha,ahesuṃ,bhaviṃsu,ahuvattha; inf.bhavituṃ,hetuye; ger.bhavitvā,hutvā,hutvāna; ppr.bhavaṃ,bhavanto,hontī; grd.,bhavitabba,hotabba,bhabba,bhuyya; pp.bhūta; caus.bhāveti.,7,1
- 109208,jp,18,bhavayam,bhāvayaṃ,Bhāvayaṃ,bhāvayaṃ:,bhāvayanto,bhāveti の ppr.sg.nom.,8,1
- 109250,jp,18,bhave,bhave,Bhave,bhave:,bhavetha,bhaveyyaṃ,bhaveyyuṃ,bhavati の opt.,5,1
- 109319,jp,18,bhaveti,bhāveti,Bhāveti,bhāveti:[bhāvati bhū の caus.] あらしむ,修習す,修す.imper.bhāvehi; ppr.bhāvayaṃ,bhāvayanto,bhāvento; grd.bhāvetabba; pp.bhāvita; pass.bhāviyati あらしめらる,修習せしめられる.ppr.bhāviyamāna.,7,1
- 109343,jp,18,bhaveyya,bhaveyya,Bhaveyya,bhaveyya:① bhavati の opt.② 樹の一種.,8,1
- 109442,jp,18,bhavissati,bhavissati,Bhavissati,bhavissati:[bhavati の fut.] あるであろう,相違ない.,10,1
- 109450,jp,18,bhavita,bhāvita,Bhāvita,bhāvita:a.[bhāveti の pp.] 修せられたる,所修習.-citta 心を修習せる.,7,1
- 109515,jp,18,bhavitatta,bhāvitatta,Bhāvitatta,bhāvitatta:① a.[bhāvita-attan] 自ら修習せる.② n.[bhāvita -tta] 修習性,修せること.,10,1
- 109611,jp,18,bhaya,bhaya,Bhaya,bhaya:n.m.[〃<bhī] 怖,怖畏,恐怖.-āgati 恐怖の非道,怖畏趣.-ūparata 怖畏抑制者.-kathā 怖畏論.-ñāṇa 怖畏智.-t-upaṭṭhāna 怖畏現起.-dassāvin 怖畏を見たる.-dassin 怖畏を見る.-bherava 恐怖,怖駭.-saññā 怖畏想.,5,1
- 109771,jp,18,bhayanaka,bhayānaka,Bhayānaka,bhayānaka:a.恐ろしき,恐れしめる.,9,1
- 109953,jp,18,bhayati,bhāyati,Bhāyati,bhāyati:[cf.Sk.bhayate bhī] 怖畏す,おそれる.~ maccuno 死をおそれる.pres.bhāyāmi,bhāyasi,bhāyāma,bhāyanti,bhāyatha; opt.bhāye,bhāyeyya,bhāyeyyuṃ; aor.bhāyiṃ,bhāyi; grd.bhāyitabba; pp.bhīta; caus.bhāyayate,bhāyāpeti 恐れさす,おどす.,7,1
- 110104,jp,18,bhecchati,bhecchati,Bhecchati,bhecchati:[cf.Sk.bhetsyati] bhindati の fut.,9,1
- 110109,jp,18,bheda,bheda,Bheda,bheda:m.[〃<bhid] 破壊,不和合,離間; 種類,区分.-kara破壊者.,5,1
- 110154,jp,18,bhedaka,bhedaka,Bhedaka,bhedaka:a.m.[<bheda] 破壊する,分割する,破壊者.,7,1
- 110193,jp,18,bhedana,bhedana,Bhedana,bhedana:n.[<bhedeti] 破壊,分裂,変壊,断絶.-dhamma 破壊法.-saṃvattanika 破壊に導く.,7,1
- 110283,jp,18,bhedapeti,bhedāpeti,Bhedāpeti,bhedāpeti:,bhedeti [bhindati の caus.] 破壊させる,破らせる.,9,1
- 110382,jp,18,bhejja,bhejja,Bhejja,bhejja:a.[bhijjati または bhindati の grd.] 壊るべき,可壊の.,6,1
- 110397,jp,18,bheka,bheka,Bheka,bheka:m.[〃] 蛙,かえる.,5,1
- 110416,jp,18,bhendi,bheṇḍi,Bheṇḍi,bheṇḍi:m.[cf.bheṇḍu] 投槍,矢.,6,1
- 110426,jp,18,bhendu,bheṇḍu,Bheṇḍu,bheṇḍu:m.[cf.kaṇḍu ②,geṇḍuka] 球,球形の飾物.,6,1
- 110433,jp,18,bhenduka,bheṇḍuka,Bheṇḍuka,bheṇḍuka:m.[bheṇḍu-ka] 遊戲の球; 球形砲塔.,8,1
- 110446,jp,18,bherandaka,bheraṇḍaka,Bheraṇḍaka,bheraṇḍaka:m.豺,山犬,豺の鳴声.,10,1
- 110456,jp,18,bherava,bherava,Bherava,bherava:a.n.[cf.bhīru,Sk.bhairava] 恐怖,おそれ.,7,1
- 110504,jp,18,bheri,bheri,Bheri,bheri:f.[Sk.bherī] 太鼓,鼓.-tala 太鼓の面.-sadda 鼓の音.,5,1
- 110581,jp,18,bhesajja,bhesajja,Bhesajja,bhesajja:n.[Sk.bhaiṣajya] 薬,医薬,薬物.bhesajjaṃ yena vijāyati 妊娠薬.-tthavika 薬袋.-sannidhikāra 薬物貯蔵.,8,1
- 110749,jp,18,bhesiya,bhesiya,Bhesiya,bhesiya:m.[cf.BSk.bhaiṣaja] 医者.,7,1
- 110750,jp,18,bhesma,bhesma,Bhesma,bhesma:a.[= bhiṃsa,Sk.bhīṣma] 恐 ろしき.,6,1
- 110762,jp,18,bhettar,bhettar,Bhettar,bhettar:m.[<bhid] 破壊者,裂く者.,7,1
- 110771,jp,18,bhetva,bhetvā,Bhetvā,bhetvā:[bhindati の ger.] 破りて.,6,1
- 110784,jp,18,bhibhaccha,bhībhaccha,Bhībhaccha,bhībhaccha:= bībhaccha.,10,1
- 110798,jp,18,bhidura,bhidura,Bhidura,bhidura:a.[<bhid] 壊れ易き,もろき.,7,1
- 110810,jp,18,bhijjana,bhijjana,Bhijjana,bhijjana:n.[<bhijjati] 破壊.,8,1
- 110825,jp,18,bhijjati,bhijjati,Bhijjati,bhijjati:[bhindati bhid の pass.,Sk.bhidyate] 破れる,こわれる.imper.bhijjatu; fut.bhijjissati; aor.abhedi,bhijjittha; grd.bhejja; ppr.bhijjamāna,bhijjanta.,8,1
- 110842,jp,18,bhikkha,bhikkhā,Bhikkhā,bhikkhā:,bhikkha f.n.[Sk.bhikṣa] 施食,食物.dat.bhikkhāya 行乞のために,食のために.-cariyā 行乞.-dāyika 施食者.-paññatti 食の施設.,7,1
- 110986,jp,18,bhikkhaka,bhikkhaka,Bhikkhaka,bhikkhaka:a.m.[bhikkha-ka] 行乞する,乞求者.,9,1
- 111064,jp,18,bhikkhati,bhikkhati,Bhikkhati,bhikkhati:[bhaj の desid.Sk.bhikṣate] 乞求す,乞食す.ppr.bhikkhamāna.,9,1
- 111090,jp,18,bhikkhu,bhikkhu,Bhikkhu,bhikkhu:m.[Sk.bhikṣu<bhikkhati ] 比丘,苾芻,乞者,乞食者.(sg.) nom.voc.bhikkhu; acc.bhikkhuṃ,bhikkhunaṃ; dat.gen.bhikkhuno,bhikkhussa; instr.bhikkhunā; (pl.) nom.bhikkhū,bhikkhavo; voc.bhikkhave,bhikkhavo; dat.gen.bhikkhūnaṃ,bhikkhunaṃ; instr.bhikkhūhi; loc.bhikkhūsu,bhikkhusu.-gga(-agga) 比丘への等配分.-bhāva 比丘性.-bhūmi 比丘地.-saṅgha 比丘僧伽,比丘僧,比丘衆.-sīla 比丘戒.,7,1
- 111196,jp,18,bhikkhuni,bhikkhunī,Bhikkhunī,bhikkhunī:f.[BSk.bhikṣuṇī ] 比丘尼.-upassaya 比丘尼の住房.-ovadant,-ovadaka 比丘尼教誡者.-ovāda比丘尼教誡.-gocara 比丘尼に親近.-dūsaka 污比丘尼者.-saṅgha 比丘尼僧伽,比丘尼衆.-sīla比丘尼戒.,9,1
- 111209,jp,18,bhikkhuni-vibhanga,bhikkhunī-vibhaṅga,Bhikkhunī-Vibhaṅga,Bhikkhunī-vibhaṅga:m.比丘尼分別 [律蔵経分別の一,比丘尼戒の解説].,18,1
- 111600,jp,18,bhima,bhīma,Bhīma,bhīma:a.[〃<bhī] 恐ろしさ.-rūpa 恐ろしき姿.,5,1
- 111621,jp,18,bhimala,bhīmala,Bhīmala,bhīmala:a.[<bhīma] 恐ろしき.,7,1
- 111648,jp,18,bhimsa,bhiṃsa,Bhiṃsa,bhiṃsa:a.[Sk.bhīṣma] 恐ろしき.-rūpa 恐ろしき姿.,6,1
- 111653,jp,18,bhimsa,bhiṃsā,Bhiṃsā,bhiṃsā:f.[cf.Sk.bhīṣā] 恐怖,怖畏.,6,1
- 111666,jp,18,bhimsanaka,bhiṃsanaka,Bhiṃsanaka,bhiṃsanaka:a.[<bhiṃsa] 恐ろしき,恐怖の.-vanasaṇḍa 怖畏林.,10,1
- 111727,jp,18,bhimsapeti,bhiṃsāpeti,Bhiṃsāpeti,bhiṃsāpeti:[bhiṃsā の denom.] 恐れさす,おどす.,10,1
- 111766,jp,18,bhindana,bhindana,Bhindana,bhindana:n.a.[<bhindati] 破壊.,8,1
- 111807,jp,18,bhindati,bhindati,Bhindati,bhindati:[Sk.bhinatti bhid] 破る,破壊す.fut.bhindissati,bhecchati; aor.abhida,abbhidā,bhindi,abhindi; opt.bhinde; ger.bhetvā,bhinditvā; grd.bhejja; ppr.bhindanta; pp.bhinna; pass.bhijjati; caus.bhedeti,bhindāpeti,bhedāpeti 破壊させる,壊させる.,8,1
- 111835,jp,18,bhindi,bhindi,Bhindi,bhindi:,binde,bhindati の aor.,opt.,6,1
- 111882,jp,18,bhindivala,bhindivāla,Bhindivāla,bhindivāla:m.[cf.Sk.bhindipāla,Pk.bhiṇḍi-māla,bhiṇḍi-valā] 槍,やり.,10,1
- 111902,jp,18,bhinka,bhiṅka,Bhiṅka,bhiṅka:m.[cf.Sk.bhṛṅga] 幼獣,幼象.,6,1
- 111914,jp,18,bhinkara,bhiṅkāra,Bhiṅkāra,bhiṅkāra:,bhiṅgāra ① m.[cf.Sk.bhṛṅgāra] 金瓶,金澡罐,水さし.② m.[cf.Sk.bhṛga,bhṛgaka] 鳥の一種.③ m.歓声.,8,1
- 111925,jp,18,bhinna,bhinna,Bhinna,bhinna:a.[bhindati の pp.] 破壊した,こわれた.-tthūpa 壊れた塔.-nāva 難船者.-paṭa 弊衣,破衣者.-patta 壊鉢者.-vāda 分派.,6,1
- 112181,jp,18,bhinnatta,bhinnatta,Bhinnatta,bhinnatta:n.[bhinna-tta] 破壊の状態.,9,1
- 112233,jp,18,bhiru,bhīru,Bhīru,bhīru:a.m.[〃<bhī] 忍ろしき,恐怖,戦慄.-ttāṇa恐怖の救護.,5,1
- 112280,jp,18,bhisa,bhisa,Bhisa,bhisa:n.[cf.Sk.bisa] 蓮根.-puppha 蓮花.-muḷāla 蓮の若芽.-mūla 蓮根.,5,1
- 112309,jp,18,bhisakka,bhisakka,Bhisakka,bhisakka:m.[cf.Sk.bhiṣaj.BSk.bhiṣaṅka,bhiṣaṭka] 医者,医師.-sallakatta 箭医,外科医.cf.bhesajja.,8,1
- 112369,jp,18,bhisi,bhisi,Bhisi,bhisi:① f.[Sk.bṛṣī,bṛsī ] 敷布,褥,しとね,長枕.-cchavi 枕の皮,褥覆.② m.筏,いかだ.,5,1
- 112394,jp,18,bhisika,bhisikā,Bhisikā,bhisikā:f.[bhisi-ka] 小さな長枕 vātapāna~窓袋.,7,1
- 112410,jp,18,bhisma,bhismā,Bhismā,bhismā:f.[= bhiṃsā] 恐怖.,6,1
- 112417,jp,18,bhita,bhīta,Bhīta,bhīta:a.[bhāyati の pp.] 恐れたる,恐ろしき,恐怖の.,5,1
- 112452,jp,18,bhitti,bhitti,Bhitti,bhitti:f.[〃] 壁.-khīla 壁材,杭,くぃ.,6,1
- 112481,jp,18,bhittika,bhittika,Bhittika,bhittika:a.[bhitti-ka] 壁の,壁のある.,8,1
- 112546,jp,18,bhiyo,bhīyo,Bhīyo,bhīyo:,bhīyyo = bhiyyo.,5,1
- 112561,jp,18,bhiyyo,bhiyyo,Bhiyyo,bhiyyo:a.adv.[= bhīyo,bhīyyo.cf.Sk.bhūyas.bhū (bahu) の比較級形] より多き,さらに多く.-kamyatā 多くを望むこと,貪欲.-bhāva 増大,增殖.,6,1
- 112592,jp,18,bhiyyoso,bhiyyoso,Bhiyyoso,bhiyyoso:adv.[bhiyyo の abl.] より多く.-mattāya [cf.BSk.bhūyasyā mātrāya] さらに一層,甚だしく.,8,1
- 112605,jp,18,bho,bho,Bho,bho:interj.[bhavant の voc.] 君よ,友よ.[バラモンが相互に用いる,同僚または目下の者への呼称,目上の者に対しては bhanteを用いる] .-vādika,-vādin 君よと言う者,バラモン.,3,1
- 112616,jp,18,bhobhukka,bhobhukka,Bhobhukka,bhobhukka:m.[bhukk (ワン) の重複] ワンワン,犬.,9,1
- 112618,jp,18,bhoga,bhoga,Bhoga,bhoga:① m.[<bhuñjati] 受用,富,財,財物,貨財,俸禄.-khandha 財聚.-cāgin 捨財者.-parihāni,-parijuñña 財産の損失.-bala 財カ.-byasana,-vyasana 財の不幸,損失.-mada 財憍.-vāsinī 雇住婦.-vuddhi 財増長.-sampatti,-sampadā 財成就.-sukha受用の楽.② [cf.bhuja ①] 蜷局,とぐろ.,5,1
- 112804,jp,18,bhogata,bhogatā,Bhogatā,bhogatā:f.[bhoga-tā] 財産あること.,7,1
- 112818,jp,18,bhogavant,bhogavant,Bhogavant,bhogavant:a.[bhoga-vant] 財産ある,富める,富者.,9,1
- 112846,jp,18,bhogga,bhogga,Bhogga,bhogga:a.① [bhuñj の grd.,Sk.bhogya] 受用さるべき,財産; 王の.② [cf.Sk.bhugna<bhuj ①] 曲れる.,6,1
- 112876,jp,18,bhogin,bhogin,Bhogin,bhogin:a.[bhoga-in] ①受用する; 財ある,富者.② とぐろある.,6,1
- 112903,jp,18,bhoja,bhoja,Bhoja,bhoja:m.[cf.bhujissa] 従属者,家来,村人.bhoja-rājan 地方主,小王.bhojājānīya 良馬,駿馬.cf.bhojjha.,5,1
- 112915,jp,18,bhojaka,bhojaka,Bhojaka,bhojaka:m.[<bhojeti] 給食者; 保持者,所有主.,7,1
- 112931,jp,18,bhojam,bhojaṃ,Bhojaṃ,bhojaṃ:bhojeti の ppr.sg.nom.,6,1
- 112935,jp,18,bhojana,bhojana,Bhojana,bhojana:n.[<bhuñj] 食物,食,飲食.bhojane mattaññutā 於食知量,食に於て適量を知ること.-pariyantika 食による制限者.-sālā 食堂.,7,1
- 112968,jp,18,bhojanaka,bhojanaka,Bhojanaka,bhojanaka:m.= bhojaka.,9,1
- 113120,jp,18,bhojaniya,bhojanīya,Bhojanīya,bhojanīya:,bhojaniya,bhojaneyya a.n.[bhojeti の grd.,khādaniya の対] 食わるべ きもの,食物,軟食.,9,1
- 113200,jp,18,bhojeti,bhojeti,Bhojeti,bhojeti:[bhuñjati の caus.] 食ベさす,養育す,待遇す.ppr.bhojaṃ = bhojayaṃ.,7,1
- 113237,jp,18,bhojin,bhojin,Bhojin,bhojin:a.[<bhuñj] 食者,受用者.,6,1
- 113239,jp,18,bhojisiya,bhojisiya,Bhojisiya,bhojisiya:n.[= bhujissa,BSk.bhujiṣya] 独立.自由.奴隷を脱したる.,9,1
- 113249,jp,18,bhojja,bhojja,Bhojja,bhojja:a.n.[bhuñjati の grd.,khajja の対] = bhojaniya.食,軟食.-yāgu 軟粥.,6,1
- 113263,jp,18,bhojjha,bhojjha,Bhojjha,bhojjha:m.良馬,駿馬.,7,1
- 113268,jp,18,bhokkham,bhokkhaṃ,Bhokkhaṃ,bhokkhaṃ:[Sk.bhokṣyāmi] bhuñjati の fut.1sg.,8,1
- 113286,jp,18,bhoti,bhoti,Bhoti,bhoti:,bhotiṃ,bhotiyā,bhotiyo,bhoto,bhonto→bhavant.,5,1
- 113299,jp,18,bhottabba,bhottabba,Bhottabba,bhottabba:,bhottuṃ,bhuñjati の grd.,inf.,9,1
- 113345,jp,18,bhu,bhū,Bhū,bhū:[<bhū] ① n.生物.-hata殺生者.-hana 生類を殺す.② f.[= bhūmi] 土地,大地.loc.bhuvi.,3,1
- 113386,jp,18,bhuja,bhuja,Bhuja,bhuja:① a.m.n.[〃<bhuj ①] 曲れる; 腕,手.-ga,-ṅgama 曲行者,蛇.② [<bhuñjati ②] 浄白の,美しき.,5,1
- 113402,jp,18,bhuja,bhūja,Bhūja,bhūja:m.[cf.Sk.bhūrja] 植物の一種,柳の類.,5,1
- 113480,jp,18,bhujissa,bhujissa,Bhujissa,bhujissa:m.,bhujissā f.[cf.BSk.bhujiṣya<bhuj ②] 自由者,奴隷を脱した者.bhujissaṃ karoti 奴隷を解放する.,8,1
- 113542,jp,18,bhukuti,bhūkuṭi,Bhūkuṭi,bhūkuṭi:f.[= bhākuṭi,bhakuṭi] 渋面,いやな顔.,7,1
- 113546,jp,18,bhuma,bhūma,Bhūma,bhūma:m.[= bhūmi] 土地,地方; 根拠,理由.,5,1
- 113564,jp,18,bhumaka,bhūmaka,Bhūmaka,bhūmaka:,bhūmika a.[bhūma-ika] 地の,土地の,地方の; 階の.,7,1
- 113624,jp,18,bhumi,bhūmi,Bhūmi,bhūmi:f.[〃] 地,土地,大地,國土,階位.loc.bhūmyā; pl.nom.bhūmiyo.-kampa 地震.-kkama 地の順序.-cāla 地震.-devatā 地神.-nānatta 地種々.-pappaṭaka 地餅.-palā 大地の守護者,国王.-laddha 地得,地を得たる.,5,1
- 113872,jp,18,bhumma,bhumma,Bhumma,bhumma:a.n.[Sk.bhūmya<bhūmi] 地の; 土地,階,位格.loc.bhūmmi,bhummi 地上の人よ.yāva bhummā 大地に至るまで.-ṭṭha 地上に立てる,地上にある,地中物.-ttharaṇa 敷物,地敷.-deva,-devatā 地居天,地神.,6,1
- 113983,jp,18,bhunaha,bhūnaha,Bhūnaha,bhūnaha:m.[<bhūta-ha<han] 殺生者.voc.bhūnahu.,7,1
- 113985,jp,18,bhunahacca,bhūnahacca,Bhūnahacca,bhūnahacca:a.[<bhūta-hacca<han] 生物を殺す,胎児を殺す.,10,1
- 114029,jp,18,bhunjana,bhuñjana,Bhuñjana,bhuñjana:n.[<bhuñjati ①] 食事,食を取ること.-kāla 食時,食事の時間.,8,1
- 114139,jp,18,bhunjati,bhuñjati,Bhuñjati,bhuñjati:① [〃bhuj ①] 食べる,享受す,受用する.opt.bhuñjeyya,bhuñjetha; imper.bhuñjissa,bhuñjassu,bhuñjatu; fut.bhokkhaṃ; aor.bhuñjiṃ,bhuñji,abhuñjiṃsu,abhuñjisuṃ; ger.bhutvā,bhutvāna; inf.bhottuṃ; grd.bhuñjitabba; ppr.bhuñjanta,bhuñjamāna; pp.bhutta; caus.bhojeti.② [bhuj ②] 浄める,浄化する.cf.bhujissa.,8,1
- 114265,jp,18,bhunkarana,bhuṅkaraṇa,Bhuṅkaraṇa,bhuṅkaraṇa:a.[bhu-kṛ-ana] bhu(ワンという吠声)をなす.,10,1
- 114299,jp,18,bhuri,bhūri,Bhūri,bhūri:① f.[cf.Sk.bhūr] 地,大地.-kamma 地に居て呪を誦すること.-vijjā 地明,土地学.② a.[cf.Sk.bhūri] 広大の,広き.-pañña,-paññāṇa 広慧者.-paññā,-paññatā 広慧.-medhasa 広慧者,広智者.,5,1
- 114314,jp,18,bhuri,bhūrī,Bhūrī,bhūrī:f.[cf.BSk.bhūri] 慧,英智.,5,1
- 114382,jp,18,bhusa,bhusa,Bhusa,bhusa:① m.[cf.Sk.busa,buśa] 籾殻,もみがら.② a.[cf.Sk.bhṛśa] 強き,偉大な.acc.bhusaṃ adv.大いに,強く.,5,1
- 114418,jp,18,bhusana,bhūsana,Bhūsana,bhūsana:n.,bhūsā f.[<bhūṣ] 荘飾,かざり.,7,1
- 114456,jp,18,bhusati,bhusati,Bhusati,bhusati:[= bhasati] 吠える,ほえる.aor.bhusi; pp.bhusita.,7,1
- 114476,jp,18,bhuseti,bhuseti,Bhuseti,bhuseti:[bhusa ② の denom.] 強くする,増強す.,7,1
- 114479,jp,18,bhuseti,bhūseti,Bhūseti,bhūseti:[bhūṣ の caus.] 飾る,荘厳す,装飾す.pp.bhūsita飾られた.,7,1
- 114491,jp,18,bhusika,bhusikā,Bhusikā,bhusikā:f.[<bhusa ①] もみがら.,7,1
- 114494,jp,18,bhusita,bhusita,Bhusita,bhusita:a.[bhusati の pp.] 吠えたる.cf.bhasita.,7,1
- 114525,jp,18,bhuta,bhūta,Bhūta,bhūta:a.[bhavati の pp.] 存在せる.① 真実,実.② 生物,生類,有類,万物,要素,大種.③部多,鬼神,鬼類,物精.④已生者,漏尽者.-gāma 樹木,草木.-pati 生物の主.-pubba 往昔.-pubbaṃ acc.adv.昔に,往古に.-ppasāda 種浄.-bhavya 過去と未来.-rūpa 大種色.-vādin 実語者.-vijjā 鬼神明,鬼はらい術.-vejja 鬼はらう医者.,5,1
- 114666,jp,18,bhutanaka,bhūtanaka,Bhūtanaka,bhūtanaka:m.芳草の一種.,9,1
- 114930,jp,18,bhutika,bhūtika,Bhūtika,bhūtika:a.[bhūta-ika] 大種の.,7,1
- 114959,jp,18,bhutta,bhutta,Bhutta,bhutta:a.[bhuñjati ① の pp.] 食した,受用せる.-āvasesa残食,余食.,6,1
- 115013,jp,18,bhuttar,bhuttar,Bhuttar,bhuttar:,bhuttavant,bhuttāvin a.m.[<bhutta] 食者,食せる.,7,1
- 115116,jp,18,bhutva,bhutvā,Bhutvā,bhutvā:,bhutvāna [bhuñjati ① の ger.] 食ベて,食べおわって.,6,1
- 115140,jp,18,bhuvi,bhuvi,Bhuvi,bhuvi:[bhū の loc.] 地上に.,5,1
- 115158,jp,18,bibhaccha,bībhaccha,Bībhaccha,bībhaccha:a.[cf.Sk.bībhatsa] いやな,恐ろしき.,9,1
- 115183,jp,18,bidala,bidala,Bidala,bidala:a.[<vi-dal] 裂けたる; 豆類; 竹片.-sūpa いんげん豆のスープ・-mañcaka 竹椅子.,6,1
- 115203,jp,18,bija,bīja,Bīja,bīja:n.[〃] 種子,種.-ūpamā 種子喻.-gāma草.-jāta 種子の種類.-bīja 種よりの種子.,4,1
- 115265,jp,18,bijaka,bījaka,Bījaka,bījaka:m.[bīja-ka] 続種,後嗣.,6,1
- 115417,jp,18,bijati,bījati,Bījati,bījati:,bījanī→vījati,vījanī.,6,1
- 115457,jp,18,bijin,bījin,Bījin,bījin:a.[bīja-in] 種ある.ekabījin 一種.,5,1
- 115484,jp,18,bila,bila,Bila,bila:[〃] ①n.凹地,洞穴,孔.-āsaya 穴居動物.②n.部分,肉片.-kata 砕片.③m.[cf.Sk.viḍa] 塩,赤塩.,4,1
- 115546,jp,18,bilali,biḷālī,Biḷālī,biḷālī:f.球根草,塊茎植物.,6,1
- 115564,jp,18,bilanga,bilaṅga,Bilaṅga,bilaṅga:m.酸粥.-thālika 粥鍋,酸粥鍋刑[拷聞の一種].,7,1
- 115594,jp,18,bilangika,bilaṅgika,Bilaṅgika,bilaṅgika:m.酸粥で生活する者,王舎城におけるバラモンの一種.,9,1
- 115610,jp,18,bilara,biḷāra,Biḷāra,biḷāra:bilāra,biḷāla m.[cf.Sk.biḍāla] 猫,山猫.-bhastā 猫皮.f.biḷārikā 牝猫.,6,1
- 115682,jp,18,bilibilika,biḷibiḷikā,Biḷibiḷikā,biḷibiḷikā:f.ペチャペチャ,雑談.,10,1
- 115691,jp,18,billa,billa,Billa,billa:m.[=bella,beluva.cf.Sk.bilva] 木瓜,パパイヤ.,5,1
- 115715,jp,18,bimba,bimba,Bimba,bimba:n.[〃] 影,影像,像,身体; ビンバ果,瓜類.,5,1
- 115759,jp,18,bimbi,bimbī,Bimbī,bimbī:,bimbi f.[〃] 黄金,金色の.-jāla 樹名.,5,1
- 115792,jp,18,bimbisara,bimbisāra,Bimbisāra,Bimbisāra:m.[BSk.〃] 頻毘娑羅,影勝 [マガダ国王].,9,1
- 115815,jp,18,bimbohana,bimbohana,Bimbohana,bimbohana:n.[cf.BSk.bimbopadhāna,bimbopana] 枕.,9,1
- 115834,jp,18,bindu,bindu,Bindu,bindu:m.[〃] 水滴,点滴,点; 簡潔の.-ssara 簡潔音.,5,1
- 115870,jp,18,birana,bīraṇa,Bīraṇa,bīraṇa:m.[cf.Sk.vīraṇa] 毘羅那,香草.=usīra.-tthambhaka ビーラナ叢.,6,1
- 115925,jp,18,bodha,bodha,Bodha,bodha:m.[= bodhi] 菩提,覚,さとり.dat.bodhāya.,5,1
- 115950,jp,18,bodhana,bodhana,Bodhana,bodhana:n.[<bodheti] 覚知; 覚らしめること.,7,1
- 116005,jp,18,bodhaniya,bodhanīya,Bodhanīya,bodhanīya:,bodhaneyya a.[bodheti の grd.] 覚らしめらるべき.,9,1
- 116025,jp,18,bodhayi,bodhayi,Bodhayi,bodhayi:bodheti の aor.,7,1
- 116053,jp,18,bodhetar,bodhetar,Bodhetar,bodhetar:m.[<bodheti] 令覚者.,8,1
- 116055,jp,18,bodheti,bodheti,Bodheti,bodheti:[bujjhati の caus.] さとる; 覚らせる,目覚めさす.aor.bodhesi,abodhayi; inf.bodhetuṃ; grd.bodhabba,bodhanīya,bodhaneyya.,7,1
- 116086,jp,18,bodhi,bodhi,Bodhi,bodhi:f.[<budh] 菩提,覚,道 m.菩提樹.-aṅgaṇa 菩提樹庭.-ghara 菩提の家.-ja 菩提生.-ja-ñāṇa 菩提生智.-ñāṇa 菩提智.-tala 菩提樹処.-pakkhika,-pakkhiya 菩提分.-pūjā 菩提樹祭.-maṇḍa 菩提道場.-mūla 菩提樹下.-rukkha 菩提樹.-satta 菩薩.- satta-mātar 菩薩の母.-sambhāra 菩提資糧.,5,1
- 116523,jp,18,bodhum,bodhuṃ,Bodhuṃ,bodhuṃ:,boddhuṃ bujjhati の inf.,6,1
- 116533,jp,18,bojjhanga,bojjhaṅga,Bojjhaṅga,bojjhaṅga:m.[bodhi-aṅga,BSk.bodhyaṅga] 覚支,菩提分,覚分.-upekkhā 覚支捨.-kosalla 覚支善巧.,9,1
- 116645,jp,18,bondi,bondi,Bondi,bondi:m.身,身体.,5,1
- 116671,jp,18,brahant,brahant,Brahant,brahant:a.大きな,広大な,高い.sg.nom.brahā :(f.) brahatī; acc.brahantaṃ; pl.nom.Brahantā,brahā -ārañña.大きな林野.-vana 広大な林.-vaḷamiga 肉食の巨獣.,7,1
- 116703,jp,18,brahma,brahmā,Brahmā,brahmā:,brahma m.a.[〃<bṛh] 梵,梵天,梵王; 梵=如来; 梵者,婆羅門; 尊貴の,神聖の.(sg.) nom.brahmā,brahmaṃ; voc.brahme; acc.brahmānaṃ,brahmaṃ; instr.abl.brahmanā,brahmunā; dat.gen.brahmuno; (pl.) nom.brahmā,brahmāse,brahmāna; gen.brahmānaṃ.-ādhipateyya 梵王権.-āyācana 梵天勧請.-ujjugatta 身肢直なること梵天の如し.-uposatha 梵布薩.-uppatti 梵天への生起.-kappa 梵天の如き.-kāya 梵身.-kutta 梵天所造.-cakka 梵輪.-caṅkama 梵の経行.-cārin 梵行者,清浄行者.-daṇḍa 梵罰,梵坦罰.-dāyāda 梵天の嗣子.-deyya 浄施物,最勝施.-nimmita 梵天の化作.-patta 梵天に達せる.-parisā 梵天衆.-puñña 梵福.-bandhu 梵天の親類.-bhakkha 梵食.-bhūta 梵体,梵となれる.-manta 梵呪.-yasa 梵名声.-yāna 梵乗.-loka 梵界,梵天界.-vaccasin 梵威者,すぐれた威嚴ある.-vaṇṇin 梵色者.-vata 梵天務.-vimāna 梵宮.-vihāra 梵住,梵堂.-sama 梵天に等しき.-sahavyatā 梵天との共住.-sukha 梵楽.-ssara 梵音.,6,1
- 116710,jp,18,brahma sahampati,brahmā sahampati,Brahmā Sahampati,Brahmā Sahampati:m.娑婆主梵天.,16,1
- 116777,jp,18,brahmacariya,brahmacariya,Brahmacariya,brahmacariya:n.[brhma-cariya] 梵行,仏道修行; 清浄行,不婬,独身生活.-addhaniya 梵行の永続.-ānuggaha 梵行の攝益,資助.-antarāya 梵行の障碍.-upaddava 梵行の災禍,世俗生活への顛落.-esanā 梵行求.-pariyosāna 梵行の究尽,終極.-maṇḍa 梵行醍醐.-vant 梵行ある,清浄行ある.-vāsa 梵行住.,12,1
- 117003,jp,18,brahmakayika,brahmakāyika,Brahmakāyika,Brahmakāyika:m.[〃] 梵身天,梵衆天.,12,1
- 117096,jp,18,brahmana,brāhmaṇa,Brāhmaṇa,brāhmaṇa:①m.[〃] 婆羅門,婆羅門族; (仏を指すこともある).m.pl.nom.brāhmaṇāse.f.brāhmaṇī 婆羅門女.-karaṇa-dhamma 婆羅門となる法.-kula 婆羅門家.-gāma 婆羅門村.-jāti,jātika 婆羅門種.-dhamma 婆羅門法.-parisā 婆羅門衆.-sacca 婆羅門真諦.②n.[= brahmañña] 梵位,梵天たること.,8,1
- 117418,jp,18,brahmanna,brāhmañña,Brāhmañña,brāhmañña:,brahmañña m.[brāhmaṇa-ya] 婆羅門法,婆羅門位,婆羅門たること.-attha 婆羅門義.-phala 婆羅門果.,9,1
- 117433,jp,18,brahmannata,brahmaññatā,Brahmaññatā,brahmaññatā:f.[brahmañña-tā] = brahmañña.,11,1
- 117454,jp,18,brahmaparisajja,brahmapārisajja,Brahmapārisajja,Brahmapārisajja:m.[BSk.Brahmapāriṣadya] 梵衆天.,15,1
- 117483,jp,18,brahmapurohita,brahmapurohita,Brahmapurohita,Brahmapurohita:m.[〃] 梵輔天.,14,1
- 117537,jp,18,brahmatta,brahmatta,Brahmatta,brahmatta:n.[brahma-tta] 梵天たること,梵天界.,9,1
- 117701,jp,18,bravi,bravi,Bravi,bravi:,bravittha,brūti の aor.,5,1
- 117722,jp,18,bruhana,brūhana,Brūhana,brūhana:n.[<brūheti] 増広,拡大,増益.,7,1
- 117744,jp,18,bruhaya,brūhaya,Brūhaya,brūhaya:brūheti の imper.2sg.,7,1
- 117772,jp,18,bruhetar,brūhetar,Brūhetar,brūhetar:m.[<brūheti] 増益者.,8,1
- 117774,jp,18,bruheti,brūheti,Brūheti,brūheti:[bṛh ②.cf.Sk.bṛṃhayati] 増大さす,増益する,育成す.imper.brūhaya.cf.brūhana.,7,1
- 117799,jp,18,bruhi,brūhi,Brūhi,brūhi:brūti の imper.2sg.,5,1
- 117814,jp,18,brumeti,brūmeti,Brūmeti,brūmeti:[<brūti] 言う.imper.brūmetu.,7,1
- 117823,jp,18,bruti,brūti,Brūti,brūti:[brū cf.Sk.bravīti,brūte] 言う,告げる,のベる.imper.brūhi; aor.abravi,abraviṃ,abruvi,abravuṃ,bravi,bravittha.,5,1
- 117853,jp,18,bubbula,bubbuḷa,Bubbuḷa,bubbuḷa:,bubbula,bubbuḷaka m.[cf.Sk.budbuda] 水泡,泡沫,あわ.-ūpamā 水泡喻.,7,1
- 117881,jp,18,bubhukkhita,bubhukkhita,Bubhukkhita,bubhukkhita:a.[bubhukkhati (bhuñjati の desid.) の pp.] 食べんと欲せる,飢えたる.,11,1
- 117890,jp,18,buddha,buḍḍha,Buḍḍha,buḍḍha:a.[=vuḍḍha] 老いたる,古き.,6,1
- 117897,jp,18,buddha,buddha,Buddha,buddha:a.m.[bujjhati の pp.] 覚った,目覚めたる,覚知せる; 覚者,仏陀,仏.-ānubuddha 仏に隨って覚れる.-ānussati 仏随念,念仏.-āpadāniya 仏前生譚.-ārammaṇa 仏所縁.-āsana 仏座.-uppāda 仏の出世.-khetta 仏剎土,仏国.-gata 仏に向けたる.-cakkhu 仏眼.-ñāṇa 仏智.-thūpa 仏塔.-paṭimā,-bimba 仏像.-pūjā 仏供養.-bhāsita 仏所説.-bhūmi 仏地.-manta 仏典.-mātar 仏母.-ratana 仏宝.-vaṃsa 仏統.-vacana 仏語.-visaya 仏境界.-saññā 仏想.-sāsana 仏教.,6,1
- 118066,jp,18,buddhadatta,buddhadatta,Buddhadatta,Buddhadatta:m.仏授[パーリ仏教における五世紀の学者,論師].,11,1
- 118155,jp,18,buddhaghosa,buddhaghosa,Buddhaghosa,Buddhaghosa:m.仏音,覚音[パーリ仏教における三藏の大註釈家].,11,1
- 118717,jp,18,buddhata,buddhatā,Buddhatā,buddhatā:f.,buddhatta n.仏性.,8,1
- 118812,jp,18,buddhavamsa,buddhavaṃsa,Buddhavaṃsa,Buddhavaṃsa:m.仏種姓経[小部経の一,Khuddaka 14].,11,1
- 118903,jp,18,buddhi,buddhi,Buddhi,buddhi:f.① [〃<buddha] 覚,慧,智慧.-carita 覚行者.-cariyā 覚行.②=vuḍḍhi,vuddhi 老いたる.,6,1
- 118945,jp,18,buddhimant,buddhimant,Buddhimant,buddhimant:a.[buddhi-mant] 覚慧ある,覚智ある.,10,1
- 119126,jp,18,bujjhana,bujjhana,Bujjhana,bujjhana:n.[<budh] 成覚,覚ること.,8,1
- 119178,jp,18,bujjhare,bujjhare,Bujjhare,bujjhare:,bujjhāpeti,bujjhi→bujjhati.,8,1
- 119185,jp,18,bujjhati,bujjhati,Bujjhati,bujjhati:[budh cf.Sk.budhyate] 覚る,目覚む.pres.3pl.bujjhare; imper.bujjhassu; fut.bujjhissati; opt.bujjheyya; aor.abujjhi,buijhi,abujjhatha; inf.bodhuṃ,boddhuṃ; ppr.bujjhamāna; pp.buddha; caus.bodheti,bujjhāpeti 覚らせる,目覚めさせる.,8,1
- 119224,jp,18,bujjhitar,bujjhitar,Bujjhitar,bujjhitar:m.[<bujjhati] 成覚者.,9,1
- 119264,jp,18,bulha,būḷha,Būḷha,būḷha:,būha m.[=vūḷha=vyūha] 軍隊.,5,1
- 119280,jp,18,bundikabaddha,bundikābaddha,Bundikābaddha,bundikābaddha:a.m.文蹄脚.-pīṭha 文蹄小床.-mañca 文蹄床.,13,1
- 119298,jp,18,bya-,bya-,Bya-,bya-:=vya-.,4,1
- 119303,jp,18,bya,byā,Byā,byā:[=viyā=iva=eva] まさに,実に,evaṃ byā kho まさにかくの如く.,3,1
- 119308,jp,18,byabadha,byābādha,Byābādha,byābādha:,byābādheti=vyābādha 等.,8,1
- 119347,jp,18,byabhangi,byābhaṅgī,Byābhaṅgī,byābhaṅgī:= vyābhaṅgī.,9,1
- 119407,jp,18,byadhayissasi,byādhayissasi,Byādhayissasi,byādhayissasi:vyādheti の fut.2sg.,13,1
- 119419,jp,18,byadheti,byādheti,Byādheti,byādheti:,byādhiyati=vyādheti 等.,8,1
- 119423,jp,18,byadhi,byādhi,Byādhi,byādhi:,byādhita=vyādhi,vyādhita.,6,1
- 119542,jp,18,byaga,byagā,Byagā,byagā:vigacchati の aor.,5,1
- 119557,jp,18,byaggha,byaggha,Byaggha,byaggha:= vyaggha.,7,1
- 119648,jp,18,byahare,byāhare,Byāhare,byāhare:[vyāharati の opt.] 言説すべし.,7,1
- 119809,jp,18,byakata,byākata,Byākata,byākata:=vyākata.,7,1
- 119860,jp,18,byama,byāma,Byāma,byāma:= vyāma.,5,1
- 119920,jp,18,byamha,byamha,Byamha,byamha:,byasana=vyamha,vyasana.,6,1
- 119971,jp,18,byanjana,byañjana,Byañjana,byañjana:=vyañjana.,8,1
- 120177,jp,18,byanti-,byanti-,Byanti-,byanti-:=vyanti-.,7,1
- 120390,jp,18,byapagata,byapagata,Byapagata,byapagata:=vyapagata.,9,1
- 120402,jp,18,byapaharati,byapaharati,Byapaharati,byapaharati:= vyapaharati 奪い取る.,11,1
- 120431,jp,18,byapajjha,byāpajjha,Byāpajjha,byāpajjha:,byāpanna,byāpāda= vyāpajjha 等.,9,1
- 120592,jp,18,byappatha,byappatha,Byappatha,byappatha:m.=vyappatha 言路,言葉.,9,1
- 120611,jp,18,byaruddha,byāruddha,Byāruddha,byāruddha:=vyāruddha.,9,1
- 120677,jp,18,byasatta,byāsatta,Byāsatta,byāsatta:a.[vi-ā-sañj の pp.] 執着せる,執心せる.-mānasa 執着の意.,8,1
- 120755,jp,18,byatta,byatta,Byatta,byatta:,byattatā=vyatta,vyattatā.,6,1
- 120872,jp,18,byavata,byāvaṭa,Byāvaṭa,byāvaṭa:= vyāvaṭa.,7,1
- 120940,jp,18,byuha,byūha,Byūha,byūha:,byūhati= vyūha,vyūhati.,5,1
- 120987,jp,18,ca,ca,Ca,ca:conj.と,そして,また....ca...ca ...と...と.,2,1
- 121007,jp,18,cacavam,cacāvaṃ,Cacāvaṃ,cacāvaṃ:cāveti の aor.1sg.,7,1
- 121010,jp,18,caccara,caccara,Caccara,caccara:n.[Sk.catvara] 四辻.,7,1
- 121041,jp,18,caga,cāga,Cāga,cāga:n.[Sk.tyāga<tyaj] 捨,施捨,棄捨.-ānussati 捨随念.-sampadā 捨具足.,4,1
- 121134,jp,18,cagavant,cāgavant,Cāgavant,cāgavant:,cāgin a.[<cāga] 捨ある,施捨せる.,8,1
- 121192,jp,18,cajati,cajati,Cajati,cajati:[Sk.tyajate tyaj] 捨てる,棄つ.pp.catta; grd.caja [Sk.tyajya].,6,1
- 121268,jp,18,cakka,cakka,Cakka,cakka:n.[Sk.cakra] 輪,車輪,ろくろ.-ratana n.輪宝.-vaṭṭaka 汲水輪.-viddha 車輪貫 [弓技] .-vyūha 戦車軍.-āvudha 輪盤 [武器].,5,1
- 121371,jp,18,cakkali,cakkali,Cakkali,cakkali:,cakkalikā f.掛け布,カーテン.,7,1
- 121521,jp,18,cakkavaka,cakkavāka,Cakkavāka,cakkavāka:m.[Sk.cakravāka] おしどり.f.cakkavākī.,9,1
- 121560,jp,18,cakkavala,cakkavāḷa,Cakkavāḷa,cakkavāḷa:m.n.[Sk.cakravāla,BSk.cakravāḍa] 鉄囲山,輪囲山 [世界の周辺にあって世界を囲んでいる山].,9,1
- 121746,jp,18,cakkavattin,cakkavattin,Cakkavattin,cakkavattin:m.[Sk.cakravartin] 転輪王.-satta転輪有情.,11,1
- 122044,jp,18,cakkhu,cakkhu,Cakkhu,cakkhu:n.[Sk.cakṣu] 眼,目.nom.acc.cakkhuṃ.-karaṇa 眼を作る.-dasaka 眼十法.-dvāra 眼門.-pasāda 眼浄.-bhūta 眼ある者,具眼者.-mant 眼ある,具眼者.,6,1
- 122163,jp,18,cakkhuka,cakkhuka,Cakkhuka,cakkhuka:a.[cakkhu-ka] 眼の,眼ある.,8,1
- 122508,jp,18,cakkhussa,cakkhussa,Cakkhussa,cakkhussa:a.[Sk.cakṣuṣya] 眼に楽しき,善き.,9,1
- 122709,jp,18,cakora,cakora,Cakora,cakora:m.[〃] = caṅkora しやこし.,6,1
- 122723,jp,18,cala,cala,Cala,cala:a.[<calati] 動の,動転の.,4,1
- 122762,jp,18,calaka,calaka,Calaka,calaka:① m.元帥,参謀.② n.かまれた肉片.,6,1
- 122858,jp,18,calani,cālanī,Cālanī,cālanī:f.篩,ふるい.,6,1
- 122879,jp,18,calati,calati,Calati,calati:[cal] 動く,動掃す.aor.cali,caliṃsu; pp.calita; caus.cāleti,caleti 動かす,ゆする.,6,1
- 122927,jp,18,caleti,cāleti,Cāleti,cāleti:[calati の caus.] 動かす,ばらまく,ふるいにかける.aor.acālayi.,6,1
- 122975,jp,18,calita,calita,Calita,calita:a.[calati の pp.] 動揺せる,動転せる.,6,1
- 123021,jp,18,camara,camara,Camara,camara:m.,camarī f.[〃] ① 犛牛,ヤク.② チャマり一鹿.,6,1
- 123031,jp,18,camara,cāmara,Cāmara,cāmara:n.[<camara] 払子,ほっす.,6,1
- 123096,jp,18,camasa,camasa,Camasa,camasa:m.匙,献供用のさじ.,6,1
- 123119,jp,18,camma,camma,Camma,camma:n.[Sk.carman] 皮膚,皮革,楯.-kāra革職人.-khaṇḍa 獣皮,革瓶.-paṭṭa 皮布.-bandha 皮紐.-yodhin 胸甲具.,5,1
- 123340,jp,18,campa,campa,Campa,campa:,campaka m.素馨,キンコウボク.,5,1
- 123343,jp,18,campa,campā,Campā,Campā:f.瞻波,チャンパー [アンガの首都].,5,1
- 123419,jp,18,campeyya-khandhaka,campeyya-khandhaka,Campeyya-Khandhaka,Campeyya-khandhaka:瞻波犍度 Mv 9.,18,1
- 123442,jp,18,camu,camu,Camu,camu:f.軍,軍隊.,4,1
- 123498,jp,18,cancala,cañcala,Cañcala,cañcala:a.[<cal の intens.] 動転する,不安定の.,7,1
- 123531,jp,18,canda,caṇḍa,Caṇḍa,caṇḍa:a.[〃] 暴悪なる,兇悪の.f.caṇḍī.,5,1
- 123545,jp,18,canda,canda,Canda,canda:m.[Sk.candra] 月.-gāha,-ggāha月蝕.-maṇḍala 月輪,月.-suriyā 月と日.,5,1
- 123650,jp,18,candaka,caṇḍaka,Caṇḍaka,caṇḍaka:,caṇḍika,caṇḍiya = caṇḍa.,7,1
- 123722,jp,18,candala,caṇḍāla,Caṇḍāla,caṇḍāla:[〃] ① 旃陀羅,賎民.f.caṇḍālī 旃陀羅女.② 鉄丸戯.,7,1
- 123919,jp,18,candana,candana,Candana,candana:m.n.[〃] 栴檀,せんだん.-gaṇṭhi 栴檀材.-ghaṭikā 栴檀樹枝.-cuṇṇa 栴檀末,栴檀の粉末.-sāra栴檀香,栴壇髄.,7,1
- 124087,jp,18,candanika,candanikā,Candanikā,candanikā:f.どぶ池.,9,1
- 124351,jp,18,candikata,caṇḍikata,Caṇḍikata,caṇḍikata:,caṇḍin a.怒れる,兇悪の.,9,1
- 124364,jp,18,candikka,caṇḍikka,Caṇḍikka,caṇḍikka:n.[caṇḍika-ya] 兇暴,憤怒,激怒.,8,1
- 124379,jp,18,candima,candimā,Candimā,candimā:,candima m.f.[Sk.candramas m.,candrimā f.] 月.-pabhā 月光.,7,1
- 124446,jp,18,canditta,caṇḍitta,Caṇḍitta,caṇḍitta:n.[caṇḍa-tta] 激怒,兇暴.,8,1
- 124503,jp,18,cangavara,caṅgavāra,Caṅgavāra,caṅgavāra:,caṅgavāraka m.容器,鉢,箱.,9,1
- 124518,jp,18,cangotaka,caṅgoṭaka,Caṅgoṭaka,caṅgoṭaka:m.箱,花かご.,9,1
- 124533,jp,18,cankama,caṅkama,Caṅkama,caṅkama:m.[Sk.caṅkrama] 経行,経行処.,7,1
- 124562,jp,18,cankamana,caṅkamana,Caṅkamana,caṅkamana:n.[<caṅkamati] 経行.-sālā 経行堂.,9,1
- 124652,jp,18,cankamati,caṅkamati,Caṅkamati,caṅkamati:[kamati kram の intens.] 経行す,散歩す.aor.caṅkamiṃ; caus.caṅkamāpeti.,9,1
- 124716,jp,18,cankora,caṅkora,Caṅkora,caṅkora:= cakora m.鷓鴣,しゃこ,[うずらの類].,7,1
- 124741,jp,18,capa,cāpa,Cāpa,cāpa:m.n.[〃] 弓.-lasuṇaチャ一パ蒜(にんにく).,4,1
- 124762,jp,18,capala,capala,Capala,capala:a.[〃] 動揺する,浮動の,軽躁の.,6,1
- 124793,jp,18,capalla,cāpalla,Cāpalla,cāpalla:,cāpalya n.[capala-ya,Sk.cāpalya] 浮薄.,7,1
- 124828,jp,18,capu,capu,Capu,capu:,capucapu [食事の音] チャプチャプ.,4,1
- 124842,jp,18,cara,cara,Cara,cara:① a.m.[<carati car] 歩行の,密偵,間諜.② carati の imper.,4,1
- 124856,jp,18,cara,cāra,Cāra,cāra:a.[<carati] 行ずる,所行の.piṇḍacāra 行乞.sabbaratti-cāra 終夜行.,4,1
- 124877,jp,18,carahi,carahi,Carahi,carahi:adv.[Sk.tarhi] それでは,然らば.,6,1
- 124888,jp,18,caraka,caraka,Caraka,caraka:m.= cara 密偵,歩行者.,6,1
- 124897,jp,18,caraka,cāraka,Cāraka,cāraka:,cārika,cāraṇa a.m.n.旅行,遊行,徘徊.f.cārikā 遊行.,6,1
- 124914,jp,18,caram,caraṃ,Caraṃ,caraṃ:[carati の ppr.m.sg.nom.] 行じつつある.,5,1
- 124925,jp,18,caramase,carāmase,Carāmase,carāmase:carati の imper.1pl.,8,1
- 124931,jp,18,carana,caraṇa,Caraṇa,caraṇa:n.[〃car-ana] 行,行為,実践,徳行.-vant 徳行ある.-sampanna 行具足.,6,1
- 125068,jp,18,carapeti,cārāpeti,Cārāpeti,cārāpeti:,carāpeti [carati の caus.] 行わせる,行かせる.,8,1
- 125080,jp,18,carassu,carassu,Carassu,carassu:carati の imper.2sg.,7,1
- 125088,jp,18,carati,carati,Carati,carati:[〃car] 行 く,行ず,歩く.imper.cara,carassu,(1pl.) carāmase; ppr.caranto,caraṃ,caramāna; opt.careyya,care; fut.carissati; aor.(1sg.) acariṃ,acārisaṃ,(1pl.) carimha,(3sg.) acāri,acari,cari,(3pl.) acariṃsu,acārisuṃ,cariṃsu,acaruṃ,acāruṃ; inf.carituṃ; ger.caritvā,caritvāna; pp.carita,ciṇṇa; caus.cāreti,carāpeti.cf.cara,caraṇa,cariyā,cāraka,cārika,cārin.,6,1
- 125118,jp,18,care,care,Care,care:,careyya,carati の opt.3sg.,4,1
- 125152,jp,18,careti,cāreti,Cāreti,cāreti:[carati の caus.] 行かしめる,育てる.pp.carita; pass.cāriyati.,6,1
- 125180,jp,18,cari,cari,Cari,cari:carati の aor.3sg.,4,1
- 125242,jp,18,carima,carima,Carima,carima:a.[Sk.carama] 最後の.-bhava 最後有.,6,1
- 125269,jp,18,carimaka,carimaka,Carimaka,carimaka:a.= carima.,8,1
- 125336,jp,18,carita,carita,Carita,carita:a.n.m.[〃carati の pp.] 所行,行ぜる,行,行為,行者,性行者,性格者.,6,1
- 125379,jp,18,caritaka,caritaka,Caritaka,caritaka:n.行為.,8,1
- 125397,jp,18,caritar,caritar,Caritar,caritar:a.m.[Sk.caritṛ] 行者,歩行者.,7,1
- 125415,jp,18,caritta,cāritta,Cāritta,cāritta:n.作持,実践.cārittaṃ āpajjati 交際す,訪ねる.-vāritta 作持と止持,遵守と禁止.-sīla 作持戒.,7,1
- 125502,jp,18,cariya,cariyā,Cariyā,cariyā:,cariya n.f.[Sk.cārya] 行,行為,所行.-manussa 探偵.,6,1
- 125512,jp,18,cariya-pitaka,cariyā-piṭaka,Cariyā-Piṭaka,Cariyā-piṭaka:所行蔵 [小部経の一].,13,1
- 125598,jp,18,caru,cāru,Cāru,cāru:a.[Sk.cāru,cāyu] 好ましき,美しき.-dassana みめうるわしき.,4,1
- 125687,jp,18,cassu,cassu,Cassu,cassu:= ca assu [atthi as の opt.3pl.].,5,1
- 125721,jp,18,catasso,catasso,Catasso,catasso:→ cattāro.,7,1
- 125729,jp,18,cati,cāṭi,Cāṭi,cāṭi:f.① 瓶,容器,壺.② 量目の単位.,4,1
- 125782,jp,18,catta,catta,Catta,catta:a.[cajati の pp.] 捨てられたる,施捨せる.,5,1
- 125873,jp,18,cattari,cattāri,Cattāri,cattāri:n.[Sk.catvāri] ,cattāro m.[Sk.catvāraḥ] → catu.,7,1
- 125879,jp,18,cattarisa,cattārīsa,Cattārīsa,cattārīsa:,cattāḷīsa a.num.四十.,9,1
- 125890,jp,18,cattarisaka,cattārīsaka,Cattārīsaka,cattārīsaka:a.四十の.,11,1
- 125938,jp,18,catu,catu,Catu,catu:= catur.num.a.四 nom.acc.m.:cattāro,caturo; nom.acc.n.:cattāri; nom.acc.f.:catasso; instr.abl.m.n.f.:catūhi,catuhi,catūbhi; dat.gen.m.:catunnaṃ; dat.gen.n.f :catassannaṃ; loc.m.n.f :catūsu,catusu,-kaṇṇaka 四角衣.-kkaṇṇa 四角,四隅.-gguṇa 四重.-cakka 四輪.-dvāra 四門.-dhā四種の.-navuti 九十四.-pada,-ppada 四足,四足獣.pl.gen.catuppadaṃ = catuppadānaṃ.-parisā 四衆.-bbhāga四分の一.-bbidha,-vidha 四種の.-vagga 四群の.-vīsati 二十四.-saṭṭhi 六十四.-ha 四日.,4,1
- 125955,jp,18,catu,cātu,Cātu,cātu:,cātur = catu,catur.cātuddasī f.十四日.cātuddisa a.四方の,招提,万人への(愛情).cātudīpa,cātudīpaka 四海の.cātumāsin,cātumasinī f.四ヶ月の,季節祭.cātummahāpatha 四大街,四大道.cātummahābhūtika 四大種の,四大所成.cātummahārājikā 四大王 [天] .cātuyāma 四禁戒.cāturanta 四辺の,四天下の(輪王).cātuvaṇṇi-suddhi 四姓清浄.,4,1
- 126656,jp,18,catukammata,cāṭukammatā,Cāṭukammatā,cāṭukammatā:,cātukamyatā f.阿諛,へつらい.,11,1
- 126700,jp,18,catukka,catukka,Catukka,catukka:n.四法,四辻,広場.,7,1
- 127551,jp,18,catur,catur,Catur,catur:= catu.-aṅga m.四分.-aṅgika,-aṅgin a.,-aṅginī f.四分の.-aṅgula 四指量.-anta = cāturanta 四辺.-assa四角.,5,1
- 127901,jp,18,caturiya,cāturiya,Cāturiya,cāturiya:n.巧妙,賢明.,8,1
- 128399,jp,18,catuttha,catuttha,Catuttha,catuttha:a.第四の.catutthī f.,8,1
- 128949,jp,18,cavana,cavana,Cavana,cavana:n.,cavanatā f.[<cavati] 死去,死沒.,6,1
- 128961,jp,18,cavana,cāvanā,Cāvanā,cāvanā:f.[<cāveti] 動かすこと,消失.,6,1
- 129020,jp,18,cavati,cavati,Cavati,cavati:[Sk.cyavate cyu] 死す,死没す.pp.cuta; caus.cāveti; inf.cāvetuṃ; cf.cavana,cuti.,6,1
- 129056,jp,18,caveti,cāveti,Cāveti,cāveti:[cavati の caus.] 退沒せしむ,死沒さす,動かす,乱す.aor.acāvayi; inf.cāvetuṃ.,6,1
- 129123,jp,18,caya,caya,Caya,caya:a.[<cināti ci] 積土,層,集積.,4,1
- 129158,jp,18,ce,ce,Ce,ce:conj.[Sk.ced,ce] もし,若し.apice たとえ…でも.cf.sace,noce,yañce.,2,1
- 129169,jp,18,cecca,cecca,Cecca,cecca:adv.= cicca [= sañcicca,cinteti の ger.] 考えて,知りて,故意に.,5,1
- 129187,jp,18,cela,cela,Cela,cela:n.布,衣.-aṇḍaka 褌,ふんどし.-paṭṭikā タ一バン,巻布.-vitāna 天幕.,4,1
- 129202,jp,18,celaka,celaka,Celaka,celaka:m.着衣者,裁縫師,旗手.,6,1
- 129214,jp,18,celakedu,celakedu,Celakedu,celakedu:= cetakedu.,8,1
- 129227,jp,18,celapaka,celāpaka,Celāpaka,celāpaka:,celāvaka m.鳥の一種.,8,1
- 129279,jp,18,ceta,ceṭa,Ceṭa,ceṭa:,ceṭaka m.奴隷,僕童.,4,1
- 129304,jp,18,cetabba,cetabba,Cetabba,cetabba:,cetayati,cetaye → cinteti.,7,1
- 129316,jp,18,cetaka,cetaka,Cetaka,cetaka:m.① おとり.② = ceṭaka 僕童,小人物.,6,1
- 129331,jp,18,cetaketu,cetaketu,Cetaketu,cetaketu:m.鳥の一種.,8,1
- 129338,jp,18,cetana,cetanā,Cetanā,cetanā:f.[〃<cit] 思,意思.-kamma 思業.,6,1
- 129382,jp,18,cetanaka,cetanaka,Cetanaka,cetanaka:a.[cetanā-ka] 思念ある,意思ある.,8,1
- 129501,jp,18,cetapana,cetāpana,Cetāpana,cetāpana:n.[<cetāpeti] 交換,交易.,8,1
- 129541,jp,18,cetapeti,cetāpeti,Cetāpeti,cetāpeti:[<ci] 交換す,買う,売買す.,8,1
- 129584,jp,18,cetasa,cetasa,Cetasa,cetasa:m.樹の一種.,6,1
- 129595,jp,18,cetasa,cetasā,Cetasā,cetasā:[ceto の instr.= cittena] 心によりて.,6,1
- 129597,jp,18,cetasika,cetasika,Cetasika,cetasika:a.m.[Sk.caitasika,caitta] 心の,心所,心所有.-kathā 心所論.-dukkha 心の苦.,8,1
- 129692,jp,18,cetaso,cetaso,Cetaso,cetaso:[ceto の dat.gen.= cittassa] 心の.,6,1
- 129738,jp,18,cetayita,cetayita,Cetayita,cetayita:a.[ceteti の pp.] 思念せる,所思.-kamma 思已業.,8,1
- 129768,jp,18,ceteti,ceteti,Ceteti,ceteti:,ceteyya,cetesi → cinteti.,6,1
- 129805,jp,18,ceti,ceti,Ceti,Ceti:,Cetiya,Ceta m.チェ一ティ,支提 [十六大国の一].,4,1
- 129825,jp,18,cetiya,cetiya,Cetiya,cetiya:n.[Sk.caitya<ci] 制多,支提,塔廟,霊祠.-aṅgaṇa 塔廟の庭.-cārika 廟の巡礼者.-pūjā 支提供養.-vandana 支提礼拝.,6,1
- 130004,jp,18,ceto,ceto,ceto,ceto:n.[Sk.cetas = citta] 心,心想.sg.dat.gen.cetaso; instr.abl.cetasā.-khila 心裁,心の荒野.-padosa 心の邪悪.-paricca-ñāṇa,-pariya-ñāṇa 他心智.-pariyāya 心の差別,他心を知る.-parivitakka 心の所念.-pharaṇatā 心遍満.-vasippatta 心自在者.-vimutti 心解脫.-vivaṭṭa 思退転.-vivaraṇa 心の離蓋.-samatha 心寂止.-samādhi 心定,心三昧.,4,1
- 130249,jp,18,cha,cha,cha,cha:,chaḷ num.[Sk.ṣaṣ,ṣaṭ] 六.-āsīti 八十六.-ttiṃsa,-ttiṃsati 三十六.-ddanta 六牙.-ddisa 六方.-dhātura [= dhātuya] 六界から成る.chaḷ-abhiññā 六神通.,3,1
- 130475,jp,18,chachakka-sutta,chachakka-sutta,Chachakka-sutta,Chachakka-sutta:六六経.M 148.,15,1
- 130492,jp,18,chada,chada,chada,chada:m.,chadana n.,chadda n.[<chad] 蓋,覆い,屋蓋,屋根,覆障.,5,1
- 130513,jp,18,chadana,chādana,chādana,chādana:n.被服,衣料,覆蔵.,7,1
- 130872,jp,18,chaddeti,chaḍḍeti,chaḍḍeti,chaḍḍeti:[Sk.chardayati,chṛṇatti chṛd] 捨っ,吐く,除く.imper.chaḍḍehi; ger.chaḍḍūna,chaḍḍetvā; grd.chaḍḍetabba,chaḍḍanīya,chaḍḍiya; pp.chaḍḍita; pass.chaḍḍīyati; caus.chaḍḍāpeti.,8,1
- 130916,jp,18,chaddita,chaḍḍita,chaḍḍita,chaḍḍita:a.[chaḍḍeti の pp.] 捨てられたる,排除されたる.,8,1
- 131089,jp,18,chadeti,chādeti,chādeti,chādeti:① [Sk.chādayati<chad の caus.] 覆う,かくす.ppr.chādent; pp.channa ①; pass,chādīyati.② [= chandeti.Sk.chandati,chadayati chad,chand] 喜ぶ,喜ばせる.ppr.chādayamāna,chādamāna; pp.channa ②.,7,1
- 131296,jp,18,chakala,chakala,chakala,chakala:m.,chakalī f.,chakalaka m.山羊,やぎ.,7,1
- 131347,jp,18,chakana,chakana,chakana,chakana:,chakaṇa n.牛糞.,7,1
- 131377,jp,18,chakka,chakka,chakka,chakka:a.[<cha] 六法,六つの.,6,1
- 131410,jp,18,chakkhattum,chakkhattuṃ,chakkhattuṃ,chakkhattuṃ:adv.[Sk.ṣaṭkṛtvas] 六回,六度.,11,1
- 131608,jp,18,chama,chamā,chamā,chamā:f.[Sk.kṣamā] 土地,大地.instr.chamā; loc.chamāyaṃ,chamāya.,5,1
- 131668,jp,18,chambhin,chambhin,chambhin,chambhin:a.[<chambheti skambh 硬直す,おそれて腰をぬかす] 硬直せる,恐怖の.,8,1
- 131677,jp,18,chambhitatta,chambhitatta,chambhitatta,chambhitatta:n.[chambhita-tta] 硬直,恐怖.,12,1
- 131709,jp,18,chana,chaṇa,chaṇa,chaṇa:m.[Sk.kṣaṇa] 祭礼,饗宴.-kīḷā 祭の遊び.,5,1
- 131775,jp,18,chanda,chanda,chanda,chanda:m.[〃] 欲,志欲,意欲.-adhipati 欲増上.-āgati 欲不行処.-ānunīta 欲に導かれたる.-nānatta 欲種々・ -mūlaka 欲を根本とする.-rāga 欲貪.-vāsinī 楽住婦.-samādhi 欲定.-sampadā 欲具足.,6,1
- 131877,jp,18,chandaka,chandaka,chandaka,chandaka:,m.志ある(施食).~ṃ saṃharati 志望の(施食)を集める.,8,1
- 132143,jp,18,chandikata,chandīkata,chandīkata,chandīkata:a.志欲せる,熱心なる.,10,1
- 132151,jp,18,chando,chando,chando,chando:n.[Sk.chandas] 雅語,聖語,韻律.dat.gen.chandaso; instr.abl.chandasā.-viciti 韻律学.,6,1
- 132187,jp,18,channa,channa,channa,channa:a.[chādeti の pp.] ① 覆われたる,葺かれたる,かくされたる,秘密の.② 適当なる.,6,1
- 132277,jp,18,chapa,chāpa,chāpa,chāpa:,chāpaka m.[Sk.śāva] 子獸,若獣.chāpī f.,5,1
- 132287,jp,18,chapaka,chapaka,chapaka,chapaka:m.賤民.= caṇḍāla 旃陀羅.,7,1
- 132425,jp,18,charika,chārikā,chārikā,chārikā:f.灰.,7,1
- 132531,jp,18,chata,chāta,chāta,chāta:a.[Sk.psāta] ひもじき,飢えたる.,5,1
- 132554,jp,18,chataka,chātaka,chātaka,chātaka:a.n.ひもじき; 飢餓,飢饉.-bhaya 飢饉の怖畏.,7,1
- 132638,jp,18,chatta,chatta,chatta,chatta:① n.[Sk.chattra] 傘,傘蓋,日傘.-gāha 持傘者.-maṅgala 天蓋祝い.② m.[cf.Sk.chātra] 生徒,学生.,6,1
- 132710,jp,18,chattaka,chattaka,chattaka,chattaka:m.n.= chatta日傘.,8,1
- 132858,jp,18,chattha,chaṭṭha,chaṭṭha,chaṭṭha:,chaṭṭhama a.[Sk.ṣaṣṭha] 第六の.,7,1
- 132970,jp,18,chattimsa,chattiṃsa,chattiṃsa,chattiṃsa:num.三十六.-khattuṃ adv.三十六回.,9,1
- 133092,jp,18,chava,chava,chava,chava:① m.[Sk.śava] 死体.-aṭṭhika 骸骨.-ālāta 火葬場の炬火,火葬の薪.-kuṭikā 納屍堂.-ḍāhaka 火葬夫.-dussa 屍衣.-sarīra 死体.-sīsa 髑髏.② a.卑しき,哀れなる.,5,1
- 133134,jp,18,chavaka,chavaka,chavaka,chavaka:m.a.= chava 屍体; あわれな.,7,1
- 133195,jp,18,chavi,chavi,chavi,chavi:f.[〃] 皮膚,表皮.,5,1
- 133312,jp,18,chaya,chāyā,chāyā,chāyā:f.[〃] 影,日蔭.,5,1
- 133415,jp,18,checchati,checchati,checchati,checchati:[Sk.chetsyati.chindati の fut.] 断つであろう [にれを現在として用う] ,断つ.aor.acchecchi,acchejji.,9,1
- 133420,jp,18,cheda,cheda,cheda,cheda:m.[cf.chindati] 切断,破壊,簡略論.-gāmin 破壊に至る,壊れ易き.,5,1
- 133448,jp,18,chedana,chedana,chedana,chedana:n.[cf.chindati] 切斷,割截,破壊.,7,1
- 133591,jp,18,chedeti,chedeti,chedeti,chedeti:,chedāpeti [chindati の caus.] 断ぜしむ.ppr.chedāpayant.,7,1
- 133614,jp,18,chejja,chejja,chejja,chejja:a.[chindati の grd.] 断たるベき,烤問.-āpatti 断頭罪.-vatthu 斷頭事.,6,1
- 133662,jp,18,cheka,cheka,cheka,cheka:a.[〃] 賢き,巧みな,純枠の.,5,1
- 133706,jp,18,cheppa,cheppā,cheppā,cheppā:f.[cf.Sk.śepa,śepyā] 尾,垂肉.,6,1
- 133711,jp,18,cheta,cheta,cheta,cheta:m.岩山に住む獣,豹の一種.,5,1
- 133718,jp,18,chetabba,chetabba,chetabba,chetabba:,chetvā,chetvāna,chetuṃ,chettuṃ → chindati.,8,1
- 133735,jp,18,chettar,chettar,chettar,chettar:m.[Sk.chettṛ] 切断者,破壊者.,7,1
- 133779,jp,18,chida,chida,chida,chida:a.[<chid] 破壊する,破る.,5,1
- 133788,jp,18,chidda,chidda,chidda,chidda:[Sk.chidra] a.欠陥ある,空洞の.n.孔,孔隙,切断,欠陥.-āvacchidda,-vicchidda 種々の孔隙ある.-kārin 孔隙を作る,矛盾ある.,6,1
- 133821,jp,18,chiddaka,chiddaka,chiddaka,chiddaka:,chiddavant a.孔のある,欠点ある.,8,1
- 133911,jp,18,chiggala,chiggaḷa,chiggaḷa,chiggaḷa:m.[cf.chidda] 孔.,8,1
- 133922,jp,18,chijja,chijja,chijja,chijja:chijjati の ger.,6,1
- 133958,jp,18,chijjati,chijjati,chijjati,chijjati:[Sk.chidyate.chindati の pass.] 切られる.aor.chijji; fut.chijjissati; ger.chijjitvā; cijja; pp.chijjita.,8,1
- 133975,jp,18,chijji,chijji,chijji,chijji:,chijjitvā,chijjissati → chijjati.,6,1
- 134090,jp,18,chindati,chindati,chindati,chindati:[chid,chind,ched] 切る,断つ,切断す.aor.acchidā,acchidaṃ,acchidda,acchindi,chindi,acchecchi,acchejji; imper.chinda,chindatha; ppr.chindamāna; inf.chindituṃ,chetuṃ,chettuṃ; opt.chinde; ger.chinditvā,chetvā; grd.chindiya,chetabba,chejja; fut.checchati; pass.chijjati; caus.chindāpeti 切断せしむ.,8,1
- 134173,jp,18,chinna,chinna,chinna,chinna:a.[chindati の pp.] 切断されたる,切られたる.-iriyāpatha 威儀路を断ぜる.-katha 唖者.-papañca 障害を断てる.-vaṭuma 道を断てる.-saṃsaya 疑いを断ぜる.-sāṭaka 破衣.-babbhara,-sassaraバラバラ,サラサラの音を断ぜる.,6,1
- 134572,jp,18,chuddha,chuddha,chuddha,chuddha:a.[Sk.kṣubdha] 捨てられたる,排斥された,輕蔑すべき.,7,1
- 134586,jp,18,chupana,chupana,chupana,chupana:n.捺触,おし,ふれ.,7,1
- 134605,jp,18,chupati,chupati,chupati,chupati:触れる,捺す,おす.aor.chupi; pp.chupita.,7,1
- 134650,jp,18,churika,churikā,churikā,churikā:f.[Sk.kṣurikā.cf.khura] 小刀,剣.,7,1
- 134665,jp,18,ci,ci,ci,ci:,cid,indecl.[Sk.cid] いかなる,でも.koci [whoever] ,kiñci [whatever] ,kadāci [whenever] ,kuhiñci [wherever] .cf.ca,cana,ce.,2,1
- 134687,jp,18,ciccitayana,cicciṭāyana,cicciṭāyana,cicciṭāyana:n.[<cicciṭāyati] シュッシ〆ュッ.,11,1
- 134696,jp,18,ciccitayati,cicciṭāyati,cicciṭāyati,cicciṭāyati:,ciṭicitāyati シュッシュッと蒸発す,沸騰し火烟を出す.,11,1
- 134735,jp,18,cikicchati,cikicchati,cikicchati,cikicchati:= tikicchati [Sk,cikitsati,cit の desid.] いやす,治療す,思念す.,10,1
- 134751,jp,18,cikkhalla,cikkhalla,cikkhalla,cikkhalla:n.[Sk.cikkaṇa,cikkala] 泥地,泥.,9,1
- 134791,jp,18,cikkhassati,cikkhassati,cikkhassati,cikkhassati:[Sk.cikṣariṣati kṣar の desid.] にじみ出る,落ちんと欲す.,11,1
- 134815,jp,18,cilimika,cilimikā,cilimikā,cilimikā:f.褥,しとね.,8,1
- 134823,jp,18,cillaka,cillaka,cillaka,cillaka:m.[kilaka,khīlaka] 棒,くい,柱,傀儡,からくり人形.,7,1
- 134828,jp,18,cimilika,cimilikā,cimilikā,cimilikā:f.チミリカ布.,8,1
- 134849,jp,18,cinaka,cīnaka,cīnaka,cīnaka:m.n.支那豆 [植物の一種].,6,1
- 134884,jp,18,cinapitta,cīnapiṭṭa,cīnapiṭṭa,cīnapiṭṭa:n.赤鉛.,9,1
- 134912,jp,18,cinati,cināti,cināti,cināti:[Sk.cinoti,cayati ci] 積む,集む.inf.cinituṃ; pp.cita; pass.cīyati; caus.cināpeti 建造す.,6,1
- 134926,jp,18,cinca,ciñcā,ciñcā,ciñcā:f.タマリンド,植物の一種.,5,1
- 134953,jp,18,cingulaka,ciṅgulaka,ciṅgulaka,ciṅgulaka:m.n.① 風車,風車遊び.② 植物の一種.,9,1
- 134967,jp,18,cingulayati,ciṅgulāyati,ciṅgulāyati,ciṅgulāyati:風車の如く廻る,旋廻す.,11,1
- 135002,jp,18,cinna,ciṇṇa,ciṇṇa,ciṇṇa:[carati car の pp.] 行ぜる,行ける.,5,1
- 135040,jp,18,cinnatta,ciṇṇatta,ciṇṇatta,ciṇṇatta:n.[ciṇṇa-tta] 習慣,風習.,8,1
- 135079,jp,18,cinta,cintā,cintā,cintā:f.[<cit,cint] 思念,思惟,思想.-kavi 思詩人.-maṇi 如意宝.-maya 思所成.,5,1
- 135145,jp,18,cintana,cintana,cintana,cintana:n.= cintā 思念.,7,1
- 135152,jp,18,cintanaka,cintanaka,cintanaka,cintanaka:a.思念ある,思慮する.,9,1
- 135200,jp,18,cintaya,cintaya,cintaya,cintaya:cinteti の ger.,7,1
- 135261,jp,18,cintesi,cintesi,cintesi,cintesi:,cintesuṃ,cinteti の aor.,7,1
- 135288,jp,18,cinteti,cinteti,cinteti,cinteti:,ceteti,cetayati [Sk.cetati cit,cint] 思う,考える,思念す.opt.cinteyya,cetaye; ppr.cintenta,cintayanta; aor.cintesi,cintesuṃ,cintayi,acintayuṃ,acetayi,cetesi; ger.cintetvā,cintiya,cecca,cicca; ppr.cetayāna; grd.cinteyya,cintetabba,cetabba; pp.cintita,cetayita.,7,1
- 135329,jp,18,cintin,cintin,cintin,cintin:a.[cinta-in] 思念ある,思考ある.,6,1
- 135337,jp,18,cintita,cintita,cintita,cintita:a.n.[cinteti の pp.] 思念せる,思考せる,思想,思念.,7,1
- 135424,jp,18,cira,cira,cira,cira:a.[〃] 久しき.ciraṃ,cirena,cirāya,cirassa,cirassaṃ adv.久しく,長い間.-kālaṃ 長時に.-ṭṭhitika 久住の.-dikkhita 久宿の,久出家の.-nivāsin 久住者.-paṭika 久しき以来.-pabbajita 久しく出家せる.-ppavāsin.-pavuttha 久しく不在の.-rattaṃ 長夜に,長時に.,4,1
- 135436,jp,18,cira,cīra,cīra,cīra:n.[〃] 樹皮,繊維,皮衣.,4,1
- 135498,jp,18,ciraka,cīraka,cīraka,cīraka:m.[<cīra] ① 樹皮,皮衣.-vāsika 皮衣刑.② 細片.,6,1
- 135843,jp,18,cirassa,cirassa,cirassa,cirassa:,cirassaṃ adv.[cira の gen.] 久しく,遂に.na cirass' eva 久しからずして.sucirass' eva かなり久しくして.,7,1
- 135871,jp,18,cirataram,cirataraṃ,cirataraṃ,cirataraṃ:adv.[cira-tara の acc.] より久しく.,9,1
- 136064,jp,18,cirilika,cīriḷikā,cīriḷikā,cīriḷikā:f.蟋蟀,こうろぎ.,8,1
- 136068,jp,18,cirita,cirīṭa,cirīṭa,cirīṭa:m.[Sk.ciri] おうむ.,6,1
- 136080,jp,18,cita,cita,cita,cita:[cināti ci の pp.] 積まれたる,充填せる.-antaraṃsa 肩の凹みがなくなった.,4,1
- 136106,jp,18,citaka,citakā,citakā,citakā:,citaka f.a.火葬堆,費;ちりばめられた.,6,1
- 136141,jp,18,citi,citi,citi,citi:f.[<ci] 集積,積み重ね.,4,1
- 136159,jp,18,citra,citra,citra,citra:= citta ① ③.,5,1
- 136270,jp,18,citta,citta,citta,citta:① citra [Sk.citra<ci] a.種々の,雑種の.n.絵画,彩色.-akkhara 美字.-āgāra 絵画堂.-kata 飾られたる.-katha,-kathin,-kathika 巧説者,妙説者.-kamma 絵画,装飾.-kāra,-kāraka 画家.-vyañjana 美文.-sibbana 美しき刺繡ある.② [〃<cinteti cit] 心.-ādhipati 心増上.-ānuparivattin 心随転.-ānupassanā 心髄観.-ujukatā心直性.-uppāda 心起,心生起.ekaggatā 心一境性.-kammaññatā心適業性.-kkhepa 心乱.-cetasika 心心所.-ja 心生の.-ja-rūpa 心生色.-paṭibaddha 心繋属の.-passaddhi 心軽安.-pāguññatā 心練達性.-mudutā 心柔軟性.-lahutā 心輕快性.-vikkhepa心乱.-vipatti 心欠損.-vippayutta 心不相応.-vivaṭṭa 心退転.-visuddhi 心清浄.-vūpasama 心寂静.-saṅkhāra 心行.-santati 心相続.-samuṭṭhāna 心等起.-sampadā 心具足.-sampayutta 心相応.-sahabhū 心倶在.③ [cf.Sk.caitra] 月の名 [3月-4月].,5,1
- 136637,jp,18,cittaka,cittaka,cittaka,cittaka:,citraka a.彩色ある.m.斑羚羊.n.彩色.-dhara-kumma 陸亀の一種.,7,1
- 136654,jp,18,cittaka,cittakā,cittakā,cittakā:f.雑色に飾られた寝台の上掛け.,7,1
- 137891,jp,18,cittata,cittatā,cittatā,cittatā:f.,cittatta n.心性; 種々性.,7,1
- 137902,jp,18,cittatara,cittatara,cittatara,cittatara:a.[citta の比較級] より雑多の.,9,1
- 138252,jp,18,citti-karoti,citti-karoti,citti-karoti,citti-karoti:[citta-kṛ] 尊敬す,敬重する,心する.ger.cittikatvā; pp.cittikata.,12,1
- 138262,jp,18,cittika,cittika,cittika,cittika:a.[citta ① -ika] 彩色ある,美しい.,7,1
- 138266,jp,18,cittikara,cittikāra,cittikāra,cittikāra:m.[<citti-karoti] 尊敬,敬意.,9,1
- 138301,jp,18,cittikata,cittikata,cittikata,cittikata:a.[citti-kṛ の pp.] 敬重せる,誠心の.-dāna 至心施.,9,1
- 138455,jp,18,civara,cīvara,cīvara,cīvara:n.[〃] 衣,法衣.-kamma 作衣.-kārasamaya-kāla 衣時.-paṭiggāhaka 受衣者.-palibodha 衣障碍.-paviveka 衣の遠離.-bhaṅga 分衣.-bhājaka 頒衣人.-vaṃsa 竹の衣架.-vaḍḍhaka 裁縫師.-saṅkamanīya n.譲渡すべき衣.,6,1
- 139007,jp,18,ciyati,cīyati,cīyati,cīyati:,cīyate [cināti ci の pass.] 積まれる,集められる.,6,1
- 139017,jp,18,coca,coca,coca,coca:n.[〃] ココア,有種蕉.-pāna 蕉汁,倶羅果漿.,4,1
- 139036,jp,18,codaka,codaka,codaka,codaka:m.[〃<codeti] 呵責者,叱責者,難詰者.,6,1
- 139067,jp,18,codana,codanā,codanā,codanā:f.[〃<codeti] 呵責,叱責,挙罪.,6,1
- 139256,jp,18,codetar,codetar,codetar,codetar:m.[codaya-tṛ] 難詰者,呵責者.,7,1
- 139259,jp,18,codeti,codeti,codeti,codeti:[Sk.codayati<cud の caus.] 督促す,呵責す,責める,詰問す.aor.acodayi; inf.codetuṃ; grd.codetabba; pass.cujjati,codiyati 責められる.caus.codāpeti 呵責させる.,6,1
- 139296,jp,18,codita,codita,codita,codita:a.[codeti の pp.] 難詰された,責められた.,6,1
- 139322,jp,18,cokkha,cokkha,cokkha,cokkha:a.[Sk.cokṣa,caṅkṣa] 清き.-bhāva 清きこと.,6,1
- 139335,jp,18,cola,cola,cola,cola:,coḷa m.[Sk.cola,coḍa] 布,布片.-paṭṭa 朱羅布.-bhisi 布臥褥.,4,1
- 139344,jp,18,cola,coḷa,Coḷa,Coḷa:= Coḍa,m.チョ一ラ [南印度ダミラ人の国].,4,1
- 139381,jp,18,colaka,colaka,colaka,colaka:,coḷaka m.= cola小布.,6,1
- 139515,jp,18,cora,cora,cora,cora:m.[Sk.cora,caura<cur] 賊,盗賊.-antarāya 賊の障碍.- kantāra 賊難所.-ghāta,-ghātaka 行刑者,刑吏,魁膾,-paccatthika 賊怨家.-bhaya 賊の怖畏.,4,1
- 139751,jp,18,cori,corī,corī,corī:f.賊女.-bhariyā 盗賊なる妻.,4,1
- 139768,jp,18,corika,corikā,corikā,corikā:f.① 劫掠,盗取.② 賊女.,6,1
- 139868,jp,18,cuddasa,cuddasa,cuddasa,cuddasa:num.[= catuddasa] 十四.,7,1
- 139967,jp,18,cudita,cudita,cudita,cudita:a.[codati cud の pp.] 叱責されたる,非難されたる.,6,1
- 139994,jp,18,cujjati,cujjati,cujjati,cujjati:= codiyati [codeti の pass.] 叱られる.ppr.cujjamāna.,7,1
- 140019,jp,18,cula,cūḷa,cūḷa,cūḷa:① a.= culla 小さな.② m.[Sk.cūḍa] 頭頂の髪,鳥冠(とさか),髻,耳たぶ.,4,1
- 140028,jp,18,cula,cūḷā,cūḷā,cūḷā:f.[Sk.cūḍā] 朱羅,頭頂の小髪,髻,鳥冠(とさか).-maṇi 宝冠,髻宝珠.,4,1
- 140306,jp,18,culanika,cūḷanika,cūḷanika,cūḷanika:a.= cūḷa小なる.,8,1
- 140447,jp,18,culasiti,cūḷāsīti,cūḷāsīti,cūḷāsīti:= cullāsīti 八十四.,8,1
- 140543,jp,18,culika,cūlikā,cūlikā,cūlikā:f.[〃] 耳ぶた,耳の先.,6,1
- 140555,jp,18,culla,culla,culla,culla:,cūḷa a.[Sk.kṣulla = kṣudra] 小さき,小の.-pitar 小父,叔父.,5,1
- 140584,jp,18,culla-niddesa,culla-niddesa,Culla-niddesa,Culla-niddesa:= Cūḷaniddesa 小義釈 [大義釈と共に小部経の一].,13,1
- 140589,jp,18,culla-vagga,culla-vagga,Culla-vagga,Culla-vagga:= Cūḷavagga小品 [大品と共に犍度部をなす].,11,1
- 140591,jp,18,culla-vamsa,culla-vaṃsa,Culla-vaṃsa,Culla-vaṃsa:= Cūḷavaṃsa 小史,小王統史 [大史と共にセイロン王統史].,11,1
- 140623,jp,18,cullapanthaka,cullapanthaka,Cullapanthaka,Cullapanthaka:= Cūḷapanthaka 朱利槃特,周利槃特 [愚鈍の比丘,仏弟子].,13,1
- 140633,jp,18,cullasiti,cullāsīti,cullāsīti,cullāsīti:= caturāsīti 八十四.,9,1
- 140692,jp,18,cumbata,cumbaṭa,cumbaṭa,cumbaṭa:,cumbaṭaka n.あて物,枕; 花環.,7,1
- 140719,jp,18,cumbati,cumbati,cumbati,cumbati:[〃cumb] 接吻す.,7,1
- 140751,jp,18,cunda,cunda,cunda,cunda:m.象牙師.-kāraろくろ師.,5,1
- 140752,jp,18,cunda,cunda,Cunda,Cunda:m.チュンダ,純陀,周那 [① 舎利弗の弟.② 釈尊に最後の供食をした鍛工子].,5,1
- 140799,jp,18,cunna,cuṇṇa,cuṇṇa,cuṇṇa:n.[Sk.cūrṇa.carvati carv の pp.] 砕かれたる,砕末,粉末,粉,洗粉.-piṇḍa 団子,粉薬塊.-bhesajja 粉薬.,5,1
- 140825,jp,18,cunnaka,cuṇṇaka,cuṇṇaka,cuṇṇaka:a.n.[cuṇṇa-ka] 粉末,塗粉.,7,1
- 140894,jp,18,cunneti,cuṇṇeti,cuṇṇeti,cuṇṇeti:[cuṇṇa の denom.] 粉末にす,砕く.ppr.pass.cuṇṇiyamāna 砕かれつつ.,7,1
- 140984,jp,18,cuta,cuta,cuta,cuta:a.[Sk.cyuta.cavati の pp.] 死没せる,没せる,死せる.m.pl.nom.cutāse.-ūpapātā [-ūppāta は誤] 死生,死没と往生.,4,1
- 141006,jp,18,cuti,cuti,cuti,cuti:f.[Sk.cyuti<cuta] 死没,没,死.,4,1
- 142224,jp,18,dabba,dabba,dabba,dabba:a.n.[Sk.dravya] ① 適当な,有能な,善良な.-jātika=dabba.② ダッバ,灌木の一種.cf.dāru.,5,1
- 142345,jp,18,dabbha,dabbha,dabbha,dabbha:m.[Sk.darbha] 吉祥草.,6,1
- 142370,jp,18,dabbi,dabbī,dabbī,dabbī:f.[Sk.darvī] さじ,杓子.-gāha 杓子の持者.-homa さじの献供.,5,1
- 142471,jp,18,dadam,dadaṃ,dadaṃ,dadaṃ:(nom.),dadato (dat.gen.),dadanto,dadamāno dadāti の ppr.,5,1
- 142502,jp,18,dadati,dadāti,dadāti,dadāti:[〃<dā] 与える,施す pr.deti,demi,dadāmi,dadamhase,dadāmase; fut.dassati,dassaṃ,dassāmi,dammi; imper.dehi,detha,detu,dadāhi; aor.adā,adamha,adattha,dattha,adāsi,adaṃsu,adadaṃ,dadiṭṭha; opt.dade,dadeyya,dadeyyaṃ,dadeyyāsi,dajjā,dajjaṃ,dajjeyya,dajjuṃ; ger.datvā,datvāna,daditvā,dadiya,dajjā; inf.dātuṃ,dātave; grd.dātabba,deyya; ppr.dento,dadanto,dadaṃ,dadato,dadamāna; pp.datta,dinna; caus.dāpeti; pass.dīyati,diyyati.cf.dāna,dāya.,6,1
- 142530,jp,18,daddalhati,daddaḷhati,daddaḷhati,daddaḷhati:[Sk.jājvalyati.jval の intens.] 輝ゃく.ppr.daddaḷhamāna,daddallamāna.,10,1
- 142541,jp,18,daddara,daddara,daddara,daddara:m.[Sk.dardara] 騒音.,7,1
- 142580,jp,18,daddha,daḍḍha,daḍḍha,daḍḍha:a.[Sk.dagdha.dahati の pp.] 焼けたる,焼尽せる.-ṭṭhāna 火葬場.,6,1
- 142641,jp,18,daddu,daddu,daddu,daddu:n.[Sk.dadru,dardru] 輪癬,皮膚病.,5,1
- 142657,jp,18,daddula,daddula,daddula,daddula:n.ダッドゥラ米,米の一種.,7,1
- 142681,jp,18,dade,dade,dade,dade:,dadeyya,dadeyyaṃ,dadeyyāsi,dadāti の opt.,4,1
- 142719,jp,18,dadhi,dadhi,dadhi,dadhi:n.[〃] 酪,凝乳.nom.acc.dadhiṃ.-thālaka 酪器.-maṇḍaka生酥.-vaṇṇa 酪色.,5,1
- 142824,jp,18,daha,ḍaha,ḍaha,ḍaha:n.[<dah] 煩熱,熱悩.,4,1
- 142828,jp,18,daha,ḍāha,ḍāha,ḍāha:m.[cf.ḍahati] 火熱,光熱,熱病.,4,1
- 142837,jp,18,daha,daha,daha,daha:m.[Sk.draha] 湖,池.cf.rahada.,4,1
- 142889,jp,18,dahana,dahana,dahana,dahana:n.[〃] 焼くもの,火.,6,1
- 142937,jp,18,dahara,dahara,dahara,dahara:a.[〃] 幼き,若き,幼少の.daharā,daharī f.若妻,若い女.,6,1
- 142968,jp,18,daharaka,daharaka,daharaka,daharaka:= dahara.daharikā f.少女.,8,1
- 143031,jp,18,dahati,ḍahati,ḍahati,ḍahati:,dahati [Sk.dahati dah] 焼く,苦しめる.aor.adaḍḍha; pass.ḍayhati 焼かれる.aor.2sg.ḍayhittho.,6,1
- 143041,jp,18,dahati,dahati,dahati,dahati:① [Sk.dadhāti dhā] 置く,定める,整える.ger.daheyya; pass.dhīyati; grd.dheyya.② [〃] = ḍahati 燒く,火葬にする.fut.dahissaṃ,dahissasi; aor.adaḍḍha.,6,1
- 143122,jp,18,dajjam,dajjaṃ,dajjaṃ,dajjaṃ:,dajjā,dajjeyya,dajjuṃ,dadāti の opt.,6,1
- 143161,jp,18,daka,ḍāka,ḍāka,ḍāka:m.n.野菜,菜.- rasa 菜汁.,4,1
- 143170,jp,18,daka,daka,daka,daka:n.[=udaka.cf.odaka] 水 -rakkha 水魔,水羅剎.-vaṇṇa 水色.,4,1
- 143279,jp,18,dakkha,dakkha,dakkha,dakkha:① a.n.[Sk.dakṣa] 巧みなる,有能の; 有能,熟練.② dakkhati の imper.,6,1
- 143308,jp,18,dakkham,dakkhaṃ,dakkhaṃ,dakkhaṃ:dassati の ppr.sg.nom.,7,1
- 143343,jp,18,dakkhati,dakkhati,dakkhati,dakkhati:= dassati 見る.pr.dakkhāmi; fut.dakkhissati; inf.dakkhituṃ,dakkhitāye; ger.dakkhiya; pp.dakkhita; ppr.dakkhaṃ; caus.pp.dakkhāpita.,8,1
- 143381,jp,18,dakkhin,dakkhin,dakkhin,dakkhin:a.[dakkha-in<dassati] 見える.dakkhinī f.,7,1
- 143384,jp,18,dakkhina,dakkhiṇa,dakkhiṇa,dakkhiṇa:a.[Sk.dakṣiṇa] 右の,南方の,巧みな.-āvattaka 右に曲った.-janapada 南方地方.-passa 右脇.-sara南海.,8,1
- 143399,jp,18,dakkhina,dakkhiṇā,dakkhiṇā,dakkhiṇā:f.[Sk.dakṣiṇā] 施,施物,供物,供養.-visuddhi 施浄,施清浄.,8,1
- 143781,jp,18,dakkhineyya,dakkhiṇeyya,dakkhiṇeyya,dakkhiṇeyya:a.[Sk.dakṣiṇīya] 供養せらるべき,応施者,応供養.-aggi 応施火.-puggala 応供人.,11,1
- 143923,jp,18,dakkhitaye,dakkhitāye,dakkhitāye,dakkhitāye:,dakkhituṃ,dakkhati (見る) の inf.,10,1
- 143929,jp,18,dakkhiti,dakkhiti,dakkhiti,dakkhiti:= dassati,dakkhati 見る.pr.3pl.dakkhinti; ppr.sg.nom.dakkhiṃ.,8,1
- 143939,jp,18,dakkhiya,dakkhiya,dakkhiya,dakkhiya:dassati の ger.,8,1
- 143952,jp,18,dala,dala,dala,dala:n.葉,花弁 akkhi-dala 目ぶた.,4,1
- 143974,jp,18,dalati,dalati,dalati,dalati:[〃dal] 裂ける,破れる.caus.dāleti; pass.dīyati.cf.uddīyati.,6,1
- 143998,jp,18,daleti,dāleti,dāleti,dāleti:,dālayati [dal] 引き裂く,破る.,6,1
- 144011,jp,18,dalha,daḷha,daḷha,daḷha:a.[Sk.dṛḍha] 堅固の,確固たる,daḷhaṃ adv.堅く.-dhamma 堅法,熟練せる,強弓ある.-nikkama,-parakkamaカ励,強い努力.-pākāra堅固な囲壁.,5,1
- 144240,jp,18,dalhi,daḷhī,daḷhī,daḷhī:f.[= daḷha] -bhūta 堅固となれる.-kamma強法.,5,1
- 144299,jp,18,dalidda,dalidda,dalidda,dalidda:,daḷidda a.m.[Sk.daridra] 貧しき,困窮の,乞食.,7,1
- 144369,jp,18,daliddiya,dāliddiya,dāliddiya,dāliddiya:,dāḷiddiya n.[dalidda-ya] 貧窮,窮乏.,9,1
- 144392,jp,18,dalika,dālikā,dālikā,dālikā:f.,dālima m.瓜(うり)の一種,ざくろ.,6,1
- 144424,jp,18,dama,dama,dama,dama:n.[〃<dam] 調御,調伏,訓練.instr.damasā,damena.-upasama 調御寂止,忍辱.,4,1
- 144435,jp,18,dama,dāma,dāma,dāma:n.[Sk.dāman] 繩,花環,鎖.,4,1
- 144448,jp,18,damaka,damaka,damaka,damaka:[dama-ka=dama] ① a.m.調御の,訓練する.② 調御者.③ 残食行者.,6,1
- 144509,jp,18,damatha,damatha,damatha,damatha:m [〃] 調御,調伏,訓練.,7,1
- 144589,jp,18,dametar,dametar,dametar,dametar:m.[Sk.damayitṛ<dameti] 調御者.,7,1
- 144598,jp,18,dameti,dameti,dameti,dameti:,damayati [Sk.damayati.dammati の caus.] 調御す,ならす,練訓す.fut.damessāmi,damayissaṃ; ppr.pl.gen.damayataṃ; pp.damita.,6,1
- 144629,jp,18,damila,damiḷa,Damiḷa,Damiḷa:m.ダミラ族,ドラヴィダ.,6,1
- 144691,jp,18,damma,damma,damma,damma:a.[Sk.damya.dammati の grd.] 調御さるベき.-sārathi 調御者.,5,1
- 144715,jp,18,dammati,dammati,dammati,dammati:[Sk.dāmyati dam] ならされる,おとなしくなる.pp.danta; grd.damma; caus.dameti,damayati.,7,1
- 144719,jp,18,dammi,dammi,dammi,dammi:dadāti の fut.,5,1
- 144747,jp,18,damsa,ḍaṃsa,ḍaṃsa,ḍaṃsa:n.[cf.ḍasati] 虻,あぶ.,5,1
- 144758,jp,18,damsa,daṃsa,daṃsa,daṃsa:= ḍaṃsa 虻,あぶ.,5,1
- 144876,jp,18,dana,dāna,dāna,dāna:n.[〃<dā] 施,布施,施与.-agga 布施屋.-āsā財施.-uppatti 施主.-kathā 施論,布施の話.-dhamma 施物.-pati 施主,檀越.-phala 施の果報.-maya 施所成の.-vatthu 布施事.-saṃvibhāga 施物の頒与.-sālā布施堂.,4,1
- 145288,jp,18,danava,dānava,dānava,dānava:m.[〃] ダヌの子孫,魔鬼.,6,1
- 145377,jp,18,danda,daṇḍa,daṇḍa,daṇḍa:m.[〃] 杖,棒,むち,琴のばち,罰,刑罰,罰金.-antara 杖間.-ādāna 執杖.-kathālikā 柄杓,ひしゃく.-kamma 罰業,受刑.-parāyana 杖に凭れる.-pahāra 杖の打擲,杖撃.-pāṇin 杖を手にした.-bhaya 刑罰の怖畏.-yuddha杖闘.-rājin 筏,いかだ.-lakkhaṇa 杖相,杖うらない.-vākarā 棒上の網,わな.-sattha 刀杖.,5,1
- 145495,jp,18,dandaka,daṇḍaka,daṇḍaka,daṇḍaka:m.[daṇḍa-ka] 小杖,手杖,柄.,7,1
- 145845,jp,18,dandha,dandha,dandha,dandha:a.[cf.thaddha] 徐緩の,遅鈍の,愚なる.-ābhiññā 遅通達.-diṭṭhi 見痴.,6,1
- 145935,jp,18,dandhatta,dandhatta,dandhatta,dandhatta:n.[dandha-tta] 遅鈍性,愚鈍.,9,1
- 145967,jp,18,dandhayitatta,dandhāyitatta,dandhāyitatta,dandhāyitatta:n.[<dandheti] 愚鈍,遅鈍.,13,1
- 145972,jp,18,dandheti,dandheti,dandheti,dandheti:[dandha の denom.] 遅い,遅鈍である.opt.dandhaye; pp.dandhāyita.,8,1
- 146012,jp,18,dani,dāni,dāni,dāni:adv.[= idāni] 今,今や.,4,1
- 146029,jp,18,danta,danta,danta,danta:① m.[〃] 歯,歯牙,象牙.-ajina 象牙.-aṭṭhi 歯骨.-kaṭṭha楊枝.-kāra 象牙工.-poṇa楊枝.-maṃsa はぐき.-maya 牙製の.-roga 歯病.② [Sk.dānta.dammati の pp.] 調御されたる,訓練されたる.-bhūmi 調御地,安全地.-maraṇa 調御の死.,5,1
- 146560,jp,18,dapeti,dāpeti,dāpeti,dāpeti:① [Sk.dāpayati.dadāti の caus.] 与えしむ,献ぜしむ,贈る.aor.dāpesi; fut.dāpessati; pp.dāpita.② [Sk.drāvayati,drāpayati.dru の caus.] 走らせる.,6,1
- 146601,jp,18,dappa,dappa,dappa,dappa:m.[Sk.darpa.cf.dṛpayati] 尊大,不遜.,5,1
- 146642,jp,18,dara,dara,dara,dara:m.[〃] 恐れ,悲しむ,悩み.cf.daratha,ādara.,4,1
- 146653,jp,18,dara,dāra,dāra,dāra:m.,dārā f.[〃] 套,若い女.,4,1
- 146680,jp,18,daraka,dāraka,dāraka,dāraka:m.[〃] 子供,幼児.-tikicchā 小児治療.,6,1
- 146756,jp,18,daratha,daratha,daratha,daratha:m.[〃] 患悩,不安.,7,1
- 146819,jp,18,dari,darī,darī,darī:f.[〃] 洞窟,洞穴.,4,1
- 146840,jp,18,darika,dārikā,dārikā,dārikā:f.少女,娘.,6,1
- 146885,jp,18,daru,dāru,dāru,dāru:n.[〃] 木,材木.-kamma 大工職.-kammika材木商.-kuṭikā 小木屋.-kuḍḍa 木墻.-kkhandha木聚.-caya 木積.-ja 木製の.-dhītalika 木女像.-pattika木鉢者.-pākāra木墻.-pādukā 木履,サンダノレ.-bhaṇḍa木具.-māsaka 木銭.-yanta からくり人形.-vāraka 木瓶.-santhāra 木床.-samādahāna 木片の合集.-sopāna 木の階段.,4,1
- 147023,jp,18,daruka,dāruka,dāruka,dāruka:m.a.[dāru-ka] 丸太,木材,木製の.,6,1
- 147126,jp,18,daruna,dāruṇa,dāruṇa,dāruṇa:a.[〃 cf.dāru] 強健な,強暴な,恐ろしい.,6,1
- 147276,jp,18,dasa,dasa,dasa,dasa:num.[Sk.daśa] 十 gen.dasannaṃ; instr.dasahi,dasabhi.-aṅga 十支.-uttara 十上.-kkhattuṃ adv.十回.-dha 十種の,十重の.-pada n.十回碁.-bala m.十カ者,仏.-vidha 十種の.-sata 十百=一千.-sahassa 十千=一万.-sahassi -lokadhātu 一万の世界.,4,1
- 147303,jp,18,dasa,dasā,dasā,dasā:,dasa f.n.[Sk.daśā] 縁,へり,すそ,袖.,4,1
- 147313,jp,18,dasa,dāsa,dāsa,dāsa:m.[〃] 奴隷,奴僕.-kammakara,-purisa,-porisa 奴隷の下僕,奴僕.,4,1
- 147417,jp,18,dasabya,dāsabya,dāsabya,dāsabya:,dāsavya n.奴隷の境遇.,7,1
- 147581,jp,18,dasaka,dasaka,dasaka,dasaka:a.[dasa-ka] 十の,十法,十聚.,6,1
- 147594,jp,18,dasaka,dāsaka,dāsaka,dāsaka:= dāsa,dāsikā f.下女,婢女.,6,1
- 148073,jp,18,dasati,ḍasati,ḍasati,ḍasati:,ḍaṃsati [cf.Sk.daśati,daṃśati daṃś] 咬む,かむ・opt.ḍaṃseyya,ḍaseyya; ppr.ḍasamāna; aor.aḍaṃsi,ḍaṃsi,ḍasi; inf.ḍasituṃ; ger.ḍasitvā; fut.ḍaṃsayissāmi; pp.daṭṭha.cf.ḍaṃsa,.,6,1
- 148203,jp,18,dasi,dāsī,dāsī,dāsī:f.[〃] 奴隷女,婢女.-dāsā 奴婢.-putta 奴隷女の子.-bhoga 婢女の財産.,4,1
- 148259,jp,18,dasika,dāsikā,dāsikā,dāsikā:,dāsiyā f.=dāsī.,6,1
- 148335,jp,18,dassaham,dassahaṃ,dassahaṃ,dassahaṃ:[= dassessaṃ] dassati (passati) の fut.1sg.,8,1
- 148343,jp,18,dassam,dassaṃ,dassaṃ,dassaṃ:dadāti の fut.1sg.,6,1
- 148349,jp,18,dassami,dassāmi,dassāmi,dassāmi:dadāti の fut.1sg.,7,1
- 148353,jp,18,dassana,dassana,dassana,dassana:n.[Sk.darśana] 見,見ること.dat.dassanāya 見んがために; instr.dassanena見によって.-ādhippeyya 見増上.-ānuttariya n.見無上.-kāma 見んと欲する.-ttika 見三法.-duka 見二法.-bhūmi 見地.-visuddhi 見清浄.-samāpatti 見定.-sampanna 見具足.,7,1
- 148704,jp,18,dassaniya,dassanīya,dassanīya,dassanīya:a.[Sk.darśanīya.dṛś の grd.] 見らるべき,美しき.-taraより美しき.,9,1
- 148764,jp,18,dassati,dassati,dassati,dassati:① [Sk.dṛś,darś,draṣ,drakṣ] 見る,認める,理解す.pr.dakkhati,dakkhiti; aor.addakkhi,addakkhiṃ,adakkhi,dakkhi,addasā,addasa,addasaṃ,addasuṃ,addāsi,addasāma,addasāsuṃ,adda,addā; ger.daṭṭhu,disvā,disvāna,dakkhiya; inf.daṭṭhuṃ,daṭṭhu; grd.daṭṭhabba,dassanīya; ppr.m.sg.nom.dakkhiṃ; pp.diṭṭha; caus.dasseti; pass.dissati.② [dadāti の fut.,Sk.dāsyati] 1sg.dassāmi.,7,1
- 148786,jp,18,dassavin,dassāvin,dassāvin,dassāvin:a.m.[BSk.darśāvin] 見ある,認める,見者.pl.acc.dassāvine.,8,1
- 148789,jp,18,dassayam,dassayaṃ,dassayaṃ,dassayaṃ:,dassayi → dasseti.,8,1
- 148872,jp,18,dassetar,dassetar,dassetar,dassetar:m.[Sk.darśayitṛ] 指示者,指導者,教師.,8,1
- 148877,jp,18,dasseti,dasseti,dasseti,dasseti:[dassati dṛś の caus.] 見せる,示す.fut.dassahaṃ; aor.dassayi,dassesum; ger.dassetvā; inf.dassetuṃ; ppr.sg.nom.dassayaṃ.cf.dassati.,7,1
- 148928,jp,18,dassin,dassin,dassin,dassin:a.[Sk.darśin] 見ある,認める.cf.dassāvin,dassivan.,6,1
- 149002,jp,18,dassivan,dassivan,dassivan,dassivan:,dassiman = dassāvin.,8,1
- 149023,jp,18,dassu,dassu,dassu,dassu:m.[Sk.dasyu.cf.dāsa] 敵.-khīla 賊難,敵災.,5,1
- 149060,jp,18,databba,dātabba,dātabba,dātabba:a.[dadāti の grd.] 与えられるベき.,7,1
- 149101,jp,18,datar,dātar,dātar,dātar:m.[Sk.Dātṛ] 施者,施与者.,5,1
- 149104,jp,18,datave,dātave,dātave,dātave:,dātuṃ,dadāti の inf.,6,1
- 149110,jp,18,datha,dāṭhā,dāṭhā,dāṭhā:f.[Sk.daṃṣṭrā = daṭṭhā.cf.ḍasati] 歯牙.-āvudha 牙を武器とするもの,蛇.-dhātu 歯舎利.-balin歯牙強き.,5,1
- 149123,jp,18,datha-vamsa,dāṭhā-vaṃsa,Dāṭhā-vaṃsa,Dāṭhā-vaṃsa:m.仏牙史.,11,1
- 149186,jp,18,dathika,dāṭhikā,dāṭhikā,dāṭhikā:f.鬚,髯,ひげ.,7,1
- 149194,jp,18,dathin,dāṭhin,dāṭhin,dāṭhin:a.牙ある.,6,1
- 149208,jp,18,datta,datta,datta,datta:a.① [〃dadāti の pp.= dinna] 与えられたる.②.=dattu.,5,1
- 149226,jp,18,datta,dātta,dātta,dātta:n.[Sk.Dātra] 鎌.cf.dāpeti.,5,1
- 149258,jp,18,dattha,daṭṭhā,daṭṭhā,daṭṭhā:f.[Sk.daṃṣṭrā.cf.dāṭhā] 牙,犬歯.,6,1
- 149265,jp,18,datthabba,daṭṭhabba,daṭṭhabba,daṭṭhabba:a.[dassati の grd.] 見らるベき.,9,1
- 149297,jp,18,datthar,daṭṭhar,daṭṭhar,daṭṭhar:m.[Sk.draṣṭṛ] 見る人.,7,1
- 149316,jp,18,datthu,daṭṭhu,daṭṭhu,daṭṭhu:dassati の ger.,inf.,6,1
- 149332,jp,18,datthum,daṭṭhuṃ,daṭṭhuṃ,daṭṭhuṃ:dassati の inf.,7,1
- 149342,jp,18,datti,datti,datti,datti:f.[cf.datta] 施与,贈与.,5,1
- 149353,jp,18,dattika,dattika,dattika,dattika:a.n.[<datta] 所施,施物.,7,1
- 149369,jp,18,dattu,dattu,dattu,dattu:a.[=datta ②.cf.thaddha] 愚鈍の.-paññatta 愚者の施設,愚なる教説.,5,1
- 149408,jp,18,datva,datvā,datvā,datvā:dadāti の ger.,5,1
- 149423,jp,18,dava,dava,dava,dava:m.① [Sk.drava] 戯笑,嬉戯.abl.davā; dat.davāya.-atthāya 戯れのために.-kamyatā 戯笑の欲求.② [Sk.dava] 火,熱.,4,1
- 149439,jp,18,dava,dāva,dāva,dāva:m.[〃] =dāya ① 林,森.,4,1
- 149447,jp,18,davadaha,davaḍāha,davaḍāha,davaḍāha:m.[dava ② -ḍāha.cf.Sk.davāgni] 山火事,林火.,8,1
- 149460,jp,18,davadahaka,davaḍāhaka,davaḍāhaka,davaḍāhaka:m.炭焼き.,10,1
- 149520,jp,18,daya,dayā,dayā,dayā:f.[〃cf.dayati] 同情,憐愍,慈悲心.-āpanna 憐愍に至れる.,4,1
- 149532,jp,18,daya,dāya,dāya,dāya:① [Sk.dāva] 森,林,園.cf.migadāya.-pāla 森の番人,守園者.② m.[〃] 施与,賃金.,4,1
- 149548,jp,18,dayada,dāyāda,dāyāda,dāyāda:m.[〃dāya②- ā-da] 相続人,嗣続者,後継者.,6,1
- 149559,jp,18,dayadaka,dāyādaka,dāyādaka,dāyādaka:=dāyāda,dāyādikā f.,8,1
- 149572,jp,18,dayajja,dāyajja,dāyajja,dāyajja:n.[Sk.dāyādya.dāyāda の abstr.] 家督,遺産.-paribhoga 嗣受受用.,7,1
- 149612,jp,18,dayaka,dāyaka,dāyaka,dāyaka:[〃] 施者,施与者.dāyikā f.,6,1
- 149706,jp,18,dayati,dayati,dayati,dayati:[Sk.dayate] ① 憐れむ,同情す.pp.dayita.② 飛ぶ.,6,1
- 149778,jp,18,dayhati,ḍayhati,ḍayhati,ḍayhati:[ḍahati の pass.] 焼かれる,荼毘に付す.imper.ḍayhatu.agginā pi mā ḍayhatu 火も焼くことなかれ(火にも焼かれざれ).ppr.ḍayhamāna.,7,1
- 149859,jp,18,deddubha,deḍḍubha,deḍḍubha,deḍḍubha:,deḍḍubhaka m.水蛇,蛇頭形の帯.,8,1
- 149880,jp,18,deha,deha,deha,deha:m.[〃] 身,身体.-dhārin 身の保持者.-nikkhepana 身の投棄.,4,1
- 149899,jp,18,dehaka,dehaka,dehaka,dehaka:n.= deha pl.四肢,肢体.,6,1
- 149926,jp,18,dehi,dehi,dehi,dehi:dadāti の imper.,4,1
- 149955,jp,18,dendima,deṇḍima,deṇḍima,deṇḍima:m.n.[Sk.diṇḍima.cf.dindima] 鑵鼓,銅鑼.,7,1
- 149986,jp,18,desa,desa,desa,desa:m.[Sk.deśa.cf.disā] 点,地点,地方,地域.desaṃ karoti 外国に行く.desaṃ pucchati 点を問う.,4,1
- 150022,jp,18,desaka,desaka,desaka,desaka:a.n.[Sk.deśaka] 指示,教示,教訓.,6,1
- 150058,jp,18,desana,desanā,desanā,desanā:f.[Sk.deśanā] 宣説,説示,教説,指示,懺悔.-kusala 記心善巧.-kkama 説示の順序.-gambhīratā 説示甚深.-gāminī-āpatti 教誡罪,応悔罪.-maṇḍa 宣説醍醐.-suddhi 説示浄.,6,1
- 150428,jp,18,desapeti,desāpeti,desāpeti,desāpeti:[deseti の caus.] 悔過させる.,8,1
- 150547,jp,18,deseti,deseti,deseti,deseti:[Sk.deśayati.disati diś の caus.] 示す,指示す,教示す,懺悔す.imper.desetu; aor.adesesi,desesi; ppr.f.pl.gen.desayantīnaṃ; pp.desita; caus.desāpeti 懺悔せしむ.,6,1
- 150599,jp,18,desita,desita,desita,desita:a.[deseti の pp.] 説示されたる,説明されたる.,6,1
- 150646,jp,18,desitar,desitar,desitar,desitar:m.[<deseti] 説示者,教説者.,7,1
- 150692,jp,18,dessa,dessa,dessa,dessa:,dessiya a.[Sk.dveṣya.cf.dessati,disa] 不快の,嫌うべき.,5,1
- 150708,jp,18,dessati,dessati,dessati,dessati:[Sk.dveṣati,dveṣṭi dviṣ cf.disa] 嫌う,いやがる.grd.dessa,dessiya.,7,1
- 150715,jp,18,dessin,dessin,dessin,dessin:a.[Sk.dveṣin] 厭う,嫌う.,6,1
- 150726,jp,18,deti,ḍeti,ḍeti,ḍeti:[Sk.ḍayate,ḍīyate ḍī] 飛ぶ.cf.dayati,uḍḍeti.,4,1
- 150736,jp,18,deti,deti,deti,deti:,demi,desi,dema,detha,denti,dehi,detu,dento →dadāti.,4,1
- 150757,jp,18,deva,deva,deva,deva:m.[〃] 天,神,王,天皇,陛下.f.devī.-ātideva 天中天.-ānubhāva 天の威力.-āsana 神の座.-ālaya 天神堂.-asura-saṅgāma 天と阿修羅の戦.-isi 天仙.-kaññā天女.-kāya天身,天族.-kula天祠.-gaha 神の家,天祠.-dattiya 天授の· -dundubhi 天鼓.-dūta 天使.-deva 天中天.-dhamma 天法.-nikāya 天衆,天群.-pañha 神への質問.-pada 天道.-parivāra 天の眷属.-parisā天衆.-putta天子.-pura 天宮.-yāna 天乗,天車.-rājan 天王.-loka 天界.-vata 天務.-sadda天声.,4,1
- 150864,jp,18,devadaha,devadaha,Devadaha,Devadaha:m.天臂城 [ューリ国の都市].,8,1
- 150904,jp,18,devadatta,devadatta,Devadatta,Devadatta:m.提婆達多 [比丘,仏の従弟].,9,1
- 151065,jp,18,devaka,devaka,devaka,devaka:a.[deva-ka] 天の,天に属する.,6,1
- 151553,jp,18,devasika,devasika,devasika,devasika:a.[divasa-ika] 毎日の.acc.devasikaṃ adv.毎日.,8,1
- 151597,jp,18,devata,devatā,devatā,devatā:f.[deva-tā] 女神,地祇,神々.-ānussati 天随念,念天.-ūposatha天布薩.-bhāsita 天人所説.,6,1
- 151728,jp,18,devatta,devatta,devatta,devatta:,devattana n.[deva-tta] 天界.,7,1
- 151837,jp,18,devi,devī,devī,devī:f.女神,天女,皇后.,4,1
- 151932,jp,18,deyya,deyya,deyya,deyya:a.n.[dadāti の grd.] 与えらるベき,受施の,施物.-dhamma 施物,所施物,施法.,5,1
- 152005,jp,18,dhaja,dhaja,dhaja,dhaja:m.[Sk.dhvaja] 旗,幢,幢幡,はた.-agga 幢頂,はたの先.-ālu 旗で飾られた.-āhaṭa,-baddha 占領旗,放置旗.,5,1
- 152100,jp,18,dhajini,dhajinī,dhajinī,dhajinī:f.[Sk.dhvajinī.dhaja-in の f.] 旗をもてる,軍隊.,7,1
- 152126,jp,18,dhama,dhama,dhama,dhama:,dhamaka a.m.[〃cf.dhamati] 吹く,吹奏者.,5,1
- 152142,jp,18,dhamadhamayati,dhamadhamāyati,dhamadhamāyati,dhamadhamāyati:[dhamati の intens.] 吹きに吹く.,14,1
- 152190,jp,18,dhamani,dhamani,dhamani,dhamani:f.[〃] 血管,静脈.-jāla 静脈網.-santhatagatta 青筋が全身にみなぎる,やせ細った.,7,1
- 152249,jp,18,dhamati,dhamati,dhamati,dhamati:[〃dham] 吹く,鳴らす,火を吹く.ppr.dhamamāna; pp.dhamita; caus.dhameti,dhamāpeti 吹かせる.,7,1
- 152307,jp,18,dhamma,dhamma,dhamma,dhamma:m.n.[Sk.dharma] 法,教法,真理,正義.-akkhāna 法話.-adhamma 法と非法.-antevāsika 法随身.-anvaya 法の次第.-āgada 法薬.-ātitheyya 法款待.-ādāsa 法鏡.-ādhipateyya 法増上.-ānādariya 法軽侮.-ānukampā 法哀愍.-ānuggaha 法摂受,法摂益.-ānudhamma 法随法.-ānupassanā 法随観.-ānuloma 随法.-ānusārin 随法行者.-ānussāsaka 法の教師.ānussati 法随念,念法.-āpaṇika 法商人.-ābhisamaya 法現観.-āyatana 法処.-ārammaṇa 法所縁.-iddhi 法成満.-ukkā 法炬.-uposatha 法布薩.-ūpahāra 法持現.-ojā 法滋養.-osadha 法薬.-karaka 水瓶.-kāma 法欲.-kāya 法身.-ketu 法幟.-kkhandha 法蘊.-khīra 法乳.-gaṇṭhikā 断頭台,刑場.-gambhīratā 法甚深.-gāravatā 法の尊重.-gu 知法者.-gutta 法に護られたる.-cakka 法輪.-cakkapavattana 転法輪.-cakkhu 法眼.-cariyā 法行.-cārin 法行者.-cuditaka 如法被呵責人.-cetiya 法荘厳.-codaka 如法呵責人.-ja 法生の.-ñāṇa 法智.-ññū 知法者.-ṭṭha 法住,住法者,裁判官.-ṭṭhitatā 法住性.-ṭṭhitiñāṇa 法住智.-takka 法思択.-taṇhā 法愛.-tanu 法身.-tejo 法威カ.-tthenaka 法の盗入.-thera 法長老.-dasa,-ddasa 法見者.-dassana 法見.-dāna 法施.-dāyāda 法嗣,法の相続者.-dīpa 法を島とす,法洲.-desanā 説法.-ddhaja 法幢.-dhana 法財.-dhara 持法者.-dhātu 法界,法舎利.-dhāraṇa 法の受持.-nagara 法城.-nandi 法喜.-nānatta 法の種種相.-nijjhānakkanti 法知忍.-netti 法眼.-paññatti 法施設.-paṭibhāna 法弁.-paṭirūpaka 似法.-paṭisaṃvedin 法の領解者.-paṭisambhidā 法無碍解.-paṭisaraṇa 法の所依.-pada 法句,法足,法迹.-pariyatti 法通達.-pariyāya 法門,法数,教法.-pariyesanā 法遍求.-pāla 法の護者.-pāsāda 法高堂.-pīti 法喜.-pūjā 法供養.-ppati 法主.-ppatti 法典.-bhāṇaka 誦法師,説法師.-bhūta 法となれる,法体.-bheri 法鼓.-bhoga 法受用.-macchariya 法慳.-maya 法所成.-megha 法雨,法雲.-yāga 法供養,法施.-yāna 法乗.-yuddha 法の戦.-yoga 法相応者.-rakkha 法守護者.-rakkhitā 法に護られたる女.-ratana 法宝.-rati 法楽.-rasa 法味.-rāga 法愛.-rājan 法王.-laddha 法によって得たる,法を得たる.-lābha 法利.-vara 殊勝の法.-vavatthāna 法差別,法決定.-vādin 法説者,説法者.-vicaya 択法,法の簡択.-vitakka 法尋.-vinaya 法律,法と律.-vinicchaya 法決定.-visesa 法差別.-vihārin 法住者.-vuḍḍhi 法増長.-veda 法受,法の信受.-vepulla 法広大.-saṃvibhāga 法均布.-saṅgaha 法摂受,法結集.-saṅgāhaka 法結集者.-saṅgīti 法結集.-saṅkha 法螺.-sañcetanā 法思.-saññā 法想.-santati 法相続.-sannicaya 法積集.-sabhā 法座,法堂.-samannesanā 法の吟味.-samaya 法会,法の集会.-samādāna 得法,法受.-samādhi 法三昧.-sambhoga 法等受用.sammukhatā 法現前.-saraṇa 法を依とす,法帰依処.-savana 聞法,聴法.-sākaccha 法談.-sāmaggī 法和合.-sāmin 法主,法王.-sāra 法核,法の心髄,法心.-sālā 説法堂.-sudhammatā 法の善法性.-sota 法流,法耳.,6,1
- 152335,jp,18,dhamma-bhandagarika,dhamma-bhaṇḍāgārika,Dhamma-bhaṇḍāgārika,Dhamma-bhaṇḍāgārika:,Dhamma-bhaṇḍāgāriya m.法宝の持者,法の宝庫=阿難.,19,1
- 152343,jp,18,dhamma-senapati,dhamma-senāpati,Dhamma-senāpati,Dhamma-senāpati:m.法将軍,法将=舎利弗.,15,1
- 153658,jp,18,dhammapada,dhammapada,Dhammapada,Dhammapada:n.法句経 [小部経の一].,10,1
- 153665,jp,18,dhammapada-atthakatha,dhammapada-aṭṭhakathā,Dhammapada-aṭṭhakathā,Dhammapada-aṭṭhakathā:f.法句経註釈 DhpA.,21,1
- 154043,jp,18,dhammarucika,dhammarucika,Dhammarucika,Dhammarucika:,Dhammarucī m.法喜部=Abhayagirika 無畏山寺派.,12,1
- 154270,jp,18,dhammasangani,dhammasaṅgaṇi,Dhammasaṅgaṇi,Dhammasaṅgaṇi:f.法集論 [七論の一].,13,1
- 154424,jp,18,dhammase,dhammāse,dhammāse,dhammāse:,dhamma の pl.nom.acc.,8,1
- 154477,jp,18,dhammasoka,dhammāsoka,Dhammāsoka,Dhammāsoka:[Dhamma-Asoka] m.法阿育,正法阿育,アソ一カ王.,10,1
- 154576,jp,18,dhammata,dhammatā,dhammatā,dhammatā:f.[Sk.dharmatā] 法性,常法,習性.-dhammapariyāya 法性法門.-rūpa 法性色.-sīla 法性戒.,8,1
- 155024,jp,18,dhammi-katha,dhammī-kathā,dhammī-kathā,dhammī-kathā:,dhammi-kathā f.法話,法談,説法.,12,1
- 155029,jp,18,dhammika,dhammika,dhammika,dhammika:a.m.[cf.dhammiya,Sk.dharmiya] 如法の,法師,持法者.-kamma 如法羯磨.-pāṭimokkhaṭhapana 如法遮説戒.-vāda 如法説.-samaṇa 持法沙門.-sāmaggī 如法和合.,8,1
- 155267,jp,18,dhammuttarika,dhammuttarika,Dhammuttarika,Dhammuttarika:,Dhammuttariya m.法上部.,13,1
- 155284,jp,18,dhamsati,dhaṃsati,dhaṃsati,dhaṃsati:[Sk.dhvaṃsati dhvaṃs] 陥落す,離脱す.caus.dhaṃseti [Sk.dhvaṃsayati,dharṣayati] 亡ぼす,奪う,攻撃す.,8,1
- 155315,jp,18,dhamsin,dhaṃsin,dhaṃsin,dhaṃsin:a.[Sk.dharṣin.cf.dhaṃseti] 無遠慮な,厚顔な.,7,1
- 155334,jp,18,dhana,dhana,dhana,dhana:n.[〃] 財,財物,財産.-agga 上財.-atthika 求財の.-kkītā 財による買得婦.-jāni 財の損失.-thaddha 財におごれる.-dhañña 財穀.-parājaya 財の損敗.-lābha 財利.-hetu 財を因として,財のために.,5,1
- 155351,jp,18,dhana,dhāna,dhāna,dhāna:a.n.[〃] 保持する; 容器.,5,1
- 155791,jp,18,dhanayati,dhanāyati,dhanāyati,dhanāyati:[dhana の denom.] 求む,努力ずる.,9,1
- 155813,jp,18,dhanesin,dhanesin,dhanesin,dhanesin:a.[dhana-esin] 財を求める,求財者.,8,1
- 155831,jp,18,dhanika,dhanika,dhanika,dhanika:,dhaniya m.[〃] 債主,有財者.,7,1
- 155847,jp,18,dhanita,dhanita,dhanita,dhanita:a.[Sk.dhvanita<dhvan] 声音の,響ける.,7,1
- 155882,jp,18,dhaniya,dhāniya,dhāniya,dhāniya:a.n.[Sk.dhānya] ① 富める,財ある,財産.② 穀物=dhañña.,7,1
- 155905,jp,18,dhanka,dhaṅka,dhaṅka,dhaṅka:m.[Sk.dhvāṅkṣa] 烏,からす.,6,1
- 155928,jp,18,dhanna,dhañña,dhañña,dhañña:① n.[=dhāniya,Sk.dhānya<dhana] 穀物.-āgāra 穀倉.-karaṇa 打穀場.-rāsi 穀聚.-samavāpaka 播種の穀粒.② a.富める,幸運の.,6,1
- 156129,jp,18,dhanta,dhanta,dhanta,dhanta:a.[Sk.dhvānta.cf.dhamita] 吹ける,ひびく.,6,1
- 156143,jp,18,dhanu,dhanu,dhanu,dhanu:n.[〃] ① 弓.② 弓 [長さの単位] =vyāma 尋,ひろ.-kalāpa 弓箭.-kāra 弓作り.-ggaha pl.nom.-ggahāse 弓術師,射手.-pākāra 弓の柵.-sippa 弓術.,5,1
- 156221,jp,18,dhanuka,dhanuka,dhanuka,dhanuka:n.[Sk.dhanuṣka] 小弓,弓遊び.,7,1
- 156338,jp,18,dhara,dhara,dhara,dhara:a.[〃] 持つ,保持する.dhammadhara,vinayadhara-,mātikādhara-.cf.dhāra.,5,1
- 156354,jp,18,dhara,dhāra,dhāra,dhāra:a.[〃cf.dhara] 保持する,有する.cf.dhārin.,5,1
- 156362,jp,18,dhara,dhārā,dhārā,dhārā:f.[〃] ① 水流,流水,シャワー.-samphassa 流水の触.② 剣葉,切先(つば).,5,1
- 156375,jp,18,dharaka,dhāraka,dhāraka,dhāraka:m.[dhāra-ka] 受持者,憶持者.-jātika 受持する性質.,7,1
- 156424,jp,18,dharana,dhāraṇa,dhāraṇa,dhāraṇa:n.[〃] 受持,憶持.,7,1
- 156434,jp,18,dharana,dhāraṇā,dhāraṇā,dhāraṇā:f.[<dhāraṇa] 憶持,大地.,7,1
- 156446,jp,18,dharanaka,dhāraṇaka,dhāraṇaka,dhāraṇaka:m.債務者,憶持者.,9,1
- 156486,jp,18,dharani,dharaṇī,dharaṇī,dharaṇī:f.保持者,妊娠女; 地,大地; 総持.-ruha 樹,木.,7,1
- 156544,jp,18,dharati,dharati,dharati,dharati:[〃dhṛ] 保持す,持続す,存続す.ppr.dharamāna; grd.dhareyya; pp.dhata; caus.dhāreti.,7,1
- 156667,jp,18,dhareti,dhāreti,dhāreti,dhāreti:[dharati の caus.] 持せしむ,保持す,憶持す,着る,与える,差出す,差控える.aor.adhārayiṃ; grd.dhāreyya.,7,1
- 156699,jp,18,dhareyya,dhāreyya,dhāreyya,dhāreyya:n.よめ取り,結婚式.,8,1
- 156721,jp,18,dharin,dhārin,dhārin,dhārin:m.[〃] 保持者.dhārinī f.,6,1
- 156761,jp,18,dhata,dhata,dhata,dhata:a.[Sk.dhṛta.dharati の pp.] 保持せる,確固な,決意せる,留意せる,憶持せる.-raṭṭha 持国天 [四天王の一].,5,1
- 156771,jp,18,dhata,dhāta,dhāta,dhāta:a.満足せる,充足の.,5,1
- 156830,jp,18,dhati,dhātī,dhātī,dhātī:f.[Sk.dhātrī] 乳母.-cela 乳児衣.,5,1
- 156857,jp,18,dhatu,dhātu,dhātu,dhātu:f.[〃] ① 界,要素,字界,語根,道理.ṭhitā va sā dhātu その界は住立せり,その道理は定まれり.② 舎利,遺骨.-kammaṭṭhāna 界業処.-kusala 界善巧.-kkhobha 界の動搖,四大不調.-gabbha 舎利室,納骨堂.-thūpa 舎利塔.-nānatta 界種々.-pakopa 界の動揺.-paññatti 界施設.-pūjā 舎利供養.-manasikāra 界の作意.-ratana 舎利宝.-vinibbhoga 界の簡別.-vibhaṅga 舎利の配分.-saṅkopa 界の動揺.-sarīra 仏舎利.,5,1
- 156959,jp,18,dhatukatha,dhātukathā,Dhātukathā,Dhātukathā:f.界論 [七論の一].,10,1
- 157307,jp,18,dhava,dhava,dhava,dhava:m.[〃] ① 灌木 ② 夫,おっと.[cf.vidhava].,5,1
- 157318,jp,18,dhava,dhāva,dhāva,dhāva:m.[〃] 競走,走駆.,5,1
- 157379,jp,18,dhavati,dhāvati,dhāvati,dhāvati:[〃dhāv] ① 走る,流る.aor.dhāvi.② 清める.cf.dhovati.,7,1
- 157433,jp,18,dhenu,dhenu,dhenu,dhenu:f.[〃] 牝牛,乳牛,牝獣.-pa m.乳を吸う,犢牛,こうし.-pā f.乳を飲ます母牛,乳牛.-vatthu 牝牛物語.,5,1
- 157477,jp,18,dheyya,dheyya,dheyya,dheyya:a.m.[Sk.dheya.dhā の grd.] 領域,布置.,6,1
- 157486,jp,18,dhi,dhi,dhi,dhi:,dhī interj.[Sk.dhik] [acc.gen.と共に] 厭わしきかな,いやらしい.,3,1
- 157533,jp,18,dhikkita,dhikkita,dhikkita,dhikkita:a.[dhik-kata] いとわれる,呪われてある.,8,1
- 157552,jp,18,dhira,dhīra,dhīra,dhīra:a.m.[〃] 堅固な,賢き,賢者,慧者,英賢.,5,1
- 157600,jp,18,dhiratthu,dhīratthu,dhīratthu,dhīratthu:interj.[dhī-atthu いとわしくあれ] =dhī.,9,1
- 157618,jp,18,dhitalika,dhītalikā,dhītalikā,dhītalikā:,dhītikā f.人形.,9,1
- 157628,jp,18,dhitar,dhītar,dhītar,dhītar:,dhītā f.[Sk.dhītā.cf.duhitṛ] 娘,女.sg.gen.dhītu; pl.nom.acc.dhītaro.,6,1
- 157634,jp,18,dhiti,dhiti,dhiti,dhiti:f.[Sk.dhṛti.cf.dharati] 堅実,堅固心.,5,1
- 157658,jp,18,dhitimant,dhitimant,dhitimant,dhitimant:a.堅固人.,9,1
- 157682,jp,18,dhitu,dhītu,dhītu,dhītu:[dhītar の gen.] -citta 娘の思い,娘という考え.-mattī 娘の程度の(年令の)女.,5,1
- 157763,jp,18,dhona,dhona,dhona,dhona:a.[=dhota.dhovati の pp.cf.dhuta,dhunana] 浄き,除遣,除遣者.,5,1
- 157781,jp,18,dhopana,dhopana,dhopana,dhopana:n.[=dhovana] 洗浄; アクロバット.,7,1
- 157785,jp,18,dhopati,dhopati,dhopati,dhopati:[=dhovati] 洗う,浄める imper.dhopetha; opt.dhopeyya,dhoveyya.,7,1
- 157792,jp,18,dhorayha,dhorayha,dhorayha,dhorayha:m.[cf.dhura-vaha] 忍耐強き牛.-vata 骨折り仕事.-sīla 忍耐強き.,8,1
- 157826,jp,18,dhota,dhota,dhota,dhota:a.[Sk.dhauta.cf.dhovati] 洗浄せる,浄き.-pādaka 洗足布.,5,1
- 157930,jp,18,dhovana,dhovana,dhovana,dhovana:n.[dhopana,Sk.dhāvana] 洗浄.,7,1
- 158023,jp,18,dhovati,dhovati,dhovati,dhovati:[=dhopati,Sk.dhāvati dhāv] 洗う,浄める.aor.dhovi; ger.dhovitvā; inf.dhovituṃ; pp.dhota,dhovita.,7,1
- 158119,jp,18,dhuma,dhūma,dhūma,dhūma:m.[〃] 煙.-kālika 荼毘時,火葬時の.-netta 煙筒,煙道.-raja 煙塵.-ketu,-sikha 火.,5,1
- 158247,jp,18,dhumayana,dhūmāyanā,dhūmāyanā,dhūmāyanā:f.出煙.,9,1
- 158260,jp,18,dhumayati,dhūmāyati,dhūmāyati,dhūmāyati:,dhūmayati [dhūma の denom.] 煙を出す.pp.dhūmāyita.,9,1
- 158278,jp,18,dhumayitatta,dhūmāyitatta,dhūmāyitatta,dhūmāyitatta:n.[dhūmayita-tta] 雲煙化,曖昧.,12,1
- 158324,jp,18,dhunati,dhunāti,dhunāti,dhunāti:[Sk.dhunoti,dhunāti dhū] 除遣す,掃蕩す.aor.adhosi; pp.dhuta,dhūta.,7,1
- 158347,jp,18,dhupa,dhūpa,dhūpa,dhūpa:m.[〃] 香.,5,1
- 158367,jp,18,dhupana,dhūpana,dhūpana,dhūpana:n.[〃] 薫ずること,芳香,薫香.,7,1
- 158390,jp,18,dhupayati,dhūpāyati,dhūpāyati,dhūpāyati:,dhūpayati [Sk.dhūpayati<dhū] 香らす,芳しくする.aor.dhūpāyi; ppr.dhūpayamāna; pp.dhūpita,dhūpāyita.,9,1
- 158433,jp,18,dhura,dhura,dhura,dhura:m.n.[Sk.dhur f.,dhura m.] ① 軛,荷物,責任,忍持.② 先頭,先導者,末端.-gāma 隣村.-ggāla 先導者,責任者.-dhorayha 荷駄牛.-nikkhepa 荷物の投棄.-bhatta 村辺(家)食.-sampaggāha 荷物の確持.-ssaha 責任に堪える.,5,1
- 158587,jp,18,dhuta,dhuta,dhuta,dhuta:,dhūta m.[〃dhunāti の pp.] 頭陀,頭陀行,除遣.-aṅga 頭陀支.-guṇa 頭陀の德.-dhamma 頭陀法.-dhara 持頭陀者.-vāda 頭陀語,頭陀説者,頭陀行者.-vādin 頭陀説者.,5,1
- 158599,jp,18,dhuta,dhūta,dhūta,dhūta:=dhuta.-aṅga 頭陀支.,5,1
- 158729,jp,18,dhutatta,dhūtatta,dhūtatta,dhūtatta:n.=dhutatā f.除悪.,8,1
- 158750,jp,18,dhutta,dhutta,dhutta,dhutta:m.[Sk.dhūrta] ① 悪人,弊悪人,暴悪人.② 賭博者.-paccatthika 暴悪なる怨敵.,6,1
- 158768,jp,18,dhuttaka,dhuttaka,dhuttaka,dhuttaka:=dhutta.dhuttikā f.,8,1
- 158799,jp,18,dhuva,dhuva,dhuva,dhuva:a.[Sk.dhruva] 常の,常恒の,恒久の,堅固の.acc.dhuvaṃ 常に.-gāmin 堅牢に至る.-colā 恒布女.-bhatta 常恒食.-bhattika 常恒食を受ける.-yāgu 常粥.-lohitā 常月水女.-saññā 堅固想.-sāra 恒堅実.,5,1
- 158959,jp,18,di-,di-,di-,di-:[Sk.dvi-] ニ,両.cf.dvi.,3,1
- 158966,jp,18,dibba,dibba,dibba,dibba:a.[Sk.divya=diviya.cf.deva] 天の,神の,天的の.-āyu 天寿.-ojā 天食.-osadha 天薬.-gandha 天香.-cakkhu,-nayana 天眼.-patha 天路.-pāna 神酒.-bhava 天界.-bhavana 天宮.-manta 魔法の呪文.-māyā 天の幻術.-yāna天乗.-yoga 天軛.-sampatti 天成就.-sota 天耳.,5,1
- 159361,jp,18,dibbati,dibbati,dibbati,dibbati:[Sk.dīvyati.cf.jūta] 博戱す.,7,1
- 159491,jp,18,dicchati,dicchati,dicchati,dicchati:[Sk.ditsati.dadāti の desid.] 与えんと欲す.pr.3pl.dicchare.,8,1
- 159501,jp,18,diddha,diddha,diddha,diddha:a.[Sk.digdha] 塗毒の.cf.diṭṭha ②.,6,1
- 159549,jp,18,digha,dīgha,dīgha,dīgha:a.[Sk.dīrgha] 長き,長いもの(蛇).abl.dīghato 長さより,長さは.-aṅgulin 指長し [三十二相の一] .-āyu,-āyuka 長寿,長寿者.-jāti,-jātika 蛇.-dasa 長袖.-rattaṃ 長夜に,長時に.-loma,-lomika 長毛の.,5,1
- 159566,jp,18,digha-bhanaka,dīgha-bhāṇaka,Dīgha-bhāṇaka,Dīgha-bhāṇaka:m.長部誦師.,13,1
- 159568,jp,18,digha-nikaya,dīgha-nikāya,Dīgha-nikāya,Dīgha-nikāya:m.長部,長尼柯耶=長阿含.,12,1
- 159596,jp,18,dighaccha,dighacchā,dighacchā,dighacchā:f.= jighacchā 厭嫌.,9,1
- 159801,jp,18,dighanna,dighañña,dighañña,dighañña:a.[=jighañña] 劣れる,最後の.,8,1
- 159963,jp,18,dighatta,dīghatta,dīghatta,dīghatta:n.[dīgha-tta] 長さ.,8,1
- 160112,jp,18,dija,dija,dija,dija:,dvija m.[Sk.dvija] 鳥.,4,1
- 160190,jp,18,dikkhita,dikkhita,dikkhita,dikkhita:a.[Sk.dīkṣita] 献身せる,入団せる.,8,1
- 160216,jp,18,dina,dina,dina,dina:n.[〃] 日.cf.diva,divasa.,4,1
- 160226,jp,18,dina,dīna,dīna,dīna:a.[〃] 貧しき,卑賎の.,4,1
- 160291,jp,18,dindima,dindima,dindima,dindima:n.[Sk.ḍiṇḍima] 小鼓,鑵鼓.cf.deṇḍima,tindima,dundubhi.,7,1
- 160303,jp,18,dinna,dinna,dinna,dinna:a.[〃dadāti dā の pp.] 与えられたる,所与,所施.-ādāyin 与えられたるを取る.-dāyin 施与する,恵施者.,5,1
- 160457,jp,18,dipa,dīpa,dīpa,dīpa:① m.[〃] 燈,燈火,燈明.-gāmi 燈明に至る.-pūjā 燈供養.-sikhā 燈焰.② m.n.[Sk.dvīpa] 洲,洲渚,島,庇護所.,4,1
- 160478,jp,18,dipa-vamsa,dīpa-vaṃsa,Dīpa-vaṃsa,Dīpa-vaṃsa:m.島史,島王統史.,10,1
- 160499,jp,18,dipada,dipada,dipada,dipada:,dipādaka m.[Sk.dvi-pada] 二足,両足者,人間.,6,1
- 160601,jp,18,dipamkara,dīpaṅkara,Dīpaṅkara,Dīpaṅkara:m.[〃] 燃燈(仏),錠光.,9,1
- 160789,jp,18,dipeti,dīpeti,dīpeti,dīpeti:[Sk.dīpayati.dīp の caus.cf.dippati] 輝やかす,明るくす,説明する.pp.dīpita.cf.dīpitar 明るくする者,説明者.,6,1
- 160850,jp,18,dipika,dīpika,dīpika,dīpika:= dīpin.,6,1
- 160878,jp,18,dipin,dīpin,dīpin,dīpin:m.[Sk.dvīpin] 豹,ひょう.pl.nom.dīpi,dīpino,dīpiyo.dīpinī f.牝豹.dīpi-camma豹皮.,5,1
- 160952,jp,18,dippati,dippati,dippati,dippati:[Sk.dīpyate dīp.cf.dīpa] 輝ゃく,光る.,7,1
- 160975,jp,18,dirasannu,dirasaññu,dirasaññu,dirasaññu:a.想少なき,常識なき.,9,1
- 160991,jp,18,disa,disa,disa,disa:m.[Sk.dviṣa,dviṣant] 敵.,4,1
- 161006,jp,18,disa,disā,disā,disā:f.[Sk.diś,diśā] 方角,方位,四方,diso disaṃ 諸方に,地方から地方に.-kāka 案内鴉.-ḍāha 天火.-pati 王.-pharaṇa 十方遍満.-bhāga 方角.-mukha 方口,四方に口を向ける.-vata方務,禁制として方角を守ること.,4,1
- 161165,jp,18,disata,disatā,disatā,disatā:f.① [Sk.diśatā.cf.disā] 方角,方域.② [disa-tā] 敵性,敵軍.,6,1
- 161174,jp,18,disati,disati,disati,disati:[Sk.diśati diś] 示す,指す.ppr.disaṃ; caus.deseti.,6,1
- 161293,jp,18,dissati,dissati,dissati,dissati:[Sk.dṛśyate.dassati の pass.] 見られる.見える.pr.3pl.dissare; aor.dissiṃsu; ppr.dissamāna,dissanta,(f.) dissantī; pp.diṭṭha.,7,1
- 161311,jp,18,disva,disvā,disvā,disvā:,disvāna → dassati.,5,1
- 161326,jp,18,ditta,ditta,ditta,ditta:a.[Sk.dṛpta] 傲慢な.,5,1
- 161345,jp,18,dittha,diṭṭha,diṭṭha,diṭṭha:① a.[Sk.dṛṣṭa.dassati の pp.] 見られたる,見,所見.diṭṭhe dhamme,diṭṭhe va dhamme 現法において,現世で.② a.n.[Sk.dviṣṭa.dessati の pp.] 加毒の,敵.,6,1
- 161362,jp,18,dittha,diṭṭhā,diṭṭhā,diṭṭhā:① interj.[Sk.dṛṣṭyā] バンザイや快哉の叫び.② [Sk.dṛṣṭvā] dassati の ger.,6,1
- 161396,jp,18,ditthadhamma,diṭṭhadhamma,diṭṭhadhamma,diṭṭhadhamma:m.[Sk.dṛṣṭadharma] 現法,現世.-ika a.現法の.-upakkama 現法の行動,現世の突発偶然事.-nibbāna 現法涅槃.-sukhavihāra 現法楽住.-vedanīya 現法所受,順現受.,12,1
- 161777,jp,18,ditthi,diṭṭhi,diṭṭhi,diṭṭhi:f.[Sk,dṛṣṭi cf.diṭṭha,dassana] 見,見解,意見,特に謬見.-ajjhosana 見著.-ānugati 見趣,成見.-ānusaya見随眠.-āsava 見漏.-upādāna 見取.-ogha見流,見暴流.-kantāra 見難路.-kappa 見分別.-gata 悪見,成見.-gatika 悪見者・ -gahana稠林.-gāha 見執.-carita 見行.-jāla 見網.-ṭṭhāna 見処.-taṇhā 見愛.-nijjhānakhanti 見審諦忍.-nivesanā見執著.-nissaya,-nissita 見依.-paṭilābha見得.-paṭivedha見決択.-patta得見者.-papañca 見障碍.-parāmāsa 見取著.-pariggaha 見遍取.-pariyuṭṭha 見纏.-pariḷāha 見悩.-paḷāsa 頑固の見.-pipāsa 見渇.-purekkhāra 見重視.-ppatta 見至,見到.-byasanadukkha 見壞苦.-mamatta 見我執.-mucchā 見悶絶.-yoga見軛.-rāga 見貪.-lepa見著.-vinicchaya 見決定.vipatti 見壊,壊見.-vipanna見壊,壊見.-vipariyesa,vipallāsa見顛倒.-vipphandita 見の紛争.-visaṃyoga 見不相応.-visuddhi見清浄.-visūka 見の悶躁.-vyasana,-byasana見損失.-saṃyojana 見結.-saṅkilesa 見雑染.saññā 見想.-samudaya 見集.-sampadā 見具足,具見.-sampanna 見具足者,具見者.-salla見箭.-sāmañña 見相応,見同性.-sārin 見随者.-sneha 見親愛.,6,1
- 161997,jp,18,ditthika,diṭṭhika,diṭṭhika,diṭṭhika:,diṭṭhin a.[cf diṭṭhi] 見ある.,8,1
- 162560,jp,18,diva,diva,diva,diva:m.[〃] 日,昼.abl.divā.cf.divasa.,4,1
- 162572,jp,18,diva,divā,divā,divā:adv.[diva の abl.] 日中に.-taraṃ 日もおそく.-divassa 早朝に.-vihāra 昼住,食後の休息.-saññā 日想,昼想.-seyyā 昼臥,午睡.,4,1
- 162644,jp,18,divasa,divasa,divasa,divasa:m.[〃] 日,日中.acc.divasaṃ; gen.divasassa; instr.divasena; loc.divase.-bhāga 日中,日分.-santatta 日中熱せられたる.,6,1
- 162802,jp,18,diviya,diviya,diviya,diviya:=dibba,divya 天の.-magga 天道.-sukha 天楽.,6,1
- 162818,jp,18,divya,divya,divya,divya:a.[〃] =dibba,diviya 天的の,神聖なる.,5,1
- 162823,jp,18,diyaddha,diyaḍḍha,diyaḍḍha,diyaḍḍha:m.[dutiya-aḍḍha 第二は半分] ーク半.-sikkhāpada-sata 百五十学処.,8,1
- 162954,jp,18,diyati,dīyati,dīyati,dīyati:① [Sk.dīyate.dadāti の pass.] =diyyati 与えられる.aor.dīyittha; ppr.dīyamāna ② [Sk.dīryate.dalati の pass.] 裂かれる.,6,1
- 162982,jp,18,diyyati,diyyati,diyyati,diyyati:,diyyamāna,dadāti の pass.,7,1
- 162991,jp,18,dobha,dobha,dobha,dobha:,dobbha m.= dubbha 詐欺,不信,叛逆.,5,1
- 163003,jp,18,doha,doha,doha,doha:m.[Sk.doha,dogha] 搾乳,乳.,4,1
- 163012,jp,18,dohaka,dohaka,dohaka,dohaka:m.[doha-ka] 搾乳桶,乳桶.,6,1
- 163020,jp,18,dohala,dohaḷa,dohaḷa,dohaḷa:m.[Sk.dohala,dauhṛda] 妊婦の異常嗜好,熱望.,6,1
- 163038,jp,18,dohalini,dohaḷinī,dohaḷinī,dohaḷinī:f.異常嗜好の妊婦.,8,1
- 163064,jp,18,dohati,dohati,dohati,dohati:[Sk.dogdhi duh] 搾乳す.pr.1pl.dohāma,duhāma,duhāmase; opt.duhe; ger.duhitvā; pp.duddha; pass.duyhati; ppr.duyhamāna.cf.dūhana,doha,dohin,dhītar.,6,1
- 163077,jp,18,dohin,dohin,dohin,dohin:a.[doha-in] 搾乳の,搾乳者.,5,1
- 163081,jp,18,dola,dolā,dolā,dolā:f.[〃] ぶらんこ,揺らぎ.,4,1
- 163100,jp,18,dolasa,doḷasa,doḷasa,doḷasa:a.= dvādasa 十二.,6,1
- 163109,jp,18,dolayati,dolāyati,dolāyati,dolāyati:[dolā の denom.] 揺れさす,動かす.,8,1
- 163118,jp,18,domanassa,domanassa,domanassa,domanassa:n.[Sk.daurmanasya.dumanas-ya] 憂,憂悩.-indriya憂根.-ūpavicāra 憂近伺.-ṭṭhānīya 順憂処.-dhātu憂界.-sahagata 憂倶.,9,1
- 163266,jp,18,dona,doṇa,doṇa,doṇa:m.[Sk.droṇa n.] 木桶,枡,ーナ [枡目の量] -pāka ドーナ量の炊飯.-māpaka ドーナの収入を監督する者.-mita 1ドーナ量れる.,4,1
- 163349,jp,18,donika,doṇikā,doṇikā,doṇikā:,doṇī f.木桶,槽,琴の胴.,6,1
- 163376,jp,18,dosa,dosa,dosa,dosa:① m.[Sk.doṣa] 過悪,過失,欠点,病素.② m.[Sk.dveṣa] 瞋,瞋恚.-akusalamūla 瞋不善根.-aggi 瞋火.-antara 瞋心.-āgati 瞋不应行.-kiñcana 瞋障.-kkhaya 瞋恚の滅尽.-carita 瞋行者.-cariyā 瞋行.-citta 瞋心.-mūla 瞋根.-vinaya 瞋恚調伏.-sama 瞋に等しき.-salla 瞋箭.-sahagata 瞋倶.-hetu 瞋因.,4,1
- 163393,jp,18,dosa,dosā,dosā,dosā:f.[Sk.doṣā,doṣa] 夕方,夕暮.acc.dosaṃ 夜に.,4,1
- 163621,jp,18,dosaniya,dosaniya,dosaniya,dosaniya:,dosanīya,dosaneyya a.[dussati の grd.] 瞋るべき,所瞋の.-dhamma 所瞋法.,8,1
- 163730,jp,18,dosarita,dosārita,dosārita,dosārita:a.[du-osārita] 悪く解罪せる.,8,1
- 163867,jp,18,dosin,dosin,dosin,dosin:a.[dosa ②-in] 瞋ある,怒れる.,5,1
- 163872,jp,18,dosina,dosinā,dosinā,dosinā:f.[Sk.jyotsnā=juṇhā] 月明,月夜.-puṇṇamāsī 満月(十五日) の月夜.,6,1
- 163915,jp,18,dovacassa,dovacassa,dovacassa,dovacassa:n.[duvacas-ya] 悪言,不受諫.-karaṇa 説諭し難からしむ.,9,1
- 163925,jp,18,dovacassata,dovacassatā,dovacassatā,dovacassatā:f.悪言,悪言性,不受諌.,11,1
- 163940,jp,18,dovacassiya,dovacassiya,dovacassiya,dovacassiya:n.=dovacassa.,11,1
- 163948,jp,18,dovarika,dovārika,dovārika,dovārika:m.[dvāra-ika] ① 門衛,門番,守門者.② 巫祝官.,8,1
- 163974,jp,18,dovila,dovila,dovila,dovila:m.a.発芽,結実.,6,1
- 163993,jp,18,drava-bhava,drava-bhāva,drava-bhāva,drava-bhāva:m.流動性.,11,1
- 164019,jp,18,du-,du-,du-,du-:① = dur- pref.[Sk.duḥ,duṣ] 悪き,難き.② cf.dvi ニ,二の.,3,1
- 164048,jp,18,dubbaca,dubbaca,dubbaca,dubbaca:n.[du-vaca] 悪語,悪口,難説.-jātika 悪口性.,7,1
- 164072,jp,18,dubbacana,dubbacana,dubbacana,dubbacana:n.[du-vacana] 悪語,悪言.,9,1
- 164079,jp,18,dubbala,dubbala,dubbala,dubbala:a.[du-bala] 弱き,薄弱の.,7,1
- 164199,jp,18,dubbali-,dubbalī-,dubbalī-,dubbalī-:a.= dubbala 弱き,弱カの.-karaṇa,-karaṇin 弱くなす.,8,1
- 164214,jp,18,dubbalya,dubbalya,dubbalya,dubbalya:,dubballa n.[du-bala-ya] 弱力,薄弱.abl.dubbalyā adv.(理由)薄弱で.,8,1
- 164229,jp,18,dubbanna,dubbaṇṇa,dubbaṇṇa,dubbaṇṇa:n.a.[du-vaṇṇa] 悪色,醜き,醜陋の.-karaṇa 壊色とす.,8,1
- 164275,jp,18,dubbha,dubbha,dubbha,dubbha:,dūbha a.[Sk.dambha.cf.dubbhati] 欺瞞の,害意の,叛逆する.,6,1
- 164281,jp,18,dubbhaga,dubbhaga,dubbhaga,dubbhaga:a.[du-bhaga] 非運の,不幸の.-karaṇa 不幸となすこと.,8,1
- 164290,jp,18,dubbhaka,dubbhaka,dubbhaka,dubbhaka:a.[Sk.dambhaka] =dubbha.,8,1
- 164313,jp,18,dubbhara,dubbhara,dubbhara,dubbhara:a.[du-bhara] 難満の,難養の.,8,1
- 164322,jp,18,dubbharata,dubbharatā,dubbharatā,dubbharatā:f.難満,扶養し難し.,10,1
- 164330,jp,18,dubbhasita,dubbhāsita,dubbhāsita,dubbhāsita:n.[du-bhāsita] 悪説 [軽罪] ,悪語.-ajjhāpanna悪説犯戒者.-bhāsin 悪説者.,10,1
- 164357,jp,18,dubbhati,dubbhati,dubbhati,dubbhati:,dūbhati [Sk.dabhnoti dabh.cf.dubbha,dūbha] 害す,あざむく,裏切る.opt.dubbhe; ger.dubbhitvā; ppr.dubbhanto,dūbhato (sg.dat.gen.); grd.dubbheyya.,8,1
- 164368,jp,18,dubbhaya,dubbhaya,dubbhaya,dubbhaya:,dubbhika a.=dubbha.,8,1
- 164407,jp,18,dubbhikkha,dubbhikkha,dubbhikkha,dubbhikkha:a.[du-bhikkha] 飢饉,乞食し難き.-kantāra 飢饉難所.-bhaya 飢饉の怖畏.,10,1
- 164472,jp,18,dubbijana,dubbijāna,dubbijāna,dubbijāna:a.[du-vijāna] 了知し難き.,9,1
- 164525,jp,18,dubbisodha,dubbisodha,dubbisodha,dubbisodha:a.[du-visodha] 清め難き.,10,1
- 164545,jp,18,dubbuddhin,dubbuddhin,dubbuddhin,dubbuddhin:a.悪慧の,愚鈍の.,10,1
- 164558,jp,18,dubbutthika,dubbuṭṭhika,dubbuṭṭhika,dubbuṭṭhika:a.[du-vuṭṭhi-ka] 難雨の.,11,1
- 164571,jp,18,dubha,dūbha,dūbha,dūbha:,dūbhin =dubbha,dubbhin.,5,1
- 164577,jp,18,dubhaka,dūbhaka,dūbhaka,dūbhaka:① =dubbhaka.② m.金剛石,宝石.,7,1
- 164599,jp,18,dubhato,dubhato,dubhato,dubhato:[dubha の abl.cf.dubhaya] 両者より,倶の.-vuṭṭhāna-vivaṭṭana 倶出離退転.-suñña 倶空.,7,1
- 164602,jp,18,dubhaya,dubhaya,dubhaya,dubhaya:num.a.[du-ubhaya=ubhaya.cf.dvi] 両者,両の.,7,1
- 164626,jp,18,duccarita,duccarita,duccarita,duccarita:a.[du-carita] 悪行.-saṅkilesa 悪行雑染.,9,1
- 164719,jp,18,ducchanna,ducchanna,ducchanna,ducchanna:a.[du-channa] 悪く葺かれた.,9,1
- 164738,jp,18,duccintita,duccintita,duccintita,duccintita:a.[du-cintita] 悪思,悪思惟の.,10,1
- 164751,jp,18,duccola,duccola,duccola,duccola:m.[du-cola] 悪衣,弊衣.,7,1
- 164764,jp,18,duddada,duddada,duddada,duddada:a.[du-dada] 与え難き.,7,1
- 164772,jp,18,duddama,duddama,duddama,duddama:a.[du-dama] 調御し難き.,7,1
- 164784,jp,18,duddamaya,duddamaya,duddamaya,duddamaya:a.[du-damaya] 調御し難き.,9,1
- 164789,jp,18,duddasa,duddasa,duddasa,duddasa:a.[du-dasa] 見難き,難解の.sududdasa 極めて見難き.,7,1
- 164808,jp,18,duddasika,duddasika,duddasika,duddasika:a.[du-dasa-ika] 醜悪の.,9,1
- 164826,jp,18,duddha,duddha,duddha,duddha:a.n.[Sk.dugdha.dohati<duh の pp.] 搾乳されたる,乳.,6,1
- 164872,jp,18,duddittha,duddiṭṭha,duddiṭṭha,duddiṭṭha:a.[du-diṭṭha] 悪見の,悪く見 られたる.,9,1
- 164917,jp,18,dugga,dugga,dugga,dugga:m.n.a.[du-ga] 難路,嶮路,行き難き.,5,1
- 164951,jp,18,duggahita,duggahīta,duggahīta,duggahīta:a.[du-gahīta] 誤解の,謬見ある.,9,1
- 164988,jp,18,duggandha,duggandha,duggandha,duggandha:m.[du-gandha] 悪臭.,9,1
- 165058,jp,18,duggata,duggata,duggata,duggata:a.[du-gata] 貧しき,不運の.,7,1
- 165092,jp,18,duggati,duggati,duggati,duggati:f.[Sk.durgati] 悪趣.instr.abl.gen.duggaccā.-paṭisandhi 悪趣結生.-bhaya 悪趣の怖畏.-bhūmi 悪趣地.,7,1
- 165207,jp,18,duhana,duhana,duhana,duhana:n.掠奪.cf.dūhana,dūbhana.,6,1
- 165218,jp,18,duhana,dūhana,dūhana,dūhana:n.[Sk.dohana.cf.dohati] 搾乳.,6,1
- 165247,jp,18,duhati,duhati,duhati,duhati:= dohati 搾乳す.,6,1
- 165261,jp,18,duhetuka,duhetuka,duhetuka,duhetuka:a.[dvi-hetuka] 二因の.,8,1
- 165285,jp,18,duhitika,dūhitika,dūhitika,dūhitika:,duhitika a.劫賊の難ある.,8,1
- 165306,jp,18,dujivha,dujivha,dujivha,dujivha:m.[dvi-jivha] 二舌者,蛇.,7,1
- 165329,jp,18,dujjana,dujjāna,dujjāna,dujjāna:a.[du-jāna] 知り難き.,7,1
- 165373,jp,18,dujjiva,dujjīva,dujjīva,dujjīva:a.[du- jīva] 難活,生活し難き.,7,1
- 165393,jp,18,duka,duka,duka,duka:a.[dvi-ka] ニの,二法.,4,1
- 165405,jp,18,duka-nipata,duka-nipāta,Duka-nipāta,Duka-nipāta:m.ニ集.,11,1
- 165407,jp,18,duka-patthana,duka-paṭṭhāna,Duka-paṭṭhāna,Duka-paṭṭhāna:n.ニ法発趣.,13,1
- 165485,jp,18,dukkara,dukkara,dukkara,dukkara:a.[du-kara,Sk.duṣkara] なし難き,困難なる.-kāraka 苦行者.-kārikā 苦行,難行.,7,1
- 165569,jp,18,dukkata,dukkaṭa,dukkaṭa,dukkaṭa:,dukkata n.[Sk.duṣkṛta] 悪作,突吉羅.-ajjhāpanna 突吉羅犯戒者.-kamma 悪行.,7,1
- 165650,jp,18,dukkha,dukkha,dukkha,dukkha:a.n.[Sk.duḥkha] 苦,苦痛,苦悩.instr.dukkhena 困難して,やっと.abl.dukkhato 苦より,苦として.-ākāra 苦相 -ānupassanā 苦随観.-āhāra 苦導入.-indriya 苦根.-udraya 苦を引く.-ūpasama 苦の寂滅.-kkhandha苦蘊.-kkhaya苦尽.-dukkhatā 苦苦性.-dhamma 苦法.-dhātu 苦界.-nirodha 苦滅.-paṭipadā 苦行道.-vipāka苦報.-vedanā 苦受.-vedanīya 苦所受,苦を受くべき.-sacca 苦諦.-samudaya 苦集.-sahagata 苦俱の.-sīla 苦戒,悲観性の.,6,1
- 166354,jp,18,dukkhata,dukkhatā,dukkhatā,dukkhatā:f.,dukkhatta n.[dukkha の abstr.] 苦性,困難.,8,1
- 166373,jp,18,dukkhati,dukkhati,dukkhati,dukkhati:[<dukkha] 苦しむ.pp.dukkhita; caus.dukkhāpeti 苦しめる,悩ます; pp.dukkhāpita; pass.dukkhīyati 苦を感ず.,8,1
- 166522,jp,18,dukkhetta,dukkhetta,dukkhetta,dukkhetta:n.[du-khetta] 悪田.,9,1
- 166534,jp,18,dukkhin,dukkhin,dukkhin,dukkhin:a.[dukkha-in] 苦ある,不幸の.,7,1
- 166637,jp,18,dukula,dukūla,dukūla,dukūla:m.n.[〃] 黄麻,黄麻布.,6,1
- 166692,jp,18,dullabha,dullabha,dullabha,dullabha:a.[du-labha] 得難き.,8,1
- 166723,jp,18,dulladdha,dulladdha,dulladdha,dulladdha:a.[du-laddha] 悪く得られたる,不利の.,9,1
- 166748,jp,18,duma,duma,duma,duma:m.[Sk.druma.cf.dāru] 木,樹.-agga 木の梢,こずえ,最上樹; 楊枝.-phala 樹果.,4,1
- 166837,jp,18,dummanku,dummaṅku,dummaṅku,dummaṅku:a.[du-maṅku] 当惑せる,赤面せる.,8,1
- 166856,jp,18,dummantita,dummantita,dummantita,dummantita:a.[du-mantita] 悪思量の.,10,1
- 166862,jp,18,dummati,dummati,dummati,dummati:a.[du-mati] 悪慧の,愚鈍者.pl.nom.dummatino,dummatayo.,7,1
- 166893,jp,18,dummejjha,dummejjha,dummejjha,dummejjha:n.[du-medha-ya] 劣慧,愚鈍.,9,1
- 166946,jp,18,dundubhi,dundubhi,dundubhi,dundubhi:m.f.[〃] 鑵鼓,大鼓.,8,1
- 166963,jp,18,dunikkhita,dunikkhita,dunikkhita,dunikkhita:a.[du-nikkhita] 顛倒せる.,10,1
- 166966,jp,18,dunikkhitta,dunikkhitta,dunikkhitta,dunikkhitta:a.[du-nikkhitta] 悪く布置されたる.,11,1
- 166968,jp,18,dunita,dunīta,dunīta,dunīta:a.[du-nīta] 誤解されたる.,6,1
- 166983,jp,18,dunnaya,dunnaya,dunnaya,dunnaya:m.[du-naya] 悪き方法,難解.,7,1
- 166994,jp,18,dunniggaha,dunniggaha,dunniggaha,dunniggaha:a.[du-niggaha] 抑止し難き.,10,1
- 167029,jp,18,dunnikkhaya,dunnikkhaya,dunnikkhaya,dunnikkhaya:a.[du-nis-khaya] 滅尽し難き.,11,1
- 167066,jp,18,dunnivaraya,dunnivāraya,dunnivāraya,dunnivāraya:a.[du-nivāraya] 禁制し難き.,11,1
- 167105,jp,18,dupasu,dupasu,dupasu,dupasu:m.[du-pasu] 悪い家畜,悪獣.,6,1
- 167138,jp,18,duppabbajja,duppabbajja,duppabbajja,duppabbajja:a.[du-pabbajja] 出家し難き.,11,1
- 167175,jp,18,duppameyya,duppameyya,duppameyya,duppameyya:a.[du-pameyya] 計量し難き.,10,1
- 167183,jp,18,duppamunca,duppamuñca,duppamuñca,duppamuñca:a.[du-pamuñca] 解脱し難き.,10,1
- 167198,jp,18,duppanna,duppañña,duppañña,duppañña:a.m.[du-paññā] 悪慧の,劣慧者,愚人.,8,1
- 167206,jp,18,duppanna,duppaññā,duppaññā,duppaññā:f.[Sk.duṣprajñā] 悪慧,劣慧,愚鈍.,8,1
- 167224,jp,18,duppannata,duppaññatā,duppaññatā,duppaññatā:f.[duppañña-tā] 悪慧,劣慧性.,10,1
- 167236,jp,18,dupparamattha,dupparāmaṭṭha,dupparāmaṭṭha,dupparāmaṭṭha:a.[du-parāmaṭṭha] 悪く取られたる.,13,1
- 167266,jp,18,duppariyogaha,duppariyogāha,duppariyogāha,duppariyogāha:a.[du-pariyogāha] 深入し難き.,13,1
- 167273,jp,18,dupparuta,duppāruta,duppāruta,duppāruta:a.[du-pāruta] 悪く着衣した,不適当に着衣せる.,9,1
- 167312,jp,18,duppatinissaggin,duppaṭinissaggin,duppaṭinissaggin,duppaṭinissaggin:a.[du-paṭinissaggain] 棄捨し難き.,16,1
- 167320,jp,18,duppatipada,duppaṭipadā,duppaṭipadā,duppaṭipadā:f.[du-paṭipadā] 悪行道.,11,1
- 167343,jp,18,duppativedha,duppaṭivedha,duppaṭivedha,duppaṭivedha:a.[du-paṭivedha] 貫通し難き,理解し難き.,12,1
- 167350,jp,18,duppativijjha,duppaṭivijjha,duppaṭivijjha,duppaṭivijjha:a.[du-paṭivijjha<vyadh の grd.] 貫通し難き,理解し難き.,13,1
- 167367,jp,18,duppativinodaya,duppaṭivinodaya,duppaṭivinodaya,duppaṭivinodaya:a.[du-paṭivinodaya] 排除し難き.,15,1
- 167397,jp,18,dupposata,dupposatā,dupposatā,dupposatā:f.[du-posa-tā] 難養.,9,1
- 167419,jp,18,dura,dūra,dūra,dūra:a.[〃] 遠き,遠隔の.acc.dūraṃ 遠く.instr.dūrena 遠くに.abl.dūrato 遠くから.loc.dūre 遠くに.-gama,-ṅgama 遠くに行く.-tara より遠き.-vihāra 遠住.,4,1
- 167444,jp,18,durabhirama,durabhirama,durabhirama,durabhirama:a.[du-abhirama] 悦楽し難き.,11,1
- 167468,jp,18,duraccaya,duraccaya,duraccaya,duraccaya:a.[du-accaya] 越え難き,征服し難き.,9,1
- 167496,jp,18,duragata,durāgata,durāgata,durāgata:a.[dur-āgata] 誹謗せる.,8,1
- 167536,jp,18,durakkha,dūrakkha,dūrakkha,dūrakkha:a.[du-rakkha] 守り難き.,8,1
- 167560,jp,18,durama,dūrama,dūrama,dūrama:a.[du-rama] 楽しみ難き.,6,1
- 167574,jp,18,durannaya,durannaya,durannaya,durannaya:a.[du-anvaya] 尋ね難き,従い難き.,9,1
- 167638,jp,18,durasankara,dūrasaṅkara,dūrasaṅkara,dūrasaṅkara:a.[dūra-saṅkara] 騒擾を遠ざかれる,静寂の.,11,1
- 167662,jp,18,duratta,dūratta,dūratta,dūratta:a.[du-ratta] 赤色の.,7,1
- 167682,jp,18,duravasa,durāvāsa,durāvāsa,durāvāsa:a.[du-āvāsa] 住し難き.,8,1
- 167704,jp,18,dure-nidana,dūre-nidāna,Dūre-nidāna,Dūre-nidāna:n.遠き因縁物語 [Jātaka の序].,11,1
- 167800,jp,18,durutta,durutta,durutta,durutta:a.[du-vutta] 罵詈された,悪く言われた.,7,1
- 167826,jp,18,dusaka,dūsaka,dūsaka,dūsaka:a.[Sk.dūṣaka] 汚す,破壞する,汚行者.f.dūsikā,dūsiyā.,6,1
- 167896,jp,18,duseti,dūseti,dūseti,dūseti:,dusseti [Sk.dūṣayati.dussati の caus.] 汚す,害す,不浄をなす.inf.dūsetuṃ; aor.dūsayi; pp.dūsita.cf.dūsaka,dūsin.,6,1
- 167931,jp,18,dusin,dūsin,dūsin,dūsin:a.m.[dūsa-in] 触嬈者 [悪魔].,5,1
- 167965,jp,18,dussa,dussa,dussa,dussa:n.[Sk.dūṣya] 布地,白布,衣服.-karaṇḍaka 衣箱.-paṭṭa 白布.-yuga 一組の布地,ー揃の衣.-vaṭṭi ひだある白布.-vaṇijjā,-vāṇijjā 衣商.-veṇi 白布条.,5,1
- 168018,jp,18,dussaka,dussaka,dussaka,dussaka:=dūsaka.,7,1
- 168067,jp,18,dussana,dussana,dussana,dussana:n.,dussanā f.[Sk.dūṣana] 害意,穢悪.,7,1
- 168090,jp,18,dussangaha,dussaṅgaha,dussaṅgaha,dussaṅgaha:a.[du-saṅgaha] 摂益し難き,摂護し難き.,10,1
- 168096,jp,18,dussaniya,dussanīya,dussanīya,dussanīya:a.[cf.Sk.dveṣanīya] 瞋怒すベき.,9,1
- 168164,jp,18,dussassa,dussassa,dussassa,dussassa:a.[du-sassa] 難穀の,飢饉.,8,1
- 168175,jp,18,dussati,dussati,dussati,dussati:[Sk.duṣyati duṣ] 怒る,邪悪をもつ.grd.dosaneyya; pp.duṭṭha; caus.dūseti,dusseti.cf.dosa ①,dussana.,7,1
- 168240,jp,18,dussika,dussika,dussika,dussika:m.[dussa-ika] 衣服商.,7,1
- 168249,jp,18,dussila,dussīla,dussīla,dussīla:n.[du-sīla] 悪戒,破戒,劣戒.,7,1
- 168274,jp,18,dussilya,dussīlya,dussīlya,dussīlya:n.[dussīla-ya] 破戒,悪戎.,8,1
- 168308,jp,18,dussitatta,dussitatta,dussitatta,dussitatta:n.[dussita-tta] =dussana.,10,1
- 168330,jp,18,duta,dūta,dūta,dūta:① m.[〃] 使者.-gamana 使節.-parampara 展転の使者.② n.[Sk.dyūta.cf.jūta] 賭博,遊戱.,4,1
- 168381,jp,18,duteyya,dūteyya,dūteyya,dūteyya:n.[dūta-ya] 使節,遣使,使命.-aṅga 使者分.-pahiṇa 遣使.,7,1
- 168421,jp,18,dutiya,dutiya,dutiya,dutiya:num.a.m.[Sk.dvitīya] 第二,第二者,伴侶,同伴者.,6,1
- 168493,jp,18,dutiyaka,dutiyaka,dutiyaka,dutiyaka:m.[dutiya-ka] 伴友.dutiyikā f.purāṇa-dutiyikā 故ニ,旧妻,もとの妻.,8,1
- 168598,jp,18,duttara,duttara,duttara,duttara:a.[du-tara] 渡り難き.suduttara極めて渡り難き.,7,1
- 168608,jp,18,duttha,duṭṭha,duṭṭha,duṭṭha:a.[Sk.duṣṭha.dussati の pp.] 邪悪の,瞋怒の,悪心の.m.pl.nom.duṭṭhāse.-āruka 悪漏瘡.-citta 悪心.-dosa 悪瞋.,6,1
- 168739,jp,18,dutthu,duṭṭhu,duṭṭhu,duṭṭhu:adv.[Sk.duṣṭhu] 悪く.,6,1
- 168755,jp,18,dutthulla,duṭṭhulla,duṭṭhulla,duṭṭhulla:a.[Sk.duṣṭhula,dauṣṭhulya] 麁悪の.-āpatti 麁罪,麁悪罪.-bhāṇin 麁語者.-vācā 麁悪語,悪口.,9,1
- 168886,jp,18,duvidha,duvidha,duvidha,duvidha:a.[du-vidha = dvidha] ニ種の.,7,1
- 168910,jp,18,duvijata,duvijātā,duvijātā,duvijātā:f.[dvi-vijātā] 二度お産をした女.,8,1
- 168919,jp,18,duvinnapaya,duviññāpaya,duviññāpaya,duviññāpaya:a.[du-viññāpaya] 教導し難き.,11,1
- 168951,jp,18,duyhati,duyhati,duyhati,duyhati:[dohati の pass.] 搾乳される.ppr.duyhamāna.,7,1
- 168977,jp,18,dva-cattalisa,dvā-cattāḷīsa,dvā-cattāḷīsa,dvā-cattāḷīsa:num.四十二.,13,1
- 168992,jp,18,dvadasa,dvādasa,dvādasa,dvādasa:num.[Sk.dvādaśa] 十二.-aṅga 十二支.-ma 第十二の.,7,1
- 169139,jp,18,dvaham,dvāhaṃ,dvāhaṃ,dvāhaṃ:adv.[dvi-aha の acc.] 二日間.,6,1
- 169146,jp,18,dvakara,dvākāra,dvākāra,dvākāra:m.[du-ākāra] 悪行相.,7,1
- 169219,jp,18,dvangula,dvaṅgula,dvaṅgula,dvaṅgula:n.a.[dvi-aṅgula] 二指,二指量の.-kappa 二指浄.-paññā 二指量の智慧,劣慧.,8,1
- 169277,jp,18,dvara,dvāra,dvāra,dvāra:n.[〃] 門,戸.-koṭṭhaka 門屋.-kosa 戸窓所.-bāha 戸の両脇.-rūpa 門色.-vimutta 離門.-sālā 門房.,5,1
- 169623,jp,18,dvasatthi,dvāsaṭṭhi,dvāsaṭṭhi,dvāsaṭṭhi:num.[dvi-saṭṭhi] 六十二.,9,1
- 169671,jp,18,dvatthi,dvaṭṭhi,dvaṭṭhi,dvaṭṭhi:=dvāsaṭṭhi 六十二.,7,1
- 169701,jp,18,dvattimsa,dvattiṃsa,dvattiṃsa,dvattiṃsa:num.[dvi-tiṃsa] 三十二.-ākāra 三十二身分.,9,1
- 169830,jp,18,dvavisati,dvāvīsati,dvāvīsati,dvāvīsati:num.[dvi-vīsati] 二十二.,9,1
- 169852,jp,18,dvaya,dvaya,dvaya,dvaya:a.n.[〃] 二種の; 偽の; 一対,両者.-kārin 善悪の両者をなす.,5,1
- 169896,jp,18,dvayata,dvayatā,dvayatā,dvayatā:f.[dvaya-tā] 二種なること.-ānupassanā 二種随観.,7,1
- 169910,jp,18,dve,dve,dve,dve:=dvi 二.,3,1
- 169920,jp,18,dve-cakkhu,dve-cakkhu,dve-cakkhu,dve-cakkhu:a.両眼ある.,10,1
- 169962,jp,18,dvedha,dvedhā,dvedhā,dvedhā:adv.=dvidhā 二種に.-patha 岐路,疑惑.,6,1
- 169976,jp,18,dvedhammika,dvedhammika,dvedhammika,dvedhammika:a.二法者.,11,1
- 170020,jp,18,dvelhaka,dveḷhaka,dveḷhaka,dveḷhaka:n.[dvedha-ka] 疑惑,疑念.-jāta 疑惑を生ぜる.,8,1
- 170039,jp,18,dvemasa,dvemāsa,dvemāsa,dvemāsa:m.[dvi-māsa] 二ヶ月.,7,1
- 170052,jp,18,dvenavuti,dvenavuti,dvenavuti,dvenavuti:num.[dvi-navuti] 九十二.,9,1
- 170093,jp,18,dvevacika,dvevācika,dvevācika,dvevācika:a.[dvi-vāca-ika] 二語の,二帰依の.,9,1
- 170108,jp,18,dvi,dvi,dvi,dvi:num.[Sk.dvi,dva.cf.di,du,duva] 二.nom.acc.dve,duve; dat.gen.dvinnaṃ; instr.dvīhi,dīhi; loc.dvīsu,duvesu.,3,1
- 170121,jp,18,dvi-kammavaca,dvi-kammavācā,dvi-kammavācā,dvi-kammavācā:f.二種羯磨語.,13,1
- 170123,jp,18,dvi-pitaka,dvi-piṭaka,dvi-piṭaka,dvi-piṭaka:m.二蔵師,二蔵持者.,10,1
- 170170,jp,18,dvidha,dvidhā,dvidhā,dvidhā:num.adv.[〃cf.dvedhā] 二種に.-patha 岐路.cf.dvedhāpatha.,6,1
- 170217,jp,18,dvigocchaka,dvigocchaka,dvigocchaka,dvigocchaka:a.[dvi-goccha-ka] 二群の.,11,1
- 170233,jp,18,dviha,dvīha,dvīha,dvīha:adv.[Sk.dvis-ahnaḥ] 二日.-tīha 二日や三日.-mata 二日前に死せる.,5,1
- 170276,jp,18,dvihika,dvīhika,dvīhika,dvīhika:a.[dvīha-ika] 二日に一回,一日置き.,7,1
- 170285,jp,18,dvihitika,dvīhitika,dvīhitika,dvīhitika:a.[du-īhita-ika] 得るに困難な.,9,1
- 170295,jp,18,dvija,dvija,dvija,dvija:,dvijāti a.m.[cf.duvija,dija] 再生者,再生族,バラモン; 鳥.,5,1
- 170334,jp,18,dvikkhattum,dvikkhattuṃ,dvikkhattuṃ,dvikkhattuṃ:adv.[dvi-khattuṃ] 二回.,11,1
- 170388,jp,18,dvipada,dvipada,dvipada,dvipada:m.[dvi-pada=dipada] 二足,両足,人間.pl.gen.dvipadaṃ=dvipadānaṃ.-seṭṭha 両足尊,最上の人間.,7,1
- 170472,jp,18,dviravatta,dvirāvaṭṭa,dvirāvaṭṭa,dvirāvaṭṭa:a.[dvi-r-āvaṭṭa] 二の面 [断と常] ,二旋流.,10,1
- 170479,jp,18,dvisahassa,dvisahassa,dvisahassa,dvisahassa:num.二千.,10,1
- 170543,jp,18,dvitta,dvittā,dvittā,dvittā:num.[Sk.dvitrā] 二または三.,6,1
- 170602,jp,18,edhati,edhati,edhati,edhati:[ṛdh.cf.ijjhati] 完成す,榮える,増大す,得る.aor.3sg.edhittha.,6,1
- 170616,jp,18,edisa,edisa,edisa,edisa:,edisaka a.[Sk.īdṛśa] これだけ,それ程.,5,1
- 170634,jp,18,ehi,ehi,ehi,ehi:interj.[eti の imper.] 來れ,いざ,善來.-passika 來れ見よ的の,來見すべき.-bhadantika いざ尊師よとて(比丘を招待)する者.-bhikkhu 來れ比丘よ,善來比丘.-sāgatavādin [~ su-āgata-vādin] いざよく來れりと言う人,丁寧な人.,3,1
- 170663,jp,18,ehiti,ehiti,ehiti,ehiti:,ehisi,eti の fut.,5,1
- 170671,jp,18,eja,ejā,ejā,ejā:f.[<iñj.cf.ānejja] 動,動貪,動著.,3,1
- 170683,jp,18,eka,eka,eka,eka:a.num.[〃] 一,一つ,或る.-tiṃsa 三十一.-saṭṭhi 六十一.-navuti 九十一.-sata 百一.-agga 一境,一點.-aggatā 一境性.-āgārika 盗人,盗者.-ayana 一乘道,一行道.-ālopika 盗人.-āsana 一座,一座食.-āsanika 一座食者.-āha 一日,-āhika 一日の,-eka 一つ一つ,各自,銘々.-ghana 厚き,固き.-cara,-cariyā,-cārin 獨行,獨住.-bījin 一間,一種 [聖者] .-bhattika 一食の,一日一食者.-sāṭa,-sāṭaka 一衣,一衣者.,3,1
- 170733,jp,18,ekacca,ekacca,ekacca,ekacca:a.[eka-tya] 或る,或る一部の,或る一類の.m.pl.nom.ekacce 一類の人々は.,6,1
- 170751,jp,18,ekacciya,ekacciya,ekacciya,ekacciya:a.= ekacca.,8,1
- 170764,jp,18,ekada,ekadā,ekadā,ekadā:adv.[eka-dā] 一時,ある時.,5,1
- 170774,jp,18,ekadasa,ekādasa,ekādasa,ekādasa:num.[Sk.ekādaśa] 十一.ekādasama 第十一の.,7,1
- 170831,jp,18,ekagga,ekagga,ekagga,ekagga:a.[eka-agga,Sk.eka-agra] 一點の,一境の.-citta 一境心.,6,1
- 170840,jp,18,ekaggata,ekaggatā,ekaggatā,ekaggatā:f.[ekagga-tā] 一境性.,8,1
- 170870,jp,18,ekajjham,ekajjhaṃ,ekajjhaṃ,ekajjhaṃ:adv.[BSk.ekadhyaṃ] 同處に,共に.,8,1
- 170883,jp,18,ekaka,ekaka,ekaka,ekaka:a.[eka-ka] 一つの,單一の.f.ekikā.,5,1
- 170905,jp,18,ekakiya,ekākiya,ekākiya,ekākiya:a.單獨の,獨ーの.,7,1
- 170939,jp,18,ekamantam,ekamantaṃ,ekamantaṃ,ekamantaṃ:adv.[eka-anta の acc.] 一方に,一邊に.~ nisīdi 一方に坐った.~ aṭṭhāsi 一方に立った.,9,1
- 170954,jp,18,ekameka,ekameka,ekameka,ekameka:a.[eka-eka] 一つ一つ,それぞれ.,7,1
- 170965,jp,18,ekamsa,ekaṃsa,ekaṃsa,ekaṃsa:m.[eka-aṃsa] ① 一肩.acc.ekaṃsaṃ adv.一肩に.② 一邊,一向.instr.ekaṃsena,adv.一向に,決定的に,絶對に.,6,1
- 170983,jp,18,ekamsika,ekaṃsika,ekaṃsika,ekaṃsika:a.[ekaṃsa-ika] 一向の,決定の.,8,1
- 171013,jp,18,ekanta,ekanta,ekanta,ekanta:a.[Sk.ekānta] 一向の,單一の.acc.ekantaṃ adv.一向に,専ら.,6,1
- 171191,jp,18,ekato,ekato,ekato,ekato:adv.[eka の abl.Sk.ekataḥ] ① 一方では,② 一緒にして.,5,1
- 171205,jp,18,ekatta,ekatta,ekatta,ekatta:n.[eka-tta] 一性,單一,獨住,遠離.-nirata 獨住を樂しめる.,6,1
- 171266,jp,18,ekavidha,ekavidha,ekavidha,ekavidha:a.[eka-vidha] 一種の,一重の.abl.ekavidhā adv.單一に,一種に.,8,1
- 171304,jp,18,ekibhava,ekībhāva,ekībhāva,ekībhāva:m.[eka-bhāva] 一性,一趣.,8,1
- 171333,jp,18,ekodi,ekodi,ekodi,ekodi:a.[eka-odi] 専一の,一趣の,一點の.-bhāva 専一性,一趣性.,5,1
- 171349,jp,18,ekuddesa,ekuddesa,ekuddesa,ekuddesa:m.[eka-uddesa] 同一説戒.,8,1
- 171355,jp,18,ekuna,ekūna,ekūna,ekūna:a.[eka-ūna] 一を減じたる,一が不足する.-vīsati 十九.-tiṃsā 二十九.-sata 九十九.,5,1
- 171388,jp,18,ekuposatha,ekuposatha,ekuposatha,ekuposatha:m.[eka-uposatha] 同一布薩.,10,1
- 171403,jp,18,ela,eḷa,eḷa,eḷa:n.[Sk.enas] 聾,つんぼ.-mūga 聾啞.,3,1
- 171432,jp,18,elaka,eḷaka,eḷaka,eḷaka:m.① 閾,しきい.② [Sk.eḍaka] 羊,山羊,牡山羊.f.eḷakā,elikā,eḷikī 牝山羊,牝羊.,5,1
- 171452,jp,18,elaluka,elāluka,elāluka,elāluka:,eḷāluka n.胡瓜,南瓜,かぼちゃ.,7,1
- 171468,jp,18,elambuja,elambuja,elambuja,elambuja:m.[ela-ambu-ja] 水蓮.,8,1
- 171475,jp,18,elanda,elaṇḍa,elaṇḍa,elaṇḍa:= eraṇḍa m.伊蘭,箆麻.,6,1
- 171488,jp,18,ena,ena,ena,ena:pron.[= etad] これ,それ.,3,1
- 171497,jp,18,eneyya,eṇeyya,eṇeyya,eṇeyya:m.伊泥延,羚羊,かもしか.cf.eṇi.,6,1
- 171503,jp,18,eneyyaka,eṇeyyaka,eṇeyyaka,eṇeyyaka:n.羚羊刑.,8,1
- 171510,jp,18,eni,eṇi,eṇi,eṇi:f.[〃] = eṇeyya ェーニ鹿,羚羊,靡鹿 -jaṅgha 鹿の如き脛 [三十二相之一].,3,1
- 171535,jp,18,eraka,eraka,eraka,eraka:① a.[<ereci] 驅る,動く.-vattika 驅行刑.② n.エーラヵ草.,5,1
- 171559,jp,18,eranda,eraṇḍa,eraṇḍa,eraṇḍa:m.箆麻,ひま油の樹.cf.elaṇḍa.,6,1
- 171595,jp,18,eraya,eraya,eraya,eraya:,eraye → ereti.,5,1
- 171601,jp,18,ereti,ereti,ereti,ereti:[=īreti,īr の caus.Sk.īrayati] 動かす,(聲を)たてる,説く.imper.eraya; opt.eraye; pp.erita,erayita.,5,1
- 171618,jp,18,esa,esa,esa,esa:① = etad これ.② = esin a.[<iṣ] 求める.,3,1
- 171640,jp,18,esana,esanā,esanā,esanā:f.[<esati] 求,尋求,尋覓.,5,1
- 171649,jp,18,esana,esāna,esāna,esāna:a.esati の ppr.,5,1
- 171658,jp,18,esani,esanī,esanī,esanī:f.[<iṣ] 探針.,5,1
- 171669,jp,18,esati,esati,esati,esati:[ā-iṣ] 求む,探す,努力す.aor.esi; ppr.esāna,esato (sg.dat.gen.).,5,1
- 171688,jp,18,esika,esikā,esikā,esikā:,esika n.f.[= isīkā] 柱,石柱.,5,1
- 171704,jp,18,esin,esin,esin,esin:a.[esa-in,Sk.eṣin] 求める,尋求ずる.,4,1
- 171725,jp,18,essati,essati,essati,essati:[eti の fut.] 行く(來る)であろう.,6,1
- 171740,jp,18,etad,etad,etad,etad:pron.a.[〃] これ,それ.(n.) sg.nom.acc.etaṃ; dat.gen.etassa; pl.nom.acc.etāni; loc.etesu; (m.) esa,eso; pl.nom.ete; (f.) sg.nom.esā; dat.gen.etissā; pl.loc.etāsu.~ ahosi これが(このような思いが)あった.かく考えた.cf.tad.,4,1
- 171750,jp,18,etadisa,etādisa,etādisa,etādisa:a.[etad-disa,Sk.etādṛśa] このような,かくの如き.,7,1
- 171765,jp,18,etaparamam,etaparamaṃ,etaparamaṃ,etaparamaṃ:adv.[eta( evaṃ)-paramaṃ (acc.)] このようにすぐれて.,10,1
- 171767,jp,18,etarahi,etarahi,etarahi,etarahi:adv.[Sk.etarhi.cf.tarahi,carahi] 今,現在.,7,1
- 171783,jp,18,eti,eti,eti,eti:[〃i] 行く.ppr.enta; imper.2sg.ehi 來れ,いざ,3sg.etu; 2pl.etha; fut.essati,ehiti,ehisi; pp.ita.,3,1
- 171798,jp,18,ettaka,ettaka,ettaka,ettaka:a.[etta-ka] これだけの.pl.それほど多くの.,6,1
- 171809,jp,18,ettato,ettato,ettato,ettato:adv.[etta の abl.] ここから,それ故に.,6,1
- 171814,jp,18,ettavata,ettāvatā,ettāvatā,ettāvatā:adv.[ettāvat の instr.abl.] これだけ,この範圍で.,8,1
- 171824,jp,18,ettha,ettha,ettha,ettha:adv.[Sk.atra] ここに.,5,1
- 171844,jp,18,etto,etto,etto,etto:adv.= ettato これから,この後,ここから.,4,1
- 171854,jp,18,eva,eva,eva,eva:adv.[〃] が,こそ,のみ,だけ [この前の子音・母音によって yeva,ñeva,va,となることがある].,3,1
- 171864,jp,18,evaham,evāhaṃ,evāhaṃ,evāhaṃ:=evaṃ ahaṃ.,6,1
- 171870,jp,18,evam,evaṃ,evaṃ,evaṃ:adv.[〃] かく,かくの如く.~ eva この様に.tassa ~ hoti (ahosi) 彼にかくある(あった) = 彼はかく考える(考えた).,4,1
- 171970,jp,18,gabbha,gabbha,gabbha,gabbha:m.[Sk.garbha] ① 胎,母胎,胎児.② 内室,幽室,房.-avakkanti 入胎,妊娠.-karaṇa 懐妊術.-pātana 堕胎.-seyyaka 胎児.-seyyā 母胎,子宮.,6,1
- 172121,jp,18,gabbhara,gabbhara,gabbhara,gabbhara:n.大洞穴.,8,1
- 172255,jp,18,gabbhini,gabbhinī,gabbhinī,gabbhinī:f.[gabbha-in] 妊婦,懐胎者.,8,1
- 172311,jp,18,gabbita,gabbita,gabbita,gabbita:a.[Sk.garvita<gary の pp.] 誇る,尊大の.,7,1
- 172331,jp,18,gaccha,gaccha,gaccha,gaccha:① m.藪,藪林 ② gacchati の imper.,6,1
- 172351,jp,18,gaccham,gacchaṃ,gacchaṃ,gacchaṃ:gacchati の fut.1sg.; ppr.sg.nom.,7,1
- 172399,jp,18,gacchatam,gacchataṃ,gacchataṃ,gacchataṃ:gacchati の ppr.pl.gen.,9,1
- 172405,jp,18,gacchati,gacchati,gacchati,gacchati:[〃<gam] 行く.[gaccha-] pr.gacchati,gacchāmi; imper.gaccha,gacchāhi,gacchassu; opt.gacche,gaccheyya; fut.gacchaṃ,gacchissaṃ (1sg.),gacchissati,gacchisi; aor.gacchi,agacchi,gacchaṃ,agañchi,gañchisi; ppr.gacchanta,gacchamāna,gacchataṃ (pl.dat.gen.); [gama-] fut.gamissati,gamissaṃ,gamissase; aor,gami,agamā,agamāsi,agamaṃsu,agamiṃsu,agamuṃ;ger.gamya,gamma,gantvā,gamitvā;grd.gamanīya,gantabba; inf.gantuṃ,gantave; [ga-] aor.agā,agū; pp.gata.,8,1
- 172473,jp,18,gada,gada,gada,gada:m.[〃] 語,文章.,4,1
- 172523,jp,18,gaddha,gaddha,gaddha,gaddha:m.[= gijjha,Sk.gṛdhra] 鷲,わし,兀鷹,はげたか.-bādhi鷹師,鷹飼.,6,1
- 172552,jp,18,gadduhana,gaddūhana,gaddūhana,gaddūhana:n.(時間空間の)僅少量.,9,1
- 172572,jp,18,gaddula,gaddūla,gaddūla,gaddūla:,gaddula m.革紐,繋繩.,7,1
- 172592,jp,18,gadha,gādha,gādha,gādha:①a.m.[= gāḷha,Sk.gāḍha<gāh] 深き,深淵,穴.② n.[Sk.gādha<gādh] 足場,堅固,堅固な所.,5,1
- 172610,jp,18,gadhati,gādhati,gādhati,gādhati:[〃 gādh] 堅く立つ,堅住す,足場をもっ.aor.gādhi.,7,1
- 172622,jp,18,gadhita,gadhita,gadhita,gadhita:=gathita.,7,1
- 172655,jp,18,gadrabha,gadrabha,gadrabha,gadrabha:m.[Sk.gardabha] 驢馬,ろば.f.gadrabhī.,8,1
- 172704,jp,18,gagana,gagana,gagana,gagana:n.[〃] 空,空中.,6,1
- 172761,jp,18,gaggara,gaggara,gaggara,gaggara:a.n.[Sk.gargara] 河の流れや,あひるの泣声や,ふいごの音などのゴーゴー,ガーガー,ブーブー鳴る音.,7,1
- 172776,jp,18,gaggaraka,gaggaraka,gaggaraka,gaggaraka:,gaggalaka m.ゴーゴーいうもの,うず巻,旋流.,9,1
- 172793,jp,18,gaggarayati,gaggarāyati,gaggarāyati,gaggarāyati:[gaggara の denom.] ゴーゴー鳴る,うずまく.,11,1
- 172816,jp,18,gaggri,gaggrī,gaggrī,gaggrī:f.ふいご.,6,1
- 172823,jp,18,gaha,gaha,gaha,gaha:①n.[Sk.gṛha] cf.geha家,家居.-kāra,kāraka家を作る者.-ṭṭha在家者.-patānī f.居士婦.-pati居士,家主,家長.②m.[Sk.graha<gaṇhāti] 捕捉者,夜叉,鰐魚.,4,1
- 172841,jp,18,gaha,gāha,gāha,gāha:m.[Sk.grāha] ①執,執見.āvaṭṭa ~ 旋流の執.manussa ~ 人の執.amanussa ~ 非人の執.②水鬼.,4,1
- 172894,jp,18,gahana,gahaṇa,gahaṇa,gahaṇa:n.[Sk.grahaṇa] 捉,把持,執持.,6,1
- 172904,jp,18,gahana,gahana,gahana,gahana:n.[〃] 密林,薮,叢,くさむら.,6,1
- 173085,jp,18,gahani,gahaṇī,gahaṇī,gahaṇī:f.消化器官,消化力.,6,1
- 173101,jp,18,gahanika,gahaṇika,gahaṇika,gahaṇika:m.血統.,8,1
- 173141,jp,18,gahapaka,gāhāpaka,gāhāpaka,gāhāpaka:m.取らしめる者.,8,1
- 173167,jp,18,gahapati,gahapati,gahapati,gahapati:m.[Sk.gṛhapati] 家主,居士,資産家.gahapatānī f.居士婦.,8,1
- 173197,jp,18,gahapatika,gahapatika,gahapatika,gahapatika:居士の,居士,居士よりの(受領衣).,10,1
- 173288,jp,18,gahapeti,gāhāpeti,gāhāpeti,gāhāpeti:[gaṇhāti の caus.=gaṇhāpeti,gāheti] 取らしめる.aor.gāhāpesi.gāhāpayi; ger.gāhāpetvā.,8,1
- 173551,jp,18,gahetum,gahetuṃ,gahetuṃ,gahetuṃ:,gahetvā,gahessati → gaṇhāti.,7,1
- 173569,jp,18,gahi,gāhi,gāhi,gāhi:gāyati の imper.,4,1
- 173587,jp,18,gahin,gāhin,gāhin,gāhin:a.m.[gāha-in] 取る,執る人.,5,1
- 173601,jp,18,gahita,gahīta,gahīta,gahīta:gahita a.[gaṇhāti の pp.,Sk.gṛhīta] 捕えられたる,把握されたる,把持の.,6,1
- 174041,jp,18,gaja,gaja,gaja,gaja:m.[〃] 象.,4,1
- 174158,jp,18,gajjati,gajjati,gajjati,gajjati:[Sk.garjati garj] ゴロゴロ鳴る,雷鳴す.aor.gajja; pp.gajjita; caus.gajjayati 雷鳴させる.ger.gajjayitvā.,7,1
- 174195,jp,18,gajjitar,gajjitar,gajjitar,gajjitar:m.[<gajjati] 鳴るもの.,8,1
- 174217,jp,18,gala,gala,gala,gala:m.[〃] のど,首.-ggahaのど首を捕える.,4,1
- 174229,jp,18,gala,gaḷa,gaḷa,gaḷa:m.鉤針,つり針;しずく;はれもの.,4,1
- 174245,jp,18,galagalayati,gaḷagaḷāyati,gaḷagaḷāyati,gaḷagaḷāyati:[=gaggarāyati] ゴロゴロ鳴る,ゴーゴーと流れる.,12,1
- 174270,jp,18,galaka,galaka,galaka,galaka:n.喉,のど.,6,1
- 174332,jp,18,galati,gaḷati,gaḷati,gaḷati:,galati [Sk.galati] したたる,流れる,雨ふる.,6,1
- 174354,jp,18,galayati,gaḷayati,gaḷayati,gaḷayati:[gaḷa の denom.] 落とす,(涙を)流す.,8,1
- 174368,jp,18,galha,gaḷha,gaḷha,gaḷha:= gāḷha.,5,1
- 174371,jp,18,galha,gāḷha,gāḷha,gāḷha:,gaḷha a.[Sk.gāḍha] 強固な,厚き,深き.acc.gāḷhaṃ adv.しっかりと.cf.gādha.,5,1
- 174485,jp,18,gama,gāma,gāma,gāma:m.[Sk.grāma] 村,村落.-kūṭa 村のうそつき,判官.-ghāta 村の掠奪者,劫盗.-dhamma 村の法.在俗法,卑行,穢法.-bhojaka 村長.-sāmanta 村の付近.,4,1
- 174603,jp,18,gamaka,gāmaka,gāmaka,gāmaka:m.小村;村人.,6,1
- 174676,jp,18,gamana,gamana,gamana,gamana:n.[gam-ana] 行くこと,歩行,旅行.-āgamana往来,出没.,6,1
- 174933,jp,18,gamandala,gāmaṇḍala,gāmaṇḍala,gāmaṇḍala:m.[=gomaṇḍala] 牧牛者,牧童.,9,1
- 174963,jp,18,gamani nari,gamanī narī,gamanī narī,gamanī narī:f.辻女.,11,1
- 174971,jp,18,gamanika,gāmaṇika,gāmaṇika,gāmaṇika:,gāmaṇī m.村長,聚落主.,8,1
- 174990,jp,18,gamaniya,gamanīya,gamanīya,gamanīya:①a.[gacchati の grd.] 行くベき.②m.密夫,情夫.,8,1
- 175035,jp,18,gamantara-kappa,gāmantara-kappa,gāmantara-kappa,gāmantara-kappa:m.[gāma-antara-kappa] 近聚落浄,村落間認容 [十事非法の一].,15,1
- 175366,jp,18,gambhira,gambhīra,gambhīra,gambhīra:a.[〃] 深き,甚深の.abl.gambhīrato 深さより,深さは.-avabhāsa 深味ある姿の.-pañña 深慧者,深き慧の.,8,1
- 175579,jp,18,gameti,gameti,gameti,gameti:[gacchati の caus] 行かせる,派遣する.,6,1
- 175607,jp,18,gameyya,gāmeyya,gāmeyya,gāmeyya:a.[<gāma] 村に属する.sagāmeyya 同村の,同族の.,7,1
- 175623,jp,18,gami,gami,gami,gami:,gamiṃsu,gamissaṃ,gamissati,gamissase → gacchati.,4,1
- 175643,jp,18,gamika,gamika,gamika,gamika:a.[gam-ika] 行くもの,去る人.-bhatta 出発者食.-bhikkhu 遠行比丘.,6,1
- 175655,jp,18,gamika,gāmika,gāmika,gāmika:a.m.① [Sk.grāmika] 村の,村の監督,村人.② [<gam] 行く人,旅行者.,6,1
- 175779,jp,18,gamitva,gamitvā,gamitvā,gamitvā:[=gantvā] gacchati の ger.,7,1
- 175787,jp,18,gamiya,gamiya,gamiya,gamiya:=gamanīya密夫.,6,1
- 175822,jp,18,gamma,gamma,gamma,gamma:①a.[gāma-ya,Sk.grāmya] 村の,田舎の,野卑な,賎陋の.cf.jamma.② gacchati の ger.,5,1
- 175891,jp,18,gamya,gamya,gamya,gamya:gacchati の ger.,5,1
- 175900,jp,18,gana,gaṇa,gaṇa,gaṇa:m.[〃] 衆,会衆,組合,群,別衆.-bhojana,別衆食.-sāmaggī衆和合.,4,1
- 176002,jp,18,ganaka,gaṇaka,gaṇaka,gaṇaka:m.[〃] 計算者,算数家,司暦官,主財官.,6,1
- 176044,jp,18,ganana,gaṇanā,gaṇanā,gaṇanā:,gaṇikā①f.[〃] 計算,暗算,算術,数.,6,1
- 176354,jp,18,ganchi,gañchi,gañchi,gañchi:,gañchisi,gacchati の aor.,6,1
- 176361,jp,18,ganda,gaṇḍa,gaṇḍa,gaṇḍa:m.腫物,癰,ょう.-uppāda,-pāṇa,-uppādaka 腫物を起こすもの,みみず.-mattikā みみずの糞土.-mūla 苦根,癰根.,5,1
- 176407,jp,18,gandamba,gaṇḍamba,gaṇḍamba,gaṇḍamba:m.樹名.,8,1
- 176445,jp,18,gandha,gandha,gandha,gandha:① m.[〃] 香,芳香,薫香,香料.-kuṭī 香室,香房,仏の居室.-odaka香水.-gandha香香.-jāta 香種,香の種類.-tthena 香盗人.-pañcaṅgulika 五指香印.-bhoga 香楽.② [=gantha②] 典籍,書籍.-dhura 聖典研究.-vaṃsa 書史.,6,1
- 176460,jp,18,gandha-vamsa,gandha-vaṃsa,Gandha-vaṃsa,Gandha-vaṃsa:m.[Gantha-vaṃsa] 書史.,12,1
- 176462,jp,18,gandhabba,gandhabba,gandhabba,gandhabba:m.[Sk.gandharva] ① 乾達婆,音楽神.② 音楽師.-nagara 蜃気楼.,9,1
- 176476,jp,18,gandhabba,gandhabbā,gandhabbā,gandhabbā:f.音楽.,9,1
- 176877,jp,18,gandhara,gandhāra,Gandhāra,Gandhāra:m.[〃] 健陀羅 [十六大国の一].,8,1
- 176941,jp,18,gandhari,gandhārī,gandhārī,gandhārī:f.ガンダーリー呪.,8,1
- 177099,jp,18,gandhika,gandhika,gandhika,gandhika:,gandhin a.m.芳香の;香商.,8,1
- 177171,jp,18,gandika,gaṇḍika,gaṇḍika,gaṇḍika:a.m.[gaṇḍa-ika] 皮膚病者,腫物の,結節の.,7,1
- 177177,jp,18,gandika,gaṇḍikā,gaṇḍikā,gaṇḍikā:,gaṇḍī f.柄,棒,銅鑼; 絞首台.,7,1
- 177188,jp,18,gandin,gaṇḍin,gaṇḍin,gaṇḍin:a.[gaṇḍa-in] 腫物ある,乳房ある(胸).,6,1
- 177230,jp,18,gandusa,gaṇḍusa,gaṇḍusa,gaṇḍusa:a.口一杯の.,7,1
- 177262,jp,18,ganeti,gaṇeti,gaṇeti,gaṇeti:[gaṇa の denom.] 数える,計算す;注意す,考慮す.inf.gaṇetuye; pp.gaṇita; pass.gaṇīyati; caus.gaṇāpeti.,6,1
- 177283,jp,18,ganga,gaṅgā,Gaṅgā,Gaṅgā:f.ガンジス河,恒伽,恒河.,5,1
- 177409,jp,18,gangeyya,gaṅgeyya,Gaṅgeyya,Gaṅgeyya:a.ガンジス河の.,8,1
- 177561,jp,18,ganhati,gaṇhāti,gaṇhāti,gaṇhāti:,gaṇhati [Sk.gṛhṇāti grah] 取る,捕える.opt.gaṇheyya; imper.gaṇha,gaṇhāhi; fut.gaṇhissati,gahessati; aor.gaṇhi,aggahesi; inf.gaṇhituṃ,gahetuṃ;ger.gaṇhitvā,gayha,gahāya; pp.gahīta,gahita; caus.gaṇhāpeti; pass.gayhati.,7,1
- 177668,jp,18,ganika,gaṇikā,gaṇikā,gaṇikā:②,gaṇakī f.[〃] 遊女,婬女,娼婦;村主婦.,6,1
- 177696,jp,18,ganin,gaṇin,gaṇin,gaṇin:①a.[gaṇa-in] 衆ある,衆主.② m.大鹿.,5,1
- 177735,jp,18,gantabba,gantabba,gantabba,gantabba:,gantave,gantuṃ,gantvā → gacchati.,8,1
- 177771,jp,18,gantar,gantar,gantar,gantar:m.[gam-tṛ] 行く人.,6,1
- 177781,jp,18,gantha,gantha,gantha,gantha:m.[<ganthati] ①縛,繋,繋縛.-duka繋ニ法.② [=gandha②] 典籍,書籍.,6,1
- 177915,jp,18,ganthati,ganthati,ganthati,ganthati:,gantheti [Sk.grathnāti gath,ganth] 縛る,結ぶ,調合す,編集す.grd.ganthaniya 順繋の.pp.ganthita.,8,1
- 177994,jp,18,ganthi,gaṇṭhi,gaṇṭhi,gaṇṭhi:m.[Sk.granthi] ,gaṇṭhikā f.結処,結節,紐,絞首台.,6,1
- 178017,jp,18,ganthika,gaṇṭhika,gaṇṭhika,gaṇṭhika:m.頸飾.-phalaka紐板.,8,1
- 178025,jp,18,ganthika,ganthika,ganthika,ganthika:a.m.① 勤勉なる.② 即興詩人.,8,1
- 178197,jp,18,garaha,garahā,garahā,garahā:f.呵責,叱責,非難.,6,1
- 178301,jp,18,garahati,garahati,garahati,garahati:[Sk.garhati garh] 呵責す,叱る,非難す.aor.garahi; grd.garahitabba,garahiya; pp.garahita.,8,1
- 178338,jp,18,garahin,garahin,garahin,garahin:a.[garaha-in] 呵責する,非難する.,7,1
- 178409,jp,18,garava,gārava,gārava,gārava:m.n.[<garu.Sk.gaurava] 尊重,敬重,恭敬.,6,1
- 178462,jp,18,garavata,gāravatā,gāravatā,gāravatā:f.[gārava-tā] 尊重性,尊敬.,8,1
- 178487,jp,18,garayha,gārayha,gārayha,gārayha:a.[garahati の grd.] 呵責さるベき,非難さるべき.,7,1
- 178539,jp,18,garu,garu,garu,garu:a.m.[Sk.guru] .重き,重要なる,尊重すべき,師.-karoti 尊敬す,尊重す.-kāra 尊重.-ṭṭhāniya 師の地位にある者.-dāra 師の妻.-dhamma 重法,敬重法.-nissaya 師への依.-bhaṇḍa 重物.-vacana 敬語.,4,1
- 178678,jp,18,garuka,garuka,garuka,garuka:a.[garu-ka] 重き,重大なる.-āpatti 重罪.,6,1
- 178833,jp,18,garula,garuḷa,garuḷa,garuḷa:m.[= garuḍa,Sk.garuḍa] 迦楼羅,金翅鳥 [=supaṇṇa].,6,1
- 178960,jp,18,garutta,garutta,garutta,garutta:n.[garu-tta] 尊重性,重性.,7,1
- 178999,jp,18,gata,gata,gata,gata:a.[gacchati gam の pp.] 行ける,達せる,関係せる; 様子,姿.m.pl.nom.gatāse.kappakassa gatena vissakammena 理髪師の姿をした毘首羯磨(工芸天)によって.-atta自ら至れる.,完成せる.-addhin旅を終えたる.-paccāgata往還,往復.-yobbana青年をすぎたる,老年の.,4,1
- 179056,jp,18,gataka,gataka,gataka,gataka:m.使者.,6,1
- 179181,jp,18,gatha,gāthā,gāthā,gāthā:f.[〃] 偈,偈頌,伽陀,偈経.-abhigīta 偈を唱えて得たる(食).,5,1
- 179314,jp,18,gathita,gathita,gathita,gathita:a.[ganthati の pp.,Sk.grathita] 結ばれたる,縛されたる,執着ある.,7,1
- 179323,jp,18,gathiyati,gathīyati,gathīyati,gathīyati:[gath,ganth の pass.] 縛される,結ばれる.,9,1
- 179325,jp,18,gati,gati,gati,gati:f.[〃] 趣,行方,死去.-gata趣に行ける.-nimitta 趣相.,4,1
- 179377,jp,18,gatimant,gatimant,gatimant,gatimant:a.[gati-mant] 正しく行ける,賢き.,8,1
- 179485,jp,18,gatta,gatta,gatta,gatta:n.[Sk.gāhra] 肢体,五体,身体.,5,1
- 179518,jp,18,gava,gava,gava,gava:牛 [= go] .-āghātana 牛の屠殺.-āssa牛と馬.-(m)pati 牛の主,牛王.,4,1
- 179547,jp,18,gavaja,gavaja,gavaja,gavaja:,gavaya m.野牛.,6,1
- 179695,jp,18,gavesati,gavesati,gavesati,gavesati:[gava-esati,Sk.gaveṣate] 求める,探す,追求す.aor.gavesi; fut.2pl.gavessatha.,8,1
- 179729,jp,18,gavesin,gavesin,gavesin,gavesin:a.[gavesa-in] 求める,探索する,追求する.,7,1
- 179775,jp,18,gavi,gāvi,gāvi,gāvi:f.[cf.go] 牝牛.sg.gen.gāviyā;pl.nom.gāviyo; gen.gāvinaṃ.,4,1
- 179793,jp,18,gavipphala,gavipphala,gavipphala,gavipphala:n.蔓樹の果.,10,1
- 179804,jp,18,gavo,gāvo,gāvo,gāvo:→ go.,4,1
- 179818,jp,18,gavuta,gāvuta,gāvuta,gāvuta:n.[Sk.gavyūti] 牛呼,長さの単位 [1/4由旬].,6,1
- 179854,jp,18,gaya,gayā,Gayā,Gayā:f.ガヤーの町.,4,1
- 179863,jp,18,gaya-kassapa,gayā-kassapa,Gayā-kassapa,Gayā-kassapa:m.伽耶迦葉 [三迦葉の一].,12,1
- 179948,jp,18,gayasisa,gayāsīsa,Gayāsīsa,Gayāsīsa:m.[BSk.Gayāśīrṣa] 象頭山.,8,1
- 179963,jp,18,gayati,gāyati,gāyati,gāyati:[Sk.gāyate gai] 歌う.aor.gāyi;imper.gāhi; fut.gāyissati; ger.gāyitvā;ppr.gāyanta,gāyamāna,gīyamāna;grd.gāyitabba,geyya; pp.gīta.,6,1
- 180006,jp,18,gayhaka,gayhaka,gayhaka,gayhaka:a.[gayha-ka] 捕えらるべき者.,7,1
- 180093,jp,18,gedha,gedha,gedha,gedha:m.① [<gijjhati,Sk.gṛdhyā] 貪求.② [=geha ?] 洞窟.,5,1
- 180138,jp,18,gedhi,gedhi,gedhi,gedhi:f.[Sk.gṛdhi<gedha] 貪求,羨望.,5,1
- 180143,jp,18,gedhita,gedhita,gedhita,gedhita:a.[gijjhati の pp.] 貪求せる.,7,1
- 180163,jp,18,geha,geha,geha,geha:n.[= gaha,Sk.gṛha] 家,在家.-nissita,-sita 家に依れる,家居に箸せる.-vigata 家産,富.,4,1
- 180480,jp,18,gelanna,gelañña,gelañña,gelañña:n.[gilāna-ya] 病気,疾病.,7,1
- 180557,jp,18,geruka,gerukā,gerukā,gerukā:,geruka n.f.[Sk.gairuka] 紅土(あかつち).-cuṇṇa 紅土粉.,6,1
- 180578,jp,18,geyya,geyya,geyya,geyya:n.[gāyati gai の grd.,Sk.geya] 祇夜,応煩 [九分教の一].,5,1
- 180607,jp,18,ghacca,ghacca,ghacca,ghacca:a.[Sk.gātya] 殺さるべき,壊さるべき.,6,1
- 180610,jp,18,ghacca,ghaccā,ghaccā,ghaccā:f.[ghat-yā<han,ghan] 破壊.,6,1
- 180618,jp,18,ghamma,ghamma,ghamma,ghamma:m.[Sk.gharma] 炎暑,夏熱.,6,1
- 180686,jp,18,ghamsana,ghaṃsana,ghaṃsana,ghaṃsana:n.[<ghaṃsati ①] こする こと.,8,1
- 180698,jp,18,ghamsani,ghaṃsanī,ghaṃsanī,ghaṃsanī:f.拭布.,8,1
- 180710,jp,18,ghamsati,ghaṃsati,ghaṃsati,ghaṃsati:① [Sk.gharṣati ghṛṣ] こする,くだく,粉砕す.caus.ghaṃseti,ghaṃsāpeti; aor.ghaṃsesi; pp.ghaṃsita; pass.ghaṃsīyati,ghaṃsiyati.② [= haṃsatihṛṣ] 喜ぶ.,8,1
- 180765,jp,18,ghana,ghana,ghana,ghana:① [〃] a.m.堅き,厚き; 堅肉,犍南 [胎内五位の第四] .-saññā 厚想 ② m.[〃<han] 棒,鎚.,5,1
- 180783,jp,18,ghana,ghāna,ghāna,ghāna:n.[Sk.ghrāṇa] 鼻.-dasaka 鼻十法.-dvāra 鼻門.-samphassa 鼻触.,5,1
- 181220,jp,18,ghanika,ghanika,ghanika,ghanika:m.空居天,雲天.,7,1
- 181237,jp,18,ghanna,ghañña,ghañña,ghañña:n.[ghāta-ya] 殺害.,6,1
- 181257,jp,18,ghanta,ghaṇṭā,ghaṇṭā,ghaṇṭā:,ghaṇṭī f.鐘,打木,揵稚.,6,1
- 181308,jp,18,ghara,ghara,ghara,ghara:① n.[cf.gaha,geha] 家,俗家.-āvāsa m.家居.-āvāsattha 家業.-suṇhā 嫁.-mesin 家主,家長.② m.麻薬,毒薬.,5,1
- 181418,jp,18,gharani,gharaṇī,gharaṇī,gharaṇī:f.[<ghara] 家婦,姑,しゅうとめ.,7,1
- 181573,jp,18,ghasa,ghasa,ghasa,ghasa:a.[<ghasati] 食する.mahagghasa 大食者.,5,1
- 181582,jp,18,ghasa,ghāsa,ghāsa,ghāsa:m.[〃<gras] 牧草,食餌.-esanā 求食.-chada,-chāda,-chādana 食と衣,衣食.-hāraka 送食者.,5,1
- 181631,jp,18,ghasati,ghasati,ghasati,ghasati:[Sk.grasati gras] 食べる.ppr.ghasamāna; pp.ghasta.cf.ghasa,ghāsa,jighacchati.,7,1
- 181668,jp,18,ghasta,ghasta,ghasta,ghasta:a.[ghasati の pp.] -vaṅka 鈎を呑める.,6,1
- 181676,jp,18,ghata,ghaṭa,ghaṭa,ghaṭa:① m.水瓶,瓶,かめ,② m.f.群,集団.,5,1
- 181699,jp,18,ghata,ghata,ghata,ghata:n.[Sk.ghṛta] バター,酥,酥油.,5,1
- 181713,jp,18,ghata,ghāta,ghāta,ghāta:a.[〃<han] 殺害,破壊.,5,1
- 181740,jp,18,ghataka,ghaṭaka,ghaṭaka,ghaṭaka:[<ghaṭa ①] 小瓶,水さしの頭.,7,1
- 181752,jp,18,ghataka,ghātaka,ghātaka,ghātaka:a.殺害する,破壊する.m.殺害者,屠殺者,行刑者.n.殺害,劫掠.,7,1
- 181920,jp,18,ghatasana,ghatāsana,ghatāsana,ghatāsana:n.[ghata-asana] 酥油を食うもの,火.,9,1
- 181943,jp,18,ghatati,ghaṭati,ghaṭati,ghaṭati:[ghaṭ] 努む,はげむ.fut.1sg.ghaṭissaṃ.,7,1
- 182068,jp,18,ghateti,ghaṭeti,ghaṭeti,ghaṭeti:[ghaṭa ② の denom.] 結合す,連結す.pp.ghaṭita; pass.ghaṭīyati.,7,1
- 182082,jp,18,ghateti,ghāteti,ghāteti,ghāteti:[ghāta の denom.,Sk.ghātayati] 殺す,殺害す,殺さしめる.aor.aghātayi; opt.ghātaye; ger.ghātetvā; pp.ghātita; caus.ghātāpeti 殺さしめる.cf.ghacca,āghāteti.na haneyya na ghātaye 殺すべからず殺さしむべからず.,7,1
- 182133,jp,18,ghati,ghaṭī,ghaṭī,ghaṭī:f.[<ghaṭa] 瓶,鉢.-kāra 陶師.,5,1
- 182152,jp,18,ghatika,ghaṭikā,ghaṭikā,ghaṭikā:f.① 小鉢.② 杖,棒,くさび.棒打ち,逆立遊び.,7,1
- 182172,jp,18,ghatika,ghātikā,ghātikā,ghātikā:f.,ghātin a.殺害者.,7,1
- 182224,jp,18,ghatita,ghaṭita,ghaṭita,ghaṭita:[ghaṭeti の pp.] 結合せる.,7,1
- 182231,jp,18,ghatita,ghātita,ghātita,ghātita:a.[ghāteti の pp.] 殺害されたる.,7,1
- 182297,jp,18,ghatiyati,ghaṭīyatī,ghaṭīyatī,ghaṭīyatī:[ghaṭeti または ghaṭṭeti の pass.] ① 結ぼれる,続けられる.② 妨げられる.,9,1
- 182322,jp,18,ghattana,ghaṭṭana,ghaṭṭana,ghaṭṭana:n.[Sk.ghaṭana] ① 結合.② 打擊.,8,1
- 182423,jp,18,ghatteti,ghaṭṭeti,ghaṭṭeti,ghaṭṭeti:,ghaṭṭayati [Sk.ghaṭṭayati ghaṭṭ] 打つ,觸る,怒らす,反対す.pp.ghaṭṭita; pass.ghaṭṭīyati.,8,1
- 182501,jp,18,ghayana,ghāyana,ghāyana,ghāyana:n.[<ghāyati] 嗅ぐこと.,7,1
- 182524,jp,18,ghayati,ghāyati,ghāyati,ghāyati:① [Sk.ghrāti,jighrati ghrā] 嗅ぐ.ger.ghātvā,ghāyitvā.② [= jhāyati] 焼かれる,苦しむ.pr.3pl.ghāyire = jhāyanti.,7,1
- 182573,jp,18,ghora,ghora,ghora,ghora:a.[〃] 恐ろしき.-visa 猛毒.-sara (驢馬の)恐れる叫声.,5,1
- 182615,jp,18,ghosa,ghosa,ghosa,ghosa:m.[Sk.ghoṣa] 音声,叫声,鳴戸,巷説,評判.,5,1
- 182645,jp,18,ghosana,ghosanā,ghosanā,ghosanā:f.,ghosaka a.名声,称讃.,7,1
- 182705,jp,18,ghosavant,ghosavant,ghosavant,ghosavant:a.[ghosa-vant] 叫声ある,怒号の.,9,1
- 182737,jp,18,ghoseti,ghoseti,ghoseti,ghoseti:[ghosa の denom.,Sk.ghoṣayati ghus] 告ぐ,述ぶ,泣く,叫ぶ.pp.ghosita,ghuṭṭha; caus.ghosāpeti 宣告させる,布告させる.,7,1
- 182754,jp,18,ghosita,ghosita,ghosita,ghosita:a.[ghoseti の pp.= ghuṭṭha] 宣言せる.,7,1
- 182772,jp,18,ghositar,ghositar,ghositar,ghositar:a.m.[ghosi-tṛ] 宣言者.,8,1
- 182775,jp,18,ghositarama,ghositārāma,Ghositārāma,Ghositārāma:m.(コーサンビ一にある)ゴ一シタ園,美音精舎.,11,1
- 182787,jp,18,ghotaka,ghoṭaka,ghoṭaka,ghoṭaka:m.(悪)馬.,7,1
- 182832,jp,18,ghuru-ghuru,ghuru-ghuru,ghuru-ghuru,ghuru-ghuru:m.擬声音,いびきの声,グウ グウ.,11,1
- 182845,jp,18,ghurughuruyati,ghurughurūyati,ghurughurūyati,ghurughurūyati:[ghuru-ghuru の denom.] いびく.,14,1
- 182862,jp,18,ghuttha,ghuṭṭha,ghuṭṭha,ghuṭṭha:a.[= ghosita,Sk.ghuṣṭha,ghoseti の pp.] 鳴らされたる,宣言されたる.,7,1
- 182875,jp,18,giddha,giddha,giddha,giddha:a.[gijjhati の pp.] 貪求せる.,6,1
- 182887,jp,18,giddhi,giddhi,giddhi,giddhi:f.[<giddha] 貪求.,6,1
- 182926,jp,18,giddhin,giddhin,giddhin,giddhin:a.[giddha-in] 貪求する.f.giddhinī.,7,1
- 182937,jp,18,gihi-,gihi-,gihi-,gihi-:=gihī-.-gatā 嫁に行った女.-liṅga在家の特徴.,5,1
- 183028,jp,18,gihin,gihin,gihin,gihin:,gihī a.m.[gaha-in,Sk.gṛhin] 家ある,在家の,在家者.sg.gen.gihissa,gihino; pl.nom.gihī.-bhoga 在家の財,受楽.-bhūta 在家者,家居者.-saṃsagga 在家との接触.,5,1
- 183033,jp,18,gihini,gihinī,gihinī,gihinī:f.在家女,居士婦.,6,1
- 183143,jp,18,gihitva,gihitva,gihitva,gihitva:n.[gihi-tva] 在家生活,在家の状態.,7,1
- 183195,jp,18,gijjha,gijjha,gijjha,gijjha:m.[=gaddha,Sk.gṛdhra] 鷲,わし,はげたか.,6,1
- 183206,jp,18,gijjha-kuta,gijjha-kūṭa,Gijjha-kūṭa,Gijjha-kūṭa:m.[BSk.Gṛddha-kūṭa,Gṛdhra-kūṭa] 耆闍崛山,霊鷲山,鷲峰.,11,1
- 183265,jp,18,gijjhati,gijjhati,gijjhati,gijjhati:[Sk.gṛdhyati gṛdh] 貪求す,欲求す.pp.gaddha.giddha; pass.gijjhiyati; pp.gijjhita.,8,1
- 183303,jp,18,gilana,gilāna,gilāna,gilāna:a.[Sk.glāna] 病める,病人.-upaṭṭhāka m.,-upaṭṭhākī f.看病人.-upaṭṭhāna看病.-paccaya-bhesajja-parikkhāra 病者の資具たる薬品,病薬資具,医薬.,6,1
- 183333,jp,18,gilanaka,gilānaka,gilānaka,gilānaka:a.=gilāna.,8,1
- 183474,jp,18,gilati,gilati,gilati,gilati:[Sk.girati,gilati gir] 嚥下す,のむ,貪食す.aor.gilī; pp.gilita; caus.gilāpeti.,6,1
- 183495,jp,18,gili,gili,gili,gili:gilati の aor.,4,1
- 183536,jp,18,gimha,gimha,gimha,gimha:m.[Sk.grīṣma] 夏,夏季,熱時,暑期.,5,1
- 183560,jp,18,gimhana,gimhāna,gimhāna,gimhāna:= gimhānaṃ,gimhaの pl.gen.-māse夏の月に.,7,1
- 183587,jp,18,gimhika,gimhika,gimhika,gimhika:a.[gimha-ika] 夏の,夏期の.,7,1
- 183604,jp,18,gini,gini,gini,gini:m.[Sk.agni] 火.mahā-gini 大火.,4,1
- 183626,jp,18,ginjakavasatha,giñjakāvasatha,Giñjakāvasatha,Giñjakāvasatha:m.[Giñjakā-āvasatha] 煉瓦の家,煉瓦堂,繁耆迦精舎.,14,1
- 183644,jp,18,gira,girā,girā,girā:f.[Sk.gir] 語,発語.,4,1
- 183674,jp,18,giri,giri,giri,giri:m.[〃] 山,山岳.-gabbhara 山窟.-guhā 山洞,山窟.,4,1
- 183689,jp,18,giribbaja,giribbaja,Giribbaja,Giribbaja:n.山囲域,山谷域 =王舍域.,9,1
- 183905,jp,18,gita,gīta,gīta,gīta:a.n.[〃 gāyati の pp.] 歌,歌謡,讃歌.-vādita歌と音楽.-ssara歌音.,4,1
- 183921,jp,18,gitaka,gītaka,gītaka,gītaka:n.,gītikā f.小歌.,6,1
- 183966,jp,18,giva,gīvā,gīvā,gīvā:f.[Sk.grīvā] 首,頸,くび.,4,1
- 184009,jp,18,givatthi,gīvaṭṭhi,gīvaṭṭhi,gīvaṭṭhi:[gīvā-aṭṭhi] 頸骨.,8,1
- 184039,jp,18,givupaga,gīvūpaga,gīvūpaga,gīvūpaga:m.,gīveyyaka n.首飾,ネックレス.,8,1
- 184058,jp,18,go,go,go,go:m.[〃] 牛,牡牛.(sg.) nom.go; gen.gavassa; instr.gāvena,gavena; acc.gāvaṃ,gavaṃ; abl.gavamhā,gavā; loc.gāvamhi,gavamhi,gave; (pl.) nom.gāvo; gen.gonaṃ,gavaṃ.gunnaṃ; instr.gohi; acc.gāvo; abl.gohi; loc.gosu,gāvesu,gavesu.-kaṇṇa 牛耳,牛耳鹿.-kula 牛舎.-ghātaka 屠牛者.-ghātakasūnā 屠牛処.-damaka 調牛者.-pakhuma 雌牛のような眉毛の.-vikattana,-vikantana 牛刀,屠刀.sīla 牛戒.,2,1
- 184070,jp,18,go-rakkha,go-rakkhā,go-rakkhā,go-rakkhā:f.牧畜,牧牛.,9,1
- 184098,jp,18,gocara,gocara,gocara,gocara:m.[go-cara] ①牧場,餌所,餌.② 行境,行処,範圍,親近処.,6,1
- 184256,jp,18,gocariya,gocariya,gocariya,gocariya:a.褐色の.,8,1
- 184266,jp,18,gocchaka,gocchaka,gocchaka,gocchaka:m.[Sk.gutsaka] 束,群,種類.,8,1
- 184310,jp,18,godha,godhā,godhā,godhā:f.① [〃] イグワナ,大とかげ.cf.golikā.② 琴のいと.,5,1
- 184333,jp,18,godhaka,godhaka,godhaka,godhaka:m.鳥の一種.,7,1
- 184390,jp,18,godharani,godharaṇī,godharaṇī,godharaṇī:f.[go-dharaṇa の f.] はらめる牛.,9,1
- 184443,jp,18,godhuma,godhūma,godhūma,godhūma:m.小麦.,7,1
- 184520,jp,18,gohi,gohi,gohi,gohi:→ go.,4,1
- 184623,jp,18,golika,golikā,golikā,golikā:f.[godhā-ika] とかげ.,6,1
- 184648,jp,18,golomika,golomika,golomika,golomika:a.[go-loma-ika] 牛毛の如く.,8,1
- 184680,jp,18,gomaya,gomaya,gomaya,gomaya:m.n.牛糞.-aggi 牛糞火.-pāṇaka 牛糞を喰う甲虫.-bhakka 食牛糞.-hārikā 牛糞を取る女.,6,1
- 184751,jp,18,gomika,gomika,gomika,gomika:m.[Sk.gomin] 牛の所有者,牛主.,6,1
- 184791,jp,18,gona,goṇa,goṇa,goṇa:m.[〃] 牛,雄牛,牡牛.-sira野牛.,4,1
- 184817,jp,18,gonaka,goṇaka,goṇaka,goṇaka:,gonaka m.① [Sk.BSk.goṇika] 山羊毛,黒毛氈.② [goṇa-ka] 野牛.,6,1
- 184826,jp,18,gonaka,gonaka,gonaka,gonaka:= goṇaka.,6,1
- 184842,jp,18,gonam,gonaṃ,gonaṃ,gonaṃ:→ go.,5,1
- 184852,jp,18,gonangula,gonaṅgula,gonaṅgula,gonaṅgula:m.黑面猿.,9,1
- 184894,jp,18,gonasira,gonasira,gonasira,gonasira:m.野牛.,8,1
- 184931,jp,18,gopa,gopa,gopa,gopa:m.[〃] 牧牛者.f.gopī.,4,1
- 184945,jp,18,gopaka,gopaka,gopaka,gopaka:m.守護者.,6,1
- 184980,jp,18,gopala,gopāla,gopāla,gopāla:,gopālaka m.[〃] 牧牛若,牧者.f.gopālikā.,6,1
- 185056,jp,18,gopana,gopanā,gopanā,gopanā:f.[Sk.gopana n.<gopeti] 守護,保護.,6,1
- 185064,jp,18,gopanasi,gopānasī,gopānasī,gopānasī:f.垂木,たるき.-vaṅka 垂木のように曲った.,8,1
- 185166,jp,18,gopeti,gopeti,gopeti,gopeti:[Sk.gopayati,gup の caus.] 守る,護る.opt.gopetha,pp.gopita.,6,1
- 185208,jp,18,gopita,gopita,gopita,gopita:a.[〃gopeti の pp.] 守られた,守護された.cf.gutta.,6,1
- 185247,jp,18,gopphaka,gopphaka,gopphaka,gopphaka:m.[cf.Sk.gulpha] 踝,くるぶし.,8,1
- 185425,jp,18,gosisa-candana,gosīsa-candana,gosīsa-candana,gosīsa-candana:n.牛頭栴檀,香木.,14,1
- 185459,jp,18,gotama,gotama,Gotama,Gotama:m.[Sk.BSk.Gautama] 瞿曇,喬答摩 [釈迦族の姓,釈尊を指すこと多し].,6,1
- 185529,jp,18,gotami,gotamī,Gotamī,Gotamī:f.ゴータマ姓の女,瞿曇弥 [佛の叔母で継母の Mahāpajāpatī を指すこと多し].,6,1
- 185571,jp,18,gotrabhu,gotrabhū,gotrabhū,gotrabhū:a.m.種姓,種姓者 [聖位直前の位,または根本定直前の位].,8,1
- 185630,jp,18,gotta,gotta,gotta,gotta:n.[Sk.BSk.gotra] 姓,氏姓,種姓,家系.-paṭisārin 家系に依れる.-vāda 家系論,種姓を誇る.,5,1
- 185687,jp,18,gottar,gottar,gottar,gottar:m.,gottī f.[Sk.goptṛ] 守護者.,6,1
- 185711,jp,18,gottha,goṭṭha,goṭṭha,goṭṭha:n.[Sk.goṣṭha] 牛舎.,6,1
- 185871,jp,18,guggula,guggula,guggula,guggula:n.香料樹の一種,デリアム.,7,1
- 185890,jp,18,guha,guhā,guhā,guhā:f.[〃<guh] 窟,洞窟,洞穴,心.,4,1
- 185927,jp,18,guhana,gūhanā,gūhanā,gūhanā:,guhanā n.[<gūhati] 隠れたる,秘密.,6,1
- 185949,jp,18,guhati,gūhati,gūhati,gūhati:[〃guh] かくす,秘す.grd.guyha; pp.gūḷha; caus.gūhayati; ppr.m.sg.nom.gūhayaṃ.,6,1
- 185986,jp,18,gula,guḷa,guḷa,guḷa:m.[Sk.guḍa] ①玉,球.②砂糖,糖.③房群,鎖.maṇi-gula玉の房.puppha-guḷa 花環.,4,1
- 186004,jp,18,gula,guḷā,guḷā,guḷā:f.はれもの,膿疱,こぶ [丸いもの].,4,1
- 186098,jp,18,gulha,gūḷha,gūḷha,gūḷha:,gūḷhaka a.[gūhati guh の pp.,Sk.gūḍha,gūḍhaka] かくされたる,秘密の.,5,1
- 186150,jp,18,gulika,guḷika,guḷika,guḷika:a.n.鎖ある.連続せる.房,集団.,6,1
- 186155,jp,18,gulika,guḷikā,guḷikā,guḷikā:f.小球,団土.,6,1
- 186174,jp,18,gumba,gumba,gumba,gumba:m.[Sk.gulma] 群,集団,林叢,茂み,ジャングル.,5,1
- 186231,jp,18,gumbiya,gumbiya,gumbiya,gumbiya:a.[<gumba] 軍隊の一種.,7,1
- 186241,jp,18,guna,guṇa,guṇa,guṇa:m.[〃] ①徳,功徳.-teja 德威力.-hīna 徳なき,德を失った.②絃,いと.③重,種,種類.diguṇa 二重.catugguṇa 四重.pañca kāma-guṇa 五種欲,五妙欲.④木(の心喰い)虫. -pāṇaka 木虫.,4,1
- 186925,jp,18,gunnam,gunnaṃ,gunnaṃ,gunnaṃ:→ go.,6,1
- 186942,jp,18,guntheti,guṇṭheti,guṇṭheti,guṇṭheti:[cf.Sk.guṇṭhayati] 覆う,蔽う.pp.guṇṭhita.,8,1
- 187005,jp,18,gutha,gūtha,gūtha,gūtha:m.[〃] 糞,屎,大便.-kūpa 糞坑.-bhakka 糞食.-bhānin 糞語者,穢語者.-hārika 担糞者,汚穢屋.,5,1
- 187059,jp,18,guthaka,gūthaka,gūthaka,gūthaka:m.排泄物 [目ゃに,耳くそ等].,7,1
- 187155,jp,18,gutta,gutta,gutta,gutta:a.[Sk.gupta<gup の pp.] 守られたる,守護されたる.-dvāra (根)門を守れる.cf.gopita.,5,1
- 187199,jp,18,gutti,gutti,gutti,gutti:f.[Sk.gupti<gup] 守護,保護.,5,1
- 187245,jp,18,guyha,guyha,guyha,guyha:a.n.[gūhati guh の grd.,Sk.guhya] かくさるべき,秘密の,隠されたる,秘密.-attha 密義,秘義.-manta 密事,秘密事.,5,1
- 187305,jp,18,ha,ha,ha,ha:adv.必ず,必ずや,實に.na ha nūna きっと…ではないか.iti ha かく,このように.itihītiha [iti ha iti ha] カゐくカくの(うわさ).,2,1
- 187312,jp,18,ha,hā,hā,hā:interj.ああ.,2,1
- 187326,jp,18,hacca,hacca,hacca,hacca:a.[<han] 殺害する.,5,1
- 187336,jp,18,hadaya,hadaya,hadaya,hadaya:m.[Sk.hṛdaya] 心,心臓.-aṭṭhi 心骨,胸骨.-(ṅ)gama 心よき,愉快な.-maṃsa 心臓肉.-rūpa 心色.-vatthu 心基,心の所依.-vatthu-dasaka 心基十法.-ssita 心に依止せる.hadayassānuppatti 心の得達.,6,1
- 187378,jp,18,hahasi,hāhasi,hāhasi,hāhasi:,hāhisi,jahati,hā の fut.,6,1
- 187382,jp,18,hahiti,hāhiti,hāhiti,hāhiti:harati の fut.=harissati.,6,1
- 187397,jp,18,halahala,halāhala,halāhala,halāhala:,haḷāhala m.n.[Sk.halāhala] 猛毒; 騒ぎ.-visa 猛毒.,8,1
- 187411,jp,18,halam,halaṃ,halaṃ,halaṃ:[=hi alaṃ] ~ dāni pakāsituṃ 今や説くべき要なし.,5,1
- 187437,jp,18,haliddha,haliddhā,haliddhā,haliddhā:,haliddī f.[Sk.haridrā] 欝金,うこん,うこん香.-ābhijāti 黄生類.-rāga うこん色の,速変せざる.,8,1
- 187453,jp,18,ham,haṃ,haṃ,haṃ:adv.[〃私は言う,注意をうながす 語] iti haṃ=iti.cf.handa,hambho.,3,1
- 187459,jp,18,hambho,hambho,hambho,hambho:interj.[haṃ-bho] おや,ばかな [驚き,侮蔑の語] cf.ambho.,6,1
- 187468,jp,18,hammiya,hammiya,hammiya,hammiya:n.[Sk.harmya,BSk.harmikā] 長い階層の建物,楼房,別房,平屋.-gabbha 楼屋の室,楼房.,7,1
- 187483,jp,18,hamsa,haṃsa,haṃsa,haṃsa:① m.[〃] 鵞,鵞鳥,白鳥.② m.[<hṛṣ] 竪立.loma ~ 身毛竪立.,5,1
- 187513,jp,18,hamsati,haṃsati,haṃsati,haṃsati:[Sk.harṣate hṛṣ] (身の毛が) 逆立つ,よだつ [恐ろしい時,大歓喜の時] pp.haṭṭha; caus.haṃseti 逆立たせる.,7,1
- 187544,jp,18,hana,hana,hana,hana:hanati の imper.,4,1
- 187547,jp,18,hana,hāna,hāna,hāna:n.[〃<hā] 退,退失,捨棄.-gāmin 退失者.-bhāgin 退分.-bhāgiyasamādhi 退分定,順退分定.,4,1
- 187562,jp,18,hanam,hanaṃ,hanaṃ,hanaṃ:,hanataṃ,hanati の ppr.sg.nom.,pl.gen.,5,1
- 187577,jp,18,hanapeti,hanāpeti,hanāpeti,hanāpeti:[hanati の caus.] 殺害させる,破壊させる.,8,1
- 187583,jp,18,hanati,hanati,hanati,hanati:,hanti [〃han] 殺す,害す,破壊す,打つ.pr.hanāmi,hanāsi,hanasi,hanāti,hanati,hanāma,hanti,hananti; imper.hana,hanassu,hanantu; opt.hane,haneyya; aor.hani,haniṃsu; ger.hantvā,hanitvāna; fut.hanissati,hañchati [Sk.hantsyati] ,hañchema; ppr.hanaṃ,hananta,hanataṃ; grd.hantabba; pp.hata; pass.haññati; caus.hanāpeti,ghātāpeti,ghāteti.,6,1
- 187592,jp,18,hanchati,hañchati,hañchati,hañchati:,hañchema,hanati の fut.,8,1
- 187600,jp,18,handa,handa,handa,handa:interj.[Sk.hanta] いざ [勧めうながす語].,5,1
- 187609,jp,18,hane,hane,hane,hane:,haneyya,hanati の opt.,4,1
- 187613,jp,18,hani,hani,hani,hani:,haniṃsu,hanati の aor.,4,1
- 187618,jp,18,hani,hāni,hāni,hāni:f.[〃<hā] 損減,減退.-dasaka 退十年.,4,1
- 187652,jp,18,hannati,haññati,haññati,haññati:,haññate [hanati の pass.] 害される,殺される.hatthī dantesu haññate 象は牙のために殺される.aor.haññiṃsu; fut.haññissati; ppr.haññamāna; grd.hantabba (haññitabba).,7,1
- 187661,jp,18,hanne,haññe,haññe,haññe:haññati の opt.,5,1
- 187670,jp,18,hantahba,hantahba,hantahba,hantahba:a.[hanati または haññati の grd.] 殺害さるべき.,8,1
- 187672,jp,18,hantar,hantar,hantar,hantar:m.[<han hanati] 殺害者.,6,1
- 187675,jp,18,hanti,hanti,hanti,hanti:=hanati.,5,1
- 187687,jp,18,hantva,hantvā,hantvā,hantvā:hanati の ger.,6,1
- 187693,jp,18,hanu,hanu,hanu,hanu:f.[〃] 顎,あご.-saṃhanana 顎を結ばせる,無言ならしめる.,4,1
- 187703,jp,18,hanuka,hanukā,hanukā,hanukā:f.[=hanu] -aṭṭhi 顎骨.,6,1
- 187734,jp,18,hapeti,hāpeti,hāpeti,hāpeti:① [jahati hā の caus.] 退失す,失う,損失す,捨てる.opt.hāpaye; ger.hāpetvā 残して,遺漏して.atthaṃ~ 義を失う.② [Sk.hāvayati<juhati hu の caus.] 祭る,供養す.pp.hāpita.,6,1
- 187747,jp,18,hapita,hāpita,hāpita,hāpita:a.[<hu] 供養せる.cf.huta.,6,1
- 187763,jp,18,hara,hāra,hāra,hāra:m.花環,首飾.,4,1
- 187773,jp,18,haraka,hāraka,hāraka,hāraka:a.m.[<harati hṛ],f.hārikā 運ぶ者,執る者,除くもの.,6,1
- 187781,jp,18,harana,haraṇa,haraṇa,haraṇa:n.[<hṛ] 持ち運び,除去.,6,1
- 187790,jp,18,haranaka,haraṇaka,haraṇaka,haraṇaka:n.[<haraṇa] 動産,持去.,8,1
- 187798,jp,18,harani,haraṇī,haraṇī,haraṇī:f.[<haraṇa] 持ち運ぶもの,除去器,通路.kaṇṇamala ~ 耳くそかき.,6,1
- 187809,jp,18,harapeti,harāpeti,harāpeti,harāpeti:[hāreti の caus.] 取らせる,持ち行く,取リ立てさせる.opt.1sg.harāpeyyaṃ.,8,1
- 187820,jp,18,haratam,harataṃ,harataṃ,harataṃ:harati の ppr.pl.dat.gen.,7,1
- 187822,jp,18,harati,harati,harati,harati:[〃hṛ] 運ぶ,持ち来る,持ち去る,除く,奪う.aor.ahāsi; ger.haritvā,hātūna; inf.harituṃ,hātave,hātuṃ,hattuṃ; fut.hāhiti; ppr.pl.dat.gen.harataṃ; pp.haṭa; grd.haritabba; pass.harīyati,hīrati; caus.hāreti,harāpeti.,6,1
- 187832,jp,18,harayati,harāyati,harāyati,harāyati:① [=hiriyati,hiri の denom.BSk.hrīyāyati hriyāyati] 慚愧す,心にはじる; 悩む,いらいらする.aor.hari; ppr.harāyamāna,harāyanta,hariyyamāna.,8,1
- 187840,jp,18,haraye,hāraye,hāraye,hāraye:hāreti の opt.,6,1
- 187854,jp,18,harenuka,hareṇukā,hareṇukā,hareṇukā:f.[〃] 豌豆,えんどう.-yūsa 豌豆のスープ.,8,1
- 187860,jp,18,hareti,hāreti,hāreti,hāreti:[harati の caus.] 持ち去らせる,奪わせる.opt.hāraye; grd.hāretabba; caus.harāpeti.,6,1
- 187864,jp,18,hari,hari,hari,hari:① a.緑の,黄色の.-candana 黄栴檀.-tāla 雄黃.-ttaca 黄金色の.-pada 金足,鹿.② harāyati の aor.,4,1
- 187877,jp,18,hari,hāri,hāri,hāri:a.[〃<hṛ] 魅カある,(心を) 捕える.-sadda 魅惑的な声.,4,1
- 187888,jp,18,harika,hārika,hārika,hārika:a.[<hṛ] 持ち運ぶ.,6,1
- 187892,jp,18,harika,hārikā,hārikā,hārikā:→ hāraka.,6,1
- 187899,jp,18,harin,hārin,hārin,hārin:a.[hāra-in],f.hārinī,hārī 持ち運ぶ,奪う.,5,1
- 187902,jp,18,harina,hariṇa,hariṇa,hariṇa:m.[<hari] 鹿.,6,1
- 187921,jp,18,harita,harita,harita,harita:a.n.[〃] 緑の,青き,新鮮な; 青草,野菜,青物.f.haritā 黄金.-ūpattā 緑に覆われたる.-tiṇa 青草.-paṇṇa 野菜,青い葉.,6,1
- 187944,jp,18,haritaka,haritaka,haritaka,haritaka:n.[harita-ka] 野菜.,8,1
- 187949,jp,18,haritaka,harītaka,harītaka,harītaka:,harīṭaka m,.harītakī f.[Sk.harītaka] 呵利勒,柯子,[薬果] .-paṇṇika 蔬菜.,8,1
- 187976,jp,18,haritatta,haritatta,haritatta,haritatta:n.[harita-tta] 綠性.,9,1
- 188012,jp,18,hariyati,harīyati,harīyati,harīyati:,hīrati [harati の pass.] 運ばれる,持ち去られる.aor.ahīratha.,8,1
- 188023,jp,18,hasa,hāsa,hāsa,hāsa:① m.[Sk.hāsa,harṣa] 笑い,戯笑,喜び,禧戯.-dhamma 嬉戯法.② [=hāsu] -pañña 疾慧の.,4,1
- 188043,jp,18,hasamanaka,hasamānaka,hasamānaka,hasamānaka:a.笑いつつ.acc.hasamānakaṃ adv.じようだんに,面白がって.,10,1
- 188047,jp,18,hasana,hasana,hasana,hasana:n.[<hasati] 笑い.-citta 笑心.,6,1
- 188066,jp,18,hasapeti,hāsāpeti,hāsāpeti,hāsāpeti:[hasati の caus.] 笑わせる.,8,1
- 188069,jp,18,hasati,hasati,hasati,hasati:,hassati [has 笑う,hṛṣ 喜ぶ] 笑う,喜ぶ,いななく.aor.hasi,hasiṃsu (hasissiṃsu); pp.hasita,haṭṭha; caus.hāseti,hāsāpeti 笑わせる,喜ばせる.,6,1
- 188081,jp,18,hasayati,hāsayati,hāsayati,hāsayati:=hāseti.,8,1
- 188088,jp,18,haseti,hāseti,hāseti,hāseti:,hāsayati [hasati の caus.] 笑わせる,喜ばせる.aor.-hāsesi; ger.hāsayitvāna; ppr.hāsayamāna; caus.hāsāpeti.,6,1
- 188099,jp,18,hasimsu,hasiṃsu,hasiṃsu,hasiṃsu:,hasissiṃsu,hasati の aor.,7,1
- 188103,jp,18,hasita,hasita,hasita,hasita:a.n.[hasati の pp.] 突い,戯笑.-uppāda 笑起の.-uppāda-citta 笑起心.-uppāda-kiriyā 笑起の唯作.,6,1
- 188130,jp,18,hassa,hassa,hassa,hassa:a.n.[Sk.hāsya<has] おかしな,笑い,じようだん.abl.hassā,instr.hassena じようだんに,戯笑によって.-khiḍḍā-rati-dhamma 笑戯楽法.-vasena じようだんに.,5,1
- 188144,jp,18,hasu-,hāsu-,hāsu-,hāsu-:[cf.hāsa ②] 敏き,速き,速疾の.-pañña 速慧の.-paññatā 速慧.-paññā 速慧,機智,捷慧.,5,1
- 188148,jp,18,hata,haṭa,haṭa,haṭa:① a.[harati hṛ の pp.] 持ち運ばれた,取り去られた.-haṭa-kesa 髪を除去せる.② m.[Sk.haṭha,haṭa] ハタ草,蘇苔,こけ.,4,1
- 188162,jp,18,hata,hata,hata,hata:a.[hanti han の pp.] 殺害された,破壊された.-āvakāsa 機会を失った.-āvasesaka 殺害から残った,生残った者.-pahata 殺毅された.-vikkhittaka 殺戮離散,斬斫離散相.,4,1
- 188185,jp,18,hataka,haṭaka,haṭaka,haṭaka:=hāṭaka.,6,1
- 188188,jp,18,hataka,hāṭaka,hāṭaka,hāṭaka:n.[〃] 金,黄色,砂金.,6,1
- 188201,jp,18,hatatta,hatatta,hatatta,hatatta:n.[hata-tta] 害された状態.,7,1
- 188208,jp,18,hatave,hātave,hātave,hātave:,hātuṃ,harati の inf.,6,1
- 188231,jp,18,hattha,haṭṭha,haṭṭha,haṭṭha:a.[Sk.hṛṣṭa<hṛṣ haṃsati の pp.または hasati has の pp.] (身毛)竪立せる; 大いに喜べる,有頂天の.,6,1
- 188239,jp,18,hattha,hattha,hattha,hattha:m.[<hṛ Sk.hasta] 手,手掌; 肘 [長さの単位,24 指節 aṅgula-pabba 1/4 尋 vyāma] -āpalekhana 手をなめること.-ābharaṇa 腕環.-ūpaga 手飾.-kukkucca 手による不行儀.-gahaṇa 手を捉る.-cchinna 手が切断された者.-niddhunaka 手を振る.-nillehaka 手をなめる.-pajjotaka 燭手刑.-padacchinna 手足切断者.-pāsa 投石の及ぶ 所.-bandha 手甲,腕環.-muddā 手印.-yogin 手瑜伽者.-vaṭṭaka 手押車.,6,1
- 188472,jp,18,hatthin,hatthin,hatthin,hatthin:m.[Sk.hastin] 手ある,象,牡象.pl.nom.hatthī,hatthino,hatthiyo.f.hatthinī,hatthinikā 女象,牝象.hatthi- -atthara 象の覆,象背の敷物.-ācariya 象師.-ājānīya 良象.-ānīka 象兵隊.-ārūyha 象御術.-āroha,ārūha 象兵,乘象者.-kalabha,-kaḷāra 仔象,幼象.-kāya 象軍,象衆.-kkhandha 象の肩,象背.-cchāpa,-cchāpaka 幼象,子象.-damaka,-damma-sārathi 調象師.-nāga 象,大象.-pada 象跡,象の足跡.-padopamā 象跡喻.-ppabhinna 狂象,さかりのついた象.-bhaṇḍa 放象人,象師.-maha 象の祭.-yuddha 象鬪.-ratana 象宝,白象宝.-rājan 象王.-rūpaka 象人形.-vatika 象務者.-sālā 象小屋.-sippa 調象術.-sutta 象経.-senā 象軍.-soṇḍaka 象鼻衣.,7,1
- 188546,jp,18,hatuna,hātūna,hātūna,hātūna:harati の ger.,6,1
- 188558,jp,18,have,have,have,have:adv.[ha-ve] 実に.,4,1
- 188571,jp,18,havya,havya,havya,havya:n.[〃<hū] 献供さるべき,供物.-sesa 供物の残リ.,5,1
- 188580,jp,18,haya,haya,haya,haya:m.[〃<hi] 馬; 速力.,4,1
- 188594,jp,18,hayana,hāyana,hāyana,hāyana:① n.[<hā] 損減,衰損,減退.② n.[〃] 年,歳.saṭṭhi ~ 六十才.,6,1
- 188617,jp,18,hayati,hāyati,hāyati,hāyati:[jahati hā の pass.] 失われる,消失す,減損す.ppr.hāyamāna.cf.hāyana; aor.ahāyatha.,6,1
- 188636,jp,18,hayin,hāyin,hāyin,hāyin:a.[<hā] 捨てたる,捨者.,5,1
- 188642,jp,18,he,he,he,he:interj.オー,おや.,2,1
- 188652,jp,18,hehiti,hehiti,hehiti,hehiti:,hehisi,bhavati の fut.,6,1
- 188664,jp,18,hema,hema,hema,hema:n.[Sk.heman] 金,黄金.-candana 金色栴檀.-jāla 黄金網.-vaṇṇa 黄金色の.,4,1
- 188688,jp,18,hemanta,hemanta,hemanta,hemanta:m.[hima-anta] 冬,冬期.,7,1
- 188695,jp,18,hemantika,hemantika,hemantika,hemantika:a.[hemanta-ika] 冬の,寒き.-kāla 冬期,寒時.,9,1
- 188711,jp,18,hemavata,hemavata,hemavata,hemavata:a.[<himavant] 雪山の.-nāga 雪山象.,8,1
- 188714,jp,18,hemavataka,hemavataka,hemavataka,hemavataka:a.[<himavant] 雪山の.,10,1
- 188723,jp,18,hemavatika,hemavatika,Hemavatika,Hemavatika:,Hemavata m.[BSk.Haimavata] 雪山部 [部派の一].,10,1
- 188725,jp,18,herannaka,heraññaka,heraññaka,heraññaka:,heraññika m.[<hirañña] 銀行家,知蔵官.-phalaka 銀行のヵゥンタ一.,9,1
- 188740,jp,18,hesa,hesā,hesā,hesā:f.[<hesati] いななき.,4,1
- 188750,jp,18,hesati,hesati,hesati,hesati:① [heṣ,hreṣ] いななく.pp.hesita.cf.hasati ②.② = hiṃsati.,6,1
- 188755,jp,18,hesita,hesita,hesita,hesita:a.[hesati の pp.] いななける,いななき.cf.hasita.,6,1
- 188759,jp,18,hessam,hessaṃ,hessaṃ,hessaṃ:bhavati の fut.1sg.,6,1
- 188761,jp,18,hessati,hessati,hessati,hessati:① bhavati の fut.② jahati hā の fut.,hessatha (2pl.).,7,1
- 188767,jp,18,hetam,hetaṃ,hetaṃ,hetaṃ:= hi etaṃ.,5,1
- 188772,jp,18,hethaka,heṭhaka,heṭhaka,heṭhaka:a.[<heṭheti] 悩ます者,盗賊.,7,1
- 188779,jp,18,hethana,heṭhanā,heṭhanā,heṭhanā:f.[<heṭheti] 悩害,悩ますこと.heṭhayita a.悩まされたる.,7,1
- 188796,jp,18,hetheti,heṭheti,heṭheti,heṭheti:,heṭhayati [heḍ,hīḍ cf.hīḷeti] 悩ます,苦しめる.ger.heṭhayitvāna; pp.heṭhayita.,7,1
- 188814,jp,18,hettha,heṭṭhā,heṭṭhā,heṭṭhā:prep.adv.[cf.Sk.adhastāt<adhaḥ の abl.] 下に,下方に.-sīsaka 頭を下にして.,6,1
- 188846,jp,18,hetthato,heṭṭhato,heṭṭhato,heṭṭhato:adv.[heṭṭhā の abl.] 下から,下方に,下方は.heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ karitvā 下方は無間地獄を辺際として.,8,1
- 188859,jp,18,hetthima,heṭṭhima,heṭṭhima,heṭṭhima:a.[heṭṭhā の 最上級] 最下の.,8,1
- 188875,jp,18,hetu,hetu,hetu,hetu:m.[〃<hi うながす] 因,原因,理由.-gocchaka 因聚.-duka 因二法.-nibbatta 因生,因所生.-paccaya 因縁.-phalatā 因果性.-rūpa 因事.-vāda 有因論者.-vijjā 因明.-vippayutta 因不相応.-samuppanna 因所生,因所起.-sampayutta 因相応.-hetu-sampayutta 因にして因相応.,4,1
- 188924,jp,18,hetuvadin,hetuvādin,Hetuvādin,Hetuvādin:m.說因部 [部派の一].,9,1
- 188928,jp,18,hetuye,hetuye,hetuye,hetuye:bhavati の inf.,6,1
- 188934,jp,18,hevam,hevaṃ,hevaṃ,hevaṃ:= hi evaṃ.,5,1
- 188941,jp,18,hi,hi,hi,hi:adv.conj.[〃] 実に; 何となれば.tena hi 然らば.,2,1
- 188953,jp,18,hidam,hidaṃ,hidaṃ,hidaṃ:=hi idaṃ.,5,1
- 188998,jp,18,hileti,hīḷeti,hīḷeti,hīḷeti:[hīḍ] 悩む,あざける,軽蔑す.pp.hīḷita.,6,1
- 189007,jp,18,hilita,hīḷita,hīḷita,hīḷita:a.[hīḷeti の pp.] 軽蔑せる,あざけられた.,6,1
- 189018,jp,18,hima,hima,hima,hima:n.[〃] 雪,氷.-pāta-samaya 降雪期,冬.,4,1
- 189043,jp,18,himavant,himavant,Himavant,Himavant:m.[〃hima-vant] 雪山,ヒマラヤ山.-padesa 雪山地方.~ pabbatarājan 山王雪山.,8,1
- 189062,jp,18,himsa,hiṃsā,hiṃsā,hiṃsā:f.[〃<hiṃs] 殺,害.-mano 害意,殺意.,5,1
- 189069,jp,18,himsaka,hiṃsaka,hiṃsaka,hiṃsaka:a.m.[<hiṃs] 殺害者.,7,1
- 189098,jp,18,himsati,hiṃsati,hiṃsati,hiṃsati:[Sk.hinasti,hiṃsati hiṃs] 害す,殺す.aor.hiṃsi; caus.hiṃsāpeti.,7,1
- 189112,jp,18,himsitar,hiṃsitar,hiṃsitar,hiṃsitar:m.[<hiṃs] 殺害者.,8,1
- 189118,jp,18,hina,hīna,hīna,hīna:a.[jahati hā の pp.] 捨てられた,劣った,下劣の,卑しい,卑俗の,欠けたる.hīnāya āvattati 卑俗に戻る,還俗する.hīnāyāvatta 還俗者.hīno ’ham asmī ti māna (vidhā) 我は劣れりとの慢,我劣慢.-akkosa 卑罵.-ādhimutta,-ādhimuttika 劣意向の,劣意志の.-kamma 卑業.-gotta 卑姓,卑しい種性.-ttika 劣三法.-nāma 卑名.-paṇīta 劣と勝.-puthujjana 劣凡夫.-vaṇṇa 劣種の階級.-vāda 劣論者.-viriya 劣精進,不精進,懈怠者.-sippa 卑技.,4,1
- 189178,jp,18,hingu,hiṅgu,hiṅgu,hiṅgu:n.[〃] 興渠,ういきょうの類,[薬脂樹] -rāja n.鳥の一種.-sipāṭika 薬脂樹の一種.,5,1
- 189208,jp,18,hinkara,hiṅkāra,hiṅkāra,hiṅkāra:m.[hi-kāra] 驚きの叫び声.,7,1
- 189215,jp,18,hintala,hintāla,hintāla,hintāla:m.[hiṃ-tāla] 棕櫚の一種.,7,1
- 189227,jp,18,hira,hīra,hīra,hīra:m.[〃] 細片,裂片.hīrahīraṃ adv.片々に.,4,1
- 189240,jp,18,hiranna,hirañña,hirañña,hirañña:n.[Sk.hiraṇya] 金,黄金,金貨,貨幣.-suvaṇṇa 黄金,金貨.,7,1
- 189255,jp,18,hirati,hīrati,hīrati,hīrati:=harīyati [harati hṛ の pass.].,6,1
- 189268,jp,18,hiri,hirī,hirī,hirī:,hiri f.[Sk.BSk.hrī] 慚,内心への恥.-ottappa 慚と愧,慚愧.-kopīna 陰部.-gāravatā 慚の尊重.-dhana 慚財.-nisedha 慚による謹慎.-mana 慚意ある.,4,1
- 189284,jp,18,hirimant,hirīmant,hirīmant,hirīmant:,hirimant a.[hiri-mant] 慚ある,慚愧心の,良心にはじる.,8,1
- 189294,jp,18,hirivera,hirivera,hirivera,hirivera:n.[Sk.hrīvera] 芳香樹の一種.,8,1
- 189311,jp,18,hiriyati,hirīyati,hirīyati,hirīyati:,hiriyati [hiri の denom.cf.harāyati] 慚じる,赤面す.,8,1
- 189334,jp,18,hita,hita,hita,hita:a.n.[〃dadhāti dhā の pp.] 有益な,利益,利.-ānukampin 哀愍者,憐愍心者,同情者.-esin 他の利益を求める者,利益者.,4,1
- 189373,jp,18,hitva,hitvā,hitvā,hitvā:,hitvāna,jahāti の ger.,5,1
- 189382,jp,18,hiyati,hīyati,hīyati,hīyati:=hāyati [jahati hā の pass.] 捨てられる.ppr.hīyamāna.,6,1
- 189392,jp,18,hiyo,hīyo,hīyo,hīyo:=hiyyo.,4,1
- 189402,jp,18,hiyyo,hiyyo,hiyyo,hiyyo:adv.[Sk.hyaḥ] 昨日.,5,1
- 189412,jp,18,hohi,hohi,hohi,hohi:bhavati の imper.2sg.,4,1
- 189415,jp,18,homa,homa,homa,homa:m.n.[〃<hu] 護摩,献供,供養.,4,1
- 189443,jp,18,hossati,hossati,hossati,hossati:,hohisi,bhavati の fut.,7,1
- 189446,jp,18,hotabba,hotabba,hotabba,hotabba:a.[= bhavitabba] bhavati の grd.,7,1
- 189451,jp,18,hoti,hoti,hoti,hoti:[= bhavati] pr.homi,hosi,homa,honti; imper.hohi,hotu,hotha,hontu; fut.hossati,hohisi → bhavati.,4,1
- 189480,jp,18,huhunka,huhuṅka,huhuṅka,huhuṅka:a.[<huṃ] フンフンとつぶゃく,他を軽蔑する,傲慢な.-jātika 憍慢な種類の.,7,1
- 189487,jp,18,hukku,hukku,hukku,hukku:野干(ジヤッカル)の叫び声.,5,1
- 189505,jp,18,hupeyya,hupeyya,hupeyya,hupeyya:,huveyya,bhavati の opt.,7,1
- 189513,jp,18,huram,huraṃ,huraṃ,huraṃ:adv.他界に,他世に.idha vā huraṃ vā 此世でまたは他世で,今世後世で.hurāhuraṃ 此世他世で,あちこちの世界に.,5,1
- 189525,jp,18,huta,huta,huta,huta:a.n.[juhati hu の pp.] 供養せる,献供の,供物.-āsana 火(献供物を食べるもの).,4,1
- 189548,jp,18,huti,hūti,hūti,hūti:f.[〃<hū,hvā] 呼び声,言説.,4,1
- 189554,jp,18,hutta,hutta,hutta,hutta:n.[Sk.hotra] 供犠,供物.,5,1
- 189563,jp,18,hutva,hutvā,hutvā,hutvā:,hutvāna [=bhavitvā] bhavati の ger.,5,1
- 189600,jp,18,ibbha,ibbha,ibbha,ibbha:=ibha a.[Sk.ibhya] 賎奴の,卑俗の,邪黒の.,5,1
- 189624,jp,18,icc',icc',icc',icc':=iti.iccādi =iti ādi,icceva =iti eva.,4,1
- 189643,jp,18,iccha,icchā,icchā,icchā:f.[〃<icchati] 欲求,希求.-avacara 欲行.-avatiṇṇa 欲に陥れる.-gata 欲に至れる,欲ある.-pakata 欲に陥れる,欲のままの.,5,1
- 189679,jp,18,icchaka,icchaka,icchaka,icchaka:a.[icchā-ka] 欲せる.,7,1
- 189773,jp,18,icchati,icchati,icchati,icchati:[〃iṣ] 欲す,欲求す,求む.opt.icche,iccheyya; ppr.icchaṃ; aor.icchi,icchisaṃ; grd.icchitabba; pp.iṭṭha,icchita.,7,1
- 189922,jp,18,ida,ida,ida,ida:,idaṃ pron.[ayaṃ の n.] これ.,3,1
- 189966,jp,18,idani,idāni,idāni,idāni:adv.[Sk.idānīm] 今.cf.dāni.,5,1
- 189980,jp,18,idappaccayata,idappaccayatā,idappaccayatā,idappaccayatā:f.[ida-paccaya-tā] 此縁性,縁起の道理,これを縁とすること.,13,1
- 189997,jp,18,iddha,iddha,iddha,iddha:a.[ijjhati の pp.] 富める,富有の,成功せる.,5,1
- 190016,jp,18,iddhi,iddhi,iddhi,iddhi:f.[Sk.BSk.ṛddhi] 神通,神変.-pāda 神足,如意足.-mant 神変を有せる.-vidhā 種々の神変.,5,1
- 190152,jp,18,idha,idha,idha,idha:,idhaṃ adv.[Sk.iha] ここに,此界に.,4,1
- 190213,jp,18,idisa,īdisa,īdisa,īdisa:a.[Sk.īdṛśa] かくの如き.,5,1
- 190249,jp,18,iha,iha,iha,iha:adv.[〃] =idha ここに.,3,1
- 190287,jp,18,ihati,īhati,īhati,īhati:[īh] 努力する,はげむ,つとめる.,5,1
- 190335,jp,18,ijjhana,ijjhanā,ijjhanā,ijjhanā:,ijjhana n.f.[<ijjhati] 成功.,7,1
- 190367,jp,18,ijjhati,ijjhati,ijjhati,ijjhati:,ijjhate [Sk.ṛdhyate<ṛdh] 成功す.opt.ijjhe; pp.iḍḍha.cf.aḍḍha.,7,1
- 190422,jp,18,ikkhana,ikkhaṇa,ikkhaṇa,ikkhaṇa:n.[<ikkhati] 見ること.,7,1
- 190448,jp,18,ikkhanika,ikkhaṇikā,ikkhaṇikā,ikkhaṇikā:,ikkhaṇika m.f.[ikkhaṇa-ika] 占相者,易者.,9,1
- 190462,jp,18,ikkhati,ikkhati,ikkhati,ikkhati:[īkṣ] 見る.,7,1
- 190521,jp,18,imam,imaṃ,imaṃ,imaṃ:pron.①ayaṃ の n.sg.nom.これは.②ayaṃ の sg.acc.これを(この男を,女を).,4,1
- 190528,jp,18,imamha,imamhā,imamhā,imamhā:,imasmiṃ,imassa,imāya,imāyaṃ,imissaṃ,imissā,imissāya → ayaṃ.,6,1
- 190590,jp,18,ina,iṇa,iṇa,iṇa:n.[Sk.ṛṇa] =aṇa 負債,借金,借財.-ghāta 借金に苦しめられたる.-ṭṭha 借金に在る,借財せる.-dāna 金貸し.,3,1
- 190652,jp,18,inayika,iṇāyika,iṇāyika,iṇāyika:,iṇāyaka m.①債権者,貸方.②負債者,借方.,7,1
- 190664,jp,18,inda,inda,inda,inda:m.[Sk.indra] 因陀羅,帝釈,帝王,王.-khīla 帝柱,境界標,門柱.-gajjita 帝釈の雷鳴.-gopaka 赤色甲虫,臙脂(えんじ).-jālika 手品師.-nīla 帝釈青[宝珠],サファイア.-paṭimā 帝釈像.,4,1
- 190857,jp,18,indatta,indatta,indatta,indatta:n.[inda-tta] 帝釈界.,7,1
- 190902,jp,18,indhana,indhana,indhana,indhana:n.[〃]燃料.,7,1
- 190920,jp,18,indivara,indīvara,indīvara,indīvara:n.青睡蓮,蓮.,8,1
- 190951,jp,18,indriya,indriya,indriya,indriya:n.[〃indra-iya] 根,感官,感覚知覚等の能力.,7,1
- 191201,jp,18,ingha,iṅgha,iṅgha,iṅgha:interj.[Sk.aṅga] いざ.,5,1
- 191211,jp,18,inghala,iṅghāḷa,iṅghāḷa,iṅghāḷa:=aṅgāra.,7,1
- 191218,jp,18,ingita,iṅgita,iṅgita,iṅgita:n.[iṅgati (=iñjati) の pp.] 動作,態度.,6,1
- 191247,jp,18,injana,iñjanā,iñjanā,iñjanā:,iñjana n.f.[<iñjati] 動揺,動転.,6,1
- 191259,jp,18,injati,iñjati,iñjati,iñjati:[Sk.ṛñjati,iṅgati<iṅg] 動揺す,動く.pp.iñjita.,6,1
- 191274,jp,18,injita,iñjita,iñjita,iñjita:a.[iñjati の pp.] 動揺せる,動転せる.,6,1
- 191289,jp,18,injitatta,iñjitatta,iñjitatta,iñjitatta:n.[iñjitā-tta] 動揺.,9,1
- 191323,jp,18,ireti,īreti,īreti,īreti:=ereti 動かす.pp.īrita 動ける.,5,1
- 191348,jp,18,irina,īriṇa,īriṇa,īriṇa:n.[〃=iriṇa] 砂漠.,5,1
- 191368,jp,18,iriya,iriyā,iriyā,iriyā:f.[BSk.īryā<iriyati] 行動,威儀[行住坐臥].-patha 威儀路.,5,1
- 191446,jp,18,iriyati,iriyati,iriyati,iriyati:[Sk.īrte<īr] 動く,行為す,威儀す.,7,1
- 191467,jp,18,irubbeda,irubbeda,Irubbeda,Irubbeda:m.[Sk.Ṛg-veda] リグ‧ヴェーダ.,8,1
- 191483,jp,18,isa,īsa,īsa,īsa:m.[BSk.īśa.cf.Sk.īśvara] 主,主人,主権者.f.īsī.,3,1
- 191497,jp,18,isa,īsā,īsā,īsā:f.[Sk.īṣā] 轅,ながえ,轅桿.-danta 轅のような牙.,3,1
- 191525,jp,18,isaka,īsaka,īsaka,īsaka:m.[<īsā] 棒,さお.,5,1
- 191533,jp,18,isaka,īsāka,īsāka,īsāka:a.[īsā-ka] ながえある(車).,5,1
- 191540,jp,18,isakam,īsakaṃ,īsakaṃ,īsakaṃ:adv.[īsaka の acc.] 僅かに,すこし,容易に.,6,1
- 191586,jp,18,isi,isi,isi,isi:m.[Sk.ṛṣi] 仙,仙人,仙者,仏,聖者.(sg.) voc.ise ; (pl.) nom.isayo; acc.ise.isayo; gen.isīnaṃ,isinaṃ.-tta 仙人たること.-sattama 第七仙 [過去七仏の第七,釈尊].,3,1
- 191647,jp,18,isika,isīkā,isīkā,isīkā:,isikā f.[Sk.iṣīkā] 葦,あし.,5,1
- 191675,jp,18,isipatana,isipatana,Isipatana,Isipatana:n.仙人堕処 [ベナレス郊外].,9,1
- 191742,jp,18,issa,issā,issā,issā:f.[Sk.BSk.īrṣyā] 嫉,嫉妬.,4,1
- 191757,jp,18,issa-miga,issā-miga,issā-miga,issā-miga:m.[Sk.ṛśyā-mṛga] かも鹿.,9,1
- 191806,jp,18,issara,issara,issara,issara:m.[Sk.īśvara] 自在者,自在天,主宰者.-nimmāna-hetu-vāda 自在化作因説.-bheri 王の(布令の)太鼓.,6,1
- 191945,jp,18,issariya,issariya,issariya,issariya:n.[issara-iya] 自在,主権.,8,1
- 192050,jp,18,issasa,issāsa,issāsa,issāsa:m.[Sk.iṣvāsa] 弓手,弓士,射師.,6,1
- 192101,jp,18,issattha,issattha,issattha,issattha:n.m.[<usu,Sk.iṣu>iṣvastra] 弓術,射技,射手.,8,1
- 192117,jp,18,issayama,issāyamā,issāyamā,issāyamā:f.,issāyitatta n.=issā.,8,1
- 192154,jp,18,issukin,issukin,issukin,issukin:a.[<issā,Sk.irṣyu-ka-in] 嫉める,嫉妬ある.,7,1
- 192167,jp,18,itara,itara,itara,itara:a.[〃] 他の,次の.itarītara 彼此の,いかなる,あらゆる.na itaraṃ 他にあらず,短時 (ittaraṃ) にあらず.,5,1
- 192206,jp,18,iti,iti,iti,iti:indecl.[〃] かく,…と,とて.iti ha 実に.-kirā,噂,伝説,臆説.-vāda 噂.,3,1
- 192228,jp,18,iti,ītī,ītī,ītī:,īti f.[Sk.īti] 悩,患,疾,疫.,3,1
- 192230,jp,18,itibhavabhava-katha,itibhavābhava-kathā,itibhavābhava-kathā,itibhavābhava-kathā:f.かくありなしの論.如是有無論.,19,1
- 192256,jp,18,itihasa,itihāsa,itihāsa,itihāsa:m.[〃iti-ha-āsa] 古伝説,伝説,史伝,口碑.,7,1
- 192269,jp,18,itihitiha,itihītiha,itihītiha,itihītiha:m.[iti-hi-iti-ha] 伝聞,受け売りの説.,9,1
- 192316,jp,18,itivuttaka,itivuttaka,Itivuttaka,Itivuttaka:n.[iti-vutta-ka,BSk.ityuktaka,itivṛttaka] 如是語経 [小部経の一],伊帝目多伽 [九分教の一].,10,1
- 192328,jp,18,ito,ito,ito,ito:indecl.[Sk.itaḥ] ここより,これより.-paṭṭhāya これより以後,今後.,3,1
- 192357,jp,18,ittara,ittara,ittara,ittara:=itara a.[Sk.,BSk.itvara] 暫時の,無常の,些少の.,6,1
- 192410,jp,18,ittha,iṭṭha,iṭṭha,iṭṭha:a.[icchati の pp.] 好ましき,可愛の.,5,1
- 192422,jp,18,ittha,ittha,ittha,ittha:=ettha indecl.[Sk.itthā] ここに.,5,1
- 192450,jp,18,itthaka,iṭṭhakā,iṭṭhakā,iṭṭhakā:,itthakā f.[BSk.iṣṭakā] 煉瓦,瓦.,7,1
- 192573,jp,18,ittham,itthaṃ,itthaṃ,itthaṃ:adv.かく,かかる.-nāma かかる名前,かく称せられたる.,6,1
- 192633,jp,18,itthatta,itthatta,itthatta,itthatta:n.①[ittha-tta] ここ[輪廻]の状態; nāparaṃ itthattāya さらにここの状態に至らず.②[itthi-tta] 女性,女の状態.,8,1
- 192661,jp,18,itthi,itthī,itthī,itthī:,itthi f.[Sk.strī] 女,婦人.-āgāra 後官,女官.-indriya 女根.-dhutta 女に惑溺せる.,5,1
- 192710,jp,18,itthika,itthikā,itthikā,itthikā:f.=itthi.,7,1
- 192855,jp,18,iva,iva,iva,iva:indecl.[〃BSk.viya] 如く.=viya,va.,3,1
- 192879,jp,18,jacca,jacca,jacca,jacca:a.[Sk.jātya,jāti-ya] 生れの,生来の.-andha 生盲.-badhira 生聾.,5,1
- 192888,jp,18,jacca,jaccā,jaccā,jaccā:jāti の instr.abl.,5,1
- 192935,jp,18,jagadi,jagadī,jagadī,jagadī:,jagadi f.= jagat 大地,基壇.-pāla 大地の守護者,王.-ppadesa 世界の地方.-ruha 大地に生ぜる,木.,6,1
- 192946,jp,18,jagara,jāgara,jāgara,jāgara:a.[〃 cf.jāgarati] 寤めたる,不眠の.,6,1
- 193009,jp,18,jagarata,jāgaratā,jāgaratā,jāgaratā:f.不眠,警寤.,8,1
- 193015,jp,18,jagarati,jāgarati,jāgarati,jāgarati:[Sk.jāgarti jāgṛ] 警寤す,眠らない.imper.jāgarassu; ppr.jāgarat,jāgarato (dat.gen.); pp.jāgarita.,8,1
- 193049,jp,18,jagariya,jāgariyā,jāgariyā,jāgariyā:f.[BSk.jāgarikā] 警寤,不眠,覚醒.-ānuyoga 警寤策励,不眠の努力.,8,1
- 193066,jp,18,jagat,jagat,jagat,jagat:n.[〃] 世界,大地.dat.gen.jagato.-ogadha 世界に跳び込める.,5,1
- 193105,jp,18,jagga,jagga,jagga,jagga:,jaggana n.,jagganatā f.警寤,眼ざめていること.,5,1
- 193169,jp,18,jaggati,jaggati,jaggati,jaggati:= jāgarati.,7,1
- 193201,jp,18,jagghati,jagghati,jagghati,jagghati:笑う,嘲る.pp.jagghita.,8,1
- 193279,jp,18,jaha,jaha,jaha,jaha:① a.[cf.jahati] 捨てる,断ずる.② jahati の imper.2sg.,4,1
- 193341,jp,18,jahati,jahāti,jahāti,jahāti:,jahati [〃 hā] 捨つ,断ず.aor.jahi; imper.jaha,jahassu; opt.jahe,jaheyya; fut.jahissāmi,hassāmi,hāhasi; ger.hitvā,hitvāna,jahitvā,jahetvā; inf.jahituṃ; pp.hīna,jahita; pass.hāyati,hāyate,hīyati; ppr.hīyamāna; caus.hāpeti.cf.hāni,hāyin,jaha.,6,1
- 193466,jp,18,jajjarati,jajjarati,jajjarati,jajjarati:[jarati の intens.] 大いに老ゆ.jajjara a.老弱の,虚弱の.pp.jajjarita a.老衰せる.,9,1
- 193519,jp,18,jala,jala,jala,jala:n.[〃] 水.-dhara 海.,4,1
- 193532,jp,18,jala,jaḷa,jaḷa,jaḷa:a.[Sk.jaḍa] 痴呆の,愚鈍の.,4,1
- 193543,jp,18,jala,jāla,jāla,jāla:① n.[〃] 網,羅網.-hatthapāda 手足に網縵 [三十二相の一] .② m.[Sk.jvāla] 光,光耀.-sikhā 光焰.,4,1
- 193557,jp,18,jala,jālā,jālā,jālā:f.[Sk.jvāla] 火焰,焰光.,4,1
- 193586,jp,18,jalabu,jalābu,jalābu,jalābu:m.[Sk.jarāyu] 母胎,胎.-ja 胎生の.,6,1
- 193727,jp,18,jalaka,jālaka,jālaka,jālaka:n.[jāla ① -ka] 網,あみ; 芽.-jāta 芽ぐめる,つぼめる.jālikā 鎖のよろい.,6,1
- 194011,jp,18,jalati,jalati,jalati,jalati:[Sk.jvalati jval] 燃ゆ,輝ゃく.pp.jalita; caus.jāleti,jaleti 燃やす.,6,1
- 194104,jp,18,jaleti,jāleti,jāleti,jāleti:[jalati の caus.] 燃えしむ,点火す.,6,1
- 194166,jp,18,jalin,jālin,jālin,jālin:a.m.[jāla-in] 網ある,誘惑する; 漁師.,5,1
- 194175,jp,18,jalini,jālinī,jālinī,jālinī:f.有網,渇愛,欲纏.,6,1
- 194191,jp,18,jalita,jalita,jalita,jalita:a.[jalati の pp.] 燃えたる,輝やける,光輝の.,6,1
- 194312,jp,18,jalla,jalla,jalla,jalla:① n.塗塵,汚物,汗まみれ ② m.アクロバット.,5,1
- 194329,jp,18,jallika,jallikā,jallikā,jallikā:f.[<jalla] 汗粒,汗まみれ.,7,1
- 194342,jp,18,jalogi,jalogi,jalogi,jalogi:m.闍楼伽酒,未発酵酒.,6,1
- 194356,jp,18,jaluka,jalūkā,jalūkā,jalūkā:,jalūpikā f.[AMg.jalūgā] 蛭,ひる.,6,1
- 194387,jp,18,jamatar,jāmātar,jāmātar,jāmātar:m.[〃] むこ,女婿.,7,1
- 194400,jp,18,jambala,jambāla,jambāla,jambāla:m.[〃] 泥.,7,1
- 194418,jp,18,jambalin,jambālin,jambālin,jambālin:a.泥ある,泥沼.jambālī f.泥沼.,8,1
- 194450,jp,18,jambhati,jambhati,jambhati,jambhati:[Sk.jṛmbhate jṛmbh] あくびする,眠りから起き上る,活動す.,8,1
- 194471,jp,18,jambonada,jambonada,jambonada,jambonada:m.[Sk.jāmbūnada,BSk.jambūnada] 閻浮檀金,閻浮河の金.-nekkha 閻浮檀金の飾.,9,1
- 194501,jp,18,jambu,jambu,jambu,jambu:f.[〃] 閻浮,野ばら.-cchāyā 閻浮樹の蔭.-dīpa 閻浮提.-dīpaka 閻浮提人,インド人.-pakka 閻浮果.-pāna 閻浮汁.-saṇḍa 閻浮の森.閻浮林,インド.,5,1
- 194582,jp,18,jambuka,jambuka,jambuka,jambuka:m.[〃] 豺;おうむ.,7,1
- 194707,jp,18,jamma,jamma,jamma,jamma:a.[Sk.jālma] 卑しき,野卑の.f.jammī.,5,1
- 194723,jp,18,jamman,jamman,jamman,jamman:n.[cf.janati] 生れ,血統,階級.,6,1
- 194743,jp,18,jana,jana,jana,jana:m.[〃] 人,人々.-ādhipa 人主,王.-esabha 人牛王,人々の指導者.-vāda 人々の話,噂.,4,1
- 194755,jp,18,jana,jāna,jāna,jāna:a.[cf.jānāti] 知ある,理解ある,知るべき.,4,1
- 194791,jp,18,janaka,janaka,janaka,janaka:a.[cf.janati] 生ずる.-paccaya 生縁.,6,1
- 194911,jp,18,janam,jānaṃ,jānaṃ,jānaṃ:[jānāti の ppr.m.sg.nom.] 知者.,5,1
- 194932,jp,18,janana,janana,janana,janana:a.[cf.janati] 生ずる.f.jananī 母.,6,1
- 194944,jp,18,janana,jānana,jānana,jānana:n.識知,知ること.,6,1
- 195151,jp,18,janapada,janapada,janapada,janapada:m.[〃] 地方,国,国土,田舎.-kathā f.地方の話.-kalyāṇī f.国美,地方の美人.-nirutti 地方語.-vitakka 国土尋.,8,1
- 195162,jp,18,janapada,jānapada,jānapada,jānapada:a.[<janapada] 地方の,地方の住民,田舍者.,8,1
- 195521,jp,18,janata,janatā,janatā,janatā:f.民衆,人々,群衆.,6,1
- 195536,jp,18,janati,janati,janati,janati:[〃jan] 生ずる,産む.caus.janeti [Sk.janayati] ; pass.jāyati.cf.jantu,jāta,jāti.,6,1
- 195547,jp,18,janati,jānāti,jānāti,jānāti:[〃 jñā] 知る.pr.1pl.jānāmase; opt.jāneyya,jaññā,jāneyyāsi,jāniyāma,jānemu; imper.jānāhi,jānātu; ppr.jānanto,jānaṃ,jānamāna; fut.jānissati; aor.ajāni,jāni,jāniṃsu,aññāsi,ñāsi,aññaṃsu; ger.jānitvā,ñātvā,jānitaye; caus.jānāpeti; inf.jānituṃ,ñātuṃ; grd.ñeyya,ñātabba; pp.ñāta; pass.ñāyati.,6,1
- 195686,jp,18,janeti,janeti,janeti,janeti:,janayati [janati jan の caus.] 生む,産む,生ず.aor.janayi; opt.janayetha; pp.janita.,6,1
- 195699,jp,18,janetti,janettī,janettī,janettī:f.[Sk.janitrī] 母,生母.,7,1
- 195707,jp,18,janetti,jānettī,jānettī,jānettī:f.生母.,7,1
- 195746,jp,18,jangala,jaṅgala,jaṅgala,jaṅgala:n.荒地,沙漠,ヅヤングノレ.cf.ujjaṅgala.,7,1
- 195787,jp,18,jangha,jaṅghā,jaṅghā,jaṅghā:f.[〃] すね,脛.-aṭṭhi 脛骨.-pesanika 使い走り.-vihāra 歩行の状態.,6,1
- 195918,jp,18,jangheyyaka,jaṅgheyyaka,jaṅgheyyaka,jaṅgheyyaka:n.脚帖,衣の膝の部分.,11,1
- 195931,jp,18,jani,jāni,jāni,jāni:① =hāni f.[cf.jahati] 損失,損亡,強奪,没収.② f.[cf· jāyā] 妻.-patayo 妻と夫.cf.jayampatikā.,4,1
- 195953,jp,18,janika,janikā,janikā,janikā:f.生母,母.,6,1
- 196086,jp,18,janitaye,jānitaye,jānitaye,jānitaye:jānāti の inf.,8,1
- 196130,jp,18,janna,jañña,jañña,jañña:a.[janya] よき生れの,高貴の,美しき.cf.ājañña.,5,1
- 196181,jp,18,jannu,jaṇṇu,jaṇṇu,jaṇṇu:,jaṇṇuka m.= jānu 膝,ひざ.-aṭṭhi 跨蓋骨.,5,1
- 196191,jp,18,jannu,jannu,jannu,jannu:[cf.jaṇṇu,jaṇṇuka,jānu] 膝,ひざ.,5,1
- 196247,jp,18,jantaghara,jantāghara,jantāghara,jantāghara:m.暖房,温室,浴室,火舎.,10,1
- 196283,jp,18,jantu,jantu,jantu,jantu:m.[〃] ① 人,有情.② 草.,5,1
- 196321,jp,18,janu,jānu,jānu,jānu:,jānuka n.[〃] =jaṇṇu,jaṇṇuka 膝,ひざ.-maṇḍala膝輪,膝小僧.,4,1
- 196391,jp,18,japa,japa,japa,japa:,jappa m.[cf.japati] つぶやき,読誦,諷誦,(ヴェーダの) 読誦.,4,1
- 196427,jp,18,japati,japati,japati,japati:[〃jap] つぶやく,発言す,読誦す.ppr.jappaṃ.cf.japa,japana.,6,1
- 196440,jp,18,japayati,jāpayati,jāpayati,jāpayati:,jāpeti,jayati (jahāti) の caus.剝奪刑に処す,財産を没収して追放す.,8,1
- 196509,jp,18,jappana,jappanā,jappanā,jappanā:,jappā f.[cf.jappati] 熱望,貪求.,7,1
- 196531,jp,18,jappati,jappati,jappati,jappati:[Sk.jalpati jalp] 熱望す,欲求す.pp.jappita.cf.jappā,jappanā.,7,1
- 196570,jp,18,jara,jara,jara,jara:① a.[cf.jarā] 老いたる,古き.② m.[Sk.jvara] 熱病,瘧,おこり.,4,1
- 196585,jp,18,jara,jarā,jarā,jarā:f.,jaras n.[〃<jṝ] 老,老衰.-dhamma老法.-bhaya 老衰怖.,4,1
- 196600,jp,18,jara,jāra,jāra,jāra:m.[〃] 情夫,愛人.,4,1
- 196927,jp,18,jarata,jaratā,jaratā,jaratā:f.[〃] 老性,老年.,6,1
- 196941,jp,18,jarati,jarati,jarati,jarati:[〃jṝ] 老いる,老衰す.caus.jarayati.cf.jīyati,jīrati,jīrayati,jiṇṇa,jara,jarā,jajjara,jīraṇatā.,6,1
- 196945,jp,18,jarattana,jārattana,jārattana,jārattana:n.[cf.jāratta=jāra-tva] 情夫たること,姦通.,9,1
- 196985,jp,18,jarayati,jarayati,jarayati,jarayati:[jarati の caus.] 老衰させる.,8,1
- 196996,jp,18,jari,jārī,jārī,jārī:f.情婦.,4,1
- 197039,jp,18,jata,jaṭa,jaṭa,jaṭa:m.柄,え.,4,1
- 197048,jp,18,jata,jaṭā,jaṭā,jaṭā:[BSk.jaṭāf.] 結縛,縛,結髪.-aṇḍuva 結びたる纏髪.-dharaṇa 結髪を有せる.-missa 螺髻.,4,1
- 197061,jp,18,jata,jāta,jāta,jāta:a.[〃janati の pp.] 生ぜる,発生の,生起の.-rūpa 金,黄金.-veda火,火花.-ssara 自然の湖沼.,4,1
- 197180,jp,18,jataka,jātaka,jātaka,jātaka:n.[〃] 本生,闍多迦 [九分教の一].,6,1
- 197181,jp,18,jataka,jātaka,Jātaka,Jātaka:n.[〃] 本生物語,本生話,本生経 [小誦経の一] -bhāṇaka 本生誦者.,6,1
- 197198,jp,18,jataka-atthakatha,jātaka-aṭṭhakathā,Jātaka-Aṭṭhakathā,Jātaka-Aṭṭhakathā:f.本生経註釈.JA.,17,1
- 197583,jp,18,jati,jāti,jāti,jāti:f.[〃 cf.janati] 生,誕生,生れ,血統,種類.instr.abl.loc.jātiyā,jaccā; abl.jātito; loc.jātiyaṃ.-kkhaya 生の滅尽.-kkhetta生誕剎土.-thaddha 生傲慢.-thera 階級による長老.-paññā生得慧.-pabhava 生の発生.-puppha 樹花の名.-bhaya 生の怖畏.-bhūmi 自然の土地.-mada 生憍.-lesa種似.-vāda 出生論,血統説.-sampanna 生具足.-sambhava 生の起源.-saṃsāra 生死輪廻.-ssarañāṇa 前生追憶の智,宿命智.,4,1
- 198018,jp,18,jatila,jaṭila,jaṭila,jaṭila:,jaṭilaka m.[BSk.jaṭila] 結髪者,結髪外道.,6,1
- 198118,jp,18,jatimant,jātimant,jātimant,jātimant:a.[jāti-mant] よき生れの,純粋の,高貴の,すぐれたる.,8,1
- 198186,jp,18,jatin,jaṭin,jaṭin,jaṭin:a.m.[jaṭā-in] 結髪者,結髪行者.jaṭinī f.,5,1
- 198477,jp,18,jatita,jaṭita,jaṭita,jaṭita:a.[jaṭ の pp.] 結髪せる,もつれたる.,6,1
- 198571,jp,18,jatiya,jātiyā,jātiyā,jātiyā:jāti の instr.abl.loc.,6,1
- 198575,jp,18,jatiyam,jātiyaṃ,jātiyaṃ,jātiyaṃ:jāti の loc.,7,1
- 198605,jp,18,jatu,jatu,jatu,jatu:m.[〃] 樹膠,樹脂.,4,1
- 198617,jp,18,jatu,jātu,jātu,jātu:interj.[〃] 確かに,疑いなく,まさに.,4,1
- 198631,jp,18,jatuka,jaṭūka,jaṭūka,jaṭūka:,jaṭuka m.こうもり.,6,1
- 198686,jp,18,java,java,java,java:n.a.[〃 cf.javati] 速さ,勢速; 速き.-sampanna 速さを具せる.,4,1
- 198724,jp,18,javana,javana,javana,javana:n.[〃] 勢速,速行,速疾.-cetanā 速行思.-pañña 速慧者.-paññā速慧.-vāra速行時分.-vīthi速行路.,6,1
- 198924,jp,18,javati,javati,javati,javati:[Sk.javate ju] 走る,急ぐ.,6,1
- 198968,jp,18,jaya,jaya,jaya,jaya:m.[〃cf.jayati] 勝利,征服.-parājaya 勝敗.-sumanā 植物の一種.,4,1
- 198980,jp,18,jaya,jayā,jayā,jayā:f.[Sk.jāyā] = jāyā 妻.,4,1
- 198986,jp,18,jaya,jāyā,jāyā,jāyā:,jāyikā f.[〃] =jayā 妻.,4,1
- 199065,jp,18,jayam,jayaṃ,jayaṃ,jayaṃ:[jayati の ppr.m.sg.nom.] 勝利者.~ veraṃ pasavati 勝者は(負者の)怨みを生ず.,5,1
- 199115,jp,18,jayampatika,jāyampatikā,jāyampatikā,jāyampatikā:,jayampatikā [jayā-pati-ka] 夫婦.,11,1
- 199207,jp,18,jayapeti,jayāpeti,jayāpeti,jayāpeti:[jayati の caus.] 万歳と叫ぶ,戦勝を望む.,8,1
- 199267,jp,18,jayati,jayati,jayati,jayati:,jeti,jināti,jinātiji 勝つ,征服す.opt.jeyya,jine,jineyyuṃ; ppr.jayaṃ; fut.jessati,jayissati,jinissati; aor.jini,ajini,jiniṃsu,ajesi,jīyi; ger.jetvā,jetvāna; inf.jinituṃ; grd.jeyya,jetabba,jinitabba; pp.jina,jita; pass.jīyati; caus.jayāpeti,jāpayati; desid.jigiṃsati.,6,1
- 199278,jp,18,jayati,jāyati,jāyati,jāyati:,jāyate [〃 janati の pass.] 生まれる,再生する.pr.3pl.jāyare; ppr.jāyanto; aor.jāyi; inf.jātuṃ.,6,1
- 199295,jp,18,jayattana,jāyattana,jāyattana,jāyattana:n.[cf.jāyatta=jāyā-tva] 夫婦たること.,9,1
- 199325,jp,18,jayi,jāyi,jāyi,jāyi:jāyati の aor.,4,1
- 199365,jp,18,je,je,je,je:interj.や一,やよ [目下の者に].,2,1
- 199377,jp,18,jeguccha,jeguccha,jeguccha,jeguccha:,jegucchiya a.[cf.jiguccha] 嫌うベき,厭うベき.,8,1
- 199414,jp,18,jegucchin,jegucchin,jegucchin,jegucchin:a.[jeguccha-in] 嫌悪する,嫌厭ある.,9,1
- 199419,jp,18,jegucchita,jegucchitā,jegucchitā,jegucchitā:f.[cf.jigucchita] 嫌悪,嫌厭.,10,1
- 199483,jp,18,jetavana,jetavana,Jetavana,Jetavana:n.[Jeta-vana] 祇陀(太子)の林,祇陀林,祇園.,8,1
- 199553,jp,18,jeti,jeti,jeti,jeti:= jayati 勝つ.opt.jeyya; ger.jetvā,jetvāna; grd.jeyya,jetabba; aor.ajesi; fut.jessati.,4,1
- 199564,jp,18,jettha,jeṭṭha,jeṭṭha,jeṭṭha:[Sk.jyeṣṭha] ① a.最老の,最年長の,最勝の.② f.逝瑟吒月 [五~六月に当る] -māsa ジェッタ月.,6,1
- 199622,jp,18,jetthaka,jeṭṭhaka,jeṭṭhaka,jeṭṭhaka:a.=jeṭṭha ①.,8,1
- 199888,jp,18,jetthatara,jeṭṭhatara,jeṭṭhatara,jeṭṭhatara:a.[jeṭṭha の比較級] よりすぐれた,より年長の.,10,1
- 199927,jp,18,jetva,jetvā,jetvā,jetvā:jeti,jayati の ger.,5,1
- 199941,jp,18,jevaniya,jevanīya,jevanīya,jevanīya:n.擲器,[武器].,8,1
- 199944,jp,18,jeyya,jeyya,jeyya,jeyya:jayati の opt.および grd.,5,1
- 199974,jp,18,jhama,jhāma,jhāma,jhāma:n.[cf.jhāyati ②] 燃焼,大火.,5,1
- 199993,jp,18,jhana,jhāna,jhāna,jhāna:① n.[Sk.dhyāna.cf.jhāyati ①] 禅,静慮 -aṅga 禅支 -āgāra禅堂.-upekkha 禅捨.-kīḷa 禅定の楽.-paccaya 禅縁.-pasuta 禅定に熱心なる.-rata 禅を楽しめる.-rati 禅定の楽.-vimokkha 静慮解脱.-visaya禅境界.-sahagata 禅を伴える.-sīlin 禅を習慣とする.,5,1
- 200087,jp,18,jhapeti,jhāpeti,jhāpeti,jhāpeti:[jhāyati ② の caus.] 点火す,火葬にす,破壊す,殺す inf.jhāpetuṃ; ger.jhatvā,jhatvāna; pp.jhatta,jhāpita.,7,1
- 200098,jp,18,jhapita,jhāpita,jhāpita,jhāpita:a.[jhāpeti の pp.] 点火せる,火葬せる,荼毘せる.,7,1
- 200127,jp,18,jhatta,jhatta,jhatta,jhatta:jhāpeti の pp.,6,1
- 200129,jp,18,jhatva,jhatvā,jhatvā,jhatvā:jhāpeti の ger.,6,1
- 200143,jp,18,jhayaka,jhāyaka,jhāyaka,jhāyaka:a.火を燃やす,点火する.,7,1
- 200162,jp,18,jhayati,jhāyati,jhāyati,jhāyati:① [Sk.dhyāyati dhyai] 静慮す,禅定をなす,思念す.pr.jhiyāyati; aor.jhāyiṃsu; opt.jhāyeyya; imper.jhāyāhi; ger.jhiyāya; pp.jhāyita; ppr.sg.nom.jhāyaṃ.② [Sk.kṣāyati kṣai] 燃える,引火す,焼ける,消尽す.pr.3pl.jhāyare; aor.jhāyi; caus.jhāpeti.,7,1
- 200187,jp,18,jhayin,jhāyin,jhāyin,jhāyin:a.m.禅定ある,静慮する; 禅定者,静慮者,禅師.,6,1
- 200200,jp,18,jhiyaya,jhiyāya,jhiyāya,jhiyāya:[jhāyati ① の ger.] 禅思して.,7,1
- 200202,jp,18,jhiyayati,jhiyāyati,jhiyāyati,jhiyāyati:[=jhāyati ①] 禅思す.,9,1
- 200212,jp,18,jighaccha,jighacchā,jighacchā,jighacchā:f.[Sk.jighatsā] 飢,飢餓.,9,1
- 200273,jp,18,jighacchati,jighacchati,jighacchati,jighacchati:[Sk.jighatsati.ghasati ghas の desid.] 飢える,食ベたいと欲す.pp.jighacchita.,11,1
- 200294,jp,18,jighacchita,jighacchita,jighacchita,jighacchita:a.[jighacchati の pp.] 飢えたる,飢者.,11,1
- 200322,jp,18,jigimsaka,jigiṃsaka,jigiṃsaka,jigiṃsaka:a.貪求する.,9,1
- 200338,jp,18,jigimsanata,jigiṃsanatā,jigiṃsanatā,jigiṃsanatā:f.欲求,貪求.,11,1
- 200343,jp,18,jigimsati,jigiṃsati,jigiṃsati,jigiṃsati:,jigīsati [jayati の desid.] 欲求す,貪求す.ppr.sg.nom.jigīsaṃ.,9,1
- 200384,jp,18,jiguccha,jigucchā,jigucchā,jigucchā:f.厭離,嫌厭,忌避.,8,1
- 200395,jp,18,jigucchaka,jigucchaka,jigucchaka,jigucchaka:a.厭離する,厭う.,10,1
- 200471,jp,18,jigucchati,jigucchati,jigucchati,jigucchati:[gup の desid,Sk.jugupsate] 厭う,避ける,厭嫌す.ppr.jigucchamāna; grd.jigucchitabba; pp.jigucchita.cf.jeguccha,jegucchin.,10,1
- 200533,jp,18,jimha,jimha,jimha,jimha:a.[Sk.jihma] 曲れる.,5,1
- 200560,jp,18,jimhata,jimhatā,jimhatā,jimhatā:f.,jimheyya n.歪曲,邪曲.,7,1
- 200596,jp,18,jina,jina,jina,jina:a.m.[〃 jayati の pp.] 勝てる,勝利の,勝者,耆那.-putta 勝者の子,仏子 -bimba 仏像.-sāsana 勝者の教,仏教.,4,1
- 200606,jp,18,jina,jīna,jīna,jīna:a.[jīyati の pp.] 失える,損ぜる,消耗せる,奪われた.,4,1
- 200760,jp,18,jinati,jināti,jināti,jināti:= jayati 勝つ.aor.jini,ajini,jiniṃsu; inf.jinituṃ; grd.jinitabba; fut.jinissati.,6,1
- 200868,jp,18,jinna,jiṇṇa,jiṇṇa,jiṇṇa:a.[Sk.jīrṇa.jīrati の pp.] 老い たる,老衰せる,枯朽の.,5,1
- 200939,jp,18,jinnaka,jiṇṇaka,jiṇṇaka,jiṇṇaka:=jiṇṇa.,7,1
- 201087,jp,18,jiraka,jīraka,jīraka,jīraka:m.① 消化.② 葛楼子,植物の一種.,6,1
- 201162,jp,18,jiranata,jīraṇatā,jīraṇatā,jīraṇatā:f.老性,老衰.,8,1
- 201204,jp,18,jirati,jīrati,jīrati,jīrati:,jīrayati [jarati の pass.] 老ゆ,老衰す,亡ぶ; 消化す.aor.jīri.[jīyati と混同されることがある].,6,1
- 201226,jp,18,jireti,jīreti,jīreti,jīreti,jīrārpeti:消化する,破壊す.,6,1
- 201250,jp,18,jita,jita,jita,jita:a.[〃 jayati の pp.] =jina 打ち勝てる,征服せる.,4,1
- 201322,jp,18,jiva,jīva,jīva,jīva:n.[〃] 生命,命,霊魂.-gāha生けど り.,4,1
- 201491,jp,18,jivamjivaka,jīvaṃjīvaka,jīvaṃjīvaka,jīvaṃjīvaka:,jīvajīvaka m.[Sk.jivajīvaka,BSk.jīvakajīvaka] 共命烏,しゃこ; 植物の一種.,11,1
- 201624,jp,18,jivati,jīvati,jīvati,jīvati:[〃 jīv] 生きる,生存する.imper.jīva,jīvāhi,jīvantu; pr.3pl.jīvare; opt.jīve; ppr,jīvaṃ,jīvamāna; inf.jīvituṃ; pp.jīvita.,6,1
- 201656,jp,18,jivha,jivhā,jivhā,jivhā:f.[Sk.jihvā] 舌.-agga 舌先,舌端.-indriya 舌根.-dasaka 舌十法.-dvāra.舌門.-nicchāraka 舌を出す.-viññeyya 舌所識の.,5,1
- 201845,jp,18,jivika,jīvikā,jīvikā,jīvikā:f.生活,活命.,6,1
- 201916,jp,18,jivin,jīvin,jīvin,jīvin:a.[〃] 生命ある,生存する.,5,1
- 201931,jp,18,jivita,jīvita,jīvita,jīvita:n.[〃 jīvati の pp.] 生命,命,壽命,活命.abl.jīvitā.-antarāya 命の障碍,命難.-āsā 生命への欲求.-indriya命根.-navaka 命九法.-nikanti 命欲.-pariyantika 命を際限とせる.-pariyādāna 命の消尽.-mada 生命憍.-saṅkhāraṃ adhitiṭṭhati 寿行を留む,留寿行をなす.-hetu adv.生命を原因として,生命のために.,6,1
- 202451,jp,18,jiya,jiyā,jiyā,jiyā:f.[Sk.jyā] 弦; つる,弓の弦.,4,1
- 202564,jp,18,jiyyati,jiyyati,jiyyati,jiyyati:,jīyati [Sk.jyāti,jīryate ji の pass.] 失う,損失す,勝たれる,敗る.pr.jiyyāma,jīyanti; aor.jīyi,jīyittha; grd.jeyya; pp.jīna.,7,1
- 202603,jp,18,jotana,jotana,jotana,jotana:n.,jotanā f.[Sk.dyotana] 光照說明.,6,1
- 202643,jp,18,jotati,jotati,jotati,jotati:[Sk.dyotate dyut] 輝ゃく,光る.caus.joteti.,6,1
- 202703,jp,18,joteti,joteti,joteti,joteti:[jotati の caus.] 輝やかす,明らかにす,説明す.pp.jotita.,6,1
- 202726,jp,18,joti,joti,joti,joti:m.n.[Sk.jyotis.cf.jotati] 光輝,火,天火,星.-ṭṭhāna 供犠の火処.-parāyaṇa 光輝に到る.-mālikā 火鬘刑.,4,1
- 202787,jp,18,jotimant,jotimant,jotimant,jotimant:a.光輝ある,すばらしい.,8,1
- 202843,jp,18,jotisa,jotisā,jotisā,jotisā:f.[Sk.jyotiṣa n.] 天文学.,6,1
- 202900,jp,18,juhana,juhana,juhana,juhana:n.[cf.juhati] 献供,犠牲.,6,1
- 202920,jp,18,juhati,juhati,juhati,juhati:[Sk.juhoti hu] 献供す,供養す.ppr.dat.gen.jūhato,juhato; fut.juhissati; aor.juhiṃ; pp.huta.cf.hava,havi,homa,juhana.,6,1
- 202968,jp,18,junha,juṇhā,juṇhā,juṇhā:f.[Sk.jyotsnā.cf.dosinā] 月夜,明月,白月,白分.-pakkha 白分.,5,1
- 203018,jp,18,juta,jūta,jūta,jūta:n.[Sk.dyūta] 賭博,さいころ遊び.,4,1
- 203085,jp,18,juti,juti,juti,juti:f.[Sk.jyuti,dyuti.cf.jotati] 光,光輝.-dhara 輝やける,光輝ある.,4,1
- 203103,jp,18,jutika,jutika,jutika,jutika:,jutimant a.光輝ある,輝やける.,6,1
- 203143,jp,18,ka,ka,ka,ka:pron.interr.[Sk.kaḥ] m.ko f.kā n.kiṃ 變化表:sg.m.nom.ko,sg.n.nom.kiṃ,sg.f.nom.kā,sg.m.f.acc.kaṃ,sg.n.acc.kiṃ,sg.m.n.instr.kena,sg.f.instr.kāya,sg.m.abl.kasmā,sg.n.abl.kamhā,sg.f.abl.kāya,sg.m.dat.gen.kassa,sg.n.dat.gen.kissa,sg.f.dat.gen.kassā,kāya,sg.m.loc.kasmiṃ,sg.n.loc.kamhi,kismiṃ,sg.f.loc.kassā,kassaṃ,kāyaṃ,pl.nom.acc.m.ke,pl.nom.acc.n.kāni,pl.nom.acc.f.kā,kāyo,pl.instr.abl.m.n.kehi,pl.instr.abl.f.kāhi,pl.dat.gen.m.kesaṃ,pl.dat.gen.n.kesānaṃ,pl.dat.gen.f.kāsaṃ,kāsānaṃ,pl.loc.m.n.kesu,pl.loc.f.kāsu.katama,katara 何れの,koci m.誰か,kāci f.,kiñci n.何か [この變化はkaに準ず] kadā 何時.kattha 何處で.kathā Jいか樣に.kaha 幾日.kahaṃ 何處に.,2,1
- 203166,jp,18,ka,kā,kā,kā:[ka の f.] 誰,どの女.,2,1
- 203183,jp,18,kabala,kabala,kabala,kabala:,kabaḷa m.n.[Sk.kavala,BSk.kavaḍa] 飯塊,飯球.,6,1
- 203204,jp,18,kabalika,kabaḷikā,kabaḷikā,kabaḷikā:f.[Sk.kavalikā] 庄定布,包帶.,8,1
- 203241,jp,18,kabalinkara,kabaliṅkāra,kabaliṅkāra,kabaliṅkāra:a.[BSk.kavalīkāra,kavaḍiṅkāra] -āhāra,-bhakkha m.段食,摶食,物質的食物.,11,1
- 203262,jp,18,kabara,kabara,kabara,kabara:a.[〃] 雑色の,斑点ある,入り交った.,6,1
- 203303,jp,18,kabba,kabba,kabba,kabba:n.[Sk.kāvya] 詩,作詩.-kāra 詩人,作詩家.,5,1
- 203383,jp,18,kaca,kāca,kāca,kāca:① m.[〃] 玻璃,鍮石 ② = kāja [Sk.kāca,kāja] 天秤棒,担ぎ棒.,4,1
- 203414,jp,18,kacana,kācanā,kācanā,kācanā:f.衡量,熟慮.,6,1
- 203431,jp,18,kacavara,kacavara,kacavara,kacavara:n.塵,埃,ぼろ.,8,1
- 203546,jp,18,kaccha,kaccha,kaccha,kaccha:① n.[cf.Sk.kaccha] 沼,沼沢; 葦,あし,葦の矢.② a.[katheti の grd.] 語るに適する.,6,1
- 203563,jp,18,kaccha,kacchā,kacchā,kacchā:f.,kaccha m.n.[cf.Sk.kakṣa,kakṣā] ① 腋,わき,脇の下.② 壁,室.③ リボン,帯.,6,1
- 203580,jp,18,kacchaka,kacchaka,kacchaka,kacchaka:m.無花果の一種.,8,1
- 203605,jp,18,kacchamana,kacchamāna,kacchamāna,kacchamāna:a.katheti の ppr.,10,1
- 203616,jp,18,kacchapa,kacchapa,kacchapa,kacchapa:m.[〃] 亀.f.kacchapinī 雌亀.-lakkhaṇa 亀甲占い.,8,1
- 203666,jp,18,kacchati,kacchati,kacchati,kacchati:① [katheti の pass.] 語られる.ppr.kacchamāna.② [karoti の pass.の fut.,Sk.kariṣyate] なされるであろう.,8,1
- 203679,jp,18,kacchu,kacchu,kacchu,kacchu:m.[〃] ① 疥癬,風癬.② 植物名.,6,1
- 203710,jp,18,kacci,kacci,kacci,kacci:,kaccid,indecl.[ka-cid] かどうか,望むらくは,~nu,~nu kho 恐らくは,~ su,kacciṃ su 果たして...であるかどうか,kaccāhaṃ [~ahaṃ] bahuṃ puññaṃ pasavāmi 私は多くの福を生ずるかどうか.,5,1
- 203743,jp,18,kada,kadā,kadā,kadā:adv.[〃] いつ,何時.kadāci いつか,ある時.kadāci karahaci いつか時々に.,4,1
- 203769,jp,18,kadali,kadali,kadali,kadali:f.[〃] ① 芭蕉,羊角藮.-khandha 芭蕉の幹.② ヵダリ鹿,羚鹿 -miga ヵダリ鹿.,6,1
- 203899,jp,18,kadamba,kādamba,kādamba,kādamba:m.[〃] 雁,がん,かり.,7,1
- 203916,jp,18,kadambaka,kādambaka,kādambaka,kādambaka:a.[kadamba-ka] ヵダンバ樹製の.,9,1
- 203959,jp,18,kadariya,kadariya,kadariya,kadariya:a.n.[Sk.kadarya<kad-ariya] 卑しき,物おしむ,吝嗇の,貪婪,強欲.,8,1
- 203978,jp,18,kadariyata,kadariyatā,kadariyatā,kadariyatā:f.[kadariya-tā] 吝嗇,貪婪.,10,1
- 204002,jp,18,kaddama,kaddama,kaddama,kaddama:m.[Sk.kardama] 泥,泥土.,7,1
- 204090,jp,18,kaddhati,kaḍḍhati,kaḍḍhati,kaḍḍhati:[Sk.karṣati,kṛṣ] 引く,牽く.吸う,描く,えがく.,8,1
- 204138,jp,18,kaham,kahaṃ,kahaṃ,kahaṃ:adv.[Sk.kuhaṃ] 何処に,どこに.,5,1
- 204157,jp,18,kahapana,kahāpaṇa,kahāpaṇa,kahāpaṇa:m.[Sk.kārṣāpaṇa,BSk.kahāpaṇa] 貨幣,金貨,銀貨,銅貨,貨幣の単位 [4 pāda,20 māsaka] -vassa 貨幣の雨.,8,1
- 204182,jp,18,kahapanaka,kahāpaṇaka,kahāpaṇaka,kahāpaṇaka:n.銭刑,肉を小肉片に切り刻む刑罰.,10,1
- 204252,jp,18,kahasi,kāhasi,kāhasi,kāhasi:,kāhāma,kāhāmi,karoti の fut.,6,1
- 204272,jp,18,kaja,kāja,kāja,kāja:= kāca ②.,4,1
- 204317,jp,18,kajjala,kajjala,kajjala,kajjala:m.[〃kad-jala] 煤,すす.,7,1
- 204333,jp,18,kaka,kāka,kāka,kāka:m.[〃] 烏,鴉,からす.f.kākī-uṭṭepaka 駆烏の(沙弥).-tāliya 不慮の災害.-peyya からすが飲める(程に水が岸まで充満せる).-vata 鴉務.-vassa からすの鳴声.-sūra 鴉英雄,厚顔無恥の人.-ssaraka 鴉の如き声ある.,4,1
- 204348,jp,18,kakaca,kakaca,kakaca,kakaca:m.[Sk.· krakaca] 鋸,のこぎり.-ūpamā 鋸の喻.,6,1
- 204379,jp,18,kakacchati,kākacchati,kākacchati,kākacchati:いびきをかく.,10,1
- 204473,jp,18,kakanika,kākaṇikā,kākaṇikā,kākaṇikā:f.価値少き貨幣,少価.,8,1
- 204496,jp,18,kakantaka,kakaṇṭaka,kakaṇṭaka,kakaṇṭaka:m.カメレオン.,9,1
- 204668,jp,18,kakka,kakka,kakka,kakka:① m.[Sk.kalka,kalaṅka] 練粉.cf.kakku.② m.[cf.Sk.karka] 寶石の一種,黄色珠.,5,1
- 204689,jp,18,kakkara,kakkara,kakkara,kakkara:m.[cf.Sk.kṛkavāku] 鷓鴣,しゃこ.,7,1
- 204700,jp,18,kakkarata,kakkaratā,kakkaratā,kakkaratā:f.粗暴,粗野.cf.kakkhaḷatā.,9,1
- 204705,jp,18,kakkareti,kakkāreti,kakkāreti,kakkāreti:[Sk.khāṭ-kṛ の caus.] 咳払いする,吐き出す.,9,1
- 204731,jp,18,kakkaru,kakkaru,kakkaru,kakkaru:m.蔓草の一種.,7,1
- 204735,jp,18,kakkaru,kakkāru,kakkāru,kakkāru:m.[Sk.karkāru] ひょうたん,[植] 天の花.,7,1
- 204762,jp,18,kakkasa,kakkasa,kakkasa,kakkasa:a.[Sk.karkaśa] 粗暴の,暴言の.,7,1
- 204777,jp,18,kakkassa,kakkassa,kakkassa,kakkassa:n.[kakkasa-ya] 粗暴.,8,1
- 204783,jp,18,kakkata,kakkaṭa,kakkaṭa,kakkaṭa:m.大鹿.,7,1
- 204798,jp,18,kakkataka,kakkaṭaka,kakkaṭaka,kakkaṭaka:m.[cf Sk.karkaṭa,karkara] かに.,9,1
- 204838,jp,18,kakkhala,kakkhaḷa,kakkhaḷa,kakkhaḷa:a,[kakkhaṭa.cf.kakkariya,Sk.karkara] 麁惡な,あらき,殘酷なる.,8,1
- 204908,jp,18,kakkhalata,kakkhaḷatā,kakkhaḷatā,kakkhaḷatā:f.[kakkhaḷa-tā] ,kakkhaḷatta n.[kakkhaḷa-tta] ,kakkhaḷiya n.[kakkhaḷa-ya] 粗暴,苛酷,麁惡性.,10,1
- 204948,jp,18,kakku,kakku,kakku,kakku:m.[= kakka ①] 練粉.,5,1
- 204961,jp,18,kakola,kākola,kākola,kākola:,kākoḷa m.大烏,黒烏.,6,1
- 204994,jp,18,kaku,kaku,kaku,kaku:m.峰,頂上,山嶺.,4,1
- 205015,jp,18,kakudha,kakudha,kakudha,kakudha:m.[Sk.kakuda] 背こぶ,鶏冠,とさか,王章,王の徽章,樹名.,7,1
- 205057,jp,18,kakuta,kakuṭa,kakuṭa,kakuṭa:m.鳩.-pādī 鳩足の(女),仙女.,6,1
- 205087,jp,18,kala,kalā,kalā,kalā:f.[〃] 小部分,十六分の一.kalaṃnāgghati 小分にも値しない,非常に劣る,kalī-bhavati 細分す,破壊す.,4,1
- 205101,jp,18,kala,kāla,kāla,kāla:① a.= kāḷa [Sk.kāla.] 黒き,黒分,黒月,新月.-kaṇṇin 黒耳の,不吉の,不運の.-jallika (kāḷi) 黒点,汚点.-pakkha 黒分.-valli 黒葛.-vāta 黒風,台風.,4,1
- 205121,jp,18,kala,kāḷa,kāḷa,kāḷa:= kāla ①.,4,1
- 205186,jp,18,kalabuka,kalābuka,kalābuka,kalābuka:n.[Sk.kalāpaka] 帯,紐.,8,1
- 205303,jp,18,kalaha,kalaha,kalaha,kalaha:m.[〃] 諍,諍論,鬪諍,不和,紛争.-karaka,-kārika 諍論者.-jāta 諍論を生ぜる.-pavaḍḍhanī 諍論の増大.-vivāda 鬪諍.,6,1
- 205397,jp,18,kalaka,kālaka,kālaka,kālaka:,kaḷaka a.m.[= kāla,kāla-ka] 黒き.kālakā f.燕,つばめ.,6,1
- 205403,jp,18,kalaka,kāḷaka,kāḷaka,kāḷaka:a.[kāḷa-ka] 黒き,汚れたる,汚点,黒米.,6,1
- 205623,jp,18,kalala,kalala,kalala,kalala:m.n.[〃] ① 羯羅藍,卵黄,凝滑 [胎内五位の一] ② 泥.,6,1
- 205751,jp,18,kalamba,kalamba,kalamba,kalamba:n.,kalambaka n.水草,木の名.,7,1
- 205778,jp,18,kalambuka,kalambukā,kalambukā,kalambukā:f.蔓草.,9,1
- 205845,jp,18,kalandaka-nivapa,kalandaka-nivāpa,Kalandaka-nivāpa,Kalandaka-nivāpa:m.迦蘭陀迦園,栗鼠飼養処 [= 竹林精舎].,16,1
- 206004,jp,18,kalapa,kalāpa,kalāpa,kalāpa:m.[〃] 聚,束,箙(えびら).,6,1
- 206055,jp,18,kalapaka,kalāpaka,kalāpaka,kalāpaka:m.帯,紐,束,聚.,8,1
- 206184,jp,18,kalapin,kalāpin,kalāpin,kalāpin:a.箙のある,kalāpinī f.束,たば.,7,1
- 206217,jp,18,kalara,kaḷāra,kaḷāra,kaḷāra:m.長大な牙 (夜叉,犬,豚の).,6,1
- 206253,jp,18,kalarika,kaḷārikā,kaḷārikā,kaḷārikā:f.大きな牝象.,8,1
- 206269,jp,18,kalasa,kalasa,kalasa,kalasa:n.[Sk.kalaśa] かめ,水がめ,乳房.,6,1
- 206648,jp,18,kalaya,kalāya,kalāya,kalāya:,kaḷāya m.大豆,豌豆.-matta 豌豆ほどの(大きさ).,6,1
- 206654,jp,18,kalaya,kaḷāya,kaḷāya,kaḷāya:= kalāya.,6,1
- 206710,jp,18,kalebara,kaḷebara,kaḷebara,kaḷebara:,kalevara m.n.[BSk.kaḍebara] ① 死屍,死体.② 身体.③ 階段.,8,1
- 206724,jp,18,kalevara,kalevara,kalevara,kalevara:= kaḷebara.,8,1
- 206744,jp,18,kali,kali,kali,kali:m.[〃] 不利玉(サイコロ),不運,邪惡なる.-yuga 来世,極悪時.,4,1
- 206801,jp,18,kalika,kālika,kālika,kālika:a.[kāla-ka] 時の,時間の.,6,1
- 206866,jp,18,kalingara,kaliṅgara,kaliṅgara,kaliṅgara:m.n.[Sk.kaḍaṅkara,kaḍaṅgara] 木片,丸太.-ūpadhāna 丸木の枕.,9,1
- 206908,jp,18,kalingu,kaliṅgu,kaliṅgu,kaliṅgu:m.n.桂 [樹の一種].,7,1
- 206924,jp,18,kalira,kaḷīra,kaḷīra,kaḷīra:m.筍,たけのこ.,6,1
- 206985,jp,18,kalla,kalla,kalla,kalla:,kalya ① a.[Sk.kalya] 善き,健全の,賢き,巧妙なる,正しき,適当なる,美しき,喜ベる.kallaṃ nu kho 適当であるかどうか.-kusala 巧妙なる.-citta 従順心,堪任心.-rūpa 美しき姿,喜べる,愉快な.② m.n.= kalala 灰.,5,1
- 207012,jp,18,kallahara,kallahāra,kallahāra,kallahāra:,kalhāra m.食用の白睡蓮.,9,1
- 207061,jp,18,kallita,kallita,kallita,kallita:a.n.[kallate の pp.] 安楽なる,快意の.,7,1
- 207094,jp,18,kalopi,kaḷopī,kaḷopī,kaḷopī:f.[= khaḷopi] 籠,鍋,盤,壺.-mukha 鍋の口.-hattha 盤を手にせる.,6,1
- 207149,jp,18,kalya,kalya,kalya,kalya:= kalla.,5,1
- 207159,jp,18,kalyana,kalyāṇa,kalyāṇa,kalyāṇa:,kallāṇa a.[Sk.kalyāṇa] 善き,善良の,善巧なる.-adhimuttaka 善き意向の.-kittisadda 善き名声,好名聞.-dassana 美しき.-dhamma 善法.-dhammatā 善法性.-mitta 善知識,善友,良友.-mittatā 善友たること.-vākkaraṇa 語音善良,善語者.-vāca言善き.-sampavaṅka 善き仲間.-sahāya 善き伴侶.,7,1
- 207430,jp,18,kalyani,kalyāṇī,kalyāṇī,kalyāṇī:f.美人.,7,1
- 207449,jp,18,kalyanin,kalyāṇin,kalyāṇin,kalyāṇin:a.[kalyāṇa-in] 美しき,好運の,適当の.,8,1
- 207474,jp,18,kalyata,kalyatā,kalyatā,kalyatā:f.[kalya-tā] 堪任性,健全,快意.,7,1
- 207497,jp,18,kama,kama,kama,kama:m.[Sk.BSk.krama] 順序,次第,段階.abl.kamato; instr.kamena 順次に,次第に.,4,1
- 207508,jp,18,kama,kāma,kāma,kāma:m.n.[〃] 欲,愛欲,欲念,欲情,欲楽.acc.kāmaṃ adv.むしろ,勝手に.-ajjhosāna 欲着.-avacara 欲界,欲纏,欲行.-ogha 欲流.-kaṇṭaka 欲の荊(いばら).-guṇa 妙欲,[五] 種欲.-cchanda 愛欲,貪欲.-taṇhā 欲愛.-dhātu 欲界.-nandī 欲喜.-bhava 欲有.-bhogin 行欲者,愛欲者.-mucchā 欲迷,-yoga 欲軛.-raja 欲塵.-rati 欲楽.-rāga 欲貪.-vitakka 欲尋.-saṅkappa 欲思惟.-saṃyojana 欲縛.-sukhallika 欲楽,愛楽.,4,1
- 207983,jp,18,kamala,kamala,kamala,kamala:n.蓮,蓮花.f.kamalā 優美な女.,6,1
- 208084,jp,18,kamam,kāmaṃ,kāmaṃ,kāmaṃ:① adv.[kāma の acc.] むしろ,勝手に.② [kāmeti の ppr.m.sg.nom.] 欲しつつ.,5,1
- 208117,jp,18,kamana,kamana,kamana,kamana:n.[<kamati] 歩くこと,歩行.,6,1
- 208146,jp,18,kamandalu,kamaṇḍalu,kamaṇḍalu,kamaṇḍalu:m.n.長口のある水瓶 [外道用].,9,1
- 208167,jp,18,kamandaluka,kāmaṇḍaluka,kāmaṇḍaluka,kāmaṇḍaluka:a.[kamaṇḍalu-ka] 水甕(がめ)をもてる.,11,1
- 208207,jp,18,kamaniya,kamanīya,kamanīya,kamanīya:a.n.[kāmayati の grd.] 好ましき,愛すべき,素晴らしい,; 好ましき物.,8,1
- 208732,jp,18,kamati,kamati,kamati,kamati:[Sk.kramati kram] 歩く,行く,来る,入る,影響す.,6,1
- 208754,jp,18,kamattham,kamatthaṃ,kamatthaṃ,kamatthaṃ:adv.[kam atthaṃ] = kimatthaṃ 何のために,何の目的で.,9,1
- 209100,jp,18,kambala,kambala,kambala,kambala:m.n.[〃] 毛布,毛衣,毛織物,毛糸.-sukhuma 繊細な毛織物.,7,1
- 209165,jp,18,kambalin,kambalin,kambalin,kambalin:a.[kambala-in] 毛糸の,毛衣ある.,8,1
- 209174,jp,18,kamboja,kamboja,Kamboja,Kamboja:m.剣浮闍 [十六大国の一].,7,1
- 209188,jp,18,kambojaka,kambojaka,Kambojaka,Kambojaka:a.ヵンボージャ産の.,9,1
- 209206,jp,18,kambu,kambu,kambu,kambu:m.螺貝,指輪,腕環.,5,1
- 209260,jp,18,kamesu micchacara,kāmesu micchācāra,kāmesu micchācāra,kāmesu micchācāra:諸欲における邪行,欲邪行,邪婬.,17,1
- 209281,jp,18,kameti,kāmeti,kāmeti,kāmeti:[kāma の denom.] 欲す,欲求す,欲愛す.pp.kāmita; grd.kāmitabba,kāmetabba,kāmanīya; ppr.kāmaṃ,kāmayamāna.,6,1
- 209315,jp,18,kamin,kāmin,kāmin,kāmin:a.[kāma-in] 欲ある,欲楽の.f.kāminī.,5,1
- 209355,jp,18,kamma,kamma,kamma,kamma:n.[Sk.karman] 業,行為,作業,家業,羯磨,儀式.acc.kamma,kammaṃ,kammānaṃ.-ūpacaya 業積集.-kara,-kāra 雜役夫,被傭者.-kāraṇa 刑罰.-kārin 作務者.-kilesa 業垢.-ja 業生の.-dāyāda 業の相続者,業嗣続者.-dosa 羯磨の不成.-dheyya 義務.-nibbatta 業生.-nimitta 業相.-paṭibaddha 業繋属.-paṭisaraṇa 業を所依とす.-bhava 業有.-yoni 業を胎とする,業を因とす.-vaṭṭa 業輪転.-vatthu 羯磨事.-vācā 羯磨儀規.-vāda 業論,業論者.-vādin 業論者.-vipāka 業異熟,業報.-santati 業相続.-samaya 造業時.-samuṭṭhāna 業等起.-sampatti 羯磨の成就.-ūpaga 業に従える,業に応じた.,5,1
- 209941,jp,18,kammanna,kammañña,kammañña,kammañña:,kammanīya,kammaniya a.[BSk.karmaṇya,karmaṇīya,karmaṇiya] 適業の,堪任なる,事業に堪える.,8,1
- 209955,jp,18,kammannata,kammaññatā,kammaññatā,kammaññatā:f.[kammañña-tā] 適業性,堪任性.,10,1
- 209974,jp,18,kammanta,kammanta,kammanta,kammanta:m.[kamma-anta,Sk.kar-mānta] 業,作業,事業,家業,職業,産業,業務.,8,1
- 210049,jp,18,kammantika,kammantika,kammantika,kammantika:a.m.[<kammanta] 事業家,労働者,職人.,10,1
- 210299,jp,18,kammara,kammāra,kammāra,kammāra:m.[Sk.karmāra] 鍛工,鍛冶屋,金銀エ.-putta 鍛工子,鍛エ出身者.,7,1
- 210418,jp,18,kammasa,kammāsa,kammāsa,kammāsa:a.n.[Sk.kalmāṣa] 雑色の,交雑せる,錯雑,汚点.,7,1
- 210622,jp,18,kammassaka,kammassaka,kammassaka,kammassaka:a.[kamma-saka] 業は自己の,業を所有する.,10,1
- 210630,jp,18,kammassakata,kammassakatā,kammassakatā,kammassakatā:f.[kammassaka-tā] 業自性,業を自己とすること.,12,1
- 210710,jp,18,kammatthana,kammaṭṭhāna,kammaṭṭhāna,kammaṭṭhāna:n.[kamma-ṭṭhāna] ① 業処,行処,観念修行.② 事業.,11,1
- 211166,jp,18,kammika,kammika,kammika,kammika:a.m.[kamma-ika] 管理者,官人,執行人,商人.,7,1
- 211178,jp,18,kammin,kammin,kammin,kammin:a.[kamma-in] 行為ある,実践する.,6,1
- 211277,jp,18,kampana,kampana,kampana,kampana:n.[<kamp] 動揺,震動,地震.,7,1
- 211326,jp,18,kampati,kampati,kampati,kampati:[〃 kamp] 震う,動く,動揺す.aor.akampi; ppr.kampamāna; grd.kampiya; caus.kampeti; ger.kampayitvāna 動揺させて,震わせて.,7,1
- 211421,jp,18,kamsa,kaṃsa,kaṃsa,kaṃsa:m.[〃] 青銅,銅,銅貨幣,銅鑼.-kūṭa 偽貨,貨幣を偽る.-thāla 銅皿.-pātī,-pāti 銅鉢.-bhaṇḍa 銅製品.-maya 銅製の.,5,1
- 211550,jp,18,kamuka,kāmuka,kāmuka,kāmuka:a.m.愛ある,愛好の; 愛人.,6,1
- 211617,jp,18,kamya,kamyā,kamyā,kamyā:adv.[= kamyāya] 欲して,望んで.,5,1
- 211620,jp,18,kamyata,kamyatā,kamyatā,kamyatā:,kammatā [Sk.kāmyatā] 欲求,翼求.,7,1
- 211630,jp,18,kana,kaṇa,kaṇa,kaṇa:m.[〃] 糠,ぬか; あざ,ほくろ (kaṇikā) -bhakka 糠食行.-homa 糠粉の護摩.,4,1
- 211646,jp,18,kana,kāṇa,kāṇa,kāṇa:a.[〃] 片目の,瞎目の,盲目の.,4,1
- 211684,jp,18,kanajaka,kaṇājaka,kaṇājaka,kaṇājaka:n.屑米飯,糠飯.,8,1
- 211704,jp,18,kanaka,kanaka,kanaka,kanaka:n.[〃] 金,黄金.,6,1
- 211814,jp,18,kanama,kānāmā,kānāmā,kānāmā:f.[kā-nāma] 何という名の女.,6,1
- 211830,jp,18,kanana,kānana,kānana,kānana:n.[〃] 森,森林.,6,1
- 211879,jp,18,kanavira,kaṇavīra,kaṇavīra,kaṇavīra:,kaṇavera m.夾竹桃 [花,樹].,8,1
- 211903,jp,18,kanaya,kaṇaya,kaṇaya,kaṇaya:m.[cf.Sk.kaṇaya] 槍,やり.,6,1
- 211920,jp,18,kancaka,kañcaka,kañcaka,kañcaka:m.植物の一種.,7,1
- 211925,jp,18,kancana,kañcana,kañcana,kañcana:n.[Sk.kāñcana] 金,黄金.-khandha 金塊.-taca 金色の皮膚.,7,1
- 212192,jp,18,kanci,kañci,kañci,kañci:,kañcinaṃ,koci(誰か)の sg.acc.,5,1
- 212215,jp,18,kancuka,kañcuka,kañcuka,kañcuka:m.[〃] ジャケツ,鎧,覆蓋.,7,1
- 212240,jp,18,kanda,kaṇḍa,kaṇḍa,kaṇḍa:m.n.[Sk.kāṇḍa] 矢,箭簳(やがら),部分.-cittaka すばらしい矢.,5,1
- 212251,jp,18,kanda,kanda,kanda,kanda:m.[〃] 球根.-mūla 球と根,球根.,5,1
- 212284,jp,18,kandaka,kaṇḍaka,kaṇḍaka,kaṇḍaka:m.= kaṇṭaka.,7,1
- 212391,jp,18,kandara,kaṇḍarā,kaṇḍarā,kaṇḍarā:f.[〃] 腱,すじ.,7,1
- 212402,jp,18,kandara,kandara,kandara,kandara:m.[〃] 窟,洞窟,石窟,渓谷,峡谷.,7,1
- 212457,jp,18,kandati,kandati,kandati,kandati:[Sk.krandati krand] 泣く,悲泣す,号泣す.aor.kandī; pp.kandita.,7,1
- 212486,jp,18,kandi,kandi,kandi,kandi:kandati の aor.,5,1
- 212493,jp,18,kandin,kaṇḍin,kaṇḍin,kaṇḍin:a.[kaṇḍa-in] 矢ある,弓術者.,6,1
- 212500,jp,18,kandita,kandita,kandita,kandita:a.n.[kandati の pp.] 悲泣せる,号泣.,7,1
- 212519,jp,18,kandolika,kaṇḍolikā,kaṇḍolikā,kaṇḍolikā:f.[Sk.kaṇḍolaka] 籠,かご.,9,1
- 212524,jp,18,kandu,kaṇḍu,kaṇḍu,kaṇḍu:① f.[cf.Sk.kaṇḍu] = kaṇḍuka 痒,痒疥,疥癬.-paṭicchādī 覆瘡衣.② = kaṇḍa 矢,射程.,5,1
- 212611,jp,18,kanduvana,kaṇḍūvana,kaṇḍūvana,kaṇḍūvana:,kaṇḍuvana,kaṇḍūyana,kaṇḍuyana n.[<kaṇḍuvati] 痛痒,かくこと.,9,1
- 212634,jp,18,kanduvati,kaṇḍūvati,kaṇḍūvati,kaṇḍūvati:,kaṇḍuvati [kaṇḍu の denom.,Sk.kaṇḍūyati] かゆがる,かく,こする.,9,1
- 212678,jp,18,kaneru,kaṇeru,kaṇeru,kaṇeru:m.f.,kaṇerukā f.[Sk.kareṇu,kaṇeru] 幼象,象 = kareṇu.,6,1
- 212699,jp,18,kangu,kaṅgu,kaṅgu,kaṅgu:f.[〃] 稗,ひえ.,5,1
- 212731,jp,18,kanha,kaṇha,kaṇha,kaṇha:a.[Sk.kṛṣṇa] 黑き,黒色の,黒 [魔] ,邪悪の.-kamma 黒業,悪業.-pakkha 黒分,満月後の半月 [新月] -vipāka 黒報.,5,1
- 212744,jp,18,kanha,kaṇhā,kaṇhā,kaṇhā:f.黒蚖,黒い(蛇).,5,1
- 212989,jp,18,kanhikata,kaṇhikata,kaṇhikata,kaṇhikata:a.[kaṇha-kata] 黑くなれる,汚れた,錆びた.,9,1
- 213001,jp,18,kanika,kaṇikā,kaṇikā,kaṇikā:f.[<kaṇa] ① 屑米,くだけ米.② 斑点,ほくろ.,6,1
- 213008,jp,18,kanikara,kaṇikāra,kaṇikāra,kaṇikāra:,kaṇṇikāra,kanikāra m.n.迦尼迦,黄花樹 [花,樹].,8,1
- 213094,jp,18,kanittha,kaniṭṭha,kaniṭṭha,kaniṭṭha:a.[Sk.kaniṣṭha<kaṇa の最上級.cf.kañña] 若い,最も若い,劣れる.,8,1
- 213133,jp,18,kanitthaka,kaniṭṭhaka,kaniṭṭhaka,kaniṭṭhaka:a.[kaniṭṭha-ka] より若い,弟.,10,1
- 213177,jp,18,kanitthika,kaniṭṭhikā,kaniṭṭhikā,kaniṭṭhikā:,kaniṭṭhakā,kaniṭṭhī f.妹.,10,1
- 213199,jp,18,kanjika,kañjika,kañjika,kañjika:,kañjiya n.[Sk.kāñjika] 酸粥.cf.kaṇājaka.,7,1
- 213242,jp,18,kanka,kaṅka,kaṅka,kaṅka:m.[〃] 蒼鷺,あおさぎ.,5,1
- 213253,jp,18,kankala,kaṅkala,kaṅkala,kaṅkala:m.[Sk.kaṅkāla] 骸骨,骨鎖.cf.saṅkhala.,7,1
- 213266,jp,18,kankana,kaṅkana,kaṅkana,kaṅkana:n; 腕環,うでわ.,7,1
- 213284,jp,18,kankha,kaṅkhā,kaṅkhā,kaṅkhā:f.[Sk.kāṅkṣā] 疑,疑惑,期待.-ṭṭhāniya 疑を懐ける.-vitaraṇa 解疑.,6,1
- 213296,jp,18,kankha-vitarani,kaṅkhā-vitaraṇī,Kaṅkhā-vitaraṇī,Kaṅkhā-vitaraṇī:f.Pātimokkha(パーリ戒本)の註.,15,1
- 213340,jp,18,kankhaniya,kaṅkhanīya,kaṅkhanīya,kaṅkhanīya:a.[kaṅkhati の grd.] 疑わるべき.,10,1
- 213388,jp,18,kankhati,kaṅkhati,kaṅkhati,kaṅkhati:[Sk.kāṅkṣ] 疑う,期待す.kālaṃ kaṅkhati 時を待つ,死を待つ.imper.kaṅkha; opt.kaṅkheyya,kaṅkheta; inf.kaṅkhituṃ; grd.kaṅkhanīya 疑わるべき; pp.kaṅkhita.,8,1
- 213447,jp,18,kankhayati,kaṅkhāyati,kaṅkhāyati,kaṅkhāyati:[kaṅkhā の denom.] 疑う.pp.kaṅkhāyita 疑われたる.,10,1
- 213455,jp,18,kankheta,kaṅkheta,kaṅkheta,kaṅkheta:,kaṅkheyya,kaṅkhati の opt.3sg.,8,1
- 213467,jp,18,kankhin,kaṅkhin,kaṅkhin,kaṅkhin:a.[Sk.kāṅkṣin,kaṅkhā-in] 疑える,疑惑の.,7,1
- 213498,jp,18,kanna,kaññā,kaññā,kaññā:f.[Sk.kanyā] 娘,少女.,5,1
- 213509,jp,18,kanna,kaṇṇa,kaṇṇa,kaṇṇa:n.[Sk.karṇa] 耳,隅.-cchinna 耳截られた者.-jappana 耳語.-tela 耳油 [薬] .-vant 耳ある,怜利の.-sukha 耳楽,耳に快き.-sota 耳孔.,5,1
- 213522,jp,18,kanna,kanna,kanna,kanna:a.[Sk.skanna] 滴下する.,5,1
- 213615,jp,18,kannaka,kaṇṇaka,kaṇṇaka,kaṇṇaka:a.,kaṇṇikā f.[kaṇṇa-ika] 耳ある,隅の.,7,1
- 213848,jp,18,kannika,kaṇṇikā,kaṇṇikā,kaṇṇikā:f.[Sk.karṇikā] 耳環; 蓮の果皮; 屋頂.-lakkhaṇa 耳環占い.,7,1
- 213896,jp,18,kannikara,kaṇṇikāra,kaṇṇikāra,kaṇṇikāra:= kaṇikāra.,9,1
- 213940,jp,18,kanta,kanta,kanta,kanta:a.① [Sk.kānta<kāmeti の pp.] 可愛の,可楽の,所愛の.kantā f.愛する女,妻.② [Sk.kṛtta<kantati の pp.] 切られたる,切断されたる.,5,1
- 213968,jp,18,kantaka,kaṇṭaka,kaṇṭaka,kaṇṭaka:,kaṇṭhaka m.[Sk.kaṇṭaka] とげ,荊棘,魚の骨,障碍.-passayika 臥荊棘者,臥荊行者.-ādhāna,-vaṭṭa とげの垣,荊棘の薮(やぶ).,7,1
- 214151,jp,18,kantara,kantāra,kantāra,kantāra:a.n.[Sk.kāntāra<kat-tarati] 難路の,険道,難所,砂漠,曠野.-addhāna 難路.曠野の道.,7,1
- 214229,jp,18,kantati,kantati,kantati,kantati:① [Sk.kṛṇatti kṛt ①] 紡ぐ,編む.pp.kantita.② [Sk.kṛntati kṛt ②] 切る,切断す.pp.kanta,kantita.,7,1
- 214248,jp,18,kantha,kaṇṭha,kaṇṭha,kaṇṭha:m.[〃] 咽喉,のど,首.loc.kaṇṭhe 首に.-suttaka 首飾.,6,1
- 214346,jp,18,kantita,kantita,kantita,kantita:a.[kantati の pp.] ① 編める,紡げる.② 切断せる.,7,1
- 214380,jp,18,kapala,kapāla,kapāla,kapāla:n.[〃cf.kapalla] 鉢,亀甲,頭蓋骨,揚げ鍋.-ābhata 鉢に集った食物.-hattha 鉢を手にした.,6,1
- 214397,jp,18,kapalaka,kapālaka,kapālaka,kapālaka:m.小鉢,乞食の鉢.,8,1
- 214419,jp,18,kapalla,kapalla,kapalla,kapalla:n.[Sk.kapāla] 大釜,壷,鉢,揚げ鍋.-pūva 饅頭.,7,1
- 214431,jp,18,kapallaka,kapallaka,kapallaka,kapallaka:m.小土鉢,揚げ鍋.,9,1
- 214459,jp,18,kapana,kapaṇa,kapaṇa,kapaṇa:a.[Sk.kṛpaṇa] 貧困なる,あわれな,短小の.-visikhā 貧民街,陋巷.,6,1
- 214471,jp,18,kapana,kapaṇā,kapaṇā,kapaṇā:,kapaṇikā,kapaṇiyā f.あわれな女,貧窮女.,6,1
- 214534,jp,18,kapi,kapi,kapi,kapi:m.[〃] 猿.,4,1
- 214622,jp,18,kapilavatthava,kāpilavatthava,Kāpilavatthava,Kāpilavatthava:a.Kapilavatthu の.,14,1
- 214636,jp,18,kapilavatthu,kapilavatthu,Kapilavatthu,Kapilavatthu:n.[BSk.Kapilavastu] 迦毘羅(衛)城,ヵピラ城 [釈迦国の首都].,12,1
- 214712,jp,18,kapisisa,kapisīsa,kapisīsa,kapisīsa:,kapisīsaka m.[Sk.kapiśīrṣa] かんぬき,木栓,とぼそ.,8,1
- 214740,jp,18,kapittha,kapiṭṭha,kapiṭṭha,kapiṭṭha:,kapittha,kapitthaka,kapitthana m.林檎,山林檎.,8,1
- 214789,jp,18,kapola,kapola,kapola,kapola:m.[〃] 頰,ほお.,6,1
- 214810,jp,18,kapota,kapota,kapota,kapota:m.[〃] 鳩,はと.kapoti,kapatikā f.雌鳩.,6,1
- 214833,jp,18,kapotaka,kāpotaka,kāpotaka,kāpotaka:a.[kapota-ka] 鳩色の,灰白色の(骨).,8,1
- 214866,jp,18,kapotika,kāpotikā,kāpotikā,kāpotikā:f.酒の一種(赤色をなす),美酒.,8,1
- 214877,jp,18,kappa,kappa,kappa,kappa:a.n.[Sk.kalpa] ① 適せる,認容,浄法.-karaṇa 作浄.② 劫 mahākappa 大劫.asaṅkheyya-kappa 阿僧祇劫.kappaṃ adv.長い間.-ṭṭha 劫住.③ ヵッパ樹,如意樹 = kappa-rukkha.,5,1
- 214927,jp,18,kappaka,kappaka,kappaka,kappaka:m.[<kappeti] 理髪師,剃髪師.,7,1
- 214998,jp,18,kappana,kappana,kappana,kappana:n.[<kappeti] 準備,装備,整備,獲得.f.kappanā 車馬の用意,鞍かけ.,7,1
- 215063,jp,18,kappara,kappara,kappara,kappara:m.肱,ひじ.,7,1
- 215103,jp,18,kappasa,kappāsa,kappāsa,kappāsa:m.[Sk.karpāsa] 劫貝,綿,木綿,綿花.-picu 木棉.,7,1
- 215219,jp,18,kappasika,kappāsika,kappāsika,kappāsika:a.[kappāsa-ika] 木綿の.,9,1
- 215251,jp,18,kappata,kappaṭa,kappaṭa,kappaṭa:m.[kad-paṭa = ku-paṭa] 古着,ぼろ.,7,1
- 215270,jp,18,kappati,kappati,kappati,kappati:[kappeti の pass.,Sk.kalpyate] 適する,適当である.,7,1
- 215407,jp,18,kappeti,kappeti,kappeti,kappeti:[BSk.kalpayati kḷp] なす,営む,整える,準備する.caus.kappāpeti 整えさす,用意させる.pass.kappati,kappīyati; ppr.kappiyamāna (馬具の)準備してもらう.,7,1
- 215431,jp,18,kappika,kappika,kappika,kappika:a.[kappa-ika] 劫の.,7,1
- 215443,jp,18,kappin,kappin,kappin,kappin:a.[kappa-in] 得る,到達する,劫ある,ー劫時の.,6,1
- 215456,jp,18,kappita,kappita,kappita,kappita:a.[kappeti の pp.] 準備された,用意の,整えられた.,7,1
- 215490,jp,18,kappiya,kappiya,kappiya,kappiya:a.[kappa-iya] 適当なる,許される,浄 [浄事,浄行,浄物,浄食] ; 輪廻の,劫の.-āhāra 浄食,清浄食.-kāraka 給与者.-kuṭī 食厨,用房.-cīvara 浄衣.,7,1
- 215703,jp,18,kappura,kappūra,kappūra,kappūra:m.n.[Sk.karpūra] 樟脳,竜脳香.,7,1
- 215728,jp,18,kapurisa,kāpurisa,kāpurisa,kāpurisa:m.[kad-purisa] 邪悪人,劣悪人.,8,1
- 215746,jp,18,kara,kara,kara,kara:a.m.[〃<kṛ] なす,作す,作る,行う; 手.[atikara,dukkara,sukara 等に用う.] -ja-kāya 業生身,業所生身.-kaṭaka 滑車.-mara 手で殺される,奴隷.-mita 両手で測られたる.,4,1
- 215760,jp,18,kara,kāra,kāra,kāra:m.行為,所作; 字,文字; 作者.andha-kāra,aya-kāra,garu-kāra,sakkāra.-kāraka 義務を果たす者.,4,1
- 215770,jp,18,kara,kārā,kārā,kārā:f.[〃] 牢獄,獄舎.kāra-bhedaka 破獄者.,4,1
- 215824,jp,18,karahaci,karahaci,karahaci,karahaci:adv.[karaha-ci,Sk.karhi cid] いつか,何時にか.,8,1
- 215883,jp,18,karaka,karaka,karaka,karaka:m.[〃] 水瓶,水がめ ② 霰,あられ.,6,1
- 215898,jp,18,karaka,kāraka,kāraka,kāraka:a.m.,kārikā f.作者,所作.,6,1
- 216010,jp,18,karam,karaṃ,karaṃ,karaṃ:karoti の ppr.m.sg.nom.,5,1
- 216082,jp,18,karana,karaṇa,karaṇa,karaṇa:n.[〃] 作すこと,なすもの,所作.遂行,作格(instr.) f.karaṇī.,6,1
- 216091,jp,18,karana,karāna,karāna,karāna:[= karamāna] karoti の ppr.,6,1
- 216093,jp,18,karana,kāraṇa,kāraṇa,kāraṇa:n.[〃] ① 因,原因,根拠.② 懲罰,懲治,刑罰.,6,1
- 216598,jp,18,karanda,karaṇḍa,karaṇḍa,karaṇḍa:m.n.[〃] ① 蛇皮,蛇のぬけがら.② 小枝の籠(かご).,7,1
- 216609,jp,18,karandaka,karaṇḍaka,karaṇḍaka,karaṇḍaka:m.籠(かご),箱.,9,1
- 216640,jp,18,karandava,kāraṇḍava,kāraṇḍava,kāraṇḍava:m.① 籾滓,もみがら.② 家鴨,あひる,黒鴨.,9,1
- 216660,jp,18,karanika,kāraṇika,kāraṇika,kāraṇika:m.懲罰者,審判者,作者.,8,1
- 216673,jp,18,karaniya,karaṇīya,karaṇīya,karaṇīya:a.n.[karoti の grd.] 作さるベき,所作,義務,必須.,8,1
- 216694,jp,18,karaniyata,karaṇīyatā,karaṇīyatā,karaṇīyatā:f.[karaṇīya-tā] 応作性,義務.,10,1
- 216705,jp,18,karanja,karañja,karañja,karañja:m.[〃] 薬用樹,樹の一種.,7,1
- 216833,jp,18,karapeti,kārāpeti,kārāpeti,kārāpeti:[karoti の caus.] なさしむ.aor.kārāpesi; pp.kārāpita なさしめられた.,8,1
- 216903,jp,18,karati,karati,karati,karati:① [cf.Sk.kṛntati<kṛt] 切る,害す.ppr.dat.karato ② f.豆の一種.,6,1
- 216929,jp,18,karavika,karavīka,karavīka,karavīka:m.,karavī f.,karavīya m.[BSk.karaviṅka,kalaviṅka] 迦陵頻伽,郭公,美声鳥.-bhāṇin 迦陵頻伽の声ある,美声の.,8,1
- 216993,jp,18,karavira,karavīra,karavīra,karavīra:m.[〃] = kanavīra,kaṇavīra 夾竹桃.-patta 夾竹桃葉箭.,8,1
- 217024,jp,18,karayanta,kārayanta,kārayanta,kārayanta:a.= kārenta,kāreti の ppr.,9,1
- 217055,jp,18,kare,kare,kare,kare:,kareyya,kareyyaṃ,kareyyāsi,kareyyātha,kareyyuṃ,karoti の opt.,4,1
- 217077,jp,18,karenu,kareṇu,kareṇu,kareṇu:m.[〃= kaṇeru] 象.-lolita 象のさわぎ.kareṇukā f.牝象.,6,1
- 217098,jp,18,kareri,kareri,kareri,kareri:f.花樹の名,花林.,6,1
- 217149,jp,18,karetar,kāretar,kāretar,kāretar:m.作さしめる者.,7,1
- 217153,jp,18,kareti,kāreti,kāreti,kāreti:[karoti の caus.] 作さしむ.ppr.kārenta; aor.akārayi,kāresi,kāresiṃ,kāresuṃ; pp.kārita.,6,1
- 217199,jp,18,kari,kari,kari,kari:,kariṃ,kariṃsu,karoti の aor.,4,1
- 217221,jp,18,karika,kārikā,kārikā,kārikā:,kāritā f.作者 → kāraka.,6,1
- 217237,jp,18,karin,kārin,kārin,kārin:a.[kāra-in] 作す,行う,作者.,5,1
- 217251,jp,18,karisa,karīsa,karīsa,karīsa:①n.[Sk.karīṣa] 大便,糞.-magga 大便道 ② ヵリーサ [面積の単位].,6,1
- 217312,jp,18,karissare,karissare,karissare,karissare:karoti の fut.3pl.,9,1
- 217313,jp,18,karissat,karissat,karissat,karissat:,karissanta,karoti の pfut.,8,1
- 217314,jp,18,karissati,karissati,karissati,karissati:karoti の fut.,9,1
- 217364,jp,18,kariya,kāriya,kāriya,kāriya:a.[karoti の grd.] なさるべき.,6,1
- 217409,jp,18,kariyati,kariyati,kariyati,kariyati:= kayirati [karoti の pass.] ppr.karīyamāna; fut.kariyissati.,8,1
- 217434,jp,18,karonta,karonta,karonta,karonta:karoti の ppr.,7,1
- 217443,jp,18,karoti,karoṭi,karoṭi,karoṭi:① f.= karoṭika m.皿,たらい.② m.= supaṇṇa 金翅鳥.,6,1
- 217453,jp,18,karoti,karoti,karoti,karoti:[〃kṛ] なす,行う,作る [kara-,karo-] opt.kare,kareyya,kareyyāsi,kareyyātha,kayirā,kayirātha,kuriyā; grd.karaṇīya,kattabba,kayya; ppr.karaṃ,karāna,karonta,karontī; aor.1sg.akaṃ,akariṃ; 1pl.akaramhase,akarāma,akaramha; 2.3.sg.akāsi; 2pl.akattha; 3pl.akariṃsu,akaṃsu; imper.karohi,karotha,karotu,karontu; fut.karissāmi,kassāmi,kāsaṃ,kāhāmi,kāhasi,kāhāma; inf.kātuṃ,kātave,kātuye; ger.katvā,katvāna,karitvā; pp.kata.[kubba-,kuru-] pr.kubbati,kubbanti,kurute; opt.kubbe,kubbetha,kubbaye; ppr.kurumāna,kubbāna,kubbaṃ,kubbanta,kubbamāna; imper.2sg.kuru,kurussu; 3sg.kurutu,kurutaṃ; 2pl.kuruvho; 3pl.kubbantaṃ; pass.[kayira-,kariya- なされる] pr.kayirati,kīrati; ppr.karīyamāna,kayiramāna; fut.kariyissati; caus.[kāre- なさしむ,行わせる] pr.kāreti,kārayati; imper.kārehi; fut.kārayissāmi,kāressaṃ; aor.akārayi,akārayuṃ,akāresi; inf.kāretṃ; ger.kāretvā; caus.[kārāpe- なさしむ] pr.kārāpeti; fut.kārāpessāmi; ger.kārāpetvā; grd.kārāpetabba.,6,1
- 217466,jp,18,karotika,karoṭika,karoṭika,karoṭika:m.① 鉢,皿.② = karoṭiya m.頭蓋骨.,8,1
- 217475,jp,18,karotu,karotu,karotu,karotu:,karontu,karohi,karoti の imper.,6,1
- 217492,jp,18,karuna,karuṇā,karuṇā,karuṇā:f.[〃] 悲,悲心.-jhāna 悲禅.-ādhimutta 悲勝解,悲に傾ける.,6,1
- 217672,jp,18,karunayati,karuṇāyati,karuṇāyati,karuṇāyati:[karuṇā の denom.,BSk.〃] 悲心をいだく.,10,1
- 217706,jp,18,karunika,kāruṇika,kāruṇika,kāruṇika:a.[karuṇa-ika] 悲愍の.,8,1
- 217719,jp,18,karunna,kāruñña,kāruñña,kāruñña:n.,kāruññatā f.[<karuṇaya] 悲愍,悲心.,7,1
- 217794,jp,18,kasa,kasā,kasā,kasā:f.[Sk.kaśā] 鞭,むち.-niviṭṭha,-hata 鞭打たれた.,4,1
- 217805,jp,18,kasa,kāsa,kāsa,kāsa:① m.[Sk.kāśa] 葦.② m.[Sk.kāsa] 咳,せき,喘息.,4,1
- 217837,jp,18,kasaka,kasaka,kasaka,kasaka:= kassaka.,6,1
- 217844,jp,18,kasam,kasaṃ,kasaṃ,kasaṃ:kasati の ① aor.1sg.② ppr.m.sg.nom.,5,1
- 217845,jp,18,kasam,kāsaṃ,kāsaṃ,kāsaṃ:= karissaṃ karoti の fut.1sg.,5,1
- 217866,jp,18,kasambu,kasambu,kasambu,kasambu:a.[Sk.kaśāmbu] 汚濁の,劣情の,塵芥.-jāta 劣悪,不浄の生れの.,7,1
- 217888,jp,18,kasana,kasana,kasana,kasana:n.[<kasati] 耕作,耕耘.,6,1
- 217947,jp,18,kasata,kasaṭa,kasaṭa,kasaṭa:a.m.悪き,辛き,いやな,邪悪,過患.,6,1
- 217970,jp,18,kasati,kasati,kasati,kasati:[kṛṣ,karṣ] 耕やす,すく,耕作す.pr.med.kassate; pp.kaṭṭa; caus.kasāpeti 耕作させる.,6,1
- 218092,jp,18,kasaviya,kāsāviya,kāsāviya,kāsāviya:m.黄衣を着た人,死刑執行人.,8,1
- 218104,jp,18,kasaya,kasāya,kasāya,kasāya:,kasāva m.[Sk.BSk.kaṣāya] 渋,柿渋,渋色,悪濁,濁穢.,6,1
- 218116,jp,18,kasaya,kāsāya,kāsāya,kāsāya:,kāsāva a.[<kasāya,kasāva.BSk.kāṣāya] 渋色の,袈裟,黄衣.-vattha 袈裟衣.,6,1
- 218208,jp,18,kasi,kasī,kasī,kasī:,kasi f.[<kasati] 耕作,農耕,耕田.-kamma,-karaṇa 農業,耕作.-gorakkha 農業と牧畜.,4,1
- 218213,jp,18,kasi,kāsi,Kāsi,Kāsi:f.[Sk.Kāśi] 迦尸,ヵーシ [十六大国の一,首都は Bārāṇasī].,4,1
- 218246,jp,18,kasika,kāsika,Kāsika,Kāsika:,Kāsiya a.[Kāsi-ka,-ya] カーシの,カーシ国産の(絹,布,香).,6,1
- 218325,jp,18,kasima,kasima,kasima,kasima:a.[= kisama,Sk.kṛśama] 極めて瘦せた.cf.kisa.,6,1
- 218333,jp,18,kasina,kasiṇa,kasiṇa,kasiṇa:a.n.[Sk.BSk.kṛtsna] 一切,遍,遍処.-āyatana 遍処.-parikamma 遍の準備定.,6,1
- 218560,jp,18,kasira,kasira,kasira,kasira:a.[= kiccha,Sk.kṛcchra] 苦難の,難き,困難.abl.kasirā,instr.kasirena 困難によって,やっとのこと.-vuttika 苦難の生活の.,6,1
- 218670,jp,18,kasma,kasmā,kasmā,kasmā:[ka の sg.abl.] 何故に,誰より.,5,1
- 218702,jp,18,kassa,kassa,kassa,kassa:[ka の sg.dat.gen.] 何故に,何の,誰の.,5,1
- 218710,jp,18,kassa,kassā,kassā,kassā:ka の f.sg.dat.gen.,5,1
- 218716,jp,18,kassaka,kassaka,kassaka,kassaka:m.[<kasati,Sk.kārṣaka,BSk.karṣika] 農夫,耕作者.-vaṇṇa 農夫の姿.,7,1
- 218743,jp,18,kassam,kassaṃ,kassaṃ,kassaṃ:,kassāma,kassāmi,karoti の fut.,6,1
- 218761,jp,18,kassapa,kassapa,Kassapa,Kassapa:m.[Sk.Kāśyapa] 迦葉,飲光 [過去仏,仏弟子等].,7,1
- 218830,jp,18,kassapika,kassapika,Kassapika,Kassapika:,Kassapiya m.[BSk.Kāśyapīya] 迦葉維部,飲光部.,9,1
- 218836,jp,18,kassati,kassati,kassati,kassati:= kasati.,7,1
- 218854,jp,18,kasu,kāsu,kāsu,kāsu:① f.[Sk.karṣū] 坑.aṅgārakāsu 炭火坑.② [ka の f.pl.loc.] 彼女達の中で.,4,1
- 218884,jp,18,kata,kaṭa,kaṭa,kaṭa:①m.[= kaṭi] 腰.②a.[= kata,karoti の pp.] 始源の,善の.-ggaha 幸福の,幸運の,勝利ある.③ m.[〃] 蓆,むしろ.,4,1
- 218905,jp,18,kata,kata,kata,kata:,kaṭa a.[karoti の pp.] なされたる,為作せる,行作の.,4,1
- 218923,jp,18,kata-kotacika,kāṭa-koṭacikā,kāṭa-koṭacikā,kāṭa-koṭacikā:f.男女根をもってする卑穢の罵詈.,13,1
- 218946,jp,18,katabba,kātabba,kātabba,kātabba:a.[karoti の grd.= kattabba,karaṇīya] なさるべき,応作,義務.,7,1
- 219103,jp,18,katacchu,kaṭacchu,kaṭacchu,kaṭacchu:m.匙,さじ,スプ一 ン.,8,1
- 219255,jp,18,kataha,kaṭāha,kaṭāha,kaṭāha:m.n.[〃] 瓶,盤,便器.,6,1
- 219286,jp,18,kataka,kaṭaka,kaṭaka,kaṭaka:m.n.指輪,腕環,輪.,6,1
- 219464,jp,18,katallaka,kaṭallaka,kaṭallaka,kaṭallaka:m.あやつり人形.,9,1
- 219473,jp,18,katama,katama,katama,katama:a.[〃ka-tama] いずれか,どちらか.,6,1
- 219547,jp,18,katana,kaṭana,kaṭana,kaṭana:n.[<karoti の pp.] 悪行.,6,1
- 219551,jp,18,katana,katana,katana,katana:n.= kaṭana 悪行,傷害.,6,1
- 219610,jp,18,katannu,kataññu,kataññu,kataññu:a.[Sk.kṛtajña] なされたるを知る,知恩の.,7,1
- 219634,jp,18,katannuta,kataññutā,kataññutā,kataññutā:f.[kataññu-tā] 知恩.,9,1
- 219855,jp,18,katara,katara,katara,katara:a.[〃ka-tara] いずれか,どちらか.,6,1
- 220007,jp,18,katasi,kaṭasī,kaṭasī,kaṭasī:f.墓,墓場.-vaḍḍhana 墓場の増大.-vaḍḍhita 墓が増大せる.,6,1
- 220057,jp,18,katatta,katatta,katatta,katatta:n.[kata-tta] 作られたこと,作性.,7,1
- 220070,jp,18,katatta-kamma,kaṭattā-kamma,kaṭattā-kamma,kaṭattā-kamma:n.[<kaṭa-tta の abl.-kamma] 已作業.,13,1
- 220147,jp,18,katave,kātave,kātave,kātave:,kātuye,karoti の inf.,6,1
- 220166,jp,18,katavedin,katavedin,katavedin,katavedin:a.[kata-veda-in] なされたるを感知する,感恩の.,9,1
- 220169,jp,18,katavedita,kataveditā,kataveditā,kataveditā:f.[katavedin-tā] 感恩.,10,1
- 220196,jp,18,katavin,katāvin,katāvin,katāvin:a.[kata-āvin] 行いたる.,7,1
- 220245,jp,18,katerukkha,kaṭerukkha,kaṭerukkha,kaṭerukkha:,kaṭeruha m.蔓草の一種.,10,1
- 220254,jp,18,katha,kathā,kathā,kathā:f.[〃] 説,話,論,物語.-sallāpa 会話.,5,1
- 220272,jp,18,katha-vatthu,kathā-vatthu,Kathā-vatthu,Kathā-vatthu:n.論事[七論の一].,12,1
- 220310,jp,18,kathala,kaṭhala,kaṭhala,kaṭhala:m.[Sk.kaṭhara] 礫,砂,小石.,7,1
- 220328,jp,18,kathalaka,kaṭhalaka,kaṭhalaka,kaṭhalaka:m.= kaṭhala 砂礫.,9,1
- 220343,jp,18,kathalika,kathalika,kathalika,kathalika:n.布,拭布.pāda ~ 足布.,9,1
- 220352,jp,18,katham,kathaṃ,kathaṃ,kathaṃ:adv.[〃] いかに,何故に.~ carahi 然らば何故に.~ nu kho 一体何故に,~ pana それでは何故に.~ hi nāma 一体どういうわけで.~ ci 何とかして,漸く.,6,1
- 220394,jp,18,kathamkatha,kathaṅkathā,kathaṅkathā,kathaṅkathā:f.疑惑,猶予.,11,1
- 220444,jp,18,kathana,kathana,kathana,kathana:n.[<katheti] 談話,説話,答言.,7,1
- 220604,jp,18,kathati,kaṭhati,kaṭhati,kaṭhati:[Sk.kvathati kvath] 煮沸す,こがす.pp.kuthita,kaṭhita,kuṭṭhita.,7,1
- 220699,jp,18,katheti,katheti,katheti,katheti:[kathā の denom.,Sk.kathayate] 説く,語る,説明す,告げる,言及す.aor.kathesi; inf.katheturṃ,kathetave; grd.kathetabba,kathanīya,kaccha; pass.kathīyati; ppr.kathīyamāna,kacchamāna; caus.kathāpeti 説かせる.aor.kathāpayi.,7,1
- 220740,jp,18,kathika,kathika,kathika,kathika:,kathin a.m.[kathā-ika,kathāin,Sk.kathaka] 説く,論ずる,説者.,7,1
- 220758,jp,18,kathina,kaṭhina,kaṭhina,kaṭhina:[〃] ① a.堅き,粗き.② n.迦絺那衣,功德衣.-uddhāra,-ubbhāra 迦絺那衣の(特権)停止.-maṇḍapa 迦絺那廊.-sālā 迦絺那堂.,7,1
- 220817,jp,18,kathinaka,kaṭhinaka,kaṭhinaka,kaṭhinaka:a.[kaṭhina-ka] 迦絺那衣の(戒).,9,1
- 220944,jp,18,kathita,kathita,kathita,kathita:a.[katheti の pp.] 説かれたる.,7,1
- 221057,jp,18,kathojja,kathojja,kathojja,kathojja:n.[kathā-udya] 議論,諍論.,8,1
- 221064,jp,18,kati,kaṭi,kaṭi,kaṭi:f.[〃] 腰 = kaṭa -suttaka 腰紐,-ūpaga.腰飾.,4,1
- 221076,jp,18,kati,kati,kati,kati:interr.pron.[〃] いくら,どれだけ(の数).,4,1
- 221113,jp,18,katika,katikā,katikā,katikā:f.約束,規約,同意,談合.,6,1
- 221156,jp,18,katimi,katimī,katimī,katimī:f.[<kati-ma] 第何日 (半月の).,6,1
- 221178,jp,18,katipahan,katipāhan,katipāhan,katipāhan:adv.[katipaya-ahan] 数日間,二三日.katipāhaccayena 二三日後に.,9,1
- 221192,jp,18,katipaya,katipaya,katipaya,katipaya:a.[〃] 或る,多少の,少い.,8,1
- 221321,jp,18,kativassa,kativassa,kativassa,kativassa:a.[kati-vassa] 幾年か,法臘何歳.,9,1
- 221332,jp,18,katividha,katividha,katividha,katividha:a.[kati-vidha] 幾種の.,9,1
- 221358,jp,18,katta,katta,katta,katta:m.[cf.kattar] 治療者.salla-katta 外科医.,5,1
- 221368,jp,18,kattabba,kattabba,kattabba,kattabba:a.n.[= kātabba<karoti の grd.] なさるべき,行うベき,義務.,8,1
- 221393,jp,18,kattabbaka,kattabbaka,kattabbaka,kattabbaka:n.,kattabbatā f.= kattabba 仕事,義務.,10,1
- 221489,jp,18,kattar,kattar,kattar,kattar:m.[Sk.kartṛ] 作者,行為者,創造者.sg.nom.kattā.,6,1
- 221501,jp,18,kattara-danda,kattara-daṇḍa,kattara-daṇḍa,kattara-daṇḍa:m.,kattara-yaṭṭhi f.杖,歩杖.,13,1
- 221547,jp,18,kattari,kattarī,kattarī,kattarī:,kattari,kattarikā f.[cf.kantati ②] 鋏,小刀,(かにの)はさみ.,7,1
- 221564,jp,18,kattha,kaṭṭha,kaṭṭha,kaṭṭha:① n.[Sk.kaṣṭha] 薪,薪木,木,木片,棒.-maya 木製の.-rūpaka 木像.-hāraka,-hārikā 採薪者.② [Sk.kṛṣta<kasati の pp.] 耕作せる.cf.kiṭṭha.③ a.[Sk.kaṣṭa] 悪き,無用の.,6,1
- 221583,jp,18,kattha,kattha,kattha,kattha:adv.[= kuttha,Sk.kutra] 何処に.,6,1
- 221597,jp,18,katthaci,katthaci,katthaci,katthaci:,katthacinaṃ adv.何処かに.,8,1
- 221640,jp,18,katthaka,kaṭṭhaka,kaṭṭhaka,kaṭṭhaka:① m.n.[kaṭṭha-ka] 葦,あし.② m.妖精,魔物.,8,1
- 221767,jp,18,katthati,katthati,katthati,katthati:[cf.Sk.katthate] 誇る.,8,1
- 221831,jp,18,katthissa,kaṭṭhissa,kaṭṭhissa,kaṭṭhissa:n.宝石を縫い込んだ絹の覆い.,9,1
- 221842,jp,18,katthitar,katthitar,katthitar,katthitar:m.,katthin a.[<katthati] 誇る人,自慢家.,9,1
- 221865,jp,18,kattika,kattikā,kattikā,kattikā:,kattika f.[Sk.kṛttikā,kārttikā] 迦刺底迦,月の名 [十~十一月] .-chaṇa カッティカ祭.,7,1
- 221966,jp,18,kattukamata,kattukāmatā,kattukāmatā,kattukāmatā:f.[kattu-kāma-tā] 作欲性,なさんと欲すること.,11,1
- 222003,jp,18,kattum,kattuṃ,kattuṃ,kattuṃ:karoti の inf.,6,1
- 222012,jp,18,kattuna,kattūna,kattūna,kattūna:karoti の ger.,7,1
- 222070,jp,18,katuka,kaṭuka,kaṭuka,kaṭuka:a.n.[〃] 辛(から)き,苦渋の,はげしき; 刺激性,辛らつ.-rohiṇī 辛胡蓮,くろせんぷぅ.,6,1
- 222144,jp,18,katukatara,kaṭukatara,kaṭukatara,kaṭukatara:a.[kaṭuka の比較級] さらに辛(から)き.~pañcakaṭukena 五辛よりさらに辛い.,10,1
- 222174,jp,18,katula,kaṭula,kaṭula,kaṭula:a.[Sk.kaṭura] 辛き,刺激性物を含む.,6,1
- 222178,jp,18,katum,kātuṃ,kātuṃ,kātuṃ:,kātu,karoti の inf.kātu-kāma なさんと欲する.,5,1
- 222251,jp,18,katuviga,kaṭuviga,kaṭuviga,kaṭuviga:a.吐出する,不潔の.,8,1
- 222270,jp,18,katva,katvā,katvā,katvā:,katvāna,karoti の ger.,5,1
- 222288,jp,18,kavaca,kavaca,kavaca,kavaca:n.[〃] 鎧,武器.,6,1
- 222302,jp,18,kavandha,kavandha,kavandha,kavandha:m.n.[〃] 頭が胴体に入った小びと,無頭の胴体.,8,1
- 222313,jp,18,kavata,kavāṭa,kavāṭa,kavāṭa:,kavāṭaka m.n.戸,扉,窓.,6,1
- 222365,jp,18,kaveyya,kāveyya,kāveyya,kāveyya:n.[kavi-ya = kabba,kabya,kavya,Sk.kāvya] 詩,詩歌,詩作,作詩法.-matta 詩に夢中になれる.-sippa 作詩術.,7,1
- 222381,jp,18,kavi,kavi,kavi,kavi:m.[〃] 詩人.-kata 詩人作の.,4,1
- 222421,jp,18,kavittha,kaviṭṭha,kaviṭṭha,kaviṭṭha:= kapiṭṭha.,8,1
- 222440,jp,18,kaya,kaya,kaya,kaya:m.[Sk.kraya<krī] 買,購買.-vikkaya 買売.,4,1
- 222450,jp,18,kaya,kāya,kāya,kāya:m.[〃] 身,身体,集まり.-kammaññatā 身適業性.-kali 不還な身体.-kasāva 身不純.-gatā-sati 身至念,念身.-ḍāhābādha 熱病.-tikicchiya 治身,内科.-daṇḍa 身罰.-dasaka 身十法.-duccarita 身悪行.-duṭṭhulla 身麁重.-dosa 身瑕.-pariyanta 身の辺際.-passaddhi 身軽安.-pāguññatā 身練達性.-pasāda 身浄.-bandhana 帯,腰帯.-bheda 身発表.-mudutā 身軟性.-lahutā 身軽性.-viññatti身表.-saṃvara 身律儀.-sakkhin 身在者.-samācāra 身正行.-soceyya 清浄.-ānupassin 身の隨観.,4,1
- 223620,jp,18,kayati,kayati,kayati,kayati:[krī] 買う.inf.ketuṃ,grd.keyya.,6,1
- 223935,jp,18,kayika,kayika,kayika,kayika:,kayin a.m.買人,商人.,6,1
- 223941,jp,18,kayika,kāyika,kāyika,kāyika:a.[kāya-ika] 身の,身的の.,6,1
- 224143,jp,18,kayira,kayira,kayira,kayira:,kayya a.[karoti の grd.] 作さるベき.,6,1
- 224145,jp,18,kayira,kayirā,kayirā,kayirā:,kayirātha,karoti の opt.,6,1
- 224154,jp,18,kayirami,kayirāmi,kayirāmi,kayirāmi:,kayirāsi,kayirā,kayirātha,kayiruṃ,karoti の opt.,8,1
- 224159,jp,18,kayirati,kayirati,kayirati,kayirati:[Sk.karyate<karoti の pass.] なされる.ppr.karīyamāna,kayiramāna; fut.kariyissati.,8,1
- 224210,jp,18,kayura,kāyūra,kāyūra,kāyūra:,kāyura n.[= keyūra,Sk.keyūra] 腕飾,瓔珞.,6,1
- 224244,jp,18,kebuka,kebuka,kebuka,kebuka:m.水,河.,6,1
- 224264,jp,18,kedara,kedāra,kedāra,kedāra:m.a.耕地.,6,1
- 224312,jp,18,keka,keka,keka,keka:m.樹の一種.,4,1
- 224375,jp,18,kelasa,kelāsa,Kelāsa,Kelāsa:m.[Sk.Kailāsa] カイラサ [雪山中の山].,6,1
- 224429,jp,18,kelayati,keḷāyati,keḷāyati,keḷāyati:,kelāyati [kīḷā の denom.] 愛好する,愛撫す,翼求す.pp.keḷāyita.,8,1
- 224481,jp,18,kena,kena,kena,kena:pron.[ka の instr.] 誰(何)によって,何故に.,4,1
- 224487,jp,18,kenaci,kenaci,kenaci,kenaci:pron.[kena-ci] 何かによって.,6,1
- 224539,jp,18,keratika,kerāṭika,kerāṭika,kerāṭika:,kerāṭiya a.[<kirāṭa] 虚偽の,偽善の.,8,1
- 224576,jp,18,kesa,kesa,kesa,kesa:m.[Sk.keśa] 髪,毛髪.-kambala 髪毛の布.-dhātu 髪舎利.-massu髪と鬚(ひげ).,4,1
- 224755,jp,18,kesara,kesara,kesara,kesara:n.花糸;たてがみ.,6,1
- 224816,jp,18,kesarin,kesarin,kesarin,kesarin:m.[kesara-in] たてがみある,獅子,軍陣の名.,7,1
- 224880,jp,18,kesin,kesin,kesin,kesin:a.[kesa-in] 毛髪ある.f.kesinī,kesī.,5,1
- 224926,jp,18,ketaka,ketaka,ketaka,ketaka:m.,ketaki f.花の一種.,6,1
- 224978,jp,18,ketu,ketu,ketu,ketu:m.[〃] 旗,幢幡,はた,光線.,4,1
- 224991,jp,18,ketubha,keṭubha,keṭubha,keṭubha:,ketubha m.[Sk.BSk.kaiṭabha,kaiṭubha,kautubha] 儀軌,儀式書.,7,1
- 224997,jp,18,ketubha,ketubha,ketubha,ketubha:=keṭubha.,7,1
- 225005,jp,18,ketubhin,keṭubhin,keṭubhin,keṭubhin:a.m.矯詐の,欺瞞者.,8,1
- 225027,jp,18,ketum,ketuṃ,ketuṃ,ketuṃ:kayati (買う) の inf.,5,1
- 225066,jp,18,kevala,kevala,kevala,kevala:a.[〃] 独一の,独存の,全部の,完全の.acc.kevalaṃ adv.独り,ただ.-kappa全劫,全時.-kappaṃ adv.全面に.,6,1
- 225113,jp,18,kevalin,kevalin,kevalin,kevalin:a.[kevala-in] 独存の,純一の,完全の.,7,1
- 225165,jp,18,kevattta,kevaṭṭta,kevaṭṭta,kevaṭṭta:m.[Sk.kevarta,kaivarta] 漁夫,漁師.,8,1
- 225167,jp,18,keyura,keyūra,keyūra,keyūra:n.=kāyūra腕環,うでわ.,6,1
- 225182,jp,18,keyya,keyya,keyya,keyya:a.[kayati の grd.] 売物.,5,1
- 225194,jp,18,kha,kha,kha,kha:n.[〃] 空,虛空.,3,1
- 225224,jp,18,khacita,khacita,khacita,khacita:a.[khac の pp.] ちりばめた,飾られた.,7,1
- 225249,jp,18,khada,khādā,khādā,khādā:f.食物.,5,1
- 225256,jp,18,khadaka,khādaka,khādaka,khādaka:a.食べる,食事,食者.,7,1
- 225281,jp,18,khadana,khādana,khādana,khādana:n.[<khād] 食べること,食事.,7,1
- 225314,jp,18,khadaniya,khādaniya,khādaniya,khādaniya:a.n.[khādati の grd.=khajja] かまるべき,硬食,噉食.,9,1
- 225412,jp,18,khadati,khādati,khādati,khādati:[〃 khād] 食ベる,堅いものを食べる.opt.khādeyya; imper.khāda;aor.khādiṃsu; inf.khādituṃ,khāditāye;ger.khāditvā,khādiya; grd.khāditabba,khādaniya; pp.khādita; pass.ppr.khādiyamāna,khajjamāna; caus.khādāpeti 食べさせる.,7,1
- 225430,jp,18,khadda,khadda,khadda,khadda:a.[khajjati の grd.] =khādaniya,khajja 食ベらるべき,硬食,菓子.,6,1
- 225470,jp,18,khadira,khadira,khadira,khadira:m.[〃] アカシヤ,堅木.,7,1
- 225582,jp,18,khadita,khādita,khādita,khādita:a.[khādati の pp.=khāyita] 所食の,食べられたる.,7,1
- 225691,jp,18,khagga,khagga,khagga,khagga:m.[Sk.khaḍga] ① 剣,刀.ーgāha 持剣者 ② 犀,さい.-visāṇakappa 犀角喻,犀角の如し.,6,1
- 225774,jp,18,khajja,khajja,khajja,khajja:a.n.[khajjati の grd.] 硬食,嚼食.,6,1
- 225802,jp,18,khajjaka,khajjaka,khajjaka,khajjaka:a.n.[khajja-ka] 硬食.,8,1
- 225865,jp,18,khajjati,khajjati,khajjati,khajjati:[khādati<khād の pass.=khādiyati] 食べられる,かまれる,食い尽くされる.ppr.khajjamāna.,8,1
- 225890,jp,18,khajjopanaka,khajjopanaka,khajjopanaka,khajjopanaka:,khajjūpanaka m.[khadhyo-pana-ka] 空を照らすもの,螢(ほたる).,12,1
- 225992,jp,18,khala,khala,khala,khala:m.[〃] 打穀,打穀の穀物,肉聚.-mūsikā 床じらみ.,5,1
- 226043,jp,18,khalati,khalati,khalati,khalati:[Sk.skhalati] ころぶ,倒れる.ger.khalitvā; pp.khalita.,7,1
- 226079,jp,18,khali,khali,khali,khali:f.糊,のり.,5,1
- 226096,jp,18,khalika,khalikā,khalikā,khalikā:,khalika m.f.賭博板.cf.kali.,7,1
- 226120,jp,18,khalita,khalita,khalita,khalita:a.[cf.Sk.khalati] ①禿頭の.② [khalati の pp.] 顛落の,失敗の,惑乱せる.,7,1
- 226211,jp,18,khalopi,khalopī,khalopī,khalopī:f.壷,つぼ.,7,1
- 226222,jp,18,khalu,khalu,khalu,khalu:adv.[=kho] 実に.khalupacchābhattika a.時後不食,不重受食の.,5,1
- 226242,jp,18,khalunka,khaluṅka,khaluṅka,khaluṅka:,khaḷuṅka m.未調馬.,8,1
- 226278,jp,18,khama,khama,khama,khama:① a.[<kṣam] 忍ぶ,耐える.② khamati の imper.2sg.堪えよ,御免なさい,懺摩,懺悔.,5,1
- 226291,jp,18,khama,khamā,khamā,khamā:f.我慢.忍耐;大地( =chamā).,5,1
- 226374,jp,18,khamapana,khamāpanā,khamāpanā,khamāpanā:f.[<khamāpeti] 謝罪,あやまること.,9,1
- 226461,jp,18,khamatam,khamataṃ,khamataṃ,khamataṃ:khamati の imper.3sg.,8,1
- 226469,jp,18,khamati,khamati,khamati,khamati:[Sk.kṣamate kṣam] 堪える,忍ぶ,ゆるす.[gen.をとる] 我慢出来る,適する.sabbaṃ me khamati 我は一切を認容す.grd.khamanīya; caus.khamāpeti 許しを乞う,あやまる.,7,1
- 226491,jp,18,khambha,khambha,khambha,khambha:m.[Sk.khambha,sthambha] ① 扠腰 [手を腰にあてて肘を張る.] ② まひ,腰ぬかし.cf.chambhita,chambheti.,7,1
- 226521,jp,18,khambheti,khambheti,khambheti,khambheti:,khambhayati [skambh] 支える,妨(さまた)ぐ,くじく.,9,1
- 226575,jp,18,khana,khaṇa,khaṇa,khaṇa:m.[Sk.kṣaṇa] ①剎那,瞬時,時節.②不難(cf.akkhaṇa).acc.khaṇaṃ adv.瞬時に.③ [<khan] 掘ること.,5,1
- 226758,jp,18,khanati,khaṇati,khaṇati,khaṇati:① [Sk.khanati khan] 掘る,掘り出す.pp.khāta,khata.② [Sk.kṣaṇoti kṣan,kṣaṇ] 破壊す,害す,傷つける,尽くす.pp.khata.,7,1
- 226768,jp,18,khanati,khanati,khanati,khanati:= khaṇati ①.,7,1
- 226818,jp,18,khanda,khaṇḍa,khaṇḍa,khaṇḍa:m.n.[〃] 毀壊,破片,断片.-ākhaṇḍika 粉々,細片.-phulla 破壊せる.,6,1
- 226988,jp,18,khandeti,khaṇḍeti,khaṇḍeti,khaṇḍeti:[khaṇḍa の denom.] 放棄す.,8,1
- 227003,jp,18,khandha,khandha,khandha,khandha:m.[Sk.skandha] 蘊,あつまり,肩,幹.-ja幹生,気根,やどり木.-paritta蘊護経.-bīja茎の種子,斡より生る種子.-bhāra肩荷.-rasa幹味.,7,1
- 227110,jp,18,khandhaka,khandhaka,Khandhaka,Khandhaka:m.カンダカ,犍度部 [律蔵の大品,小品].,9,1
- 227503,jp,18,khandhiman,khandhiman,khandhiman,khandhiman:a.[khandha-mat] 幹ある,樹木.,10,1
- 227529,jp,18,khandicca,khaṇḍicca,khaṇḍicca,khaṇḍicca:n.[khaṇḍita-ya] 毀壊(歯の).,9,1
- 227545,jp,18,khandika,khaṇḍikā,khaṇḍikā,khaṇḍikā:f.[<khaṇḍa] 破片,棒.,8,1
- 227596,jp,18,khanika,khaṇika,khaṇika,khaṇika:a.[khaṇa-ika] 剎那的の.,7,1
- 227683,jp,18,khanitti,khanittī,khanittī,khanittī:f.[cf.Sk.khanitra] すき,くわ.,8,1
- 227714,jp,18,khanja,khañja,khañja,khañja:a.[〃] 跛,びっこ,跛者,足なえ.,6,1
- 227760,jp,18,khanjati,khañjati,khañjati,khañjati:[khañja の denom.] びっこする.,8,1
- 227794,jp,18,khantar,khantar,khantar,khantar:a.m.[<khanti] 従順な,温和な; 象.,7,1
- 227812,jp,18,khanti,khantī,khantī,khantī:,khanti f.[Sk.kṣānti] 忍,忍辱,忍耐,所忍,信忍,信仰.-vāda,-vādin忍辱の説者,堪忍宗.-soracca忍辱柔和.,6,1
- 227848,jp,18,khantika,khantika,khantika,khantika:a.[khanti-ka] 信忍ある.,8,1
- 227967,jp,18,khanu,khāṇu,khāṇu,khāṇu:,khāṇuka m.[Sk.sthāṇu] 株,木株,切株,くい,くさび.,5,1
- 228049,jp,18,khara,khara,khara,khara:①a.[〃] =kharaka 粗なる,はげしき,堅き.-ājina 粗き獣皮衣.-bhāva 固性,粗性,粗音の.②m.驢馬,ろば.③鋸,のこぎり.④m.[Sk.kṣara] 水.,5,1
- 228069,jp,18,khara,khāra,khāra,khāra:m.[Sk.kṣāra] アルカリ,苛,加里,灰汁.-ūdaka アルカリ水.,5,1
- 228136,jp,18,kharaka,khāraka,khāraka,khāraka:a.堅き,鋭き(木の芽が).,7,1
- 228276,jp,18,kharatta,kharatta,kharatta,kharatta:n.[khara-tta] 堅性,粗性.,8,1
- 228309,jp,18,khari,khārī,khārī,khārī:,khāri f.カーリー,一石 [桝目の単位] -bhaṇḍa,-bhāra 一石の荷物,担荷 -kāja,-vidha,-vividha カーリの荷を担ぐ棒,天秤棒.,5,1
- 228317,jp,18,khari-gata,khari-gata,khari-gata,khari-gata:a.堅くなれる,固体 =kharatta.,10,1
- 228333,jp,18,kharika,khārika,khārika,khārika:a.①アルカリ性の.②カーリ量の.,7,1
- 228403,jp,18,khata,khata,khata,khata:a.① [khaṇati khan の pp.] 掘られたる,根絶されたる.② [khaṇati kṣan の pp.] 傷つけられたる.,5,1
- 228441,jp,18,khatakhata,khaṭakhaṭa,khaṭakhaṭa,khaṭakhaṭa:m.喉から吐き出す音.,10,1
- 228474,jp,18,khatopika,khaṭopikā,khaṭopikā,khaṭopikā:f.寝床,寝台.,9,1
- 228484,jp,18,khatta,khatta,khatta,khatta:n.[Sk.kṣatra] 統治,守護.-vijjā 剎帝利明,政治学.,6,1
- 228509,jp,18,khattar,khattar,khattar,khattar:m.[Sk.kṣattṛ] 太守,大臣.sg.acc.khattaṃ,khattuṃ,khattaraṃ.,7,1
- 228527,jp,18,khattiya,khattiya,khattiya,khattiya:m.[Sk.kṣatriya] 剎帝利,王族.f.khattiyā,khattī,khattiyī.,8,1
- 228738,jp,18,khaya,khaya,khaya,khaya:m.[Sk.kṣaya] 尽,尽滅,滅尽.khaye ñāṇa 尽智.-ānupassanā 尽滅随観.-dhamma 尽法,滅尽の法.,5,1
- 228847,jp,18,khayati,khāyati,khāyati,khāyati:[Sk.khyāyate khyā] 思える,見える.aor.khāyiṃsu; ppr.khāyamāna.,7,1
- 228923,jp,18,khayita,khāyita,khāyita,khāyita:=khādita.,7,1
- 228992,jp,18,khela,kheḷa,kheḷa,kheḷa:m.[Sk.kheṭa] 唾,唾液.-piṇḍa 唾団.-mallaka 唾壷,たんつぼ.,5,1
- 229024,jp,18,khelapaka,kheḷāpaka,kheḷāpaka,kheḷāpaka:,kheḷāsika m.[kheḷa-āp-aka,kheḷa-aś-ika] 唾を食う者.,9,1
- 229063,jp,18,khema,khema,khema,khema:a.n.[Sk.kṣema] 安穏なる,平安の;安穏 =涅槃.-atta 自ら安穏となれる.-anta-bhūmi 安穩地.-ṭṭāna 安穏処.-ṭṭhita 安穏に在る.-dassin 安穩を見たる.-ppatta 安穏に達せる.,5,1
- 229205,jp,18,khemin,khemin,khemin,khemin:a.[khema-in] 安穩なる,平和を楽しむ.,6,1
- 229218,jp,18,khepa,khepa,khepa,khepa:m.[<khipati] 投擲,散乱.,5,1
- 229293,jp,18,khepeti,khepeti,khepeti,khepeti:[khipati の caus.または Sk.kṣāpayati] 時をすごす,消費す.ger.khepayitvāna,khepetvā.,7,1
- 229352,jp,18,khetta,khetta,khetta,khetta:n.[Sk.kṣetra] 田,土地,剎土,国土.-vatthu 田地,田と屋敷.-vijjā,-sippa 田相術.,6,1
- 229586,jp,18,khidda,khiḍḍā,khiḍḍā,khiḍḍā:f.[Sk.krīḍā] 戯,遊戯.,6,1
- 229652,jp,18,khila,khila,khila,khila:m.n.[cf.Sk.khila] 碍,頑固,荒地,蕪心.-jāta不気嫌.ceto-khila 心栽.,5,1
- 229663,jp,18,khila,khiḷa,khiḷa,khiḷa:m.堅い皮膚,たこ.,5,1
- 229668,jp,18,khila,khīla,khīla,khīla:m.[Sk.kīla,khīla] 標柱,柱,くい.-ṭṭhāyi-ṭhita くいのようにしっかりと立てる(馬).,5,1
- 229727,jp,18,khileti,khīḷeti,khīḷeti,khīḷeti:[<kīḷ] あなどる,嘲笑す.pp.khīḷita,n.khīḷana 嘲笑.,7,1
- 229737,jp,18,khina,khīṇa,khīṇa,khīṇa:a.[khīyati の pp.] 尽きたる,滅されたる.-āsava 漏尽の,漏尽者 [阿羅漢].,5,1
- 229985,jp,18,khipa,khipa,khipa,khipa:n.[<kṣip] 投擲,投げること.,5,1
- 230018,jp,18,khipana,khipanā,khipanā,khipanā:,khipana n.f.投擲,嘲笑,誹謗.,7,1
- 230074,jp,18,khipati,khipati,khipati,khipati:[Sk.kṣipati kṣip] 投ぐ,捨つ,混乱さす.aor.khipi; ger.khipitvā; pp.khitta,khipita; caus.khepeti 時をすごす,khipāpeti 投げさせる.,7,1
- 230118,jp,18,khipita,khipita,khipita,khipita:a.[khipati の pp.] 嘔吐せる,くしゃみせる.-sadda 吐き出す音,くしゃみ.,7,1
- 230167,jp,18,khippa,khippa,khippa,khippa:a.n.[Sk.kṣipra<kṣip] 急速なる; 投網.acc.khippaṃ adv.急速に.-ābhiññā 速通達.,6,1
- 230221,jp,18,khippatara,khippatara,khippatara,khippatara:[khippa の比較級] a.より急の.,10,1
- 230236,jp,18,khira,khīra,khīra,khīra:n.[Sk.kṣīra] 乳,牛乳.-paka,-pāna 乳をのむもの,子牛.-rukkha 乳樹,ゴムの木.-odakībhūta 水乳の如くなれる,和合せる.,5,1
- 230326,jp,18,khiranika,khīranikā,khīranikā,khīranikā:f.乳を与える牛.,9,1
- 230497,jp,18,khitta,khitta,khitta,khitta:a.[khipati kṣip の pp.] 投げられたる,捨てられたる,混乱せる.,6,1
- 230578,jp,18,khiya,khīya,khīya,khīya:m.[<khīyati ②<kṣā] 嫌瞋.-dhamma 不平.,5,1
- 230641,jp,18,khiyati,khīyati,khīyati,khīyati:① [khayati の pass.,Sk.kṣīyate<kṣī] 尽きる,亡ぶ,失望す.aor.khīyi; ppr.khīyamāna; grd.khīyitabba.② [Sk.kṣāyati kṣā] 瞋嫌す,不機嫌となる.,7,1
- 230707,jp,18,kho,kho,kho,kho:adv.[Sk.khalu] 実に.atha ~時に.~ pana しかし.api ca ~.しかしながら.tatra ~ そこで.,3,1
- 230718,jp,18,khobha,khobha,khobha,khobha:m.[<kṣubh] 動揺,震動,動乱.,6,1
- 230773,jp,18,khoma,khoma,khoma,khoma:n.[Sk.kṣauma] 亜麻,麻,麻布,麻衣.-pilotikā 麻衣,麻布.,5,1
- 230877,jp,18,khuda,khudā,khudā,khudā:f.[Sk.kṣudh,kṣudhā,BSk.kṣud] 飢,うえ.cf.khuppipāsā.,5,1
- 230911,jp,18,khudda,khudda,khudda,khudda:a.[Sk.kṣudra.cf.cūḷa,culla] 小なる,劣れる,微細の.-ānukhuddaka 小小の,細随細の,微細の.,6,1
- 230953,jp,18,khuddaka,khuddaka,khuddaka,khuddaka:a.[=khudda,BSk.kṣudraka] 小なる,雑なる.,8,1
- 230964,jp,18,khuddaka-bhanaka,khuddaka-bhāṇaka,Khuddaka-bhāṇaka,Khuddaka-bhāṇaka:m.小部誦者.,16,1
- 230966,jp,18,khuddaka-nikaya,khuddaka-nikāya,Khuddaka-nikāya,Khuddaka-nikāya:m.小部経,小尼柯耶 [五尼柯耶の一].,15,1
- 230969,jp,18,khuddaka-patha,khuddaka-pāṭha,Khuddaka-pāṭha,Khuddaka-pāṭha:m.小誦経 [小部経の一].,14,1
- 230973,jp,18,khuddaka-vatthu,khuddaka-vatthu,Khuddaka-vatthu,Khuddaka-vatthu:n.[BSk.Kṣudrakavastu] 小事,雑事 [犍度部の一].,15,1
- 231386,jp,18,khujja,khujja,khujja,khujja:a.[=kujja,Sk.kubja] せむしの,こびとの,小さき.,6,1
- 231476,jp,18,khumseti,khuṃseti,khuṃseti,khuṃseti:叱る,呪う,怒る.pp.khuṃsita.,8,1
- 231493,jp,18,khuppipasa,khuppipāsā,khuppipāsā,khuppipāsā:f.[khud-pipāsā] 飢と渇,飢渇.,10,1
- 231534,jp,18,khura,khura,khura,khura:①n.[Sk.kṣura] 剃刀,かみそり.-appa 尖箭,一種の矢.-kosa 剃刀入れ.-dhāra 1.剃刀の刃.2.剣波海.3.地獄の一種.-muṇḍa よくそった頭.-silā 砥石,といし.②m.[Sk.khura] 馬の蹄,ひずめ.-kāya,-kāsa パカパカ走ること,跑走.,5,1
- 231700,jp,18,khva-,khvā-,khvā-,khvā-:= [kho a °] khvāhaṃ =kho ahaṃ 実に私は.,5,1
- 231719,jp,18,kibbisa,kibbisa,kibbisa,kibbisa:n.[Sk.kilbiṣa] 罪垢,罪過.-kāraka,-kārin 犯罪者,違犯者.,7,1
- 231744,jp,18,kicca,kicca,kicca,kicca:a.[karoti の grd.,Sk.kṛtya] なさるべき,所作,作用,行事,義務.-ākicca 種々の所作,義務.-ādhikaraṇa 事諍事.-kara,-karin 義務を行う人.-karaṇīya なさるべき義務.,5,1
- 232014,jp,18,kiccayata,kiccayatā,kiccayatā,kiccayatā:f.[kicca-ya-tā] 所作.,9,1
- 232020,jp,18,kiccha,kiccha,kiccha,kiccha:a.[= kasira,Sk.kṛcchra] 困難なる,難き,苦難の.instr.kicchena,abl.kicchā 困難によって,難かしく,やっと.,6,1
- 232105,jp,18,kicchati,kicchati,kicchati,kicchati:[kiccha の denom.] 困る,悩む.,8,1
- 232129,jp,18,kidisa,kīdisa,kīdisa,kīdisa:,kīrisa a.[Sk.kīdṛś = kim dṛśa] いかようの,どのような.,6,1
- 232185,jp,18,kikin,kikin,kikin,kikin:m.f.樫鳥,青樫鳥,かけす.,5,1
- 232219,jp,18,kila,kīḷa,kīḷa,kīḷa:m.[Sk.kīṭa] さそり.,4,1
- 232259,jp,18,kilama,kilama,kilama,kilama:,klama m.[<klam] 疲労.,6,1
- 232311,jp,18,kilamatha,kilamatha,kilamatha,kilamatha:m.[BSk.klamatha,kilamatha] 疲労.,9,1
- 232335,jp,18,kilamati,kilamati,kilamati,kilamati:[Sk.klamati klam] 疲れる.= kilāmeti,pp.kilanta.,8,1
- 232366,jp,18,kilameti,kilameti,kilameti,kilameti:[kilama の denom.,Sk.klāmyati,BSk.klāmati] 疲れる.ppr.kilamayanta; pp.kilamita.,8,1
- 232455,jp,18,kilana,kīḷanā,kīḷanā,kīḷanā:,kīḷā f.[<krīḍ] 遊戯,嬉戯.kīḷā-maṇḍala 遊戯場.,6,1
- 232479,jp,18,kilanaka,kīḷanaka,kīḷanaka,kīḷanaka:m.[kīḷana-ka] 玩具.,8,1
- 232547,jp,18,kilanja,kilañjā,kilañjā,kilañjā:f.藺(い),むしろ,敷物,マット.,7,1
- 232578,jp,18,kilanta,kilanta,kilanta,kilanta:a.[kilamati の pp.] 疲れたる.,7,1
- 232632,jp,18,kilapanaka,kīḷāpanaka,kīḷāpanaka,kīḷāpanaka:n.遊ばせるもの,玩具.,10,1
- 232694,jp,18,kilasa,kilāsa,kilāsa,kilāsa:m.[〃] 白癩,疱瘡,皮膚病.,6,1
- 232716,jp,18,kilasika,kilāsika,kilāsika,kilāsika:,kilāsiya a.[kilāsa-ika,-iya] 白癩の.,8,1
- 232729,jp,18,kilasu,kilāsu,kilāsu,kilāsu:a.[<klam] 疲れた,疲労せる.,6,1
- 232744,jp,18,kilati,kīḷati,kīḷati,kīḷati:[Sk.krīḍati krīḍ] 遊ぶ,戯れる,嬉戯す,祝う.pp.kīḷita; caus.kīḷāpeti 遊ばせる,訓練す(蛇を).,6,1
- 232783,jp,18,kilesa,kilesa,kilesa,kilesa:m.[cf.kilissati,Sk.BSk.kleśa] 煩悩,染,欲念.-āvaraṇa 煩悩障.-jāta 煩悩種.-duka 染ニ法.-vaṭṭa 煩悩輪転.-vatthu 煩悩事.-viddhaṃsana 煩悩の摧破.,6,1
- 234159,jp,18,kili,kili,kili,kili:擬音,ピシリ,ヵチリ,チリン.,4,1
- 234173,jp,18,kilijjati,kilijjati,kilijjati,kilijjati:[<klid] 熱悩す,うずく.pp.kilinna.,9,1
- 234179,jp,18,kilika,kīḷikā,kīḷikā,kīḷikā:f.遊戯,娯楽.,6,1
- 234192,jp,18,kilinna,kilinna,kilinna,kilinna:a.[kilijjati の pp.] ぬれた(汗や尿に),うずく.,7,1
- 234233,jp,18,kilissana,kilissana,kilissana,kilissana:n.汚染.,9,1
- 234263,jp,18,kilissati,kilissati,kilissati,kilissati:[Sk.BSk.kliśyati kliś] 染まる,汚れる,ぬれる.opt.kilisseyya; pp.kiliṭṭha.,9,1
- 234290,jp,18,kilita,kīḷita,kīḷita,kīḷita:a.n.[kīḷati の pp.] 遊べる,嬉戯せる,遊戯,娯楽,祭礼.,6,1
- 234314,jp,18,kilittha,kiliṭṭha,kiliṭṭha,kiliṭṭha:a.[kilissati の pp.] 染汚されたる,染着せる,雑染の.,8,1
- 234413,jp,18,kiloma,kiloma,kiloma,kiloma:,kilomaka m.[Sk.kloman] 肋膜,胸膜.,6,1
- 234437,jp,18,kim,kiṃ,kiṃ,kiṃ:[rel.pron.ka の n.] 何,いかに,いかなる.acc.kiṃ; instr.kena 何故に.gen.kissa 何故に.loc.kismiṃ,kimhi.~ nu,~nu kho 一体どうして.~ pana,~ aṅga pana,kin ti 然らばどうして.~ aṅga いかにいわんや.kiṃ me gharavāsena 私には何で家に住する要があるか.kiṃ āgat'attha どうして君等はやって来たか.kiñca,kiñcāpi [~ ca api] たとえ…であっても.,3,1
- 234646,jp,18,kimanga,kimaṅga,kimaṅga,kimaṅga:adv.[kiṃ-aṅga] いかにいわんや.,7,1
- 234689,jp,18,kimdisa,kiṃdisa,kiṃdisa,kiṃdisa:= kīdisa.,7,1
- 234697,jp,18,kimi,kimi,kimi,kimi:m.[Sk.kṛmi] 蛆虫,虫類,屍虫.,4,1
- 234754,jp,18,kimina,kimina,kimina,kimina:a.[<kimi] 蛆虫に覆われた.,6,1
- 234848,jp,18,kimsuka,kiṃsuka,kiṃsuka,kiṃsuka:m.[kiṃ-su-ka] キンスヵ,緊叔迦,肉色花.,7,1
- 234880,jp,18,kinakinayati,kiṇakiṇāyati,kiṇakiṇāyati,kiṇakiṇāyati:,kiṅkiṇāyati 鈴がリンリン鳴る.,12,1
- 234895,jp,18,kinati,kiṇāti,kiṇāti,kiṇāti:[= kayati Sk.kriṇāti krī] 買うopt.kiṇe; aor.kiṇiṃsu; ger.kiṇitvā; inf.kiṇituṃ.,6,1
- 234917,jp,18,kincana,kiñcana,kiñcana,kiñcana:a.n.[kin-cana = kiñci] 何か,何ものか,障碍,障.,7,1
- 234954,jp,18,kincapi,kiñcāpi,kiñcāpi,kiñcāpi:= kiñci api たとい…でも.,7,1
- 234978,jp,18,kinci,kiñci,kiñci,kiñci:pron.[kin-cid] 何ものか,何でも [その変化は kiṃ に準ず] .kiñcāpi hi…pana たとい…であっても しかも.,5,1
- 235003,jp,18,kincikkha,kiñcikkha,kiñcikkha,kiñcikkha:n.[kiñcid-ka] 些細,僅少,些物.-kamyatā 些少物の欲求.,9,1
- 235033,jp,18,kinha,kiṇha,kiṇha,kiṇha:a.[= kaṇha Sk.kṛṣṇa] 黒き,黒奴,黒法.,5,1
- 235064,jp,18,kinjakkha,kiñjakkha,kiñjakkha,kiñjakkha:m.n.[Sk.kiñjalka] (雄ずいの)花糸,蓮の花,糸.,9,1
- 235085,jp,18,kinkanika,kiṅkaṇika,kiṅkaṇika,kiṅkaṇika:,kiṅkiṇika m.n.,kiṅkiṇī f.鈴,小鈴.,9,1
- 235140,jp,18,kinna,kiṇṇa,kiṇṇa,kiṇṇa:m.[Sk.kiṇva] 酵母,酵母(粉).,5,1
- 235164,jp,18,kinnara,kinnara,kinnara,kinnara:m.,kinnarī f.[kiṃ-nara] キンナラ,緊那羅,人非人.,7,1
- 235242,jp,18,kipillaka,kipillaka,kipillaka,kipillaka:n.,kipillakā f,[= pipīlikā Sk.pipīlikā] 蟻,あり.cf.pipīlikā.,9,1
- 235272,jp,18,kira,kira,kira,kira:,kila adv.[Sk.kila] 伝え言う,…という話だ,実に.,4,1
- 235294,jp,18,kirana,kiraṇa,kiraṇa,kiraṇa:n.[<kṛ] 職業,作業場.,6,1
- 235344,jp,18,kirati,kīrati,kīrati,kīrati:= karīyati [karoti の pass.] なされる.,6,1
- 235384,jp,18,kiritin,kirīṭin,kirīṭin,kirīṭin:a.被われた,飾られた.,7,1
- 235402,jp,18,kiriya,kiriyā,kiriyā,kiriyā:,kiriya,kriyā f.[Sk.kriyā] ① 応所作,所作業,正義,貞操.② = karaṇa-matta 唯作.-vāda 作業論,行為論者.-manodhātu 唯作意界.,6,1
- 235742,jp,18,kisa,kisa,kisa,kisa:a.[Sk.kṛśa] 痩せたる,憔悴した.,4,1
- 235776,jp,18,kisaka,kisaka,kisaka,kisaka:a.,kisikā f.= kisa.,6,1
- 235828,jp,18,kissa,kissa,kissa,kissa:[kiṃ の sg.gen.] 何の,何で,なぜに.,5,1
- 235837,jp,18,kissati,kissati,kissati,kissati:[kisa の denom.] 痩せる,憔悴する.aor.kisittha.,7,1
- 235848,jp,18,kita,kita,kita,kita:a.[kṛ の pp.] 飾られたる,汚されたる.,4,1
- 235857,jp,18,kita,kīṭa,kīṭa,kīṭa:,kīṭaka n.[Sk.kīṭa] 昆虫,蛆虫.,4,1
- 235868,jp,18,kita,kīta,kīta,kīta:a.[kiṇāti の pp.] 買った,買得の.,4,1
- 235945,jp,18,kitava,kitava,kitava,kitava:m.,kitavā f.詐欺者,賭博者.,6,1
- 235972,jp,18,kitika,kiṭika,kiṭika,kiṭika:n.帳,とばり,ヵーテン.,6,1
- 235989,jp,18,kittaka,kittaka,kittaka,kittaka:a.[kitta-ka BSk.kettaka] どれ程,いくら,いくらかの,すこしの.kittakaṃ addhānaṃ adv.短時間.,7,1
- 236021,jp,18,kittavata,kittāvatā,kittāvatā,kittāvatā:adv.[kittā-vat の instr.abl.] どれだけで,どの程度で,どの点から.~ nu kho paññavā ti vuccati 一体どの点からかれは具慧者といわれるか.,9,1
- 236087,jp,18,kitteti,kitteti,kitteti,kitteti:[kitti の denom.] 讃める,称誉す.aor.akittayi; fut.kittayissati; ppr.kittenta; grd.kittanīya; pp.kittita.,7,1
- 236107,jp,18,kittha,kiṭṭha,kiṭṭha,kiṭṭha:m.[cf.Sk.kṛṣṭa<kṛṣ] 苗芽,稻田,穀物.-āda 穀食.-ārakkha 穀畑の守護.-sambādha 穀物で多忙.,6,1
- 236159,jp,18,kitti,kittī,kittī,kittī:,kitti f.[Sk.kīrti] 称誉,称讃,名声.,5,1
- 236331,jp,18,kivat,kīvat,kīvat,kīvat:,kīva adv.[Sk.kiyant,kīvant] どれだけ,どれ程.~ ciraṃ どれだけ久しく.~ dīghaṃ どれだけ長く.,5,1
- 236336,jp,18,kivatika,kivatika,kivatika,kivatika:a.[kīvat-ika] どれだけの,どれほどの,いくばくの.,8,1
- 236344,jp,18,klama,klama,klama,klama:=kilama.,5,1
- 236349,jp,18,klesa,klesa,klesa,klesa:= kilesa.,5,1
- 236355,jp,18,ko,ko,ko,ko:pron.[ka の m.] 誰.ko-ci 誰か.,2,1
- 236373,jp,18,koccha,koccha,koccha,koccha:n.① 櫛,くし.② 草椅,草座,坐褥.,6,1
- 236404,jp,18,koci,koci,koci,koci:m.[ko-ci] 誰か.,4,1
- 236416,jp,18,kodanda,kodaṇḍa,kodaṇḍa,kodaṇḍa:n.[〃] 石弓,弓.,7,1
- 236430,jp,18,kodha,kodha,kodha,kodha:m.[Sk.krodha<krudh] 忿,忿怒.-ātimāna 忿と過慢.-upāyāsa 忿悩,忿恚相.-upāyāsin 忿悩者.-bhakkha 忿怒を食とする [夜叉].,5,1
- 236508,jp,18,kodhana,kodhana,kodhana,kodhana:a.[<kodha] 忿ある,忿怒し易き.,7,1
- 236666,jp,18,kodumbara,kodumbara,kodumbara,kodumbara:=koṭumbara.,9,1
- 236670,jp,18,kohanna,kohañña,kohañña,kohañña:n.[kuhanā-ya] 欺瞞,詐欺.,7,1
- 236688,jp,18,koja,koja,koja,koja:n.=kavaca鎧,よろい.,4,1
- 236692,jp,18,kojava,kojava,kojava,kojava:,kojavaka m.羊毛のカバ ー.,6,1
- 236711,jp,18,koka,koka,koka,koka:m.狼,おおかみ;樹の一種.,4,1
- 236744,jp,18,kokanada,kokanada,kokanada,kokanada:,kokanuda n.[Sk.kokanada] 紅蓮.,8,1
- 236778,jp,18,kokasika,kokāsika,kokāsika,kokāsika:m.紅蓮の如き =昼度樹の花.,8,1
- 236787,jp,18,kokila,kokila,kokila,kokila:m.ほととぎす,郭公.,6,1
- 236825,jp,18,kola,kola,kola,kola:m.n.[〃] 棗,なつめ.-aṭṭhi なつめの核.,4,1
- 236856,jp,18,kolahala,kolāhala,kolāhala,kolāhala:n.叫び声,喊声,混乱.,8,1
- 236886,jp,18,kolamba,kolamba,kolamba,kolamba:,koḷamba m.瓶,甕,かめ.,7,1
- 236913,jp,18,kolankola,kolaṅkola,kolaṅkola,kolaṅkola:[kulaṃ-kula] 家々(斯陀含の聖者).,9,1
- 236920,jp,18,kolanna,kolañña,kolañña,kolañña:a.[<kula] 家系の.,7,1
- 236935,jp,18,kolapa,koḷāpa,koḷāpa,koḷāpa:,koāpa a.生気なき,空洞ある(木).cf.Sk.koṭara.,6,1
- 236960,jp,18,kolaputtika,kolaputtika,kolaputtika,kolaputtika:a.[kulaputta-ika] 善男子の.,11,1
- 237014,jp,18,koleyyaka,koleyyaka,koleyyaka,koleyyaka:a.[<kula] 家柄の,高貴の,良種.,9,1
- 237038,jp,18,koliniya,koliniyā,koliniyā,koliniyā:f.[<kulīna<kula] 良家の女.,8,1
- 237068,jp,18,koliya,koliya,koliya,koliya:a.[kola-iya] なつめの.,6,1
- 237145,jp,18,komara,komāra,komāra,komāra:a.[<kumāra] 児童の,少年の.f.komārī 少女,処女.-brahmacariyā少年の梵行 =不婬.,6,1
- 237156,jp,18,komarabhacca,komārabhacca,komārabhacca,komārabhacca:m.良医 Jīvaka のこと [小児科医,王子に育てられたる].,12,1
- 237172,jp,18,komaraka,komāraka,komāraka,komāraka:=komāra a.若き,少年の.f.komārikā少女.,8,1
- 237209,jp,18,komudi,komudī,komudī,komudī:f.[<kumuda,Sk.kaumudī] 月光,カッティカ月の満月の日.,6,1
- 237222,jp,18,kona,koṇa,koṇa,koṇa:m.バチ,弓.,4,1
- 237267,jp,18,konca,koñca,koñca,koñca:m.[Sk.krauñca] 鷺(さぎ),白鷺.-nāda象のさけび(鷺のさけびに似る).,5,1
- 237312,jp,18,kondanna,koṇḍañña,Koṇḍañña,Koṇḍañña:m.[BSk.Kauṇḍinya] 憍陳如 [最初の仏弟子,五比丘の一] = Aññā-Koṇḍañña.,8,1
- 237348,jp,18,konta,konta,konta,konta:m.旗,はた.,5,1
- 237389,jp,18,kopa,kopa,kopa,kopa:m.[<kup] 忿恨,憤怒,怒気.,4,1
- 237414,jp,18,kopaneyya,kopaneyya,kopaneyya,kopaneyya:a.怒らせる,怒り易き.,9,1
- 237454,jp,18,kopeti,kopeti,kopeti,kopeti:[kuppati kup の caus.] 乱す,動かす,紊乱さす,非難す.,6,1
- 237494,jp,18,kopina,kopīna,kopīna,kopīna:n.[cf.Sk.kaupīna] 陰所,かくしどころ,恥ずべきもの.-niddaṃsin褌(ふんどし)を除ける,無恥の,不浄の.,6,1
- 237531,jp,18,korabya,korabya,Korabya,Korabya:m.[Sk.Kauravya] Kuru の子孫.,7,1
- 237552,jp,18,korajika,korajika,korajika,korajika:,korañjika a.[ku-raj-ika] (悪く)影響を受けた,逆上した.,8,1
- 237560,jp,18,koraka,koraka,koraka,koraka:m.n.①蕾,つぼみ.②鞘,さや.,6,1
- 237635,jp,18,kosa,kosa,kosa,kosa:①m.n.[Sk.kośa,koṣa] 藏庫,宝庫,箱,繭(まゆ),包むもの.-ārakkha宝庫の番人.-kāraka まゆを作るもの,蚕(かいこ),養蚕家.②m.[Sk.krośa] 倶盧舍,里程 [1/4由旬].,4,1
- 237655,jp,18,kosajja,kosajja,kosajja,kosajja:n.[kusīta-ya,Sk.BSk.kausīdya] 懈怠.,7,1
- 237738,jp,18,kosaka,kosaka,kosaka,kosaka:m.n.[<kosa] 鉢,箱,小箱.,6,1
- 237766,jp,18,kosala,kosala,Kosala,Kosala:m.[Sk.Kauśala] コーサラ,憍薩羅 [十六大国の一,首都はSāvatthī].,6,1
- 237795,jp,18,kosalaka,kosalaka,Kosalaka,Kosalaka:a.[Kosala-ka] コーサラの,コーサラ国人.,8,1
- 237847,jp,18,kosalla,kosalla,kosalla,kosalla:n.[kusala-ya,Sk.Kauśalya] 善巧,巧みなこと.,7,1
- 237891,jp,18,kosambaka,kosambaka,Kosambaka,Kosambaka:,Kosambika,Kosambiya a.[<Kosambī] コーサンビーの.,9,1
- 237932,jp,18,kosambi,kosambī,Kosambī,Kosambī:f.[Sk.Kauśāmbī] コーサンビー,憍賞弥 [ウァンサ国の首都].,7,1
- 237996,jp,18,kosataki,kosātakī,kosātakī,kosātakī:,kosātikī f.[Sk.kośātakī] 蔓草,葫蘆,ひょうたん.,8,1
- 238021,jp,18,koseyya,koseyya,koseyya,koseyya:n.[<kosa,Sk.kauśeya] 絹,絹糸,絹布,絹衣,憍奢耶 =kosiya.,7,1
- 238065,jp,18,kosi,kosī,kosī,kosī:f.鞘,さや.,4,1
- 238078,jp,18,kosika,kosika,Kosika,Kosika:,Kosiya m.[Sk.Kauśika] 憍戸迦,拘翼 =帝釈天.,6,1
- 238110,jp,18,kosiya,kosiya,kosiya,kosiya:,kosika ① [Sk.kauśika] 梟(ふくろう).② =koseyya.,6,1
- 238183,jp,18,kosohita-vatthaguyha,kosohita-vatthaguyha,kosohita-vatthaguyha,kosohita-vatthaguyha:n.陰馬蔵,陰処は覆被に蔵さる [三十二相の一].,20,1
- 238189,jp,18,kosumbha,kosumbha,kosumbha,kosumbha:= kusumbha.,8,1
- 238250,jp,18,koti,koṭi,koṭi,koṭi:f.[〃] ①点,終点,頂点,辺,終辺,際,辺際.②倶胝,一千万 [俗に億].,4,1
- 238283,jp,18,kotika,koṭika,koṭika,koṭika:a.[koṭi-ka] 点の,終辺の;植物名.,6,1
- 238437,jp,18,kottana,koṭṭana,koṭṭana,koṭṭana:[<koṭṭeti] 搗き,粉砕,打ち.,7,1
- 238483,jp,18,kotteti,koṭṭeti,koṭṭeti,koṭṭeti:[<kuṭ] 打つ,搗く,くだく,ならす,切る.pp.koṭṭita; caus.koṭṭāpeti.,7,1
- 238504,jp,18,kottha,koṭṭha,koṭṭha,koṭṭha:①m.n.[Sk.koṣṭha] 庫,穀倉,穴蔵,房,腹部.②m.鳥の名; 木の名.,6,1
- 238552,jp,18,kotthaka,koṭṭhaka,koṭṭhaka,koṭṭhaka:①n.=koṭṭha 庫,穀倉,門屋,小屋.②m.鳥の名.,8,1
- 238586,jp,18,kotthali,koṭṭhalī,koṭṭhalī,koṭṭhalī:= kotthalī.,8,1
- 238589,jp,18,kotthali,kotthalī,kotthalī,kotthalī:,koṭṭhalī f.袋.,8,1
- 238614,jp,18,kotthasa,koṭṭhāsa,koṭṭhāsa,koṭṭhāsa:m.部分.,8,1
- 238692,jp,18,kotthu,koṭṭhu,koṭṭhu,koṭṭhu:= kotthu.,6,1
- 238702,jp,18,kotthu,kotthu,kotthu,kotthu:,kotthuka m.[cf.Sk.kroṣṭu] 野干,ジャッカル,野狐.,6,1
- 238757,jp,18,kotuhala,kotūhala,kotūhala,kotūhala:n.[cf.Sk.kautūhala] 興奮,さわぎ,祭典,会式.-maṅgala瑞相,奇特瑞相.,8,1
- 238791,jp,18,kotumbara,koṭumbara,koṭumbara,koṭumbara:n.布の一種.,9,1
- 238819,jp,18,kovida,kovida,kovida,kovida:a.[<ku-vid] 熟知する,識知する.,6,1
- 238833,jp,18,kovilara,koviḷāra,koviḷāra,koviḷāra:m.[Sk.kovidāra] 黒檀.,8,1
- 238873,jp,18,kriya,kriyā,kriyā,kriyā:=kiriyā.,5,1
- 238929,jp,18,ku,ku,ku,ku:① = kā,ka いかなる; 悪き,邪なる; 小さな.kukkucca 悪作.kudāra 悪妻.kudiṭṭhi,kumati 悪見,邪見.kunadī,kunnadī 小川.kupatha,kummagga 邪路,邪道.② = kuha どこ.kuva,kuttha,kuhiṃ どこに.kudā = kadā いつ.,2,1
- 238948,jp,18,kubbana,kubbāna,kubbāna,kubbāna:karoti の ppr.,7,1
- 238952,jp,18,kubbanaka,kubbanaka,kubbanaka,kubbanaka:m.[ku-vana-ka] つまらない小さな森,不生産的な林.,9,1
- 238973,jp,18,kubbara,kubbara,kubbara,kubbara:m.車の棒,ながえ.,7,1
- 238989,jp,18,kubbatam,kubbataṃ,kubbataṃ,kubbataṃ:karoti の imper.,8,1
- 238991,jp,18,kubbati,kubbati,kubbati,kubbati:= karoti 行う.,7,1
- 239002,jp,18,kubbaye,kubbaye,kubbaye,kubbaye:,kubbe,kubbetha,kubbeyya,karoti の opt.,7,1
- 239015,jp,18,kubera,kubera,Kubera,Kubera:,Kuvera m.[Sk.BSk.Kuvera] = Vessavaṇa 倶吠羅 [= 多聞天,毘沙門天].,6,1
- 239051,jp,18,kucchi,kucchi,kucchi,kucchi:f.[Sk.kukṣiḥ] 腹,胎宮,内部.,6,1
- 239099,jp,18,kucchimant,kucchimant,kucchimant,kucchimant:a.[kucchi-mant] 妊娠せる.,10,1
- 239240,jp,18,kuda,kudā,kudā,kudā:adv.= kadā いつ.kudācanaṃ決して,いかなる時も.,4,1
- 239277,jp,18,kudandaka,kudaṇḍaka,kudaṇḍaka,kudaṇḍaka:a.悪杖の,無実の罪の.,9,1
- 239287,jp,18,kudara,kudāra,kudāra,kudāra:m.[ku-dāra] 悪妻.,6,1
- 239301,jp,18,kudassu,kudassu,kudassu,kudassu:interj.[kud-assu] 確かに.,7,1
- 239312,jp,18,kudda,kuḍḍa,kuḍḍa,kuḍḍa:,kuṭṭa ① n.壁,墻,塀.② a.= kūṭa 奸邪の.,5,1
- 239323,jp,18,kudda-mula,kuḍḍa-mūla,kuḍḍa-mūla,kuḍḍa-mūla:n.根の一種.,10,1
- 239326,jp,18,kudda-rajan,kuḍḍa-rājan,kuḍḍa-rājan,kuḍḍa-rājan:,kuṭṭa-rājan 小王.,11,1
- 239332,jp,18,kuddala,kuddāla,kuddāla,kuddāla:m.[〃] 鋤,すき,くわ.,7,1
- 239381,jp,18,kuddha,kuddha,kuddha,kuddha:a.[kujjhati の pp.] 怒れる,忿れる.nom.pl.kuddhāse.,6,1
- 239433,jp,18,kudrusa,kudrūsa,kudrūsa,kudrūsa:,kudrūsaka m.稗,ひえ,草薬.,7,1
- 239470,jp,18,kudumalaka,kuḍumalaka,kuḍumalaka,kuḍumalaka:m.開花中のつぼみ.,10,1
- 239487,jp,18,kuha,kuha,kuha,kuha:a.[〃] 詭詐,欺瞞の.,4,1
- 239499,jp,18,kuhaka,kuhaka,kuhaka,kuhaka:a.[kuha-ka] 詐欺ある,詭詐の.,6,1
- 239546,jp,18,kuhana,kuhanā,kuhanā,kuhanā:f.[<kuha] 詐欺,詭詐,欺瞞.,6,1
- 239588,jp,18,kuheti,kuheti,kuheti,kuheti:[kuha の denom.] だます,いつわる.ger.kuhitvā.,6,1
- 239599,jp,18,kuhim,kuhiṃ,kuhiṃ,kuhiṃ:adv.どこに.kuhiñcanaṃ どこかに.,5,1
- 239664,jp,18,kujati,kūjati,kūjati,kūjati:[kuj,guj] 鳴く,さえずる.pp.kūjita.,6,1
- 239688,jp,18,kujja,kujja,kujja,kujja:a.[Sk.kubja] せむしの,曲った,邪曲の.,5,1
- 239753,jp,18,kujjhati,kujjhati,kujjhati,kujjhati:[Sk.krudhyate krudh] 怒る,いかる.imper.kujjha; aor.kujjhi,kujjhittha; opt.kujjheyya; ger.kujjhitvā;grd.kujjhitabba; ppr.kujjhataṃ (pl.gen.); pp.kujjhita; caus.kujjheti,kujjhāpeti 怒らす.mā kujjhittha kujjhataṃ 怒りつつある人々を怒ることなかれ.,8,1
- 239798,jp,18,kukku,kukku,kukku,kukku:m.[cf.Sk.kiṣku] 肘 [長さの単位 = hattha =ratana] .-kata 暫時の.,5,1
- 239815,jp,18,kukkucca,kukkucca,kukkucca,kukkucca:n.[kukata-ya,BSk.kaukṛtya] 不行儀,悪作,後悔,悔,悔疑.-nīvaraṇa 悪作蓋.,8,1
- 239882,jp,18,kukkuccayati,kukkuccāyati,kukkuccāyati,kukkuccāyati:[kukkucca の denom.] 後悔す.cf.kukkucāyana,kukkuccāyitatta.,12,1
- 239909,jp,18,kukkucciya,kukkucciya,kukkucciya,kukkucciya:= kukkucca.,10,1
- 239923,jp,18,kukkuha,kukkuha,kukkuha,kukkuha:m.みさご,魚鷹.,7,1
- 239932,jp,18,kukkuka,kukkuka,kukkuka,kukkuka:a.[kukku-ka] 肘の,短かき.,7,1
- 239944,jp,18,kukkula,kukkuḷa,kukkuḷa,kukkuḷa:m.[Sk.kukūla] 熱灰,燼灰,煻煨 (もえさし).-niraya 熱灰地獄,活火地獄.,7,1
- 239978,jp,18,kukkura,kukkura,kukkura,kukkura:m.[Sk.kurkura] 犬,狗.-vata,-sīla 狗戒.f.kukkurinī.,7,1
- 240059,jp,18,kukkusa,kukkusa,kukkusa,kukkusa:m.a.もみぬか,糠粉,雑色の,斑点の.,7,1
- 240067,jp,18,kukkuta,kukkuṭa,kukkuṭa,kukkuṭa:m.,kukkuṭī f.[Sk.kurkuṭa,kukkuṭa] 雞.-chāpaka,-potaka ひよこ,若雞.-yuddha 雞鬪.-lakkhaṇa 雞占い,雞の占相.,7,1
- 240215,jp,18,kukutthaka,kukutthaka,kukutthaka,kukutthaka:m.鳥の一種.,10,1
- 240228,jp,18,kula,kula,kula,kula:n.[〃] 家,良家,族姓.-itthī 家婦.-ūpaka,-ūpikā 檀越家.-gharaṇī 家婦.-dūsaka 汚家の,家を汚す者.-dhītā 善女人,良家の娘.-padesa 家の階級.-putta 善男子,良家の子.-macchariya家慳.-vaṃsa 家系.,4,1
- 240245,jp,18,kula,kūla,kūla,kūla:n.[〃] 斜面,土手,堤防.,4,1
- 240430,jp,18,kulala,kulala,kulala,kulala:m.[cf.Sk.kurara] 兀鷹,鷹,鳶.,6,1
- 240440,jp,18,kulala,kulāla,kulāla,kulāla:m.[〃] 陶工.,6,1
- 240521,jp,18,kulanka-padaka,kulaṅka-pādaka,kulaṅka-pādaka,kulaṅka-pādaka:n.木材の支柱,木の支え.,14,1
- 240740,jp,18,kulattha,kulattha,kulattha,kulattha:m.カラス碗豆.,8,1
- 240768,jp,18,kulava,kulāva,kulāva,kulāva:m.①庫蔵.②鳥の一種.,6,1
- 240789,jp,18,kulavaka,kulāvaka,kulāvaka,kulāvaka:n.鳥の巣; 雛鳥.,8,1
- 240896,jp,18,kulin,kulin,kulin,kulin:,kulīna a.[<kula] 家系の,系統の.,5,1
- 240923,jp,18,kulinka,kuliṅka,kuliṅka,kuliṅka:,kuliṅga m.鳥の一種.,7,1
- 240928,jp,18,kulira,kulīra,kulīra,kulīra:,kulīraka,kuḷīra m.[Sk.kulīra] かに.,6,1
- 240937,jp,18,kulira,kuḷīra,kuḷīra,kuḷīra:=kulīra かに.,6,1
- 240976,jp,18,kulla,kulla,kulla,kulla:①m.[Sk.Kulya] 筏,いかだ,籠筏.②a.[Sk.kaula<kula-ya] 家の.,5,1
- 240996,jp,18,kullaka,kullaka,kullaka,kullaka:m.竹かご,筏,いかだ.,7,1
- 241030,jp,18,kulunka,kuluṅka,kuluṅka,kuluṅka:m.小鳥の一種.cf.kuliṅka.,7,1
- 241103,jp,18,kumara,kumāra,kumāra,kumāra:m.[〃] 童子,児童.f.kumārī 童女,少女.,6,1
- 241131,jp,18,kumaraka,kumāraka,kumāraka,kumāraka:m.[kumāra-ka] 童子,少年.f.kumārikā,kumāriyā 童女,少女.,8,1
- 241287,jp,18,kumbha,kumbha,kumbha,kumbha:m.[〃] ① 瓶,かめ,水がめ ②象の面瘤.-kāra 陶工,陶師.-kārikā 大きな土器.-ṭṭhāna-kathā 井戸端論.-dāsī水くみ女,下女.,6,1
- 241425,jp,18,kumbhanda,kumbhaṇḍa,kumbhaṇḍa,kumbhaṇḍa:m.[kumbha-aṇḍa] ① 鳩槃荼,甕形夜叉 [かめのような睪丸をもった夜叉] ② n.冬瓜,ふくべ.f.kumbhaṇḍī.,9,1
- 241533,jp,18,kumbhi,kumbhī,kumbhī,kumbhī:f.大釜,釜,かま,かめ、.,6,1
- 241567,jp,18,kumbhila,kumbhīla,kumbhīla,kumbhīla:m.[〃] 鰐,わに,蛟龍.-bhaya 蛟龍怖.,8,1
- 241631,jp,18,kumina,kumina,kumina,kumina:n.魚網,筌,あみ.,6,1
- 241655,jp,18,kumma,kumma,kumma,kumma:m.[Sk.kūrma] 亀,陸亀.,5,1
- 241669,jp,18,kummagga,kummagga,kummagga,kummagga:,kumagga m.[ku-magga] 邪道.,8,1
- 241706,jp,18,kummasa,kummāsa,kummāsa,kummāsa:m.[Sk.kulmāṣa] 粥,酸粥.,7,1
- 241745,jp,18,kummiga,kummiga,kummiga,kummiga:m.[ku-miga] 小鹿,つまらぬ獣.,7,1
- 241755,jp,18,kumuda,kumuda,kumuda,kumuda:n.[〃] ① 蓮,黄蓮,白睡蓮.②クムダ地獄,大数.,6,1
- 241841,jp,18,kunala,kuṇāla,kuṇāla,kuṇāla:,kunāḷaka m.クナーラ,郭公.,6,1
- 241895,jp,18,kunapa,kuṇapa,kuṇapa,kuṇapa:m.[〃] 死体,死屍,死骸.,6,1
- 241952,jp,18,kunca,kuñca,kuñca,kuñca:n.雞や象の騒音.,5,1
- 241968,jp,18,kuncika,kuñcikā,kuñcikā,kuñcikā:f.鍵,かぎ.,7,1
- 242009,jp,18,kuncita,kuñcita,kuñcita,kuñcita:a.[kuñc,kruñc の pp.] 曲った,縮れた.,7,1
- 242033,jp,18,kunda,kunda,kunda,kunda:n.ジャスミン,素馨(白色花).,5,1
- 242059,jp,18,kundaka,kuṇḍaka,kuṇḍaka,kuṇḍaka:n.籾糠,もみぬか,米屑 = kukkusa.,7,1
- 242105,jp,18,kundala,kuṇḍala,kuṇḍala,kuṇḍala:n.[BSk.〃] 耳環,イヤリング.,7,1
- 242165,jp,18,kundalin,kuṇḍalin,kuṇḍalin,kuṇḍalin:a.[kuṇḍala-in] 耳環ある.,8,1
- 242200,jp,18,kundika,kuṇḍika,kuṇḍika,kuṇḍika:a.曲れる,かがめる.,7,1
- 242204,jp,18,kundika,kuṇḍikā,kuṇḍikā,kuṇḍikā:,kuṇḍi f.水がめ,水さし.,7,1
- 242241,jp,18,kuni,kuṇi,kuṇi,kuṇi:a.手曲れる,手なえ.-hatthaka 曲手者.,4,1
- 242277,jp,18,kunjara,kuñjara,kuñjara,kuñjara:m.[〃] 象.,7,1
- 242318,jp,18,kunkuma,kuṅkuma,kuṅkuma,kuṅkuma:n.[〃] 鬰金香,サフラン.,7,1
- 242343,jp,18,kunkumiya,kuṅkumiya,kuṅkumiya,kuṅkumiya:n.さわぎ.kuṅkumin a.そわそわ.,9,1
- 242353,jp,18,kunnadi,kunnadī,kunnadī,kunnadī:f.[ku-nadī] 小川,小河.,7,1
- 242368,jp,18,kunta,kunta,kunta,kunta:m.鳥の一種.,5,1
- 242392,jp,18,kuntani,kuntanī,kuntanī,kuntanī:f.穀禄鳥,きじの一種.,7,1
- 242411,jp,18,kuntha,kuṇṭha,kuṇṭha,kuṇṭha:a.m.曲った,びっこの,いざり.,6,1
- 242423,jp,18,kuntha,kuntha,kuntha,kuntha:m.蟻,あり.-kipillikā 蟻.,6,1
- 242495,jp,18,kupa,kūpa,kūpa,kūpa:m.[〃] 坑,孔;帆柱.,4,1
- 242508,jp,18,kupaka,kūpaka,kūpaka,kūpaka:= kūpa.,6,1
- 242557,jp,18,kupita,kupita,kupita,kupita:a.n.[kuppati の pp.] 怒れる,瞋恚の,憤激の,混乱,動乱.,6,1
- 242590,jp,18,kuppa,kuppa,kuppa,kuppa:a.n.[kuppati の grd.] 動揺の,不安の,怒り.-vimokkha 動解脱.,5,1
- 242655,jp,18,kuppati,kuppati,kuppati,kuppati:[Sk.kupyati kup] 怒る,ゆれる.aor.kuppi; grd.kuppa; pp.kupita,caus.kopeti.,7,1
- 242682,jp,18,kuppila,kuppila,kuppila,kuppila:m.花の一種.,7,1
- 242727,jp,18,kurandaka,kuraṇḍaka,kuraṇḍaka,kuraṇḍaka:m.花の一種.,9,1
- 242759,jp,18,kurara,kurara,kurara,kurara:m.鶚,みさご,魚鷹 = ukkusa.,6,1
- 242787,jp,18,kuravaka,kuravaka,kuravaka,kuravaka:m.= bimbijāla 樹の一種.,8,1
- 242798,jp,18,kuru,kuru,Kuru,Kuru:m.[〃] クル,倶盧 [十六大国の一].,4,1
- 242799,jp,18,kuru,kuru,kuru,kuru:,kurutu,kurutaṃ,karoti の imper.,4,1
- 242876,jp,18,kurunga,kuruṅga,kuruṅga,kuruṅga:m.[Sk.kuluṅga,kulaṅga] 羚羊,かもしか.,7,1
- 242896,jp,18,kurura,kurūra,kurūra,kurūra:a.[Sk.krūra] 残忍の,残酷な.,6,1
- 242936,jp,18,kuruse,kuruse,kuruse,kuruse:,kurute,kurumhe,karoti の pr.med.,6,1
- 242980,jp,18,kusa,kusa,kusa,kusa:m.[Sk.kuśa] 草,茅草,吉祥草.-agga 草の葉先.-cīra 草衣.-pāta 草籤を投ず.-muṭṭhi ー握りの草.,4,1
- 243032,jp,18,kusala,kusala,kusala,kusala:a.[Sk.kuśala] 善き,善業; 巧みな,善巧.-ttika善三法.-pakkhika善友.-bhāgiya善分.-mūla善根.-rāsi善衆,善聚.,6,1
- 243721,jp,18,kusalata,kusalatā,kusalatā,kusalatā:f.[kusala-tā] 善巧.,8,1
- 243870,jp,18,kusali,kusalī,kusalī,kusalī:f.[kusala の f.] よき女,善巧女.,6,1
- 244009,jp,18,kusi,kusi,kusi,kusi:n.法衣の縫目,大壇.,4,1
- 244030,jp,18,kusinara,kusinārā,Kusinārā,Kusinārā:f.,Kusinagara n.[BSk.Kuśinagara] 拘尸那竭羅 [Mallā国の城市で釈尊入滅地].,8,1
- 244045,jp,18,kusita,kusīta,kusīta,kusīta:a.[Sk.kusīda] 懈怠の,怠惰の.cf.kosajja.,6,1
- 244081,jp,18,kusitata,kusītatā,kusītatā,kusītatā:f.[kusīta-tā] 懈怠.,8,1
- 244100,jp,18,kussubbha,kussubbha,kussubbha,kussubbha:,kussobbha n.[ku-sobbha,Sk.kuśvabhra] 小池,小沼,小さな坑.,9,1
- 244123,jp,18,kusuma,kusuma,kusuma,kusuma:n.[〃] 花.,6,1
- 244196,jp,18,kusumbha,kusumbha,kusumbha,kusumbha:,kosumbha n.[Sk.kusumbha] 紅藍,赤花,サフラン.,8,1
- 244246,jp,18,kuta,kuṭa,kuṭa,kuṭa:m.水さし,つぼ.,4,1
- 244258,jp,18,kuta,kūṭa,kūṭa,kūṭa:[〃] ①a.欺瞞の,詐欺の.-vāṇija 詐欺の商人.②m.n.尖頂,屋頂,楼,山頂.-āgāra二階家,重閣.-ṭṭha直立している,不動の.③a.無角の,無宿の.-goṇa無角牛.④n.[cf.Sk.khaḍga] 鎚,鉄鎚,ハンマー.,4,1
- 244411,jp,18,kutaja,kuṭaja,kuṭaja,kuṭaja:m.根薬の一種.,6,1
- 244596,jp,18,kutava,kuṭava,kuṭava,kuṭava:m.巣.,6,1
- 244638,jp,18,kuteyya,kūṭeyya,kūṭeyya,kūṭeyya:n.[kūṭa ① -ya] 詐欺,欺瞞.,7,1
- 244658,jp,18,kuthari,kuṭhārī,kuṭhārī,kuṭhārī:f.[Sk.kuṭhāra] 斧,おの.,7,1
- 244670,jp,18,kuthari,kuthārī,kuthārī,kuthārī:f.= kuṭhārī 斧,まさかり.,7,1
- 244679,jp,18,kuthati,kuthati,kuthati,kuthati:[Sk.kvathati kvath] 煮る,料理す.ppr.kuthanta; pp.kuthita.,7,1
- 244687,jp,18,kuthita,kuthita,kuthita,kuthita:a.[kuthati の pp.] 煮られた,料理せる,消化した,苦しめる,悩める.,7,1
- 244725,jp,18,kuti,kuṭī,kuṭī,kuṭī:,kuṭi f.[〃] 小屋,小舎,房舎,茅舎.-purisa 農夫.,4,1
- 244772,jp,18,kutika,kuṭikā,kuṭikā,kuṭikā:f.[BSk.〃] 小屋,小舎.,6,1
- 244807,jp,18,kutila,kuṭila,kuṭila,kuṭila:a.n.曲った,彎曲,かぎ.,6,1
- 244860,jp,18,kutimbika,kuṭimbika,kuṭimbika,kuṭimbika:,kuṭumbika,kuṭumbiya m.[kuṭumba-ika] 地主,資産家.,9,1
- 244917,jp,18,kuto,kuto,kuto,kuto:[ku の abl.] どこから,いかなる理由で.kuto ci どこにおいても,決して.,4,1
- 244971,jp,18,kutta,kuṭṭa,kuṭṭa,kuṭṭa:① m.粉,粉末.② = kuḍḍa.,5,1
- 244982,jp,18,kutta,kutta,kutta,kutta:n.a.[<kattā,Sk.kṛttra] 所作,行為,媚態,整えられた.,5,1
- 244995,jp,18,kuttaka,kuttaka,kuttaka,kuttaka:① n.毛氈,毛織の敷物.② a.にせの.,7,1
- 245031,jp,18,kuttha,kuṭṭha,kuṭṭha,kuṭṭha:① n.[Sk.kuṣṭhā f.] 癩,癩病.② m.一種の香料植物.,6,1
- 245044,jp,18,kuttha,kuttha,kuttha,kuttha:,kutra adv.[= kattha,Sk.kutra] 何処に.,6,1
- 245061,jp,18,kutthaka,kutthaka,kutthaka,kutthaka:→koṭṭhuka.,8,1
- 245102,jp,18,kutthita,kuṭṭhita,kuṭṭhita,kuṭṭhita:a.熱き,熱さにうだる,熱せられた.,8,1
- 245107,jp,18,kutti,kutti,kutti,kutti:f.[<kutta] 整備,調整.,5,1
- 245121,jp,18,kuttthika,kuṭṭthika,kuṭṭthika,kuṭṭthika:,kuṭṭhin [<kuṭṭha] 癩病者,癩患者.,9,1
- 245125,jp,18,kutuhala,kutūhala,kutūhala,kutūhala:m.n.さわぎ,興奮.-maṅgala 祭典,儀式.-sālā 遊芸場,論議堂.,8,1
- 245170,jp,18,kutumba,kuṭumba,kuṭumba,kuṭumba:n.資産,不動産.,7,1
- 245182,jp,18,kutumbaka,kutumbaka,kutumbaka,kutumbaka:m.花の一種.,9,1
- 245268,jp,18,kuvalaya,kuvalaya,kuvalaya,kuvalaya:m.睡蓮,蓮.,8,1
- 245284,jp,18,kuvam,kuvaṃ,kuvaṃ,kuvaṃ:adv.[ku-vaṃ] どこに.,5,1
- 245300,jp,18,kuvera,kuvera,Kuvera,Kuvera:= Kubera.,6,1
- 245319,jp,18,kuvilara,kuvilāra,kuvilāra,kuvilāra:=koviḷāra.,8,1
- 245329,jp,18,kuyyaka,kuyyaka,kuyyaka,kuyyaka:m.花の一種.,7,1
- 245337,jp,18,kva,kva,kva,kva:,kvaṃ =kuva,kuvaṃ adv.どこに.,3,1
- 245349,jp,18,kvaci,kvaci,kvaci,kvaci:=kuvaci adv.どこかに,どこででも.,5,1
- 245365,jp,18,la,la,la,la:略符.peyyāla (中略)の略.cf.pe.,2,1
- 245408,jp,18,labbha,labbhā,labbhā,labbhā:[labbhati の opt.3sg.] できる,可能である,得ることができる.cf.sakkā.,6,1
- 245503,jp,18,labbhati,labbhati,labbhati,labbhati:[labhati の pass.] 得られる,できる,可能である.opt.labbhā,labbhetha.,8,1
- 245517,jp,18,labbheti,labbheti,labbheti,labbheti:[labhati の caus.] 得させる.aor.alabbhesi.,8,1
- 245533,jp,18,labha,labha,labha,labha:① a.[labh の語基] 得る.② labhati の imper.,5,1
- 245540,jp,18,labha,lābha,lābha,lābha:m.[〃<labh] 得,利,利得,利養.dat.lābhā [lābhāya の代り] 利養のために.lābhena lābhaṃ nijigiṃsita 以利求利者.-ānuttariya 利得無上.-āsā 利得の希求.-kamyā (abl.) 利得を欲するが故に.nānatta 得種種.-macchariya 利得慳,利養慳.-mada 利養憍.-sakkāra 利得恭敬.-sakkāra-siloka 利養恭敬名称.,5,1
- 245800,jp,18,labhatam,labhataṃ,labhataṃ,labhataṃ:labhati の ① imper.3sg.② ppr.pl.dat.gen.,8,1
- 245812,jp,18,labhati,labhati,labhati,labhati:[〃labh] 得る.pres.labhati,labhate,labhe,labhare; fut.lacchati,lacchasi,lacchāmi,lacchāma,lacchāmase,labhissati; opt.labhe,labhetha,labheyya,labhetho; imper.labha,labhatu,labhassu,labhataṃ,labhāmase,labhāmhase; aor.alattha,alatthaṃ,alatthamha,alatthaṃsu,alatthuṃ,labhi,labhiṃ,alabhiṃ,alabhitthaṃ,alabhittha,labhimhā; cond.alabhissāma,alabhissatha; ger.laddhā,laddhāna,labhitvā; inf.laddhuṃ; grd.labbhiya,labbhaneyya,labbhanīya,laddhabba,laddheyya; pp.laddha; caus.labbheti; pass.labbhati.,7,1
- 245841,jp,18,labhe,labhe,labhe,labhe:,labhetha,labhetho,labheyya,labhati の opt.,5,1
- 245878,jp,18,labhi,labhi,labhi,labhi:,labhiṃ,labhimhā,labhati の aor.,5,1
- 245906,jp,18,labhin,lābhin,lābhin,lābhin:a.[lābha-in] 利得者.,6,1
- 245998,jp,18,labuja,labuja,labuja,labuja:m.[〃] パンの木,羅浮闍,波羅蜜.,6,1
- 246063,jp,18,laccham,lacchaṃ,lacchaṃ,lacchaṃ:,lacchati,lacchatha,lacchanti,lacchasi,lacchāma,lacchāmi → labhati.,7,1
- 246092,jp,18,lacchi,lacchī,Lacchī,Lacchī:f.[= Lakkhī,Sk.Lakṣmī] 吉祥天.,6,1
- 246110,jp,18,laddha,laddha,laddha,laddha:a.[labhati labh の pp.] 已得の,得たる.,6,1
- 246146,jp,18,laddhabba,laddhabba,laddhabba,laddhabba:,laddhā,laddhāna → labhati.,9,1
- 246724,jp,18,laddhi,laddhi,laddhi,laddhi:f.,laddhika a.[<laddha] 主張,意見,執見,邪執の.,6,1
- 246806,jp,18,laddhum,laddhuṃ,laddhuṃ,laddhuṃ:,laddheyya → labhati.,7,1
- 246852,jp,18,lagana,lagana,lagana,lagana:,laggana n.[<lag] 付着,執者,繋着.,6,1
- 246859,jp,18,lagati,lagati,lagati,lagati:,laggati [Sk.lagati lag] 付着す,懸る.aor.laggi; ger.laggitvā; pp.lagga,laggita; caus.laggeti.,6,1
- 246875,jp,18,lagga,lagga,lagga,lagga:,laggita a.[laggati の pp.] 固着せる,障碍ある.,5,1
- 246954,jp,18,laggapana,laggāpana,laggāpana,laggāpana:n.[<laggāpeti] 固着障碍させること.,9,1
- 247013,jp,18,laggeti,laggeti,laggeti,laggeti:[laggati の caus.] 固着さす,結びつける,かける.ger.laggetvā; caus.laggāpeti 結ばせる.,7,1
- 247105,jp,18,lagula,laguḷa,laguḷa,laguḷa:m.[Sk.laguḍa] 木槌,棍棒.,6,1
- 247118,jp,18,lahu,lahu,lahu,lahu:a.[Sk.laghu,raghu] 軽き,疾き.abl.lahuso,acc.lahuṃ adv.急速に.-citta 軽心.-uṭṭhāna 起居軽利,軽快.-paññā 軽慧.-parivatta 容易に転ずる.-pāvuraṇa 軽衣.-saññā 軽想.,4,1
- 247163,jp,18,lahuka,lahuka,lahuka,lahuka:a.[lahu-ka] 軽き,軽利の,一時的の.-āpatti 軽罪.-parikkhāra 軽物.-vuttin 簡易生活者.,6,1
- 247285,jp,18,lahusa,lahusa,lahusa,lahusa:a.[<lahu] 軽卒な.,6,1
- 247302,jp,18,lahuso,lahuso,lahuso,lahuso:adv.[lahu の abl.] 速かに.,6,1
- 247306,jp,18,lahuta,lahutā,lahutā,lahutā:f.[lahu-tā] 軽快性.,6,1
- 247362,jp,18,laja,lājā,lājā,lājā:,laja f.[cf.Sk.lāja] いり豆,あげ米; 花の一種.,4,1
- 247398,jp,18,lajeti,lājeti,lājeti,lājeti:[<lāja] (油で) あげる.,6,1
- 247409,jp,18,lajja,lajjā,lajjā,lajjā:f.[<lajj] 恥,恥辱.instr.lajjāya 恥じて.,5,1
- 247444,jp,18,lajjanaka,lajjanaka,lajjanaka,lajjanaka:a.[<lajj] 恥をかかせる,不面目の.,9,1
- 247477,jp,18,lajjapanika,lajjāpanikā,lajjāpanikā,lajjāpanikā:f.[<lajjāpeti] 恥辱を与える,不名誉.,11,1
- 247525,jp,18,lajjati,lajjati,lajjati,lajjati:[lajj] 恥じる.pr.3pl.lajjare; fut.lajjissati; ger.lajjitvā; inf.lajjituṃ; grd.lajjitabba,lajjitāya; pp.lajjita; caus.lajjāpeti 恥じさせる.,7,1
- 247535,jp,18,lajjava,lajjava,lajjava,lajjava:n.[<lajj] 赤面,柔和 [= maddava].,7,1
- 247584,jp,18,lajjin,lajjin,lajjin,lajjin:a.[lajjā-in] 有恥の,慚恥の.pl.lajjino.-dhamma 有恥法.-puggala 有恥人.,6,1
- 247630,jp,18,lajjitabbaka,lajjitabbaka,lajjitabbaka,lajjitabbaka:a.恥ずべき,不名誉の.,12,1
- 247666,jp,18,lakara,lakāra,lakāra,lakāra:m.[alaṅkāra の略] 帆.cf.laṅkāra.,6,1
- 247679,jp,18,laketi,laketi,laketi,laketi:[= laggeti] 執着さす,固執す.,6,1
- 247685,jp,18,lakha,lākhā,lākhā,lākhā:f.[Sk.lākṣā] ラック,胭脂,漆,うるし,染料,塗料.-tamba ラックで 彩色した銅.-rasa ラックの元,ラック染料.,5,1
- 247753,jp,18,lakkha,lakkha,lakkha,lakkha:n.[<lakṣ] 洛叉,十万,標的,賭,かけの金.,6,1
- 247774,jp,18,lakkhana,lakkhaṇa,lakkhaṇa,lakkhaṇa:n.[Sk.lakṣaṇa] 相,特相,標識,相好,占相,観相,吉凶相,男女相判断.-āyutti-kathā 相問説.-āhata 烙印刑者.-kusala 占相術に巧みなる.-paṭhaka 占相者.-manta 相好呪.-mātikā 相論母.-rūpa 相色.-sampanna 相好具足の.-suñña 相空.,8,1
- 248208,jp,18,lakkhanna,lakkhañña,lakkhañña,lakkhañña:a.[cf.BSk.lakṣaṇya] 瑞祥なる,幸多き.,9,1
- 248269,jp,18,lakkhi,lakkhī,lakkhī,lakkhī:f.[Sk.lakṣmī] 好運,吉祥天.,6,1
- 248370,jp,18,lakuntaka,lakuṇṭaka,lakuṇṭaka,lakuṇṭaka:m.矮人,こびと.,9,1
- 248383,jp,18,lakuta,lakuṭa,lakuṭa,lakuṭa:m.棒.cf.laguḷa.,6,1
- 248396,jp,18,lala,lāla,lāla,lāla:a.[<lal] 無益語の,愚なる.,4,1
- 248404,jp,18,lala,lālā,lālā,lālā:f.[cf.laḷati] 唾液,つば.,4,1
- 248414,jp,18,lalaka,lālaka,lālaka,lālaka:m.[lāla-ka] おどけ者,愚者.,6,1
- 248462,jp,18,lalapati,lālapati,lālapati,lālapati:,lālappati [lapati の intens.] 大いに語る,泣き言をいう.涕泣す.ppr.pl.gen.lālapataṃ; pp.lālappita.,8,1
- 248478,jp,18,lalappa,lālappa,lālappa,lālappa:m.,lālappanā,lālappana n.f.[<lālappati] 冗語,泣き言.,7,1
- 248505,jp,18,lalappita,lālappita,lālappita,lālappita:a.n.[lālappati の pp.] 冗語の,泣言.,9,1
- 248523,jp,18,lalati,laḷati,laḷati,laḷati:[lal] 遊戯す,戯れる,歌う.ppr.laḷamāna; caus.lāḷeti,laḷeti 遊戯させる.ppr.lāḷenta; pp.laḷita.,6,1
- 248539,jp,18,laleti,lāḷeti,lāḷeti,lāḷeti:= laḷeti → laḷati.,6,1
- 248592,jp,18,lamaka,lāmaka,lāmaka,lāmaka:a.,lāmikā f.劣悪の,つまらぬ,邪悪の.,6,1
- 248709,jp,18,lamba,lamba,lamba,lamba:a.[<lamb] 下垂の,懸れる.,5,1
- 248757,jp,18,lambati,lambati,lambati,lambati:[〃lamb] 懸る,垂れる.aor.lambiṃsu; fut.lambahīti,lambissati; pp.lambita; caus.lambeti,lambāpeti.,7,1
- 248809,jp,18,lambin,lambin,lambin,lambin:a.[lamba-in] 垂れたる,長い男根.,6,1
- 248838,jp,18,lanca,lañca,lañca,lañca:m.[〃] 賄賂,わいろ.-ggāha わいろを取る.-dāna わいろを出す.,5,1
- 248855,jp,18,lancha,lañcha,lañcha,lañcha:m.[<lañch] しるし,印.,6,1
- 248863,jp,18,lanchaka,lañchaka,lañchaka,lañchaka:m.[lañcha-ka] しるしをつける人.,8,1
- 248893,jp,18,lanchati,lañchati,lañchati,lañchati:[lañch cf.Sk.lakṣate,lakṣayati] 印を押す,しるす.caus.lañcheti,lañchāpeti.,8,1
- 248910,jp,18,lancheti,lañcheti,lañcheti,lañcheti:[lañchati の caus.] 印をおす,封印する,描く,塗る.ger.lañjetvā; caus.lañchāpeti 封印させる.,8,1
- 248923,jp,18,lanchita,lañchita,lañchita,lañchita:a.[lañchati の pp.] 押印せる.,8,1
- 248937,jp,18,landa,laṇḍa,laṇḍa,laṇḍa:n.[〃] 獣糞,汚物.= laṇḍikā f.,5,1
- 248988,jp,18,langhaka,laṅghaka,laṅghaka,laṅghaka:m.,laṅghikā f.[<laṅgh] 曲芸師,軽業師.,8,1
- 249003,jp,18,langhana,laṅghana,laṅghana,laṅghana:n.[<laṅgh] 跳ぶこと.-naṭaka 軽業師.,8,1
- 249032,jp,18,langhapana,laṅghāpana,laṅghāpana,laṅghāpana:n.[<laṅghāpeti] 跳ばせること.,10,1
- 249050,jp,18,langhati,laṅghati,laṅghati,laṅghati:[laṅgh] 軽く跳ぶ,軽業をなす.軽視す.- caus.laṅgheti 跳ばせる,跳ぶ.ger.laṅghayitvā,laṅghayitvāna.,8,1
- 249096,jp,18,langhi,laṅghī,laṅghī,laṅghī:,laṅghi cf.とぶもの,鹿の一種; 鶴.,6,1
- 249108,jp,18,langhika,laṅghikā,laṅghikā,laṅghikā:,laṅghika m.f.[= laṅghaka] 軽業師.,8,1
- 249136,jp,18,langi,laṅgī,laṅgī,laṅgī:f.[<lag] 閂,かんぬき,障碍.,5,1
- 249147,jp,18,langula,laṅgula,laṅgula,laṅgula:n.[= naṅgula] 尾,獣の尾.,7,1
- 249195,jp,18,lanjeti,lañjeti,lañjeti,lañjeti:= lañcheti.,7,1
- 249205,jp,18,lanka,laṅkā,Laṅkā,Laṅkā:f.[〃] 楞伽,セイロン島 [= Sihaḷa,Tambapaṇṇi].,5,1
- 249229,jp,18,lankara,laṅkāra,laṅkāra,laṅkāra:= lakāra.,7,1
- 249258,jp,18,lapa,lapa,lapa,lapa:a.n.[<lap] 饒舌,虚談.,4,1
- 249266,jp,18,lapa,lāpa,lāpa,lāpa:m.[<lap] 鶉,うずら.,4,1
- 249279,jp,18,lapaka,lapaka,lapaka,lapaka:m.[lapa-ka] つぶやく人,ぶつぶついう人.,6,1
- 249298,jp,18,lapana,lapanā,lapanā,lapanā:,lapana n.f.饒舌,虚談.,6,1
- 249304,jp,18,lapana,lāpana,lāpana,lāpana:n.[= lapanā<lap] 浮言,虚説.,6,1
- 249353,jp,18,lapati,lapati,lapati,lapati:[〃lap] 話す,つぶやく,しゃべ る.pp.lapita; caus.lāpeti,lapeti 語る.,6,1
- 249374,jp,18,lapeti,lāpeti,lāpeti,lāpeti:,lapeit [lapati の caus.] 語る,しゃべる.inf.lapetave; caus.lapāpeti 語らしめる.,6,1
- 249387,jp,18,lapin,lāpin,lāpin,lāpin:a.[lapa-in] 虚談者.,5,1
- 249389,jp,18,lapita,lapita,lapita,lapita:a.[lapati の pp.] 語れる,つぶやいた.,6,1
- 249405,jp,18,lapu,lāpu,lāpu,lāpu:,lābu f.lābuka m.[= alāba] 瓜類,夕顔,かぼちゃ.-kaṭāha ひょうたん.-latā 瓜蔓.,4,1
- 249438,jp,18,lasati,lasati,lasati,lasati:[las,laṣ] 遊ぶ,望む.caus.lāseti 戯れる,楽しむ.,6,1
- 249460,jp,18,laseti,lāseti,lāseti,lāseti:[lasati の caus.] 戯る,楽しませる.,6,1
- 249469,jp,18,lasi,lasī,lasī,lasī:f.脳.,4,1
- 249479,jp,18,lasika,lasikā,lasikā,lasikā:f.関節滑液.,6,1
- 249490,jp,18,lasika,lāsika,lāsika,lāsika:f.[<las] 女優,舞妓.,6,1
- 249503,jp,18,lasuna,lasuṇa,lasuṇa,lasuṇa:,lasuna n.[Sk.laśuna] 蒜,にんにく.,6,1
- 249544,jp,18,lata,latā,latā,latā:f.[〃] 蔓草,葛(かずら).-kamma 蔓の作品.-tūla 葛棉.,4,1
- 249617,jp,18,latthaka,laṭṭhaka,laṭṭhaka,laṭṭhaka:a.美しき,愛すべき,目出たき.,8,1
- 249620,jp,18,latthi,laṭṭhi,laṭṭhi,laṭṭhi:f.[= yaṭṭhi,Sk.yaṣti] 杖,棒.-madhu,-madhuka 甘草.-hattha 執杖者.,6,1
- 249669,jp,18,latukika,laṭukikā,laṭukikā,laṭukikā:f.[cf.laṭvāka] 鶉,うずら.,8,1
- 249706,jp,18,lavaka,lāvaka,lāvaka,lāvaka:m.[= lāyaka] 刈る人.,6,1
- 249712,jp,18,lavana,lavaṇa,lavaṇa,lavaṇa:n.[= loṇa] 塩,食塩.,6,1
- 249722,jp,18,lavana,lavana,lavana,lavana:n.[<lunāti] 切斷,刈ること.,6,1
- 249759,jp,18,lavapeti,lavāpeti,lavāpeti,lavāpeti:lunāti の caus.,8,1
- 249771,jp,18,lavati,lāvati,lāvati,lāvati:[= lāyati,lunāti lū] 刈る.ger.lāvitvā; caus.lāvayati,lavāpeti.,6,1
- 249776,jp,18,lavayati,lāvayati,lāvayati,lāvayati:,lāveti [lāvati,lunāti lū の caus.] 刈らせる.,8,1
- 249791,jp,18,laya,laya,laya,laya:m.[〃] 頃刻,少時.,4,1
- 249804,jp,18,layaka,lāyaka,lāyaka,lāyaka:m.[<lāyati] 刈る人.,6,1
- 249816,jp,18,layana,lāyana,lāyana,lāyana:n.[<lāyati] 刈ること.,6,1
- 249837,jp,18,layati,lāyati,lāyati,lāyati:[= lunāti,lāvati lū] 刈る,切る.ger.lāyitvā = lāvitvā; pp.lāyita.,6,1
- 249852,jp,18,layita,lāyita,lāyita,lāyita:a.[lāyati の pp.] 刈れる,切れる.,6,1
- 249872,jp,18,leddu,leḍḍu,leḍḍu,leḍḍu:m.[Sk.leṣṭu] 土塊.-daṇḍādi 土塊や棒など.-pāta 擲石所及所,投げた土塊の落ちた所.,5,1
- 249883,jp,18,ledduka,leḍḍuka,leḍḍuka,leḍḍuka:=leḍḍu.,7,1
- 249931,jp,18,lehati,lehati,lehati,lehati:= [lihati] なめる.,6,1
- 249946,jp,18,lekha,lekha,lekha,lekha:m.[〃<likh cf.lekhā] 文字,書,書簡,書写,刻文; 細片.,5,1
- 249952,jp,18,lekha,lekhā,lekhā,lekhā:f.[〃<likh cf.lekha] 線,刻彫,文字,刻文,書写,書術.-ācariya 書写師.-sippa 書術.,5,1
- 249980,jp,18,lekhaka,lekhaka,lekhaka,lekhaka:m.[lekha-ka] 書写者,刻者.,7,1
- 250013,jp,18,lekhani,lekhaṇī,lekhaṇī,lekhaṇī:f.[〃] 鉋,かんな.,7,1
- 250061,jp,18,lekheti,lekheti,lekheti,lekheti:[likhati の caus.] 刻せしむ,描かせる,掻かせる.pp.lekhita.,7,1
- 250076,jp,18,lena,leṇa,leṇa,leṇa:,lena n.[BSk.〃] 洞穴,窟,山窟,住房,避難所,庇護処.-gavesin 避難所を求める.-gāmin 窟宅に達する.-guhā 山窟,洞窟.,4,1
- 250143,jp,18,lepa,lepa,lepa,lepa:m.[〃<lip] 塗布,ぬりつけ,粘着,執着,とりもち.-citta 塑像.,4,1
- 250179,jp,18,lepana,lepana,lepana,lepana:n.[<lip] 塗布,塗ること.,6,1
- 250221,jp,18,lepeti,lepeti,lepeti,lepeti:→ limpati.,6,1
- 250237,jp,18,lesa,lesa,lesa,lesa:m.[cf.Sk.leśa] 類似,似.-kappā 類似の.,4,1
- 250292,jp,18,leyya,leyya,leyya,leyya:a.n.[lihati lih の grd.] 舔めらるべき,なめる食物.,5,1
- 250309,jp,18,licchavi,licchavi,Licchavi,Licchavi:m.離車族 [ワッジー国の種族名,首都は Vesālī].,8,1
- 250372,jp,18,lihati,lihati,lihati,lihati:,lehati [Sk.lihati lih] なめる.aor.lehayiṃsu; ger.lehitvā; grd.leyya; pp.līḷha.,6,1
- 250394,jp,18,likhana,likhana,likhana,likhana:n.[<likh] 書くこと,切ること.,7,1
- 250444,jp,18,likhati,likhati,likhati,likhati:[〃likh] 掻く,書く,刻む,切る,剃る.pp.likhita; caus.lekheti,likhāpeti 書かせる,刻ませる.,7,1
- 250470,jp,18,likhita,likhita,likhita,likhita:a.[likhati の pp.] 刻まれたる,切られた,磨かれた,書かれた,(犯罪者,盗賊として) 刻印された.,7,1
- 250481,jp,18,likhitaka,likhitaka,likhitaka,likhitaka:a.m.[likhita-ka] 犯罪者として刻印された者,盗賊.,9,1
- 250548,jp,18,lila,līlā,līlā,līlā:,lāḷā f.[Sk.līlā] 遊戲.,4,1
- 250576,jp,18,lilha,līḷhā,līḷhā,līḷhā:f.[Sk.līḍha<lih の pp.] 優美,優雅,すばらしさ.,5,1
- 250609,jp,18,limpati,limpati,limpati,limpati:[〃lip] 塗る,けがす.pass.lippati; pp.litta; caus.lepeti,limpāpeti 塗らせる.,7,1
- 250665,jp,18,lina,līna,līna,līna:a.[līyati の pp.] 退縮の,下劣の,愛着せる.-citta 退縮心,下劣心.,4,1
- 250720,jp,18,linatta,līnatta,līnatta,līnatta:n.,līnatā f.[<līna] 味劣,退縮.,7,1
- 250757,jp,18,linga,liṅga,liṅga,liṅga:n.[〃<liṅg] 相,相形,根,性,徴標,標相,特相.-antaradhāna 外相隠沒.-visabhāga 異性.,5,1
- 250908,jp,18,lingeti,liṅgeti,liṅgeti,liṅgeti:[liṅga の denom.] 抱く,特徴づける.ger.liṅgiya.cf.āliṅgeti.,7,1
- 250938,jp,18,lipi,lipi,lipi,lipi:f.[〃<lip] 文字,文書.,4,1
- 250958,jp,18,lippati,lippati,lippati,lippati:[limpati の pass.] 塗られる,けがされる.pp.litta.,7,1
- 250973,jp,18,litta,litta,litta,litta:a.[limpati または lippati の pp.] 塗られた,まみれた,けがれた.,5,1
- 251010,jp,18,liyati,līyati,līyati,līyati:[〃lī.] 粘着す,愛着す.pp.līna.,6,1
- 251032,jp,18,lobha,lobha,lobha,lobha:m.[〃] 貪,貪欲,欲.-akusalamūla 貪不善根,-dhamma 貪法.-mūla 貪根.-sahagata 貪倶の.hetu 貪因.,5,1
- 251119,jp,18,lobhana,lobhana,lobhana,lobhana:n.[<lobha] 貪求.,7,1
- 251143,jp,18,lobhaniya,lobhanīya,lobhanīya,lobhanīya:,lobhaniya,lobhaneyya,lobhiya a.所貪の,貪求の.,9,1
- 251247,jp,18,locaka,locaka,locaka,locaka:a.[Sk.luñcaka<luñc] (鬚髪を)引き抜く.,6,1
- 251257,jp,18,locana,locana,locana,locana:①m.[<loc,lok] 目,眼.②n.[<luñc] 引き抜くこと.,6,1
- 251280,jp,18,loceti,loceti,loceti,loceti:[luñcati の caus.= luñcāpeti] 抜かせる.aor.alocayiṃ.,6,1
- 251286,jp,18,lodda,lodda,lodda,lodda:m.樹の一種.,5,1
- 251294,jp,18,loha,loha,loha,loha:n.[〃] 金属,銅.-aḍḍhamāsa 銅の半銭.-kaṭāha 銅瓶.-kumbhī 銅釜.-guḷa 銅丸,鉄丸.-tāla 銅鍵.-tumba 銅壷.-patta 銅鉢.-pāsāda 銅殿,青銅殿.-bhaṇḍa 銅物,銅器.-bhāṇaka,-vāraka 銅壷,銅瓶.-maya 銅製,真鍮の.-māsaka 銅銭,小銅貨.-salākā 銅籌.,4,1
- 251563,jp,18,lohita,lohita,lohita,lohita:a.n.[〃cf.rohita,rudhira,ruhira] 赤き; 血,血液.-ābhijāti 赤生類.-uppādaka 血を出せる者,出(仏身)血者.-kasiṇa 赤遍.-kumbhī 血瓶.-gata 血となれる.-candana 赤栴檀.-tuṇḍa 赤嘴鳥.-pakkhandikā 赤痢,血痢病.-pitta 血胆病.-mala 血暗,血垢.-vattha 赤衣.-homa 血の護摩,血の献供.,6,1
- 251626,jp,18,lohitaka,lohitaka,lohitaka,lohitaka:,lohitika a.[lohita-ka] 赤き,血の.-vaṇṇa 赤色.-saññā 血塗想.,8,1
- 251747,jp,18,lohitanka,lohitaṅka,lohitaṅka,lohitaṅka:m.[lohita-aṅka.cf.BSk.lohitakā,lohitikā,lohitamuktā] 赤珠,赤玉,紅玉,ルビー.,9,1
- 251913,jp,18,loka,loka,loka,loka:m.[〃] 世,世間,世界.-akkhāyikā,-akkhāyika-kathā 世界論,世界起源論.-attha 世間利益.-attha-cariyā 世間利益行.-antarika 世界中間の.-ādhipati 世界主.-ādhipateyya 世間増上.-ānukampā 世間への憐愍.-āmisa 世間財,世間的利得.-āyata 順世論.-āyata-sippa 処世術.-āyatika 順世派.-uttara 出世間.-citta 世間心.-cintā 世間思惟.-jeṭṭha 世の主.-dhamma 世間法,世法.-dhātu 世界.-nātha 世主,世界の救主.-nāyaka 世間の導師.-nirutti 世間的言葉.-nirodha 世間の滅.-pajjota 世界光.-paññatti 世間施設,世間の名義.-pariyāpanna 世間所摂.-pāla-devatā 世界の守護神.-ppadīpa 世界の燈明.-ppasāda 世間清浄.-mānin 世間と思う者.-vajja 世間罪.-vāda 世界論,世論.-vidū 世間解.-vivaraṇa 世界開顕.-vohāra 世間的言説.-saṅketa 世間世俗.-saññin 世想者.-sannivāsa 世間住,世間との共住.-samaññā 世間的名称,世の中の通称.,4,1
- 252635,jp,18,lokayata,lokāyata,Lokāyata,Lokāyata:m.[〃] 順世外道,路伽耶陀,唯物論者,世間論.-sippa 順世術.,8,1
- 252655,jp,18,lokayatika,lokāyatika,lokāyatika,lokāyatika:a.m.[lokāyata-ika] 順世派.,10,1
- 252694,jp,18,lokiya,lokiya,lokiya,lokiya:,lokika a.[Sk.laukika] 世間の,世間的な [凡俗の] .-duka 世間二法.-bhāvanā 世間修習.-magga 世間の道.-vipassanā 世間の観.-sacchikiriyā 世間作証.,6,1
- 253042,jp,18,lokuttara,lokuttara,lokuttara,lokuttara:a.[loka-uttara,BSk.lokottara] 出世間の,世間を超えた [聖なる,聖者の] .-kusala 出世間善.-cariyā 出世間行.-citta 出世間心.-ñāṇa 出世間智.-bhāvanā 出世間修習.-magga 出世間道.-vipassanā 出世間の観.-vipāka 出世間異熟.-sacchikiriyā 出世間作証.-samādhi 出世間定.,9,1
- 253346,jp,18,lola,lola,lola,lola:,loḷa a.[Sk.lola] 動揺する,不確定の,動貪の.lolatā f.動貪.,4,1
- 253424,jp,18,loleti,loleti,loleti,loleti:[luḷati の caus.] 動揺さす,不安定にす.pp.lolita.,6,1
- 253435,jp,18,lolita,lolita,lolita,lolita:a.[loleti の pp.] 動揺せる.,6,1
- 253455,jp,18,loluppa,loluppa,loluppa,loluppa:n.[lolupa-ya] 動貪.,7,1
- 253500,jp,18,loluppayama,loluppāyamā,loluppāyamā,loluppāyamā:f.,loluppāyitatta n.[<loluppa] 動貪性.,11,1
- 253514,jp,18,loma,loma,loma,loma:n.[Sk.roman] 毛,身毛,体毛.-kūpa 毛孔.-haṃsa,-haṃsana 身毛竪立,身の毛がよだつ.-haṭṭha [Sk.-hṛṣṭa] -jāta 身毛竪立せる [大歓喜,大怖畏].,4,1
- 253634,jp,18,lomasa,lomasa,lomasa,lomasa:a.[<loma.cf.Sk.romaśa] 毛の,ふさふさした,柔かな.,6,1
- 253698,jp,18,lona,loṇa,loṇa,loṇa:n.[Sk.lavaṇa] 塩,食塩,鹹.-kāra,-kāraka 製塩者.-maccha 塩漬魚.-rasa 鹹味.-sovīraka 塩粥.,4,1
- 253846,jp,18,lonika,loṇika,loṇika,loṇika:,loṇiya a.[<loṇa] 塩気の,鹹味の.-teliya 塩と油でいためた.,6,1
- 253873,jp,18,lopa,lopa,lopa,lopa:m.[<lup] 除去,取り去り.,4,1
- 253943,jp,18,lubbhati,lubbhati,lubbhati,lubbhati:[lubh] 貪る,貪求す.grd.lobhaneyya,lobhanīya; pp.luddha.,8,1
- 253984,jp,18,ludda,ludda,ludda,ludda:a.m.[= rudda.Sk.raudra] 恐ろしき,兇暴の; 猟師 [= luddaka] .-kamma 無法の業,兇暴の行為.,5,1
- 254000,jp,18,luddaka,luddaka,luddaka,luddaka:m.[= ludda] 猟師.,7,1
- 254023,jp,18,luddha,luddha,luddha,luddha:a.[lubbhati の pp.] 貪れる,貪 欲の,慳貪の.-citta 貪心者.,6,1
- 254057,jp,18,lugga,lugga,lugga,lugga:a.[rujati または lujjati の pp.cf.Sk.rugna] 破壊せる,断壊の.,5,1
- 254088,jp,18,lujjati,lujjati,lujjati,lujjati:[rujati ruj の pass.,Sk.rujyate] 破壊される,こわれる.pp.lugga.,7,1
- 254104,jp,18,luka,lūka,lūka,lūka:m.[=ulūka] ふくろう,梟.,4,1
- 254107,jp,18,lukha,lūkha,lūkha,lūkha:a.[Sk.rūkṣa,BSk.lūkha,lūha] 粗き,麁なる,貧しき,卑しき.-ājīva 弊穢生活.-ājīvin 難渋生活者.-cīvara 粗服,破衣.-ppamāṇa 粗悪を標準とす.-ppasanna 貧穢を喜べる.-pāpuraṇa 粗服を纏った.,5,1
- 254194,jp,18,lukhasa,lūkhasa,lūkhasa,lūkhasa:a.[<lūkha] 粗末な,難渋の,苦行の.,7,1
- 254234,jp,18,lulati,luḷati,luḷati,luḷati:,luṭati [luḍ,lul] 動揺す,動く.pp.luḷita; caus.loleti.,6,1
- 254246,jp,18,lulita,luḷita,luḷita,luḷita:[luḷati の pp.] 動揺せる.動乱の.,6,1
- 254271,jp,18,lumbini,lumbinī,Lumbinī,Lumbinī:f.藍毘尼,ルンビニー [釈尊が降誕された林園].,7,1
- 254312,jp,18,luna,lūna,lūna,lūna:a.[lunāti の pp.] 切れる,刈れる,剃れる.,4,1
- 254331,jp,18,lunati,lunāti,lunāti,lunāti:[〃lū=lāyati,lāvati] 切る,刈る.opt.luve,luye; pp.lūna,luta; caus.lāvayati,lavāpeti 刈らせる.pass.lūyati.cf.lava,lavaka,lavana.,6,1
- 254372,jp,18,luncati,luñcati,luñcati,luñcati:[〃luc,luñc] 引く,引き抜く,毛をむしる.aor.aluñci; ger.luñcitvā; pp.luñcita; caus.luñcāpeti,loceti 抜かせる.,7,1
- 254471,jp,18,luta,luta,luta,luta:,lutta a.[= lūna.lunāti の pp.] 切られた,刈られた,破られた.,4,1
- 254532,jp,18,luve,luve,luve,luve:,luye,lunāti の opt.,4,1
- 254549,jp,18,luyati,lūyati,lūyati,lūyati:[lunāti の pass.] 切られる,刈られる.imper.lūyantu; aor.lūyiṃsu.,6,1
- 254566,jp,18,ma,mā,mā,mā:adv.[〃] なかれ [禁止,強い決意,否定的願望,未来への危惧,疑問,否定等を示す.動詞は aor.,imper.,opt.をとり,時に pres.をとることもある] mā saddṃ akāsi 声を立てるなかれ.agginā mā ḍayhatu 火を燃すなかれ.mā pamādaṃ anuyuñjetha 放逸に従うべからず.mā paṭilabhati 得るなかれ.,2,1
- 254612,jp,18,macca,macca,macca,macca:a.m.[marati の grd.cf.Sk.martya] 死ぬベき; 人,人間.cf.mātiya.,5,1
- 254627,jp,18,maccha,maccha,Maccha,Maccha:m.[Sk.Matsya] マッチャ,婆蹉 [十六大国の一].,6,1
- 254628,jp,18,maccha,maccha,maccha,maccha:m.[Sk.matsya] 魚.-gumba 魚群.-ghātaka 捕魚者,漁夫.-bandha 漁師.-maṃsa 魚肉,魚と鳥獣の肉.-vālaka 魚網衣.,6,1
- 254707,jp,18,macchaka,macchaka,macchaka,macchaka:m.小魚.,8,1
- 254770,jp,18,macchara,macchara,macchara,macchara:a.n.[cf.Sk.matsara] 慳惜する,慳悋,物惜み.-bhāva慳性.,8,1
- 254792,jp,18,maccharayana,maccharāyanā,maccharāyanā,maccharāyanā:f.,macchārāyitatta n.[<macchara] 慳悋,物惜しみ.,12,1
- 254805,jp,18,maccharayati,maccharāyati,maccharāyati,maccharāyati:[macchara の denom.] 慳嫉す,惜しむ.,12,1
- 254836,jp,18,maccharin,maccharin,maccharin,maccharin:a.[macchara-in,BSk.matsarin] 慳悋の,物惜しみする.,9,1
- 254843,jp,18,macchariya,macchariya,macchariya,macchariya:,macchera n.[macchara-ya,Sk.mātsarya] 慳,慳惜,慳悋,物惜しみ.-saññojana 慳結.,10,1
- 254964,jp,18,macchera,macchera,macchera,macchera:= macchariya.-mala.慳垢,慳悋の垢.,8,1
- 255016,jp,18,macchi,macchī,macchī,macchī:f.女魚,雌魚.,6,1
- 255023,jp,18,macchika,macchika,macchika,macchika:m.[maccha-ika] 漁師,魚商.,8,1
- 255055,jp,18,maccu,maccu,maccu,maccu:m.[Sk.mṛtyu] 死,死神,悪魔,死王,魔王.gen.maccuno; instr.maccunā.-jāla 死魔の網.-dheyya 死の領域,死神界.-pada 死の道.-parāyaṇa 死を終りとする,死に至る.-pareta 死に打勝たれたる.-pāsa 死神のわな.-bhaya 死の怖畏.-maraṇa 死.-rājan 死王.-vasa 死の力.-vasaṅga 死魔の領.-senā 死魔の軍.-hāyin 死の捨者.,5,1
- 255181,jp,18,mada,mada,mada,mada:m.[〃<mad] 憍,憍慢,慢心.-nimmadana 憍の砕破.-ppamāda 憍の放逸.-matta 憍酔せる.-hatthin 酔象,狂象.,4,1
- 255258,jp,18,madaniya,madanīya,madanīya,madanīya:a.[madati の grd.] 憍酔の,酔わすべき.-dhamma 憍酔法.,8,1
- 255308,jp,18,madda,madda,madda,madda:a.m.[<mṛd] 砕破の; 糊,のり.,5,1
- 255326,jp,18,maddalaka,maddālaka,maddālaka,maddālaka:m.鳥の一種.,9,1
- 255331,jp,18,maddana,maddana,maddana,maddana:n.[<maddati] 砕破,脱穀.,7,1
- 255408,jp,18,maddati,maddati,maddati,maddati:[mṛd] 砕く,踏みつける,破る.aor.maddi; ger.madditvā; ppr.maddamāna; caus.maddeti.,7,1
- 255420,jp,18,maddava,maddava,maddava,maddava:a.n.[<mudu,Sk.mārdava<mṛdu] 柔和,柔軟,しなびたる.,7,1
- 255434,jp,18,maddavana,maddavāna,maddavāna,maddavāna:,maddaviṇa n.耳環.,9,1
- 255437,jp,18,maddavata,maddavatā,maddavatā,maddavatā:f.[maddava-tā] 柔和.,9,1
- 255454,jp,18,maddeti,maddeti,maddeti,maddeti:[maddati の caus.] 踏みつける,砕破す.aor.maddayi; pp.maddita; caus.maddāpeti 砕破させる.,7,1
- 255477,jp,18,maddita,maddita,maddita,maddita:a.[maddeti の pp.] こねまぜ た,砕破せる,砕いた.,7,1
- 255518,jp,18,madhu,madhu,madhu,madhu:m.[〃] 蜜,蜂蜜.-āsava [madhvāsava] 蜜酒.-kara 蜜蜂.-gandhika 蜜香花.-goḷaka 蜜丸.-pāka 熟蜜.-pāna 蜜汁.-pānīya 甘露水.-pāyāsa 乳糜,蜜粥.-piṇḍika 蜜丸.-pīta 蜜を飲める.-phāṇita 蜜糖.-bindu 蜜滴.-bhāṇin 蜜語者.-medha,meha 糖尿病.-sitthaka 蜜蠟.,5,1
- 255589,jp,18,madhuka,madhuka,madhuka,madhuka:① a.[madhu-ka] 蜜の.② n.蜜果,甘草,蜜樹.-aṭṭhika 蜜果の核.-tela 蜜樹油.madhukā f.蜂蜜の酒.,7,1
- 255757,jp,18,madhura,madhura,madhura,madhura:a.n.[<madhu] 蜜の如き,甘き,美味の; 美味; 好言.,7,1
- 255905,jp,18,madhurata,madhuratā,madhuratā,madhuratā:f.,madhuratta n.[<madhura] 甘美.,9,1
- 255920,jp,18,madhurattha-vilasini,madhurattha-vilāsinī,Madhurattha-vilāsinī,Madhurattha-vilāsinī:f.仏種姓経註 [BvA.].,20,1
- 256001,jp,18,madhuvat,madhuvat,madhuvat,madhuvat:a.蜜の如き.,8,1
- 256020,jp,18,madira,madirā,madirā,madirā:f.[cf.Sk.madira] 酔わすもの,酒.,6,1
- 256028,jp,18,madisa,mādisa,mādisa,mādisa:a.[Sk.mādṛś,mādṛśa<maṃdṛś] 私の如き,我に等しき.,6,1
- 256043,jp,18,mado,mado,mado,mado:majjati の aor.2sg.,4,1
- 256046,jp,18,maga,maga,maga,maga:m.[= miga,Sk.mṛga] 鹿,野鹿; 獣; 愚人,獣人.,4,1
- 256056,jp,18,magadha,magadha,Magadha,Magadha:m.[〃] 摩掲陀 [十六大国の一,首都は.Rājagaha] -bhāsā マガダ語.Magadhāna nirutti マガダ人の語法.,7,1
- 256069,jp,18,magadha,māgadha,māgadha,māgadha:m.[<Magadha] 香商.,7,1
- 256091,jp,18,magadhaka,māgadhaka,māgadhaka,māgadhaka:n.蒜,にんにく.,9,1
- 256140,jp,18,magadhika,māgadhikā,Māgadhikā,Māgadhikā:,Māgadhī f.[<Magadha] マガダ語.,9,1
- 256176,jp,18,magasira,magasira,magasira,magasira:= maggasira.,8,1
- 256195,jp,18,magavika,māgavika,māgavika,māgavika:m.[cf.Sk.mārgavika<maga,miga] 猟師,捕鹿者.,8,1
- 256219,jp,18,magga,magga,magga,magga:m.[Sk.mārga] 道,道路,正道.-akkhāyin 道の説者.-aṅga 道支.-ādhipati 道増上.-āmagga 道と非道.-āmagga-ñāṇadassana 道非道智見.-ārammaṇa 道所縁.-āvaraṇa 道障.-kovida 道の巧者.-kkhaṇa 道剎那.-cariyā 道行.-jina 道による勝者.-jjhāyin 道の瞑想者.ñāṇa 道智.-ññū 道の知者.-dūsin 道を汚す者.-desaka 道の説示者.-nimitta 道相.-paccaya 道縁.-paccavekkhaṇa 道省察.-pariyāpanna 道繋属.-phala 道果.-brahmacariya 道梵行.-bhāvanā 道修,修道.-vidū 道の了者.-vippayutta 道不相応.-visuddhi 道清浄.-vīthi 道の経路.-sacca 道諦.-samaṅgin 道具足者.-samādhi 道定.-sīla 道戒.-hetuka 道を因とする.,5,1
- 256564,jp,18,maggana,magganā,magganā,magganā:,maggana n.f.[<maggati] 求覓,探求,欲求,求めること.,7,1
- 257256,jp,18,maggasira,maggasira,maggasira,maggasira:m.[cf.Sk.mārgśīrṣa] 末伽尸羅,月の名 [11月~12月].,9,1
- 257275,jp,18,maggati,maggati,maggati,maggati:,maggeti [magga の denom.] 探求す,追求す,もとめる.ppr.maggayamāna; caus.maggāpeti; pass.maggīyati.,7,1
- 257579,jp,18,maghata,māghāta,māghāta,māghāta:n.[mā-ghāta] 禁殺生,不殺.,7,1
- 257601,jp,18,maghava,maghava,maghava,maghava:m.花の一種.,7,1
- 257612,jp,18,maghavant,maghavant,Maghavant,Maghavant:m.[〃] 摩伽婆(= Indra帝釈).,9,1
- 257634,jp,18,maha,maha,maha,maha:m.n.[Sk.n.mahas] 祭,祭礼.,4,1
- 257644,jp,18,maha,mahā,mahā,mahā:-aggikkhandha 大火聚.-aggidāha 大火災.-attha 大利.-adhiṭṭhānapañcaka 五大決意.-anattha 大不利.-udakarahada 大池.-uraga = mahoraga 大蛇,大腹行.-kapi 大猿.-kappa 大劫.-karuṇā 大悲.-karuṇā-samāpatti 大悲定.-kāruṇika 大悲者,仏.-kāruṇikatā 大悲性.-kāla 鳥の一種.-kula 大族.-gedha 大貪.-cora 大賊.-jhāyin 大禅定家.-taḷāka 大池.-thera 大長老.-dhātunidhāna 大舎利蔵,仏舎利蔵.-nadī 大河.-nāga 大象,大龍,大那伽.-nāma 樹名.-niraya 大地獄.-nīla 大青,サファイヤ.-nekkhamma 大出家,大出離.-pañña 大慧者.-paññatā,-paññā 大慧.-patha 大道.-pathavī 大地.-parinibbāna 大般涅槃.-purisa 大人,大丈夫.-purisalakkhaṇa 大人相,偉人の相好.-purisa-vihāra 大人住.-bodhi 大菩提樹.bodhi-pūjā 大菩提樹供養.-bodhimaṇḍa 大菩提座.-bodhisatta 大菩薩.-bhūta 大種(地・水・火・風).-bhūta-rūpa 大種色.-bhūmicāla 大地震.-bhoga 大財,大富.-bhogakula 大富家.-maccha 大魚.-matta 大臣,大官.-mattakathā 大臣論.-mukha 大鼓の一種.-muni大牟尼.-megha 大雲,大雨.-yakkha 大夜叉.-yañña 大供犠,大供養祭.-raṅgaratta 紅藍色.-rājan 大王.-rājabhavana 大王界.-rājamāsamugga 大王豆.-rājavatika 大王務者.-rukkha 大樹.-varāha 大豚.-vikaṭa 汚物.-vikaṭabhojana 大不浄食.-vīra 大雄,大英雄.-veyyākaraṇa 大文典家.-saṅgīti 大合誦,大結集.-satta 摩訶薩,大士,大薩埵.-sadattha 大利.-sadda 大声.-samaya 大衆会時.-samaṇa 大沙門.-samudda 大海,大洋.-samuddasāgara 大海洋.-sayana 大床.-sālarukkha 大娑羅樹.-sālā 大講堂.-sāvaka 大弟子,大声聞.-silā 大石.-sīla 大戒.-seda 大発汗法.-senagutta,senāpati 大将軍,大軍師.-selapabbata 大岩山.-soṇa 樹名,鳥名.-sobbha 大池,大湖.-hatthirājan 大象王.,4,1
- 257645,jp,18,maha-,mahā-,mahā-,mahā-:mahānisaṃsa 大功徳.mahānubhāva 大神力,大威力.mahānubhāvatā 大威力.mahāpadesa 大法教.mahābhiññatā 大通智.mahābhisakka 大能力ある.mahāmacca 大臣.mahārañña 大林.,5,1
- 257664,jp,18,maha-atthakatha,mahā-aṭṭhakathā,Mahā-aṭṭhakathā,Mahā-aṭṭhakathā:f.大義疏 [セイロン語による三蔵註釈書].,15,1
- 257673,jp,18,maha-kaccana,mahā-kaccāna,Mahā-Kaccāna,Mahā-Kaccāna:,MahāKaccāyana m.[BSk.Mahākātyāyana] 大迦旃延,摩訶迦旃延 [仏弟子中,論議第一].,12,1
- 258172,jp,18,mahabrahma,mahābrahmā,Mahābrahmā,Mahābrahmā:m.[〃] 大梵天.,10,1
- 258357,jp,18,mahaddhana,mahaddhana,mahaddhana,mahaddhana:大富の,大財の.mahapphala 大果,大果ある.mahabbala 大力の,大軍.mahabbhaya 大怖畏.,10,1
- 258632,jp,18,mahaggata,mahaggata,mahaggata,mahaggata:a.[mahā-gata] 大なる,広大の,高大の,上ニ界(色界,無色界)の.-ārammaṇ 大所縁.-citta 大心,広大心,上二界心.-ceto-vimutti 大心解説.-duka 大二法.-dhamma 大法.-vipāka 大異熟.-samādhi 大定,上二界の禅定.,9,1
- 258773,jp,18,mahaggha,mahaggha,mahaggha,mahaggha:a.[mahā-aggha] 高価の,大価の.f.mahagghatā 大価値.,8,1
- 258818,jp,18,mahagghasa,mahagghasa,mahagghasa,mahagghasa:a.[mahā-ghasa] 大食,貪欲の,大食漢.,10,1
- 259313,jp,18,mahakappina,mahākappina,Mahākappina,Mahākappina:m.[BSk.Mahākalpina] 大劫賓那,摩訶劫賓那 [仏弟子中,教誠比丘第一].,11,1
- 259403,jp,18,mahakassapa,mahākassapa,Mahākassapa,Mahākassapa:m.[BSk.Mahākāśyapa] 摩訶迦葉,大迦葉 [仏弟子中,頭陀第一].,11,1
- 259545,jp,18,mahakotthita,mahākoṭṭhita,Mahākoṭṭhita,Mahākoṭṭhita:,Mahākoṭṭhika m.[BSk.Mahākauṣṭhila] 大倶絺羅,摩訶倶絺羅 [仏弟子中,無碍解第一].,12,1
- 259658,jp,18,mahallaka,mahallaka,mahallaka,mahallaka:a.[mahā-ariyaka] 老練の,老大,高令の.-ghara 大屋.-vihāra 大精舎.mahallakatara a.より老大の.,9,1
- 259742,jp,18,mahallika,mahallikā,mahallikā,mahallikā:f.老婦人.,9,1
- 259899,jp,18,mahamaya,mahāmāyā,Mahāmāyā,Mahāmāyā:f.[〃] 摩訶摩耶,大清浄妙,摩耶夫人 [釈迦仏の生母].,8,1
- 259945,jp,18,mahamoggallana,mahāmoggallāna,Mahāmoggallāna,Mahāmoggallāna:m.[BSk.Mahāmaudgalyāyana] 大目犍連,摩訶目犍連 [仏弟子中,神通第一].,14,1
- 260308,jp,18,mahannava,mahaṇṇava,mahaṇṇava,mahaṇṇava:m.[mahā-aṇṇava] 大海.,9,1
- 260322,jp,18,mahant,mahant,mahant,mahant:a.[〃] 大なる,偉大の.(m.) sg.nom.mahā,maha; acc.mahantaṃ; instr.mahatā,mahaccā; loc.mahati; pl.nom.mahantā; (f.) sg.nom.mahī,mahatī; pl.instr.mahatīhi.,6,1
- 260324,jp,18,mahanta,mahanta,mahanta,mahanta:= mahant 大なる.acc.mahantaṃ adv.大いに.-patta 大鉢.,7,1
- 260416,jp,18,mahantata,mahantatā,mahantatā,mahantatā:f.,mahantatta n.[mahanta-tā,mahanta-tta] 偉大性.,9,1
- 260559,jp,18,mahapajapati gotami,mahāpajāpatī gotamī,Mahāpajāpatī Gotamī,Mahāpajāpatī Gotamī:f.摩訶波闍波提瞿曇弥,大愛道 [仏の養母,おば,最初の尼僧].,19,1
- 260678,jp,18,mahapanthaka,mahāpanthaka,Mahāpanthaka,Mahāpanthaka:m.[〃] 摩訶槃特,大路 [仏弟子中,慧解第一].,12,1
- 260879,jp,18,mahapatthanappakarana-atthakatha,mahāpaṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā,Mahāpaṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā,Mahāpaṭṭhānappakaraṇa-aṭṭhakathā:f.大発趣論註 [Paṭṭh A.].,32,1
- 261261,jp,18,maharoruva,mahāroruva,Mahāroruva,Mahāroruva:m.[BSk.Mahāraurava] 大叫喚 [八大地獄の一].,10,1
- 261453,jp,18,mahasammata,mahāsammata,Mahāsammata,Mahāsammata:m.[〃] 摩訶三摩多,大選出 [人類最初の王].,11,1
- 261869,jp,18,mahassasin,mahassāsin,mahassāsin,mahassāsin:a.[mahā-assāsa-in] 大い に蘇息(安心)した.,10,1
- 262036,jp,18,mahati,mahati,mahati,mahati:[mah] 尊敬す,祭る.opt.mahemase,mahāmase; pp.mahita; caus.mahāyati; ger.mahāyitvāna; pass.mahīyati 祭られる,尊敬される.,6,1
- 262086,jp,18,mahatta,mahatta,mahatta,mahatta:n.[maha-tta] 偉大.,7,1
- 262255,jp,18,mahavagga,mahāvagga,Mahāvagga,Mahāvagga:m.[律] 大品 [律蔵犍度部].,9,1
- 262302,jp,18,mahavamsa,mahāvaṃsa,Mahāvaṃsa,Mahāvaṃsa:m.大史,大王統史.,9,1
- 262457,jp,18,mahavibhanga,mahāvibhaṅga,Mahāvibhaṅga,Mahāvibhaṅga:m.大分別 [律蔵経分別の一,比丘戒の解説].,12,1
- 262468,jp,18,mahavici,mahāvīci,Mahāvīci,Mahāvīci:=Avīci.大阿鼻,大無間 [八大地獄の一].,8,1
- 262480,jp,18,mahavihara,mahāvihāra,Mahāvihāra,Mahāvihāra:m.大寺,大精舎 [セイロンのアヌラーダプラにある精舎] .-vāsin 大寺住者.,10,1
- 262713,jp,18,mahe-,mahe-,mahe-,mahe-:=mahā-.-esakkha [mahā-īsa-khyaṃ] 偉カ,大偉カ,大権勢.-esi [mahā-isi] 大仙,大聖.-esī f.皇后,王妃,第一夫人.-esitta 第一夫人位.,5,1
- 262801,jp,18,mahi-,mahi-,Mahi-,Mahi-:=mahā-.-iccha多欲者,大欲者.-icchatā 大欲,多欲.-itthī 老女,年増女.-iddhi 大神カ.-iddhika 大神変の.-iddhikatā 大神力.-inda 雷電,大因陀羅.-issara 大自在天.-issāsa [Sk.maheṣvāsa] 大弓術者.,5,1
- 262805,jp,18,mahi,mahī,mahī,mahī:f.[〃] 大地,地.loc.mahiyā,mahiyaṃ.-tala 地面.-dhara 山,-pa,-pati,-pāla 国王,王.-ruha 樹木.,4,1
- 262861,jp,18,mahika,mahikā,mahikā,mahikā:,mahiyā f.[BSk.mahikā,AMg.mahiyā] 霧,きり,もや.,6,1
- 262878,jp,18,mahila,mahilā,mahilā,mahilā:f.婦人,女性.,6,1
- 262949,jp,18,mahimsasaka,mahiṃsāsaka,Mahiṃsāsaka,Mahiṃsāsaka:m.[BSk.Mahīśāsaka] 化地部,弥沙塞部.,11,1
- 262964,jp,18,mahinda,mahinda,Mahinda,Mahinda:=Mahāmahinda m.摩哂陀 [阿育王の子,出家してセイ口ンに仏教を伝える].,7,1
- 263040,jp,18,mahisa,mahīsa,mahīsa,mahīsa:mahisa,mahiṃsa m.[Sk.mahiṣa] 水牛,野牛.-yuddha水牛闘.,6,1
- 263041,jp,18,mahisa,māhisa,māhisa,māhisa:a.[<mahisa] 水牛の,水牛.-khīra 水牛乳.-sappi 水牛の酥(酸乳).,6,1
- 263078,jp,18,mahita,mahita,mahita,mahita:a.[mahati の pp.] 尊敬されたる.,6,1
- 263114,jp,18,maho-,maho-,maho-,maho-:mahogha 大暴流.mahodadhi [mahā-uda-dhi] 大河,大海.mahodara [mahā-udara] 大腹(龍) mahodika [mahā-uda-ika] 深き,満水の.mahoraga [mahā-uraga] 摩睺羅伽,大蛇,大腹行.,5,1
- 263208,jp,18,majja,majja,majja,majja:n.[Sk.madya<mad] 酒,酔わしめるもの,末陀.-pa 飲酒者.-pāna 飲酒.-pāyaka 飲酒者.,5,1
- 263299,jp,18,majjara,majjāra,majjāra,majjāra:m.,majjārī f.[Sk.mārjāra] 貓.-camma 猫皮.,7,1
- 263346,jp,18,majjati,majjati,majjati,majjati:① [Sk.mādyati<mad] 酔う; 夢中になる.opt.majje,majjeyya; aor.majji; pp.matta.② [mṛj] 清める,磨く,掃く.pp.majjita,maṭṭha.,7,1
- 263382,jp,18,majjha,majjha,majjha,majjha:a.m.[Sk.madhya] 中の,中間の,現在の; 中正の道,中国.loc.majjhe 中間に,間に.,6,1
- 263459,jp,18,majjhanta,majjhanta,Majjhanta,Majjhanta:,Majjhantika m.[BSk.Madhyantika] 未田地,未田底迦 [アソー カ王時代に西北インドのカシュミー ラ,ガンダー ラ地方に仏教を伝えた比丘].,9,1
- 263462,jp,18,majjhantika,majjhantika,majjhantika,majjhantika:m.[majjha-anta-ika] 日中,正午,真昼.-kāla,-samaya 正午時.,11,1
- 263503,jp,18,majjharu,majjhāru,majjhāru,majjhāru:m.植物の一種,敷具.,8,1
- 263508,jp,18,majjhatta,majjhatta,majjhatta,majjhatta:a.n.[<majjha-ṭṭha] 中,中庸,無関心.-upekkhā 中捨.,9,1
- 263570,jp,18,majjhattata,majjhattatā,majjhattatā,majjhattatā:f.[majjhatta-tā] 中庸,無関心.,11,1
- 263657,jp,18,majjhima,majjhima,majjhima,majjhima:a.[Sk.madhyama] 中の,中間の,中位の,中臘の.-itthī 中年の女.-indriya 中根者.-janapada 中国.-desa 中部地方,中国.-patta 中鉢.-porisa 中性,黄門.-bhikkhu中臘比丘.-yāma 中夜,中更.-sīla中戒.-paṭipadā 中道.,8,1
- 263675,jp,18,majjhima-bhanaka,majjhima-bhāṇaka,Majjhima-bhāṇaka,Majjhima-bhāṇaka:m.中部誦者,中部師.,16,1
- 263678,jp,18,majjhima-nikaya,majjhima-nikāya,Majjhima-nikāya,Majjhima-nikāya:m.中尼柯耶,中部,中阿含 [五部,五尼柯耶の一].,15,1
- 263923,jp,18,majjhimatthakatha,majjhimaṭṭhakathā,Majjhimaṭṭhakathā,Majjhimaṭṭhakathā:f.中部義疏 = Papañcasūdanī [MA].,17,1
- 263987,jp,18,majjika,majjika,majjika,majjika:m.[majja-ika] 酒商.,7,1
- 264014,jp,18,makaci,makaci,makaci,makaci:m.樹の名 [樹皮は繊維].,6,1
- 264048,jp,18,makara,makara,makara,makara:m.[Sk.makara または maṅkara] 摩竭魚,大魚.f.makarinī.-dantaka摩竭魚の牙.,6,1
- 264078,jp,18,makaranda,makaranda,makaranda,makaranda:m.[〃] 花酒.,9,1
- 264099,jp,18,makasa,makasa,makasa,makasa:m.[Sk.maśaka] 蚊.-kuṭikā 蚊帳,かや.-vījanī 蚊払,蚊扇.,6,1
- 264159,jp,18,makkata,makkaṭa,makkaṭa,makkaṭa:m.[Sk.markaṭa] ①猿,獼猴.蜘蛛,くも.-camma 猿の皮.-cchāpaka 猿の子.-maṃsa 猿の肉.-jāla,-sutta くもの巣.,7,1
- 264200,jp,18,makkataka,makkaṭaka,makkaṭaka,makkaṭaka:m.[= makkaṭa ②] 蜘蛛,くも.-sutta くもの巣.,9,1
- 264247,jp,18,makkati,makkaṭī,makkaṭī,makkaṭī:f.[makkaṭa の f.] 雌猿,牝猿.,7,1
- 264265,jp,18,makkatiya,makkaṭiya,makkaṭiya,makkaṭiya:n.[makkaṭa-ya] 猿性,猿の 渋面.,9,1
- 264281,jp,18,makkha,makkha,makkha,makkha:m.[BSk.mrakṣa<mṛkṣ] 覆,偽善,悪の覆蔵; 悪意.pl.nom.makkhāse.-vinaya覆の調伏.,6,1
- 264305,jp,18,makkhali-gosala,makkhali-gosāla,Makkhali-Gosāla,Makkhali-Gosāla:m.[cf.BSk.Maskarin Gosśālī-putra] 末迦利瞿舍羅 [六師外道の一].,15,1
- 264318,jp,18,makkhana,makkhaṇa,makkhaṇa,makkhaṇa:n.[<mṛkṣ] 塗り油.,8,1
- 264364,jp,18,makkhayana,makkhāyanā,makkhāyanā,makkhāyanā:f.,makkhāyitatta n.[<makkha] 偽善.,10,1
- 264398,jp,18,makkheti,makkheti,makkheti,makkheti:[mṛkṣ の caus.] 塗る,けがす,塗布す.pp.makkhita; pass.makkhīyati; caus.makkhāpeti.,8,1
- 264428,jp,18,makkhika,makkhikā,makkhikā,makkhikā:f.[cf.Sk.makṣikā,makṣika] 蠅,はえ.-madhu 蜂蜜.,8,1
- 264480,jp,18,makkhin,makkhin,makkhin,makkhin:a.[makkha-in] 覆悪の,偽善の,有覆.,7,1
- 264482,jp,18,makkhita,makkhita,makkhita,makkhita:a.[makkheti の pp.] 塗布した; 汚れた,まみれた.,8,1
- 264526,jp,18,makula,makula,makula,makula:m.[〃] 芽,節瘤,ふしこぶ.,6,1
- 264594,jp,18,mala,mala,mala,mala:n.[〃] 垢,垢穢.-ābhibhū 垢穢の征服者.-macchera 慳垢.-majjana 除垢者,床屋.,4,1
- 264606,jp,18,mala,māla,māla,māla:,māḷa m.天幕,円屋,公堂.,4,1
- 264614,jp,18,mala,mālā,mālā,mālā:f.[〃] 鬘,華鬘,花環.-kathā 華鬘論.-kāra 花環師.-kita 華鬘で飾られたる.-gandha-vilepana-dhāraṇa-maṇḍana-vibhūsanaṭṭhāna 荘厳の原因たる華鬘・芳香・塗油・アクセサりー ・衣装など.-guṇa-parikkhittā 華鬘類をまとい飾った女.-guḷa花束.-palibodha 華鬘障碍.-bhāri,-bhārinī 華鬘をつけた女.-vaccha 小華樹,飾りの植物.,4,1
- 264624,jp,18,mala,māḷa,māḷa,māḷa:,māla m.円室,円房,天幕.,4,1
- 264745,jp,18,malaka,mālaka,mālaka,mālaka:,māḷaka m.[<māla] 広場,円囲いの庭.,6,1
- 264980,jp,18,malika,mālika,mālika,mālika:①m.華鬘師.②n.骰子(さいころ)の一種.,6,1
- 264997,jp,18,malin,mālin,mālin,mālin:①a.[mālā-in] ,f.mālinī 華鬘ある.② [<mala-in] 汚れある,泥の.,5,1
- 264999,jp,18,malina,malina,malina,malina:,malinaka a.[<mala] 垢穢の.,6,1
- 265079,jp,18,malla,malla,Malla,Malla:m.[〃] 末羅,力士 [十六大国の一].,5,1
- 265080,jp,18,malla,malla,malla,malla:m.[〃] カ士,角鬪士.-muṭṭhika,-yuddhika 拳鬪士,力士.-yuddha 角戯,角鬪,相撲,すもう.,5,1
- 265103,jp,18,mallaka,mallaka,mallaka,mallaka:m.[〃] 鉢,容器; 孫の手 [背をかくもの].,7,1
- 265181,jp,18,mallika,mallikā,mallikā,mallikā:f.[〃] 末利迦,次第花 [香木] ,ジャスミン = mālikā.,7,1
- 265206,jp,18,malorika,maḷorikā,maḷorikā,maḷorikā:f.支杖,支柱.,8,1
- 265232,jp,18,maluta,māluta,māluta,māluta:m.[=māruta,Sk.marut,māruta] 風. -irita [māluterita] 風に動かされたる.,6,1
- 265254,jp,18,maluva,māluvā,māluvā,māluvā:f.[cf.BSk.mālu] 蔓草,葛,かずら.-bīja 葛の種子.,6,1
- 265302,jp,18,malya,mālya,mālya,mālya:,malya n.[māla-ya] 花環.,5,1
- 265321,jp,18,mam,maṃ,maṃ,maṃ:[ahaṃ の acc.] 私を.,3,1
- 265327,jp,18,mama,mama,mama,mama:pron.[ahaṃ の dat.,gen.] 私の,私のもの,我所.-y-idaṃ これは私のもの,我執.,4,1
- 265347,jp,18,mamaka,māmaka,māmaka,māmaka:a.[<mama] 信奉する,わがものとする.f.māmikā.,6,1
- 265391,jp,18,mamankara,mamaṅkāra,mamaṅkāra,mamaṅkāra:m.[mama-kāra.cf.ahaṅkāra] 我所見,我所執.,9,1
- 265399,jp,18,mamankarana,mamaṅkāraṇa,mamaṅkāraṇa,mamaṅkāraṇa:n.好意,世話.,11,1
- 265421,jp,18,mamatta,mamatta,mamatta,mamatta:n.[mama-tta] 我所執,我執.,7,1
- 265448,jp,18,mamayana,mamāyanā,mamāyanā,mamāyanā:f.= mamatta.,8,1
- 265476,jp,18,mamayati,mamāyati,mamāyati,mamāyati:[mama の denom.] わがもの とする,我所執をなす.opt.mamāyetha; pp.mamāyita.,8,1
- 265504,jp,18,mamayita,mamāyita,mamāyita,mamāyita:a.n.[mamāyati の pp.] 我所執せる; 我所執,我所見.,8,1
- 265533,jp,18,maminkara,mamiṅkāra,mamiṅkāra,mamiṅkāra:= mamaṅkāra.,9,1
- 265535,jp,18,maminkaroti,mamiṅkaroti,mamiṅkaroti,mamiṅkaroti:[mamaṃ-kṛ] 好む,好意をもっ.,11,1
- 265544,jp,18,mamma,mamma,mamma,mamma:n.[Sk.marman] 末魔,死穴.-chedaka 断末魔の.,5,1
- 265582,jp,18,mammara,mammara,mammara,mammara:a.[擬声音] どもる.,7,1
- 265592,jp,18,mamsa,maṃsa,maṃsa,maṃsa:n.[Sk.māṃsa] 肉,鳥獣の肉.-kāya 肉聚.-cakkhu 肉眼.-piṇḍa 肉団.-puñja 肉塊.-pesi 肉片,肉塊.-pesūpamā 肉片喻.-bhojana 肉食.-sota 肉耳.-lohita 肉と血.,5,1
- 265845,jp,18,mamsi,maṃsi,maṃsi,maṃsi:f.樹の一種.,5,1
- 265851,jp,18,mamsika,maṃsika,maṃsika,maṃsika:m.n.a.[maṃsa-ika] 肉屋,肉商,肉の.,7,1
- 265916,jp,18,mana,māna,māna,māna:① m.[〃<man] 慢,慢心,憍慢.-ātimāna 慢過慢.-ānusaya 慢随眠.-ābhisamaya 慢現観,慢の止息.-gāha 慢執.-tthaddha 憍傲,傲慢.-papañca 慢障碍.-vāda 慢の論議.-saṃyojana 慢結.-satta 慢に執着せる.-sambhūto 慢所生.-salla 慢箭.② n.[〃<mā] 量,量目,尺度.-kūṭa 度量の詐り,偽量.③ m.n.[cf.māneti] 尊敬.,4,1
- 266066,jp,18,manam,manaṃ,manaṃ,manaṃ:① adv.[cf.Sk.manāk] かすか に,ほとんど…に近い.manaṃ vata bho anassāma われらは実に破滅しようとし た.② mano の acc.,5,1
- 266130,jp,18,manana,mānanā,mānanā,mānanā:,mānana n.f.[<māneti] 尊敬,敬意.,6,1
- 266148,jp,18,manangana,manaṅgaṇa,manaṅgaṇa,manaṅgaṇa:n.[mano-aṅgaṇa] 意の領域,意の庭.,9,1
- 266185,jp,18,manapa,manāpa,manāpa,manāpa:a.[BSk.〃] 可意の,適意の.-āmanāpa 可意不可意.-kāyika deva 可意衆天.-rūpa 可意相.,6,1
- 266304,jp,18,manapika,manāpika,manāpika,manāpika:= manāpa.,8,1
- 266345,jp,18,manasa,manasa,manasa,manasa:a.[mano の一形.cf.mānasa] 意ある.-cakkhu 意眼.,6,1
- 266348,jp,18,manasa,manasā,manasā,manasā:mano の instr.-asoceyyaṃ 意不浄行.-soceyyaṃ意浄行.,6,1
- 266349,jp,18,manasa,mānasa,mānasa,mānasa:n.,mānasāna a.[=manas] 意,心意.,6,1
- 266392,jp,18,manasakati,manasākāti,manasākāti,manasākāti:,manasākattha,manasikaroti の aor.,10,1
- 266474,jp,18,manasikara,manasikāra,manasikāra,manasikāra:m.[manasi<mano の loc.-kāra,BSk.manaskāra,manasīkara,manasikara] 作意,思念,注意.-kusalatā 作意善巧.-sambhava 思念より生ずる.,10,1
- 266622,jp,18,manasikaroti,manasikaroti,manasikaroti,manasikaroti:[manasi-kṛ,BSk.manasī-karoti,manasi-karoti] 作意す,注意す.imper.manasikarohi,manasikarotha; opt.manasikareyyātha; ger.manasikatvā; aor.manasākāsi,manasākattha; grd.manasikātabba; ppr.manasikaronta.(instr.manasikarotā = manasikarontena; gen.manasikaroto).,12,1
- 266675,jp,18,manassin,mānassin,mānassin,mānassin:a.[cf.mānin] 慢心ある.,8,1
- 266711,jp,18,manatta,mānatta,mānatta,mānatta:n,[BSk,mānatva,mānāpya] 摩那埵,贖罪の儀式.-dāna 与摩那埵.,7,1
- 266787,jp,18,manava,māṇava,māṇava,māṇava:,māṇavaka m.[〃] 摩納,学童,青年,若いバラモン.pl.māṇavā 人々.f.māṇavikā 浄行女,若妻.,6,1
- 266796,jp,18,manava,mānava,mānava,mānava:=māṇava.,6,1
- 266920,jp,18,manayati,mānayati,mānayati,mānayati:=māneti.,8,1
- 266928,jp,18,manca,mañca,mañca,mañca:m.[〃] 床,臥床,寝台.-paṭipādakā床脚.-pīṭha 床と椅子,床座.,5,1
- 266954,jp,18,mancaka,mañcaka,mañcaka,mañcaka:m.[mañca-ka] 臥床.,7,1
- 267071,jp,18,manda,maṇḍa,maṇḍa,maṇḍa:m.[〃] 醍醐,クリーム,精髄.-kappaマンダ劫,精好劫.-peyya 醍醐味,最上の飲物.,5,1
- 267084,jp,18,manda,manda,manda,manda:a.[〃] 鈍き,遅き,愚鈍の.-dasaka 鈍十年.-valāhaka 遅雲(神).,5,1
- 267172,jp,18,mandaka,maṇḍaka,maṇḍaka,maṇḍaka:m.① = maṇḍa.② 水面に浮 ぶもの,水草.,7,1
- 267196,jp,18,mandakini,mandākinī,Mandākinī,Mandākinī:f.曼陀吉尼 [雪山の七大湖の一].,9,1
- 267222,jp,18,mandala,maṇḍala,maṇḍala,maṇḍala:m.[〃] 曼陀羅,円相,円輪,壇; 円形馬場調練,綜合論,-ādāsa 円鏡.-māla,-māḷa 円屋,周円堂,仮屋,亭屋.,7,1
- 267258,jp,18,mandalaka,mandālaka,mandālaka,mandālaka:m.水草,蓮の一種.,9,1
- 267324,jp,18,mandalika,maṇḍalika,maṇḍalika,maṇḍalika:m.群主,小王.,9,1
- 267331,jp,18,mandalika,maṇḍalikā,maṇḍalikā,maṇḍalikā:f.円形馬場,サーカス.,9,1
- 267342,jp,18,mandalin,maṇḍalin,maṇḍalin,maṇḍalin:a.[maṇḍala-in] 円形の,円輪ある(太陽).,8,1
- 267377,jp,18,mandamukhi,mandāmukhi,mandāmukhi,mandāmukhi:,mandamukhi f.火爐.,10,1
- 267388,jp,18,mandana,maṇḍana,maṇḍana,maṇḍana:n.[〃] 装飾,荘厳.-jātika 派手好みの.-palibodha 荘厳障碍.-vibhūsana 粉飾.-sīla 荘厳戒,派手性.,7,1
- 267468,jp,18,mandapa,maṇḍapa,maṇḍapa,maṇḍapa:m..[〃] 天幕,仮屋,仮堂.,7,1
- 267577,jp,18,mandarava,mandārava,mandārava,mandārava:m.[cf.Sk.mandāra] 曼陀羅(花) [豆科の植物,pāricchattakaと同類].,9,1
- 267648,jp,18,mandatta,mandatta,mandatta,mandatta:n.[manda-tta] 遅鈍.,8,1
- 267705,jp,18,mandeti,maṇḍeti,maṇḍeti,maṇḍeti:[maṇḍ] 飾る,かざる.pp.maṇḍita.,7,1
- 267762,jp,18,mandira,mandira,mandira,mandira:n.[〃] 家,堂,宮殿.,7,1
- 267779,jp,18,mandita,maṇḍita,maṇḍita,maṇḍita:a.[maṇḍeti の pp.] 飾れる,美装の.,7,1
- 267797,jp,18,mandiya,mandiya,mandiya,mandiya:n.[manda-ya.cf.Sk.māndya] 懶惰,怠惰,愚鈍.,7,1
- 267818,jp,18,manduka,maṇḍūka,maṇḍūka,maṇḍūka:,maṇḍūkiya m.[〃] 蛙,かえる.-chāpī f.雌の小蛙.-bhakka 食蛙者,蛇.,7,1
- 267889,jp,18,manesika,manesikā,manesikā,manesikā:f.[mano-esikā] 他人の意を探ること,意思判じ.,8,1
- 267911,jp,18,maneti,māneti,māneti,māneti:[man の caus.=mānayati] 尊敬す,奉事す.aor.mānesuṃ; pp.mānita.,6,1
- 267932,jp,18,mangala,maṅgala,maṅgala,maṅgala:a.n.[〃] 吉祥の,吉瑞の,瑞祥,祝祭,祝典,吉凶判断.-uttama 最上の吉祥.-gīta 吉祥歌.-cchaṇa 祭礼.-hatthin 吉祥象,王象.,7,1
- 267944,jp,18,mangala-sutta,maṅgala-sutta,Maṅgala-sutta,Maṅgala-sutta:n.= Mahāmaṅgala-sutta 吉祥経 [Khp 5 = Sn 2 4].,13,1
- 268202,jp,18,mangalika,maṅgalika,maṅgalika,maṅgalika:a.[maṅgala-ika] 吉瑞ある,好める,吉兆を望む,迷信的な.,9,1
- 268233,jp,18,mangula,maṅgula,maṅgula,maṅgula:a.青白き.maṅgulī f.青白き顔の女.,7,1
- 268265,jp,18,mangura,maṅgura,maṅgura,maṅgura:a.金色の.-cchavī f.金色の 皮膚ある女.,7,1
- 268284,jp,18,mani,maṇi,maṇi,maṇi:m.[〃] 摩尼,宝珠,宝石; 骰子,さいころ.-kuṇḍala 宝石の耳環.-jotirasa 星宿宝.-thūṇa 摩尼の柱.-bandha 宝石の腕環.-maya 宝石製の.-ratana 珠宝.-lakkhaṇa 珠相,宝石占い.-vimāna 宝石宮.-veḷuriya 琉璃宝珠.-sāra 摩尼宝.-suvaṇṇa 摩尼黄金.,4,1
- 268432,jp,18,manika,maṇikā,maṇikā,maṇikā:f.[〃] ① 水瓶,水かめ.② 摩尼による呪術,占相.,6,1
- 268440,jp,18,manika,mānikā,mānikā,mānikā:f.= māna ②.,6,1
- 268481,jp,18,manikata,mānikata,mānikata,mānikata:a.[māni-karoti の pp.] 尊敬せる,崇拝せる.,8,1
- 268528,jp,18,manila,maṇila,maṇila,maṇila:m.樹の一種.,6,1
- 268593,jp,18,manin,mānin,mānin,mānin:a.[māna-in] 慢心ある,誇りをもつ.f.māninī.,5,1
- 268599,jp,18,manindriya,manindriya,manindriya,manindriya:n.[mano-indriya] 意根.,10,1
- 268725,jp,18,manita,mānita,mānita,mānita:a.[māneti の pp.] 尊敬せる.,6,1
- 268821,jp,18,manjari,mañjari,mañjari,mañjari:,mañjarikā f.[Sk.mañjarī] 分枝した花茎,若枝.,7,1
- 268853,jp,18,manjettha,mañjeṭṭha,mañjeṭṭha,mañjeṭṭha:,mañjiṭṭha,mañjeṭṭhaka a.深紅の,あかね色の.,9,1
- 268879,jp,18,manjetthika,mañjeṭṭhikā,mañjeṭṭhikā,mañjeṭṭhikā:f.あかかび,甘蔗の病菌.,11,1
- 268932,jp,18,manju,mañju,mañju,mañju:a.[〃] 美妙の,美音.-bhāṇaka,-bhāṇin 妙説者.-ssara 妙音,妙音者.,5,1
- 268953,jp,18,manjuka,mañjuka,mañjuka,mañjuka:a.美音ある,美声者.,7,1
- 268962,jp,18,manjusa,mañjūsā,mañjūsā,mañjūsā:f.[ cf.Sk.mañjūṣā] 宝函,箱,書類函.,7,1
- 268976,jp,18,manjusaka,mañjūsaka,mañjūsaka,mañjūsaka:,mañjussaka m.[<mañjūsā] 曼珠沙(花),天華.,9,1
- 268998,jp,18,mankara,maṅkara,maṅkara,maṅkara:= makara.,7,1
- 269003,jp,18,manku,maṅku,maṅku,maṅku:a.[〃] 羞愧の,赤面の,当惑せる.-bhūta 赤面,当惑せる.,5,1
- 269041,jp,18,mankuna,maṅkuna,maṅkuna,maṅkuna:,maṅkuṇa m.[cf.Sk.matkuṇa] 昆虫,しらみ,南京虫.,7,1
- 269065,jp,18,mannana,maññanā,maññanā,maññanā:f.思惟,思量.,7,1
- 269150,jp,18,mannati,maññati,maññati,maññati:[Sk.manyate man = munāti] 考える,思う,思量す.pr.maññate,maññe,maññare; opt.maññeyya,maññe; aor.amaññatha,maññi,maññisaṃ,amaññittho; ppr.maññamāna; pp.maññita,mata,muta.,7,1
- 269164,jp,18,manne,maññe,maññe,maññe:① adv.[maññati の pr.1sg.] 私は思う,思うに,確かに.② [maññati の opt.] 思うベし.,5,1
- 269248,jp,18,mannta,maññta,maññta,maññta:a.n.[maññati の pp.] 思念せる,妄想,幻想.,6,1
- 269249,jp,18,mannussava,maññussava,maññussava,maññussava:m.[mañña-ussava] 想歓喜,悦意.,10,1
- 269250,jp,18,mano,mano,mano,mano:,manas n.[Sk.manaḥ] 意,心.nom.acc.mano,manaṃ; dat.gen.manaso; instr.manasā,manena; abl.manato; loc.manasmiṃ,manamhi,mane,manasi.-āvajjana.-dvārāvajjana 意門転向.-kamma 意業.-kasāva 意濁.-daṇḍa 意罰.-duccarita 意悪行.-dosa 意過失.-dvāra 意門.-dhātu 意界.-padūsika,-padosika 意乱,意憤.-padosa 瞋意,悪意.-pubbaṅgama意を先導とす.-bhāvanā 意修習.-bhāvanīya 意修習すベき.-maya 意所成,意生の.-maya-kāya 意所生身.-mayāiddhi 意所成神変.-mānasa 意図.-moneyya 意寂黙.-ratha 意欲.-rama 適意の,快意の,喜ばしき.-viññāṇa 意識.-viññāṇadhātu 意識界.-vññeyya 意所識の.-vitakka 心の想.-sañcetanāhāra 意思食.-satta 意着の.-samācāra 意正行,意行.-samphassa 意触.-silā 砒石,雄黄.-silikā 雄黃.-sucarita 意妙行.-soceyya 意浄.-hara 美しき宝石,宝珠.,4,1
- 269619,jp,18,manorathapurani,manorathapūraṇī,Manorathapūraṇī,Manorathapūraṇī:f.増支部註.[AA.].,15,1
- 269876,jp,18,manta,manta,manta,manta:m.[Sk.mantra] 呪,呪文,呪語,呪術,真言; 経典,経文,聖典,聖言,グェーダ.-ajjhāyaka 誦呪者.-odaka 呪水.-dhara 持呪者.-pada 呪文,呪句,ヴェーダ,聖句.-pāragū ヴェーダに通ぜる.-bhāṇin 誦呪者.-bhāsā 聖典語.-mala 聖典の垢穢.f.mantā 慧.,5,1
- 269888,jp,18,manta,mantā,mantā,mantā:① = mantāya [manteti の ger.] 考慮して.② mantar の sg.nom.,5,1
- 269999,jp,18,mantana,mantanā,mantanā,mantanā:,mantaṇā f.[<mant] 考量,相談,助言; 呪術.,7,1
- 270003,jp,18,mantanaka,mantanaka,mantanaka,mantanaka:a.[<mantanā] 陰謀の.,9,1
- 270059,jp,18,mantar,mantar,mantar,mantar:m.[<mant] 賢者,賢人.nom.mantā,manta.mantā- bhāsā 聡慧語.,6,1
- 270181,jp,18,manteti,manteti,manteti,manteti:[mant cf.Sk.mantrayati] 考量す,相談す,助言す,忠告す; 密語す.imper.mantayatha,mantavho,mantayavho; aor.mantayiṃsu; ger.mantāya,mantā,mantayitvā; inf.mantayituṃ; grd.mantayitabba; pp.mantita.,7,1
- 270213,jp,18,mantha,mantha,mantha,mantha:m.[<math] 攪拌棒; 麸子,麦菓子.,6,1
- 270275,jp,18,mantin,mantin,mantin,mantin:a.m.[manta-in] 助言をなす; 助言者,相談役.,6,1
- 270284,jp,18,mantita,mantita,mantita,mantita:a.[manteti の pp.] 考量せる; 助言せる.,7,1
- 270301,jp,18,mantra,mantra,mantra,mantra:= manta.,6,1
- 270322,jp,18,manuja,manuja,manuja,manuja:m.[manu-ja] 人,摩奴所生者.-ādhipati 人々の主,国王.-inda 人々の王,大王.,6,1
- 270351,jp,18,manunna,manuñña,manuñña,manuñña:a.[cf.Sk.manojña] 快意の,快適の,美しき,愛語.-bhojana 美食.,7,1
- 270429,jp,18,manusa,mānusa,mānusa,mānusa:a.n.m.[Sk.mānuṣa] 人の,人間の; 人間,人.f.mānusī 人女.pl.mānusā 人々.-yoga 人間の束縛.,6,1
- 270443,jp,18,manusaka,mānusaka,mānusaka,mānusaka:a.[=mānusa] 人の;人類.f.mānusikā,n.pl.mānusikāni.,8,1
- 270504,jp,18,manussa,manussa,manussa,manussa:m.[Sk.manuṣya] 人,人間.-antarāya 人の障碍.-āyu 人寿.-itthi 人女.-inda 人間の主,国王.-khipa 人の網.-nāga 人龍.-purisa 人男.-peta 人間餓鬼.-bhūta 人身.-maṃsa 人肉.-yakkha 人間夜叉.-loka 人界.-viggaha 人身,人体.-saññā 人想.,7,1
- 270895,jp,18,manussatta,manussatta,manussatta,manussatta:n.[manussa-tta] 人の状態,人たること.,10,1
- 271081,jp,18,mapeti,māpeti,māpeti,māpeti:[mināti mā の caus.] 築く,建設す,作る,量る.,6,1
- 271138,jp,18,mara,māra,māra,māra:m.[〃cf.māreti] 魔,悪魔,魔羅,魔王,死神.-ābhibhū 魔の征服.-āmisa 魔食,魔財.-kāyika 魔衆の.-cakkhu 魔眼.-dhamma 魔法.-dhītar 魔女.-dheyya 魔の領域,魔界.-pakkha 魔分,魔の所有.-paññatti 魔羅の名義.-parisā 魔衆,魔会.-pāpimant 悪魔波旬.-pāsa 魔のわな,魔索.-bandhana 魔縛.-vasa 魔の権力.-visaya 魔境,魔界.-saṃyoga 魔結.-senā 魔軍.,4,1
- 271215,jp,18,maraka,māraka,māraka,māraka:① a.[māra-ka] 悪魔の.② m.[<māreti] 殺者,殺害者.,6,1
- 271265,jp,18,marana,maraṇa,maraṇa,maraṇa:n.[〃<marati mṛ] 死.-anta 死を終とする,死に瀕する.-ādhippāya 殺意.-ānussati 死念,死随念.-dukkha 死苦.-dhamma 死法,死ぬもの.-bhaya 死の怖畏.-bhojana 死前の食.-mañca 死の床.-sati 死念.,6,1
- 271277,jp,18,marana,māraṇa,māraṇa,māraṇa:n.[<māreti] 殺すこと,殺戮.,6,1
- 271833,jp,18,marapeti,mārāpeti,mārāpeti,mārāpeti:[māreti の caus.] 殺させる.pp.mārāpita.cf.mārāpitatta n.殺させられたこと.,8,1
- 271902,jp,18,marati,marati,marati,marati:[mṛ cf.Sk.mriyate,marate] 死ぬ.pr.miyyati,mīyati; opt.mareyyaṃ,mareyyāsi; aor.amarā,amari,māri; fut.marissati,marissaṃ; inf.marituṃ,marituye; ppr.maramāna; pp.mata; caus.māreti 殺す.pass.māriyati 殺される.caus.mārāpeti 殺さしむ.,6,1
- 271912,jp,18,maratta,māratta,māratta,māratta:n.[māra-tta] 魔界,魔性.,7,1
- 272018,jp,18,maretar,māretar,māretar,māretar:m.[<māreti] 殺す人,殺戮者.,7,1
- 272022,jp,18,mareti,māreti,māreti,māreti:[marati<mṛ の caus.] 殺す.pp.mārita; caus.mārāpeti; pass.māriyati 殺される.,6,1
- 272057,jp,18,mareyyam,mareyyaṃ,mareyyaṃ,mareyyaṃ:,mareyyāsi,marati の opt.,8,1
- 272073,jp,18,mari,māri,māri,māri:marati の aor.,4,1
- 272078,jp,18,marica,marica,marica,marica:n.[〃] 胡椒,こしょう.-gaccha 胡椒の薮.-cuṇṇa 胡椒の粉.,6,1
- 272116,jp,18,marici,marīci,marīci,marīci:,marīcikā f.[〃] 陽炎,かげろう,蜃気楼,幻影.-upama 陽炎の如し.-dhamma 陽炎法,夢幻の.,6,1
- 272157,jp,18,marisa,mārisa,mārisa,mārisa:a.[=mādisa] ‘わが友よ' ‘わが師よ' ‘尊師よ’ [voc.のみに使用,親愛・尊敬の呼びかけ] sg.mārisa,pl.mārisā.,6,1
- 272209,jp,18,marita,mārita,mārita,mārita:a.[māreti の pp.] 殺されたる.,6,1
- 272244,jp,18,maritum,marituṃ,marituṃ,marituṃ:,marituye,marati の inf.,7,1
- 272256,jp,18,mariyada,mariyādā,mariyādā,mariyādā:f.[Sk.maryādā] 限界,境界,畔; 規則,規則を厳守する.-baddha 境界に結ぼれたる.,8,1
- 272345,jp,18,maru,maru,maru,maru:①m.[〃] 沙漠.-kantāra 沙漠難所.② m.[Sk.marut,pl.marutaḥ] 風神; 神.pl.marū.cf.māruta,māluta.,4,1
- 272375,jp,18,marumba,marumba,marumba,marumba:m.砂礫.,7,1
- 272404,jp,18,maruta,māruta,māruta,māruta:m.[=māluta] 風.,6,1
- 272416,jp,18,maruva,maruvā,maruvā,maruvā:f.[Sk.mūrvā] 麻.,6,1
- 272423,jp,18,masa,masa,masa,masa:①m.[〃] 暦月,月 [インドでは暦月は三月頃から始まる.Citta,Vesākha,Jeṭṭha,Asāḷha,Sāvaṇa,Poṭṭhapāda,Āssayuja(āssayuja),Kattika,Māgasira,Phussa,Māgha,Phagguṇa の十ニヶ月] .ekena māsena 一ヶ月で,一ヶ月経って.②m.[Sk.māṣa.=māsaka①] 豆,そら豆.-sūpa 豆汁,豆ス一プ.③ m.[=māsaka ②] 豆銭.,4,1
- 272448,jp,18,masacita,māsācita,māsācita,māsācita:a.[māsa-ācita] 月満てる.(母1/5 腹が)重き.,8,1
- 272484,jp,18,masaka,māsaka,māsaka,māsaka:① m.[=māsa ②] 豆.② m.[=māsa ③] 豆銭,摩沙迦,銭,小貨幣.pāda,1/20 kahāpaṇa.,6,1
- 272547,jp,18,masana,masāṇa,masāṇa,masāṇa:n.麻衣,麻の混織,麁布.,6,1
- 272593,jp,18,masaragalla,masāragalla,masāragalla,masāragalla:m.n.[BSk.musāragalva] 琥珀,めのう,猫目石.,11,1
- 272619,jp,18,masaraka,masāraka,masāraka,masāraka:m.臥床の一種,長椅子.-pīṭha マサーラヵ小床.-mañca マサーラヵ床.,8,1
- 272654,jp,18,masi,masi,masi,masi:m.[Sk.maṣi,masi] 灰末,媒,すす.,4,1
- 272669,jp,18,masika,māsika,māsika,māsika:,māsiya a.[māsa ① -ika,-iya] 月の,月から成る.,6,1
- 272684,jp,18,masita,māsita,māsita,māsita:a.=masita [masati mṛṣ の pp.] 触れたる.,6,1
- 272685,jp,18,masiya,māsiya,māsiya,māsiya:a.[=māsika] 月の.,6,1
- 272695,jp,18,massu,massu,massu,massu:m.[Sk.śmaśru] 鬚,ひげ.-kammaひげの手入れ.-kutti ひげつみ.,5,1
- 272743,jp,18,masuraka,masūraka,masūraka,masūraka:m.当てる物,長枕.cf.masāraka.,8,1
- 272757,jp,18,mata,mata,mata,mata:① a.[= muta.maññati の pp.] 所思,所覚,謬想の.② a.[marati mṛ の pp.] 死せる,死者.-kuṇapa 死屍.-patikā 寡婦.-sarīra死屍.,4,1
- 272777,jp,18,mata-,mātā-,mātā-,mātā-:-pitaro父母.-pitu-rakkhitā 父母護女.-pitunnaṃ upaṭṭhānaṃ 父母への供事,父母への孝養奉仕.-pettikasambhava 父母所生の.-pettibhāra父母を養う.,5,1
- 272817,jp,18,mataja,maṭaja,maṭaja,maṭaja:n.武器の一種.,6,1
- 272822,jp,18,mataka,mataka,mataka,mataka:a.[mata ② -ka] 死せる,死者.-ākāra 死者の相.-bhatta 死者に供えた食物.,6,1
- 272955,jp,18,matanga,mātaṅga,mātaṅga,mātaṅga:m.[〃] 象; 下層民; 植物名.-ārañña 林中の象.,7,1
- 273133,jp,18,matar,mātar,mātar,mātar:f.[〃] 母.nom.mātā; gen.dat.mātu,mātuyā,mātāya; acc.mātaraṃ; instr.mātarā; loc.mātari; abl.mātito.mātaraṃ jīvitā voropeti 生命から母を奪う,母の命を奪う,母を殺す.mātā jīvitā voropitā hoti.母は生命から奪われる,母は殺される.,5,1
- 273167,jp,18,matatta,matatta,matatta,matatta:n.[mata-tta] 死せること.,7,1
- 273198,jp,18,mathati,mathati,mathati,mathati:[math,manth] 攪拌す,かきまぜる,混乱す.pp.mathita 混迷せる.caus.matheti,mathayati 混迷さす,乱す.opt.mathaye; grd.mathayitabba.,7,1
- 273225,jp,18,mathita,mathita,mathita,mathita:a.[mathati の pp.] 攪拌せる,かきまぜた; 混乱せる,顛倒した.,7,1
- 273246,jp,18,mati,mati,mati,mati:f.[cf.mata ①<man] 思念,覚,慧,意見.-kamma 心念法.,4,1
- 273256,jp,18,mati-,māti-,māti-,māti-:-devatā 母の守護神.-posaka 母を養う者.,5,1
- 273271,jp,18,matika,mātika,mātika,mātika:a.[cf.Sk.mātṛka] 母の.,6,1
- 273281,jp,18,matika,mātikā,mātikā,mātikā:f.[BSk.matṛkā] ①論母,本母,智母,律母,本典要目,摩夷.-dhara 持母者,論母を持する者.-nikkhepa 論母の概説.-nikkhepavāra 論母設置分.-pada 論母句.②水路,灌溉路.,6,1
- 273356,jp,18,matikata,matikata,matikata,matikata:a.[Sk.matīkṛta] まぐわで平らにせる,ならされた.,8,1
- 273397,jp,18,matimant,matimant,matimant,matimant:a.[mati-mant] 慧ある,賢き.nom.matīmā,matimā.,8,1
- 273456,jp,18,matiya,mātiya,mātiya,mātiya:a.n.[Sk.martya] 死ぬベき,人.cf.macca.,6,1
- 273463,jp,18,matta,maṭṭa,maṭṭa,maṭṭa:,maṭṭha a.m.[majjati ② mṛj の pp.] 凈き,磨ける,美布,絹.-sāṭaka 絹の上衣.,5,1
- 273469,jp,18,matta,matta,matta,matta:① a.,adv.[= mattā,Sk.mātrā] 量,小量の,程度の; だけ,のみ,だけで.m.pl.nom.mattāse.-atthiya,-atthika 小量を欲する,適度の.-ññutā 知量.-ññū 量を知る,適量を知る人.② a.[madati mad の pp.] 酔った,狂った.-kuñjara,-gaja,-hatthin 狂象,酔象.,5,1
- 273493,jp,18,matta,mattā,mattā,mattā:f.[Sk.mātrā<mā] 量,適量.abl.mattaso 量より.-sukha 小量の楽.,5,1
- 273535,jp,18,mattaka,mattaka,mattaka,mattaka:a.[matta ① -ka] 量の,小量の,それだけの.,7,1
- 273662,jp,18,matteyya,matteyya,matteyya,matteyya:,metteyya a.[<mātar] 母を敬う,母への孝行の.,8,1
- 273671,jp,18,matteyyata,matteyyatā,matteyyatā,matteyyatā:,metteyyatā f.[matteyya-tā] 母への孝行,敬母.,10,1
- 273681,jp,18,mattha,mattha,mattha,mattha:① m.[cf.Sk.masta] 頭,脳.-luṅga 脳漿,脳髄.-luṅga-pañcaka 脳髄までの五種 [三十二身分の中] .② m.[cf.mantha] 乳精; 攪拌器.,6,1
- 273702,jp,18,matthaka,matthaka,matthaka,matthaka:m.[mattha ① -ka] 頭,頂上,先端.loc.matthake.,8,1
- 273850,jp,18,matti,matti,matti,matti:f.[= mātu<mātar] 母.-gha殺母者.-sambhava 母から生まれた,母系の.,5,1
- 273860,jp,18,mattika,mattika,mattika,mattika:a.[<mattikā] 土の,粘土製の.-kuṇḍala 泥土の耳環.-bhājana 土器.,7,1
- 273867,jp,18,mattika,mattikā,mattikā,mattikā:f.[Sk.mṛttikā ] 土,泥土,粘土,浴土,石鹸.-kuṇḍala 泥の耳環.-doṇika 粘土桶.-patta 泥鉢,瓦缽.-piṇḍa 泥団.-puñja 土堆.-bhaṇḍa,-bhājana 土器.-maya 粘土製の.,7,1
- 274014,jp,18,matu-,mātu-,mātu-,mātu-:mātukucchi 母胎.mātugāma 婦人,女人,婦女.mātugāma-potthaka-rūpaka 婦人塑像.mātugāmopavicāra 女と交おる.mātughāta 殺母.mātughātaka 殺母者.mātucitta 母という考え.mātuthañña 母乳.mātumattī 母ぐらいの(年令の)女.mātusamā 母に等しい女.,5,1
- 274037,jp,18,matuccha,mātucchā,mātucchā,mātucchā:f.[Sk.mātṛ-ṣvasā] 母の姉妹,叔母.-putta 叔母の子,いとこ.,8,1
- 274186,jp,18,matuka,mātuka,mātuka,mātuka:n.[<mātar] 起原,原因.,6,1
- 274226,jp,18,matula,mātula,mātula,mātula:m.[〃] 母の兄弟,叔父.-dhītā 叔父の娘,いとこ.,6,1
- 274265,jp,18,matulani,mātulānī,mātulānī,mātulānī:f.叔父の妻,おば.,8,1
- 274288,jp,18,matulunga,mātuluṅga,mātuluṅga,mātuluṅga:n.摩独龍伽,拘櫞 [果,樹].,9,1
- 274482,jp,18,maya,mayā,mayā,mayā:,mayi,mayhaṃ→ahaṃ.,4,1
- 274488,jp,18,maya,māya,māya,māya:a.[<māyā] 幻術者.,4,1
- 274491,jp,18,maya,māyā,māyā,māyā:f.[〃] 幻,幻術,誑,誑惑,神秘な格言.-ūpama 幻事の如し.-kāra 幻術師,手品師.,4,1
- 274492,jp,18,maya,māyā,Māyā,Māyā:f.[〃] = Mahāmāyā 摩耶夫人 [釈尊の生母].,4,1
- 274532,jp,18,mayam,mayaṃ,mayaṃ,mayaṃ:ahaṃ の pl.nom.= vayaṃ.,5,1
- 274576,jp,18,mayavin,māyāvin,māyāvin,māyāvin:a.[〃māyā-vin] 偽詐の,誑者,幻士,幻術者.,7,1
- 274627,jp,18,mayura,mayūra,mayūra,mayūra:m.[〃] = mora.孔雀.-nacca 孔雀の踊.,6,1
- 274678,jp,18,me,me,me,me:ahaṃ の acc.instr.dat.gen.,2,1
- 274693,jp,18,mecaka,mecaka,mecaka,mecaka:a.黒の,暗青の.,6,1
- 274710,jp,18,meda,meda,meda,meda:m.[Sk.medas n.] 脂肪,凝膏.-chakka 脂肪までの六種 [三十二身分の中].,4,1
- 274730,jp,18,medaka,medaka,medaka,medaka:m.[=meda] -thālika 膏瓶.,6,1
- 274772,jp,18,medeti,medeti,medeti,medeti:[meda の denom.] 肥大す,脂肪肥りとなる.,6,1
- 274777,jp,18,medha,medha,medha,medha:m.[〃] 犠牲,祠祭.,5,1
- 274786,jp,18,medha,medhā,medhā,medhā:f.[Sk.medhā,medhas] 慧,智慧.cf.dummedha,sumedha.,5,1
- 274797,jp,18,medhaga,medhaga,medhaga,medhaga:,medhaka m.[cf.Sk.methana] 異執,確執,争論.,7,1
- 274819,jp,18,medhasa,medhasa,medhasa,medhasa:a.[Sk.medhas] 賢き.,7,1
- 274830,jp,18,medhavin,medhāvin,medhāvin,medhāvin:,medhin a.[medhā-in] 智慧ある,賢き.,8,1
- 274847,jp,18,medini,medinī,medinī,medinī:f.[meda-in の f.] 地,大地.,6,1
- 274861,jp,18,megha,megha,megha,megha:m.[〃] 雨雲,雲.-sadda 雷鳴.,5,1
- 275071,jp,18,mekhala,mekhalā,mekhalā,mekhalā:,mekhalikā f.[〃] 帯.,7,1
- 275109,jp,18,mella,mella,mella,mella:m.[=mātaluṅga] 樹の一種.,5,1
- 275111,jp,18,menda,meṇḍa,meṇḍa,meṇḍa:m.[BSk.〃] 羊,牡羊.-yuddha 牡羊鬪.,5,1
- 275123,jp,18,mendaka,meṇḍaka,meṇḍaka,meṇḍaka:a.[meṇḍa-ka] 羊の,羊角製の.-pañha 難問.-visāṇa 羊角.,7,1
- 275205,jp,18,meraya,meraya,meraya,meraya:n.[Sk.maireya] 迷羅耶,果酒,花酒,木酒.,6,1
- 275274,jp,18,methuna,methuna,methuna,methuna:a.n.[Sk.maithuna<mithu] 婬,婬欲,行欲,交会.-dhamma 婬法,不浄法.-saṃyoga 婬欲偶合.-saṃsagga 男女の交.-sambhūta 婬欲所生.,7,1
- 275348,jp,18,methunaka,methunaka,methunaka,methunaka:m.[methuna-ka] 婬者; 仲間; n.婬法.,9,1
- 275476,jp,18,metta,metta,metta,metta:a.n.[= mettā<mitta] 友情ある,慈.-kāya-kamma 慈身業.-citta 慈心.,5,1
- 275483,jp,18,metta,mettā,mettā,mettā:f.[Sk.maitrī,BSk.maitrā,maitryā] 慈,慈悲.-appamāṇa-citta 慈無量心.-ānisaṃsa 慈悲の功德.-ānubhava 慈カ,慈の威力.-cariyā 慈行.-cetovimutti 慈心解脱.-pāramī 慈波羅蜜.-brahmavihāra 慈梵行.-bhāvanā 慈の修習.-manokamma 慈意業.-vacīkamma 慈語業.-vihāra 慈住.-vihārin 慈住者.-saññā 慈想.-sahagata 慈倶行.,5,1
- 275752,jp,18,mettata,mettatā,mettatā,mettatā:f.[mettā-tā] 慈愛,慈悲.,7,1
- 275801,jp,18,mettayana,mettāyanā,mettāyanā,mettāyanā:f.,mettāyitatta n.慈愛,慈念,慈愍.,9,1
- 275816,jp,18,mettayati,mettāyati,mettāyati,mettāyati:[mettā の denom.] 慈愛す,慈(いつく)しむ.,9,1
- 275843,jp,18,metteyya,metteyya,Metteyya,Metteyya:m.[BSk.Maitreya] 弥勒(みろく) [未来仏].,8,1
- 275844,jp,18,metteyya,metteyya,metteyya,metteyya:,metteyyatā→matteyya,matteyyatā.,8,1
- 275922,jp,18,mhita,mhita,mhita,mhita:=mihita [Sk.smita].,5,1
- 275936,jp,18,miccha,micchā,micchā,micchā:adv.[Sk.mithyā] 邪に,邪悪に -ājīva 邪命.-kammanta 邪業.-cāra 邪行.-cārin 邪行者.-ñāṇa 邪智.-ñāṇin 邪智者.-dassana 邪見.-diṭṭhi 邪見.-diṭṭhika 邪見者,異教徒.-dhamma 邪法.-paṭipatti 邪行.-paṭipadā 邪道.-paṭipanna 邪行者.-paṇihita 邪に向けられた,邪願の.-patha 邪路.-māna 邪慢.-vācā 邪語者.-vacā 邪語.-vāda 邪説,邪見.-vāyāma 邪精進 -vimutti 邪解脱.-saṅkappa 邪思惟.-sati 邪念.-samādhi 邪定.,6,1
- 276413,jp,18,micchatta,micchatta,micchatta,micchatta:n.[micchā-tta] 邪性,邪悪.-ttika 邪性三法 -niyata 邪性決定,邪決定せる.-niyāma 邪性決定.,9,1
- 276577,jp,18,middha,middha,middha,middha:n.[BSk.〃] 眠,睡眠.-ārāmatā 眠愛楽.-rūpa 眠色.-sukha 眠楽.cf.thīna.,6,1
- 276631,jp,18,middhin,middhin,middhin,middhin:a.[middha-in] 眠れる,眠たき.,7,1
- 276633,jp,18,midha,miḍha,miḍha,miḍha:,miḍhaka m.板榻,板椅子.,5,1
- 276636,jp,18,midhi,miḍhi,miḍhi,miḍhi:f.椽台.,5,1
- 276638,jp,18,miga,miga,miga,miga:m.[Sk.mṛga=maga] 鹿,獣,野獣.-adhibhū 百獣の王,獅子.-ārañña 鹿林.-cakka 獣声を解す,獣輪.-cakka-paṭhaka 獣輪者.-jāta 鹿種,鹿群.-dāya 鹿苑.-potaka 幼鹿,仔鹿.-bandhaka 猟師.-bhūta 鹿となれる.-bhūta-ceto 鹿心.-mātukā 牝鹿.-māyā 鹿の幻術.-rājan 獣王,獅子.-luddaka 猟師.-visāṇa 鹿の角.,4,1
- 276876,jp,18,migaramatu-pasada,migāramātu-pāsāda,Migāramātu-pāsāda,Migāramātu-pāsāda:m.[BSk.Mṛgāramātṛ-prasāda] 鹿母講堂 [舍衛城の東郊の東園 Pubbārāma にある].,17,1
- 276975,jp,18,migava,migavā,migavā,migavā:f.[Sk.mṛgayā] 狩猟.m.猟師.,6,1
- 277025,jp,18,migi,migī,migī,migī:f.[miga の f.] 牝鹿.,4,1
- 277051,jp,18,mihita,mihita,mihita,mihita:,mhita a.n.[smi の pp.] 微笑せる,微笑.cf.vimhita,vimhaya,vimhāpaka.,6,1
- 277096,jp,18,milakkha,milakkha,milakkha,milakkha:m.[Sk.mleccha] 夷狄,蛮民,未開人.,8,1
- 277125,jp,18,milakkhu,milakkhu,milakkhu,milakkhu:,milakkhuka,milāca m.[=milakkha] 辺地入,蛮民.,8,1
- 277166,jp,18,milata,milāta,milāta,milāta:a.[milāyati の pp.] 萎んだ,枯渇した.,6,1
- 277235,jp,18,milayati,milāyati,milāyati,milāyati:[mlā] しぼむ,色あせる.pp.milāta; caus.milāpeti [Sk.mlāpayati] 枯渇さす,しぼませる.,8,1
- 277274,jp,18,milha,mīḷha,mīḷha,mīḷha:m.[mih の pp.] 大便,糞.-kūpa 糞坑.-sukha 穢楽,不浄楽.,5,1
- 277282,jp,18,milhaka,miḷhakā,miḷhakā,miḷhakā:=mīḷhakā.,7,1
- 277284,jp,18,milhaka,mīḷhakā,mīḷhakā,mīḷhakā:f.糞坑,糞虫.,7,1
- 277312,jp,18,milinda-panha,milinda-pañhā,Milinda-pañhā,Milinda-pañhā:m.pl.ミりンダ王の問い,弥蘭王問経 [漢訳那先比丘経].,13,1
- 277385,jp,18,minati,mināti,mināti,mināti:[mā,mi] 計量す,はかる.opt.mine; fut.minissati;ger.minitvā; grd.minitabba; pp.mita; pass.mīyati; caus.māpeti.,6,1
- 277451,jp,18,minja,miñjā,miñjā,miñjā:,miñja n.f.[Sk.majjan] 髄.-rāsi 髄聚.,5,1
- 277482,jp,18,missa,missa,missa,missa:a.n.[Sk.miśra] 混ぜる,混合の,随伴ある.f.missā voc.misse.供をつれたお方よ.-kesa 混髪外道.-kesī 混髪の仙女.,5,1
- 277496,jp,18,missaka,missaka,Missaka,Missaka:m.[BSk.Miśraka] ① 眉沙,雑種 [三十三天の園林] .② 眉沙迦 [セイロンにある山,現在の Mihintale].,7,1
- 277497,jp,18,missaka,missaka,missaka,missaka:a.m.[missa-ka] 雑の,混合の,複合の; 従者.-uppāda 混合の占い.-cakka 複合章.-vāra 雑分.,7,1
- 277641,jp,18,misseti,misseti,misseti,misseti:[miś の caus.,Sk.miśrayati] まぜる,結合さす,交尾さす.pp.missita.,7,1
- 277656,jp,18,missi-,missī-,missī-,missī-:[=missa] 混合の,結合の.missībhāva 性交,合一.missībhūta 結合せる,交尾せる.,6,1
- 277674,jp,18,missita,missita,missita,missita:a.[misseti の pp.] 混合せる,複合の.,7,1
- 277700,jp,18,mita,mita,mita,mita:[〃 mināti mā の pp.] 量れる,節量の.-āhāra 節量食.-bhāṇin 節量説者.cf.amita.,4,1
- 277786,jp,18,mithu,mithu,mithu,mithu:adv.[cf.Sk.mithū] 敵対して,反対の.-bheda=mitta-bheda 違和,仲違い,敵対.,5,1
- 277801,jp,18,mithuna,mithuna,mithuna,mithuna:n.[〃] 対偶,男女,偶合.,7,1
- 277814,jp,18,mitta,mitta,mitta,mitta:m.n.[Sk.mitra] 友,友人,朋友.-āmacca 朋友.-āmitta 朋友と怨敵.-ddu,-ddubbha,ddūbha,-ddūbhin [cf.Sk.mitra-druha,-drohin] 友に不実なる者,友を裏切る.-paṭirūpaka,-rūpa,-vaṇṇa 似友,偽友,偽装の友.,5,1
- 278049,jp,18,mitti,mitti,mitti,mitti:f.[=metti] 友情.,5,1
- 278090,jp,18,miyati,mīyati,mīyati,mīyati:= miyyati.,6,1
- 278121,jp,18,miyyati,miyyati,miyyati,miyyati:,mīyati [cf.Sk.mriyate<mṛ] 死す.pr.3pl.miyyare; opt.miyye,mīyetha; fut.miyyissati; ppr.miyyamāna,mīyamāna; pp.mata ②.,7,1
- 278138,jp,18,moca,moca,moca,moca:m.[〃] バナナ,無種蕉.-pāna 芭蕉漿.,4,1
- 278303,jp,18,moceti,moceti,moceti,moceti:[muñcati<muc の caus.] 脱せしむ,解脱さす,放つ,出す.imper.mocehi; aor.mocesi; ger.mocetvā; caus.mocāpeti 放たしむ,自由ならしむ.cf.mocana 令脱.mocetar 令脱者.,6,1
- 278354,jp,18,modaka,modaka,modaka,modaka:m.[〃] 糖菓,飴玉.,6,1
- 278414,jp,18,modati,modati,modati,modati:[Sk.modate mud] 喜ぶ,喜悦す.pp.mudita; caus.modeti.,6,1
- 278477,jp,18,moggaliputta tissa,moggaliputta tissa,Moggaliputta Tissa,Moggaliputta Tissa:m.目犍連子帝須 [アソーカ王時代の大長老,王の師].,18,1
- 278486,jp,18,moggallana,moggallāna,Moggallāna,Moggallāna:m.[=Mahāmoggallāna,BSk.Maudgalyāyana] 目犍連,目連 [仏のニ大弟子の一,神通第一].,10,1
- 278506,jp,18,mogha,mogha,mogha,mogha:a.[〃] 空虚の,無用の,愚鈍の.acc.moghaṃ 徒らに,空虚に.-jiṇṇa 徒らに老いたる.-dhamma 愚痴法.-purisa 愚人.-vāra 空時分.-suttaka 空糸.,5,1
- 278570,jp,18,moha,moha,moha,moha:m.[Sk.moha,mogha] 痴,愚痴.-aggi 痴火.-āgati 痴不応行,痴趣.-antara 痴の因.-carita 行者.-cariyā 痴行.-mūla 痴根.-vinaya 痴調伏.-salla 痴箭.-sahagata 痴俱行.-hetu 痴因.,4,1
- 278708,jp,18,mohana,mohana,mohana,mohana:n.[<moheti] 愚痴ならしめるもの.,6,1
- 278745,jp,18,mohaneyya,mohaneyya,mohaneyya,mohaneyya:,mohanīya a.[moheti の grd.] 愚迷ならしむべき.,9,1
- 278872,jp,18,mohatta,mohatta,mohatta,mohatta:n.[moha-tta] 愚痴.,7,1
- 278916,jp,18,moheti,moheti,moheti,moheti:[muyhati muh の caus.] 迷わせる,愚痴ならしむ.aor.amohayi,amohayittha; grd.mohaneyya,mohanīya.,6,1
- 278962,jp,18,mokkha,mokkha,mokkha,mokkha:① m.[Sk.mokṣa<muc] 脱,解脱.② a.[<mukha] 最勝の.cf.pāmokkha.,6,1
- 278978,jp,18,mokkhacika,mokkhacikā,mokkhacikā,mokkhacikā:,mokkhacika m.f.逆立ち,宙返り.,10,1
- 279041,jp,18,mokkhati,mokkhati,mokkhati,mokkhati:[Sk.mokṣyati] muñcati の fut.,8,1
- 279068,jp,18,moli,moli,moli,moli:,moḷi m.f.[cf.Sk.mauli] 髻髪,束髪,ターバン.-baddhā paribbājikā 髻髪を結べる女行者.,4,1
- 279123,jp,18,momuha,momūha,momūha,momūha:a.[moha の重複強調] 極愚の,愚鈍の,蒙昧の.-citta 愚痴心.-dasaka 蒙十年.-dhamma 愚迷法.,6,1
- 279139,jp,18,momuhatta,momūhatta,momūhatta,momūhatta:n.[momūha-tta] 昏迷,蒙昧.cf.mandatta.,9,1
- 279144,jp,18,mona,mona,mona,mona:n.[<muni] 牟那,牟尼,寂黙,智慧.-patha 牟尼道,智慧道.,4,1
- 279166,jp,18,moneyya,moneyya,moneyya,moneyya:n.[〃 muni-ya] 牟尼位,牟尼行.-dhamma 牟尼法.,7,1
- 279217,jp,18,monissam,monissaṃ,monissaṃ,monissaṃ:[monati,monayati= jānāti の fut.1sg] 私は知るであろう.,8,1
- 279220,jp,18,mora,mora,mora,mora:m.[=mayūra] 孔雀.-piccha,-piñcha 孔雀の羽毛.-hattha 孔雀毛の団扇.-hattha-cāmara 孔雀毛の払子.,4,1
- 279358,jp,18,mosa-,mosa-,mosa-,mosa-:a.[musā の重音] -dhamma 虚妄法.-vajja [musā-vāda-ya] 妄語,妄言.,5,1
- 279373,jp,18,mosalla,mosalla,mosalla,mosalla:a.[<musala] (棍棒で打ち殺される) 刑罰に相当する,罰せらるべき.,7,1
- 279402,jp,18,motar,motar,motar,motar:,motabba a.[<munāti man] 覚者,覚すべき.cf.sotar,sotabba.,5,1
- 279440,jp,18,mucala,mucala,mucala,mucala:,mucela m.樹名,竜王の名.,6,1
- 279537,jp,18,muccati,muccati,muccati,muccati:[muñcati の pass.,Sk.mucyate] 脱す.imper.muccassu,muccatha; fut.muccissati,mokkhasi,mokkhanti; aor.mucci,mucciṃsu; ppr.muccanta; inf.muccituṃ; caus.mucceti (muccheti) 放出す,音を出す.,7,1
- 279576,jp,18,mucchana,mucchanā,mucchanā,mucchanā:,mucchā f.[<mucchati] 気絶,昏迷.,8,1
- 279615,jp,18,mucchati,mucchati,mucchati,mucchati:[murch] 気絶す,硬直す,昏迷す,夢中になる.pp.mucchita; caus.muccheti 音を出す,音を強める(mucceti か).,8,1
- 279626,jp,18,muccheti,muccheti,muccheti,muccheti:[muccati または mucchati の caus.] →muccati,mucchati.,8,1
- 279633,jp,18,mucchita,mucchita,mucchita,mucchita:a.[mucchati の pp.] 気絶せる,昏迷せる,夢中の.,8,1
- 279667,jp,18,muccitu,muccitu,muccitu,muccitu:,muccituṃ,muccati の inf.-kamyatā-ñāṇa 脱欲智.,7,1
- 279696,jp,18,muda,mudā,mudā,mudā:f.[<modati mud] 喜悦,喜び.cf.pamudā.,4,1
- 279720,jp,18,mudda,muddā,muddā,muddā:f.[Sk.mudrā] 印,印契,印算,指算,暗算,記号,符号術.-sippa 印契の術.,5,1
- 279776,jp,18,muddha,muddha,muddha,muddha:① a.[muh の pp.=mūḷha,Sk.mugdha] 愚昧の,迷妄の.② m.[Sk.mūrdhan] 頭,頂,頂上.sg.nom.muddhā,muddhaṃ; acc.muddhaṃ,muddhānaṃ; instr.muddhanā; loc.muddhani.-aṭṭhi 頭骨.-ādhipāta 頂堕.-ādhipātin 頂堕者.-ābhisitta 灌頂せる.-āvasitta-rājan 灌頂王.,6,1
- 279817,jp,18,muddhaja,muddhaja,muddhaja,muddhaja:m.[muddha ② -ja] 頭髪,髪.,8,1
- 279860,jp,18,muddhata,muddhatā,muddhatā,muddhatā:f.[muddha ① -tā] 愚鈍.,8,1
- 279888,jp,18,muddika,muddika,muddika,muddika:a.m.[muddā-ika] 説印者,印契者; 指環製造人.,7,1
- 279893,jp,18,muddika,muddikā,muddikā,muddikā:f ① [<muddā] 指環,命令,指令.② [<mudu] 葡萄,ぶどう,蒲桃果.-pāna 葡萄汁,蒲桃果漿.,7,1
- 279952,jp,18,mudindriya,mudindriya,mudindriya,mudindriya:n.[mudu-indriya] 鈍根.,10,1
- 279957,jp,18,mudinga,muḍiṅga,muḍiṅga,muḍiṅga:=mutiṅga.,7,1
- 279958,jp,18,mudinga,mudiṅga,mudiṅga,mudiṅga:=mutiṅga.,7,1
- 279977,jp,18,mudita,mudita,mudita,mudita:a.[modati の pp.] 喜べる,満足せる.,6,1
- 279987,jp,18,mudita,muditā,muditā,muditā:f,[BSk.〃<mudita] 喜,喜悅,喜心.-ceto-vimutti 喜心解脱.-bhāvanā 喜の修習.-saññā 喜想.-sahagata 喜俱の,喜と俱なる.,6,1
- 280051,jp,18,mudu,mudu,mudu,mudu:a.[Sk.mṛdu] 柔かき,柔軟の,弱き,鈍き.-aṭṭhi 軟骨.-citta 柔軟心.-tara より柔かき.-piṭṭhika 弱背の,背骨が軟かい.-bhūta 柔軟なる.,4,1
- 280136,jp,18,muduka,muduka,muduka,muduka:a.= mudu.,6,1
- 280271,jp,18,muduta,mudutā,mudutā,mudutā:f,[mudu-tā] 柔軟性,柔かさ.,6,1
- 280351,jp,18,muga,mūga,mūga,mūga:a.[Sk.mūka] 啞の,おしの.-badhira 啞と聾(つんぼ).-bbata 啞戒.,4,1
- 280399,jp,18,mugga,mugga,mugga,mugga:m.[Sk.mudga] 緑豆,豆.-yūsa 緑豆汁.-sūpa 豆スープ,-sūpatā,-suppatā 出まかせ語,豆スープ.,5,1
- 280435,jp,18,muggara,muggara,muggara,muggara:m.[cf.Sk.mudgara] 棍棒,ハンマー.-pahāra 棍棒の一撃.,7,1
- 280472,jp,18,muggatiya,muggatiya,muggatiya,muggatiya:n.植物の一種.,9,1
- 280518,jp,18,muhutta,muhutta,muhutta,muhutta:m.n.[Sk.muhūrta] 須臾,寸時,寸刻.acc.muhuttaṃ adv.須臾に,しばらく,暫時.,7,1
- 280551,jp,18,muhuttika,muhuttikā,muhuttikā,muhuttikā:f.[muhutta-ikā] 暫得婦,かりの妻.,9,1
- 280568,jp,18,mukha,mukha,mukha,mukha:n.[〃] 口,入口,門; 顔,面,前面; 頂点.-ādhāna 馬銜,くつわ.-ālepana 香油,顔に塗るもの.-āḷambada口音楽.-ullokaka,-ullokika 顔をうかがう,追従をいう.-odaka うがい水.-cuṇṇaka 顔料.-tuṇḍaka 嘴,くちばし.-daddarika,-deṇḍimaka 口音楽.-dvāra 口腔.-nimitta 面相,面貌.-puñcanacolaka 拭面布.-phulla 宝珠の一種.-bheriya 口太鼓.-bheruḷaka 口音楽.-roga 口腔病.-valimaka 口音楽.-satti 舌鋒.-homa 口の護摩.,5,1
- 280862,jp,18,mukhara,mukhara,mukhara,mukhara:a.[〃<mukha] 饒舌の,おしゃベりな.,7,1
- 281112,jp,18,mukkhaka,mukkhaka,mukkhaka,mukkhaka:=mokkhaka.,8,1
- 281126,jp,18,mula,mūla,mūla,mūla:n.[〃] 根,根本,元金,代価.dat.mūlāya 根本に,元に.mūlāya paṭikassati 元にもどす,本日治.-ādāyaka bhikkhu 造事比丘,根本を取る比丘.-kammaṭṭhāna 根本業処.-gandha 根香.-ghacca 根絶されたる.-cīvara 本衣.-dassāvin 根本を見たる.-pphala 根果.-bandhana 根本縛.-bīja 根種,根の種子.-bhavaṅga 根本有分.-bhāsā 根本語.-bhesajja 根薬.-mātikā 根本論母.-rasa 根味.-samādhi 根本定.,4,1
- 281273,jp,18,mulaka,mūlaka,mūlaka,mūlaka:a.n.[mūla-ka] 根本とする,価値ある; 根,根本.,6,1
- 281363,jp,18,mulala,muḷāla,muḷāla,muḷāla:n.,muḷālikā,muḷālī f.蓮根,muḷāli-puppha 蓮華.,6,1
- 281731,jp,18,mulha,mūḷha,mūḷha,mūḷha:a.[=muddha ①.muyhati muh の pp.,Sk.mūḍha] 愚昧の,愚痴の,昏迷せる.m.pl.nom.mūḷhāse.-gabbha 異常妊娠,難産の.-citta 痴心.-rūpa 痴態の.,5,1
- 281771,jp,18,mulika,mūlika,mūlika,mūlika:a.m.[<mūla] 根の,細根,根の商人,下僕.,6,1
- 281799,jp,18,mummura,mummura,mummura,mummura:m.灰,焼炭.,7,1
- 281824,jp,18,munati,munāti,munāti,munāti:[=maññati] 知る,考える.,6,1
- 281914,jp,18,muncati,muñcati,muñcati,muñcati:[〃muc] 脱す,のがれる,自由になる,放っ(言葉を).opt.muñcetha,muñceyya; imper.muñca; aor.muñci,muñciṃsu; ger.muñciya,muñcitvā,mutvā; inf.muñcituṃ; ppr.muñcanta; pp.mutta; pass.muccati; fut.muccissati,mokkhasi,mokkhanti; caus.moceti,mocāpeti 脱せしむ.cf.mokkha,mutti.,7,1
- 281978,jp,18,muncitukamyata,muñcitukamyatā,muñcitukamyatā,muñcitukamyatā:f.[muñcitu-kamyatā] 脱せんと欲すること,欲解脱.,14,1
- 282000,jp,18,munda,muṇḍa,muṇḍa,muṇḍa:a.[BSk.〃] 剃頭の,禿頭の.-gahapatika 禿頭居士.-vaṭṭin 王の荷運び.-sāvaka 剃頭弟子.,5,1
- 282037,jp,18,mundaka,muṇḍaka,muṇḍaka,muṇḍaka:[=muṇḍa] -samaṇaka 禿頭の似非沙門,くそ坊主,にせ坊主.,7,1
- 282176,jp,18,mundiya,muṇḍiya,muṇḍiya,muṇḍiya:,muṇḍeyya n.[muṇḍa-ya] 禿頭,剃頭,坊主.,7,1
- 282195,jp,18,muni,muni,muni,muni:m.[〃] 牟尼,寂黙,黙者,賢人.-dassana 牟尼の見.-muni 牟尼牟尼.-sattama 第七の牟尼,釈迦仏.,4,1
- 282297,jp,18,munja,muñja,muñja,muñja:m.[〃] ① 文邪草,萱(かや)などの禾木科の草.② 魚の一種.,5,1
- 282344,jp,18,muraja,muraja,muraja,muraja:m.[〃] 小鼓,鼓; 帯の一種.,6,1
- 282383,jp,18,murmura,murmurā,murmurā,murmurā:a.[擬声音] ガりガり (かじる).,7,1
- 282384,jp,18,murmurapeti,murmurāpeti,murmurāpeti,murmurāpeti:,murmurāyati [murmurā の denom.] ガりガり音をたてる.,11,1
- 282408,jp,18,musa,musā,musā,musā:adv.[Sk.mṛṣā] 偽りて,妄,虚妄に.-vāda 妄語,妄言,虚誑語.-vādā paṭivirato,-vādā veramaṇī 離妄語,離虚誑話.-vādin 妄語者.,4,1
- 282440,jp,18,musala,musala,musala,musala:m.n.[〃] 杵,きね; 棍棒,かなてこ.,6,1
- 282508,jp,18,musati,musati,musati,musati:[mṛṣ] 亡失す,迷失す,失う.,6,1
- 282588,jp,18,musi,mūsī,mūsī,mūsī:f.=mūsikā.,4,1
- 282600,jp,18,musika,mūsikā,mūsikā,mūsikā:,mūsika m.f.[Sk.mūṣikā] 鼠.-ūpama puggala 鼠喻人.-cchinna 鼠の咬所の占い.-vijjā 鼠明.,6,1
- 282671,jp,18,mussati,mussati,mussati,mussati:[=musati,Sk.mṛṣyati mṛṣ] 忘れる,失念す,忘失す.pp.muṭṭha.,7,1
- 282687,jp,18,muta,muta,muta,muta:a.[=mata.Maññati の pp.] 所覚,所思の.,4,1
- 282741,jp,18,muti,muti,muti,muti:f.[=mati] 覚,慧.,4,1
- 282755,jp,18,mutimant,mutīmant,mutīmant,mutīmant:,mutimant a.[=matimant] 覚慧ある.nom.mutimā 覚慧者.,8,1
- 282763,jp,18,mutinga,mutiṅga,mutiṅga,mutiṅga:m.[Sk.mṛdaṅga] 小鼓,杖鼓.-sadda 鼓声.cf.muḍiṅga,mudiṅga.,7,1
- 282776,jp,18,mutta,mutta,mutta,mutta:① a.[muñcati muc の pp.Sk.mukta] 脱せる,解脱せる,放出の.-ācāra 排便,脱糞行,不作法.-cāga 放捨者.-paṭibhāna 自在弁.-saddha 信解者.② n.[Sk.mūtra] 小便,尿.-karaṇa 小便道,小便所.-karīsa 尿と屎,大小便 -gata 小便.-chakka 尿までの六種 [三十二身分中の六種].,5,1
- 282793,jp,18,mutta,muttā,muttā,muttā:f.[Sk.muktā] 真珠.-āhara 真珠の首飾.,5,1
- 282894,jp,18,muttaka,muttakā,muttakā,muttakā:f.=muttā.,7,1
- 283050,jp,18,muttata,muttatā,muttatā,muttatā:f.[mutta-tā] 脱せること,自由.,7,1
- 283116,jp,18,muttha,muṭṭha,muṭṭha,muṭṭha:a.[mussati mṛṣ の pp.,Sk.mṛṣṭa] 忘れた,忘却せる,失念の.-sacca [muṭṭha-sati-ya] 忘念,失念.-ssati 失念せる,忘失の.,6,1
- 283164,jp,18,mutthi,muṭṭhi,muṭṭhi,muṭṭhi:f.[Sk.muṣṭi] 拳,こぶし muṭṭhīhi yujjhati 拳闘をなす.-yuddha 拳鬪.,6,1
- 283195,jp,18,mutthika,muṭṭhika,muṭṭhika,muṭṭhika:m.① 拳闘家,力士.② ハンマーの一種.,8,1
- 283278,jp,18,mutti,mutti,mutti,mutti:f.[Sk.mukti<muc] 脱,解脱.-gāmin 解脱に至る,~に至らしめる.,5,1
- 283295,jp,18,muttika,muttika,muttika,muttika:m.[<muttā] 真珠の商人.,7,1
- 283321,jp,18,mutva,mutvā,mutvā,mutvā:muñcati の ger.,5,1
- 283326,jp,18,muty-,muty-,muty-,muty-:[=mutti] mutyapekha 解説を期待する.,5,1
- 283361,jp,18,muyhati,muyhati,muyhati,muyhati:[Sk.muhyati muh] 愚昧となる.pp.mūḷha,muddha.cf.moha,muyhana 愚昧,愚痴.,7,1
- 283410,jp,18,na,na,na,na:① adv.[〃] なし.[na は次のような形としても出る.] n’atthi,n’etaṃ,n’eva,nāhaṃ,nāpi,nayidaṃ,nayimaṃ.② adv.[nu の代りに用う] かどうか.③ pron.[ta の代り] cf.naṃ,ne,nesaṃ.,2,1
- 283438,jp,18,na,nā,nā,nā:,nāyo,nāhi,na [=taそれ] の変化.,2,1
- 283462,jp,18,nabbho,nabbho,nabbho,nabbho:=nābhiyo.nābhi の pl.nom.acc.,6,1
- 283466,jp,18,nabha,nabha,nabha,nabha:,nabhas n.[Sk.nabha m.,nabhas n.] 天空,雲,霧.nom.abl.nabhā; instr.nabhasā; loc.nabhasi.nabhā capaṭhavī ca 天と地.cf.abbha.,5,1
- 283509,jp,18,nabhi,nābhī,nābhī,nābhī:,nābhi f.[〃] 臍,へそ; 轂,こしき.pl.nom.nabhyo,nabbho,nābhiyo.,5,1
- 283515,jp,18,nabhika,nābhika,nābhika,nābhika:m.轂,こしき.,7,1
- 283529,jp,18,nabhyo,nabhyo,nabhyo,nabhyo:,nabbho=nābhiyo.nābhi の pl.nom.,6,1
- 283533,jp,18,nacca,nacca,nacca,nacca:n.[Sk.nṛtya] おどり,舞踊.cf.naṭa.,5,1
- 283560,jp,18,naccaka,naccaka,naccaka,naccaka:=naṭaka m.舞踊者.naccakī f.舞女.,7,1
- 283640,jp,18,naccati,naccati,naccati,naccati:[Sk.nṛtyati nṛt.cf.nacca,naṭati] 踊る.ppr.naccanta; fut.naccissati; aor.nacci,anaccuṃ; inf.naccituṃ; caus.naccāpeti 踊 らせる.,7,1
- 283690,jp,18,nacira,nacira,nacira,nacira:a.[na-cira] 久しからず.gen.naciss’ eva 久しからずして,やがて.,6,1
- 283702,jp,18,nada,nāda,nāda,nāda:m.[〃] 咆哮,吼声.,4,1
- 283715,jp,18,nadana,nadana,nadana,nadana:n.[cf.nadati] さけび.,6,1
- 283754,jp,18,nadati,nadati,nadati,nadati:[〃nad] さけぶ,ほえる,泣く,さわぐ.aor.nadi,anādisuṃ; pp.nadita; caus.nadāpeti.cf.nadī,nāda.,6,1
- 283769,jp,18,naddha,naddha,naddha,naddha:a.[〃nayhati nah の pp.] 結縛,結ベる.cf.onaddha,vinaddha-,sannaddha-.,6,1
- 283822,jp,18,nadi,nadī,nadī,nadī:f.[〃] 河,川.(sg.) instr.abl.dat.gen.loc.nadiyā,najjā; loc.nadiyaṃ,najjaṃ; (pl.) nom.nadiyo,najjo,najjāyo.-kūla,-tīra 河岸.-dugga,-vidugga 川の淵,川の難渡の場所.-sota 河流.,4,1
- 283838,jp,18,nadi-kassapa,nadī-kassapa,Nadī-kassapa,Nadī-kassapa:m.那提迦葉 [三迦葉兄弟の一,事火外道から仏弟子へ].,12,1
- 283867,jp,18,nadika,nadikā,nadikā,nadikā:f.小河,小川.,6,1
- 284027,jp,18,nadita,nadita,nadita,nadita:a.n.[nadati の pp.] さけび,さわぎ.,6,1
- 284086,jp,18,naga,naga,naga,naga:m.[〃] 山.,4,1
- 284097,jp,18,naga,nāga,nāga,nāga:m.[〃] 竜,象,ナーガ樹,いぬしで.f.nāgī 竜女.-ādhipati-vimāna 竜宮.-āpalokita 象の眺むるが如く.-danta 象牙,壁鈎.-dantaka 釘,くぎ.-bala 象軍.-bhavana 竜宮.-bhoga 象の鼻.-māṇavikā 竜女.-rājan 竜王.-rukkha ナーガ樹.-latā ナーガ蔓,檳榔.-vata 竜務.-vana 象林.-vanika 捕象師.,4,1
- 284397,jp,18,nagara,nagara,nagara,nagara:n.[〃] 城,市,都市.-ūpakārikā 都市の防備.-ūpama 都市の如き.-kathā 都市論.-guttika 警察官.-bandhana 城縛.-vaḍḍhaki 築城者.-sāmin 城主.,6,1
- 284410,jp,18,nagara,nāgara,nāgara,nāgara:m.[〃cf.nagara] 市民,城市の人々.,6,1
- 284522,jp,18,nagaraka,nagaraka,nagaraka,nagaraka:n.小都市.,8,1
- 284825,jp,18,nagasena,nāgasena,Nāgasena,Nāgasena:m.那先,竜軍 [比丘].,8,1
- 284853,jp,18,nagatta,nāgatta,nāgatta,nāgatta:n.[nāga-tta] 竜界.,7,1
- 284947,jp,18,nagga,nagga,nagga,nagga:a.[Sk.nagna] 裸の.-cariyā 裸行.-bhogga 裸行者.,5,1
- 285019,jp,18,naggiya,naggiya,naggiya,naggiya:,naggeyya n.[nagga-ya] 裸行,裸体.,7,1
- 285072,jp,18,naha,nāha,nāha,nāha:n.[cf.nayhati,naddha<nah] よろい,武具.,4,1
- 285077,jp,18,naham,nāhaṃ,nāhaṃ,nāhaṃ:=na ahaṃ.,5,1
- 285079,jp,18,nahamin,nahāmin,nahāmin,nahāmin:a.m.[<nahāpin] 理髪屋.,7,1
- 285086,jp,18,nahana,nahāna,nahāna,nahāna:n.[Sk.snāna] =nhāna,sināna.沐浴,洗浴.-ghara 浴室.-coḷa 沐浴布.,6,1
- 285141,jp,18,nahaniya,nahāniya,nahāniya,nahāniya:a.沐浴の.-cuṇṇa 洗粉,粉石鹸.,8,1
- 285156,jp,18,nahapaka,nahāpaka,nahāpaka,nahāpaka:m.[Sk.snāpaka.cf.nahāpeti,nahāpita] 助浴者,令浴者,浴僕.,8,1
- 285167,jp,18,nahapana,nahāpana,nahāpana,nahāpana:n.沐浴.,8,1
- 285198,jp,18,nahapeti,nahāpeti,nahāpeti,nahāpeti:[Sk.snāpayati.nahāyati の caus.] 浴せしむ,洗う.pp.nahāpita.,8,1
- 285215,jp,18,nahapita,nahāpita,nahāpita,nahāpita:m.理髪師.-sippa 理髪技.,8,1
- 285234,jp,18,naharu,nahāru,nahāru,nahāru:,nhāru m.[Sk.snāyu] 腱,筋.-daddula 筋革,腱片.,6,1
- 285259,jp,18,nahata,nahāta,nahāta,nahāta:a.[Sk.snāta.nahāyati の pp.] 沐浴せる.,6,1
- 285270,jp,18,nahataka,nahātaka,nahātaka,nahātaka:m.[Sk.snātaka] =nhātaka 洗浴者,梵行終了者,浄行者.,8,1
- 285298,jp,18,nahayati,nahāyati,nahāyati,nahāyati:,nhāyati [=sināti,Sk.snāti,snāyati snā] 浴す,洗浴す,沐浴す.ppr.nahāyanta,nahāyamāna; inf.nahāyituṃ; ger.nahāyitvā,nahātvā; grd.nahāyitabba; pp.nahāta; caus.nahāpeti.,8,1
- 285361,jp,18,nahi,nāhi,nāhi,nāhi:na [taそれ] の f.pl.instr.,4,1
- 285363,jp,18,nahuta,nahuta,nahuta,nahuta:n.[Sk.niyuta,BSk.nayuta] 那由他,一万.,6,1
- 285381,jp,18,najjam,najjaṃ,najjaṃ,najjaṃ:,najjā,najjo,nadī の変化.,6,1
- 285386,jp,18,najjuha,najjuha,najjuha,najjuha:m.[Sk.dātyūha] [鳥] 鶏の類.,7,1
- 285429,jp,18,nakha,nakha,nakha,nakha:m.[〃] 爪,つめ.-cchedana 爪切り.-pañjara 曲り爪,(かにの)はさみ.-sā 爬傷,つめきず.-sikhā 爪頂.,5,1
- 285525,jp,18,nakkhatta,nakkhatta,nakkhatta,nakkhatta:n.[Sk.nakṣatra] 星,星祭,祭,占星.-kīḷanā 星祭.-ggāha 星蝕.-tārakā 星宿.-pāṭhaka 占星者.-maha 星祭.-yoga 星の運行.-vijjā 占星学.,9,1
- 285651,jp,18,nakula,nakula,nakula,nakula:m.[〃] いたち.,6,1
- 285700,jp,18,nala,nala,nala,nala:,naḷa m.[Sk.naḍa,naḷa] 葦,芦,あし.-āgāra 葦の家.-kalāpī 葦束.-kāra 芦細工人,籠作り.-mālā 芦の鬘,芦束.-vana 葦の林.-setu 葦の堤.,4,1
- 285719,jp,18,nala,nāla,nāla,nāla:,nāḷa [Sk.nāla] 管,茎(中空の).cf.nāḷī,nāḷikā.,4,1
- 285887,jp,18,nalam,nālaṃ,nālaṃ,nālaṃ:adv.[na alaṃ] 十分でない,不満に.,5,1
- 285971,jp,18,nalata,nalāṭa,nalāṭa,nalāṭa:n.[Sk.lalāṭa,rarāṭa] 額,前頭.-aṭṭhi 額骨.-anta 額辺.-maṇḍala 額面,額輪.,6,1
- 286015,jp,18,nalatika,nalāṭikā,nalāṭikā,nalāṭikā:f.[Sk.lalāṭikā] 渋面.,8,1
- 286051,jp,18,nali,nāḷī,nāḷī,nāḷī:,nāḷi f.[Sk.nāḍī] 筒,管,茎,ナーり量 [枡目の単位] -paṭṭa 帽子.-matta 1ナーリだけ.,4,1
- 286063,jp,18,nalika,nāḷikā,nāḷikā,nāḷikā:f.[Sk.nāḍikā,nālikā] 茎,管,筒,薬袋,ナーり量 [枡目の単位] =nāḷī.-gabbha 長房.,6,1
- 286091,jp,18,nalikera,nāḷikera,nāḷikera,nāḷikera:m.[Sk.nārikela,nārikera,nālikela] 椰子.-tela 椰子油.,8,1
- 286187,jp,18,nalini,nalinī,nalinī,nalinī:f.[〃] 池.,6,1
- 286243,jp,18,nam,naṃ,naṃ,naṃ:① ta [それ] の n.sg.nom.acc.; m.sg.acc.② adv.[nu の代り=canaṃ] kathaṃ naṃ=kathaṃ nu.,3,1
- 286256,jp,18,nama,nāma,nāma,nāma:n.[Sk.nāman] 名.instr.nāmena.nāmena Ānando(ānando) 名は阿難.acc.nāma adv.とは,実に.api nāma,app’ eva nāma,eva nāma,nāma tāva 確かに,実に.-okāsa 名容有.-kamma 名業,命名.-kāya 名身.-gotta 名姓.-dhamma 名法.-dheyya 授名,命名.-matta 名のみ.-mūla 名根.-rūpa 名色.-lesa 名似.-vavatthāpana 名差別.-samuṭṭhana 名等起.,4,1
- 286348,jp,18,namaka,nāmaka,nāmaka,nāmaka:a.名づけられたる,名のみの,つまらぬ,無意味の.,6,1
- 286439,jp,18,namana,namana,namana,namana:n.命名.namanā f.曲げること,適用.,6,1
- 286554,jp,18,namarupa-pariccheda,nāmarūpa-pariccheda,Nāmarūpa-pariccheda,Nāmarūpa-pariccheda:m.名色識別論 [Anuruddha 作の論書].,19,1
- 286556,jp,18,namarupa-samasa,nāmarūpa-samāsa,Nāmarūpa-samāsa,Nāmarūpa-samāsa:m.名色合論 [Khema 作の論書,Khema-pakaraṇa (ケーマ論)とも言う].,15,1
- 286694,jp,18,namassati,namassati,namassati,namassati:[Sk.namasyati.namo の denom.] 礼拝す,拝む.opt.namasseya; ppr.namassaṃ,namassanto,namassamāna; aor.namassiṃsu; ger.namassitvā; grd.namassaniya.,9,1
- 286750,jp,18,namassiya,namassiyā,namassiyā,namassiyā:,namassā f.[Sk.namasyā] 礼拝,崇敬.,9,1
- 286757,jp,18,namataka,namataka,namataka,namataka:n.布片,氈布.,8,1
- 286766,jp,18,namati,namati,namati,namati:[〃nam] 曲げる,屈す.aor.nami; pp.nata; caus.nameti,namayati,nāmeti; pp.namita.,6,1
- 286840,jp,18,namhi,namhi,namhi,namhi:=tamhi.ta の m.n.sg.lac.,5,1
- 286855,jp,18,namita,namita,namita,namita:a.[nameti の pp.] 向けられたる,可能なる.,6,1
- 286892,jp,18,namo,namo,namo,namo:,nama n.[Sk.namas] 南無,礼拝,頂礼.,4,1
- 286907,jp,18,namuci,namuci,namuci,namuci:m.[〃] 悪魔.-bala 魔軍.,6,1
- 286925,jp,18,nana,ñāṇa,ñāṇa,ñāṇa:n.[Sk.jñāna,jñā-ana] 智,智慧.-āsi 智劍.-kathā 智論.-karaṇi 智を生じ.-khagga 智劍.-cakkhu 智眼.-carita 智行者.-cariyā 智行.-dassana 智見.-patha 智路.-bandhu 智による(愛見の)親戚.-bhūta 智となれる,智慧ある.-vatthu 智所依.-vāda 智論.-vippayutta 智不相応.-vivaṭṭa 智退転.-smpayutta 智相応.,4,1
- 286946,jp,18,nana,nānā,nānā,nānā:adv.[〃] 種々に,異りて.-ādhimutti 種々意楽.-āvajjana 多転向.-karaṇa 殊異.-khaṇika 異剎那の.-citta 種々心.-titthiya 種々の外道.-dhamma 種々法.-dhātu 種々界.-nāma 種々名.-ppakkāra 多種類の.-ratta 種々色の.-vatthu 別異事.-vāda 異説.-vidha 種々類の.-vihita-iddhividhā 多種の神通,多端神変.-saṃvāsaka 異住者.-sīmā 異境界.,4,1
- 287757,jp,18,nanandar,nanandar,nanandar,nanandar:f.[Sk.nanāndṛ] 義姉,義妹,夫の姉妹.,8,1
- 288429,jp,18,nanatta,nānatta,nānatta,nānatta:n.[nāna-tta,Sk.nānatva] 種々性,異性,種々,雑多.ekatta 異性一性.-kathā 種々論,雑論.-kāya 種種身,身異.-naya 別異の理.-saññā 種々想.-saññin 種々想者.-suñña 異性空.,7,1
- 288854,jp,18,nanda,nanda,Nanda,Nanda:m.難陀 [仏の異母弟].,5,1
- 288885,jp,18,nandaka,nandaka,nandaka,nandaka:a.歓喜の,喜ばしき.nandikā f.歓喜.,7,1
- 288939,jp,18,nandana,nandana,Nandana,Nandana:n.歓喜園 [三十三天の園林].,7,1
- 288953,jp,18,nandana,nandanā,nandanā,nandanā:f.[〃] 歓喜,愉悅.,7,1
- 289039,jp,18,nandati,nandati,nandati,nandati:[〃nand,nad] 喜ぶ,歓喜す.aor.nandissaṃ; caus.nandeti 喜ばせる.ppr.nandayanta.cf.ānandati.,7,1
- 289093,jp,18,nandhi,nandhi,nandhi,nandhi:f.[Sk.naddhrī.cf.naddha] 紐,革紐.,6,1
- 289115,jp,18,nandi,nandī,nandī,nandī:,nandi f.[Sk.nandi,BSk.nandī] 歓喜,悦喜.-kkhaya 喜の滅尽 -bhavaparikkhīṇa 歓喜渇愛の有を遍尽せる=阿羅漢.-mukhī 悅面の.-rāga 喜貪.-saṃyojana 喜結.-samudaya 喜の集.,5,1
- 289183,jp,18,nandimukha,nandīmukha,nandīmukha,nandīmukha:m.水鳥.,10,1
- 289188,jp,18,nandin,nandin,nandin,nandin:a.[nanda-in] 歓喜ある,喜ベる.,6,1
- 289328,jp,18,nangala,naṅgala,naṅgala,naṅgala:n.[Sk.lāṅgala,laṅgala] 犁,鋤,すき.-āvattanin すきを引き廻わす [牛] .-īsā すきの柄.-kaṭṭhakaraṇa 鋤耕.-mukha 水道のロ,水門.,7,1
- 289418,jp,18,nangalin,naṅgalin,naṅgalin,naṅgalin:a.鋤のある,鋤耕者.,8,1
- 289429,jp,18,nangula,naṅgula,naṅgula,naṅgula:n.[Sk.lāṅgūla] 尾.,7,1
- 289437,jp,18,nanguliki,naṅguliki,naṅguliki,naṅguliki:f.花の一種.,9,1
- 289439,jp,18,nanguttha,naṅguṭṭha,naṅguṭṭha,naṅguṭṭha:n.=naṅgula 尾.,9,1
- 289478,jp,18,nanika,ñāṇika,ñāṇika,ñāṇika:a.智の.,6,1
- 289482,jp,18,nanikama,nanikāma,nanikāma,nanikāma:a.[na-nikāma=anikāma] 不快の,喜ばざる.,8,1
- 289488,jp,18,nanin,ñāṇin,ñāṇin,ñāṇin:a.智ある.,5,1
- 289514,jp,18,nantaka,nantaka,nantaka,nantaka:,nantika n.弊壊衣,ぼろ布.,7,1
- 289527,jp,18,nanu,nanu,nanu,nanu:adv.[〃] にあらずや,実に.,4,1
- 289698,jp,18,napeti,ñāpeti,ñāpeti,ñāpeti:[jānāti の caus.] 知らしむ,表白す,告知す.cf.jānāpeti,ñatti.,6,1
- 289742,jp,18,napumsaka,napuṃsaka,napuṃsaka,napuṃsaka:a.[〃na-puṃsa-ka] 非男,非男女,中性.,9,1
- 289790,jp,18,nara,nara,nara,nara:m.[〃] 人,人々.-ādhama 最下の人.-āsabha 人牛王.-inda 人王.-uttama 最上の人.-deva 人天,人王.-nārī 男女.-sārathi 人間の御者.cf.nārī.,4,1
- 289808,jp,18,naraca,nārāca,nārāca,nārāca:m.[〃] 鉄杵,鉄矢.,6,1
- 289820,jp,18,narada,narada,narada,narada:n.[Sk.nalada] 甘松,[香油の一種].,6,1
- 289888,jp,18,naraka,naraka,naraka,naraka:m.[〃] 奈落,地獄.-aṅgāra 地獄の火.-ppapāta 地獄の坑崖.-satta 地獄有情.cf.niraya.,6,1
- 289956,jp,18,naranga,nāraṅga,nāraṅga,nāraṅga:m.蜜柑.,7,1
- 290076,jp,18,nari,nārī,nārī,nārī:f.[〃cf.nara] 女,婦人.pl.nom.nariyo,nāriyo.,4,1
- 290151,jp,18,nariyo,nariyo,nariyo,nariyo:=nāriyo.nārī の pl.nom.acc.,6,1
- 290166,jp,18,nasa,nāsa,nāsa,nāsa:m.[Sk.nāśa.cf.nassati] 破滅,死亡.cf.vināsa.,4,1
- 290178,jp,18,nasa,nāsā,nāsā,nāsā:f.[〃] 鼻 nāsa-kūpa 鼻腔.nāsacchidda 鼻孔.nāsacchinna 鼻截られし者.nāsā-puṭa,nāsa-puṭa 鼻翼,鼻孔.-vāta 鼻で出す風.,4,1
- 290344,jp,18,naseti,nāseti,nāseti,nāseti:[Sk.nāśayati.nassati の caus.] 破滅さす,擯滅す,放逐す.,6,1
- 290378,jp,18,nasika,nāsika,nāsika,nāsika:a.[nāsā-ika] 鼻の.-aṭṭhi 鼻骨.-sota 鼻孔.,6,1
- 290443,jp,18,nasita,nāsita,nāsita,nāsita:a.[nāseti の pp.] 擯滅されたる.,6,1
- 290453,jp,18,nasitaka,nāsitaka,nāsitaka,nāsitaka:m.[nasita-ka] 擯滅者,披擯者.,8,1
- 290477,jp,18,nassam,nassaṃ,nassaṃ,nassaṃ:,nassi,nassiṃsu,nassati の aor.,6,1
- 290491,jp,18,nassana,nassana,nassana,nassana:n.滅亡,消失.,7,1
- 290533,jp,18,nassati,nassati,nassati,nassati:[Sk.naśyati,naśati naś] 滅亡す,亡ぶ.aor.nassaṃ,anassāma,nassi,nassiṃsu; fut.nassissati; cond.nassissa; caus.nāseti.,7,1
- 290576,jp,18,nata,ñāta,ñāta,ñāta:a.[Sk.jñāta.jānāti の pp.] 知られた,有名な,理解する -pariññā 知遍知.-vibhūta 知無有.,4,1
- 290590,jp,18,nata,naṭa,naṭa,naṭa:m.[〃] 舞踊者.-gāmaṇi 舞踊者村の長.cf.naṭaka,nāṭaka.,4,1
- 290600,jp,18,nata,nata,nata,nata:a.[〃namati の pp.] 曲れる,傾ける.,4,1
- 290615,jp,18,natabba,ñātabba,ñātabba,ñātabba:,ñātayya,ñāteyya,jānāti の grd.,7,1
- 290651,jp,18,nataka,ñātaka,ñātaka,ñātaka:(a.) [cf.ñāti] 親族,親戚,親類.,6,1
- 290667,jp,18,nataka,nāṭaka,nāṭaka,nāṭaka:[〃cf.naccati] ① m.舞踊者 ② n.芝居.③ f.nāṭakā 舞女.,6,1
- 290826,jp,18,nataputta,nātaputta,Nātaputta,Nātaputta:m.[Sk.BSk.Jñātaputra] = Nigaṇṭha 若提子,ナータ族の出身者,ジャイナ教祖.,9,1
- 290866,jp,18,natati,naṭati,naṭati,naṭati:[〃] 踊る =naccati.,6,1
- 290918,jp,18,natha,nātha,nātha,nātha:m.[〃] 主,守護者,ナータ神,依怙,救護.-karaṇa 救護事,依因.,5,1
- 290972,jp,18,nati,ñāti,ñāti,ñāti:f.[Sk.jñāti] 親族,親類,親里.pl.nom.acc.ñātayo,ñātī.-kathā 親族論,親戚の話.-kula 親戚の家.-parihāni,pārijuñña 親族損亡.-byasana,-vyasana 親族の不幸,損失.-rakkhitā 親族に護られた女.-vitakka 親里尋.-sampadā 親族成就.-sālohita 親族,血縁.,4,1
- 290988,jp,18,nati,nati,nati,nati:f.[〃cf.nata] 傾向,意向,繋着.,4,1
- 291429,jp,18,natta,ñatta,ñatta,ñatta:n.[Sk.jñatva または jñapta] 知能,知識.-ajjhāpanna 有名となれる,知識を得たる.,5,1
- 291447,jp,18,natta,natta,natta,natta:n.[Sk.nakta.cf.nakkhatta] 夜.acc.nattaṃ 夜に.nattam-ahaṃ 昼夜に.,5,1
- 291469,jp,18,nattaki,naṭṭakī,naṭṭakī,naṭṭakī:f.=naccakī.cf.nāṭakā.,7,1
- 291481,jp,18,nattamala,nattamāla,nattamāla,nattamāla:m.渋味の植物.,9,1
- 291500,jp,18,nattar,nattar,nattar,nattar:m.[Sk.naptṛ] 孫.nattu-dhītā 孫の娘.,6,1
- 291503,jp,18,nattha,naṭṭha,naṭṭha,naṭṭha:a.[Sk.naṣṭha.nassati の pp.] 破滅せる,亡失せる.-cīvara 失衣者.-patta 失鉢者.,6,1
- 291543,jp,18,natthana,naṭṭhana,naṭṭhana,naṭṭhana:n.[naṭṭha-na] 亡失,破壊.,8,1
- 291572,jp,18,natthattha,natthaṭṭha,natthaṭṭha,natthaṭṭha:m.[natthi-aṭṭha] 非存在,無,非有の義.,10,1
- 291581,jp,18,natthayika,naṭṭhāyika,naṭṭhāyika,naṭṭhāyika:m.破産者.,10,1
- 291587,jp,18,natthi,natthi,natthi,natthi:=n’atthi [na-atthi] なし,非存,無.-paccaya 非有縁.-bhava 非実有,非有.-vāda =natthika-vāda.,6,1
- 291616,jp,18,natthika,natthika,natthika,natthika:a.[Sk.nāstika] 非有の,無の,虚無論者.-diṭṭhi 非有見,虚無論.-vāda 非有説,虚無説.,8,1
- 291655,jp,18,natthita,natthitā,natthitā,natthitā:f.[Sk.nāstitā] 虚無主義,非実有.,8,1
- 291665,jp,18,natthu,natthu,natthu,natthu:m.鼻,鼻腔治療.-kamma 灌鼻.-karaṇī 灌鼻筒.,6,1
- 291696,jp,18,natti,ñatti,ñatti,ñatti:f.[Sk.jñapti.cf.jñāpayati] 告白,表白,白.-kamma 白羯磨.-catuttha 白四.-dutiya 白ニ.,5,1
- 291829,jp,18,natum,ñātuṃ,ñātuṃ,ñātuṃ:jānāti の inf.,5,1
- 291840,jp,18,natva,ñatvā,ñatvā,ñatvā:jānāti の ger.,5,1
- 291866,jp,18,nava,nava,nava,nava:① num.[Sk.navan] 九.-aṅga 九支の,九分の.-aṅgika 九分教.-patta 九葉(樹).-vidha 九種の.② a.[〃] 新しき,若き.-āvuta 新縫の.-kamma 普請,修治,営事.-kammika 営事監督,木匠.-cīvara 新衣.-dussa,-dussayuga 新衣.-purāṇa 新古の.-ratta 新染の.-vedanā 新しき苦痛.,4,1
- 291887,jp,18,nava,nāvā,nāvā,nāvā:f.[Sk.nau,nāvā] 船,舟.ābhirūhana 乗船.-lakanaka 錨,いかり.-santāraṇī 渡舟.,4,1
- 292018,jp,18,navaka,navaka,navaka,navaka:a.[〃] 若き,新米の; 九法の.,6,1
- 292193,jp,18,navama,navama,navama,navama:num.[〃] 第九の.navamī f.,6,1
- 292309,jp,18,navanita,navanīta,navanīta,navanīta:n.[〃] =nonīta 酥,生酥.,8,1
- 292574,jp,18,navattha,nāvaṭṭha,nāvaṭṭha,nāvaṭṭha:a.[nāvā-ṭha] 舶に在るもの,船物.,8,1
- 292695,jp,18,navayika,nāvāyika,nāvāyika,nāvāyika:m.[cf.Sk.nāvāja] 船乗り.,8,1
- 292720,jp,18,navika,nāvika,nāvika,nāvika:m.[〃] 船員,船師,渡守.,6,1
- 292764,jp,18,navuti,navuti,navuti,navuti:num.[Sk.navati] 九十.ekanavuti 九十一.dvānavuti 九十二.aṭṭhānavuti 九十八.,6,1
- 292788,jp,18,navutika,nāvutika,nāvutika,nāvutika:a.[navuti-ka] 九十の,九十歳の.,8,1
- 292824,jp,18,naya,ñāya,ñāya,ñāya:m.[Sk.nyāya] 理趣,正理,真理.-paṭipanna 正路に趣ける.,4,1
- 292836,jp,18,naya,naya,naya,naya:① n.[〃cf.nayati] 方法,理趣,意趣,計画,定式.instr.nayena.-mātikā 定式論母.-vipassanā 方法観.② neti の imper.2sg.,4,1
- 292921,jp,18,nayahi,nayāhi,nayāhi,nayāhi:,nayi,nayitvā,naye →neti.,6,1
- 292927,jp,18,nayaka,nāyaka,nāyaka,nāyaka:m.[BSk.nāyaka] 導師,指導者.,6,1
- 292988,jp,18,nayana,nayana,nayana,nayana:n.[〃cf.nayati] 眼.cf.netta.,6,1
- 293149,jp,18,nayati,ñāyati,ñāyati,ñāyati:[Sk.jñāyate.jānāti の pass.] 知られる.,6,1
- 293157,jp,18,nayati,nayati,nayati,nayati:=neti.,6,1
- 293215,jp,18,nayhati,nayhati,nayhati,nayhati:[Sk.nahyati nah] 結ぶ.pp.naddha.cf.nayhana,upanayhati,nandhi,nāha,unnahanā.,7,1
- 293252,jp,18,nayo,nāyo,nāyo,nāyo:na [=ta] の f.pl.nom.acc.,4,1
- 293258,jp,18,ne,ne,ne,ne:=te [ta の m.pl.nom.acc.] 彼等は,彼等を.,2,1
- 293262,jp,18,necayika,necayika,necayika,necayika:a.[nicaya-ika] 富める,蓄蔵せる.,8,1
- 293277,jp,18,negama,negama,negama,negama:a.m.[<nigama] 町民,町の人.,6,1
- 293294,jp,18,nehi,nehi,nehi,nehi:① ta (それ) の m.pl.instr.② neti の imper.,4,1
- 293298,jp,18,neka,neka,neka,neka:a.[Sk.naika,na-eka.cf.aneka] つならざる,多くの.,4,1
- 293311,jp,18,nekadha,nekadhā,nekadhā,nekadhā:adv.=anekadhā [an-eka-dhā] しばしば,幾重にも.,7,1
- 293335,jp,18,nekatika,nekatika,nekatika,nekatika:a.[nikati-ka] 詐欺の,虛偽の.,8,1
- 293356,jp,18,nekayika,nekāyika,nekāyika,nekāyika:a.[nikāya-ika] ニカーヤに通暁せる.,8,1
- 293365,jp,18,nekkha,nekkha,nekkha,nekkha:m.[=nikkha,Sk.niṣka] 貨幣,金貨,金環.,6,1
- 293381,jp,18,nekkhamma,nekkhamma,nekkhamma,nekkhamma:n.[nikkhamati の ger.,本来は nikāma-ya か] 出離,離欲.-ajjhāsaya 出家意楽.-ādhimutta 出離信解.-ābhirata 出離を楽しむ.-dhātu 出離界.-ninna 出離に傾ける.-nissita 出離に依る.-paṭipadā 出離道.-pāramī 出離波羅蜜.-rati 出離の楽.-vitakka 出離尋.-saṅkappa 出離思惟.-saññā 出離想.-sita 出離に依る.-sukha 出離楽.,9,1
- 293559,jp,18,nela,nela,nela,nela:,neḷa ① a.[na-eḷa,Sk.anenas] 欠点なき,柔和の.-aṅga 各部分完全な.-patī f.(=-vatī) 柔和の.② m.花の一種.,4,1
- 293594,jp,18,nema,nema,nema,nema:m.根基,基部,先端.cf.nemi.,4,1
- 293604,jp,18,nemantanika,nemantanika,nemantanika,nemantanika:a.[nimantana-ika] 食事の招待を受ける.-bhikkhu 受請の比丘.,11,1
- 293609,jp,18,nemi,nemi,nemi,nemi:f.[〃] 車の外輪,輞,外端,先端.,4,1
- 293632,jp,18,nemika,nemika,nemika,nemika:=nemi.,6,1
- 293672,jp,18,nemitta,nemitta,nemitta,nemitta:m.[Sk.naimitta<nimitta] 占相者,占星者.,7,1
- 293679,jp,18,nemittaka,nemittaka,nemittaka,nemittaka:,nemittika,nemittiya m.=nemitta.,9,1
- 293693,jp,18,nemittikata,nemittikatā,nemittikatā,nemittikatā:f.[nemittika-tā] 占相業,示相,現相.,11,1
- 293725,jp,18,nepakka,nepakka,nepakka,nepakka:n.[nipaka-ya] 俊敏,慎重,慧.,7,1
- 293746,jp,18,nepunna,nepuñña,nepuñña,nepuñña:n.[nipuṇa-ya] 聡敏,怜利,巧妙.,7,1
- 293769,jp,18,nerayika,nerayika,nerayika,nerayika:a.[BSk.nairayika<niraya] 堕地獄者,地獄の.-aggi 地獄火.-satta地獄の有情.,8,1
- 293802,jp,18,neresi,neresi,neresi,neresi:=na īresi,na eresi 彼は動かなかった.,6,1
- 293808,jp,18,neru,neru,Neru,Neru:m.=Meru,Sumeru,Sineru 須弥山 [世界の中央にあるとされる山].,4,1
- 293827,jp,18,nerutta,nerutta,nerutta,nerutta:a.m.[<nirutta] 語原学者,言語学者.,7,1
- 293840,jp,18,nesada,nesāda,nesāda,nesāda:m.[<nisāda] 獵師,その階級.f.nesādī.-jāti 猟師種.,6,1
- 293891,jp,18,nesajjaniya,nesajjaniya,nesajjaniya,nesajjaniya:a.=nesajjika.,11,1
- 293893,jp,18,nesajjika,nesajjika,nesajjika,nesajjika:a.[nisajjā-ika] 常坐者,常坐不臥者.-aṅga 常坐不臥支.,9,1
- 293916,jp,18,nesam,nesaṃ,nesaṃ,nesaṃ:,nesu,ta (それ)の変化.,5,1
- 293973,jp,18,netar,netar,netar,netar:m.[Sk.netṛ<neti] 指導者,指南.,5,1
- 293976,jp,18,netara,netara,netara,netara:=na itara 他は然らず.,6,1
- 293978,jp,18,netave,netave,netave,netave:,netuṃ,neti の inf.,6,1
- 293984,jp,18,neti,neti,neti,neti:,nayati [Sk.nayati nī] 導く,指導す,結論に達す.imper.naya,nehi,nayāhi; opt.naye; fut.nessāmi; aor.nayi; ger.netvā; inf.netuṃ,netave; grd.neyya; pp.nīta; pass.nīyati,niyyati.cf.nīti,naya.,4,1
- 293994,jp,18,neto,neto,neto,neto:=na ito これより...ならず.,4,1
- 293997,jp,18,netta,netta,netta,netta:n.[Sk.netra] 眼,導くもの.cf.nayana.,5,1
- 294023,jp,18,netthar,netthar,netthar,netthar:,nitthar m.[<nittharati] 滅罪,贖罪,罪を免れる道.,7,1
- 294031,jp,18,netti,netti,netti,netti:f.[Sk.netrī.netṛ の f.] 指導者.,5,1
- 294043,jp,18,netti-pakarana,netti-pakaraṇa,Netti-pakaraṇa,Netti-pakaraṇa:n.導論.,14,1
- 294057,jp,18,nettika,nettika,nettika,nettika:a.m.[netta-ika] 眼とする,(輪迴に)導くもの; 治水者,渠工.,7,1
- 294135,jp,18,neva,neva,neva,neva:adv.[na-eva] 実になし.neva...na...にも非ず...にも非ず.nevasaññā -nāsaññā 想にも非ず非想にも非ず.neva antavā nānantavā attā 我は有限にも非ず無限にも非ず.neva hoti na na hoti あるに非ず,なきに非ず.,4,1
- 294155,jp,18,nevapika,nevāpika,nevāpika,nevāpika:a.[nivāpa-ika] 獵師.,8,1
- 294226,jp,18,nevasika,nevāsika,nevāsika,nevāsika:a.[nivāsa-ika] 居住者,住民.,8,1
- 294257,jp,18,neyya,ñeyya,ñeyya,ñeyya:[Sk.jñeya.jānāti の grd.] 所知,知らるべきもの.cf.ñātabba.,5,1
- 294269,jp,18,neyya,neyya,neyya,neyya:a.[Sk.neya.neti の grd.] 導かるべき所の,未了の.-attha 未了義.,5,1
- 294365,jp,18,nhana,nhāna,nhāna,nhāna:n.=nahāna 洗浴,沐浴.,5,1
- 294559,jp,18,nharu,nhāru,nhāru,nhāru:m.=nahāru 腱,すじ.,5,1
- 294618,jp,18,nhataka,nhātaka,nhātaka,nhātaka:m.=nahātaka 洗浴者,沐浴者,浄行者.,7,1
- 294691,jp,18,nhayati,nhāyati,nhāyati,nhāyati:=nahāyati 泳浴す.,7,1
- 294719,jp,18,ni-,ni-,ni-,ni-:pref.① [Sk.ni-] 下に.② =nir- [Sk.niḥ-] 否,無,ほかに音便の場合は nī-,nik-,nig-,nic-,nij-,nit-,nid-,nip-,nib-,nim-,niy-,nir-,nil-,nis-となる.,3,1
- 294738,jp,18,nibaddha,nibaddha,nibaddha,nibaddha:a.[ni-baddha.nibandhati の pp.] 固定せる,連縛せる.acc.nibaddhaṃ adv.常に,引き続いて.,8,1
- 294881,jp,18,nibandha,nibandha,nibandha,nibandha:m.[〃] 連縛,連続.,8,1
- 294891,jp,18,nibandhana,nibandhana,nibandhana,nibandhana:n.結縛,束縛.,10,1
- 294907,jp,18,nibandhati,nibandhati,nibandhati,nibandhati:[ni-bandh] 結ぶ,束縛す,用意す,整える,促す,せがむ,尾行する.fut.nibandhissaṃ.,10,1
- 294956,jp,18,nibbacana,nibbacana,nibbacana,nibbacana:n.[Sk.nirvacana] 解説,語源.,9,1
- 295029,jp,18,nibbahati,nibbahati,nibbahati,nibbahati:[nir-bahati] 引き抜く.caus.nibbāheti.,9,1
- 295039,jp,18,nibbaheti,nibbāheti,nibbāheti,nibbāheti:[nibbahati の caus.] 拒外す,排除す.caus.nibbāhāpeti 外に出させる.cf.nibbāhana 拒外.,9,1
- 295047,jp,18,nibbajjeti,nibbajjeti,nibbajjeti,nibbajjeti:[nir-vajjeti] 避ける,棄てる.ppr.sg.nom.nibbajjayaṃ.,10,1
- 295066,jp,18,nibbana,nibbana,nibbana,nibbana:a.[nir-vana] 稠林なき,欲なき.[nibbāna の俗的解釈].,7,1
- 295078,jp,18,nibbana,nibbāna,nibbāna,nibbāna:n.[Sk.nirvāṇa] 涅槃,寂滅.-ānupassanā 涅槃観.-ābhirata 涅槃を楽しめる.-ogadha 涅槃に深く入れる.-gāmin 涅槃に到る.-dhātu 涅槃界.-nagara 涅槃の都.-ninna 涅槃に傾ける.-patta 涅槃に達せる.-patti 涅槃の得達.-pada 涅槃句.-pariyosāna 涅槃を究極とす.-bhāva 涅槃性.-saṃvattanika 涅槃に導く.-sampatti 涅槃成就.-sampadā涅槃の完成,得達.,7,1
- 295538,jp,18,nibbanatha,nibbanatha,nibbanatha,nibbanatha:m.[nir-vanatha] 無稠林,無欲.,10,1
- 295613,jp,18,nibbapana,nibbāpana,nibbāpana,nibbāpana:n.[cf.nibbāpeti] 消尽せしめること,涅槃せしめるもの.,9,1
- 295668,jp,18,nibbapeti,nibbāpeti,nibbāpeti,nibbāpeti:[nibbāti の caus.] 消尽さす,涅槃に到らせる,浄化する.pp.nibbāpita.cf.nibbāpana.,9,1
- 295711,jp,18,nibbasana,nibbasana,nibbasana,nibbasana:a.[nir-vasana] 着られない,捨てられたる(衣).,9,1
- 295723,jp,18,nibbati,nibbāti,nibbāti,nibbāti:[cf.Sk.nirvāti] 消火す,(煩悩を)消尽す.caus.nibbāpeti; pass.nibbāyati.,7,1
- 295741,jp,18,nibbatta,nibbatta,nibbatta,nibbatta:a.[Sk.nirvṛtta.nibbattati の pp.] 生成,発生,所生.,8,1
- 296068,jp,18,nibbattati,nibbattati,nibbattati,nibbattati:[Sk.nirvartate<nir-vṛt] 生ずる,発生す,生起す.aor.nibbatti; pp.nibbatta; caus.nibbatteti.,10,1
- 296166,jp,18,nibbatteti,nibbatteti,nibbatteti,nibbatteti:[nibbattati の caus.] 生ぜしむ,起こす.pp.nibbattita; caus.nibbattāpeti 再生せしむ.,10,1
- 296197,jp,18,nibbatti,nibbatti,nibbatti,nibbatti:f.[Sk.nirvṛtti] 発生,生起.,8,1
- 296430,jp,18,nibbayati,nibbāyati,nibbāyati,nibbāyati:[nibbāti の pass.] 消尽される,消える,寂静となる,寂滅す.aor.nibbāyi; fut.nibbāyissaṃ.cf.parinibbāyati,nibbāpeti,nibbuta.,9,1
- 296487,jp,18,nibbedha,nibbedha,nibbedha,nibbedha:m.[Sk.nirvedha<nir-vyadh] 決択,洞察.-bhāgiya 決択分.,8,1
- 296520,jp,18,nibbedhaka,nibbedhaka,nibbedhaka,nibbedhaka:a.[nibbedha-ka] 決択の.f.nibbedhikā.-paññā 決択慧,択慧,明達慧.-pariyāya決択法門.,10,1
- 296569,jp,18,nibbejaniya,nibbejaniya,nibbejaniya,nibbejaniya:[nibbijjati の grd.] 厭うべき.,11,1
- 296576,jp,18,nibbematika,nibbematika,nibbematika,nibbematika:a.[nir-vimati-ka] 不異説の,合意の.,11,1
- 296633,jp,18,nibbetheti,nibbeṭheti,nibbeṭheti,nibbeṭheti:[Sk.nirveṣṭayati.nir-veṣṭ の caus.] ほどく,解明す,排除す,言い逃れる.grd.nibbeṭhaniya; pp.nibbeṭhita; pass.nibbeṭhiyati.cf.nibbeṭhana 解明,説明.,10,1
- 296663,jp,18,nibbhacceti,nibbhacceti,nibbhacceti,nibbhacceti:[Sk.nirbhartsayatiㄑbharts] おどす,ののしる.,11,1
- 296678,jp,18,nibbhaya,nibbhaya,nibbhaya,nibbhaya:a.[nir-bhaya] 不畏,恐れなき.,8,1
- 296708,jp,18,nibbhoga,nibbhoga,nibbhoga,nibbhoga:① a.[Sk.nirbhoga] 快楽なき,受用なき.② m.[ni-bhoga] 轡曲.,8,1
- 296722,jp,18,nibbhujati,nibbhujati,nibbhujati,nibbhujati:[nir-bhujati<bhuj] 曲げる,巻く,縮める.,10,1
- 296737,jp,18,nibbicikiccha,nibbicikicchā,nibbicikicchā,nibbicikicchā:f.[nir-vicikicchā] 無疑,無疑惑.,13,1
- 296744,jp,18,nibbida,nibbidā,nibbidā,nibbidā:f.[Sk.nirvid,nirveda.cf.nibbindati] 厭,厭離,厭悪,厭逆.-ānupassanā 厭離随観.,7,1
- 296828,jp,18,nibbijja,nibbijja,nibbijja,nibbijja:nibbijjati の ger.,8,1
- 296840,jp,18,nibbijjati,nibbijjati,nibbijjati,nibbijjati:=nibbindati 厭う,嫌厭す; ger.nibbijjitvā,nibbijja; grd.nibbejaniya.,10,1
- 296871,jp,18,nibbijjhati,nibbijjhati,nibbijjhati,nibbijjhati:[Sk.nividhyate<ni-vyadh] 突き刺す,傷つける; 洞察す,知る=paṭivijjhati.ger.nibbijjha,pp.nibbiddha.,11,1
- 296902,jp,18,nibbikappa,nibbikappa,nibbikappa,nibbikappa:a.[nir-vikappa] 妄分別なき.,10,1
- 296908,jp,18,nibbikara,nibbikāra,nibbikāra,nibbikāra:a.[nir-vikāra] 変化なき,不変の.,9,1
- 296950,jp,18,nibbindati,nibbindati,nibbindati,nibbindati:[Sk.nirvindati<nir-vid] 厭う,厭離す.ppr.m.sg.nom.nibbindaṃ; opt.nibbide,nibbije,ger.nibbijitvā,nibbijja,nibbindiya; pp.nibbiṇṇa; grd.nibbejaniya.cf.nibbidā.,10,1
- 296982,jp,18,nibbinna,nibbiṇṇa,nibbiṇṇa,nibbiṇṇa:a.[Sk.nirviṇṇa.nibbindati の pp.] 厭える,厭離の.cf.nibbidā.,8,1
- 297011,jp,18,nibbisa,nibbisa,nibbisa,nibbisa:m.[cf.nibbisati] 利得,賃金.,7,1
- 297033,jp,18,nibbisati,nibbisati,nibbisati,nibbisati:[Sk.niviśate] 得る,見出す.ppr.nibbisaṃ; pp.nibbiṭṭha.,9,1
- 297057,jp,18,nibbisevana,nibbisevana,nibbisevana,nibbisevana:a.[nir-visevana] わがままなき,従順な.,11,1
- 297087,jp,18,nibbittha,nibbiṭṭha,nibbiṭṭha,nibbiṭṭha:a.[nibbisati の pp.] 得たる.,9,1
- 297104,jp,18,nibbuddha,nibbuddha,nibbuddha,nibbuddha:m.[nibbujjhati の pp.] 角力,すもう.,9,1
- 297117,jp,18,nibbujjhati,nibbujjhati,nibbujjhati,nibbujjhati:[ni-yujjhati<yudh] 角カする.pp.nibbuddha.,11,1
- 297126,jp,18,nibbusitatta,nibbusitatta,nibbusitatta,nibbusitatta:a.[nir-vusita-atta] 自ら住せざる,安住なき,不安な.,12,1
- 297130,jp,18,nibbuta,nibbuta,nibbuta,nibbuta:a.[Sk.nirvṛta 実は nibbāta<nibbāti] 疲滅せる,涅槃に達せる.cf.abhinibbuta,parinibbuta.,7,1
- 297180,jp,18,nibbuti,nibbuti,nibbuti,nibbuti:f.[cf.nibbuta] 疲滅.,7,1
- 297228,jp,18,nibbuyhati,nibbuyhati,nibbuyhati,nibbuyhati:[Sk.niruhyate.nir-vah の pass.] 運び出される,救出される.,10,1
- 297237,jp,18,nibha,nibha,nibha,nibha:a.[〃<ni-bhā] 輝やける,…の如き,似たる.,5,1
- 297262,jp,18,nibhata,nībhata,nībhata,nībhata:a.[nir-bhṛ の pp] 持ち出されたる.,7,1
- 297278,jp,18,nibodhati,nibodhati,nibodhati,nibodhati:[ni-bodhati<budh] 仕える,世話する,取る.caus.nibodheti 目覚めさす.,9,1
- 297293,jp,18,nica,nīca,nīca,nīca:a.[〃] 低き,卑しき.-āsana 低き座.-kula 卑賎族.-kulin 卑族の.-citta下意.-mano 謙虚の意.,4,1
- 297428,jp,18,nicaya,nicaya,nicaya,nicaya:m.[〃] 積集,財富.,6,1
- 297453,jp,18,nicca,nicca,nicca,nicca:a.[Sk.nitya] 常の,常住の.-aggi 常の火.-kālaṃ 常に.-dāna 常施.-pavāraṇā 常請.-bhatta 常食,常施食.-bhattaka,-bhattika 常施食の.-bhikkha 常施物.-saññā (-saññin)常想(~ある).-sāra 常堅実.,5,1
- 297619,jp,18,niccala,niccala,niccala,niccala:a.[nis-cala] 不動の.,7,1
- 297693,jp,18,niccamma,niccamma,niccamma,niccamma:a.[ni-camma] 皮なき,皮はがれたる.-gāvī 皮はがれたる牛.,8,1
- 298011,jp,18,niccata,niccatā,niccatā,niccatā:f.,niccatta n.常恒,常性.,7,1
- 298081,jp,18,nicchanda,nicchanda,nicchanda,nicchanda:a.[nis-chanda] 欲なき.,9,1
- 298130,jp,18,niccharati,niccharati,niccharati,niccharati:[Sk.niścarati.niś-car] (声が)出る,出現す,起こる.caus.nicchāreti (声を)出す,下痢す.,10,1
- 298165,jp,18,nicchareti,nicchāreti,nicchāreti,nicchāreti:[niccharati の caus.] 出す,下痢す.,10,1
- 298210,jp,18,nicchata,nicchāta,nicchāta,nicchāta:a.[nis-chāta] 無飢の,飢渇なき,無欲の,涅槃の.,8,1
- 298220,jp,18,nicchavi,nicchavi,nicchavi,nicchavi:a.[nis-chavi] 皮なき.,8,1
- 298239,jp,18,nicchaya,nicchaya,nicchaya,nicchaya:m.[Sk.niścaya] 決定,確定.,8,1
- 298305,jp,18,nicchinati,nicchināti,nicchināti,nicchināti:[Sk.niścinoti.niś-ci] 決定する,熟慮す,確知す.opt.niccheyya; ger.nicchinitvā; pp.nicchita.,10,1
- 298344,jp,18,nicchodeti,nicchodeti,nicchodeti,nicchodeti:[nicchoreti,nicchādeti,nicchāreti,nicchedeti] 振り棄つ.,10,1
- 298361,jp,18,nicchubhati,nicchubhati,nicchubhati,nicchubhati:投げ出す,排除す.pp.nicchuddha.,11,1
- 298372,jp,18,niccittaka,niccittaka,niccittaka,niccittaka:a.[nis-citta-ka] 心なき.,10,1
- 298414,jp,18,niceyya,nīceyya,nīceyya,nīceyya:a.[nīca の比較級] より劣れる,さらに卑しき.,7,1
- 298427,jp,18,nicita,nicita,nicita,nicita:a.[〃nicināti の pp.] 積集せる,多量の,厚き.,6,1
- 298460,jp,18,nidagha,nidāgha,nidāgha,nidāgha:m.[〃] 夏熱,夏,暑熱.,7,1
- 298480,jp,18,nidahaka,nidāhaka,nidāhaka,nidāhaka:a.[cf.nidahati] 収蔵人.,8,1
- 298511,jp,18,nidahati,nidahati,nidahati,nidahati:[nidheti,Sk.nidadhāti<dhā] 下に置く,置く,蔵置す,貯蓄す.ger.nidahitvā,nidhāya; inf.nidahituṃ,nidhetuṃ,nidhetave; fut.nidhessati; pp.nihita; pass.nidhīyati; caus.nidhāpeti.,8,1
- 298568,jp,18,nidana,nidāna,nidāna,nidāna:n.[〃] 因,因縁,因由,序.acc.nidānaṃ adv.に因りて,のために.-saṅgaha 因縁聚.-sambhava 縁起.,6,1
- 298579,jp,18,nidana-katha,nidāna-kathā,Nidāna-kathā,Nidāna-kathā:f.因縁物語 [パーリ本生物語の序論,仏伝].,12,1
- 298582,jp,18,nidana-vagga,nidāna-vagga,Nidāna-vagga,Nidāna-vagga:m.因縁品,因縁篇.,12,1
- 298725,jp,18,nidassana,nidassana,nidassana,nidassana:n.[Sk.nidarśana] 示現,顕現,特徴.,9,1
- 298752,jp,18,nidassati,nidassati,nidassati,nidassati:=nirassati.放棄す,無視す.,9,1
- 298775,jp,18,nidasseti,nidasseti,nidasseti,nidasseti:[Sk.nidarśayati] 指示す,説明す.pp.nidassita.,9,1
- 298823,jp,18,nidda,niddā,niddā,niddā:f.[Sk.nidrā] 睡眠,眠り.-ārāma 眠りを楽しむ,不精な.-sīlin 眠たき,ぼんやり.,5,1
- 298890,jp,18,niddana,niddāna,niddāna,niddāna:n.[nir-dāna] 切斷,草刈.cf.niḍḍāyati.,7,1
- 298905,jp,18,niddara,niddara,niddara,niddara:a.[nir-dara] 苦悩なき.,7,1
- 298931,jp,18,niddasa,niddasa,niddasa,niddasa:m.→niddesa.,7,1
- 299007,jp,18,niddayati,niḍḍāyati,niḍḍāyati,niḍḍāyati:[Sk.nirdāti] 除草す.caus.niḍḍāpeti 除草さす.cf.niddāna.,9,1
- 299011,jp,18,niddayati,niddāyati,niddāyati,niddāyati:[niddā の denom.] 眠る.,9,1
- 299039,jp,18,niddayitar,niddāyitar,niddāyitar,niddāyitar:m.[cf.niddāyati] 眠い入.,10,1
- 299057,jp,18,niddesa,niddesa,Niddesa,Niddesa:m.義釈 [小部経の一].,7,1
- 299058,jp,18,niddesa,niddesa,niddesa,niddesa:m.[Sk.nirdeśa.cf.niddisati] 説明,細説,広説.-vatthu [niddasa-vatthu] 殊妙事 [無十事] .-vāra 広説分.,7,1
- 299138,jp,18,niddha,niḍḍha,niḍḍha,niḍḍha:n.[Sk.nīḍa<ni -sad] 巣,席.,6,1
- 299148,jp,18,niddhamana,niddhamana,niddhamana,niddhamana:n.[cf.niddhamati] 排水,放水路,除去.niddhamanā f.放出,排除.,10,1
- 299187,jp,18,niddhamati,niddhamati,niddhamati,niddhamati:[nir-dhamati] 消除す,除去す,捨てる.pp.niddhanta.,10,1
- 299224,jp,18,niddhana,niddhana,niddhana,niddhana:a.[nir-dhana] 財なき,貧乏の.,8,1
- 299237,jp,18,niddhanta,niddhanta,niddhanta,niddhanta:a.[niddhamati の pp.] 消除せる,除滅せる,浄潔なる,無垢の.,9,1
- 299268,jp,18,niddhapeti,niddhāpeti,niddhāpeti,niddhāpeti:[Sk.nirdhāvayati] 駆逐す,追放す.pp.niddhāpita.,10,1
- 299394,jp,18,niddhovati,niddhovati,niddhovati,niddhovati:[Sk.nirdhāvati] 洗滌す,浄む.pp.niddhota.cf.niddhamati.,10,1
- 299432,jp,18,niddhunati,niddhunāti,niddhunāti,niddhunāti:[Sk.nirdhunoti] 振り放っ.=odhunāti.,10,1
- 299456,jp,18,niddhuniya,niddhuniya,niddhuniya,niddhuniya:n.=niṭṭhuriya.,10,1
- 299480,jp,18,niddisati,niddisati,niddisati,niddisati:,niddissati [Sk.nirdiśati] 説示す,説明す,のベる.ger.niddisitvā; aor.niddisi; grd.niddisitabba; pp.niddiṭṭha; pass.niddissīyati 説示される.,9,1
- 299542,jp,18,niddittha,niddiṭṭha,niddiṭṭha,niddiṭṭha:a.[niddisati の pp.] 説明されたる,説示の.,9,1
- 299635,jp,18,niddosa,niddosa,niddosa,niddosa:a.① [Sk.nirdośa] 過失なき.② [Sk.nirdveṣa] 瞋怒なき.,7,1
- 299727,jp,18,nidha,nīdha,nīdha,nīdha:=nu idha.,5,1
- 299733,jp,18,nidhana,nidhāna,nidhāna,nidhāna:n.[〃] 貯蔵,宝蔵.-vant 貯蔵ある.,7,1
- 299790,jp,18,nidhapeti,nidhāpeti,nidhāpeti,nidhāpeti:,nidhāya,nidhīyati→ nidahati.,9,1
- 299843,jp,18,nidheti,nidheti,nidheti,nidheti:=nidahati.inf.nidhetave=nidahituṃ.,7,1
- 299861,jp,18,nidhi,nidhi,nidhi,nidhi:f.[〃] 伏蔵,宝蔵,財宝.-kumbhī 宝瓶.-nidhāna 財宝の蔵匿.-mukha 妙宝,宝蔵.,5,1
- 299957,jp,18,nigacchati,nigacchati,nigacchati,nigacchati:[〃] 受ける,得る,入る,至る.,10,1
- 299990,jp,18,nigala,nigaḷa,nigaḷa,nigaḷa:m.[Sk.nigaḍa] 足鎖,足飾.,6,1
- 300007,jp,18,nigalhika,nigāḷhika,nigāḷhika,nigāḷhika:nigāḷhita a.沈める,沒入せる.,9,1
- 300015,jp,18,nigama,nigama,nigama,nigama:m.[〃] 町.-kathā 町論.-bandhana 町縛.,6,1
- 300050,jp,18,nigamana,nigamana,nigamana,nigamana:n.[〃ni-gamana] 結論,説明.,8,1
- 300102,jp,18,nigantha,nigaṇṭha,Nigaṇṭha,Nigaṇṭha:[BSk.nirgrantha] 尼乾陀,離繋,ジャイナ教.f.Nigaṇṭhī.-ūposatha 尼乾布薩.-parisā 尼乾陀集団.cf.Nātaputta.,8,1
- 300176,jp,18,niggacchati,niggacchati,niggacchati,niggacchati:[Sk.nirgacchati.nir-gam] 出て行く,去る,見えなくなる.pp.niggata.,11,1
- 300203,jp,18,niggaha,niggaha,niggaha,niggaha:m.[Sk.nigraha.cf.niggaṇhāti] 抑止,折伏,論破,堕負,叱責.,7,1
- 300219,jp,18,niggahaka,niggāhaka,niggāhaka,niggāhaka:a.m.抑圧者,圧制者.,9,1
- 300354,jp,18,niggama,niggama,niggama,niggama:niggamana n.結果,結論.cf.nigamana.,7,1
- 300431,jp,18,nigganhati,niggaṇhāti,niggaṇhāti,niggaṇhāti:[Sk.nigṛhṇāti.ni-grah] 抑止す,折伏す,叱責す.ger.niggayha; pp.niggahīta; pass.niggayhati.cf.niggaha.,10,1
- 300523,jp,18,niggayha,niggayha,niggayha,niggayha:niggaṇhāti の ger.-vādin 叱責者.,8,1
- 300547,jp,18,nigghatana,nigghātana,nigghātana,nigghātana:n.[Sk.nirghātana] 破壊,根絶.,10,1
- 300563,jp,18,nigghosa,nigghosa,nigghosa,nigghosa:① m.[Sk.nirghoṣa] 評判(善き,悪き)② a.[ni-ghosa] 声なき,静かな.,8,1
- 300609,jp,18,nigguna,nigguṇa,nigguṇa,nigguṇa:a.[Sk.nirguṇa] 徳なき,悪き.,7,1
- 300644,jp,18,niggunthi,nigguṇṭhi,nigguṇṭhi,nigguṇṭhi:nigguṇḍi f.灌木の一種.,9,1
- 300653,jp,18,nigha,nīgha,nīgha,nīgha:nigha m.n.惱乱,激情; 殺,破壊.,5,1
- 300684,jp,18,nighamsati,nighaṃsati,nighaṃsati,nighaṃsati:[Sk.nighaṛsati] こする,摩擦す,磨く.cf.nighaṃsa,nighaṃsana.,10,1
- 300703,jp,18,nighandu,nighaṇḍu,nighaṇḍu,nighaṇḍu:[Sk.nighaṇṭu,BSk.nighaṇṭa,nirghaṇṭha] 字彙,難語解.,8,1
- 300739,jp,18,nighata,nighāta,nighāta,nighāta:m.[〃] 殺害,破壊.,7,1
- 300753,jp,18,nighati,nighāti,nighāti,nighāti:f.[cf.nighāta] 被害,敗北.,7,1
- 300768,jp,18,nigrodha,nigrodha,nigrodha,nigrodha:m.[Sk.nyagrodha] 尼拘律,榕樹.-pakka 尼拘律果.-parimaṇḍala (胴体は)榕樹の円林の如し [三十二相の一].,8,1
- 300910,jp,18,niguhati,nigūhati,nigūhati,nigūhati:[〃ni-guh] かくす.pp.nigūḷha.,8,1
- 300955,jp,18,nigulha,nigūḷha,nigūḷha,nigūḷha:a.[Sk.nigūḍha,BSk.nirgūḍha.nigūhati の pp.] かくされたる,秘密の.,7,1
- 300978,jp,18,nihacca,nihacca,nihacca,nihacca:nihanti または nīharati の ger.,7,1
- 301011,jp,18,nihanti,nihanti,nihanti,nihanti:[ni-han] 殺害す,攻撃す,打つ,触れる.ger.nihacca; pp.nihata.,7,1
- 301031,jp,18,nihara,nīhāra,nīhāra,nīhāra:m.[Sk.nirhāra] 方法,手段,運搬.-bhatta 持ち来れる食を食せる.,6,1
- 301048,jp,18,niharaka,nīhāraka,nīhāraka,nīhāraka:a.[<nīharati] 運搬(食),持ち来れるもの.,8,1
- 301143,jp,18,niharati,niharati,niharati,niharati:=nīharati.,8,1
- 301147,jp,18,niharati,nīharati,nīharati,nīharati:[Sk.nirharati,nir-hṛ] 取り出す,駆逐す,除去す.aor.nīhari; ger.nihacca; grd.nīharitabba; pp.nīhaṭa; caus.nīharāpeti.cf.nīharaṇa.,8,1
- 301224,jp,18,nihata,nihata,nihata,nihata:a.[nihanti の pp.] 殺害されたる,破壞されたる,裁決された,判定の.-māna 慢を破れる.,6,1
- 301314,jp,18,nihina,nihīna,nihīna,nihīna:a.[〃nihīyati<hā の pp.] 捨てられたる,つまらぬ,卑しき,卑賤の,劣れる.-kamma 卑劣業.-kula 卑賎族.-pañña 劣慧の.-sevin 卑行の.,6,1
- 301398,jp,18,nihinata,nihīnatā,nihīnatā,nihīnatā:f.[nihīna-tā] 卑賎,下劣.,8,1
- 301421,jp,18,nihita,nihita,nihita,nihita:a.[〃nidahati の pp.] 置ける,捨置せる,貯蔵せる.-ṭṭhāna 貯蔵所.-daṇḍa 杖を捨てたる.-sattha 刀を捨てたあ,刀を置ける.,6,1
- 301461,jp,18,nihiyati,nihīyati,nihīyati,nihīyati:[ni-hā の pass.] 捨てられる,滅亡す.pp.nihīna.,8,1
- 301474,jp,18,nihuhunka,nihuhuṅka,nihuhuṅka,nihuhuṅka:a.[ni-huhuṅka] フンフンといわない,軽蔑なき,謙譲の.,9,1
- 301496,jp,18,nijana,nijana,nijana,nijana:n.[<nij] 洗浄.,6,1
- 301504,jp,18,nijigimsanata,nijigiṃsanatā,nijigiṃsanatā,nijigiṃsanatā:f.[cf.nijigiṃsati] 貪求.,13,1
- 301513,jp,18,nijigimsitar,nijigiṃsitar,nijigiṃsitar,nijigiṃsitar:m.貪求者.,12,1
- 301536,jp,18,nijjaleti,nijjāleti,nijjāleti,nijjāleti:[nir-jāleti] 消火す,消す.,9,1
- 301555,jp,18,nijjara,nijjarā,nijjarā,nijjarā:f.[nir-jarā.cf.nijjareti] 滅尽,滅.-vatthu 滅事.-visuddhi 滅尽清浄.,7,1
- 301577,jp,18,nijjareti,nijjareti,nijjareti,nijjareti:[Sk.nirjārayati<nir-jṝ の caus.] 破壊す,滅尽さす.grd.nijjaretabba.,9,1
- 301588,jp,18,nijjata,nijjaṭa,nijjaṭa,nijjaṭa:a.[nir-jaṭa] 無縛の.,7,1
- 301607,jp,18,nijjhama,nijjhāma,nijjhāma,nijjhāma:a.[Sk.niḥkṣāma] 焼尽,消尽.-taṇhā 焼渇.-paṭipadā 劇苦道.,8,1
- 301628,jp,18,nijjhana,nijjhāna,nijjhāna,nijjhāna:n.[BSk.nidhyāna.cf.nijjhāpeti] 審慮,理解,歓受.-khanti 歓受認容,見審諦認.,8,1
- 301701,jp,18,nijjhapeti,nijjhāpeti,nijjhāpeti,nijjhāpeti:[Sk.nidhyāpayati.nijjhāyati の caus.] 審慮す,同意す,歓受す.pp.nijjhāpita.,10,1
- 301720,jp,18,nijjhatta,nijjhatta,nijjhatta,nijjhatta:a.[BSk.nidhyapta.nijjhāpeti の pp.] 審慮せる,理解ある.,9,1
- 301726,jp,18,nijjhatti,nijjhatti,nijjhatti,nijjhatti:f.[BSk.nidhyapti.cf.nijjhatta] 審慮,理解,和睦,静観.-bala 審慮力.,9,1
- 301755,jp,18,nijjhayati,nijjhāyati,nijjhāyati,nijjhāyati:① [Sk.nidhyāyati<dhyai] 静観す,審慮す.caus.nijjhāpeti.cf.nijjhāna,nijjhatti.② [Sk.nikṣāyati<kṣai] 焼尽す.cf.nijjhāma.,10,1
- 301781,jp,18,nijjinna,nijjiṇṇa,nijjiṇṇa,nijjiṇṇa:a.[Sk.nirjīrṇa.cf.nijjarā] 滅尽せる.,8,1
- 301820,jp,18,nijjivata,nijjīvata,nijjīvata,nijjīvata:a.[Sk.nirjīvita] 生命なき,無霊魂の.,9,1
- 301844,jp,18,nika,nīka,nīka,nīka:m.鹿(または豚)の一種.,4,1
- 301848,jp,18,nikacca,nikacca,nikacca,nikacca:nikati の instr.,7,1
- 301865,jp,18,nikama,nikāma,nikāma,nikāma:m.[〃cf.nikanti] 欲望,満足.-lābhin 欲望を得たる.,6,1
- 301885,jp,18,nikamana,nikāmanā,nikāmanā,nikāmanā:f.=nikanti.,8,1
- 301900,jp,18,nikamayati,nikāmayati,nikāmayati,nikāmayati:nikāmeti [Sk.nikāmayati.cf.nikāma,nikanti] 欲求す,希求す.ppr.nikāmayaṃ,nikāmayamāna.,10,1
- 301927,jp,18,nikannika,nikaṇṇika,nikaṇṇika,nikaṇṇika:a.adv.[ni-kaṇṇa-ika] 耳下の,秘密の,ひそかに.,9,1
- 301937,jp,18,nikanta,nikanta,nikanta,nikanta:a.[nikantati の pp.Sk.nikṛtta,nikṛntita] 切りそがれたる.,7,1
- 301960,jp,18,nikanti,nikanti,nikanti,nikanti:f.[Sk.nikānti.cf.nikāma] 欲求,欣求.,7,1
- 302028,jp,18,nikarana,nikaraṇā,nikaraṇā,nikaraṇā:f.=nikati.,8,1
- 302038,jp,18,nikaroti,nikaroti,nikaroti,nikaroti:[〃] だます,いつわる,あざむく.opt.nikubbetha; pp.nikata.,8,1
- 302052,jp,18,nikasa,nikāsa,nikāsa,nikāsa:m.顕現,様子.,6,1
- 302066,jp,18,nikasava,nikasāva,nikasāva,nikasāva:a.[nis-kasāva,Sk.niṣkaṣāya] 濁穢なき,無垢の.,8,1
- 302071,jp,18,nikasin,nikāsin,nikāsin,nikāsin:a.[nikāsa-in] 類似の.,7,1
- 302089,jp,18,nikata,nikata,nikata,nikata:a.[Sk.nikṛta] 欺かれたる,だまされた.,6,1
- 302096,jp,18,nikati,nikati,nikati,nikati:f.[Sk.nikṛti.cf.nikata] 詐欺,偽瞞.instr.nikatiyā,nikatyā,nikaccā.-paññā 奸智.cf.nekatika.,6,1
- 302122,jp,18,nikattha,nikaṭṭha,nikaṭṭha,nikaṭṭha:a.[ni-kasati の pp.cf.Sk.nikṛṣṭa] 抑下せる,下の,卑しき.loc.nikaṭṭhe 近くに.,8,1
- 302140,jp,18,nikaya,nikāya,nikāya,nikāya:m.[〃] 尼柯耶,部; 部派,部類.,6,1
- 302193,jp,18,niketa,niketa,niketa,niketa:m.[〃] 家,居家,住処.-sārin 居家者,在家者.,6,1
- 302222,jp,18,niketin,niketin,niketin,niketin:a.[niketa-in] 居家の,在家の.niketinī f.,7,1
- 302226,jp,18,nikhadana,nikhādana,nikhādana,nikhādana:n.食い入るもの,すき,のみ.,9,1
- 302284,jp,18,nikhanati,nikhanati,nikhanati,nikhanati:nikhaṇati [Sk.nikhanati<khan] 掘る,掘り入れる,埋葬す,覆う,掘り立てる.pp.nikhāta.,9,1
- 302333,jp,18,nikhata,nikhāta,nikhāta,nikhāta:a.[nikhanati の pp.] 掘れる,葬れる,掘り立てたる.,7,1
- 302376,jp,18,nikilita,nikīḷita,nikīḷita,nikīḷita:nikīḷitāvin a.[<ni-krīḍ] 遊楽せる,遊び楽しめる.,8,1
- 302471,jp,18,nikkaddhati,nikkaḍḍhati,nikkaḍḍhati,nikkaḍḍhati:[Sk.niṣkarṣati] 駆出す,投げ出す,投棄す.pp.nikkaḍḍhita; caus.nikkaḍḍhāpeti.,11,1
- 302505,jp,18,nikkaddhita,nikkaḍḍhita,nikkaḍḍhita,nikkaḍḍhita:a.[nikkaḍḍhati の pp.] 駆出される,投棄の.,11,1
- 302533,jp,18,nikkama,nikkama,nikkama,nikkama:m.[Sk.niṣkrama.cf.nikāma,nikkhama] 精勤,努力.-dhātu 精勤界,出界.cf.parakkama.,7,1
- 302544,jp,18,nikkama,nikkāma,nikkāma,nikkāma:a.[nis-kāma] 無欲の.,7,1
- 302561,jp,18,nikkamati,nikkamati,nikkamati,nikkamati:[cf.nikkama,nikkhamati] 精勤す,努力す,(欲を除く).,9,1
- 302573,jp,18,nikkamin,nikkāmin,nikkāmin,nikkāmin:a.[nikkāma-in] 欲なき.,8,1
- 302594,jp,18,nikkankha,nikkaṅkhā,nikkaṅkhā,nikkaṅkhā:f.[Sk.niḥśaṅkā,niṣkāṅkṣā.nis-kaṅkhā] 恐れなき,自信ある,疑惑なき.,9,1
- 302627,jp,18,nikkarana,nikkāraṇa,nikkāraṇa,nikkāraṇa:m.[nis-kāraṇa] 無因,無目的,無所得.abl.nikkāraṇā 理由なしに,目的なしに.,9,1
- 302644,jp,18,nikkaruna,nikkaruṇa,nikkaruṇa,nikkaruṇa:a.[nis-karuṇa] 無悲,悲愍なき.,9,1
- 302666,jp,18,nikkasava,nikkasāva,nikkasāva,nikkasāva:a.=nikasāva.,9,1
- 302682,jp,18,nikkaya,nikkaya,nikkaya,nikkaya:m.[nis-kaya.cf.nikkiṇāti] 弁償.,7,1
- 302696,jp,18,nikkha,nikkha,nikkha,nikkha:m.n.[Sk.niṣka.=nekkha] 首飾,金環,金貨.,6,1
- 302847,jp,18,nikkhamati,nikkhamati,nikkhamati,nikkhamati:[Sk.niṣkramati<kram] 出る,出離す,出家す.imper.nikkhama; ppr.nikkhamanta,nikkhamant 出口; aor.nikkhami; fut.nikkhamissati; ger.nikkhamma,nikkhamitvā,nikkhamitūna; grd.nikkhamitabba; pp.nikkhanta; caus.nikkhameti.cf.nikkamati.,10,1
- 302879,jp,18,nikkhameti,nikkhāmeti,nikkhāmeti,nikkhāmeti:nikkhameti [nikkhamati の caus.] 出家さす,出す,(離欲せしむ).pp.nikkhāmita.,10,1
- 302968,jp,18,nikkhanta,nikkhanta,nikkhanta,nikkhanta:a.[nikkhamati の pp.] 出離せる,出家せる.,9,1
- 303037,jp,18,nikkhepa,nikkhepa,nikkhepa,nikkhepa:m.[Sk.nikṣepa.cf.nikkhipati] 布置,捨置,捨棄,投棄,除去.,8,1
- 303063,jp,18,nikkhepana,nikkhepana,nikkhepana,nikkhepana:n.=nikkhepa.,10,1
- 303149,jp,18,nikkhipati,nikkhipati,nikkhipati,nikkhipati:[Sk.nikṣipati.ni-khipati] 置く,布置す,任せる,(卵を)産む,投棄す,放置す,除く.aor.nikkhipi; fut.nikkhipissati; ger.nikkhipitvā; pp.nikkhitta; caus.nikkhipāpeti.,10,1
- 303218,jp,18,nikkhitta,nikkhitta,nikkhitta,nikkhitta:a.[Sk.nikṣipta.nikkhipati の pp.] 布置せる,置ける,放置せる.,9,1
- 303326,jp,18,nikkilesa,nikkilesa,nikkilesa,nikkilesa:m.[nis-kilesa] 無煩悩,無染.,9,1
- 303371,jp,18,nikkinati,nikkiṇāti,nikkiṇāti,nikkiṇāti:[Sk.niṣkriṇāti] 買い戻す,弁償す.cf.nikkaya.,9,1
- 303408,jp,18,nikkuha,nikkuha,nikkuha,nikkuha:a.[ni-kuha] 詭詐なき,欺瞞なき.,7,1
- 303421,jp,18,nikkujja,nikkujja,nikkujja,nikkujja:a.[ni-kubja,nikujja] 倒れたる,顛倒せる.,8,1
- 303437,jp,18,nikkujjati,nikkujjati,nikkujjati,nikkujjati:[ni-kujjati] 倒れる,顛倒す.,10,1
- 303455,jp,18,nikkujjita,nikkujjita,nikkujjita,nikkujjita:a.[nikkujjati の pp.] 倒れたる,顛倒せる.,10,1
- 303500,jp,18,nikubbetha,nikubbetha,nikubbetha,nikubbetha:nikaroti の opt.,10,1
- 303514,jp,18,nikujati,nikūjati,nikūjati,nikūjati:[〃ni-kūj] さえずる,鳴く,鳴る.aor.nikūji; pp.nikūjita; ppr.sg.nom.nikūjaṃ.,8,1
- 303529,jp,18,nikujita,nikūjita,nikūjita,nikūjita:a.nikūjati の pp.,8,1
- 303542,jp,18,nikujjati,nikujjati,nikujjati,nikujjati:=nikkujjati.,9,1
- 303588,jp,18,nila,nīla,nīla,nīla:a.[〃] 青,藍,青色の.-abbhavaṇṇa 青き雲の色の.-ābhijāti 青の階級.-kasiṇa.青遍.-gīva 青頸,孔雀.-bījaka 青種子 [水草の一種] -makkhika 青蠅.-maṇi サファイヤ,緑柱玉.-maṇḍūka 青蛙.-vattha 青衣.,4,1
- 303606,jp,18,nila,nīḷa,nīḷa,nīḷa:n.[Sk.nīḍa] = niḍḍa,niḍḍha.,4,1
- 303936,jp,18,nilaya,nilaya,nilaya,nilaya:m.[<ni-lī] 住居,巣.,6,1
- 303954,jp,18,nilenaka,nilenaka,nilenaka,nilenaka:nillenaka [<ni-lī] 棲処,隠れ場.,8,1
- 303958,jp,18,nili,nīlī,nīlī,nīlī:f.[〃] インディゴ,藍,あい [植物,色彩].,4,1
- 303965,jp,18,nilika,nīlika,nīlika,nīlika:a.=nīla.,6,1
- 303971,jp,18,nilina,nilīna,nilīna,nilīna:a.[nilīyati の pp.] 坐せる,棲止せる,止まれる,かくれたる.,6,1
- 304003,jp,18,niliya,nīliya,nīliya,nīliya:m.[<nīlī] 髪染め.,6,1
- 304010,jp,18,niliyana,nilīyana,nilīyana,nilīyana:n.[ㄑnilīyati] 棲止,隱棲.,8,1
- 304036,jp,18,niliyati,nilīyati,nilīyati,nilīyati:[ni-līyati<lī] じっと止まる,かくれる,棲止す.aor.nilīyi; pp.nilīna; caus.nilīyāpeti.,8,1
- 304062,jp,18,nillaccheti,nillaccheti,nillaccheti,nillaccheti:[nir-laccheti<lañch.cf.lakkhaṇa] 去勢する.pp.nillacchita.cf.nillañchaka.,11,1
- 304089,jp,18,nillaleti,nillāḷeti,nillāḷeti,nillāḷeti:nilloḷeti [nir-lul] (舌を)上下に動かす.pp.nillāḷita.,9,1
- 304100,jp,18,nillanchaka,nillañchaka,nillañchaka,nillañchaka:m.家畜を去勢する人.,11,1
- 304103,jp,18,nillapa,nillapa,nillapa,nillapa:a.[nir-lapa] 虛談なき.,7,1
- 304142,jp,18,nillobha,nillobha,nillobha,nillobha:a.[nir-lobha] 無貪の,貪なき.,8,1
- 304151,jp,18,nillokana,nillokana,nillokana,nillokana:n.注意,観察.,9,1
- 304164,jp,18,nilloketi,nilloketi,nilloketi,nilloketi:[nir-loketi] 注目す,見守る,観察す.,9,1
- 304178,jp,18,nilloluppa,nilloluppa,nilloluppa,nilloluppa:a.[nir-loluppa] 動貪なき.,10,1
- 304197,jp,18,nillopa,nillopa,nillopa,nillopa:m.[nir -lopa<lup] 掠奪,掠奪物.,7,1
- 304306,jp,18,nimantana,nimantana,nimantana,nimantana:n.[cf.nimanteti] 招待 -bhatta 招待食,請食.,9,1
- 304417,jp,18,nimanteti,nimanteti,nimanteti,nimanteti:nimantayati [Sk.nimantrayati] 招待す,招請す.aor.nimantayi,nimantayiṃsu; pp.nimantita.cf.nimantana,nimantaka.,9,1
- 304451,jp,18,nimantita,nimantita,nimantita,nimantita:a.[nimanteti の pp.] 招かれたる,招待されたる.cf.nimantaka 招待する者.,9,1
- 304489,jp,18,nimba,nimba,nimba,nimba:m.[〃] 荏婆,苦味ある樹.,5,1
- 304541,jp,18,nimesa,nimesa,nimesa,nimesa:m.=nimisa まばたき.,6,1
- 304575,jp,18,nimilati,nimīlati,nimīlati,nimīlati:nimmīlati [ni-mīlati<mīl] 眼を閉ず.caus.nimmīleti 開眼さす.,8,1
- 304612,jp,18,niminati,nimināti,nimināti,nimināti:[BSk.nimināti,niminati] 交換す.imper.niminā; pr.1pl.nimimhase; opt.nimineyya; fut.nimissati,nimmissaṃ(nimissaṃ); aor.nimmini; ger.niminitvā.cf.nimmināti.,8,1
- 304645,jp,18,nimisati,nimisati,nimisati,nimisati:[Sk.nimiṣati<miṣ] まばたく.,8,1
- 304660,jp,18,nimitta,nimitta,nimitta,nimitta:n.[〃] 相,因相,前兆,瑞兆,徴相,特相,占相,現相,婬相,界標,標識,理由.acc.nimittaṃ; instr.nimittena…の理由で,…のために.-ānusārin 相貌に従う.-kamma 示相業.-karaṇa 相因,取相.-kosalla 相善巧.-gāhin 相貌を取る.-mattā 少相女,不全形女.,7,1
- 304969,jp,18,nimmadana,nimmadana,nimmadana,nimmadana:n.[cf.nimmādeti] 砕破,磨滅.,9,1
- 304982,jp,18,nimmadaya,nimmadaya,nimmadaya,nimmadaya:a.[nimmādeti の grd.] 砕破さるべき.,9,1
- 305015,jp,18,nimmadeti,nimmādeti,nimmādeti,nimmādeti:[cf.Sk.nimṛdnāti<mṛd] 砕破す,恥をかかす,侵害す.grd.nimmadaya.,9,1
- 305042,jp,18,nimmakkha,nimmakkha,nimmakkha,nimmakkha:a.[nir-makkha] 覆なき,偽善なき.,9,1
- 305049,jp,18,nimmakkhika,nimmakkhika,nimmakkhika,nimmakkhika:a.[nir-makkhika] 蠅なき.,11,1
- 305071,jp,18,nimmala,nimmala,nimmala,nimmala:a.[nir-mala] 無垢の,浄き.,7,1
- 305105,jp,18,nimmamsa,nimmaṃsa,nimmaṃsa,nimmaṃsa:a.[nir-maṃsa] 肉なき.,8,1
- 305131,jp,18,nimmana,nimmāna,nimmāna,nimmāna:① n.[Sk.nirmāṇa.cf.nimmināti] 化作,創造.-rati 化楽,楽変化.② a.[nir-māna] 慢なき.,7,1
- 305172,jp,18,nimmaniyati,nimmāniyati,nimmāniyati,nimmāniyati:[<nir-māna] 無慢となる,謙遜す.,11,1
- 305182,jp,18,nimmanussa,nimmanussa,nimmanussa,nimmanussa:n.[nir-manussa-ya] 男なきこと.,10,1
- 305215,jp,18,nimmatar,nimmātar,nimmātar,nimmātar:m.[Sk.nirmātṛ.cf.nimmināti] 化作者,創造者.,8,1
- 305239,jp,18,nimmatheti,nimmatheti,nimmatheti,nimmatheti:[nir-matheti] 砕く,破壊す.cf.nimmathana n.破砕.,10,1
- 305280,jp,18,nimmileti,nimmīleti,nimmīleti,nimmīleti:[nimīlati の caus.] 閉眼させる.,9,1
- 305306,jp,18,nimminati,nimmināti,nimmināti,nimmināti:[BSk.nirmiṇoti,nirminoti] 化作す,創造す.aor.nimmini; ger.nimminitvā,nimmāya; pp.nimmita.cf.nimmāna,nimmātar,nimināti.,9,1
- 305341,jp,18,nimmissam,nimmissaṃ,nimmissaṃ,nimmissaṃ:=nimissaṃ nimināti の fut.1sg.,9,1
- 305343,jp,18,nimmita,nimmita,nimmita,nimmita:a.[Sk.nirmita.nimmināti の pp.] 化作の,化人,化神.-rūpa 化作色.,7,1
- 305417,jp,18,nimmujja,nimmujjā,nimmujjā,nimmujjā:=nimujjā.,8,1
- 305426,jp,18,nimokkha,nimokkha,nimokkha,nimokkha:m.=vimokkha 解脱.,8,1
- 305444,jp,18,nimugga,nimugga,nimugga,nimugga:a.[nimujjati の pp.] 沈める,陥れる.,7,1
- 305480,jp,18,nimujja,nimujjā,nimujjā,nimujjā:nimmujjā f.沈潜,潜入.,7,1
- 305535,jp,18,nimujjati,nimujjati,nimujjati,nimujjati:[Sk.nimajjati<majj] 沈む,潜る; 潜入す.aor.nimujji; pp.mimugga; caus.nimujjeti,nimujjāpeti.,9,1
- 305583,jp,18,ninda,nindā,nindā,nindā:f.[〃] 毀呰,非難.,5,1
- 305643,jp,18,nindati,nindati,nindati,nindati:[〃nid] 叱責す,非難す.inf.nindituṃ; grd.nindiya,nindanīya; pp.nindita.,7,1
- 305672,jp,18,nindita,nindita,nindita,nindita:a.[nindati の pp.] そしられた,非難された.,7,1
- 305697,jp,18,nindiya,nindiya,nindiya,nindiya:a.[Sk.nindya.nindati の grd.] 非難さるべき.,7,1
- 305712,jp,18,ninhata,niṇhāta,niṇhāta,niṇhāta:ninhāta a.[nis-nahāta] 清められたる,淨き.,7,1
- 305716,jp,18,ninhata,ninhāta,ninhāta,ninhāta:=niṇhāta.,7,1
- 305729,jp,18,ninhati,ninhāti,ninhāti,ninhāti:[ni-nahāti<snā] 洗浴す,清める.ger.ninhāya; pp.ninhāta,niṇhāta.,7,1
- 305739,jp,18,ninna,ninna,ninna,ninna:a.[Sk.nimna.ninnata<ni -nam の略か] 下向の,傾ける,低き,低地.acc.ninnaṃ adv.下方に.,5,1
- 305754,jp,18,ninnada,ninnāda,ninnāda,ninnāda:m.[Sk.nināda] 喨々たる,広博音.,7,1
- 305782,jp,18,ninnadin,ninnādin,ninnādin,ninnādin:a.[ninnāda-in] 広博音の.,8,1
- 305815,jp,18,ninnameti,ninnāmeti,ninnāmeti,ninnāmeti:[ni-namati の caus.] 下向さす,(舌を)出す.,9,1
- 305829,jp,18,ninnamin,ninnāmin,ninnāmin,ninnāmin:a.[ninnāma-in] 下向せる,傾ける.,8,1
- 305901,jp,18,ninnetar,ninnetar,ninnetar,ninnetar:m.将来者,将導者.,8,1
- 305904,jp,18,ninneti,ninneti,ninneti,ninneti:[Sk.ninayati.ni-nayati<nī] 導出す,浄除す,排水す.pp.ninnīta.,7,1
- 305918,jp,18,ninnita,ninnīta,ninnīta,ninnīta:a.[ninneti の pp.] 導出せる,浄除せる.,7,1
- 305930,jp,18,nipa,nīpa,nīpa,nīpa:m.[〃] ニーパ,無憂樹の一種.,4,1
- 305951,jp,18,nipacca-vadin,nipacca-vādin,nipacca-vādin,nipacca-vādin:m.害心もて語る入.,13,1
- 305959,jp,18,nipaccakara,nipaccākāra,nipaccākāra,nipaccākāra:[nipacca-ākāra] m.五体投地,臥したる行相.,11,1
- 306074,jp,18,nipajjati,nipajjati,nipajjati,nipajjati:[Sk.nipadyate<ni-pad] 偃臥す,横臥す.pr.1sg.nipajjaṃ [=nipajjāmi] ; aor.nipajji; ger.nipajja; pp.nipanna; caus.nipajjāpeti.,9,1
- 306132,jp,18,nipaka,nipaka,nipaka,nipaka:a.m.[cf.BSk.nipaka] 賢明の,慎重なる,智者.cf.nepakka.,6,1
- 306182,jp,18,nipanna,nipanna,nipanna,nipanna:[nipajjati の pp.] ,nipannaka a.臥せる,横臥せる.,7,1
- 306258,jp,18,nipata,nipāta,nipāta,nipāta:m.[〃cf.nipatati] 落下,降下; 不変詞; 集篇.,6,1
- 306325,jp,18,nipatati,nipatati,nipatati,nipatati:[〃ni-pat] 倒れる,倒礼 [五体投地] す,集合す.ger.nipacca; pr.1sg.nipatāmase; opt.nipate; aor.nipatī; ppr.pl.gen.nipatataṃ; caus.nipāteti.,8,1
- 306363,jp,18,nipateti,nipāteti,nipāteti,nipāteti:[nipatati の caus.] 倒す,投げる,害す.passaṃ~脇に身を投げる,脇をつけて臥す.fut.nipātessaṃ; pp.nipātita.,8,1
- 306415,jp,18,nipatin,nipātin,nipātin,nipātin:a.[nipāta-in] 落下する,就寝する.,7,1
- 306429,jp,18,nipatita,nipātita,nipātita,nipātita:a.[nipāteti の pp.] 堕落せる,邪悪の.,8,1
- 306479,jp,18,nippabha,nippabha,nippabha,nippabha:a.[Sk.niṣ-prabha] 光輝なき.,8,1
- 306491,jp,18,nippacati,nippacati,nippacati,nippacati:[ni-pac] よく煮る,煎じる.aor.nippaci; opt.nippaceyyaṃ; pp.nippakka.,9,1
- 306569,jp,18,nippajjati,nippajjati,nippajjati,nippajjati:nipphajjati [Sk.niṣpadyate] 完成す,成就す.pp.nipphanna.cf.nipphatti.,10,1
- 306585,jp,18,nippakka,nippakka,nippakka,nippakka:a.[ni-pac の pp.] 煮られた,煎じた.,8,1
- 306632,jp,18,nippapa,nippāpa,nippāpa,nippāpa:a.[nis-pāpa] 無悪の,善の.,7,1
- 306642,jp,18,nippapanca,nippapañca,nippapañca,nippapañca:a.[nis-papañca] 無障凝,無戯論.-ārāma 戯論を楽しまず.,10,1
- 306697,jp,18,nippariyaya,nippariyāya,nippariyāya,nippariyāya:m.[nis-pariyāya] 非異門,阿毘達磨説,純理論.-desita 非異門 [非教] 説の.,11,1
- 306814,jp,18,nippeseti,nippeseti,nippeseti,nippeseti:[nippiṃsati の caus.] 掲き砕く.,9,1
- 306818,jp,18,nippesika,nippesika,nippesika,nippesika:a.[BSk.niṣpeṣika] 激磨,詐欺,ペてん.nippesikatā f.騙詐,だまし.,9,1
- 306850,jp,18,nipphadana,nipphādana,nipphādana,nipphādana:n.[Sk.niṣpādana] 完遂,達成.cf.nipphādeti.,10,1
- 306875,jp,18,nipphadar,nipphādar,nipphādar,nipphādar:m.[Sk.niṣpādayitṛ] 達成者.,9,1
- 306911,jp,18,nipphadeti,nipphādeti,nipphādeti,nipphādeti:[nippajjati の caus.] 完成させる,完遂す,達成す.pp.nipphādita.,10,1
- 306990,jp,18,nipphajjati,nipphajjati,nipphajjati,nipphajjati:=nippajjati.,11,1
- 307037,jp,18,nipphalita,nipphalita,nipphalita,nipphalita:a.[Sk.niṣphārita<nis-phaleti] 破裂せる,破壊せる.,10,1
- 307049,jp,18,nipphanitatta,nipphāṇitatta,nipphāṇitatta,nipphāṇitatta:n.[nis-phāṇita-tta] 無糖性.,13,1
- 307053,jp,18,nipphanna,nipphanna,nipphanna,nipphanna:a.[Sk.niṣpanna.nippajjati の pp.] 完成せる,完全なる.cf.abhinipphanna,parinipphanna.,9,1
- 307119,jp,18,nipphatti,nipphatti,nipphatti,nipphatti:f.[cf.Sk.niṣpatti,BSk.niṣpad] 完成,結果.nipphattika a.結果ある.,9,1
- 307166,jp,18,nipphotana,nipphoṭana,nipphoṭana,nipphoṭana:n.[nis-pothana] 打擲.,10,1
- 307179,jp,18,nipphoteti,nipphoṭeti,nipphoṭeti,nipphoṭeti:[nis-potheti<puth の caus.] 打擲す,打ち砕く.,10,1
- 307219,jp,18,nippileti,nippīḷeti,nippīḷeti,nippīḷeti:[nis-pīḷeti] 圧迫す,せき立てる.pass.nippīḷiyati; ppr.nippīḷiyamāna.,9,1
- 307253,jp,18,nippimsati,nippiṃsati,nippiṃsati,nippiṃsati:[Sk.niṣpinaṣṭi<nis-piṣ] 搗ㄑ,つく,磨す,caus.nippeseti.,10,1
- 307255,jp,18,nippipasa,nippipāsa,nippipāsa,nippipāsa:a.[nis-pipāsa] 無渇の,無欲の.,9,1
- 307261,jp,18,nippitika,nippitika,nippitika,nippitika:a.[ni-pitarika] 父なき,私生児.,9,1
- 307271,jp,18,nippitika,nippītika,nippītika,nippītika:a.① [nis-pīti-ka] 無喜の.② 庶子の=nippitika.,9,1
- 307318,jp,18,nippurisa,nippurisa,nippurisa,nippurisa:a.[nis-purisa] 男なき,女だけの.-turiya 女だけの音楽.,9,1
- 307331,jp,18,nipuna,nipuṇa,nipuṇa,nipuṇa:a.[〃] 微妙の,巧妙の,総敏の.-attha 微妙の義.-gāmi magga 巧妙に導びく道.cf.nepuñña.,6,1
- 307393,jp,18,nipunchati,nipuñchati,nipuñchati,nipuñchati:払拭す.搗き砕く.cf.nippeseti.,10,1
- 307414,jp,18,nirabbuda,nirabbuda,nirabbuda,nirabbuda:a.[BSk.nirarbuda] ① 尼羅部陀 [大数の名] [地獄の名] .② 垢濁なき.,9,1
- 307457,jp,18,niradinava,nirādīnava,nirādīnava,nirādīnava:a.[nir-ādīnava] 過患なき.,10,1
- 307471,jp,18,niraggala,niraggala,niraggala,niraggala:niraggaḷa a.[nir-aggala] 門なき,無障碍の,無遮の.,9,1
- 307497,jp,18,nirahara,nirāhāra,nirāhāra,nirāhāra:a.[nir-āhāra] 食なき,断食の.,8,1
- 307536,jp,18,nirakaroti,nirākaroti,nirākaroti,nirākaroti:=niraṅkaroti.,10,1
- 307554,jp,18,nirakula,nirākula,nirākula,nirākula:a.[nir-ākula] 混乱なき,平静の.,8,1
- 307581,jp,18,niralaya,nirālaya,nirālaya,nirālaya:a.[nir-ālaya] 家なき,執着なき.,8,1
- 307596,jp,18,nirama-gandha,nirāma-gandha,nirāma-gandha,nirāma-gandha:a.[nir-āma-gandha] 生臭(なまぐさ)ならざる,無臭気の.,13,1
- 307614,jp,18,niramisa,nirāmisa,nirāmisa,nirāmisa:a.[nir-āmisa] 無食味の,無染汚の,離財の,非物質的の.,8,1
- 307668,jp,18,nirankaroti,niraṅkaroti,niraṅkaroti,niraṅkaroti:nirākaroti [Sk.nirākaroti<nir-ā-kṛ] 軽視す,無視す,捨てる.pr.3pl.nirākare; pp.nirākata.,11,1
- 307690,jp,18,nirantara,nirantara,nirantara,nirantara:a.[nir-antara] 無間の,無間断の,常時の.,9,1
- 307809,jp,18,niraparadha,niraparādha,niraparādha,niraparādha:a.[nir-aparādha] 非難なき,無罪の.,11,1
- 307837,jp,18,nirapekkha,nirapekkha,nirapekkha,nirapekkha:a.[nir-apekkha] 考慮せず,顧みず.,10,1
- 307869,jp,18,nirarambha,nirārambha,nirārambha,nirārambha:a.[nir-ārambha] 労苦なき.,10,1
- 307883,jp,18,nirasa,nirāsa,nirāsa,nirāsa:a.[<nir-āsā] 欲なき.,6,1
- 307897,jp,18,nirasa,nīrasa,nīrasa,nīrasa:a.[〃nir-rasa] 無味の.,6,1
- 307905,jp,18,nirasada,nirāsāda,nirāsāda,nirāsāda:a.[nir-assāda] 楽味なき.cf.nirassāda.,8,1
- 307911,jp,18,nirasamsa,nirāsaṃsa,nirāsaṃsa,nirāsaṃsa:a.[nir-āsaṃsa] 希求なき.,9,1
- 307919,jp,18,nirasana,nirasana,nirasana,nirasana:a.[nir-asana] 食なき,貧しき.,8,1
- 307929,jp,18,nirasanka,nirāsaṅka,nirāsaṅka,nirāsaṅka:a.[<nir-āsaṅkā] 疑惑なき.,9,1
- 307967,jp,18,nirasattin,nirāsattin,nirāsattin,nirāsattin:a.[nir-āsatta-in] 縛著なき.,10,1
- 307974,jp,18,nirasaya,nirāsaya,nirāsaya,nirāsaya:a.[nir-āsaya] 無依の,依止なき.,8,1
- 307983,jp,18,nirassada,nirassāda,nirassāda,nirassāda:a.[nir-assāda] 興味なき,気のぬけた.cf.nirāsāda.,9,1
- 308018,jp,18,nirassati,nirassati,nirassati,nirassati:nidassati [nir-assati<as] 投げ棄つ,軽視す.pp.niratta ②.,9,1
- 308028,jp,18,nirata,nirata,nirata,nirata:a.[niramati の pp.] 好める,愛好の.,6,1
- 308038,jp,18,niratanka,nirātaṅka,nirātaṅka,nirātaṅka:a.[nir-ātaṅka] 悩病なき,健康の.,9,1
- 308068,jp,18,niratta,niratta,niratta,niratta:a.① [nir-attan] 我ならざる,非我の.② [Sk.nirasta<nir-as の pp.] 捨てられた,排除された.,7,1
- 308075,jp,18,nirattha,nirattha,nirattha,nirattha:a.[nir-attha] 無益の,無義の.,8,1
- 308084,jp,18,niratthaka,niratthaka,niratthaka,niratthaka:a.,niratthikā f.=nirattha.,10,1
- 308184,jp,18,niravasesa,niravasesa,niravasesa,niravasesa:a.[nir-avasesa] 無余の,残りなき.,10,1
- 308304,jp,18,niraya,niraya,niraya,niraya:m.[BSk.niraya] ,地獄,泥犁.=naraka 奈落.-kathā 地獄論.-gāmin 地獄に導く.-pāla 獄卒.-bandhana 地獄縛.-magga 地獄への道.-loka 地獄世間.-vāsin 地獄住者.-saṃvattanika 地獄に導く.cf.nerayika.,6,1
- 308471,jp,18,nirihaka,nirīhaka,nirīhaka,nirīhaka:a.[nir-īha-ka] 動かざる; 不活動の.,8,1
- 308490,jp,18,nirinjana,niriñjana,niriñjana,niriñjana:a.[nir-iñjanā] 不動の,確固の.,9,1
- 308496,jp,18,nirodha,nirodha,nirodha,nirodha:m.[BSk.nirodha.cf.nirujjhati] 滅,滅尽.-ānupassanā 滅髄観.-gāminī 滅に至らしめる.-taṇhā 滅愛.-dhātu 滅界.-sacca 滅諦.-saññā 滅想.-samāpatti 滅定,滅尽定.-samāpanna 滅定に入れる.,7,1
- 308825,jp,18,nirodhika,nirodhika,nirodhika,nirodhika:a.[nirodha -ika] 滅の,滅せしめる.,9,1
- 308868,jp,18,niroga,nīroga,nīroga,nīroga:a.[〃nir-roga] 無病の,健康の.,6,1
- 308876,jp,18,niroja,niroja,niroja,niroja:a.[<nir-ojā] 食味なき,滋養なき.,6,1
- 308896,jp,18,nirokasa,nirokāsa,nirokāsa,nirokāsa:a.[nir-okāsa] 機会なき,不可能の.,8,1
- 308907,jp,18,nirudaka,nirudaka,nirudaka,nirudaka:a.[nir-udaka] 無水の.-kantāra 無水難処,砂漠.,8,1
- 308941,jp,18,niruddha,niruddha,niruddha,niruddha:a.[nirujjhati の pp.] 滅せる,滅亡の.,8,1
- 309039,jp,18,nirujjhati,nirujjhati,nirujjhati,nirujjhati:[ni-rudh の pass.] 滅す,亡ぶ.ppr.nirujjhamāna; pp.niruddha.cf.nirodha.,10,1
- 309088,jp,18,nirumbhati,nirumbhati,nirumbhati,nirumbhati:[ni-rudh] 止む,抑える,黙す.,10,1
- 309118,jp,18,nirupaddava,nirupaddava,nirupaddava,nirupaddava:a.[nir-upaddava] 禍害災厄なき.,11,1
- 309141,jp,18,nirupadhi,nirūpadhi,nirūpadhi,nirūpadhi:nirupadhi a.[nir-upadhi] 依止なき,無依の,依著なき,生質なき.-sukha無依楽.,9,1
- 309145,jp,18,nirupadhika,nirupadhika,nirupadhika,nirupadhika:a.[nir-upadhi -ka] 無依の,依著なき.,11,1
- 309158,jp,18,nirupaghata,nirupaghāta,nirupaghāta,nirupaghāta:a.[nir-upaghāta] 害されざる.,11,1
- 309166,jp,18,nirupakara,nirupakāra,nirupakāra,nirupakāra:a.[nir-upakāra] 無益の,無用の.,10,1
- 309212,jp,18,nirupatapa,nirupatāpa,nirupatāpa,nirupatāpa:a.[nir-upatāpa] 苦悩なき,熱悩なき.,10,1
- 309258,jp,18,nirussasa,nirussāsa,nirussāsa,nirussāsa:a.[nir-ussāsa] 無呼吸の,蘇息なき.,9,1
- 309287,jp,18,nirutti,nirutti,nirutti,nirutti:f.[Sk.nirukti] 詞,辞詞,言語.-dhamma 詞法.-paṭibhāna 詞弁.-paṭisambhidā 詞無碍解,辞無碍解.-patha 言路,言語道.-pada 詞句.,7,1
- 309417,jp,18,nisa,nisā,nisā,nisā:f.[Sk.niś,niśā] 夜.loc.nise,nisi,nisati,nisāya,nisāyaṃ.,4,1
- 309428,jp,18,nisabha,nisabha,nisabha,nisabha:m.[Sk.nṛ-ṛṣabha.cf.usabha] 人牛王,人主,雄者,牛王.,7,1
- 309454,jp,18,nisada,nisada,nisada,nisada:m.,nisadā f.砥石(といし),挽臼(ひきうす).-pota 小砥石.,6,1
- 309467,jp,18,nisada,nisāda,nisāda,nisāda:m.盗人,盗賊.cf.nesāda.,6,1
- 309512,jp,18,nisadin,nisādin,nisādin,nisādin:a.[cf.nisīdati,ni-sad] 坐せる.,7,1
- 309518,jp,18,nisagga,nisagga,nisagga,nisagga:nissagga a.m.[<ni-sṛj] 所与の,自然の; 捨遣,放捨.,7,1
- 309533,jp,18,nisajja,nisajjā,nisajjā,nisajjā:f.[cf.nisīdati] 坐禅,安坐.,7,1
- 309628,jp,18,nisamaka,nisāmaka,nisāmaka,nisāmaka:a.[cf.nisāmeti] 慎重なる,傾聴する,注意深き.,8,1
- 309677,jp,18,nisameti,nisāmeti,nisāmeti,nisāmeti:[Sk.niśamayati<ni-śam] 注意す,傾聴す,心する.imper.nisāmayatha.cf.nisanti,nisamma.,8,1
- 309695,jp,18,nisamma,nisamma,nisamma,nisamma:adv.[nisāmeti の ger.,Sk.niśamya] 注意深く,慎重に.-kārin 慎重に行なう.,7,1
- 309745,jp,18,nisankhiti,nisaṅkhiti,nisaṅkhiti,nisaṅkhiti:f.[Sk.nisaṅkṛti<ni-saṅkṛ] 作為,集積.,10,1
- 309749,jp,18,nisanti,nisanti,nisanti,nisanti:f.注意,観察.cf.nisamma,nisāmeti.,7,1
- 309767,jp,18,nisattha,nisaṭṭha,nisaṭṭha,nisaṭṭha:nissaṭṭha a.[nissajjati の pp.] 捨堕せる,捨てたる.,8,1
- 309775,jp,18,nisedha,nisedha,nisedha,nisedha:① m.[Sk.niṣedha<nisedheti] 防止,抑止,禁止.② nisedheti の imper.,7,1
- 309787,jp,18,nisedhaka,nisedhaka,nisedhaka,nisedhaka:a.m.抑止者,禁止者.,9,1
- 309837,jp,18,nisedheti,nisedheti,nisedheti,nisedheti:[Sk.niṣedhayati.ni-sidh の caus.] 防ぐ,抑止す,禁止す.imper.nisedha.cf.nisedha,nisedhaka.,9,1
- 309870,jp,18,nisevana,nisevana,nisevana,nisevana:n.,nisevanā f.[Sk.niṣevana] 実行,遂行.,8,1
- 309889,jp,18,nisevati,nisevati,nisevati,nisevati:[Sk.niṣevati<sev] 従事す,遂行す.pr.3pl.nisevare; opt.nisevetha; pp.nisevita.cf.nisevana.,8,1
- 309907,jp,18,nisevita,nisevita,nisevita,nisevita:a.[nisevati の pp.] 実行せあ.,8,1
- 309931,jp,18,nisidana,nisīdana,nisīdana,nisīdana:n.[Sk.niṣadana<nisīdati] 尼師壇,坐具,敷具.,8,1
- 310087,jp,18,nisidati,nisīdati,nisīdati,nisīdati:[Sk.niṣīdati,ni-sad] 坐る,着座す.aor.nisīdi,nisīdiṃsu,nisīdisuṃ; ger.nisīditvā,nisajja,nisīditvāna; grd.nisīditabba; pp.nisinna; caus.nisīdāpeti 坐せしむ.,8,1
- 310165,jp,18,nisincati,nisiñcati,nisiñcati,nisiñcati:[ni-sic] 注ぐ,撒布す.,9,1
- 310173,jp,18,nisinna,nisinna,nisinna,nisinna:a.[Sk.niṣanna.nisīdati の pp.] 坐せる,着座の.,7,1
- 310196,jp,18,nisinnaka,nisinnaka,nisinnaka,nisinnaka:=nisinna.,9,1
- 310284,jp,18,nisita,nisita,nisita,nisita:a.[Sk.niśita<śās] 鋭利な.,6,1
- 310319,jp,18,nisitha,nisītha,nisītha,nisītha:n.[Sk.niśītha.cf.nisā] 夜,中夜.loc.nisīthe.,7,1
- 310334,jp,18,nisive,nisive,nisive,nisive:=nisīthe 夜毎に.,6,1
- 310343,jp,18,nissadda,nissadda,nissadda,nissadda:a.[nis-sadda] 無声の,静かな.,8,1
- 310359,jp,18,nissagga,nissagga,nissagga,nissagga:nisagga m.[cf.nissajjati] 捨遣,放捨,自然状態,所与.,8,1
- 310372,jp,18,nissaggiya,nissaggiya,nissaggiya,nissaggiya:a.[BSk.niḥsargika,naiḥsargika] 捨,放捨の,捨堕.-cīvara 捨堕衣.-pācittiya 捨堕 [罪名].,10,1
- 310471,jp,18,nissajjati,nissajjati,nissajjati,nissajjati:[nis-sajjati<sṛj] 捨つ,放捨す,放棄す.ger.nissajja [Sk.niḥsṛjya] ; grd.nissaggiya; pp.nissaṭṭha,nisaṭṭha.,10,1
- 310514,jp,18,nissakkana,nissakkana,nissakkana,nissakkana:n.匐い出ること.,10,1
- 310530,jp,18,nissama,nissama,nissama,nissama:m.[ni-sama<śram] 努力.,7,1
- 310541,jp,18,nissamsaya,nissaṃsaya,nissaṃsaya,nissaṃsaya:a.[nis-saṃsaya] 無疑の.acc.nissaṃsayaṃ adv.疑いもなく.,10,1
- 310550,jp,18,nissanda,nissanda,nissanda,nissanda:m.[Sk.nisyanda,niṣyanda] 等流,流出,結果.,8,1
- 310580,jp,18,nissanga,nissaṅga,nissaṅga,nissaṅga:a.[nis-saṅga] 無著の.執着なき.,8,1
- 310621,jp,18,nissara,nissāra,nissāra,nissāra:n.[nis-sāra] 無堅実の,実質なき.,7,1
- 310633,jp,18,nissarajja,nissārajja,nissārajja,nissārajja:a.n.[Sk.niḥ-śārada-ya] 怖畏なき,無畏,自信.,10,1
- 310645,jp,18,nissarana,nissaraṇa,nissaraṇa,nissaraṇa:n.[Sk.niḥsaraṇa<nissarati] 出離,出要,遠離.-ajjhāsaya 出離意楽.-dassin 出要を見る.-paññā 出離慧.-ppahāna 出離断.-vimutti 出離解脱.-viveka 出離離.-suñña 出離空.,9,1
- 310655,jp,18,nissarana,nissāraṇa,nissāraṇa,nissāraṇa:n.[cf.nissāreti] 駆出,駆擯.,9,1
- 310762,jp,18,nissaraniya,nissaraṇīya,nissaraṇīya,nissaraṇīya:a.[nissarati の grd.] 出離すべき.,11,1
- 310770,jp,18,nissaraniya,nissāraṇiya,nissāraṇiya,nissāraṇiya:a.[nissāreti の grd.] 駆出さるべき,応退去.cf.nissaraṇīya.,11,1
- 310787,jp,18,nissarati,nissarati,nissarati,nissarati:[Sk.niḥsarati<sṛ] 出離す,退出す.grd.nissaraṇīya; pp.nissaṭa; caus.nissāreti.,9,1
- 310802,jp,18,nissareti,nissāreti,nissāreti,nissāreti:[nissarati の caus.] 駆出す,追い出す.grd.nissāraṇiya.,9,1
- 310838,jp,18,nissata,nissaṭa,nissaṭa,nissaṭa:a.[nissarati の pp.] 出離せる,脱れたる.cf.nissaraṇa.,7,1
- 310860,jp,18,nissatta,nissatta,nissatta,nissatta:a.[nis-satta] 有情 [実体] なき.,8,1
- 310878,jp,18,nissattha,nissaṭṭha,nissaṭṭha,nissaṭṭha:a.[nissajjati の pp.] 捨棄せる,放捨せる.-cīvara 捨衣.-patta 捨鉢.,9,1
- 310934,jp,18,nissaya,nissaya,nissaya,nissaya:m.[Sk.niśraya] 依止,所依.-ācariya 依止阿闍梨.-kamma 依止羯磨.-paccaya 依止縁,依縁.-paṭipassaddhi 依止の解消.-parivāra 依止眷属.-sampanna 所依具足.-sāmaṇera 依止沙弥.,7,1
- 310953,jp,18,nissaya,nissāya,nissāya,nissāya:prep.[BSk.niśritya.nissayati の ger.] 依りて,依止して,のために.cf.nissaya,nissita.,7,1
- 311115,jp,18,nissayata,nissayatā,nissayatā,nissayatā:f.[nissaya-tā] 所依性,依存.,9,1
- 311119,jp,18,nissayati,nissayati,nissayati,nissayati:[Sk.niśrayati<śri] 依る,依止す,依着す.opt.nissayeyya; ger.nissāya; pp.nissita; pass.nissīyati.,9,1
- 311175,jp,18,nisseni,nisseṇi,nisseṇi,nisseṇi:f.梯,階梯,はしご.,7,1
- 311243,jp,18,nissima,nissīma,nissīma,nissīma:a.[<nis-sīmā] 境界外の,非境区の.,7,1
- 311264,jp,18,nissirika,nissirīka,nissirīka,nissirīka:a.[nis-sirī-ika] 権勢を失える.,9,1
- 311277,jp,18,nissita,nissita,nissita,nissita:a.[Sk.niśrita.nissayati<śri の pp.] 依止せる,所依の.,7,1
- 311305,jp,18,nissitaka,nissitaka,nissitaka,nissitaka:m.[nissita-ka] 依止者,弟子.,9,1
- 311380,jp,18,nissuta,nissuta,nissuta,nissuta:a.[nis-savati sru の pp.] 流失せる,消失の.,7,1
- 311393,jp,18,nisudana,nisūdana,nisūdana,nisūdana:n.[<ni-sūd] 破壊,殺戮.,8,1
- 311398,jp,18,nisumbhati,nisumbhati,nisumbhati,nisumbhati:[ni-sumbh] っき倒す.opt.1 sg; nisumbheyyaṃ.,10,1
- 311405,jp,18,nita,nīta,nīta,nīta:a.[neti の pp.] 導かれたる,確かめられたる,完了の.-attha了義.,4,1
- 311429,jp,18,nitaleti,niṭāleti,niṭāleti,niṭāleti:[Sk.niṭādayati] 打つ,打倒す.,8,1
- 311448,jp,18,nitammati,nitammati,nitammati,nitammati:[Sk.nitāmyati<ni-tam] 暗くなる,気絶す,過労す.,9,1
- 311477,jp,18,niti,nīti,nīti,nīti:f.[〃cf.nīta] 経国策,政治,正理説.,4,1
- 311522,jp,18,nittaddana,nittaddana,nittaddana,nittaddana:nitthaddhana n.[ni-thaddha-na] 麻痺,硬直.,10,1
- 311547,jp,18,nittareti,nittāreti,nittāreti,nittāreti:[nittharati の caus.] 渡す,超えさす.,9,1
- 311555,jp,18,nitteja,nitteja,nitteja,nitteja:a.[nis-teja] 無力の.nittejaṃ karoti 赤面さす.,7,1
- 311568,jp,18,nittha,niṭṭha,niṭṭha,niṭṭha:a.[Sk.niṣṭha.cf.niṭṭhā ①] 依止せる,熱心なる.,6,1
- 311575,jp,18,nittha,niṭṭhā,niṭṭhā,niṭṭhā:f.[Sk.niṣṭhā] ①依止,依憑,基礎.②究竟,終結,目的.niṭṭhaṃ gacchati 究竟に至る.,6,1
- 311604,jp,18,nitthana,niṭṭhāna,niṭṭhāna,niṭṭhāna:n.[cf.niṭṭhāti] 完成,終局.,8,1
- 311633,jp,18,nitthanati,nitthanati,nitthanati,nitthanati:nitthunati うめく.cf.nitthuna,nitthanana.,10,1
- 311690,jp,18,nitthapeti,niṭṭhāpeti,niṭṭhāpeti,niṭṭhāpeti:[niṭṭhāti の caus.] 終了せしむ,完成さす.pp.niṭṭhāpita.,10,1
- 311736,jp,18,nitthar,nitthar,nitthar,nitthar:m.=netthar 滅罪,贖罪.,7,1
- 311738,jp,18,nitthara,nitthāra,nitthāra,nitthāra:m.[Sk.nistāra.cf.nitthāreti] 済度,購罪,放免.cf.netthāra.,8,1
- 311750,jp,18,nittharana,nittharaṇa,nittharaṇa,nittharaṇa:① [nis -taraṇa.cf.nittharati] 超度,越度,度脱.② [ni -tharaṇa] 運搬,撒布.,10,1
- 311799,jp,18,nittharati,nittharati,nittharati,nittharati:[Sk.nistarati<tṝ] 超える,渡る.pp.nittiṇṇa; caus.nitthāreti,nittāreti.,10,1
- 311854,jp,18,nitthati,niṭṭhāti,niṭṭhāti,niṭṭhāti:[Sk.niṣṭiṣṭhati<nis-sthā] 完了す,終る.pp.niṭṭhita; caus.niṭṭhāpeti.,8,1
- 311873,jp,18,nitthita,niṭṭhita,niṭṭhita,niṭṭhita:a.[Sk.niṣṭhita.niṭṭhāti の pp.] 完成せる,終了せる.,8,1
- 311955,jp,18,nitthubhana,niṭṭhubhana,niṭṭhubhana,niṭṭhubhana:n.[Sk.niṣṭhīvana,Pk.niṭṭhuhana] 唾を吐くこと,吐唾,吐痰.,11,1
- 311974,jp,18,nitthubhati,niṭṭhubhati,niṭṭhubhati,niṭṭhubhati:nuṭṭhubhati [Sk.niṣṭhīvati<ni -ṣṭhiv] 唾を吐く.ger.niṭṭhuhitvā; aor.nuṭṭhubhi; pp.nuṭṭhubhita.,11,1
- 312002,jp,18,nitthuna,nitthuna,nitthuna,nitthuna:m.うめき,非難.,8,1
- 312030,jp,18,nitthunati,nitthunati,nitthunati,nitthunati:intthanati.,10,1
- 312065,jp,18,nitthuriya,niṭṭhuriya,niṭṭhuriya,niṭṭhuriya:n.冷酷,嫉視,偽善.,10,1
- 312096,jp,18,nittinna,nittiṇṇa,nittiṇṇa,nittiṇṇa:a.[Sk.nistīrṇa.nittharati の pp.] 超度せる,越度せる.,8,1
- 312117,jp,18,nittudana,nittudana,nittudana,nittudana:n.[nis-tudana] 貫穿,突き刺し.,9,1
- 312143,jp,18,nivala,nīvāla,nīvāla,nīvāla:m.植物の一種.,6,1
- 312153,jp,18,nivapa,nivāpa,nivāpa,nivāpa:m.[cf.nivapati] 撒餌,餌,食分.-tiṇa 餌草.-puṭṭha 餌に育てられたる.-bhojana 餌食.,6,1
- 312189,jp,18,nivapati,nivapati,nivapati,nivapati:[ni-vapati<vap] 種をまく,餌をまく.pp,nivutta.cf.nivāpa,nevāpa.,8,1
- 312212,jp,18,nivara,nīvāra,nīvāra,nīvāra:m.[〃] 玄米,生米,稻.,6,1
- 312235,jp,18,nivarana,nivāraṇa,nivāraṇa,nivāraṇa:n.[cf.nivāreti] 遮止,防止,防護.,8,1
- 312244,jp,18,nivarana,nīvaraṇa,nīvaraṇa,nīvaraṇa:n.m.[BSk.nīvaraṇa] 蓋 [五蓋の煩悩] -vippayutta 蓋不相応.-sampayutta 蓋相応.,8,1
- 312443,jp,18,nivaraniya,nīvaraṇīya,nīvaraṇīya,nīvaraṇīya:nīvaraṇiya a.[nīvaraṇa-iya] 蓋を生ずる.-duka 順蓋二法.-dhamma 順蓋法.,10,1
- 312522,jp,18,nivaretar,nivāretar,nivāretar,nivāretar:m.[ㄑnivāreti] 遮止者,防護者.,9,1
- 312528,jp,18,nivareti,nivāreti,nivāreti,nivāreti:[nivarati の caus.] 防ぐ,遮止す,防護す.opt.nivāreyya,nivāraye; grd.nivāraya; pp.nivārita.,8,1
- 312602,jp,18,nivasa m,nivāsa m,nivāsa m,nivāsa m:[<ni-vasati ②] 居住,住所.-ṭṭhāna住処.cf.nevāsika.,8,1
- 312639,jp,18,nivasana,nivāsana,nivāsana,nivāsana:n.① [<nivāseti] 著ること,下着.② [<nivasati ②] 住居.,8,1
- 312807,jp,18,nivasati,nivasati,nivasati,nivasati:[ni-vas ②] 住む,居住す.pp.nivuttha.cf.nivāsa.,8,1
- 312887,jp,18,nivaseti,nivāseti,nivāseti,nivāseti:[nivasati ① の caus.] 着衣す,内衣を着る.ger.nivāsetvā; caus.nivāsāpeti着衣さす.,8,1
- 312928,jp,18,nivasika,nivāsika,nivāsika,nivāsika:a.[nivāsa-ika] 止住の,居住の.,8,1
- 312964,jp,18,nivata,nivāta,nivāta,nivāta:a.[nir-vāta] 無風の,安全な,静かな,従順な,謙遜の.-vutti つつましい生活.,6,1
- 312977,jp,18,nivataka,nivātaka,nivātaka,nivātaka:m.静かな場所,隠れ場,機会.,8,1
- 313013,jp,18,nivatta,nivatta,nivatta,nivatta:a [nivattati の pp.] 返還の,失われた.-bīja 種子を失える(果実).,7,1
- 313044,jp,18,nivattana,nivattana,nivattana,nivattana:n.[cf.nivattati] 転回,曲り(河の).,9,1
- 313096,jp,18,nivattati,nivattati,nivattati,nivattati:[Sk.nivartati<vṛt] 戻る,逃げる,消失す.imper.nivattatu; inf.nivattituṃ; opt.nivatteyyaṃ; aor.nivatti; pp.nivatta; caus.nivatteti,nivattāpeti 戻す,転ぜしむ.,9,1
- 313173,jp,18,nivattha,nivattha,nivattha,nivattha:a.[ni-vasati ① の pp.] 着衣せる,被える,内衣を着けたる.,8,1
- 313328,jp,18,nivedeti,nivedeti,nivedeti,nivedeti:[ni-vedeti.ni-vid の caus.] 知らしめる,告げる.nivedaka m.告知者,訓誡者.,8,1
- 313358,jp,18,nivesa,nivesa,nivesa,nivesa:m.[Sk.niveśa<viś] 住居,住著.,6,1
- 313368,jp,18,nivesana,nivesana,nivesana,nivesana:n.[Sk.niveśana<niveseti] 居住,住処.nivesanā f.住著,執着.,8,1
- 313420,jp,18,niveseti,niveseti,niveseti,niveseti:[nivisati の caus.] 入らせる,住立さす,確立さす.opt.niveseyya,nivesaye; aor.nivesayi; pp.nivesita.,8,1
- 313453,jp,18,nivetheti,niveṭheti,niveṭheti,niveṭheti:=nibbeṭheti.,9,1
- 313458,jp,18,nivicikiccha,nivicikicchā,nivicikicchā,nivicikicchā:=nibbicikicchā.,12,1
- 313480,jp,18,nivisati,nivisati,nivisati,nivisati:[ni-visati<viś] 入る,止まる,住立す,執着す.ger.nivissa; pp.niviṭṭha; caus.niveseti.,8,1
- 313502,jp,18,nivissa-vadin,nivissa-vādin,nivissa-vādin,nivissa-vādin:m.[nivissa (nivisati の ger.) -vādin.] 執着論者,独断論者.,13,1
- 313507,jp,18,nivittha,niviṭṭha,niviṭṭha,niviṭṭha:a.[nivisati の pp.] 住立せる,固定せる,住著せる,執者せる.m.pl.nom.niviṭṭhāse.,8,1
- 313566,jp,18,nivuta,nivuta,nivuta,nivuta:a.[nivarati<vṛ の pp.] 覆われたる,包まれたる,障碍の.,6,1
- 313585,jp,18,nivutta,nivutta,nivutta,nivutta:a.① [nivapati ① の pp.] 分餌されたる,播かれたる.② [nivapati ② の pp.] 剪除されたる,剃られたる.,7,1
- 313670,jp,18,nivyaggha,nivyaggha,nivyaggha,nivyaggha:a.[nir-vyaggha] 虎なき.,9,1
- 313674,jp,18,niya,niya,niya,niya:a.[Sk.nija] 自己の,自身の.,4,1
- 313691,jp,18,niyadita,nīyādita,nīyādita,nīyādita:nīyādeti=niyyādita,niyyādeti.,8,1
- 313694,jp,18,niyaka,niyaka,niyaka,niyaka:a.[=niya] 自己の.,6,1
- 313727,jp,18,niyama,niyama,niyama,niyama:m.① [=niyāma] 決定.instr.niyamena; abl.niyamato 決定して,必ず.② 抑制,制御,自制.,6,1
- 313738,jp,18,niyama,niyāma,niyāma,niyāma:m.[BSk.niyāma,nyāma] 決定.-kathā 決定論.-gamanāya ñāṇaṃ 決定に到る智.,6,1
- 313783,jp,18,niyamaka,niyāmaka,niyāmaka,niyāmaka:① a.[niyāma-ka] 決定の.② m.[=niyyāmaka] 船頭.,8,1
- 313872,jp,18,niyamata,niyāmatā,niyāmatā,niyāmatā:f.[niyāma-tā] 決定性.,8,1
- 314009,jp,18,niyanika,niyānika,niyānika,niyānika:=niyyānika.,8,1
- 314061,jp,18,niyata,niyata,niyata,niyata:a.[ni-yam の pp.] 決定せる,決定者.-duka 決定二法.-micchādiṭṭhi 決定邪見.,6,1
- 314269,jp,18,niyati,niyati,niyati,niyati:f.[cf.niyata] 決定,運命.,6,1
- 314280,jp,18,niyati,nīyati,nīyati,nīyati:niyyati [〃neti の pass.] 導かれる.imper.nīyāmase; ppr.nīyamāna.,6,1
- 314292,jp,18,niyati,nīyāti,nīyāti,nīyāti:=niyyāti.,6,1
- 314411,jp,18,niyojeti,niyojeti,niyojeti,niyojeti:[niyuñjati の caus.] 激励する,そそのかす,促がす(loc.をとる).fut.niyojessaṃ; aor.niyojayi.,8,1
- 314466,jp,18,niyunjati,niyuñjati,niyuñjati,niyuñjati:[ni-yuj] 勧める,勧説す.caus.niyojeti; pass.niyujjati 整う,結果す.,9,1
- 314550,jp,18,niyyadeti,niyyādeti,niyyādeti,niyyādeti:niyyāteti,nīyādeti [BSk.niryātayati,niryādayati] 与える,贈与す,受取らせる.pp.niyyādita,niyyātita.,9,1
- 314573,jp,18,niyyadita,niyyādita,niyyādita,niyyādita:niyyātita a.[niyyādeti の pp.] 贈与せる.,9,1
- 314600,jp,18,niyyamaka,niyyāmaka,niyyāmaka,niyyāmaka:m.[=niyāmaka ②] 船頭,指導者.-sutta 船乗りの経典.,9,1
- 314618,jp,18,niyyana,niyyāna,niyyāna,niyyāna:n.[cf.niyyāti] 出発,出離.,7,1
- 314661,jp,18,niyyanika,niyyānika,niyyānika,niyyānika:nīyānika a.[cf.niyyāna] 出離の,解脱を欲する.-duka 出離二法.-dhamma 出離法.-sāsana 解脱の教.,9,1
- 314752,jp,18,niyyasa,niyyāsa,niyyāsa,niyyāsa:m.[cf.Sk.niryāsa] 樹脂.cf.nivāyāsa.,7,1
- 314781,jp,18,niyyata,niyyāta,niyyāta,niyyāta:a.=niyyādita 与えられた,出された.,7,1
- 314791,jp,18,niyyatana,niyyātana,niyyātana,niyyātana:n.[cf.niyyāti] 遂行,出発.,9,1
- 314819,jp,18,niyyatar,niyyātar,niyyātar,niyyātar:m.[<niyyāti] 指導者,先達.,8,1
- 314871,jp,18,niyyati,niyyati,niyyati,niyyati:=nīyati [nayati の pass.] 導かれる.op.3sg.niyyetha.,7,1
- 314885,jp,18,niyyati,niyyāti,niyyāti,niyyāti:[Sk.niryāti] 出発す,発足す.aor.niyyāsi,niyyiṃsu; fut.niyyassati.cf.niyyātana,niyyāna,niyyānika.,7,1
- 314911,jp,18,niyyatta,niyyatta,niyyatta,niyyatta:n.[niyya -tta] 逃亡,出奔.,8,1
- 314954,jp,18,niyyuha,niyyūha,niyyūha,niyyūha:m.[Sk.niryūha] 尖塔,小塔.,7,1
- 314971,jp,18,no,no,no,no:① adv.=nu.api no=api nu 恐らㄑ...かどうか.② adv.[強調の語] 確かに.③ na no samaṃ 確かに等しくない. adv.=na.no cetaṃ これにあらず.no cetena=no ci etena もしこれなかりせば.④ pron.[Sk.naḥ] ahaṃ の pl.acc.gen.dat.,2,1
- 315007,jp,18,nonita,nonīta,nonīta,nonīta:n.=navanīta 熟酥,乳酥.,6,1
- 315039,jp,18,nu,nu,nu,nu:adv.[〃] かどうか,nanu ではないか,そうだろう.cf.na ②,no.,2,1
- 315073,jp,18,nudati,nudati,nudati,nudati:[〃nud] 除く,排除す.aor.nudi; pp.nunna,nuṇṇa.,6,1
- 315104,jp,18,nuna,nūna,nūna,nūna:nūnaṃ adv.[Sk.nūnaṃ] 確かに.yaṃ nūna...したらいかに,...しよう.yaṃ nūnāhaṃ puccheyyaṃ 我は問うたらばいかに,問おう.,4,1
- 315124,jp,18,nunna,nunna,nunna,nunna:nuṇṇa a.[nudati の pp.] 除去せる.,5,1
- 315134,jp,18,nupura,nūpura,nūpura,nūpura:m.[〃] 足飾.,6,1
- 315167,jp,18,nutthubhi,nuṭṭhubhi,nuṭṭhubhi,nuṭṭhubhi:[niṭṭhubhati の aor.] 唾をはいた.,9,1
- 315189,jp,18,o-,o-,o-,o-:pref.[Sk.ava-] = ava- 下る,下の,劣の.,2,1
- 315196,jp,18,obandhati,obandhati,obandhati,obandhati:[ava-bandh] 結ぶ,結び付ける.,9,1
- 315200,jp,18,obhagga,obhagga,obhagga,obhagga:a.[Sk.avabhagna<bhañj の pp.] 破壞せる.,7,1
- 315219,jp,18,obhasa,obhāsa,obhāsa,obhāsa:= avabhāsa m.[<obhāsati,Sk.avabhāsa] ① 光,光明,光照.② 暗示.,6,1
- 315239,jp,18,obhasati,obhāsati,obhāsati,obhāsati:① [Sk.avabhāsati<bhās] 光る,かがやく.caus.obhāseti 照らす,かがやがす.pp.obhāsayanta,obhāsenta; ger.obhāsetvā; pp.avabhāsita ② [Sk.apabhāṣati<bhāṣ] 罵る,そしる.,8,1
- 315273,jp,18,obhata,obhata,obhata,obhata:a.[obharati<bhṛ の pp.] 取り除ける.,6,1
- 315278,jp,18,obhoga,obhoga,obhoga,obhoga:m.[o-bhoga<bhuj] 曲った所,衣のひだ.,6,1
- 315282,jp,18,ocaraka,ocaraka,ocaraka,ocaraka:a.偵察する,賤業の.,7,1
- 315292,jp,18,ocarati,ocarati,ocarati,ocarati:[ava-car] 偵察す.ger.ocaritvā; pp.ociṇṇa.,7,1
- 315296,jp,18,occhindati,occhindati,occhindati,occhindati:[ava-chid] 切斷す,裂く.,10,1
- 315313,jp,18,ocinati,ocināti,ocināti,ocināti:ocinati [ava-ci] ① 集める,摘む,修する.inf.ocetuṃ; pp.ocita.② 輕蔑す= ocināyati.,7,1
- 315325,jp,18,ocinna,ociṇṇa,ociṇṇa,ociṇṇa:a.[ocarati の pp.] 偵察せる.,6,1
- 315340,jp,18,odagya,odagya,odagya,odagya:n.[udagga-ya] 歡喜踊躍.,6,1
- 315348,jp,18,odahana,odahana,odahana,odahana:n.[<odahati] 置くこと,貯蔵,適用,注意.,7,1
- 315356,jp,18,odahati,odahati,odahati,odahati:[o-dahati<dhā] 置く,供給する,適用する.sotaṃ~耳を傾げる.aor.odahi,odhesi; fut.odahissati; pp.ohita.,7,1
- 315369,jp,18,odaka,odaka,odaka,odaka:n.[<udaka] 水.-antika ① 水邊の.② 末水の.-antikatā 末水法,情交後に水で洗うこと.-satta 水生の有情.,5,1
- 315384,jp,18,odana,odana,odana,odana:m.n.[〃] 飯,米飯,粥.,5,1
- 315399,jp,18,odanika,odanika,odanika,odanika:m.料理人,米商人.,7,1
- 315411,jp,18,odaniya,odaniya,odaniya,odaniya:a.[odana-iya] 米の,飯の.,7,1
- 315423,jp,18,odapattakini,odapattakinī,odapattakinī,odapattakinī:odapattiyā f.[uda-pattaka-in odapatta-iya] 水得婦.,12,1
- 315431,jp,18,odarika,odarika,odarika,odarika:odariya a.[<udara] 胃の,貪食の.,7,1
- 315436,jp,18,odarikatta,odarikatta,odarikatta,odarikatta:n.[udarika-tta] 飽食,滿腹.,10,1
- 315443,jp,18,odata,odāta,odāta,odāta:a.[Sk.avadāta] 白き,白色の.-vattha 白衣をつけたる.-vasana 白衣の,白衣者,在家者.,5,1
- 315453,jp,18,odataka,odātaka,odātaka,odātaka:a.[odāta-ka] 白色の,白衣の.,7,1
- 315475,jp,18,oddeti,oḍḍeti,oḍḍeti,oḍḍeti:[= uḍḍeti] 網を投げる,わなをかける.aor.oḍḍesi; ger.oḍḍiya; pp.oḍḍita.,6,1
- 315484,jp,18,oddha,oḍḍha,oḍḍha,oḍḍha:oḍha a.[ava-yah の pp.] 運び去れる,盗物.,5,1
- 315493,jp,18,odhaniya,odhānīya,odhānīya,odhānīya:n.[<avadhāna] 置かるべきもの,容器,箱.,8,1
- 315497,jp,18,odhasta,odhasta,odhasta,odhasta:a.[Sk.avadhvasta,ava-dhvaṃs の pp.] 墮落せる,散布せる.,7,1
- 315503,jp,18,odhesi,odhesi,odhesi,odhesi:odhesiṃ,odahatiの aor.,6,1
- 315507,jp,18,odhi,odhi,odhi,odhi:m.[Sk.avadhi<odahati] 限界,境界,範圍.abl.odhiso adv.限界より,限って.odhisodhiso 別々に,區分して.,4,1
- 315517,jp,18,odhika,odhika,odhika,odhika:a.[odhi-ka] 限界の,限られた.,6,1
- 315527,jp,18,odhunati,odhunāti,odhunāti,odhunāti:[ava-dhū] ふりはなす,除去する.,8,1
- 315547,jp,18,odissaka,odissaka,odissaka,odissaka:a.特別の,特殊の,限定の.,8,1
- 315556,jp,18,odumbara,odumbara,odumbara,odumbara:a.[<udumbara] 無花果の.,8,1
- 315564,jp,18,ogacchati,ogacchati,ogacchati,ogacchati:[ava-gam] 下る,沈む,没す.,9,1
- 315580,jp,18,ogadha,ogādha,ogādha,ogādha:ogadha a.n.[Sk.avagāḍha<gāh] 沈潜せる,潜入せる,深入せる、確固たる,堅き足場,堅固な地.,6,1
- 315602,jp,18,ogahana,ogāhana,ogāhana,ogāhana:n.[= avagāhana,Sk.avagāhana] 沈潜,水浴所.,7,1
- 315608,jp,18,ogahati,ogāhati,ogāhati,ogāhati:[ava-gāh,Sk.avagāhate] 潜入す,入る,沈潜す,水に入る.ger.ogayha; aor.ogāhi; pp.ogādha; caus.ogāheti; ger.ogāhetvā.,7,1
- 315633,jp,18,ogamana,ogamana,ogamana,ogamana:n.[o-gam-ana,Sk.avagamana] 沈下,没すること.,7,1
- 315638,jp,18,ogana,ogaṇa,ogaṇa,ogaṇa:a.[ava-gaṇa] 衆を去れる,單獨の.,5,1
- 315643,jp,18,ogayha,ogayha,ogayha,ogayha:ogāhati の ger.,6,1
- 315652,jp,18,oggata,oggata,oggata,oggata:[o-gacchati の pp.] 下れる,沒せる.oggate suriye 太陽が没した時に.,6,1
- 315658,jp,18,ogha,ogha,ogha,ogha:m.[〃] 暴流,流,洪水.-ātiga,-tiṇṇa 暴流を越ぇたる,暴流を渡れる.,4,1
- 315670,jp,18,oghana,oghana,oghana,oghana:n.[植物の]氣根.,6,1
- 315674,jp,18,oghaniya,oghaniya,oghaniya,oghaniya:a.[<ogha] 順暴流の,流さるベき.,8,1
- 315689,jp,18,ogilati,ogilati,ogilati,ogilati:[ava-gil] 嚥下す,呑み下す.,7,1
- 315700,jp,18,ogumpheti,ogumpheti,ogumpheti,ogumpheti:[o-gumpha の denom.] まとう,被る,花環で飾る.pass.ogumphiyati.,9,1
- 315707,jp,18,oguntheti,oguṇṭheti,oguṇṭheti,oguṇṭheti:[ava-guṇṭh] 覆う,纏う,頭をつつむ.ger.oguṇṭhitvā; pp.oguṇṭhita.,9,1
- 315722,jp,18,ohanati,ohanati,ohanati,ohanati:[ava-han] 沈める,溺れさす.,7,1
- 315726,jp,18,ohara,ohāra,ohāra,ohāra:→ avahāra,vohāra.,5,1
- 315732,jp,18,oharana,ohāraṇa,ohāraṇa,ohāraṇa:n.[<ohāreti] 除去,剃除.,7,1
- 315741,jp,18,oharati,oharati,oharati,oharati:[ava-hṛ] 取り去る,除く,離れ去る.ger.ohacca,ūhacca; imper.ohara; pp.avahaṭa; caus.ohāreti,oharāpeti (髮を)そる.,7,1
- 315749,jp,18,ohareti,ohāreti,ohāreti,ohāreti:[oharati の caus.] 捨てる,剃りおろす,取り去る.,7,1
- 315759,jp,18,oharin,ohārin,ohārin,ohārin:a.[ohāra-in<avaharati] 下に引く,重き.,6,1
- 315765,jp,18,ohaya,ohāya,ohāya,ohāya:ojahāti の ger.; imper.(= ohaya).,5,1
- 315775,jp,18,ohilana,ohīḷanā,ohīḷanā,ohīḷanā:f.[ava-hīḷanā<hīḍ] 輕蔑,侮辱.,7,1
- 315782,jp,18,ohina,ohīna,ohīna,ohīna:a.[ojahāti の pp.] 後に残された.,5,1
- 315790,jp,18,ohita,ohita,ohita,ohita:a.[odahati<dhā の pp.,BSk.avahita,apahita] 下に置ける,おろした,適用せる,蔽われたる.-bhāra 重荷をおろせる.-sota 耳を傾けたる,傾聽せる.,5,1
- 315815,jp,18,ohiyati,ohīyati,ohīyati,ohīyati:ohiyyati [avahīyati<avahāti の pass.] 後に残る,落後する.ger.ohīyitvā.cf.ohiyyaka.,7,1
- 315829,jp,18,ohiyyaka,ohiyyaka,ohiyyaka,ohiyyaka:a.[<ohīyati,avahiyyati] 後に残れる,留守の.,8,1
- 315841,jp,18,oja,ojā,ojā,ojā:f.[Sk.BSk.ojas n.] 食素,滋養素.ojaṭṭhamaka 食素第八.,3,1
- 315853,jp,18,ojahati,ojahāti,ojahāti,ojahāti:[o-jahāti<hā] 捨てる,捨て去る.ger.ohāya; pp.ohīna; pass.avahīyati,ohīyati.cf.ohanati.,7,1
- 315864,jp,18,ojavant,ojavant,ojavant,ojavant:a.[oja-vant.Sk.ojasvant] 滋養素ある,栄養に富んだ,甘露の.,7,1
- 315871,jp,18,ojinati,ojināti,ojināti,ojināti:[ava-ji] 征服す.pr.1pl.ojināmase.,7,1
- 315876,jp,18,oka,oka,oka,oka:n.[Sk.okas] 家,窟宅.-cara家畜,牡獸.-cārikā 牝獸.,3,1
- 315886,jp,18,okaddhati,okaḍḍhati,okaḍḍhati,okaḍḍhati:[ava-kṛṣ] 引き去る,除去す.,9,1
- 315894,jp,18,okampeti,okampeti,okampeti,okampeti:[ava-kamp の caus.] 振る.,8,1
- 315903,jp,18,okantati,okantati,okantati,okantati:okkantati,avakantati [okantati<kṛt] 切り離す,切り分ける.ger.okantitvā,akacca; pp.avakanta,avakantita.,8,1
- 315908,jp,18,okappana,okappanā,okappanā,okappanā:f.[<okappeti] 決定,信賴.,8,1
- 315922,jp,18,okappati,okappati,okappati,okappati:[o-kappati<kḷp] 整える,準備する,信賴する.caus.okappeti.,8,1
- 315927,jp,18,okappeti,okappeti,okappeti,okappeti:[o-kappeti] 決定す,信賴す.,8,1
- 315933,jp,18,okara,okāra,okāra,okāra:m.[o-kāra,BSk.okāra,avakāra] 下卑,虚仮.,5,1
- 315944,jp,18,okasa,okāsa,okāsa,okāsa:m.[<ava-kāś,BSk.avakāśa] 空間,場所,機會,聽許.-loka 空間世間,器世間.,5,1
- 315966,jp,18,okasati,okāsati,okāsati,okāsati:[ava-kāś] 見える,現われる.caus.okāseti 現わす,示す.,7,1
- 315973,jp,18,okassati,okassati,okassati,okassati:[ava-kṛṣ = okaḍḍhati,avakassati] 引きおろす,除き去る.ger.okassa; caus.okasseti 引き抜く,引き出す.pr.1sg.okassayāmi.,8,1
- 316001,jp,18,okirati,okirati,okirati,okirati:[ava-kṝ] 散布す,排棄す,投げ捨つ.aor.okiri; pp.okiṇṇa; caus.okirāpeti 散布せしむ.,7,1
- 316012,jp,18,okirini,okiriṇī,okiriṇī,okiriṇī:okilinī f.[<okiraṇa<o-kṝ] 捨てられた女.,7,1
- 316021,jp,18,okkala,okkala,okkala,okkala:=ukkala.,6,1
- 316027,jp,18,okkamana,okkamana,okkamana,okkamana:n.[<okkamati] 入來,接近,到著,墮落,出現.,8,1
- 316035,jp,18,okkamaniya,okkamaniya,okkamaniya,okkamaniya:a.[okkamati の grd.] 退墮すべき.,10,1
- 316042,jp,18,okkamati,okkamati,okkamati,okkamati:[o-kamati<kram] =avakkamati 入る,來る,現わる,入胎す.aor.okkami; fut.okkamissatha; ger.okkamitvā,okkamma; pp.okkanta; grd.okkamaniya; caus.okkameti 入らせる,もたらす.,8,1
- 316055,jp,18,okkamma,okkamma,okkamma,okkamma:① [okkamati の ger.] 入りて.② = ukkamma [ukkamati の ger.] 外(そ)れて.,7,1
- 316063,jp,18,okkanta,okkanta,okkanta,okkanta:= avakkanta a.[okkamati の pp.] 入れる,近づける,顯現する.,7,1
- 316073,jp,18,okkanti,okkanti,okkanti,okkanti:f.[<okkamati] 入來,出現,入胎.,7,1
- 316104,jp,18,okkhayati,okkhāyati,okkhāyati,okkhāyati:[ava-khāyati<kṣi] 低く置く,下に置く,抑制す.,9,1
- 316109,jp,18,okkhayika,okkhāyika,okkhāyika,okkhāyika:a.低く横われる,深い.,9,1
- 316113,jp,18,okkhipati,okkhipati,okkhipati,okkhipati:[ava-kṣip,Sk.avakṣipati] 下に投げる,おとす.aor.okkhipi; ger.okkhipitvā; pp.avakkhitta,okkhitta.,9,1
- 316123,jp,18,okkhita,okkhita,okkhita,okkhita:a.[ava-ukkhati<ukṣ の pp.] 散布せる.,7,1
- 316127,jp,18,okkhitta,okkhitta,okkhitta,okkhitta:= avakkhitta a.[okkhipati の pp.] 下に投げたる,おとせる.,8,1
- 316140,jp,18,okotimaka,okoṭimaka,okoṭimaka,okoṭimaka:a.[o-koṭi-mant-ka,BSk.avakoṭimaka] 矮小の,駝背の,醜陋の.,9,1
- 316150,jp,18,olagga,olagga,olagga,olagga:a.[Sk.avalagna.avalaggati<lag の pp.] 抑止されたる.,6,1
- 316156,jp,18,olaggeti,olaggeti,olaggeti,olaggeti:[ava-lag の caus.] 付ける,置く,おさえる.,8,1
- 316174,jp,18,olambaka,olambaka,olambaka,olambaka:a.[<olambati] 垂れ下るもの,提(さげ)荷,步行杖,下げ糸.,8,1
- 316190,jp,18,olambanaka,olambanaka,olambanaka,olambanaka:m.[<olambati] 腕椅子,欄格,てすり.,10,1
- 316194,jp,18,olambati,olambati,olambati,olambati:avalambati [ava-lamb] かかる,下垂す,依存す.ger.avalamba,olambya,olambetvā,olubbha.,8,1
- 316219,jp,18,olanghana,olaṅghanā,olaṅghanā,olaṅghanā:f.[<olaṅgheti<laṅgh 跳び下りる] 下傾,下向.,9,1
- 316228,jp,18,olarika,oḷārika,oḷārika,oḷārika:a.[uḷāra-ika] 麁なる,あらき.,7,1
- 316238,jp,18,oligalla,oligalla,oligalla,oligalla:oḷigalla m.[BSk.oḍigalla] 水溜,汚物溝,沼沢.,8,1
- 316250,jp,18,olikhati,olikhati,olikhati,olikhati:[ava-likh.cf.Sk.apalikhati] かきむしる,切りはなす,そりおとす.aor.1sg.olikhiṃ; fut.1sg.olikhissaṃ.,8,1
- 316267,jp,18,olina,olīna,olīna,olīna:a.[= avalīna.oliyati の pp.] 染著せる,執著ある.,5,1
- 316290,jp,18,oliyati,olīyati,olīyati,olīyati:oliyati [o-līyati<lī] 執著す,染著す.pp.olīna,avalīna.cf.oliyanā 染著.,7,1
- 316299,jp,18,olokana,olokana,olokana,olokana:n.[<oloketi] 檢視.,7,1
- 316307,jp,18,olokanaka,olokanaka,olokanaka,olokanaka:m.[<oloketi] 窓.,9,1
- 316324,jp,18,oloketi,oloketi,oloketi,oloketi:[BSk.avalokayati または apaloketi,loc,lok] 見る,眺める,しらべる,考える.,7,1
- 316350,jp,18,olubbha,olubbha,olubbha,olubbha:adv.[olumbha = olambya,olambati の ger.] よりかかりで,依止して.,7,1
- 316358,jp,18,olugga,olugga,olugga,olugga:a.[olujjati の pp.] 破壞せる,粉碎せる.,6,1
- 316368,jp,18,olujjati,olujjati,olujjati,olujjati:[Sk.avarujyati,ava-ruj の pass.] 破壞す,難破す.pp.olugga 破壞せる,腐敗せる.,8,1
- 316373,jp,18,olumpeti,olumpeti,olumpeti,olumpeti:[ava-lup の caus.] はぎ取る,掠奪す.,8,1
- 316381,jp,18,oma,oma,oma,oma:a.[Sk.avama.ava の最上級] 卑しき,低き,劣れる.,3,1
- 316393,jp,18,omaddati,omaddati,omaddati,omaddati:[ava-mṛd] こする,おしつぶす,つぶす.,8,1
- 316403,jp,18,omaka,omaka,omaka,omaka:a.[oma-ka] 下級の,劣等の.,5,1
- 316413,jp,18,omana,omāna,omāna,omāna:= avamāna m.[o-māna,BSk.avamāna] 卑慢,卑下慢.,5,1
- 316425,jp,18,omasa-vada,omasa-vāda,omasa-vāda,omasa-vāda:m.罵詈語.,10,1
- 316427,jp,18,omasana,omasanā,omasanā,omasanā:f.[<omasati] 順摩,下触.,7,1
- 316435,jp,18,omasati,omasati,omasati,omasati:[ava-mṛṣ] 触れる,叱責す.pp.omaṭṭha.,7,1
- 316450,jp,18,omattha,omaṭṭha,omaṭṭha,omaṭṭha:a.[omasati の pp.] 触れたる.,7,1
- 316460,jp,18,omissaka,omissaka,omissaka,omissaka:a.[o-missa-ka] 混合せる,種々の.,8,1
- 316466,jp,18,omukka,omukka,omukka,omukka:a.[ava-muc] 捨てられた,古手の.,6,1
- 316474,jp,18,omuncati,omuñcati,omuñcati,omuñcati:[ava-muc] 放っ,捨つ,脱ぐ,解く.pp.omutta; caus.omuñcāpeti 除去させる.,8,1
- 316493,jp,18,omutteti,omutteti,omutteti,omutteti:[Sk.avamūtrayati,mūtra の denom.] 放尿す,小便す.,8,1
- 316503,jp,18,onaddha,onaddha,onaddha,onaddha:a.[onandhati の pp.] 縛された,結ぼれたる,覆われたる.cf.onayhati.,7,1
- 316517,jp,18,onaha,onāha,onāha,onāha:m.[<ava-nah] 覆蔽,幕.,5,1
- 316529,jp,18,onahiyana,onahiyāna,onahiyāna,onahiyāna:a.onahati (覆う,まとう)の pass.の ppr.,9,1
- 316546,jp,18,onamati,oṇamati,oṇamati,oṇamati:onamati [ava-nam] 下傾す,禮す.pp.oṇata; caus.onāmeti; pp.oṇamita.cf.oṇamana下曲,敬禮.,7,1
- 316552,jp,18,onamati,onamati,onamati,onamati:[=oṇamati,ava-nam] 下にまがる,かがむ.ger.onamitvā; pp.oṇata.,7,1
- 316572,jp,18,onandhati,onandhati,onandhati,onandhati:[o-nandhati<nah] 結ぶ,覆う.pp.onaddha; pass.onayhati.,9,1
- 316582,jp,18,onata,oñāta,oñāta,oñāta:a.[ava-jñā の pp.= avaññāta] 輕蔑されたる.,5,1
- 316585,jp,18,onata,oṇata,oṇata,oṇata:a.[ava-nam の pp.] = avaṇata 下曲せる,低き,卑しき.,5,1
- 316616,jp,18,oni-rakkha,oṇi-rakkha,oṇi-rakkha,oṇi-rakkha:m.(任せられる品物の) 看守.,10,1
- 316621,jp,18,onita,onīta,onīta,onīta:a.[Sk.avanīta = apanīta] おろせる,はなせる.-patta-pāṇi 鉢から手を離した時 (= 食事が終って).,5,1
- 316635,jp,18,onojana,oṇojana,oṇojana,oṇojana:n.[<oṇojeti,Sk.avanejana] 供養,施物.,7,1
- 316646,jp,18,onojeti,oṇojeti,oṇojeti,oṇojeti:[ava-nejeti<nij] 手を清めしむ,供養す,獻ず.aor.oṇojesi.cf.oṇojana.,7,1
- 316662,jp,18,opadhika,opadhika,opadhika,opadhika:a.[upadhi-ka,BSk.aupadhika] 素因ある,餘依の,再生的な.,8,1
- 316672,jp,18,opakkamika,opakkamika,opakkamika,opakkamika:a.[upakkama-ika] 突然に襲える,發作的な,はげしい(病痛).,10,1
- 316682,jp,18,opakkhin,opakkhin,opakkhin,opakkhin:a.[o-pakkha-in] 翼を失える,無力の = opapakkhin.,8,1
- 316688,jp,18,opamma,opamma,opamma,opamma:n.[upamā-ya,Sk.aupamya] 譬喻,比喻,喻.,6,1
- 316704,jp,18,opana,opāna,opāna,opāna:n.[Sk.avapāna<pā = udapāna] 湧く泉,給水者.,5,1
- 316714,jp,18,opanayika,opanayika,opanayika,opanayika:a.[upanaya-ika] 導く,導引的の.,9,1
- 316733,jp,18,opapatika,opapātika,opapātika,opapātika:a.[= upapātika,BSk.aupapāduka] 化生の.-satta 化生有情.,9,1
- 316744,jp,18,opapatin,opapātin,opapātin,opapātin:a.= opapātika.,8,1
- 316747,jp,18,oparajja,oparajja,oparajja,oparajja:n.= uparajja 副王位.,8,1
- 316755,jp,18,oparambha,opārambha,opārambha,opārambha:a.[<upārambha] 支持する,扶助する.,9,1
- 316761,jp,18,opasamika,opasamika,opasamika,opasamika:a.[upasama-ika,BSk.aupaśamika] 寂靜ならしむ,能寂靜の.,9,1
- 316766,jp,18,opasayika,opasāyika,opasāyika,opasāyika:a.[upasāya-ika] 近住の.,9,1
- 316772,jp,18,opata,opāta,opāta,opāta:m.[Sk.avapāta<pat] 墮落,坑陷.,5,1
- 316783,jp,18,opatati,opatati,opatati,opatati:[ava-pat] 落ちる.ger.opatitvā; pp.opatita 落下せる.,7,1
- 316789,jp,18,opateti,opāṭeti,opāṭeti,opāṭeti:[ava-paṭ の caus.] 開く,裂く.,7,1
- 316793,jp,18,opateti,opāteti,opāteti,opāteti:[ava-pat の caus.] 妨害す,破る,省略す.,7,1
- 316807,jp,18,opatta,opatta,opatta,opatta:a.[o-patta] 落葉の.,6,1
- 316811,jp,18,opavayha,opavayha,opavayha,opavayha:m.a.[= upavayha,upavahati の grd.] 王象; 運ぶに適したる.,8,1
- 316829,jp,18,opeti,opeti,opeti,opeti:= osāpeti,oseti 置く,投げる,受ける.aor.opi; ger.opitvā.,5,1
- 316834,jp,18,ophuta,ophuṭa,ophuṭa,ophuṭa:a.[ava-vuta,apāruta] 覆障されたる,妨げられたる [oputa,ovuta とも書く].,6,1
- 316841,jp,18,opilapeti,opilāpeti,opilāpeti,opilāpeti:[opilavati の caus.,Sk.avaplāvayati] 沈める,落とす.pp.opilāpita.,9,1
- 316854,jp,18,opilavati,opilavati,opilavati,opilavati:[ava-plu,Sk.avaplavati] 沈む,潜入する.caus.opilāpeti.,9,1
- 316866,jp,18,opiya,opiya,opiya,opiya:= upiya [upa-i の ger.] 受けて,入りて.,5,1
- 316881,jp,18,opunati,opunāti,opunāti,opunāti:opuṇāti [o-punāti<pū] さらす,實と殻をより分ける.caus.opunāpeti.,7,1
- 316899,jp,18,opunjeti,opuñjeti,opuñjeti,opuñjeti:opuñjati [o-puñja の denom.] 積む,覆う,掃し,塗る.caus.opuñjāpeti 塗る.,8,1
- 316904,jp,18,opuppha,opuppha,opuppha,opuppha:m.[o-puppha] つぼみ,未開花.,7,1
- 316908,jp,18,ora,ora,ora,ora:a.[Sk.avara.ava の比較級] 低き,劣れる,卑近の,此岸の.acc.oraṃ adv.此岸に,下に,以内に.oraṃ chahi māsehi 六ヶ月以内に.abl.orato adv.此岸で.-mattaka 此岸のみの,世間的の,つまらない.,3,1
- 316918,jp,18,orabbhika,orabbhika,orabbhika,orabbhika:m.[Sk.aurabhrika<urabbha] 屠羊者.,9,1
- 316929,jp,18,oraka,oraka,oraka,oraka:a.[ora-ka] 下級の,劣れる,後の.,5,1
- 316945,jp,18,oramati,oramati,oramati,oramati:[ora の denom.] 止まる,中止す.pp.orata ① 中止,斷念.② 喜悦せる.caus.oramāpeti 斷念させる.,7,1
- 316953,jp,18,orambhagiya,orambhāgiya,orambhāgiya,orambhāgiya:a.[ora-bhāga-iya,BSk.avarabhāgīya] 下分の.,11,1
- 316965,jp,18,orasa,orasa,orasa,orasa:a.[Sk.aurasa<uras] 自己から生れる,自己の,嗣子.,5,1
- 316992,jp,18,orima,orima,orima,orima:a.[ora の最上級] 此方の,劣れる.-tīra 此岸,輪迴界.,5,1
- 317008,jp,18,orodha,orodha,orodha,orodha:m.[Sk.avarodha<orundhati] 内宮,ハレム.orodhā f.侍女.,6,1
- 317027,jp,18,orohati,orohati,orohati,orohati:[o-rohati<ruh] 下る,おりる.caus.oropeti.cf.orohaṇa.,7,1
- 317037,jp,18,oropana,oropaṇa,oropaṇa,oropaṇa:n.[<oropeti] 除去,取下げ.,7,1
- 317053,jp,18,oropeti,oropeti,oropeti,oropeti:[orohati の caus.BSk.avaropayati] (髪を)おろす,取り去る.ger.oropayitavā.cf.oropaṇa.,7,1
- 317071,jp,18,oruddha,oruddha,oruddha,oruddha:orudhati の pp.または aor.,7,1
- 317084,jp,18,oruhati,oruhati,oruhati,oruhati:= orohati.ger.oruyha.,7,1
- 317101,jp,18,orundhati,orundhati,orundhati,orundhati:[ava-rudh] 得る,娶(めと)る.ger.orundhiya; aor.oruddha; pp.oruddha 抑止せる,投獄された,娶られた.,9,1
- 317119,jp,18,osadha,osadha,osadha,osadha:n.[Sk.auṣadha] = osadhī.,6,1
- 317133,jp,18,osadhi,osadhī,osadhī,osadhī:osadhi f.[Sk.oṣadhi] 藥草;明星.,6,1
- 317142,jp,18,osadhi-taraka,osadhi-tārakā,osadhi-tārakā,osadhi-tārakā:f.太白星,藥王星,曉の明星(治療の星).,13,1
- 317145,jp,18,osadhika,osadhikā,osadhikā,osadhikā:f.[osadhi-ka] ① 療法,あんぼう,濕布.② 藥草.,8,1
- 317160,jp,18,osakkati,osakkati,osakkati,osakkati:[o-sakkati 圍む] 繼續す,下に續く.ppr.osakkamāna; imper.osakka.,8,1
- 317182,jp,18,osana,osāna,osāna,osāna:n.[=avasāna<osāpeti] 終末.,5,1
- 317194,jp,18,osanheti,osaṇheti,osaṇheti,osaṇheti:[o-saṇheti<saṇha の denom.] 滑らかにす,髪をすく.,8,1
- 317201,jp,18,osapeti,osāpeti,osāpeti,osāpeti:[ava-sā の caus.] 終結さす,決定す,置く.fut.osāpayissāmi.cf.osāreti.,7,1
- 317212,jp,18,osaraka,osāraka,osāraka,osāraka:osaraka m.[<osarati] 檐,のき,ひさし.,7,1
- 317217,jp,18,osarana,osaraṇa,osaraṇa,osaraṇa:n.[<osarati] 撤退,外教に走ること.,7,1
- 317226,jp,18,osarana,osāraṇā,osāraṇā,osāraṇā:f.[<osāreti] 復權,解罪.,7,1
- 317241,jp,18,osarati,osarati,osarati,osarati:[=avasarati,ava-sṛ] 撤退す,訪問す,外教に走る,入る.pp.osaṭa.,7,1
- 317252,jp,18,osareti,osāreti,osāreti,osāreti:[ava-sṛ の caus.] 置く,説明す,復權さす,解罪す.imper.osārehi; pp.osārita; pass.osāriyati 復權せしめらる.,7,1
- 317268,jp,18,osata,osaṭa,osaṭa,osaṭa:a.[= avasaṭa<ava-sṛ の pp.] 退ける,到れる,訪問せる.,5,1
- 317278,jp,18,oseti,oseti,oseti,oseti:→ opeti.,5,1
- 317307,jp,18,osidati,osīdati,osīdati,osīdati:[ava-sad] 沈む,坐礁す.ger.osīditvā; pp.ossanna,osanna; caus.osīdāpeti.,7,1
- 317322,jp,18,osincati,osiñcati,osiñcati,osiñcati:[o-siñcati<sic] 注ぐ,撒布す,空にす,あける.opt.osiñciyā; ppr.osiñcaṃ; pp.osittaa,avasitta.,8,1
- 317361,jp,18,ossajati,ossajati,ossajati,ossajati:[= avasajati,ava-sṛj] 解放す,捨てる,除去す.aor.ossaji; pp.ossaṭṭha.,8,1
- 317385,jp,18,ossattha,ossaṭṭha,ossaṭṭha,ossaṭṭha:a.[ossajati の pp.] 解放せる,捨てられたる,除去せる.,8,1
- 317396,jp,18,ossavana,ossavana,ossavana,ossavana:n.[<ava-sru] 流出,流水.,8,1
- 317402,jp,18,otallaka,otallaka,otallaka,otallaka:a.貧しき,賤しき.,8,1
- 317412,jp,18,otapeti,otāpeti,otāpeti,otāpeti:[o-tāpeti<tap の caus.] 日で乾かす,日にさらす.cf.otāpaka.,7,1
- 317422,jp,18,otara,otāra,otāra,otāra:m.[<otarati,BSk.avatāra] ① 降下,接近,機會.② 欠點,過失,きず.-āpekkha 待機,あら探し.,5,1
- 317453,jp,18,otarati,otarati,otarati,otarati:[o-tarati<tṝ,Sk.avatarati] 下る,入る.ger.otaritvā; inf.otarituṃ; ppr.otaranta; pp.otiṇṇa; caus.otāreti,otarāpeti 下らせる,おろす.,7,1
- 317481,jp,18,otata,otata,otata,otata:a.[o-tata<tan の pp.= avatata] 擴げられたる,布かれたる.,5,1
- 317486,jp,18,otinna,otiṇṇa,otiṇṇa,otiṇṇa:a.[otarati の pp.= avatiṇṇa] ① 陷れる,惱まされたる,渡れる.② 欲情ある,貪愛の.,6,1
- 317507,jp,18,ottappa,ottappa,ottappa,ottappa:n.[BSk.apatrāpya] 愧,外部に恥じる.-gāravatā 愧の尊重.,7,1
- 317521,jp,18,ottappati,ottappati,ottappati,ottappati:[ud-tappati<tap] 愧じる,恥じる.,9,1
- 317538,jp,18,ottappin,ottappin,ottappin,ottappin:ottāpin a.[BSk.avatrāpin] 愧ある,有愧の.,8,1
- 317545,jp,18,ottha,oṭṭha,oṭṭha,oṭṭha:m.① [Sk.oṣṭha] 唇.② [Sk.uṣṭra] 駱駝,らくだ.,5,1
- 317565,jp,18,ottharaka,ottharaka,ottharaka,ottharaka:n.濾過器,こし器.,9,1
- 317579,jp,18,ottharati,ottharati,ottharati,ottharati:[o-stṛ] = avattharati 散布す,敷く,覆う.pp.otthaṭa.,9,1
- 317593,jp,18,otthata,otthaṭa,otthaṭa,otthaṭa:a.[ottharati<stṛ の pp.] 敷ける,覆われた.,7,1
- 317605,jp,18,otthubhati,oṭṭhubhati,oṭṭhubhati,oṭṭhubhati:[cf.Sk.avaṣṭhīvati] つばをはく.,10,1
- 317611,jp,18,ovada,ovāda,ovāda,ovāda:m.[<ovadati,BSk.avavāda] 教誡,訓誡.,5,1
- 317627,jp,18,ovadaka,ovādaka,ovādaka,ovādaka:a.[ovāda-ka] 訓誡する,教誡者.,7,1
- 317655,jp,18,ovadati,ovadati,ovadati,ovadati:[ava-vad,Sk.avavadati] 教誡す,訓誠す.imper.ovadatu; opt.ovadeyya; aor.ovadi; inf.ovadituṃ; grd.ovaditabba,ovadiya; pass.ovadiyati 教えられる,訓誡される.ppr.ovadiyamāna,ovajjamāna.,7,1
- 317672,jp,18,ovadin,ovādin,ovādin,ovādin:a.= ovādaka.,6,1
- 317698,jp,18,ovajjamana,ovajjamāna,ovajjamāna,ovajjamāna:[ovadiyati の ppr.] 教えられる.,10,1
- 317706,jp,18,ovamati,ovamati,ovamati,ovamati:[ava-vam] 吐く,はく.,7,1
- 317710,jp,18,ovaraka,ovaraka,ovaraka,ovaraka:n.[Sk.apavaraka] 内室,房,母胎.,7,1
- 317727,jp,18,ovariyana,ovariyāna,ovariyāna,ovariyāna:a.[ava-vṛ の ppr.] 禁止する,阻止する.,9,1
- 317740,jp,18,ovassati,ovassati,ovassati,ovassati:[o-vassati<vṛṣ] 降雨す,濡れる.,8,1
- 317750,jp,18,ovata,ovaṭa,ovaṭa,ovaṭa:[= ovuta,o-vaṭa<vṛ の pp.] 障碍されたる.,5,1
- 317757,jp,18,ovattika,ovaṭṭika,ovaṭṭika,ovaṭṭika:n.[<ava-vṛt] 腕環,帶,布切れ.,8,1
- 317771,jp,18,ovuta,ovuta,ovuta,ovuta:= ophuta.,5,1
- 317775,jp,18,ovuyhati,ovuyhati,ovuyhati,ovuyhati:[ava-vah の pass.] 下に運ばれる.opt.ovuyheyya.,8,1
- 317779,jp,18,oyacati,oyācati,oyācati,oyācati:[ava-yāc] 呪う,惡運を祈る.,7,1
- 317785,jp,18,pa-,pa-,pa-,pa-:pref.[Sk.pra-] 前に,先に,強意.,3,1
- 317805,jp,18,pabahati,pabāhati,pabāhati,pabāhati:pavāhati [pa-bṛh] 引き出す.pp.pabāḷha ①.,8,1
- 317832,jp,18,pabalha,pabāḷha,pabāḷha,pabāḷha:① a.[pabāhati の pp.] =pavāḷha 引き出せる.② a.[pa-bāḷha] 強い,はげしい.,7,1
- 317838,jp,18,pabandha,pabandha,pabandha,pabandha:a.[pa-bandha] 連続の,接続の.,8,1
- 317904,jp,18,pabba,pabba,pabba,pabba:n.[Sk.parvan] 結節,ふし,つぎ目; うで; 部分.-gaṇṭhi 結節.-vāta 間歇的な熱病(おこり),節痛.,5,1
- 317931,jp,18,pabbaja,pabbaja,pabbaja,pabbaja:① m.[Sk.balbaja] 燈心草,いぐさ.② pabbajati の imper.,7,1
- 317954,jp,18,pabbajana,pabbajana,pabbajana,pabbajana:n.出家,遁世.,9,1
- 317963,jp,18,pabbajana,pabbājana,pabbājana,pabbājana:n.[<pabbājeti] 追放,擯出,流罪.,9,1
- 317991,jp,18,pabbajaniya,pabbājaniya,pabbājaniya,pabbājaniya:a.[pabbājana-iya] 駆出の,放逐さるべき,応駆擯.-kamma 駆出羯磨,擯出の刑.,11,1
- 318033,jp,18,pabbajati,pabbajati,pabbajati,pabbajati:[pa-vraj cf.Sk.pravrajati] =pavajati 出家する,遁世する.imper.pabbaja; opt.pabbajeyya; fut.pabbajissati; aor.pabbaji,pabbajiṃ; ger.pabbajitvā,pabbajitvāna; pp.pabbajita; caus.pabbājeti.cf.pabbajjā.,9,1
- 318049,jp,18,pabbajayam,pabbājayaṃ,pabbājayaṃ,pabbājayaṃ:pabbājeti の ppr.sg.nom.追放しつつ.,10,1
- 318115,jp,18,pabbajeti,pabbājeti,pabbājeti,pabbājeti:[pabbajati<vraj の caus.,BSk.pravrājayati] ① 駆出す,擯出す,放逐す,追放す.② 出家せしむ.aor.pabbājayī; ppr.m.sg.nom.pabbājayaṃ; pp.pabbājita.,9,1
- 318188,jp,18,pabbajita,pabbajita,pabbajita,pabbajita:a.m.[pabbajati の pp.,BSk.pravrājita] 出家,出家者,隠遁者.-liṅga 出家者の特徴.,9,1
- 318201,jp,18,pabbajita,pabbājita,pabbājita,pabbājita:a.[pabbājeti の pp.] 駆出された,放逐された.,9,1
- 318370,jp,18,pabbajja,pabbajjā,pabbajjā,pabbajjā:f.[cf.pabbajati,BSk.pravrajyā] 出家,出家の状態または身分,出家生活.-ācariya 出家させた阿闍梨,受業師.-sukha 出家の楽.,8,1
- 318622,jp,18,pabbata,pabbata,pabbata,pabbata:m.[Sk.parvata] 山,山岳,山の住人.-kandara 山巌.-kūṭa 山頂.-ṭṭha 山上に立てる.-nimitta 山相.-pāda 山の麓.-muddha 山頂.-rājan 山王 [ヒマラヤ] .-vivara 山間の洞窟.-visama 山の崖.-saṅkhepa 山頂,峡谷.,7,1
- 318672,jp,18,pabbataka,pabbataka,pabbataka,pabbataka:m.[pabbata-ka] 山.,9,1
- 318882,jp,18,pabbateyya,pabbateyya,pabbateyya,pabbateyya:a.[<pabbata] 山の,山間の,山に発する.,10,1
- 318921,jp,18,pabbedha,pabbedha,pabbedha,pabbedha:m.[pa-vedha<vyadh.cf.BSk.pravedha] 射程.,8,1
- 318924,jp,18,pabbhamati,pabbhamati,pabbhamati,pabbhamati:[pa-bhram] 徘徊する,うろつく.,10,1
- 318932,jp,18,pabbhara,pabbhāra,pabbhāra,pabbhāra:[cf.BSk.prāg-bhāra] ① m.傾斜,坂道.-ṭṭhāna 傾斜地.-dasaka 傾十年.② m.n.洞窟,山窟.,8,1
- 318981,jp,18,pabha,pabhā,pabhā,pabhā:f.[<pa-bhā Sk.prabhā] 光明,光照.pabha a.光明の.,5,1
- 318992,jp,18,pabhagga,pabhagga,pabhagga,pabhagga:a.[pabhañjati<bhañj の pp.cf.Sk.prabhagna] 破壊せる,敗れた.cf.pabhaṅga.,8,1
- 319013,jp,18,pabhamsana,pabhaṃsana,pabhaṃsana,pabhaṃsana:n.[<pa-bhraṃś] 消失 させること,劫盗,盗取.,10,1
- 319019,jp,18,pabhanga,pabhaṅga,pabhaṅga,pabhaṅga:m.[<pa-bhañj] 破壞.cf.pabhaṅgu,pabhagga.,8,1
- 319027,jp,18,pabhangu,pabhaṅgu,pabhaṅgu,pabhaṅgu:pabhaṅguṇa,pabhaṅgura a.m.[<pa-bhañj] 壞れ易き,破壞する; 壞法,毀.cf.pabhaṅga.,8,1
- 319054,jp,18,pabhanjati,pabhañjati,pabhañjati,pabhañjati:[pa-bhañj] 破壞する,こわれる.pp.pabhagga.,10,1
- 319064,jp,18,pabhankara,pabhaṅkara,pabhaṅkara,pabhaṅkara:m.[pabhā-kara] 光の作者,燈光をもたらす者.,10,1
- 319086,jp,18,pabhasa,pabhāsa,pabhāsa,pabhāsa:m.[<pa-bhās] 光輝,光耀,美麗.,7,1
- 319129,jp,18,pabhasati,pabhāsati,pabhāsati,pabhāsati:[pa-bhāṣ] 告げる,のベる,話す.opt.pabhāseyya.,9,1
- 319158,jp,18,pabhaseti,pabhāseti,pabhāseti,pabhāseti:[pa-bhās の caus.] かがやかす,明らかにする.= obhāseti.,9,1
- 319188,jp,18,pabhassara,pabhassara,Pabhassara,Pabhassara:m.光音 [天] ,極光浄 [天].,10,1
- 319189,jp,18,pabhassara,pabhassara,pabhassara,pabhassara:a.[<pa-bhās] かがやく,極光浄の,清浄の,すばらしい.,10,1
- 319243,jp,18,pabhassati,pabhassati,pabhassati,pabhassati:[pa-bhraṃś] 落ちる,消え去る.aor.pabhassittha.cf.pabhaṃsana.,10,1
- 319251,jp,18,pabhata,pabhāta,pabhāta,pabhāta:a.n.[pabhāti の pp.] かがやける,暁天の; 暁天,早朝.,7,1
- 319260,jp,18,pabhata,pābhata,pābhata,pābhata:a.n.[pa-ā-bhṛ の pp.] 持ち来りたる; 贈物; 資財,金銭.,7,1
- 319273,jp,18,pabhati,pabhāti,pabhāti,pabhāti:[pa-bhā] かがやく,光る,照る.pp.pabhāta.,7,1
- 319282,jp,18,pabhava,pabhava,pabhava,pabhava:m.n.[<pa-bhū Sk.prabhava] 発生,起,根原.,7,1
- 319291,jp,18,pabhava,pabhāva,pabhāva,pabhāva:m.[<pa-bhū] カ,勢力,権勢,威厳.,7,1
- 319355,jp,18,pabhavati,pabhavati,pabhavati,pabhavati:= pahoti 発生す.,9,1
- 319388,jp,18,pabhaveti,pabhāveti,pabhāveti,pabhāveti:[pa-bhū の caus.] 増大さす,増加さす.pp.pabhāvita 増大せる,増進せる.,9,1
- 319426,jp,18,pabheda,pabheda,pabheda,pabheda:m.[<pa-bhid] 区分,区別,種類.,7,1
- 319471,jp,18,pabhedana,pabhedana,pabhedana,pabhedana:n.[<pabhindati] 破壊.,9,1
- 319522,jp,18,pabhijja,pabhijja,pabhijja,pabhijja:pabhindati の ger.,8,1
- 319542,jp,18,pabhijjati,pabhijjati,pabhijjati,pabhijjati:[pabhindati の pass.] 破られる,開花す,さかりがつく.aor.pabhijjiṃsu.,10,1
- 319567,jp,18,pabhindati,pabhindati,pabhindati,pabhindati:[pa-bhid] 破壞する,破る.ger.pabhijja; pass.pabhijjati; pp.pabhinna.,10,1
- 319579,jp,18,pabhinna,pabhinna,pabhinna,pabhinna:a.[pabhindati の pp.] 破壊せる,開花せる,さかりのついた,発展せる.,8,1
- 319633,jp,18,pabhoti,pabhoti,pabhoti,pabhoti:= pahoti.,7,1
- 319653,jp,18,pabhuti,pabhuti,pabhuti,pabhuti:pabhutika a.[Sk.prabhṛti] 始めて,以来,以降,以後.tato pabhuti それ以来.,7,1
- 319690,jp,18,pabodhati,pabodhati,pabodhati,pabodhati:[pa-budh の caus.] 目をさまさす,おこす.caus.pabodheti さとらせる,教える,おこさせる,目立たせる.,9,1
- 319748,jp,18,pabruti,pabrūti,pabrūti,pabrūti:= brūti 説く.pr.3pl.pabruvanti.,7,1
- 319789,jp,18,pabujjhati,pabujjhati,pabujjhati,pabujjhati:[pa-budh] 目をさます,目覚めている.pp.pabuddha 目覚めたる.,10,1
- 319855,jp,18,pacaka,pācaka,pācaka,pācaka:m.,pācikā f.[<pac] 調理者,料理人.,6,1
- 319877,jp,18,pacalaka,pacālaka,pacālaka,pacālaka:a.[cf.pacāleti] 動揺さす,動かす.,8,1
- 319918,jp,18,pacalayati,pacalāyati,pacalāyati,pacalāyati:[pacalati<cal の caus.=pacāleti] 居眠りする,ふねをこぐ,しばたく,動かす.inf.pacalāyituṃ; ppr.pacalāyamāna.,10,1
- 319933,jp,18,pacalayika,pacalāyikā,pacalāyikā,pacalāyikā:f.[cf.pacalāyati] 眠たさ,居眠り.,10,1
- 319956,jp,18,pacaleti,pacāleti,pacāleti,pacāleti:[=pacālayati.pacalati の caus.] 動かす,振動さす,居眠りする.aor.pacālesi.,8,1
- 319962,jp,18,pacalita,pacalita,pacalita,pacalita:a.[pacalati<cal の pp.] 動揺の,不安定の.,8,1
- 319976,jp,18,pacana,pacana,pacana,pacana:n.[〃cf.pacati] 煮ること,炊事.-thālikā 炊事鍋.,6,1
- 319986,jp,18,pacana,pācana,pācana,pācana:① n.[<pac] 料理.② n.[= pājana] 刺棒,むち.-yaṭṭhi 牛追の棒.,6,1
- 320063,jp,18,pacapeti,pacāpeti,pacāpeti,pacāpeti:[pacati の caus.] 煮させる,炊事さす.,8,1
- 320102,jp,18,pacarati,pacarati,pacarati,pacarati:[pa-carati<car] 出歩く,行なう,守る.,8,1
- 320114,jp,18,pacareti,pacāreti,pacāreti,pacāreti:[pa-car の caus.] 徘徊す,訪問す.pr.1sg.pacārayāmi.,8,1
- 320130,jp,18,pacariya,pācariya,pācariya,pācariya:m.[pa-ācariya] 大阿闍梨,師中の師.,8,1
- 320143,jp,18,pacati,pacati,pacati,pacati:[〃pac] 煮る,炊ぐ,焼く,責める.ppr.pacanto,(gen.)pacato; pp.pakka; caus.pacāpeti,pāceti; pass.paccati.,6,1
- 320158,jp,18,pacayato,pācayato,pācayato,pācayato:[pāceti ① の ppr.sg.dat.gen.] 責めしめる者の.,8,1
- 320169,jp,18,paccabhasati,paccābhāsati,paccābhāsati,paccābhāsati:[paṭi-ā-bhāsati<bhāṣ] 誦出す,のベる.pp.paccābhaṭṭha.,12,1
- 320174,jp,18,paccabhasi,paccabhāsi,paccabhāsi,paccabhāsi:paṭibhāsati の aor.,10,1
- 320183,jp,18,paccabhattha,paccābhaṭṭha,paccābhaṭṭha,paccābhaṭṭha:a.[paccābhāsati の pp.] 誦出せる,誦出法.,12,1
- 320204,jp,18,paccabyadhimsu,paccabyādhiṃsu,paccabyādhiṃsu,paccabyādhiṃsu:paṭivijjhati の aor.,14,1
- 320214,jp,18,paccacamati,paccācamati,paccācamati,paccācamati:[paṭi-ā-camati] 吸いもどす.caus.paccācameti,paccācamāpeti 吸い出させる.,11,1
- 320224,jp,18,paccacikkhati,paccācikkhati,paccācikkhati,paccācikkhati:[paccakkhāti の 強意] 拒絶す,許さず.,13,1
- 320244,jp,18,paccadissatha,paccadissatha,paccadissatha,paccadissatha:paṭidissati の aor.,13,1
- 320259,jp,18,paccagacchati,paccāgacchati,paccāgacchati,paccāgacchati:[paṭi-ā-gam] 戻る,帰る.pp.paccāgata.cf.pacceti.,13,1
- 320288,jp,18,paccagamana,paccāgamana,paccāgamana,paccāgamana:n.[<paṭi-ā-gam-ana] 帰還,撤退.,11,1
- 320319,jp,18,paccagami,paccagami,paccagami,paccagami:paṭigacchati (捨てる,去る) の aor.,9,1
- 320354,jp,18,paccaggala,paccaggaḷa,paccaggaḷa,paccaggaḷa:a.[pratyak-gaḷa] のどに付着して.,10,1
- 320359,jp,18,paccaggha,paccaggha,paccaggha,paccaggha:a.[paṭi-aggha] 新しい,美しい,高価の.,9,1
- 320376,jp,18,paccagu,paccagū,paccagū,paccagū:a.向って行く.,7,1
- 320404,jp,18,paccaharati,paccāharati,paccāharati,paccāharati:[paṭi-āharati] 持ち帰る.,11,1
- 320444,jp,18,paccajata,paccājāta,paccājāta,paccājāta:a.[paccājāyati の pp.] 再生せる,回生せる.,9,1
- 320457,jp,18,paccajayati,paccājāyati,paccājāyati,paccājāyati:[paṭi-ā-jāyati<jan] 再生す,回生す.pp.paccājāta.,11,1
- 320474,jp,18,paccakampittha,paccakampittha,paccakampittha,paccakampittha:paṭikampati (震える) の aor.3sg.,14,1
- 320476,jp,18,paccakata,paccākata,paccākata,paccākata:a.[paṭi-ā-kṛ の pp.] 拒絶された,落胆せる.,9,1
- 320486,jp,18,paccakkha,paccakkha,paccakkha,paccakkha:a.[paṭi-akkha,Sk.BSk.pratyakṣa] 現量の,現見の,眼に対する.instr.paccakkhena 個人的に.abl.paccakkhato 個人的経験から,親しく.,9,1
- 320572,jp,18,paccakkham,paccakkhaṃ,paccakkhaṃ,paccakkhaṃ:[paccakkhāti の ppr.m.sg.nom.] 放棄しつつ.,10,1
- 320578,jp,18,paccakkhana,paccakkhāna,paccakkhāna,paccakkhāna:n.[paṭi-ā-khyā-na] 拒絶,拒否.,11,1
- 320635,jp,18,paccakkhata,paccakkhāta,paccakkhāta,paccakkhāta:a.[paccakkhāti の pp.] 棄てられた.,11,1
- 320656,jp,18,paccakkhati,paccakkhāti,paccakkhāti,paccakkhāti:[paṭi-akkhāti<ā-khyā] 反対に語る,排拒す,放棄す,捨てる.ger.paccakkhāya; aor.paccakkhāsi; ppr.paccakkhaṃ; pp.paccakkhāta.,11,1
- 320715,jp,18,paccakkosati,paccakkosati,paccakkosati,paccakkosati:[paṭi-ā-kruś] のろい返す,ののしり返す.,12,1
- 320731,jp,18,paccakotita,paccākoṭita,paccākoṭita,paccākoṭita:a.[paṭi-ākoṭeti の pp.] 壓して伸べられた,アイロンをかけた.,11,1
- 320742,jp,18,paccaladdhamsu,paccaladdhaṃsu,paccaladdhaṃsu,paccaladdhaṃsu:paṭilabhati の aor.,14,1
- 320790,jp,18,paccamitta,paccāmitta,paccāmitta,paccāmitta:m.[paccā-mitta,Sk.pratyamitra] 敵,仇敵.,10,1
- 320814,jp,18,paccana,paccana,paccana,paccana:n.[<paccati] 煮られること,受苦.,7,1
- 320853,jp,18,paccanga,paccaṅga,paccaṅga,paccaṅga:n.[paṭi-aṅga] 小肢節.,8,1
- 320869,jp,18,paccanika,paccanīka,paccanīka,paccanīka:paccanīya a.m.[cf.Sk.pratyanīka] 反対の,敵対の,逆の; 敵者,逆論,障碍,違義.-gāthā 答偈,返答偈.-dhamma 障碍法.,9,1
- 321034,jp,18,paccanjana,paccañjana,paccañjana,paccañjana:n.[paṭi-añjana] 塗油.,10,1
- 321042,jp,18,paccannasi,paccaññāsi,paccaññāsi,paccaññāsi:paccaññāsiṃ,paṭijānāti の aor.,10,1
- 321046,jp,18,paccanta,paccanta,paccanta,paccanta:a.n.[paṭi-anta,Sk.pratyanta] 辺境の; 辺地,国境.,8,1
- 321161,jp,18,paccantima,paccantima,paccantima,paccantima:a.[paccanta の最上級] 最辺の,辺境の,辺地の.,10,1
- 321266,jp,18,paccanubhoti,paccanubhoti,paccanubhoti,paccanubhoti:[paṭi -anu-bhū,BSk.pratyanubhavati] 経験する,受ける,理解する.fut.paccanubhossati; pp.paccanubhūta; pass.paccanubhavīyati.,12,1
- 321294,jp,18,paccanusittha,paccanusiṭṭha,paccanusiṭṭha,paccanusiṭṭha:a.[paṭi-anusiṭṭha] 訓誨されたる,教訓された.,13,1
- 321310,jp,18,paccapadi,paccapādi,paccapādi,paccapādi:paṭipajjati の aor.,9,1
- 321314,jp,18,paccapadi,paccāpādi,paccāpādi,paccāpādi:paṭipajjati の aor.,9,1
- 321335,jp,18,paccaropeti,paccāropeti,paccāropeti,paccāropeti:[paṭi-āropeti] 言返す,反ばくする,説明す.,11,1
- 321342,jp,18,paccasa,paccāsā,paccāsā,paccāsā:f.[paṭi-āsā.cf.Sk.pratyāśā] 期待,冀求.,7,1
- 321371,jp,18,paccasareti,paccāsāreti,paccāsāreti,paccāsāreti:[paṭi-ā-sāreti.sṛ の caus.] 婦らせる,戻らせる.,11,1
- 321379,jp,18,paccasari,paccasāri,paccasāri,paccasāri:paṭisarati の aor.,9,1
- 321401,jp,18,paccasimsati,paccāsiṃsati,paccāsiṃsati,paccāsiṃsati:[paṭi-āsiṃsati] 期待す,待望す,冀求す.cf.paccāsā.,12,1
- 321459,jp,18,paccassosi,paccassosi,paccassosi,paccassosi:paccassosuṃ,paṭissuṇāti の aor.,10,1
- 321482,jp,18,paccati,paccati,paccati,paccati:[pacati の pass.] 煮られる,苦しめられる.pr.3pl.paccare; aor.3sg.apaccatha,paccittha,1sg.apaccisaṃ.,7,1
- 321494,jp,18,paccatta,paccatta,paccatta,paccatta:a.[paṭi-attan,Sk.pratyātman] 各自の.acc.paccattaṃ 各自に.-vedaniya 各別受苦[地獄].,8,1
- 321572,jp,18,paccattharana,paccattharaṇa,paccattharaṇa,paccattharaṇa:n.[BSk.pratyāstaraṇa] 敷物,覆布.,13,1
- 321599,jp,18,paccatthata,paccatthata,paccatthata,paccatthata:a.[paṭi-ā-sṭr の pp.] 敷かれた,散布せる.,11,1
- 321605,jp,18,paccatthika,paccatthika,paccatthika,paccatthika:m.[paṭi-attha-ika 利益に反する] 敵,怨敵.cf.paccāmitta.,11,1
- 321683,jp,18,paccavekkhana,paccavekkhana,paccavekkhana,paccavekkhana:n.,paccavekkhanā f.[paṭi-avekkhana.cf.Sk.pratyavekṣaṇa] 観察,省察.-citta 省察心.-cetanā 省察思.-ñāṇa 観察智.-nimitta 観察相.-vasin観察自在.-suddhi 観察浄.,13,1
- 321842,jp,18,paccavekkhati,paccavekkhati,paccavekkhati,paccavekkhati:[paṭi-avekkhati] 観察す,省察す.aor.paccavekkhiṃ,paccavekkhisaṃ.,13,1
- 321891,jp,18,paccavidhum,paccavidhuṃ,paccavidhuṃ,paccavidhuṃ:paccavyādhiṃ,paṭivijjhati の aor.,11,1
- 321896,jp,18,paccavyadhim,paccavyādhiṃ,paccavyādhiṃ,paccavyādhiṃ:paṭivijjhati の aor.,12,1
- 321897,jp,18,paccavyahasi,paccavyāhāsi,paccavyāhāsi,paccavyāhāsi:paṭivyāharati の aor.,12,1
- 321899,jp,18,paccaya,paccaya,paccaya,paccaya:m.[<paṭi-i,Sk.pratyaya] 縁,助縁,動機,資具,須要物.abl.paccayā 縁より,よりて.pl.nom.paccayāse.-ākāra 縁相,縁行相.-paṭisevana 資具の受用.-pariggaha 縁摂受.-pavatta 縁所転.-vāra 縁依分.-sannissita 資具依止.-samuppanna 縁所生,縁生,縁已生.,7,1
- 322707,jp,18,paccayata,paccayatā,paccayatā,paccayatā:f.[paccaya-tā] 縁性,縁依性.idappaccayatā 此縁性,縁起.,9,1
- 322866,jp,18,paccayika,paccāyika,paccāyika,paccāyika:paccayika a.[<paccaya] 誠心の,信頼すべき.,9,1
- 322940,jp,18,pacceka,pacceka,pacceka,pacceka:a.[paṭi-eka,BSk.pratyeka] 独一の,単独の.-ṭhāna 別処.-buddha辟支仏,独覚,縁覚.-bodhi 辟支菩提,縁覚のさとり.-brahmā 辟支梵天.-muni 辟支牟尼.-sacca 独一諦,銘々の真理.-sambuddha 独等覚者.,7,1
- 323144,jp,18,pacceti,pacceti,pacceti,pacceti:paṭieti [paṭi-i] 戻る,了解する,信ずる,同意する.aor.2pl.paccittha,1sg.paccessaṃ (paccesaṃ); ger.paṭicca 縁って.pp.paṭīta,patīta.,7,1
- 323165,jp,18,paccha,pacchā,pacchā,pacchā:adv.[Sk.paścā,paścāt] 後に,背後に,西方に.-anutappati 後悔する.-jāta 後生の.-nipātin 後に就寝する.-bāhaṃ うしろ手で(縛る).-bhattaṃ 食後に.-bhattika 後食者.-bhāga 後分.-bhūma,-bhūmaka 西の地方.-mukha西面.-samaṇa 隨従沙門.,6,1
- 323247,jp,18,pacchada,pacchada,pacchada,pacchada:m.[ cf.pa-chad,Sk.pracchada] 覆い,帯.=pacchāda.,8,1
- 323253,jp,18,pacchada,pacchāda,pacchāda,pacchāda:m.[pa-chāda] 覆い,蓋覆.=pacchada.,8,1
- 323357,jp,18,pacchanna,pacchanna,pacchanna,pacchanna:a.[pa-chad の pp.] 覆われた,かくされた.,9,1
- 323423,jp,18,pacchasa,pacchāsa,pacchāsa,pacchāsa:m.[<pacchā-aś] 二番刈り.,8,1
- 323452,jp,18,pacchato,pacchato,pacchato,pacchato:adv.[paccha の abl.] 後より,後に.cf.pacchā.,8,1
- 323476,jp,18,pacchaya,pacchāyā,pacchāyā,pacchāyā:f.[pa-chāyā] 陰の場所,日かげ,木蔭.,8,1
- 323493,jp,18,pacchi,pacchi,pacchi,pacchi:f.かご.,6,1
- 323520,jp,18,pacchijjati,pacchijjati,pacchijjati,pacchijjati:[pacchindati<chid の pass.] 切断される,中断される.cf.pacchijjana中断.,11,1
- 323552,jp,18,pacchima,pacchima,pacchima,pacchima:a.[Sk.paścima.cf.pacchā] 後の,最後の,西方の,最下最低の.-citta最後心.-pāda 後足.-bhava最後有.-bhavika 最後有者.-yāma 後夜,後更.,8,1
- 323706,jp,18,pacchimaka,pacchimaka,pacchimaka,pacchimaka:a.[pacchima-ka] 最後の,最低の,卑賎の.,10,1
- 323984,jp,18,pacchindati,pacchindati,pacchindati,pacchindati:[pa-chid] 中断する,断絶する,吐く,はき出す.aor.pacchindi; ger.pacchinditvā; inf.pacchindituṃ.,11,1
- 324045,jp,18,pacchita,pacchita,pacchita,pacchita:a.[Sk.pracchita.pa-chā の pp.] 切り取った,皮剥げる.,8,1
- 324056,jp,18,paccittha,paccittha,paccittha,paccittha:① [paccati の aor.3sg.] 煮られた,苦しんだ.② [pacceti の aor.2pl.] 帰った.,9,1
- 324061,jp,18,paccoddita,paccoḍḍita,paccoḍḍita,paccoḍḍita:a.[paṭi-oḍḍita] 代りに(罠に)かかった.,10,1
- 324069,jp,18,paccora,paccora,paccora,paccora:a.n.[paṭi-avara]より低い,下部の,下部,後部.,7,1
- 324083,jp,18,paccorohani,paccorohaṇī,paccorohaṇī,paccorohaṇī:f.[cf.Sk.pratyavarohaṇa n.] 捨法[バラモンの祭式].,11,1
- 324093,jp,18,paccorohati,paccorohati,paccorohati,paccorohati:[paṭi-orohati<ruh] 再び降りる,下降す.,11,1
- 324123,jp,18,paccosakkati,paccosakkati,paccosakkati,paccosakkati:[paṭi-osakkati] 撤退する,退去する.paccosakkhanā f.退却.,12,1
- 324150,jp,18,paccudaharati,paccudāharati,paccudāharati,paccudāharati:[paṭi-ud-ā-hṛ] 返して言う,返答す.,13,1
- 324162,jp,18,paccudavattati,paccudāvattati,paccudāvattati,paccudāvattati:[paṭi-ud-ā-vattati<vṛt] 戻る,還帰する.,14,1
- 324179,jp,18,paccuddhara,paccuddhāra,paccuddhāra,paccuddhāra:m.[paṭi-uddhāra] (故衣を)捨て去ること,(迦絺那衣の)授与.,11,1
- 324224,jp,18,paccuddharati,paccuddharati,paccuddharati,paccuddharati:[paṭi-uddharati] 拭う,取り去る,着古るす.cf.uddharati.,13,1
- 324258,jp,18,paccudeti,paccudeti,paccudeti,paccudeti:[paṭi-ud-i] 向って行く.,9,1
- 324268,jp,18,paccuggacchati,paccuggacchati,paccuggacchati,paccuggacchati:[paṭi-ud-gam] 出発す,会いに出て行く.pp.paccuggata 著名の,著しい.,14,1
- 324283,jp,18,paccuggamana,paccuggamana,paccuggamana,paccuggamana:n.[<paccuggacchati] 出迎え.,12,1
- 324325,jp,18,paccuha,paccūha,paccūha,paccūha:m.[cf.Sk.pratyūha<vah] 障碍,反対.,7,1
- 324336,jp,18,paccukkaddhati,paccukkaḍḍhati,paccukkaḍḍhati,paccukkaḍḍhati:[paṭi-ukkaḍḍhati] 再び引き出す.,14,1
- 324346,jp,18,paccupadi,paccupādi,Paccupādi,Paccupādi:[=paccuppādi.paṭi-uppajjati の aor.]現われた.,9,1
- 324352,jp,18,paccupadissati,paccupadissati,paccupadissati,paccupadissati:受ける,示す.,14,1
- 324356,jp,18,paccupakara,paccupakāra,paccupakāra,paccupakāra:m.[paṭi-upakāra] 返礼の摂益,摂受.,11,1
- 324382,jp,18,paccupalakkhana,paccupalakkhaṇā,paccupalakkhaṇā,paccupalakkhaṇā:f.[paṭi-upalakkhaṇā] 各察,精察.,15,1
- 324397,jp,18,paccupatthahati,paccupaṭṭhahati,paccupaṭṭhahati,paccupaṭṭhahati:[paṭi-upa-sthā] 現われる,現起す,仕える.pp.paccupaṭṭhita; caus.paccupaṭṭhāpeti.,15,1
- 324407,jp,18,paccupatthana,paccupaṭṭhāna,paccupaṭṭhāna,paccupaṭṭhāna:n.[<paṭi-upa-sthā] 現起,現状,起迎.=paccuṭṭhāna 看病.,13,1
- 324453,jp,18,paccupatthapeti,paccupaṭṭhāpeti,paccupaṭṭhāpeti,paccupaṭṭhāpeti:[paccupaṭṭhahati の caus.] 用意す,現前さず,仕える.,15,1
- 324485,jp,18,paccupatthita,paccupaṭṭhita,paccupaṭṭhita,paccupaṭṭhita:a.[paccupaṭṭhahati の pp.] 現起せる,現前の,用意せる,奉仕せる.cf.upaṭṭhita.,13,1
- 324511,jp,18,paccupekkhana,paccupekkhaṇā,paccupekkhaṇā,paccupekkhaṇā:f.[paṭi-upekkhaṇā] 観察,省察.=paccavekkhaṇā.,13,1
- 324522,jp,18,paccupeti,paccupeti,paccupeti,paccupeti:[paṭi-upeti] 近づく,仕える.fut.paccupessati.,9,1
- 324529,jp,18,paccuppanna,paccuppanna,paccuppanna,paccuppanna:m.[paṭi-uppajjati の pp.,Sk.pratyutpanna] 現在,現在時.-bhāva 現在性.-ārammaṇa 現在所縁.,11,1
- 324696,jp,18,paccusa,paccūsa,paccūsa,paccūsa:m.[Sk.pratyūṣa n.] 早晩,早朝.-kāle,-velāyaṃ,-samaye 早朝時に,朝の時間に.,7,1
- 324737,jp,18,paccuttarati,paccuttarati,paccuttarati,paccuttarati:[paṭi-uttarati] 再び出て行く,撤退する.,12,1
- 324763,jp,18,paccutthana,paccuṭṭhāna,paccuṭṭhāna,paccuṭṭhāna:n.[paṭi-ud-ṭhāna] 起立,起迎.,11,1
- 324781,jp,18,paccutthapana,paccuṭṭhapanā,paccuṭṭhapanā,paccuṭṭhapanā:f.[paṭi-ud-ṭhapanā] 反抗,反対,反抗心.,13,1
- 324797,jp,18,paccutthati,paccuṭṭhāti,paccuṭṭhāti,paccuṭṭhāti:[paṭi-ud-sthā] 立ち上る,たちて迎える.opt.paccuṭṭheyya; fut.paccuṭṭhassati.,11,1
- 324841,jp,18,paccuyyati,paccuyyāti,paccuyyāti,paccuyyāti:[paṭi-ud-yā] …の方に出て行く,向って行く.aor.paccuyyāsi.,10,1
- 324847,jp,18,pacessati,pacessati,pacessati,pacessati:pacinati の fut.,9,1
- 324855,jp,18,paceti,pāceti,pāceti,pāceti:① [pacati<pac の caus.] 苦しめる,責めさせる,煮らせる.ppr.pācenta,pācayanta,pācayato (sg.gen.).② [= pājeti] 刺戟する,せかせる.,6,1
- 324888,jp,18,pacina,pācīna,pācīna,pācīna:a.[Sk.prācīna] 東の,東方の.,6,1
- 324927,jp,18,pacinati,pacināti,pacināti,pacināti:pacinati [pa-cināti<ci] 摘む,集める,積む,簡別す,決択す.ppr.(1sg.nom.) pacinaṃ; fut.pacessati; pass.pacīyati 積まれる,集る,増大する.,8,1
- 324985,jp,18,pacittiya,pācittiya,pācittiya,pācittiya:a.[BSk.pātayantika,prāyaścittika] 懺悔償罪すべき,波逸提,単堕 [罪過の一] .-ajjhāpanna 波逸提犯戒者.-vagga 波逸提品.,9,1
- 325013,jp,18,pacura,pacura,pacura,pacura:a.[cf.Sk.pracura] 多くの,種々の.-atthatā 義利豊富.,6,1
- 325068,jp,18,pada,pada,pada,pada:n.[Sk.pad] 足; 足跡,歩; 句,語法.instr.padā,padasā; abl.padaso; pl.nom.padā; gen.padaṃ=padānaṃ.sambuddho dvipadaṃ seṭṭho,ājānīyo catuppadaṃ 正覚者はニ足者(人々)の最勝であり,駿馬は四足(獣類)の [最勝] である.-attha 句義.-ānupubbatā 句次第.-jāta 足跡の種類.-ṭṭhāna 足処,直接因.-nikkhepa 語接続.-parama 文句為最者.-pāripūrī 句円満.-vibhatti 語分別.-vyañjana 文句.-sadda 足音.-sandhi 句の接続.-silā ふみ石.,4,1
- 325079,jp,18,pada,padā,padā,padā:pada の sg.instr.,pl.nom.,4,1
- 325081,jp,18,pada,pāda,pāda,pāda:m.[〃] 足;麓,ふもと; 貨弊の単位 [1/4 カハーパナ,5 マーサカ] -aṅguṭṭha,-aṅguli 足指,足の拇指.-aṭṭhika 足の骨.-abbhañjana 足油.-ūdara 腹を足とするもの,蛇.-ūpaga 足飾.-odaka 洗足の水.-kathalika 足布,洗足板.-kukkucca 足での不行儀.-khīla 足だこ.-ghaṃsaniya 足磨き.-cetiya 足跡塔.-cchinna 足を断たれた.-tala 足うら.-pa 足(根)で飲むもの,木,樹.-pīṭha 足台.-puñchanī 足拭き.-maṇḍapa 足跡堂.-lola うろつき,貪欲なる.-sadda あしおと.,4,1
- 325203,jp,18,padahana,padahana,padahana,padahana:n.=padhāna.,8,1
- 325210,jp,18,padahati,padahati,padahati,padahati:[pa-dhā] 努力す,はげむ,精勤す.pp.pahita.cf.padhāna.,8,1
- 325222,jp,18,padahisi,padāhisi,padāhisi,padāhisi:padāti の fut.2sg.,8,1
- 325236,jp,18,padaka,padaka,padaka,padaka:a.m.n.句の,聖句の通暁者; 詩句,条目.,6,1
- 325247,jp,18,padaka,pādaka,pādaka,pādaka:a.n.[pāda-ka] 基礎の; 基底.-jhāna 基礎禅.-yoga 基礎瑜伽.,6,1
- 325282,jp,18,padakkhina,padakkhiṇa,padakkhiṇa,padakkhiṇa:a.[BSk.pradakṣiṇa] 右繞,右まわり; 器用な,幸福な.-ggāhin 右手ききの,取るに巧みな,理解よき.,10,1
- 325346,jp,18,padaletar,padāletar,padāletar,padāletar:m.[<padāleti] 破壊者.,9,1
- 325349,jp,18,padaleti,padāleti,padāleti,padāleti:[pa-dal の caus.] 破る,破壊す,砕破す.aor.padālayuṃ; ger.padāliya,padāletvā; pp.padālita.,8,1
- 325368,jp,18,padalita,padālita,padālita,padālita:a.[padāleti の pp.] 破られた,砕破された.padālitatta n.,padālana n.砕破.,8,1
- 325394,jp,18,padana,padāna,padāna,padāna:n.[pa-dā-ana] 賦与,特質.,6,1
- 325540,jp,18,padara,padara,padara,padara:n.[pa-dara<dṛ] ① 峡,渓,さけ目.② 床板.-samācāra 谷間の正行者.-sākhā 谷間,谷川.cf.patara.,6,1
- 325569,jp,18,padarana,padāraṇa,padāraṇa,padāraṇa:n.[<pa-dṛ] 破裂,ひき裂き.,8,1
- 325668,jp,18,padasi,pādāsi,pādāsi,pādāsi:padāti の aor.,6,1
- 325723,jp,18,padati,padāti,padāti,padāti:padadāti [pa-dā] 与う; 得る.fut.padassati,padāhisi; inf.padātave; ger.padatvā; pass.padīyati.,6,1
- 325888,jp,18,padatva,padatvā,padatvā,padatvā:padadāti→padāti.,7,1
- 326001,jp,18,paddhacara,paddhacara,paddhacara,paddhacara:a.m.[pa-addha-cara] 奉仕する;奴隷.cf.paddhagu.,10,1
- 326007,jp,18,paddhagu,paddhagu,paddhagu,paddhagu:a.m.[pa-addha-gu] 卑しき,奴隷,奉仕者.cf.paddhacara.,8,1
- 326018,jp,18,padesa,padesa,padesa,padesa:① m.[cf Sk.pradeśa] 地方,国土,場所,部分,限定.-kārin 一分行者.-ñāṇa 限定智.-paññatti 限定制.-bodhisatta 限定菩薩.-rājan 地方王.-vattin 地方に活躍する.-vassin 地方的降雨.-vihāra 分住.② padeseti (示す) の imper.,6,1
- 326139,jp,18,padeseti,padeseti,padeseti,padeseti:[padissati の caus.] 示す,教示す imper.padesa.,8,1
- 326141,jp,18,padesika,padesika,padesika,padesika:a.[padesa-ika] 部分の,地方の,時分の.,8,1
- 326144,jp,18,padesika,pādesika,pādesika,pādesika:a.m.[<padesa] 地方的の,地方長官.,8,1
- 326150,jp,18,padeti,padeti,padeti,padeti:= padāti.,6,1
- 326161,jp,18,padhamsati,padhaṃsati,padhaṃsati,padhaṃsati:[pa-dhaṃsati<dhvaṃs] 落ちる,奪われる.caus.padhaṃseti 破る,侵害す,おそう,無礼をなす.grd.padhaṃsiya; pp.padhaṃsita.,10,1
- 326210,jp,18,padhana,padhāna,padhāna,padhāna:padahana n.[pa-dhā-ana.cf.padahati] ① 努カ,精勤.-aṅga 精勤支,勤行支.-ghara 勤行堂.-saṅkhāra 勝行,精進.② [Sk.pradhāna] 初因,自性.,7,1
- 326467,jp,18,padhanavant,padhānavant,padhānavant,padhānavant:a.[padhāna-vant] 精勤ある,努力する.,11,1
- 326505,jp,18,padhaniya,padhāniya,padhāniya,padhāniya:a.[padhāna-iya] 精勤の.=padhānika.-aṅga 精勤支.,9,1
- 326528,jp,18,padhareti,padhāreti,padhāreti,padhāreti:[pa-dhṛ の caus.] 心に持つ,考慮す,理解す.imper.padhārehi; pp.padhārita.,9,1
- 326560,jp,18,padhavin,padhāvin,padhāvin,padhāvin:a.[cf.padhāvati] 走り出す,突進する.,8,1
- 326583,jp,18,padhupati,padhūpāti,padhūpāti,padhūpāti:padhūpāyati,padhūmāti [pa-dhūpāyati,pa-dhūmāyati] 煙を出す,火を出す.aor.padhūpāsi,padhūmāsi,padhūpāyi,padhūmāyi; pp.padhūpita 煙を出せる.,9,1
- 326605,jp,18,padika,padika,padika,padika:a.[pada-ika] 足の,(幾)重の.,6,1
- 326619,jp,18,padipa,padīpa,padīpa,padīpa:m.[Sk.pradīpa] 光,燈,燈明,燈火.-kāla 燈火時.,6,1
- 326641,jp,18,padipeti,padīpeti,padīpeti,padīpeti:[padippati<dīp の caus.] 点火す,もやす.grd.padīpeyya,padīpetabba; pp.padīpita 燃えたる,輝ける.,8,1
- 326658,jp,18,padipiya,padīpiya,padīpiya,padīpiya:padīpeyya n.[padīpa-iya または padīpeti の grd.] 燈光,燈具,燈燭.,8,1
- 326666,jp,18,padippati,padippati,padippati,padippati:[pa-dīp] 燃える,炎上す.pp.paditta; caus.padīpeti.,9,1
- 326680,jp,18,padissa,padissa,padissa,padissa:a.[padissati の grd.] 見らるベき,現われている.,7,1
- 326686,jp,18,padissati,padissati,padissati,padissati:[pa-dṛś の pass.] 見える,現われる.grd.padissa; caus.padeseti 示す,教示す.,9,1
- 326699,jp,18,paditta,paditta,paditta,paditta:a.[padippati<dīp の pp.cf.Sk.pradīpta] 燃焼せる,燃えたる.,7,1
- 326710,jp,18,padiyati,padīyati,padīyati,padīyati:[pa-dā の pass.] 贈与される.,8,1
- 326721,jp,18,padma,padma,padma,padma:=paduma.,5,1
- 326733,jp,18,padmaka,padmaka,padmaka,padmaka:m.n.[〃] 樹木の一種.,7,1
- 326766,jp,18,padosa,padosa,padosa,padosa:① [Sk.pradoṣa<duṣ] 過失,欠点,罪過.② [Sk.pradveṣa<dviṣ] 瞋恚,瞋,いかり.,6,1
- 326796,jp,18,padoseti,padoseti,padoseti,padoseti:=padūseti.,8,1
- 326808,jp,18,padosika,padosika,padosika,padosika:a.[padosa ①-ika] 過失ある,欠陥ある,罪ある.,8,1
- 326813,jp,18,padosin,padosin,padosin,padosin:=padosika.,7,1
- 326819,jp,18,padubbhati,padubbhati,padubbhati,padubbhati:[pa-dabh] 悪をなす,叛逆す.ger.padubbhitvā.,10,1
- 326843,jp,18,paduka,pādukā,pādukā,pādukā:f.[cf.Sk.pādukā,pāduka] はきもの,革履,履物.,6,1
- 326858,jp,18,paduma,paduma,paduma,paduma:n.[BSk.padma,paduma] 蓮,蓮華,鉢曇摩,波頭摩,紅蓮,赤蓮.-cchatta 蓮華の傘.-niraya 紅蓮地獄.-patta 蓮葉.-byūha,-vyūha 蓮華軍 [陣形] .-sara蓮池.,6,1
- 327154,jp,18,padumini,paduminī,paduminī,paduminī:padumī f.[<paduma-in] 蓮ある,蓮池,紅蓮池; 蓮.,8,1
- 327281,jp,18,paduseti,padūseti,padūseti,padūseti:padoseti,padusseti [padussati の caus.または padosa の denom.,cf.BSk.pradūṣyati] 邪悪となす,けがす,怒らす.opt.padosaye,padoseyya; pp.padūsita 穢れた,邪悪の.=paduṭṭha.,8,1
- 327332,jp,18,padussati,padussati,padussati,padussati:[pa-dussati] 悪事をなす,悪意がある.aor.padussi; pp.paduṭṭha; caus.padūseti.cf.padosa.,9,1
- 327355,jp,18,paduttha,paduṭṭha,paduṭṭha,paduṭṭha:a.[padussati の pp.] 邪悪の,穢悪の,けがれた.-mana-saṅkappa 悪意,憎悪の思惟.-lakkhaṇā 姦女の相ある女.,8,1
- 327366,jp,18,padvara,padvāra,padvāra,padvāra:n.[pa-dvāra] 門や戸の前の場所.,7,1
- 327380,jp,18,pagabbha,pagabbha,pagabbha,pagabbha:a.[cf.Sk.pragalbha] 大胆な,傲慢な.pagabbhatā f.大胆.pagabbhin a.大胆な.,8,1
- 327398,jp,18,pagabbhiya,pāgabbhiya,pāgabbhiya,pāgabbhiya:n.[pagabbha-ya] 傲慢.,10,1
- 327409,jp,18,pagahati,pagāhati,pagāhati,pagāhati:[pa-gāhati<gāh] 沈む,潜入す.pp.pagāḷha.,8,1
- 327423,jp,18,pagalha,pagāḷha,pagāḷha,pagāḷha:a.[pagāhati の pp.] 潜入せる,沈める.,7,1
- 327449,jp,18,pageva,pageva,pageva,pageva:adv.[BSk.prāgeva] まして,いかにいわんや.pagevataraṃ より早く.,6,1
- 327468,jp,18,paggaha,paggāha,paggāha,paggāha:paggaha m.[<paggaṇhāti] 策励,勤励,摂受.-nimitta 策励相,精勤相.,7,1
- 327474,jp,18,paggahana,paggahaṇa,paggahaṇa,paggahaṇa:n.[<paggaṇhāti] さしのベ,努力.,9,1
- 327484,jp,18,paggaheti,paggaheti,paggaheti,paggaheti:paggahetvā → paggaṇhāti.,9,1
- 327491,jp,18,paggahika-sala,paggāhika-sālā,paggāhika-sālā,paggāhika-sālā:f.商店,店舗.,14,1
- 327494,jp,18,paggahita,paggahita,paggahita,paggahita:a.[paggaṇhāti の pp.,BSk.pragṛhīta] さしのべたる,策励せる.-citta策励心.,9,1
- 327533,jp,18,pagganhati,paggaṇhāti,paggaṇhāti,paggaṇhāti:[pa-gaṇhāti<grah] さしのベる,摂受す,策励す.ger.paggayha; pp.paggahita; caus.paggaheti,paggaṇhāpeti さしのベさす,掲げさす.,10,1
- 327548,jp,18,paggava,paggava,paggava,paggava:=pakkava m.苦果の薬用植物.,7,1
- 327565,jp,18,paggharana,paggharaṇa,paggharaṇa,paggharaṇa:n.,paggharaṇī f.漏出.paggharaṇaka a.漏出する.,10,1
- 327600,jp,18,paggharati,paggharati,paggharati,paggharati:[pa-gharati<ghṛ BSk.pragharati] 漏れ出る,流出す.aor.pagghari,pagghariṃsu; ppr.f.paggharantī 漏月水女.pp.paggharita.,10,1
- 327670,jp,18,paghana,paghaṇa,paghaṇa,paghaṇa:n.[cf.Sk.praghaṇa] 防壁.,7,1
- 327696,jp,18,pagiddha,pagiddha,pagiddha,pagiddha:a.[pa-giddha] 貪着の,貪喜の (loc.).,8,1
- 327706,jp,18,pagumba,pagumba,pagumba,pagumba:m.[pa-gumba] やぶ,叢林.,7,1
- 327717,jp,18,paguna,paguṇa,paguṇa,paguṇa:a.[cf.Sk.praguṇa] 賢き,熟知せる,練達の.-bhāva 練達性.cf.pāguññatā.,6,1
- 327829,jp,18,pagunnata,pāguññatā,pāguññatā,pāguññatā:f.[paguṇa-tā] 練達性,熟練.,9,1
- 327840,jp,18,pagusa,pāgusa,pāgusa,pāgusa:m.魚の一種.,6,1
- 327844,jp,18,paha,paha,paha,paha:① n.浴津への階段.② a.=pahu 可能な.,4,1
- 327851,jp,18,paham,pahaṃ,pahaṃ,pahaṃ:= pajahaṃ.pajahati の ppr.sg.nom.,5,1
- 327854,jp,18,pahamsati,pahaṃsati,pahaṃsati,pahaṃsati:① [pa-haṃsati<han] 打つ,鋭くする.pp.pahaṭṭha ①,pahaṃsita ①.② [pa-haṃsatiくhṛṣ] 喜ぶ.pp.pahaṭṭha ②,pahaṃsita ②; pass.pahaṃsīyati.,9,1
- 327866,jp,18,pahana,pahāna,pahāna,pahāna:n.[cf.pajahati<hā] 捨,断,捨断,捨離.-aṅga 捨断支 -aṭṭhe paññā 断の義の慧.-ābhisamaya 捨断現観.-paññā 断の慧 -paṭivedha 断通達.-padhāna 断勤.-pariññā 断遍知.-vibhūta 捨断無有.-saññā 断想.-saññin 断想者.,6,1
- 327890,jp,18,pahara,pahāra,pahāra,pahāra:m.[cf.paharati,Sk.prahāra] 打撃,拍撃; 傷.ekappahārena 一撃で,突然に.pahāraṃ deti 一撃を与える.,6,1
- 327922,jp,18,paharapeti,pahārāpeti,pahārāpeti,pahārāpeti:[paharati の caus.] 攻撃さす,伐たせる; 結合さす.aor.pahārāpesi.,10,1
- 327925,jp,18,paharati,paharati,paharati,paharati:[pa-hṛ] 打つ,伐つ.opt.pahareyya; aor.pahāsi,pahari; pp.pahaṭa; caus.pahārāpeti,paharāpeti 攻撃させる,結合さす.,8,1
- 327937,jp,18,paharin,pahārin,pahārin,pahārin:a.[pahāra-in] 打つ,攻撃する.,7,1
- 327947,jp,18,pahasa,pahāsa,pahāsa,pahāsa:m.[<pa-has Sk.prahāsa] 笑,笑喜.,6,1
- 327964,jp,18,pahaseti,pahāseti,pahāseti,pahāseti:[pahasati の caus.] 笑わせる,喜ばす.,8,1
- 327972,jp,18,pahasi,pahāsi,pahāsi,pahāsi:① [paharati の aor.] 打った.② [pajahati の aor.] 捨てた.,6,1
- 327974,jp,18,pahasim,pahāsiṃ,pahāsiṃ,pahāsiṃ:pajahati の aor.1sg.,7,1
- 327976,jp,18,pahasita,pahasita,pahasita,pahasita:a.[pahasati<has の pp.] 笑える,喜ベる.,8,1
- 327983,jp,18,pahassati,pahassati,pahassati,pahassati:pahasati [pa-has または pa-hṛṣ] 笑う,喜ぶ.pp.pahasita; caus.pahāseti.,9,1
- 327988,jp,18,pahata,pahaṭa,pahaṭa,pahaṭa:a.[paharati<hṛ の pp.] 打たれた,攻撃された.,6,1
- 327996,jp,18,pahata,pahata,pahata,pahata:a.[pa-han の pp.] 殺された,征服された.,6,1
- 328011,jp,18,pahatave,pahātave,pahātave,pahātave:pahātuṃ,pajahāti の inf.,8,1
- 328027,jp,18,pahatvana,pahatvāna,pahatvāna,pahatvāna:pajahāti の ger.,9,1
- 328029,jp,18,pahaya,pahāya,pahāya,pahāya:[pajahati の ger.] 捨てて.,6,1
- 328044,jp,18,pahayin,pahāyin,pahāyin,pahāyin:a.[<pajahati] 捨断する.,7,1
- 328050,jp,18,pahena,pahena,pahena,pahena:n.[cf.pahiṇati] 使節,遣使.,6,1
- 328056,jp,18,pahenaka,paheṇaka,paheṇaka,paheṇaka:n.[cf.BSk.praheṇaka] 贈物.cf.pahiṇaka.,8,1
- 328064,jp,18,pahesi,pāhesi,pāhesi,pāhesi:pahiṇati の aor.,6,1
- 328067,jp,18,paheti,pāheti,pāheti,pāheti:= pahiṇati 送る,派遣す.,6,1
- 328076,jp,18,pahina,pahiṇa,pahiṇa,pahiṇa:a.m.[cf.pahiṇati] 使命の,使節の,使丁,仲介人.-gamana 使節,遣使,使いに行くこと.,6,1
- 328080,jp,18,pahina,pahīna,pahīna,pahīna:a.[pajahati<hā の pp.] 捨てられたる,断ぜる,捨断せる.-kilesa 已断煩悩,-jāti-maraṇa 生死を断ぜる.,6,1
- 328098,jp,18,pahinaka,pahiṇaka,pahiṇaka,pahiṇaka:n.美味の肉.cf.paheṇaka.,8,1
- 328125,jp,18,pahinati,pahiṇati,pahiṇati,pahiṇati:[pa-hi cf.Sk.prahiṇoti] 送る,使を出す.aor.pahiṇi,pāhesi; ger.pahiṇitvā; pp.pahita ②.cf.pāheti.,8,1
- 328141,jp,18,pahissati,pahissati,pahissati,pahissati:pajahati の fut.,9,1
- 328143,jp,18,pahita,pahita,pahita,pahita:① a.[padahati<dhā の pp.cf.Sk.prahita] 熱心なる,努めたる.-atta 自ら励める,専念,精進.② a.[pahiṇati<hi の pp.] 送れる,遣使の.,6,1
- 328157,jp,18,pahiyati,pahīyati,pahīyati,pahīyati:pahiyyati ① [pajahati<hā の pass.] 捨てらる,断ぜらる.fut.pahissati ② = pajahissati [pajahati の fut.].,8,1
- 328168,jp,18,pahiyyati,pahiyyati,pahiyyati,pahiyyati:= pahīyati.,9,1
- 328174,jp,18,pahonaka,pahonaka,pahonaka,pahonaka:a.[cf.pahoti] 可能なる,十分な.,8,1
- 328183,jp,18,pahosi,pahosi,pahosi,pahosi:pahoti の aor.3sg.,6,1
- 328185,jp,18,pahoti,pahoti,pahoti,pahoti:pabhavati [pa-bhū Sk.prabhavati] 生ずる,発生する; 出来る,可能である.aor.pahottha,pahosi; fut.pahossati; ppr.sg.nom.pabhavaṃ,pabhonto; pp.pahūta.cf.pabhoti.,6,1
- 328196,jp,18,pahu,pahū,pahū,pahū:pahu a.[cf.Sk.prabhū] 可能なる,できる.,4,1
- 328208,jp,18,pahuna,pāhuna,pāhuna,pāhuna:pāhunaka m.n.[<pa-ā-hu] 客人; 饗宴; 贈物を交換する祭式.,6,1
- 328218,jp,18,pahuneyya,pāhuneyya,pāhuneyya,pāhuneyya:pāhuneyyaka,pāhavanīya a.[<pāhuna] 饗応さるべき,供献さるべき,供奉せらるべき.,9,1
- 328226,jp,18,pahuta,pahūta,pahūta,pahūta:a.[pa-bhū の pp.cf.Sk.prabhūta] 多くの,広大の,広長の.-jivha 広長舌.-jivhatā 広長舌相.-dhana 巨財の.-pañña 広慧者.-bhakkha 多食者=火.-vitta 巨富者.,6,1
- 328259,jp,18,paja,pajā,pajā,pajā:f.[Sk.prajā<pra-jan] 人々.,4,1
- 328276,jp,18,pajagghati,pajagghati,pajagghati,pajagghati:[pa-jagghati] 高笑いする.,10,1
- 328362,jp,18,pajahati,pajahāti,pajahāti,pajahāti:pajahati [pa-jahati<hā] 捨てる,捨断する,断ずる.ppr.sg.nom.pajahaṃ; fut.pahāssaṃ,pahissati,pajahissati; aor.pajahi,pahāsi,pahāsiṃ; ger.pahāya,pahatvāna,pajahitvā; grd.pahātabba,pajahitabba; pp.pahīna; pass.pahīyati.,8,1
- 328437,jp,18,pajanana,pajānana,pajānana,pajānana:n.,pajānanā f.[<pajānāti] 知解,知識.,8,1
- 328500,jp,18,pajanati,pajānāti,pajānāti,pajānāti:[pa-jānāti<jñā] 知る,了知す.ppr.pajānaṃ; pajānanto; ger.paññāya; pp.paññāta; caus.paññāpeti 知らせる,告げる,設ける,施設する.pass.paññāyati 知られる.,8,1
- 328532,jp,18,pajapatatta,pajāpatatta,pajāpatatta,pajāpatatta:n.[pajāpati-tta] 生主性.,11,1
- 328534,jp,18,pajapati,pajāpati,pajāpati,pajāpati:m.[Sk.prajāpati] 生主,造物主.pajāpatī f.夫人,宮女.,8,1
- 328543,jp,18,pajapati,pajāpatī,Pajāpatī,Pajāpatī:f.=Mahāpajāpatī Gotamī 波闍波提[仏の叔母,継母,尼].,8,1
- 328565,jp,18,pajappa,pajappā,pajappā,pajappā:f.[pa-jappā] 糞求,貪求.,7,1
- 328581,jp,18,pajappati,pajappati,pajappati,pajappati:[pa-jappati<jalp] 希求す,貪求する.pp.pajappita.,9,1
- 328609,jp,18,pajayana,pajayana,pajayana,pajayana:n.生れること,出生.,8,1
- 328623,jp,18,pajayati,pajāyati,pajāyati,pajāyati:[pa-jāyati<jan] 生れる,造られる.,8,1
- 328644,jp,18,pajeti,pājeti,pājeti,pājeti:[pa-aj の caus.] 駆る,刺戟する; 投げる.caus.pājāpeti 駆らしめる.,6,1
- 328660,jp,18,pajja,pajja,pajja,pajja:①m.[cf.Sk.padya] 道,路.②a.n.[cf.Sk.pādya] 足の,足に塗る油.-udaka 洗足の水.,5,1
- 328712,jp,18,pajjalati,pajjalati,pajjalati,pajjalati:[pa-jalati<jval] かがやく,もえる,熾然す.pp.pajjalita.,9,1
- 328741,jp,18,pajjalita,pajjalita,pajjalita,pajjalita:a.[pajjalati の pp.] 燃えたる,熾然の.,9,1
- 328817,jp,18,pajjaraka,pajjaraka,pajjaraka,pajjaraka:m.熱病,疫病.,9,1
- 328829,jp,18,pajjati,pajjati,pajjati,pajjati:[Sk.padyate<pad] 歩く,行く.pp.panna.,7,1
- 328840,jp,18,pajjhati,pajjhāti,pajjhāti,pajjhāti:=pajjhāyati の略.,8,1
- 328854,jp,18,pajjhayati,pajjhāyati,pajjhāyati,pajjhāyati:[pa-jhāyati ②] 燃焼す,焼尽す,消滅す,悲しみうれう[略して pajjhāti とも書く] ppr.pajjhāyanta.,10,1
- 328882,jp,18,pajjota,pajjota,pajjota,pajjota:m.[cf.Sk.pradyota] 燈火,燈光,光,光明.-kara 光の作者,光明となる者.,7,1
- 328931,jp,18,pajjunna,pajjunna,pajjunna,pajjunna:m.[Sk.parjanya] 雨雲,雨神,雲天.,8,1
- 328953,jp,18,paka,pāka,pāka,pāka:m.[cf.pacati] 煮られた物,調理した食物.-haṃsa 鵞鳥.,4,1
- 328981,jp,18,pakampati,pakampati,pakampati,pakampati:[pa-kampati<kamp] 震う,ふるえる,振動す.aor.pakampi; caus.pakampeti.,9,1
- 328995,jp,18,pakampeti,pakampeti,pakampeti,pakampeti:[pakampati の caus.] 震わす,振動さす.pp.pakampita.,9,1
- 329005,jp,18,pakampita,pakampita,pakampita,pakampita:a.[pakampeti の pp.] ふるえさせられた,ふるえている.,9,1
- 329023,jp,18,pakappana,pakappanā,pakappanā,pakappanā:f.[<pakappeti] 遍計,分別.,9,1
- 329056,jp,18,pakappeti,pakappeti,pakappeti,pakappeti:[pakappati<kḷp の caus.] 企てる,整備する,分別する.pp.pakappita 遍計の.,9,1
- 329074,jp,18,pakappita,pakappita,pakappita,pakappita:a.[pakappeti の pp.] 分別した,整えた,計画した,作った,遍計の.-diṭṭhi 遍計の見.,9,1
- 329088,jp,18,pakara,pakāra,pakāra,pakāra:m.[Sk.prakāra] 種類,品類,方法,準備.,6,1
- 329101,jp,18,pakara,pākāra,pākāra,pākāra:m.[cf.Sk.prākāra] 牆,かき,城壁,城塁.-toraṇa 壁楼.-parikkhitta 城壁に囲まれた.-parikkhepa 壁囲.,6,1
- 329120,jp,18,pakaraka,pakāraka,pakāraka,pakāraka:a.[pakāra-ka] 種類の.,8,1
- 329125,jp,18,pakarana,pakaraṇa,pakaraṇa,pakaraṇa:n.[Sk.prakaraṇa] 遂行,機会,品類,論書,論.,8,1
- 329241,jp,18,pakareti,pakāreti,pakāreti,pakāreti:[pakāra の denom.] 心を向ける(dat.).,8,1
- 329251,jp,18,pakaroti,pakaroti,pakaroti,pakaroti:[pa-kṛ] 行う,作る,準備する.=pakubbati,pakurute.pp.pakata.,8,1
- 329270,jp,18,pakasaka,pakāsaka,pakāsaka,pakāsaka:a.輝やく,明らかな.pakāsikā f.,8,1
- 329280,jp,18,pakasana,pakāsana,pakāsana,pakāsana:n.[<pakāsati] 顕示,説明,表明.,8,1
- 329318,jp,18,pakasaniya,pakāsaniya,pakāsaniya,pakāsaniya:a.[pakāseti の grd.] 顕示せらるべき.-kamma 顕示羯磨.,10,1
- 329341,jp,18,pakasati,pakāsati,pakāsati,pakāsati:[pa-kāś] 輝ゃく,明らかとなる,知られる.caus.pakāseti.,8,1
- 329425,jp,18,pakaseti,pakāseti,pakāseti,pakāseti:[pakāsati の caus.] 説明す,明らかにす,知らせる.aor.pakāsayi; grd.pakāsaniya; pp.pakāsita.,8,1
- 329457,jp,18,pakasika,pakāsikā,pakāsikā,pakāsikā:f.→pakāsaka.,8,1
- 329475,jp,18,pakasiya,pākāsiya,pākāsiya,pākāsiya:a.[<pa-ā-kāś cf.Sk.prākāśya] 明白な,明瞭な,顕わな.,8,1
- 329489,jp,18,pakata,pakaṭa,pakaṭa,pakaṭa:=pakata.,6,1
- 329491,jp,18,pakata,pakata,pakata,pakata:a.[Sk.prakṛta.pakaroti<pa-kṛ の pp.] 作されたる,作られた,自然になした,自然の.pakaṭajarā 顕現の老.,6,1
- 329506,jp,18,pakata,pākata,pākata,pākata:pākaṭa a.[cf.pakata] 自然の,普通の,本能的の; 顕現の,明らかな; 一般に知られた,有名な.-indriya 諸根不制御.-parissaya 顕現の危険.-bhāva 明顕性.~ ṃ karoti 明らかにする.,6,1
- 329521,jp,18,pakatatta,pakatatta,pakatatta,pakatatta:a.[pakata-attan] 本然の自己の,よき行為ある.,9,1
- 329564,jp,18,pakati,pakati,pakati,pakati:f.[Sk.prakṛti] 自然,自性,初因.instr.pakatiyā 自然に,元来.-aggi 自然火.-citta 自然心.-parisuddha 本性清浄.-vādin 自性論者,数論派.-sīla自然戒.-ūpanissaya自然親依.,6,1
- 329751,jp,18,pakatika,pakatika,pakatika,pakatika:a.[pakati-ka] 自然の.,8,1
- 329760,jp,18,pakatika,pākatika,pākatika,pākatika:a.[pākata-ika,BSk.prākṛtaka] 自然の.~ṃ karoti 修復す.,8,1
- 330158,jp,18,pakatthaka,pakaṭṭhaka,pakaṭṭhaka,pakaṭṭhaka:[pa-kaṭṭha-ka<kṛṣ,Sk.prakarṣaka] a.m.うるさい; 悩乱者,うるさ型.,10,1
- 330172,jp,18,pakatthita,pakaṭṭhita,pakaṭṭhita,pakaṭṭhita:=pakkaṭṭhita.,10,1
- 330198,jp,18,pakhuma,pakhuma,pakhuma,pakhuma:m.[=pamha.Sk.pakṣman] まつげ,睫毛.,7,1
- 330212,jp,18,pakiledeti,pakiledeti,pakiledeti,pakiledeti:[pa-klid の caus.] ぬらす.,10,1
- 330225,jp,18,pakinati,pakiṇāti,pakiṇāti,pakiṇāti:[pa-kiṇāti<krī 買う] 売買する,商売する.grd.pakiṇitabba.,8,1
- 330237,jp,18,pakinnaka,pakiṇṇaka,pakiṇṇaka,pakiṇṇaka:a.[Sk.prakīrṇaka] 種々の,雑多の,雑論.-kathā 雑論.-cetasika 雑心所.-mātikā 特殊論母.-vinicchaya 雑決定.,9,1
- 330299,jp,18,pakirati,pakirati,pakirati,pakirati:[pa-kirati<kṝ] 乱す(髪を),ひろげる.ger.pakira,pakiriya; aor.pakiriṃsu; caus.pakireti.,8,1
- 330311,jp,18,pakireti,pakireti,pakireti,pakireti:[pakirati の caus.] 顛倒さす,ふりまく,撒布す.pp.pakiṇṇa.cf.pakiṇṇaka.,8,1
- 330371,jp,18,pakitteti,pakitteti,pakitteti,pakitteti:[pa-kitteti] 声明する,布告す.,9,1
- 330394,jp,18,pakka,pakka,pakka,pakka:a.[Sk.pakva.pacati pac の pp.] 熟せる,煮たる.n.熟果,毀熟.m.厨司.-āsaya 熟臟,S状結腸と直腸.-odana 炊飯せる.-gatta 肢体の毀熟腐爛せる.-jjhāna 命数予言.-pūva 焼菓子.-phala 熟果.-vaṇṇin 熟色ある.,5,1
- 330464,jp,18,pakkama,pakkama,pakkama,pakkama:m.[<pa-kram] 着手,次第.,7,1
- 330527,jp,18,pakkamati,pakkamati,pakkamati,pakkamati:[Sk.prakramati<kram] 出発す,進む,的をすぎる.aor.pakkāmi (pakkami の代り),pakkamuṃ,pakkamiṃsu; opt.pakkame; pp.pakkanta.,9,1
- 330618,jp,18,pakkandati,pakkandati,pakkandati,pakkandati:[pa-krand] 泣き叫ぶ,泣く.aor.3pl.pakkanduṃ.,10,1
- 330636,jp,18,pakkanta,pakkanta,pakkanta,pakkanta:[pakkamati の pp.] 去れる,出発せる,過ぎたる.,8,1
- 330727,jp,18,pakkathita,pakkaṭhita,pakkaṭhita,pakkaṭhita:pakkuṭṭhita,pakkuthita,pakkutthita a.[pa-kaṭhati<kvath の pp.] 沸騰する,熱き.,10,1
- 330735,jp,18,pakkatthapeti,pakkaṭṭhāpeti,pakkaṭṭhāpeti,pakkaṭṭhāpeti:[pa-kaṭhati<kvath の caus.] 煮させる,沸騰さす.,13,1
- 330737,jp,18,pakkatthi,pakkaṭṭhī,pakkaṭṭhī,pakkaṭṭhī:f.[<pa-kvath] 沸騰する(油).,9,1
- 330744,jp,18,pakkava,pakkava,pakkava,pakkava:paggava m.苦味の植物.,7,1
- 330761,jp,18,pakkha,pakkha,pakkha,pakkha:① m.[Sk.pakṣa] 翼,脇,側,党,宗徒,半月.-parivāra 半月別住.mānatta 半月摩那埵.-saṅkanta 外道に走れる.-hata 半身不隨,いざり.② m.=pakkhahata いざり.③ a.[<pakhyā] 見える,類似の.,6,1
- 330833,jp,18,pakkhaka,pakkhaka,pakkhaka,pakkhaka:pakkhita a.[<pakkha ①] 翼の,翼衣.,8,1
- 330855,jp,18,pakkhalati,pakkhalati,pakkhalati,pakkhalati:① [pa-kṣal] 洗う.ger.pakkhalya; caus.pakkhāleti 清める.② [pa-skhal] よろめく.,10,1
- 330885,jp,18,pakkhaleti,pakkhāleti,pakkhāleti,pakkhāleti:[pa-kṣal の caus.] 洗う,清める.ger.pakkhālayitvāna.,10,1
- 330954,jp,18,pakkhandana,pakkhandana,pakkhandana,pakkhandana:n.[<pakkhandati] 跳躍,攻撃.-paṭinissagga 跳入捨遣.-vossagga 躍進最捨.,11,1
- 331023,jp,18,pakkhandati,pakkhandati,pakkhandati,pakkhandati:[pa-khandati<skand] 躍進する,跳入する.grd.pakkhandiyāna,pakkhandiya; pp.pakkhanna.,11,1
- 331055,jp,18,pakkhandika,pakkhandikā,pakkhandikā,pakkhandikā:f.下痢,赤痢.,11,1
- 331069,jp,18,pakkhandin,pakkhandin,pakkhandin,pakkhandin:a.m.[pakkhanda-in] 突入する,大胆の,突撃隊,軍事探偵.,10,1
- 331088,jp,18,pakkhanna,pakkhanna,pakkhanna,pakkhanna:a.[pakkhandati の pp.,時には pakkhanta とあり] 跳入せる,陥れる.,9,1
- 331121,jp,18,pakkhanti,pakkhanti,pakkhanti,pakkhanti:=pakkhāyanti pr.3pl.,9,1
- 331200,jp,18,pakkhara,pakkhara,pakkhara,pakkhara:m.ふち取り,飾りつけ.,8,1
- 331263,jp,18,pakkhayati,pakkhāyati,pakkhāyati,pakkhāyati:[pa-khyā,Sk.prakhyāyate] 現われる,明らかとなる.pr.3pl.pakkhanti.,10,1
- 331276,jp,18,pakkhepa,pakkhepa,pakkhepa,pakkhepa:m.,pakkhepana n.[<pakṣip] 投棄,投入.,8,1
- 331334,jp,18,pakkhika,pakkhika,pakkhika,pakkhika:a.[=pakkhiya,Sk.pakṣya] 半月の,徒党の.n.[-bhatta] 半月食,月分食,十五日食.,8,1
- 331353,jp,18,pakkhima,pakkhima,pakkhima,pakkhima:m.[=pakkhin] 鳥.,8,1
- 331360,jp,18,pakkhin,pakkhin,pakkhin,pakkhin:a.m.[pakkha-in] 翼ある,伴党の,鳥.pakkhi-patha 鳥路,鳥道.,7,1
- 331411,jp,18,pakkhipati,pakkhipati,pakkhipati,pakkhipati:[pa-kṣip] 投げ入れる,含める.pp.pakkhitta; caus.pakkhipāpeti.,10,1
- 331485,jp,18,pakkhitta,pakkhitta,pakkhitta,pakkhitta:a.[Sk.prakṣipta.pakkhipati の pp.] 投げ棄てられた,投げ出された.,9,1
- 331600,jp,18,pakkhiya,pakkhiya,pakkhiya,pakkhiya:a.[pakkha-iya] =pakkhika 伴党の,部分の.,8,1
- 331672,jp,18,pakkosati,pakkosati,pakkosati,pakkosati:[pa-kosati<kruś] 呼ぶ,召す.caus.pakkosāpeti 呼ばせる,迎えにやる.pakkosāpitar m.迎賓使者.,9,1
- 331751,jp,18,pakopa,pakopa,pakopa,pakopa:m.[pa-kopa] 憤怒,激怒.,6,1
- 331762,jp,18,pakopana,pakopana,pakopana,pakopana:a.[pa-kopana<kup] 動乱さす,動揺さす.,8,1
- 331802,jp,18,pakubbati,pakubbati,pakubbati,pakubbati:=pakaroti.ppr.pakubbamāna.,9,1
- 331815,jp,18,pakudha-kaccayana,pakudha-kaccāyana,Pakudha-Kaccāyana,Pakudha-Kaccāyana:m.[BSk.Kakuda-Kātyāyana 六師の一] 波拘陀迦旃延,迦求陀迦旃延.,17,1
- 331830,jp,18,pakujin,pakūjin,pakūjin,pakūjin:a.[pakūja-in<kūj] 歌い出す.,7,1
- 331833,jp,18,pakujjhati,pakujjhati,pakujjhati,pakujjhati:[pa-kujjhati<krudh] 怒る.opt.pakujjheyyaṃ.,10,1
- 331847,jp,18,pakuppati,pakuppati,pakuppati,pakuppati:[pa-kup] 怒る.,9,1
- 331862,jp,18,pakuta,pakuṭa,pakuṭa,pakuṭa:m.[おそらく pakuṭṭha] 内椽.,6,1
- 331879,jp,18,pala,pala,pala,pala:a.[〃] 重さの単位.[phalaとも書く].,4,1
- 331887,jp,18,pala,pāla,pāla,pāla:pālaka m.[cf.pāleti<pā] 守護者,護者,番人.pāla-devatā 守護神.,4,1
- 331901,jp,18,paladdha,paladdha,paladdha,paladdha:a.[pa-labh の pp.] 得られたる,だまされた,征服された.,8,1
- 331906,jp,18,palaganda,palagaṇḍa,palagaṇḍa,palagaṇḍa:m.[BSk.〃] 石匠,建築師.,9,1
- 331917,jp,18,palaka,palaka,palaka,palaka:m.植物の一種.,6,1
- 331928,jp,18,palala,palāla,palāla,palāla:m.n.[〃] 藁,わら.-channaka わら葺の家.-piṇḍa わら束.-pīṭha わら椅子.-pīṭhaka,-piṭṭhi-kāraṇa わらのふみ台 [罰] .-puñja わら積.-puñjaka わらの積場に住する.,6,1
- 331951,jp,18,palalita,palāḷita,palāḷita,palāḷita:palaḷita a.[pa-laḷ の pp.] 迷い戯れたる・ cf.palolita (動転せる,うろつく).,8,1
- 331960,jp,18,palambheti,palambheti,palambheti,palambheti:[pa-labh の caus.] いつわる,だます.cf.paladdha.,10,1
- 331966,jp,18,palambita,palambita,palambita,palambita:a.[palambati<lamb の pp.] 下垂した,たれ下った.,9,1
- 331975,jp,18,palana,pālanā,pālanā,pālanā:pālana n.f.[<pāleti] 守護,保護.,6,1
- 331989,jp,18,palanduka,palaṇḍuka,palaṇḍuka,palaṇḍuka:m.[cf.Sk.palāṇḍu] 玉葱,たまねぎ.,9,1
- 331999,jp,18,palapa,palāpa,palāpa,palāpa:① m.[Sk.palāva] もみがら.② m.[Sk.pralāpa<pa-lap] 駄弁,談論,駄呪.,6,1
- 332016,jp,18,palapati,palapati,palapati,palapati:[pa-lap] 無駄話をする,だべる.cf.palāpa ②.,8,1
- 332028,jp,18,palapeti,palāpeti,palāpeti,palāpeti:① [palāyati の caus.] 逃がす,追放す.② [palapati の caus.または palāpa の denom.] しゃべる,だベる.,8,1
- 332058,jp,18,palasa,palāsa,palāsa,palāsa:① m.n.[Sk.palāśa] パラ一サ樹,蘇芳樹; パラ一サ鹿; 樹葉.-patta パラ一サの葉.② = paḷāsa m.[cf.BSk.pradāśa] 悩,悩害.,6,1
- 332086,jp,18,palasata,palasata,palasata,palasata:m.犀,さい.cf.palāsata.,8,1
- 332091,jp,18,palasata,palāsata,palāsata,palāsata:m.[palasata,palasada の代り] 犀,さい.,8,1
- 332108,jp,18,palasin,palāsin,palāsin,palāsin:paḷāsin a.[palāsa-in] 悩害者,欺瞞者,悪意ある.,7,1
- 332113,jp,18,palata,palāta,palāta,palāta:a.[= palāyita,palāy の pp.] 逃亡せる.palātatta n.[palāta-tta] 逃亡,逃走.,6,1
- 332130,jp,18,palavati,palavati,palavati,palavati:[= pilavati,Sk.plavati<plu] 漂う,浮く.,8,1
- 332144,jp,18,palayanaka,palāyanaka,palāyanaka,palāyanaka:a.[<palāy] 逃亡する.,10,1
- 332158,jp,18,palayati,palāyati,palāyati,palāyati:paleti [〃 palāy] 逃げる,逃走す.fut.palehiti; imper.palehi; aor.palāyi,palittha; ger.palāyitvā; inf.palāyituṃ; pp.palāta,palāyita; caus.palāpeti.,8,1
- 332176,jp,18,palayin,palāyin,palāyin,palāyin:a.[palāya-in] 逃亡せる.,7,1
- 332187,jp,18,palepa,palepa,palepa,palepa:m.,palepana n.[<pa-lip] 塗布,ぬりつぶすこと.,6,1
- 332196,jp,18,paleti,paleti,paleti,paleti:palehi,palehiti→ palāyati.,6,1
- 332204,jp,18,paleti,pāleti,pāleti,pāleti:[pā の caus.cf.Sk.pālayati] ① 守る,護る.aor.apālayuṃ.② [palāyati,paleti の代り] 行く,動く.pp.pālita.,6,1
- 332221,jp,18,pali-,pali-,pali-,pali-:= pari-.,5,1
- 332226,jp,18,pali,pāli,pāli,pāli:pāḷi f.[cf.Sk.pālī] 線; 三蔵聖典,巴利.-dhamma パーり正法.-bandha (-baddha) 線に結ばれた.-bhāsā パーり語.,4,1
- 332247,jp,18,palibhaddaka,pālibhaddaka,pālibhaddaka,pālibhaddaka:phālibhaddaka m.キンスカの樹.,12,1
- 332255,jp,18,palibodha,palibodha,palibodha,palibodha:paḷibodha m.[cf.palibuddhati] 障碍,執持.dat.paribodhāya 障碍のために.,9,1
- 332269,jp,18,palibuddha,palibuddha,palibuddha,palibuddha:a.[palibujjhati の pp.] 障碍されたる,邪魔せる.,10,1
- 332277,jp,18,palibuddhati,palibuddhati,palibuddhati,palibuddhati:[pari-rudh または palibādh の pass.] 妨げる,障碍す,おくらせる.aor.paribuddhi; pass.palibujjhati 妨げられる,執着する [act.としても用いられる] .pp.palibuddha.,12,1
- 332288,jp,18,palibujjhati,palibujjhati,palibujjhati,palibujjhati:paribuddhati の pass.,12,1
- 332300,jp,18,palicca,pālicca,pālicca,pālicca:n.[palita-ya] 髪白きこと,白髪.,7,1
- 332310,jp,18,paligedha,paligedha,paligedha,paligedha:m.[pali-gedha または -gṛddha.cf.BSk.paligodha,parigredha] 大貪,貪欲.,9,1
- 332317,jp,18,paligedhin,paligedhin,paligedhin,paligedhin:a.[paligedha-in] 貪欲の,我欲の.,10,1
- 332320,jp,18,paligha,paligha,paligha,paligha:palikha= parigha [cf.parighan] かんぬき,閂; 障碍.-parivattika 閂を廻わす,刑罰.,7,1
- 332341,jp,18,paligunthita,paliguṇṭhita,paliguṇṭhita,paliguṇṭhita:palikuṇṭhita,paliguṇḍhita a.[pali-guṇṭhita] もつれたる,被われたる,包まれた.,12,1
- 332349,jp,18,palikha,palikha,palikha,palikha:= paligha.,7,1
- 332352,jp,18,palikhadati,palikhādati,palikhādati,palikhādati:[pali-khād] かじる.,11,1
- 332356,jp,18,palikhanati,palikhaṇati,palikhaṇati,palikhaṇati:[pali-khaṇ.cf.parikhā] 掘り出す,根絶す.ger.palikhañña,palikhāya,parikhaṇitvā; pp.palikhata 丸く掘れる.,11,1
- 332363,jp,18,palikhati,palikhati,palikhati,palikhati:[pa-likh] 掻く,(唇を)かむ.,9,1
- 332369,jp,18,palikujjati,palikujjati,palikujjati,palikujjati:[pali-kubj] かがむ,(腰を) かがめて歩く.,11,1
- 332372,jp,18,palikunthita,palikuṇṭhita,palikuṇṭhita,palikuṇṭhita:= paliguṇṭhita.,12,1
- 332376,jp,18,palimattha,palimaṭṭha,palimaṭṭha,palimaṭṭha:a.[pari-mṛj の pp.] 遍磨せる,みがいた.,10,1
- 332390,jp,18,palipa,palipā,palipā,palipā:palipa m.f.[<pa-lip] ぬかるみ,どろ,泥沼.-palipanna ぬかるみに落ちこんだ.,6,1
- 332391,jp,18,palipadaka,palipadaka,palipadaka,palipadaka:= pālipadaka.,10,1
- 332394,jp,18,palipanna,palipanna,palipanna,palipanna:a.[= paripanna.pari-pad の pp.] 落ちた,沈んだ.,9,1
- 332403,jp,18,palipatha,palipatha,palipatha,palipatha:m.[= paripatha,paripantha,BSk.paripantha] 障碍,嶮路; ぬかるみ,染泥.cf.palipa.,9,1
- 332413,jp,18,palippati,palippati,palippati,palippati:[= palimpati<lip または pass.] 塗られる,染著する.pp.palitta.,9,1
- 332417,jp,18,palisajjati,palisajjati,palisajjati,palisajjati:[pari-sṛj] 放ち棄つ,解放す.,11,1
- 332421,jp,18,palissajati,palissajati,palissajati,palissajati:[pari-svaj] 抱く,抱擁す.aor.palissaji.,11,1
- 332423,jp,18,palissuta,palissuta,palissuta,palissuta:= parissuta.,9,1
- 332427,jp,18,palita,palita,palita,palita:= phalita a.[〃] 白髪の,灰色の.-kesa 白髪.cf.pālicca.,6,1
- 332446,jp,18,palitta,palitta,palitta,palitta:a.[palippati の pp.] 塗られたる.,7,1
- 332449,jp,18,palittha,palittha,palittha,palittha:palāyati の aor.3sg.,8,1
- 332452,jp,18,palivethana,paliveṭhana,paliveṭhana,paliveṭhana:n.[<paliveṭheti] 包囲,包纏,包むこと.,11,1
- 332464,jp,18,palivetheti,paliveṭheti,paliveṭheti,paliveṭheti:[pari-veṣṭ] 包む,囲む,蔽う.pp.paliveṭhita; pass.paliveṭhīyati.,11,1
- 332481,jp,18,pallala,pallala,pallala,pallala:n.[cf.Sk.palvala] 沼沢,泥沼,沼,小湖.,7,1
- 332491,jp,18,pallanka,pallaṅka,pallaṅka,pallaṅka:m.[pari-aṅka.cf.BSk.paryaṅka] 牀座,椅子,寝台,かご; 跏蚨.pallaṅkaṃ ābhujati,pallaṅkena nisīdati 跏蚨して坐す,結跏蚨坐す,跏蚨を組む.,8,1
- 332507,jp,18,pallati,pallati,pallati,pallati:pallate= pālayate,pāleti 守られる.,7,1
- 332511,jp,18,pallattha,pallattha,pallattha,pallattha:m.,pallatthikā f.[<pari-as の pp.] うずくまって坐せる,乱れがましい姿勢.,9,1
- 332525,jp,18,pallava,pallava,pallava,pallava:n.[cf.Sk.pallaka] 若芽.cf.phallava.a.pallavita 若芽ある.,7,1
- 332544,jp,18,palloma,palloma,palloma,palloma:a.[pannaloma の略] 安心せる,身毛が倒れている.,7,1
- 332550,jp,18,palobha,palobha,palobha,palobha:m.,palobhana n.[cf.palobheti] 貪求,誘惑.,7,1
- 332567,jp,18,palobheti,palobheti,palobheti,palobheti:[pa-lubh の caus.] 貪求する,誘惑する.aor.palobhayuṃ; pp.palobhita.,9,1
- 332583,jp,18,paloka,paloka,paloka,paloka:m.[cf.pa-ruj cf.BSk.pralopa] 破壊,壊敗,壊滅.-dharmma 壊敗の法.,6,1
- 332592,jp,18,palokin,palokin,palokin,palokin:a.[paloka-in] 破壊すベき,敗壊の.sg.acc.palokinaṃ; m.pl.acc.palokine.,7,1
- 332598,jp,18,paluddha,paluddha,paluddha,paluddha:a.[pa-lubh の pp.] 誘惑された.cf.palobheti,palobhita.,8,1
- 332620,jp,18,palujjati,palujjati,palujjati,palujjati:[palujati (pa-ruj) の pass.cf.BSk.pralujyati,pralujjati] 破壊す,破滅す.pp.palugga [cf.BSk.pralugna] 破壊せる.,9,1
- 332635,jp,18,palumpati,palumpati,palumpati,palumpati:[pa-lup] 奪う,かすめる.,9,1
- 332648,jp,18,pamada,pamadā,pamadā,pamadā:f.[<pa-mad] 若い放逸な女,婦人.,6,1
- 332656,jp,18,pamada,pamāda,pamāda,pamāda:m.[<pa-mad Sk.pramāda] 放逸.-ṭṭhāna 放逸処,放逸の原因.-vihāra 放逸住.-vihārin 放逸住者.,6,1
- 332676,jp,18,pamadattha,pamādattha,pamādattha,pamādattha:pamādassaṃ,pamādo,pamajjati の aor.,10,1
- 332689,jp,18,pamaddana,pamaddana,pamaddana,pamaddana:n.[cf.pamaddati<mṛd] 砕破,おしくだき.pamaddin a.砕破の,強力な.,9,1
- 332698,jp,18,pamaddati,pamaddati,pamaddati,pamaddati:[pa-mṛd] 砕破す,征服する.pp.pamaddita.,9,1
- 332720,jp,18,pamado,pāmado,pāmado,pāmado:pamajjati の aor.2sg.,6,1
- 332738,jp,18,pamajjana,pamajjanā,pamajjanā,pamajjanā:f.,pamajjitatta n.放逸なること.,9,1
- 332761,jp,18,pamajjati,pamajjati,pamajjati,pamajjati:① [pa-mad] 酔う; 放逸となる,我儘となる.aor.2pl.pamādattha,2sg.pamādo,1sg.pamādassaṃ; ppr.pamajjanta; pp.pamatta ② [pamṛj] 掃く,拭く,こする.,9,1
- 332820,jp,18,pamana,pamāṇa,pamāṇa,pamāṇa:n.[pa-mā-ana,Sk.pramāṇa] 量,分量.-kata 量とせる,標準 とせる.-karaṇa 量因.,6,1
- 332838,jp,18,pamanavant,pamāṇavant,pamāṇavant,pamāṇavant:a.[pamāṇa-vant] 量ある,記述されうる.,10,1
- 332841,jp,18,pamanga,pāmaṅga,pāmaṅga,pāmaṅga:n.耳璫,イヤりング.,7,1
- 332852,jp,18,pamanika,pamāṇika,pamāṇika,pamāṇika:a.m.[pamāṇa-ika] 尺量; 籌量者,量によれば.,8,1
- 332859,jp,18,pamareti,pamāreti,pamāreti,pamāreti:[pa-mṛ の caus.] 惨殺す.,8,1
- 332870,jp,18,pamathita,pamathita,pamathita,pamathita:a.[pa-math の pp.] 動揺せる.,9,1
- 332879,jp,18,pamatta,pamatta,pamatta,pamatta:a.[pamajjati<mad の pp.] 放逸なる,放縦の,我儘の.-cārin 放逸行者.-bandhu 放逸者の親族,悪魔.,7,1
- 332895,jp,18,pamaya,pamāya,pamāya,pamāya:① [pamināti<mā の ger.] 量って.② [pa-mṛ の ger.] 砕いて,破って.,6,1
- 332905,jp,18,pamayin,pamāyin,pamāyin,pamāyin:a.[cf.pa-mā] 計量の,考量する.,7,1
- 332919,jp,18,pamha,pamha,pamha,pamha:n.[=pakhuma,Sk.pakṣman] まつげ.aḷāra~ 濃いまつげのある.,5,1
- 332927,jp,18,pamhayati,pamhayati,pamhayati,pamhayati:[pa-smi Sk.prasmayate] 笑う.caus.pamhāpeti 笑わせる.,9,1
- 332931,jp,18,pamilata,pamilāta,pamilāta,pamilāta:a.[pa-mlā の pp.] しぼんだ.,8,1
- 332934,jp,18,pamimsu,pāmiṃsu,pāmiṃsu,pāmiṃsu:pāmesi,pamināti の aor.,7,1
- 332940,jp,18,paminati,pamināti,pamināti,pamināti:[pa-mā] 量る,測る,考量する.inf.paminituṃ; ger.paminitvā,pamāya; aor.pāmesi,pāmiṃsu,pamiṃsu; grd.pameyya,paminitabba; ppr.paminanta.,8,1
- 332956,jp,18,pamocana,pamocana,pamocana,pamocana:n.[<pamoceti] 令脱,解放,自由ならしめること.,8,1
- 332966,jp,18,pamoceti,pamoceti,pamoceti,pamoceti:pamuñcati の caus.,8,1
- 332985,jp,18,pamodana,pamodanā,pamodanā,pamodanā:f.喜悦,満足.,8,1
- 332994,jp,18,pamodati,pamodati,pamodati,pamodati:[pa-mud] 喜ぶ,満足する.pp.pamudita; caus.pamodeti; pp.pamodita.,8,1
- 333010,jp,18,pamoha,pamoha,pamoha,pamoha:m.[<pa-muh Sk.pramoha] 痴蒙,蒙昧.,6,1
- 333015,jp,18,pamohana,pamohana,pamohana,pamohana:n.[pa-muh-ana] 迷妄,痴迷,欺瞞.,8,1
- 333033,jp,18,pamojja,pāmojja,pāmojja,pāmojja:n.[cf.BSk.prāmodya] = pāmujja.,7,1
- 333044,jp,18,pamokkha,pamokkha,pamokkha,pamokkha:a.[pamuñcati の grd.cf.pamuñca] 脱せしむべき,自由にする,発する,解脱せしむ.,8,1
- 333051,jp,18,pamokkha,pāmokkha,pāmokkha,pāmokkha:a.m.[<pamukha] 上首の,第一の,頭首,東向の.,8,1
- 333059,jp,18,pamokkhati,pamokkhati,pamokkhati,pamokkhati:pamuñcati の fut.,10,1
- 333065,jp,18,pampaka,pampaka,pampaka,pampaka:m.鳥の一種; 猿.,7,1
- 333077,jp,18,pamsu,paṃsu,paṃsu,paṃsu:m.[Sk.pāṃśu,pāṃsu] 塵,塵垢,塵土,汚物.-kūla 糞掃衣,弊衣,塵堆衣.-kūlika 糞掃衣者.-guṇṭhita (-kuṇḍita) 塗塵の,塵土にまみれた.-dhovaka 塵垢洗滌者.-pisācaka泥鬼.paṃsvāgāraka 塵土の舎宅.,5,1
- 333311,jp,18,pamuccati,pamuccati,pamuccati,pamuccati:pamuñcati の pass.,9,1
- 333325,jp,18,pamucchita,pamucchita,pamucchita,pamucchita:a.[pamucchati<murch の pp.cf.BSk.pramūrchita] 気絶せる,昏迷せる.,10,1
- 333337,jp,18,pamudita,pamudita,pamudita,pamudita:pamodita a.[pamodati<mud の pp.] 喜悦せる,歓悦せる,大いに喜べる.,8,1
- 333346,jp,18,pamujja,pāmujja,pāmujja,pāmujja:n.[pa-mud の grd.] = pāmojja 悦,喜悦,勝喜,欣悦.,7,1
- 333355,jp,18,pamukha,pamukha,pamukha,pamukha:a.[cf.Sk.pramukha] 首長の,上首とする.loc.pamukhe 前に,先頭に.cf.pāmokkha.,7,1
- 333370,jp,18,pamulha,pamūḷha,pamūḷha,pamūḷha:a.[pamuyhati<muh の pp.] 昏昧なる,昏迷せる.,7,1
- 333376,jp,18,pamunca,pamuñca,pamuñca,pamuñca:a.[pamuñcati<muc の grd.= pamuñciya] 解脱すべき.-kara 令脱者.,7,1
- 333382,jp,18,pamuncati,pamuñcati,pamuñcati,pamuñcati:[pa-muc] 脱す,解脫す,出す,放つ; 捨つ,自由にす.saddhaṃ pamuñcati (邪)信を捨てる.imper.pamuñcassu; grd.pamuñca,pamokkha; fut.pamokkhati; inf.pamuttave; pp.pamutta; pass.pamuccati のがれる,自由にされる.caus.pamuñcāpeti 脱せしむ.,9,1
- 333399,jp,18,pamussati,pamussati,pamussati,pamussati:[pa-mṛṣ] 忘れる,失念す.pp.pamuṭṭha.,9,1
- 333411,jp,18,pamutta,pamutta,pamutta,pamutta:a.[pamuñcati の pp.] 脱せる,自由になれる.,7,1
- 333418,jp,18,pamuttave,pamuttave,pamuttave,pamuttave:pamuñcati の inf.,9,1
- 333420,jp,18,pamuttha,pamuṭṭha,pamuṭṭha,pamuṭṭha:a.[pamussati<mṛṣ の pp.] 失念せる,忘れた.,8,1
- 333428,jp,18,pamutti,pamutti,pamutti,pamutti:f.[cf.pamutta] 解脱,自由.,7,1
- 333435,jp,18,pamuyhati,pamuyhati,pamuyhati,pamuyhati:[pa-muh] 昏迷す.pp.pamūḷha.,9,1
- 333454,jp,18,pana,pana,pana,pana:adv.conj.[cf.Sk.puna] また,然し,然るに,然らば,しかも.cf.puna.,4,1
- 333466,jp,18,pana,pāṇa,pāṇa,pāṇa:m.[<pa-an Sk.prāṇa] 生物,有情,生類,生命.pl.pāṇāni (n.).-ātipāta 殺生.-ātipātā veramaṇī 殺生よりの離,不殺生,離殺生.-ātipātin 殺生者.-upeta 生を受けたる,生きている限り,一生涯.-ghātar,-ghātin 殺生者.-bhūta 生物となれる,生物.-hara 奪命,殺生.,4,1
- 333475,jp,18,pana,pāna,pāna,pāna:m.[〃pā-ana] 飲物,飲料.-āgāra,-āgārika 酒屋,飲み屋.-kathā 飲物論.-bhojana 飲食.-sakhi 飲み友だち.,4,1
- 333500,jp,18,panaccita,panaccita,panaccita,panaccita:a.[panaccati の pp.] 踊れる,踊らされた.,9,1
- 333518,jp,18,panadeti,panādeti,panādeti,panādeti:[panadati<nad の caus.] 声を立てる,さけぶ.panāda m.叫び声.,8,1
- 333521,jp,18,panadhi,pānadhi,pānadhi,pānadhi:f.草履,はきもの.,7,1
- 333543,jp,18,panaka,pāṇaka,pāṇaka,pāṇaka:m.[pāṇa-ka] 小生物,虫.,6,1
- 333551,jp,18,panaka,pānaka,pānaka,pānaka:n.[<pāna] 飲物.,6,1
- 333578,jp,18,panali,panāḷī,panāḷī,panāḷī:panāḷikā f.[pa-nāḷī] 管,くだ.,6,1
- 333604,jp,18,panama,paṇāma,paṇāma,paṇāma:n.[<paṇamati] 敬礼,礼拝.,6,1
- 333648,jp,18,panamati,paṇamati,paṇamati,paṇamati:[pa-nam] 曲る,傾く.pp.paṇata; caus.paṇāmeti.,8,1
- 333679,jp,18,panameti,paṇāmeti,paṇāmeti,paṇāmeti:[paṇamati<nam の caus.] 向ける,さし出す; 閉じる; 放逐す,擯出す,出す.pp.paṇāmita; pass.paṇāmīyati.,8,1
- 333701,jp,18,panamita,paṇāmita,paṇāmita,paṇāmita:a.[paṇāmeti の pp.] 向けられたる,さし出されたる; 放逐されたる,擯出せる.,8,1
- 333723,jp,18,panana,pāṇana,pāṇana,pāṇana:n.[pa-an-ana] 呼吸.,6,1
- 333736,jp,18,panasa,panasa,panasa,panasa:m.[〃] 波羅蜜,パンの木.-phala パンの実.-taca パンの樹皮.,6,1
- 333797,jp,18,panassati,panassati,panassati,panassati:[pa-naś] 失われる,消失す,亡ぶ.,9,1
- 333810,jp,18,panati,paṇati,paṇati,paṇati:[paṇ] 売る,交易す,かける.grd.paṇiya; pp.paṇita.cf.āpaṇa.,6,1
- 333839,jp,18,panava,paṇava,paṇava,paṇava:m.[cf.Sk.paṇava] 小鼓,銅鼓,細腰鼓.-sadda 小鼓声.,6,1
- 333863,jp,18,panaya,paṇaya,paṇaya,paṇaya:m.[<pa-nī] 愛情.,6,1
- 333879,jp,18,panayo,pāṇayo,pāṇayo,pāṇayo:pāṇin の pl.nom.,6,1
- 333882,jp,18,panca,pañca,pañca,pañca:num.a.[〃] 五.-aṅga,五肢,五分.-aṅgika 五支の,五分の.-aṅguli 五指印.-ābhiññā 五神通.-āvudha 五種武器.-āha 五日.-upādānakkhandhā五取蘊.-ogha 五暴流.-kkhattuṃ 五回.-gati 五趣.-cattāḷīsa 四十五.-cūḷa五髻.-tapa 五熱苦行.-dasa十五.-dasī 十五日.-dvāra五門(五感).-dhā五種に.-nikāyika 五部師.-nipāta 五集,五偈集.-paññāsa 五十五.-paṭṭhika 柵.-bandhana 五綴,五缚.-bala五カ.-bali 五献供.-vagga 五群.-vaggika,-vaggiya 五群の.-vaṇṇa 五色,五種.-viññāṇa 五識.-vidha 五種の.-vīsati 二十五.-sata 五百.-satika 五百の.-sattati 七十五.-sīla 五戒.,5,1
- 334350,jp,18,pancaka,pañcaka,pañcaka,pañcaka:a.[pañca-ka] 五つの,五法の,五種の.-jjhāna 五種禅.-naya五種法.,7,1
- 334650,jp,18,pancala,pañcāla,Pañcāla,Pañcāla:m.[〃] パンチャーラ,般遮羅[十六大国の一].,7,1
- 334713,jp,18,pancama,pañcama,pañcama,pañcama:pañcamaka a.[pañca-ma] 第五の.f.pañcamā,pañcamī.,7,1
- 335135,jp,18,pancappakaranatthakatha,pañcappakaraṇaṭṭhakathā,Pañcappakaraṇaṭṭhakathā,Pañcappakaraṇaṭṭhakathā:f.五論[界説論,人施設論,論事,雙論,発趣論]の註釈.DhkA.,PpA.,KvA.,YA.,Paṭṭh A.,23,1
- 335353,jp,18,pancasikha,pañcasikha,Pañcasikha,Pañcasikha:m.[Sk.Pañcaśikha] 般遮翼,五髻,五頂[楽神,ガンダルバの子].,10,1
- 335933,jp,18,pandaka,paṇḍaka,paṇḍaka,paṇḍaka:m.[Sk.paṇḍa,paṇḍaka] 去勢された人,黄門,閹人,半択迦.-gocara 半択迦に親近.,7,1
- 335978,jp,18,pandara,paṇḍara,paṇḍara,paṇḍara:a.[Sk.pāṇḍara] 白き,黄白の.-aṅga 灰白支,塗灰外道,畔郎具.-ketu 白旗.-chatta 白傘.,7,1
- 336085,jp,18,pandicca,paṇḍicca,paṇḍicca,paṇḍicca:n.[paṇḍita-ya] 聡明,賢明.,8,1
- 336104,jp,18,pandita,paṇḍita,paṇḍita,paṇḍita:a.[〃] 賢き,博学の,賢智の.賢者,智者.m.pl.nom.paṇḍitāse.-codaka 智者を呵責する人.-thera 智者上座.-puggala 有智人.-bhūmi 賢者地.-lakkhaṇa 賢相.-vāda 賢者の論.,7,1
- 336171,jp,18,panditaka,paṇḍitaka,paṇḍitaka,paṇḍitaka:m.[paṇḍita-ka] にせ賢者,賢者ぶる人.,9,1
- 336314,jp,18,pandu,paṇḍu,paṇḍu,paṇḍu:a.[Sk.pāṇḍu] 黄色の,黄白の.-kambala 黄毛布.-kambalasilā 黄毛石,黄色石.-kambalasilāsana 黄色石座.-palāsa 枯葉.-mattikā 黄土.-roga 黄疸.-rogin 黄疸者.-sutta 黄色の糸.,5,1
- 336471,jp,18,paneti,paṇeti,paṇeti,paṇeti:[pa-nī] 適用する,判決する.pp.paṇīta.daṇḍaṃ ~ 罰を与える,処罰す.,6,1
- 336481,jp,18,paneti,paneti,paneti,paneti:= paṇeti.,6,1
- 336500,jp,18,pangu,paṅgu,paṅgu,paṅgu:paṅgula,paṅguḷa a.[cf.Sk.paṅgu] 跛者,びっこ,いざり.,5,1
- 336531,jp,18,panha,pañha,pañha,pañha:m.[Sk.praśna] 問,質問.-paṭibhāna 質問への答弁.-pucchā 質問.-vāra 問分.-vīmaṃsaka 審判者.-vyākaraṇa 記問[四種].,5,1
- 336750,jp,18,panhi,paṇhi,paṇhi,paṇhi:m.f.[Sk.pārṣṇi] くびす(踵),かかと.,5,1
- 336767,jp,18,panhika,paṇhikā,paṇhikā,paṇhikā:f.=paṇhi.-aṭṭhi 踵の骨.,7,1
- 336819,jp,18,pani,pāṇi,pāṇi,pāṇi:m.[〃] 手,拳.instr.abl.pāṇinā.-tala 手掌.-ssara 手鈴,手鈴楽.,4,1
- 336842,jp,18,panidahati,paṇidahati,paṇidahati,paṇidahati:[pa-ni-dhā] 前におく,定置す,志向す,願う,欲求す.aor.paṇidahiṃ; ger.paṇidhāya; pp.paṇihita.,10,1
- 336870,jp,18,panidhana,paṇidhāna,paṇidhāna,paṇidhāna:n.[BSk.praṇidhāna] 願,誓願,願求.,9,1
- 336908,jp,18,panidhi,paṇidhi,paṇidhi,paṇidhi:f.[cf.paṇidahati,BSk.praṇidhi] 願,誓願,願求,志向.-kamma 誓願業.,7,1
- 336943,jp,18,panihita,paṇihita,paṇihita,paṇihita:a.[paṇidahati の pp.] 向けられたる,志向せる,願求ある.,8,1
- 336967,jp,18,panika,pāṇikā,pāṇikā,pāṇikā:f.[<pāṇi] 鏝,こて.,6,1
- 336980,jp,18,panin,pāṇin,pāṇin,pāṇin:a.[pāṇa-in] 生命ある,生物.pl.nom.pāṇī,pāṇino,pāṇayo; acc.pāṇine.,5,1
- 337017,jp,18,panipatati,paṇipatati,paṇipatati,paṇipatati:[pa-ni-pat] 前に伏す,倒地の礼をなす.aor.1sg.paṇipatiṃ.,10,1
- 337036,jp,18,panita,paṇīta,paṇīta,paṇīta:a.[paṇeti の pp.,BSk.praṇīta] 適用された,勝れたる,妙勝の,極妙の.-ādhimutta 妙勝解,勝意向の.-gāmi-magga 極妙に達する道.-tara より勝れた,-dhamma 妙法,勝法.-bhojana 勝妙の食.-dhātu 妙界.,6,1
- 337122,jp,18,panitaka,paṇītaka,paṇītaka,paṇītaka:paṇitaka a.n.[<paṇati の pp.] かけた,かけ,賭事.,8,1
- 337185,jp,18,paniya,paṇiya,paṇiya,paṇiya:a.n.[paṇati の grd.cf.BSk.paṇya] 売らるべき,商品.,6,1
- 337196,jp,18,paniya,pānīya,pānīya,pānīya:pāniya a.n.[〃 pā の grd.] 飲まるベ きもの,水,飲水,飲物.-ghata 水甕,水がめ.-ṭhālika,-bhājana 飲器,コップ.-maṇḍapa 水の補給所.-sālā 水屋.,6,1
- 337243,jp,18,panja,pañja,pañja,pañja:m.集積,積重ね.cf.puñja.,5,1
- 337247,jp,18,panjali,pañjali,pañjali,pañjali:a.[pa-añjali.cf.Sk.BSk.prāñjali] 合掌.pañjalī-kata 合掌せる.,7,1
- 337254,jp,18,panjalika,pañjalika,pañjalika,pañjalika:a.[pañjali-ka] 合掌の.,9,1
- 337267,jp,18,panjara,pañjara,pañjara,pañjara:m.n.籠,かご,柵.,7,1
- 337292,jp,18,panjasa,pañjasa,pañjasa,pañjasa:a.[pa-añjasa] 正しき,順正の.,7,1
- 337299,jp,18,panka,paṅka,paṅka,paṅka:m.[〃] 泥,汚泥,泥土,泥地.-dharī 泥を持つ女.,5,1
- 337312,jp,18,pankacira,paṅkacira,paṅkacira,paṅkacira:paṅgacīra n.葉笛.,9,1
- 337364,jp,18,panna,pañña,pañña,pañña:a.[paññā の形容詞形] 慧ある,かしこき,智慧者.,5,1
- 337374,jp,18,panna,paññā,paññā,paññā:f.[Sk.prajñā.cf.pajānāti] 般若,慧,智慧.-ādhiṭṭhāna 慧住処,慧処.-ādhipateyya 慧増上.-ābhā 慧光.-indriya 慧根.-uttara 慧を増上とす,最上慧.-obhāsa 慧照.-kkhandha 慧蘊.-gandha 慧香.-cakkhu 慧眼.-carita 慧行者.-teja 慧威カ.-dada 慧を与える.-dasaka 慧十年.-dhana 慧財.-nirodhika 慧を滅する.-paṭilābha 慧の獲得.-parihāni 慧の喪失.-pāramī,-pāramitā 慧波羅蜜.-pāsāda 慧殿.-bala 慧力.-bāhulla 慧の多多.-bhāvanā 慧の修習.-bhūmi 慧地.-ratana 慧宝.-vimutta 慧解脱者.-vimutti 慧解脱.-visuddhi 慧清浄.-vuddhi慧増長.-vepulla 慧広大.-sattha 慧刀,慧剣.-sampatti 慧成就.-sampadā 慧具足,慧成就.-sampanna 慧具足の.-sīla 慧と戒.,5,1
- 337391,jp,18,panna,paṇṇa,paṇṇa,paṇṇa:n.[Sk.parṇa] 葉,樹葉; 貝葉; 手紙.-ākāra 手紙に添えた贈物.-kuṭī 葉屋,柴の菴.-chatta 葉傘.-chadana 葉屋.-bhisi 樹葉臥褥.-bhesajja 草薬.-santhāra 葉座.-sālā 葉菴.,5,1
- 337404,jp,18,panna,panna,panna,panna:a.[pajjati<pat の pp.] 落ちたる,おろした,倒した.-ga 蛇,伏行者.-ddhaja 旗をおろした,幡を収めた.-bhāra 重荷をおろした.-loma 身毛がおさまった,安心した.,5,1
- 337666,jp,18,pannaka,paṇṇaka,paṇṇaka,paṇṇaka:paṇaka m.[paṇṇa-ka] 緑葉; 水草の一種.,7,1
- 337795,jp,18,pannana,paññāṇa,paññāṇa,paññāṇa:n.[pa-ñāṇa] 識知,慧智,標識,標相.,7,1
- 337820,jp,18,pannanavant,paññāṇavant,paññāṇavant,paññāṇavant:a.慧を有する,かしこき.,11,1
- 337915,jp,18,pannapaka,paññāpaka,paññāpaka,paññāpaka:a.m.[<paññāpeti] 知らしめる者,告知者,施設者,設営者.,9,1
- 337947,jp,18,pannapana,paññāpana,paññāpana,paññāpana:n.[<paññāpeti] 施設,設営,告知.abl.paññāpanato.,9,1
- 338171,jp,18,pannapetar,paññāpetar,paññāpetar,paññāpetar:m.[cf.paññāpeti] 告知者.,10,1
- 338183,jp,18,pannapeti,paññāpeti,paññāpeti,paññāpeti:[pajānāti の caus.] 知らしめる,告知する,施設する,用意する.aor.paññāpayi; pp.paññatta; caus.paññāpāpeti 施設さす,用意させる.,9,1
- 338310,jp,18,pannarasa,paṇṇarasa,paṇṇarasa,paṇṇarasa:a.num.=pañcadasa 十五.,9,1
- 338323,jp,18,pannarasa,pannarasa,pannarasa,pannarasa:=paṇṇarasa,pañcadasa a.num.[Sk.pañcadaśa] 十五.sg.loc.pannarase,pannarasāya 十五日に.-uposatha 十五日の布薩.,9,1
- 338401,jp,18,pannarasika,pannarasika,pannarasika,pannarasika:a.[<pannarasa] 十五日の,十五日(自恣),十五日(布薩).,11,1
- 338432,jp,18,pannasa,paññāsa,paññāsa,paññāsa:paññāsati,paṇṇāsa num.[Sk.pañcāśat] 五十.-yojanika 一日に五十由旬を走る.,7,1
- 338440,jp,18,pannasa,paṇṇāsa,paṇṇāsa,paṇṇāsa:a.num.=paññāsa 五十.,7,1
- 338497,jp,18,pannasaka,paṇṇāsaka,paṇṇāsaka,paṇṇāsaka:a.[paṇṇāsa-ka] 五十の.,9,1
- 338741,jp,18,pannata,paññatā,paññatā,paññatā:f.[paññā-tā] 慧性.=paññatta ②.,7,1
- 338749,jp,18,pannata,paññāta,paññāta,paññāta:a.[pajānāti の pp.] 知られたる,有名な.,7,1
- 338771,jp,18,pannatta,paññatta,paññatta,paññatta:① a.[paññāpeti の pp.,BSk.prajñapta] 知らしめられたる,告知せる,施設された,用意された.② n.[paññā-tta]=paññatā 慧性.,8,1
- 338851,jp,18,pannatti,paññatti,paññatti,paññatti:f.[BSk.prajñapti.cf.paññatta ①] 施設,概念,仮名,制定,所制.-anuyoga 施設問.-patha 施設道.-bala施設力.-vāra 施設分.,8,1
- 338865,jp,18,pannatti,paṇṇatti,paṇṇatti,paṇṇatti:=paññatti.,8,1
- 338878,jp,18,pannatti-vada,paññatti-vāda,Paññatti-vāda,Paññatti-vāda:Paṇṇatti-vāda m.説仮部[部派名].,13,1
- 339169,jp,18,pannavant,paññāvant,paññāvant,paññāvant:paññavant a.[paññā-vant] 具慧の,慧ある.m.nom.paññavā 有慧者.,9,1
- 339263,jp,18,pannavisati,paṇṇavīsati,paṇṇavīsati,paṇṇavīsati:paṇṇuvīsaṃ a.num.=pañcavīsati 二十五.,11,1
- 339315,jp,18,pannaya,paññāya,paññāya,paññāya:① [pajānāti の ger.] 知りて,了知して.② [paññā の instr.gen.等] 慧によりて,慧の.,7,1
- 339370,jp,18,pannayati,paññāyati,paññāyati,paññāyati:[pajānāti の pass.] 知られる,認められる.aor.paññāyi; fut.2pl.paññāyissatha; opt.3sg.paññāyetha; ppr.paññāyamāna.,9,1
- 339424,jp,18,pannika,paṇṇika,paṇṇika,paṇṇika:m.[paṇṇa-ika] 青物商,八百屋.,7,1
- 339435,jp,18,pannika,paṇṇikā,paṇṇikā,paṇṇikā:f.[cf.Sk.parṇikā] 青物,野菜.,7,1
- 339505,jp,18,panta,panta,panta,panta:a.m.[pa-anta.cf.Sk.prānta] 辺境の,辺際,辺地.-senāsana 辺地の臥坐所 [住所].,5,1
- 339539,jp,18,pantha,pantha,pantha,pantha:m.[〃] 路,道,道路.-gū 旅人.-ghāta 劫賊,大道の賊.-dūhana,-dūbhin,-dūsaka 大道の盗賊.-devatā 道祖神.-makkaṭaka 蜘蛛,くも.,6,1
- 339631,jp,18,panthika,panthika,panthika,panthika:m.[pantha-ika] 旅人.cf.addhika.,8,1
- 339640,jp,18,panti,panti,panti,panti:f.[Sk.paṅkti] 列,線,隊.,5,1
- 339651,jp,18,panuda,panuda,panuda,panuda:panudati の imper.,6,1
- 339665,jp,18,panudana,panūdana,panūdana,panūdana:n.[pa-nud-ana] 排除,除去.,8,1
- 339676,jp,18,panudati,paṇudati,paṇudati,paṇudati:paṇunna=panudati,panunna.,8,1
- 339679,jp,18,panudati,panudati,panudati,panudati:[pa-nud] 排除す,除去す,除く.opt.panūdeyya,panudeyya; imper.panuda,panudehi; fut.panudahissati; ger.panujja,panuditvā; pp.panunna,panudita; pass.panujjati.,8,1
- 339700,jp,18,panudi,pānudi,pānudi,pānudi:panudati の aor.,6,1
- 339708,jp,18,panudita,panudita,panudita,panudita:a.[panudati の pp.] 除去せる;排除せる.=panunna.,8,1
- 339720,jp,18,panujja,panujja,panujja,panujja:panudati の ger.,7,1
- 339733,jp,18,panujjati,panujjati,panujjati,panujjati:[panudati の pass.] 排除される,斥けられる.ppr.panujjamāna.,9,1
- 339746,jp,18,panunna,panunna,panunna,panunna:paṇunna,panuṇṇa a.[panudati の pp.] 除去せる,排除せる.-kodha 忿を除ける.-paccekasacca 別々の諦を除遣せる.,7,1
- 339776,jp,18,papa,papa,papa,papa:n.[cf.pā,pānīya] 水.,4,1
- 339785,jp,18,papa,papā,papā,papā:f.[Sk.prapā] 井戸,泉,水呑場.,4,1
- 339794,jp,18,papa,pāpa,pāpa,pāpa:a.n.[〃] 悪き,悪,悪人.-ācāra 悪行.-iccha 悪欲の.-icchatā,-icchā 悪欲.-kamma 悪業.-kammanta,-kammin 悪業者.-kara,-karin 作悪者.-tara より悪き.-tama 最悪の,極悪の.-diṭṭhi 悪見.-dhamma 悪法,悪法者.-makkhin 偽善の悪人.-mitta 悪友.-mittatā 悪友性.-rogin 悪疾者.-sakhi 悪友.-sañkappa 悪思惟.-sadda 悪声.-samācāra 悪行者.-siloka 悪名.-sīla 悪戒の,悪き性質の.,4,1
- 339847,jp,18,papaka,pāpaka,pāpaka,pāpaka:a.,pāpikā f.[pāpa-ka] 悪き,邪悪の.,6,1
- 339889,jp,18,papanca,papañca,papañca,papañca:m.[Sk.prapañca] 障碍,戯論,迷執,妄想.-ārāma,-ratin 障を楽しむ者.-saṅkhā 障碍(煩悩)の称.-saññā 迷執の想.-sata 百戯論.,7,1
- 339899,jp,18,papanca-sudani,papañca-sūdanī,Papañca-sūdanī,Papañca-sūdanī:f.中部経の注釈 MA.,14,1
- 339982,jp,18,papancati,papañcati,papañcati,papañcati:papañceti [papañca の denom.] 戯論をなす,迷執をもっ.pp.papañcita.,9,1
- 340028,jp,18,papancita,papañcita,papañcita,papañcita:a.n.[papañceti の pp.] 障碍ある,妄想ある; 妄想,戯論.,9,1
- 340047,jp,18,papanika,pāpaṇika,pāpaṇika,pāpaṇika:a.m.[pa-āpaṇa-ika] 店先の,店に並べた物,店員.,8,1
- 340084,jp,18,papata,papaṭā,papaṭā,papaṭā:papatā f.[cf.papāta] 断片,破片; 絶壁.,6,1
- 340088,jp,18,papata,papata,papata,papata:m.[cf.papatati] 堕所,地獄.,6,1
- 340095,jp,18,papata,papāta,papāta,papāta:m.[Sk.prapāta<pat] がけ,断崖,深嶮,ふち,深淵.,6,1
- 340126,jp,18,papatana,papatana,papatana,papatana:n.[pa-pat-ana] 落ちること.,8,1
- 340168,jp,18,papatati,papatati,papatati,papatati:[pa-pat] 落ちる,倒れる,落ちこむ.aor.papatā,papatiṃ.cf.patati.,8,1
- 340205,jp,18,papatika,papaṭikā,papaṭikā,papaṭikā:f.[cf.Sk.prapāṭikā] 屑,断片; 外皮,皮苔; 若芽.,8,1
- 340246,jp,18,papatin,papātin,papātin,papātin:a.[<papatati] 飛び込む,飛び上る.,7,1
- 340274,jp,18,papaya,pāpaya,pāpaya,pāpaya:pāpayassu,pāpeti ② の imper.,6,1
- 340276,jp,18,papayissati,pāpayissati,pāpayissati,pāpayissati:pāpeti ② の fut.,11,1
- 340282,jp,18,papeti,pāpeti,pāpeti,pāpeti:① [pāpa の denom.] 悪をなす,悪行す.pp.pāpita.② [pāpuṇāti の caus.] 得させる,達せしむ.imper.pāpaya,pāpayassu; fut.pāpessati,pāpayissati.,6,1
- 340301,jp,18,papika,pāpika,pāpika,pāpika:= pāpaka.,6,1
- 340312,jp,18,papilita,papīḷita,papīḷita,papīḷita:a.[pa-pīḍ の pp.] すり切れた.,8,1
- 340318,jp,18,papimant,pāpimant,pāpimant,pāpimant:a.[<pāpa,Sk.pāpman] 波旬,悪しき者,悪魔.,8,1
- 340327,jp,18,papita,pāpita,pāpita,pāpita:a.[pāpeti ① の pp.= pāpika] 邪悪の,悪き.,6,1
- 340345,jp,18,papiya,pāpiya,pāpiya,pāpiya:= pāpika.,6,1
- 340352,jp,18,papiyana,papīyana,papīyana,papīyana:n.[pa-pīya-ana] 飲まるべきこと,所飲.,8,1
- 340358,jp,18,papiyo,pāpiyo,pāpiyo,pāpiyo:pāpiyyo a.[pāpa の比較級.cf.Sk.pāpīyas] より悪き.,6,1
- 340372,jp,18,pappataka,pappaṭaka,pappaṭaka,pappaṭaka:m.[BSk.parpaṭaka,AMg.pappaḍa] 煎餅; 水草の一種.bhūmi-pappaṭaka 地餅.-ojā 煎餅の味(滋養).,9,1
- 340386,jp,18,papphasa,papphāsa,papphāsa,papphāsa:n.[cf.Sk.pupphusa] 肺,肺臓.-pañcaka 肺臓(まで)の五種.,8,1
- 340435,jp,18,pappotheti,pappoṭheti,pappoṭheti,pappoṭheti:papphoṭeti [pa-poṭheti<puth,sphuṭh] 打つ,たたく.,10,1
- 340447,jp,18,pappoti,pappoti,pappoti,pappoti:=pāpuṇāti 得る,獲得する.opt.pappomu; ger.pappuyya.,7,1
- 340460,jp,18,pappuyya,pappuyya,pappuyya,pappuyya:pappoti (pāpuṇāti) の ger.,8,1
- 340479,jp,18,papunati,pāpuṇāti,pāpuṇāti,pāpuṇāti:[pa-āp cf.Sk.prāpnoti] 得る,達す,到達す.=pappoti.opt.pāpuṇe; aor.apāpuṇi,pāpuṇi,apattha; fut.pāpuṇissati; ger.pāpuṇitvā,patvā,pappuyya; inf.pappotuṃ,pāpuṇituṃ; grd.pattabba; pp.patta; caus.pāpeti ②.,8,1
- 340503,jp,18,papupphaka,papupphaka,papupphaka,papupphaka:a.[pa-puppha-ka] 花を前につけた.,10,1
- 340510,jp,18,papurana,pāpuraṇa,pāpuraṇa,pāpuraṇa:n.[cf.pāpurati<vṛ Sk.prāvaraṇa] = pārupana 被衣,外套.,8,1
- 340517,jp,18,papurati,pāpurati,pāpurati,pāpurati:[pa-ā-vṛ = pārupati] 被う,かくす,閉じる.,8,1
- 340528,jp,18,paputta,paputta,paputta,paputta:m.[cf.Sk.praputra] 孫.,7,1
- 340540,jp,18,para,para,para,para:[〃] ① adv.prep.向うに,越えて,彼方に.② a.他の,彼方の,上の.instr.parena 後に.abl.parato 他として,彼方に,さらに,後に.-attha 利他,他利,他義.-ādhīna 他に依存せる.-ānuddayā 他への憐愍.-ānuvāda 他からの非難,他責.-ānuvāda-bhaya 他責畏.-ūpaghātin 他を殺す者.-ūpavāda 他の非難.-ūpahāra 他所与.-kula 他家.-gavacaṇḍa 他の牛への乱暴.-ṅkata 他作.-citta 他心.-citta-kusala 他心善巧.-jana 敵,悪魔.titthiya 外道.-dattūpajīvin 他の施で生活する人.-dārika 姦夫.-dhammika 他法者,他宗教者.-neyya 他に導かれる.-ntapa 他を苦しめる,苦他.-paccaya 他縁,他に依存する.-pariggahita 他物.-pāṇa 他の生物.-puggala 他の人々.-putta他人の子.-pessa 他に仕える.-pessiyā 婢女.-ppavāda 異論,論争,邪説.-bhojana 他からの食物.-loka 他界,来世.-vambhin 他を軽蔑する.-vāda 異教.-vādin 他論師.-vitāraṇa 他が入らしむ.-visaya 他境界.-vediya 他によって知らるべき,異端説.-sañcetanā 他思.-satta 他有情.-samaya 他宗,他宗義.-senā 敵軍.-hita 利他.heṭhanā 他を害する.-hetu 他人のために.,4,1
- 340554,jp,18,para,pāra,pāra,pāra:n.a.[〃<para] 彼岸,彼方,他の.abl.pārato 彼方に,越えて.-atthika 彼岸を求める.-ga 彼岸に行く.-gata,-gāmin,-gū 彼岸に到れる.-gavesin 彼岸を求める.-dārika = paradārika 他妻と交る者.,4,1
- 340573,jp,18,parabhava,parābhava,parābhava,parābhava:m.[〃<parā-bhū] 敗北,敗亡.,9,1
- 340583,jp,18,parabhavati,parābhavati,parābhavati,parābhavati:[parā-bhū] 敗亡す; 打ち勝つ.ppr.parābhavanta,(sg.gen.) parābhavato; pp.parābhūta 敗亡せる.,11,1
- 340646,jp,18,paradavutta,paradavutta,paradavutta,paradavutta:a.[恐らく uparata-yutta の俗語形] (怖畏の)止息と相応せる,安らかなる.,11,1
- 340700,jp,18,parajaya,parājaya,parājaya,parājaya:m.[<parā-ji] 敗北,負け.,8,1
- 340714,jp,18,parajeti,parājeti,parājeti,parājeti:[parā-ji] 敗北す,負ける.aor.parāji,parājiṃsu,parājiniṃsu,parājiyiṃsu; pp.parājita; pass.parājīyati,parajjhati (1pl.parajjhāma).,8,1
- 340723,jp,18,parajika,pārājika,pārājika,pārājika:m.[BSk.pārājika,pārājayika] 波羅夷,断頭罪,駆擯罪.-āpatti 波羅夷罪.-sāmanta 波羅夷相似.,8,1
- 340742,jp,18,parajita,parājita,parājita,parājita:a.[parājeti の pp.] 敗北せる,負けた.,8,1
- 340748,jp,18,parajiyati,parājīyati,parājīyati,parājīyati:[parājeti の pass.] 負かされる,負け苦しむ.aor.parājiyi.,10,1
- 340757,jp,18,parajjhati,parajjhati,parajjhati,parajjhati:[parājeti の pass.] =parājīyati 負かされる.pr.1pl.parajjhāma.,10,1
- 340777,jp,18,parakkama,parakkama,parakkama,parakkama:m.[Sk.parākrama] 努力,勇猛.,9,1
- 340795,jp,18,parakkamati,parakkamati,parakkamati,parakkamati:[para-kram] 努力す,はげむ.imper.parakkāma,parakkama; ger.parakkamma.,11,1
- 340806,jp,18,parakkamma,parakkamma,parakkamma,parakkamma:parakkamati の ger.,10,1
- 340815,jp,18,parakkaroti,parakkaroti,parakkaroti,parakkaroti:[parā-kṛ] 除く,除去す,排除す.aor.parākari.,11,1
- 340843,jp,18,param,paraṃ,paraṃ,paraṃ:adv.[para の n.acc.] さらに,後に,越えて.ito paraṃ これより後.-parā f.相続,相承,伝説,展転.-parabhojana 展転食,相続.-maraṇā abl.adv.死後に.-mukhā abl.adv.背後にて,不在中に.,5,1
- 340851,jp,18,param,pāraṃ,pāraṃ,pāraṃ:adv.[pāra の acc.] 彼岸に,彼方に.-gata 彼岸に到れる.-gamana 到彼岸.,5,1
- 340860,jp,18,parama,parama,parama,parama:a.[〃 para の最上級] 最高の,最上の,最勝の,第一の.-āṇu 極微.-attha最上義,勝義.-abhisambodhi 最上等正覚.-atthadesanā 第一義説示=論蔵.-attha-pāramī=sacca-pāramī,-attha-sacca 真諦,第一義諦.-aroga 第一無病.-assāsa 最上安息.-kusala 最勝善.-cakkhu 第一眼.-tapa 最上の苦行.-diṭṭhadhamma-nibbāna 最上現法涅槃.-nipaccākāra 最勝(倒地)敬礼.-nīyāmatā 最上決定性.-visuddha 第一清淨.-sacca 最勝諦.,6,1
- 340902,jp,18,paramasa,parāmasa,parāmasa,parāmasa:m.[<parā-mṛś] 摩触,把捉.,8,1
- 340907,jp,18,paramasa,parāmāsa,parāmāsa,parāmāsa:parāmasa m.[<parā-mṛś BSk.parāmarśa] 取,取著,執取,執.-duka 執ニ法.-vippayutta 執不相応.-sampayutta 執相応.,8,1
- 340920,jp,18,paramasana,parāmasana,parāmasana,parāmasana:n.重摩.,10,1
- 340934,jp,18,paramasati,parāmasati,parāmasati,parāmasati:[parā-mṛś] 摩触す,執取す.ger.parāmassa; grd.parāmasitabba; pp.parāmaṭṭha.,10,1
- 340946,jp,18,paramasin,parāmāsin,parāmāsin,parāmāsin:a.[parāmāsa-in] 取著ある,執取せる.,9,1
- 340962,jp,18,paramata,paramatā,paramatā,paramatā:f.[parama-tā] 最勝性.,8,1
- 340975,jp,18,paramattha,parāmaṭṭha,parāmaṭṭha,parāmaṭṭha:a.[parāmasati の pp.] 已執の,執取せる.,10,1
- 340983,jp,18,paramattha-dipani,paramattha-dīpanī,Paramattha-dīpanī,Paramattha-dīpanī:f.自説経,如是語経,天宮事,餓鬼事,長老偈,長老尼偈,所行蔵の註釈.UdA.,ItA.,VvA.,PvA.,ThagA.,ThīgA.,CpA.,17,1
- 340985,jp,18,paramattha-jotika,paramattha-jotikā,Paramattha-jotikā,Paramattha-jotikā:f.小誦経および経集の註釈.KhpA.,SnA.,17,1
- 340987,jp,18,paramattha-manjusa,paramattha-mañjūsā,Paramattha-mañjūsā,Paramattha-mañjūsā:f.清浄道論の註.VMṬ.,18,1
- 341009,jp,18,parami,pāramī,pāramī,pāramī:f.[<parama] pl.pāramiyo.最高なるもの,波羅蜜.-patta 波羅蜜に達せる.-saṅgha 波羅蜜僧伽.,6,1
- 341021,jp,18,paramita,pāramitā,pāramitā,pāramitā:f.[pāramī-tā] =pāramī.,8,1
- 341085,jp,18,paranimmitavasavattin,paranimmitavasavattin,Paranimmitavasavattin,Paranimmitavasavattin:m.[Para-nimmita-vasa-vattin] 他化自在 [天].,21,1
- 341124,jp,18,parapata,pārāpata,pārāpata,pārāpata:pārāvata m.[cf.Sk.pārāvata] 鳩,はと.cf.pārevata.,8,1
- 341188,jp,18,parasu,parasu,parasu,parasu:= pharasu.,6,1
- 341213,jp,18,parattha,parattha,parattha,parattha:① adv.[Sk.paratra] 他処に,来世に.② m.[para-attha] 他利.,8,1
- 341259,jp,18,parayana,parāyana,parāyana,parāyana:parāyaṇa n.[parā-i-ana,BSk.parāyaṇa] ① 依怙,所趣処.② 彼岸,到彼岸.-gāmi magga 彼岸に至らしめる道,彼岸に導びく道.,8,1
- 341264,jp,18,parayana,pārāyana,Pārāyana,Pārāyana:n.[BSk.Pārāyaṇa] 波羅延,彼岸道 [経集の第五品].,8,1
- 341284,jp,18,pare,pare,pare,pare:para の sg.loc; m.pl.acc.,4,1
- 341288,jp,18,parepata,pārepata,pārepata,pārepata:pārevata m.[= pārāpata] ① 鳩.②樹の一種 [cf.BSk.pālevata].,8,1
- 341292,jp,18,pareta,pareta,pareta,pareta:a.[pareti (parā-ī) の pp.] 打ち勝たれた,負けた.,6,1
- 341301,jp,18,pareti,pareti,pareti,pareti:① = pariyeti [pari-i] 出発す,到る.② [parā-i] 打ち勝つ.pp.pareta.,6,1
- 341317,jp,18,pari-,pari-,pari-,pari-:pref.[〃] 円,遍ねく,完全に.cf.pali-.,5,1
- 341329,jp,18,paribahati,paribāhati,paribāhati,paribāhati:[pari-bāhati] 拒斥する.ger.paribāhiya.,10,1
- 341333,jp,18,paribahira,paribāhira,paribāhira,paribāhira:a.m.[pari-bāhira] 外部の,局外の; 外道,局外者.,10,1
- 341348,jp,18,paribbaja,paribbāja,paribbāja,paribbāja:= paribbājaka.,9,1
- 341352,jp,18,paribbajaka,paribbājaka,paribbājaka,paribbājaka:m.[Sk.parivrājaka] f.paribbājikā 遍歴者,普行者,遊行者,梵志.-ārāma 普行者園.,11,1
- 341368,jp,18,paribbajati,paribbajati,paribbajati,paribbajati:[pari-vraj] 遊行す,遍歴す.opt.paribbaje.,11,1
- 341384,jp,18,paribbasana,paribbasāna,paribbasāna,paribbasāna:a.[parivasati<vas ② の ppr.] 別住しつつ,別住者.,11,1
- 341388,jp,18,paribbaya,paribbaya,paribbaya,paribbaya:m.[pari-vaya] 賃金,給金; 費用.paribbayaṃ karoti 投資する.,9,1
- 341404,jp,18,paribbhamati,paribbhamati,paribbhamati,paribbhamati:[pari-bhram] 徬徨す; よろめく.caus.paribbhameti.,12,1
- 341429,jp,18,paribbulha,paribbūḷha,paribbūḷha,paribbūḷha:a.[paribrūhati<bṛh ② の pp.] 囲まれたる,周布せる.,10,1
- 341439,jp,18,paribhanda,paribhaṇḍa,paribhaṇḍa,paribhaṇḍa:m.a.[paribandha の代り] 後手縛; 帯; しっくいの床; 蛇のぬけがら; とりまく.-ñāṇa 関連智.,10,1
- 341455,jp,18,paribhasa,paribhāsa,paribhāsa,paribhāsa:m.[<pari-bhāṣ] 罵倒.悪口.,9,1
- 341464,jp,18,paribhasaka,paribhāsaka,paribhāsaka,paribhāsaka:a.[paribhāsa-ka.cf.BSk.paribhāṣaka] 悪口の,誹謗の.,11,1
- 341476,jp,18,paribhasati,paribhāsati,paribhāsati,paribhāsati:[pari-bhāṣ cf.BSk.paribhāṣate] 誹謗す,そしる,悪口をいう.aor.paribhāsiṃsu,paribhāsissaṃ,paribhāsimhase; grd.paribhāsaniya; pp.paribhaṭṭha ②; caus.paribhāsāpeti.,11,1
- 341493,jp,18,paribhata,paribhata,paribhata,paribhata:[paribhaṭati<bhṛ の pp.] 育てられたる.cf.pāribhaṭyatā.,9,1
- 341496,jp,18,paribhatati,paribhaṭati,paribhaṭati,paribhaṭati:[pari-bhṛ] = dhāreti 育てる,持ち運ぶ.pp.paribhata 育てられたる.cf.pāribhaṭyatā.,11,1
- 341499,jp,18,paribhattha,paribhaṭṭha,paribhaṭṭha,paribhaṭṭha:① [paribhassati<bhraś の pp.] 落ちたる.② [paribhāsati<bhāṣ の pp.] 誹謗された,叱責された.,11,1
- 341509,jp,18,paribhatyata,pāribhaṭyatā,pāribhaṭyatā,pāribhaṭyatā:pāribhaṭṭatā,pāribhaṭṭakatā f.[<pari-bhṛ] 機嫌取り.,12,1
- 341512,jp,18,paribhava,paribhava,paribhava,paribhava:m.[cf.paribhavati] 軽蔑.,9,1
- 341531,jp,18,paribhavati,paribhavati,paribhavati,paribhavati:paribhoti [pari-bhū] 軽蔑す.grd.paribhotabba,paribhavitabba; pp.paribhūta; caus.paribhāveti.,11,1
- 341538,jp,18,paribhaveti,paribhāveti,paribhāveti,paribhāveti:[paribhavati の caus.] 遍満さす,処理す,供給す.pp.paribhāvita.,11,1
- 341544,jp,18,paribhavita,paribhāvita,paribhāvita,paribhāvita:a.[paribhāveti の pp.] 遍修せる,遍満せる,増修せる,よく処理した,よく(卵を)温めた.,11,1
- 341557,jp,18,paribhedaka,paribhedaka,paribhedaka,paribhedaka:a.[<pari-bhid] 破壊する,仲違いさせる者,中傷者.,11,1
- 341575,jp,18,paribhoga,paribhoga,paribhoga,paribhoga:m.[<pari-bhuj] 受用,使用,受用物,食物.-chanda 受用欲.-dhātu 受用物の舍利,仏の鉢衣等の遺物.,9,1
- 341593,jp,18,paribhogika,pāribhogika,pāribhogika,pāribhogika:a.[<paribhoga] 受用の.,11,1
- 341605,jp,18,paribhojaniya,paribhojanīya,paribhojanīya,paribhojanīya:paribhojaniya n.[paribhuñjati の grd.] 受用さるべき,用水,洗浄水.-ghaṭa 用水瓶.,13,1
- 341612,jp,18,paribhoti,paribhoti,paribhoti,paribhoti:=paribhavati.,9,1
- 341624,jp,18,paribhunjati,paribhuñjati,paribhuñjati,paribhuñjati:① [pari-bhuj ①] 受用する,用いる,食ベる.pr.3pl.paribhuñjare; aor.paribhuñjisaṃ; grd.paribhuñjiya,paribhuñjitabba; pass.paribhuñjiyati; ppr.paribhuñjiyamāna; pp.paribhutta ② [pari-bhuj ②] 清める,浄化す.,12,1
- 341640,jp,18,paribhuta,paribhūta,paribhūta,paribhūta:a.[paribhavati の pp.] あなどられた,軽蔑された.,9,1
- 341649,jp,18,paribhutta,paribhutta,paribhutta,paribhutta:a.[paribhuñjati の pp.cf.BSk.paribhukta] 受用せる,使用せる.,10,1
- 341666,jp,18,paribruhati,paribrūhati,paribrūhati,paribrūhati:[pari-bṛh ②] 増大す.pp.paribbūḷha; caus.paribrūheti 増大さす,増強す.aor.aparibrūhayi; pp.paribrūhita.cf.paribrahaṇa,paribrūhana 増大,増加,増進.,11,1
- 341678,jp,18,paribyattata,paribyattatā,paribyattatā,paribyattatā:f.[pari-vyatta-tā] 聡明,明白,博学.,12,1
- 341683,jp,18,paricara,paricāra,paricāra,paricāra:paricāraka,paricārika a.m.[<paricāreti] 奉仕,給仕,召使,侍者.f.paricārikā.,8,1
- 341711,jp,18,paricarati,paricarati,paricarati,paricarati:[pari-car] 奉仕す,っかえる,尊敬す,歩き廻る.aor.paricariṃ; pp.pariciṇṇa; caus.paricāreti.,10,1
- 341722,jp,18,paricareti,paricāreti,paricāreti,paricāreti:[paricarati の caus.cf.BSk.paricārayati] 仕える,給仕す,尊敬す; 楽しむ,自適す.pp.paricārita 楽しめる.pass.paricāriyati 楽しむ,喜ぶ.,10,1
- 341739,jp,18,paricarin,paricārin,paricārin,paricārin:a.[paricāra-in] 侍仕の.f.paricārinī 下婢.,9,1
- 341749,jp,18,paricariya,paricariyā,paricariyā,paricariyā:f.[cf.paricarati] 奉仕,給仕,尊敬.cf.pāricariyā,paricārikā.,10,1
- 341752,jp,18,paricariya,pāricariyā,pāricariyā,pāricariyā:f.=paricariyā 奉事,給仕,尊敬; 侍女.-ānuttariya 行無上.,10,1
- 341766,jp,18,paricaya,paricaya,paricaya,paricaya:a.m.[<pari-ci] 親しき,熟知せる; 親密.,8,1
- 341774,jp,18,paricca,paricca,paricca,paricca:adv.[pari-i の ger.cf.Sk.parītya] 熟知して.cetasā ceto paricca (自己の)心をもって(他人の)心を熟知して.paricce ñāṇaṃ 熟知智,他心智.,7,1
- 341783,jp,18,pariccaga,pariccāga,pariccāga,pariccāga:m.[cf.pariccajati<tyaj] 永捨,遍捨,施捨,費用.-aṭṭhe ñāṇaṃ 永捨の義の智.-paṭinissagga 遍捨捨遺.-vossagga 永捨最捨.,9,1
- 341796,jp,18,pariccajana,pariccajanā,pariccajanā,pariccajanā:pariccajana n.f.[<pariccajati] 永捨,遍捨施.,11,1
- 341802,jp,18,pariccajati,pariccajati,pariccajati,pariccajati:[pari-tyaj] 永捨す,遍捨す,すてる.pp.pariccatta.,11,1
- 341816,jp,18,pariccatta,pariccatta,pariccatta,pariccatta:a.[pariccajati の pp.cf.BSk.parityakta] 遍捨せる,永捨せる.,10,1
- 341826,jp,18,paricchada,paricchada,paricchada,paricchada:m.[<pari-chad] 覆い,カバー.,10,1
- 341830,jp,18,paricchadana,paricchādanā,paricchādanā,paricchādanā:f.[<pari-chad] 遍覆,覆蔵.,12,1
- 341839,jp,18,paricchanna,paricchanna,paricchanna,paricchanna:a.[pari-chad の pp.] 覆われたる.,11,1
- 341846,jp,18,paricchatta,pāricchatta,pāricchatta,pāricchatta:pāricchattaka m.[cf.Sk.pārijāta] 昼度樹,珊瑚樹,円生樹.,11,1
- 341862,jp,18,pariccheda,pariccheda,pariccheda,pariccheda:m.[cf.pari-chid] 限界,限定,制限,部分.-ākāsa 限定虚空.-rūpa 限定色.paricchede ñāṇaṃ 他心智.,10,1
- 341887,jp,18,paricchindati,paricchindati,paricchindati,paricchindati:[pari-chid] 決定す,確定す; 制限す,限定す.pp.paricchinna.,13,1
- 341900,jp,18,paricchinna,paricchinna,paricchinna,paricchinna:a.[paricchindati の pp.] 限定の,制限ある,分たれた,区画した.-ākāsa-kasiṇa 限定虛空遍.,11,1
- 341911,jp,18,paricinna,pariciṇṇa,pariciṇṇa,pariciṇṇa:a.[paricarati<car の pp.] 給仕せる,尊敬せる; 為作せる.,9,1
- 341917,jp,18,paricita,paricita,paricita,paricita:① a.[paricinoti<ci の pp.] 集めたる,積める,集積せる,増せる; 慣れえる,熟知の.② =parijita.,8,1
- 341925,jp,18,paricumbati,paricumbati,paricumbati,paricumbati:[pari-cumb] 一面にキスする.,11,1
- 341945,jp,18,paridahati,pariḍahati,pariḍahati,pariḍahati:[pari-dah] 焼く.pp.pariḷāha; pass.pariḍayhati 焼かれる,こげる.,10,1
- 341949,jp,18,paridahati,paridahati,paridahati,paridahati:[pari-dhā] 回りにおく,まとう,着る.fut.paridahessati,paridahissati; ger.paridahitvā,paridayha; pp.paridahita; caus.paridahāpeti 着せる,まとわせる.,10,1
- 341966,jp,18,paridameti,paridameti,paridameti,paridameti:[pari-dam の caus.] 制御する,ならす.paridamana n.制御,訓練.,10,1
- 341988,jp,18,pariddava,pariddava,pariddava,pariddava:m.= parideva.,9,1
- 341992,jp,18,parideva,parideva,parideva,parideva:m.[〃cf.paridevati<div] 悲,悲泣.-dhamma 悲法.,8,1
- 342003,jp,18,paridevana,paridevanā,paridevanā,paridevanā:f.=parideva.,10,1
- 342013,jp,18,paridevati,paridevati,paridevati,paridevati:paridevayati [pari-div] 泣く,悲泣す.grd.paridevaniya,paridevaneyya; ppr.paridevamāna,paridevayamāna; pp.paridevita.,10,1
- 342025,jp,18,paridevita,paridevita,paridevita,paridevita:a.[paridevati の pp.] 悲泣せる.,10,1
- 342032,jp,18,paridevitatta,paridevitatta,paridevitatta,paridevitatta:n.[paridevita-tta] 悲泣せること.,13,1
- 342047,jp,18,paridhamsati,paridhaṃsati,paridhaṃsati,paridhaṃsati:[pari-dhvaṃs] 没落す,喪失す.caus.paridhaṃseti.cf.paridhaṃsaka.,12,1
- 342053,jp,18,paridhavati,paridhāvati,paridhāvati,paridhāvati:[pari-dhāv ①] 走り回る.,11,1
- 342075,jp,18,paridhovati,paridhovati,paridhovati,paridhovati:[pari-dhovati<dhāv ②] 洗う,清める.pp.paridhota 清まれる,浄き,洗浄せる.,11,1
- 342094,jp,18,paridipana,paridīpanā,paridīpanā,paridīpanā:paridīpana n.f.[cf.paridīpeti] 説明,解明.,10,1
- 342104,jp,18,paridipeti,paridīpeti,paridīpeti,paridīpeti:[pari-dīp の caus.] 燃やす,明らかにす,説明する.pp.paridīpita.,10,1
- 342114,jp,18,paridipita,paridīpita,paridīpita,paridīpita:a.[paridīpeti の pp.] 燃えたる; 明らかにせる,説明せる.,10,1
- 342132,jp,18,parigalati,parigalati,parigalati,parigalati:[pari-gaḷati] 沈む,脱落す.,10,1
- 342141,jp,18,pariganhana,parigaṇhana,parigaṇhana,parigaṇhana:n.包含,把捉.-paññā 包含慧.,11,1
- 342150,jp,18,pariganhati,parigaṇhāti,parigaṇhāti,parigaṇhāti:[pari-grah] 抱く,捕える,取る.pp.pariggahita; caus.pariggaheti,parigaṇhāpeti.,11,1
- 342164,jp,18,pariggaha,pariggaha,pariggaha,pariggaha:m.[<pari-grah] 遍取,執持,執着,摂受,所有物,財産,妻.-suñña 摂受空.,9,1
- 342180,jp,18,pariggaheti,pariggaheti,pariggaheti,pariggaheti:[parigaṇhāti の caus.] 抱く,理解する,学ぶ,探す.aor.pariggahesi; ger.pariggahetvā; inf.pariggahetuṃ; caus.parigaṇhāpeti.,11,1
- 342183,jp,18,pariggahita,pariggahita,pariggahita,pariggahita:a.[parigaṇhāti の pp.] 捕えられた,把捉した.,11,1
- 342205,jp,18,parighamsati,parighaṃsati,parighaṃsati,parighaṃsati:[pari-ghṛṣ] こする,磨す.,12,1
- 342209,jp,18,parigilati,parigilati,parigilati,parigilati:[pari-gṝ] 呑む,嚥む,のむ.,10,1
- 342227,jp,18,pariguhati,parigūhati,parigūhati,parigūhati:[pari-guh] かくす,秘密にする.parigūhanā f.隠匿,ごまかし.,10,1
- 342246,jp,18,parihana,parihāna,parihāna,parihāna:n.[pari-hā-ana] 退失,衰退.-dhamma 退法.,8,1
- 342255,jp,18,parihani,parihāni,parihāni,parihāni:f.[cf.parihāna] 衰退,衰滅,損滅.-kathā 退論.-dhamma 退法.,8,1
- 342265,jp,18,parihaniya,parihāniya,parihāniya,parihāniya:a.[parihāna-iya] 退すべき,衰損の.,10,1
- 342277,jp,18,parihapeti,parihāpeti,parihāpeti,parihāpeti:[parihāyati の caus.] 退失さす,衰損さナ,捨てる.,10,1
- 342290,jp,18,parihara,parihāra,parihāra,parihāra:m.[<pariharati] 注意,世話; 尊敬; 包囲攻撃; 回避.-patha 石蹴り.,8,1
- 342298,jp,18,pariharaka,pariharaka,pariharaka,pariharaka:a.m.[<pari-hṛ] 囲む,手に持つ; 腕環,うでわ.cf.parihāraka.,10,1
- 342303,jp,18,pariharaka,parihāraka,parihāraka,parihāraka:a.m.[parihāra-ka] ,囲い,守護,番人.,10,1
- 342314,jp,18,pariharana,pariharaṇā,pariharaṇā,pariharaṇā:pariharaṇa n.f.[pari-hṛ] 保護,注意,保持; 秘匿,欺瞞.,10,1
- 342326,jp,18,pariharati,pariharati,pariharati,pariharati:[pari-hṛ,BSk.〃] 注意する,世話する,守る; 持ち運ぶ,運搬す; 運行す,回行す; かくす,秘密にする.pp.parihaṭa; pass.parihīrati.cf.pariharaṇa.,10,1
- 342339,jp,18,pariharika,parihārika,parihārika,parihārika:parihārin.a.[parihāraika,parihāra-in] 保護する,注意する.,10,1
- 342355,jp,18,parihariya,pārihāriya,pārihāriya,pārihāriya:a.[parihāra-iya] 将来する,応用の.-kammaṭṭhāna 応用業処.-paññā 将来慧.,10,1
- 342363,jp,18,parihasa,parihāsa,parihāsa,parihāsa:m.[<parihasati] 嘲笑,罵詈.,8,1
- 342371,jp,18,parihasati,parihasati,parihasati,parihasati:[pari-has] 笑う,罵る.caus.parihāseti.,10,1
- 342381,jp,18,parihasimsu,parihāsiṃsu,parihāsiṃsu,parihāsiṃsu:= paribhāsiṃsu.,11,1
- 342388,jp,18,parihata,parihaṭa,parihaṭa,parihaṭa:parihata a.[pari-hṛ の pp.] 囲まれた.,8,1
- 342398,jp,18,parihayati,parihāyati,parihāyati,parihāyati:[pari-hā] 衰退す,衰損す,損減す,衰亡す.pp.parihīna; pass.parihiyyati; caus.parihāpeti.,10,1
- 342413,jp,18,parihina,parihīna,parihīna,parihīna:a.[parihāyati の pp.] 欠失せる,衰退せる,賤劣の.-pañña 賤劣慧者,劣慧の.,8,1
- 342424,jp,18,parihinaka,parihīnaka,parihīnaka,parihīnaka:a.欠けたる,失える.,10,1
- 342430,jp,18,parihirati,parihīrati,parihīrati,parihīrati:[pariharati<hṛ の pass.] 注意される,愛護される.,10,1
- 342435,jp,18,parihiyyati,parihiyyati,parihiyyati,parihiyyati:[parihāyati の pass.] 残される,捨てられる,亡ぶ.,11,1
- 342440,jp,18,parijana,parijana,parijana,parijana:m.[pari-jana] 従者,従僕.parijanā f.侍女.,8,1
- 342451,jp,18,parijanana,parijānanā,parijānanā,parijānanā:f.[pari-jñā-ana] 暁了,遍知.,10,1
- 342460,jp,18,parijanati,parijānāti,parijānāti,parijānāti:[pari-jñā] 暁了す,遍知す.ger.parijānitvā,pariññāya,pariññā; ppr.m.sg.nom.parijānaṃ; pp.pariññāta.cf.pariññā,pariñña.,10,1
- 342477,jp,18,parijapati,parijapati,parijapati,parijapati:[pari-jap cf.BSk.parijapta] つぶやく(呪文を),誦呪す.parijapana n.誦呪.,10,1
- 342485,jp,18,parijeguccha,parijegucchā,parijegucchā,parijegucchā:f.[pari-jegucchā] 極厭,厭忌.,12,1
- 342489,jp,18,parijinna,parijiṇṇa,parijiṇṇa,parijiṇṇa:a.[pari-jar,ji の pp.] 朽損せる,老朽の,老衰せる.,9,1
- 342494,jp,18,parijita,parijita,parijita,parijita:a.[pari-ji の pp.] 害された,損害ある,損耗の.,8,1
- 342499,jp,18,parijiyati,parijīyati,parijīyati,parijīyati:parijiyyati [pari-ji] 老いる,朽ちる,衰損す.pp.parijiṇṇa,parijīna.,10,1
- 342510,jp,18,parijunna,pārijuñña,pārijuñña,pārijuñña:n.[parijuṇṇa-ya] 衰亡,破滅.,9,1
- 342517,jp,18,parikaddhana,parikaḍḍhana,parikaḍḍhana,parikaḍḍhana:n.引くこと,牽引.,12,1
- 342525,jp,18,parikaddhati,parikaḍḍhati,parikaḍḍhati,parikaḍḍhati:[pari-kṛṣ BSk.〃] 引き入れる,誘う.cf.parikassati.,12,1
- 342538,jp,18,parikamma,parikamma,parikamma,parikamma:n.[BSk.parikarma] 浄治,遍作,準備,予備修行.-kāraka 準備をなす入.-nimitta 遍作相.-bhāvanā 予備修行.-manasikāra 準備作意.-samādhi 遍作定.,9,1
- 342558,jp,18,parikanta,parikanta,parikanta,parikanta:a.= parikatta 切開せる.,9,1
- 342563,jp,18,parikantati,parikantati,parikantati,parikantati:[cf.Sk.parikṛntati<kṛt] 切開する,切り通す,巻く.aor.parikanti; pp.parikatta.cf.parikanta.,11,1
- 342577,jp,18,parikappa,parikappa,parikappa,parikappa:m.[<pari-kḷp] 定見,仮定,遍計,準備.,9,1
- 342601,jp,18,parikara,parikara,parikara,parikara:m.[<pari-kṛ] 帯,こしまき.,8,1
- 342607,jp,18,parikaroti,parikaroti,parikaroti,parikaroti:[pari-kṛ] 仕える,奉仕す.,10,1
- 342611,jp,18,parikassati,parikassati,parikassati,parikassati:[pari-kṛṣ cf.BSk.parikarṣayati] ひき廻す,運び去る.pass.parikissati.cf.parikaḍḍhati.,11,1
- 342622,jp,18,parikatha,parikathā,parikathā,parikathā:f.[BSk.〃] 遍説,遠廻し語.,9,1
- 342633,jp,18,parikati,parikati,parikati,parikati:f.整備,準備.,8,1
- 342637,jp,18,parikatta,parikatta,parikatta,parikatta:a.[parikantati ① の pp.] 切開せる.,9,1
- 342642,jp,18,parikelana,parikeḷanā,parikeḷanā,parikeḷanā:f.飾り,おしゃれ.,10,1
- 342646,jp,18,parikha,parikhā,parikhā,parikhā:f.[〃cf.pari-khan] 濠,ほり.-kūpa 溝坑.,7,1
- 342667,jp,18,parikilamati,parikilamati,parikilamati,parikilamati:[pari - klam] 疲れはてる,疲労す.pp.parikilanta.,12,1
- 342702,jp,18,parikilittha,parikiliṭṭha,parikiliṭṭha,parikiliṭṭha:a.[parikilissati<kliś の pp.] 染汚せる,汚れたる.,12,1
- 342708,jp,18,parikinna,parikiṇṇa,parikiṇṇa,parikiṇṇa:a.[parikirati の pp.] 散布せる,囲まれたる.,9,1
- 342715,jp,18,parikirana,parikiraṇa,parikiraṇa,parikiraṇa:n.[cf.parikirati] ふりまくこと,清めること.,10,1
- 342720,jp,18,parikirati,parikirati,parikirati,parikirati:[pari-kīr] 四散させる,ふりまく,敷く,囲む.aor.parikiri; opt.parikireyyuṃ; pp.parikiṇṇa.,10,1
- 342733,jp,18,parikissati,parikissati,parikissati,parikissati:[parikassati<kṛṣ の pass.] 引き廻される,悩む,疲倦する.,11,1
- 342739,jp,18,parikitteti,parikitteti,parikitteti,parikitteti:[pari-kīrt] 宣言す,賞讃す.pp.parikittita.,11,1
- 342750,jp,18,parikkamana,parikkamana,parikkamana,parikkamana:n.[<pari-kram] 歩き廻ること,回避,出離.,11,1
- 342759,jp,18,parikkha,parikkha,parikkha,parikkha:=parikkhā.,8,1
- 342762,jp,18,parikkha,parikkhā,parikkhā,parikkhā:f.[<pari-īkṣ,BSk.parīkṣā] 観察,考察,考査.parikkhavant a.観察の,賢き.,8,1
- 342778,jp,18,parikkhara,parikkhāra,parikkhāra,parikkhāra:m.[BSk.pariṣkāra] 資具,資財,資助,必需品; 祭法.,10,1
- 342797,jp,18,parikkhata,parikkhata,parikkhata,parikkhata:a.① [cf.Sk.pariṣkṛta<kṛ] 用意された,飾られたる.cf.parikkhāra ② [pari-kṣan の pp.] 負傷せる,害された.,10,1
- 342806,jp,18,parikkhatata,parikkhatatā,parikkhatatā,parikkhatatā:f.[parikkhata ① -tā] 擬態,仮面.,12,1
- 342810,jp,18,parikkhati,parikkhati,parikkhati,parikkhati:[pari-īkṣ] 観察す,調査す.pr.3pl.parikkhare.cf.parikkhaka,parikkhā.,10,1
- 342826,jp,18,parikkhaya,parikkhaya,parikkhaya,parikkhaya:m.[<pari-kṣi cf.Sk.parikṣaya] 遍尽,尽滅.,10,1
- 342835,jp,18,parikkhepa,parikkhepa,parikkhepa,parikkhepa:m.[<pari-kṣip] 囲い,かき,近隣,周囲; 争い.,10,1
- 342848,jp,18,parikkhina,parikkhīṇa,parikkhīṇa,parikkhīṇa:a.[parikkhīyati の pp.] 消尽した,滅尽した.,10,1
- 342865,jp,18,parikkhipati,parikkhipati,parikkhipati,parikkhipati:[pari-kṣip] はり廻らす,囲う.pp.parikkhitta; caus.parikkhipāpeti 囲ませる.,12,1
- 342880,jp,18,parikkhita,parikkhita,parikkhita,parikkhita:a.[parikkhipati の pp.] 囲める,めぐらした.,10,1
- 342891,jp,18,parikkhiyati,parikkhīyati,parikkhīyati,parikkhīyati:[pari-kṣi] 消尽す,滅尽す.pp.parikkhīṇa.cf.parikkhaya.,12,1
- 342896,jp,18,pariklesa,pariklesa,pariklesa,pariklesa:parikilesa m.煩悩,惑悩.,9,1
- 342914,jp,18,parikupita,parikupita,parikupita,parikupita:a.[pari-kup の pp.] 激怒せる,大いに怒った.,10,1
- 342928,jp,18,parilaha,pariḷāha,pariḷāha,pariḷāha:m.[<pari-ḍah] 熱惱,苦惱,焦熱 -nānatta 熱種々.-samaya 熱時.,8,1
- 342938,jp,18,parima,parima,parima,parima:= parama.,6,1
- 342940,jp,18,parima,pārima,pārima,pārima:a.[pāra の最上級] 彼方の.-tīra 彼岸.,6,1
- 342948,jp,18,parimaddana,parimaddana,parimaddana,parimaddana:n.[cf.parimaddati] 粉砕,摩滅,按摩.,11,1
- 342956,jp,18,parimaddati,parimaddati,parimaddati,parimaddati:[pari-mṛd] くだく,摩滅す,摩する,按摩する,なめす.pp.parimaddita 磨したる,取り扱うた.caus.parimaddāpeti 摩せしむ.,11,1
- 342964,jp,18,parimaddhita,parimaddhita,parimaddhita,parimaddhita:a.[pari-mṛdh の pp.] 破壊せる.,12,1
- 342971,jp,18,parimaddita,parimaddita,parimaddita,parimaddita:[parimaddati の pp.] 摩した,処置の.,11,1
- 342984,jp,18,parimajjana,parimajjana,parimajjana,parimajjana:n.[<pari-mṛj] 掃除,摩擦,手入れ(馬の).,11,1
- 342991,jp,18,parimajjati,parimajjati,parimajjati,parimajjati:[pari-mṛj] 掃く,触れる,こする,磨く.pp.parimaṭṭha.,11,1
- 343008,jp,18,parimana,parimāṇa,parimāṇa,parimāṇa:n.[<pari-mā] 量,制限.,8,1
- 343016,jp,18,parimandala,parimaṇḍala,parimaṇḍala,parimaṇḍala:a.円き,全円の,完全の.acc.parimaṇḍalaṃ adv.完全に.,11,1
- 343037,jp,18,parimarita,parimārita,parimārita,parimārita:a.[pari-mṛ の pp.] 完死せる.-indriya 根の死滅せる.,10,1
- 343042,jp,18,parimasati,parimasati,parimasati,parimasati:[pari-mṛś] 觸れる,つかむ.pp.parimaṭṭha.,10,1
- 343049,jp,18,parimattha,parimaṭṭha,parimaṭṭha,parimaṭṭha:a.[parimajjati,parimadati の pp.] = palimaṭṭha こすった,磨いた,触れた.,10,1
- 343058,jp,18,pariminati,parimināti,parimināti,parimināti:[pari-mā] 量る,はかる,考量す,制限す.inf.parimetuṃ,pariminituṃ; grd.parimeyya 量らるべき.pp.parimita所量の.,10,1
- 343078,jp,18,parimoceti,parimoceti,parimoceti,parimoceti:[parimuccati の caus.] 脱せしむ,のがす,自由にする.,10,1
- 343097,jp,18,parimuccati,parimuccati,parimuccati,parimuccati:[pari-muc の pass.] 解放される,自由になる,脫する.aor.parimucci; pp.parimutta; caus.parimoceti.,11,1
- 343110,jp,18,parimukha,parimukha,parimukha,parimukha:a.[pari-mukha] 面前の.acc.parimukhaṃ adv.面前に,前に.,9,1
- 343122,jp,18,parimussati,parimussati,parimussati,parimussati:[pari-mṛṣ] 失念す,惑乱す.pp.parimuṭṭha.,11,1
- 343126,jp,18,parimutta,parimutta,parimutta,parimutta:a.[parimuccati の pp.] 解脱せる,脱せる.parimutti f.解脱.,9,1
- 343133,jp,18,parimuttha,parimuṭṭha,parimuṭṭha,parimuṭṭha:a.[parimussati の pp.] 忘念の,失念せる,惑乱の.,10,1
- 343143,jp,18,parinaha,pariṇāha,pariṇāha,pariṇāha:m.[<pari-nah] 周囲,広さ,寛広.-mada 寛広憍.,8,1
- 343154,jp,18,parinama,pariṇāma,pariṇāma,pariṇāma:m.[<pari-nam] 変化,消化,熟すること,展開,運命.,8,1
- 343164,jp,18,parinamana,pariṇāmana,pariṇāmana,pariṇāmana:n.[<pari-nam] (用に) 向ける.,10,1
- 343171,jp,18,parinamati,pariṇamati,pariṇamati,pariṇamati:[pari-nam] 変化する,熟す,消化す,向く,寄進す.pp.pariṇata; caus.pariṇāmeti.,10,1
- 343181,jp,18,parinameti,pariṇāmeti,pariṇāmeti,pariṇāmeti:[pariṇamati の caus.] 変化さす,曲げる,結果を得させる,向けてやる,廻与す.ppr.pariṇāmayamāna; pp.pariṇāmita.,10,1
- 343193,jp,18,parinamin,pariṇāmin,pariṇāmin,pariṇāmin:a.[pariṇāma-in] 変化する,結果する,運命となる,向う.,9,1
- 343196,jp,18,parinamita,pariṇāmita,pariṇāmita,pariṇāmita:a.[pariṇāmeti の pp.] 下に曲れる,たわんだ,運命付けられた,向けられた.,10,1
- 343201,jp,18,parinamitar,pariṇāmitar,pariṇāmitar,pariṇāmitar:m.[<pariṇāmeti] 運命の支配者.,11,1
- 343205,jp,18,parinata,pariṇata,pariṇata,pariṇata:a.[pariṇamati の pp.] 曲れる,向けたる,寄進せる; 変化せる; 消化せる.-bhojin 食を消化せる者.,8,1
- 343221,jp,18,parinayaka,pariṇāyaka,pariṇāyaka,pariṇāyaka:m.[<pari-nī] 指導者,指南,将軍,司令官.-ratana 主兵臣宝,将軍宝.,10,1
- 343234,jp,18,parinayika,pariṇāyikā,pariṇāyikā,pariṇāyikā:f.=paññā 指導者,智慧,英智.,10,1
- 343244,jp,18,parineti,pariṇeti,pariṇeti,pariṇeti:[pari-nī] 指導す,導き廻わす.,8,1
- 343250,jp,18,parinibbana,parinibbāna,parinibbāna,parinibbāna:n.[pari-nibbāna] 般涅槃,円寂,完全涅槃.-pariyāya 般涅槃の法門.parinibbāne ñāṇaṃ 般涅槃の智.,11,1
- 343267,jp,18,parinibbanika,parinibbānika,parinibbānika,parinibbānika:a.[parinibbāna-ika] 般涅槃する,寂静となる.,13,1
- 343273,jp,18,parinibbapana,parinibbāpana,parinibbāpana,parinibbāpana:n.寂静ならしめること,調練.,13,1
- 343279,jp,18,parinibbapetar,parinibbāpetar,parinibbāpetar,parinibbāpetar:m.般涅槃させる者,令寂者.,14,1
- 343282,jp,18,parinibbapeti,parinibbāpeti,parinibbāpeti,parinibbāpeti:[parinibbāti の caus.] 般涅槃させる,寂静ならしむ,完成さす.pp.parinibbāpita.,13,1
- 343287,jp,18,parinibbati,parinibbāti,parinibbāti,parinibbāti:parinibbāyati [BSk.parinirvāti,parinirvāyati] 般涅槃する.pp.parinibbuta; caus.parinibbāpeti.,11,1
- 343296,jp,18,parinibbayati,parinibbāyati,parinibbāyati,parinibbāyati:parinibbāti [cf.BSk.parinirvāti] 完成す; 円寂す,般涅槃す.fut.parinibbāyissāmi,parinibbissati,parinibbissaṃ,parinibbāhisi; aor.parinibbāyi,parinibbiṃsu; opt.parinibbāyeyyaṃ; pp.parinibbuta; caus.parinibbāpeti.,13,1
- 343309,jp,18,parinibbayin,parinibbāyin,parinibbāyin,parinibbāyin:a.[BSk.parinirvāyin] 般涅槃者.,12,1
- 343314,jp,18,parinibbuta,parinibbuta,parinibbuta,parinibbuta:a.[BSk.parinirvṛta.parinibbāti の pp.] 円寂せる,般涅槃せる,寂静となれる,よく調練されたる.,11,1
- 343324,jp,18,parinipphanna,parinipphanna,parinipphanna,parinipphanna:a.[pari-nipphanna] 円成せる,完全なる.,13,1
- 343329,jp,18,parinitthana,pariniṭṭhāna,pariniṭṭhāna,pariniṭṭhāna:n.[pari-niṭṭhāna] 終,完成,完結.,12,1
- 343348,jp,18,parinitthita,pariniṭṭhita,pariniṭṭhita,pariniṭṭhita:[pari-ni-sthā の pp.] 完成せる,完結せる.,12,1
- 343354,jp,18,parinna,pariñña,pariñña,pariñña:a.[<pariññā] 遍知の.,7,1
- 343358,jp,18,parinna,pariññā,pariññā,pariññā:① f.[<pari-jñā,BSk.parijñā] 遍知,暁了,知悉.-ābhisamaya 遍知現観.-paṭivedha 遍知通達.-vāra 遍知分.② adv.[parijānāti の ger.pariññāya の略] 遍知して.,7,1
- 343373,jp,18,parinnata,pariññāta,pariññāta,pariññāta:a.[parijānāti の pp.] 遍知せる,暁了せる.,9,1
- 343383,jp,18,parinnatatta,pariññātatta,pariññātatta,pariññātatta:n.[pariññāta-tta] 遍知性.,12,1
- 343387,jp,18,parinnatavin,pariññātāvin,pariññātāvin,pariññātāvin:a.[pariññāta-āvin] 遍知ある.,12,1
- 343396,jp,18,parinneyya,pariññeyya,pariññeyya,pariññeyya:a.[parijānāti の grd.] 遍知さるべき,所遍知.,10,1
- 343407,jp,18,paripacana,paripācana,paripācana,paripācana:n.[pari-pac-ana] 成熟,消化.-bhāva 成熟性.-lakkhaṇa 遍熟性,火界.,10,1
- 343416,jp,18,paripacaniya,paripācaniya,paripācaniya,paripācaniya:a.[paripācana-iya] 円熟させる.,12,1
- 343424,jp,18,paripaccati,paripaccati,paripaccati,paripaccati:[pari-pac の pass.] 熟する,(傷が)いえる.n.paripaccana 熟成,治癒.,11,1
- 343431,jp,18,paripaceti,paripāceti,paripāceti,paripāceti:[pari-pac の caus.] 遍熟さす,増進さす.ger.paripācayitvā; pp.paripācita 斡旋せる.,10,1
- 343442,jp,18,paripaka,paripāka,paripāka,paripāka:m.[<pari-pac] 遍熟,円熟; 毀熟,破壊.,8,1
- 343452,jp,18,paripakka,paripakka,paripakka,paripakka:a.[BSk.paripakva] 遍熟せる,消化せる,毀熟せる.-vedanīya 已熟受.-vedaniyakamma 已熟受業.,9,1
- 343459,jp,18,paripakkata,paripakkata,paripakkata,paripakkata:a.[pari-pakkirati の pp.] 散布せる.,11,1
- 343470,jp,18,paripaleti,paripāleti,paripāleti,paripāleti:[pari-pāl] 守護す.pp.paripālita; pass.paripāliyati.,10,1
- 343484,jp,18,paripanhati,paripañhati,paripañhati,paripañhati:[paripañha の denom.] 遍問す,質問す.,11,1
- 343488,jp,18,paripanna,paripanna,paripanna,paripanna:= palipanna.,9,1
- 343491,jp,18,paripantha,paripantha,paripantha,paripantha:m.[BSk.〃] 障碍,障難; 大道.paripanthe ñāṇaṃ 阻害智.paripanthe tiṭṭhati 路傍に立つ(劫盗をなす).,10,1
- 343504,jp,18,paripanthika,pāripanthika,pāripanthika,pāripanthika:m.[paripantha-ika] 劫賊; 危険,障碍.,12,1
- 343515,jp,18,paripatati,paripaṭati,paripaṭati,paripaṭati:paripatati [pari-pat] 落ちる,没落す.caus.paripāteti.,10,1
- 343526,jp,18,paripateti,paripāteti,paripāteti,paripāteti:paripāṭeti [pari-pat の caus.cf.BSk.paripāṭayati] 陥落さす,亡ぼす,攻撃す.pp.paripātita.,10,1
- 343546,jp,18,pariphandati,pariphandati,pariphandati,pariphandati:[pari-spand] ふるえる,震動する.pp.pariphandita.,12,1
- 343565,jp,18,paripilita,paripīḷita,paripīḷita,paripīḷita:a.[pari-pīḍ の pp.] 悩害されたる.,10,1
- 343574,jp,18,pariplava,pariplava,pariplava,pariplava:a.[<pari-plu] 動揺する,不安定の.,9,1
- 343582,jp,18,pariplavati,pariplavati,pariplavati,pariplavati:[pari-plu] 動揺す,うろつく,それる.pp.paripluta.,11,1
- 343598,jp,18,paripothita,paripothita,paripothita,paripothita:a.[pari-puth の pp.] 打たれたる,鞭打てる.,11,1
- 343604,jp,18,parippharati,parippharati,parippharati,parippharati:[pari-sphur] 遍満す,行きわたる.pp.paripphuta,paripphuṭṭha 遍満せる.,12,1
- 343609,jp,18,paripphosakam,paripphosakaṃ,paripphosakaṃ,paripphosakaṃ:adv.[paripphosaka の acc.] よく降り注ぎて.,13,1
- 343614,jp,18,paripphoseti,paripphoseti,paripphoseti,paripphoseti:[pari-pruṣ の caus.] 降りまく,降り注ぐ.pp.paripphosita.,12,1
- 343626,jp,18,paripphuttha,paripphuṭṭha,paripphuṭṭha,paripphuṭṭha:a.[parippharati の pp.] 遍満せる.= paripphuta.,12,1
- 343630,jp,18,paripuccha,paripucchā,paripucchā,paripucchā:f.[BSk.paripṛcchā] 遍問,質問.paripucchāsu paṭibhānavā 遍問への応弁具者.,10,1
- 343645,jp,18,paripucchati,paripucchati,paripucchati,paripucchati:[pari-prach] 遍問す,質問す,尋問す.ppr.paripucchamāna,paripucchiyāna.,12,1
- 343662,jp,18,paripunchati,paripuñchati,paripuñchati,paripuñchati:[pari-proñch] ふき取る,掃除す.,12,1
- 343666,jp,18,paripunna,paripuṇṇa,paripuṇṇa,paripuṇṇa:a.[paripūrati<pṝ の pp.] 円満せる,充満せる,完全な.-pārisuddhi-sīla 円満遍浄戒.,9,1
- 343697,jp,18,paripura,paripūra,paripūra,paripūra:a.[<pari-pṝ] 完全な,完成せる.-kārita 完成.-kārin 全分行者.,8,1
- 343705,jp,18,paripuraka,paripūraka,paripūraka,paripūraka:a.[paripūra-ka] 完成させる,十全なる.,10,1
- 343717,jp,18,paripurana,paripūraṇa,paripūraṇa,paripūraṇa:n.[pari-pṝ-ana] 完成,円満.cf.pāripūraṇa.,10,1
- 343722,jp,18,paripurati,paripūrati,paripūrati,paripūrati:[pari-pṝ] 完全となる,完成す.fut.paripūrissati; pp.paripuṇṇa; pass.paripūriyati; caus.paripūreti.,10,1
- 343730,jp,18,paripuratta,paripūratta,paripūratta,paripūratta:n.[paripūra-tta] 完全性,完成,十全.,11,1
- 343740,jp,18,paripureti,paripūreti,paripūreti,paripūreti:[paripūrati の caus.] 完成さす.ppr.paripūrayanta,paripūramāna; grd.paripūretabba; pp.paripūrita.,10,1
- 343758,jp,18,paripuri,pāripūrī,pāripūrī,pāripūrī:f.[<pari-pūr BSk.pāripūrī,pāripūri] 完全,円満.-mada 円満憍.,8,1
- 343782,jp,18,parirakkhati,parirakkhati,parirakkhati,parirakkhati:[pari-rakṣ] 守護す,保護す.opt.parirakkhe.,12,1
- 343790,jp,18,pariranjita,parirañjita,parirañjita,parirañjita:a.[pari-rañj の pp.] 染色せる,区別せる.,11,1
- 343797,jp,18,parisa-,parisa-,parisa-,parisa-:= parisā,parisagata 衆に入れる.parisaññū 知衆者.parisadussanā 衆汚濁.parisadūsaka 衆の汚濁者.parisamajjhe 衆中にで.parisamaṇḍa 醍醐衆会.parisasārajja-bhaya 怯衆怖.parisa sobhaṇa 衆荘厳.,7,1
- 343800,jp,18,parisa,parisā,parisā,parisā:f.[Sk.pariṣad] 衆,衆会,会衆,集会処.sg.loc.parisati,parisatiṃ,parisāyaṃ.-āvacara 衆を境界とす.,6,1
- 343827,jp,18,parisahati,parisahati,parisahati,parisahati:[pari-sah] 征服す,打ち勝つ.parisahana n.征勝.,10,1
- 343837,jp,18,parisajja,pārisajja,pārisajja,pārisajja:m.[parisā-ya.cf.Sk.pāriṣadya,pārṣadya] 侍臣,廷臣,会衆,衆.,9,1
- 343852,jp,18,parisakkati,parisakkati,parisakkati,parisakkati:[pari-ṣvaṣk] 歩き廻る,努める,努力す.,11,1
- 343879,jp,18,parisambahati,parisambāhati,parisambāhati,parisambāhati:[pari-sam-bāh] こすりまわす,摩す.,13,1
- 343887,jp,18,parisamvuta,parisaṃvuta,parisaṃvuta,parisaṃvuta:a.[pari-saṃ-vṛ の pp.] 覆われたる,護られたる,制御せる.,11,1
- 343891,jp,18,parisandeti,parisandeti,parisandeti,parisandeti:[pari-syand の caus.] 回流さす,水を充たす.pp.parisanna 水に囲まれた,通水せる,よく湿った.,11,1
- 343899,jp,18,parisanka,parisaṅkā,parisaṅkā,parisaṅkā:f.[<pari-śaṅk] 疑,疑惑.,9,1
- 343909,jp,18,parisankati,parisaṅkati,parisaṅkati,parisaṅkati:[pari-śaṅk] 疑う,疑慮す.pp.parisaṅkita.,11,1
- 343920,jp,18,parisankita,parisaṅkita,parisaṅkita,parisaṅkita:a.[parisaṅkati の pp.] 疑惑の,疑倶せる.,11,1
- 343934,jp,18,parisanthati,parisaṇṭhāti,parisaṇṭhāti,parisaṇṭhāti:[pari-sam-sthā] 回復す,もとの状態にかえる.aor.parisaṇṭhāsi.,12,1
- 343941,jp,18,parisappana,parisappanā,parisappanā,parisappanā:f.[<parisappati] 疑惑.,11,1
- 343950,jp,18,parisappati,parisappati,parisappati,parisappati:[pari-sṛp] はい廻る,おそれる,恐怖す.,11,1
- 343981,jp,18,parisedita,parisedita,parisedita,parisedita:a.[pari-svid の caus.の pp.] 孵化せる,熱せる,発芽せる.,10,1
- 343989,jp,18,parisesa,parisesa,parisesa,parisesa:m.[pari-sesa] 残余.,8,1
- 343992,jp,18,parisibbita,parisibbita,parisibbita,parisibbita:a.[pari-sibbati の pp.] 周囲を縫った.,11,1
- 343996,jp,18,parisincati,parisiñcati,parisiñcati,parisiñcati:[pari-sic] 注ぎかける,灌浴す,洗浴す.,11,1
- 344011,jp,18,parisodhana,parisodhana,parisodhana,parisodhana:n.[<pari-śudh] 浄化,清浄,遍浄.,11,1
- 344021,jp,18,parisodheti,parisodheti,parisodheti,parisodheti:[pari-śudh の caus.] 清くする,浄化さす.aor.parisodhesi,parisodhayi; pp.parisodhita.,11,1
- 344038,jp,18,parisoka,parisoka,parisoka,parisoka:m.[pari-soka] 憂愁,悲哀.,8,1
- 344042,jp,18,parisosa,parisosa,parisosa,parisosa:.m.[cf.parisoseti] 乾尽,水が なくなる.,8,1
- 344047,jp,18,parisoseti,parisoseti,parisoseti,parisoseti:[parisussati の caus.] 乾き尽くさせる,蒸発さす.pp.parisosita.,10,1
- 344088,jp,18,parissanjati,parissañjati,parissañjati,parissañjati:[pari-svaj] 包擁す,包む.,12,1
- 344091,jp,18,parissanta,parissanta,parissanta,parissanta:a.[pari-śram の pp.] 疲労困憊せる.,10,1
- 344099,jp,18,parissavana,parissāvana,parissāvana,parissāvana:n.[<pari-sru の caus.,BSk.parisrāvaṇa] 漉水器,漉水嚢,水こし.[比丘必需品の一].,11,1
- 344114,jp,18,parissaveti,parissāveti,parissāveti,parissāveti:[pari-sru の caus.] 漉水す,こす.pp.parissāvita.,11,1
- 344128,jp,18,parissaya,parissaya,parissaya,parissaya:m.n.[BSk.pariśraya,parisrava] 危難,危険,険難.-vinaya 危険の調伏.,9,1
- 344139,jp,18,parissuta,parissuta,parissuta,parissuta:a.[pari-sru の pp.] 氾濫 (はんらん)せる.,9,1
- 344143,jp,18,parisuddha,parisuddha,parisuddha,parisuddha:a.[parisujjhati の pp.] 清浄の,遍浄の.-ājīva 活命清浄.-ābhā 遍浄光.-uppāda 遍浄起.-kāyakammantatā 清浄なる身業性.-kāyasamācāra 身行清浄.-ñāṇadassana 智見清浄.-dhammadesanā 說法清淨.-manoviññāṇa 清浄の意識.-vacīsamācāra 語行清浄.-veyyākaraṇa 記説清浄.-vohāra 清浄言説.-sīla 戒清浄.,10,1
- 344153,jp,18,parisuddhabha,parisuddhābha,Parisuddhābha,Parisuddhābha:m.遍浄光 [天].,13,1
- 344165,jp,18,parisuddhatta,parisuddhatta,parisuddhatta,parisuddhatta:n.[parisuddha-tta] 清浄性,遍浄性.,13,1
- 344170,jp,18,parisuddhi,parisuddhi,parisuddhi,parisuddhi:f.[cf.parisuddha] 遍浄,清浄.cf.pārisuddhi.,10,1
- 344177,jp,18,parisuddhi,pārisuddhi,pārisuddhi,pārisuddhi:f.[cf.parisuddhi] 遍浄,清浄.-upekkhā 遍浄捨.-uposatha 清浄布薩.-padhāniyaṅga 清浄勤支.,10,1
- 344198,jp,18,parisujjhati,parisujjhati,parisujjhati,parisujjhati:[pari-śudh の pass.] 浄まる,浄化す.pp.parisuddha.,12,1
- 344210,jp,18,parisukkha,parisukkha,parisukkha,parisukkha:parisukkhita a.[<pari-śuṣ] 乾ける,しぼめる.,10,1
- 344218,jp,18,parisumbhati,parisumbhati,parisumbhati,parisumbhati:[pari-subh] 打つ,投下す.n.parisumbhana.,12,1
- 344228,jp,18,parisussati,parisussati,parisussati,parisussati:[pari-śuṣ] 千上る,乾き尽くす,消尽す.caus.parisoseti.,11,1
- 344250,jp,18,paritapana,paritāpana,paritāpana,paritāpana:n.[cf.paritāpeti] 苦しめること,悩害,苦行.cf.ātāpana.,10,1
- 344259,jp,18,paritapeti,paritāpeti,paritāpeti,paritāpeti:[pari-tap の caus.] 焼く,こがす,苦しめる.aor.paritāpi.,10,1
- 344271,jp,18,paritappati,paritappati,paritappati,paritappati:[pari-tap の pass.] 悩まされる,悩む,悲しむ.pp.paritatta.,11,1
- 344280,jp,18,paritasita,paritasita,paritasita,paritasita:a.[paritassati の pp.] 悩める,戦慄せる.,10,1
- 344285,jp,18,paritassana,paritassanā,paritassanā,paritassanā:f.[cf.paritassati] 戦慄,おそれ,恐怖.,11,1
- 344292,jp,18,paritassati,paritassati,paritassati,paritassati:paritasati [pari-tras] ふるえる,おそれる,悩む.opt.parittase; ppr.sg.nom.paritassaṃ; pp.paritasita.,11,1
- 344310,jp,18,parito,parito,parito,parito:adv.[pari の abl.] 周囲より,諸方に,四面に,全面に.,6,1
- 344325,jp,18,paritoseti,paritoseti,paritoseti,paritoseti:[pari-tuṣ の caus.] 喜ばせる,満足させる.,10,1
- 344338,jp,18,paritta,paritta,paritta,paritta:① a.[BSk.parītta] 小さき,少なき.-ārammaṇa 小所縁.-ttika 小三法.-duka 小ニ法.-saññin 少想の.-samādhi 小定.② n.f.parittā,paritta [cf.Sk.paritrāṇa] 護経.,7,1
- 344350,jp,18,paritta,parittā,parittā,parittā:=paritta ②.,7,1
- 344355,jp,18,parittabha,parittābha,Parittābha,Parittābha:m.[BSk.Parīttābha,parittaābha] 少光 [天].,10,1
- 344368,jp,18,parittaka,parittaka,parittaka,parittaka:a.[paritta ① -ka] 少量の,小さき.f.parittikā.,9,1
- 344378,jp,18,parittana,parittāṇa,parittāṇa,parittāṇa:n.[cf.Sk.paritrāṇa] 救護,庇護,安全.-kiṭikā 雨を防ぐベランダ.,9,1
- 344395,jp,18,parittase,parittase,parittase,parittase:paritassati の opt.,9,1
- 344398,jp,18,parittasin,parittāsin,parittāsin,parittāsin:a.[cf.paritassati,Sk.paritrāsin] 恐怖ある,ふるえている.,10,1
- 344402,jp,18,parittasubha,parittasubha,Parittasubha,Parittasubha:m.[BSk.Parīttaśubha,paritta-subha] 少浄 [天].,12,1
- 344413,jp,18,parittayaka,parittāyaka,parittāyaka,parittāyaka:a.[cf.BSk.paritrāyaka] 防護する,守護する.,11,1
- 344422,jp,18,parittika,parittikā,parittikā,parittikā:→ parittaka.,9,1
- 344429,jp,18,parituleti,parituleti,parituleti,parituleti:[pari-tul] 考量す,思量す.,10,1
- 344447,jp,18,parivada,parivāda,parivāda,parivāda:m.批難.,8,1
- 344450,jp,18,parivaddhati,parivaḍḍhati,parivaḍḍhati,parivaḍḍhati:[pari-vṛdh] 増す,栄える.,12,1
- 344460,jp,18,parivahati,parivahati,parivahati,parivahati:[pari-vah] 運び回る.,10,1
- 344464,jp,18,parivajjana,parivajjana,parivajjana,parivajjana:n.[<pari-vṛj] 回避,避脱.,11,1
- 344473,jp,18,parivajjayitar,parivajjayitar,parivajjayitar,parivajjayitar:m.[<pari-vṛj] 避ける人,回避者.,14,1
- 344479,jp,18,parivajjeti,parivajjeti,parivajjeti,parivajjeti:[pari-vṛj の caus.] 避ける,回避す.fut.parivajjessati; imper.parivajjayassu; grd.parivajjayitabba.,11,1
- 344490,jp,18,parivanneti,parivaṇṇeti,parivaṇṇeti,parivaṇṇeti:[pari-vaṇṇeti] 賞讃する.ppr.parivaṇṇayanta; pp.parivaṇṇita.,11,1
- 344498,jp,18,parivara,parivāra,Parivāra,Parivāra:m.附髄 [律蔵の第三部,附録].,8,1
- 344499,jp,18,parivara,parivāra,parivāra,parivāra:m.[cf.parivāreti] 眷属,囲繞者,従者,附随.-mada 眷属憍.,8,1
- 344509,jp,18,parivaraka,parivāraka,parivāraka,parivāraka:a.[parivāra-ka] 従属の,従者.cf.parivāra,paricāraka.,10,1
- 344519,jp,18,parivarana,parivāraṇa,parivāraṇa,parivāraṇa:a.n.[<pari-vṛ] 囲まれた,とばり,囲幕.,10,1
- 344532,jp,18,parivareti,parivāreti,parivāreti,parivāreti:[pari-vṛ の caus.] 囲繞す,従う,囲む.aor.parivārayiṃsu; fut.parivāressati; ger.parivāretvā; pp.parivārita; pass.parivāriyati.,10,1
- 344543,jp,18,parivarita,parivārita,parivārita,parivārita:a.[parivāreti の pp.] 囲繞されたる,尊敬されたる.,10,1
- 344549,jp,18,parivariyati,parivāriyati,parivāriyati,parivāriyati:[parivāreti の pass.] 囲まれる,従われる,尊敬される.ppr.parivāriyamāna.,12,1
- 344553,jp,18,parivasa,parivāsa,parivāsa,parivāsa:m.[<pari-vas ②] 別住.-dāna 与別住,別住を与える.,8,1
- 344562,jp,18,parivasati,parivasati,parivasati,parivasati:[pari-vas ②] 別住す.grd.parivatthabba; ppr.paribbasāna; pp.parivuṭṭha,parivuttha.,10,1
- 344575,jp,18,parivasika,parivāsika,parivāsika,parivāsika:a.m.[parivāsa-ika] 別住の,別住者.,10,1
- 344578,jp,18,parivasika,pārivāsika,pārivāsika,pārivāsika:a.= parivāsika 別住の.,10,1
- 344588,jp,18,parivasita,parivāsita,parivāsita,parivāsita:a.[parivāseti の pp.] 一面に芳香ある.,10,1
- 344601,jp,18,parivata,parivāta,parivāta,parivāta:a.[pari-vā の pp.] 一面に吹ける,充満せる.,8,1
- 344606,jp,18,parivatta,parivaṭṭa,parivaṭṭa,parivaṭṭa:m.[<pari-vṛt] 円輪,集団,とりまき.,9,1
- 344614,jp,18,parivatta,parivatta,parivatta,parivatta:[<pari-vṛt] ① a.転変,回転.f.pl.parivattāyo ② m.= parivaṭṭa 円輪.,9,1
- 344624,jp,18,parivattaka,parivattaka,parivattaka,parivattaka:m.[<parivatta] 円輪 = parivattika.,11,1
- 344634,jp,18,parivattaka,pārivattaka,pārivattaka,pārivattaka:a.= parivattaka 交易の.,11,1
- 344651,jp,18,parivattati,parivattati,parivattati,parivattati:[pari-vṛt] 回転ナ,歩き廻る,変化す,転変す.aor.1sg.parivattisaṃ; caus.parivatteti.,11,1
- 344663,jp,18,parivatteti,parivatteti,parivatteti,parivatteti:[parivattati の caus.] 回転さす,誦す,おこす,転変さす,交換する.pp.parivattita.,11,1
- 344678,jp,18,parivattita,parivattita,parivattita,parivattita:a.[parivatteti の pp.] 回転せる,誦せる.,11,1
- 344690,jp,18,parivatuma,parivaṭuma,parivaṭuma,parivaṭuma:a.[cf.Sk.parivartman] 円形の,円周をなせる.,10,1
- 344694,jp,18,parivena,pariveṇa,pariveṇa,pariveṇa:n.[BSk.〃] 房,僧房,房舎.,8,1
- 344711,jp,18,parivesaka,parivesaka,parivesaka,parivesaka:a.m.[cf.parivisati] 給食の,給食者.f.parivesikā.,10,1
- 344720,jp,18,parivesana,parivesanā,parivesanā,parivesanā:f.[cf.parivisati] 給食,食の分配.,10,1
- 344731,jp,18,parivethita,pariveṭhita,pariveṭhita,pariveṭhita:a.[pari-veṣṭ の pp.] 巻ける,覆える.,11,1
- 344738,jp,18,parivimamsa,parivīmaṃsā,parivīmaṃsā,parivīmaṃsā:f.[BSk.parimīmāṃsā] 審慮,思量.,11,1
- 344742,jp,18,parivimamsati,parivīmaṃsati,parivīmaṃsati,parivīmaṃsati:[pari-vīmaṃsati<man の desid.] 審慮す.ppr.parivīmaṃsamāna.n.parivīmaṃsana 審慮.,13,1
- 344753,jp,18,parivisaka,parivisaka,parivisaka,parivisaka:a.[cf.parivisati] 給食の.,10,1
- 344758,jp,18,parivisati,parivisati,parivisati,parivisati:[pari-viṣ] 給食す,給仕す,食を配る.opt.parivise.,10,1
- 344771,jp,18,parivitakka,parivitakka,parivitakka,parivitakka:m.[BSk.parivitarka] 審慮,遍尋.,11,1
- 344783,jp,18,parivitakketi,parivitakketi,parivitakketi,parivitakketi:[pari-vi-tark] 審慮す,尋求す.pp.parivitakkita.,13,1
- 344794,jp,18,parivitakkita,parivitakkita,parivitakkita,parivitakkita:a.n.[parivitakketi の pp.] 審慮せる,尋求せる; 審慮,遍尋.,13,1
- 344801,jp,18,parivitthinna,parivitthiṇṇa,parivitthiṇṇa,parivitthiṇṇa:a.[pari-vi-stṛ の pp.] 広く布ける,一面に散布せる.,13,1
- 344805,jp,18,parivuta,parivuta,parivuta,parivuta:a.[pari-vṛ の pp.] 囲まれたる,従えたる.= parivārita.,8,1
- 344814,jp,18,parivuttha,parivuṭṭha,parivuṭṭha,parivuṭṭha:parivuttha a.[parivasati の pp.,cf.BSk.paryuṣita] 別住せる.,10,1
- 344825,jp,18,parivyatta,parivyatta,parivyatta,parivyatta:a.明敏の,明瞭なる.,10,1
- 344829,jp,18,pariya,pariya,pariya,pariya:a.[pari-i の ger.または paricca (paritya) または pariyāya の略か] 知りて,理解する.ceto~ñāṇa 他心智,心差別智.cf.paricca,pariyāya.,6,1
- 344833,jp,18,pariya,pariyā,pariyā,pariyā:f.[<pari-yā] 転回,木の枝.,6,1
- 344838,jp,18,pariyadana,pariyādāna,pariyādāna,pariyādāna:n.[pari-ādāna] 遍取,了悟,尽滅.,10,1
- 344849,jp,18,pariyadaya,pariyādāya,pariyādāya,pariyādāya:adv.[pariyādāti の ger.] 遍取して,占拠して.,10,1
- 344855,jp,18,pariyadinna,pariyādinna,pariyādinna,pariyādinna:pariyādiṇṇa [pariyādiyati の pp.] 遍取せる,終熄せる,占拠された.,11,1
- 344866,jp,18,pariyadiyati,pariyādiyati,pariyādiyati,pariyādiyati:pariyādiyyati [pari-ā-dā] 遍取す,占拠す,終熄さす.opt.pariyādiyeyyaṃ; ger.pariyādāya,pariyādiyitvā; pp.pariyādinna.,12,1
- 344879,jp,18,pariyagata,pariyāgata,pariyāgata,pariyāgata:a.[pari-ā-gata] 到達せる.,10,1
- 344883,jp,18,pariyahanana,pariyāhanana,pariyāhanana,pariyāhanana:n.[<pari-ā-han] 打撃.,12,1
- 344896,jp,18,pariyahata,pariyāhata,pariyāhata,pariyāhata:a.[pari-ā-han の pp.] 打倒された,冒された.,10,1
- 344908,jp,18,pariyanta,pariyanta,pariyanta,pariyanta:m.[pari-anta.cf.Sk.paryanta] 周辺,制限,究竟,終りとする.-cārin 周辺行.-parisuddhi-sīla 制限遍浄戒.-sīla 有辺戒.,9,1
- 344928,jp,18,pariyantavant,pariyantavant,pariyantavant,pariyantavant:a.[pariyanta-vant] f.pariyantavatī 制限ある,慎重なる.,13,1
- 344931,jp,18,pariyantika,pariyantika,pariyantika,pariyantika:a.[pariyanta-ika] 制限あ る,究竟する.,11,1
- 344940,jp,18,pariyapadeti,pariyāpādeti,pariyāpādeti,pariyāpādeti:[pariyāpajjati の caus.] 終熄さす,死刑に処す.,12,1
- 344944,jp,18,pariyapajjati,pariyāpajjati,pariyāpajjati,pariyāpajjati:[pari-ā-pad の pass.] 完成す,究竟す.pp.pariyāpanna; caus.pariyāpādeti.,13,1
- 344949,jp,18,pariyapanna,pariyāpanna,pariyāpanna,pariyāpanna:a.[pariyāpajjati の pp.] 含まれたる,所属する,繋属する,所繋の (世間的の),完成せる,究竟の.-duka 所繋二法.-dhamma 所繋法,世間法.,11,1
- 344966,jp,18,pariyapunati,pariyāpuṇāti,pariyāpuṇāti,pariyāpuṇāti:[pari-āp cf.BSk.paryāpnoti,paryavāpnoti] 学得す,得達す,了知す,暗記す.fut.pariyāpuṇissati; ger.pariyāpuṇitvā; aor.pariyāpuṇiṃsu; pp.pariyāputa,pariyatta.cf.pariyatti.,12,1
- 344983,jp,18,pariyati,pariyāti,pariyāti,pariyāti:[pari-yā] 廻る,周行す.,8,1
- 344990,jp,18,pariyatta,pariyatta,pariyatta,pariyatta:① n.[pariya-tta] 知解 ② a.[pariyāpuṇāti<āp の pp.,cf.Sk.paryāpta] 得達せる,学得せる.,9,1
- 344996,jp,18,pariyatti,pariyatti,pariyatti,pariyatti:f.[<pari-āp,Sk.paryāpti] 得達,学得; 教法,聖典.-dhamma 教法.-dhara 聖典誦持者.-pariharaṇa 聖典の研究.-bahula 学誦を多くする.-sāsana 教説の教.,9,1
- 345025,jp,18,pariyaya,pariyaya,pariyaya,pariyaya:m.[<pari-i] 期間,定期.[pariyāya とされることあり] pariyāyabhatta,pariyāyabhattika.,8,1
- 345028,jp,18,pariyaya,pariyāya,pariyāya,pariyāya:m.[<pari-i,BSk.paryāya] 異門,法門,教説,部門; 理趣,理由; 方便; 順序.-kathā 経典説.-desita 異門説.-bhatta 定期食.-bhattika 定期食者.-vāra 方便章.,8,1
- 345049,jp,18,pariyena,pariyenā,pariyenā,pariyenā:pariyena n.f.[<pari-i] 周囲,回航.,8,1
- 345058,jp,18,pariyesana,pariyesanā,pariyesanā,pariyesanā:pariyesana n.f.[<pariyesati] 遍求,遍尋,尋求,求.-chanda 遍求欲.-nānatta 求種々,種々求.,10,1
- 345070,jp,18,pariyesati,pariyesati,pariyesati,pariyesati:[pari-iṣ,BSk.paryeṣate] 遍求する,欲求する.inf.pariyesituṃ,pariyeṭṭhuṃ,pariyiṭṭhuṃ; ger.pariyesitvā; ppr.pariyesamāna,pariyesanta; grd.pariyesitabba; pp.pariyesita,pariyiṭṭha.cf.pariyeṭṭhi.,10,1
- 345082,jp,18,pariyesita,pariyesita,pariyesita,pariyesita:a.[pariyesati の pp.] 遍求せる,所求の.,10,1
- 345090,jp,18,pariyeti,pariyeti,pariyeti,pariyeti:[pari-i] 歩き回る,回る.ger.paricca; pp.pareta.,8,1
- 345094,jp,18,pariyetthi,pariyeṭṭhi,pariyeṭṭhi,pariyeṭṭhi:f.[cf.pariyesati<iṣ] 遍求.-suddhi 遍求浄.,10,1
- 345103,jp,18,pariyittha,pariyiṭṭha,pariyiṭṭha,pariyiṭṭha:a.[pariyesati<iṣ の pp.] 遍求せる.= pariyesita.,10,1
- 345107,jp,18,pariyitthi,pariyiṭṭhi,pariyiṭṭhi,pariyiṭṭhi:= pariyeṭṭhi.,10,1
- 345113,jp,18,pariyodapaka,pariyodāpaka,pariyodāpaka,pariyodāpaka:a.[<pariyodapeti] 清くする [智].,12,1
- 345119,jp,18,pariyodapana,pariyodapanā,pariyodapanā,pariyodapanā:pariyodapana n.f.[<pariyodapeti,BSk.paryādapana] 浄化,遍ねく清くすること.,12,1
- 345129,jp,18,pariyodapeti,pariyodapeti,pariyodapeti,pariyodapeti:[pari-odapeti<dā ④] 遍 ねく清くする,浄化す.pp.pariyodāta,pariyodapita.,12,1
- 345142,jp,18,pariyodata,pariyodāta,pariyodāta,pariyodāta:a.[pariyodapeti の pp.cf.BSk.paryavadāta] 浄化せる,清白の,皎潔の,すぐれたる.,10,1
- 345152,jp,18,pariyodha,pariyodha,pariyodha,pariyodha:m.[pari-yodha] 防禦,防衛.,9,1
- 345167,jp,18,pariyogahana,pariyogāhanā,pariyogāhanā,pariyogāhanā:pariyogāhana n.f.[<pariyogāhati] 深入,深解.,12,1
- 345169,jp,18,pariyogahati,pariyogāhati,pariyogāhati,pariyogāhati:pariyogāheti [pari-o-gāhati<gāh] 深く入る,深解す.pp.pariyogāḷha.,12,1
- 345183,jp,18,pariyogalha,pariyogāḷha,pariyogāḷha,pariyogāḷha:a.[pariyogāhati の pp.] 深入せる,深解の.-dhamma 法を深解せる,法に深入せる.,11,1
- 345192,jp,18,pariyogaya,pariyogāya,pariyogāya,pariyogāya:adv.[pariyogāhati の ger.= pariyogāhitvā] 深解して,深入して.,10,1
- 345196,jp,18,pariyonaddha,pariyonaddha,pariyonaddha,pariyonaddha:a.[pariyonandhati の pp.] 覆われた,包まれたる.,12,1
- 345203,jp,18,pariyonaha,pariyonāha,pariyonāha,pariyonāha:m.[<pari-o-nah] 障蓋,碍.(五蓋).,10,1
- 345216,jp,18,pariyonandhati,pariyonandhati,pariyonandhati,pariyonandhati:[pari-o-nah] 囲む,包む,覆う.pp.pariyonaddha.,14,1
- 345226,jp,18,pariyosana,pariyosāna,pariyosāna,pariyosāna:n.[pari-osāna.cf.Sk.paryavasāna] 終末,終結,完結,完了.-kalyāṇa 後善,終善.,10,1
- 345241,jp,18,pariyosapeti,pariyosāpeti,pariyosāpeti,pariyosāpeti:[pari-o-sā の caus.] 完結 さす,完成さす,終らせる.,12,1
- 345252,jp,18,pariyosita,pariyosita,pariyosita,pariyosita:① a.[pari-o-sā の pp.] 完結 せる.② a.[pari-o-śri の pp.] 固定 せる,傾ける.,10,1
- 345263,jp,18,pariyottharati,pariyottharati,pariyottharati,pariyottharati:[pari-ava-stṛ] 一面に散布す,遍布す.,14,1
- 345273,jp,18,pariyutthana,pariyuṭṭhāna,pariyuṭṭhāna,pariyuṭṭhāna:n.[pari-uṭṭhāna.cf.BSk.paryavasthāna] 纏(煩悩).-paṭipakkha 纏の対治.,12,1
- 345290,jp,18,pariyutthita,pariyuṭṭhita,pariyuṭṭhita,pariyuṭṭhita:a.[pari-uṭṭhita.cf.BSk.paryavasthita] 纏縛されたる.-citta 纏心.-ṭṭhāyin 纏縛にある.,12,1
- 345297,jp,18,paro,paro,paro,paro:adv.[cf.Sk.paras] 超えて,以上に.paro-paññāsa 五十以上.parosataṃ 百以上.parosahassaṃ 千以上.,4,1
- 345307,jp,18,parodati,parodati,parodati,parodati:[pa-rud] 泣き出す.,8,1
- 345319,jp,18,paroha,pāroha,pāroha,pāroha:m.[<pa-ruh] 小枝;若芽;ひこばえ.,6,1
- 345328,jp,18,parokkha,parokkha,parokkha,parokkha:a.[paro-akkha,Sk.parokṣa] 目の彼方,見えない.abl.parokkhā 見えない所に.,8,1
- 345345,jp,18,paropariya,paropariya,paropariya,paropariya:parovara a.[para-avara] 上下の,彼此の.,10,1
- 345367,jp,18,paruhati,pāruhati,pāruhati,pāruhati:[pa-ā-ruh] 上る,のぼる.ger.pāruyha.,8,1
- 345369,jp,18,parulha,parūḷha,parūḷha,parūḷha:a.[pa-ruh の pp.,cf.BSk.prarūḍha] 生長せる,長き.,7,1
- 345382,jp,18,parupa-,parūpa-,parūpa-,parūpa-:[parūpaghātin,parūpavāda,parūpahāra 等] = para-upa-.,7,1
- 345398,jp,18,parupana,pārupana,pārupana,pārupana:n.[<pārupati] 被服,衣被.,8,1
- 345410,jp,18,parupati,pārupati,pārupati,pārupati:[= pāpurati,pa-vṛ] 着る,着衣す,被う.pp.pāruta.,8,1
- 345431,jp,18,paruta,pāruta,pāruta,pāruta:a.[pārupati の pp.] 被った,着衣せる.,6,1
- 345442,jp,18,pasa,pāsa,pāsa,pāsa:① m.[Sk.pāśa] 罠,わな,束縛.-rāsi 罠.② m.[<pa-as Sk.prāsa] 矢,投擲.-ghaṭikā 魔法の賽(さいころ).,4,1
- 345455,jp,18,pasada,pasada,pasada,pasada:= pasata ①.,6,1
- 345462,jp,18,pasada,pasāda,pasāda,pasāda:m.[<ap-sad Sk.prasāda] 澄浄,明浄,浄心,浄信,信仰.-cakkhu 浄眼.-rūpa 浄色.-vatthu 浄基.,6,1
- 345471,jp,18,pasada,pāsāda,pāsāda,pāsāda:m.[<pa-ā-sad cf.Sk.prāsāda] 殿堂,重閣,台観,高楼,高殿.-maṅgala 楼台祭礼.-vara すぐれた殿堂.,6,1
- 345489,jp,18,pasadaka,pasādaka,pasādaka,pasādaka:a.[pasāda-ka] 明浄ならしむる,価値ある,善き.cf.pāsādika.,8,1
- 345499,jp,18,pasadana,pasādana,pasādana,pasādana:n.明浄,澄明,明朗.,8,1
- 345504,jp,18,pasadaniya,pasādaniya,pasādaniya,pasādaniya:a.[pasādana-iya] 可喜の,浄心をおこすべき.-dhamma 可喜法.-nimitta 浄相.,10,1
- 345534,jp,18,pasadetar,pasādetar,pasādetar,pasādetar:m.[<pasādeti] 令信者,令喜者.,9,1
- 345536,jp,18,pasadeti,pasādeti,pasādeti,pasādeti:[pasīdati<sad の caus.] 喜ばせる,浄信ならしむ,信ぜしめる.,8,1
- 345547,jp,18,pasadhana,pasādhana,pasādhana,pasādhana:n.[<pa-sādh] 装飾,装身具.-kappaka 装飾品の製造者.,9,1
- 345562,jp,18,pasadheti,pasādheti,pasādheti,pasādheti:[pa-sādh の caus.] 飾る,美しくする.pp.pasādhita.cf.pasādhana.,9,1
- 345578,jp,18,pasadika,pāsādika,pāsādika,pāsādika:a.[pasāda-ika] 浄心の,浄信の,清浄の,喜心の,端正の.,8,1
- 345607,jp,18,pasahati,pasahati,pasahati,pasahati:[pa-sah] 征服す,壓迫す,強いる.ger.pasayha 無理に,強いて.pasayha-kārin 強制者.ppr.sg.nom.pasahaṃ.,8,1
- 345621,jp,18,pasajati,pasajati,pasajati,pasajati:[pa-sṛj または pa-sañj] 放出す,作る; 執着す.pp.pasaṭa.,8,1
- 345626,jp,18,pasaka,pāsaka,pāsaka,pāsaka:① m:[<pāsa ①,BSk.〃] 鉤,かぎ.-phalaka 鉤板.② m.[<pāsa ②] 骰子,さいころ.③ m.楣,まぐさ,横木.,6,1
- 345641,jp,18,pasakha,pasākha,pasākha,pasākha:m.n.[cf.Sk.praśākhā] 小枝,分枝,肢節,鉢羅奢佉 [胎内五位の一].,7,1
- 345655,jp,18,pasakkati,pasakkati,pasakkati,pasakkati:[pa-ṣvaṣk] 出発する,去る,至る.ger.pasakkiya 到りて.pp.pasakkita.,9,1
- 345664,jp,18,pasammati,pasammati,pasammati,pasammati:[pa-śram] 寂止する,止息す,静まる.,9,1
- 345668,jp,18,pasamsa,pasaṃsa,pasaṃsa,pasaṃsa:= pasaṃsā,または a.-āvahana 賞讃をもたらす.-kāma 賞讃を欲する.-lābha 賞讃の利得.,7,1
- 345670,jp,18,pasamsa,pasaṃsā,pasaṃsā,pasaṃsā:f.[<pa-śams Sk.praśaṃsā] 賞讃,称誉.cf.pāsaṃsa.,7,1
- 345676,jp,18,pasamsa,pāsaṃsa,pāsaṃsa,pāsaṃsa:a.[pasaṃsati の grd.] 賞められるべき.-ṭhāna 応称讃処.,7,1
- 345681,jp,18,pasamsaka,pasaṃsaka,pasaṃsaka,pasaṃsaka:m.[cf.pasaṃsati] 阿諛者,へつらう者.,9,1
- 345699,jp,18,pasamsati,pasaṃsati,pasaṃsati,pasaṃsati:[pa-śaṃs] ほめる,賞讃す.pr.3pl.pasaṃsare; grd.pasaṃsiya; pp.pasattha,pasaṃsita.,9,1
- 345712,jp,18,pasamsita,pasaṃsita,pasaṃsita,pasaṃsita:a.[pasaṃsati の pp.] 賞められた.,9,1
- 345723,jp,18,pasamsiya,pasaṃsiya,pasaṃsiya,pasaṃsiya:a.[pasaṃsati の grd.] 賞讃さるべき.= pāsaṃsa.,9,1
- 345732,jp,18,pasana,pāsāṇa,pāsāṇa,pāsāṇa:m.[Sk.pāṣāṇa] 岩,石.-guḷa 石球.-nimitta 石相.-lekhūpamā 岩に刻む喻.-sakkhara 石と礫,小石.,6,1
- 345753,jp,18,pasanaka,pāsāṇaka,pāsāṇaka,pāsāṇaka:m.= pāsāṇa.,8,1
- 345786,jp,18,pasanda,pāsaṇḍa,pāsaṇḍa,pāsaṇḍa:m.[Sk.pāṣaṇḍa] 教見,宗派,異学,外道.,7,1
- 345797,jp,18,pasandika,pāsaṇḍika,pāsaṇḍika,pāsaṇḍika:a.[pāsaṇḍa-ika] 異端の,宗派の,外道の.,9,1
- 345814,jp,18,pasanika,pāsanika,pāsanika,pāsanika:m.[cf.pāsa ①,pāsaka ①] 試問者.,8,1
- 345820,jp,18,pasanna,pasanna,pasanna,pasanna:① a.[pasīdati<sad の pp.] 明浄の,澄浄の,浄信ある,已信の,喜べる.buddhe ~,buddhassa ~ 仏を信ぜる人.-citta 明浄心,浄心.-mukhavaṇṇa 顔色光沢.② [pa-syad の pp.] 流出せる.,7,1
- 345869,jp,18,pasareti,pasāreti,pasāreti,pasāreti:[pasarati<sṛ の caus.] ① 出て行かせる.imper.pasāraya; pass.pasāriyati ② 伸ばす,さし出す,売りに出す.pp.pasārita.cf.pasāraṇa 伸張.,8,1
- 345882,jp,18,pasarita,pasārita,pasārita,pasārita:a.[pasāreti の pp.] 伸ばしたる,さし出された.,8,1
- 345893,jp,18,pasasana,pasāsana,pasāsana,pasāsana:n.[<pa-śās] 教授,教示.,8,1
- 345896,jp,18,pasasati,pasāsati,pasāsati,pasāsati:[pa-śās] 教える;支配する.,8,1
- 345908,jp,18,pasata,pasaṭa,pasaṭa,pasaṭa:a.[pa-sṛj の pp.] 放出された,作られた.,6,1
- 345915,jp,18,pasata,pasata,pasata,pasata:① a.[Sk.pṛṣant] 斑点ある.= pasada ② n.枡目の量,一合,一掬,一握.-mattaṃ 一合程の.pasataṃ pasataṃ 少量ずつ.,6,1
- 345930,jp,18,pasattha,pasaṭṭha,pasaṭṭha,pasaṭṭha:pasattha a.[pasaṃsati の pp.] 賞讃された,ほめられた.,8,1
- 345944,jp,18,pasava,pasava,pasava,pasava:m.[<pa-su] 産出,子孫.,6,1
- 345959,jp,18,pasavati,pasavati,pasavati,pasavati:[pa-su] 産出す,生ず.aor.pasavī,pasavi; pp.pasūta; caus.pasaveti 生ぜしめる.cf.pasūti.,8,1
- 345971,jp,18,pasavin,pāsāvin,pāsāvin,pāsāvin:a.[<pasavati] 産出する,産む.,7,1
- 345983,jp,18,pasayha,pasayha,pasayha,pasayha:pasahati の ger.,7,1
- 346003,jp,18,pasibbaka,pasibbaka,pasibbaka,pasibbaka:pasippaka m.n.[<pa-siv] 嚢,ふくろ,バッグ.,9,1
- 346022,jp,18,pasidati,pasīdati,pasīdati,pasīdati:[pa-sad] 浄まる,喜ぶ,信ずる.aor.pasīdi; pp.pasanna; caus.pasādeti.cf.vippasīdati.,8,1
- 346054,jp,18,pasodheti,pasodheti,pasodheti,pasodheti:[pa-śudh の caus.] 浄む,浄化す.,9,1
- 346058,jp,18,passa,passa,passa,passa:① a.[passati の ppr.,Sk.paśya] 見者.② m.n.[Sk.pārśva] 脇,横腹,わき,山腹.-sukha 横臥の楽.cf.phassasukha ③ [passati の imper.] 見よ.,5,1
- 346070,jp,18,passaddha,passaddha,passaddha,passaddha:a.[passambhati の pp.BSk.praśrabdha,prasrabdha] 安息の,軽安の.-kāya 身軽安,輕安身.-citta 軽安心,安息の心.,9,1
- 346083,jp,18,passaddhi,passaddhi,passaddhi,passaddhi:f.[cf.passaddha,BSk.praśrabdhi,prasrabdhi] 軽安,安息,止.-sambojjhaṅga 軽安等覚支.,9,1
- 346097,jp,18,passam,passaṃ,passaṃ,passaṃ:passanto,passantī,passati の ppr.,6,1
- 346109,jp,18,passambhati,passambhati,passambhati,passambhati:[pa-śrambh] 輕安となる,止息す,安静となる.fut.passambhissati; pp.passaddha; caus.passambheti.,11,1
- 346125,jp,18,passambheti,passambheti,passambheti,passambheti:[passambhati の caus.] 安静ならしむ,止息さす.ppr.sg.nom.passambhayaṃ.,11,1
- 346145,jp,18,passasa,passāsa,passāsa,passāsa:m.[<pa-śvas] 入息,[実は(出息).] cf.assāsa.,7,1
- 346157,jp,18,passasati,passasati,passasati,passasati:[pa-śvas] 入息す,[本来は(出息す).] cf.assasati.,9,1
- 346171,jp,18,passasin,passāsin,passāsin,passāsin:a.[passāsa-in] 息を立てる,いびきをかく.,8,1
- 346181,jp,18,passati,passati,passati,passati:[paś Sk.paśyati] 見る; 見出す,知る.imper.passa,passatha,passavho; fut.passissati; aor.passi,passiṃsu,apassayi; ger.passiya; ppr.sg.nom.passaṃ,passanto,passantī (f.); grd.passitabba.,7,1
- 346191,jp,18,passati,pāssati,pāssati,pāssati:= pivissati [pivati pā の fut.].,7,1
- 346195,jp,18,passava,passāva,passāva,passāva:m.[cf.passavati<sru] 小便,尿.-kumbhī 尿がめ.-ṭṭhāna 小便所.-doṇikā 尿つぼ.-pāduka 安脚処.-magga 小便道,尿道.,7,1
- 346215,jp,18,passavati,passavati,passavati,passavati:[pa-sru] 流出す.,9,1
- 346223,jp,18,passaya,passaya,passaya,passaya:m.[<pa-śri Sk.praśraya] 依止.cf.apassaya.,7,1
- 346229,jp,18,passi,passi,passi,passi:passiṃsu,passati の aor.,5,1
- 346257,jp,18,passupati,passupati,passupati,passupati:[pa-svap] 眠る,休む.aor.passupi; fut.passupissati.,9,1
- 346261,jp,18,pasu,pasu,pasu,pasu:m.[Sk.paśu] 家畜,獣,牛馬.pl.nom.pasavo; pl.gen.pasūnaṃ.,4,1
- 346270,jp,18,pasu-pala,pāsu-pāla,pāsu-pāla,pāsu-pāla:m.[=pasu-pāla] 牧畜者.,9,1
- 346276,jp,18,pasuka,pasuka,pasuka,pasuka:m.= pasu 畜獣.,6,1
- 346279,jp,18,pasuka,pāsuka,pāsuka,pāsuka:pāsuḷa m.[=phāsuka] 肋骨.,6,1
- 346294,jp,18,pasura,pasura,pasura,pasura:a.[pacura の誤か] 多き,豊富の.,6,1
- 346301,jp,18,pasuta,pasuta,pasuta,pasuta:a.[pa-sā の pp.cf.Sk.prasita] 熱中せる,執心せる,追求する.,6,1
- 346308,jp,18,pasuta,pasūta,pasūta,pasūta:a.[pa-su の pp.] 出生せる,生ぜる,産出せる.,6,1
- 346318,jp,18,pasuti,pasūti,pasūti,pasūti:f.[<pa-su] 出産,出生.,6,1
- 346342,jp,18,pata,paṭa,paṭa,paṭa:m.[cf.Sk.paṭa] 布,外衣.-tantukā 布糸の如き虫.-vāsinī f.衣物得婦.,4,1
- 346359,jp,18,pata,pāta,pāta,pāta:m.[<pat] 落,投.,4,1
- 346367,jp,18,patabba,pātabba,pātabba,pātabba:a.[pivati pā の grd.] 飲まるベき.,7,1
- 346397,jp,18,pataccarin,paṭaccarin,paṭaccarin,paṭaccarin:a.[paṭa-carin] 貧乏の,弊衣の(ぼろを着たる).,10,1
- 346405,jp,18,pataggi,paṭaggi,paṭaggi,paṭaggi:m.[paṭi-aggi] 反対の火.,7,1
- 346420,jp,18,pataha,paṭaha,paṭaha,paṭaha:m.鑵鼓,陣太鼓.,6,1
- 346434,jp,18,pataka,paṭaka,paṭaka,paṭaka:m.[〃] 綿布.,6,1
- 346439,jp,18,pataka,paṭāka,paṭāka,paṭāka:n.[〃] 旗,はた,法幢.,6,1
- 346450,jp,18,pataka,patākā,patākā,patākā:f.[cf.〃] 旗,はた.,6,1
- 346468,jp,18,patala,paṭala,paṭala,paṭala:n.膜,白内障,そこひ.,6,1
- 346481,jp,18,patala,pāṭala,pāṭala,pāṭala:a.[〃] 桃色の.,6,1
- 346489,jp,18,patala,pātala,pātala,pātala:m.[= pātāla] 地獄,地窖.-raja 地獄の塵.,6,1
- 346493,jp,18,patala,pātāla,pātāla,pātāla:m.[〃] 險崖,深淵,地底.,6,1
- 346524,jp,18,patali,pāṭalī,pāṭalī,pāṭalī:f.[〃] 波吒梨 [樹,花の名].,6,1
- 346539,jp,18,patalika,paṭalikā,paṭalikā,paṭalikā:f.織布,羊毛布.,8,1
- 346556,jp,18,pataliputta,pāṭaliputta,Pāṭaliputta,Pāṭaliputta:m.= Pāṭali-gāma 巴連弗,華子城 [マガダ国の首都,今日のパトナ].,11,1
- 346571,jp,18,patam,pātaṃ,pātaṃ,pātaṃ:[pātar の acc.] adv.早朝に.,5,1
- 346586,jp,18,patana,patana,patana,patana:n.a.[<patati] 落ちること,落ちる範囲,破滅.,6,1
- 346656,jp,18,patanga,paṭaṅga,paṭaṅga,paṭaṅga:m.こおろぎ.,7,1
- 346665,jp,18,patanga,pataṅga,pataṅga,pataṅga:m.[Sk.pataṅga] こおろぎ.,7,1
- 346719,jp,18,patanki,pāṭaṅkī,pāṭaṅkī,pāṭaṅkī:pātaṅkī f.[cf.pallaṅka] 轎,かご,椅子轎.,7,1
- 346722,jp,18,patanki,pātaṅkī,pātaṅkī,pātaṅkī:= pāṭaṅkī.,7,1
- 346738,jp,18,patanu,patanu,patanu,patanu:a.[pa-tanu] 極めて薄い.,6,1
- 346764,jp,18,patapana,patāpana,Patāpana,Patāpana:n.大焦熱 [地獄].,8,1
- 346801,jp,18,patapavant,patāpavant,patāpavant,patāpavant:a.[patāpa-vant] 輝やける,すばらしい.,10,1
- 346812,jp,18,patapeti,patāpeti,patāpeti,patāpeti:[pa-tap の caus.] 大いに焼く,こがす.,8,1
- 346822,jp,18,patapeti,pātāpeti,pātāpeti,pātāpeti:[pāteti の caus.] 落とさせる,陥らせる,殺させる.,8,1
- 346844,jp,18,patar,pātar,pātar,pātar:adv.[Sk.prātar] 早く,早朝に.abl.pāto,acc.pātaṃ 早朝に.-āsa 朝食.,5,1
- 346847,jp,18,patara,patara,patara,patara:m.[Sk.pradara] 裂け目,割れ目.cf.padara.,6,1
- 346870,jp,18,patarati,patarati,patarati,patarati:[pa-tarati<tṛ] 通過す,渡る; こぼれる.aor.patari; caus.patāreti.,8,1
- 346889,jp,18,patareti,patāreti,patāreti,patāreti:[patarati<tṛ の caus.] 渡す,努める.aor.patārayi.,8,1
- 346935,jp,18,patati,patati,patati,patati:[〃pat] 落ちる,倒れる,とまる.aor.pati; fut.patissati; ger.patitvā; ppr.patanta; pp.patita; caus.pāteti; pass.patīyati.,6,1
- 346977,jp,18,patavyata,pātavyatā,pātavyatā,pātavyatā:f.[pātavya (pāteti の grd.) -tā] 陥落性,落つべきこと.,9,1
- 346985,jp,18,patayati,patāyati,patāyati,patāyati:拡げる,出す.,8,1
- 346990,jp,18,patayimsu,pātayiṃsu,pātayiṃsu,pātayiṃsu:pāteti の aor.,9,1
- 346995,jp,18,patekka,pāṭekka,pāṭekka,pāṭekka:pāṭiyekka a.[paṭi-eka] 独ーの,単一の.acc.pāṭekkaṃ adv.単ーに,独自に.,7,1
- 347008,jp,18,pateti,pāteti,pāteti,pāteti:[patati pat の caus.] 落とす,倒す,投げる,殺す.aor.pātayiṃsu; pp.pātita; caus.pātāpeti.,6,1
- 347019,jp,18,pateyya,pateyyā,pateyyā,pateyyā:f.[pati-eyya] 夫をもち得られる,結婚適齢の女.,7,1
- 347026,jp,18,patha,patha,patha,patha:m.[〃<path] 道,路.-gamana 道行.,5,1
- 347037,jp,18,patha,pāṭha,pāṭha,pāṭha:m.[<paṭh] 誦,聖典,典籍.,5,1
- 347048,jp,18,pathabya,pathabya,pathabya,pathabya:m.[<pathavī] 地主,国王.,8,1
- 347063,jp,18,pathaka,pāṭhaka,pāṭhaka,pāṭhaka:m.[pāṭha-ka] 誦者,専門家.,7,1
- 347071,jp,18,pathama,paṭhama,paṭhama,paṭhama:a.[Sk.prathama] 第一の,最初の,初の.acc.paṭhamaṃ adv.第一に.-tara より最初の.-jjhāna 初禅.-bhāṇavāra 初誦品.-magga 初道,須陀洹道.-yāma 初夜,初更.-vagga 初品.-saṅgīti 第一結集.,7,1
- 348010,jp,18,pathati,paṭhati,paṭhati,paṭhati:[paṭh] 読誦す.paṭhana n.読誦.cf.pāṭha.,7,1
- 348025,jp,18,pathavant,paṭhavant,paṭhavant,paṭhavant:pathavant a.[cf.paṭhavī] 路行の,旅行者.dat.gen.pathavato.,9,1
- 348036,jp,18,pathavatta,paṭhavatta,paṭhavatta,paṭhavatta:n.[paṭhavī-tta] 地性.,10,1
- 348042,jp,18,pathavi,paṭhavī,paṭhavī,paṭhavī:pathavī f.[Sk.pṛthivī] =puṭhavī,puthavī.地,大地,土地.-kampa,-kampana 地震.-kasiṇa 地遍,地一切処.-kāya 地界,地身.-jayamanta 世界降伏神呪.-dhātu 地界.-maṇḍala 地曼荼羅.-rasa 地味.-lekhūpamā 地刻喩.-saññā 地想.saññin 地想者.-sama-bhāvanā 地の如き修行.,7,1
- 348053,jp,18,pathavi,pathavī,pathavī,pathavī:=paṭhavī.,7,1
- 348293,jp,18,pathavin,pathāvin,pathāvin,pathāvin:m.[<patha] 飛脚,路行者.,8,1
- 348514,jp,18,patheyya,pātheyya,pātheyya,pātheyya:pātheyyaka n.[<patha] 路用の資,路銀,行路の糧食.,8,1
- 348540,jp,18,pathina,pāṭhīna,pāṭhīna,pāṭhīna:m.魚の一種.,7,1
- 348569,jp,18,pati-,paṭi-,paṭi-,paṭi-:pati- pref.prep.[Sk.prati-] 対,反,逆,向って,対して.,5,1
- 348579,jp,18,pati,pati,pati,pati:①m.[〃] 主,主人,夫.② =paṭi pref.[Sk.prati] 対,反,逆,向って.③ patati の aor.3sg.,4,1
- 348599,jp,18,pati,pāti,pāti,pāti:[pā] 見守る,注目す,守る,番をする.,4,1
- 348611,jp,18,pati,pātī,pātī,pātī:pāti f.[cf.Sk.pātrī] = patta 鉢,茶碗.,4,1
- 348622,jp,18,pati-orohati,paṭi-orohati,paṭi-orohati,paṭi-orohati:=paccorohati 下る,下降す.,12,1
- 348626,jp,18,pati-y-aloka,paṭi-y-āloka,paṭi-y-āloka,paṭi-y-āloka:a.光明に向って,南方の.~ṃ gacchati 南方に行く.,12,1
- 348688,jp,18,patibaddha,paṭibaddha,paṭibaddha,paṭibaddha:a.[paṭibandhati の pp.] 結ばれたる,執着せる.-citta 染心,執心.,10,1
- 348741,jp,18,patibahaka,paṭibāhaka,paṭibāhaka,paṭibāhaka:m.a.[<paṭi-bādh] 解毒剤,拒斥の.,10,1
- 348755,jp,18,patibahana,paṭibāhana,paṭibāhana,paṭibāhana:n.[<paṭibāhati] 排除,拒絶,防除.,10,1
- 348798,jp,18,patibahati,paṭibāhati,paṭibāhati,paṭibāhati:[cf.paṭi-bāhaka] 排除す,拒斥する.grd.paṭibāhiya; pp.paṭibāḷha 抑圧の,強制された.caus.paṭibāheti 排拒す.,10,1
- 348838,jp,18,patibahira,paṭibāhira,paṭibāhira,paṭibāhira:a.[paṭi-bāhira] 外部の,斥けられた.,10,1
- 348880,jp,18,patibala,paṭibala,paṭibala,paṭibala:a.[paṭi-bala] 有能の,可能なる,カ能の,堪えうる.,8,1
- 348899,jp,18,patibandha,paṭibandha,paṭibandha,paṭibandha:a.[paṭi-bandha] 結着ある,関連の.,10,1
- 348921,jp,18,patibandhati,paṭibandhati,paṭibandhati,paṭibandhati:[paṭi-bandh] 抑止す,拒絶す.,12,1
- 348933,jp,18,patibandhu,paṭibandhu,paṭibandhu,paṭibandhu:m.[paṭi-bandhu] 関係,関連,親類.,10,1
- 348941,jp,18,patibbata,paṭibbatā,paṭibbatā,paṭibbatā:f.[paṭi-vata] 貞淑な妻.,9,1
- 348944,jp,18,patibbata,patibbatā,patibbatā,patibbatā:f.[pati-vatā] 夫に貞淑な妻.,9,1
- 348962,jp,18,patibhaga,paṭibhāga,paṭibhāga,paṭibhāga:m.[paṭi-bhāga] 類似,相似,対比,対抗.-nimitta 似相.,9,1
- 349014,jp,18,patibhajati,paṭibhajati,paṭibhajati,paṭibhajati:[paṭi-bhaj] 各分する,分ける.,11,1
- 349031,jp,18,patibhana,paṭibhāna,paṭibhāna,paṭibhāna:n.[cf.paṭi-bhaṇ,BSk.pratibhāna] 弁,弁才,応弁,頓才.-citta 戯画.-nānatta 弁種種.-paṭisambhidā 弁無碍解.-mada 弁才憍.,9,1
- 349136,jp,18,patibhanavant,paṭibhānavant,paṭibhānavant,paṭibhānavant:a.[paṭibhāna-vant] 弁才を有せる,奇智に富む.,13,1
- 349149,jp,18,patibhanda,paṭibhaṇḍa,paṭibhaṇḍa,paṭibhaṇḍa:m.[paṭi-bhaṇḍa] 交易の商品.,10,1
- 349159,jp,18,patibhandati,paṭibhaṇḍati,paṭibhaṇḍati,paṭibhaṇḍati:[paṭi-bhaṇḍ] 罵り返す.,12,1
- 349167,jp,18,patibhaneyyaka,paṭibhāneyyaka,paṭibhāneyyaka,paṭibhāneyyaka:a.[paṭibhanati の grd.+ka] 応弁ある.,14,1
- 349189,jp,18,patibhasati,paṭibhāsati,paṭibhāsati,paṭibhāsati:[paṭi-bhās ①] 応答する,答弁する,aor.paccabhāsi.,11,1
- 349215,jp,18,patibhati,paṭibhāti,paṭibhāti,paṭibhāti:[paṭi-bhā] 現われる,明らかとなる,見える,思える.imper.paṭibhātu 明らかであれ,明らかにせよ.fut.paṭibhāyissati.,9,1
- 349242,jp,18,patibhaya,paṭibhaya,paṭibhaya,paṭibhaya:m.[paṭi-bhaya] 対する怖畏,恐怖.cf.appaṭibhaya,sappaṭibhaya.,9,1
- 349278,jp,18,patibhoga,pāṭibhoga,pāṭibhoga,pāṭibhoga:m.[paṭibhoga または *paṭibhogya] 保証人,証者,スポンサ一.,9,1
- 349301,jp,18,patibimba,paṭibimba,paṭibimba,paṭibimba:n.[paṭi-bimba] 反影,向うの影像.,9,1
- 349397,jp,18,patibujjhati,paṭibujjhati,paṭibujjhati,paṭibujjhati:[paṭi-bujjhati<budh] 眠りからさめる,知る.pp.paṭibuddha.,12,1
- 349434,jp,18,paticaleti,paṭicaleti,paṭicaleti,paṭicaleti:[paṭicalati の caus.] 輕くゆり動かす.,10,1
- 349439,jp,18,paticara,paṭicāra,paṭicāra,paṭicāra:m.[<paṭi-car] 交際,訪問.,8,1
- 349460,jp,18,paticarati,paṭicarati,paṭicarati,paṭicarati:[paṭi-car] 徘徊す,つき合う,答えをそらす,異って答える.,10,1
- 349479,jp,18,paticaya,paṭicaya,paṭicaya,paṭicaya:paṭiccaya m.[paṭi-caya] 増加,增大,集積.,8,1
- 349490,jp,18,paticca,paṭicca,paṭicca,paṭicca:adv.[pacceti の ger.cf.BSk.pratītya] 縁りて,のために,理由で.-vāra 相縁分.,7,1
- 349505,jp,18,paticca-samuppada,paṭicca-samuppāda,paṭicca-samuppāda,paṭicca-samuppāda:m.[BSk.pratītya-samutpāda] 縁起,縁起の道理,縁起の法.-aṅga 縁起支.-kusala 縁起に巧みなる.-kusalatā 縁起善巧.-naya 縁起法.-niddesa 縁起の解釈.,17,1
- 349508,jp,18,paticca-samuppanna,paṭicca-samuppanna,paṭicca-samuppanna,paṭicca-samuppanna:a.縁已生の,縁生の,縁起せる.-dhamma 縁生の法.-viññāṇa 縁生の識.,18,1
- 349651,jp,18,paticchada,paṭicchāda,paṭicchāda,paṭicchāda:m.[paṭi-chāda] 覆蔵,隠密,詐欺; 衣服,被服.,10,1
- 349678,jp,18,paticchadana,paṭicchādana,paṭicchādana,paṭicchādana:n.[cf.paṭicchādeti] 覆蔵,隠匿.,12,1
- 349722,jp,18,paticchadaniya,paṭicchādaniya,paṭicchādaniya,paṭicchādaniya:n.[<paṭicchādeti] 肉汁,肉味.,14,1
- 349788,jp,18,paticchadeti,paṭicchādeti,paṭicchādeti,paṭicchādeti:[paṭi-chādeti<chad の caus.] 覆蔵す,被う,かくす,包む.pp.paṭicchanna,paṭicchādita.,12,1
- 349814,jp,18,paticchadi,paṭicchādī,paṭicchādī,paṭicchādī:f.被覆物,保護,解毒剤.,10,1
- 349824,jp,18,paticchadita,paṭicchādita,paṭicchādita,paṭicchādita:a.[paṭicchādeti の pp.] =paṭicchanna 覆われた,かくされた.,12,1
- 349863,jp,18,paticchanna,paṭicchanna,paṭicchanna,paṭicchanna:a.[paṭicchādeti の pp.] 覆われたる,かくされたる,隠密の.=paṭicchādita.-kamma 覆蔵羯磨,隠覆業.-kammanta 隠密の行為.-jarā 隠密の老.-parivāsa 覆蔵別住.-parissaya 隠密の危険.-mānatta 覆蔵摩那埵.,11,1
- 350021,jp,18,paticchati,paṭicchati,paṭicchati,paṭicchati:[paṭi-icchati<iṣ ②.cf.BSk.pratīcchati] 領受す,受け取る.pp.paṭicchita; caus.paṭicchāpeti 受け取らせる,献ず,与える.,10,1
- 350038,jp,18,paticchita,paṭicchita,paṭicchita,paṭicchita:a.[paṭicchati の pp.] 受領せる,認受せる.m.pl.nom.paṭicchitāse.,10,1
- 350096,jp,18,paticodeti,paṭicodeti,paṭicodeti,paṭicodeti:[paṭi-codeti] 叱責す,挙罪す.,10,1
- 350119,jp,18,patidadati,paṭidadāti,paṭidadāti,paṭidadāti:[paṭi-dā] 返与す,弁償す.ger.paṭidatvā; pass.paṭidiyyati (pr.3pl.paṭidiyyare ) 弁償される.,10,1
- 350147,jp,18,patidanda,paṭidaṇḍa,paṭidaṇḍa,paṭidaṇḍa:m.[paṭi-daṇḍa] 返報,杖罰を返す.,9,1
- 350200,jp,18,patidesaniya,pāṭidesanīya,pāṭidesanīya,pāṭidesanīya:pātidesanīya a.[paṭideseti の grd.cf.BSk.pratideśanīya] 告白さるベき,懺悔すべき,悔過,波羅提提舎尼 [罪過の一].,12,1
- 350206,jp,18,patidesaniya,pātidesaniya,pātidesaniya,pātidesaniya:= pāṭidesaniya.,12,1
- 350219,jp,18,patideseti,paṭideseti,paṭideseti,paṭideseti:[paṭi-dṛś の caus.] 告白する,懺悔する.cf.pāṭidesaniya.,10,1
- 350254,jp,18,patidhavati,paṭidhāvati,paṭidhāvati,paṭidhāvati:[paṭi-dhāvati<dhāv] 反対に向って走る,走り戻る.,11,1
- 350282,jp,18,patidisa,paṭidisā,paṭidisā,paṭidisā:f.[paṭi-disā] 反対の方角.,8,1
- 350290,jp,18,patidissati,paṭidissati,paṭidissati,paṭidissati:patidissati [paṭi-dissati<dṛś] 見える,現われる.aor.3sg.paccadissatha.,11,1
- 350300,jp,18,patidissati,patidissati,patidissati,patidissati:=paṭidissati.,11,1
- 350317,jp,18,patieti,paṭieti,paṭieti,paṭieti:=pacceti.ger.paṭicca.,7,1
- 350320,jp,18,patigacca,paṭigacca,paṭigacca,paṭigacca:=paṭikacca.,9,1
- 350338,jp,18,patigacchati,paṭigacchati,paṭigacchati,paṭigacchati:[paṭi-gam] 向って行く,放棄す.fut.paṭigamissāmi.,12,1
- 350348,jp,18,patigadha,paṭigādha,paṭigādha,paṭigādha:m.[paṭi-gādha ②]浅瀬,足のとどく深み.,9,1
- 350414,jp,18,patigayati,paṭigāyati,paṭigāyati,paṭigāyati:paṭigāti [paṭi-gāyati] 返歌す,歌で答える.imper.paṭigāhi.,10,1
- 350422,jp,18,patiggaha,paṭiggaha,paṭiggaha,paṭiggaha:m.[cf.paṭiggaṇhāti] 領受,受納,容器,ゆびぬき.,9,1
- 350478,jp,18,patiggahana,paṭiggāhaṇa,paṭiggāhaṇa,paṭiggāhaṇa:paṭiggahaṇa n.[<paṭiggaṇhāti] 領受,受納.,11,1
- 350640,jp,18,patiggahita,paṭiggahita,paṭiggahita,paṭiggahita:a.[paṭiggaṇhāti の pp.] 領受せる,受け取った.-paribhoga 受用物,領受物の受用.,11,1
- 350686,jp,18,patiggahitar,paṭiggahītar,paṭiggahītar,paṭiggahītar:paṭiggāhaka m.[cf.paṭiggaṇhāti] 領受者,受納者,受者.,12,1
- 350769,jp,18,patigganhati,paṭiggaṇhāti,paṭiggaṇhāti,paṭiggaṇhāti:paṭigaṇhāti [paṭi-grah] 受けとる,受領す,受納す.pp.paṭiggahita; caus.paṭiggaheti.,12,1
- 350831,jp,18,patigha,paṭigha,paṭigha,paṭigha:m.n.[Sk.pratigha<ghan,han] 瞋恚,いかり,障碍,対碍,有対.-ānusaya 瞋恚随眠.-nimitta 瞋恚相.-saññā 有対想.-saṃyojana 瞋結.-sampayutta 瞋恚相応.-samphassa有対触.,7,1
- 350959,jp,18,patighata,paṭighāta,paṭighāta,paṭighāta:m.[paṭi-ghāta] 防衛,防禦,防除,敵意,憤慨.,9,1
- 351013,jp,18,patighavant,paṭighavant,paṭighavant,paṭighavant:a.[paṭigha-vant] 瞋恚ある.,11,1
- 351025,jp,18,patighosa,paṭighosa,paṭighosa,paṭighosa:m.[paṭi-ghosa] 反響,山びこ.,9,1
- 351054,jp,18,patigijjha,paṭigijjha,paṭigijjha,paṭigijjha:a.m.[paṭi-gijjha.cf.giddha] 欲の深い,大貪の,大鷲.,10,1
- 351072,jp,18,patiguhati,paṭigūhati,paṭigūhati,paṭigūhati:paṭiguhati [paṭi-guh] かくす,しまう.,10,1
- 351086,jp,18,patihacca,paṭihacca,paṭihacca,paṭihacca:paṭihanti の ger.,9,1
- 351094,jp,18,patihanana,paṭihanana,paṭihanana,paṭihanana:n.[<paṭi-han] 撃退,拒否.,10,1
- 351143,jp,18,patihankhati,paṭihaṅkhati,paṭihaṅkhati,paṭihaṅkhati:=paṭihanissati [paṭihanti<han の fut.] 1sg.paṭihaṅkhāmi.,12,1
- 351194,jp,18,patihanti,paṭihanti,paṭihanti,paṭihanti:[paṭi-han] 撃破す,撃退す,破る.ger.paṭihacca; fut.paṭihaṅkhati; ppr.paṭihanamāna; pp.paṭihata; pass.paṭihaññati 破られる,嬈乱す.,9,1
- 351212,jp,18,patihara,pāṭihāra,pāṭihāra,pāṭihāra:m.[<paṭiharati] 打点,時報を打つもの.,8,1
- 351243,jp,18,patiharati,paṭiharati,paṭiharati,paṭiharati:[paṭi-hṛ] 反撃す.caus.paṭihāreti 撃退す,避ける.cf.pāṭihāriya.,10,1
- 351260,jp,18,patiharika,pāṭihārika,pāṭihārika,pāṭihārika:= pāṭihāriya.,10,1
- 351276,jp,18,patihariya,pāṭihāriya,pāṭihāriya,pāṭihāriya:a.n.[paṭi-hṛ の grd.,BSk.prātihārya] 神变,神通,示導,奇蹟.= pāṭihārika,pāṭihīra.pāṭihera.-pakkha 神变月,特別の月.,10,1
- 351315,jp,18,patihira,pāṭihīra,pāṭihīra,pāṭihīra:pāṭihera = pāṭihāriya.,8,1
- 351417,jp,18,patijaggati,paṭijaggati,paṭijaggati,paṭijaggati:[paṭi-jaggati.cf.BSk.pratijāgarti] 警護する,不寝番する,見守る,世話する,看護する.aor.paṭijaggiṃsu; pp.paṭijaggita; caus.paṭijaggāpeti.,11,1
- 351539,jp,18,patijanati,paṭijānāti,paṭijānāti,paṭijānāti:[paṭi-jñā] 自称する,公言する,認める.pres.3pl.paṭijānare; aor.paṭijāniṃ; opt.paṭiññeyya; ger.paṭiññāya; pp.paṭiññāta.caus.paṭijānāpeti.,10,1
- 351603,jp,18,patika,paṭikā,paṭikā,paṭikā:f.[〃] 白き羊毛布.cf.paṭiya.,6,1
- 351612,jp,18,patika,patikā,patikā,patikā:f.[pati-kā] 主人ある妻.,6,1
- 351616,jp,18,patika,pāṭikā,pāṭikā,pāṭikā:f.(階段下の) 半月形の石.,6,1
- 351632,jp,18,patikacca,paṭikacca,paṭikacca,paṭikacca:adv.[paṭikaroti の ger.paṭigacca とも書く] 前もって,あらかじめ.,9,1
- 351638,jp,18,patikaddhana,paṭikaḍḍhanā,paṭikaḍḍhanā,paṭikaḍḍhanā:f.[paṭi-kaḍḍha-nā] 推すこと,推.,12,1
- 351649,jp,18,patikamma,paṭikamma,paṭikamma,paṭikamma:n.[cf.paṭikaroti] 反駁,救論; 懺悔,対策.,9,1
- 351681,jp,18,patikankha,pāṭikaṅkha,pāṭikaṅkha,pāṭikaṅkha:a.[paṭikaṅkhati の grd.] 待望の,期待せらるべき.,10,1
- 351701,jp,18,patikankhati,paṭikaṅkhati,paṭikaṅkhati,paṭikaṅkhati:[paṭi-kāṅkṣ] 期待す,希求す.paṭikaṅkhin a.期待者.=pāṭikaṅkhin.,12,1
- 351719,jp,18,patikankhin,pāṭikaṅkhin,pāṭikaṅkhin,pāṭikaṅkhin:a.[pāṭikaṅkha-in] 待望する,期待する人.,11,1
- 351731,jp,18,patikantaka,paṭikaṇṭaka,paṭikaṇṭaka,paṭikaṇṭaka:m.敵,盗賊.,11,1
- 351750,jp,18,patikara,paṭikara,paṭikara,paṭikara:m.[cf.paṭikaroti] 懺悔,贖罪,対策.,8,1
- 351758,jp,18,patikara,paṭikāra,paṭikāra,paṭikāra:m.[cf.paṭikaroti,paṭikara] 対策,修治,繕治,修理.,8,1
- 351860,jp,18,patikaroti,paṭikaroti,paṭikaroti,paṭikaroti:[paṭi-kṛ] 懺悔す,修復す,対策をなす.ger.paṭikacca (paṭigacca); pp.paṭikata.cf.paṭikamma,paṭikara,paṭikāra.,10,1
- 351872,jp,18,patikassana,paṭikassana,paṭikassana,paṭikassana:n.[<paṭikassati] 撤回,引き戻すこと.mūlāya paṭikassana 本日治,根本に引き戻すこと.,11,1
- 351884,jp,18,patikassati,paṭikassati,paṭikassati,paṭikassati:[paṭi-kassati<kṛṣ] 引き戻す,撤回する.,11,1
- 351910,jp,18,patikata,paṭikata,paṭikata,paṭikata:a.[paṭikaroti の pp.] 対して準備せる.,8,1
- 351965,jp,18,patikibbisa,paṭikibbisa,paṭikibbisa,paṭikibbisa:n.[paṭi-kibbisa] 報復.,11,1
- 351988,jp,18,patikittha,paṭikiṭṭha,paṭikiṭṭha,paṭikiṭṭha:a.劣った,卑しい,あわれな.cf.paṭikuṭṭha.,10,1
- 352023,jp,18,patikkamana,paṭikkamana,paṭikkamana,paṭikkamana:n [cf.paṭikkamati] もどること,帰還,減退,分座堂.-sālā 懺悔堂.,11,1
- 352078,jp,18,patikkamati,paṭikkamati,paṭikkamati,paṭikkamati:[paṭi-kram] もどる,退く,減退す.ger.paṭikkamma; pp.paṭikkanta; caus.paṭikkamāpeti 退却させる.,11,1
- 352119,jp,18,patikkamma,paṭikkamma,paṭikkamma,paṭikkamma:paṭikkamati の ger.,10,1
- 352128,jp,18,patikkanta,paṭikkanta,paṭikkanta,paṭikkanta:a.[paṭikkamati の pp.] もどった,退いた,減退した.,10,1
- 352151,jp,18,patikkhati,paṭikkhati,paṭikkhati,paṭikkhati:[paṭi-īkṣ] 期待す,待望す.ppr.m.sg.nom.paṭikkhaṃ.,10,1
- 352154,jp,18,patikkhepa,paṭikkhepa,paṭikkhepa,paṭikkhepa:m.[Sk.pratikṣepa.cf.paṭikkhipati] 拒絶,制拒,反対.,10,1
- 352260,jp,18,patikkhipati,paṭikkhipati,paṭikkhipati,paṭikkhipati:[paṭi-kṣip] こばむ,反対する.aor.paṭikkhipi; grd.paṭikkhippa.,12,1
- 352315,jp,18,patikkhitta,paṭikkhitta,paṭikkhitta,paṭikkhitta:a.[paṭikkhipati の pp.] 拒絶せる,反対の.,11,1
- 352376,jp,18,patikkosa,paṭikkosa,paṭikkosa,paṭikkosa:m.,paṭikkosanā ,paṭikkosana n.f.[<paṭikkosati] 叱責,呵責.,9,1
- 352399,jp,18,patikkosati,paṭikkosati,paṭikkosati,paṭikkosati:[paṭi-kruś] 叱る,非難す,呵責す.pp.paṭikuṭṭha.,11,1
- 352432,jp,18,patikkula,paṭikkūla,paṭikkūla,paṭikkūla:=paṭikūla.,9,1
- 352455,jp,18,patikkulyata,pāṭikkulyatā,pāṭikkulyatā,pāṭikkulyatā:f [paṭikkūla-tā] 厭逆性,いとうこと.cf.paṭikkulyatā,paṭikūlatā.,12,1
- 352464,jp,18,patikopeti,paṭikopeti,paṭikopeti,paṭikopeti:[paṭi-kopeti<kup の caus.] みだす,破る,混乱さす.,10,1
- 352468,jp,18,patikoteti,paṭikoṭeti,paṭikoṭeti,paṭikoṭeti:paṭikoṭṭeti [paṭikuṭati の caus.] 避けさせる,反対に打つ,避ける.,10,1
- 352484,jp,18,patikubbara,paṭikubbara,paṭikubbara,paṭikubbara:m.[paṭi-kubbara] 馬に付ける車の棒.,11,1
- 352508,jp,18,patikujjati,paṭikujjati,paṭikujjati,paṭikujjati:[paṭi-kubj] 曲げ覆う,蔽う,包む.pp.paṭikujjita; caus.paṭikujjeti.,11,1
- 352535,jp,18,patikujjhati,paṭikujjhati,paṭikujjhati,paṭikujjhati:[paṭi-krudh] いかり返す.,12,1
- 352549,jp,18,patikujjita,paṭikujjita,paṭikujjita,paṭikujjita:a.[patikujjati の pp.] 覆われたる,包まれた,覆蔽の.,11,1
- 352562,jp,18,patikula,paṭikūla,paṭikūla,paṭikūla:paṭikkūla a.[paṭi-kūla] 厭逆,違逆.-manasikāra 厭逆作意.-saññā 厭逆想.-saññin 有厭想,違逆想ある,厭忌想の.,8,1
- 352630,jp,18,patikulata,paṭikūlatā,paṭikūlatā,paṭikūlatā:=paṭikulyatā.,10,1
- 352652,jp,18,patikulyata,paṭikulyatā,paṭikulyatā,paṭikulyatā:f.[paṭikūla-tā] 厭逆性.=paṭikūlatā,pāṭikulyatā.,11,1
- 352663,jp,18,patikunthita,paṭikuṇṭhita,paṭikuṇṭhita,paṭikuṇṭhita:=pariguṇṭhita 覆われたる.,12,1
- 352686,jp,18,patikutati,paṭikuṭati,paṭikuṭati,paṭikuṭati:paṭikuṭṭati [paṭi-kuṭ] かがむ,縮む,避ける,こばむ.pp.paṭikuṭita; caus.paṭikoṭeti,paṭikoṭṭeti.,10,1
- 352714,jp,18,patikuttaka,paṭikuttaka,paṭikuttaka,paṭikuttaka:m.鳥の一種.,11,1
- 352717,jp,18,patikuttha,paṭikuṭṭha,paṭikuṭṭha,paṭikuṭṭha:a.[paṭi-kkosati<kruś の pp.] 叱られた,非難された,あわれな,卑しい.cf.paṭikiṭṭha.,10,1
- 352752,jp,18,patilabha,paṭilābha,paṭilābha,paṭilābha:m.[cf.paṭi-labh] 獲得,得達.-chanda 獲得欲.-paññatti 獲得施設.-bhūmi 獲得地.-samannāgata 獲得具足.-suñña 獲得空.,9,1
- 352870,jp,18,patilabhati,paṭilabhati,paṭilabhati,paṭilabhati:[paṭi-labh] 得る,受領す,獲得す.aor.paccaladdhaṃsu,paṭilacchiṃ; pp.paṭiladdha; caus.paṭilābheti,paṭilābhayati 奪う,得させる.,11,1
- 352967,jp,18,patilacchim,paṭilacchiṃ,paṭilacchiṃ,paṭilacchiṃ:paṭilabhati の aor.1sg.,11,1
- 353198,jp,18,patileneti,paṭileṇeti,paṭileṇeti,paṭileṇeti:[paṭilīyati の caus.] 撤退する,触れない,独処す.,10,1
- 353209,jp,18,patilina,paṭilīna,paṭilīna,paṭilīna:a.[paṭilīyati の pp.] 退去せる,無滞着の,独処.-cara 無滞着行.,8,1
- 353216,jp,18,patilina,patilīna,patilīna,patilīna:=paṭilīna.,8,1
- 353253,jp,18,patiliyati,paṭilīyati,paṭilīyati,paṭilīyati:[paṭi-lī] 撤退す,退く,滞着せず.pp.paṭilīna; caus.paṭileṇeti.,10,1
- 353276,jp,18,patilobheti,paṭilobheti,paṭilobheti,paṭilobheti:[paṭi-lubh の caus.] 誘惑す,熱望す.,11,1
- 353280,jp,18,patiloma,paṭiloma,paṭiloma,paṭiloma:a.[paṭi-loma] 逆の,反対の.-paṭiccasamuppāda 逆縁起.,8,1
- 353375,jp,18,patima,paṭimā,paṭimā,paṭimā:f.[〃] 像,影像.-ghara 仏像堂.cf.bimba.,6,1
- 353387,jp,18,patimagga,paṭimagga,paṭimagga,paṭimagga:m.[paṭi-magga] 出会う道.cf.paṭipatha.,9,1
- 353402,jp,18,patimalla,paṭimalla,paṭimalla,paṭimalla:m.[paṭi-malla] 角力相手,敵手のすもう.,9,1
- 353421,jp,18,patimanana,paṭimānana,paṭimānana,paṭimānana:n.[cf.paṭimāneti] 期待.待望.,10,1
- 353453,jp,18,patimandita,paṭimaṇḍita,paṭimaṇḍita,paṭimaṇḍita:a.[paṭi-maṇḍ の pp.] 飾れる.,11,1
- 353503,jp,18,patimaneti,paṭimāneti,paṭimāneti,paṭimāneti:[paṭi-man の caus.] 期待す,待望す,尊敬す.pp.paṭimānita 所尊の,尊敬した.,10,1
- 353534,jp,18,patimantaka,paṭimantaka,paṭimantaka,paṭimantaka:m.[cf.paṭi-mantṛ] 話しかける人,親しき人.,11,1
- 353552,jp,18,patimanteti,paṭimanteti,paṭimanteti,paṭimanteti:patimanteti [paṭi-manteti] 対論する,応答する,論駁する.,11,1
- 353557,jp,18,patimanteti,patimanteti,patimanteti,patimanteti:=paṭimanteti.,11,1
- 353572,jp,18,patimareti,paṭimāreti,paṭimāreti,paṭimāreti:[paṭi-mṛ の caus.] 殺し返す,仇を討つ.,10,1
- 353581,jp,18,patimasati,paṭimasati,paṭimasati,paṭimasati:[paṭi-mṛś] 逆摩す,逆にこする.aor.paṭimasi; caus.paṭimāseti.,10,1
- 353587,jp,18,patimaseti,paṭimāseti,paṭimāseti,paṭimāseti:[paṭimasati の caus.] 熟慮す,検察す.opt.paṭimāse (imper.として).,10,1
- 353604,jp,18,patimokkha,paṭimokkha,paṭimokkha,paṭimokkha:m.a.[paṭi-muc の grd.] ①下剤.②義務的な.,10,1
- 353612,jp,18,patimokkha,pāṭimokkha,pāṭimokkha,pāṭimokkha:pātimokkha n.[cf.paṭimokkha,BSk.prātimokṣa] 波羅提木叉,戒,戒条,戒本,別解脱.-uddesa 説戒,波羅提木叉の読誦.-uddesaka 説戒者.-ṭhapana 遮說戒,波羅提木叉の中止.-saṃvara 別解脱律儀.,10,1
- 353618,jp,18,patimokkha,pātimokkha,pātimokkha,pātimokkha:= pāṭimokkha.,10,1
- 353657,jp,18,patimukha,paṭimukha,paṭimukha,paṭimukha:a.[paṭi-mukha] 対面の,反対の.acc.paṭimukhaṃ adv.対面して,反対に.,9,1
- 353677,jp,18,patimukka,paṭimukka,paṭimukka,paṭimukka:a.[paṭimuñcati の pp.,cf.paṭimutta] 縛られたる,縛った,結んだ.,9,1
- 353722,jp,18,patimuncati,paṭimuñcati,paṭimuñcati,paṭimuñcati:[paṭi-muc] ① 縛る.② 放っ.③ 得る,到達す.ger.paṭimucca; pass.paṭimuccati 縛られる,結ぼれる.aor.paṭimucci.,11,1
- 353759,jp,18,patin,pātin,pātin,pātin:a.[pāta-in] 落ちる,落下せる.,5,1
- 353777,jp,18,patinandati,paṭinandati,paṭinandati,paṭinandati:[paṭi-nand] 対して喜ぶ,歓迎する.pp.paṭinandita 歓迎せる.,11,1
- 353803,jp,18,patinasika,paṭināsikā,paṭināsikā,paṭināsikā:f.[paṭi-nāsikā] にせの鼻.,10,1
- 353816,jp,18,patinayati,paṭinayati,paṭinayati,paṭinayati:=paṭineti つれもどす.imper.paṭinayāhi.,10,1
- 353832,jp,18,patineti,paṭineti,paṭineti,paṭineti:paṭinayati [paṭi-nī] もどす,つれかえす.imper.paṭinayāhi.,8,1
- 353894,jp,18,patinijjhatta,paṭinijjhatta,paṭinijjhatta,paṭinijjhatta:a.[paṭi-nijjhatta] ゆるし合える.,13,1
- 353901,jp,18,patinissagga,paṭinissagga,paṭinissagga,paṭinissagga:m.[cf.paṭinissajjati] 捨遣,捨離,定棄.-ānupassanā 捨遣観,定棄観.-ānupassin 捨遣随観者.,12,1
- 353968,jp,18,patinissajjati,paṭinissajjati,paṭinissajjati,paṭinissajjati:[paṭi-ni-sṛj,cf.BSk.pratinisṛjati] 捨離す,捨遣す,すてる.ger.paṭinissajja; pp.paṭinissaṭṭha.,14,1
- 354015,jp,18,patinissarati,paṭinissarati,paṭinissarati,paṭinissarati:[paṭi-nissarati<sṛ] 出離す,遁れる,自由になる.,13,1
- 354021,jp,18,patinissattha,paṭinissaṭṭha,paṭinissaṭṭha,paṭinissaṭṭha:a.[paṭinissajjati の pp.cf.BSk.pratiniḥsṛṣṭa] 捨遣せる,離脱せる.,13,1
- 354050,jp,18,patinivasana,paṭinivāsana,paṭinivāsana,paṭinivāsana:n.[paṭi-nivāsana ①] 副裙,代りに与えられた着物.,12,1
- 354074,jp,18,patinivattati,paṭinivattati,paṭinivattati,paṭinivattati:[paṭi-ni-vṛt] もどる,逆行す.caus.paṭinivatteti 戻らせる.,13,1
- 354150,jp,18,patinna,paṭiñña,paṭiñña,paṭiñña:a.[paṭiññā の有財釈] 自称の,自言の.samaṇa~,sacca~.,7,1
- 354157,jp,18,patinna,paṭiññā,paṭiññā,paṭiññā:f.[Sk.pratijñā] 自称,自言,自認,自言治,宗,主張.,7,1
- 354214,jp,18,patinnata,paṭiññāta,paṭiññāta,paṭiññāta:a.[paṭijānāti の pp.] 自称せる,自言せる,自白の,自言治.-karaṇa 自白をなすこと,自言治[七滅諍の一].,9,1
- 354273,jp,18,patipada,paṭipadā,paṭipadā,paṭipadā:f.[cf.paṭi-pad,BSk.pratipad,pratipadā] 道,行道,道跡,行.-ānuttariya 道無上,行無上.-ñāṇadassana-visuddhi 行道智見清浄.-dosa 行道の過失.-visuddhi 行道の清浄.,8,1
- 354291,jp,18,patipada,pāṭipada,pāṭipada,pāṭipada:① a.[paṭipadā の a.] 行道の,道の.② m.[<paṭi-pad] 白月の 最初の日,初日.,8,1
- 354328,jp,18,patipadaka,paṭipādaka,paṭipādaka,paṭipādaka:m.支え,支持物.,10,1
- 354498,jp,18,patipadeti,paṭipādeti,paṭipādeti,paṭipādeti:① [paṭi-pad の caus.] 行道実践せしむ.② [paṭi-pa-ā-dā の caus.] 受け取らせる,与える,提供する.aor.paṭipādesiṃ,paṭipādesi,paṭipādesuṃ; fut.paṭipādessati; pp.paṭipādita.,10,1
- 354525,jp,18,patipadika,pāṭipadika,pāṭipadika,pāṭipadika:a.[pāṭipada ②-ika] 月初の,初日食,月旦食.,10,1
- 354666,jp,18,patipajjati,paṭipajjati,paṭipajjati,paṭipajjati:[paṭi-pad.cf.BSk.pratipadyati] 向って歩く,行動す,目的に進む,遂行す,行動す.aor.paccapādi,paṭipajjiṃ,paṭipajjissaṃ (paṭipajjisaṃ); grd.paṭipajjitabba; pp.paṭipanna; caus.paṭipādeti.,11,1
- 354740,jp,18,patipakatika,paṭipākatika,paṭipākatika,paṭipākatika:a.回復する,復正ずる.,12,1
- 354761,jp,18,patipakkha,paṭipakkha,paṭipakkha,paṭipakkha:a.m.[Sk.praṭipakṣa] 反対の,敵者,対治.,10,1
- 355014,jp,18,patipanameti,paṭipaṇāmeti,paṭipaṇāmeti,paṭipaṇāmeti:[paṭi-pa-nam の caus.] もどす,去らせる,避ける.,12,1
- 355023,jp,18,patipanna,paṭipaṇṇa,paṭipaṇṇa,paṭipaṇṇa:n.[paṭi-paṇṇa] 返信,返書.,9,1
- 355033,jp,18,patipanna,paṭipanna,paṭipanna,paṭipanna:a.[paṭipajjati の pp.] 行道せる,向道の,行者.,9,1
- 355057,jp,18,patipannaka,paṭipannaka,paṭipannaka,paṭipannaka:a.m.[paṭipanna-ka] 向道者,須陀洹向乃至阿羅漢向.,11,1
- 355099,jp,18,patiparivatteti,paṭiparivatteti,paṭiparivatteti,paṭiparivatteti:[paṭipari-vṛt の caus.] 転回させる,戻り来させる.,15,1
- 355107,jp,18,patipasamsati,paṭipasaṃsati,paṭipasaṃsati,paṭipasaṃsati:[paṭi-pasaṃsati<śaṃs] 代りに賞める.,13,1
- 355124,jp,18,patipassaddhi,paṭipassaddhi,paṭipassaddhi,paṭipassaddhi:=paṭippassaddhi.,13,1
- 355199,jp,18,patipatha,paṭipatha,paṭipatha,paṭipatha:m.[paṭi-patha] 反対の道,出会いの道.paṭipathaṃ gacchati 出会い道を行く,道を向って行く.,9,1
- 355211,jp,18,patipati,paṭipāṭi,paṭipāṭi,paṭipāṭi:f.[paṭi-pāṭi] 順序,次第,順番.abl.paṭipāṭiyā adv.順次に,次第に.,8,1
- 355243,jp,18,patipatti,paṭipatti,paṭipatti,paṭipatti:f.[cf.paṭi-pad,BSk.pratipatti] 道,行,行道,実践.-kkama 行道の順序.-cariyā 道行.-sāsana 行道の教.,9,1
- 355460,jp,18,patipavisati,paṭipavisati,paṭipavisati,paṭipavisati:[paṭi-pa-viś] もどり入る,再び入る.pp.paṭipaviṭṭha; caus.paṭipaveseti 再び入れる,戻す.,12,1
- 355464,jp,18,patipavittha,paṭipaviṭṭha,paṭipaviṭṭha,paṭipaviṭṭha:a.[paṭi-pa-viś の pp.] 再び入れる.,12,1
- 355491,jp,18,patipilana,paṭipīḷana,paṭipīḷana,paṭipīḷana:n.[cf.paṭipīḷeti] 庄迫,抱下.,10,1
- 355520,jp,18,patipilita,paṭipīḷita,paṭipīḷita,paṭipīḷita:a.[paṭipīḷeti<pīḍ の pp.] 強く押した,圧迫せる.,10,1
- 355533,jp,18,patipimsati,paṭipiṃsati,paṭipiṃsati,paṭipiṃsati:[paṭi-piṣ] 打ちたたく.,11,1
- 355539,jp,18,patipinda,paṭipiṇḍa,paṭipiṇḍa,paṭipiṇḍa:m.[paṭi-piṇḍa] 返礼の施食.,9,1
- 355591,jp,18,patippassaddha,paṭippassaddha,paṭippassaddha,paṭippassaddha:a.[paṭippasambhati の pp.,BSk.pratipraśrabdha] 安息せる,止滅せる.,14,1
- 355647,jp,18,patippassaddhi,paṭippassaddhi,paṭippassaddhi,paṭippassaddhi:paṭipassaddhi f.[cf.paṭippassaddha] 安息,止息,止滅.-pārisuddhi-sīla 安息遍浄戒.-vimutti 安息解脫.-viveka 止離.,14,1
- 355728,jp,18,patippassambhana,paṭippassambhanā,paṭippassambhanā,paṭippassambhanā:f.,paṭippassambhitatta n.安息,止息=paṭippassaddhi.,16,1
- 355747,jp,18,patippassambhati,paṭippassambhati,paṭippassambhati,paṭippassambhati:[paṭi-pa-sambhati<śrambh] 安息す,止息す,止滅す.pp.paṭippassaddha; caus.paṭippasambheti 静める,止滅さす.pp.paṭippassambhita.,16,1
- 355812,jp,18,patippharati,paṭippharati,paṭippharati,paṭippharati:[paṭi-sphur] 対して出す,流す,反対する,敵対する.,12,1
- 355839,jp,18,patipuccha,paṭipucchā,paṭipucchā,paṭipucchā:f.[paṭi-pucchā] 反問,反詰,質問.-karaṇīya 反問せらるべき.-vinīta 反問に導かれたる.-vyākaraṇīya-pañha 反詰記問,反問によって解答さるベき問い.,10,1
- 355876,jp,18,patipucchati,paṭipucchati,paṭipucchati,paṭipucchati:[paṭi-pṛcch] 質問す,反問す.,12,1
- 355931,jp,18,patipuggala,paṭipuggala,paṭipuggala,paṭipuggala:m.[paṭi-puggala] 比肩者,対等者.cf.pāṭipuggalika.,11,1
- 355943,jp,18,patipuggalika,pāṭipuggalika,pāṭipuggalika,pāṭipuggalika:a.[paṭipuggala-ika] 対人の,対等の.-dakkhiṇā] 対人施.,13,1
- 355975,jp,18,patipujeti,paṭipūjeti,paṭipūjeti,paṭipūjeti:[paṭi-pūj] 尊敬する,敬意を払う.cf.paṭipūjanā,paṭipūjana n.f.尊敬,敬意.,10,1
- 356004,jp,18,patipurisa,paṭipurisa,paṭipurisa,paṭipurisa:m.[paṭi-purisa] 反対者,敵者.,10,1
- 356025,jp,18,patirajan,paṭirājan,paṭirājan,paṭirājan:m.[paṭi-rājan] 敵王.,9,1
- 356054,jp,18,patirodati,paṭirodati,paṭirodati,paṭirodati:[paṭi-rud] 答える代りに泣く.pp.paṭirodita=paṭirodana 代泣,泣いて答えること.,10,1
- 356068,jp,18,patiroseti,paṭiroseti,paṭiroseti,paṭiroseti:[paṭirosati<ruṣ の caus.] 怒りかえす,反対に悩ます.,10,1
- 356072,jp,18,patiruddha,paṭiruddha,paṭiruddha,paṭiruddha:a.[paṭi-rudh の pp.] 抑止妨害された.,10,1
- 356080,jp,18,patirupa,paṭirūpa,paṭirūpa,paṭirūpa:patirūpa a.[paṭi-rūpa] 適当の,ふさわしい,像似の.-desa-vāsa 好適の地方に住する.,8,1
- 356093,jp,18,patirupa,patirūpa,patirūpa,patirūpa:=paṭirūpa.,8,1
- 356118,jp,18,patirupaka,paṭirūpaka,paṭirūpaka,paṭirūpaka:a.n.[paṭirūpa-ka] 像似の,相似の,変貌の,幻影,幻覚.,10,1
- 356177,jp,18,patirupika,pāṭirūpika,pāṭirūpika,pāṭirūpika:a.[paṭirūpa-ika] 像似の,偽の.cf.paṭirūpaka.,10,1
- 356189,jp,18,patisakkati,paṭisakkati,paṭisakkati,paṭisakkati:[paṭi-sakkati<ṣvaṣk] もどる,走り帰る.,11,1
- 356199,jp,18,patisallana,paṭisallāna,paṭisallāna,paṭisallāna:paṭisallāṇa n.[cf.paṭi-saṃ-lī.BSk.pratisaṃlayana] 宴坐,宴黙,独坐,独想,禅思.-ārāma,-rata 独坐を楽しめる.-sāruppa 独坐に適せる.,11,1
- 356256,jp,18,patisallekhita,paṭisallekhita,paṭisallekhita,paṭisallekhita:a.[paṭi-saṃ-likh の pp.] 節減せる,倹約者.,14,1
- 356262,jp,18,patisallina,paṭisallīna,paṭisallīna,paṭisallīna:a.[paṭisallīyati の pp.,BSk.pratisaṃlīna] 宴坐せる,独坐せる,禅思の,独居の.cf.paṭisallāna.,11,1
- 356282,jp,18,patisalliyati,paṭisallīyati,paṭisallīyati,paṭisallīyati:paṭisalliyati [paṭi-saṃ-lī] 黙坐す,独坐す.inf.paṭisalliyituṃ; pp.paṭisallīna.,13,1
- 356305,jp,18,patisama,paṭisama,paṭisama,paṭisama:a.[paṭi-sama] 対等の,同等の.appaṭisama 無比の,対等なき.,8,1
- 356338,jp,18,patisambhida,paṭisambhidā,paṭisambhidā,paṭisambhidā:f.[<paṭi-saṃ-bhid cf.BSk.pratisaṃvid<vid] 無碍解,無碍弁.-ratana 無碍解宝.,12,1
- 356349,jp,18,patisambhida-magga,paṭisambhidā-magga,Paṭisambhidā-magga,Paṭisambhidā-magga:m.無碍解道 [小部経の一].,18,1
- 356465,jp,18,patisameti,paṭisāmeti,paṭisāmeti,paṭisāmeti:[paṭi-śam の caus.] ととのえる,整備する,用意する,収蔵す.pp.paṭisāmita.,10,1
- 356502,jp,18,patisamharati,paṭisaṃharati,paṭisaṃharati,paṭisaṃharati:[paṭi-saṃ-hṛ] 取り去る,除く,すてる.paṭisaṃharaṇa n.除去,撤去.,13,1
- 356567,jp,18,patisammajjati,paṭisammajjati,paṭisammajjati,paṭisammajjati:[paṭi-sam-mṛj] 再び掃除す,掃除しなおす.aor.paṭisammajji.,14,1
- 356600,jp,18,patisammodeti,paṭisammodeti,paṭisammodeti,paṭisammodeti:[paṭi-sam-mud の caus.] 親しく挨拶を返す.,13,1
- 356691,jp,18,patisamvedin,paṭisaṃvedin,paṭisaṃvedin,paṭisaṃvedin:a.[cf.paṭisaṃvedeti,BSk.pratisaṃvedin] 経験する,感受する,感知する.,12,1
- 356722,jp,18,patisamvediyati,paṭisaṃvediyati,paṭisaṃvediyati,paṭisaṃvediyati:paṭisaṃvedeti [paṭi-saṃ-vid の caus.] 感知す,経験す,受ける.,15,1
- 356729,jp,18,patisamvidita,paṭisaṃvidita,paṭisaṃvidita,paṭisaṃvidita:[paṭi-saṃ-vid の pp.] 知られたる,予告の.,13,1
- 356748,jp,18,patisamyamati,paṭisaṃyamati,paṭisaṃyamati,paṭisaṃyamati:[paṭi-saṃ-yam] 自制す,自ら抑止す.,13,1
- 356756,jp,18,patisamyujati,paṭisaṃyujati,paṭisaṃyujati,paṭisaṃyujati:[paṭi-saṃ-yuj] 結びつける,関係する,始める.opt.paṭisaṃyuje; pp.paṭisaṃyutta.,13,1
- 356768,jp,18,patisamyutta,paṭisaṃyutta,paṭisaṃyutta,paṭisaṃyutta:[paṭisaṃyujati の pp.] 関係せる,繋属の.,12,1
- 356795,jp,18,patisancikkhati,paṭisañcikkhati,paṭisañcikkhati,paṭisañcikkhati:[paṭi-saṃ-cikkhati<khyā.cf.BSk.pratisañcikṣati,pratisaṃśikṣati] 精察す,深慮す.,15,1
- 356824,jp,18,patisandahati,paṭisandahati,paṭisandahati,paṭisandahati:[paṭi-saṃ-dhā] 結生す.,13,1
- 356869,jp,18,patisandhi,paṭisandhi,paṭisandhi,paṭisandhi:m.[cf paṭi-saṃ-dhā] 結生,再生.-kamma 結生業.-kkhaṇa 結生刹那.-gaha 結生を取る.-citta 結生心.-viññāṇa 結生識.,10,1
- 357120,jp,18,patisanjivita,paṭisañjīvita,paṭisañjīvita,paṭisañjīvita:a.[paṭi-saṃ-jīv の pp.] 蘇生せる.,13,1
- 357125,jp,18,patisankha,paṭisaṅkhā,paṭisaṅkhā,paṭisaṅkhā:① f.[cf.paṭisaṅkhāti] 省察,思択,考察.-ānupassanā 省察隨観,簡択観.-ñāṇa 省察智.-nirodha 択滅.② [=paṭisaṅkhāya.paṭisaṅkhāti の ger.] 観察して.~yoniso 如理に観察して.appaṭisaṅkhā 無思慮に.,10,1
- 357140,jp,18,patisankhana,paṭisaṅkhāna,paṭisaṅkhāna,paṭisaṅkhāna:n.[<paṭisaṅkhāti] 思択,簡択,計数,思惟.-paññā 思択慧.-bala 思択力.,12,1
- 357248,jp,18,patisankharika,paṭisaṅkhārika,paṭisaṅkhārika,paṭisaṅkhārika:paṭisaṅkhāriya a.[cf.paṭisaṅkharoti] 修理に役立つ.,14,1
- 357272,jp,18,patisankharoti,paṭisaṅkharoti,paṭisaṅkharoti,paṭisaṅkharoti:[paṭi-saṃ-kṛ] 修理す,修復す,対策をなす.caus.paṭisaṅkhārāpeti 修理させる,再建させる.,14,1
- 357296,jp,18,patisankhati,paṭisaṅkhāti,paṭisaṅkhāti,paṭisaṅkhāti:[paṭi-saṃ-khyā] 省察す,観察す,簡択す.ger.paṭisaṅkhā (paṭisaṅkhāya の略).cf.paṭisañcikkhati.,12,1
- 357317,jp,18,patisankhayati,paṭisaṅkhayati,paṭisaṅkhayati,paṭisaṅkhayati:[paṭi-saṃ-kṣi] 平穏に復す.ppr.paṭisaṅkhayanta.,14,1
- 357327,jp,18,patisanthara,paṭisanthāra,paṭisanthāra,paṭisanthāra:m.[cf.paṭisantharati] 歓迎,承迎,挨拶,友情,親しさ.-gāravatā 承迎の尊敬.paṭisanthāraka 承迎者,敬礼者.,12,1
- 357364,jp,18,patisantharati,paṭisantharati,paṭisantharati,paṭisantharati:[paṭi-saṃ-stṛ] 歓迎する,親しく受ける.ger.paṭisanthāya; pp.paṭisanthata.,14,1
- 357403,jp,18,patisarana,paṭisaraṇa,paṭisaraṇa,paṭisaraṇa:n.[paṭi-saraṇa ①] 帰依所,帰趣,所依.cf.paṭisāraṇiya.,10,1
- 357424,jp,18,patisaraniya,paṭisāraṇiya,paṭisāraṇiya,paṭisāraṇiya:paṭisāraṇa a.n.[paṭi-sāreti の grd.] 下意の,ゆるしを乞うべき.-kamma 下意羯磨,遮不至白衣家羯磨,応乞容赦所作.,12,1
- 357441,jp,18,patisarati,paṭisarati,paṭisarati,paṭisarati:① [paṭi-sṛ] おくれる,おくれすぎる,もどる.aor.paccasāri; caus.paṭisāreti.② [paṭi-smṛ] 追憶す,憶念す.,10,1
- 357455,jp,18,patisarin,paṭisārin,paṭisārin,paṭisārin:a.[<paṭi-sṛ] 依止する,帰属する.,9,1
- 357474,jp,18,patisatena,paṭisatena,paṭisatena,paṭisatena:adv.[paṭi-sata の instr.] 対百によって,(数)百人の前で.,10,1
- 357478,jp,18,patisatheyya,paṭisāṭheyya,paṭisāṭheyya,paṭisāṭheyya:n.[paṭi-saṭha-ya] 詐欺し返すこと.,12,1
- 357483,jp,18,patisattu,paṭisattu,paṭisattu,paṭisattu:m.[paṭi-sattu] 敵者.,9,1
- 357507,jp,18,patisayati,paṭisāyati,paṭisāyati,paṭisāyati:[paṭi-svad] 食ベる,味わう.,10,1
- 357537,jp,18,patisedhaka,paṭisedhaka,paṭisedhaka,paṭisedhaka:a.[paṭisedha-ka] 遮止する,防止者.,11,1
- 357546,jp,18,patisedhana,paṭisedhana,paṭisedhana,paṭisedhana:n.[paṭisedha-na] 遮止,禁止.paṭisedhitar m.禁止者,遮止者.,11,1
- 357564,jp,18,patisedhati,paṭisedhati,paṭisedhati,paṭisedhati:[paṭi-sidh] 遮止す,防ぐ,禁ず.caus.paṭisedheti.,11,1
- 357632,jp,18,patisena,paṭisena,paṭisena,paṭisena:m.[paṭi-sena] 敵軍.paṭiseni-karoti 敵対す,反対す.,8,1
- 357643,jp,18,patiseneti,paṭiseneti,paṭiseneti,paṭiseneti:[paṭisena の denom.] 撃退す,返報す,反駁す.pass.paṭiseniyati [同前].,10,1
- 357672,jp,18,patisevana,paṭisevana,paṭisevana,paṭisevana:n.[paṭi-sev-ana] 受用,用.,10,1
- 357710,jp,18,patisevati,paṭisevati,paṭisevati,paṭisevati:patisevati [paṭi-sev] 受用する,行う,従事す.,10,1
- 357757,jp,18,patisevitar,paṭisevitar,paṭisevitar,paṭisevitar:m.受用者.,11,1
- 357789,jp,18,patisisaka,paṭisīsaka,paṭisīsaka,paṭisīsaka:m.にせの頭頂のまげ.,10,1
- 357805,jp,18,patisota,paṭisota,paṭisota,paṭisota:a.[paṭi-sota] 逆流の.acc.paṭisotaṃ adv.流れに逆って.-gāmin 逆流行者.,8,1
- 357833,jp,18,patissa,paṭissā,paṭissā,paṭissā:patissā f.[<paṭi-śru cf.BSk.pratīśā] 従順.cf.appaṭissa.,7,1
- 357838,jp,18,patissa,patissa,patissa,patissa:paṭissa a.paṭissā の形容詞.,7,1
- 357843,jp,18,patissata,paṭissata,paṭissata,paṭissata:a.[paṭi-smṛ の pp.] 憶念せる,記憶せる.paṭissatika a.[同前].,9,1
- 357849,jp,18,patissata,patissata,patissata,patissata:=paṭissata.,9,1
- 357861,jp,18,patissati,paṭissati,paṭissati,paṭissati:f.[cf.paṭissata] 憶念,記憶.,9,1
- 357917,jp,18,patissavin,paṭissāvin,paṭissāvin,paṭissāvin:a.[<paṭissā] 同意する,従順な.,10,1
- 357922,jp,18,patissaya,paṭissaya,paṭissaya,paṭissaya:paṭissava m.[<paṭi-śru] 同意,従順.abstr.paṭissavatā f.,9,1
- 357954,jp,18,patisseneti,paṭisseneti,paṭisseneti,paṭisseneti:=paṭiseneti.,11,1
- 357965,jp,18,patissunati,paṭissuṇāti,paṭissuṇāti,paṭissuṇāti:[paṭi-śru] 同意する,応諾する,答える.aor.paccassosi,paccassosuṃ,paṭisuṇi; ger.paṭissuṇitvā,paṭissutvā.,11,1
- 358012,jp,18,patisura,paṭisūra,paṭisūra,paṭisūra:m.[paṭi-sūra] 敵の勇者,敵士.,8,1
- 358017,jp,18,patisutta,paṭisutta,paṭisutta,paṭisutta:a.[paṭi-svap の pp.] 眠れる.,9,1
- 358021,jp,18,patita,paṭīta,paṭīta,paṭīta:=patīta.,6,1
- 358024,jp,18,patita,patita,patita,patita:a.[patati<pat の pp.] 落ちたる.,6,1
- 358036,jp,18,patita,patīta,patīta,patīta:a.[pacceti の pp.] 喜ベる,満足した.,6,1
- 358045,jp,18,patita,pātita,pātita,pātita:a.[pāteti の pp.] 落ちたる,破壊せる,倒された.,6,1
- 358074,jp,18,patitaka,patitaka,patitaka,patitaka:a.=patita.,8,1
- 358206,jp,18,patitittha,paṭitittha,paṭitittha,paṭitittha:n.[paṭi-tittha] 対岸.,10,1
- 358216,jp,18,patititthati,patitiṭṭhati,patitiṭṭhati,patitiṭṭhati:[paṭi-tiṭṭhati] 再び立つ.,12,1
- 358240,jp,18,patittha,patiṭṭhā,patiṭṭhā,patiṭṭhā:f.[<paṭi-sthā,Sk.pratiṣṭhā] 依止,依所,足場.,8,1
- 358251,jp,18,patittha,patittha,patittha,patittha:m.[pa-tittha] 河岸,渡場.,8,1
- 358263,jp,18,patitthaha,patiṭṭhāha,patiṭṭhāha,patiṭṭhāha:m.[<paṭi-sthā] 住立,安全.,10,1
- 358284,jp,18,patitthahati,paṭiṭṭhahati,paṭiṭṭhahati,paṭiṭṭhahati:paṭitiṭṭhati→patiṭṭhahati,patiṭṭhāti.,12,1
- 358286,jp,18,patitthahati,patiṭṭhahati,patiṭṭhahati,patiṭṭhahati:patiṭṭhāti [paṭi-sthā] 住立す,確立す,止住す.aor.patiṭṭhahi,patiṭṭhāsi; fut.patiṭṭhahissati,patiṭṭhahessati; ger.patiṭṭhāya; pp.patiṭṭhita; caus.patiṭṭhāpeti.,12,1
- 358347,jp,18,patitthambhati,paṭitthambhati,paṭitthambhati,paṭitthambhati:対して確立す.,14,1
- 358489,jp,18,patitthapeti,patiṭṭhāpeti,patiṭṭhāpeti,patiṭṭhāpeti:[patiṭṭhahati の caus.cf.BSk.pratiṣṭhāpayati] 確立させる,建立する,定立する.aor.patiṭṭhāpesi; pp.patiṭṭhāpita.,12,1
- 358559,jp,18,patitthapitar,patiṭṭhāpitar,patiṭṭhāpitar,patiṭṭhāpitar:a.[<patiṭṭhāpeti] 樹立者,確定者.,13,1
- 358616,jp,18,patitthaya,patiṭṭhāya,patiṭṭhāya,patiṭṭhāya:patiṭṭhahati の ger.,10,1
- 358630,jp,18,patitthita,patiṭṭhita,patiṭṭhita,patiṭṭhita:a.n.[patiṭṭhahati の pp.] 定立せる,住立せる,止住せる; 止住,安住処.,10,1
- 358761,jp,18,patitthiyati,patiṭṭhīyati,patiṭṭhīyati,patiṭṭhīyati:[patiṭṭhahati の pass.] 頑固である,反抗する.aor.patiṭṭhīya.,12,1
- 358804,jp,18,pativacana,paṭivacana,paṭivacana,paṭivacana:n.[paṭi-vacana] 返事,返答.,10,1
- 358831,jp,18,pativada,paṭivāda,paṭivāda,paṭivāda:m.[paṭi-vāda] 反論,駁論.,8,1
- 358844,jp,18,pativadati,paṭivadati,paṭivadati,paṭivadati:[paṭi-vad] 返答す,答える.,10,1
- 358901,jp,18,pativapeti,paṭivāpeti,paṭivāpeti,paṭivāpeti:[paṭi-vap の caus.] のがれる,脱す,清める.,10,1
- 358919,jp,18,pativasati,paṭivasati,paṭivasati,paṭivasati:[paṭi-vas ①] 住む,居を定む.,10,1
- 358947,jp,18,pativatam,paṭivātaṃ,paṭivātaṃ,paṭivātaṃ:adv.[paṭi-vāta の acc.] 逆風に,風に逆って.,9,1
- 358980,jp,18,pativattar,paṭivattar,paṭivattar,paṭivattar:m.[cf.paṭi-vac] 反説者,反論者,反対者.,10,1
- 358983,jp,18,pativattati,paṭivaṭṭati,paṭivaṭṭati,paṭivaṭṭati:paṭivattati [paṭi-vṛt] 反転す,逆転す,戻る.pp.paṭivatta; grd.paṭivattiya; caus.paṭivaṭṭeti 反転さす,戻す.,11,1
- 359089,jp,18,pativedeti,paṭivedeti,paṭivedeti,paṭivedeti:[paṭi-vid の caus.] 知らせる,のベる.aor.paṭivedayi.,10,1
- 359108,jp,18,pativedha,paṭivedha,paṭivedha,paṭivedha:m.[cf.paṭivijjhati<vyadh,BSk,prativedha] 貫通,通達,洞察,理解.-aṭṭha 通達する義.-gambhīratā 通達甚深.-ñāṇa 通達智.-suñña 通達空.,9,1
- 359282,jp,18,pativellati,paṭivellati,paṭivellati,paṭivellati:[paṭi-vellati] 巻きつく,抱く.,11,1
- 359302,jp,18,pativibhajati,paṭivibhajati,paṭivibhajati,paṭivibhajati:[paṭi-vi-bhaj] 差別して分ける,別々に頒つ.pp.paṭivibhatta.,13,1
- 359341,jp,18,patividdha,paṭividdha,paṭividdha,paṭividdha:a.[paṭivijjhati の pp.] 貫通せる,通達せる,洞察せる,理解せる.,10,1
- 359439,jp,18,patividita,paṭividita,paṭividita,paṭividita:a.[paṭi-vid の pp.] 知られたる,確知せる.,10,1
- 359452,jp,18,pativigacchati,paṭivigacchati,paṭivigacchati,paṭivigacchati:[paṭi-vi-gam] 再び去る,再び離れ行く.,14,1
- 359477,jp,18,pativijanati,paṭivijānāti,paṭivijānāti,paṭivijānāti:[paṭi-vi-jñā] 認める,了知する.aor.paṭivijāni.,12,1
- 359497,jp,18,pativijjha,paṭivijjha,paṭivijjha,paṭivijjha:① paṭivijjhati の grd.② 同上の aor.3sg.,10,1
- 359558,jp,18,pativijjhati,paṭivijjhati,paṭivijjhati,paṭivijjhati:[paṭi-vyadh] 貫通す,通達す,洞察す,理解す.aor.paṭivijjha,paccavyādhi,paccavidhuṃ; grd.paṭivijjha; pp.paṭividdha.,12,1
- 359640,jp,18,pativimsa,paṭiviṃsa,paṭiviṃsa,paṭiviṃsa:paṭivīsa,paṭivisa m.[paṭi-aṃsa] 配分,部分,細分.,9,1
- 359653,jp,18,pativinaya,paṭivinaya,paṭivinaya,paṭivinaya:m.調伏,制圧,駆逐.,10,1
- 359679,jp,18,pativineti,paṭivineti,paṭivineti,paṭivineti:[paṭi-vi-nī cf.BSk.prativineti] 駆逐す,除く,征服す.pp.paṭivinīta.,10,1
- 359696,jp,18,pativinicchinati,paṭivinicchinati,paṭivinicchinati,paṭivinicchinati:[paṭi-vi-ni-ci] 再び考察す,決択す.,16,1
- 359701,jp,18,pativinita,paṭivinīta,paṭivinīta,paṭivinīta:a.[paṭivineti の pp.] 除ける,駆逐した,征服した.,10,1
- 359712,jp,18,pativinodana,paṭivinodana,paṭivinodana,paṭivinodana:n.[cf.paṭivinodeti] 除去,排除.,12,1
- 359740,jp,18,pativinodeti,paṭivinodeti,paṭivinodeti,paṭivinodeti:[paṭivi-nud の caus.cf.BSk.prativinudati] 除去す,排除す,駆逐す.,12,1
- 359778,jp,18,pativiramati,paṭiviramati,paṭiviramati,paṭiviramati:[paṭi-vi-ram] 回避す,離る.pp.paṭivirata.,12,1
- 359798,jp,18,pativirata,paṭivirata,paṭivirata,paṭivirata:a.[paṭiviramati の pp.] 回避せる,離れた.,10,1
- 359806,jp,18,pativirati,paṭivirati,paṭivirati,paṭivirati:f.[cf.paṭivirata] 回避,離.,10,1
- 359818,jp,18,pativirodha,paṭivirodha,paṭivirodha,paṭivirodha:m.[cf.paṭivirujjhati] 敵,敵意,反対,相違.,11,1
- 359849,jp,18,pativiruhati,paṭivirūhati,paṭivirūhati,paṭivirūhati:[paṭi-vi-ruh] 再び生長する.,12,1
- 359869,jp,18,pativirujjhati,paṭivirujjhati,paṭivirujjhati,paṭivirujjhati:[paṭi-vi-rudh] 敵対す,争う.pp.paṭiviruddha 障碍ある,敵対の,悲観せる.,14,1
- 359896,jp,18,pativisa,paṭivīsa,paṭivīsa,paṭivīsa:paṭivisa=paṭiviṃsa 配分.,8,1
- 359903,jp,18,pativisesa,paṭivisesa,paṭivisesa,paṭivisesa:m.細別,差別論.,10,1
- 359909,jp,18,pativisittha,paṭivisiṭṭha,paṭivisiṭṭha,paṭivisiṭṭha:a.[paṭi-vi-śis の pp.] 特別の,特殊の.,12,1
- 359920,jp,18,pativissaka,paṭivissaka,paṭivissaka,paṭivissaka:a.近隣の,近くに住む.,11,1
- 359954,jp,18,pativutta,paṭivutta,paṭivutta,paṭivutta:[paṭi-vac の pp.] 返答せる,応答せる.,9,1
- 359966,jp,18,pativyaharati,paṭivyāharati,paṭivyāharati,paṭivyāharati:[paṭi-vyāharati] 断念す,思い止まる.aor.paccavyāhāsi.,13,1
- 359970,jp,18,patiya,paṭiya,paṭiya,paṭiya:n.paṭikā 白毛布の上覆.,6,1
- 360021,jp,18,patiyadeti,paṭiyādeti,paṭiyādeti,paṭiyādeti:[paṭi-yat の caus.,Sk.pratiyātayati] 用意する,準備する,ととのえる.pp.paṭiyādita; caus.paṭiyādāpeti 用意させる.,10,1
- 360093,jp,18,patiyati,paṭiyāti,paṭiyāti,paṭiyāti:[paṭi-yā.cf.pacceti] 戻る,帰る.,8,1
- 360099,jp,18,patiyati,patīyati,patīyati,patīyati:[patati の pass.] 落される,逃亡す.,8,1
- 360105,jp,18,patiyatta,paṭiyatta,paṭiyatta,paṭiyatta:a.[paṭi-yat の pp.] 準備せる,用意された.,9,1
- 360135,jp,18,patiyekka,pāṭiyekka,pāṭiyekka,pāṭiyekka:= pāṭekka.,9,1
- 360146,jp,18,patiyodha,paṭiyodha,paṭiyodha,paṭiyodha:m.[paṭi-yodha] 対戦,応戦.,9,1
- 360178,jp,18,patiyoloketi,paṭiyoloketi,paṭiyoloketi,paṭiyoloketi:[paṭi-oloketi] 注視す,注目す.,12,1
- 360183,jp,18,pato,pāto,pāto,pāto:[pātar の abl.] adv.早朝に.,4,1
- 360192,jp,18,patoda,patoda,patoda,patoda:m.[<pa-tud] 刺し棒,刺輪,鞭,むち.-laṭṭhi 笞杖.,6,1
- 360212,jp,18,patodaka,patodaka,patodaka,patodaka:a.[<pa-tud] くすぐる.,8,1
- 360240,jp,18,patola,paṭola,paṭola,paṭola:m.胡瓜(きうり)の一種.,6,1
- 360260,jp,18,patta,paṭṭa,paṭṭa,paṭṭa:m.板,包帯,美布,ターバン.,5,1
- 360275,jp,18,patta,patta,patta,patta:① n.[Sk.patra] 羽毛,翼; 葉; 琴柱.-āḷhaka 升戯び,玩具桝; 棕閭の葉の尺.-khandha 葉肩の,落胆した.-gandha 葉香.-phala 葉果,野菜.-yāna 翼乗,鳥.-rasa 葉味.② m.n.[Sk.pātra] 鉢,器.-ādharaka 鉢台.-kaṇḍolikā 鉢籠.-gata 鉢に入った,托鉢で得た.-gāhāpaka 分鉢人.-cīvara 鉢と衣.-tthavikā 鉢袋.-nillehaka 鉢をなめる.-piṇḍika,-piṇḍin 鉢食者.-lesa 鉢似.-yogin 鉢瑜伽者.-vaṭṭi 鉢のふち.-vānijjā 鉢商.③ a.[pāpuṇāti の pp.,Sk.prāpta] 已得の,得たる,得達の.-parihāni 已得退.-yogakkhema 涅槃に達せる,軛安穏を得たる.④ m.=patti,pattika 歩兵.-ānīka 歩兵隊.,5,1
- 360327,jp,18,pattabba,pattabba,pattabba,pattabba:a.[pāpuṇāti の grd.] 得らるベき.=pattiya ②.,8,1
- 360539,jp,18,pattaka,paṭṭaka,paṭṭaka,paṭṭaka:n.,paṭṭikā f.[<paṭṭa] 細布,巻布,帯.,7,1
- 360546,jp,18,pattaka,pattaka,pattaka,pattaka:n.[patta ②-ka] 小鉢.,7,1
- 360614,jp,18,pattali,pattalī,pattalī,pattalī:pattali f.=kadali 芭蕉.,7,1
- 360661,jp,18,pattana,paṭṭana,paṭṭana,paṭṭana:paṭṭanaka n.港町,町,港.,7,1
- 360981,jp,18,pattatta,pattatta,pattatta,pattatta:n.[patta ③-tta] 得性.,8,1
- 361074,jp,18,pattha,paṭṭha,paṭṭha,paṭṭha:a.[<pa-sthā] 出発の,着手の,可能な.cf.paṭṭhahati.,6,1
- 361080,jp,18,pattha,pattha,pattha,pattha:m.[Sk.prastha] 桝目の単位,1/4 āḷhaka; 一パッタ入る釜.,6,1
- 361095,jp,18,patthaddha,patthaddha,patthaddha,patthaddha:a.[pa-thaddha] 硬直した,堅苦しい.,10,1
- 361116,jp,18,patthahati,paṭṭhahati,paṭṭhahati,paṭṭhahati:[pa-sthā] 出発す,前に立つ,用意す.aor.paṭṭhayi; ger.paṭṭhāya; ppr.paṭṭhayamāna; fut.paṭṭhayissati; caus.paṭṭhapeti 前に置く,与える,設立す.pp.paṭṭhapita.,10,1
- 361129,jp,18,patthana,paṭṭhāna,Paṭṭhāna,Paṭṭhāna:n.発趣論 [七論の一].,8,1
- 361130,jp,18,patthana,paṭṭhāna,paṭṭhāna,paṭṭhāna:n.[Sk.prasthāna] 出発,発趣.,8,1
- 361143,jp,18,patthana,patthanā,patthanā,patthanā:f.[<pa-arth,Sk.prārthanā] 欲望,希望,希求.,8,1
- 361251,jp,18,patthandila,patthaṇḍila,patthaṇḍila,patthaṇḍila:m.[pa-thaṇḍila] 仙居,仙人の住処.,11,1
- 361366,jp,18,patthara,patthara,patthara,patthara:m.[cf.Sk.prastara] 石,岩; 石器.,8,1
- 361407,jp,18,pattharati,pattharati,pattharati,pattharati:[pa-stṛ] 拡げる,拡大する.pp.patthaṭa; caus.patthāreti 拡げさす.pp.patthārita.,10,1
- 361434,jp,18,pattharika,pattharika,pattharika,pattharika:m.[patthara-ika] (商品を)拡げ並べる人,商人.,10,1
- 361463,jp,18,patthata,patthaṭa,patthaṭa,patthaṭa:a.[pattharati の pp.] 拡げられたる.,8,1
- 361531,jp,18,patthaya,paṭṭhāya,paṭṭhāya,paṭṭhāya:adv.[paṭṭhahati の ger.] 始めて,以来,以後.ito paṭṭhāya これ以来.ajjato paṭṭhāya 今回以後.,8,1
- 361576,jp,18,patthayati,patthayati,patthayati,patthayati:patthayaṃ,patthayāna →pattheti.,10,1
- 361658,jp,18,pattheti,pattheti,pattheti,pattheti:patthayati [pa-arth cf.Sk.prārthayati] 欲求す,希求す,望む.opt.patthayase; ppr.patthenta,patthayanta,patthayamāna,patthayāna,patthayaṃ (sg.nom.); grd.patthetabba,patthayitabba,patthiya; pp.patthita.,8,1
- 361680,jp,18,patthina,patthīna,patthīna,patthīna:patthinna a.[pa-thīna] 沈鬱の,硬直した.,8,1
- 361701,jp,18,patthita,patthita,patthita,patthita:a.[pattheti の pp.] 欲求せる,希求せる.,8,1
- 361780,jp,18,patti,patti,patti,patti:① m.[〃] 歩,歩兵 [=patta ④,pattika ①] -kāya 歩軍.-sadda 歩声.-senā 歩軍.② f.[Sk.prāpti] 得達,獲得,利得.dat.pattiyā 得んがために.-patta 利得を得たる.③f.[=patta ①] 葉.,5,1
- 361833,jp,18,pattika,pattika,pattika,pattika:① m.[=patta ④,patti ①] 歩行者,歩兵.② a.[patta ②-ika] 鉢ある.,7,1
- 361848,jp,18,pattika,pattikā,pattikā,pattikā:f.[<patta ①] 葉.,7,1
- 361864,jp,18,pattin,pattin,pattin,pattin:a.[patta ③-in] 得たる,利益ある,得達者.,6,1
- 361882,jp,18,pattiya,pattiya,pattiya,pattiya:① a.m.[=paccaya] 信頼する,依止する; 信頼,② a.[=pattabba.pāpuṇāti の grd.] 得らるべき,所得の.,7,1
- 361891,jp,18,pattiyati,pattīyati,pattīyati,pattīyati:[patti ② の denom.] 利益を得る.,9,1
- 361907,jp,18,pattiyayati,pattiyāyati,pattiyāyati,pattiyāyati:[pattiya ① の denom.] 信頼す,依止す.pattiyāyana n.信頼.,11,1
- 361940,jp,18,pattum,pattuṃ,pattuṃ,pattuṃ:patteyya,pāpuṇāti の inf.,grd.,6,1
- 361977,jp,18,patu,paṭu,paṭu,paṭu:a.[〃] 鋭敏の,賢き.cf.pāṭava.,4,1
- 362028,jp,18,patukamyata,pāṭukamyatā,pāṭukamyatā,pāṭukamyatā:= pātukamyatā.,11,1
- 362030,jp,18,patukamyata,pātukamyatā,pātukamyatā,pātukamyatā:pāṭukamyatā f.阿諛,へつらい cf.cāṭukamyatā,cāṭukammatā.,11,1
- 362063,jp,18,patum,pātuṃ,pātuṃ,pātuṃ:pivati の inf.,5,1
- 362086,jp,18,patur,pātur,pātur,pātur:pātu-adv.[cf.Sk.prādur] 明らかに,明瞭に.pātu-kṛ pres.pātukaroti 明らかにする,闡明す.aor.pātvākāsi; pp.pātukata.pātu-bhū pres.pātubhavati 明らかになる.aor.pāturahosi,pāturahū,pāturahaṃsu,pāturahiṃsu; pp.pātubhūta.-kamma 闡明,明らかにすること.-bhāva 明顕,顕現,出現.,5,1
- 362116,jp,18,patva,patvā,patvā,patvā:pāpuṇāti の ger.,5,1
- 362134,jp,18,pavacana,pāvacana,pāvacana,pāvacana:n.[pa-vacana,BSk.pravacana] 語,教語,経典,仏の語.,8,1
- 362145,jp,18,pavacchati,pavacchati,pavacchati,pavacchati:→ pavecchati.,10,1
- 362149,jp,18,pavada,pavāda,pavāda,pavāda:m.[<pa-vad Sk.pravāda] 議論.cf.pavadati,pāvadati.,6,1
- 362153,jp,18,pavadaka,pavādaka,pavādaka,pavādaka:pavādiya a.[pavāda-ka,pavāda-iya] 議論する,議論好きの m.pl.nom.pavādiyāse.,8,1
- 362157,jp,18,pavadati,pavadati,pavadati,pavadati:[pa-vad] 説く,論説す.aor.pāvādi; ppr.pavadanta,pavadataṃ (pl.gen.).cf.pāvadati.,8,1
- 362160,jp,18,pavadati,pāvadati,pāvadati,pāvadati:= pavadati 説く,説示す.,8,1
- 362178,jp,18,pavaddhati,pavaḍḍhati,pavaḍḍhati,pavaḍḍhati:[pa-vṛdh] 増大する,生長する.aor.3sg.pavaḍḍhatha,pp.pavaḍḍha,pavuddha 生長増大せる,強い.,10,1
- 362194,jp,18,pavadi,pāvādi,pāvādi,pāvādi:pavadati の aor.,6,1
- 362204,jp,18,pavahaka,pavāhaka,pavāhaka,pavāhaka:a.,pavāhana n.[<pa-vah] 運び去る,運搬,掃蕩.,8,1
- 362218,jp,18,pavaheti,pavāheti,pavāheti,pavāheti:[pa-vah の caus.] 運び去る,除去す,清掃す,引き出す.aor.pavāhayiṃ; pp.pavāhita.,8,1
- 362232,jp,18,pavajati,pavajati,pavajati,pavajati:[pa-vraj] 歩き廻る,巡遊す.ppr.pavajamāna.cf.pabbajati.,8,1
- 362238,jp,18,pavajjati,pavajjati,pavajjati,pavajjati:[pa-vad の pass.] 言われる,演奏する.aor.pavajjayiṃsu.,9,1
- 362242,jp,18,pavaka,pāvaka,pāvaka,pāvaka:a.m.[Sk.〃<pu] 火;浄き,かがやく.,6,1
- 362254,jp,18,pavakkhati,pavakkhati,pavakkhati,pavakkhati:[pa-vac の fut.] 説くであろう,言うであろう.1sg.pavakkhāmi.,10,1
- 362264,jp,18,pavala,pavāla,pavāla,pavāla:pavāḷa m.n.[cf.Sk.prabāla,pravāḍa,pravāla] 珊瑚,さんご・ -maya 珊瑚製の.,6,1
- 362278,jp,18,pavala,pāvāḷa,pāvāḷa,pāvāḷa:m.= pavāḷa 髪.-nipphoṭana 抜髪,髪を引き抜くこと.,6,1
- 362281,jp,18,pavalaka,pavāḷaka,pavāḷaka,pavāḷaka:= pavāḷa.,8,1
- 362286,jp,18,pavalha,pavāḷha,pavāḷha,pavāḷha:a.[形は pa-bṛh ① の pp.なるも,意味は pavahati<vah の pp.とす] 運び去れる,引き出されたる,取り出されたる = uddharati,ubbahati の pp.,7,1
- 362295,jp,18,pavana,pavana,pavana,pavana:① n.[BSk.〃 cf.Sk.pravaṇa] 山腹,林叢.② n.[<pū Sk.pāvana,pavana] 簸(ひ)ること.,6,1
- 362312,jp,18,pavapati,pavapati,pavapati,pavapati:[pa-vap] まく,播種す.ppr.sg.nom.pavapaṃ.,8,1
- 362316,jp,18,pavara,pavara,pavara,pavara:a.[pa-vara,Sk.pravara] 最頂の,もっともすぐれた.,6,1
- 362326,jp,18,pavara,pāvāra,pāvāra,pāvāra:m.[<pa-vṛ] 外衣;マンゴー樹 = pāvāraka.,6,1
- 362336,jp,18,pavarana,pavāraṇā,pavāraṇā,pavāraṇā:f.[BSk.pravāraṇā,pravāraṇa n.f.] 自恣,雨安居の修了式,食が足ること,満足.-ṭhapana 自恣の中止.-kamma 自恣羯磨.,8,1
- 362357,jp,18,pavareti,pavāreti,pavāreti,pavāreti:[pa-vṛ の caus.cf.BSk.pravārayati] 招待する,満足させる,自恣を行う.pp.pavārita.,8,1
- 362367,jp,18,pavarika,pāvārika,pāvārika,pāvārika:m.[pāvāra-ika] 衣商.,8,1
- 362375,jp,18,pavarita,pavārita,pavārita,pavārita:a.[pavāreti の pp.] 受請の,満足せる,自恣せる.,8,1
- 362388,jp,18,pavasa,pavāsa,pavāsa,pavāsa:m.[cf.pavasati] 国外住,不在.,6,1
- 362397,jp,18,pavasati,pavasati,pavasati,pavasati:[pa-vas] 家から離れて住む,国外に住む.pp.pavuttha.,8,1
- 362414,jp,18,pavasin,pavāsin,pavāsin,pavāsin:a.[pavāsa-in] 国外に住する.,7,1
- 362421,jp,18,pavassa,pavassa,pavassa,pavassa:pavassati の imper.,7,1
- 362429,jp,18,pavassati,pavassati,pavassati,pavassati:[pa-vṛṣ] 降雨す,ふりそそぐ.imper.pavassa; aor.pāvassi; pp,pavaṭṭha,pavuṭṭha.,9,1
- 362439,jp,18,pavassi,pāvassi,pāvassi,pāvassi:pavassati の aor.,7,1
- 362447,jp,18,pavata,pavāta,pavāta,pavāta:n.[cf.Sk.pravāta] 通風,微風.,6,1
- 362456,jp,18,pavati,pavati,pavati,pavati:[pa-vā] 吹く,吹きかおる.cf.pavāti,pavāyati.,6,1
- 362463,jp,18,pavati,pavāti,pavāti,pavāti:[pa-vā] 香りをはなつ,あたりに匂う.cf.pavāyati.,6,1
- 362472,jp,18,pavatta,pavatta,pavatta,pavatta:a.[pavattati の pp.] 転起せる,起こった,輪転,流転.-pariyādāne pañña 流転永尽の慧.-phala-bhojana 落ちたる果実を食とする.,7,1
- 362493,jp,18,pavattana,pavattana,pavattana,pavattana:a.n.,pavattanī f.[pa-vṛt-ana] 転起,遂行,有用の.,9,1
- 362519,jp,18,pavattar,pavattar,pavattar,pavattar:m.[pa-vac-tṛ] 説者,宣説者.,8,1
- 362525,jp,18,pavattati,pavattati,pavattati,pavattati:[pa-vṛt] 転起する,起こる,結果する.pp.pavatta; caus.pavatteti.,9,1
- 362546,jp,18,pavatteti,pavatteti,pavatteti,pavatteti:[pavattati の caus.] 転起さす,まわす,起こす,行う.pp.pavattita.,9,1
- 362565,jp,18,pavatti,pavatti,pavatti,pavatti:f.[cf.pavatta] 転起,転,出来事,顛末 -vāra 転分.,7,1
- 362577,jp,18,pavattika,pavaṭṭika,pavaṭṭika,pavaṭṭika:m.[pa-vaṭṭa-ika] 腕環,うでわ.,9,1
- 362582,jp,18,pavattin,pavattin,pavattin,pavattin:a.m.,pavattinī f.[pavatta-in] 好転させる,有用な,推進者,師.f.和尚尼.,8,1
- 362595,jp,18,pavattita,pavattita,pavattita,pavattita:a.[pavatteti の pp.] 転ぜられたる,転起せしめられた.,9,1
- 362610,jp,18,pavayati,pavāyati,pavāyati,pavāyati:[pa-vā] 吹き放っ,香りを放つ.cf.pavāti,pavati.,8,1
- 362618,jp,18,pavayha,pavayha,pavayha,pavayha:adv.[pavahati の ger.] 運びて,熱心に,絶えず.,7,1
- 362628,jp,18,pavecchati,pavecchati,pavecchati,pavecchati:[payacchati<yam の変形] 与える,授ける.opt.pavecche.,10,1
- 362633,jp,18,pavedana,pavedana,pavedana,pavedana:n.[cf.pavedeti] 告知,通知,報告.,8,1
- 362647,jp,18,pavedeti,pavedeti,pavedeti,pavedeti:[pa-vid の caus.] 知らせる,説く.pp.pavedita.cf.pavedana.,8,1
- 362661,jp,18,pavedhati,pavedhati,pavedhati,pavedhati:[pa-vyath] おそれる,ふるえる.ppr.pavedhanta,pavedhamāna; pp.pavedhita,pavyadhita; caus.pavyatheti.,9,1
- 362677,jp,18,pavedita,pavedita,pavedita,pavedita:a.[pavedeti の pp.] 知らされたる,教えられた.,8,1
- 362685,jp,18,pavekkhati,pavekkhati,pavekkhati,pavekkhati:pavisati の fut.,10,1
- 362690,jp,18,pavellati,pavellati,pavellati,pavellati:[pa-vell] 動揺す,振る,ふるえる.pp.pavellita 動揺せる,振動せる.,9,1
- 362695,jp,18,paveni,paveṇi,paveṇi,paveṇi:f.編髪; マット,蓆; 習慣,伝統; 系統,系譜.-pālaka 伝統を守る人.,6,1
- 362700,jp,18,paveni,paveṇī,paveṇī,paveṇī:f.処女牛.,6,1
- 362720,jp,18,pavesana,pavesana,pavesana,pavesana:n.[cf.paveseti] 入れしむること,入時,開始,入る手段.,8,1
- 362734,jp,18,pavesetar,pavesetar,pavesetar,pavesetar:m.[cf.paveseti] 案内者,令入者.,9,1
- 362737,jp,18,paveseti,paveseti,paveseti,paveseti:[pavisati<viś の caus.] 入れる,案内する; 適用する.caus.pavesāpeti 案内させる.,8,1
- 362764,jp,18,pavibhajati,pavibhajati,pavibhajati,pavibhajati:[pa-vi-bhaj] 分配す.ger.pavibhajja; ppr.sg.nom.pavibhajjaṃ.,11,1
- 362768,jp,18,pavicarati,pavicarati,pavicarati,pavicarati:[pa-vicarati<car] 伺察す,よく考察す.,10,1
- 362772,jp,18,pavicaya,pavicaya,pavicaya,pavicaya:m.[pa-vicaya] 簡択,考察.,8,1
- 362779,jp,18,pavicinati,pavicinati,pavicinati,pavicinati:[pa-vi-ci] 簡択す,考察す.grd.paviceyya,pavicetabba.,10,1
- 362784,jp,18,pavidamseti,pavidaṃseti,pavidaṃseti,pavidaṃseti:[pa-vi-dṛś の caus.] 明示す,明らかにす.aor.pavidaṃsayi.,11,1
- 362788,jp,18,paviddha,paviddha,paviddha,paviddha:a.[pavijjhati の pp.] 投下せる,捨てたる.,8,1
- 362794,jp,18,pavihi,pavīhi,pavīhi,pavīhi:m.[pa-vīhi] 稻,種々米.cf.vīhi.,6,1
- 362798,jp,18,pavijjhana,pavijjhana,pavijjhana,pavijjhana:n.[<pavijjhati] 投擲,投下.,10,1
- 362802,jp,18,pavijjhati,pavijjhati,pavijjhati,pavijjhati:[pa-vyadh] 投下す,投擲す,捨てる.pp.paviddha.,10,1
- 362817,jp,18,pavikatthita,pavikatthita,pavikatthita,pavikatthita:a.[pa-vi-katthati の pp.] 誇れる.,12,1
- 362821,jp,18,paviliyati,pavilīyati,pavilīyati,pavilīyati:[pa-vi-lī] 融ける,融失す.,10,1
- 362825,jp,18,paviloketi,paviloketi,paviloketi,paviloketi:[pa-viloketi] 眺める,前視す.,10,1
- 362836,jp,18,pavineti,pavineti,pavineti,pavineti:[pa-vi-nī] 駆逐す,追放す.ger.pavineyya.,8,1
- 362842,jp,18,pavisa,pavisa,pavisa,pavisa:pavisati の imper.,6,1
- 362845,jp,18,pavisana,pavisana,pavisana,pavisana:n.[<pa-viś] 入ること,入口.,8,1
- 362854,jp,18,pavisati,pavisati,pavisati,pavisati:[pa-viś] 入る.opt.pavise; imper.pavisa; fut.pavissati,pavisissati,pavekkhati; aor.pāvisi,pavisi,pāvisuṃ,pavisiṃsu; ger.pavisitvā,pavissa; ppr.pavisant 入口.pp.paviṭṭha; caus.paveseti.,8,1
- 362863,jp,18,pavisi,pavisi,pavisi,pavisi:pavise,pavissa→pavisati.,6,1
- 362866,jp,18,pavisi,pāvisi,pāvisi,pāvisi:pavisati の aor.,6,1
- 362878,jp,18,pavitakka,pavitakka,pavitakka,pavitakka:m.[pa-vitakka] 尋求,思択.,9,1
- 362885,jp,18,pavittha,paviṭṭha,paviṭṭha,paviṭṭha:a.[pavisati の pp.] 入れる,訪問せる.,8,1
- 362897,jp,18,paviveka,paviveka,paviveka,paviveka:m.[<pa-vi-vic] 遠離,独居,閑寂.-ajjhāsaya 遠離意楽.-ādhimutta 遠離信解.-ārāma 遠離を楽しむ者.-āvuda 遠離の武器,離仗.-kathā 遠離論.-pīti 遠離の喜.-rati 遠離の楽.,8,1
- 362910,jp,18,pavivekata,pavivekatā,pavivekatā,pavivekatā:f.遠離.pavivekiya a.遠離の.,10,1
- 362917,jp,18,pavivitta,pavivitta,pavivitta,pavivitta:a.[pa-vi-vic の pp.] 遠離せる,閑居の,独居の,独住の.,9,1
- 362929,jp,18,pavuccati,pavuccati,pavuccati,pavuccati:pavuccate [pa-vac の pass.] 説かれる,言われる.pp.pavutta ①.,9,1
- 362941,jp,18,pavurana,pāvuraṇa,pāvuraṇa,pāvuraṇa:n.[<pa-ā-vṛ = pāpuraṇa,pārupana] 外衣,外套.,8,1
- 362945,jp,18,pavusa,pāvusa,pāvusa,pāvusa:m.[<pa-vṛṣ cf.Sk.prāvṛṣa] 雨,雨期; 魚の一種.,6,1
- 362955,jp,18,pavussaka,pāvussaka,pāvussaka,pāvussaka:a.[pāvusa-ka] 雨の,降雨.,9,1
- 362965,jp,18,pavutta,pavutta,pavutta,pavutta:① a.[pavuccati の pp.] 言われた,説かれた,歌詠の.② a.[pa-vap の pp.] 播種された,撒布された.,7,1
- 362975,jp,18,pavuttha,pavuttha,pavuttha,pavuttha:a.[pavasati の pp.] 遠行せる,外国住の,不在の.,8,1
- 362990,jp,18,pavyatheti,pavyatheti,pavyatheti,pavyatheti:[pa-vyath の caus.] 震わす,揺る.pp.pavyadhita 苦悩せる,恐怖せる.cf.pavedhati.,10,1
- 362994,jp,18,paya,paya,paya,paya:n.[Sk.payas<pī] 牛乳,ジュ一ス.,4,1
- 363001,jp,18,paya,pāya,pāya,pāya:m.[<pa-ā-yā] 出発,発足.instr.pāyena adv.普通に,一般に.,4,1
- 363028,jp,18,payanti,pāyantī,pāyantī,pāyantī:pāyamānā f.[pāyeti の ppr.f.] 幼児ある婦女,授乳女.,7,1
- 363035,jp,18,payasa,pāyāsa,pāyāsa,pāyāsa:m.[〃] 粥,かゆ,乳粥.,6,1
- 363045,jp,18,payasi,pāyāsi,pāyāsi,pāyāsi:payāti または pāyāti の aor.,6,1
- 363055,jp,18,payata,payata,payata,payata:a.[payacchati<yam の pp.] 与えられたる,抑制せる,洗浄せる.-atta自ら抑制せる.-pāṇin 手を洗浄せる,浄手者.,6,1
- 363062,jp,18,payata,payāta,payāta,payāta:a.[payāti<yā の pp.] 出発せる,進発せる.,6,1
- 363066,jp,18,payata,pāyāta,pāyāta,pāyāta:a.[pāyāti の pp.] 出発せる.,6,1
- 363078,jp,18,payati,payāti,payāti,payāti:[pa-yā] 進発す,出発す,進む.aor.pāyāsi,pāyiṃsu,pāyesuṃ; pp.payāta.cf.pāyāti.,6,1
- 363086,jp,18,payati,pāyāti,pāyāti,pāyāti:[pa-ā-yā] 出て行く,出発す.aor.pāyāsi,pāyesuṃ,pāyiṃsu; pp.pāyāta.,6,1
- 363098,jp,18,payatta,payatta,payatta,payatta:a.[pa-yat の pp.] 努力せる,注意深き.,7,1
- 363103,jp,18,payaye,pāyaye,pāyaye,pāyaye:pāyeti の opt.,6,1
- 363111,jp,18,payeti,pāyeti,pāyeti,pāyeti:[pibati pā の caus.] 飲ませる,灌溉する.opt.pāyaye; aor.apāyesi; ger.pāyetvā; ppr.f.pāyantī,pāyamānā; caus.pāyāpeti 灌溉させる.,6,1
- 363126,jp,18,payimsu,pāyiṃsu,pāyiṃsu,pāyiṃsu:pāyesuṃ,pāyāti の aor.,7,1
- 363127,jp,18,payin,pāyin,pāyin,pāyin:a.[pāya-in] 飲む人.,5,1
- 363132,jp,18,payirudaharati,payirudāharati,payirudāharati,payirudāharati:[pari-ud-ā-hṛ] 発言す,のベる.aor.payirudāhāsi.,14,1
- 363138,jp,18,payirupasana,payirupāsanā,payirupāsanā,payirupāsanā:payirupāsana n.f.[cf.payirupāsati] 尊敬,恭敬.,12,1
- 363147,jp,18,payirupasati,payirupāsati,payirupāsati,payirupāsati:[pari-upa-ās] 尊敬す,承事す,敬奉す; 訪ねる.imper.payirupāsaya; aor.payirupāsiṃ; ger.payirupāsiya,payirupāsitvā; ppr.payirupāsanta,payirupāsamāna; pp.payirupāsita.,12,1
- 363185,jp,18,payoga,payoga,payoga,payoga:m.[Sk.prayoga] 前方便,前行,加行,努力,適用.-paṭipassaddhi-paññā 加行止滅の慧.,6,1
- 363221,jp,18,payojana,payojana,payojana,payojana:n.[<pa-yuj] 仕事,約束,目的,命令.,8,1
- 363238,jp,18,payojeti,payojeti,payojeti,payojeti:[payuñjati の caus.] 従事す,準備す,加行す,適用す.pp.payojita.,8,1
- 363278,jp,18,payuta,payuta,payuta,payuta:a.[pa-yu の pp.cf.Sk.prayuta] (悪く)適用せる,出まかせの,不注意の.cf.payutta.,6,1
- 363281,jp,18,payutta,payutta,payutta,payutta:a.[payuñjati の pp.] 軛されたる,関係せる; 熱心なる,多忙なる; 適用された; 企画せる.cf.payuta.,7,1
- 363285,jp,18,payuttaka,payuttaka,payuttaka,payuttaka:a.傭える,買収せる.,9,1
- 363297,jp,18,payyaka,payyaka,payyaka,payyaka:m.[pa-ayyaka] (父方の)曾祖父.,7,1
- 363307,jp,18,pbalita,pbalita,pbalita,pbalita:a.① [正しくは palita] 白髪の.② [phalati の pp.] 裂けたる,結実せる.,7,1
- 363308,jp,18,pe,pe,pe,pe:= peyyāla 中略.cf.la.,2,1
- 363319,jp,18,pecca,peccā,peccā,peccā:pecca adv.[pa-i の ger.cf.BSk.pretya] 過ぎ去りて,死後に.~ na socati 来世を憂うることなし.,5,1
- 363321,jp,18,pehi,pehi,pehi,pehi:[pa-i の imper.] 行け.,4,1
- 363329,jp,18,pekhuna,pekhuṇa,pekhuṇa,pekhuṇa:n.翼,(孔雀の)尾翼.,7,1
- 363337,jp,18,pekkha,pekkha,pekkha,pekkha:a.① [cf.Sk.prekṣā 観ずる,観待の,期待の.② [pekkhati の grd.] 期待さるべき,望ましき.,6,1
- 363345,jp,18,pekkha,pekkhā,pekkhā,pekkhā:pekhā f.[cf.Sk.prekṣā] 観; 観待; 観せ物.,6,1
- 363348,jp,18,pekkhaka,pekkhaka,pekkhaka,pekkhaka:a.,pekkhikā f.[pekkha-ka] 観待する,観察する.,8,1
- 363366,jp,18,pekkhati,pekkhati,pekkhati,pekkhati:[pa-īkṣ,Sk.prekṣate] 見る,観察す.aor.apekkhi; ppr.pekkhamāna,pl.gen.pekkhataṃ; grd.pekkha; caus.pekkheti 観察させる,見させる.,8,1
- 363385,jp,18,pela,peḷa,peḷa,peḷa:m.[= piṇḍa] 団,塊.,4,1
- 363388,jp,18,pela,peḷā,peḷā,peḷā:f.[cf.BSk.peṭa,peṭā,peṭī,peḍā] 大籠,箱.cf.piṭaka.,4,1
- 363398,jp,18,pelaka,pelaka,pelaka,pelaka:m.兎,うさぎ.,6,1
- 363413,jp,18,pema,pema,pema,pema:n.[BSk.prema] 愛,愛情.,4,1
- 363422,jp,18,pemaka,pemaka,pemaka,pemaka:m.n.= pema.,6,1
- 363427,jp,18,pemaniya,pemanīya,pemanīya,pemanīya:pemaniya a.[BSk.premanīya] 愛すベき,愛情ある.-vāda 愛語.-ssara 愛の声,愛情ある音声.,8,1
- 363434,jp,18,penahi,peṇāhi,peṇāhi,peṇāhi:peṇāhikā f.鳥の一種.,6,1
- 363454,jp,18,pesaca,pesāca,pesāca,pesāca:= pisāca.,6,1
- 363456,jp,18,pesaka,pesaka,pesaka,pesaka:m.[<pa-iṣ] 命令者,監督.,6,1
- 363463,jp,18,pesakara,pesakāra,pesakāra,pesakāra:m.[pesa<piś-kāra] 織師,機織人.-dhītar 織師の娘.-sippa 織技.,8,1
- 363477,jp,18,pesala,pesala,pesala,pesala:a.[cf.piya-sīla,Sk.peśala] 温和の,善美の,愛すべき.,6,1
- 363486,jp,18,pesana,pesana,pesana,pesana:n.[cf.peseti<iṣ] 使節,派遣.-kāraka 使者,下僕.-kārikā 使者,下婢.,6,1
- 363493,jp,18,pesanaka,pesanaka,pesanaka,pesanaka:a.[pesana-ka] 派遣使節の.-cora 派遣盗賊.,8,1
- 363501,jp,18,pesanika,pesanika,pesanika,pesanika:pesaniya a.m.[pesana-ika,-iya] 飛脚,使節.,8,1
- 363505,jp,18,pesayi,pesayi,pesayi,pesayi:peseti の aor.,6,1
- 363512,jp,18,peseti,peseti,peseti,peseti:[pa-iṣ] 送る,遣使す,命令す.aor.pesayi; grd.pessa; pp.pesita; pass.pesiyati.cf.pesana.,6,1
- 363529,jp,18,pesi,pesī,pesī,pesī:pesi f.[cf.Sk.peśī] 肉片,閉尸 [胎内五位の一] ; 断片,片.,4,1
- 363531,jp,18,pesika,pesikā,pesikā,pesikā:f.果皮,殻.,6,1
- 363536,jp,18,pesita,pesita,pesita,pesita:a.[peseti<iṣ の pp.] 遣使の,命令せる.-āpesita 命令と禁止.,6,1
- 363543,jp,18,pesiya,pesiya,pesiya,pesiya:= pessika.,6,1
- 363555,jp,18,pessa,pessa,pessa,pessa:m.[peseti の grd.cf.Sk.preṣya] 使節,召使,使丁.-kāra 召使.,5,1
- 363566,jp,18,pessika,pessika,pessika,pessika:pessiya,pesiya m.[pessa-ika] 奴僕,下僕.f.pessiyā,pessikā.,7,1
- 363576,jp,18,pesuna,pesuṇa,pesuṇa,pesuṇa:pesuṇiya,pesuneyya n.[=pesuñña.cf.Sk.paiśuna] 離間話,中傷.,6,1
- 363597,jp,18,pesunna,pesuñña,pesuñña,pesuñña:n.[pisuṇa-ya] =pesuṇa,pesuṇiya,pesuṇeyya 離間語,両舌.-kāraka 両者者,讒言者,中傷者.,7,1
- 363607,jp,18,peta,peta,peta,peta:a.m.[pa-ī の pp.,BSk.preta] 亡者,餓鬼,死霊.f.petī 餓鬼女.-pariggaha 餓鬼物.-bhavana,-loka 餓鬼世界.-rājan 餓鬼王.-visaya 餓鬼界.-seyyā.死者の臥法.,4,1
- 363627,jp,18,petakopadesa,peṭakopadesa,Peṭakopadesa,Peṭakopadesa:m.蔵釈 [書名].,12,1
- 363636,jp,18,petatta,petatta,petatta,petatta:petattana n.[peta-tta,petatta-na] 餓鬼の状態,餓鬼界.,7,1
- 363639,jp,18,petavatthu,petavatthu,Petavatthu,Petavatthu:n.餓鬼事 Pv.[Khuddaka 7].,10,1
- 363654,jp,18,pettanika,pettanika,pettanika,pettanika:m.[<pitar] 父のカに依存する者,遺産相続者.,9,1
- 363658,jp,18,pettapiya,pettāpiya,pettāpiya,pettāpiya:m.[Sk.pitṛvya] 父の兄弟,伯父.,9,1
- 363662,jp,18,petteyya,petteyya,petteyya,petteyya:a.[<pitar,Sk.pitrya] 父への親愛,孝行なる.,8,1
- 363671,jp,18,petteyyata,petteyyatā,petteyyatā,petteyyatā:f.[petteyya-tā] 敬父,孝行.,10,1
- 363676,jp,18,petti-,petti-,petti-,petti-:[=pitar または peta] 父,餓鬼.-ghātin 殺父者.-rājan餓鬼王.pittivisaya =pitti-visaya,peta-visaya 餓鬼境,鬼餓界.,6,1
- 363679,jp,18,pettika,pettika,pettika,pettika:a.[pitar-ika] 父の,父祖の.-gocara,-visaya 父祖境界.,7,1
- 363698,jp,18,petya,petyā,petyā,petyā:adv.= pitito 父の側から.,5,1
- 363704,jp,18,peyya,peyya,peyya,peyya:① a.[pivati pā の grd.] 飲まるべき,飲める.② a.[= piya] 愛すべき,可愛の.-vajja,-vācā 愛語.,5,1
- 363714,jp,18,peyyala,peyyāla,peyyāla,peyyāla:n.[BSk.piyāla,peyālaṃ] 中略 [経典中の明白な常用文を省略する時に用う.略して pe または la と書く].,7,1
- 363757,jp,18,phaggu,phaggu,phaggu,phaggu:m.春.cf.phagguṇa.,6,1
- 363767,jp,18,phagguna,phagguṇa,phagguṇa,phagguṇa:m.,phagguṇī f.[cf.Sk.phālguna,phālgunī] 孟春,頗勒窶那月,二月~三月.,8,1
- 363815,jp,18,phala,phala,phala,phala:①n.[〃] 果,果実,結果.-āpaṇa 果実店.-āpaṇika 果物屋.-ārāma 果樹園.-āsava 果酒.-khādaniya 果嚼食.-gandha 果香.-citta 果心.-ñāṇa 果智.-ṭṭha 果住者.-tumba 果壺.-paccavekkhaṇa 果観察.-bhājaka 分果人.-bhesajja 果薬.-maya 果製の.-rasa 果汁.-vipāka 果異熟.-visuddhi 果清浄.-saṅgha 果僧伽.-sacchikiriyā 証果.-samaṅgin 果具足の.-samāpatti 果定.-sīla 果戒.-sukha 果楽.-hārika 果物屋.②m.切先,劍尖.③n.睪丸,こうがん.④m.[=pala] 重さの量.,5,1
- 363833,jp,18,phala,phāla,phāla,phāla:m.n.[〃] 鋤,すき,鋤先,鉄板.,5,1
- 364004,jp,18,phalaka,phalaka,phalaka,phalaka:m.板,木片,楯,たて,柱.-cīra 木片衣.-pīṭha 板座.-seyya 板臥床.,7,1
- 364013,jp,18,phalaka,phālaka,phālaka,phālaka:a.[<phāleti] 引き裂く.,7,1
- 364150,jp,18,phalana,phālana,phālana,phālana:n.[<phāleti] 裂破,截破.,7,1
- 364504,jp,18,phalati,phalati,phalati,phalati:[phal] 破れる,裂ける; 熟す,結実す=phallati.pp.phalita,phulla; caus.phāleti 裂けしむ,破る,裂く.,7,1
- 364552,jp,18,phalavant,phalavant,phalavant,phalavant:a.[phala-vant] 果ある.,9,1
- 364612,jp,18,phale,phale,phale,phale:[phala の loc.] -ñāṇa 果智.-ṭhita 果住者.,5,1
- 364632,jp,18,phaleti,phāleti,phāleti,phāleti:[phalati の caus.] 裂く,破る,切る.pp.phālita; caus.phālāpeti 裂かせる.,7,1
- 364671,jp,18,phalibhaddaka,phālibhaddaka,phālibhaddaka,phālibhaddaka:a.=pālibhaddaka.,13,1
- 364675,jp,18,phalika,phalika,phalika,phalika:①m.[phala-ika] 果実商.② m.[=phaḷika,Sk.sphaṭika] phalikā f.玻璃,水晶.-guhā 水晶窟.-pāsāda 水晶宮.-maya 玻璃製の.-vaṇṇa 水晶色.-vimāna 水晶宮.,7,1
- 364690,jp,18,phalika,phaḷika,phaḷika,phaḷika:m.[=phalika②] 水晶.,7,1
- 364751,jp,18,phalima,phālima,phālima,phālima:a.開敷の,開花の.,7,1
- 364753,jp,18,phalin,phalin,phalin,phalin:phalima a.[phala-in,-mat] 果実ある.,6,1
- 364765,jp,18,phaliphulla,phāliphulla,phāliphulla,phāliphulla:a.[phulla の intens.または cf.pariphulla] 満開の.,11,1
- 364781,jp,18,phalita,phālita,phālita,phālita:a.① [Sk.sphārita<sphar] 開ける,開敷の.② [phāleti の pp.] 裂破せる,裂開の.,7,1
- 364843,jp,18,phallati,phallati,phallati,phallati:[= phalati] 結実す.,8,1
- 364847,jp,18,phallava,phallava,phallava,phallava:n.[=pallava] 若芽.,8,1
- 364864,jp,18,phalu-bija,phalu-bīja,phalu-bīja,phalu-bīja:n.節種,節(ふし)の種子.,10,1
- 364926,jp,18,phana,phaṇa,phaṇa,phaṇa:m.[〃] 鎌首,竜蓋.-hatthaka 蛇頭の如き手ある者.,5,1
- 364947,jp,18,phanaka,phaṇaka,phaṇaka,phaṇaka:m.[phaṇa-ka] 鎌首形の櫛,くし,櫛.,7,1
- 364984,jp,18,phandana,phandana,phandana,phandana:①a.[<phandati] 動搖する,ふるえる.②m.植物の一種.,8,1
- 364997,jp,18,phandana,phandanā,phandanā,phandanā:f.,phanditatta n.動揺,戦慄,振動.,8,1
- 365035,jp,18,phandati,phandati,phandati,phandati:[spand] 動揺す,震える,戦慄す.ppr.phandant; pp.phandita; caus.phandāpeti; ppr.phandāpayant 震えさせつつ,動揺させながら.,8,1
- 365051,jp,18,phandita,phandita,phandita,phandita:a.n.[phandati の pp.] 鼓動,動悸,振動.,8,1
- 365074,jp,18,phanijjaka,phaṇijjaka,phaṇijjaka,phaṇijjaka:m.植物の一種.,10,1
- 365139,jp,18,pharana,pharaṇa,pharaṇa,pharaṇa:n.[cf.pharati] 遍満.-pīti 遍満喜.,7,1
- 365209,jp,18,pharanata,pharaṇatā,pharaṇatā,pharaṇatā:f.[pharaṇa-tā] 遍満.,9,1
- 365229,jp,18,pharasu,pharasu,pharasu,pharasu:parasu m.[cf.Sk.paraśu] 斧,おの,手斧.,7,1
- 365261,jp,18,pharati,pharati,pharati,pharati:[sphur,sphar] 遍満する,ゆきわたる,ひろがる.ger.pharitvā; pp.pharita,phurita,phuṭa.,7,1
- 365292,jp,18,pharita,pharita,pharita,pharita:a.[pharati の pp.] 遍満せる,布ける.,7,1
- 365314,jp,18,pharusa,pharusa,pharusa,pharusa:a.[cf.Sk.paruṣa] 粗なる,麁悪の,粗暴の.-vācā 麁悪語,悪口.-vācā paṭivirato 離麁悪語者.-vācāya veramaṇī 麁惡語の離,不悪口.,7,1
- 365324,jp,18,pharusa,phārusa,phārusa,phārusa:phārusaka m.[=pharusa,phārusaka] 三色花(樹).麁渋,頗留沙.,7,1
- 365443,jp,18,phassa,phassa,phassa,phassa:①m.[cf.phusati,Sk.sparśa] 触,接触 [根・境・識の三者の和合] -ābhisamaya 触の止息.-āyatana 触処.-āhāra 触食.-kāya 触身.-nānatta 触種々.-samudaya 触よりの集起.-sampayutta 触相応.-sukha 触楽.cf.passa-sukha.②a.[phusati の grd.cf.Sk.spṛśya] 可触の.適意の,美しき.,6,1
- 365621,jp,18,phassati,phassati,phassati,phassati:[=phusati] 触れる.,8,1
- 365670,jp,18,phasseti,phasseti,phasseti,phasseti:[phusati① の caus.] 触る,達す.opt.phassayeyya; ppr.phassayaṃ; pp.phassita,phussita; pass.phassīyati.,8,1
- 365693,jp,18,phassita,phassita,phassita,phassita:a.[phasseti の pp.] 触れた,触達(体得)の,到達せる.,8,1
- 365720,jp,18,phasu,phāsu,phāsu,phāsu:a.[cf.BSk.phāsu,phāsa,phāṣa,sparśa] 安楽な,安穏な,愉快な.-kāma 安穏を欲する.-vihāra 楽住,安住 -vihārika 安楽住処.,5,1
- 365740,jp,18,phasuka,phāsuka,phāsuka,phāsuka:a.[phāsu-ka.cf.BSk.phāṣaka] =phāsu.,7,1
- 365747,jp,18,phasuka,phāsukā,phāsukā,phāsukā:f.[cf.BSk.pārśvakā,pārśvikā,pārśukā] 肋骨,垂木,たるき.-aṭṭhi 肋骨.-dvaya 双の肋骨.,7,1
- 365785,jp,18,phasula,phāsuḷā,phāsuḷā,phāsuḷā:phāsuḷī f.= phāsukā 肋骨.,7,1
- 365832,jp,18,phati,phāti,phāti,phāti:f.[cf.Sk.sphāti<sphāy] 增大,増殖.-kamma 増大,利益.-karoti(inf.-kattuṃ) 増殖させる.,5,1
- 365861,jp,18,pheggu,pheggu,pheggu,pheggu:m.[cf.Sk.phalgu] 膚材,樹膚,纖皮 [sāraの反対] .-gandha 樹膚香.,6,1
- 365880,jp,18,phegguka,phegguka,phegguka,phegguka:a.[pheggu-ka] 膚材の,価值なき.,8,1
- 365907,jp,18,phena,pheṇa,pheṇa,pheṇa:m.[cf.Sk.phena] 泡沫,あわ.-uddehakaṃ adv.あわ立って.-paṭala 泡の膜.-piṇḍa 泡団,聚沫.-malin 泡の華鬘ある,泡環の.,5,1
- 365918,jp,18,phenaka,pheṇaka,pheṇaka,pheṇaka:= pheṇa.,7,1
- 365985,jp,18,phita,phīta,phīta,phīta:a.[cf.Sk.sphīta<sphāy の pp.] 裕福の,富める,繁栄の.,5,1
- 365996,jp,18,phiya,phiya,phiya,phiya:m.櫂,かい.-āritta 櫂と舵.,5,1
- 366014,jp,18,phoseti,phoseti,phoseti,phoseti:[pruṣ の caus.] ふりまく,撒布す,注ぐ.inf.phosituṃ; pp.phosita.cf.phusāyati,phusita①.,7,1
- 366026,jp,18,phota,phoṭa,phoṭa,phoṭa:phoṭaka m.[cf.Sk.sphoṭa] 腫物,吹出物.,5,1
- 366056,jp,18,photeti,phoṭeti,phoṭeti,phoṭeti:[sphuṭ の caus.] 震動さすaor.apphoṭesi; pp.phoṭita=phuṭita.,7,1
- 366068,jp,18,photthabba,phoṭṭhabba,phoṭṭhabba,phoṭṭhabba:n.[phusati の grd.,BSk.spraṣṭavya,praṣṭavya] 触,所触,触れらるベきもの.-āyatana 触処.-ūpahāra 触持現.-dhātu 触界.-taṇhā 触愛.-bhoga 触楽.-rasa 触味.-sañcetanā 触思.-saññā 触想.,10,1
- 366164,jp,18,phulla,phulla,phulla,phulla:a.[phalati の pp.] 開花せる,破壊せる・cf.phalita②.,6,1
- 366196,jp,18,phullita,phullita,phullita,phullita:a.[phullati<phulla の demon.の pp.] 開花せる.,8,1
- 366248,jp,18,phusana,phusanā,phusanā,phusanā:phusana n.f.[<phusati] 接触,触達,得達.,7,1
- 366318,jp,18,phusati,phusati,phusati,phusati:[spṛś cf.phassati] 触る,接触す,蝕達(体得)す.aor.phusī,phusi aphusiṃ,aphussayi,aphassayi; fut.phusissaṃ; grd.phoṭṭhabba; pp.phuṭṭha.,7,1
- 366339,jp,18,phusayati,phusāyati,phusāyati,phusāyati:[pruṣ の caus.] 降り注ぐ,しとしと降る.cf.phoseti.,9,1
- 366376,jp,18,phusita,phusita,phusita,phusita:①n.[cf.phusāyati,=Pkt.phusiya 雨滴] ②a.[cf.Sk.pruṣita] 斑点ある,雑色の,③a.[=phassita,phussita] 触れたる,締めたる.-aggaḷa 門閂を閉じたる.,7,1
- 366401,jp,18,phusitaka,phusitaka,phusitaka,phusitaka:a.[phusita①-ka] 雨滴ある,降雨の.,9,1
- 366441,jp,18,phussa,phussa,phussa,phussa:①m.[cf.Sk.puṣya] 弗沙 [月の名,十二月~一月] ; 鬼宿 [星の名] .~nakkhatta 鬼宿.②a.[phusatiの grd.] 所触の,触達すべき.③a.[cf.Sk.puṣpa ?] 花の,華美の.-ratha 華車.-rāga 赤琥珀,トパーズ.,6,1
- 366528,jp,18,phuta,phuṭa,phuṭa,phuṭa:a.[pharati sphar,sphur の pp.] 遍満せる,滲透せる,拡がった,ゆきわたった,充満せる.,5,1
- 366561,jp,18,phutika,phuṭika,phuṭika,phuṭika:phuṭita a.[=phoṭita] 振動せる,裂破せる.,7,1
- 366567,jp,18,phuttha,phuṭṭha,phuṭṭha,phuṭṭha:a.[phusati の pp.] 触れたる,接触した,触違(体得)した.,7,1
- 366608,jp,18,phutthatta,phuṭṭhatta,phuṭṭhatta,phuṭṭhatta:n.[phuṭṭha-tta] 触性.,10,1
- 366632,jp,18,pi,pi,pi,pi:[= api] adv.conj.も,亦,いえども,けれども,たとい…でも.,2,1
- 366647,jp,18,pibati,pibati,pibati,pibati:= pivati,pipati.,6,1
- 366657,jp,18,piccha,piccha,piccha,piccha:piñcha n.[cf.Sk.piccha,puccha] 尾翼,孔雀の尾.,6,1
- 366666,jp,18,picchila,picchila,picchila,picchila:a.[〃] すベる,つるつるの.,8,1
- 366675,jp,18,picu,picu,picu,picu:① m.[〃] 綿,わた.-manda 植物の一種.② 野獸,猿類.,4,1
- 366701,jp,18,pidahati,pidahati,pidahati,pidahati:[api-dhā = apidahati.cf.BSk.pidhāyati,pidhayati,pidheti] 覆う,閉じる.aor.pidahi; ger.pidahitvā,pidhatvā,pidhāya; pp.pihita; pass.pithīyati.,8,1
- 366715,jp,18,pidalaka,pidalaka,pidalaka,pidalaka:m.小棒,串,くし.,8,1
- 366718,jp,18,pidhana,pidhāna,pidhāna,pidhāna:n.[= pidahana] 覆蔽,覆うこと.,7,1
- 366729,jp,18,pidhara,pidhara,pidhara,pidhara:m.[<api-dhṛ] (屎箆),拭布.,7,1
- 366740,jp,18,piha,pihā,pihā,pihā:f.[cf.Sk.spṛhā] 羨望.,4,1
- 366745,jp,18,pihaka,pihaka,pihaka,pihaka:[cf.Sk.plihaṇaka,plīhan] n.脾臓.,6,1
- 366771,jp,18,pihayati,pihayati,pihayati,pihayati:piheti [Sk.spṛhayati<spṛh] ① 熱望す(acc.とともに).② 羨む,うらやむ (gen.とともに).aor.pihayi,pihāyittha; ppr.pihayaṃ; pp.pihayita 熱望せる,羨望せる.,8,1
- 366786,jp,18,pihita,pihita,pihita,pihita:a.[pidahati の pp.] 閉じたる,覆われたる.,6,1
- 366819,jp,18,pilaka,pilaka,pilaka,pilaka:m.,piḷakā f.[cf.Sk piḍakā] 吹出物,はれもの.,6,1
- 366822,jp,18,pilaka,piḷakā,piḷakā,piḷakā:f.= pilaka 吹出物,疹子,はれもの; 取手,引手,(刀の)つか.,6,1
- 366836,jp,18,pilaka,pīḷakā,pīḷakā,pīḷakā:= piḷakā 腫物,吹出物.,6,1
- 366838,jp,18,pilakkha,pilakkha,pilakkha,pilakkha:pilakkhu m.[cf.Sk.plakṣa] いちじく,畢洛叉.,8,1
- 366850,jp,18,pilana,pīḷana,pīḷana,pīḷana:n.,pīḷā f.[cf.pīḷeti<pīḍ] 苦痛,悩害; 圧迫,逼悩.,6,1
- 366861,jp,18,pilandhana,pilandhana,pilandhana,pilandhana:piḷandhana n.[= apilandhana] 瓔珞,ようらく.-vikati 装飾物,かざり品.,10,1
- 366875,jp,18,pilandhati,pilandhati,pilandhati,pilandhati:[api-nah] 飾る.caus.pilandhāpeti; pass.piḷayhati.,10,1
- 366897,jp,18,pilava,pilava,pilava,pilava:plava m.[<plu Sk.plava] 浮ベる; 水鳥,かも.,6,1
- 366904,jp,18,pilavati,pilavati,pilavati,pilavati:plavati,palavati [plu cf.Sk.plavati] 浮く,漂う,泳ぐ.,8,1
- 366914,jp,18,pilayati,pīḷayati,pīḷayati,pīḷayati:= pīḷeti.,8,1
- 366916,jp,18,pilayhati,piḷayhati,piḷayhati,piḷayhati:[api-nayhati<nah,pilandhati の pass.] 結ぶ,装う,着ける,飾る.,9,1
- 366922,jp,18,pileti,pīḷeti,pīḷeti,pīḷeti:pīḷayati [cf.Sk.pīḍayati pīḍ] 圧迫す,加害す,砕破す,悩ます.ppr.pīḷanta; pp.pīḷita; pass.pīḷiyati.,6,1
- 366937,jp,18,pilikolika,pīḷikoḷikā,pīḷikoḷikā,pīḷikoḷikā:f.=akkhigūthaka 目やに.,10,1
- 366943,jp,18,pilita,pīḷita,pīḷita,pīḷita:n.[pīḷeti の pp.] 圧迫された,悩まされた,砕かれた.,6,1
- 366950,jp,18,piliyati,pīḷiyati,pīḷiyati,pīḷiyati:[pīḷeti の pass.] 悩まされる,苦悩す,害される.ppr.pīḷiyamāna.,8,1
- 366953,jp,18,pillaka,pillaka,pillaka,pillaka:pillika m.仔獣,若者.,7,1
- 366965,jp,18,pilotika,pilotikā,pilotikā,pilotikā:f.[cf.BSk.plotikā] 布片,繃帯.-khaṇḍa 布片,ぼろぎれ.,8,1
- 366988,jp,18,pimsati,piṃsati,piṃsati,piṃsati:[piś,piṃś] ① 飾る,鳴る.② 砕く,搗(つ)く,打つ.pr.3pl.piṃsare; pp.piṃsa,piṭṭha ①.,7,1
- 367008,jp,18,pina,pīna,pīna,pīna:a.[〃<pī] 肥大の,肥満せる.-indriya 諸根肥大.,4,1
- 367026,jp,18,pinasa,pināsa,pināsa,pināsa:m.外鼻病,感冒.,6,1
- 367044,jp,18,pinda,piṇḍa,piṇḍa,piṇḍa:m.[〃] 丸いもの,球; 団食,食物; 集団.dat.piṇḍāya 托鉢のために.-ukkhepaka 食の投入(口へ).-cāra 托鉢,行乞.-cārika 行乞の.-dāyika,-dāviya 食糧部隊.-pāta 鉢食,団食,食物,托鉢食,乞食.-pāta-nīhāraka 送食者.-pāta-paviveka 乞食(過)の遠離.-pātika 常乞食者.-pātikaṅga 常乞食支.-pātika-mada 乞食憍.-pātikatta 常乞食性,常乞食者であること.,5,1
- 367064,jp,18,pindaka,piṇḍaka,piṇḍaka,piṇḍaka:m.[piṇḍa-ka] 食物,団食,行乞の食,集団.,7,1
- 367125,jp,18,pindi,piṇḍi,piṇḍi,piṇḍi:f.[cf.piṇḍa,Sk.piṇḍī] 丸,球,団.,5,1
- 367143,jp,18,pindita,piṇḍita,piṇḍita,piṇḍita:a.[piṇḍeti (丸くする,集める) の pp.] 集団の,厚き; 球の如き.,7,1
- 367150,jp,18,pindiyalopa,piṇḍiyālopa,piṇḍiyālopa,piṇḍiyālopa:m.[piṇḍi-ālopa] 団飯,団食.-bhojana [同上].,11,1
- 367160,jp,18,pindola,piṇḍola,piṇḍola,piṇḍola:m.行乞者.,7,1
- 367165,jp,18,pindolya,piṇḍolya,piṇḍolya,piṇḍolya:n.[piṇḍola-ya] 托鉢,乞食.,8,1
- 367178,jp,18,pineti,pīṇeti,pīṇeti,pīṇeti:[cf.piya,Sk.pṛṇeti] 喜ばす,満足させる.pp.pīṇita.cf.pīṇana 満悦,装飾.,6,1
- 367193,jp,18,pingala,piṅgala,piṅgala,piṅgala:a.[〃] 褐色の,赤眼の,醜き.,7,1
- 367211,jp,18,pingiya,piṅgiya,piṅgiya,piṅgiya:a.赤褐色の,黄色の.,7,1
- 367217,jp,18,pingula,piṅgulā,piṅgulā,piṅgulā:f.鳥の一種,梟の類.,7,1
- 367226,jp,18,pinja,piñja,piñja,piñja:n.= piccha,piñcha 尾翼.,5,1
- 367235,jp,18,pinjara,piñjara,piñjara,piñjara:a.[〃] 赤色の,黄褐色の.,7,1
- 367244,jp,18,pinjita,piñjita,piñjita,piñjita:a.染色の,染めたる.,7,1
- 367248,jp,18,pinka,piṅka,piṅka,piṅka:piṅga m.若芽,芽生え.,5,1
- 367253,jp,18,pinnaka,piññāka,piññāka,piññāka:n.[Sk.piṇyāka] 胡麻粉.-bhakkha 胡麻粉を食とする.,7,1
- 367266,jp,18,pipa,pipa,pipa,pipa:pipati の imper.,4,1
- 367267,jp,18,pipam,pipaṃ,pipaṃ,pipaṃ:pipataṃ,pipati の ppr.,5,1
- 367268,jp,18,pipasa,pipāsā,pipāsā,pipāsā:f.[cf.pipāsati] 渇,かわき; 渇望,欲求; 大酒家.,6,1
- 367283,jp,18,pipasin,pipāsin,pipāsin,pipāsin:a.[pipāsa-in] 渇ある.,7,1
- 367285,jp,18,pipasita,pipāsita,pipāsita,pipāsita:a.[pipāsati (pā の desid.) の pp.] 渇ける,渇望の.,8,1
- 367293,jp,18,pipati,pipati,pipati,pipati:[=pibati,pivati pā] 飲む.imper.pipa; ppr.pipaṃ (sg.nom.),pipataṃ (pl.dat.gen.).,6,1
- 367301,jp,18,pipillika,pipillika,pipillika,pipillika:m.,pipīlikā f.[cf.Sk.pipīlikā,BSk.pipīlaka] = kipillikā 蟻,あり.,9,1
- 367307,jp,18,pippala,pippala,pippala,pippala:m.[Sk.pippalī] 胡椒,こしょう,畢波羅.,7,1
- 367311,jp,18,pipphala,pipphala,pipphala,pipphala:m.,pipphalī f.[cf.Sk pippala] 畢鉢羅,ピッパラ,いちじく科の植物; 胡椒.,8,1
- 367341,jp,18,pisaca,pisāca,pisāca,pisāca:m.[Sk.piśāca] 鬼,悪鬼,食人鬼,吸血鬼,毘舎闍,畢舎遮.f.pisācī,pisācinī.-bakkula 悪鬼妖魔.-yoni 鬼胎.,6,1
- 367356,jp,18,pisacillika,pisācillikā,pisācillikā,pisācillikā:f.[<pisāca] 畢舎遮宗徒,樹木の悪鬼.,11,1
- 367379,jp,18,pisila,pisīla,pisīla,pisīla:n.[Sk.piśāla] 飲水器,鉢.,6,1
- 367394,jp,18,pissami,pissāmi,pissāmi,pissāmi:pivati の fut.1sg.,7,1
- 367395,jp,18,pista,pista,pista,pista:a.[pisati (搗く,くだく) の pp.= piṭṭha] 粉砕せる.,5,1
- 367398,jp,18,pisuna,pisuṇa,pisuṇa,pisuṇa:a.[Sk.piśuṇa] 離間の,中傷の.pisuṇā-vācā 離間語,両舌.-vācā paṭivirato 離離間語者.-vācāya veramaṇī 離間語の離,不両舌.,6,1
- 367415,jp,18,pita,pitā,pitā,pitā:[= pitar] -putta 父と子.-mahā 祖父.-mahāyuga 祖父の時代.,4,1
- 367419,jp,18,pita,pīta,pīta,pīta:① a.n.[pivati の pp.] 飲める; 浸せる; 飲物,飲料.② a.[〃] 黄の,黄色の.-aruṇa 黄赤の.-āvalepana 黄色に塗った.-kasiṇa 黄遍.-vaṇṇa 黄色.-vattha黄衣.,4,1
- 367437,jp,18,pitaka,piṭaka,piṭaka,piṭaka:n.[〃] 籠,かご; 蔵,聖蔵,三蔵.-ñña 通三蔵者.-dhara 持蔵者.-sampadā 蔵経の教,蔵の完具.,6,1
- 367445,jp,18,pitaka,pītaka,pītaka,pītaka:a.[pīta-ka] = pīta ②.,6,1
- 367449,jp,18,pitaka,pītakā,pītakā,pītakā:f.[cf.pītaka] うこん,サフラン.,6,1
- 367485,jp,18,pitar,pitar,pitar,pitar:m.[Sk.pitṛ] 父,父祖.(sg.) nom.pitā; acc.pitaraṃ; instr.pitarā,pitunā,petyā; dat.gen.pitu,pituno; abl.pitarā,pitito; loc.pitari; (pl.) nom.pitaro; acc.pitaro,pitare,pitū; instr.pitarehi,pitūhi; dat.gen.pitunnaṃ,pitūnaṃ; loc.pitūsu,pitusu.pitaraṃ jīvitā voropeti 父を生命より奪う,父を殺す.pitā jīvitā voropito hoti 父は生命から奪われてある,父は殺された.pitā bhūta-bhavyānaṃ 過去未来の父.,5,1
- 367488,jp,18,pitara,pitara,pitara,pitara:m.[<pitar] 祖神.,6,1
- 367501,jp,18,pitha,pīṭha,pīṭha,pīṭha:n.[〃] 椅子,小牀,坐牀.-sappin 跛者,いざり.,5,1
- 367512,jp,18,pithaka,pīṭhaka,pīṭhaka,pīṭhaka:m.,pīṭhikā f.[<pīṭha] 椅子,縄床.,7,1
- 367537,jp,18,pithiyati,pithīyati,pithīyati,pithīyati:pithiyyati,pidhīyati [pidahati の pass.] 覆われる,閉じられる.,9,1
- 367547,jp,18,piti,piti,piti,piti:[= pitar] -ghāta,-vadha 殺父.-pitāmahā 父と祖父.,4,1
- 367549,jp,18,piti,pīti,pīti,pīti:f.[Sk.prīti] 喜,喜悦.-gamanīya 喜び歩くべき.-tika 喜三法.-pāmojja 喜悦.-pharaṇatā 喜の遍満.-bhakkha 喜を食とする.-mana 喜意,喜心の.-sambojjhaṅga 喜覚支.-sahagata 喜倶の.-sukha 喜楽.-somanassa 喜悦.,4,1
- 367579,jp,18,pitika,pītika,pītika,pītika:a.① = pīta 黄色の.② [pīti-ka] 喜悦の.,6,1
- 367586,jp,18,pitin,pītin,pītin,pītin:a.[pīta ①-in] 飲める.,5,1
- 367624,jp,18,pitta,pitta,pitta,pitta:n.[〃] 胆,胆汁.-ābādha 胆汁病.-kosaka 胆囊.-samuṭṭhāna ābādha 胆汁等起病.,5,1
- 367639,jp,18,pittha,piṭṭha,piṭṭha,piṭṭha:① n.[piṃsati の pp.cf.Sk.piṣṭa] 粉,粉末.-añjana 細末塗薬.-khādaniya 粉の食物,堅餅.-piṇḍi 粉団子.-madda 粉糊.-maya 粉製の.-surā 小麦酒.② n.[cf.Sk.pṛṣṭha] 楣,まぐさ,横木.-saṅghāta 楣.③ n.[Sk.pṛṣṭha] 後部,背面,表面,頂点.,6,1
- 367682,jp,18,pitthi,piṭṭhī,piṭṭhī,piṭṭhī:piṭṭhi f.[BSk.pṛṣṭhī,pṛṣṭhi] 背面,後方; 頂点,上方.abl.piṭṭhito 後より,尾行して,背後に.loc.piṭṭhiyaṃ 頂上に.-kaṇṭaka 脊柱,脊骨.-kaṇṭaṭṭhi 脊椎骨.-duka 残余ニ法.-bhavaṅga 有分頂.-maṃsika,-maṃsiya 陰口,背中の肉をかむ.-maṃsikatā 陰口.,6,1
- 367689,jp,18,pitthika,piṭṭhika,piṭṭhika,piṭṭhika:piṭṭhimant a.[piṭṭhi-ka,piṭṭhi-mant] 背ある,背後の.,8,1
- 367720,jp,18,pittika,pittika,pittika,pittika:a.[pitta-ika] 胆汁質の,気むずかしい.,7,1
- 367724,jp,18,pittivisaya,pittivisaya,pittivisaya,pittivisaya:m.[= petti-visaya,peta-visaya] 餓鬼界,餓鬼道.-loka 餓鬼世間.,11,1
- 367734,jp,18,pitu,pitu,pitu,pitu:[= pitar] -ja 父より生ぜる.-ghātaka 殺父者.-pitar 父の父.-pitāmahā 父や祖父,祖先.-rakkhitā 父に護られた女.-sadisa 父に等しき人.-santaka父の所有.,4,1
- 367743,jp,18,pituccha,pitucchā,pitucchā,pitucchā:f.[pitu-svasā.cf.Sk.pitṛṣvasṛ] 父の姉妹,伯母,おば.-dhītar おばの娘,いとこ.-putta おばの子,いとこ.,8,1
- 367784,jp,18,pitva,pītvā,pītvā,pītvā:pītvāna,pivati の ger.,5,1
- 367785,jp,18,piva,piva,piva,piva:pivaṃ,pivati の imper.,ppr.,4,1
- 367803,jp,18,pivati,pivati,pivati,pivati:pibati [Sk.pāti,pibati pā] 飲む.pres.1pl.pivāma,2pl.pivātha,pivatha,3pl.piyyare; imper.piva,pivatu,pipa; fut.pivissati,pissāmi,pāssati; aor.pivi,apivi,apaṃsu,pāvisiṃ,apāyiṃha; ger.pivitvā,pītvā,pitvā; grd.pātabba,pānīya,peyya; inf.pātuṃ; ppr.pivaṃ,pipaṃ,pivanto; pp.pīta; caus.pāyeti,pāyāpeti.,6,1
- 367813,jp,18,pivi,pivi,pivi,pivi:pivitvā,pivati の aor.,ger.,4,1
- 367823,jp,18,piya,piya,piya,piya:① a.[Sk.priya] 愛,可愛の,所愛.devatānaṃ piyo 神々に愛される人,神々の所愛.-āpāya 愛者と別離.-āppiya 愛と憎.-ggāhin 所愛の捕捉者.-cakkhu 愛の眼.-dassana 喜見.-nimitta 愛相.-bhāṇin愛語者.-manāpatā 可愛可意.-rūpa 喜色.-vacana,-vācā,-vāda 愛語.-vādin 愛語者.-vippayoga 愛別離.piyehi vippayogo dukkho 愛する人々との別離は苦である,愛別離苦.② m.[= phiya] 櫂,かい.-āritta 櫂(かい)と舵(かじ).,4,1
- 367871,jp,18,piyala,piyāla,piyāla,piyāla:m.樹名,果名,ピヤーラ.,6,1
- 367878,jp,18,piyam,piyaṃ,piyaṃ,piyaṃ:piyāyati の ppr.m.sg.nom.,5,1
- 367884,jp,18,piyangu,piyaṅgu,piyaṅgu,piyaṅgu:piyaṅguka f.[cf.Sk.priyaṅgu] くちなし,薬草.,7,1
- 367937,jp,18,piyatta,piyatta,piyatta,piyatta:n.[piya-tta] 愛性,可愛.,7,1
- 367952,jp,18,piyayana,piyāyanā,piyāyanā,piyāyanā:f.[<piyāyati] 愛.,8,1
- 367961,jp,18,piyayati,piyāyati,piyāyati,piyāyati:[piya ① の denom.] 愛する,可愛がる.ppr.piyaṃ,piyamāna; pp.piyāyita 愛されたる.,8,1
- 367971,jp,18,piyayita,piyāyita,piyāyita,piyāyita:a.[piyāyati の pp.] 所愛の,可愛い,愛せられた.,8,1
- 367981,jp,18,piyyare,piyyare,piyyare,piyyare:pivati の pr.3pl.,7,1
- 367982,jp,18,plava,plava,plava,plava:plavati = pilava,pilavati.,5,1
- 368025,jp,18,pokkhara,pokkhara,pokkhara,pokkhara:n.[cf.Sk.puṣkara] 蓮葉,蓮; 楽器の一種.-patta 蓮葉.-vassa 蓮雨.-sātaka,sataka 鶴の一種.,8,1
- 368039,jp,18,pokkharani,pokkharaṇī,pokkharaṇī,pokkharaṇī:f.[Sk.puṣkariṇī,BSk.puṣkaraṇī,puṣkiriṇī] 蓮池,泉池,池水.,10,1
- 368054,jp,18,pokkharata,pokkharatā,pokkharatā,pokkharatā:f.蓮華の如く美しきこと.,10,1
- 368066,jp,18,pona,poṇa,poṇa,poṇa:a.[cf.pa-ava-nam] 傾斜の,坂の,傾ける.,4,1
- 368078,jp,18,ponkha,poṅkha,poṅkha,poṅkha:m.矢.-ānupoṅkhaṃ 矢つぎばやに,引きもきらず.,6,1
- 368093,jp,18,ponobhavika,ponobhavika,ponobhavika,ponobhavika:a.[punabbhava-ika] 再有の,再生する.,11,1
- 368102,jp,18,ponti,ponti,ponti,ponti:m.ぼろ,弊衣.,5,1
- 368107,jp,18,porana,porāṇa,porāṇa,porāṇa:a.m.[= purāṇa,Sk.paurāṇa] 往昔の,古き; 古人,古聖.-iṇamūla 旧借財.-isi 古仙.,6,1
- 368118,jp,18,poranaka,porāṇaka,porāṇaka,porāṇaka:porāṇika a.m.[porāṇa-ika] 昔の,古き; 古人.,8,1
- 368137,jp,18,porin,porin,porin,porin:a.[cf.pora,Sk.paura<pura] 上品な,みやびた.porī vācā 上品な語.,5,1
- 368139,jp,18,porisa,porisa,porisa,porisa:[<purisa] ① a.m.人の; 人.-āda 食人鬼.② n.傭人,奉仕,仕事; 身長.cf.porisiya,poroseyya.,6,1
- 368147,jp,18,porisada,porisāda,porisāda,porisāda:porisādaka m.[<purisa-ad] 食人者,人食い.,8,1
- 368159,jp,18,porisiya,porisiya,porisiya,porisiya:a.[<purisa] 人の,人的の; 人の高さの,身長の.,8,1
- 368166,jp,18,porohacca,porohacca,porohacca,porohacca:porohicca n.[purohita-ya] 輔相位,司祭職.,9,1
- 368176,jp,18,poroseyya,poroseyya,poroseyya,poroseyya:a.[= porisiya] 人の,人に適する.,9,1
- 368178,jp,18,posa,posa,posa,posa:① m.[= purisa] 人,男子.② a.[poseti<puṣ の grd.] 養育の,被養者.,4,1
- 368187,jp,18,posaka,posaka,posaka,posaka:a.m.,posikā f.[cf.poseti] 養育者; 養母.,6,1
- 368204,jp,18,posapeti,posāpeti,posāpeti,posāpeti:posāveti [poseti の caus.] 養育せしむ.pp.posāpita,posāvita.,8,1
- 368209,jp,18,posatha,posatha,posatha,posatha:m.= uposatha [BSk.poṣadha] 布薩.,7,1
- 368216,jp,18,posathika,posathika,posathika,posathika:= uposathika.,9,1
- 368223,jp,18,posavanika,posāvanika,posāvanika,posāvanika:posāvaniya a.n.[<posāvana<posāpeti] 養育せしむべき,飼育の; 養育料,食費.,10,1
- 368239,jp,18,poseti,poseti,poseti,poseti:[puṣ] 養う,育てる.pp.posita; caus.posāpeti,posāveti 養育させる.cf.posa,posana.,6,1
- 368250,jp,18,posika,posika,posika,posika:posikā → posaka.,6,1
- 368255,jp,18,posin,posin,posin,posin:a.[posa-in.cf.poseti] 養育する,被養の.,5,1
- 368257,jp,18,posita,posita,posita,posita:a.[poseti の pp.] 養育された.,6,1
- 368266,jp,18,pota,poṭa,poṭa,poṭa:m.[<sphuṭ] 泡,あわ.,4,1
- 368270,jp,18,pota,pota,pota,pota:potaka m.,potakī f.子獣,仔,雛; 若枝,若芽.,4,1
- 368288,jp,18,potakila,poṭakila,poṭakila,poṭakila:poṭagala m.草,葦の一種.,8,1
- 368301,jp,18,pothana,poṭhana,poṭhana,poṭhana:pothana n.[cf.poṭheti] 打擲; 弾指.cf.nippothana.,7,1
- 368308,jp,18,pothana,pothana,pothana,pothana:potheti = poṭhana,poṭheti.,7,1
- 368313,jp,18,potheti,poṭheti,poṭheti,poṭheti:potheti [puth,spuṭh] 打つ,なぐる; 弾指す.pp.poṭhita; caus.poṭhāpeti.cf.pappoṭheti.,7,1
- 368341,jp,18,pothujjanika,pothujjanika,pothujjanika,pothujjanika:a.[puthujjana-ika] 凡夫的の,凡俗の=puthujjanika.,12,1
- 368354,jp,18,pottha,pottha,pottha,pottha:① a.貧しき,哀れな.② m.[cf.Sk.BSk.pusta] 彫塑,彫刻.,6,1
- 368360,jp,18,potthabba,poṭṭhabba,poṭṭhabba,poṭṭhabba:= phoṭṭhabba.,9,1
- 368364,jp,18,potthaka,potthaka,potthaka,potthaka:① m.[cf.Sk.pustaka] 書物,書冊,経巻; 彫塑の像.② n.樹皮衣,マカチ糸織.,8,1
- 368391,jp,18,potthanika,potthanikā,potthanikā,potthanikā:potthanī f.利剣,屠刀.,10,1
- 368428,jp,18,pubba,pubba,pubba,pubba:① m.[cf.Sk.pūya] 膿,うみ,膿汁.-gata 膿となれる.-lohita 膿と血.② a.[Sk.pūrva] 前の,先の,昔の.-aṇṇa 前食,七穀.-aṇha,-anha 午前.-anta 前辺,前際,過去,東方.-antānudiṭṭhi 前際随見.-āpara 前後.-ācariya 先師.-āpatti 前罪.-uṭṭhāyin 前に起きる.-kata 宿作の.-karaṇa 前行.-koṭi 前際,本際.-gama,-ṅgama 先行,先駆,先導,上首.-devatā 古の天神.-nimitta 前相,前兆.-purisa 祖先.-peta 先亡,祖先,亡者.-petakathā 先亡論,祖先論.-buddha 過去仏.-bhāsin 真先きに話す人.-yoga 宿縁,前生との結合.-vāsana 先薫習.-samudāciṇṇa kilesa 前所行煩悩.-hetuka-sīla 宿因戒.,5,1
- 368486,jp,18,pubbaka,pubbaka,pubbaka,pubbaka:a.[= pubba ②] 以前の,昔の.-isi 古仏,昔の聖者.,7,1
- 368570,jp,18,pubbapeti,pubbāpeti,pubbāpeti,pubbāpeti:pubbāpayati [pubba ② の denom.] 以前のようになす,乾かす.ppr.pubbāpayamāna.,9,1
- 368576,jp,18,pubbarama,pubbārāma,Pubbārāma,Pubbārāma:m.[BSk.Pūrvārāma] 東園 [舎衛城の東方にある鹿母講堂].,9,1
- 368587,jp,18,pubbaseliya,pubbaseliya,Pubbaseliya,Pubbaseliya:m.[BSk.Pūrvaśaila] 東山部,東山住部 [アーンドラ地方における大衆部の一派].,11,1
- 368595,jp,18,pubbavideha,pubbavideha,Pubbavideha,Pubbavideha:m.[BSk.Pūrvavideha] 東勝身(洲),弗婆毘提訶 [須弥山の東方にある人間界,人四洲の一].,11,1
- 368604,jp,18,pubbe,pubbe,pubbe,pubbe:[pubba ② の loc.] 前に,以前に.-ananussuta 前代未聞の.-kata 宿作の.-kata-vāda 宿命説.-kata-vādin 宿命論者.-kata-hetu 宿作因.-ñāṇa 宿智,過去に関する智.-nivāsānussati 宿住随念.-nivāsa-ñāṇa 宿住智.,5,1
- 368653,jp,18,puccandata,puccaṇḍatā,puccaṇḍatā,puccaṇḍatā:f.[pūti-aṇḍa-tā] 腐卵性,腐卵の状態.,10,1
- 368658,jp,18,puccha,puccha,puccha,puccha:pucchati の imper.,6,1
- 368681,jp,18,puccham,pucchaṃ,pucchaṃ,pucchaṃ:pucchati の ppr.m.sg.nom.,7,1
- 368683,jp,18,pucchana,pucchana,pucchana,pucchana:n.,pucchā f.[cf.pucchati] 質問,問.puccha-vissajjanā 問答.,8,1
- 368697,jp,18,pucchati,pucchati,pucchati,pucchati:[Sk.pṛcchati prach] 問う,質問す,たずねる;与える.imper.puccha,pucchatha,pucchassu,pucchavho; opt.puccheyyāmi,puccheyyaṃ,puccheyya; aor.pucchisaṃ,apucchiṃ,apucchatha,pucchiṃsu,pucchisuṃ; inf.pucchituṃ,puṭṭhuṃ,pucchitāye; ger.pucchitvā,pucchitūna; pp.puṭṭha,pucchita; pass.pucchiyati; caus.pucchāpeti; ppr.pucchanta,pucchaṃ.,8,1
- 368705,jp,18,pucchavho,pucchavho,pucchavho,pucchavho:pucchassu,pucchati の imper.2pl.2sg.,9,1
- 368710,jp,18,pucchimsu,pucchiṃsu,pucchiṃsu,pucchiṃsu:pucchitāye,pucchituṃ,pucchitūna,pucchitvā,pucchisaṃ,pucchisuṃ,puccheyya → pucchati.,9,1
- 368711,jp,18,pucchita,pucchita,pucchita,pucchita:a.[pucchati の pp.] 問われたる,所問.= puṭṭha.,8,1
- 368720,jp,18,pucchitar,pucchitar,pucchitar,pucchitar:m.[puccha-tar] 質問者.,9,1
- 368728,jp,18,pucimanda,pucimanda,pucimanda,pucimanda:m.[<picumanda] 樹名= nimba.,9,1
- 368743,jp,18,puga,pūga,pūga,pūga:[〃] ① n.a.集団,多数,多くの.② m.団体,組合.-gāmaṇika 組合長.-majjhagata 組合に入会せる.③ m.檳榔樹,びんろう樹.,4,1
- 368761,jp,18,puggala,puggala,puggala,puggala:m.[Sk.pudgala] 人,士,士夫,個人,補特伽羅.-ānādariya 人軽侮.-ñū 人を知れる.-paññatti 人施設.-paroparaññū 人の勝劣を知る.-vādin 補特伽羅論者.-vemattata 人種々.-saṅgaha 人聚.-sammukhatā 人現前.,7,1
- 368770,jp,18,puggala-pannatti,puggala-paññatti,Puggala-paññatti,Puggala-paññatti:f.人施設論 [七論の一].,16,1
- 368791,jp,18,puggalika,puggalika,puggalika,puggalika:a.[puggala-ika] 人の,個人的な.,9,1
- 368802,jp,18,puja,pūja,pūja,pūja:a.[= pujja,Sk.pūjya] 尊敬供養さるべき.cf.pūjanīya,pūjiya.,4,1
- 368806,jp,18,puja,pūjā,pūjā,pūjā:f.[cf.pūjeti<pūj] 供養,尊敬.-araha 尊敬供養に値ナる.,4,1
- 368822,jp,18,pujana,pūjanā,pūjanā,pūjanā:f.[<pūjeti] 供養,尊敬.,6,1
- 368829,jp,18,pujaneyya,pūjaneyya,pūjaneyya,pūjaneyya:pūjanīya a.[pūjeti の grd.] 供養,尊敬さるべき.,9,1
- 368852,jp,18,pujetar,pūjetar,pūjetar,pūjetar:m.[<pūjeti] 供養尊敬者.,7,1
- 368854,jp,18,pujeti,pūjeti,pūjeti,pūjeti:[〃pūj] 供養す,尊敬す,崇拝す.opt.pūjayeyya,pūjaye; imper.pūjetha; aor.pūjesi,pūjesuṃ,pūjayi; grd.pūja,pujja,pūjiya,pūjaneyya,pūjanīya; pp.pūjita.,6,1
- 368867,jp,18,pujita,pūjita,pūjita,pūjita:a.[pūjeti の pp.] 供養された,尊敬された.,6,1
- 368873,jp,18,pujiya,pūjiya,pūjiya,pūjiya:= pūja,pujja [Sk.pūjya] 供養尊敬に値する.cf.pūjanīya.,6,1
- 368882,jp,18,pujja,pujja,pujja,pujja:a.[= pūjanīya,pūjati の grd.cf.Sk.pūjya] 供養さるべき,尊敬すべき.-tara 一層尊敬供養さるべき.,5,1
- 368893,jp,18,pukkusa,pukkusa,pukkusa,pukkusa:m.[cf.Sk.pukkuśa,pukkaśa] 屠家,屠殺者,除糞者,下賎者,補羯娑.-kula 下賎家,下賎人.f.pukkusī.,7,1
- 368911,jp,18,pulaka,pulaka,pulaka,pulaka:m.[cf.Sk.pulāka] 乾麦菓子.,6,1
- 368923,jp,18,pulava,puḷava,puḷava,puḷava:puḷavaka m.[cf.BSk.puluva] 虫,うじ虫,虫類,虫聚相.puḷavaka-saññā 虫噉想,虫聚想.,6,1
- 368929,jp,18,pulina,pulina,pulina,pulina:puḷina n.[cf.Sk.pulina] 川の砂岸または中洲; 砂粒.,6,1
- 368944,jp,18,pullinga,pulliṅga,pulliṅga,pulliṅga:n.[puṃs-liṅga] 男根.,8,1
- 368950,jp,18,puluvaka,puḷuvaka,puḷuvaka,puḷuvaka:= puḷavaka.,8,1
- 368963,jp,18,puman,puman,puman,puman:m.[cf.puṃs] 男,雄,丈夫.sg.nom.pumo; acc.pumaṃ; instr.pumunā; pl.nom.pumā.,5,1
- 368965,jp,18,pumati,pumati,pumati,pumati:吹く.aor.pumi; ger.pumitvā.,6,1
- 368971,jp,18,pumi,pumi,pumi,pumi:pumitvā → pumati.,4,1
- 368972,jp,18,pums,puṃs,puṃs,puṃs:puṃ [〃] 男,雄.cf.puman.,4,1
- 368977,jp,18,puna,puna,puna,puna:adv.conj.[Sk.punar,punaḥ] さらに,再び.punad eva,punar eva さらに.puna c'aparaṃ さらにまた.-āpara さらにまた.-ābhinivatti 再生.-āgamana 再帰.-āvāsa 再住,再生.-divasa 翌日.-nivatti 再帰.-pavāraṇā 重請.-pāka 更煮.-ppuna 再三再四,しばしば.-bbhava 再有,再生.,4,1
- 369024,jp,18,punati,punāti,punāti,punāti:[Sk.pavate,punāti pū] 清める,ふるいにかける.,6,1
- 369036,jp,18,punchana,puñchana,puñchana,puñchana:n.[<proñch] 拭くこと,掃除.-colaka 拭布.,8,1
- 369046,jp,18,punchani,puñchani,puñchani,puñchani:f.[<puñchati] 拭くもの,拭布,タオル.,8,1
- 369047,jp,18,punchani,puñchanī,puñchanī,puñchanī:f.[<puñchati] 拭くもの,拭布,タオル.,8,1
- 369056,jp,18,punchati,puñchati,puñchati,puñchati:[cf.BSk.puñchate,poñchate proñch] 掃く,拭う,清める.= puñjati.caus.puñchāpeti.,8,1
- 369074,jp,18,pundarika,puṇḍarīka,puṇḍarīka,puṇḍarīka:n.[〃] 白蓮,蓮華,分陀利迦.-niraya 白蓮地獄.,9,1
- 369088,jp,18,pundarikini,puṇḍarīkinī,puṇḍarīkinī,puṇḍarīkinī:f.[puṇḍarīka-in の f.] 白蓮池,蓮池,白蓮を有する池.,11,1
- 369094,jp,18,puneti,puneti,puneti,puneti:[puna の denom.] くり返す,再び経験する.,6,1
- 369101,jp,18,pungava,puṅgava,puṅgava,puṅgava:m.[puṃ-gava] 牡牛,牛王,最上者.,7,1
- 369114,jp,18,punja,puñja,puñja,puñja:m.[〃] 集積,山積,聚,団.-kata,-kita,puñji-kata 山積されたる.,5,1
- 369122,jp,18,punjaka,puñjaka,puñjaka,puñjaka:= puñja.-jāta 集積となれる.,7,1
- 369131,jp,18,punjati,puñjati,puñjati,puñjati:= puñchati.,7,1
- 369145,jp,18,punna,puñña,puñña,puñña:n.[Sk.puṇya] 福,善,福德,功徳.-atthika 福を求める.-āpekkha 福を望む.-ābhisaṅkhāra 福行.-ābhisanda 福の等流,福徳潤沢.-ūpacaya 福の積集.-kata 福をなせる.-kamma,-kiriyā 福業.-kiriya-vatthu 福業事.-kkhandha 功徳聚.-kkhaya-maraṇa 福尽死.-kkhetta 福田.-teja 福威力.-paṭipadā 福善への道.-phala 福果.-bhāgiya 福分.-mahatta 福の偉大.-mahī 功徳地.-vutthu 福事.-vepulla 福広大.-saṅkhāra 福行.,5,1
- 369155,jp,18,punna,puṇṇa,Puṇṇa,Puṇṇa:m.[BSk.Pūrṇa] ① 富楼那 [アパランタを教化した比丘] .② = Puṇṇa-Mantāniputta [BSk.Pūrṇa Maitrāyanīputra] 富楼那弥多羅尼子,満慈子,満願子 [説法第一の比丘].,5,1
- 369156,jp,18,punna,puṇṇa,puṇṇa,puṇṇa:a.[pṝ の pp.,Sk.pūrṇa] 充ちた,充満した,満てる.-patta 満鉢,十分の贈物.-mā f.,-māsa m.,-māsī f.満月.,5,1
- 369185,jp,18,punnaga,punnāga,punnāga,punnāga:m.芬那伽,竜華樹.,7,1
- 369283,jp,18,punnavant,puññavant,puññavant,puññavant:a.[puñña-vant] 福ある.sg.dat.gen.puññavato.,9,1
- 369303,jp,18,pupa,pūpa,pūpa,pūpa:m.[〃= pūva] 菓子.,4,1
- 369321,jp,18,puppha,puppha,puppha,puppha:n.[Sk.puṣpa] 花,華; 月華,月経 = pupphaka.-āpaṇa 花店.-āpaṇika 花商人.-ārāma 花園.-āsava 花酒.-gandha 花の香.-chaḍḍaka 花すて人,不浄物の掃除夫.-bhāṇin 華語者.-rasa 花汁.-rāsi 花聚,花の集積.,6,1
- 369409,jp,18,pupphati,pupphati,pupphati,pupphati:[puṣp] 花咲く.pp.pupphita.,8,1
- 369422,jp,18,pupphavati,pupphavati,pupphavati,pupphavati:f.[puppha-vatī] 月華ある女,月経女.= utunī.,10,1
- 369423,jp,18,pupphavati,pupphavatī,pupphavatī,pupphavatī:f.[puppha-vatī] 月華ある女,月経女.= utunī.,10,1
- 369435,jp,18,pupphita,pupphita,pupphita,pupphita:a.[pupphati の pp.] 開花せる,花咲ける.,8,1
- 369448,jp,18,pura,pura,pura,pura:① n.[Sk.pur,pura] 城,都,市.② a.[〃] 前の,前方の.abl.purato,purā; loc.pure.,4,1
- 369459,jp,18,pura,purā,purā,purā:adv.prep.[〃] 前に.-āruṇā 夜明け前に.-bhedā 死前に,破壊以前に.,4,1
- 369467,jp,18,pura,pūra,pūra,pūra:a.[〃cf.pūreti] 充満の,一杯.-rahada 満水の湖.,4,1
- 369488,jp,18,purakkharoti,purakkharoti,purakkharoti,purakkharoti:[cf.Sk.puras-karoti] 前におく,尊敬す.aor.purakkharuṃ; ger.purakkhatvā; ppr.purakkharāna; pp.purakkhata 尊敬せる.cf.purekkhāra.,12,1
- 369506,jp,18,puralasa,pūraḷāsa,pūraḷāsa,pūraḷāsa:m.[cf.Sk.puroḍāśa] 献菓.,8,1
- 369510,jp,18,purana,purāṇa,purāṇa,purāṇa:a.n.[〃] 昔の,以前の,古き,旧; 古伝,古話.cf.porāṇa.-añjasa 古径.-kamma 先業,故業.-cīvara 故衣.-dutiyikā 故ニ,故の妻,旧妻.-nagara 古城.-magga 古道.-vedanā 古き苦痛,古受.,6,1
- 369521,jp,18,purana,pūraṇa,pūraṇa,pūraṇa:a.n.[〃cf.pūreti] 充満の,無意助詞 (kho,pana 等).,6,1
- 369525,jp,18,purana-kassapa,pūraṇa-kassapa,Pūraṇa-Kassapa,Pūraṇa-Kassapa:m.[BSk.Pūraṇa-Kāśyapa] 富蘭迦葉 [六師外道の一].,14,1
- 369574,jp,18,purati,pūrati,pūrati,pūrati:[cf.Sk.pṛṇāti,pṛṇati pṝ] 充つ,充満す.~ puññassa 善に充つ.pp.puṇṇa.,6,1
- 369576,jp,18,purato,purato,purato,purato:adv.prep.[pura ② の abl.] 前に,前方から.,6,1
- 369583,jp,18,purattha,purattha,purattha,purattha:adv.[cf.BSk.purasta] 前,東方.acc.puratthaṃ 前に,東に.abl.puratthato 前に.puratthima [最上級] 東方の.-janapada 東方地方.,8,1
- 369614,jp,18,pure,pure,pure,pure:adv.prep.[pura ② の loc.または Mg.nom.形] 前に,過去に.-java 先行者.-jāta 前生の.-jāta-paccaya 前生縁.-bhatta 食前.-samaṇa 先行沙門.,4,1
- 369655,jp,18,purekkhara,purekkhāra,purekkhāra,purekkhāra:m.[= purakkhāra] 尊敬,重視.-mada 尊敬憍.,10,1
- 369667,jp,18,purekkharoti,purekkharoti,purekkharoti,purekkharoti:= purakkharoti 尊敬す.ppr.purekkharāna; pp.purekkhata = purakkhata.,12,1
- 369680,jp,18,pureti,pūreti,pūreti,pūreti:[pūrati pṝ の caus.] 充たす,充満さす.aor.pūrayittha,pūrayiṃsu,apūresi,pūresuṃ; ppr.pūrayanta pp.pūrita; caus.pūrāpeti 充満せしむ.,6,1
- 369699,jp,18,purima,purima,purima,purima:a.[〃pura ② の最上級] 前の,古き,最初の.-koṭi 前際.-pāda 前足.-yāma 初夜,初更.,6,1
- 369715,jp,18,purimaka,purimaka,purimaka,purimaka:a.[purima-ka] 前の.-vassāvāsa 前雨安居.purimikā f.,8,1
- 369747,jp,18,purindada,purindada,purindada,purindada:m.[cf.Sk.puraṃdara<dṛ] 城の破者,帝釈,因陀羅.,9,1
- 369759,jp,18,purisa,purisa,purisa,purisa:m.[Sk.puruṣa] 人,男,男子,丈夫,人間,神我.cf.posa.-āsabha 人牡牛.-ājañña,ājānīya 人良馬.-āda 食人鬼.-indriya 男根.-uttama 最勝人,上人.-usabha 人牡牛.-kathā 男子論.-kāra 男らしさ,勇猛.-khaluṅka 未調人,人未調馬.-gutti 監視人.-thāma 人間のカ,丈夫の勢.-damma-sārathi 調御丈夫,丈夫調御者.-dosa 人の過失.-dhorayha 人間の忍耐.-parakkama 人間の努力,丈夫の勇猛.-puggala 男子.-bhāva 男性.-bhāva-dasaka 男性十法.-medha 人祠,献人祭.-rūpa 男の姿.-liṅga 男の相.-viriya 丈夫の精進.-visesa 人の差別.-vyañjana 男根,男の標徴.-sadassa 人良馬,人中良馬.-sīlasamācāra 士夫の戒正行.-sīha 人師子.,6,1
- 369801,jp,18,purisaka,purisaka,purisaka,purisaka:a.m.[purisa-ka] 人の,小人.-tiṇa 案山子,かかし.,8,1
- 369853,jp,18,purisatta,purisatta,purisatta,purisatta:n.[purisa-tta] 男子性.,9,1
- 369886,jp,18,purohita,purohita,purohita,purohita:m.[〃 puras ②-hita<dhā の pp.] 輔相,帝師,司祭.,8,1
- 369908,jp,18,pussaka,pussaka,pussaka,pussaka:m.[= phussaka] カッコー,ほととぎす.,7,1
- 369915,jp,18,puta,puṭa,puṭa,puṭa:m.[-cf.〃] 容器,箱,袋,空洞.-aṃsa 肩袋,食料袋.-bandha-upāhanā 袋靴.-bhedana 百川の流入する,財貨の集散する.,4,1
- 369935,jp,18,putaka,puṭaka,puṭaka,puṭaka:n.= puṭa 袋,容器.,6,1
- 369951,jp,18,puthavi,puthavī,puthavī,puthavī:puthuvī f.[= paṭhavī] 地,大地.-maṇḍala 地輪.,7,1
- 369959,jp,18,puthu,puthu,puthu,puthu:a.[Sk.pṛthak,pṛthu] 個々の,別々の; 広き,多数の.abl.puthuso adv.種々に,広く.acc.puthu,puthuṃ adv.大いに,多く,種々に.-jja 凡俗.-jjana 凡夫,異生(別出).-titthakara 異宗師.-ddisā 諸方.-pañña 広慧者,博慧者.paññatā,-paññatta 広慧,博慧性.-paññā 広慧,博慧.-bhūta 広くなれる.-laddhika 異端者.-loma 多髭魚.-satta 凡夫,民衆.-silā 大石.,5,1
- 369979,jp,18,puthujjana,puthujjana,puthujjana,puthujjana:m.[BSk.pṛthagjana] 凡夫,異生,普通の人.-kalyāṇaka 善凡夫.-bhūmi 凡夫地.-sukha 凡夫の楽.,10,1
- 369992,jp,18,puthujjanata,puthujjanatā,puthujjanatā,puthujjanatā:f.[puthujjana-tā] 凡夫性,異生性.,12,1
- 369995,jp,18,puthujjanika,puthujjanika,puthujjanika,puthujjanika:a.[puthujjana-ika] 凡夫の,凡夫的な.,12,1
- 370010,jp,18,puthula,puthula,puthula,puthula:a.[puthu-la] 広大な,abl.puthuso 広さは.-sīsa 平たい頭.,7,1
- 370030,jp,18,puthuso,puthuso,puthuso,puthuso:adv.[puthu の abl.] 広く,種々に.,7,1
- 370038,jp,18,puthutta,puthutta,puthutta,puthutta:n.[puthu-tta] 異,別異.,8,1
- 370056,jp,18,puti,pūti,pūti,pūti:a.[〃] 腐った,腐敗の,臭き.-kāya,-deha 腐身.-bīja 朽種.-maccha 腐魚.-mukha 臭口の.-mutta 腐尿,陳棄薬 [牛の尿を発酵させた薬] .-latā 臭蔓,くさかずら.,4,1
- 370074,jp,18,putika,pūtika,pūtika,pūtika:a.= pūti.,6,1
- 370112,jp,18,putta,putta,putta,putta:m.[Sk.putra] 子,子息; 男児.pl.acc.puttāni = putte.-katā 子を作れる女,母.-dāra 妻子.-maṃsa 子の肉.-maṃsūpamā 子の肉の譬喻.-matā 子を亡くした女.,5,1
- 370130,jp,18,puttaka,puttaka,puttaka,puttaka:m.[putta-ka] 小子,小児; 小鳥.= potaka.,7,1
- 370158,jp,18,puttavant,puttavant,puttavant,puttavant:puttimant a.[putta-vant,putti-mant] 子ある.,9,1
- 370161,jp,18,puttha,puṭṭha,puṭṭha,puṭṭha:a.① [poseti puṣ の pp.cf.Sk.puṣṭa] 育成せる,養育せる.② [pucchati の pp.cf.Sk.pṛṣṭa] 尋問せる.③ = phuṭṭha 触れたる.,6,1
- 370179,jp,18,putthum,puṭṭhuṃ,puṭṭhuṃ,puṭṭhuṃ:pucchati の inf.,7,1
- 370199,jp,18,puva,pūva,pūva,pūva:m.[cf.Sk.pūpa] 菓子,団子,餅.-ghara 餅屋.-surā 餅酒.,4,1
- 370218,jp,18,puvika,pūvika,pūvika,pūvika:m.[pūva-ika] 菓子屋.,6,1
- 370281,jp,18,rabhasa,rabhasa,rabhasa,rabhasa:a.饒舌の,兇暴の.,7,1
- 370336,jp,18,raccha,racchā,racchā,racchā:f.[= rathiyā,Sk.rathyā<ratha] 車道,道路.,6,1
- 370365,jp,18,racita,racita,racita,racita:a.[racati rac (作る,整える) の pp.] 整理された,著作の.,6,1
- 370473,jp,18,raga,ragā,ragā,ragā:f.[<raj] 食,染,魔女.,4,1
- 370479,jp,18,raga,rāga,rāga,rāga:m.[〃cf.rajati] 貪,貪欲,染; 染色,色彩.-aggi 貪火.-ānusaya 貪隨眠.-ussada 貪の増盛.-kkhaya 貪欲の尽滅.-carita 貪行者.-cariyā 貪行.-ṭṭhānīya 貪の原因となるべき.-dhamma 染法.-patha 貪路.-ratta 貪欲に染まれる.-vinaya 貪の調伏.-virāga 染欲捨離.-salla 貪箭.-sahagata 貪倶行,貪を倶なえる.,4,1
- 370961,jp,18,ragin,rāgin,rāgin,rāgin:a.[rāga-in] 貪欲ある.,5,1
- 371037,jp,18,rahada,rahada,rahada,rahada:m.[Sk.hrada] 池,湖,沼.,6,1
- 371053,jp,18,rahas,rahas,rahas,rahas:raho n.[Sk.rahas<rah] 静処,独処,幽邃,秘密.acc.raho adv.ひそかに,静かに.rahā-bhāva 秘密.rahogata 独処せる,寂静処,孤坐,独坐の.raho-vāda 秘密語,陰口.,5,1
- 371057,jp,18,rahaseyyaka,rāhaseyyaka,rāhaseyyaka,rāhaseyyaka:a.[rahas-seyya-ka] 静寂なる,独住する.,11,1
- 371071,jp,18,rahassa,rahassa,rahassa,rahassa:a.n.[Sk.rahasya] 秘密.instr.rahassena; acc.rahassaṃ adv.ひそかに.-kathā 秘密語,秘説.,7,1
- 371089,jp,18,rahassaka,rahassaka,rahassaka,rahassaka:a.秘密の,秘密義.,9,1
- 371131,jp,18,rahayati,rahāyati,rahāyati,rahāyati:[rahas の denom.] 独在す,独住を欲す,さびしがる.,8,1
- 371140,jp,18,rahita,rahita,rahita,rahita:a.[rah の pp.] さびしき; 除かれたる,無き,空無の.buddhiyā rahitā sattā 覚慧なき人々.,6,1
- 371263,jp,18,rahu,rāhu,rāhu,rāhu:m.[〃] 羅睺,阿修羅鬼 [この鬼に呑まれ日蝕‧月蝕が生ずるとする] ,蝕.-asurinda 阿修羅羅睺王.-mukha 羅睺口刑 [刑罰の一種].,4,1
- 371371,jp,18,raja,raja,raja,raja:rajas,rajo n.[Sk.rajaḥ] 塵,塵垢,不浄.-vaḍḍhana 塵垢を増す.-upavāhana 塵垢の除去(の水).rajas-sira 塵の頭.rajā-patha 塵道.rajo- -jalla 塵垢,塵泥,塵土者.-jalla-dhara,-jallika 著塵垢者.-vajalla [va jalla,ojalla] 塵と垢.-hara 塵垢の除去.,4,1
- 371381,jp,18,raja-,rāja-,rāja-,rāja-:[= rājan,rājā] -āgāra,-āgāraka 王宮,王の家,王の休憩堂.-agha 王者の苦.-aṅga 王分,王の財産.-āṇā 勅令,王の命令.-antarāya 王の障碍.-antepura 王の後宮.-ābhirājan 王中の王.-isi 王仙.-upaṭṭhāna 王の侍従.-kakudha-bhaṇḍa 王の標識,王者の象徴.-kathā 国王論.-kumāra 王子.-kula 王家,法廷.-kosa王庫.-guṇa 王徳.-dāya 王からの拝領地.-dūta 王使.-dhamma 王道,王法.-dhānī 王都,都城.-dhītar 王女.-paccatthika 王怨家,王の敵.-parisā 王の集会,王衆.-putta 王子.-purisa,-porisa 王臣,王事.-bhaṭa 王兵,王の傭兵.-bhaya 王怖畏.-bhogga 王領地; 王軍,王の駿馬; 大臣.-mahāmatta 宰相,大臣.-ratha 王車.-vaṃsa 王統.-vatthu 王地,王の地所.-vasati 王住,王宮住.-vāda 王者の論.-haṃsa 王鵝,鵝鳥の一種.,5,1
- 371570,jp,18,rajagaha,rājagaha,Rājagaha,Rājagaha:m.[BSk.Rājagṛha] 王舎城,羅閱祇,[マガダ国の首都].,8,1
- 371672,jp,18,rajagirika,rājagirika,Rājagirika,Rājagirika:Rājagiriya m.王山部 [南方大衆部案達派中の部派名].,10,1
- 371707,jp,18,rajaka,rajaka,rajaka,rajaka:m.[<rajati] 染工,漂白者,洗濯者,浣衣者.,6,1
- 371716,jp,18,rajaka,rājaka,rājaka,rājaka:a.[rāja-ka] 王の.f.rājikā.,6,1
- 371798,jp,18,rajakkha,rajakkha,rajakkha,rajakkha:a.[rajas-ka] 塵垢ある.,8,1
- 371954,jp,18,rajan,rājan,rājan,rājan:rājā m.[〃] 王,国王.(sg.) nom.rājā; voc.rāja; acc.rājānaṃ; instr.raññā,rājinā; dat.gen.rañño,rājino,raññassa; loc.raññe,raññi; (pl.) nom.rājāno; dat.gen.raññaṃ,rājūnaṃ; instr.raññāhi,rājūhi,rājūbhi.,5,1
- 371955,jp,18,rajana,rajana,rajana,rajana:n.[raj-ana] 染色,染料,染汁.-kamma 染色業.-kumbhī,-bhājana 染釜.-nipakka 染料.-pacana 染料の熱煮.-sālā 染物小屋.,6,1
- 372036,jp,18,rajanam,rājānaṃ,rājānaṃ,rājānaṃ:rājāno → rājan.,7,1
- 372104,jp,18,rajaniya,rajanīya,rajanīya,rajanīya:a.[rajati の grd.] 染まるべき,貪染の,染心をあおる.-dhamma 貪染の法,所染法.,8,1
- 372137,jp,18,rajanna,rājañña,rājañña,rājañña:rājaniya m.[cf.Sk.rājanya] 王族,高官.,7,1
- 372433,jp,18,rajata,rajata,rajata,rajata:n.[〃] 銀.-vimāna 銀の宮殿.,6,1
- 372442,jp,18,rajata,rājatā,rājatā,rājatā:f.[= rañña] 王位,王権.,6,1
- 372652,jp,18,rajati,rajati,rajati,rajati:[raj,rañj] 染める.aor.rajayi; ger.rajitvā; inf.rajituṃ; grd.rajitabba,rajanīya; pass.rajjati 染着する,染まる.caus.rajeti,rañjeti 染める.rajāpeti 染めさせる.,6,1
- 372822,jp,18,rajeti,rajeti,rajeti,rajeti:[rajati の caus.] 染める,描く.inf.rajetave.,6,1
- 372830,jp,18,raji,rāji,rāji,rāji:m.[〃] 列,線.,4,1
- 372858,jp,18,rajika,rājikā,rājikā,rājikā:f.[〃] 重さの単位(金粒).,6,1
- 372871,jp,18,rajimant,rājimant,rājimant,rājimant:a.,rājimatī f.線条ある,輝やける.,8,1
- 372876,jp,18,rajina,rājinā,rājinā,rājinā:rājino,rājūnaṃ,rājūhi,rājūbhi → rājan.,6,1
- 372895,jp,18,rajisi,rājisi,rājisi,rājisi:m.[rāja-isi] 王仙.,6,1
- 372946,jp,18,rajja,rajja,rajja,rajja:n.[Sk.rājya.rāja-ya] 王たること,王国,王位,王権,統治,政権.rajjaṃ kāreti 統治をさせる,国を治める.-sīmā 国境.-sukha 政権の楽.,5,1
- 373136,jp,18,rajjati,rajjati,rajjati,rajjati:[rajati の pass.cf.rāga] 染著する,楽しむ.aor.arañji,arañjiṃ; opt.rajjeyya; fut.rajjissati; grd.rajjitabba; ppr.rajjamāna; pp.ratta.,7,1
- 373193,jp,18,rajju,rajju,rajju,rajju:f.[〃] 縄,なわ,紐,ひも -gāhaka 捕縄者,土地監視人.-bandhana 縄缚.,5,1
- 373230,jp,18,rajjuka,rajjuka,rajjuka,rajjuka:m.[rajju-ka] 縄,索; 捕縄者,監視人.,7,1
- 373348,jp,18,rajorodha,rājorodhā,rājorodhā,rājorodhā:f.[rāja-orodhā] 宮女.,9,1
- 373436,jp,18,rakhasa,rakhasā,rakhasā,rakhasā:f.[cf.Sk.rakasā] 抓傷,かききず,癩病の一種.,7,1
- 373446,jp,18,rakkha,rakkha,rakkha,rakkha:① a.n.[cf.Sk.rakṣya] 守護の,所護の.② rakkhati の imper.cf.rakkhā.③ = rukkha.,6,1
- 373455,jp,18,rakkha,rakkhā,rakkhā,rakkhā:f.守護,保護; 護経.-āvaraṇa 護と覆.,6,1
- 373471,jp,18,rakkhaka,rakkhaka,rakkhaka,rakkhaka:a.m.[rakkha-ka] 守護する,遵守する,世話する; 番人,従者.rakkhikā f.下婢.,8,1
- 373498,jp,18,rakkhana,rakkhana,rakkhana,rakkhana:n.[Sk.rakṣaṇa] 守護,遵守.,8,1
- 373646,jp,18,rakkhati,rakkhati,rakkhati,rakkhati:[Sk.rakṣati rakṣ] 護る,守る,守護す.imper.rakkha,rakkhatha; opt.rakkheyya; aor.rakkhi; grd.rakkhiya,rakkheyya; ppr.rakkhaṃ (sg.nom.); pp.rakkhita; pass.rakkhiyati 守られる.ppr.rakkhiyamāna.,8,1
- 373705,jp,18,rakkhita,rakkhita,rakkhita,rakkhita:a.[rakkhati の pp.] 守護された,所護の,所護者.-atta 自ら守護せる.-indriya 感官を守護せる,守護根者.-mānasāna 心意を護れる.,8,1
- 373837,jp,18,rama,rama,rama,rama:① a.[<ram] 喜ばしき,楽しき.② ramati の imper.,4,1
- 373883,jp,18,ramana,ramaṇa,ramaṇa,ramaṇa:ramaṇaka a.[<ram] 喜ばしき,楽しき.,6,1
- 373910,jp,18,ramaneyyaka,rāmaṇeyyaka,rāmaṇeyyaka,rāmaṇeyyaka:a.n.[<ramaṇīya] 楽しき,愉快な,美景.,11,1
- 373946,jp,18,ramaniya,ramaṇīya,ramaṇīya,ramaṇīya:ramaṇeyya a.[ramati の grd.] 楽しき,喜ばしき,愉快な,美しき.,8,1
- 374016,jp,18,ramati,ramati,ramati,ramati:[〃ram] 楽しむ,喜ぶ.pr.ramāmase,rame; opt.rame; imper.rama; fut.ramissati; ger.ramma; grd.ramma,ramaṇīya,ramaṇeyya; pp.rata; caus.rameti.,6,1
- 374065,jp,18,rame,rame,rame,rame:① ramati の opt.② ramati の pr.1sg.,4,1
- 374074,jp,18,rameti,rameti,rameti,rameti:[ramati の caus.] 楽しませる,喜ばす.pp.ramita; caus.ramāpeti 自ら楽しむ.,6,1
- 374106,jp,18,ramita,ramita,ramita,ramita:a.[rameti の pp.] 楽しめる,喜ベる.,6,1
- 374132,jp,18,ramma,ramma,ramma,ramma:① a.[ramati の grd.] 楽しむべき,楽しき,美しき.② adv.[ramati の ger.] 楽しみて.,5,1
- 374147,jp,18,rammaka,rammaka,rammaka,rammaka:n.[Sk.ramyaka] 月の名 [= chaitra].,7,1
- 374183,jp,18,ramsi,raṃsi,raṃsi,raṃsi:rasmi m.[Sk.raśmi] 手綱; 光線.-jāla 光焔,光線.,5,1
- 374221,jp,18,ramsimant,raṃsimant,raṃsimant,raṃsimant:a.m.[raṃsi-mant] 光線ある,光輝ある,太陽.nom.raṃsimā.,9,1
- 374252,jp,18,rana,raṇa,raṇa,raṇa:m.[〃] 争論,諍,諍乱.,4,1
- 374288,jp,18,randha,randha,randha,randha:① m.[Sk.randhra.cf.randhati ①] 欠点,かけ目,さけ目.② a.[randhati② の pp.] 料理せる.,6,1
- 374333,jp,18,randhati,randhati,randhati,randhati:[radh,randh] ① 害悪を及ぼす,困らせる.caus.randheti 苦しめる,陥らしめる.imper.randhehi; aor.randhayi,randhayuṃ.② 料理す.opt.randheyya; pp.randha ②.,8,1
- 374366,jp,18,ranga,raṅga,raṅga,raṅga:m.① [cf.rajati] 色,染色.-kāra 染物屋.-jāta 色彩.-palibodha 染色障碍.-ratta 赤色,あかねに染めた.② [cf.Sk.irajyati 真直ぐに伸ばす,整える] 舞台,劇場.-majjhe,-maṇḍale 舞台中で.,5,1
- 374460,jp,18,ranjati,rañjati,rañjati,rañjati:[= rajati,rajjati<rañj,raj] ① rajati 染める.② [= rajjati] 染着す,喜ぶ.pp.rañjita; caus.rañjeti 喜ばす.rañjāpeti 染色さす.,7,1
- 374486,jp,18,ranjeti,rañjeti,rañjeti,rañjeti:[rañjati の caus.] 喜ばせる,染める.pp.rañjita 染まれる,染色の.caus.rañjāpeti.,7,1
- 374530,jp,18,rannam,raññaṃ,raññaṃ,raññaṃ:raññassa,raññā,raññāhi,raññi,raññe,rañño → rājan.,6,1
- 374559,jp,18,rasa,rasa,rasa,rasa:m.[〃] 味,食味,汁,液; 作用,実質.instr.rasasā 味によって.-agga 最上の味感.-añjana 礬塗薬,塗薬の一種.-āda 味物を食する.-āyatana 味処.-ūpahāra 味持現.-odaka 味水,椰子樹の液汁.-gandha 液香.-taṇhā 味愛.-dhātu 味界.-paṭhavī,-pathavī 味地,地味.-bhoga 味楽.-sañcetanā 味思.-saññā 味想.-haraṇī 味覚神経.,4,1
- 374678,jp,18,rasaka,rasaka,rasaka,rasaka:m.[<rasa] 料理人.,6,1
- 374817,jp,18,rasati,rasati,rasati,rasati:[ras] 叫ぶ,ほえる.,6,1
- 374841,jp,18,rasavati,rasavatī,rasavatī,rasavatī:f.[rasa-vant] 味を有する,味物のある所,台所.,8,1
- 374891,jp,18,rasi,rāsi,rāsi,rāsi:m.[Sk,rāśi] 聚,集積,類聚; 財富,財聚.-vaddhaka 財宝を増益す,財聚増大者.,4,1
- 374926,jp,18,rasika,rāsika,rāsika,rāsika:m.[rāsi-ka] 財の蓄積.,6,1
- 374997,jp,18,rasiyati,rasīyati,rasīyati,rasīyati:[rasa の denom.] 味わう,満足す,喜ぶ.,8,1
- 375002,jp,18,rasmi,rasmi,rasmi,rasmi:= raṃsi.,5,1
- 375044,jp,18,rassa,rassa,rassa,rassa:a.[Sk.hrasva] 短き.,5,1
- 375144,jp,18,rata,rata,rata,rata:a.[ramati ram の pp.] 楽しめる,愛好せる.,4,1
- 375155,jp,18,ratana,ratana,ratana,ratana:① n.[Sk.ratna] 宝,宝物.-ākara 宝蔵,宝の礦山.-āpṇa 宝店.-gaṇa 宝聚.-gaha 宝の家.-ttaya 三宝.-narī 女宝.-vara すぐれた宝.-vimāna 宝宮.② m.[Sk.aratni] ラ タナ,肘 [長さの単位,二の腕の根から小指の先まで] = hattha.,6,1
- 375696,jp,18,ratani,ratani,ratani,ratani:m.= ratana ②.,6,1
- 375701,jp,18,ratanika,ratanika,ratanika,ratanika:a.[ratani-ka] ーラタナの.,8,1
- 375729,jp,18,ratha,ratha,ratha,ratha:m.[〃] 車,車駕.-atthara 車の覆布.-ānīka 車兵隊.-ārūha 乗車者.-īsā 車轅,ながえ.-ūpatthara 車の覆.-kāya 車軍.-kāra 車匠.-kārakula,-kārajāti 造車族,賎族.-kārī 車匠女.-pañjara 車体.-vinīta 伝車.-sadda 車声.-sippa 車術.-senā 車軍.,5,1
- 375798,jp,18,rathaka,rathaka,rathaka,rathaka:a.n.[ratha-ka] 車の; 小車,車戯,車遊び.,7,1
- 376045,jp,18,rathesabha,rathesabha,rathesabha,rathesabha:m.[ratha-usabha] 車乗の主,調御者の主.,10,1
- 376055,jp,18,rathika,rathika,rathika,rathika:m.[<ratha] 車兵,乗車者.,7,1
- 376063,jp,18,rathika,rathikā,rathikā,rathikā:rathiyā f.[= racchā,Sk.rathyā,rathya] 車道,街路,道路.,7,1
- 376091,jp,18,rathopama,rathopamā,rathopamā,rathopamā:f.[ratha-upamā] 車の譬,車の比喻.,9,1
- 376103,jp,18,rati,rati,rati,rati:f.[〃<ram] 楽,喜楽.,4,1
- 376163,jp,18,ratin,ratin,ratin,ratin:a.好楽の,好める.ratinī f.,5,1
- 376210,jp,18,ratta,ratta,ratta,ratta:① a.[rañjati の pp.,Sk.rakta] 染色せる; 赤き; 染着せる,貪染の,染心の.-candana 赤栴檀.-citta 染心.-citta-vipariṇata 情欲変心.-sāli 赤稲.② n.[Sk.rātra] = ratti.rattā f.夜.(sg.) acc.rattaṃ; instr.rattena; loc.ratte,ratto,rattāyaṃ; (pl.) acc.rattāni.-andhakāra 闇夜.-ātikkanta 夜を過ぎたる.-ūparata 夜食をやめる.-ñña 久しく認められたる.-ññu 夜を知れる,経験ある,耆宿.- ññu-mada 経験憍.-ññutā 経験豊富.,5,1
- 376561,jp,18,rattha,raṭṭha,raṭṭha,raṭṭha:n.[Sk.rāṣṭra] 国,王国.-pāla 護国者,国王.-piṇḍa 国での行乞の食.-vaddhana 国の増大,繁栄,国土の増大者.-vāsin国の住民.,6,1
- 376601,jp,18,ratthaka,raṭṭhaka,raṭṭhaka,raṭṭhaka:a.[Sk.rāṣṭraka] 国に属する,国の.,8,1
- 376708,jp,18,ratthika,raṭṭhika,raṭṭhika,raṭṭhika:m.[raṭṭha-ika] 国人; 封侯.,8,1
- 376728,jp,18,ratti,ratti,ratti,ratti:f.[Sk.rātrī,rātri] 夜.(sg.) acc.rattiṃ 夜に.abl.gen.loc.ratyā,rattiyā; (pl.) nom.ratyo; loc.rattīsu.rattin-divaṃ,rattiñ ca divañ ca,rattiyā ca divasassa ca 昼夜に.-cāra 夜行者.-ccheda 夜断.-divā,-ndivā 昼夜.-pariyanta 夜を限度とする.-bhojana 夜の食事.,5,1
- 376912,jp,18,ratto,ratto,ratto,ratto:[ratta または ratti の loc.] 夜に.divā ca ~ ca 昼夜に.,5,1
- 376933,jp,18,ratya,ratyā,ratyā,ratyā:ratyo,ratti の gen.loc; pl.nom.,5,1
- 376934,jp,18,rava,rava,rava,rava:① m.[= raya] 速度,速カ.-attha 疾駆の義.② m.[〃<ru] 高声,騒擾,さわぎ.cf.rāva,ruta.,4,1
- 376948,jp,18,rava,rāva,rāva,rāva:m.[<rava ravati] 叫び,さわぎ.,4,1
- 376968,jp,18,ravana,ravaṇa,ravaṇa,ravaṇa:a.n.叫声,騒ぎ.,6,1
- 377002,jp,18,ravati,ravati,ravati,ravati:[〃ru] 叫ぶ,さわぐ.aor.ravi,arāvi,aravi; pp.ravita,ruta.,6,1
- 377013,jp,18,ravi,ravi,ravi,ravi:① m.[〃] 太陽,日.-vaṃsa 日種.-haṃsa 日鵝.② ravati の aor.,4,1
- 377047,jp,18,ravita,ravita,ravita,ravita:a.[ravati の pp.] 叫ベる,高声の.,6,1
- 377074,jp,18,re,re,re,re:adv.interj.[are の省略] おい,けしからん [軽蔑の意を示す].,2,1
- 377109,jp,18,renu,reṇu,reṇu,reṇu:m.[〃] 花粉,塵芥.,4,1
- 377148,jp,18,reruka,reruka,reruka,reruka:m.象牙.,6,1
- 377232,jp,18,rincati,riñcati,riñcati,riñcati:[Sk.riṇakti ric] 捨てる,除く,空無にす.fut.riñcissati; ger.riñcitvā; ppr.riñcamāna; pp.ritta; pass.riccati 捨てられる,残される.,7,1
- 377282,jp,18,rissati,rissati,rissati,rissati:[Sk.riṣyati riṣ] 害を受ける.,7,1
- 377292,jp,18,ritta,ritta,ritta,ritta:a.[riñcati の pp.] 捨てられた,除かれた,空無の,欠けたる.ritte saddhammena 正法なき時に(abs.loc.) -assāda 愛味を失う.-āsana 人なき座所,空座.-udakamaṇikā からの水瓶.-patta 空鉢.-pesuṇa 両舌なき.-muṭṭhi 空拳.,5,1
- 377311,jp,18,rittaka,rittaka,rittaka,rittaka:a.[ritta-ka] 空無の,虚なる.,7,1
- 377367,jp,18,rkkhasa,rkkhasa,rkkhasa,rkkhasa:m.[Sk.rākṣasa] 羅剎,悪鬼,鬼神.f.rakkhasī [BSk.rākṣasī] 羅剎女.,7,1
- 377397,jp,18,rocati,rocati,rocati,rocati:rocate [Sk.rocate ruc] 喜ぶ.caus.roceti.cf.ruccati.,6,1
- 377453,jp,18,roceti,roceti,roceti,roceti:[rocati の caus.] 喜ぶ,同意す,選択す.pr.rocayāma,rocemi; opt.rocaye,roceyyātha; aor.arocayi.,6,1
- 377525,jp,18,rodanto,rodanto,rodanto,rodanto:rodi,rodituṃ,roditvā,rodissati,rode → rudati.,7,1
- 377539,jp,18,rodati,rodati,rodati,rodati:=rudati.,6,1
- 377566,jp,18,rodha,rodha,rodha,rodha:[<rudh] ① m.障碍,停止,止滅.para-pāṇa-rodha 他生命の殺害,殺生.② n.堤防,ダム.,5,1
- 377582,jp,18,rodhana,rodhana,rodhana,rodhana:n.[<rudh] 障碍.,7,1
- 377655,jp,18,roga,roga,roga,roga:m.[〃] 病,病気,疾病.-ātaṅka 病悩.-niḍḍha,-nīḷa 病巣.-phassa 病触.-byasana,-vyasana 病の不幸,病損失.-bhaya 病の怖畏.-mūla 病根.-rūpa 病色.cf.rujati.,4,1
- 377815,jp,18,rogin,rogin,rogin,rogin:a.[roga-in] 病ある,病人.,5,1
- 377869,jp,18,rohanna,rohañña,rohañña,rohañña:a.[<roha = rohita] 赤き.,7,1
- 377888,jp,18,rohicca,rohicca,rohicca,rohicca:m.[<rohita] 鹿の一種.,7,1
- 377898,jp,18,rohini,rohiṇī,rohiṇī,rohiṇī:f.[〃] 赤牛; 星宿の名.,6,1
- 377929,jp,18,rohita,rohita,rohita,rohita:a.[〃] 赤き,魚の一種,鹿の一種.,6,1
- 377991,jp,18,roma,roma,roma,roma:n.[〃= loma] 身毛,体毛.,4,1
- 378004,jp,18,romaka,romaka,romaka,romaka:a.m.羽毛の,羽毛者.-loṇa ローマヵ塩.,6,1
- 378029,jp,18,romanthaka,romanthaka,romanthaka,romanthaka:a.[<romanthati] 反芻する,呞(反芻)者.,10,1
- 378034,jp,18,romanthana,romanthana,romanthana,romanthana:n.反芻.,10,1
- 378044,jp,18,romanthati,romanthati,romanthati,romanthati:romantheti 反芻する.,10,1
- 378067,jp,18,ronna,roṇṇa,roṇṇa,roṇṇa:= ruṇṇa.,5,1
- 378081,jp,18,ropaka,ropaka,ropaka,ropaka:m.[ropa-ka] 若木.,6,1
- 378091,jp,18,ropana,ropanā,ropanā,ropanā:ropana n.f.[<ropeti] 植林,治癒,生育; 非難 (f.).,6,1
- 378113,jp,18,ropapeti,ropāpeti,ropāpeti,ropāpeti:ropeti ① の caus.,8,1
- 378129,jp,18,ropaya,ropaya,ropaya,ropaya:a.[<ropeti] 可治の,治癒する.,6,1
- 378178,jp,18,ropeti,ropeti,ropeti,ropeti:① [rūhati ① ruh の caus.] 植える,播く,増大さす,生長さす.opt.ropayeyya; pp.ropita; caus.ropāpeti 植えさす.② [rūhati ② rundh,rudh の caus.] 破らせる,告白さす,非難する.pp.ropita.,6,1
- 378201,jp,18,ropima,ropima,ropima,ropima:n.改良蘆,矢の一種,植えられたもの.,6,1
- 378216,jp,18,ropita,ropita,ropita,ropita:a.[ropeti の pp.] 植林せる,繁茂の; 非難せる,責任追求の.,6,1
- 378234,jp,18,roruva,roruva,Roruva,Roruva:m.[BSk.Raurava] 叫喚 [八大地獄の一].,6,1
- 378235,jp,18,roruva,roruva,roruva,roruva:m.[<ru] 鹿の一種,鹿; 叫喚.,6,1
- 378254,jp,18,rosa,rosa,rosa,rosa:m.[<ruṣ cf.Sk.roṣa] 瞋恚,恚心; 争論.,4,1
- 378266,jp,18,rosaka,rosaka,rosaka,rosaka:a.[cf.BSk.roṣaka] 瞋悩の,悩害者.rosanā f.瞋悩,瞋恚.,6,1
- 378318,jp,18,roseti,roseti,roseti,roseti:[rosati ruṣ の caus.] 怒らせる,悩害す.cf.rusita,ruṭṭha.,6,1
- 378342,jp,18,rosita,rosita,rosita,rosita:a.[rūṣ の pp.Sk.rūṣita] 塗れる,塗油の.,6,1
- 378384,jp,18,ruca,rucā,rucā,rucā:ruca m.f.樹の一種.,4,1
- 378392,jp,18,rucaka,rucaka,rucaka,rucaka:n.[<ruc] (金色の)砂.,6,1
- 378419,jp,18,ruccanaka,ruccanaka,ruccanaka,ruccanaka:a.n.[<ruccati] 喜ばせる,満足.,9,1
- 378450,jp,18,ruccati,ruccati,ruccati,ruccati:[BSk.rucyati ruc cf.rocati] 喜ぶ,好む.pr.1pl.ruccādimhase (ruciṃuppādema); aor.rucci,ruccittha; ger.ruccitvā; pp.rucita.,7,1
- 378473,jp,18,rucchati,rucchati,rucchati,rucchati:rucchiti,rudati の fut.,8,1
- 378476,jp,18,rucci,rucci,rucci,rucci:ruccittha,ruccitvā → ruccati.,5,1
- 378495,jp,18,ruci,ruci,ruci,ruci:f.[BSk.〃<ruc] 光輝,喜,楽,愛好,欲,意欲,好み,所楽,目的.attano ruciyā 自己の好みで.yathā-ruciṃ 好きな通りに.,4,1
- 378530,jp,18,rucika,rucika,rucika,rucika:a.[rucika] 好みの,意欲の.,6,1
- 378548,jp,18,rucira,rucira,rucira,rucira:a.[〃<ruc] 光輝ある,すばらしい,美しい.,6,1
- 378586,jp,18,rucita,rucita,rucita,rucita:a.ruccati の pp.,6,1
- 378637,jp,18,rudati,rudati,rudati,rudati:rodati [Sk.rodati rud] 泣く,なげく.opt.rode; fut.rucchati,rucchiti,rodissati; aor.rodi; ger.ruditvāna,roditvā; inf.rodituṃ; ppr.rudanta,rudamāna,rudaṃ,rodanta,rodantī (f.),rodamāna,rudato (gen.); pp.ruṇṇa,rudita,rodita; caus.rodāpeti.,6,1
- 378646,jp,18,rudda,rudda,rudda,rudda:a.[= ludda.cf.Sk.rudra,raudra] 恐ろしき,兇暴の.,5,1
- 378683,jp,18,rudhira,rudhira,rudhira,rudhira:n.[〃] 血,血液.cf.ruhira,lohita.,7,1
- 378716,jp,18,ruha,ruha,ruha,ruha:a.[<ruh] 発生の,生長する.,4,1
- 378756,jp,18,ruhana,rūhanā,rūhanā,rūhanā:rūhana n.f.[Sk.rohaṇa] 生長,治癒.,6,1
- 378770,jp,18,ruhanghasa,ruhaṅghasa,ruhaṅghasa,ruhaṅghasa:m.[ruha-ghasa = ruhirabhakkha] 食血者,豹.,10,1
- 378781,jp,18,ruhati,rūhati,rūhati,rūhati:① [rub = rohati,ruyhati] 生長す,栄える; 治癒す; 影響す.aor.rūhiṃsu; ppr.ruyhamāna; pp.rūḷha; caus.rūheti,roheti; pp.rūhita.② [rundh = rumbhati,rumhati,rundhati.cf.rujjhati] 破られる,中止す.,6,1
- 378808,jp,18,ruhira,ruhira,ruhira,ruhira:n.[= rudhira] 血,血液.-uppādakamma 出仏身血業.-uppādaka 出仏身血者.,6,1
- 378849,jp,18,ruhita,rūhita,rūhita,rūhita:a.n.[<rūhati ①] 瘡,かさ,できもの.,6,1
- 378861,jp,18,ruja,rujā,rujā,rujā:f.[〃 cf.rujati] 病気,苦痛.,4,1
- 378869,jp,18,rujaka,rujaka,rujaka,rujaka:m.笛吹き [= vīṇā-vādaka].,6,1
- 378871,jp,18,rujana,rujana,rujana,rujana:n.[<ruj] 害する,苦を感ずる.,6,1
- 378891,jp,18,rujati,rujati,rujati,rujati:[ruj] 破壊す,悩ます,害す.fut.rucchiti; pp.lugga.cf.lujjati.,6,1
- 378924,jp,18,rujjhati,rujjhati,rujjhati,rujjhati:[rundhati rudh の pass.] 破壞される,滅する.cf.rūhati ②.,8,1
- 378938,jp,18,rukkha,rukkha,rukkha,rukkha:m.[Sk.rukṣa.cf.vaccha,Sk.vṛkṣa] 木,樹木.pl.nom.,rukkhāse.-ūpamā 樹の喻.-koṭṭaka,-koṭṭasakuṇa 啄木鳥,きつつき.-gahana 叢林.-chāyā 樹蔭.-tūla 木棉.-devatā 樹神.-nimitta 樹相.-phala 樹果.mūla 樹下,樹根.-mūlika 樹下住者.-mūlikaṅga 樹下住支 [十三頭陀支の一] .-mūlikatta 樹下住.-viṭabhi 樹のまた.-susira 樹の空洞.,6,1
- 379329,jp,18,rukkhika,rukkhika,rukkhika,rukkhika:a.[rukkha-ika] 木の.,8,1
- 379385,jp,18,rulhi,rūḷhi,rūḷhi,rūḷhi:f.[<rūḷha<ruh.cf.Sk.rūḍhi] 伝統,通例,通用.loc.rūḷhiyaṃ,abl.rūḷhito,rūḷhiyā,rūḷhi-vasena,rūḷhisaddena adv.普通に,伝統的に,一般に.,5,1
- 379417,jp,18,rumbhati,rumbhati,rumbhati,rumbhati:rumhati [= rundhati] 妨げる,囲む.pp.rūḷha.,8,1
- 379427,jp,18,rumma,rumma,rumma,rumma:a.あわれな,汚き.-rūpin あわれな姿の.-vāsin 貧装せる,あわれな服装の.,5,1
- 379438,jp,18,rummin,rummin,rummin,rummin:a.[= rumma] 汚垢ある.,6,1
- 379459,jp,18,rundhati,rundhati,rundhati,rundhati:[rudh,rundh = rumbhati,rūhati ②] 妨げる,かくす,囲む,包囲す.aor.rundhi,rundhiṃsu; ger.rundhitvā; pp.ruddha,rūḷha; pass.rujjhati.,8,1
- 379496,jp,18,runna,ruṇṇa,ruṇṇa,ruṇṇa:roṇṇa a.n.[rudati の pp.BSk.ruṇḍa,ruṇṇa] 泣ける,涕泣.-mukha 泣顔.,5,1
- 379524,jp,18,rupa,rūpa,rūpa,rūpa:n.[〃] 色,物質,肉体,形相,容姿,像,相,画,人形.- āyatana 色処.-ārammaṇa 色所縁.-āvacara 色界,色界繋.-upapatti 色生,色界生.-ūpahāra 色持現.-upādānakkhandha 色取蘊.-okāsa 色容有.-kammaṭṭhāna 色業処.-kalāpa 色聚.-kāya 色身.-kkhandha 色蘊.-jīvitindriya 色命根.-ññū 知色者.-taṇhā 色愛.-dakkha 法官,色見者.-dhamma 色法.-dhātu 色界.-nandi 色喜.-nimitta 色相.-puñja 色聚.-bhava 色有.-bhoga 色楽.-rasa 色味.-rāga 色貪.-rūpa 色色,壊色.-vavatthāpana-paññā 色差別慧.-saṅgaha 色摂,色聚.-sañcetanā 色思.-saññā 色想.-saññin 色想者.-santati 色相続.-samāpatti 色界定.-sampatti 色完成,美貌.-sahagata 色倶行.,4,1
- 379840,jp,18,rupaka,rūpaka,rūpaka,rūpaka:n.[rūpa-ka] 姿,像,人形.,6,1
- 380367,jp,18,ruparupavibhaga,rūpārūpavibhāga,Rūpārūpavibhāga,Rūpārūpavibhāga:m.色非色分別論 [Buddhadatta作の哲学書].,15,1
- 380639,jp,18,rupata,rūpatā,rūpatā,rūpatā:f.[rūpa-tā] 容姿,形相.,6,1
- 380654,jp,18,rupatta,rūpatta,rūpatta,rūpatta:n.[rūpa-tta] 色性,変壞性.,7,1
- 380790,jp,18,rupavant,rūpavant,rūpavant,rūpavant:a.[rūpa-vant] 肉体ある,形色ある,美しき.rūpavatī f.,8,1
- 380973,jp,18,rupin,rūpin,rūpin,rūpin:a.[rūpa-in] 色ある,有色,有形,色身 nom.rūpi.rūpīduka 有色二法.rūpīdhamma 有色法.,5,1
- 380996,jp,18,rupiya,rūpiya,rūpiya,rūpiya:n.[Sk.rūpya] 銀,白銀,金銀,金銭.-cuṇṇa 銀粉.-chaḍḍaka bhikkhu 捨金銭比丘.-pāti 銀鉢.-maya 銀製の.-saṃvohāra 金銀の売買.,6,1
- 381105,jp,18,ruppana,ruppana,ruppana,ruppana:n.[<rup] 悩壊.,7,1
- 381134,jp,18,ruppati,ruppati,ruppati,ruppati:[rup = lup] 惱害される,圧迫される,変壊す.ppr.ruppato,ruppataṃ.cf.lumpati.,7,1
- 381179,jp,18,rupupapatti,rūpupapatti,rūpupapatti,rūpupapatti:rūpupādāna,rūpūpahāra,rūpokāsa → rūpa.,11,1
- 381209,jp,18,ruru,ruru,ruru,ruru:m.[〃] 鹿の一種.-miga ルル鹿.,4,1
- 381238,jp,18,rusita,rusita,rusita,rusita:a.[ruṣ の pp.= ruṭṭha] 不機嫌の,怒れる.,6,1
- 381247,jp,18,ruta,ruta,ruta,ruta:n.[ravati ru の pp.] さわぎ,泣声,歌声.cf.rava ②.,4,1
- 381256,jp,18,ruta,rūta,rūta,rūta:= nuta.,4,1
- 381273,jp,18,ruttha,ruṭṭha,ruṭṭha,ruṭṭha:a.[ruṣ の pp.= rusita,Sk.ruṣṭa] 不機嫌の,怒れる.,6,1
- 381287,jp,18,ruyhati,ruyhati,ruyhati,ruyhati:= rūhati.,7,1
- 381291,jp,18,sa,sa,sa,sa:① pron.[=so] 彼は,それは.② prep.[=saha] 共に,有する,同じ.sadevaka 天と共なる.sa-uttara 有上の,劣れる.sa-upādāna 取ある.sa-jāti 同種の,同類の.sa-dhammika 共法の,同法の.③ pron.[Sk.sva.cf.sayaṃ,saka] 自己,自ら.acc.saṃ; instr.sena; loc.samhi.sa-desa 自分の地方,自国.④ =cha.,2,1
- 381316,jp,18,sa,sā,sā,sā:① san (犬)の sg.nom; pl.nom.acc.② sa (ta)の f.(彼女)の sg.nom.,2,1
- 381335,jp,18,sa-uddesa,sa-uddesa,sa-uddesa,sa-uddesa:a.[sa-uddesa] 素姓ある,境遇ある.,9,1
- 381336,jp,18,sa-upadana,sa-upādāna,sa-upādāna,sa-upādāna:a.有取著の,取有る者.,10,1
- 381339,jp,18,sa-upadhika,sa-upadhika,sa-upadhika,sa-upadhika:a.有依の,依着ある.,11,1
- 381341,jp,18,sa-upadisesa,sa-upādisesa,sa-upādisesa,sa-upādisesa:a.有余の,余依有る.,12,1
- 381347,jp,18,sa-upanisa,sa-upanisa,sa-upanisa,sa-upanisa:a.有依の,助伴の.,10,1
- 381348,jp,18,sa-uttara,sa-uttara,sa-uttara,sa-uttara:a.有上の,劣れる.-citta 有上心.-duka 有上二法.-duka-kusalattika 有上二法善三法.-dhamma 有上法.,9,1
- 381351,jp,18,sabala,sabala,sabala,sabala:a.[Sk.śabala] 斑点の,まだらの -kārin 不統一に行う,気まぐれに行う.,6,1
- 381371,jp,18,sabba,sabba,sabba,sabba:a.n.[Sk.sarva] 一切の,すべて,一切のもの.(sg.) nom.sabbaṃ; instr.sabbena; abl.sabbato,sabbaso; (pl.) m.nom.acc.sabbe; gen.sabbesaṃ.sabbaṃ atthi 一切は有なり.sabbaṃ ādittaṃ 一切は焼かれている.-ākusala 一切の不善.-āpaṇa 百貨店.-kāya 一切身,全身.-dassāvin,-dassin 一切見者.-dhamma 一切法.-ppahāyin 一切断者.-loka 一切世間.-vidū 一切知者.,5,1
- 381393,jp,18,sabbabhibhu,sabbābhibhū,sabbābhibhū,sabbābhibhū:sabbābhibhu a.m.[sabba-abhibhū] 一切勝者,一切に打ち勝てる者.,11,1
- 381405,jp,18,sabbada,sabbadā,sabbadā,sabbadā:adv.[sabba-dā] 一切時に,常に.,7,1
- 381431,jp,18,sabbadhi,sabbadhī,sabbadhī,sabbadhī:sabbadhi adv.[sabba-dhi] 一切処に,あらゆる場合に,あらゆる点で.,8,1
- 381448,jp,18,sabbaji,sabbaji,sabbaji,sabbaji:m.[sabba-ji] 一切勝者.,7,1
- 381525,jp,18,sabbanjaha,sabbañjaha,sabbañjaha,sabbañjaha:a.m.[sabbaṃ-jaha<hā] 一切断者,一切を捨断する.,10,1
- 381529,jp,18,sabbannu,sabbaññū,sabbaññū,sabbaññū:sabbaññu a.m.[sabbaṃ-ñū] 一切知者,全知者.,8,1
- 381539,jp,18,sabbannuta,sabbaññutā,sabbaññutā,sabbaññutā:f.[sabbaññu-tā] 一切知性.-ñāṇa 一切知智,一切知性智.,10,1
- 381610,jp,18,sabbaso,sabbaso,sabbaso,sabbaso:[sabba の sg.abl.] あまねく.,7,1
- 381622,jp,18,sabbassa,sabbassa,sabbassa,sabbassa:① n.[Sk.sarvasva] 一切の財産,所有財.-haraṇa 全財産の没収.② [sabba の sg.gen.] 一切の.,8,1
- 381637,jp,18,sabbatha,sabbathā,sabbathā,sabbathā:adv.[sabba-thā] あらゆる方法で.~sabbaṃ あらゆる方法ですべてを,何とかして完全に.,8,1
- 381658,jp,18,sabbatta,sabbatta,sabbatta,sabbatta:n.[sabba-tta] 一切性,一切.,8,1
- 381663,jp,18,sabbattha,sabbattha,sabbattha,sabbattha:① m.[sabba-attha] 一切義.② adv.[Sk.sarvatra] 一切処に.-ābhivassin 一切処降雨.-gāminī paṭipadā 遍行道,遍趣行.-paññatti 遍通制.,9,1
- 381677,jp,18,sabbatthaka,sabbatthaka,sabbatthaka,sabbatthaka:a.① [sabba-attha-ka] 切義の,一切事の.-mahāmatta 庶務大臣.② [sabbattha-ka] 一切処の.-kammaṭṭhāna 一切処業処.,11,1
- 381686,jp,18,sabbatthata,sabbatthatā,sabbatthatā,sabbatthatā:f.[sabbattha ②-tā] 一切処性,遍通.instr.sabbatthatāya 全体として,全的に.,11,1
- 381695,jp,18,sabbavant,sabbāvant,sabbāvant,sabbāvant:a.[sabba-vant,BSk.sarvāvant] 一切の,全部.acc.sabbāvantaṃ; gen.sabbāvato.,9,1
- 381712,jp,18,sabbe,sabbe,sabbe,sabbe:[sabba の m.pl.nom.acc.] ~dhammā anattā 一切法は無我なり.~saṅkhārā aniccā 一切行は無常なり.~sattā āhāraṭṭhitikā 一切衆生は食によりて住す.,5,1
- 381726,jp,18,sabbesam,sabbesaṃ,sabbesaṃ,sabbesaṃ:sabbesānaṃ sabba の m.n.pl.gen.,8,1
- 381743,jp,18,sabbhi,sabbhi,sabbhi,sabbhi:[santa の pl.instr.] 善き人々と.,6,1
- 381762,jp,18,sabbotuka,sabbotuka,sabbotuka,sabbotuka:a.[sabba-utu-ka] 一切季節の,年中の.,9,1
- 381771,jp,18,sabha,sabhā,sabhā,sabhā:f.[〃] 会堂,集会所,集会.-gata 集会(または裁判所)に行ける.-sīlin 集会を好める,集会に慣れた.,5,1
- 381780,jp,18,sabhaga,sabhāga,sabhāga,sabhāga:a.[sa-bhāga] 同分の,類似の.-āpatti 同分の罪.-nimitta 相似の相.-vuttika 相似生活者.-santati 同分相続.-suñña 同分空.,7,1
- 381804,jp,18,sabhaggata,sabhaggata,sabhaggata,sabhaggata:a.[sabhā-gata] 集会所に行ける,朋輩,仲間 [=sabhāgata].,10,1
- 381826,jp,18,sabhava,sabhāva,sabhāva,sabhāva:m.[Sk.svabhāva] 自性,実相,天然.acc.sabhāvaṃ まじめに,誠心で.-dhamma 自性法,第一義的存在.-nirutti 自性詞,如法の文治.-parisuddha 自性清浄.-rūpa 自性色.-lakkhaṇa 自性相,実相.,7,1
- 381852,jp,18,sabhaya,sabhāya,sabhāya,sabhāya:n.=sabhā.,7,1
- 381863,jp,18,sabhoga,sabhoga,sabhoga,sabhoga:① a.[sa-bhoga] 財ある,富める.② m.[sva-bhoga] 自財,財産.,7,1
- 381870,jp,18,sabhoga,sābhoga,sābhoga,sābhoga:a.[sa-ābhoga] 有功用の,観念ある,思惟ある.,7,1
- 381874,jp,18,sabhojana,sabhojana,sabhojana,sabhojana:a.[sa-bhojana] 食物を有する,食事中の.,9,1
- 381895,jp,18,sabrahmacarin,sabrahmacārin,sabrahmacārin,sabrahmacārin:m.[sa-brahmacārin] 同梵行者,同修行者.,13,1
- 381897,jp,18,sabrahmaka,sabrahmaka,sabrahmaka,sabrahmaka:a.[sa-brahma-ka] 梵天と共なる.,10,1
- 381910,jp,18,sabyabajjha,sabyābajjha,sabyābajjha,sabyābajjha:a.[sa-byābajjha] 有恚の,瞋恚ある.,11,1
- 381916,jp,18,sacaca,sacāca,sacāca,sacāca:conj.[=sace,sace ca,sace ajja] もし,もしまた,もしいま.,6,1
- 381924,jp,18,sacariyaka,sācariyaka,sācariyaka,sācariyaka:a.[sa-ācariya-ka] 師と共なる,有師範の.,10,1
- 381934,jp,18,sacca,sacca,sacca,sacca:n.[Sk.satya,sat-ya] 真実,諦,真理.nom.saccaṃ 真実である.acc.saccaṃ adv.真に,確かに.abl.saccato 真実より,実際に.pl.saccāni.-adhiṭṭhāna 諦住処.-ānupatti 真理の得達.-ānubodha 真理の覚証.-ānurakkhanā 真理の護持.-ānuloma 諦随順.-ābhinivesa 諦住着.-ābhisamaya 諦現観,真理の証得.-kathā 諦論.-kiriyā 誓言,真実の誓.-gāmi magga 真諦に達する道.-gira 真実の語.-nāma 審諦尊号の.-niddesa 諦の解釈.-paññatti 諦施設.-paṭiññā 真実の約束.-pāramī 真諦波羅蜜.-bhāsita 真実の語.-vacana真実語; 誓言.-vajja 実語,真実語.-vācā,-vāda 諦語,真実語.-vādin 実語者,諦論者.-vibhaṅga 諦分別.-vivaṭṭa 諦退転.-sandha 真実に従う.-sammatā 世俗の真理,格言.,5,1
- 381951,jp,18,sacca-sankhepa,sacca-saṅkhepa,Sacca-saṅkhepa,Sacca-saṅkhepa:m.諦要略論 [Cūḷa-Dhammapāla 作の哲学書].,14,1
- 382034,jp,18,sacchakasi,sacchākāsi,sacchākāsi,sacchākāsi:sacchikaroti の aor.,10,1
- 382036,jp,18,sacchanda,sacchanda,sacchanda,sacchanda:sacchandin a.[svachanda] 自欲の,我儘の,頑固な.,9,1
- 382043,jp,18,sacchibhabbata,sacchibhabbatā,sacchibhabbatā,sacchibhabbatā:f.[sacchi-bhabba-tā] 見証の可能性.,14,1
- 382044,jp,18,sacchikahiti,sacchikāhiti,sacchikāhiti,sacchikāhiti:sacchikaroti の fut.,12,1
- 382050,jp,18,sacchikaraniya,sacchikaraṇīya,sacchikaraṇīya,sacchikaraṇīya:a.[sacchikaroti の grd.] 作証さるべき,応作証.,14,1
- 382063,jp,18,sacchikaroti,sacchikaroti,sacchikaroti,sacchikaroti:[Sk.sākṣātkaroti,BSk.sākṣīkaroti] 作証す,証明をなす,さとる.aor.sacchākāsi; fut.sacchikarissati,sacchikāhiti; grd.sacchikaraṇīya; pp.sacchikata.,12,1
- 382071,jp,18,sacchikata,sacchikata,sacchikata,sacchikata:a.[sacchikaroti の pp.] 作証せる,さとれる.,10,1
- 382078,jp,18,sacchikatabba,sacchikātabba,sacchikātabba,sacchikātabba:=sacchikaraṇīya.,13,1
- 382091,jp,18,sacchikiriya,sacchikiriyā,sacchikiriyā,sacchikiriyā:f.[<sacchikaroti BSk.sākṣatkriyā,sākṣīkriyā] 作証,現証,能証.-ābhisamaya 作証環観.-paṭivedha 現証通達.,12,1
- 382104,jp,18,saccika,saccika,saccika,saccika:a.[sacca-ika] 真実の.-aṭṭha 諦義,真実義.,7,1
- 382110,jp,18,sace,sace,sace,sace:conj.[BSk.sace,sacet,saca] もし.cf.ce.,4,1
- 382118,jp,18,sacetana,sacetana,sacetana,sacetana:a.[sa-cetana] 意識ある,思念ある.,8,1
- 382126,jp,18,sacetasa,sacetasa,sacetasa,sacetasa:a.[sa-cetasa] 心ある,思慮深き,注意深き.,8,1
- 382132,jp,18,sacitta,sacitta,sacitta,sacitta:① n.[sva-citta] 自心.② a.[saha-citta] 同心の.,7,1
- 382153,jp,18,saciyoga,sāciyoga,sāciyoga,sāciyoga:a.[sāci-yoga.cf.Sk.sāci 曲れる] 不実の,邪曲の,誠なき.,8,1
- 382161,jp,18,sada,sadā,sadā,sadā:adv.[〃] 常に.,4,1
- 382182,jp,18,sadana,sādana,sādana,sādana:n.[〃<sad] 居所,住所,家.,6,1
- 382185,jp,18,sadana,sādāna,sādāna,sādāna:a.[sa-ādāna] 取著ある,有取の.,6,1
- 382192,jp,18,sadara,sadara,sadara,sadara:saddara a.[sa-dara] 怖悩ある,不幸の.,6,1
- 382205,jp,18,sadara,sādara,sādara,sādara:a.[sa-ādara] 敬意ある.,6,1
- 382218,jp,18,sadariya,sādariya,sādariya,sādariya:n.,sādariyatā f.[<sādara] 敬虔.,8,1
- 382224,jp,18,sadasa,sadasa,sadasa,sadasa:n.[sa-dasa] 縁(へり)のある坐具.,6,1
- 382231,jp,18,sadassa,sadassa,sadassa,sadassa:m.[sat-assa] 良馬.,7,1
- 382241,jp,18,sadattha,sadattha,sadattha,sadattha:m.① [sat-attha] 善利,妙義,理想.② [sva-attha] 己利,自己の利.,8,1
- 382252,jp,18,sadatthuta,sadatthuta,sadatthuta,sadatthuta:a.[sadā-thuta] 常に讃められた.,10,1
- 382256,jp,18,sadda,sadda,sadda,sadda:m.[Sk.śabda] 声,音声,音,語.-ūpahāra 声持現.-navaka 声九法.-bheda 語の分解.-bhoga 声の楽しみ.-saññā 声想.-sattha 声論,文典.-sarikkhatā 声相似性.,5,1
- 382280,jp,18,saddahana,saddahanā,saddahanā,saddahanā:f.[<sad-dhā] 信,信頼.,9,1
- 382285,jp,18,saddahana,saddahāna,saddahāna,saddahāna:a.saddahati の ppr.,9,1
- 382291,jp,18,saddahapeti,saddahāpeti,saddahāpeti,saddahāpeti:[saddahati の caus.] 信ぜしめる.opt.saddahāpeyya; fut.saddahāpessati.,11,1
- 382294,jp,18,saddahati,saddahati,saddahati,saddahati:[Sk.śrad-dhā] 信ず,信頼す.saddahati buddhasāsane 仏教を信ず.aor.saddahesi; opt.saddheyya,saddahetha,saddheyyuṃ,saddahe,saddahāse,saddahase; ppr.saddahanta,saddahāna; grd.saddhātabba,saddahātabba,saddheyya; ger.saddhāya; inf.saddhātuṃ; caus.saddahāpeti.,9,1
- 382303,jp,18,saddahe,saddahe,saddahe,saddahe:saddahetha,saddahesi→saddahati.,7,1
- 382319,jp,18,saddala,saddala,saddala,saddala:a.[cf.Sk.śādvala] 草の,若草.,7,1
- 382375,jp,18,saddayati,saddāyati,saddāyati,saddāyati:[sadda の denom.] 声を立てる,呼ぶ.,9,1
- 382387,jp,18,saddha,saddha,saddha,saddha:a.m.[<saddhā] ① 信ある,信者,信頼すベき.② 亡者供養会,供物.,6,1
- 382399,jp,18,saddha,saddhā,saddhā,saddhā:f.[<saddahati,Sk.śraddhā] 信,信仰,信心,信用.saddhāya pabbajita 信によって出家せる.-ādhimutta 信勝解者.-anusārin 隨信行(者).-indriya 信根.-carita 信行者.-cariya 行.-deyya 信施(物).-dhana 信財.信 -pakata 信によりてなされた,信施.-padāna 信の標識.-vimutta 信解,信解脱,信解人.-vepulla 信広大.-sampadā 信具足.-sampanna 信具足(者).,6,1
- 382433,jp,18,saddhamma,saddhamma,saddhamma,saddhamma:m.[sat-dhamma,BSk.saddharma] 正法,妙法.-ādhāraka 正法の支持者.-garu 正法の尊重.-ṭṭhiti 正法久住.-paṭirūpaka 正法像似,像法.-parihāna 正法の損減.-saṅgaha 正法結集.-savana 正法の聴聞.,9,1
- 382441,jp,18,saddhamma-pajjotika,saddhamma-pajjotikā,Saddhamma-pajjotikā,Saddhamma-pajjotikā:f.義釈の註釈書 NdA.,19,1
- 382442,jp,18,saddhamma-pakasini,saddhamma-pakāsinī,Saddhamma-pakāsinī,Saddhamma-pakāsinī:f.無碍解道の註書.PṭmA.,18,1
- 382444,jp,18,saddhamma-sangaha,saddhamma-saṅgaha,Saddhamma-saṅgaha,Saddhamma-saṅgaha:m.摂妙法 [14世紀の Dhammakitti 作のパ一リ書].,17,1
- 382501,jp,18,saddhatum,saddhātuṃ,saddhātuṃ,saddhātuṃ:saddahati の inf.,9,1
- 382507,jp,18,saddhaya,saddhāya,saddhāya,saddhāya:① saddahati の ger.② saddhā の instr.dat.gen.,8,1
- 382508,jp,18,saddhayika,saddhāyika,saddhāyika,saddhāyika:a.[<saddhāya (sad-dhā の ger.)] 信賴のおける,信に値する.,10,1
- 382517,jp,18,saddheyya,saddheyya,saddheyya,saddheyya:saddahati の grd.,opt.,9,1
- 382520,jp,18,saddheyyum,saddheyyuṃ,saddheyyuṃ,saddheyyuṃ:saddahati の opt.3pl.,10,1
- 382521,jp,18,saddhi-,saddhi-,saddhi-,saddhi-:saddhiṃ adv.prep.[cf.Sk.sadhrīṃ,sadhryak,BSk.sārdhaṃ] 共に,ー緒に.-cara 共行者,友達.-vihārika,-vihārin [BSk.sārdhaṃ-vihārika,sārdhaṃ-vihārin] 共住者,弟子,和尚の弟子.f.-vihārinī 女弟子.,7,1
- 382561,jp,18,saddula,saddūla,saddūla,saddūla:m.[cf.Sk.śārdūla] 豹,ひょう.,7,1
- 382573,jp,18,saderita,saderitā,saderitā,saderitā:=sateratā.,8,1
- 382581,jp,18,sadevaka,sadevaka,sadevaka,sadevaka:a.[sa-deva-ka] 天と共なる.,8,1
- 382599,jp,18,sadhaka,sādhaka,sādhaka,sādhaka:a.m.[<sādh] 成就させる,(稅金や借金の)取立人.,7,1
- 382613,jp,18,sadhamma,sadhamma,sadhamma,sadhamma:m.[sva-dhamma] 自己の教法,自法.,8,1
- 382621,jp,18,sadhammika,sadhammika,sadhammika,sadhammika:m.[saha-dhamma-ika] 同法者,同一教法の者.,10,1
- 382624,jp,18,sadhana,sadhana,sadhana,sadhana:a.[sa-dhana] 財を有する,富者.,7,1
- 382630,jp,18,sadhana,sādhana,sādhana,sādhana:n.[<sādh] 完遂,成就,果遂.,7,1
- 382641,jp,18,sadhanna,sadhañña,sadhañña,sadhañña:a.[sa-dhañña] 穀物を有する.,8,1
- 382643,jp,18,sadharana,sādhāraṇa,sādhāraṇa,sādhāraṇa:a.[〃sa-ādhāraṇa] 共通の,共の,共同の.-paññatti 共通制.,9,1
- 382659,jp,18,sadhayati,sādhayati,sādhayati,sādhayati:= sādheti.,9,1
- 382665,jp,18,sadheti,sādheti,sādheti,sādheti:sādhayati [sādh の caus.] 完成さす,完遂す,遂行す,証明す.(借金,税金を)完済させる,取り立てる.,7,1
- 382675,jp,18,sadhika,sādhika,sādhika,sādhika:a.[sa-adhika] 余分の,增大の.,7,1
- 382711,jp,18,sadhu,sādhu,sādhu,sādhu:a.adv.interj.[〃<sādh] 善き,善良の,善人,善く; 善い哉,善哉,何卒,どうぞ,幸甚なり.sādhu mayaṃ labheyyāma bhagavantaṃ dassanāya 我々は世尊を見ることを得とせば幸甚である.-kāra 賞讃,承認.-rūpa 美容,端正の.-sammata よく尊敬された.,5,1
- 382736,jp,18,sadhuka,sādhuka,sādhuka,sādhuka:a.[sādhu-ka] 善き,十分なる.acc.sādhukaṃ 善く,十分に.instr.sādhukena 自発的に,願って.,7,1
- 382781,jp,18,sadisa,sadisa,sadisa,sadisa:a.[=sarisa,Sk.sadṛś,sadṛśa] 同じ,等同の,同様の,等しき.tumhehi sadiso 彼等と等しき者.sadiso ’ham asmī ti māno (vidhā) 我は等しとの慢,我等慢.cf.sādisa,sarikkha.,6,1
- 382790,jp,18,sadisa,sādisa,sādisa,sādisa:a.m.,sādisī f.[<sadisa] 同様の,類似者.,6,1
- 382808,jp,18,saditar,sāditar,sāditar,sāditar:m.[<sādiyati] 享受者.,7,1
- 382828,jp,18,sadiyati,sādiyati,sādiyati,sādiyati:[BSk.svādiyati.svad の caus.] 受用す,享受す.aor.sādiyi,sādiyiṃ; fut.sādiyissati.,8,1
- 382843,jp,18,sadosa,sadosa,sadosa,sadosa:a.[sa-dosa] 瞋恚ある.,6,1
- 382849,jp,18,sadu,sādu,sādu,sādu:a.n.[Sk.svādu] 美味の,甘い,甘美の; 美味.-tara より美味の.,4,1
- 382873,jp,18,sadutiya-viharin,sadutiya-vihārin,sadutiya-vihārin,sadutiya-vihārin:a.[sa-dutiya-vihārin] 随伴者と共に住する.,16,1
- 382888,jp,18,sagaha,sagāha,sagāha,sagāha:sagaha a.[sa-gaha ②] 鰐(わに)多き,わにのいる.,6,1
- 382904,jp,18,sagameyya,sagāmeyya,sagāmeyya,sagāmeyya:a.m.[sa-gāma-iya] 同村の,同郷人.,9,1
- 382912,jp,18,sagandhaka,sagandhaka,sagandhaka,sagandhaka:a.[sa-gandha-ka] 芳香ある,芳ばしき.,10,1
- 382918,jp,18,sagara,sāgara,sāgara,sāgara:m.[〃] 海,海洋.,6,1
- 382927,jp,18,sagara,sāgāra,sāgāra,sāgāra:a.[sa-agāra] 同じ家に住む; 共家の,同宿の.,6,1
- 382941,jp,18,sagarava,sagārava,sagārava,sagārava:a.[sa-gārava] 尊敬ある,敬重する.,8,1
- 382953,jp,18,sagaravata,sagāravatā,sagāravatā,sagāravatā:f.[sa-gārava-tā] 敬重.,10,1
- 382961,jp,18,sagatam,sāgataṃ,sāgataṃ,sāgataṃ:interj.[su-āgata の n.nom.] 善来 [歓迎辞] ~bhante bhagavato 世尊はよく来たまえり(世尊の善来あり).,7,1
- 382968,jp,18,sagatha,sagātha,sagātha,sagātha:sagāthaka a.[sa-gāthā,-ka] 有偈の,偈ある.,7,1
- 382973,jp,18,sagga,sagga,sagga,sagga:m.① [Sk.svarga,svar-ga] 天,天界,天国,天上.-āpāya 天界と苦界.-āvaraṇa 天障.-kathā 生天論,天の話.-kāya 天身,天衆.-gāmin 生天者.-magga 上天の道.-loka 天界.② 鳥の一種.,5,1
- 383016,jp,18,sagghasi,sagghasi,sagghasi,sagghasi:sakkoti の fut.2sg.,8,1
- 383030,jp,18,saghacca,saghaccā,saghaccā,saghaccā:f.[sa-ghaccā] 有殺,同殺,同じ殺害.,8,1
- 383034,jp,18,sagocara,sagocara,sagocara,sagocara:m.[sa-gocara] 友人,同境界者.,8,1
- 383037,jp,18,sagotta,sagotta,sagotta,sagotta:m.[sa-gotta] 親類,同姓者.,7,1
- 383045,jp,18,sagula,saguḷa,saguḷa,saguḷa:m.[sa-guḷa] 砂糖ある(菓子).,6,1
- 383048,jp,18,saguna,saguṇa,saguṇa,saguṇa:a.[sa-guṇa] 重畳ある.saguṇaṃ karoti たたむ,包む.,6,1
- 383056,jp,18,saha,saha,saha,saha:① prep.pref.[〃] 共に,倶に.~parinibbānā 般涅槃と共に.-ānukkama 付属物(手綱)と共に.-indaka 帝釈と共なる.-macchara 慳と共なる.-pesuṇa 両舌と共なる.-vatthu 屋敷を共にする,同居.② a.[<sah] 堪える,我慢す,従う.sabba~一切に堪える.③ [sahati の imper.] 堪えよ,ご免なさい.,4,1
- 383072,jp,18,saha,sāha,sāha,sāha:[=cha-aha] 六日.,4,1
- 383103,jp,18,sahadhammika,sahadhammika,sahadhammika,sahadhammika:a.[saha-dhamma-ika] 同法の,倶法の,如法の,理由ある.acc.sahadhammikaṃ 如法に.,12,1
- 383116,jp,18,sahagata,sahagata,sahagata,sahagata:a.[saha-gata] 倶行の,倶なる.,8,1
- 383121,jp,18,sahaja,sahaja,sahaja,sahaja:a.[saha-ja] 倶生の.-netta 倶生眼者.-rūpa 倶生色.,6,1
- 383125,jp,18,sahajanetta,sahājanetta,sahājanetta,sahājanetta:a.m.[sahaja-netta] 倶生眼者.,11,1
- 383127,jp,18,sahajata,sahajāta,sahajāta,sahajāta:a.[saha-jāta] 倶に生ぜる,倶生の.-atthi 倶生有.-ādhipati 倶生増上.-kamma 倶生業.-paccaya 倶生縁.-parivāra 倶生眷属.-vippayutta 倶生不相応.,8,1
- 383146,jp,18,sahajivin,sahajīvin,sahajīvin,sahajīvin:a.m.[saha-jīvin] 同生活の,弟子.f.sahajīvī,sahajīvinī.,9,1
- 383150,jp,18,sahaka,sahaka,sahaka,sahaka:sahakāla m.樹の一種.,6,1
- 383162,jp,18,sahakathin,sahakathin,sahakathin,sahakathin:a.m.[saka-kathin] 共語者,会話の,共に語る.,10,1
- 383165,jp,18,saham,sāhaṃ,sāhaṃ,sāhaṃ:[=so ahaṃ] かの我は.,5,1
- 383172,jp,18,sahampati,sahampati,Sahampati,Sahampati:m.裟婆主=梵天.,9,1
- 383178,jp,18,sahana,sahana,sahana,sahana:n.[<sahati] 我慢,忍耐.,6,1
- 383188,jp,18,sahanandin,sahanandin,sahanandin,sahanandin:a.[saha-nandin] 共に喜ぶ.,10,1
- 383194,jp,18,sahanukkama,sahanukkama,sahanukkama,sahanukkama:a.[saha-anukkama] 付随と共なる.,11,1
- 383196,jp,18,sahapamsukilita,sahapaṃsukīḷita,sahapaṃsukīḷita,sahapaṃsukīḷita:m.[BSk.sahapāṃśukrīḍita] ー緒に塵土で遊ベる者,子供時代の遊び仲間.,15,1
- 383199,jp,18,sahara,sāhāra,sāhāra,sāhāra:a.[sa-āhāra] 食ある,食[領土]を含める.,6,1
- 383203,jp,18,sahasa,sahasā,sahasā,sahasā:adv.[sahas の instr.] 急に,突然に,強いて,無理に.-kāra 強暴.cf.sāhasakāra.,6,1
- 383211,jp,18,sahasa,sāhasa,sāhasa,sāhasa:a.n.[<sahas] 暴力,暴悪,粗暴.instr.sāhasena; acc.sāhasaṃ 暴カで,無理に.-kāra,-cariyā 暴悪行,強盗.,6,1
- 383231,jp,18,sahaseyya,sahaseyyā,sahaseyyā,sahaseyyā:sahaseyya a.f.[saha-seyya] 同宿の,共臥の.sahaseyyaṃ kappeti 共宿す.,9,1
- 383234,jp,18,sahasika,sāhasika,sāhasika,sāhasika:sāhasiya a.[<sāhasa] 粗暴なる,暴力的,残酷の.,8,1
- 383246,jp,18,sahasokin,sahasokin,sahasokin,sahasokin:a.[saha-soka-in] 同憂の,共に愁える.,9,1
- 383247,jp,18,sahassa,sahassa,sahassa,sahassa:num.[Sk.sahasra] 千; 千金,千両.nom.sg.sahassaṃ,pl.sahassā,sahassāni.sahassena sahassaṃ 千による千,千の千倍,百万.-ākkha,-cakkhu,-netta,-locana 千眼,千眼者,帝釈.-āra 千輻の.-raṃsi 千光,太陽.,7,1
- 383262,jp,18,sahassadha,sahassadhā,sahassadhā,sahassadhā:adv.[sahassa-dhā] 千種に,千様に.-loka,-lokadhātu 千世界.,10,1
- 383319,jp,18,sahassi-lokadhatu,sahassī-lokadhātu,sahassī-lokadhātu,sahassī-lokadhātu:f.[=sahassa-lokadhātu] 千世界.,17,1
- 383321,jp,18,sahassika,sahassika,sahassika,sahassika:a.[sahassa-ika] 千の,千種の.,9,1
- 383336,jp,18,sahati,sahati,sahati,sahati:[sah] 征服す,打勝つ,耐える,忍耐す; できる,可能である.pr.sayhāmi; opt.sahe,saheyya,saheyyaṃ; imper.saha; grd.sayha.,6,1
- 383348,jp,18,sahattha,sahattha,sahattha,sahattha:a.m.[sa-hattha] 自手の,自分の手.abl.sahatthā; instr.sahatthena 自分の手で,手づから,親しく.,8,1
- 383360,jp,18,sahatthika,sāhatthika,sāhatthika,sāhatthika:a.[sahattha-ika] 親手の,手づから.,10,1
- 383373,jp,18,sahavasa,sahavāsa,sahavāsa,sahavāsa:m.[saha-vāsa] 共住,同住(夜断の一),交際.,8,1
- 383377,jp,18,sahavasati,sahavasati,sahavasati,sahavasati:[saha-vas] 共に住す.aor.1sg.sahavāsiṃ; opt.sahāvase.,10,1
- 383378,jp,18,sahavase,sahāvase,sahāvase,sahāvase:sahavasati (共住す)の opt.,8,1
- 383381,jp,18,sahavasim,sahavāsiṃ,sahavāsiṃ,sahavāsiṃ:sahavasati の aor.1sg.,9,1
- 383388,jp,18,sahavya,sahavya,sahavya,sahavya:n.[<sahāya.cf.Sk.sāhāvya] 共住,友誼.-ūpaga 親しくなる,共住に至る.,7,1
- 383394,jp,18,sahavyata,sahavyatā,sahavyatā,sahavyatā:f.[sahavya-tā] 共住,友誼.,9,1
- 383398,jp,18,sahaya,sahāya,sahāya,sahāya:m.[〃<saha-i] 朋友,仲間,僚友.-sampadā 朋友の具足.,6,1
- 383406,jp,18,sahayaka,sahāyaka,sahāyaka,sahāyaka:=sahāya.f.sahāyikā 女友達.,8,1
- 383412,jp,18,sahayata,sahāyatā,sahāyatā,sahāyatā:f.,sahāyatta n.[<sahāya] 親交,友情,友たること.,8,1
- 383424,jp,18,sahe,sahe,sahe,sahe:saheyya,saheyyaṃ,sahati の opt.,4,1
- 383426,jp,18,sahetu,sahetu,sahetu,sahetu:a.[sa-hetu] 有因,因ある,因と共なる.-dhamma 有因の法,縁起の法.-rūpa 有因事,有因の状態.,6,1
- 383429,jp,18,sahetuka,sahetuka,sahetuka,sahetuka:a.[sa-hetu-ka] 有因の,因ある.-duka 有因二法.-paṭisandhi 有因結生.,8,1
- 383450,jp,18,sahin,sāhin,sāhin,sāhin:a.[<sah] 堪える.,5,1
- 383454,jp,18,sahiranna,sahirañña,sahirañña,sahirañña:a.[sa-hirañña] 黄金ある.,9,1
- 383458,jp,18,sahita,sahita,sahita,sahita:① a.[〃=saṃhita,saṃ-dhā の pp.] 伴える,助伴の,融和せる,称順の.cf.saṃhita.② m.かもめ.,6,1
- 383475,jp,18,sahitar,sahitar,sahitar,sahitar:m.[<sahati sah] 忍耐者.,7,1
- 383501,jp,18,sahu,sāhu,sāhu,sāhu:a.adv.[=sādhu] よき,善き,十分な; よく.,4,1
- 383514,jp,18,sahula-civara,sāhuḷa-cīvara,sāhuḷa-cīvara,sāhuḷa-cīvara:n.粗衣.,13,1
- 383517,jp,18,sahuneyyaka,sāhuneyyaka,sāhuneyyaka,sāhuneyyaka:a.[sa-āhuneyya-ka] 供養尊敬さるべき者と共なる.,11,1
- 383531,jp,18,saja,saja,saja,saja:sajati ② の imper.,4,1
- 383533,jp,18,sajahi,sajāhi,sajāhi,sajāhi:sajati ① の imper.,6,1
- 383539,jp,18,sajana,sajana,sajana,sajana:m.[sa-jana] 親類.,6,1
- 383553,jp,18,sajati,sajati,sajati,sajati:① [sṛj] 放つ,捨てる,遣わす.imper.sajāhi; inf.saṭṭhuṃ; pp.saṭṭha; caus.sajjeti.② [svaj] 抱擁す,抱く imper.saja.,6,1
- 383563,jp,18,sajati,sajāti,sajāti,sajāti:f.[sa-jāti] 同族,同階級.,6,1
- 383582,jp,18,sajiva,sajīva,sajīva,sajīva:① m.[=Sk.saciva ?] 大臣,共同者.② a.[sa-jīva] 生命ある,有命の.,6,1
- 383591,jp,18,sajiva,sājīva,sājīva,sājīva:m.[sa-ājīva] 行規,戒,生活法.,6,1
- 383607,jp,18,sajja,sajja,sajja,sajja:a.① [sajjeti の grd.] 準備せる,用意した.② [sīdati sad の grd.] 坐すべき.,5,1
- 383613,jp,18,sajja,sajjā,sajjā,sajjā:f.[<sad の grd.] 座席.,5,1
- 383617,jp,18,sajjaka,sajjaka,sajjaka,sajjaka:a.=sajja ①.,7,1
- 383623,jp,18,sajjana,sajjana,sajjana,sajjana:m.[sat-jana] 善人.,7,1
- 383639,jp,18,sajjati,sajjati,sajjati,sajjati:[sañj の pass.] 着す,執着す; 躊躇す.aor.(2sg) sajjittho,asajjittho; pp.satta ①.,7,1
- 383653,jp,18,sajjeti,sajjeti,sajjeti,sajjeti:[sajjati sṛj の caus.] 送る,遣わす,与える,用意す,整える,飾る.grd.sajja; pp.sajjita; caus.sajjāpeti.,7,1
- 383663,jp,18,sajjha,sajjha,sajjha,sajjha:n.[cf.Sk.sādhya] 銀.cf.sajjhu.,6,1
- 383672,jp,18,sajjhaya,sajjhāya,sajjhāya,sajjhāya:① m.[cf.Sk.svadhyāya,sva-adhyāya] 読誦,誦経,読経,学習,研究.sajjhāyaṃ karoti 研究をなす,読誦す.-kiriyā 学習.② adv.[sajjhāyati の ger.] 誦して,学んで.,8,1
- 383698,jp,18,sajjhayati,sajjhāyati,sajjhāyati,sajjhāyati:[sajjhāya の denom.cf.BSk.svādhyāyita] 読誦す,学習す,研究す.ger.sajjhāya,sajjhāyitvā; caus.sajjhāpeti,sajjhāyāpeti 誦せしむ,学ばしむ.,10,1
- 383713,jp,18,sajjhu,sajjhu,sajjhu,sajjhu:n.[cf.sajjha] 銀.,6,1
- 383725,jp,18,sajjita,sajjita,sajjita,sajjita:a.n.[sajjeti の pp.] 与えられたる,送られたる,放たれた,用意された; 贈物,幸福.,7,1
- 383732,jp,18,sajjitar,sajjitar,sajjitar,sajjitar:=sañjitar.,8,1
- 383743,jp,18,sajju,sajju,sajju,sajju:adv.[Sk.sadyat,sa-dyaḥ 同日に] 直ちに,即時に,只今.,5,1
- 383756,jp,18,sajjulasa,sajjulasa,sajjulasa,sajjulasa:m.[cf.Sk.sarjarasa] 樹脂.,9,1
- 383765,jp,18,sajotibhuta,sajotibhūta,sajotibhūta,sajotibhūta:a.[BSk.〃sa-joti-bhūta] 燃火せる,輝やける.,11,1
- 383774,jp,18,saka,saka,saka,saka:a.[Sk.svaka] 自分の,自己の.-gavaccaṇḍa 自分の牛への暴威.-gocara 自行処.-nirutti 各自の言詞,自分の言葉.-vādin 自論師.-saññin 己物想ある.-samaya 自宗,自宗義.,4,1
- 383786,jp,18,saka,sāka,sāka,sāka:① n.[Sk.śāka,sāka] 野菜,生莱.-kaṭṭha 野菜と薪木.② m.[Sk.śāka] 樹の一種.,4,1
- 383796,jp,18,sakabala,sakabala,sakabala,sakabala:a.[sa-kabala] 口一杯の,一口の(食を含める).,8,1
- 383812,jp,18,sakaccha,sākacchā,sākacchā,sākacchā:f.[sa-kathā-ya] 会話,議論.,8,1
- 383824,jp,18,sakaccheti,sākaccheti,sākaccheti,sākaccheti:sākacchāyati [sākacchā の denom.] 会話す,議論す.fut.sākacchissati; ppr.sākacchanta,sākacchāyamāna; grd.sakacchātabba.,10,1
- 383841,jp,18,sakadagamin,sakadāgāmin,sakadāgāmin,sakadāgāmin:m.a.[sakid-āgāma-in,BSk.sakṛdāgāmin,sakidāgāmin] 斯陀含,来,来者.-niyata 来決定者.-niyāma 来決定.-phala 来果.-magga 来道,一来向.,11,1
- 383850,jp,18,sakadagamita,sakadāgāmitā,sakadāgāmitā,sakadāgāmitā:f.[sakadāgāmin-tā] 斯陀含位,来位.,12,1
- 383865,jp,18,sakala,sakala,sakala,sakala:a.[〃 sa(saha)-kala] 全体の,各部を含む.,6,1
- 383885,jp,18,sakalika,sakalikā,sakalikā,sakalikā:f.[cf.Sk.śakala] 破片,木片,岩の破片,片.sakalikaṃ sakalikaṃ 片々に,粉々に.sakalika- -aggi 木片火.-hīra 串,くし.,8,1
- 383900,jp,18,sakalya,sākalya,sākalya,sākalya:n.[sakala-ya] 全体.[vekalya の反対] .cf.sākhalya.,7,1
- 383913,jp,18,sakamma,sakamma,sakamma,sakamma:n.[sa(sva)-kamma] 自業,己が職業.,7,1
- 383925,jp,18,sakanika,sakaṇika,sakaṇika,sakaṇika:a.[sa-kaṇa-ika] ほくろのある.,8,1
- 383935,jp,18,sakannajappaka,sakaṇṇajappaka,sakaṇṇajappaka,sakaṇṇajappaka:a.[sa-kaṇṇa-jappaka] 耳語の,秘密の投票.,14,1
- 383938,jp,18,sakantaka,sakaṇṭaka,sakaṇṭaka,sakaṇṭaka:a.[sa-kaṇṭa-ka] とげのある,危険な.,9,1
- 383954,jp,18,sakara,sākāra,sākāra,sākāra:a.[sa-ākāra] 行相ある,様相ある.,6,1
- 383959,jp,18,sakaraniya,sakaraṇīya,sakaraṇīya,sakaraṇīya:a.[sa(saha)-karaṇīya] まだ作すべきことのある,未完の.,10,1
- 383970,jp,18,sakasa,sakāsa,sakāsa,sakāsa:m.[sa-kāsa,Sk.sakāśa] 現在,付近.acc.sakāsaṃ,loc.sakāse 面前に,前に,近くに.,6,1
- 383984,jp,18,sakasata,sakasaṭa,sakasaṭa,sakasaṭa:a.[sa-kasaṭa] 偽誤の.,8,1
- 383991,jp,18,sakata,sakaṭa,sakaṭa,sakaṭa:① m.n.[Sk.śakaṭa] 車,荷車.-mukha 車の(前)面.-vāha 車の積荷.-vyūha 車形陣.② = kasaṭa.,6,1
- 384025,jp,18,sakatika,sākaṭika,sākaṭika,sākaṭika:m.[<sakaṭa] 車夫,荷車ひき.,8,1
- 384056,jp,18,saketa,sāketa,Sāketa,Sāketa:n.[〃] 沙計多 [コーラサにある都市,Ayojjhā 付近].,6,1
- 384074,jp,18,sakha,sākhā,sākhā,sākhā:sākha f.n.[Sk.śākhā] 枝,枝条; 支流,みぞ,渠,澗,渓流.-nagaraka 郊外,小都市.-patta-palāsa,-palāsa 枝と樹葉.-bhaṅga 薪束,そだ.-miga 枝の獣,猿.,5,1
- 384092,jp,18,sakhalya,sākhalya,sākhalya,sākhalya:sākhalla n.[sakhila-ya] 和順,友愛.[sākalya に誤用あり].,8,1
- 384097,jp,18,sakham,sakhaṃ,sakhaṃ,sakhaṃ:sakhā,sakhāro→sakhi.,6,1
- 384118,jp,18,sakhapuranasanthuta,sākhapurāṇasanthuta,sākhapurāṇasanthuta,sākhapurāṇasanthuta:a.[sakhi-purāṇa-santhuta] 友人として以前に親しくした.,19,1
- 384124,jp,18,sakhavant,sākhavant,sākhavant,sākhavant:a.[sākhā-vant] 枝条ある.,9,1
- 384127,jp,18,sakhi,sakhi,sakhi,sakhi:m.[〃] 友,友人,同輩.(sg.) nom.voc.sakhā; acc.sakhāraṃ,sakhaṃ; instr.sakhinā; abl.sakhārasmā; gen.sakhino; (pl.) nom.sakhā,sakhāro; gen.sakhīnaṃ,sakhānaṃ sakhī-,sakhi -bhāva 友たること,友情.,5,1
- 384143,jp,18,sakhika,sakhikā,sakhikā,sakhikā:sakhī f.女友達.,7,1
- 384147,jp,18,sakhila,sakhila,sakhila,sakhila:a.[<sakhi] 親しき,やさしき.-vācatā 親愛語.cf.sākhalya.,7,1
- 384158,jp,18,sakhinam,sakhīnaṃ,sakhīnaṃ,sakhīnaṃ:sakhībhāva→sakhi.,8,1
- 384162,jp,18,sakhita,sakhitā,sakhitā,sakhitā:f.[sakhi-tā] 友情=sakhi-bhāva.,7,1
- 384166,jp,18,sakhura,sakhura,sakhura,sakhura:a.[sa-khura] 有蹄の,ひずめのある(獣).,7,1
- 384169,jp,18,sakhya,sakhya,sakhya,sakhya:n.[=sakkhī,Sk.sākhya] 友情,友愛,友たること.,6,1
- 384176,jp,18,saki-,saki-,saki-,saki-:=sakid.,5,1
- 384179,jp,18,sakicca,sakicca,sakicca,sakicca:sakiccaya n.[sa-kicca] 自己の職責.,7,1
- 384189,jp,18,sakid,sakid,sakid,sakid:sakiṃ adv.[Sk.sakṛd] たび,一回.sakid eva 一回だけ; 直ちに.,5,1
- 384202,jp,18,sakim jata,sakiṃ jātā,sakiṃ jātā,sakiṃ jātā:sakiṃ vijātā f.一度お産した女.,10,1
- 384205,jp,18,sakincana,sakiñcana,sakiñcana,sakiñcana:a.[sa-kiñcana] 有所得,有執著の,何物かを有する.,9,1
- 384222,jp,18,sakiya,sākiya,Sākiya,Sākiya:Sākya [=Sakka,Sakiya] 釈迦,釈氏.-sāsana 釈迦の教.,6,1
- 384236,jp,18,sakka,sakka,Sakka,Sakka:m.① [Sk.Śakra] 釈天,帝釈,インドラ.-devarājan,-devinda 天王帝釈.-pajāpati 帝釈の妃.-pañha 帝釈所問,釈問.② [=Sakya,Sk.Śakya] 釈迦,釈迦族.-rājan 釈迦王.,5,1
- 384237,jp,18,sakka,sakka,sakka,sakka:a.[Sk.śakya,sakkoti の grd.] 可能なる,出来る.,5,1
- 384253,jp,18,sakka,sakkā,sakkā,sakkā:[sakkoti の opt.Sk.śakyāt] 出来るであろう,能うべし.khādituṃ na ~ 食べることができないであろう.~ etaṃ mayā ñātuṃ これを私は知りうるであろうか.~ etaṃ abhavissa kātuṃ これをなしえたとするならば.cf.labbhā.,5,1
- 384265,jp,18,sakkacca,sakkacca,sakkacca,sakkacca:sakkaccaṃ adv.[sakkaroti の ger.] 恭敬して,尊敬して,うやうやしく.-kata,-kārin 恭敬作の.-kiriyā 恭敬作.-dāna 恭敬施.,8,1
- 384296,jp,18,sakkara,sakkāra,sakkāra,sakkāra:m.[<sat-kṛ] 恭敬,尊敬.-mada 恭敬憍.,7,1
- 384311,jp,18,sakkareti,sakkāreti,sakkāreti,sakkāreti:= sakkaroti.,9,1
- 384335,jp,18,sakkaroti,sakkaroti,sakkaroti,sakkaroti:[sat-kṛ] 恭敬す,尊敬す,aor.sakkari; opt.sakkareyya; ger.sakkatvā,sakkacca; ppr.sakkaronta; pp.sakkata; caus.sakkāreti = sakkaroti; grd.sakkāreyya.,9,1
- 384346,jp,18,sakkata,sakkata,sakkata,sakkata:a.[sakkaroti の pp.] 恭敬せる,尊敬せる.,7,1
- 384367,jp,18,sakkatta,sakkatta,Sakkatta,Sakkatta:n.[Sakka-tta] 帝釈位.-rajja 帝釈国.,8,1
- 384380,jp,18,sakkatva,sakkatvā,sakkatvā,sakkatvā:sakkari,sakkareyya sakkaroti の ger.,aor.,opt.,8,1
- 384390,jp,18,sakkaya,sakkāya,sakkāya,sakkāya:m.[sat-kāya,BSk.satkāya] 有身,常住身,薩迦耶,己身.-anta 有身辺.-diṭṭhi 有身見,薩迦耶見,個体常住見.-nandi 有身喜.-nirodha 有身滅.-nissaraṇa 有身よりの出離.-vatthuka 有身事の.-samudaya 有身の集.,7,1
- 384408,jp,18,sakkhali,sakkhali,sakkhali,sakkhali:sakkhalikā f.[cf.Sk.śaṣkulī] 糖菓.,8,1
- 384422,jp,18,sakkhara,sakkharā,sakkharā,sakkharā:f.[cf.Sk.śarkarā] 砂,砂利,小石; 粒,石蜜=砂糖.,8,1
- 384438,jp,18,sakkharappabheda,sākkharappabheda,sākkharappabheda,sākkharappabheda:a.[sa-akkharapabheda] 音韻論や語源論と共なる.,16,1
- 384444,jp,18,sakkharika,sakkharikā,sakkharikā,sakkharikā:f.[<sakkharā] (塩)粒,結晶; 砂礫.,10,1
- 384446,jp,18,sakkharilla,sakkharilla,sakkharilla,sakkharilla:a.[=sakkharika] 砂ある,小石を包む.,11,1
- 384450,jp,18,sakkhati,sakkhati,sakkhati,sakkhati:[Sk.śakṣyati] sakkoti の fut.,8,1
- 384452,jp,18,sakkhi,sakkhi,sakkhi,sakkhi:m.① [sa(saha)-akkhi,Sk.sākṣin.cf.sacchi] 証人.sakkhiṃ karoti 自分の目で見る,証人となる,証人となす.-diṭṭha 面と向かつて見た.-dhamma 自内証の法.-puṭṭha 証人として問われたる.-sāvaka 直接の弟子,目のあたりの弟子.② sakkoti の aor.,6,1
- 384460,jp,18,sakkhi,sakkhī,sakkhī,sakkhī:sakkhi f.n.[cf.Sk.sākhya] 友情,友愛,友たること.janena karoti sakkhiṃ 人々と親しくする.,6,1
- 384472,jp,18,sakkhinti,sakkhinti,sakkhinti,sakkhinti:sakkhissati,sakkhīti sakkoti の fut.,9,1
- 384482,jp,18,sakko,sakko,Sakko,Sakko:devānam Indo m.[BSk.Śakro devānām Indraḥ.] 神々の王たる釈,釈提桓因,天帝釈.,5,1
- 384488,jp,18,sakkoti,sakkoti,sakkoti,sakkoti:[Sk.śaknoti śak] できる,可能である.aor.sakkhi,asakkhi,asakkhimhā,asakkhimha,sakkuṇi; fut.sakkhati (Sk.śakṣyati ),sakkhīti,sakkhinti,sagghasi,sakkhissati; opt.sakkā,sakkuṇeyya,sakkuṇemu; grd.sakkuṇeyya,sakkā,sakka.,7,1
- 384505,jp,18,sakkuneyya,sakkuṇeyya,sakkuṇeyya,sakkuṇeyya:sakkoti の grd.と opt.,10,1
- 384523,jp,18,sakubbato,sakubbato,sakubbato,sakubbato:[sa-kubbato<karoti の ppr.sg.gen.] 有作者の.,9,1
- 384524,jp,18,sakula,sakula,sakula,sakula:m.[cf.Sk.śakula] 魚の一種.,6,1
- 384534,jp,18,sakumara,sakumāra,sakumāra,sakumāra:m.[sa(saha)-kumāra] 同年令の児童,遊び仲間.,8,1
- 384537,jp,18,sakuna,sakuṇa,sakuṇa,sakuṇa:m.[Sk.śakuna] 鳥.f.sakuṇī -vijjā 鳥明,鳥の聲による占相術.,6,1
- 384552,jp,18,sakunagghi,sakuṇagghi,sakuṇagghi,sakuṇagghi:f.[sakuṇa-ghi (=ghan)] 鷹,たか.,10,1
- 384562,jp,18,sakunaka,sakuṇaka,sakuṇaka,sakuṇaka:m.,sakuṇikā f.[=sakuṇa,sakuṇī] 小鳥.,8,1
- 384582,jp,18,sakunika,sākuṇika,sākuṇika,sākuṇika:m.[<sakuṇa] ① 捕鳥者 ② (捕鳥)鷹.,8,1
- 384594,jp,18,sakunta,sakunta,sakunta,sakunta:sakuntaka m.[cf.Sk.śakunta] 鳥,猛鳥.,7,1
- 384605,jp,18,sakuntika,sākuntika,sākuntika,sākuntika:m.[<sakunta] 捕鳥者,鳥師.,9,1
- 384610,jp,18,sakya,sakya,Sakya,Sakya:m.[= Sakka ②,Sk.Śakya] 釈迦,釈氏,釈族.-dhītā 釈女.-puṅgava 釈迦牡牛=釈迦牟尼.-putta 釈子,釈迦族出身者,釈迦牟尼.-puttiya 釈子所属.釈氏の徒,釈子の,仏弟子,仏教徒.-muni 釈迦牟尼.-rājan 釈迦王.,5,1
- 384640,jp,18,sala,sāla,sāla,sāla:m.[Sk.śāla,sāla] 沙羅(樹).-kaṭṭha 沙羅の薪.-rājan 沙羅王樹.-vana 沙羅林.-sākhā 沙羅の枝.,4,1
- 384651,jp,18,sala,sālā,sālā,sālā:f.[Sk.śālā] 会堂,講堂,家屋,小屋.,4,1
- 384662,jp,18,salabha,salabha,salabha,salabha:m.[Sk.śalabha] 蛾(が).,7,1
- 384668,jp,18,salabha,salābha,salābha,salābha:m.[sva-lābha] 自利,己利,自己の所得.,7,1
- 384681,jp,18,salaka,salākā,salākā,salākā:f.[Sk.śalākā] 籌,くじ,食券; 弓箭,木片,へら,葉片,陰茎.salākaṃ gaṇhāti くじを引く.salākaṃ gāheti,~dadāti くじを引かせる.salāka-āgga 籌食堂,籌室.-odhāniya 箆筐,へらばこ.-gāha 行籌,集籌法.-gāhāpaka 行籌人.-bhatta 籌食.-yāgu 籌粥.-vātapāna 柵窓.-vutta [cf.BSk.vṛtta] 箸のようになった.-hattha 手型戯,筆手遊び.,6,1
- 384689,jp,18,salaka,sālaka,sālaka,sālaka:① m.[Sk.syāla-ka] 義兄弟.② a.[sālā-ka] 会堂の.③ m.蛆虫の一種.,6,1
- 384728,jp,18,salakiya,sālākiya,sālākiya,sālākiya:n.[Sk.śālākya] 眼科学.,8,1
- 384736,jp,18,salakkhana,salakkhaṇa,salakkhaṇa,salakkhaṇa:① a.[saha-lakkhaṇa] 相好ある,特相と共なる.② n.[sva-lakkhaṇa] 自相.,10,1
- 384751,jp,18,salala,salaḷa,salaḷa,salaḷa:m.芳香樹の一種.,6,1
- 384791,jp,18,salatuka,salāṭuka,salāṭuka,salāṭuka:a.[cf.Sk.śalāṭu] 未熟の.,8,1
- 384796,jp,18,salava,sāḷava,sāḷava,sāḷava:m.サラダ.,6,1
- 384808,jp,18,salaya,sālaya,sālaya,sālaya:a.[sa-ālaya] 執着ある,有執の.,6,1
- 384817,jp,18,salayatana,saḷāyatana,saḷāyatana,saḷāyatana:n.[=chaḷāyatana,cha-āya-tana] 六処(眼等の六根).-nirodha 六処の滅尽.-vibhaṅga 六処分別,六処の解釈.,10,1
- 384835,jp,18,saleyyaka,sāleyyaka,sāleyyaka,sāleyyaka:m.植物の一種.,9,1
- 384840,jp,18,sali,sāli,sāli,sāli:m.[Sk.śāli ] 米,稲.-anna 米飯.-kedāra,-khetta 稻田.-maṃsodana 粳米飯.-suka 稲の芒[穂先].,4,1
- 384862,jp,18,salika,sālikā,sālikā,sālikā:sāliyā,sāḷi,sāḷikā f.九官鳥,つぐみ,もず.,6,1
- 384872,jp,18,salika,sāḷikā,sāḷikā,sāḷikā:sāḷi f.=sālikā.,6,1
- 384884,jp,18,salila,salila,salila,salila:n.[〃] 水.-dhārā 水流.-vuṭṭhi 雨水.,6,1
- 384931,jp,18,salla,salla,salla,salla:n.[Sk.śalya] 矢,箭,刺箭,投鎗,樹名.-katta 外科医,治療者.-kattiya,-kattika 外科,外科手術.-bandhana 箭と縛.-viddha 矢に射られた.-santhana 刺箭の抜徐.,5,1
- 384941,jp,18,sallahuka,sallahuka,sallahuka,sallahuka:a.[saṃ-lahuka] 軽き,軽便な.-vuttin 軽い簡易な生活者.,9,1
- 384953,jp,18,sallaka,sallaka,sallaka,sallaka:m.[cf.Sk.śallaka] 山あらし.,7,1
- 384970,jp,18,sallaki,sallakī,sallakī,sallakī:f.[Sk.śallakī] 芳香樹の一種.,7,1
- 384981,jp,18,sallakkhana,sallakkhaṇā,sallakkhaṇā,sallakkhaṇā:f.[<sallakkheti] 観察,等観.,11,1
- 384992,jp,18,sallakkheti,sallakkheti,sallakkheti,sallakkheti:[saṃ-lakṣ,Sk.saṃlakṣayati] 観察す,等観す,解了す.caus.sallakkhāpeti.,11,1
- 385006,jp,18,sallapa,sallāpa,sallāpa,sallāpa:m.[<saṃ-lap] 会話.,7,1
- 385022,jp,18,sallapati,sallapati,sallapati,sallapati:sallapeti [saṃ-lap] 共に語る,会談する.,9,1
- 385045,jp,18,sallekha,sallekha,sallekha,sallekha:m.[<saṃ-likh] 損減,漸損,倹約,制欲,厳粛.-pariyāya 削減の法門,倹約の教え.-vihāra 厳粛住.-vuttin 損減行者,厳粛生活者.,8,1
- 385054,jp,18,sallekhata,sallekhatā,sallekhatā,sallekhatā:f.[sallekha-tā] 損減,倹約.,10,1
- 385059,jp,18,sallekhitacara,sallekhitācāra,sallekhitācāra,sallekhitācāra:m.[sallekhita-ācāra] 損減行,倹約行.,14,1
- 385060,jp,18,sallekhiya,sallekhiya,sallekhiya,sallekhiya:a.n.[sallekha-iya] 損減行.,10,1
- 385076,jp,18,sallina,sallīna,sallīna,sallīna:a.[saṃ-līna<lī] 退没せる,退縮の,ちじこまる.,7,1
- 385084,jp,18,sallitta,sallitta,sallitta,sallitta:a.[saṃ-litta<lip] まみれた,塗付せる.,8,1
- 385107,jp,18,salohita,sālohita,sālohita,sālohita:m.[sa-lohita] 血縁者,縁者.,8,1
- 385112,jp,18,saloka,sāloka,sāloka,sāloka:a.[sa-āloka] 光ある,明るい.,6,1
- 385127,jp,18,saluka,sālūka,sālūka,sālūka:sāluka n.[Sk.śālūka] 蓮根,睡蓮.,6,1
- 385130,jp,18,saluka,sāḷuka,sāḷuka,sāḷuka:[=sāluka] -pāna 舍楼伽漿.,6,1
- 385137,jp,18,salura,sālūra,sālūra,sālūra:m.犬.,6,1
- 385149,jp,18,sam,saṃ,saṃ,saṃ:[sa ③ の acc.] 自己を,自分の.,3,1
- 385150,jp,18,sam-,saṃ-,saṃ-,saṃ-:pref.[〃 =sam] 共に,正しく,集まる,同じ.,4,1
- 385157,jp,18,sama,sama,sama,sama:① m.[<śam] 寂,静,平静.② m.[śram] 疲労.③ [〃] 同じ,同ーの,平等の,正しき,まさしき.acc.samaṃ 等しく.samaṃ karoti 等しくする,ならす.instr.samena 正しく,正当に.-cariyā 正行,平等行; 寂静行.-cāga 等施,同捨.-cārin 正行者; 寂静行者.-citta 等心; 寂静心.-jana 凡庸者,凡人.-jīvitā 等命,規則生活.-tiṃsa まさに三十,丁度三十.-tittika へりまで,辺縁に等しく.-danta 歯の斉平 [三十二相の一] .-pañña 等慧者.-saddha同信者.-sama 等々,まさに等しき,等同の.-sikkhātar 同一学戒者.-sīla 同戒,同戒者.-sīsa,-sīsin 首等者,斉首者.-sūpaka 同一スープある.,4,1
- 385172,jp,18,sama,samā,samā,samā:f.[〃] 年.acc.sataṃ samaṃ adv.百年間.,4,1
- 385180,jp,18,sama,sāma,sāma,sāma:① a.[Sk.śyāma] 黑き,黒褐色の; 黄の,黄金色の.② n.[Sk.sāman] 歌詠,聖歌,崇拝.,4,1
- 385192,jp,18,sama,sāmā,sāmā,sāmā:f.,sāmāka m.[Sk.śyāmā,śyāmāka] 稗,ひえ,粟,あわ,稷,きび,薬用植物の一種.,4,1
- 385208,jp,18,samabhajjisam,samabhajjisaṃ,samabhajjisaṃ,samabhajjisaṃ:sambhajjati の aor.→ sambhañjati.,13,1
- 385212,jp,18,samabhijanati,samabhijānāti,samabhijānāti,samabhijānāti:[saṃ-abhi-jñā] よく知る,了知す.,13,1
- 385217,jp,18,samabhisata,samabhisāta,samabhisāta,samabhisāta:a.[saṃ-abhi-sāta] 大いに喜べる.,11,1
- 385228,jp,18,samacara,samācāra,samācāra,samācāra:m.[<samācarati] 正行,行事,儀法.,8,1
- 385242,jp,18,samacarati,samācarati,samācarati,samācarati:[saṃ-ā-car] よく行らろ,実行す.,10,1
- 385255,jp,18,samacarin,samacārin,samacārin,samacārin:a.[sama-cārin] 正作者; 寂行者.,9,1
- 385261,jp,18,samacariya,samacariyā,samacariyā,samacariyā:f.[sama ①,③ -cariyā] 寂静行; 平等行.,10,1
- 385270,jp,18,samacca,sāmacca,sāmacca,sāmacca:a.[sa-amacca] 大臣と共なる.,7,1
- 385278,jp,18,samacchati,samacchati,samacchati,samacchati:[saṃ-ās] 共坐す,共に坐る.pr.3pl.samacchare.,10,1
- 385283,jp,18,samacchidagatta,samacchidagatta,samacchidagatta,samacchidagatta:a.[saṃ-ā-chid-gatta] 四肢の切断された.,15,1
- 385289,jp,18,samacetayi,samacetayi,samacetayi,samacetayi:sañcinteti の aor.,10,1
- 385296,jp,18,samacitta,samacitta,samacitta,samacitta:a.[sama ① ③ -citta] 寂静心:平等心,等心者.,9,1
- 385309,jp,18,samadahana,samādahana,samādahana,samādahana:=samādhāna.,10,1
- 385313,jp,18,samadahati,samādahati,samādahati,samādahati:① [=samādheti,saṃ-ā-dhā] 定める,置く,(心を) 統一する.ppr.samādahāna,samādahaṃ (sg.nom.); pp.samāhita; pass.samādhīyati,samādhiyati [または samādhi の denom.] 入定する.② [saṃ-ā-dah] 燃やす,焼く.caus.samādahāpeti 燃やさせる,焼かせる.,10,1
- 385328,jp,18,samadana,samādāna,samādāna,samādāna:n.[saṃ-ādāna] 受持,受戒.-virati 受離.-hetu 受(戒)の因.,8,1
- 385337,jp,18,samadapaka,samādapaka,samādapaka,samādapaka:samādapetar a.m.[<samādapeti] 勧導者,勧発者,督励者.,10,1
- 385348,jp,18,samadapana,samādapana,samādapana,samādapana:n.[<samādapeti] 勧導,督励.,10,1
- 385366,jp,18,samadapeti,samādāpeti,samādāpeti,samādāpeti:samādapeti [saṃ-ā-dā の caus.,BSk.samādāpayati] 取らしめる,勧導す,勧発す,訓誡す.aor.samādapesi; ger.samādapetvā,samādetvā; pass.samādapiyati 訓誡される.ppr.samādapiyamāna.,10,1
- 385378,jp,18,samadaya,samādāya,samādāya,samādāya:samādiyati の ger.,8,1
- 385385,jp,18,samadetva,samādetvā,samādetvā,samādetvā:samādapeti の ger.,9,1
- 385389,jp,18,samadhana,samādhāna,samādhāna,samādhāna:samādahana n.[<saṃ-ā-dhā] 等持,定,精神統一.,9,1
- 385398,jp,18,samadheti,samādheti,samādheti,samādheti:=samādahati ①.,9,1
- 385400,jp,18,samadhi,samādhi,samādhi,samādhi:m.[<saṃ-ā-dhā] 定,三昧,三摩地,等持,精神統一.-kammika 定(業処)修習者.-kusala 定善巧,三昧に巧みな.- khandha 定蘊.-gāravatā 定の尊重.-cariyā 定行.-nimitta 定相,三摩地の因.-pamukha 定を上首とす.-parikkhāra 定の資具,定の具.-bhāvanā 定の修習.-vipphāra 定の遍満.-sampadā 定成就.-sampanna 定具足の.-sambojjhaṅga 定等覚支.,7,1
- 385429,jp,18,samadhigacchati,samadhigacchati,samadhigacchati,samadhigacchati:[saṃ-adhi-gam] 到達す,証得す.aor.samajjhagā,samajjhagaṃ (1sg.).,15,1
- 385440,jp,18,samadhiganhati,samadhigaṇhāti,samadhigaṇhāti,samadhigaṇhāti:[saṃ-adhi-grah] 得る,すぐれる,習得す.ger.samadhiggayha,samadhiggahetvā.,14,1
- 385455,jp,18,samadhika,samādhika,samādhika,samādhika:a.[sama-adhika] 過ぎたる,余分の.,9,1
- 385459,jp,18,samadhika,sāmādhika,sāmādhika,sāmādhika:a.[<samādhi] 定所生の.,9,1
- 385503,jp,18,samadhiyati,samādhīyati,samādhīyati,samādhīyati:samādhiyati→samādahati ①.,11,1
- 385507,jp,18,samadhosi,samadhosi,samadhosi,samadhosi:[saṃ-dhū (振りまわす) の aor.,saṃ-cup (摩触す) の代り].,9,1
- 385513,jp,18,samadinna,samādinna,samādinna,samādinna:[samādiyati の pp.] 受持せる,正持せる.,9,1
- 385523,jp,18,samadisati,samādisati,samādisati,samādisati:[saṃ-ā-diś] 指示す,命令す.,10,1
- 385540,jp,18,samadiyati,samādiyati,samādiyati,samādiyati:[saṃ-ā-dā] 取る,受く,受持す.aor.samādiyi; imper.samādiya; ger.samādāya,samādiyitvā 受持して,取りて.pp.samādinna.,10,1
- 385555,jp,18,samagacchati,samāgacchati,samāgacchati,samāgacchati:[saṃ-ā-gam] 来集す,到来す,会合す.aor.samāgañchi,samāgañchiṃ,samāgamā; ger.samāgantvā,samāgamma; pp.samāgata 来集せる.,12,1
- 385567,jp,18,samagama,samāgama,samāgama,samāgama:m.[saṃ-āgama] 来集,会合,集合,同棲,同居.,8,1
- 385587,jp,18,samagga,samagga,samagga,samagga:a.[saṃ-agga,BSk.samagra] 和合せる,統一の.-kamma 和合羯磨.-saṅgha 和合僧.-parisā 和合衆.,7,1
- 385614,jp,18,samaggatta,samaggatta,samaggatta,samaggatta:n.[samagga-tta] 和合せること,一致.,10,1
- 385624,jp,18,samaggi,sāmaggī,sāmaggī,sāmaggī:f.[<sāmagga] 和合,和合集,一致.-uposatha 和合布薩.-pavāraṇā 和合自恣.,7,1
- 385634,jp,18,samaggiya,sāmaggiya,sāmaggiya,sāmaggiya:n.[samagga-ya] 和合,(涅槃).,9,1
- 385652,jp,18,samahata,samāhata,samāhata,samāhata:a.[saṃ-āhata<han] 打たれた,打撃の.,8,1
- 385659,jp,18,samahita,samāhita,samāhita,samāhita:a.m.[samādahati の pp.] 定置せる,入定せる,入定者,等持者,得定者.-citta 定心,得定心.,8,1
- 385696,jp,18,samajja,samajja,samajja,samajja:n.[cf.Sk.samāja<saṃ-aj] 祭会,縁日,見世物.-ābhicaraṇa 見世物に入りびたること.,7,1
- 385715,jp,18,samajjhagam,samajjhagaṃ,samajjhagaṃ,samajjhagaṃ:samajjhagā,samadhigacchati の aor.,11,1
- 385722,jp,18,samaka,samaka,samaka,samaka:a.[sama-ka] 同ーの,等しき.acc.samakaṃ adv.等しく.,6,1
- 385753,jp,18,samakinna,samākiṇṇa,samākiṇṇa,samākiṇṇa:a.[saṃ-ākiṇṇa] 充満せる.,9,1
- 385772,jp,18,samakula,samākula,samākula,samākula:a.[saṃ-ākula] 群集せる,混乱せる.,8,1
- 385779,jp,18,samala,samala,samala,samala:a.[BSk.〃sa-mala] 有垢の,不浄の.f.samalā ごみ箱,どぶ,下水管,汚水道.,6,1
- 385793,jp,18,samalankaroti,samalaṅkaroti,samalaṅkaroti,samalaṅkaroti:[saṃ-alaṃ-kṛ] よく飾る,荘厳す.,13,1
- 385807,jp,18,samalapati,samālapati,samālapati,samālapati:[saṃ-ā-lap] 話しかける,語る,言語能力を回復す.,10,1
- 385812,jp,18,samalata,sāmalatā,sāmalatā,sāmalatā:f.[Sk.śyāmalatā] 蔓草の一種,黑葛.,8,1
- 385818,jp,18,samam,samaṃ,samaṃ,samaṃ:adv.[sama または samā (年) の acc.] 等しく,同時に; 年を.brahmunā samaṃ 梵天と等しく.suddhaṃ asuddhena samaṃ 浄者を不浄者と等しく.āgamanā samaṃ 来ると同時に,来るやいなや.,5,1
- 385823,jp,18,samam,sāmaṃ,sāmaṃ,sāmaṃ:adv.自ら,自分で.sāmaññeva=~eva 自ら.~marati 自殺す.,5,1
- 385833,jp,18,samamigi,sāmāmigī,sāmāmigī,sāmāmigī:f.[sāmā-migī] 黒い牝鹿.,8,1
- 385840,jp,18,samana,samaṇa,samaṇa,samaṇa:m.[Sk.śramaṇa<śram] 沙門.-uddesa 新学沙門,沙弥 [=sāmaṇera] .-ūpāsana,-opāsana 親近沙門.-karaṇa 沙門となること.-kāraṇḍava 沙門の莠(雑草).-kuttaka 沙門衣を着けたる.-dūsin 沙門を汚す.-paduma 紅蓮沙門.-paribbājaka 沙門出家者.-parisā 沙門衆.-palāpa 沙門の米ぬか(くず).-puṇḍarīka 白蓮沙門.-brāhmaṇa 沙門と婆羅門.-bhatta 沙門の食.-bhadra 沙門の幸.-m-acala 不動沙門.-saññā 沙門想.-sāruppa 沙門に適せる.-sukha 沙門の楽.-sukhumāla 柔軟沙門.,6,1
- 385855,jp,18,samana,samāna,samāna,samāna:① a.[〃<sama] 同じ,等同の.② a.[sa-māna] 慢ある,有慢の.③ a.[as atthi の ppr.] 存在しつつある,存在,ありつつ.-ācariyaka 阿闍梨を同じくする者,同門.-āsanika 同程度の座席の者.-ūpajjhāya 和尚を同じくする者,相弟子.-bhāva 同ーの状態,平静.-rūpa 肖像.-vassika 同安居者.-saṃvāsa 同一住処.-saṃvāsaka 共住者,同住者.-sīmā 同一境界,同界.,6,1
- 385899,jp,18,samanaka,samaṇaka,samaṇaka,samaṇaka:m.[samaṇa-ka] 似而非(えせ)沙門,貧沙門.,8,1
- 385904,jp,18,samanaka,samanaka,samanaka,samanaka:a.[sa-mana-ka] 有意の,意識ある.,8,1
- 385907,jp,18,samanaka,sāmaṇaka,sāmaṇaka,sāmaṇaka:a.[<sāmaṇa] 沙門に値する,沙門行.-parikkhāra 沙門の資具.,8,1
- 385940,jp,18,samanantara,samanantara,samanantara,samanantara:a.[saṃ-an-antara] 等無間の,直接の.abl.samanantarā 無間に,直前に,直後に.-paccaya 等無間縁.,11,1
- 386001,jp,18,samanatta,samānatta,samānatta,samānatta:a.[samāna-attan] 同事の,自他平等の.,9,1
- 386007,jp,18,samanattata,samānattatā,samānattatā,samānattatā:f.[samānatta-tā] 同事 [四摂事の一].,11,1
- 386021,jp,18,samanayi,samānayi,samānayi,samānayi:samāneti の aor.,8,1
- 386026,jp,18,samancara,samañcara,samañcara,samañcara:m.[sama-cara] 静止,静粛.,9,1
- 386029,jp,18,samancati,samañcati,samañcati,samañcati:[saṃ-añc] 共に曲る.,9,1
- 386032,jp,18,samancinteti,samañcinteti,samañcinteti,samañcinteti:=sañcinteti.,12,1
- 386037,jp,18,samandalikata,samaṇḍalīkata,samaṇḍalīkata,samaṇḍalīkata:a.[sa-maṇḍala-kata] 縁取りをした,周囲を縫った.,13,1
- 386041,jp,18,samandhakara,samandhakāra,samandhakāra,samandhakāra:m.[saṃ-andhakāra] 真の暗,黒暗.,12,1
- 386045,jp,18,samanera,sāmaṇera,sāmaṇera,sāmaṇera:m.[BSk.śrāmaṇeraka] 沙弥,沙門の候補者.~ṃ upaṭṭhāpeti 沙弥を畜う.-daṇḍakamma 沙弥の罰.-pabbajjā 沙弥への出家.-pesaka 監沙弥人.f.sāmaṇerā,sāmaṇerī 沙弥尼.,8,1
- 386075,jp,18,samaneti,samāneti,samāneti,samāneti:[saṃ-ā-nī] 将来す,生産す,集める,計量す.aor.samānayi; pp.samānīta.,8,1
- 386098,jp,18,samangin,samaṅgin,samaṅgin,samaṅgin:a.[saṃ-aṅgin] 具備せる,具足者.-bhūta 具足せる.-karoti 具備する,具える,揃える.,8,1
- 386101,jp,18,samangita,samaṅgitā,samaṅgitā,samaṅgitā:f.[samaṅgin-tā] 具備せること,具有.,9,1
- 386110,jp,18,samani,samaṇī,samaṇī,samaṇī:f.[samaṇa の f.,Sk.śramatṇī] 女沙門,沙門尼.,6,1
- 386124,jp,18,samaniya,samāniyā,samāniyā,samāniyā:[samānī (samāna の f.) の instr.] 同じく,同様に,共に.cf.Sk.samānya.,8,1
- 386128,jp,18,samanna,samaññā,samaññā,samaññā:f.[saṃ-aññā<jñā] 称呼,名称,通称,俗称.,7,1
- 386137,jp,18,samanna,sāmañña,sāmañña,sāmañña:① [sāmaṇa-ya] 沙門性,沙門位,沙門法.-aṅga 沙門支.-attha 沙門義.-guṇa 沙門位の功徳.-phala 沙門果.② n.[samāna-ya] 平等,等一,統一.-gata 統一せる.,7,1
- 386150,jp,18,samannagata,samannāgata,samannāgata,samannāgata:a.[saṃ-anu-āgata] 具備せる,具足の.ariyamaggena samannāgato 聖道を具足せる者.-paññatti 具足施設.,11,1
- 386163,jp,18,samannahara,samannāhāra,samannāhāra,samannāhāra:m.[<samannāharati] 存念,注意.,11,1
- 386168,jp,18,samannaharati,samannāharati,samannāharati,samannāharati:[saṃ-anu-ā-hṛ BSk.samanvāharati] 思念す,注意す,敬意を払う,尊敬す.,13,1
- 386182,jp,18,samannahata,samannāhata,samannāhata,samannāhata:a.[saṃ-anu-ā-han の pp.] 打たれた,弾ぜられた.,11,1
- 386189,jp,18,samannaneti,samannāneti,samannāneti,samannāneti:samanvāneti [saṃ-anu-ā-nī] 導く,よく統制する.ppr.samannānayamāna.,11,1
- 386199,jp,18,samannata,samaññāta,samaññāta,samaññāta:a.[saṃ-aññāta] 称せられた,知られた,有名なる.,9,1
- 386203,jp,18,samannata,sāmaññatā,sāmaññatā,sāmaññatā:=sāmañña ① ②.,9,1
- 386218,jp,18,samannesana,samannesanā,samannesanā,samannesanā:f.[<saṃ-anu-iṣ] 探求,吟味,調査.,11,1
- 386222,jp,18,samannesati,samannesati,samannesati,samannesati:samanvesati [saṃ-anu-iṣ] 探す,調査す,求める.ppr.sg.nom.samanvesaṃ; aor.samannesi.,11,1
- 386235,jp,18,samanta,samanta,samanta,samanta:a.[〃 saṃ-anta] 一切の,あまねき.acc.samantaṃ 完全に,全然.abl.samantā,samantato; instr.samantena 普ねく,どこにも.-cakkhu 普眼者,一切眼.-pāsādika 端厳の,普端厳.-nisseṇi 四周梯.,7,1
- 386247,jp,18,samanta,sāmanta,sāmanta,sāmanta:a.[<samanta] 周辺の,近隣の.abl.sāmantā,loc.sāmante 付近に,周辺に.-jappā,-jappanā 周辺語,(布施をさせるための)なぞかけ.,7,1
- 386286,jp,18,samantapasadika,samantapāsādikā,Samantapāsādikā,Samantapāsādikā:f.一切善見,善見律毘婆沙 [律蔵の註釈] VA.,15,1
- 386305,jp,18,samanubandhati,samanubandhati,samanubandhati,samanubandhati:[saṃ-anu-bandh] 遂行す,追究す.,14,1
- 386310,jp,18,samanubhasana,samanubhāsanā,samanubhāsanā,samanubhāsanā:f.諫告,談合.-samuṭṭhāna 諫告等起.,13,1
- 386319,jp,18,samanubhasati,samanubhāsati,samanubhāsati,samanubhāsati:[saṃ-anu-bhāṣ] 談合す,諫告す.opt.samanubhāseyya; pass.samanubhāsiyati.,13,1
- 386335,jp,18,samanugacchati,samanugacchati,samanugacchati,samanugacchati:[sam-anu-gam] 従う,追跡す,浸透す aor.samanvagu.,14,1
- 386337,jp,18,samanugahati,samanugāhati,samanugāhati,samanugāhati:[saṃ-anu-gāh] 理由を聞く,問いつめる,究明す.opt.samanugāheyya; pass.samanugāhiyati.,12,1
- 386351,jp,18,samanujanati,samanujānāti,samanujānāti,samanujānāti:[saṃ-anu-jñā] 認める,是認す,承諾す.fut.samānujānissati; aor.1sg.samanuññāsiṃ; pp.samanuññāta.,12,1
- 386355,jp,18,samanukkamati,samanukkamati,samanukkamati,samanukkamati:[saṃ-anu-kram] 共に従い歩く.,13,1
- 386359,jp,18,samanumannati,samanumaññati,samanumaññati,samanumaññati:[saṃ-anu-man] 賛同する,認める.fut.samanumaññissati; aor.samanumaññiṃsu.,13,1
- 386363,jp,18,samanumodati,samanumodati,samanumodati,samanumodati:[saṃ-anu-mud] 喜ぶ,満足す,是認する.,12,1
- 386367,jp,18,samanunna,samanuñña,samanuñña,samanuñña:a.[<samanuññā] 認める,是認者.,9,1
- 386375,jp,18,samanunna,samanuññā,samanuññā,samanuññā:f.[<samanujānāti] 是認,承諾.,9,1
- 386408,jp,18,samanusocati,samanusocati,samanusocati,samanusocati:[saṃ-anu-śuc] 憂愁す.aor.samanusocesi.,12,1
- 386413,jp,18,samanussarati,samanussarati,samanussarati,samanussarati:[saṃ-anu-smṛ] 随念す,想起す.,13,1
- 386427,jp,18,samanuyunjati,samanuyuñjati,samanuyuñjati,samanuyuñjati:[saṃ-anu-yuj] 審問す,難詰す.opt.samanuyuñjeyya; pass.samanuyuñjiyati.,13,1
- 386445,jp,18,samapadum,samāpaduṃ,samāpaduṃ,samāpaduṃ:samāpajjati の aor.,9,1
- 386461,jp,18,samapajjati,samāpajjati,samāpajjati,samāpajjati:[saṃ-ā-pad,Sk.BSk.samāpadyate] 到達す,得達す,入る,入定す,なる.aor.samāpajji,samāpaduṃ; opt.samāpajjeyya; pp.samāpajjita,samāpanna.,11,1
- 386473,jp,18,samapajjita,samāpajjita,samāpajjita,samāpajjita:a.[samāpajjati の pp.] 達せる,入れる.sākacchā samāpajjitapubbā 前になせる会話.,11,1
- 386485,jp,18,samapanna,samāpanna,samāpanna,samāpanna:a.[samāpajjati の pp.] 到達せる,入定せる,入定者.,9,1
- 386503,jp,18,samapatti,samāpatti,samāpatti,samāpatti:f.[BSk.〃<samāpajjati] ① 定,等至,三摩鉢底,正受,入定.② 定犯,入罪.-kusala 等至善巧,入定善巧.-citta 定心.-ñāṇa 等至智,定智.-nānatta 定種々.-vuṭṭhāna-kusala 出定善巧,等至を出るに善巧.,9,1
- 386557,jp,18,samappeti,samappeti,samappeti,samappeti:[saṃ-appeti<ṛ の caus.] 渡す,置く,与える,任せる.pp.samappita.,9,1
- 386567,jp,18,samappita,samappita,samappita,samappita:a.[samappeti の pp.] 引き渡された,与えられた; 具備せる,有せる,所有する.,9,1
- 386582,jp,18,samarabhati,samārabhati,samārabhati,samārabhati:[saṃ-ā-rabh] 始める,努カす.pp.samāraddha.,11,1
- 386596,jp,18,samaraddha,samāraddha,samāraddha,samāraddha:a.[samārabhati の pp.] 励める,努力した.,10,1
- 386604,jp,18,samaraka,samāraka,samāraka,samāraka:a.[sa-māra-ka] 悪魔と共なる,悪魔を含めたる.,8,1
- 386614,jp,18,samarambha,samārambha,samārambha,samārambha:m.① [<samārabhati<rabh] 勤励,努カ,労カ.② [<radh] 破壊,殺害.,10,1
- 386624,jp,18,samarocayi,samārocayi,samārocayi,samārocayi:samārocayuṃ,saṃroceti (共に楽しむ,大いに喜ぶ) の aor.,10,1
- 386654,jp,18,samaruhati,samāruhati,samāruhati,samāruhati:samārohati [saṃ-ā-ruh] 登る,上る,入る.pp.samārūḷha; caus.samāropeti 揚げる,入らせる,入る.,10,1
- 386668,jp,18,samarulha,samārūḷha,samārūḷha,samārūḷha:a.[samāruhati の pp.] 登れる,入れる.,9,1
- 386679,jp,18,samasa,samāsa,samāsa,samāsa:m.[<saṃ-ās] 結合; 省略.,6,1
- 386696,jp,18,samasama,samāsama,samāsama,samāsama:a.[=samasama] 全同の.,8,1
- 386703,jp,18,samasana,samāsana,samāsana,samāsana:n.[<samāsati] 共坐,交際.,8,1
- 386713,jp,18,samasati,samāsati,samāsati,samāsati:[saṃ-ās] 共坐す,交わる.opt.3sg.samāsetha.,8,1
- 386716,jp,18,samasato,samāsato,samāsato,samāsato:adv.[samāsa の abl.] 簡略に.,8,1
- 386722,jp,18,samasayisum,samasāyisuṃ,samasāyisuṃ,samasāyisuṃ:saṃsāyati の aor.3pl.,11,1
- 386737,jp,18,samasevita,samāsevita,samāsevita,samāsevita:a.[saṃ-āsevita] よく習行せる.,10,1
- 386757,jp,18,samassasati,samassasati,samassasati,samassasati:[saṃ-ā-śvas] 蘇息す,安心す.pp.samassattha 安心せる.caus.samassāseti 安心させる.,11,1
- 386775,jp,18,samassita,samassita,samassita,samassita:a.[saṃ-ā-śri の pp.] 依止せる,よりかかった.,9,1
- 386783,jp,18,samata,samatā,samatā,samatā:f.[sama-tā] 平等,公平.,6,1
- 386794,jp,18,samatapa,samātapa,samātapa,samātapa:m.[saṃ-ātapa] 熱心.,8,1
- 386799,jp,18,samatha,samatha,samatha,samatha:m.[<śam.BSk.śamatha] 止,止息,寂止,奢摩他; 滅諍,滅,滅法.-kammaṭṭhāna 止業処.-kkhandha 滅諍犍度.-nimitta 止相,寂止相.-pubbaṅgama 止を先行とする.-bala 止力,寂止力.-yānika 奢摩他行者.-vipassanā 止と観,奢摩他と毘鉢舎那,止観.-saṅgaha 止の摂,滅法聚.-samādhi 奢摩多定.,7,1
- 386828,jp,18,samatigganhati,samatiggaṇhāti,samatiggaṇhāti,samatiggaṇhāti:[saṃ-ati-grah] 超える,越度す.ger.samatiggayha.,14,1
- 386831,jp,18,samatikkama,samatikkama,samatikkama,samatikkama:a.[saṃ-atikkama] 超越せる.-vibhūta 超越無有.,11,1
- 386842,jp,18,samatikkamana,samatikkamana,samatikkamana,samatikkamana:n.超越.-pahāna 超越捨断.,13,1
- 386846,jp,18,samatikkamati,samatikkamati,samatikkamati,samatikkamati:[saṃ-ati-kram] 越える,越度す,超越す.ger.samatikkamma; pp.samatikkanta 超えたる,征服せる.,13,1
- 386870,jp,18,samatimannati,samatimaññati,samatimaññati,samatimaññati:[saṃ-atimaññati] 軽蔑す.aor.samatimaññi.,13,1
- 386876,jp,18,samatittha,samatittha,samatittha,samatittha:a.[sama-tittha] 岸と等しき.,10,1
- 386879,jp,18,samatitthatha,samatiṭṭhatha,samatiṭṭhatha,samatiṭṭhatha:santiṭṭhati の aor.3sg.,13,1
- 386881,jp,18,samatitthika,samatitthika,samatitthika,samatitthika:(samatittika,samatittiya) a.[sama-tittha-ika] 岸と等しき,岸まで一杯,へりまで一杯.,12,1
- 386896,jp,18,samativattati,samativattati,samativattati,samativattati:[saṃ-ati-vṛt] 越える,征服す.,13,1
- 386908,jp,18,samativijjhati,samativijjhati,samativijjhati,samativijjhati:[saṃ-ati-vyadh] 貫通す,通す.,14,1
- 386914,jp,18,samatta,samatta,samatta,samatta:① n.[sama-tta=samatā] 平等,公平.② a.[Sk.samāpta,saṃ-āp の pp.] 到達せる,完成せる,終れる,完全な.acc.samattaṃ 完全に.,7,1
- 386932,jp,18,samattha,samattha,samattha,samattha:a.[Sk.samartha] 可能な,できる,強力な.dhāvanāya samattho; dhāvituṃ samattho 走ることができる(人).,8,1
- 386939,jp,18,samattha,sāmattha,sāmattha,sāmattha:=samattha.,8,1
- 386955,jp,18,samatthiya,sāmatthiya,sāmatthiya,sāmatthiya:n.[samatha-ya] 能力,可能性.,10,1
- 386982,jp,18,samavapaka,samavāpaka,samavāpaka,samavāpaka:n.[sama-vāpaka<vap] 蒔く種.,10,1
- 386990,jp,18,samavassarati,samavassarati,samavassarati,samavassarati:[saṃ-ava-sṛ] むちを下す,拍車をかける.aor.samavassari.cf.samosarati.,13,1
- 386995,jp,18,samavatta,samavatta,samavatta,samavatta:① a.[sama-vaṭṭa] 完全円満の.-khandhā 両肩は等しく丸き [三十二相の一] .② n.[sama-vatta] 等しき義務,定制.-cāra 定遊行.-vāsa 制限住.-saṃvāsa 定制共住.,9,1
- 387003,jp,18,samavatthita,samavaṭṭhita,samavaṭṭhita,samavaṭṭhita:a.[<saṃ-ava-sthā] 用意せる,よく定めた.,12,1
- 387013,jp,18,samavaya,samavāya,samavāya,samavāya:m.[<saṃ-ava-i] 合,結合,会合.-vādin 合論者,勝論者 [visesika].,8,1
- 387026,jp,18,samavekkhati,samavekkhati,samavekkhati,samavekkhati:[saṃ-ava-īkṣ] 観察す.考察す.,12,1
- 387038,jp,18,samavekkhitar,samavekkhitar,samavekkhitar,samavekkhitar:m.[<samavekkhati] 観察者.,13,1
- 387042,jp,18,samavepakin,samavepākin,samavepākin,samavepākin:a.[<sama-vipāka] 等熟カある,よく消化させる.,11,1
- 387060,jp,18,samavossajjati,samavossajjati,samavossajjati,samavossajjati:[=samossajjati] 譲渡す,委譲す.,14,1
- 387065,jp,18,samaya,samaya,samaya,samaya:m.[〃<saṃ-i] ① 会,集会.② 時,時期,適時.③ 宗,宗義.acc.ekaṃ samayaṃ adv.一時,ある時.instr.tena samayena adv.その時.-ppavādaka 教義論究所,会談室.-vimutta 時解脱者.-vimutti,-vimokkha 時解脱 ④ [śam-aya] 断滅.,6,1
- 387084,jp,18,samayati,samāyāti,samāyāti,samāyāti:[saṃ-ā-yā] 集会す,結合す.,8,1
- 387095,jp,18,samayika,sāmayika,sāmayika,sāmayika:a.[BSk.〃<samaya=sāmāyika] 一時の.-vimutta 時解脱者.,8,1
- 387102,jp,18,samayika,sāmāyika,sāmāyika,sāmāyika:a.[=sāmayika<samaya] 一時的なる,暫時の,適時の.-kantacetovimutti 時愛心解脱.,8,1
- 387135,jp,18,sambadha,sambādha,sambādha,sambādha:m.[〃] 障碍,繁多,繁雑,雑踏; 密所,陰部.-ṭhāna 陰部,かくし所.,8,1
- 387152,jp,18,sambadheti,sambādheti,sambādheti,sambādheti:sambādhayati [saṃ-bādh の caus.] 雑踏する.,10,1
- 387164,jp,18,sambahana,sambāhana,sambāhana,sambāhana:n.[<sambāhati] 按摩,シャンプー.,9,1
- 387172,jp,18,sambahati,sambāhati,sambāhati,sambāhati:sambāheti [saṃ-bāh] 按摩する,シャンプーする.aor.sambāhi; caus.sambāhāpeti 按摩させる.,9,1
- 387188,jp,18,sambahula,sambahula,sambahula,sambahula:a.[saṃ-bahula] 多くの,衆多の,衆人.sambahulaṃ karoti 多数決をとる.,9,1
- 387196,jp,18,sambahulata,sambahulatā,sambahulatā,sambahulatā:f.[sambahula-tā] 多数決.,11,1
- 387199,jp,18,sambahulika,sambahulika,sambahulika,sambahulika:a.=sambahula.,11,1
- 387204,jp,18,sambajjhati,sambajjhati,sambajjhati,sambajjhati:[sambandhati の pass.] 結ばれる.,11,1
- 387206,jp,18,sambala,sambala,sambala,sambala:n.[cf.Sk.śambala] 糧食,準備食,旅資.,7,1
- 387215,jp,18,sambandha,sambandha,sambandha,sambandha:m.[<saṃ-bandh] 結合,連結.,9,1
- 387224,jp,18,sambandhana,sambandhana,sambandhana,sambandhana:n.[<saṃ-bandh] 結合,相続.,11,1
- 387231,jp,18,sambandhati,sambandhati,sambandhati,sambandhati:[saṃ-bandh] 結合す,統合す.ger.sambandhitvā; pp.sambaddha; pass.sambajjhati.,11,1
- 387255,jp,18,sambarimaya,sambarimāyā,sambarimāyā,sambarimāyā:f.[Sambarī-māyā] Sambara (Sk.Śambara 阿修羅王,幻者)の幻術.,11,1
- 387264,jp,18,sambhagga,sambhagga,sambhagga,sambhagga:a.[sambhañjati の pp.] 破壊せる.,9,1
- 387276,jp,18,sambhajati,sambhajati,sambhajati,sambhajati:[saṃ-bhaj] 親近す,奉仕す.opt.sambhajeyya; ppr.sambhajanta; pp.sambhatta.,10,1
- 387282,jp,18,sambhajjati,sambhajjati,sambhajjati,sambhajjati:[sambhañjati の pass.] 破壊される,壊れる.aor.1sg.sambhajjisaṃ.,11,1
- 387286,jp,18,sambhama,sambhama,sambhama,sambhama:m.[<saṃ-bhram] 混乱,混迷.,8,1
- 387306,jp,18,sambhanjati,sambhañjati,sambhañjati,sambhañjati:[saṃ-bhañj] 破壊す,裂ける.pp.sambhagga; caus.sambhañjeti; pass.sambhajjati.,11,1
- 387313,jp,18,sambhanjeti,sambhañjeti,sambhañjeti,sambhañjeti:[sambhañjati の caus.] こわす,引き裂く.opt.sambhañjeyyuṃ.,11,1
- 387318,jp,18,sambhara,sambhāra,sambhāra,sambhāra:m.[<saṃ-bhṛ] 資糧,必需品,集起,要素; 助味.-saṃyutta 合酒.-seda 罨法.,8,1
- 387333,jp,18,sambhasa,sambhāsā,sambhāsā,sambhāsā:f.[<saṃ-bhāṣ] 会話,語話.,8,1
- 387338,jp,18,sambhata,sambhata,sambhata,sambhata:a.[sam-bhṛ の pp.] 集めたる,得たる.,8,1
- 387349,jp,18,sambhatta,sambhatta,sambhatta,sambhatta:a.m.[sambhajati の pp.] 親近せる,友人,同僚.yathāsambhattaṃ adv.友人を頼って.,9,1
- 387363,jp,18,sambhava,sambhava,sambhava,sambhava:m.[<saṃ-bhū] 発生,生起,生成.-esin 求生者.-rūpa 生成色.,8,1
- 387397,jp,18,sambhavati,sambhavati,sambhavati,sambhavati:sambhuṇāti,sambhuṇati,sambhoti [saṃ-bhū] 発生す,生成す; 出来る,可能である.aor.sambhavi; pp.sambhūta; caus.sambhāveti.,10,1
- 387414,jp,18,sambhaveti,sambhāveti,sambhāveti,sambhāveti:[saṃ-bhū の caus.] 得る,達する,尊敬す,敬う.grd.sambhāvanīya 尊敬すべき.pp.sambhāvita.,10,1
- 387425,jp,18,sambhavita,sambhāvita,sambhāvita,sambhāvita:a.[sambhāveti の pp.] 尊敬されたる.,10,1
- 387431,jp,18,sambheda,sambheda,sambheda,sambheda:m.[<saṃ-bhid] 混合,汚染.,8,1
- 387439,jp,18,sambhejja,sambhejja,sambhejja,sambhejja:a.[sambhindati の grd.] 統合の,合流の.,9,1
- 387443,jp,18,sambhindati,sambhindati,sambhindati,sambhindati:[saṃ-bhid] 混ず,統合す.pp.sambhinna; grd.sambhejja.,11,1
- 387449,jp,18,sambhinna,sambhinna,sambhinna,sambhinna:a.[sambhindati の pp.] 混ぜる.,9,1
- 387457,jp,18,sambhita,sambhīta,sambhīta,sambhīta:a.[saṃ-bhīta] 恐怖せる.,8,1
- 387469,jp,18,sambhoga,sambhoga,sambhoga,sambhoga:m.[saṃ-bhoga] 受用,共食,共事.,8,1
- 387477,jp,18,sambhoti,sambhoti,sambhoti,sambhoti:=sambhavati.,8,1
- 387491,jp,18,sambhunati,sambhuṇāti,sambhuṇāti,sambhuṇāti:→sambhavati.,10,1
- 387493,jp,18,sambhunjati,sambhuñjati,sambhuñjati,sambhuñjati:[saṃ-bhuj] 共に食す,交際す.,11,1
- 387506,jp,18,sambhuta,sambhūta,sambhūta,sambhūta:a.[sambhavati の pp.] 生ぜる,発生した.,8,1
- 387517,jp,18,sambodha,sambodha,sambodha,sambodha:m.[<saṃ-budh] 正覚,等覚.pubbe sambodhā 正覚以前に.abhabbo sambodhāya 正覚不能.-gāmin 正覚に至らしめる.,8,1
- 387534,jp,18,sambodheti,sambodheti,sambodheti,sambodheti:→ sambujjhati.,10,1
- 387541,jp,18,sambodhi,sambodhi,sambodhi,sambodhi:f.[=sambodha.saṃ-bodhi] 正覚,等覚,三菩提.-agga(-yagga)最上の正覚.-anuttara 最上正覚.-gāmin 正覚に導く.-patta 正覚に達せる.-parāyana 正覚に到る,三菩提に趣く.-rati,-sukha 正覚の楽.,8,1
- 387556,jp,18,sambodhiyanga,sambodhiyaṅga,sambodhiyaṅga,sambodhiyaṅga:=sambojjhaṅga.,13,1
- 387559,jp,18,sambojjhanga,sambojjhaṅga,sambojjhaṅga,sambojjhaṅga:m.[saṃ-bodhi-aṅga] 覚支,等覚支 [=sambodhiyaṅga].,12,1
- 387572,jp,18,sambuddha,sambuddha,sambuddha,sambuddha:a.m.[sambujjhati の pp.] よく覚れる,正覚者,等覚者.,9,1
- 387586,jp,18,sambuddhum,sambuddhuṃ,sambuddhuṃ,sambuddhuṃ:sambujjhati の inf.,10,1
- 387588,jp,18,sambujjhati,sambujjhati,sambujjhati,sambujjhati:[saṃ-budh] よく覚る,正覚す.inf.sambuddhuṃ; pp.sambuddha; caus.sambodheti 覚らせる,教える.,11,1
- 387600,jp,18,sambuka,sambuka,sambuka,sambuka:m.[Sk.śambuka] 貝殻,貝.,7,1
- 387613,jp,18,samecca,samecca,samecca,samecca:sameti の ger.,7,1
- 387622,jp,18,samekkhati,samekkhati,samekkhati,samekkhati:[saṃ-īkṣ] 考察す,観察す,探求す.opt.samekkhe; ppr.samekkhaṃ,samekkhamāna; ger.samekkhiya.,10,1
- 387642,jp,18,samerita,samerita,samerita,samerita:a.[saṃ-īr の caus.の pp.] 動かされた,遍満せる,充満せる.,8,1
- 387651,jp,18,samessati,samessati,samessati,samessati:sameti の fut.,9,1
- 387652,jp,18,samesum,samesuṃ,samesuṃ,samesuṃ:sameti の aor.,7,1
- 387654,jp,18,sameta,sameta,sameta,sameta:a.[sameti の pp.] 合せる,結合せる,具せる,為作せる.,6,1
- 387663,jp,18,sameti,sameti,sameti,sameti:[saṃ-i] 集合す,交際す,会ら,知る,同意す.fut.samessati; aor.samiṃsu,samesuṃ; ger.samecca 会合して,知り合って.pp.samita,sameta.,6,1
- 387674,jp,18,sameti,sāmeti,sāmeti,sāmeti:[sammati śam の caus.] 静める,止める,止息さす.pp.samita.,6,1
- 387755,jp,18,samhanana,saṃhanana,saṃhanana,saṃhanana:n.[<saṃhanati] 打ち合い,結合.,9,1
- 387759,jp,18,samhanati,saṃhanati,saṃhanati,saṃhanati:saṃhanti [saṃ-han] 打つ,伐つ,鎮める.ger.saṃhacca; pp.saṃhata.,9,1
- 387763,jp,18,samhani,saṃhāni,saṃhāni,saṃhāni:f.[saṃ-hāni] 損減,減退.,7,1
- 387769,jp,18,samhara,saṃhara,saṃhara,saṃhara:m.,saṃharaṇa f.[<saṃhṛ] 集めること.,7,1
- 387778,jp,18,samharaka,saṃhāraka,saṃhāraka,saṃhāraka:a.m.[<saṃharati] 集める(人),合集の.,9,1
- 387794,jp,18,samharati,saṃharati,saṃharati,saṃharati:[saṃ-hṛ] 集む,たたむ,合せる,積む; 制す,征伏す.pp.saṃhata; grd.saṃhīra; caus.saṃharāpeti; pass.saṃhīrati.,9,1
- 387804,jp,18,samharima,saṃhārima,saṃhārima,saṃhārima:a.[<saṃ-hṛ] 可動の,持ち運ばれる.,9,1
- 387816,jp,18,samhasati,saṃhasati,saṃhasati,saṃhasati:[saṃ-has] 笑う,共に笑う.,9,1
- 387823,jp,18,samhata,saṃhata,saṃhata,saṃhata:a.① [saṃ-han の pp.] 堅き,目のつまった.② [saṃ-hṛ の pp.] 集められた.,7,1
- 387838,jp,18,samhi,samhi,samhi,samhi:[sa ③ の loc.] 自己に於いて.,5,1
- 387839,jp,18,samhira,saṃhīra,saṃhīra,saṃhīra:[=saṃhāriya,saṃharati の grd.] 可伏の,制御されうる.,7,1
- 387842,jp,18,samhirati,saṃhīrati,saṃhīrati,saṃhīrati:[saṃharati の pass.] 運ばれ支配される.,9,1
- 387845,jp,18,samhita,saṃhita,saṃhita,saṃhita:a.[sandahati<dhā の pp.] 伴える,具せる.f.saṃhitā 詩書,ヴz一ダ本集.,7,1
- 387856,jp,18,samhiyati,saṃhīyati,saṃhīyati,saṃhīyati:= sandhīyati.,9,1
- 387873,jp,18,samici,samīcī,samīcī,samīcī:=sāmīcī.,6,1
- 387879,jp,18,samici,sāmīcī,sāmīcī,sāmīcī:sāmīci f.[<sammā] 如法,方正,和敬,恭敬.-kamma 和敬業.-paṭipadā和敬行,方正の行道.-paṭipanna 方正に行ぜる,和敬行の.,6,1
- 387892,jp,18,samiddha,samiddha,samiddha,samiddha:a.[samijjhati の pp.] 成功せる,栄えた,富める.instr.samiddhena 成功して.,8,1
- 387903,jp,18,samiddhi,samiddhi,samiddhi,samiddhi:f.[<samiddha] 成功,繁栄.,8,1
- 387918,jp,18,samiddhin,samiddhin,samiddhin,samiddhin:a.,samiddhinī f.[samiddha-in] 富有の.,9,1
- 387928,jp,18,samihati,samīhati,samīhati,samīhati:[saṃ-īh] 努める,欲求す.pp.samīhita 努力せる,追求せる.,8,1
- 387932,jp,18,samihita,samihita,samihita,samihita:a.[=saṃhita] 集められた,合集の.,8,1
- 387949,jp,18,samijjhati,samijjhati,samijjhati,samijjhati:[saṃ-ṛdh] 栄える,成功す.aor.samijjhi; opt.samijjheyyuṃ; fut.samijjhissati; pp.samiddha; caus.samijjhāpeti 与える.,10,1
- 387960,jp,18,samijjhittha,samijjhiṭṭha,samijjhiṭṭha,samijjhiṭṭha:a.[saṃ-ajjhiṭṭha<iṣ] 命ぜられたる.,12,1
- 387964,jp,18,samika,sāmika,sāmika,sāmika:m.[<sāmin] 所有者,主人,夫.,6,1
- 387981,jp,18,samimsu,samiṃsu,samiṃsu,samiṃsu:sameti の aor.,7,1
- 387983,jp,18,samin,sāmin,sāmin,sāmin:m.[=suvāmin.Sk.svāmin<sva] 所有者,支配者,主人,夫.voc.sāmi 主よ,旦那よ.sāmi- -paribhoga 主人受用.-vacana 所有格,属格(gen.).f.sāminī 女主人,妻.,5,1
- 387995,jp,18,saminjati,samiñjati,samiñjati,samiñjati:[=sammiñjati,saṃ-iṅg] 動かす,曲げる; 動く.opt.samiñjeyya; pp.samiñjita=sammiñjita 曲げたる.,9,1
- 388005,jp,18,samipa,samīpa,samīpa,samīpa:a.[〃] 近くに,接近せる.acc.samīpaṃ,loc.samīpe 近くに.abl.samīpato 近くに,近くより.-cārin 近行者,近従者.,6,1
- 388046,jp,18,samirati,samīrati,samīrati,samīrati:[saṃ-īr] 動く,動揺す.pp.samīrita 動揺せる.,8,1
- 388068,jp,18,samisa,sāmisa,sāmisa,sāmisa:a.[sa-āmisa] 有味の,食味ある,物質的の,肉体的の.-dukkha 物質的<br>肉体的の苦.-sukha 物質的<br>有染の楽.,6,1
- 388080,jp,18,samita,samita,samita,samita:a.① [sameti の pp.] 集まれる.n.acc.samitaṃ 常に,引続き.② [sa-mita<mā] 等しき,同量の.③ [sam-mati śam の pp.] 静止せる.④ [śam の caus.の pp.] 整えられた,片付けられた.,6,1
- 388108,jp,18,samitar,samītar,samītar,samītar:=sametar.,7,1
- 388112,jp,18,samitatta,samitatta,samitatta,samitatta:n.[samita ③ -tta] 寂止せること.,9,1
- 388123,jp,18,samitavin,samitāvin,samitāvin,samitāvin:a.[samita ③ -āvin.cf.BSk.śamitāvin,samitāvin] 静かになれる,寂静者.,9,1
- 388126,jp,18,samiti,samiti,samiti,samiti:f.[<saṃ-i] 集合,集会.,6,1
- 388145,jp,18,samiya,sāmiya,sāmiya,sāmiya:=sāmika.,6,1
- 388177,jp,18,samma,samma,samma,samma:① interj.友よ.pl.sammā.② =sammā ①.③ [cf.Sk.śamyā] 鐃,鐃鈸(にょうはつ).-tāḷa 鐃.-sadda 鐃声.,5,1
- 388190,jp,18,samma,sammā,sammā,sammā:① adv.[Sk.samyak] 正しく,完全に.sammaddasa 正見者.sammaggata 正行者,完成者.sammappajāna 正知者.sammappaññā 正慧,正しい知慧.sammappadhāna 正勤.sammā-ājīva 正命.sammākammanta 正業.sammāñāṇa 正智.sammāñāṇin 正智者.sammādiṭṭhi 正見.sammādiṭṭhika,sammādiṭṭhin 正見者.sammādhārā 正しき水流.sammāpaṭipatti,sammāpaṭipadā 正行,正道.sammāpaṭipanna 正行者.sammāpaṇidhi 正願.sammāpaṇihita 正願の,正しく向けられた.sammāvattanā 厳格な行為.sammābrahmacārin 正梵行者.sammāmanasikāra 正作意.sammāvācā 正語,正語者.sammāvāyāma 正精進,正勤者.sammāvimutta 正解脱者.sammāvimutti 正解脱.sammāsaṃvara 正律儀.sammāsaṅkappa 正思惟,正思者.sammāsata 正念者.sammāsati 正念.sammāsamādhi 正定,正定者.sammāsamuccheda 正断.sammāsampassaṃ 正見者.sammāsambuddha 正等覚者,三藐三仏陀.sammāsambodhi 正等覚,三藐三菩提.② [samma ① の pl.] 友等よ.,5,1
- 388206,jp,18,samma-pasa,sammā-pāsa,sammā-pāsa,sammā-pāsa:m.[Sk.śamyā-prāsa] 擲棒祭,シャム棒の投擲.,10,1
- 388216,jp,18,sammad,sammad,sammad,sammad:adv.[=sammā] 正しく.-akkhāta 正しく説かれたる.-aññā 完全智.-eva 正しく,完全に.,6,1
- 388220,jp,18,sammada,sammada,sammada,sammada:m.[saṃ-mada] 食後の睡気.,7,1
- 388242,jp,18,sammadda,sammadda,sammadda,sammadda:m.[<saṃ-mṛd] 踏み付け,馳駆,雑踏.,8,1
- 388255,jp,18,sammaddati,sammaddati,sammaddati,sammaddati:[saṃ-mṛd] 踏み付ける.もむ.ppr.sammaddanta.,10,1
- 388288,jp,18,sammaggata,sammaggata,sammaggata,sammaggata:a.[sammā-gata] 正行者.,10,1
- 388303,jp,18,sammajjana,sammajjana,sammajjana,sammajjana:n.[<sammajjati] 掃除.,10,1
- 388310,jp,18,sammajjani,sammajjanī,sammajjanī,sammajjanī:f.[<sammajjati] 箒,ほうき.cf.sammujjanī.,10,1
- 388323,jp,18,sammajjati,sammajjati,sammajjati,sammajjati:[saṃ-mṛj] 掃く,掃除す,研磨す.pp.sammaṭṭha; caus,sammajjāpeti 掃除させる,磨かせる.,10,1
- 388352,jp,18,sammakkheti,sammakkheti,sammakkheti,sammakkheti:[saṃ-mṛkṣ の caus.] 塗布す,塗りたくる.pp.sammakkhita.,11,1
- 388366,jp,18,sammana,sammāna,sammāna,sammāna:n.,sammānanā f.[<saṃ-man] 尊敬,敬意.,7,1
- 388381,jp,18,sammannati,sammaññati,sammaññati,sammaññati:=sammannati.,10,1
- 388383,jp,18,sammannati,sammannati,sammannati,sammannati:[saṃ-man] 同意す,選ぶ,定む,尊敬す,敬う.aor.sammannesi; inf.sammannituṃ; pp.sammata.,10,1
- 388401,jp,18,sammanteti,sammanteti,sammanteti,sammanteti:[saṃ-manteti] 相談す,相謀る,談合す.,10,1
- 388443,jp,18,sammappajana,sammappajāna,sammappajāna,sammappajāna:a.[sammā-pajāna] 正知ある.,12,1
- 388445,jp,18,sammappanna,sammappaññā,sammappaññā,sammappaññā:f.正知,正慧.,11,1
- 388451,jp,18,sammasa,sammasa,sammasa,sammasa:m.[<saṃ-mṛś] 接触,触.,7,1
- 388466,jp,18,sammasana,sammasana,sammasana,sammasana:n.[<sammasati] 思惟,把捉.-ñāṇa 思惟智.-rūpa 思惟色.,9,1
- 388481,jp,18,sammasati,sammasati,sammasati,sammasati:[saṃ-mṛś] 触る,把触す,触知す,思惟す.ppr.sammasaṃ,sammasanta,sammasamāna; pp.sammasita.,9,1
- 388495,jp,18,sammasita,sammasita,sammasita,sammasita:a.[sammasati の pp.] 触知せる,理解せる,通暁せる.,9,1
- 388501,jp,18,sammasitar,sammasitar,sammasitar,sammasitar:m.[<sammasati] 思惟者.,10,1
- 388505,jp,18,sammata,sammata,sammata,sammata:a.[sammannati の pp.] 考えられた,尊敬された,選ばれた,同意の.,7,1
- 388520,jp,18,sammati,sammati,sammati,sammati:① [Sk.śamyati śam ①] 静まる,寂止す,休息す,住む.pp.santa; caus.sāmeti.② [Sk.śrāmyati śram] 疲れる.③ [Sk.śamyati śam ②] 働く,満足する.④ f.[=sammuti<saṃ-man] -ñāṇa 世俗智.-deva 世俗天.-santi 世俗寂.,7,1
- 388535,jp,18,sammatta,sammatta,sammatta,sammatta:n.① [saṃ-matta<mad] 理性を失える,夢中の,酔迷の.② [sam-mā-tta] 正性,正しきこと.-niyata 正性決定者.-niyata-rāsi 正定聚,正位決定聚.-niyāma 正性決定.,8,1
- 388552,jp,18,sammattha,sammaṭṭha,sammaṭṭha,sammaṭṭha:a.[sammajjati の pp.] 掃除せる,研磨せる,滑らかな.,9,1
- 388580,jp,18,sammegha,sammegha,sammegha,sammegha:m.[saṃ-megha] 雨雲,雨天.,8,1
- 388584,jp,18,sammilata,sammilāta,sammilāta,sammilāta:a.[saṃ-milāta] しぼんだ.,9,1
- 388595,jp,18,samminjati,sammiñjati,sammiñjati,sammiñjati:sammiñjeti [=samiñjati,saṃ-iṅg,BSk.sammiñjayati] 曲げる.pp.sammiñjita 曲げたる,屈せる.,10,1
- 388635,jp,18,sammita,sammita,sammita,sammita:a.[saṃ-mā の pp.] 計量せる,適量の.-bhāṇin 適度に話す人.,7,1
- 388639,jp,18,sammiti,sammiti,Sammiti,Sammiti:Sammitīya m.[BSk.Sammatīya,Sammitīya] 正量部,三弥底部 [部派の一].,7,1
- 388646,jp,18,sammodaka,sammodaka,sammodaka,sammodaka:a.[<sammodati] 喜ばしき,親切な.,9,1
- 388666,jp,18,sammodati,sammodati,sammodati,sammodati:[saṃ-mud] 喜ぶ,相喜ぶ,挨拶す,慶慰す.aor.sammodi; grd.sammodanīya 相喜ぶべき.pp.sammudita,sammodita 喜悦せる.ppr.sammodamāna 友誼ある,和合の.,9,1
- 388680,jp,18,sammoha,sammoha,sammoha,sammoha:m.[<saṃ-muh] 迷妄,痴蒙,迷乱.-ābhinivesa 痴蒙住着; 迷妄現貪.,7,1
- 388692,jp,18,sammohavinodani,sammohavinodanī,Sammohavinodanī,Sammohavinodanī:f.分別論の註釈.VibhA.,15,1
- 388698,jp,18,sammosa,sammosa,sammosa,sammosa:m.[<saṃ-mṛṣ] 失念,錯乱.,7,1
- 388706,jp,18,sammucca,sammuccā,sammuccā,sammuccā:→ sammusā.,8,1
- 388715,jp,18,sammucchita,sammucchita,sammucchita,sammucchita:=samucchita.,11,1
- 388721,jp,18,sammudita,sammudita,sammudita,sammudita:a.[sammodati の pp.] 喜悦せる.,9,1
- 388729,jp,18,sammujjani,sammujjanī,sammujjanī,sammujjanī:=sammajjanī.,10,1
- 388732,jp,18,sammukha,sammukha,sammukha,sammukha:a.[saṃ-mukha] 面前の,現前の,対面の.abl.sammukhā; loc.sammukhe 面前に,相対して,親しく.sam-mukhā- -vikappanā 対面浄施.-vinaya 現前毘尼.-vinaya-paṭirūpaka 似現前毘尼.sammukhī- -bhāva 対面.-bhūta 対面せる,現前者.,8,1
- 388744,jp,18,sammukhata,sammukhatā,sammukhatā,sammukhatā:f.[sammukha-tā] 現前,対面の状態.,10,1
- 388757,jp,18,sammukkacana,sammukkācanā,sammukkācanā,sammukkācanā:f.[saṃ-ukkācanā] 極挙説.,12,1
- 388759,jp,18,sammulha,sammūḷha,sammūḷha,sammūḷha:a.[sammuyhati の pp.] 昏迷の,痴昧の,迷乱せる.,8,1
- 388777,jp,18,sammusa,sammusā,sammusā,sammusā:=sammuccā adv.[sammuti の abl.] 同意して.,7,1
- 388795,jp,18,sammuti,sammuti,sammuti,sammuti:f.① [=sammati<saṃ-man Sk.saṃvṛti] 同意,選出,認定,許可; 世俗,通俗,仮俗,仮名.-ñāṇa 世俗智.-thera 認定長老.-maraṇa 世俗死.-sacca 俗諦.② [cf.Sk.smṛti] 聖伝書,伝承.,7,1
- 388808,jp,18,sammuttha,sammuṭṭha,sammuṭṭha,sammuṭṭha:a.[saṃ-mṛṣ の pp.] 忘失せる,失念せる.-ssati 失念者,忘失の念ある,失念.,9,1
- 388822,jp,18,sammuyhati,sammuyhati,sammuyhati,sammuyhati:[saṃ-muh] 迷う,昏迷す.pp.sammūḷha 昏迷せる,痴昧の.caus.sammoheti 痴昧ならしむ.,10,1
- 388842,jp,18,samocita,samocita,samocita,samocita:a.[<saṃ-ava-ci] 集積の,整理されたる.,8,1
- 388851,jp,18,samodahati,samodahati,samodahati,samodahati:[saṃ-ava-dhā] 共に置く 収める,付ける,適用する.ppr.sg.nom.samodahaṃ; ger.samodahitvā,samodhāya; pp.samohita.,10,1
- 388865,jp,18,samodaka,samodaka,samodaka,samodaka:a.[sama-udaka] 水面と等しき.acc.samodakaṃ 水面の所まで.,8,1
- 388870,jp,18,samodhana,samodhāna,samodhāna,samodhāna:samodahana n.[<sa-modahati] 集合,結合,合一,適用,総摂.-parivāsa 合一別住.-mānatta 合一摩那埵.,9,1
- 388885,jp,18,samodhaneti,samodhāneti,samodhāneti,samodhāneti:[samodhāna の denom.] 結合す,連結す.,11,1
- 388895,jp,18,samodhaya,samodhāya,samodhāya,samodhāya:samodahati の ger.,9,1
- 388900,jp,18,samoha,samoha,samoha,samoha:a.[sa-moha] 痴ある.-citta 有痴心.,6,1
- 388909,jp,18,samohita,samohita,samohita,samohita:a.[samodahati の pp.] 結合せる,覆われた.,8,1
- 388928,jp,18,samokirati,samokirati,samokirati,samokirati:[saṃ-ava-kṝ] 散布す.pp.samokiṇṇa.,10,1
- 388950,jp,18,samosarana,samosaraṇa,samosaraṇa,samosaraṇa:n.[<samosarati] 会合,等趣,結合.-ṭṭhāna 会合処,合流処.,10,1
- 388960,jp,18,samosarati,samosarati,samosarati,samosarati:[saṃ-ava-sṛ] 合流す,会合す,集まる.,10,1
- 388985,jp,18,samotata,samotata,samotata,samotata:a.[<saṃ-ava-tan] 敷ける.,8,1
- 388995,jp,18,sampabhasa,sampabhāsa,sampabhāsa,sampabhāsa:m.[<saṃ-pa-bhāṣ] 冗語,駄弁.,10,1
- 389002,jp,18,sampacura,sampacura,sampacura,sampacura:a.[saṃ-pacura] 豊富な,極多の.,9,1
- 389005,jp,18,sampada,sampadā,sampadā,sampadā:f.[<saṃ-pad,BSk.〃] 円足,具足,成就,遂行,結果.,7,1
- 389029,jp,18,sampadaleti,sampadāleti,sampadāleti,sampadāleti:[saṃ-pa-dal の caus.] 切る,切断す.sampadālati=phalati 裂ける,開花す.,11,1
- 389043,jp,18,sampadana,sampadāna,sampadāna,sampadāna:n.与格,[dative].,9,1
- 389058,jp,18,sampadati,sampadāti,sampadāti,sampadāti:[saṃ-pa-dā] 与える.aor.sampadāsi.,9,1
- 389060,jp,18,sampaddavati,sampaddavati,sampaddavati,sampaddavati:[saṃ-pa-dra] 逃亡す,aor.sampaddavi; pp.sampadduta 逃亡せる.,12,1
- 389069,jp,18,sampadeti,sampādeti,sampādeti,sampādeti:[sampajjati の caus.] 得る,完遂す,現成す,努める.opt.sampādetha.,9,1
- 389085,jp,18,sampadhupeti,sampadhūpeti,sampadhūpeti,sampadhūpeti:sampadhūpāyati [saṃ-pa-dhūpeti] 大いに煙(湯煙)を立てる.cf.sandhūpeti.,12,1
- 389089,jp,18,sampadi,sampādi,sampādi,sampādi:sampajjati の aor.,7,1
- 389113,jp,18,sampadussati,sampadussati,sampadussati,sampadussati:[saṃ-pa-duṣ] 汚れる,罪を犯す.pp.sampaduṭṭha 堕落せる,邪悪なる.sampadosa m.邪悪.,12,1
- 389138,jp,18,sampagganhati,sampaggaṇhāti,sampaggaṇhāti,sampaggaṇhāti:[saṃ-pa-grah] 努力す; 好意を示す,親しくする.pp.sampaggahīta 高揚せる.,13,1
- 389146,jp,18,sampahamsaka,sampahaṃsaka,sampahaṃsaka,sampahaṃsaka:a.[<sampahaṃseti] 慶慰者.,12,1
- 389160,jp,18,sampahamsana,sampahaṃsanā,sampahaṃsanā,sampahaṃsanā:sampahaṃsana n.f.[<sampahaṃsati] 喜悅.,12,1
- 389162,jp,18,sampahamsati,sampahaṃsati,sampahaṃsati,sampahaṃsati:[saṃ-pa-hṛṣ] 喜ぶ,欣喜す.pp.sampahaṭṭha; caus.sampahaṃseti 喜ばす.,12,1
- 389179,jp,18,sampahara,sampahāra,sampahāra,sampahāra:m.[saṃ-pahāra] 打撃,争,衝撃.,9,1
- 389189,jp,18,sampahattha,sampahaṭṭha,sampahaṭṭha,sampahaṭṭha:a.① [saṃ-pa-ghṛṣ の pp.] 打たれた,精錬された.② [saṃ-pa-hṛṣ の pp.] 歓喜せる.,11,1
- 389201,jp,18,sampajana,sampajāna,sampajāna,sampajāna:a.[<saṃ-pa-jñā,BSk.samprajāna] 正知の,意識的の,正知者; 故意の.-kārin 正知の作者,意識してなす.-musāvāda 故意の妄語,意識的の妄言(うそ).,9,1
- 389219,jp,18,sampajanati,sampajānāti,sampajānāti,sampajānāti:[saṃ-pa-jñā] 知る,正知す.cf.sampajāna.,11,1
- 389223,jp,18,sampajanna,sampajañña,sampajañña,sampajañña:n.[sampajāna-ya] 正知,正智,正心.,10,1
- 389238,jp,18,sampajjalita,sampajjalita,sampajjalita,sampajjalita:a.[saṃ-pa-jval の pp.] 燃えたる.,12,1
- 389251,jp,18,sampajjati,sampajjati,sampajjati,sampajjati:[saṃ-pad] 起る,なる,成功す.aor.sampādi; pp.sampanna; caus.sampādeti.,10,1
- 389266,jp,18,sampaka,sampaka,sampaka,sampaka:m.鳥の一種.,7,1
- 389267,jp,18,sampaka,sampāka,sampāka,sampāka:m.[<saṃ-pac] 調理した物,調整物; 成熟.,7,1
- 389271,jp,18,sampakampati,sampakampati,sampakampati,sampakampati:[saṃ-pa-kamp] 震動す,大いに震える.caus.sampakampeti 震動さす.,12,1
- 389287,jp,18,sampakkhandana,sampakkhandana,sampakkhandana,sampakkhandana:n.躍入,熱望.,14,1
- 389291,jp,18,sampakkhandati,sampakkhandati,sampakkhandati,sampakkhandati:[saṃ-pakkhandati<skand,BSk.Sampraskandati] 入る,躍り入る,熱望す.,14,1
- 389295,jp,18,sampakopa,sampakopa,sampakopa,sampakopa:m.[saṃ-pakopa<kup] 憤怒,激怒.,9,1
- 389299,jp,18,sampaleti,sampāleti,sampāleti,sampāleti:[saṃ-pāleti] 守護す,まもる.,9,1
- 389303,jp,18,sampalibhagga,sampalibhagga,sampalibhagga,sampalibhagga:a.[sampalibhañjati の pp.] 破壊せる.,13,1
- 389307,jp,18,sampalibhanjati,sampalibhañjati,sampalibhañjati,sampalibhañjati:[saṃ-pari-bhañj] 破壊す.pp.sampalibhagga.,15,1
- 389313,jp,18,sampalimattha,sampalimaṭṭha,sampalimaṭṭha,sampalimaṭṭha:a.[saṃ-pari-mṛṣ の pp.] 摩触せる,破壊せる.,13,1
- 389319,jp,18,sampalivetheti,sampaliveṭheti,sampaliveṭheti,sampaliveṭheti:[saṃ-pari-veṭh] 巻く,包む.pp.sampaliveṭhita 包まれたる.,14,1
- 389326,jp,18,sampamathita,sampamathita,sampamathita,sampamathita:a.[saṃ-pamathita] 圧しつぶせる,圧倒せる.,12,1
- 389329,jp,18,sampamodati,sampamodati,sampamodati,sampamodati:[saṃ-pa-mud] 大いに喜ぶ,喜悦す.pp.sampamodita.,11,1
- 389334,jp,18,sampamulha,sampamūḷha,sampamūḷha,sampamūḷha:a.[saṃ-pa-muh の pp.] 惑乱せる.,10,1
- 389338,jp,18,sampanna,sampanna,sampanna,sampanna:a.[sampajjati の pp.] 具足せる,成就せる.-diṭṭhi 見具足の.-nibbāna 涅槃具足の.-vijjācaraṇa 明行具足の.-sīla 戒具足の.,8,1
- 389363,jp,18,sampapaka,sampāpaka,sampāpaka,sampāpaka:a.m.[<sampāpeti] 得させる者,令得者.,9,1
- 389373,jp,18,sampapana,sampāpanā,sampāpanā,sampāpanā:f.[<saṃ-pāpa] 極悪口.,9,1
- 389381,jp,18,sampapunati,sampāpuṇāti,sampāpuṇāti,sampāpuṇāti:[saṃ-pa-āp] 得る,達す.aor.sampāpuṇi; pp.sampatta; caus.sampāpeti 得させる.,11,1
- 389392,jp,18,samparaya,samparāya,samparāya,samparāya:m.[<saṃ-parā-i] 当来,来世,後世.-vedaniya kamma 未来所受の業,順後受業.,9,1
- 389401,jp,18,samparayika,samparāyika,samparāyika,samparāyika:a.[<samparāya] 当来の,後世の.~attha 当来の利.~vajja 後世の罪.,11,1
- 389407,jp,18,sampareta,sampareta,sampareta,sampareta:a.[saṃ-pari-ita] 囲まれたる,悩まされたる.,9,1
- 389416,jp,18,samparikaddhati,samparikaḍḍhati,samparikaḍḍhati,samparikaḍḍhati:[saṃ-pari-kṛṣ] 引き廻わす.,15,1
- 389422,jp,18,samparikantati,samparikantati,samparikantati,samparikantati:[saṃ-pari-kṛt ②] うまく切る.,14,1
- 389425,jp,18,samparikinna,samparikiṇṇa,samparikiṇṇa,samparikiṇṇa:a.[saṃ-parikiṇṇa] 囲まれた.,12,1
- 389428,jp,18,samparitapeti,samparitāpeti,samparitāpeti,samparitāpeti:[saṃ-pari-tap の caus.] よく熱する,普ねく熱する.,13,1
- 389445,jp,18,samparivareti,samparivāreti,samparivāreti,samparivāreti:[saṃ-pari-vṛ の caus.] 囲む,給仕す.aor.samparivāresuṃ; ger.samparivārayitvā.,13,1
- 389458,jp,18,samparivatta,samparivatta,samparivatta,samparivatta:a.[<samparivattati] 転々せる,ごろごろ.-sāyin ごろごろ横たわる者,なまけ臥す者.,12,1
- 389461,jp,18,samparivattaka,samparivattaka,samparivattaka,samparivattaka:a.回転せる.acc.samparivattakaṃ adv.回転させて,ぐるぐると.,14,1
- 389465,jp,18,samparivattati,samparivattati,samparivattati,samparivattati:[saṃ-pari-vṛt] 回転す.pp.samparivatta; caus.samparivatteti 回転さす,考察す.,14,1
- 389480,jp,18,samparuta,sampāruta,sampāruta,sampāruta:a.[saṃ-pāruta] よく覆える.,9,1
- 389483,jp,18,sampasada,sampasāda,sampasāda,sampasāda:m.[saṃ-pasāda] 浄信,歓喜.,9,1
- 389492,jp,18,sampasadana,sampasādana,sampasādana,sampasādana:n.[<sampasīdati] 浄,浄潔.,11,1
- 389504,jp,18,sampasadaniya,sampasādanīya,sampasādanīya,sampasādanīya:sampasādaniya a.[<sampasāda] 浄潔なる,歓喜すベき.,13,1
- 389521,jp,18,sampasareti,sampasāreti,sampasāreti,sampasāreti:[saṃ-pa-sṛ の caus.] 伸ぼす.pass.sampasāriyati 伸ばされる.,11,1
- 389539,jp,18,sampasidati,sampasīdati,sampasīdati,sampasīdati:[saṃ-pa-sad] 信ず,歓喜す,浄信をもつ.,11,1
- 389556,jp,18,sampassati,sampassati,sampassati,sampassati:[saṃ-paś] 見る,正観す.ppr.m.sg.nom.sampassaṃ,sampassanto; pl.gen.sampassataṃ.,10,1
- 389575,jp,18,sampatati,sampatati,sampatati,sampatati:[saṃ-pat] とび廻る.imper.sampatantu; ppr.sampatanta; pp.sampatita.,9,1
- 389578,jp,18,sampati,sampati,sampati,sampati:adv.[Sk.samprati] 今.-jāta 今生れた.cf.sampaṭike.,7,1
- 389588,jp,18,sampaticchana,sampaṭicchana,sampaṭicchana,sampaṭicchana:n.[<sampaṭicchati] 領受,同意.-citta 領受心.,13,1
- 389602,jp,18,sampaticchati,sampaṭicchati,sampaṭicchati,sampaṭicchati:[saṃ-paṭi-iṣ] 受取る,領受す,同意す.caus.sampaṭicchāpeti 受取らせる.,13,1
- 389620,jp,18,sampatike,sampaṭike,sampaṭike,sampaṭike:[sampaṭika の loc.] =sampati =idāni 今.,9,1
- 389628,jp,18,sampatisankha,sampaṭisaṅkhā,sampaṭisaṅkhā,sampaṭisaṅkhā:=sampaṭisaṅkhāya [sampaṭisaṅkhāti の ger.] よく考察して.,13,1
- 389632,jp,18,sampatita,sampatita,sampatita,sampatita:a.[sampatati の pp.] とび廻れる.,9,1
- 389645,jp,18,sampatta,sampatta,sampatta,sampatta:a.[sampāpuṇāti の pp.] 到達せる,現在の.-virati 得られた離,離を得たる.,8,1
- 389668,jp,18,sampatti,sampatti,sampatti,sampatti:f.[<sampatta] 得,到達,成得,成就,成功.-bhava 成得有.,8,1
- 389679,jp,18,sampavanka,sampavaṅka,sampavaṅka,sampavaṅka:a.[saṃ-pari-aṅka] 親しき,友人.,10,1
- 389683,jp,18,sampavankata,sampavaṅkatā,sampavaṅkatā,sampavaṅkatā:f.[sampavaṅka-tā] 親しさ,親交.,12,1
- 389689,jp,18,sampavannita,sampavaṇṇita,sampavaṇṇita,sampavaṇṇita:a.[saṃ-pa-vaṇṇita] のべられた,賞讃された.,12,1
- 389692,jp,18,sampavareti,sampavāreti,sampavāreti,sampavāreti:[saṃ-pa-vṛ の caus.,BSk.sampravārayati] 提供す,取らせる.aor.sampavāresi; ger.sampavāretvā.,11,1
- 389696,jp,18,sampavati,sampavāti,sampavāti,sampavāti:[saṃ-pa-vā] 吹く,香る.,9,1
- 389701,jp,18,sampavattar,sampavattar,sampavattar,sampavattar:m.[saṃ-pa-vac-tar] 教唆者.,11,1
- 389706,jp,18,sampavatteti,sampavatteti,sampavatteti,sampavatteti:[saṃ-pa-vṛt の caus.] 致す,起す.,12,1
- 389723,jp,18,sampavedhati,sampavedhati,sampavedhati,sampavedhati:[saṃ-pa-vyath] 大いに震動す.caus.sampavedheti はげしく震動させる.pp.sampavedhita.,12,1
- 389737,jp,18,sampavedhin,sampavedhin,sampavedhin,sampavedhin:a.[<sampavedhati] 動揺ある.,11,1
- 389743,jp,18,sampayata,sampayāta,sampayāta,sampayāta:a.[sampayāti の pp.] 進趣せる.,9,1
- 389750,jp,18,sampayati,sampayāti,sampayāti,sampayāti:[saṃ-pa-yā<i] 進み行く.inf.sampayātave; pp.sampayāta.,9,1
- 389753,jp,18,sampayati,sampāyati,sampāyati,sampāyati:[saṃ-pa-ā-i(?)] 解説,解答ができる.opt.sampāyeyaṃ; fut.sampāyissati; aor.sampāyāsi.cf.sampayāti.,9,1
- 389758,jp,18,sampayoga,sampayoga,sampayoga,sampayoga:m.[<saṃ-pa-yuj] 相応.-āṅga 相応支.,9,1
- 389771,jp,18,sampayojeti,sampayojeti,sampayojeti,sampayojeti:[saṃ-pa-yuj の caus.] 相応さす,関係さす; 争う,論争す.,11,1
- 389783,jp,18,sampayutta,sampayutta,sampayutta,sampayutta:a.[saṃ-pa-yuj の pp.] 相応せる,相応.-paccaya 相応縁.-parivāra 相応眷属.,10,1
- 389801,jp,18,sampesi,sampesi,sampesi,sampesi:sampīṇeti の aor.,7,1
- 389802,jp,18,sampha,sampha,sampha,sampha:a.[cf.BSk.sambhinna] 雑穢の,綺(かざ)れる.samphaṃ bhāsati 雑穢に語る.-ppalāpa 綺語,雑穢語.-ppalāpin 綺語者,戯語者.,6,1
- 389811,jp,18,samphala,samphala,samphala,samphala:a.[saṃ-phala] 果多き.,8,1
- 389824,jp,18,samphassa,samphassa,samphassa,samphassa:m.[Sk.saṃsparśa] 触,摩触.cakkhu~眼触.,9,1
- 389836,jp,18,samphulla,samphulla,samphulla,samphulla:a.[saṃ-phulla] 満開の.,9,1
- 389845,jp,18,samphusana,samphusanā,samphusanā,samphusanā:f.[<samphusati] 接触.,10,1
- 389853,jp,18,samphusati,samphusati,samphusati,samphusati:[Sk.saṃspṛśati<spṛś] 触れる,接触す.ppr.samphussaṃ,samphusamāna; aor.samphusi; inf.samphusituṃ; pp.samphuṭṭha,samphusita.,10,1
- 389861,jp,18,samphusi,samphusi,samphusi,samphusi:samphusati の aor.,8,1
- 389874,jp,18,samphussam,samphussaṃ,samphussaṃ,samphussaṃ:samphusati の ppr.sg.nom.,10,1
- 389877,jp,18,samphuttha,samphuṭṭha,samphuṭṭha,samphuṭṭha:a.[samphusati の pp.] 触れたる,所触の.,10,1
- 389888,jp,18,sampileti,sampīḷeti,sampīḷeti,sampīḷeti:[saṃ-pīḍ] 圧し付ける,悩ます.pp.sampīḷita 悩まされた,苦悩.,9,1
- 389912,jp,18,sampindeti,sampiṇḍeti,sampiṇḍeti,sampiṇḍeti:[saṃ-piṇḍ] 丸める,結合す,統一す.pp.sampiṇḍita 統合せる,統一された,固き.,10,1
- 389926,jp,18,sampineti,sampīṇeti,sampīṇeti,sampīṇeti:[saṃ-prī] 喜ばす,満足させる.aor.sampesi; ger.sampīṇayitvā.,9,1
- 389938,jp,18,sampiya,sampiya,sampiya,sampiya:a.[saṃ-piya] 相愛の,合意の.,7,1
- 389950,jp,18,sampiyayati,sampiyāyati,sampiyāyati,sampiyāyati:[sampiya の denom.] 相愛す,愛の言葉をかける.aor.sampiyāyiṃsu; ppr.sampiyāyanta,sampiyāyamāna.,11,1
- 389967,jp,18,sampucchati,sampucchati,sampucchati,sampucchati:[saṃ-prach] 問い合う,相談する.ger.sampuccha 相談して,謀(はか)って.,11,1
- 389991,jp,18,sampunna,sampuṇṇa,sampuṇṇa,sampuṇṇa:a.[saṃ-puṇṇa] 充満せる.,8,1
- 390004,jp,18,sampupphita,sampupphita,sampupphita,sampupphita:a.[saṃ-pupphita] 開花せる,満開の.,11,1
- 390015,jp,18,sampureti,sampūreti,sampūreti,sampūreti:[saṃ-pṛ の caus.] 満たす,円満ならしむ.aor.sampūri; pass.sampūriyati 満たされる,完成す.,9,1
- 390030,jp,18,samputita,sampuṭita,sampuṭita,sampuṭita:a.[cf.BSk.sampuṭaka] 縮みしわよれる.,9,1
- 390037,jp,18,samraga,saṃrāga,saṃrāga,saṃrāga:m.[saṃ-rāga] 貪染,貪欲.cf.sārāga.,7,1
- 390070,jp,18,samruhati,saṃrūhati,saṃrūhati,saṃrūhati:[saṃ-ruh] 生長す,栄える.pp.saṃrūḷha 共生せる,癒えたる.,9,1
- 390079,jp,18,samsad,saṃsad,saṃsad,saṃsad:f.[<saṃ-sad] 衆,衆会.loc.saṃsati.,6,1
- 390084,jp,18,samsadeti,saṃsādeti,saṃsādeti,saṃsādeti:[saṃsīdati の caus.] 沈める,失敗する,放棄す,中止す.,9,1
- 390090,jp,18,samsadiya,saṃsādiyā,saṃsādiyā,saṃsādiyā:f.劣れる米の類,植物の一種.,9,1
- 390095,jp,18,samsagga,saṃsagga,saṃsagga,saṃsagga:m.[<saṃ-sṛj,Sk.saṃsarga] 接触,交際,衆会.-jāta 交際をなせる,接触を生ぜる.,8,1
- 390108,jp,18,samsameti,saṃsāmeti,saṃsāmeti,saṃsāmeti:[saṃ-śam の caus.] たたむ,収める.,9,1
- 390114,jp,18,samsandana,saṃsandanā,saṃsandanā,saṃsandanā:f.[<saṃsandati] 合流,適用,結合.,10,1
- 390117,jp,18,samsandati,saṃsandati,saṃsandati,saṃsandati:[saṃ-syand.cf.BSk.saṃsyandati] 交際す,合流す.caus.saṃsandeti 結合さす,合流さす.,10,1
- 390139,jp,18,samsanna,saṃsanna,saṃsanna,saṃsanna:a.[saṃsīdati の pp.] 意気悄沈せる,元気がない.,8,1
- 390144,jp,18,samsappa,saṃsappa,saṃsappa,saṃsappa:a.[<saṃ-sṛp] はう,蛇行の.,8,1
- 390153,jp,18,samsappaniya,saṃsappaniya,saṃsappaniya,saṃsappaniya:saṃsappin a.[<saṃsappa] 蛇行する,はう.,12,1
- 390155,jp,18,samsappati,saṃsappati,saṃsappati,saṃsappati:[saṃ-sṛp] はう,はい歩く.,10,1
- 390169,jp,18,samsara,saṃsāra,saṃsāra,saṃsāra:m.[<saṃsarati] 輪廻,流転.-cakka 輪廻の輪.-patha 輪廻路.-vaṭṭa 輪廻輪転.-sāgara 輪廻海.-suddhi 輪廻浄化.-sota 輪廻の流.,7,1
- 390185,jp,18,samsaram,saṃsaraṃ,saṃsaraṃ,saṃsaraṃ:saṃsarati の ppr.sg.nom.,8,1
- 390187,jp,18,samsarana,saṃsaraṇa,saṃsaraṇa,saṃsaraṇa:n.[<saṃ-sṛ] (血液の) 循環,引き幕,幕.-kiṭika 引き幕.-lohita 循環の血液.,9,1
- 390205,jp,18,samsarati,saṃsarati,saṃsarati,saṃsarati:[saṃ-sṛ] 輪廻す,動き廻る.ppr.saṃsaraṃ,saṃsaranta; ger.saṃsaritvā,pp.saṃsarita,saṃsita.,9,1
- 390217,jp,18,samsarita,saṃsarita,saṃsarita,saṃsarita:a.[saṃsarati の pp.] 輪廻せる.[=sṃsita ①].,9,1
- 390226,jp,18,samsati,saṃsati,saṃsati,saṃsati:① [Sk.śaṃsati śaṃs] のベる,説く,指摘す.opt.saṃse; aor.asaṃsi,asāsī ②→saṃsad.,7,1
- 390231,jp,18,samsatta,saṃsatta,saṃsatta,saṃsatta:a.[saṃ-sañj の pp.] 執着せる.,8,1
- 390240,jp,18,samsattha,saṃsaṭṭha,saṃsaṭṭha,saṃsaṭṭha:a.[saṃ-sṛj の pp.] 交際接触せる,衆会の,相い雑われる,親近の.,9,1
- 390248,jp,18,samsattha,saṃsattha,saṃsattha,saṃsattha:a.[saṃ-śās の pp.] 教訓せる,指示の.,9,1
- 390259,jp,18,samsaveti,saṃsāveti,saṃsāveti,saṃsāveti:saṃsaveti [saṃ-sru の caus.] 注ぎ入れる,投入す,合流さす.,9,1
- 390261,jp,18,samsaya,saṃsaya,saṃsaya,saṃsaya:m.[Sk.saṃśaya] 疑,疑惑,疑念; 憂慮,心配.cf.vicikicchā.,7,1
- 390271,jp,18,samsayati,saṃsāyati,saṃsāyati,saṃsāyati:[saṃ-sāyati<saṃ-sādati svad] 味わう,享受す.aor.samasāyisuṃ.,9,1
- 390277,jp,18,samseda,saṃseda,saṃseda,saṃseda:m.[saṃ-seda] 汗,あせ,湿気.-ja 濕生.-ja-yoni 濕生者.,7,1
- 390290,jp,18,samseva,saṃseva,saṃseva,saṃseva:saṃsevin a.[<saṃ-sev] 交際せる,親近の.,7,1
- 390303,jp,18,samsevana,saṃsevanā,saṃsevanā,saṃsevanā:saṃsevā f.[<saṃ-sev] 交際,親近.,9,1
- 390335,jp,18,samsibbita,saṃsibbita,saṃsibbita,saṃsibbita:a.[saṃ-sibbati<sīv の pp.] からませた.,10,1
- 390342,jp,18,samsida,saṃsīda,saṃsīda,saṃsīda:m.,saṃsīdana n.[<saṃsīdati] 沈没,沈むこと.,7,1
- 390354,jp,18,samsidati,saṃsīdati,saṃsīdati,saṃsīdati:[saṃ-sad] 沈む,悄沈す,行き止まる.caus.saṃsādeti.,9,1
- 390385,jp,18,samsina,saṃsīna,saṃsīna,saṃsīna:a.[Sk.samśīrṇa<śṛ 碎く] 落ちたる,失われたる.-patta 落葉.,7,1
- 390413,jp,18,samsuddha,saṃsuddha,saṃsuddha,saṃsuddha:a.[saṃ-suddha] 清浄の.-gahaṇika 血統清浄の.,9,1
- 390423,jp,18,samsuddhi,saṃsuddhi,saṃsuddhi,saṃsuddhi:f.[saṃ-suddhi] 清浄.,9,1
- 390432,jp,18,samsumbhati,saṃsumbhati,saṃsumbhati,saṃsumbhati:[saṃ-sumbh] 打つ.,11,1
- 390468,jp,18,samuccaya,samuccaya,samuccaya,samuccaya:m.[<saṃ-ud-ci] 集積,集.,9,1
- 390483,jp,18,samucchati,samucchati,samucchati,samucchati:[saṃ-ud-śri (?) cf.Sk.samucchrayati] 增大する.cond.3sg.samucchissatha.cf.samusseti.,10,1
- 390486,jp,18,samuccheda,samuccheda,samuccheda,samuccheda:m.[<saṃ-ud-chid] 断,正断,断絶.-pahāna 断断,正断捨断.-maraṇa 正断死.-virati,-viveka 断離.-visuddhi 断清浄.-suñña 断空,正断空.,10,1
- 390501,jp,18,samucchindati,samucchindati,samucchindati,samucchindati:[saṃ-ud-chid] 断ず,断絶す.pp.samucchinna 断絶せる.,13,1
- 390522,jp,18,samucchissatha,samucchissatha,samucchissatha,samucchissatha:samucchati の cond.,14,1
- 390524,jp,18,samucchita,samucchita,samucchita,samucchita:a.[saṃ-mucchita] 夢中となれる.,10,1
- 390529,jp,18,samucita,samucita,samucita,samucita:a.[saṃ-ucita<uc の pp.] 慣れたる,習慣的な.,8,1
- 390537,jp,18,samudacara,samudācāra,samudācāra,samudācāra:m.[saṃ-ud-ācāra] 習慣,習熟,実行.,10,1
- 390549,jp,18,samudacarati,samudācarati,samudācarati,samudācarati:[saṃ-ud-ā-car] 行われる,生起す,実行す; 言ら,話しかける.aor.samudācariṃsu; pp.samudāciṇṇa.,12,1
- 390562,jp,18,samudacaritatta,samudācaritatta,samudācaritatta,samudācaritatta:n.[samudācarita-tta] 実行,習熟.,15,1
- 390577,jp,18,samudagacchati,samudāgacchati,samudāgacchati,samudāgacchati:[saṃ-ud-ā-gam] 起る,結果す,得らる.pp.samudāgata 生ぜる,来れる.,14,1
- 390582,jp,18,samudagama,samudāgama,samudāgama,samudāgama:m.[saṃ-ud-āgama] 来生,開始.,10,1
- 390595,jp,18,samudahara,samudāhāra,samudāhāra,samudāhāra:m.[BSk.〃<saṃ-ud-āhṛ] 言説,会話.,10,1
- 390613,jp,18,samudahata,samudāhaṭa,samudāhaṭa,samudāhaṭa:a.[sam-ud-ā-hṛ の pp.] 言える,名づけられたる,述べられた.,10,1
- 390620,jp,18,samudaneti,samudāneti,samudāneti,samudāneti:[saṃ-ud-ā-nī] 集める,得る.pp.samudānīta; grd.samudānaya 得らるべき.,10,1
- 390628,jp,18,samudaya,samudaya,samudaya,samudaya:m.[saṃ-ud-aya<i] 集,集起,生起,起因,原因.-atthaṅgamā 集起と滅没.-dhamma 集の法,生起するもの.-vayadhamma 生滅の法,生起と衰滅の法,興衰法.-sacca 集諦.,8,1
- 390655,jp,18,samudayati,samudayati,samudayati,samudayati:samudeti [saṃ-ud-i] 起る,集起す.pp.samudita.,10,1
- 390661,jp,18,samudda,samudda,samudda,samudda:m.[Sk.samudra<saṃ-udra] 海,大海,海洋.-akkhāyika-kathā 海洋起源論,海洋論.-tīra 海岸.-devatā 海神.-pheṇaka 海石,海の泡.-majjha 海中.-vāṇija 海洋の商人.,7,1
- 390668,jp,18,samudda,sāmudda,sāmudda,sāmudda:n.[sāmudda-ya] 海塩.,7,1
- 390709,jp,18,samuddharana,samuddharaṇa,samuddharaṇa,samuddharaṇa:n.[<saṃ-ud-hṛ] 救出,救済.,12,1
- 390717,jp,18,samuddharati,samuddharati,samuddharati,samuddharati:[saṃ-ud-hṛ] 引き上げる,救助す; 取り除く.aor.samuddhari,samuddhāsi→samuṭṭhāsi; pp.samuddhaṭa 引き出されたる,根絶せる.,12,1
- 390735,jp,18,samuddika,sāmuddika,sāmuddika,sāmuddika:a.[<sāmudda] 海の,航海の; 海浜衣.-vāṇija 航海の商人.,9,1
- 390748,jp,18,samudeti,samudeti,samudeti,samudeti:=samudayati.,8,1
- 390760,jp,18,samudirana,samudīraṇa,samudīraṇa,samudīraṇa:n.[<saṃ-ud-īr] 動揺,浮動=風.-bhāva 浮動性.,10,1
- 390777,jp,18,samudirita,samudīrita,samudīrita,samudīrita:a.[saṃ-udīrita] 発語せる.,10,1
- 390783,jp,18,samudita,samudita,samudita,samudita:a.[<saṃ-mud] 喜べる.,8,1
- 390792,jp,18,samugga,samugga,samugga,samugga:m.[Sk.samudga] 箱,かご.,7,1
- 390813,jp,18,samuggahita,samuggahīta,samuggahīta,samuggahīta:a.[samuggaṇhāti の pp.] 取上げられた,把持された; 取著,執取.,11,1
- 390825,jp,18,samugganhati,samuggaṇhāti,samuggaṇhāti,samuggaṇhāti:[saṃ-ud-grah] 取り上げる,捕える.ger.samuggahāya; pp.samuggahīta.,12,1
- 390845,jp,18,samugghata,samugghāta,samugghāta,samugghāta:m.[BSk.samudghāṭa<saṃ-ud-han] 根絶,断絶,除去.,10,1
- 390856,jp,18,samugghatapeti,samugghātāpeti,samugghātāpeti,samugghātāpeti:[samūhanti の caus.] 死刑に処す.pp.samugghātita.,14,1
- 390872,jp,18,samugghatum,samugghātuṃ,samugghātuṃ,samugghātuṃ:samūhanti の inf.,11,1
- 390887,jp,18,samuha,samūha,samūha,samūha:m.[<sam-ūh cf.vah] 集合 cf.samūheti.,6,1
- 390896,jp,18,samuhanati,samūhanati,samūhanati,samūhanati:samūhanti [saṃ-ud-han] 除去す,根絶す.aor.samūhaniṃ; opt.samūhaneyya; imper.samūhantu,samūhanatu; ger.samūhanitvā; inf.samugghātuṃ; grd.samūhantabba; pp.samūhata; caus.samūhanāpeti,samugghātāpeti 死刑に処す.pp.samugghātita.,10,1
- 390907,jp,18,samuhata,samūhata,samūhata,samūhata:a.[samūhanati の pp.] 根絶除去せる.m.pl.nom.samūhatāse.,8,1
- 390914,jp,18,samuhatatta,samūhatatta,samūhatatta,samūhatatta:n.[samūhata-tta] 根絶せること.,11,1
- 390918,jp,18,samuheti,samūheti,samūheti,samūheti:[sam-ūh の caus.] 集める.,8,1
- 390924,jp,18,samujjala,samujjala,samujjala,samujjala:a.[saṃ-ujjala] 輝ゃく,華麗な,すばらしい.,9,1
- 390941,jp,18,samujju,samujju,samujju,samujju:a.[saṃ-uju] 真正の,完全な.,7,1
- 390945,jp,18,samukkacana,samukkācanā,samukkācanā,samukkācanā:f.=ukkācanā.,11,1
- 390949,jp,18,samukkamsa,sāmukkaṃsa,sāmukkaṃsa,sāmukkaṃsa:a.m.[<saṃ-ukkaṃsa] 高揚,賞揚.cf.samukkaṃsati.,10,1
- 390951,jp,18,samukkamsati,samukkaṃsati,samukkaṃsati,samukkaṃsati:[saṃ-ud-kṛṣ] 引き上げる,賞揚す,讃歎す.opt.samukkaṃse; pp.samukkaṭṭha.,12,1
- 390961,jp,18,samukkamsika,sāmukkaṃsika,sāmukkaṃsika,sāmukkaṃsika:a.[<saṃ-ukkaṃsaka cf.BSk.sāmutkarṣika] すぐれたる,高揚の,最勝の.,12,1
- 390970,jp,18,samukkattha,samukkaṭṭha,samukkaṭṭha,samukkaṭṭha:a.[samukkaṃsati の pp.] 賞揚されたる.,11,1
- 390974,jp,18,samukkhepana,samukkhepanā,samukkhepanā,samukkhepanā:f.[<saṃ-ud-kṣip] 極冷笑.,12,1
- 390978,jp,18,samukkhetita,samukkheṭita,samukkheṭita,samukkheṭita:a.[saṃ-ud-kheṭ] 唾棄せる,軽侮せる.,12,1
- 390984,jp,18,samulaka,samūlaka,samūlaka,samūlaka:a.[sa-mūla-ka] 根ある,有根の,根を含める.,8,1
- 391007,jp,18,samullapati,samullapati,samullapati,samullapati:[saṃ-ud-lap] 語る,会話す.ppr.samullapanta.samullapana n.,samullāpa m.会話,語話.,11,1
- 391022,jp,18,samunchaka,samuñchaka,samuñchaka,samuñchaka:a.[saṃ-uñcha-ka] 落穂を拾ら.acc.samuñchakaṃ adv.落穂を拾いて.,10,1
- 391026,jp,18,samunna,samunna,samunna,samunna:a.[saṃ-unna] ぬれた,しめった,没せる,わな [渇愛].,7,1
- 391035,jp,18,samunnameti,samunnameti,samunnameti,samunnameti:[saṃ-ud-nam の caus.] 直立させる,上げる.ppr.sg.nom.samunnamayaṃ.,11,1
- 391041,jp,18,samupabbulha,samupabbūḷha,samupabbūḷha,samupabbūḷha:a.[saṃ-upa-vi-vah の pp.] 集積せる,群集せる.,12,1
- 391052,jp,18,samupagacchati,samupagacchati,samupagacchati,samupagacchati:[saṃ-upa-gam] 近づく.,14,1
- 391079,jp,18,samupagata,samupāgata,samupāgata,samupāgata:a.[saṃ-upa-āgata] 至れる,到着せる.,10,1
- 391094,jp,18,samupama,samūpama,samūpama,samūpama:samupama a.[saṃ-upama] 類似の,近似の.,8,1
- 391100,jp,18,samupasobhita,samupasobhita,samupasobhita,samupasobhita:a.[<saṃ-upa-śubh] 飾れる.,13,1
- 391113,jp,18,samupeta,samupeta,samupeta,samupeta:a.[saṃ-upeta] 具備せる.,8,1
- 391126,jp,18,samuppada,samuppāda,samuppāda,samuppāda:m.[saṃ-uppāda] 生起,起.,9,1
- 391132,jp,18,samuppajjati,samuppajjati,samuppajjati,samuppajjati:[saṃ-ud-pad] 起る,生ずる.pp.samuppanna 生起せる.,12,1
- 391154,jp,18,samupphosita,samupphosita,samupphosita,samupphosita:a.[saṃ-ud-phosita] 散布せる.,12,1
- 391159,jp,18,samuppilava,samuppilava,samuppilava,samuppilava:a.[saṃ-ud-pilava] 浮上り,浮動しつつ.pl.nom.samuppilavāso=samuppilavāse.,11,1
- 391187,jp,18,samussapita,samussāpita,samussāpita,samussāpita:a.[<saṃ-ud-śri の caus.] 挙げたる.,11,1
- 391192,jp,18,samussaya,samussaya,samussaya,samussaya:m.[<saṃ-ud-śri BSk.samucchraya] 集積,身体,合成.,9,1
- 391201,jp,18,samusseti,samusseti,samusseti,samusseti:[saṃ-ud-śri] 挙げる,大言壮語す.opt.samusseyya; pp.samussita.,9,1
- 391206,jp,18,samussita,samussita,samussita,samussita:a.[samusseti の pp.] 挙げたる,合成の,高挙の,高慢の,高き.,9,1
- 391219,jp,18,samuttarati,samuttarati,samuttarati,samuttarati:[saṃ-ud-tṛ] 越える,越度す.,11,1
- 391231,jp,18,samuttejaka,samuttejaka,samuttejaka,samuttejaka:a.m.[<samuttejeti] 讃励者,鼓舞者,奨励者.,11,1
- 391243,jp,18,samuttejeti,samuttejeti,samuttejeti,samuttejeti:[saṃ-ud-tij の caus.,BSk.samuttejayati] 鼓舞す,奨励す,讃励す.,11,1
- 391256,jp,18,samutthahati,samuṭṭhahati,samuṭṭhahati,samuṭṭhahati:samuṭṭhāti [saṃ-ud-sthā] 起立す,等起す.aor.samuṭṭhahi; pp.samuṭṭhita; caus.samuṭṭhāpeti 等起さす,起立さす.,12,1
- 391265,jp,18,samutthana,samuṭṭhāna,samuṭṭhāna,samuṭṭhāna:n.[saṃ-uṭṭhāna] 等起,起立.-rūpa 等起色.-saṅgaha 等起法聚.,10,1
- 391306,jp,18,samutthita,samuṭṭhita,samuṭṭhita,samuṭṭhita:a.[samuṭṭhahati の pp.] 等起せる,生起せる.,10,1
- 391321,jp,18,samvacchara,saṃvacchara,saṃvacchara,saṃvacchara:m.n.[Sk.saṃvatsara] 年,数歳.pl.nom.saṃvaccharāni.,11,1
- 391332,jp,18,samvadana,saṃvadana,saṃvadana,saṃvadana:n.[<saṃvadati] 同語,和睦させること.,9,1
- 391336,jp,18,samvadati,saṃvadati,saṃvadati,saṃvadati:[saṃ-vad] 同語す,同意す.,9,1
- 391339,jp,18,samvaddha,saṃvaḍḍha,saṃvaḍḍha,saṃvaḍḍha:a.[saṃvaḍḍhati の pp.] 栄えた,生育の.,9,1
- 391352,jp,18,samvaddhana,saṃvaddhana,saṃvaddhana,saṃvaddhana:n.[<saṃ-vṛdh] 増大,育成させること.,11,1
- 391357,jp,18,samvaddhati,saṃvaḍḍhati,saṃvaḍḍhati,saṃvaḍḍhati:[saṃ-vṛdh] 生長す,栄える.pp.saṃvaḍḍha; caus.saṃvaḍḍheti 育てる,育成す.pass.saṃvaḍḍhiyati 育てられる.,11,1
- 391386,jp,18,samvannana,saṃvaṇṇanā,saṃvaṇṇanā,saṃvaṇṇanā:saṃvaṇṇana n.f.[<saṃvaṇṇeti] n.賞讃.f.注釈,注釈書.,10,1
- 391398,jp,18,samvanneti,saṃvaṇṇeti,saṃvaṇṇeti,saṃvaṇṇeti:[saṃ-vaṇṇeti,BSk.saṃvarṇayati] 賞める,賞讃す.aor.saṃvaṇṇayuṃ; pp.saṃvaṇṇita.,10,1
- 391411,jp,18,samvannita,saṃvaṇṇita,saṃvaṇṇita,saṃvaṇṇita:a.[saṃvaṇṇeti の pp.] 賞讃された.,10,1
- 391418,jp,18,samvara,saṃvara,saṃvara,saṃvara:m.[<saṃvarati] 防護,律儀,摂護.-padhāna 律儀勤.-pārisuddhi 律儀清浄.,7,1
- 391444,jp,18,samvarati,saṃvarati,saṃvarati,saṃvarati:[saṃ-vṛ] 防護す,制御す.opt.saṃvareyyāsi; pp.saṃvuta.,9,1
- 391454,jp,18,samvari,saṃvarī,saṃvarī,saṃvarī:f.[Sk.śarvarī > sabbarī > sāvarī > saṃvarī] 夜.,7,1
- 391466,jp,18,samvasa,saṃvāsa,saṃvāsa,saṃvāsa:m.[<saṃvasati] 共住,同住,性交,親交.,7,1
- 391477,jp,18,samvasaka,saṃvāsaka,saṃvāsaka,saṃvāsaka:saṃvāsiya a.[<saṃvāsa] 共住の,同住の.,9,1
- 391494,jp,18,samvasati,saṃvāsati,saṃvāsati,saṃvāsati:saṃvasati [saṃ-vas ②] 共住す,共に住む.cf.saṃvāsa.,9,1
- 391505,jp,18,samvati,saṃvāti,saṃvāti,saṃvāti:[saṃ-vāyati<vā ②] 香う,芳香す.,7,1
- 391508,jp,18,samvatta,saṃvaṭṭa,saṃvaṭṭa,saṃvaṭṭa:m.n.[BSk.saṃvarta,saṃvaṭṭa ①] 壞,破壊.-kappa 壊劫.-ṭṭhāyin 壊住,空劫.-vivaṭṭa-kappa 壊成劫.,8,1
- 391525,jp,18,samvattanika,saṃvaṭṭanika,saṃvaṭṭanika,saṃvaṭṭanika:a.[saṃvaṭṭana-ika] 転ずる,転生の.,12,1
- 391528,jp,18,samvattanika,saṃvattanika,saṃvattanika,saṃvattanika:saṃvattaniya a.[<saṃvattati] 作用する,与える,導く,至らしめる.,12,1
- 391539,jp,18,samvattati,saṃvaṭṭati,saṃvaṭṭati,saṃvaṭṭati:[saṃ-vṛt BSk.saṃvartati] 破壊す,破滅す.,10,1
- 391546,jp,18,samvattati,saṃvattati,saṃvattati,saṃvattati:[saṃ-vṛt] 転起す,作用す,導く.opt,saṃvatteyya.,10,1
- 391577,jp,18,samvedhita,saṃvedhita,saṃvedhita,saṃvedhita:a.[saṃ-vyathita<vyath] 震えたる.,10,1
- 391580,jp,18,samvega,saṃvega,saṃvega,saṃvega:m.[<saṃ-vij] 悚懼,おそれ,感動,厭離心,宗教心.,7,1
- 391597,jp,18,samvejana,saṃvejana,saṃvejana,saṃvejana:n.[<saṃvijjati ①] おそれ,厭離,宗教心.,9,1
- 391604,jp,18,samvejaniya,saṃvejaniya,saṃvejaniya,saṃvejaniya:a.[saṃvejeti の grd.] 厭離の宗教心を超すべき,厭離すべき.,11,1
- 391619,jp,18,samvejeti,saṃvejeti,saṃvejeti,saṃvejeti:[saṃvijjati<vij の caus.] 驚怖さす,信仰心を起さす.imper.saṃvejehi; aor.saṃvejesi; inf.saṃvejetuṃ; ger.saṃvejetvā; grd.saṃvejanīya 厭離すベき,怖心を起すべき.,9,1
- 391631,jp,18,samvelleti,saṃvelleti,saṃvelleti,saṃvelleti:[saṃ-vell] 束ねる,包む.,10,1
- 391633,jp,18,samvelli,saṃvelli,saṃvelli,saṃvelli:f.,saṃvelliya n.[<saṃvell] f.こしまき.n.ふんどし.,8,1
- 391637,jp,18,samvesana,saṃvesanā,saṃvesanā,saṃvesanā:f.[<saṃveseti] 横臥,就寝.,9,1
- 391640,jp,18,samveseti,saṃveseti,saṃveseti,saṃveseti:[saṃvisati<viś の caus.] 横臥せしむ,寝かす.pass.saṃvesiyati 横臥させられる,寝かされる.,9,1
- 391645,jp,18,samvetheti,saṃveṭheti,saṃveṭheti,saṃveṭheti:[saṃ-veṣṭ] 巻く,包む,ぬい込む.,10,1
- 391651,jp,18,samvibhaga,saṃvibhāga,saṃvibhāga,saṃvibhāga:m.[<saṃvibhajati] 均分,分与,均布.,10,1
- 391659,jp,18,samvibhagin,saṃvibhāgin,saṃvibhāgin,saṃvibhāgin:a.[saṃvibhāga-in] 施与を好む,頒与する.,11,1
- 391667,jp,18,samvibhajati,saṃvibhajati,saṃvibhajati,saṃvibhajati:[saṃ-vi-bhaj] 分ける,均分する,分有す.opt.saṃvibhajetha; inf.saṃvibhajituṃ; pp.saṃvibhatta; caus.saṃvibhājeti 分有さす.,12,1
- 391683,jp,18,samvibhatta,saṃvibhatta,saṃvibhatta,saṃvibhatta:a.[saṃvibhajati の pp.] 分有せる,分たれた.,11,1
- 391691,jp,18,samvidahana,saṃvidahana,saṃvidahana,saṃvidahana:saṃvidhāna n.[<saṃvidahati] 準備,整備,配置,布置.,11,1
- 391700,jp,18,samvidahati,saṃvidahati,saṃvidahati,saṃvidahati:[saṃ-vi-dhā] 置し,整える,用意す,予約す.aor.saṃvidahi; opt.saṃvidaheyyāma; inf.saṃvidhātuṃ,saṃvidahituṃ; ger.saṃvidhāya,saṃvidahitvā; pp.saṃvidahita,saṃvihita; caus.saṃvidaheti.,11,1
- 391710,jp,18,samvidahita,saṃvidahita,saṃvidahita,saṃvidahita:a.[saṃvidahati の pp.] 予約した.,11,1
- 391723,jp,18,samvidhana,saṃvidhāna,saṃvidhāna,saṃvidhāna:n.= saṃvidahana.,10,1
- 391733,jp,18,samvidhatar,saṃvidhātar,saṃvidhātar,saṃvidhātar:m.[<saṃvidahati] 用意整備する者.,11,1
- 391736,jp,18,samvidhatum,saṃvidhātuṃ,saṃvidhātuṃ,saṃvidhātuṃ:saṃvidahati の inf.,11,1
- 391741,jp,18,samvidhavahara,saṃvidhāvahāra,saṃvidhāvahāra,saṃvidhāvahāra:m.[saṃvidhā-avahāra] 共謀盗取.,14,1
- 391743,jp,18,samvidhaya,saṃvidhāya,saṃvidhāya,saṃvidhāya:saṃvidahati の ger.,10,1
- 391752,jp,18,samvidita,saṃvidita,saṃvidita,saṃvidita:a.[saṃvindati の pp.] 知られた,見出された.,9,1
- 391756,jp,18,samvigga,saṃvigga,saṃvigga,saṃvigga:a.[saṃvijjati ① の pp.] (無常・苦を)驚怖せる,宗教心を起せる.,8,1
- 391766,jp,18,samvihita,saṃvihita,saṃvihita,saṃvihita:[saṃvidahati の pp.] 整えられた,用意された.,9,1
- 391782,jp,18,samvijjati,saṃvijjati,saṃvijjati,saṃvijjati:① [saṃ-vij] 驚怖す,宗教心を起す.pp.saṃvigga; caus.saṃvejeti ② [saṃ-vid の pass.] 見られる,存在する.ppr.saṃvijjamāna 現在の.,10,1
- 391796,jp,18,samvilapa,saṃvilāpa,saṃvilāpa,saṃvilāpa:m.[saṃ-vilāpa] 騒音,とどろき,轟音.,9,1
- 391799,jp,18,samvindati,saṃvindati,saṃvindati,saṃvindati:[saṃ-vid] 知る,見出す.ger.saṃviditvā; ppr.saṃvindaṃ; pp.saṃvidita; pass.saṃvijjati ②.,10,1
- 391803,jp,18,samviruhati,saṃvirūhati,saṃvirūhati,saṃvirūhati:[saṃ-vi-ruh] 芽ばえる.pp.saṃvirūḷha 育成せる,治癒した.caus.saṃvirūheti 育成す,養う.,11,1
- 391813,jp,18,samvissandati,saṃvissandati,saṃvissandati,saṃvissandati:[saṃ-vi-syand] あふれる,氾濫(はんらん)する.,13,1
- 391818,jp,18,samvohara,saṃvohāra,saṃvohāra,saṃvohāra:m.[saṃ-vohāra] 業務,商売,対談.,9,1
- 391828,jp,18,samvossajjati,saṃvossajjati,saṃvossajjati,saṃvossajjati:→samavossajjati.,13,1
- 391838,jp,18,samvuta,saṃvuta,saṃvuta,saṃvuta:a.[saṃvarati の pp.] 防護せる,制御せる; 閉じたる,結べる.-atta 自ら防護せる.-indriya 根を防護せる.-kārin 防護行者.,7,1
- 391856,jp,18,samyacika,saṃyācikā,saṃyācikā,saṃyācikā:f.[<saṃ-yāe] 乞求,共に求める物.instr.saṃyācikāya 共に求めることによって.,9,1
- 391862,jp,18,samyama,saṃyama,saṃyama,saṃyama:m.[=saññama<saṃ-yam] 抑制,制御,自制; 節約,節檢,物惜しみ.,7,1
- 391870,jp,18,samyamana,saṃyamana,saṃyamana,saṃyamana:n.[<saṃ-yam] 断食.,9,1
- 391874,jp,18,samyamani,saṃyamanī,saṃyamanī,saṃyamanī:f.飾装品.,9,1
- 391878,jp,18,samyamati,saṃyamati,saṃyamati,saṃyamati:[saṃ-yam] 抑制す,自制す.imper.1pl.saṃyamāmase; pp.saṃyata,saññata; caus.saññāmeti 抑制さす.,9,1
- 391898,jp,18,samyata,saṃyata,saṃyata,saṃyata:a.[〃 =saññata.saṃyamati<yam の pp.] 抑制せる,制御せる,自制せる.-atta 自制の.-cārin 自制行者.,7,1
- 391920,jp,18,samyoga,saṃyoga,saṃyoga,saṃyoga:m.[〃=saññogo<saṃ-yuj] 結,縛,結縛,繫縛; 偶合.-ābhinivesa 結縛住着.-visaṃyoga 繋離繋.,7,1
- 391938,jp,18,samyojana,saṃyojana,saṃyojana,saṃyojana:n.[=saññojana<saṃyuñjati] 結,繫縛,結縛.-kkhaya 結の滅尽.-pahāna 相の捨斷.,9,1
- 391950,jp,18,samyojaniya,saṃyojaniya,saṃyojaniya,saṃyojaniya:a.[=saññojaniya] 結すベき,順結の.-duka 順結二法.-dhamma 順結法.,11,1
- 391961,jp,18,samyojeti,saṃyojeti,saṃyojeti,saṃyojeti:[saṃyuñjati の caus.] 結合す,与える,結婚さす.pp.saṃyojita 結合せる,混合せる,関係せる.,9,1
- 391973,jp,18,samyuga,saṃyuga,saṃyuga,saṃyuga:n.[<saṃ-yuj] 馬具.,7,1
- 391977,jp,18,samyuhati,saṃyūhati,saṃyūhati,saṃyūhati:[saṃ-vyūhati<vi-vah] 集める,集団となす.pp.saṃyūḷha.,9,1
- 391986,jp,18,samyujjati,saṃyujjati,saṃyujjati,saṃyujjati:[saṃ-yuj の pass.] 結ばれる,結合される.,10,1
- 391994,jp,18,samyulha,saṃyūḷha,saṃyūḷha,saṃyūḷha:a.[saṃyūhati の pp.] 集まれる,集団の,結合せる.,8,1
- 391998,jp,18,samyunjati,saṃyuñjati,saṃyuñjati,saṃyuñjati:[saṃ-yuj] 結ぶ,統一す.pp.saṃyutta; pass.saṃyujjati; caus.saṃyojeti.,10,1
- 392000,jp,18,samyuta,saṃyuta,saṃyuta,saṃyuta:a.[=saññuta,saṃ-yu の pp.] 結合の.,7,1
- 392006,jp,18,samyutta,saṃyutta,saṃyutta,saṃyutta:a.[Sk.saṃyukta,saṃyuñjati の pp.] 結べる,結合せる,相応せる,関係せる.,8,1
- 392013,jp,18,samyutta-bhanaka,saṃyutta-bhāṇaka,Saṃyutta-bhāṇaka,Saṃyutta-bhāṇaka:m.相応部誦者,相応部師.,16,1
- 392015,jp,18,samyutta-nikaya,saṃyutta-nikāya,Saṃyutta-nikāya,Saṃyutta-nikāya:m.相応部,相応尼柯耶 [五尼柯耶の一,=Saṃyuttāgama] ,相応阿含,雑阿含.,15,1
- 392018,jp,18,samyuttatthakatha,saṃyuttaṭṭhakathā,Saṃyuttaṭṭhakathā,Saṃyuttaṭṭhakathā:f.相応部義疏(註釈) SA.,17,1
- 392021,jp,18,san,san,san,san:m.[Sk.śvan] 犬.nom.sā.cf.ṣuvāṇa.,3,1
- 392027,jp,18,sana,saṇa,saṇa,saṇa:n.[Sk.śana] 麻布.-dhovika 象が水中で飛びはねる遊び.cf.sāṇa ①,sāṇī.,4,1
- 392033,jp,18,sana,sāṇa,sāṇa,sāṇa:① n.[cf.Sk.śāṇa] 麻,麻布,麻衣,粗麻布.-sutta 麻糸.② a.[saiṇa] 負債ある,煩悩.cf.anaṇa.,4,1
- 392047,jp,18,sanabhika,sanābhika,sanābhika,sanābhika:a.[sa-nābhi-ka] 轂(こしき) ある.,9,1
- 392055,jp,18,sanacca,sanacca,sanacca,sanacca:n.[saha-nacca] 共踊.,7,1
- 392058,jp,18,sanadhovana,sāṇadhovana,sāṇadhovana,sāṇadhovana:n.,sāṇadhovikā f.麻洗[遊戯].,11,1
- 392068,jp,18,sanamika,sanāmika,sanāmika,sanāmika:a.[sa-nāma-ika] 名ある,名付ける.,8,1
- 392072,jp,18,sanantana,sanantana,sanantana,sanantana:a.[sanā-tana<Sk.sanaḥ] 昔からの,永遠の.,9,1
- 392085,jp,18,sanati,saṇati,saṇati,saṇati:[svan] 音を立てる,騒ぐ.pr.saṇate; ppr.saṇanta.,6,1
- 392092,jp,18,sanati,sanati,sanati,sanati:=saṇati.,6,1
- 392109,jp,18,sancalati,sañcalati,sañcalati,sañcalati:[saṃ-cal] 動揺す.pp.sañcalita; caus.sañcāleti 振る,振動さす.cf.sañcesuṃ.,9,1
- 392125,jp,18,sancara,sañcāra,sañcāra,sañcāra:m.[<saṃ-car] 通路,路,入口.,7,1
- 392132,jp,18,sancarana,sañcaraṇa,sañcaraṇa,sañcaraṇa:n.[<sañcarati] 彷徨,集会,集会所.,9,1
- 392150,jp,18,sancarati,sañcarati,sañcarati,sañcarati:[saṃ-car] 歩き廻る,会う,結合す,動く,通る.caus.sañcāreti 動き廻らせる.sañcarāpeti 行かしむ,出す.,9,1
- 392175,jp,18,sancaritta,sañcaritta,sañcaritta,sañcaritta:n.[<saṃ-car] 媒介,媒嫁,男女のなかだち.-samuṭṭhāna 媒嫁等起.,10,1
- 392187,jp,18,sancaya,sañcaya,sañcaya,sañcaya:m.[<saṃ-ci] 集積,多量.,7,1
- 392194,jp,18,sancayati,sañcayati,sañcayati,sañcayati:=sañcināti.,9,1
- 392196,jp,18,sancesum,sañcesuṃ,sañcesuṃ,sañcesuṃ:[=sañcalesuṃ] 動いた.,8,1
- 392197,jp,18,sancetana,sañcetanā,sañcetanā,sañcetanā:f.[<sañcinteti] 思,故思.-kamma 故思業.-kāya 思身.,9,1
- 392208,jp,18,sancetanika,sañcetanika,sañcetanika,sañcetanika:sañcetaniya a.[<sañcetanā] 故思の,意思の.-kamma 故思業.-sukkavisaṭṭhi 故出精.,11,1
- 392216,jp,18,sancetayitatta,sañcetayitatta,sañcetayitatta,sañcetayitatta:n.[sañcetayita-tta] 思已性.,14,1
- 392223,jp,18,sanceteti,sañceteti,sañceteti,sañceteti:=sañcinteti.,9,1
- 392247,jp,18,sanchanna,sañchanna,sañchanna,sañchanna:a.[saṃ-chad ① の pp.] 覆われたる.,9,1
- 392258,jp,18,sanchavin,sañchavin,sañchavin,sañchavin:a.[sa-chava-in] 皮膚の出来た,皮膚ある.,9,1
- 392260,jp,18,sanchindati,sañchindati,sañchindati,sañchindati:[saṃ-chid] 切断す,破壊す.opt.sañchindeyya; pp.sañchinna 切られた.,11,1
- 392276,jp,18,sancicca,sañcicca,sañcicca,sañcicca:adv.[sañcinteti の ger.BSk.sañcintya] 故意に,ことさらに.,8,1
- 392292,jp,18,sancinati,sañcināti,sañcināti,sañcināti:sañcayati [saṃ-ci] 積む,集積す.aor.sañcini; pp.sañcita 積める,充満した.,9,1
- 392307,jp,18,sancinteti,sañcinteti,sañcinteti,sañcinteti:sañceteti [saṃ-cit,cint] 思念す,考察す.aor.sañcintesuṃ,samacetayi; opt.sañcintaye; pp.sañcetayita.,10,1
- 392328,jp,18,sancopana,sañcopanā,sañcopanā,sañcopanā:sañcopana n.f.[<saṃ-cup] 摩触.,9,1
- 392333,jp,18,sancunna,sañcuṇṇa,sañcuṇṇa,sañcuṇṇa:sañcuṇṇita a.[<saṃ-cuṇṇa] 砕かれた,粉砕された.,8,1
- 392339,jp,18,sancunneti,sañcuṇṇeti,sañcuṇṇeti,sañcuṇṇeti:[sañcuṇṇa の denom.] 砕く,砕破す.aor.sañcuṇṇesi; opt.sañcuṇṇeyya; ger.sañcuṇṇetvā; pp.sañcuṇṇita.,10,1
- 392354,jp,18,sanda,saṇḍa,saṇḍa,saṇḍa:m.[cf.Sk.ṣaṇḍa] 群,集,叢.-saṇḍa-cārin 群集する,群行する.,5,1
- 392362,jp,18,sanda,sanda,sanda,sanda:a.m.[cf.saṇḍa] 厚き,茂み,森林.-vihāra 森林住,隠遁生活.,5,1
- 392373,jp,18,sandahana,sandahana,sandahana,sandahana:n.[=sandhāna<saṃ-dhā] 置くこと,適用.,9,1
- 392380,jp,18,sandahati,sandahati,sandahati,sandahati:[saṃ-dhā] 共におく,結ぶ,整える.ger.sandahitvā,sandhāya 関して,対して.pp.saṃhita; pass.sandhīyate,sandhiyyate.,9,1
- 392398,jp,18,sandaleti,sandāleti,sandāleti,sandāleti:[saṃ-dal の caus.] 破る.ger.sandālayitvāna.,9,1
- 392412,jp,18,sandamanika,sandamānikā,sandamānikā,sandamānikā:f.[<syand] 戦車.,11,1
- 392418,jp,18,sandana,sandana,sandana,sandana:① n.[cf.sandāna] 馬飾り,首飾り.② m.[cf.Sk.syandana] 戦車.,7,1
- 392427,jp,18,sandana,sandāna,sandāna,sandāna:n.[<saṃ-dā 結ぶ] 綱,束縛.cf.sandhāna.,7,1
- 392439,jp,18,sandapeti,sandāpeti,sandāpeti,sandāpeti:[sandati の caus.] 流れさす,流す.,9,1
- 392441,jp,18,sandasa,saṇḍāsa,saṇḍāsa,saṇḍāsa:m.[<saṃ-ḍasati daṃś] 毛抜き,ピンセット.,7,1
- 392449,jp,18,sandassaka,sandassaka,sandassaka,sandassaka:m.[<saṃ-dṛś の caus.] 教示者,開示者.sandassana n.開示.,10,1
- 392463,jp,18,sandasseti,sandasseti,sandasseti,sandasseti:[saṅ-dṛś の caus.] 教示す,開示す.pass.sandassiyati 示される,照合する.ppr.sandassiyamāna.,10,1
- 392476,jp,18,sandati,sandati,sandati,sandati:[syand] 流れる.aor.sandittha; pp.sanna; caus.sandāpeti 流す.,7,1
- 392487,jp,18,sandeha,sandeha,sandeha,sandeha:m.[Sk.saṃdeha<dih] 積集,身体; 疑惑.,7,1
- 392515,jp,18,sandhamati,sandhamati,sandhamati,sandhamati:[saṃ-dham] 吹く,扇ぐ.pp.sandhanta 吹ける,熔(と)かした.,10,1
- 392527,jp,18,sandhana,sandhana,sandhana,sandhana:n.[saṃ-dhana] 財産,財宝.,8,1
- 392535,jp,18,sandhana,sandhāna,sandhāna,sandhāna:n.[=sandahana<sarṃ-dhā] 調停,結合,束縛 [=sandāna].,8,1
- 392551,jp,18,sandharaka,sandhāraka,sandhāraka,sandhāraka:a.[<sandhāreti] 抑止する.,10,1
- 392559,jp,18,sandharana,sandhāraṇa,sandhāraṇa,sandhāraṇa:n.[<sandhāreti] 抑止,保持,大地.,10,1
- 392568,jp,18,sandhareti,sandhāreti,sandhāreti,sandhāreti:[saṃ-dhṛ の caus.] 運ぶ,保持す,支持す,抑止す,おさえる.,10,1
- 392584,jp,18,sandhatar,sandhātar,sandhātar,sandhātar:m.[<saṃ-dhā] 調停者,和解者.,9,1
- 392600,jp,18,sandhavati,sandhāvati,sandhāvati,sandhāvati:[saṃ-dhāv] 走り廻る,流転す,輪廻す.aor.sandhāvissaṃ=sandhāvisaṃ.,10,1
- 392615,jp,18,sandhaya,sandhāya,sandhāya,sandhāya:adv.[sandahati<dhā の ger.BSk.〃] 関して,対して; 密意によりて.,8,1
- 392625,jp,18,sandhi,sandhi,sandhi,sandhi:m.f.[<saṃ-dhā] 結合,接合,つぎ目,隙間,関節; 連声.sandhiṃ chindati つぎ目を破る.-cheda (家の)隙間の破壊; 連鎖 [輪廻] の破壊者.-mukha 隙間の口 [賊が破った入口] .-samala-saṅkaṭīra 隙間やどぶやごみため.,6,1
- 392656,jp,18,sandhiyate,sandhīyate,sandhīyate,sandhīyate:sandhiyate,sandhiyyate [sandahati の pass.] 置かれる,結ばる,うらむ.opt.sandhiyetha; imper.sandhiyassu.,10,1
- 392669,jp,18,sandhovati,sandhovati,sandhovati,sandhovati:[saṃ-dhāv] 清める.,10,1
- 392680,jp,18,sandhunati,sandhunāti,sandhunāti,sandhunāti:[saṃ-dhū] 振り廻わす.,10,1
- 392696,jp,18,sandhupeti,sandhūpeti,sandhūpeti,sandhūpeti:sandhūpāyati [saṃ-dhūpeti<dhūpa] くすぶる,いぶす,煙や湯気を立たす.,10,1
- 392734,jp,18,sandipeti,sandīpeti,sandīpeti,sandīpeti:[saṃ-dīpeti] 火をつける.,9,1
- 392748,jp,18,sandissati,sandissati,sandissati,sandissati:[saṃ-dṛś の pass.] 見られる,現われる,存在する.pp.sandiṭṭha.,10,1
- 392756,jp,18,sandita,sandita,sandita,sandita:a.[saṃ-dā の pp.] 結ぼれたる.,7,1
- 392765,jp,18,sandittha,sandiṭṭha,sandiṭṭha,sandiṭṭha:m.[saṃ-dṛś の pp.] 相識,知人,親友.yathā-sandiṭṭhaṃ adv.知人を頼って.,9,1
- 392773,jp,18,sandittha,sandittha,sandittha,sandittha:sandati の aor.3sg.,9,1
- 392774,jp,18,sanditthi,sandiṭṭhi,sandiṭṭhi,sandiṭṭhi:f.[saṃ-diṭṭhi<saṃ-dṛś 又は sva-dṛś] 自見,自己の見解; 同見.-parāmāsin 自見を執取する,現世を妄取す.,9,1
- 392778,jp,18,sanditthika,sandiṭṭhika,sandiṭṭhika,sandiṭṭhika:sandiṭṭhiya a.[saṃ-diṭṭha-ika,-iya] 現世の,現に見られたる,現証の,自見の.,11,1
- 392789,jp,18,sanditthin,sandiṭṭhin,sandiṭṭhin,sandiṭṭhin:a.[<sandiṭṭhi] 自見ある.,10,1
- 392801,jp,18,sandiyyati,sandiyyati,sandiyyati,sandiyyati:sandīyati [<saṃ-dā ② 切る] 悩まされる,怒る.,10,1
- 392814,jp,18,sandosa,sandosa,sandosa,sandosa:m.[saṃ-dosa<duṣ] 冒瀆,けがし.,7,1
- 392823,jp,18,sanga,saṅga,saṅga,saṅga:m.[<sañj] 着,染着,執着.-ātiga 執着を越えたる者(=阿羅漢).,5,1
- 392832,jp,18,sangacchati,saṅgacchati,saṅgacchati,saṅgacchati:[saṃ-gam] 集合す,会合す.aor.fut.saṅgacchiṃ; ger.saṅgamma,saṅgantvā; pp.saṅgata.,11,1
- 392842,jp,18,sangaha,saṅgaha,saṅgaha,saṅgaha:① m.[Sk.saṅgraha<saṃ-grah] 摂,摂取,愛護,聚会,結集,輯録,蔵外の書.-ācariya 結集師.-bala 摂カ,能摂カ.-vatthu 摂事.② n.結縛,制止.,7,1
- 392850,jp,18,sangaha,saṅgāha,saṅgāha,saṅgāha:m.[<saṃ-grah] 合集,結集; 集心,抑制,自制.-pada 集心事.,7,1
- 392863,jp,18,sangahaka,saṅgāhaka,saṅgāhaka,saṅgāhaka:saṅgāhika a.m.[<saṅgāha] 合集の,結集の,結集者; 摂受の,摂益の,利益者; 抑制の,戦車の御車.,9,1
- 392872,jp,18,sangahana,saṅgahaṇa,saṅgahaṇa,saṅgahaṇa:n.[<saṃ-grah] 摂持,堅固.,9,1
- 392892,jp,18,sangahita,saṅgahīta,saṅgahīta,saṅgahīta:saṅgahita a.[saṅgaṇhāti の pp.] 所摂の,摂持の,抑制せる,摂益された,摂取の.-attabhāva 自己を摂持せる,(他を)摂益する自己.,9,1
- 392898,jp,18,sangama,saṅgama,saṅgama,saṅgama:m.[<saṃ-gam] 会合,交際; 交会,交合.,7,1
- 392902,jp,18,sangama,saṅgāma,saṅgāma,saṅgāma:m.[〃] 戦,戦闘,戦場,戦陣.-avacara 戦場往来者.-ji 戦勝者.-yodha 戦士,武士.-sīsa 本営,戦場の先頭.,7,1
- 392927,jp,18,sangameti,saṅgāmeti,saṅgāmeti,saṅgāmeti:[saṅgāma の denom.] 戦う.aor.saṅgāmesi.,9,1
- 392939,jp,18,sangamma,saṅgamma,saṅgamma,saṅgamma:saṅgacchati の grd.,8,1
- 392944,jp,18,sangana,saṅgaṇa,saṅgaṇa,saṅgaṇa:a.[sa-aṅgaṇa] 汚垢ある,罪垢の.cf.sāṅgaṇa,anaṅgaṇa.,7,1
- 392948,jp,18,sangana,sāṅgaṇa,sāṅgaṇa,sāṅgaṇa:a.[sa-aṅgaṇa] 有垢の,穢れたる.cf.saṅgaṇa,anaṅgaṇa.,7,1
- 392956,jp,18,sanganhati,saṅgaṇhāti,saṅgaṇhāti,saṅgaṇhāti:[saṃ-grah] おさめる,集める; 摂取す,摂益す,愛護す.aor.saṅgaṇhi,saṅgahesi; fut.saṅgahissati; ger.saṅgahetvā; grd.saṅgahetabba; pp.saṅgahīta,saṅgahita; pass.saṅgayhati; caus.saṅgaṇhāpeti.,10,1
- 392969,jp,18,sanganika,saṅgaṇikā,saṅgaṇikā,saṅgaṇikā:f.[saṃ-gaṇa-ikā,BSk.〃] 衆会,衆居,衆中に交る,聚会.-ārāma 衆会を楽しむ.-ārāmatā 衆会の楽.-vihāra 聚会住.,9,1
- 392988,jp,18,sangara,saṅgara,saṅgara,saṅgara:[〃<saṃ-gṝ] ① m.約束,誓約.saṅgaraṃ karoti 誓約をなす.② m.n.戦い.,7,1
- 392995,jp,18,sangata,saṅgata,saṅgata,saṅgata:a.n.[saṅgacchati の pp.] 集合せる,集会せる; 集会,詰められた.,7,1
- 393000,jp,18,sangati,saṅgati,saṅgati,saṅgati:f.[<saṅgacchati] 集会,交際; 結合,集合; 不慮の出来事,椿事.-bhāva (地水火風等の)結合の状態.,7,1
- 393010,jp,18,sangatika,saṅgatika,saṅgatika,saṅgatika:a.[<saṅgati] 結合せる.,9,1
- 393020,jp,18,sangayati,saṅgāyati,saṅgāyati,saṅgāyati:[saṃ-gai] 合誦す,結集す.pp.saṅgīta.,9,1
- 393028,jp,18,sangayha,saṅgayha,saṅgayha,saṅgayha:m.[<saṅgayhati] 所摂,所取,執着.,8,1
- 393035,jp,18,sangayika,saṅgāyika,saṅgāyika,saṅgāyika:a.[<saṅgāyati] 結集の.,9,1
- 393042,jp,18,sangha,saṅgha,saṅgha,saṅgha:m.[〃<saṃ-hṛ] 衆,衆団,僧伽,僧,僧団,教団,和合衆.instr.saṅghena,saṅghā.-ādisesa 僧残,僧残罪.-ānussati 僧随念,念僧.-ārāma 僧伽藍.-upaṭṭhāka 僧伽の近侍者.-kamma 僧伽羯磨.-karaṇīya 僧伽の行事.-gāravatā 僧伽の尊重.-paṭimānana 僧伽の期待.-pariṇāyaka 僧伽の指導者.-pitar 僧伽の父.-bhatta 僧伽食,僧次食.-bheda 破僧,僧伽の破壊.-bhedaka 破僧者,僧伽破壊者.-ratana 僧宝.-rājan 僧伽王.-rāji 僧不和合.-sammukhatā 僧現前.-sāmaggi 僧和合.,6,1
- 393103,jp,18,sanghamsati,saṅghaṃsati,saṅghaṃsati,saṅghaṃsati:[saṃ-ghṛṣ] ともにこする,摩擦す.,11,1
- 393106,jp,18,sanghani,saṅghāṇi,saṅghāṇi,saṅghāṇi:f.袴衣,腰布.,8,1
- 393111,jp,18,sanghara,saṅghara,saṅghara,saṅghara:n.=saghara [sva-ghara] 自分の家,自家.,8,1
- 393117,jp,18,sangharana,saṅgharaṇa,saṅgharaṇa,saṅgharaṇa:n.[=saṅharaṇa] 集積.,10,1
- 393120,jp,18,sangharati,saṅgharati,saṅgharati,saṅgharati:[=saṃharati] 集める,砕く.,10,1
- 393130,jp,18,sanghata,saṅghāṭa,saṅghāṭa,saṅghāṭa:[<saṃ-ghaṭeti] 筏(いかだ),舟,集合,衣,戸柱.,8,1
- 393135,jp,18,sanghata,saṅghāta,Saṅghāta,Saṅghāta:Saṅghātaka m.[BSk.〃] 衆合 [八大地獄の一].,8,1
- 393136,jp,18,sanghata,saṅghāta,saṅghāta,saṅghāta:m.[saṃ-ghāta<han] 殺戮,弾指(指をはじくこと),集合,集積.cf.saṅghāṭa.,8,1
- 393151,jp,18,sanghatanika,saṅghātanika,saṅghātanika,saṅghātanika:a.n.[<saṅghāta] 総括,総相.,12,1
- 393168,jp,18,sanghati,saṅghāṭī,saṅghāṭī,saṅghāṭī:f.[BSk.〃] 僧伽梨衣,重衣,大衣.-cāra 重衣を着て歩く.-vāsin 着重衣者.,8,1
- 393173,jp,18,sanghatika,saṅghāṭika,saṅghāṭika,saṅghāṭika:a.m.[<saṅghāṭī] 大衣を持つ,著重衣.,10,1
- 393177,jp,18,sanghatita,saṅghaṭita,saṅghaṭita,saṅghaṭita:a.[saṅghaṭṭeti の pp.] 打ちたる,打ちて組み立てたる.,10,1
- 393194,jp,18,sanghatteti,saṅghaṭṭeti,saṅghaṭṭeti,saṅghaṭṭeti:[saṃ-ghaṭṭ の caus.] 相打つ,こする,鳴らす,あざけって怒らす.ppr.saṅghaṭṭayanta,saṅghaṭṭamāna; pp.saṅghaṭita,saṅghaṭṭita.,11,1
- 393201,jp,18,sanghatttana,saṅghaṭṭtanā,saṅghaṭṭtanā,saṅghaṭṭtanā:saṅghaṭṭtana n.f.[<saṅghaṭṭeti] 摩擦,接触,腕環(うでわ).,12,1
- 393208,jp,18,sanghika,saṅghika,saṅghika,saṅghika:a.n.[<saṅgha] 僧伽の,僧物,僧伽物.,8,1
- 393216,jp,18,sanghin,saṅghin,saṅghin,saṅghin:a.[saṅgha-in] 僧伽を有する,僧伽主.,7,1
- 393221,jp,18,sanghuttha,saṅghuṭṭha,saṅghuṭṭha,saṅghuṭṭha:a.[Sk.saṅghuṣṭa<ghoseti の pp.] 鳴らされたる,響かせたる,宣言布告せる.,10,1
- 393230,jp,18,sangita,saṅgīta,saṅgīta,saṅgīta:a.n.[saṅgāyati の pp.] 合誦せる,結集せる,歌,歌謡; 合唱.,7,1
- 393238,jp,18,sangiti,saṅgīti,saṅgīti,saṅgīti:f.[<saṅgāyati,BSk.〃] ① 歌.合唱.② 結集,合誦,等誦.③ 法式.,7,1
- 393248,jp,18,sangiti-suttanta,saṅgīti-suttanta,Saṅgīti-suttanta,Saṅgīti-suttanta:n.等誦経=Saṅgīti-pariyāya 等誦法門,衆集経.,16,1
- 393259,jp,18,sangopeti,saṅgopeti,saṅgopeti,saṅgopeti:[<saṃ-gup] 守護す,保管す.,9,1
- 393267,jp,18,sangulika,saṅguḷikā,saṅguḷikā,saṅguḷikā:f.[cf.Sk.śaṣkulikā] 菓子.,9,1
- 393271,jp,18,sanha,saṇha,saṇha,saṇha:a.[cf.Sk.ślakṣṇa] 柔かき,柔軟の,柔和の,温和な.-bhāsita 柔軟の語.,5,1
- 393279,jp,18,sanhaka,saṇhaka,saṇhaka,saṇhaka:n.[=sāṇavāka] 粗麻布.,7,1
- 393308,jp,18,sani,sāṇī,sāṇī,sāṇī:f.[<sāṇa] 麻布,幕,天幕.-pākāra 囲幕,天幕,幕柵.,4,1
- 393318,jp,18,sanidassana,sanidassana,sanidassana,sanidassana:a.[sa-nidassana] 見える.,11,1
- 393324,jp,18,sanighanduketubha,sanighaṇḍukeṭubha,sanighaṇḍukeṭubha,sanighaṇḍukeṭubha:a.[sa-nighaṇḍu-keṭubha] 語彙や儀軌と共なる.,17,1
- 393325,jp,18,sanika,saṇikā,saṇikā,saṇikā:=saṇṇikā.,6,1
- 393326,jp,18,sanika,sāṇikā,sāṇikā,sāṇikā:f.[<sāṇī] 幕,カーテン.,6,1
- 393329,jp,18,sanikam,saṇikaṃ,saṇikaṃ,saṇikaṃ:adv.[<saṇiṃ] 緩く,やさしく,徐々に.,7,1
- 393338,jp,18,sanim,saṇiṃ,saṇiṃ,saṇiṃ:adv.[cf.Sk.śanaiḥ] 徐々に,次第に.,5,1
- 393360,jp,18,sanjadiya,sañjādiya,sañjādiya,sañjādiya:n.[sañcāriya?] 林,森.,9,1
- 393365,jp,18,sanjagghati,sañjagghati,sañjagghati,sañjagghati:[<saṃ-ghar<gharghara (ガラガラ)] 哄笑す,カラカラ笑う.,11,1
- 393376,jp,18,sanjambhari,sañjambhari,sañjambhari,sañjambhari:sañjambhariya a.n.皮肉,いじめ.,11,1
- 393393,jp,18,sanjanana,sañjānanā,sañjānanā,sañjānanā:sañjānana n.f.[<sañjānāti] 知覚,解了,想念.,9,1
- 393403,jp,18,sanjanati,sañjanati,sañjanati,sañjanati:[saṃ-jan] 生まれる.pp.sañjāta; caus.sañjaneti 生ず,產する.pass.sañjāyati.,9,1
- 393405,jp,18,sanjanati,sañjānāti,sañjānāti,sañjānāti:[saṃ-jñā] 知覚す,解了す,想念す; 呼ぶ,名づける.aor.sañjāni; ger.saññāya,saññatvā,sañjānitvā; pp.saññāta; caus.saññāpeti.,9,1
- 393418,jp,18,sanjanetar,sañjānetar,sañjānetar,sañjānetar:sañjanetar m.[sañjaneti] 生ぜしめる者.,10,1
- 393442,jp,18,sanjata,sañjāta,sañjāta,sañjāta:① a.[sañjanati の pp.] 生じたる,生育せる.-khandha 肩が(大きく)生育した.② a.[sa-jāta] 同じ生れの,同起源の.,7,1
- 393466,jp,18,sanjati,sañjāti,sañjāti,sañjāti:f.① [<sañjanati] 生,出生,発生,生産.-desa 出産地.② [sa-jāti] 同生.-saṅgaha 同生所摂.,7,1
- 393480,jp,18,sanjayati,sañjāyati,sañjāyati,sañjāyati:[sañjaneti の pass.] 生ぜしめらる,造らる,起る.aor.sañjāyi; ppr.sañjāyamāna.,9,1
- 393492,jp,18,sanjha,sañjhā,sañjhā,sañjhā:sandhyā f.[Sk.sandhyā] タ方.-ātapa タ日.-ghana タ雲.,6,1
- 393506,jp,18,sanjinna,sañjiṇṇa,sañjiṇṇa,sañjiṇṇa:a.[saṃ-jṝ の pp.] 毀壊せる.,8,1
- 393511,jp,18,sanjitar,sañjitar,sañjitar,sañjitar:m.[=sajjitar<sajati ① sṛj] 創造者,能生者,主宰者,指定者.,8,1
- 393514,jp,18,sanjiva,sañjiva,Sañjiva,Sañjiva:m.[BSk.〃] 等活 [八大地獄の一].,7,1
- 393531,jp,18,sanka,saṅkā,saṅkā,saṅkā:f.[<śaṅk saṅkati] 疑念,疑惧.,5,1
- 393537,jp,18,sankaccha,saṅkacchā,saṅkacchā,saṅkacchā:f.,saṅkacchika n.帯,覆肩布,僧祇支衣.,9,1
- 393543,jp,18,sankaddhati,saṅkaḍḍhati,saṅkaḍḍhati,saṅkaḍḍhati:[saṃ-kṛṣ] 集める,引きょせる,調べる.pass.saṅkaḍḍhiyati.,11,1
- 393555,jp,18,sankalaha,saṅkalaha,saṅkalaha,saṅkalaha:m.[saṃ-kalaha] 諍論,けんか,激論.,9,1
- 393558,jp,18,sankalana,saṅkalana,saṅkalana,saṅkalana:n.[<saṃ-kal] 付加,追加.,9,1
- 393566,jp,18,sankama,saṅkama,saṅkama,saṅkama:m.[<saṃ-kram] 橋,軽い竹橋.,7,1
- 393570,jp,18,sankamana,saṅkamana,saṅkamana,saṅkamana:n.[<saṅkamati] 歩,通路,路,橋.,9,1
- 393580,jp,18,sankamati,saṅkamati,saṅkamati,saṅkamati:[saṃ-kram] 移る,移動す,転移す.grd.saṅkamanīya; pp.saṅkanta caus.saṅkāmeti 替える,移す,渡す.,9,1
- 393588,jp,18,sankameti,saṅkāmeti,saṅkāmeti,saṅkāmeti:→saṅkamati.,9,1
- 393596,jp,18,sankampati,saṅkampati,saṅkampati,saṅkampati:[saṃ-kamp] ふるえる,震動す.caus.saṅkampeti 震動さす.,10,1
- 393613,jp,18,sankanta,saṅkanta,saṅkanta,saṅkanta:a.[saṅkamati の pp.] 移転せる,移れる,移動せる,転移せる.,8,1
- 393621,jp,18,sankantati,saṅkantati,saṅkantati,saṅkantati:[saṃ-kṛt ②] 周囲をと切る.opt.saṅkanteyya; ger.saṅkantitvā.,10,1
- 393628,jp,18,sankanti,saṅkanti,saṅkanti,saṅkanti:f.[<saṅkamati] 転移,変遷.,8,1
- 393632,jp,18,sankantika,saṅkantika,Saṅkantika,Saṅkantika:m.[BSk.Saṅkrāntika] 説転部 [部派].,10,1
- 393643,jp,18,sankapeti,saṅkāpeti,saṅkāpeti,saṅkāpeti:[<saṃ-kḷp] 用意す,準備す.,9,1
- 393647,jp,18,sankappa,saṅkappa,saṅkappa,saṅkappa:m.[<saṃ-kḷp] 思惟,思念,思.-nānatta 思種々.-rāga 思念の貪.-vitakka 思覚.,8,1
- 393664,jp,18,sankappeti,saṅkappeti,saṅkappeti,saṅkappeti:[saṅkappa の denom.] 思念す,思惟す,意思す,決意す.,10,1
- 393676,jp,18,sankara,saṅkara,saṅkara,saṅkara:m.[〃] 混乱,騒擾.,7,1
- 393684,jp,18,sankara,saṅkāra,saṅkāra,saṅkāra:m.[<saṃ-kṛ] ごみ,塵挨,くず.-aggi 塵くずの火.-kūṭa ごみため.-coḷa ごみの中の布.-ṭhāna,-dhāna ごみ捨て場.,7,1
- 393709,jp,18,sankasa,saṅkāsa,saṅkāsa,saṅkāsa:m.[saṃ-kāsa<kāś] 現われ,様子,様態,類似.,7,1
- 393719,jp,18,sankasana,saṅkāsanā,saṅkāsanā,saṅkāsanā:saṅkāsana.n.f.[<saṃ-kāś] 説明,解明,弁.,9,1
- 393725,jp,18,sankasayati,saṅkasāyati,saṅkasāyati,saṅkasāyati:[<saṃ-kṛṣ] 引きこもる,じっとしている.,11,1
- 393736,jp,18,sankassara,saṅkassara,saṅkassara,saṅkassara:a.疑念を起させる,邪悪の.,10,1
- 393750,jp,18,sankati,saṅkati,saṅkati,saṅkati:[Sk.śaṅkate śaṅk] 疑う,疑惑す,危惧す.pres.1sg.saṅke; opt.saṅketha; grd.saṅkiya.,7,1
- 393758,jp,18,sankatira,saṅkaṭīra,saṅkaṭīra,saṅkaṭīra:n.ごみため.,9,1
- 393768,jp,18,sankayati,saṅkāyati,saṅkāyati,saṅkāyati:[saṅkā の denom.] 疑惧す.確かならず.,9,1
- 393779,jp,18,sanke,saṅke,saṅke,saṅke:saṅkati の pr.1sg.,5,1
- 393780,jp,18,sankelayati,saṅkeḷāyati,saṅkeḷāyati,saṅkeḷāyati:[saṅkīḷati の caus.] (自らを)楽します,喜戯す.,11,1
- 393783,jp,18,sanketa,saṅketa,saṅketa,saṅketa:m.[〃saṃ-keta.cf.ketu] 指定,指示,指定の場所.-kamma 指示,指示の行為.,7,1
- 393796,jp,18,sanketha,saṅketha,saṅketha,saṅketha:saṅkati の opt.,8,1
- 393798,jp,18,sankha,saṅkha,saṅkha,saṅkha:m.① [Sk.śaṅkha] 螺,(にしの類),螺貝,法螺貝,硨渠(しゃこ),螺鈿(らでん),青貝.-dhama,-dhamaka 法螺貝を吹く人.-nābhi 貝殻の一種.-muṇḍika 貝禿刑.-thāla,-patta,mutta,-silā 真珠貝.-likhita 螺貝を磨ける,輝やける.② 水草の一種.,6,1
- 393810,jp,18,sankha,saṅkhā,saṅkhā,saṅkhā:saṅkhyā f.[<saṃ-khyā Sk.saṅkhyā] 目算,算数; 名称,称呼; 思念.saṅkhaṃ gacchati 計算に至る,呼ばれる,称せられる.saṅkhaṃ na upeti (ropeti) 名状し難い,名づけられない,計数に至らず.,6,1
- 393823,jp,18,sankhadati,saṅkhādati,saṅkhādati,saṅkhādati:[saṃ-khād] かむ,咀嚼(そしゃく)す.pp.saṅkhādita (saṅkhāyita).,10,1
- 393848,jp,18,sankhala,saṅkhalā,saṅkhalā,saṅkhalā:saṅkhalikā f.[cf.Sk.śṛṅkhalā] 鎖,くさり,枷,かせ,束縛.,8,1
- 393868,jp,18,sankhana,saṅkhāna,saṅkhāna,saṅkhāna:saṅkhyāna n.[<saṃ-khyā] 計算,目算.-sippa 数術,算術.,8,1
- 393884,jp,18,sankhara,saṅkhāra,saṅkhāra,saṅkhāra:m.[Sk.BSk.saṃskāra<saṃ-kṛ] 行,為作,(行為とその習慣カ),形成カ,現象.-āvasesasamāpatti 残行定.-upādānakkhandha 行取蘊.-upekkhā 行捨.-uppatti 行の生起.-kkhandha 行蘊.-gata 行の類.-dukkhatā 行苦性,行苦.-pariccheda 行の差別.-samatha行の止静,行の寂止.-samudaya 行の集.-suñña 行空.,8,1
- 393924,jp,18,sankharavant,saṅkhāravant,saṅkhāravant,saṅkhāravant:a.[saṅkhāra-vant] 行ある.,12,1
- 393937,jp,18,sankharoti,saṅkharoti,saṅkharoti,saṅkharoti:[saṃ-kṛ] 為作す,行作す.ger.saṅkharitvā; pp.saṅkhata.,10,1
- 393951,jp,18,sankhata,saṅkhata,saṅkhata,saṅkhata:a.[saṅkharoti の pp.,Sk.BSk.saṃskṛta] 為作せる,造作された,有為.-āyatana 有為処.-duka 有為二法.-lakkhaṇa 有為相.,8,1
- 393961,jp,18,sankhata,saṅkhāta,saṅkhāta,saṅkhāta:a.[saṅkhāyati の pp.] 称する,名付けられた; 察量せる.-dhamma 法の察悟者,法を究めたる.,8,1
- 393977,jp,18,sankhati,saṅkhati,saṅkhati,saṅkhati:f.[cf.Sk.saṃskṛti] 料理.,8,1
- 393981,jp,18,sankhati,saṅkhāti,saṅkhāti,saṅkhāti:=saṅkhāyati.,8,1
- 393990,jp,18,sankhaya,saṅkhaya,saṅkhaya,saṅkhaya:m.[saṅ-khaya,Sk.saṅkṣaya] 尽滅,消滅,滅亡.,8,1
- 393998,jp,18,sankhaya,saṅkhāya,saṅkhāya,saṅkhāya:[saṅkhāyati の ger.] 考量して.,8,1
- 394003,jp,18,sankhayaka,saṅkhāyaka,saṅkhāyaka,saṅkhāyaka:m.[<saṃ-khyā] 計算者,説数者.,10,1
- 394005,jp,18,sankhayati,saṅkhāyati,saṅkhāyati,saṅkhāyati:saṅkhāti [saṃ-khyā] 数える,考量す,はかる; (pass.) 見える.inf.saṅkhātuṃ; ger.saṅkhāya,saṅkhā 考量して,慎重に.pp.saṅkhāta; grd.saṅkheyya.,10,1
- 394011,jp,18,sankhepa,saṅkhepa,saṅkhepa,saṅkhepa:m.[<saṃ-kṣip] 省略,簡略,簡約,集積,群,集団.,8,1
- 394026,jp,18,sankheyya,saṅkheyya,saṅkheyya,saṅkheyya:a.[saṅkhāyati の grd.] 量るべき,考量すべき.-kāra 考量すベきことを作す者.cf.asaṅkheyya.,9,1
- 394040,jp,18,sankhipana,saṅkhipanā,saṅkhipanā,saṅkhipanā:f.[<saṃ-kṣip] 極嘲笑.,10,1
- 394044,jp,18,sankhipati,saṅkhipati,saṅkhipati,saṅkhipati:[saṃ-kṣip] 集める,簡約す,略す,統一す.pp.saṅkhitta.,10,1
- 394061,jp,18,sankhippa,saṅkhippa,saṅkhippa,saṅkhippa:a.[saṃ-khippa] 急速の.,9,1
- 394065,jp,18,sankhitta,saṅkhitta,saṅkhitta,saṅkhitta:a.[saṅkhipati の pp.] ① 簡略の,略.instr.saṅkhittena 要略すれば,要するに.② 昧略の,昏昧の,収了の,統一せる; 細き.-citta ~昧略心,収了心,統一心.,9,1
- 394080,jp,18,sankhiya-dhamma,saṅkhiyā-dhamma,saṅkhiyā-dhamma,saṅkhiyā-dhamma:m.考量すべき法,話柄.,15,1
- 394083,jp,18,sankhobha,saṅkhobha,saṅkhobha,saṅkhobha:m.[<saṃ-kṣubh] 動揺,激動,動乱.,9,1
- 394094,jp,18,sankhobheti,saṅkhobheti,saṅkhobheti,saṅkhobheti:→saṅkhubhati.,11,1
- 394108,jp,18,sankhubhati,saṅkhubhati,saṅkhubhati,saṅkhubhati:[saṃ-kṣubh] 動揺す,振動す.aor.saṅkhubhi; ger.saṅkhubhitvā; pp.saṅkhubhita; caus.saṅkhobheti 動揺さす,激動さす.,11,1
- 394126,jp,18,sankhya,saṅkhyā,saṅkhyā,saṅkhyā:=saṅkhā.,7,1
- 394155,jp,18,sankilati,saṅkīḷati,saṅkīḷati,saṅkīḷati:[saṃ-krīḍ] 遊ぶ,戯れる,戯楽す,戯喜す.,9,1
- 394158,jp,18,sankilesa,saṅkilesa,saṅkilesa,saṅkilesa:m.[<saṃ-kliś BSk.saṅkleśa] 雑染,雑穢,穢汚.,9,1
- 394164,jp,18,sankilesika,saṅkilesika,saṅkilesika,saṅkilesika:a.[saṅkilesa-ika] 雑染の,順染の.-duka 順染二法.,11,1
- 394180,jp,18,sankilissati,saṅkilissati,saṅkilissati,saṅkilissati:[saṃ-kliś BSk.saṅkliśyati] 染汚す,雑染す,汚れる.pp.saṅkiliṭṭha; caus.saṅkileseti 汚す.,12,1
- 394187,jp,18,sankilittha,saṅkiliṭṭha,saṅkiliṭṭha,saṅkiliṭṭha:a.[saṅkilissati の pp.,BSk.saṅkliṣṭa] 染汚せる,已染の,雑染の.-ābhā 雑染光.-ttika 已染三法.-duka 已染二法.,11,1
- 394201,jp,18,sankinna,saṅkiṇṇa,saṅkiṇṇa,saṅkiṇṇa:a.[saṅkirati<kṝ の pp.] 混在せる,汚されたる.-parikha 濠(ほり)を埋めた者 [輪廻を脱した者].,8,1
- 394213,jp,18,sankirana,saṅkiraṇa,saṅkiraṇa,saṅkiraṇa:n.[<saṃ-kirati] 貸金取立.,9,1
- 394219,jp,18,sankita,saṅkita,saṅkita,saṅkita:a.[saṅkati の pp.] 疑惧せる.,7,1
- 394237,jp,18,sankitti,saṅkitti,saṅkitti,saṅkitti:f.[saṃ-kitti] 布告して得たる(食),(飢饉時に)集められた(食).,8,1
- 394243,jp,18,sankiya,saṅkiya,saṅkiya,saṅkiya:a.[saṅkati の grd.] 疑惧すベき,疑わしき,心配な.,7,1
- 394246,jp,18,sankiyati,saṅkīyati,saṅkīyati,saṅkīyati:[saṅkirati<kṝ の pass.] 混ぜられる,けがれる,不純である.,9,1
- 394264,jp,18,sankoceti,saṅkoceti,saṅkoceti,saṅkoceti:[saṃ-kuc の caus.] 縮める,しかめる.saṅkocana n.しかめること.,9,1
- 394273,jp,18,sankopa,saṅkopa,saṅkopa,saṅkopa:m.蛮族.[saṅkhepa とすることがある].,7,1
- 394280,jp,18,sanku,saṅku,saṅku,saṅku:m.[Sk.śaṅku] 杙,くい.-sata 百の棒杙.-samāhata 杙地獄.,5,1
- 394303,jp,18,sankucita,saṅkucita,saṅkucita,saṅkucita:a.[saṅkucati<kuc の pp.] 縮めたる,固く握った.,9,1
- 394310,jp,18,sankuddha,saṅkuddha,saṅkuddha,saṅkuddha:a.[saṃ-kuddha] 怒れる.,9,1
- 394323,jp,18,sankuli,saṅkuli,saṅkuli,saṅkuli:f.,saṅkulya n.菓子の一種.,7,1
- 394335,jp,18,sankupita,saṅkupita,saṅkupita,saṅkupita:a.[saṃ-kupita] 激怒せる.,9,1
- 394352,jp,18,sankutika,saṅkuṭika,saṅkuṭika,saṅkuṭika:saṅkuṭita a.[cf.saṃ-kuc] 縮めた,(拳を)固めた.,9,1
- 394370,jp,18,sanna,saññā,saññā,saññā:f.[<saṃ-jñā] 想,想念,概念,表象.pl.saññā,saññāyo.saññakkhandha想蘊.saññasaññin 想想者.saññāgata 想の類.saññānānatta 想種々.saññāpaṭilābha 想得,想の獲得.saññābhava 想有.saññāmaya 想所成.saññāvipariyesa,saññāvipallāsa 想顛倒.saññāviratta 離想者,想離貪者.saññāvivaṭṭa 想退転.saññāvūpasama 想寂靜.saññāvedayitanirodhasamāpatti 想受滅定,滅尽定.saññāsamatikkama 想の超越.saññāsamāpatti 想等至.,5,1
- 394382,jp,18,sanna,sanna,sanna,sanna:① a.[sīdati sad の pp.] 沈んだ,没せる.② a.[sandati syand の pp.] 流れたる.,5,1
- 394397,jp,18,sannaddha,sannaddha,sannaddha,sannaddha:a.[sannayhati の pp.] よく結べる,武装せる,付けたる.,9,1
- 394412,jp,18,sannaha,sannāha,sannāha,sannāha:m.[<sannayhati] 甲冑,武具.,7,1
- 394435,jp,18,sannama,saññama,saññama,saññama:=saṃyama.,7,1
- 394443,jp,18,sannameti,saññāmeti,saññāmeti,saññāmeti:[saṃyamati の caus.] 抑制さす,自制さす.imper.2sg.saññāmaya.,9,1
- 394446,jp,18,sannameti,sannāmeti,sannāmeti,sannāmeti:[saṃ-nam の caus.] 曲げる,よじる.opt.sannāmeyya.,9,1
- 394452,jp,18,sannana,saññāṇa,saññāṇa,saññāṇa:n.[Sk.sañjñāna] 標識,記念.,7,1
- 394465,jp,18,sannapana,saññāpana,saññāpana,saññāpana:n.[<saññāpeti] 勧説,令知.,9,1
- 394474,jp,18,sannapeti,saññāpeti,saññāpeti,saññāpeti:saññapeti [sañjānāti の caus.] 知らせる,教える,勧説す,了解さす,説得す,慰撫す.inf.saññattuṃ,saññāpetuṃ; ger.saññāpetvā; pp.saññatta.,9,1
- 394493,jp,18,sannata,saññata,saññata,saññata:=saṃyata.,7,1
- 394495,jp,18,sannata,saññāta,saññāta,saññāta:a.[sañjānāti の pp.] 呼ばれたる,考えられた.,7,1
- 394499,jp,18,sannata,sannata,sannata,sannata:a.[saṃ-nam の pp.] 曲れる,低き,下向せる.,7,1
- 394508,jp,18,sannatta,saññatta,saññatta,saññatta:① n.[saññā-tta] 想性,想念性.② a.[saññāpeti の pp.] 勧められた,勧説された.,8,1
- 394517,jp,18,sannatti,saññatti,saññatti,saññatti:f.[<saññāpeti] 令知,了解,勧説,慰撫,説得.,8,1
- 394526,jp,18,sannattum,saññattuṃ,saññattuṃ,saññattuṃ:saññāpeti の inf.,9,1
- 394528,jp,18,sannatva,saññatvā,saññatvā,saññatvā:sañjānāti の ger.,8,1
- 394530,jp,18,sannavant,saññāvant,saññāvant,saññāvant:a.[saññā-vant] 想ある.=saññin.,9,1
- 394539,jp,18,sannaya,saññāya,saññāya,saññāya:sañjānāti の ger.,7,1
- 394548,jp,18,sannayhati,sannayhati,sannayhati,sannayhati:[saṃ-nah] 結ぶ,付ける,武装す.aor.sannayhi; ger.sannayhitvā,sannahitvā; pp.sannaddha.,10,1
- 394563,jp,18,sanneti,sanneti,sanneti,sanneti:[saṃ-nī] まぜる,こねる.opt.sanneyya; grd.sannetabba; pp.sannīta.,7,1
- 394585,jp,18,sannibha,sannibha,sannibha,sannibha:a.[saṃ-nibha] 似たる,如き.,8,1
- 394594,jp,18,sannicaya,sannicaya,sannicaya,sannicaya:m.[<saṃ-ni-ci] 集積,蓄積.,9,1
- 394603,jp,18,sannicita,sannicita,sannicita,sannicita:a.[saṃ-ni-ci の pp.] 集積せる,蓄積せる.,9,1
- 394623,jp,18,sannidhi,sannidhi,sannidhi,sannidhi:m.[<san-ni-dhā] 貯蔵,貯蓄; 延期.-kata 貯えられた,延期した.-kāra 貯蓄物.-kāraka 蓄財,貯蔵物.-kāraka-bhojana 残宿食,蓄えておいた食物.-chanda 貯蔵欲.,8,1
- 394644,jp,18,sannigganhati,sanniggaṇhāti,sanniggaṇhāti,sanniggaṇhāti:[saṃ-ni-grah] 抑止す.,13,1
- 394648,jp,18,sannighata,sannighāta,sannighāta,sannighāta:m.[saṃ-nighāta] 打ち合い.,10,1
- 394653,jp,18,sannihita,sannihita,sannihita,sannihita:a.[sannidahati の pp.] 定置の,貯蔵の.,9,1
- 394661,jp,18,sannika,saṇṇikā,saṇṇikā,saṇṇikā:saṇikā f.[cf.Sk.sṛṇi] 象師の鈎(かぎ).,7,1
- 394665,jp,18,sannikasa,sannikāsa,sannikāsa,sannikāsa:a.[saṃ-nikāsa] 類似の.,9,1
- 394681,jp,18,sannin,saññin,saññin,saññin:a.[saññā-in] 有想の,有想者.,6,1
- 394685,jp,18,sannipata,sannipāta,sannipāta,sannipāta:m.[<sannipatati] 集合,結合,和合,合致,配列.,9,1
- 394706,jp,18,sannipatati,sannipatati,sannipatati,sannipatati:[saṃ-ni-pat] 集る,集合する.pp.sannipatita; caus.sannipāteti 集める,集合さす.,11,1
- 394727,jp,18,sannipatika,sannipātika,sannipātika,sannipātika:a.[<sannipāta] 和合の,集合の.-ābādha 集合病,和合生の病.,11,1
- 394732,jp,18,sannipatita,sannipatita,sannipatita,sannipatita:a.[sannipatati の pp.] 集合せる.,11,1
- 394743,jp,18,sannira,sannīra,sannīra,sannīra:m.樹,果の一種.,7,1
- 394746,jp,18,sannirata,sannirata,sannirata,sannirata:a.[saṃ-ni-rata<ram] 共に 楽しめる.,9,1
- 394758,jp,18,sannirumbhati,sannirumbhati,sannirumbhati,sannirumbhati:saṃnirundhati [saṃ-ni-rudh] 抑止す,妨害す opt.sannirundheyya; ger.sannirumbhitvā,sannirumhitvā,sannirujjhitvā; pp.sanniruddha.,13,1
- 394774,jp,18,sannirumhana,sannirumhana,sannirumhana,sannirumhana:n.[<sannirumbhati] 抑止,抑圧.,12,1
- 394780,jp,18,sannisajja,sannisajjā,sannisajjā,sannisajjā:f.[saṃ-nisajjā] 集会場,集会堂.,10,1
- 394787,jp,18,sannisidati,sannisīdati,sannisīdati,sannisīdati:[saṃ-ni-sad] 落付く,静かになる.pp.sannisinna; caus.sannisīdeti 静める.sannisīdāpeti 止まらせる.,11,1
- 394800,jp,18,sannisinna,sannisinna,sannisinna,sannisinna:a.[sannisīdati の pp.] 共坐せる,落付いた.-gabbhā 妊娠した,懐胎した女.,10,1
- 394813,jp,18,sannissita,sannissita,sannissita,sannissita:a.[BSk.sanniśrita] 依止せる,依れる.,10,1
- 394823,jp,18,sannita,saññita,saññita,saññita:a.[=saññāta] 名称の,名づけられた,思われた.,7,1
- 394835,jp,18,sannitaleti,sannitāḷeti,sannitāḷeti,sannitāḷeti:[saṃ-ni-tāḷeti] 打つ,撃つ.,11,1
- 394840,jp,18,sannitodaka,sannitodaka,sannitodaka,sannitodaka:n.[<saṃ-ni-tud] 刺針,嘲罵,ののしり.,11,1
- 394844,jp,18,sannitthana,sanniṭṭhāna,sanniṭṭhāna,sanniṭṭhāna:n.[saṃ-ni-ṭhāna] 決意,結論,決定.,11,1
- 394857,jp,18,sannivada,saññīvāda,saññīvāda,saññīvāda:m.[saññin-vāda] 有想論,有想説者.,9,1
- 394863,jp,18,sannivareti,sannivāreti,sannivāreti,sannivāreti:[saṃ-ni-vṛ の caus.] 抑止す,防ぐ.,11,1
- 394873,jp,18,sannivasa,sannivāsa,sannivāsa,sannivāsa:m.[<saṃ-ni-vas ②] 共住.,9,1
- 394881,jp,18,sannivasati,sannivasati,sannivasati,sannivasati:[saṃ-ni-vas ②] 共住す.pp.sannivuttha.,11,1
- 394892,jp,18,sannivatta,sannivaṭṭa,sannivaṭṭa,sannivaṭṭa:m.[saṃ-nivatta] 帰還.,10,1
- 394909,jp,18,sannivuttha,sannivuttha,sannivuttha,sannivuttha:a.[sannivasati の pp.] 共住せる.,11,1
- 394948,jp,18,sannuta,saññuta,saññuta,saññuta:saññoga,saññojana,saññojaniya=saṃyuta,saṃyoga 等.,7,1
- 394956,jp,18,sant,sant,sant,sant:a.[atthi as の ppr.] 存在する,ありつつ; 善なる.(sg.) nom.santo,santaṃ; acc.santaṃ; instr.satā; loc.sati; (pl.) nom.santo,santāni; acc.sante; gen.sataṃ; instr.sabbhi; loc.santesu.,4,1
- 394959,jp,18,santa,santa,santa,santa:① a.[sammati ① śam の pp.Sk.śānta] 寂静の,寂止の,寂者.sg.dat.santaye=santāya.-indriya 根寂静者.-kāya 寂静身.-gāmi 寂静に至る.-pada 寂静句,寂静境.-mānasa 意寂静.-vihāra 寂静住.-vutti 寂静の生活.② a.[sammati ② śram の pp.,Sk.śrānta] 疲れた,疲労の.③ a.[=sant,sat as の ppr.] ありつつ,現存の; 善き,正しき,善人.-sannivāsa 善土との同住.,5,1
- 394993,jp,18,santajjeti,santajjeti,santajjeti,santajjeti:[saṃ-tarj の caus.] おどす,しかる.,10,1
- 395005,jp,18,santaka,santaka,santaka,santaka:① a.[sa-anta-ka] 有辺の,制限の.② a.n.[santa ③-ka] 存在しつつ,所有の,財産,所属の.③ a.[santa ①-ka] 寂止の.,7,1
- 395024,jp,18,santana,santāna,santāna,santāna:n.[<saṃ-tan] 相続,継続,嗣続; 天樹の一種.-vāsanā相続習気.,7,1
- 395035,jp,18,santanaka,santānaka,santānaka,santānaka:m.n.[=santāna] 拡大,ひろがり; 嗣続,子孫; くもの巣,蛛網.,9,1
- 395046,jp,18,santaneti,santāneti,santāneti,santāneti:santaneti [saṃ-tan の caus.] 続ける.,9,1
- 395054,jp,18,santapa,santāpa,santāpa,santāpa:a.m.[<saṃ-tap] 熱,火,苦悩,熱悩.,7,1
- 395069,jp,18,santapeti,santāpeti,santāpeti,santāpeti:[sam-tap の calus.] 熱せしむ,焼く,悩ます.pp.santāpita 熱された,輝やける.,9,1
- 395087,jp,18,santappati,santappati,santappati,santappati:[saṃ-tap の pass.] 熱される,熱悩す,悲悩す.pp.santatta.,10,1
- 395099,jp,18,santappeti,santappeti,santappeti,santappeti:[saṃ-tṛp の caus.] 満足さす,喜ばす.pp.santappita 満足せる,喜べる.,10,1
- 395118,jp,18,santara,santara,santara,santara:a.[sa-antara] 内ある,内部の.-bāhira 内外共なる.,7,1
- 395134,jp,18,santarana,santāraṇa,santāraṇa,santāraṇa:n.,santāraṇī f.[<saṃ-tāreti ①] 済度,彼岸に渡すこと,渡すもの,舟.,9,1
- 395137,jp,18,santarati,santarati,santarati,santarati:[saṃ-tvar] 急ぐ.ppr.santaramāna 急ぎつつある.~rūpa 急ぐ様子.,9,1
- 395150,jp,18,santasa,santāsa,santāsa,santāsa:m.[<saṃ-tras] 戦慄,恐怖.,7,1
- 395167,jp,18,santasati,santasati,santasati,santasati:[saṃ-tras] 驚怖す,驚亥す.ppr.santasaṃ,santasanta; ger.santasitvā; opt.santase; pp.santatta,santasita 畏怖せる.caus.santāseti.,9,1
- 395175,jp,18,santaseti,santāseti,santāseti,santāseti:[santasati tras の caus.] おどかす,恐れさす.aor.santāsesi; pp.santāsita.,9,1
- 395183,jp,18,santasin,santāsin,santāsin,santāsin:a.[santāsa-in] 恐ろしき.,8,1
- 395190,jp,18,santata,santata,santata,santata:adv.[=satata,saṃ-tata<tan] 常に・-kārin 常に行なう.-vutti 常に(正しく)住す.-sīla 常に戒あり.,7,1
- 395204,jp,18,santatara,santatara,santatara,santatara:a.[santa-tara] より善き.,9,1
- 395208,jp,18,santati,santati,santati,santati:f.[<saṃ-tan] 相続,持続; 系統.-paccuppanna 相続現在.,7,1
- 395219,jp,18,santatta,santatta,santatta,santatta:a.① [santappati<tap の pp.] 熱せられた,赤熱の.② [santassati<tras の pp.] 驚怖せる,驚亥せる.,8,1
- 395230,jp,18,santavant,santavant,santavant,santavant:a.[santa ①-vant] 寂静なる.,9,1
- 395237,jp,18,santaye,santaye,santaye,santaye:[=santāya] →santa ①.,7,1
- 395239,jp,18,sante,sante,sante,sante:① [as (ある) の pr.3pl.] .② santa ①②③の sg.loc.③ santa [as の ppr.] の m.pl.acc.,5,1
- 395242,jp,18,santha,saṇṭha,saṇṭha,saṇṭha:m.葦(あし) [弓の弦とす].,6,1
- 395245,jp,18,santhagara,santhāgāra,santhāgāra,santhāgāra:m.[Sk.sansthāgāra] 公会堂,集会堂,会議所,会堂.,10,1
- 395260,jp,18,santhahanta,saṇṭhahanta,saṇṭhahanta,saṇṭhahanta:saṇṭhahiṃsu,saṇṭhaheyya→santiṭṭhati.,11,1
- 395264,jp,18,santhahati,saṇṭhahati,saṇṭhahati,saṇṭhahati:=santiṭṭhati.,10,1
- 395272,jp,18,santhambhana,santhambhanā,santhambhanā,santhambhanā:f.,santhambhitatta n.硬直状態.,12,1
- 395278,jp,18,santhambhati,santhambhati,santhambhati,santhambhati:[saṃ-stambh] 堅固である,堅くたもつ.imper.santhambhassu; caus.santhambheti 堅くならせる,しびれさす.,12,1
- 395295,jp,18,santhana,saṇṭhāna,saṇṭhāna,saṇṭhāna:n.[<saṃ-sthā] 形,形状,様相; 燃料; 休息所,止息 [=santhāna] .-mada 形色憍.,8,1
- 395302,jp,18,santhana,santhana,santhana,santhana:n.[Sk.sāntvana] 鎮静,抜除; 慰撫.,8,1
- 395305,jp,18,santhana,santhāna,santhāna,santhāna:=saṇṭhāna.,8,1
- 395317,jp,18,santhapana,saṇṭhapanā,saṇṭhapanā,saṇṭhapanā:f.[<saṇṭhapeti] 正怨,結怨,置くこと.,10,1
- 395331,jp,18,santhapeti,saṇṭhāpeti,saṇṭhāpeti,saṇṭhāpeti:saṇṭhapeti [santiṭṭhati の caus.] 置く,立てる,定立す,静止させる,まとう.aor.saṇṭhapesi.,10,1
- 395337,jp,18,santhara,santhara,santhara,santhara:m.[<saṃ-stṛ] 敷物,敷具.,8,1
- 395344,jp,18,santhara,santhāra,santhāra,santhāra:m.[<saṃ-stṛ.cf.santhara] ① 敷床,敷具.② 覆護.,8,1
- 395353,jp,18,santharaka,santhāraka,santhāraka,santhāraka:=santhāra ①.,10,1
- 395362,jp,18,santharati,santharati,santharati,santharati:[saṃ-stṛ] 広げる,敷く.pp.santhata; caus.santhāreti,santharāpeti 広げさせる,散布させる.,10,1
- 395370,jp,18,santhareti,santhāreti,santhāreti,santhāreti:[santharati の caus.] 広げさせる,敷かせる.,10,1
- 395375,jp,18,santharin,santharin,santharin,santharin:a.[santhara-in] 敷ける,拡げた,用意せる.,9,1
- 395383,jp,18,santhata,santhata,santhata,santhata:a.n.[santharati の pp.] 広布せる,拡げた,覆える,有隔の; 敷物,臥具.-sammuti 臥具認可.,8,1
- 395393,jp,18,santhati,saṇṭhāti,saṇṭhāti,saṇṭhāti:=santiṭṭhati.,8,1
- 395403,jp,18,santhatum,saṇṭhātuṃ,saṇṭhātuṃ,saṇṭhātuṃ:saṇṭhāsi→santiṭṭhati.,9,1
- 395405,jp,18,santhava,santhava,santhava,santhava:m.[Sk.sanstava<stu] 親交,親愛.-jāta 親しくなれる.,8,1
- 395422,jp,18,santhita,saṇṭhita,saṇṭhita,saṇṭhita:a.[santiṭṭhati の pp.] 定立せる,樹立せる,構成された.,8,1
- 395430,jp,18,santhiti,saṇṭhiti,saṇṭhiti,saṇṭhiti:f.[<saṇṭhita] 定立,堅実,固定.,8,1
- 395440,jp,18,santhuta,santhuta,santhuta,santhuta:a.[saṃ-stu の pp.] 親交ある,親しき.cf.santhava.,8,1
- 395447,jp,18,santhutika,santhutika,santhutika,santhutika:a.=santhuta.,10,1
- 395451,jp,18,santi,santi,santi,santi:① f.[Sk.śānti<śam] 寂静,寂止,寂滅.-kamma 神を寂静ならしめる行為,願かけ.-pada 寂静句,寂静の道.-vāda,-vada 寂論者.② as (ある) の pr.3pl.,5,1
- 395462,jp,18,santi,santī,santī,santī:f.[santa (as の ppr.) の f.] 存在する女,善き女.,5,1
- 395464,jp,18,santika,santika,santika,santika:n.[sa-antika,BSk.〃] 付近,面前.acc.santikaṃ,loc.santike 近くに,面前に.abl.santikā 面前から.-āvacara 側近者,近侍.,7,1
- 395472,jp,18,santika,santikā,santikā,santikā:① f· 石積戱,抜取り.② santika の abl.,7,1
- 395483,jp,18,santike-nidana,santike-nidāna,Santike-nidāna,Santike-nidāna:n.近き因縁物語 [本生経註釈の序文 Nidānakathā 中の釈尊今生物語].,14,1
- 395491,jp,18,santirana,santīraṇa,santīraṇa,santīraṇa:n.[<saṃ-tṝ] 推度,判別.-kicca 推度作用.-citta 推度心.,9,1
- 395503,jp,18,santitthati,santiṭṭhati,santiṭṭhati,santiṭṭhati:[saṃ-sthā=saṇṭhāti,sanṭhahati] 立つ,停止す,定立す,住立す,確立す.aor.saṇṭhāsi,samatiṭṭhatha,saṇṭhahiṃsu; opt.saṇṭhaheyya; inf.saṇṭhātuṃ; ppr.saṇṭhahanta; pp.saṇṭhita; caus.saṇṭhāpeti,saṇṭhapeti.,11,1
- 395536,jp,18,santussaka,santussaka,santussaka,santussaka:a.[<saṃ-tuṣ] 満足せる.,10,1
- 395548,jp,18,santussati,santussati,santussati,santussati:[saṃ-tuṣ] 満足す,喜ぶ; ppr.santussamāna; pp.santuṭṭha,santusita.,10,1
- 395559,jp,18,santuttha,santuṭṭha,Santuṭṭha,Santuṭṭha:Santusita m.[BSk.Saṃ-tuṣita] 刪兜率,善知足,都卒天=Tusita [六欲天の一].,9,1
- 395560,jp,18,santuttha,santuṭṭha,santuṭṭha,santuṭṭha:a.[santussati の pp.] 満足せる,知足の,喜足者.,9,1
- 395573,jp,18,santutthi,santuṭṭhi,santuṭṭhi,santuṭṭhi:f.[saṃ-tuṭṭhi] 知足,喜足,満足.-kathā 知足論.,9,1
- 395584,jp,18,santutthita,santuṭṭhitā,santuṭṭhitā,santuṭṭhitā:f.[santuṭṭhi-tā] 足るを知ること.,11,1
- 395591,jp,18,sanu,sānu,sānu,sānu:m.n.[〃] 背,山の背.,4,1
- 395602,jp,18,sanucara,sānucara,sānucara,sānucara:a.[sa-anucara] 従者と共なる.,8,1
- 395614,jp,18,sanusaya,sānusaya,sānusaya,sānusaya:a.[sa-anusaya] 有随眠の.,8,1
- 395616,jp,18,sanuseti,sānuseti,sānuseti,sānuseti:=so anuseti (彼は随眠す).,8,1
- 395620,jp,18,sanuvajja,sānuvajja,sānuvajja,sānuvajja:a.[sa-anuvajja] 非難せらるベき,責めらるべき.,9,1
- 395642,jp,18,sapada,sāpada,sāpada,sāpada:n.[Sk.śvāpada] 犠牲獣.,6,1
- 395647,jp,18,sapadana,sapadāna,sapadāna,sapadāna:a.[sa-pada の pl.gen.] 次第の,順次の.acc.sapadānaṃ adv.次第に,家毎に.-cārika,-cārin 次第乞食者.-cārikaṅga 次第乞食支.,8,1
- 395664,jp,18,sapadesa,sāpadesa,sāpadesa,sāpadesa:a.[sa-apadesa] 理由ある,合理的な.,8,1
- 395682,jp,18,sapajapatika,sapajāpatika,sapajāpatika,sapajāpatika:a.[sa-pajāpati-ka] 妻を伴える.,12,1
- 395690,jp,18,sapaka,sapāka,sapāka,sapāka:m.[cf.Sk.śvapāka] ① 屠犬者,賎民.cf.sopāka.② 植物の一種.,6,1
- 395704,jp,18,sapanadoni,sāpānadoṇī,sāpānadoṇī,sāpānadoṇī:f.[sāpānaṃ doṇī] 犬の餌箱,狗槽.,10,1
- 395708,jp,18,sapanna,sapañña,sapañña,sapañña:a.[=sappañña,sa-paññā] 有慧者,具慧の.,7,1
- 395712,jp,18,sapannaka-patipada,sapaṇṇaka-paṭipadā,sapaṇṇaka-paṭipadā,sapaṇṇaka-paṭipadā:f.[sa-paṇṇaka-paṭipadā] 有戯論道.,18,1
- 395719,jp,18,saparidanda,saparidaṇḍā,saparidaṇḍā,saparidaṇḍā:f.[sa-pari-daṇḍā] 杖罰に護られた女,罰護女.,11,1
- 395724,jp,18,sapariggaha,sapariggaha,sapariggaha,sapariggaha:a.[sa-pariggaha] 財産を有する,富める; 妻を有する,結婚せる.,11,1
- 395733,jp,18,saparikkamana,saparikkamana,saparikkamana,saparikkamana:a.[sa-parikkamana] 接近できる,遍歴に適する.[=法].,13,1
- 395738,jp,18,saparikkhara,saparikkhāra,saparikkhāra,saparikkhāra:a.[sa-parikkhāra] 有資糧の,資助ある.,12,1
- 395753,jp,18,sapariyanta,sapariyanta,sapariyanta,sapariyanta:a.[sa-pariyanta] 制限ある,有辺の.,11,1
- 395758,jp,18,sapateyya,sāpateyya,sāpateyya,sāpateyya:sāpateya,sāpatiyya n.[sva-pati-ya] 自己の所有物,財産.,9,1
- 395768,jp,18,sapatha,sapatha,sapatha,sapatha:m.[Sk.śapatha<śap] のろい,宣誓,呪詛.,7,1
- 395777,jp,18,sapati,sapati,sapati,sapati:[śap] 呪う,呪詛す.pp.satta ③.,6,1
- 395788,jp,18,sapati,sapatī,sapatī,sapatī:f.[sa-pati] 夫を共有せる女,相敵の妻妾.cf.sapattī.,6,1
- 395792,jp,18,sapatika,sapatikā,sapatikā,sapatikā:f.[sa-pati-kā] 夫ある女.,8,1
- 395797,jp,18,sapatta,sapatta,sapatta,sapatta:m.[Sk.sapatna] 相敵,敵,相手.,7,1
- 395807,jp,18,sapattabhara,sapattabhāra,sapattabhāra,sapattabhāra:a.[sa-patta-bhāra] 翼の荷を有する,翼だけを運ぶ.,12,1
- 395818,jp,18,sapattaka,sapattaka,sapattaka,sapattaka:a.[sapatta-ka] 相敵の,怨恨ある.-citta 害心.,9,1
- 395831,jp,18,sapatti,sapattī,sapattī,sapattī:f.[Sk.sapatnī] 夫を共有する妻,敵妻.cf.sapatī.,7,1
- 395840,jp,18,sapattika,sāpattika,sāpattika,sāpattika:a.[sa-āpatti-ka] 罪ある,有罪の,犯罪ある.,9,1
- 395841,jp,18,sapattika,sāpattika,sāpattika,sāpattika:sapattika n.[sapattī-ka] 夫を共有する妻の状態.,9,1
- 395854,jp,18,sapekha,sāpekha,sāpekha,sāpekha:sāpekkha a.[sa-apekhā] 期待ある,期待する.,7,1
- 395869,jp,18,saphala,saphala,saphala,saphala:a.[sa-phala] 果ある,有報果の.,7,1
- 395905,jp,18,sappa,sappa,sappa,sappa:m.[Sk.sarpa<sṛp] 蛇.-potaka 子蛇.-sira 蛇頭.-sirūpamā 蛇頭喻 cf.sappinī.,5,1
- 395916,jp,18,sappabhasa,sappabhāsa,sappabhāsa,sappabhāsa:a.[sa-pabhāsa] 光輝ある,美しき.,10,1
- 395920,jp,18,sappaccaya,sappaccaya,sappaccaya,sappaccaya:a.[sa-paccaya] 有縁の.-duka 有縁ニ法.,10,1
- 395939,jp,18,sappadesa,sappadesa,sappadesa,sappadesa:a.[sa-padesa] 諸地方の,万国の.,9,1
- 395956,jp,18,sappanaka,sappāṇaka,sappāṇaka,sappāṇaka:a.[sa-pāṇa-ka] 生物ある,虫を含む.-udaka 有虫水.,9,1
- 395968,jp,18,sappanna,sappañña,sappañña,sappañña:a.[=sapañña,sa-pañña] 有慧の,正慧者.,8,1
- 395995,jp,18,sappatibhaga,sappaṭibhāga,sappaṭibhāga,sappaṭibhāga:a.[sa-paṭibhāga] 類似の,両方をそなえた,対偶の.,12,1
- 396001,jp,18,sappatibhaya,sappaṭibhaya,sappaṭibhaya,sappaṭibhaya:a.[sa-paṭibhaya] 怖畏ある,おそろしき.,12,1
- 396007,jp,18,sappatigha,sappaṭigha,sappaṭigha,sappaṭigha:a.[sa-paṭigha] 有対の.-duka 有対二法.-rūpa 有対色.,10,1
- 396017,jp,18,sappatihariya,sappāṭihāriya,sappāṭihāriya,sappāṭihāriya:a.[sa-pāṭihāriya] 神変ある,奇跡ある.,13,1
- 396021,jp,18,sappatihirakata,sappāṭihīrakata,sappāṭihīrakata,sappāṭihīrakata:a.[sa-pāṭihīra-kata] 神変によって証明された,正理に応ずる.,15,1
- 396026,jp,18,sappatikamma,sappaṭikamma,sappaṭikamma,sappaṭikamma:a.[sa-paṭikamma] 懺悔によって除かれる.-āpatti 有懺除罪,有悔除罪.,12,1
- 396030,jp,18,sappatipuggala,sappaṭipuggala,sappaṭipuggala,sappaṭipuggala:a.[sa-paṭipuggala] 比肩ある,比較すべき,友人.,14,1
- 396034,jp,18,sappatissa,sappaṭissa,sappaṭissa,sappaṭissa:a.[sa-paṭissā,BSk.sapratīśa] 畏敬ある,崇敬の,有崇の.,10,1
- 396039,jp,18,sappatissava,sappaṭissava,sappaṭissava,sappaṭissava:a.[sa-paṭissava] 従順なる.,12,1
- 396045,jp,18,sappaya,sappāya,sappāya,sappāya:a.n.[<saṃ-pa-i.cf.BSk.sāmpreya<saṃ-pra-i] 適当なる,験ある,随応の,有益.-āsappāya 適切と不適切.-kārin 随応作,作益.-kiriyā 適切作,摂生.,7,1
- 396073,jp,18,sappi,sappi,sappi,sappi:n.[Sk.sarpis] 酥,バター,熟酥.-kumbha 酥瓶.-tela 酥油,酥と油.-pāyāsa 酥の粥.-maṇḍa 醍醐味,酥精.-homa 酥の護摩.,5,1
- 396092,jp,18,sappin,sappin,sappin,sappin:a.[sappa-in] はうもの.sappinī f.雌蛇.cf.sappa.,6,1
- 396104,jp,18,sappitika,sappītika,sappītika,sappītika:a.[sa-pīti-ka] 喜ある.-ārammaṇa 有喜所縁.-jhāna 有喜禅.-duka 有喜二法.-samādhi 有喜定.-sukha 有喜の楽.,9,1
- 396122,jp,18,sappurisa,sappurisa,sappurisa,sappurisa:m.[sat-purisa] 善人,善士,正士.-ūpassaya 善士に親近.-dāna善士施.-bhūmi 善士地.-saṃseva 善士親近,善士との交友.,9,1
- 396141,jp,18,sappurisatara,sappurisatara,sappurisatara,sappurisatara:a.[sappurisa-tara] よりよき 善人.,13,1
- 396163,jp,18,sara,sara,sara,sara:① m.[Sk.śara] 葦(あし).矢.-paṭibāhana 箭除の法[弓技] -parittāna 防箭呪.-rajju 箭綱.-laṭṭhi 箭杖.-veṇi 箭の組紐.② a.[<saratisṛ] 流れる,動く.③ m.n.[〃] 池,沼,湖 loc.sare,sarasmiṃ,sarasi.④ a.[<smṛ] 憶念の,念の.-saṅkappa 念と思惟.⑤ m.[Sk.svara<svar] 声,母音.-kutti 音調.-bhañña 唱誦,梵唄.-bhāṇaka 唱誦者.⑥ sarati ② (憶念す)の imper.,4,1
- 396179,jp,18,sara,sāra,sāra,sāra:① m.[〃] 堅実,真実,真髄,核,核心,樹心,心材,堅材.sāraṃ sārato ñatvā真実を真実より(真実として)知りて.-ādāyin 真髄を取る.-gandha 樹心香.-gavesin 堅材を求むる.-mati 堅実と思う人.pl.nom.sāramatino,sāramatayo.② m.[<sārati sṛ] 流出.,4,1
- 396190,jp,18,sarabbha,sārabbha,sārabbha,sārabbha:=sārambha ①.,8,1
- 396191,jp,18,sarabha,sarabha,sarabha,sarabha:m.[Sk.śarabha] 鹿の一種.,7,1
- 396220,jp,18,sarabhu,sarabhū,sarabhū,sarabhū:f.蜥蜴,とかげ.,7,1
- 396221,jp,18,sarabhu,sarabhū,Sarabhū,Sarabhū:f.[Sk.Sarāyu] 薩羅浮,薩羅遊 [五河の一].,7,1
- 396239,jp,18,sarada,sarada,sarada,sarada:m.[Sk.śarad f.] 秋.-samaya 秋時.,6,1
- 396255,jp,18,sarada,sārāda,sārāda,sārāda:sārada a.[Sk.śārada<śarad] 秋の,新熟の,未熟の,未経験の.-bīja新熟の種.,6,1
- 396258,jp,18,saradanabhinivesa,sārādānābhinivesa,sārādānābhinivesa,sārādānābhinivesa:m.[sāra-ādāna-abhinivesa] 堅執現貪,取堅実住着.,17,1
- 396266,jp,18,saraddha,sāraddha,sāraddha,sāraddha:a.[=saṃraddha] 激情の,躁暴の.,8,1
- 396276,jp,18,saradika,sāradika,sāradika,sāradika:a.=sārada.,8,1
- 396286,jp,18,saraga,sarāga,sarāga,sarāga:a.[sa-rāga] 有貪の,貪ある.,6,1
- 396295,jp,18,saraga,sārāga,sārāga,sārāga:m.[=saṃrāga<raj] 貪欲,貪著.,6,1
- 396313,jp,18,saragin,sārāgin,sārāgin,sārāgin:a.[sārāga-in] 貪欲ある.,7,1
- 396320,jp,18,saraja,saraja,saraja,saraja:a.[sa-raja] 塵ある,有塵の.,6,1
- 396327,jp,18,sarajaka,sarājaka,sarājaka,sarājaka:a.[sa-rāja-ka] 王を含める,王と共なる.f.sarājikā.,8,1
- 396339,jp,18,sarajja,sārajja,sārajja,sārajja:n.[sārada-ya] 怯怖,畏怖,未熟.,7,1
- 396353,jp,18,sarajjati,sārajjati,sārajjati,sārajjati:[saṃ-raj,BSk.sārajyati.cf.sārāga] 執着す,貪著す.pp.sāratta,saṃratta.,9,1
- 396360,jp,18,sarajjayati,sārajjāyati,sārajjāyati,sārajjāyati:[sārajja の denom.] 怯怖す,困惑す,羞恥す.ppr.sārajjāyamāna>sārajjamāna.,11,1
- 396372,jp,18,saraka,saraka,saraka,saraka:m.飲水器,容器.,6,1
- 396393,jp,18,sarakkha,sārakkhā,sārakkhā,sārakkhā:f.[sva-rakkhā] 自護女.,8,1
- 396397,jp,18,sarakkhati,sārakkhati,sārakkhati,sārakkhati:=saṃrakkhati.,10,1
- 396403,jp,18,sarala,sarala,sarala,sarala:saraḷa m.樹の一種.,6,1
- 396414,jp,18,saram,saraṃ,saraṃ,saraṃ:① sara ①~⑤ の acc.② sarati ② (憶念す)の ppr.sg.nom.,5,1
- 396422,jp,18,sarambha,sārambha,sārambha,sārambha:① m.[=saṃrambha,sārabbha<rabh] 激情,憤激.-kathā 憤激の語.② a.[sa-ārambha] 苦労ある.-yañña 労苦多き祭祀.,8,1
- 396438,jp,18,sarambhin,sārambhin,sārambhin,sārambhin:a.[sārambha ① -in] 激情の,憤激せる.,9,1
- 396449,jp,18,sarammana,sārammaṇa,sārammaṇa,sārammaṇa:a.[sa-ārammaṇa] 有所縁の,所縁ある.-duka 有所縁二法.,9,1
- 396457,jp,18,sarana,saraṇa,saraṇa,saraṇa:① n.[Sk.śaraṇa] 帰依,帰依所,隠家.saraṇaṃ upeti,~ṃ gacchati,~ṃ yāti 帰依所に行く,帰依す.-āgamana,-gamana 帰依.-gāmin 帰依所に至る.-ttaya 三帰依.-sīla (三)帰戒.② a.[sa-raṇa] 有諍の.-duka 有諍二法.③ n.[<sarati smṛ] 憶念,憶持.,6,1
- 396477,jp,18,sarana,sāraṇā,sāraṇā,sāraṇā:f.[<sāreti<smṛ] 令憶念,訓誡.,6,1
- 396510,jp,18,saraniya,saraṇīya,saraṇīya,saraṇīya:n.[sarati smṛ の grd.] 憶持すべき.,8,1
- 396520,jp,18,saraniya,sārāṇīya,sārāṇīya,sārāṇīya:a.[<sāraṇa<smṛ,BSk.saṃrañjanīya<saṃ-raj] 憶念すべき,記憶すべき,可念の [BSk.相慶慰すべき,喜ぶべき].,8,1
- 396532,jp,18,saranjita,sarañjita,Sarañjita,Sarañjita:m.[=Sarājita] 倶所楽[地獄名].,9,1
- 396552,jp,18,sarasa,sarasa,sarasa,sarasa:a.[sa-rasa] 自味,自己作用,自然の.-maraṇa 自然死.,6,1
- 396574,jp,18,sarasara,sarasara,sarasara,sarasara:m.サラサラという音.,8,1
- 396577,jp,18,sarasi,sarasi,sarasi,sarasi:sara (池)の loc.,6,1
- 396579,jp,18,sarasi,sarasī,sarasī,sarasī:f.[〃] 大池,沼,池水.,6,1
- 396588,jp,18,sarassati,sarassatī,Sarassatī,Sarassatī:Sarasvatī f.[Sk.Sarasvatī] サラスワティー,河の名.,9,1
- 396601,jp,18,sarathi,sārathi,sārathi,sārathi:m.[〃<sa-ratha] 御者,調御者.,7,1
- 396611,jp,18,sarati,sarati,sarati,sarati:① [〃sṛ] 流る,行く.opt.sare; aor.asarā; pp.sarita ①; caus.sāreti ①,sārāpeti ① 行かせる,流す.② [=sumarati,Sk.smṛti smṛ] 記憶す,憶念す.mātuyā sarati 母を憶う.pr.sare (1sg.),saremhase (1pl.); imper.sara,sarāhi; saratu; aor.sari; fut.sarissati; ger.saritvā; ppr.saraṃ,saramāna; pp.sata,sarita ②; caus.sāreti ②,sarāpeti ② 想起さす.③ [śṛ] 砕く,砕破す.caus.sāreti③.,6,1
- 396628,jp,18,saratta,sāratta,sāratta,sāratta:a.[=saṃratta,sārajjati の pp.] 染着せる,執着の.-citta 執着心(者).,7,1
- 396654,jp,18,sarava,sarāva,sarāva,sarāva:sarāvaka m.[Sk.śarāva] コップ,台皿.,6,1
- 396665,jp,18,saravant,saravant,saravant,saravant:a.[sara-vant] 声ある,妙声の,騒がしき.,8,1
- 396668,jp,18,saravant,sāravant,sāravant,sāravant:a.[sāra-vant] 堅実ある,核心ある,価値ある.,8,1
- 396679,jp,18,sarayati,sārayati,sārayati,sārayati:=sāreti.,8,1
- 396682,jp,18,sare,sare,sare,sare:① sara (池,声の)の loc.② sarati (流れる)の opt.③ sarati (憶念す)の pr.1sg.,4,1
- 396690,jp,18,sareti,sāreti,sāreti,sāreti:sārayati [sarati の caus.] ① [<sṛ] 行かせる,入れる; 磨す,混(ま)ぜる.② [<smṛ] 想起さす.ppr.sārayamāna; pass.sāriyati 憶念させられる.caus.sarāpeti 憶念さす.③ [<śṛ ] 砕かせる.,6,1
- 396702,jp,18,sari,sari,sari,sari:sarati [smṛ] の aor.,4,1
- 396721,jp,18,sarikkha,sarikkha,sarikkha,sarikkha:sarikkhaka a.[cf.Sk.sadṛkṣa] 同様の,類似の.cf.sadisa.,8,1
- 396727,jp,18,sarikkhata,sarikkhatā,sarikkhatā,sarikkhatā:f.,sarikkhatta n.[<sarik-kha] 同様,類似.,10,1
- 396734,jp,18,sarin,sārin,sārin,sārin:a.[<sareti<sṛ] さまよう者,行く者.aniketa~,anokāsa~,diṭṭhi~.,5,1
- 396740,jp,18,sariputta,sāriputta,Sāriputta,Sāriputta:m.[BSk.Śāriputra] 舎利弗,舎利子,身子[仏弟子中,智慧第一].,9,1
- 396749,jp,18,sarira,sarīra,sarīra,sarīra:n.[Sk.śarīra] 身,身体; 舎利,遺身,遺骸,遺骨.-āntima 最後身.-ṭṭha 住身.-dhātu 遺身舎利.-pūjā 舎利供養.,6,1
- 396821,jp,18,sariravant,sarīravant,sarīravant,sarīravant:a.[sarīra-vant] 身体ある.,10,1
- 396828,jp,18,saririka,sārīrika,sārīrika,sārīrika:a.n.[<sarīra] 舎利の,身体の; 舎利.-dukkha 身の苦.,8,1
- 396838,jp,18,sarisa,sarisa,sarisa,sarisa:a.=sadisa.,6,1
- 396842,jp,18,sarisapa,sarisapa,sarisapa,sarisapa:=siriṃsapa.,8,1
- 396848,jp,18,sarita,sarita,sarita,sarita:a.① [sarati sṛ の pp.] 行ける,動ける,流れたる.② [sarati smṛ の pp.] 憶念せる.③ [sarati śṛ の pp.] 砕けた.-sipāṭikā 蜜臘を混じた粉末.,6,1
- 396855,jp,18,sarita,saritā,saritā,saritā:f.[cf.Sk.sarit<sṛ] 川,河.sg.acc; pl.gen.saritaṃ; pl.nom.saritā.② saritar の sg.nom.,6,1
- 396876,jp,18,saritaka,saritaka,saritaka,saritaka:n.[<śṛ 砕く] 粉末,石の粉.,8,1
- 396882,jp,18,saritam,saritaṃ,saritaṃ,saritaṃ:saritā の sg.acc; pl.gen.,7,1
- 396883,jp,18,saritar,saritar,saritar,saritar:m.[<smṛ] 記憶者,憶念者.,7,1
- 396892,jp,18,saritva,saritvā,saritvā,saritvā:sarati [smṛ] の ger.,7,1
- 396896,jp,18,sarivanna,sarīvaṇṇa,sarīvaṇṇa,sarīvaṇṇa:a.[=sadisa-vaṇṇa] 類似(色)の.,9,1
- 396899,jp,18,sariyati,sāriyati,sāriyati,sāriyati:[sāreti<smṛ の pass.] 憶念せしめられる,想起せしめられる.ppr.sāriyamāna.,8,1
- 396919,jp,18,saropin,sāropin,sāropin,sāropin:a.[sa-ropin<ropeti<ruh] 治癒の.,7,1
- 396929,jp,18,sarupa,sarūpa,sarūpa,sarūpa:a.[sa-rūpa] 同形の; 色身ある.,6,1
- 396950,jp,18,saruppa,sāruppa,sāruppa,sāruppa:a.n.[cf.sarūpa,BSk.sārūpya,sāropya] 同一状態,適当の.,7,1
- 396966,jp,18,sasa,sasa,sasa,sasa:m.[Sk.śaśa] 兎,うさぎ.-visāṇa兎角,兎の角(非存在).,4,1
- 396975,jp,18,sasa,sāsa,sāsa,sāsa:m.[Sk.śvāsa<śvas] 喘息.,4,1
- 396982,jp,18,sasaka,sasaka,sasaka,sasaka:=sasa.,6,1
- 396987,jp,18,sasakkam,sasakkaṃ,sasakkaṃ,sasakkaṃ:adv.[sa-sakka<śak の acc.] 可能な限り.,8,1
- 397000,jp,18,sasalla,sasalla,sasalla,sasalla:a.[sa-salla] 矢をうけた,負傷の.,7,1
- 397003,jp,18,sasambhara,sasambhāra,sasambhāra,sasambhāra:sasambhārika a.[sasambhāra] 有資糧の.,10,1
- 397018,jp,18,sasana,sāsana,sāsana,sāsana:n.[Sk.śāsana<śās] 教,教説; 信書,使書,通牒.-kara,-kāra,-kārin 教え,命令,書信をなす.,6,1
- 397058,jp,18,sasanavamsa,sāsanavaṃsa,Sāsanavaṃsa,Sāsanavaṃsa:m.教史[ビルマで書かれた仏教史].,11,1
- 397071,jp,18,sasanka,sāsaṅka,sāsaṅka,sāsaṅka:a.[sa-āsaṅka] 心配の,疑惧ある,疑念ある.,7,1
- 397079,jp,18,sasankhara,sasaṅkhāra,sasaṅkhāra,sasaṅkhāra:a.[sa-saṅkhāra] 有行の,共行の,行ある.-parinibbāyin 有行般涅槃者.-samāpatti 行等至.,10,1
- 397089,jp,18,sasankharika,sasaṅkhārika,sasaṅkhārika,sasaṅkhārika:=sasaṅkhāra.,12,1
- 397097,jp,18,sasapa,sāsapa,sāsapa,sāsapa:m.[Sk.sarṣapa] 芥子(からし),けしの種.-kuṭṭa,-kudda 芥子粉.-tela 芥子油.,6,1
- 397110,jp,18,sasati,sasati,sasati,sasati:[śas] 殺す,殺害す.inf.sasituṃ; pp.sattha; pass.sassati 殺される.,6,1
- 397117,jp,18,sasati,sāsati,sāsati,sāsati:[śās] 教える,命ず.inf.sāsituṃ; pp.sattha.cf.satthar,sattha [Sk.śāstra].,6,1
- 397126,jp,18,sasattha,sasattha,sasattha,sasattha:a.[sa-sattha] 剣を有する,有刀の.,8,1
- 397133,jp,18,sasava,sāsava,sāsava,sāsava:a.[sa-āsava] 有漏の,漏ある.-duka 有漏二法.-sukha 有漏の楽.,6,1
- 397167,jp,18,sasin,sasin,sasin,sasin:a.m.[sasa-in,Sk.śaśin] 月,兎ある.,5,1
- 397170,jp,18,sasisa,sasīsa,sasīsa,sasīsa:a.[sa-sīsa] 頭と共に.acc.sasīsaṃ真逆さまに; 頭ごと.sasīsaka 頭ごと.,6,1
- 397183,jp,18,sasitum,sasituṃ,sasituṃ,sasituṃ:sasati の inf.,7,1
- 397184,jp,18,sasitum,sāsituṃ,sāsituṃ,sāsituṃ:sāsati の inf.,7,1
- 397190,jp,18,sassa,sassa,sassa,sassa:n.[Sk.sasya] 穀物,収穫.-kāla,-samaya 収穫時.-ghāta 財穀の破壞.,5,1
- 397213,jp,18,sassamanabrahmana,sassamaṇabrāhmaṇa,sassamaṇabrāhmaṇa,sassamaṇabrāhmaṇa:a.[sa-samaṇabrāhmaṇa] 沙門婆羅門と共なる,沙門婆羅門を含めたる.f.sg.instr.sassamaṇabrāhmaṇiyā.,17,1
- 397221,jp,18,sassamika,sassāmika,sassāmika,sassāmika:a.[sa-sāmin-ka] 主人ある.f.sassāmikā 夫ある女,已婚女.,9,1
- 397237,jp,18,sassata,sassata,sassata,sassata:a.[Sk.śaśvat] 常,常恒の,常住の.f.abl.sassatiyā,loc.sassatāyaṃ 永久に.-ucchedadiṭṭhi 常断見.-kāya 常住身.-diṭṭhi 常見.-bhāva 常住の状態.-vāda,-vādin 常住論者.,7,1
- 397256,jp,18,sassati,sassati,sassati,sassati:[sasati の pass.] 殺される.ppr.sassamāna =hiṃsamāna.,7,1
- 397262,jp,18,sassatika,sassatika,sassatika,sassatika:m.[<sassata] 常住説者.,9,1
- 397267,jp,18,sassatisamam,sassatisamaṃ,sassatisamaṃ,sassatisamaṃ:adv.[sassati-sama の acc.] 永久に,いつまでも.sassatī samā 常恒者に等しき.,12,1
- 397273,jp,18,sassirika,sassirīka,sassirīka,sassirīka:a.[sa-sirī-ka] 吉瑞ある,栄光の,すばらしい.,9,1
- 397285,jp,18,sassu,sassū,sassū,sassū:sassu f.[Sk.śvaśrū] 姑,しうとめ,義母.-devā 姑を天として尊敬する.,5,1
- 397290,jp,18,sassura,sassura,sassura,sassura:=sasura.,7,1
- 397296,jp,18,sasura,sasura,sasura,sasura:sassura m.[Sk.śvaśura,f.śvaśrū] 義父,舅,しうと.f.sasurā,sasurī 姑,しうとめ.,6,1
- 397310,jp,18,sat,sat,sat,sat:= sant.,3,1
- 397316,jp,18,sata,sata,sata,sata:① num.n.a.[Sk.śataṃ] 百,多くの.nom.sg.sataṃ; pl.satā,satāni.-pala 百 pala (カラット).-puññalakkhaṇa 百福相.-rājikā (砂金の)百粒.-vallikā 百蔓.-sahassa,-sahassima 百千,十万.-sahassī-lokadhātu 百千世界.② a.[sarati smṛ の pp.,Sk.smṛta] 憶念せる,念の,念あり,具念,正念の.③ a.[=sat<as の ppr.] 正,善,妙の.-dhamma 正法の.,4,1
- 397331,jp,18,sata,satā,satā,satā:santa (sant) の sg.instr.,4,1
- 397332,jp,18,sata,sāṭa,sāṭa,sāṭa:m.,sāṭī f.[cf.Sk.śāṭa] 衣,衣服.,4,1
- 397337,jp,18,sata,sāta,sāta,sāta:a.n.[Sk.śāta] 可意なる,悦意の,愉快,喜悦.-ārammaṇa 悦を所縁とする.-odaka (f.-odikā) よき水のある.-rūpa 悦色,喜ばしき様子の.-sahagata 悦と倶なる,楽倶の.-sita 悦に依止せる.-sukha 悦楽.,4,1
- 397354,jp,18,satacca,sātacca,sātacca,sātacca:n.[satata-ya] 常恒,堅忍,不抜.-kārin 常作,常に作す者.-kiriyā 常時作.-kiriyatā 常になすこと.,7,1
- 397370,jp,18,satadha,satadhā,satadhā,satadhā:adv.[sata-dhā] 百種に,百様に.,7,1
- 397376,jp,18,satadhipateyya,satādhipateyya,satādhipateyya,satādhipateyya:n.[sati-adhipateyya] 念の増上.,14,1
- 397388,jp,18,sataka,sāṭaka,sāṭaka,sāṭaka:m.[<sāṭa] 衣,外衣,布.-patta 布の鉢.,6,1
- 397394,jp,18,sataka,sātaka,sātaka,sātaka:m.鳥の一種.,6,1
- 397405,jp,18,satakkaku,satakkaku,satakkaku,satakkaku:m.[sata-kaku=satasikhara] 雲(百の峰).,9,1
- 397428,jp,18,satam,sataṃ,sataṃ,sataṃ:=santānaṃ [santa の pl.gen.] 善き人々の.,5,1
- 397440,jp,18,satanha,sataṇha,sataṇha,sataṇha:a.[sa-taṇhā] 渇愛ある.,7,1
- 397448,jp,18,satapadi,satapadī,satapadī,satapadī:f.[<sata-pada] 百足,むかで.,8,1
- 397461,jp,18,satapatta,satapatta,satapatta,satapatta:m.[sata-patta 百翼の] きつつき; 鶴.-sakuṇa 鶴; [百弁の] 蓮華.,9,1
- 397508,jp,18,satata,satata,satata,satata:a.[BSk.〃sa-tata<tan] 常の,継続の.acc.satataṃ adv.常に.-vihāra 常住の住.cf.sātacca.,6,1
- 397515,jp,18,satata,sātatā,sātatā,sātatā:f.,sātatta n.[<sāta] 喜悦,幸福.,6,1
- 397523,jp,18,satatam,sātataṃ,sātataṃ,sātataṃ:adv.[=satataṃ.satata の acc.] 常に,絶えず.,7,1
- 397531,jp,18,satatika,sātatika,sātatika,sātatika:a.[<satata] 常恒の,堅忍不抜の.cf.sātacca.,8,1
- 397544,jp,18,satava,sātava,sātava,sātava:n.[<sādhava<sādhu] よき結果.,6,1
- 397561,jp,18,satekiccha,satekiccha,satekiccha,satekiccha:a.[sa-tekiccha] 可癒の,可恕の,可治の.,10,1
- 397568,jp,18,saterata,sateratā,sateratā,sateratā:sateritā,saderitā f.[cf.Sk.śatahradā] 電光.,8,1
- 397575,jp,18,satetar,sāṭetar,sāṭetar,sāṭetar:m.[<sāṭeti] 除去者,駆除する者.,7,1
- 397578,jp,18,sateti,sāṭeti,sāṭeti,sāṭeti:[śat] 駆除す,除去す,苦しめる.,6,1
- 397581,jp,18,satha,saṭha,saṭha,saṭha:a.[Sk.śaṭha] 狡滑なる,ずるい,奸詐の,へつらう.f.saṭhī.,5,1
- 397593,jp,18,sathalika,sāthalika,sāthalika,sāthalika:a.[<sathila,sithila] 放慢の,怠慢の.,9,1
- 397607,jp,18,sathera,sathera,sathera,sathera:a.[saha-thera] 長老と共なる.,7,1
- 397612,jp,18,satheyya,sāṭheyya,sāṭheyya,sāṭheyya:n.[saṭha-ya,BSk.śāṭhya] 諂,諂曲,へつらい.,8,1
- 397624,jp,18,sathila,saṭhila,saṭhila,saṭhila:a.[=siṭhila,Sk.śṛthila] 緩き,緩徐の.,7,1
- 397634,jp,18,sati,sati,sati,sati:f.[Sk.smṛti<sarati ②] 念,憶念,記憶,正念.-asammuṭṭha 明確不忘の念.-ākāra 念の行相.-indriya 念根.-uppāda 念の生起.-cariyā 念行.-paṭṭhāna 念処,念住.-vinaya 憶念毘尼.-vepulla 念広大.-saṃvara 念律儀.-sampajañña 念正知,正念正知.-sambojjhaṅga 念等覚支.-sammosa,-sammoha 念忘失,忘念,失念.,4,1
- 397649,jp,18,sati,satī,satī,satī:f.[sant (as の ppr.) の f.] 存在する,善人,淑女.,4,1
- 397670,jp,18,satika,satika,satika,satika:a.[sata ①-ika] 百の.,6,1
- 397673,jp,18,satika,sāṭikā,sāṭikā,sāṭikā:sāṭī f.=sāṭaka.,6,1
- 397681,jp,18,satima,satima,satima,satima:a.[Sk.śatatama.sata ① の最上級] 第百の,百番目.,6,1
- 397690,jp,18,satimant,satimant,satimant,satimant:a.[sati-mant] 具念の,有念者.,8,1
- 397698,jp,18,satinakatthodaka,satiṇakaṭṭhodaka,satiṇakaṭṭhodaka,satiṇakaṭṭhodaka:a.[sa-tiṇa-kaṭṭha-udaka] 草や薪や水を有する.,16,1
- 397723,jp,18,satireka,sātireka,sātireka,sātireka:a.[sa-atireka] 余残ある.,8,1
- 397750,jp,18,satisara,sātisāra,sātisāra,sātisāra:a.[sa-atisāra] 違越ある,過誤の.,8,1
- 397765,jp,18,satiya,sāṭiya,sāṭiya,sāṭiya:m.[=sāṭaka] -gāhāpaka 分浴衣人.,6,1
- 397766,jp,18,satiya,sātiya,sātiya,sātiya:a.[<sāta] 愉快の,好ましき.,6,1
- 397784,jp,18,satta,satta,satta,satta:① a.[sajjati sañj の pp.] 懸着せる,執着の,固着の.② m.[Sk.sattva<sat] 有情,衆生,霊.-āvāsa 有情居.-ussada 人々が増盛繁栄する.-paññatti 有情施設.-purohita 人師.-loka 有情世間.-vaṇijjā 人の売買,奴隷商.③ a.[sapati śap の pp.,Sk.śapta] 咀(のろ)われた,呪咀せる.④ num.[Sk.sapta] 七 instr.sattahi; gen.sattannaṃ; loc.sattasu.-aṅga 七肢椅子,凭椅.-āgārika 七家を托鉢する.-ālopika 七口を食する.-āha 七日.-āhaṃ acc.adv.七日で,七日には.-āha-kālika 七日薬.-ussada 七処平満; 七突起地獄.-ussadā 七增盛 [煩悩] .-ṭṭhāna 七処.-tanti-vīṇā 七絃の琶琵.-tāla 七多羅樹(の高さ).-tiṃsa 三十七.-daha 七湖.-ppatiṭṭha 七処斉整.-bhūmaka 七階の.-ratana 七宝.-vassika 七才の,七年の.-vīsati 二十七.-satika 七百の.-sattati 七十七.-sarā 七湖.,5,1
- 397830,jp,18,sattadha,sattadhā,sattadhā,sattadhā:adv.[satta-dhā] 七種に,七様に.-uggaha-kosalla 七種の把持善巧.,8,1
- 397873,jp,18,sattakkhattu,sattakkhattu,sattakkhattu,sattakkhattu:a.[satta-khattu,BSk.saptakṛd,saptakṛtvo] 七回,七遍.acc.sattakkhattuṃ adv.七回.-parama 極七遍,極七返生.,12,1
- 397886,jp,18,sattali,sattali,sattali,sattali:sattaliyothikā f.植物の一種.,7,1
- 397897,jp,18,sattama,sattama,sattama,sattama:① a.[sant の最上級] 最上の,最善の.② num.a.[Sk.saptatama] 第七の.-divase 第七日に.-bhavika 第七有の.f.sattamī.,7,1
- 397932,jp,18,sattapanna,sattapaṇṇa,sattapaṇṇa,sattapaṇṇa:sattapaṇṇi n.樹名,七葉樹.-guhā f.七葉窟 [第一結集の場所].,10,1
- 397957,jp,18,sattarasa,sattārasa,sattārasa,sattārasa:sattarasa num.[Sk.saptadaśa] 十七.,9,1
- 397972,jp,18,sattari,sattari,sattari,sattari:=sattati.,7,1
- 397993,jp,18,sattati,sattati,sattati,sattati:unm.[Sk.saptati] 七十.,7,1
- 398037,jp,18,sattavo,sattavo,sattavo,sattavo:sattu ① の pl.acc.,7,1
- 398041,jp,18,sattha,saṭṭha,saṭṭha,saṭṭha:a.[sajati sṛj の pp.,Sk.sṛṣṭa] 捨てたる.-esana 欲求を捨てた.,6,1
- 398045,jp,18,sattha,sattha,sattha,sattha:① n.[Sk.śastra<śas切る] 刀,剣,刀剣,刀杖.-ādāna 執刀,執剣.-antara-kappa 刀中劫,刀杖劫.-kamma 手術.-kāraka,hāraka 暗殺者,刺客.-bhaya 刀剣の畏怖.-mala 剣の錆(さび).-vaṇijjā 刀剣商.② n.[Sk.śāstra<śās 教ゆ] 学問,学術; 書典.③ m.[Sk.sārtha,sa-attha] 隊商,商主,旅商.-gamanīya 隊商路.-pati 隊商主.-vāsa 野営.-vāha 隊商主,隊商指導者.④ a.[sāsati śās の pp.] 教えたる.⑤ a.[sasati śas の pp.] 殺された.,6,1
- 398065,jp,18,sattha,satthā,satthā,satthā:satthāraṃ,satthārā,satthārānaṃ,satthāro→satthar.,6,1
- 398071,jp,18,sattha,sāttha,sāttha,sāttha:a.[sa-attha] 義ある,有義の.,6,1
- 398086,jp,18,satthaka,satthaka,satthaka,satthaka:n.[<sattha ①] 小刀,鋏(はさみ).-daṇḍa 刀の柄.-vāta 刀風,刀剣の如き風質.,8,1
- 398094,jp,18,satthaka,sātthaka,sātthaka,sātthaka:a.= sāttha.,8,1
- 398125,jp,18,satthar,satthar,satthar,satthar:m.[Sk.śāstṛ<śās] 師,大師,教師,教主.(sg.) nom.satthā; acc.satthāraṃ; instr.satthārā,satthunā; gen.satthu,satthuno; loc.satthari; (pl.) nom.acc.satthāro; gen.satthārānaṃ.,7,1
- 398147,jp,18,satthi,saṭṭhi,saṭṭhi,saṭṭhi:num.[Sk.ṣaṣṭi] 六十.-nipāta 六十(偈)集.-hāyana 六十才(の象).,6,1
- 398157,jp,18,satthi,saṭṭhī,saṭṭhī,saṭṭhī:f.=chaṭṭhī [chaṭṭha の f.] 第六日.,6,1
- 398158,jp,18,satthi,satthi,satthi,satthi:n.[Sk.sakthi] もも,腿,腿骨.,6,1
- 398190,jp,18,satthu,satthu,satthu,satthu:=sattu②.,6,1
- 398191,jp,18,satthu-,satthu-,satthu-,satthu-:[satthar の gen.] -gāravatā 師の尊敬.-vaṇṇa 師の色,黄金色,黄金.-pakkosana 師の召喚.-sāsana 師の教え,師教.,7,1
- 398206,jp,18,satthuka,satthuka,satthuka,satthuka:a.[satthar-ka] 師の.atītasatthuka 師の滅せる.,8,1
- 398213,jp,18,satthum,saṭṭhuṃ,saṭṭhuṃ,saṭṭhuṃ:sajati ① sṛj の inf.,7,1
- 398236,jp,18,satti,satti,satti,satti:① f.[Sk.śakti] 能カ.yathā satti,yathā sattiṃ,yathā sattiyā 能カに従って,能う限り.② f.[Sk.śakti] 小刀,刃,刃物,槍(やり),剣.-pañjara 槍の垣(かき).-loma 槍毛の.-sata 百槍.-sūla 剣戟,鉄刺,刃と串.-sūlūpamā 剣戟の譬,刃串喻.,5,1
- 398272,jp,18,sattu,sattu,sattu,sattu:① m.[Sk.śatru] 敵.pl.acc.sattavo.② m.[=satthu,Sk.śaktu] 小麦粉,麦粉,麦菓子,麦餅.-āpaṇa パン屋.-pasibbaka,-bhasta 麦粉袋.,5,1
- 398293,jp,18,sattuka,sattuka,sattuka,sattuka:m.[<sattu ①] 敵.,7,1
- 398305,jp,18,sattussada,sattussada,sattussada,sattussada:① a.[satta-ussada] 人々が増盛繁栄する.② a.[satta-ussada] 七処平満 [大人相の一] ; 七突起 [七獄] ; 七増盛 [煩悩].,10,1
- 398309,jp,18,satujjubhuta,satujjubhūta,satujjubhūta,satujjubhūta:a.[sati-ujju-bhūta] 念の正しくなれる.,12,1
- 398350,jp,18,savacaniya,savacanīya,savacanīya,savacanīya:a.[sa-vacanīya] 共語すベき,会話.,10,1
- 398353,jp,18,savahana,savāhana,savāhana,savāhana:a.[sa-vāhana] 軍勢と共なる.,8,1
- 398355,jp,18,savajja,sāvajja,sāvajja,sāvajja:a.[sa-avajja] 有罪の,呵責すべき.-kamma 有罪業.-panñatti 有罪制.-bhogin 有罪受用者.,7,1
- 398375,jp,18,savaka,sāvaka,sāvaka,sāvaka:m.[BSk.śrāvaka<śru] 声聞,弟子.pl.nom.sāvakāse.-pāramī 声聞波羅蜜.-bodhi 声聞菩提.-bhāsita 声聞所説.-yuga 二弟子=yamaka-sāvaka.-visaya 声聞境.-saṅgha 弟子僧伽.f.sāvikā 声聞女.,6,1
- 398399,jp,18,savakatta,sāvakatta,sāvakatta,sāvakatta:n.[sāvaka-tta] 声聞位.,9,1
- 398407,jp,18,savam,savaṃ,savaṃ,savaṃ:suṇāti の ppr.sg.nom.,5,1
- 398414,jp,18,savana,savana,savana,savana:① n.[=savaṇa<suṇāti śru] 耳; 聞,聴聞.dhammassa savanato 法の聴聞より,法を聞くが故に.-ānuttariya 聞無上.-saṃsagga 聞交,聴聞の交際.② n.[<savati sru] 流れ.-gandha 流れる(悪)臭.③ n.[<savati su] 発生,出生,生産.cf.pasavana.,6,1
- 398431,jp,18,savana,sāvana,sāvana,sāvana:n.[<sāveti] 告知,発語.,6,1
- 398451,jp,18,savaniya,savanīya,savanīya,savanīya:savaneyya a.[suṇāti の grd.] 快音の,和雅の.,8,1
- 398457,jp,18,savanka,savaṅka,savaṅka,savaṅka:m.魚の一種.,7,1
- 398474,jp,18,savanti,savantī,savantī,savantī:f.[sru の ppr.f.] 流れつつあるもの,河,川,水流.,7,1
- 398482,jp,18,savara,savara,savara,savara:m.[Sk.śabara] 蛮族,賤民の町.,6,1
- 398491,jp,18,savasesa,sāvasesa,sāvasesa,sāvasesa:a.[sa-avasesa] 有余の,残余ある.-āpatti 有余罪.-dohin 残余を留めて乳をしぼる.,8,1
- 398500,jp,18,savata,sāvaṭa,sāvaṭa,sāvaṭa:n.博戯の一種.,6,1
- 398503,jp,18,savati,savati,savati,savati:① [Sk.sravati sru] 流れる.② [su] 生ず.,6,1
- 398512,jp,18,savatta,sāvaṭṭa,sāvaṭṭa,sāvaṭṭa:a.[sa-āvaṭṭa] 旋流ある.,7,1
- 398522,jp,18,savatthi,sāvatthī,Sāvatthī,Sāvatthī:f.[BSk.Śrāvastī ] 舎衛城[コーサラ国の首都].,8,1
- 398540,jp,18,savera,savera,savera,savera:a.[sa-vera] 怨ある,有怨の.,6,1
- 398553,jp,18,savetar,sāvetar,sāvetar,sāvetar:m.[<sāveti] 令聞者,説者.,7,1
- 398556,jp,18,saveti,sāveti,sāveti,sāveti:[suṇāti śru の caus.] 聞かせる,告げる,のベる.,6,1
- 398571,jp,18,savhaya,savhaya,savhaya,savhaya:a.[sa-avhaya] 呼ばれる,名称の,称呼ある.,7,1
- 398577,jp,18,savi,sāvi,sāvi,sāvi:m.やまあらし.,4,1
- 398587,jp,18,savicara,savicāra,savicāra,savicāra:a.[sa-vicāra] 有伺,伺あり,有観の.-duka 有伺二法.,8,1
- 398597,jp,18,savighata,savighāta,savighāta,savighāta:a.[sa-vighāta] 悩害あり,困惑の.,9,1
- 398604,jp,18,savijjuka,savijjuka,savijjuka,savijjuka:a.[sa-vijju-ka] 電光ある.,9,1
- 398607,jp,18,savika,sāvikā,sāvikā,sāvikā:f.[sāvaka の f.] 女声聞,女弟子.,6,1
- 398614,jp,18,savinnana,saviññāṇa,saviññāṇa,saviññāṇa:saviññāṇaka a.[sa-viññāṇa] 有識の,識ある.-kāya 有識身.,9,1
- 398625,jp,18,savipaka,savipāka,savipāka,savipāka:a.[sa-vipāka] 異熟ある,有異熟,報果ある.,8,1
- 398626,jp,18,savisa,savisa,savisa,savisa:a.[sa-visa] 毒ある.,6,1
- 398632,jp,18,savitakka,savitakka,savitakka,savitakka:a.[sa-vitakka] 尋あり,有尋,有覚の.-duka 有尋二法.-savicāra 有尋有伺,有覚有観.,9,1
- 398648,jp,18,savitti,sāvittī,Sāvittī,Sāvittī:f.[Sk.Sāvitrī] 裟毘底[最も有名で重要な吠陀讃歌=Gāyatrī].,7,1
- 398658,jp,18,savupadana,savupādāna,savupādāna,savupādāna:a.[=sa-upādāna] 有取の.,10,1
- 398661,jp,18,savyanjana,savyañjana,savyañjana,savyañjana:a.[sa-vyañjana] 文ある.,10,1
- 398667,jp,18,savyapajjha,savyāpajjha,savyāpajjha,savyāpajjha:a.[sa-vyāpajjha] 有瞋害,有害の.,11,1
- 398671,jp,18,saya,sāya,sāya,sāya:n.[〃] 夕方.acc.sāyaṃ 夕方に,晚に.-tatiyaka-udakorohaṇa 夕方に第三回の(一日三回の)水浴行.-tara よりおそき夕方.-pātaṃ 朝晩に,夕方と早朝に.-m-āsa 夕食.,4,1
- 398682,jp,18,sayam,sayaṃ,sayaṃ,sayaṃ:adv.[Sk.svayaṃ] 自ら,自分で.-kata 自作,自造.-jāta 自生の,自然生の.-pabha 自光者,自光(天).-bhū 自存者,独存者.-vasin 自在者.,5,1
- 398728,jp,18,sayana,sayana,sayana,sayana:n.[=sena<śī] 臥床,横臥,臥所,臥具.-āsana 臥坐具,臥坐処 [=senāsana] .-kathā 臥床論,臥具論.-dasaka 臥十年.,6,1
- 398735,jp,18,sayana,sayāna,sayāna,sayāna:[=sayamāna] seti の ppr.,6,1
- 398744,jp,18,sayana,sāyana,sāyana,sāyana:① n.[<sāyati] 甞味.② m.樹の一種,ナーガ樹.,6,1
- 398773,jp,18,sayanha,sāyaṇha,sāyaṇha,sāyaṇha:m.[sāya-aṇha.Sk.sāyāhna] タ方,晩方.-kāle,-sāmayaṃ 夕刻時に,晡時に.,7,1
- 398785,jp,18,sayani-ghara,sayani-ghara,sayani-ghara,sayani-ghara:m.[sayana-ghara] 寝室,臥処.,12,1
- 398809,jp,18,sayapeti,sayāpeti,sayāpeti,sayāpeti:[seti,sayati の caus.] 横臥さす.pp.sayāpita.,8,1
- 398820,jp,18,sayatatta,sayatatta,sayatatta,sayatatta:=saṃyatatta [saṃyata-atta].,9,1
- 398822,jp,18,sayatha,sayathā,sayathā,sayathā:adv.[sa-yathā=seyyathā] 即ち.~pi あたかも…の如く.,7,1
- 398827,jp,18,sayati,sayati,sayati,sayati:[=seti śī] 横たわる,横臥す.aor.sayi; opt.saye,sayeyya; fut.1sg.sayissaṃ; ger.sayitvā; inf.sayituṃ; pp.sayita; ppr.sayaṃ,sayāna,sayamāna; caus.sayāpeti.,6,1
- 398838,jp,18,sayati,sāyati,sāyati,sāyati:[Sk.svādate svad cf.sādiyati] 味わう,甞味す,食べる.ppr.sāyanta; grd.sāyanīya 味わうべき,味食,美食.ger.sāyitvā; pp.sāyita.,6,1
- 398847,jp,18,saye,saye,saye,saye:sayeyya,seti,sayati の opt.,4,1
- 398851,jp,18,sayha,sayha,sayha,sayha:a.[sahati の grd.] 堪えうべき,可能の.cf.asayha.,5,1
- 398861,jp,18,sayhami,sayhāmi,sayhāmi,sayhāmi:[sahati の pr.1sg.] 私はできる.,7,1
- 398863,jp,18,sayi,sayi,sayi,sayi:sayitvā,sayituṃ,seti の aor.ger.inf.,4,1
- 398872,jp,18,sayika,sāyika,sāyika,sāyika:a.[<sayati śī ] 橫臥する,居住する.,6,1
- 398876,jp,18,sayin,sāyin,sāyin,sāyin:a.[<sayati śī ] 臥者,橫臥せる.,5,1
- 398878,jp,18,sayissam,sayissaṃ,sayissaṃ,sayissaṃ:seti,sayati の fut.1sg.,8,1
- 398879,jp,18,sayita,sayita,sayita,sayita:a.[seti の pp.] 臥せる,横臥の.,6,1
- 398882,jp,18,sayita,sāyita,sāyita,sāyita:a.[sāyati の pp.] 味あえる,甞味の.cf.sāditar.,6,1
- 398891,jp,18,sayitva,sāyitvā,sāyitvā,sāyitvā:sāyati の ger.,7,1
- 398912,jp,18,secanaka,secanaka,secanaka,secanaka:a.[<sic] 注ぐ,散布する.,8,1
- 398920,jp,18,seceti,seceti,seceti,seceti:[siñcati の caus.] 注がしめる.,6,1
- 398925,jp,18,seda,seda,seda,seda:m.[Sk.sveda<svid] 汗,あせ.-āvakkhitta 汗で得られた.-kamma,-mocana-kamma 発汗法.,4,1
- 398941,jp,18,sedaka,sedaka,sedaka,sedaka:a.[seda-ka] 発汗の,発散する.,6,1
- 398960,jp,18,sedeti,sedeti,sedeti,sedeti:[sijjati svid の caus.] 蒸発さす,熱す,発汗さす.aor.sedesi; ger.sedetvā; pp.sedita; caus.sedāpeti 熱せしむ.,6,1
- 398978,jp,18,segalaka,segālaka,segālaka,segālaka:n.[=sigālaka] 野干(ジャッカル)の鳴声.,8,1
- 398984,jp,18,sehi,sehi,sehi,sehi:[sa (sva) の pl.instr.] 自ら,彼等と.,4,1
- 398989,jp,18,seka,seka,seka,seka:a.[<siñcati sic] 散布する,注ぐ.,4,1
- 398998,jp,18,sekadhari,sekadhārī,sekadhārī,sekadhārī:f.蔓花の一種.,9,1
- 399004,jp,18,sekha,sekha,sekha,sekha:sekkha m.[Sk.BSk.śaikṣa<śikṣ] 学人,有学,学.-ādhipati 有学增上.-ñāṇa 学智.-ttika 有学三法.-paññā 有学の慧.-paṭipadā 学人の行道.-phala 有学果.-bala 有学力.-muni 有学牟尼.-vijjā 学明.-vesārajja 有学の無畏.-sammuti 学地認定.-sīla 有学の戒.,5,1
- 399031,jp,18,sekhiya,sekhiya,sekhiya,sekhiya:a.[<sekha] 学,衆学,学ぶベき.-dhamma 学法,衆学法.,7,1
- 399060,jp,18,sela,sela,sela,sela:a.m.[<silā] 岩の,岩山,岩石,水晶.-pabbata 岩山.-maya 石製の.,4,1
- 399083,jp,18,seleti,seḷeti,seḷeti,seḷeti:口笛を吹く,さわぐ,叫ぶ.pp.seḷita,selita.,6,1
- 399094,jp,18,selissaka,selissaka,selissaka,selissaka:n.跳戲,さわぎ.,9,1
- 399098,jp,18,selita,seḷita,seḷita,seḷita:selita a.[seḷeti の pp.] 叫べる,叫聲,さわぎ.,6,1
- 399107,jp,18,semana,semāna,semāna,semāna:a.seti の ppr.,6,1
- 399111,jp,18,semanaka,semānaka,semānaka,semānaka:a.[semāna-ka] 横臥せる.,8,1
- 399120,jp,18,semha,semha,semha,semha:n.[=silesuma,Sk.śleṣman] 痰,たん,粘液.-samuṭṭhāna 痰等起の.,5,1
- 399132,jp,18,semhara,semhāra,semhāra,semhāra:m.猿.,7,1
- 399137,jp,18,semhika,semhika,semhika,semhika:a.[<semha] 痰質の,痰病者.,7,1
- 399145,jp,18,sena,sena,sena,sena:① m.[Sk.śyena] 鷹,たか.-sakuṇa 鷹.② m.[=sayana<seti śī] 臥所,臥具.③ [sa ③ の instr.] 自ら,自己によりて.,4,1
- 399156,jp,18,sena,senā,senā,senā:f.[〃] 軍,軍隊,軍勢,軍陣.-kathā 軍論,軍隊の話.-nāyaka 将軍.軍の指揮者.-pati,-patika 将軍,軍師.-byūha,-vyūha 兵団,配兵.,4,1
- 399172,jp,18,senaka,senaka,senaka,senaka:① m.[=sena ①] 鷹.② m.車夫.,6,1
- 399187,jp,18,senani,senānī,senānī,senānī:senāni m.[=senāpati] 将軍.,6,1
- 399204,jp,18,senasana,senāsana,senāsana,senāsana:n.[sena-āsana=sayanāsana] 臥所坐所,臥坐所,住所,房舍,臥坐具,床座.-gāha 臥座所の分配.-gāhāpaka 臥坐所の分配者.-cārika 房舎巡行.-paññāpaka 床座設置者,分房舎人.-paviveka 床座(所生染)の遠離.-lesa 房舎似.-vatta 房舎の儀法.,8,1
- 399254,jp,18,senesika,senesika,senesika,senesika:senehika a.[<sineha] 脂肪性の,油気のもの.cf.siniddha.,8,1
- 399258,jp,18,seni,seṇi,seṇi,seṇi:seni f.[Sk.śreṇi] 組合,軍団.,4,1
- 399275,jp,18,seniya,seniya,seniya,seniya:a.m.[<senā] 軍の,兵士.,6,1
- 399281,jp,18,seniya-bimbisara,seniya-bimbisāra,Seniya-Bimbisāra,Seniya-Bimbisāra:m.[=Bimbisāra] 斯尼耶頻毘沙羅 [マガダ国王].,16,1
- 399289,jp,18,sepanni,sepaṇṇī,sepaṇṇī,sepaṇṇī:f.樹の一種,吉祥葉.,7,1
- 399305,jp,18,sereyyaka,sereyyaka,sereyyaka,sereyyaka:m.花樹の一種.,9,1
- 399321,jp,18,serin,serin,serin,serin:a.[Sk.svairin] 独存の,自意の.,5,1
- 399326,jp,18,serisaka,serīsaka,serīsaka,serīsaka:a.[<sirīsa] シリーサ材製の,宮殿の名称.,8,1
- 399331,jp,18,serissa,serissa,serissa,serissa:serīsa n.[<sirīsa] セーリーサカ宮の大祭.,7,1
- 399335,jp,18,serita,seritā,seritā,seritā:f.[serin-tā] 独存,自存の性.,6,1
- 399348,jp,18,serivihara,serivihāra,serivihāra,serivihāra:a.m.[serin-vihāra] 無依住,独存住.-sukha 無依住の楽.,10,1
- 399358,jp,18,sesa,sesa,sesa,sesa:m.[<śiṣ] 残余,余り.,4,1
- 399375,jp,18,seseti,seseti,seseti,seseti:[sissati śiṣ の caus.] 残す,余す.aor.sesesi.,6,1
- 399385,jp,18,sesi,sesi,sesi,sesi:sesiṃ,seti の aor.,4,1
- 399394,jp,18,sessati,sessati,sessati,sessati:sessaṃ,seti の fut.,7,1
- 399397,jp,18,seta,seta,seta,seta:a.[Sk.śveta] 白き.-aṭṭhika 白骨.-aṭṭhikā 白かび,稲のばいきん.-assa 白馬.-chatta 白傘,白蓋.-tila 白胡麻.-danta 白牙.-saṅkha 貝白,白い貝殻.-hatthi 白象.,4,1
- 399422,jp,18,setaka,setaka,setaka,setaka:a.[seta-ka] 白き,透明の.,6,1
- 399443,jp,18,setapanni,setapaṇṇi,setapaṇṇi,setapaṇṇi:f.,setavaccha m.,setavarī f.樹の一種.,9,1
- 399469,jp,18,seti,seti,seti,seti:sayati [Sk.śete,śayate śī] 臥す,横臥す,就寝す,住す.opt.saye,sayeyya; aor.sesi,sesiṃ,settha,sayi,asayittha; fut.sessati,sessaṃ,sayissaṃ; inf.sayituṃ; ger.sayitvā,sayitvāna; ppr.sayaṃ,sayāna,semāna,sayamāna; pp.sayita; caus.sayāpeti.,4,1
- 399484,jp,18,settha,seṭṭha,seṭṭha,seṭṭha:a.[Sk.śreṣṭha] 最上の,最勝の,殊勝の.,6,1
- 399494,jp,18,settha,settha,settha,settha:seti の aor.3sg.,6,1
- 399511,jp,18,setthatara,seṭṭhatara,seṭṭhatara,seṭṭhatara:a.[seṭṭha-tara] より優れた.,10,1
- 399536,jp,18,setthin,seṭṭhin,seṭṭhin,seṭṭhin:m.[seṭṭha-in,Sk.śreṣṭhin] 長者,財務官,司財官.seṭṭhi- -ānuseṭṭhī 財務官と副財務官.-ṭṭhāna 長者(財官)の地位.-putta 長者の子.,7,1
- 399542,jp,18,setthitta,seṭṭhitta,seṭṭhitta,seṭṭhitta:n.[seṭṭhi-tta] 長者(財官)の地位,財官の職.,9,1
- 399548,jp,18,setu,setu,setu,setu:m.[〃] 橋.-kāraka 橋造り.-ghāta 橋の破壊,悪習の打破.,4,1
- 399569,jp,18,seva,sevā,sevā,sevā:f.[<sev] 依付,親近.,4,1
- 399578,jp,18,sevaka,sevaka,sevaka,sevaka:a.m.[<sevati] 仕える,従僕.,6,1
- 399587,jp,18,sevala,sevāla,sevāla,sevāla:m.[Sk.śevala,śaivala,saivāla] 苔草,水草.-paṇaka (-paṇṇaka) 苔草.,6,1
- 399605,jp,18,sevana,sevanā,sevanā,sevanā:f.[<sevati] 親近,依付.,6,1
- 399620,jp,18,sevati,sevati,sevati,sevati:[〃sev] 仕える,従う,依付す,親しむ.opt.seveyya,sevetha,seve; aor.asevi,asevissaṃ; grd.sevitabba 親近すべき.pp.sevita.,6,1
- 399629,jp,18,seve,seve,seve,seve:sevetha,seveyya,sevati の opt.,4,1
- 399641,jp,18,sevin,sevin,sevin,sevin:a.[seva-in] 親近,依付する.,5,1
- 399648,jp,18,sevitabba,sevitabba,sevitabba,sevitabba:a.[sevati の grd.] 親近すベき,応依付.,9,1
- 399658,jp,18,seyya,seyya,seyya,seyya:a.[Sk.śreyas] よりよき,よりすぐれた.nom.seyyo (m.n.),seyyasi,seyyā (f.),seyyaṃ (n.),abl.seyyaso さらによい.seyyo'ham asmī ti māna 我はよP勝れたりとの慢,我勝慢.mama seyyo 私よりすぐれた人.dhanena seyyo 財よりもすぐれている.akataṃ dukkataṃ、seyyo 悪作は不作がすぐれている(悪くなすならば,しない方がよい).katañ ca sukataṃ seyyo 作は善作がすぐれている(なすならば普くなす方がよい).cf.seṭṭha.,5,1
- 399669,jp,18,seyya,seyyā,seyyā,seyyā:f.[Sk.śayyā<śī] 臥床,寝床,臥具,臥法,横臥.seyyaṃ kappeti 臥を営む,臥す.-sukha 臥楽,臥床の楽.,5,1
- 399685,jp,18,seyyaka,seyyaka,seyyaka,seyyaka:a.[<seyyā] 横たわる,臥者.,7,1
- 399693,jp,18,seyyasi,seyyasi,seyyasi,seyyasi:seyyaso→seyya.,7,1
- 399701,jp,18,seyyatha,seyyathā,seyyathā,seyyathā:adv.[=taṃ yathā,sa-yathā] その如き.seyyathā pi...evaṃ evaṃ (eva)恰かも…の如くその如く,たとえば…のようにそのように.seyyathīdaṃ [sa-yathā-idaṃ] それはこの如し,恰かも…の如し.,8,1
- 399717,jp,18,seyyati,seyyati,seyyati,seyyati:[Sk.śṛṇāti,śiryate śṛ] 破壊す.,7,1
- 399723,jp,18,seyyo,seyyo,seyyo,seyyo:seyya の sg.nom.(m.n.).,5,1
- 399730,jp,18,si,si,si,si:[=asi] atthi の 2sg.,2,1
- 399739,jp,18,sibala,sibala,sibala,sibala:m.樹の一種.,6,1
- 399741,jp,18,sibba,sibba,sibba,sibba:n.=sibbinī.pl.sibbāni.,5,1
- 399744,jp,18,sibbana,sibbana,sibbana,sibbana:n.[<sīv] 裁縫,刺縫.-magga 縫合線.,7,1
- 399753,jp,18,sibbani,sibbanī,sibbanī,sibbanī:f.[<sīv] 縫,愛着,貪愛.,7,1
- 399762,jp,18,sibbapana,sibbāpana,sibbāpana,sibbāpana:n.[<sibbāpeti] 縫わせること.dat.sibbāpanāya.,9,1
- 399769,jp,18,sibbati,sibbati,sibbati,sibbati:sibbeti [Sk.sīvyati sīv] 縫う,ぬう.aor.sibbi,sibbesi; ger.sibbetvā; inf.sibbetuṃ; grd.sibbitabba; pp.sibbita; caus.sibbāpeti 縫わせる.,7,1
- 399782,jp,18,sibbeti,sibbeti,sibbeti,sibbeti:=sibbati.,7,1
- 399788,jp,18,sibbetum,sibbetuṃ,sibbetuṃ,sibbetuṃ:sibbetvā,sibbesi→sibbati.,8,1
- 399793,jp,18,sibbi,sibbi,sibbi,sibbi:sibbati の aor.,5,1
- 399797,jp,18,sibbini,sibbinī,sibbinī,sibbinī:f.,sibba n.,sibbana-magga m.[<sīv] 頭蓋の縫合線.,7,1
- 399802,jp,18,sibbita,sibbita,sibbita,sibbita:a.[sibbati の pp.] 縫える.,7,1
- 399807,jp,18,sibbitar,sibbitar,sibbitar,sibbitar:m.[<sīv] 裁縫者.,8,1
- 399819,jp,18,siccati,siccati,siccati,siccati:[siñcati の pass.] 注がれる.,7,1
- 399833,jp,18,sidare,sīdare,sīdare,sīdare:sīde→sīdati.,6,1
- 399836,jp,18,sidati,sīdati,sīdati,sīdati:[sad] 沈む,没す.pr.3pl.sīdare; opt.sīde; grd.sajja 坐すベき; pp.sanna ; caus.sādeti,sīdāpeti 没せしむ.,6,1
- 399844,jp,18,siddha,siddha,siddha,siddha:① a.[sijjati svid の pp.] 煮られた.-bhatta,-bhojana 料理せる食.② a.[sijjhati sidh の pp.] 完成せる; 魔術ある,魔術師.-ppatta 完成に至り.,6,1
- 399858,jp,18,siddhattha,siddhattha,Siddhattha,Siddhattha:Siddhatthika m.義成部[南方大衆部案達派中の部派名].,10,1
- 399865,jp,18,siddhatthaka,siddhatthaka,siddhatthaka,siddhatthaka:m.[Sk.siddhārthaka] 白芥子(からし).,12,1
- 399877,jp,18,siddhi,siddhi,siddhi,siddhi:f.[<sidh] 悉地,成就,完成.,6,1
- 399885,jp,18,siddhika,siddhika,siddhika,siddhika:a.[<siddhi] 成就する,成功ある,幸運な.appa~成功なき,不運な.,8,1
- 399905,jp,18,sigala,sigāla,sigāla,sigāla:m.[=siṅgāla,Sk.sṛgāla,śṛgāla] 野干,ジャッカル,豺狼.f.sigālī.,6,1
- 399917,jp,18,sigalaka,sīgālaka,sīgālaka,sīgālaka:n.[=sigālaka,segālaka<sigāla] 豺鳴,野干の鳴声.,8,1
- 399921,jp,18,sigalika,sigālika,sigālika,sigālika:a.n.[<sigāla] 野干の,野干の鳴声.cf.segālaka,sīgālaka.,8,1
- 399927,jp,18,siggu,siggu,siggu,siggu:n.[Sk.śigru] 樹の一種.,5,1
- 399936,jp,18,sigha,sīgha,sīgha,sīgha:a.[Sk.śīghra] 早き,急速の.acc.sīghaṃ 早く,急に.-assa 駿馬.-paññatā 速慧性.-paññā 速慧.sīghaṃ 極めて早く,大急ぎで.-sota 急流.,5,1
- 399965,jp,18,siha,sīha,sīha,sīha:m.[Sk.sīṃha] 獅子,師子.-āsana 獅子座,=仏座.-camma 獅子の皮.-nāda 獅子吼,仏の説法.-nādika 師子吼者.-pubbaḍḍhakāya 上軀(上半身)は獅子の如し[三十二相の一].-seyya 師子臥,獅子の如く臥す.-hanu 師子の頬[三十二相の一].,4,1
- 399994,jp,18,sihala,sīhalā,Sīhalā,Sīhalā:f.[Sīhaḷa-bhāsā] セイロン語.,6,1
- 399995,jp,18,sihala,sīhaḷa,Sīhaḷa,Sīhaḷa:m.[BSk.Siṃhala] セイロン,師子胤,師子国[国,族,島].-dīpa師子洲,セイロン島.-bhāsā [=Sīhalā] セイロン語.-kuddālaセイロン鋤.,6,1
- 400011,jp,18,sihalatthakatha,sīhalaṭṭhakathā,Sīhalaṭṭhakathā,Sīhalaṭṭhakathā:f.セイロン語の義疏[註釈書].,15,1
- 400075,jp,18,sijjati,sijjati,sijjati,sijjati:[Sk.svidyate svid] 汗が出る,沸騰す.ppr.sijjamāna; pp.sinna,siddha; caus.sedeti.,7,1
- 400084,jp,18,sijjhati,sijjhati,sijjhati,sijjhati:[Sk.sidhyate sidh] 成功す.pp.siddha; inf.sijjhituṃ.,8,1
- 400111,jp,18,sikha,sikhā,sikhā,sikhā:f.[Sk.śikhā] 頂,頂点,尖端,(鳥の)頂毛,光焔.-bandha 髪飾,リボン.,5,1
- 400133,jp,18,sikhandin,sikhaṇḍin,sikhaṇḍin,sikhaṇḍin:a.m.[Sk.śikhaṇḍin] 冠毛ある,髪を剃り残した; 孔雀.,9,1
- 400137,jp,18,sikhara,sikhara,sikhara,sikhara:m.[Sk.śikhara] 頂,山頂,刀の刃,劎先,芽.,7,1
- 400145,jp,18,sikharani,sikharaṇī,sikharaṇī,sikharaṇī:sikhariṇī f.[sikhara-in の f.] 長崛女,陰唇の長い女.,9,1
- 400164,jp,18,sikhin,sikhin,sikhin,sikhin:a.[sikhā-in] 頂毛ある,孔雀; 光焔ある,火焔.f.sikhinī 雌孔雀.,6,1
- 400167,jp,18,sikka,sikkā,sikkā,sikkā:f.[Sk.śikyā] 糸の輪,網袋,絡囊.,5,1
- 400175,jp,18,sikkha,sikkha,sikkha,sikkha:sikkhati の grd.または imper.,6,1
- 400177,jp,18,sikkha,sikkhā,sikkhā,sikkhā:f.[Sk.śikṣā<śikṣ] 学,訓練.sikkhaṃ paccakkhāti 学を誹謗す.-ānuttariya 学無上.-ānisaṃsa 学の功徳.-kāma 学の欲.-gāravatā 学の尊重.-dubbalya 学戒の弱きこと.-paccakkhāta 捨学戒者.-sāmadāna 学の受持.-sājīva 生活規定.,6,1
- 400197,jp,18,sikkhamana,sikkhamānā,sikkhamānā,sikkhamānā:f.[sikkhati の ppr.f.] 式叉摩那,正学女.,10,1
- 400205,jp,18,sikkhana,sikkhana,sikkhana,sikkhana:n.[<sikkhati] 学習,訓練.,8,1
- 400220,jp,18,sikkhapada,sikkhāpada,sikkhāpada,sikkhāpada:n.[sikkhā-pada,BSk.śikṣāpada] 学処,学則,戒条,戒法 [=sīla 戒] .dasa~十学処,十戒.diyaḍḍha~sata 百五十学処[戒].,10,1
- 400237,jp,18,sikkhapaka,sikkhāpaka,sikkhāpaka,sikkhāpaka:sikkhāpanaka a.,sikkhāpana n.教訓する; 教訓.,10,1
- 400251,jp,18,sikkhapeti,sikkhāpeti,sikkhāpeti,sikkhāpeti:[sikkhati の caus.] 学ばしむ,教える,訓練する.,10,1
- 400256,jp,18,sikkhare,sikkhare,sikkhare,sikkhare:sikkhati の 3pl.,8,1
- 400261,jp,18,sikkhata,sikkhātā,sikkhātā,sikkhātā:f.[sikkhā-tā] 学性.,8,1
- 400262,jp,18,sikkhati,sikkhati,sikkhati,sikkhati:[Sk.śikṣati śikṣ<śak の desid.] 学ぶ,学得す.hatthismiṃ sikkhati 象兵法を学ぶ.pr.3pl.sikkhare; opt.sikkhe,sikkheyya,sikkhema,sikkheyyāma; fut.sikkhissāmi,sikkissāmase; ppr.sikkhanta,sikkhamāna; grd.sikkhitabba,sikkha; inf.sikkhituṃ; pp.sikkhita; caus.sikkhāpeti 教える,訓練する.,8,1
- 400272,jp,18,sikkhato,sikkhato,sikkhato,sikkhato:sikkhati の ppr.sg.gen.,8,1
- 400276,jp,18,sikkhe,sikkhe,sikkhe,sikkhe:sikkhema,sikkheyya,sikkheyyāma,sikkhati の opt.,6,1
- 400283,jp,18,sikkhita,sikkhita,sikkhita,sikkhita:a.[sikkhati の pp.] 学べる,教わった.,8,1
- 400291,jp,18,sikkhitabba,sikkhitabba,sikkhitabba,sikkhitabba:sikkhituṃ,sikkhati の grd.,inf.,11,1
- 400299,jp,18,sikkhitar,sikkhitar,sikkhitar,sikkhitar:m.[<sikkhati] 学習者,熟達者.,9,1
- 400309,jp,18,sila,silā,silā,silā:f.[Sk.śilā] 岩,石,岩石.-uccaya 山,岩山.-guḷa 石塊.-chadana石屋.-paṭṭa 石板,石の腰掛.-pākāra 石垣,石壁.-phalaka 石板.-maya 石造の.-yūpa 石柱.-santhāra 石床.,4,1
- 400319,jp,18,sila,sīla,sīla,sīla:n.[Sk.śīla] 戒,戒行,習慣,道徳.abl.sīlato.sīlato nindati 戒から(戒について)非難す.-ānussati 戒随念,念戒.-uposatha 戒布薩.-kathā 戒論,戒の話.-kkhandha 戒蘊.-gandha 戒香.-jala 戒水.-tittha 戒の渡場.-paññāṇa 戒智ある.-pāramī,-pāramitā 戒波羅蜜.-byasana,-vyasana 戒損失,戒の喪失.-mada 戒憍.-maya 戒所成の.-vipatti 戒壊,破戒.-vipanna戒を壊せる,破戒の.-velā 戒限界.-saṃyama 戒調御者.-saṃvara 戒律犠.-samācāra 戒正行.-sampadā 戒具足,戒成就.-sampanna 戒を具足せる,具戒者.-sāmañña 戒相応.,4,1
- 400338,jp,18,silabbata,sīlabbata,sīlabbata,sīlabbata:m.n.[sīla-vata,BSk.śīlavrata] 戒禁,戒と禁制.-upādāna,-parāmāsa戒禁取.-sampanna 戒禁を具足せる.,9,1
- 400355,jp,18,silabhu,silābhu,silābhu,silābhu:n.青葉色の蛇.,7,1
- 400497,jp,18,silavant,sīlavant,sīlavant,sīlavant:a.[sīla-vant] 戒ある,具戒者,持戒者.m.(sg.) nom.sīlavā; gen.sīlavato; acc.sīlavantaṃ; instr.sīlavatā; (pl.) nom.sīlavanto; acc.sīlavante; gen.sīlavantānaṃ,sīlavataṃ.f.sīlavatī.,8,1
- 400506,jp,18,silavata,sīlavatā,sīlavatā,sīlavatā:sīlavato,sīlavant の sg.instr.,gen.,8,1
- 400508,jp,18,silavatam,sīlavataṃ,sīlavataṃ,sīlavataṃ:sīlavant の pl.gen.,9,1
- 400511,jp,18,silavati,sīlavatī,sīlavatī,sīlavatī:sīlavant の f.,8,1
- 400536,jp,18,silesa,silesa,silesa,silesa:m.[<śliṣ] 結合,粘着,謎,なぞ.,6,1
- 400550,jp,18,silesuma,silesuma,silesuma,silesuma:n.[=semha.Sk.śleṣman] 痰,たん.,8,1
- 400568,jp,18,silin,sīlin,sīlin,sīlin:sīlika a.[<sīla] 戒ある,慣行の,習慣とせる,好める.,5,1
- 400576,jp,18,silittha,siliṭṭha,siliṭṭha,siliṭṭha:a.[Sk.śliṣṭa<śliṣ の pp.] 連結せる,密着せる.,8,1
- 400588,jp,18,siliya,sīliya,sīliya,sīliya:n.[sīla-ya,Sk.śīlya] 戒性,慣行.,6,1
- 400593,jp,18,siloka,siloka,siloka,siloka:m.[Sk.śloka] 名声,讃歎,頌偈.,6,1
- 400604,jp,18,silokavant,silokavant,silokavant,silokavant:a.[siloka-vant] 名声ある,有名な.,10,1
- 400618,jp,18,silutta,silutta,silutta,silutta:m.鼠捕り蛇.,7,1
- 400627,jp,18,sima,sīmā,sīmā,sīmā:f.[〃] 境界,界,結界,戒場,戒壇,教区.-ātiga 境界(罪)を越えたる,罪を征服せる.-ānta 界辺,煩悩.-ārāma 結界園.-geha 結界堂.-ṭṭha 境界内に住する.-maṇḍala戒壇.-sambheda 境界線の混乱.,4,1
- 400645,jp,18,simanta,sīmanta,sīmanta,sīmanta:m.[sīmā-anta] 境界辺,罪悪.,7,1
- 400653,jp,18,simantini,sīmantinī,sīmantinī,sīmantinī:f.[sīmanta の f.] 境辺の女,婦人,女人.,9,1
- 400684,jp,18,simbali,simbali,simbali,simbali:f.[cf.Sk.śimbala] 絹綿樹,綿の木.-vana シンバリ樹林.,7,1
- 400701,jp,18,simhala,siṃhaḷa,Siṃhaḷa,Siṃhaḷa:Siṃhaḷaka m.[=Sīhaḷa] セイ口ン(人).,7,1
- 400707,jp,18,simsaka,siṃsaka,siṃsaka,siṃsaka:n.水草の一種.,7,1
- 400709,jp,18,simsapa,siṃsapā,siṃsapā,siṃsapā:f.[Sk.śiṃśapā] シンサパ樹,申恕[樹の一種].,7,1
- 400718,jp,18,simsati,siṃsati,siṃsati,siṃsati:[Sk.sisīrṣati.sarati sṛ の desid.] 走らんと欲す.pr.3pl.siṃsare.,7,1
- 400726,jp,18,sina,sīna,sīna,sīna:a.① [śṛ の pp.,Sk.śīrṇa] 破壊せる,落ちたる.② [sīyati śyai の pp.Sk.śīna] 凍結せる.,4,1
- 400737,jp,18,sinana,sināna,sināna,sināna:n.[<snā=nahāna] 沐浴.,6,1
- 400746,jp,18,sinani,sinānī,sinānī,sinānī:f.[<snā] 洗粉.,6,1
- 400749,jp,18,sinata,sināta,sināta,sināta:a.[sināti snā の pp.=nahāta] 沐浴せる.,6,1
- 400755,jp,18,sinati,sināti,sināti,sināti:[=nahāyati,nhāyati.Sk.snāti snā] 水浴す.沐浴す,浴す.imper.sināhi; aor.sināyi; inf.sināyituṃ; pp.sināta.,6,1
- 400761,jp,18,sinayi,sināyi,sināyi,sināyi:sināyituṃ,sināhi→sināti.,6,1
- 400764,jp,18,sinca,siñca,siñca,siñca:siñcati の imper.,5,1
- 400765,jp,18,sincaka,siñcaka,siñcaka,siñcaka:a.[<siñcati] 注ぐ,注ぐ人.,7,1
- 400780,jp,18,sincati,siñcati,siñcati,siñcati:[sic] 注ぐ,舟の水を汲み出す.imper.siñca; ger.sitvā; pp.sitta; pass.siccati 注がれる.caus.seceti.siñcāpeti 注がせる.,7,1
- 400799,jp,18,sindhava,sindhava,Sindhava,Sindhava:a.[Sk.Saindhava<Sindhu] 辛頭産の,辛頭産の馬,駿馬,辛頭産の塩,岩塩,辛頭国,辛頭国人.,8,1
- 400836,jp,18,sindi,sindī,sindī,sindī:f.樹の一種.,5,1
- 400851,jp,18,sinduvara,sinduvāra,sinduvāra,sinduvāra:sindhavāra,sinduvārikā,sinduvārita m.f.[Sk.sinduvāra] 樹の一種.,9,1
- 400861,jp,18,sineha,sineha,sineha,sineha:sneha m.[<snih Sk.sneha] 湿潤,愛情,愛執,親愛.-anvaya 愛情に随い.-gata 湿れる.-ja 愛情所生の.,6,1
- 400877,jp,18,sinehana,sinehana,sinehana,sinehana:n.[<sineha] 注油,軟化.,8,1
- 400881,jp,18,sinehaniya,sinehaniya,sinehaniya,sinehaniya:a.[sineheti の grd.または<sineha] 軟らかくする,軟化の.-bhesajja下剤.,10,1
- 400891,jp,18,sineheti,sineheti,sineheti,sineheti:[sineha の denom.または siniyhati の caus.] 愛す.grd.sinehaniya; pp.sinehita.,8,1
- 400897,jp,18,sinehita,sinehita,sinehita,sinehita:a.[sineheti の pp.] 愛執の,貪愛せる.,8,1
- 400903,jp,18,sineru,sineru,Sineru,Sineru:m.[=Neru,Meru,Sumeru.Sk.Sumeru] 須弥,妙高[世界最高の山].,6,1
- 400912,jp,18,singa,siṅga,siṅga,siṅga:① n.[Sk.śṛṅga] 角,角笛,角の容器.② m.若獣,小牛.,5,1
- 400926,jp,18,singala,siṅgāla,siṅgāla,siṅgāla:=sigāla.,7,1
- 400942,jp,18,singara,siṅgāra,siṅgāra,siṅgāra:a.m.[Sk.śṛṅgāra] 恋情,優美な,美服.siṅgārata f.はで好み.,7,1
- 400959,jp,18,singhanika,siṅghāṇikā,siṅghāṇikā,siṅghāṇikā:f.[Sk.siṅghāṇaka,siṇghāṇikā] 鼻汁,鼻液.,10,1
- 400970,jp,18,singhataka,siṅghāṭaka,siṅghāṭaka,siṅghāṭaka:m.n.[Sk.śṛṅgāṭaka] 四辻,十字路,四衢街道; 水草の一種.-bandha(-baddha)十字路に結ぼれたる.,10,1
- 400979,jp,18,singhati,siṅghati,siṅghati,siṅghati:[siṅgh] かぐ,かぎとる.,8,1
- 400992,jp,18,singi,siṅgī,siṅgī,siṅgī:siṅgi f.[Sk.śṛṅgī] 金,黄金.-nada 黄金.-nikkha 自然金の環; 金貨.-vaṇṇa 金色の.,5,1
- 401002,jp,18,singika,siṅgika,siṅgika,siṅgika:a.[<siṅga] 角ある.,7,1
- 401005,jp,18,singila,siṅgila,siṅgila,siṅgila:m.有角鳥.-sakuṇa 有角鳥.,7,1
- 401008,jp,18,singilona-kappa,siṅgiloṇa-kappa,siṅgiloṇa-kappa,siṅgiloṇa-kappa:m.[siṅga-loṇa-kappa] 角塩浄,角の容器の塩は(貯用が)許される.[十事非法の一].,15,1
- 401010,jp,18,singin,siṅgin,siṅgin,siṅgin:a.m.[siṅga-in] 角ある,牛; 悪賢き,邪偽,婬猥の.,6,1
- 401019,jp,18,singivera,siṅgivera,siṅgivera,siṅgivera:n.[Sk.śṛṅga-vera] 生薑,しょうが.,9,1
- 401029,jp,18,singu,siṅgu,siṅgu,siṅgu:f.魚の一種.,5,1
- 401032,jp,18,siniddha,siniddha,siniddha,siniddha:a.[siniyhati の pp.,Sk.snigdha] 湿った,ぬれた,油気の,滑らかな,柔かな,愛情ある,愛の潤いある.,8,1
- 401053,jp,18,siniyhati,siniyhati,siniyhati,siniyhati:[Sk.snihyate snih] ぬれる,愛情がある.pp.siniddha ; caus.sineheti,sneheti,snehayati 滑らかにす,軟らかにする.,9,1
- 401059,jp,18,sinna,sinna,sinna,sinna:n.[Sk.svinna,sijjati svid の pp.] 汗塗れの,発汗せる; 煮られた.,5,1
- 401065,jp,18,sipada,sīpada,sīpada,sīpada:n.[Sk.ślīpada] 象皮病.sīpadin,sīpadika a.m.象皮病者.,6,1
- 401078,jp,18,sipatika,sipāṭikā,sipāṭikā,sipāṭikā:sipātikā f.[Sk.sṛpāṭikā] 果皮,小箱.,8,1
- 401087,jp,18,sippa,sippa,sippa,sippa:n.[Sk.śilpa] 技術,技芸,工巧,職技; 職人.-āyatana,-ṭṭhana 工巧処,技能.-kamma 工巧業,職業.-mada 工巧憍.-vāda 技術論.,5,1
- 401118,jp,18,sippavant,sippavant,sippavant,sippavant:sippika,sippiya a.m.[<sippa] 職人,技術者.,9,1
- 401138,jp,18,sippika,sippikā,sippikā,sippikā:sippī,sippi f.[Prk.sippī] 牡蠣,かき.-sambuka かきと貝.,7,1
- 401152,jp,18,sira,sira,sira,sira:n.m.[Sk.śiras] 頭.nom.siraṃ; acc.siraṃ,sirasaṃ,siro; instr.sirasā; loc.sire,sirasmiṃ.pādesu sirasā nipatati 頭をもって(相手の)足下に臥す,頭面礼足す.,4,1
- 401160,jp,18,sira,sirā,sirā,sirā:f.[〃] 血管,静脈,すじ; 神経.-jāla 静脈網.,4,1
- 401172,jp,18,siram,siraṃ,siraṃ,siraṃ:sira の sg.nom.acc.,5,1
- 401174,jp,18,sirasa,sirasā,sirasā,sirasā:sira の sg.instr.,6,1
- 401181,jp,18,siri,sirī,sirī,sirī:siri f.[Sk.śrī ] 吉祥,幸運,吉運,瑞祥; 吉祥天,室利天; 王の寝室.-gabbha寝室.-vivāda 寝室での争論.-sayana吉祥の牀座.,4,1
- 401213,jp,18,sirimant,sirimant,sirimant,sirimant:a.[<sirī] 吉瑞ある,幸福の.,8,1
- 401215,jp,18,sirimant,sirīmant,sirīmant,sirīmant:sirimant a.[sirī-mant] 吉瑞ある,幸福な,幸運の.,8,1
- 401220,jp,18,sirimsapa,siriṃsapa,siriṃsapa,siriṃsapa:m.[Sk.sarīsṛpa<sṛp] 蛇,はう者,爬虫類.-āntarāya 蛇の障碍.,9,1
- 401225,jp,18,sirimsapatta,siriṃsapatta,siriṃsapatta,siriṃsapatta:n.[siriṃsapa-tta] 蛇の状態,蛇類.,12,1
- 401232,jp,18,siriniggundi,sirīnigguṇḍi,sirīnigguṇḍi,sirīnigguṇḍi:sirinigguṇḍi f.樹の一種.,12,1
- 401240,jp,18,sirisa,sirīsa,sirīsa,sirīsa:n.[Sk.śirṣa] 樹の一種,アカシヤの類.-puppha 宝石の一種.cf.serīsaka.,6,1
- 401285,jp,18,siro,siro,siro,siro:sira の sg.acc.,4,1
- 401308,jp,18,sisa,sīsa,sīsa,sīsa:① n.[〃] 鉛,なまり.-maya 鉛製の.② n.[Sk.śīrṣa.cf.sira] 頭,頂,稲の穗.-ānulokin 前方を見る,注視する.-ābhitāpa 日射病.-ūpaga 頭飾.-kapālaṭṭhi 頭蓋骨.-cchinna 頭が截られた,首を截れる.-cchejja 断頭罪に値する.-ppacālaka 頭を振る.-virecana 頭痛療治.-veṭha,-veṭhana 頭巾,ターバン.-vedanā 頭痛.,4,1
- 401333,jp,18,sisaka,sīsaka,sīsaka,sīsaka:a.[sīsa-ka] 頭の.,6,1
- 401375,jp,18,sisira,sisira,sisira,sisira:a.m.[Sk.śiśira] 冷たき,冷季.-vuṭṭhi 冷雨.,6,1
- 401384,jp,18,sissa,sissa,sissa,sissa:m.[Sk.śiṣya] 弟子.,5,1
- 401395,jp,18,sissati,sissati,sissati,sissati:[śiṣ の pass.] 残る,残留す.pp.siṭṭha ; caus.seseti 残す,余す.,7,1
- 401409,jp,18,sita,sita,sita,sita:① a.[sāyati śri の pp.] 依止せる,依存せる.m.pl.nom.sitāse.② a.n.[=mihita,smi の pp.cf.hasita] 微笑せる,微笑,笑.,4,1
- 401428,jp,18,sita,sīta,sīta,sīta:① a.[Sk.śīta] 寒き,冷き.-āluka 寒さを感ずる.-odaka,-odika 冷水の.-kāla 寒時.-naraka 寒地獄.-bhīruka 寒冷を恐れる.-valāhaka 寒雲の. n.[BSk.〃] 帆.,4,1
- 401461,jp,18,sitaka,sītaka,sītaka,sītaka:sītala a.[<sīta] 寒き,清涼の.,6,1
- 401505,jp,18,sithila,sithila,sithila,sithila:a.[=saṭhila.Sk.śithira.śithila] 徐緩の,ゆるやかな.sithilī-bhāva 緩慢の状態.,7,1
- 401515,jp,18,sithilahanu,sithilahanu,sithilahanu,sithilahanu:m.鳥の一種.,11,1
- 401521,jp,18,siti-,sīti-,sīti-,sīti-:[=sīta] 寒冷の.-kata 寒冷とされた,清涼の.-bhavati 寒冷となる,冷静となる.opt.-siyā=-bhaveyya 清涼となるであろう.pp.-bhūta 冷静となれる,清涼な.-bhāva清涼.,5,1
- 401550,jp,18,sitta,sitta,sitta,sitta:a.[siñcati の pp.] 注げる.,5,1
- 401563,jp,18,sittha,sittha,sittha,sittha:n.飯粒,飯球.-āvakārakaṃ adv.飯粒を散乱して.-telaka 蜜蠟油,蠟油.,6,1
- 401571,jp,18,sitthaka,sitthaka,sitthaka,sitthaka:n.[Sk.sikthaka] 蜜蠟,蜂蜜の巣から出来た蠟.cf.sittha.,8,1
- 401589,jp,18,sitva,sitvā,sitvā,sitvā,:siñcati の ger.,5,1
- 401593,jp,18,siva,siva,siva,siva:a.n.m.[Sk.śiva] 吉祥の,幸福の; 幸福,吉祥; シグ神,シグ神の崇拝者.-gāmi-magga 安泰に達する道.-vijjā 福呪明,シグ明.,4,1
- 401603,jp,18,siva,sivā,sivā,sivā:f.[Sk.śivā] 豺狼,ジャッカル.,4,1
- 401623,jp,18,sivathika,sīvathikā,sīvathikā,sīvathikā:f.墓,墓所,塚間.-ūpamā 墓の喻.,9,1
- 401637,jp,18,siveyyaka,sīveyyaka,Sīveyyaka,Sīveyyaka:Siveyyaka a.[<Sivi] シビ国産の,高価な布.,9,1
- 401643,jp,18,sivika,sivikā,sivikā,sivikā:f.[Sk.śibikā] かご,山かご,轎.-gabbha かご形の方房.,6,1
- 401656,jp,18,siya,siyā,siyā,siyā:→ atthi.,4,1
- 401662,jp,18,siyati,sīyati,sīyati,sīyati:[Sk.śyāyati śyai] 氷る,凍結す.pp.sīna.cf.visīyati,visīveti.,6,1
- 401670,jp,18,smase,smase,smase,smase:smi=asmase,asmi → atthi.,5,1
- 401679,jp,18,sneha,sneha,sneha,sneha:=sineha.,5,1
- 401699,jp,18,so,so,so,so:[sa (ta) の m.sg.nom.] 彼は,彼が.,2,1
- 401712,jp,18,sobbha,sobbha,sobbha,sobbha:m.[Sk.śvabhra] 坑(あな),溝,河底,深き.-papāta 嶮峻,深き懸崕.,6,1
- 401725,jp,18,sobha,sobhā,sobhā,sobhā:f.[Sk.śobhā<śubh] 浄潔,光輝,華麗.,5,1
- 401735,jp,18,sobhagga,sobhagga,sobhagga,sobhagga:n.[subhaga-ya] 栄光,美麗.,8,1
- 401747,jp,18,sobhana,sobhaṇa,sobhaṇa,sobhaṇa:sobhana [<śubh] ① n.帯のへり飾り,飾り物,美.② a.荘飾の,輝やく,善美の,浄き.f.sobhiṇī 輝ゃく女,遊女,娼婦.-cetasika 浄心所.-sādhāraṇa 共浄の,浄に通ずる.,7,1
- 401766,jp,18,sobhanagaraka,sobhanagaraka,sobhanagaraka,sobhanagaraka:n.[sobha-nagara-ka] 奇術,手品.,13,1
- 401772,jp,18,sobhanjana,sobhañjana,sobhañjana,sobhañjana:sobhañjanaka m.樹の一種.,10,1
- 401781,jp,18,sobhati,sobhati,sobhati,sobhati:[śubh] 輝く,美しい.aor.sobhi.,7,1
- 401816,jp,18,sobhiya,sobhiya,sobhiya,sobhiya:m.[Sk.śaubhika,BSk.sobhika] 道化師.,7,1
- 401824,jp,18,socana,socanā,socanā,socanā:socana n.f.[<śuc] 憂愁.,6,1
- 401836,jp,18,socati,socati,socati,socati:[Sk.śocati śuc] 愁う,うれう,悲しむ.pr.3pl.socare; aor.soci,socayittha; ppr.socamāna,socaṃ; pp.socita; caus.soceti,socayati,socāpayati 愁えさせる,悲します.,6,1
- 401845,jp,18,socayanta,socayanta,socayanta,socayanta:a.[socayati の ppr.] 悲しませつつ,悩ます者.,9,1
- 401847,jp,18,socayati,socayati,socayati,socayati:soceti [socati の caus.] 悲しませる,憂えさす,悩ます.ger.socayitvā; ppr.socayanta; caus.socāpayati 悲しませる,愁えさす.,8,1
- 401849,jp,18,socayittha,socayittha,socayittha,socayittha:socare,soci→socati.,10,1
- 401851,jp,18,soceti,soceti,soceti,soceti:=socayati.,6,1
- 401854,jp,18,soceyya,soceyya,soceyya,soceyya:n.[<suci<śuc] 浄,浄行,清浄,浄くあること.,7,1
- 401871,jp,18,socin,socin,socin,socin:a.[soca-in] 憂ある.,5,1
- 401874,jp,18,socita,socita,socita,socita:a.n.[socati の pp.] 憂愁.,6,1
- 401881,jp,18,socitatta,socitatta,socitatta,socitatta:n.[socita-tta] 憂愁.,9,1
- 401902,jp,18,sodariya,sodariya,sodariya,sodariya:a.[sa-udariya] 同腹の,同胞,兄弟姉妹.,8,1
- 401926,jp,18,sodhana,sodhanā,sodhanā,sodhanā:sodhana n.f.[<sodheti] 浄化,(借金の)決済,査察.cf.uddhāra.,7,1
- 401950,jp,18,sodheti,sodheti,sodheti,sodheti:[sujjhati śudh の caus.] 浄化す,(借金を)決済す,査察す,払拭す.caus.sodhāpeti 浄めしむ,掃除させる.pass.sodhīyati 浄めらる,飾られる.,7,1
- 401968,jp,18,sogandhi,sogandhī,sogandhī,sogandhī:f.=sogandhika.,8,1
- 401970,jp,18,sogandhika,sogandhika,sogandhika,sogandhika:n.[Sk.saugandhika<sugandha] 好香蓮華,白睡蓮; 青蓮地獄.,10,1
- 401997,jp,18,sojacca,sojacca,sojacca,sojacca:n.[sujāti-ya] 高貴,貴姓,貴族.,7,1
- 402001,jp,18,soka,soka,soka,soka:m.[<socati śuc] 愁,憂,うれい.instr.sokā.-dhamma 愁法.-parideva 憂愁と悲泣.-salla 憂箭.-salla-haraṇa 抜憂箭.,4,1
- 402014,jp,18,sokajjhayika,sokajjhāyikā,sokajjhāyikā,sokajjhāyikā:f.,sokajjhāyin a.m.[<soka-ajjhāya] 万才師,道化師.,12,1
- 402052,jp,18,sokhumma,sokhumma,sokhumma,sokhumma:n.,sokhummatā f.[sukhuma-ya] 微妙,精妙,微細智.,8,1
- 402060,jp,18,sokhya,sokhya,sokhya,sokhya:n.[sukha-ya] 幸福.,6,1
- 402076,jp,18,sokin,sokin,sokin,sokin:a.[soka-in] 憂ある.f.sokinī.,5,1
- 402084,jp,18,solasa,soḷasa,soḷasa,soḷasa:num.[Sk.ṣoḍaśa] 十六.instr.soḷasahi,soḷasehi; gen.soḷasannaṃ.f.soḷasī 第十六,十六日.kalaṃ n’agghati soḷasiṃ 十六分の一にも値せず.-nipāta 十六集.-parikkhāra 十六祭法.-vatthuka 十六事の.-vidha 十六種の.,6,1
- 402111,jp,18,soma,soma,soma,soma:m.[〃] ンーマ酒,蘇摩,神酒.-yāga ソーマ祭.,4,1
- 402130,jp,18,somanassa,somanassa,somanassa,somanassa:n.[Sk.BSk.saumanasya<su-mano] 喜,喜悦.-indriya 喜根.-ūpavicāra 喜近伺.-ṭṭhānīya 順喜処.-sahagata 喜倶の.,9,1
- 402165,jp,18,somarukkha,somarukkha,somarukkha,somarukkha:m.[soma-rukkha] ンーマ樹,樹の一種.,10,1
- 402179,jp,18,sombha,sombhā,sombhā,sombhā:sombhakā f.人形,玩具.,6,1
- 402192,jp,18,sona,soṇa,soṇa,soṇa:sona m.① [=suvāṇa,sunakha] 犬,狗,野犬.f.soṇī.② 樹の一種.,4,1
- 402205,jp,18,sona,sona,sona,sona:m.[=soṇa] 犬.,4,1
- 402235,jp,18,sonda,soṇḍa,soṇḍa,soṇḍa:a.[Sk.śauṇḍa] ,泥酔の,酒乱の,酒飲み.-sahāya 酒飲み友達.f.soṇḍī.,5,1
- 402242,jp,18,sonda,soṇḍā,soṇḍā,soṇḍā:soṇḍa m.f.[Sk.śuṇḍā] 象の鼻.,5,1
- 402250,jp,18,sondaka,soṇḍaka,soṇḍaka,soṇḍaka:a.=soṇḍa.,7,1
- 402255,jp,18,sondi,soṇḍī,soṇḍī,soṇḍī:f.① 岩の中の溜池.② 亀の首,竜蓋(かまくび).③ 泥酔女,酒乱の女→ soṇḍa.,5,1
- 402266,jp,18,sondika,soṇḍika,soṇḍika,soṇḍika:m.[<soṇḍa] 泥酔者; 酒屋,酒肆.-kammakara 醸造者.-dhutta,-dhūta 漉酒人.,7,1
- 402272,jp,18,sondika,soṇḍikā,soṇḍikā,soṇḍikā:f.[<soṇḍā] 蔓草のつる; 胡椒をかけた肉; 溜池.,7,1
- 402287,jp,18,soni,soṇī,soṇī,soṇī:f.① [Sk.śroṇī] しり,臀部.② 牝犬,めす犬.,4,1
- 402305,jp,18,sonna,soṇṇa,soṇṇa,soṇṇa:n.[=suvaṇṇa] 黃金.,5,1
- 402333,jp,18,sopadhika,sopadhīka,sopadhīka,sopadhīka:a.[=saupadhika] 有依の,有依者.,9,1
- 402336,jp,18,sopaka,sopāka,sopāka,sopāka:m.[=sopāka,śva-pāka] 犬殺し,賎民.cf.sapāka.,6,1
- 402347,jp,18,sopana,sopāna,sopāna,sopāna:m.n.[〃sa-upāyana] 階級,梯,はしご.-kaliṅgara 階級 [または梯] の段または列.,6,1
- 402372,jp,18,sopavahana,sopavāhana,sopavāhana,sopavāhana:a.[=saupavāhana] 履物ある,履物をはいている.,10,1
- 402378,jp,18,soppa,soppa,soppa,soppa:n.[=supina] 睡眠,夢.,5,1
- 402387,jp,18,soppati,soppati,soppati,soppati:=supati.,7,1
- 402394,jp,18,soracca,soracca,soracca,soracca:n.[BSk.sauratya,sorata-ya] 柔和,温雅.,7,1
- 402405,jp,18,sorata,sorata,sorata,sorata:sūrata,surata a.[BSk.sūrata] 柔和な,温雅な,可楽.,6,1
- 402417,jp,18,sosa,sosa,sosa,sosa:m.[<śuṣ] 肺病,乾痟.,4,1
- 402433,jp,18,sosanika,sosānika,sosānika,sosānika:n.m.[<susāna] 塚間住者,塚墓の(布),棺架.-aṅga 塚間住支 [頭陀支の一].,8,1
- 402448,jp,18,sosarita,sosārita,sosārita,sosārita:a.[su-osārita] よく解罪せる.,8,1
- 402456,jp,18,soseti,soseti,soseti,soseti:[sussati の caus.] 乾かす,萎(しな)びさす.,6,1
- 402466,jp,18,sosika,sosika,sosika,sosika:sosiya a.m.[<sosa] 肺患の,肺病者.,6,1
- 402477,jp,18,sossati,sossati,sossati,sossati:sossi,suṇāti の fut.,7,1
- 402485,jp,18,sota,sota,sota,sota:① n.[Sk.śrotas,śrotra<śru] 耳.pl.nom.sotā.sotaṃ odahati (avadahati).耳を傾ける,傾聴する.-añjana 耳の塗薬.-āvadhāna 傾聴.-dasaka 耳十法.-dvāra 耳門.-ppasāda 耳浄(耳根色).-roga 耳病.-viññeyya 耳所識の.-samphassa 耳触.-samphassa-ja 耳触所生の.② m.n.[Sk.srotas<sru] 流,流水,流口.sg.nom.sato; pl.nom.sotā,sotāni,sotāyo.,4,1
- 402502,jp,18,sotabba,sotabba,sotabba,sotabba:a.[suṇāti の grd.] 聞くベき,可聞の,所聞の.,7,1
- 402524,jp,18,sotapanna,sotāpanna,sotāpanna,sotāpanna:a.[Sk.BSk.srotāpanna,sota-āpanna] 流れに預れる,到達せる,須陀洹,預流者.,9,1
- 402545,jp,18,sotapatti,sotāpatti,sotāpatti,sotāpatti:f.[BSk.srotāpatti,sota-āpatti] 預流,預流果.-niyāma 預流決定.-phala 預流果.-phala-sacchikiriyāya-paṭipanna 預流果作証のために行道せる者.-magga 預流道,預流向.-y-aṅga 預流支.,9,1
- 402564,jp,18,sotar,sotar,sotar,sotar:m.[<suṇāti śru] 聞者,能聞者.,5,1
- 402576,jp,18,sotavant,sotavant,sotavant,sotavant:a.[sota-vant] 耳ある.,8,1
- 402581,jp,18,sotave,sotave,sotave,sotave:suṇāti の inf.,6,1
- 402604,jp,18,sotta,sotta,sotta,sotta:=sutta [supati の pp.] 眠れる.,5,1
- 402608,jp,18,sotthana,sotthāna,sotthāna,sotthāna:n.[cf.Sk.svastyana] 吉祥,福祉,幸運.,8,1
- 402613,jp,18,sotthi,sotthi,sotthi,sotthi:f.[=suvatthi,Sk.svasti=su asti] 平安,安穏,幸福,吉祥.acc.sotthiṃ,instr.sotthinā adv.無事に,平穏に,安全に.cf.sotthika,sovatthika.,6,1
- 402628,jp,18,sotthika,sotthika,sotthika,sotthika:sotthiya a.[<sotthi] 幸福な,平安な.,8,1
- 402642,jp,18,sotthivant,sotthivant,sotthivant,sotthivant:a.[sotthi-vant] 幸福の,平安ある.,10,1
- 402646,jp,18,sotthiya,sotthiya,sotthiya,sotthiya:① [=sottiya] 聞経者,婆羅門.② n.お産のぼろ布,胞胎布.③ [=sotthika] 吉祥なる.,8,1
- 402656,jp,18,sotti,sotti,sotti,sotti:f.[=sutti,Sk.śukti] 背中を洗いこするもの,洗具,石抹.,5,1
- 402661,jp,18,sottiya,sottiya,sottiya,sottiya:m.[<śrotṛ<śru] 聞解者,聖典に通ぜる者,婆羅門 [=sotthiya ①].,7,1
- 402665,jp,18,sottum,sottuṃ,sottuṃ,sottuṃ:supati の inf.,6,1
- 402676,jp,18,sotukama,sotukāma,sotukāma,sotukāma:m.[sotuṃ-kāma] 欲聞,聞かんとの欲望.f.sotukamyatā 欲聞性,聴聞の欲求.,8,1
- 402683,jp,18,sotum,sotuṃ,sotuṃ,sotuṃ:suṇāti の inf.,5,1
- 402690,jp,18,sovacassa,sovacassa,sovacassa,sovacassa:n.[suvacas-ya] 従順,善言,善語,柔和.-karaṇa 従順の性,従順事.,9,1
- 402696,jp,18,sovacassata,sovacassatā,sovacassatā,sovacassatā:f.,sovacassaya,sovacassiya a.=sovacassa.,11,1
- 402707,jp,18,sovaggika,sovaggika,sovaggika,sovaggika:a.[<sagga] 天の,生天の因.,9,1
- 402716,jp,18,sovanna,sovaṇṇa,sovaṇṇa,sovaṇṇa:a.[suvaṇṇa-ya] 黄金の,金造の.-kūṭāgāra 黄金閣.-dhaja 金幢.-maya 金製の.-viggaha 金像,黄金体.,7,1
- 402725,jp,18,sovannaka,sovaṇṇaka,sovaṇṇaka,sovaṇṇaka:sovaṇṇaya a.=sovaṇṇa.,9,1
- 402744,jp,18,sovatthika,sovatthika,sovatthika,sovatthika:a.[su-atthi-ka=sotthika,Sk.svastika] 安全な,平安の; 卍字.-ālaṅkāra 卍字紋.,10,1
- 402759,jp,18,soviraka,sovīraka,sovīraka,sovīraka:suvīraka n.酸粥.,8,1
- 402801,jp,18,su,su,su,su:① adv.[=ssu,assu,si,sudaṃ,sa,assa.Sk.svid] か,かどうか; まさに,実に.(kaṃ ~,kena ssu,kissa ssu,ko ~,kiṃ ~,kathaṃ ~).tadā ~その時に.hatthe ~sati 手がそこにある時.,2,1
- 402802,jp,18,su-,su-,su-,su-:② pref.[〃] よき,善き,良き,妙(たえ)なる,易き,極めて.,3,1
- 402835,jp,18,subbaca,subbaca,subbaca,subbaca:a.[=suvaca,su-vaca] 善語の,説き易き,従順の.cf.sovacassa.,7,1
- 402845,jp,18,subbata,subbata,subbata,subbata:a.m.[su-vata] 善行者,善務者.,7,1
- 402857,jp,18,subbhu,subbhū,subbhū,subbhū:a.[su-bhū<Sk.bhrū] 美しき眉ある.,6,1
- 402868,jp,18,subbutthika,subbuṭṭhika,subbuṭṭhika,subbuṭṭhika:a.[su-vuṭṭhika] 多雨の,善雨の.,11,1
- 402874,jp,18,subha,subha,subha,subha:a.n.[Sk.śubhas<śubh] 浄,清淨の,美しき,幸福の.-āsubha 浄と不浄.-ṭṭhāyin 浄福に住する.-nimitta 浄相.-vaṇṇanibha 美妙端麗.-vimokkha 浄解脫.-saññā 浄想.-saññin 浄想者.,5,1
- 402900,jp,18,subhaga,subhaga,subhaga,subhaga:a.[su-bhaga] 幸福,幸運.-karaṇa 幸運となすこと,開運の呪術.cf.sobhagga.,7,1
- 402920,jp,18,subhakinna,subhakiṇṇa,Subhakiṇṇa,Subhakiṇṇa:Subhakiṇha m.[BSk.Śubhakṛtsna] 遍浄 [第三禅天の最上位].,10,1
- 402932,jp,18,subhara,subhara,subhara,subhara:a.[su-bhara] 易養,扶養し易き.,7,1
- 402941,jp,18,subharata,subharatā,subharatā,subharatā:f.[subhara-tā] 易養性.,9,1
- 402948,jp,18,subhasita,subhāsita,subhāsita,subhāsita:a.[su-bhāsita] 善く説かれた,善語.-jaya 善語の勝利.-bhāsin 善語を説く者,善説者.,9,1
- 402964,jp,18,subhikkha,subhikkha,subhikkha,subhikkha:a.[su-bhikkha] 豊饒の,豊年,多量の収穫ある.cf.dubbhikkha.,9,1
- 402979,jp,18,subhuti,subhūti,Subhūti,Subhūti:m.[BSk.〃] 須菩提,善現 [仏弟子中無諍(解空)第一].,7,1
- 402983,jp,18,subija,subīja,subīja,subīja:n.[su-bīja] 善種,よき種子.,6,1
- 402994,jp,18,subyapitambu,subyāpitambu,subyāpitambu,subyāpitambu:a.[su-vyāpita-ambu] 水がよく満てる,水をたたえた.,12,1
- 403003,jp,18,sucaka,sūcaka,sūcaka,sūcaka:m.[<sūc] 中傷者,間諜.,6,1
- 403024,jp,18,sucarita,sucarita,sucarita,sucarita:a.n.[su-carita] 善行,妙行.,8,1
- 403044,jp,18,succaja,succaja,succaja,succaja:a.[su-caja] 善く施捨する.,7,1
- 403046,jp,18,succhanna,succhanna,succhanna,succhanna:a.[su-channa] 善く覆われた,よく葺(ふ)かれた.,9,1
- 403058,jp,18,suceti,sūceti,sūceti,sūceti:[sūc] 中傷する,両舌をなす.,6,1
- 403061,jp,18,suci,suci,suci,suci:a.n.[Sk.śuci] 浄き,清浄の,清浄.suciṃ(nom.acc.).-kamma 浄業.-gandha浄香.-gavesin 清浄を求むる者.-n-dhara 清浄を持てる.-bhojana 浄食.-vasana 浄衣.,4,1
- 403071,jp,18,suci,sūci,sūci,sūci:f.[〃] 針,鍼,小さな閂,くさび.-kāra 針作い.-ghaṭika 針楔,閂(かんぬき).-ghara 針筒,針箱.-nāḷikā 針入れ竹筒.-mukhata 針口虫.-mukhapāṇa 針ロある虫.-loma 針毛の,針のような毛ある.-vāṇijaka 針商人.,4,1
- 403099,jp,18,sucika,sūcikā,sūcikā,sūcikā:f.[<sūci] 針,小閂,楔,くさび.,6,1
- 403122,jp,18,sucimant,sucimant,sucimant,sucimant:a.[suci-mant] 具浄の[仏].,8,1
- 403140,jp,18,sucintita,sucintita,sucintita,sucintita:a.[su-cintita] 善思せる,よく考えた.-cintin 善思惟者.,9,1
- 403147,jp,18,sucira,sucira,sucira,sucira:a.[su-cira] 極めて久しき.sucirass’ eva 久々の後に.,6,1
- 403159,jp,18,sucitta,sucitta,sucitta,sucitta:sucitra a.[su-citra] 極めて種々の,雑多の.,7,1
- 403185,jp,18,suda,suda,suda,suda:m.製菓者.,4,1
- 403187,jp,18,suda,sūda,sūda,sūda:sūdaka m.[〃cf.sādu] 料理人.,4,1
- 403202,jp,18,sudam,sudaṃ,sudaṃ,sudaṃ:adv.[Sk.svid.cf.su ① ] まさに,実に.api ~,tatra ~,itthaṃ ~,sā ssudaṃ.,5,1
- 403213,jp,18,sudanta,sudanta,sudanta,sudanta:a.[su-danta] 善く調御(訓練)せられた.,7,1
- 403224,jp,18,sudassa,sudassa,Sudassa,Sudassa:m.[BSk.Sudṛśa] 善見[五浄居天の一].,7,1
- 403225,jp,18,sudassa,sudassa,sudassa,sudassa:a.[su-dassa] 見易き,善見.,7,1
- 403253,jp,18,sudassin,sudassin,Sudassin,Sudassin:m.[BSk.Sudarśa,Sudarśana] 善見[五浄居天の一].,8,1
- 403258,jp,18,sudatta,sudatta,Sudatta,Sudatta:m.須達,須達多,善施[=給孤独 Anāthapiṇḍika,祇園精舎を奉献した長者].,7,1
- 403263,jp,18,sudda,sudda,sudda,sudda:m.[Sk.śūdra] 首陀羅,首陀,奴隷族.-kula 首陀羅家,首陀族,奴隷族.f.suddī 首陀羅女.,5,1
- 403275,jp,18,suddha,suddha,suddha,suddha:a.[sujjhati の pp.] 浄き,清浄の,純粋の.-aṭṭhaka 純八法.-ānu-assin 浄観者.-antaparivāsa 清浄辺別住.-āvāsa 浄居.-kāḷaka 純黒の.-diṭṭhi 清浄の見.-vasana 清浄衣の.-vipassanā 純毘鉢舎那.-saṅkhārapuñja 単に諸行の集積.,6,1
- 403292,jp,18,suddhaka,suddhaka,suddhaka,suddhaka:a.[suddha-ka] 些細,(僧残以下の)軽罪,清浄なる.,8,1
- 403300,jp,18,suddhanta,suddhanta,suddhanta,suddhanta:a.[su-dhanta] よく吹き熔かされた.,9,1
- 403311,jp,18,suddhata,suddhatā,suddhatā,suddhatā:f.,suddhatta n.[<suddha] 浄性,清浄性.,8,1
- 403324,jp,18,suddhavasa,suddhāvāsa,Suddhāvāsa,Suddhāvāsa:m.[BSk.Śuddhāvāsa] 浄居,五浄居天[第四禅天における無漏聖者の住処五種; 無煩,無熱,善現,善見,阿迦膩吒].,10,1
- 403336,jp,18,suddhi,suddhi,suddhi,suddhi:f.[Sk.śuddhi<śudh] 清浄,浄.-ṃ-vāda浄説者.,6,1
- 403345,jp,18,suddhika,suddhika,suddhika,suddhika:a.[suddha-ika] 清浄の,純粋の,単純の,無雑の,浄者.-saṃsandnā根本(単純)適用.,8,1
- 403356,jp,18,suddhodana,suddhodana,Suddhodana,Suddhodana:m.[BSk.Śuddhodana] 浄飯[釈尊の父,釈迦族の国王].,10,1
- 403364,jp,18,sudesita,sudesita,sudesita,sudesita:a.[su-desita] よく説かれた,善説の.,8,1
- 403374,jp,18,sudha,sudhā,sudhā,sudhā:f.[〃] 天食,甘露; セメント,石灰,漆喰.-kamma 漆喰工事.-chadana 石灰の家.-piṇḍa 漆喰.-bhojana 天食.-mattikā 石灰土,漆喰土.,5,1
- 403400,jp,18,sudhamma-sabha,sudhamma-sabhā,Sudhamma-sabhā,Sudhamma-sabhā:f.[三十三天の堂]善法堂,正法殿,善法講堂.,14,1
- 403405,jp,18,sudhammata,sudhammatā,sudhammatā,sudhammatā:f.[su-dhamma-tā] 善法性,妙法たること.,10,1
- 403414,jp,18,sudhanna,sudhanna,sudhanna,sudhanna:n.[sudhā-anna] 甘露食.,8,1
- 403453,jp,18,sudittha,sudiṭṭha,sudiṭṭha,sudiṭṭha:a.[su-diṭṭha] 善く見られた.,8,1
- 403461,jp,18,sudubbala,sudubbala,sudubbala,sudubbala:a.[su-dubbala] 極めて弱き.,9,1
- 403467,jp,18,sududdasa,sududdasa,sududdasa,sududdasa:a.[su-duddasa] 極めて見難き.-gāmi-magga 極難見に達する道.,9,1
- 403488,jp,18,suduppadhamsiya,suduppadhaṃsiya,suduppadhaṃsiya,suduppadhaṃsiya:a.[su-duppadhaṃsiya] 極めて撃破し難き.,15,1
- 403490,jp,18,suduttara,suduttara,suduttara,suduttara:a.[su-duttara] 極めて越え難き,極難度の.,9,1
- 403502,jp,18,sugahita,sugahita,sugahita,sugahita:suggahīta [su-gahita] よく把握せる,正解の.,8,1
- 403507,jp,18,sugandha,sugandha,sugandha,sugandha:m.[su-gandha] 妙香,香りよき.-taṇḍula 香好き稲米.,8,1
- 403523,jp,18,sugata,sugata,sugata,sugata:a.m.[su-gata] よく行ける,幸福なる; 善逝[如来十号の一].-aṅgula 善逝の指.-cīvara 仏衣.-vidatthi 仏搩手,仏の張手(手のさしわたし).-vinaya 善逝の律,善逝の調伏.,6,1
- 403547,jp,18,sugati,sugati,sugati,sugati:f.[su-gati] 善趣,善道[天と人].,6,1
- 403569,jp,18,sugatin,sugatin,sugatin,sugatin:a.[sugata-in] 善行者.,7,1
- 403588,jp,18,suggapota,suggapota,suggapota,suggapota:m.sugga の仔,獣の一種.,9,1
- 403593,jp,18,sugita,sugīta,sugīta,sugīta:a.[su-gīta] 韻律にかなった.,6,1
- 403608,jp,18,suhada,suhada,suhada,suhada:a.[su-hada<hṛd] 親切なる,善意の.,6,1
- 403616,jp,18,suhada,suhadā,suhadā,suhadā:f.[suhada の f·=gabbhinī] 胎児に対して愛情をもつ女,孕(はら)み女.,6,1
- 403622,jp,18,suhajja,suhajja,suhajja,suhajja:m.[Sk.suhṛd,suhṛdya] 友人,親友,知己.,7,1
- 403636,jp,18,suhata,suhatā,suhatā,suhatā:f.[=sukhatā,suha (sukha)-tā] 幸福,極めて楽なこと.,6,1
- 403641,jp,18,suhita,suhita,suhita,suhita:a.[su-hita] 満腹せる,満足せる,よく置かれた.,6,1
- 403654,jp,18,suhuta,suhuta,suhuta,suhuta:a.[su-huta] よく祭祀せる.,6,1
- 403657,jp,18,suhutthita,suhuṭṭhita,suhuṭṭhita,suhuṭṭhita:a.[su-uṭṭhita] よく現起せる,よく起き上れる.,10,1
- 403662,jp,18,suja,sujā,sujā,sujā:f.[Sk.sruc] 祭具,杓子,木酌.,4,1
- 403685,jp,18,sujata,sujāta,sujāta,sujāta:a.[su-jāta] 生れよき,善生者.,6,1
- 403701,jp,18,sujiva,sujīva,sujīva,sujīva:a.[su-jīva] 易命,活き易き.,6,1
- 403706,jp,18,sujjhana,sujjhana,sujjhana,sujjhana:n.[<śudh] 浄化.,8,1
- 403710,jp,18,sujjhati,sujjhati,sujjhati,sujjhati:[śudh] 浄まる,清まる.pp.suddha; caus.sodheti 浄める.,8,1
- 403723,jp,18,suju,sūju,sūju,sūju:a.[su-uju] 真直の,端直の.,4,1
- 403731,jp,18,suka,suka,suka,suka:m.[Sk.śuka] 鸚鵡,おうむ,能言鳥.cf.suva.,4,1
- 403740,jp,18,suka,sūka,sūka,sūka:m.[Sk.śūka] 芒(のぎ),穂先.,4,1
- 403759,jp,18,sukara,sukara,sukara,sukara:a.[su-kara] なし易き,容易の.,6,1
- 403768,jp,18,sukara,sūkara,sūkara,sūkara:m.[〃] 豚,猪,いのしし.f.sūkarī 牝豚.-antaka 編帯(あみおび),帯の一種.-doṇi 猪槽,豚の餌桶.-posaka 養豚者.-maṃsa 豚肉.-maddava 茸,きのこ,栴檀樹耳,軟かくした干豚肉.-sūṇā 屠豚場.,6,1
- 403809,jp,18,sukarika,sūkarika,sūkarika,sūkarika:m.[sūkara-ika] 屠豚者,豚の屠者,豚肉屋.,8,1
- 403821,jp,18,sukata,sukaṭa,sukaṭa,sukaṭa:sukata a.[su-kata] 善行,善行の.-dukkata 善行悪行.,6,1
- 403845,jp,18,sukha,sukha,sukha,sukha:a.n.[〃] 楽,安楽,幸福.acc.sukhaṃ,instr.sukhena 安楽に,幸福に.-attha 楽を欲する人.-ādhivāha 楽を引く.-āvaha 楽をもたらす.-indriya 楽根.-udraya 楽果ある.-upapatti 楽生.-kāma 楽を欲する.-da 楽を与える.-dukkha 楽と苦.-dukkhin 楽苦ある.-dhamma 楽法.-dhātu 楽界.-pada 安楽境.-pharaṇatā 楽遍満性.-vinicchaya 楽快定.-vipāka 楽報,楽異熟.-vihāra 楽住.-vihārin 楽住者.-vedanīya,-vedaniya 楽を受くべき.-saṃvāsa 共住の楽.-saññin 楽想者.-sammata 楽と考えられた.-sayita よく無害で横たわれる.-sahagata 楽倶行の.-sāra 楽堅実.-sīla 楽天的の.-seyya 安眠.,5,1
- 403893,jp,18,sukhallika,sukhallika,sukhallika,sukhallika:a.[BSk.〃sukha-la-ika] 享楽,快楽の,欲楽生活.-anuyoga 欲楽耽溺,欲楽の生活に耽る,安楽行.,10,1
- 403915,jp,18,sukhapeti,sukhāpeti,sukhāpeti,sukhāpeti:[sukheti の caus.] 喜ばす,幸福にする.,9,1
- 403992,jp,18,sukhayati,sukhāyati,sukhāyati,sukhāyati:sukheti [sukha の denom.] 楽しむ,喜ぶ,幸福となる.,9,1
- 404016,jp,18,sukhesin,sukhesin,sukhesin,sukhesin:a.[sukha-esin] 幸福を求める,求楽者.,8,1
- 404017,jp,18,sukheti,sukheti,sukheti,sukheti:sukhāyati ,sukhayati [sukha の denom.] 幸福となる,喜ぶ,楽しむ.pp.sukhita; caus.sukhāpeti 喜ばせる,楽しませる.,7,1
- 404025,jp,18,sukhetta,sukhetta,sukhetta,sukhetta:n.[su-khetta] 良田,美田.,8,1
- 404034,jp,18,sukhin,sukhin,sukhin,sukhin:a.[sukha-in] 楽ある,幸福の,無害の,具福者.f.sukhinī.,6,1
- 404040,jp,18,sukhita,sukhita,sukhita,sukhita:a.[sukheti の pp.] 喜べる,幸福の.-atta 自ら喜べる.,7,1
- 404060,jp,18,sukhuma,sukhuma,sukhuma,sukhuma:a.n.[Sk.sūkṣma] 細の,精細の,微細,精妙布.-acchika 細い網目の.-cchavi 皮膚は細滑[三十二相の一].,7,1
- 404075,jp,18,sukhumaka,sukhumaka,sukhumaka,sukhumaka:a.=sukhuma.,9,1
- 404079,jp,18,sukhumala,sukhumāla,sukhumāla,sukhumāla:a.[cf.Sk.sukumāra] 纎細の,虚弱の,華奢の,優美の,美妙の.f.sukhumālī,sukhumālinī.,9,1
- 404099,jp,18,sukhumatta,sukhumatta,sukhumatta,sukhumatta:n.[sukhuma-tta] 精細,微細,精妙.,10,1
- 404113,jp,18,sukka,sukka,sukka,sukka:① m.n.[Sk.śukra<śuc] m.星,恒星.-rāhu 慧星(すいせい).n.精,精液.-visaṭṭhi 精液の漏出,出精.② a.[Sk.śukla] 白き,浄き.-aṃsa 幸運.-ābhijātika 白生類の,白き階級の.-kamma 白業,善業.-dhamma 白法,善法.-pakkha 白分(新月から満月に向う半月).-magga 白道.-sukkavipāka 白にして白報(善き異熟)ある.,5,1
- 404152,jp,18,sukkha,sukkha,sukkha,sukkha:a.[Sk.śuṣka<śuṣ] 乾いた,乾燥せる.-yava 乾麦,馬麦.-vipassaka 乾観者(禅定の湿いなき慧者).,6,1
- 404173,jp,18,sukkhana,sukkhana,sukkhana,sukkhana:n.[<sukkhati] 乾燥,乾くこと.,8,1
- 404183,jp,18,sukkhapana,sukkhāpana,sukkhāpana,sukkhāpana:f.[<sukkhāpeti] 乾かすこと,乾燥.,10,1
- 404203,jp,18,sukkhati,sukkhati,sukkhati,sukkhati:[śuṣ] 乾く.pp.sukkhita 乾いた.caus.sukkhāpeti 乾かす.,8,1
- 404249,jp,18,sula,sūlā,sūlā,sūlā:sūla m.n.f.[Sk.śūla] 串(くし),杭,杙(くい); 激痛,疼痛,腹痛.,4,1
- 404262,jp,18,suladdha,suladdha,suladdha,suladdha:sulladdha a.[su-laddha] よく得られたる,善利の.,8,1
- 404280,jp,18,sulasi,sulasī,sulasī,sulasī:f.[cf.Sk.surasī] 薬用植物の一種,スラシー.,6,1
- 404292,jp,18,sulopi,sulopī,sulopī,sulopī:f.小鹿の一種.,6,1
- 404304,jp,18,sumajjhantika,sumajjhantika,sumajjhantika,sumajjhantika:m.[su-majjhantika] よき日中,幸運な昼.,13,1
- 404310,jp,18,sumana,sumana,sumana,sumana:a.[su-manas] 善き意の,楽しき,幸福の.cf.somanassa.,6,1
- 404319,jp,18,sumana,sumanā,sumanā,sumanā:sumana f· [〃] 大輪のジャスミン,素馨.-paṭṭa ジャスミン模様のある布.,6,1
- 404361,jp,18,sumangala,sumaṅgala,sumaṅgala,sumaṅgala:a.[su-maṅgala] 妙吉祥,吉祥,極めて幸福な.,9,1
- 404367,jp,18,sumangala-vilasini,sumaṅgala-vilāsinī,Sumaṅgala-vilāsinī,Sumaṅgala-vilāsinī:f.長部経の註釈書.DA.,18,1
- 404385,jp,18,sumarati,sumarati,sumarati,sumarati:=sarati ②.,8,1
- 404397,jp,18,sumatikata,sumatikata,sumatikata,sumatikata:a.[su-matikata] よく均(なら)された.,10,1
- 404406,jp,18,sumbhati,sumbhati,sumbhati,sumbhati:sumhati [BSk.subhati] 投げとばす,なぐる.pp.sumbhita.,8,1
- 404413,jp,18,sumedha,sumedha,sumedha,sumedha:sumedhasa a.[su-medha] 善慧の,賢き.,7,1
- 404445,jp,18,sumsumara,suṃsumāra,suṃsumāra,suṃsumāra:m.[Sk.śiśumāra] 鰐,わに.-bhaya 鰐魚の怖畏.f.suṃsumārī,suṃsumārinī 牝鰐.,9,1
- 404458,jp,18,sumutta,sumutta,sumutta,sumutta:a.[su-mutta] よく脱せる.sumuttā tena mahāsamaṇena かの大沙門から完全に解放された人々.,7,1
- 404465,jp,18,suna,suṇa,suṇa,suṇa:① m.[=suna].犬.② suṇāti の imper.,4,1
- 404473,jp,18,suna,suna,suna,suna:① a.[Sk.śūna<śū の pp.] はれた,ふくれた.② m.[=suṇa,Sk.śuna.cf.suvāṇa] 犬.cf.sunakha.,4,1
- 404480,jp,18,suna,sūṇā,sūṇā,sūṇā:=sūnā.,4,1
- 404484,jp,18,suna,sūna,sūna,sūna:a.[=suna,Sk.śūna] はれた,ふくれた.,4,1
- 404494,jp,18,suna,sūnā,sūnā,sūnā:sūna,sūṇā f.[Sk.sūnā] 屠屋,肉屋,獄所.-āpaṇa,-ghara,-nissita 肉屋.,4,1
- 404500,jp,18,sunaggavellita,sunaggavellita,sunaggavellita,sunaggavellita:a.[su-agga-vellita] 毛端が美しく縮れた(髪).,14,1
- 404505,jp,18,sunahata,sunahāta,sunahāta,sunahāta:sunhāta a.[su-nahāta] 善浴の,善く洗浴した.,8,1
- 404512,jp,18,sunakha,sunakha,sunakha,sunakha:m.[BSk.〃Sk.śunaka] 犬,狗.-pati 犬主.-maṃsa 狗肉.f.sunakhī 牝犬.,7,1
- 404537,jp,18,sunandi,sunandī,sunandī,sunandī:f.[su-nandī ] 極喜,善喜.,7,1
- 404547,jp,18,sunati,suṇāti,suṇāti,suṇāti:suṇoti [Sk.śṛṇoti śru] 聞く,聴く.opt.suṇeyya,suṇe; imper.suṇa,suṇāhi,suṇohi,suṇātu,suṇāma,suṇoma,suṇotha,suṇantu; fut.sossati,sussaṃ,sossi; aor.assuṃ,assu,suṇi,assosi,assumha,assuttha,assosuṃ; inf.sotuṃ,suṇituṃ,sotave; ppr.suṇanta,savaṃ; grd.savanīya,sotabba; pp.suta; pass.sūyati,suyyati; caus.sāveti,suṇāpeti.,6,1
- 404558,jp,18,sunaya,sunaya,sunaya,sunaya:sunnaya m.[su-naya] 善き義趣,よき道理.,6,1
- 404559,jp,18,sundara,sundara,sundara,sundara:a.[〃] 妙なる,美妙の,美麗の.f.sundarī 美人,麗人.,7,1
- 404583,jp,18,sune,suṇe,suṇe,suṇe:suṇeyya,suṇāti の opt.,4,1
- 404599,jp,18,suni,suṇi,suṇi,suṇi:suṇāti の aor.,4,1
- 404614,jp,18,sunikkhitta,sunikkhitta,sunikkhitta,sunikkhitta:a.[su-nikkhitta] 正しく配置された,よく整備された.,11,1
- 404616,jp,18,sunimmadaya,sunimmadaya,sunimmadaya,sunimmadaya:a.[su-nimmadaya] 制圧し易き.,11,1
- 404621,jp,18,sunisa,suṇisa,suṇisa,suṇisa:suṇhā f.[Sk.snuṣā] 嫁,よめ,義妹,新婦.-bhoga 嫁の受用,嫁事.,6,1
- 404640,jp,18,sunita,sunīta,sunīta,sunīta:a.[su-nīta] 善解の,正解の.,6,1
- 404644,jp,18,sunitthita,suniṭṭhita,suniṭṭhita,suniṭṭhita:a.[su-niṭṭhita] よく完了せる,善究竟の.,10,1
- 404653,jp,18,sunka,suṅka,suṅka,suṅka:m.n.[Sk.śulka] 税金,料金; 利益; 結納金,身代金.-ghāta,-ṭṭhāna税処,収税所.,5,1
- 404667,jp,18,sunkika,suṅkika,suṅkika,suṅkika:m.[suṅka-ika] 収税者.,7,1
- 404674,jp,18,sunkiya,suṅkiya,suṅkiya,suṅkiya:n.[suṅka-ya] 結納金,身代金.,7,1
- 404677,jp,18,sunna,suñña,suñña,suñña:a.n.[Sk.śūnya] 空なる,空無の,空.-āgāra空屋,空閑処,空処.-gāma 空村,人なき村.-vimāna 空宮殿.-suñña 空空.,5,1
- 404698,jp,18,sunnata-,suññata-,suññata-,suññata-:a.[<suññato abl.] 空の.-phala 空果.-phassa 空触.-vipassanā 空観.-vimokkha 空解脱.-samādhi,-samāpatti 空三昧,空定.,8,1
- 404702,jp,18,sunnata,suññatā,suññatā,suññatā:f.[suñña-tā] 空位,空.-anupassanā 空随観,空性観.-cetovimutti 空心解説.-jhāna 空禅.-paṭisaṃyuttakathā 空の相応せる論.-pada 空の句.-vakka(-vākya) 空の語,空類.-vāra 空段.-vihāra 空性住,空住.-samāpatti 空位等至,空定.,7,1
- 404723,jp,18,sunot,suṇot,suṇot,suṇot:suṇotha,suṇoma,suṇohi →suṇāti.,5,1
- 404742,jp,18,supa,sūpa,sūpa,sūpa:m.n.[〃] スープ,汁,肉汁.f.sūpi pl.sūpiyo.-rasa スープの味.-vyañjana カレー.-vyañjanaka カレーやジースの容器.,4,1
- 404753,jp,18,supaccatthata,supaccatthata,supaccatthata,supaccatthata:a.[su-paṭi-ā-stṛ の pp.] よく敷かれた.,13,1
- 404754,jp,18,supadharita,supadhārita,supadhārita,supadhārita:a.[su-padhārita] よく考慮せる,よく理解した.,11,1
- 404756,jp,18,supadharita,sūpadhārita,sūpadhārita,sūpadhārita:a.[su-upadhārita] ょく知られた.,11,1
- 404775,jp,18,supana,supāṇa,supāṇa,supāṇa:supāna m.[=suvāṇa] 犬.,6,1
- 404781,jp,18,supanna,supaṇṇa,supaṇṇa,supaṇṇa:m.[Sk.suparṇa=garuḷa,garuḍa] 金翅鳥,妙翅鳥.-bhavana 金翅鳥界.-rājan 金翅鳥王.-vata 金翅鳥務.-vatika 金翅鳥務者.-vāta 金翅鳥風.,7,1
- 404803,jp,18,supapika,supāpika,supāpika,supāpika:a.[su-pāpika] 極悪の.,8,1
- 404816,jp,18,suparikammakata,suparikammakata,suparikammakata,suparikammakata:a.[su-parikammakata] よく準備された.,15,1
- 404829,jp,18,supasanna,supasanna,supasanna,supasanna:a.[su-pasanna] 極めて信楽せる,よく明浄となれる.,9,1
- 404833,jp,18,supati,supati,supati,supati:suppati,soppati [Sk.svapiti,svapati svap] 眠る.opt.supe; aor.supi; inf.sottuṃ; ppr.supanta,suppamāna; pp.supita,sutta,sotta.,6,1
- 404844,jp,18,supatipanna,supaṭipanna,supaṭipanna,supaṭipanna:=suppaṭipanna.,11,1
- 404851,jp,18,supatittha,supatittha,supatittha,supatittha:a.[su-pa-tittha] 美しき河岸のある; 岸まで十分に水がある.,10,1
- 404853,jp,18,supatittha,sūpatittha,sūpatittha,sūpatittha:a.[=supatittha,su-upatittha] 美しき河岸.,10,1
- 404868,jp,18,supe,supe,supe,supe:supati の opt.,4,1
- 404869,jp,18,supekhuna,supekhuṇa,supekhuṇa,supekhuṇa:a.[su-pekhuṇa] 美しき尾毛ある.,9,1
- 404872,jp,18,supeyya,sūpeyya,sūpeyya,sūpeyya:n.[sūpa-ya,Sk.sūpya] スープ,カレー,助味.-paṇṇa,-sāka スープにする野菜.,7,1
- 404891,jp,18,supi,supi,supi,supi:supati の aor.,4,1
- 404897,jp,18,supika,sūpika,sūpika,sūpika:a.[sūpa-ika] 料理人.,6,1
- 404905,jp,18,supin,sūpin,sūpin,sūpin:a.[sūpa-in] カレーある.,5,1
- 404907,jp,18,supina,supina,supina,supina:m.n.[Sk.svapna.cf.soppa] 夢,夢判断,夢占い,夢中.-anta 夢の中,夢境.-pāṭhaka 占夢者.,6,1
- 404918,jp,18,supinaka,supinaka,supinaka,supinaka:m.[supina-ka] 夢,夢見る人.-ūpamā 夢の喻.,8,1
- 404929,jp,18,supita,supita,supita,supita:a.n.[supati の pp.=sutta] 眠れる,睡眠.ko attho supitena 睡眠によって何の益があるか,眠って何の役に立つか.,6,1
- 404940,jp,18,suposata,suposatā,suposatā,suposatā:f.[su-posa-tā] 易養,給養し易きこと.,8,1
- 404950,jp,18,suppa,suppa,suppa,suppa:m.[Sk.śūrpa] 箕(み).,5,1
- 404961,jp,18,suppabhata,suppabhāta,suppabhāta,suppabhāta:a.[su-pabhāta] よく夜が明けた,全く明るくなった.,10,1
- 404973,jp,18,suppadhamsiya,suppadhaṃsiya,suppadhaṃsiya,suppadhaṃsiya:a.[su-padhaṃsiya] 摧破し易き.,13,1
- 404980,jp,18,suppadhota,suppadhota,suppadhota,suppadhota:a.[su-padhota] よく浄められた,清潔の.,10,1
- 404991,jp,18,suppameyya,suppameyya,suppameyya,suppameyya:a.[su-pameyya] 測り易き,易計量.,10,1
- 404998,jp,18,suppanta,suppanta,suppanta,suppanta:a.supati の ppr.,8,1
- 405016,jp,18,suppati,suppati,suppati,suppati:=supati.,7,1
- 405019,jp,18,suppatikara,suppaṭikāra,suppaṭikāra,suppaṭikāra:a.[su-paṭikāra] 返報(補償)し易き.,11,1
- 405024,jp,18,suppatinissaggin,suppaṭinissaggin,suppaṭinissaggin,suppaṭinissaggin:a.[su-paṭinissaggin] 捨離し易き,捨遣し易き.,16,1
- 405026,jp,18,suppatipada,suppaṭipadā,suppaṭipadā,suppaṭipadā:f.[su-paṭipadā] 善行道,善向道.,11,1
- 405027,jp,18,suppatipanna,suppaṭipanna,suppaṭipanna,suppaṭipanna:a.[su-paṭipanna] 善行者,妙行の.,12,1
- 405030,jp,18,suppatippatalita,suppaṭippatāḷita,suppaṭippatāḷita,suppaṭippatāḷita:a.[su-paṭi-patāḷita] よく弾ぜる,よく打ちたる.,16,1
- 405041,jp,18,suppatitthita,suppatiṭṭhita,suppatiṭṭhita,suppatiṭṭhita:a.[su-patiṭṭhita] よく住立せる,安定せる.-pāda 足安らかに立てり,安平足[三十二相の一].,13,1
- 405064,jp,18,suppavedita,suppavedita,suppavedita,suppavedita:a.[su-pavedita] 善説の.,11,1
- 405075,jp,18,supubbanha,supubbaṇha,supubbaṇha,supubbaṇha:m.[su-pubbaṇha] よき午前,幸運な午前.,10,1
- 405086,jp,18,sura,sura,sura,sura:m.[〃] 神 [asura の反対].,4,1
- 405096,jp,18,sura,surā,surā,surā:f.[〃] 穀酒,酒.-chaṇa 酒祭.-dhutta 酒に溺れた,酔酒の.-pipāsita 酒に渇せる.-mada 酔酒の,千鳥足.-meraya-pāna 穀酒や果酒の飲物 [または飲むこと] .-meraya-majja-pamādaṭṭhāna 放逸の原因である穀酒や果酒などの酒.surāpamādaṭṭāyin 飲酒者.,4,1
- 405107,jp,18,sura,sūra,sūra,sūra:① m.[Sk.śūra<śū] 勇敢な,英雄,勇士,勇気(n.).-kathā 英雄論,勇士の話.② m.[〃=suriya] 太陽,日.,4,1
- 405128,jp,18,surabhi,surabhi,surabhi,surabhi:a.[su-rabhi] 芳香ある,香りよき,魅力的な.,7,1
- 405224,jp,18,surata,surata,surata,surata:a.[su-rata] 可楽の,愛すべき,情交.cf.sūrata,sorata,soracca.,6,1
- 405233,jp,18,surata,sūrata,sūrata,sūrata:a.[=surata,sorata] 柔和なる.,6,1
- 405242,jp,18,suratta,suratta,suratta,suratta:a.[su-ratta] 真赤の,真紅の.,7,1
- 405268,jp,18,suriya,suriya,suriya,suriya:m.[Sk.sūrya] 太陽,日,日輪,日天.-ābhā 日光.-kanta 日珠,宝珠の一種.-ggāha 日蝕.-maṇḍala 日輪.-vatika 太陽務者.,6,1
- 405277,jp,18,suriya,sūriya,sūriya,sūriya:n.[sūra-ya=sūra ①] 勇気.,6,1
- 405340,jp,18,surunga,suruṅgā,suruṅgā,suruṅgā:f.地下の住処.,7,1
- 405361,jp,18,surusuru-karaka,surusuru-kāraka,surusuru-kāraka,surusuru-kāraka:a.(食事で)スルスル鳴らす,スルスルと音を立てる.,15,1
- 405372,jp,18,susaddala,susaddala,susaddala,susaddala:a.[su-saddala] よき青草のある,青草の繁った.,9,1
- 405380,jp,18,susamagata,susamāgata,susamāgata,susamāgata:a.[su-saṃ-āgata] よく具備せる,よく具えた.,10,1
- 405382,jp,18,susamahita,susamāhita,susamāhita,susamāhita:a.[su-samāhita] よく定置(等持,統一)せる.,10,1
- 405393,jp,18,susamaraddha,susamāraddha,susamāraddha,susamāraddha:a.[su-saṃ-āraddha] よく努力せる,善精勤の.,12,1
- 405401,jp,18,susambuddha,susambuddha,susambuddha,susambuddha:a.[su-sambuddha] よく覚れる.,11,1
- 405408,jp,18,susamucchinna,susamucchinna,susamucchinna,susamucchinna:a.[su-samucchinna] よく断絶(根絶)せる.,13,1
- 405414,jp,18,susamutthapaya,susamuṭṭhāpaya,susamuṭṭhāpaya,susamuṭṭhāpaya:a.[su-samuṭṭhāpaya] 挙げ易き,容易に等起せしむる.,14,1
- 405419,jp,18,susamvuta,susaṃvuta,susaṃvuta,susaṃvuta:a.[su-saṃvuta] 行儀正しき,威儀を正す.,9,1
- 405423,jp,18,susana,susāna,susāna,susāna:n.[Sk.śmaśāna] 塚間,塚墓,墓,墓場,墓地.-vaḍḍhana 墓の増大.,6,1
- 405449,jp,18,susankhata,susaṅkhata,susaṅkhata,susaṅkhata:a.[su-saṅkhata] よく作られた,準備よき.,10,1
- 405463,jp,18,susanthana,susaṇṭhāna,susaṇṭhāna,susaṇṭhāna:a.[su-saṇṭhāna] 形よき,よく整えられた,よく綯(な)われた.,10,1
- 405480,jp,18,susayanha,susāyaṇha,susāyaṇha,susāyaṇha:m.[su-sāyaṇha] よき夕方.,9,1
- 405482,jp,18,susedita,susedita,susedita,susedita:a.[su-sedita] よく湿った,発汗した.,8,1
- 405487,jp,18,suseyya,suseyya,suseyya,suseyya:a.[su-seyya] よく臥床す.,7,1
- 405492,jp,18,susikkhita,susikkhita,susikkhita,susikkhita:a.[su-sikkhita] 善く学べる.,10,1
- 405499,jp,18,susila,susīla,susīla,susīla:a.[su-sīla] 善戒,善き習慣 <br> 性質の.,6,1
- 405526,jp,18,sussam,sussaṃ,sussaṃ,sussaṃ:suṇāti の fut.1sg.,6,1
- 405539,jp,18,sussata,sussata,sussata,sussata:a.[su-sata<smṛ] よく憶念せる,極正念の.,7,1
- 405541,jp,18,sussati,sussati,sussati,sussati:[Sk.śuṣyati śuṣ] 乾く,萎(しな) びる.fut.sussissati; ger.sussitvā; ppr.sussamāna; caus.soseti.,7,1
- 405560,jp,18,sussusa,sussūsā,sussūsā,sussūsā:sussūsa a.f.[<sussūsati.Sk.śuśrūṣā] 聴かんと欲する,従順の,恭敬聴聞.,7,1
- 405569,jp,18,sussusam,sussusaṃ,sussusaṃ,sussusaṃ:sussussī,sussūsati の ppr.sg.nom.; aor.,8,1
- 405573,jp,18,sussusati,sussūsati,sussūsati,sussūsati:sussūyati [suṇāti の desid.Sk.śuśrūṣati] 聴かんと欲す,欲聞す.aor.sussussī,sussūsiṃsu; fut.sussūsissati; ppr.sussusaṃ,sussūsamāna.,9,1
- 405585,jp,18,sussusin,sussūsin,sussūsin,sussūsin:a.[sussūsa-in] 従順なる.,8,1
- 405593,jp,18,susu,susu,susu,susu:① m.[Sk.śiśu] 若者,子供.-nāga 若い象.② m.[=suṃsumāra] 鰐,わに,猛魚.pl.susū.③ ススという音.,4,1
- 405606,jp,18,susu,susū,susū,susū:susu ② の pl.nom.,4,1
- 405614,jp,18,susuka,susukā,susukā,susukā:f.鰐,鰐魚 [=suṃsumāra] .-bhaya 鰐魚の怖畏.,6,1
- 405624,jp,18,susukala-kesa,susukāḷa-kesa,susukāḷa-kesa,susukāḷa-kesa:a.m.[su-su-kāḷa-kesa] 極めて黒い髪ある,漆黒の髪.,13,1
- 405630,jp,18,susukhuma,susukhuma,susukhuma,susukhuma:a.[su-sukhuma] 極めて精妙の,微妙の.-nipuṇattha 最極微妙の義,極妙義.,9,1
- 405632,jp,18,susukka,susukka,susukka,susukka:a.[su-sukka<śukla] 純白の,浄白の.-dāṭha 歯牙極めて白し [三十二相の一].-sukka 極めて浄白の.,7,1
- 405648,jp,18,suta,suta,suta,suta:① a.n.[suṇāti の pp.,Sk.śruta] 聞ける,所聞,聞,天啓,ヴェーダ,博聞.-avudha 聞仗,聞の武器.-kavi ヴェーダ詩人.-dhana 聞財.-dhara 持聞者.-mada 博識憍.-maya 聞所成の.-sannicaya 聞集者.② m.[〃<sū,su] 子息,息子.f.sutā 息女,娘.,4,1
- 405664,jp,18,suta,sutā,sutā,sutā:f.[suta の f.] 娘,息女.,4,1
- 405667,jp,18,suta,sūta,sūta,sūta:m.[〃] 御者,吟唱詩人.,4,1
- 405705,jp,18,sutappaya,sutappaya,sutappaya,sutappaya:a.[su-tappaya<tṛp] 満足せしめ易き,易足の.,9,1
- 405730,jp,18,sutavant,sutavant,sutavant,sutavant:a.[suta-vant] 聞を具せる,博聞の,多聞の.,8,1
- 405742,jp,18,suti,suti,suti,suti:f.[Sk.śruti<śru] 随聞,天啓書; 調子,音調.,4,1
- 405757,jp,18,sutighara,sūtighara,sūtighara,sūtighara:n.[sūti(pasūti)-ghara] 産室.,9,1
- 405770,jp,18,sutitikkha,sutitikkha,sutitikkha,sutitikkha:a.[su-titikkha] 堪え易き.,10,1
- 405780,jp,18,sutta,sutta,sutta,sutta:① a.n.[supati の pp.,Sk.supta<svap] 眠れる,睡眠,眠り.-pabuddha 眠りから覚めた.② n.[Sk.sūtra<sīv] 経,契経,修多羅[九分教の一]; 戒経,戒本 [=pāṭimokkha] ; 糸,繩墨.-ānuloma 随経.-ābhidhamma 経と論.-uddesa 経(戒本)の読誦.-karā 紡績工.-guḷa 糸球,糸まり.-dhara 持経者.-vaṭṭi 糸の燈心.-vinaya 経と律.-veṇi 糸条.-sādhanā 経証論.,5,1
- 405808,jp,18,suttaka,suttaka,suttaka,suttaka:n.[<sutta] 糸,条,条虫.,7,1
- 405826,jp,18,suttanipata,suttanipāta,Suttanipāta,Suttanipāta:m.経集[小部経の一]Sn.,11,1
- 405827,jp,18,suttanta,suttanta,suttanta,suttanta:m.[sutta-anta] 経,経典[大きな経に使用].-aṭṭhakathā 経の義疏(註釈書).-bhājaniya 経分別.-mātikā 経の論母.,8,1
- 405833,jp,18,suttantika,suttantika,suttantika,suttantika:m.[suttanta-ika] 経師,誦経者 [=suttadhara].-gaṇa 経師衆.-pariyāya 経の教説.-bhikkhu 誦経比丘.,10,1
- 405857,jp,18,suttavada,suttavāda,Suttavāda,Suttavāda:m.[BSk.Sautrāntika] 経部,経量部[部派の一].,9,1
- 405863,jp,18,suttavibhanga,suttavibhaṅga,Suttavibhaṅga,Suttavibhaṅga:m.経分別,戒経の註釈[律蔵の部分,大分別と比丘尼分別とから成る].,13,1
- 405871,jp,18,sutthu,suṭṭhu,suṭṭhu,suṭṭhu:adv.[Sk.suṣṭhu] よく,善く.~tara[比較級]更によき.suṭṭhutā f.善性,優秀.,6,1
- 405891,jp,18,sutti,sutti,sutti,sutti:f.[Sk.śukti] 磨き粉,磨擦の粉.cf.sotti.,5,1
- 405908,jp,18,sutva,sutvā,sutvā,sutvā:sutvāna,suṇāti の ger.,5,1
- 405915,jp,18,suva,suva,suva,suva:m.[=suka,Sk.śuka] 鸚鵡,おうむ.f.suvī-pota おうむの子,鳥の一種.,4,1
- 405925,jp,18,suvaca,suvaca,suvaca,suvaca:a.[=subbaca,su-vaca] 善語,善言,説き易き,従順の.cf.sovacca.,6,1
- 405942,jp,18,suvamin,suvāmin,suvāmin,suvāmin:m.[=sāmin] 主人.,7,1
- 405950,jp,18,suvana,suvāṇa,suvāṇa,suvāṇa:suvāna m.[Sk.śvan,śvāna] 犬,狗.cf.san,suṇa,suna,sunakha,supāṇa,soṇa.,6,1
- 405965,jp,18,suvanaya,suvānaya,suvānaya,suvānaya:a.[su-ānaya<ā-nī] 連れ出し易き,誘惑し易き.,8,1
- 405970,jp,18,suvanna,suvaṇṇa,suvaṇṇa,suvaṇṇa:a.n.[su-vaṇṇa,Sk.suvarṇa] 善色の,美しき,金色の; 黄金,金貨,銭.-kāra 金工,黄金匠,金細工者.-nikkha 金環,黄金の環,金貨.-paṭimā 黃金像.-paṭṭaka 金色の布.-pabbata 金山.-pabhassara 黄金の輝ゃく(環).-pāti 黄金の鉢,金鉢.-pādapa 黄金樹,金樹.-pādukā 黄金の靴.-mālā 金の華鬘.-māsaka 金貨,小金貨.-rājahaṃsa 金鵞王.-rūpa 黄金像.-rūpiya 金銀.-vaṇṇa 黄金色,色は黄金の如し [三十二相の一] .-haṃsa 金色鵞.,7,1
- 405985,jp,18,suvannabhumi,suvaṇṇabhūmi,Suvaṇṇabhūmi,Suvaṇṇabhūmi:f.金地(国),[ビルマの海岸地方].,12,1
- 406073,jp,18,suvannata,suvaṇṇatā,suvaṇṇatā,suvaṇṇatā:f.[suvaṇṇa-tā] 色や容色の美,金色性.,9,1
- 406102,jp,18,suvatthi,suvatthi,suvatthi,suvatthi:f.[=sotthi,su-atthi.Sk.svasti] 吉端,安全.-paritta 安全護経.,8,1
- 406118,jp,18,suve,suve,suve,suve:adv.[=sve] 明日,翌日.suve suve 来る日も来る日も,毎日.,4,1
- 406127,jp,18,suvi,suvī,suvī,suvī:f.[suva の f.] 雌のおうむ.→suva.,4,1
- 406129,jp,18,suvibhatta,suvibhatta,suvibhatta,suvibhatta:a.[su-vibhatta] よく区分整理された.,10,1
- 406137,jp,18,suviduravidura,suvidūravidūra,suvidūravidūra,suvidūravidūra:a.[su-vidūra-vidūra] 遠の,極めて遠隔の.,14,1
- 406140,jp,18,suvijana,suvijāna,suvijāna,suvijāna:a.[su-vijāna] 知り易き.,8,1
- 406150,jp,18,suvilitta,suvilitta,suvilitta,suvilitta:a.[su-vilitta] よく芳(にお)う.,9,1
- 406167,jp,18,suvinita,suvinīta,suvinīta,suvinīta:a.[su-vinīta] よく訓練教導された,よく調伏された.,8,1
- 406171,jp,18,suvinnapaya,suviññāpaya,suviññāpaya,suviññāpaya:a.[su-viññāpaya] 教え易き,易化の.,11,1
- 406183,jp,18,suviraka,suvīraka,suvīraka,suvīraka:m.=sovīraka.,8,1
- 406188,jp,18,suvisada,suvisada,suvisada,suvisada:a.[su-visada] 極明浄の.,8,1
- 406199,jp,18,suvita,suvīta,suvīta,suvīta:a.[su-vīta<vā の pp.] よく織られた.,6,1
- 406202,jp,18,suvitacchita,suvitacchita,suvitacchita,suvitacchita:a.[su-vitacchita] よく柔かにせる,平滑にした.,12,1
- 406223,jp,18,suyati,sūyati,sūyati,sūyati:suyyati [suṇāti の pass.,Sk.śrūyate] 聞かれる.pr.3pl.sūyare.,6,1
- 406232,jp,18,suyittha,suyiṭṭha,suyiṭṭha,suyiṭṭha:a.[su-yiṭṭha] よく祭れる,善祀せる.,8,1
- 406248,jp,18,suyyati,suyyati,suyyati,suyyati:=sūyati.,7,1
- 406257,jp,18,svagama,svāgama,svāgama,svāgama:a.[su-āgama] 経典に通ぜる.,7,1
- 406259,jp,18,svagata,svāgata,svāgata,svāgata:[su-āgata] 善く来れる,歡迎せる; よく到れる,通暁せる.tassa te svāgataṃ その汝はよく来れり.cf.sāgata.,7,1
- 406271,jp,18,svaham,svāham,svāham,svāham:[=so ahaṃ] かの我は.,6,1
- 406276,jp,18,svakara,svākāra,svākāra,svākāra:m.[su-ākāra] 善行相.,7,1
- 406286,jp,18,svakkhata,svākkhāta,svākkhāta,svākkhāta:a.[su-akkhāta] よく説かれたる.-dhamma善説法者.,9,1
- 406306,jp,18,svassu,svāssu,svāssu,svāssu:[=so assu] 彼はまさに.,6,1
- 406309,jp,18,svatana,svātana,svātana,svātana:a.[sve-tana.cf.Sk.śvastana] 明日の,翌日の.dat.svātanāya 明日のために.,7,1
- 406319,jp,18,svativatta,svātivatta,svātivatta,svātivatta:a.[su-ativatta] 超克し易き.,10,1
- 406329,jp,18,sve,sve,sve,sve:adv.[=suve,Sk.śvas] 明日,翌日.,3,1
- 406354,jp,18,ta,ta,ta,ta:pron.[Sk.tad] それ.taṃ,tassa,tena,tasmā,tamhā,tato,tasmiṃ,tamhi,tā,tāya,tāyaṃ,te,tesaṃ,tesānaṃ,tehi,tesu,tāhi,tāsu.cf.tattha,tathā,tadā,tādi.,2,1
- 406381,jp,18,ta,tā,tā,tā:tāyo [ta の f.pl.nom.acc.] 彼女等は,彼女等を.,2,1
- 406457,jp,18,tabbhagiya,tabbhāgiya,tabbhāgiya,tabbhāgiya:a.[tad-bhāgiya] 同分の,同事の.,10,1
- 406644,jp,18,tabbisaya,tabbisaya,tabbisaya,tabbisaya:tabbahula = taṃ-visaya,taṃ-bahula.,9,1
- 406720,jp,18,taca,taca,taca,taca:taco n.[Sk.tvak f.] 皮,皮膚,深皮,樹皮,皮材 -gandha 樹皮香.-pañcaka 皮の五法.-rasa樹皮味.-sāra 竹 (皮層を堅髄とするもの).,4,1
- 406842,jp,18,taccha,taccha,taccha,taccha:① m.[Sk.takṣan.cf.taccheti] 大工,木匠,棟梁.② n.[tathā-ya=tathya.Sk.tathya] 如実,如真.,6,1
- 406860,jp,18,tacchaka,tacchaka,tacchaka,tacchaka:tacchakāra m.[=taccha ①] 大工,木匠.,8,1
- 406936,jp,18,tacchati,tacchati,tacchati,tacchati:taccheti [taccha ① の denom.] 建設す,木工す,工作す.,8,1
- 407023,jp,18,tad,tad,tad,tad:=ta.pron.それ -aṅga 彼分,確かに.-adhimuttatā 彼勝解 -anvaya 同類.-ahuposathe その日の布薩にて,その布薩日に.-ārammaṇa 彼所縁.,3,1
- 407029,jp,18,tada,tadā,tadā,tadā:adv.[〃] その時.,4,1
- 407260,jp,18,tadanga,tadaṅga,tadaṅga,tadaṅga:[tad-aṅga] ① adv.確かに.-nibbāna 一向涅槃.-nibbuta 確かに寂止せる.② a.n.彼分.instr.tadaṅgena その分によりて.-suñña 彼分空.,7,1
- 407745,jp,18,taddamana,taḍḍamāna,taḍḍamāna,taḍḍamāna:[taḍḍati (=Sk.tāḍyate) の ppr.] 打たれつつ.,9,1
- 407899,jp,18,tadin,tādin,tādin,tādin:a.[Sk.tādṛś,BSk.tāyin] その如き,かかる.(sg.) m.nom.tādī; gen.tādino; instr.tādinā; acc.tādiṃ; (pl.) nom.acc.tādino; loc.tādisu.cf.tādisa.,5,1
- 407906,jp,18,tadisa,tādisa,tādisa,tādisa:① a.[Sk.tādṛśa] その如き,そのような.f.tādisī [Sk.tādṛśī] ② [tvaṃ-disa] 汝の如き.,6,1
- 407927,jp,18,tadisaka,tādisaka,tādisaka,tādisaka:a.=tādisa.,8,1
- 408171,jp,18,tadupika,tadūpika,tadūpika,tadūpika:tadūpiya a.[tad-upa-ika,tad-ūpa-iya] それに適せる,快適の.,8,1
- 408212,jp,18,tagara,tagara,tagara,tagara:n.[〃] 格香,冷凌香,タガラ香.,6,1
- 408294,jp,18,taggha,taggha,taggha,taggha:interj.[tad-gha] 確かに.=ekaṃsena.,6,1
- 408332,jp,18,taham,tahaṃ,tahaṃ,tahaṃ:tahiṃ adv.そこに.,5,1
- 408342,jp,18,taham,tāhaṃ,tāhaṃ,tāhaṃ:① =taṃ ahaṃ かの我は.② =te ahaṃ 汝に我は.,5,1
- 408344,jp,18,tahi,tāhi,tāhi,tāhi:sā f.の pl.instr.abl.,4,1
- 408355,jp,18,tajja,tajja,tajja,tajja:a.[tad-ya.cf.Sk.tadīya] 適当なる,それに応ずる.,5,1
- 408392,jp,18,tajjana,tajjanā,tajjanā,tajjanā:f.[cf.tajjeti] 脅迫,恐怖.,7,1
- 408414,jp,18,tajjaniya,tajjaniya,tajjaniya,tajjaniya:[tajjeti の grd.] 呵責さるべき,苦切,叱責.-kamma 苦切羯磨.,9,1
- 408540,jp,18,tajjeti,tajjeti,tajjeti,tajjeti:[Sk.tarjayati<tarjati tarj の caus.] 恐れしむ,おどかす,叱責す.aor.atajjesi; grd.tajjaniya; pp.tajjita; caus.tajjāpeti おどかさせる.,7,1
- 408561,jp,18,tajjita,tajjita,tajjita,tajjita:a.[tajjeti の pp.] おどされた,恐怖ある.,7,1
- 408575,jp,18,taka,taka,taka,taka:m.樹脂の一種.,4,1
- 408609,jp,18,takka,takka,takka,takka:① m.[Sk.tarka] 思索,思択,理論,推論 cf.vitakka.-āvacara 推論の範囲,尋思の境.-āsaya 思択と意楽.-vaḍḍhana 理論の増大.-hetu 推論によって.② n.酪,酪漿,バター.-vaṇṇa 酪色.③ m.棗椰子(なつめやし).,5,1
- 408698,jp,18,takkala,takkaḷa,takkaḷa,takkaḷa:n.球茎.,7,1
- 408760,jp,18,takkara,takkara,takkara,takkara:① m.[tat-kara] その作者.② m.[cf.Sk.taskara] 盗賊,盗人.,7,1
- 408776,jp,18,takkari,takkārī,takkārī,takkārī:f.蔓樹,アカシヤの一種.,7,1
- 408799,jp,18,takkasila,takkasilā,Takkasilā,Takkasilā:f.[Sk.Takṣaśilā] 徳迦ㄕ羅,タクシラ [西北インドの都市].,9,1
- 408866,jp,18,takketi,takketi,takketi,takketi:[takka の denom.] 思択す,思索す,信ず.attānaṃ ~自ら信ず,自信をもつ.,7,1
- 408895,jp,18,takkika,takkika,takkika,takkika:a.m.[cf.takka ①] 推論せる,疑惑の,愚鈍の,愚者,詭弁者.,7,1
- 408907,jp,18,takkin,takkin,takkin,takkin:a.m.[takka-in] 推論する,理論家,詭弁家の.,6,1
- 408952,jp,18,takkotaka,takkoṭaka,takkoṭaka,takkoṭaka:m.蛆虫,うじ虫.,9,1
- 408966,jp,18,tala,tala,tala,tala:n.[〃] 平地; 手掌,てのひら.-ghātaka 平手打ち.-sattika 手掌剣.~ṃ uggirati ~ を振り上ぐ.,4,1
- 408978,jp,18,tala,tāla,tāla,tāla:m.[〃] ① 多羅,棕櫚.-cchādi,-cchāyā 多羅の(葉)蔭.-pakka 多羅の果.-paṇṇa,-patta 多羅葉.-panti 多羅の並木.-vaṇṭa 多羅茎,多羅葉の扇,扇.-vaṇṭaka 多羅葉衣.② 高さの量.③= tāḷa.④列,条.,4,1
- 408989,jp,18,tala,tāḷa,tāḷa,tāḷa:① m.[=tāla ③,Sk.tāla] 小鐃,銅鑼,楽器.tāḷāvacara 楽器,音楽家.tāḷasadda 銅器声.② n.[Sk.tālaka,tāḍa] 鍵,かぎ.tāḷacchiggaḷa,tāḷacchidda 鍵孔.,4,1
- 409082,jp,18,talaka,talaka,talaka,talaka:a.[tala-ka] 平らな.,6,1
- 409086,jp,18,talaka,taḷāka,taḷāka,taḷāka:n.[Sk.taḍāka] 池,沼.,6,1
- 409448,jp,18,talavatthukata,tālāvatthukata,tālāvatthukata,tālāvatthukata:a.[tāla-avatthu-kata] 多羅の(切られて)基礎なくされたる,本を失える多羅樹の如く.,14,1
- 409497,jp,18,taleti,tāḷeti,tāḷeti,tāḷeti:[Sk.tāḍayati taḍ] 打つ,たたく.fut.tāḷessaṃ; pp.tāḷita.,6,1
- 409522,jp,18,talika,talika,talika,talika:a.[tala-ika] 足裏の,靴底の.,6,1
- 409555,jp,18,talissa,tālissa,tālissa,tālissa:tālīsa,tālīsaka n.[Sk.tālī,tālīśa] 達子香.,7,1
- 409578,jp,18,talu,tālu,tālu,tālu:m.[〃 cf.tala] 口蓋,上あご.,4,1
- 409621,jp,18,tam,taṃ,taṃ,taṃ:① [ta の n.sg.nom.] それは.taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ 命即身,霊魂と身体とは同一である.taṃ yathā 即ち,いわゆる.② [ta (so m.,tad n.,sā f.) の sg.acc.] 彼を,それを,彼女を.③ [tvaṃ の略] 汝は,汝を.④=tasmā abl.,3,1
- 409640,jp,18,tam enam,tam enaṃ,tam enaṃ,tam enaṃ:adv.[=tāvad eva] 直ちに,やがて.,8,1
- 409643,jp,18,tama,tama,tama,tama:tamo n.[Sk.tamas] 闇,闇黒.-nivuta 闇に覆われたる.-nuda 闇を破る.-parāyana 闇黒に至る.,4,1
- 409758,jp,18,tamatamada,tāmatamada,tāmatamada,tāmatamada:m.[tāmatama-ada] 最も貪欲なる食者=蛇.,10,1
- 409772,jp,18,tamba,tamba,tamba,tamba:n.[Sk.tāmra] 銅,赤銅 -upadhāna 丹枕,赤銅色の枕.-puppha 赤銅色の花.,5,1
- 409930,jp,18,tambapanni,tambapaṇṇi,Tambapaṇṇi,Tambapaṇṇi:m.銅葉,赤銅葉,銅掌,セイロン島.= Laṅkā,Sīhaḷa.,10,1
- 410014,jp,18,tambula,tambūla,tambūla,tambūla:n.[〃] 檳榔樹,びんろう.,7,1
- 410064,jp,18,tamha,tamhā,tamhā,tamhā:=tasmā それより,それ故に.,5,1
- 410073,jp,18,tamhi,tamhi,tamhi,tamhi:= tasmiṃ それにおいて.,5,1
- 410122,jp,18,tammaya,tammaya,tammaya,tammaya:a.[taṃ-aya] それに至る,関与す.,7,1
- 410127,jp,18,tammayata,tammayatā,tammayatā,tammayatā:f.[tammaya-tā] 彼作性,渇愛.,9,1
- 410347,jp,18,tana,tāṇa,tāṇa,tāṇa:n.[Sk.trāṇa] 救護所,避難処,救護,庇護.-gāmi-magga 庇護に到らしめる道.,4,1
- 410393,jp,18,tanata,tāṇatā,tāṇatā,tāṇatā:f.[tāṇa-tā] 救護,庇護.,6,1
- 410409,jp,18,tanaya,tanaya,tanaya,tanaya:tanuya m.[Sk.tanaya,BSk.tanuja] 子息,子.,6,1
- 410440,jp,18,tandi,tandī,tandī,tandī:f.[Sk.tandrī] 倦怠,懶惰.,5,1
- 410471,jp,18,tandita,tandita,tandita,tandita:a.[tandeti の pp.] 倦怠の,懶惰の.,7,1
- 410490,jp,18,tandula,taṇḍula,taṇḍula,taṇḍula:m.[〃] 米,稲,米粒 -nāḷi稲稈,稲茎.-homa 米の献供.,7,1
- 410641,jp,18,tanha,taṇhā,taṇhā,taṇhā:f.[Sk.tṛṣṇā.cf.tasiṇā] 渇愛,愛,愛欲.-ādhipateyya 愛増上.-ādhipanna 愛に陥れる -ānusaya 愛随眠.-uppāda 愛の生起.-kāya 愛身.-kkhaya 愛尽,愛の滅尽.-gata 愛に至れる,陥れる.-cchida 愛の断絶.-jāla 愛網.-dutiya 愛を友とする,愛に伴う.-nivesanā 愛執著.-pariggaha 愛遍取.-purekkhāra 愛重視.-bhava 愛有.-mamatta 愛我執.-mūlaka 愛を根本とす.-saṃyojana 愛結.-saṅkilesana 愛雑染.-saṅkhaya 愛の尽滅.-sambhūta 愛より生ぜる.-sota 愛流,愛の耳.,5,1
- 411453,jp,18,tanhiyati,taṇhīyati,taṇhīyati,taṇhīyati:[=taṇhāyati,taṇhā の denom.] 渴愛する,熱望する.,9,1
- 411578,jp,18,tankhanika,taṅkhaṇika,taṅkhaṇika,taṅkhaṇika:a.[taṃ-khaṇa-ika] 彼剎那の,臨時の.,10,1
- 411688,jp,18,tanoti,tanoti,tanoti,tanoti:[〃<tan] 伸ばす,拡げる.pp.tata.,6,1
- 411700,jp,18,tanta,tanta,tanta,tanta:n.[Sk.tantra<tan] 線,糸,織機,くもの糸.-ākula 糸のもつれ.-āvuta 織物,糸織.-vāya 織師,織物屋.,5,1
- 411717,jp,18,tantaka,tantaka,tantaka,tantaka:n.[tanta-ka] 織機,はた.,7,1
- 411779,jp,18,tanti,tanti,tanti,tanti:f.[Sk.tantri] 絃,伝統,経典,聖典.-dhara伝統保持者,聖典持者.-baddha 執事.-ssara絃楽声.,5,1
- 411869,jp,18,tantra,tantra,tantra,tantra:n.[〃] =tanta 儀軌.,6,1
- 411890,jp,18,tanu,tanu,tanu,tanu:a.[〃 cf.tanoti] 細き,薄き.-bhāva 瘦性,虚弱.-bhūta 痩せたる,病弱なる.,4,1
- 411948,jp,18,tanuka,tanuka,tanuka,tanuka:tanuya a.[=tanu] 細き,やせたる,稀薄の.,6,1
- 412077,jp,18,tanutta,tanutta,tanutta,tanutta:n.[tanu-tta] 薄性.,7,1
- 412105,jp,18,tapa,tapa,tapa,tapa:m.=tapo 苦行.-ssita 苦行に依れる,苦行.,4,1
- 412209,jp,18,tapaniya,tapanīya,tapanīya,tapanīya:a.[tapati の grd.] ① 苦行の,煩苦の.② 輝ゃく,光る金属,黄金.,8,1
- 412271,jp,18,tapasa,tāpasa,tāpasa,tāpasa:m.[〃 cf.tapas] 苦行者.-pabbajja 苦行者の出家.f.tāpasī.,6,1
- 412381,jp,18,tapassin,tapassin,tapassin,tapassin:a.m.[Sk.tapasvin] = tāpasa 苦行者.gen.tapassino.,8,1
- 412403,jp,18,tapati,tapati,tapati,tapati:[〃<tap] 輝やく,熱す,苦しめる.ppr.pl.gen.tapataṃ; grd.tapanīya; pp.tatta.,6,1
- 412451,jp,18,tapeti,tāpeti,tāpeti,tāpeti:[Sk.tāpayati.tapati の caus.] 焼く,苦しめる,焼尽す.,6,1
- 412511,jp,18,tapo,tapo,tapo,tapo:m.[Sk.tapas] 苦行,鍛練.-kamma 苦行.-jigucchā 苦行による厭離(の修行).-da [tapa-uda] 温泉.-vana苦行林.,4,1
- 412767,jp,18,tappati,tappati,tappati,tappati:① [Sk.tapyate.tapati tap の pass.] 焼ける,苦しむ,惱む.② [Sk.tṛpyate tṛp] 満足する,喜ぶ.pr.1pl.tappāmase.grd.tappiya,tappaya; pp.titta; caus.tappeti 満足せしむ,饗応する.pp.tappita.,7,1
- 412905,jp,18,tappetar,tappetar,tappetar,tappetar:m.[cf.tappeti] 満足させる者,饗応者.,8,1
- 412984,jp,18,tara,tara,tara,tara:a.[cf.tarati] 渡る,度脱の.,4,1
- 412999,jp,18,tara,tārā,tārā,tārā:f.[〃] 星,恆星.-āsabha星の牛王.,4,1
- 413005,jp,18,taraccha,taraccha,taraccha,taraccha:m.[Sk.tarakṣu] 鬛狗,りょうく,ハイエナ.,8,1
- 413063,jp,18,tarahi,tarahi,tarahi,tarahi:adv.[Sk.tarhi.cf.carahi,etarahi] その時.,6,1
- 413077,jp,18,taraka,tārakā,tārakā,tārakā:f.[〃] 星,恒星,輝ゃくもの.-rūpa星光.,6,1
- 413156,jp,18,tarana,taraṇa,taraṇa,taraṇa:n.[〃 cf.tarati] 度,度脱.,6,1
- 413185,jp,18,taranga,taraṅga,taraṅga,taraṅga:m.[tara-ga] 波.,7,1
- 413263,jp,18,tarati,tarati,tarati,tarati:① [〃 tṛ] 渡る,度脱す,こえる,横切る.ppr.taranto; grd.taritabba; aor.atari,atāri,atāruṃ; pp.tiṇṇa; caus.tāreti,tīreti.cf.tāṇā,tiro,tiriyaṃ,tīra.② [Sk.tvarate tvar cf.turati,turayati] 急ぐ.ppr.taramāna; grd.taraṇīya.cf.tura turita,turiya.,6,1
- 413346,jp,18,tareti,tāreti,tāreti,tāreti:[tarati の caus.] ① 渡す,度脱せしむ.aor.atārayi,tāresi.② 急がせる.,6,1
- 413459,jp,18,taruna,taruṇa,taruṇa,taruṇa:a.[〃] 若き,幼き,若芽,幼樹.-ūpamā 幼児の譬.,6,1
- 413803,jp,18,tasa,tasa,tasa,tasa:a.[Sk.trasa.cf.tasati ②] 戦慄する,ふるえる,動揺する,凡夫.-thāvarā m.pl.動不動のもの.,4,1
- 413816,jp,18,tasa,tāsa,tāsa,tāsa:m.[Sk.trāsa.cf.tasati ②] 恐怖,戦慄.,4,1
- 413826,jp,18,tasaham,tāsāhaṃ,tāsāhaṃ,tāsāhaṃ:=tāsaṃ ahaṃ.,7,1
- 413835,jp,18,tasam,tāsaṃ,tāsaṃ,tāsaṃ:tāsānaṃ sā f.の pl.dat.gen.,5,1
- 413849,jp,18,tasaniya,tāsaniya,tāsaniya,tāsaniya:a.[=tassaniya,tassati の grd.] 恐ろしき,恐るべき.,8,1
- 413867,jp,18,tasara,tasara,tasara,tasara:tasala n.[Sk.tasara] 梭,ひ.,6,1
- 413888,jp,18,tasati,tasati,tasati,tasati:① [Sk.tṛṣyati tṛṣ.cf.taṇhīyati] 熱望す,渴愛す.pp.tasita,tiṭṭha.② [Sk.trasati tras] ふるえる,おそれる.~daṇḍassa 杖罰をおそれる.pp.tasita.cf.tasa,uttasati.,6,1
- 413953,jp,18,tasina,tasiṇā,tasiṇā,tasiṇā:[=taṇhā] f.渇愛,愛.,6,1
- 413972,jp,18,tasita,tasita,tasita,tasita:[tasati ① ② の pp.] ① 渇せる,乾ける.② 恐怖せる.,6,1
- 413994,jp,18,tasma,tasmā,tasmā,tasmā:[ta の abl.] それより,彼より,それ故に.,5,1
- 414006,jp,18,tasmim,tasmiṃ,tasmiṃ,tasmiṃ:[ta の loc.] 彼(それ)において.,6,1
- 414012,jp,18,tassa,tassa,tassa,tassa:tassā,ta (so,tad,sā) の dat.gen.,5,1
- 414025,jp,18,tassam,tassaṃ,tassaṃ,tassaṃ:sā f.の loc.,6,1
- 414041,jp,18,tassapapiyyasika,tassapāpiyyasikā,tassapāpiyyasikā,tassapāpiyyasikā:f.[tassa-pāpiyyasaika] 覓罪相,求彼罪 [七滅諍の一].,16,1
- 414055,jp,18,tasu,tāsu,tāsu,tāsu:sā f.の pl.loc.,4,1
- 414061,jp,18,tata,taṭa,taṭa,taṭa:m.断崖,岸,堤.,4,1
- 414081,jp,18,tata,tāta,tāta,tāta:m.[〃] 父.voc.父よ [一般に男への愛称] ,pl.tātā.,4,1
- 414107,jp,18,tatatatayati,taṭataṭāyati,taṭataṭāyati,taṭataṭāyati:[擬聲語] ガタガタ歯を鳴らす,怒りにふるえる.,12,1
- 414126,jp,18,tatha,tatha,tatha,tatha:a.[tathā の形容詞形] 真実の,実の.n.[=tathā] 真如,如.,5,1
- 414142,jp,18,tatha,tathā,tathā,tathā:adv.[〃] かく,その如くに.tathā pi それにも拘らず.-ūpama その如き.-kārin その如く行う人.-rūpa その如き.-vādin その如く語る人.-vidha その類の,その種の.,5,1
- 414195,jp,18,tathagata,tathāgata,tathāgata,tathāgata:m.[〃 tathā-āgata,tathāgata] 如来,如去,真人.-nisevita 如来の行跡.-bala 如来カ.-sāvaka 如来の弟子,声聞 -seyyā 如来の臥法.,9,1
- 414415,jp,18,tathata,tathatā,tathatā,tathatā:f.,tathatta n.[tathā-tā,tathā-tta] 如性,真如,涅槃のこと.dat.tathattāya; abl.tathattā 真実より,実に; それ故に.,7,1
- 414481,jp,18,tathiya,tathiya,tathiya,tathiya:n.[=taccha,Sk.tathya] 真実,如実.,7,1
- 414496,jp,18,tatiya,tatiya,tatiya,tatiya:num.a.[Sk.tṛtiya] 第三の.tatiyaṃ adv.第三に.tatiyabhāga 三分の一.,6,1
- 414747,jp,18,tato,tato,tato,tato:[ta の abl.] それより,それ故に,その後.~ nidānaṃ そのために,その因縁で.,4,1
- 414799,jp,18,tatramajjhattata,tatramajjhattatā,tatramajjhattatā,tatramajjhattatā:f.[tatra-majjhatta-tā] 中捨性,処中性.,16,1
- 414819,jp,18,tatratthaka,tatraṭṭhaka,tatraṭṭhaka,tatraṭṭhaka:a.[tatra-ṭha-ka] 据置きの.,11,1
- 414869,jp,18,tatta,tatta,tatta,tatta:a.[Sk.tapta.tapati の pp.] 熱せられた,赤熱の.,5,1
- 414896,jp,18,tattaka,taṭṭaka,taṭṭaka,taṭṭaka:m.皿,鉢.,7,1
- 414905,jp,18,tattaka,tattaka,tattaka,tattaka:a.[=tāvataka] それだけ.その量の.cf.yattaka,ettaka.,7,1
- 414967,jp,18,tattha,tattha,tattha,tattha:tatra adv.[Sk.tatra] そこに,そこで,そのとき.tatra tatra ここかしこ.cf.ettha.,6,1
- 415000,jp,18,tattika,taṭṭikā,taṭṭikā,taṭṭikā:f.茣蓙,ござ.,7,1
- 415050,jp,18,tava,tāva,tāva,tāva:adv.[Sk.tāvat] それだけ,それ程,まず.ete tāvad aguṇā hontu まずは彼等が非徳であろうとも.tāvad eva 直ちに.tāvade その時,常に,直ちに,tāvatā それだけ,そのために,かくて.-kālika 暫時の,当分の.,4,1
- 415147,jp,18,tavataka,tāvataka,tāvataka,tāvataka:a.[cf.tāva] それだけの,暫時の.cf.tattaka.,8,1
- 415164,jp,18,tavatimsa,tāvatiṃsa,tāvatiṃsa,tāvatiṃsa:a.[Sk.trāyastriṃśat] =tettiṃsa 三十三.-devaloka 三十三天界.-bhavana 三十三天宮.,9,1
- 415242,jp,18,taya,taya,taya,taya:=tayo,ti [Sk.traya] 三,三つ.,4,1
- 415252,jp,18,taya,tayā,tayā,tayā:tayi →tvaṃ.,4,1
- 415261,jp,18,tayam,tāyaṃ,tāyaṃ,tāyaṃ:sā f.の sg.loc.,5,1
- 415303,jp,18,tayati,tāyati,tāyati,tāyati:[Sk.trāyate,trāti trai] 庇護す,救護す,育成す.,6,1
- 415342,jp,18,tayo,tayo,tayo,tayo:num.[Sk.traya; m.tayo,f.tisso,n.tīni] 三.instr.abl.tīhi; dat.gen.m.tiṇṇaṃ,f.tissannaṃ,n.tiṇṇannaṃ; loc.tīsu.,4,1
- 415370,jp,18,te,te,te,te:① so (彼) の pl.nom.acc.② tvaṃ(汝) sg.の dat.gen.instr.abl.,2,1
- 415371,jp,18,te-,te-,te-,te-:=ti- [Sk.trai-] 三.-kaṭula-yāgu 三辛粥.-cīvarika 三衣の.但三衣者.-daṇḍika 執三杖者.-dhātuka 三界の.-piṭaka=tipeṭakin,tipiṭakadhara三蔵の,三蔵師.-māsaṃ 三ヶ月間.-vācika 三語の,三帰依を鳴える.-vijja 三明ある,三吠陀学者.-vijjā 三明 -sattati 七十三.,3,1
- 415409,jp,18,tebhi,tebhi,tebhi,tebhi:=tehi,ta の m.n.pl.instr.abl.,5,1
- 415551,jp,18,tehi,tehi,tehi,tehi:ta (それ,彼) の m.n.pl.instr.abl.,4,1
- 415556,jp,18,teja,teja,teja,teja:=tejo.,4,1
- 415583,jp,18,tejana,tejana,tejana,tejana:n.[cf.tejate] 矢,弓箭.,6,1
- 415618,jp,18,tejate,tejate,tejate,tejate:[〃tij] 鋭くする,突ㄑ,刺戟す.cf.tikkha,tikhiṇa,tiṇha,teja.,6,1
- 415672,jp,18,tejin,tejin,tejin,tejin:a.[teja-in] 火ある,輝やける,威カある.,5,1
- 415681,jp,18,tejo,tejo,tejo,tejo:=teja n.[Sk.tejas] 火,威光,威力,火天.instr.tejasā,tejena.-kasiṇa 火遍.-kāya 火身,火界.-gata火性.-jhāna火定.-dhātu 火界,火界三昧.-saṃvaṭṭa 火壞.-saññin火想の.-sama 火の如き.,4,1
- 415817,jp,18,tela,tela,tela,tela:n.[Sk.taila<tila] 油,胡麻油.-kumbha 油瓶,油壺.-doṇi 油槽.-dhārā油河.-nāḷi 油筒.-patta 油鉢.-padīpa 油燈,燈火.-yanta 製油機.-vaṇṇa 油色.-homa 油の護摩.,4,1
- 415891,jp,18,telaka,telaka,telaka,telaka:telika m.[tela-ika] 油商人.,6,1
- 416195,jp,18,temeti,temeti,temeti,temeti:[tim>timeti の caus.] 濡らす,湿らす.ger.temetvā; grd.temetabba; ppr.tementa.,6,1
- 416279,jp,18,tena,tena,tena,tena:pron.[ta の m.n.sg.instr.] それによって,それ故に.tena hi 然らば.,4,1
- 416354,jp,18,terasa,terasa,terasa,terasa:telasa num.[Sk.trayodaśa] 十三.,6,1
- 416422,jp,18,terovassika,terovassika,terovassika,terovassika:a.[tiro-vassa-ika または ticaturo-vassa-ika] 一年をすぎたる,三~四年をすぎたる.,11,1
- 416435,jp,18,tesam,tesaṃ,tesaṃ,tesaṃ:tesānaṃ,ta (それ,彼) の m.n.pl.dat.gen.,5,1
- 416473,jp,18,tesu,tesu,tesu,tesu:ta (それ,彼) の m.n.pl.loc.,4,1
- 416480,jp,18,tettimsa,tettiṃsa,tettiṃsa,tettiṃsa:num.[tayo-tiṃsa=tāvatiṃsa] 三十三.,8,1
- 416528,jp,18,tevijja,tevijja,tevijja,tevijja:→ te-.,7,1
- 416597,jp,18,tevisati,tevīsati,tevīsati,tevīsati:num.[ti-vīsati] 二十三.,8,1
- 416643,jp,18,thaddha,thaddha,thaddha,thaddha:a.[Sk.stabdha.thambeti の pp.] 竪き,強情の,傲慢の.-bhāva 堅性.-lakkhaṇa 堅相=地界.,7,1
- 416814,jp,18,thaketi,thaketi,thaketi,thaketi:[Sk.sthagayati] 覆う,閉ず.pp.thakita; pass.thakīyati.,7,1
- 416848,jp,18,thala,thala,thala,thala:n.[Sk.sthala] 陸,陸地,乾地,高地.-ja 陸生.-ṭṭha 地上物.-niyāmaka 陸の案内者.-patha 陸路.,5,1
- 416862,jp,18,thala,thāla,thāla,thāla:n.[<thala] 皿,盤.,5,1
- 416896,jp,18,thalaka,thālaka,thālaka,thālaka:n.,thālikā f.[thāla-ka] 小鉢,鍋.,7,1
- 416968,jp,18,thali,thālī,thālī,thālī:thāli f.[Sk.sthālī<thāla] 土器,壷,大皿,鍋.-dhovana 皿洗い.-pāka祭食,鉢供,乳粥.,5,1
- 416991,jp,18,thama,thāma,thāma,thāma:n.[Sk.sthāman,sthāmas] カ,勢力,剛毅.instr.thāmena,thāmasā,thāmunā.-sampannaカを具せる.,5,1
- 417063,jp,18,thamaka,thāmaka,thāmaka,thāmaka:a.[thāma-ka] 強力の.,7,1
- 417095,jp,18,thamavant,thāmavant,thāmavant,thāmavant:a.[thāma-vant] 強力なる,カ勢ある.,9,1
- 417110,jp,18,thamba,thamba,thamba,thamba:m.[stamba] ,thambha m.[stambha] ① 柱.②強情,傲慢,,頑迷.,6,1
- 417219,jp,18,thambhin,thambhin,thambhin,thambhin:a.[thambha-in] 強情なる.,8,1
- 417225,jp,18,thambhitatta,thambhitatta,thambhitatta,thambhitatta:n.[thambhita-tta.cf.chambhitatta] 強情,硬直.,12,1
- 417245,jp,18,thana,ṭhāna,ṭhāna,ṭhāna:n.[Sk.sthāna.<sthā] 処,場所,住処,在定,状態,点,理由,原因,道理.surāmeraya-majja-pamādaṭṭhāna 放逸の原因である穀酒,果酒などの酒.-āṭhāna 処非処,道理非道理.-āraha応理.-kusala 処善巧,道理に巧みなる.,5,1
- 417258,jp,18,thana,thana,thana,thana:m.[Sk.stana] 乳房.,5,1
- 417346,jp,18,thanaka,thanaka,thanaka,thanaka:m.[thana-ka] 小さな乳房.,7,1
- 417614,jp,18,thanayam,thanayaṃ,thanayaṃ,thanayaṃ:[thaneti の ppr.m.sg.nom.] 雷鳴しつつ.,8,1
- 417637,jp,18,thandila,thaṇḍila,thaṇḍila,thaṇḍila:n.[Sk.sthaṇḍila] 露地,堅地.-sāyika,-seyyaka 地臥者,露地臥者.,8,1
- 417676,jp,18,thaneti,thaneti,thaneti,thaneti:[Sk.stanayati.stanati stan の caus.] 雷鳴す,とどろかす.pp.thanita; ger.thanayitvā; ppr.nom.thanayaṃ.,7,1
- 417692,jp,18,thanin,thanin,thanin,thanin:a.[thana-in] 乳房ある.,6,1
- 417718,jp,18,thaniya,ṭhānīya,ṭhānīya,ṭhānīya:a.[tiṭṭhati の grd.] 在るべき,地位の.,7,1
- 417729,jp,18,thanna,thañña,thañña,thañña:n [Sk.stanya.cf.thana] 母乳.,6,1
- 417808,jp,18,thapana,ṭhapana,ṭhapana,ṭhapana:n.禁止,遮,遮置,置くこと.,7,1
- 417818,jp,18,thapana,ṭhapanā,ṭhapanā,ṭhapanā:f.置止,定置,怒.,7,1
- 417895,jp,18,thapaniya-panha,ṭhapanīya-pañha,ṭhapanīya-pañha,ṭhapanīya-pañha:捨置せらるべき問い,応捨記問.,15,1
- 417938,jp,18,thapati,thapati,thapati,thapati:[Sk.sthapati = sthā-pati] 大工,棟梁,工匠,役人,監督者.,7,1
- 418032,jp,18,thapeti,ṭhapeti,ṭhapeti,ṭhapeti:[tiṭṭhati の caus.] 置く,措く.aor.aṭṭhapesi; inf.ṭhapetuṃ; grd.ṭhapetabba,ṭhapanīya; ger.ṭhapetvā; pp.ṭhapita; caus.ṭhapāpeti 置かしむ.,7,1
- 418056,jp,18,thapetva,ṭhapetvā,ṭhapetvā,ṭhapetvā:adv.[ṭhapeti の ger.] 置きて.除いて,以外の.,8,1
- 418438,jp,18,tharana,tharaṇa,tharaṇa,tharaṇa:n.[Sk.staraṇa<stṛ] 撒布.,7,1
- 418450,jp,18,tharu,tharu,tharu,tharu:m.[Sk.tsaru] 剣,刀剣.-ggaha 剣をもてる.-sippā 剣術.,5,1
- 418474,jp,18,thassati,ṭhassati,ṭhassati,ṭhassati:tiṭṭhati の fut.,8,1
- 418484,jp,18,thati,ṭhati,ṭhati,ṭhati:= tiṭṭhati.,5,1
- 418494,jp,18,thatum,ṭhātuṃ,ṭhātuṃ,ṭhātuṃ:tiṭṭhati の inf.,6,1
- 418502,jp,18,thatva,ṭhatvā,ṭhatvā,ṭhatvā:[tiṭṭhati の ger.] 立ちて,在りて.,6,1
- 418533,jp,18,thavara,thāvara,thāvara,thāvara:a.m.[Sk.sthāvara<sthā] 動かざる,定立者,確立者 [阿羅漢].,7,1
- 418584,jp,18,thavareyya,thāvareyya,thāvareyya,thāvareyya:n.[cf.thavira,thera] 長老の地位,上座位.,10,1
- 418590,jp,18,thavariya,thāvariya,thāvariya,thāvariya:n.[thāvara-iya] 定立,確立,安定.,9,1
- 418610,jp,18,thavati,thavati,thavati,thavati:[Sk.stauti,stavate stu] ほめる,賞讃す.inf.thutuṃ; pp.thuta,thavita; caus.thaveti.cf.thuti,thoma,thometi.,7,1
- 418624,jp,18,thavika,thavikā,thavikā,thavikā:f.[cf.AMg.thaiyā] 袋,財布.,7,1
- 418638,jp,18,thavira,thavira,thavira,thavira:= thera.,7,1
- 418670,jp,18,thayin,ṭhāyin,ṭhāyin,ṭhāyin:a.[ṭhāya-in.cf.tiṭṭhati] 状態にある,処在せる.,6,1
- 418681,jp,18,thena,thena,thena,thena:m.n.[Sk.stena] 盗賊,盗取.,5,1
- 418745,jp,18,thera,thera,thera,thera:m.[Sk.sthavira] 長老,上座,年長.-tara より長老の,上臘.,5,1
- 418770,jp,18,thera-gatha,thera-gāthā,Thera-gāthā,Thera-gāthā:f.長老偈 [小部経の一].,11,1
- 418910,jp,18,theravada,theravāda,Theravāda,Theravāda:m.上座部,上座説.Theravādin m.上座師.,9,1
- 418967,jp,18,theri,theri,theri,theri:therikī f.長老尼.,5,1
- 418975,jp,18,theri -gatha,therī -gāthā,Therī -gāthā,Therī -gāthā:f.長老尼偈 [小部経の一].,12,1
- 418995,jp,18,theriya,theriya,theriya,theriya:a.[thera-iya] 長老の.,7,1
- 419025,jp,18,theta,theta,theta,theta:a.[cf.tiṭṭhita,Sk.sthātṛ] 確固の,真実の,信頼すベき,正直の,永住者.abl.thetato 実際に,永住者として.,5,1
- 419062,jp,18,theyya,theyya,theyya,theyya:n.[Sk.steya] 盗心,像盗,ぬすみ.abl.theyyā.-citta盗心.-paribhoga盗取受用.-saṃvāsaka 賊住者.-saṅkhata 偷盗と称される.-sattha盗賊隊.,6,1
- 419171,jp,18,thi,thī,thī,thī:f.[Sk.strī =itthī] 女,婦人.,3,1
- 419188,jp,18,thika,thika,thika,thika:a.したたる,点滴の.,5,1
- 419200,jp,18,thina,thīna,thīna,thīna:n.[Sk.styāna] 惛沈,沈欝.-middha 惛沈睡眠,惛眠.,5,1
- 419323,jp,18,thira,thira,thira,thira:a.[Sk.sthira] 竪き,強固の.,5,1
- 419531,jp,18,thita,ṭhita,ṭhita,ṭhita:a.[tiṭṭhati の pp.] 住立せる,立てる,停住の,在世の,生存の.-atta 自住の.-kappin 住劫の.-citta 住心の.-dhamma 常法,定法.,5,1
- 419931,jp,18,thiti,ṭhiti,ṭhiti,ṭhiti:f.[Sk.sthiti.cf.tiṭṭhati] 住,止住,-kusala 止住善巧,住定に巧みな.-dhātu 持界.-bhāgiya 住分,順住分.,5,1
- 419970,jp,18,thitika,ṭhitika,ṭhitika,ṭhitika:a.[ṭhita-ika] 住立の,存続する.,7,1
- 420070,jp,18,thiyana,thīyanā,thīyanā,thīyanā:f.,thīyitatta n.[<thīna] 惛沈の状態.,7,1
- 420099,jp,18,thoka,thoka,thoka,thoka:a.[Sk.stoka] 僅少の,少し.acc.thokaṃ adv.すこしばかり.thokaṃ thokaṃ 少しずつ,次第に.,5,1
- 420112,jp,18,thokaka,thokaka,thokaka,thokaka:a.=thoka.thokikā f.,7,1
- 420222,jp,18,thometi,thometi,thometi,thometi:[thoma の denom.cf.thavati] ほめる,賞讃す.pp.thomita.,7,1
- 420273,jp,18,thula,thūla,thūla,thūla:thulla a.[Sk.sthūla] 粗大の,粗末な,あらき.-kacchā 疥癬,大疥病.-kumārī,-kumārikā 年長童女.-phusitaka 密雲,雨,雨神.,5,1
- 420456,jp,18,thulla,thulla,thulla,thulla:=thūla.,6,1
- 420472,jp,18,thullaccaya,thullaccaya,thullaccaya,thullaccaya:m.[thulla-accaya] 偷蘭遮,粗罪.,11,1
- 420585,jp,18,thuna,thūṇa,thūṇa,thūṇa:m.,thūṇā f.[Sk.sthūṇā f.] 柱,祭壇の柱.-kumbhathūṇā 大鼓の一種.,5,1
- 420617,jp,18,thunati,thunati,thunati,thunati:[cf.thaneti] うなる,叫ぶ.ppr.thunaṃ.,7,1
- 420636,jp,18,thunira,thūṇira,thūṇira,thūṇira:m.[<thūṇā] 切妻,破風,屋根階.,7,1
- 420650,jp,18,thupa,thūpa,thūpa,thūpa:m.[Sk.sthūpa] 塔,塔婆,仏塔.-āraha 塔に価する.-cīvara塔衣.-pūjā 塔供養.,5,1
- 420664,jp,18,thupa-vamsa,thūpa-vaṃsa,Thūpa-vaṃsa,Thūpa-vaṃsa:m.舎利塔史.,11,1
- 420811,jp,18,thusa,thusa,thusa,thusa:m.[cf.Sk.tuṣa] 稃,もみがら,穀皮.-aggi 稃火.-odaka粥,酸粥.-piṇḍa 稃団.-homa 稃の護摩.,5,1
- 420888,jp,18,thuta,thuta,thuta,thuta:a.[thavati の pp.] 賞讃されたる.,5,1
- 420901,jp,18,thuti,thuti,thuti,thuti:f.[Sk.sthuti.cf.thavati] 賞讃.,5,1
- 420954,jp,18,thutum,thutuṃ,thutuṃ,thutuṃ:thavati の inf.,6,1
- 420960,jp,18,ti,ti,ti,ti:ind.[iti の略.] と,かく.,2,1
- 420961,jp,18,ti-,ti-,ti-,ti-:[Sk.tris] =tayo 三,三つ.-koṭi-parisuddhi 三点清浄.-cīvara 三衣.-piṭaka 三蔵.-peṭakin 三蔵師.-bodhi 三菩提.-bhava 三有,三界.-rattaṃ 三夜を.-loka 三界・-vidha 三種・-visākha (額上の) 三叉ある,渋面の-.,3,1
- 420995,jp,18,tibba,tibba,tibba,tibba:a.=tippa 重き,はげしき.-gārava極尊重.-rāga 苦貪.-sārāga はげしき貪欲.,5,1
- 421194,jp,18,tidasa,tidasa,tidasa,tidasa:num.[Sk.tridaśa] =tāvatiṃsa 三十,三十三天.-ādhipati 三十三天の主,帝釈.-gaṇa 三十三天衆.-deva三十三天.-pura,-bhavana 三十三天宮.,6,1
- 421240,jp,18,tidha,tidhā,tidhā,tidhā:adv.[Sk.tridhā] 三種に.,5,1
- 421267,jp,18,tidiva,tidiva,tidiva,tidiva:=tāvatiṃsa 三十三天.,6,1
- 421358,jp,18,tiham,tīhaṃ,tīhaṃ,tīhaṃ:adv.[tri-aha の acc.] 三日間.,5,1
- 421384,jp,18,tihetuka,tihetuka,tihetuka,tihetuka:a.[ti-hetu-ka] 三因の.,8,1
- 421407,jp,18,tihi,tīhi,tīhi,tīhi:ti (三) の instr.abl.,4,1
- 421421,jp,18,tika,ṭīkā,ṭīkā,ṭīkā:f.[〃] 復註,註釈の註釈.,4,1
- 421431,jp,18,tika,tika,tika,tika:a.[ti-ka,Sk.trika] 三つの,三法,三聚.-pāta 三集.-paṭṭhāna 三法発趣.-bhojana 三人共食,三食.,4,1
- 421631,jp,18,tikhina,tikhiṇa,tikhiṇa,tikhiṇa:a.[Sk.tīkṣṇa] =tikkha.tiṇha.,7,1
- 421787,jp,18,tikiccha,tikicchā,tikicchā,tikicchā:f.[Sk.cikitsā cf.tikicchati] 治療.cf.tekiccha.,8,1
- 421802,jp,18,tikicchaka,tikicchaka,tikicchaka,tikicchaka:m.[Sk.cikitsaka.cf.tikicchati] 医師.,10,1
- 421856,jp,18,tikicchati,tikicchati,tikicchati,tikicchati:[=cikicchati,Sk.cikitsati.cit の desed.] いやす,療治す.ppr.tikicchant; caus.tikicchāpeti 治療させる.,10,1
- 421895,jp,18,tikkha,tikkha,tikkha,tikkha:a.[=tikhiṇa,tiṇha] 鋭き,鋭利な,利き,捷疾の.-indriya利根.-paññā 利慧,鋭智.,6,1
- 421999,jp,18,tikkhattum,tikkhattuṃ,tikkhattuṃ,tikkhattuṃ:adv.[Sk.trikṛtvaḥ] 三回,三度.,10,1
- 422081,jp,18,tila,tila,tila,tila:m.n.[〃m.] 胡麻,ごま,-odana 胡麻飯.-kakka 胡麻膏.-tela胡麻油.-daṇḍaka 胡麻幹.-piṭṭha胡麻粉.-phala胡麻子,胡麻実.-vāha 胡麻荷.-saṅguḷikā 胡麻餅.,4,1
- 422124,jp,18,tilaka,tilaka,tilaka,tilaka:m.[tila-ka] 斑点,しみ.,6,1
- 422363,jp,18,timbaru,timbaru,timbaru,timbaru:timbarukkha,timbarūsaka m.ティンバル樹.=tinduka.-tthānī f.ティンバル果のような乳房の女.,7,1
- 422435,jp,18,timingala,timiṅgala,timiṅgala,timiṅgala:timitimiṅgala m.呑舟の大魚,大身魚.,9,1
- 422448,jp,18,timira,timira,timira,timira:a.n.[〃cf.tama] 暗き,暗黒.-tamba,-rukkha 花樹の名.,6,1
- 422467,jp,18,timirapingala,timirapiṅgala,timirapiṅgala,timirapiṅgala:timiramiṅgala m.呑舟の大魚.,13,1
- 422495,jp,18,timirayitatta,timirāyitatta,timirāyitatta,timirāyitatta:n.[cf.timira] 黒闇,悪魔.,13,1
- 422506,jp,18,timisa,timisa,timisa,timisa:n.,timisikā f.[cf.Sk.tamisrā=tamas] 闇黒,黒夜.,6,1
- 422531,jp,18,timsa,tiṃsa,tiṃsa,tiṃsa:num.[Sk.triṃśat] 三十.tiṃsaṃ,tiṃsā,tiṃsati; dat.instr.tiṃsāya.-nipāta 三十集.-matta 三十だけ,約三十の.-vassasahassa 三万年.-sahassa 三万.,5,1
- 422692,jp,18,tina,tiṇa,tiṇa,tiṇa:n.[Sk.tṛṇa] 草,茅草,禾本 -aggi 草火.-aṇḍupaka 草輪.-āgāra 草屋.-ukkā 草炬.-kaṭṭha 草薪.-kalāpa 草束.-kuṭikā 草房,草舎 -cchadana,-cchādana 草葺,草屋.-dāya 草原.-dosa 雑草に荒されたる.-puñja 草の堆積.-pupphaka 草花病,顔が草色となる.-purisaka かかし,案山子.-bhakka草食.-bhisi 草褥.-santhāra,santhāraka 草座,草の敷具 -hāraka 採草者,草刈人.,4,1
- 423075,jp,18,tinava,tiṇava,tiṇava,tiṇava:m.鑵鼓 =deṇḍima.,6,1
- 423124,jp,18,tindima,tindima,tindima,tindima:n.=dindima 小鼓.,7,1
- 423126,jp,18,tindu,tindu,tindu,tindu:tinduka m.[〃] 鎮頭迦樹.= tiṇḍuka.cf.timbaru,timbarūsaka.,5,1
- 423127,jp,18,tinduka,tiṇḍuka,tiṇḍuka,tiṇḍuka:= tinduka.,7,1
- 423187,jp,18,tinha,tiṇha,tiṇha,tiṇha:=tikkha,tikhiṇa 鋭き,鋭利の.,5,1
- 423215,jp,18,tini,tīṇi,tīṇi,tīṇi:tīni [Sk.trīṇi] n.ti (三) の nom.acc.,4,1
- 423230,jp,18,tinna,tiṇṇa,tiṇṇa,tiṇṇa:a.[Sk.tīrṇa.tarati の pp.] 渡れる,度脱せる,超えたる.-kathaṅkatha,-vicikiccha疑惑を脱せる.,5,1
- 423251,jp,18,tinnam,tiṇṇaṃ,tiṇṇaṃ,tiṇṇaṃ:ti (三) の dat.gen.,6,1
- 423282,jp,18,tinta,tinta,tinta,tinta:a.[=timita.cf.temeti] 濡れた.,5,1
- 423344,jp,18,tintina,tintiṇa,tintiṇa,tintiṇa:n.a.貪欲,貪求せる.,7,1
- 423361,jp,18,tintinati,tintiṇāti,tintiṇāti,tintiṇāti:tintiṇāyati [Sk.timirayati] 気絶す,卒倒す.,9,1
- 423559,jp,18,tippa,tippa,tippa,tippa:a.[=tibba,Sk.tīvra] はげしき,鋭き.-upakkama,-padhāna はげしき精進.,5,1
- 423573,jp,18,tipu,tipu,tipu,tipu:m.[cf.Sk.trapu] 錫,すず.-maya 錫製の.,4,1
- 423663,jp,18,tipusa,tipusa,tipusa,tipusa:n.[Sk.trapusa] 胡瓜,きうり.,6,1
- 423692,jp,18,tira,tīra,tīra,tīra:n.[〃 cf.tarati] 岸.-dassin 視岸の,陸地をさがす.,4,1
- 423708,jp,18,tiracchana,tiracchāna,tiracchāna,tiracchāna:m.[cf.Sk.tiraścīnā.cf.tiriyaṃ,tiro] 畜生,傍行.-kathā 畜生論.-gata 畜生.-yoni 畜生界.-yonika 畜生界の.-vijjā 畜生明.,10,1
- 423909,jp,18,tirana,tīraṇa,tīraṇa,tīraṇa:n.[cf.tīreti] 度,測度 -pariññā 度遍智.-vibhūta 無有の測度.,6,1
- 423996,jp,18,tireti,tīreti,tīreti,tīreti:[tarati の caus.] 渡す,完成さす,遂行す,測度す,考量す.pp.tīrita.,6,1
- 424028,jp,18,tirita,tirīṭa,tirīṭa,tirīṭa:tirīta n.ティり一タ樹.tirīṭaka ティりータ樹皮衣.,6,1
- 424102,jp,18,tiriya,tiriyā,tiriyā,tiriyā:f.蔓草の一種.,6,1
- 424115,jp,18,tiriyam,tiriyaṃ,tiriyaṃ,tiriyaṃ:adv.[Sk.tiryañc,tiryak] 横に,四方に.,7,1
- 424141,jp,18,tiro,tiro,tiro,tiro:prep.adv.[Sk.tiraḥ] 超えて,横切って,外に.-kucchigata 胎外に出た(生れた).-kuḍḍa 垣の外に.-janapada 異国土.-pākāraṃ 垣の外に.-raṭṭha 外国.,4,1
- 424216,jp,18,tirokkha,tirokkha,tirokkha,tirokkha:a.[Sk.tiras-akṣa] 見えない 所の,不在の.,8,1
- 424287,jp,18,tisa,tīsa,tīsa,tīsa:=tiṃsa num.[Sk.triṃśat] 三十.,4,1
- 424344,jp,18,tisata,tisata,tisata,tisata:num.[ti-sata] 三百.,6,1
- 424358,jp,18,tisatta,tisatta,tisatta,tisatta:num.[ti-satta,3x7] 二十一.,7,1
- 424375,jp,18,tissa,tissā,tissā,tissā:tissāya,ta の f.sg.dat.gen.,5,1
- 424395,jp,18,tissam,tissaṃ,tissaṃ,tissaṃ:ta の f.sg.loc.,6,1
- 424419,jp,18,tissannam,tissannaṃ,tissannaṃ,tissannaṃ:ti (三) の f.dat.gen.,9,1
- 424440,jp,18,tisso,tisso,tisso,tisso:[Sk.tisro] ti (三) の f.nom.acc.,5,1
- 424443,jp,18,tisu,tīsu,tīsu,tīsu:ti (三) の loc.,4,1
- 424486,jp,18,titikkha,titikkhā,titikkhā,titikkhā:f.[cf.titikkhati] 忍耐,隱忍.,8,1
- 424527,jp,18,titikkhati,titikkhati,titikkhati,titikkhati:[Sk.titikṣate.tij の desid.cf.tikhiṇa] 堪える,忍耐す.fut.1sg.titikkhissaṃ.,10,1
- 424553,jp,18,titta,titta,titta,titta:a.[Sk.tṛpta.tappati ② の pp.] 満足せる,喜ベる.,5,1
- 424585,jp,18,tittaka,tittaka,tittaka,tittaka:tittika a.[Sk.tiktaka<tij] 苦 (にが)き,苦味の.-ālābu 苦爪,苦瓢.,7,1
- 424631,jp,18,tittha,tiṭṭha,tiṭṭha,tiṭṭha:a.[tasati ① の pp.] 堅き,乾いた,荒き.,6,1
- 424637,jp,18,tittha,tittha,tittha,tittha:n.[Sk.tīrtha.cf.tarati] 渡場,浴場,浅瀬,津岸.-āyatana 外道の所依处 -kara 派祖,外道師,教祖.-coḷa 浴津布.-nāvika 渡守.,6,1
- 424826,jp,18,titthati,tiṭṭhati,tiṭṭhati,tiṭṭhati:[Sk.tiṣṭhati sthā] 立つ,住立す,止まる,存続す.pr.ṭhati; imper.tiṭṭha,tiṭṭhāhi,tiṭṭhatu; ppr.tiṭṭhaṃ,tiṭṭhanto,tiṭṭhamāna; opt.tiṭṭhe,tiṭṭheyya; fut.ṭhassati; aor.aṭṭhāsi,aṭṭhaṃsu,aṭṭhā; inf.ṭhātuṃ; ger.ṭhatvā; grd.ṭhānīya; pp.ṭhita; pass.ṭhīyati; caus.ṭhapeti.cf.ṭhā,ṭhāna,ṭhiti.,8,1
- 424895,jp,18,titthiya,titthiya,titthiya,titthiya:m.[Sk.tīrthya.cf.tittha] 外道,外学,異学.-pakkantaka 外道に走った者.-vatta 外道の行事.-vihāra 外道寺院 -sāvaka外道の弟子,異教徒.,8,1
- 425035,jp,18,titti,titti,titti,titti:f.[Sk.tṛpti.cf.tappati ②] 満足,厭足.-mant 満足せる.,5,1
- 425067,jp,18,tittira,tittira,tittira,tittira:m.[〃] 鷓鴣,しゃこ,山うずらの類.,7,1
- 425207,jp,18,tividha,tividha,tividha,tividha:a.[ti-vidha] 三種の.,7,1
- 425445,jp,18,tomara,tomara,tomara,tomara:m.n.[〃cf.tudati] 槍,突棒.,6,1
- 425477,jp,18,torana,toraṇa,toraṇa,toraṇa:n.[〃] 楼門,城門.,6,1
- 425511,jp,18,tosana,tosana,tosana,tosana:n.[cf.toseti] 満足,喜悅.,6,1
- 425523,jp,18,tosapana,tosāpana,tosāpana,tosāpana:a.n.満足させる,喜ばせる,満悦.,8,1
- 425582,jp,18,toseti,toseti,toseti,toseti:[tussati の caus.] 満足さす,喜ばす.pp.tosita; caus.tosāpeti.,6,1
- 425619,jp,18,toya,toya,toya,toya:n.[〃] 水.,4,1
- 425673,jp,18,tu,tu,tu,tu:conj.[〃] しかし.tv eva しかしながら.,2,1
- 425693,jp,18,tuccha,tuccha,tuccha,tuccha:a.[〃] 空虚の,虚偽の.-ākāsa 空虚空.-kumbhi 空壷.-hattha空手の.,6,1
- 425725,jp,18,tucchaka,tucchaka,tucchaka,tucchaka:=tuccha.,8,1
- 425836,jp,18,tudati,tudati,tudati,tudati:[〃 tud] 打つ,突く,刺戟す.pp.tunna; pass.tujjati.cf.tutta,tomara.,6,1
- 425897,jp,18,tujjati,tujjati,tujjati,tujjati:[tudati の pass.] 突かれる,打たれる.,7,1
- 425915,jp,18,tula,tula,tula,tula:a.[cf.tuleti] 等しき,平等の.-ātula 等不等の.,4,1
- 425922,jp,18,tula,tulā,tulā,tulā:f.[〃 cf.tuleti] ① 秤,はかり,はかりざお.② 重さの量目.-kūṭa 量目をごまかす.-dhāra 商人.,4,1
- 425935,jp,18,tula,tūla,tūla,tūla:n.[〃] 綿,木綿,綿花.-picu木綿.,4,1
- 426011,jp,18,tulana,tulanā,tulanā,tulanā:f.[cf.tuleti] 考量,思量.,6,1
- 426141,jp,18,tuleti,tuleti,tuleti,tuleti:[Sk.tulayati tul] はかる,考量す,平均す.ger.tulayitvā; grd.tuliya,tulya,tulla; pp.tulita.,6,1
- 426165,jp,18,tulika,tulikā,tulikā,tulikā:f.[tulā-ika] 小さな棒.,6,1
- 426168,jp,18,tulika,tūlikā,tūlikā,tūlikā:f.[cf.tūla] マットレス,厚褥子.,6,1
- 426186,jp,18,tulini,tūlinī,tūlinī,tūlinī:f.絹棉樹.,6,1
- 426190,jp,18,tulita,tulita,tulita,tulita:a.[tuleti の pp.] はかれる,考量せる.,6,1
- 426230,jp,18,tulya,tulya,tulya,tulya:tuliya,tulla a.[tuleti の grd.] はからるべき,比肩の.cf.tulā.,5,1
- 426270,jp,18,tuma,tuma,tuma,tuma:m.[cf.ātuma,Sk.ātman] 自我,我.nom.tumo; dat.gen.tumassa.,4,1
- 426278,jp,18,tumba,tumba,tumba,tumba:m.n.① 壺,水瓶 -kaṭāha 瓠壺.② 穀物等の枡目の単位.,5,1
- 426340,jp,18,tumhadisa,tumhādisa,tumhādisa,tumhādisa:a.[tumhe-ādisa] 汝等の如き.,9,1
- 426347,jp,18,tumhakam,tumhākaṃ,tumhākaṃ,tumhākaṃ:tvaṃ (汝) の pl.acc.gen.,8,1
- 426353,jp,18,tumham,tumhaṃ,tumhaṃ,tumhaṃ:tvaṃ (汝) の sg.pl.dat.gen.,6,1
- 426357,jp,18,tumhe,tumhe,tumhe,tumhe:tvaṃ (汝) の pl.nom.acc.,5,1
- 426403,jp,18,tunda,tuṇḍa,tuṇḍa,tuṇḍa:n.[〃] 嘴,くちばし,ロ.,5,1
- 426456,jp,18,tunga,tuṅga,tuṅga,tuṅga:a.[〃] 高い,長い.-nāsika 長大の鼻ある.,5,1
- 426495,jp,18,tunhi,tuṇhi,tuṇhi,tuṇhi:adv.[Sk.tūṣṇīṃ] 沈黙して,黙って.-bhāva 沈黙の状態.-bhūta 沈黙となれる.tuṇhī ahosi 沈黙した.,5,1
- 426532,jp,18,tunhira,tuṇhīra,tuṇhīra,tuṇhīra:m.=tūṇhīra 箙,えびら.,7,1
- 426543,jp,18,tunira,tūṇira,tūṇira,tūṇira:m.tūṇī f.=tuṇhīra 箙,えびら,箭筒.,6,1
- 426561,jp,18,tunna,tunna,tunna,tunna:a.m.[tudati の pp.] 打たれたる,突き棒,刺し棒,針.-kamma 針仕事.-kāra,-vāya 裁縫師,仕立屋.,5,1
- 426665,jp,18,turati,turati,turati,turati:[= tarati ②.Sk.tvarate tvar] 急ぐ.pp.turita.,6,1
- 426672,jp,18,turi,turī,turī,turī:f.[〃] 雌雞,めんどり; 牝鹿.,4,1
- 426680,jp,18,turita,turita,turita,turita:a.[Sk.tvarita.turati の pp.] 急げる,急速の.-kāraṇa 速行事.-turita 大急ぎの.cf.tuvaṭaṃ.,6,1
- 426725,jp,18,turiya,turiya,turiya,turiya:n.[Sk.tūrya] 楽器,器楽.-sadda楽音.,6,1
- 426822,jp,18,tusita,tusita,Tusita,Tusita:m.=Santusita 兜率,都率天[六欲天の一].-kāya兜率天.-bhavana 兜率天宮.,6,1
- 426911,jp,18,tussati,tussati,tussati,tussati:[Sk.tuṣyati tuṣ] 満足する,喜ぶ.pp.tuṭṭha,tusita; caus.toseti,tosāpeti.cf.tuṭṭhi,tussana,tosa,tosana.,7,1
- 426951,jp,18,tutta,tutta,tutta,tutta:n.[Sk.tottra.cf.tudati] (象や牛の)突き棒.,5,1
- 426969,jp,18,tuttha,tuṭṭha,tuṭṭha,tuṭṭha:a.[=tusita,Sk.tuṣṭa.tussati の pp.] 満足せる.grd.tuṭṭhabba.-haṭṭha.満足し喜ベる.,6,1
- 427020,jp,18,tutthi,tuṭṭhi,tuṭṭhi,tuṭṭhi:f.[cf.tuṭṭha] 満足,知足.,6,1
- 427078,jp,18,tuvam,tuvaṃ,tuvaṃ,tuvaṃ:= tvaṃ 汝,君.,5,1
- 427094,jp,18,tuvantuva,tuvantuva,tuvantuva,tuvantuva:n.[Sk.dvandva] 相違,相違語,争論.,9,1
- 427118,jp,18,tuvataka,tuvaṭaka,tuvaṭaka,tuvaṭaka:a.迅速の.,8,1
- 427130,jp,18,tuvatam,tuvaṭaṃ,tuvaṭaṃ,tuvaṭaṃ:adv.[Sk.tvaritaṃ] 急速に.,7,1
- 427191,jp,18,tuyham,tuyhaṃ,tuyhaṃ,tuyhaṃ:tvaṃ (汝) の sg.dat.gen.,6,1
- 427195,jp,18,tv eva,tv eva,tv eva,tv eva:① tu eva 然しながら.② iti eva とこそ.,6,1
- 427206,jp,18,tvam,tvaṃ,tvaṃ,tvaṃ:[〃] 汝,君.sg.(nom.acc.) tvaṃ,tuvaṃ,taṃ; (dat.gen.) tuyhaṃ,tava,te; (instr.abl.) tvayā,tayā,te; (loc.) tvayi,tayi; pl.(nom.acc.) tumhe; (acc.gen.dat.) tumhākaṃ,vo; (instr.) tumhehi,vo; (loc.) tumhesu.,4,1
- 427228,jp,18,tyaham,tyāhaṃ,tyāhaṃ,tyāhaṃ:= te ahaṃ 彼等に私は,汝に我は.,6,1
- 427234,jp,18,tyajja,tyajja,tyajja,tyajja:= te ajja 彼等は今日.,6,1
- 427243,jp,18,tyassu,tyāssu,tyāssu,tyāssu:tyassu = te assu 実に彼等は.,6,1
- 427246,jp,18,u-,u-,u-,u-:pref.=ud-.,2,1
- 427272,jp,18,ubbadhati,ubbadhati,ubbadhati,ubbadhati:[ud-vadhati<vadh] 殺す,破壞す.aor.udabbadhi.,9,1
- 427288,jp,18,ubbahana,ubbāhana,ubbāhana,ubbāhana:n.[<ud-vah] 運載.,8,1
- 427318,jp,18,ubbahati,ubbahati,ubbahati,ubbahati:① [ud-bṛh または vṛh] 引き出す,除去す,破壞す.opt.udabbahe,ubbahe; aor.udabbahi ② [udvahati<vah] 運び去る,上げる.caus.ubbahāpeti 收獲させる.cf.ubbāhana.,8,1
- 427337,jp,18,ubbaheti,ubbāheti,ubbāheti,ubbāheti:[ud-vāh または ud-bādh] 壓迫す,惱ます.,8,1
- 427354,jp,18,ubbahika,ubbāhikā,ubbāhikā,ubbāhikā:ubbāhika m.f.[<ubbāheti] 斷事人,斷事.,8,1
- 427378,jp,18,ubbalha,ubbāḷha,ubbāḷha,ubbāḷha:a.[ud-vāh または ud-bādh の pp.] 壓迫されたる,惱まされた.,7,1
- 427402,jp,18,ubbandhati,ubbandhati,ubbandhati,ubbandhati:[ud-bandh] つるす,絞める.inf.ubbandhituṃ.,10,1
- 427420,jp,18,ubbari,ubbarī,ubbarī,ubbarī:f.[Sk.urvarā] 沃土; 女,妻.,6,1
- 427470,jp,18,ubbattati,ubbattati,ubbattati,ubbattati:[ud-vṛt] 上に行く,昇る,増大す.aor.ubbatti.,9,1
- 427486,jp,18,ubbatteti,ubbaṭṭeti,ubbaṭṭeti,ubbaṭṭeti:ubbatteti [ud-vṛt の caus.] ①塗油す,按摩す.② 裂ける,外れる,方向を違える.③ 増大さす.,9,1
- 427524,jp,18,ubbatuma,ubbaṭuma,ubbaṭuma,ubbaṭuma:a.[ud-vaṭuma] 異った方向,異路の.,8,1
- 427530,jp,18,ubbedha,ubbedha,ubbedha,ubbedha:m.[<ud-vyadh] 高さ.,7,1
- 427546,jp,18,ubbedhati,ubbedhati,ubbedhati,ubbedhati:[ud-vyath] 動搖す,震える.,9,1
- 427555,jp,18,ubbega,ubbega,ubbega,ubbega:m.[Sk.udvega<ud-vij] おそれ,心配,宗教心,忘我.,6,1
- 427606,jp,18,ubbejeti,ubbejeti,ubbejeti,ubbejeti:[ud-vij の caus.] おそれさす.grd.ubbejanīya.,8,1
- 427625,jp,18,ubbejitar,ubbejitar,ubbejitar,ubbejitar:ubbejetar a.m.[<ubbejeti] 悚懼せる,[無常,苦をおそれる].,9,1
- 427630,jp,18,ubbethana,ubbeṭhana,ubbeṭhana,ubbeṭhana:n.[ud-veṣṭ] 包み,外被.,9,1
- 427655,jp,18,ubbham,ubbhaṃ,ubbhaṃ,ubbhaṃ:ubbha- indecl.[Sk.ūrdhvaṃ = uddhaṃ] 上に,上方に.-mukha 上向きの,上ロの.,6,1
- 427675,jp,18,ubbhandita,ubbhaṇḍita,ubbhaṇḍita,ubbhaṇḍita:a.[ubbhaṇḍeti の pp.] 縛れる,包める.,10,1
- 427686,jp,18,ubbhara,ubbhāra,ubbhāra,ubbhāra:m.=uddhāra 除去,停止.,7,1
- 427705,jp,18,ubbhata,ubbhata,ubbhata,ubbhata:a.[uddharati の pp.cf.ud-dhaṭa] 引き出せる,撤去せる.,7,1
- 427723,jp,18,ubbhatthaka,ubbhaṭṭhaka,ubbhaṭṭhaka,ubbhaṭṭhaka:a.[ubbha-ṭha-ka<ubbhaṭṭhitaka] 直立せる,常立行者.,11,1
- 427749,jp,18,ubbhida,ubbhida,ubbhida,ubbhida:① n.[〃] 台所の塩.② a.[<ud-bhid] 湧き出る.-odaka 深泉,泉.,7,1
- 427784,jp,18,ubbhijjati,ubbhijjati,ubbhijjati,ubbhijjati:[ud-bhid] 破り出る,湧き出る,芽ぼえる.ger.ubbhijja; pp.ubbhinna.,10,1
- 427806,jp,18,ubbhinna,ubbhinna,ubbhinna,ubbhinna:a.[ubbhijjati の pp.] 湧き出たる.,8,1
- 427821,jp,18,ubbhujati,ubbhujati,ubbhujati,ubbhujati:[ud-bhuj] (すそを) 上げる,まくる.ger.ubbhujitvā 強制的に.,9,1
- 427845,jp,18,ubbigga,ubbigga,ubbigga,ubbigga:a.[Sk.udvigna,ubbijjati の pp.] 驚愕せる,心配せる,倦厭の.,7,1
- 427881,jp,18,ubbijjati,ubbijjati,ubbijjati,ubbijjati:[ud-vij の pass.] 驚愕す,心配す.aor.ubbijji; pp.ubbigga; caus.ubbejeti.,9,1
- 427908,jp,18,ubbilapa,ubbilāpa,ubbilāpa,ubbilāpa:m.[<ubbilāva] ,悦意,得意.,8,1
- 427918,jp,18,ubbilavita,ubbilāvita,ubbilāvita,ubbilāvita:a.[uppilāpeti の pp.] 得意なる,幸福なる.,10,1
- 427934,jp,18,ubbilla,ubbilla,ubbilla,ubbilla:m.[BSk.udvilya,ubbilya,audvilya.cf.ubbilāvita] 得意,歡喜.,7,1
- 427943,jp,18,ubbinaya,ubbinaya,ubbinaya,ubbinaya:m.[ud-vinaya] 非律,邪律.,8,1
- 427955,jp,18,ubbisati,ubbisati,ubbisati,ubbisati:[<ubbasati,ud-vas] 家を離れて住む.pp.ubbisita.,8,1
- 427958,jp,18,ubbulhava,ubbuḷhava,ubbuḷhava,ubbuḷhava:=urūḷhava.,9,1
- 427975,jp,18,ubhato,ubhato,ubhato,ubhato:adv.[ubho の abl.] 兩方より,兩方に,ニつの.-bhāgavimutta 倶分解脱者.-byañjanaka 兩性者.-vibhaṅga 兩分別.-saṅgha 兩僧伽,兩衆.,6,1
- 428128,jp,18,ubhaya,ubhaya,ubhaya,ubhaya:a.[ubha-ya] 兩の,ニつの.-pātimokkha 兩波羅提木叉.,6,1
- 428397,jp,18,ubhayattha,ubhayattha,ubhayattha,ubhayattha:① adv.[Sk.ubhayatra] 兩處に.② m.[Sk.ubhaya-artha] 倶利,兩利.,10,1
- 428455,jp,18,ubho,ubho,ubho,ubho:a.[Sk.ubhau] ニっ.,4,1
- 428470,jp,18,ucca,ucca,ucca,ucca:a.[Sk.udya] 上の,高き.-āvaca 高低の,種々の.-kulīnatā 高き家柄.,4,1
- 428481,jp,18,ucca,uccā,uccā,uccā:adv.[Sk.uccā,ucca の sg.instr.] 高く,上に.-kaṇerukā,-kāḷārikā 高貴な牝象.-sadda 高声.,4,1
- 428488,jp,18,uccaka,uccaka,uccaka,uccaka:a.=ucca.,6,1
- 428548,jp,18,uccalinga,uccāliṅga,uccāliṅga,uccāliṅga:m.毛虫,蟯虫,慰周伽.,9,1
- 428588,jp,18,uccara,uccāra,uccāra,uccāra:m.[<ud-car] 排泄物,大便,糞.ṭṭhāna 大便所.-passāva 大小便.,6,1
- 428614,jp,18,uccarana,uccāraṇā,uccāraṇā,uccāraṇā:[<uccāreti] 高挙,上げること.,8,1
- 428668,jp,18,uccareti,uccāreti,uccāreti,uccāreti:[ud-cāreti<car の caus.] 挙げる,高く上げる.pp.uccārita.,8,1
- 428748,jp,18,uccatta,uccatta,uccatta,uccatta:n.[Sk.uccatva] 高さ.,7,1
- 428783,jp,18,uccaya,uccaya,uccaya,uccaya:m.[〃<ud-ci] 集積.,6,1
- 428800,jp,18,ucchadana,ucchādana,ucchādana,ucchādana:n.[<ucchādeti] ①削減,破壊.②塗身,摩身.,9,1
- 428831,jp,18,ucchadeti,ucchādeti,ucchādeti,ucchādeti:[ut-sād<sad の caus.] 塗身す,香水を塗る.,9,1
- 428846,jp,18,ucchanga,ucchaṅga,ucchaṅga,ucchaṅga:m.[Sk.utsaṅga] 膝,ひざ,腰,こし.-pañña 膝慧の.,8,1
- 428880,jp,18,uccheda,uccheda,uccheda,uccheda:m.[<ucchindati] 断滅.-diṭṭhi 断滅見,断見.-vāda 断滅論,断見論.,7,1
- 428970,jp,18,ucchedin,ucchedin,ucchedin,ucchedin:a.[uccheda-in] 断滅論者.,8,1
- 428976,jp,18,ucchepaka,ucchepaka,ucchepaka,ucchepaka:n.[cf.ucchiṭṭhaka] 残食.,9,1
- 429019,jp,18,ucchindati,ucchindati,ucchindati,ucchindati:[ud-chid] 破壊す,絶滅す.fut.ucchecchāmi; aor.udacchida; ger.ucchijja; pp.ucchinna; pass.ucchijjati.,10,1
- 429036,jp,18,ucchinna,ucchinna,ucchinna,ucchinna:a.[ucchindati の pp.] 破壊せる,切断せる.-mūla 根の切られたる.,8,1
- 429070,jp,18,ucchittha,ucchiṭṭha,ucchiṭṭha,ucchiṭṭha:ucchiṭṭhaka a.[ud-śiṣ の pp.,BSk.ucchiṣṭa,utsiṣṭa] 残余の,不浄の.,9,1
- 429139,jp,18,ucchu,ucchu,ucchu,ucchu:m.[Sk.ikṣu] 甘蔗,糖蔗.,5,1
- 429286,jp,18,uccinati,uccināti,uccināti,uccināti:[ud-cināti<ci] 選ぶ,積む,集む.aor.uccini.,8,1
- 429322,jp,18,ud-,ud-,ud-,ud-:pref.[〃] 上の,外の,邪なる.,3,1
- 429327,jp,18,uda,uda,uda,uda:① indecl.[Sk.uta] 或は,~ vā 或はまた.cf.udāhu.② = udaka.-kumbha水瓶,水がめ.-patta水がめ,水鉢.-pāna 井戸,井.-bindu 水滴.,3,1
- 429345,jp,18,udabbadhi,udabbadhi,udabbadhi,udabbadhi:ubbadhati<vadh の aor.3sg.,9,1
- 429350,jp,18,udabbahe,udabbahe,udabbahe,udabbahe:=ubbaheyya,ubbahati の opt.,8,1
- 429356,jp,18,udabbahi,udabbahi,udabbahi,udabbahi:udabbahiṃ,ubbahati の aor.,8,1
- 429372,jp,18,udacchida,udacchida,udacchida,udacchida:ucchindati の aor.3sg.,9,1
- 429381,jp,18,udadhi,udadhi,udadhi,udadhi:m.[uda-dhi<dhā] 海,海洋.,6,1
- 429398,jp,18,udagga,udagga,udagga,udagga:a.[ud-agga] 高き,上れる,歡喜の,踊躍する,欣悦せる.cf.odagya.,6,1
- 429449,jp,18,udaharaka,udahāraka,udahāraka,udahāraka:m.[uda-hāraka] 水運び人.,9,1
- 429460,jp,18,udaharana,udāharaṇa,udāharaṇa,udāharaṇa:n.[udāharati の pp.] 例,譬喻.,9,1
- 429501,jp,18,udaharati,udāharati,udāharati,udāharati:[ud-ā-hṛ] 發言す,のベる,引例す.aor.udāhari; pp.udāhaṭa.,9,1
- 429573,jp,18,udahu,udāhu,udāhu,udāhu:indecl.[Sk.uta-āho] 或は,または,然らざれば.,5,1
- 429584,jp,18,udaka,udaka,udaka,udaka:n.[〃] 水.-kāka 水鳥,鵜.-kicca 水洗,水の所作.-koṭṭhaka 浴室.-maṇika 水瓶,水がめ.-rahada 湖,湖沼,池.-vāraka 水おけ,バケツ.-sāṭaka,sāṭikā水浴衣.,5,1
- 429666,jp,18,udakaccha,udakaccha,udakaccha,udakaccha:m.[uda-kaccha] 沼地,沼沢.,9,1
- 429989,jp,18,udakanti,udakanti,udakanti,udakanti:f.[uda-kanti] 入水,潜水.,8,1
- 430590,jp,18,udana,udāna,udāna,udāna:n.[BSk.〃] 優陀那,自説經,無問自説,感興語 [九分教の一,小部經の一].,5,1
- 430654,jp,18,udancani,udañcanī,udañcanī,udañcanī:f.[<uda-añc] バケツ,桶.,8,1
- 430672,jp,18,udaneti,udāneti,udāneti,udāneti:[udāna の denom.,BSk.udānayati] 發音す,發語す.aor.3sg.udānesi.,7,1
- 430689,jp,18,udangana,udaṅgaṇa,udaṅgaṇa,udaṅgaṇa:n.[ud-aṅgaṇa] 廣庭,開けた場所.,8,1
- 430697,jp,18,udanha,udaṇha,udaṇha,udaṇha:m.[ud-aṇha] 日の出,早朝.,6,1
- 430707,jp,18,udanjala,udañjala,udañjala,udañjala:m.[udaṃ-jala] 水戲.,8,1
- 430717,jp,18,udannavant,udaññavant,udaññavant,udaññavant:a.[udaṃ-vant] 豐水の,灌溉よき.,10,1
- 430724,jp,18,udapadi,udapādi,udapādi,udapādi:[ud-apādi] uppajjati の aor.3sg.,7,1
- 430736,jp,18,udapajjatha,udapajjatha,udapajjatha,udapajjatha:uppajjati の aor.3sg.,11,1
- 430741,jp,18,udapana,udapāna,udapāna,udapāna:udabindu → uda.,7,1
- 430783,jp,18,udapatta,udapatta,udapatta,udapatta:① a.[ud-patta=uppatita] 上に至れる,飛べる.② m.[uda-patta] 水鉢.,8,1
- 430799,jp,18,udara,udara,udara,udara:n.[〃] 胃,腹.-āvadehakaṃ adv.腹一杯.-vaṭṭi 胃袋.-vāta 腹風,胃痛.,5,1
- 430809,jp,18,udara,udāra,udāra,udāra:a.=uḷāra すぐれた,廣大の.,5,1
- 430921,jp,18,udariya,udariya,udariya,udariya:a.[udara-iya] 胃物,胃の中の食物.,7,1
- 430973,jp,18,udatari,udatāri,udatāri,udatāri:uttarati の aor.3sg.,7,1
- 431010,jp,18,udaya,udaya,udaya,udaya:m.[〃 ud-aya<i] ,生起,興起,利息.-attha生滅,起没.-bbaya,-vyaya 生滅,興衰.,5,1
- 431148,jp,18,udayam,udayaṃ,udayaṃ,udayaṃ:udayanto,udeti の ppr.,6,1
- 431253,jp,18,udda,udda,udda,udda:① m.[Sk.udra] 獺,かわうそ.-pota 子獺.② [=uda] 水.,4,1
- 431272,jp,18,uddahati,uḍḍahati,uḍḍahati,uḍḍahati:[ud-ḍahati] 焼く.pass.uḍḍayhati 焼かれる,焼却する.fut.uḍḍayhissati.,8,1
- 431329,jp,18,uddaleti,uddāleti,uddāleti,uddāleti:[ud-dāleti<dal の caus.] 破壞す,破る.,8,1
- 431353,jp,18,uddalomin,uddalomin,uddalomin,uddalomin:m.縁のある毛の敷物.cf.uddhalomin.,9,1
- 431364,jp,18,uddana,uddāna,uddāna,uddāna:n.[<ud-dā,dayati 結ぶ] 嗢陀南,攝頌.,6,1
- 431379,jp,18,uddanda,uddaṇḍa,uddaṇḍa,uddaṇḍa:m.[ud-daṇḍa] 寶庫.,7,1
- 431385,jp,18,uddapa,uddāpa,uddāpa,uddāpa:m.城壁,土塁.-vant 城壁ある.,6,1
- 431422,jp,18,uddasseti,uddasseti,uddasseti,uddasseti:[ud-dasseti] 示す,指示す,教訓す.cf.uddesati.,9,1
- 431438,jp,18,uddaya,uddaya,uddaya,uddaya:① m.=udaya 利益.② a.=udraya 生ずる,結果する.,6,1
- 431472,jp,18,uddehaka,uddehaka,uddehaka,uddehaka:a.[<ud-dih] 泡立つ.,8,1
- 431486,jp,18,uddeka,uddeka,uddeka,uddeka:m.[Sk.udreka<ud-ric] 吐潟,噴出.,6,1
- 431501,jp,18,uddesa,uddesa,uddesa,uddesa:m.[<uddisati] 説示,總説,説戒,誦經,素姓,境遇.-bhatta 別請食.-vāra 總説分.,6,1
- 431656,jp,18,uddesika,uddesika,uddesika,uddesika:a.n.[uddesa-ika] 関係せる,指定の; 指示,定義; 所管.,8,1
- 431671,jp,18,uddeti,uḍḍeti,uḍḍeti,uḍḍeti:① [ud-ḍeti] 飛びあがる.opt.uḍḍayeyya ② [ud-ḍī または lī の caus.] 結ぶ,捨てる.pp.uḍḍita.,6,1
- 431688,jp,18,uddha,uddha,uddha,uddha:uddhaṃ,indecl.[Sk.ūrdhva] 上に,後に,高く,上方に.tato uddhaṃ それ以來.-bhāgiya 上分の.-sara 高聲.-sota 上流.,5,1
- 431701,jp,18,uddhacca,uddhacca,uddhacca,uddhacca:n.[uddhata-ya,BSk.auddhatya] 掉舉,心のうわつき.,8,1
- 431873,jp,18,uddhagga,uddhagga,uddhagga,uddhagga:a.[uddha-agga] 竪立せる,すぐれたる,高き.-loma 身毛の上靡せる [三十二相の一].,8,1
- 431894,jp,18,uddhaggika,uddhaggika,uddhaggika,uddhaggika:a.[<uddhagga] 高き,目的(平安)を目指せる.,10,1
- 431903,jp,18,uddhaja,uddhaja,uddhaja,uddhaja:a.[uddhaṃ-ja] 正直の.,7,1
- 431989,jp,18,uddhamma,uddhamma,uddhamma,uddhamma:m.[ud-dhamma] 邪法.,8,1
- 432088,jp,18,uddhana,uddhana,uddhana,uddhana:n.竈,かまど,いろり.,7,1
- 432162,jp,18,uddhara,uddhāra,uddhāra,uddhāra:ubbhāra m.[<uddharati] 税金,借金,撤去.,7,1
- 432240,jp,18,uddharati,uddharati,uddharati,uddharati:[ud-dharati<dhṛ] 揚げる,上げる,取り除く,引き抜く.imp.uddharatha; opt.uddhareyya; aor.udaddhari; cond.uddhare; pp.uddhaṭa,ubbhata; ger.uddharitvā,uddhatvā; caus.uddharāpeti.,9,1
- 432306,jp,18,uddhasta,uddhasta,uddhasta,uddhasta:a.[uddhaṃseti の pp.] 上に投げたる.,8,1
- 432312,jp,18,uddhata,uddhaṭa,uddhaṭa,uddhaṭa:a.[uddharati の pp.] 引き出された,引き拔かれた,切り離された.,7,1
- 432324,jp,18,uddhata,uddhata,uddhata,uddhata:a.[cf.uddhacca] 掉舉せる,うわつける.,7,1
- 432429,jp,18,uddhumata,uddhumāta,uddhumāta,uddhumāta:a.[uddhumāyati の pp.] 膨張せる,ふくれたる.,9,1
- 432450,jp,18,uddhumataka,uddhumātaka,uddhumātaka,uddhumātaka:= uddhumāta.-saññā 膨張想.,11,1
- 432514,jp,18,uddhumayati,uddhumāyati,uddhumāyati,uddhumāyati:[ud-dhmā] ふくれる,膨張す.aor.uddhumāyi; pp.uddhumāta,uddhumāyita.,11,1
- 432531,jp,18,uddhumayika,uddhumāyika,uddhumāyika,uddhumāyika:a.膨れる,膨脹の.,11,1
- 432627,jp,18,uddisati,uddisati,uddisati,uddisati:[ud-disati] 指摘す,指定す,説戒す,誦説す [布薩に] fut.uddisissati; aor.uddisi; ger.uddissa; pp.uddiṭṭha; pass.uddissati,uddissiyati; caus.uddisāpeti 説戒せしむ.,8,1
- 432690,jp,18,uddissa,uddissa,uddissa,uddissa:indecl.[uddisati の ger.] 関して,ついて,對して,指定して.-kata 別請されたる.,7,1
- 432723,jp,18,uddita,uḍḍita,uḍḍita,uḍḍita:a.[uḍḍeti ②の pp.] 結ばれたる,継がれたる.,6,1
- 432735,jp,18,uddittha,uddiṭṭha,uddiṭṭha,uddiṭṭha:a.[uddisati の pp.] 指示されたる,略説されたる.,8,1
- 432786,jp,18,uddosita,uddosita,uddosita,uddosita:m.小屋,屋舎.,8,1
- 432820,jp,18,udeti,udeti,udeti,udeti:[ud-eti<i] 上る,現われる,増す.ppr.udayaṃ,udayanto; ger.udicca 高 き,上りて.pp.udita.,5,1
- 432837,jp,18,udicca,udicca,udicca,udicca:a.北西の,西北方の,高き.cf.uddiya,udeti.,6,1
- 432874,jp,18,udikkhati,udikkhati,udikkhati,udikkhati:[ud-īkṣ] 見る,觀察す,期待す,羨む.pr.3pl.udiccare; aor.1 sg.udikkhisaṃ.,9,1
- 432900,jp,18,udikkhitar,udikkhitar,udikkhitar,udikkhitar:m.觀察者,注視者.,10,1
- 432915,jp,18,udirana,udīraṇa,udīraṇa,udīraṇa:n.[<udīreti] 發言.,7,1
- 432931,jp,18,udiraye,udīraye,udīraye,udīraye:udīreti の opt.3sg.,7,1
- 432945,jp,18,udireti,udīreti,udīreti,udīreti:[ud-īreti] のベる,言う,話す.opt.udīraye; pp.udīrita; pass.udīyati [Sk.udīryate] 言われる.cf.udīraṇa.,7,1
- 432999,jp,18,udrabhati,udrabhati,udrabhati,udrabhati:食べる.opt.udrabheyyuṃ.,9,1
- 433003,jp,18,udraya,udraya,udraya,udraya:uddaya a.[=udaya] 生ずる,結果する,上る.,6,1
- 433028,jp,18,udriyati,udrīyati,udrīyati,udrīyati:uddīyati [Sk.uddīryate<ud-dṛ] 破れる,破壊す.fut.udrīyissati.,8,1
- 433039,jp,18,udu,udu,udu,udu:a.=uju.-mano 直意の.,3,1
- 433049,jp,18,udukkhala,udukkhala,udukkhala,udukkhala:m.n.[Sk.ulūkhalā] 臼(うす).,9,1
- 433094,jp,18,udukkhalika,udukkhalikā,udukkhalikā,udukkhalikā:f.[<udukkhala] 閫 (しきい).,11,1
- 433097,jp,18,udumbara,udumbara,udumbara,udumbara:m.[〃] 優曇婆羅,優曇華,無花果,いちじく.,8,1
- 433191,jp,18,udupana,udupāna,udupāna,udupāna:m.= udapāna 井.,7,1
- 433197,jp,18,ugga,ugga,ugga,ugga:a.① [Sk.ugra] 偉大なる,高級の(武官),烈しき.-putta 紳士,貴顕,大臣の子.②m.[<ud-gam] =uggamana 上昇.,4,1
- 433239,jp,18,uggacchati,uggacchati,uggacchati,uggacchati:[ud-gam] 昇る,上昇す.aor.uggacchiṃ; ger.uggañchitvāna; pp.uggata.,10,1
- 433262,jp,18,uggaha,uggaha,uggaha,uggaha:a.[<ud-grah] 取得,学得,把持.,6,1
- 433286,jp,18,uggahaka,uggāhaka,uggāhaka,uggāhaka:a.[uggāha-ka] 志学者,欲学者.,8,1
- 433350,jp,18,uggahayati,uggahāyati,uggahāyati,uggahāyati:=uggaheti 取る,取り上げる.ger.uggahāya.cf.uggaṇhāti.,10,1
- 433366,jp,18,uggahetar,uggahetar,uggahetar,uggahetar:m.[uggaha-tar] 取得者,学得者.,9,1
- 433401,jp,18,uggahita,uggahīta,uggahīta,uggahīta:uggahita a.[uggaṇhāti の pp.] 取り上げられたる,把持されたる,得られたる.,8,1
- 433483,jp,18,uggamana,uggamana,uggamana,uggamana:n.[ud-gam-ana] 上昇,上行.,8,1
- 433575,jp,18,ugganhati,uggaṇhāti,uggaṇhāti,uggaṇhāti:[ud-grah] 取り上げる,学ぶ,把持す.imper,uggaṇha,uggaṇhāhi; ger.uggayha; caus.uggaheti,uggāhayati (前と同意味); aor.uggahesi; ger.uggahetvā; inf.uggahetuṃ; pp.uggahita; caus.uggaṇhāpeti 取らしむ,学ばせる.,9,1
- 433660,jp,18,uggata,uggata,uggata,uggata:a.[uggacchati の pp.] 上昇せる,上行せる,高き.,6,1
- 433764,jp,18,ugghamseti,ugghaṃseti,ugghaṃseti,ugghaṃseti:[ud-ghṛṣ] 磨す,こする.pp.ugghaṭṭha.,10,1
- 433778,jp,18,uggharati,uggharati,uggharati,uggharati:[ud-kṣar] にじむ,もれる.,9,1
- 433795,jp,18,ugghata,ugghāta,ugghāta,ugghāta:a.[ud-ghāta] ゆすぶる,急に動かす.,7,1
- 433849,jp,18,ugghateti,ugghāṭeti,ugghāṭeti,ugghāṭeti:=ugghaṭṭeti [ud-ghaṭṭ,BSk.udghāṭayati] 除く,ほどく,開く.pp.ugghāṭita 開いた.caus.ugghāṭāpeti 開らかせる.,9,1
- 433886,jp,18,ugghati,ugghāti,ugghāti,ugghāti:f.[cf.ud-ghāta] 打撃,征服,勝利.,7,1
- 433894,jp,18,ugghatita,ugghaṭita,ugghaṭita,ugghaṭita:a.[ud-ghaṭati の pp.,BSk.udghaṭaka] 熱心なる,鋭き.-ññū 鋭敏なる知者,略解による知者.cf.vipañcitaññū.,9,1
- 433911,jp,18,ugghatita,ugghātita,ugghātita,ugghātita:a.[ugghāteti の pp.] 打たれたる,殺された.,9,1
- 433951,jp,18,ugghatta,ugghaṭṭa,ugghaṭṭa,ugghaṭṭa:a.[Sk.udghṛṣta] 砕かれた,すり減らした.-pāda 足が傷める.,8,1
- 433993,jp,18,ugghoseti,ugghoseti,ugghoseti,ugghoseti:[ud-ghoseti] 叫ぶ,布告する.,9,1
- 434022,jp,18,uggilati,uggilati,uggilati,uggilati:=uggirati ①.,8,1
- 434054,jp,18,uggirati,uggirati,uggirati,uggirati:① [Sk.udgirati] 唾をはく,吐く.ger.uggiritvāna.② [ud-gur] 挙 げる,運ぶ.,8,1
- 434082,jp,18,uggiva,uggīva,uggīva,uggīva:n.[ud-gīva] 首のひも[荷物を下げるための].,6,1
- 434106,jp,18,uhacca,ūhacca,ūhacca,ūhacca:adv.① [ūharati<ud-hṛ の ger.] 揭げて,舉げて; 引き出して,除いて.② [ūhanati<ud-han の ger.] 脱糞して.,6,1
- 434132,jp,18,uhana,ūhana,ūhana,ūhana:n.思考,思察.,5,1
- 434141,jp,18,uhanati,ūhanati,ūhanati,ūhanati:① [ud-han] 亂す,汚す,切斷す,放出す,排便す.pass.ūhaññati; aor.ūhani.② [=ud-hṛ] 舉げる,取り 去る.ger.ūhacca; pp.ūhata.,7,1
- 434155,jp,18,uhannati,ūhaññati,ūhaññati,ūhaññati:[ūhanati の pass.] 汚される,亂される.aor.ūhaññi,ūhani.,8,1
- 434167,jp,18,uhasana,ūhasana,ūhasana,ūhasana:n.[<ūhasati] 嘲笑.,7,1
- 434173,jp,18,uhasati,ūhasati,ūhasati,ūhasati:[ud-または ava-has] 嘲笑す,嘲弄す.,7,1
- 434185,jp,18,uhata,ūhata,ūhata,ūhata:a.① [ud-hṛ,ud-dhṛ の pp.= uddhaṭa,uddhata] 舉げられたる,取り 出されたる,破壞されたる.② [ud-han の pp.] 汚されたる,亂しされたる.,5,1
- 434273,jp,18,ujjagghati,ujjagghati,ujjagghati,ujjagghati:[ud-jagghati] 嘲笑す,嘲弄す,高笑す.,10,1
- 434299,jp,18,ujjahati,ujjahati,ujjahati,ujjahati:[ud-jahati<hā] 捨てる,放置す.imper.ujjaha; aor.1sg.ujjahaṃ.,8,1
- 434313,jp,18,ujjala,ujjala,ujjala,ujjala:a.[<ud-jval] 輝やく,燃える,美しき.,6,1
- 434336,jp,18,ujjalati,ujjalati,ujjalati,ujjalati:[ud-jalati<jval] 燃える,輝やく.caus.ujjāleti 燃やす,点火す.aor.ujjālayiṃ.,8,1
- 434396,jp,18,ujjangala,ujjaṅgala,ujjaṅgala,ujjaṅgala:m.[ud-jaṅgala] 砂漠地,不毛の地,ジャングル.,9,1
- 434421,jp,18,ujjavanika,ujjavanikā,ujjavanikā,ujjavanikā:f.[ujjavana-ika] 遡行する.,10,1
- 434429,jp,18,ujjavati,ujjavati,ujjavati,ujjavati:[ud-javati] 流れをさかのぼる,遡行す.,8,1
- 434480,jp,18,ujjhaggika,ujjhaggikā,ujjhaggikā,ujjhaggikā:f.[<ujjagghati] 高笑.,10,1
- 434485,jp,18,ujjhana,ujjhāna,ujjhāna,ujjhāna:n.[ud-jhāna ] 嫌責,不満.-saññin,-saññika 不満の想ある,嫌責の.,7,1
- 434554,jp,18,ujjhapeti,ujjhāpeti,ujjhāpeti,ujjhāpeti:[ujjhāyati の caus.] 嫌恨す.,9,1
- 434572,jp,18,ujjhati,ujjhati,ujjhati,ujjhati:[ujjh] 捨てる,放棄す,掃蕩す.pp.ujjhita.,7,1
- 434583,jp,18,ujjhatti,ujjhatti,ujjhatti,ujjhatti:f.[<ud-jhāyati] 毀呰,嫌責,不満.cf.ujjhāna.,8,1
- 434606,jp,18,ujjhayati,ujjhāyati,ujjhāyati,ujjhāyati:[ud-jhāyati] 譏嫌す,嫌責す,不機嫌となる.aor.ujjhāyi,ujjhāyittha; inf.ujjhātuṃ; caus.ujjhāpeti.,9,1
- 434634,jp,18,ujjhita,ujjhita,ujjhita,ujjhita:a.[ujjhati の pp.] 投棄せる,捨てられたる.,7,1
- 434664,jp,18,ujjota,ujjota,ujjota,ujjota:m.[Sk.udyota] 光輝,光明.,6,1
- 434704,jp,18,ujju,ujju,ujju,ujju:ujjuka =uju,ujuka.,4,1
- 434725,jp,18,uju,uju,uju,uju:ujju a.[Sk.ṛju.cf.ajjava] 正しき,正直の,質直の.-gata 正しく行ける,正行の.-bhūta 正直になれる,正しき.-vipaccanīka 正反対の.,3,1
- 434785,jp,18,ujuka,ujuka,ujuka,ujuka:ujjuka a.[uju-ka] 正しき,端直の.,5,1
- 434881,jp,18,uka,ūkā,ūkā,ūkā:f.[Sk.yūkā] しらみ.,3,1
- 434902,jp,18,ukka,ukkā,ukkā,ukkā:f.[Sk.ulkā] ①炬,炬火,松明,たいまつ.-ūpamā 炬火の譬喻.②ふいご,鍛冶場,釜.③ 流星.,4,1
- 434913,jp,18,ukkacana,ukkācanā,ukkācanā,ukkācanā:f.[<ukkāceti] 虚談,好言,美辞.,8,1
- 434928,jp,18,ukkaceti,ukkāceti,ukkāceti,ukkāceti:水をくみ出す.,8,1
- 434936,jp,18,ukkacita,ukkācita,ukkācita,ukkācita:a.[ukkāceti の pp.] 外面を飾った,美辞の,偽の.,8,1
- 434981,jp,18,ukkala,ukkala,ukkala,ukkala:m.[Sk.utkala] 運搬者,奴隷.,6,1
- 435025,jp,18,ukkamati,ukkamati,ukkamati,ukkamati:[ud-kamati<kram] 側へ行く,道を外れる.ger.ukkamma(okkamma とも書く); caus.ukkāmeti,ukkamāpeti; ukkamana 外れること.,8,1
- 435031,jp,18,ukkameti,ukkāmeti,ukkāmeti,ukkāmeti:[ukkamati の caus.] 道をそれさせる,側へ行かせる.,8,1
- 435045,jp,18,ukkamsa,ukkaṃsa,ukkaṃsa,ukkaṃsa:m.[<ukkassati,ud-kṛṣ] 卓越,優秀,卓上.,7,1
- 435085,jp,18,ukkamsaka,ukkaṃsaka,ukkaṃsaka,ukkaṃsaka:a.[ukkaṃsa-ka] 卓上する,賞讃する.,9,1
- 435094,jp,18,ukkamsana,ukkaṃsanā,ukkaṃsanā,ukkaṃsanā:f.[<ukkaṃsati] 称揚,称讃.,9,1
- 435135,jp,18,ukkamsati,ukkaṃsati,ukkaṃsati,ukkaṃsati:ukkaṃseti [ud-kṛṣ,BSk.utkarṣayati] 挙揚す,賞揚す.pp.ukkaṭṭha.,9,1
- 435206,jp,18,ukkannaka,ukkaṇṇaka,ukkaṇṇaka,ukkaṇṇaka:m.[ut-kaṇṇa-ka] 疥瘡.,9,1
- 435216,jp,18,ukkantati,ukkantati,ukkantati,ukkantati:[ud-kantati] 切る,切断する.ger.ukkantvā,ukkacca.,9,1
- 435224,jp,18,ukkantha,ukkaṇṭhā,ukkaṇṭhā,ukkaṇṭhā:f.[<ukkaṇṭhati] 恋情,待望,失望.,8,1
- 435238,jp,18,ukkanthana,ukkaṇṭhanā,ukkaṇṭhanā,ukkaṇṭhanā:f.[<ukkaṇṭhati] 失望.,10,1
- 435267,jp,18,ukkanthati,ukkaṇṭhati,ukkaṇṭhati,ukkaṇṭhati:[ud-kaṇṭh] 鶴首す,待望す,厭う,いらいらする.pp.ukkaṇṭhita 不満の.,10,1
- 435284,jp,18,ukkanthi,ukkaṇṭhi,ukkaṇṭhi,ukkaṇṭhi:ukkaṇṭhikā f.待望,不満,苦痛.,8,1
- 435354,jp,18,ukkapindaka,ukkapiṇḍaka,ukkapiṇḍaka,ukkapiṇḍaka:m.害虫,害獣.,11,1
- 435363,jp,18,ukkara,ukkāra,ukkāra,ukkāra:m.[<ud-kṛ,ukkarati 排泄す] 大便,糞 cf.uccāra.,6,1
- 435400,jp,18,ukkasati,ukkāsati,ukkāsati,ukkāsati:[ud-kāsati] 謦咳す,せきばらいする.aor.ukkāsi; pp.ukkāsita.,8,1
- 435421,jp,18,ukkasika,ukkāsikā,ukkāsikā,ukkāsikā:f.拭布.,8,1
- 435427,jp,18,ukkasita,ukkāsita,ukkāsita,ukkāsita:a.[ukkāsati の pp.] 咳払いせる,咳嗽せる.,8,1
- 435455,jp,18,ukkattha,ukkaṭṭha,ukkaṭṭha,ukkaṭṭha:a.[ukkaṃsati の pp.,BSk.utkṛṣta] 高き,高貴の,すぐれたる.,8,1
- 435542,jp,18,ukkatthata,ukkaṭṭhatā,ukkaṭṭhatā,ukkaṭṭhatā:f.[ukkaṭṭha-tā] 高貴,優位.,10,1
- 435561,jp,18,ukkatthita,ukkaṭṭhita,ukkaṭṭhita,ukkaṭṭhita:a.[=ukkaṭhita<ud-kaṭhati,ud-kuthati] 煮られたる,沸騰する.,10,1
- 435588,jp,18,ukkhali,ukkhalī,ukkhalī,ukkhalī:ukkhali,ukkhalikā f.[cf.Sk.ukhā,ukha] 揚げ鍋,鍋,鍋遊び.,7,1
- 435635,jp,18,ukkhepaka,ukkhepaka,ukkhepaka,ukkhepaka:a.[ukkhepa-ka] 投げ入れる,投げる.,9,1
- 435662,jp,18,ukkhepaniya,ukkhepaniya,ukkhepaniya,ukkhepaniya:a.[ukkhepana-iya] 挙罪さるべき.-kamma 挙罪羯磨,応除却所作.,11,1
- 435690,jp,18,ukkhetita,ukkheṭita,ukkheṭita,ukkheṭita:a.[<ud-kheṭ] つばを吐き出せる,捨てたる.,9,1
- 435706,jp,18,ukkhipana,ukkhipanā,ukkhipanā,ukkhipanā:n.,ukkhepanā f.[<ukkhepa] 投げ上げること,冷笑.,9,1
- 435725,jp,18,ukkhipati,ukkhipati,ukkhipati,ukkhipati:[ud-khipati] 挙げる,挙罪す.pp.ukkhitta; pass.ukkhipiyati; caus.ukkhipāpeti.,9,1
- 435772,jp,18,ukkhitta,ukkhitta,ukkhitta,ukkhitta:a.[ukkhipati の pp.] 引き抜きたる,挙げたる,被挙の,擯斥されたる,排拒せる.-āsika 剣を抜ける.-citta 乱心者.-paligha 障碍を除去する.,8,1
- 435794,jp,18,ukkhittaka,ukkhittaka,ukkhittaka,ukkhittaka:a.[ukkhitta-ka] 引き上げたる,被挙者.,10,1
- 435854,jp,18,ukkinna,ukkiṇṇa,ukkiṇṇa,ukkiṇṇa:a.[ud-kṛ の pp.] 掘り上げられた,掘り出されたる.,7,1
- 435885,jp,18,ukkotana,ukkoṭana,ukkoṭana,ukkoṭana:n.[<ukkoṭeti] 虚偽,賄賂,決定の逆転.,8,1
- 435895,jp,18,ukkotanaka,ukkoṭanaka,ukkoṭanaka,ukkoṭanaka:a.n.[ukkoṭana-ka] 改訂,決定の逆転.,10,1
- 435926,jp,18,ukkoteti,ukkoṭeti,ukkoṭeti,ukkoṭeti:曲げ直す,決定したことを逆転さす.,8,1
- 435949,jp,18,ukkujja,ukkujja,ukkujja,ukkujja:a.[ud-kujja] 直立せる,立てる.,7,1
- 435973,jp,18,ukkujjati,ukkujjati,ukkujjati,ukkujjati:ukkujjeti [ukkujja の denom.] 起こす,直立さす.,9,1
- 436003,jp,18,ukkula,ukkūla,ukkūla,ukkūla:a.[ud-kūla] 上り坂の,高き.,6,1
- 436016,jp,18,ukkusa,ukkusa,ukkusa,ukkusa:m.[cf.ukkuṭṭhi] 鶚,みさご.,6,1
- 436037,jp,18,ukkutika,ukkuṭika,ukkuṭika,ukkuṭika:a.[BSk.utkuṭuka] 蹲踞,跪坐せる,胡跪せる,しゃがんだ.,8,1
- 436067,jp,18,ukkutthi,ukkuṭṭhi,ukkuṭṭhi,ukkuṭṭhi:f.[<ud-kruś] 叫ぶこと,叫喚.,8,1
- 436089,jp,18,uklapa,uklāpa,uklāpa,uklāpa:ukkalāpa a.[cf.Sk.ut-kalāpayati] 無人の,汚れたる.,6,1
- 436123,jp,18,ulara,uḷāra,uḷāra,uḷāra:a.[Sk.BSk.udāra] 偉大なる,廣大なる,すぐれた,富める.cf.oḷārika,udāra.,5,1
- 436235,jp,18,ullahaka,ullahaka,ullahaka,ullahaka:a.齟嚼の,齒でかむ.,8,1
- 436255,jp,18,ullanghana,ullaṅghanā,ullaṅghanā,ullaṅghanā:f.[<ullaṅghati] 舉,飛上.,10,1
- 436269,jp,18,ullanghati,ullaṅghati,ullaṅghati,ullaṅghati:[ud-laṅgh] 飛び上る,跳ぶ.caus.ullaṅgheti 跳ばせる.pp.ullaṅghita.,10,1
- 436297,jp,18,ullanghita,ullaṅghita,ullaṅghita,ullaṅghita:a.[ullaṅgheti の pp.] 舉上されたる,高舉せる.,10,1
- 436323,jp,18,ullapana,ullapanā,ullapanā,ullapanā:ullapana n.f.[<ullapati] 贊虚談.,8,1
- 436351,jp,18,ullapati,ullapati,ullapati,ullapati:[ud-lap] 語る,虚談す.,8,1
- 436404,jp,18,ullikhita,ullikhita,ullikhita,ullikhita:a.[ud-likh の pp.] 梳(す)ける,くしけずった.,9,1
- 436420,jp,18,ullingeti,ulliṅgeti,ulliṅgeti,ulliṅgeti:[ud-liṅga の denom.] 示す,特徴を出す.,9,1
- 436430,jp,18,ullitta,ullitta,ullitta,ullitta:a.[ud-lip の pp.] 塗れる.,7,1
- 436457,jp,18,ulloka,ulloka,ulloka,ulloka:m.下敷; 觀見,瞻視.,6,1
- 436469,jp,18,ullokaka,ullokaka,ullokaka,ullokaka:a.[<ulloketi] のぞき込む.,8,1
- 436507,jp,18,ulloketi,ulloketi,ulloketi,ulloketi:[ud-lok] 見上げる,期待す.pp.ullokita.cf.ullokaka.,8,1
- 436527,jp,18,ullola,ullola,ullola,ullola:m.[<ud-lul] 波,動揺,不安.,6,1
- 436560,jp,18,ullulita,ullulita,ullulita,ullulita:a.[ulloleti の pp.] 動揺せる,波うつ.,8,1
- 436566,jp,18,ullumpana,ullumpana,ullumpana,ullumpana:n.[<ullumpati] 救濟.,9,1
- 436582,jp,18,ullumpati,ullumpati,ullumpati,ullumpati:[ud-lup,BSk.〃] 取り上げる,助ける,救濟す.,9,1
- 436607,jp,18,uluka,ulūka,ulūka,ulūka:m.[〃] ふくろう,梟.-pakkhika ふくろうの羽の衣,梟衣.,5,1
- 436636,jp,18,ulumpa,uḷumpa,uḷumpa,uḷumpa:m.筏,いかだ.,6,1
- 436654,jp,18,ulunka,uḷuṅka,uḷuṅka,uḷuṅka:m.匙,スプーン.,6,1
- 436729,jp,18,umhayati,umhayati,umhayati,umhayati:[ud-smi] 笑う,高笑す.caus.umhāpeti.,8,1
- 436741,jp,18,umi,ūmī,ūmī,ūmī:ūmi,ūmikā f.[Sk.ūrmi] 波 = ummī.-bhaya 波浪怖.,3,1
- 436750,jp,18,umma,ummā,ummā,ummā:f.[Sk.umā] 亜麻.,4,1
- 436763,jp,18,ummada,ummāda,ummāda,ummāda:m.[ud-māda] 狂氣,憍醉.,6,1
- 436779,jp,18,ummadana,ummādanā,ummādanā,ummādanā:ummādana n.f.[<ummāda] 癡狂.,8,1
- 436811,jp,18,ummaddapeti,ummaddāpeti,ummaddāpeti,ummaddāpeti:ummaddeti [udmṛd の caus.] 揉ませる,摩す.,11,1
- 436839,jp,18,ummagga,ummagga,ummagga,ummagga:m.[ud-magga] ① 隧道,トンネル,地下道.② 傍道,邪道.,7,1
- 436868,jp,18,ummanga,ummaṅga,ummaṅga,ummaṅga:a.[<ummagga] 邪道の,不運な.,7,1
- 436882,jp,18,ummara,ummāra,ummāra,ummāra:m.① 境界線,境界石,閾,しきい,横木.② ウンマーラ花.,6,1
- 436903,jp,18,ummasana,ummasanā,ummasanā,ummasanā:f.[<ummasati] 逆摩,捉舉.,8,1
- 436916,jp,18,ummatta,ummatta,ummatta,ummatta:a.[ud-matta<mad] 狂える,癡狂の.cf.ummāda.,7,1
- 436929,jp,18,ummattaka,ummattaka,ummattaka,ummattaka:a.= ummatta,f.ummattikā 狂女.,9,1
- 436984,jp,18,ummi,ummī,ummī,ummī:ummi f.[=ūmi] 波.,4,1
- 436988,jp,18,ummihati,ummihati,ummihati,ummihati:[ud-mih] 放尿す.,8,1
- 437025,jp,18,ummileti,ummīleti,ummīleti,ummīleti:[ud-mīl の caus.] 目を開く.,8,1
- 437050,jp,18,ummisati,ummisati,ummisati,ummisati:[ud-misati] 眼を開く.,8,1
- 437080,jp,18,ummujjana,ummujjana,ummujjana,ummujjana:n.,ummujjā f.[<ummujjati] 浮揚,水から頭を出すこと.ummujja-nimujja 浮沈.,9,1
- 437114,jp,18,ummujjati,ummujjati,ummujjati,ummujjati:[ud-majj] 浮ぶ,水から顔を出す.ppr.ummujjamāna.,9,1
- 437137,jp,18,ummuka,ummuka,ummuka,ummuka:n.[Sk.ulmuka] 松明,たいまつ.,6,1
- 437158,jp,18,ummula,ummūla,ummūla,ummūla:ummūlaka a.[ud-mūla] 根こそぎ.,6,1
- 437185,jp,18,ummuleti,ummūleti,ummūleti,ummūleti:[ummūla の denom.] 根絶す.,8,1
- 437201,jp,18,una,ūna,ūna,ūna:a.[〃] 不足せる,欠きたる,少き,減ぜる.dvīhi ūnaṃ purisa-sahassaṃ ニ人だけ少い千人(998人)の男.-udara,-odara 空腹,からの胃.,3,1
- 437210,jp,18,unaka,ūnaka,ūnaka,ūnaka:a.[ūna-ka] 不足せる,減ぜる.,5,1
- 437222,jp,18,unatta,ūnatta,ūnatta,ūnatta:n.[ūna-tta] 欠乏,消耗,不足.,6,1
- 437239,jp,18,uncha,uñchā,uñchā,uñchā:uñcha f.[Sk.uñcha,uñchana<uñch] 落穂.-patta 残食の鉢.cf.samuñchaka.,5,1
- 437262,jp,18,unchati,uñchati,uñchati,uñchati:[uñch] 落穗を拾う,求める.,7,1
- 437312,jp,18,undura,undūra,undūra,undūra:undura m.鼠,ねずみ.,6,1
- 437328,jp,18,unha,uṇha,uṇha,uṇha:a.[Sk.uṣṇa] 暑き,暑熱の,熱気の.-kāla,-samaya 暑時,暑熱時.,4,1
- 437496,jp,18,unhisa,uṇhīsa,uṇhīsa,uṇhīsa:m.[Sk.uṣṇīṣa] 肉髻,王冠,笠木.-sīsa 頭上の肉髻[三十二相の一].,6,1
- 437533,jp,18,unna,uññā,uññā,uññā:f.=avaññā 軽侮.,4,1
- 437550,jp,18,unna,uṇṇā,uṇṇā,uṇṇā:uṇṇa n.f.[Sk.ūrṇā,ūrṇa] 毫,白毫,羊毛.-nābhi 蜘蛛,くも.-loma 白毫.,4,1
- 437573,jp,18,unnada,unnāda,unnāda,unnāda:m.[<ud-nad] 叫び,高聲.,6,1
- 437602,jp,18,unnadati,unnadati,unnadati,unnadati:[ud-nadati<nad] 聲を上げる.叫ぶ.aor.unnadi; caus.unnādeti.,8,1
- 437619,jp,18,unnadeti,unnādeti,unnādeti,unnādeti:[ud-nad の caus.] 響かせる.,8,1
- 437641,jp,18,unnadin,unnādin,unnādin,unnādin:a.[unnāda-in] 號叫の,大聲の.,7,1
- 437655,jp,18,unnahana,unnahanā,unnahanā,unnahanā:f.[<ud-nah] 纏絡語.,8,1
- 437664,jp,18,unnaka,unnaka,unnaka,unnaka:m.香料の一種.,6,1
- 437672,jp,18,unnala,uṇṇala,uṇṇala,uṇṇala:a.[uṇṇa-la] 高慢なる,尊大なる.,6,1
- 437674,jp,18,unnala,unnala,unnala,unnala:unnaḷa a.高慢の,憍慢の,尊大の,不遜の.,6,1
- 437730,jp,18,unnamati,uṇṇamati,uṇṇamati,uṇṇamati:=unnamati [ud-nam] 上昇する,高慢である.opt.uṇṇameyya; caus.uṇṇameti,unnāmeti.,8,1
- 437737,jp,18,unnamati,unnamati,unnamati,unnamati:[ud-nam = uṇṇamati] 上る,登る.pp.uṇṇata,unnata; caus.unnāmeti,uṇṇameti.,8,1
- 437772,jp,18,unnameti,unnāmeti,unnāmeti,unnāmeti:uṇṇameti [unnamati<nam の caus.] 揚げる,ほめ舉げる.inf.uṇṇametave.,8,1
- 437802,jp,18,unnangala,unnaṅgala,unnaṅgala,unnaṅgala:a.[ud-naṅgala] 鋤を外す,休業.,9,1
- 437817,jp,18,unnata,uṇṇata,uṇṇata,uṇṇata:=unnata a.[uṇṇamati の pp .,Sk.unnata] 高挙せる,高貢の,高慢の.,6,1
- 437823,jp,18,unnata,unnata,unnata,unnata:=uṇṇata.,6,1
- 437835,jp,18,unnatabba,uññātabba,uññātabba,uññātabba:uṇṇātabha a.[ava-jñā の grd.] 軽侮さるべき.,9,1
- 437882,jp,18,unnati,uṇṇati,uṇṇati,uṇṇati:f.[<uṇṇamati] =unnati.,6,1
- 437889,jp,18,unnati,unnati,unnati,unnati:= uṇṇati 高貢,高慢.,6,1
- 437928,jp,18,unni,uṇṇī,uṇṇī,uṇṇī:f.[<uṇṇa] 毛衣.,4,1
- 437943,jp,18,upa-,upa-,upa-,upa-:pref.[〃] 近く,副の,隨える.,4,1
- 437955,jp,18,upabbajati,upabbajati,upabbajati,upabbajati:[upa-vraj] 近づく,至る,訪ねる.opt.upabbaje.,10,1
- 437971,jp,18,upabhoga,upabhoga,upabhoga,upabhoga:m.[<upabhuñjati] 受用,利益.,8,1
- 438061,jp,18,upabhunjati,upabhuñjati,upabhuñjati,upabhuñjati:[upa-bhuj] 受用す,樂しむ.inf.upabhottuṃ; grd.upabhogga; pp.upabhutta.,11,1
- 438079,jp,18,upabruhana,upabrūhaṇa,upabrūhaṇa,upabrūhaṇa:n.増大,増加.,10,1
- 438132,jp,18,upacara,upacāra,upacāra,upacāra:m.[<upa-car] 接近,習慣,近郊,擲石所及所,近行.-samādhi 近行定.,7,1
- 438199,jp,18,upacaraka,upacāraka,upacāraka,upacāraka:a.[upacāra-ka] 侍從の,近行の.,9,1
- 438294,jp,18,upacarati,upacarati,upacarati,upacarati:[upa-car] 取り扱う,使用する.pp.upaciṇṇa,upacarita.,9,1
- 438353,jp,18,upacaya,upacaya,upacaya,upacaya:m.[<upa-ci] 積集,集積.,7,1
- 438367,jp,18,upacca,upacca,upacca,upacca:=uppacca [uppatitvā] 飛び上りて.,6,1
- 438381,jp,18,upaccagam,upaccagaṃ,upaccagaṃ,upaccagaṃ:upaccagā [upātigacchati,upa-ati-gam の aor.] すぎ去った,去った,逃げた.3pl.upaccaguṃ.,9,1
- 438401,jp,18,upaccheda,upaccheda,upaccheda,upaccheda:m.[<upa-chid] 斷壞,斷絶.upacchedaka a.斷絶,中斷する.,9,1
- 438450,jp,18,upacchindati,upacchindati,upacchindati,upacchindati:[upa-chindati<chid] 斷絕す,破壊す.opt.upacchinde; aor.upacchijji; pp.upacchinna.,12,1
- 438503,jp,18,upacchubhati,upacchubhati,upacchubhati,upacchubhati:[upa-chubhati<chubh,kṣubh] 投げる,投げつける.cf.chuddha,nicchubhati.,12,1
- 438514,jp,18,upacika,upacikā,upacikā,upacikā:f.蟻,あり,白蟻.,7,1
- 438546,jp,18,upacinati,upacināti,upacināti,upacināti:[upa-ci] 集める,積む,注意す,觀察す.pp.upacita; pass.upaciyyati.,9,1
- 438568,jp,18,upacinna,upaciṇṇa,upaciṇṇa,upaciṇṇa:a.[upa-car の pp.] 慣習の,既知の.,8,1
- 438582,jp,18,upacita,upacita,upacita,upacita:a.[upacināti<ci の pp.] 積まれたる,集められた,建てられたる.,7,1
- 438643,jp,18,upada,upādā,upādā,upādā:adv.[=upādāya,upādiyati の ger.] 取って,取著の,所造の.-rūpa 所造色.,5,1
- 438678,jp,18,upadahati,upadahati,upadahati,upadahati:[upa-dahati<dhā] 置く,供給する,與える,致す.grd.upadahātabba.cf.upadhi.,9,1
- 438713,jp,18,upadamseti,upadaṃseti,upadaṃseti,upadaṃseti:= upadasseti 示す,現わす.aor.upadaṃsayi.,10,1
- 438731,jp,18,upadana,upādāna,upādāna,upādāna:n.[upa-ā-dā-ana] ① 取,取著,執着.② 燃料.-kkhandha 取蘊.,7,1
- 438874,jp,18,upadaniya,upādāniya,upādāniya,upādāniya:a.[upādāna-iya] 應取の,順取.,9,1
- 438931,jp,18,upadasseti,upadasseti,upadasseti,upadasseti:[upa-dṛś の caus.] 示す,明説す.,10,1
- 438955,jp,18,upadaya,upādāya,upādāya,upādāya:adv.[upādiyati の ger.] =upādā 取って,執取して.,7,1
- 439006,jp,18,upaddava,upaddava,upaddava,upaddava:m.[upa-dava] 禍,害,横災,困厄.,8,1
- 439062,jp,18,upaddha,upaḍḍha,upaḍḍha,upaḍḍha:n.[upa-aḍḍha,BSk.upārdha] 半分の.,7,1
- 439236,jp,18,upadduta,upadduta,upadduta,upadduta:a.[upaddavati<dru の pp.] 惱まされたる,苦難せる,困厄の.,8,1
- 439283,jp,18,upadhamseti,upadhaṃseti,upadhaṃseti,upadhaṃseti:upadaṃseti の誤り.,11,1
- 439286,jp,18,upadhana,upadhāna,upadhāna,upadhāna:n.[upa-dhā-ana] 枕,置くこと,與えること.,8,1
- 439305,jp,18,upadharana,upadhāraṇa,upadhāraṇa,upadhāraṇa:n.[<upadhāreti] 受け器,乳桶,乳器,確持.,10,1
- 439358,jp,18,upadhareti,upadhāreti,upadhāreti,upadhāreti:[upa-dhṛ の caus.] 思考せる,理解する,捜す.pp.upadhārita.,10,1
- 439385,jp,18,upadharita,upadhārita,upadhārita,upadhārita:a.[upadhāreti の pp.] 考慮されたる,反省せる.,10,1
- 439414,jp,18,upadhavati,upadhāvati,upadhāvati,upadhāvati:[upa-dhāvati<dhāv] 近くを走る,圍繞する.pp.upadhāvita.,10,1
- 439435,jp,18,upadheyya,upadheyya,upadheyya,upadheyya:n.=upatheyya.,9,1
- 439442,jp,18,upadhi,upadhi,upadhi,upadhi:m.[<upa-dhā,BSk.〃] 依,依著(渴愛煩惱),所依,存在の基礎,生の素質,妻子等.pl.nom.upadhayo.-kkhaya 依の滅,諸依滅盡.,6,1
- 439455,jp,18,upadhi,upādhi,upādhi,upādhi:m.[<upa-ā-dhā] 座布團,備品.,6,1
- 439479,jp,18,upadhika,upadhīka,upadhīka,upadhīka:upadhika a.[upadhi-ka] 依ある.,8,1
- 439595,jp,18,upadinna,upādiṇṇa,upādiṇṇa,upādiṇṇa:upādinna a.[upādiyati の pp.] 已取の,執受されたる.,8,1
- 439773,jp,18,upadisati,upadisati,upadisati,upadisati:[upa-disati] 示す,指摘す,訓誠す.pp.upadiṭṭha 指摘せる.,9,1
- 439783,jp,18,upadisesa,upādisesa,upādisesa,upādisesa:a.[upādi-sesa] 餘依の,有餘の.,9,1
- 439814,jp,18,upadissati,upadissati,upadissati,upadissati:[upa-dissati] 見られる,見出される.pres.3pl.upadissare=upadissanti.,10,1
- 439851,jp,18,upadiyati,upādiyati,upādiyati,upādiyati:[upa-ā-dā] 取る,執取す,執受す.ger.upādāya,upādā,upādiyitvā; ppr.upādiyaṃ,upādiyamāna,upādiyāna; pp.upādiṇṇa,upādinna.,9,1
- 439889,jp,18,upaga,upaga,upaga,upaga:a.[<upa-gam] 到る,達する,經驗せる,屬せる.,5,1
- 439926,jp,18,upagacchati,upagacchati,upagacchati,upagacchati:[upa-gacchati<gam] 近づく,接近する,著手す.ger.upagantvā,upagamma; aor.upagacchi,upagacchittha,upagañchi,upagacchiṃsu,upagacchuṃ; pp.upagata.,11,1
- 439937,jp,18,upagacchati,upāgacchati,upāgacchati,upāgacchati:[upa-ā-gam] 近づく,到達する.aor.upāgami,upāgamuṃ,upāgañchi,upāgañchuṃ; imper.upāgaccha; pp.upāgata.,11,1
- 439971,jp,18,upagalita,upagaḷita,upagaḷita,upagaḷita:a.[upagaḷati の pp.] 流れ出た,にじんだ.,9,1
- 439980,jp,18,upagamam,upagāmaṃ,upagāmaṃ,upagāmaṃ:adv.[upa-gāma の acc.] 村の近くに.,8,1
- 440042,jp,18,upagamin,upagāmin,upagāmin,upagāmin:a.[<upa-gam] 近づく,經驗する.,8,1
- 440091,jp,18,upagata,upagata,upagata,upagata:a.[upagacchati の pp.] 近づける,陷れる,苦しめる.,7,1
- 440099,jp,18,upagata,upāgata,upāgata,upāgata:a.[upāgacchati の pp.] 近づける,到達せる.,7,1
- 440153,jp,18,upaghata,upaghāta,upaghāta,upaghāta:a.[<upa-han] 惱害されたる,害されたる.,8,1
- 440165,jp,18,upaghataka,upaghātaka,upaghātaka,upaghātaka:upaghātika,upaghātin a.[upaghāta-ka,-ika,-in] 違害の,害する.,10,1
- 440222,jp,18,upaghattita,upaghaṭṭita,upaghaṭṭita,upaghaṭṭita:a.[upaghaṭṭeti の pp.] ノァクせる,打てる.,11,1
- 440251,jp,18,upaguhati,upagūhati,upagūhati,upagūhati:[upa-gūhati] 抱く.ger.upaguyha.,9,1
- 440285,jp,18,upahacca,upahacca,upahacca,upahacca:adv.[upahanti の ger.,然し實はupapajjati の ger.upapajja,upapaccaなるべし.BSk.upapadya] 生じて,再生して.-parinibbāyin 生般涅槃.,8,1
- 440320,jp,18,upahana,upāhanā,upāhanā,upāhanā:f.[Sk.f.upānah,m.upānaha,BSk.n.upānaha] 履物,草鞋,上靴,草履.-thavika 履物入れ,靴袋.,7,1
- 440394,jp,18,upahannati,upahaññati,upahaññati,upahaññati:[upahanti の pass.] 害される.,10,1
- 440410,jp,18,upahanti,upahanti,upahanti,upahanti:upahanati [upa-han] 害す,破壞す.pp.upahata; pass.upahaññati.,8,1
- 440422,jp,18,upahara,upahāra,upahāra,upahāra:m.[<upaharati] 將來,贈呈.,7,1
- 440436,jp,18,upaharana,upaharaṇa,upaharaṇa,upaharaṇa:n.[<upa-hṛ] 贈呈,取得.,9,1
- 440444,jp,18,upaharati,upaharati,upaharati,upaharati:[upa-hṛ] もたらす,贈る.,9,1
- 440468,jp,18,upahata,upahata,upahata,upahata:a.[upahanti<han の pp.] 害されたる,害破されたる.,7,1
- 440520,jp,18,upahattar,upahattar,upahattar,upahattar:m.[upa-hṛ-tar] 將來者,もたらす者.,9,1
- 440530,jp,18,upahimsati,upahiṃsati,upahiṃsati,upahiṃsati:[upa-hiṃs] 害す,傷つける.,10,1
- 440542,jp,18,upajanati,upajānāti,upajānāti,upajānāti:[upa-jānāti<jñā] 知る,識知す.fut.upaññissati,upaññassati; aor.1sg.upaññāsiṃ; pp.upaññāta; caus.upajānāpeti 知らせる,報知す.,9,1
- 440567,jp,18,upajivati,upajīvati,upajīvati,upajīvati:[upa-jīvati] 依って活く,依存す,支持される.,9,1
- 440590,jp,18,upajivin,upajīvin,upajīvin,upajīvin:a.[upajīva-in] 依存する,依って生活する.f.upajīvinī.,8,1
- 440601,jp,18,upajjha,upajjhā,upajjhā,upajjhā:upajjhāya m.[Sk.upādhyāya] 和尚,親教師.,7,1
- 440661,jp,18,upajuta,upajūta,upajūta,upajūta:n.[upa-jūta] かけ事,賭.,7,1
- 440688,jp,18,upakacchaka,upakacchaka,upakacchaka,upakacchaka:m.[upakaccha-ka] 窪地,凹み,脇下,股下.,11,1
- 440709,jp,18,upakaddhati,upakaḍḍhati,upakaḍḍhati,upakaḍḍhati:[upa-kaḍḍhati] 引く.引きつける.cf.upakaṭṭha.,11,1
- 440748,jp,18,upakannaka,upakaṇṇaka,upakaṇṇaka,upakaṇṇaka:a.[upa-kaṇṇa-ka] 耳に近く,秘密の.loc.upakaṇṇake 秘かに.,10,1
- 440809,jp,18,upakappati,upakappati,upakappati,upakappati:[upa-kappati] 役に立つ,奉仕する.,10,1
- 440832,jp,18,upakara,upakāra,upakāra,upakāra:m.[<upa-kṛ] 利益,資助,助成,助味.,7,1
- 440851,jp,18,upakaraka,upakāraka,upakāraka,upakāraka:a.[upakāra-ka] 資助の,有効の,助因.f.upakārikā 援助者.,9,1
- 440894,jp,18,upakarana,upakaraṇa,upakaraṇa,upakaraṇa:n.[upa-kṛ-ana] 利益,資助,資具.,9,1
- 441007,jp,18,upakarin,upakārin,upakārin,upakārin:a.m.[upakāra-in] 資助者,援助者,保塁.,8,1
- 441024,jp,18,upakaroti,upakaroti,upakaroti,upakaroti:[upa-kṛ] 資助す,支持す,愛護す.aor.upakāsiṃ; pp.upakkhaṭa.,9,1
- 441034,jp,18,upakasim,upakāsiṃ,upakāsiṃ,upakāsiṃ:upakaroti の aor.1sg.,8,1
- 441046,jp,18,upakattha,upakaṭṭha,upakaṭṭha,upakaṭṭha:a.[upa-kṛṣ の pp.] 近づける,接近せる,附近の.,9,1
- 441071,jp,18,upakiriya,upakiriyā,upakiriyā,upakiriyā:f.[<upa-kṛ] 道具,裝飾品.,9,1
- 441079,jp,18,upakkama,upakkama,upakkama,upakkama:m.[<upa-kram] 對策,行動,修治,陰謀,攻撃.,8,1
- 441141,jp,18,upakkamati,upakkamati,upakkamati,upakkamati:[upa-kamati<kram] 攻撃す,著手す.upakkamana n.接近,攻撃.,10,1
- 441200,jp,18,upakkhalati,upakkhalati,upakkhalati,upakkhalati:[upa-khalati<kṣar] つまづく,よろける.cf.upakkhalana 顛倒.,11,1
- 441218,jp,18,upakkhata,upakkhaṭa,upakkhaṭa,upakkhaṭa:upakkhata a.[upakaroti の pp.] 資助されたる,準備されたる.,9,1
- 441244,jp,18,upakkilesa,upakkilesa,upakkilesa,upakkilesa:m.[upa-kilesa,BSk.upakleśa] 隨煩惱,小煩惱,隨染,垢穢,錆.,10,1
- 441336,jp,18,upakkilittha,upakkiliṭṭha,upakkiliṭṭha,upakkiliṭṭha:a.[upa-klid または kliś の pp.] 雑染せる,不浄の.,12,1
- 441357,jp,18,upakkitaka,upakkitaka,upakkitaka,upakkitaka:m.[<upa-krī 買う] 買い手,商売人.,10,1
- 441390,jp,18,upakkosati,upakkosati,upakkosati,upakkosati:[upa-kosati<kruś] 叱る,非難す.pp.upakkuṭṭha.cf.upakkosa 非難.,10,1
- 441409,jp,18,upakkuttha,upakkuṭṭha,upakkuṭṭha,upakkuṭṭha:a.[upakkosati の pp.] 非難されたる,叱責されたる,誤れる.,10,1
- 441431,jp,18,upakujati,upakūjati,upakūjati,upakūjati:[upa-kūj] さえずる,さえずり返す.pp.upakūjita.,9,1
- 441454,jp,18,upakula,upakūla,upakūla,upakūla:m.[upa-kūla] 河岸,岸邊.,7,1
- 441463,jp,18,upakulita,upakūlita,upakūlita,upakūlita:a.しなびた,こげた.,9,1
- 441472,jp,18,upakulita,upakūḷita,upakūḷita,upakūḷita:upakūsita a.煮たる,燒いた.,9,1
- 441530,jp,18,upalabhati,upalabhati,upalabhati,upalabhati:[upa-labh] 得る.pp.upaladdha; pass.upalabbhati 得られる,知られる,できる; upaladdhi 想像,妄説.,10,1
- 441594,jp,18,upalakkhana,upalakkhaṇā,upalakkhaṇā,upalakkhaṇā:upalakkhaṇa n.f.[<upalakkheti] 近察.,11,1
- 441634,jp,18,upalakkheti,upalakkheti,upalakkheti,upalakkheti:[upa-lakṣa] 近察す,審察す.,11,1
- 441685,jp,18,upalaleti,upalāḷeti,upalāḷeti,upalāḷeti:[upa-lal の caus.] 愛撫す,誇る.pp.upalāḷita.,9,1
- 441698,jp,18,upalapana,upalāpana,upalāpana,upalāpana:n.[<upa-lap] 談合,説得.,9,1
- 441728,jp,18,upalapeti,upalāpeti,upalāpeti,upalāpeti:[upa-lap の caus.] 説得す,慰撫す,談合す.,9,1
- 441751,jp,18,upalaseti,upaḷāseti,upaḷāseti,upaḷāseti:[upa-las の caus.] 鳴らす.,9,1
- 441759,jp,18,upalepa,upalepa,upalepa,upalepa:m.[<upa-lip] 不潔.,7,1
- 441771,jp,18,upali,upāli,Upāli,Upāli:m.優波離 [佛弟子,持律第一].,5,1
- 441796,jp,18,upalikkhati,upalikkhati,upalikkhati,upalikkhati:[upa-likh] 搔く,傷つける.,11,1
- 441810,jp,18,upalimpati,upalimpati,upalimpati,upalimpati:[upa-lip] 汚染する,染付する.pp.upalitta; pass.upalippati.,10,1
- 441837,jp,18,upalippati,upalippati,upalippati,upalippati:[upalimpati の pass.] 染汚される,染着する.,10,1
- 441847,jp,18,upalitta,upalitta,upalitta,upalitta:a.[upalimpati の pp.] 汚染せる,けがれたる.,8,1
- 441873,jp,18,upalohitaka,upalohitaka,upalohitaka,upalohitaka:a.[upa-lohita-ka] 赤色の.,11,1
- 441879,jp,18,upama,upama,upama,upama:a.[<upamā] 如き,似たる.,5,1
- 441887,jp,18,upama,upamā,upamā,upamā:f.[〃] 譬喻,比喻,譬,喻.cf.opamma.,5,1
- 441912,jp,18,upamam,upamaṃ,upamaṃ,upamaṃ:adv.[upamā の acc.] 如く,譬喻として.,6,1
- 441916,jp,18,upamana,upamāna,upamāna,upamāna:n.[<upa-mā] 比較.,7,1
- 441934,jp,18,upamanita,upamānita,upamānita,upamānita:a.[upa-mā の caus.の pp.] 量られた,比較された,近似の.,9,1
- 441995,jp,18,upameti,upameti,upameti,upameti:[upa-mā] 比較す.ger.upametvā; grd.upameyya.,7,1
- 442078,jp,18,upanaccati,upanaccati,upanaccati,upanaccati:[upa-naccati] 踊りをする.,10,1
- 442096,jp,18,upanagaram,upanagaraṃ,upanagaraṃ,upanagaraṃ:adv.[upa-nagara の acc.] 城市の近くに.,10,1
- 442098,jp,18,upanaha,upanāha,upanāha,upanāha:m.[<upanayhati<nah,BSk.〃] 恨,怨恨.,7,1
- 442135,jp,18,upanahin,upanāhin,upanāhin,upanāhin:a.[upanāha-in] 恨める,怨恨ある.,8,1
- 442155,jp,18,upanamati,upanamati,upanamati,upanamati:[upa-nam] 傾く,努む,至る.pp.upanata; caus.upanāmeti.,9,1
- 442194,jp,18,upanameti,upanāmeti,upanāmeti,upanāmeti:[upa-nam の caus.,BSk.upanāmayati] 近くにおく,近づく,もたらす,與える,手渡す.pp.upanāmita.,9,1
- 442217,jp,18,upanamita,upanāmita,upanāmita,upanāmita:a.[upanāmeti の pp.] もたらされたる,近くにおかれたる.,9,1
- 442237,jp,18,upanandha,upanandha,upanandha,upanandha:a.[upanayhati の pp.] 輕侮されたる,恨める.,9,1
- 442248,jp,18,upanandhati,upanandhati,upanandhati,upanandhati:[cf.upanayhati] 恨む.aor.upanandhi.,11,1
- 442281,jp,18,upanayana,upanayana,upanayana,upanayana:n.[<upa-ni] 入法式,包攝.,9,1
- 442315,jp,18,upanayhana,upanayhanā,upanayhanā,upanayhanā:f.,upanayhitatta n.=upanāha.,10,1
- 442333,jp,18,upanayhati,upanayhati,upanayhati,upanayhati:[upa-nayhati<nah] 怨恨す,恨む,接觸す.pp.upanandha,upanaddha.cf.upanandhati.,10,1
- 442353,jp,18,upanayika,upanāyika,upanāyika,upanāyika:a.[<upa-nī] 関係せる,開始の,近づける.,9,1
- 442413,jp,18,upaneti,upaneti,upaneti,upaneti:[upa-nī] 導く,與える.pp.upanīta; grd.upanīya,upaneyya; pass.upanīyati もたらさる,結果となる.,7,1
- 442462,jp,18,upanibandha,upanibandha,upanibandha,upanibandha:m.,upanibandhana n.[<upanibandhati] 結縛,近縛,密接な関係.,11,1
- 442525,jp,18,upanibandhati,upanibandhati,upanibandhati,upanibandhati:[upa-ni-bandh] 固く結ぶ,執着する.pass.upanibajjhati 執着す,固着す.pp.upanibaddha.,13,1
- 442546,jp,18,upanibha,upanibha,upanibha,upanibha:a.[upa-nibha] 等しき,如き.,8,1
- 442554,jp,18,upanidha,upanidhā,upanidhā,upanidhā:f.[upa-ni-dhā] 近置,比較.,8,1
- 442568,jp,18,upanidhaya,upanidhāya,upanidhāya,upanidhāya:adv.[upa-nidahati<dhā の ger.] 近くにおいて,比べて,比較して.,10,1
- 442579,jp,18,upanidhi,upanidhi,upanidhi,upanidhi:f.[<upa-ni-dhā] ① 保管,抵當物.② 比較.,8,1
- 442608,jp,18,upanijjhana,upanijjhāna,upanijjhāna,upanijjhāna:upanijjhāyana n.思念,反省.,11,1
- 442659,jp,18,upanijjhayati,upanijjhāyati,upanijjhāyati,upanijjhāyati:[upa-nijjhāyati] 思念する,嫉妬にもえる.pp.upanijjhāyita.,13,1
- 442700,jp,18,upanikkhamati,upanikkhamati,upanikkhamati,upanikkhamati:[upa-ni-kram] 出て行く,やって來る.aor.upanikkhami; imper.upanikkhamassu.,13,1
- 442710,jp,18,upanikkhepa,upanikkhepa,upanikkhepa,upanikkhepa:m.[<upa-nikkhipati] 近くにおくもの,抵當物.,11,1
- 442724,jp,18,upanikkhipana,upanikkhipana,upanikkhipana,upanikkhipana:n.[<upanikkhipati] 近くにおくこと,安殺具,罠,わな [陷阱].,13,1
- 442737,jp,18,upanikkhipati,upanikkhipati,upanikkhipati,upanikkhipati:[upa-ni-kṣip] 近くにおく,偵察する.pp.upanikkhitta.,13,1
- 442758,jp,18,upanikkhitta,upanikkhitta,upanikkhitta,upanikkhitta:a.m.[upanikkhipati の pp.] =upanikkhittaka 秘密におかれたる,探偵.,12,1
- 442784,jp,18,upanila,upanīla,upanīla,upanīla:a.[upa-nīla] 青黒い.,7,1
- 442797,jp,18,upanipajjati,upanipajjati,upanipajjati,upanipajjati:[<upa-ni-pad] 近くに横たわる.,12,1
- 442820,jp,18,upanisa,upanisā,upanisā,upanisā:f.[Sk.upaniṣad,BSk.upaniśā,upaniṣā] ① 縁,縁由.② 譬喻,方便,近習.,7,1
- 442843,jp,18,upanisevati,upanisevati,upanisevati,upanisevati:[upa-ni-sev] 行う,遂行す.pp.upanisevita.,11,1
- 442867,jp,18,upanisidati,upanisīdati,upanisīdati,upanisīdati:[upa-ni-sad] 近坐す.ger.upanisajja; pp.upanisinna.,11,1
- 442921,jp,18,upanissaya,upanissaya,upanissaya,upanissaya:m.[upa-nissaya] 近依,親依,強き原因,機根.-paccaya親依縁,近依縁.,10,1
- 442931,jp,18,upanissaya,upanissāya,upanissāya,upanissāya:adv.[upanissayati の ger.,BSk.upaniśritya] 依止して,近く,接近して.,10,1
- 443047,jp,18,upanissita,upanissita,upanissita,upanissita:a.[upanissayati の pp.] 依止せる,依著せる.,10,1
- 443060,jp,18,upanita,upanīta,upanīta,upanīta:a.[upaneti<nī の pp.] ① もたらされたる,結果せる,與えられたる,結論ぁる.② 誹謗.,7,1
- 443104,jp,18,upanivattati,upanivattati,upanivattati,upanivattati:[upa-ni-vṛt] 戻る,還る.,12,1
- 443112,jp,18,upaniya,upanīya,upanīya,upanīya:upaneyya a.[upaneti の grd.] 責めらるべき,誹謗さるべき,導かるべき,導引の.,7,1
- 443164,jp,18,upannasim,upaññāsiṃ,upaññāsiṃ,upaññāsiṃ:upajānāti の aor.1sg.,9,1
- 443169,jp,18,upannassam,upaññassaṃ,upaññassaṃ,upaññassaṃ:upaññissaṃ [upajānāpeti の fut.1sg.] 知らせるであろう.,10,1
- 443171,jp,18,upannata,upaññāta,upaññāta,upaññāta:a.[upajānāti の pp.] 識知せる,見出せる.,8,1
- 443195,jp,18,upanti,upanti,upanti,upanti:adv.[upa-anti] 近くに,面前に.,6,1
- 443199,jp,18,upantika,upantika,upantika,upantika:a.[upa-antika] 近き.acc.upantikaṃ adv.近くに.loc.upantike 近くに.,8,1
- 443231,jp,18,upapadeti,upapādeti,upapādeti,upapādeti:[upapajjati の caus.] 遂行す,執行す.pp.upapādita 完遂せる.,9,1
- 443246,jp,18,upapajja-vedaniya,upapajja-vedaniya,upapajja-vedaniya,upapajja-vedaniya:順生受の,次生受の,次生にて受くべき.,17,1
- 443274,jp,18,upapajjati,upapajjati,upapajjati,upapajjati:[upa-pad] 再生する,往生する.ger.upapajja; aor.upapajjatha,upapajjimha; pp.upapanna; caus.upapādeti; pp.upapādita.,10,1
- 443325,jp,18,upapanna,upapanna,upapanna,upapanna:a.[upapajjati の pp.] ① 具足せる.② 再生せる,往生せる.,8,1
- 443346,jp,18,upaparami,upapāramī,upapāramī,upapāramī:f.[upa-pāramī] 近波羅蜜,近小波羅蜜.,9,1
- 443357,jp,18,upaparikkha,upaparikkhā,upaparikkhā,upaparikkhā:f.[<upaparikkhati,BSk.upaparīkṣā] 觀察,考察.,11,1
- 443393,jp,18,upaparikkhati,upaparikkhati,upaparikkhati,upaparikkhati:[upa-pari-īkṣ,BSk.upaparīkṣate] 觀察す,考察す.,13,1
- 443413,jp,18,upaparikkhin,upaparikkhin,upaparikkhin,upaparikkhin:a.[upaparikkha-in] 觀察する,考察する.,12,1
- 443430,jp,18,upapata,upapāta,upapāta,upapāta:= upapatti 再生,轉生.,7,1
- 443442,jp,18,upapatika,upapātika,upapātika,upapātika:= opapātika a.[BSk.upapāduka] 化生の.,9,1
- 443459,jp,18,upapatti,upapatti,upapatti,upapatti:f.[<upapajjati] ① 往生,再生,轉生.② 機會 [= uppatti] .-bhava 起有,生有.,8,1
- 443531,jp,18,upapilaka,upapīḷaka,upapīḷaka,upapīḷaka:a.[upa-pīḷa-ka] 妨害の.,9,1
- 443558,jp,18,upapisana,upapisana,upapisana,upapisana:n.香料,粉末塗薬.,9,1
- 443562,jp,18,upaplavati,upaplavati,upaplavati,upaplavati:= uppilavati 漂う,漂流す.aor.1sg.upaplaviṃ,upallaviṃ.,10,1
- 443577,jp,18,upapurohita,upapurohita,upapurohita,upapurohita:m.[upa-purohita] 副補相,副司祭.,11,1
- 443588,jp,18,uparaddha,upāraddha,upāraddha,upāraddha:a.[upārambhati の pp.] 非難された,叱責された.,9,1
- 443607,jp,18,uparajan,uparājan,uparājan,uparājan:m.[upa-rājā] 副王.cf.uparajja.,8,1
- 443611,jp,18,uparajja,uparajja,uparajja,uparajja:n.[upa-rāja-ya] 副王位.,8,1
- 443643,jp,18,uparamati,uparamati,uparamati,uparamati:[upa-ram] 止む,静まる.pp.uparata.cf.uparamā 止息.,9,1
- 443654,jp,18,uparamati,upāramati,upāramati,upāramati:[upa-ā-ram] 止める,斷念す.,9,1
- 443663,jp,18,uparambha,upārambha,upārambha,upārambha:m.[〃] 難詰,論詰,攻撃,非難.,9,1
- 443696,jp,18,uparambhati,upārambhati,upārambhati,upārambhati:[Sk.upālambhate,upa-ā-labh] 非難す,論詰す.pp.upāraddha.,11,1
- 443713,jp,18,uparata,uparata,uparata,uparata:a.[uparamati<ram の pp.] 止息の,寂静なる,節制せる.,7,1
- 443727,jp,18,uparati,uparati,uparati,uparati:f.[cf.uparata] 止息,寂静,静止.,7,1
- 443741,jp,18,uparava,uparava,uparava,uparava:m.[<upa-ru] さわぎ.,7,1
- 443757,jp,18,upari,upari,upari,upari:adv.prep.[〃] 上に,上方に,後の.vassasatānaṃ upari 百年後に.-paṇṇāsa 後分五十 [經] .-pāsādaṃ 高閣の上に.-bhāva上方たる,上位.,5,1
- 443923,jp,18,uparima,uparima,uparima,uparima:a.[upari の最上級] 最上の,頭上の,上方の.,7,1
- 444140,jp,18,uparittha,upariṭṭha,upariṭṭha,upariṭṭha:a.[upari の最上級] upariṭṭhama a.[upariṭṭha の最上級] 最高の,最上の.,9,1
- 444196,jp,18,upariya,upariya,upariya,upariya:a.[upari-ya] =upari.,7,1
- 444201,jp,18,uparocati,uparocati,uparocati,uparocati:[upa-ruc] 喜ぶ.,9,1
- 444207,jp,18,uparodati,uparodati,uparodati,uparodati:[upa-rud] 悲しむ,悲歌す.fut.uparucchati.,9,1
- 444213,jp,18,uparodha,uparodha,uparodha,uparodha:m.,uparodhana n.[<uparudh] 破壊,破滅.,8,1
- 444239,jp,18,uparopa,uparopa,uparopa,uparopa:uparopaka m.[<upa-ruh] 若木.,7,1
- 444269,jp,18,uparujjhati,uparujjhati,uparujjhati,uparujjhati:[uparundhati の pass.,Sk.uparudhyate] 滅す,破壊す.pp.uparuddha.,11,1
- 444284,jp,18,uparulha,uparūḷha,uparūḷha,uparūḷha:a.[<upa-ruh] 再び生ぜる,回復せる.,8,1
- 444298,jp,18,uparundhati,uparundhati,uparundhati,uparundhati:[upa-rudh] 破壊す,妨害す,抑止す.opt.uparundhe,uparuddhe,uparuddheyya; imper.uparundha; ger.uparundhiya; aor.uparundhi; pass.uparujjhati; caus.uparodheti.,11,1
- 444393,jp,18,upasagga,upasagga,upasagga,upasagga:m.[Sk.upasarga] ① 禍,災患,禍患.② 接頭辭,prefix.,8,1
- 444434,jp,18,upasaka,upāsaka,upāsaka,upāsaka:m.[cf.upāsati] 優婆塞,信士,信男.pl.nom.upāsakāse.,7,1
- 444498,jp,18,upasakatta,upāsakatta,upāsakatta,upāsakatta:n.[upāsaka-tta] 優婆塞たること,信士位.,10,1
- 444534,jp,18,upasama,upasama,upasama,upasama:m.[Sk.upaśama] 寂静,寂止,休息,止息.-ānussati 止息隨念,寂静念,念休息.,7,1
- 444588,jp,18,upasamana,upasamāna,upasamāna,upasamāna:n.=upasama.,9,1
- 444640,jp,18,upasamati,upasamati,upasamati,upasamati:[upa-śam] 静まる,寂止す.opt.upasame,upasameyya; pp.upasanta.,9,1
- 444702,jp,18,upasamharati,upasaṃharati,upasaṃharati,upasaṃharati:[upa-sam-hṛ] 集める,置く,集中する,比較する,捕捉す,世話す.,12,1
- 444751,jp,18,upasamhita,upasaṃhita,upasaṃhita,upasaṃhita:a.[upa-sam-dhā の pp.] 伴える.具えたる,関係せる.,10,1
- 444771,jp,18,upasammati,upasammati,upasammati,upasammati:[upasamati<śam の pass.Sk.upaśāmyati] 寂止す,静まる.,10,1
- 444785,jp,18,upasampada,upasampadā,upasampadā,upasampadā:f.[<upa-sam-pad] 具足,進具,受具,受戒.-kamma 具足戒羯磨,授具羯磨.,10,1
- 444897,jp,18,upasampadeti,upasampādeti,upasampādeti,upasampādeti:[upa-sam-pad の caus.または upasampadā の denom.] 具足戒を授く,受具せしむ.grd.upasampādetabba.,12,1
- 444933,jp,18,upasampajjati,upasampajjati,upasampajjati,upasampajjati:[upa-sam-pad] 到達する,成就す,具足す.ger.upasampajja; pp.upasampanna.cf.upasampadā.,13,1
- 444955,jp,18,upasampanna,upasampanna,upasampanna,upasampanna:a.[upasampajjati の pp.] 具足戒を受けたる.,11,1
- 444987,jp,18,upasamphassati,upasamphassati,upasamphassati,upasamphassati:[upa-sam-spṛś] 抱く.,14,1
- 445012,jp,18,upasana,upāsana,upāsana,upāsana:n.[upa-ās-ana] ① 奉仕,尊敬.② 弓射,弓術.katūpāsana 弓術に巧みなこと.③ 訓練.-sālā 道場.,7,1
- 445052,jp,18,upasankamana,upasaṅkamana,upasaṅkamana,upasaṅkamana:n.[<upasaṅkamati] 接近.,12,1
- 445084,jp,18,upasankamati,upasaṅkamati,upasaṅkamati,upasaṅkamati:[upa-saṅ-kram,BSk.upasaṅkramati] 近づく,仕える,遇す.ger.upasaṅamitvā,upasaṅkamma; inf.upasaṅkamituṃ; aor.upasṅkami.,12,1
- 445165,jp,18,upasankheyya,upasaṅkheyya,upasaṅkheyya,upasaṅkheyya:a.[upasaṅkharoti の grd.] =upasaṅkhātabba 作さるべき,要準備の.,12,1
- 445172,jp,18,upasanta,upasanta,upasanta,upasanta:a.[upa-śam の pp.] 寂静なる,静まれる.,8,1
- 445241,jp,18,upasati,upāsati,upāsati,upāsati:[upa-ās] 近坐す,仕える,尊敬す,近づく.pres.3pl.upāsare=upāsanti; pp.upāsita,upāsīna.,7,1
- 445266,jp,18,upasecana,upasecana,upasecana,upasecana:n.[<upa-sic] 撒布,ソースをふりかけること.,9,1
- 445296,jp,18,upaseniya,upaseniyā,upaseniyā,upaseniyā:f.[<upa-śī] 母親を離れない女兒.,9,1
- 445306,jp,18,upasevana,upasevanā,upasevanā,upasevanā:f.[<upasevati] 追求,行事,隨從,奉仕.,9,1
- 445313,jp,18,upasevati,upasevati,upasevati,upasevati:[upa-sev] 行う,奉仕す,敬う.pp.upasevita.,9,1
- 445336,jp,18,upasevin,upasevin,upasevin,upasevin:a.[upaseva-in] 追求する,隨從する.,8,1
- 445352,jp,18,upasika,upāsikā,upāsikā,upāsikā:f.優婆夷,信女.,7,1
- 445387,jp,18,upasina,upāsīna,upāsīna,upāsīna:a.[upa-ās の pp.] 近坐せる.,7,1
- 445393,jp,18,upasinghaka,upasiṅghaka,upasiṅghaka,upasiṅghaka:a.[<upa-siṅgh] 嗅ぎ尋ねる.,11,1
- 445415,jp,18,upasinghati,upasiṅghati,upasiṅghati,upasiṅghati:[upa-siṅgh] 臭を感づく,嗅く.pp.upasiṅghita; caus.upasiṅghāyati,upasiṅghāpeti 輕く触れる.,11,1
- 445447,jp,18,upasita,upāsita,upāsita,upāsita:a.[upa-ās の pp.] 尊敬奉仕された.,7,1
- 445492,jp,18,upasobhati,upasobhati,upasobhati,upasobhati:[upa-śubh] 美しく見える,輝ゃく.caus.upasobheti 飾る.pp.upasobhita 飾れる,美しき.,10,1
- 445551,jp,18,upassasa,upassāsa,upassāsa,upassāsa:m.[upa-assāsa] 呼吸.,8,1
- 445555,jp,18,upassattha,upassaṭṭha,upassaṭṭha,upassaṭṭha:a.[Sk.upasṛṣta,upa-sṛj の pp.] 惱まされたる,迫害されたる.,10,1
- 445575,jp,18,upassaya,upassaya,upassaya,upassaya:m.[<upa-śri] 住房,住居.,8,1
- 445599,jp,18,upassuti,upassuti,upassuti,upassuti:f.[<upa-śru] 注意,屏聽,侍聞.,8,1
- 445631,jp,18,upasussati,upasussati,upasussati,upasussati:[upa-śuṣ] 乾燥す.,10,1
- 445648,jp,18,upata,upāta,upāta,upāta:a.投げ上げたる,投棄せる.,5,1
- 445692,jp,18,upatapeti,upatāpeti,upatāpeti,upatāpeti:[upa-tap の caus.] 苦しめる.惱ます.cf.upatāpa,upatāpana,upatāpika.,9,1
- 445703,jp,18,upatapika,upatāpika,upatāpika,upatāpika:a.[<upatāpeti] 惱ます.,9,1
- 445718,jp,18,upatappati,upatappati,upatappati,upatappati:[upa-tap の pass.] 惱まされる.,10,1
- 445744,jp,18,upatheyya,upatheyya,upatheyya,upatheyya:m.[=upadheyya] 敷物,坐布團.,9,1
- 445751,jp,18,upatidhavati,upātidhāvati,upātidhāvati,upātidhāvati:[upa-ati-dhāv] 走り寄る,走る.,12,1
- 445758,jp,18,upatigacchati,upātigacchati,upātigacchati,upātigacchati:[upa-ati-gacchati] 超える,征服す.aor.upaccagā,upaccaguṃ.,13,1
- 445762,jp,18,upatipanna,upātipanna,upātipanna,upātipanna:a.[upātipajjati の pp.] 陷れる,餌食となれる.,10,1
- 445810,jp,18,upatitthati,upatiṭṭhati,upatiṭṭhati,upatiṭṭhati:[upa-sthā =upaṭṭhahati] 仕える,尊敬す.ger.upatiṭṭhitvā; pp.upaṭṭhita.,11,1
- 445828,jp,18,upativatta,upātivatta,upātivatta,upātivatta:a.[upātivattati の pp.] 越え行ける,逃れた,脱せる.,10,1
- 445837,jp,18,upativattati,upātivattati,upātivattati,upātivattati:[upa-ati-vṛt] 越え行く,行きすぎる.pp.upātivatta.,12,1
- 445849,jp,18,upatta,upatta,upatta,upatta:a.[upa-akta<añj の pp.] 塗布せる.,6,1
- 445859,jp,18,upatthaddha,upatthaddha,upatthaddha,upatthaddha:a.[upa-thaddha,upatthambhati の pp.] 支持されたる,依存せる,固くなれる.,11,1
- 445898,jp,18,upatthahati,upaṭṭhahati,upaṭṭhahati,upaṭṭhahati:upaṭṭhāti [upa-sthā=upatiṭṭhati] ① 仕える,看護する.② 現われる,起る.imper.upaṭṭhahassu; aor.upaṭṭhahi,upaṭṭhāsi,upaṭṭhahuṃ; inf.upaṭṭhātuṃ; ger.upaṭṭhahitvā,upaṭṭhitvā; grd.upaṭṭhātabba; pp.upaṭṭhita; caus.upaṭṭheti,upaṭṭhāpeti; pass.upaṭṭhīyati,upaṭṭhahīyati; ppr.upaṭṭhiyamāna,upaṭṭhahiyamāna.,11,1
- 445952,jp,18,upatthahiyati,upaṭṭhahīyati,upaṭṭhahīyati,upaṭṭhahīyati:upaṭṭhahiyati [upaṭṭhahati の pass.] 看護される.ppr.upaṭṭhahiyamāna.,13,1
- 445958,jp,18,upatthaka,upaṭṭhāka,upaṭṭhāka,upaṭṭhāka:m.[upaṭṭhā-ka,BSk.upasthāka] 奉仕者,給仕者,隨侍,看護者.-kula 外護の家,信施家.,9,1
- 446021,jp,18,upatthambha,upatthambha,upatthambha,upatthambha:m.[<upa-stambh] 支持,保持,慰安,激勵.,11,1
- 446121,jp,18,upatthambheti,upatthambheti,upatthambheti,upatthambheti:[upa-thambheti<stambh の caus.] 固くする,支持する.ppr.upatthambhayamāna; pp.upatthambhita 支持されたる.,13,1
- 446171,jp,18,upatthana,upaṭṭhāna,upaṭṭhāna,upaṭṭhāna:n.[upa-sthā-ana] 奉仕,給仕,隨侍,看病,現起.-sālā 侍者堂,講堂,集会所.,9,1
- 446270,jp,18,upatthapana,upaṭṭhāpana,upaṭṭhāpana,upaṭṭhāpana:n.[<upa-sthā] 看病,給仕.,11,1
- 446335,jp,18,upatthapeti,upaṭṭhāpeti,upaṭṭhāpeti,upaṭṭhāpeti:upaṭṭhapeti [upaṭṭhahati の caus.] 供給す,用意する,與える,給仕さす,任命する,傭っておく.inf.upaṭṭhāpetuṃ; ger.upaṭṭhapetvā.,11,1
- 446367,jp,18,upatthara,upatthara,upatthara,upatthara:m.[<upa-stṛ] 床の敷物,じゅうたん.,9,1
- 446414,jp,18,upattheti,upaṭṭheti,upaṭṭheti,upaṭṭheti:[upaṭṭhahati の caus.] 仕えさす,現わす,おく.fut.upaṭṭhessati.,9,1
- 446429,jp,18,upatthita,upaṭṭhita,upaṭṭhita,upaṭṭhita:a.[upaṭṭhāti の pp.,BSk.upasthita] 供えられたる,用意された,現起せる,現前せる.m.pl.nom.upaṭṭhitāse.-sati 念現前,念の現在前せる.,9,1
- 446485,jp,18,upatthiyati,upaṭṭhīyati,upaṭṭhīyati,upaṭṭhīyati:upaṭṭhiyati [upaṭṭhahati の pass.] 看病される,仕えられる.,11,1
- 446488,jp,18,upattita,upaṭṭita,upaṭṭita,upaṭṭita:a.[upa-aṭṭita<ard] 苦惱せる.,8,1
- 446495,jp,18,upavada,upavāda,upavāda,upavāda:m.[<upa-vad] 非難,叱責,悪罵.,7,1
- 446513,jp,18,upavadaka,upavādaka,upavādaka,upavādaka:upavādin a.[upa-vādaka,upavādin] 非難する,悪罵する.,9,1
- 446549,jp,18,upavadati,upavadati,upavadati,upavadati:[upa-vad] 非難す,罵詈す.,9,1
- 446596,jp,18,upavahana,upavāhana,upavāhana,upavāhana:n.[upa-vāhana] 運び去ること,除去,洗滌.,9,1
- 446601,jp,18,upavajja,upavajja,upavajja,upavajja:a.[upavadati の grd.] 非難さるべき.,8,1
- 446615,jp,18,upavajjata,upavajjatā,upavajjatā,upavajjatā:f.[upavajja-tā] 不都合.,10,1
- 446624,jp,18,upavana,upavana,upavana,upavana:n.[upa-vana] 小林,園林,林.,7,1
- 446663,jp,18,upavasa,upavāsa,upavāsa,upavāsa:m.[<upavasati] 斷食,近住.=uposatha.,7,1
- 446695,jp,18,upavasati,upavasati,upavasati,upavasati:[upa-vas] 近住す,布薩に入る.ger.upavassa; pp.upavuttha.,9,1
- 446763,jp,18,upavattati,upavattati,upavattati,upavattati:[upa-vṛt] 起る,發生す.,10,1
- 446776,jp,18,upavayati,upavāyati,upavāyati,upavāyati:[upa-vāyati] 吹きつける.,9,1
- 446800,jp,18,upavhayati,upavhayati,upavhayati,upavhayati:[upa-ā-hū] 呼ぶ,訪ねる.,10,1
- 446810,jp,18,upavicara,upavicāra,upavicāra,upavicāra:m.[upa-vicāra,BSk.〃] 近行,思念.,9,1
- 446836,jp,18,upavijanna,upavijaññā,upavijaññā,upavijaññā:f.[upa-vi-jan の grd.] 臨月の女,出産に近づける女.,10,1
- 446844,jp,18,upavina,upavīṇa,upavīṇa,upavīṇa:m.[upa-vīṇā] 琴の細い部分,頸.,7,1
- 446869,jp,18,upavisati,upavisati,upavisati,upavisati:[upa-vis] 近づく.aor.upāvisi,upāvisuṃ.,9,1
- 446884,jp,18,upavisi,upāvisi,upāvisi,upāvisi:upāvisuṃ [upavisati の aor.3sg.,3pl.] 近づき坐した,近づいた.,7,1
- 446911,jp,18,upaviyati,upavīyati,upavīyati,upavīyati:[upa-vā ② の pass.] 織られる.,9,1
- 446933,jp,18,upavuttha,upavuttha,upavuttha,upavuttha:a.[upavasati の pp.] 布薩をなせる,近住せる.,9,1
- 446950,jp,18,upaya,upaya,upaya,upaya:m.[<upa-i.cf.upāya] 接近,近著,牽引.,5,1
- 446960,jp,18,upaya,upāya,upāya,upāya:n.[<upa-i.cf.upaya] 方法,方便,手段.instr.upāyena; abl.upāyaso.-kusala 方便に巧みなる.-kosalla 方便善巧 [三善巧の一].,5,1
- 446976,jp,18,upayacati,upayācati,upayācati,upayācati:[upa-yāc] 乞う,懇願す.,9,1
- 447040,jp,18,upayana,upayāna,upayāna,upayāna:n.[〃upa-yā-ana] 接近,到着,獻上品.,7,1
- 447046,jp,18,upayana,upāyana,upāyana,upāyana:n.[<upa-i] 企劃,贈呈,貢物.,7,1
- 447056,jp,18,upayanaka,upayānaka,upayānaka,upayānaka:m.横に行くもの,蟹,かに.,9,1
- 447120,jp,18,upayasa,upāyāsa,upāyāsa,upāyāsa:m.[upa-āyāsa,BSk.〃] 惱,愁,絶望,悶.,7,1
- 447176,jp,18,upayati,upayāti,upayāti,upayāti:[upa-yā] 行く,近づく.caus.upayāpeti.,7,1
- 447207,jp,18,upayoga,upayoga,upayoga,upayoga:m.[〃] 結合,適用,對格.,7,1
- 447282,jp,18,upecca,upecca,upecca,upecca:adv.[upeti の ger.] 近づきて,瞭解して.,6,1
- 447311,jp,18,upekkha,upekkhā,upekkhā,upekkhā:upekhā f.[<upa-īkṣ,BSk.upekṣā] 捨,無関心,捨心.-brahmavihāra 捨梵住.-sambojjhaṅga 捨覺支,捨等覺支.,7,1
- 447345,jp,18,upekkhaka,upekkhaka,upekkhaka,upekkhaka:a.[upekkhā-ka] 捨なる,無関心なる.,9,1
- 447504,jp,18,upekkhati,upekkhati,upekkhati,upekkhati:upekhati [upa-īkṣ] 見る,無関心となる.,9,1
- 447618,jp,18,upeta,upeta,upeta,upeta:a.[upeti の pp.] 具せる,具備せる.,5,1
- 447650,jp,18,upeti,upeti,upeti,upeti:[upa-i] 近づく,到る.fut.1sg.upessaṃ,2sg.upehisi; ger.upecca; pp.upeta.,5,1
- 447680,jp,18,uplapeti,uplāpeti,uplāpeti,uplāpeti:[Sk.avaplāvayati<plu の caus.=opilāpeti] 浸す,沈める.cf.uppilavati.,8,1
- 447720,jp,18,upocita,upocita,upocita,upocita:a.[upa-ava-ci の pp.] 積集した,富める.,7,1
- 447732,jp,18,uposatha,uposatha,uposatha,uposatha:m.[Sk.upavasatha,BSk.upoṣadha,poṣadha,posatha] 布薩,齋戒,説戒,齋日.-aṅga 布薩支,八齋戒.-kamma 布薩羯磨.-gga,-āgāra,-ghara 布薩堂.,8,1
- 447866,jp,18,uposathika,uposathika,uposathika,uposathika:a.布薩の,齋戒の,布薩食.,10,1
- 447891,jp,18,uppabbajati,uppabbajati,uppabbajati,uppabbajati:[ud-pabbajati] 還俗す.pp.uppabbajita 還俗せる; caus.uppabbājeti 還俗せしむ,教團を追放する; pp.uppabbājita; caus.uppabbajāpeti 追放させる.,11,1
- 447955,jp,18,uppacca,uppacca,uppacca,uppacca:uppecca adv.[uppatati の ger.] =uppatitvā 飛び上って.,7,1
- 447962,jp,18,uppaccati,uppaccati,uppaccati,uppaccati:[ud-pac の pass.] 乾く,しなびる.ppr.uppacciyamāna.cf.uppakka.,9,1
- 447966,jp,18,uppada,uppāda,uppāda,uppāda:m.① [Sk.utpāta<ud-pat] 飛 び上り,變事,吉凶の兆,兆相占い,天變地異の判断.-āgamana 變事發生.② [Sk.utpāda<ud-pad] 生起,生.-nirodha 生滅.,6,1
- 448232,jp,18,uppadetar,uppādetar,uppādetar,uppādetar:m.[<uppādeti] 創造者,生産者.,9,1
- 448235,jp,18,uppadeti,uppādeti,uppādeti,uppādeti:[uppajjati<pad の caus.] 生ぜしむ,産出す,おこす,得る.grd.uppādetabba; pp.uppādita.cf.uppādana,uppādin.,8,1
- 448285,jp,18,uppadin,uppādin,uppādin,uppādin:a.[uppāda ② -in] 生起する,始源ある.,7,1
- 448633,jp,18,uppajjati,uppajjati,uppajjati,uppajjati:[ud-pajjati<pad] 起る,生ず,發生す.pr.3pl.uppajjare; opt.uppajje; fut.uppajjissati; ger.uppajja,uppajjitvā; aor.uppajji,udapādi,udapajjatha; pp.uppanna; pass.uppajjiyati; caus.uppādeti.,9,1
- 448677,jp,18,uppajjitar,uppajjitar,uppajjitar,uppajjitar:m.[<uppajjati] 生起する者.,10,1
- 448692,jp,18,uppakka,uppakka,uppakka,uppakka:a.[<ud-pac] 炒られたる,燒けたる.,7,1
- 448705,jp,18,uppala,uppala,uppala,uppala:m.[Sk.utpala] 青蓮,優鉢羅,水蓮.,6,1
- 448771,jp,18,uppalaka,uppalaka,uppalaka,uppalaka:m.[uppala-ka] 青蓮 [地獄].,8,1
- 448816,jp,18,uppalaseti,uppaḷāseti,uppaḷāseti,uppaḷāseti:upaḷāseti [ud-pra-las の caus.] 音を出す,鳴らす.,10,1
- 448826,jp,18,uppalavanna,uppalavaṇṇā,Uppalavaṇṇā,Uppalavaṇṇā:f.蓮華色 [比丘尼].,11,1
- 448853,jp,18,uppalini,uppalinī,uppalinī,uppalinī:f.[uppala-in] 蓮池.,8,1
- 448868,jp,18,uppandana,uppaṇḍanā,uppaṇḍanā,uppaṇḍanā:f.[<uppaṇḍeti] 嘲笑,嘲弄.,9,1
- 448887,jp,18,uppandeti,uppaṇḍeti,uppaṇḍeti,uppaṇḍeti:[ud-paṇḍ] 嘲笑す,嘲弄す.,9,1
- 448939,jp,18,uppanduppandukajata,uppaṇḍuppaṇḍukajāta,uppaṇḍuppaṇḍukajāta,uppaṇḍuppaṇḍukajāta:a.[ud-paṇḍu-ud-paṇḍu-ka-jāta] 黄色となれる.,19,1
- 448944,jp,18,uppanna,uppanna,uppanna,uppanna:a.[uppajjati の pp.] 生起せる,發生せる.m.pl.nom.uppannāse.,7,1
- 449387,jp,18,uppata,uppāta,uppāta,uppāta:=uppāda ①.,6,1
- 449399,jp,18,uppataka,uppāṭaka,uppāṭaka,uppāṭaka:m.蚤,のみ,しらみ.,8,1
- 449422,jp,18,uppatana,uppāṭana,uppāṭana,uppāṭana:n.,uppāṭanaka a.[<ut-paṭ] 引き抜くこと,破壊,根絶.,8,1
- 449471,jp,18,uppatatam,uppatataṃ,uppatataṃ,uppatataṃ:uppatati の ppr.m.pl.dat.,gen.,9,1
- 449473,jp,18,uppatati,uppatati,uppatati,uppatati:[ud-patati<pat] 飛び上る,飛翔する.ger.uppatitvā,uppacca; aor.3sg.udapatta; ppr.uppatataṃ; pp.uppatita.,8,1
- 449498,jp,18,uppateti,uppāṭeti,uppāṭeti,uppāṭeti:[Sk.BSk.utpāṭayati] 破る,壞す,除去す,引き抜く.caus.uppāṭāpeti; pp.uppāṭāpita.cf.uppāṭana,upphāleti.,8,1
- 449519,jp,18,uppatha,uppatha,uppatha,uppatha:m.[ud-patha,Sk.utpatha] 邪道,非道,傍道.,7,1
- 449576,jp,18,uppatipatiya,uppaṭipāṭiyā,uppaṭipāṭiyā,uppaṭipāṭiyā:adv.[ud-paṭipāṭi の abl.] 遠くに,不能に.,12,1
- 449581,jp,18,uppatita,uppatita,uppatita,uppatita:a.[uppatati の pp.] 飛び上れる,起れる,生ぜる.,8,1
- 449647,jp,18,uppatti,uppatti,uppatti,uppatti:f.[Sk.utpatti] 生起,發生.,7,1
- 449826,jp,18,upphaleti,upphāleti,upphāleti,upphāleti:[ud-phal の caus.] 切る,割く.cf.uppāṭeti.,9,1
- 449888,jp,18,uppilavati,uppilavati,uppilavati,uppilavati:uplavati [Sk.utplavati,ut-plu] 浮ぶ,漂う; 飛び上る,浮揚す.cf.upaplavati.,10,1
- 449931,jp,18,uppileti,uppīḷeti,uppīḷeti,uppīḷeti:[ud-pīḍ] 壓迫す,強く摑む,蔽う.pp.uppīḷita.cf.uppīḷa 壓迫.,8,1
- 449979,jp,18,ura,ura,ura,ura:m.n.,uro n.[Sk.uras] 胸.instr.urasā,urena; loc.urasi,urasiṃ,ure.-ga 胸行者,蛇.-cchada 胸飾.-ttāḷi 胸をうつ [悲しむ] .-tthala 胸.,3,1
- 449990,jp,18,urabbha,urabbha,urabbha,urabbha:m.[Sk.urabhra] 羊,牡羊.cf.orabbhika.,7,1
- 450087,jp,18,urani,urāṇī,urāṇī,urāṇī:uraṇī,urāṇikā,uraṇikā f.[cf.urabbha] 牝羊. ,5,1
- 450141,jp,18,uru,uru,uru,uru:a.廣大なる,すぐれた.pl.urū 大地. ,3,1
- 450156,jp,18,uru,ūru,ūru,ūru:m.[〃] 腿,脾,もも.ūraṭṭhi 腿骨.-khambha 腿が硬直,腰を抜かす. ,3,1
- 450180,jp,18,urulhava,urūḷhava,urūḷhava,urūḷhava:ubbuḷhava a.[ud-rub の pp.] 壯大なる,大きな,偉大な. ,8,1
- 450194,jp,18,urunda,urundā,urundā,urundā:f.自由な呼吸,安心. ,6,1
- 450227,jp,18,uruvela-kassapa,uruvela-kassapa,Uruvela-kassapa,Uruvela-kassapa:m.[BSk.Uruvilvā-kāśyapa] 優樓頻螺迦葉 [三迦葉兄弟の長兄]. ,15,1
- 450263,jp,18,usa,usā,usā,usā:f.食物 または 煖熱 usmā (ぬくもり). ,3,1
- 450269,jp,18,usa,ūsa,ūsa,ūsa:m:[Sk.ūṣa] 塩地,塩物. ,3,1
- 450278,jp,18,usabha,usabha,usabha,usabha:[Sk.ṛṣabha.cf.āsabha,isabha,esabha,nisabha] ① m.牡牛,牛王.② n.長さの單位 [20 yaṭṭhi=l40肘]. ,6,1
- 450362,jp,18,usara,ūsara,ūsara,ūsara:a.[Sk.ūṣara] 塩分の,塩氣の. ,5,1
- 450385,jp,18,usira,usīra,usīra,usīra:m.n.[Sk.uśīra] ビーラナ草の根,香根. ,5,1
- 450423,jp,18,usma,usmā,usmā,usmā:=usumā f.[cf.Sk.uṣman] 熱,煖.usmīkata,usmā-gata 熱くなれる. ,4,1
- 450472,jp,18,ussa,ussa,ussa,ussa:a.[ud-sa.cf.ussada] すぐれたる,より高き.= ossa. ,4,1
- 450478,jp,18,ussada,ussada,ussada,ussada:m.[<ud-syad] ① 増盛,隆滿.② 増地獄,小地獄.-cārika 小地獄界.-niraya 小地獄. ,6,1
- 450489,jp,18,ussada,ussāda,ussāda,ussāda:m.[<ussādeti ②] 投上げ,打上げ. ,6,1
- 450500,jp,18,ussadaka,ussadaka,ussadaka,ussadaka:a.充満せる,あふれる. ,8,1
- 450514,jp,18,ussadana,ussādana,ussādana,ussādana:n.[<ussādeti ②] ① 充溢,豐富,稱譽,喊聲.② 混亂. ,8,1
- 450552,jp,18,ussadetar,ussādetar,ussādetar,ussādetar:m.稱揚者. ,9,1
- 450554,jp,18,ussadeti,ussādeti,ussādeti,ussādeti:① 捨遣す( =ussāreti).② [ussada の denom.] 舉げる,稱揚する,積む.pass.ussādiyati 豐富である,過ぎる; pp.ussādita. ,8,1
- 450580,jp,18,ussaha,ussāha,ussāha,ussāha:m.[Sk.utsāha,utsaha<ussahati] 能力,勇健,勇猛,敢行.cf.ussoḷhi. ,6,1
- 450679,jp,18,ussahati,ussahati,ussahati,ussahati:[ud-sah,Sk.utsahati] できる,適する,敢えてする.caus.ussāheti; pp.ussāhita. ,8,1
- 450736,jp,18,ussahita,ussāhita,ussāhita,ussāhita:a.[ussahati の caus.の pp.] 決意せる,激勵されたる. ,8,1
- 450760,jp,18,ussajjati,ussajjati,ussajjati,ussajjati:[ud-sṛj] 放棄す,捨遣す. ,9,1
- 450770,jp,18,ussakkati,ussakkati,ussakkati,ussakkati:① [ud-sṛp] はい上る,上る.② = ussukkati 努力する.caus.ussakkāpeti. ,9,1
- 450788,jp,18,ussankha,ussaṅkha,ussaṅkha,ussaṅkha:a.[ud-saṅkha] -pāda 踝(足首)高し,足踝(三十二相之ー). ,8,1
- 450805,jp,18,ussankita,ussaṅkita,ussaṅkita,ussaṅkita:ussaṅkin a.[<ud-śaṅk] 恐懼せる,疑惧せる. ,9,1
- 450813,jp,18,ussanna,ussanna,ussanna,ussanna:a.[ud-syad の pp.BSk.utsanna] 増大せる,充満せる,増盛の. ,7,1
- 450883,jp,18,ussapana,ussāpana,ussāpana,ussāpana:n.[<ussāpeti] 舉揚,樹立,揭揚. ,8,1
- 450923,jp,18,ussapeti,ussāpeti,ussāpeti,ussāpeti:[usseti<ud-śri の caus.BSk.ucchrāpayati] 舉げる,揭げる,稱揚す.pp.ussāpita. ,8,1
- 450988,jp,18,ussarati,ussarati,ussarati,ussarati:[ud-sṛ] 走り去る,退去す.imper.ussaratha; pp.ussaṭa; caus.ussāreti. ,8,1
- 451006,jp,18,ussareti,ussāreti,ussāreti,ussāreti:① [ussarati の caus.] 退却さす,去らせる.caus.ussārāpeti.② [=ussāpeti] 揭げさす.pp.ussārita. ,8,1
- 451038,jp,18,ussata,ussaṭa,ussaṭa,ussaṭa:a.[ud-sarati<sṛ の pp.] 走り去れる. ,6,1
- 451044,jp,18,ussava,ussava,ussava,ussava:m.[Sk.utsava] 祭禮,祝祭,祭日.-divasa 祝日,祭日. ,6,1
- 451054,jp,18,ussava,ussāva,ussāva,ussāva:m.[<ud-sru] ① 露.-bindu 露滴.② 漏出,不淨. ,6,1
- 451117,jp,18,ussaya-vadika,ussaya-vādika,ussaya-vādika,ussaya-vādika:a.[ussaya<ud-śri または = usuyya-vādika] 訴訟の. ,13,1
- 451141,jp,18,usseneti,usseneti,usseneti,usseneti:[ussena,ussayana の denam.] 近づく,親しむ. ,8,1
- 451149,jp,18,usseti,usseti,usseti,usseti:[ud-śri] 直立す,起立す,上る.aor.ussesi; pp.ussita; caus.ussāpeti. ,6,1
- 451173,jp,18,ussincati,ussiñcati,ussiñcati,ussiñcati:[ud-sic] 乾かす,排水す. ,9,1
- 451202,jp,18,ussisaka,ussīsaka,ussīsaka,ussīsaka:n.[ud-sīsa-ka] 枕,枕もと. ,8,1
- 451218,jp,18,ussita,ussita,ussita,ussita:a.[Sk.ucchrita,usseti の pp.] 起立せる,揭げたる,高き. ,6,1
- 451258,jp,18,ussolhi,ussoḷhi,ussoḷhi,ussoḷhi:f.[cf.ussāha] 努力,勤勇. ,7,1
- 451274,jp,18,ussolhikaya,ussoḷhikāya,ussoḷhikāya,ussoḷhikāya:adv.[ussoḷhi-kā の instr.] 熱心に. ,11,1
- 451288,jp,18,ussotam,ussotaṃ,ussotaṃ,ussotaṃ:adv.[ud-sota の acc.] 上流に,遡流して. ,7,1
- 451290,jp,18,ussuka,ussuka,ussuka,ussuka:a.[Sk.BSk.utsuka] 熱心になる,貪欲なる.cf.ussukka. ,6,1
- 451308,jp,18,ussukka,ussukka,ussukka,ussukka:n.[ussuka-ya,BSk.utsukya,autsukya] 熱心,努力. ,7,1
- 451369,jp,18,ussukkati,ussukkati,ussukkati,ussukkati:[ussukka の denom.] 努力す,勵む.caus.ussukkāpeti.cf.ussakkati ②. ,9,1
- 451391,jp,18,ussura,ussūra,ussūra,ussūra:a.[ud-sūra] 日出後の,午後の.loc.ussūre 日が昇った後に,夕方に.-bhatta 午後の食事.-seyyā 日が昇るまで就寢,朝寢. ,6,1
- 451420,jp,18,ussussati,ussussati,ussussati,ussussati:[ud-śuṣ] 乾燥す,干上る. ,9,1
- 451447,jp,18,usu,usu,usu,usu:m.f.[Sk.iṣu] 矢,弓箭.-kāra箭工,矢作り. ,3,1
- 451481,jp,18,usuma,usumā,usumā,usumā:=usmā f.[Sk.uṣman] 熱.cf.uṇha. ,5,1
- 451595,jp,18,usuyya,usuyyā,usuyyā,usuyyā:usūyā f.[Sk.asūyā] 嫉妬. ,6,1
- 451602,jp,18,usuyyaka,usuyyaka,usuyyaka,usuyyaka:usūyaka a.[<usuyyā] 嫉妬ある,嫉む,ねたむ. ,8,1
- 451607,jp,18,usuyyana,usuyyanā,usuyyanā,usuyyanā:f.usuyyitatta n.嫉妬. ,8,1
- 451612,jp,18,usuyyati,usuyyati,usuyyati,usuyyati:usūyati [Sk.asūyati] 嫉む,羨む.pr.2sg.usūyasi; ppr.usuyyaṃ. ,8,1
- 451621,jp,18,ut-,ut-,ut-,ut-:pref.=ud-. ,3,1
- 451673,jp,18,utrasin,utrāsin,utrāsin,utrāsin:a.[uttāsa-in] 懼怖の,驚愕の,戰慄する. ,7,1
- 451678,jp,18,utrasta,utrasta,utrasta,utrasta:=uttasta [uttasati の pp.] 懼怖せる,恐怖する. ,7,1
- 451709,jp,18,uttama,uttama,uttama,uttama:a.[ud の最上級] 最上の,最高の.-aṅga 最上肢,頭.-attha 最上義. ,6,1
- 452052,jp,18,uttana,uttāna,uttāna,uttāna:a.[<ud-tan] 明瞭なる,明顯なる,上向きの,淺き.-mukha 明口,明瞭に説く.-seyyaka 上向きに臥する,赤兒. ,6,1
- 452065,jp,18,uttanaka,uttānaka,uttānaka,uttānaka:=uttāna. ,8,1
- 452118,jp,18,uttanda,uṭṭanda,uṭṭanda,uṭṭanda:=uḍḍanda. ,7,1
- 452121,jp,18,uttandala,uttaṇḍāla,uttaṇḍāla,uttaṇḍāla:a.[ut-taṇḍula] 米の多い濃き[粥]. ,9,1
- 452133,jp,18,uttani,uttānī,uttānī,uttānī:=uttāna.-karoti 明らかにす.-kamma 闡明,顯發. ,6,1
- 452168,jp,18,uttanta,uttanta,uttanta,uttanta:a.[=utrasta,uttasta] 気絶せる. ,7,1
- 452179,jp,18,uttapeti,uttāpeti,uttāpeti,uttāpeti:[uttapati の caus.] 熱せしむ,苦しめる. ,8,1
- 452189,jp,18,uttara,uttara,uttara,uttara:①a.[ud の比較級] より上の,よりすぐれた,北の,北方の,次の.instr.uttarena 北方から,北を通って.-ābhimukha 北に面して.-āsaṅga 欝多羅僧,上衣,上着衣.-chada,-chadana 上覆,天蓋.-pāsaka 上の横木.-sse [uttarasuve] 明後日に.②a.[ud-tara<tṛ] 超える. ,6,1
- 452215,jp,18,uttara,uttāra,uttāra,uttāra:m.[<ud-tṛ] 渡河,渡り.-setu 渡橋. ,6,1
- 452358,jp,18,uttarana,uttaraṇa,uttaraṇa,uttaraṇa:n.[<ud-tāreti] 救済,令度. ,8,1
- 452519,jp,18,uttarati,uttarati,uttarati,uttarati:[ud-tarati] 水から上る,渡る,超える.aor.udatāri; ger.uttariyāna; pp.otiṇṇa; caus.uttāreti,uttareti. ,8,1
- 452603,jp,18,uttari,uttari,uttari,uttari:a.[cf.uttara] より上の,超えたる.-karaṇīya 更になすべきこと.-bhaṅga 珍味,特別の御馳走.-manussa 常人を超えたる,超人の.-sāṭaka 上衣,外套. ,6,1
- 452660,jp,18,uttarim,uttariṃ,uttariṃ,uttariṃ:adv.[uttari の acc.] さらに,それ以上に,より上を. ,7,1
- 452735,jp,18,uttarita,uttārita,uttārita,uttārita:a.[uttāreti の pp.] 引き上げた,運び出した. ,8,1
- 452744,jp,18,uttaritara,uttaritara,uttaritara,uttaritara:a.[uttara の 比較級] よりすぐれた. ,10,1
- 452815,jp,18,uttasa,uttāsa,uttāsa,uttāsa:m.[=utrāsa,Sk.uttrāsa] 恐怖,戰慄,おそれ.uttāsa-vant 恐れある,恐怖の. ,6,1
- 452841,jp,18,uttasana,uttāsana,uttāsana,uttāsana:n.[<uttāseti②] 突き刺し. ,8,1
- 452864,jp,18,uttasati,uttasati,uttasati,uttasati:[ud-tasati<tras] 恐れる,戰慄す.ppr.uttasaṃ,uttasanto; pp.uttasta,utrasta,uttanta; caus.uttāseti. ,8,1
- 452889,jp,18,uttaseti,uttāseti,uttāseti,uttāseti:① [ud-tras の caus.] 恐れさす,おどす.② [ud-taṃs,tars の caus.] 突き刺す.pp.uttāsita. ,8,1
- 452927,jp,18,uttasta,uttasta,uttasta,uttasta:a.[uttasati の pp.] 驚怖せる,戰慄せる. ,7,1
- 452937,jp,18,uttatta,uttatta,uttatta,uttatta:a.[ut-tap の pp.] 熱された,鍛えられた,精錬せる. ,7,1
- 453003,jp,18,utthahati,uṭṭhahati,uṭṭhahati,uṭṭhahati:uṭṭhāti [ud-sthā =uttiṭṭhati.cf.vuṭṭhahati] 起き上る,奮起す.opt.uṭṭhaheyya; imper.uṭṭhahatha,uṭṭhehi; aor.uṭṭhahi; ger.uṭṭhahitvā,uṭṭhāya; inf.uṭṭhātuṃ; ppr.uṭṭhahanta; caus.uṭṭhāpeti. ,9,1
- 453041,jp,18,utthana,uṭṭhāna,uṭṭhāna,uṭṭhāna:n.[ud-sthā-ana] 起立,立礼,起原,奮起,努力. ,7,1
- 453056,jp,18,utthanaka,uṭṭhānaka,uṭṭhānaka,uṭṭhānaka:a.[uṭṭhāna-ka] 生ぜしめる,勢カ的な. ,9,1
- 453112,jp,18,utthanavant,uṭṭhānavant,uṭṭhānavant,uṭṭhānavant:a.[uṭṭhāna-vat] 奮起ある,努力する. ,11,1
- 453189,jp,18,utthapeti,uṭṭhāpeti,uṭṭhāpeti,uṭṭhāpeti:[uṭṭhahati の caus.] 起ちあがらす,上げる,賞讃す.cf.vuṭṭhāpeti. ,9,1
- 453228,jp,18,utthatar,uṭṭhātar,uṭṭhātar,uṭṭhātar:m.[uṭṭhā-tar] 起立者,奮起者. ,8,1
- 453254,jp,18,utthayaka,uṭṭhāyaka,uṭṭhāyaka,uṭṭhāyaka:a.uṭṭhāyika f.uṭṭhāyin a.起ちあがる,策励する,活動的な. ,9,1
- 453270,jp,18,utthayin,uṭṭhāyin,uṭṭhāyin,uṭṭhāyin:a.[uṭṭhāya-in] 起立する,策励する. ,8,1
- 453279,jp,18,utthepeti,uṭṭhepeti,uṭṭhepeti,uṭṭhepeti:=uḍḍepeti [uḍḍeti ①の caus.] 飛び立たせる,駆逐す. ,9,1
- 453289,jp,18,utthita,uṭṭhita,uṭṭhita,uṭṭhita:a.[uṭṭhahati の pp.] 起立せる,奮起せる.cf.vuṭṭhita. ,7,1
- 453366,jp,18,uttina,uttiṇa,uttiṇa,uttiṇa:a.[ud-tiṇa] (屋根の)草(かや,わら)を外せる,屋根をはぐ. ,6,1
- 453397,jp,18,uttittha,uttiṭṭha,uttiṭṭha,uttiṭṭha:a.[<ucchiṭṭha] 殘餘の,殘された. ,8,1
- 453418,jp,18,uttitthe,uttiṭṭhe,uttiṭṭhe,uttiṭṭhe:uṭṭhahati の opt. ,8,1
- 453442,jp,18,utu,utu,utu,utu:m.n.[Sk.ṛtu] ①季節,時,時節.②月経,月水.-kāla 月経時.-ja 時生,自然現象から生ずる.-pariṇāma 季節の変化.-veramaṇī 月経時をさける.-saṃvacchara 季節の年時. ,3,1
- 453509,jp,18,utuni,utunī,utunī,utunī:f.月経婦,経水者,受胎期にある女. ,5,1
- 453644,jp,18,uvitta,uviṭṭa,uviṭṭa,uviṭṭa:= viṭṭha a.[viś の pp.に u を付す] 入れる. ,6,1
- 453656,jp,18,uyyama,uyyāma,uyyāma,uyyāma:m.[Sk.BSk.udyāma<udyam] 努力,精勤. ,6,1
- 453675,jp,18,uyyana,uyyāna,uyyāna,uyyāna:n.[Sk.udyāna] 園,庭園,遊園地.-pāla 守園人,園丁. ,6,1
- 453774,jp,18,uyyapeti,uyyāpeti,uyyāpeti,uyyāpeti:[uyyāti の caus.] 去らせる,出す. ,8,1
- 453781,jp,18,uyyati,uyyāti,uyyāti,uyyāti:[ud-yā] 出て行く,出で去る.imper.uyyāhi; caus.uyyāpeti. ,6,1
- 453792,jp,18,uyyodhika,uyyodhika,uyyodhika,uyyodhika:n.[<ud-yudh] 模擬戰,演習. ,9,1
- 453803,jp,18,uyyoga,uyyoga,uyyoga,uyyoga:m.[<ud-yuj] 出發,臨終. ,6,1
- 453823,jp,18,uyyojana,uyyojana,uyyojana,uyyojana:n.[<uyyojeti] 刺戟. ,8,1
- 453868,jp,18,uyyojeti,uyyojeti,uyyojeti,uyyojeti:[uyyuñjati の caus.] ① 刺戟す.② 排除す,放逐す.pp.uyyojita 刺戟されたる. ,8,1
- 453911,jp,18,uyyunjati,uyyuñjati,uyyuñjati,uyyuñjati:[ud-yuj] 出發す,家を出る.pp.uyyutta 熱心な,努力する.caus.uyyojeti. ,9,1
- 453924,jp,18,uyyuta,uyyuta,uyyuta,uyyuta:a.[ud-yuta] 勵める,多忙の. ,6,1
- 453956,jp,18,va,va,va,va:① [iva の 略] chāyā va anapāyini 影が(本体を)去らざるが如く.abbhā mutto va candimā 黒雲を脱せる月の如く.② [eva の 略.] so pi suvaṇṇavaṇṇo va ahosi かれもまた黄金色となった.attano va avekkheyya katāni akatāni ca 自己の作不作を観ずベし.③ [vā の代り.] buddhe yadi va sāvake 諸仏または諸弟子を. ,2,1
- 454009,jp,18,va,vā,vā,vā:adv.conj.[〃] または,或は.vā...vā...か...か.atha vā,uda vā,yadi vā 或はまた,もしくは. ,2,1
- 454042,jp,18,vaca,vaca,vaca,vaca:n.①菖蒲.②=vaco. ,4,1
- 454064,jp,18,vaca,vācā,vācā,vācā:f.[Sk.vāk (vāc),vākya] 語,言.-ānurakkhin 語をまもる,語を慎しむ.-ābhilāpa 冗慢の語.-yata 語を慎しめる.-vatthuka 語の量.-vikkhepa 語の錯乱.-sannitodaka 語の刺針. ,4,1
- 454153,jp,18,vacana,vacana,vacana,vacana:n.[〃<vac] 言,語,命令語.-attha 語義.-kkhama 語柔軟.-patha 語法,語路.-sodhana 語吟味. ,6,1
- 454171,jp,18,vacana,vācanā,vācanā,vācanā:f.[<vāceti] 読誦.-magga 誦道. ,6,1
- 454218,jp,18,vacanaka,vācanaka,vācanaka,vācanaka:n.[<vāceti] (送別の)挨拶の言葉,送別会. ,8,1
- 454591,jp,18,vacaniya,vacanīya,vacanīya,vacanīya:a.言わるべき,答うべき,可共語. ,8,1
- 454676,jp,18,vacapeyya,vācapeyya,vācapeyya,vācapeyya:①n.=piyavacana [vācāpeyya<piya] 愛語.②m.[=vājapeyya] ソーマ祭. ,9,1
- 454691,jp,18,vacasa,vacasa,vacasa,vacasa:a.[=vacas,vaco] 語の. ,6,1
- 454697,jp,18,vacasa,vacasā,vacasā,vacasā:vaco の sg.instr.abl. ,6,1
- 454734,jp,18,vacasika,vācasika,vācasika,vācasika:a.[<vāca] 語の,口の.-anācāra 語不正行.-pāgabbhiya 語傲慢.-viññatti 語表. ,8,1
- 454774,jp,18,vacattha,vacattha,vacattha,vacattha:n.白菖蒲. ,8,1
- 454817,jp,18,vacca,vacca,vacca,vacca:n.[BSk.vaccaḥ] 大便,糞,尿.-kuṭī 大便所,廁房.-kuṭi-vatta 廁房の儀法.-kūpa 糞坑.-ghaṭa,-doṇikā 澡瓶,屎瓶.-ṭṭhāna 大便所.-magga 大便道,肛門. ,5,1
- 454893,jp,18,vaccasin,vaccasin,vaccasin,vaccasin:a.[cf.Sk.varcasvin,varcin] すばらしい,精力的な. ,8,1
- 454909,jp,18,vaccha,vaccha,vaccha,vaccha:①m.[Sk.vatsa] 犢牛,こうし.-giddhinī 犢牛を求めている(母牛).-taruṇūpamā 犢子喻.-danta 犢歯 [箭] .-pālaka 牧牛者.②m.[=rukkha,Sk.vṛkṣa] 木,樹. ,6,1
- 454956,jp,18,vacchaka,vacchaka,vacchaka,vacchaka:m.[= vaccha ①] 犢牛,こうし. ,8,1
- 455010,jp,18,vaccham,vacchaṃ,vacchaṃ,vacchaṃ:vacchāmi [vasati ②の fut.1sg.] 住むであろう. ,7,1
- 455067,jp,18,vacchatara,vacchatara,vacchatara,vacchatara:m.vacchatarī f.[cf.Sk.vatsatara.<vaccha ①] 犢牛,こうし. ,10,1
- 455084,jp,18,vacchati,vacchati,vacchati,vacchati:[Sk.vatsyati] vasati ② の fut. ,8,1
- 455101,jp,18,vaccita,vaccita,vaccita,vaccita:a.[vacceti の pp.] 大便を催せる,便意の. ,7,1
- 455146,jp,18,vacetar,vācetar,vācetar,vācetar:m.[<vāceti] 教訓する人. ,7,1
- 455152,jp,18,vaceti,vāceti,vāceti,vāceti:[vac の caus.] 説かしむ,誦せしむ,教える.pp.vācita. ,6,1
- 455183,jp,18,vaci-,vacī-,vacī-,vacī-:[vaco の 複合形] 語,言,口.-kamma 語業,口業.-kasāva 語不純.-gutta 語を護れる.-daṇḍa 口罰,語杖.-duccarita 語悪行者.-dosa 語瑕,語過失.-parama 言説を最上とす.-pārisuddhi 語遍浄.-bheda 語発表,種々語.-moneyya 語牟尼.-vaṅka 語曲.-viññatti 語表.viññatti-dasaka 語表十法.-viññatti-sāvajja 有罪語表.-saṃvara 語律儀.-saṅkhāra 語行.-sañcetanā 語思.-samācāra 語正行.-sucarita 語善行者.-soceyya 語清浄. ,5,1
- 455300,jp,18,vacika,vācika,vācika,vācika:a.[vāca-ika] 語の.-upasampadā 唱説受具. ,6,1
- 455501,jp,18,vaco,vaco,vaco,vaco:vaca n.[Sk.vacas] 語,言.nom.acc.vaco; instr.vacasā,vacanā. ,4,1
- 455520,jp,18,vada,vada,vada,vada:a.[<vad] 語る,話す,語者. ,4,1
- 455529,jp,18,vada,vāda,vāda,vāda:m.[〃<vad] 説,語,論.-ānuvāda 説髄説,大小の言論,種々の説.-kāma 言論を欲する.-khitta 論駁された.-patha 語路; 抗論.-sīla 論争癖の. ,4,1
- 455580,jp,18,vadaka,vādaka,vādaka,vādaka:a.m.[<vāda] (異)論,(異)説者.-sammuti 異教の俗説. ,6,1
- 455634,jp,18,vadana,vadana,vadana,vadana:n.言説,命令. ,6,1
- 455643,jp,18,vadana,vadāna,vadāna,vadāna:= vadamāna,vadati の ppr. ,6,1
- 455688,jp,18,vadannu,vadaññu,vadaññu,vadaññu:a.[=vadāniya.cf.Sk.vadāniya] 寛容なる,親切な. ,7,1
- 455700,jp,18,vadannuta,vadaññutā,vadaññutā,vadaññutā:f.[vadaññu-tā] 親切,寛大. ,9,1
- 455812,jp,18,vadapeti,vādāpeti,vādāpeti,vādāpeti:[vādeti の caus.] 奏せしむ. ,8,1
- 455904,jp,18,vadati,vadati,vadati,vadati:[〃vad] 言う,説く,告げる.pres.vadeti=vadati; opt.vade,vadeyya,vademase,vajjā,vajjāsi,vajjesi,vajjuṃ; fut.vadessati; aor.vadiṃsu,vadesi; ppr.vadāna,vadamāna; caus.vādiyati,vādeti 奏でる.vādāpeti 奏でしめる. ,6,1
- 455972,jp,18,vadba,vadba,vadba,vadba:m.[<vadh] 殺,殺戮,殺害,死刑.-bandhana 殺と縛. ,5,1
- 455979,jp,18,vaddalika,vaddalikā,vaddalikā,vaddalikā:f.[cf.BSk.vardalikā] 雨期. ,9,1
- 455989,jp,18,vaddha,vaḍḍha,vaḍḍha,vaḍḍha:n.[<vṛdh] 増大,富. ,6,1
- 456003,jp,18,vaddha,vaddha,vaddha,vaddha:①a.n.[=vaḍḍha,vuḍḍha,vuddha.vaḍḍhati の pp.] 生長せる,年長の,老いたる,尊敬すべき.-apacāyin 年長者を尊敬する.②m.n.[cf.Sk.vardhra] 紐,ひも,革緒 [=baddha ②]. ,6,1
- 456028,jp,18,vaddhaka,vaḍḍhaka,vaḍḍhaka,vaḍḍhaka:a.m.[<vaḍḍheti] 増大させる; 司財者; 裁縫師. ,8,1
- 456036,jp,18,vaddhaka,vaddhaka,vaddhaka,vaddhaka:[=vaddha ②] 紐,革紐. ,8,1
- 456044,jp,18,vaddhaki,vaḍḍhakī,vaḍḍhakī,vaḍḍhakī:vaḍḍhaki m.[cf.Sk.vardhaki,vardhakin] 大工,建築家. ,8,1
- 456124,jp,18,vaddhamana,vaḍḍhamāna,vaḍḍhamāna,vaḍḍhamāna:n.卍字; 高価の衣. ,10,1
- 456164,jp,18,vaddhana,vaḍḍhana,vaḍḍhana,vaḍḍhana:n.a.[<vaḍḍheti.cf.vaddhana] 増大,増強; 奉仕,実践,調整; 増養者,国王. ,8,1
- 456174,jp,18,vaddhana,vaddhana,vaddhana,vaddhana:n.m.[=vaḍḍhana<vṛdha] 增大,繁栄; 増養者=国王. ,8,1
- 456271,jp,18,vaddhapeti,vaḍḍhāpeti,vaḍḍhāpeti,vaḍḍhāpeti:→ vaḍḍhati. ,10,1
- 456286,jp,18,vaddhati,vaḍḍhati,vaḍḍhati,vaḍḍhati:[Sk.vardhati vṛdh] 増大する,増す,生長す.ppr.vaḍḍhamāna; caus.vaḍḍheti 増大させる,養育す,富ます.pp.vaḍḍhita; caus.vaḍḍhāpeti 増大さす,養育させる,世話させる,準備させる. ,8,1
- 456303,jp,18,vaddhava,vaddhava,vaddhava,vaddhava:n.喜び,賢性. ,8,1
- 456308,jp,18,vaddhavya,vaddhavya,vaddhavya,vaddhavya:n.[<vaddha ①,=vuddha-bhāva] 老年,耆宿. ,9,1
- 456352,jp,18,vaddheti,vaḍḍheti,vaḍḍheti,vaḍḍheti:→ vaḍḍhati. ,8,1
- 456362,jp,18,vaddheti,vaddheti,vaddheti,vaddheti:=vajjheti [<vardh 切る] 切断す.ppr.vaddhayitvāna. ,8,1
- 456393,jp,18,vaddhi,vaḍḍhi,vaḍḍhi,vaḍḍhi:f.[=vaddhi,vuddhi.Sk.vṛddhi] 増大,繁栄,幸福; 利息,金融. ,6,1
- 456592,jp,18,vaddita,vaḍḍita,vaḍḍita,vaḍḍita:a.[vḍḍheti の pp.] 増大せしめられた,増大せる,成育せる. ,7,1
- 456593,jp,18,vade,vade,vade,vade:vademase,vadeyya,vadati の opt. ,4,1
- 456640,jp,18,vadeti,vadeti,vadeti,vadeti:[=vadati] 説く,言う.imper.vadehi,vademase (1pl.); fut.vadessati; aor.vadesi. ,6,1
- 456651,jp,18,vadeti,vādeti,vādeti,vādeti:[vadati の caus.] 奏す,かなでる.opt.vādeyyāma; aor.vādesuṃ; pp.vādita; pass.vajjati [Sk.vādiyati] ; caus.vādāpeti 奏せしむ. ,6,1
- 456718,jp,18,vadhaka,vadhaka,vadhaka,vadhaka:m.[vadha-ka] 殺者,殺戮者,殺害者.f.vadhakā,vadhikā -citta 殺意.vadhakā bhariyā 殺人者なる妻. ,7,1
- 456782,jp,18,vadhati,vadhati,vadhati,vadhati:[〃vadh] 殺す,殺害す,打つ.imper.vadhetha; fut.vadhissati; aor.vadhi; cond.(1sg.) vdhissaṃ; ger.vadhitvā; grd.vajjha; caus.vadheti=vadhati; pp.vadhita. ,7,1
- 456809,jp,18,vadhetha,vadhetha,vadhetha,vadhetha:vadhati の opt. ,8,1
- 456812,jp,18,vadheti,vadheti,vadheti,vadheti:[vadhati の caus.] 殺す.[=vadhati]. ,7,1
- 456851,jp,18,vadhita,vadhita,vadhita,vadhita:a.[vadhati の pp.] 殺された,打撃された. ,7,1
- 456893,jp,18,vadhuka,vadhukā,vadhukā,vadhukā:vadhū f.[Sk.vadhū] 嫁,よめ,若妻,養女. ,7,1
- 456915,jp,18,vadi,vādi,vādi,vādi:vadati の aor. ,4,1
- 456939,jp,18,vadin,vādin,vādin,vādin:a.[vāda-in] 説者,主張者,論師. ,5,1
- 456964,jp,18,vadita,vādita,vādita,vādita:n.[vādeti の pp.] 音楽,器楽,奏楽.gīta-vādita 歌と音楽,声楽と器楽. ,6,1
- 456989,jp,18,vaditar,vāditar,vāditar,vāditar:m.[<vadati] 説者,教説者. ,7,1
- 457027,jp,18,vadiyati,vādiyati,vādiyati,vādiyati:[vādeti の pass.しかし vadati として用いる] 言う,説く.opt.vajjaṃ,vajjā,vajja,vajjāsi,vajjuṃ,vajjesi. ,8,1
- 457045,jp,18,vagga,vagga,vagga,vagga:①m.[Sk.varga] 群,品,章.-gata 群に至れる.-sārin 群に入る.② a.n.[vi-agga,Sk.vyagra] 不和合の,別衆.-ārāma,-rata 離衆(独住)を楽しむ.-kamma 別衆羯磨.-parisā 不和合衆.-vādaka 別衆に味方する. ,5,1
- 457148,jp,18,vaggati,vaggati,vaggati,vaggati:[valg] 跳ぶ,とぶ. ,7,1
- 457154,jp,18,vaggatta,vaggatta,vaggatta,vaggatta:n.[vagga ②-tta] 不和合. ,8,1
- 457183,jp,18,vaggiya,vaggiya,vaggiya,vaggiya:a.[vagga ①-iya] 群の,衆の.pañcavaggiya 五群の.chabbaggiya 六群の. ,7,1
- 457198,jp,18,vaggu,vaggu,vaggu,vaggu:a.[Sk.valgu] 愛すべき,好ましき,妙なる.-vada 妙語者. ,5,1
- 457222,jp,18,vagguli,vaggulī,vaggulī,vaggulī:vagguli m.f.[Sk.valgulī] こうもり.-rukkha こうもりの住む樹.-vata こうもり行者,飛躍行. ,7,1
- 457268,jp,18,vagura,vāgurā,vāgurā,vāgurā:vāgura f.[〃=vākarā,vākurā] わな,あみ,くもの巣. ,6,1
- 457285,jp,18,vaha,vaha,vaha,vaha:①m.[<vah] 運ぶもの,牽獣; 流水.②vahati の imper. ,4,1
- 457296,jp,18,vaha,vāha,vāha,vāha:a.m.[〃<vahati] 運ぶ; 車,乗物; 車の荷.-sata 百車の荷. ,4,1
- 457319,jp,18,vahaka,vāhaka,vāhaka,vāhaka:m.[<vah] 運ぶもの; 水流,急流.udaka-vāhaka 洪水,急流. ,6,1
- 457335,jp,18,vahana,vahana,vahana,vahana:n.[<vah] 運載,流れ,水流. ,6,1
- 457347,jp,18,vahana,vāhana,vāhana,vāhana:a.n.[<vah] 運ぶ,運載者,運搬獣,軍勢. ,6,1
- 457360,jp,18,vahanaka,vahanaka,vahanaka,vahanaka:a.[vahana-ka] 運搬する. ,8,1
- 457409,jp,18,vahasa,vāhasā,vāhasā,vāhasā:adv.[vāha の instr.] …によりて. ,6,1
- 457433,jp,18,vahati,vahati,vahati,vahati:[〃vah] 運ぶ,運搬す,運載す; 実行す.imper.vaha; inf.vahituṃ; grd.vahitabba; ppr.sg.gen,vahato; pp.vahita; pass.vuyhati [Sk.uhyate] ,vahīyati 運ばれる.caus.vāheti. ,6,1
- 457473,jp,18,vaheti,vāheti,vāheti,vāheti:[vahat の caus.] 運ばせる,運ぶ.pp.vāhita; pass.ppr.vāhiyamāna. ,6,1
- 457509,jp,18,vahin,vāhin,vāhin,vāhin:a.[vāha-in] 運ぶもの.f.vāhinī 軍隊,軍勢. ,5,1
- 457563,jp,18,vahiyati,vahīyati,vahīyati,vahīyati:[vahati の pass.] 運ばれる.ppr.vahīyamāna. ,8,1
- 457577,jp,18,vaja,vaja,vaja,vaja:m.[Sk.vraja] 牛舎. ,4,1
- 457592,jp,18,vaja,vāja,vāja,vāja:m.[〃] 力,力づけのソーマ酒; 矢の羽. ,4,1
- 457621,jp,18,vajalla,vajalla,vajalla,vajalla:→ rajo-vajalla. ,7,1
- 457641,jp,18,vajapeyya,vājapeyya,vājapeyya,vājapeyya:m.[Sk.vājapeya] 勝利の飲酒,ソーマ祭,強飲,擲杖祭.-mahāyañña ソ-マ大祭. ,9,1
- 457656,jp,18,vajati,vajati,vajati,vajati:[Sk.vrajati vraj] 行く,達す. ,6,1
- 457702,jp,18,vajira,vajira,vajira,vajira:m.n.[Sk.vajra] 電光,金剛杵,金剛石,金剛.-ūpama-citta 金剛喻心.-pāṇi 金剛手,帝釈天 [=Indra]. ,6,1
- 457849,jp,18,vajita,vājita,vājita,vājita:a.[vājeti<vaja の pp.] 矢に羽をつけた. ,6,1
- 457856,jp,18,vajja,vajja,vajja,vajja:①n.[vajjati の grd.cf.Sk.varjya] 罪,罪過.-āvajja 種々の罪,大小の罪.-dassin 罪を認める者.-paṭicchādika 覆罪の.-bahula 多罪.②a.n.[vadati または vajjati ②の grd.cf.Sk.vādya] 言わるべき,所言,語; 奏でらるベき,楽器.③vadati の opt. ,5,1
- 457878,jp,18,vajja,vajjā,vajjā,vajjā:vajjāsi,vajjuṃ,vadati (vādiyati) の opt. ,5,1
- 457915,jp,18,vajjam,vajjaṃ,vajjaṃ,vajjaṃ:vadati (vādiyati) の opt.1sg. ,6,1
- 457933,jp,18,vajjana,vajjana,vajjana,vajjana:n.[<vajjati ①] 回避. ,7,1
- 457949,jp,18,vajjaniya,vajjanīya,vajjanīya,vajjanīya:a.[vajjati ① の grd.] 避けらるべき,不適当な. ,9,1
- 458034,jp,18,vajjati,vajjati,vajjati,vajjati:① [vṛj,Sk.varjati,vṛṇakti] 避ける.caus.vajjeti 避けしめる,慎しむ.② [vādeti の pass.Sk.vādiyati] 演奏される,奏でられる.aor.vajjiṃsu; ppr.vajjamāna; pp.udita; caus.vajjeti. ,7,1
- 458051,jp,18,vajjavant,vajjavant,vajjavant,vajjavant:a.[vajja ①-vant] 罪ある. ,9,1
- 458090,jp,18,vajjesi,vajjesi,vajjesi,vajjesi:[=vadeyyāsi] vadati の opt.2sg. ,7,1
- 458105,jp,18,vajjeti,vajjeti,vajjeti,vajjeti:① [vṛj の caus.] 避けしむ.②=*vādiyati [vajjati ② の caus.] 奏でしめる,演奏させる. ,7,1
- 458142,jp,18,vajjha,vajjha,vajjha,vajjha:a.[Sk.vadhya.vadhati vadh の grd.] 屠殺さるべき,殺さるべき.-ghāta,-ghātaka 死刑執行人.-bhāvapatta 死刑の宣告を受けた. ,6,1
- 458155,jp,18,vajjha,vajjhā,vajjhā,vajjhā:f.[<vajjha] 死罪,殺さるべき罪.-ppatta 死罪を得たる. ,6,1
- 458196,jp,18,vajjheti,vajjheti,vajjheti,vajjheti:[vajjha の denom.] 殺す,殺害す.ppr.vajjhayitvāna.cf.vaddheti. ,8,1
- 458335,jp,18,vajula,vajuḷa,vajuḷa,vajuḷa:m.樹の一種. ,6,1
- 458337,jp,18,vak,vāk,vāk,vāk:f.[Sk.vāc] 語.-karaṇa 語話,談話.-karaṇatā 語法. ,3,1
- 458339,jp,18,vaka,vaka,vaka,vaka:m.[Sk.vṛka] 狼,おおかみ. ,4,1
- 458352,jp,18,vaka,vāka,vāka,vāka:n.[Sk.valka] 樹皮.-cīra 樹皮衣.-bhisi 樹皮臥褥.-maya 樹皮製. ,4,1
- 458403,jp,18,vakara,vākarā,vākarā,vākarā:vākara,vākurā f.[=vāgurā] 網,わな,くもの巣. ,6,1
- 458433,jp,18,vakka,vakka,vakka,vakka:①a.[=vaṅka,Sk.vakra] 曲った.②n.[Sk.vṛkka] 腎,腎臓.-pañcaka 腎臓までの五種 [三十二身分の中]. ,5,1
- 458454,jp,18,vakkala,vakkala,vakkala,vakkala:m.[BSk.valkala.cf.vāka] 樹皮,樹皮衣.cf.vakkali. ,7,1
- 458477,jp,18,vakkalin,vakkalin,vakkalin,vakkalin:a.m.[<vakkala] 樹皮衣者. ,8,1
- 458492,jp,18,vakkanga,vakkaṅga,vakkaṅga,vakkaṅga:m.[vakkaṃ-ga] 鵝鳥. ,8,1
- 458504,jp,18,vakkarana,vākkaraṇa,vākkaraṇa,vākkaraṇa:n.[vāk-karaṇa] 言をなすこと,説言. ,9,1
- 458607,jp,18,vakkhati,vakkhati,vakkhati,vakkhati:[vac の fut.Sk.vakṣyati,vakṣyate] 言うであろう,説くであろう.sg.vakkhāmi,pl.vakkhāma,vakkhanti; pfut.vakkhamāna. ,8,1
- 458636,jp,18,vakula,vakula,vakula,vakula:m.樹の一種. ,6,1
- 458658,jp,18,vakya,vākya,vākya,vākya:n.[〃<vac] 言説,語. ,5,1
- 458717,jp,18,vala,vāla,vāla,vāla:①m.[〃] 尾毛,馬毛,毫毛,毛; 毛の篩(ふるい).-agga 毛端.-aṇḍuka 毛払.-kambala 馬毛布,尾毛褐.-rajju 毛繩.-vījanī 払子.-vedhi-rūpa 毛端をも射抜くが知く,犀利の.② a.[Sk.vyāla] 厄介な,面倒な.② [=vāri] 水.-ja魚.cf.vārija. ,4,1
- 458733,jp,18,vala,vāḷa,vāḷa,vāḷa:m.[Sk.vyāḍa] 猛獣; 蛇.-āvasatha 猛獣住処.-kantāra 猛獣難所.-miga 猛獣.-suṇaka 猛犬. ,4,1
- 458766,jp,18,valabhi,vaḷabhī,vaḷabhī,vaḷabhī:f.[cf.Sk.vaḍabhī] 屋根.-ratha 覆いある大きな車. ,7,1
- 458780,jp,18,valadhi,vāladhi,vāladhi,vāladhi:m.[〃] 尾,尻. ,7,1
- 458835,jp,18,valahaka,valāhaka,valāhaka,valāhaka:m.[Sk.balāhaka] 雲,黒雲,雷雲.-ūpamā 雲喻.-kāyika deva 雲天,雲衆天.-gabbha 叢雲,雲胎. ,8,1
- 458936,jp,18,valahassa,valāhassa,valāhassa,valāhassa:m.[valāha-assa] 雲馬,天かける馬. ,9,1
- 459033,jp,18,valanja,valañja,valañja,valañja:m.[cf.valañjeti] 線,足跡,跡; 大便,糞; 効用. ,7,1
- 459059,jp,18,valanjana,valañjana,valañjana,valañjana:n.回復,用便をたすこと. ,9,1
- 459074,jp,18,valanjanaka,valañjanaka,valañjanaka,valañjanaka:a.[<valañjeti] 跡づけたる,属する,範囲の. ,11,1
- 459175,jp,18,valanjeti,valañjeti,valañjeti,valañjeti:[ava-lañj] たどる,跡づける,行く,行う; 用いる,費やす.pp.valañjita たどれる. ,9,1
- 459268,jp,18,valatta,vālatta,vālatta,vālatta:n.[vāla -tta] 厄介,面倒,困難,厄介なこと. ,7,1
- 459276,jp,18,valava,vaḷavā,vaḷavā,vaḷavā:f.[Sk.vaḍabā] 騾(ら)馬,牝馬.-ratha 騾馬の車.cf.vaḷabhī-ratha. ,6,1
- 459337,jp,18,valaya,valaya,valaya,valaya:m.n.[〃=valiya] 腕環,うでわ. ,6,1
- 459383,jp,18,valeti,valeti,valeti,valeti:[Sk.vāleti,val の caus] 巻く,ねじる,よじる; まとう,着る.inf.valetuṃ; pp.valita よじれた,しわのある. ,6,1
- 459400,jp,18,vali,valī,valī,valī:vali,vaḷi f.[Sk.vali] 列,線,条,しわ,連環.cf.āvali. ,4,1
- 459416,jp,18,valika,valika,valika,valika:a.[<vali=valin] ひだのある,しわのある. ,6,1
- 459423,jp,18,valika,vālikā,vālikā,vālikā:vālukā f.[Sk.vālukā] 砂. ,6,1
- 459511,jp,18,valimant,valīmant,valīmant,valīmant:a.[vali-mant] しわのある. ,8,1
- 459523,jp,18,valin,valin,valin,valin:a.[vali-in] しわのある. ,5,1
- 459547,jp,18,valita,valita,valita,valita:a.[valeti の pp.] 皺皮の,しわよった. ,6,1
- 459562,jp,18,valittaca,valittaca,valittaca,valittaca:=valitattaca [valita-taca] [同上] valittacatā f.しわよったこと. ,9,1
- 459582,jp,18,valiya,valiya,valiya,valiya:=valaya. ,6,1
- 459594,jp,18,vallabha,vallabha,vallabha,vallabha:a.[〃] 愛すべき.f.vallabhā. ,8,1
- 459653,jp,18,valli,vallī,vallī,vallī:f.[〃] 蔓草,つるくさ; 藺草,いぐさ. ,5,1
- 459696,jp,18,vallika,vallikā,vallikā,vallikā:f.耳飾り; 蔓草,かずら縄. ,7,1
- 459706,jp,18,vallikara,vallikāra,vallikāra,vallikāra:vallikara,vallibha m.植物の一種. ,9,1
- 459757,jp,18,vallura,vallūra,vallūra,vallūra:vallura n.[cf.Sk.vallūra] 乾肉. ,7,1
- 459878,jp,18,vama,vāma,vāma,vāma:a.[〃] ①左,左側の.instr.vāmena; abl.vāmato 左側に.②美しき.-ūru (vāmum) 美しき腿の. ,4,1
- 459965,jp,18,vamana,vamana,vamana,vamana:n.[vam-ana] 吐瀉,吐剤,吐薬.-yogga 吐薬,吐剤. ,6,1
- 459973,jp,18,vamana,vāmana,vāmana,vāmana:a.m.[<vāma] 侏儒,こびと. ,6,1
- 459988,jp,18,vamanaka,vāmanaka,vāmanaka,vāmanaka:a.[vāmana-ka] 矮小の,こびとの,せむしの,不具の.f.vāmanikā 象の一種. ,8,1
- 460010,jp,18,vamaniya,vamanīya,vamanīya,vamanīya:a.[vamati の grd.] 吐かるベき,吐薬を用ゆベき. ,8,1
- 460055,jp,18,vamathu,vamathu,vamathu,vamathu:m.[<vam] 嘔吐物. ,7,1
- 460069,jp,18,vamati,vamati,vamati,vamati:[〃vam] 吐く,吐瀉す.fut.vamissati; grd.vamanīya; pp.vanta; caus.vameti 吐かせる. ,6,1
- 460083,jp,18,vambha,vambha,vambha,vambha:m.[=vamha] 軽蔑,軽視. ,6,1
- 460096,jp,18,vambhana,vambhanā,vambhanā,vambhanā:vamhanā f.[<vambheti] 侮蔑,軽視. ,8,1
- 460113,jp,18,vambhayita,vambhayita,vambhayita,vambhayita:a.[vambheti の pp.] 軽蔑されたる. ,10,1
- 460138,jp,18,vambheti,vambheti,vambheti,vambheti:vamheti [vambha の denom.] 軽蔑す,そしる.grd.vambhanīya; pp.vambhayita. ,8,1
- 460162,jp,18,vambhin,vambhin,vambhin,vambhin:a.[vambha-in] 軽蔑する,軽んずる,そしる者. ,7,1
- 460177,jp,18,vamha,vamha,vamha,vamha:m.[=vambha] 軽蔑. ,5,1
- 460180,jp,18,vamhana,vamhanā,vamhanā,vamhanā:vamheti=vambhanā,vambheti. ,7,1
- 460214,jp,18,vamma,vamma,vamma,vamma:n.[Sk.varman<vṛ] 鎧,よろい,甲冑. ,5,1
- 460232,jp,18,vammeti,vammeti,vammeti,vammeti:[vamma の denom.] 武装する.pp.vammita. ,7,1
- 460245,jp,18,vammika,vammika,vammika,vammika:①a.[vamma-ika] 武装せる.②=vammīka. ,7,1
- 460259,jp,18,vammika,vammīka,vammīka,vammīka:vammika m.n.[Sk.valmīka] 蟻垤,蟻塔,あり塚.-nimitta 蟻垤相. ,7,1
- 460305,jp,18,vammin,vammin,vammin,vammin:a.[vamma-in] =vammika ①. ,6,1
- 460307,jp,18,vammita,vammita,vammita,vammita:a.[vammeti の pp.cf.Sk.varmita] 武装せる. ,7,1
- 460325,jp,18,vamsa,vaṃsa,Vaṃsa,Vaṃsa:m.[BSk.Vatsa] 跋蹉 [十六大国の一,首都は Kosambī]. ,5,1
- 460326,jp,18,vamsa,vaṃsa,vaṃsa,vaṃsa:m.[Sk.vaṃśa] 竹,竹棒戯; 種姓,姓; 系統,伝統,歴史.-kaḷīra 筍,たけのこ.-ñña (=-ājañña)よい家系の.-dhara 伝統保持者.-nāḷa 竹葦,竹幹. ,5,1
- 460479,jp,18,vamsika,vaṃsika,vaṃsika,vaṃsika:a.[vaṃsa-ika] 家系の,系統の,種姓に属する. ,7,1
- 460493,jp,18,vamura,vāmura,vāmura,vāmura:→ vāma②. ,6,1
- 460503,jp,18,vana,vaṇa,vaṇa,vaṇa:n.m.[cf.Sk.vraṇa] 傷,瘡,きず.-paṭicchādana 傷の処置.-bandhanacola 繃帯,ほうたい.-mukha 瘡口. ,4,1
- 460515,jp,18,vana,vana,vana,vana:n.[〃] 森,林; 欲林,欲望.-anta 林辺,森林.-kammika 樵夫,きこり.-gahana 森の茂み.-caraka 林務官,猟師.-cāraṇa 林行者.-timira 林闇草.-devatā 林神.-nimitta 林相.-pattha 山林,林叢,森林.-pantha 林道.-pati,-spati 喬木,樹.-bhaṅga 華果.-mūla 森の草木の根.-saṇḍa 密林,深林.-spati 喬木,樹. ,4,1
- 460711,jp,18,vanaka,vanaka,vanaka,vanaka:vanika a.m.[vana-ka] 森林の; 猟師. ,6,1
- 460985,jp,18,vanara,vānara,vānara,vānara:m.[<vana] 猿.-inda 猿王. ,6,1
- 461132,jp,18,vanatha,vanatha,vanatha,vanatha:m.[vana-tha,BSk.〃] 林叢,欲林,愛林,欲念. ,7,1
- 461252,jp,18,vanayati,vanāyati,vanāyati,vanāyati:vaneti [van の caus] 欲求す,欲望す,愛念す.cf.vanīyati. ,8,1
- 461276,jp,18,vancana,vañcana,vañcana,vañcana:n.[〃<vañc] 欺瞞,だまし,いつわり,虚偽. ,7,1
- 461320,jp,18,vancanika,vañcanika,vañcanika,vañcanika:vañcaniya a.m.[<vañcana] 瞞著の,欺瞞者. ,9,1
- 461339,jp,18,vancati,vañcati,vañcati,vañcati:[〃vañc] 歩き回る.caus.vañceti あざむく,だます. ,7,1
- 461385,jp,18,vanceti,vañceti,vañceti,vañceti:[vañcati の caus.] だます,いつわる,欺瞞す.aor.avañci,avañcayi,vañcesi; inf.vañcetu; pp.vañcita. ,7,1
- 461406,jp,18,vancita,vañcita,vañcita,vañcita:a.[vañceti の pp.] だまされたる.m.pl.nom.vañcitāse.vañcitammi [vañcito'mhi] 私はだまされた. ,7,1
- 461427,jp,18,vanda,vanda,vanda,vanda:vandati の imper. ,5,1
- 461438,jp,18,vandaka,vandaka,vandaka,vandaka:a.m.[vanda-ka] 礼拝する.f.vandikā. ,7,1
- 461467,jp,18,vandana,vandanā,vandanā,vandanā:vandana n.f.[〃<vand] 礼拝,敬礼,和南,尊敬. ,7,1
- 461526,jp,18,vandapana,vandāpana,vandāpana,vandāpana:n.[<vandāpeti] 礼拝させること. ,9,1
- 461596,jp,18,vandati,vandati,vandati,vandati:[〃vand] 礼拝す,尊敬す.imper.vanda,vandantu; aor.vandi,vandissaṃ; inf.vandituṃ; grd.vandiya; ppr.vandamāna; pp.vandita; caus.vandāpeti 礼拝させる. ,7,1
- 461623,jp,18,vandi,vandi,vandi,vandi:vandati の aor. ,5,1
- 461641,jp,18,vandissam,vandissaṃ,vandissaṃ,vandissaṃ:vandati の fut.1sg. ,9,1
- 461654,jp,18,vandita,vandita,vandita,vandita:a.n.[vandati の pp.] 敬礼せる,尊敬せる,礼拝,尊敬. ,7,1
- 461671,jp,18,vanditar,vanditar,vanditar,vanditar:a.m.[<vandati] 礼拝者,尊敬者. ,8,1
- 461692,jp,18,vandiya,vandiya,vandiya,vandiya:a.[vandati の grd.] 尊敬礼拝を受くべき. ,7,1
- 461711,jp,18,vaneja,vaneja,vaneja,vaneja:a.[vane-ja] 林中に生ぜる. ,6,1
- 461722,jp,18,vaneti,vaṇeti,vaṇeti,vaṇeti:[van の caus.cf.vanāyati] 乞う,欲す.pr.vaṇimhase (Sk.vṛṇīmahe 我等は欲す),vaṇayati. ,6,1
- 461768,jp,18,vangisa,vaṅgīsa,Vaṅgīsa,Vaṅgīsa:n.[〃] ワンギーサ,鵬耆舍 [仏弟子中,弁才第一,詩人]. ,7,1
- 461798,jp,18,vani,vaṇi,vaṇi,vaṇi:f.[<van] 欲求,要求. ,4,1
- 461823,jp,18,vanibbaka,vaṇibbaka,vaṇibbaka,vaṇibbaka:m.vatṇibbin a.[cf.BSk.vaṇīpaka,vaṇīyaka] 乞食者,旅人,浮浪者. ,9,1
- 461850,jp,18,vanija,vāṇija,vāṇija,vāṇija:vāṇijaka m.[〃] 商人. ,6,1
- 461895,jp,18,vanijja,vaṇijjā,vaṇijjā,vaṇijjā:f.[Sk.vaṇijyā<vāṇija] 商売,販売,貿易. ,7,1
- 461914,jp,18,vanijja,vāṇijjā,vāṇijjā,vāṇijjā:f.[vāṇija-ya] 商売,売買. ,7,1
- 461955,jp,18,vanin,vaṇin,vaṇin,vaṇin:m.[cf.Sk.vaṇik] 商人. ,5,1
- 461956,jp,18,vanin,vanin,vanin,vanin:vanibbaka a.m.[=vaṇibbin,vaṇibbaka<van] 乞食,旅人,浮浪者. ,5,1
- 461968,jp,18,vanippattha,vaṇippattha,vaṇippattha,vaṇippattha:m.[vaṇik-patha] 商人の集まる路,商売. ,11,1
- 461974,jp,18,vanita,vaṇita,vaṇita,vaṇita:a.[<vaṇa] 負傷せる. ,6,1
- 461992,jp,18,vaniyati,vaṇīyati,vaṇīyati,vaṇīyati:→ vanīyati. ,8,1
- 461994,jp,18,vaniyati,vanīyati,vanīyati,vanīyati:[van の pass.] 欲求す,望む.cf.vanāyati. ,8,1
- 462000,jp,18,vanjha,vañjha,vañjha,vañjha:a.[Sk.bandhya] 不毛の,徒爾の,空しき.f.vañjhā 石女,無児女,うまず女.-itthī 石女. ,6,1
- 462044,jp,18,vanka,vaṅka,vaṅka,vaṅka:a.m.[〃] 曲った,歪んだ,邪曲の,偽曲の; つりばり,かぎ; からす.-aṅgula 曲った指.-ghasta つりばりを呑んだ(魚).-daṇḍa 曲った杖.-dasaka 曲十年.-dāṭha (猪の)曲った牙. ,5,1
- 462112,jp,18,vankaka,vaṅkaka,vaṅkaka,vaṅkaka:n.[<vaṅa] 小鋤,鋤遊び. ,7,1
- 462179,jp,18,vankata,vaṅkatā,vaṅkatā,vaṅkatā:f.vaṅkatta n.[<vaṅka] 邪曲,曲れること. ,7,1
- 462209,jp,18,vankeyya,vaṅkeyya,vaṅkeyya,vaṅkeyya:a.n.[vaṅka-ya] 曲れる如き,邪曲,不正直. ,8,1
- 462222,jp,18,vanna,vaṇṇa,vaṇṇa,vaṇṇa:m.[Sk.varṇa] 色,色沢,顕色,容色,美貌,称讃; 種類; 階級,姓; 音節,字.kena vaṇṇena いかなる理由で.-āraha 賞讃に值する.-āroha すぐれた美貌.-kāra 絵具作り.-da,-dada 色を与える,美貌を与える.-dasaka 色十年.-dāsī 美しい婢女,遊女,娼婦.-nibhā-rūpa 顕色,如顔色.-pokkharatā 容色の美.-macchariya 称讃慳.-mada 容色憍.-vādin 称讃者.-sampatti 色成就.-sampanna 容色具足. ,5,1
- 462381,jp,18,vannaka,vaṇṇaka,vaṇṇaka,vaṇṇaka:n.[<vaṇṇa] 脂粉,口紅. ,7,1
- 462457,jp,18,vannana,vaṇṇanā,vaṇṇanā,vaṇṇanā:f.[<vaṇṇeti] 称讃; 註釈,註書=atthavaṇṇanā. ,7,1
- 462632,jp,18,vannata,vaṇṇatā,vaṇṇatā,vaṇṇatā:f.[vaṇṇa-tā] 美麗,顔色. ,7,1
- 462665,jp,18,vannavant,vaṇṇavant,vaṇṇavant,vaṇṇavant:a.[vaṇṇa-vant] 美しき,美貌の. ,9,1
- 462787,jp,18,vanneti,vaṇṇeti,vaṇṇeti,vaṇṇeti:[vaṇṇa の denom.] 説明解釈す; 賞讃す.pp.vaṇṇita; aor.avaṇṇayuṃ. ,7,1
- 462823,jp,18,vannin,vaṇṇin,vaṇṇin,vaṇṇin:a.[vaṇṇa-in] 有色の; 階級に属する; 美麗の; 容色の. ,6,1
- 462825,jp,18,vannita,vaṇṇita,vaṇṇita,vaṇṇita:a.[vaṇṇeti の pp.] 説明解釈された; 称讃された. ,7,1
- 462847,jp,18,vanniya,vaṇṇiya,vaṇṇiya,vaṇṇiya:n.[vaṇṇa-ya] 色性,容色. ,7,1
- 462872,jp,18,vannu-patha,vaṇṇu-patha,vaṇṇu-patha,vaṇṇu-patha:m.砂道,砂漠. ,11,1
- 462897,jp,18,vanta,vaṇṭa,vaṇṭa,vaṇṭa:n.[Sk.vṛnta] 茎,くき. ,5,1
- 462909,jp,18,vanta,vanta,vanta,vanta:a.[vamati の pp.] 吐きたる,排除せる,吐瀉物.-āda烏.-āsa 欲を吐ける,阿羅漢.-āsika 食吐物餓鬼.-kasāva 汚濁を吐き出せる.-mala 吐垢者.-lokāmisa 世財を吐き出せる. ,5,1
- 462952,jp,18,vantaka,vaṇṭaka,vaṇṭaka,vaṇṭaka:vaṇṭika a.[vaṇṭa-ika] 茎ある,茎の. ,7,1
- 463083,jp,18,vapakassati,vapakassati,vapakassati,vapakassati:[vi-apa-kṛṣ] → vavakassati. ,11,1
- 463125,jp,18,vapapeti,vapāpeti,vapāpeti,vapāpeti:[vapati の caus.] 播かしめる.pp.vāpita. ,8,1
- 463145,jp,18,vapati,vapati,vapati,vapati:[Sk.vapate vap] 播種す,まく.pass.vappate,vuppati; pp.vutta; caus.vāpeti,vapāpeti まかしめる. ,6,1
- 463158,jp,18,vapayati,vapayāti,vapayāti,vapayāti:[vi-apa-yā] 去る,消失す. ,8,1
- 463164,jp,18,vapeti,vāpeti,vāpeti,vāpeti:[vap の caus.] 播かせる,まく; 刈らせる.pp.vāpita; caus.vapāpeti. ,6,1
- 463171,jp,18,vapi,vāpi,vāpi,vāpi:f.[Sk.vāpī] 池,沼. ,4,1
- 463195,jp,18,vapita,vāpita,vāpita,vāpita:a.[vāpeti の pp.] 播いた,まかせた. ,6,1
- 463240,jp,18,vappa,vappa,vappa,vappa:①m.n.[vapati の grd.cf.Sk.vāpya] 播くべき,播種の.-kamma 播種業.-kāla 播き時.-maṅgala 種蒔祭.②m.[cf.Sk.bāṣpa] 淚. ,5,1
- 463286,jp,18,vappate,vappate,vappate,vappate:[=vuppati.vapati の pass.] 播(ま)かれる.pp.vutta. ,7,1
- 463314,jp,18,vara,vara,vara,vara:a.m.n.[〃] すぐれた,高貴の,最上の; 恵与; 福利,願望.varaṃ dadāti 願望を与える.varaṃ gaṇhāti,varaṃ vuṇāti 願望や誓いを立てる.-ādāyin 最上を得たる.-ārohā,-āroha m.f.大象,王象; 貴婦人.-pañña 最上慧者.-bhatta 最上食.-haya 駿馬. ,4,1
- 463331,jp,18,vara,vāra,vāra,vāra:m.[<vṛ] 回,順番,順,時,機会,分,章. ,4,1
- 463476,jp,18,varaha,varāha,varāha,varāha:m.[〃] 猪,野猪,いのしし. ,6,1
- 463526,jp,18,varaka,varaka,varaka,varaka:①a.[vara-ka] 願望ある.②m.豆. ,6,1
- 463536,jp,18,varaka,varāka,varāka,varāka:a.[〃] あわれな,貧困の. ,6,1
- 463546,jp,18,varaka,vāraka,vāraka,vāraka:①m.[Sk.vāra,vāraka] 瓶,壺.②a.[vāra-ka] 時分の.-bhatta時分食. ,6,1
- 463642,jp,18,varana,varaṇa,varaṇa,varaṇa:m.[〃] 樹の一種. ,6,1
- 463654,jp,18,varana,vāraṇa,vāraṇa,vāraṇa:①n.[<vāreti] 防護,反抗.② m.[〃 (強き)] 象; 鷹,たか.③ m.酒.cf.varuṇī. ,6,1
- 463798,jp,18,varapeti,vārāpeti,vārāpeti,vārāpeti:[vāreti ② の caus.] 妻選びさせる. ,8,1
- 463952,jp,18,varatta,varattā,varattā,varattā:varatta n.f.[Sk.varatrā] 緒,革緒,かわお,革鈕,-khaṇḍa,-bandha 革鈕. ,7,1
- 463974,jp,18,varattika,vārattika,vārattika,vārattika:a.[<varatta] 革の,革紐の. ,9,1
- 464099,jp,18,vareti,vāreti,vāreti,vāreti:① [vṛ ① (閉ず,覆う) の caus.] 防ぐ,妨げる.pp.vārita.② [vṛ (選ぶ) の caus.] 求婚す.grd.vāreyya; caus.vārāpeti 妻選びをさせる.pass.vāriyati 選ばれる ( ppr.Vāriyamāna ). ,6,1
- 464119,jp,18,vareyya,vāreyya,vāreyya,vāreyya:n.[vāreti ② の grd.] 結婚,婚,妻選ぴ. ,7,1
- 464141,jp,18,vari,vāri,vāri,vāri:n.[〃] 水.-kiñjakkha 水百合.-gocara 水行の.-ja 水生の,蓮; 魚.-bindu 水滴.-vāha 運水者,雲.-vārita,-yuta,-dhuta,-phuṭa 水を避け,水にて悪を制し,水にて悪を除き.水こで(悪の制御に)触達す. ,4,1
- 464236,jp,18,varita,vārita,vārita,vārita:a.[vāreti ① の pp.] 防止されたる,妨げられたる.-vata 禁制. ,6,1
- 464268,jp,18,varitta,vāritta,vāritta,vāritta:n.[BSk.vāritra] 禁止,回避.-sīla 止持戒,禁止戒. ,7,1
- 464333,jp,18,varuna,vāruṇa,Vāruṇa,Vāruṇa:a.m.[<Varuṇa] グルナの,水天族. ,6,1
- 464375,jp,18,varuni,vāruṇī,vāruṇī,vāruṇī:f.[〃] 酒; 酔女.-vāṇija 酒屋. ,6,1
- 464418,jp,18,vasa,vasa,vasa,vasa:m.n.[Sk.vaśa] 自在,カ,権力,影響.instr.vasena adv.…によりて,…のカにて.-ānuga 従える,勢力に従う.-uttama 最上の権力.-vattin 自在力ある,支配者,全能者,自在天.-vatti-kathā,-vatti-vāda 自在天論. ,4,1
- 464436,jp,18,vasa,vasā,vasā,vasā:①f.[Sk.vaśā] 牛,こうし.②f.[Sk.vasā] 膏,あぶら,脂肪.-tela 獣油.-bhesajja 脂薬. ,4,1
- 464451,jp,18,vasa,vāsa,vāsa,vāsa:① m.a.[<vas ①] 衣料,着たる.②m.[<vas ] 住; 住所,家; 状態.-attha 財産,繁栄.-āgāra,-ghara 寝室,住居.-ūpagata 家に入れる; 就寝せる.③m.[〃] 芳香,香料. ,4,1
- 464471,jp,18,vasabha,vasabha,vasabha,vasabha:m.[=usabha,nisabha,Sk.BSk.vṛṣabha] 牡牛,牛王. ,7,1
- 464587,jp,18,vasaka,vāsaka,vāsaka,vāsaka:vāsika a.m.[<vas ②] 住する,住者. ,6,1
- 464600,jp,18,vasala,vasala,vasala,vasala:m.vasalī f.[Sk.vṛṣala] 賎民; 売女.-ādhama下賤の.-dhamma 悪穢法.-vāda 穢語. ,6,1
- 464625,jp,18,vasalaka,vasalaka,vasalaka,vasalaka:m.=vasala. ,8,1
- 464661,jp,18,vasamgata,vasaṅgata,vasaṅgata,vasaṅgata:a.[vasa-gata] 支配されたる,征せられたる. ,9,1
- 464664,jp,18,vasana,vasana,vasana,vasana:n.①着物,衣服,衣類.②住所,住居.-ṭṭhāna居所. ,6,1
- 464695,jp,18,vasana,vāsanā,vāsanā,vāsanā:f.[BSk.〃<vas ②] 熏習,習気.-palibodha 塗香障碍. ,6,1
- 464753,jp,18,vasanaka,vasanaka,vasanaka,vasanaka:a.[<vasana ②] 住する,住居の. ,8,1
- 464924,jp,18,vasanta,vasanta,vasanta,vasanta:m.[〃=vassa-anta] 春. ,7,1
- 465023,jp,18,vasapeti,vāsāpeti,vāsāpeti,vāsāpeti:① [vāseti ① の caus.] 香わせる.② [vāseti ② の caus.] 住せしめる. ,8,1
- 465072,jp,18,vasati,vasati,vasati,vasati:① [vas ①] 着る,きる.pp.vutta; caus.vāseti 着せる.② [vas ②] 住す,すむ.fut.vacchati,vacchāmi,vacchaṃ,vasissare; opt.vaseyya,vase; aor.vasi,vasī; inf.vasituṃ,vatthuṃ; ger.vasitvā; ppr.vasanta,vasamāna; grd.vasitabba,vatthabba; pp.vasita,vusita,vuttha; pass,vussati 住まれる.caus.vāseti,vāsāpeti 住ませる.pp.vāsita ③ f.[vas ②の ppr.f.cf.Sk.〃] 住所,宿泊. ,6,1
- 465094,jp,18,vasati,vāsati,vāsati,vāsati:[vāś] 叫ぶ,ほえる.cf.vassati . ,6,1
- 465193,jp,18,vase,vase,vase,vase:vasseyya,vasati の opt. ,4,1
- 465232,jp,18,vaseti,vāseti,vāseti,vāseti:① [vāsa ③ の denom.] 芳香がある,匂う.pp.vāsita ①; caus.vāsāpeti 香わせる. [vasati の caus.] 住せしむ.pp.vāsita ; caus.vāsāpeti. ,6,1
- 465287,jp,18,vasi°,vasi°,vasi°,vasi°:[=vasa] vasippatta 自在を得たる.vasippatti 得自在,自在力. ,5,1
- 465288,jp,18,vasi,vasi,vasi,vasi:vasī,vasati ②の aor. ,4,1
- 465294,jp,18,vasi°,vasī°,vasī°,vasī°:[=vasa] vasīkata 自在カをもてる.vasīkatvā ger.自主優勢となって.-bhāva 自在となる.-bhūta 自在となれる. ,5,1
- 465310,jp,18,vasi,vāsi,vāsi,vāsi:vāti (香る) の pr.2sg. ,4,1
- 465321,jp,18,vasi,vāsī,vāsī,vāsī:vāsi f.[Sk.vāśī] 斧,小斧; 剃刀,そり.-jaṭa 手斧の柄.-pharasuka 剃刀斧. ,4,1
- 465429,jp,18,vasika,vasika,vasika,vasika:a.[vasa-ika] 支配されたる,勢力下の. ,6,1
- 465493,jp,18,vasin,vasin,vasin,vasin:vasima a.[vasa-in,-mat] 権カある,有力の,自在者. ,5,1
- 465496,jp,18,vasin,vāsin,vāsin,vāsin:a.① [vāsa ① -in] 着衣せる.f.vāsinī. [vāsa ② -in] 住せる. ,5,1
- 465544,jp,18,vasissati,vasissati,vasissati,vasissati:vasissare,vasati ②の fut.3sg.3pl. ,9,1
- 465547,jp,18,vasita,vasita,vasita,vasita:a.[vasati ②の pp.=vusita,vuttha] 住せる,住者.vasitā no gādhaṃ khattā 住んで穴を掘らざる人々. ,6,1
- 465563,jp,18,vasita,vāsita,vāsita,vāsita:a.① [vāseti ① の pp.] 香れる,熏習せる; 香料 [vāseti ② の pp.] 住ましめた,確立せる. ,6,1
- 465597,jp,18,vasitaka,vāsitaka,vāsitaka,vāsitaka:a.[vāsita ② -ka = vāsita] 芳香ある,香料.f.vāsitikā 香泥. ,8,1
- 465629,jp,18,vasitar,vasitar,vasitar,vasitar:a.[<vas ②] 住者,習慣者. ,7,1
- 465698,jp,18,vassa,vassa,vassa,vassa:①m.n.[Sk.varṣa n.] 雨,雨期,雨期安居,安居; 年; 活気,精力,男の精.vassaṃ vasati 安居をなす.vassaṃ upagacchati (または upeti)雨安居に入る.-agga 雨舎.-anta [=vasanta] 春.-āratta 雨期,雨時.-āvāsa 雨安居.-āvāsika 雨安居の(食物).-upanāyika 入雨安居.-kamma 男の精力を得さす,元気を旺盛にす.-devatā 雨神.-vara 宦官,去勢者.-valāhaka 雨雲.-vāsa 雨安居.-sata 百年.-sata-huta 百年の祭祀.②vassati の imper. ,5,1
- 465867,jp,18,vassana,vassāna,vassāna,vassāna:a.n.[vassa の gen.pl.] 雨期.-māsa 雨安居月. ,7,1
- 465923,jp,18,vassanta,vassanta,vassanta,vassanta:a.[vassati の ppr.] deve vassante 天が雨降っている時に,降雨の際に. ,8,1
- 466134,jp,18,vassati,vassati,vassati,vassati:① [Sk.varṣati,vṛṣate vṛṣ] 雨ふる,降る,そそぐ.imper.vassa,vassatu; aor.vassi; ppr.vassanta,vassato (gen.sg.); pp.vaṭṭha,vuṭṭha,vassita; caus.vassāpeti 雨ふらせる.② [Sk.vāśyate vāś] 叫ぶ,ぼえる,鳴く.pp.vassīta.cf.vāsati. ,7,1
- 466156,jp,18,vassato,vassato,vassato,vassato:[vassati の ppr.sg.dat.gen.] devassa vassato 天が雨降っているのに,雨降っているのを. ,7,1
- 466227,jp,18,vassayana,vassāyana,vassāyana,vassāyana:m.=vessa. ,9,1
- 466240,jp,18,vassi,vassi,vassi,vassi:[vassati の aor.] mahāmegho vassi 大雨雲が雨降った. ,5,1
- 466250,jp,18,vassika,vassika,vassika,vassika:a.[vassa-ika] 雨の,雨期の; 歳の,年の.-pāsāda 雨季の殿堂.-sāṭikā 雨季衣,雨浴衣. ,7,1
- 466263,jp,18,vassika,vassikā,vassikā,vassikā:vassika f.n.vassikī f.夏生花,素馨,ジャスミン.-mālā 夏生花鬘. ,7,1
- 466331,jp,18,vassin,vassin,vassin,vassin:a.[vassa-in] 雨ふる. ,6,1
- 466337,jp,18,vassita,vassita,vassita,vassita:①a.[<vassati ①] 注げる,具せる.②a.n.[<vassati ②] 叫べる,叫び声. ,7,1
- 466360,jp,18,vassitar,vassitar,vassitar,vassitar:a.[vassi-tar] 雨ふらす者. ,8,1
- 466433,jp,18,vassupanayika,vassupanāyika,vassupanāyika,vassupanāyika:→ vassa. ,13,1
- 466481,jp,18,vasu,vasu,vasu,vasu:n.[〃] 富,財富.-dhā,-dharā,-ndharā f.富の保持者,大地,地. ,4,1
- 466511,jp,18,vasudeva,vāsudeva,Vāsudeva,Vāsudeva:m.[〃] 世天.-vata 世天務. ,8,1
- 466565,jp,18,vasumant,vasumant,vasumant,vasumant:a.[vasu-mant] 財富ある,富める. ,8,1
- 466599,jp,18,vata,vaṭa,vaṭa,vaṭa:m.[〃] 無果花,榕樹.-rukkha 無果花,いちじく. ,4,1
- 466614,jp,18,vata,vata,vata,vata:①adv.[Sk.bata,vata] 実に.②m.n.[=bata.cf.Sk.vrata] 禁戒,誓戒; [vatta と混用] 儀法,善行,浄行.-pada 禁戒,足誓戒. ,4,1
- 466634,jp,18,vata,vāṭa,vāṭa,vāṭa:m.[〃] 柵,囲まれた土地. ,4,1
- 466642,jp,18,vata,vāta,vāta,vāta:m.[〃<vā] 風,身内風.-ātapa 風と炎熱,熱風.-ābādha 風病,痛風.-āyana 風通し,窓.-āhaṭa 風散(衣).-ghāta(ka) 防風樹.-pāna 窓.-pānakavāṭaka 窓所.-pāna-cakkalika 窓覆.-pānabhisikā 窓袋.-maṇḍala,-maṇḍalika 旋風.-miga かもしか,羚羊.-roga 風疾,疝痛.-valāhaka deva 風雲天.-vuṭṭhi-samaya 風雨時.-vega 風力.-sakuṇa 風鳥.-samuṭṭhāna 風等起. ,4,1
- 466797,jp,18,vataka,vaṭaka,vaṭaka,vaṭaka:m.球根,茎,蓮根. ,6,1
- 466799,jp,18,vataka,vāṭaka,vāṭaka,vāṭaka:m.[<vāṭa] 囲い,円,輪,衆会. ,6,1
- 466813,jp,18,vatakara,vaṭākara,vaṭākara,vaṭākara:m.[cf.Sk.vaṭārakā] 縄,綱. ,8,1
- 466860,jp,18,vatamsa,vaṭaṃsa,vaṭaṃsa,vaṭaṃsa:vaṭaṃsaka m.[avaṭaṃsa の略] 耳飾,耳環. ,7,1
- 467146,jp,18,vatavant,vatavant,vatavant,vatavant:a.[vata ②-vant] 禁戒ある. ,8,1
- 467241,jp,18,vati,vati,vati,vati:vatikā f.[cf.Sk.vṛti] 籬,かき. ,4,1
- 467254,jp,18,vati,vāti,vāti,vāti:[=vāyati ②] 吹く,香る.pr.2sg.vāsi. ,4,1
- 467279,jp,18,vatika,vatika,vatika,vatika:a.[vata ②-ika] 習慣ある,禁戒の,戒を守る. ,6,1
- 467290,jp,18,vatika,vātika,vātika,vātika:a.m.[vāta-ika] 風の,風疾者. ,6,1
- 467346,jp,18,vatra,vatra,vatra,vatra:m.[=asura] 阿修羅.-bhū 阿修羅の征服者,帝釈天. ,5,1
- 467362,jp,18,vatta,vaṭṭa,vaṭṭa,vaṭṭa:a.n.[Sk.vṛtta<vṛt の pp.] 輪転,輪廻,輪; 渦巻; 相続法; 鶉,うずら [=vaṭṭakā] .-ūpaccheda 輪廻の断絶.-kathā 輪廻論.-dukkha 輪廻の苦. ,5,1
- 467377,jp,18,vatta,vatta,vatta,vatta:①n.[vattati の pp.] 義務,務め,儀法,行法,徳行; [vata ②と混同] 禁戒,禁行.-paṭipatti 義務行.-bbata 習慣行.②a.[=vyatta,Sk.vyātta<vi-ā-dā] 開ける,広く開けた,明瞭な. ,5,1
- 467406,jp,18,vattabba,vattabba,vattabba,vattabba:a.① [vattati vṛt の grd.] 転ぜらるべき,存在すべき.② [Sk.vaktavya,vac の grd.] 説かるべき,言わるべき.sg.nom.vattabbe [Mg.的]. ,8,1
- 467717,jp,18,vattaka,vaṭṭaka,vaṭṭaka,vaṭṭaka:n.[<vṛt] 車,荷車. ,7,1
- 467722,jp,18,vattaka,vaṭṭakā,vaṭṭakā,vaṭṭakā:f.[=vaṭṭa.cf.Sk.vartakā] 鶉,うずら.vaṭṭaka-yuddha 鶉闘. ,7,1
- 467850,jp,18,vattamana,vattamāna,vattamāna,vattamāna:a.n.[vattati の ppr.] 転起,存在,現在.-uppanna 現行生起.-vacana 現在時 [文法]. ,9,1
- 468024,jp,18,vattana,vattana,vattana,vattana:n.[<vattati] 転起,存在,存続. ,7,1
- 468039,jp,18,vattana-vali,vaṭṭanā-valī,vaṭṭanā-valī,vaṭṭanā-valī:f.紡錘の連鎖. ,12,1
- 468083,jp,18,vattani,vaṭṭani,vaṭṭani,vaṭṭani:f.輪,球. ,7,1
- 468091,jp,18,vattani,vattanī,vattanī,vattanī:vattani f.[cf.Sk.vartanī] 道,路. ,7,1
- 468339,jp,18,vattar,vattar,vattar,vattar:m.[Sk.vaktṛ<vac] 説者,語者.nom.vattā. ,6,1
- 468429,jp,18,vattati,vaṭṭati,vaṭṭati,vaṭṭati:[vṛt,Sk.vartate] ①転ず,動向す,なる.cf.vattati.②適当である,正しい,よろしい.sīlācāra-sampannena bhavituṃ vaṭṭati 戒行具足者となるがよろしい.kataññunā bhavituṃ vaṭṭati 知恩者となるがよい.caus.vaṭṭeti,vaṭṭāpeti 転ぜしむ. ,7,1
- 468438,jp,18,vattati,vattati,vattati,vattati:[Sk.vartate vṛt] 転ずる,起こる,存在する.aor.avattiṃsu; grd.vattabba; ppr.vattamāna; pp.vatta; caus.vatteti.cf.vaṭṭati ①. ,7,1
- 468466,jp,18,vattave,vattave,vattave,vattave:=vattuṃ [vac の inf.] 言うべく. ,7,1
- 468480,jp,18,vattayam,vattayaṃ,vattayaṃ,vattayaṃ:vatteti の ppr.sg.nom. ,8,1
- 468499,jp,18,vattedi,vattedi,vattedi,vattedi:[vattati の caus.] 転起させる,行かせる,行使する,遂行する.ppr.vattayaṃ; grd.vattitabba; pp.vattita. ,7,1
- 468598,jp,18,vattha,vattha,vattha,vattha:n.[Sk.vastra<vas] 衣,衣服,衣裳.-kathā 衣服論.-guyha 陰馬蔵.-dāyaka 施衣者.-paṭicchādī 被覆衣物.-sannidhi 衣服の貯蔵. ,6,1
- 468612,jp,18,vatthabba,vatthabba,vatthabba,vatthabba:a.[vasti ②(住す) の grd.] 住まるベき. ,9,1
- 468866,jp,18,vatthi,vatthi,vatthi,vatthi:m.f.[Sk.vasti] 膀胱; 風船玉.-kamma 灌腸.-kosa 陰蔵膜. ,6,1
- 468928,jp,18,vatthu,vatthu,vatthu,vatthu:①n.[Sk.vastu<vas] 事,事物,対象; 理由,根拠 [①②は実際には混同] .-kathā 序説.-kāma 事欲,物欲.-gāthā 序偈.-nānatta 事種種.②m.[Sk.vāstu<vas] 土地,宅地,屋敷,敷地,基礎,基,基因,所依.-ṭṭha 宅地物.-dasaka 基十法.-devatā 屋敷の神,-parikaraṇa 宅地へ散布供養.-purejāta 所依前生.-rūpa 基色,所依色.-vijjā 家相学,宅地明.-vijjā-cariya 宅地学の師.-vibhāvana 所依観相.-sāyika 屋敷に居住する. ,6,1
- 469055,jp,18,vatthuka,vatthuka,vatthuka,vatthuka:a.[vatthu ① ②-ka] 事ある,基礎とする,所依とする; 宅地の. ,8,1
- 469128,jp,18,vatthum,vatthuṃ,vatthuṃ,vatthuṃ:vatthu,vasati<vas ②(住す) の inf. ,7,1
- 469434,jp,18,vatti,vaṭṭi,vaṭṭi,vaṭṭi:f.[Sk.varti,vṛtti] 燈心,燈柱; ふち,ヘり,周囲,鞘,さや,噴出. ,5,1
- 469444,jp,18,vatti,vatti,vatti,vatti:[Sk.vakti<vac] 言う,語る,説く.pres.(ナシ); fut.vakkhāmi,vakkhati,vakkhāma,vakkhanti; pfut.vakkhamāna; aor.avacaṃ,avocaṃ,avaca,avoca,avacāsi,avacumha,avocumha,avacuttha,avocuttha,avacuṃ,avocuṃ; inf.vattuṃ,vattave; ger.vatvā; vatvāna; grd.vattabba; pass.vuccati; caus.vāceti; desid.vavakkhati. ,5,1
- 469469,jp,18,vattika,vaṭṭikā,vaṭṭikā,vaṭṭikā:f.[vaṭṭi-kā] 燈心,周辺,ふち,さや. ,7,1
- 469583,jp,18,vattum,vattuṃ,vattuṃ,vattuṃ:[vac の inf.] 言うべく. ,6,1
- 469627,jp,18,vatuma,vaṭuma,vaṭuma,vaṭuma:n.[cf.Sk.vartman] 道,路,行路.cf.ubbaṭuma,parivaṭuma. ,6,1
- 469670,jp,18,vatva,vatvā,vatvā,vatvā:vatvāna [vac の ger.] 言って,説いて. ,5,1
- 469683,jp,18,vavakassati,vavakassati,vavakassati,vavakassati:[vi-ava-kṛṣ.cf.Sk.vya-vakṛṣyate] 引き出される,引き離される.pp.vavakaṭṭha; caus.vūpakāseti 引き離す.cf.vapakassati. ,11,1
- 469692,jp,18,vavakkhati,vavakkhati,vavakkhati,vavakkhati:[vac の desid.] 言わんと欲す,呼ばんと欲す. ,10,1
- 469694,jp,18,vavassagga,vavassagga,vavassagga,vavassagga:m.[<vi-ava-sṛj,Sk.vya-vasarga] 捨離,発勤.-ārammaṇa 発勤の所縁. ,10,1
- 469712,jp,18,vavatteti,vāvatteti,vāvatteti,vāvatteti:[vi-ā-vṛt の caus.] 転回さす,除去す.aor.vāvattayi. ,9,1
- 469718,jp,18,vavatthana,vavatthāna,vavatthāna,vavatthāna:n.[Sk.vyavasthāna] 確定,差別,決定. ,10,1
- 469814,jp,18,vavatthapeti,vavatthapeti,vavatthapeti,vavatthapeti:vavaṭṭhāpeti [vi-ava-sthā の caus.] 決定する,確定する,差別する.pp.vavatthāpita. ,12,1
- 469872,jp,18,vavattheti,vavattheti,vavattheti,vavattheti:[vi-ava-sthā] 決定される,差別される.pp.vavatthita. ,10,1
- 469883,jp,18,vavatthita,vavatthita,vavatthita,vavatthita:a.[vi-ava-sthā の pp.] 決定せる,確定せる; 区別された,別立の. ,10,1
- 469908,jp,18,vaya,vaya,vaya,vaya:①n.[=vayo,Sk.vayas] 時量,年代 [青年,壮年,老年] ,青春.sg.acc.vayo,vayaṃ.-anuppatta,-ppatta 適令となる,高令となる.-guṇa 青春.-vuddha 年老の.vayohara 青壮をもち去るもの.②m.[Sk.vyaya] 衰,衰滅,消亡,壊.-ānupassanā 衰滅随観.-kkhaṇa 滅剎那.-dhamma 衰滅法.-dhammatā 滅法性.-lakkhaṇa 衰滅相,壊相.-lakkhaṇavipassanā 壊相正観. ,4,1
- 469997,jp,18,vayam,vayaṃ,vayaṃ,vayaṃ:①pron.[=mayaṃ] 我等は → ahaṃ.②vaya の sg.acc. ,5,1
- 470005,jp,18,vayama,vāyāma,vāyāma,vāyāma:m.[Sk.vyāyāma<vāyamati] 精進,勤,策励. ,6,1
- 470091,jp,18,vayamati,vāyamati,vāyamati,vāyamati:[vi-ā-yam] 努力する,励む,勤む.cf.vāyāma. ,8,1
- 470258,jp,18,vayapeti,vāyāpeti,vāyāpeti,vāyāpeti:[vāyati の caus.= vināpeti] 織らせる.pp.vāyāpita. ,8,1
- 470268,jp,18,vayapita,vāyāpita,vāyāpita,vāyāpita:a.m.[vāyāpeti の pp.] 織らしめられたる; 織物. ,8,1
- 470294,jp,18,vayasa,vāyasa,vāyasa,vāyasa:m.[〃] 烏,鴉,からす.-vijjā 鴉明,からすの鳴声で運命を判断する術. ,6,1
- 470340,jp,18,vayassa,vayassa,vayassa,vayassa:m.[Sk.vayasya] 友,友人. ,7,1
- 470366,jp,18,vayati,vāyati,vāyati,vāyati:① [Sk.vayati vā ①=vināti] 織る.pp.vāyita; pass.viyyati,vīyati 織られる.caus.vāyāpeti=vināpeti 織らせる.② [Sk.vāti,vāyati vā ②= vāti] 吹く,息を出す,香る,匂う.pres.vāyati,vāti,vāsi; aor.vāyi; pp.vāta. ,6,1
- 470417,jp,18,vayha,vayhā,vayhā,vayhā:vayha n.f.[Sk.vahya,vahati<vah の grd.] 轎,かご,山轎. ,5,1
- 470422,jp,18,vayi,vāyi,vāyi,vāyi:vāyati ② (吹く) の aor. ,4,1
- 470447,jp,18,vayita,vāyita,vāyita,vāyita:a.[vāyati ① の pp.] 織られたる; 織物. ,6,1
- 470472,jp,18,vayo,vayo,vayo,vayo:[=vaya ①] -vuddha 年老いたる.-ohāra,-ohara 生命の奪取,青壮を持ち去る者. ,4,1
- 470476,jp,18,vayo,vāyo,vāyo,vāyo:n.[=vāyu] 風.-kasiṇa 風遍.-kāya 風身,風界.-gata 風態.-dhātu 風界.-saṃvaṭṭa 風壊.-saññin 風想者.-sama-bhāvanā 風の如き修行. ,4,1
- 470607,jp,18,vayu,vāyu,vāyu,vāyu:m.[〃<vā②] 風.cf.vāta. ,4,1
- 470673,jp,18,ve,ve,ve,ve:adv.[Sk.ve,vai] 実に.sa ve bālo ti vuccati 彼は実に愚者と言わる.cf.have. ,2,1
- 470689,jp,18,vebhanga,vebhaṅga,vebhaṅga,vebhaṅga:a.[<vibhaṅga] 失敗,無駄な (sampatti の反対). ,8,1
- 470703,jp,18,vebhassi,vebhassi,vebhassi,vebhassi:f.[=vibhassikatā] 噂,うわさ. ,8,1
- 470708,jp,18,vebhavya,vebhavyā,vebhavyā,vebhavyā:vebhavya n.f.[vibhāva (vibhāvin)-ya] 審思,批判. ,8,1
- 470709,jp,18,vebhutika,vebhūtika,vebhūtika,vebhūtika:vibhūtiya a.n.[<vibhūti ①] 中傷的な,離間の語 [=pisuṇa]. ,9,1
- 470716,jp,18,vecikicchin,vecikicchin,vecikicchin,vecikicchin:a.[vicikicchā-in] 疑惑ある,疑える. ,11,1
- 470720,jp,18,veda,veda,veda,veda:m.[<vid,ved] 信受,宗教感情; 知,智; ヴェーダ,吠陀,バラモンの聖典. ,4,1
- 470731,jp,18,vedagu,vedagū,vedagū,vedagū:a.m.[veda-gū] ①吠陀の達人,ヴェーダに通ぜる,明智者,極智者 [=vedantagū] .②霊,霊魂.sg.acc.vedagunaṃ. ,6,1
- 470737,jp,18,vedaka,vedaka,vedaka,vedaka:a.m.[veda-ka] 受者,ヴェーダを知る [バラモン]. ,6,1
- 470744,jp,18,vedalla,vedalla,vedalla,vedalla:n.毘陀羅,智解,有明,重層の教理問答 [九分教の一] .-kathā 智解の論. ,7,1
- 470751,jp,18,vedana,vedana,vedana,vedana:=vetana. ,6,1
- 470752,jp,18,vedana,vedanā,vedanā,vedanā:f.[Sk.BSk.〃] 受,(苦楽の)感受作用,苦痛.vedanakkhandha 受蘊.vedana-atta 痛悩者,痛苦者.vedanānupassanā 受隨念.vedanā-upekkhā 受捨.vedanākāya 受身.vedanāgata 受の類.vedanāttika 受三法.vedanānānatta受種々.vedanāsamudaya 受の集,原因.vedanāsamosaraṇa 受に等趣す. ,6,1
- 470805,jp,18,vedaniya,vedaniya,vedaniya,vedaniya:[=vedanīya,vedeti の grd.] 感受さるべき,経験すべき.-kamma 所受の業. ,8,1
- 470810,jp,18,vedantagu,vedantagū,vedantagū,vedantagū:a.[veda-anta-gū=vedagū] 吠陀の極に達せる,聖道に達せる. ,9,1
- 470816,jp,18,vedaya,vedaya,vedaya,vedaya:[vedeti の imper.] 知らしめよ. ,6,1
- 470817,jp,18,vedayati,vedayati,vedayati,vedayati:=vedeti. ,8,1
- 470820,jp,18,vedayi,vedayi,vedayi,vedayi:vedeti の aor. ,6,1
- 470821,jp,18,vedayita,vedayita,vedayita,vedayita:a.[vedeti の pp.=vedita] 感受せる,受,覺受,経験せる. ,8,1
- 470847,jp,18,vedehi-putta,vedehi-putta,Vedehi-putta,Vedehi-putta:m.韋提希夫人(ヴェ一デーヒ一)の子=阿闍世 (アジャセ) 王 [マガダ国王,ビンビサ一ラの子]. ,12,1
- 470860,jp,18,vedeti,vedeti,vedeti,vedeti:[Sk.vedayati.vid の caus.] 知る,感受す,経験す; 知らしめる.pr.2sg.vedayase; imper.vedaya; aor.avedi,vedi,vedayi,vediyiṃ,avedayuṃ; fut.vedissati; grd.vediya,vedanīya,vedaniya,veditabba; pp.vedita,vedayita. ,6,1
- 470872,jp,18,vedha,vedha,vedha,vedha:① a.[<vidh,vyadh] 貫く,刺す,傷,さけ目.② a.[<vyath] 動揺の.③ m.[=vegha] 革紐. ,5,1
- 470880,jp,18,vedhabba,vedhabba,vedhabba,vedhabba:n.[vidhavā-ya,Sk.vaidhavya] 寡婦の状態. ,8,1
- 470887,jp,18,vedhana,vedhana,vedhana,vedhana:n.[<vidh] 貫通,突き刺し. ,7,1
- 470893,jp,18,vedhati,vedhati,vedhati,vedhati:[vyath] 動揺す,振動す,ふるえる.opt.vedheyya; pass.vedhiyati.cf.vyadhati,ubbedhati,pavedhati. ,7,1
- 470901,jp,18,vedhavera,vedhavera,vedhavera,vedhavera:m.[<vidhavā] 寡婦の子. ,9,1
- 470905,jp,18,vedheti,vedheti,vedheti,vedheti:[vijjhati の caus.] 貫通さす,刺さしむ.pp.vedhita; fut.vedhayissati. ,7,1
- 470916,jp,18,vedhin,vedhin,vedhin,vedhin:a.[vedha-in] 貫通する,射る. ,6,1
- 470923,jp,18,vedi,vedi,vedi,vedi:vedeti (vindati) の aor. ,4,1
- 470931,jp,18,vedi,vedī,vedī,vedī:vedi,vedikā,vediyā f.[cf.Sk.vedi] 欄楯,欄干,てすり. ,4,1
- 470951,jp,18,vedin,vedin,vedin,vedin:a.[veda-in] 知ある,知者. ,5,1
- 470952,jp,18,vedisa,vedisa,vedisa,vedisa:m.樹の一種. ,6,1
- 470961,jp,18,vedita,vedita,vedita,vedita:a.[vedeti の pp.= vedayita] 感受せる,経験せる. ,6,1
- 470973,jp,18,vediya,vediya,vediya,vediya:[vedeti の grd.= vedanīya] 知らるべき. ,6,1
- 470978,jp,18,vediyati,vediyati,vediyati,vediyati:[=vedeti,Sk.vedayati] 感受す,領受す,経験す.ppr.vediyamāna; aor.vediyiṃ; grd.vediya→vedeti. ,8,1
- 470984,jp,18,vediyim,vediyiṃ,vediyiṃ,vediyiṃ:vediyati および vedeti の aor. ,7,1
- 470986,jp,18,vega,vega,vega,vega:m.[〃<vij] 急動,衝動,速力.instr.vegena,vegasā 急速に,急に. ,4,1
- 470995,jp,18,vegha,vegha,vegha,vegha:m.[=vedha] 革紐,かわひら.-missaka 革紐を交え,革紐でしばり. ,5,1
- 471006,jp,18,vehapphala,vehapphala,Vehapphala,Vehapphala:m.[BSk.Bṛhatphala,Vṛhatphala] 広果天. ,10,1
- 471012,jp,18,vehasa,vehāsa,vehāsa,vehāsa:m.[=vehāyasa] 空,虚空.acc.vehāsaṃ,loc.vehāse,vehāsayaṃ 空中に.-kuṭī 頭が天井につかえない小屋.-ṭṭha,-ṭṭhita 空中にある,上処物. ,6,1
- 471036,jp,18,vehayasam,vehāyasaṃ,vehāyasaṃ,vehāyasaṃ:(acc.) [=vehāsaṃ(acc.)] ,vehāsayaṃ (loc.) adv.空中に. ,9,1
- 471040,jp,18,vejayanta,vejayanta,Vejayanta,Vejayanta:m.[BSk.Vaijayanta] 最勝殿,皮闍延多 [三十三天の宮殿]. ,9,1
- 471052,jp,18,vejja,vejja,vejja,vejja:m.[BSk.vaidya<vid.cf.vijjā] 医師,医者.-kamma 医業,医術. ,5,1
- 471071,jp,18,vekalla,vekalla,vekalla,vekalla:n.[vikala-ya,Sk.vaikalya] 不全,欠陥. ,7,1
- 471079,jp,18,vekallata,vekallatā,vekallatā,vekallatā:vekalyatā f.[vekalla-tā] =vekalla. ,9,1
- 471086,jp,18,vekanda,vekaṇḍa,vekaṇḍa,vekaṇḍa:m.鉤箭,矢の一種.cf.vikaṇṇaka. ,7,1
- 471094,jp,18,vekatika,vekaṭika,vekaṭika,vekaṭika:a.[vikaṭa-ika] 汚物を食べる者. ,8,1
- 471100,jp,18,vekkhiya,vekkhiya,vekkhiya,vekkhiya:= avekkhiya → avekkhati. ,8,1
- 471105,jp,18,vela,velā,velā,velā:f.[〃] ① 時.tāyaṃ velāyaṃ その時に.② 海岸,岸,砂地.③ 限界,境界.④ 集積. ,4,1
- 471124,jp,18,velamika,velāmikā,velāmikā,velāmikā:f.[<velāma 族] 少女. ,8,1
- 471142,jp,18,velli,velli,velli,velli:f.[=vilākā ?] 細腰; 黄金聚. ,5,1
- 471146,jp,18,vellita,vellita,vellita,vellita:a.曲れる,縮れ毛の.-agga 縮れ毛の先. ,7,1
- 471156,jp,18,velu,veḷu,veḷu,veḷu:m.[=veṇu] 竹.-agga 竹の先端.-gumbha 竹林,竹やぶ.-patta 竹葉.-pabba 竹の節.-pesikā 竹片,竹箆 (ベら).-vāṭa 竹柵. ,4,1
- 471178,jp,18,veluka,veḷuka,veḷuka,veḷuka:m.樹の一種 [=vaṃsa-coraka]. ,6,1
- 471197,jp,18,veluriya,veḷuriya,veḷuriya,veḷuriya:n.[Sk.BSk.vaiḍūrya] 毘琉璃,琉璃(宝珠).-thambha 琉璃の柱.-maya 琉璃製の. ,8,1
- 471207,jp,18,veluva,veḷuva,veḷuva,veḷuva:m.[= beḷuva] 樹名.-laṭṭhikā 樹の一種. ,6,1
- 471213,jp,18,veluvana,veḷuvana,Veḷuvana,Veḷuvana:n.竹林,竹林園.-kalandakanivāpa 竹林迦蘭陀園,竹林栗鼠養餌所,竹林精舎 [マガダ国王舎域外にある]. ,8,1
- 471219,jp,18,vema,vema,vema,vema:vemaka n.[<vāyati ②] 織機,梭(ひ). ,4,1
- 471227,jp,18,vemajjha,vemajjha,vemajjha,vemajjha:n.[vi-majjha-ya] 中間,中央.loc.vemajjhe さなかに,現前に; 二つに. ,8,1
- 471239,jp,18,vemanika,vemānika,vemānika,vemānika:a.[vimāna-ika] 天宮の. ,8,1
- 471249,jp,18,vematika,vematika,vematika,vematika:a.[<vimati-ka] 疑惑の,疑念の.-sila 疑惑戒. ,8,1
- 471256,jp,18,vematika,vemātika,vemātika,vemātika:a.[vi-mātar-ika] 異母の. ,8,1
- 471266,jp,18,vematta,vematta,vematta,vematta:n.[vi-matta ①-ya] 相違,差別,種々. ,7,1
- 471274,jp,18,vemattata,vemattatā,vemattatā,vemattatā:f.[vematta-tā] 差別,種々性,不同. ,9,1
- 471287,jp,18,vena,veṇā,veṇā,veṇā:m.veṇī f.竹工,竹匠,竹籠作り; 賎民 [竹細工を職とす] .-jāti 竹工階級,賎民種. ,4,1
- 471296,jp,18,venateyya,venateyya,venateyya,venateyya:m.[Sk.vainateya] Vinatā の子孫,迦楼羅 [金翅鳥]. ,9,1
- 471305,jp,18,venayika,venayika,venayika,venayika:m.① [<vinaya] 調伏者,持律者.② [<vi-nī] 虚無論者. ,8,1
- 471328,jp,18,venhu,veṇhu,Veṇhu,Veṇhu:Venhu,Veṇḍu m.[Sk.Viṣṇu] ヴィシュヌ天. ,5,1
- 471330,jp,18,venhu,venhu,Venhu,Venhu:→Veṇhu. ,5,1
- 471333,jp,18,veni,veṇi,veṇi,veṇi:f.[〃] 髪,編髪.-kata 編髪せる. ,4,1
- 471361,jp,18,venu,veṇu,veṇu,veṇu:m.[= veḷu.cf.Sk.veṇu] 竹,竹管.-tinduka (=timbara)植物の一種. ,4,1
- 471394,jp,18,vepakin,vepākin,vepākin,vepākin:a.vepākinī f.[<vipāka] 消化をなす.vepākinī-gahanī 消化カ. ,7,1
- 471396,jp,18,vepakka,vepakka,vepakka,vepakka:n.a.[vipāka-ya] 異熟性,報果ある. ,7,1
- 471406,jp,18,vepulla,vepulla,vepulla,vepulla:n.[vipula-ya,Sk.vaipulya] 廣大,方廣,成満.cf.vetulla. ,7,1
- 471423,jp,18,vepullata,vepullatā,vepullatā,vepullatā:vepullata f.n.[<vepulla] 廣大. ,9,1
- 471429,jp,18,vepurisika,vepurisikā,vepurisikā,vepurisikā:f.[vi-purisa-ika] 男の如き女,男性らしき女. ,10,1
- 471432,jp,18,vera,vera,vera,vera:n.[Sk.vaira] 怨,怨心,怨恨,敵意,うらみ. ,4,1
- 471444,jp,18,verajja,verajja,verajja,verajja:n.[<vi-rajja] 種々の国,異域. ,7,1
- 471447,jp,18,verajjaka,verajjaka,verajjaka,verajjaka:a.[verajja-ka] 種々の国の,異域の. ,9,1
- 471459,jp,18,veramani,veramaṇī,veramaṇī,veramaṇī:f.[<viramaṇa.cf.BSk.vīramaṇī] 離,離れること.pāṇātipātā ~ 離殺生,殺生よりの離,不殺生. ,8,1
- 471471,jp,18,veramba,veramba,veramba,veramba:verambha a.[cf.BSk.vairambhaka] 毘嵐婆,季節風,台風.-vāta 毘嵐風. ,7,1
- 471509,jp,18,verin,verin,verin,verin:verika a.[<vera] 怨ある,敵意の,怨敵.veri-bhaya 怨敵の怖畏. ,5,1
- 471517,jp,18,verocana,verocana,verocana,verocana:m.[=virocana<vi-ruc] 太陽,日,毘盧遮那. ,8,1
- 471527,jp,18,vesa,vesa,vesa,vesa:m.[Sk.veṣa<viṣ] 装い,衣装,変装,見せかけ. ,4,1
- 471537,jp,18,vesakha,vesākha,vesākha,vesākha:m.[<visākhā] 毘舎佉月の(満月の)祭,ヴェーサカ祭,南方仏陀祭. ,7,1
- 471545,jp,18,vesakha,vesākhā,vesākhā,vesākhā:f.[=visākhā] 毘舍佉月. ,7,1
- 471552,jp,18,vesali,vesālī,Vesālī,Vesālī:f.[Sk.Vaiśāli] 毘舎離,廣厳城 [跋耆 (ヴッジ一) 国の首都]. ,6,1
- 471570,jp,18,vesarajja,vesārajja,vesārajja,vesārajja:n.[visārada-ya,BSk.vaiśaradya] 無畏,無所畏,自信. ,9,1
- 471589,jp,18,vesi,vesī,vesī,vesī:vesiyā,vesikā f· [<vessī] 下層階級の女,遊女,姪女,倡婦,妓女. ,4,1
- 471595,jp,18,vesi-dvara,vesi-dvāra,vesi-dvāra,vesi-dvāra:n.[vesī-dvāra] 妓楼,遊里. ,10,1
- 471606,jp,18,vesiyana,vesiyāna,vesiyāna,vesiyāna:m.=vessa. ,8,1
- 471609,jp,18,vesma,vesma,vesma,vesma:n.[Sk.veśman<viś] 家.loc.vesmani. ,5,1
- 471618,jp,18,vessa,vessa,vessa,vessa:m.[Sk.vaiśya] 毘舎,庶民族 [農,商等] .-kula 庶民族,毘舎の家柄.f.vesī,vessī.cf.vesiyāna,vessāyana. ,5,1
- 471650,jp,18,vessavana,vessavana,Vessavana,Vessavana:m.[Sk.Vaiśramaṇa] 毘沙門天,多聞天 [四天王の一]. ,9,1
- 471655,jp,18,vessika,vessikā,vessikā,vessikā:f.[=vesikā] 毘舎族の女. ,7,1
- 471664,jp,18,vetala,vetāla,vetāla,vetāla:m.鳴鉢,鐃鈸楽. ,6,1
- 471668,jp,18,vetalika,vetālika,vetālika,vetālika:m.[Sk.vaitālika] 魔法使,呪術師. ,8,1
- 471677,jp,18,vetana,vetana,vetana,vetana:n.[〃=vettana,vedana] 賃金,給料,使用料,チップ. ,6,1
- 471687,jp,18,vetandin,vetaṇḍin,vetaṇḍin,vetaṇḍin:a.[<vitaṇḍa] 詭弁ある,詭弁家,詭弁に巧みな. ,8,1
- 471696,jp,18,vetarani,vetaraṇī,vetaraṇī,vetaraṇī:f.灰河 [地獄にある河]. ,8,1
- 471705,jp,18,vetasa,vetasa,vetasa,vetasa:m.[〃] 芦(あし)の一種. ,6,1
- 471716,jp,18,vetha,veṭha,veṭha,veṭha:m.[<viṣṭ,veṣṭ] 巻くもの,ターバン. ,5,1
- 471723,jp,18,vethaka,veṭhaka,veṭhaka,veṭhaka:a.[<veṭheti] まとう,ふちどりする. ,7,1
- 471732,jp,18,vethana,veṭhana,veṭhana,veṭhana:n.[<veṭheti.cf.Sk.veṣṭhana] まとうこと,頭巾,ターバン,巻くもの,首巻き. ,7,1
- 471751,jp,18,vetheti,veṭheti,veṭheti,veṭheti:[Sk.veṣṭhate viṣṭ,veṣṭ] 巻く,まとう,包む.pp.veṭhita,veṭṭhita; pass.veṭhiyati. ,7,1
- 471774,jp,18,veti,veti,veti,veti:① [vi-eti<i,Sk.vyeti] 去る,消失す.② [=vetti,vindati] 知る. ,4,1
- 471784,jp,18,vetta,vetta,vetta,vetta:n.[Sk.vetra] 籐(とう),籐綴; 杖,棒,鞭.vettehi tāḷeti 棒で殴打す.-agga 筍,たけのこ.-bandhana 籐による縛. ,5,1
- 471799,jp,18,vettana,vettana,vettana,vettana:=vetana. ,7,1
- 471807,jp,18,vetthita,veṭṭhita,veṭṭhita,veṭṭhita:a.[=veṭhita] -sīsa 頭をまとえる. ,8,1
- 471809,jp,18,vetti,vetti,vetti,vetti:[=vindati vid] 知る. ,5,1
- 471810,jp,18,vetulla,vetulla,Vetulla,Vetulla:m.[cf.BSk.Vaitulya (方等)<Vaipulya (方広)] 方等部,方広部,大乗仏教.-piṭaka 方広説の三藏,大乗経.-vādin方等部,大乗説者. ,7,1
- 471817,jp,18,vetulyaka,vetulyaka,Vetulyaka,Vetulyaka:m.=Vetullā,Vetulla-vādin. ,9,1
- 471818,jp,18,vetum,vetuṃ,vetuṃ,vetuṃ:vināti の inf·. ,5,1
- 471819,jp,18,vevacana,vevacana,vevacana,vevacana:n.[<vivacana] 同義語,同義異語. ,8,1
- 471827,jp,18,vevahika,vevāhika,vevāhika,vevāhika:m.[vivāha-ika] 婚礼の客. ,8,1
- 471833,jp,18,vevanniya,vevaṇṇiya,vevaṇṇiya,vevaṇṇiya:① n.[vivaṇṇa-ya,BSk.vaivarṇika] 階級外の人,アウトカースト.② a.[vivaṇṇa-iya] 色あせたる. ,9,1
- 471844,jp,18,veviccha,veviccha,veviccha,veviccha:n.[vivicchā-ya] 慳吝,物惜み,慳貪. ,8,1
- 471849,jp,18,veyy-,veyy-,veyy-,veyy-:= vy-,viy-,by-. ,5,1
- 471851,jp,18,veyyabadhika,veyyābādhika,veyyābādhika,veyyābādhika:a.[=vyābādhika<vyābādha] 悩害の,瞋害の. ,12,1
- 471859,jp,18,veyyaggha,veyyaggha,veyyaggha,veyyaggha:veyyagghin a.m.[<vyaggha] 虎の如き(疑惑),虎皮を覆うた車. ,9,1
- 471872,jp,18,veyyakarana,veyyākaraṇa,veyyākaraṇa,veyyākaraṇa:[=vyākaraṇa] ① n.解答,解説,記説,記別,授記 [九分教の一] ② m.文法,文典,文典家. ,11,1
- 471887,jp,18,veyyanjanika,veyyañjanika,veyyañjanika,veyyañjanika:m.[<vyañjana] 占相者. ,12,1
- 471889,jp,18,veyyatta,veyyatta,veyyatta,veyyatta:=viyatta,vyatta. ,8,1
- 471892,jp,18,veyyatti,veyyatti,veyyatti,veyyatti:f.veyyattiya n.[=viyatti] 聡慧,聡明,弁才. ,8,1
- 471901,jp,18,veyyavacca,veyyāvacca,veyyāvacca,veyyāvacca:n.[cf.BSk.vaiyāvṛtya] 仕事,営事.-kara 執事人.-karā,-kārikā 女中頭. ,10,1
- 471914,jp,18,veyyavatika,veyyāvaṭika,veyyāvaṭika,veyyāvaṭika:n.[=veyyāvacca] 営務,奉仕,仕事. ,11,1
- 471920,jp,18,veyyayika,veyyāyika,veyyāyika,veyyāyika:n.[<vyaya] 費用,資金. ,9,1
- 471926,jp,18,vhaya,vhaya,vhaya,vhaya:→ avhaya. ,5,1
- 471929,jp,18,vi-,vi-,vi-,vi-:pref.[〃] 分,離,別,異,反. ,3,1
- 471986,jp,18,vibadhati,vibādhati,vibādhati,vibādhati:[vi-bādh] 害す,迫害する,圧迫する.pass.vibādhiyati 迫害される. ,9,1
- 472081,jp,18,vibbedha,vibbedha,vibbedha,vibbedha:m.[<vi-vyadh] 周囲,周辺. ,8,1
- 472109,jp,18,vibbhamati,vibbhamati,vibbhamati,vibbhamati:[vi-bhamati<bhram] 迷乱する,還俗する.pp.vibbhanta. ,10,1
- 472145,jp,18,vibbhanta,vibbhanta,vibbhanta,vibbhanta:a.[vibbhamati の pp.] 迷乱せる,混乱の.-citta 迷乱心,散乱心. ,9,1
- 472165,jp,18,vibbhantaka,vibbhantaka,vibbhantaka,vibbhantaka:a.[vibbhanta-ka] 迷乱せる,還俗せる. ,11,1
- 472183,jp,18,vibhaga,vibhāga,vibhāga,vibhāga:m.[<vibhajati] 区分,配分,分類,詳説.attha~ 義の詳述. ,7,1
- 472259,jp,18,vibhajana,vibhajanā,vibhajanā,vibhajanā:vibhajana n.f.[<vibhajati] 分別,解釈. ,9,1
- 472307,jp,18,vibhajati,vibhajati,vibhajati,vibhajati:[vi-bhaj ①] 分別す,解釈す,分配す.ger.vibhajja; pp.vibhatta. ,9,1
- 472380,jp,18,vibhajja,vibhajja,vibhajja,vibhajja:adv.[vibhajati の ger.] 分ちて,分別して.-vāda 分別論者,批判説者.-vyākaraṇīya-pañha 分別記問. ,8,1
- 472391,jp,18,vibhajja-vadin,vibhajja-vādin,Vibhajja-vādin,Vibhajja-vādin:m.分別論者 [=上座部]. ,14,1
- 472438,jp,18,vibhanga,vibhaṅga,Vibhaṅga,Vibhaṅga:m.分別論 [七論の第二,Vibh.]. ,8,1
- 472439,jp,18,vibhanga,vibhaṅga,vibhaṅga,vibhaṅga:m.[vi-bhaṅga<bhaj ①] 分別,解釈; 配分. ,8,1
- 472500,jp,18,vibhanta,vibhanta,vibhanta,vibhanta:=vibbhanta. ,8,1
- 472516,jp,18,vibhassikata,vibhassikata,vibhassikata,vibhassikata:n.[vi-bhassa-kata] 噂話,よもやま話. ,12,1
- 472537,jp,18,vibhati,vibhāti,vibhāti,vibhāti:vibhāyati [vi-bhā] 明るくなる,夜が明ける.fut.vibhāyissati; aor.vibhāyi; pp.vibhāta 天明となれる,明けたる; 夜明け. ,7,1
- 472548,jp,18,vibhatta,vibhatta,vibhatta,vibhatta:a.[vibhajati の pp.] 分別せる,区分せる,配分せる,詳細なる,解説せる. ,8,1
- 472595,jp,18,vibhattavant,vibhattavant,vibhattavant,vibhattavant:a.[vibhatta-vant] 分別せる者,詳說者. ,12,1
- 472608,jp,18,vibhatti,vibhatti,vibhatti,vibhatti:f.[<vibhajati] 区分,多様,詳細,細説,語尾変化,格,語尾. ,8,1
- 472708,jp,18,vibhava,vibhava,vibhava,vibhava:m.[vi-bhave] 富,繁栄,権勢; 非有,無有,虚無.-taṇhā 無有愛,虚無への渇愛.-diṭṭahi 無有見,虚無説. ,7,1
- 472767,jp,18,vibhavana,vibhāvanā,vibhāvanā,vibhāvanā:vibhāvana n.f.[<vibhāveti] 解明,説明; 消滅,滅亡. ,9,1
- 472834,jp,18,vibhavati,vibhavati,vibhavati,vibhavati:vibhoti [vi-bhū] 滅す,非有となる.fut.vibhavissati; pp.vibhūta. ,9,1
- 472879,jp,18,vibhaveti,vibhāveti,vibhāveti,vibhāveti:[vi-bhāveti] 明解す,説明す; 滅亡さす.pp.vibhāvita. ,9,1
- 472912,jp,18,vibhavin,vibhāvin,vibhāvin,vibhāvin:a.[vibhāva-in] 分別者,明智の.[= medhāvin]. ,8,1
- 472958,jp,18,vibhayati,vibhāyati,vibhāyati,vibhāyati:=①vibhāti.②vibheti. ,9,1
- 472968,jp,18,vibhedaka,vibhedaka,vibhedaka,vibhedaka:m.[vi-bhedaka] 離間者,中傷者,分裂させる者. ,9,1
- 472973,jp,18,vibhedeti,vibhedeti,vibhedeti,vibhedeti:[vi-bhedeti.vi-bhid の caus.] 仲違いさせる,中傷する,離間さす. ,9,1
- 472976,jp,18,vibhedika,vibhedika,vibhedika,vibhedika:f.樹の一種,棕櫚(しゅろ)類. ,9,1
- 472986,jp,18,vibheti,vibheti,vibheti,vibheti:vibhāyati [vi-bhī] 恐れさす,おどす.cf.vibhiṃsana. ,7,1
- 472999,jp,18,vibhimsana,vibhiṃsana,vibhiṃsana,vibhiṃsana:a.[<vi-bhī,Sk.vibhīṣaṇa] 恐ろしき. ,10,1
- 473017,jp,18,vibhinna,vibhinna,vibhinna,vibhinna:a.[vi-bhinna] 分裂せる,分散せる. ,8,1
- 473040,jp,18,vibhitaka,vibhītaka,vibhītaka,vibhītaka:vibhīṭaka m.毘鞞得迦,川練 [薬果の樹]. ,9,1
- 473070,jp,18,vibhoti,vibhoti,vibhoti,vibhoti:=vibhavati. ,7,1
- 473096,jp,18,vibhusana,vibhūsana,vibhūsana,vibhūsana:n.vibhūsā f.[Sk.vibhūṣaṇa,vibhūṣā] 装飾,荘厳. ,9,1
- 473137,jp,18,vibhuseti,vibhūseti,vibhūseti,vibhūseti:[vi-bhūseti<bhūṣ の caus.] 飾る.pp.vibhūsita 荘厳せる,飾れる. ,9,1
- 473166,jp,18,vibhuta,vibhūta,vibhūta,vibhūta:a.[vibhavati の pp.] 非有の,虚無の,虚偽の; 明瞭なる.-ālambana 明瞭所縁.-saññin無有想者. ,7,1
- 473229,jp,18,vibhuti,vibhūti,vibhūti,vibhūti:f.[<vi-bhavati] 破壊,破滅; 権勢,壮年,すばらしさ. ,7,1
- 473270,jp,18,vicakka,vicakka,vicakka,vicakka:a.[vi-cakka] 輪のない,離輪の. ,7,1
- 473280,jp,18,vicakkhana,vicakkhaṇa,vicakkhaṇa,vicakkhaṇa:a.[vi-cakkhaṇa] 明眼ある,明察の. ,10,1
- 473290,jp,18,vicakkhu,vicakkhu,vicakkhu,vicakkhu:a.[vi-cakkhu] 無明の,盲目の.-kamma 無限盲昧ならしむること. ,8,1
- 473319,jp,18,vicara,vicāra,vicāra,vicāra:m.[〃] 伺,伺察,考察. ,6,1
- 473386,jp,18,vicarana,vicāraṇā,vicāraṇā,vicāraṇā:vicāraṇa f.n.[<vicarati] 考察,調査,計量,歩脚. ,8,1
- 473511,jp,18,vicarati,vicarati,vicarati,vicarati:[vi-carati<car] 伺察す,遊歩す.fut.vicarissaṃ; aor.vicari; pp.vicarita,viciṇṇa; caus.vicāreti. ,8,1
- 473582,jp,18,vicareti,vicāreti,vicāreti,vicāreti:[vicarati の caus.] 考察す,調査す,伺察す,監督す.pp.vicārita. ,8,1
- 473635,jp,18,vicarita,vicārita,vicārita,vicārita:a.[vicāreti の pp.] 伺察せる,考察せる. ,8,1
- 473681,jp,18,vicaya,vicaya,vicaya,vicaya:m.[<vicinati<ci] 簡択,調査. ,6,1
- 473743,jp,18,vicchadana,vicchādanā,vicchādanā,vicchādanā:f.[<vi-chād] 隠蔽,隠すこと. ,10,1
- 473761,jp,18,vicchandanika,vicchandanika,vicchandanika,vicchandanika:a.[vi-chanda-na-ika] 離欲無関心の. ,13,1
- 473783,jp,18,viccheda,viccheda,viccheda,viccheda:m.[vi-cheda] 切断,破壊. ,8,1
- 473826,jp,18,vicchiddaka,vicchiddaka,vicchiddaka,vicchiddaka:a.[vi-chidda-ka] 断壊せる,斬斫離散の,穿孔の.-saññā 断壊想,斬斫離散想. ,11,1
- 473849,jp,18,vicchika,vicchika,vicchika,vicchika:m.[Sk.vṛścīka] 蝎,さそり.-vijjā 蝎明. ,8,1
- 473877,jp,18,vicchinda,vicchinda,vicchinda,vicchinda:m.[<vi-chid] 切断. ,9,1
- 473907,jp,18,vicchindati,vicchindati,vicchindati,vicchindati:[vi-chid] 切断す,中断す. ,11,1
- 473961,jp,18,viccuta,viccuta,viccuta,viccuta:a.[vi-cuta] 退沒せる,退堕せる. ,7,1
- 473970,jp,18,viceta,viceta,viceta,viceta:a.[vi-cetas] 狂乱せる,乱心せる. ,6,1
- 473974,jp,18,vicetabba,vicetabba,vicetabba,vicetabba:vicinati の grd. ,9,1
- 473982,jp,18,viceyya,viceyya,viceyya,viceyya:[vicinati の ger.] -dāna 審察施. ,7,1
- 474001,jp,18,vici,vici,vici,vici:m.f.[〃] 波,(時間の)間隔. ,4,1
- 474013,jp,18,vicikiccha,vicikicchā,vicikicchā,vicikicchā:f.[Sk.vicikitsā] 疑,疑惑,猶予.-ānusaya 疑随眠.-ṭṭhāniya 疑惑処.-pariyuṭṭhāna 疑纏.-saṃyojana 疑結.-sahagata 疑倶の. ,10,1
- 474120,jp,18,vicikicchati,vicikicchati,vicikicchati,vicikicchati:[vi-cikicchati<cit の desid.] 疑う,猶予す.pp.vicikicchita. ,12,1
- 474187,jp,18,vicinam,vicinaṃ,vicinaṃ,vicinaṃ:vicinati の ppr.sg.nom. ,7,1
- 474225,jp,18,vicinati,vicināti,vicināti,vicināti:vicinati [vi-cināti<ci] 簡別す.集める,調査す,考察す.opt.vicine; aor.vicini; ger.viceyya; ppr.vicinaṃ ( sg.nom.); grd.vicetabba; pp.vicita. ,8,1
- 474302,jp,18,vicinteti,vicinteti,vicinteti,vicinteti:[vi-cinteti<cint] 考察す.ger.vicintiya. ,9,1
- 474325,jp,18,vicita,vicita,vicita,vicita:a.[vicinati<ci の pp.] 選別せる,簡別せる.-kāḷaka bhatta,-bhatta 黑粒を選別除去した(白米)食. ,6,1
- 474451,jp,18,vicitta,vicitta,vicitta,vicitta:vicitra a.[vi-citta ①,Sk.vi citra] 種々の,雑色の,彩色の,飾れる.-kathika,-kathin 巧説者,能弁者. ,7,1
- 474618,jp,18,vicunna,vicuṇṇa,vicuṇṇa,vicuṇṇa:a.[vi-cuṇṇeti の pp.] うち砕ける. ,7,1
- 474644,jp,18,vicunnita,vicuṇṇita,vicuṇṇita,vicuṇṇita:a.粉砕されたる. ,9,1
- 474703,jp,18,vidahati,vidahati,vidahati,vidahati:[vi-dhā] 整える,用意する,揃える.pr.vidadhāti,vidheti; opt.vidahe; aor.vidahi,vidadhu; inf.vidhātuṃ; ger.vidhāya; grd.vidheyya; pp.vihita. ,8,1
- 474755,jp,18,vidaleti,vidāleti,vidāleti,vidāleti:[vi-dāleti<dal の caus.] 破壊す.pp.vidālita.cf.vidālana 破壊. ,8,1
- 474776,jp,18,vidamsaka,vidaṃsaka,vidaṃsaka,vidaṃsaka:a.[<vidaṃseti] (歯を)見せたる,[笑う様子]. ,9,1
- 474789,jp,18,vidamseti,vidaṃseti,vidaṃseti,vidaṃseti:[vi-daṃseti = dasseti] 見せる,顕わす. ,9,1
- 474823,jp,18,vidareti,vidāreti,vidāreti,vidāreti:[vi-dṝ の caus.] 裂く,引裂く. ,8,1
- 474847,jp,18,vidatthi,vidatthi,vidatthi,vidatthi:f.[Sk.vitasti] 手尺,搩手,さしわたし [12指節,二分之一肘]. ,8,1
- 474898,jp,18,viddasu,viddasu,viddasu,viddasu:a.m.[= vidvā] 智者,賢者.sg.gen.viddasuno; pl.nom.viddasū,viddasuno. ,7,1
- 474910,jp,18,viddesa,viddesa,viddesa,viddesa:m.viddesanā.f.[<vi-disa] 怨恨,憎悪. ,7,1
- 474931,jp,18,viddesin,viddesin,viddesin,viddesin:a.[viddesa-in] 怨恨ある; 敵. ,8,1
- 474938,jp,18,viddessati,viddessati,viddessati,viddessati:[vi-dessati<dviṣ] 憎む,きらう.grd.viddesanīya. ,10,1
- 474943,jp,18,viddha,viddha,viddha,viddha:①a.[vijjhati の pp.] 貫通せる,穿てる.② a.[Sk.vīdhra] 清明の. ,6,1
- 474959,jp,18,viddha,viddhā,viddhā,viddhā:[vijjhati の ger.] 射て,射られて. ,6,1
- 474976,jp,18,viddhamsa,viddhaṃsa,viddhaṃsa,viddhaṃsa:m.[<viddhaṃsati] 破壊. ,9,1
- 474998,jp,18,viddhamsana,viddhaṃsana,viddhaṃsana,viddhaṃsana:n.[BSk.vidhvaṃsana] 砕破,破壊,分散. ,11,1
- 475030,jp,18,viddhamsati,viddhaṃsati,viddhaṃsati,viddhaṃsati:[vi-dhvaṃs] 砕破する,破滅する.pp.viddhasta; caus.viddhaṃseti; pass.viddhaṃsīyati 壊される. ,11,1
- 475075,jp,18,viddhamseti,viddhaṃseti,viddhaṃseti,viddhaṃseti:[viddhaṃsati の caus.] 破壊させる,分散させる,摧破する.pp.viddhaṃsita. ,11,1
- 475140,jp,18,viddhasta,viddhasta,viddhasta,viddhasta:a.[viddhaṃsati の pp.Sk.vidhvasta] 砕破せる,壊滅せる,破壊せる,分散せる. ,9,1
- 475170,jp,18,viddheyya,viddheyya,viddheyya,viddheyya:a.[vijjhati の grd.] 貫かるべき,射らるべき. ,9,1
- 475214,jp,18,videsa,videsa,videsa,videsa:m.[vi-desa] 外国,異域. ,6,1
- 475255,jp,18,vidha,vidha,vidha,vidha:a.m.[=vidhā] 種類,種,様,如き; 小箱,ボタン.tathāvidha その如き.tividha 三種の. ,5,1
- 475268,jp,18,vidha,vidhā,vidhā,vidhā:f.[〃<vi-dhā.] 種,種類,次第; 慢,慢類.abl.vidhā adv.種々に.cf.vidha. ,5,1
- 475317,jp,18,vidhamati,vidhamati,vidhamati,vidhamati:vidhameti [vi-dhmā] 破壊す,砕破す.aor.vidhami,vidhamaṃ; fut.vidhamissati; pp.vidhamita. ,9,1
- 475389,jp,18,vidhana,vidhāna,vidhāna,vidhāna:n.[〃] 分類,次第,儀式,準備. ,7,1
- 475437,jp,18,vidhatar,vidhātar,vidhātar,vidhātar:m.[<vidahati] 供給者,処理者.[Vissakamma 神]. ,8,1
- 475449,jp,18,vidhatum,vidhātuṃ,vidhātuṃ,vidhātuṃ:vidahati の grd. ,8,1
- 475453,jp,18,vidhava,vidhavā,vidhavā,vidhavā:vidhvā f.[〃] 寡婦,未亡人.-gocara 寡婦に親近. ,7,1
- 475492,jp,18,vidhavati,vidhāvati,vidhāvati,vidhāvati:[vi-dhāvati<dhāv] 走り廻る,彷徨す,迷う. ,9,1
- 475518,jp,18,vidhaya,vidhāya,vidhāya,vidhāya:[vidahati の ger.] 置きて,揃えて. ,7,1
- 475542,jp,18,vidheti,vidheti,vidheti,vidheti:= vidahati. ,7,1
- 475545,jp,18,vidheyya,vidheyya,vidheyya,vidheyya:a.[vidahati の grd.] 従順な. ,8,1
- 475554,jp,18,vidhi,vidhi,vidhi,vidhi:f.[〃<vi-dhā] 方法,規定,類; 幸運,運命.-rahita不運な,不幸な. ,5,1
- 475601,jp,18,vidhuma,vidhūma,vidhūma,vidhūma:vidhuma a.[vi-dhūma] 煙なき,怒らざる,無瞋の,瞋恚の煙絶え. ,7,1
- 475634,jp,18,vidhunati,vidhūnati,vidhūnati,vidhūnati:vidhunati [vi-dhū] 振る,除く,皮をはぐ.inf.vidhunitu; ppr.vidhūnaṃ ( sg.nom.). ,9,1
- 475654,jp,18,vidhupana,vidhūpana,vidhūpana,vidhūpana:a.n.[<vidhūpeti] 扇ぐこと; 扇. ,9,1
- 475691,jp,18,vidhupeti,vidhūpeti,vidhūpeti,vidhūpeti:vidhūpayati [vi-dhūp] 破壊す; 香りを出す,離薫す.ppr.vidhūpayaṃ ( sg.nom.); pp.vidhūpita. ,9,1
- 475705,jp,18,vidhupita,vidhūpita,vidhūpita,vidhūpita:a.[vidhūpeti の pp.] 破壊せる,ほろびた. ,9,1
- 475712,jp,18,vidhura,vidhura,vidhura,vidhura:a.[〃 vi-dhura] 欠けたる,あわれな; 荷物なき,無比の [vidura (賢き)の代りにも用いられる]. ,7,1
- 475760,jp,18,vidhutika,vidhutika,vidhutika,vidhutika:m.花環,華箭. ,9,1
- 475770,jp,18,vidhva,vidhvā,vidhvā,vidhvā:= vidhavā. ,6,1
- 475776,jp,18,vidisa,vidisā,vidisā,vidisā:f.[vi-disā] 四維,四方の中間.-mukha 維口,維向. ,6,1
- 475790,jp,18,vidita,vidita,vidita,vidita:a.[vindati の pp.] 知られたる,已知の,見出された. ,6,1
- 475835,jp,18,viditatta,viditatta,viditatta,viditatta:n.[vidita-tta] 知れること,已知,経験. ,9,1
- 475854,jp,18,viditva,viditvā,viditvā,viditvā:[vindati の ger.] 知りて. ,7,1
- 475872,jp,18,vidu,vidū,vidū,vidū:①a.[Sk.vidu] 賢き,賢明の; 知者.vidūnaggaṃ = vidūnaṃ aggaṃ 諸知者中の最上者を.② vindati の pf. ,4,1
- 475888,jp,18,vidudabha,viḍūḍabha,Viḍūḍabha,Viḍūḍabha:m.毘琉璃,瑠璃王 [コーサラ国王,波斯匿(パセーナディ)の子]. ,9,1
- 475891,jp,18,vidugga,vidugga,vidugga,vidugga:a.m.[vi-du-ga] 行き難き,困難な,苦難の; 難路,苦難. ,7,1
- 475906,jp,18,vidum,viduṃ,viduṃ,viduṃ:vidū,vindati の pf.3pl. ,5,1
- 475908,jp,18,vidura,vidura,vidura,vidura:a.[〃<vid] 賢き. ,6,1
- 475914,jp,18,vidura,vidūra,vidūra,vidūra:a.[vi-dūra] 遠き. ,6,1
- 475967,jp,18,vidvan,vidvan,vidvan,vidvan:vidvā a.[<vid] 智者,知者. ,6,1
- 476002,jp,18,vigacchati,vigacchati,vigacchati,vigacchati:[vi-gacchati<gam] 去る,消失する,減少する.fut.vigacchissati; aor.byagā; pp.vigata. ,10,1
- 476038,jp,18,vigahati,vigāhati,vigāhati,vigāhati:[vi-gāhati<gāh] 潜入す,入る.aor.vigāhisuṃ; ger.vigāhiya,vigayha,vigāhetvā. ,8,1
- 476071,jp,18,vigalati,vigaḷati,vigaḷati,vigaḷati:[vi-gaḷati<gal] したたる.pp.vigaḷita. ,8,1
- 476144,jp,18,vigarahati,vigarahati,vigarahati,vigarahati:[vi-garahati<garh] 叱責す,そしる. ,10,1
- 476168,jp,18,vigata,vigata,vigata,vigata:a.[vigacchati の pp.] 去れる,離去の,消失せる.-āsa 離希望者.-icchā 離欲.-ūpakkilesa 離隨煩悩,無垢.-khila 離頑迷.-cāpalla 離浮薄.-thīnamiddha 離惛沈睡眠.-paccaya 離去緣.-bhaya 無畏.-raja 離塵の.-lomahaṃsatā 離身毛竪立. ,6,1
- 476600,jp,18,vigayha,vigayha,vigayha,vigayha:vigāhati の ger. ,7,1
- 476617,jp,18,viggaha,viggaha,viggaha,viggaha:m.[<vi-grah] 異執,論争,諍論; 身体,身; 分解. ,7,1
- 476646,jp,18,viggahika,viggāhika,viggāhika,viggāhika:a.[<viggaha] 異執せる,論争の.-kathā 諍論. ,9,1
- 476664,jp,18,viggahita,viggahita,viggahita,viggahita:a.[viggaṇhati の pp.] 捕えられたる,異執せる,誘惑されたる. ,9,1
- 476674,jp,18,vigganhati,viggaṇhati,viggaṇhati,viggaṇhati:[vi-gaṇhati<grah] 異執す,論争す; 延ばす.ger.viggayha; pp.viggahita. ,10,1
- 476695,jp,18,vighasa,vighāsa,vighāsa,vighāsa:vighasa m.[<vi-ghasati] 残食,残飯.-āda残食生活者. ,7,1
- 476735,jp,18,vighata,vighāta,vighāta,vighāta:m.[vi-ghāta] 破壊,殺戮; 困惑,悩害; 反論,反対.-pakkhika 悩害にくみする.-bhūmi 悩害破壊地. ,7,1
- 476766,jp,18,vighatana,vighāṭana,vighāṭana,vighāṭana:a.[<vighāteti] 打破る,破壊する. ,9,1
- 476802,jp,18,vighatavant,vighātavant,vighātavant,vighātavant:a.[vighāta-vant] 悩害ある,困惑の. ,11,1
- 476849,jp,18,viha-,viha-,viha-,viha-:[〃] 虚空,空.-ga,-ṅga,-ṅgama 空を行くもの,鳥.-ṅga-patha 鳥路. ,5,1
- 476850,jp,18,vihacca,vihacca,vihacca,vihacca:vihanati の ger. ,7,1
- 476863,jp,18,vihahisi,vihāhisi,vihāhisi,vihāhisi:viharati の fut.2sg. ,8,1
- 476866,jp,18,vihamsu,vihaṃsu,vihaṃsu,vihaṃsu:viharati の aor.3pl. ,7,1
- 476870,jp,18,vihanati,vihanati,vihanati,vihanati:[vi-han] 打つ,殺害す.opt.vihāne,vihane; ger.vihacca; pass.vihaññati; pp.vihata. ,8,1
- 476877,jp,18,vihane,vihāne,vihāne,vihāne:[=vihane] vihanati の opt. ,6,1
- 476892,jp,18,vihannati,vihaññati,vihaññati,vihaññati:[vihanati の pass.] 打たれる,殺される,腦害される.aor.2sg.vihaññittho; fut.1sg.vihaññissaṃ; ppr.vihaññamāna; pp.vihata. ,9,1
- 476904,jp,18,vihapesi,vihāpesi,vihāpesi,vihāpesi:[vihāpeti (vijahati の caus.) の aor.] 追放した. ,8,1
- 476905,jp,18,vihara,vihāra,vihāra,vihāra:m.[<viharati] 住,住法; 精舎,住処,寺,僧房.-aṭṭha 住の義.-kāra 精舎建立.-cārika 精舎巡拝.-cīvara 精舎衣.-ṭṭha 寺中物.-pāla 寺の番人.-bhatta 精舍食.-vatthu 寺の敷地,寺地,造寺の事.-samāpatti 住等至. ,6,1
- 476949,jp,18,viharati,viharati,viharati,viharati:[vi-hṛ] 住す,居住す.aor.vihāsi,vihiṃsu; fut.viharissati,vihissati,vihessati,vihāhisi,vihassaṃ (1sg.). ,8,1
- 476976,jp,18,viharin,vihārin,vihārin,vihārin:a.[vihāra-in] 住者,住ある. ,7,1
- 476988,jp,18,vihasi,vihāsi,vihāsi,vihāsi:viharati の aor. ,6,1
- 476994,jp,18,vihata,vihata,vihata,vihata:a.① [vihanati の pp.] 打たれた,殺された; 梳(す)いて毛が立てられた.② [cf.Sk.vihṛti] 広き,広大な. ,6,1
- 477003,jp,18,vihatabba,vihātabba,vihātabba,vihātabba:vihāmi,vihāya → vijahati. ,9,1
- 477024,jp,18,vihayasa,vihāyasa,vihāyasa,vihāyasa:m.[cf.Sk.viha,vihāyasa] 虚空,空.cf.vehāyasa.vehāsa. ,8,1
- 477030,jp,18,vihayati,vihāyati,vihāyati,vihāyati:[=vihīyati,viheti.vijahati の pass.] 捨てられる,去る,消失す. ,8,1
- 477035,jp,18,vihesa,vihesā,vihesā,vihesā:f.[=vihiṃsā] 害,悩害.-vant 害ある.-dhātu 害界. ,6,1
- 477044,jp,18,vihesaka,vihesaka,vihesaka,vihesaka:vihesika a.[<viheseti] 加害する,悩ます,悩乱の.f.vihesikā. ,8,1
- 477054,jp,18,vihesam,vihesaṃ,vihesaṃ,vihesaṃ:viheseti の ①aor.1sg.; ②ppr.sg.nom.[vihesayaṃ の代用]. ,7,1
- 477055,jp,18,vihesayi,vihesayi,vihesayi,vihesayi:viheseti の aor. ,8,1
- 477056,jp,18,viheseti,viheseti,viheseti,viheseti:[vi-hiṃs または vihesā の denom.] 困らす,悩ます,苦しめる.aor.vihesaṃ,vihesayi; ppr.sg.nom.vihesaṃ (vihesayaṃ). ,8,1
- 477065,jp,18,vihesika,vihesikā,vihesikā,vihesikā:f.① [<vihesā] 害ある,加害の.② [<vi-bhī] 恐怖. ,8,1
- 477074,jp,18,vihessati,vihessati,vihessati,vihessati:viharati の fut. ,9,1
- 477075,jp,18,vihethaka,viheṭhaka,viheṭhaka,viheṭhaka:viheṭhanaka a.[<viheṭheti] 加害する,圧迫する,困らせる. ,9,1
- 477104,jp,18,vihetheti,viheṭheti,viheṭheti,viheṭheti:[vi-hīḍ,-heḷ] 圧迫す,困らす,害す.pass.viheṭhiyati. ,9,1
- 477122,jp,18,viheti,viheti,viheti,viheti:① [=vibheti] 恐れる.② [=vihāyati<hā の pass.] 捨てられる,去る,消失す. ,6,1
- 477128,jp,18,vihi,vīhi,vīhi,vīhi:m.[Sk.vrīhi] 米,稲. ,4,1
- 477139,jp,18,vihimsa,vihiṃsā,vihiṃsā,vihiṃsā:f.[<vi-hiṃs=vihesā] 害,害意,悩害.-dhātu 害界.-vitakka 害尋,害念.-saṅkappa 害思,害思惟.-saññā 害想. ,7,1
- 477160,jp,18,vihimsati,vihiṃsati,vihiṃsati,vihiṃsati:[vi-hiṃsati<hiṃs] 害す,悩ます,因らせる. ,9,1
- 477175,jp,18,vihimsu,vihiṃsu,vihiṃsu,vihiṃsu:viharati の aor.3pl. ,7,1
- 477191,jp,18,vihissati,vihissati,vihissati,vihissati:vihissāmi,viharati の fut. ,9,1
- 477192,jp,18,vihita,vihita,vihita,vihita:a.[vidahati の pp.] 置かれた,整えられた,整備された. ,6,1
- 477204,jp,18,vihiyati,vihīyati,vihīyati,vihīyati:[=vihāyati.vijahati の pass.] 捨てられる. ,8,1
- 477246,jp,18,vijahati,vijahati,vijahati,vijahati:[vi-jahati<hā] 捨てる,放棄す.pres.vihāmi; fut.vijahissati; opt.vijaheyya; ger.vihāya,vijahitvā; grd.vihātabba; pp.vijahita,vihīna; pass.vihāyati,vihīyati,viheti; caus.vihāpeti 追放す. ,8,1
- 477310,jp,18,vijambhana,vijambhanā,vijambhanā,vijambhanā:f.あくびして起きること. ,10,1
- 477326,jp,18,vijambhati,vijambhati,vijambhati,vijambhati:[vi-jambhati<jṛmbh] あくびする,口を開く.pp.vijambhita あくびして起きたる. ,10,1
- 477349,jp,18,vijambhika,vijambhikā,vijambhikā,vijambhikā:f.[Sk.vijṛmbhikā] 欠呿,あくび. ,10,1
- 477376,jp,18,vijana,vijana,vijana,vijana:a.[vi-jana] 無人の,寂しき.-vāta 人風のなき,人影なき,無人の. ,6,1
- 477385,jp,18,vijana,vijāna,vijāna,vijāna:vijānāti の imper. ,6,1
- 477390,jp,18,vijana,vījana,vījana,vījana:vījanika n.[<vījati] 扇,扇子,団扇,払子. ,6,1
- 477402,jp,18,vijanam,vijānaṃ,vijānaṃ,vijānaṃ:vijānataṃ,vijānatā,vijānāti の ppr.sg.nom.pl.gen.sg.instr. ,7,1
- 477410,jp,18,vijanana,vijānana,vijānana,vijānana:n.[vi-jāna-na] 識知,了別. ,8,1
- 477503,jp,18,vijanati,vijānāti,vijānāti,vijānāti:[〃 vi-jñā] 了知す,了別す,識知す.imper.vijāna,vijānāhi; opt.vijaññaṃ,vijāniyaṃ,vijaññā; fut.viññissati; aor.vijāniṃsu; ger.vijāniya,viññāya; inf.viññātuṃ; grd.viññātabba,viññeyya; ppr.vijānanta,vijānaṃ,vijānatā,vijānataṃ; pp.viññāta; pass.viññāyati 知られる.caus.viññāpeti 知らしめる. ,8,1
- 477589,jp,18,vijannam,vijaññaṃ,vijaññaṃ,vijaññaṃ:vijaññā,vijānāti の opt. ,8,1
- 477597,jp,18,vijata,vijāta,vijāta,vijāta:a.[vijāyati の pp.] f.vijātā 経産婦.-kāla 出産時.-ghara 産室. ,6,1
- 477629,jp,18,vijatana,vijaṭana,vijaṭana,vijaṭana:n.[<vijaṭeti] 解髪.-palibodha 解髪障碍. ,8,1
- 477693,jp,18,vijateti,vijaṭeti,vijaṭeti,vijaṭeti:[vi-jaṭ の caus.] 髪を解く,解明す,解結す.pp.vijaṭita 結縛を解ける,解結せる. ,8,1
- 477722,jp,18,vijati,vījati,vījati,vījati:[vīj] 扇ぐ,あおぐ.pp.vījita; caus.vījeti; pass.vījiyati; ppr.vījiyamāna. ,6,1
- 477762,jp,18,vijaya,vijaya,vijaya,vijaya:m.[〃 vi-jaya<ji] 勝利,征服.-uttara 勝上 [螺具の名]. ,6,1
- 477801,jp,18,vijayana,vijāyana,vijāyana,vijāyana:n.[<vijāyati] 出産,産. ,8,1
- 477878,jp,18,vijayati,vijayati,vijayati,vijayati:vijeti,vijinati [vi-ji] 征服す,打ち勝つ.aor.vijesi; fut.vijessati; ger.vijeyya,vijetvā; pp.vijita. ,8,1
- 477886,jp,18,vijayati,vijāyati,vijāyati,vijāyati:[Sk.vijāyate<jan] 産む,生む,出産す.aor.vijāyi; ger.vijāyitvā,vijāyitvāna; pp.vijāta; caus.vijāyāpeti 生ませる. ,8,1
- 477921,jp,18,vijayin,vijāyin,vijāyin,vijāyin:a.[vijāya-in] f.vijāyinī 有児女,可産婦 [vañjhā の反対]. ,7,1
- 477968,jp,18,vijeti,vijeti,vijeti,vijeti:vijesi,vijetvā.vijeyya,vijessati→vijayati. ,6,1
- 478013,jp,18,vijigucchati,vijigucchati,vijigucchati,vijigucchati:厭悪す,いやがる. ,12,1
- 478034,jp,18,vijinati,vijinati,vijinati,vijinati:= vijayati. ,8,1
- 478056,jp,18,vijita,vijita,vijita,vijita:a.n.[〃 vijayati の pp.] 征服せる,勝利の; 領土,王国.-indriya根に打ち勝てる.-saṅgāma 戦勝の. ,6,1
- 478154,jp,18,vijitavin,vijitāvin,vijitāvin,vijitāvin:a.[vijita-āvin] 已勝の,大勝せる,征服せる. ,9,1
- 478167,jp,18,vijja,vijja,vijja,vijja:①a.[<vijjā] 明ある,明者. f.[= vijjā の comp.] -ṭṭhāna 明処,学術. ,5,1
- 478172,jp,18,vijja,vijjā,vijjā,vijjā:f.[Sh.vidyā<vid] 明,智,明呪,呪,陀羅尼,学術,魔術.-gata 明に至れる,慧者.-caraṇa 明と行.-caraṇasampanna 明行足,明行具足者.-ṭṭhāna 明処,学術.-dhara 持明者,呪術師.-bhāgin,-bhāgiya 明分の.-maṇḍapa 学芸館.-maya 明所成,呪術所成.-vimutti 明と解脱.-visesa 勝れた明呪.-sampanna 明具足. ,5,1
- 478297,jp,18,vijjamana,vijjamāna,vijjamāna,vijjamāna:a.[vijjati の ppr.] 存在しつつある,現存の,現在の. ,9,1
- 478460,jp,18,vijjantarika,vijjantarikā,vijjantarikā,vijjantarikā:f.[vijju-antarikā] 電光の中間. ,12,1
- 478495,jp,18,vijjare,vijjāre,vijjāre,vijjāre:vijjati の pr.3pl. ,7,1
- 478524,jp,18,vijjati,vijjati,vijjati,vijjati:[vindati の pass.Sk.vidyate] 見出される,知られる,存在す.pr.( 3pl.) vijjare; aor.vijjittha,vijjiṃsu; ppr.vijjamāna.cf.vindati. ,7,1
- 478686,jp,18,vijjhapeti,vijjhāpeti,vijjhāpeti,vijjhāpeti:[vi-jhāpeti] 絶滅さす,消す. ,10,1
- 478729,jp,18,vijjhati,vijjhati,vijjhati,vijjhati:[Sk.vidhyati,vidhyate vyadh] 射る,貫く,貫通す; 射られる,賞かれる.fut.vijjhissati; ger.vijjhitvā,viddhā; inf.vijjhituṃ; pp.viddha; ppr.vijjhamāna; grd.viddheyya; caus.vijjheti,vedheti; pp.vedhita. ,8,1
- 478751,jp,18,vijjhayati,vijjhāyati,vijjhāyati,vijjhāyati:[vi-jhāyati ] 絶滅す,消える.imper.vijjhāyatu; fut.vijjhāyissati; caus.vijjhāpeti. ,10,1
- 478771,jp,18,vijjheti,vijjheti,vijjheti,vijjheti:[vijjhati の caus.= vedheti] 貫通さす.pp.vedhita. ,8,1
- 478795,jp,18,vijjhissati,vijjhissati,vijjhissati,vijjhissati:vijjhituṃ,vijjhitvā→vijjhati. ,11,1
- 478829,jp,18,vijjimsu,vijjiṃsu,vijjiṃsu,vijjiṃsu:vijjittha,vijjati の aor.3pl. ,8,1
- 478871,jp,18,vijjotati,vijjotati,vijjotati,vijjotati:vijjotalati [vi-jotati<dyut] かがやく,きらめく. ,9,1
- 478902,jp,18,vijju,vijju,vijju,vijju:f.[Sk.vidyut] 電光,雷光.-uppāda 電光.-ūpama-citta 電光喻心.-māli電光. ,5,1
- 478953,jp,18,vijjullata,vijjullatā,vijjullatā,vijjullatā:f.[vijju-latā] 電光,いなずま.-obhāsa 電光のかがやき. ,10,1
- 479033,jp,18,vijjuta,vijjutā,vijjutā,vijjutā:f.= vijju. ,7,1
- 479064,jp,18,vikala,vikala,vikala,vikala:a.[〃] 欠けたる,無き.cf.vekalla. ,6,1
- 479073,jp,18,vikala,vikāla,vikāla,vikāla:m.非時,午後.-bhojana 非時食. ,6,1
- 479123,jp,18,vikalaka,vikalaka,vikalaka,vikalaka:a.[vikala-ka] = vikala. ,8,1
- 479173,jp,18,vikampati,vikampati,vikampati,vikampati:[vi-kamp] 動揺す,確定せず,疑う.pp.vikampita. ,9,1
- 479212,jp,18,vikanna,vikaṇṇa,vikaṇṇa,vikaṇṇa:a.[vi-kaṇṇa] 端がゆがんだ,不正の,すり切れた. ,7,1
- 479220,jp,18,vikannaka,vikaṇṇaka,vikaṇṇaka,vikaṇṇaka:m.[<vikaṇṇa] 矢の一種. ,9,1
- 479229,jp,18,vikanta,vikanta,vikanta,vikanta:= vikatta. ,7,1
- 479236,jp,18,vikantana,vikantana,vikantana,vikantana:n.小刀.cf.vikattana. ,9,1
- 479245,jp,18,vikantati,vikantati,vikantati,vikantati:[vi-kantati ②] 切り割く,切断す.pp.vikatta,vikanta. ,9,1
- 479272,jp,18,vikappa,vikappa,vikappa,vikappa:m.[<vikappati] 考察,思考,解説; 不審,未決. ,7,1
- 479298,jp,18,vikappana,vikappanā,vikappanā,vikappanā:vikappana n.f.[<vikappeti] (衣の)配分,浄施; 未決 [= vikappa]. ,9,1
- 479405,jp,18,vikappeti,vikappeti,vikappeti,vikappeti:[vi-kappeti] 意向す,意念す,説明す; (衣を)配分す,整理す,変化さす.pp.vikappita. ,9,1
- 479428,jp,18,vikappin,vikappin,vikappin,vikappin:a.[vikappa-in] 意向ある,想念の,思考する. ,8,1
- 479430,jp,18,vikappita,vikappita,vikappita,vikappita:a.[vikappeti の pp.] 整頓せる; 説浄の. ,9,1
- 479454,jp,18,vikara,vikāra,vikāra,vikāra:m.[<vikaroti] 変化,変調,ゆがみ,混乱.-rūpa変化色. ,6,1
- 479543,jp,18,vikaroti,vikaroti,vikaroti,vikaroti:[vi-kṛ =vikubbati] 変える,乱す.aor.vyakāsi; pp.vikaṭa,vikata; pass.vikiriyati 変化する. ,8,1
- 479561,jp,18,vikasa,vikāsa,vikāsa,vikāsa:m.[<vi-kas] 開くこと. ,6,1
- 479587,jp,18,vikasati,vikasati,vikasati,vikasati:① [vi-kas] 開く,開花す.pp.vikasita; caus.vikāseti ② [vi-kāś] 照る,輝ゃく.caus.vikāseti. ,8,1
- 479603,jp,18,vikaseti,vikāseti,vikāseti,vikāseti:[vi-kas の caus.] 開ける,開く. ,8,1
- 479616,jp,18,vikasika,vikāsika,vikāsika,vikāsika:m.[<vi-kṛṣ] 亜麻布. ,8,1
- 479624,jp,18,vikasita,vikasita,vikasita,vikasita:a.[vi-kas の pp.] 開ける,開花せる. ,8,1
- 479671,jp,18,vikasitar,vikāsitar,vikāsitar,vikāsitar:m.[<vi-kṛṣ] 引く人,弓手,射手. ,9,1
- 479685,jp,18,vikata,vikaṭa,vikaṭa,vikaṭa:vikata a.n.[vi-kaṭa<kṛ の pp.] 変化せる,腐敗した; 汚物.-bhojana 腐った食物.cf.vekaṭika. ,6,1
- 479694,jp,18,vikata,vikata,vikata,vikata:a.[=vikaṭa,vi-kṛ の pp.] 変化せる,異変の. ,6,1
- 479724,jp,18,vikati,vikati,vikati,vikati:f.[<vi-kṛ] 種類; 製品; 分類; 形像,形. ,6,1
- 479741,jp,18,vikatika,vikatikā,vikatikā,vikatikā:f.[<vikati] (形像の刺繍ある)毛織の敷物. ,8,1
- 479750,jp,18,vikatta,vikatta,vikatta,vikatta:vikanta a.[vikantati の pp.] 切開せる,切断せる. ,7,1
- 479755,jp,18,vikattana,vikattana,vikattana,vikattana:n.[<vi-kantati] 小刀,刀. ,9,1
- 479784,jp,18,vikatthati,vikatthati,vikatthati,vikatthati:[vi-katth] 誇示す,誇大妄想の言をなす.pp.vikatthita. ,10,1
- 479823,jp,18,vikesika,vikesikā,vikesikā,vikesikā:vikesika a.f.[vi-kesa-ika] 髪を乱したる,亂髪. ,8,1
- 479826,jp,18,vikhadana,vikhādana,vikhādana,vikhādana:n.[vi-khādana] 嚙むこと. ,9,1
- 479852,jp,18,vikilanika,vikilānika,vikilānika,vikilānika:a.n.遊楽なき.~ṃ karoti 楽しくなきものとす,放棄す. ,10,1
- 479859,jp,18,vikinna,vikiṇṇa,vikiṇṇa,vikiṇṇa:a.[vikirati の pp.] 散布せる,散乱せる.-kesa 乱れ髪.-vāca 雑語者.-vācā 無駄口,散乱語. ,7,1
- 479894,jp,18,vikirana,vikiraṇa,vikiraṇa,vikiraṇa:n.a.[vikirati] 散布,分散,貸出; 散布する,浪費する.f.vikiraṇī. ,8,1
- 479935,jp,18,vikirati,vikirati,vikirati,vikirati:[vi-kirati<kṝ] 散布す,まく,まぜる.aor.vikiri; opt.vikireyya; pp.vikiṇṇa; pass.vikiriyyati,vikirīyati; imper.vikiriyyatu 散布せられよ. ,8,1
- 479953,jp,18,vikiri,vikiri,vikiri,vikiri:[vikirati の aor.実は vikiriyati の aor.か] 砕破した,分断した. ,6,1
- 479980,jp,18,vikiriyati,vikiriyati,vikiriyati,vikiriyati:vikaroti の pass. ,10,1
- 479994,jp,18,vikkama,vikkama,vikkama,vikkama:m.[<vi-kram] 遊歩,勇猛.-malaka 回廊.-porisa 勇猛人. ,7,1
- 480023,jp,18,vikkamati,vikkamati,vikkamati,vikkamati:[vi-kram] 努力す,勇猛精進す.pp.vikkanta. ,9,1
- 480046,jp,18,vikkandati,vikkandati,vikkandati,vikkandati:[vi-kand] 泣きさけぶ,悲泣す,なげく. ,10,1
- 480061,jp,18,vikkanta,vikkanta,vikkanta,vikkanta:a.[vi-kram の pp.] 勇ましき,英雄的な.-cārin 勇猛行のもの,獅子. ,8,1
- 480081,jp,18,vikkaya,vikkaya,vikkaya,vikkaya:m.[vi-kaya<krī] 売却,売.-bhaṇḍa 売品. ,7,1
- 480129,jp,18,vikkayika,vikkāyika,vikkāyika,vikkāyika:vikkayika a.m.[<vikiṇāti] 売却の; 商人.-bhaṇḍa売品. ,9,1
- 480198,jp,18,vikkhaleti,vikkhāleti,vikkhāleti,vikkhāleti:[vikhāleti] 洗う,洗い落す.pp.vikkhālita 洗除せる,浄められた. ,10,1
- 480216,jp,18,vikkhalita,vikkhalita,vikkhalita,vikkhalita:n.[vi-khalita ②] 顛落,過誤,失策,非礼. ,10,1
- 480234,jp,18,vikkhambha,vikkhambha,vikkhambha,vikkhambha:m.直径,さしわたし. ,10,1
- 480246,jp,18,vikkhambhana,vikkhambhana,vikkhambhana,vikkhambhana:n.[<vikkhambheti] 鎮伏,伏,消除.-pahāna 鎮伏捨断.-vimutti 伏解説.-viveka 鎮伏離.-suñña 鎮伏空,消除空. ,12,1
- 480312,jp,18,vikkhambhati,vikkhambhati,vikkhambhati,vikkhambhati:[vi-khambha ②] (恐わて)硬直す,腰をぬかす. ,12,1
- 480335,jp,18,vikkhambheti,vikkhambheti,vikkhambheti,vikkhambheti:[vi-khambhati の caus.] 鎮伏す,消除す,硬直さす.pp.vikkhambhita. ,12,1
- 480358,jp,18,vikkhambhita,vikkhambhita,vikkhambhita,vikkhambhita:a.[vikkhambheti の pp.] 鎮伏せる,消除せる,硬直した.-kilesa 已伏煩悩者. ,12,1
- 480396,jp,18,vikkhayita,vikkhāyita,vikkhāyita,vikkhāyita:a.[vi-khādita] 食残の.-saññā 食残想,食噉想. ,10,1
- 480400,jp,18,vikkhayitaka,vikkhāyitaka,vikkhāyitaka,vikkhāyitaka:[= vikkhāyita] 食残相. ,12,1
- 480418,jp,18,vikkhepa,vikkhepa,vikkhepa,vikkhepa:m.[Sk.vikṣepa<kṣip] 散乱,混乱.-paṭibāhana 散乱の排除. ,8,1
- 480577,jp,18,vikkhipati,vikkhipati,vikkhipati,vikkhipati:[vi-kṣip] 混乱する,散乱する.pp.vikkhitta. ,10,1
- 480607,jp,18,vikkhitta,vikkhitta,vikkhitta,vikkhitta:a.[Sk.vikṣipta,vi-kṣip の pp.] 混乱せる,散乱せる.-citta 散乱心.-saññā 散乱想,離散想. ,9,1
- 480627,jp,18,vikkhittaka,vikkhittaka,vikkhittaka,vikkhittaka:a.[vi-khitta-ka] 離散の,散乱の.-saññā 散乱想,離散想. ,11,1
- 480665,jp,18,vikkhiyati,vikkhīyati,vikkhīyati,vikkhīyati:[vi-khīyati<kṣi] 消尽す,消滅す.pp.vikkhīṇa 消滅せる,滅尽せる. ,10,1
- 480690,jp,18,vikkhobhita,vikkhobhita,vikkhobhita,vikkhobhita:a.[vikkhobheti の pp.] 全く動搖せる. ,11,1
- 480737,jp,18,vikkinati,vikkiṇāti,vikkiṇāti,vikkiṇāti:[vi-kiṇāti<krī] 売る.aor.vikkiṇi; ger.vikkiṇitvā; inf.vikketuṃ; grd.vikkiṇiya 売らるべき. ,9,1
- 480818,jp,18,vikopana,vikopana,vikopana,vikopana:n.[<vi-kup] 加害,悩害. ,8,1
- 480852,jp,18,vikopeti,vikopeti,vikopeti,vikopeti:[vi-kopeti<kup] 動揺さす,惑乱さす,破壊す.cf.vikopana. ,8,1
- 480901,jp,18,vikubbana,vikubbanā,vikubbanā,vikubbanā:vikubbana n.f.[<vikubbati] 変化,神変.~iddhi 変化神変. ,9,1
- 480930,jp,18,vikubbati,vikubbati,vikubbati,vikubbati:[vi-kubbati=vikaroti] 変化す,神変をなす.ppr.vikubbantī ( f.),vikubbamānā ( f.). ,9,1
- 480949,jp,18,vikuddha,vikuddha,vikuddha,vikuddha:a.[vi-kuddha] 怒りなき. ,8,1
- 480965,jp,18,vikujati,vikūjati,vikūjati,vikūjati:[vi-kūjati<kūj] 鳴く,さえずる,寝言をいう.ppr.vikūjamāna. ,8,1
- 480983,jp,18,vikujjhita,vikujjhita,vikujjhita,vikujjhita:a.[vi-kujjheti の pp.] 怒らされたる,困らされたる. ,10,1
- 480987,jp,18,vikula,vikūla,vikūla,vikūla:a.[vi-kūla] ゆるやかな傾斜の,低地の.cf.ukkūla. ,6,1
- 480996,jp,18,vikulaka,vikūlaka,vikūlaka,vikūlaka:a.[<vikūla] 嫌悪の,厭嫌の. ,8,1
- 481000,jp,18,vikulava,vikulāva,vikulāva,vikulāva:vikulāvaka a.[vi-kulāva] 巢なき. ,8,1
- 481013,jp,18,vikunita,vikuṇita,vikuṇita,vikuṇita:a.[vi-kuṇita] 曲れる,不具の. ,8,1
- 481028,jp,18,vilagga,vilagga,vilagga,vilagga:a.[vi-lagga] 固着せる,細き. ,7,1
- 481053,jp,18,vilajjati,vilajjati,vilajjati,vilajjati:[vi-lajjati] 恥じる,赤面す. ,9,1
- 481097,jp,18,vilambati,vilambati,vilambati,vilambati:[vi-lamb] ぐずぐずする,遅滞する. ,9,1
- 481116,jp,18,vilambin,vilambin,vilambin,vilambin:a.[vilamba-in] 下垂する,垂れかかる.f.vilambinī 蔓草. ,8,1
- 481128,jp,18,vilanga,vilaṅga,vilaṅga,vilaṅga:n.薬用植物の一種. ,7,1
- 481135,jp,18,vilanghaka,vilaṅghaka,vilaṅghaka,vilaṅghaka:m.手を動かして合図をすること. ,10,1
- 481165,jp,18,vilapa,vilāpa,vilāpa,vilāpa:m.vilāpanatā f.[<vi-lap] じようだん,戯論. ,6,1
- 481200,jp,18,vilapati,vilapati,vilapati,vilapati:[vi-lap] しゃべる,なげく. ,8,1
- 481237,jp,18,vilara,vilāra,vilāra,vilāra:=viḷāra,biḷāra. ,6,1
- 481238,jp,18,vilara,viḷāra,viḷāra,viḷāra:m.[=bilāra,biḷāra] 猫. ,6,1
- 481241,jp,18,vilasa,vilāsa,vilāsa,vilāsa:m.[<vilasati] 優美,美麗; 媚戯. ,6,1
- 481254,jp,18,vilasaka,vilāsaka,vilāsaka,vilāsaka:vilāsin a.[<vilāsa] 優美の,媚態の. ,8,1
- 481274,jp,18,vilasati,vilasati,vilasati,vilasati:[vi-las] 輝ゃく,戯れる.pp.vilasita 輝ける,花やかな,媚態の. ,8,1
- 481288,jp,18,vilasaya,vilāsaya,vilāsaya,vilāsaya:m.[vila (=bila) -āsaya] 窟に横たわる者,蛇. ,8,1
- 481348,jp,18,vilayhati,viḷayhati,viḷayhati,viḷayhati:[vi-ḍayhati] 焼かれる,焼ける. ,9,1
- 481359,jp,18,vilekha,vilekhā,vilekhā,vilekhā:vilekha m.f.[<vi-likh] 混乱. ,7,1
- 481382,jp,18,vilepana,vilepana,vilepana,vilepana:n.[<vi-lip] 塗香,塗油,塗るもの,塗料. ,8,1
- 481430,jp,18,vilikhati,vilikhati,vilikhati,vilikhati:[vi-likh] かく,ひっかく,すりはがす.pp.vilikhita.cf.vilekha. ,9,1
- 481478,jp,18,vilimpati,vilimpati,vilimpati,vilimpati:[vi-lip] 塗る,塗油す.pp.vilitta; caus.vilimpāpeti. ,9,1
- 481519,jp,18,vilina,vilīna,vilīna,vilīna:a.[vilīyati の pp.] 付着せる; 熟せる,精製せる,浄化せる. ,6,1
- 481552,jp,18,vilitta,vilitta,vilitta,vilitta:a.[vilimpati の pp.] 油を塗れる. ,7,1
- 481568,jp,18,viliva,vilīva,vilīva,vilīva:viliva a.m.竹製の,竹片,芦片.-kara 籠作り.-paṭṭa 竹布. ,6,1
- 481628,jp,18,viliyati,vilīyati,vilīyati,vilīyati:[vi-lī] とける,没する,亡ぶ.pp.vilīna. ,8,1
- 481662,jp,18,vilokana,vilokana,vilokana,vilokana:n.[<vi-lok] 観察,考察. ,8,1
- 481703,jp,18,viloketi,viloketi,viloketi,viloketi:[vi-lok<loc,roc] 観察す,考察す,考査す.pp.vilokita. ,8,1
- 481726,jp,18,vilokita,vilokita,vilokita,vilokita:a.n.[viloketi の pp.] 顧視,観見.cf.ālokita. ,8,1
- 481745,jp,18,viloleti,viloḷeti,viloḷeti,viloḷeti:[vi-luḷ の caus.] 動揺さず,動かす,動転さす. ,8,1
- 481761,jp,18,viloma,viloma,viloma,viloma:a.[vi-loma] 逆の,反対の,誤った,逆毛の.cf.anuloma. ,6,1
- 481805,jp,18,vilometi,vilometi,vilometi,vilometi:[viloma の denom.] 反対す,反論す,逆をなす. ,8,1
- 481827,jp,18,vilopa,vilopa,vilopa,vilopa:m.[<vilumpati lup] 掠奪,略奪. ,6,1
- 481836,jp,18,vilopaka,vilopaka,vilopaka,vilopaka:a.vilopikā f.[<vilopa] 掠奪する. ,8,1
- 481862,jp,18,vilugga,vilugga,vilugga,vilugga:a.[vi-lugga<ruj] 破壊せる. ,7,1
- 481885,jp,18,vilumpaka,vilumpaka,vilumpaka,vilumpaka:a.[<vi-lup] 掠奪する. ,9,1
- 481934,jp,18,vilumpati,vilumpati,vilumpati,vilumpati:[vi-lup] 盗む,かすめる,奪う,破滅さす.ppr.vilumpamāna; pp.vilutta; pass.viluppati; caus.vilumpāpeti 掠奪さす. ,9,1
- 481971,jp,18,viluna,vilūna,vilūna,vilūna:a.[vi-lūna<lū] (鬚髪を)剃れる,切除せる,刈れる. ,6,1
- 481997,jp,18,vilutta,vilutta,vilutta,vilutta:a.[vilumpati の pp.] 掠奪された,破滅せる. ,7,1
- 482026,jp,18,vimada,vimada,vimada,vimada:a.[vi-mada] 離憍の,憍酔なき. ,6,1
- 482057,jp,18,vimajjana,vimajjana,vimajjana,vimajjana:n.[<vi-majjati ②] 研磨,滑らかにすること. ,9,1
- 482074,jp,18,vimala,vimala,vimala,vimala:a.[vi-mala] 離垢の,浄き. ,6,1
- 482146,jp,18,vimamsa,vīmaṃsā,vīmaṃsā,vīmaṃsā:f.[<vīmaṃsati,Sk.mīmāṃsā] 観,観慧,思察,審察,思量,思惟.-ādhipati 観増上.-iddhipāda 観神足.-samādhi 観三味,思惟三味. ,7,1
- 482158,jp,18,vimamsaka,vīmaṃsaka,vīmaṃsaka,vīmaṃsaka:a.[<vīmaṃsā] 考察の,思察の. ,9,1
- 482172,jp,18,vimamsana,vīmaṃsanā,vīmaṃsanā,vīmaṃsanā:vīmaṃsana n.f.[<vīmaṃsati] 思察,考察,観察. ,9,1
- 482180,jp,18,vimamsapeti,vīmaṃsāpeti,vīmaṃsāpeti,vīmaṃsāpeti:[vīmaṃsati の caus.] 観察させる,考察させる. ,11,1
- 482186,jp,18,vimamsati,vīmaṃsati,vīmaṃsati,vīmaṃsati:vīmaṃseti [Sk.mīmāṃsate.man の desid.] 思察す,考察す,審察す.ppr.vīmaṃsamāna; caus.vīmaṃsāpeti 考察さす. ,9,1
- 482193,jp,18,vimamseti,vīmaṃseti,vīmaṃseti,vīmaṃseti:=vīmaṃsati. ,9,1
- 482202,jp,18,vimamsin,vīmaṃsin,vīmaṃsin,vīmaṃsin:a.[=vīmaṃsaka] 観慧ある,観察する,審察者. ,8,1
- 482212,jp,18,vimana,vimana,vimana,vimana:a.[vi-mano] 惑乱の,離心の,放心の. ,6,1
- 482221,jp,18,vimana,vimāna,vimāna,vimāna:①n.[BSk.〃] 天宮,宮殿.②m.[vi-māna] 勝慢,軽侮. ,6,1
- 482234,jp,18,vimana-vatthu,vimāna-vatthu,Vimāna-vatthu,Vimāna-vatthu:n.天宮事,天宮事経 [小部経の一]. ,13,1
- 482251,jp,18,vimanana,vimānana,vimānana,vimānana:n.勝慢,軽侮. ,8,1
- 482301,jp,18,vimaneti,vimāneti,vimāneti,vimāneti:[vi-māneti] 軽侮す,あなどる.pp.vimānita 軽蔑せる,軽侮せる. ,8,1
- 482324,jp,18,vimariyadikata,vimariyādikata,vimariyādikata,vimariyādikata:a.[vi-mariyādā-kata] 斉限なき,自由となれる,解放された. ,14,1
- 482332,jp,18,vimata,vimata,vimata,vimata:a.[<vi-man] 疑慮せる,疑念の. ,6,1
- 482343,jp,18,vimati,vimati,vimati,vimati:f.[vi-mati] 疑惑,疑慮. ,6,1
- 482402,jp,18,vimattha,vimaṭṭha,vimaṭṭha,vimaṭṭha:a.[vi-mṛj の pp.] 磨かれた,滑らかにした. ,8,1
- 482416,jp,18,vimba,vimba,vimba,vimba:=bimba. ,5,1
- 482468,jp,18,vimhaya,vimhaya,vimhaya,vimhaya:m.[Sk.vismaya<vi-smi] 驚き,びっくり. ,7,1
- 482524,jp,18,vimhita,vimhita,vimhita,vimhita:a.[vi-smi の pp.] 驚ける,びっくりした. ,7,1
- 482589,jp,18,vimocaniya,vimocanīya,vimocanīya,vimocanīya:a.[vimoceti の grd.] 解脱せしめらるべき. ,10,1
- 482612,jp,18,vimoceti,vimoceti,vimoceti,vimoceti:[vimuñcati の caus.] 解脫せしむ,解放さす,自由にさせる.grd.vimocanīya. ,8,1
- 482653,jp,18,vimokkha,vimokkha,vimokkha,vimokkha:vimokha m.[<vi-muc,Sk.vimokṣa] 解脱.-antika 解脱に究竟する.-vivaṭṭa 解脱よりの退転. ,8,1
- 482812,jp,18,vimuccati,vimuccati,vimuccati,vimuccati:[vi-muccati<muñcati muc の pass.] 解脱す,脱す.aor.vimucciṃsu; pp.vimutta; ppr.vimuccamāna; caus.vimoceti 解脫せしむ. ,9,1
- 482913,jp,18,vimutta,vimutta,vimutta,vimutta:a.[vimuñcati の pp.Sk.vimukta] 解脱せる,解脱者.-atta 自ら解脱せる.-citta 解脱心. ,7,1
- 483009,jp,18,vimutti,vimutti,vimutti,vimutti:f.[<vimuccati,Sk.vimukti] 解脱.-ānuttariya 解脱無上.-āyatana 解脱処.-kathā 解脱の話.-ñāṇadassana 解脱智見.-paripācaniya-saññā 解脱成熟想.-rasa 解脱味.-sampadā 解脱成就.-sampanna 解脱具足.-sāra 解脱の核心. ,7,1
- 483281,jp,18,vina,vinā,vinā,vinā:prep.[〃] なくして,除いて.-bhāva 別離,生別,離別. ,4,1
- 483291,jp,18,vina,vīṇā,vīṇā,vīṇā:f.[〃] 琴,琵琶,箜篌,二十三絃琴.-tantissara 琴絃.-thūṇa 琴の柱.-doṇi,-doṇīkā 琴の胴.-vādaka 琵琶師. ,4,1
- 483322,jp,18,vinadati,vinadati,vinadati,vinadati:[vi-nad] 叫ぶ,叱る. ,8,1
- 483366,jp,18,vinalikata,vinaḷīkata,vinaḷīkata,vinaḷīkata:a.[vi-naḷa-kata] 破壊せる. ,10,1
- 483400,jp,18,vinameti,vināmeti,vināmeti,vināmeti:[vi-nam の caus.] 曲げる.cf.vināma m.vināmana n.曲げること. ,8,1
- 483435,jp,18,vinandhana,vinandhana,vinandhana,vinandhana:n.[<vi-nandhati] 結ぶこと.-rajju 結綱.-sutta 結糸. ,10,1
- 483458,jp,18,vinandhati,vinandhati,vinandhati,vinandhati:[vi-nah] 閉じる,包む,被う.pp.vinaddha 覆われたる. ,10,1
- 483496,jp,18,vinasa,vināsa,vināsa,vināsa:m.[<vi-naś] 消失,滅亡. ,6,1
- 483685,jp,18,vinaseti,vināseti,vināseti,vināseti:[vinassati の caus.] 亡ぼす,滅亡させる; 追放する. ,8,1
- 483777,jp,18,vinassati,vinassati,vinassati,vinassati:[vi-naś] 亡ぶ,滅亡す,消失す.imper.vinassa; pp.vinaṭṭha; caus.vināseti. ,9,1
- 483853,jp,18,vinati,vināti,vināti,vināti:[vi] = vāyati [vā] 織る.inf.vetuṃ; pass.viyyati; caus.vināpeti = vāyāpeti 織らしめる. ,6,1
- 483862,jp,18,vinattha,vinaṭṭha,vinaṭṭha,vinaṭṭha:a.[vinassati の pp.] 破滅せる,消失せる,ほろびた. ,8,1
- 483935,jp,18,vinaya,vinaya,vinaya,vinaya:m.[〃<vi-nī] 調伏,律,毘尼,毘奈耶,律蔵.-aṭṭhakathā.律蔵註.-ānuggaha 律の攝受.-ānuloma 随律.-kathā 律論.-kamma 毘尼羯磨,如律羯磨.-garuka 重律.-dhara 持律者,律師.-pāññatti 律の制定.-pariyatti 律への通曉,律解者.-pariyāya 律の教説.-pāmokkha 律の上首.-vaṇṇanā 律の註釈.-vādin 律語者,如律説者.-vyākaraṇa 律の解説.-saṅgīti 律結集.-sammukhatā 律現前. ,6,1
- 483956,jp,18,vinaya-pitaka,vinaya-piṭaka,Vinaya-piṭaka,Vinaya-piṭaka:n.律蔵 [三蔵の一]. ,13,1
- 484059,jp,18,vinayaka,vināyaka,vināyaka,vināyaka:m.[<vi-nī] 指導者,教導者; 裁判官,審判. ,8,1
- 484123,jp,18,vinayana,vinayana,vinayana,vinayana:n.[<vi-nī] 調伏,教導. ,8,1
- 484321,jp,18,vinayati,vinayati,vinayati,vinayati:vinaya,vinayaṃ,vinayassu,vinayitvā,vinayetha→vineti. ,8,1
- 484476,jp,18,vindati,vindati,vindati,vindati:[〃 vid,vind] 知る; 見出す,所有す.pres.vetti,vindati; pf.vidū,vidu,viduṃ; aor.vedi ( veti ); inf.vindituṃ; ger.viditvā,vindiya; pp.vidvā [Sk.vidvān] ,vidita; pass.vijjati [Sk.vidyate] ; caus.vedeti. ,7,1
- 484527,jp,18,vinditum,vindituṃ,vindituṃ,vindituṃ:vindiya,vindati の inf.ger. ,8,1
- 484593,jp,18,vinetar,vinetar,vinetar,vinetar:m.[<vineti] 教導者,教師,案内者,指導者. ,7,1
- 484597,jp,18,vineti,vineti,vineti,vineti:vinayati [vi-neti<nī.cf.vinaya] 調伏す; 教導す,訓練指導す.imper.vinaya,vinayassu; opt.vineyyaṃ,vinayetha; fut.vinessati; aor.vinesi; ger.vineyya,vinetvā,vinayitvā,vinayitvāna; grd.vinetabba,vineyya; ppr.vinayaṃ ( sg.nom.); pp.vinīta. ,6,1
- 484631,jp,18,vineyya,vineyya,vineyya,vineyya:vineyyaṃ,vineti の opt. ,7,1
- 484693,jp,18,vinibaddha,vinibaddha,vinibaddha,vinibaddha:a.[vi-ni-baddha] 繋縛されたる,関係せる. ,10,1
- 484708,jp,18,vinibandha,vinibandha,vinibandha,vinibandha:m.[vi-nibandha] 繋縛,束縛.cetaso vinibandhā 心の繋縛. ,10,1
- 484757,jp,18,vinibbhoga,vinibbhoga,vinibbhoga,vinibbhoga:m.[<vinibbhujati ②] 簡別,識別.-rūpa 簡別色. ,10,1
- 484781,jp,18,vinibbhujati,vinibbhujati,vinibbhujati,vinibbhujati:vinibhuñjati ① [vi-ni bhuj ①] 曲がる.② [vi-ni-bhuj または bhuñj ②] 簡別す,区別す,分断す,別離す,除く.pp.vinibbhuta; ppr.vinibbhujaṃ ( sg.nom.). ,12,1
- 484823,jp,18,vinibhindati,vinibhindati,vinibhindati,vinibhindati:[vi-ni-bhid] 破り通る,吹き出す. ,12,1
- 484835,jp,18,vinibhunjati,vinibhuñjati,vinibhuñjati,vinibhuñjati:= vinibbhujati. ,12,1
- 484854,jp,18,viniccharati,viniccharati,viniccharati,viniccharati:[vi-nis-car] 出て行く. ,12,1
- 484866,jp,18,vinicchaya,vinicchaya,vinicchaya,vinicchaya:m.[Sk.viniścaya] 決定,決断; 裁判所,裁判官.-āmacca司法官,裁判官.-kathā 決定論.-ṭṭhāna,-sālā 裁判所,法廷.-dhamma 裁判法. ,10,1
- 485027,jp,18,vinicchin,vinicchin,vinicchin,vinicchin:a.[viniccha-in] 決定する. ,9,1
- 485033,jp,18,vinicchinana,vinicchinana,vinicchinana,vinicchinana:n.判決をなすこと. ,12,1
- 485060,jp,18,vinicchinati,vinicchināti,vinicchināti,vinicchināti:vinicchinati,vinicchati [vi-nis-ci] 決定す,判定す.fut.vinicchissati; aor.vinicchini; ger.vinicchinitvā; inf.vini cchituṃ; pp.vinicchita. ,12,1
- 485106,jp,18,vinicchita,vinicchita,vinicchita,vinicchita:a.[vinicchināti の pp.] 決定せる,裁決せる,区別せる. ,10,1
- 485162,jp,18,viniddisati,viniddisati,viniddisati,viniddisati:[vi-nir-diś] 指示す,指定す,配分す.aor.viniddisi. ,11,1
- 485169,jp,18,vinidhaya,vinidhāya,vinidhāya,vinidhāya:adv.[vinidahati<dhā の ger.] 異執して,堅持して. ,9,1
- 485185,jp,18,viniggaha,viniggaha,viniggaha,viniggaha:m.[vi-niggaha] 抑止,抑制. ,9,1
- 485206,jp,18,viniggata,viniggata,viniggata,viniggata:a.[vi-niggata] やって来る. ,9,1
- 485227,jp,18,vinighatin,vinighātin,vinighātin,vinighātin:a.[vi-nighāta-in] 敗北をおそれる,懸念せる. ,10,1
- 485256,jp,18,vinilaka,vinīlaka,vinīlaka,vinīlaka:a.[vi-nīlaka] 紺青の,青ぶくれの,青瘀,青瘀相.-saññā青瘀想. ,8,1
- 485278,jp,18,vinimaya,vinimaya,vinimaya,vinimaya:m.[<vi-nimināti] 交換. ,8,1
- 485303,jp,18,vinimoceti,vinimoceti,vinimoceti,vinimoceti:[vi-ni-moceti<muc の caus.] 離す,脱せしむ. ,10,1
- 485320,jp,18,vinimutta,vinimutta,vinimutta,vinimutta:vinimmutta a.[vi-ni-muc の pp.] 離せる,放てる. ,9,1
- 485340,jp,18,vinindati,vinindati,vinindati,vinindati:[vi-nindati] 非難す,そしる. ,9,1
- 485356,jp,18,vinipata,vinipātā,vinipātā,vinipātā:[<vi-nipāteti] 堕処,悪処,険難処,悪趣,地獄. ,8,1
- 485402,jp,18,vinipateti,vinipāteti,vinipāteti,vinipāteti:[vi-ni-pāteti<pat の caus.] 堕獄せしむ,破滅さす. ,10,1
- 485418,jp,18,vinipatika,vinipātika,vinipātika,vinipātika:a.m.[vinipāta-ika] 堕悪処者.堕獄者. ,10,1
- 485446,jp,18,vinita,vinīta,vinīta,vinīta:a.[vineti の pp.] 導かれたる,訓練された.-vatthu 教導事,修習事. ,6,1
- 485494,jp,18,vinivarana,vinīvaraṇa,vinīvaraṇa,vinīvaraṇa:a.[vi-nīvaraṇa] 離蓋の,無障の.vinīvaraṇatā f.離蓋. ,10,1
- 485581,jp,18,vinivatteti,vinivaṭṭeti,vinivaṭṭeti,vinivaṭṭeti:vinivatteti [vi-nivatteti] くり返す,転向さす,転去する,すベり去る.aor.vinivattayi. ,11,1
- 485627,jp,18,vinivesa,vinivesa,vinivesa,vinivesa:m.[vi-nivesa] 執着. ,8,1
- 485651,jp,18,vinivetheti,viniveṭheti,viniveṭheti,viniveṭheti:[vi-nibbeṭheti<veṣṭ] ほどく,自由になる. ,11,1
- 485674,jp,18,vinividdha,vinividdha,vinividdha,vinividdha:a.[vinivijjhati の pp.] 貫通せる. ,10,1
- 485727,jp,18,vinivijjhati,vinivijjhati,vinivijjhati,vinivijjhati:[vi-ni-vyadh] 貫通す.pp.vinividdha. ,12,1
- 485747,jp,18,vinivittha,viniviṭṭha,viniviṭṭha,viniviṭṭha:a.[vi-nivisati の pp.] 深く執着せる. ,10,1
- 485800,jp,18,vinnana,viññāṇa,viññāṇa,viññāṇa:n.[vi-jñā-ana,Sk.vijñāna] 識,分ち知ること,識神,意識.pl.nom.viññāṇā = viññāṇāni -ānañcāyatana,-ñcāyatana [BSk.vijñānānantyāyatana] 識無辺処.-āhāra 識食.-kasiṇa 識遍.-upādāna-khandha 識取蘊.-kāya 識身.-kkhandha 識蘊.-gata 識の類.-cariyā 識行.-ṭṭhiti 識住.-dhātu 識界.-samudaya 識の集.- sota 意識の流. ,7,1
- 485912,jp,18,vinnanaka,viññāṇaka,viññāṇaka,viññāṇaka:a.[viññāṇa-ka] 識の. ,9,1
- 486152,jp,18,vinnanatta,viññāṇatta,viññāṇatta,viññāṇatta:n.[vññāṇa-tta] 識性. ,10,1
- 486243,jp,18,vinnapaka,viññāpaka,viññāpaka,viññāpaka:a.[<viññāpeti] 知らしめる,教授者. ,9,1
- 486252,jp,18,vinnapana,viññāpana,viññāpana,viññāpana:a.viññāpanī f.[<viññāpeti] 令知の,教授する. ,9,1
- 486295,jp,18,vinnapaya,viññāpaya,viññāpaya,viññāpaya:a.[viññāpeti の grd.] 教えらるべき.cf.du-viññāpaya 難教の,難化の.su-viññāpaya 易教の,易化の. ,9,1
- 486340,jp,18,vinnapetar,viññāpetar,viññāpetar,viññāpetar:m.[viññāpeti] 識らせる者,教授者. ,10,1
- 486344,jp,18,vinnapeti,viññāpeti,viññāpeti,viññāpeti:[vijānāti の caus.Sk.vijñāpayati] 知らせる,教える,教授す.grd.viññāpaya; pp.viññāpita. ,9,1
- 486400,jp,18,vinnata,viññāta,viññāta,viññāta:a.[vijānāti の pp.] 所識の,識られたる. ,7,1
- 486412,jp,18,vinnatabba,viññātabba,viññātabba,viññātabba:viññātuṃ→vijānāti. ,10,1
- 486437,jp,18,vinnatar,viññātar,viññātar,viññātar:m.[<vijānāti] 識者,了知者. ,8,1
- 486481,jp,18,vinnatti,viññatti,viññatti,viññatti:f.[Sk.vijñapti<viññāpeti] 表,表示.-rūpa表色. ,8,1
- 486587,jp,18,vinnaya,viññāya,viññāya,viññāya:viññāyati,viññissati → vijānāti. ,7,1
- 486617,jp,18,vinneyya,viññeyya,viññeyya,viññeyya:a.[vijānāti の grd.] 識らるべき,所識の,所知の,明瞭の,清徹の. ,8,1
- 486642,jp,18,vinnu,viññū,viññū,viññū:a.m.[Sk.vijña,BSk.vijñu] 有知,有智; 識者,智者. ,5,1
- 486683,jp,18,vinnupasattha,viññūpasaṭṭha,viññūpasaṭṭha,viññūpasaṭṭha:viññupasaṭṭha,viññūpasattha,viññupasattha a.[viññū-pasattha] 識者に称讃されたる. ,13,1
- 486706,jp,18,vinnuta,viññūtā,viññūtā,viññūtā:viññutā f.[viññū-tā] 有知の,識性,分別のつく年令. ,7,1
- 486727,jp,18,vinodana,vinodana,vinodana,vinodana:n.[<vinodeti] 除去,除遣. ,8,1
- 486799,jp,18,vinodeti,vinodeti,vinodeti,vinodeti:[vi-nudati<nud の caus.] 除く,除去す,除遣す.imper.vinodehi. ,8,1
- 486902,jp,18,vipaccanika,vipaccanīka,vipaccanīka,vipaccanīka:a.m.[vi-paccanīka] 敵対の,敵. ,11,1
- 486931,jp,18,vipaccati,vipaccati,vipaccati,vipaccati:[vi-pac の pass.] 異熟す,報果す,うれる. ,9,1
- 486969,jp,18,vipaccitannu,vipaccitaññū,vipaccitaññū,vipaccitaññū:vipañcitaññū [BSk.vipañcitajña] m.広説による知者.cf.ugghaṭitaññū 略解による知者. ,12,1
- 486975,jp,18,vipaceti,vipāceti,vipāceti,vipāceti:[vi-pac の caus.実は vivāceti<vi-vac の caus.BSk.vivācayati] 毀る,そしる,惡く言う. ,8,1
- 487001,jp,18,vipajjati,vipajjati,vipajjati,vipajjati:[vi-pad] 失敗す,悪く行く,不幸になる,亡ぶ.pp.vipanna.cf.sampajjati. ,9,1
- 487017,jp,18,vipaka,vipāka,vipāka,vipāka:m.[<vi-pac] 異熟,報,果報.-ādhipati 異熟増上.-āvaraṇa,-āvaraṇatā 異熟障.-āvyākata 異熟無記.-cetanā 異熟思.-ja 異熟生.-ttika 異熟三法.-dhamma-dhamma 異熟法法.-paccaya 異熟縁.-phala 異熟果.-manodhātu 異熟意界.-mano-viññāṇadhātu 異熟意識界.-vaṭṭa 異熟輪転.-santati 異熟相続.-hetu 異熟因. ,6,1
- 487456,jp,18,vipakka,vipakka,vipakka,vipakka:a.[vi-pakka] 異熟の,変異の.-vipāka円熟異熟.cf.vipāka. ,7,1
- 487486,jp,18,vipakkha,vipakkha,vipakkha,vipakkha:a.m.[vi-pakkha] 敵対の,反対の,敵.-sevaka,-sevin 敵に党する,反逆者,売国奴. ,8,1
- 487523,jp,18,vipakkhita,vipakkhita,vipakkhita,vipakkhita:vipakkhin a.[<vipakkha] 翼なき,敵対の. ,10,1
- 487556,jp,18,vipalavita,vipalāvita,vipalāvita,vipalāvita:a.[vi-palāvita<plu の caus.の pp.] 漂流せる,水中に投げ出された. ,10,1
- 487565,jp,18,vipallasa,vipallāsa,vipallāsa,vipallāsa:m.[= vipariyāsa,vipariyesa,Sk.viparyāsa<vi-pari-as] 顛倒. ,9,1
- 487649,jp,18,vipallattha,vipallattha,vipallattha,vipallattha:a.[= vipariyattha,Sk.viparyasta] 顛倒せる. ,11,1
- 487722,jp,18,vipaneti,vipaṇeti,vipaṇeti,vipaṇeti:[vi-paṇati<paṇ の caus.] 売る,商売する. ,8,1
- 487729,jp,18,vipanna,vipanna,vipanna,vipanna:a.[vipajjati の pp.] 失壊せる,欠損せる.-diṭṭhi 壊見,破見. ,7,1
- 487789,jp,18,viparakkamma,viparakkamma,viparakkamma,viparakkamma:adv.[vi-parakkamati の ger.] はげしく努力して. ,12,1
- 487795,jp,18,viparamasa,viparāmāsa,viparāmāsa,viparāmāsa:viparāmosa m.[vi-parāmāsa] 剽奪,待伏せ. ,10,1
- 487805,jp,18,viparavatta,viparāvatta,viparāvatta,viparāvatta:a.[vi-parā-vṛt の pp.] 反対の,逆の. ,11,1
- 487817,jp,18,viparibhinna,viparibhinna,viparibhinna,viparibhinna:a.[vi-pari-hinna] 全く破壊せる. ,12,1
- 487828,jp,18,viparinama,vipariṇāma,vipariṇāma,vipariṇāma:m.[vi-pariṇāma] 変易,変化,変壊,壊,変心.-ānupassanā 変易観.-dukkha 壊苦.-dukkhatā 壊苦性.-dhamma 変易法.-lakkhaṇa 変易相.-suñña 壊空. ,10,1
- 487947,jp,18,viparinameti,vipariṇāmeti,vipariṇāmeti,vipariṇāmeti:[vipariṇāma の denom.] 変化す,変壊す. ,12,1
- 487970,jp,18,viparinata,vipariṇata,vipariṇata,vipariṇata:a.[vi-pariṇata<nam] 変心せる,変易せる. ,10,1
- 487992,jp,18,viparita,viparīta,viparīta,viparīta:a.[vi-pari-i の pp.] 逆転する,顛倒せる.-ñāṇa 顛倒智.-dassana 顛倒見,見顛倒者.-saññā 顛倒想.-saññin 顛倒想者. ,8,1
- 488117,jp,18,viparivattati,viparivattati,viparivattati,viparivattati:[vi-parivattati] 転回す,転倒す.viparivatta m.転回,転変. ,13,1
- 488148,jp,18,vipariyadikata,vipariyādikata,vipariyādikata,vipariyādikata:a.[vipariyāya-kata] 顛倒せる.cf.vimariyādikata. ,14,1
- 488150,jp,18,vipariyasa,vipariyāsa,vipariyāsa,vipariyāsa:vipariyesa m.[=vipallāsa,Sk.viparyāsa] 顛倒.-saññā顛倒想. ,10,1
- 488206,jp,18,vipassaka,vipassaka,vipassaka,vipassaka:a.[<vipassati] 観察する. ,9,1
- 488230,jp,18,vipassana,vipassanā,vipassanā,vipassanā:f.[<vipassati,BSk.vipaśyanā] 観,毘鉢舎那,観法,内観.-ānukkama 観の次第,次第観.-upekkhā 観捨.-ūpakkilesa 観随染.-kammaṭṭhāna 観業処.-kammika 観業処修習者.-javana 観速行.-ñāṇa 観智.-nimitta 観の相.-paññā 観慧.-pubbaṅgama 観を先行とする.-bala 観カ.-yānika 観行者.-vīthi 観路. ,9,1
- 488682,jp,18,vipassati,vipassati,vipassati,vipassati:[vi-passati<paś] 観察す,観法をなす.aor.vipassi,vipassisuṃ. ,9,1
- 488695,jp,18,vipassi,vipassi,vipassi,vipassi:vipassisuṃ,vipassati の aor. ,7,1
- 488727,jp,18,vipassin,vipassin,Vipassin,Vipassin:m.[BSk.Vipaśyin] 毘婆尸 [過去七仏の第一]. ,8,1
- 488728,jp,18,vipassin,vipassin,vipassin,vipassin:a.[vipassa-in] 観慧者. ,8,1
- 488773,jp,18,vipateti,vipāṭeti,vipāṭeti,vipāṭeti:vipāteti [vi-pāṭeti<paṭ の caus.] 裂く,破壊す. ,8,1
- 488797,jp,18,vipatti,vipatti,vipatti,vipatti:f.[vi-patti ] 失壊,欠損,不幸.-saṅgaha失壊聚. ,7,1
- 488903,jp,18,vipina,vipina,vipina,vipina:n.[〃] 森,叢林. ,6,1
- 488921,jp,18,vipitthi,vipiṭṭhi,vipiṭṭhi,vipiṭṭhi:f.[vi-piṭṭhi] 背面.-karoti 背を向ける,捨てる. ,8,1
- 488954,jp,18,vippagata,vippagata,vippagata,vippagata:→vippakata. ,9,1
- 488955,jp,18,vippahana,vippahāna,vippahāna,vippahāna:n.[<vippajahati] 放捨,棄捨,捨断. ,9,1
- 488960,jp,18,vippahatave,vippahātave,vippahātave,vippahātave:vippajahati の inf. ,11,1
- 488963,jp,18,vippahaya,vippahāya,vippahāya,vippahāya:vippajahati の ger. ,9,1
- 488967,jp,18,vippahina,vippahīna,vippahīna,vippahīna:a.[vippajahati の pp.] 捨断せる,棄捨せる. ,9,1
- 488977,jp,18,vippahita,vippahita,vippahita,vippahita:a.[vi-pahita ②] 諸方に派遣された. ,9,1
- 488984,jp,18,vippajahati,vippajahati,vippajahati,vippajahati:[vi-pa-hā] 捨てる,放棄す.opt.vippajahe; ger.vippahāya; inf.vippahātave; pp.vippahīna. ,11,1
- 489004,jp,18,vippakara,vippakāra,vippakāra,vippakāra:m.[vi-pakāra] 変化,異変. ,9,1
- 489013,jp,18,vippakaraka,vippakāraka,vippakāraka,vippakāraka:a.[vi-pakāraka] 変った姿,醜態の. ,11,1
- 489028,jp,18,vippakaroti,vippakaroti,vippakaroti,vippakaroti:[vi-pa-kṛ] 虐待する,ののしる.pp.vippakata. ,11,1
- 489039,jp,18,vippakata,vippakata,vippakata,vippakata:a.[vi-pakata] 完了せざる,中断されたる; 悪くなされたる.vippagata-medhuna = vippakata-methuna 行婬の中断されたる. ,9,1
- 489098,jp,18,vippakinna,vippakiṇṇa,vippakiṇṇa,vippakiṇṇa:a.[vippakirati の pp.] 散乱せる,混乱の. ,10,1
- 489150,jp,18,vippakirati,vippakirati,vippakirati,vippakirati:[vi-pa-kirati<kṝ] 散布す,混乱させる.pp.vippakiṇṇa. ,11,1
- 489194,jp,18,vippakkamati,vippakkamati,vippakkamati,vippakkamati:[vi-pa-kram] 出て行く,別れる. ,12,1
- 489229,jp,18,vippalapa,vippalāpa,vippalāpa,vippalāpa:m.[vi-palāpa] 混乱の語,泣言,つぶやき. ,9,1
- 489259,jp,18,vippalapati,vippalapati,vippalapati,vippalapati:[vi-pa-lap] つぶやく,寝言をいう,泣言をいう.ppr.vippalapantiyo ( f.pl.nom.). ,11,1
- 489303,jp,18,vippamokkha,vippamokkha,vippamokkha,vippamokkha:m.[vi-pamokkha] 解脱,離縛. ,11,1
- 489317,jp,18,vippamutta,vippamutta,vippamutta,vippamutta:a.[vi-pamutta] 脱せる,自由となれる. ,10,1
- 489331,jp,18,vippanattha,vippanaṭṭha,vippanaṭṭha,vippanaṭṭha:a.[vi-panassati の pp.] 迷った,滅せる. ,11,1
- 489347,jp,18,vippasanna,vippasanna,vippasanna,vippasanna:a.[vippasīdati の pp.] 明浄なる,清浄の. ,10,1
- 489415,jp,18,vippasidati,vippasīdati,vippasīdati,vippasīdati:[vi-pa-sad] 大いに喜ぶ,明朗である,清くある.pp.vippasanna; caus.vippasādeti 浄化す,清める. ,11,1
- 489431,jp,18,vippasukkhati,vippasukkhati,vippasukkhati,vippasukkhati:[vi-pa-sukkhati<śuṣ] 乾く,干上る. ,13,1
- 489440,jp,18,vippataccheti,vippataccheti,vippataccheti,vippataccheti:[vi-pa-taccheti] かきむしる,搔き裂く. ,13,1
- 489450,jp,18,vippatikkula,vippaṭikkūla,vippaṭikkūla,vippaṭikkūla:vippaṭikkula a.[vi-paṭikkūla] 逆の,反対の,敵対の. ,12,1
- 489464,jp,18,vippatipadeti,vippaṭipādeti,vippaṭipādeti,vippaṭipādeti:[vi-paṭi-pad の caus.] 違犯さす,行婬せしむ.cf.vippaṭipādana 違犯せしめること. ,13,1
- 489479,jp,18,vippatipajjati,vippaṭipajjati,vippaṭipajjati,vippaṭipajjati:[BSk.vipratipadyate,vi-paṭi-pad] 悪行をなす,犯す,行婬す.pp.vippaṭipanna; caus.vippaṭipādeti. ,14,1
- 489508,jp,18,vippatipatti,vippaṭipatti,vippaṭipatti,vippaṭipatti:f.邪行,罪過. ,12,1
- 489519,jp,18,vippatisara,vippaṭisāra,vippaṭisāra,vippaṭisāra:m.[vi-paṭisāra] 追悔,後悔. ,11,1
- 489583,jp,18,vippatisarin,vippaṭisārin,vippaṭisārin,vippaṭisārin:a.[vippaṭisāra-in,BSk.vipratisārin] 後悔ある,追悔者. ,12,1
- 489587,jp,18,vippatisariya,vippaṭisāriya,vippaṭisāriya,vippaṭisāriya:a.[vippaṭisarati の grd.] 後悔すべき,追悔の. ,13,1
- 489598,jp,18,vippavadati,vippavadati,vippavadati,vippavadati:[vi-pa-vad] 反論する,反対する,反駁する. ,11,1
- 489605,jp,18,vippavasa,vippavāsa,vippavāsa,vippavāsa:m.[vi-pavāsa] 不在,離住,独住; 離衣,失衣. ,9,1
- 489642,jp,18,vippavasati,vippavasati,vippavasati,vippavasati:[vi-pa-vas] ① 不在にする,家から出て住す.② 衣を離れる.pp.vippavuttha 離衣の. ,11,1
- 489687,jp,18,vippaviddha,vippaviddha,vippaviddha,vippaviddha:a.[vi-pa-vyadh の pp.] まったく貫通せる. ,11,1
- 489713,jp,18,vippayoga,vippayoga,vippayoga,vippayoga:m.[vi-payoga] 不相応,別離.piyehi vippayogo dukkho 愛する人々との別離は苦である,愛別離苦. ,9,1
- 489756,jp,18,vippayutta,vippayutta,vippayutta,vippayutta:a.[vi-payutta] 不相応の.-paccaya 不相応縁. ,10,1
- 489792,jp,18,vipphalati,vipphalati,vipphalati,vipphalati:[vi-phalati] 裂く,引き裂く. ,10,1
- 489795,jp,18,vipphaleti,vipphāleti,vipphāleti,vipphāleti:[vi-sphar] 拡げる,弓を引く,弓を曲げる. ,10,1
- 489834,jp,18,vipphandati,vipphandati,vipphandati,vipphandati:[BSk.vispandati,vispand] ねじる,もがく,あがく,もだえる.pp.vipphandita. ,11,1
- 489849,jp,18,vipphandita,vipphandita,vipphandita,vipphandita:n.[vipphandati の pp.] 動転,狂躁,紛争,争論,偏見,ゆがめる. ,11,1
- 489863,jp,18,vipphara,vipphāra,vipphāra,vipphāra:m.[<vi-pharati<sphur,sphar] 遍満,拡大,広大. ,8,1
- 489914,jp,18,vipphotita,vipphoṭita,vipphoṭita,vipphoṭita:a.[vi-phoṭita] 破れたる,つぶれたる. ,10,1
- 489946,jp,18,vipphurati,vipphurati,vipphurati,vipphurati:[vi-phurati] ふるえる,散る. ,10,1
- 489973,jp,18,vipubbaka,vipubbaka,vipubbaka,vipubbaka:a.[vi-pubba ① -ka] 膿爛した,うみただれた.-saññā 膿爛想. ,9,1
- 489989,jp,18,vipula,vipula,vipula,vipula:a.[〃] 広大の.-paññatā,-paññā 広大慧.-sukha 大楽. ,6,1
- 490162,jp,18,viputta,viputta,viputta,viputta:a.[vi-putta] 子をなくした,子なき. ,7,1
- 490167,jp,18,vira,vīra,vīra,vīra:m.[〃] ,英雄,雄者,勇者.-āṅgarūpa 英雄の四肢の姿をした,英雄的な. ,4,1
- 490190,jp,18,viracita,viracita,viracita,viracita:a.[vi-racita] 編集された,著わされた,飾られた. ,8,1
- 490201,jp,18,viraddha,viraddha,viraddha,viraddha:a.[virajjhati の pp.] 失敗せる,失われた. ,8,1
- 490250,jp,18,viradhana,virādhanā,virādhanā,virādhanā:f.[<virādheti] 失敗,違失. ,9,1
- 490286,jp,18,viradheti,virādheti,virādheti,virādheti:[virajjhati<rādh の caus.] 失う,失敗す,違失す,犯す.aor.virādhayi; pp.virādhita. ,9,1
- 490300,jp,18,viradhita,virādhita,virādhita,virādhita:a.[virādheti の pp.] 失敗せる,失える. ,9,1
- 490307,jp,18,viraga,virāga,virāga,virāga:m.[vi-rāga] 離貪,離,遠離,離欲,離貪者.-ānupassanā 離貪随観.-gāmimagga 離貪に達する道.-dhamma 離貪法. ,6,1
- 490392,jp,18,viragata,virāgatā,virāgatā,virāgatā:f.[virāga-tā] 離貪性,遠離. ,8,1
- 490408,jp,18,virageti,virāgeti,virāgeti,virāgeti:[virādheti の代用.cf.BSk.virāgayati] 失敗す,失う.opt.virāge. ,8,1
- 490415,jp,18,viragin,virāgin,virāgin,virāgin:a.[virāga-in] 色あせたる,退化する,変化する. ,7,1
- 490417,jp,18,viragita,virāgita,virāgita,virāgita:a.① [virājeti の pp.] 捨てたる,掃蕩せる.② [virājati (かがやく) の caus.の pp.] 輝やける,光線ある. ,8,1
- 490468,jp,18,virahita,virahita,virahita,virahita:a.[vi-rahita] 空虚の,無き. ,8,1
- 490485,jp,18,viraja,viraja,viraja,viraja:a.[vi-rajo] 離塵の,塵を離れた. ,6,1
- 490540,jp,18,virajeti,virājeti,virājeti,virājeti:[virajjati の caus.] 貪欲を離れさす,離貪さす.pp.virājita. ,8,1
- 490586,jp,18,virajjana,virajjana,virajjana,virajjana:n.[vi-rajjana] 染色を消すこと,色抜き. ,9,1
- 490621,jp,18,virajjati,virajjati,virajjati,virajjati:[vi-rajjati<raj,rañj] 離貪す,離染す.pp.viratta; caus.virājeti 離貪せしむ. ,9,1
- 490657,jp,18,virajjhati,virajjhati,virajjhati,virajjhati:[vi-rādh] 失敗す,失ら.aor.virajjhi; pp.viraddha; caus.virādheti. ,10,1
- 490714,jp,18,virala,virala,virala,virala:viraḷa a.稀薄の,薄き. ,6,1
- 490825,jp,18,viramati,viramati,viramati,viramati:[vi-ramati<ram] 離れる.止める,慎しむ.opt.virame,virameyya; aor.viramāsi. ,8,1
- 490890,jp,18,virasa,virasa,virasa,virasa:m.[vi-rasa] すぐれた味,上味. ,6,1
- 490893,jp,18,virata,virata,virata,virata:a.[viramati の pp.] 離れたる,慎しめる. ,6,1
- 490907,jp,18,virati,virati,virati,virati:f.[vi-rati=veramaṇī] 離.-cetasika 離心所.-sīla 離戒. ,6,1
- 490972,jp,18,viratta,viratta,viratta,viratta:a.[virajjati の pp.] 離貪の,離染の.-citta pl.nom.-cittāse 離貪心(者). ,7,1
- 491015,jp,18,virava,virāva,virāva,virāva:virava m.[<vi-ru] 叫び,咆哮. ,6,1
- 491065,jp,18,viravati,viravati,viravati,viravati:[vi-ravati<ru] 叫ぶ,ほえる,鳴く,鳴る.aor.viravi,viraviṃsu; caus.virāveti 鳴らす. ,8,1
- 491101,jp,18,viraye,virāye,virāye,virāye:virāgeti または virādheti の opt.か. ,6,1
- 491129,jp,18,vireceti,vireceti,vireceti,vireceti:[vi-riñcati<ric の caus.] 下痢させる,下剤をのませる. ,8,1
- 491142,jp,18,vireka,vireka,vireka,vireka:m.virecana n.[<viriccati] 下痢,下剤. ,6,1
- 491158,jp,18,viriccati,viriccati,viriccati,viriccati:[vi-riñcati<ric の pass.] 下痢す.ppr.viriccamāna; pp.viritta.cf.vireka. ,9,1
- 491187,jp,18,viriya,viriya,viriya,viriya:n.[vīra-ya,Sk.vīrya] 精進,勤,勇気.-ādhipati 精進増上.-ārambha 勤精進,精進発勤.-iddhipāda 精進神足.-indriya 精進根.-vāda 精進論者.-saṃvara 精進律儀.-samatā 精進平等. ,6,1
- 491231,jp,18,viriyata,viriyatā,viriyatā,viriyatā:f.[viriya-tā] 精進性,勤励. ,8,1
- 491236,jp,18,viriyavant,viriyavant,viriyavant,viriyavant:a.[viriya-vant] 精進ある,具精進者. ,10,1
- 491247,jp,18,viriyupekkha,viriyupekkhā,viriyupekkhā,viriyupekkhā:f.[=viriya-upekkhā] 精進捨. ,12,1
- 491296,jp,18,virocati,virocati,virocati,virocati:[vi-ruc] 輝ゃく,光照す.pr.3pl.virocare; caus.viroceti 輝やかす. ,8,1
- 491349,jp,18,virodha,virodha,virodha,virodha:m.反対,違和. ,7,1
- 491423,jp,18,virodheti,virodheti,virodheti,virodheti:[vi-rudh の caus.] 違和せしむ,敵意をもたせる.pp.virodhita. ,9,1
- 491488,jp,18,virosana,virosanā,virosanā,virosanā:f.[<vi-ruṣ] 瞋怒せしむること. ,8,1
- 491501,jp,18,viruddha,viruddha,viruddha,viruddha:a.[vi-rudh の pp.] 違和の,相違せる,妨害の,害意ある.-gabbhakaraṇa 堕胎. ,8,1
- 491577,jp,18,viruhana,virūhanā,virūhanā,virūhanā:virūhana n.f.[<virūhati] 増長,生長. ,8,1
- 491642,jp,18,virujaka,virujaka,virujaka,virujaka:m.笛吹き.cf.rujaka. ,8,1
- 491650,jp,18,virujjhana,virujjhana,virujjhana,virujjhana:n.[<virujjhati] 妨害,違害. ,10,1
- 491666,jp,18,virujjhati,virujjhati,virujjhati,virujjhati:[vi-rujjhati<rudh の pass.] 妨害さる,怒る. ,10,1
- 491690,jp,18,virukkha,virukkha,Virukkha,Virukkha:m.=Virūpakkha. ,8,1
- 491694,jp,18,virulha,virūḷha,Virūḷha,Virūḷha:m.[BSk.Virūḍhaka] 増長天,毘楼勒 [四天王の一,鳩槃陀の王]. ,7,1
- 491695,jp,18,virulha,virūḷha,virūḷha,virūḷha:a.[virūhati の pp.] 成長せる,増長の. ,7,1
- 491743,jp,18,virulhi,virūḷhi,virūḷhi,virūḷhi:f.[<virūḷha<ruh] 増長,興隆. ,7,1
- 491762,jp,18,virupa,virūpa,virūpa,virūpa:a.[vi-rūpa] 醜き,醜異の,異樣の.-akkha醜目. ,6,1
- 491793,jp,18,virupakkha,virūpakkha,Virūpakkha,Virūpakkha:m.[BSk.Virūpākṣa] 広目天,毘楼博叉 [四天王の一,竜の主神]. ,10,1
- 491855,jp,18,viruta,viruta,viruta,viruta:n.[vi-ruta] 叫び,さわぎ. ,6,1
- 491864,jp,18,visa,visa,visa,visa:n.[Sk.viṣa] 毒,劇毒,毒物.-kaṅ-ṭaka 毒刺,毒とげ.-dosa 毒害.-patta 毒器.-pīta-salla 毒を含める矢.-vijjā 毒薬学,毒明. ,4,1
- 491875,jp,18,visabhaga,visabhāga,visabhāga,visabhāga:a.[vi-sabhāga] 非相似の,非同分,異分の,異性の.-ārammaṇa 異分の所縁,男根.-santati 非相似相続.-suñña 異分空. ,9,1
- 491891,jp,18,visada,visada,visada,visada:a.[Sk.viśada] 清き,白き; 明瞭な.-bhāva 明瞭,清明. ,6,1
- 491898,jp,18,visada,visāda,visāda,visāda:m.[<vi-sad] 意気悄沈,落胆. ,6,1
- 491940,jp,18,visahati,visahati,visahati,visahati:[vi-sah] 出来る,敢行す.ger.visayha. ,8,1
- 491959,jp,18,visajjati,visajjati,visajjati,visajjati:visajja → vissajjati. ,9,1
- 491972,jp,18,visakha,visākhā,visākhā,visākhā:f.[Sk.viśākhā] ①枝,条枝.②毘舎佉 [月の名,4~5月] .cf.vesākha. ,7,1
- 491984,jp,18,visakha migaramatar,visākhā migāramātar,Visākhā Migāramātar,Visākhā Migāramātar:f.ミガ一ラの母なる毘舎佉,毘舍佉鹿母 [布施第一の信女,鹿母講堂を寄進]. ,19,1
- 491992,jp,18,visakkiya,visakkiya,visakkiya,visakkiya:a.展転の.-dūta 展転の使者,次々に出す使者. ,9,1
- 491995,jp,18,visala,visāla,visāla,visāla:a.[Sk.viśāla] 広き,広大な.-akkhī f.大きな目の,広目. ,6,1
- 492020,jp,18,visalla,visalla,visalla,visalla:a.[vi-salla] 矢 [煩悩] なき,離悩の,煩悩を離れた. ,7,1
- 492035,jp,18,visama,visama,visama,visama:a.n.[vi-sama] 不等の,不正の,非理の,異様の,険難の.-cariya 不平等行.-cārin 非正行者.-parihāra 不等の姿勢,険難の襲来.-lobha 非理貪,邪貪.visamā parisā 不等衆会. ,6,1
- 492071,jp,18,visamayati,visamāyati,visamāyati,visamāyati:[visama の denom.] 不等ならしむ,不平等となる. ,10,1
- 492076,jp,18,visamhata,visaṃhata,visaṃhata,visaṃhata:a.[vi-sam-hṛ の pp.] 除かれた,破壊した. ,9,1
- 492090,jp,18,visamsattha,visaṃsaṭṭha,visaṃsaṭṭha,visaṃsaṭṭha:a.[vi-saṃ-sṛj の pp.] 離れたる,離繋の,無関係の. ,11,1
- 492105,jp,18,visamvadaka,visaṃvādaka,visaṃvādaka,visaṃvādaka:a.visaṃvādikā f.だます,信のおけぬ. ,11,1
- 492113,jp,18,visamvadana,visaṃvādanā,visaṃvādanā,visaṃvādanā:visaṃvādana n.f.[<visaṃvādeti] 詐欺,不正. ,11,1
- 492118,jp,18,visamvadayitar,visaṃvādayitar,visaṃvādayitar,visaṃvādayitar:m.[<visaṃvādeti] 詐欺師,違約者. ,14,1
- 492124,jp,18,visamvadeti,visaṃvādeti,visaṃvādeti,visaṃvādeti:[vi-saṃ-vādeti,BSk.visaṃvādayati] いつわる,だます,約束を破る,違約す. ,11,1
- 492137,jp,18,visamyoga,visaṃyoga,visaṃyoga,visaṃyoga:visaññoga m.[vi-saṃyoga] 離軛,離縛,離繋. ,9,1
- 492148,jp,18,visamyutta,visaṃyutta,visaṃyutta,visaṃyutta:visaññutta a.[<vi-saṃyuj] 離縛せる,離繋せる者,軛を離れたる. ,10,1
- 492157,jp,18,visana,visāṇa,visāṇa,visāṇa:n.[Sk.viṣāṇa] 角,象牙.-tāla 角鍵(かぎ).-maya 角製の. ,6,1
- 492181,jp,18,visankhara,visaṅkhāra,visaṅkhāra,visaṅkhāra:m.[vi-saṅkhāra] 離行作(=湼槃). ,10,1
- 492189,jp,18,visankhita,visaṅkhita,visaṅkhita,visaṅkhita:a.[vi-saṅkhata] 行作を離れたる,止滅せる. ,10,1
- 492201,jp,18,visanna,visañña,visañña,visañña:a.[vi-sañña] 異想の,無意識の. ,7,1
- 492208,jp,18,visanna,visanna,visanna,visanna:a.[visīdati の pp.] 沈める,没せる.cf.vyasanna. ,7,1
- 492217,jp,18,visannin,visaññin,visaññin,visaññin:a.[visañña-in] 無意識の,狂った.-karaṇa-bhesajja 麻酔劑. ,8,1
- 492227,jp,18,visannutta,visaññutta,visaññutta,visaññutta:visaññoga → visaṃyutta,visaṃyoga. ,10,1
- 492255,jp,18,visarada,visārada,visārada,visārada:a.[vi-sārada,BSk.viśārada] 畏れなき,無畏の,無所畏,自信ある.cf.vesārajja. ,8,1
- 492267,jp,18,visaraka,visāraka,visāraka,visāraka:a.[vi-sāraka<sṛ] 拡大,拡張する,ひろげる. ,8,1
- 492290,jp,18,visata,visaṭa,visaṭa,visaṭa:visata a.[vi-sṛ の pp.Sk.visṛta] 広布せる,広き,拡がる. ,6,1
- 492297,jp,18,visata,visaṭā,visaṭā,visaṭā:visatā f.[cf.vi-sañj,visattikā] 執着(=渇愛). ,6,1
- 492308,jp,18,visata,visāta,visāta,visāta:a.[<vi-śat.cf.visāṭita] 砕滅せる,破壊した.-gabbha 異常妊娠. ,6,1
- 492320,jp,18,visati,vīsati,vīsati,vīsati:vīsaṃ num.[Sk.viṃśati] 二十.-vagga 二十衆.-vatthuka 二十事ある. ,6,1
- 492339,jp,18,visatita,visāṭita,visāṭita,visāṭita:a.[vi-sāṭeti<śat の pp.] 砕破せる,分断した. ,8,1
- 492351,jp,18,visatta,visatta,visatta,visatta:a.[visajjati の pp.] 執着せる,もつれた. ,7,1
- 492358,jp,18,visattha,visaṭṭha,visaṭṭha,visaṭṭha:=vissaṭṭha. ,8,1
- 492361,jp,18,visatthi,visaṭṭhi,visaṭṭhi,visaṭṭhi:f.① [=vissaṭṭhi<vi-sṛj] 射出.② [visatti<sañj の代り.cf.BSk.viṣakti] 執着.③ [=visatthi,vissatthi<vi-śvas] 蘇息,信頼. ,8,1
- 492367,jp,18,visattika,visattikā,visattikā,visattikā:f.[visatta-ika] 執着,愛着,縛着(=渇愛).cf.visatā,visaṭā. ,9,1
- 492376,jp,18,visavana,visavana,visavana,visavana:a.n.種々に流出する. ,8,1
- 492388,jp,18,visavita,visavita,visavita,visavita:a.種々に流出せる. ,8,1
- 492389,jp,18,visaya,visaya,visaya,visaya:m.[Sk.viṣaya<viṣ] 境,対境,境域,(感官の)対象. ,6,1
- 492405,jp,18,visayha,visayha,visayha,visayha:a.[visahati の ger.] 可能な.yathā visayhaṃ 可能な限り,できるだけ. ,7,1
- 492420,jp,18,viseneti,viseneti,viseneti,viseneti:[opp.usseneti] 撤去す,退く,除く,きらう. ,8,1
- 492427,jp,18,visesa,visesa,visesa,visesa:m.[Sk.viśeṣa<vi-śiṣ] 差別,特質; 殊勝,別論.-ādhigama 勝智.-gāmin 勝進者.-bhāgin 勝進分.-bhāgiya 勝進分,勝分の. ,6,1
- 492446,jp,18,visesaka,visesaka,visesaka,visesaka:m.n.[<visesa] (額の)いれずみ,特質. ,8,1
- 492453,jp,18,visesana,visesana,visesana,visesana:n.[<viseseti] 区別,特質. ,8,1
- 492480,jp,18,viseseti,viseseti,viseseti,viseseti:[visissati の caus.] 区別す,差別す,限定す.pp.visesita. ,8,1
- 492495,jp,18,visesika,visesikā,visesikā,visesikā:f.[Sk.vaiśeṣika] 勝論,ヴァイシェーシヵ. ,8,1
- 492498,jp,18,visesin,visesin,visesin,visesin:a.[visesa-in] 殊勝ある,殊勝の. ,7,1
- 492522,jp,18,visevita,visevita,visevita,visevita:a.[vi-sevita] 転燥の,相違の,好計の,歪んだ. ,8,1
- 492526,jp,18,viseyyati,viseyyati,viseyyati,viseyyati:[vi-śṛ] 砕ける,粉砕す.pp.visiṇṇa 砕けた. ,9,1
- 492530,jp,18,visibbana,visibbana,visibbana,visibbana:=visīvana. ,9,1
- 492540,jp,18,visibbeti,visibbeti,visibbeti,visibbeti:[vi-sīv] 縫目をほどく.caus.visibbāpeti. ,9,1
- 492555,jp,18,visidati,visīdati,visīdati,visīdati:[vi-sad] 沈む,落胆す,意気悄沈す.pp.visanna.cf.visāda. ,8,1
- 492566,jp,18,visikha,visikhā,visikhā,visikhā:f.街路,道路.-kathā 道傍論,巻中論. ,7,1
- 492584,jp,18,visinna,visiṇṇa,visiṇṇa,visiṇṇa:a.[viseyyati の pp.] 破壊せる,粉砕せる. ,7,1
- 492588,jp,18,visissati,visissati,visissati,visissati:[vi-śiṣ の pass.] 異る,目立つ.pp.visiṭṭha; caus.viseseti. ,9,1
- 492591,jp,18,visittha,visiṭṭha,visiṭṭha,visiṭṭha:a.[visissati の pp.Sk.viśiṣṭa] 殊勝の,すぐれた. ,8,1
- 492604,jp,18,visivana,visīvana,visīvana,visīvana:visibbana n.[<visīveti] 温まること. ,8,1
- 492616,jp,18,visiveti,visīveti,visīveti,visīveti:[vi-śyā の caus.] 溫める.caus.visīvāpeti. ,8,1
- 492623,jp,18,visiyati,visīyati,visīyati,visīyati:[vi-śyā の pass.] 融(と)ける.imper.3pl.visīyaruṃ. ,8,1
- 492629,jp,18,visodhana,visodhana,visodhana,visodhana:n.[<visodheti] 浄化. ,9,1
- 492642,jp,18,visodheti,visodheti,visodheti,visodheti:[visujjhati<śudh の caus.] 清める,浄化す. ,9,1
- 492658,jp,18,visoka,visoka,visoka,visoka:a.[vi-soka] 離憂の,憂なき. ,6,1
- 492671,jp,18,visoseti,visoseti,visoseti,visoseti:[vissussati の caus.] 乾かす,萎(しぼ)ます. ,8,1
- 492684,jp,18,vissa,vissa,vissa,vissa:a.[Sk.viśva] 一切の. ,5,1
- 492698,jp,18,vissagga,vissagga,vissagga,vissagga:m.[vi-sagga<sṛj] 分与,分配. ,8,1
- 492706,jp,18,vissajjaka,vissajjaka,vissajjaka,vissajjaka:a.[<vissajjati] 分与す,分記す,返答者. ,10,1
- 492719,jp,18,vissajjana,vissajjanā,vissajjanā,vissajjanā:vissajjana n.f.[<vissajjeti] 頒与,派遣,返答. ,10,1
- 492722,jp,18,vissajjanaka,vissajjanaka,vissajjanaka,vissajjanaka:a.[<vissajjana] 頒与する,返答する.cf.vissajjaka. ,12,1
- 492738,jp,18,vissajjati,vissajjati,vissajjati,vissajjati:[vi-sṛj] 捨てる,やる,答える.ger.vissajja.visajja; grd.vissajjaniya 答えらるべき.vissajjiya 捨て与えらるべき.pp.vissaṭṭha; caus.vissajjeti.vissajjāpeti. ,10,1
- 492747,jp,18,vissajjetar,vissajjetar,vissajjetar,vissajjetar:m.[<vissajjeti] 返答者. ,11,1
- 492749,jp,18,vissajjeti,vissajjeti,vissajjeti,vissajjeti:[vissajjati の caus.] 出す,放つ,頒与す,やる,除く,答える.fut.vissajjessati; pp.vissajjita; caus.vissajjāpeti =vissajjeti 答えさせる,放たせる. ,10,1
- 492757,jp,18,vissajjita,vissajjita,vissajjita,vissajjita:a.[vissajjeti の pp.] 頒与せる,遣れる,放免せる,派遣せる,答えた. ,10,1
- 492767,jp,18,vissakamma,vissakamma,Vissakamma,Vissakamma:m.[Sk.Viśvakarman 一切造者] 毘舍羯磨,工芸天 [工神]. ,10,1
- 492773,jp,18,vissamana,vissamana,vissamana,vissamana:n.[<vissamati] 休息. ,9,1
- 492781,jp,18,vissamati,vissamati,vissamati,vissamati:[vi-śram] 休む,休息す,(疲れが)回復す.caus.vissameti 休ませる. ,9,1
- 492792,jp,18,vissametar,vissametar,vissametar,vissametar:m.[<vissameti] 休息者,回復者. ,10,1
- 492811,jp,18,vissandati,vissandati,vissandati,vissandati:[vi-syand] 流出す,流る,あふれる. ,10,1
- 492829,jp,18,vissara,vissara,vissara,vissara:m.[<vissarati svar] 叫び,悲鳴,絶叫,悲痛. ,7,1
- 492837,jp,18,vissarati,vissarati,vissarati,vissarati:[vi-smṛ] 忘れる,失念す.pp.vissarita. ,9,1
- 492854,jp,18,vissasa,vissāsa,vissāsa,vissāsa:m.[vi-śāsa<śvas,Sk.viśvāsa] 信頼,親厚,親厚想. ,7,1
- 492867,jp,18,vissasaka,vissāsaka,vissāsaka,vissāsaka:vissāsika a.[<vissāsa] 親しき,信頼ある. ,9,1
- 492886,jp,18,vissasati,vissasati,vissasati,vissasati:vissāseti [vi-śvas] 自信がある,信頼す,親しくす,心安し.opt.vissase,vissāsaye; pp.vissattha. ,9,1
- 492906,jp,18,vissasin,vissāsin,vissāsin,vissāsin:a.[vissāsa-in] 親しき,信頼する,親厚の. ,8,1
- 492915,jp,18,vissattha,vissaṭṭha,vissaṭṭha,vissaṭṭha:a.[vissajjati の pp.] 放てる,やれる; 玲瓏なる,明瞭なる. ,9,1
- 492920,jp,18,vissattha,vissattha,vissattha,vissattha:a.[vissasati の pp.Sk.viśvasta] 安心せる,蘇息の,自信ある.vissaṭṭhena (vissatthena) 自信をもって. ,9,1
- 492934,jp,18,vissatthi,vissaṭṭhi,vissaṭṭhi,vissaṭṭhi:=visaṭṭhi. ,9,1
- 492941,jp,18,vissatthi,vissatthi,vissatthi,vissatthi:f.[<vissattha.visaṭṭhi とも書く] 安心感,蘇息,信頼. ,9,1
- 492942,jp,18,vissatthiya,vissaṭṭhiya,vissaṭṭhiya,vissaṭṭhiya:n.[vissaṭṭha-ya] 奔放,なげやり. ,11,1
- 492945,jp,18,vissavati,vissavati,vissavati,vissavati:[vi-sru] 流れる,しみ出る. ,9,1
- 492955,jp,18,vissussati,vissussati,vissussati,vissussati:visussati [vi-śuṣ] 乾上る,しぼむ.caus.visoseti. ,10,1
- 492959,jp,18,vissuta,vissuta,vissuta,vissuta:a.[vi-śru の pp.] 有名な,高名の,著名の,博聞の. ,7,1
- 492969,jp,18,visucika,visūcikā,visūcikā,visūcikā:f.コレラ [疫病]. ,8,1
- 492978,jp,18,visuddha,visuddha,visuddha,visuddha:a.[visujjhati の pp.Sk.viśuddha] 清き,清浄の,純粋の. ,8,1
- 492988,jp,18,visuddhajana-vilasini,visuddhajana-vilāsinī,Visuddhajana-vilāsinī,Visuddhajana-vilāsinī:f.譬喻経の註釈 ApA. ,21,1
- 492995,jp,18,visuddhatta,visuddhatta,visuddhatta,visuddhatta:n.[visuddha-tta] 浄性,清浄,浄きこと. ,11,1
- 493001,jp,18,visuddhi,visuddhi,visuddhi,visuddhi:f.[<visuddha,Sk.viśuddhi] 清浄,浄.-kathā 清浄説.-dakkhiṇa 清浄施物. ,8,1
- 493011,jp,18,visuddhi-magga,visuddhi-magga,Visuddhi-magga,Visuddhi-magga:m.清浄道論 [仏音が著わした哲学書]. ,14,1
- 493023,jp,18,visujjhati,visujjhati,visujjhati,visujjhati:[vi-śudh] 清まる,清くなる.aor.visujjhi; pp.visuddha; caus.visodheti.cf.visuddhi. ,10,1
- 493036,jp,18,visuka,visūka,visūka,visūka:n.見世物,演芸.-dassana 観劇,芝居を見ること. ,6,1
- 493051,jp,18,visukayita,visūkāyita,visūkāyita,visūkāyita:n.[visūkāyeti の pp.] 性急,曲説,曲れるもの. ,10,1
- 493056,jp,18,visukkhita,visukkhita,visukkhita,visukkhita:a.[<vi-śuṣ] 乾燥せる,干上った. ,10,1
- 493060,jp,18,visum,visuṃ,visuṃ,visuṃ:adv.[cf.Sk.viṣu] 別々に,各個に.visuṃ visuṃ 銘々に,各別に. ,5,1
- 493077,jp,18,vita,vīta,vīta,vīta:a.① [vi-ita<i の pp.] 離れたる,なき.-accika 火焔のなき(炭火となった).-gedha 貪なき.-cchanda 離欲.-taṇha 離愛の.-dosa 離瞋.-pariḷāha 離悩.-pipāsa 離渇.-pema 離愛.-mala 離垢.-moha 離痴.-rāga 離貪.-vaṇṇa 容色なき.-salla 離刺劍 [離悩苦] .-sārada 無畏者.②a.[vāyati vā ①,vināti vi の pp.] 織られた. ,4,1
- 493087,jp,18,vitabhi,viṭabhī,viṭabhī,viṭabhī:f.[cf.Sk.viṭapin] 樹枝,枝. ,7,1
- 493100,jp,18,vitaccheti,vitaccheti,vitaccheti,vitaccheti:[vi-taccheti] 裂く,引裂く; 軟かくする,平滑にす.pp.vitacchita. ,10,1
- 493110,jp,18,vitacchika,vitacchikā,vitacchikā,vitacchikā:f.[<vitaccheti] あかぎれ. ,10,1
- 493145,jp,18,vitakka,vitakka,vitakka,vitakka:m.[Sk.vitarka] 尋,尋求,覚,思惟,考想.-carita 尋行者.-cariyā 尋行.-ttika 尋三法.-patha 尋思の路.-vicāra 尋伺,覚観.-vipphāra 尋思遍満.-vūpasama 尋寂静.-saṅkhāra 考想行.-sahagata 尋倶行の. ,7,1
- 493205,jp,18,vitakkana,vitakkana,vitakkana,vitakkana:n.= vitakka. ,9,1
- 493459,jp,18,vitakketi,vitakketi,vitakketi,vitakketi:[vitakka の denom.] 尋思す,思惟す.pp.vitakkita. ,9,1
- 493534,jp,18,vitamsa,vītaṃsa,vītaṃsa,vītaṃsa:m.[<vi-tan] 媒鳥,おとり. ,7,1
- 493537,jp,18,vitana,vitāna,vitāna,vitāna:m.n.[<vi-tan] 天蓋. ,6,1
- 493557,jp,18,vitanda,vitaṇḍa,vitaṇḍa,vitaṇḍa:a.[<vitaṇḍā] 詭弁論者.-vāda 詭弁論.-vādin 詭弁論者. ,7,1
- 493560,jp,18,vitanda,vitaṇḍā,vitaṇḍā,vitaṇḍā:f.[〃] 詭弁. ,7,1
- 493615,jp,18,vitanoti,vitanoti,vitanoti,vitanoti:[vi-tanoti<tan] 伸ばす,拡げる pp.vitata; pass.vitaniyati.cf.vitāna. ,8,1
- 493625,jp,18,vitapa,viṭapa,viṭapa,viṭapa:m.[〃] 樹枝,枝. ,6,1
- 493659,jp,18,vitapin,viṭapin,viṭapin,viṭapin:m.[viṭapa-in] 枝ある,樹木. ,7,1
- 493672,jp,18,vitarana,vitaraṇa,vitaraṇa,vitaraṇa:n.[<vitarati] 度脱,越度. ,8,1
- 493693,jp,18,vitarati,vitarati,vitarati,vitarati:[〃 vi-tarati<tṝ] 越度す,度脱す.opt.vitareyya; aor.vitarāsi; ger.vitaritvā,vitareyya; pp.vitiṇṇa. ,8,1
- 493728,jp,18,vitata,vitata,vitata,vitata:a.[vitanoti の pp.] 拡大せる,伸ばした. ,6,1
- 493748,jp,18,vitatha,vitatha,vitatha,vitatha:a.[〃 vi-tatha] 非実の,虚妄の. ,7,1
- 493784,jp,18,vithi,vīthi,vīthi,vīthi:f.[〃] 路,人道,経路.-citta 路心.-paṭipādaka 路(心)に赴かしめる.-mutta 離路の.-saṅgaha 路の摂. ,5,1
- 493807,jp,18,viticcha,vīticcha,vīticcha,vīticcha:a.[vīta-iccha] 離欲の. ,8,1
- 493809,jp,18,vitihara,vītihāra,vītihāra,vītihāra:m.[<vīti-hṛ] 交互に交わすこと,交互作用. ,8,1
- 493819,jp,18,vitiharati,vītiharati,vītiharati,vītiharati:[vi-ati-hṛ] (食物を)交換す,互にもたらす.vītiharaṇa n.交換. ,10,1
- 493830,jp,18,vitikkama,vītikkama,vītikkama,vītikkama:a.m.[<vi-ati-kram] 越えたる,違犯,犯罪; 過ぎ去る,(時の)経過.-paṭipakkha 違犯の対治. ,9,1
- 493857,jp,18,vitimissa,vītimissa,vītimissa,vītimissa:a.[vi-ati-missa] 混合せる,雑の.-dhamma 雑法. ,9,1
- 493865,jp,18,vitinameti,vītināmeti,vītināmeti,vītināmeti:[vi-ati-nam の caus.] 時をすごす,暮らす. ,10,1
- 493875,jp,18,vitinna,vitiṇṇa,vitiṇṇa,vitiṇṇa:a.[vitarati の pp.] 越度せる,越えたる,捨てたる.-kaṅkha 疑を越えたる.-paraloka 他界を捨てたる. ,7,1
- 493891,jp,18,vitipatati,vītipatati,vītipatati,vītipatati:[vi-ati-pat] 飛び交う,飛び過ぐ,上下に飛ぶ. ,10,1
- 493896,jp,18,vitisareti,vītisāreti,vītisāreti,vītisāreti:[BSk.vyatisārayati,vi-ati-sṛ の caus.] 交わす,交換す.ger.vītisāretvā; aor.vītisārimha (vītisārayimha). ,10,1
- 493900,jp,18,vitivatta,vītivatta,vītivatta,vītivatta:a.[vi-ati-vṛt の pp.] 越えた,超越した,過ぎた,経過した. ,9,1
- 493925,jp,18,vitta,vitta,vitta,vitta:m.a.[<vindati] 財産,富; 喜べる,幸福なる. ,5,1
- 493950,jp,18,vittaka,vittaka,vittaka,vittaka:a.[vitta-ka] 所有せる,富める. ,7,1
- 493980,jp,18,vittha,vittha,vittha,vittha:vitthaka n.椀,小椀,容器. ,6,1
- 493997,jp,18,vitthambhana,vitthambhana,vitthambhana,vitthambhana:n.[<vitthambheti] 支持,強化.-bhāva 支持性. ,12,1
- 494037,jp,18,vitthara,vitthāra,vitthāra,vitthāra:m.[<vitthāreti] 広博,詳細,広説.instr.vitthārena,abl.vitthārato 広説せば,詳細には. ,8,1
- 494166,jp,18,vitthareti,vitthāreti,vitthāreti,vitthāreti:[vittharati<stṛ の caus.] 拡大さす,広める,詳しくする.pp.vitthārita; grd.vitthāretabba. ,10,1
- 494192,jp,18,vittharika,vitthārika,vitthārika,vitthārika:a.[vitthāra-ika] 広博の,広まる,有名なる,広く知られた. ,10,1
- 494248,jp,18,vitthata,vitthata,vitthata,vitthata:① a.[vittharati<stṛ の pp.] 散布せる,拡げられた,広き.-uposatha 広布薩.-cīvara 広衣.② a.[vitthāyati の pp.] 当惑した,困惑せる,畏怖せる. ,8,1
- 494295,jp,18,vitthayati,vitthāyati,vitthāyati,vitthāyati:[vi-tras またはそ の caus.] 困惑す,当惑す,畏怖する.aor.vitthāsi; pp.vitthāyita,vitthata ②. ,10,1
- 494307,jp,18,vitthayitatta,vitthāyitatta,vitthāyitatta,vitthāyitatta:n.[vitthāyita-tta] 当惑,困惑,躊躇(ちゅうちょ). ,13,1
- 494312,jp,18,vitthinna,vitthiṇṇa,vitthiṇṇa,vitthiṇṇa:a.[Sk.vistīrṇa.vittharati<stṛ の pp.] 拡がれる,広大な,広き. ,9,1
- 494342,jp,18,vitti,vitti,vitti,vitti:f.[<vitta] 財富,幸福,喜悅. ,5,1
- 494396,jp,18,vitudati,vitudati,vitudati,vitudati:[〃 vi-tudati<tud] 打つ,突く.pp.vitunna; pass.vitujjati 打たれる. ,8,1
- 494429,jp,18,vitunna,vitunna,vitunna,vitunna:a.[vitudati の pp.] 打たれたる,突ける. ,7,1
- 494464,jp,18,vivada,vivāda,vivāda,vivāda:m.[<vi-vad] 諍,諍論,口論.-ādhikaraṇa 諍論諍事.-kāraka 争論をなす,口論者.-patha 諍路.-mūla 諍根,争の根本. ,6,1
- 494496,jp,18,vivadaka,vivādaka,vivādaka,vivādaka:vivādātar m.争論者. ,8,1
- 494524,jp,18,vivadana,vivadana,vivadana,vivadana:n.[<vivadati] 不一致,分裂. ,8,1
- 494592,jp,18,vivadata,vīvadāta,vīvadāta,vīvadāta:a.[vi-avadāta=vodāta] 清き,浄き,清浄の. ,8,1
- 494600,jp,18,vivadati,vivadati,vivadati,vivadati:[vi-vad] 争論す,諍論す. ,8,1
- 494668,jp,18,vivadiyati,vivādiyati,vivādiyati,vivādiyati:[vivāda の denom.] 争う,争論す.opt.vivādiyetha,vivādayetha. ,10,1
- 494676,jp,18,vivaha,vivāha,vivāha,vivāha:m.n.vivāhana n.[<vi-yah] 嫁にやること,結婚,婚娶.cf.āvāha,vevāhika,āvāhana. ,6,1
- 494733,jp,18,vivajjati,vivajjati,vivajjati,vivajjati:vivajjaya,vivajjayi,vivajjaye → vivajjeti. ,9,1
- 494774,jp,18,vivajjeti,vivajjeti,vivajjeti,vivajjeti:[vi-vṛj の caus.] 避ける,放棄す.imper.vivajjaya; opt.vivajjaye; aor.vivajjayi; pp.vivajjita 回避せる,離れたる.pass.vivajjati 回避される. ,9,1
- 494814,jp,18,vivana,vivana,vivana,vivana:n.[vi-vana] 荒地,曠野,林野. ,6,1
- 494823,jp,18,vivanna,vivaṇṇa,vivaṇṇa,vivaṇṇa:a.[vi-vaṇṇa] 顔色悪き,青白き,病弱の. ,7,1
- 494834,jp,18,vivannaka,vivaṇṇaka,vivaṇṇaka,vivaṇṇaka:n.[<vivaṇṇeti] 誹謗,悪口. ,9,1
- 494866,jp,18,vivanneti,vivaṇṇeti,vivaṇṇeti,vivaṇṇeti:[vi-vaṇṇeti] そしる,誹謗す. ,9,1
- 494890,jp,18,vivara,vivara,vivara,vivara:n.[<vi-vṛ] 開口,さけ目; 間隙,開空,虚空; 欠点,欠陥. ,6,1
- 494937,jp,18,vivarana,vivaraṇā,vivaraṇā,vivaraṇā:vivaraṇa n.f.[<vivarati] 関顕,解明,開演. ,8,1
- 494984,jp,18,vivarati,vivarati,vivarati,vivarati:[vi-vṛ] 開く,開明す,明らかにす.pp.vivaṭa. ,8,1
- 495048,jp,18,vivasana,vivasana,vivasana,vivasana:n.[<vi-vas(uṣ)] 天明,暁明.ratyā vivasane 夜の暁明(あけがた)において.cf.vibhāti. ,8,1
- 495057,jp,18,vivasati,vivasati,vivasati,vivasati:[vi-vas ②] 家を離れて住す,別離す,遠くに住む.cf.vippavasati. ,8,1
- 495064,jp,18,vivaseti,vivaseti,vivaseti,vivaseti:[vi-vas(uṣ) の caus.] 暁明ならしむ.rattiṃ vivaseti 夜をすごす,暁明ならしむ. ,8,1
- 495068,jp,18,vivata,vivaṭa,vivaṭa,vivaṭa:a.[vi-vaṭa<vṛ の pp.] 開いた,蔽いなき.-cakkhu 明眼者. ,6,1
- 495104,jp,18,vivataka,vivaṭaka,vivaṭaka,vivaṭaka:a.[vivaṭa-ka] 公開の,秘密ならざる.-salākagāha 公開行籌. ,8,1
- 495161,jp,18,vivatta,vivaṭṭa,vivaṭṭa,vivaṭṭa:m.n.① [BSk.vivarta] 成,成立.-ṭṭhāyin 成住,往劫.-kappa 成劫.②(衣の)中条. ,7,1
- 495179,jp,18,vivatta-cchada,vivatta-cchada,vivatta-cchada,vivatta-cchada:a.[vivatta- (vivaṭa-) chada] (煩悩の)覆いを開いた(=還滅せる) [仏陀]. ,14,1
- 495256,jp,18,vivattana,vivaṭṭanā,vivaṭṭanā,vivaṭṭanā:vivaṭṭana n.f.[<vivaṭṭati] 還転,還滅,動転. ,9,1
- 495324,jp,18,vivattati,vivaṭṭati,vivaṭṭati,vivaṭṭati:[vi-vṛt,BSk.vivartati] (世界が)成立す; 転回す [=vivattati] .pp.vivaṭṭa.cf.saṃvaṭṭati. ,9,1
- 495333,jp,18,vivattati,vivattati,vivattati,vivattati:=vivaṭṭati. ,9,1
- 495354,jp,18,vivatteti,vivaṭṭeti,vivaṭṭeti,vivaṭṭeti:[vi-vṛt の caus.] 還転さす,(輪廻を)還滅さす.aor.vivaṭṭayi,vivattayi. ,9,1
- 495430,jp,18,viveceti,viveceti,viveceti,viveceti:[viviccati の caus.] 遠離せしむ,退かす. ,8,1
- 495447,jp,18,viveka,viveka,viveka,viveka:m.[<vi-vic] 離,遠離,独処.-nissita 遠離依止. ,6,1
- 495601,jp,18,vivethiyati,viveṭhiyati,viveṭhiyati,viveṭhiyati:[<vi-veṣṭ] たたむ. ,11,1
- 495604,jp,18,vivicca,vivicca,vivicca,vivicca:adv.[viviccati の ger.] 離れて,遠離して. ,7,1
- 495629,jp,18,viviccati,viviccati,viviccati,viviccati:[vi-vic] 離れる,遠離する.ger.vivicca,viviccitvā; pp.vivitta; caus.viveceti. ,9,1
- 495638,jp,18,viviccha,vivicchā,vivicchā,vivicchā:f.[<vivicchati] 貪欲,種々欲. ,8,1
- 495644,jp,18,vivicchati,vivicchati,vivicchati,vivicchati:[vindati vid の desid.] 欲求す,望む,貪る. ,10,1
- 495653,jp,18,vividha,vividha,vividha,vividha:①a.[vi-vidha] 種々の.②m.[Sk.vivadha<vi-vah] 天秤棒,担ぎ棒. ,7,1
- 495830,jp,18,vivitta,vivitta,vivitta,vivitta:a.[viviccati の pp.] 遠離せる,離れた.-āsana 遠離せる坐処,-senāsana 遠離せる坐臥処,~住処. ,7,1
- 495899,jp,18,viya,viya,viya,viya:①adv.[BSk.〃,v’iva (va iva)>viya] …の如く [iva,va ともする] .② [疑問的に使用] na viya maññe 私は…でないと思う. ,4,1
- 495913,jp,18,viyacikkhati,viyācikkhati,viyācikkhati,viyācikkhati:[=vyācikkhati,vi-ā-cikkhati] 告げる,説明する. ,12,1
- 495930,jp,18,viyakara,viyākāra,viyākāra,viyākāra:m.[vi-ākāra] 壮大,華麗. ,8,1
- 495953,jp,18,viyakasi,viyākāsi,viyākāsi,viyākāsi:= vyākāsi → vyākaroti. ,8,1
- 495966,jp,18,viyanjana,viyañjana,viyañjana,viyañjana:= vyañjana. ,9,1
- 495972,jp,18,viyapanna,viyāpanna,viyāpanna,viyāpanna:a.[=byāpanna,vyāpanna] 失迷せる,瞋恚の. ,9,1
- 495980,jp,18,viyarambha,viyārambha,viyārambha,viyārambha:m.[=vyārambha,viārambha] 努力,勤励. ,10,1
- 495993,jp,18,viyati,vīyati,vīyati,vīyati:[=viyyati.vināti vi の pass.] 織られる. ,6,1
- 496001,jp,18,viyatta,viyatta,viyatta,viyatta:①a.[=vyatta,byatta,Sk.vyaka<vi-añj の pp.] 聰明の,有能の,堪能の.②a.[=vavatthita] 分裂せる,異端の,異諍者. ,7,1
- 496022,jp,18,viyayata,viyāyata,viyāyata,viyāyata:a.[=vyāyata] 差出せる. ,8,1
- 496030,jp,18,viyoga,viyoga,viyoga,viyoga:m.[vi-yoga ②] 別離. ,6,1
- 496115,jp,18,viyuhati,viyūhati,viyūhati,viyūhati:[vi-ūh] 運び去る,除去す. ,8,1
- 496146,jp,18,viyulha,viyūḷha,viyūḷha,viyūḷha:a.[viyūhati<ūh の pp.但しvi-vah の pp.と混乱=vyūha] 集積せる,厚き; 整列せる,整えられた. ,7,1
- 496162,jp,18,viyyati,viyyati,viyyati,viyyati:[vāyati ①,vināti の pass.] 織られる. ,7,1
- 496166,jp,18,vkkhelika,vkkheḷikā,vkkheḷikā,vkkheḷikā:f.[vi-kheḷa-ikā] 涎を垂らして眠っている女. ,9,1
- 496169,jp,18,vo,vo,vo,vo:① adv.[=ve,have] 実に.② [Sk.vaḥ] tvaṃ の pl.nom.acc.instr.abl.dat.gen.→tvaṃ. ,2,1
- 496170,jp,18,vo-,vo-,vo-,vo-:[= ① vi-ava-,vi-o- (最も多し,その例は vonata,voloketi,vokkanti,vokiṇṇa,vosāna,vossagga 等).② vi-ud- (例 vokkamati,vocchijjati)]. ,3,1
- 496182,jp,18,vobhindati,vobhindati,vobhindati,vobhindati:[vi-ava-bhid] 裂く,切断す,裂破す.ppr.vobhindanta; aor.vobhindi. ,10,1
- 496185,jp,18,vocarita,vocarita,vocarita,vocarita:a.[vi-ocarati の pp.] 探察せる,洞察した. ,8,1
- 496192,jp,18,vocchijjata,vocchijjatā,vocchijjatā,vocchijjatā:f.[<vocchijjati] 分断. ,11,1
- 496193,jp,18,vocchijjati,vocchijjati,vocchijjati,vocchijjati:[vi-ud-chid の pass.] 切断される,分断される. ,11,1
- 496207,jp,18,vodaka,vodaka,vodaka,vodaka:a.[vi-udaka] 水なき,水を除き. ,6,1
- 496214,jp,18,vodana,vodāna,vodāna,vodāna:n.[vi-ava-dā ④ (浄まる) -ana,BSk.vyavadāna] 浄明,清浄,清白. ,6,1
- 496224,jp,18,vodaniya,vodāniya,vodāniya,vodāniya:a.清まるべき,清浄の. ,8,1
- 496250,jp,18,vodata,vodāta,vodāta,vodāta:a.[vi-odāta] 淨き,清き. ,6,1
- 496254,jp,18,vodayati,vodāyati,vodāyati,vodāyati:[vi-ava-dā ④ (浄む)] 清まる,浄化す.caus.vodāpeti 浄める. ,8,1
- 496257,jp,18,vodittha,vodiṭṭha,vodiṭṭha,vodiṭṭha:a.[vi-ava-diś の pp.cf.BSk.vyapadeśa] よく見られた,深解の. ,8,1
- 496261,jp,18,vohara,vohāra,vohāra,vohāra:m.[<voharati,Sk.BSk.vyavahāra] 言説,名称,慣用語,慣例; 俗事,売買,職業; 裁判,決断; 魔魚.-kūṭa 詐りの言説,提訴,裁判.-desanā 流通説示=経蔵.-samuccheda 俗事の断絶. ,6,1
- 496277,jp,18,voharati,voharati,voharati,voharati:[vi-oharati<hṛ] 言説す,説く; 決定す,決断す,統治す.inf.vohātuṃ; pass.vohariyati 言われる. ,8,1
- 496290,jp,18,voharika,vohārika,vohārika,vohārika:a.m.[vohāra-ika] 裁判,司法,断事.-mahāmatta 司法大臣,裁判官. ,8,1
- 496317,jp,18,vokara,vokāra,vokāra,vokāra:m.[vi-okāra] ① 差別.② 蘊 (の 区別).eka ~ bhava 蘊有.catu ~ bhava 四蘊有.pañca ~ bhava 五蘊有.③ 些細な物.④ 不便,不都合. ,6,1
- 496325,jp,18,vokinna,vokiṇṇa,vokiṇṇa,vokiṇṇa:a.[vi-okiṇṇa] 満てる,充満せる,覆われた,混じた. ,7,1
- 496337,jp,18,vokkamana,vokkamana,vokkamana,vokkamana:n.[<vokkamati] 脱線,逸脱,堕落事. ,9,1
- 496340,jp,18,vokkamati,vokkamati,vokkamati,vokkamati:[vi-ukkamati] それる,堕落す.ger.vokkamma; pp.vokkanta. ,9,1
- 496354,jp,18,vokkanta,vokkanta,vokkanta,vokkanta:a.[vokkamati の pp.] 脱線せる,道をはずれた. ,8,1
- 496361,jp,18,vokkanti,vokkanti,vokkanti,vokkanti:f.[vi-okkanti] 入胎,妊娠. ,8,1
- 496369,jp,18,volambita,volambita,volambita,volambita:a.[=olambita] 下垂せる,懸垂の. ,9,1
- 496374,jp,18,voloketi,voloketi,voloketi,voloketi:[vi-oloketi<lok = viloketi,oloketi,BSk.vyavalokayati] 見る,觀察す,考察す.volokana n.觀察. ,8,1
- 496382,jp,18,vomissa,vomissa,vomissa,vomissa:vomissaka a.[vi-o-missa] 種々の,雜多の. ,7,1
- 496394,jp,18,vonata,vonata,vonata,vonata:a.[vi-ava-nata] 下曲せる,下に傾いた,うなだれた. ,6,1
- 496399,jp,18,voropana,voropana,voropana,voropana:n.[<voropeti] 奪うこと,奪取.jīvita~ 生命の奪取,殺害. ,8,1
- 496411,jp,18,voropeti,voropeti,voropeti,voropeti:[= oropeti] 奪う,奪い取る,殺す.jīvitā voropeti 生命から奪う,生命を奪う.pp.voropita. ,8,1
- 496428,jp,18,vosana,vosāna,vosāna,vosāna:n.[vi-osāna] 最終,終結,完了.vosānaṃ āpajjati 終りに至る,終結す.antarā vosānarṃ āpajjati 終結の中途に至る,中絶す. ,6,1
- 496435,jp,18,vosaraniya,vosāraṇiya,vosāraṇiya,vosāraṇiya:a.n.[<vi-osāraṇā] 復帰復権すべき. ,10,1
- 496439,jp,18,vosasati,vosāsati,vosāsati,vosāsati:[vi-ava-śās] 教示す,指示す,指図す. ,8,1
- 496442,jp,18,vosatitaka,vosāṭitaka,vosāṭitaka,vosāṭitaka:n.[vi-ossaṭṭha-ika] 靈に供えた食物. ,10,1
- 496445,jp,18,vosita,vosita,vosita,vosita:a.[vi-osita<ava-sā の pp.cf.vusita,vyosita] 完成せる,終結せる,完結せる. ,6,1
- 496455,jp,18,vossa-kamma,vossa-kamma,vossa-kamma,vossa-kamma:n.男の精力を失わせること.cf.vassa-kamma [vassa は男の精力,精気; vossa は無力,無精,去勢者]. ,11,1
- 496456,jp,18,vossagga,vossagga,vossagga,vossagga:m.[=ossagga<ava-sṛj] 捨,最捨,捨遣,棄捨.-pariṇāmin 最捨に至る.-rata 棄捨を喜ぶ者.vossagge paññā 最捨の慧. ,8,1
- 496484,jp,18,vossajjati,vossajjati,vossajjati,vossajjati:[=ossajjati,ava-sṛj] 捨遣す,棄捨す,辞退す,辞任す.ger.vossajja. ,10,1
- 496494,jp,18,votthapana,votthapana,votthapana,votthapana:votthappana,voṭṭhappana,voṭṭhappana,n.[=vavatthapana<votthāpeti] 確定,確定作用,建立.-kiriyā 確定唯作. ,10,1
- 496502,jp,18,votthapeti,votthāpeti,votthāpeti,votthāpeti:[=vavatthāpeti] 確立さす,樹立する. ,10,1
- 496532,jp,18,vuccati,vuccati,vuccati,vuccati:vuccate [vac の pass.Sk.ucyate,BSk.uccati] 言われる.pr.3pl.vuccare; ppr.vuccamāna; pp.vutta. ,7,1
- 496543,jp,18,vuddba,vuddba,vuddba,vuddba:vuddhi → vuḍḍha,vuḍḍhi. ,6,1
- 496544,jp,18,vuddha,vuḍḍha,vuḍḍha,vuḍḍha:vuddha a.[vaḍḍhati の pp.Sk.vṛddha] 耆宿の,長老,年長の,増 上の.-pabbajita 老年出家者,晩年僧.-sīlin 戒徳増上者. ,6,1
- 496562,jp,18,vuddhaka,vuḍḍhaka,vuḍḍhaka,vuḍḍhaka:a.vuḍḍhikā f.[vuḍḍhaka] 老いたる,老女. ,8,1
- 496575,jp,18,vuddhi,vuḍḍhi,vuḍḍhi,vuḍḍhi:vuḍḍhi f.[=vuḍḍhi,buddhi,Sk.vṛddhi] 増長,増大,繁栄. ,6,1
- 496613,jp,18,vulha,vūḷha,vūḷha,vūḷha:vuḷha a.[vuyhati の pp.] 運び去られた.cf.būḷha. ,5,1
- 496628,jp,18,vupakasa,vūpakāsa,vūpakāsa,vūpakāsa:m.[<vūpakāseti] 遠離,閑静. ,8,1
- 496633,jp,18,vupakaseti,vūpakāseti,vūpakāseti,vūpakāseti:[vavakassati<kṛṣ の caus.] 引き離す,遠離す,拒斥す.pp.vūpakaṭṭha; caus.vūpakāsāpeti 引き離させる,遠離さす. ,10,1
- 496642,jp,18,vupakattha,vūpakaṭṭha,vūpakaṭṭha,vūpakaṭṭha:a.[vūpakāseti の pp.cf.BSk.vyapakṛṣṭa] 遠離せる. ,10,1
- 496650,jp,18,vupasama,vūpasama,vūpasama,vūpasama:m.[<vi-upa-śam,BSk.vyupaśama] 寂静,寂滅,寂止,静止. ,8,1
- 496659,jp,18,vupasamana,vūpasamana,vūpasamana,vūpasamana:n.=vūpasama. ,10,1
- 496680,jp,18,vupasammati,vūpasammati,vūpasammati,vūpasammati:[vi-upa-śām の pass.] 静まる,寂静となる,寂止す,寂滅す,消滅す.pp.vūpasanta; caus.vūpasāmeti 静める,寂滅さす. ,11,1
- 496689,jp,18,vupasanta,vūpasanta,vūpasanta,vūpasanta:a.[vūpasammati の pp.] 静まれる,寂静の.-citta 寂静心. ,9,1
- 496700,jp,18,vuppati,vuppati,vuppati,vuppati:[=vappate.vapati の pass] 播かれる.pp.vutta. ,7,1
- 496707,jp,18,vusimant,vusīmant,vusīmant,vusīmant:a.[=vusitavant または vasavattin (vasīmant)] 完成せる,自在となれる. ,8,1
- 496710,jp,18,vusita,vusita,vusita,vusita:a.[vasati vas ②(住す) の pp.然し本来は vosita<ava-sā (終る) の pp.とすべきであろう] 住せる,已住の; 終れる,完成せる.vusitaṃ brahmacariyaṃ 梵行已(すで)に立ち,~すでに住し,~すでに終り,~すでに完成し. ,6,1
- 496719,jp,18,vusitatta,vusitatta,vusitatta,vusitatta:n.[vusita-tta] 完成せること. ,9,1
- 496724,jp,18,vusitavant,vusitavant,vusitavant,vusitavant:vusitāvin a.[vusita-vant,vusitāvin] 修行成滿せる,已住の,完成せる.pl.gen.vusitavataṃ. ,10,1
- 496730,jp,18,vussati,vussati,vussati,vussati:[vasati ②の pass.] 住まれる. ,7,1
- 496742,jp,18,vutta,vutta,vutta,vutta:a.① [vuccati の pp.] 言われた,説かれた.evaṃ vutte かく言われた時に.-vādin 所説の説者.② [vapati vap ①の pp.] 播種せる,まいた.③ [vapati vap ②の pp.] 剃った. ,5,1
- 496794,jp,18,vuttha,vuṭṭha,vuṭṭha,vuṭṭha:a.[vassati ①vṛṣ の pp.=vaṭṭha] 雨ふれる. ,6,1
- 496802,jp,18,vuttha,vuttha,vuttha,vuttha:a.[vasati vas ②の pp.=vasita,vusita] 住せる,已住の,過ごせる. ,6,1
- 496817,jp,18,vutthahati,vuṭṭhahati,vuṭṭhahati,vuṭṭhahati:vuṭṭhāti [ud-sthā または vi-ud-sthā] 立ち上る,出定す,出罪す,出起す,現われる,戻る.pp.vuṭṭhita; caus.vuṭṭhāpeti. ,10,1
- 496833,jp,18,vutthana,vuṭṭhāna,vuṭṭhāna,vuṭṭhāna:n.[<vuṭṭhāti] 出定,出起,出罪.-kusala 出起善,起つに巧なる,出罪善.-gāmin 出起に至る.-vasin 出定自在なる. ,8,1
- 496853,jp,18,vutthapeti,vuṭṭhāpeti,vuṭṭhāpeti,vuṭṭhāpeti:[vuṭṭhahati の caus.] 出罪さす,受具さす,出定さす,戻らせる. ,10,1
- 496878,jp,18,vutthi,vuṭṭhi,vuṭṭhi,vuṭṭhi:f.[Sk.vṛṣṭi<vṛṣ] 雨. ,6,1
- 496891,jp,18,vutthimant,vuṭṭhimant,vuṭṭhimant,vuṭṭhimant:a.[vuṭṭhi-mant] 雨ある,雨空. ,10,1
- 496894,jp,18,vutthita,vuṭṭhita,vuṭṭhita,vuṭṭhita:a.[vuṭṭhahati の pp.] 出起せる,出定せる,出罪せる. ,8,1
- 496904,jp,18,vutti,vutti,vutti,vutti:f.[Sk.vṛtti] 行為,生活,慣習. ,5,1
- 496915,jp,18,vuttika,vuttika,vuttika,vuttika:vuttin a.[<vutti] 行為する,生活する. ,7,1
- 496939,jp,18,vuyhati,vuyhati,vuyhati,vuyhati:[=vahīyati.vahati vah の pass.] 運ばれる.imper.vuyhatu.udakenāpi mā vuyhatu 水も運ぶ(運ばれる)ことなかれ.pp.vūḷha,vuḷha,ūḷha,uḷha. ,7,1
- 496951,jp,18,vya-,vya-,vya-,vya-:[母音の直前の vi は vy,by,viy,veyy となる] =vi-,bya-,viya-,veyya-. ,4,1
- 496954,jp,18,vyabadha,vyābādha,vyābādha,vyābādha:m.[= byābādha<vi-ā-bādh.cf.vyāpāda,vyāpajjha] 悩害,瞋害. ,8,1
- 496958,jp,18,vyabadheti,vyābādheti,vyābādheti,vyābādheti:[= byābādheti,vi-ā-badh の caus.BSk.vyābādhyate] 害す,加害す,瞋害す. ,10,1
- 496967,jp,18,vyabaheti,vyābāheti,vyābāheti,vyābāheti:[vi-ā-bah の caus.] 追出す,拒斥す.aor.vyābāhiṃsu [=vyābādhiṃsu<vyābādheti の aor.]. ,9,1
- 496971,jp,18,vyabhangi,vyābhaṅgī,vyābhaṅgī,vyābhaṅgī:f.[=byābhaṅgī] 棒,天秤棒; 爰打棒. ,9,1
- 496985,jp,18,vyadhati,vyadhati,vyadhati,vyadhati:[=vedhati<vyath] ふるえる,動揺す,震動す.aor.vyadhasi; caus.vyadheti,vyādheti,byādheti 恐れさす,ふるえさす,悩ます. ,8,1
- 496988,jp,18,vyadheti,vyādheti,vyādheti,vyādheti:[vyadhati<vyath の caus.または<vi-ā-dhā] 病む,病悩す; 悩ます.fut.vyādhayissati; pp.vyādhita; pass,vyādhiyati 悩まされる. ,8,1
- 496990,jp,18,vyadhi,vyādhi,vyādhi,vyādhi:m.[= byādhi<byādheti または vi-ā-dhi<dhā] 病,病患,不調.-pārijuñña 病衰亡.-bhaya 病の怖畏. ,6,1
- 496998,jp,18,vyadhita,vyādhita,vyādhita,vyādhita:a.[= byādhita,vyādheti の pp.] 病める,病人,病者. ,8,1
- 497005,jp,18,vyadinna,vyādinna,vyādinna,vyādinna:a.[vi-ādinna=vi-ādiṇṇa] 分裂させる,断絶せる. ,8,1
- 497009,jp,18,vyaggha,vyaggha,vyaggha,vyaggha:m.[= byaggha,Sk.vyāghra] 虎.-camma 虎の皮.-usabha 虎と牛.f.vyagghinī 牝虎. ,7,1
- 497017,jp,18,vyagghinasa,vyagghīnasa,vyagghīnasa,vyagghīnasa:m.[=sena] 鷹,たか. ,11,1
- 497023,jp,18,vyaharati,vyāharati,vyāharati,vyāharati:[vi-āharati<hṛ] 語る,話す,言説す.aor.vyāhāsi; opt.byāhare.cf.voharati. ,9,1
- 497034,jp,18,vyakarana,vyākaraṇa,vyākaraṇa,vyākaraṇa:n.[〃<vyākaroti = veyyākaraṇa] 解説,答釈,記説,記別,予言; 文法,文典,語法論. ,9,1
- 497048,jp,18,vyakaroti,vyākaroti,vyākaroti,vyākaroti:[vi-ā-kṛ] 解説す,解答す,記説す,運命を説く,予言す.aor.vyākāsi,vyākari,vyākaruṃ,vyākaṃsu; fut.vyākarissati,vyakkhissaṃ; opt.vyākareyyaṃ; grd.vyākātabba; pp.vyākata. ,9,1
- 497055,jp,18,vyakasi,vyakāsi,vyakāsi,vyakāsi:vikaroti の aor. ,7,1
- 497056,jp,18,vyakata,vyākata,vyākata,vyākata:a.[= byākata,vyākaroti の pp.] 解答せる,解明せる,明記せる; 記別された,予言された,決定された.cf.avy-ākata 無記. ,7,1
- 497063,jp,18,vyakattar,vyākattar,vyākattar,vyākattar:m.[<vyākaroti] 解説者,解答者,記説者. ,9,1
- 497067,jp,18,vyakhyata,vyākhyāta,vyākhyāta,vyākhyāta:a.[viyācikkhati の pp.] 説かれた,数え上げられた. ,9,1
- 497074,jp,18,vyakkhissam,vyakkhissaṃ,vyakkhissaṃ,vyakkhissaṃ:vyākaroti の fut.1sg. ,11,1
- 497076,jp,18,vyakula,vyākula,vyākula,vyākula:a.[vi-ākula] 混乱せる. ,7,1
- 497085,jp,18,vyama,vyāma,vyāma,vyāma:m.[〃 =byāma] 尋(ひろ),尋,[長さの単位,1 dhanu,4 hattha,4 ratana に同じ]. ,5,1
- 497092,jp,18,vyamha,vyamha,vyamha,vyamha:n.[=byamha] 宮殿,天宮,王宮. ,6,1
- 497099,jp,18,vyamhita,vyamhita,vyamhita,vyamhita:a.[=vimhita<vi-smi の pp.] 驚ける,怖れたる,驚怖の. ,8,1
- 497104,jp,18,vyanjana,vyañjana,vyañjana,vyañjana:n.[〃=byañjana,viyañjana] 相,特相,相好; 記標,文,字句; 調味,添味,助味,副菜.-paṭibhāna 語弁.-paṭirūpaka 類似の文. ,8,1
- 497122,jp,18,vyanti-,vyanti-,vyanti-,vyanti-:a.n.[=vyanta,byanta<vianta] 遠き,終結,終末.① -karoti 除く,亡ぼす,終滅さす.aor.-akāsiṃ; opt.-kareyya; fut.-kāhiti; pp.-kata.② -bhavati,-hoti 止む,終る,滅ぶ.pp.-bhūta.cf.-bhāva m.破滅,破壞,消滅. ,7,1
- 497143,jp,18,vyapada,vyāpāda,vyāpāda,vyāpāda:m.[= byāpāda<vyāpajjati] 瞋恚,瞋,恚,害心.-kāyagantha 瞋恚身繋.-dosa 瞋恚.-dhātu 恚界.-nandī 恚喜.-nīvaraṇa 瞋恚蓋.-vitakka 瞋恚尋,恚念.-saṅkappa 瞋思惟. ,7,1
- 497149,jp,18,vyapadavant,vyāpādavant,vyāpādavant,vyāpādavant:a.[vyāpāda-vant] 瞋恚ある,恚心ある. ,11,1
- 497156,jp,18,vyapagacchati,vyapagacchati,vyapagacchati,vyapagacchati:[vi-apa-gam] 出発す,のがれる.ger.vyapagamma; pp.vyapagata 出発せる. ,13,1
- 497166,jp,18,vyapaharati,vyapaharati,vyapaharati,vyapaharati:[= byapaharati,vi-apa-hṛ] 奪い取る,奪い去る. ,11,1
- 497167,jp,18,vyapajjana,vyāpajjanā,vyāpajjanā,vyāpajjanā:f.[<vyāpajjati] 加害,悩害,瞋害. ,10,1
- 497172,jp,18,vyapajjati,vyāpajjati,vyāpajjati,vyāpajjati:[vi-ā-pad] 瞋害す,害す,障害す.pp.vyāpanna; caus.vyāpādeti 害す,そこなう. ,10,1
- 497179,jp,18,vyapajjha,vyāpajjha,vyāpajjha,vyāpajjha:a.n.[=byāpajjha,vyāpajjati の grd.] 瞋心,害心.cf.avyāpajjha,abyābajjha. ,9,1
- 497189,jp,18,vyapanna,vyāpanna,vyāpanna,vyāpanna:a.[byāpanna,vyāpajjati の pp.] 瞋恚の,瞋害せる.-citta 瞋恚心,心瞋者. ,8,1
- 497195,jp,18,vyapanudati,vyapanudati,vyapanudati,vyapanudati:[vi-apa-nud] 駆逐す,除去す.ger.vyapanujja; aor.vyapānudi. ,11,1
- 497197,jp,18,vyapara,vyāpāra,vyāpāra,vyāpāra:m.[<vi-ā-pṛ] 営務,業務,職業.cf.vyāvaṭa,vyappatha,veyyāvacca. ,7,1
- 497208,jp,18,vyaparitar,vyāpāritar,vyāpāritar,vyāpāritar:m.[= byāpāritar<vyāpāra] 営務者,從事者. ,10,1
- 497211,jp,18,vyapatti,vyāpatti,vyāpatti,vyāpatti:f.[<vyāpajjati] 害,加害,瞋害,悪意. ,8,1
- 497216,jp,18,vyapeti,vyāpeti,vyāpeti,vyāpeti:[vi-āp の caus.] 遍満さす,拡充する,遍充する. ,7,1
- 497230,jp,18,vyappana,vyappanā,vyappanā,vyappanā:f.[vi-appanā] 細専注,統覚. ,8,1
- 497233,jp,18,vyappatha,vyappatha,vyappatha,vyappatha:m.= byappatha [vācāya patho] 語路,言路,言葉,(粗)語.-khīṇa 言路尽きたる,粗語尽きたる. ,9,1
- 497236,jp,18,vyappathi,vyappathi,vyappathi,vyappathi:f.[=vyappatha] 語,言葉.pl.nom.acc.vyappathayo. ,9,1
- 497240,jp,18,vyarosa,vyārosa,vyārosa,vyārosa:m.[vi-ā-rosa<ruṣ] 怒,忿怒. ,7,1
- 497243,jp,18,vyaruddha,vyāruddha,vyāruddha,vyāruddha:a.[=byāruddha,vi-ārundh の pp.] 相違の,反対の,敵意の,反目せる. ,9,1
- 497246,jp,18,vyasana,vyasana,vyasana,vyasana:n.[〃= byasana<vi-as] 不幸,災厄,損失,厄難,衰損. ,7,1
- 497255,jp,18,vyasanin,vyasanin,vyasanin,vyasanin:a.[vyasana-in] 災厄ある,不運の,不幸の. ,8,1
- 497259,jp,18,vyasanna,vyāsanna,vyāsanna,vyāsanna:a.[=visanna,vi-sad の pp.] 沈没せる. ,8,1
- 497260,jp,18,vyasatta,vyāsatta,vyāsatta,vyāsatta:= byāsatta. ,8,1
- 497271,jp,18,vyasincati,vyāsiñcati,vyāsiñcati,vyāsiñcati:[vi-āsiñcati<sic] 汚す,堕落さす.pp.vyāsitta. ,10,1
- 497283,jp,18,vyatta,vyatta,vyatta,vyatta:a.[=byatta,viyatta,veyyatta.Sk.vyakta<vi-añj の pp.] 聰明な,有能な,堪能な,明白な. ,6,1
- 497291,jp,18,vyattata,vyattatā,vyattatā,vyattatā:f.[vyatta-tā] 堪能;有能,聰慧,巧慧. ,8,1
- 497300,jp,18,vyavata,vyāvaṭa,vyāvaṭa,vyāvaṭa:a.[= byāvaṭa,Sk.vyāpṛta.cf.vyāpāra,veyyāvacca] 営務の,多忙の,活動的の. ,7,1
- 497307,jp,18,vyavayati,vyavayāti,vyavayāti,vyavayāti:[vi-ava (=apa)-i] 消失す,去り行く. ,9,1
- 497312,jp,18,vyaya,vyaya,vyaya,vyaya:m.[〃 vi-aya<i=vaya ②] 衰,衰滅,壞滅,謝滅.cf.vyāyika,veyyāyika. ,5,1
- 497323,jp,18,vyuha,vyūha,vyūha,vyūha:m.[= byūha<vi-vah] 軍隊,陣,集団,群; 巷路,橫町,袋小路. ,5,1
- 497335,jp,18,ya,ya,ya,ya:pron.rel.[Sk.yaḥ] 所のもの.m.yo,f.yā,n.yaṃ,yad 変北表:sg.nom.m.yo,sg.nom.n.yaṃ,yad.sg.nom.f.yā.sg.acc.m.yaṃ.sg.acc.n.yaṃ,yad.sg.acc.f.yaṃ.sg.m.n.instr.yena.sg.f.instr.yāya.sg.m.n.abl.yasmā,yamhā.sg.f.abl.yāya.sg.m.n.dat.gen.yassa.sg.f.dat.gen.yassā,yāya.sg.m.n.loc.yasmiṃ,yamhi.sg.f.loc.yassaṃ,yāya,yāyaṃ.pl.nom.acc.m.ye,pl.nom.acc.n.yāni.pl.nom.acc.f.yā,yāyo.pl.instr.abl.m.n.yehi.pl.instr.abl.f.yāhi.pl.m.n.dat.gen.yesaṃ,yesānaṃ.pl.f.dat.gen.yāsaṃ,yāsānaṃ.pl.m.n.loc.yesu.pl.f.loc.yāsu.yaṃ nūn’āhaṃ 私は…したらどうだろう,…しよう.yañ ce もし…ならば,… としても.yad-agge,yad-aggena=yato paṭṭhaya それより以来.yad-icchakaṃ =yathā-icchakaṃ 望み通りに,すきなように.yañ hi 何となれば.yaṃ iccheyya taṃ vadeyya 欲することを彼は言うかも知れぬ. ,2,1
- 497366,jp,18,ya,yā,yā,yā:ya の f.sg.pl.nom. ,2,1
- 497393,jp,18,yaca,yāca,yāca,yāca:n.[<yāc] 乞求.-yoga = yāja-yoga 乞求に応ずる,供養に応ずる. ,4,1
- 497405,jp,18,yacaka,yācaka,yācaka,yācaka:a.m.[yāca-ka] 乞求者. ,6,1
- 497443,jp,18,yacana,yācanā,yācanā,yācanā:yācana n.f.乞求,懇願. ,6,1
- 497457,jp,18,yacanaka,yācanaka,yācanaka,yācanaka:m.[=yācaka] 乞求者. ,8,1
- 497523,jp,18,yacati,yācati,yācati,yācati:[〃yāc] 乞う,求める,乞求す.aor.yāciṃsu,ayāci,ayācisuṃ; inf.yācituṃ; ger.yāciya,yācitvā,yācitvāna; pp.yācita; caus.yāceti. ,6,1
- 497599,jp,18,yacita,yācita,yācita,yācita:a.[yācati の pp.] 乞求せる. ,6,1
- 497625,jp,18,yacitaka,yācitaka,yācitaka,yācitaka:a.n.[yācita-ka] 乞求せる,借用せる,借用物.-ūpamā 借用物の喻.-bhoga 借用せる財物. ,8,1
- 497673,jp,18,yacitva,yācitvā,yācitvā,yācitvā:yāciya,yācati の ger. ,7,1
- 497692,jp,18,yad-agge,yad-agge,yad-agge,yad-agge:...yad-icchakaṃ→ya. ,8,1
- 497694,jp,18,yada,yadā,yadā,yadā:adv.[〃ya-dā] ...の時に.yadā… tadā …の時にその時に. ,4,1
- 497730,jp,18,yadi,yadi,yadi,yadi:conj.[〃] もし.yadi...atha,yadi...evaṃ もし...ならば然らば.yadi evaṃ もし然らば.yadi vā もしまた. ,4,1
- 497787,jp,18,yadisa,yādisa,yādisa,yādisa:yādisi a.[Sk.yādṛś,yādṛśa<yad-dṛśa] いかなる如き,いかなる,いかに些少でも. ,6,1
- 497801,jp,18,yadisaka,yādisaka,yādisaka,yādisaka:a.[=yādisa] -tādisaka いかなるものであっても,何にもあれ. ,8,1
- 497819,jp,18,yaga,yāga,yāga,yāga:m.[<yaj] 供犠,犠牲,献供祭; 供養,施捨.-piṇḍa 供養食. ,4,1
- 497845,jp,18,yagghe,yagghe,yagghe,yagghe:adv.interj.[yad-gha.cf.taggha,ingha] [目上の人に用いる丁寧な呼びかけ] どうか…されたい.yagghe gahapati jāneyyāsi どうか居士よ知られたし. ,6,1
- 497858,jp,18,yagin,yāgin,yāgin,yāgin:a.[yāga-in] 供犠する,供養者. ,5,1
- 497862,jp,18,yagu,yāgu,yāgu,yāgu:f.[cf.Sk.yavāgū,BSk.yāgu,yvāgū] 粥,かゆ,乳粥.-pāna 乳粥の飲物.-bhājaka 分粥人. ,4,1
- 498001,jp,18,yaja,yāja,yāja,yāja:m.yājana n.[<yuj] 犠牲,献供,施捨. ,4,1
- 498010,jp,18,yajaka,yājaka,yājaka,yājaka:a.m.[<yāja] 献供者,司祭者. ,6,1
- 498031,jp,18,yajana,yajana,yajana,yajana:n.[<yajati] 供犠,祭祀. ,6,1
- 498082,jp,18,yajapeti,yajāpeti,yajāpeti,yajāpeti:[yajati の caus.] 供養せしむ,祭らせる. ,8,1
- 498095,jp,18,yajatam,yajataṃ,yajataṃ,yajataṃ:① yajati の ppr.pl.dat.gen.=yajantānaṃ.② yajati の imper.3sg. ,7,1
- 498100,jp,18,yajati,yajati,yajati,yajati:[〃yaj] まつる,供養する,犠牲とす.imper.yajatu,yajataṃ,yajāhi,yajassu; opt.yajeyyaṃ,yajeyyuṃ,yajetha; fut.yajissati,yajissāmi,yajissanti,yajissāma; aor.yajiṃ,ayajī,yaji; inf.yajituṃ,yaṭṭhuṃ,yiṭṭhuṃ; ger.yajitvā,yajitvāna; grd.yajitabba; ppr.yajanta,yajamāna,yajataṃ; pp.yajita,yiṭṭha; caus.yājeti,yajāpeti. ,6,1
- 498115,jp,18,yajetar,yājetar,yājetar,yājetar:a.[<yājeti] 司祭者,祭主. ,7,1
- 498119,jp,18,yajeti,yājeti,yājeti,yājeti:[yajati yaj の caus.] 供犠せしむ,祭らせる.opt.yājeyya,yājeyyuṃ,yājayeyyuṃ; ger.yājetvā; ppr.yājenta. ,6,1
- 498132,jp,18,yaji,yaji,yaji,yaji:yajiṃ yajati の aor. ,4,1
- 498171,jp,18,yajitum,yajituṃ,yajituṃ,yajituṃ:yajitvā,yajitvāna→yajati. ,7,1
- 498180,jp,18,yajjevam,yajjevaṃ,yajjevaṃ,yajjevaṃ:=yadi evaṃ. ,8,1
- 498187,jp,18,yajubbeda,yajubbeda,Yajubbeda,Yajubbeda:Yaju-veda m.[Sk.Yajurveda] ヤジェル・ヴェーダ. ,9,1
- 498205,jp,18,yaka-pela,yaka-peḷa,yaka-peḷa,yaka-peḷa:m.=yakana-piṇḍa 肝臓. ,9,1
- 498208,jp,18,yakana,yakana,yakana,yakana:n.[cf.Sk.yakṛt,yakan] 肝,臓肝. ,6,1
- 498240,jp,18,yakkha,yakkha,yakkha,yakkha:m.[Sk.yakṣa] 夜叉,薬叉,鬼神; 人.-nagara 夜叉城.-bhavana 夜叉界.-yoni 夜叉胎.-vata 夜叉務. ,6,1
- 498425,jp,18,yakkhatta,yakkhatta,yakkhatta,yakkhatta:n.[yakkha-tta] 夜叉界. ,9,1
- 498470,jp,18,yakkhini,yakkhinī,yakkhinī,yakkhinī:yakkhī f.[yakkha の f.] 夜叉女,女夜叉. ,8,1
- 498525,jp,18,yama,yama,Yama,Yama:m.[〃] 夜摩,閻摩,死王.-dūta,-purisa 死王の使者.-loka 閻摩界,死者の世界.-visaya 閻摩境.cf.Yāma. ,4,1
- 498549,jp,18,yama,yāma,Yāma,Yāma:m.[〃] =Suyāma.耶摩天 [六欲天の一]. ,4,1
- 498550,jp,18,yama,yāma,yāma,yāma:m.[<yam] 禁制,禁戒; 夜分.-kālika 時分薬.-saṃvara 禁戒律儀. ,4,1
- 498606,jp,18,yamaka,yamaka,Yamaka,Yamaka:m.双論 [パーリ七論の一]. ,6,1
- 498607,jp,18,yamaka,yamaka,yamaka,yamaka:a.m.[yama-ka] 双の,対の; 双生児.-paññatti 双制.-pāṭihāriya 双神変.-vikubbana 双変化.-sālā サーラ 双樹. ,6,1
- 498814,jp,18,yamati,yamati,yamati,yamati:[〃yam] 自制す,抑制す.imper.yamāmase; opt.yameyyātha. ,6,1
- 498872,jp,18,yamuna,yamunā,Yamunā,Yamunā:f.[〃] 耶牟那 [カンジス河の支流,五河の一] ,ジュムナー河. ,6,1
- 498894,jp,18,yan,yan,yan,yan:nūna→ya. ,3,1
- 498895,jp,18,yana,yāna,yāna,yāna:n.[〃<yā] 乗,乗物.-kathā 車乗論.-kāra 造車師.-gata 車乗で行ける.-ṭṭha 乗物にある.-bhūmi 車乗の通る土地. ,4,1
- 498927,jp,18,yanaka,yānaka,yānaka,yānaka:n.[<yāna] 乗物,車. ,6,1
- 499016,jp,18,yani,yāni,yāni,yāni:ya の n.pl.nom.acc. ,4,1
- 499025,jp,18,yanika,yānika,yānika,yānika:yāniya a.[<yāna] 導く,至らしめる,習慣とせる. ,6,1
- 499031,jp,18,yanikata,yānikata,yānikata,yānikata:a.[yāna-kata] 車乗となせる,習慣となれる,通暁せる. ,8,1
- 499041,jp,18,yanin,yānin,yānin,yānin:a.[yāna-in] 車乗ある. ,5,1
- 499047,jp,18,yanna,yañña,yañña,yañña:m.[Sk.yajña<yaj] 供犠,犠牲祭,献供,供養,祭祀,祭式,祭壇.-āvāṭa 生贄の場所.-kāla 献供時.-upanīta 供犠に持来れる.-patha 供犠.-sampadā 供犠の完成.-sāmin 祭主. ,5,1
- 499225,jp,18,yanta,yanta,yanta,yanta:n.[Sk.yantra] 機械,機関. ,5,1
- 499246,jp,18,yantaka,yantaka,yantaka,yantaka:n.[<yanta] かぎ. ,7,1
- 499315,jp,18,yanteti,yanteti,yanteti,yanteti:[yanta の denom.] 動かす,投げる.pp.yantita. ,7,1
- 499318,jp,18,yanti,yanti,yanti,yanti:[=yāti yā の pr.3pl.] 彼等は行く. ,5,1
- 499328,jp,18,yantita,yantita,yantita,yantita:a.[yanteti の pp.] 行かしめられたる,強制された. ,7,1
- 499347,jp,18,yapana,yapana,yapana,yapana:=yāpana. ,6,1
- 499353,jp,18,yapana,yāpana,yāpana,yāpana:yapana n.[<yāpeti] 生活,生存,存続,保養.cf.yātra. ,6,1
- 499406,jp,18,yapaniya,yāpanīya,yāpanīya,yāpanīya:a.[yāpeti の grd.] 生きながらえるべき,活力ある. ,8,1
- 499477,jp,18,yapeti,yapeti,yapeti,yapeti:=yāpeti. ,6,1
- 499483,jp,18,yapeti,yāpeti,yāpeti,yāpeti:yapeti [yāti の caus.] 行かしむ,存続さす,生存さす.grd.yāpanīya,yāpya. ,6,1
- 499550,jp,18,yasa,yasa,yasa,yasa:yaso n.[Sk.yaśaḥ] 名称,称誉,名声.-parihāni 称誉の失.-mada 名称憍.-mahatta 名声の偉大.-lābha 名利.-vuddhi 称誉の増大. ,4,1
- 499643,jp,18,yasam,yāsaṃ,yāsaṃ,yāsaṃ:yāsānaṃ,yāsu,yāhi → ya. ,5,1
- 499726,jp,18,yasassimant,yasassimant,yasassimant,yasassimant:a.光輝ある,すぼらしい. ,11,1
- 499730,jp,18,yasassin,yasassin,yasassin,yasassin:a.[Sk.yaśasvin,yasa-in] 有名な,名声ある.f.yasassinī. ,8,1
- 499759,jp,18,yasavant,yasavant,yasavant,yasavant:a.[yasa-vant,Sk.yaśasvant] 有名な,名声ある. ,8,1
- 499788,jp,18,yasma,yasmā,yasmā,yasmā:yasmiṃ,yassā,yassa→ya. ,5,1
- 499794,jp,18,yaso,yaso,yaso,yaso:=yasa. ,4,1
- 499810,jp,18,yasodhara,yasodharā,Yasodharā,Yasodharā:f.[BSk.Yaśodharā] =Rāhulamātar.耶輸陀羅 [釈尊の出家前の妃,後に出家]. ,9,1
- 499854,jp,18,yassam,yassaṃ,yassaṃ,yassaṃ:yā (ya の f.) の sg.loc. ,6,1
- 499875,jp,18,yata,yata,yata,yata:a.[yamati yam の pp.] 自制せる,抑制せる.-atta [yata-attan] 自ら制御せる.-cārin 自制行者. ,4,1
- 499887,jp,18,yata,yāta,yāta,yāta:a.m.[yāti の pp.] 行ける,宿習の; 習慣.yātānuyāyin 旧慣に従う,風習に従う. ,4,1
- 499909,jp,18,yatana,yatana,yatana,yatana:n.[<yat] 努力. ,6,1
- 499940,jp,18,yatati,yatati,yatati,yatati:[yat] 努カす,はげむ.ppr.sg.nom.yataṃ; pp.yatta. ,6,1
- 499958,jp,18,yatave,yātave,yātave,yātave:yāti の inf. ,6,1
- 499969,jp,18,yatha,yathā,yathā,yathā:adv.[〃ya-thā] …の如くに,…の如し.yathā pi...evaṃ,yathā...tathā…の如くその如くに.-ānudhammaṃ 如法に.-ānuloma-sāsana 相応の教.-āparādha-sāsana 罪過に従う教.-ābhirantaṃ 好きなように.-ārahaṃ 適当に.-āvajjaṃ 非難される如くに,不具者のまね.-odhi 限度まで,極度に.-odhika 限度の,あらゆる.-kammupaga 業に従って行く.-kāmaṃ 欲する如くに.-taccha 真実.-tathaṃ,-tathā 如実に.-dhamma 如法.-pasādanaṃ 浄信の如く.-bhuccaṃ,-bhūtaṃ 如実に.-bhūtañāṇadassana 如実智見.-vādin 説くが如く.-vidhiṃ 規定の如く.-sattiṃ 能力に従って.-saddhaṃ 信に従って,信ずる通りに.-santhatika 随処住者.-sukhaṃ 気楽に. ,5,1
- 500981,jp,18,yathatam,yathātaṃ,yathātaṃ,yathātaṃ:adv.[yathā-taṃ] たとえば…の如く. ,8,1
- 501063,jp,18,yathava,yathāva,yathāva,yathāva:yathāvaka a.[cf.yathāvant] 真の,実の,真実の. ,7,1
- 501068,jp,18,yathava,yāthāva,yāthāva,yāthāva:a.[<yathāva] 十分の,確実な. ,7,1
- 501397,jp,18,yati,yati,yati,yati:m.[〃] 行者. ,4,1
- 501415,jp,18,yati,yāti,yāti,yāti:[〃yā cf.yāyati] 行く.pres.yāmi,yāsi,yāti,yāma,yanti; imper.yāhi,yātu,yātha; inf.yātave; ppr.yanta; pp.yāta; caus.yāpeti,yapeti. ,4,1
- 501441,jp,18,yato,yato,yato,yato:adv.[ya の abl.] そこから,なるが故に,何となれば.yatvādhikaraṇaṃ [yato-adhikaraṇaṃ acc.] ,yato-nidānaṃ acc.adv.その放に,その理由で. ,4,1
- 501472,jp,18,yatra,yatra,yatra,yatra:adv.[〃yatra=yattha] …の所へ.yatra hi nāma 実に…であるから. ,5,1
- 501483,jp,18,yatra,yātrā,yātrā,yātrā:f.[〃] 旅行,よき習慣,暮し,活計. ,5,1
- 501498,jp,18,yatta,yatta,yatta,yatta:a.[yatati<yat の pp.] 努力せる. ,5,1
- 501503,jp,18,yattaka,yattaka,yattaka,yattaka:a.[yāvant-ka] それだけ,yattaka...tattaka 所のそれだけの. ,7,1
- 501523,jp,18,yattha,yattha,yattha,yattha:adv.[ya-ttha=yatra=Sk.] 所のその場所へ,…の所へ.yattha yattha どこへでも.yattha kāmaṃ,yatth’icchakaṃ すきな所へ. ,6,1
- 501548,jp,18,yatthi,yaṭṭhi,yaṭṭhi,yaṭṭhi:f.[Sk.yaṣṭi] 棒,杖; 茎; 長さの単位.cf.laṭṭhi. ,6,1
- 501614,jp,18,yatthu,yaṭṭhu,yaṭṭhu,yaṭṭhu:yaṭṭhuṃ,yajati の inf. ,6,1
- 501625,jp,18,yava,yava,yava,yava:m.[〃] 麦,大麦,穀類.-karaṇa 穀物の用意.-kalāpin 麦把.-kāraṇḍava 麦のもみ殻.-khetta 麦畑.-dūsin 麦を荒らす者.-pālaka 麦の番人.-bhatta 麦飯.-sūka 麦の芒 (のぎ). ,4,1
- 501635,jp,18,yava,yāva,yāva,yāva:adv.prep.[Sk.yāvat; ya-vat.cf.tāva] ...まで,限り,…の間は.yāva tatiyakaṃ 第三回まで.yāva jīvaṃ 寿命 (が終る)まで,一生涯.yāva...tāva,yāva...atha,yāvakīvaṃ…tāva…の間はその間は.yāvad-atthaṃ 欲するだけ.-kālika 時薬.-jīvika 一生涯の,尽形寿薬.-tajjanī おどしの限り,脅威にある間. ,4,1
- 501749,jp,18,yavaka,yāvaka,yāvaka,yāvaka:m.[=yavaka] 麦飯. ,6,1
- 501847,jp,18,yavana,yavana,Yavana,Yavana:=Yona. ,6,1
- 501873,jp,18,yavant,yāvant,yāvant,yāvant:pron.rel.[〃] 所のそれだけ.[cf.yāva.adv.] sg.instr.abl.yāvatā; pl.nom.yāvanto; n.yāvat.yāvañca それ程多く,いかに多く. ,6,1
- 501909,jp,18,yavasa,yavasa,yavasa,yavasa:n.[〃] 穀草,牧草. ,6,1
- 501942,jp,18,yavata,yāvatā,yāvatā,yāvatā:adv.[yāvant の abl.] ...所のそれだけで,...である限り.yāvatā bahu bhāsati 多くを語るそれだけで.yāvatā ariyaṃ āyatanaṃ 聖処である限り. ,6,1
- 501960,jp,18,yavataka,yāvataka,yāvataka,yāvataka:a.yāvatikā f.[yāvat-ika] ...である限りの,それだけの [tāvataka と関連] .yāvatikā yānassa bhūmi 車乗の行ける土地のあるだけ. ,8,1
- 502012,jp,18,yavatayukam,yāvatāyukaṃ,yāvatāyukaṃ,yāvatāyukaṃ:adv.[yāvat-āyuka の acc.] 一生涯,寿命あるかぎり. ,11,1
- 502053,jp,18,yaya,yāya,yāya,yāya:yāyaṃ,yāyo→ya. ,4,1
- 502069,jp,18,yayati,yāyati,yāyati,yāyati:= yāti 行く,駆る.opt.yāyeyya; ger.yāyitvā; ppr.sg.gen.yāyato. ,6,1
- 502087,jp,18,yayin,yāyin,yāyin,yāyin:a.yāyinī f.[yāya-in] 行く. ,5,1
- 502100,jp,18,ye,ye,ye,ye:[ya の m.pl.nom.acc.] 彼等は,彼等を. ,2,1
- 502113,jp,18,yebhuyya,yebhuyya,yebhuyya,yebhuyya:a.[yad bhiyya] 多く.instr.yebhuyyena 多くは,殆んど,普通に. ,8,1
- 502136,jp,18,yebhuyyasika,yebhuyyasikā,yebhuyyasikā,yebhuyyasikā:f.[yebhuyyasa-ikā] 多人語,多数決,多覓毘尼. ,12,1
- 502190,jp,18,yena,yena,yena,yena:[ya の instr.] それをもって,そこから,…の所に.~kāmaṃ いかにもして.-kāmaṃ gama 好きな所に行く.~Kāsi ヵーシの,ヵーシに向って.yena kena ci 何とかして.yena…tena,yena…tad ...のあるその所に.yena tena upāyena 何とかして,何らかの方便で.yena yen'eva pakkamati 何処を出歩くとも.-icchakaṃ すきな所に. ,4,1
- 502213,jp,18,yesam,yesaṃ,yesaṃ,yesaṃ:yesānaṃ,yesu,yehi,yo → ya. ,5,1
- 502225,jp,18,yeva,yeva,yeva,yeva:adv.= eva. ,4,1
- 502234,jp,18,yevapanaka,yevāpanaka,yevāpanaka,yevāpanaka:a.[ye vā pan-ka] その他のもの,省略されたもの. ,10,1
- 502251,jp,18,yittha,yiṭṭha,yiṭṭha,yiṭṭha:a.n.[Sk.iṣṭa.yajati yaj の pp.] 供犠せる,供事せる,犠牲. ,6,1
- 502271,jp,18,yitthu,yiṭṭhu,yiṭṭhu,yiṭṭhu:yiṭṭhuṃ,yajati の inf. ,6,1
- 502286,jp,18,yobbana,yobbana,yobbana,yobbana:n.[Sk.yauvana<yuvan] 青年,青春.-mada青壮憍,若主の憍(おごり). ,7,1
- 502353,jp,18,yodha,yodha,yodha,yodha:m.[〃<yudh] 戦士,軍士.-ājīva 戦士,武士.-ājīva-gāmiṇi 戦士聚落主.-hatthin 戦闘象. ,5,1
- 502431,jp,18,yodheti,yodheti,yodheti,yodheti:[yujjhati の caus.] 攻撃する,打つ.opt.yodhetha. ,7,1
- 502442,jp,18,yodhi,yodhi,yodhi,yodhi:yodhikā f.[= yūthikā] ジャスミンの一種. ,5,1
- 502452,jp,18,yodhin,yodhin,yodhin,yodhin:a.m.[= yodha] 戦士. ,6,1
- 502457,jp,18,yoga,yoga,yoga,yoga:m.[〃<yuj] 軛,束縛,繋縛; 結合,関係; 瑜伽,瞑想,観行,修行,努力.-ātiga,-ātigāmin 軛を超えたる.-ācāra 瑜伽行.-ācariya,āvacara 瑜伽行者,瑜伽者,禅定者.-kkhema 瑜伽安穏,軛安穏.-kkhemin 安穏者.-gocchaka 軛群.-duka 軛二法.-dhamma 軛法.-bahula 多修習の.-yutta 軛に縛されたる.-vippayutta 軛不相応の.-sampayutta 軛相応の. ,4,1
- 502538,jp,18,yoganiya,yoganīya,yoganīya,yoganīya:yoganiya a.軛さるべき,順軛の. ,8,1
- 502640,jp,18,yogga,yogga,yogga,yogga:a.n.yoggā f.[Sk.yogya] 適当の; 所軛,車乗,軛牛; 努カ,勤修,訓練.-ācariya 調練者,御者,調馬師,馬術師.kata-yogga よく調練された. ,5,1
- 502712,jp,18,yogin,yogin,yogin,yogin:a.[yoga-in] 瑜伽ある,瑜伽者. ,5,1
- 502774,jp,18,yojana,yojana,yojana,yojana:n.[〃] 由旬,長さの単位 [14km ほど] -sata 百由旬. ,6,1
- 502785,jp,18,yojana,yojanā,yojanā,yojanā:f.(文法的な) 構成,解説,意味. ,6,1
- 502906,jp,18,yojanika,yojanika,yojanika,yojanika:yojaniya a.[<yojana] 一由旬の長さの. ,8,1
- 503034,jp,18,yojeti,yojeti,yojeti,yojeti:[yuñjati の caus.] 結合さす,軛する,結ぶ,適用する,用意す,努める.ppr.yojayaṃ ; pp.yojita; pass.yojīyati 結合される,軛される.caus.yojāpeti 軛せしむ,結ばせる. ,6,1
- 503060,jp,18,yojita,yojita,yojita,yojita:a.[yojeti の pp.] 軛せる,結べる. ,6,1
- 503101,jp,18,yona,yona,Yona,Yona:m.[Sk.Yavana] 余尼,臾那,ギリ シャ(イオニア),ギリシャ領. ,4,1
- 503106,jp,18,yonaka,yonaka,Yonaka,Yonaka:a.m.[Yona-ka] ギリシャの,ギリシャ人,インド西北部以西の外国人.-loka 臾那世界,ギリシャ植民地. ,6,1
- 503138,jp,18,yoni,yoni,yoni,yoni:f.[〃] 胎,子宮,生; 起源,原因.-ja 胎生.-pamukha 最上の生.-mukha 生門,産道. ,4,1
- 503186,jp,18,yoniso,yoniso,yoniso,yoniso:adv.[yoni の abl.] 根源より,根本的に,如理に.-brahmacariya 正しき梵行.-manasikāra 如理作意. ,6,1
- 503298,jp,18,yoniya,yoniya,yoniya,yoniya:a.[yoni-ya] 胎の. ,6,1
- 503308,jp,18,yothika,yothikā,yothikā,yothikā:= yūthikā. ,7,1
- 503314,jp,18,yotta,yotta,yotta,yotta:yottaka n.[Sk.yoktra] 紐,ひも,結び,帯,綱. ,5,1
- 503343,jp,18,yuddha,yuddha,yuddha,yuddha:n.[〃 yujjhati yudh の pp.] 戦,戦争,兵学.-kathā 戦争論.-ṭṭha 戦争にある.-maṇḍala 戦場. ,6,1
- 503374,jp,18,yuddhaka,yuddhaka,yuddhaka,yuddhaka:m.戦う人. ,8,1
- 503449,jp,18,yudhika,yudhikā,yudhikā,yudhikā:= yūthikā,yothikā ジャスミン. ,7,1
- 503459,jp,18,yuga,yuga,yuga,yuga:n.[〃<yuj] 軛; 対偶,一対; 年代,時代; 尋(ひろ),長さの量.-ādhāna きずな.-ggāha 取軛,制御.-cchida 軛の孔.-naṅgala 軛と鋤(すき),-nandha (= -naddha) 倶存,双連,止と観.-mattaṃ 軛だけ,ー尋(ひろ)ほど.-sata 百尋,百張. ,4,1
- 503516,jp,18,yugala,yugala,yugala,yugala:yugaḷa n.[〃] 一対,双. ,6,1
- 503605,jp,18,yugandhara,yugandhara,Yugandhara,Yugandhara:m.[〃] 由犍陀羅,持双山 [須弥山の周囲の山,九山の一]. ,10,1
- 503760,jp,18,yujjhana,yujjhana,yujjhana,yujjhana:n.[<yujjhati] 戦争,争鬪. ,8,1
- 503803,jp,18,yujjhati,yujjhati,yujjhati,yujjhati:[Sk.yudhyate yudh] 戦う.fut.yujjhissāma; aor.ayujjhi,yujjhi; ppr.yujjhanta,yujjhamāna; grd.yujjha; pp.yuddha; caus.yujjhāpeti,yodheti. ,8,1
- 503900,jp,18,yunjati,yuñjati,yuñjati,yuñjati:[Sk.yunakti,yuñjati yuj] 軛す,結合す; 努力す.imper.yuñja,yuñjassu; ppr.yuñjanta,yuñjaṃ; pp.yutta; pass.yujjati; caus.yojeti,yojāpeti. ,7,1
- 503935,jp,18,yupa,yūpa,yūpa,yūpa:m.[〃] 犠牲獣を縛る柱,宮殿. ,4,1
- 503961,jp,18,yusa,yūsa,yūsa,yūsa:m.[Sk.yūṣan,yūṣa] 汁,ス一プ. ,4,1
- 503985,jp,18,yuta,yuta,yuta,yuta:a.[yu の pp.] 結びたる,熱中せる. ,4,1
- 503992,jp,18,yutha,yūtha,yūtha,yūtha:n.[〃] 獣群,群.-pa 家畜主. ,5,1
- 504029,jp,18,yuthika,yūthikā,yūthikā,yūthikā:f.[〃] 瑜底迦,素馨,ジャスミンの一種 [yodhikā,yūdhikā,yudhikā とも書く]. ,7,1
- 504042,jp,18,yutta,yutta,yutta,yutta:a.n.[yuñjati yuj の pp.Sk.yukta] 軛せる,対偶の,整えたる,相応せる,適当な; 結合.-paṭibhāna 相応弁. ,5,1
- 504079,jp,18,yuttaka,yuttaka,yuttaka,yuttaka:a.n.[yutta-ka] 適当なる,正しい語. ,7,1
- 504267,jp,18,yutti,yutti,yutti,yutti:f.[Sk.yukti] 結合,適合,相応,正当,如理; 工夫,実践. ,5,1
- 504376,jp,18,yuvan,yuvan,yuvan,yuvan:m.[〃] 青年.nom.sg.yuvā.cf.yobbana. ,5,1
- 504411,jp,18,yuvin,yuvin,yuvin,yuvin:a.[= yuvan] 若き. ,5,1
|